Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者
Cāṇakyanītipāḷi
查纳克亚尼提
1.
1.
Nānāsattho [Pg.1] ddhataṃ vakkhe,Rāja nīti samuccayaṃ;
Sabba bīja midaṃ satthaṃ,Cāṇakyaṃ sārasaṅgahaṃ.
我将宣说从诸论典中萃取的政道集要;此论是万法之种,是查纳克亚的精华集。
2.
2.
Mūlasuttaṃ pavakkhāmi,Cāṇakyena yathoditaṃ;
Yassa viññāna mattena,Mūḷho bhavati paṇḍito.
我将宣说查纳克亚所说的根本教义;仅凭了知于此,愚者亦能成智者。
3.
3.
Viduttaṃ [Pg.2] narapaccañca,Nevatulyaṃ kudācanaṃ;
Sadese pujjate rājā,Vidū sabbattha pujjate.
智者与国王,永不相等;国王唯在己国受敬,智者则处处受敬。
4.
4.
Paṇḍite [Pg.3] ca guṇā sabbe,Mūḷhe dosā hi kevalaṃ;
Tasmā mūḷhasahassesu,Pañño eko visisyate.
智者具足诸功德,愚人唯有众过失;是故千愚之中,一智者尤为殊胜。
5.
5.
Mātariva [Pg.4] paradāresu,Paradabbesu leṭṭuva;
Attaniva sabbabhūtesu,Yo passati sapaṇḍito.
视他人之妻如母,视他人之财如土,视一切众生如己——如是见者,彼即智者。
6.
6.
Kiṃkulena visālena,Guṇahīno tu yonaro;
Akulinopi satthañño,Devatāhipi pujjate.
若人无有功德,显赫家世何用?纵然出身不高,若通晓论典,亦为天神所敬。
7.
7.
Rūpayobbanasampannā[Pg.5],Visālakulasambhavā;
Vijjāhīnā nasobhante,Niggandhā iva kiṃsukā.
容貌青春悉具足,出身高贵大家族;若无学识不庄严,犹如无香之运动花。
8.
8.
Tārānaṃ [Pg.6] bhūsaṇaṃ cando,Nārīnaṃ bhūsaṇaṃ pati;
Puthabyā bhūsaṇaṃ rājā,Vijjā sabbassa bhūsaṇaṃ.
月亮是星辰的庄严,丈夫是女人的庄严,国王是大地的庄严,学识是一切的庄严。
9.
9.
Mātā sattu pitā verī,Yena bālo napāṭṭhito;
Na sobhate sabhāmajjhe,Haṃsamajjhe bakoyathā.
若孩子未受教导,则母亲是敌,父亲是仇;彼于集会中不庄严,犹如天鹅群中之苍鹭。
10.
10.
Varameko [Pg.7] guṇī putto,Na ca mūḷhasatehipi;
Eko cando tamo hanti,Na ca tāragaṇehipi.
一贤子为胜,胜过百愚子;一月能破暗,非由诸星群。
11.
11.
Lālaye [Pg.8] pañcavassāni,Dasavassāni tālaye;
Patte tu soḷase vasse,Puttaṃ mittaṃva ācare.
五年应娇养,十年应训诫;待至十六岁,待子如待友。
12.
12.
Lālane [Pg.9] bahavo dosā,Tālane bahavo guṇā;
Tasmā puttañca sissañca,Tālaye na tu lālaye.
娇养有众过,训诫有众德;是故于子徒,应训不应养。
13.
13.
Ekenāpi [Pg.10] suvakkhena,Pupphitena sugandhinā;
Vāsitassa vanaṃ sabbaṃ,Suputtena kulaṃyathā.
犹如仅以一株花开芬芳之善树,能令整片森林芳香;亦如以一善子,能令整个家族增光。
14.
14.
Ekassāpi [Pg.11] kuvakkhassa,Koṭaraṭṭhena agginā;
Dayhate hi vanaṃ sabbaṃ,Kuputtena kulaṃ yathā.
犹如仅以一株树洞中燃火之恶树,能令整片森林焚毁;亦如以一恶子,能令整个家族败坏。
15.
15.
