中文
巴利義註複註藏外典籍
1101 巴拉基咖(波羅夷)
1102 巴吉帝亞(波逸提)
1103 大品(律藏)
1104 小品
1105 附隨
1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1
1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2
1203 巴吉帝亞(波逸提)義註
1204 大品義註(律藏)
1205 小品義註
1206 附隨義註
1301 心義燈-1
1302 心義燈-2
1303 心義燈-3
1401 疑惑度脫
1402 律攝註釋
1403 金剛智疏
1404 疑難解除疏-1
1405 疑難解除疏-2
1406 律莊嚴疏-1
1407 律莊嚴疏-2
1408 古老解惑疏
1409 律抉擇-上抉擇
1410 律抉擇疏-1
1411 律抉擇疏-2
1412 巴吉帝亞等啟請經
1413 小戒學-根本戒學

8401 清淨道論-1
8402 清淨道論-2
8403 清淨道大複註-1
8404 清淨道大複註-2
8405 清淨道論導論

8406 長部問答
8407 中部問答
8408 相應部問答
8409 增支部問答
8410 律藏問答
8411 論藏問答
8412 義注問答
8413 語言學詮釋手冊
8414 勝義顯揚
8415 隨燈論誦
8416 發趣論燈論
8417 禮敬文
8418 大禮敬文
8419 依相讚佛偈
8420 經讚
8421 蓮花供
8422 勝者莊嚴
8423 語蜜
8424 佛德偈集
8425 小史
8427 佛教史
8426 大史
8429 目犍連文法
8428 迦旃延文法
8430 文法寶鑑(詞幹篇)
8431 文法寶鑑(詞根篇)
8432 詞形成論
8433 目犍連五章
8434 應用成就讀本
8435 音韻論讀本
8436 阿毗曇燈讀本
8437 阿毗曇燈疏
8438 妙莊嚴論讀本
8439 妙莊嚴論疏
8440 初學入門義抉擇精要
8446 詩王智論
8447 智論花鬘
8445 法智論
8444 大羅漢智論
8441 世間智論
8442 經典智論
8443 勇士百智論
8450 考底利耶智論
8448 人眼燈
8449 四護衛燈
8451 妙味之流
8452 界清淨
8453 韋桑達拉頌
8454 目犍連語釋五章
8455 塔史
8456 佛牙史
8457 詞根讀本注釋
8458 舍利史
8459 象頭山寺史
8460 勝者行傳
8461 勝者宗燈
8462 油鍋偈
8463 彌蘭王問疏
8464 詞花鬘
8465 詞成就論
8466 正理滴論
8467 迦旃延詞根注
8468 邊境山注釋
2101 戒蘊品
2102 大品(長部)
2103 波梨品
2201 戒蘊品註義註
2202 大品義註(長部)
2203 波梨品義註
2301 戒蘊品疏
2302 大品複註(長部)
2303 波梨品複註
2304 戒蘊品新複註-1
2305 戒蘊品新複註-2
3101 根本五十經
3102 中五十經
3103 後五十經
3201 根本五十義註-1
3202 根本五十義註-2
3203 中五十義註
3204 後五十義註
3301 根本五十經複註
3302 中五十經複註
3303 後五十經複註
4101 有偈品
4102 因緣品
4103 蘊品
4104 六處品
4105 大品(相應部)
4201 有偈品義注
4202 因緣品義注
4203 蘊品義注
4204 六處品義注
4205 大品義注(相應部)
4301 有偈品複註
4302 因緣品註
4303 蘊品複註
4304 六處品複註
4305 大品複註(相應部)
5101 一集經
5102 二集經
5103 三集經
5104 四集經
5105 五集經
5106 六集經
5107 七集經
5108 八集等經
5109 九集經
5110 十集經
5111 十一集經
5201 一集義註
5202 二、三、四集義註
5203 五、六、七集義註
5204 八、九、十、十一集義註
5301 一集複註
5302 二、三、四集複註
5303 五、六、七集複註
5304 八集等複註
6101 小誦
6102 法句經
6103 自說
6104 如是語
6105 經集
6106 天宮事
6107 餓鬼事
6108 長老偈
6109 長老尼偈
6110 譬喻-1
6111 譬喻-2
6112 諸佛史
6113 所行藏
6114 本生-1
6115 本生-2
6116 大義釋
6117 小義釋
6118 無礙解道
6119 導論
6120 彌蘭王問
6121 藏釋
6201 小誦義注
6202 法句義注-1
6203 法句義注-2
6204 自說義注
6205 如是語義註
6206 經集義注-1
6207 經集義注-2
6208 天宮事義注
6209 餓鬼事義注
6210 長老偈義注-1
6211 長老偈義注-2
6212 長老尼義注
6213 譬喻義注-1
6214 譬喻義注-2
6215 諸佛史義注
6216 所行藏義注
6217 本生義注-1
6218 本生義注-2
6219 本生義注-3
6220 本生義注-4
6221 本生義注-5
6222 本生義注-6
6223 本生義注-7
6224 大義釋義注
6225 小義釋義注
6226 無礙解道義注-1
6227 無礙解道義注-2
6228 導論義注
6301 導論複註
6302 導論明解
7101 法集論
7102 分別論
7103 界論
7104 人施設論
7105 論事
7106 雙論-1
7107 雙論-2
7108 雙論-3
7109 發趣論-1
7110 發趣論-2
7111 發趣論-3
7112 發趣論-4
7113 發趣論-5
7201 法集論義註
7202 分別論義註(迷惑冰消)
7203 五部論義註
7301 法集論根本複註
7302 分別論根本複註
7303 五論根本複註
7304 法集論複註
7305 五論複註
7306 阿毘達摩入門
7307 攝阿毘達磨義論
7308 阿毘達摩入門古複註
7309 阿毘達摩論母


Thupavaṃso

塔史

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者

Yasmiṃ sayiṃsu jinadhātuvarā samantāChabbaṇṇa raṃsi visarehi samujjalantā,Nimmāya lokahitahetu jinassa rūpaṃTaṃ thupamabbhuta tamaṃ sirasā namitvā;

Cakkhāmahaṃ sakala loka hitāvahassaThupassa sabba jana naṇdana kāraṇassa,Vaṃsaṃ surāsura nariṇdavarehi niccaṃSampūjitassa ratanujjala thūpikassa;

稽首礼拜奇妙塔,胜者舍利安住处,六色光芒普照耀,为利世间化佛身;我今宣说此塔史,利乐世间一切众,天人帝王恒供养,宝光闪耀其塔尖。

Kiñcāpi so yatijanena purātanenaAtvāya sīhaḷajanassa kato purāpi,Vākkena sihaḷabhavena’bhisaṅkhamattāAtthaṃ na sādhahati sabbajanassa sammā;

此史虽由古代长老为僧伽罗(Sīhaḷa)人民而作,然因其仅以僧伽罗语写成,故未能令大众正确理解其义。

Yasmā ca māgadha niruttikatopi thūpa-Vaṃso viruddhanaya sadda samākulo so,Vattabbameva ca bahumpi yato na vuttaṃTamhā ahaṃ punapi vaṃsami’maṃ vadāmi;

又,此塔史虽以摩揭陀语写成,然其文法词语多有矛盾,且有诸多应说而未说之处,是故我今重述此史传。

Suṇātha sādhavo sabbe paripuṇṇamanākulaṃVuccamānaṃ mayā sādhu vaṃsaṃ thūpassa satthunoti;

诸位善士,请谛听我所善说的导师之塔史,此史圆满而清晰。

Tattha thūpassa vaṃsaṃ vakkhāmīti ettha tathāgato arahaṃ sammā sambuddho thūpāraho, paccekabuddho thūpāraho, tathāgatassa sāvako thūpāraho, rājā cakkavatti thūpārahoti vacanato thūpārahānaṃ buddhādīnaṃ dhātuyo patiṭṭhāpetvā kata cetiyaṃ abbhunana taṭṭhena thūpoti vuccati, idha pana kañcana mālika mahāthūpo adhippeto, so kassa dhātuyo patiṭṭhāpetvā katoti ce? Yodīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhavyākaraṇo samatiṃsapāramiyo pūretvā paramābhisambodhiṃ patvā dhammacakkappavattanato paṭṭhāya yāva suhadda paribbājaka vinayāna sabba buddhakiccāni niṭṭhāpetvā anupādiyesāya nibbānadhātuyā parinibbuto tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa dhātuyo patiṭṭhāpetvā kato ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana veditabbo?

在此,关于“我将讲述塔史”,首先,如来、阿罗汉、正等觉者是应为之建塔者,独觉佛是应为之建塔者,如来的声闻弟子是应为之建塔者,转轮王是应为之建塔者。为佛陀等这些应为之建塔者安奉舍利而造的制底(cetiya),因其高耸之故而称为“塔”(thūpa)。此处特指金鬘大塔(Kañcanamālika Mahāthūpa)。若问:“它是为安奉谁的舍利而造的呢?”简而言之,此塔是为安奉那位世尊、阿罗汉、正等觉者的舍利而造的,他曾在燃灯佛(Dīpaṅkara)等二十四佛前获得授记,圆满三十波罗蜜,证得无上正等觉,从转法轮开始直至度化须跋陀(Subhadda)遍行者,完成一切佛事,于无余依涅槃界(anupādisesāya nibbānadhātuyā)般涅槃。此为纲要,详情当知。

2. Ito kira kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake amaravatī nāma nagaraṃ ahosi. Tattha sumedho nāma brāhmaṇo paṭivasati. So aññaṃ kammaṃ akatvā brahmaṇasippameva uggaṇhi tassa daharakāleyeva mātāpitaro kālamakaṃsu. Athassa rāsivaḍḍhanako amacco āya potthakaṃ āharitvā suvaṇṇa rajata maṇimuttādi bharite gabbhe vivaritvā ettakaṃ te kumāra mātu santakaṃ, ettakaṃ pitusantakaṃ, ettakaṃ ayyaka payyakānanti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhakaṃ ācikkhitvā etampaṭijaggāhīti āha. So sādhūti sampaṭicchitvā agāraṃ ajjhāvasanto ekadivasaṃ cintesi.

