Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者
Naradakkhadīpanī
智者明灯论
Pālito [Pg.8] yeva saddhammo,Pālitena varena ca;
Pālite suṭṭhu yaṃ sīlaṃ,Pālitaṃ dhamma-sundaraṃ.
正法实由巴利所护,亦由殊胜者所护;善护持之戒,守护正法之美。
Sammā [Pg.10] āraddhaṃ sabba-sampattīnaṃ,Mūlaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.
当知,正策励是一切成就之根本。
Vīriyārabbho [Pg.11] bhikkhave,Mahato atthāya saṃvattatīti.
诸比丘,发起精进,能导向巨大利益。
Tasmā [Pg.12] vīriyameva kattabbaṃ,Vīriyavato hi acintitaṃpi hoti.
是故应行精进;于精进者,乃至不可思议之事亦能成办。
Yathā [Pg.21] hi tacchakānaṃ suttaṃ,Pamāṇaṃ hoti;
Eva metampi viññūnaṃ.
犹如工匠之绳墨以为量度,此亦为智者之量度。
Suvijāno [Pg.24] bhavaṃ hoti,Dubbijāno parābhavo;
Dhammakāmo bhavaṃ hoti,Dhammadessī parābhavo.
兴盛易了知,衰败难察觉;乐法者兴盛,憎法者衰败。
Ayaṃ [Pg.26] dhammatāti ayaṃ sabhāvo,Ayaṃ niyāmoti vuttaṃ hoti.
此是法性,此是自性,此即所谓规律。
Ye [Pg.28] dhammā hetupabhavā,Tesaṃ hetuṃ tathāgato.
诸法从因起,如来说其因。
Ratanattayaṃ[Pg.35], santataṃ, ahaṃ vandāmi;
Ācariyaṃ, so ahaṃ, niccaṃ namāmi;
‘‘Hotu sabbaṃ, maṅgalaṃ, mamaṃ sabbadhi’’.
我恒常礼敬三宝,我恒时顶礼师长,愿我于一切处,得一切吉祥。
Naradakkhadīpanī
人巧明灯
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者
Paṇāma
礼敬
Naradakkhadīpakassa,
人巧明灯之
Namo samantacakkhuno;
Saṃsārā vippamuttassa,Saṃsārā vippamuttassa,Sa-saddhammassa saṅghino.
礼敬普眼者,轮回解脱者,轮回解脱者,具足正法与僧伽者。
Matthanā
缘起
2.
2.
Pālitehi [Pg.36] varuttamaṃ,Pālitaṃ sīla-pāramiṃ;
Pāletu varasambuddho,Pālitaṃ gantha-kāraṇaṃ.
最上者为巴利所护,圆满戒行波罗蜜;愿最胜正觉者,护佑此造论因缘。
Āsīsa
祝愿
3.
3.
Bahussuto [Pg.37] ca medhāvī,Sīlesuca samāhito;
Cetosamathānuyutto,Api muddhani tiṭṭhatu.
多闻而具慧,善住于诸戒,勤修心寂静,斯人立于顶。
Abhiyācaka
启请者
4.
4.
Dhamma-saṅghaṃ [Pg.38] vanditvāna,Sabba-lokassa nāyakaṃ;
Yācito tikakrapa-therena,Māṇavena ca dhīmatā.
礼敬法与僧伽及一切世间之导师后,应具慧青年与帝格迦波(Tikakrapa)长老之所请。
5.
5.
Uttānameva saṅkhepaṃ,Nānā-sattha-sudhāritaṃ;
Nara-dakkhaṃ likhissami,Passantu dhīra-māmakā.
我将撰写《人巧论》(Nara-dakkha),此论清晰简要,博采诸论之精粹,愿我等智者阅之。
6.
6.
Kosajjaṃ [Pg.41] bhayato disvā,Vīriyañjāpi khemato;
Āraddhavīriyā hotha;
Esā buddhānusāsanī.
见懈怠为怖畏,见精进为安稳;当发起大精进,此是诸佛正教。
7.
7.
Vīriyavā [Pg.42] kho bhikkhave ariyasāvako,Akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti;
Sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti,Suddhamattānaṃ pariharatīti.
诸比丘,精进之圣弟子,舍断不善,修习于善;舍断有过,修习无过,令自身保持清净。
Vīriyavato [Pg.43] kiṃ nāma kammaṃ na sijjhati;
Purisakāro [Pg.44] nāma na nassati,Sukhe patiṭṭhāpetīti jānāmi.
于精进者,何业不成?丈夫之功实不唐捐,我知其能安立于乐。
8.
8.
Yathā [Pg.46] khittaṃ nabhe leḍḍu,Dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ;
Tatheva buddha-seṭṭhānaṃ,Vacanaṃ dhuva-sassataṃ.
犹如抛向空中之土块,必定坠于地面;如是,最胜佛陀之言教,确定而又永恒。
9.
9.
A-dvejjhavacanā [Pg.48] buddhā,A-moghavacanā jinā.
诸佛之语无有二义,胜者之言真实不虚。
10.
10.
Sussusā [Pg.49] labhate paññaṃ,Uṭṭhātā vindate dhanaṃ;
Tasmā pāḷiṃ guruṃ katvā,Imaṃ passāhi sobhaṇaṃ.
乐闻者得慧,勤奋者得财;是故当重巴利,观此善妙法。
11.
11.
Sussusā [Pg.51] suta-buddhinī,Sutaṃ paññāya vaḍḍhanaṃ;
Paññāya atthaṃ jānāti,Ñāto attho sukhāvaho.
乐闻能启闻慧,所闻能增智慧;以慧了知其义,知义能引安乐。
12.
12.
Satataṃjjhāyanaṃ [Pg.52] vāda,Para-tantavalokanaṃ;
Sabbijjācera-sevāca,Buddhi-mati-karo guṇo.
恒常研习与论议,审阅他宗之典籍,并亲近一切智师,此乃增长智慧之德。
13.
13.
Ati-dīghova [Pg.53] nīgho hi,Kusīto hīna-vīriyo;
Tasmā vīriyaṃ katvāna,Vijjaṃ esantu sādhavo.
于懈怠少精进者,其苦恼实为漫长;是故贤者当行精进,以求胜智。
14.
14.
Suporiso [Pg.55] tāva sippaṃ,Uggaṇheyya paraṃ dhanaṃ;
Gaveseyya tato mantaṃ,Katheyya sacca-bhāsitaṃ.
善士当先学习技艺,此为殊胜之财富;其后当求智慧,并言说真实之语。
15.
15.
Pathamaṃ [Pg.56] na parājaye sippaṃ,Dutīyaṃ na parājaye dhanaṃ;
Tatīyaṃ na parājaye dhanaṃ,Catutthamatthaṃ kiṃ karissati.
首先,技艺不应败坏;其次,财富不应败坏;第三,财富不应败坏;第四件事能成就什么呢?
16.
16.
Sobhanti [Pg.58] a-milātāni,Pupphāniva pilandhituṃ;
Tathā sobhanti dārakā,Yobbaneyeva sikkhituṃ.
未凋谢的花朵,佩戴起来显得美丽;同样地,少年在青春时学习,也显得美丽。
17.
17.
Tasmā [Pg.59] have guṇādhāraṃ,Paññā-vaḍḍhanamuttamaṃ;
Sikkheyya matimā poso,Patthento hitamattano.
是故,有智慧的人,若欲求自身利益,当学习那作为功德之基、能增长无上智慧的(法)。
18.
18.
Alaṃ [Pg.60] vāyamituṃ sippe,Attha-kāmena jantunā;
Kataṃ vijaññā vijjādi,Vayo te mā upajjhagā.
求利之人,应当在技艺上勤奋精进;你当明了所学之技艺,莫让年华逝去。
19.
19.
Vijjaṃ [Pg.62] sikkhe, care sīlaṃ,Dhīrena saha saṃvase;
Dhanācaye, kare kammaṃ,Piyaṃ vācañca saṃvade.
学习知识,奉行戒律;与智者同住;积聚财富,勤作事业;说爱语。
20.
20.
Na [Pg.64] tveva supituṃ hoti,Ratti nakkhatta-mālinī;
Paṭijaggitumevesā,Ratti hoti vijānataṃ.
星光璀璨之夜,并非为睡眠而设;此夜乃为智者警醒之用。
21.
21.
Uṭṭhāhatha [Pg.65] nisīdatha,Ko attho supitena vo;
Sādhu kho sippa-vijjāhvā,Vijjaṃ sikkhatha santataṃ.
起来,坐下!你们睡觉有何益处?善哉,技艺与知识!当恒常学习知识。
22.
22.
Ārabbhatha [Pg.67] sadā puttā,Bahussutaṃ gavesituṃ;
Yasmā loke sippavantā,Sabbā-disāsu pākaṭā.
诸子当恒常发奋,追求广学多闻;因为世间有技艺者,于各方皆得显耀。
23.
23.
Sakyarūpaṃ [Pg.68] pure santaṃ,Mayā sippaṃ na sikkhitaṃ;
Kicchā vutti a-sippassa,Iti pacchā nutappati.
往昔有能力时,我未学习技艺;无技艺者的生活是艰难的,事后如此追悔。
24.
24.
Lokatthaṃ [Pg.75] loka-kammantaṃ,Icchanto pariyesituṃ;
Niccameva vīriyañca,Atthaṃ mantañja cintaye.
欲求世间利、世间业者,应常思惟精进、义理与谋略。
25.
25.
Dhanavā [Pg.76] guṇavā loke,Sabbā-disāya pākaṭo;
Sīlavā paññavā macco,Sabba-lokehi pūjito.
世间有财富、有功德者,于各方皆得显耀;有戒、有慧之人,为一切世间所尊敬。
26.
26.
Sajīvati [Pg.77] yaso yassa,Kitti yassa sajīvati;
Yasa-kitti vihīnassa,Jīvantopi matopamā.
谁的名声存续,谁就活着;谁的荣誉存续,谁就活着。缺乏名声与荣誉者,虽生犹死。
27.
27.
Saddhīdha [Pg.79] vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ,Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ,Paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭhanti.
于此,信为人之最上财,善行之法能带来安乐;真实,于诸味中为最甜;依慧而活,被称为最上生活。
28.
28.
Satimato [Pg.81] sadā bhaddaṃ,Satimā sukhamedhati;
Satimato suve seyyo,Verā ca parimuccati.
具念之人恒吉祥,具念之人乐增长;具念之人日日胜,并能解脱于怨敌。
29.
29.
Mā [Pg.83] vo khaṇaṃ virādhetha,Khaṇātītā hi socare;
Sadatthe vāyameyyātha,Khaṇo vo paṭipādito.
你们莫错失良机,错过良机者必忧愁;当为真实利益而努力,良机已为你们获得。
30.
30.
Yathicchitaṃ [Pg.84] na pappoti,A-phiyo nāvikoṇṇave;
Tathevāvīriyopettha,Tasmārabheyya sāsanaṃ.
如无舵之舟于大海,不能如愿抵达彼岸;于此,不精进者亦复如是,是故当于教法中精勤。
31.
31.
Vāyametheva [Pg.87] puriso,Yāva atthassa nipphadā;
Nipphannasobhaṇo attho,Khantā bhiyyo na vijjati.
人应常精进,直至目的达成;已成之目的固然美好,然无有胜于忍耐者。
32.
32.
Sameva [Pg.88] ñāṇa-vāyāme,Sukhāvaho su-maṅgalo;
Ñunedhike tathā no hi,Dvayena sādhu sampadā.
智慧与精进平等,能带来安乐与吉祥;若有偏失则不然,二者兼备方得善果。
33.
33.
Kāya-kammāni [Pg.90] sijjhanti,Vacī-kammāni vīriyaṃ;
Na hi kiccāni cintāhi,Kareyyāthīdha vāyamaṃ.
身业与语业,皆由精进而成就;事业非由空想而成,于此当勤奋努力。
34.
34.
Paṭikacceva [Pg.91] kareyya,Taṃ jaññā hitamattano;
Na sākaṭikacintāya,Mandā dhīro parakkame.
应预先作为,当知何者利于自身;智者当勇猛精进,莫作运货车夫想而懈怠。
35.
35.
Thirena [Pg.95] saka-kammena,Vaḍḍhatiyeva saṃ phalaṃ;
A-thirena alasena,Kara-kammaṃ phalañca no.
以坚定之己业,其果实必增长;不坚定而懒惰者,无所作为亦无果。
36.
36.
Āsīsetheva [Pg.96] puriso,Na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ,Yathā icchiṃ tathā ahu.
智者应常怀希望,不应感到厌倦;我观自身,所愿皆已成就。
37.
37.
Aṇaṇo [Pg.98] ñātīnaṃ hoti,Devānaṃ pitunañca so;
Karaṃ purisa-kiccāni,Na ca pacchānutappati.
彼无债于亲族、天人与祖先;行使男子之责,事后亦无悔恨。
38.
38.
Hiyyoti [Pg.99] hiyyati poso,Karissāmi pareti yo;
Ajja kattabba kammaṃ sve,So tato parihāyati.
“改日再做”之人,日渐衰退;今日应做之事拖延至明日,彼人由此而败坏。
39.
39.
So [Pg.101] a-ppamatto a-kuddho,Tāta kiccāni kāraya;
Vāyāmassu sa-kiccesu,Nālaso vindate sukhaṃ.
孩子啊,你当不放逸、不瞋恚,完成诸事;于己事当精进,懒惰者不得安乐。
40.
40.
Hīna-jaccopi [Pg.102] ce hoti,Uṭṭhātā dhitimā naro;
Ācāra-sīla-sampanno,Nise aggīva bhāsati.
虽生于卑贱族,若人奋发而坚定,具足行仪与戒律,如夜火熠熠生辉。
41.
41.