Dūrato sobhate mūḷho,Lambamāna paṭāvuto;
Tāvañca sobhate mūḷho,Yāva kiñci nabhāsate.
愚人身着垂摆衣,远观亦显庄严相;然此庄严仅维持,乃至彼未开口言。
16.
16.
Visato [Pg.12] amataṃ gāyhaṃ,Amejjhāapi kañcanaṃ;
Nīcato uttamā vijjā,Thīratnaṃ dukkulāapi.
应从毒中取甘露,应从不净取黄金;应从卑下者处取胜学,应从恶族中取宝女。
17.
17.
Ussave [Pg.13] byasaneceva,Dubbhikkhe sattuviggahe;
Rājadvāre susāneca,Yo tiṭṭhati sabandhavo.
于节庆、于灾难、于饥馑、于敌争、于王门、于墓地,能站立陪伴者,彼是真亲友。
18.
18.
Parokkhe kiccahantāraṃ,Paccakkhe piyavādinaṃ;
Vajjaye tādisaṃ mittaṃ,Visakumbhaṃ payomukhaṃ.
背后毁坏事务,面前言说爱语,应远离如是友,彼如口蜜之毒瓶。
19.
19.
Sakiṃ [Pg.14] duṭṭhañca mittaṃ yo,Puna sandhātu micchati;
Samaccu mupagaṇhāti,Gabbha massatarī yathā.
若人欲与曾一度变恶之友重修旧好,彼实自取其死,犹如母骡之怀孕。
20.
20.
Na [Pg.15] vissase avissatthaṃ,Mittañcāpi na vissase;
Kadāci kupitaṃ mittaṃ,Sabbadosaṃ pakāsaye.
不应信任不可信者,亦不应过信朋友;朋友一旦被激怒,或会揭露所有过失。
21.
21.
Jāniyā [Pg.16] pesane bhacce,Bandhave byasanāgame;
Mittañcā padikāleca,Bhariyañca vibhavakkhaye.
可于派遣任务时了知仆人,于灾难来临时了知亲友,于危难之时了知朋友,于财富耗尽时了知妻子。
22.
22.
Upakāraggahitena,Sattunāsattumuddhare;
Pādalaggaṃ karaṭṭhena,Kaṇṭakeneva kaṇṭakaṃ.
应借助受惠之敌,以除另一敌;犹如以手中之刺,拔除足底之刺。
23.
23.
Na [Pg.17] mittaṃ koci kassaci,Na koci ripu kassaci;
Kāraṇena hi ñāyati,Mittāni ca ripū tathā.
无人是谁之友,无人是谁之敌;实由因缘而知,朋友与敌亦然。
24.
24.
Dujjano [Pg.18] piyavādī ca,Netaṃ vissāsakāraṇaṃ;
Madhu tiṭṭhati jivhagge,Hadaye tu halāhalaṃ.
恶人而言语悦耳,此非信任之理由;蜜在舌尖,心实为剧毒。
25.
25.
Dujjano parihantabbo,Vijjāyā laṅkatopi saṃ;
Maṇinā bhūsito sappo,Kime so nabhayaṃ karo.
恶人应当被远离,纵彼有学识庄严;饰以摩尼之毒蛇,岂不令人怖畏耶?
26.
26.
Sappo [Pg.19] kūro khalo kūro,Sappā kūrataro khalo;
Manto sadhivaso sappo,Khalo kena nivāyyate.
蛇凶,恶人亦凶;恶人比蛇更凶。蛇可以咒语、药物制服,恶人以何能制?
27.
27.
Nakhīnañca [Pg.20] nadīnañca,Siṅgīnaṃ satthapāṇinaṃ;
Vissāso nevakātabbo,Thīsu rājakulesu ca.
于有爪者、河流、有角者、手持兵器者,于女人及王族,皆不应置信。
28.
28.
Hatthī [Pg.21] hatthasahassena,Satahatthena vājino;
Siṅgino dasahatthena,Ṭhānacāgena dujjano.
应避象于千肘之外,避马于百肘之外,避有角者于十肘之外,避恶人则当舍地而去。
29.
29.
