Dhātuvaṃso

舍利传承史

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者

1. Tathāgatassāgamanakathā

1. 如来降临论

Sambuddhamatulaṃ suddhaṃ dhammaṃ saṅghaṃ anuttaraṃ,Namassitvā pavakkhāmi dhātuvaṃsappakāsanaṃ;

Tikkhattumagamā nātho laṅkādīpaṃ manoramaṃ,Sattānaṃ hitamicchanto sāsanassa ciraṭṭhitiṃ.

礼敬无与伦比、清净的正自觉者，以及无上的法与僧。我将宣说《舍利史》的阐明。导师为利益众生及令教法久住，曾三度莅临悦意的楞伽岛。

Tattha tikkhattumagamā nātho’ti anamatagge saṃsāravaṭṭe parināmetvā appatisaraṇabhāvappattānaṃ lokiyalokuttarasukhanipphādanabhāvena nātho patisaraṇa bhūto bhagavā buddhadhammasaṅgharatanattayamaggaṃ ācikkhanto laṅkādīpaṃ tikkhattuṃ gato. Tattha paṭhamagamane tāva bodhimaṇḍaṃ āruyha puratthīmābhimukho nisīditvā sūriye anatthamiteyeva mārabalaṃ vidhametvā, paṭhamayāme pubbenivāsañāṇaṃ anussaritvā majjhimayāme cutupapātañāṇaṃ patvā pacchimayāmāvasāne paccayākāre ñāṇaṃ otāretvā dasabalacatuvesārajjādi guṇapatimaṇḍitaṃ sabbaññutañāṇaṃ paṭivijjhitvā bodhimaṇḍappadese anukkamena sattasattāhaṃ vītināmetvā aṭṭhame sattāhe ajapālanigrodhamūle nisinno dhammagambhirataṃ paccavekkhanena appossukkataṃ āpajjamāno dasasahassa brahmaparivārena sahampatimahābrahmunā āyācitadhammadesano hutvā buddhacakkhunā lokaṃ olokento pañcavaggiyānaṃ bhikkhunaṃ bahūpakārakaṃ anussaritvā uṭṭhāyāsanā kāsīnaṃ puraṃ gantvā aññākoṇaḍaññappamukhe aṭṭhārasa brahmakoṭiyo amataṃ pāyento dhammacakkaṃ pavattetvā pakkhassa pañcamiyaṃ pañcavaggiye sabbepi te arahante patiṭṭhāpetvā taṃ divasameva yasakulaputtassa rattibhāge sotāpattiphalaṃ datvā punadivase arahantaṃ datvā tassa sahāyake catupaññāsajane arahantaṃ pāpetvā evaṃ loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu vutthavasso pavāretvā, ‘caratha bhikkhave cārika’ nti bhikkhu disāsu pesetvā sayaṃ uruvelaṃ gacchanto antarāmagge kappāsikavanasaṇḍe bhaddavaggiye kumāre tiṃsajane vinetvā ehibhikkhubhāvena pabbājetvā uruvelaṃ gantvā aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassento uruvelakassapādayo sahassajaṭilaparivāre tebhātikajaṭile vinento tattheva vihāsi. Aparabhāge aṅgamagadharaṭṭhavāsino uruvelakassapassa mahāyaññaṃ upaṭṭhāpesuṃ. So pana icchācārābhibhūto cintesi? ‘‘Sacāyaṃ mahāsamaṇo imassa samāgamassa majjhe pāṭihāriyaṃ kareyya lābhasakkāro me parihāyissati’’ti. Tassevaṃ pavattaajjhāsayaṃ ñatvā pātova uttarakuruto bhikkhaṃ āharitvā anotatte āhāraṃ paribhuñjitvā sāyanha samaye phussapuṇṇamīuposathadivase laṅkādīpassatthāya laṅkādīpamupāgami.

此处，所谓“导师三度莅临”，是指世尊。祂在无始的生死轮回中，为无依无靠的众生作依怙，因能成就其世间与出世间的安乐，而成其皈依处。世尊开示佛、法、僧三宝之道，曾三度前往楞伽岛。其中，首次莅临时，祂登上菩提道场，面向东方而坐，于日未落时即摧伏魔军，于初夜忆念宿命智，于中夜证得天眼智，于后夜之末通达缘起之智，彻证了具足十力、四无畏等功德庄严的一切知智。祂在菩提道场附近次第度过七个七日，于第八个七日，坐在阿迦巴喇榕树下，思惟法义深奥而倾向于不说法。时有娑婆主大梵天王(Sahampati Mahābrahmā)与其万千梵天眷属前来劝请说法。于是世尊以佛眼观察世间，忆念五比丘曾多所饶益，便从座起，前往迦尸城，为以阿若憍陈如(Aññākoṇḍañña)为首的众生及十八俱胝梵天众饮以甘露，转动法轮。于黑分第五日，令五比丘皆证阿罗汉果。同日夜间，授予耶舍(Yasa)良家子预流果，次日令其证得阿罗汉果，又使其五十四位友人证得阿罗汉果。如是，世间有了六十一位阿罗汉。世尊雨安居毕，行自恣后，派遣诸比丘“去游方”，自己则前往优楼频螺。途中于迦波尸林(Kappāsikavana)度化跋陀伐耆(Bhaddavaggiya)的三十位青年，以“善来比丘”之语令其出家。抵达优楼频螺后，示现两千五百种神通，度化优楼频螺迦叶(Uruvelakassapa)三兄弟及其一千名结发苦行者眷属，并住于彼处。后来，鸯伽(Aṅga)和摩揭陀国人要为优楼频螺迦叶举办大祭祀。他被私欲所征服，心想：“倘若此大沙门于此集会中示现神通，我的利养恭敬将会减少。”世尊了知其心意，于清晨从北俱卢洲乞食，在阿耨达池用食后，于普沙月圆布萨日傍晚，为了楞伽岛的利益，来到了楞伽岛。

Tassa pana dīpassa mahāgaṅgāya dakkhiṇapasse āyāmato tiyojane puthulato ekayojanappamāṇe mahānāgavanuyyāne yakkhasamāgamassa majjhe tassa upari mahiyaṅgaṇathūpassa patiṭṭhānaṭṭhāne ākāseyeva ṭhīto vuṭṭhivātandhakāraṃ dassetvā tesaṃ bhayaṃ uppādesi. Te bhayena upaddutā ‘‘kassa nu kho imaṃ kamma’’nti ito cito olokento addasaṃsu bhagavantaṃ ākāse nisinnaṃ. Disvāna bhagavantaṃ abhayaṃ yāviṃsu. Tesaṃ bhagavā āha?

在楞伽岛上，摩诃恒河南岸，有一座长三由旬、宽一由旬的大那伽林(Mahānāgavana)，是夜叉集会之处，也是后来摩希央伽那塔的所在地。世尊立于其上方的空中，示现暴雨、狂风与黑暗，令他们心生恐惧。那些夜叉为恐惧所困，四处张望，心想：“这究竟是谁所为？”便看见了坐在空中的世尊。见到世尊后，他们向祂请求无畏。世尊对他们说：

‘‘Sace tumhe abhayaṃ icchatha mayhaṃ nisajjaṭṭhānassa okāsaṃ dethā’’ti. Sabbepi te tassa nisajjaṭṭhānaṃ adaṃsu. Bhagavā nisajjāya okāsaṃ gahetvā tesaṃ bhayaṃ vinodetvā tehi dinne bhumibhāge cammakhaṇḍaṃ pattharitvā nisīdi. Nisinnova pana bhagavā cammakhaṇḍaṃ pasāresi. Te yakkhā bhītatasitā aññattha gantuṃ asahamānā samantato sāgaratīre rāsibhūtā ahesuṃ. Satthā giridīpaṃ iddhānubhāvena āharitvā dassesi. Tesu tattha patiṭṭhitesu puna yathāṭṭhāneva ṭhapetvā pattharitacammakhaṇḍampi saṃkhipi. Tasmiṃ khaṇe tato tato devā sannipatiṃsu. Tesaṃ samāgame dhammaṃ desesi. Anekesaṃ pāṇakoṭīnaṃ dhammābhisamayo ahosi. Saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhitā asaṅkheyyā ahesuṃ. Sumanakūṭe pana mahāsumanadevo sotāpattiphalaṃ patvā attano pūjanīyaṃ bhagavantaṃ yāci. Bhagavā tena yācito sīsaṃ pāṇinā parāmasitvā kesadhātuṃgahetvā tassa adāsi. Datvā ca pana laṅkādīpaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā parittaṃ katvā ārakkhaṃ saṃvidhāya puna uruvelameva āgato. So pana kesadhātuyo suvaṇṇacaṅgoṭakenādāya satthu nisinnaṭṭhāne nānāratanehi vicittaṃ thūpaṃ patiṭṭhāpetvā upari indanīlamaṇithūpikāhi pidahitvā gandhamālādīhi pūjento vihāsi. Parinibbute pana bhagavati sāriputtassa antevāsiko sarabhū nāma thero khīṇāsavo citakato iddhiyā tathāgatassa gīvaṭṭhiṃ ādāya tasmiṃ indanīlamaṇithūpe patiṭṭhāpetvā meghavaṇṇapāsāṇehi dvādasahatthaṃ thūpaṃ kārāpetvā gato. Tato devānampiyatissarañño bhātā cūḷābhayo nāma kumāro tamabbhutaṃ cetiyaṃ disvā abhippasanno taṃ paṭicchādento tiṃsahatthaṃ cetiyaṃ patiṭṭhāpesi. Puna duṭṭhagāmaṇī abhayamahārājā taṃ paṭicchādetvā asītihatthaṃ kañcukacetiyaṃ kārāpesi. Mahiyaṅgaṇa thūpassa patiṭṭhānādhikāro evaṃ vitthārato veditabbo?

“倘若你们欲求无畏，就给我一个坐处。”他们所有夜叉(yakkha)都给了他坐处。世尊得到坐处后，消除了他们的恐惧，在他们所给的地上铺开一块皮革坐下。刚一坐下，世尊就展开了那块皮革。那些夜叉惊恐万分，无法去往他处，便聚集在四周的海边。导师以神通力取来山岛示现给他们。在他们安住于彼处后，又将山岛置回原处，并收起了展开的皮革。那时，诸天从各方集会而来。世尊在他们的集会中说法。无数俱胝的众生证悟了法。安住于皈依与戒律的众生，数量无计。在苏摩那山(Sumanakūṭa)，大须摩那天子(Mahāsumanadeva)证得了预流果，向世尊求取供养物。世尊应其所求，以手抚顶，取下发舍利赐予他。赐予后，世尊右绕楞伽岛(Laṅkādīpa)三匝，作护卫，安排守护，然后返回优楼频螺(Uruvelā)。那位天子以金匣盛着发舍利，在导师曾坐之处，用各种珍宝建造了一座庄严的佛塔，其上以蓝宝石(indanīlamaṇi)为尖顶，并以香、花等供养。世尊般涅槃后，舍利弗(Sāriputta)的弟子，一位名叫萨拉布(Sarabhū)的漏尽长老，以神通力从火化堆中取来如来(Tathāgata)的颈骨舍利，安置于那座蓝宝石塔中，并用云色石建造了一座十二肘高的佛塔后离去。之后，天爱帝须(Devānampiyatissa)王的弟弟，一位名叫小无畏(Cūḷābhaya)的王子，见到此奇妙的塔，心生净信，为之加盖，建了一座三十肘高的佛塔。后来，杜吒伽摩尼·无畏(Duṭṭhagāmaṇī Abhaya)大王又为之加盖，建造了一座八十肘高的外罩佛塔。摩希央伽那塔(Mahiyaṅgaṇa Thūpa)的建立缘起，当如是广知。

Bodhiṃ patvāna sambuddho bodhimūle narāsabho

正自觉者、人中之雄，于菩提树下证得菩提。

Nisīditvāna sattāhaṃ pāṭihīraṃ tato akā.

于彼处安坐七日，并示现神变。

Tato pubbuttare ṭhatvā pallaṅkā īsake jino

然后，胜者从宝座稍往东北而立，

Animisena nettena sattāhaṃ taṃ udikkhayi.

以不瞬之目凝视（菩提树）七日。

Caṅkamitvāna sattāhaṃ cakkhame ratanāmaye

于珍宝经行处经行七日，

Vicinitvā jino dhammaṃ varaṃ so ratanāghare.

胜者于宝屋中思择胜法。

Ajapālamhi sattāhaṃ anubhosi samādhijaṃ

于阿迦波罗榕树(Ajapāla)下七日，感受定生之乐，

Ramme ca mucalindasmiṃ vimuttisukhamuttamaṃ.

并于悦意的目支邻陀树(Mucalinda)下，感受无上解脱之乐。

Rājāyatanamūlamhi sattarattindivaṃ vasī

于罗阇耶恒那树(Rājāyatana)下，安住七日七夜。

Dantaponodakaṃ sakko adāsi satthuno tadā.

那时，帝释供养导师齿木与用水。

Catuhi lokapālehi silāpattaṃ samāhaṭaṃ catukkamekakaṃ katvā adhiṭṭhānena nāyako.

四护世天所献石钵，导师以决意力合四为一。

Vāṇijehi tadā dinnaṃ manthañca madhupiṇḍikaṃ

彼时，由商人所供养的炒面与蜜丸，

Tahiṃ pana gahetvāna bhattakiccaṃ akā jino.

胜者受此供养，完成了食事。

Gaṇhiṃsu saraṇaṃ tassa tapussabhallikā ubho

提普萨(Tapussa)与跋梨迦(Bhallika)二人，皆皈依于他。

Saraṇaṃ agamuṃ te taṃ satthu dinnasiroruhā.

他们皈依了导师，并领受了导师所赐的头发。

Gantvāna te sakaṃ raṭṭhaṃ thūpaṃ katvā manoramaṃ

他们回到自己的国家后，建造了一座悦意的佛塔。

Namassiṃsu ca pūjesuṃ dvebhātikopāsakā.

此二位兄弟优婆塞顶礼并供养。

Iti so sattasattāhaṃ vītināmesi nāyako?

如是，导师度过了七个七日。

Brahmunā yācito satthā dhammacakkaṃ pavattituṃ.

导师应梵天之请，为转法轮。

Tato bārāṇasiṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattayi

其后前往波罗奈(Bārāṇasī)，转动了法轮。

Koṇḍañño desite dhamme sotāpattiphalaṃ labhi.

法说毕，憍陈如(Koṇḍañña)证得预流果。

Brahmāno’ṭṭhārasakoṭī devatā ca asaṅkhiyā

十八俱胝梵天及无数天神，

Sotāpattiphalaṃ pattā dhammacakke pavattite.

于法轮转动时，证得预流果。

Patto pāṭipade vappo bhaddiyo dutiye phalaṃ,Tatiye ca mahānāmo assajī ca catutthīyaṃ.

于初一日跋波(Vappa)证果，第二日跋提(Bhaddiya)，第三日摩诃男(Mahānāma)，第四日阿说示(Assaji)。

Te sabbe sannipātetvā pañca’me pañcavaggiye,Anattasuttaṃ desetvā bodhiyagga phalena te.

集合此五位五比丘，为说《无我相经》(Anattalakkhaṇa Sutta)，彼等遂证无上菩提之果。

Bodhiṃ pāpetvā pañcāhe yasattherādike jane,Tato maggantare tiṃsakumāre bhaddavaggiye.

于五日内令耶舍长老(Yasa Thera)等人证得菩提，其后于途中度化跋陀团(Bhaddavaggiyā)的三十位青年。

Uruvelaṃ tato gantvā uruvelāya saññitaṃ,Uruvelenanuññāto uruvelanāgaṃ dami.

其后前往优楼频螺(Uruvelā)，经优楼频螺允许，调伏了优楼频螺的龙。

Taṃ taṃ damī jino nāgaṃ damanena urādigaṃ,Tathāgataṃ nimantiṃsu disvā te pāṭihāriyaṃ.

他们见到胜者调伏那龙的神通后，便邀请如来。

Idheva vanasaṇḍasmiṃ vihāretvā mahāmunī,Upaṭṭhāhāmase sabbe niccabhattena taṃ mayaṃ.

“大牟尼，请住于此林中，我等将以常食供养您。”

Uruvelakassapassa mahāyaññe upaṭṭhite,Tassa’ttano nāgamane icchācāraṃ vijāniya.

优楼频螺迦叶的大祭祀已至，（世尊）了知其不欲自己前来的意愿。

Uttarakuruto bhikkhaṃ haritvā dipaduttamo,Anotattadahe bhutvā sāyanha samaye sayaṃ.

两足中尊从北俱卢洲取来食物，于阿耨达池畔用食，于傍晚时分，

Bodhito navame māse phussapuṇṇamiyaṃ jino,Laṅkādīpaṃ visodhetuṃ laṅkādīpamupāgami.

证觉后第九月，普沙月圆之日，胜者为净化楞伽岛（Laṅkādīpa）而莅临。

Yakkhe damitvā sambuddho dhātuṃ datvāna nāyako,Gantvāna uruvelaṃ so vasī tattha vane jino.

正觉者调伏夜叉，导师施舍利已，遂往优楼频螺，胜者住于林中。

Paṭhamagamanakathā samattā.

初次降临记终。

Dutiyagamane pana bodhito pañcame vasse jetavanamahāvihāre vasanto cūḷodara’mahodarānaṃ mātulabhāgineyyānaṃ nāgānaṃ maṇipallaṅkaṃ nissāya saṅgāmaṃ paccupaṭṭhitaṃ disvā sayaṃ pattacīvaramādāya cittamāsassa kāḷapakkhe uposathadivase nāgadīpaṃ gantvā tesaṃ saṅgāmamajjhe ākāse nisinno andhakāraṃ akāsi. Te andhakārābhibhūte samassāsetvā ālokaṃ dassetvā attano saraṇabhūtānaṃ tesaṃ sāmaggikaraṇatthaṃ phalabharitarukkhaṃ cālento viya dhammaṃ desesi. Te ubhopi dhamme pasīditvā tampi pallaṅkaṃ tathāgatassa adaṃsu. Bhagavā pallaṅke nisinno dibbannapānehi santappito bhattānumodanaṃ katvā asītikoṭiyo nāge saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpesi. Tasmiṃ samāgame mahodarassa mātulo maṇiakkhiko nāma nāgarājā bhagavantaṃ puna kalyāṇidesamāgamanatthaṃ. Ayāci. Bhagavā pana tuṇhībhāvena adhivāsetvā ‘‘jetavanameva gato.

第二次到访时，是在觉悟后的第五年，世尊住在祇陀林大精舍。他看见身为舅甥的小腹龙（Cūḷodara）与大腹龙（Mahodara）二位龙王，正为了一个珠宝座而准备开战，便亲自拿着衣钵，在质多月（Cittamāsa）黑分月的布萨日前往龙岛，在他们两军之间的空中盘坐并造出黑暗。当二龙被黑暗所笼罩时，世尊安慰他们并放出光明，为了使他们和合，他为他们说法，犹如摇动一棵结满果实的树。二位龙王都对法感到欢喜，便将那宝座献给如来。世尊坐在宝座上，享用天上的饮食，饭后随喜，并让八亿龙众安住于皈依与戒律中。在那次集会中，大腹龙的舅父，名为摩尼眼（Maṇiakkhika）的龙王，祈请世尊再次莅临此善妙之地。世尊以默然表示应允，之后便返回了祇陀林。

Evañhi so nāgadīpaṃ upeto,Mārābhibhu sabbavidu sumedho;

Dametva nāge karuṇāyupeto,Gantvā vasī jetavane munindo.

如是导师至龙岛，胜魔遍知具善慧；慈悲调伏诸龙众，牟尼王住祇陀林。

Dutiyagamanakathā samattā.

第二次降临记终。

Tatiyagamane pana bodhito aṭṭhame vasse jetavanamahāvihāre viharanto bhagavā? ‘‘Mama parinibbānato pacchā tambapaṇṇidīpe sāsanaṃ patiṭṭhahissati, so dīpo bahu bhikkhubhikkhunīupāsakopāsikādi ariyagaṇasevito kāsāvapajjoto bhavissati, mayhaṃ catunnaṃ dāṭhādhātunaṃ antare ekā dāṭhā ca dakkhiṇaakkhadhātu ca nalāṭadhātu ca rāmagāmavāsīhi laddho ekakoṭṭhāso ca aññe bahusarīradhātu ca kesadhātuyo ca tattheva patiṭṭhahissanti anekāni saṅghārāmasahassāni ca. Buddhadhammasaṅgharatane patiṭṭhitasaddho mahājano bhavissati. Tasmā laṅkādīpaṃ gantvā tattha samāpattiṃ samāpajjitvā āgantuṃ vaṭṭatī ‘‘ti cintetvā ānandattheraṃ āmantesi? ‘‘Ānanda catupaṭisambhidappattānaṃ pañcasatamahākhīṇāsavānaṃ bhikkhūnaṃ paṭivedesi. Amhehi saddhiṃ gantabba ‘‘nti. Ānandatthero kapilavatthukoḷiya nagaravāsīnaṃ pañcasatamahākhīṇāsavānaṃ bhikkhūnaṃ paṭivedesi. Te paṭiveditā pañcasatakhīṇāsavā pattacīvaradhārā hutvā satthāraṃ vanditvā añjaliṃ paggayha namassamānā aṭṭhaṃsu. Satthuno pana salalāya nāma gandhakuṭiyā avidūre rattasetanīluppalakumudapadumapuṇḍarīkasatapattasahassapattajalajehi sogandhika nānāpupphehi sañcannā,subhasopānā, pasāditasamatittikakākapeyyasuramaṇīyasītalamadhurodakā suphullapupphaphaladhārita nānāvidhavicittasālasalalacampakāsokarukkhānāgarukkhādīhi susajjitabhūmipadesā accantaramaṇiyā pokkharaṇī atthi. Tattha adhivattho mahānubhāvo sumanonāma nāgarājā soḷasasahassamattāhi nāgamāṇavikāhi parivuto mahantaṃ sirisampattiṃ anubhavamāno tathāgatassa rūpasobhaggappattaṃ attabhāvaṃ oloketvā mahantaṃ sukhasomanassaṃ anubhavamāno attano mātaraṃ nandanāgamānavikaṃ garuṭṭhāne ṭhapetvā tassā veyyāvaccaṃ kurumāno tasmiṃyeva pokkharaṇiṃ ajjhāvasati. Satthā pana attano gamanaṃ saṃvidhānānantare sumanaṃ nāgarājānaṃ avidure ṭhitaṃ āmantetvā saparivāro āgacchā hīti āha. So sādhuti sampaṭicchitvā attano parivāre chakoṭimatte nāge gahetvā supuppītacampakarukkhaṃ tathāgatassa sūriyaraṃsinivāraṇatthaṃ chattaṃ katvā gaṇhi. Atha bhagavā ravirasmipatthaṭasuvaṇṇapabbato viya virocamāno attano pattacīvaramādāya ākāsaṃ abbhūggañchi. Satthāraṃ parivāretvā ṭhītā te pañcasatakhīṇāsavāpi sakaṃ sakaṃ pattacīvaramādāya ākāsaṃ uggantvā satthāraṃ parivārayiṃsu. Satthā pañcasatakhīṇāsavaparivuto visākhapuṇṇamuposathadivase kalyāṇiyaṃ gantvā mahārahe maṇḍapamajjhe paññattavara buddhāsane pañcasatakhīṇāsavaparivuto hutvā nisīdi.

第三次到访时，是在觉悟后的第八年，世尊住在祇陀林大精舍。他思惟道：“我般涅槃后，教法将在铜鍱岛（Tambapaṇṇidīpa）上建立。那岛屿将有众多比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷等圣众依止，并因袈裟而辉耀。我的四颗牙舍利中的一颗、右锁骨舍利、额骨舍利、罗摩村人所得的一份舍利，以及其他许多身体舍利和发舍利，都将安奉于彼处，还将有数千座僧伽蓝。广大民众将对佛、法、僧三宝建立信心。因此，我应当前往楞伽岛，于彼处入定后再返回。”思惟已，世尊对阿难尊者说：“阿难，去告知那五百位已证得四无碍解的漏尽大比丘，他们将与我等同行。”阿难尊者便去告知了住在迦毗罗卫与拘利耶（Koḷiya）城的五百位漏尽大比丘。那五百位漏尽者得到通知后，便持着衣钵，前来礼敬世尊，合掌致敬，站立一旁。在世尊名为萨拉拉（Salala）的香室不远处，有一座极其悦意的池塘，池中开满了各种芬芳的莲花，如红莲、白莲、青莲、睡莲等；池边阶梯庄严，池水清澈、平缓、悦意、清凉、甘甜；岸上遍植各种花果繁盛的奇树，如娑罗树、萨拉拉（Salala）树、瞻波树、无忧树、龙华树等，地景庄严。住在那里的，是具大威力的须摩那（Sumana）龙王，他为一万六千名龙女所围绕，享受着大福报。他见到如来色身的庄严后，生起极大的喜悦，便将自己的母亲难陀龙女安置于尊位上，亲自侍奉，并住在那池塘中。世尊安排好行程后，便召唤站在不远处的须摩那（Sumana）龙王说：“你与你的眷属一起来吧。”他应诺道：“善哉！”便带着他约六千万的龙族眷属，取了一棵盛开的瞻波树，为如来作伞以遮蔽阳光。其时，世尊犹如一座遍洒阳光的金山，光芒四射，他取了衣钵，升入空中。围绕着世尊的那五百位漏尽者，也各自取了衣钵，升入空中，围绕着世尊。世尊为五百漏尽者所围绕，于毘舍佉月满月布萨日，前往迦梨延尼（Kalyāṇī），在华丽殿堂中央所设之殊胜佛座上，为五百漏尽者围绕而坐。

Atha maṇiakkhiko nāma nāgarājā buddhapamukhaṃ bhikkhu saṅghaṃ anekehi dibbehi khajjabhojjehi santappetvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā tassa bhattānumodanaṃ katvā sumanakuṭe padalañchanaṃ dassetvā tasmiṃ pabbatapāde anekapādapākiṇṇabhūmippadese nisinno divāvihāraṃ katvā tato vuṭṭhāya dīghavāpicetiyaṭṭhāne samāpattiṃ samāpajji. Mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā satavāraṃ sahassavāraṃ saṅkampi. Tattha mahāsenaṃ nāma devaputtaṃ ārakkhatthāya nivattetvā tato vuṭṭhāya mahāthūpaṭṭhāne tatheva samāpattiṃ samāpajji. Mahāpathavi tatheva kampi. Tatrāpi visālarūpa devaputtaṃ ārakkhaṃ gaṇhanatthāya ṭhapetvā tato vuṭṭhāya thūpārāma cetiyaṭṭhāne tatheva nirodhasamāpattiṃ samāpajji. Mahāpathavī tatheva kampi. Tattha ca pathavipāla devaputtaṃ ārakkhatthāya. Nivattetvā tato vuṭṭhāya maricavaṭṭicetiyaṭṭhānaṃ gantvā pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ samāpattiṃ appayi. Pathavi tatheva kampi. Tasmiṃ ṭhāne indakadevaputtaṃ ārakkhaṃ gaṇhanatthāya ṭhapesi. Tato vuṭṭhāya kācaragāmacetiyaṭṭhāne tatheva samāpattiṃ samāpajji. Pathavi tatheva kampi. (Tasmiṃ ṭhāne mahāghosa devaputtaṃ ārakkhaṃ gaṇhanatthāya niyyādesi) etasmiṃ mahācetiyaṭṭhāne mahāghosaṃ nāma devaputtaṃ ārakkhaṃ gahaṇatthāya nivattetvā tato vuṭṭhāya tissamahāvihāracetiyaṭṭhāne tatheva samāpattiṃ samāpajji. Pathavi tatheva kampi. Tattha maṇimekhalaṃ nāma devadhītaraṃ ārakkhaṃ gāhāpetvā tato nāgamahāvihāracetiyaṭṭhāne tatheva samāpattiṃ samāpajji. Pathavi tatheva kampi. Tasmimpi mahindaṃ nāma devaputtaṃ ārakkhaṃ gahaṇatthāya ṭhapesi. Tato vuṭṭhāya mahāgaṅgāya dakkhiṇadisābhāge seru nāma dahassa ante varāha nāma soṇḍimatthake atimanoramaṃ udakabubbuḷakelāsakūṭapaṭibhāgaṃ cetiyaṃ patiṭṭhahissatī’ti pañcasatakhīṇāsavehi saddhiṃ nirodhasamāpattiṃ samāpajji. Bahalaghanamahāpathavi paribbhamitakumbhakāracakkaṃ viya pabhintamadamahā hatthināgassa kuñcanādakaraṇaṃ viya ucchukoṭṭana yanta-mukhasaddo viya (ca) satavāraṃ sahassavāraṃ nadamānā somanassappattā viya sakalalaṅkādīpaṃ unnādaṃ kurumānā saṃkampi. Tato vuṭṭhāya sumananāgarañño hatthesu ṭhita campakarukkhato pupphāni ādāya tattha pūjetvā punappunaṃ taṃ olokesi. So satthāraṃ vanditvā mayā bhante kiṃ kattabbanti pucchi. Imassa ṭhānassa ārakkhaṃ karohīti āha. So taṃ sutvā bhante tumhākaṃ gandhakuṭiṃ mama ārakkhaṃ karontassa rūpasobhaggappattaṃ asītyānubyañjanabyāmappabhādvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavicittaṃ dassanānuttariyabhūtaṃ passantassa manosilātale sīhanādaṃ nadanto taruṇasīho viya gajjanto pāvussakamahāmegho viya ākāsagaṅgaṃ otaranto viya ratanadāmaṃ ganthento viya ca aṭṭhaṅgasamannāgataṃ savanīyasaraṃ vissajjetvā bramhaghosaṃ nicchārento nānānayehi vicittakathaṃ kathayamānānaṃ savanānurittayabhūtaṃ saṃsāraṇṇavanimuggānaṃ tāraṇasamatthaṃ madhura dhammadesanaṃ suṇantassa, ñāṇiddhiyā koṭippatte sāriputtamoggallānādayo asītimahāsāvake passantassa, tattheva mayhaṃ vasanaṃ ruccati. Na sakkomi aññattha tumhehi vinā vasitunti āha. Bhagavā tassa kathaṃ sutvā nagarāja, imaṃ padesaṃ tayā ciraṃ vasitaṭṭhānaṃ. Kakusandhassa bhagavato dhātu imasmiṃyeva ṭhāne patiṭṭhitā, tvameva tasmiṃ kāle varaniddo nāma nāgarājā hutvā tassā dhātuyā ārakkhaṃ gahetvā gandhamālādīhi pūjaṃ karonto ciraṃ vihāsi. Puna koṇāgamanassa bhagavato dhātu imasmiṃyeva ṭhāne patiṭṭhitā tvameva tasmiṃ kāle jayaseno nāma devaputto hutvā tassā dhātuyā ārakkhaṃ gahetvā gandhamālādīhi pūjaṃ katvā tattheva ciraṃ vihāsi. Puna kassapassa bhagavato dhātu imasmiṃyeva ṭhāne patiṭṭhitā. Tvameva tasmiṃ kāle dīghasālo nāma nāgarājā hutvā tāya dhātuyā ārakkhaṃ gahetvā gandhamālādīhi pūjaṃ karonto vihāsi. Mayi pana parinibbute kākavaṇṇatissamahārājā mayhaṃ nalāṭadhātuṃ imasmiṃyeva ṭhāne patiṭṭhāpessati, tasmā tvaṃ imassa ṭhānassa ārakkhaṃ karohīti vatvā pañcasīlesu patiṭṭhāpetvā pañcasatakhīṇāsavehi saddhiṃ cetiyaṭṭhānaṃ padakkhiṇaṃ katvā tvaṃ appamatto hohīti vatvā ākāsaṃ uppatitvā jetavanameva gato.

尔时，名为摩尼眼（Maṇiakkhika）的龙王，以种种天界的硬食与软食款待以佛陀为首的比丘僧团后，坐于一旁。世尊为他作随喜开示，于苏摩那山顶（Sumanakuṭa）示现足印，其后于该山脚下草木繁茂之处坐下，作白昼安住。他从彼处起身，于迪迦瓦皮塔（Dīghavāpi Cetiya）之地入定。大地连同水界，震动百次、千次。他在彼处留下名为大军的天子守护，然后起身，于大塔之地同样入定。大地同样震动。他在彼处亦安置名为广相（Visālarūpa）的天子负责守护，然后起身，于塔园寺塔之地同样入灭尽定。大地同样震动。他在彼处留下地护（Pathavipāla）天子守护。他从彼处起身，前往胡椒园塔之地，与五百比丘一同入定。大地同样震动。他在该地安置因陀迦（Indaka）天子负责守护。他从彼处起身，于迦遮罗村（Kācaragāma）塔之地同样入定。大地同样震动。于此大塔之地，他留下名为大音（Mahāghosa）的天子负责守护，然后起身，于帝沙大寺（Tissamahāvihāra）塔之地同样入定。大地同样震动。他在彼处令名为摩尼璎珞（Maṇimekhala）的天女负责守护，然后于那伽大寺（Nāgamahāvihāra）塔之地同样入定。大地同样震动。他在彼处亦安置名为摩哂陀的天子负责守护。他从彼处起身，念：“于大恒河南岸，名为色鲁（Seru）之湖畔，名为瓦拉哈（Varāha）之沙洲顶上，将建一座形似水泡、宛如凯拉萨山峰的极庄严塔。”遂与五百漏尽者一同入灭尽定。广阔厚实的大地，如陶工旋转的轮盘，如发情巨象的怒吼，如榨蔗机的声响，鸣动百次、千次，仿佛充满喜悦，令整个楞伽岛回响震动。他从定中起身，从苏摩那（Sumanā）龙王手中接过瞻波树花，于彼处作供养，并频频回顾该地。龙王顶礼世尊后问道：“尊者，我当何为？”世尊说：“守护此地。”龙王听后说：“尊者，当您的香室由我守护时，我能得见您，您为三十二大士相与八十随形好所庄严，身放寻光，见者无上；我能得闻您，如幼狮于红宝石台上作狮子吼，如雨季乌云咆哮，如天界恒河流淌，如串起珠宝，您以具足八支、悦耳之音发出梵音，以种种善巧言辞宣说妙法，令听者欢喜，能为沉溺轮回海洋的众生作渡口；我能得见舍利弗、目犍连等智慧与神通达到顶点的八十大弟子。我乐于住于此处，若无您，我无法住于他处。”世尊听其言后说道：“龙王，此地乃你长久居住之处。拘留孙世尊的舍利即安放于此地，当时你为名为瓦拉尼达（Varanidda）的龙王，守护其舍利，以香、花等作供养，长久住于彼处。其后，拘那含牟尼世尊的舍利亦安放于此地，当时你为名为胜军的天子，守护其舍利，以香、花等作供养，长久住于彼处。再后，迦叶世尊的舍利亦安放于此地，当时你为名为迪迦萨拉（Dīghasāla）的龙王，守护其舍利，以香、花等作供养，住于彼处。待我般涅槃后，迦迦瓦纳帝沙（Kākavaṇṇatissa）大王会将我的额骨舍利安放于此地。是故，你当守护此地。”世尊使其安住于五戒，与五百漏尽者右绕塔地，说道：“你当不放逸。”然后腾空而起，前往祇陀林。

Tassa pana nāgarañño mātā indamānavikā nāma āgantvā tathāgataṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā, bhante mama putto sumano nāma nāgarājā kuhinti āha. Tava putto tambapaṇṇidīpe mahāvālukagaṅgāya dakkhiṇabhāge seru nāma dahassa samīpe varāha nāma soṇḍiyaṃ samādhi appitattā attano parivāre chakoṭimatte nāge gahetvā satthāraṃ vanditvā bhante ito paṭṭhāya tumhākaṃ dassanaṃ dullabhaṃ, khamatha meti accayaṃ desetvā mahatiṃ nāgasampattiṃ gahetvā puttassa sumananāgarājassa santikaṃ gantvā mahatiṃ issariyasampattiṃ anubhavanti tattheva ārakkhaṃ gahetvā ciraṃ vihāsi.

