Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者
Mahāpaṇāmapāṭha
大礼敬文
(Buddhavandanā)
礼赞佛陀
1.
1.
So[Pg.41], ko;
Ne, saṃ;
彼,是谁?非也,如是。
2.
2.
Satthā, nesaṃ;
Khemaṃ, dātā;
众生之导师,安稳之施者。
3.
3.
Heḷāta-kkāro so;
Jantūnaṃ, no mā nu;
彼为摧破轻蔑者,于诸众生不加害。
4.
4.
So lokandhaṃ, hantvā nakko;
Sattambojaṃ, bodhetā nu.
彼摧世间之痴暗,觉醒众生如莲华。
5.
5.
Jinasūriyo, tibhavanabhe;
Muhatimiraṃ, abhitapaye.
胜者如日耀三界,驱散重重无明晦。
6.
6.
Jeno jinamūle, disvā janakāyaṃ;
Saṃsāranimuggaṃ, sabbaññuta micchaṃ.
觉者于菩提树下,见诸众生沉溺轮回,遂求一切智。
7.
7.
Hitvā karupetaṃ, mokkhaṃ paṇidhānaṃ;
Vattesi dayāṇā, yo taṃ muni vande.
舍离诸染,立解脱愿,以慈悲转法轮,我礼彼牟尼。
8.
8.
Sutāyubhariyā me, dhanaṅgamapi cajjaṃ.Cinaṃ budhinidāne, agā muniyaṃ metaṃ.
子女与爱妻,财富及肢体,皆当为舍施;为求菩提因,彼行此牟尼道。
9.
9.
So sasajātiya dehaṃ, cajjiya dānavarañca;
Nāgusabho varasīlaṃ, pūrayi samparicāgo.
彼为兔时,舍身行最胜布施;为象王时,圆满最胜戒行与彻底舍离。
10.
10.
Nekkhammaggaṃ rājā hutvā, senabbidvā paññāseṭṭhaṃ;
Vedehindo vīrukkaṃsaṃ, khantīvādī khantīseṭṭhaṃ.
为王行最上出离,以最胜慧破魔军;为维德哈(Vedeha)王时显大精进,为忍辱仙人时显最胜忍。
11.
11.
So sutasomo tathagaṃ, temiya dhiṭṭhānavaraṃ;
Ekabhugo mettavaraṃ, lomahasopekkhataraṃ.
为须陀须摩王时圆满真实语,为提弥耶王子时圆满胜决意;为一国王时圆满胜慈心,为洛马航萨时圆满最上舍。
12.
12.
Pāramī [Pg.42] tidukkarāva, pūriyāna seṭṭhabodhi;
Pāpuṇittha yo ananta-dhammasāradaṃ namāmi.
圆满极难诸波罗蜜,证得最上菩提;我礼敬彼通达无尽法精要者。
13.
13.
Pahāya cakkavattikaṃ, karopanīta maddiyaṃ;
Bhusidhare sasenakaṃ, ajeni pāpimaṃ name.
舍弃转轮王位,降伏恶魔及其军,我敬礼彼胜利者。
14.
14.
Athuttaraṃ jayākaraṃ, bahūpakārataṃ jino;
Paṭicca nimmisakkhibhi, udikkhate namāmi taṃ.
无上胜果之源,广益众生之胜者;以不瞬之眼凝视,我敬礼彼。
15.
15.
Caṅkame maruvimati yo, chindayaṃ kami rataniye;
Iddhipāṭihiraṇakaro, cakkhumaṃ tamabhipaṇame.
于宝经行处,彼断诸疑惑;示现大神通,我礼彼具眼者。
16.
16.
Atha ratanaghare buddho, chadidhiti janayaṃ saṅkhyaṃ;
Sīmīsā tamabhidhammaṃ yo, suranaramahitaṃ vande.
佛于宝屋中,思择阿毗达摩(Abhidhamma);身放六色光,我礼天人所敬者。
17.
17.
Nigrodhantika nubbhavī sukhaṃ, dhammaṃ yo vicinaṃ nadhīvaro;
Kicchāladdha manaññabodhiyaṃ, vande taṃ sugataṃ nigrocaraṃ.
尼拘陀树荫乐安居,智者寻法不稍离;思惟难得无上觉,我礼善逝林间栖。
18.
18.
Sabbhogehi tha mucalindena,Nāgindena rahasi pāvutto;
Sokhyaṃ yo nubhavi vimuttiṃtaṃ,Vande mārāji atulappañño.
目支邻陀(Mucalinda)龙王,以其身环绕庇护;彼于独处感受解脱乐,我礼敬胜魔无等慧者。
19.
19.
Kāruṇiko rājāyatane yo,Bhoja muḷāraṃ bhojjarasekaṃ;
Vāsa makā nantagguṇadhāro,Ekagato vandāmi mahesī.
慈悲者于王处树下,受用殊胜之食;彼乃无尽功德之持有者,我一心敬礼大仙。
20.
20.
Keyyaṃ keyyaṃ abhijayaketuṃ,Jeyyaṃ jeyyaṃ varajayapānaṃ;
Peyyaṃ peyyaṃ suvici name taṃ,Neyyaṃ neyyaṃ samatamupekkhiṃ.
应知彼为胜利之幢,应克彼为最胜之饮,应饮彼善思之法,应导彼平等之舍。我敬礼彼。
21.
21.
Satta ca sattāhe vijitāvī,Khepiya nigrodhaṃ puna gantvā;
Dhammasududdasyaṃ pati jāto,Dhammakathā pposukka vitakko.
胜利者度过七周,复又前往榕树下;因思惟正法深奥难见,遂起不说法之心。
22.
22.
Marugaṇehi [Pg.43] brahmunā samaṃ,Ratanadāmameruṇā dadā;
Samabhiyācito paṭissavaṃ,Dasabalo namāmi desituṃ.
诸天与梵天共前来,恳请世尊转法轮;十力世尊慈允诺,我礼敬彼为说法。
23.
23.
Gantvā isippātakkānanañca,Satthā migaddāyaṃ desayittha;
Saccappakāraṃ yo dhammacakka-Suttaṃ name chabbīdhaṃsu tāva.
导师前往仙人堕处,于彼鹿野苑中;宣说《转法轮经》,开示四谛之理,我敬礼彼。
24.
24.
Rañño magadhassa katappaṭiñño,Gantvānatha rājagahaṃ vineti;
Satte malarogayute gadaggaṃ,Pāyetuna taṃ paṇame bhisakkaṃ.
为赴摩揭陀(Magadha)王之约,佛陀前往王舍城(Rājagaha);为令垢病所缠之众生,饮下无上法药,我敬礼彼大医王。
25.
25.
Sakyādhivāse kapile saññatiṃ,Mānaddhajaṃ bhindiya middhivātā;
Dhammāmataṃ pāyi pituppabhuti,Vandāmi sakyinda manomadassiṃ.
于释迦族所居之迦毗罗,以神通风摧破亲族之慢幢;令父王等饮法甘露,我敬礼彼无上慧之释迦王。
26.
26.
Anāthapiṇḍoti vhayena nanta-Ddhanaṃ cajitvā sukate vihāre;
Vihāsi bhiyyo janatā hitatthaṃ,Sudhammabheriṃ vadayaṃ bhivande.
于给孤独长者舍无量财所建之精舍中,佛为众生之利益而安住,敲响正法之鼓,我敬礼彼。
27.
27.
Upetapuññaṃ varalakkhaṇokaṃ-Ṇokaṃ visuddhaṃ jalitappadīmaṃ;
Dīpaṃ pajānaṃ anighaṃ navajjaṃ-Navajjavācaṃ sugataṃ namāmi.
我礼敬善逝:具足福德,胜相之所依,无家而清净,如燃灯之明,众生之洲渚,无恼无过失,言语无过失。
28.
28.
Munibhānu dhammapabhāhi jana-Mbuja muddhatandhatamo sutapo;
Karuṇāruṇo samabodhayi yo,Bhavisītalattapano paṇame.
牟尼日以正法光,令众生莲除痴暗;彼乃慈悲之晨曦,令得觉悟,清凉有情之热恼,我敬礼彼。
29.
29.
Indu viyambaramajjhatale yo,Rājati tāragaṇena munindo;
Ariyagaṇapparito tibhave taṃ,Sādara muggatasobha mavandi.
牟尼王犹如中天月,为圣者众星所围绕,于三界中焕发光彩;我敬礼彼具胜妙光辉者。
30.
30.
Mūlāmūlā [Pg.44] tiṃsatipāramiyo,Sākhāsākhā majjhimajjhānakāyā;
Pattāpattā buddhacakkhuni yassa,Pupphāpupphā kāruṇā maggakhandho.
三十波罗蜜为根,禅定身为枝干;佛眼为其树叶,慈悲与道蕴为其花。
31.
31.
Sārāsārā yamakā pheggubhiññā,Sabbālambaṅkurakaṃ sīlavaṇṭaṃ;
Sesādhammā madhupakkapphalāni,Raṃsīchallī sutacā lakkhaṇāni.
双神变与诸神通为心材与边材,戒为茎,一切所缘为嫩芽;其余诸法为蜜熟之果,光芒为外皮,圣典为内皮,诸相为其特征。
32.
32.
Chāyupagā suṃ puthunaradevā,Mārajidīpaṅkara mahijātaṃ;
Patthatanantañca kusalabījaṃ,Ekaruhaṃ pādapamuni vande.
众多人天依其荫,降魔明灯生于世;遍撒无量善种子,我礼敬此独生牟尼树。
33.
33.