Āpadatthaṃ [Pg.22] dhanaṃ rakkhe,Dāraṃ rakkhe dhanehipi;
Attānaṃ satataṃ rakkhe,Dārehipi dhanehipi.
应为危难守护财富,应以财富守护妻子;应恒常守护自身,纵舍妻财亦当为。
30.
30.
Paradāraṃ paradabbaṃ,Parivādaṃ parassa ca;
Parihāsaṃ guruṭṭhāne,Cāpalyañca vivajjaye.
应当避免他人的妻子、他人的财产、对他人的诽谤、在师长面前开玩笑,以及轻浮的行为。
31.
31.
Caje [Pg.23] ekaṃ kulassatthe,Gāmassatthe kulaṃ caje;
Gāma janapadassatthe,Attatthe pathaviṃ caje.
为了家族,应舍弃一人;为了村庄,应舍弃一个家族;为了国家,应舍弃一个村庄;为了自己,应舍弃整个大地。
32.
32.
Calatyekena [Pg.24] pādena,Tiṭṭha tyekena buddhimā;
Nāsamikkhya paraṃ ṭhānaṃ,Pubbamāyatanaṃ caje.
智者以一足行,以一足立;未审视好下一立足处,不应放弃先前之位置。
33.
33.
Luddha matthena gaṇheyya,Thaddha mañjalī kammunā;
Mūḷhaṃ chando nuvattena,Tathā tathena paṇḍitaṃ.
应以财富收服贪婪者,以恭敬之行收服傲慢者,以顺从其意收服愚者,以真理收服智者。
34.
34.
Atthanāsaṃ [Pg.25] manotāpaṃ,Gehe duccaritāni ca;
Vañcanañca pamāṇañca,Matimā na pakāsaye.
智者不应显露财富的损失、内心的忧伤、家中的恶行,以及自己所受的欺骗与侮辱。
35.
35.
Dhanadhaññappayogesu[Pg.26],Tathā vijjāgamesu ca;
Āhāre byavahāre ca,Cattalajjo sadā bhave.
在钱财谷物的交易中、在知识的获取中、在饮食和日常事务中,人应常放下羞怯。
36.
36.
Dhanino sotthiyo rājā,Nadī vejjo tu pañcamo;
Pañca yatra navijjante,Tatra vāsaṃ nakāraye.
富人、博学的婆罗门、国王、河流,以及第五位——医生:在没有这五者的地方,不应居住。
37.
37.
Yasmiṃdese [Pg.27] na sammānaṃ,Na pīti naca bandhavā;
Na ca vijjāgamo koci,Taṃdesaṃ parivajjaye.
在没有尊敬、没有情谊、没有亲人,也无法获取任何知识的国家,人应远离。
38.
38.
Manasā [Pg.28] cintitaṃ kammaṃ,Vacasā napakāsaye;
Aññalakkhita kāriyassa,Yato siddhi najāyate.
心中所思之事,不应言说于口,因为一旦计画被他人察知,就无法成功。
39.
39.
Kudesañca [Pg.29] kuvuttiñca,Kubhariyaṃ kunadiṃ tathā;
Kudabbañca kubhojjañca,Vajjaye tu vicakkhaṇo.
恶劣的地方、恶劣的生计、坏妻子、坏河流、坏财物、坏食物,智者应避开。
40.
40.
Iṇasesoggi seso ca,Byādhiseso tatheva ca;
Puna ca vaḍḍhate yasmā,Tasmā sesaṃ nakāraye.
债务的残余、火的残余,以及疾病的残余,因为它们会再次增长,所以不应留下任何残余。
41.
41.
Cintā [Pg.30] jaro manussānaṃ,Vatthānaṃ ātapo jaro;
Asobhagyaṃ jaro thīnaṃ,Assānaṃ methunaṃ jaro.
忧虑是人的衰败,日晒是衣物的衰败;不幸是女人的衰败,交配是马匹的衰败。
42.
42.
Atthi [Pg.31] putto vase yassa,Bhacco bhariyā tatheva ca;
Abhāve pyatisantoso,Saggaṭṭho so mahītale.
若有顺从的儿子、仆人与妻子,即使贫乏也能极为知足,此人虽在地上,却身处天界。
43.