那时，那位龙王的母亲，名叫因陀罗摩纳维迦(Indamānavikā)，前来礼拜如来后，站立一旁说道：“尊者，我的儿子，龙王苏摩那(Sumana)，在哪里呢？”（世尊说：）“你的儿子在铜鍱洲(Tambapaṇṇidīpa)，大沙河(Mahāvālukagaṅgā)的南岸，色鲁湖(Seru)附近，一个名叫瓦拉哈(Varāha)的沙洲上，专注于禅定。” 他（苏摩那）曾带着约六千万龙族眷属前来礼拜导师，并忏悔道：“尊者，从今以后难以再见到您了，请原谅我。” 她（母亲）则带着巨大的龙族财富，去到儿子苏摩那龙王那里，享受着巨大的权势与财富，并在那里负责守护，长久地住了下来。

Mahāpañño mahāsaddho mahāvīro mahāisi,Mahābalena sampanno mahantaguṇabhusito;

Gantvāna tambapaṇṇiṃ so sattānuddayamānaso,Gantvā nāgavaraṃ dīpaṃ agā jetavanaṃ vidu.

大慧大信大雄大仙，具大威力，功德庄严；心怀慈悯一切众生，他因此去到铜鍱洲。再前往殊胜的龙岛，智者回归祇陀林。

Atisayamatisāro sāradānaṃ karonto,Atiadhiramaṇiyo sabbalokekanetto;

Atiguṇadharaṇīyo sabbasatte tamaggaṃ,Ativipuladayo tānetumāgā sudīpaṃ.

具卓越慧行上施，世间独眼极可喜；功德超胜，为一切众生之最上；以无比广大的慈悲，前来善岛度化众生。

Tatiyagamanakathā samattā.

第三行记终。

Iti ariyajanapasādanatthāya kate dhātuvaṃse tathāgatassa gamanaṃ nāma paṭhamo paricchedo.

为令圣者生净信而作的《舍利史》(Dhātuvaṃsa)中，名为“如来之行”的第一章至此结束。

Āgantvā tambapaṇṇiṃ so sattānuddayamānaso

他心怀对众生的悲悯，来到铜鍱洲。

Puna gantvā nāgadīpaṃ agā jetavanaṃ varaṃ

再访龙岛后，他去了殊胜的祇陀林。

Atisayamatisāro sāradāneka ratto

他具卓越智慧，乐于种种精要布施。

Atidhitiramaṇiyo sabbalokekanetto

他无比坚定而可喜，是全世界的独眼。

Atiguṇaramaṇīyaṃ sabbasantekamaggaṃ

其法功德超胜可喜，是通往一切寂静的唯一道路。

Ativipuladayattā laṅkamāgā sudīpaṃ

因其无比广大的慈悲，他来到楞伽(Laṅkā)这美好的岛屿。

Iti sīhaḷabhāsāya kate dhātuvaṃse dissate.

以上内容见于以僧伽罗语写成的《舍利史》。

2. Parinibbānakathā

2. 般涅槃记

Satthā pana tato pañcacattālīsavassāni tipiṭakapariyattidhammaṃ desetvā veneyyajane saṃsārato catuariyamaggaphalapaṭilābhavasena uddhāretvā nibbāne patiṭṭhāpetvā pacchime kāle vesālinagaraṃ upanissāya cāpālacetiyaṃ nissāya viharanto mārena parinibbānatthāya ārādhito sato sampajāno āyusaṅkhāre vissajjesi. Tassa vissaṭṭhabhāvaṃ ānandoyeva aññāsi. Añño kocipi jānanto nāma natthi. Tasmā bhikkhusaṅghampi jānāpessāmīti jetavanamahāvihāraṃ gantvā sabbaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhave tathāgatassa na cirasseva tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena parinibbānaṃ bhavissati, tumhe sattatiṃsabodhi pakkhiyadhammesu samaggā hutvā ekībhāvā hotha, tumhe vivādaṃ mā karotha. Appamādena tisso sikkhā sampādethāti vatvā puna divase vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātā paṭikkamitvā bhaṇḍagāmaṃ gato. Bhaṇḍagāmato hatthigāmaṃ hatthigāmato ambagāmaṃ ambagāmato jambugāmaṃ jambugāmato nigrodhagāmaṃ nigrodhagāmato bhoganagaraṃ bhoganagarato pāvānagaraṃ pāvānagarato kusinārānagaraṃ patto. Tattha yamakasālānamantare ṭhīto ānandattheraṃ āmantetvā untarasīsakaṃ katvā mañcakaṃ paññāpehi kilantosmi ānanda nipajjissāmi’ti āha. Taṃ sutvā ānandatthero uttarasīsakaṃ katvā mañcakaṃ paññāpetvā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ attharitvā pañcacattālīsavassāni asayitabuddhaseyyaṃ sayanto dakkhiṇapassena sato sampajāno anuṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā sīhaseyyaṃ kappesi.

导师在之后的四十五年间，宣说三藏教法，以四圣道果的证得，将应受教化的有情从轮回中救拔出来，安置于涅槃。晚年时，世尊住在毗舍离(Vesālī)城附近，依止于遮波罗塔庙(Cāpāla Cetiya)，当魔罗(Māra)为了般涅槃之事来劝请时，世尊正念正知地舍弃了寿命行。只有阿难知道他舍弃了寿命行，此外无人知晓。因此，他想：“我应当让比丘僧团也知道。”于是前往祇陀林(Jetavana)大精舍，召集所有比丘僧众，说道：“诸位比丘，如来不久将于三个月后般涅槃。你们应当在三十七菩提分法上和合一心，不要争论。当以不放逸来圆满三学。”说完之后，次日在毗舍离乞食，乞食归来后，前往班达村(Bhaṇḍagāma)。从班达村到象村(Hatthigāma)，从象村到庵婆村(Ambagāma)，从庵婆村到阎浮村(Jambugāma)，从阎浮村到尼拘律陀村(Nigrodhagāma)，从尼拘律陀村到婆伽城(Bhoganagara)，从婆伽城到波婆城(Pāvānagara)，从波婆城到达古西那罗(Kusinārā)城。在那里，他站在双娑罗树之间，呼唤阿难长老说：“阿难，为我准备头朝北的床座，我疲倦了，阿难，我要躺下。”听了这话，阿难长老便准备了头朝北的床座，铺上四叠的僧伽梨(saṅghāṭi)，世尊四十五年来未曾躺卧，如今以右胁而卧，正念正知，作意不起身想，行狮子卧。

Atītamaddhāna bhave caranto,Anantasatte karuṇāyupeto;

Katvāna puññāni anappakāni,Patto sivaṃ lokahitāya nātho.

往昔长时行世间，无边有情悲心牵；广积无量诸功德，导师为利益世间证寂灭。

Evaṃ hi so dasabalopi vihīnathāmo,Yamassa sālāna nipajji majjhe;

Katvāna saññañhi anuṭṭhahānaṃ,Sa iddhimā māramukhaṃ paviṭṭho.

如是十力尊体力衰，卧于双娑罗树之间；既已作意不起身，具神通者入死口。

Tasmiṃ khaṇe samakasālā supupphitā ahesuṃ. Na kevalaṃ yamakasālāyeva supupphītā, atha kho dasasahassī lokadhātu cakkavāḷesu sālarukkhāpi pupphitā. Na sālarukkhāyeva supupphitā, atha kho yaṃ kiñci pupphupagaphalūpaga rukkhajātaṃ sabbampi pupphañca phalañca gaṇhi. Jalesu jalapadumāni thalesu thalapadumāni khandhesu khandhapadumāni sākhāsu sākhāpadumāni latāsu latāpadumāni ākāse olambapadumāni piṭṭhipāsāṇe hinditvā satapattapadumāni supupphitāni ahesuṃ. Pathavito yāva brahmaloko tāva dasasahassi cakkavāḷā ekamālāguṇā viya ahesuṃ. Devā ākāsato dibbamandāravapāricchattakakoviḷārapupphāni ca candanacuṇṇāni ca samākiranti. Dibbaturiyasaṅgitiyo ca antalikkhe pavattanti. Anekāni acchariyasahassāni ahesuṃ. Evaṃ pūjāvisese pavattamāne paṭhamayāme subhaddaparibbājakaṃ vinetvā majjhimayāme dasasahassi lokadhātu devatānaṃ anusāsitvā pacchimayāmāvasāne paṭhamajjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya dutiyajjhānaṃ catutthajjhānaṃ samāpajji. Tato vuṭṭhāya ākāsānañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya nirodhasamāpattiṃ samāpajji. Tato vuṭṭhāya paṭhamajjhānaṃ dutiyajjhānaṃ tatiyajjhānaṃ catutthajjhānañca samāpajji. Tato vuṭṭhāya etthantarato anupādisesanibbānadhātuyā parinibbāyi.

在那一刻，双娑罗树开满了花。不仅是双娑罗树开满了花，而且一万世界体系中的所有娑罗树也都开花了。不只是娑罗树开满了花，所有能开花结果的树木，全都开花结果。水中生出水莲，陆地生出陆莲，树干上生出干莲，树枝上生出枝莲，藤蔓上生出蔓莲，空中垂下悬莲，岩石上亦破石生出百瓣莲花。从大地到梵天界，一万世界体系犹如一个花环。天人们从空中散落下天界的曼陀罗花、巴瑞恰达花、拘毗罗花和旃檀香粉，天乐也在空中奏响。出现了无数的奇迹。当此等特别供养进行时，世尊于初夜调伏了须跋陀罗（Subhadda）游行者；于中夜教诫了一万世界体系的诸天；于后夜之末，入初禅，从初禅出，次第入第二禅乃至第四禅。从彼出，次第入空无边处、识无边处、无所有处、非想非非想处。从彼出，入灭尽定。从彼出，次第入初禅、二禅、三禅、四禅。从第四禅出，即于其后，于无余依涅槃界而般涅槃。

Mahāmohatamaṃ hantvā sattānaṃ hadayassitaṃ,Ravīva jotamāno so lokassa anukampako;

Vassāni pañcatālīsaṃ katvā sattahitaṃ bahuṃ,Adhunā aggikkhandhova parinibbāyi so jino.

摧破众生心中大痴暗，彼慈愍者如日照世间；四十五年广行众生利，胜者今如火蕴而寂灭。

Evaṃ pana bhagavati parinibbute vissakammadevaputto tathāgatassa sarīrappamāṇaṃ varadoṇiṃ ratanehi māpetvā visuddhakappāsehi tathāgatassa sarīraṃ veṭhetvā ratanadoṇiyaṃ pakkhipitvā gandhatelehi pūretvā aparāya doṇiyā pidahitvā sabbagandhadārucitakaṃ katvā yebhuyyena devatāyo lohitacandanaghaṭikāyo ādāya citakāyaṃ pakkhipitvā aggiṃ gāhāpetuṃ nāsakkhiṃsu. Kasmā? Mahākassapattherassa anāgatattā. So āyasmā mahākassapatthero yebhuyyena bahunnaṃ devānaṃ piyo manāpo. Therassa hi dānaṃ datvā sagge nibbattānaṃ pamāṇo nāma natthi. Tasmā devatā tasmiṃ samāgame attano kulūpagattheraṃ adisvā amhākaṃ mahākassapatthero kuhinti olokento attano parivārehi pañcamattehi bhikkhusatehi saddhiṃ maggaṃ paṭipannoti ñatvā yāva thero imasmiṃ na sampatto citakaṃ tāva na pajjalatuti adhiṭṭhahiṃsu. Tasmiṃ kāle thero yebhuyyena terasadhutaṅgadharehi pañcamattehi bhikkhusatehi saddhiṃ āgantvā citakaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā pādapasse ṭhīto, bhante tumhākaṃ dassanatthāya ito kappasatasahassamatthake padumuttarasatthuno pādamule abhinīhārato paṭṭhāya avijahitvā āgato. Idāni me avasānadassananti pāde gahetvā vandituṃ adhiṭṭhāsi.

世尊般涅槃后，毗首羯磨（Vissakamma）天子按照如来的身量，用珍宝造了一只精美的宝棺，用洁净的棉布包裹如来的遗体，放入宝棺中，注入香油，再盖上另一只宝棺。他们用各种香木堆成火葬堆，大多数天神拿着红檀香木块投入柴堆，却无法点燃火焰。为何如此？因为大迦叶长老尚未到来。这位具寿大迦叶长老深受众多天神的喜爱，曾因供养这位长老而生于天界者，其数无量。因此天神们在此集会中，不见自己所亲近的长老，心想：“我们的大迦叶长老在哪里呢？”他们四处观望，得知长老正与大约五百位比丘同行在路上，于是下定决心：“只要长老还未到达，火葬堆便不会燃烧。”那时，长老与大约五百位奉行十三头陀行的比丘一同前来，右绕火葬堆三匝，站在佛足之侧，心想：“世尊！为了瞻仰您，我从十万劫前于莲华上（Padumuttara）如来足下发愿以来，未曾舍离。如今是我最后一次瞻仰了。”于是他决意捧起佛足顶礼。

Mahākassapathero so bhikkhusaṅghapurakkhato;

Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā paggahetvāna añjaliṃ.

大迦叶长老，为僧团围绕；偏袒于一肩，举手作合掌。

Padakkhiṇañca tikkhattuṃ katvā ṭhatvā padantike;

Patiṭṭhahantu sīse me jinapādeti’dhiṭṭhahi.

右绕三匝后，立于佛足旁；心中发是愿：“胜者足置我顶上！”

Sahādhiṭṭhānaṃ citakā dussāni ca vibhindiya;

Nikkhamiṃsu tadā pādā ghanamuttova candimā.

随彼誓愿起，棺椁衣布裂；彼时佛双足，出如月离云。

Uho hatthehi paggayha ṭhapetvā attano sire;

Vanditvā satthuno pāde khamāpetvā visajjayī.

双手捧佛足，置于己顶上；礼敬导师足，忏悔后放还。

Puṇṇacando yathā abbhaṃ citakaṃ pāvisi tadā;

Idaṃ accherakaṃ disvā ravaṃ ravi mahājano.

如圆月入云，双足还棺内；见此稀有事，大众皆惊叹。

Uṭṭhahitvāna pācīnā vando atthaṅgato yathā;

Pāde antaradhāyante arodiṃsu mahājanā.

如月东升而西沉，当佛足隐没时，大众皆为悲泣。

Tadā mallarājāno bhagavato sarīrakiccaṃ karissāmāti vatvā nānāvatthābharaṇāni nivāsetvā parivārayiṃsu. Tato rājāno manussā ca aggiṃ dātuṃ ārahiṃsu. Tadā sakko? Mayi pana parinibbute sakko devarājā maṇijotirasaṃ pasāretvā nikkhantaagginā mama sarīrakiccaṃ karissati. Maṇiaggino avasāne manussā aggiṃ karissantiti. Evaṃ buddhavacanaṃ paribhāvetvā nikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā bhagavato sarīrakiccaṃ katvā samantato uṭṭhahatuti adhiṭṭhahi.

那时，末罗诸王（Mallarājāno）说：“我们要为世尊处理遗体事宜。”说完，便穿上各种衣服和饰品，围绕着遗体。之后，诸王与众人开始点火。这时，帝释天（Sakka）忆念佛语：“我般涅槃后，天帝释将放出宝珠之光，以无焰之火为我处理遗体。宝珠之火熄灭后，人们才能点火。”如此忆念佛语后，他右绕一匝，为世尊行遗体事宜，然后下定决心：“让火焰从四面八方升起！”

Tasmiṃ khaṇe sayameva citakaṃ aggi gaṇhi. Sarīraṃ pana bhagavato jhāyāmānaṃ chavicammamaṃsanahāruaṭṭhiaṭṭhimiñjaṃ asesetvā sumanamakuḷamuttārāsisadisameva dhātuyo avasesā ahesuṃ.

就在那一刻，火葬堆自行燃起火焰。世尊的遗体在燃烧时，皮、肉、筋、骨与骨髓，一切焚烧殆尽，只剩下如茉莉花蕾或珍珠堆般的舍利。

Parinibbutakālepi sakalaṃ kalunaṃ ahu;

Paridevo mahā āsi mahī udriyanaṃ yathā.

佛陀般涅槃时，普世皆悲恸；哀号声甚大，犹如大地开裂。

Devatāyānubhāvena satthuno citako sayaṃ;

Tato ekappahārena pajjalittha samantato.

天神威力故，导师的火葬堆自行燃起；一时顿燃起，火焰遍四方。

Yañca abbhantaraṃ dussaṃ yaṃ dussaṃ sabbabāhiraṃDusse dveva na jhāyiṃsu tesaṃ dussānamantare;

所谓内衣，以及最外衣，此二衣未焚；于此二衣间，

Yathā niruddhatelassa na masī na ca chārikā;

Evamassa na dissati buddhagattassa jhāyato.

如油尽灯灭，无烟亦无灰；佛身燃烧时，不见有任何余物。

Sumanamakuḷasabhāvā ca dhotamuttābhameva ca;

Suvaṇṇavaṇṇasaṃkāsā avasissaṃsu dhātuyo.

舍利如茉莉花蕾，亦如洗净之珍珠，亦如黄金之颜色，如是舍利今尚留。

Dāṭhā catasso uṇhīsaṃ akkhakā dve ca sattimā;

Na vikiṇṇā tato sesā vippakiṇṇāva dhātuyo.

四颗牙舍利、顶髻与两根锁骨，此七者未分散，其余舍利皆散落。

Ahosi tanukā dhātu sāsapabījamattikā;

Dhātuyo majjhimā majjhebhinnataṇḍulamattikā.

小舍利如芥子般，中舍利如碎米般。

Dhātuyo mahati majjhe bhinnamuggappamāṇikā;

Dhātuvaṇṇā tayo āsuṃ buddhādhiṭṭhānatejasā.

大舍利如破豆般，由佛陀决意之力，舍利显现三色。

Sāriputtassa therassa sisso sarabhunāmako;

Ādāya jinagīvaṭṭhiṃ citakātova dhātu so.

舍利弗尊者的弟子，名为萨拉布，他从火葬堆中取走了胜者的颈骨舍利。

Saddhiṃ sissasahassena cetiye mahiyaṅgaṇe;

Ṭhapetvā cetiyaṃ katvā kusināramagā muni.

这位牟尼与一千名弟子，在摩喜央伽那(Mahiyangana)的支提耶处，将舍利安奉并建造了一座支提耶后，便前往古西那罗。

Chaḷabhiñño vasippatto khemo kāruṇiko muni;

Sahasā citakātova vāmadāṭhaṃ samaggahī.

具六神通、得自在、安稳、慈悲的牟尼，迅速地从火葬堆上取走了左犬齿舍利。

Ākāsato patitvāpi nikkhamitvāpi sālato;

Samantatombumuggantvā nibbāpesuṃ jalānalaṃ.

水流从天而降，又从娑罗树中涌出，从四面八方喷涌，熄灭了那烈火。

Mallarājagaṇā sabbe sabbagandhodakena taṃ;

Citakaṃ lokanāthassa nibbāpesuṃ mahesino.

所有的末罗王族，用种种香水，熄灭了那位世间怙主、大圣者的火葬堆。

Evaṃ pana sabbaloke karuṇādhiko sammāsambuddho vesākhapuṇṇamuposathe aṅgāradivase parinibbuto. Devamanussānaṃ saṅgahakaraṇatthāya yamakasālānamantare citakaṃ sattarattindivaṃ vasī. Tato vīsaṃ hatthasatikassa upari sattarattindivaṃ vasi. Yāva aggiparinibbāpanaṃ sattarattindivaṃ hoti.

如是，于此世间，大悲的圆满正自觉者，在卫塞月圆布萨日，即周二(Aṅgāradivasa)，般涅槃了。为摄益天人，其遗体在双娑罗树(Yamakasālā)间停放了七天七夜。之后，又在一百二十肘高的火葬堆上停留了七天七夜。熄灭火焰也用了七天七夜。

Tato sattadivasāni kusinārāyaṃ mallarājaputtesu gandhodakena citakaṃ nibbāpayamānesu sālarukkhato udakadhārā nikkhamitvā citakaṃ nibbāpayiṃsu. Tato dasabalassa dhātuyo suvaṇṇacaṅgoṭake pakkhipitvā attano nagare santhāgāre ṭhapetvā sattipañjaraṃ katvā dhanupākārehi parikkhipāpetvā sattāhaṃ naccagītavāditagandhamālādīhi mallarājaputtā sakkāraṃ kariṃsu.

其后七日，当古西那罗的末罗王子们正以香水浇灌火葬堆时，从娑罗树中也涌出水流，熄灭了火葬堆。之后，他们将十力者(Dasabala)的舍利放入金匣，安置于城中的议事堂(Santhāgāra)，造了长矛为笼，弓箭为墙，将其环绕，末罗王子们以舞蹈、歌唱、音乐、香、花环等供养了七天。

Tato te mallarājāno rammaṃ devasabhopamaṃ;

Sabbathā maṇḍuyitvāna santhāgāraṃ tato pana.

其后，末罗诸王将那美如天庭的议事堂周遍庄严。

Maggaṃ alaṅkaritvāna yāva makuṭacetiyā;

Hatthīkkhandhe ṭhapetvāna hemadoṇiṃ sadhātukaṃ.

他们装饰道路，直抵马库塔支提耶(Makuṭa Cetiya)，并将装有舍利的金瓮置于大象背上。

Gandhādīhipi pūjetvā kīḷantā sādhukīḷitaṃ;

Pavesetvāna nagaraṃ santhāgāre manorame.

他们以香等物作供养，举行了盛大的庆典，进入城中，来到那悦意的议事堂。

Dasabhūmasmiṃ pallaṅke ṭhapetvā jinadhātuyo;

Ussayuṃ te tadā chatte santhāgārasamantato.

他们将胜者的舍利安放在十层宝座上，当时，他们在议事堂四周竖起了伞盖。

Hatthīhi parikkhipāpesuṃ tato asse tato rathe,Añño’ññaṃ parivāretvā tato yodhe tato dhanu;

Iti parikkhipāpesuṃ samantā yojanaṃ kamā,Tadā naccehi gītehi vāditehi ca pūjayuṃ.)

他们依次以象、马、车、兵、弓围绕；如是层层环绕，遍及一由旬(Yojana)。当时，他们以舞蹈、歌唱与音乐作供养。

Parinibbānakathā samattā.

般涅槃论终。

Tato bhagavato parinibbutabhāvaṃ sutvā ajātasattu mahārājā kosinārakānaṃ mallānaṃ sāsanaṃ pesesi. Ahampi khattiyo bhagavāpi khattiyo satthuno sarīradhātunaṃ thūpañca mahañca karomīti. Teneva upāyena vesāliyaṃ licchavirājāno ca kapilavatthumhi sakyarājāno ca allakappake bulayo ca rāmagāmake koḷiyā ca veṭhadīpake brāhmaṇo ca pāvāyaṃ pāveyyakā ca sāsanaṃ pesetvā sabbe ekato hutvā kosinārakehi saddhiṃ vivādaṃ uppādesuṃ. Tesaṃ pana ācariyo droṇabrāhmaṇo nāma. So tesaṃ? Mā bhonto viggahavivādaṃ karotha, amhākaṃ bhagavā khantivādīyevāti vatvā tādisassa ca khantimettānuddayasampannassa sarīrabhāge kalahaṃ kātuṃ ayuttanti āha.

其后，阿闍世大王听闻世尊已般涅槃，便向古西那罗的末罗人(Mallā)派出信使说：“我也是刹帝利，世尊也是刹帝利，我理应为导师的舍利建造一座舍利塔并举行一场庆典。”同样地，毗舍离的离车维王(Licchavī)、迦毗罗卫的释迦王(Sakyā)、阿拉咖巴的布利人(Bulī)、罗摩村的拘利人(Koḷiyā)、韦他帝巴咖的婆罗门，以及帕维亚的帕维亚人，也都派出信使。他们全都聚集起来，与古西那罗人发生了争执。他们的老师名叫多那婆罗门(Droṇa Brāhmaṇa)。他对他们说：“诸君，请勿争吵辩论，我等世尊是宣说忍耐者。”他又说：“为一位如此具足忍耐、慈爱与怜悯者的遗体而起争斗，实为不当。”

(Rājā ajātasattu ca licchavī ca narādhipā;

Sakyā ca allakappā ca koḷiyāpi ca rāmake.

阿闍世王、离车维诸王、释迦人、阿拉咖巴人，以及罗摩村的拘利人。

Brāhmaṇo veṭhadīpo ca mallapāveyyakāpi ca;

Mallā ca dhātu atthāya aññamaññaṃ vivādayuṃ.

韦他帝巴咖的婆罗门、帕维亚的末罗人，以及（古西那罗的）末罗人，为了舍利而互相争论。

Evaṃ sante tadā doṇo brāhmaṇo etadabravī;

Suṇantu bhonto me vācaṃ hitamatthupasaṃhitaṃ.

见此情形，多那婆罗门便说：“诸君，请听我言，此语有益且合义。”

Khantivādī isikāle dhammapālakumārake;

Chaddante bhuridatte ca campeyye saṅkhapālake.

（世尊）在身为忍辱仙人时，为法护王子时，为六牙象王(Chaddanta)、布利达陀龙王(Bhuridatta)、瞻波龙王(Campeyya)、桑喀巴拉龙王时，

Mahākapijātakāle amhākaṃ lokanāyako;

Kopaṃ akatvā aññesu khantimeva akā jino.

在身为大猴王(Mahākapi)时，我等的世间导师，未曾对他人起过嗔心，胜者唯修忍耐。

Siṭṭhāsiṭṭhe sukhe dukkhe lābhālābhe yasāyase;

Tādī lakkhaṇasampanno khantivādesu kā kathā.

无论顺逆、苦乐、得失、名毁，他都如如不动，具足此相，更何况其忍耐之教说？

Evaṃ bhavataṃ vivāde sampahāro na sādhuko;

Sabbeva sahitā hotha samaggā modamānakā.

因此，诸君争斗冲突，实为不善。愿各位皆能和合、团结、欢喜。

Tathāgatassa sārīraṃ aṭṭhabhāgaṃ karomase;

Thūpā vitthāritā hontu pasannā hi bahujjanā.

我等将如来遗体分为八份，愿舍利塔广布各地，因有众多虔信之人。

Tena hi vibhajehi tvaṃ aṭṭhabhāgantu brāhmaṇa;

Thūpā vitthāritā hontu pasannā hi bahujjanā.

（众人答道：）“既然如此，婆罗门，就请你将舍利均分八份。愿舍利塔广布各地，因有众多虔信之人。”

Evaṃ vutte tadā doṇo brāhmaṇo gaṇajeṭṭhako;

Suvaṇṇaṃ nāḷiṃ katvāna samaṃ bhājesi rājunaṃ.

此言既出，身为众人之长的多那婆罗门，便用一只金量器(suvaṇṇanāḷi)，为诸王均分舍利。

Soḷasanāḷiyo āsuṃ sabbā tā sesadhātuyo;

Ekekapuravāsīnaṃ dve dve doṇo adā tadā.

所有舍利共计十六那利(nāḷi)，当时多那分给每一城邦的居民各两那利。

Dhātuyo ca gahetvāna haṭṭhatuṭṭhā narādhipā;

Gantvā sake sake raṭṭhe cetiyāni akārayuṃ.

诸王取得舍利后，心生欢喜，返回各自国土，兴建了支提耶。

Doṇo tumbaṃ gahetvāna kāresi tumbacetiyaṃ;

Aṅgārathūpaṃ kāresuṃ moriyā haṭṭhamānasā.

多那取走了瓮，建造了瓮塔；孔雀族人心怀喜悦，建造了炭塔。

Ekā dāṭhā tidasapure ekā nāgapure ahu;

Ekā gandhāravisaye ekā kāliṅgarājino.)

一颗犬齿在三十三天城(Tidasapura)，一颗在龙城(Nāgapura)，一颗在健陀罗国(Gandhāra)，一颗归迦陵伽(Kāliṅga)王。

Tattha doṇoti? Tadā gaṇācariyo. So dhātuyo vibhajanto ekaṃ dakkhiṇadāṭhādhātuṃ gahetvā veṭhantare ṭhapesi. Tadā sakko ajja dakkhiṇadāṭhādhātuṃ ko labhatīti cintetvā veṭhantare passi. So ratanacaṅgoṭakaṃ gahetvā adissamānakāyena gantvā dhātuṃ gahetvā tāvatiṃsabhavane cūḷāmaṇicetiya ekayojanubbedhaṃyeva mahantaṃ thūpaṃ katvā ṭhapesi. Ekaṃ dakkhiṇadaṭhādhātuṃ pādaggantare akkamitvā gaṇhi. Ettāvatā tāvatiṃsabhavanadantadhātukathā paripuṇṇā veditabbā.

此中，多那是谁？是当时众人的老师。他在分舍利时，取了一颗右犬齿舍利，藏在头巾里。当时，帝释天心想：“今日谁能得到这右犬齿舍利呢？”便在头巾里看见了它。他手持宝匣，以隐形之身前去取走舍利，然后在三十三天界(Tāvatiṃsa)建造了一座高达一由旬的朱罗摩尼塔(Cūḷāmaṇicetiya)，将舍利供奉其中。另有一颗右犬齿舍利，被人用脚尖踩住取走。至此，当知三十三天界牙舍利的故事圆满。

Tadā jayaseno nāma nāgarājā bhagavato parinibbutabhāvaṃ sutvā ajja pacchimadassanaṃ passissāmīti mahantaṃ nāgarājasampattiṃ gahetvā kusināraṃ gantvā mahāpūjaṃ katvā ekamantaṃ ṭhatvā pādaggantare ṭhitaṃ dhātuṃ disvā nāgeddhibalena gahetvā nāgabhavanaṃ netvā nāgapurassa majjhe ratanakhacite cetiye ṭhapesi. Taṃ tambapaṇṇiyaṃ kākavaṇṇatissarājakāle mahādevattherassa sisso mahindatthero nāma nāgabhavanaṃ gantvā dakkhiṇadāṭhaṃ gahetvā tambapaṇṇiyaṃ serunagaraṃ haritvā giriabhayassa serunagarapabbatantare cetiyaṃ kārāpetvā ṭhapesi.

当时，有位名叫胜军(Jayasena)的龙王，听闻世尊已般涅槃，心想：“今日我当见最后一面。”便带着龙王的大队财富前往古西那罗，行大供养后，立于一旁。他看见了火葬堆足边的一颗舍利，便以龙的神通力取走，带回龙宫，供奉于龙城中央镶满宝石的支提耶中。后来在铜鍱洲(Tambapaṇṇi)迦迦梵那帝须王(Kākavaṇṇatissa)时代，大天长老的弟子，一位名叫摩哂陀的长老，前往龙宫取走右犬齿，带到铜鍱洲的舍卢城(Serunagara)，在吉利阿巴耶(Giriabhaya)的舍卢城山间，命人建造了一座支提耶来供奉它。

Ettāvatā nāgabhavanadantadhātukathā paripuṇṇā veditabbā.

至此，当知龙宫牙舍利的故事圆满。

Tatrāyaṃ gandhāravāsinoti? Ekā vāmadāṭhā doṇo nāma ācariyo nivattha vatthantare ṭhapetvā gaṇhi. Tadā eko gandhāravāsī pubbe laddhabyākaraṇo katābhinīhāro vatthantare ṭhatapidantadhātuṃ disvā kusalacittena tato dantadhātuṃ gahetvā gandhāravāsikehi saddhiṃ attano raṭṭhaṃ gantvā cetiyavane ṭhapesi.

于此，这是关于健陀罗(Gandhāra)居民的故事。有一颗左犬齿，被一位名叫多那(Doṇa)的老师藏在所穿的衣物中取走。当时，一位健陀罗居民，他曾得授记、发誓愿，看见了衣物中的牙舍利，便以善心从那里取走，与健陀罗的众人一同回到自己国家，将之供奉于一座支提林中。

Ettāvatā vāmadantadhātukathā paripuṇṇā veditabbā.

