Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者
Dhammanīti
法义
1.
1.
Vanditvā ratanaṃ seṭṭhaṃ[Pg.1], nissāya pubbake garuṃ;
Nitidhammaṃpavakkhāmi, sabbalokasukhāvahaṃ.
礼敬殊胜宝,依止先贤师;宣说正法理,饶益世间人。
2.
2.
Ācariyocasippañca, paññāsutaṃkathādhanaṃ;
Desocanissayomittaṃ, dujjanosujanobalaṃ.
师长、技艺、智慧、学问、言语、财富;国土、庇护、善友;恶人、善人、力量。
3.
3.
Itthīputtocadāsoca[Pg.2], gharāvāsokatākato;
Ñātabbocaalaṅkāro, rājadhammopasevako;
Dukādimissakoceva, pakiṇṇakotimātikā.
妻、子、仆,居家已作与未作;应知、装饰,王法、侍者;苦等杂篇,杂集为纲目。
4.
4.
Kintehipādasussasā[Pg.3], yesaṃnatthigarūniha;
Yetappādarajokiṇṇā, tevasādhūvivekino.
若人此世无师长,谁会侍奉其足下?唯有足沾师尘者,彼等贤者善远离。
5.
5.
Vināgarūpadesantaṃ, bālolaṅkattumicchati;
Sampāpuṇenaviññūhi, hasabhāvaṃkathaṃnuso.
无师教导者,愚者欲自饰;智者见此态,岂不发笑哉?
6.
6.
Uṭṭhānāupaṭṭhānāca, sussusāparicārikā;
Sakkaccaṃsippuggahaṇaṃ, garuṃārādhayebudho.
起身与侍立,顺从与服侍;恭敬习技艺,智者悦师长。
7.
7.
Upajjhācariyānañca[Pg.4], mātāpitūnamevaca;
Sakkaccaṃyonupaṭṭhāti, sutopitassatādiso.
于亲教师与师长,以及父母亲;若人恭敬而侍奉,其所学亦得成就。
8.
8.
Upajjhācariyānañca, mātāpitūnamevaca;
Sakkaccaṃyoupaṭṭhāti, sutopitassatādiso;
于亲教师与师长,以及父母亲;若人恭敬而侍奉,其所学亦得成就。
9.
9.
Sammāupaparikkhitvā;
Akkharesupadesuca;
Coraghātosissosiyā,Garucoraṭṭakārako.
善审文字与句义,弟子当为除过者;而师若为盗法者,则兴诉讼。
10.
10.
Paṇḍitosutasampanno[Pg.5], yatthaatthīti cesuto;
Mahussāhenataṃṭhānaṃ, gantabbaṃvasutesinā.
若闻何处有,博学之智者;求学者应当,勤勉而往诣。
11.
11.
Sukhaṃrukkhassachāyāva, tatoñātimātāpitu;
Tatoācariyorañño, tatojinassasāsanaṃ.
树荫为安乐,亲族父母胜于彼;师长君王又胜之,佛陀教法乃最胜。
12.
12.
Pāsāṇachattaṃgarukaṃ, tatodevānacikkhanaṃ;
Tatovuḍḍhānamovādo, tatojinassasāsanaṃ.
石伞为沉重,天神指示胜于彼;长老教诲又胜之,佛陀教法乃最重。
13.
13.
Tulaṃsallahukaṃloke[Pg.6], tatocapalajātiko;
Tatovuḍḍhānanovādo, yatidhammepamādako.
世间棉絮轻,浮躁之人更轻于彼;于僧人之法放逸者,视长老教诲为最轻。
14.
14.
Sutisammutisaṅkhyāca, yogānitivisesakā;
Gandhabbāgaṇikāceva, dhanubedācapūraṇā.
圣典、传统、算学,瑜伽、伦理、胜论;音乐、数学,弓术、古事记。
15.
15.
Tikicchāitihāsāca[Pg.7], jotimāyācachandati;
Ketumantācasaddāca, sippāṭṭhārasakāime.
医方、史传,星象、幻术、韵律;征兆、咒术、声明。此为十八技艺。
16.
16.
Alasassakutosippaṃ, asippassakutodhanaṃ;
Adhanassakutomittaṃ, amittassakutosukhaṃ;
Asukhassakutopuññaṃ, apuññassakutonibbānaṃ.
懈怠之人何来技艺?无技艺之人何来财富?无财富之人何来朋友?无朋友之人何来安乐?无安乐之人何来福德?无福德之人何来涅槃?
17.
17.
Sippaṃsamaṃdhanaṃnatthi, sippaṃcorānagaṇhanti;
Idhalokesippaṃmittaṃ, paralokesukhāvahaṃ.
无有财富能等于技艺,盗贼亦无法将之夺取;技艺于此世为友,于他世引至安乐。
18.
18.
Bodhaputrasadāvityaṃ[Pg.8], mākhedācariyaṃgaruṃ;
Sadesepūjitorājā, budhosabbatthapūjito.
智慧之子应常学,莫恼德高之师长;国王唯于己国受敬,智者则于处处受敬。
19.
19.
Bodhaputrakimālasse, abodhobhāravāhako;
Bodhakopūjito loke, bodhaputradinedine.
智慧之子何懈怠?无智之人如负重;有智之士世间受敬,智慧之子应日日学。
20.
20.
Rūpayobbannasampannā, visālakulasambhavā;
Vityāhīnānasobhanti, nigandhāivakiṃsukā.
容貌姣好、青春焕发,出身于高贵家族;然若缺少学问,则不显耀,犹如无香之甄叔迦花。
21.
21.
Mātāsatrurupitāca[Pg.9], bālakālenasikkhita;
Na sobhatisabhāmajjhe, haṃsamajjhebakoyathā.
不令子女幼时学者,母是怨家父是仇;彼于众中不显耀,如鹭处天鹅群中。
22.
22.
Guṇoseṭṭhaṅgataṃyāti, nauccesayanevase;
Pāsādasīkharevāso, kākokiṃgaruḷosiyā.
德行达卓越,非因卧高床;鸦居宫殿顶,岂能成金翅鸟?
23.
23.
Sabbasutamadhiyate, hīnamukkaṭṭhamajjhime;
Sabbassaatthaṃjāneyya, nacasabbaṃpayojaye.
一切所闻皆应学,无论下等、上等或中等;应知一切之义理,然非一切皆应用。
24.
24.
Nalokesobhatemuḷho[Pg.10],Kevalattapasaṃsako;
Apisampihitokūpe,Katavijjopakāsito.
愚者于世不显耀,唯自赞者亦复然;纵使深藏于井中,有学者仍放光芒。
25.
25.
Madantadamanaṃsatthaṃ, khalānaṃkurutemadaṃ;
Cakkhusaṅkhārakaṃtejaṃ, ulūkānamivandhakaṃ.
能调伏醉象之法,反令恶人增骄慢;犹如令眼明亮之光,于猫头鹰则使其盲。
26.
26.
Bhojanaṃmethunaṃniddā,Gaveposecavijjati;
Vijjāvisesoposassa,Taṃhīnogosamobhave.
饮食、交合与睡眠,牛与人皆同有之;学问乃人之殊胜处,无此则与牛相等。
27.
27.
Yosissosippalobhena[Pg.11], bahuṃbahuṃvagaṇhāti;
Mugovasupinaṃpassaṃ, nasakkākathituṃ paraṃ.
若有学子贪技艺,虽学甚多不消化;犹如哑人梦中所见,无法向他人言说。
28.
28.
Sussusāsutavaḍḍhanā, paññāyavaḍḍhanaṃsutaṃ;
Paññāyaatthaṃjānanti, ñātoatthosukhāvaho.
乐闻能增广见闻,见闻能增长智慧;以智慧了知义理,了知义理引安乐。
29.
29.
Anāgataṃbhayaṃdisvā[Pg.12], dūratoparivajjaye;
Āgatañcabhayaṃdisvā, abhitohotipaṇḍito.
预见未至之危险,应从远处而规避;已至之危险当前,智者应当无所畏。
30.
30.
Lobhaṃkodhaṃmadaṃmānaṃ, tandiṃissaṃpamattakaṃ;
Soṇḍaṃniddālukaṃmakkhaṃ, maccherañcajahebudho.
贪、瞋、憍、慢、昏沉、嫉妒、放逸、醉酒、嗜睡、虚伪以及悭吝,智者应舍弃。
31.
31.
Saddhāhiricaottappaṃ, bāhusaccaṃviraṃsati;
Paññācasattadhammehi, sampannopaṇḍitomato.
具足信、惭、愧、多闻、精进、念与慧此七法者,被认为是智者。
32.
32.
Diṭṭhedhammecayoattho[Pg.13],Yocatthosamparāyiko;
Atthābhisamayādhīro,Paṇḍitotipavuccati.
于现世之利益,以及来世之利益,智者通达此二利,故被称为智者。
33.
33.
Sabhāvasadisaṃvākyaṃ, sabhāvasadisaṃpiyaṃ;
Sabhāvasadisaṃkodhaṃ, yojānātisapaṇḍito.
与本性相应的言语,与本性相应的喜爱,与本性相应的嗔怒;能知此者,彼即是智者。
34.
34.
Bhūpālopaṇḍitoniccaṃ, nevatulyokudācanaṃ;
Sadesepūjitorājā, budhosabbatthapūjito.
国王与智者,永不相等同;国王唯于其国受尊崇,智者则处处受尊崇。
35.
35.
Paṇḍitassapasaṃsāya[Pg.14], daṇḍobālenadiyyate;
Paṇḍitopaṇḍiteneva, vaṇṇitovasuvaṇṇito.
因赞扬智者,愚者施以惩罚;智者唯由智者所赞扬,方为善赞。
36.
36.
Attanāyadiekena, vinithenamahājanā;
Vinayaṃyantisabbepi, kodhaṃnāseyyapaṇḍito.
若有一人自我调伏,则一切大众皆趣向律仪;智者应消除愤怒。
37.
37.
Sarīrassaguṇānañca, dūramaccantamantaraṃ;
Sarīraṃkhaṇaviddhaṃsi, guṇātukappaṭhāyino.
身体与功德之间,有极大之差别;身体刹那即坏,功德住立一劫。
38.
38.
Atthaṃmahantamāpajjaṃ, vijjaṃsampattimevaca;
Vicareyyāmānathaddho, paṇḍitosopavuccati.
获得巨富、学问与成就,仍住于无慢不傲者,彼被称为智者。
39.
39.
Nālabbhamatipatthenti[Pg.15], naṭṭhampinacasocare;
Vippatyañcanamuyhanti, yenarātevapaṇḍitā.
不强求不可得者,不为已失者悲伤,于灾祸中亦不迷惑,彼等人实为智者。
40.
40.
Gaṇṭhiṭhāneekapade, nātimaññeyyapaṇḍito;
Kimakkoveḷupabbhāro, timahādīpabhānudo.
智者不应轻视关键处之一字。对于照耀三洲之日轮,竹丛又算得了什么?
41.
41.
Guṇadosesunekena, atthikocivivajjito;
Sukhumālapadumassa, naḷaṃbhavatikakkhaḷaṃ.
谁人能全无功德,或全无过失?娇嫩莲花之茎,亦是粗糙。
42.
42.
Sumahantānisatthāni, dhārayantābahussutā;
Chedāyosaṃsayānantu, klissantilobhamohitā.
博学多闻者,虽受持伟大论典,然为断除疑惑时,却因贪痴所惑而苦恼。
43.
43.
Dosaṃpisaguṇedisvā[Pg.16], guṇavādīvadantina;
Nalokovijjamānampicandepassatilañjanaṃ.
称赞功德者,即使见有德者之过,亦不言说;世人亦不见月亮上既存之斑点。
44.
44.
Sakiṃpiviññūdhīrena, karotisahasaṅgamaṃ;
Attatthañcaparatthañca, nibbānantaṃsukhaṃlabhe.
若明智者与贤者为伴,即使仅有一次,亦能获得自利、他利与以涅槃为究竟之乐。
45.
45.
Nadītīreṭṭhitekūpe, araṇitālavaṇḍake;
Navadāpādinatthīti, namukhevacanaṃtathā.
河岸有井,有钻木与棕榈苗。莫言“一无所有”,口中亦莫出此言。
46.
46.
Paṇḍitoapuṭṭhobherī[Pg.17], pajjunnohotipucchito;
Bālopuṭṭhoapuṭṭhopi, bahuṃvikatthatesadā.
智者未被问时如鼓,被问时则如雨云(pajjunna);愚者无论被问与否,总是夸夸其谈。
47.
47.
Guṇasampannalaṅkāro, sabbasattahitāvaho;
Parattatthaṃnacareyya, kutosopaṇḍitobhave.
具足功德以为庄严,能为一切有情带来利益。若不为他利而行,彼岂能为智者?
48.
48.
Saparatthaṃcaredhīro, asakkontosakaṃcare;
Tampicevaasakkonto, pāpāttānaṃviyojaye.
智者应为自他二利而行;若不能及,则为己利而行;若此亦不能,则应使自己远离罪恶。
49.
49.
Sabbaṃsuṇātisotena[Pg.18], sabbaṃpassaticakkhunā;
Nacadiṭṭhaṃsutaṃdhīro, sabbicchitumarahati.
以耳闻一切,以眼见一切;然智者不应欲求一切所见所闻。
50.
50.
Cakkhumāssayathāandho, sotavābadhiroyathā;
Paññāvāpiyathāmugo, balavādubbaloriva;
Athaatthesamuppanne, sayeyyamatasāyitaṃ.
有眼者当如盲,有耳者当如聋;有慧者当如哑,有力者当如弱;然当要事生起时,应如死者般安卧。
51.
51.
Atijātaṃmanujātaṃ, puttamicchantipaṇḍitā;
Avajātaṃnaicchanti, yohotikulachinnako.
智者欲求胜己或等己之子;不欲求劣己之子,彼乃断绝家族者。
52.
52.
Tayovapaṇḍitāsatthe[Pg.19], ahamevātivādica;
Ahamapitivādīca, nāhanticaimetayo;
教法中有三类智者:说“唯我”者,说“我亦”者,以及说“非我”者,此为三类。
53.
53.
Nasāsabhāyatthanasantisanto,Natesantoyenavadantidhammaṃ;
Rāgañcadosañcapahāyamohaṃ,Dhammaṃbhaṇantāvabhavantisanto.
