Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者
Suttavandanā
经赞
1.
1.
Dhammattha [Pg.13] desanā vedha,Catugambhīra duddasaṃ;
Dhammaṃ lokassa desentaṃ,Dhammarājaṃ namāmahaṃ;
宣说法义,洞彻四重甚深难见之法;为世间开示此法者,我今顶礼法王。
2.
2.
Buddho [Pg.14] paccekabuddho ca,Arahā cakkavattīti;
Thūpāthūpārahaṃ vande,Catuthūpārahesu taṃ;
佛陀、独觉、阿罗汉与转轮王,我顶礼此四种应受塔供养者。
3.
3.
Petaseyyo [Pg.15] kāmabhogī,Sīhaseyyo tathāgato;
Sayantaṃ catuseyyesu,Catutthena name jinaṃ;
耽欲者为饿鬼卧,如来为狮子卧;于四种卧姿中,我礼敬以第四种卧姿安卧的胜者。
4.
4.
Aṇḍajā jalābujā ca;
Saṃsedajo papātikā;
Catuyoni pariccheda,Ñāṇavantaṃ name jinaṃ;
卵生、胎生、湿生、化生;我礼敬遍知此四生、具足智慧的胜者。
5.
5.
Sutabuddhonubuddho [Pg.16] ca,Pacceko jinabuddhoti;
Catutthaṃ catubuddhesu,Vandāmi lokanāyakaṃ;
声闻觉者、随佛觉者、独觉佛、正等觉佛;于四种觉者中,我礼敬第四位世间导师。
6.
6.
Rāhuggaṃ [Pg.17] attabhāgīnaṃ,Mandhātā kāmabhogīnaṃ;
Māro adhipateyyānaṃ,Buddho loke sadevake;
Catuagga paññattīnaṃ,Aggapattaṃ name jinaṃ.
罗睺(Rāhu)于诸身形中为最上,真言王(Mandhātā)于享乐者中为最上;魔罗(Māra)于统治者中为最上,佛陀于天人世间中为最上;于此四种最上者中,我礼敬已达最上之境的胜者。
7.
7.
Dānaṃ [Pg.18] piyakathā attha,Cariyā sadisattatā;
Catusaṅgaha vatthūhi,Asaṅkhiyesu jātisu;
Lokassa saṅgahetāraṃ,Vandāmi lokanāyakaṃ;
布施、爱语、利行、同事;以四摄事,于无数生中,摄受世间者,我礼敬世间导师。
8.
8.
Lobho doso ca mohoti,Anto paccatthike tayo;
Dujjaye [Pg.19] sabbaverīhi,Sañjitaṃpi sudhiṃ name;
贪、嗔、痴,此三者为内在之敌;我礼敬已战胜此等难胜怨敌的智者。
9.
9.
Jāti puñña mahattāni,Guṇamahattamuttamaṃ;
Timahatthehi sampannaṃ,Vandāmi lokanāyakaṃ;
种姓之广大、福德之广大,以及最上功德之广大;具足此三种广大者,我礼敬世间导师。
10.
10.
Hetu [Pg.20] phala sampadāyo,Sattupakārasampadā;
Tisampadāhi sampannaṃ,Vandāmi lokanāyakaṃ.
因之圆满、果之圆满,以及饶益有情之圆满;具足此三种圆满者,我礼敬世间导师。
11.
11.
Ñāṇappahānānubhāva,Surūpakārasampadā;
Catuphala sampadāhi,Taṃ sampannaṃ name jinaṃ.
智、断、威德与妙相事业之圆满;我礼敬具足此四圆满的胜者。
12.
12.
Āsayo [Pg.21] ca payogoti,Sattupakāra sampadā;
Duvidhā yassa sampannā,Sammā maṃ pātu so jino.
意乐与加行,此二者为饶益有情之圆满;具足此二种圆满者,愿彼胜者善护佑我。
13.
13.
Mahosadhe vessantare,Pacchimabhavike tathā;
Tijātīsu name vācaṃ,Bhāsentaṃ jāyanakkhaṇe.
摩诃奥萨达(Mahosadha)、韦桑达拉(Vessantara),以及最后生;于此三生中,我礼敬于诞生之时即能言说者。
14.
14.
Nemimhi [Pg.22] sādhine ceva,Mandhātari ca guttile;
Catūsu manujattena,Devalokaṃ gataṃ name.
尼弥(Nemi)、萨提尼(Sādhina)、真言王(Mandhātā)、古提拉(Guttila);我礼敬此四位以人身升天者。
15.
15.
Saṅkhāro rūpavikāro,Lakkhaṇaṃ vānanissaṭaṃ;
Nibbānaṃ [Pg.23] paññatticeti,Pañca ñeyyantaguṃ name.
行、色之变异、相、离贪之涅槃与概念;我礼敬已达此五种所知之究竟者。
16.
16.