至此，当知左犬齿舍利的故事已圆满。

Tattha adho vāmadantadhātuṃ sāriputtattherassa sisso khemo nāma muni jālacitakatova uppatitvā vāmadāṭhaṃ gahetvā kāliṅgapuraṃ netvā brahmadattassa rañño samīpaṃ gantvā dantadhātuṃ dassetvā? Mahārāja vāmadantadhātuṃ bhagavā tameva imasmiṃ jambudīpe yāva guhasīvaparamparā devamanussānaṃ atthaṃ karitvā pariyosāne guhasīvarañño pāhessatīti (nīyādetuṃ) āhāti nīyyādesi.

于此，下左犬齿舍利，由舍利弗长老的弟子，一位名叫克马(Khema)的牟尼，从熊熊燃烧的火葬堆中跃起取走。他将舍利带到迦陵伽城，去到梵授王面前，呈上牙舍利说：“大王，世尊曾说，此左犬齿舍利将在此瞻部洲利益天人，代代相传至古哈西瓦(Guhasīva)王，最终将交予古哈西瓦王。”说罢，便将舍利交付予他。

Aparabhāge hemamālā rājakaññā dantakumārena saddhiṃ brāhmaṇavesaṃ gahetvā dantadhātuṃ ādāya palāyitvā vāṇije ārocetvā nāvā vegena gantvā ceva nāgasupaṇṇehi mahantaṃ pūjaṃ kāretvā anukkamenāgantvā jambukoḷapaṭṭanaṃ patvā dijavarassa ācikkhitamaggena anurādhapuraṃ patvā kittissirimeghassa pavattiṃ pucchitvā navavassaāyusamāno tīsu saraṇesu pasannabhāvaṃ sutvā meghagiri mahātherassa santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ nisīditvā dantadhātuṃ jambudīpato gahetvā āgatabhāvaṃ ārocetvā dassesi. Disvā ca pana pītiyā phuṭo ubhinnampi saṅgahaṃ katvā mahāvihāraṃ alaṅkāretvā jinadantadhātuṃ ṭhapetvā ekaṃ bhikkhuṃ pesetvā taṃ pavattiṃ rañño ārocāpesi. Taṃ sutvā rājā pītipāmojjo cakkavattissa sirisampatto daḷiddo viya tassa pāṭihāriyaṃ disvā vīmaṃsitvā nikkaṅkho hutvā sakalalaṅkādīpena pūjesi. Etena nayena pūjaṃ katvā ekadivaseneva navalakkhaṃ pūjesi.

后来，金鬘(Hemamālā)公主与丹塔库玛拉(Dantakumāra)王子一起，扮作婆罗门，带着牙舍利逃离。他们告知商人后，乘船速行，接受了龙与金翅鸟的盛大供养，次第前行，抵达了詹布科拉(Jambukoḷa)港。循着一位尊贵婆罗门所指引的道路，他们到达了阿努拉德普勒，询问关于吉帝斯利美伽(Kittissirimegha)王的情况。听闻国王年仅九岁，已于三宝生信，便前往美伽吉利(Meghagiri)大长老处，礼拜后坐于一旁，禀告他们从瞻部洲带来牙舍利之事，并呈上舍利。长老见后，喜悦遍身，款待了二人，并庄严大寺，供奉胜者牙舍利，然后派一位比丘将此事禀告国王。国王听后，欢喜愉悦，犹如贫者获得转轮王之福德。他见到舍利的奇迹，经过查验，断除疑惑后，便以整个楞伽岛来作供养。以此方式供养，仅一日便供养了九十万（钱财）。

Sīhaḷindo ubhinnampi bahūni ratanāni ca;

Gāme ca issare ceva datvāna saṅgahaṃ akā.

僧伽罗王赐予他们二人许多珍宝、村庄与权力，对他们多加护持。

Ettāvatā adhodāṭhādhātukathā paripuṇṇā veditabbā.

至此，关于下犬齿舍利的论述当知已圆满。

Cattālīsa samā dantā kesā lomā ca sabbaso devā hariṃsu ekekaṃ cakkavāḷaparamparā.

四十颗平整的牙齿，以及所有的头发和体毛，天神们将它们一一带往各个相续的世界体系。

Tatra vacane, cattālīsa samā dantāti? Sesadantā ca kesā ca lomā ca nakhā ca sabbasopi mayi parinibbuta-kāle mā ḍayhantu luñcitvā ākāse patiṭṭhantu ekekacakkavāḷañca ekekakesalomanakhadantadhātuparamparā netvā cetiyaṃ kāretvāna devamanussānaṃ atthaṃ karotuti adhiṭṭhahi. Tasmā parinibbutakālato yāva sarīraṃ na ḍayhati tāva chabbaṇṇarasmiyo lomadhātu na pajahati. Doṇabrāhmaṇopi dhātuvibhajanāvasāne veṭhantare ca nivāsanantare ca pādaggantare ca dhātunaṃ vinaṭṭhabhāvaṃ ñatvā pathaviyaṃ uttānakoyevajāto. Tadā sakko devarājā disvā ayaṃ deṇācariyo dhātu atthāya anuparivattetvā vināsaṃ pāpuṇeyya ahaṃ vīṇācariyavesaṃ gahetvā tassa santikaṃ gantvā sokaṃ vinodessāmīti sakkarūpaṃ jahitvā vīṇācariyavesaṃ gahetvā tassa santikaṃ gantvā ekamantaṃ ṭhito dibbagītaṃ gāyitvā vīṇaṃ vādento nānappakāraṃ udānesi. Yaṃ dhammametaṃ purisassa vādaṃ chindissāmīti vatvā kathāya sotunaṃ lobhaṃ parassa atthaṃ vināsetvā atilobhena puriso pāpako hotīti. Haṃsarājajātakaṃ dīpetvā yaṃ laddhaṃ taṃ suladdhanti āha. Taṃ sutvā doṇo ayaṃ vīṇācariyo mayhaṃ thenabhāvaṃ aññāsīti sokaṃ vinodetvā uṭṭhāya āvajjamāno tumbaṃ disvā yena bhagavato sarīradhātuyo mitā sopi dhātugatikova. Idaṃ thūpaṃ karissāmīti cintetvā tumbaṃ gahetvāna cetiye ṭhapesi. Moriyā aṅgāraṃ gahetvā aṅgāracetiyaṃ nāma kāresuṃ.

于此句中，“四十颗平整的牙齿”是指什么呢？世尊曾发愿：“愿我般涅槃时，我其余的牙齿、头发、体毛和指甲都不要被焚烧，愿它们被取下后安置于空中，一一带往各个世界体系，为每一根头发、体毛、指甲和牙齿舍利建造塔庙，利益天人。”因此，从般涅槃之时起，直到遗体被火化前，六色光芒都未曾离开毛发舍利。在舍利分配完毕后，多那婆罗门发现藏在头巾里、下衣里和脚底的舍利不见了，便仰面倒在地上。当时，天帝释看到后心想：“这位多那导师为了舍利而奔波，恐怕会因此丧命。我应化作琴师的模样，到他身边去消除他的忧愁。”于是，他舍弃天帝之身，化作琴师，来到多那身边，站在一旁，弹奏天琴，唱起天歌，宣说了种种言教：“我将以此法断除此人的争论”，又说：“以言语引人贪欲，毁坏他人利益，人因极贪而作恶。”他开示了《鹅王本生》，并说道：“所得即善得。”多那听后心想：“这位琴师知道我偷盗之事了。”他消除了忧愁，站起身来，四下察看，看到了那个量器，心想：“用来称量世尊舍利的量器，它本身也应有舍利的归宿。我要用它来造塔。”于是他拿起量器，将它供奉在塔中。孔雀族(Moriyā)人则取了余烬，建造了名为“余烬塔”的塔庙。

(Nagare kapilavatthumhi sammādiṭṭhi bahujjano;

Tattha sārīrikaṃ thūpaṃ akāsi ratanāmayaṃ.

在迦毗罗卫城(Kapilavatthu)，有许多具正见的人；他们在那里为身体舍利建造了一座由珍宝构成的塔。

Nagare allake ramme buddhadhātu patiṭṭhiya;

Silāya muggavaṇṇāya thūpaṃ sadhātukaṃ akā.

在悦人的阿拉卡帕城(Alakappa)，他们供奉了佛陀的舍利，用绿豆色的石头建造了一座舍利塔。

Jano pāveyyaraṭṭhasmiṃ patiṭṭhiya sārīrikaṃ;

Silāya maṇivaṇṇāya pāveyyaṃ cetiyaṃ akā.

帕维亚(Pāveyya)国的人民供奉了身体舍利，用宝石色的石头建造了帕维亚塔。

Cīvaraṃ pattadaṇḍañca madhurāyaṃ apūjayuṃ;

Nivāsanaṃ kusaghare pūjayiṃsu mahājanā.

他们在摩偷罗城(Madhurā)供奉了衣、钵和杖；大众在草屋城(Kusaghara)供奉了下衣。

Paccattharaṇaṃ kapile uṇṇalomañca kosale;

Pūjesuṃ pāṭaliputte karakaṃ kāyabandhanaṃ.

他们在迦毗罗卫(Kapilavatthu)供奉了地铺，在憍萨罗(Kosala)供奉了毛毯；在华氏城(Pāṭaliputta)供奉了滤水器和腰带。

Nisīdanaṃ avantisu campāyaṃ’dakasāṭakaṃ;

Devaraṭṭhe attharaṇaṃ videhe parissāvanaṃ.

他们在阿槃提(Avanti)供奉了坐垫，在瞻波城(Campā)供奉了浴巾；在提婆罗吒(Devaraṭṭha)供奉了铺盖，在威德哈(Videha)供奉了滤水器。

Vāsi-sūcigharañcāpi indapatthe apūjayuṃ;

Pāsāṇake padaṃ seṭṭhaṃ bhaṇḍasesaṃ parantake.

他们在因陀罗波他城(Indapatta)供奉了斧子和针盒；殊胜的足印供奉于石头上，其余的用具则供奉在边地(Parantaka)。

Mahiṃsu manujā dhātuṃ aṭṭhadoṇamitaṃ tadā;

Dhātu vitthāritā āsi lokanāthassa satthuno).

那时，人们供奉了八斗量的舍利；世界怙主、导师的舍利被广为分布。

Te pana rājāno hi attanoladdhadhātuṃ gahetvā sakasakanagaraṃ gantvā cetiyaṃ kārāpetvā mahantaṃ pūjāvidhānaṃ kariṃsu. Cakkhumantassa bhagavato sarīradhātu aṭṭhadoṇamattaṃ suvaṇṇanāḷiyā ekasataaṭṭhavīsatināḷikā ahosi? Satthā pana uttarāsāḷhanakkhattena mātukucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Visākhanakkhattena mātukucchito nikkhami. Uttarāsāḷhanakkhattena mahābhinikkhamanaṃ nikkhami. Visākhanakkhattena buddho ahosi. Uttarāsāḷhanakkhattena dhammacakkaṃ pavattesi. Teneva yamakapāṭihāriyaṃ akāsi. Assayujanakkhattena devorohaṇaṃ akāsi. Visākhanakkhattena parinibbāyi. Mahākassapattherā ca anuruddhatthero ca dve mahātherā bhagavato sarīradhātuyo vissajjāpetvā adaṃsu.

那些国王们得到自己分得的舍利后，便各自回到自己的城池，建造塔庙，举行了盛大的供养仪式。具眼世尊的舍利有八斗之量，以金管量之，共一百二十八管。导师于北双月(Uttarāsāḷha)入母胎；于氐宿月(Visākha)出母胎；于北双月出家；于氐宿月成佛；于北双月转法轮，并于彼时示现双神变(yamakapāṭihāriya)；于阿湿婆庾阇月(Assayuja)自天界降下；于氐宿月般涅槃。大迦叶(Mahākassapa)长老与阿那律(Anuruddha)长老这两位大长老，分派并散发了世尊的舍利。

Tesaṃ rājunaṃ bhagavato sarīradhātuṃ labhitvā sattadivasasattamāsādhikāni sattavassāni mahārahaṃ pūjaṃ katvā gatakāle micchādiṭṭhikamanussā? Samaṇo gotamo parinibbuto. Tassa dhātu atthāya amhākaṃ jīvitakappanaṃ nāsetvā pūjaṃ karotī’ti sammāsambuddhe padussanti. Sakko āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā mahākassapattherassa ārocesi;’bhante micchādiṭṭhikā manussā bhagavati paduṭṭhacittena ito cutā avīcinirayaṃ uppajjanti. Bahutarā anāgate micchādiṭṭhikā mātupitughātakā rājāno bhavissanti. Ajjeva dhātuyo nidahituṃ vaṭṭatī’ti thero vicāretvā addasa.

那些国王得到世尊的舍利后，举行了长达七年七个月又七天的盛大供养。此后，一些邪见之人想：“沙门乔达摩(Gotama)已般涅槃，那些国王为了他的舍利，竟毁坏我们的生计来举行供养。”他们因此对正自觉者心生恶意。天帝释察知此事后，便告知大迦叶(Kassapa)长老：“尊者，那些怀着恶意对待世尊的邪见之人，命终后将堕入无间地狱。未来将有更多邪见的国王，乃至弑父弑母者出现。今日就应将舍利秘藏起来才好。”长老思惟后，洞察了此事。

Anantamatthaṃ dharamānakāle katvāna sattānamalīnacitto sesānamatthāya sarīradhātuṃ ṭhapetva so maccumukhaṃ upeto. (Katvā yo bodhiñāṇaṃ vividhabalavaraṃ bujjhituṃ pāramīyo vatvā saṅkheyyapuṇṇe aparimitabhave uttaritvā sumuttaṃ. Ārohitvāna sīghaṃ ariyasivapadaṃ accutaṃ sītibhāvaṃ patto so jātipāraṃ nikhilapadahanaṃ dukkaraṃ kārayitvā.

他为众生带来无尽利益，心意纯净，为后人留下身体舍利，而后趣入寂灭。（他为证悟菩提智及种种胜力而圆满波罗蜜，于无数劫中，超越无量生死，得善解脱。他迅速登上圣者安稳、不朽、清凉的境地，完成了焚尽一切烦恼的难行，抵达了生死的彼岸。）

Dhātvantarāyaṃ disvāna thero kassapasavhayo;

Nidhānaṃ sabbadhātunaṃ karohītyāha bhūpatiṃ.

名为迦叶的长老预见到舍利将有危难，便对国王说：“请为所有舍利建造一处秘藏。”

Sādhūti so paṭissutvā māgadho tuṭṭhamānaso;

Dhātunidhānaṃ kāresi sabbattha vattitādiya.

摩揭陀王欣然应诺：“善哉！”他命人建造舍利秘藏，收集了各地的舍利。

Kārāpetvāna so rājā kassapassa nivedayī;

Dhātuyo āharī thero idaṃ kāraṇamaddasa.

国王命人建好（秘藏）后，便告知迦叶长老。长老带来了舍利，他已洞察此举的因缘。

Bhujaṅgā parigaṇhiṃsu rāmagāmamhi dhātuyo;

Cetiye dhārayissanti laṅkādīpe anāgate.

龙众守护着罗摩村(Rāmagāma)的舍利；未来，这些舍利将被供奉于兰卡岛的塔中。

Tā dhātuyo ṭhapetvāna thero kassapasavhayo;

Rañño ajātasattussa adāsi dhātuyo tadā.

名为迦叶的长老将那些（罗摩村的）舍利放置一旁，然后将其余的舍利交给了阿闍世(Ajātasattu)王。

Gehe cūpakaraṇāni catusaṭṭhisatāni so;

Abbhantare ṭhapesi rājā sabbā tā buddhadhātuyo.

国王将所有佛陀舍利，连同六千四百个舍利容器，一起安置于秘藏室中。

Karaṇḍāsīti saṃkiṇṇaṃ cetiyāsītilaṅkataṃ;

Gehe bahusamākiṇṇaṃ thūpārāmappamāṇakaṃ.

（秘藏室）中散置着八十个宝匣，装饰着八十座小塔，室内陈设丰富，其规模有如塔园寺大小。

Kāretvā sabbakaraṇaṃ vālikaṃ okirī tahiṃ;

Nānāpupphasahassāni nānā gandhaṃ samākiri.

完成所有准备工作后，他在那里铺上沙子，撒上数千种鲜花与种种香料。

Asītitherarūpāni aṭṭhacakkasatāni ca;

Suddhodhanassa rūpampi māyāpajāpatādinaṃ.

（他命人制作了）八十位大长老的塑像、一百零八种轮相，以及净饭王、摩耶夫人、波阇波提等人之像。

Sabbāni tāni rūpāni suvaṇṇasseva kārayi;

Pañca chattadhajasate ussāpesi mahīpatī.

他命人将所有这些塑像都用黄金铸造；国王还立起了五百把伞盖和旗幡。

Jātarūpamaye kumbhe kumbhe ca ratanāmaye;

Pañca pañca sateyeva ṭhapāpesi samantato.

他命人在周围放置了五百个金瓶和五百个宝瓶。

Sovaṇṇanikkhamayena ca kapāle rajatāmaye;

Puresi gandhatelassa jālāpetvā padīpake.

他命人在银钵中注满香油，盖上金盖，并点燃了这些灯。

Pañca pañca sateyeva ṭhapāpesi disampati;

Ime tatheva tiṭṭhanta adhiṭṭhāsi mahāmuni.

国王命人安放了各五百件（供物）。大仙人（迦叶）发愿道：“愿这些供物永存不坏。”

Vitthāritā dhammāsoko bhavissati anāgate;

Akkhare soṇṇapattamhi chindāpesi mahāmatī.

大智（阿闍世王）命人在金叶上刻下铭文：“未来，法阿育王将会广传这些舍利。”

Pakappitvā visukammaṃ dhātugabbhasamantato;

Vātavegena yāyantaṃ yantarūpamakārayī.

他命人仿造毗首羯磨天神的工艺，在舍利室的周围，制造了能借风力转动的机械武士像。

Katvā silāparikkhepaṃ pidahitvā silāhi taṃ;

Tassūpari karī thūpaṃ samaṃ pāsāṇathūpiyaṃ.)

他建起石墙，用石头将其覆盖，又在上面建造了一座平整的石塔。

Dhātunidhānakathā samattā.

舍利秘藏记终。

Iti ariyajanappasādanatthāya kate dhātuvaṃse tathāgatassa parinibbutādhikāro nāma dutiyo paricchedo.

为令圣者生净信而作的《舍利史》中，名为“如来般涅槃”的第二章终。

3. Dhātuparamparākathā

3. 舍利传承记

Dhātusu pana vibhajitvā dīyamānesu satthuno nalāṭadhātu kosinārakānaṃ mallānaṃ laddhakoṭṭhāseyeva ahosi. Mahākassapatthero te upasaṅkamitvā satthuno nalāṭadhātu tumhākaṃ koṭṭhāse ahosi, taṃ gahetuṃ āgato, bhagavā hi dharamāneyeva tambapaṇṇidīpassa anujāni, ‘tasmā taṃ amhākaṃ dethā’ti. Taṃ sutvā mallarājāno?’Evaṃ patigaṇhatha bhante dhātu’ti mahākassapattherassa adaṃsu. So attano saddhivihārikaṃ mahānandattheraṃ pakkosāpetvā nalāṭadhātuṃ therassa niyyādetvā’ imaṃ dhātuṃ tambapaṇṇi dīpe mahāvālukagaṅgāya dakkhiṇabhāge serunāma dahassa ante varāha nāma soṇḍimatthake kākavaṇṇatisso nāma rājā patiṭṭhāpessati, cetiyaṃ saṅghārāmaṃ kārāpessati, tvaṃ imaṃ dhātuṃ gahetvā vesāliyaṃ upanissāya mahāvanavihāre kuṭāgārasālāyaṃ satthuno vasitagandhakuṭiyaṃ ṭhapetvā dhātupūjaṃ katvā āyusaṅkhāre ossaṭṭhe parinibbāpayamāne attano saddhivihārikassa candaguttattherassa dhātuvaṃsaṃ kathetvā appamatto hohī’ti vatvā dhātuṃ therassa datvā anupādisesanibbānadhātuyā parinibbāyi.

当分配舍利时，世尊的额骨舍利归于拘尸那罗(Kusinārā)的末罗人(Malla)所得之份。大迦叶长老前去见他们，说道：“世尊的额骨舍利在你们所得之份中，我为取它而来。世尊在世时已应允将其授予铜鍱洲(Tambapaṇṇi)，因此请将它交给我们。”听后，末罗王们说：“尊者，请如此领受此舍利。”便将舍利交给了大迦叶长老。他召来自己的弟子大难陀长老，将额骨舍利交予他并嘱咐道：“在铜鍱洲大砂河(Mahāvālukagaṅgā)的南岸，一个名为塞鲁湖(Seru)的尽头，一个名为野猪岬(Varāha)的山顶上，将有一位名叫迦迦梵尼提娑(Kākavaṇṇatisso)的国王会安奉此舍利，并建造塔寺。你先将此舍利带到毗舍离附近的大林精舍(Mahāvana Vihāra)，安放在世尊曾居住的尖顶殿(Kuṭāgārasālā)中的香室里，举行舍利供养。待你寿行将尽，临般涅槃时，要向你的弟子月护(Candagutta)长老讲述舍利传承，并当保持不放逸。”说完，他将舍利交给长老后，便以无余涅槃界而般涅槃。

Sāvako satthukappo so pabhīnnapaṭisambhido;

Gahetvā mānayī dhātuṃ mahānando mahāvane.

弟子大难陀，堪比于导师，已证无碍解；受持此舍利，供养大林间。

Tassa therassa saddhivihāriko candaguttatthero dhātuṃ gahetvā ākāsaṃ uggantvā sāvatthīyaṃ jetavanamahāvihāre dasabalena vasitagandhakuṭiyaṃ ṭhapetvā dhātupūjaṃ katvā ciraṃ vihāsi. Sopi āyusaṅkhāre ossaṭṭhe parinibbāpayamāne attano. Saddhivihārikaṃ bhaddasenattheraṃ pakkosāpetvā dhātuṃ therassa niyyādetvā dhātuvaṃsaṃ kathetvā anusāsitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

那位长老的弟子月护长老，取了舍利升入空中，来到舍卫城(Sāvatthī)的祇陀林大精舍，在十力者曾居住的香室中安奉舍利，举行舍利供养后长久居住。当他寿行将尽，临般涅槃时，召来自己的弟子贤军(Bhaddasena)长老，将舍利交予长老，讲述舍利传承，教诫开示后，便以无余涅槃界而般涅槃。

Candagutto mahāpañño chaḷabhiñño visārado;

Ramme jetavane dhātuṃ ṭhapetvā vandanaṃ akā.

月护具大慧，六通达无畏；舍利奉祇林，致以虔敬礼。

Tassa sisso bhaddasenatthero dhātuṃ gahetvā ākāsena gantvā dhammacakkappavattane isipatane mahā vihāre satthuno vasitagandhakuṭiyaṃ ṭhapetvā gandhamālādīhi pūjetvā ciraṃ vihāsi. So parinibbāpayamāno attano saddhivihārikassa jayasenattherassa dhātuṃ niyyādetvā dhātuvaṃsaṃ kathetvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

其弟子贤军长老取了舍利，腾空而去，来到转法轮处(Dhammacakkappavattana)的仙人堕处大精舍，在世尊曾居住的香室中安奉舍利，以香、花鬘等供养后，长久住于彼处。他在临般涅槃时，将舍利交付给自己的弟子胜军(Jayasena)长老，讲述舍利传承后，便以无余涅槃界而般涅槃。

Bhaddaseno mahāthero katakicco mahāisi;

Dhātuṃ ṭhapetvā isipatane vanditvā nibbutiṃ gato.

贤军大长老，圣者业已圆；舍利置仙处，礼毕入涅槃。

So pana jayasenatthero taṃ dhātuṃ gahetvā veluvanamahāvihāre satthuno vasitagandhakuṭiyaṃ ṭhapetvā gandhamālādīhi pūjetvā ciraṃ vasitvā parinibbāpayamāno attano saddhivihārikassa mahāsaṅgharakkhitattherassa dhātuṃ niyyādetvā dhātuvaṃsaṃ kathetvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

而胜军长老取得那舍利后，将其安放在竹林大精舍(Veluvana Mahāvihāra)世尊曾居住的香室中，用香、花鬘等供养，长久住于那里。在临般涅槃时，他将舍利交给自己的弟子大僧护(Mahāsaṅgharakkhita)长老，讲述了舍利传承，然后以无余涅槃界而般涅槃。

Gahetvāna dhātuvaraṃ jayaseno mahāmuni;

Nidhāya veluvane ramme akā pūjaṃ manoramaṃ.

胜军大牟尼，取胜妙遗珍，置于幽篁里，清供意殷殷。

So panāyasmā saṅgharakkhitatthero dhātuṃ gahetvā ākāsena āgantvā kosambiṃ upanissāya ghosita seṭṭhinā kārāpite ghositārāme bhagavato vasitagandhakuṭiyaṃ ṭhapetvā gandhamālādīhi pūjaṃ katvā ciraṃ vihāsi. So’pi parinibbāpayamāno attano saddhivihārikaṃ mahādevattheraṃ pakkosāpetvā dhātuvaṃsaṃ kathetvā appamatto hohī’ti vatvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

而具寿僧护长老取得舍利后，从空中前来，在憍赏弥附近，由富商瞿师多(Ghosita Seṭṭhi)所建的瞿师多园(Ghositārāma)中，将舍利安放在世尊曾居住的香室，以香、花鬘等供养，长久住留。他也在临般涅槃时，召来自己的弟子大天(Mahādeva)长老，讲述舍利传承后，嘱咐“当不放逸”，便以无余涅槃界而般涅槃。

Saṅgharakkhitavhayo thero cando viya supākaṭo;

Ṭhapetvā ghositārāme akā pūjaṃ manoramaṃ.

僧护长老名昭彰，朗如明月耀四方。瞿师多园安置后，悦意供养倍生光。

Tassa therassa saddhivihāriko mahādevatthero dhātuṃ gahetvā devānampiyatissassa mahārañño bhātu mahānāgassa uparājassa mahāgāme setacchattaṃ ussāpitakāle hatthoṭṭha nāmajanapade kukkuṭapabbatantare mahāsālarukkhamūle ākāsato otaritvā nisīdi. Tasmiṃ samaye mahākāḷo nāma upāsako attano puttadārehi saddhiṃ mālāgandhavilepanaṃ dhajapatākādīni gāhāpetvā divasassa tikkhattuṃ mahantehi pūjāvidhānehi dhātuṃ pariharitvā ciraṃ vasi. Māsassa aṭṭha-uposathadivase dhātuto chabbaṇṇaraṃsiyo uggacchiṃsu. Tasmiṃ samaye so padeso buddhassa dharamānakālo viya ahosi. Janapadavāsī manussāpi therassa santike sīlāni gaṇhanti, uposathavāsaṃ vasanti, dānaṃ denti, cetiyassa mahantaṃ pūjaṃ karontī. Tato aparabhāge uparājā mahāgāme viharanto bheriṃ carāpesi? Yo amhākaṃ dasabalassa dhātuṃ gahetvā idhāgato, tassa mahantaṃ sampattiṃ dassāmīti. Tasmiṃ kāle kuṭumbiko mahākāḷo uparājaṃ passissāmīti tassa anucchavikaṃ paṇṇākāraṃ gahetvā rājadvāre ṭhatvā sāsanaṃ pahiṇi. Uparājā taṃ pakkosāpesi. So gantvā vanditvā ṭhito taṃ paṇṇākāraṃ rājapurisānaṃ paṭicchāpesi. Uparājā? Mātula mahākāḷa, tumhākaṃ janapade amhākaṃ satthuno dhātu atthī’ti āha. Mahākāḷo upa rājassa kathaṃ sutvā atthi deva, mayhaṃ kulupagattherassa santike ādāsamaṇḍalappamāṇaṃ satthuno nalāṭadhātu chabbaṇṇaraṃsīhi ākāsappadese sūriyasahassacandasahassānaṃ uṭṭhitakālo viya obhāseti. So janapado buddhassa uppannakālo viya ahosīti āha. Tassa kuṭumbikassa kathaṃ suṇantassaeva rañño sakalasarīraṃ pañcavaṇṇāya pītiyā paripuṇṇaṃ ahosi. Ativiya somanassappatto rājā mayhaṃ mātulassa mahākāḷassa satasahassaṃ kahāpaṇāni ca catusindhavayuttarathañca suvaṇṇālaṅkārehi susajjitaṃ ekaṃ assañca udakaphāsukaṭṭhānake khettañca pañcadāsīsatañca dethā’ti vatvā aññañca pasādaṃ dāpesi. So uparājā ettakaṃ kuṭumbikassa dāpetvā taṃ divasameva nagare bheriṃ carāpetvā hatthassarathayānāni gahetvā kuṭumbikaṃ maggadesakaṃ katvā anupubbena hatthoṭṭhajanapadaṃ patvā ramaṇīye bhūmippadese khandhāvāraṃ bandhitvā amaccagaṇaparivuto kuṭumbikaṃ gahetvā therassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Sesā amaccā kuṭumbiko ca theraṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Uparājā theraṃ vanditvā sārāṇīyaṃ kathaṃ katvā ekamantaṃ nisinno paṭisanthāramakāsi. Mahādevattheropi sammodanīyaṃ kathaṃ katvā kissa tvaṃ mahārāja idhāgatosi āgatakāraṇaṃ me ārocehī’ti āha. Bhante tumhākaṃ. Santike amhākaṃ bhagavato nalāṭadhātu atthī kira. Taṃ vandissāmi’ti āgatomhī’ti āha. Thero? Bhaddakaṃ mahā rāja tayā katanti vatvā dhātugharadvāraṃ vivaritvā mahārāja buddhassa nalāṭadhātu atidullabhā’ti āha. Rājā soḷasehi gandhodakehi nahāyitvā sabbālaṅkārapatimaṇḍito ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggayha namassamāno aṭṭhāsi. Buddhārammaṇāya pītiyā sakalasarīraṃ phuṭaṃ ahosi.

那位长老的弟子大天(Mahādeva)长老取了舍利，在天爱帝须(Devānampiyatissa)大王的兄弟、副王大那伽(Mahānāga)于大村庄(Mahāgāma)升起白伞盖之时，于象唇(Hatthoṭṭha)国境内的鸡足山(Kukkuṭapabbata)间，在一棵巨大的娑罗树下，从空中降落安坐。当时有位名叫大黑(Mahākāḷa)的优婆塞，与妻儿一起备妥花鬘、香、涂香、旗帜、幡盖等，每日三次以盛大仪式供养舍利，长久住于此地。每月八个布萨日，舍利便放出六色光芒。其时，该地犹如佛陀住世之时。国中居民亦在长老处受持诸戒，守布萨，行布施，对塔进行盛大供养。此后，副王住在大村庄，派人击鼓宣告：“若有为我等带来十力者舍利之人，我将赐予其巨大财富。”当时，家主大黑想：“我当去见副王。”便带着相称的礼物，立于王宫门口，派人通报。副王召见了他。他前去顶礼后站立一旁，让王宫侍者收下礼物。副王问：“舅父大黑，听说你们国中有我们世尊的舍利？”大黑听了副王的话，回答说：“是的，陛下。在我家常来往的长老那里，有如镜面大小的世尊额骨舍利，放出六色光芒，照亮天际，犹如千日千月同时升起。那地方犹如佛陀出世之时。”副王听着那家主的话，全身便充满了五色喜悦。副王极为欣喜，说道：“赐予我舅父大黑十万钱、一辆四匹信度马所驾之车、一匹金饰庄严的马、一处有舒适水源的田地，以及五百名女仆。”并另赐予其他赏赐。副王赐予家主如此之多后，当日便在城中击鼓宣告，备妥象、马、车、乘，以家主为向导，次第抵达象唇国，在一处悦意的地带安营扎寨，在群臣簇拥下，带着家主前往长老住处，顶礼后立于一旁。其余大臣与家主也顶礼长老后立于一旁。副王顶礼长老，致以问候，坐于一旁后开始交谈。大天长老也说了些随喜的话，问道：“大王，您为何来此？请告知我您来的缘由。”“尊者，听说您这里有我们世尊的额骨舍利，我特为礼拜而来。”长老说：“善哉，大王，您做得好。”说罢打开舍利室的门，说道：“大王，佛陀的额骨舍利是极为难得的。”副王用十六种香水沐浴，佩戴所有饰物，将上衣偏袒一肩，合掌致敬而立。对佛陀的忆念所生之喜悦遍满全身。

(Rājā pītivegena imā gāthā āha;

Namāmi vīra pāde te cakkaṅkita tale subhe;

Vandite naradevehi amataṃ dehi vandite.

（副王因喜悦之情涌现，诵出此偈：）我礼英雄足，轮相妙庄严，人天所礼敬。受敬者啊，请赐不死甘露！

Lokanātha tuvaṃ eko saraṇaṃ sabbapāṇinaṃ;

Loke tayā samo natthi tārehi janataṃ bahuṃ.

世间怙主，您是众生唯一皈依处；世间无与您等同者，普度无量诸有情。

Mahaṇṇave mayaṃ bhante nimuggā dīghasambhave;

Appatissā appatiṭṭhā saṃsarāma ciraṃ tahiṃ.

尊者，我等沉沦于漫长轮回之巨海；无依无怙无立足，长久漂泊于其间。

Etarahi tumhe āpajja patiṭṭhaṃ adhigacchare;

Tumhākaṃ vandanaṃ katvā uttiṇṇamha bhavaṇṇavā’ti.)