Yo [Pg.104] pubbe karaṇīyāni,Pacchā so kātumicchati;
Varuṇakaṭṭhabhañjova,Sa pacchā anutappati.
若人应先作之事,却欲留待后时;彼将如折瓦儒那(Varuṇa)木者,事后徒生悔恨。
42.
42.
Uṭṭhānakālamhi [Pg.105] anuṭṭhahāno,Yuvā balī ālasiyaṃ upeto;
A-puṇṇasaṅkappamano kusīto,Paññāya maggaṃ alaso na vindati.
应起时不起,虽少壮有力却怠惰,心怀消沉、意志不坚,如此懒人,不见智慧之道。
43.
43.
Dummedho [Pg.107] puriso loke,Kusīto hīna-vīriyo;
Appassuto anācāro,Parihāyati vuḍḍhiyā.
世间愚痴人,懈怠少精进,寡闻无行仪,从增长中衰退。
44.
44.
Appassutāyaṃ [Pg.108] puriso,Balībaddova jīrati;
Maṃsāni tassa vaḍḍhanti,Paññā tassa na vaḍḍhati.
寡闻之人,如牛一般老去;其血肉增长,智慧不增长。
45.
45.
Yassa [Pg.109] manussa-bhūtassa,Natthi bhogā ca sippakaṃ;
Kiṃphalaṃ tassa mānussaṃ,Dvipādaṭṭho hi so migo.
若人生而为人,财富技能皆不具;其为人有何益?彼实乃两足兽。
46.
46.
Yo [Pg.111] ca vassasataṃ jīve,Kusīto hīna-vīriyo;
Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo,Vīriyārabbhato daḷaṃ.
若人寿百岁,懈怠弱精进;不如生一日,坚固发精进。
47.
47.
Yo [Pg.112] ca dhamma-vibhaṅgaññū,Kāluṭṭhāyī a-tandito;
Anuṭṭhahati kālena,Phalaṃ tassa samijjhati.
若人善解法义,适时精勤不懈怠;时时精进修,其果终成就。
48.
48.
A-caritvā [Pg.126] brahmacariyaṃ,A-laddhā yobbane dhanaṃ;
Jiṇṇakoñcāva jhāyanti,Khīṇamaccheva pallale.
梵行未修习,盛年财未积;老鹤空伫立,竭泽鱼悲戚。
49.
49.
A-caritvā [Pg.127] brahmacariyaṃ,A-laddhā yobbane dhanaṃ;
Sentti cāpātikhīṇāva,Purāṇāni anutthunaṃ.
未修梵行,盛年未积财;他们躺卧,如射尽之箭,哀叹往昔。
50.
50.
Appakenāpi [Pg.132] medhāvī,Pābhatena vicakkhaṇo;
Samuṭṭhāpeti attānaṃ,Aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ.
智者虽仅得微薄资粮,亦能令己奋起,犹如吹旺微小之火。
51.
51.
Vāyāmetheva [Pg.138] puriso,Na nibbindeyya paṇḍito;
Vāyāmassa phalaṃ passa,Bhuttā ambā anītihaṃ.
智者应当勤精进,不应中途生厌心;精进之果终可见,芒果饱食非空谈。
52.
52.
Anuṭṭhahaṃ [Pg.140] a-vāyāmaṃ,Sukhaṃ yatrādhi gacchati;
Suvira tattha gacchāhi,Mañca tattheva pāpaya.
无奋无精进,安乐彼方寻。勇士请前往,携我亦同临。
53.
53.
Yatthālaso [Pg.142] anuṭṭhātā,Accantaṃ sukhamedhati;
Suvira tattha gacchāhi,Mañca ttattheva pāpaya.
懈怠不勤者,于彼得究竟乐;勇士请前往,携我亦同临。
54.
54.
Adhippāya-phalaṃ [Pg.143] loke,Dhītimanttassa sijjhati;
Vīriyameva kattabbaṃ,Etaṃ buddhehi vaṇṇitaṃ.
世间志愿之果,坚毅者终成就;唯应修正勤,诸佛皆称许。
Paññā-niddesa
智慧的解释
55.
55.
Paññaṃ [Pg.144] pathamamesehi,Paññā-balaṃ bahuttamaṃ;
Kula-putta balaṃ paññā,Kiṃhināma na sādhyati.
当先寻求智慧,慧力广大世无伦;善男子若具智慧力,世间何事不可成?
56.
56.
Aneka-saṃsayucchedi[Pg.146],Parokkhatthassa dassakaṃ;
Sabbassa locanaṃ satthaṃ,Yassa natthyandhameva so.
能断众多疑惑,揭示隐微之义;它是众生之眼,是利器;无慧者实乃盲。
57.
57.
Paññā [Pg.148] sutaṃ vinicchindi,Kitti-siloka-vaḍḍhanī;
Paññāsahito naro idha,Api sukhānivindati.
慧能辨别所闻,增长名誉;具慧之人于此世,亦能获得安乐。
58.
58.
Sabbaññubuddha-pacceka[Pg.149],Catusacca-sutā iti;
Catu-buddhesu ekova,Bahussuto naro bhave.
遍知佛(Sabbaññubuddha)、独觉佛(Paccekabuddha)与闻四圣谛之声闻(Catusacca-sutā);于此四类觉者中,世人可成多闻者。
59.
59.
Lekhacheko [Pg.150] vācacheko,Ganthacheko suvācako;
Vidhāyakacheko sūro,Niddukkhova sakammani.
善于书写者,善于言说者,善于研读经典者,善于言辞者;善于安排者,勇者;于己业中无苦。
60.
60.
Paññā [Pg.152] hi seṭṭhā kusalā vadanti,Nakkhatta-rājāriva tārakānaṃ;
Sīlaṃ sirīcāpi satañca dhammo,Anvāyikā paññāvato bhavanti.
智慧实为殊胜,善者如是宣说;犹如众星之月王,戒、吉祥与善法,皆随具慧者而有。
61.
61.
Sevetha [Pg.154] buddhe nipuṇe bahussutte,Uggāhako ca paripucchako;
Suṇeyya sakkaccaṃ subhāsitāni,Evaṃ karo paññavā hoti macco.
当亲近智者、善巧者、多闻者;当学习并提问;当虔诚谛听善说,如是行者方具智慧。
62.
62.
Vayena [Pg.156] yasa-pucchāhi,Tiṭṭha-vāsena yoniso;
Sākacchā snehasaṃsevā,Patirūpa-vāsenaca.
年岁、向有声望者请教、如理安住、善巧谈论、亲近友爱者,以及住于适宜之处。
63.
63.
Etāni aṭṭhaṭhānāni,Buddhi-visada-kāraṇā;
Yesaṃ etāni sambhonti,Tesaṃ buddhi pabhijjati.
此乃八种处,智慧清澈之因;若人具足此,智慧必将显现。
64. Cattārome [Pg.158] bhikkhave dhammā paññāvuddhiyā saṃvattanti. Katame cattāro. Sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yoniso manasikāro dhammānudhamma-paṭipatti. Ime kho bhikkhave cattāro dhammā paññā-vuddhiyā saṃvattantītti.
64. 诸比丘,有四法能增长智慧。是哪四法呢?亲近善人、听闻正法、如理作意、法随法行。诸比丘,这四法能增长智慧。
65.
65.
Cakkhupasāda-sampanno[Pg.160],Acchimantañca passati;
Andhaṃ kāṇaṃ su-passantaṃ,Andho sabbaṃ na passati.
具眼根清净者,能见有眼之人,亦能善见盲者与独眼者;而盲者,则一无所见。
66.
66.
Passatti [Pg.161] passo passantaṃ,A-passantañca passati;
A-passanto a-passantaṃ,Passantañca na passati.
见者能见见者,亦能见不见者;不见者不见不见者,亦不见见者。
67.
67.
Pākaṭaṃ [Pg.162] a-paṭicchannaṃ,Rūpaṃ pasāda-cakkhunā;
Nāññaṃ passatti sabbaṃpi,Tathato ñāṇa-cakkhunā.
显现无遮覆之色,清净眼能得见;非以他眼能见一切,唯以如实智眼见。
68.
68.
Sujanāsujanā [Pg.164] sabbe,Guṇenāpi vivekino;
Vivekaṃ na samāyanti,A-vivekījanantike.
善人与恶人,皆依德行而有别;若亲近无辨别之人,则无法获得辨别智。
69.
69.
Yo [Pg.165] ca uppatitaṃ atthaṃ,Na khippamanubujjhati;
A-mittavasamanveti,Pacchā ca anutappati.
若人不能速觉悟已生之事,则落入敌人之手,日后必将懊悔。
70.
70.
Evaṃ [Pg.166] mahiddhikā paññā,Nipuṇā sādhucintinī;
Diṭṭhadhamma-hitatthāya,Samparāya-sukhāya vā.
如是智慧具大威力,精微善巧,善于思虑;为现世之利益,或为来世之安乐。
71.
71.
Taṃ [Pg.168] balānaṃ balaṃ seṭṭha,Agga paññābalaṃ balaṃ;
Paññābalenupatthaddho,Etthaṃ vindati paṇḍitto.
诸力之中,彼力最胜,智慧之力,力中为最;智者依于智慧力,于此世间得成就。
72.
72.
Yena [Pg.170] ñāṇena bujjhanti,Ariyā kata-kiccataṃ;
Taṃ ñāṇa-ratanaṃ laddhaṃ,Vāyāmetha jinorasā.
圣者依此智慧,觉悟其所作已办;获得此智慧珍宝已,胜者后裔当精进。
73.
73.
Paññāratanamālassa[Pg.171],Na ciraṃ vattate bhavo;
Khippaṃ dasseti amataṃ,Na ca so rocate bhave.
拥有智慧宝鬘者,轮回不久停;速示甘露,彼亦不乐于有。
74.
74.
Pamādamanuyuñjanti[Pg.173],Bālā dummedhino janā;
Appamādañca medhāvī,Dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati.
愚昧无智之人耽于放逸,智者则守护不放逸,犹如守护最上之财。
75.
75.
Dhana-puñña-dhī-lābhena[Pg.174],Kālaṃ khiyyati paṇḍito;
Kīḷanena ca dummedho,Niddāya kalahena vā.
智者以财、福、慧之所得,度过光阴;愚者则以嬉戏、睡眠或争吵,虚度光阴。
76.
76.
Pamādaṃ [Pg.176] appamādena,Yadā nūdati paṇḍito;
Paññāpāsāda-māruyha,A-soko sokiniṃ pajaṃ,Pabbataṭṭhova bhūmaṭṭhe,Dhīro bāle avekkhati.
智者以不放逸驱除放逸,登上智慧之宫殿,无忧者俯视苦恼的众生,犹如立于山顶者俯瞰地上之人,智者俯视愚者。
77.
77.
Natti [Pg.178] attasamaṃ pemaṃ,Natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;
Natthi paññāsamā ābhā,Vuṭṭhi ve paramā sarā.
无有爱等同于自爱,无有财富等同于谷物;无有光明等同于智慧,雨实为最上之流。
78.
78.
Diṭṭhe [Pg.180] dhamme ca yo attho,Yo cattho samparāyiko;
Atthābhisamayā dhīro,Paṇḍitoti pavuccati.
因通达现世之义与来世之义,智者被称为智者。
79.
79.
Na [Pg.181] tena paṇḍito hoti,Yāvatā bahu bhāsati;
Khemī a-verī a-bhayo,Paṇḍitotti pavuccati.
非因多言而成为智者;安稳、无怨、无惧者,方称之为智者。
80.
80.
Yamhi [Pg.183] saccañca dhammo ca,A-hiṃsā saṃyamo damo;
Sa ve vantamalo dhīro,Thero iti pavuccatti.
若人具足真实与法,不害、自制、调伏;彼实已吐尽垢秽之智者,故称之为长老。
81.
81.
Saka-guṇaṃ [Pg.185] saka-dosaṃ,Yo jānāti sapaṇḍito;
Para-guṇaṃ para-dosaṃ,Yo jānāti sapaṇḍito.
知晓自身功德与过失者,彼是智者;知晓他人功德与过失者,彼亦是智者。
82.
82.
Sati-vīriya-paññāya[Pg.186],Yo karoti iriyāpathe;
So paṇḍito have bhave,Ubhayattha-pariggaho.
以念、精进与智慧,于诸威仪中行止者;彼实是智者,现后二世皆得利益。
83.
83.
Kataññū [Pg.187] vijjā-sampanno,Jātimā dhanavā have;
So vicāraṇa-sīlo ca,Niddukkho paṇḍito bhave.
知恩、具足明、出身高贵且富有者;彼亦具省察之性,成为无苦之智者。
Sabbe [Pg.189] kammassakā sattā,Kammaṃ satte vibhajjati.
一切众生皆是业的所有者,业区分诸有情。
84.
84.
Yo passati paccakkhatthaṃ,Yo ca saṃsāratthaṃ tesu;
Pacchimova pūjanīyo,Ubhayattha-sudiṭṭhattā.
见现世之义者,以及见轮回之义者;后者实应受尊敬,因其于二者皆善见故。
85.
85.
Appena [Pg.191] anavajjena,Santuṭṭho sulabhena ca;
Mattaññū subharo hutvā,Careyya paṇḍito naro.
以少而无过失,以易得而知足;知量且易受供养,智者当如是而行。
86.
86.
Attānameva [Pg.192] pathamaṃ,Patirūpe nivesaye;
Athaññamanusāseyya,Na kilisseyya paṇḍito.
智者首先应将自己安立于正道,然后教导他人,智者不应烦恼。
87.
87.
Uttama-parisāya [Pg.193] ve,Utttamaṃ vācamuttamo;
Bhaṇeyyākhepa-vitthāraṃ,Sā anagghyā lokattaye.
于最上之众会中,最上者应说最上之语;应略说或广说,彼语于三界中是无价的。
88.
88.
