Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者
Lokanīti
世间智语
1. Paṇḍitakaṇḍo
1. 智者篇
1.
1.
Lokanītiṃ [Pg.1] pavakkhāmi,Nānāsatthasamuddhaṭaṃ;
Māgadheneva saṅkhepaṃ,Vanditvā ratanatthayaṃ.
我今宣说世间规范,撷采众典之粹英;以巴利语简要述之,顶礼三宝而为始。
2.
2.
Nītiloke purisassa sāro,Mātā pitā ācariyoca mitto;
Tasmā hi nītiṃ puriso vijaññā,Ñāṇī mahā hoti bahussutoca.
母亲、父亲、老师与朋友,是人在世间规范中的核心;是故人应明规范,从而博学多闻、智慧增长。
3.
3.
Alasassa kuto sippaṃ,Asippassa kuto dhanaṃ;
Adhanassa kuto mittaṃ,Amittassa kuto sukhaṃ;
Asukhassa [Pg.2] kuto puññaṃ,Apuññassa kuto varaṃ.
懒惰之人技艺无,无技之人财富无;无财之人友朋无,无友之人安乐无;无乐之人功德无,无德之人善报无。
4.
4.
Sippā samaṃ dhanaṃ natthi,Sippaṃ corā nagaṇhare;
Idha loke sippaṃ mittaṃ,Paraloke sukhāvahaṃ.
无有财富能等同技艺,技艺亦不为盗贼所夺;技艺于此世是友,于他世带来安乐。
5.
5.
Appakaṃ nātimaññeyya,Citte sutaṃ nidhāpaye;
Vammikodakabindūva,Cirena paripūrati.
莫轻于微少,所闻存于心;犹如蚁垤与水滴,日久乃盈满。
6.
6.
Khuddoti nātimaññeyya,Vijjaṃ vā sippameva vā;
Ekampi pariyodātaṃ,Jīvitakappakāraṇaṃ.
勿因微小而轻视,无论是知识或技艺;纵然仅精通其一,亦可作为维生之因。
7.
7.
Sele sele na māṇikaṃ,Gaje gaje na muttikaṃ;
Vane vane na candanaṃ,Ṭhāne ṭhāne na paṇḍitaṃ.
非一一山皆有摩尼宝,非一一象皆有珍珠;非一一林皆有旃檀木,非一一处皆有智者。
8.
8.
Paṇḍito sutasampanno,Yattha atthīti ce suto;
Mahussāhena [Pg.3] taṃ ṭhānaṃ,Gantabbaṃva sutesinā.
若闻某处有博学多闻之智者,求学者当以大精进前往彼处。
9.
9.
Sine sippaṃ sine dhanaṃ,Sine pabbatamāruhaṃ;
Sine kāmassa kodhassa,Ime pañca sine sine.
技艺缓缓得,财富缓缓聚,山岳缓缓登,贪欲与嗔恚缓缓(息),此五事皆应缓缓进行。
10.
10.
Suti sammuti saṅkhyāca,Yogā nīti visesakā;
Gandhabbā gaṇikā ceva,Dhanu bedā ca pūraṇā.
圣典、世俗学与算数,瑜伽、政术与辨别学;音乐、艺妓之术,弓术、吠陀及古籍。
11.
11.
Tikicchā itihāsā ca,Joti māyā ca chandati;
Ketu mantā ca saddā ca,Sippāṭṭhārasakā ime.
医术、史传与占星,幻术、韵律与因明;咒语及声明,此为十八种技艺。
12.
12.
Apuṭṭho paṇḍito bherī,Pajjunno me hoti pucchito;
Bālo puṭṭho apuṭṭhopi,Bahumpi bhaṇate sadā.
智者未被问时如大鼓(寂静),被问时则如雨云;愚者无论被问与否,总是喋喋不休。
13.
13.
Potthakesu ca yaṃ sippaṃ,Parahatthesu yaṃ dhanaṃ;
Yathākicce [Pg.4] samuppanne,Na taṃ sippaṃ na taṃ dhanaṃ.
技艺仅存于书中,财富仅存于他人之手;当要事发生时,那技艺非真技艺,那财富非真财富。
14.
14.
Jalappamāṇaṃ kumuddanālaṃ,Kulappamāṇaṃ vinayo pamāṇaṃ;
Byattippamāṇaṃ kathītavākyaṃ,Pathaviyā pamāṇaṃ tiṇa milātaṃ.
睡莲之茎是水之量度,律仪是家族之量度;言说是智慧之量度,枯草是土地之量度。
15.
15.
Appassuto sutaṃ appaṃ,Bahuṃ maññati mānavā;
Sindhūdakaṃ apassanto,Kūpe toyaṃva maṇḍuko.
寡闻之人所闻甚少,却傲慢地自以为多;犹如井蛙未见大海之水,而以为井水为多。
16.
16.
Pathamaṃ parājaye sippaṃ,Dutiyaṃ parājaye dhanaṃ;
Tatiyaṃ parājaye dhammaṃ,Catutthaṃ kiṃ karissati.
初败于技艺,再败于财富;三败于正法,至第四(败)时将如何?
17.
17.
Byatta putra kimalaso,Abyatto bhārahārako;
Byattako pūjito loke,Byatta putra dine dine.
聪慧之子岂会懒惰?愚钝之人(仅为)负重者。聪慧者于世间受敬,聪慧之子日日(受敬)。
18.
18.
Mātā verī pitā satru,Kena bāle na sikkhitā;
Sabhāmajjhe [Pg.5] na sobhanti,Haṃsamajjhe bakoyathā.
母亲为敌,父亲为仇,因其未教导幼子;彼于会中不庄严,犹如鹭处天鹅群。
19.
19.
Kaṇṭakaṃ giri ko tikkhati,Ko añjanaṃ migakkhikaṃ;
Uppathaṃ pallale ko sugandhaṃ,Kula-putta-rūpo ko pavattati;
Sāmaṃ-bhāvo.
于荆棘之山,何者为锐利?于鹿之眼,何者为眼药?于歧路泥沼,何者为芬芳?于贵族之子,何者为仪表?皆是其自性。
20.
20.
Na rasaṃ akotambulaṃ,Adhanassa, laṅkatampi;
Alonakantu byañjanaṃ,Byākaraṇaṃ asippassa.
无灰之槟榔无味,贫者之装饰无益;无盐之菜肴无味,无艺者之言语无趣。
21.
21.