如今我们已至您座前，获得了坚实立足处；经由对您的礼敬，我等已渡过有海！

Tasmiṃ khaṇe dhātuto rasmiyo nikkhamiṃsu. Sakala laṅkādīpaṃ suvaṇṇarasadhārāhi sañchannaṃ viya ahosi. Mahantaṃ pītisomanassaṃ uppajji. Rājā mahantaṃ somanassaṃ patto hutvā haṭṭhatuṭṭho ahosi. So dhātugharato nikkhamitvā therena saddhiṃ alaṅkatamaṇḍape ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno (nisajjādose vajjetvā seyyathidaṃ? Atiduraccāsanta-uparivāta-unnatappadesa-atisammukha-atipacachā’ti. Atidūre nisinno sace kathetukāmo uccāsaddena kathetabbaṃ hoti. Accāsanne nisinno saṅkaraṃ karoti. Uparivāte nisinno sarīragandho vāyati. Unnatappadese nisinno agāravaṃ karoti. Atisammukhe nisinno cakkhunā cakkhuṃ paharitvā daṭṭhabbaṃ hoti. Atipacchā nisinno gīvaṃ parivattetvā daṭṭhabbaṃ hoti. Iti nisajjādosaṃ vajjetvā nisinno). Evamāha. Bhante imaṃ dhātuṃ mayhaṃ detha. Mahantaṃ pūjāsakkaraṃ katvā pariharāmīti. Bhaddakaṃ mahārāja imāya dhātuyā sammāsambuddho dharamānoyeva vyākaraṇaṃ akāsi. Tumhākaṃ vaṃse jāto kākavaṇṇatisso nāma rājā imasmiṃ dīpe mahāvālukagaṅgāya dakkhiṇatīre seru nāma dahassa ante varāha nāma soṇḍiyā matthake patiṭṭhapetvā mahantaṃ thūpaṃ karissatī’ti vatvā satthā tattha samāpattiṃ samāpajjitvā pañcasatakhīṇāsavehi saddhiṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā gato. Tasmā gaṇhatha mahārājā’ti vatvā dhātuṃ adāsi.

就在那一刻，从舍利中放射出光芒。整个楞伽岛犹如被金色液流所覆盖。生起了极大的喜悦与欣悦。国王获得极大的欣悦，心生欢喜。他走出舍利殿，与长老一同在庄严的亭子中坐于一旁。坐于一旁后(为避免坐姿的过失，例如：太远、太近、上风处、高处、正对面或正后方。坐得太远，说话就必须大声；坐得太近，则会互相干扰；坐在上风处，身体的气味会吹向对方；坐在高处，则表示不恭敬；坐在正对面，就不得不眼对眼地直视；坐在正后方，就必须转动脖子才能看见。避免了这些坐姿的过失后)，国王说道：“尊者，请将这舍利给我。我将以盛大的恭敬供养来守护它。”“善哉，大王！这舍利是正自觉者在世时就已授记的。世尊曾说：‘在你的王族中将会诞生一位名叫迦迦瓦那提索(Kākavaṇṇatisso)的国王，他将在这楞伽岛上的大沙河(Mahāvālukagaṅgā)之南，在塞鲁(Seru)湖畔，在野猪岬角(Varāhasoṇḍiyā)顶上建立一座巨大的佛塔。’说完之后，导师就入定，与五百位漏尽者一同右绕三匝后离去。因此，大王，请您收下吧。”长老说完，就将舍利交给了国王。

Rājā dhātuṃ gahetvā caturassapallaṅke dhātukaraṇḍakaṃ nidahitvā karaṇḍake dhātuṃ patiṭṭhāpetvā taṃ kumudapattasannihamaṅgalasindhavayuttarathe ṭhapetvā samantā ārakkhaṃ saṃvidahitvā (rājā dhātuṃ gahetvā) pañcaṅgaturiye paggaṇhāpayamāno pacchā āgacchatu’ti mahājanassa sāsanaṃ vatvā mahādevattherassa santikaṃ gantvā? Tumhe bhante, dhātuyā upaṭṭhānaṃ karonto āgacchathā’ti āha. Thero tassa kathaṃ sutvā;’mahārāja ayaṃ dhātu paramparā āgatā. Ahaṃ bhagavato dhammabhaṇḍāgārikaānandatthero viya imaṃ dhātuṃ pariharissāmī’ti vatvā attano paccayadāyakaṃ kuṭumbikaṃ āpucchitvā pattacīvaramādāya dhātuṃ upaṭṭhahiyamāno pacchato pacchato gacchati. Rājā dhātuṃ gahetvā anupubbena mahāgāmaṃ patto mahāsenaguttaṃ pakkosāpetvā nagaraṃ alaṅkarāpehī’ti āha. So nagare bheriṃ carāpetvā aṭṭhārasa vīthiyo sammajjantu, puṇṇaghaṭe ṭhapentu, dhajapatākādayo ussāpentu, toraṇāni ussāpentu, pañcavaṇṇāni pupphāni okirantu, sakalanagaraṃ alaṅkarontu, gandhamālādayo gahetvā suddhuttarāsaṅgā hutvā sakalanāgarā paṭipathaṃ āgacchantuti āṇāpesi. Tato mahājano sabbaturiyāni ghosāpayamāno gandhamālādihattho paṭipathaṃ nikkhanto. Devamanussā bhikkhubhikkhuniyo upāsakopāsikā appamāṇā ahesuṃ. (Gandhamālādi puṇṇaghaṭasamussitadhajākiṇṇā) parisā velukkhepasahassāni pavattayiṃsu. Sugandhavātābhighātasamuddaghoso viya sakalanagaraṃ ekaninnādajātaṃ. So rājā nagare bandhanāgāre sabbasatte bandhanā muñcantu, dhammena samena anusāsantuti vatvā dhātuṃ gahetvā attano nagaraṃ pavesetvā attano rājanivesanaṃ āgantvā nāṭakīnaṃ saññamadāsi dhātuṃ vandantuti. Nāṭakī nānābharaṇehi patimaṇḍitā rājagehato nikkhamitvā dhātuṃ vanditvā attano attano hatthagatāni turiyabhaṇḍāni sādhukaṃ paggaṇhitvā mahantaṃ pūjamakaṃsu.

国王取了舍利，放在四足宝座上的舍利盒里，将舍利安置在盒中，再把盒子安放在一辆由吉祥的信度马所拉、饰有睡莲叶图案的马车上，四周布置好守卫。国王命令奏响五种乐器，并对大众宣布：“你们跟在后面来。”然后来到大天长老面前说：“尊者，请您前来照看舍利。”长老听了这话说：“大王，这舍利是代代相传的。我将像世尊的法库管理者阿难长老一样守护这舍利。”说完就向供养自己的施主告别，拿起衣钵，照看着舍利，从后方缓缓跟随。国王捧着舍利，一路来到大村庄(Mahāgāma)，召来大军瞿多(Mahāsenagutta)，命令道：“把城市装饰起来。”于是派人在城里击鼓宣告：让十八条街道打扫干净，摆满满水瓶，升起旗帜与幡带，竖起牌楼，撒满五色鲜花，把全城装饰起来；让所有市民拿着香与花环等，身穿洁净的上衣，都到道路两旁来迎接。于是民众奏响所有乐器，手捧香与花环等，涌向道路两旁。天人、比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷数量众多。(到处是香、花环、满水瓶和高扬的旗帜)集会的人群发出了数千声欢呼。整个城市就像被香风吹拂的大海的咆哮声一样，响成一片。国王在城里下令：“释放监狱里的所有众生，要用正法公正地教导他们。”然后捧着舍利进入自己的城市，回到自己的王宫，向舞者们示意礼拜舍利。舞者们戴着各种装饰品从王宫出来，向舍利礼拜，各自善巧地演奏手中的乐器，举行了盛大的供养。

Tato vaḍḍhakiṃ pakkosāpetvā rājanivesanato nātidūre nāccāsante subhumitale dhātugharaṃ kārāpetvā mālākammalatākammādiṃ patiṭṭhāpetvā dhātughare vicittamaṇḍapaṃ kārāpetvāna sattaratanamayaṃ dhātukaraṇḍakaṃ kārāpetvā dhātukaraṇḍake dhātuṃ ṭhapetvā ratanapallaṅka matthake dhātuṃ ṭhapetvā upari vicittavitānaṃ bandhitvā sāṇiyā parikkhipāpetvā mahantena parivārena mahantaṃ dhātupūjaṃ akāsi. Mahājanā gandhamālaṃ gahetvā māsassa aṭṭhūposathadivase dhātuyā mahantaṃ pūjaṃ akaṃsu. Dhātuto raṃsiyo samuggacchanti. Mahājanā vimbhayajātā sādhukāraṃ karonti. Somanassabhūtā sakalanagaravāsino buddhārammaṇa pītiṃ gahetvā divase divase dhātuyā mahantaṃ pūjaṃ karontā vītināmenti. Pañcasīlāni rakkhanti, buddhamāmakā dhammamāmakā saṅghamāmakā hutvā saraṇāni gacchanti. Rājā mahājanassa ovadati. ‘‘Mettaṃ bhāvetha, karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ bhāvetha, kule jeṭṭhāpacāyanakammaṃ karothā‘‘ti. Ovaditvā bhikkhusaṅghassapi cattāro paccaye gaṅgāya maho-ghappavattanakālo viya mahādānaṃ pavattesi. Mātāpituṭṭhāne ṭhatvā bhikkhusaṅghaṃ saṅgaṇhi. Mahājanā tassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā yebhuyyena tasmiṃ kāle matā saggaṃ gatā.

于是国王召来工匠，在离王宫不远不近的平坦土地上，建造了一座舍利殿。在舍利殿内安置花环、蔓藤等装饰，又建造了精美的亭子。用七宝制成舍利匣，将舍利安放其中，又在宝座顶端安置舍利，上方悬挂彩绘天盖，周围用帷幔围起来。国王以盛大的随从举行了盛大的舍利供养。民众们拿着香与花环，在每月的八个布萨日都对舍利进行盛大的供养。舍利放出光芒，众人感到惊讶，发出善哉之声。心怀喜悦的全城居民，以佛为所缘而生起喜悦，日复一日地对舍利进行盛大的供养，以此度日。他们守护五戒，成为佛弟子、法弟子、僧弟子，前往归依。国王教诫民众：“应修习慈、悲、喜、舍，应在家中行尊敬长辈之业。”教诫完毕，又像恒河大水奔流一般，向比丘僧团布施四事资具。他立于父母之位，护持比丘僧团。民众遵从他的教诲，行布施等福德，那时去世的人，大多数都往生到了天界。

Kalyāṇavaggamhi patiṭṭhitā janā,Dānādi puññāni karitva sabbadā;

Cutā cutā sabbajanā sumānasā,Gatā asesaṃ sugatiṃ subhe ratā.

众人安住于善品，恒常行施等福业；彼等逝时心喜悦，乐善无余往善趣。

Rājā dhātuyā mahantaṃ pūjaṃ karonto mahagāme vihāsi. Tena patiṭṭhāpitavihārā kathetabbā? Kathaṃ? Lenavihāraṃ candagirivihāraṃ koṭipabbatavihāraṃ nagaraṅgaṇavihāraṃ selakā vihāraṃ talākāvihāranti evamādayo vihāre patiṭṭhāpetvā tipiṭakamahāariṭṭhattherassa dakkhiṇodakaṃ datvā mahāvihāre niyyādesi. Evaṃ so rājā yāvajīvaṃ dhātuṃ pariharitvā pacchime kāle maraṇamañce nipanno attano puttaṃ yaṭālatissa kumāraṃ pakkosāpetvā; tāta tissa, amhehi pariharita nalāṭadhātu pūjehī’ti dhātuvaṃsaṃ kathetvā puttaṃ anusāsitvā kālaṃ katvā saggapuraṃ gato.

国王住在大村(Mahāgāma)，举行盛大的舍利供养。由他所建立的寺院当如何讲述呢？即：他建立了石窟寺(Lenavihāra)、月山寺(Candagirivihāra)、峰顶寺(Koṭipabbatavihāra)、城院寺(Nagaraṅgaṇavihāra)、石寺(Selakāvihāra)、池畔寺(Talākāvihāra)等寺院后，向三藏大阿梨吒(Tipiṭakamahāariṭṭha)长老行奉献净水之礼，并将寺院托付给大寺(Mahāvihāra)。如此，这位国王一生守护舍利，临终时卧于床榻，召来自己的儿子耶吒提舍(Yaṭālatissa)王子，讲述了舍利的传承，教导他说：“孩子提舍，你当供养我们所守护的额骨舍利。”教导儿子后，他便命终，往生天城。

Rājā mahānāgavaro yasassi,Katvāpi rajjaṃ matimā susaddho;

Mānetva saṅghaṃ catupaccayehi,Agā asoko varadevalokaṃ;

大龙象王具盛名，智慧具信治王国；以四资具敬僧团，无忧往生胜天界。

Tassa putto yaṭālatissakumāro pitu accayena pitarā vuttaniyāmeneva dhātuyā mahantaṃ pūjaṃ kāresi. So’pi divasassa tayo vāre dhātupaṭṭhānaṃ karonto rajjaṃ kāretvā ciraṃ vihāsi. Iminā’pi patiṭṭhāpitavihārā kathetabbā; dhammasālavihāraṃ mahādhammasālavihāraṃ selābhayavihāranti evamādayo patiṭṭhāpetvā-tipiṭakamahāariṭṭhattherassa saddhivihāriko tipiṭakamahāabhayatthero uparājassa mahānāgassa ayyako. Tassa therassa dakkhiṇodakaṃ adāsi. So’pi rājā yāvajīvaṃ dhātuṃ pariharitvā pacchime kāle maraṇamañce nipanno attano puttaṃ goṭhābhayakumāraṃ pakkosāpetvā’dhātuyā mahantaṃ pūjaṃ karonto appamatto hohī’ti vatvā dhātuvaṃsaṃ kathetvā kālaṃ katvā sagge nibbatti.

其子耶吒提舍(Yaṭālatissa)王子于父亲去世后，亦按照父亲所说的方式，为舍利举行了盛大的供养。他也每日三次省视舍利，治理国家，长久住世。由他所建立的寺院亦当讲述：他建立了法堂寺(Dhammasālavihāra)、大法堂寺(Mahādhammasālavihāra)、石无畏寺(Selābhayavihāra)等寺院，并向三藏大无畏(Tipiṭakamahāabhaya)长老行奉献净水之礼——此长老乃三藏大阿梨吒长老的弟子，亦是副王摩诃那伽(Mahānāga)的祖父。这位国王也一生守护舍利，临终时卧于床榻，召来自己的儿子瞿答毗耶(Goṭhābhaya)王子，讲述了舍利的传承，嘱咐道：“你当为舍利广作供养，应不放逸。”言毕，他便命终，生于天界。

Yaṭṭhālako nāma mahāmahīpati,Mahājanassatthakaro guṇālayo;

So dhātupūjaṃ vipulaṃ anekadhā,Katvā gato devapuraṃ anindito.

耶吒罗迦(Yaṭṭhālako)大国王，为众生利功德藏；广兴种种大供养，无有指责生天城。

Tassa putto goṭhābhayakumāro pitu accayena pitarā vuttaniyāmeneva dhātuyā mahantaṃ pūjaṃ katvā goṭhābhaya mahārājā hutvā rajjaṃ karonto kācaragāme dasabhātike rājāno ghātetvā daṇḍakammatthāya goṭhābhayamahātherassa hatthoṭṭhajanapade vasantassa mattikalenavihāraṃ khīrasāla vihāraṃ nāgamahāvihāraṃ kumbhaselavihāraṃ cetiyapabbatavihāraṃ sānupabbatavihāraṃ kaṇikāra selavihāraṃ ambasela vihāraṃ tindukalena vihāraṃ karaṇḍakavihāraṃ godhasālavihāraṃ vālukatitthavihāranti evamādayo gaṅgāya paratīre pañcasatavihāre orimatīre pañcasatavihāre cā’ti vihārasahassaṃ kāretvā attano sadisanāmassa goṭhābhayattherassa dakkhiṇodakaṃ datvā adāsi. So yāvajīvaṃ dhātupūjaṃ katvā pacchime kāle maraṇamañce nipanno attano puttaṃ kākavaṇṇatissa kumāraṃ pakkosāpetvā āliṅgitvā;’tāta tissa, ayaṃ nalāṭadhātu amhākaṃ paramparāya āgatā. Tvaṃ kira dhātuṃ gahetvā mahāgaṅgāya passe seru nāma dahassa ante varāha nāma soṇḍiyā matthake patiṭṭhāpetvā saṅghārāmaṃ kārāpessasī’ti satthā jīvamāno vyākaraṇamakāsi. Tasmā tvaṃ imaṃ dhātuṃ gahetvā mamaccayena tasmiṃ ṭhāne patiṭṭhāpehī’ti puttaṃ anusāsitvā kālakiriyaṃ katvā sagge nibbatti.

其子瞿答毗耶(Goṭhābhaya)王子于父亲去世后，亦按照父亲所说的方式，为舍利举行了盛大的供养，后成为瞿答毗耶大王治理国家。他在迦车罗村(Kācaragāma)诛杀了十兄弟王，作为惩罚。他为居住在哈托塔(Hatthoṭṭha)地区的瞿答毗耶大长老，建造了粘土窟寺(Mattikalenavihāra)、乳娑罗寺(Khīrasālavihāra)、龙大寺(Nāgamahāvihāra)、瓶岩寺(Kumbhaselavihāra)、支提山寺(Cetiyapabbatavihāra)、山麓寺(Sānupabbatavihāra)、格尼格罗岩寺(Kaṇikāraselavihāra)、芒果岩寺(Ambaselavihāra)、丁杜迦窟寺(Tindukalenavihāra)、匣寺(Karaṇḍakavihāra)、巨蜥娑罗寺(Godhasālavihāra)、沙渡口寺(Vālukatitthavihāra)等寺院。如此，在恒河对岸建造了五百座寺院，在此岸亦建造了五百座寺院，共计一千座寺院。他行奉献净水之礼后，将这些寺院布施给与自己同名的瞿答毗耶长老。他一生供养舍利，临终时卧于床榻，召来儿子迦迦瓦那提萨(Kākavaṇṇatissa)王子，拥抱后说：“孩子提萨，此额骨舍利乃我等世代相传。导师在世时曾作此预言：‘你将取得舍利，于大恒河(Mahāgaṅgā)畔，塞鲁(Seru)湖尽头，名为瓦拉哈(Varāha)的象鼻山顶上安奉，并建造僧伽蓝。’因此，你当取得此舍利，于我去世后，将之安奉于彼处。”如此教导儿子后，他便命终，生于天界。

Goṭhābhayo nāma mahīpatissaro,Mahājane tosayi appamatto;

So dhātupūjaṃ vipulaṃ karitvā,Agā asoko varadevalokaṃ.

瞿答毗耶(Goṭhābhaya)大地主，不放逸令民众喜；广兴舍利大供养，无忧往生胜天界。

Mahānando mahāpañño candagutto bahussuto;

Bhaddaseno mahāthero bhaddadhamme visārado.

大难陀(Mahānanda)具大智慧，旃陀笈多(Candagutta)为多闻；跋陀斯那(Bhaddasena)大长老，于善妙法甚娴熟。

Jayaseno ca so vīro thero so saṅgharakkhito;

Devatthero ca medhāvī rakkhakā dhātu bhaddakā.

勇者胜军与长老僧护，以及具慧的天长老（Devatthera），他们是吉祥舍利的守护者。

Uparājā mahānāgo yaṭṭhālako mahābalo;

Goṭhābhayo mahāpuñño kākavaṇṇo ca vīriyavā.

副王大龙（Mahānāga）与大力之亚塔拉迦（Yaṭṭhālaka），大福德之苟塔巴亚（Goṭhābhaya）与精进之迦迦瓦那（Kākavaṇṇa）。

Ete therā ca rājāno puññavanto sumānasā;

Dhātu paramparānītā dhātā dhātusukovidā.

这些长老与国王，具足福德，心意良善；他们是舍利传承的持有者，于舍利之事善巧通达。

Kassapādīnatherānaṃ paramparāyamāgatā;

Mahānāgādi hatthato yāva tissamupāgatā.

自迦叶等诸长老，舍利传承世代相传；从大龙（Mahānāga）等亲手领受，直至传到帝须（Tissa）。

Iti ariyajanappasādanatthāya kate dhātuvaṃse

为令圣者欢喜而作的《舍利史》中

Dhātuparamparā kathā nāma

名为舍利传承记

Tatiyo paricchedo.

第三章。

4. Pakiṇṇakakathā

4. 杂记

Tatra ṭhatvā rañeño uppatti kathetabbā. (So pana) amhākaṃ satthuno bodhippattito puretarameva mahāmalaya raṭṭhe vanacarakaṃ paṭicca tassa bhariyāya kucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Navaḍḍhamāsāvasāne mātukucchito nikkhamitvā kamena vaḍḍhanto viññubhāvaṃ pāpuṇi. Tassa pitā ekaṃ dārikaṃ ānetvā puttassa gehe akāsi. Aparabhāge tassa pitā kālamakāsi. Kumāro’carako’ti paññāyi. So tato paṭṭhāya paccekabuddhaṃ upaṭṭhahi. Carako attano nivāsavatthusmiṃ kadalipanasādīni ropetvā phalārāmaṃ akāsi. Tato aparabhāge tena ropitapanasarukkho mahantaṃ cāṭippamāṇaṃ panasaphalaṃ gaṇhi. Carako attano vatthuṃ gantvā sākhāya supakkaṃ panasaphalaṃ passitvā chinditvā gehaṃ āharitvā apassāyaṃ luñcitvā upadhāresi. Tato samantā catumadhuraṃ viya yūsaṃ otaritvā apassayaṃ apanīta āvāṭaṃ pūretvā aṭṭhāsi. Tato carako evaṃ cintesi. Imaṃ panasaphalaṃ amhākaṃ paccekabuddhena vinā aññesaṃ nānucchavikanti. Paṭisāmetvā ṭhapesi.

于此，应当讲述国王的出身。在我们导师证悟菩提之前，他因一位林中行者，投生于大马拉雅（Mahāmalaya）国其妻子的子宫中。九个半月期满，他从母胎出生，逐渐长大，到了有辨识力的年龄。他的父亲为他带来一位女子，作为他儿子的妻子。后来，他的父亲去世了。这位青年被称为“行者（Caraka）”。从那时起，他开始侍奉一位独觉佛。行者在自己的住处种植了香蕉、波罗蜜等，建成一座果园。后来，他种的波罗蜜树结了一个如大罐般巨大的果实。行者回到住处，看见树枝上熟透的波罗蜜果，便摘下带回家，靠着东西剥开外皮放置。这时，如同四蜜般的汁液从四面流出，注满了剥开果皮后留下的凹槽。于是行者心想：“这波罗蜜果，除了我们的独觉佛，不适合给任何人。”他便将它收拾好存放起来。

Punadivase paccekabuddho lenato nikkhamitvā sarīrapaṭijagganaṃ katvā surattapallavasadisaṃ antaravāsakaṃ parimaṇḍalaṃ katvā nivāsetvā bahalapavaramahāpaṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā nīlabhamaravaṇṇaṃ pattaṃ hatthena gahetvā ākāsena āgantvā tassa kuṭidvāre pākaṭo ahosi. Carako kuṭito nikkhamitvā taṃ vanditvā hatthato pattaṃ gahetvā gehaṃ pavesetvā pīṭhe nisīdāpetvā attanā ṭhapitaṭṭhānato panasaphalaṃ gahetvā yūsaṃ patte pūretvā paṭiggahāpesi. Paccekabuddho taṃ paribhuñjitvā ākāsato attano vasanaṭṭhānameva gato. Athekadivasaṃ carako paradesā gacchanto bhariyaṃ pakkosāpetvā;’ amma, ayyassa appamatto hutvā dānaṃ dehī’ti sabbūpakaraṇaṃ niyyādetvā paradesaṃ gato. Punadivase paccekabuddho lenato nikkhamitvā cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya ākāsato āgantvā kuṭidvāre otaritvā aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe carakassa bhariyā kuṭito nikkhamitvā paccekabuddhassa hatthato pattaṃ gahetvā gehe nisīdāpetvā bhattaṃ adāsi.

次日，独觉佛从洞窟出来，整理好身体后，将鲜红嫩叶般的下衣整齐地围好，披上厚重上等的粪扫衣，手持青蜂色的钵，从空中来到他的孤邸前现身。行者走出孤邸，向他顶礼，从他手中接过钵，带入屋内请他坐在座位上，然后从自己存放的地方拿出波罗蜜果，将果汁盛满钵，令其接受。独觉佛享用后就从空中回到自己的住所。又一天，行者要到他国去，叫来妻子嘱咐说：“贤妻，你要勤勉不懈地布施给尊者。”把一切用具都交代好后就去了他国。第二天，独觉佛从洞窟出来，披上衣，拿着钵，从空中来到孤邸前降落站立。这时行者的妻子从孤邸里出来，从独觉佛手中接过钵，请到屋内就座后供养食物。

Tena bhattakicce pariniṭṭhite sā taruṇapaccekabuddhaṃ passitvā kilesapaṭisaṃyuttaṃ cittaṃ uppādetvā paccekabuddhassa attano ajjhāsayaṃ kathesi. Paccekabuddho tassā kathaṃ sutvā jigucchamāno uppatitvā ākāsato attano vasanaṭṭhānameva gato. Sā paccekabuddhassa gatakāle attano sarīraṃ telena makkhetvā bhaṇḍanakā viya nitthunamānā mañce nipajji. Carako paradesato āgantvā bhariyaṃ nipajjamānaṃ evamāha?’Bhadde, kiṃ ayyassa bhikkhaṃ adāsī’ti. Sā nitthunamānā āha? Mā puccha tava ayyassa kammanti. Kathehi bhadde, kiṃ tena kammaṃ katanti. So attanā saddhiṃ kilesavasne okāsaṃ kārāpetuṃ vāyamitvā mayā ayuttanti vutte mama kese gahetvā hatthapādehi ākoṭetvā sarīraṃ nakhena ottharitvā sīse paharitvā gato’ti vutte carako taṃ sutvā asahanto (eso mayā) evarūpassa assamaṇakammassa posito’ti vatvā tassā sokaṃ vinodetvā dhanuṃ ādāya tikkhasaraṃ gahetvā etaṃ māretvā āgamissāmī’ti vatvā vasanaṭṭhānaṃ agamāsi.

当他用食完毕，那妇人看见年轻的独觉佛，生起与烦恼相应的欲心，便向独觉佛表达了自己的意图。独觉佛听了她的话，感到厌恶，便腾空飞回自己的住处。独觉佛离去后，她用油涂抹自己的身体，像争吵过一样呻吟着躺在床上。行者从他国回来，看见妻子躺着便问：“贤妻，你布施食物给尊者了吗？”她呻吟着说：“别问你那尊者的行为了！”“贤妻，快说他做了什么？”“他想强迫我行不净行，我说‘这不合适’时，他就抓住我的头发，用手脚打我，用指甲抓伤我的身体，还打我的头，然后走了。”行者听了这话，无法忍受，说道：“我竟供养了做出如此非沙门行为的人！”说完便安慰妻子的悲伤，拿起弓，搭上利箭，说：“我要去杀了他再回来。”就往独觉佛的住处去了。

Tasmiṃ samaye paccekabuddho nahānatthāya gato. Gantvā ca pana kāyabandhanaṃ ākāse cīvaravaṃsaṃ viya katvā nivāsanapāpuraṇaṃ tasmiṃ ṭhapetvā jalasāṭakaṃ nivāsetvā udakamatthakā ākāse nisīditvā nahāyituṃ ārabhi. Carako paccekabuddhassa garugāravakāraṇaṃ passanto gumbantare nilīno aṭṭhāsi. Ṭhatvā ca pana evarūpaṃ acchariyaṃ disvā cintesi? Ayañca evarūpaṃ na karoti, addhā esā musāvādā’ti. Ahaṃ etissā vacanaṃ gahetvā evarūpassa samaṇassa akāraṇe aparādhaṃ kataṃ. Eso tādisaṃ na karotī’ti cintetvā paccekabuddhassa nahatvā ṭhītakāle gantvā pādesu nipatitvā?’Mayhaṃ khamatha ayyā’ti āha. Pacceka buddho? Kiṃ kathesi upāsakā’ti. So attano mātugāmassa kathitaṃ ācikkhi. Evañhi sati upāsaka tumhākaṃ āgatakammaṃ niṭṭhapetvā gantuṃ vaṭṭatī’ti āha. Mā evaṃ kathetha sāmi, ahaṃ aññāṇabhāvena tassā vacanaṃ gahetvā tumhākaṃ akāraṇe dubbhituṃ āgatomhi’ti sabbaṃ attanā cintitaṃ ācikkhi.

那时，独觉佛前去沐浴。到达后，他将腰带在空中化作衣架，把内外衣放在上面，穿上浴衣，然后在水面上方的空中坐下，开始沐浴。行者躲在树丛中，看到独觉佛令人敬重之举。看到如此奇景，他心想：“此人不会做那种事，那女人必定是说了谎。我听信了她的话，无故冒犯了这样一位沙门。他绝不会做那种事！”这样想着，等到独觉佛沐浴完毕站立时，他上前拜倒在独觉佛脚下，说：“尊者，请原谅我。”独觉佛问：“优婆塞，你说什么？”他便将那妇人所说的话告诉了他。独觉佛说：“既然如此，优婆塞，你做完你来此要做的事再走吧。”行者连忙说：“尊者，请不要这样说！我因无知，听信了那妇人的话，才前来无故冒犯您。”然后就把自己心里所想的一切都说了出来。

Paccekabuddho? Āma upāsaka, sā attanā saddhiṃ asaddhammapaṭisaṃyuttakathaṃ kathesī’ti āha. So tassā kujjhitvā ahaṃ etaṃ nissāya imassa aparajjhāmi. Gantvā taṃ māressāmī’ti paccekabuddhaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā nikkhami. Paccekabuddho taṃ nivattetvā mātugāmaṃ mā mārehī’ti anekavidhāni kāraṇāni kathetvā pañcasīle patiṭṭhapetvā tassa dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha?

独觉佛说：“是的，优婆塞，她对我说了与非法相应的话。”行者听后对她感到愤怒，心想：“我因为她而冒犯了这位圣者。我要回去杀了她。”于是他向独觉佛行五体投地礼后离开。独觉佛叫住他，劝阻他说：“不要杀那妇人。”并讲述种种道理，使他安住于五戒，为他说法时诵出此偈：

Yo appaduṭṭhassa narassa dussati,Suddhassa posassa anaṅgaṇassa;

Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ,Sukhumo rajo paṭivātaṃva khitto’ti;

若人于无害、清净、无秽者起恶意，罪恶将还归于彼愚人，如逆风扬尘。

Carako tassa dhammadesanaṃ sutvā pasantacitto hutvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā gehaṃ gantvā tāya saddhiṃ samaggavāsaṃ vasitvā tato paṭṭhāya yāvajīvaṃ paccekabuddhassa cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārādayo parikkhāre ca datvā paṭijaggi. So tasmiṃyeva lene vasanto aparabhāge anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

行者听闻说法后，心生净信，五体投地礼拜后回到家中，与妻子和合地生活。从那时起，他终身向独觉佛供养衣、食、卧具、病缘医药等资具，并照顾他。那位独觉佛就住在那洞窟中，后来证入无余依涅槃界而般涅槃。

Sayambhuñāṇena vigayha dhammaṃ,Dukkhaṃ anantaṃ sakalaṃ pahāya;

Samādhijhānābhirato yasassi,Gato vināsaṃ pavaro yasassi.

以自生智通达法，舍断一切无边苦；盛名者喜乐禅定，至上盛名者已入寂灭。

Atha pacchā carako kālaṃ katvā sagge nibbatti. Tattha ciraṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā devalokato cavitvā imasmiṃ dīpe malaya raṭṭhe amaruppala lenassa āsannaṭṭhāne upacarakassa putto hutvā nibbatti. So navamāsaḍḍhapariyosāne mātukucchito nikkhami. Tassa nāmagahaṇadivase ñātakā amaruppala kumāroti nāmaṃ akaṃsu. So pana aparabhāge vaḍḍhento dārakehi saddhiṃ kīḷanto pattapuṭena vālukabhattaṃ pacitvā, dārakā ime samaṇāti vatvā paṭipāṭiyā nisīdāpetvā dānaṃ dassāmī’ti vatvā kīḷādānaṃ deti. Ekadivasaṃ amaruppala kumāro vālukathupaṃ katvā attano nivāsanavatthadussaṃ gahetvā khuddakadaṇḍake bandhitvā paṭākaṃ katvā pūjanatthāya ṭhapesi. Amaruppala lenavāsī maliya devattheraṃ nissāya dānādīni puññāni katvā tato cuto imasmiṃyeva dīpe mahāgāme goṭhābhayamahārājassa aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. So navamāsaḍḍhapariyosāne mātukucchito nikkhami. Tassa nāmagahaṇa divase’kākavaṇṇatisso’ti nāmaṃ akaṃsu. So anupubbena vaḍḍhitvā pitu accayena chattaṃ ussāpetvā kākavaṇṇatissamahārājā ahosi. Tassa chatte ussāpiteyeva sakalaraṭṭhaṃ subhikkhaṃ ahosi. Pañca vā dvādasa vā divase anatikkamitvā devo sammā vassati. Vessantarabodhisattassa dānagge yācakānaṃ hatthe bhikkhābhājanaṃ viya tasmiṃ kāle vāpīpokkharaṇī-nadī-kandara-sobbha-jātasarādayo vassodakena pūritā ahesuṃ. Pañcavidhapadumasañchannā anekadijasamākiṇṇā nānārukkhehi virocitā ahesuṃ. Nānā sassāni sampajjiṃsu, uttarakuru ālakamandā rājadhānisadisaṃva hiraññasuvaṇṇādi ratanaṭṭhānaṃ.