若无圣者,彼非善集会;若不宣说正法,彼非圣者。舍离贪、嗔与痴,宣说正法者方为圣者。
54.
54.
Bālecummattakebhūpe, gurumātāpitūsvapi;
Saṅghejeṭhecabhātari, nadosākariyābudhā.
智者不应向愚人、疯子、国王、师长、父母、僧伽与兄长犯错。
55.
55.
Attanāmanotāpañca[Pg.20], ghareduccaritānica;
Vañcanañcaavamānaṃ, matimānapakāsaye.
有智者不应揭露:自己的心苦、家中的恶行、所受的欺骗与轻蔑。
56.
56.
Paradāraṃjanettiṃva, leḍḍuṃvaparasantakaṃ;
Attāvasabbasattānaṃ, yopassatisapaṇḍito.
视他人之妻如母,视他人之物如土块,视一切有情如自己,能如是见者,彼为智者。
57.
57.
Saṭhenamittaṃkalusenadhammaṃ,Paropatāpenasamiddhibhāvaṃ;
Sukhenavijjaṃpharusenanāriṃ,Icchantiyetenacevapaṇḍitā.
智者不欲求:与奸诈者为友,以不净得法,以害他得富,以安逸得学,以粗暴得妻。
58.
58.
Nipuṇesuhameseyya[Pg.21], vicinitvāsutatthiko;
Sattaṃhukkhaliyaṃpakkaṃ, bhājanepitathābhave.
求法义者,应于善巧者中寻求,并善加审查。犹如检验锅中已熟之饭,于(心)器中亦当如是。
59.
59.
Vasuṃgaṇhantidūraṭṭhā, pabbateratanocite;
Namilakkhāsamīpaṭṭhā, evaṃbālābahussute.
人们远道从积宝之山中获取财富,而附近的蛮人却不能得。愚人对待身边的博学者,亦复如是。
60.
60.
Hiraññenamigānaṃva[Pg.22], susīlenaasīlino;
Adhammikassadhamena, bālānampisutenakiṃ.
黄金于鹿无用,善戒于无戒者无用;正法于不法者无用,学问于愚者何益?
61.
61.
Appassutāyaṃpuriso, balibaddhovajīvati;
Maṃsānitassavaḍḍhanti, paññātassanavaḍḍhati.
此寡闻之人,如牛一般长大;其肉身增长,智慧却不增长。
62.
62.
Appassutosutaṃappaṃ, bahumaññatimāniko;
Sindhūdakaṃapassanto, kūpesoyaṃvamaṇḍuko.
寡闻之人,自以为是,视其少学为多;犹如不见大海之水,而居井中之蛙。
63.
63.
Tadamināpijānātha[Pg.23], sobbhesupatīresuca;
Saṇantāyantikusobbhā, tuṇhīyantimahodadhī.
由此亦当知:小溪流淌喧嚣,大海则寂静无声。
64.
64.
Subhāsitaṃuttamamāhusanto,Dhammaṃbhaṇenādhammaṃ, taṃdutiyaṃ;
Piyaṃbhaṇenāpiyaṃtaṃtatiyaṃ,Saccaṃbhaṇenālikaṃtaṃcatutthaṃ.
圣者言善语为最上。应说法而非非法,此为第二;应说悦耳语而非不悦耳语,此为第三;应说真实语而非虚妄语,此为第四。
65.
65.
Sīhamedāsuvaṇṇeva[Pg.24], nacatiṭṭhantiracate;
Paṇḍitānaṃkathāvākyaṃ nacatiṭṭhatidujjane.
犹如狮脂不留于金银器中,智者之言亦不留于恶人。
66.
66.
Mahātejopitejoyaṃ, mattikaṃnamuduṃkare;
Āpopāpetimudukaṃ, sādhuvācācakakkhaḷaṃ;
即使大火亦不能使陶土柔软,水却能使其柔软;善语亦能使刚硬者柔软。
67.
67.
Mudunāvaripuṃjeti, mudunājetidāruṇaṃ;
Nāsiddhimudunākiñci, yatotomudunājaye.
以柔能胜敌,以柔能胜刚;以柔无不成,故当以柔胜。
68.
68.
Candanaṃ [Pg.25] sītalaṃ loke, tato candaṃva sītalaṃ;
Candana canda sītamhā, sādhuvākyaṃ subhāsitaṃ.
世间檀香清凉,月亮比其更清凉;然而,善人所说之善语,比檀香和月亮更清凉。
69.
69.
Sītavāco bahumitto, pharusotu amittako;
Upamaṃ ettha ñātabbā, candasūriyarājunaṃ.
言语温和者多友,言语粗暴者无友;此中当知月与日之喻。
70.
70.
Pattakalloditaṃappaṃ, vākyaṃsubhāsitaṃbhave;
Khudditassakadannampi, bhuttaṃsādurasobhave.
适时所说之少语,即是善语;饥饿者所食之粗食,亦能美味。
71.
71.
Satthakāpibahuvācā[Pg.26], nādarābahubhāṇino;
Sopakārampyudāsīnaṃ, nanudiṭṭhaṃnadījalaṃ.
多言者之言,虽有益,若无敬意,则不为人所重;犹如河水,虽有助益,却漠不关心。
72.
72.
Nātivelaṃpabhāseyya, natuṇhisabbadāsiyā;
Avikiṇṇaṃmitaṃvākyaṃ, pattakāleudīraye.
不应言语过度,亦不应总是沉默;应于适时,说出不散乱、有分寸之语。
73.
73.
Icchitabbesukammesu, vācāyakusalaṃmūlaṃ;
Vācāyakusalenaṭṭhe, icchitabbaṃnasijjhati.
在所欲求之行中,善语是其根本;若言语不善,所欲求者则不成就。
74.
74.
Hatthapādāsiropiṭṭhi, kucchipañcaimejanā;
Mukhamevūpasevanti, sadāvaanusāsitā.
手、足、头、背、腹,此五者;常侍奉口,受其训示。
75.
75.
Saddhādhanaṃsīladhanaṃ[Pg.27], hiriottappiyaṃdhanaṃ;
Sutadhanañcacāgoca, paññāvesattamaṃdhanaṃ.
信是财富,戒是财富,惭与愧是财富;闻是财富,布施是财富,智慧是第七财富。
76.
76.
Itthīnañcadhanaṃrūpaṃ, purisānaṃdhanaṃkulaṃ;
Uragānaṃdhanaṃvisaṃ, bhūpālānaṃdhanaṃbalaṃ;
Bhikkhūnañcadhanaṃsīlaṃ, brahmaṇānaṃdhanaṃvijjā.
女子财富是容颜,男子财富是宗亲;蛇类财富是毒,君王财富是力量;比丘财富是戒,婆罗门财富是学问。
77.
77.
Narūpaṃnacapaññāṇaṃ[Pg.28], nacakulañcasambhavo;
Kālavippattisampatte, dhanamevavisesakaṃ.
无容貌,无智慧,无家族,无出身;当不幸降临时,唯有财富最为重要。
78.
78.
Dhanahīnaṃcajemittā, puttadārāsahodarā;
Dhanavantaṃvasevanti, dhanaṃlokemahāsakhā.
朋友舍弃无财者,妻儿兄弟亦复如是;彼等侍奉有财者,财富是世间之大友。
79.
79.
Sattāsadūpasevanti, sodakaṃvāpiādikaṃ;
Sabhogaṃsadhanañceva, tucchātecejahantite.
人们亲近有财有物者;若彼等一无所有,则被舍弃。
80.
80.
Attanāvakatālakkhī[Pg.29], alakkhīattanākatā;
Nahilakkhiṃalakkhiñca, aññoaññassakārito.
吉祥由己造,不祥亦由己;他人不能为他人造吉祥或不祥。
81.
81.
Dhanavājotiyorājā, nadīvejjotathāime;
Pañcayatthanavijjanti, natatthadivasaṃvase.
富人、有影响力者、国王、河流与医生,此五者若不存在,则不应久居彼地。
82.
82.
Yatthadesenasamāno[Pg.30], napītinacabandhavo;
Nacavijjāgamokoci, natatthadivasaṃvase.
若彼地无同等者,无喜悦无亲友,亦无学问可学,则不应久居彼地。
83.
83.
Amānanāyatthasiyā, santānaṃavamānanaṃ;
Hīnasamānanāvāpi, natatthadivasaṃvase.
若彼地有不敬,对贤善者有轻蔑,或对卑劣者有尊敬,则不应久居彼地。
84.
84.
Desamosajjagacchanti, sīhāsappurisāgajā;
Tattevanidhanaṃyanti, kākākāpurisāmigā.
狮子、贤人与大象,离乡远行;乌鸦、懦夫与鹿,死于原地。
85.
85.
Yatthālasocadakkhoca[Pg.31], sūrobhirusamapūjā;
Nasantotatthavasanti, avisesakarenako.
若懒惰者与勤奋者,勇者与懦夫受到同等尊敬,贤者不居彼地,因其无所区别。
86.
86.
Calatyekenapādena, tiṭṭhatyekenapaṇḍito;
Nāsamikkhyaparaṃṭhānaṃ, pubbamāyatanaṃcaje.
智者以一足移动,以一足站立;不经深思熟虑另一个地方,不应舍弃旧的住处。
87.
87.
Ṭhānabhaṭṭhānasobhante, dantākesānakhānarā;
Itiviññāyamatimā, saṭhānaṃnalahuṃcaje.
牙齿、头发、指甲与人,离开其位置则不显光彩;有智慧者如此了知,不应轻易舍弃其位置。
88.
88.
Guṇosabbaññutulyopi, sīdatyekoanissayo;
Anagghaṃratanaṃmaṇi, hemaṃnissāyasobhate.
即使功德与一切智者相等,若无依止亦会衰颓;无价的宝珠、摩尼宝,依止黄金方显光彩。
89.
89.
Nasevepharusaṃsāmiṃ, taṃpisevenamacchariṃ;
Tatoniggaṇhikaṃsāmiṃ, nevāpaggaṇhikaṃtato.
不应亲近粗暴的主人,也不应亲近悭吝的主人;不应亲近总是责难的主人,也不应亲近总是赞扬的主人。
90.
90.
Parokkheguṇahantāraṃ[Pg.33], paccakkhepiyabhāṇinaṃ;
Tādisaṃnopaseveyya, visakumbhaṃpalobhitaṃ.
背后毁坏功德,面前甜言蜜语者;不应亲近这样的人,犹如涂蜜的毒罐。
91.
91.
Piṭṭhitokkaṃniseveyya, niseveaggikucchinā;
Sāmīnaṃsabbakāyena, paralokaṃamuḷhako.
应从背后亲近火,勿亲近腹有怒火者;于来世无迷惑者,应以全身事奉主人。
92.
92.
Nasevekatapāpamhi, na sevālikavādane;
Naseveattadatthamhi, naseveatisantake.
不应亲近已造恶者,不应亲近说谎者;不应亲近自利之人,不应亲近过于亲昵者。
93.
93.
Mahantaṃnissayaṃkatvā[Pg.34], khuddakopimahābhave;
Hemapabbataṃnissāya, hemapakkhībhavantite.
依止大者,小者亦能成其大;依止金山,(众鸟)亦变为金翅。
94.
94.
Asahāyosamattopi, tejasīkiṃkarissati;
Nivātasaṇṭhitoaggi, sayamevūpasammati.
即使有威力者,若无伴侣又能做什么呢?处于无风处的火,自己就会熄灭。
95.
95.
Rukkhāsubhūminissāya, pupphaphalaṃpavaḍḍhati;
Sappūrisūpanissāya, mahāpuññaṃpavaḍḍhati.
树木依止好土地,花果得以增长;依止贤善之人,大福德得以增长。
96.
96.
Analasoacaṇḍikko[Pg.35], asaṭṭhosucisaccavā;
Aluddhoatthakāmoca, tamuttaṃuttamonaro.
不懒惰、不暴躁、不狡猾、清净、说真话、不贪婪、追求善法者,是最上之人。
97.
97.
Ahitepaṭisedhoca, hitesucaniyojako;
Byasanecāpariccāgo, saṅkhepaṃmittalakkhaṇaṃ.
阻止不利益之事,引导利益之事,于逆境中不舍弃,简言之,此乃朋友之相。
98.
98.
Āturebyasanesace[Pg.36], dubbhikkheparaviggahe;
Rājadvāresusāneca, saṅkhepaṃmittalakkhiṇaṃ.
于病时、于难时、于饥馑时、于敌对时、于王门前、于墓地中(亦不舍弃),简言之,此乃朋友之相。
99.
99.
Hitesanosumittoca, viññūcadullabhojano;
Yathosadhañcasāduñca, rogahārīcasajjano.
寻求福利的善友,既是智者,亦是难得之人;善人犹如良药,既味美又能除病。
100.
100.
Yodhuvāniparicajja, adhuvānopasevati;
Dhuvānitassanassanti, adhuvesukathāvakā.
谁舍弃恒常之物,而亲近不恒常之物,他的恒常之物会失去,于不恒常之物中又有何可言?
101.
101.
Luddhamatthenagaṇheyya[Pg.37], thaddhamañjathikammunā;
Chandānuvattiyāmuḷhaṃ, yathābhūtenapaṇḍitaṃ.
应以财物收服贪婪者,以合掌(礼敬)收服顽固者,以顺从其意收服愚痴者,以如实(之言)收服智者。
102.
102.
Saccābhikkhaṇasaṃsaggā, asamosaraṇenaca;
Etenamittājiranti, akāleyācanenaca.
因交往过于频繁,或久不相见,以及不合时宜的请求,友谊会因此衰退。
103.
103.
Tasmānābhikkhaṇaṃgacche, nacagacchecirāciraṃ;
Kālenayācaṃyāceyya, evaṃmittānajīyare.
因此不应频繁前往,也不应久不往来;应在适当时候提出请求,如此友谊不会衰退。
104.
104.
Yenamittenasaṃsaggā[Pg.38], yogakkhemovihīyati;
Pubbevajjhabhavaṃtassa, rakkheyyaggiṃvapaṇḍito.
与哪个朋友交往会使安稳衰退,智者应从一开始就避开他,如同避火一般。
105.
105.
Yenamittenasaṃsaggā, yogakkhemopavaḍḍhati;
Kareyyattasamaṃvuttiṃ, sabbakiccesupaṇḍito.
与哪个朋友交往会使安稳增长,智者应在所有事情上像对待自己一样对待他。
106.
106.