2. 据说在此之前四阿僧祇又十万劫,有一座名为不死城(Amaravatī)的城市。城中住着一位名叫须弥陀(Sumedha)的婆罗门。他不从事其他工作,只学习婆罗门技艺。在他年幼的时候,父母就去世了。后来,一位名叫拉西瓦达那(Rāsivaḍḍhanaka)的大臣带来账簿,打开装满黄金、白银、宝石、珍珠等宝物的库房,向他说明:“年轻人,这些是你母亲的财产,这些是你父亲的财产,这些是祖父、曾祖父乃至第七代祖先的财产”,并说:“你要好好守护这些财产。”他答应后,住在家里。有一天,他心想:

3. Punabbhave paṭisaṇdhigahaṇaṃ tāma dukkhaṃ, tathā nibbatta nibbattaṭṭhāne sarīrabhedanaṃ ahañca jānidhammo jarādhammo vyādhidhammo maraṇadhammo. Evaṃ bhūtena mayā ajāti ajaraṃ avyādhiṃ amaraṇaṃ sukhaṃ sītalaṃ nibbānaṃ gavesituṃ vaṭṭatīti nekkhammakāraṇaṃ cintetvā puna cintesi imaṃ dhanaṃ sabbaṃ mayhaṃ pitu pitāmahādayo paralokaṃ gacchantā eka kahāpaṇampi gahetvā nagatā mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭatīti nagare bheriṃ carāpetvā mahājanassa dānaṃ datvā himavantassa pavisitvā tāpasa pabbajjaṃ pabbajitvā sattāhabbhantareyeva abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetva samāpattisukhena vītināmesi.

3. “轮回再生是苦,同样地,在每次投生之处身体都会坏灭。我生来便有老、病、死之法。既然如此,我应当寻求无生、无老、无病、无死的安乐清凉涅槃。”这样思考出离的原因后,他又想:“这些财富,我的父亲、祖父等去世时,没能带走哪怕一枚钱币,我却应当设法将它的功德带走。”于是他在城中击鼓宣告,向大众布施后,进入雪山出家为苦行者,仅仅七天内就证得神通与禅定,以禅定之乐度日。

Tadā dīpaṅkaro nāma satthā parayābhisambodhiṃ patvā satta sattāhaṃ bodhisamīpeceva vitināmetvā sunaṇdārāme dhammacakkaṃ pavattetvā koṭisattānaṃ devamanussānaṃ dhammamataṃ pāyetvā cātuddīpika mahāmegho viya dhammavassaṃ vassento catūhi khīṇāsaya satasahassehi parivuto anupubbena cārakaṃ caramāno ramma nagaraṃ patvā sudassana mahāvihāre paṭivasati tadā rammanagaravāsino sappi phaṇitādīni bhesajjāni gahetvā puppha dhūpa gaṇdhahatthā yena buddho tenapasaṅkamitvā satthāraṃ vanditvā pupphādīhi pūjetvā ekamantaṃ nisīditvā dhammaṃ sutvā svātanāya bhagavantaṃ nimantetvā uṭṭhāyāsanā dasabalaṃ padakkhīnaṃ katvā pakkamiṃsu.

那时,名为燃灯(Dīpaṅkara)的导师证得无上正等觉后,在菩提树附近度过七个七日,于须难陀园(Sunandārāma)转动法轮,为七千万天人开示法味,犹如遍及四洲的大云一般降下法雨。他被四十万漏尽者围绕,次第游行来到罗摩城(Ramma-nagara),住在善见大寺(Sudassana-mahāvihāra)。当时,罗摩城的居民拿着酥油、糖蜜等药品,手持鲜花、熏香、香料,前往佛陀所在之处。他们礼敬导师后,用鲜花等供养,然后坐在一旁听法。他们邀请世尊第二天前去应供,之后从座位上起身,右绕十力者后离去。

Te puna divase asadisa mahādānaṃ sajjetvā dasabalassa āgamana maggaṃ sodhenti. Tasmiṃ kāle sumedhatāpaso attano assama padato uggantvā rammanagaravāsīnaṃ tesaṃ manussānaṃ uparibhāgena ākāsena gacchantā te haṭṭhapahaṭṭhe maggaṃ sodhente disvā kinnu kho kāraṇanti cintento sabbesaṃ passantānaṃyeva ākāsato oru ekamante ṭhatthāyaha te manusse pucchi.’Hambho kassa pana imaṃ maggaṃ sodhethā’ti te āhaṃsu bhante sumedha tumhe kiṃ naṃ jānātha, dīpaṅkaro nāma satthā paramābhisambodhiṃ patvā pavattavara dhammacakko janapada cārikaṃ caramāno anukkamena amhākaṃ nagaraṃ patvā sudassana mahāvihāre paṭivasati. Mayaṃ taṃ bhagavantaṃ nimantayimha tassa bhagavato āgamanamaggaṃ sodhemāti. Taṃ sutvā sumedhapaṇḍito cintesi. Buddhoti kho panesa ghosopi dullabho, pageva buddhuppādo tena hi mayāpi imehi manussehi saddhiṃ dasabalassa āgamanamaggaṃ sodhetuṃ vaṭṭatīti so te manusse āha, sace bho tumhe imaṃ magga buddhassa sodhetha - sayahampi ekaṃ okāsaṃ sampaṭicchatvā ayaṃ sumedhapaṇḍito mahiddhiko mahānubhāvoti jānantā dubbisodhanaṃ udakasambhinnaṃ ativisamaṃ ekaṃ okāsaṃ sallakkhetvā imaṃ hakāsaṃ tumhe sodhetha. Alaṅkarothāti adaṃsu.

又一日,他们准备了无与伦比的大布施,为十力者清扫道路。那时,善慧(Sumedha)苦行者从自己的苦行处出来,腾空而起,看见悦豫城(Rammanagara)的居民欢欣鼓舞地清扫道路,心想:“这是什么缘故呢?”他便在众人可见之处从空中降落,站在一旁问那些人:“诸位,你们在为谁清扫这条路?”他们回答说:“尊者善慧,您难道不知道吗?名为燃灯(Dīpaṅkara)的导师,证得无上正等觉,转动殊胜法轮,正在各聚落游行,将次第来到我们的城中,住在善见大寺(Sudassana mahāvihāra)。我们已经邀请了那位世尊,正在为那位世尊清扫来路。”善慧智者听后心想:“‘佛’这个名号都难得听闻,更何况佛陀出世呢!既然这样,我也应当与这些人一起为十力者清扫道路。”于是他对那些人说:“诸位,如果你们为佛陀清扫这条路,也请给我一个地方。”那些人知道这位善慧智者具有大神通、大威力,便为他指定了一处难以清扫、泥泞不平的地方,交给他并说道:“请您清扫并庄严此地吧。”

Sumedhapaṇḍito buddhārammaṇa pītiṃ uppādetvā cintesi. Ahampanimaṃ okāsaṃ iddhīyā paramadassanīya kātuṃ pahomi evaṃ kato pana maṃ na paritoseti ajja pana mayā kāyaveyyāvaccaṃ kātuṃ vaṭṭatiti paṃsuṃ āharitvā taṃ pahesaṃ pūreni, tassa pana tasmiṃ padese asodhite jayasumana kusuma sadisi vaṇṇaṃ dupaṭṭacīvaraṃ timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā nivāsetvā tassupari yuṇṇamāpaṅgena kusumakalāpaṃ parakkhipanto viya vijjullatā sassīrīkaṃ kāyabaṇdhanaṃ baṇdhitvā kanaka girisikhara matthake lākhārasaṃ parisiñcante viya suvaṇṇacetiyaṃ pavāḷajālena parikkhipanto viya suvaṇṇaṅghakaṃ rattakambalena paṭimuñcanto viya sarada samaya rajanikaraṃ rattavalāhakena paṭicchādento viya ca lākhārasena tinna kiṃ sukaksumavaṇṇaṃ rattavara pasukūla cīvaraṃ pāripitvā gaṇdhakūgidva rato kanakaguhāto sīho viya nikkhamitvā jaḷabhiññānaṃyeva catūhi khīṇāsava satasahassehi parivuto amaragaṇa parivuto dasasatanayano viya brahmagaṇaparivuto mahā brahmā viya ca aparimita samaya samupacitāya kusalabalajanitāya anopamayā buddhalīlāya tārāgaṇaparivuto sarada samaya rajanikaro viya gaganatalaṃ alaṅgata paṭiyattaṃ maggaṃ paṭipajji.

善慧智者生起以佛陀为所缘的喜悦,心想:“我能用神通使此地变得极为美妙,但那样做并不能使我满足。今日我应当亲身劳作。”于是他运来泥土填补那个地方。在他尚未清扫完那片地方时,燃灯世尊身披一件上好的红色粪扫衣,以紫胶染成,色如甄叔迦花(kiṃsuka),此景犹如在金色山顶上浇灌紫胶汁,犹如以珊瑚网覆盖黄金塔,犹如以红毛毯覆盖金座椅,又犹如以红云遮蔽秋月。他从芬芳的精舍中走出,犹如狮子出自金窟,被具足六神通的四十万漏尽者所围绕,犹如帝释天为天众所围绕,犹如大梵天为梵众所围绕。他具足由无量时劫所积善力而生的无上佛陀威仪,犹如众星环绕的秋月,走上了那条为他准备好的道路,其威仪仿佛庄严了整个天空。

5. Sumedhatāpasopi tena alaṅkata paṭiyattena maggena āgacchantassa dīpaṅkarassa bhagavato dvattiṃsa varalakkhaṇa patimaṇḍitaṃ asatiyā anubyañjanehi anubyañjitaṃ byāmappahāparikkhepa sassīrīkaṃ iṇdanīlamaṇisaṃkāsoākāse nānappakārā vijjullatā viya chabbaṇṇabuddharaṃsiyo vissajjentaṃ rūpaggappattaṃ attabhāvaṃ oloketvā ajja mayā dasabalassa jīvitapariccāgaṃ kātuṃ vaṭṭati mā bhagavā kalale akkami maṇimayaṃ lakasetuṃ akkamanto viya saddhiṃ catūhi khīṇāsava satasahassehi mama piṭṭhiṃ akkamanto gacchatu taṃ me bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti kese mocetvā ajinajaṭā vākacīrāni kalela pattharitvā tattheva kalalapiṭṭhe nipajji nipanno ca sace ahaṃ iccheyyaṃ sabbakilese jhāpetvā saṅghanavako hutvā rammanagaraṃ paviseyyaṃ aññātakavesena pana me kilese ṇdhapetvā nibbānapattiyā kiccaṃ natthi, yaṃnūnāhaṃ dīpaṅkara dasabalo viya paramābhisambodhiṃ patvā dhammanāvaṃ āropetvā mahājanaṃ saṃsārasāgarā uttāretvā pacchā parinibbāyeyyaṃ. Idaṃ me patirupanti cintetvā aṭṭhadhamme samodhānetvā buddhabhāvāya abhinīhāraṃ katvā nipajja.