后来，行者命终后投生天界。在天界长久享受天福后，又从天界命终，投生于此岛的马拉雅(Malaya)国阿玛鲁帕拉(Amaruppala)洞窟附近，成为一位侍从之子。他在母胎中住满九个半月后出生。命名日那天，亲属们为他取名“阿玛鲁帕拉童子”(Amaruppala Kumāra)。这童子日渐长大，与其他孩童玩耍时，用树叶容器煮沙饭，说道：“这些是沙门”，便让他们依次坐下，说：“我要行布施”，就作游戏布施。有一天，阿玛鲁帕拉童子堆起沙塔，取自己的下衣布料系在小棍上做成旗帜，为作供养而立起。他依止住在阿玛鲁帕拉洞窟的马利耶提婆(Maliya Devatthera)长老行布施等福业，从此命终后，即投生此岛的大村，入于戈塔阿巴耶(Goṭhābhaya)大王的王后腹中受胎。他在母胎中住满九个半月后出生。命名日那天，亲属们为他取名“迦迦瓦那帝须”(Kākavaṇṇatissa)。他渐渐长大，父亲去世后升起宝盖，成为迦迦瓦那帝须大王。自他升起宝盖之日起，全国即五谷丰登。不超过五天或十二天，天必适时降雨。犹如韦桑达拉(Vessantara)菩萨布施时乞丐手中的乞食钵，当时的水池、湖泊、河流、山洞、深坑、天然湖等都充满雨水。五色莲花遍布，无数鸟类聚集，各种树木点缀其间，显得绚丽多彩。各种庄稼丰收，如同北俱卢洲(Uttarakuru)的阿罗迦曼陀(Ālakamandā)王都一般，成为金银等宝物之地。

So rājā saddhāya sampanno mahābhikkhusaṅghassa cattāro paccaye anūnaṃ katvā dāpesi. Saṭṭhimattānaṃ tipiṭakadharānaṃ candanadoṇiyā satapākatelassa pūrāpetvā yāvapiṭṭhipādaṃ tāva osīdāpetvā nisinnānaṃ laṭṭhima dhudantakaṭṭhaṃ catumadhuraṃ pakkhipitvā dāpesi. Ucchukaṇḍa-sakkharā-nālikera-phalamūlakhandhakhādanañca nānāvidhamaccharasehi sugandhasālitaṇḍulena sādhitayāgubhattañca pātova adāsi. Antarābhatte aṭṭhārasavidha-antarakhajjakañca ucchukadalipanasaphalādayo ca nānāvidhottaribhaṅgena saddhiṃ sugandhasālitaṇḍulabhattaṃ nānaggarasaṃ dāpetvā pacchābhattaṃ aṭṭhavidhakappīyapānake ca dāpesi. Aññe samaṇaparikkhāre ca dāpesi. Iminā niyāmeneva bhikkhusaṅghassa tipiṭakadharabhikkhūnañca nirantaraṃ mahā dānaṃ datvā vasati.

那位国王具足信心，为大比丘僧团无缺地提供四资具。他让人用檀香木槽装满百炼油，让约六十位持三藏比丘坐入其中，浸泡至脚背，并布施甘草、齿木以及四甜品。每天清晨，他都供养甘蔗、糖、椰子、水果、块根等硬食，以及用香米烹制、加入各种鱼肉酱汁的美味粥饭。在正餐之间，他又供养十八种间食，如甘蔗、香蕉、菠萝蜜等水果，以及搭配各种上等配菜的香米饭和种种上味。饭后则供养八种如法饮品。他还供养其他的沙门资具。他就以这种方式，持续不断地向比丘僧团和持三藏比丘们作大布施。

Athāparena samayena kalyāṇiyaṃ sivo nāma mahārājā attano bhāgineyyassa abhayakumārassa kākavaṇṇatissa rañño bhaginiyā somadeviyā nāma rājaputtiyā āvāhamaṅgalaṃ katvā ānetvā pādaparicārikaṃ dāpesi. Datvā ca pana abhaya kumāraṃ girinagaramhi nisīdāpesī. So girinagare rajjaṃ kārāpetvā giriabhayo nāma rājā hutvā mahantaṃ sampattiṃ anubhavamāno vihāsi. Tato aparabhāge kākavaṇṇatissa mahārājā mahāgāme viharanto aññatarassa bhikkhussa gatte maṅkunā daṭṭhaṭṭhāne gaṇḍaṃ uṭṭhitaṃ disvā kimetaṃ ayyā’ti pucchi. Maṅkunā daṭṭhaṭṭhānaṃ mahārājāti. Taṃ sutvā saṃvegappatto, bhante maṅkunā kismiṃ na bhavanti’ti pucchi. Paṭṭasāṭake na bhavanti’ti. Ime pana bhaddantā paṭṭasāṭake kuto labhantī’ti cintetvā gato. Taṃ divasameva pānīyamāḷake nisinno tipiṭakatissatthero nāma rañño buddhasīhanādasuttaṃ nāma kathesi. So there pasanno; uttarāsaṅge dīyamāne’ekasāṭako bhavissāmi’ tasmā imameva dātuṃ na sakkā, kathaṃ karissāmī’ti cintento therena saddhiṃ kathayamāno tattha māḷakeyeva aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe eko kāko ambasākhantare nisīditvā

此后过了一段时间，在迦利亚尼(Kalyāṇī)，一位名为湿婆(Sivo)的大王为他的外甥无畏王子(Abhayakumāra)迎娶了迦迦瓦那帝须(Kākavaṇṇatissa)王的妹妹，名为苏摩提毗(Somadevī)的公主，并让她作为他的妻子。之后，他让无畏王子住在山城(Girinagara)。他在山城执政，成为山无畏王(Giriabhayo)，享受着巨大的财富。后来，迦迦瓦那帝须大王住在大村(Mahāgāma)时，看见一位比丘身上被臭虫叮咬处起了肿块，便问道：“尊者，这是什么？”“大王，是被臭虫叮咬的地方。”听后，他心生感触，问道：“尊者，臭虫不会出现在什么上面呢？”“不会出现在丝绸上。”他心想：“这些尊者们从哪里能得到丝绸衣服呢？”便离开了。就在那天，国王坐在饮水堂(pānīyamāḷaka)时，一位名为三藏帝须长老(Tipiṭakatissatthero)为国王宣说了《佛狮子吼经》(Buddhasīhanādasutta)。国王对长老心生净信。当要布施上衣时，他心想：“我就会只剩一件衣服了，因此不能布施这件，该怎么办呢？”他一边思索，一边与长老交谈，就站在那堂中。那时，一只乌鸦正栖息在芒果树枝上，

Saddaṃ karonto evamācikkhi. Ayya kākavaṇṇatissamahārāja, tumhākaṃ kaṅkhā nāma natthī, pasādakkhaṇe dhammakathikassa uttarāsaṅgaṃ dehī’ti āha.

（乌鸦）发出叫声，如此说道：“迦迦瓦那帝须大王啊，您不应有疑虑，请在心生净信时，将上衣布施给说法者。”

(Kāko so kākavaṇṇassa vadeti vacanakkhamo,Pasādajāto therassa tuvaṃ saddhammadesane;

Dadāhi uttarāsaṅgaṃ mahātherassa bhūmipā’ti.)

能言之鸦告色王(Kākavaṇṇa)， 闻法对长老生净信； 大地主啊，应施上衣， 敬献于彼大长老。

Mahārāja, ahaṃ tumhākaṃ pañcasāsanaṃ gahetvā āgato. Vihāradevi puttaṃ vijāyi. Idamekaṃ sāsanaṃ. Ekā kareṇukā suvīrahatthipotakaṃ titthasare vijāyī. Idaṃ dutiyaṃ sāsanaṃ. Goṭhasamuddamajjhena sattamattā nāvā paṭṭane paccuṭṭhitā, idaṃ tatiyaṃ sāsanaṃ uttara vaḍḍhamānapabbatapāde dvikarīsappamāṇe khette taruṇatālakkhandhappamāṇā suvaṇṇakkhandhā uggacchiṃsu, idaṃ catutthaṃ sāsanaṃ. Giripabbatapāde koṭa raṭṭhaka vihāre koṭaraṭṭhako nāma thero maggopasamaṃ vatvā giripabbatamatthake sattatālappamāṇaṃ uggantvā ākāse nisinno parinibbāyi, idaṃ pañcamaṃ sāsanaṃ.

“大王，我为您带来五个消息。第一，维哈拉提毗王后(Vihāradevī)生下了一位王子。第二，一头母象在渡口湖(titthasara)边生下了一头善勇幼象。第三，七艘大船穿过哥塔海(Goṭhasamudda)，出现在港口。第四，在北方增长山(Vaḍḍhamāna Pabbata)的山脚，一片两卡里沙(karīsa)大的田地里，涌现出如嫩棕榈树干大小的金块。第五，在山脚的科塔拉塔卡寺(Koṭaraṭṭhaka Vihāra)，一位名为科塔拉塔卡长老(Koṭaraṭṭhaka Thera)宣说寂静道(maggopasama)后，上升到山顶七多罗树(tāla)高处，于空中般涅槃。”

(Putto hatthī ca nāvā ca catutthaṃ hemakhandhakaṃ;

Therassa parinibbānaṃ pañcamaṃ sāsanaṃ idaṃ.

王子、巨象以及船， 第四是金犍度； 长老般涅槃为第五， 此即是此消息。

Imaṃ gahetvāna ahaṃ āgato tava santikaṃ;

Sāsanaṃ īdisaṃ sutvā puññakamme rato bhava.

我为你带来此讯， 已然来到你面前； 听闻如是消息， 愿你喜乐于福业。

Vatthaṃ sahasā dāpehi kato sabbasamāgamo;

Idaṃ niccaṃ jānanto kiṃ laggo uttarāsaṅge’ti.)

速施此衣莫迟延， 一切聚合皆散灭； 恒常了知此道理， 何必执着于上衣？

Rājā kākassa vacanaṃ sutvā hasi. Thero? Kasmā mahārāja hasī’ti pucchi. Bhante, etasmiṃ ambasākhantare nisīditvā saddaṃ karontassa kākassa kathaṃ sutvā hasinti sabbaṃ ārocesi. Thero’pi raññā purimattabhāve katakammaṃ passitvā hasi. Rājā kasmā ayyo hasī’ti pucchi. Mahārāja, tumhākaṃ anantare attabhāve malayaraṭṭhe amaruppala nāma kāle katakammaṃ passitvā hasitti. Tena puṭṭho katakusalakammaṃ sabbaṃ vitthārena tassa ācikkhi. Rājā somanassappatto attano uttarāsaṅgaṃ datvā theraṃ vanditvā gehaṃ gato. Koṭaraṭṭhakavihāraṃ gantvā therassa sarīrajjhāpanaṃ kārāpetvā dhātuṃ ādāya cetiyaṃ kārāpetvā mahantaṃ pūjaṃ katvā mahāgāmaṃ gato. Suvaṇṇaṃ āharāpetvā rājaṅgaṇe ṭhapāpesi. Goṭhasamuddakucchiyaṃ patta nāvāto vatthāni āharāpetvā bhikkhusaṅghassa cīvaratthāya dāpetvā mahādānaṃ pavattetvā mahāgāmasamīpe vihāraṃ kārāpetvā viharanto attano puttaṃ duṭṭhagāmaṇiṃ pakkosāpetvā; tāta, tvaṃ gantvā girimhi nagare nisīdā’ti vatvā amaccañcassa pituṭṭhāne ṭhapetvā girinagaraṃ pāhesi. Taṃ disvā giriabhaya kumāro kumārena saddhiṃ āgatabaḷassa vatthāhārādīni dāpetvā mahantaṃ sammānaṃ akāsi. Rājakumāro giripabbatapāde vihāsi.

国王听了乌鸦的话笑了。长老问道：“大王，您为何发笑？”国王说：“尊者，我听见栖于此芒果树枝上的乌鸦所说的话而发笑。”并把事情全部告知。长老也因看到国王前一生所造之业而笑了。国王问：“尊者，您为何发笑？”“大王，我看到您在前一生，于马拉雅(Malaya)国名为阿玛鲁帕拉(Amaruppala)时所造的善业而发笑。”经国王询问，长老便将他过去所造的善业全部详细地告诉了他。国王心生喜悦，将自己的上衣(uttarāsaṅga)布施出去，顶礼长老后回到宫中。他前往科塔拉塔卡(Koṭaraṭṭhaka)寺，为长老举行了遗体火化，收取舍利后建造了佛塔，作大供养后回到大村(Mahāgāma)。他命人运来黄金，堆放在王家庭院。又命人从抵达哥塔(Goṭha)海港的船上运来布料，为比丘僧团制作衣物而行布施，并作大布施。他在大村附近建造一座寺院居住，然后召来自己的儿子杜陀伽摩尼(Duṭṭhagāmaṇi)，对他说：“孩子，你去山城(Girinagara)居住吧。”并任命一位大臣处于父亲的地位辅佐他，将他派往山城。吉里无畏(Giriabhaya)王子见到他，便为王子和随行军队提供衣食等物，给予极大的敬重。王子便住在吉里山(Giripabbata)脚下。

Tato aparabhāge jātiṃ nissāya khattiyānaṃ vivādo ahosi. So abhayarājā kiṃ mevivādenā’ti attano bhariyāya somadeviyā saddhiṃ balavāhanaṃ gahetvā anukkamena gacchanto serunagare rajjaṃ kārentaṃ attasahāyaṃ sivarājaṃ sandhāya tassa santikaṃ āgañji. So’pi sivarājā giriabhayaraññā saddhiṃ āgatabaḷassa mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā ahatavatthatilataṇḍulādīni āharāpetvā dāpesi. Katipāhaccaye; samma, kasmā āgatosi’ti pucchi. So āgatakāraṇaṃ sabbamassa ācikkhi. Bhaddakaṃ samma, te kataṃ āgantabbameva āgato. Ahaṃ te kattabbaṃ jānissāmi. Tvaṃ mā cintayī’ti vatvā tassa vasanatthāya nagarabhūmiṃ gavesanto sarakoṭiyaṃ atiramaṇīyabhūmiṃ passitvā tasmiṃ bhūmibhāge so nagaraṃ māpetvā deviyā ekasadisanāmaṃ karissāmī’ti somanagaranti nāmaṃ akāsi. Taṃ nagaraṃ susamiddhaṃ sampannadhanadhaññādīhi upakaraṇehi dvāraṭṭālakagopuraparikhāpokkhara-ṇiyādīhi sahitaṃ hatthiassarathapattiādīhi samākulaṃ saṅkhapaṇavabherisaddādīhi samākiṇṇaṃ nagaraṃ ahosi. So abhayo ciraṃ somanagare mahantaṃ issariyaṃ anubhavanto vihāsi.

此后，因出身问题，刹帝利们发生了争端。无畏王(Abhayarājā)心想：“我为何要参与这场争端呢？”便带着自己的妻子须摩提毗(Somadevī)王后，率领强大军队，次第前行。当他来到色卢城(Serunagara)时，见到他的朋友湿婆王(Sivarāja)正在那里统治，便前往拜访。湿婆王也隆重地款待了与吉里无畏王(Giriabhayarāja)一同前来的军队，命人准备新布、芝麻、稻米等物品布施。数日后问道：“朋友，你为何而来？”无畏王便将前来的原因全部告诉了他。“好朋友！你做得好，理应前来。我会为你安排妥当，你不用担心。”湿婆王说完，便为他寻找居住的城市用地，在萨罗拘提亚(Sarakoṭiya)发现一处非常美丽的土地，便在那块土地上建造城市，心想：“我要取一个与王后之名相符的名字”，于是命名为须摩城(Somanagara)。这座城市非常繁荣，充满了财富、谷物等各种物资，具备城门、瞭望塔、城门楼、护城河、池塘等设施，到处都是象兵、马兵、战车兵、步兵，还充满了海螺、小鼓、大鼓等各种声音。无畏王在须摩城长期享受着巨大的权势而生活。

Athāparasmiṃ kāle somadevī raññā saddhiṃ kathesi; ayya amhākaṃ paṭisaraṇaṃ cetiyañca vihārañca kāretuṃ vaṭṭatī’ti. Bhaddakaṃ te kathitanti somanassappatto hutvā vihārabhūmiṃ gavesanto nagarato nātidure nāccāsanne mahantaṃ sālavanaṃ atthi. Taṃ passituṃ gato. Tadā tasmiṃ sālavane mahāariṭṭhattherassa vaṃse mahāmahindatthero nāma eko thero atthi. So saṭṭhimatte bhikkhū gahetvā viharati. Taṃ disvā iriyāpathe pasanno theraṃ evamāha; ‘ayya tumhākaṃ imasmiṃ sālavane vihāraṃ karissāmi’ti. Thero tassa vacanaṃ sutvā tuṇhīhāvena adhivāsesi. Rājā somanassappatto theraṃ vanditvā nagarameva gantvā somadeviṃ āmantetvā; bhaddesomadevi, amhākaṃ manoratho matthakaṃ patto. Vihārakaraṇatthāya manāpo bhūmibhāgo laddho. Tattha ca mahindo nāma thero samaṇānaṃ saṭṭhimattaṃ gahetvā viharati. Taṃ vanditvā viharaṇatthāya paṭiññaṃ gahetvā āgato. Tattha vihāraṃ karissāmī’ti āha. Sā taṃ sutvā somanassappattā sādhū’ti sampaṭicchi. Punadivase deviyā saddhiṃ therassa santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Thero tesaṃ mahāsamayasuttaṃ kathesi. Te ubho’pi dhammaṃ sutvā somanassajātā ahesuṃ. Atha rājā ayya dhātuṃ kuto labhissāmā’ti theraṃ pucchi. Mā cintayi mahārāja, dhātuṃ amhe jānissāmā’ti ācikkhi.

后来，须摩提毗(Somadevī)王后对国王说：“大王，我们应当建造佛塔与寺院作为皈依之处。”国王听后心生欢喜，说：“你说得好！”于是他去寻找建造寺院的土地，在离城不远不近之处，有一片广大的娑罗树林。他前去察看。当时，在那片娑罗树林里，有一位名为大摩哂陀(Mahāmahinda)的长老，是大阿利吒长老(Mahāariṭṭha)的法脉传人，他正与大约六十位比丘一同安住。国王见到长老的威仪，心生净信，便对长老说：“尊者，我将在这娑罗树林里为您建造一座寺院。”长老听了他的话，默然应允。国王心生欢喜，礼拜长老后回到城里，对须摩提毗王后说：“贤淑的须摩提毗啊，我们的愿望达成了。已经找到了适合建造寺院的土地。那里有一位名叫摩哂陀(Mahinda)的长老，正与大约六十位沙门一同安住。我已拜见他，并得到他应允建造寺院。我将在那里建造寺院。”她听后心生欢喜，答道：“善哉！”第二天，她与国王一同前往长老之处，礼拜后坐于一旁。长老为他们宣说了《大集会经》(Mahāsamayasutta)。两人听闻正法后，都心生欢喜。然后国王问长老：“尊者，我们从何处能得到舍利呢？”长老答道：“大王，不必忧虑，我们自会知道舍利之事。”

So tato paṭṭhāya vihārabhumiṃ sodhāpetvā khāṇukaṇṭakādayo nīharitvā bheritalamiva ramaṇīyaṃ samaṃ kārāpetvā iṭṭhakavaḍḍhakiṃ pakkosāpetvā iṭṭhacitaṃ kārāpetvā cetiyakammaṃ paṭṭhapesi. Vaḍḍhakī cetiyaṃ cinanto katipāhena pupphādhānattayaṃ niṭṭhapetvā dhātugabbhe sabbaṃ kattabbaṃ kammaṃ niṭṭhapetvā rañño paṭivedesi. Rājā, āgantvā therassa ārocesi. Niṭṭhāpito ayya dhātu gabbho’ti. Thero rañño vacanaṃ sutvā attanā pariharitaṃ tathāgatassa dakkhiṇadāṭhādhātuṃ tassa adāsi. Rājā dhātuṃ gahetvā sunakkhattena sumuhuttena mahatā parivārena dhātugabbhe nidahitvā atimanoramaṃ udakabubbuḷakelāsakuṭapaṭibhāgaṃ cetiyaṃ kārāpesi.

于是他从那时起，命人清理寺院的土地，清除树桩、荆棘等物，使其平坦悦意，如同鼓面。他召来砖匠，让他们用砖开始建造佛塔。工匠在建造佛塔时，数日内便建成了三层花坛，并在舍利室完成了所有必要的工作后，禀告国王。国王前来向长老禀告：“尊者，舍利室已经完工。”长老听了国王的话，便将自己一直护持的如来右犬齿舍利交给了他。国王得到舍利后，于吉星吉时，率领盛大随从，将舍利供奉于舍利室中，并建造了一座极其庄严的、形如水泡与凯拉萨(Kelāsa)山峰的佛塔。

Saddhādiguṇasampanno lokasāsanarakkhako;

Sacetiyaṃ mahārājā kārāpesi vihārakaṃ.

具足信等功德、护持世间与圣教的大王，建造了这座带有佛塔的寺院。

Tato therassa santike saṭṭhimattānaṃ bhikkhunaṃ atthāya saṭṭhimattāni pariveṇāni kārāpetvā dvāraṭṭālakapākārehi sobhitaṃ vihāraṃ niṭṭhapetvā attano deviyā ekanāmaṃ katvā mahindattherassa dakkhiṇodakaṃ datvā gandhamālādhūpadhajehi pūjaṃ karonto divasassa tikkhattuṃ dhātupaṭṭhānaṃ gantvā dānādīni puññāni kurumāno giriabhayarājā mahantaṃ sampattiṃ anubhavamāno somanagaraṃ paṭivasati.

然后，国王为长老座下的大约六十位比丘建造了大约六十间僧房，并建成了一座由门、瞭望塔和围墙庄严的寺院。他以王后的名字为寺院命名，向摩哂陀(Mahinda)长老行献水礼以作布施，并用香、花鬘、熏香和旗帜进行供养。吉里无畏王(Giriabhayarājā)每日三次前往佛塔，行布施等功德，享受着巨大的财富，安住在须摩城(Somanagara)。

(Nagare somanāmamhi ramaṇīye manorame;

Deviyā saha modanto rajjaṃ kāresi nāyako.)

(那位领导者与王后一起，在名为须摩的、悦意而迷人的城市里欢喜地治理着王国。)

Tato vihāradeviyā bhātā cullapiṇḍapātiyatissatthero nāma ekadivasaṃ kākavaṇṇatissamahārañño āyusaṅkhāramolokento na cirappavattanabhāvaṃ ñatvā punadivase rañño santikaṃ gantvā tena saddhiṃ kathesi. Mahārāja tumhākaṃ nalāṭadhātuyā satthārā byākaraṇaṃ dinnaṃ;’mahāvālukagaṅgāya dakkhiṇabhāge seru nāma dahassa ante varāha nāma soṇḍiyā matthake anāgate kākavaṇṇatisso nāma mahārājā mayhaṃ nalāṭadhātuṃ patiṭṭhapessatī’ti vatvā taṃ sandhāya bhagavā samāpattiṃ samāpajjitvā gato. Tassa vacanaṃ manasikarohī’ti āha. Tassa kathaṃ sutvā amhākaṃ kusalasampattiṃ avināsetvā ayyassa vacanamuddissa cetiyaṃ kārāpanatthāya gantabbanti mantvā bhaddakaṃ ayyā’ti therassa vacanaṃ sampaṭicchitvā attano puttaṃ duṭṭhagāmaṇiṃ girinagarato pakkosāpetvā mahāgāme nisīdāpetvā nagare bheriṃ carāpesi; ahaṃ mahāvālukāya gaṅgāya samīpe seru nāma dahassa ante varāha nāma soṇḍiyā matthake cetiyaṃ kārāpanatthāya gamissāmi, sabbaseniyo ca mahā jano ca mayā saddhiṃ āgacchantu’ti vatvā rājā culapiṇḍapātiyatissattherassa tissamahāvihāre sāgalattherassa ca santikaṃ gantvā bhante tumhākaṃ parivāre pañcasatamatte bhikkhu gahetvā dhātuṃ upaṭṭhahantā mayā saddhiṃyeva āgacchathā’ti vatvā bhaddamāse bhaddadivase sunakkhatte sumuhutte bandhāvāraṃ sajjetvā dhātugharato dhātukaraṇḍakaṃ nīharitvā susajjitarathe ṭhapetvā upari setacchattañca katvā purato purato ratanamaṇaḍape kārāpetvā puretaramakāsi.

此后，维哈拉德维(Vihāradevī)王后之兄，名小团食帝须(Cullapiṇḍapātiyatissa)的长老，一日观察迦万提沙(Kākavaṇṇatissa)大王之寿行，了知其不久于世。翌日，他前往国王处，对国王说：“大王，导师曾为您的额骨舍利授记：‘于大砂河(Mahāvālukagaṅgā)之南岸，色卢(Seru)湖之畔，名为野猪(Varāha)的丘陵顶上，未来将有一位名叫迦万提沙(Kākavaṇṇatissa)的大王，安奉我的额骨舍利。’世尊说完此话，入于等至后离去。请您谨记此言。”国王听后思忖：“为不毁坏我们的善业成就，应遵从尊者之言前去建造佛塔。”他赞同道：“善哉，尊者！”并接受了长老的话。他从吉利城(Girinagara)召回其子杜吒伽摩尼(Duṭṭhagāmaṇi)，命他驻守大村(Mahāgāma)，然后在城中击鼓宣告：“我将前往大砂河附近，色卢湖之畔，名为野猪的丘陵顶上建造佛塔，所有军队与民众皆随我同去！”说完，国王前往帝须大寺(Tissamahāvihāra)的小团食帝须长老与萨伽拉(Sāgala)长老处，说道：“尊者，请您们从弟子中选派约五百位比丘，护持舍利，与我同去。”于吉月吉日吉辰，他备好营帐，从舍利殿中请出舍利函，置于严饰的车上，上撑白伞盖，并命人在前方建造宝亭开道。

Tato rājā puttaṃ duṭṭhagāmaṇiṃ pakkosāpetvā anusāsitvā puttaṃ saddhātissakumārañca vihāradeviñca gahetvā sīghaṃ nikkhami. Cūḷapiṇḍapātiyatissatthero ca attano parivāre pañcasatabhikkhū gahetvā dhātuṃ upaṭṭhahanto pacchato āgañchi. Sabbaseniyo ca rājā ca bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā bhikkhu saṅghena saddhiṃ gantvā dīghavāpiṃ pāpuṇiṃsu. Tasmiṃ saddhātissakumāraṃ nisīdāpetvā anukkamena āgantvā sumanamālāpiṭṭhiyaṃ khandhavāraṃ bandhitvā nisīdi. Kasmā pana taṃ ṭhānaṃ evaṃ nāmakaṃ jātanti. Sumananāgarājā sattadivasāni nāgasampattiṃ abhiramamāno (nalāṭadhātuṃ vissari.) Sattāhaccayena nalāṭadhātuṃ anussaritvā pacchā āvajjamāno rañño dhātuṃ gahetvā āgatabhāvaṃ ñatvā mahantaṃ somanassaṃ patto mahantajjhāsayo attano parivāre chakoṭimatte nāge gahetvā dhātupaṭipathaṃ gantvā dhātupatiṭṭhitaṭṭhāneva pathaviyaṃ nābhippamāṇato sumanamālāvassaṃ vassesi. Tasmā taṃ ṭhānaṃ sumanamālāpiṭṭhiti jātaṃ. Punadivase rājā dhātuṃ gahetvā varāha nāma soṇḍiṃ pāpuṇi. Sampattāya dhātuyā tasmiṃ ṭhāne sumananāgarājā rathacakke yāva nābhiṃ tāva osīdāpetvā aparivattanaṃ akāsi. Taṃ disvā rājā saṃvegappatto theraṃ pucchi. Mā bhāyi mahārāja, dhātu patiṭṭhānaṭṭhānaṃ āgato. Imasmiṃ ṭhāne patiṭṭhahissatī’ti āha.

于是国王召来其子杜吒伽摩尼，训诫一番后，便带着儿子萨达帝须(Saddhātissa)王子和维哈拉德维王后迅速出发。小团食帝须长老也带领自己的五百位比丘随从，护持着舍利跟在后面。所有军队与国王向比丘僧团行大布施后，与僧团一同前行，抵达了长池(Dīghavāpi)。国王让萨达帝须王子驻扎于此，自己则次第前行，来到苏摩那华鬘台地(Sumanamālāpiṭṭhi)，在此扎营安住。此地为何得此名？因为苏摩那(Sumana)龙王在享受了七天的龙族富贵后（忘记了额骨舍利），七日之后才忆起额骨舍利。他回首观望，得知国王已带着舍利前来，遂心生大欢喜，以极大的虔诚，率领六千万龙众，沿着舍利前来之路，在舍利将安奉之处，降下了齐至车轮毂高的苏摩那花雨。因此，此地被称为苏摩那华鬘台地。翌日，国王带着舍利抵达了名为野猪的丘陵。当舍利抵达该处时，苏摩那龙王让车轮深陷至轮毂，使其无法转动。国王见此情景，心生敬畏，便询问长老。长老说：“大王，莫要惊慌。舍利已抵达其安奉之处，将安奉于此地。”

Taṃ sutvā rājā dhātupatiṭṭhāna bhūmibhāgaṃ bhavissatī’ti cintetvā tattheva senaṃnivesetvā idaṃ ṭhānaṃ samantato sakaṇṭakaṃ vanaṃ nīharāpetvā bhūmibhāgaṃ atiramaṇīyaṃ bheritalamiva samaṃ kārāpetvā seniyapāmokkhaṃ āmantetvā tumhe dhātuṃ ṭhapanatthāya paṭhamaṃ dhātugharaṃ kārāpetvā dhātu gabbhaṃ patiṭṭhāpetvā nivedesi. Rājā anto dhātughare tasmiṃ dhātugabbhe dhātukaraṇḍakaṃ patiṭṭhapetvā bahi ārakkhaṃ saṃvidhāya tattha mahantaṃ pūjāvidhānaṃ kārāpetvā dhātugharaṃ catujātiyagandhena vilimpāpesi. Tadupādāya taṃ gehaṃ gandhamūlaṃ nāma jātaṃ. Tasmiṃ ṭhāne bahū sannipatiṃsu. Tattha mahindo nāma thero āgantuka bhikkhūnaṃ vattapaṭivattaṃ akāsi. Punadivase rājā vihāraṃ gantvā sukhena vasittha ayyā’ti pucchitvā sabbe bhikkhu nimantetvā rājagehe nisīdāpetvā yāgubhattaṃ sakkaccaṃ datvā pacchā bhattaṃ anumodanaṃ sutvā nisinnakāle thero ovadanto mahārāja, pamādena vasituṃ na vaṭṭati jīvitaṃ nāma na ciraṭṭhitikaṃ, dhātupatiṭṭhāpanaṃ papañcaṃ akatvā kārehī’ti vatvā gāthamāha?

国王听后，心想：“此地将成为舍利安奉处。”于是便在那里驻扎军队，命人清除此地周围带刺的树林，将地面整治得如鼓面般平坦美好。然后，他召集将领们说：“你们为了安奉舍利，先建造一座舍利殿，设置好舍利室后，再来禀报。”国王在舍利殿内的舍利室中安放了舍利函，在外面布置了守卫，在那里举行了盛大的供养仪式，并命人用四种香涂抹舍利殿。从那时起，这座殿堂便被称为“香根”。许多人聚集在那里。当时，有一位名叫摩哂陀(Mahinda)的长老，为前来的比丘们尽了应尽的义务。次日，国王前往寺院问候：“尊者们，住得安乐吗？”然后邀请所有比丘到王宫就座，恭敬地供养了粥饭。饭后，听完随喜开示，就座时，长老劝诫道：“大王，不应放逸度日，生命短暂，安奉舍利之事切勿拖延，当速行之。”说完便诵出此偈：

Yasmā hi jīvitaṃ nāma appaṃ bubbulakupamaṃ;

Tasmā hi paṇḍito poso kareyya kusalaṃ sadā’ti.

“生命短暂，犹如水泡；是故智者，应常行善。”

Iminā nayena dhammaṃ kathetvā cūḷapiṇḍapātiyatissa tthero ca sāgalatthero ca mahindatthero cā’ti tayo therā attano attano parivāre bhikkhū gahetvā dhātu pariharaṇatthāya āgacchiṃsu.

以此方式说法后，小团食帝须长老、萨伽拉长老与摩哂陀长老三位长老，各自带领自己的比丘眷属，为守护舍利而来。

Vipulayaso parahitāvahanto,Sujanahito dhitimā avītasaddho;

Suparivuto mahatiyā hi parisā,Rājaseṭṭho pavarathūpamārabhī’ti.

声名远播，利益他人，为善人所喜，意志坚定，信心不退，为大众所围绕，此王中之最，兴建了殊胜的佛塔。

Iti ariyajanappasādanatthāya kate dhātuvaṃse

在为令圣者生净信而作的《舍利史》中

Pakiṇṇako nāma

杂篇

Catuttho paricchedo.

第四章。

5. Dhātunidhānādhikāro

5. 舍利安奉篇

Tato vimaṃsetvā bhumibhāgaṃ gahetuṃ vaṭṭatī’ti bhūmi bhāgaṃ vīmaṃsento maṅgalasammate aṭṭha goṇe āharāpetvā gandhodakena nahāpetvā siṅgesu suvaṇṇakañcukaṃ patimuñcāpetvā gandhapañcaṅgulikaṃ dāpetvā gīvāya mālādāmaṃ bandhāpetvā ayodāmena bandhāpetvā evaṃ cintesi? Yadi pana bhagavato nalāṭadhātu yasmiṃ ṭhāne patiṭṭhahitvā lokatthacariyaṃ karontī pañcavassasahassāni sāsanaṃ patiṭṭhahissati tasmiṃ ṭhāne goṇā sayameva ayodāmato muñcitvā thupaṭṭhānaṃ samantato vicaritvā catusu disāsu sayantuti adhiṭṭhahitvā purise āṇāpesi. Te tatheva akaṃsu. Tato vibhātāya rattiyā rājāgoṇe gāhāpanatthāya āyuttake āṇāpesi. Te manussā gantvā goṇe apassitvā na passāma devā’ti rañño ārocesuṃ. Gaccha bhaṇe, goṇānaṃ gataṭṭhānaṃ olokethā’ti āha. Te gavesamānā bandhanaṭṭhāne adisvā padānupadaṃ gantvā thūpakaraṇaṭṭhānaṃ samantā vicaritvā catusu disāsu sayitagoṇe disvā sayitaṭṭhānato naṅguṭṭhādīni maddantāpi uṭṭhāpetuṃ asakkontā gantvā rañño ārocesuṃ; deva, goṇā na uṭṭhahanti, ekaṃ ṭhānaṃ samantā vicaritvā catusu disāsu sayitā’ti. Taṃ sutvā rājā senaṅgaparivuto sayameva gantvā’pi goṇe uṭṭhāpetuṃ asakkonto rājā evaṃ adhiṭṭhāsi; yadi imasmiṃ ṭhāne dhātu patiṭṭhāpetabbā bhaveyya goṇā uṭṭhahitvā gacchantu’ti. Goṇā cittakkhaṇeyeva uṭṭhahitvā palāyiṃsu. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā pasannamano hutvā punekadivasaṃ vuttaniyāmeneva asse alaṅkārāpetvā ayodāmena bandhāpetvā ṭhapesi. Assāpi te goṇā viya gantvā nipajjiṃsu. Rājā gantvā tatheva adhiṭṭhahitvā asse uṭṭhāpesi. Punekadivasaṃ hatthīṃ alaṅkārāpetvā tatheva adhiṭṭhāsi. Sopi bandhadāme chinditvā pacchimayāmasamanantare gantvā cetiyakaraṇaṭṭhāne nipajji. Pabhātāya rattiyā rājā hatthīgopake pakkosāpetvā hatthiṃ ānethā’ti āha. Hatthigopakā hatthiṃ bandhanaṭṭhāne adisvā, hatthiṃ bandhanaṭṭhāne na passāma devā’ti āhaṃsu. Tenahi bhaṇe, sīghaṃ upadhārethā’ti vutte hatthigopakā padānupadaṃ gavesamānā cetiyaṭṭhāne nipannaṃ hatthiṃ disvā āgantvā rañño ārocesuṃ. Taṃ sutvā rājā heṭṭhā vuttappakārena paṭipajjitvā hatthiṃ pure katvā āgacchi.