Pabbepabbekamenucchu, visesarasavāggato;
Tathāsumettikosādhu, viparittovadujjano.
甘蔗一节一节地,从顶端到根部味道愈来愈佳;善友亦是如此,恶人则反之。
107.
107.
Tenevamunināvuttaṃ[Pg.39], dhammāyekecilokiyā;
Tatālokuttarāceva, dhammānibbānagāmino.
圣者如是说:有世间诸法,亦有导向涅槃之出世间法。
108.
108.
Kalyāṇamittamāgamma, sabbetehontipāṇinaṃ;
Tasmākalyāṇamittesu, kātabbaṃhisadādaraṃ.
依止善友,所有这些(法)皆为众生而有;因此对善友,应常怀敬意。
109.
109.
Yohavekataññūkatavedidhīro,Kalyāṇamittedaḷhabhatticahoti;
Dukkhitassasakkaccaṃkarotikiccaṃ,Tabbhāvaṃsappurisaṃvadantiloke.
知恩报恩的智者,对善友有坚固的信爱,并认真为受苦者做事,世人称此等人为善人。
110.
110.
Hitakāroparobandhu[Pg.40], bandhūpiahitoparo;
Ahitodehajobyādhi, hitamāraññamosadhaṃ.
行利益的他人是亲人,行不利益的亲人是他人;身体的疾病是不利益的,林中的药物是利益的。
111.
111.
Padumaṃvamukhayassa, vācācandanasītalaṃ;
Madhutiṭṭhatijivhagge, hadayesuhalāhalaṃ;
Tādisaṃnopaseveyya, taṃmittaṃparivajjaye.
谁的脸如莲花,言语如旃檀清凉,舌尖有蜜,心中有剧毒;不应亲近这样的人,应避开这样的朋友。
112.
112.
Katvānakusalaṃkammaṃ[Pg.41], katvāna, kusalaṃpure;
Sukhitaṃdukkhitaṃhontaṃ, sobāloyonapassati.
造作不善业,或往昔曾造善业,(众生)随之或乐或苦,不能见此(因果)者,彼是愚人。
113.
113.
Kālakkhepenahāpeti, dānasīlādikaṃjaḷo;
Athiraṃpithiraṃmaññe, attānaṃsassatīsamaṃ.
愚人因虚度光阴而荒废布施、持戒等;他将不坚固的视为坚固,将自己视为永恒。
114.
114.
Bālodhapāpakaṃkatvā, nataṃchaṭṭitumussahe;
Kiṃbyagghaādigacchanto, padaṃmakkhetumussahe.
愚人作恶后,不能舍弃之;猛虎行过处,谁能抹其足迹?
115.
115.
Niddhanopicakāmeti[Pg.42], dubbaloverikaṃkaro;
Mandasatthovivādatthī, tividhaṃmuḷhalakkhaṇaṃ.
虽贫穷却贪求,虽软弱却树敌,虽无知却好争论,此乃愚者的三种特征。
116.
116.
Anavhāyaṃgamayanto, apucchābahubhāsako;
Attagguṇaṃpasaṃsanti, tividhaṃhīnalakkhaṇaṃ.
不请自来,不问而多言,自夸其德,此乃卑劣者的三种特征。
117.
117.
Yathācuṭṭamparāpakkā, bahirattakamevaca;
Antokimilapūraṇo, evaṃdujjanadhammatā.
犹如未烧透的陶罐,外表看似完好,内部却充满秽虫;恶人的本性就是如此。
118.
118.
Yadūnakaṃsaṇatitaṃ, yaṃpūraṃsantamevataṃ;
Aḍḍhakumbhupamobālo, yaṃpūrakumbhovapaṇḍito.
未满的会发出声响,已满的则沉静;愚者如半满之瓶,智者如满盈之瓶。
119.
119.
Budhehisāsamānopi[Pg.43], khalobahutaketavo;
Ghaṃsiyamānopaṅgāro, nilamattaṃnigacchati.
恶人虽受智者教导,仍多行欺诈;木炭虽经摩擦,只会变得更黑。
120.
120.
Muḷhasissopadesena, kunārībharaṇenaca;
Khalasattūhisaṃyogā, paṇḍitopyavasīdati.
因教导愚弟子,因供养恶女,以及与恶人、敌人交往,智者亦会沉沦。
121.
121.
Cārutāparadārāya, dhanaṃlokatapattiyā;
Pasutaṃsādhunāsāya, khalekhalatarāguṇā.
美貌用于染指他人之妻,财富用于恼害世间,致力于毁灭善人——于恶人,此为更恶劣之特质。
122.
122.
Itohāsataraṃloke[Pg.44], kiñcitassanavijjati;
Dujjanoticayaṃāha, sujanaṃdujjanosayaṃ.
世间无有比此更可笑之事:恶人竟称善人为恶人,而他自己正是恶人。
123.
123.
Navināparavādena, ramantidujjanākhalu;
Nasāsabbarasebhutvā, vināsuddhenatussati.
恶人实无诽谤则不乐;犹如苍蝇尝遍百味,非秽物而不欢。
124.
124.
Tappateyātisambandhaṃ, dravaṃbhavatyavanataṃ;
Mududujjanacittaṃna kiṃlohenapamīyate.
(金属)受热则相连,熔化而下垂;恶人之心不柔软,岂能与铁相比?
125.
125.
Tasmādujjanasaṃsaggaṃ[Pg.45], āsivīsamivoragaṃ;
Ārakāparivajjeyya, bhūtakāmovicakkhaṇo.
是故,欲求福祉之智者,应远离与恶人交往,犹如远离毒蛇。
126.
126.
Dujjanenahisaṃsaggaṃ, sattutāpinayujjati;
Tattovaḍayhatyaṅgāro, santokāḷāyataṃkaro;
与恶人交往乃至结怨,皆非所宜;犹如热炭灼人,冷炭亦污手。
127.
127.
Dujjanovajjanīyova, vijjāyālaṅkatopice;
Maṇinālaṅkatosanto, sabbokiṃnubhayaṃkaro.
恶人实应远离,纵有学识庄严;犹如饰以宝珠之蛇,岂不令人畏惧?
128.
128.
Agginodahatodāyaṃ, sakhābhavatimāluto;
Soevadīpaṃnāseti, khalenatthevamittatā.
当火焚烧森林时,风成为其友;彼风亦能熄灭油灯;与恶人之友谊亦复如是。
129.
129.
Sabboduṭṭhokhaloduṭṭho[Pg.46], sabbāduṭṭhatarokhalo;
Mantosadhehisosabbo, khalokenupasammati.
蛇恶,恶人亦恶,恶人比蛇更为恶。蛇可由咒语、药物平息,恶人以何能平息?
130.
130.
Hadayaṭṭhenasutena, khalonevasusīlavā;
Madhunākoṭaraṭṭhena, nimbokiṃmadhurobhave.
纵然心中有听闻之法,恶人亦无善戒;犹如苦楝树洞中纵有蜂蜜,其树岂能变甜?
131.
131.
Asataṃsampayogena, santopiasantobhave;
Maggokacavarayutto, ujumpiasādhubhave.
因与恶人交往,善人亦成不善;犹如道路杂有秽物,纵然笔直亦非善道。
132.
132.
Putimacchaṃkusaggena[Pg.47], yonaroupanayhati;
Kusāpiputiṃvāyanti, evaṃbālupasevanā.
若人以吉祥草包裹腐鱼,吉祥草亦随之发臭;亲近愚人亦复如是。
133.
133.
Bālaṃnapassenasuṇe, nacabāsenasaṃvase;
Bālenālāpasallāpaṃ, nakarenacarocaye.
不应见愚人,不应闻愚人,不应与愚人同住;不应与愚人交谈,亦不应乐于此。
134.
134.
Anayaṃnetidummedho, adhurāyaniyuñjati;
Dunnayoseyyasohoti, sammāvuttopikuppati;
Vinayaṃsonajānāti, sādhusenaadassanaṃ.
愚者引导至毁灭,从事不正当事;彼实难以引导,纵被善说亦嗔怒;彼不知晓律仪,是故不见彼为善。
135.
135.
Yāvajīvaṃpicebālo[Pg.48], paṇḍitaṃpayirūpāsi;
Nasodhammaṃvijānāti, dabbisūparasaṃyathā.
愚人虽终生亲近智者,亦不了解正法,犹如汤勺不知汤味。
136.
136.
Phalaṃvekadaliṃhanti, hantiveḷunaḷaṃphalaṃ;
Sakkārokāpurisaṃhanti, gabbhoassatariṃyathā.
果实毁灭芭蕉,果实毁灭竹与芦苇;名利毁灭恶人,犹如怀孕毁灭母骡。
137.
137.
Sunakhosunakhaṃdisvā, dantaṃdassetihiṃsituṃ;
Dujjanodujjanaṃdisvā, rosayaṃhiṃsamicchati.
狗见到狗,则露牙欲相害;恶人见到恶人,则嗔怒而欲相害。
138.
138.
Maṇḍūkopinukkosīho[Pg.49], sukaropinukkodīpi;
Bilārosadisobyaggho, duppaññopinapaññavā.
青蛙不是狮子,猪不是豹;猫相似于虎,愚人不是智者。
139.
139.
Maṇḍūkopisīhoviya,Kākogaṇhepiññepiññe;
Bālocapaṇḍitoviya,Dhīropucchevayevaye.
蛙鸣犹如狮吼,鸦取食则聒噪;愚人貌似智者,智者受问则审思。
140.
140.
Kākoduṭṭhosakuṇesu, ghareduṭṭhocamūsiko;
Vānarocavaneduṭṭho, manussesucabrahmaṇo.
鸟类中乌鸦为恶,屋舍中老鼠为恶,森林中猴子为恶,人类中婆罗门为恶。
141.
141.
Tiṇānibhūmicodakaṃ[Pg.50], catutthaṃvākyasuṭṭhutaṃ;
Etānihisataṃgehe, nochijjantekadācipi.
草、地、水,以及第四善言;此四者于善人家中,永不匮乏。
142.
142.
Ambuṃpivantinonajjo, rukkhākhādantinophalaṃ;
Meghokadācinosassaṃ, paratthāyasataṃdhanaṃ.
江河不饮其水,树木不食其果,雨云不食庄稼;善人之财富,皆为利他。
143.
143.
Guṇākubbantidūtattaṃ[Pg.51], dūrepivasataṃsataṃ;
Keṭakegandhamāghāya, gacchantibhamarāsayaṃ.
善人纵然居于远处,其德行亦能充当信使;犹如蜂群嗅得翅橧花香,自会前来。
144.
144.
Ākiṇṇopiasabbhīdha, asaṃsaṭṭhovabhaddako;
Bahunāsannajātena, gacche naummattakena.
纵然身处恶人群中,不与之为伍实为善;不应与众人乃至狂人为伍。
145.
145.
Pāpamittevivajjetvā, bhajeyyuttamapuggalaṃ;
Ovādecassatiṭṭheyya, patthantoacalaṃsukhaṃ.
应舍离恶友,亲近至上之人;应安住其教诫,以求不动之乐。
146.
146.
Yathācapanasāpakkā, bahisaṇḍakamevaca;
Antoamatapūraṇo, evaṃ sujanadhammatā.
犹如成熟之波罗蜜果,外壳多刺,内部充满甘露;善人之本性亦复如是。
147.
147.
Taggarañjapalāsena[Pg.52], yonaroupanayhati;
Pattāpigandhaṃvāyanti, evaṃdhīrupasevanā.
若人以树叶包裹多伽罗香木,树叶亦随之芬芳;亲近智者亦复如是。
148.
148.
Dhīraṃpassesuṇedhīraṃ, dhīrenasahasaṃvase;
Dhīrenālāpasallāpaṃ, taṃkaretañcarocaye.
应见智者,应闻智者,应与智者同住;应与智者交谈,且应乐于此。
149.
149.
Nayaṃnayati medhāvī, adhurāyanayujjati;
Sunayoseyyasohoti, sammāvuttonakuppati;
Vinayaṃsopajānāti, sādhutenasamāgamo.
智者引导至正道,不从事不正当事;彼实易于引导,纵被善说亦不嗔怒;彼善知晓律仪,是故与彼交往为善。
150.
150.
Appakenapiceviññū[Pg.53], paṇḍitaṃpayirūpāsi;
Khippaṃdhammaṃvijānāti, jivhāsūparasaṃyathā.
有智者若亲近贤者,虽仅少分,亦能速知正法,犹如舌尝羹味。
151.
151.
Bāhubalañcaamaccaṃ, bhogaṃabhijaccaṃbalaṃ;
Imehicatubalehi, paññāveseṭhataṃbalaṃ.
臂力、臣力、财力、出身力,于此四力中,智慧力最胜。
152.
152.
Balaṃpakkhīnamākāso[Pg.54], macchānaṃudakaṃbalaṃ;
Dubbalassabalaṃrājā, kumārānaṃrudaṃbalaṃ.
虚空是鸟之力,水是鱼之力;国王是弱者之力,哭泣是孩童之力。
153.
153.
Balaṃcandobalaṃsūro, balaṃsamaṇabrahmaṇā;
Balaṃvelaṃsamuddassa, balaṃtibalamitthiyā.
月亮是力,太阳是力,沙门与婆罗门是力;海岸是海之力,忍耐是妇女之力。
154.
154.
Sapādānaṃbalaṃsīho, tatopuḷuvakobalaṃ;
Tatokippilikonaro, rājāsabbesamantato.
狮子是有足者之力,其次蠕虫是力,其次蚂蚁,其次是人;国王于一切中为究竟之力。
155.
155.
Gatimigānaṃpavanaṃ, ākāsopakkhinaṃgati;
Virāgogatidhammānaṃ, nibbānārahataṃgati.
森林是野兽之归宿,虚空是鸟禽之归宿;离欲是诸法之归宿,涅槃是阿罗汉之归宿。
156.
156.
Careyyakulajaṃpañño[Pg.55], virūpamavikaññakaṃ;
Hīnāyapisurūpāya, vivāhasadisaṃkare.
智者应娶出身高贵之女,纵其貌丑而德无瑕;不应与出身低微而貌美者婚配。
157.
157.
Sāmāmigakkhīsukesī, tanumajjhimadantavā;
Dassanīyāmukhavaṇṇā, gambhīranābhivācakā;
Susīlāvāyamatica, hīnakulaṃpivāhaye.