Putta dāra pariccāgā,Rajjaṅgaṃ jīva cāgīti;
Pañca mahāpariccāge,Karaṃ sudukkare name.
舍弃子女、妻子、王国、肢体与生命;我礼敬行此极难行之五大布施者。
17.
17.
Rūpañca [Pg.24] vedanā saññā,Saṅkhārā viññāṇantime;
Pañcakkhandhe parijānaṃ,Tipariññāhi taṃ name.
色、受、想、行,以及最后的识;我礼敬以三遍知遍知此五蕴者。
18.
18.
Manussa deva gatiyo,Peto ca nirayo tathā;
Tiracchānoti pañcetā,Chindantaṃ gatiyo name;
人、天、饿鬼、地狱、畜生,此为五趣;我礼敬已断此诸趣者。
19.
19.
Devaputto [Pg.25] kileso ca,Abhisaṅkhāra mārako;
Khandho maccūti pañcete,Māre vijitavaṃ name.
天子魔、烦恼魔、行魔、蕴魔、死魔,此为五魔;我礼敬已战胜此诸魔者。
20.
20.
Purebhattaṃ pacchābhattaṃ,Purimañceva majjhimaṃ;
Pacchimanti sadā pañca,Buddhakiccaṃ karaṃ name.
食前、食后、初夜、中夜、后夜,我礼敬恒常行此五种佛事业者。
21.
21.
Rūpā [Pg.26] saddā gandhā rasā,Phoṭṭhabbā ca manoramā;
Pañca kāmaguṇe hitvā,Kheḷaṃva niggataṃ name.
色、声、香、味、触,此五种悦意欲境;我礼敬已舍此五妙欲,犹如唾弃者。
22.
22.
Rāgasallaṃ [Pg.27] dosasallaṃ,Mohā māno ca diṭṭhīti;
Vande vajjātivajjantaṃ,Pañcasallapanūdanaṃ.
贪箭、嗔箭、痴箭、慢箭、见箭;我礼敬已拔除此五箭、超越诸过失者。
23.
23.
Dīgho majjhima saṃyuttā,Aṅguttaro ca khuddako;
Iti pañca nikāyehi,Suvinentaṃ pajaṃ name.
长部、中部、相应部、增支部与小部;我礼敬以这五部善调伏众生者。
24.
24.
Issariyaṃ [Pg.28] yaso dhammo,Kāmo sirī payattīti;
Bhagyehi chahi sampannaṃ,Vandāmi lokanāyakaṃ.
自在、名誉、法、愿、吉祥、精进;具足此六种福德者,我礼敬世间导师。
25.
25.
Piyāpiyaṃ [Pg.29] bhūtābhūtaṃ,Atthānatthaṃ yathārahaṃ;
Missā chasu suvācaṃva,Bhāsantaṃ atthakaṃ name.
可爱与不可爱,真实与非真实,有益与无益;于此六种言说中,我礼敬彼唯说应时、真实、有益之语者。
26.
26.
Alaso ca pamādo ca,Anuṭṭhānaṃ asaṃyamo;
Niddā tantīti chiddehi,Chahi muttaṃ sadā name.
懒惰、放逸、不精进、不节制、睡眠、昏沉;我恒常礼敬已解脱此六种过失者。
27.
27.
Mahākaruṇāsamāpatti[Pg.30],Yamakappāṭihāriyaṃ;
Āsayānusaye ñāṇaṃ,Indriyāna paropare;
Sabbaññutā nāvaraṇaṃ,Chā sādhāraṇikaṃ name.
大悲等至智、双神变智、意乐随眠智、根机胜劣智、一切智、无碍智;我礼敬具足此六不共法者。
28.
28.
Kāmacchando [Pg.31] ca byāpādo,Thinamiddhañca saṃsayo;
Avijjuddhacca kukkuccaṃ,Chavinīvaraṇaṃ name.
欲贪、嗔恚、昏沉睡眠、疑惑、无明、掉举恶作;我礼敬已断此六盖者。
29.
29.
Iddhividhaṃ dibbasotaṃ,Paracitta vijānanā;
Pubbenivāsānussati[Pg.32],Dibbacakkhāsavakkhayo;
Chaḷabhiññāhi sampannaṃ,Vandāmi purisuttamaṃ.
神足通、天耳通、他心通、宿命通、天眼通、漏尽通;具足此六神通者,我礼敬人中之最上者。
30.
30.
Nīla pītā ca odātā,Mañjiṭṭhā ca pabhassarā;
Lohitāti cha raṃsīhī,Vijjotantaṃ sadā name.
青、黄、白、茜、赤及辉耀光,我恒常礼敬以此六色光照耀者。
31.
31.
Assādādīnavo [Pg.33] ceva,Nissaraṇaphalaṃ tathā;
Upāyāṇattīti chadhā,Saddhammadesakaṃ name.