Sussusā sutasampanno,Sutāpaññāya pavaḍḍhati;
Paññāya atthaṃ jānāti,Ñāto attho sukhāvaho.
乐闻者具足多闻,由闻而智慧增长;以智慧了知义理,已知之义理带来安乐。
22.
22.
Bhojanaṃ methunaṃ niddā,Goṇe posepi vijjati;
Vijjā viseso posassa,Taṃ hīno gosamo bhave.
饮食、淫欲与睡眠,于牛于人皆存在;智慧乃人之殊胜处,无智慧者如牛畜。
23.
23.
Natthi vijjāsamaṃmittaṃ,Naca byādhisamo ripu;
Naca [Pg.6] attasamaṃ pemaṃ,Naca kammasamaṃ balaṃ.
无友如智慧,无敌如疾病;无爱如自爱,无力如业力。
24.
24.
Haṃso majjhe na kākānaṃ,Sīho gunnaṃ na sobhate;
Gadrabhamajjhe turaṅgo,Bālamajjhe ca paṇḍito.
天鹅在乌鸦中不显,狮子在牛群中不显;骏马在驴群中(不显),智者在愚人中(不显)。
25.
25.
Yāvajīvampi ce bālo,Paṇḍitaṃ payirupāsati;
Na so dhammaṃ vijānāti,Dabbi sūparasaṃ yathā.
愚人虽终生亲近智者,亦不了知正法,犹如汤勺不知汤味。
26.
26.
Muhuttamapi ce viññū,Paṇḍitaṃ payirupāsati;
Khippaṃ dhammaṃ vijānāti,Jivhā sūparasaṃ yathā.
智者虽片刻亲近贤者,能速了知正法,犹如舌头能知汤味。
27.
27.
Vinā satthaṃ na gaccheyya,Sūro saṅgāmabhūmiyaṃ;
Paṇḍitvāddhagū vāṇijo,Videsagamano tathā.
勇士赴战场,智者、旅人、商人,以及远赴异国者,皆不应无伴而行。
28.
28.
Dhananāsaṃ manotāpaṃ,Ghare duccaritāni ca;
Vañcanañca [Pg.7] avamānaṃ,Paṇḍito na pakāsaye.
财富之失、心中之忧、家中之恶行,以及所受之欺骗与轻辱,智者不应向外宣说。
29.
29.
Pattānurūpakaṃ vākyaṃ,Sabhāvarūpakaṃ piyaṃ;
Attānurūpakaṃ kodhaṃ,Yo jānāti sa paṇḍito.
了知言语应契合对象,爱语应契合集会,愤怒应契合自身者,彼是智者。
30.
30.
A-dhanassa rasaṃ khādā,A-balassa hathā narā;
A-paññassa vākya-kathā,Ummattaka-samā ime.
无财者贪食,无力者逞强;无慧者多言,此等同狂人。
31.
31.
Anavhāyaṃ gamayanto,A-pucchā bahu-bhāsako;
Atta-guṇaṃ pakāsento,Ti-vidhaṃ hīna-lakkhaṇaṃ.
不请自来,不问多言,自夸其德,此三为劣相。
32.
32.
Appa-rūpo bahuṃ bhāso,Appa-pañño pakāsito;
Appa-pūro ghaṭo khobhe,Appa-khīrā gāvī cathe.
形小而多言,慧浅而好扬;半满之罐多晃,少乳之牛多鸣。
33.
33.
Maṇḍūkepi ukre sīhe,Kākaggahe piye piye;
A-paṇḍīpi [Pg.8] paṇḍī hutvā,Dhīrā pucche vaye vaye.
蛙于水蛇前如狮,鸦得食物唤同伴;愚者自充为智者,贤者待问而后言。
34.
34.
Maṇḍūkepi ukre sīhe,Sūkarepi uhe dīpe;
Biḷāre sadise byagghe,Sabba dhīre sippa-same.
蛙于水蛇前如狮,猪在高岛仍为猪;猫与猛虎有相似,诸贤技艺亦皆同。
35.
35.
Na titti rājā dhanamhi,Paṇḍitopi su-bhāsite;
Cakkhuṃpi piya-dassane,Jale sāgaro na titti.
君王于财不知足,智者于妙语亦不厌;眼于美色看不厌,大海于众水亦不饱。
36.
36.
Rūpa-yobbana-sampannā,Visātha-kutha-sambhavā;
Vijjā-hīnā na sobhanti,Nigandhā iva kiṃsukā.
容色青春虽具足,出身高贵大家族;若无学识则不耀,犹如无香之赤花。
37.
37.
Hīne putto rājāmacco,Bāla-putto ca paṇḍito;
A-dhanassa dhanaṃ bahu,Purisānaṃ na maññatha.
卑贱之子为王臣,愚者之子为智者,贫者之财虽众多,世人不以为然。
38.
38.
Yo sippa-lobhena,Bahuṃ gaṇhāti taṃ sippaṃ;
Mūgova [Pg.9] supinaṃ passaṃ,Kathetumpi na ussahe.
若人出于贪心,虽习诸多技艺,却如哑人见梦,无法与人言说。
39.
39.
Bhijjetuṃ kumbhakāro,Sobhetuṃ kumbha ghaṭṭati;
Na khipituṃ apāyesu,Sissānaṃ vuḍḍhi-kāraṇā.
陶工击打陶器,非为破碎,乃为美观;教诲弟子非为抛入恶趣,实为令其增长。
40.
40.
Taggarañca palāsena,Yo naro upanayhati;
Pattāpi surabhi vāyanti,Evaṃ dhīrūpasevanā.
若人以香末裹叶,叶片亦随之芬芳;亲近贤者亦复如是。
Paṇḍitakaṇḍo niṭṭhito.
智者品终。
Sujanakaṇḍo
善人品
41.
41.
Sabbhireva samāsetha,Sabbhi kubbetha santhavaṃ;
Sataṃ saddhammamaññāya,Seyyo hoti na pāpiyo.
当与善士交往,当与善士亲近;了知善士之正法,能增善德不堕恶。
42.
42.
Caja dujjana saṃsaggaṃ,Bhaja sādhu samāgamaṃ;
Kara puññamahorattiṃ,Sara niccamaniccataṃ.
舍离恶人交往,亲近善士集会;日夜勤修福德,恒常忆念无常。
43.
43.
Yathā [Pg.10] udumbarapakkā,Bahirattakamevaca;
Anto kimīhi sampuṇṇā,Evaṃ dujjanahaddayā.