肤色黝黑,眼如鹿,发秀美,腰肢纤细,牙齿整齐;容貌美丽,脐深,言语温雅;若具善戒且精进,虽出身低微亦可娶之。
158.
158.
Suttomātāvabhojesi[Pg.56], bharaṇesucadhātiyo;
Kammesusakapanti ca, katakammesudhātinaṃ.
于夫主食饮给养如母,资助扶持如乳母;于家务事中灵巧,于已办之事中谦恭如婢女。
159.
159.
Dhammesupatiṭṭhāniccaṃ, sayanesucavaṇṇibhā;
Kulesubhātaraṃvācī, yānārīseṭṭhasammatā.
恒常安住于正法,于卧榻时容色佳;于家族中言语和顺如姊妹,如是女子为最上。
160.
160.
Yonaṃbharatisabbadā[Pg.57], niccaṃātāpiussuko;
Sabbakāmaharaṃposaṃ, bhattāraṃnātimaññati.
于恒常热忱、精勤供养自己、满足一切所求之夫主,为妻者不应轻慢。
161.
161.
Nacāpisvatthibhattāraṃ, icchācārenarosaye;
Bhattucagarunosabbe, patipūjetipaṇḍitā.
不应随己欲行事而激怒夫主;于夫主及所有可敬重者,贤妻皆应恭敬。
162.
162.
Uṭṭhāhikāanalassā, saṅgāhikāparijane;
Bhattumanāpaṃcarati, sambhatamanurakkhati.
奋起不懈怠,善于统理家眷;行夫主之所喜,守护其所得财。
163.
163.
Evaṃvattatiyānārī, bhattuchandavasānugā;
Manāpānāmatedevā, yatthasāupapajjati.
如是行仪、随顺夫主意愿之女子,命终之后,当生于悦意天中。
164.
164.
Itthiyekacciyovāpi[Pg.58], seyyāvuttāvamuninā;
Bhaṇḍānaṃuttamāitthī, aggupaṭṭhāyikātipi.
亦有某些女子,为牟尼所赞为贤善;女子是财物中之最上者,亦是第一侍者。
165.
165.
Mātarādhītarāvāpi, bhaginiyāvicakkhaṇo;
Navivittāsanemante, nārīmāyāvinīnanu.
智者不应与母、女或姊妹独坐密语;当知女子实为诡诈。
166.
166.
Vijjutānañcalolattaṃ, satthānañcātitikkhaṇaṃ;
Siṅghataṃvāyutejānaṃ, anukubbantināriyo.
闪电之轻浮,利刃之锋锐,风火之迅疾,女子仿效此三者。
167.
167.
Diguṇothīnamāhāro[Pg.59],Buddhicāpicatugguṇo;
Chaguṇohotivāyāmo,Kāmotvaṭṭhaguṇobhave.
女子之食量为男子两倍,心智为四倍,勤勉为六倍,而贪欲则为八倍。
168.
168.
Ekamekāyaitthiyā, aṭṭhaaṭṭhapatinosiyuṃ;
Sūrocapalavantoca, sabbakāmarasāharā;
Kareyyanavamechandaṃ, unnattāhinapūrati.
一女若有八夫,皆勇健有力,能予一切欲乐,彼仍欲求第九人;其心高慢,实难满足。
169.
169.
Vivādasīlīussuyā[Pg.60], passantataṇhikāgatā;
Amitābhuñjanāniddā, sataṃputtaṃpitaṃjahe.
好争讼,性嫉妒,见则生贪爱;饮食睡眠无度,纵有百子亦弃其父。
170.
170.
Lapantīsaddhimaññena, passantaññaṃsavibbhamā;
Cittakaṃcintayantaññaṃ, nārīnaṃnāmakopiyo.
与此人言谈,却媚眼看彼人,而心中又思量另一人;于女子而言,谁是可爱者?
171.
171.
Gaṇheyyavātaṃjālena, sāgaramekapāṇinā;
Osiñceyyacatāḷena, sakenajanayeravaṃ;
Pamādāsuvisajjeyya, itthiyesāvadhammatā.
或可以网捕风,或可以手量海,或可以棕叶舀干海洋,但无人能解女子之心。
172.
172.
Jivhāsahassikoyohi[Pg.61], jīvevassasataṃnaro;
Tenanikammunāvutto, thidosokiṃkhayaṃgato.
纵有一人具千舌,住世百年,亦难言尽女子之过失。
173.
173.
Pañcaṭhānānisampassaṃ[Pg.62], puttamicchantipaṇḍitā;
Bhatovānobharissati, kiccaṃvānokarissati.
智者观于五事而求子:一者,我等所养,彼将养我等;二者,彼将为我等操持事务。
174.
174.
Kulavaṃsociraṃtiṭṭhe, dāyajjaṃpatipajjati;
Athavāpanapetānaṃ, dakkhiṇānupadassati.
三者,家族世系得以长存;四者,彼将继承家业;五者,或将为亡者行布施。
175.
175.
Atijātamanujātaṃ, puttamicchantipaṇḍitā;
Avajātaṃnaicchanti, yohotikulachinnako.
智者欲求胜生子(atijāta)或随生子(anujāta),不欲劣生子(avajāta),彼为家族之断绝者。
176.
176.
Ekūdarasamuppannā, nabhavantisamassamā;
Nānāvaṇṇānānācarā, yathābadarakaṇḍakā.
同生于一母腹,然非皆相同;形色与行为各异,犹如枣树之刺。
177.
177.
Adammebahavodose[Pg.63], dammetubahavoguṇe;
Tasmāputtañcasissañca, dammakālevadammaye.
未调伏者多过失,已调伏者多功德;是故于子与弟子,应于适时而调伏。
178.
178.
Ovādeyyānusāseyya,Asappāyānivāraye;
Dantohiyopiyohoti,Adantohotiappiyo.
应劝诫,应教导,制止不善行;已调伏者为人所爱,未调伏者为人所不爱。
179.
179.
Puttaṃvābhātaraṃduṭṭhaṃ, anusāseyyanojahe;
Kiṃnuchejjaṃhatthapādaṃ, littaasucināsiyā.
于作恶之子或兄弟,应教诲而不舍弃;手足若为不净所染,岂能断之?
180.
180.
Antojātodhanakkito[Pg.64], dāsabyopagatosayaṃ;
Dāsākaramarānito, iccevaṃcatudhāsiyuṃ.
家生奴、财买奴、自愿为奴者、怖畏为奴者,如是为四种奴。
181.
181.
Dāsāpañcevacorayya, sakhañātattasadisā;
Tathāviññūhiviññeyya, mittādārācabandhavā.
五种仆人会偷盗,(其他则)如友、如亲、如己。智者亦应如是了知朋友、妻子与亲属。
182.
182.
Duṭṭhadārenaamityā[Pg.65], dāsocuttaravācako;
Sasappecagharevāso, maccumevanasaṃsayo.
与恶妻、恶友、忤逆之仆同住,如同与蛇共居一室,死亡无疑。
183.
183.
Yasaṃlābhaṃpatthayantaṃ, naraṃvajjantidūrato;
Tasmāanapekkhitvāna, taṃmaggaṃmaggayebudho.
贪求名利者,世人远避之。是故,智者应不顾彼道,而寻求正道。
184.
184.
Khalaṃsālaṃpasuṃkhettaṃ[Pg.66], gantācassaabhikkhaṇaṃ;
Mitaṃdhaññaṃnidhāpeyya, mitañcapācayeghare.
谷场、屋舍、牲畜、田地,应常巡视。谷物应适量储藏,家中烹煮亦应有节。
185.
185.
Añjanānaṃkhayaṃdisvā, vammikānañcasañcayaṃ;
Madhūnañcasamāhāraṃ, paṇḍitogharamāvase.
智者应观察眼药之耗尽、蚁丘之堆积以及蜂蜜之收集,然后安住家中。
186.
186.
Sayaṃāyaṃvayaṃjaññā, sayaṃjaññākatākataṃ;
Niggaṇheniggaṇhārahaṃ, paggaṇhepaggaṇhārahaṃ.
自身收支自身知,所作未作自了知;应制止者当制止,应扶持者当扶持。
187.
187.
Ekayāmonarādhippo[Pg.67],Dviyāmopaṇḍitonaro;
Tayoyāmogharāvāsoca,Catuyāmocaduggato.
一人行如君王,二人行为智者;三人行为居家,四人行则困苦。
188.
188.
Yocabandhuhiteyutto,Sopitāyocaposako;
Taṃmittaṃyatthavisāso,Bhariyāyatthanibbuti.
若人致力于亲属之福利,彼即是父亲,亦是赡养者。可信赖者方为友,能得安宁者方为妻。
189.
189.
Saddhāpemesusantesu, nagaṇemāsakaṃsataṃ;
Saddhāpemeasantesu, māsakaṃpisataṃgaṇe.
信爱具足时,百摩沙迦亦不计较;信爱不具足时,一摩沙迦亦视同百数。
190.
190.
Yācakoapiyohoti[Pg.68], yācaṃadadamappiyaṃ;
Tasmāseṭṭhanaroloke, dhanaṃsippaṃpariggahe.
乞者令人不悦,不施予乞者亦令人不悦。是故,世间贤者应获取财富与技艺。
191.
191.
Sabbadāpidhanaṃrakkhe, dāraṃrakkhedhanaṃpica;
Dāraṃdhanañcaattānaṃ, rakkhāyevasadābhave.
应恒常守护财富,亦应守护妻子与财富。妻子、财富与自身,应恒常守护。
192.
192.
Nasādhāraṇadārassa, nabhuñjesādumekako;
Nasevelokāyatikaṃ, netaṃpaññāyavaḍḍhanaṃ.
莫与他人妻交往,莫独自享用美味。莫亲近顺世论者,此非增长智慧之道。
193.
193.
Sīlavāvattasampanno[Pg.69], appamattovicakkhaṇo;
Nivātavuttiathaddho, sūratosakhilomudu.
具戒、行圆满、不放逸、明辨、谦逊、不傲慢、勇敢、友善、柔和。
194.
194.
Saṅgahetāvamittānaṃ, saṃvibhāgīvijānavā;
Tappeyyaannapānena, sadāsamaṇabrahmaṇā.
善于摄受亲友、乐于分享、具辨别力者,应恒常以饮食供养沙门与婆罗门。
195.
195.
Dhammakāmosutaddharo, bhaveyyaparipucchāko;
Sakkaccaṃpayirūpāse, sīlavantebahussute.
爱好于法、善于闻持、乐于提问者,应殷勤恭敬地亲近具戒多闻者。
196.
196.
Pubbasirosimedhāvī[Pg.70], dīghāyudakkhiṇaṃsiro;
Pacchimocittasantosi, maraṇaṃuttarobhave.
头朝东方者得智慧,头朝南方者得长寿;头朝西方者心满意足,头朝北方者则死亡。
197.
197.
Āyumāpācinaṃmūkhaṃ, dhanavādakkhiṇaṃbhave;
Pacchimaṃyasasībhuñje, nobhuñjeuttaraṃmukhaṃ;
面向东方进食得长寿,面向南方得财富;面向西方享声名,莫向北方进食。
198.
198.
Bhutvānisīdanaṃthūlaṃ, tiṭṭhantobalavaḍḍhano;
Āyumācaṅkamosiyā, dhāvantorogavajjito.
食后坐卧令人肥胖,站立能增长气力;经行者得长寿,奔跑者无病。
199.
199.
Yocasitañcauṇhañca[Pg.71], tiṇābhiyyonamaññati;
Karaṃpurisakiccāni, sosukhānavihāyati.
若人视寒暑如草芥,勤行丈夫之事,彼将不失诸安乐。
200.
200.
Visamhāmatamādeyya, asuddhamhāpikañcanaṃ;
Nīcamhāpyuttamovijjaṃ, ratanathiṃpidukkulā.
应从毒中取甘露,应从不净取黄金,应从卑贱者处取胜智,应从恶族中取宝女。
201.
201.
Guyhamatthamasambuddhaṃ, sambodhayatiyonaro;
Mantabhedabhayātassa, dāsabhūtotitikkhati.
若人将秘密告知于人,则因惧怕密谋泄露,而如奴仆般忍受于彼。
202.
202.
Aññātavāsavasatā, jātavedasamenapi;
Khamitabbaṃsapaññena, apidāsassatajjitaṃ.
智者旅居异乡时,纵然自身如烈火,亦应忍受奴仆之呵斥。
203.
203.
Dhanadhaññapayogesu[Pg.72], tathāvijjāgamesuca;
Dūtecabyāhāresu, cattolajjaṃsadābhave.
于财富谷物之用,于知识技艺之学,于信使交涉之言,应恒常舍弃羞耻。
204.
204.
Nahikocikatekicce, kattāraṃsamapekkhate;
Tasmāsabbānikammāni, sāvasesānikāraye.
事成之后,无人问津行事之人;是故,一切事务皆应彻底完成。
205.
205.
Upakāraṃhiteneva, sattunāsattumuddhare;
Pādalaggaṃkaraṭṭhena, kaṇḍakenevakaṇḍakaṃ.
应以一敌制另一敌,如同以一刺拔除足中之刺。
206.
206.
Namenamantassabhajebhajantaṃ[Pg.73],Kiccānikubbassakareyyakiccaṃ;
Nānatthakāmassakareyyaatthaṃ,Asambhajantaṃpinasambhajeyya.
莫与不敬者交往,当与恭敬者交往;当为尽责者尽责,莫为无益者行益;莫与不相往来者往来。
207.
207.
Vajecajantisinehākiriyā,Apemacittena nasambhajeyya;
Dijovadumaṃkhiṇaphalaṃñatvā,Aññaṃapekkheyyamahāhiloko.
应远离舍弃慈爱之行者,莫与无爱心者交往。如同鸟儿知树无果实,便去寻求他处,智者亦然。
208.
208.
Cajeekaṃkulassatthaṃ, gāmassatthaṃkulaṃcaje,Gāmaṃjanapadassatthaṃ, attatthaṃpathaviṃcaje.
为家族当舍弃一人,为村落当舍弃家族;为国邦当舍弃村落,为自身当舍弃大地。
209.
209.
Dhanaṃcajeaṅgaṃvarassahetu[Pg.74],Aṅgaṃcajejīvitaṃrakkhamāno;
Dhanaṃaṅgaṃjīvitañcāpisabbaṃ,Cajenarodhammamanussaranto.