43.
Duṭṭhā bhariyā saṭhaṃ mittaṃ,Bhacco cuttaradāyako;
Sa sappeca gahe vāso,Maccureva nasaṃsayo.
恶妻、狡诈的朋友、顶嘴的仆人,以及与毒蛇同住一室——这无疑就是死亡本身。
44.
44.
Mātā [Pg.32] yassa gehe natthi,Bhariyācā piyavādinī;
Araññaṃ tena gantabbaṃ,Yathā raññaṃ tathāgahaṃ.
若家中无母亲,亦无爱语的妻子,他应前往森林,因为他的家就如同森林。
45.
45.
Iṇakattā [Pg.33] pitā sattu,Mātā ca byabhicārinī;
Bhariyā rūpavatī sattu,Putto sattu apaṇḍito.
负债的父亲是敌人,不贞的母亲亦是;美貌的妻子是敌人,愚笨的儿子是敌人。
46.
46.
Kokilānaṃ [Pg.34] saro rūpaṃ,Nārī rūpaṃ patibbatā;
Vijjā rūpaṃ kurūpānaṃ,Khamā rūpaṃ tapassinaṃ.
声音是杜鹃的美,贞节是女人的美;知识是丑陋者的美,忍辱是苦行者的美。
47.
47.
Avijjaṃ jīvanaṃ suññaṃ,Disā suññā abandhavā;
Puttahīnaṃ gahaṃ suññaṃ,Sabbasuññā daliddatā.
无知的人生是空虚的;没有亲人,四方也是空虚的;没有儿子的家是空虚的;而贫穷则是一切皆空。
48.
48.
Adātā[Pg.35] vaṃsadosena,Kammadosā daliddatā;
Ummādā mātudosena,Pitudosena mūḷhatā.
悭吝源于家族的过失,贫穷源于业的过失;疯狂源于母亲的过失,愚痴源于父亲的过失。
49.
49.
Guru [Pg.36] aggi dvijādīnaṃ,Vaṇṇānaṃ brāhmaṇo guru;
Pati reko gurutthīnaṃ,Sabbassābhyāgato guru.
火是二生者的导师,婆罗门是种姓的导师;丈夫是女人的唯一导师,客人是所有人的导师。
50.
50.
Atidabbe [Pg.37] hatā laṅkā,Atimāne ca koravā;
Atidāne balībaddho,Sabbamaccanta gahitaṃ.
楞伽(Laṅkā)因过度傲慢而毁灭,俱卢(Koravā)族因过度我慢而灭亡;跋利(Bali)因过度布施而被缚,一切过度皆是过患。
51.
51.
Vatthahīno [Pg.38] tvalaṅkāro,Ghatahīnañca bhojanaṃ;
Thanahīnā ca yānārī,Vijjāhīnañca jīvanaṃ.
无衣的装饰、无酥油的食物、无乳房的女人、无知识的生命皆为空虚。
52.
52.
Bhojjaṃ bhojanasatti ca,Ratisatti varā thiyo;
Vibhavo dānasatti ca,Nāppassa tapaso phalaṃ.
食物与食欲,欢愉与美妇;财富与布施力,这些都不是微小苦行的果报。
53.
53.
Puttappayojanā [Pg.39] dārā,Putto piṇḍappayojano;
Hitappayojanaṃ mittaṃ,Dhanaṃ sabbappayojanaṃ.
妻子是为了儿子,儿子是为了供养;朋友是为了利益,财富是为了所有目的。
54.
54.
Dullabhaṃ [Pg.40] pākatikaṃ vākyaṃ,Dullabho khemakaro suto;
Dullabhā sadisī jāyā,Dullabho sajano piyo.
朴实的话语难得,带来安稳的儿子难得;相配的妻子难得,亲爱的善人难得。
55.
55.
Selesele [Pg.41] namāṇikkaṃ,Muttikaṃ na gajegaje;
Sādhavo na hi sabbatra,Candanaṃ na vanevane.
并非每块岩石都有宝石,并非每头大象都有珍珠;善人并非处处皆是,檀香木并非处处生长。
56.
56.