之后，他思量着应当勘查并选定一处土地，在勘查地块时，他命人牵来八头被视为吉祥的公牛，用香水为它们沐浴，在牛角上套上金鞘，为它们印上香五指印，颈间系上花环，再用铁链拴住。他如此决意：“倘若世尊的额骨舍利将安奉于此，利益世间，使教法住世五千年，愿这些公牛自行挣脱铁链，环绕塔地行走后，在四方躺卧。”他命令侍从们如此行事。他们便照做了。夜尽天明时，国王命人去牵牛。那些人去了之后，没有看见牛，便向国王禀报：“大王，我们没有看见牛。”国王说：“去，查看牛去了何处。”他们四处寻找，在拴缚处不见其踪，便循着足迹而去，看到公牛们环绕着建塔之处，躺卧在四个方向。他们即使拍打牛尾等处，也无法让牛起身，便回去向国王禀告：“大王，牛不肯起身，它们环绕着一个地方，躺卧在四方。”国王听后，亲率军队前往，也无法让牛起身。国王于是作此决意：“如果舍利应安奉于此地，愿公牛们起身离去。”刹那间，公牛们便起身跑开了。国王见到此等奇事，心生欢喜。又过一日，他用同样的方式装饰马匹，用铁链拴住。那些马也像公牛一样，前去躺卧。国王前去，也作了同样的决意，马便起身了。又过一日，他装饰好大象，也作了同样的决意。那头象也挣断了绳索，在后夜时分前去，躺卧在建塔之处。天亮时，国王召来象夫，说：“把象带来。”象夫们在拴象处不见其踪，便说：“大王，我们在拴象处没有看见象。”国王说：“那么，快去寻找。”象夫们循着足迹寻找，看见大象躺卧在塔地，便回来向国王禀告。国王听后，依照前述方式行事，让大象走在前面，回来了。

Evaṃ tīhi vimaṃsanāhi vīmaṃsetvā bhumigahitabhāvaṃ therassa santikaṃ gantvā vanditvā upaṭṭhahamāno ārocesi. Tasmiṃ kāle serunagare sivarājā bahū paṇṇākāre gāhāpetvā rājānaṃ passissāmi’ti āgantvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Rājā tena saddhiṃ sammodanīyaṃ kathaṃ katvā nisinnakāle loṇanagare mahānāgarājā’pi bahupaṇṇākāraṃ gāhāpetvā rājānaṃ passissāmi’ti āgantvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Tena saddhiṃ sammodanīyaṃ kathaṃ akāsi; imasmiṃ ṭhāne dasabaladhātuṃ patiṭṭhāpessāmi, tumhe mama sahāyā hothā’ti te gahetvā gantvā dhātuṃ vandathā’ti vandāpesi. Tasmiṃ khaṇe dhātuto chabbaṇṇaraṃsiyo uggacchiṃsu. Devā sādhukāraṃ karontā ākāsato mālāyo khipiṃsu. Rājāno somanassappattā amhākaṃ laṅkāyaṃ dasabalassa nalāṭadhātu amhākaṃ raṭṭhe patiṭṭhahissati. Esā dhātu mahā janassa satthukiccaṃ sādheyyāti vanditvā gatā. Rājā tesaṃ gatakāle giriabhayaṃ pakkosāpetvā tāta, iṭṭhakaṃ janassa pīḷanaṃ akatvā kārāpemā’tī āha. Mā cintayittha deva, ahaṃ iṭṭhakaṃ kārāpessāmīti. Evañhi sati papañco bhavissatī’ti āha. Amhākaṃ santike suvaṇṇarajatāni mandāni kuto labhissāmā’ti vutte giriabhayo evamāha; deva, satthā mahāpuñño mahantaṃ pūjāsakkārasammānaṃ labhissati. Tvaṃ acintetvā cetiyakammaṃ paṭṭhapehī’ti āha.

如此经过三次勘查后，国王确定了地块，便去到长老跟前，顶礼侍立，禀告此事。其时，舍卢城(Serunagara)的湿婆王(Sivarājā)备办了许多供品，心想“我要觐见国王”，便前来顶礼，然后站立一旁。国王与他寒暄后，正当坐下时，盐城(Loṇanagara)的摩诃那伽王(Mahānāgarājā)也备办了许多供品，心想“我要觐见国王”，便前来顶礼，然后坐在一旁。国王也与他寒暄，并说：“我将在此地安奉十力世尊的舍利，你们当我的助手吧。”他带领他们前去，说：“你们去礼拜舍利吧。”便让他们礼拜。刹那间，从舍利中放射出六色光芒。天神们发出“善哉”之声，从空中散下花环。诸王心生欢喜，心想：“十力世尊的额骨舍利将安奉于我们的楞伽岛上。此舍利将为大众成就导师之事。”他们礼拜后便离去了。在他们离去后，国王召来吉利阿巴雅(Giriabhaya)，说道：“孩子，我们来造砖吧，但不要劳烦民众。”吉利阿巴雅回答说：“陛下不必忧虑，我会命人造砖的。”国王说：“若如此行事，恐会延误。”当国王说到“我们金银不多，从何处获取”时，吉利阿巴雅说：“陛下，导师福德宏大，必将获得盛大的供养、恭敬与尊重。您不必忧虑，开始建塔之事即可。”

So tassa taṃ acintanīyaṃ kathaṃ sutvā somanassappatto therassa santike dhammaṃ sutvā dhātuṃ vanditvā nagaraṃ gantvā bhuttasāyamāso sayane nipanno niddaṃ okkami. Vibhātāya rattiyā pabujjhitvā iṭṭhakaṃ cintayamānassa domanassaṃ ahosi. Tasmiṃ kāle sakko devarājā vissakammaṃ devaputtaṃ āmantetvā; tāta, vissakamma, kākavaṇṇatissamahārājā amhākaṃ satthuno nalāṭa dhātuṃ nidahitvā mahantaṃ cetiyaṃ kārāpetukāmo iṭṭhakaṃ cintayi. Tvaṃ gantvā phāsukaṭṭhāne iṭṭhakaṃ māpehīti āha. Taṃ sutvā vissakammadevaputto duggatassa brāhmaṇassa khette iṭṭhakaṃ māpetvā devalokameva gato. Tasmiṃ khaṇe khettasāmiko duggatabrāhmaṇo pātova attano khettaṃ olokanatthāya gato itovito olokento iṭṭhakarāsiṃ disvā cintesi; hīyo rājā iṭṭhakaṃ kathaṃ labhissāmīti kathesi. Mahantaṃ vata paṇṇākāraṃ mayā laddhanti tuṭṭho devैṭṭhakāni kājena gahetvā rañño dassanatthāya gantvā rājadvāre ṭhatvā sāsanaṃ pahiṇi. Taṃ pakkosāpetvā kasmā pāto’va āgatosī’ti pucchi. Deva mayhaṃ khette iṭṭhakarāsiṃ disvā pāto’va iṭṭhakāni gahetvā āgatomhī’ti. Īdisāni iṭṭhakāni cetiyassa anucchavikānīti dassesi. Rājā passitvā somanassappatto brāhmaṇassa bahuṃ dhanaṃ dāpesi.

他听了那番不可思议的话后，心生欢喜，在长老处听闻佛法，礼拜舍利后回到城中。用过晚餐，躺在床上便入睡了。天亮醒来，他为砖块之事思量而感到忧愁。其时，天帝释迦召见毗首羯磨(Vissakamma)天子说：“孩子，毗首羯磨，迦伽色提舍大王(Kākavaṇṇatissa Mahārājā)欲安奉我等导师的额骨舍利，建造大塔，正为砖块发愁。你前去一处便利之地为他造砖吧。”毗首羯磨天子听后，便在一户贫穷婆罗门的田里造好砖块，然后返回了天界。其时，田主，那名贫穷的婆罗门，一大早去巡视自己的田地，四处张望时看见了砖堆，心想：“昨日国王还在说如何才能得到砖块。我真是得到了大礼啊！”他欢喜地用担子运载着天界的砖块，前去觐见国王，站在宫门前派人通报。国王召见了他，问道：“你为何一大早就来了？”婆罗门回答说：“陛下，我在自己的田里看见了砖堆，所以一大早就带着砖块来了。”他呈上砖块说：“像这样的砖块，正适合建造佛塔。”国王看见后心生欢喜，赏赐了婆罗门许多财富。

Tasmiṃ khaṇe aññaṃ sāsanaṃ āhari. Madanapaṭṭanadvārato catasso rajatanāvā suvaṇṇabhumito catasso suvaṇṇanāvā ukkamiṃsūti paṭṭanamukhadvāre viharanto ārakkhaka jeṭṭhako dhammapālo nāma āgantvā rañño ārocesi. Rājā tuṭṭho suvaṇṇarajate āharāpesi.

就在那时，又传来一个消息。一位名叫法护的守护长，当时正驻守在港口大门，他前来向国王禀报说：“有四艘银船从马达纳港(Madanapaṭṭana)，四艘金船从黄金地(Suvaṇṇabhūmi)抵达了。”国王听后大喜，命人将那些金银运来。

(Iṭṭhakaṃ rajatañceva suvaṇṇañca mahārahaṃ;

Āharitvāna taṃ sabbaṃ kammaṃ ārabhi cetiye.

砖块、白银与黄金，皆为价值高昂物；取来所有这一切，塔的工程便开始。

Satthu puññānubhāvena rañño puññabalena ca;

Cintitacintitaṃ sabbaṃ khaṇeneva samijjhati.)

导师功德之威力，以及国王福德力，一切所思与所想，刹那之间即成就。

Tato rājā cūḷapiṇḍapātiyatissattherassa santikaṃ gantvā? Ayya iṭṭhakabhumiṃ gamissāmīti āha. Thero sutvā tuṭṭho attano parivārehi pañcasatabhikkhūhi saddhiṃ iṭṭhaka bhūmiṃ gato. Tato mahāsāgalatthero ca mahindatthero ca attano parivārehi bhikkhuhi saddhiṃ iṭṭhakabhumiṃ gatā. Siva nagare rājāpi iṭṭhakabhumiṃ gato. Loṇanagare nāgarājāpi iṭṭhakabhumiṃ gato. Somanagare giriabhayarājāpi attano senaṅgehi parivāretvā iṭṭhakabhumiṃ gato. Tesaṃ samaṇa brāhmaṇānaṃ rājabaḷānañca sampiṇḍitattā so piṭṭhipāsāṇo balavāhano nāma jāto. Te sabbe iṭṭhakabhumiṃ samosariṃsu. Thero iṭṭhakarāsiṃ oloketvā rājānaṃ evamāha? Mahārāja, ayaṃ iṭṭhakarāsi cetiye sabbakammatthāya pahotī’ti. Rājā attamano senaṅgaparivuto sayameva paṭhamaṃ iṭṭhakaṃ gaṇhi. Taṃ disvā sesarājāno ca amaccādayo ca parisā ca sabbe bhikkhu ca iṭṭhakāni gaṇhiṃsu tasmiṃ kāle bhāraṃ ukkhipitvā gamanaṃ papañcaṃ bhavissatī’ti rājā cintesi. Thero tassa cittaṃ jānitvā evamāha? Mā cintayittha mahārāja, iṭṭhakāni gahetvā gaccha. Pacchā devanāgādayo iṭṭhakabhumito paṭṭhāya yāva cetiyaṭṭhānaṃ nirantarā ṭhitā āharissantī’ti. Te āharitvā cetiyaṭṭhāne rāsiṃ karonti. Teneva nīyāmena yāva cetiyassa niṭṭhaṅgamā tāva devanāgasupaṇṇādayo nirantaraṃ ṭhatvā iṭṭhakāni āharitvā cetiyakaraṇaṭṭhāneva catusu disāsu rāsiṃ akaṃsu.

于是国王来到小食团乞者帝须长老(Cūḷapiṇḍapātiya-Tissatthera)面前，说道：“尊者，我要去砖地。”长老听后很高兴，就带着自己的五百位比丘随从一起去了砖地。接着大萨伽罗长老(Mahāsāgalatthera)和摩哂陀长老也各自带着自己的比丘随从去了砖地。湿婆城(Sivanagara)的国王也去了砖地。盐城(Loṇanagara)的龙王也去了砖地。苏摩那城(Somanagara)的山无畏王(Giriabhayarāja)也由其军队围绕着去了砖地。由于这些沙门、婆罗门和王家军队的聚集，那块背石就被称为“力运石”(Balavāhana)。他们全都聚集到砖地。长老看了砖堆后对国王说：“大王，这些砖堆足够完成塔的一切工程了。”国王很高兴，在军队的围绕下，亲自率先拿了一块砖。看到这个情况，其他国王、大臣等随从以及所有比丘也都拿了砖。当时国王心想：“如果扛着重物走，会是一种障碍。”长老知道他的想法，就说：“大王不要担心，拿着砖走吧。之后天神、龙族等会从砖地开始，一直站到塔的所在地，不间断地传递砖块。”他们运送砖块，在塔的所在地堆成堆。就这样，直到塔的工程完成，天神、龙、金翅鸟等不间断地站着，运送砖块，在塔的建造处的四方堆成砖堆。

Tato rājā sabbe iṭṭhakavaḍḍhakī rāsiṃ kārāpetvā tesaṃ vaḍḍhakīnaṃ antare jayasenaṃ nāma iṭṭhakavaḍḍhakiṃ parigaṇhitvā tassa pana satasahassagghanakāni dve sāṭakāni kahāpaṇasatasahassāni ca suvaṇṇakuṇḍalādayo ābharaṇāni ca dāpesi. Tassa parivārānaṃ vaḍḍhakīnaṃ ahatavatthādīni sabbupakaraṇāni dāpesi. Anekavidhaṃ mahantaṃ sammānaṃ kāretvā therena saddhiṃ mantento; ayya ajja visākhapuṇṇamī uposathadivaso, tasmā nalāṭadhātuyā maṅgalaṃ karitvā cetiyaṭṭhāne iṭṭhakaṃ patiṭṭhāpetuṃ vaṭṭatī’ti āha. Taṃ sutvā thero; bhaddakaṃ mahārāja, buddhassa bhagavato jātadivaso’ti vatvā cetiyakammakaraṇatthāya pañca jane gaṇhi. Tesu eko varadevo nāma, eko saṅkho nāma, eko vijjo nāma, eko pussadevo nāma, eko mahādevo nāma. Imesaṃ vaḍḍhakīnaṃ maṅgalaṃ kārāpetvā chaṇavesaṃ gahetvā sabbālaṅkārena alaṅkārāpetvā rājā sayampi sabbālaṅkārena patimaṇḍito maṅgalavidhānaṃ kārāpetvā bhikkhusaṅghaṃ gandhamālādīhi pūjetvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catusu ṭhānesu pañcapatiṭṭhitena vanditvā vijamhetvā suvaṇṇaghaṭṭhānaṃ pavisitvā suvaṇṇakhacitaṃ maṇimuttāratanamayaṃ paribbhamanadaṇḍaṃ jīvamānakamātāpitarena ubhatosumaṇḍitapasādhitena abhimaṅgalasammatena amaccaputtena gāhāpetvā mahantaṃ cetiyaṃ tattha karonto sayampi paribbhamanadaṇḍaṃ gahetvā parikammakatabhumiyaṃ paribbhamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Tato mahāvaḍḍhakī sunakkhattena sumuhuttena cetiyaṭṭhāne iṭṭhakaṃ patiṭṭhāpesi.

于是国王召集了所有砖匠，在他们当中选出一位名叫胜军的砖匠，赐给他价值十万的两件衣袍、十万钱币，以及金耳环等饰品。又赐给他的随从工匠们新衣等一切所需物品。举行了各种盛大的致敬后，国王与长老商议说：“尊者，今天是毘舍佉月圆布萨日，因此应当为额骨舍利举行吉祥仪式，在塔址安放第一块砖。”长老听后说：“很好，大王，今天也是世尊的诞辰日。”为了塔的建造工程，长老选了五个人：一个叫施天(Varadeva)，一个叫螺(Saṅkha)，一个叫明(Vijja)，一个叫富天(Pussadeva)，一个叫大天。国王为这些工匠举行吉祥仪式后，让他们穿上节日盛装，佩戴各种装饰品。国王自己也全身装饰，举行吉祥仪式，用香、花等供养比丘僧团，右绕三匝，在四个方位行五体投地礼，然后庄严地进入以金修饰之处。他让一位父母健在、两边以素馨花善加装饰、被认为最吉祥的大臣之子，拿起那根镶金并由珠宝珍珠所成的旋转杖。国王自己也拿着旋转杖，在已平整好的地基上绕行后，站到一旁。然后，大工匠在吉时良辰，于塔址安放了第一块砖。

Tasmiṃ khaṇe catunahutādhika dviyojana satasahassabahulā ayaṃ mahāpathavī sādhukāraṃ pavattentī viya mahānādaṃ pavattesi. Devamanussā divase divase pahonaka-mattikaṃ nisadena piṃsitvā suppehi papphoṭhetvā denti. Evaṃ karonto katipayeneva divasena pupphādhānattayaṃ cinitvā mahābhikkhu saṅghassa nivedesi. Taṃ sutvā saṅgho cunduttaranāmake dve sāmaṇere āṇāpesi? Tumhe himavantaṃ gantvā medavaṇṇapāsāṇe āharathā’ti. Te pana sāmaṇerā jātiyā soḷasavassikā chaḷabhiññāppabhedena paṭisambhidappattā. Mahākhīṇāsavabhikkhusaṅghassa santikā bhikkhusaṅghassa vacanaṃ sampaṭicchitvā ākāsaṃ abbhuggantvā himavantato attano iddhibalena medavaṇṇapāsāṇe āhariṃsu. Etesu ekaṃ pāsāṇaṃ dhātugabbhassa bhumiyaṃ pattharitvā catusu passesu cattāro pāsāṇe patiṭṭhāpetvā aparaṃ dhātugabbhaṃ pidahituṃ adassanaṃ katvā ṭhapayiṃsu.

就在那时，这片厚达二十四万由旬的大地仿佛发出“善哉”之声，响起了巨大的轰鸣。天神与人类每日用足量的黏土，以磨石研磨，用簸箕筛净后献上。如此做了几天后，国王建成了三个花坛，并向大比丘僧团报告。僧团听后，便命令名为纯陀和郁多罗(Uttara)的两位沙弥：“你们前往雪山(Himavanta)，取来蜜色石。”这两位沙弥年仅十六岁，却已证得六神通与无碍解。他们从大阿罗汉比丘僧团处领受比丘僧团的指示后，腾空而起，以神通力从雪山取来蜜色石。他们将其中一块石板铺在舍利室的地面上，在四边安放四块石板，另一块则被隐形放置，以备覆盖舍利室。

Tadā rājā dhātugabbhe kammaṃ niṭṭhapento nava koṭippamāṇaṃ suvaṇṇaṃ āharāpetvā suvaṇṇakārānaṃ datvā dhātugabbhassa iṭṭhakāni karothā’ti āṇāpesi. Te suvaṇṇakārā dīghato ratanappamāṇaṃ puthulato vidatthīppamāṇaṃ bahalato caturaṅgulappamāṇaṃ iṭṭhakaṃ katvā dhātugabbhaṃ ciniṃsu. Taṃ pana dhātugabbhaṃ uccato soḷasahatthaṃ vitthāratopi itocito dasadasaratanaṃ katvā suvaṇṇiṭṭhakeheva niṭṭhapetvā dhātugabbhassa majjhe sattaratanamayaṃ sineruṃ kārāpetvā sinerussa upari jātihiṅgulakena paṇḍukambalasilāsanaṃ sattaratanena pāricchattakarukkhaṃ rajatamayaṃ setacchattaṃ brahmunā gāhāpetvā satthuno paṭimāya upari dhāriyamānaṃ kāresi. Sinerupādamūle gandhakalalapūrita nīluppalavibhusitasuvaṇṇamayaaṭṭhuttarasataghaṭapantiyo ṭhapāpesi. Tadanantaraṃ gandhakalalapūritaratnapadumavibhusitarajatamayaaṭṭhuttara- sataghaṭapantiyo ṭhapāpesi. Tadanantaraṃ gandhakalalapūrita setuppalamālāvibhusitamaṇimayaaṭṭhuttarasataghaṭapattiyo ṭhapāpesi. Tadanantaraṃ gandhakalalapūritasetuppalavibhusita-masāragallamaya aṭṭhuttarasataghaṭapantiyo ṭhapāpesi. Tadanantaraṃ gandhakalalapūritacampakapupphavibhusitalohitaṅkamayaaṭṭhuttarasata ghaṭapattiyo ṭhapāpesi. Tadanantaraṃ gandhakalalapūritapañcuppalavibhusitamattikāmayaaṭṭhuttarasataghaṭapantiyo ṭhapāpesi. Tāsaṃ ghaṭapantīnaṃ antare gandhakalalapūritasattaratanamayasarāvake ṭhapāpesi. Kañcanamaya-sattaratanamaya-vicittamālālatāpuṇṇaghaṭasirivacchanandiyāvaṭṭabhaddapīṭhādayo ca hatthiassasīhavyagghosabhapantiādayo ca kāresi. Devorohaṇaṃ yamakapāṭihīrādayo dhanapāla-aṅgulimāla-āḷavakadamanādayo, sāriputta-moggallāna-mahākassapattherādayo, asītimahāsāvakarūpādīni ca kārāpesi. Sinerussa majjhimabhāge tārāgaṇaparivāritaṃ rajatamayaṃ candamaṇḍalañca kārāpesi. Raṃsijālavibhusitaṃ kanakamayaṃ sūriyamaṇḍalañca kārāpesi.

那时，国王在完成舍利室的工程时，命人取来九千万黄金，交给金匠们，命令道：“你们用这些黄金制作舍利室的砖块。”金匠们制作了长一肘、宽一张手、厚四指的砖块，用来砌筑舍利室。那舍利室高十六肘，两边各宽十肘，用金砖砌筑完成。在舍利室的中央，他命人以七宝造了一座须弥山，须弥山上放置了用上等朱砂制成的橙毯石座，还制作了七宝的巴瑞恰达树，以及一顶由梵天(Brahmā)持着、遮盖在导师画像上方的银质白伞。在须弥山脚下，他命人排列一百零八个黄金宝瓶，瓶中注满香泥，饰以青莲花。其后，又排列一百零八个白银宝瓶，瓶中注满香泥，饰以宝莲花。其后，又排列一百零八个摩尼宝瓶，瓶中注满香泥，饰以白莲花环。其后，又排列一百零八个猫眼石宝瓶，瓶中注满香泥，饰以白莲花。其后，又排列一百零八个红宝石宝瓶，瓶中注满香泥，饰以瞻波(campaka)花。其后，又排列一百零八个陶土宝瓶，瓶中注满香泥，饰以五色莲花。在这些宝瓶的行列之间，又放置了注满香泥的七宝小碗。他还命人制作了黄金与七宝所成的华丽花蔓、满瓶(puṇṇaghaṭa)、吉祥喜旋(sirivaccha)、吉祥旋(nandiyāvaṭṭa)、吉祥座(bhaddapīṭha)等，以及象、马、狮、虎、牛的队列。又命人制作了从天界下凡(Devorohaṇa)、双神变(yamakapāṭihīra)、调伏护财、指鬘(Aṅgulimāla)、阿拉威等事迹的图像，以及舍利弗、目犍连、大迦叶等八十大弟子的形象。在须弥山的中间部分，还命人制作了由群星围绕的银质月轮，以及光芒四射的金质日轮。

Tato sinerussa matthake pāricchattakamule paṇḍukambalasilāsane amhākaṃ satthuno paṭimaṃ ghanakoṭṭima rattasuvaṇṇamayaṃ kārāpetvā mātudevapāmokkha dasasahassa cakkavāḷadevatānaṃ sattappakaraṇaṃ abhidhammaṃ desanākārena nisīdāpesi. Tassa vīsatinakhā akkhitalānaṃ setaṭṭhānāni jātiphalikamayāni. Aṅguliyo suvaṇṇamayā hatthapādatalāni ca dantāvaraṇāni ca akkhīnaṃ rattaṭṭhānāni ca jātipavāḷamayāni, kesamassubhamukaṭṭhānāni indanīlamayāni, samacattālīsa dantā vajiramayā ahesuṃ. Uṇṇalomaṃ pana suvaṇṇa bhittiyaṃ ṭhapitarajatabubbuḷavilāsaṃ rajatamayaṃ ahosi. Bhagavato anavalokita muddhani matthake sattaratanamayaṃ vicittakiṃkiṇijālaṃ parikkhipāpesi. Maṇḍapassa anto navasatasahassagghanakaṃ muttākalāpamolambakaṃ manoramaṃ celavitānaṃ bandhāpetvā maṇḍapakoṭiyaṃ muttājālaṃ tadanantaraṃ satta ratanavicittaṃ kiṃkiṇijālaṃ parikkhipāpesi.

于是，在须弥山(Sineru)顶的巴瑞恰达树(pāricchattaka)下，在橙毯石座(paṇḍukambalasilāsana)上，他命人制作了一尊我们导师的实心纯红金像，并让以摩多天子(Mātudeva)为首的一万轮围世界的天神们，以宣说七部阿毗达摩的姿态安坐。其二十个指甲和眼白由纯净的水晶制成。手指为金制，手掌、脚掌、嘴唇及眼中的红色部分由纯正的珊瑚制成；头发、胡须和眉毛由蓝宝石制成；四十颗平整的牙齿由金刚石制成。其眉间白毫则由白银制成，犹如置于金墙上的银泡。他在世尊未被仰望的头顶上方，命人环绕一顶由七宝制成的、装饰精美的铃网。他在亭内命人系上一顶价值九十万、饰有垂挂珍珠串的悦意天篷，并在亭子的顶端环绕上珍珠网，其后又环绕上由七宝制成的、装饰精美的铃网。

Amhākaṃ bhagavato mātudevaputtampi sattaratanena kārāpesi. Tathā erāvaṇavissakammadevaputtādayo ca saparivāro sakko devarājā ca cattāro mahārājāno ca pañcasikhadevaputtādayo gandhabbadevaputtā ca sahampati mahā brahmādayo mahābrahmano ca kārāpesi. Vessantarajātakaṃ karonto saṃjayamahārājā phusatīdevī ādayo ca maddīdevī dve dārake ca jūjakabrāhmaṇādayo ca kārāpesi. Vidhura-soṇadatta mahānāradakassapa-sutasoma-suppāraka-saṅkhapālajātakādīni ca, dhammacakkappavattana-mahāsamayasuttādi desanākāro ca, suddhodanamahārājā mahāmāyā mahāpajāpatī gotamī bhaddakaccānā rāhulamātādevī ca rāhulakumāro ca channañca kanthakañca mahābhinikkhamanaṃ mahābodhimaṇḍalaṃ asītimahāsāvakā kosalamahārājā anāthapiṇḍikamahāseṭṭhi cūḷaanāthapiṇḍika-visākhā suppavāsā ca pacchā cūḷapiṇḍapātiya tissattherañca attānañca kārāpetvā te sabbe dhātu gabbhe patiṭṭhāpesi.

他也命人用七宝制作了我们世尊的母亲摩多天子(Mātudevaputta)的像。同样，他也命人制作了埃拉瓦那(Erāvaṇa)、毗首羯磨天子(Vissakammadevaputta)等，以及有眷属的天帝释、四大天王、五髻天子(Pañcasikha)等乾达婆天子，以及娑婆主大梵天(Sahampati Mahābrahmā)等大梵天们的像。在制作《韦桑达拉本生》(Vessantara Jātaka)的场景时，他也命人制作了珊阇耶(Saṃjaya)大王、福萨蒂(Phusatī)天后、玛蒂(Maddī)天后、两位王子、居嘉咖(Jūjaka)婆罗门等的像。他也命人制作了《维杜罗本生》(Vidhura Jātaka)、《索纳丹达本生》(Soṇadatta Jātaka)、《大那罗达迦叶本生》(Mahānāradakassapa Jātaka)、《须陀须摩本生》(Sutasoma Jātaka)、《苏帕拉卡本生》(Suppāraka Jātaka)、《桑喀巴拉本生》(Saṅkhapāla Jātaka)等本生故事的场景，以及《转法轮经》、《大集会经》等经的说法场景，还有净饭大王、摩诃摩耶、摩诃波阇波提瞿昙弥、跋陀迦旃延(Bhaddakaccānā，罗睺罗之母)、罗睺罗王子、车匿(Channa)和犍陟(Kanthaka)、大出离、大菩提座、八十大弟子、憍萨罗王、给孤独大长者、小给孤独(Cūḷaanāthapiṇḍika)、毘舍佉、善觉女(Suppavāsā)，以及后来的小乞食者帝须长老(Cūḷapiṇḍapātiya Tissatthera)和他自己的像，然后将所有这些像都供奉在舍利室中。

Dhātugabbhavaṇṇaṇā samattā.

舍利室记述完毕。

Evaṃ dhātugabbhe pūjāvidhānaṃ suvibhattaṃ sumanoramaṃ kārāpetvā therena saddhiṃ kathesi? Bhante dhātugabbhe mayā kattabbaṃ niṭṭhāpitaṃ. Sve rohiṇīnakkhattena dhātu nidhānaṃ karissāmī. Ayyā pana kesadhātuyo gahetvā āgacchantuti. Tissattherassa bhāramakāsi. Thero taṃ sutvā bhaddakaṃ mahārāja, kesadhātuyo vicinitvā āharāpessāmāti vatvā attano saddhivihārikaṃ sivattheraṃ pakkosāpetvā āvuso bhūmindharanāgavimāne jayaseno nāma nāgarājā vasati. Tassa santike (kesadhātuyo santi.) Tapussa bhallikānaṃ dvebhātikavāṇijānaṃ paricaraṇakāle tesaṃ pamādaṃ ñatvā nāgarājā dve kesadhātuyo gahetvā nāgabhavane ṭhapesi. Tvaṃ tā dhātuyo āharitvā rañño dehīti āṇāpesi. Thero taṃ vacanaṃ sampaṭicchitvā gato.

如此，在舍利室中将供养仪式布置得井然有序、悦意美观之后，国王对长老说：“尊者，我在舍利室中应做之事已完成。明日是罗希尼(Rohiṇī)星宿日，我将安奉舍利。但愿尊者能取来发舍利。”他将此事委托给帝须长老。长老听后说道：“好的，大王。我会寻得发舍利并命人带来。”随即命人召来他的弟子尸婆长老(Sivatthera)，对他说道：“贤友，在持地龙王(Bhūmindharanāga)的宫殿里，住着一位名叫胜军的龙王。他那里有发舍利。当初提谓(Tapussa)和跋利迦(Bhallika)两位商人兄弟供养时，龙王察觉到他们的疏忽，便取走了两根发舍利，供奉在龙宫里。你将那些舍利取来交给国王。”他如此命令道。长老领命而去。

Tato rājā attano bhaginiyā somadeviyā ca bhāgineyyassa giriabhayarañño ca sāsanaṃ pesesi? Sve dhātunidhānaṃkarissāma. Tumhe senaṅgaṃ gahetvā āgacchathā’ti. Loṇanagare mahānāgarañño ca seru nagare sivarañño ca tatheva sāsanaṃ pesetvā sayampi attano vijite yena mayhaṃ hatthato antamaso ekakarīsamattampi laddhaṃ tadupādāya sabbepi tumhe saddhiṃ parivārena āgacchathā’ti bheriṃ carāpesi. Taṃ sutvā somanassappattā mahājanā attano attano vibhavānurūpena alaṅkatapaṭiyattā agamiṃsu. Rājā pabhātāya rattiyā sabbe seniyo gandhamālādhūpadhajādayo gahetvā dhātunidhānaṃ āgacchantuti vatvā bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā tivīvaratthāya mahagghavatthādīni datvā sayampi sabbālaṅkārapatimaṇḍito nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṃ adhiṭṭhāya maṇikuṇḍalamekhalānūpura valayādivicittasabbālaṅkāravibhūsitāhi koseyyādisukhumanānāvidhavicittavatthanivatthāhi naccagītavāditaturiyabhaṇḍagahita hatthāhi devaccharāpaṭibhāganāṭakitthīhi parivārito vuttappakārehi saddhiṃ cetiyaṭṭhānaṃ gantvā mahābhikkhusaṅghaṃ vanditvā aṭṭhāsi.