为护肢体当舍弃财富,为护生命当舍弃肢体;若能忆念正法,则财富、肢体乃至生命皆可舍弃。
210.
210.
Ahāgacchantihāyantā, sattānamihajīvitaṃ;
Tasmāhimāpamattataṃ, gacchantujinasāsane.
日夜流逝,众生生命亦然;是故,于胜者教法中,当不放逸。
211.
211.
Etesiyyosamāyanti[Pg.75], santitesaṃnajīrati;
Yoadhippannaṃsahati, yocajānātidesanaṃ.
于此会集者,其寂静不衰;彼能忍受强加之苦,亦能了知教法。
212.
212.
Aggiāpoitthīmuḷho, sapporājakulānica;
Payatanovagantabbo, maccupāṇaharāniti.
火、水、女人、愚者、毒蛇以及王族,应谨慎避之,因其如死神夺命。
213.
213.
Satthaṃsunicchitamapītivicintanīyaṃ,Sārādhitopyavanipoparisaṅkanīyo;
Hatthaṅgatāpiyuvatīparirakkhanīyā,Satthāvanīpayuvatīsukutovasītaṃ.
教典虽已善决,亦应再三思维;国王虽已善近,亦应有所提防;少女虽已入手,亦应善加守护;武器、国王与少女,岂能善加掌控?
214.
214.
Ussāhoripuvamittaṃ[Pg.76], alasomittaṃvaripu,Visaṃviyāmataṃvijjā, pamādoamataṃvisaṃ.
精勤如敌实为友,懒惰如友实为敌;智慧如毒实甘露,放逸于不死实为毒。
215.
215.
Vaheamittaṃkhandhena, yāvakāleanāgate;
Tamevaāgatekāle, bhindekumbhaṃvasilāyaṃ.
应将敌人扛于肩,直至时机未至;时机一旦到来,便如以石击罐般将其摧毁。
216.
216.
Siṅgiṃpaññāsahatthena[Pg.77], satenavāhanaṃcaje;
Hatthīnantusahassena, desacajjenadujjanaṃ.
应以五十肘远离有角之兽,以百肘远离车马;以千肘远离大象,而对恶人则应远离一国之遥。
217.
217.
Paccakkhegaravosaṃse, parokkhemittabandhave;
Kammantecadāsabhacce, puttadāresaṃsemate.
于面前者当恭敬,于背后者当信任亲友;于工作上当监督仆役,于妻儿则当信任。
218.
218.
Sinesippaṃsinedhanaṃ, sinepabbatamāruhe;
Sinekāmocakodhoca, imepañcasinesine.
技艺渐习,财富渐聚,山峦渐登;贪欲渐生,嗔恚渐起;此五者皆是渐进。
219.
219.
Sataṃcakkhusataṃkaṇṇā[Pg.78], nāyakassasutosadā;
Tathāpiandhabadhiro, esānāyakadhammatā.
领导者虽有百眼百耳,恒常听闻;然亦需时而盲聋,此乃为君之道。
220.
220.
Bahūnaṃappasārānaṃ, sāmaggiyātidujjayo;
Tiṇenavaṭṭaterajju, tenanāgopibandhate.
众多微弱之物,若能团结,则极难战胜;以草搓绳,亦能捆缚大象。
221.
221.
Uppajjatesacekodho, āvajjekakacūpamaṃ;
Uppajjaterasetaṇhā, puttamaṃsūpamaṃsare.
若嗔恚生起,当忆念锯喻;若味贪生起,当忆念食子肉喻。
222.
222.
Dānaṃsinehabhesajjaṃ, maccheraṃdosanosadhaṃ;
Dānaṃyasassibhesajjaṃ, maccheraṃkappanosadhaṃ.
布施为对治贪爱之药,悭吝为增长嗔恚之药;布施为获取声誉之药,悭吝为招致毁灭之药。
223.
223.
Dhanamicchevaṇijjeyya[Pg.79], sippamicchebahussute;
Puttamicchenārikaññe, rājāmaccaṃicchāgate.
若欲求财,当经商;若欲求艺,当多闻;若欲求子,当娶妻;君王若欲有成,当求贤臣。
224.
224.
Mahantaṃvaṭṭarukkhādiṃ, khuddabījaṃbahupphalaṃ;
Sakkhiṃkatvāudikkheyya, puññapāpaṃkaronaro.
巨大榕树等,种子虽微小,果实甚丰硕;人当以此为证,观察所造善恶之业。
225.
225.
Garukātabbaposesu, nīcavuttiṃkarotiyo;
Nīcattaṃsopahantvāna, uttamatthepatiṭṭhati.
于应敬之人中,若有行卑劣事者,彼当断除其卑劣,安住于至上之境。
226.
226.
Uttamaṃpaṇipātena[Pg.80], sūraṃbhedenavijaye;
Hīnamappapadānena, vikkamenasamaṃjaye.
以礼敬胜过尊者,以离间胜过勇者;以微施胜过劣者,以威力胜过同等者。
227.
227.
Nattadosaṃparejaññā, jaññādosaṃparassatu;
Kummoguyhāivaṅgāni, parabhāvañcalakkhaye.
莫令他人知己过,但当知晓他人失;如龟藏六肢,亦当察他人情状。
228.
228.
Ussūraseyyaṃālasyaṃ[Pg.81], caṇḍikkaṃdīghasuttiyaṃ;
Ekassaddhānagamanaṃ, paradārupasevanaṃ;
Etaṃbrahmaṇassevassu, anatthāyabhavissati.
日出后卧、懒惰、暴躁、拖延、独自无信而行、以及亲近他人之妻;此等对婆罗门而言,实为不幸之因。
229.
229.
Surāyogovikāloca, samajjānagharaṅgato;
Khiḍḍadhuttopāpamitto, alasosoimejanā;
Mahābhogāvinassanti, hīnabhāvassidaṃphalaṃ.
沉湎于酒、非时游荡、流连集会、嬉戏赌博、结交恶友、以及懒惰之人;纵有巨大财富,亦将毁灭,此乃卑劣之果。
230.
230.
Atisītaṃatiuṇhaṃ, atisāyamidaṃahu;
Itivissaṭṭhakammante, khaṇāaccantimāṇave.
“太冷!”“太热!”“太晚!”——如此推诿工作者,良机将从彼流逝。
231.
231.
Paranāsanatonaṭṭho[Pg.82], purevaparanāsako;
Siṅghaṃvaānasaṃyāti, tiṇopāsādajhāpako.
害人者终将自毁,其害人在先;如狮子自取灭亡,如草火焚烧宫殿。
232.
232.
Navisāseamittassa, mittañcāpinavisāse;
Kadācikuppitomitto, sabbadosapakāsako.
莫信任敌人,亦莫信任朋友;因朋友一旦发怒,便会揭露所有过失。
233.
233.
Kudesañcakumittañca, kusambandhaṃkubandhavaṃ;
Kudārañcakurājānaṃ, dūratoparivajjaye.
恶国、恶友、恶缘、恶亲、恶妻以及恶王,皆应远远避之。
234.
234.
Kakkaṭoasīsoyāti[Pg.83], sabbāpadovagacchati;
Athanīkukkuṭīputtā, purisenāvamaññare.
螃蟹、利剑、远行者,一切灾祸皆远离;然而鸡雏,却为世人所轻视。
235.
235.
Hīnaputtorājāmacco, bālaputtopipaṇḍito;
Adhanassaputtoseṭṭhi, purisenāvamaññare.
出身卑贱之王臣,愚者之子为智者,贫者之子成富豪,皆为世人所轻视。
236.
236.
Yenamicchatisambandhaṃ, tenatīṇinakāraye;
Vivādamatthasambandhaṃ, parokkhedāradassanaṃ.
若欲与人维系关系,则不应做三事:争论、财务往来、以及背后见其妻。
237.
237.
Iṇasesoaggiseso[Pg.84],Satrusesotathevaca;
Punappunampivaḍḍhanti,Tasmāsesaṃnakāraye.
债务之余、火之余、以及敌人之余,此等会一再增长;是故,切勿留下残余。
238.
238.
Kulajātokulaputto, kulavaṃsasurakkhito;
Attanādukkhapattopi, hīnakammaṃnakāraye.
良家子(kulaputta)出身高贵,善护家族传承;即使自身遭受痛苦,亦不做卑劣之事。
239.
239.
Samiddhodhanadhaññena, nakaṭṭhodatiṇaggihi;
Sabbatoduggatonaṭṭho, tasmānadukkaṭaṃkare.
财富丰裕者,不为薪草之火所毁;而诸事困顿者,则会毁灭;是故,切勿造作恶作(dukkaṭa)。
240.
240.
Nagaṇassaggathogacche[Pg.85], siddhekammesamaṃphalaṃ;
Kammavippatticehoti, pharusaṃtassabhāsaye.
独行者应趋至上,业成则果报亦然;倘若业有失,恶语将加诸其身。
241.
241.
Bālakkopetadhūmoca, vuḍḍhitthipallalodakaṃ;
Āyukkhayakaraṃniccaṃ, rattocadadhibhojanaṃ.
幼童、尸林之烟、老妇、沼泽之水,以及夜食凝乳,此等常损寿命。
242.
242.
Itthīnaṃdujjanānañca, visāsonopapajjate;
Visesigimhinadiyaṃ, rogerājakulamhica.
于诸女人及恶人,不应生起信任;尤其于夏日之河、疾病之时及王室之中。
243.
243.
Ayuttakammārabhanaṃvirodho[Pg.86],Saṅghassayuddhañcamahābalehi;
Visāsakammaṃpamadāsuniccaṃ,Dvārānimaccussavadantividvā.
从事不当之业、与团体为敌、与强力者争斗、恒常信任妇女——智者说此等为死亡之门。
244.
244.
Thiyoseveyyanaccantaṃ, sādubhuñjeyyanāhitaṃ;
Pūjayemānayevuḍḍhe, garuṃmāyāyanobhaje.
不应过度亲近妇女,应食美味而非无益之物;应供养、尊敬长者,不应以欺诈侍奉师长。
245.
245.
Vināsatthaṃnagaccheyya, sūrosaṅgāmabhūmiyaṃ;
Paṇḍitvaddhagūvāṇijjo, videsagamanotathā.
勇士不应为毁灭而赴战场,智者、行旅者、商人亦不应为毁灭而前往异国。
246.
246.
Dehītivacanadvārā[Pg.87], dehaṭṭhāpañcadevatā;
Sajjaniyyantidhikitti, matihīrisirīpica.
因说“请施予我”之言,身中所住五神即离去:坚毅、声誉、智慧、惭愧与吉祥。
247.
247.
Natthītivacanaṃdukkhaṃ, dehītivacanaṃtathā;
Vākyanatthītidehīti, mābhaveyyabhavābhave.
“无有”之言是苦,“请施予”之言亦然;愿于生死轮回中,永无此二言。
248.
248.
Yatthavosaṃnajānanti, jātiyāvinayenavā;
Natatthamānaṃkiriyā, janevasamaññātake.
若人不知其住处,亦不知其种姓或戒行;在不相识者中,则不应生起我慢。
249.
249.
Mātāhīnassadubbhāsā[Pg.88], pitāhīnassadukriyā;
Ubhomātāpitāhīnā, dubbhāsācadukkiriyā.
无母者言语粗恶,无父者行为不善;父母俱无者,言行皆粗恶不善。
250.
250.
Mātāseṭṭhassasubhāsā,Pitāseṭṭhassasukiriyā;
Ubhomātāpitāseṭṭhā,Subhāsācasukiriyā.
有贤母者言语善,有贤父者行为善;父母俱贤者,言行皆善。
251.
251.
Atidīghomahāmuḷho[Pg.89], majjhimocavicakkhaṇo;
Vāsudevaṃpurekkhitvā, sabbevāmanakāsaṭhā.
过高者大愚,中等者明智;以瓦素迭瓦(Vāsudeva)为例,所有矮小者皆狡诈。
252.
252.
Ācārokulamakkhāti, desamakkhatibhāsitaṃ;
Sambhavopemamakkhāti, dehamakkhātibhojanaṃ.
品行显露家族,言谈显露地域;情意显露敬意,饮食显露身体。
253.
253.
Jalappamāṇaṃkumudanāḷaṃ,Kulappamāṇaṃkaraṇakammaṃ;
Paññāpamāṇaṃkathitavākyaṃ,Bhūmippamāṇaṃbhajjalatiṇaṃ.
莲梗衡量水量,行为衡量家族;言语衡量智慧,草木衡量土地。
254.
254.
Javenabhadraṃjānanti[Pg.90], vahenacabalibaddhaṃ;
Duhenadhenujānanti, bhāsamānenapaṇḍitaṃ.
由速度知良马,由负重知壮牛;由产乳知奶牛,由言谈知智者。
255.
255.
Jāneyyapesanebhaccaṃ bandhavaṃpibhayāgame,Byasanecatathāmittaṃ, dārañcavibhavakkhaye.
于使命中知仆人,于怖畏时知亲属;于灾难中知朋友,于财富尽时知妻子。
256.
256.
Vināsatthaṃnajānanti, kālaṃsabbepijotikā;
Kukkuṭāpanajānanti, tatorukkhātatobhvāpā.
诸星辰皆不知毁灭之时,然雄鸡知之,其后树木、鸟兽亦知之。
257.
257.
Pathavībhūsanaṃmeru[Pg.91], rattiyābhūsanaṃsasī;
Janānaṃbhūsanaṃrājā, senānaṃbhūsanaṃgajo.
须弥山乃大地之庄严,明月乃夜晚之庄严;君王乃人民之庄严,大象乃军队之庄严。
258.
258.
Sīlatāsobhaterūpaṃ,Cāritāsobhatekulaṃ;
Sapupphāsobhateraññaṃ,Sagajāsobhatebalaṃ.
戒行庄严形貌,品行庄严家族;繁花庄严森林,大象庄严军队。
259.
259.
Kokilānaṃsaddaṃrūpaṃ[Pg.92], nārīrūpaṃpatibbataṃ;
Vijjārūpaṃarūpānaṃ, khamārūpaṃtapassinaṃ.
杜鹃之美在于其声,女人之美在于忠贞;智慧乃无形者之美,忍辱乃苦行者之美。
260.
260.
Kisāsobhātapassīca,Thūlāsobhācatuppadā;
Vijjāsobhāmanussāca,Itthīsobhācasāmikā.
消瘦乃苦行者之庄严,肥壮乃四足者之庄严;智慧乃人类之庄严,有夫乃女人之庄严。
261.