Asoco [Pg.42] niddhano pañño,Asoco paṇḍitabandhavo;
Asocā vidhavā nārī,Puttanatta patiṭṭhitā.
贫穷的智者无忧,有智者为亲友者无忧;有儿孙为依靠的寡妇无忧。
57.
57.
Avijjo puriso soco,Socaṃ methuna mappajaṃ;
Nirāhārā pajā socā,Socaṃ rajja marājakaṃ.
无知的人是悲伤的,无子的性爱是悲伤的;无食的民众是悲伤的,无王的国家是悲伤的。
58.
58.
Kulehi [Pg.43] saha sampakkaṃ,Paṇḍitehi ca mittataṃ;
Ñātībhi ca samaṃ melaṃ,Kubbāno navinassati.
与好家族交往,与智者为友,与亲戚和睦相处,这样做的人不会灭亡。
59.
59.
Kaṭṭhā [Pg.44] vutti parādhinā,Kaṭṭho vāso nirāsayo;
Niddhano byavasāyo ca,Sabbakaṭṭhā daliddatā.
依附他人的生计是艰难的,无所依靠的住所是艰难的;没有财富的事业是艰难的,贫穷是所有中最艰难的。
60.
60.
Takkarassa kuto dhammo,Dujjanassa kuto khamā;
Vesiyā ca kuto sneho,Kuto saccañca kāminaṃ.
盗贼何来正法?恶人何来宽恕?妓女何来情爱?贪欲者何来真诚?
61.
61.
Pesitassa [Pg.45] kuto mānaṃ,Kopanassa kuto sukhaṃ;
Thīnaṃ kuto satittañca,Kuto mettī khalassa ca.
使者何来尊严?嗔怒者何来快乐?女人何来满足?恶人何来慈爱?
62.
62.
Dubbalassa [Pg.46] balaṃ rājā,Bālānaṃ rodanaṃ balaṃ;
Balaṃmūḷhassa monittaṃ,Corānaṃ atathaṃ balaṃ.
国王是弱者的力量,哭泣是愚者的力量;沉默是痴者的力量,谎言是盗贼的力量。
63.
63.
Yo [Pg.47] dhuvāni pariccajja,Adhuvaṃ parisevati;
Dhuvāni tassa nassanti,Adhuvaṃ naṭṭhameva ca.
凡舍弃恒常而追求无常者,其恒常之物将失去,而无常之物亦已灭失。
64.
64.
Sukkaṃ maṃsaṃ thiyo vuddhā,Bālakka taruṇaṃ dadhi;
Pabhāte methunaṃ niddā,Sajju pāṇaharāni cha;
干肉、老妇、朝阳、鲜凝乳、晨间淫欲、睡眠,此六者立即夺取生命。
65.
65.
Sajju [Pg.48] maṃsaṃ navannañca,Bālā thī khīrabhojanaṃ;
Ghatamuṇhodakañceva,Sajju pāṇakarāni cha.
鲜肉、新谷、年轻女子、乳食、酥油以及温水,此六者立即带来生命。
66.
66.
Sīhādekaṃ [Pg.49] bakādekaṃ,Cha sunā tīṇi gadrabhā;
Vāyasā catu sikkhetha,Cattāri kukkuṭādapi.
从狮子学一,从鹤学一;从狗学六,从驴学三;从乌鸦学四,从公鸡亦学四。
67.
67.
Pabhūtamappakiccaṃ [Pg.50] vā,Yonaro kattumicchati;
Saṃyatanena kattabbaṃ,Sīhādekaṃ pakittitaṃ.
无论大事或小事,凡人欲成办者,皆应全力以赴,此即所说从狮子学一。
68.
68.
Sabbindriyāni saṃyama,Bakova patito jano;
Kāladesopapannāni,Sabbakiccāni sādhaye.
智者当制伏诸根,如鹤伺机,于适宜之时地,成办一切事务。
69.
69.
Bahvāsī [Pg.51] sāppasantuṭṭho,Suniddo sīghacetano;
Pabhubhatto ca sūro ca,Ñātabbā cha sunā guṇā.
食量大、易满足、睡得沉、警觉快、忠于主人、勇敢,此六种狗的品质应知晓。
70.