犹如优昙钵果熟,外表虽红赤,内里实满虫;恶人之心亦如是。
44.
44.
Yathāpi panasāpakkā,Bahi kaṇḍakameva ca;
Anto amatasampannā,Evaṃ sujanahadayā.
犹如菠萝蜜果熟,外表虽多刺,内里实满甘露;善人之心亦如是。
45.
45.
Sukkhopi candanataru na jahāti gandhaṃ,Nāgo gato naramukhe na jahāti līḷaṃ;
Yantāgato madhurasaṃ na jahāti ucchu,Dukkhopi paṇḍitajano na jahāti dhammaṃ.
檀香树虽枯干,其香不失;大象虽入人手,其威不减;甘蔗虽入机器,其甜不失;智者虽遭苦厄,其法不舍。
46.
46.
Sīho nāma jighacchāpi,Paṇṇādīni na khādati;
Sīho nāma kisocāpi,Nāgamaṃsaṃ na khādati.
狮子虽饥饿,不食草叶等;狮子虽瘦弱,不食大象肉。
47.
47.
Kula-jāto kula-putto,Kula-vaṃsa-surakkhato;
Attanā dukkha-pattopi,Hīna-kammaṃ na kāraye.
出身高贵之子,善护家族之脉;自身虽遭苦难,亦不作卑劣之行。
48.
48.
Candanaṃ [Pg.11] sītalaṃ loke,Tato candaṃva sītalaṃ;
Canda-candanasītamhā,Sādhu vākyaṃ subhāsitaṃ.
世间檀香清凉,月光比之更清凉;然比月光与檀香更清凉者,乃善士之善说。
49.
49.
Udeyya bhāṇu pacchime,Merurājā nameyyapi;
Sītalā narakaggipi,Pabbatagge ca uppalaṃ.Vikase na viparītaṃ,Sādhuvāyyaṃ kudācanaṃ.
纵使太阳西升,须弥山王倾倒,地狱之火变凉,莲花山顶绽放,善士之言,也绝无颠倒之时。
50.
50.
Sukhā rukkhassa chāyāva,Tato ñāti mātā pitu;
Tato ācariyo rañño,Tato buddhassanekadhā.
树荫安乐,亲属父母之庇荫更安乐;师长国王之庇荫又更安乐,佛陀之庇荫则为无量安乐。
51.
51.
Bhamarā pupphamicchanti,Guṇamicchanti sujanā;
Makkhikā pūtimicchanti,Dosamicchanti dujjanā.
蜜蜂欲求花朵,善人欲求功德;苍蝇欲求腐臭,恶人欲求过失。
52.
52.
Mātāhīnassa dubbhāsā,Pitāhīnassa dukriyā;
Ubho [Pg.12] mātā pitā hīnā,Dubbhasāca dukīriyā.
无母者多恶语,无父者多恶行;父母俱无者,恶语恶行兼具。
53.
53.
Mātā seṭṭhassa subhāsā,Pitā seṭṭhassa sukriyā;
Ubho mātā pitā seṭṭhā,Subhāsāca sukīriyā.
有贤母者多善语,有贤父者多善行;父母俱贤者,善语善行兼具。
54.
54.
Saṅgāme sūra-micchanti,Mantīsu akūtūhalaṃ;
Piyañca annapānesu,Atthe jāte ca paṇḍitaṃ.
战场上需要勇士,议事中需要沉着者;饮食时需要亲爱者,事发时需要智者。
55.
55.
Sunakho sunakhaṃ disvā,Dantaṃ dasseti hiṃsituṃ;
Dujjano sujanaṃ disvā,Rosayaṃ hiṃsamicchati.
狗见到狗,露牙欲相害;恶人见到善人,生嗔欲加害。
56.
56.
Mā ca vegena kiccāni,Karosi kārāpesi vā;
Sahasā kāritaṃ kammaṃ,Mando pacchānutappati.
莫急速行事,亦莫使人急速行事;仓促所作之业,愚者事后必追悔。
57.
57.
Kodhaṃ vihitvā na kadācinasoce,Makkhappahānaṃ isayo avaṇṇayuṃ;
Sabbesa [Pg.13] phārusa-vacaṃ khametha,Etaṃ khantiṃ uttamamāhu santo.
舍弃嗔怒则永不忧愁,诸仙赞叹舍离抹杀;当忍一切粗恶之语,圣者说此为最上忍。
58.
58.
Dukkho nivāso sambādhe,Ṭhāne asucisaṅkate;
Tato arimhi appiye,Tatopi akataññunā.
居于狭窄处是苦,于不净可疑处是苦;与怨敌、不悦之人相处更苦,与忘恩负义者相处则最苦。
59.
59.
Ovādeyyānusāseyya,Gāpakā ca nivāraye;
Satañhi so piyo hoti,Asataṃ hoti appiyo.
应劝诫与教导,并制止恶行;他因此为善人所爱,为恶人所不喜。
60.
60.
Uttamattanivātena,Sūraṃ bhedena nijjaye;
Nīcaṃ appaka dānena,Vīriyena samaṃ jaye.
以谦下征服高贵者,以离间征服勇士;以微薄布施征服卑劣者,以精进征服与己相等者。
61.
61.
Na visaṃ visamiccāhu,Dhanaṃ saṅghassa uccate;
Visaṃ ekaṃva hanati,Sabbaṃ saṅghassa santakaṃ.
人们不说毒是毒,僧伽之财物被称为毒;毒仅能害一人,僧伽之所有物则毁灭一切。
62.
62.
Javane bhadraṃ jānanti,Baliddañca vāhenā;
Duhena [Pg.14] dhenuṃ jānanti,Bhāsamānena paṇḍitaṃ.
以奔跑识良马,以负重识力牛;以挤奶识乳牛,以言谈识智者。
63.
63.
Dhanamappampi sādhūnaṃ,Kūpe vāriva nissayo;
Bahuṃ api asādhūnaṃ,Naca vārīva aṇṇave.
善人之财虽少,亦如井水可为依怙;恶人之财虽多,却如海水不可取用。
64.
64.
Najjo pivanti no āpaṃ,Rukkhā khādanti no phalaṃ;
Vassanti kvaci no meghā,Paratthāya sataṃ dhanaṃ.
河流不饮自身之水,树木不食自身之果;云朵不为己处降雨,善人之财富乃为利他。
65.
65.