Māratitthiyaripuṃ tamañca yo,Dhaṃsayaṃ nagaradhamma māpayaṃ;
Sīlanīvaraṇa dvārakoṭṭhakaṃ,Esikāparamasaddha muttamaṃ.
彼摧毁魔罗、外道、怨敌与黑暗,建造正法之城;戒为门楼,遮止诸盖,信为最上之主柱。
34.
34.
Dvārapālasuyataṃ satiṭālaṃ,Ñāṇacaccara sighāṭapadiddhiṃ;
Dhammamaggakuṭisāla sahittaṃ,Dhammasenapatisārijabhūtaṃ.
正念为善制之门卫与望楼,智慧为广场,神通为十字路口;具足法道之孤邸(kuṭi)与殿堂,为法将舍利弗(Sāriputta)所尊。
35.
35.
Dutiyasutaparohitaṃ mahā-Dhutaguṇadharamaggha dassikaṃ;
Vinayacinaka dhammarakkhakaṃ,Tibhavapatika dhammarājiyaṃ.
为经教之辅弼,示大头陀行之上德;为律藏之基石,为正法之守护;为三有之主宰,为正法之王国。
36.
36.
Sutaṃ sutaṃ sabbadhi sajjanaṃjanaṃ,Mitaṃ mitaṃ nantaguṇālayaṃ layaṃ;
Hutaṃ hutaṃ jantunamānamaṃ namaṃ,Bhave bhave tebhavamaṅgalaṃ galaṃ.
所闻之法,普为善人之眼药;无量功德,为无尽德之所依;所受供养,令众生我慢屈服;生生世世,为三有无碍之吉祥。
37.
37.
Lokābhirāmaṃ ramaṇeyyaveduraṃ,Lokantaguṃ antubhayānupāgataṃ;
Lokaddhajaṃ mānadhajappahārakaṃ,Lokaggaruṃ aggaru paccaye name.
世间之喜悦,悦意如琉璃;已达世界边,不堕于二边;世间之胜幢,摧毁我慢幢;世间最上师,我礼最上因。
38.
38.
Makuṭaggaphalaṃ [Pg.45] nayanañcanikaṃ,Savanabbhusanaṃ vadanabbhusanaṃ;
Galamaṇḍanamiddhi manaññurasaṃ,Kiriyaññudaraṃ dvikhaṇaññukaraṃ.
最上道果为顶冠,天眼通为眼药;闻法为耳饰,言语为面饰;神通为颈饰,知他心通为胜味;知业报为腹,知二刹那为手。
39.
39.
Kaṭivibhūsana majjhimaññaṇakaṃ,Dayavilepana dhāraṇamaṇḍanaṃ;
Paṭakhilaññunivattha manuttaraṃ,Munimaruttama meka mahaṃ name.
中道智为腰饰,慈悲为涂香,持戒为庄严;知心荒芜为无上衣;我今顶礼彼独一、最胜之天人师。
40.
40.
Sativara sucakaṃ ibbhaggapaññaṃ,Suvīriyavasuvāhaṃ pītiselaṃ;
Gahapatisamathaggaṃ thīpasaddhiṃ,Asaṇiyasunupekkhaṃ sattabhogaṃ.
胜念为指针,智慧为首富;善精进运宝,喜悦坚如山;轻安为首,定坚如岛;舍如金刚,此为七觉支。
41.
41.
Catudisikiddhippada masahāyaṃ,Suparivutaṃ khattiyavirajānaṃ;
Suciparisaṃ devanara manāpaṃ,Dasabalacakkādhipati bhivande.
四方神足独无侣,刹帝利众善围绕;天人爱乐清净会,礼敬十力轮自在。
42.
42.
Samādhibbahiddhaṃ saticchaṭṭhaselaṃ,Virappañcamā jīvamajjhaṃ sukamma-Ttatiyaṃ suvācādutiyaṃ bhiseṭṭhaṃ,Samātakkapubbañca sattappavāraṃ.
定为外,念为第六峰,精进为第五,正命为中,善业为第三,善语为第二,正思惟为先,此乃七胜法。
43.
43.
Vividhañāṇapabhutibbasākaraṃ,Bahumahiddhika marūna māsayaṃ;
Dhuṃvapabhājalitarāmaṇeyyakaṃ,Sugatanerunagarāja māname.
种种智慧自在之宝藏,众多大神通天人之所依;恒放光明,悦意可爱,我敬礼善逝须弥山王。
44.
44.
Sīlajjalaṃ ratanadhamma mākaraṃ,Bhiññāviciṃ satikulaṭṭhi gambhiraṃ;
Vitthiṇṇañāṇa mariyodajāsayaṃ,Aṭṭhambīdhacchariyakaṃ asandanaṃ.
戒为净水,法宝之矿藏;神通为波浪,正念为堤岸,其底甚深;广智为圣水之渊,具八希有法,不动不摇。
45.
45.
Bahunajjamosaraṇa mekarasaṃ,Durupaggamaṃ acitasambharinaṃ;
Puthupotapuññavatameva name,Dvīpaduttamaṇṇava nadindavaraṃ.
百川所归,其味唯一;难以趋近,不积财宝;我礼敬彼具福德之大舟,两足中尊,如海如河王。
46.
46.
Abhiniharadhanuṃ [Pg.46] guṇapāramiṃ,Naḷamatimanabājarahammukhā;
Dhitisamitasarena sudhārayaṃ,Malama gagaṇa mekapavedanā.
以本愿为弓,以功德波罗蜜为弦;以智慧为箭,以意为箭羽;以坚忍平静之箭,善持于心;一音说法,涤净虚空之垢。
47.
47.
Yo pāvedhesiṃ aggamaggañca tūṇiṃ,Dhammālaṅkārabbamma mekabbalaṃ taṃ;
Nettiṃsānantañāṇa gīrellimantaṃ,Sabbaññussāsaṃ iddhidaṇḍaṃ namāmi.
我礼敬彼:开示无上道,如满矢之箭筒;以法为饰,以梵行为独力;以无边智为剑,稳固如山;为一切智者之气息,为神通之杖。
48.
48.
Varatapavuṭṭhi subījakasaddhā,Matiyuganaṅgala hīrutapīsā;
Susamatharajju satidvijatuttaṃ,Vīriyadurāvaha saccanidānaṃ.
胜行为时雨,信为良种;慧为犁与轭,惭愧为犁辕;善止为缰绳,念为策牛刺;精进为力牛,谛为根本因。
49.
49.
Vatisaṃvaraṃ soratamocanañcaṃ,Saraṇā nivattabbahanatthaṃ yassa;
Amatapphalaṃ nekarasehupetaṃ,Sugataṃ mahākassaka mābhivande.
行为是防护,柔和是解脱;皈依为远离,能断诸苦厄;不死为道果,具足种种味;我今顶礼彼,善逝大农夫。
50.
50.
Devaggo tidasapure varāsane yo,Devānaṃ janikapabhutinaṃ bhidhammaṃ;
Bālakkova laḷayamācale timāsaṃ,Desesyā paravisayaṃ name ajeyyo.
彼天中之天,于三十三天城(Tidasapura)胜座上,为母等诸天宣说阿毗达摩(Abhidhamma);三月之间,说法自在;我礼敬彼开示胜境之无能胜者。
51.
51.
Mahāyaso vividhasubhappakāsakaṃ,Kurūsu yo amitaguṇo tamonudo;
Parappavādahari subhānuyoginaṃ,Namāmi taṃ kathayi satippaṭhānakaṃ.
我礼敬彼:具大名望,彰显种种善净;于俱卢国(Kuru)中,具无量功德,驱除黑暗;为善行者,破斥外道,宣说《念处经》(Satipaṭṭhāna)。
52.
52.
Samathakapaliko sasnehasammāsati,Paramamatiginī savaṭṭiparakkamo;
Sakalajutikaro sudhammapadīpako,Ima mupajalito jinena namāmahaṃ.
奢摩他为灯盏,慈爱正念为油;最上慧为火,精进为灯芯;此正法明灯,普照一切,乃胜者所燃,我今敬礼之。
53.
53.
Vigatagatamalaṃ malagatavigataṃ,Mahita hitamanaṃ manahitamahitaṃ;
Vibhavabhavakaraṃ karabhavavibhavaṃ,Sujana janaguṇaṃ guṇajanasujanaṃ.
彼离诸垢,诸垢已离;彼心受敬,益心受敬;彼造有无,有无彼造;彼德属善人,善人有其德。
54.
54.
Sīlaggadaṇḍavicitaṃ [Pg.47] susamādhipattaṃ,Sobhāsamujjala manantaga ñāṇasīkhaṃ;
Saddhammaseṭṭharatanañca tilokaketuṃ,Vandāmi locanabhiseka susobhayuttaṃ.
我礼敬彼:以胜戒为杖,善得三摩地;光辉赫奕,具无边智焰;为正法胜宝,三界之法幢;为眼之甘露,具足善妙相。
55.
55.
Vinayanaya manayavinaya manamitaṃ,Vijayajaya majayavijaya matulitaṃ;
Vibhajabhaja mabhajavibhaja mananakaṃ,Visamasama masamavisama mabhiname.
我礼敬彼:调伏与非道,其心不屈;胜与不胜,其功无与伦比;分别与不分别,彼皆无负;平等与不平等,彼皆齐观。
56.
56.
Paramarama maramaparama matiguṇaṃ,Pagahagati magatipagata mamamakaṃ;
Pacayacaya macayapapaya manaṇakaṃ,Pakatakata makatapakata macalakaṃ.