味、过患、出离、果、方便及教诫,我礼敬宣说此六善法者。
32.
32.
Rāgo [Pg.34] doso ca moho ca,Vitakkacariyā tathā;
Saddhā buddhīti bhājentaṃ,Tā chaḷecariyā name.
贪行、嗔行、痴行、寻行、信行、慧行,我礼敬已分别此六种行者。
33.
33.
Rajataṃ kanakaṃ muttā,Maṇi veḷuriyāni ca;
Vajirañca pavāḷanti,Seṭṭhi sattadhano viya.
白银、黄金、珍珠、宝石、琉璃、金刚及珊瑚,犹如富商之七种财宝。
34.
34.
Saddhāsīlaṃ sutaṃcāgo,Hirī ottappiyaṃ dhanaṃ,Paññādhananti sambuddhaṃ,Vande sattamahādhanaṃ.
信、戒、闻、施、惭、愧与智慧,我礼敬具足此七圣财之佛陀。
35.
35.
Cakkaṃ [Pg.35] hatthi asso maṇi,Gahapatitthiyo tathā;
Supariṇāyakocāti,Sattaratano cakkavattīva.
轮宝、象宝、马宝、珠宝、女宝、居士宝及主兵臣宝,犹如具足七宝的转轮王。
36.
36.
Sati dhammavicayo ca,Tatheva vīriyaṃ pīti;
Passaddhi [Pg.36] samādhupekkhā,Saddhamma cakkavattikaṃ;
Satta bojjhaṅgaratanaṃ,Namāmi purisuttamaṃ.
念、择法、精进、喜、轻安、定、舍,此七觉支宝;我礼敬此正法转轮王,人中之最上者。
37.
37.
Yugandharo [Pg.37] īsadharo,Karavīko sudassano;
Nemindharo vinatako,Assakaṇṇo mahānage;
Sattete hattharūpaṃva,Sampassantaṃ jinaṃ name.
持双山(Yugandhara)、伊沙陀罗山(Īsadhara)、羯罗毗迦山(Karavīka)、善见山(Sudassana)、尼民陀罗山(Nemindhara)、毗那多迦山(Vinataka)、阿湿波干那山(Assakaṇṇa),我礼敬已亲见此七大山犹如掌中之物之胜者。
38.
38.
Kaṇṇamuṇḍo anotatto,Kuṇālo rathakārako;
Sīhappapāta chaddantā,Mandākinī mahāsare;
Sattete [Pg.38] sabbathā passaṃ,Diṭṭheva pātikaṃ name.
迦那蒙达湖(Kaṇṇamuṇḍa)、阿耨达池(Anotatta)、拘那罗湖(Kuṇāla)、勒塔迦罗湖(Rathakāra)、狮子瀑布湖(Sīhappapāta)、六牙池(Chaddanta)、曼达基尼湖(Mandākinī),我礼敬已遍见此七大湖犹如亲睹者。
39.
39.
Manussattaṃ liṅgasampatti,Hetu satthāradassanaṃ;
Pabbajjā guṇasampatti,Adhikāro ca chandatā;
Aṭṭhadhamma samodhānā,Bhinīhārantaguṃ name.
人身、男身、具足因缘、得见佛陀、出家、具足功德、大愿、志欲,我礼敬具足此八法而究竟发愿者。
40.
40.
Visaṭṭhaṃ [Pg.39] mañju viññeyyaṃ,Savanīyāvisāriṇā;
Gambhīro binduninnādo,Aṭṭhaṅgikasaraṃ name.
清晰、悦耳、易解、动听、不散、深沉、圆润、洪亮,我礼敬具足此八支妙音者。
41.
41.
Cattāri [Pg.40] rūpajhānāni,Tathevārūpajhānāni;
Tā samāpattiyo aṭṭha,Sevantaṃ ruciyā name.
四色界禅与四无色禅,此八等至;我礼敬乐于修习者。
42.
42.
Aṇimā laṅghimā kammaṃ,Mahimā pattimā tathā;
Īsitā [Pg.41] vasitā ceva,Yatthakāmāvasāyitā;
Aṭṭhissariya puṇṇattā,Issarātissaraṃ name.
能变微、能轻举、随意行、能广大、能得所欲、能为主宰、能自在、能随心所欲,此八自在皆圆满,我礼敬自在中之最自在者。
43.
43.
Manomayiddhiñāṇañca[Pg.42],Chaḷabhiññā vipassanā;
Aṭṭhavijjāhi sampannaṃ,Vande tilokaketukaṃ.
意所成神变智、六神通、观智,具足此八明,我礼敬三界之幢。
44.
44.
Jāti jarā rujā kālo,Caturāpāyadukkhāti;
Aṭṭha saṃvegavatthūni,Bhāsantaṃ vividhaṃ name.
生、老、病、死及四恶趣之苦,此八悚惧事,我礼敬种种宣说者。
45.