于是，国王派人传令给他的妹妹苏摩黛维(Somadevī)和外甥吉利阿婆耶王(Giriabhaya)说：“明日我们将安奉舍利，你们带着军队前来。”他也同样派人传令给盐城(Loṇanagara)的摩诃那伽王(Mahānāga)和色鲁城(Serunagara)的尸婆王(Siva)，并亲自在自己的领土内命人击鼓宣告：“凡是从我手中得到过哪怕一卡利沙(karīsa)土地的人，都应带着家眷前来。”民众听后都很欢喜，各自按照自己的财力盛装打扮后前往。天亮时，国王下令：“所有军队都应携带香、花环、熏香、旗帜等物前来安奉舍利之处。”然后，他向比丘僧团作了大布施，供养了三衣所需的贵重衣物等。国王自己也佩戴上所有饰品，享用各种上味美食后，受持了布萨。他由一群美如天女的舞女围绕，她们佩戴着宝珠耳环、腰带、脚镯、手镯等各种精美饰品，身穿丝绸等各种精致华服，手中拿着歌舞乐器。国王与上述众人一同前往佛塔处，向大比丘僧团顶礼后，站立一旁。

Tato somanagare giriabhayarājā’pi sabbe nāgarā attano attano vibhavānurūpena dhātunidhānaṭṭhānaṃ āgacchantuti nagare bheriṃ carāpetvā sayaṃ sabbālaṅkārapatimaṇḍito susajjitaamaccagaṇaparivārito nikkhami. Soma devīpi sīsaṃ nahātvā ahatavatthanivatthā sabbālaṅkārapatimaṇḍitā devaccharā viya attano parivārā pañcasatakumāriyo nīlavatthehi paridahāpetvā tatheva alaṅkāretvā puṇṇaghaṭe gāhāpetvā tāsaṃ anantarā pañcasatakumāriyo pītavatthehi paridahāpetvā tatheva alaṅkāretvā pūjābhaṇḍāni gāhāpetvā, tāsaṃ anantarā pañcasata kumāriyo rattavatthehi paridahāpetvā tatheva. Alaṅkāretvā vicitrapupphapūritamañjusāyo gāhāpetvā tāsaṃ anantarā pañcasatakumāriyo setavatthehi paridahāpetvā tatheva alaṅkāretvā dhūma kaṭacchuke gāhāpetvā evaṃ pūjāvidhānaṃ saṃvidahitvā parivārena cetiṅgaṇaṃ gantvā mahābhikkhusaṅghaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā gandhamālādīhi pūjaṃ katvā attano sāminā giriabhayarājena saddhiṃ ekapasse ṭhītā.

这时，在苏摩那城(Somanagara)，吉利阿婆耶王(Giriabhayarājā)也命人在城中击鼓宣告，让所有市民各自按照自己的财力前来舍利安奉之处。他自己佩戴上所有饰品，由盛装的大臣们簇拥着出发了。苏摩(Soma)王后也沐浴之后，穿上新衣，佩戴上所有饰品，宛如天女。她命她的五百位侍女穿上蓝色衣服，同样装饰起来，手持满瓶；其后是五百位侍女，穿上黄色衣服，同样装饰起来，手持供品；再其后是五百位侍女，穿上红色衣服，同样装饰起来，手持装满各种鲜花的宝盒；之后是五百位侍女，穿上白色衣服，同样装饰起来，手持香炉。如此安排好供养仪式后，她带着随从前往塔院，以五体投地之礼敬拜大比丘僧团，献上香、花环等供养，然后与她的丈夫吉利阿婆耶王一起，站立一旁。

Loṇanagare mahānāgarājā’pi sabbālaṅkārehi patimaṇḍito sabbābharaṇehi susajjītaamaccamaṇḍalaparivuto naccagītaturīyāni paggaṇhāpayamāno gandhamālā dhūmakaṭacchu gāhāpetvā cetiyaṭṭhānaṃ āgantvā bhikkhusaṅghaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.

在盐城(Loṇanagara)，摩诃那伽王(Mahānāgarājā)也佩戴上所有饰品，由盛装的大臣们围绕，命人演奏歌舞音乐，并让人手持香、花环与香炉，来到佛塔处，向比丘僧团顶礼后，站立一旁。

Serunagare sivarājā’pi attānaṃ sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā mahantena parivārena pūjāvidhānaṃ gāhāpetvā cetiyaṭṭhānaṃ āgantvā mahābhikkhusaṅghaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Rājaparisā attano vibhavānurūpena vatthālaṅkārehi candana mālādīhi ca sobhamānā nalāṭe muttākalāpamolambaka vicittasuvaṇṇapaṭṭāni bandhitvā hatthābharaṇādi anekābharaṇehi dibbaparisā viya sumaṇḍitapasādhitā vesānurūpāni vividhāvudhāni gahetvā ekapasse ṭhītā. Sīhavyagghadīpicammehi pasādhitasuvaṇṇālaṅkārasuvaṇṇadhajahemajālasañchanne ratha vare ca sabbālaṅkāravibhusitā rathikā āruyha ekapasse ṭhītā. Brāhmaṇaputtādayo maṇḍitacamme pārupitvā upasobhayamānā ekapasse ṭhītā. Bahu amaccā attano attano vesānurūpena mahagghavatthābharaṇavibhūsitā saparivārā ekapasse ṭhītā. Gandhodaka pūrita dakkhiṇāvatta saṅkhaṃ gahetvā upavītasuttaṃ ekaṃsaṃ karitvā brāhmaṇaveṭhanaṃ veṭhetvā purohitabrāhmaṇā mahantena parivārena pūjāvidhānaṃ gāhāpetvā cetiyaṭṭhānaṃ āgantvā mahābhikkhusaṅghaṃ vanditvā jayaghosaṃ sāventā evamāhaṃsu?

在色鲁城(Serunagara)，尸婆王(Sivarājā)也以所有饰品庄严自身，率领庞大的随从，命人手持供品，来到塔地，向大比丘僧团顶礼后，站立一旁。国王的随从们根据各自的财力，穿戴着与身份相应的衣饰，以檀香、花环等妆点，额头上系着垂有珍珠串的精美金带，手上佩戴手镯等多种饰品，如同天神会众般精心装扮。他们手持各种与其身份相应的武器，站立一旁。车兵们佩戴所有饰品，登上了以狮、虎、豹皮装饰，饰有金饰，覆以金旗金网的殊胜战车，站立一旁。婆罗门子弟们披着装饰过的兽皮，显得光彩照人，站立一旁。许多大臣也穿着与其身份相应的昂贵衣饰，带着随从站立一旁。国师婆罗门们手持装满香水的右旋海螺，将圣线斜披于一肩，缠上婆罗门头巾，率领庞大的随从，命人手持供品，来到塔地，向大比丘僧团顶礼，高声宣告胜利，如是说道：

Khemaṃ subhikkhaṃ bhavatu niccaṃ janapadaṃ sivaṃ;

Sassāni samuppajjantu rañño evaṃ jayā siyuṃ.

愿此邦土恒安宁，丰饶富庶乐太平；五谷丰登岁岁好，君王常胜享功名。

Avasesā mahājanā evamāhaṃsu? Samuddapariyantaṃ hi mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ vasundharaṃ āvasatu amaccaparivārito. Evaṃ vatvā? Amhākaṃ ayyo kākavaṇṇatisso mahā rājā sadevake loke ekapuggalassa lokanāthassanalāṭadhātuṃ patiṭṭhāpetī’ti attano attano vibhavānurūpena sumaṇḍitapasādhitā. Khujjavāmanakādayo’pi sabbe janā pūjābhaṇḍāni gahetvā sādhukāraṃ dadamānā aṭṭhaṃsu. Imasmiṃ cetiyaṭṭhāne rāsībhūtā parisā evaṃ veditabbā? Khattiyā brāhmaṇā vessā negamā ca samāgatā pupphādigahitā sabbe alaṅkāravibhūsitā.

其余民众都这样说：“愿为群臣所围绕的国王，统治这以海洋为边界、以大海为耳环的大地。”说完又说：“我主迦伽梵纳帝须(Kākavaṇṇatissa)大王，于天人世间，安奉了那独一之人、世间怙主的额骨舍利。”他们各自按照自己的财富，庄严修饰。驼背者、侏儒等所有民众也都手持供品，发出“善哉”之声，站立一旁。于此塔地，云集之众当知如下：刹帝利、婆罗门、吠舍与镇民，皆盛装严饰，手持花等前来集会。

Gaṇanā vītivattā te aneke ca mahājanā;

Samuddo pattharantova khattiyā samupāgatā.

众多民众难计数，刹帝利众齐汇聚，犹如蔓延之大海。

Alaṅkato mahārājā sarājaparivārito;

Devarājā yathā sakko aṭṭhāsi cetiyaṅgaṇe.

大王盛装严饰，为众王所围绕；犹如天王帝释，伫立于佛塔庭院。

Sādhuvādena sattānaṃ pañcaṅgaturiyehi ca;

Hatthassarathasaddena samākiṇṇaṃ mahītalaṃ.

众生善哉之声，五支管弦之乐，以及象马车声，遍满于大地上。

Tato cūḷapiṇḍapātiyatissatthero attano saddhivihārīke pañcasata khīṇāsave parivāretvā cetiyaṭṭhānameva āgato. Mahāsāgalatthero’pi pañcasata khīṇāsave parivāretvā cetiyaṭṭhānameva āgato. Mahindatthero’pi attano sāvake saṭṭhimatte khiṇāsave gahetvā cetiyaṭṭhānameva āgato. Iti iminā niyāmeneva eko dve tayo cattāro pañca khīṇāsavā āgacchantā satta sahassamattā ahesuṃ. Tato cūḷapiṇḍapātiyatissatthero ettake bhikkhū parivāretvā cetiyaṅgaṇe nisīdī. Tato rājā āgantvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā therena saddhiṃ kathesi? Kesadhātu kuto labhissāma ayyā’ti. Tasmiṃ khaṇe tissatthero attano saddhivihārikaṃ sivattheraṃ olokesi. So olokitakkhaṇeyeva nisinnaṭṭhānato uṭṭhāya cīvaraṃ pārupitvā mahābhikkhusaṅghaṃ vanditvā chaḷabhiñño mahākhīṇāsavo catutthajjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya pathaviyaṃ nimujjitvā bhumindharanāgavimāne pāturahosi.

于是，小乞食帝须(Cūḷapiṇḍapātiyatissa)长老带领五百位漏尽的同住弟子来到塔地。大娑伽罗(Mahāsāgala)长老也带领五百位漏尽者来到塔地。摩哂陀长老则带着约六十位漏尽的弟子来到塔地。就这样，以一、二、三、四、五位漏尽者前来的方式，总共约有七千位。然后，小乞食帝须长老带领这么多比丘在塔院中坐下。这时，国王前来，行五体投地礼后，与长老交谈：“尊者，我们从何处能得到发舍利？”就在那时，帝须长老看着自己的同住弟子尸婆(Siva)长老。他一被注视，立即从座位上起来，披上衣，礼敬大比丘僧团后，这位具足六神通的大漏尽者进入第四禅。他从禅定中出定，潜入地中，在持地龙王(Bhumindharanāga)的宫殿中出现。

(Sutvāssa sivathero ca vasippatto visārado;

Pākaṭo abhavi nāganagaraṃ purato khaṇe.)

（尸婆长老闻言后，得大自在又善巧，刹那之间即现身，显现于龙城之前。）

Tasmiṃ kho pana samaye jayaseno nāgarājā attano bhāgineyyaṃ dvikoṭimatte nāge parivāretvā mahā yasaṃ anubhavamānaṃ nisinnaṃ iṅgitasaññaṃ datvā theraṃ duratova āgacchantaṃ disvā cintesi? Imasmiṃ nāgabhavane samaṇehi kattabbakiccaṃ natthī. Nissaṃsayaṃ kesadhātuṃ nissāya āgato bhavissatīti uṭṭhāya dhātugharaṃ pavisitvā dhātukaraṇḍakaṃ gilitvā kiñci ajānanto viya nisīdi. Tasmiṃ kāle thero tassa santikaṃ agamāsi. Nāgarājā paccuggantvā paṭisanthāraṃ karonto therena saddhiṃ kathesi. Kasmā ayyo āgato’ti vutte evamāha? Tilokanāthassa amhākaṃ sambuddhassa kesadhātūnaṃ atthāya āgato, tuyhaṃ santike ṭhapitakesadhātuyo papañcaṃ akatvā mayhaṃ dehi, teyeva sandhāya upajjhāyena pesitomhī’ti vutte amhākaṃ sammā sambuddhassa kesadhātuyo mama santike natthī’ti āha. Thero dhātukaraṇḍakaṃ gilitabhāvaṃ ñatvā gaṇhāmi mahārājā kesadhātuyo’ti vutte āma passanto gahetvā gacchāhīti āha. Evaṃ tayo vāre paṭiññaṃ gahetvā tatheva ṭhīto?

其时，胜军(Jayasena)龙王为两俱胝龙众及其外甥所围绕，正享受着大名声而坐。他见到长老从远处前来，便使了个眼色，心想：“在此龙宫，沙门无事可做。毫无疑问，他是为发舍利而来。”于是他起身进入舍利室，吞下舍利匣，然后像什么都不知道似的坐着。当时，长老来到他跟前。龙王起身迎接，问候之后与长老交谈。当被问及“尊者为何而来？”时，长老说：“我是为我等三界怙主、正自觉者的发舍利而来。你处所存的发舍利，勿作延宕，请交给我。我正是为此受戒师所遣。”龙王说：“我等正自觉者的发舍利不在我这里。”长老知道他吞下了舍利匣，便说：“大王，我要取走发舍利了。”龙王说：“好，你若看见，便取走吧。”长老让他如此承诺三次后，便站在那里。

Iddhiyā māpayitvāna tato so sukhumaṃ karaṃ,Pavesetvā mukhe tassa gaṇhī dhātukaraṇḍakaṃ;

Nāgālayābhinikkhami tiṭṭha nāgā’ti bhāsiya.

他以神通力，化现一妙手，探入其口中，取得舍利匣。走出龙宫殿，说道：“诸龙，且住！”

Tasmiṃ khaṇe jayaseno nāgarājā samaṇaṃ vañcetvā pesitomhī’ti vatvā tassa gatakāle dhātukaraṇḍakaṃ oloketvā dhātu apassitvā samaṇena nāsitomhī’ti dve hatthe ukkhipitvā ṭhapetvā attano sakalanāgabhavanaṃ eka kolāhalaṃ katvā mahantena saddena paridevanto? Amhākaṃ cakkhuni uppāṭetvā gato viya sadevakassa lokassa patiṭṭhānabhūtassa sammāsambuddhassa kesadhātuyo apāyadukkhato amuñcantānaṃ amhākaṃ abhibhavitvā dhātuyo gahetvā gatasamaṇaṃ anubandhitvā gaṇhissāmā’ti dvekoṭimatte nāge gahetvā attano bhāgineyyena saddhiṃ tassa piṭṭhito piṭṭhito anubandhitvā ākāsaṃ uggacchiṃ (su). Tasmiṃ khaṇe pana sivatthero akāsato otaritvā pathaviyaṃ pāvisi. Puna tepi pathaviyaṃ pavisiṃsu. Evaṃ thero tehi saddhiṃ ummujja nimujjaṃ karonto pāṭihāriyaṃ dassetvā serunagarassa nātidūre piṭṭhipāsāṇe uggañji. Tattheva te saṃvejetvā cetiyaṅgaṇe mahābhikkhusaṅghassa purato pākaṭo ahosi. Nāgā taṃ gahetuṃ asakkontā mahantena saddena ravaṃ patiravaṃ datvā. Ito paṭṭhāya naṭṭhamhā’ti tasmiṃ piṭṭhi pāsāṇe sabbe samāgamaṃ katvā mahāsaddena parideviṃsu? Naṭṭhambhā vata bho’ti. Tato paṭṭhāya so piṭṭhipāsāṇo nāgānaṃ ravaṃ patiravaṃ datvā paridevitahāvena nāgagallaṃ nāma ahosi.

其时，胜军(Jayasena)龙王心想：“我已骗过沙门，将他打发走了。”待长老离去后，他察看舍利匣，不见舍利，便举起双手，高声喊道：“我被沙门毁了！”他使整个龙宫一片哗然，大声悲号：“他犹如挖走了我们的眼睛！他夺走了天人世间的皈依处、正自觉者的发舍利，而此舍利能使我们免于恶趣之苦。我们要追上那带走舍利的沙门，抓住他！”于是他带着两俱胝龙众，与其外甥一同紧随其后，飞上天空。其时，尸婆(Siva)长老从空中降下，进入大地。龙众也随之进入大地。长老就这样与他们一同浮沉，示现神通后，在舍卢(Seru)城不远处的背石上浮现。他在那里震慑了龙众，然后在塔院的大比丘僧团前显现。诸龙无法抓住他，大声呼号，声声相应。“从今以后我们完了！”在那背石上，他们全都聚集起来，大声悲号：“我们真的完了啊！”从此，那块背石因诸龙呼号相应、悲泣之故，得名“龙呼石”。

Nāgo therassa piṭṭhitoyeva anubandhitvā cetiyaṅgaṇaṃ gantvā rājānaṃ evamāha? Deva, eso bhikkhu mayā adinnadhātu gahetvā āgato’ti. Taṃ sutvā rājā? Saccaṃ kira ayya nāgassa vacananti vutte naheva mahārāja, iminā dinnaṃ eva dhātuṃ aggahesinti vutte? Nāgo tava sakkhiṃ dehīti āha. Thero tassa bhāginyeṃ samaṇuppala nāgarājānaṃ sakkhiṃ akāsi. Rājā tassa bhāgineyyassa sabbavacanaṃ sutvā saddahi. Tasmiṃ kāle dukkhābhibhūto nāgarājā gantvā bahi ṭhīto. Tato paṭṭhāya so nāgarājā bahi hutvā nisinnattā bahināgarājā nāma ahosi. Tassa pana bhāgineyyaṃ anto cetiyaṅgaṇe nisīdāpesi. Imassa pana cetiyassa ārakkhaṃ gahitanāgā kathetabbā. Sumananāgarañño parivārā chakoṭimattā nāgā, jayasenassa parivārā koṭisatamattā nāgā, samaṇuppalanāgarañño parivārā dvikoṭimattā nāgā ahesuṃ. Sabbe dhātuyā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. Rājā therassa hatthato kesadhātuṃ gahetvā ratanacaṅegāṭake ṭhapetvā mahindassa nāma amaccassa adāsi. Tasmiṃ samāgame tipiṭakamahāphussadevattherassa saddhivihārikā paṭisambhidappattā cattāro sāmaṇerā ahesuṃ. Tesu eko malaya rājaputto sumanasāmaṇero nāma, eko serunagare sivarājabhāgineyyassa putto uttara sāmaṇero nāma. Eko mahāgāme mālākāraputto cunda sāmaṇero nāma eko mahāgāme ekassa kuṭumbikassa putto mahākassapasāmaṇero nāma, ime cattāro sāmaṇerā ajja kākavaṇṇatissamahārājā mahācetiye dhātu nidhānaṃ karissati, mayaṃ himavantaṃ gantvā sukusumāni āharissāmāti theraṃ vanditvā ākāsato himavantaṃ gantvā campakanāgasalalādayo pūjanīyamālaṃ gahetvā tāvatiṃsadeva lokaṃ gatā.

龙王紧随长老之后，来到塔院，对国王说：“大王，此比丘取走了我未曾给予的舍利。”国王听后，对长老说：“尊者，龙王所言是实情吗？”长老答道：“并非如此，大王。我是他给予之后才取走舍利的。”龙王说：“拿出你的证人来。”长老便让龙王的外甥，沙门优波罗龙王(Samaṇuppala Nāgarāja)作证。国王听完他外甥的全部言辞后，便相信了。其时，为痛苦所征服的龙王走到外面站着。从此，此龙王因住在外面，得名“外龙王”。国王则让他的外甥住在塔院之内。关于此塔的守护，当述说所集结的龙众：须摩那龙王(Sumana Nāgarāja)的眷属有六俱胝龙众，胜军(Jayasena)龙王的眷属有百俱胝龙众，沙门优波罗龙王(Samaṇuppala Nāgarāja)的眷属有两俱胝龙众。他们全都守护着舍利。国王从长老手中接过发舍利，置于宝匣中，交予名为摩哂陀(Mahinda)的大臣。在那次集会中，有三藏大普萨迭瓦(Tipiṭakamahāphussadeva)长老的四位已证无碍解的同住沙弥。其中一位是马拉雅(Malaya)王子，名须摩那(Sumana)沙弥；一位是舍卢(Seru)城尸婆(Siva)王外甥之子，名优多罗(Uttara)沙弥；一位是大村庄一位花匠之子，名纯陀(Cunda)沙弥；一位是大村庄一位家长之子，名大迦叶(Mahākassapa)沙弥。这四位沙弥心想：“今日迦伽瓦纳帝沙(Kākavaṇṇatissa)大王要在大塔中安奉舍利，我们应去雪山取来妙花。”他们顶礼长老后，从空中前往雪山，采得瞻波花、龙花、娑罗罗花等供养花鬘，然后去了忉利天。

Tasmiṃ kāle sakko devarājā sabbābharaṇapatimaṇḍito dvisu devalokesu devatāyo gahetvā erāvaṇahatthīkkhandhamāruyha aḍḍhateyyakoṭidevaccharāparivārito sudassanamahā vīthiyaṃ vicaranto savaṅgoṭake te cattāro sāmaṇere duratova āgacchante disvā hatthīkkhandhato oruyha pañca patiṭṭhitena vanditvā tesaṃ hatthe mālācaṅgoṭake disvā? Kiṃ ayyā tumhākaṃ hatthe’ti pucchi. Taṃ sutvā sāmaṇerā mahārāja, kiṃ tvaṃ na jānāsi. Laṅkāyaṃ kākavaṇṇatissa mahārājā dasabalassa nalāṭadhātuṃ gahetvā mahāvālukagaṅagāya dakkhiṇapasse seru nāma dahassa ante varāha nāma soṇḍimatthake cetiyaṃ kārāpetuṃ tumhākaṃ niyogena vissakammadevaputtena nimmitैṭṭhakāni gahetvā cetiyaṃ kārāpetvā ajja dhātunidhānaṃ karoti. Tattha pūjanatthāya himavantato ānītapupphamidanti vatvā itopi kusumaṃ gahetuṃ āgatamhā’ti vadiṃsu. Sakko tesaṃ vacanaṃ sutvā?

那时，天帝释全身佩戴各种饰品，带领两重天界的天神们，骑上埃拉瓦那象王的象背，被两千五百万天女围绕，在善见大道上巡游。他远远看见那四位沙弥手持花篮走来，就从象背下来，行五体投地礼，看见他们手中的花篮便问：“尊者们手中拿的是什么？”沙弥们听后说：“大王难道不知道吗？在楞伽国，迦伽瓦纳帝沙大王取得十力世尊的额骨舍利，在大沙河南岸，舍卢湖的尽头，一个名叫野猪鼻的山顶上建造佛塔。奉您的命令，毗首羯磨天子化现砖块建造佛塔，今天正要安放舍利。我们为了在那里供养，从雪山带来此花，并且也来这里取花。”帝释听了他们的话……

Ayya tumhākaṃ hatthe pupphāni cūḷāmaṇicetiye pujetvā amhākaṃ uyyānato pupphāni gahetvā gacchathāti vatvā tehi saddhiṃ gantvā tesaṃ pupphehi cūḷāmaṇicetiyaṃ pūjesi. Tato papañcaṃ na bhavitabbanti sakkassa nivedesuṃ. Taṃ sutvā sakko sāmaṇerānaṃ pañcamahāuyyānato pāricchatta-koviḷārādīni pupphāni ca candanacuṇṇañca gahetvā dāpesi. Sāmaṇerā pupphāni gahetvā devalokato otaritvā himavantaṃ pavisitvā suvaṇṇamaṇipabbate santacchāyāya nasīditvā divāvihāraṃ katvā nakkhattavelāya sampattāya maṇī gavesamānā cattāro maṇayo addasaṃsu. Tesaṃ eko indanīlamaṇī, eko pahassarajotiraṅga maṇī, eko veluriyamaṇi, eko masāragallamaṇi, cattāro maṇayo ca dibbapupphāni ca gahetvā therānaṃ dassesuṃ. Thero? Mahārāja, ime sāmaṇerā pāricchattakakoviḷārādīni pupphāni ca candanacuṇṇañca cattāro maṇayo ca gahetvā āgatā’ti rañño ārocesuṃ.

帝释说：“尊者们，请用你们手中的花供养髻珠佛塔后，再从我们的花园采花带走。”说完便与他们同去，用那些花供养了髻珠佛塔。之后，他们告知帝释不会有耽搁。帝释听后，便让沙弥们从五大天园中取来巴瑞恰达树花、拘毗罗花等花以及檀香粉。沙弥们拿着花从天界下来，进入雪山，在黄金宝石山的清凉树荫下坐下，作日间禅修。当星夜时分到来时，他们寻找宝珠，发现了四颗宝珠：一颗是蓝宝石，一颗是闪耀光芒的宝珠，一颗是琉璃宝珠，一颗是猫眼石。他们带着这四颗宝珠和天界之花给长老们看。长老向国王禀告：“大王，这些沙弥已带回巴瑞恰达树花、拘毗罗花等花、檀香粉以及四颗宝珠。”

Rājā taṃ sutvā somanassajāto sāmaṇere pañca patiṭṭhītena vanditvā tesamāhatamaṇayo gahetvā mahānanda nāma amaccassa datvā therehī saddhiṃ mahantena parivārena cetiyaṅgaṇaṃ gantvā maṇikaraṇḍakena dhātuṃ gahetvā attano sīse dhātuṃ ṭhapetvā upari setacchattaṃ kārāpetvā cetiyaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā pācīnadvāre ṭhīto? Ayaṃ dasabalassa nalāṭadhātu amhehi kārāpitāya buddhapaṭimāya nalāṭe uṇṇalomākāraṃ hutvā patiṭṭhahatūti adhiṭṭhāsi. Tassa cintitakkhaṇeyeva dhātu karaṇḍato nabhamuggantvā ākāse sattatālappamāṇe ṭhatvā chabbaṇṇa raṃsiyo vissajjesi. Tā raṃsiyo kuṭena āsiñcamānavilīna suvaṇṇaṃ viya antalikkhato nikkhantasuvaṇṇarasadhārā viya sakalalaṅkādīpaṃ raṃsijālehi ekobhāsaṃ katvā gaṇhiṃsu. Tasmiṃ kāle yamakapāṭihāriyasadisaṃ pāṭihāriyaṃ ahosi. Mahākāruṇikassa bhagavato adiṭṭhapubbaṃ pāṭihāriyaṃ disvā mahājanā tathāgatassa rūpakāyaṃ paccakkhabhutā viya ahesuṃ.

国王听后心生欢喜，对沙弥们行五体投地礼。他接过他们带来的宝珠，交给名为大难陀的大臣，然后与长老们率领大批随从前往塔院。他从宝匣中取出舍利，顶戴于自己头上，并命人在上方撑起白伞盖。右绕佛塔三匝后，他站在东门发愿：“愿这十力者的额骨舍利，在我们所造的佛像额间化为白毫相，并安住于此。”就在他动念的瞬间，舍利从宝匣中升入空中，停留在七多罗树高处，放射出六色光芒。那些光芒如同用勺子倾倒的熔金，又似从空中流下的金汁，以光网笼罩整个楞伽岛，使其一片光明。那时，出现了堪比双神变的奇迹。见到大悲世尊前所未见的奇迹，大众仿佛亲眼见到了如来的色身。

Adiṭṭhapubbaṃ satthussa pāṭihīraṃ mahājanā;

Disvā pītiparā jātā pasādamajjhaguṃ jine.

大众见导师，神变未曾有；见已心欢喜，于胜者净信。

Pūjesuṃ gandhamālañca alaṅkāraṃ sakaṃ sakaṃ;

Sabbe vandiṃsu sirasā-cetiyaṃ īdisaṃ varaṃ.

供养以香花，及各自饰品；众人皆顶礼，如是胜佛塔。

Tasmiṃ samāgame eko paṇḍitapuriso jinaṃ thomento evamāha?

在那集会中，一位智者赞颂胜者，如是说道：

Nibbutassāpi buddhassa yaso bhavati īdiso;

Ṭhītassa lokanāthassa kīdisā āsi sampadā.

佛陀虽已般涅槃，声誉功德尚如此；世间怙主住世时，所获成就更何似？

Anubhāvamidaṃ sabbaṃ puññeneva mahesino;

Kareyya ñatvā puññaṃ taṃ patthento bodhimuttamaṃ.

大仙所有此威力，皆由其福德所致；了知此理应修福，以期无上菩提果。

Tasmiṃ kāle nānāratanavicittaṃ anekālaṅkārapatimaṇḍitaṃ mahārahaṃ samussitadhajapatākaṃ nānāvidhakusumasamākiṇṇaṃ anekapūjāvidhānaṃ gahetvā manussā chaṇavesaṃ gaṇhiṃsu. Anekavidhaturiyasaṅghuṭṭaṃ ahosi. Tasmiṃ khaṇe devatāyo pupphavassaṃ vassāpenti. Mahānubhāvasampannā nāgā pūjaṃ karonti. Evaṃ sabbe devā nāgā manussā sādhukāraṃ denti, apphoṭenti, velukkhepaṃ karonti, hatthīno kuñcanādaṃ nadanti. Assā tuṭṭhiravaṃ ravanti, bahalaghana mahāpathavī yāva udakapariyantaṃ kampi. Disāsu vijjullatā nicchariṃsu. Sakalalaṅkādīpe sumanakūṭādayo mahānagā kusumagaṇasamākiṇṇā ahesuṃ. Sabbe jalāsayā pañcavidha padumasañchantā, devatānamantare manussā, manussānaṃ antare yakkhanāgasupaṇṇādayo ca ahesuṃ. Bhikkhubhikkhunīupāsaka upāsikā aparimāṇā ahesuṃ. Mahantena sādhukārena mahā nigghosena sakalalaṅkādīpe tibbavātābhihatasamuddo viya ekaninnādaṃ ekanigghosaṃ ahosi. Iminā pūjāvidhānena pasādakabhūtamahājanakāyamajjhe dhātu pāṭihāriyaṃ dassetvā ākāsato otaritvā buddhapaṭimāya nalāṭe puṇṇacandasassirīkaṃ abhibhavantamiva virocamānā patiṭṭhāsi.

那时，人们身着节日的盛装，准备了以各种珍宝点缀、众多饰品庄严的贵重供品，高举旗幡，遍撒各类花朵，举行了多种供养。各种乐器齐鸣。那时，天神们降下花雨，具大威力的诸龙也前来供养。如是，所有天、龙、人皆发“善哉”之声，拍手欢呼，挥舞手臂。大象发出吼叫，马匹发出喜悦的嘶鸣，坚实的大地乃至水际都为之震动。四方电光闪耀。整个楞伽岛上，须摩那山等大山都为花海所覆盖。所有水池都开满了五色莲花。天神在人群中，人群中也有夜叉、龙、金翅鸟等。有数不尽的比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷。巨大的“善哉”声和呐喊声，使整个楞伽岛犹如被强风吹袭的大海，成为一片轰鸣。在这供养仪式中，在生起净信的广大民众当中，舍利显现神变，从空中降下，安住于佛像的额头，其光辉灿烂，仿佛胜过了满月的光辉。

Rājā mahānandanāmakassa amaccassa hatthato kesadhātuṃ gahetvā vihāradeviyā datvā tvaṃ imā kesadhātuyo dasabalassa anavalokita matthake patiṭṭhāpehī’ti āha. Sā kesadhātuyo gahetvā tattheva patiṭṭhahantu’ti adhiṭṭhānaṃ akāsi. Tasmiṃ khaṇe kesadhātuyo karaṇḍato nabhaṃ uggantvā mayūragīvasaṃkāsanīlaraṃsiyo vissajjentī ākāsato otaritvā buddhapaṭimāya uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhahiṃsu.

国王从名为大难陀（Mahānanda）的大臣手中接过发舍利，交给维诃罗提毗（Vihāradevī），对她说：“你将这些发舍利安放在十力者的顶髻上。”她接过发舍利后，发愿道：“愿这些发舍利即安住于此。”就在那一瞬间，发舍利从宝匣中升入空中，放射出孔雀颈般的蓝色光芒，从天空降下，安住于佛像的头顶上。

Tato rājā therena saddhiṃ dhātugabbhaṃ pavisitvā dibbacandanacuṇṇasamākiṇṇaṃ pāricchattakakoviḷārādi sugandhapupphasantharaṃ viyūhitvā pabhāsamudayasamākiṇṇe cattāro maṇi pāsāṇe ṭhapesi. Tesaṃ ālokābhibhūto dhātugabbho ativiya virocittha. Sabbanāṭakitthīyo attano attano ābharaṇāni omuñcitvā dhātugabbheyeva pūjesuṃ. Tato rājā dhātunidhānaṃ katvā buddharūpassa pādatale sīsaṃ ṭhapetvā nipanno evaṃ paridevi; mayhaṃ pitupitāmahaparamparāgatādhātu ajja ādiṃ katvā ito paṭṭhāya viyogā jātā ahaṃ dāni tumhākaṃ aticiraṃ (ṭhītā) ramaṇīyā rohaṇajanapadā āharitvā imasmiṃ ṭhāne patiṭṭhāpesinti vatvā sineru muddhani samujjalamahāpadīpo viya tumhe idheva ṭhītā. Idāni na gamissāma mayaṃ khamatha bhagavā’ti paridevamāno dhātu gabbheyeva patitvā āha?

于是国王与长老一同进入舍利室，布置好遍撒天界檀香粉、铺满巴瑞恰达树与拘毗罗树（koviḷāra）等香花的地面，然后在光芒四射之处安置了四颗宝石。舍利室因宝石的光芒而辉煌无比。所有舞女都卸下各自的饰品，在舍利室内供养。之后，国王安放好舍利，将头置于佛像足下，躺卧着悲泣道：“我祖辈代代相传的舍利啊，从今日起，我们就要分离了。我长久以来将您们从美丽的罗诃那国（Rohana-janapada）迎来，安奉于此地。您们犹如须弥山顶上闪耀的大灯，将安住于此。如今我们不愿离去，请世尊原谅！”他如此悲叹着，倒在舍利室里说道：

Aho viyogaṃ dukkhaṃ me etā bādhenti dhātuyo;

Vatvā so paridevanto dhātugabbhe sayī tadā.

“啊，离别是苦，此舍利恼我！”如是悲叹已，遂卧舍利室。

Marissāmi no gamissaṃ ayyaṃ hitvā idheva’haṃ;

Dullabhaṃ dassanaṃ tassa saṃsāre carato mamā’ti.