5. 善慧苦行者见燃灯世尊沿装饰庄严的道路而来,其身具三十二大丈夫相,以八十种好庄严其身,周身光明焕发,犹如虚空中闪耀着各种色彩的闪电,放射出六色佛光,形体达到极致。他心想:“今日我应当为十力者献出生命。愿世尊不要踩踏泥泞,如同踩踏宝石桥梁一般,与四十万漏尽者一同从我背上走过。这将会给我带来长久的利益和快乐。”于是他解开头发,将头发、鹿皮衣和树皮衣铺在泥泞中,然后俯卧在泥泞的地面上。躺下后,他又想:“如果我愿意,可以烧尽所有烦恼,成为僧团中的新进比丘,以不为人知的身份进入悦豫城。但我不需要以这种隐蔽的方式灭尽烦恼来证得涅槃。不如我效法十力者燃灯,证得无上正等觉后,让众生登上法船,从生死轮回的大海中解脱出来,然后自己再入般涅槃。这才是适合我的道路。”这样思索之后,他圆满了八种条件,为了成佛而发起了誓愿,然后安然躺卧。

Dīpaṅkaropi bhagavā āgattvā sumedhapaṇḍitassa sīsasāge ṭhatvā kalalapiṭṭhe nipannaṃ tāpasaṃ disvā ayaṃ tāpaso buddhatthāya abhinīhāraṃ katvā nipanto, ijjhissati nu kho etassa patthanā udāhu noti upadhārento - anāgate gotamo nāma buddho bhavissatīti ñatvā ṭhitakova parisa majjhe vyākāsi, passatha no tumhe bhikkhave imaṃ uggatapaṃ tāpasaṃ kalalapiṭṭhe nipannanti. Evaṃ bhante, ayaṃ yiddhatthāya abhinīhāraṃ katvā nipanno samijjhissati imassa patthatā kappasata sahassādhikānaṃ catuntaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissatīti sabbaṃ vyākāsi.

燃灯世尊也来到,在善慧智者的头边站立,看见那苦行者躺卧在泥泞中,思量道:“这位苦行者为求佛果而发愿后躺卧于此,他的愿望会实现,还是不会实现呢?”他知道:“未来将有一位名叫乔达摩的佛。”于是,他站在大众中授记:“诸比丘,你们看见这位精进的苦行者躺卧在泥泞中吗?”“是的,世尊。”“这位为求佛果而发愿后躺卧的人,他的愿望将会实现。于四阿僧祇又十万劫后,将有一位名叫乔达摩的佛出现。”他如此作了完整的授记。

Vuttañhetaṃ buddhavaṃse.

这已在《佛史》(Buddhavaṃsa)中说过。

Dīpaṅkaro lokavidū - āhutīnaṃ paṭiggaho,Ussīsake maṃ ṭhatvāna - idaṃ vacanamabravi;

燃灯世间解,堪受供养者,立于我头边,宣说如是言。

Passatha imaṃ tāpasaṃ - jaṭila uggatāpasaṃ aparimeyye ito kappe - ayaṃ buddho bhavissati. Ahu kapilavahayā rammā - nikkhamitvā tathāgato. Padhānaṃ padahitvāna - katvā dukkara kārikaṃ

“看这位结发、精进的苦行者。从今起无量劫后,他将成佛。他将从悦豫的迦毗罗卫城(Kapilavatthu)出离,作为如来,策励精勤,完成难行苦行。”

Buddhe loke - keci.

佛陀出世时……

Ajapāla rukkhamūlasmiṃ - nisīditvā tathāgato,Tattha pāyāsamaggayha - nerañjaramupeheti;

如来在阿阇波罗(Ajapāla)榕树下坐定,在那里接受了米乳,然后走向尼连禅河。

Nerañjarāya tīramhi - pāyāsādāya so jino,Paṭiyattavaramaggena - bodhimūlañhi ehīti;

“于尼连禅河岸边,胜者食用米乳后,将循所备之胜道,走向菩提树之根。”

Tato padakkhiṇaṃ katvā - bodhimaṇḍaṃ anuttaroAssattharākkhamūlamhi - vujjhissati mahāyaso;

“而后右绕菩提座,无上者具大名声,将于阿说他树(Assattha)下,证得无上之觉悟。”

Imassajanikā mātā - māyā nāma bhavissati, pitā suddhodano nāma - ayaṃ hessati gotamo. Anāsavā vītarāgā - santacittā samāhitā,

“他的生母将名为摩耶(Māyā),父亲名为净饭(Suddhodana),而他将是乔达摩。”

Kolito upatisso ca - aggā hessanti sāvakā;

Ānaṇdo nāmupaṭṭhāko - upaṭṭhissatī’maṃ jinaṃ;

“拘律陀(Kolita)与伍巴谛萨将是上首弟子,他们无漏、离贪、心寂静、得禅定。名为阿难(Ānanda)的侍者将侍奉这位胜者。”

Khemā uppalavaṇṇā ca - aggā hessanti sāvikā;

Anāsavā vītarāgā - santacittā samāhitā;

“谶摩(Khemā)与莲花色将是上首女弟子,她们也无漏、离贪、心寂静、得禅定。”

Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccatī’’ti.

“彼世尊的菩提树,被称为阿说他树。”

Abhinīhāra kathā

发愿论

6. Tato dīpaṅkaro dasabalo bodhisattaṃ pasaṃsitvā aṭṭhahi puppha muṭṭhīhi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Tepi catūsata sahassa khīṇāsavā bodhisattaṃ pupphehi ca gaṇdhehi ca pūjetvā padapphaṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Devamanussā ca tatheva pūjetvā vanditvā atha kho bodhisatto dasabalassa vyākaraṇaṃ sutvā buddhabhāvaṃ karatalagatamiva maññamāno pamudita hadayo sabbesu paṭikkantesu sayanā vuṭṭhāya puppharāsi matthake pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno buddhakārakadhamme upadhārento kahananu kho buddhakāraka dhammā, kiṃ uddhaṃ adho disāsu vīdīyāsūti anukkamena sakalaṃ dhammadhātuṃ vicinanto porāṇakabodhisattehi āsevita nisevita paṭhamaṃ dānapāramiṃ disvā tattha daḷabhisamādāna katvā evaṃ anukkamena sīla - nekkhamma - paññā - vīriya - khanti - sacca - adhiṭṭhāna - mettā - upekkhā pāramiyoca disvā tatthadaḷha samādānaṃ katvā devatāhi abhitthuto ākāsamababhugganatva hima himavantameva agamāsi.

6. 于是,燃灯(Dīpaṅkara)十力者赞叹菩萨后,以八捧花供养,右绕后离去。那四十万漏尽者也以花与香供养菩萨,右绕后离去。诸天与人类也同样供养礼拜。其后,菩萨听闻十力者的授记,觉得成佛一事已如在掌握之中,心生欢喜。待众人离去后,他从卧处起身,在花堆上结跏趺坐,思惟能成就佛果之法:“能成就佛果之法究竟在何处?是在上方、下方,还是在四方、四维?”他依次遍察整个法界,首先见到过去诸菩萨所修习的布施波罗蜜,便对此立下坚固的决意;就这样,他依次见到戒、出离、慧、精进、忍、真实、决意、慈、舍等波罗蜜,也对它们一一立下坚固的决意。在诸天神的赞叹声中,他腾空而起,前往雪山。

Dīpaṅkaropi satthā catūhi khīṇāsava satasahassehi parivuto rammanagaravāsīhi pūjīyamāno devatāhi abhinaṇdiyamāno alaṅkata paṭiyattena maggena rammanagaraṃ pavisitvā paññattavarabuddhāsane nisīdi. Bhikkhusaṅghopi attano attano pattāsane nisīdi. Rammanagaravāsinopi upāsakā buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onīta pattapāṇiṃ mālāgaṇdhādīhi pūjetvā dānānumodanaṃ sotukāmā nisīdiṃsu. Bhagavāpi tesaṃ anumodanaṃ karonto dānakathaṃ sīlakathaṃ saggikathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsañca pakāsetvā amata pariyosānaṃ dhammakathaṃ kathesi.

燃灯导师被四十万漏尽者围绕,受悦豫城(Rammanagara)居民供养,为诸天神所欢喜赞叹。他经由装饰庄严的道路进入悦豫城,在预设的殊胜佛座上坐下。比丘僧团也各自在自己的座位上坐下。悦豫城的优婆塞们对以佛陀为首的比丘僧团行大布施后,待世尊用斋完毕、从钵中收回手,又以花鬘、香等供养,然后坐下,希望能听闻布施的随喜。世尊也为他们随喜,开示了关于布施、持戒、生天之法,阐明了欲乐的过患、卑劣与杂染,以及出离的利益,最后宣说了以不死为终极的法谈。

Evaṃ tassa mahajanassa dhammaṃ desetvā ekacce saraṇesu ekacce pañcasu sīlesu ekacce sotāpattiphale ekacce sakadāgāmi phale ekacce anāgāmī phale ekacce catusupi phalesu ekacce tīsu vijjāsu ekacce chaḷabhiññāsu ekacce aṭṭhasu samāpattisu patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā rammanagarato nikkhamitvā sudassana mahāvihārameva pāvisi.