于至上乐与非乐,具智慧德;于执取与非执取,皆离我所;于积集与非积集,皆无负债;于有为与无为,皆不动摇。
57.
57.
Ujuka mayanamagge mokkhadesaṃ niyāsi,Vararathakujarena cammacakkena satthā;
Hiritapadukapālambena dhammassutena,Satinivarayutena ppāṭihiraddhajena.
导师于正直道上,以胜车导向解脱之境;以惭愧为凭,以所闻法为依;以正念为轭,以神通为幢。
58.
58.
Avihananakkhinā suyama nemupakkharā,Udariyamabbhinā paripuraṅgasaccinā;
Kusalavibhūsinā nimadakupparena yo,Akharanatesinā gupitasilanandanā.
彼以无损之车轴,善调之轮辋与配件;以谛语为圆满之部件;以善巧为庄严,无有骄慢与嗔怒;不教粗恶语,守护戒律,自得其乐。
59.
59.
Anusanughātinā matipurejavena kāla-Ññutamatisārike na ca visāradatthidaṇḍā;
Satituda dhītirasmi manadammasindhavena,Vinayagaṇe namāmi ta matulyasatthavāhaṃ.
以慧为先导,随顺教诲;以知时之智为御者,无畏无惧;以念为刺,以精进为缰,调伏心马;我礼敬彼,僧团中无与伦比之导师。
60.
60.
Yamakkaggijālaṃ paravisaya maccherasahitaṃ,Dudiṭṭhandhubbāhaṃ yugagahaṇatitthīna makarī;
Bahūnaṃ majjhe yo ratanakamane pāṭihariyaṃ,Jayakketussāpi ta mabhinami kaṇṭambasamipe.
双神变火网,破他境悭吝;拔恶见执取,摧外道邪说。于众人中,于宝经行处示现神变;我礼敬彼于犍昙婆(Kaṇṭamba)树下,胜利之幢幡。
61.
61.
Nakhajutirajaṃ cakkaṅgopeta pādavarambujaṃ,Subhasirimato raṃsijālaṅgulidasasaṃsubhiṃ;
Pavarasirasā devādevā sadā na pilandhayuṃ,Ta mativa manorammaṃ tittīkarā nami yassa ke.
指甲光辉,轮相具足之胜妙莲足;光华殊胜,十趾光网庄严。天中之天恒以胜首顶礼;我礼敬彼极悦意、能予满足者。
62.
62.
Buddhopyeko [Pg.48] nidhanaguṇino vaṇṇaye yāvajīvaṃ,Kāmaṃ aññaṃ kathamabhaṇa māsuṃ khiyethā yukappo;
Na tvevā yaṃ khaya mupavajje yassa vaṇṇo ananto,Taṃ sabbaññuṃ sakalarirī nekanāthaṃ namāmi.
纵使一佛,亦将终生赞叹彼功德宝藏;遑论他人,纵经一劫赞叹,劫寿亦将穷尽。然彼无尽功德,永不穷竭;我礼敬彼一切知者,圆满庄严,唯一依怙主。
63.
63.
Pādidīpādaṃ dvinayanadijaṃ dhammakāyaṃ dhisoṇḍaṃ,Bhāṇīsoṇḍaggaṃ saraṇasirasiṃ maggāvālaṃ subhaṅgaṃ;
Sīlālaṅkāraṃ vimalibhavu taṃ sattatiṭṭhidhidabbaṃ,Nāthebhindaggaṃ phalakariṇukaṃ mokkhabhojaṃ namāmi.
我礼敬彼:足如明灯,双目清净,法身圆满,智慧如象鼻;言语最胜,皈依之首,正道之源,身形殊妙;戒德庄严,清净无垢,具七处智宝;人中象王,能结圣果,解脱之食粮。
64.
64.
Malāloḷullolaṃ atibhayajanaṃ duggasaṃsārasinduṃ,Phiyabbhāniggāho sivataṭamukho nāvi kajjeṭṭhanātho;
Padappārakkāmaṃ bahujanagaṇaṃ ekamaggattaramhi,Samāropetvā mattari ta matulasādarañcā bhivande.
轮回苦海,垢秽汹涌,波涛巨浪,极可怖畏;彼为最胜导师、船长,以慈语为舵,向寂静彼岸。将欲渡彼岸之大众,安置于一乘道之舟上,令其渡过;我以无比敬意,顶礼彼无与伦比者。
65.
65.
Byāmaṃsugghanadhāra makkuḷusatabbhāṇujjalantattanaṃ,Ukkaṃsajjuti ketumālavicitaṃ saddhammajotindharaṃ;
Bundinniggatapajjalanta didhitiṃ ajjatthanā yāva ca,Vandetaṃ muni sakyapuṅgava mahaṃ puṇṇinduvattampi ca.
身持一寻光蕴,百苞齐放耀其身,胜光如幢幡庄严,手持正法之明灯。光辉炽盛,遍照至今;我礼敬彼释迦圣雄、牟尼,及其圆满月容。
66.
66.
Sattamaṃtamaṃ vināsakaṃsakaṃ dadaṃ vineyyakānameva,Bhāvanaṃvanaṃ dhulīkaraṃ karaṃ tidukkaraṃ pajābhibhuñja;
Gāravaṃravaṃ manoharaṃharaṃ narānarānayaṃ namāmi,Sādaraṃdaraṃ vinodakaṃdakaṃ pavassakaṃ pajānamiva.
摧毁执着之黑暗,施法予应化众生;修行之林化微尘,能行三种难行事。其声可敬悦人心,能除忧恼,为人天导师;我今恭敬顶礼彼,为众生降驱畏雨。
67.
67.
Buddho nigrodhabimbo mudukaracaraṇo brahmaghoseṇijaṅgho,Kosacchādaṅgajāto punarapi sugato suppatiṭṭhitapādo;
Mudodātuṇṇalomo athamapi sugato brahmujuggattabhāvo,Nīlakkhī dīghapaṇhī sukhumamalachavī thomyarassaggasaggī.
佛陀身如榕树,手足柔软,具梵音及伊尼鹿王之胫;生殖器隐于鞘中;善逝,双足平稳安立;眉间有白毫,柔软洁白;善逝,身形端直如梵天;眼目绀青,足跟修长,皮肤细腻无尘,具最上味觉。
68.
68.
Cattālīsaggadanto samakalapanajo antaraṃsappapīṇo,Cakkenaṅkītapādo aviraḷadasano mārajussaṅkhapādo;
Tiṭṭhantonomento bhayakaramudunā jaṇṇukānā masanto,Vaṭṭakkhandho jino gotaruṇapakhumako sīhapubbaḍḍhukāyo.
具四十齿,齿列整齐,两肩之间丰满;足底有轮相,齿列紧密,足趺高厚;站立不弯身,双手可触膝;胜者,双肩圆满,眼睫如牛王,上半身如狮子。
69.
69.
Sattappīṇo ca dīghaṅgulaṃ matha sugato lomakūpekalomo,Sampannodātadāṭho kanakasamataco nīlamuddhaggalomo;
Sambuddho thūlajivho atha sīhahanuko jālikappādahattho,Nātho uṇhīsasīso iti guṇasahitaṃ taṃ mahesiṃ namāmi.
七处丰满,指修长,善逝毛孔一茎芳。齿白莹洁黄金色,绀青螺髻顶上光。正自觉者,舌广狮颔相殊妙,网缦手足更增耀。依怙主,头顶肉髻,具足此等功德,我礼敬彼大圣者。
70.
70.
Vaṭṭacitānupubbakasubhaṅgulī [Pg.49] ruhiramaṭṭhatuṅganakhako,Nigguḷagopphako samapado sīhosabhibha haṃsasannibhakamo;
Dakkhiṇatāvatakkami samantamaṇḍala nigaṇṭhi jāṇusubhako,Byañjanapuṇṇaposatanu nābhigambhīra achiddadakkhiṇavaṭo.
指节圆润次第美,指甲红润光洁且高耸;踝骨隐没,双足平坦,步履如狮、如牛王、如鹅王;身转右旋,膝盖圆满无节;身相具足丰润,脐深无孔且右旋。
71.
71.
Dviradakarappakāsurubhujo suvibbhajanupubbamaṭṭhaanunā-Nunaalinānupubbarucira ttilādirahitabbisuddhatanuko;
Dasasatakoṭi hatthibaladhāraṇo kanakatuṅganāsikasubho,Suruhiradantamaṃsatha sucisiniddhadasano tha lokasaraṇo.
双臂如象鼻,身躯各部分明,次第圆润,无有缺减,如莲茎般次第光泽;身躯清净,无黑痣等瑕疵。具足百亿象力,鼻梁高耸美好。牙龈红润,牙齿洁净光滑,是世间皈依处。
72.
72.
Suddhapasādindri ca vaṭṭataradāṭho ruhiroṭṭha ca suranaranātho,Āyatasobhabbadano tha muni gambhīrujukāyatasuruciralekho;
Byāmapabhāmaṇḍalabundi supuraggaṇṇi ca āyatavisaṭasubhakkhī,Pañcapasādakkhi ca kuñcikasubhaggapakhumo mudutanuruṇajivho.
诸根清净明彻,牙齿圆润,嘴唇红润,是人天之主。牟尼面容修长庄严,掌纹深、直、长且极优美。身放一寻光芒,双颊丰满,双目修长广阔而美妙。具足五净眼,眼睫弯曲美好,舌头柔软、薄、红润。
73.
73.