45.
Suttaṅgaṃ [Pg.43] veyyākaraṇaṃ,Geyyaṃ gāthā ca jātakaṃ;
Abbhūtadhamma vedallā,Udānamiti vuttakaṃ;
Navaṅgaṃ sabbalokassa,Dadantaṃ sāsanaṃ name.
经、记说、应颂、偈颂、本生、未曾有法、方广、自说、如是语,我礼敬为一切世间施予此九分教者。
46.
46.
Yā [Pg.44] samāpattiyo aṭṭha,Nirodho cāti te nava,Anupubbavihāre taṃ,Sevantaṃ ruciyā name.
八等至与灭尽定,此九种次第安住;我礼敬乐修此者。
47.
47.
Ekattañceva nānattaṃ,Kāyasaññīhi yogato,Cattāro tathāruppā ca,Asaññīcāti te nava,Sattavāse vibhajitvā,Pakāsentaṃ name jinaṃ.
身异想异、身异想一、身一想异、身一想一,四无色界,以及无想有情;我礼敬分别开示此九有情居之胜者。
48.
48.
Seyyassa [Pg.45] sadiso seyyo,Hīnoti tividho vidho,Tathā sadisahīnānaṃ,Navavidhe nudaṃ name.
于胜、等、劣者,生起胜、等、劣想,此九种慢;我礼敬断除此九慢者。
49.
49.
Anatthaṃ [Pg.46] me carati ca,Tathā cari carissati,Mittassa arinotvatthaṃ,Navāghāte jahaṃ name.
“彼曾、现、将害我”,“曾、现、将害我所爱”,“曾、现、将利我所憎”,我礼敬舍离此九种怨恨者。
50.
50.
Dānaṃ sīlañca nikkhamaṃ,Paññā vīriyapañcamaṃ,Khantī [Pg.47] saccamadhiṭṭhānaṃ,Mettupekkhāti tādasa,Pūretvā pāramī vande,Sammāsambodhimajjhavaṃ;
布施、持戒、出离、智慧、精进、忍辱、真实、决意、慈、舍,我礼敬圆满此十波罗蜜而证得正等觉者。
51.
51.
Kāḷāvakañca gaṅgeyyaṃ,Paṇḍaraṃ tamba piṅgalaṃ,Gandha maṅgala hemañca,Uposatha chaddantime.
迦罗瓦迦(Kāḷāvaka)、恒伽(Gaṅgeyya)、班达罗(Paṇḍara)、丹波(Tamba)、宾伽罗(Piṅgala)、香(Gandha)、吉祥(Maṅgala)、金色(Hema)、布萨(Uposatha)、六牙(Chaddanta),此为十象族。
52.
52.
Dhāreti dasaposānaṃ,Nāgo kāḷāvako balaṃ;
Sahassakoṭiposānaṃ[Pg.48];
Chaddantovāranuttamo.
迦罗瓦迦象具十人之力;六牙象为无上之象,具足百亿人之力。
53.
53.
Dasa sahassakoṭīnaṃ,Posānaṃ baladhāraṇaṃ;
Chaddantānaṃ dasannañca,Dasakāyabalaṃ name.
具足千亿人之力,以及十头六牙象之力;我礼敬具足十身力者。
54.
54.
Ṭhānāṭhāne [Pg.49] vipāke ca,Magge sabbatthagāminaṃ;
Nānādhātūsu lokesu,Adhimuttimhi pāṇinaṃ;
处非处智力、业报智力、遍趣行道智力、种种界智力、众生种种胜解智力、
55.
55.
Paropariyatte ñāṇaṃ,Indriyānañca pāṇinaṃ;
Jhānādīsu ñāṇaṃ pubbe,Nivāse dibbacakkhu ca;
Āsavakkhayañāṇanti,Dasabalañāṇaṃ name.
他有情根胜劣智力、禅定等至智力、宿住随念智力、天眼智力、漏尽智力,我礼敬具足此十力智者。
56.
56.
Mūlagandho [Pg.50] sāro pheggu,Taco papaṭiko raso;
Pattaṃ pupphaṃ phalañceva,Gandhagandhoti saṃvaraṃ;
Sugandhaṃ dasagandhehi,Vilimpantaṃ sadā name.
根香、心材香、边材香、皮香、肤香、汁液香、叶香、花香、果香,以及最上之戒香,我恒常礼敬以此十种妙香庄严者。
57.
57.
Samādhi [Pg.51] ñāṇavipphārā,Adhiṭṭhānaṃ vikubbanā;
Manomayāriyā iddhi,Tathā kammavipākajā.
定俱神通、智遍满神通、决意神通、变化神通、意生神通、圣神通、业报生神通、
58.
58.
Vijjāmayā puññavato;
Payoga paccayiddhiti;
Aggapatta dasiddhīnaṃ,Pāṭiheraṃ karaṃ name.
