Dhātupāṭha vilāsiniyā
语根明疏
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者
1.
1.
Sammāsambuddha sūriyo yo sambodho dayo dito;
Jagu paṅkaja saṅghāte bodhayī paṇamāmi taṃ.
正自觉者是太阳,他以正觉与慈悲升起,令世间莲花丛绽放,我顶礼他。
2.
2.
Saddhammabhānu yo lokā lokaṃ katvāna dhī tamaṃ;
Dhaṃsayī muninā sammā pātubhūto namāmi taṃ.
正法之日,他为世界带来光明,摧毁了黑暗;他由牟尼善巧地显现,我顶礼他。
3.
3.
Silagandhasamākiṇṇo buddho saddhammahāya yo;
Saṅghatoyaruho pāṇa lī tosesi namāmi taṃ-
佛陀戒香遍满,正法是大海;僧伽是水中莲,令众生欣悦,我顶礼他。
4.
4.
Natvā mama garuṃvāsi padumārāma nāmakaṃ;
Pāḷiṃ nissāya kassā haṃ dhātupāṭhavilāsini-
顶礼我师,莲园(Padumārāma)住者;我将依止巴利,撰写《语根明疏》。
5.
5.
Imañhi ganthakaraṇaṃ satthāgamanaye rato;
Mūkalaṃgamu saṅkhāte gāme sajjanakārite-
我乐于依循导师的教法来撰写此书,此书是在名为牟伽楞伽(Mūkalaṃgamu)的村庄里,由善人所建的(精舍中完成的)。
6.
6.
Suvisuddhārāmanāma vihāramhi nivāsako;
Tasmiṃ padhāna thero si kataññū santavutti yo-
(我)住在名为极净园(Suvisuddhārāma)的精舍中。在那里有一位首席长老,他知恩且行为寂静。
7.
7.
Guṇālaṅkāranāmo so thero theranvaye rato;
Yāci maṃ abhigantvāna mitto me vaṅkamānaso.
那位名为功德庄严(Guṇālaṅkāra)的长老,他乐于长老传承,是我的朋友,心意正直。他前来向我请求。
8.
8.
Buddho hessaṃ yadā loke niddeso haṃ tadā iti;
Pāpuṇissa mahaṅkāraṃ ko vādo pani hantare-
(若思:)“当我于世间成佛时,我将如此教导”,(仅此一念)便可能生起大我慢,更何况是断除它呢?
Appaccayo paro hoti bhūvādi gaṇato sati;
Suddhakattu kirayākhyāne sabbadhātuka nissitaṃ-
对于有(bhū)等语根组,其后接“a”(阿)词缀。在纯能动语态的动词中,此用法依于通用的动词语尾。
Payutto kattunā yoge ṭhito yevā ppadhāniye;
Kirayaṃ sādheti etassa dīpakaṃ sāsane padaṃ-
当与主语连用时,它便处于首要地位并完成其行为。在教法中,这个词阐明了此理。
Karaṇa vacanaṃyeva yebhuyyena padissati;
Ākhyāte kāritaṭṭhānaṃ sandhāya kathitaṃ idaṃ;
Na nāme kārataṭṭhānaṃ bodhetā itiādikaṃ-
作使动词通常显现;此乃指动词中的作使位置而言;而非指名词中的作使位置,如“令觉悟者”(bodhetā)等。
Sunakhehipi khādāpenti iccādini padānitu;
Āharitvāna dīpeyya payoga kusalo budho-yī.
“(他们)甚至让狗来咬”(sunakhehipi khādāpenti)等词句,善于运用的智者应引用来阐明。
Kathito sacca saṅkhepe paccanta vacanena ve;
Bhuyyate iti saddassa sambandho bhāvadīpano-
在《真实纲要》(Saccasaṅkhepa)中,以关于词尾之语宣说:“bhuyyate”一词的关联,是为阐明状态。
Niddesapāḷiyaṃ rūpaṃ vihoti vihavīyati;
Iti dassanatovāpi paccattavacanaṃ thiraṃ-
在《义释》(Niddesa)的巴利文中,可见“vihoti”和“vihavīyati”的形式;由此可见,自作动词(paccattavacana)的用法是确定的。
Tathā dhajaggasuttante muninā hacca bhāsite;
So pahīyissati iti pāḷidassanatopica-
同样,在牟尼于《旗顶经》(Dhajaggasutta)中所说的:“那将会被舍弃”(so pahīyissati),从这段巴利文的呈现亦可看出。
Pāramitānu bhāvena mahesīnaṃva dehato;
Sanni nipphādanā neva sakkaṭādi vaco viya-
以大仙们的波罗蜜威力,从其身中成就寂静,这不像梵语(sakkaṭa)等语言(那样只是言说)。
Paccatta dassaneneva purisattaya yojanaṃ;
Ekavacanikañcāpi bahuvacanikampica;
Kātabba miti no khantī parassapadaādike-
对于为他语(parassapada)等,我们不认可“仅凭见到自作动词(paccatta)的形式,就应将其运用于三个人称、单数与复数”这种看法。
Bhāve kirayāpadaṃ nāma pāḷiyā atiduddasaṃ;
Tasmā taggahaṇūpāyo vutto ettāvatā mayā-yī.