Sommasiniddha tyujjalakomala varuṇavimalatanu ca amitaguṇo,Komala dakkhiṇāvaṭa añjanabhidasarisanilaka mudutanuruho;
Dakkhiṇavaṭṭakomala saṇusamasunila alulita siraruhi jino,Sobhaṇasaṇṭhāno tha siniddhasiraruhi ca supacitasatakusala jo.
身躯柔和光滑,明亮柔软,如瓦儒那(Varuṇa)般清净无垢,具足无量功德。体毛柔软右旋,色如青黛,质地柔软。胜者之发,右旋柔软,细密均匀,绀青不乱。身相庄严,头发光滑,由百福善业所生。
74.
74.
Nigguḷonigganticchattassarisaatisubhagasira cāyatāruci kaṇṇako,Sosaṇṭhānassaṇhāhārānukamapahutabhamutha suāyatabbhamuko ca so;
Suggandhaggatto muddhicātha vadani ca puthulakanalāṭa āyatasobhaṇo,Assāsappassāsātissaṇu dharamasamasama nami ketumālavicittakaṃ.
头顶骨节隐密,形如伞盖,极为优美;双耳修长,眉形优美细长,次第分明,甚为修长。身、首、面容皆具妙香,额头宽广修长庄严。呼吸极其微细;我今顶礼彼无与伦比、光芒如幢幡庄严者。
75.
75.
Buddhuppādo kimaṅgaṃ atidulabhataraṃ ghosamattampi loke,Tasmā nānappakāraṃ saparahitasukhaṃ viddhasū patthayantā;
Yātiṭṭhatthāva haṃ taṃ suranarasaraṇaṃ antarāyappahānaṃ,Puññakkhettekabhūtaṃ sugatamavirataṃ sādhu vandantu santo.
佛陀出世于世间,极为难得,得闻其教法之声亦然。是故,智者为求自他种种安乐,当勤精进。愿诸善士恒常、虔诚地礼敬彼善逝——彼是人天皈依处,能除诸障碍,是无上福田。
76.
76.
Khettavaraṅgatatthutipure javapaṇama tejasā idha bhave,Rogabhayādyupaddavahato anunasukha bhogapuññamatiko;
Devamanussabhogapavaraṃ paratthanubhāvañca antimabhave,Aññataro tibodhipavare bhavissati yathāsayaṃ katanato.
以此礼赞殊胜福田之威力,于此生中,摧破病、怖等灾患,得不减之安乐、受用与福德。于他世中,得天人殊胜受用及大威力,并于最后生,随其所愿,得三菩提中之胜一。
77.
77.
Puññenānena [Pg.50] sohaṃ nipuṇajavamati pemavāco sakhīlo,Saddho kalyāṇamittotisaraṇagamano sīlavā cāgayogo;
Hirottappī sudakkho avitasucarito dhitimā saccabhāṇī,Bāhussacci vibhāgi saparahitakaro vaggurāvo bhirupo.
愿我以此福德,智慧敏捷,言语慈爱,性情友善;有信,有善友,皈依三宝,具戒,乐于布施;有惭有愧,善巧,无有恶行,有毅力,说真实语;博学,乐于分享,自他兼利,声音美妙,容貌端严。
78.
78.
Dīghajjīvi nirogo sucikulapassuto dhammaratto viratto,Niccāpalyo kataññu atimudujumano sādhubhāvādiviññū;
Dhammājīvo bhaveyyaṃ bahukusalarato appakodho aluddho,Evañcaññaṃ kareyyaṃ paṇidhi carimake mokkhanibbānabhāgī.
愿我长寿无病,出身清净家族,爱法,离欲;恒常不放逸,知恩,心极柔软正直,了知善法;愿我以法为生,乐于多作善行,少嗔,无贪;愿我如此发愿,最终能分得解脱涅槃。
79.
79.
(1) Mahākathaṃ buddhaghoso, tanumeva karaṃapi;
Cajaṃ heyyā diyā deyyaṃ, akarittha yathā tathā.
(1) 觉音(Buddhaghosa)将大论予以精简,舍其所应舍,予其所应予,如是而作。
80.
80.
(2) Mahāpaṇāmaporāṇaṃ, kiñci eva punappunaṃ;
Kāmokkamaṃ dudhārañca, cajaṃ deyyā diyaññattha.
(2) 古老的伟大礼敬中,凡重复、超越欲乐及难解之处,皆已舍离;为利他故,施予应予之法。
81.
81.
(3) Sutajjaya anubhava-ṭṭhapanatthena lañchinā;
Sutena garunānena, katoyaṃ paṇāmo navo.
(3) 以听闻的胜利和体验的安立作为印记;借由这尊贵的听闻,此新礼敬得以完成。
82.
82.
(4) Ekakkharāya gāthāyo, yāva chabbisatakkharā;
Jātiya pajjasattatyā, saṅkhato caturādhikā.
(4) 从一字偈到二十六字偈,依其种类,诗歌有七十三种,加上四种,总计七十七种。
83.
83.
(5) Aṭṭhādhikā sahevuyyo- janādīhi midaṃ nataṃ;
Yathāvuttatthakā kāmā, ye niccaṃ dhārayantu te.
(5) 此礼敬包含八种增上义,以及策励等法;愿希求如上所述之义者,恒常受持。
84.
84.
Rājātirājātimanoharo yo,Devātidevātiguṇoghadhārī;
Brahmātibrahmātibhavantagū taṃ,Saṅghātisaṅghātivirāva vande.
彼是诸王之王,极度悦意者;天中之天,具足功德之流者;梵中之梵,已达有之尽头者;我礼敬彼僧中之僧,其梵音远扬。
85.
85.
Anaṅganaṅgaṃ naradevadevaṃ,Aniñjaniñjaṃ bhayatāṇatāṇaṃ;
Anaṇḍanaṇḍañca anāthanāthaṃ,Khayantayantaṃ paṇamāmi māmi.
无垢无染,人天之天;无动无摇,怖畏之救护者;无恼无患,无依者之依怙;我顶礼彼已灭尽一切烦恼者。
86.
86.
Tambasiniddhatuṅganakhako nuṃvaṭṭasucituraṅguli ca muniso,Sīhusabhobhahaṃsasamago nigūḷasama gopphakāyatamukho;
Komaladakkhāṇāvaṭatanuruho sucimalujjalābhasariro,Pañcapasādayuttanayano sugandhamukhatuṅganāsikayuto.
牟尼的指甲铜色润泽而高耸,指头圆润洁净而美观;步履如狮子、公牛、天鹅般庄严,足踝隐没且平坦,面容修长;柔软的右旋体毛,身体洁净无垢,光辉灿烂;具足五净眼,口中散发香气,鼻梁高挺。
87.
87.
Koṭisahassanāgabaliko [Pg.51] surattamadharo suvaṭṭadasano,Āyatasaṇulomabhamūko muduttanukaratta jivhasahito;
Chattasamānasobhaṇasiro sukesavara ketumālavicito,Iccanubyañjanebhi sahitaṃ munindapavaraṃ namāmi sirasā.
具足亿万象之力,嘴唇极红,牙齿圆润;眉毛修长细密,柔软细薄的红舌;头部如伞盖般庄严,秀发如宝冠般装饰;我以头顶礼具足此等随形好之最胜牟尼主。
88.
88.
Sakalamalehi so muni sudūratāya ca malāriniṃ hatatayā,Tibhavarathe samānitamanārakāni ca namālayo naravaro;
Malakaraṇe rahāraha manantañeyya mabhijānanā muni tathā,Caraṇayuto tivijji ca suvācatā sugamanā janesu sugato.
彼牟尼远离一切垢染,已摧毁烦恼之敌;他是人中之最胜者,已调伏三有之车,无有烦恼,值得礼敬;彼牟尼了知无边所应知法,远离造垢之因,堪受信施;具足行、三明、善语,善逝于世间。
89.
89.
Lokavidū so nitalokatayatā sākalato asamanaradamā so,Sārathi jino anusāsanakaro satthavaho dupathataraṇasattā;
Bujjhati sāmaṃ catusaccamakhilaṃ bodhayi jantugaṇamiti ca buddho,Bhākaraābhāphuṭapaṅkajasamo maggiyañāṇaphuvikasito ca.
彼是世间解,彻底了知三界,是无与伦比的调御丈夫;是导师、胜者、教导者,是商队首领,能度众生脱离险道;他自己觉悟一切四圣谛,并令众生觉悟,故名佛陀;他如太阳般光芒普照,如莲花般绽放,以道智而开显。
90.
90.
Bhaggakileso so bhagavā tibhava vamita gamana sujana bhajanato,So bhaji saddhamme pavibhatta sarasa chabhagayuta garukaraṇiyato;
Sattanikāye kenapitulyaguṇamapamita sirighaṃnajutisusubhaṃ,Devanarānaṃ ekapatiṭṭha mavitathutiyasa masaki mabhaṃname.
彼世尊已破除烦恼,已吐出三有,是善人所亲近者;他宣说正法,其法味分明,具足六分,值得尊敬;在众生中,其功德无与伦比,无量吉祥,光辉灿烂;是天人唯一的依止,具足真实名声,我再三礼敬。
91.
91.
Buddhuppādo kimmaṅgaṃ bho atidulabhataramidha bhave sughosa mapāparo,Tasmā patthentā sabbaññuṃ vividhahitasukha manadhikaṃ namantu ca sādhavo;
Puññenānenete diṭṭhe bhayaaghaṃpīḷanaṭṭha virahitā parattha cubho subhe,Bhutvānante ve hessante avikalasukhasirimatikā anuttara bhāgino.