明所成神通、福德所生神通、以及缘勤所成神通,我礼敬已达十神通之顶,示现神变者。
59.
59.
Muttā [Pg.52] maṇi veḷuriyaṃ,Saṅkho sallo pavāḷakaṃ;
Suvaṇṇaṃ rajataṃ lohi,Taṅko masāragallanti;
Dasadhā [Pg.53] ratanehiggaṃ,Bhogiṃ paññāmaṇiṃ name.
珍珠、宝珠、琉璃、海螺、石英、珊瑚、黄金、白银、红宝石及猫眼石,我礼敬具足此十宝及最上智慧宝者。
60.
60.
Sithilaṃ dhanitaṃ dīghaṃ,Rassañca garukaṃ lahu;
Niggahitaṃ vimuttañca,Sambandhañca vavatthitaṃ;
Vivarantaṃ name dhammaṃ,Dasabyañjanabheditaṃ.
松、紧,长、短,重、轻,鼻音、开音,连音、断音。我礼敬那阐明此十种音相(byañjana)差别的法(Dhamma)。
61.
61.
Pasādojo [Pg.54] madhuratā,Samatā sukhumālatā;
Silesodāratā kanti,Atthabyatti samādhayo;
Dasa saddaguṇopetaṃ,Dhammaṃ pātu karaṃ name.
明净、光泽、甜美,平稳、柔和,黏滑、洪亮、悦耳,义理明晰、具足定。我礼敬那具足此十种音声功德、显现法(Dhamma)者。
62.
62.
Lobho [Pg.55] doso moho māno,Uddhaccaṃ diṭṭhi saṃsayo;
Ahirikamanottappaṃ,Thinanti sabba dāhake;
Kilese dasa te saddhiṃ,Vāsanāya jahaṃ name.
贪(lobha)、瞋(dosa)、痴(moha)、慢(māna)、掉举(uddhacca)、邪见(diṭṭhi)、疑(saṃsayo)、无惭(ahirika)、无愧(anottappa)与昏沉(thīna)——我礼敬那连同习气(vāsanā)一起舍断了此十种焚烧一切之烦恼(kilesa)者。
63.
63.
Saterā [Pg.56] daṇḍamaṇikā,Macchavilolagaggarā;
Sukkhāsani kapisisā,Vicakkā sañña kukkuṭā;
Navāsanīhi phālentaṃ,Tibbaṃ paññāsaniṃ name.
利剑、杖珠、鱼跃、沸釜、枯雷、猿首、无轮、想、鹧鸪——我礼敬那以猛利智慧(paññā)之雷电,击破此九种障碍(āsana)者。
64.
64.
Rodanā [Pg.57] kodhāvudho ca,Ujjhantissariyaṃ tathā;
Paṭisaṅkhānaṃ,Khanti aṭṭhabalesu taṃ;
Pathavīsadisaṃ vande,Aṭṭhamena vināyakaṃ.
啼哭、以瞋为器、抱怨、主权、省察、忍耐——于此八力中,我顶礼那具足第八力、如大地般的导师(vināyaka)。
65.
65.
Kāmarogo [Pg.58] ca paṭigho,Māno diṭṭhi ca saṃsayo;
Bhavarāgo avijjāti,Sattānusayinaṃ name.
欲贪(kāmarāga)、瞋恚(paṭigha)、慢(māna)、邪见(diṭṭhi)、疑(saṃsayo)、有贪(bhavarāga)、无明(avijjā)——我礼敬那断除此七种随眠(anusaya)者。
66.
66.
Titthiyāpakatimahāsāvakā,Aggasāvakā paccekabuddhasambuddhā;
Visiṭṭhaṃ [Pg.59] sabbathā chasu,Pubbe nivāsa viññūsu;
Tilokamakuṭaṃ name.
外道(titthiya)、普通大弟子(pakatimahāsāvaka)、上首弟子(aggasāvaka)、独觉佛(paccekabuddha)、正自觉者(sammāsambuddha)——于诸了知宿住者中,我礼敬那于此六者中全然殊胜、三界之顶冠者。
67.
67.
Buddhacakkhu samantā ca,Ñāṇaṃ yaṃ dibbacakkhu ca;
Dhammoti pañca cakkhūhi,Dassāviṃ mārajiṃ name.
佛眼(buddhacakkhu)、遍眼(samantacakkhu)、智眼(ñāṇacakkhu)、天眼(dibbacakkhu)与法眼(dhammacakkhu)——我礼敬那以此五眼(pañcacakkhu)观见一切、战胜魔罗(Māra)者。
68.
68.
Khuddakā [Pg.60] khaṇikā okkantikā ca,Pharaṇā tathā ubbegā;
Pañca pītīhi pinentaṃ,Ruciyā ca namāmahaṃ.