在巴利文中,所谓的“状态动词”(bhāvakiriyāpada)是极难见到的。因此,我已在此阐明了掌握它的方法。
Yaṃ tikālaṃ tipurisaṃ kirayāvāci tikārakaṃ;
Attiliṅgaṃ dvivacanaṃ ta dākhyātanti vuccati-yī.
凡表示三时、三人称、三作用者、行动、自身之性、以及两种数(单数与复数)者,被称为动词(ākhyāta)。
Ākhyāta sāgara matha jjatani taraṅgaṃ,Dhātujjalaṃ vikaraṇa gama kālamīnaṃ;
Lopā nubandha raya mattha vibhāgatīraṃ,Dhīrā taranti kavino puthu buddhi nāvā-yī.
智者与诗人,以广博的智慧为舟,渡过动词之海:其波浪是现在时,其水是语根,其鱼是变化词缀、语根组与时态,其水流是省略与附缀,其彼岸是义理的分别。
Cakkhakkhī nayanaṃ nettaṃ locanaṃ diṭṭhi dassanaṃ;
Pekkhanaṃ acchi pamhantu pakhumanti pavuccati-yi.
Cakkhu、akkhi、nayana、netta、locana、acchi皆为“眼”;diṭṭhi为“视”;dassana为“见”;pekkhana为“观”。至于pamha,则被称为pakhuma(皆为“睫毛”)。
‘‘Pabbājito sakā raṭṭhā, aññaṃ janapadaṃ gato,Mahantaṃ koṭṭhaṃ kayirātha, duruttānaṃ nivetave’’-
被驱逐出自己的国家,前往他国,应建造一座大堡垒,以抵挡恶语。
Porāṇa metaṃ atula netaṃ ajjatanāmiva,Nindanti tuṇhi māsīnaṃ nindanti bahubhāṇinaṃ;
Mitabhāṇinampi nindanti natthi loke anindito-
阿多罗(Atula),此乃古理,非仅今日:他们谴责沉默者,也谴责多言者,还谴责少言者,世间无不被谴责者。
Nagaraṃ yathā paccantaṃ ‘‘guttaṃ’’ santarabāhiyaṃ,Evaṃ ‘gopetha’ attānaṃ, khaṇe ve mā upaccagā-
犹如边境之城,内外皆受守护;如是守护自身,莫让刹那流逝。
Dhiratthu taṃ visavantaṃ, yamahaṃ jīvita kāraṇā,Vantaṃ pacchā vamissāmi, mataṃ me jivitaṃ varaṃ-
可鄙啊,那呕吐物!难道我为了活命,要再食已吐之物吗?对我而言,死也胜过(如此)活着!
Viluppateva puriso, yāvassa upakappati,Yadā caññe vilumpantī, so vilutto vilumpatī-
人只在对自己有利时才掠夺;而当别人掠夺他时,那个被掠夺者也会反过来去掠夺。
‘‘Appamādo amatapadaṃ, pamādo maccuno padaṃ,Appamattā na mīyanti, ye pamattā yathāmatā’’.
不放逸是甘露道,放逸是死亡道。不放逸者不死,放逸者如已死。
1.
1.
Ñāṇavimala tissākhyo, yo mahāsaṅgha nāyako,Marammavaṃsaṃ ādoca, dīpe saṇṭhāpayī idha-
名为智净提舍(Ñāṇavimalatissa)者,是一位僧伽大导师。他首先将缅甸(Maramma)传承在此岛上建立起来。
2.
2.