“我宁死不离，舍圣者于此；于轮回流转，我难得见彼。”

Vatvā paridevanto nipajji. Tassa pana bhikkhusaṅghassa antare sahadevo nāma thero rājānaṃ dhātugabbhe rodamānaṃ nipannaṃ disvā kimajjhāsayo etassā’ti cetopariyañāṇena samantāharitvā idha nipanno marissāmī’ti nipannabhāvaṃ jānitvā iddhiyā saṃsaraṃ piyarūpaṃ māpetvā dhātugabbhato taṃ bahi akāsi.

他如是悲叹着躺下。当时，比丘僧团中有一位名叫萨哈提婆（Sahadeva）的长老，看见国王在舍利室中哭泣躺卧，心想：“他意欲何为？”便以他心通观察，了知他是“我将躺卧于此死去”而躺下。于是长老运用神通，化现出一个可爱的幻象，将国王带出了舍利室。

(Iddhiyā so vasipatto chaḷabhiñño visārado;

Taṃ khaṇaññeva sappañño rājānaṃ taṃ bahiṃ akā.)

（彼神通自在，六通皆娴熟；具慧于刹那，将王移出外。）

Tato paṭhamānītajotiraṅga pāsāṇaṃ dhātugabbhassa upari vitānaṃ viya ṭhapetvā arahantā? Dhātugabbho samantato caturassamañcaṃ viya ekaghano hotu. Dhātu gabbhe gandhā mā sussantu, pupphāni mā milāyantu, ratanāni mā vivaṇṇā hontu, pūjanīyabhaṇḍāni mā nassantu, paccatthikapaccāmittānaṃ okāso vā vivaro vā mā hotu’ti adhiṭṭhahiṃsu. Tato rājā dhātuyo mahantaṃ pūjaṃ katvā maṅgalacetiye caturassakoṭṭhakaṃ atimanoramaṃ chattakammañca kelāsakūṭaṃ viya sudhākammañca vālukapādato paṭṭhāya sabbañca kattabbaṃ kammaṃ niṭṭhāpesi. So pana seta nimmalacandaraṃsi viya udakabubbuḷakelāsakūṭapaṭibhāgo chattadharo acalappatiṭṭhito sujanappasādako aññatitthīya maddanakaro maṅgalathūpo virocittha.

于是，诸阿罗汉将那块最初带来的、如明灯般闪耀的宝石，像华盖一样安放在舍利室的上方。他们发愿道：“愿舍利室四面方正，如整块基石般坚固。愿舍利室中的香气不散，花朵不萎，珍宝不褪色，供物不毁坏，不给敌对者留下任何可乘之机或缝隙。”然后，国王对舍利举行了盛大的供养，在吉祥塔中建造了极其悦意的四方室，并完成了从沙基开始的一切工程，包括如凯拉萨山顶般的伞盖和灰泥工艺。那吉祥塔持着伞盖，洁白无瑕，犹如清净的月光，又如水泡和凯拉萨山顶的影像，它安立不动，令善人生起净信，降伏外道，辉煌闪耀。

Vilāsamāno aṭṭhāsi tosayanto mahājane;

Maṅgalakelāsathūpo acalo suppatiṭṭhito.

庄严矗立悦大众，吉祥佛塔如凯拉萨；安稳不动根基固，巍然屹立世间中。

Sujanappasādanakaro titthiyadiṭṭhimaddano;

Bhavi saddhākaro seṭṭho sabbajanapasādako.

令善人生净信，摧破外道邪见；成最上信根源，普悦一切众生。

Cetiyo pavaro loke mahājananisevito;

Dhajapupphasamākiṇṇo sadā pūjāraho bhavi.

世间殊胜塔，普为众生奉；幡花常遍覆，恒受诸供养。

Bahū janā samāgamma nānā desā samāgatā;

Pūjesuṃ taṃ mahāthūpaṃ sabbadāpi atanditā.

四方来集聚众人，各地云臻汇一处。殷勤供养大佛塔，恒时无懈不踌躇。

Īdiso patirūpavāso so deso dullabho bhave;

Appamattā sadā santā vinātha kusalaṃ bahunti.

如是适宜居住地，世间难得甚稀有；恒常不放逸且寂静，当积无量之善行。

Rājā kappāsikasukhumavatthena mahārahaṃ cetiyaṃ veṭhetvā, sirivaḍḍhanaṃ nāma mahābodhiṃ patiṭṭhapetvā tattha bodhigharañca kārāpetvā tibhūmakaṃ uposathāgāraṃ kārāpetvā rattiṭṭhāna divāṭṭhānādīni katvā sabbaṃ vihāre kattabbaṃ kāresi. Ettakaṃ kārāpetvā vihāraṃ dakkhiṇodakaṃ dassāmī’ti cintetvā asītisahassamattānaṃ bhikkhūnaṃ sattadivasāni nānāvidha sūpavyañjanehi mahādānaṃ datvā sattame divase mahābhikkhu saṅghassa ticīvaratthāya vatthāni dāpetvā pātova pātarāsabhattaṃ bhuñjitvā therassa santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ ṭhīto evamāha? Ayyā, cātuddasike mahābhikkhusaṅghassa dakkhiṇaṃ dātumicchāmī’ti. So panāyasmā evamāha; upakaṭṭha puṇṇamāyaṃ uposathadivase assayujanakkhattena dakkhiṇaṃ dhātuṃ bhaddakanti. So therassa vacanaṃ sutvā pañcapatiṭṭhitena theraṃ vanditvā somanagare attano bhaginiṃ deviṃ kathesi? Bhagini, dasabalassa nalāṭadhātuṃ nidahitvā maṅgalamahācetiyānurūpaṃ pāsādaṃ alaṅkatadvāraṭṭālakatoraṇaṃ seta vattha anekadhajasamākiṇṇaṃ vihārañca kārāpetvā dakkhiṇaṃ dassāmī’ti ayyassa kathesiṃ. So panāyasmā; upakaṭṭha puṇṇamāya uposathadivase dātuṃ yuttanti āhā’ti. Deva, kiṃ kathesi, ayyassa kathītaniyāmeneva upakaṭṭha puṇṇamāya uposathadivase dakkhiṇaṃ dehī’ti āha. So tassā kathaṃ sutvā somanassapatto sādhu bhadde’ti sampaṭicchitvā somanagare viharanto, upakaṭṭha puṇṇamāya uposathe sampatteyeva ajjuposatho’ti ñatvā giriabhayaṃ pakkosāpetvā, tāta sve dakkhiṇaṃ dātabbaṃ tvaṃ senaṅgaṃ alaṅkaritvā sve amhehi saddhiṃ ehī’ti vatvā serunagare sivarañño loṇanagare mahānāgarañño paṇṇaṃ pahiṇī. Sve tumhākaṃ hatthiassarathapattādīni suvaṇṇālaṅkārehi alaṅkaritvā sve amhehi saddhiṃ chaṇa vesaṃ gāhāpetvā ayyassa tissattherassa dakkhiṇaṃ dīyamānaṃ samosarantuti. Te pana rājāno sāsanaṃ sutvā attano attano vibhavānurūpena hatthiassarathapattādīni alaṅkaritvā gandhapañcaṅgulikaṃ datvā suvaṇṇamālādīni pilandhāpetvā mahā goṇepi tatheva alaṅkaritvā siṅgesu suvaṇṇakañcukaṃ (paṭi) muñcāpetvā amaccagahapati-brāhmaṇaputta-ajagopaka-khujjavāmanaka-senāpatiādayo ca vicittavatthāni nivāsetvā nānāvidhavilepanāni vilimpetvā āgantvā rañño dassayiṃsu. Rājāpi caturaṅginiyā senāya parivuto alaṅkatahatthikkhandhaṃ āruhi. Sesarājāno ca attano attano senaṅgehi parivāretvā hatthikkhandhe nisīditvā rājānaṃ majjhe katvā vāmadakkhiṇapassato namassamānā nikkhamiṃsu. Tassa pana gamanaṃ ajātasattuno tathāgatassa dassanatthāya jīvakambavanagamanaṃ viya tiṃsayojanappamāṇaṃ erāvaṇahatthikkhandhaṃ āruhitvā dvīsu devalokesu devehi parivāretvā sakkassa devānamindassa nandanavanagamanakālo viya ca ahosi. So vaḍḍhamāsakacchāyāya sampattāya somanagarato nikkhamitvā serudahassa ante nānāvidha alaṅkatapaṭiyattanāṭakitthīnaṃ pañcaṅgikaturiyaṃ paggaṇhāpayamāno aṭṭhāsi.

国王用精细的棉布包裹了价值连城的佛塔，种植了一株名为“吉祥增”(Sirivaḍḍhana)的大菩提树，并为之建造了菩提树堂。他又建造了一座三层的布萨堂，设置了夜住处和日住处等，完成了寺院中所有应办之事。做完这一切后，他心想：“我将行献水布施。”于是，他连续七天以各种美味菜肴供养了八万名比丘。第七天，他为大众比丘僧团布施了做三衣的布料。用过早餐后，他前往长老处，礼拜后立于一旁，如是说：“尊者，我希望在十四日向大众比丘僧团行奉献之礼。”然而，那位具寿回答道：“在临近满月的布萨日，于阿说示(Assayuja)星宿之下举行奉献仪式为宜。”国王听了长老的话，五体投地礼拜长老，然后对在苏摩那城(Somanagara)的妹妹提毗(Devī)王后说：“妹妹，我已安奉十力世尊的额骨舍利，建造了与吉祥大塔相称的殿堂，装饰了门、塔楼和牌坊，挂满了白布和无数旗帜，并建好了寺院。我已告知尊者我将举行奉献仪式，而那位具寿说：‘在临近满月的布萨日举行才适宜。’”王后说：“天王，就照尊者所说的那样，在临近满月的布萨日行奉献之礼吧。”国王听了她的话，心生欢喜，答道：“善哉，贤妹！”并接受了。他住在苏摩那城，当临近满月的布萨日到来时，他知道“今日是布萨日”，便派人召来吉利阿巴耶(Giriabhaya)，说：“儿啊，明日当行奉献之礼，你当整备军队，明日与我等一同前来。”他又派信使致书色卢城(Serunagara)的尸婆(Siva)王和罗那城(Loṇanagara)的大那伽(Mahānāga)王：“明日请将你们的象、马、车、步兵等用黄金饰品庄严，穿上节庆的服装，与我等一同前来，参加为帝沙（Tissa）长老举行的奉献仪式。”那些国王们听到命令后，各自依照自己的财富，庄严了象、马、车、步兵等，涂上五指香，佩戴金鬘等，连大公牛也同样装饰，在牛角上套上金鞘。大臣、居士、婆罗门子、牧羊人、驼背者、侏儒、将领等也穿着色彩斑斓的衣服，涂抹各种香膏，前来拜见国王。国王也被四军围绕，登上了装饰华丽的象背。其余国王也各自由自己的军队围绕，坐在象背上，将国王护在中间，从左右两边致敬而出。他出行的盛况，犹如阿闍世王为见如来而前往耆婆芒果园，又如天帝释乘坐三十由旬高的埃拉瓦那象，在两天界为诸天围绕，前往欢喜园之时。当影子增长一摩沙迦时，他从苏摩那城出发，来到色卢(Seru)湖边，命令各种装饰华丽、准备就绪的舞女们奏响五支乐。他停驻在那里。

Mahāpathavī bhijjamānā viya pabbatā parivattamānā viya mahāsamuddo (thalaṃ) avattharitvā bhijjamānakālo viya ca ahosi. Brāhmaṇā jayamukhamaṅgalikā sotthi vacanaṃ vadiṃsu. Sabbālaṅkārapatimaṇḍitā nāṭakitthiyo pañcaṅgikaturiyaṃ pavattayiṃsu. Mahājano velukkhepasahassāni pavattesi. Tato rājā bahū gandhadīpadhūpādayo gāhāpetvā uṭṭhāya senāya parivuto therassa vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā theraṃ vanditvā nisinno āha? Ayya rājāno ca sampiṇḍitvā dakkhiṇodakassa dīyamānassa kālo’ti. Thero tassa kathaṃ sutvā bhaddakaṃ mahārājā’ti sampaṭicchi. Tasmiṃ dakkhiṇodakassa dānadivase nānāvidhavicittamaṇidaṇḍakesu nānāvidha dhajapatākādīni bandhāpetvā samussitāni ahesuṃ. Purimādī disāsu manuññavātā vāyiṃsu. Tathā mahāraṃsijālasamujjalito sahassaraṃsibhākaro atthaṅgato ahosi. Vipphuritakiraṇarajadhūmarāhuabbhādīhi uparodhehi virahito tārāgaṇaparivuto puṇṇacando samujjalarajatamayaṃ ādāsamaṇḍalaṃ viya pācīnadisato samuggato. Tasmiṃ khaṇe daṇḍadīpikādayo samujjalāpesuṃ. Mahāmaṅgalacetiyaṃ pana jātisumanamālādāmena parikkhipitvā ekamālāguṇaṃ viya alaṅkari. Yathā tārāgaṇaparivuto puṇṇacando tathā padīpamālālaṅkato mahācetiyo ativiya virocati. Sakala laṅkādīpe pana sabbe rukkhāpi vicittadhajena alaṅkatā viya akālaphalapallavehi vicittā ahesuṃ. Mahāsamuddaloṇasāgarādayo’pi pañcavidhapadumasañchannā ahesuṃ.

大地仿佛在崩裂，群山仿佛在翻转，大海仿佛要漫上陆地而崩裂开来。婆罗门们吟诵着胜利与吉祥的祝词。所有装饰华丽的舞女们奏响了五支乐。大众发出了成千上万声欢呼。然后，国王命人拿起许多香、灯、熏香等，在军队的簇拥下起身，进入长老的住处，礼拜长老后坐下说：“尊者，诸王已经聚集，现在是行献水布施的时刻了。”长老听了他的话，应允道：“善哉，大王！”在举行献水布施的那天，各种彩旗幡带系在以种种珍宝装饰的旗杆上，高高升起。从东方等方向，吹来了悦意的风。那时，放射着巨大光网、拥有千道光芒的太阳已经西沉。远离了流星、尘埃、罗睺、云翳等障碍，为群星围绕的满月，犹如一面明亮的银镜，从东方升起。那一刻，火炬等都被点燃。而那座大吉祥塔(Mahāmaṅgalacetiya)，则用素馨花环围绕，装饰得宛如一条花索。犹如为群星围绕的满月，为灯鬘所装饰的大塔也格外辉煌。在整个楞伽岛(Laṅkādīpa)上，所有的树木都生出了非时的果实与嫩叶，绚丽多彩，仿佛都用彩旗装饰过一般。大洋与咸海等也都覆盖着五种莲花。

Vicitravatthābharaṇehi sabbe,Alaṅkatā devasamānavaṇṇā;

Anekasaṅkhyā sumanā patītā,Janā samantā parivārayiṃsu.

众人皆以奇衣珍宝庄严其身，容色焕然如天人；无数人等心怀欢喜，纷至沓来，周匝围绕。

Sabbeva ujjalāpesuṃ daṇḍadīpaṃ manoramaṃ;

Sakalampi idaṃ dīpaṃ āsi obhāsitaṃ tadā.

众人皆擎举悦意之炬灯，彼时，此全岛皆为光明所照。

Tārāgaṇasamākiṇṇo puṇṇacandova jotayī;

Sārade nabhamajjhamhi ṭhito ruciraraṃsiyā.

犹如秋日晴空之中，为繁星所围绕之满月，以其悦意之光辉而照耀。

Tathā ayaṃ thūpavaro suppabhāso alaṅkato;

Mālāpadīpamajjhamhi bhāti bhutilakuttamo.

如是，此最上之塔善加庄严，光明赫奕，于花鬘与明灯之中，以最上之福相而辉耀。

Sabbe’pi pādapā assa laṅkādīpassa sabbaso;

Dhajehi’va samākiṇṇā āsuṃ pupphaphalandadā.

此楞伽岛(Laṅkādīpa)所有树木，处处皆开花结果，犹如遍饰幡旗。

Sacetanā yathā sabbe akā pūjaṃ akā tadā;

Tathā acetanā sabbe akā pūjaṃ anappakaṃ.

彼时，如诸有情皆作供养，诸无情之物亦皆作广大之供养。

Yebhuyyena bhumaṭṭhe deve upādāya yāva akaṇiṭṭhakā devā brahmā dibbamālāpāricchattakakoviḷāracandanacuṇṇaṃ gahetvā āgatādevāti vā manussāti vā jānituṃ asakkonti. Ukkaṭṭhamahāsamāgamo ahosi. Tasmimpi divase mahāpathavi ākāsayugandharacakkavāḷapabbatuttamādayo kampiṃsu. Taṃ disvā rājā ativiya somanassappatto there ca avasesa mahāmattādayo sannipātetvā nāṭakādayo ca gahetvā, idānevāhaṃ vihāradakkhiṇaṃ dassāmi’ti cetiyaṅgaṇaṃ agamāsi. Theropi bhikkhusaṅghaṃ gahetvā cetiyaṅgaṇe alaṅkatamaṇḍape nisīdi. Rājā vāsitagandhodakasuvaṇṇabhiṅkāraṃ gahetvā udakaṃ therassa hatthe āsiñcitvā dakkhiṇaṃ adāsi. Datvā ca pana evamāha; ayyā esā dhātu mayhaṃ pitāmahavaṃsena āgatā. Idāni amhākaṃ atiruciraramaṇiyā rohaṇajanapadā āharitvā suvaṇṇena dhātugabbhaṃ, sattaratanena dhātumaṇḍapaṃ kārāpetvā tasmiṃ suvaṇṇamayaṃ buddhapaṭimaṃ nisīdāpetvā amhākaṃ dasabalassa nalāṭadhātuṃ nidahitvā ayyassa cīvarādīnamatthāya idāni soḷasagāmavarāni dassāmi’ti gāmavarāni datvā samantato tigāvutappamāṇe serudahe bheriṃ carāpetvā ārāmikaṃ katvā āha? Bhante, tumhākaṃ mayā dinnasoḷasagāmaṃ ajjeva gantabbaṃ. Gantvā ca pana ajjeva pariggahaṃ karothāti vatvā tattheva vāsupagato puna divase samāgantvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sattame divase mahābhikkhusaṅghassa tīcīvarappahonakasāṭakaṃ paṇītaṃ bhojanaṃ datvā therassa santikaṃ āgato, ayya vihāre kattabbaṃ aparihāpetvā mayā kataṃ, gehaṃ gamissāmīti (nivedesi). Thero tassa kathaṃ sutvā sādhu mahārājāti sampaṭicchi.

多为地居天，上至色究竟天之天神与梵天，皆手持天界华鬘、巴瑞恰达树花、格毗罗(Koviḷāra)花及旃檀末而来，以致无法分辨是天神抑或世人。此乃一场极为盛大之集会。于彼日，大地、天空、持双山、铁围山等诸胜山皆为震动。国王见此，心中极为欢喜，遂召集诸长老及余下之大臣等，并携歌舞伎乐，心念：“我今当行寺院之布施。”于是前往塔园。长老亦率领比丘僧团，于塔园中庄严之华亭内就座。国王手持盛满香水之金瓶，将水倾注于长老手中，行此布施。布施已，复作是言：“尊者，此舍利乃由我祖父之血脉传承而来。如今我等从极为庄严悦意之罗哈纳(Rohaṇa)国携来，以黄金造舍利室，以七宝造舍利亭，于其中安奉黄金佛像，供奉我等十力世尊之额骨舍利。为供养尊者之衣等资具，我今当布施十六座优等村庄。”布施村庄后，又于方圆三由旬之塞鲁湖(Serudahe)鸣鼓宣告，将其设为寺院之净人，并言：“尊者，我所布施予您等之十六座村庄，今日即应前往。抵达后，今日即应完成接收。”言毕，即于彼处留宿。次日复会，行七日之大布施。至第七日，以足制三衣之布及上味之食供养大比丘僧团后，国王来到长老面前禀告：“尊者，寺院所应为之事，我已无遗漏地完成，我今将返回宫中。”长老闻其言，应允道：“善哉，大王。”

So pana cetiyassa pūjanatthāya pupphārāmaṃ kārāpetvā mālākārānaṃ paribbayaṃ dāpesi. Tathā bherivādakanāṭakānampi vihārasīmante suvaṇṇanaṅgalena paricchinditvā ārāmikānampi gāmaṃ kārāpesi. Bhikkhusaṅghassa veyyāvaccatthāya attano santike pañcasataamaccadhītaro tattake amaccaputte dāsadāsiyo ca datvā paribbayatthāya tesaṃ tesaṃ pañcasatasahassakahāpaṇe ca dāpesi. Bhikkhusaṅghassa ca dhātupujanatthāya soḷasasahassaṃ kahāpaṇaṃ dāpesi.

彼又为供养佛塔而建造花圃，并支付花匠之费用。同样，亦为鼓手与舞者支付费用，以金犁划定寺院之边界，并为寺院之净人建造村庄。为服侍比丘僧团，彼将身边之五百大臣女、同数之大臣子及男女仆役布施而出，并为彼等之开销，各支付五十万钱。又为比丘僧团供养舍利而布施一万六千钱。

Tato giriabhayaṃ pakkosāpetvā, tāta tumhe idheva niccaṃ vasatha. Amhākaṃ vihāre ca ārāmikesu ca ayyesu ca appamatto hohīti ovaditvā sabbaṃ tassa niyyādesi. Thero tassa evamāha? Mahārāja samantato mahāsīmaṃ bandhitabbanti. Bandhatha bhanteti vutte? Mahārāja akittitena nimittena sīmaṃ bandhituṃ nasakkā, vihārassa pācīna pacchimuttaradakkhiṇato mahāsīmaṃ bandhanāya nimittaṃ sallakkhetvā dehi, mayaṃ sīmaṃ bandhissāmāti āha. Rājā tuṭṭho satta amacce sabbālaṅkārena alaṅkaritvā sīmānimittaṃ kittetvā āgamanatthaṃ pesesi. Te pana satta amaccā catusu disāsu nimittaṃ sallakkhetvā paṇṇe likhitvā āharitvā rañño adaṃsu. Rājā ekekaṃ satakahāpaṇaṃ datvā catusu disāsu ārakkhaṃ dāpetvā sīmaṃ bandhantūti mahābhikkhusaṅghassa nivedesi. Atha thero bhikkhusaṅghaparivuto cetiyaṅgaṇe nisīditvā vappamāsakāḷapakkhadvādasadivase sīmaṃ bandhitvā niṭṭhapesi.

其后，彼召来基利无畏(Giriabhaya)，训示道：“孩子，你应常住于此。于我等之寺院、净人及诸位尊者，当保持不放逸。”如是训示后，便将一切事务交付于彼。长老对国王如是言：“大王，应于四周结大界。”国王言：“尊者，请结界。”长老答言：“大王，若无宣告之标记，则无法结界。为结寺院东西南北之大界，请您审定标记并赐予我等，我等将依此结界。”国王心喜，派遣七位全副庄严之大臣，前往宣告结界标记后返回。彼七位大臣于四方审定标记，书于贝叶之上，携回呈交国王。国王各赐百钱，并命于四方设置守卫，向大比丘僧团禀告：“请结界。”于是，长老为比丘僧团所围绕，坐于塔园之中，于播种月黑分第十二日结界，并完成仪式。

Tattha sīmānimittaṃ evaṃ jānitabbaṃ; purimāya disāya sigāla pāsāṇaṃ gato. Tato macchaselagāmassa vāma passena koṭasīmā nāma gāmakkhettaṃ vissajjetvā gaṇadvāragāmaṃ gato. Cittavāpiyā uttaravāna koṭito varagāmakkhette piṭṭhipāsāṇaṃ gato. Tato sālikaṃ nāma madhukarukkhe ṭhītapāsāṇathūpassa gato. Tato vuttika nāma vāpiyā dakkhiṇavāna koṭito kaṇikāra selassa gato. Tato channajjhāpitaselassa gato. Tato kukkuṭasiva nāma upāsakassa madhukarukkhe ṭhītaṃ thūpaṃ gato. Tato soṇḍaṃ nāma selaṃ gato. Tato sabaraṃ nāma pāsāṇaṃ gato. Tato elālatitthassa gato. Tato sobbha majjhimena gantvā assabandhanaṃ nāma ṭhānaṃ gato. Tato pāsāṇassa matthake udaka kākaṃ nāma nigrodhaṃ gato. So rukkho udaka kākānaṃ vusita bhāvena evaṃ nāma jāto. Tato tambatitthaṃ nāma gantā mahācārikassanāma thūpamaggassa gato. Tato assamaṇḍalapiṭṭhiṃ gato. Tato mahā kadamba passe ṭhītaṃ pāsāṇathūpaṃ gato. Tato mahā rājuvāpiyā uttarakoṭiyā ṭhītaṃ mahānigrodharukkhaṃ gato. Tato mahāvanapiṭṭhiṃ gato. Tato loṇasāgarassa ante rajataselaṃ gato. Puna āvattitvā sigāla pāsāṇeyeva ṭhīto. Imaṃ ettakaṃ padesaṃ samantato paricchindāpetvā rājā adāsi. Vihārassa bahū ārāmike ca (tesaṃ) vividhāni upakaraṇāni (ca) dāpetvā sabbe pākāratoraṇādayo kārāpetvā vihāraṃ niṭṭhāpetvā rohaṇameva gato.

此处的结界标记当知如下：东方起于豺狼石(Sigāla-pāsāṇa)。由此经过鱼石村(Macchasela-gāma)左侧，舍弃名为角界(Koṭasīmā)的村地，至栅门村(Gaṇadvāra-gāma)。从净池(Citta-vāpi)北岸，至胜村(Varagāma)田地的背石(Piṭṭhi-pāsāṇa)。再至名为沙利迦(Sālika)的、位于蜜树旁的石塔。又从小环池(Vuttika-vāpi)南岸，至迦尼迦罗石(Kaṇikāra-sela)。再至覆顶石(Channajjhāpita-sela)。再至优婆塞库库塔西瓦(Kukkuṭasiva)在蜜树旁所立之塔。再至名为象鼻(Soṇḍa)之石，再至猎人石(Sabara-pāsāṇa)。再至伊拉罗渡口(Elālatittha)，穿过水池中央，至系马处(Assabandhana)。再至石头顶上名为水鸦(Udakakāka)的榕树，此树因水鸦栖息而得名。再至坦巴渡口(Tambatittha)，沿大游方者塔路前行。再至马围背(Assamaṇḍala-piṭṭhi)，再至大咖丹巴树(Mahā-kadamba)旁所立之石塔。又至大王池(Mahārāju-vāpi)北端的大榕树，再至大林背(Mahāvana-piṭṭhi)。终至盐海(Loṇasāgara)边的银石(Rajata-sela)。最后返回豺狼石。国王划定了如此广大的区域，四周划定界限后，布施给了寺院。他又为寺院提供了众多仆役和各种器具，建造了所有的围墙、牌楼等，完成了寺院的建设后，便前往罗哈纳(Rohaṇa)。

Rājā pasannahadayo mahāpuñño mahābalo;

Kāretvā uttamaṃ thūpaṃ kañcanagghīka sobhitaṃ.

国王心净信，具大福大力；建造殊胜塔，金瓶饰庄严。

Bandhāpetvā tato sīmaṃ vaṭṭagāmañca soḷasa;

Datvā ārāmikānañca sabbupakaraṇāni ca.

此后结其界，布施十六圆村；亦为寺仆役，施予诸用具。

Tato so rohaṇaṃ gantvā mahāsenāpurakkhato;

Vihāradeviyā saddhiṃ modamāno vasī tahiṃ.

其后赴罗哈纳(Rohaṇa)，大军随行于前；与维哈罗黛维(Vihāradevī)王后，欣然同住于彼。

Thero pana tattheva viharanto yo imasmiṃ vihāre vasanto tathāgatassa ekagandhakuṭiyaṃ vuttho viya bhavissatīti khyākaritvā tato paṭṭhāya sīlācārasamādhisamāpattipaṭiladdhajaḷabhiññāpaṭisambhidappattehi khīṇāsavehi parivāretvā sabba buddhaguṇaṃ anussaranto ciraṃ vasitvā tattheva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

而长老则住在那里，他宣称：“凡住在此寺院者，将如同曾住在如来的同一香室中。”从此以后，他被具足戒行、定、等至，获得六神通与无碍解，已尽诸漏的阿罗汉们围绕，忆念一切佛德，长久居住，最终就在那里以无余涅槃界而般涅槃。

Anekaguṇasampanno tissatthero bahussuto;

Janānaṃ saṅgahaṃkatvā nibbuto so anāsavo.

具德帝沙（Tissa）长老，博学多闻摄众；彼乃无漏者，已然寂灭。

Therāpi te sīlasamādhiyuttā,Bahussutā sādhuguṇābhirāmā;

Paññāpabhāvāyuppannacittā,Guṇākarā tānayutā janānaṃ.

彼等长老具戒定，博学多闻乐善德；心由智慧光明生，为众生作功德藏。

Pahīnabhavasaṃsārā pabhinnapaṭisambhidā;

Nāmarūpaṃ samāsanto pesalā chinnabandhanā.

已断有与轮回，已通达无碍解；善知于名与色，亲善且断系缚。

Sattānaṃ uttamaṃ santiṃ katvā ca janasaṅgahaṃ;

Nibbutā te mahāpaññā padīpoca sumānasā.

为众生作最上寂静，亦行摄受众人之事；彼等大慧者心悦然，如灯火般已然寂灭。

Iti ariyajanappasādanatthāya kate dhātuvaṃse

为令圣者心生净信而作之《舍利史》中

Dhātunidhānādhikāro nāma

名为“舍利供奉”之章

Pañcamo paricchedo.

第五章。

Iminā kārāpitavihārā kathetabbā; vihāradevīmahāvihāraṃ, chātapabbata vihāraṃ, samuddavihāraṃ, cittalapabbatavihāraṃ, bhaddapāsāṇadvāravihāraṃ, acchagalla vihāraṃ, koḷambatissapabbatavihāraṃ, gaṇavihāraṃ, kālakavihāraṃ, dukkhapālaka vihāraṃ, uccaṅgaṇavihāraṃ, koṭitissavihāraṃ, tassa pana ekanāmaṃ katvā kārāpite mahāgāme tissamahāvihārādiṃ katvā ekasataaṭṭhavīsavihārāni katāni ahesuṃ.

由他所建的寺院当被讲述：维哈罗黛维大寺(Vihāradevī-mahāvihāra)、伞山寺(Chātapabbata-vihāra)、海寺(Samudda-vihāra)、吉达拉山寺(Cittalapabbata-vihāra)、跋陀石门寺(Bhaddapāsāṇadvāra-vihāra)、熊石寺(Acchagalla-vihāra)、拘蓝巴帝须山寺(Koḷambatissapabbata-vihāra)、僧团寺(Gaṇa-vihāra)、迦罗迦寺(Kālaka-vihāra)、杜伽波罗迦寺(Dukkhapālaka-vihāra)、高园寺(Uccaṅgaṇa-vihāra)、拘帝帝须寺(Koṭitissa-vihāra)。此外，在他所建的、以她其中一个名字命名的大村庄里，建造了以帝须大寺(Tissa-mahāvihāra)为首的一百二十八座寺院。

Aṭṭhavīsaekasatavihārañca mahārahaṃ;

Vihāradeviyā saddhiṃ kārāpesi mahāyaso.

大名声者与维哈罗黛维(Vihāradevī)，共建百二十八座宏伟寺院。

Tato paṭṭhāya rājā mahādānaṃ datvā puññāni katvā tato cuto devaloke nibbatti.

从此以后，国王广行大布施，积累诸功德，命终之后，投生于天界。

Katvāni puññakammāni anekāni mahāyaso;

Atthaṃ janassa katvāna gantvāna tusitaṃ puraṃ.

大名声者行无数善业，为众人带来利益后，往生兜率天城。

So tattha dibbasampattiṃ cīraṃ bhuñjiya nandito;

Mahāvībhavasampanno devatānaṃ purakkhato.

他于彼处长时享受天福，心生欢喜，具大威德，为诸天所拥戴。

Tampi sampattimohāya jīvavaloke manorame;

Lokuttaraṃ sivaṃ khemaṃ icchanto āgamissati.

舍弃那份财富，于此悦意的生命世界，他将前来，欲求出世、吉祥、安稳。

So tato cuto jambudīpe nibbattitvā metteyya bhagavato pitā subrahmā nāma bhavissati. Vihāradevī tasseva mātā brahmavatī nāma brāhmaṇī bhavissati. Abhayagāmaṇīkumāro tasseva metteyyassa bhagavato paṭhamaggasāvako bhavissati. Kaniṭṭho saddhātisso dutiyaggasāvako bhavissati.

他从那里死后，转生于瞻部洲，将成为弥勒世尊的父亲，名为须梵摩(Subrahmā)。维哈罗黛维(Vihāradevī)将成为他的母亲，名为梵摩婆帝(Brahmavatī)的婆罗门女。阿巴耶伽马尼(Abhayagāmaṇī)王子将成为这位弥勒世尊的第一位上首弟子。其弟萨达帝沙(Saddhātissa)将成为第二位上首弟子。

Ettāvatā nalāṭadhātu saṃvaṇṇanā samattā.

至此，额骨舍利释义终。

Dhātuvaṃso samatto.

《舍利史》终。

Anena puññakammena saṃsaranto bhavābhave;

Sabbattha paṇḍito homī sāriputtova paññavā.

以此福业故，流转于诸有；愿我处处具智慧，犹如智慧的舍利弗。

Arimedassa buddhassa pabbajitvāna sāsane;

Nibbānaṃ pāpuṇitvāna muñcemi bhavabandhanā.

于阿利梅达(Arimeda)佛的教法中出家；既得证涅槃，解脱诸有之缚。

Anena me sabbabhavābhave’haṃ,Bhaveyyamekantaparānukampī;

Kulī balī ceva satī matī ca,Kavīhisantehi sadā samaṅgī.

愿我以此善业力，生生世世轮回里，唯有至纯悲悯心；高贵有力具念慧，常与贤圣智者行。

Paññāvantānaṃ aggo bhavatu.

愿他在智者中成为最胜。