261.
Rattihīnonacandaro, ūmihīnonasāgaro;
Haṃsahīnonasaṃphullo, itthihīnonapuriso.
无月则夜不美,无浪则海不美;无鹅则莲池不美,无妻则男子不美。
262.
262.
Vatthahīnaṃnalaṅkāraṃ[Pg.93], patihīnānanārikā;
Sippahīnonapuriso, dhenuhīnaṃnabhojanaṃ.
无衣则无庄严,无夫则非淑女;无艺则非丈夫,无牛则非美食。
263.
263.
Dīpakedīpakocando, nārikedīpakopati;
Tilokedīpakodhammo, suputtokuladīpako.
月亮是夜晚之灯,丈夫是女人之灯;正法是三界之灯,善子是家族之灯。
264.
264.
Aputtakaṃgharaṃsuññaṃ, desaṃsuññaṃarājikaṃ;
Apaññassamukhaṃsuññaṃ, sabbasuññaṃdaliddakaṃ.
无子之屋是空,无王之国是空;无慧之言是空,贫匮之人一切皆空。
265.
265.
Sotaṃsutenevanakuṇḍalena[Pg.94],Dānenapāṇīnatukaṅkaṇena;
Ābhātikāyopurisuttamassa,Paropakārenanacandanena.
耳以闻法为庄严,非以耳环;手以布施为庄严,非以手镯;至上之人身放光彩,因利他行,非因旃檀。
266.
266.
Dānaṃsīlaṃpariccāgaṃ[Pg.95], ajjavaṃmaddavaṃtapaṃ;
Akodhaṃavihiṃsañca, khantīcaavirodhanaṃ;
Dasetedhammerājāno, appamattenadhāreyyuṃ.
布施、持戒与舍离,正直、柔和与苦行;无嗔、无害与忍辱,以及无违逆;君王应不放逸地受持此十法。
267.
267.
Dānaṃatthacariyāpiya, vācāattasamaṃpica;
Saṅgahācaturoime, munindenapakāsitā.
布施、利行、爱语,以及待人如己;此四摄法,乃牟尼之主所宣说。
268.
268.
Vanemigānalabhanti, matābhayāniddasukhaṃ;
Rājānopinalabhanti, uttarathāmabhītato;
Saṃsārabhayabhitena, naramantiyepaṇḍitā.
林中野兽因惧死而不得安眠之乐;诸王亦因惧怕强权而不得安乐。智者为怖畏轮回之人说此法要。
269.
269.
Khamājāgariyuṭṭhānaṃ[Pg.96], saṃvibhāgodayikkhanā;
Nāyakassaguṇāete, icchitabbāhitatthino.
忍耐、警觉、精进,分享、慈悲,此乃领袖之德,求福祉者所应希求。
270.
270.
Paribhūtomuduhoti, atitikkhañcaveravā;
Etañcaubhayaṃñatvā, anumajjhaṃsamācare.
过于柔和者受轻蔑,过于刚强者结怨;了知此二者,当行中道。
271.
271.
Nekantamudunāsakkā, ekantatikhiṇenavā;
Mahatteṭṭhapituattaṃ, tasmāubhayamācare.
过于柔和者不能成事,过于刚强者亦不能;欲确立自身于伟大,因此当兼顾两者而行。
272.
272.
Kassakovāṇijomacco[Pg.97], samaṇosutasīlavā;
Tesuvipulajātesu, raṭṭhaṃpivipulaṃsiyā.
农夫、商人、大臣,以及闻法持戒之沙门;若此等人兴盛,则国土亦将繁荣。
273.
273.
Tesudubbalajātesu, raṭṭhaṃpidubbalaṃsiyā;
Saraṭṭhaṃvipulaṃtasmā, dhāreyyaraṭṭhabhāravā.
若彼等衰弱,则国土亦将衰弱;因此,肩负国之重任者,当护持其国昌盛。
274.
274.
Mahārukkhassaphalino, āmaṃchindatiyophalaṃ;
Rasañcassanajānāti, bījañcassavinassati.
硕果累累之大树,若有人采摘未熟之果;则不知其味,其种籽亦将毁坏。
275.
275.
Mahārukkhūpamaṃraṭṭhaṃ, adhammenapasāsati;
Rasañcassanajānāti, raṭṭhañcāpivinassati.
国土犹如大树,若以非法治理;则不知其精髓,国土亦将毁坏。
276.
276.
Mahārukkhassaphalino[Pg.98], pakkaṃchindatiyophalaṃ;
Rasañcassavijānāti, bījañcassananassati.
硕果累累之大树,若有人采摘成熟之果;则知其味,其种籽亦不毁坏。
277.
277.
Mahārukkhūpamaṃraṭṭhaṃ, dhammena yopasāsati;
Rasañcassavijānāti, raṭṭhañcāpinanassati.
国土犹如大树,若以正法治理;则知其精髓,国土亦不毁坏。
278.
278.
Yocarājājanapadaṃ, adhammenapasāsati;
Sabbosadhīhisorājā, viruddhohotikhattiyo.
若有国王以非法治理国土;彼刹帝利王,与所有药草相悖。
279.
279.
Tathevanegamehiṃsaṃ[Pg.99], yeyuttākayavikkaye;
Ojādānabalikāre, sakosenavirujjhati.
同样地,若伤害从事买卖的城镇居民,榨取其精华,征收重税,他便与自己的国库相悖。
280.
280.
Pahāravarakhettaññū, saṅgāmekatanissame;
Ussitehiṃsayaṃrājā, sabalenavirujjhati.
若伤害那些知晓最佳攻击地点、在战斗中已尽力的卓越将士,国王便与自己的全军相悖。
281.
281.
Tathevaisayohiṃsaṃ, saṃyamebrahmacāriyo;
Adhammacārikhattiyo, sasaggenavirujjhati.
同样,行非法之刹帝利,若伤害仙人与持守禁戒的梵行者,便与自己的天界相悖。
282.
282.
Sayaṃkatānaparena[Pg.100], mahānajjojuvaṅkatā;
Issarenatathāraññā, saraṭṭheadhipaccattā.
犹如大河,自成非他造,笔直无弯曲;国王亦然,以其权威,于自国行使主权。
283.
283.
Puttopāpaṃkatomātā,Sissopāpaṃkatogaru;
Nāgarehikatorājā,Rājāpāpaṃpurohito.
稚子为恶,慈母忧;顽徒不悛,严师愁;黎庶不靖,君王忧;人主为恶,国师羞。
284.
284.
Puññāpuññaṃkarontesu, chabhāgoekadesakaṃ;
Rājālabhatisabbehi, tasmāpāpānivāraye;
Puññamevapavaḍḍhento, janakāyaṃpasāsaye.
在作善作恶者中,国王从所有(人)那里获得六分之一(的果报);因此当阻止恶行,唯应增长善行以治理民众。
285.
285.
Bālassajīvitaṃappaṃ[Pg.101], paṇḍitassabahutaraṃ;
Janakāyassarājāva, rājadhammovarājunaṃ.
愚者的生命短暂,智者的(生命)更长;对于民众,国王是主宰,(然而)王法胜于国王。
286.
286.
Anāyakāvinassanti, nassantibahunāyakā;
Thināyakāvinassanti, nassantisusunāyakā.
无领导者将灭亡,多领导者亦将灭亡;以女为首者将灭亡,以童为首者亦将灭亡。
287.
287.
Kacchapīnañcamacchīnaṃ, kukkuṭīnañcadhenunaṃ;
Puttaposoyathāhoti, tathāmaccesurājunaṃ.
犹如母龟、母鱼、母鸡与母牛,养育其子嗣;国王亦应如此对待其大臣。
288.
288.
Nahirājakulaṃpatto[Pg.102], aññātolabhateyasaṃ;
Nāsūronātidummedho, napamattokudācanaṃ.
非因出身王族,乃由智慧获得名声;非(仅凭)勇武,非极愚钝,亦非恒常放逸者(能得)。
289.
289.
Yadāsīlañcapaññañca[Pg.103], soceyyañcādhigacchati;
Athavisāsitotamhi, guyhañcassanarakkhati.
若人获得戒、慧与清净;则彼可被信任,(君王)亦不向其隐瞒秘密。
290.
290.
Divāvāyadivārattiṃ, rājakiccesupaṇḍito;
Ajjhiṭṭhonavikappeyya, sarājavasatiṃvase.
昼夜精勤于王事,智者受命不应犹豫;彼应安住王室。
291.
291.
Naraññāsamakaṃvatthaṃ, namālaṃnavilepanaṃ;
Ākappaṃsarakuttiṃvā, naraññāsadisamācare.
不穿与国王同等的衣服,不佩花鬘不涂香;不作矫饰或奇特发型,不应像国王一样行事。
292.
292.
Kiḷerājāamaccehi[Pg.104], bhariyāparivārito;
Nāmaccorājabhariyā, bhāvaṃkubbethapaṇḍito.
国王与大臣嬉戏,为妻室所围绕;智者不应如(普通)大臣或王妻般行事。
293.
293.
Anuddhatoacapalo, nipakosaṃvutindriyo;
Manopaṇidhisampanno, sarājavasatiṃvase.
不傲慢亦不轻躁,谨慎且根门善防护;心意坚定具愿力,彼应安住王室。
294.
294.
Nāssabhariyākiḷeyya, namanteyyarahogato;
Nāssakosedhanaṃgaṇhe, sarājavasatiṃvase.
莫与(王之)妻室嬉戏,莫于私下商议;莫取其国库之财物,彼应安住王室。
295.
295.
Na [Pg.105] niddaṃbahuṃmaññeyya, namadāyasuraṃpive;
Nāsadāyemigehaññe, sarājavasatiṃvase.
莫贪多睡眠,莫为醉酒而饮酒;莫为不当的馈赠而猎杀动物,彼应安住王室。
296.
296.
Nāssapiṭṭhaṃnapallaṅkaṃ, nakocchaṃnanāvaṃrathaṃ;
Sammatomhītiāruḷhe, sarājavasatiṃvase.
莫登其背、其床、其椅、其舟、其车,莫因自谓“我受敬重”而乘坐;彼应安住王室。
297.
297.
Nātidūrebhajerañño, naccāsannevicakkhaṇo;
Samukhācassatiṭṭheyya, santasantosabhattuno.
智者事君,不应过远,亦不应过近;应于其前站立,安详且满足于主君。
298.
298.
Namerājāsakhāhoti [Pg.106]6, narājāhotimethuno;
Khippaṃkujjhantirājāno, sulenakkhivaghaṭṭitaṃ.
国王非我友,国王非我密友;国王易怒,犹如眼被尖刺所触。
299.
299.
Napūjitomaññamāno, medhāvīpaṇḍitonaro;
Pharusaṃpatimanteyya, rājānaṃparisaṃgataṃ.
有智慧的贤者,不应因受尊敬而骄慢,亦不应于集会中,以粗言回应国王。
300.
300.
Laddhadvārolabhedvāraṃ, nevarājūsuvīsaye;
Aggiṃvasaṃyatotiṭṭhe, sarājavasatiṃvase.
已得其门,勿毁其门;莫信赖国王;应如火般自制而立,彼应安住王室。
301.
301.
Puttaṃvābhātaraṃvāpi[Pg.107], sampaggaṇhātikhattiyo;
Gāmehinigamehivā, raṭṭhehijanapadehi;
Tuṇhibhūtovudikkheyya, nabhaṇechekapāpakaṃ.
刹帝利以村庄、城镇、国土、地区,支持其子或其弟;(臣子)应默然观察,不语善恶之言。
302.
302.
Hatthāroheanikaṭṭhe, rathikepattikārake;
Tesaṃkammāvadhānena, rājāvaḍḍhetivettanaṃ;
Natesaṃantarāgacche, sarājavasatiṃvase.
于象师、近卫、车兵、步卒,国王依其功绩,增加其俸禄;(臣子)不应干预其中,彼应安住王室。
303.
303.
Cāpovūnūdarocassa[Pg.108], vaṃsovāpipakampayye;
Paṭilomaṃnavatteyya, sarājavasatiṃvase.
若王软弱如细腰之弓,或其宗族动摇不定;(臣子)不应违逆,彼应安住王室。
304.
304.
Cāpovūnūdarocassa, macchovassaajivhako;
Abhāsaṃnipakosūro, sarājavasatiṃvase.
应如细腰之弓(食有节制),应如无舌之鱼(言语谨慎);寡言、审慎、勇敢,彼应安住王室。
305.
305.
Nabāḷhaṃitthiṃgaccheyya, sampassaṃ tejasaṅkhayaṃ;
Kāsaṃsāsaṃthaddhābalaṃ, khīṇamedhonigacchati.
莫过度亲近女色,当观精力日渐衰竭;咳嗽气喘,体力僵硬,髓竭之人终将逝去。
306.
306.
Nātivelaṃpabhāseyya[Pg.109], natuṇhisabbadāsiyā;
Avitiṇṇaṃmitaṃvācaṃ, patthakāleudīraye.
莫言之过时,亦莫恒时静默;应于适当时机,言语简洁适度。
307.
307.
Akodhanoasaṅghaṭṭo,Saccosaṇhoapesuṇo;
Samphaṃgiraṃnabhāseyya,Sarājavasatiṃvase.
不嗔不争,真实、温和、不诽谤;不应说无益语,彼应安住王室。
308.
308.
Mātāpitubharoassa[Pg.110], kulejeṭṭhāpacāyiko;
Hiriottappasampanno, sarājavasatiṃvase.
应孝养父母,尊敬家中长者;具足惭与愧,彼应安住王室。
309.
309.
Vinitosippavādanto, yatattoniyatomudu;
Appamattosucidakkho, sarājavasatiṃvase.
已调伏、具技艺、善克制,精勤、自制、柔和;不放逸、清净、敏捷,彼应安住王室。
310.
310.
Nivātavuttivuḍḍhesu[Pg.111], sappatissosagāravo;
Sūratosukhasaṃvāso, sarājavasatiṃvase.
对长者谦逊,具恭敬心与敬意;勇猛且易于相处,彼应安住王室。
311.
311.
Ārakāparivajjeyya, saññituṃpahitaṃjanaṃ;
Bhattāramevudikkheyya, nacaaññassarājino.
应远离被派来刺探之人;应只忠于其主,而不忠于其他国王。
312.
312.