70.
Avissāmaṃ [Pg.52] vahe bhāraṃ,Sītuṇhañca navindati;
Sa santoso tathā niccaṃ,Tīṇi sikkhetha gadrabhā.
不息地负重,不介意寒冷与炎热;以及总是知足,此三者应从驴子学习。
71.
71.
Guḷhamethunadhammañca,Kālekāle ca saṅgahaṃ;
Appamādamanālasyaṃ,Catu sikkhetha vāyasā.
隐秘行淫、适时收集、不放逸、不懈怠,此四者应从乌鸦学习。
72.
72.
Yuddhañca [Pg.53] pātaruṭṭhānaṃ,Bhojanaṃ saha bandhuhi;
Thiyaṃ āpadaggataṃ rakkhe,Catu sikkhetha kukkuṭā.
战斗、清晨早起、与亲友一同进食、保护处于困境的女人,此四者应从公鸡学习。
73.
73.
Kotibhāro [Pg.54] samatthānaṃ,Kiṃdūraṃ byavasāyinaṃ;
Ko videso savijjānaṃ,Ko paro piyavādinaṃ.
对有能力者而言,何来重担?对勤奋者而言,何来遥远?对有学识者而言,何来异乡?对善言者而言,何来陌生人?
74.
74.
Bhayassa kathito pantho,Indriyānamasaṃyamo;
Tajjayo sampadāmaggo,Yeniṭṭhaṃ tena gamyate.
不调伏感官,此乃通往怖畏之道;战胜它,则是通往成就之道,由此可达所愿。
75.
75.
Na [Pg.55] ca vijjāsamo bandhu,Na ca byādhisamo ripu;
Nacāpaccasamo sneho,Na ca devā paraṃ balaṃ.
没有亲友能比得上知识,没有敌人能比得上疾病;没有爱能比得上对子女的爱,没有力量能超越天命。
76.
76.
Samuddāvaraṇā [Pg.56] bhūmi,Pākārāvaraṇaṃ gahaṃ;
Narindāvaraṇā desā,Cārittāvaraṇā thiyo.
大地以海洋为屏障,房屋以围墙为屏障;国家以国王为屏障,女人以品行为屏障。
77.
77.
Ghatakumbhasamā nārī,Tattaṅgāra samo pumā;
Tasmā ghatañca aggiñca,Nekatra thapaye budho.
女人如同酥油罐,男人如同炽热的炭;因此,智者不应将酥油与火放在一起。
78.
78.
Āhāro [Pg.57] dviguṇo thīnaṃ,Buddhi tāsaṃ catugguṇo;
Chaguṇo byavasāyo ca,Kāmocaṭṭhaguṇo mato.
女人的食量是两倍,智慧是四倍;勤奋是六倍,爱欲被认为是八倍。
79.
79.
Jiṇṇamannaṃ [Pg.58] pasaṃseyya,Bhariyaṃ gatayobbanaṃ;
Raṇā paccāgataṃ sūraṃ,Sassañca gehamāgataṃ.
应赞美陈年谷物,应赞美青春已逝的妻子;应赞美从战场归来的英雄,以及入仓的谷物。
80.
80.
Asantuṭṭhā [Pg.59] dvijā naṭṭhā,Santuṭṭhāiva pāthivā;
Salajjā gaṇikā naṭṭhā,Nillajjā ca kulitthiyo.
不知足的婆罗门会灭亡,知足的君王会灭亡;有羞耻的妓女会衰败,无羞耻的良家妇女会败坏。
81.
81.
Avaṃsapatito rājā,Mūḷhaputto ca paṇḍito;
Adhanena dhanaṃ pāpya,Tiṇaṃva maññate janaṃ.
出身卑微的国王,愚人之子而为智者,以及穷人乍富,都视人如草芥。
82.
82.
Brahmahāpi [Pg.60] naro pujjo,Yassatthi vipulaṃ dhanaṃ;
Sasino tulyavaṃsopi,Niddhano paribhūyate.
即使是杀婆罗门者,若有巨富亦受人尊敬;即使出身如月亮般高贵,若贫穷亦遭人轻视。
83.