小喜(khuddakā pīti)、刹那喜(khaṇikā pīti)、继起喜(okkantikā pīti)、遍满喜(pharaṇā pīti)与踊跃喜(ubbegā pīti)——我以欣悦(ruciyā)之心,礼敬那以五种喜(pañca pīti)令众生喜悦者。
69.
69.
Dukkhaṃ samudayasaccaṃ,Nirodho maggasaccakaṃ;
Catusaccamabhijānaṃ[Pg.61],Catukiccehi taṃ name.
苦谛、集谛、灭谛、道谛。我礼敬那以四种作用(catukicca)遍知(abhijāna)此四圣谛者。
70.
70.
Pīḷanā saṅkhatattho ca,Tapo vipariṇāmanā;
Dukkhasaccaṃ catukkehi,Vibhattāviṃ muniṃ name.
逼迫(pīḷanā)、有为(saṅkhata)、烧灼(tāpa)、变易(vipariṇāma)——我礼敬那以此四行相善巧分别苦谛(dukkhasacca)的牟尼(muni)。
71.
71.
Āyūhanaṃ [Pg.62] nidānañca,Saṃyogo palibodhanaṃ;
Catukkehi samudayaṃ,Vibhattāviṃ muniṃ name.
积集(āyūhana)、因缘(nidāna)、结缚(saṃyoga)、障碍(palibodha)——我礼敬那以此四行相善巧分别集谛(samudayasacca)的牟尼(muni)。
72.
72.
Nissaraṇañca viveko,Asaṅkhatāmataṃ tathā;
Nirodhañca catukkehi,Vibhattāviṃ muniṃ name.
出离(nissaraṇa)、远离(viveka)、无为(asaṅkhata)、不死(amata)——我礼敬那以此四行相善巧分别灭谛(nirodhasacca)的牟尼(muni)。
73.
73.
Niyyāniko [Pg.63] ca hetvattho,Dassanādhipateyyakaṃ;
Maggasaccaṃ catukkehi,Vibhattāviṃ muniṃ name.
出离道(niyyānika)、因(hetu)、见(dassana)、增上(ādhipateyya)——我礼敬那以此四行相善巧分别道谛(maggasacca)的牟尼(muni)。
74.
74.
Satthako [Pg.64] ca asammoho,Sappāyo ceva gocaro;
Catusampajaññā vinā,Bhāviṃ name tathāgataṃ.
有益(sātthaka)、适宜(sappāya)、行处(gocara)、无痴(asammoha)——我礼敬那修习此四种正知(sampajañña)的如来(Tathāgata)。
75.
75.
Pahinākhila dukkhāhaṃ,Bhavasāgara pāraguṃ;
Vande sāraguṇopetaṃ,Tenamhi bhavapārago.
他已断尽一切苦,已渡有海(bhavasāgara)之彼岸。我礼敬此具足核心功德者,愿我因此得渡有海。
76.
76.
Rūpārūpavilāsagga[Pg.65],Rūpācinteyya saṃyuttaṃ;
Vande sāraguṇopetaṃ,Tenamhātularūpavā.
于色、无色界中庄严(vilāsa)第一,与不可思议之色(rūpa)相应。我礼敬此具足核心功德者,愿我因此得无伦比之色。
77.
77.
Iddhi [Pg.66] iddhi vilāsagga,Iddhi cinteyya saṃyuttaṃ;
Vande sāraguṇepetaṃ,Tenamhā tulaiddhimā.
于诸神通(iddhi)中庄严(vilāsa)第一,与不可思议之神通相应。我礼敬此具足核心功德者,愿我因此得无伦比之神通。
78.
78.
Vācā vācā vilāsagga,Vācā cinteyya saṃyuttaṃ;
Vande sāraguṇopetaṃ,Tenamhā tulavācako.
于诸言语(vācā)中庄严(vilāsa)第一,与不可思议之言语相应。我礼敬此具足核心功德者,愿我因此得无伦比之言语。
79.
79.
Ñāṇa [Pg.67] ñāṇa vilāsagga,Ñāṇācinteyya saṃyuttaṃ;
Vande sāraguṇopetaṃ,Tenamhā tulañāṇavā.
于诸智慧(ñāṇa)中庄严(vilāsa)第一,与不可思议之智慧相应。我礼敬此具足核心功德者,愿我因此得无伦比之智慧。
80.
80.
Sajjhaṃ hemañca ratanaṃ,Gehaṃ vatthañca bhojanaṃ;
Tadaññepi [Pg.68] yathācittaṃ,Māpeyyāhaṃ name jinaṃ.
银(sajjha)、金(hema)、宝(ratana),屋(geha)、衣(vattha)、食(bhojana),以及其他一切,愿我皆能随心化现(māpeyya)。我礼敬彼胜者(Jina)。
81.
81.
Sajjhaṃ hemañca ratanaṃ,Gehaṃ vatthañca bhojanaṃ;
Tadaññepi yathācittaṃ,Māpeyyaṃ kammajiddhiyā.