佛陀出世何其稀有,在此世间,其美妙音声无与伦比。是故,愿希求一切智的善士们,礼敬那带来无上、种种利益与安乐者。愿他们以此福德,在现世远离怖畏、罪恶、苦恼与伤害,在来世亦得善趣,享受无尽、无缺的安乐与吉祥,成为无上之分者。
92.
92.
So cakkopetapādo mudubhujacaraṇo suppatiṭṭhitapādo,Eṇījaṅgho ca buddho kanakanibhataco āyatapaṇhi nātho;
Kosonaddhaṅgajāto atisudhumachavī jālikappānaheṭṭhā,Ussaṅkhapādayutto abhinilanayano āyataṅguliyogo.
彼佛陀足下具足轮相,手足柔软,双足平稳安立;鹿王般的小腿,肤色如金,足跟修长,是世间主;生殖器藏于鞘中,皮肤极细滑,手足指间有网缦;足踝高耸,眼睛极蓝,手指修长。
93.
93.
Ṭhito [Pg.52] kho no namanto kirubhayaputhunājāṇuyo āmasanto,Lomakūpekekalomo samataladasano añjanuddhaggalomo;
Brahmaddehujjugatto aviraḷamukhato sattakaṅgussado so,Nigrodhappāribimbo migapatihanuko sīhapubbaḍḍhakāyo.
站立时,不弯腰,双手触及双膝;每毛孔一毛,牙齿平整,毫毛上竖如墨;身体如梵天般正直,口中无间隙,具足七处隆满;身量如尼拘律树般圆满,下颌如狮子,上半身如狮子。
94.
94.
Puṇṇattālīsadanto supahutarasano sobhaṇodātadāṭho,Saṇhodātuṇṇalomo samavaṭalagalo antaraṃsapiṇo so;
Brahmagghoso munindo punapi gupakhumo uṇhisasamphullasīso,Bāttiṃsaṅgopasobhaṃ mudurasahaṇī lokajeṭṭhaṃ name taṃ.
具足四十齿,舌头丰满,牙齿洁白美丽;眉间白毫细软洁白,颈项圆满,两肩之间丰满;牟尼主具梵音,其顶髻如花般盛开;我礼敬彼具足三十二相、最上味觉,为世间最胜者。
Mahāpaṇāma niṭṭhitā.
大礼敬终。
Tigumbacetiya thomanā
三窟支提赞颂
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者
1.
1.
Yo [Pg.118] dīpaṅkaramūlamhi, padaṃ hattagataṃ caji;
Sammāsambodhi mākaṅkhaṃ, vande tassa siroruhaṃ.
于燃灯佛前,彼舍弃已在手中的境地;期愿着正等觉,我顶礼其顶发。
(Pathyāvattagāthā).
(Pathyāvatta偈)
2.
2.
Pūretvā bodhisambhāra-mahesaṃ yo anuttaraṃ;
Alattha buddhattaṃ tassa, kesadhātuvaraṃ name.
圆满无上菩提大资粮,彼证得佛果;我顶礼其殊胜发舍利。
(Pathyāvattagāthā).
(Pathyāvatta偈)
3.
3.
Laddhā buddhattaṃ chaṭhāna-matikkamma pavedayi;
Vimuttiṃ rājāyatane, tassa kesavaraṃ name.
证得佛果后,度过第六处,于王处树下感受解脱;我顶礼彼之胜发。
(Rakāra bhakāravipulā pathyāvattagāthā).
(Ra-vipulā与Bha-vipulā正规律偈颂)
4.
4.
Tattha sakkadattiyampi, nāgalataṃ harītakaṃ;
Anotattodakaṃ bhuñji, vande tassa siroruhaṃ.
在那里,他受用帝释所供养的龙藤齿木与诃梨勒果,以及阿耨达池之水;我顶礼他的顶发。
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
(Ra-vipulā正规律偈颂)
5.
5.
Tadā [Pg.119] muggaselapattaṃ, mahārājūhi dinnakaṃ;
Tathāgato paṭiggaṇhi, vandāmi tassa sīsajaṃ.
那时,如来接受了诸大王所供养的青色石钵;我顶礼他的顶生发。
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
(Ra-vipulā正规律偈颂)
6.
6.
Tadā dvinnaṃ dvebhātika-janehi madhupiṇḍikaṃ;
Paribhuñjesi manthampi, tassa sīsasiriṃ name.
那时,他受用二位兄弟所供养的蜜糕与麦粉;我顶礼他头部的光辉。
(Takāravipulā pathyāvattagāthā).
(Takāravipulā Pathyāvatta偈)
7.
7.
Yo tapussabhallikānaṃ, tadā dvisaraṇaṃ adā;
Lokamhi sabbapaṭhamaṃ, tassa sīrivahaṃ name.
彼时,世尊授予提谓(Tapussa)与跋利迦(Bhallika)二皈依,此为世间最初;我顶礼彼带来吉祥之圣发。
(Rakāra nakāra vipulāpathyāvattagāthā).
(Rakāra Nakāra Vipulāpathyāvatta偈)
8.
8.
Tadā [Pg.120] tatthupaṭṭhakānaṃ, tesaṃ kese adā aṭha;
Lokahita mapekkhanto, nātho yo tassa te name.
彼时,彼期盼世间利益之导师,授予彼等侍者八根发;我今顶礼于彼。
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
(Rakāravipulā Pathyāvatta偈)
9.
9.
Tepi taṃ āhāritvāna, pokkharabbatiyaṃ karuṃ;
Sajīvakesa cetiyaṃ, nametaṃ sabbapubbakaṃ.
他们将其带回,在波卡拉瓦底(Pokkharavatī)建造了活发支提;我顶礼此一切之始的支提。
(Makāravipulā pathyāvattagāthā).
(Makāravipulā Pathyāvatta偈)
10.
10.
Uposathuposathamhi, muñcantaṃ nīlarasmiyo;
Bhagavāva lokaatthaṃ, karontaṃ taṃ sadā name.
于每一布萨日,它放射出蓝色光芒,犹如世尊为世间利益而行;我恒常顶礼它。
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
(Rakāravipulā Pathyāvatta偈)
11.
11.
Cūḷāmaṇidussacetyaṃ[Pg.121], kālamhi bodhisattake;
Buddhakāle idaṃ sabba-paṭhamaṃ taṃ namāmahaṃ.
我顶礼菩萨时期的髻珠塔与衣塔,以及此佛陀时期最初的支提。
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
(Rakāravipulā Pathyāvatta偈)
12.
12.
Namāmahaṃ vandāmahaṃ, pūjemahaṃ siroruhaṃ;
Puññamidaṃ bhavatu me, paccayo āsavakkhaye.
我稽首、我顶礼、我供养顶发;愿此功德成为我漏尽的助缘。
(Takāra nakāravipulā pathyāvattagāthā).
(Takāra Nakāravipulā Pathyāvatta偈)
Tigumbacetiyathomanā niṭṭhitā.
三窟支提赞颂终。
Vāsamālinīkya
花鬘女
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者
1.
1.
Vuḍḍhopi [Pg.179] jinānaṃ, buddhosi vijānaṃ;
Pubboditi māhaṃ, kubbomi vimānaṃ.
您是胜者中的长老,是智者中的觉者;我建造此天宫,非为旭日东升。
(Tanumajjhāgāthā)
(Tanumajjhā偈)
2.
2.
Mahāsamatakūlaṃ, narāpavarapūjaṃ;
Jahā abhayapūraṃ, namā kanakarūpaṃ.
我顶礼彼金色身,其出身大选民王族,为人中至尊所供养,已证无畏圆满之境。
(Kumāralalitāgāthā)
(童子妙音偈)
3.
3.
Narāsabhasubuddhaṃ[Pg.180], pajāmatanuruttaṃ;
Dayākaramuduttaṃ, namāma ha usukkaṃ.
我以热忱顶礼那位人中之雄、善觉者,他已舍弃最胜的憍慢,具足慈悲与柔和。
(Kumāralalitāgāthā)
(童子妙音偈)
4.
4.
Hitaṃ vahasusīlo, pamodati sukhatte;
Name tamapabuddhaṃ, jinaṃ gatasukhantaṃ.
他带来利益,具足善戒,在安乐中欢喜;我顶礼那位已觉悟的胜者,他已达到安乐的终点。
(Kumāralalitāgāthā)
(童子妙音偈)
5.
5.
Bandhu ca santakileso, yo pitavaṇṇapabhāso;
Gotamagottasuññato, tassa namo narasīho.
他是亲族,烦恼已寂静,具足金色光辉;他超越乔达摩(Gotama)姓氏,我顶礼那位人中狮子(narasīha)。
(Citrapadāgāthā)
(妙语偈)
6.
6.
Buddhaṃ [Pg.181] suddhaṃ lokesītaṃ, ukkaṃ yuttaṃ yoge haṃ;
Vantātītaṃ oghe sīdaṃ, vandāpīhaṃ sokehīhaṃ.
我顶礼清净的佛陀,世间之清凉者,修行之炬;他已舍弃过去,超越瀑流,我于此离诸忧恼而顶礼。
(Vijjummālāgāthā)
(电光鬘偈)
7.
7.
Bhogavatī yopakhamī, sītadayā lokasakhā;
Dhātutaye kitti sa ve, dātu jaye-tassa ca me;
他已达福乐,具足清凉慈悲,是世间之友;他的名声遍及三界,愿他赐予胜利,也赐予我。
(Māṇavakagāthā)
(童子偈)
8.
8.
Mānito lukho rutotha, sannibho subho sukho ca;
Jānito dharo namo ca, tassa yo thuto guṇova.