Apattheyyaṃ na pattheyya,A cinteyyaṃ na cintaye;
Dhammameva sucinteyya,Kālaṃ moghaṃ na accaye.
不应希求不当求者,不应思惟不当思者;唯应善思正法,莫使光阴虚度。
66.
66.
Acintitampi bhavati,Cintitampi vinassati;
Na hi cintāmayā bhogā,Itthiyā purisassavā.
未曾思虑之事亦会发生,已然思虑之事亦会消逝;财富并非由思虑而得,无论男女皆是如此。
67.
67.
Asantassa piyo hoti,Sante na kurute piyaṃ;
Asataṃ [Pg.15] dhammaṃ roceti,Taṃ parābhavato mukhaṃ.
喜爱恶人,不亲善人;乐于恶法,此乃败亡之门。
Sujanakaṇḍo niṭṭhito.
善人品终。
4. Bāladujjanakaṇḍo
4. 愚恶人品
68.
68.
Atippiyo na kātabbo,Khalo kotūhalaṃ karo;
Sirasā vahyamānopi,Aḍḍhapūro ghaṭo yathā.
莫与恶人过于亲近,恶人会制造喧嚣;犹如半满之水壶,即便顶在头上亦会晃荡作响。
69.
69.
Sappo duṭṭho khalo duṭṭho,Sappo duṭṭhataro khalo;
Mantosadhehi so sappo,Khalo kenupasammati.
蛇恶,恶人亦恶;恶人比蛇更恶。蛇可以咒语和药物平息,恶人又能以何平息?
70.
70.
Yo bālo maññati bālyaṃ,Paṇḍito vāpi tena so;
Bālova paṇḍitamānī,So ve bāloti vuccati.
若愚者自知其愚,彼因此实为智者;若愚者自以为智,彼实被称为愚者。
71.
71.
Madhuṃva maññatī bālo,Yāva pāpaṃ na paccati;
Yadāca [Pg.16] paccatī pāpaṃ,Atha dukkhaṃ nigacchati.
愚者视恶如蜜,直至其恶未熟;当恶业成熟时,愚者即遭受痛苦。
72.
72.
Na sādhu balavā bālo,Sahasā vindate dhanaṃ;
Kāyassa bhedā duppañño,Nirayaṃ sopapajjati.
愚而有力非善事,他以暴力获取财富;身坏命终时,此无慧者堕入地狱。
73.
73.
Ghare duṭṭho ca mūsīko ca,Vane duṭṭho ca vānaro;
Sakuṇe ca duṭṭho kāko,Nare duṭṭhoca brāhmaṇo.
家中之恶者是鼠,林中之恶者是猴;鸟中之恶者是乌鸦,人中之恶者是婆罗门。
74.
74.
Dīghā jāgarato ratti,Dīghaṃ santassa yojanaṃ;
Dīgho bālāna saṃsāro,Saddhammaṃ a-vijānataṃ.
于不眠者夜漫长,于疲惫者路漫长;于不知正法之愚者,轮回漫长。
75.
75.
Tila mattaṃ paresaṃva,Appa dosañca passati;
Nāḷikerampi sadosaṃ,Khala-jāto na passati.
他见他人芝麻许,些微过失亦能见;于己之过如椰子,恶人却视而不见。
76.
76.
Nattadosaṃ pare jaññā,Jaññā dosaṃ parassatu;
Guyhe [Pg.17] kummo aṅgāni,Para dosañca lakkhaye.
不知自身之过,反知他人之过;如龟藏匿肢体,却窥他人之失。
77.
77.
Paṇḍitassa pasaṃsāya,Daṇḍo bālena dīyate;
Paṇḍito paṇḍiteneva,Vaṇṇitova suvaṇṇito.
因赞扬智者,愚者施以杖击;智者由智者所赞,方为善赞。
78.
78.
Luddhaṃ atthena gaṇheyya,Thaddhaṃ añjali kammunā;
Chandānuvattiyā mūḷhaṃ,Yathābhūtena paṇḍitaṃ.
以财物摄贪婪者,以合掌摄骄慢者;以顺意摄愚痴者,以如实摄智慧者。
Bāladujjanakaṇḍo niṭṭhito.
愚恶人品终。
4. Mittakaṇḍo
4. 亲友品
79.
79.
Hitakāro paro bandhu,Bandhūpi ahito paro;
A hito dehajo byādhi,Hitaṃ araññamosadhaṃ.
行善之外人是亲属,无益之亲属是外人;身生之疾为害,林中之药为益。
80.
80.
Parokkhe guṇa-hantāraṃ,Paccakkhe piyavādinaṃ;
Vajjeyya [Pg.18] tādisaṃ mittaṃ,Visakumbhe yathā madhuṃ.
背后毁其德,当面说爱语;应远离如是友,如毒瓶中蜜。
81.
81.
Dhanahīne caje mitto,Puttadārā sahodarā;
Dhanavantaṃva sevanti,Dhanaṃ loke mahā sakhā.
贫困者,友、妻、子、兄弟皆舍离;而富裕者,彼等皆追随。财富乃世间大友。
82.
82.
Jāneyya pesena bhaccaṃ,Bandhuṃ vāpi bhayāgate;
Appakāsu tathā mittaṃ,Dārañca vibhavakkhaye.
以使命了知仆人,于怖畏来时了知亲属,于匮乏时了知朋友,于财富尽时了知妻子。
83.
83.
So bandhu yo hite yutto,Pitaro honti posako;
Taṃ mittaṃ yattha vissāso,Sā bhariyā ca yassa nibbūti.
致力于利益者是亲属;养育者是父母;可信赖者是朋友;带来安宁者是妻子。
84.
84.
Na vissase a-vissattaṃ,Mittañcāpi na vissase;
Kadāci kupito mito,Sabbaṃ dosaṃ pakāsaye.
莫信不亲信者,亦莫尽信于友;朋友一旦愤怒,将揭露所有过失。
85.
85.
Sakiṃ duṭṭhañca yo mittaṃ,Puna sandhitumicchati;
So [Pg.19] maccuṃ upagaṇhāti,Gabbhamassatarī yathā.
于一度加害之友,而复欲与之和好者,彼乃自取其死,犹如母骡之怀胎。
86.
86.
Vahe a-mittaṃ khandhena,Yāva kālo anāgato;
Tameva āgate kāle,Sele bhinde ghaṭaṃ iva.
当以肩负敌,直至时机未至;时机到来时,应摧毁之,如砸瓶于岩石。
87.