银(sajjha)、金(hema)、宝(ratana),屋(geha)、衣(vattha)、食(bhojana),以及其他一切,愿我能藉由业成就之神通(kammajiddhi),随心化现(māpeyya)。
82.
82.
Sattabojjhaṅga [Pg.69] ratano,Saddhādiratano muni;
Satippabhutiratano,Vande taṃ purisuttamaṃ.
(他)是七觉支(sattabojjhaṅga)之宝,是信(saddhā)等诸根之宝的牟尼(muni),是念(sati)等诸处之宝。我礼敬彼无上士(purisuttama)。
83.
83.
Cakkādisattaratanaṃ,Muttādiratanaṃ subhaṃ;
Vatthappabhutiratanaṃ,Chandakkhaṇe labhāmahaṃ.
轮宝(cakka)等七宝,珍珠(muttā)等美宝,衣物(vattha)等众宝,愿我于意欲之刹那获得。
84.
84.
Sampuṇṇacittasaṅkappo[Pg.70],Yathākaṅkhitamāpako,Kenacinabhibhūto yo,Sabbābhibhū name jinaṃ.
其心意圆满(sampuṇṇacittasaṅkappa),能如欲化现(yathākaṅkhitamāpaka),不为任何人所胜(kenacinabhibhūta),是胜一切者(sabbābhibhū)。我礼敬彼胜者(Jina)。
85.
85.
Sampuṇṇacittasaṅkappo[Pg.71],Yathākaṅkhitamāpako,Kenacinabhibhūtamhi,Sabbābhibhū bhave bhave.
愿我心意圆满(sampuṇṇacittasaṅkappa),能如欲化现(yathākaṅkhitamāpaka),不为任何人所胜(kenacinabhibhūta),于一一世(bhave bhave)皆胜一切(sabbābhibhū)。
86.
86.
Dasa chaddantarājāva,Dasa kāyabalo muni;
Dasa ñāṇabbalotulyo,Vande taṃ samaṇuttamaṃ.
彼牟尼(muni)身力(kāyabala)如十头六牙象王(Chaddanta),亦具足无与伦比的十智力(ñāṇabala)。我礼敬彼最上沙门(samaṇuttama)。
87.
87.
Atikāyajavo [Pg.72] buddho,Raññājavanahaṃsato;
Kā kathā ñāṇavegassa,Vande taṃ samaṇuttamaṃ.
佛陀(Buddha)身速绝伦,超越王者之骏马与天鹅;其智慧之速,又何待言说?我礼敬彼最上沙门(samaṇuttama)。
88.
88.
Chaddantanāgarājāva,Bhave bhave mahabbalo;
Rājājavanahaṃsova,Paramaggajavo bhave.
愿我生生世世(bhave bhave)如六牙象王(Chaddanta)般具大势力(mahabbala);如王者之骏马与天鹅般,具最上神速(paramaggajava)。
89.
89.
Udakā [Pg.73] kāsacārī ca,Mahinimujjako jino;
Māpako ca yathā cittaṃ,Vande taṃ ñeyyapāraguṃ.
能行于水上与空中(ākāsa),能潜入大地(mahī)的胜者(Jina),能随心化现。我礼敬彼尽知者(ñeyyapāraguṃ)。
90.
90.
Udakā kāsacārī ca,Mahinimujjako bhave;
Māpako ca yathācittaṃ,Bhavaso kammajiddhiyā.
愿我能行于水上与空中,能潜入大地,能随心所欲而化现,生生世世以业生神通成就。
91.
91.
Gāme [Pg.74] vane ca sabbattha,Devehi manussehi ca;
Ābhatānantalābhassa,Sadā yassa mahesino;
Pattalābhaggataṃ lokaṃ,Taṃ vande munipuṅgavaṃ.
于村落、森林及一切处,为天人所供养,恒获无尽利养,已得世间最上利养,我礼敬彼牟尼尊。
92.
92.
Gāme [Pg.75] vane ca sabbattha,Devehi manussehi ca;
Ābhatā nantalābho me,Sadā hotu bhavābhave.
于村落、森林及一切处,为天人所供养,愿我于生生世世,恒获无尽利养。
93.
93.
Puññassimassa tejena,Yathā cittaṃ samijjhatu;
Sabbicchā [Pg.76] sabbacintā ca,Khippaṃ me jātijātiyaṃ.
以此福德威力,愿我一切希求、一切思虑,于生生世世中,皆能如心所愿,迅速成就。
94.
94.
Natthīti vacanaṃ dukkhaṃ,Dehīti vacanaṃ tathā;
Tasmā natthīti dehīti,Mā me hotu bhavābhave.
“无有”之言是苦,“请施”之言亦然;是故,愿我于生生世世,永无“无有”与“请施”之言。
95.