如此为大众说法后,他让一些人安立于三皈依,一些人安立于五戒,一些人安立于须陀洹果,一些人安立于斯陀含果,一些人安立于阿那含果,一些人安立于四沙门果,一些人安立于三明,一些人安立于六神通,一些人安立于八等至。然后,他从座位起身,离开悦豫城,进入善见大寺(Sudassana mahāvihāra)。

Vuttañhetaṃ

如是所说:

‘‘Tadā te bhojayitvāna - sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ,Uphagachuññaṃ saraṇaṃ tassa - dīpaṅkarassa satthuno,Saraṇāgamane kañci - nivaseti tathāgatoKañci pañcasu sīlesu - sīle dasavidhe paraṃ;

“彼时供养世间导,及其座下诸僧伽,众人皆去作皈依,皈依燃灯导师尊。如来安置一部分,安住于三皈依中,或有安置于五戒,或于十善戒律中;”

Kassaci deti sāmaññaṃ - caturo phalamuttame,Kassaci asathe dhamme - deti so paṭisambhidā;

“或授予沙门身份,四种殊胜之圣果;或于真实正法中,授予四无碍解智;”

Kassaci varasamāpattiyo - aṭṭha deti narāsabho,Tisso kassaci vijjāyo - chaḷabhiñña pavecchati;

“人中雄者授予人,八种殊胜等至定;或授予彼三明智,或令证得六神通。”

Tena yogena janakāyaṃ - ovadeti mahāmuni,Tena vitthārikaṃ āsī - lokanāthassa sāsanaṃ;

“依彼方便度群萌,大牟尼尊善开导,依此世间怙主法,得以弘扬遍十方。”

Mahāhanūsabhakkhaṇdho - dīpaṅkarasanāmako,Bahū jane tārayati - parimoceti duggatiṃ;

“巨颔牛王肩,其名号燃灯,度化无量众,解脱诸恶趣。”

Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā - satasahassepi yojaneKhaṇena upagantvāna - bodheti taṃ mahāmunī’’ti;

“若见可度者,虽隔十万由旬,大牟尼瞬息即至,令彼觉悟得解脱。”

Iti so dīpaṅkaro satthā vassasata sahassāni ṭhatvā sattānaṃ baṇdhanamokkhaṃ kurumāno sabbabuddhakiccāni niṭṭhāpetvā naṇdārāme anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyinaheva dhātuyo tassa - satthuno vikiriṃsu tā. Ṭhitā ekaghanā hutvā - suvaṇṇapaṭimā viya sakalajambudīpavāsino manussā ghanakoṭiṭimasuvaṇṇaṭṭhikāhi evaṃ chattiṃsa yojanikaṃ mahāthūpamakaṃsu nivedasi - keci.

如是,燃灯导师住世十万年,为众生解除束缚,圆满一切佛事后,于难陀园(Nandārāma)入无余依般涅槃界。导师的舍利并未散开,而是凝聚成一个坚固的整体,犹如一座黄金塑像。全瞻部洲的人们用价值巨亿的黄金为之建造了一座三十六由旬高的大塔。——此为某些人的记述。

Tena vuttaṃ

故说偈言:

‘‘Dīpaṅkaro jino satthā - naṇdārāmamhi nibbuto,Tattheva tassa jinathūpo - chattiṃsubbedha yojano‘‘;

“燃灯胜者导师尊,难陀园中入涅槃。彼处即有胜者塔,高达三十六由旬。”

‘‘Patta cīvara parikkhāra - paribhogañja satthuno,Bodhimūle tadā thūpo - tīṇi yojanamuggato’’ti;

“为师所用钵与衣,并诸资具之故,于菩提树根下,建塔高三由旬。”

7. Dīpaṅkarassa pana bhagavato aparabhāgo ekaṃ asaṅkheyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto vijitāvi nāma cakkavatti hutvā koṭisatasahassa saṅkhassa buddha pamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāyi satthā bodhisattaṃ buddho bhavissatīti vyākaritvā dhammaṃ desesi so satthu dhammaṃkathaṃ sutvā rajji niyyādetvā pabbaji so tīṇi piṭakāni uggahetvā aṭṭha samāpattiyo pañcaabhiññāyoca uppādetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbatti. Sopi buddho vassasatasahassāni ṭhatvā sabbabuddhakiccāni niṭṭhāpetvā caṇdārāme parinibbāyi tassāpi bhagavato dhātuyā na vikiriṃsu sakalajambudīpavāsino manussā samāgantvā sattayojanikāsattaratanamayaṃ haritālamanosilāyamattikākiccaṃ tela sappīhi udakakiccaṃ katvā cetiyaṃ niṭṭhāpesuṃ

7. 然而,在燃灯(Dīpaṅkara)世尊之后,经过一个阿僧祇,一位名为憍陈如(Koṇḍañña)的导师出世了。当时,菩萨是一位名叫毗阇多(Vijitāvi)的转轮王,他向以佛陀为首的、数达百千俱胝的比丘僧团行大布施。导师为菩萨授记道:“你未来将成佛。”并为他宣说正法。他听闻导师的说法后,舍弃王位而出家。他学习了三藏,生起了八种等至与五种神通,禅定不退失,投生于梵天界。那位佛陀住世十万年,完成了一切佛事后,于旃檀园(Caṇdārāma)般涅槃。那位世尊的舍利没有分散,整个瞻部洲的居民聚集起来,用七宝建造了一座七由旬高的佛塔,以雄黄、雌黄和黏土为泥,以油和酥油为水。

Koṇḍaññe kira sambuddho - caṇdārāme manorame,Nibbāyi cetiyo tassa - sattayojaniko katoti;

据说憍陈如正觉者,于悦意的旃檀园涅槃,其塔建成,高达七由旬。

Tassa aparabhāge ekaṃ asaṃṅkhayyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe cattāro buddhā uppajjiṃsu - maṅgalo sumano revato yohitoti. Maṅgalassa pana bhagavato kāle bodhisatto suruci nāma brāhmaṇo hutvā satthāraṃ nimantessāmīti upasaṅkamitvā madhura dhammaṃkataṃ sutvā svātanāya nimantetvā koṭisatasahassa saṅkhassa buddhapamukhassa saṅghassa sattāhaṃ gavapānaṃ nāma dānamadāsi satthā anumodanaṃ karonto mahāpurisaṃ āmantetvā tvaṃ kappasatasahassādhikānaṃ dvannaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissasīti vyākāsi mahāpuriso vyākaraṇaṃ sutvā ahaṃ kira buddho bhavissāmi ko me gharāvāsena attho pabbajissamīti cintatvā tathārūpaṃ sampattiṃ keḷapiṇḍaṃ vīya pahāya satthu santike pabbajitvā buddhavacanaṃ uggaṇhitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā āyupariyosāne brahmaloke nibbatti, tasmimpi buddhe parinibbute dhātuyo na vikiriṃsu, jambudīpavāsino pubbe viya tiṃsayojanakaṃ thūpamakaṃsu.

其后,经过一个阿僧祇,仅在一个劫中就出现了四位佛陀——曼伽罗(Maṅgala)、须摩那(Sumana)、瑞瓦达(Revata)和须毗多(Sobhita)。在曼伽罗世尊的时代,菩萨是一位名叫须卢支(Suruci)的婆罗门,他心想:“我要邀请导师。”便前去听闻了甘美的说法,之后邀请导师,在第二天向以佛陀为首的、数达百千俱胝的僧团作了为期七天的、名为“牛乳饮”(gavapāna)的布施。导师在随喜时,对大士授记道:“你将于二阿僧祇又十万劫后,成为名为乔达摩的佛陀。”大士听闻授记后想道:“我既然将要成佛,居家对我有什么意义?我应当出家。”于是他如弃唾团般舍弃了那样的财富,在导师座下出家,学习佛语,生起诸神通与诸等至,在寿尽后投生于梵天界。那位佛陀般涅槃后,舍利没有分散,瞻部洲的居民如前一样建造了一座三十由旬高的佛塔。

Tena vuttaṃ ‘‘uyyāne vasabho nāma - buddho nibbāyi maṅgalo, tattheva tassa jinathūpo - tiṃsayojanamuggito’’ti.

是故有言:“曼伽罗佛于最上园(Vasabha)般涅槃,其胜者塔即于彼处,高耸三十由旬。”

Tassa aparabhāge sumano nāma satthā udapādi tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā hutvā nibbatti-mahiddhiko mahānubhāvo so buddho uppannoti sutvā ñātisaṅghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassa bhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbaturiyehi upahāraṃ kāretvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi sopi naṃ satthā anāgate buddho bhavissasīti vyākāsi tasmimpi buddhe parinibbute dhātuyo na vikiriṃsu jambudīpavāsano pubbe viya catuyojanikaṃ thūpamakaṃsu.

其后,一位名为须摩那(Sumana)的导师出世了。那时,大士投生为一位名叫阿都罗(Atula)的龙王,具大神通、大威力。他听闻佛陀出世后,便率领亲族眷属从龙宫出来,向拥有百千俱胝比丘为眷属的世尊献上天乐,行大布施,并各赠送一套衣物,而后安住于三皈依中。那位导师也为他授记道:“你未来将成佛。”那位佛陀般涅槃后,舍利没有分散,瞻部洲的居民如前一样建造了一座四由旬高的佛塔。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Sumano yasadharo - buddho aggārāmamha nibbuto,Tattheva tassa jinathūpo - catuyojanamuggato’’ti;

“具誉须摩那佛,于最上园(Aggārāma)已寂灭,其胜者塔即于彼处,高达四由旬。”

Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesana sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasi añjaliṃ paggahetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ vatvā uttarāsaṅghena pūjamakāsi. Sopi naṃ satthā buddho bhavissatiti vyākāsi tasmiṃ pana buddhe parinibbute dhātuyo vikiriṃsu.