87.
Iṇaseso aggiseso,Satruseso tatheva ca;
Punappunaṃ vivaḍḍhanti,Tasmā sesaṃ na kāraye.
债之余、火之余,以及敌之余,彼等将一再增长。是故,不应留有残余。
88.
88.
Padumaṃva mukhaṃ yassa,Vācā candana sītalā;
Tādisaṃ nopaseveyya,Hadayetu halāhalaṃ.
其面如莲花,其语清凉如栴檀;然心怀剧毒,如是之人不应亲近。
89.
89.
Na seve pharusaṃ sāmiṃ,Naca seveyya macchariṃ;
Tato apaggaṇhaṃ sāmiṃ,Neva niggahitaṃ tato.
莫侍奉粗暴之主,亦莫侍奉悭吝之主;从彼等处,既无摄受,亦无折伏。
90.
90.
Siṅgī paññāsa hatthena,Vajje satena vājinaṃ;
Hatthiṃ [Pg.20] dantiṃ sahassena,Desa cāgena dujjanaṃ.
有角者避五十肘,马避一百肘,有牙之象避一千肘,恶人则舍国而避之。
91.
91.
Kudesañca kumittañca,Kukulañca kubandhavaṃ;
Kudārañca kudāsañca,Dūrato parivajjaye.
恶国、恶友、恶家庭、恶亲属、恶妻、恶仆,皆应远远避之。
92.
92.
Rogāture ca dubbhikkhe,Byasane sattu viggahe;
Rājadvāre susāne ca,Ye tiṭṭhanti sumittakā.
于病苦时、于饥馑时、于灾难时、于敌对时、于王门、于冢间,能站立身旁者,是为善友。
93.
93.
Sītavāco bahumitto,Pharuso appamittako;
Upamaṃ ettha ñātabbā,Canda-sūriya-rājūnaṃ.
言语温和者多友,言语粗暴者少友;于此当知月、日、诸王之譬喻。
Mittakaṇḍo niṭṭhito.
亲友品终。
5. Itthikaṇḍo
5. 妇女品
94.
94.
Kokilānaṃ saddaṃ rūpaṃ,Nārīrūpaṃ patibbatā;
Vijjā [Pg.21] rūpaṃ a-rūpānaṃ,Khamā rūpaṃ tapassinaṃ.
杜鹃之美在声音,妇女之美在贞节;无形者之美在智慧,苦行者之美在忍辱。
95.
95.
Itthīnañca dhanaṃ rūpaṃ,Purisānaṃ vijjā dhanaṃ;
Bhikkhūnañca dhanaṃ sīlaṃ,Rājānañca dhanaṃ balaṃ.
妇女之财是美貌,男人之财是智慧;比丘之财是戒行,国王之财是力量。
96.
96.
Tapassino kisā sobhā,Thūlā sobhā catuppadā;
Purisā vijjavā sobhā,Itthī sobhāsa sāmikā.
苦行者瘦为美,四足兽肥为美;男子有智为美,妇女有夫为美。
97.
97.
Pañca ratyā sugandhabbā,Satta ratyā dhanuggahā;
Eka māsā subhariyā,Aḍḍha māsā sissā malā.
香过五夜,弓手过七夜,贤妻过一月,弟子过半月,皆成垢。
98.
98.
Hiṃ ramati paṅa,Haṅa ramati poka.Thī ramati pu,Khu ramati dhaṃ.
蛇乐于泥,鹅乐于池,女乐于男,鸦乐于尸。
99.
99.
Jiṇṇamannaṃ pasaṃseyya,Dārañca gatayobbanaṃ;
Raṇā punāgatā sūraṃ,Sassañca gehamāgataṃ.
当赞叹陈旧之食,与青春已逝之妻,从战场归来之勇士,以及收成归家之谷物。
100.
100.
Dvatti-patikā [Pg.22] nārī ca,Bhikkhu dvatti-vihāriko;
Dvatti-pāsa-mutto pakkhī,Kata-māyā bahūtharaṃ.
有三十二夫之妇女,住三十二寺之比丘,脱三十二网之飞鸟,彼等多行诡计。
101.
101.
Dujjanaṃ pahārādame,Mittaṃ dame a-bhāṇikā;
Itthiñca byasanā dame,Rāginaṃ appa bhojanā.
以打击调伏恶人,以不语调伏朋友,以灾患调伏妇女,以少食调伏贪者。
102.
102.
Na ratti vinā candimā,Vīciṃ vinā ca aṇṇavo;
Haṃsaṃ vinā pokkharaṇī,Patiṃ kaññāca sobhate.
无月之夜不美,无浪之海不美,无鹅之莲池不美,有夫之女方美。
103.
103.
Patinā janito bhogo,Itthiyāva saṃgoppito;
Purisova hi padhāno,Itthī suttaṃva sūciyā.
财富由夫所生,由妻所守护;男子实为主导,妇女如针之线。
104.
104.
Sabbānadī vaṅkanadī,Sabbe kaṭṭhamayā vanā;
Sabbitthiyo kare pāpaṃ,Labhamāne nivātake.
所有河流皆弯曲,所有森林皆是木;所有妇女,若得隐蔽处,皆会作恶。
105.
105.
Vivādasīliṃ [Pg.23] usūyabhāṇiniṃ,Sampassataṇhiṃ bahupākabhuttiniṃ;
Aggantabhuttiṃ paragehavāsiniṃ,Nāriṃ caje puttasatampi pūmā.
好争论、言嫉妒、见欲、多食、先食、好访他家之妇女,纵有百子,男人亦应舍弃。
106.
106.
Bhuttesu maṇḍesu janīva kantinī,Guyheca ṭhāne bhaginīva hiriṇī;
Kammesu pattesu karoti dāsīva,Bhayesu mantī sayanesu rāmaye;
Rūpīsu sikkhī kupanesu khantinī,Sā nārī seṭṭhāti vadanti paṇḍitā;
Kāyassa bhedāca divebhaveyya sā.
于饮食妆饰,如母般可爱;于私密之处,如姐妹般羞怯;于工作事务,如女仆般勤劳;于危难之时,如谋士般献策;于卧榻之上,令夫欢喜;于容貌善于修饰,于愤怒时能忍耐。智者说,此女最为殊胜。身坏之后,她将投生天界。
107.
107.
Sāmā migakkhī tanumajjhagattā,Sūrū sukesī samadantapantī;
Gambhīranābhī yuvatī susīlī,Hīne kule jātāpi vivāhyā.