83.
Potthakaṭṭhā [Pg.61] tu yāvijjā,Parahatthagataṃ dhanaṃ;
Kiccakāle samuppanne,Na sāvijjā na taddhanaṃ.
书本上的知识,他人手中的财富;当急用之时,那知识不是知识,那财富不是财富。
84.
84.
Pādapānaṃ bhayaṃ vātā,Padmānaṃ sisirā bhayaṃ;
Pabbatānaṃ vajīramhā,Sādhūnaṃ dujjanā bhayaṃ.
树木畏惧风,莲花惧寒霜;山岳畏雷霆,贤者惧恶人。
85.
85.
Paññe [Pg.62] niyujjamāne tu,Santi rañño tayoguṇā;
Yaso sagganivāso ca,Vipulo ca dhanāgamo.
若王任用智者,则有三德:声誉、生天,以及财富广聚。
86.
86.
Mūḷhe [Pg.63] niyujjamānetu,Khattiyassāguṇā tayo;
Ayaso catthanāso ca,Narake gamanaṃ tathā.
若王任用愚者,则刹帝利有三过:恶名、财富损失,以及堕入地狱。
87.
87.
Bahūmūḷhasaṅghātehi,Aññoññapasuvuttibhi;
Pacchādyante guṇā sabbe,Meghehiva divākaro.
愚者群聚,互相吹捧,所有善德皆被遮蔽,如同太阳被云层遮蔽。
88.
88.
Yassa khettaṃ nadītīre,Bhariyāpi parappiyā;
Puttassa vinayo natthi,Maccureva nasaṃsayo.
田地在河岸,妻子爱他人;儿子无教养,死亡无疑临。
89.
89.
Asambhābyaṃ [Pg.65] navattabbaṃ,Paccakkhamapi dissate;
Silā tarati pānīyaṃ,Gītaṃ gāyati vānaro.
不应说不可能之事,即使亲眼所见;石头浮于水面,猿猴唱歌。
90.
90.
Subhikkhaṃ [Pg.66] kasake niccaṃ,Niccaṃ sukha marogike;
Bhariyā bhattu piyā yassa,Tassa niccossavaṃ gahaṃ.
农人常获丰收,无病之人恒安乐;若妻为夫君所爱,其家常如节庆。
91.
91.
Helassa kammanāsāya,Buddhināsāya niddhanaṃ;
Yācanā mānanāsāya,Kulanāsāya bhojanaṃ.
轻蔑导致事业毁坏,贫穷导致智慧丧失;乞求导致尊严丧失,不当的饮食导致家族败落。
92.
92.
Sevitabbo [Pg.67] mahāvakkho,Phalacchāyā samanvito;
Yadi devā phalaṃ natthi,Chāyā kena nivāraye.
应亲近有果实和荫凉的大树;即使因缘不具而无果,谁又能阻止其荫凉呢?
93.
93.
Paṭhame [Pg.68] najjitā vijjā,Dutīye najjitaṃ dhanaṃ;
Tatīye najjitaṃ puññaṃ,Catutthe kiṃkarissati.
若在人生第一阶段未习得知识,第二阶段未获得财富,第三阶段未积累功德,那么在第四阶段还能做什么呢?
94.
94.
Nadīkūleca ye vakkhā,Parahatthagataṃ dhanaṃ;
Kiccaṃ thīgocaraṃ yassa,Sabbaṃ taṃ viphalaṃ bhave.
河岸边的树木,他人手中的财富,以及事业依赖于女人的,所有这些都将是徒劳的。
95.
95.
Kudesamāsajja [Pg.69] kutotthasañcayo,Kuputtamāsajja kuto jalañjalī;
Kugehiniṃ pāpya gahe kuto sukhaṃ,Kusissamajjhāpayato kuto yaso.
居于劣地,何来财富?得一恶子,何来奠水?娶一恶妻,家中何来安乐?教导劣徒,何来声誉?
96.
96.
Kūpodakaṃ [Pg.70] vaṭacchāyā,Sāmā thīciṭṭhakālayaṃ;
Sītakāle bhave uṇhaṃ,Gimhakāle ca sītalaṃ.