其后,一位名为瑞瓦达的导师出世了。当时,菩萨是一位名叫阿提提婆(Atideva)的婆罗门,他听闻导师的说法后,安住于三皈依中,合掌于顶,称颂那位导师断除烦恼的功德,并以上衣作了供养。那位导师也为他授记道:“你未来将成佛。”当那位佛陀般涅槃后,其舍利散布各处。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Revato pavaro buddho - nibbuto so mahāpure,Dhātu vitthārikaṃ āsī - tesu tesu padesato’’ti;

“卓越的瑞瓦达佛,于大城(Mahāpura)中般涅槃,其舍利散布于各个地方。”

Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭāya buddhapamukhassa saṅghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ satthā buddho bhavissasīti vyākāsi tassāpi bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.

其后,一位名为须毗多(Sobhita)的导师出世了。当时,菩萨是一位名叫阿耆多(Ajita)的婆罗门,他听闻导师的说法后,安住于三皈依中,并向以佛陀为首的僧团行大布施。那位导师也为他授记道:“你未来将成佛。”那位世尊的舍利也被散布开来。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Sobhito varasambuddho - sīharāmamhi nibbuto,Dhātuvitthārikaṃ āsī - tesu tesu padesato’’ti;

“须毗多胜正觉者,于狮子园(Sīhārāma)般涅槃,其舍利被散布于各个地方。”

Tassa aparabhāge ekamasaṅkheyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe tayo buddhā nibbattiṃsu - anomadassi padumo nāradoti. Anomadassissa bhagavato kāle bodhisatto eko

其后,经过一个阿僧祇,在一个劫中出现了三位佛陀——阿诺玛达西(Anomadassī)、莲华(Paduma)和那罗达。在阿诺玛达西世尊的时代,菩萨是一位

1. Yasavaro dhīro - keci.

1. 具誉的智者——有些人如此说。

Yakkha senāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo aneka koṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So buddho uppannoti sutvā āgantvā buddhapamukhassa saṅghassa mahādānamadāsi satthāpi taṃ anāgate buddho bhavissasīti vyākāsi. Anomadassimhi pana bhagavati parinibbute dhātuyo na vikiriṃsu jambudīpavāsino pañcavīsayojanakaṃ thūpaṃ kariṃsu

夜叉军主,具大神通、大威力,是无数百千俱胝夜叉的首领。他听闻佛陀出世后,便前来向以佛陀为首的僧团行大布施。导师也为他授记道:“你未来将成佛。”当阿诺玛达西世尊般涅槃后,其舍利没有分散,瞻部洲的居民建造了一座二十五由旬高的佛塔。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Anomadassi jino satthā - dhammārāmamhi nibbuto,Tattheva tassa jinathūpo - ubbedhā paṇṇuvīsatī’ti;

“阿诺玛达西胜者师,于正法园(Dhammārāma)般涅槃,其胜者塔即于彼处,高达二十五由旬。”

Tassa aparabhāge padumo nāma satthā udapādi tathāgate agāmakāraññe viharentā bodhisatto sīho hutvā satthāraṃ nirodhasamāpattiyā samāpannaṃ disvā pasannacitto vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pītisomanassajāto tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā sattāhaṃ buddhārammaṇaṃ pītiṃ avijahitvā pītisukheneva gocarāya apakkamitvā jivitapariccāgaṃ katvā payirupāsamāno aṭṭhāsi satthā sattāhaccayena nirodhā vuṭṭhito sīhaṃ oloketvā bhikkhusaṅghepi cittaṃ pasādetvā saṅghaṃ vandissatī‘‘ti bhikkhusaṅgho āgacchatūti cintesi bhikkhu tāvadeva āgamiṃsu sīho saṅghe cittaṃ pasādesi. Satthā tassa manaṃ oloketvā anāgate buddho bhavissatīti vyākāsi tassa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.

其后,一位名为莲华的导师出世了。当时,如来正住于无村落的森林中,菩萨投生为一头狮子。他看见导师入于灭尽定,心生净信,便礼拜、右绕导师,生起喜悦,吼了三声狮子吼。七天之中,他没有舍弃以佛为所缘的喜悦,不曾离去觅食,舍弃了生命,侍立一旁。七天之后,导师从灭尽定中出定,看见那头狮子,心想:“他也会对僧团生起净信并礼拜僧团,让比丘僧团前来吧。”比丘们随即到来,狮子对僧团生起了净信。导师观察他的心意,为他授记道:“你未来将成佛。”那位世尊的舍利后来被散布开来。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Padumo jinavaro satthā - dhammārāmamhi nibbuto,Dhātu vitthārikaṃ āsi - tesu tesu padesato’’ti;

“莲华,最胜的导师,于正法园般涅槃,其舍利被散布于各个地方。”

Tassa aparabhāge nārado nāma satthā ahosi tadā bodhisatto, isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcasu abhiññāsu aṭṭhasuca samāpattisuciṇṇavasī hutvā buddhapamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā lohita caṇdanena pūjamakāsi sopi naṃ anāgato buddho bhavissatīti vyākāsi nārada pana bhagavato dhātuyo ekaghanā ahesuṃ. Sabbe deva manussā sannipatitvā catuyojanikaṃ thūpaṃ kariṃsu.

其后,有一位名为那罗达的导师出现。当时,菩萨出家为仙人,于五神通及八等至中熟练自在,他向以佛陀为首的僧团行大布施,并以赤栴檀作供养。那位导师也为他授记道:“你未来将成佛。”那罗达世尊的舍利凝聚成一整块,所有天人聚集起来建造了一座四由旬高的佛塔。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Nārado jinavasabho - nibbuto sudassane pure,Tattheva tassa thūpavaro - catuyojanamuggato’’ti;

“那罗达胜者之雄,于善见城(Sudassana)般涅槃,其最上塔即于彼处,高达四由旬。”

Tassa aparabhāge ekamasaṅkheyyamatikkamitvā ito kappasatasahassa matthake ekasmiṃ kappe padumuttaro nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto jaṭilo nāma mahāraṭṭhiko hutvā buddhapamukhassa saṅghassa civaradānamadāsi. Sopi taṃ anāgato buddho bhavissatīti vyākāsi. Padumuttarassāpi bhagavato dhātuyo ekaghanā ahesuṃ. Sabbe devamanussā sannipatitvā dvādasa yojanikaṃ mahāthūpamakaṃsu.

其后,经过一个阿僧祇,于距今十万劫前,在一个劫中,一位名为胜莲华(Padumuttara)的导师出世了。当时,菩萨是一位名叫阇提罗(Jaṭila)的大国主,他向以佛陀为首的僧团布施了衣袍。那位导师也为他授记道:“你未来将成佛。”胜莲华世尊的舍利也凝聚成一整块。所有天人聚集起来,建造了一座十二由旬高的大塔。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Padumuttaro jino buddho - naṇdārāmamhi nibbuto,Tattheva tassa thūpavaro - dvādasubbedhayojano’’ti;

“胜莲华胜者佛陀,于欢喜园(Nandārāma)般涅槃,其最上塔即于彼处,高达十二由旬。”

Tassa aparabhāge tiṃsakappa sahassāni atikkamitvā sumedho sujāto cāti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu sumedhassa pana bhagavato kāle bodhisatto uttaro nāma mānavo hutvā nidahitvā ṭhapitaṃyeva asītikoṭidhanaṃ vissajjetvā buddhapamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya nikkhamitvā pabbaji sopi naṃ anāgate buddho bhavissatīti vyākāsi. Sumdhessa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu

其后,经过三万劫,在一个劫中,善慧(Sumedha)和善生两位佛陀出世了。在善慧世尊的时代,菩萨是一位名叫优多罗(Uttara)的青年,他布施了所埋藏的八十俱胝财富,向以佛陀为首的僧团行大布施,听闻正法后,安住于三皈依中,离家出家。那位导师也为他授记道:“你未来将成佛。”善慧世尊的舍利被散布开来。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Sumedho jinavaro buddho - medhārāmamhi nibbuto,Dhātuvitthārikaṃ āsi - tesu tesu padesato’’ti;

“善慧胜者佛,于慧园(Medhārāma)中寂灭;其舍利被散布,于彼彼诸国土。”

Tassa aparabhāge sujāto nāma satthā udapādi. Tadā bodhisattocakkavattirājā hutvā buddho uppannoti sutvā upasaṃkamitvā dhammaṃ sutvā buddhapamukhassa saṅghassa saddhiṃ sattahi ratanehi catumahādīpaṃ rajjaṃ datvā satthu santike pabbaji sakalaraṭṭhavāsino raṭṭhuppādaṃ gahetvā ārāmika kiccaṃ sādhentā buddhapamukhassa saṅghassa niccaṃ mahādānamadaṃsu. Sopi naṃ satthā anāgate buddhobhavissatīti vyākāsi sujātassa pana bhagavato dhātuyo ekaghanā ahesuṃ jambudīpavāsino tigāvutaṃ thūpamakaṃsu

其后,一位名叫善生的导师出现了。当时,菩萨是一位转轮王,他听闻佛陀出世,便前去拜见并听闻佛法。他将拥有七宝和四大洲的王国奉献给以佛陀为首的僧团,然后在导师座下出家。全国的居民也带着国家的物产,承担起园林的事务,恒常地为以佛陀为首的僧团作大布施。那位导师也为他授记,说他未来将会成佛。善生世尊的舍利凝聚成一整块,瞻部洲的居民们建造了一座三伽浮多高的佛塔。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Sujāto jinavaro buddho sīlārāmamhi nibbuto,Tattheva cetiyo tassa - tīṇi gāvutamuggato’’ti;

“善生胜者佛,于戒园(Sīlārāma)中寂灭;彼处有其佛塔,高达三伽浮多。”

Tassa aparabhāge aṭṭhārasa kappasatamatthake ekasmiṃ kappe piyadassi atthadassi dhammadassiti tayo buddhā nibbattiṃsu piyadassi buddhakāle bodhisatto kassapo nāma māṇavo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragato hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā koṭisatasahassa dhana pariccāgena saṅghārāmaṃ kāretvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāsi atha naṃ satthā aṭṭhārasa kappa sataccayena buddho bhavissatīti vyākāsi piyadassissa bhagavatopi dhātuyo ekaghanāva ahesuṃ jambudīpavāsino sannipatitvā tiyojanikaṃ mahāthūpamakaṃsu.