他受人尊敬,(虽)严峻(却)声名远播;他容光焕发,吉祥安乐。他为人所知,持守(正法),且受人礼敬;他的功德实受赞叹。
(Samānikāgāthā)
(萨曼尼迦偈)
9.
9.
Jayaṃ [Pg.182] dhajaṃ pajāpuge, ṭhitaṃ lilaṃ mahāsukhe;
Subhaṃ phuṭaṃ pabhaṃ name, hitaṃ sukhaṃ dadātu me.
胜利之幢于众生中高扬,自在安住于大乐之中;我顶礼那光明朗照、吉祥显现者,愿他赐予我利益与安乐。
(Pamāṇikāgāthā)
(帕玛尼迦偈)
10.
10.
Puṇṇapuññajanitasubhaṃ, jātiñātithutiyaguṇaṃ;
Bhedaveravimalajinaṃ, ñāṇapādacaraṇa-mahaṃ.
我敬礼那位由圆满福德与善业所生,其种姓与亲族具足应赞之德,已破除怨仇的无垢胜者,以智慧与德行为立足处者。
(Halamukhīgāthā)
(犁口偈)
11.
11.
Sati mati suci yo-bhāso, thuti muni sukhito kāyo;
Manujapumasuto nātho, jayavara mu-sabho dāto.
他具足正念、智慧、清净之光辉;牟尼之身安乐且受赞叹。他是人中之最胜者、世间导师;是卓越的胜利者、人中之雄、布施者。
(Bhujagasusugāthā)
(蛇行偈)
12.
12.
Yo [Pg.183] buddho pavaro lilo puge,Lokutto abhayo ṭhito sukhe;
Uttiṇṇaṃ nisabhaṃ hitaṃ vahe,Monindaṃ vimalaṃ jinaṃ name.
佛陀尊胜,于众中游戏自在;出世无畏,安住于乐;已渡彼岸,如牛王般带来利益;我礼敬牟尼之主、无垢的胜者。
(Suddhavirājitagāthā)
(纯净庄严偈)
13.
13.
Devindaṃ varagaṇatherindaṃ,Niṭṭhānaṃ bhavajananibbānaṃ;
Niddosaṃ raṇarajanipphoṭaṃ,Vande-haṃ subhamukhasoṇṇemaṃ.
我礼敬天主、最胜长老之主,他是“有”之生的寂灭终点;是无过失者、已破除烦恼尘垢者,其面容吉祥呈金色。
(Paṇavagāthā)
(鼓偈)
14.
14.
Gotamagotte [Pg.184] ketuva ñātaṃ,Lokajakhette meruva jātaṃ;
Thandilajeṭṭhe bheditamāraṃ,Paṇḍitamajjhe medhiva bhāṇaṃ;
Mantiya vande sevitanāthaṃ.
于乔达摩族中如旗帜般显赫,于世间田中如须弥山般出生;于最胜之地摧破魔罗,于智者中如贤哲般言说;我思惟已,顶礼所皈依之怙主。
(Rummavatīgāthā)
(鲁摩瓦底偈)
15.
15.
Buddho sukko amitaguṇīso,Yutto mutto sasiva timīto;
Khe yo tejo tapasiva akko,Phelo theto tava namakāro.
佛陀纯净,是无量功德之主;勤勉且解脱,如月亮破除黑暗。他在空中之光辉,如太阳般炽热;我坚定不移地向您致敬。
(Mattāgāthā)
(节拍偈)
16.
16.
Yo [Pg.185] jitamāre ve aji sabbaṃ,Tho mitasāre he-dhitapattaṃ;
Saṃsitapuṇṇo so nami tassa,Paṇḍitaphullo so matikassa.
我顶礼那位已降伏魔罗、征服一切、证得不死甘露核心、功德圆满、智慧绽放的贤者。
(Campakamālāgāthā)
(瞻波迦华鬘偈)
17.
17.
Kanakarūpa [Pg.186] mūpameyyakaṃ,Pavarasūra pūjasevataṃ;
Kamalabhūma dhūradesakaṃ,Naramarūpa rū name ta-haṃ.
我顶礼他,其金色之身无与伦比,是卓越的勇者,受人崇拜与事奉。他是宣说深奥莲华境界的导师,具足人天之色身。
(Manoramāgāthā)
(悦意偈)
18.
18.
Deve gate dvevārā gamāsi,Sele cale ye ñātā pacāyi;
Uddhaṃ tale tevāsaṃ akāsi,Buddhaṃ mate esāhaṃ namāmi.
汝曾二度至天界,山岳动摇亲族敬;上下三界为住处,我礼敬佛之智慧。
(Ubbhāsakantagāthā)
(光耀可爱偈)
19.
19.
Ukke sunutaṃ puthukañca theraṃ,Vutte sukhumaṃ ujukaṃ tathetaṃ;
Dibbe paṭimaṃ kiriyaṃ vadetaṃ,Iddhe mahitaṃ kathitaṃ namehaṃ.
请听乌卡(Ukka)与普图卡(Puthuka)长老之语,所说之法微细、正直、如实;称说天界之像与善行;我礼敬彼具足神力、受人尊崇之所说。
(Upaṭṭhitagāthā)
(近住偈)
20. Dibbassa [Pg.187] pūre pavarehi gutto,
20. 于天城中,为殊胜者所守护,
Siddhattha bhūte nagarehi vuṭṭho;
Saṅkassa pūre ma-gaṇehi buddho,Aññattha pūje paname ni kubbo.
义成就者曾住于诸城;于桑咖萨(Saṅkassa)城,佛陀与大群俱;我不再向其他处行礼敬。
(Indavajirāgāthā)
(帝释金刚偈)
21.
21.
Subhaṃ thutaṃ yo rajataṃ balatthaṃ,Yugaṃ hutaṃ so kanakaṃ kamatthaṃ;
Citaṃ ṭhitaṃ lohitakaṃ manāpaṃ,Lilaṃ itaṃ soraci taṃ namāhaṃ.
我礼赞彼吉祥、受称颂者,如银具力;彼如金遂欲,堪受双供奉。心安住于可爱的红宝石,我礼敬彼已离戏乐与忧愁者。
(Upendavajirāgāthā)
(优宾陀金刚偈)
22.
22.
Pinitaṃ [Pg.188] viṇaṃ sakhilaṃ yaji taṃ,Susukhaṃ dhujaṃ biluvaṃ niyutaṃ;
Ṭhapiyaṃ simaṃ thunutaṃ puthulaṃ,Nami haṃ khiṇaṃ sukhumaṃ mudukaṃ.
以悦耳友善之琴声礼敬彼,以极乐之幢幡与木橘(biluva)相连;界限已立,广受赞颂;我礼敬彼漏尽、微细、柔软者。
(Sumukhīgāthā)
(善面偈)
23.
23.
Sogati [Pg.189] bodhayiṃ gāhiya pattaṃ,Otari sonami jānita atthaṃ;
Bhūpati pūjayi sākiya vaṃsaṃ,Sūjadhi ūpadhi bhāsita dhammaṃ.
手持钵盂,我令众生觉悟至善趣;我已降临,我已听闻,义理已知;国王礼敬释迦(Sākiya)族;彼所说之法,清净无染,远离诸依(upadhi)。
(Dodhakagāthā)
(多陀迦偈)
24.
24.
Cattāro-me yācite so pavutthe,Laddhā bhoge kāmite oghamutte;
Kattā tose-taṃ name colayutte,Tatthā-loke taṃpate kho padukke.
我所求四事,彼已宣说;已得所欲之受用,已从暴流(ogha)中解脱;我礼敬彼行者、满足者、具足衣者;于彼世间,确实有彼之足迹(padukka)。
(Sālinīgāthā)
(莎丽尼偈)
25.
25.
Sattā-loko [Pg.190] sarito yo dhajukkaṃ,Tatthā-gopo raciyo-noja-muddhaṃ;
Bhaddā-soko-pacito-bho pabuddhaṃ,Saddhāyogo bhaji so-ho-namuccaṃ.
众生世界如河流,彼为旗帜;彼处守护者,造无生之顶;贤善、无忧、受崇敬、已觉悟者!具信相应者,高声礼敬彼。
(Vātompīgāthā)
(风涛偈)
26.
26.
Ñātamarūnaṃ upari ṭhitānaṃ,Vālapasūkaṃ huvati jinānaṃ;
Devasuyāmo jinamiti ñāto,Tena sukhā-bho vinami idā so.
彼安住于已知诸天之上,如诸胜者之顶尖;天神苏亚马(Devasuyāma)被称为胜者;是故,安乐者啊!我今礼敬彼。
(Sirīgāthā)
(吉祥偈)
27.
27.
Puṇṇakena [Pg.191] kusumena sevataṃ,Kuñjareva thunutena khe gataṃ;
Sundarena nami tena me jayaṃ,Puññatejakari-dhesa ve dadaṃ.
本那咖(Puṇṇaka)以花供养彼;如象一般,彼受称颂,已行于虚空;我礼敬彼美妙者,因此我得胜利;彼确实施予,成就功德与威光。
(Rathoddhatāgāthā)
(车行激扬偈)
28.
28.
Mātu āyu khiṇu-ke iha pubbe,Tāsu sādhu visute-disakucce;
Vāta tāla khaciteni-dha soṇṇe,‘‘Tāta tāta’’ yaji te-tisa vande.
往昔此处母亲寿已尽,彼于善者中名声远扬;此处金饰如风中棕榈,“父亲,父亲”,我供养您,礼敬三十三(天)。
(Svāgatagāthā)
(欢迎偈)
29.