Paṇḍitassa [Pg.194] subhāsittaṃ,Paṇḍitova sujāniyā;
Dummedho taṃ na jānāti,Dhīro dhīraṃ mamāyati.
智者之善语,唯智者能善知;愚者不知其义,智者珍视智者。
89.
89.
Yena [Pg.196] kenaci vaṇṇena,Paro labhati rūppanaṃ;
Attho vācāya ce hoti,Taṃ na bhāseyya paṇḍito.
无论以何种言辞,若他人因此而受苦;即使言语有益,智者亦不应说。
90.
90.
Bhuñjanatthaṃ [Pg.197] kathanatthaṃ,Mukhaṃ hotītti no vade;
Yaṃvā taṃvā mukhāruḷhaṃ,Vacanaṃ paṇḍito naro.
智者不应言随口出,只因口为食言而设。
91.
91.
Para-sattitto [Pg.198] sa-sattiṃ,Dujjāno hi naro mite;
Ce jāne saka-sattiṃca,Kā kathā para-sattiyā.
朋友啊,他人的力量或自身的力量,人是难以知晓的;若能知晓自身之力,何须谈论他人之力?
92.
92.
Katta-guṇaṃ [Pg.199] paresaṃ yo,Paṭikaroti paṇḍito;
Jānāti so ācikkhati,Na bālo guṇa-māmako.
智者能回报他人之恩德,他知晓并宣说;而非愚者,只执着于自身功德。
93.
93.
Pabhūtaṃ [Pg.200] neva kātabbaṃ,Bhavissaṃ neva cintaye;
Vattamānena kālena,Vicaranti vicakkhaṇā.
不应追逐过去,不应思虑未来;智者于当下行止。
94.
94.
Dhammesu [Pg.201] sati icchitā,Rasesu loṇamicchitaṃ;
Rāja-kiccesu amaccaṃ,Sabba-ṭhānesu paṇḍitaṃ.
于诸法中,念是所欲求的;于诸味中,盐是所欲求的;于王事中,大臣是所欲求的;于一切处,智者是所欲求的。
95.
95.
Khattiyo [Pg.203] seṭṭho jane tasmiṃ,Ye gottapaṭisārino;
Vijjā-caraṇa-sampanno,So seṭṭho deva-mānuse.
在那些依仗种姓之人中,刹帝利是殊胜的;明行具足者,彼于天人世间是殊胜的。
96.
96.
Sambuddho [Pg.204] dvipadaṃ seṭṭho,Ājānīyo catuppadaṃ;
Sussusā seṭṭhā bhariyānaṃ,Yo ca puttānamassavo.
两足之中,正自觉者是殊胜的;四足之中,骏马是殊胜的;在妻子中,顺从者是殊胜的;在儿子中,顺从者是殊胜的。
97.
97.
Sātthako [Pg.207] ca a-sammoho,Sappāyo gocaro tathā;
Cattārimāni sikkheyyuṃ,Sampajaññābhivaḍḍhakā.
有益、不迷惑、适宜,以及行处;应学习此四者,它们能增长正知。
98.
98.
Paññañca [Pg.208] kho a-sussusaṃ,Na koci adhigacchati;
Bahussutaṃ anāgamma,Dhammaṭṭhaṃ a-vinibbhajaṃ.
不善听闻、不依止多闻、不辨别法义者,无人能获得智慧。
99.
99.
Adhippāyo [Pg.210] sudubbodho,Yasmā vijjati pāḷiyaṃ;
Tasmā upaṭṭhahaṃ gaṇhe,Garuṃ garumataṃ vidū.
因为在巴利圣典中,其意甚难理解;因此,智者应寻求尊敬的师长之支持。
Cāritta-niddesa
行持的解释
100.
100.
Attā [Pg.213] hi attano nātho,Ko hi nātho paro siyā;
Attanā hi sudantena,Nāthaṃ labhati dullabhaṃ.
己确为自依怙,他人何能为依怙?若能善调御自身,则得难得之依怙。
101.
101.
Attānañce [Pg.214] piyaṃ jaññā,Rakkheyya naṃ surakkhitaṃ;
Tiṇṇamaññataraṃ yāmaṃ,Paṭijaggeyya paṇḍito.
若人自知可爱己,应善守护令安稳;智者当于三时中,觉醒精勤不放逸。
102.
102.
Attanā [Pg.216] kurute lakkhiṃ,A-lakkhiṃ kurutettanā;
Na hi lakkhiṃ a-lakkhiṃ vā,Añño aññassa kārako.
福德与不祥皆由自造,他人不能为他人造作。
103.
103.
Na [Pg.218] pīḷitā atta-dukkhena dhīrā,Sukhapphalaṃ kammaṃ pariccajanti;
Sammohitāvāpi sukhena mattā,Na pāpa-kammañca samācaranti.
智者不为己苦所逼迫,不舍离乐果之业;即使为乐所迷惑,亦不作恶业。
104.
104.
Yo [Pg.219] neva nindaṃ nappasaṃsaṃ,Ādiyati garahaṃ nopi pūjaṃ;
Sirīca lakkhīca apeti tamhā,Āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā.
彼不接受毁谤与赞叹,亦不接受责备与供养;福德与吉祥皆离彼而去,犹如雨水从高地流失。
105.
105.
Sādhu [Pg.221] dhammaruci rājā,Sādhu paññāṇavā naro;
Sādhu mittānama-ddubbho,Pāpassa a-karaṃ sukhaṃ.
乐法之王是善哉,具慧之人是善哉;不欺友朋是善哉,不行诸恶是安乐。
106.
106.
Kalyāṇakārī [Pg.222] kalyāṇaṃ,Pāpakārī ca pāpakaṃ;
Yādisaṃ vapatte bījaṃ,Tādisaṃ vahate phalaṃ.
行善者得善,作恶者得恶;播何种种子,收何种果实。
107.
107.
Jīvaṃ [Pg.224] paññāya rakkheyya,Dhanaṃ kammena rakkhaye;
Evaṃ hyarogo sukhito,Porāṇaka-vaco idaṃ.
以慧守护生命,以业守护财富;如是则无病而安乐,此乃古老之言说。
108.
108.
Anupubbena [Pg.226] medhāvī,Thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;
Kammāro rajatasseva,Niddame malamattano.
智者循序渐进,于刹那间,点滴去除自身之垢,犹如银匠去除银秽。
109.
109.
Vācānurakkhī [Pg.228] manasā susaṃvuto,Kāyena ca nākusalaṃ kayirā;
Etetayo kammapathevisodhaye,Ārādhaye maggamisi-ppaveditaṃ.
守护言语,善于调伏心意,身不作不善业;应清净此三业道,趣入圣者所宣说之道。
110.
110.
A-sante [Pg.230] nopaseveyya,Sante seveyya paṇḍito;
A-santo nirayaṃ yanti,Santo pāpenti suggatiṃ.
不应亲近恶人,智者应亲近善人;恶人堕地狱,善人得善趣。
111.
111.
A-karontopi [Pg.232] ce pāpaṃ,Karontaṃ mupasevati;
Saṅkiyo hoti pāpasmiṃ,A-vaṇṇo cassa rūhati.
即使未作恶,若亲近作恶者;则被疑为恶,恶名亦增长。
112.
112.
Saṅghāgato [Pg.233] aniṭṭhehi,Ambopi madhurapphalo;
Tittapubbova pā eva,Manusso tu sa-jīvako.
与不悦者相聚,纵是甜果亦变苦;人与其同伴,亦复如是。
113.
113.
Nihīna-sevito [Pg.234] poso,Nihīyati ca sabbadā;
Kadāci na ca hāyetha,Tulyasevīpi attanā.
亲近下劣之人,则恒常堕落;亲近与己相等之人,则不会堕落。
114.
114.
Vaṇṇa-gandha-rasopeto[Pg.237],Amboyaṃ ahuvā pure;
Tameva pūjaṃ labhamāno;
Kenambo kaṭukapphalo.
昔日此芒果,具足色香与味;今虽获得同样之供养,此芒果何以结出苦果?
115.
115.
Pucimanda-parivāro[Pg.238],Ambo te dadhivāhana;
Mūlaṃ mūlena saṃsaṭṭhaṃ,Sākhā sākhaṃ nisevare;
Asātta-sannivāsena,Tenambo kaṭukapphalo.
大提婆诃那王啊,你的芒果树被苦楝树围绕;根与根交织,枝与枝相依;因与不善者为邻,故此芒果结出苦果。
116.
116.
Pāmokkha-bhajanaṃ [Pg.240] khippaṃ,Attha-kāmo su-vuḍḍhiyaṃ;
Bhaje uttari attanā,Tasmā udeti paṇḍito.
欲求利益与善增长者,应迅速远离下劣之伴,亲近胜于己者;智者因此而提升。
117.
117.
Kāco [Pg.241] kañcana-saṃsaggā,Dhatte māra-katiṃ jutiṃ;
Tathā saṃsannidhānena,Mūḷho yāti pavīṇataṃ.
玻璃因与黄金相伴,而能发出如摩罗迦宝石般之光辉;同样地,愚者因亲近善人,亦能变得熟练。
118.
118.
Kīṭopi [Pg.243] sumano-saṅgā,Ārohati sataṃ siro;
Asmāpi yāti devatvaṃ,Mahabbhi suppatiṭṭhito.
即使是虫,因与花相伴,亦能登上善人头顶;石头若由大德善为安立,亦能达至天界。
119.
119.
Sabbhireva [Pg.245] samāsetha,Sabbhi kubbetha sandhavaṃ;
Sataṃ saddhammamaññāya,Paññaṃ labhati nāññato.
应与善人相处,应与善人结交;了知善人之正法,能获得智慧而非他处。
120.
120.
Sabbhireva [Pg.246] samāsetha,Sabbhi kubbetha sandhavaṃ;
Sataṃ saddhammamaññāya,Sabba-dukkhā pamuccatti.
应与善人相处,应与善人结交;了知善人之正法,能解脱一切苦。
121.
121.
Sakiṃdeva [Pg.247] kulaputta,Sabbhi hoti samāgamo;
Sā naṃ saṅgati pāleti,Nāsabbhi bahu saṅgamo.
良家子啊,与善人相遇一次,那份相遇便能守护他;不应与恶人多相处。
122.
122.
Seyyo [Pg.249] a-mitto medhāvī,Yañce bālānukampako.
宁可与智者为敌,也不要愚者的怜悯。
123.
123.
Sīlavantaṃ [Pg.250] paññavantaṃ,Divā nissaya-dāyakaṃ;
Bahussutaṃ gavesanto,Bhajeyya attha-māmako.
爱利者应寻求并亲近具戒、具慧、日间给予依止、多闻之人。
124.
124.
Pāpa-mitte [Pg.251] vivajjetvā,Bhajeyyuttama-puggalaṃ;
Ovāde cassa tiṭṭheyya,Patthento a-calaṃ sukhaṃ.
舍弃恶友,亲近最上之人;应安住于其教诲中,希求不动之乐。
125.
125.
Na [Pg.253] bhaje pāpake mitte,Na bhaje purisādhame;
Bhajetha mittte kalyāṇe,Bhajetha purisuttame.
不应亲近恶友,不应亲近下劣之人;应亲近善友,应亲近最上之人。
126.
126.
Anavajjaṃ [Pg.254] mukhamboja,Manavajjā ca bhāratī;
Alaṅkatāva sobhante,Kiṃsu te niralaṅkatā.
无过之莲面与无过之言语,装饰之后方显庄严;若不加装饰,则当如何?
127.
127.
Na [Pg.256] hi vaṇṇena sampannā,Mañjukā piya-dassinā;
Kharā vācā piyā hoti,Asmiṃ loke paramhi ca.
言语粗恶,纵具美色,纵然悦目,亦不可爱;于此世他世,皆是如此。
128.
128.
Nanu [Pg.257] passasimaṃ kāḷiṃ,Dubbaṇṇaṃ tilakāhataṃ;
Kolilaṃ saṇha-vācena,Bahūnaṃ pāṇinaṃ piyaṃ.
难道你没见过这黑色的、丑陋的、被痣所击打的迦梨(Kāḷī)吗?她以如杜鹃般柔和之语,令众多众生喜爱。
129.
129.
Tasmā [Pg.257] sakhila-vācāya,Manta-bhāṇī anuddhato;
Atthaṃ dhammañca dīpeti,Madhuraṃ tassa bhāsitaṃ.
是故,言语当柔和,审慎而无傲慢;阐明义理与正法,其言说乃甜美。
130.
130.
Tameva [Pg.260] vācaṃ bhāseyya,Yā sattānaṃ na tāpaye;
Pare ca na vihiṃseyya,Sā ve vācā subhāsitā.
当说如是语,不令众生恼,亦不伤害人,彼诚为善说。
131.
131.
Piyaṃ [Pg.261] vācaṃva bhāseyya,Yā vācā paṭinanditā;
Yaṃ anādāya pāpāni;
Paresaṃ bhāsate piyaṃ.
当说悦人之语,受人欢迎之语;不取诸恶业,而于他人说悦人之语。
132.
132.
Saccaṃ [Pg.262] ve amatā vācā,Esa dhammo sanantano;
Sacce atthe ca dhamme ca,Āhu santo patiṭṭhitā.
真实之语确实是不死之语,此乃永恒之法;圣者说他们安住于真实、义理与法中。
133.
133.
Subhāsitañca [Pg.264] dhammañca,Piyañca saccameva ca;
Catu-aṅgehi sampannaṃ,Vācaṃ bhāseyya paṇḍito.
智者应说具足善说、法、爱语与真实此四支之语。
134.
134.
Manāpameva [Pg.265] bhāseyya,Nāmanāpaṃ kudācanaṃ;
Manāpaṃ bhāsamānassa,Siddhaṃ piyosadhaṃ bhave.
应只说悦意之语,绝不说不悦之语;说悦意之语者,能成就可爱之药。
135.