其后,距今一千八百劫前,在一劫之中有喜见(Piyadassī)、见义(Atthadassī)、法见(Dhammadassī)三位佛陀出现。喜见佛时,菩萨是名为迦叶(Kassapa)的青年,他精通三吠陀,听闻导师的说法后,以十万俱胝财富的布施,建造了僧伽园林,并在皈依与戒律中安住。于是导师为他授记:“一千八百劫之后你将成佛。”喜见世尊的舍利也凝聚成一整块,瞻部洲的居民聚集起来,建造了三由旬高的大塔。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Piyadassi munivaro - salalārāmamhi nibbuto,Tattheva tassa jinathūpo - tīṇi yojanamuggato’’ti;

“喜见最胜牟尼,寂灭于萨罗罗园(Salalārāma);彼处胜者之塔,高耸三由旬。”

Tassa aparabhāge atthadassi nāma bhagavā udapādi tadā bodhisatto mahiddhiko mahānubhāvo susimo nāma tāpaso hutvā bhagavato santike dhammaṃ sutvā pasīditvā dibbāni maṇdārava padumapāricchattakādīni pupphāni āharitvā cātudvīpika mahāmegho viya pupphavassaṃ vassetvā samantato pupphamaṇḍapa pupphaagaghiya toraṇādīni katvā maṇdārava pupphacchattena dasabalaṃ pūjesi sopi naṃ bhagavā anāgato gotamo nāma buddho bhavissatīti vākāsi. Tassa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.

其后,一位名叫见义的世尊出现了。当时,菩萨是名为善寂(Susima)、具有大神通、大威德的苦行者。他在世尊座下听闻佛法后心生净信,取来天界的曼陀罗花、莲花、巴瑞恰达树花等花,像遍布四大洲的大云一样降下花雨,在四面八方造作花亭、花阁、牌楼等,并用曼陀罗花伞供养十力者。那位世尊也为他授记:“你将来会成为名为乔达摩的佛陀。”然而,那位世尊的舍利被散布了。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Atthadassi jinavaro - anomārāmamhi nibbuto,Dhātuvitthārikaṃ āsi - tesu tesu ca raṭṭhato’’ti;

“见义胜者,于无上园(Anomārāma)中寂灭;其舍利被散布,于彼彼诸国土。”

Tassa aparabhāge dhammadassi nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto sakkā devarājā dibbagaṇdhapupphehi ca dibbaturiyehi ca pūjaṃ akāsi sopi naṃ buddho bhavissatīti vyākāsi. Dhammadassissa pana bhagavato dhātuyo ekaghanā ahesuṃ. Jambudīpavāsino tiyojanikaṃ thūpamakaṃsu.

其后,一位名叫法见(Dhammadassī)的导师出现了。当时,菩萨是天帝释,用天界的香、花和天乐作了供养。那位导师也为他授记,说他将来会成佛。法见世尊的舍利凝聚成一整块,瞻部洲的居民建造了一座三由旬高的佛塔。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Dhammadassi mahāvīro-kelāsāramamhi nibbuto,Tattheva thūpavaro tassa-tīṇi yojanamuggato’’ti;

“法见大雄,于凯拉萨园(Kelāsārāma)寂灭;彼处其殊胜塔,高达三由旬。”

Tassa aparabhāge catunavutikappa matthake ekasmiṃ kappe ekova siddhattho nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto uggatejo abhiññābala sampanno maṅgalo nāma tāpaso hutvā mahājambuphalaṃ āharitvā tathāgassa adāsi satthā taṃ phalaṃ paribhuñjitvā catunavuti kappamatthake buddho bhavissatīti vyākāsi tassāpi bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu, catuyojanikaṃ ratanamayaṃ thūpamakaṃsu.

其后,于九十四劫前,那一劫中只有一位名为悉达多(Siddhattha)的导师出现。当时,菩萨是名为曼伽罗(Maṅgala)、具有猛烈威力与神通力的苦行者,他取来一个大阎浮果供养如来。导师享用了那个果实后,为他授记说:“此人将在九十四劫后成佛。”那位世尊的舍利也没有被散布,人们建造了一座四由旬高、由珍宝所成的塔。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Siddhatto munivaro buddho anomāramamhi nibbuto,Tattheva tassa thūpavaro-catuyojanamuggato’’ti;

“悉达多最胜牟尼佛,于无上园(Anomārāma)中寂灭;彼处其殊胜塔,巍然高四由旬。”

Tassa aparabhāge ito dvānavuti kappamatthake tisso phussoti ekasmiṃ kappe deva buddhā nibbattiṃsu tissassa bhagavato kāle bodhisattā mahābhogo mahāyaso sujāto nāma khattiyo hutvā isipabbajjaṃ pabbajitvā mahiddhikabhāvaṃ patvā buddho uppannoti sutvā dibbamaṇdārava paduma pāricchatta pupphāni ādāya catuparisamajjhe gacchantaṃ tathāgataṃ pūjesi. Ākāse pupphavitānamiva aṭṭhāsi sopi naṃ satthā ito dvānavuti kappamatthake buddho bhavissatīti vyākāsi. Tassāpi bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu dhātuyo gahetvā tiyojanikaṃ thūpamakaṃsu.

其后,于九十二劫前,在一劫中有帝沙(Tissa)与弗沙(Phussa)两位佛陀出现。在提舍世尊的时代,菩萨是名为善生(Sujāta)、拥有大财富、大名声的刹帝利。他行仙人出家,获得大神通,听闻佛陀出世,便拿着天界的曼陀罗花(maṇdārava)、莲花和波利质多花(pāricchatta),供养行走于四众之中的如来。那些花在空中如华盖般停留。那位导师也为他授记:“此人将于九十二劫后成佛。”这位世尊的舍利也没有被散布,人们取得舍利后,建造了一座三由旬高的佛塔。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Tisso jinavaro buddho-naṇdārāmamhi nibbutoTattheva tassa thūpavaro-tīṇi yojanamussito’’ti;

“提舍胜者佛,于难陀园(Nandārāma)中寂灭;彼处其殊胜塔,高耸三由旬。”

Tassa aparabhāge phusso nāma buddho udapādi tadā bodhisatto vijitāvi nāma khattiyo hutvā mahārajjaṃ pahāya satthu santike pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā mahājanassa dhammakathaṃ kathetvā sīlapāramiñca pūresi. Sopi naṃ buddho tatheva vyākāsi tassa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.

其后,名为弗沙(Phussa)的佛陀出现了。当时,菩萨是名为毗阇多毗(Vijitāvī)的刹帝利,他放弃大王国,在导师座下出家,学习了三藏,为大众说法,并圆满了戒波罗蜜。那位佛陀也同样为他授记。然而,那位世尊的舍利被散布了。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Phusso jinavaro satthā-sunandārāmamhi nibbutoDhātuvitthārikaṃ āsi-tesu tesu padesato’’ti;

“弗沙胜者导师,于善喜园(Sunandārāma)中寂灭;其舍利被散布,于彼彼诸国土。”

Tassa aparabhāge ito ekanavuti kappamatthake vipassi nāma buddho udapādi tadā bodhisatto mahiddhiko mahānubhāvo atulo nāma nāgarājā hutvā sattaratana khacitaṃ sovaṇṇamahāpīṭhaṃ bhagavato adāsi sopi naṃ ito ekanavutikappamatthake buddho bhavissatīti vyākāsi tassa pana bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu sabbe devamanussā santipatitvā dhātuyo gahetvā sattayojanikaṃ thūpamakaṃsu.

其后,于九十一劫前,一位名叫毗婆尸(Vipassī)的佛陀出现了。当时,菩萨是名为阿图罗(Atula)、具有大神通、大威德的龙王,他将镶嵌七宝的黄金大座献给世尊。那位佛陀也为他授记:“此人将于九十一劫后成佛。”那位世尊的舍利没有被散布,所有天人聚集起来,收取舍利后,建造了七由旬高的佛塔。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Vipassi jinavaro vīro-sumittārāmamhi nibbuto,Tattheva so thūpavaro-sattayojaniko kato’’ti;

“毗婆尸胜者英雄,于善友园(Sumittārāma)中寂灭;彼处其殊胜塔,被造高达七由旬。”

Tassa aparabhāge ito ekatiṃsa kappamatthake sikhī vessabhūti dve buddhā nibbattiṃsu sikhissa bhagavato kāle bodhisatto ariṇdamo nāma rājā hutvā buddhapamukhassa saṅghassa sacivaraṃ mahādānaṃ pavattetvā sattaratana patimaṇḍitaṃ hatthiratanaṃ datvā hatthippamāṇaṃ katvā kappiya bhaṇḍamadāsi sopi naṃ ito ekatiṃsa kappe buddho bhavissatīti vyākāsi, sikhissa bhagavato dhātuyo ekaghanā hutvā aṭṭhaṃsu, sakala jambudīpavāsino pana manussā dhātuyo gahetvā tiyojanubbedhaṃ sattaratanamayaṃ himagiri sadisa sobhaṃ thūpamakaṃsu.

其后,于三十一劫前,尸弃(Sikhī)与毗舍浮(Vessabhū)两位佛陀出现了。在尸弃世尊的时代,菩萨是名为阿邻陀摩(Arindama)的国王,他为以佛陀为首的僧团作了包含衣物的大布施,并献上以七宝装饰的象宝,还布施了与大象等量的适宜物品。那位导师也为他授记:“此人将于三十一劫后成佛。”尸弃世尊的舍利凝聚成一整块而存留。全瞻部洲的人们则取走舍利,建造了一座三由旬高、由七宝所成、光辉如雪山的塔。

Sikhī munivaro buddho-dussārāmamhi nibbuto,Tattheva tassa thūpavaro-tīṇi yojanamuggato’’ti;

“尸弃最胜牟尼佛,于都沙园(Dussārāma)中寂灭;彼处其殊胜塔,高达三由旬。”

Tassa aparabhāge vessabhū nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto sudassano nāma rājā hutvā buddhapamukhassa saṅghassa sacīvaramahādānaṃ datvā tassa santike pabbajitvā ācāraguṇasampanno buddharatane citatīkāra pīti bahulo ahosi sepi naṃ satthā ito ekatiṃsakappe buddho bhavissatīti vyākāsi vessabhussa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.