肤色健康,眼如小鹿,身材苗条,体态优美,秀发美丽,牙齿整齐,肚脐深邃,品德良好的年轻女子,即使出身低微,亦适合娶为妻子。
108.
108.
Saradaṃratu-kālānaṃ,Bhariyānaṃ rūpavatī;
Jeṭṭho padhānaṃ puttānaṃ,Disānaṃ uttarādisā.
于诸季节中,秋季最胜;于诸妻子中,美貌者最胜;于诸子中,长子最胜;于诸方向中,北方最胜。
109.
109.
Yā icche puriso hotuṃ,Jāti jāti punappunaṃ;
Sāmikaṃ [Pg.24] apacāyeyya,Indaṃva pāricārikā.
若有女子欲生生世世为男子,当恭敬其夫,如侍女恭敬帝释。
110.
110.
Yo icche puriso hotuṃ,Jāti jāti punappunaṃ;
Paradānaṃ vivajjeyya,Dhotapādova kaddamaṃ.
若有男子欲生生世世为男子,当避免他人之妻,如净足避污泥。
111.
111.
Atikkanta vayo poso,Āneti timbaruttaniṃ;
Tassā issā asaddhāti,Taṃ parābhavato mukhaṃ.
年华老去的男人,娶了像丁巴鲁(timbaru)果一样娇嫩的少女为妻;出于对她的嫉妒与不信任,那是他败亡的开端。
Itthikaṇḍo niṭṭhito.
妇女篇终。
6. Rājakaṇḍo
6. 国王篇
112.
112.
Ekayāmaṃ saye rājā,Dviyāmaññeva paṇḍito;
Gharāvāso tiyāmaṃva,Catuyāmaṃ tu yācako.
君王一更眠,智者二更眠;家主三更眠,乞者四更眠。
113.
113.
Dhanavā sutavā rājā,Nadī vejjo cimepañca;
Yattha [Pg.25] dese na vijjanti,Na tattha divasaṃ vase.
富者、博学者、国王、河流、医师此五者,若某地无此等,不应居留一日。
114.
114.
Yasmiṃ padese na māno,Na pemaṃ naca bandhavā;
Naca vijjāgamo koci,Na tattha divasaṃ vase.
若某地无尊敬、无爱、无亲友,亦无任何学问可得,不应居留一日。
115.
115.
Aputtakaṃ gharaṃ suññaṃ,Raṭṭhaṃ suññaṃ arājakaṃ;
A sippassa mukhaṃ suññaṃ,Sabba suññaṃ daliddakā.
无子之家空,无王之国空;无技艺之口空,贫者一切皆空。
116.
116.
Dhanamiccheyya vāṇijjo,Vijjamicche bhajesutaṃ;
Puttamicche taruṇitthiṃ,Rājāmaccaṃ vasaṃ game.
商人欲求财富,求知者当亲近博学之人;求子者当娶年轻女子,为王臣者当顺从君主。
117.
117.
Naṭṭhoyati asantuṭṭho,Santuṭṭho ca mahīpati;
Lajjā ca gaṇikā naṭṭhā,Nillajjā kuladhītikā.
不满足者会毁灭,知足者则成为大地之主;知耻的妓女会毁灭,无耻的良家女也会毁灭。
118.
118.
Pakkhīnaṃ balamākāso,Macchānamudakaṃ balaṃ;
Dubbalassa [Pg.26] balaṃ rājā,Kumārānaṃ rudaṃ balaṃ.
鸟之力是天空,鱼之力是水;弱者之力是国王,孩童之力是哭泣。
119.
119.
Khamā jāgariyuṭṭhānaṃ,Saṃvibhāgo dayikkhaṇā;
Nāyakassa guṇā ete,Icchitabbā sataṃ guṇā.
忍耐、警觉、精进、分享、慈悲,此等是领袖之德;善人当求此等德。
120.
120.
Sakiṃ vadanti rājāno,Sakiṃ samaṇabrāhmaṇā;
Sakiṃ sappurisā loke,Esa dhammo sanantano.
国王只说一次,沙门与婆罗门只说一次;世间善人只说一次,此是永恒之法。
121.
121.
Alaso gihī kāmabhogī na sādhu,Asaññato pabbajito na sādhu;
Rājā anisammakārī na sādhu,Paṇḍito kodhano taṃpi na sādhu.
懒惰、享乐之居家者不好;不自制之出家者不好;不经思虑而行之国王不好;易怒之智者亦不好。
122.
122.
Bahavo yattha nettāro,Sabbe paṇḍitamānino;
Sabbe mahattamicchanti,Tesaṃ kammaṃ vinassati.
若有许多领导者,皆自以为是智者;皆欲求尊大,彼等之事业将毁灭。
123.
123.
Āyaṃ khayaṃ sayaṃ jaññā,Rājā sayaṃ katākataṃ;
Niggahe [Pg.27] niggahetabbaṃ,Paggahe paggahārahaṃ.
国王当自知收入与支出,当自知所作与未作;应惩罚者当惩罚,应赞扬者当赞扬。
124.
124.
Piṭṭhitokkaṃ niseveyya,Kucchināva hutāsanaṃ;
Sāmikaṃ sabbabhāgena,Paralokaṃ amohavā.
应当背朝太阳,腹朝火堆;应当全身心地侍奉主人;应当无迷惑地对待来世。
125.
125.
Aggi āpo itthimūḷho,Sappo rāja-kulānica;
Apayantena gantabbā,Acceka-pāṇahārakā.
火、水、愚痴的女人、蛇以及王族——应当远离这些,因为它们会突然夺去生命。
126.
126.
Paduṭṭha-bhariya-saṃvāso,Paduṭṭha citta dāsako;
Sa-sappe ca ghare vāso,Maccu eva na saṃsayo.
与恶妻同住,与心怀恶意的仆人同住,与有蛇之家同住,无疑是死亡。
127.
127.
Mūḷha sisso padesena,Kunārī bharaṇena ca;
Asatā sampayogena,Paṇḍitoppavasīdati.
因教导愚痴的弟子、因供养坏女人、因与恶人交往,即使是智者也会沉沦。
128.
128.
Mātā puttakaraṃ pāpaṃ,Sissapāpaṃ gurukatā;
Rājā [Pg.28] raṭṭhakaraṃ pāpaṃ,Rājapāpaṃ purohito.