135.
Yaṃ [Pg.266] vadeyya taṃ kareyya,Yaṃ na vade na taṃ kare;
A-karontaṃ bhāsamānaṃ,Parijānanti paṇḍitā.
言出必行,不行勿言;智者能识辨,言而不行者。
136.
136.
Rahovādaṃ [Pg.268] na bhāseyya,Na sammukhā khiṇaṃ bhaṇe;
A-taramānova bhaṇeyya,Taramānova no bhaṇe.
不言秘密语,对面不语粗暴言;言语当从容,不应仓促说。
137.
137.
Māvoca [Pg.269] pharusaṃ kiñci,Vuttā paṭivadeyyuṃ taṃ;
Dukkhā hi sārambhakathā,Paṭidaṇḍā phuseyyuṃ taṃ.
莫说任何粗恶之语,所说之语会反击你;争论之语确实是苦,反击之棒会触及你。
138.
138.
Saka-yuttaṃ [Pg.270] kare kammaṃ,Saka-yuttaṃ vaciṃ bhaṇe;
A-yuttake dhanaṃ naṭṭhaṃ,A-yutte jīvitaṃ khaye.
应做与己相应之业,应说与己相应之语;不相应者财富会失去,不相应者生命会耗尽。
139.
139.
Ye [Pg.272] vuḍḍhamapacāyanti,Narā dhammassa dhakāvidā;
Diṭṭhe dhammeva pāsaṃsā,Samparāye ca suggatiṃ.
尊敬长者、谙熟正法之人,于现世受称赞,于来世得善趣。
140.
140.
Porī-kathaṃ-va [Pg.274] bhāseyya,Yuttā kathā hi pūrino;
Bhāti-mattañca bhātāti,Pitu-mattaṃ pitā iti.
当说合宜之语,因合宜之语适于君子;对如兄长者称之为兄,对如父亲者称之为父。
141.
141.
Dānañca [Pg.275] piya-vajjañca,Attha-cariyā ca yā idha;
Samānattatā dhammesa,Tattha tattha yathārahaṃ.
布施、爱语、利行,以及于诸法中平等,于处处皆恰如其分。
142.
142.
Sakiṃ [Pg.277] vadanti rājāno,Sakiṃ samaṇa-brāhmaṇā;
Sakiṃva purisā loke,Esadhammo sanantano.
国王一言既出,沙门、婆罗门亦然;世间之人亦复如是,此是古老之法。
143.
143.
Eka-vācaṃva [Pg.278] dvevācaṃ,Bhaṇeyya anukampako;
Taduttari na bhāseyya,Dāsovayyassa santike.
慈悲者应说一两句话,于奴仆面前,不应多言。
144.
144.
Tasseva [Pg.279] tena pāpiyo,Yo kuddhaṃ paṭikujjhatti;
Kuddhaṃ a-paṭikujjhanto,Saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.
以嗔还嗔者,其恶更甚;不以嗔还嗔者,战胜难胜之战。
145.
145.
Ubhinnamatthaṃ [Pg.281] carati,Attano ca parassa ca;
Paraṃ saṃkupitaṃ ñatvā,Yo sato upasammati.
知他人已嗔怒,而能正念平息者,乃为自他二者之利而行。
Attānaṃ [Pg.282] rakkhanto paraṃ rakkhati,Paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati.
保护自己者,即是保护他人;保护他人者,即是保护自己。
146.
146.
Sīla-samādhi-paññānaṃ[Pg.283],Khantī padhāna-kāraṇaṃ;
Sabbepi kusalā dhammā,Khantyāyattāva vaḍḍhare.
于戒、定、慧,忍辱为首要之因;一切诸善法,皆依忍辱而增长。
147.
147.
Khamā-khagga-karetassa[Pg.284],Dujjano kiṃ karissati;
A-tiṇe patito vanhi,Sayamevūpasammati.
手持忍辱之剑者,恶人何能为害?如火落无草之地,其自会熄灭。
148.
148.
Sussusā [Pg.285] savaṇañceva,Gahaṇaṃ dhāraṇaṃ tathā;
Uhāpohatthaviññāṇaṃ,Tatva-ññāṇañcadhīguṇaṃ.
乐闻、听闻、领会、忆持,以及审察、辨析、了知义理,与了知实相,此乃智慧之德。
149.
149.
Yassete [Pg.286] caturo dhammā,Atthi posesu paṇḍita;
Saccaṃ dhammo dhīti cāgo,Diṭṭhaṃ so ativattati.
若人具足此四法:真实、正法、坚毅与舍离,彼乃人中智者,能超越所见。
150.
150.
Vejjo [Pg.288] purohito mantī,Vedaññotra catutthako;
Pabhāta-kāle daṭṭhabbā,Niccaṃ sva-sīrimicchatā.
医生、祭司、谋臣,以及通晓吠陀者为第四;恒求自身吉祥者,应于黎明时拜谒彼等。
151.
151.
Mittānaṃ [Pg.289] santikaṃ gacche,Kāle na rattiyaṃ kisaṃ;
Ce bahuṃ bhijje cinitvā,Taṃ mittesu samākare.
当择时往见友人,莫于深夜打扰;若有所获,当与友人分享。
152.
152.
Na [Pg.291] paresaṃ vilomāni,Na paresaṃ katākataṃ;
Attanova avekkheyya,Katāni a-katāni ca.
莫观他人之过失,莫观他人之已作与未作;当观自身之已作与未作。
153.
153.
Desa-jāti-pubbe-carā[Pg.293],Anu-carā jano kare;
Paresaṃ vedhakaṃ māyaṃ,Taṃ jānitvā sakhaṃ kare.
地方、种姓、过往之行,世人随之而为;当了知他人之欺诈,而后与之交友。
154.
154.
Parittaṃ [Pg.294] dārumāruyha,Yathā sīde mahaṇṇave;
Evaṃ kusītamāgamma,Sādhu-jīvīpi sīdati;
Tasmā taṃ parivajjeyya,Kusītaṃ hīna-vīriyaṃ.
犹如乘小木,沉于大洋中;亲近懈怠者,善士亦沉沦;是故当远离,懈怠劣精进者。
155.
155.
Alasañca [Pg.296] pamādo ca,Anuṭṭhānaṃ a-saṃyamo;
Niddā tandi ca te chidde,Sabbaso taṃ vivajjaye.
懒惰、放逸、不勤、不自制、睡眠与昏沉,此等过患,皆应完全远离。
156.
156.
Cajeyya [Pg.297] dummittaṃ bālaṃ,Āsīvisaṃva māṇavo;
Bhañjeyya pāpakaṃ kammaṃ,Naḷāgāraṃva kuñjaro.
应舍弃愚痴之恶友,如青年远离毒蛇;应摧毁罪恶之业,如大象摧毁芦苇屋。
157.
157.
Na [Pg.299] hi aññañña-cittānaṃ,Itthīnaṃ purisāna vā;
Nānāvīkatvā saṃsaggaṃ,Tādisaṃ pica nāsmase.
于心意相异之男女,不应有种种交往,亦不应亲近如是之人。
158.
158.
Nāsmase [Pg.300] kata-pāpamhi,Nāsmase alika-vādine;
Nāsmate attatthapaññamhi,Atta-santepi nāsmate.
不应亲近作恶者,不应亲近说谎者;不应亲近为己谋利者,亦不应亲近自满者。
159.
159.
Ghatāsanaṃ [Pg.301] kuñjaraṃ kaṇha-sappaṃ,Muddhā-bhisittaṃ pamadā ca sabbā;
Ete naro niccasato bhajetha,Tesaṃ have dubbidū sabba-bhāvo.
火、大象、黑蛇,灌顶王与所有女人;人应恒常警惕此等,其本性实难知晓。
160.
160.
Itthīnaṃ [Pg.303] dujjanāna-ñca,Vissāso no-pa pajjate;
Vise siṅgimhi nadiyaṃ,Roge rāja-kulamhi ca.
于女人与恶人,不应生信;于毒药、有角兽、河流、疾病与王室亦然。
161.
161.
Itthi-dhutto [Pg.304] surā-dhutto,Akkha-dhutto ca yo naro;
Laddhaṃ laddhaṃ vināseti,Taṃ parābhavato mukhaṃ.
沉迷女色、沉迷饮酒、以及沉迷赌博之人,所得复所得,皆悉摧毁,此为衰败之门。
162.
162.
Pāpa-mitto [Pg.306] pāpa-sakho,Pāpa-ācāra gocaro;
Asmā lokā paramhā ca,Ubhayā dhaṃsate naro.
有恶友、恶伴,以恶行为境者,此人从此世及他世,由两者而堕落。
163.
163.
Maccherena [Pg.307] yasaṃ hataṃ,Kuppanena guṇo hato;
Kūṭena nassate saccaṃ,Khuddena dhamma-rakkhanaṃ.
悭吝毁名声,忿怒损功德;欺诈灭真实,卑劣坏护法。
164.
164.
Akkha-devī [Pg.309] dhanāni ca,Vināso hoti āpadā;
Ṭhiti hatā pamādo ca,Dvijaṃ bhikkhuñca nassati.
赌博导致财富毁灭与灾祸,稳定被摧毁;放逸亦能毁坏婆罗门与比丘。
165.
165.
Pesuññena [Pg.310] kulaṃ hataṃ,Mānena hitamattano;
Duccaritena mānuso,Daliddāyādaro hato.
诽谤毁家族,傲慢损自利;恶行毁人,贫穷失尊敬。
166.
166.
A-mānanā [Pg.312] yattha siyā,Santānaṃpi vimānanā;
Hīna-sammānanāvāpi,Na tattha vasatiṃ vase.
若于某处有不敬,乃至对善者亦有轻慢,或唯有卑劣之尊敬,则不应于彼处居住。
167.
167.
Yatthālaso [Pg.313] ca dakkho ca,Sūro bhīru ca pūjiyā;
Na tattha santo vasanti,A-visesa-kare nare.
于懒惰者与精勤者、勇敢者与怯懦者皆受尊敬之处,善者不与此等无差别之人共住。
168.
168.
No [Pg.315] ce assa sakā-buddhi,Vinayo vā su-sikkhito;
Vane andha-mahiṃsova,Careyya bahuko jano.
若无己之智慧,或未善学律仪,众多之人,将如林中盲水牛般游荡。
169.
169.
Phalaṃ [Pg.316] ve kadaliṃ hanti,Phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ;
Sakkāro kā-purisaṃ hanti,Gabbho assatariṃ yathā.
果实摧毁芭蕉,果实摧毁翠竹,果实摧毁芦苇;恭敬摧毁卑劣之人,犹如胎儿之于母骡。
170.
170.
Vajjañca vajjato ñatvā,A-vajjañca a-vajjato;
Sammādiṭṭhi-samādānā,Sattā gacchantti suggatiṃ.
知过失为过失,知无过为无过;因受持正见,众生趣向善趣。
Gharāvāsa-niddesa
居家生活的解释
171.
171.
Dukkhaṃ [Pg.319] gahabbataṃ sādhu,Saṃvibhajjañca bhojanaṃ;
A-hāso attha-lobhesu,Attha-byāpatti abyatho.
家主之责任虽难,然分享食物为善;于得利不喜,于失利不忧。
172.
172.
Yodha [Pg.321] sītañca uṇhañca,Tiṇā bhiyyo na maññati;
Karaṃ purisa-kiccāni,So sukhā na vihāyati.
彼对寒冷与炎热,视之不逾于草芥;行持丈夫之事者,彼不失于安乐。
173.
173.
Paṇḍito [Pg.322] sīla-sampanno,Saṇhā ca paṭibhānavā;
Nivāta-vutti atthaddho,Tādiso labhate yasaṃ.
智者具足戒,言语柔和具辩才,举止谦逊不傲慢,如是之人得声誉。
174.
174.
Uṭṭhānako [Pg.324] analaso,Āpadāsu na vedhati;
Acchinnavutti medhāvī,Tādiso labhate yasaṃ.
勤奋不懒惰,于灾祸中不动摇,行持不中断,具足智慧,如是之人得声誉。
175.
175.
Saṅgāhako [Pg.325] mitta-karo,Vadaññū vītta-maccharo;
Netā vi-netā anu-netā,Tādiso labhate yasaṃ.
能摄受者,能交友者,慷慨者,离悭吝者;领导者,指导者,劝导者,如是之人得声誉。
176.
176.
Uṭṭhānavako [Pg.327] satīmato,Suci-kammassa nisammakārino;
Saññatassa dhamma-jīvino,A-ppamattassa yasobhi-vaḍḍhati.
于奋起者、具念者、净行者、审察行者、自制者、如法生活者、不放逸者,其声誉增长。
177.
177.
Dveva [Pg.329] tāta padākāni,Yattha sabbaṃ patiṭṭhitaṃ;
A-laddhassa ca yo lābho,Laddhassa anurakkhaṇā.
贤者,仅有二基石,一切皆依之建立:即获得未得之物,及守护已得之物。
178.
178.
Catudhā [Pg.330] vibhaje bhoge,Paṇḍito gharamāvasaṃ;
Ekena bhogaṃ bhuñjeyya,Dvīhi kammaṃ payojaye;
Catutthañca nidhāpeyya,Āpadāsu bhavissati.
智者居家时,应将财富分四份:一份用以受用,两份投入营生,第四份则应储藏,以备灾祸所需。
179.
179.
Añjanānaṃ [Pg.332] khayaṃ disvā,Upacikānañca ācayaṃ;
Madhūnañca samāhāraṃ,Paṇḍitto gharamāvase.
见眼药之耗损,见白蚁之堆积,及蜜蜂之采蜜,智者应如是居家。
180.
180.
Vibhavaṃ [Pg.335] rakkhato laddhaṃ,Parihāni na vijjati;
Ārakkhamhi a-santamhi,Laddhaṃ laddhaṃ vinassati.