95.
Sabbaṃ [Pg.77] paravasaṃ dukkhaṃ,Sabbamissariyaṃ sukhaṃ;
Sabbaṃ paravasamatthu,Sabbamissariyaṃ bhave.
一切依他皆是苦,一切自主皆是乐;愿我无诸依他,愿我成就自主。
96.
96.
Vitakkento bhajjakāyo,Sabbāvudha vāraṇo ca;
Chaddanta vāraṇabalo,Bhaveyyaṃ jātijā tiyaṃ.
愿我身虽易坏,然能抵御一切兵器,具足六牙象王之力,生生世世恒如是。
97.
97.
Subhalakkhaṇasampanno[Pg.78],Suvaṇṇavaṇṇavā bhave;
Brahmassaro karavika,Bhāṇī ca jātijātiyaṃ.
愿我具足吉祥相,身如黄金色,梵音如迦陵频伽,于生生世世为善说者。
98.
98.
Bhūrimapañño sippānaṃ,Sabbesaṃ kusalo bhave;
Visajjetuṃ samatthova,Sabbapucchānaṃ ṭhānaso.
愿我具足大地之慧,善巧一切技艺,且能如理答对一切所问。
99.
99.
Verādhaṃsīya [Pg.79] bhogā ca,Anantākhīṇa bhogavā;
Anantābhajja pariso,Bhavaso pāpuṇe sivaṃ.
愿我财富不为敌侵,资财无尽无耗,眷属无尽不散,生生世世获得安稳。
100.
100.
Mā [Pg.80] nasseyyaṃ pasayheyyaṃ,Ussukkehi pyahaṃ saha;
Pañcaverehi koṭīhi,Bhaṇḍaṃ vā akātukāmitaṃ.
愿我不遭毁坏,不被强迫,亦不为贪婪者与千万五怨所害,我的财物不为他人所欲。
101.
101.
Meghaṃ vātañca ratanaṃ,Dhaññaṃ vatthañca bhojanaṃ;
Sabbicchitaṃ tadaññampi,Māpeyyaṃ kammajiddhiyā.
云、风与珍宝,谷物、衣与食,一切所欲及其他,愿我以业生神通化现。
102.
102.
Puññenetena [Pg.81] nibbānaṃ,Santaṃ pappomi tāvatā;
Bhaveyyaṃ sabbajātīsu,Catusampattiyā sadā;
Catucakkena sampanno,Saddhammehi ca sattahi.
以此福德,愿我证得寂静涅槃。在此之前,愿我于一切生中,恒具四种圆满,具足四轮及七正法。
103.
103.
Sammādiṭṭhi [Pg.82] vasupete,Kulamhi seṭṭhasammate,Sabbasakkata saṃsuddhe;
Bhave tihetusandhiko.
愿我得为三因结生者,生于具正见、财富、清净、为众所敬之最高贵家族。
104.
104.
Ghāsacchādanaṃ bhogañca,Neva hatthena kātuna,Bhuñjeyyamiddhiyātveva,Māpetvā yāvadatthakaṃ.
食物、衣物与资财,非由我手所造作;愿我化现所需后,以神通力而受用。
105.
105.
Manussānaṃ [Pg.83] atikkamma,Devānaṃ viya bhojanaṃ,Vatthaṃ bhogo ca me hontu,Parivārātisundarā.
愿我之食物、衣物与资财,超越人间,一如天神;眷属亦极其美丽。
106.
106.
Dasāsuttaṃpi me bhogaṃ,Pañcaverā bhave bhave;
Māgaṇheyyuñca nasseyyuṃ,Asoko bhogahetume.
愿我所有财富,于生生世世中,不为五怨所夺、所毁,令我因财而无忧。
107.
107.
Sabbaṅgasubha [Pg.84] sampanno,Siṅgīnikkha savaṇṇa vā;
Bāttiṃsa lakkhaṇūpeto,Atappana rūpa vā bhave.
愿我肢体圆满庄严,身色犹如纯金,具足三十二相,容色令人观之不厌。
108.
108.
Kāyo candanagandho ca,Mukhaṃ uppalagandhikaṃ;
Aṭṭhaṅgiko [Pg.85] karavika,Mañjūghoso ca me hotu.
愿我身具旃檀之香,口出青莲之香,并具迦陵频伽之八支妙音。
109.
109.
Tikkha gambhīra pañño ca,Hāsātijavapaññavā,Bhūri nibbedha pañño ca;
Sabbapañhavisajjano.
愿我具锐利深奥慧、迅捷欢喜慧、广博通达慧,能解答一切问。
111.
111.
Anto [Pg.86] soḷasavassassa,Tipeṭakadharo bhave;
Sabbakammesu sippesu,Vijjāṭhānesu pāragū.
愿我于十六岁内,即为三藏持者,于一切事业、技艺、学处,皆能通达彼岸。