儿子所造之恶,归于母亲;弟子所造之恶,归于老师;国家所造之恶,归于国王;国王所造之恶,归于国师。
129.
129.
Akodhena jine kodhaṃ,Asādhuṃ sādhunā jine;
Jine macchariṃ dānena,Saccenālīkavādinaṃ;
以无嗔战胜嗔怒,以善战胜不善;以布施战胜悭吝,以真实战胜妄语者。
130.
130.
Adantaṃ damanaṃ dānaṃ,Dānaṃ sabbattha sādhakaṃ;
Dānena piya vācāya,Unnamanti namanti ca;
布施能调伏未调伏者,布施在一切处皆能成就;通过布施和爱语,能使高傲者谦卑,使谦卑者高尚。
131.
131.
Dānaṃ sinehabhesajjaṃ,Maccheraṃ dosanosadhaṃ;
Dānaṃ yasassī bhesajjaṃ,Maccheraṃ kapaṇosadhaṃ.
布施是爱之药,悭吝是恨之药;布施是名声之药,悭吝是贫穷之药。
132.
132.
Bahūnamappasārānaṃ,Sāmaggiyā jayaṃ jaye;
Tiṇehi vattate yottaṃ,Tena nāgopi bajjhate.
众多微弱者,以团结而获胜;草能拧成绳,以此亦能缚象。
133.
133.
Sahāyo asamatthopi,Tejasā kiṃkarissati;
Nivāte [Pg.29] jalito aggi,Sayame vūpasampati.
即使是有能力的人,若没有朋友相助,凭其威力又能做什么呢?就像在无风之处点燃的火,自己就会熄灭。
134.
134.
Na raññā samakaṃ bhuñje,Kāmabhogaṃ kudācanaṃ;
Ākappaṃ rasa bhuttiṃvā,Mālā gandha vilepanaṃ;
Vatthaṃ sabbaalaṅkāraṃ,Na raññā sadisaṃ kare.
不应与国王同食,绝不应共享欲乐;在举止、口味、饮食、花鬘、香、涂油、衣物及一切饰品上,皆不应与国王相似。
135.
135.
Na me rājā sakhā hoti,Na rājā hoti methuno;
Eso sāmiko mayhanti,Citte niṭṭhaṃ suthāpaye.
国王非我友,国王非我伴侣;此是我的主人,当在心中确立此念。
136.
136.
Nātidūre bhaje rañño,Nāccāsannopavātake;
Ujuke nātininne ca,Na bhaje uccamāsane.Chadose vajje sevako,Tiṭṭhe aggiṃva saṃyato.
不应离国王太远,不应太近或在上风处;不应在正前方或过低处,也不应坐于高座。侍者当避免此六种过失,如对火般保持克制。
137.
137.
Guṇī sabbaññu tulyopi,Nasobhati anissayo;
Anagghamopi [Pg.30] maṇiseṭṭho,Hemaṃ nissāya sobhati.
有德者即使等同于一切知者,若无所依凭亦不显耀;无价之宝珠,依附于黄金方显光彩。
Rājakaṇḍo niṭṭhito.
王篇终。
7. Pakiṇṇakakaṇḍo
7. 杂篇
138.
138.
Itthimisse kutosīlaṃ,Maṃsa bhakkhe kutodayā;
Surā pāne kutosaccaṃ,Mahālobhe kutohirī;
Mahātande kutosippaṃ,Mahā kodhe kutodhanaṃ.
与女人厮混何来戒行?食肉者何来慈悲?饮酒者何来真诚?大贪者何来惭愧?大懒者何来技艺?大怒者何来财富?
139.
139.
Surā yogo vikālo ca,Samajja caraṇālasaṃ;
Khiḍḍādhutto pāpamitto,Bhoganāsamukhā ime.
沉溺于酒、非时游荡、流连聚会、懒惰、赌博、结交恶友,这些是财富毁灭之门。
140.
140.
Divā nādikkhā vattabbaṃ,Ratto nāvacanena ca;
Sañcareyya bhayā bhīto,Vane vanacarī yathā.
白日不应显露,夜晚不应出声;当因恐惧而行动,如同林中之兽。
141.
141.
Jīvantāpi matāpañca,Byāsena parikittitā;
Dukkhito [Pg.31] byādhitomūḷho,Iṇavā nityasevako.
毗耶娑(Byāsa)宣说,有五种人虽生犹死:痛苦者、患病者、愚痴者、负债者及恒常为人仆役者。
142.
142.
Anāgataṃ bhayaṃ disvā,Dūrato parivajjaye;
Āgatañca bhayaṃ disvā,A bhīto hoti paṇḍito.
预见未来之危险,当远远避开;面对已至之危险,智者则无所畏惧。
143.
143.
Niddāluko pamattoca,Sukhatto rogavālaso;
Mahiccho kammārāmoca,Satte te satthavajjitā.
嗜睡者、放逸者、贪乐者、病人、懒惰者、大欲者及乐于俗务者,此七种人为导师所舍离。
144.
144.
Duggataṃ gaccha he lābha,Lābhī lābhena pūrati;
Thale pavassa pajjunna,Sindhu āpena pūrati;
Natthidaṃ kammappadhānakaṃ.
利益啊,请去往不幸者之处!然而,得利者为利所充满。雨神(Pajjunna)啊,请降雨于旱地!然而,大海为水所充满。此非业力所主导。
145.
145.
Na hi koci kate kicce,Kattāraṃ samupekkhate;
Tasmā sabbāni kiccāni,Sāva sesena kāraye.
事情一旦完成,便无人再理会其作者;因此,办理一切事务,都应留有余地。
146.
146.
Tūlaṃ sallahukaṃ loke,Tato cāpalla-jātiko;
Tato [Pg.32] vuḍḍha manovādo,Pamatto buddhasāsane.
世间棉花甚为轻,比它更轻浮躁人;比他更轻老者言,佛法之中放逸人。
147.
147.
Pāsāṇachattaṃ garukaṃ,Tato devānacikkhaṇaṃ;
Tato vuḍḍhānamovādo,Tato buddhassa sāsanaṃ.
石伞沉重,比其更重者是天神之教诫;比其更重者是长者之训诫;比其更重者是佛陀之教法。
148.
148.
Kāyassa dakkhiṇa hattho,Doso ettha kaniṭṭhako;
Kaṇṇa ghānāna-makkhīnaṃ,Vāmo tu pāda-pāsako.