守护已得之财富者,则无衰损;于无守护时,所得复所得,皆悉毁灭。
181.
181.
Paññā [Pg.337] natthi dhanaṃ natthi,Yassa loke na vindati;
Putta-dārā na pīyanti,Tassa mittaṃ sukhāvahaṃ.
世间之人,若无智慧,亦无财富;妻儿不喜,于彼而言,朋友能带来安乐。
182.
182.
Cattāro [Pg.339] ca veditabbā,Mittā ceva suhadā ca;
Upakāro suhadopi,Samāna-sukha-dukkho ca;
Atthakkhāyīnukampako,Tathā mitto veditabbo.
应知有四种善友:助益友、同苦乐友、指导利友、慈愍友。当知此为真友。
183.
183.
Bhogā [Pg.342] naṭṭhena jiṇṇena,A-mitena ca bhojane;
Na tiṭṭhanti ciraṃ disvā,Taṃ paṇḍito ghare vase.
见财富因毁坏、陈旧及饮食无度而不能长久存续,智者应如是居家。
184.
184.
Ati-sītaṃ [Pg.343] ati-uṇhaṃ,Ati-sāyamidaṃ ahu;
Iti vissaṭṭha-kammante,Atthā accenti māṇave.
“太冷、太热、太晚”,如是抛弃工作,于此等人,利益流逝。
185.
185.
Na [Pg.345] divā suppa-sīlena,Rattinaṭṭhānadessinā;
Niccaṃ mattena soṇḍena,Sakkā āvasituṃ gharaṃ.
白日好睡者,夜起游荡者,恒常沉醉者,不能安立家室。
186.
186.
Hananti [Pg.346] bhogā dummedhaṃ,No ce pāra-gavesino;
Bhoga-taṇhāya dummedho,Hanti aññeva attanaṃ.
财富毁坏愚者,而非寻求彼岸者;愚者因财富之欲,自害一如害他人。
187.
187.
Dujjīvitamajīvimhā[Pg.348],Yesaṃ no na dadāmase;
Vijjamānesu bhogesu,Dīpaṃ nā kamha mattano.
我们过着恶劣的生活,因为我们未曾布施;虽拥有财富,却未为自己造作归依处。
188.
188.
Saṭṭhi-vassa-sahassāni[Pg.349],Paripuṇṇāni sabbaso;
Niraye paccamānānaṃ,Kadā anto bhavissati.
于地狱中受煎熬,六万年已然圆满,何时将有终尽?
189.
189.
Natthi [Pg.350] anto kuto anto,Na anto patidissati;
Tadā hi pakataṃ pāpaṃ,Mama tuyhañce mārisā;
无有终尽,何来终尽?终尽不可见。诸君啊,因你我当时所造之恶业。
190.
190.
Sohaṃ [Pg.351] nūna ito gantā,Yoni laddhāna mānusaṃ;
Vadaññū sīla-sampanno,Kāhāmi kusalaṃ bahuṃ.
如今我从此去,必得人身,成为慷慨、具戒者,多行诸善。
191.
191.
Mā [Pg.352] gijjhe paccaye macco,Bahu-dosā hi paccayā;
Caranto paccaye ñāyā,Ubhayatthāpi vaḍḍhati.
世人莫贪恋资具,因资具多有过患;如理行于资具者,于两处皆得增长。
192.
192.
A-laddhā [Pg.354] vittaṃ tappati,Pubbe a-samudānitaṃ;
Na pubbe dhanamesissaṃ,Iti pacchānutappati.
因昔日未曾积聚,未得财富而苦恼;“我昔日未曾寻求财富”,他如此事后懊悔。
193.
193.
Kūṭavedī [Pg.356] pure āsiṃ,Pisuṇo piṭṭhi-maṃsiko;
Caṇḍo ca pharuso cāpi,Iti pacchānutappati.
“我昔日是欺诈者,是离间者,是背后语者;亦是暴恶者,是粗语者。”他如此事后懊悔。
194.
194.
Pāṇātipātī [Pg.357] pure āsiṃ,Luddo cāpi anariyo;
Bhūtānaṃ nānukampiyaṃ,Iti pacchānutappati.
“我昔日是杀生者,亦是残酷非圣者;未曾怜悯诸有情。”他如此事后懊悔。
195.
195.
Bahūsu [Pg.359] vata santīsu,Anāpādāsu itthisu;
Para-dāraṃ asevissaṃ,Iti pacchānutappati.
“呜呼!于众多无过失之女子存在时,我竟亲近他人之妻。”他如此事后懊悔。
196.
196.
Bahumhi [Pg.360] tava santamhi,Anna-pāne upaṭṭhite;
Na pubbe adadaṃ dānaṃ,Iti pacchānutappati.
“于我众多饮食现前时,我昔日未曾行布施。”他如此事后懊悔。
197.
197.
Mātaraṃ [Pg.362] pitarañcāpi,Jiṇṇakaṃ gata-yobbanaṃ;
Pahu santo na posissaṃ,Iti pacchānukappati.
“于年迈、青春已逝之父母,我虽有能力却未曾奉养。”他如此事后懊悔。
198.
198.
Ācariyamanusatthāraṃ[Pg.363],Sabba-kāma-rasāharaṃ;
Pitaraṃ atimaññissaṃ,Iti pacchānutappati.
“我轻蔑了师长、教导者,以及带来一切欲乐滋味的父亲。”他如此事后懊悔。
199.
199.
Samaṇe [Pg.365] brāhmaṇe cāpi,Sīlavante bahussute;
Na pubbe payirupāsissaṃ,Iti pacchānutappati.
“我昔日未曾承事持戒、多闻之沙门、婆罗门。”他如此事后懊悔。
200.
200.
Sādhu [Pg.366] hoti tapo ciṇṇo,Santo ca payirupāsito;
Na pubbeva tapociṇṇo,Iti pacchānutappati.
“修习苦行是善,承事圣者是善;我昔日未曾修习苦行。”他如此事后懊悔。
201.
201.
Yo [Pg.368] ca etāni ṭhānāni,Yoniso paṭipajjati;
Karaṃ purisa-kiccāni,Sa pacchā nānutappati.
若人于此诸事,如理而行,作丈夫之事,彼于事后无懊悔。
202.
202.
Na [Pg.370] sādhāraṇa-dārassa,Na bhuñje sādhumekako;
Na seve lokāyatikaṃ,Netaṃ paññāya vaḍḍhanaṃ.
不与人共妻,不独享美味;不亲近顺世论者,此非智慧之增长。
203.
203.
Sīlavā [Pg.372] vatta-sampanno,A-ppamatto vicakkhaṇo;
Nivātta-vutti atthaddho,Surato sakhito mudu.
具戒、具足行仪、不放逸、有智慧;谦逊、不僵硬,柔和、友善、温软。
204.
204.
Saṅgahetā [Pg.374] ca mittānaṃ,Saṃvibhāgī vīdhānavā;
Tappeyya anna-pānena,Sadā samaṇa-brāhmaṇe.
为友人之摄受者,乐于分享,处事得当;应常以饮食,令沙门、婆罗门满足。
205.
205.
Dhamma-kāmo [Pg.376] sutā-dhāro,Bhaveyya paripucchako;
Sakkaccaṃ payirupāseyya,Sīlavante bahussutte.
应乐法、持所闻,并常请问;应恭敬承事持戒、多闻者。
206.
206.
Gharamāvasamānassa[Pg.377],Gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ;
Khemā vutti siyā evaṃ,Evaṃ nu assa saṅgaho.
于安住自家之在家长者,其生活方式应如是安稳;如是,则有摄受。
207.
207.
A-byapajjo [Pg.378] siyā evaṃ,Sacca-vādī ca māṇavo;
Asmā lokā paraṃ lokaṃ,Evaṃ pecca na socati.
如是,彼青年应无嗔害,说真实语;如是,从此世去往他世,命终之后不忧愁。
208.
208.
Sukhā [Pg.379] matteyyatā loke,Atho petteyyatā sukhā;
Sukhā sāmaññatā loke,Atho brahmaññatā sukhā.
世间敬母乐,敬父亦安乐;世间敬沙门乐,敬婆罗门亦安乐。
209.
209.
Pathavī [Pg.381] veḷukaṃ pattaṃ,Cakkavāḷaṃ sucipphalaṃ;
Sineru vammiko khuddo,Samuddo pātiko yathā.
大地如竹叶,轮围山如针果;须弥山如小蚁丘,大海如一小钵。
210.
210.
Brahmāti [Pg.382] mātā-pitaro,Pubbācariyāti vuccare;
Āhuneyyā ca puttānaṃ,Pajānamanukampakā.
父母被称为“梵天”,被称为“先师”;是子女的应供者,是子女的怜悯者。
211.
211.
Tasmā [Pg.384] hi ne namaseyya,Sakkareyya ca paṇḍito;
Annena atho pānena,Vatthena sayanena ca.
是故智者应礼敬、恭敬于彼等,并以饮食、衣服与卧具供养之。
Sādhujana-niddesa
善人的解释
212.
212.
Kāya-kammaṃ [Pg.386] suci tesaṃ,Vācā-kammaṃ anāvilaṃ;
Mano-kammaṃ suci-suddhaṃ,Tādisā sujanā narā.
他们的身业清净,语业无垢,意业纯净。如是之人即是善人。
213.
213.
Seṭṭha-vittaṃ [Pg.387] sutaṃ paññā,Saddhanaṃ sattadhā hotti;
Saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo,Paññā ceva hirottappaṃ.
最上之财是闻与慧。圣财有七种:信、戒、闻、舍、慧、惭与愧。
214.
214.
Saddhammāpi [Pg.389] ca satteva,Saddhā hirī ca ottappaṃ;
Bāhussaccaṃ dhiro ceva,Sati paññā ca iccevaṃ.
正法亦有七种:信、惭、愧、多闻、精进、念、慧。
215.
215.
Hirī-ottappa-sampannā[Pg.390],Suktka-dhamma-samāhitā;
Santo sappurisā loke,Deva-dhammāti vuccare.
具足惭愧,成就善法者,世间的寂静善人,被称为“天法”(Devadhamma)。
216.
216.
Saddho [Pg.392] hirimā ottappī,Vīro pañño sa-gāravo;
Bhabbo āpajjituṃ buddhiṃ,Virūḷhiñca vipullataṃ.
有信、有惭、有愧,勇猛、有慧、有敬者,堪能证得智慧,并使其增长与广大。
217.
217.
Yo [Pg.393] ve kataññū kata-vedi dhīro,Kalyāṇa-mitto daḷhaa-bhatto ca hoti;
Dukkhittassa sakkaccaṃ karoti kiccaṃ,Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadanti.
确实是知恩、报恩的智者,是善友且忠诚。他认真地为受苦者做事。他们称这样的人为善人。
218.
218.
Mātā-petti-bharaṃ [Pg.395] jantuṃ,Kule jeṭṭhāpacāyinaṃ;
Saṇhaṃ sakhila-sambhāsaṃ,Pesuṇeyappahāyinaṃ.
奉养父母,尊敬家族长者,言语柔和亲切,舍弃离间语者。
219.
219.
Macchera-vinaye yuttaṃ,Saccaṃ kodhābhituṃ naraṃ;
Taṃ ve devā tāvatiṃsā,Āhu sappuriso iti.
致力于调伏悭吝,真实、无嗔之人,三十三天(Tāvatiṃsā)的诸天称之为善人。
220.
220.
A-ppamādena [Pg.398] maghavā,Devānaṃ seṭṭhataṃ gato;
A-ppamādaṃ pasaṃsanti,Pamādo garahito sadā.
摩伽婆(Maghavā)因不放逸而成为诸天之最胜者。他们赞叹不放逸,放逸常受呵责。
221.
221.
Dānaṃ [Pg.399] sīlaṃ pariccāgaṃ,Ājjavaṃ maddavaṃ tapaṃ;
A-kodhaṃ a-vihiṃsañca,Khantīca a-virodhanaṃ.
布施、持戒、舍离,正直、柔和、自制,无嗔、不害,忍辱、无违逆。
222.
222.
Iccete kusale dhamme,Ṭhite passāmi attani;
Tato me jāyate pīti,Somanassañcanappakaṃ.
我见这些善法已安住于自身,由此我生起喜悦与非凡的欢欣。
223.
223.
Nanu [Pg.402] teyeva santā no,Sāgarā na kulācalā;
Manaṃpi mariyādaṃ ye,Saṃvaṭṭepi jahanti no.
岂非彼等圣者,如海不动摇?岂非雪山,屹立不倾摇?纵使劫火炽,心界亦不逾。
224.
224.
Na [Pg.403] puppha-gandho paṭivātameti,Na candanaṃ taggara mallikā vā;
Satañca gandho paṭivātameti,Sabbā disā sappuriso pavāyati.
花香不能逆风而行,栴檀(candana)、多伽罗(taggara)或茉莉(mallikā)亦不能。唯有善人的德香能逆风而行,善人(的芳名)遍布四方。
225.
225.
Tepi [Pg.405] loka-hitā sattā,Sūriyo candimā api;
Atthaṃ passa gamissanti,Niyamo kena laṅghate.
那些利益世间的众生,甚至日月,亦将走向灭尽。谁能逾越此法则?
226.
226.
Satthā [Pg.406] deva-manussānaṃ,Vasī sopi munissaro;
Gatova nibbutiṃ sabbe,Saṅkhārā na hi sassatā.
天人导师,自在的圣者之王,他已入涅槃。诸行确实不是常恒的。
227.
227.
Kareyya [Pg.407] kusalaṃ sabbaṃ,Sivaṃ nibbānamāvahaṃ;
Sareyyaa a-niccaṃ khandhaṃ,Nibbidā-ñāṇa-gocaraṃ.