其后,名为毗舍浮的导师出现了。当时,菩萨是名为善见(Sudassana)的国王,他向以佛陀为首的僧团作了包含衣物的大布施,并在导师座下出家,成为一位品行与德行具足、对佛宝多有恭敬与喜悦的人。那位导师也为他授记:“此人将于三十一劫后成佛。”然而,毗舍浮世尊的舍利被散布了。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Vessabhū jinavaro satthā-khemārāmamhi nibbuto;

Dhātuvitthārikaṃ āsi-tesu tesu padesato’’ti;

“毗舍浮胜者导师,于安稳园(Khemārāma)中寂灭;其舍利被散布于彼彼诸地方。”

Tassa aparabhāge imasmiṃ kappe cattāro buddhā nibbattiṃsu kakusaṇdho konāgamano kassapo amhākaṃ bhagavāti katusaṇdhassa pana bhagavato kālo bodhisatto khemo nāma rājā hutvā buddhapamukhassa saṅghassa sapattacīvaraṃ dānañceva añjanādi bhesajjāni ca datvā satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbaji sopi naṃ satthā vyākāsi tassa pana bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu sabbe sannipatitvā dhātuyo gahetvā gāvutubbedhaṃ thūpamakaṃsu.

其后,在此贤劫中,有四位佛陀出现:拘留孙佛(Kakusandha)、拘那含佛(Konāgamana)、迦叶佛,以及我们的世尊。在拘留孙世尊的时代,菩萨是名为安稳(Khema)的国王,他供养以佛陀为首的僧团衣钵以及眼药等药品,听闻导师的说法后出家,那位导师也为他授记。那位世尊的舍利则没有被散布,所有人聚集起来,收取舍利后,建造了一座一伽浮多(gāvuta)高的塔。

Tena vuttaṃ

是故有言:

‘‘Kakusaṇdho jinavaro - khemārāmamhi nibbuto,Tattheva tassa thūpavaro-gāvutaṃ nabhamuggato’’ti;

“拘留孙胜者,于安稳园中寂灭;就在彼处,其殊胜塔高达一伽浮多。”

Tassa aparabhāge konāgamano nāma satthā udapādi tadā bodhisatto pabbato nāma rajā hutvā amaccagaṇa parivuto satthu santike gantvā dhammadesanaṃ sutvā buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā mahādānaṃ pavattetvā pattuṇṇacīnapaṭṭa koseyya kambala dukulāni ceva suvaṇṇapaṭṭakañca datvā satthu santike pabbaji. Sopi naṃ satthā vyākāsi tassa bhagavato dhātuyo vikiriṃsu

其后,拘那含(Konāgamana)导师出世。当时,菩萨为一位名叫山(Pabbata)的国王,在群臣围绕下,前往导师之处听闻法义。听法后,他邀请以佛陀为首的比丘僧团,行大布施,供养了毛织品、中国丝、丝绸、毛毯、细麻布及金带,然后在导师座下出家。那位导师也为他授记。那位世尊的舍利被散布了。

Tena vuttaṃ

因此说:

‘‘Konāgamano sambuddho pabbatārāmamhi nibbuto,Dhātu vitthārikaṃ āsi-tesu tesu padesato’’ti;

“拘那含正觉者,于山园(Pabbatārāma)中般涅槃,其舍利散布于彼彼诸地方。”

Tassa aparabhāge kassapo nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto jotipālo nāma māṇavo hutvā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragubhūmiyañceva antalikkheva pākaṭo ghaṭīkārassa kumbhakārassa mitto ahosi. So tena saddhiṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhamma

其后,迦叶导师出世。当时,菩萨为一位名叫光护(Jotipāla)的年轻婆罗门,他精通三吠陀,名闻遐迩,是陶工伽提迦罗(Ghaṭīkāra)的朋友。他与伽提迦罗一同拜见导师,听闻法义。

Kathaṃ sutvā pabbajitvā āraddhavīriyo tīṇi piṭakāni uggahetvā vattā vattasampattiyā buddhasāsanaṃ sobhesi. Sopi naṃ satthā vyākāsi. Kassapassa pana satthuno dhātuyo na vikiriṃsu sakala jambudīpavāsino manussā sannipatitvā ekekaṃ suvaṇṇaṭṭhikaṃ koṭi agghanakaṃ ratanavicittaṃ bahi racanatthaṃ ekekaṃ aḍḍhakoṭi agghanakaṃ abbhantara pūraṇatthaṃ manosilāya mattikākiccaṃ telena udakakiccaṃ karontā yojanubbedhaṃ thupamakaṃsu.

听闻法义后,他出家并勤行精进,通晓三藏,以其辩才庄严了佛陀的教法。那位导师也为他授记。然而,迦叶导师的舍利没有被散布。整个瞻部洲的居民都聚集起来,用价值一俱胝、镶嵌珠宝的金砖作为外层,用价值半俱胝的金砖作为内部填充,以雄黄为泥,以油为水,建造了一座一由旬(yojana)高的佛塔。

Tena vuttaṃ

因此说:

‘‘Mahākassapo jino satthā-setavyāyañhi nibbuto,Tattheva tassa jinathupo-yojanubbedhamuggato’’ti;

“大迦叶胜者导师,于舍提婆(Setavyā)城般涅槃;就在彼处,其胜者塔高达一由旬。”

Ettha ca

于此,

Dīpaṅkaro ca koṇḍañño-maṅgalo sumano tathā,Anomadassī buddho ca-nārado padumuttaro;

燃灯佛(Dīpaṅkara)、憍陈如佛(Koṇḍañña)、曼伽罗佛(Maṅgala)、须摩那佛(Sumana),以及无上见佛(Anomadassī)、那罗达佛(Nārada)和莲华上佛(Padumuttara);

Sujāto piyadassī ca-dhammadassi naruttamo,Siddhatthabuddho tisso ca-vipassi ca sikhī tathā;

善生佛(Sujāta)、喜见佛(Piyadassī)、法见佛(Dhammadassī)——人中之尊,以及悉达多佛(Siddhattha)、帝沙佛(Tissa)、毗婆尸佛(Vipassī)和尸弃佛(Sikhī);

Kakusaṇdho kassapo cāti-soḷasete mahesayo,Thupappamāṇametesaṃ pāliyaṃyeva dassitaṃ;

以及拘留孙佛(Kakusandha)和迦叶佛(Kassapa)——此十六位大仙,其佛塔的尺寸,已在圣典中示明;

Yasmā tasmā mayā sādhū-te sabbepi pakāsitā,Thūpā saddhā janā sādhū-te vandeyyatha sādaraṃ;

是故,我已善为宣说此等一切。善哉,具信之士!汝等应恭敬顶礼此等佛塔。

Yesānaṃ pana aṭṭhannaṃ - sugatānaṃ hitesinaṃDhātu vitthārikā āsuṃ - tesu tesu padesatoti;

然而,有八位为众生谋求利益的善逝,其舍利散布于彼彼诸地方。

Sādhujana manopasādanatthāya kate thūpavaṃse vijjamānathūpānaṃ buddhānaṃ thūpakathā ceva sabbesaṃ santike abhinihārakatāce. Samattā.

为令善人生起净信而作的《塔史》(Thūpavaṃsa)中,关于现存诸佛佛塔的故事,以及在一切诸佛前所作的誓愿,至此圆满。

Kassapassa pana bhagavato aparabhāge ṭhapetvā imaṃ sammā sambuddhaṃ añño buddho nāma natthi. Evaṃ dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhavyākaraṇo bodhisatto pāramiyo pūretvā vessantarattabhāve ṭhito-

然而,在迦叶世尊之后,除了这位正等觉者,再无其他佛陀。如是,菩萨在燃灯佛等二十四位佛陀处获得授记,圆满了诸波罗蜜,当他处于韦桑达拉(Vessantara)的生世时——

‘‘Acetanāyaṃ pathavī-aviññāya sukhaṃ dukhaṃ,Sāpi dānabalo mayhaṃ-sattakkattuṃ pakampathā’’ti;

“此大地无心识,不知晓乐与苦,然因我布施之力,令其七次震动。”

Evaṃ mahāpathavi kampanāni puññāni katvā āyupariyosāne tato cuto tusitabhavane nibbatti tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhitvā yāvatāyukaṃ dibbasampattiṃ anubhavanto manussagaṇanāya sattahi divasehi āyukkhayaṃ pāpuṇissatiti vatthāni kiḷissanti, mālā milāyanti, kacchehi sedā muccanti, kāyeceva dubbaṇṇiyaṃ okkamati. Devo devāsane nābhiramatīti imesu pañcasu pubbanimittesu uppannesu tāni disvāsuññāvata no saggā bhavissantiti saṃvegajātāhi devatāhi mahāsattassa pāraminaṃ pūritabhāvaṃ ñatvā imasmiṃ idāni aññaṃ devalokaṃ anupagantvā manussaloke uppajjitvā buddhabhāvaṃ patte puññāni katvā cuta cutā devalokaṃ pūressantīti cintetvā.