29.
Upari [Pg.192] kamalayoni sobhitaṃ,Juhati dhavalajoti-dositaṃ;
Sukari ya-matabodhi-mocitaṃ,Sunami caraṇaloki-dho-rimaṃ.
莲台之上庄严辉煌,放射无垢之白光;由不死觉悟(amatabodhi)得解脱,此事易为;我善礼敬世间导师之足迹。
(Bhaddikāgāthā)
(贤善女偈)
30.
30.
Vane [Pg.193] jino yo vinayaṃ supekkhi-maṃ,Mate ṭhito-bho dijakaṃ dubajjitaṃ;
Aghe-nidho khobhi-taraṃ mune-cchi-daṃ,Name-bhito bodhimahaṃ lukha-jjhitaṃ.
林中胜者,善护戒律具舍心;智者安住,如鸟一般难系缚;牟尼斩断欲,动摇罪恶之蕴藏;我怀敬畏礼菩提,已舍弃粗劣。
(Vaṃsaṭṭhagāthā)
(世系偈)
31.
31.
Yo jāti-domānī-mupāsi lambi taṃ,Kodhehi lokehi dubhāsi paṇḍitaṃ;
Pūrepi mūlepi pahāsi diṭṭhikaṃ,Sabbehi pattehi namāmi icchitaṃ.
彼已超越生与忧;于嗔怒世间,人以恶语谤智者;彼已根除诸邪见;我礼敬彼,已达一切所愿者。
(Indavaṃsāgāthā)
(因陀罗世系偈)
32.
32.
Verañjake [Pg.194] pūravare vibhūsite,Nelañjane dūmavane vikūjite;
Khemaṅkare thūlatare vidū site,Eta-ṅgame pūna name virūpi ve.
于庄严的维兰迦(Verañjaka)城,于烟林鸟鸣的尼连禅(Nelañjana)河畔;于广阔安稳的智者所依处,我今再礼此殊胜之地。
(Indavaṃsāgāthā)
(因陀罗世系偈)
33.
33.
Adhunāpi sa sārisuto nimalaṃ,Tamupāsi matāpi kuto ci nayaṃ;
Karuṇāyi dha yāci budho vinayaṃ,Garukāpi namāmi su-yo jita-haṃ.
如今,彼舍利子(Sārisuta)已清净,彼曾承事,从何得此法?觉者于此,因悲悯而开示律法;我虽心高亦顶礼善调伏者。
(Toṭakagāthā)
(多吒迦偈)
34.
34.
Janavaro [Pg.195] muni so sarito vane,Vasabhato udito-pari gotame;
Gamanaso guṇiko gami-to name,Nagara-do juti-mo ghatito-sathe.
彼人中尊牟尼林中行,乔达摩(Gotama)为商主如日升。我礼敬彼具德行者,施无畏城,光明伴众行。
(Dutavilambitagāthā)
(缓行偈)
35.
35.
Bhagavati [Pg.196] kuṭigāre yo nisinne,Dhanavati suvisāle-ko isinde;
Ya-malabhi muni lābhe molichinne,Sa panami juti-māse-to kilinne.
世尊(Bhagavā)坐于孤邸(kuṭi)中,富者所施精舍宽;牟尼断髻获利养,我礼光明无染尊。
(Puṭagāthā)
(包裹偈)
36.
36.
Paṭhapita-miccassa sidatu sabbaṃ,Paṭhami-dha sikkhassa hitasukhatthaṃ;
Pavadiya giddhassa khiṇalukhatthaṃ,Panami ca kiccassa sikhamukappaṃ.
愿求法者皆成就,于此初学为利乐;为除贪欲与悭吝,我礼应作最上行。
(Kusumavicittāgāthā)
(杂花饰偈)
37.
37.
Nilobhāsi [Pg.197] dhūmehi yu-cco vilāse,Ṭhito cā-bhi bhū tehi rukkho-digāhe;
Yi-to tāni pūrepi luddho dvivāre,Jino-kāsi pūjemi buddho hitā-se.
无贪者于烟雾中照耀,于高处显现光华;克胜诸荫住于彼,贪者虽二度充满。我为求利益,礼敬佛胜者。
(Bhujaṅgappayātagāthā)
(蛇行偈)
38.
38.
Janarame [Pg.198] dasasare visālake,Munivare kuṭighare-riyāpathe;
Dhutatare-subhakathe caji sa ve,Tatiyake-ta-midha ve ṭhapi name.
人天喜悦十力尊,最胜牟尼孤邸住;行头陀行说善法,于此第三处我礼。
(Piyaṃvadāgāthā)
(爱语偈)
39.
39.
Vesālike tu vasi kātu cātukaṃ,Te ñāhi tesu labhi-dhā-mukā-mukaṃ;
Negāmikesu bhaji phāsu sā-yukaṃ,Etā-dhikesu nami-kāsu-dā-tulaṃ.
欲于毗舍离安居,当知于彼众中可得供养;于市民中分享安乐,我礼敬彼等中无与伦比者。
(Lalitāgāthā)
(艳丽偈)
40.
40.
Vadi [Pg.199] suppiyo duvacanaṃ tamato,Sahi muttiko guṇakathaṃ tathato;
Gami māṇavo durapathaṃ carato,Nami sādhavo budhavaraṃ paraso.
苏毗亚出于愚暗说恶语,其弟子则如实称赞功德;彼青年远离行邪道者,贤善者皆礼敬最胜觉者。
(Pamitakkharāgāthā)
(定量音节偈)
41.
41.
Yu-pagami vimalo sakhilo tadā,Yuvavati-pivano rami yo brahmā;
Ekasayi [Pg.200] ṭhitato kathi kho guṇe,Esa nami jina-mo padhi-do-juke.
彼时,清净友善者前来,与少女共饮,梵天欢喜;独住者宣说功德,我礼敬此胜者、导师。
(Ujjalāgāthā)
(光明偈)
42.
42.
Jānaṃ sabbesaṃ desi yo kho-dhimuttaṃ,Ānandattheraṃ vedito coḷisuttaṃ;
Kāyassammukhe kātuno-lokiyaṃ-se,Ṭhāna-ssa-ppuge kāruṇo hoti vande.
了知一切说胜解,为阿难长老示《衣经》;于身前作世间事,我礼最上悲愍者。
(Vessadevī gāthā)
(毗首天女偈)
43.
43.
Sukathiya [Pg.201] majjhimasīla-maparaṃ,Yu-pacita-metthi-dha cīra-manayaṃ;
Budhayi ca bhajjita-mīṇavataraṃ,Sunami pavajjita-mīha-mamalaṃ.
善说中戒及其他,于此长时积善行;觉悟超脱诸有,我善礼敬此无垢出家者。
(Tāmarasagāthā)
(红莲偈)
44.
44.
Mahakañhi sīlampi abhāsi kante,Brahmathandilī mamhi manāpi ramme;
Calakampi gīrampi kadāci ambe,Varapaṇḍi khīṇampi namāmi taṃ ve.
于可爱处说大戒,于清净地我心喜;时于芒果树下,动静言语,我实礼敬彼最上智者、漏尽者。
(Kamalāgāthā)
(莲花偈)
45.
45.
Mohante [Pg.202] jini paṭhame jaye jitāyaṃ,Soramme isipatane vane nivāsaṃ.Khobhante kiri sakale vade vilāsaṃ,Ghoraṃve vinidamane name jinā-haṃ.
初胜时降伏愚痴,住于怡人之仙人堕处林;威仪动摇一切说,我礼敬调伏怖畏之胜者。
(Pahāsinīgāthā)
(破颜偈)
46.
46.
Divārakaṃ bajanagaraṃ phitaṃ vase,Nisāya taṃ janagaṇanaṃ ṭhitaṃ mate;
Vijānakaṃ tamajaṭakaṃ sitaṃ vane,Hitāvahaṃ narapavaraṃ imaṃ name.
白日住繁荣之跋阇城,夜里心念于人群;彼智者无缠结,栖于林野,我礼敬此利生之人中尊。
(Ruciragāthā)
(艳光偈)
47.
47.
Racita-maviralaṃ [Pg.203] manussa mathā paṇaṃ,Pasiya tatiyakaṃ catuttha makā sayaṃ;
Karita-madhikataṃ akhubbhamalā sabhaṃ,Jahitagatiparaṃ panujja namāma-haṃ.
人道稠密,非是稀疏;见三四苦,皆由自造。已成殊胜不动无垢会,已断诸趣,我今敬礼。
(Parājitāgāthā)
(败北偈)
48.
48.
Nagara-majaya-mesa nivasi tha pare,Mahati sa maṇike sakuṇakujavane;
Yapati vasati ve hitasivavahane,Surata mubhayame-sita mima paname.
于无胜城中安住,于鸟鸣之大宝林中。彼为利益安稳之舟,乐于二者,我今敬礼。
(Paharaṇakalikāgāthā)
(击打花蕾偈)
49.
49.
Chaṭṭhaṃ [Pg.204] vase athu-da tattha vane mune saṃ,Sabbaṃ dhare makulapabbatake upedaṃ;
Cattaṃ male manuja matthavase sudesaṃ,Bhattaṃ name lahuka mappa mare dhune taṃ.
第六年时,牟尼住于彼林中,于摩拘罗山(Makulapabbata)上。为人类利益,舍离尘垢,开示善道。彼以轻食,驱除魔罗,我今敬礼。
(Vasantatilakagāthā)
(春日庄严偈)
50.
50.