应作诸善业,引安稳涅槃。应念蕴无常,厌离智为境。
228.
228.
Yātānuyāyī [Pg.408] ca bhavāhi māṇava,Allañca pāṇiṃ parivajjayassu;
Mā cassu mittesu kadāci dubbhi,Mā ca vasaṃ a-satīnaṃ gaccha.
青年啊,你应该成为(善道的)随行者(yātānuyāyī),且应避免(沾染)不净之手。绝不要对朋友怀恶意,也不要受无信者的控制。
229.
229.
A-sandhavaṃ [Pg.411] nāpi ca diṭṭha-pubbaṃ,Yo āsanenāpi nimantayeyya;
Tasseva atthaṃ puriso kareyya,Yātānuyāyītitamāhupaṇḍitā.
即使是不认识的,也未曾见过的,若有人以座位邀请,那人应为他做有益之事。智者称他为“随行者”。
230.
230.
Yassekarattipi [Pg.412] ghare vaseyya,Yatthanna-pānaṃ puriso labheyya;
Na tassa pāpaṃ manasāpi cinteyya,A-dubbha-pāṇi dahate mitta-dubbho.
若有人即使只在他家住一晚,在那里得到饮食,即使在心中也不应对他生起恶念。背叛朋友者,是自毁其手。
Tatīya sādhunara
第三贤士
231.
231.
Yassa [Pg.414] rukkhassa chāyāya,Nisīdeyya sayeyya vā;
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya,Mitta-dubbho hi pāpako.
在其树荫下或坐或卧,不应折断它的枝条;背叛朋友是邪恶的。
Catuttha sādhunara
第四贤士
232.
232.
Puṇṇaṃpi [Pg.415] ce maṃ pathaviṃ dhanena,Dajjitthiyā puriso sammatāya;
Saddhā khaṇaṃ atimaññeyya taṃpi,Tāsaṃ vasaṃ a-satīnaṃ na gacche.
纵使一个男人将充满财富的大地给予一位受尊敬的女子,有信仰者也应轻视此事,不应受那些无信女人的控制。
233.
233.
Evaṃ [Pg.417] kho yātaṃ anuyāyī hoti,Allañca pāṇiṃ dahate punevaṃ;
A-satī ca sā so pana mittaṃ-dubbho,So dhammiko hohi jahassu a-dhammaṃ.
如此,他确实成了她的追随者,再次灼伤自己的手;她是无信女,而他则成了背叛朋友者。你当行于法,舍弃非法。
Kāyakhamanīya-niddesa
身体安适的解释
234.
234.
Abhivādana-sīlissa[Pg.420],Niccaṃ vuḍḍhāpacāyino;
Cattāro dhammā vaḍḍhanti,Āyu vaṇṇo sukhaṃ balaṃ.
常习礼敬者,恒尊耆宿贤;四法得增长,寿色乐力全。
235. Pañcime [Pg.421] bhikkhave dhammā āyussā, katame pañca. Sappāya-kārī hoti. Sappāyeca mattaṃ jānāti. Pariṇattabhojī ca hoti. Kāla-cārī ca, brahma-cārīca. Ime kho bhikkhave pañca dhammā āyussāti.
235. 诸比丘,有五法能增寿。何等为五?行适宜事,于适宜事知量,食消化良好的食物,适时而行,行梵行。诸比丘,此五法能增寿。
236. Pañcime [Pg.424] bhikkhave dhammā āyussā, katame pañca. Sappāya-kārī hoti. Sappāyeca mattaṃ jānāti. Pariṇatabhojīcahoti. Sīlavāca, kalyāṇa mittoca. Ime kho bhikkhave pañca dhammā āyussāti.
236. 诸比丘,有五法能增寿。是哪五种呢?做适宜的事,知适宜的量,吃容易消化的食物,持戒,以及有善友。诸比丘,这五法能增寿。
237.
237.
Pañca-sīlaṃ [Pg.427] samādāya,Samaṃ katvā dine dine;
Satimā paññavā hutvā,Care sabbiriyāpathe.
受持五戒,日日平等行;具念与智慧,于一切威仪中行。
238. Pañcime [Pg.428] bhikkhave caṅkame ānisaṃsā, katame pañca, addhānakkhamo hoti. Padhānakkhamo hoti. Appābādho hoti. Asitaṃpītaṃkhāyitaṃsāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati. Caṅkamādhigato samādhi ciraṭṭhitiko hoti. Imekho bhikkhave pañca caṅkame āni saṃsāti.
238. 诸比丘,经行有五种利益。哪五种呢?能耐远行,能耐精勤,少病,所食、所饮、所嚼、所尝之物能被良好地消化,经行中获得的定能持久。诸比丘,这就是经行的五种利益。
239.
239.
Parissāvana-dānañca[Pg.431],Āvāsa-dānameva ca;
Gilāna-vatthu-dānañca,Dātabbaṃ manujādhipa.
人主啊,应布施滤水器、布施住处,以及布施病者所需之物。
240.
240.
Kātabbaṃ [Pg.432] jiṇṇakāvāsaṃ,Paṭisaṅkharaṇaṃ tathā;
Pañca-sīla-samādānaṃ,Katvā taṃ sādhu-rakkhitaṃ;
Uposathopavāso ca,Kātabboposathe iti.
应修缮旧的住处;受持五戒后,应善加守护;也应在布萨日持守布萨。
241.
241.
Ati-bhottā [Pg.434] roga-mūlaṃ,Āyukkhayaṃ karoti ve;
Tasmā taṃ ati-bhuttiṃva,Parihareyya paṇḍito.
过食是疾病之根,确实会损耗寿命;因此,智者应避免过食。
242.
242.
A-jiṇṇe [Pg.435] bhojanaṃ visaṃ,Dulladdhe a-vicārake;
Jiṇṇe su-laddhe vicāre,Na vajjaṃ sabba-bhojanaṃ.
食物未消化时进食是毒药,难得或不经思虑而食也是如此。若在食物消化后,易于获得,且经思虑而食,则一切食物皆无过失。
243.
243.
Cattāro [Pg.437] pañca ālope,Ābhutvā udakaṃ pive;
Alaṃ phāsu-vihārāya;
Pahitattassa bhikkhuno.
吃四、五口食物后,即当饮水;这对于精勤努力的比丘,足以安乐住。
244.
244.
Manujassa [Pg.438] sadā satimato,Mattaṃ jānato laddha-bhojanaṃ;
Tanukassa bhavanti vedanā,Sanikaṃ jīrati āyu pālayaṃ.
对于恒常具念、获得食物而知量的人,他的感受会变得轻微;他缓慢地衰老,守护着寿命。
245.
245.
Garūnaṃ [Pg.440] aḍḍha-sohiccaṃ,Lahūnaṃ nāti-kittiyā;
Mattā-pamāṇaṃ niddiṭṭhaṃ,Sukhaṃ jīrati tāvatā.
对于难消化的食物,食至半饱;对于易消化的食物,不应过饱。适量已被指出,如此便能安乐地生活。
246.
246.
Toyābhāve [Pg.441] pipāsattā,Khaṇā pāṇehi muccate;
Tasmā sabbāsuvatthāsu,Deyyaṃ vāriṃ pipāsaye.
无水时为渴所逼,生命瞬间即逝;是故在一切情况下,应施水予口渴者。
247.
247.
Sītodakaṃ [Pg.442] payo khuddaṃ,Ghatamekekaso dviso;
Tisso samaggamatha vā,Page pitaṃ yuvattadaṃ.
冷水、牛奶、蜂蜜、酥油,或单独服用,或两者、或三者混合,于清晨饮用,能予青春。
248.
248.
Annaṃ [Pg.444] brahmā rase viṇhu,Bhutte ceva mahesaro;
Evaṃ ñatvātu yo bhuñje,Anna-dosaṃ na limpate.
食物是梵天,味道是毗湿奴,食者是大自在天。如是了知而食者,不为食物的过患所染。
249.
249.
Kattikassantimo [Pg.445] bhāgo,Yaṃ cādo miga-māsajo;
Tāvubho yama-dāṭhākhyo,Laghvāhārova jīvati.
迦底迦月(Kattika)的最后部分,以及鹿首月(Migasira)之始,此二者被称为阎罗之牙;唯少食者得以存活。
250.
250.
Satthānukula-cariyā[Pg.447],Cittaññāvasavattinā;
Buddhi-rakkhilitatthena,Paripuṇṇaṃ rasāyanaṃ.
随顺导师之行,了知自心而能自主,以智慧守护其义,此乃圆满之仙丹。
250.
250.
A-jātiyā [Pg.448] a-jātānaṃ,Jātānaṃ vinivattiyā;
Rogānaṃ yo vidhi diṭṭho,Taṃ sukhatthī samācare.
为令未生之病不生,已生之病止息,凡是所见的(治病)方法,求乐者都应实行。
252.
252.
Ārogyaṃ [Pg.449] paramā lābhā,Santuṭṭhi paramaṃ dhanaṃ;
Vissāsā paramā ñāti,Nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ.
无病是最高的利益,知足是最高的财富,信任是最高的亲人,涅槃是最高的安乐。
Pakiṇṇaka-niddesa
杂品解释
253.
253.
Kumudaṃ [Pg.460] ko pabodhayi,Nātho ravindu paṇḍito;
Kamalaṃ ko kumudaṃ ko,Narapaṃ ko pabodhayi.
谁令睡莲开放?主、日、月、智者。谁令莲花开放,谁令睡莲开放,谁令国王觉醒?
254.
254.
Cittena [Pg.462] niyyati loko,Cittena parikassati;
Cittassa eka-dhammassa,Sabbeva vasamanvagū.
世界为心所引导,为心所牵引;一切皆为此心一法所制伏。
255.
255.
Samaṇo [Pg.464] rājānurājā,Senāpati mahā-matto;
Dhammaṭṭho paṇḍito disvā,Paccakkhatthaṃ na kāriyā.
沙门、国王、王子、将军、大臣、住于法中的智者,见后不应仅凭所见而行事。
256.
256.
Dīpo [Pg.465] nava-disaṃ tejo,Na heṭṭhā ca tathā sakaṃ;
Para-vajjaṃ vidū passe,Saka-vajjaṃpi passatu.
灯光照耀九方,却不照下方与自身;智者见他人之过,亦当见自身之过。
257.
257.
Sa-phalaṃ [Pg.467] paṇḍito loke,Sa-kāraṇaṃ vacaṃ bhaṇe;
A-kāraṇaṃphalaṃ bālo,Idaṃ ubhaya-lakkhaṇaṃ.
世间智者说有果、有因之语;愚者说无因、无果之语,此是二者之相。
258.
258.
Tassa [Pg.468] vācāya jāneyya,Kuṭilaṃ bāla-paṇḍitaṃ;
Vācā-rūpaṃ mittaṃ kare,Vācā-rūpaṃ dhuvaṃ jahe.
通过其言语,可知其为狡诈、愚痴或智慧。应与言语和善者为友,断然舍弃言语不善者。
259.
259.
Duccintitassa [Pg.470] cintā ca,Dubbhāsitassa bhāsanā;
Dukkammassa katañcāti,Etaṃ bālassa lakkhaṇaṃ.
心怀恶念,口出恶言,身行恶业,此是愚者之相。
260.
260.
Su-cintitassa [Pg.471] cintā ca,Su-bhāsitassa bhāsanā;
Su-kammassa katañcāti,Etaṃ dhīrassa lakkhaṇaṃ.
心怀善念,口出善言,身行善业,此是智者之相。
261.
261.
A-nayaṃ [Pg.473] nayati dummedho,A-dhurāyaṃ ni-yuñjati;
Dunnayo seyyaso hoti,Sammā vutto pakuppati;
Vinayaṃ so na jānāti,Sādhu tassa a-dassanaṃ.
愚者引人入歧途,委以重任则逃避;以邪导为上,闻正言则怒;彼不知律,不见此人为善。
262.
262.
Nayaṃ [Pg.476] nayati medhāvī,A-dhurāyaṃ na yuñjati;
Su-nayo seyyaso hoti,Sammā vutto na kuppati;
Vinayaṃ so pajānāti,Sādhu tena samāgamo.
智者引人入正道,不避重任;以善导为上,闻正言不怒;彼知晓律,与此人相交为善。
263.
263.
A-nāyakā [Pg.479] vinassanti,Nassanti bahu-nāyakā;
Thī-nāyakā vinassanti,Nassanti susu-nāyakā.
无领导者会毁灭,多领导者会毁灭,女性为领导者会毁灭,幼童为领导者亦会毁灭。
264.
264.
Jeṭṭho [Pg.481] kammesu nīcānaṃ,Jānaṃjānaṃva ācare;
A-jānevaṃ kare jānaṃ,Nīco eti bhayaṃ piyaṃ.
上级处理下属事务时,应明知而行;若知而佯作不知,下属则会带来恐惧与喜爱。
265.
265.
Kammaṃ [Pg.482] dujjana-sāruppaṃ,Dudhā sujana-sāruppaṃ;
Dujjanaṃ tesu dukkamme,Su-kamme sujanaṃ icche.
行为有二种:与恶人相应者,与善人相应者。于恶业中,可见恶人;于善业中,当愿有善人。
266.
266.
Paṇḍito [Pg.484] verī bālo ca,Dujjayo bāla-verito;
Paṇḍitaṃ-verī pamādena,Na taṃ jayo hi sabbadā.
敌人有智者与愚者,愚蠢的敌人难以战胜;对于智慧的敌人,若因放逸,则无法永远得胜。
267.
267.
Guyhassa [Pg.485] hi guyhameva sādhu,Na hi guyhassa pasatthamāvi-kammaṃ;
A-nipphannatāya saheyya dhīro,Nipphannatthova yathā-sukhaṃ bhaṇeyya.
隐密之事,隐密为善;公开隐密之事,不被称赞。智者应忍耐未成之事,事成之后,方可随宜而说。
268.