身体的右手;于此,瞋恚为小。耳、鼻与眼;左足则为罗网。
149.
149.
Tambūlassa majjha patte,Kuvero rakkhatī sadā;
Mūlamhi rakkhati yakkho,Aggamhi kālakaṇṇikā;
Tāni bhuñjeyya chinditvā,Sirī evaṃ pavaḍḍhati.
槟榔叶之中部,俱毗罗(Kuvera)常守护;其根部由夜叉守护,其尖端则有黑耳女鬼(Kālakaṇṇikā)。切除这些部分后食用,如是则吉祥增长。
150.
150.
Sampuṇṇarakkho brahmāva,Accurakkho ca bissaṇo;
Tasmā hi te pūjayantu,Sadā mānenti taṃ naraṃ.
圆满守护似梵天,不朽守护是毗湿奴(Bissaṇo);是故众人当敬奉,恒常尊崇彼贤人。
151.
151.
Goṇā [Pg.33] hi sabbagihīnaṃ,Posakā bhogadāyakā;
Tasmā hi mātā pitūva,Mānaye sakkareyya ca.
牛实为所有居家者之滋养者与财富给予者;是故,应如父母般敬爱与尊重。
152.
152.
Yeca khādanti gomaṃsaṃ,Mātu maṃsaṃva khādare;
Matesu tesu gijjhānaṃ,Dade sote ca vāhaye.
凡食牛肉者,如食母亲肉;彼等命终后,秃鹫啄其耳,血流不止。
153.
153.
Gurusiddho sippārambho,Ravi sokrā ca majjhimo;
Na sippo buddhacandaro,Sorī aṅgāca maraṇaṃ.
周四开启技艺则成功,周日与周五则中等;周三与周一不宜学艺,周六与周二则致死。
154.
154.
Aṭṭhamiyaṃ guruṃ hanti,Sissaṃ hanti catuddasiṃ;
Sippaṃ hanti dasa sippaṃ,Mātāpitā ca puṇṇamiṃ.
初八日伤害老师,十四日伤害学生;初十日伤害技艺,月圆日伤害父母。
155.
155.
Nāḷikaṃ satta nabhuñje,Na lābuṃ navamaṃ tathā;
Dvādasa prinnaṃtriminaṃ,Bhuñje sippaṃ vinassati.
初七不应食椰子,初九亦不应食葫芦;十二日若食,则技艺将因此而毁坏。
156.
156.
Ekaṃ [Pg.34] caje kulaatthaṃ,Gāmassatthaṃ kuvaṃ caje;
Gāma caje janapadatthaṃ,Attatthaṃ pathaviṃ caje.
为家族当舍一人,为村庄当舍家族;为国家当舍村庄,为自我当舍大地。
157.
157.
Desaṃ ossajja gacchanti,Sīho sappuriso gajo;
Tattheva nidhanaṃ yanti,Kāko kāpuriso migo.
狮子、贤人、大象,舍弃故土而远行;乌鸦、卑劣者、鹿,则在原地死去。
158.
158.
Yamhi padese na māno,Na pemaṃ na ca bandhavā;
Na ca vijjāgāho koci,Na tattha vasanaṃ kare.
在某地若无尊敬,无情谊亦无亲友,又无任何知识可学,则不应居住于彼处。
159.
159.
Caratyekena pādena,Tiṭṭhatyekena paṇḍito;
A nisamma paraṃ ṭhānaṃ,Na pubbamālayaṃ jahe.
智者一足移动,一足站稳;未探明他处,不弃旧居。
160.
160.
Dhana dhañña payogesu,Tathā vijjāgamesu ca;
Dūtesu apacāresu,Cajjā lajjā tadā bhave.
在运用钱财谷物时,以及在求取知识时;在执行使命与处理不当行为时,皆应舍弃羞耻心。
161.
161.
Dvi [Pg.35] guṇo thīnamāhāro,Buddhicāpi catugguṇo;
Chagguṇo hoti vāyāmo,Kāmotvaṭṭha-guṇo bhave.
女人的食量是两倍,智慧是四倍,毅力是六倍,而爱欲则是八倍。
162.
162.
Pabbe pabbe kamenucchu,Visesarasavāggato;
Tathā sumettiko sādhu,Viparītova dujjano.
甘蔗节节渐甜,从顶端起其味愈佳;善友亦是贤善,恶人则与此相反。
163.
163.
Kassako vāṇijo macco,Samaṇo suta sīlavā;
Tesu vipula jātesu,Raṭṭhampi vipulaṃ siyā.
农夫、商人、世人,沙门、有学识者、有戒德者;若彼等繁盛,国家亦将繁荣。
164.
164.
Asajjhāya malā mantā,Anuṭṭhāna malā gharā;
Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ,Pamādo rakkhato malaṃ.
不研习是圣典之垢,不勤奋是家宅之垢;懈怠是容色之垢,放逸是守护者之垢。
165.
165.
Hīnānaṃ gacchate vittaṃ,Vīrānaṃ santakattanaṃ;
Vadanti ca hīnā janā,Pubba-kammappadhānakā.
财富流向卑劣者,勇者则以自身为财产;而卑劣之人说:“宿业是主要的。”
166.
166.
Na [Pg.36] vadanti cevaṃdhīrā,Vāyamiṃsu sabbakamme;
Na ce sijjhati taṃ kammaṃ,A-phalaṃ eva ko doso.
智者不作如是语,于一切业勤努力;若业不成而无果,于此又有何过咎?
167.
167.
Nīcaṃ kulaṃ nipaññaṃ vā,Nirūpaṃ nibalaṃ samaṃ;
Imaṃ kālaṃ chuttakālaṃ,Dhanameva visesakaṃ.
出身卑贱或无智慧,无形貌、无力量,皆是相同;在此饥馑之时,唯有财富是出众的。
Pakiṇṇakakaṇḍo niṭṭhito.
杂篇终。
Paṇḍito sujano kaṇḍo,Dujjano mitta-itthi ca;
Rājā pakiṇṇako cāti,Satta-kaṇḍa-vibhūsitaṃ.
智者篇、善人篇,恶人篇、朋友篇、女人篇;国王篇、杂篇,以此七篇所庄严。
Visuddhā cāra-therena,Visuddhārāma-vāsinā;
Sabba-kulānamatthāya,Visodhitaṃ pathakkhaye.
由居住于净园(Visuddhārāma)的净行长老(Visuddhācāra-thera),为一切家族之利益,校订于书末。