井水、榕树荫、黑肤女子、砖房,此等在寒季为暖,在夏季为凉。
97.
97.
Visaṃ [Pg.71] caṅkamanaṃ rattiṃ,Visaṃ raññonukulatā;
Visaṃ thīpi aññāsattā,Visaṃ byādhi avekkhito.
夜间行走是毒,对君王的奉承是毒;心属他人的女人是毒,未受照料的疾病是毒。
98.
98.
Duradhītā [Pg.72] visaṃ vijjā,Ajiṇṇe bhojanaṃ visaṃ;
Visaṃ goṭṭhī daliddassa,Vuddhassa taruṇī visaṃ.
未善学的知识是毒,消化不良时的食物是毒;穷人的聚会是毒,老者的年轻妻子是毒。
99.
99.
Padose [Pg.73] nihato pantho,Patitā nihatā thiyo;
Appabījaṃ hataṃ khettaṃ,Bhaccadosā hato pabhū.
黄昏时,道路被毁;堕落的女人被毁;种子稀少的田地被毁;主人因仆人的过失而被毁。
100.
100.
Hatamasottiyaṃ saddhaṃ,Hato yañño tvadakkhiṇo;
Hatā rūpavatī vañjhā,Hataṃ senamanāyakaṃ.
对无闻者的信心被毁;无布施的祭祀被毁;美丽的石女被毁;无将领的军队被毁。
101.
101.
Vedavedaṅga [Pg.74] tattañño,Japahomaparāyano;
Āsīvādavacoyutto,Esa rājapurohito.
通晓吠陀与吠陀支的精髓,致力于持咒与火供;善于说祝福语者,此乃国王的祭司。
102.
102.
Kulasīlaguṇopeto,Sabbadhammaparāyano;
Pavīṇo pesanādyakkho,Dhammādyakkho vidhīyate.
具足良好家世、戒行与德性,致力于一切正法;精通指令与管理,此人应被任命为法务官。
103.
103.
Ayubbedakatābhyāso,Sabbesaṃ piyadassano;
Ariyasīlaguṇopeto,Esa vajjo vidhīyate.
修习阿育吠陀(Āyubbeda),为众人所喜见;具足圣者的戒行与德性,此人应被任命为医师。
104.
104.
Sakiṃdutta [Pg.76] gahitattho,Lahuhattho jitakkharo;
Sabbasattha samālokī,Pakaṭṭho nāma lekhako.
一说即解其意,下笔迅速,字迹工整;博览群书,堪称卓越的书记。
105.
105.
Samattanītisattañño,Vāhane pūjitassamo;
Sūravīraguṇopeto,Senādhyakkho vidhīyate.
通晓全部政论,善于驾驭,受人尊敬;具足勇猛与英雄气概,此人应被任命为军队统帅。
106.
106.
Sucī [Pg.78] vākyapaṭuppañño,Paracittopalakkhako;
Dhīro yathāttha vādī ca,Esa dūto vidhīyate.
品行纯洁,言辞敏捷,能洞察他人心意;坚定且言语真实,此人应被任命为使者。
107.
107.
Puttanatta guṇopeto,Satthañño piṭṭhapācako;
Sūro ca kathinoceva,Sūpakāro sa uccate.
具足子孙之德,通晓学问且善于烘焙;勇敢而坚毅,他被称为厨师。
108.
108.
Iṅgitā [Pg.79] kāratattañño,Balavā piyadassano;
Appamādī sadā dakkho,Patihāro sa uccate.
通晓示意与情态,体魄强健,容貌喜见;常不放逸且干练,他被称为门卫。
109.
109.
Yassa [Pg.80] natthi sayaṃ paññā,Satthaṃ tassa karoti kiṃ;
Locanehi vihīnassa,Dappaṇo kiṃkarissati.
若无自身智慧,经典对他有何用?对于双目失明的人,镜子又能做什么呢?
110.
110.
Kiṃkarissanti vattāro,Sotaṃ yattha navijjate;
Naggakapaṇake dese,Rajaṇo kiṃkarissati.
在无有听者之处,言说者能做什么?在人们赤身贫困的地方,染匠又能做什么?