Samaṇebrahmaṇecāpi, sīlavantebahussute;
Sakkaccaṃpayirūpāse, annapānenatappayye;
Āsajjapañhepuccheyya, ākaṅkhaṃvuḍḍhimattano.
应恭敬亲近沙门、婆罗门、持戒者与多闻者;以饮食令其满足;欲求自身增长,应向他们请教问题。
313.
313.
Dinnapubbaṃnahāpeyya[Pg.112], dānaṃsamaṇabrahmaṇe;
Nacakiñcinivāreyya, dānakālevaṇibbake.
不应减少先前对沙门、婆罗门所作之布施;布施之时,不应拒绝任何乞求者。
314.
314.
Paññāvāvuḍḍhisampanno, vidhānavidhikovido;
Kālaññūsamayaññūca, sarājavasatiṃvase.
具足智慧与成就,精通规程与谋划;知时知机,彼应安住王室。
315.
315.
Uṭṭhātākammaceresu, appamattovicakkhaṇo;
Susaṃvihitakammanto, sarājavasatiṃvase.
精勤于其职责,不放逸且具辨识力;其工作安排妥善,彼应安住王室。
316.
316.
Khalaṃsālaṃpasuṃkhettaṃ[Pg.113], gantācassaabhikkhaṇaṃ;
Mitaṃdhaññaṃnidhāpeyya, mitañcapācayeghare.
应时常前往禾场、厅堂、牲畜处与田地;应储存有度之谷物,在家中亦应烹煮有度。
317.
317.
Puttaṃvābhātaraṃvāpi, sīlesuasamāhitaṃ;
Anaṅgavāhitebālā, yathāpetātathevate;
Coḷañcanesaṃpiṇḍañca, āsanañcapadāpare.
若有子弟于戒行未能善住,彼等愚人无所依怙,犹如亡者;应施予彼等衣服、食物与座位。
318.
318.
Dāsekammakarepose[Pg.114], sīlesususamāhite;
Dakkheuṭṭhānasampanne, adhipaccamhiṭhāpaye.
仆使佣工若于戒行中善住,精勤敏捷具才干,应委以重任。
319.
319.
Sīlavācaalobhoca, anuruttocarājino;
Āvīrahohitocassa, sarājavasatiṃvase.
具戒不贪,忠于国王;坦诚有益,彼应安住王室。
320.
320.
Chandaññūrājinoassa, cittaṭṭhocassarājino;
Asaṅkusakavuttissa, sarājavasatiṃvase.
应知国王之意愿,应合王之心意;行为坚定不移,彼应安住王室。
321.
321.
Ucchādanenhāpaneca[Pg.115], dhotepādeadosiraṃ;
Āhatopinakuppeyya, sarājavasatiṃvase.
为王涂身沐浴、洗足之时,纵遭打击亦不嗔,彼应安住王室。
322.
322.
Kumbhiñhipañjaliṃkriyā, cātañcāpipadakkhiṇaṃ;
Kimevasabbakāmānaṃ, nadādaṃdhīramuttamaṃ.
捧钵合掌,右绕行礼;为何不将所有欲求之物,施予最上智者?
323.
323.
Yodetisayanaṃvatthaṃ, yānaṃāvasataṃgharaṃ;
Pajjunnorivabhūtānaṃ, bhogehiabhivassati.
若人施予床榻、衣物、车乘、住所、房屋;如雨神(Pajjunna)一般,为众生降下财富之雨。
324.
324.
Dvevimekaṇḍakātikkhā[Pg.116], sarīraparisositā;
Kāmetiniddhanoyoca, yocakuppatyanissaro.
此二者为利刺,能令身体枯槁:一为贫穷者之贪欲,二为无权者之瞋怒。
325.
325.
Adhanassarasaṃkhādā, abalassahatāhatā;
Apaññassakathāvākyā, tividhaṃhīnalakkhaṇaṃ.
贫穷者的口腹之欲,弱者的争斗,无慧者的言语,此乃三种低劣之相。
326.
326.
Pathabyāmadhurātīṇi[Pg.117], ucchunārīsubhāsitaṃ;
Ucchunārīsutappanti, natappantisubhāsitaṃ.
世间有三甜:甘蔗、女人与善语。甘蔗与女人能使人满足,善语却永不满足。
327.
327.
Pathabyātīṇiratanāni, saṅgahānimahītale;
Sippaṃdhaññañcamittañca, bhavantiratanāime.
世间有三宝,于此大地可得:技艺、谷物与朋友,此等即为珍宝。
328.
328.
Kalyāṇamittaṃkantāraṃ, yuddhaṃsabhāyabhāsituṃ;
Asatthāgantumicchanti, muḷhātecaturojanā.
无善友而入旷野,无武器而赴战场,无智慧而于会中发言,无准备而行远路,此四者乃愚人。
329.
329.
Jīvantopimatāpañca[Pg.118], byāsenaparikittitā;
Dukkhitobyādhitopakkho, iṇavānityasevako.
有五种人,虽生犹死,毗耶娑(Byāsa)曾说:受苦者、病者、依附党羽者、负债者、常侍奉者。
330.
330.
Cakkhudvārādikaṃchakkaṃ, saṃvutosapaññonaro;
Chabbidhohotisīlena, asīlenāpichabbidho.
有智慧的人守护眼等六门;因持戒而有六种(善行),因不持戒亦有六种(恶行)。
331.
331.
Niddālukopamādoca, sukhitorogavālaso;
Nicchandocakammārāmo, sattetesatthavajjitā.
嗜睡者、放逸者、贪乐者、有病者、懒惰者、无志者、乐于(世俗)业者,此七种人被导师舍弃。
332.
332.
Kulajopaññavāchando[Pg.119], hirottapposutaddharo;
Atthakāmosurakkhoca, aṭṭhetesatthayujjitā.
出身高贵者、有智慧者、有志者、知惭知愧者、多闻者、求义利者、善护己者,此八种人与导师相应。
333.
333.
Kulaseṭṭhosapaññoca, vuḍḍhisūrocasīlavā;
Bahussutovuṭṭhānoca, mīrosugatigāmiko;
Navetesujanāseṭṭhā, pāpāttānaṃnivāraye.
族姓最上者、有智慧者、增长者、勇者、持戒者、多闻者、精进者、贤者、趣向善趣者,此九种善人最为殊胜,能令自己远离罪恶。
334.
334.
Buddhopaccekabuddhoca, arahāaggasāvako;
Mātāpitāgarusatthā, dāyakodhammadesako;
Paṇḍitehiimedasa, na dubbhantītijāniyā.
佛陀与独觉佛,阿罗汉、上首弟子;母亲、父亲、师长、导师,施主、说法者;智者应知,此十者不可伤害。
335.
335.
Dhammatthakāmamokkhānaṃ[Pg.120], pāṇosaṃsiddhikāraṇaṃ;
Taṃnighātokiṃnihato, rakkhitokiṃnarakkhati.
生命是成就法、义、欲、解脱之因。若生命被毁,何物不毁?若生命被护,何物不护?
336.
336.
Sathaṃdīghāyukosabba[Pg.121], sattānaṃsukhakāraṇaṃ;
Asathaṃpanasabbesaṃ, dukkhahetunasaṃsayo.
导师长寿,是所有众生之乐因;无有导师,无疑是所有众生之苦因。
337.
337.
Yantagatoucchurasaṃ, najahātigajotathā;
Saṅgāmesugatoliḷaṃ, sussutenāpicandanaṃ.
甘蔗入压榨机而不失其味,大象亦然;善逝于战场不失其仪态,多闻者亦如旃檀(不失其香)。
338.
338.
Sāragandhaṃnajahāti, dukkhapattopipaṇḍito;
Najahātisataṃdhammaṃ, sukhakālekathāvakā.
智者虽遭痛苦,不舍其本质之香;于正法亦不舍离,何况于安乐之时?
339.
339.
Attābandhumanussānaṃ, ripuattāvajantunaṃ;
Attāvaniyatoñāti, attāvaniyatoripu.
自己是人类的亲友,自己亦是众生的敌人;自己是确定的亲友,自己亦是确定的敌人。
340.
340.
Attānaṃpariccāgena[Pg.122], yaṃnissitānurakkhanaṃ;
Karontisajjanāyeva, nataṃnitimātāmataṃ.
善人通过牺牲自己来守护其所依附者,此非寻常之策。
341.
341.
Satthakabbavicārena, kālogacchatidhīmataṃ;
Byasanenaasādhūnaṃ, niddāyakalahenavā.
智者以经论诗歌为思惟,时光流逝;恶人则因灾祸、睡眠或争吵而虚度光阴。
342.
342.
Bhamarāpupphamicchanti, putimicchantimakkhikā;
Sujānāguṇamicchanti, dosamicchantidujjanā.
蜜蜂喜好花朵,苍蝇喜好腐物;善人喜好功德,恶人喜好过失。
343.
343.
Namantiphalinorukkhā[Pg.123], namatevabudhājanā;
Sukkhakaṭṭhañcamuḷhoca, nevanamantibhijjate.
结果实的树木会垂首,有智慧的人也同样谦恭;干枯的木头与愚人,从不弯曲,只会折断。
344.
344.
Sacesantovivādati, khippasandhiyarepuna;
Bālopattāvabhijjanti, natesamatamāgamuṃ.
倘若善人争论,他们会很快和解;愚人则如瓦器般破碎,无法复归和谐。
345.
345.
Appampisādhūnaṃdhanaṃ, kūpāvārivanissayo;
Bahukaṃpiasādhūnaṃ, nacavārivaaṇṇave.
善人之财虽少,亦如井水可为依怙;恶人之财虽多,却如海水不可为依怙。
346.
346.
Sokaṭhānasahassāni[Pg.124], bhayaṭhānasatānica;
Divasedivasemuḷhaṃ, āvīsantinapaṇḍitaṃ.
千种忧愁之源,百种恐惧之由,日复一日侵扰愚者,而非智者。
347.
347.
Duṭṭhacittopanāhissa, kodhopāsāṇalekhito;
Kucchitabbosujanassa, jalelekhāciraṭṭhitā.
恶意怨恨者之怒,犹如铭刻于石;善人之怒,犹如书画于水,不久即逝。
348.
348.
Nidulukoasantuṭṭho, akataññūcabhiruko;
Sakkontinasamācāraṃ, sikkhituṃtekadācipi.
嗜睡者、不知足者、忘恩者、胆怯者,彼等永不能学习善行。
349.
349.
Sādhuttaṃsujanasamāgamākhalānaṃ[Pg.125],Sādhūnaṃnakhalasamāgamākhalattaṃ;
Āmodaṃkusumabhavaṃdadhātibhūmi,Bhūgandhaṃnacakusumānidhārayanti.
恶人因与善人交往而生善,善人不因与恶人交往而生恶。大地带有花之芬芳,花朵却不带有地之气息。
350.
350.
Guṇamaddhisamaṃmakkhe, parenakalahesati;
Addhisamaṃpakāsentaṃ, anumattaṃpidosakaṃ.
与人争吵之时,(恶人)贬抑他人功德,宣扬自己平等,却不见自身丝毫过失。
351.
351.
Dosaṃparassapassanti, attadosaṃnapassati;
Tilamattaṃparadosaṃ, nāḷikeraṃnapassati.
常观他人之过,不见自身之失;见他人芝麻之过,不见自身椰子之失。
352.
352.
Kodhoatthaṃnajānāti[Pg.126], kodhodhammaṃnapassati;
Andhatamaṃtadāhoti, yaṃkodhosahatenaraṃ.
愤怒者不知义利,愤怒者不见正法;当人被愤怒征服,彼时即是无明黑暗。
353.
353.
Kodhoabbhantarejāto, dhuvaṃnāsetikodhanaṃ;
Vatthālaṅkārapuṇṇāyaṃ, mañjusāyaṃsikhīyathā.
愤怒生于内心,必将毁灭愤怒者;犹如火焰生于装满衣饰之宝箱,(必将其焚毁)。
354.
354.
Rāgonāmamanosallaṃ, guṇavarattacorako;
Rāhuvijjāsasaṅkissa, tapodhanahutāsano.
贪欲是心之箭,是盗取功德绳之贼,是智慧明月之罗睺,是苦行财富之烈火。
355.
355.
Natittirājādhanena[Pg.127], paṇḍitopisubhāsite;
Cakkhūpipiyadassane, sāgaropimahājale.
国王不满足于财富,智者不满足于善说,眼不满足于喜见之色,大海不满足于众水。
356.
356.
Asantuṭṭhoyatinaṭṭho, santuṭṭhopimahīpati;
Sasajjāgaṇikānaṭṭhā, nilajjāsukulagatā.
不知足的修行者会毁灭,知足的国王会毁灭;有羞耻的妓女会毁灭,出身高贵而无耻的女人(亦会毁灭)。
357.
357.
Bhūpāṇṇavaggithīsippī, abhijjhālucapuggalo;
Etesaṃmahicchantānaṃ, mahicchatāanicchitā.
国王、海洋、火、女人、工匠以及贪婪之人,此等皆是大欲者,其大欲是不可取的。
358.
358.
Ārogyaṃparamaṃlābhaṃ[Pg.128], santuṭṭhīparamaṃdhanaṃ;
Visāsoparamaṃñāti, nibbānaṃparamaṃsukhaṃ.
健康是最佳之利,知足是最佳之财,信任是最佳之亲,涅槃是最终之乐。
359.
359.
Duggataṃgacchabholābha, lābholābhenapūrati;
Thalepavuṭṭhapajjunna, āpoāpenapūrati.
哦,利得!汝当去往不幸者之处!(然)利得为利得所满。哦,雨神!汝当降雨于旱地!(然)水为水所满。
360.
360.
Bodhayantinayācanti, dehītipacchimājanā;
Passavatthuṃadānassa, mābhavatūtiīdiso.
觉者不求,临终者言施。见不施之事,愿勿如是。
361.
361.
Seleselenamāṇikaṃ[Pg.129], gajegajenamuttikaṃ;
Vanevanenacandanaṃ, ṭhāneṭhānenapaṇḍitaṃ.
非山山皆有宝珠,非象象皆有明珠;非林林皆有栴檀,非处处皆有智者。
362.
362.
Satesujāyatesūro, sahassesucapaṇḍito;
Vākyaṃsatasahassesu, cāgobhavativānavā.
百人中生一勇士,千人中生一智者;十万人中一善言者,布施者或有或无。
363.
363.