268.
Guyhamatthaṃ [Pg.486] na vivareyya,Rakkheyya naṃ yathā nidhiṃ;
Na hī pātukato sādhu,Guyho attho pajānatā.
不应泄露隐密之事,应如宝藏般守护它。知者公开隐密之义,实非为善。
269.
269.
Thiyā [Pg.487] guyhaṃ na saṃseyya,A-mittassa ca paṇḍito;
Yo cāmisena saṃhīro,Hadaya-ttheno ca yo naro.
智者不应向女人、敌人、为利所诱者,以及心怀不轨者透露秘密。
270.
270.
Vivicca [Pg.489] bhāseyya divā rahassaṃ,Rattiṃ giraṃ nāti-velaṃ pamuñce;
Upassutikā hi suṇanti mantaṃ,Tasmā hi manto khippamupeti bhedaṃ.
白天应在僻静处说秘密,夜晚言谈不应过久;因有窃听者会听到密语,故秘密会迅速泄露。
271.
271.
Na [Pg.491] pakāsati guyhaṃ yo,So guyhaṃ paṭiguyhati;
Bhayesu na jahe kicce,Su-mittonucaro bhave.
不泄露秘密、能保守秘密、于危难时不舍弃责任者,他会是善友与随从。
272.
272.
Karoti [Pg.492] dukkaraṃ sādhuṃ,Ujuṃ khamati dukkhamaṃ;
Duddadaṃ sāmaṃ dadāti,Yo su-mitto have bhave.
能行难为的善事,能忍难忍之事,能施难施之物,这样的人会是善友。
273.
273.
Piya-vācā [Pg.494] sadā mitto,Piya-vatthuṃ na yācanā;
Icchāgatena dānena,Su-daḷho su-ppiyo have;
Tadaṅgato ca hīnena,A-ppiyo bhijjano bhave.
朋友总是言语和悦,从不乞求喜爱之物。通过随愿的布施,友谊会变得非常坚固和可贵;但若与卑劣者交往,则会变得不可爱,关系也会破裂。
274.
274.
Dehīti [Pg.496] yācane hirī,Sirī ca kāya-devatā;
Palāyanti siricchito,Na yāce para-santakaṃ.
当人乞求“请给我”时,羞耻心、吉祥天女(Sirī)以及守护身躯的天神,都会从那希求幸运者身边逃离。所以,不应乞求他人之物。
275.
275.
Svāno [Pg.497] laddhāna nimmaṃsaṃ,Aṭṭhiṃ tuṭṭho pamodati;
Sakantikaṃ migaṃ sīho,Hitvā hatthiṃnudhāvati.
狗得到无肉之骨,便满足而欢喜;狮子舍弃近处之鹿,而去追逐大象。
276.
276.
Evaṃ [Pg.499] chandānurūpena,Jano āsīsate phalaṃ;
Mahā chandā mahantaṃva,Hīnaṃva hīna-chandakā.
如此,人们随其欲求而期望果报:大欲求大果,小欲求小果。
277.
277.
Nānā-chandā [Pg.501] mahārāja,Ekāgāre vasāmase;
Ahaṃ gāma-varaṃ icche,Brāhmaṇī ca gavaṃ sataṃ.
大王,我们同住一屋,却有不同愿望:我想要最好的村庄,婆罗门女想要一百头牛。
278.
278.
Putto [Pg.502] ca ājañña-rathaṃ,Kaññā ca maṇi-kuṇḍalaṃ;
Yā cesā puṇṇakā jammī,Ujukkhalaṃbhi-kaṅkhati.
儿子想要良种马车,女儿想要珠宝耳环;而那个卑贱的本那咖(Puṇṇakā),她想要臼和杵。
279.
279.
Ṭhānaṃ [Pg.504] mitte dhane kamme,Satussāhe su-labbhitaṃ;
Taṃ daḷhaṃ dukkaraṃ kare,Paññā-sati-samādhinā.
地位、朋友、财富、事业,通过努力容易获得;那坚固的难成之事,应以智慧、正念与禅定来完成。
280.
280.
Bhesajje [Pg.505] vihite suddha,Buddhādi-ratanattaye;
Pasādamācare niccaṃ,Sajjane sa-guṇepi ca.
对于配制好的纯净良药,对于佛陀等三宝,以及对于有德的善人,应恒常生起净信。
281.
281.
Rājā [Pg.507] raṭṭhena dhātuso,Bālo pāpehi dummano,Alaṅkārena itthīpi,Kāmehi ca na tappati.
国王不满足于国土,恶意的愚者不满足于恶行,女人不满足于装饰,亦不满足于欲乐。
282.
282.
Appiccho [Pg.508] ca dhutaṅgena,Āraddho vīriyena hi;
Visārado parisāya,Pariccāgena dāyako;
Savanena su-dhammaṃpi,Na tappativa paṇḍito.
少欲者修头陀行,发起精进,于会众中无畏,以舍离而布施;智者听闻善法,亦不满足。
283.
283.
Jeṭṭhassa [Pg.510] sitaṃ hasitaṃ,Majjhassa madhurassaraṃ;
Loke aṃsa-siro-kampaṃ,Jammassa apa-hassitaṃ;
Etesaṃ ati-hassitaṃ,Hāso hoti yathākkamaṃ.
上者之笑为微笑,中者之笑为悦耳之声,卑下者之笑为摇头晃肩的嘲笑。这些依次是他们的笑,而过度则为大笑。
284.
284.
Natthi [Pg.513] duṭṭhe nayo atthi,Na dhammo na su-bhāsitaṃ;
Nikkamaṃ duṭṭhe yuñjeyya,So hi sabbhiṃ na rañjati.
恶人无道,无法,无善说;应努力远离恶人,因其不喜善人。
285.
285.
Dullabhaṃ [Pg.515] pakatiṃ vācaṃ,Dullabho khemako suto;
Dullabhā sadisī jāyā,Dullabho sa-jano piyo.
难得自然之语,难得安稳之子,难得相似之妻,难得亲爱之人。
286.
286.
Dhajo [Pg.516] rathassa paññāṇaṃ,Dhūmo paññāṇamaggino;
Rājā raṭṭhassa paññāṇaṃ,Bhattā paññāṇamitthiyā.
旗帜是战车之标志,烟是火之标志,国王是国家之标志,丈夫是女人之标志。
287.
287.
Dunnāriyā [Pg.518] kulaṃ suddhaṃ,Putto nassati lālanā;
Samiddhi a-nayā bandhu,Pavāsā madanā hirī.
恶女败坏清净家族,娇惯毁灭儿子;非理毁灭财富,远行毁灭亲人,骄慢毁灭惭愧。
288.
288.
Mātā [Pg.520] pitā ca puttānaṃ,Novāde bahu-sāsannaṃ;
Paṇḍitā mātaro appaṃ,Vadeyyuṃ vajja-dīpanaṃ.
父母对子女,多加教诲;贤母应少言,直指过失。
289.
289.
Lāḷaye [Pg.522] pañcha-vassāni,Dasa-vassāni tāḷaye;
Patte tu soḷase vasse,Puttaṃ mittaṃvadācare.
五年怀爱养,十年施杖策;及至十六岁,视子如友客。
290.
290.
Lālane [Pg.523] dhītaraṃ dosā,Pālane bahavo guṇā;
Dhītuyā kiriyaṃ niccaṃ,Passantu suṭṭhu mātaro.
娇惯女儿多过患,养育女儿多功德;女儿所作恒常事,母亲应善细观察。
Iti [Pg.525] pakiṇṇaka-niddeso nāma
此名为《杂品解释》。
Sattamā paricchedo.
第七章。
Sīla-niddesa
戒的解释
291.
291.
Pamādaṃ [Pg.526] bhayato disvā,A-ppamādañca khemato;
Bhāvetha aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ,Esā buddhānusāsanī.
观放逸为怖畏,见不放逸为安稳;应修习八支圣道,此乃诸佛之教诲。
292.
292.
Hīnena [Pg.528] brahma-cariyena,Khattiye upapajjati;
Majjhimena ca devattaṃ,Uttamena vi-sujjhati.
以劣等梵行,生于刹帝利;以中等梵行,生于天界;以最优梵行,得清净。
Ka.
迦。
Nagare [Pg.532] bandhumatiyā,Bandhumā nāma khattiyo;
Divase puṇṇamāya so,Upagacchi uposathaṃ.
在班度马提(Bandhumatī)城,有一位名叫班度马(Bandhumā)的刹帝利;他在满月日,前往受持布萨。
Kha.
佉。
Ahaṃ tena samayena,Gumbha-dāsī ahaṃ tahiṃ;
Disvā sa-rājakaṃ senaṃ,Evāhaṃ cintayiṃ tadā.
我于彼时,是那里的一名丛林婢女(gumbadāsī);见到国王和他的军队,我当时如是思惟。
Ga.
伽。
Rājāpi [Pg.533] rajjaṃ chaṭṭetvā,Upagacchi uposathaṃ;
Sa-phalaṃ nūna taṃ kammaṃ,Jana-kāyo pamodito.
国王亦舍弃国政,前往受持布萨;此业定然有果报,民众欢欣喜悦。
Gha.
伽。
Yoniso [Pg.534] paccavekkhitvā,Duggaccañca daliddataṃ;
Mānasaṃ sampahaṃsitvā,Upagacchimu posathaṃ.
我如理省察恶趣与贫穷,内心充满欢喜,前往受持布萨。
Ṅa.
ङ。
Ahaṃ [Pg.535] uposathaṃ katvā,Sammā-sambuddhasāsane;
Tena kammena su-katena,Tāvatiṃsaṃ agacchahaṃ.
我在正自觉者的教法中受持布萨;以此善行之业,我往生三十三天。
Ca.
遮。
Tattha me su-kataṃ byamhaṃ,Ubbha-yojanamuggataṃ;
Kūṭāgāra-varūpetaṃ,Mahāsanasu-bhūsitaṃ.
那里为我善造一座天宫,高耸一由旬;具足殊胜尖顶阁,以大宝座善庄严。
Cha.
车。
Accharā [Pg.536] sata-sahassā,Upatiṭṭhanti maṃ sadā;
Aññe deve atikkamma,Atirocāmi sabbadā.
十万天女常侍我;我超越其他诸天,恒常光耀。
Ja.
阇。
Catusaṭṭhi-deva-rājūnaṃ[Pg.537],Mahesittamakārayiṃ;
Tesaṭṭhi-cakkavattinaṃ,Mahesittamakārayiṃ.
我曾为六十四位天王之后;我曾为六十三位转轮王之后。
Jha.
社。
Suvaṇṇa-vaṇā [Pg.538] hutvāna,Bhavesu saṃsarāmahaṃ;
Sabbattha pavarā homi,Uposathassidaṃ phalaṃ.
我曾是金色身,在诸有中轮回;我处处皆殊胜,此乃布萨之果。
Ña.
尼。
Hatthi-yānaṃ assa-yānaṃ,Ratha-yānañca sivikaṃ;
Labhāmi sabbametampi,Uposathassidaṃ phalaṃ.
象车、马车、战车及轿舆,我皆获得;此乃布萨之果。
Ṭa.
吒。
Soṇṇa-mayaṃ [Pg.539] rūpi-mayaṃ,Athopi phalikā-mayaṃ;
Lohitaṅga-mayañceva,Sabbaṃ paṭilabhāmahaṃ.
金、银、水晶,以及红宝石所造之物,我皆获得。
Ṭha.
侘。
Koseyya-kambaliyāni[Pg.540],Khoma-kappāsikāni ca;
Mahagghāni ca vatthāni,Sabbaṃ paṭilabhāmahaṃ.
丝绸、毛毯、麻布与棉布,以及珍贵衣物,我皆获得。
Ḍa.
荼。
Annaṃ [Pg.541] pānaṃ khādanīyaṃ,Vatthaṃ senāsanāni ca;
Sabbametaṃ paṭilabhe,Uposathassidaṃ phalaṃ.
食物、饮品、嚼食,衣裳与卧具,我皆获得;此乃布萨之果。
Ḍha.
度。
Vara-gandhañca mālañca,Cuṇṇakañcha vilepanaṃ;
Sabbametaṃ paṭilabhe,Uposathassidaṃ phalaṃ.
胜妙香、花鬘、香粉与涂香,我皆获得;此乃布萨之果。
Ṇa.
拏。
Kūṭāgārañca [Pg.542] pāsādaṃ,Maṇḍapaṃ hammiyaṃ guhaṃ;
Sabbametaṃ paṭilabhe,Uposathassidaṃ phalaṃ.
尖顶屋、宫殿、亭阁、楼阁与洞窟,我皆获得;此乃布萨之果。
Ta.
多。
Jātiyā [Pg.543] satta-vassāhaṃ,Pabbajiṃ ana-gāriyaṃ;
Aḍḍha-māse a-sappatte,Ara hattaṃ apāpuṇiṃ.
我七岁时,出家过无家生活;未及半月,即证阿罗汉果。
Tha.
他。
Kilesā [Pg.544] jhāpitā mayhaṃ,Bhavā sabbe samūhatā;
Sabbāsava-parikkhīṇā,Natthi dāni puna-bbhavo.
我的烦恼已焚尽,一切有皆根除;一切漏已尽,如今再无后有。
Da.
陀。
Eka-navutito [Pg.545] kappe,Yaṃ kammamakariṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi,Uposathassidaṃ phalaṃ.
九十一劫前,我那时所造业;我不识有恶趣,此乃布萨之果。
Dha.
驮。
Svāgataṃ [Pg.546] vata me āsi,Mama buddhassa santike;
Tisso vijjā anu-pattā,Kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
我真是善来,来到了我佛面前;三明我已得,佛陀教法已完成。
Na.