Nuna [Pg.205] upavasati idha tha puna parime,Sukhaguṇamahati tidasapura ajite;
Yuganuta mavadi vitatha mughatari ve,Hutathuna manami simada tula mariye.
实哉彼常住,无胜天城中,具足大乐德。宣说世所赞,渡越诸虚妄。我礼敬圣者,施者无比伦。
(Sasikalāgāthā)
(月相偈)
51.
51.
Jinapati susumāraṃ bhesakallāvane-saṃ,Nivasati puthuñāṇaṃ khve-sa nandālaye-taṃ;
Vimala-mi dhu-jukāyaṃ bhedasantāpa-sesaṃ,Vijaha-pi sukhumālaṃ esamantā name-haṃ.
胜主于鳄鱼山(Susumāragira)的贝萨卡拉林(Bhesakaḷāvana)中,于难陀之居所安住,彼具广智。身躯正直清净,断尽分裂热恼之残余。我今遍礼彼微妙者。
(Mālinīgāthā)
(持鬘女偈)
52.
52.
Mahati [Pg.206] sukantiye atha ca tattha sītale,Vasati kusambiye navamavassa-pī-tare;
Avahi sukha-ntime pajaha-mattha-mī-dha ve,Panami nudaṃ hine sakalasatthavasaye.
于彼可爱清凉地,拘睒弥(Kosambī)城中,度过第九个雨季。带来究竟之安乐,舍弃此处无义事。我礼敬彼驱除低劣者,一切教法之主宰。
(Pabhaddakagāthā)
(善美调偈)
53.
53.
Yudhavati pālileyyaka vane pahāya nāge,Upaṭhahi nāgi-dhe-sa dasame jahāya bāle;
Sukhavasi kāyike ca manake tadāsa sāte,Yuta-madhi vāhite ca paname payāta māre.
于巴力雷雅咖(Pālileyyaka)林中,大象前来侍奉;于第十(雨季),舍弃愚者。彼时身心安乐住,魔罗已然远遁,我今敬礼调御者。
(Vāṇinīgāthā)
(妙音女偈)
54.
54.
Ito [Pg.207] patte nāḷe vasati dijagāmepi dasame,Hitopatthenā-yeka adhiki-dha vādehi vadake;
Vilomatthehā-neka-sahi ṭhita-māghepi samaye,Viyogatthe-tā-neja-mapi pihavāsehi paname.
此后,于第十(年),住于那罗(Nāḷa)婆罗门村。彼为利益到达者,于此以论折服论者。于摩伽(Māgha)之时,虽处逆境,心不动摇,远离贪爱,我今敬礼。
(Sikharaṇīgāthā)
(山顶偈)
55.
55.
Dviadhiki-tare [Pg.208] verañjāyaṃ tato dasamaṃ pare,Nivasi nilake khedaṅghātaṃ karo paramaṃ vane;
Kilami idha ve vehaṅgānaṃ manoramakaṃ vase,Viraji-sigaṇe medhaṅkāraṃ asokadadaṃ name.
于维兰迦(Verañjā)度过第十二雨季,于至上林中消除疲惫;鸟鸣悦意处安住,众弟子离尘垢;我今礼敬彼智慧创造者、无忧施予者。
(Hiriṇīgāthā)
(惭愧偈)
56.
56.
Yo sampuṇṇe upari tirase cāliye pabbatepi,Sobhaṃ phulle suvasi itare kāmite appamehi;
Sāvatthikkenu-da catudase kārite ālayepi,Kāmo-cchidde tu bhaya muname ñātime dvārakehi.
于第十三(年),彼圆满安住于迦理耶山(Cāliya)上;于第十四(年),则住于舍卫城(Sāvatthī)人所造之精舍,彼处繁花盛开,为无量者所喜爱。我礼敬彼断除欲爱、无有怖畏之牟尼。
(Mandakkantāgāthā)
(缓行偈)
57.
57.
Sakko [Pg.209] kappile kariya madake niggaho yoti pañce,Dakkho kappiye vasidha yamake iddhako bhohi aññe;
Yakkho dabbike damiya nagare soḷase-topi vaṅke,Aggo-ghattite paciya paname bodhake monipaññe.
于迦毗罗(Kapila)城,调伏五(释迦族人);于此(舍卫城)显双神变,具神通力。于第十六(年),在阿罗毗(Āḷavī)城调伏夜叉。我礼敬彼开悟者,具足牟尼之智慧。
(Kusumitalatāvellitagāthā)
(花蔓缠绕偈)
58.
58.
Duladdhe [Pg.210] pūre yopari ca dasato rājagehaṃ bhajanto,Tu satte kūle kho kari dha yapato vāsamejaṃ jahanto;
Dumaṭṭhe pūneso ramita-calato ṭṭhārasetaṃ dadaṃ so,Guṇasse vūpeto namidha karabho kāyakhedaṃ sahanto.
于第十七(年),彼住于王舍城(Rājagaha)。于第十八(年),彼住于迦理耶山(Cāliya)之树下。彼具足功德,忍受身之疲劳。我今敬礼于此(世尊)。
(Meghavipphujjitagāthā)
(电闪雷鸣偈)
59.
59.
Cālīye [Pg.211] parime tatheva acale-kūnepi vīse lilaṃ,Bhāgī ce sa hite pageva pavase sūrehi nisevitaṃ;
Kārite ramike pare ca nagare pūrepi vīse imaṃ,Hārite vasime jahena paname mūlepi khīṇe jitaṃ.
于第十九(年),彼同样住于迦理耶山(Cāliya);于第二十(年),则住于王舍城(Rājagaha)。彼为求利益者,为诸英雄所奉事。我礼敬彼已征服(烦恼)者,根已断尽,舍离执着。
(Saddūlavikkīlitagāthā)
(虎戏偈)
60.
60.
Pañcapañca-mākare tatopi piṇḍakena jetakānane ca,Aññamañña-mādarena yo nisinnakena te ca māpayeva;
Pubbapubbaārāme payoji-pāsikāya vāramāvasedha,Suddhasuddha-māmalena poriyātimāya mānasā namesa.
此后二十五年中,彼或于祇陀林(Jetavana),或于东园(Pubbārāma)安住。彼等(弟子)以恭敬心,与彼共坐。以清净无垢之心,我礼敬彼具足最上智慧者。
(Vuttagāthā)
(已说偈)
Puññenā’nena [Pg.212] saṃsāramupadhi suci sappūrise vo paseve,Tehā dinnaṃ sugāho suciparisaupeto arogo bhaveyyaṃ;
Dīghāyūko mahāpañña yasadhanasulābho ca kalyāṇamitto,Lokādibbo ca maggo samamatiparivārova nibbānapatto.
以此福德力,愿我于轮回中,得遇善知识,常行清净行。受彼等所教,入清净众中,愿我身无病,长寿具大慧,易得名与财,常遇善知识。循世出世道,眷属皆和合,最终证涅槃。
(Saddharāgāthā)
(善持偈)
Ka.
嘎。
Nassati [Pg.213] sāsane chanavutādhike ca tivise sate kaliyuge,Dvesatacuddasādhikasahassake sakalaraṭṭhakaṃ khubhi gate;
Bhātikayuddhakena nagaraṃ tadā bhavati chārikā yatigaṇo,Dukkhagato mahāpaharaṇehi jivitakhayampi eti piṭake.
于恶世(kaliyuge)二千三百九十六年,教法衰亡;于一千二百一十四年,全国动荡。彼时,因兄弟之战,城市化为灰烬,僧团遭难,于巨大打击下陷入痛苦,乃至丧身殒命,三藏亦然。
(Bhaddakagāthā)
(善偈)
Kha.
卡。
Udisaka [Pg.214] cetyakepi vikiriya nāsati dha so thiro sagaṇato,Vijahiya purato ttaravaneka kumbhakaragāmakaṃ nivasaye;
Satagaṇakehi tattha janakopi ‘‘bhota idha vāsa sabbayatinaṃ,Upaṭṭhahamī’’ti tamhi katipāhanaṃ vasati kho vimaṃsiya sukhaṃ.
优提舍支提(Udisaka cetiya)亦已毁坏,不坚固的僧团随之离散。他们舍弃前方的北方森林,居住于陶师村(Kumbhakāragāma)。在那里,一位有百余随从的施主说:“诸位,请住于此,我将供养所有行者。”他们思量安乐后,便在那里住了数日。
(Lalitagāthā)
(妙丽偈)
Ga.
伽。
Tattha araññe ramito sucari saddhamma-timāni suyatīhi tipīko,Dhūrasuyutto parigāhiya sujāto supaṭṭhāti kunadita-muyānaṃ;
So satamaccehi kataṃ nagari daṃ tassa ca pācina raha dhikakose,Paccayanāyāsu da chāyabahuko suddhayatipi idha vasanakāle.
在那里,于林野中,有位善行、敬重正法、精通三藏者,与善行者们共住而喜乐。荷负重任的善生(Sujāta)领受教法,善住于无声园林中。他于百位大臣(amacca)所建之城,其东方隐秘宝藏处,资具丰足,绿荫遍布,清净行者亦于此居住。
(Tanugāthā)
(纤细偈)
Gha.
伽。
Phagguṇamāse chadine raciya niṭṭhaṃva gato paramari iminā-yaṃ,Sijjhatu pemaṃ vata rakkhatu sudevo uda vaḍḍhatu jinavacane taṃ;
于法古那月(Phagguṇamāsa)第六日,此作完成,以此功德,究竟之敌已破。愿慈爱成就,善天守护,愿此法于胜者言教中增长。
Vāsamālinī niṭṭhitā.
《住处鬘》终。