Jinenaāgataṃsūraṃ, dhanañcagehamāgataṃ;
Jiṇṇaannaṃpasaṃseyya, dārañcagatayobbanaṃ.
当赞叹胜利归来之勇士,当赞叹已入家门之财富;当赞叹陈年之食,以及青春已逝之妻子。
364.
364.
Potthakesucayaṃsippaṃ[Pg.130], parahatthesuyaṃdhanaṃ;
Yadāicchesamuppanne, nataṃsippaṃnataṃdhanaṃ.
技艺若仅在书中,财富若仅在他人手中;当需要生起时,彼既非技艺,亦非财富。
365.
365.
Vācāvudhācarājāno, saccāvudhācasamaṇā;
Dhanāvudhāseṭṭhinoca, goṇāvudhādaliddakā.
国王以言语为武器,沙门以真理为武器;富商以财富为武器,贫者以牛为武器。
366.
366.
Ukkaṭṭhesūramicchanti, kolāhalesubhāsitaṃ;
Piyaṃannañcapānañca, atthakiccesupaṇḍitaṃ.
于紧要关头,人求勇士;于喧嚣之时,人求善语;人求美食佳饮;于要事之中,人求智者。
367.
367.
Kapaṇetārayemittaṃ[Pg.131], dubbhikkhedhaññaṃdhāraye;
Sabhāyaṃdhārayesippaṃ, saṅgahānimahītale.
于困厄时当救助朋友,于饥荒时当储存谷物;于集会中当展现技艺,于世间上当行摄持。
368.
368.
Dubbhikkheannadānañca, subhikkhecahiraññadaṃ;
Bhayecabhayadhātāraṃ, sabbesaṃvaramaṃvaraṃ.
饥荒时施食,丰饶时施金;怖畏时施无畏,此为一切施中之最上。
369.
369.
Haṃsomajjhenakākānaṃ, sīhogunnaṃnasobhate;
Gadrabhānaṃnaturaṅgo, bālānañcanapaṇḍito.
天鹅在乌鸦中不显耀,狮子在牛群中不显耀;骏马在驴群中不显耀,智者在愚人中不显耀。
370.
370.
Nasorājāyoajeyyaṃ[Pg.132], jinātinasosakhāraṃ;
Yoayuttenajināti, nasābhariyāpatino;
Virodhatinateputtā, yenabharanti jiṇṇa.
征服不应征服者,彼非国王;以不义取胜者,彼非朋友;违逆丈夫者,彼非妻子;不奉养年迈者,彼非子女。
371.
371.
Natthivijjāsamaṃmittaṃ, natthibyādhisamoripu;
Natthiattasamaṃpemaṃ, natthikammaparaṃbalaṃ.
无友等同于智慧,无敌等同于疾病;无爱等同于自身,无有力量能胜业。
372.
372.
Itthimissokutosīlaṃ,Maṃsabhakkhokutodayaṃ;
Surāpānokutosaccaṃ,Mahākodhokutotapaṃ.
沉溺女色者,何来戒行?啖食血肉者,何来慈悲?饮酒放逸者,何来谛语?怀大嗔恚者,何来苦行?
373.
373.
Kvātibhārosamatthānaṃ[Pg.133], kiṃdūrobyavahārinaṃ;
Kovidesosavijjānaṃ, koparopiyavādinaṃ.
于有能者,何为重负?于经商者,何为远方?于有识者,何为异国?于善语者,何为外人?
374.
374.
Dubbhikkhokasinonatthi, santānaṃnatthipāpako;
Mugassakalahonatthi, natthijāgaratobhayaṃ.
于农耕者,无有饥荒;于寂静者,无有恶人;于喑哑者,无有争吵;于警醒者,无有怖畏。
375.
375.
Bālitthīmakkhikātuṇḍi, isīnañcakamaṇḍalu;
Setambuphalaṃtambulaṃ, nojjhiṭṭhamupajāyato.
愚妇、蝇喙、仙人之水瓶、白莲果与槟榔叶,此等事物不生残余。
376.
376.
Pañcaratyāsugandhabbā[Pg.134], sattaratyādhanuggahā;
Ekamāsāsubhariyā, aḍḍhamāsāsissāmalā.
善乐师悦人五夜,善弓手悦人七夜;贤妻悦人一月,弟子半月即成垢。
377.
377.
Malitthiyāduccaritaṃ, maccheraṃdadatomalaṃ;
Malāvelāmakādhammā, asmiṃlokeparamhica;
Malaṃmalataraṃtato, avijjāparamaṃmalaṃ.
恶行是妇女之垢,悭吝是布施者之垢;于此世及他世,诸恶法实为垢。然比此等垢更甚者,无明是为至上之垢。
378.
378.
Sutassarakkhāsabbadābhiyogo,Kulassavatthaṃpurisassavijjā;
Raññopamādopasamodhanassa,Itthīnantunatthevajāturakkhā.
恒常勤勉守护所闻,男子学识为家族基石;国王放逸令财富消亡,然于妇女,实无守护。
379.
379.
Sattānaṃjaratāhanti[Pg.135], taṇhāhantisabbasukhaṃ;
Sabbabalaṃcintāhanti, dayāhantisakaṃdhanaṃ.
衰老毁灭众生,渴爱毁灭一切安乐;忧虑毁灭一切力量,悲悯毁灭自身财富。
380.
380.
Nīcevāsosiriṃhanti, hantigaruṃcayācako;
Pasaṃsāsuguṇaṃhanti, hanticittaṃasaññatā.
与下劣者共住毁坏吉祥,乞求者毁坏可敬之人;赞誉毁坏善德,不自制毁坏心。
381.
381.
Asanaṃbhayamantānaṃ[Pg.136], maccānaṃmaraṇaṃbhayaṃ;
Uttamānantusabbesaṃ, avamānaṃparaṃbhayaṃ.
于贤善者,食物是怖畏;于凡夫,死亡是怖畏;然于一切至上者,轻慢是最大怖畏。
382.
382.
Sūriyotapanaṃtapo, nasantiparivāritā;
Candaraṃsītalaṃjātaṃ, tārakāparivāritā;
Upamāetthañātabbā, sūriyacandarājunaṃ.
日轮炎热如苦行,无有眷属围绕;月轮清凉而生,有诸星辰围绕。于此当知,此是日、月与国王之譬喻。
383.
383.
Alasomandabuddhica, sukhitorogapīḷito;
Niddāromaṃsavaḍḍhano, subhakkhocaviluddhako.
懒惰者智慧迟钝,享乐者为疾病所苦;多眠者增长肌肉,美食者生起贪婪。
384.
384.
Pamādojāyatemadā, pamādājāyatekhayo;
Khayādosāpavaḍḍhanti, madaṃkiṃnajahebudho.
由骄慢生放逸,由放逸生损耗;由损耗增诸过,智者何不舍骄慢?
385.
385.
Yādisaṃvappatebījaṃ[Pg.137], tādisaṃphalaṃsampatto;
Kalyāṇakārikalyāṇaṃ, pāpakārīcapāpakaṃ.
播下何种之种子,即得何种之果实;行善者得善果,作恶者得恶果。
386.
386.
Puññāpāpaphalaṃyoce, nasaddahatisaccato;
Sovesakānanaṃkhippaṃ, ādāsatalamānaye.
若人于善恶之果报,不生真实之信解,彼将速携疑惑之林,至于明镜之台面。
387.
387.
Samparāyikattheyo[Pg.138], nasaddahaticepiso;
Āvāsesappagāmīnaṃ, mokkhabhekiṃnapassati.
若人实不信有来世利益,彼如蛇窟之蛙,不见解脱道。
388.
388.
Saddhāhiricaottappaṃ, bāhusaccaṃviraṃsati;
Paññācasattadhammehi, sampannopaṇḍitomato.
信、惭、愧、多闻、精进、念与慧,具足此七法者,当知是智者。
389.
389.
Ravimūlaṃsasīkhandhaṃ, soriaṅgācapattikaṃ;
Buddhaṃpupphaṃgarubījaṃ, bharaguphalamevaca.
日为根,月为茎,土星火星为枝叶;水星为花,木星为籽,金星为果实。
390.
390.
Potthakādīnikhettaṃva[Pg.139], lekhāniyuganaṅgalaṃ;
Akkharānibījaṃkatvā, carantopaṇḍitobhave.
书籍等同于田地,文字等同于轭与犁;以字母为种子,行者便能成为智者。
391.
391.
Akkharaṃekamekañca, buddharūpaṃsamaṃsiyā;
Tasmāhipaṇḍitoposo, likheyyapiṭakattayaṃ.
每一个字母都应等同于佛陀的形象;因此,智者应书写三藏。
392.
392.
Duggatiṃnābhijāyeyya, piṭakattayakārako;
Bahukkhattuṃcakkavatti, rājācatudīpādhipo.
书写三藏者,不生于恶趣;多次成为转轮王,四洲之主。
393.
393.
Padesarajjaṃvipulaṃ, gaṇanātoasaṅkhyeyo;
Chakāmāvacarodeva, rājāhotibahukkhattuṃ.
得享广阔国土,其数不可计量;多次成为六欲天之天王。
394.
394.
Dānādīnicapuññāni[Pg.140], karontobodhiaṅkuro;
Bhavāsabbaṅgasampanno, tilokapūjitobhave.
菩提苗行布施等福德,具足一切支分,当为三界所供养。
395.
395.
Addhemahaddhanephite, jāyarekulamuttame;
Uttamenevasaṃvāso, piṭakattayavācako.
三藏诵读者,得生富裕、大富、昌隆之殊胜家族,与最胜者同住。
396.
396.
Ekakkharaphalenahi, piṭakattayakārako;
Caturāsītisahassaṃ, labhantipavaraṃsukhaṃ.
仅一字之果报,书写三藏者即能获得八万四千种殊胜安乐。
397.
397.
Appakenāpimedhāvī, pābhatenavicakkhaṇo;
Samuṭṭhāpetiattānaṃ, anumaggivasandhamaṃ.
智者与明辨者,虽以微少资粮,能令自身振兴,犹如煽点小火。
398.
398.
Dukkhaṃpāpassapuññassa[Pg.141], sukhaṃmissassamissakaṃ;
Sabbaṃsadisakaṃyāti, ñātabbaṃkammunophalaṃ.
恶业得苦,福业得乐,杂业得苦乐交杂。一切皆随其类而行,当知此为业之果报。
399.
399.
Codentocatubhāgāca, kammakārātayobhāgā;
Sāminosamabhāgāca, ekabhāgānumodanā.
教唆者得四分,作业者得三分,所有者得二分,随喜者得一分。
400.
400.
Anattassavākyāparamaṃtuṇhi[Pg.142],Asantamittāparamaṃekaṃ;
Surūpadārāvaramandhā,Dūrekalābhāvaramassasukkhaṃ.
于无我者,寂默为最上语;独处胜于恶友;盲妻胜于美妻;远离利养,是为最上乐。
401.
401.
Hīnacajjopice hoti, uṭṭhātādhītimānaro;
Sīlaācārasampanno, niseaggivabhāsati.
人虽出身低贱,若奋勉有毅力,具足戒与行,如夜火般照耀。
402.
402.
Nacajjavasalohoti,Nacajjahotibrahmaṇo;
Kammunāvasalohoti,Kammunāhotibrahmaṇo.
非由生为贱民,非由生为婆罗门;由业成贱民,由业成婆罗门。
403.
403.
Pathavīveḷukaṃpattaṃ[Pg.143], cakkavāḷaṃsucipphalaṃ;
Sineruvammikaṃkhuddaṃ, samuddopātitaṃyathā.
大地如竹叶,轮围如针尖;须弥山若小蚁丘,大海如一滴水。
404.
404.
Ekenevacakappena, mātukhīraṃnasañcayaṃ;
Tatotusamuddocāpi, atirekataraṃbahuṃ.
一人于一劫中所饮母乳,其量胜过四海水。
405.
405.
Brahmātimātāpītaro, pubbācariyāvuccate;
Āhuneyyācaputtānaṃ, pajānamanukampakā.
父母被称为“梵天”,被称为“先师”;是子女的“应供者”,是怜悯后代者。
406.
406.
Tasmāhinenamasseyya[Pg.144], sakkareyyacapaṇḍito;
Annenaathopānena, vatthenasayanenaca.
是故智者应,礼敬并尊重;以饮食、衣服与卧具供养。
407.
407.
Ucchādanenanhāpena, pādānaṃdhovanenaca;
Uṭṭhāyapādacariyā, upaṭṭhāpeyyapaṇḍito;
Idhevanaṃpasaṃsanti, paccasaggepamodati.
以涂油、沐浴与洗足,智者应为之服务。此人于现世受赞誉,死后于天界欢喜。
408.
408.
Ekassekenakappena[Pg.145], puggalassaṭṭhisañcayo;
Samaṃpabbatarāsimhi, itivuttaṃmahesinā.
一个人在一劫中所积聚的骸骨,可堆成一座山,大仙如是说。
409.
409.
Sabbadānaṃdhammadānaṃjināti;
Sabbarasaṃdhammarasojināti,Sabbaratiṃdhammaratijināti;
Sabbadukkhaṃtaṇhakkhayojināti.
法施胜一切施,法味胜一切味,法乐胜一切乐,爱尽胜一切苦。
410.
410.
Appamādaratāhotha, sacittamanurakkhatha;
Dukkhāuddharathattānaṃ, paṅkesannaṃvakuñjaraṃ.
当乐于不放逸,善护于自心;拔自身出苦,如象出泥沼。
411.
411.
Cajadujjanasaṃsaggaṃ[Pg.146], bhajasādhusamāgamaṃ;
Karapuññamahorattiṃ, saraniccamaniccataṃ.
屏弃恶友,亲近贤善;昼夜修福,常念无常。
412.
412.
Aniccāvatasaṅkhārā, uppādavayadhammino;
Uppajjitvānirujjhanti, tesaṃvūpasamosukho.
诸行无常,是生灭法;生灭灭已,寂灭为乐。
413.
413.
Nahidhammoadhammoca, ubhosamavipākino;
Adhammonirayaṃneti, dhammopāpetisuggatiṃ.
正法与非法,二者果报不同;非法导向地狱,正法导向善趣。
414.
414.
Samasīsaṃsamapādaṃ[Pg.147], antarañcasamaṃsamaṃ;
Idaṃmanasinidhāya, likheyyapiṭakattayanti.
首尾当等齐,行间亦等齐;心中谨记此,书写三藏经。