那。
Paṭisambhidā catasso,Vimokāpi ca aṭṭhime;
Chaḷābhiññā sacchikatā,Kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
四无碍解、八解脱,我皆已得;六神通已证,佛陀教法已完成。
293.
293.
Ñātīnañca [Pg.547] piyo hoti,Mittesu ca virocati;
Kāyassa bhedā su-gatiṃ,Upapajjati sīlavā.
为亲人所爱,于朋友中闪耀;身坏命终后,具戒者生于善趣。
294.
294.
Nibbānaṃ [Pg.549] patthayantena samādinnaṃ,Pañca-sīlampi adhi-sīlaṃ;
Dasa-sīlampi adhi-sīlameva.
由希求涅槃者所受持:五戒是增上戒,十戒也是增上戒。
Ka.
迦。
Nagare [Pg.554] candavatiyā,Bhaṭako āsahaṃ tadā;
Para-kammāyane yutto,Pabbajjaṃ na labhāmahaṃ.
在旃陀伐提(Candavatī)城中,我那时是佣工;从事他人工作,我无法出家。
Kha.
佉。
Mahandhakāra-pihitā[Pg.555],Tividhaggīhi ḍayhare;
Kena nukho upāyena,Vi-saṃyutto bhave ahaṃ.
被大黑暗覆盖,为三火所焚烧;我以何方便,能得以解脱?
Ga.
伽.
Deyyadhammo [Pg.556] ca me natthi,Bhaṭako dukkhito ahaṃ;
Yaṃ nūnāhaṃ pañca-sīlaṃ,Rakkheyyaṃ paripūrayaṃ.
我无布施物,我是苦佣工;我何不圆满,守护于五戒。
Gha.
伽.
Anomadassissa munino,Nisabho nāma sāvako;
Tamahaṃ upasaṅkamma,Pañca-sikkhāpadaggahiṃ.
无譬见(Anomadassi)牟尼,有弟子名优胜(Nisabha);我走近于彼,受持五学处。
Ṅa.
ङ.
Vassa-sata-sahassāni[Pg.557],Āyu vijjati tāvade;
Tāvatā pañca-sīlāni,Paripuṇṇāni gopayiṃ.
十万年之间,彼时寿量住;于尔许时中,圆满护五戒。
Ca.
车.
Maccu-kālamhi [Pg.558] sampatte,Devā assāsayanti maṃ;
Ratho sahassa-yutto te,Mārisassa upaṭṭhito.
死亡之时至,诸天安慰我:“贤者,汝千马,所驾车已备。”
Cha.
车.
Vattante [Pg.559] carime citte,Mama sīlaṃ anussariṃ;
Tena kammena su-katena,Tāvatiṃsaṃ agacchahaṃ.
临终心续时,我忆念我戒;以此善业故,我生忉利天。
Ja.
阇.
Tiṃsakhattuñca devindo,Deva-rajjamakārayiṃ;
Dibba-sukhaṃ anubhaviṃ,Accharāhi purakkhatto.
三十次天帝,行于天王事;天女所围绕,受用于天乐。
Jha.
阇.
Pañca-sattatikhatttu-ñca[Pg.560],Cakkavattī ahosahaṃ;
Padesa-rajjaṃ vipulaṃ,Gaṇanāto a-saṅkhayaṃ.
又七十五次,我曾为轮王;广大地方王,其数不可计。
Ña.
ञ.
Deva-lokā [Pg.561] cavitvāna,Sukka-mūlena codito;
Pure vesāliyaṃ jāto,Mahā-kule su-aḍḍhake.
从天界殁已,为善根所促;生于毗舍离(Vesālī)城,大富大族中。
Ṭa.
吒.
Vassūpanāyike kāle,Dibbante jina-sāsane;
Mātā ca me pitā ceva,Pañca-sikkhāpadaggahuṃ.
雨安居之时,胜者教法耀;我之父母亲,亦受持五戒。
Ṭha.
吒.
Saha [Pg.562] sutvānahaṃ sīlaṃ,Mama sīlaṃ anussariṃ;
Ekāsane nisīditvā,Arahattamapāpuṇiṃ.
我闻戒之后,忆念我之戒;于一座上坐,我证阿罗汉。
Ḍa.
荼.
Jātiyā [Pg.563] pañca-vassena,Arahattamapāpuṇiṃ;
Upasampādayi buddho,Guṇamaññāya cakkhumā.
生年五岁时,我证阿罗汉;具眼者佛陀,知德授具戒。
Ḍha.
荼.
Paripuṇṇāni [Pg.564] gopetvā,Pañca-sikkhāpadānahaṃ;
A-parimeyyito kappe,Vinipātaṃ na gacchahaṃ.
我圆满守护,五种学处故;于无量劫中,不堕于恶趣。
Ṇa.
ण.
Svāhaṃ yasamanubhaviṃ,Tesaṃ sīlāna vāhasā;
Kappa-koṭipi kittento,Kittaye eka-desakaṃ.
我所受之誉,皆由彼戒力;纵赞俱胝劫,仅能述一分。
Ta.
陀.
Pañca-sīlāni [Pg.565] gopetvā,Tayo hetū labhāmahaṃ;
Dīghāyuko mahā-bhogo,Tikkha-pañño bhavāmahaṃ.
守护五戒故,我得三种因:我成长寿者、大受用、利慧。
Tha.
陀.
Saṃkittento [Pg.566] ca sabbesaṃ,Adhi-mattañca porisaṃ;
Bhavābhave saṃsaritvā,Ete ṭhāne labhamahaṃ.
总说一切及,最上之精进;轮回于诸有,我得此诸位。
Da.
达。
A-parimeyya-sīlesu[Pg.567],Vattantā jina-sāvakā;
Bhavesu yadi rajjeyyuṃ,Vipāko kīdiso bhave.
于无量戒中行持的诸佛弟子,若于诸有中贪著,其异熟将如何?
Dha.
陀。
Su-ciṇṇaṃ me pañca-sīlaṃ,Bhaṭakena tapassinā;
Tena sīlenahaṃ ajja,Mocayiṃ sabba-bandhanā.
我,一个受雇的苦行者,善行五戒;今日我因那戒行,解脱了一切束缚。
Na.
那。
A-parimeyyito [Pg.568] kappe,Pañca-sīlāni gopayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi,Pañca-sīlānidaṃ phalaṃ.
于无量劫中,我守护五戒。我不曾知恶趣,此是五戒之果。
Pa.
巴。
Paṭisambhidā [Pg.569] catasso,Vimokkhāpi ca aṭṭhime;
Chaḷābhiññā sacchikatā,Kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
四无碍解,此八解脱亦然;六神通已现证,佛陀之教已作。
Ka.
迦。
Taṃ [Pg.572] namassanti te vijjā,Sabbe bhūmā ca khattiyā;
Cattāro ca mahā-rājā,Tidasā ca yasassino;
Atha ko nāma so yakkho,Yaṃ tvaṃ sakka namassasi.
三明者、所有地上的刹帝利、四大王,以及声名显赫的三十三天诸神都礼敬他。那么,帝释(Sakka),你所礼敬的那位夜叉是谁呢?
Kha.
佉。
Maṃ [Pg.574] namassanti te-vijjā,Sabbe bhūmā ca khattiyā;
Cattāro ca mahā-rājā,Tidasā ca yasassino.
三明者、所有地上的刹帝利、四大王,以及声名显赫的三十三天诸神都礼敬我。
Ga.
伽。
Ahañca [Pg.575] sīla-sampanne,Ciraratta-samāhite;
Sammā pabbajite vande,Brahma-cariya parāyane.
我礼敬具戒者,长时入定者,正出家者,以梵行为归宿者。
Gha.
伽。
Ye [Pg.576] gahaṭṭhā puñña-karā,Sīlavanto upāsakā;
Dhammena dāraṃ posenti,Te namassāmi mātali.
马塔利(Mātali),我礼敬那些行善的在家人,他们是具戒的优婆塞,如法地养育妻儿。
Ṅa.
昂。
Seṭṭhā [Pg.577] hi kira lokasmiṃ,Ye tvaṃ sakka namassasi;
Ahampi te namassāmi,Ye namassasi vāsava.
帝释(Sakka),你所礼敬的人,确实是世间最殊胜的。婆娑婆(Vāsava),我也礼敬你所礼敬的那些人。
1.
1.
Pālitattheranāgena[Pg.580],Visuddhārāmavāsinā;
Suticchitānamatthāya,Katā naradakkhadīpanī.
由居住在净园(Visuddhārāma)的巴利陀那伽(Pālita Nāga)长老,为善愿者之利益,造了这部《人眼明灯》。
2.
2.
Pubbācariya-sīhānaṃ[Pg.581],Ālambitvāna nissayaṃ;
Pālito nāma yo thero,Imaṃ gantha su-lekhanī;
Sundarameva passituṃ,Yuñjeyyāthīdha sādhave.
名为巴利多(Pālito)的长老,依止如狮般的先师们,善写此论。贤善的人们啊,愿你们于此精进,得见其美妙!
‘‘Chappadikā’’.
《六足论》(Chappadikā)。
3.
3.
Imaṃ [Pg.582] ganthaṃ vācuggato,Sace bhavasi māṇava;
Puṇnamāyaṃ yathā cando,Ati-suddho virocati;
Tatheva tvaṃ puṇṇa-mano,Viroca siriyā dhuvaṃ.
学子,你若能背诵此论,就会像十五日的满月,极其清净地照耀;同样地,你也将心意圆满,恒常焕发吉祥之光。
4.
4.
Su-niṭṭhito [Pg.583] ayaṃ gantho,Sakkarāje dajhamphiye;
Poṭṭhapādamhi sūramhi,Kālapakkhe catuddasiṃ.
此论已善圆满,于萨迦罗(Sakkarāja)历,普吒婆陀(Poṭṭhapāda)月黑分第十四日。
5.
5.
Sañcitetaṃ [Pg.584] mayā puññaṃ,Taṃ-kammena varena ca;
Ciraṃ tiṭṭhatu saddhammo,A-verā hontu pāṇino.
以我所积集的功德与此殊胜之业,愿正法久住,愿有情无怨。
6.
6.
Imaṃ [Pg.585] ganthaṃ passitvāna,Hontu sabbepi jantuno;
Sukhitā dhammikā ñāṇī,Dhammaṃ pāletu patthivo.
愿一切有情见此论后,皆得安乐、具法、具智;愿国王护法。
7.
7.
Nibbānaṃ [Pg.586] patthayantena,Sīlaṃ rakkhantu sajjanā;
Ñatvā dhammaṃ sukhāvahaṃ,Pāpuṇantu anāsavaṃ.
愿希求涅槃的善人守护戒行;愿他们了知带来安乐之法,证得无漏。
8.
8.
Aṭṭha-kaṇḍa-maṇḍitāya[Pg.587],Dakkhaya attha-dīpako;
Nara-sāro ayaṃ gantho,Cira-kālaṃ patiṭṭhatu.
此论以八章庄严,为能者阐明义理;此乃人中精华,愿此论久住于世。
9.
9.
Yāvatā canda-sūriyā,Nāgaccheyyuṃ mahī-tale;
Pamoditā imaṃ ganthaṃ,Dissantu naya-kovidā.
乃至日月住世,愿善于引导者欢喜得见此论。
10.
10.
Sammā [Pg.588] chandenimaṃ gantha,Vācentā pariyāpuṇā;
Pasannenānāyāsena,Patvā sukhena kovidaṃ.
愿以正欲读诵学习此论者,能以清净心,不费辛劳,安乐地获得善巧。
11.
11.
Candādiccāva [Pg.589] ākāse,Bahussutehi sampadā;
Visesa-puggalā hutvā,Pappontu amataṃ padaṃ.
犹如日月在空中,愿他们藉由广学多闻,成为殊胜的个人,证得不死之境。
12.
12.
Ukkaṭṭha-dhamma-dānena[Pg.590],Pāpuṇeyyamanuttaraṃ;
Liṅga-sampatti-medhāvī,Takkī-paññā su-pesalī.
以殊胜之法施,愿我证得无上;具足圆满之相,有智慧,善思辨,极善巧。
Naradakkha thomanā āsīsa
人眼明灯之赞颂与祝福
3. Gāthā
3. 偈颂
1.
1.
Pālito [Pg.592] pāḷiyā cheko,Tvaṃsi gambhīra-ñāṇavā;
Pāliyāva pālitassa,Dadāmidāni bho ahaṃ.
巴利多(Pālita),汝善巧于巴利(Pāḷi),具甚深之智;我今以巴利语,献予巴利多。
2.
2.
Dakkhāvādesu [Pg.593] kusalo,Pālito sāsanandharī;
Piṭakesu ajjhogāyha,Naradakkhaṃbhisaṅkharī.
巴利多善巧于教诫,是圣教之承担者,深入三藏,造《人眼明灯》。
3.
3.
Suta-dharena [Pg.595] racitaṃ,Etaṃ sāra-gavesino;
Atandikā su-dakkhantu,Aggagga-sāsane ratā.
此乃闻持者所造,为寻求精髓者而作;愿勤勉且乐于至上教法者,善巧地领悟。
Naradakkha thomanā āsīsa
人眼明灯之赞颂与祝福
2. Gāthā
2. 偈颂
1.
1.
Ñuṃ [Pg.596] pālitodha jāto yo,Thero so abbhutova ñuṃ;
Ñuṃ mahā-pālito santo,Nikāya-pālito ca ñuṃ.
今有巴利多出现于此,彼长老实为希有;诚然是伟大的守护者,是寂静者,亦是部派的守护者。
2.
2.
Ñuṃ [Pg.598] nara-dakkha-ganthaṃ yaṃ,Sovakā nara-dakkha-daṃ;
Narā dakkhantu sammā ca,Dakkhattaṃ pāpuṇantu ñuṃ.
此《人眼明灯》之书,实予人眼目;愿人们如实看待,并真正获得善巧。