Tassa padhāna sissosi, pāḷi yaṭṭhakathā vidū,Dhammadhāra samaññāto, yo mahā saṅghasāmiko-
你是他的首席弟子,通晓巴利(pāḷi)与义注(aṭṭhakathā),名为持法者(Dhammadhāra),是伟大的僧团之主。
3.
3.
Yo tassa mukhyasiṃssā si, dhamme sattheva kovido,Ñāṇānanda mahāthero, khe mā viya supākaṭo-
彼是其主要弟子,于法与论典皆精通,智喜(Ñāṇānanda)大长老,如空中之月般显赫。
4.
4.
Vimalasāra tissākhyo, mahāsaṃsādhipo kavi,Sissosi dutiyo tassa, pariyatti visārado-
名为维摩罗萨罗帝须(Vimalasāratissa)者,大僧团之主、诗人;彼为其第二弟子,精通教理。
5.
5.
Padumārāma nāmo me, ācero therapuṅgavo,Tatiyo tassa sisso si sikkhāgārava saññuto-
我的导师名为莲园(Padumārāma),长老中的佼佼者;彼是其第三弟子,具足对学处的敬重。
6.
6.
Saṅghādhipoca vimala, sārākhyo therakuñjaro,Padumārāma vikhyāta, mahāthero cime duve-
僧团之主,名为维摩罗萨罗(Vimalasāra)的长老象王,以及著名的莲园(Padumārāma)大长老,此二位。
7.
7.
Dhammādhāra mahāsaṅgha, sāminoca upantike,Ñāṇānanda mahāthera, ssantikeva samuggahuṃ-
他们在持法大僧团主(Dhammādhāra-mahāsaṅghasāmi)的近旁,以及在智喜(Ñāṇānanda)大长老的近旁学习。
8.
8.
Tesu kho padumārāma mahāthero avaṃ mamaṃ,Sikkhayi sadda sattheca, pāḷiyaṭṭhakathāsu ca-
他们之中,莲园(Padumārāma)大长老教导了我声论以及巴利与义注。
9.
9.
Tasmiṃ divaṅgate pacchā, chando vyākaraṇādikaṃ,Vimalasāra mahāthera, ssantikeca samuggahiṃ-
在他逝世之后,我又在维摩罗萨罗(Vimalasāra)大长老的近旁学习了韵律学、文法等。
10.
10.
Tassa kho padumārāma mahātherassa dhīmato,Sissena ñāṇatilaka therena saṃsasāminā-
由那位智慧的莲园(Padumārāma)大长老的弟子,即僧团之主智饰(Ñāṇatilaka)长老……
11.
11.
Buddhassa parinibbāṇa vīsahasse catussate,Sa sattatyādhike vasse jeṭṭhamāse manorame-
……于佛陀般涅槃后两千四百七十七年,在悦意的祇陀月(Jeṭṭha)……
12.
12.
Aṭṭhamiyaṃ kāḷapakkhe, katāyaṃ matisūdanī,Dhātupāṭhattha bodhāya dhātupāṭha vilāsinī-
……于黑分第八日,为令了知《界品》之义,此能破除愚痴的《界品庄严论》(Dhātupāṭhavilāsinī)完成了。
13.
13.
Ādi muddāpanaṃ assā, guṇālaṅkāra nāmino,Onojitaṃ, mamāyattaṃ tatopari tapassino-
此书的初次印刷,乃献给名为功德庄严(Guṇālaṅkāra)者,那位依止于我的苦行者。
14.
14.
Sisso mayhaṃ gunānando unākuruva gāmajo,Mamu patthamhito āsi, gaṇṭhiṭṭhānesanādito;
我的弟子功德难陀(Guṇānanda),生于乌那库鲁瓦(Unākuruva)村,他在探寻疑难之处等方面帮助我。
15.
15.
Bastyaṃ samaññako rājā, macco mama pitā ahu,Ontīnyā vī sanāmā me mātā senāpatānyanu–
我的父亲曾是名为巴斯蒂安(Bastyaṃ)之王的臣民,我的母亲名为昂蒂尼亚(Ontīnyā),随从于将军。
16.
16.
Ācerā ceva pācerā, janako jananīva me,Devā cetyaṅgino sabbe, nenapappontu nibbutinti-
我的导师与师公,我的父亲与母亲,以及所有的天神与佛塔守护神,愿他们以此功德达到涅槃。
Dhātupāṭhavilāsiniyā samāptayi.
《界品庄严论》究竟。