造作了此等能令大地震动的福业后,他于寿尽时从彼处死后,投生于兜率天(Tusita)。在那里,他以十事超越其他天人,尽其寿量享受天福。当以人间计算仅余七日寿时,五种前兆出现:衣裳垢秽,花鬘枯萎,腋下出汗,身体变色,于天座上心不乐住。见到此等征相,诸天神心生紧迫感,想道:“唉!我等天界将要空虚!”他们了知大士的波罗蜜已圆满,便思惟:“如今他将不再去往其他天界,而是在人间出生,证得佛果。在他证悟后,造作福业者们死后将能充满天界。”

‘‘Yatohaṃ tusite kāye-santusito nāmahaṃ tadā,Dasasahassi samāgantvā-yācanti pañjalī mamaṃ;

“昔我于兜率天中,名为喜足天子(Santusita)时,万千世界众神集,皆来合掌劝请我:

Kāloyaṃte mahāvīra-uppajja mātukucchiyaṃ,Sadevakaṃ tārayanto-bujjhassu amataṃ padanti’’;

“大雄(Mahāvīra),时机已至,请生于母胎之中,度脱天人世间,觉悟不死之境。”

Evaṃ buddhabhāvatthāya āyācito kālaṃ-dīpaṃ-desaṃ kulaṃ-janettiyā āyuppamāṇanti imāni pañca mahāvilokanāni viloketvā katasanniṭṭhāno tato cuto sakyarājakule paṭisaṇdhiṃgahetvā tattha mahāsampattiyā parihariyamāno anukkamena bhaddaṃ yobbanaṃ anupāpuṇitvā tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu devalokasiriṃ viya rajjasiriṃ anubhavamāno uyyānakīḷāya gamanasamaye anukkamena jiṇṇa - vyādhi - matasaṅkhāte tayo devadūte disvā saṃjāta saṃvegā nivattitvā catutthe vāre pabbajitaṃ disvā sādhu pabbajjāti pabbajjāya ruciṃ uppādetvā uyyānaṃ gantvā tattha divasaṃ khepetvā maṅgala pokkharaṇitīre nisinno kappaka vesaṃ gahetvā āgatena vissakamma devaputtena alaṅkata paṭiyatto rāhulakumārassa pātasāsanaṃ sutvā puttasinehassa balavabhāvaṃ ñatvā yāva imaṃ baṇdhanaṃ na vaḍḍhati tāvadevanaṃ chiṇdissāmīti cintetvā sāyaṃ nagaraṃ pavisanto-

如是,为成就佛果而被劝请后,他作了五种大观察——时、洲、国、族、母寿——并下定决心。他从兜率天死后,投生于释迦王族。在那里,他受用大福报,被善加护养,次第达到美好的青年时期。在顺应三时的三座宫殿里,他享受着如天界之乐的王位之乐。在出游园林时,他依次见到老、病、死三位天使,生起悚惧之心而返回。第四次见到出家人时,心想:“出家善哉!”生起了对出家的向往。他进入园林,在那里度过一日,坐在吉祥莲池边。此时,化作理发师的毗首羯磨(Vissakamma)天子前来为他庄严其身。当听到关于罗睺罗(Rāhula)王子出生的消息时,他了知对儿子的爱是强力的束缚,心想:“在此束缚增长之前,我当断除它。”傍晚,他进入城中——

‘‘Nibbutā nūna sā mātā - nibbuto nūna so pitā,Nibbutā nūna sā nārī - yassāyaṃ īdiso pati’’ti;

“有如此儿子的母亲,必定寂静;有如此儿子的父亲,必定寂静;有如此夫君的女子,必定寂静。”

Kisāgotamiyā nāma pitucchā dhītāya bhāsitaṃ imaṃ gāthā sutvā ihaṃ imāya nibbutapadaṃ sāvitoti gīvato satasahassagghanakaṃ muttāhāraṃ omuñcitvā tassā pesetvā attano bhavanaṃ pavisitvā sirīsayane nipanno niddāvasa gatānaṃ nāṭakānaṃ vippakāraṃ disvā nibbinnahadayo channaṃ uṭṭhāpetvā kaṇthakaṃ āhārāpetvā taṃ āruyha channasahāyo dasasahassa cakkavāḷa devatāhi kata parivāro mahābhinikkhamanā nikkhamitvā teneva rattāvasesena tīṇi rajjāni atikkamma anomāya nadiyā paratīraṃ patvā assāpiṭṭhito oruyha muttarāsi sadise cālikāpuliṇe ṭhatvā channatvaṃ mayhaṃ ābharaṇāni ceva kaṇthakañca ādāya gacchāhi ābharaṇāni ca kaṇthakañca paṭicchāpetvā dakkhiṇa hatthena maṅgalakhaggamādāya vāmahatthena moliyā saddhiṃ cūḷaṃ chiṇditvā sace ahaṃ buddho bhavissāmi ākāse tiṭṭhatu no ce bhūmiyaṃ patatūti ākāse khipi cuḷāmaṇī baṇdhanaṃ yojanappamāṇaṃ ṭhānaṃgantvā ākāse aṭṭhāsi atha sakko devarājā yojanikena ratanacaṅgoṭakena paṭiggahesi.

听闻其姑母之女瘦乔达弥(Kisāgotamī)所说此偈,心想:“此偈令我得闻“寂灭”之语。”遂从颈上解下价值十万之珍珠项链,遣人送予彼女。其后,返回自家宫殿,卧于华丽之床上。见诸沉睡宫女姿态不雅,心生厌离,遂唤醒车匿(Channa),命其备妥犍陟(Kaṇṭhaka)马。彼骑上马,由车匿随行,为万千轮围世界之天神所围绕,行大出离。于彼夜之余分,越过三国,抵达阿诺玛(Anomā)河对岸。彼从马背下来,立于如珍珠堆之沙滩上,对车匿言:“汝且带我之饰物与犍陟马归。”彼交出饰物与犍陟马后,右手持吉祥之剑,左手连同头巾抓住发髻而割之,心念:“若我将成佛,愿此发髻住于空中;若不成,则落于地上。”遂将其抛向空中。彼顶髻宝饰上升一由旬之高,住于空中。于是,天帝释(Sakka)以一由旬大之宝匣接取之。

Yathāha

如是说:

Chetvāna moliṃ varagandhavāsitaṃVehāsayaṃ ukkhipi sakyapuṅgayavo,Sahassanetto sirasā paṭiggahiSuvaṇṇa vaṅgoṭavarena vāsavo’ti;

释迦雄尊断香髻,奋力抛掷于空中。千眼帝释以首受,胜金匣中敬持奉。

Paṭiggahetvā ca pana devalokaṃ netvā suneru muddhani tiyojanappamāṇaṃ iṇdanīlamaṇimayaṃ cuḷāmaṇi cetiyaṃ nāma akāsi atha kassapa buddhakāle porāṇa sahāyako ghaṭikāra mahābrahmā ekaṃ buddhantaraṃ vināvāsabhāvappattena mattabhāvo cittesi. Ajja me sahāyako mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto samaṇa parikkhāramassa gahetvā gacchāmīti-

帝释接取后,将其带至天界,于须弥山顶,建造一座三由旬高、由蓝宝石所成、名为“顶髻”之制多。其后,于迦叶(Kassapa)佛时,彼往昔之友,大梵天伽提迦罗(Ghaṭikāra),已于一佛期间证得不还果,心念:“今日我友已行大出离,我当为其携带沙门资具而去。”

‘‘Ticīvarañca patto ca vāsi sūci ca baṇdhanaṃ,Parissāvana aṭṭhetena-yuttayogassa bhikkhuno’’ti;

三衣与钵,剃刀、针、腰带,以及滤水囊,此乃勤修比丘之八种资具。

Ime samaṇaparikkhāre āharitvā adāsi mahāpuriso arahaddhajaṃ nivāsetvā uttamaṃ pabbajjāvesaṃ gaṇhitvā sāṭakayugalaṃ ākāse khipi taṃ brahmā paṭiggahetvā brahmaloke dvādasayojanikaṃ sabbaratanamayaṃ dussacetiyamakāsi.

梵天带来此等沙门资具并献上。大士(Mahāpurisa)穿上阿罗汉之幢相,取最上出家之相,将其俗家衣物抛向空中。梵天接取后,于梵天界建造了一座十二由旬高、由众宝所成之“衣制多”。

‘‘Kilesa appahīṇepi=mahāsattassa taṃ khaṇe,Yassānubhāvato evaṃ dussacūḷā hi pūjitāTasmā tamma mahābodhi-sattānaṃ paṭipattiyaṃ,Na kareyya mahussāhaṃva-ko hi nāma budho jano’’ti;

彼大士于彼刹那,烦恼虽尚未断除,然以其威神力故,衣与顶髻皆受供养。是故,于诸大菩萨所行之道,何有智者不生起大精进心耶?

Cūḷāmaṇidussa thupadvayakathā

顶髻与衣二塔的故事

9. Bodhisatto pabbajitvā anukkamena rājagahaṃ gantvā tattha piṇḍāya caritvā paṇḍava pabbatapabbhāre nisinno magadharājena rajjena nimantiyamāno taṃ paṭikkhipitvā sabbaññutaṃ patvā tissavijitaṃ āgamanatthāyatenagahita paṭiñño āḷāraṃ-uddakañca upasaṅkamitvā tesaṃ santike adhigatavisesena aparituṭṭho chabbassāni mahāpadhānaṃ padahitvā visākha puṇṇama divase senāninigame sujātāya dinnapāyāsaṃ paribhuñjitvā nerañjarāya nadiyā suvaṇṇapātiṃ pavāhetvā nerañjarāya tīre mahāvanasaṇḍe nānāsamāpattīhi divābhāgaṃ vitināmetvā sāyaṇha samaye sotthiyena dinnaṃ tiṇamuṭṭhiṃ gahetvā kāḷena nāgarājena abhitthutaguṇo bodhimaṇḍaṃ āruyha tiṇāni. Sattharitvā na tāvīmaṃ pallaṅkaṃ bhiṇdissāmi yāva me anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī’’ti paṭiññaṃ katvā pācīna dāsābhimukho nisīditvā-sūriye anatthamiteyeva mārabalaṃ vidhametvā paṭhamayāme pubbe nivāsañāṇaṃ majjhimayāme cutūpapātañāṇaṃ patvā pacchimayāmāvasāne dasabala catuvesārajjādi sabbaguṇapatimaṇḍitaṃsabbaññutañāṇaṃ paṭivijjhitvā satta sattāhaṃ bodhisamīpeyeva vītināmetvā aṭṭhame sattāhe ajapāla nigrodhamūle nisinno dhammagambhīratā paccavekkhanena appossukkataṃ āpajjamāno dasadahassī mahābrahma parivārena sahampati mahābrahmunā āyācita dhammadesano buddhacakkhunā lokaṃ olokento brahmuno ajjhesanaṃ ādāya kassa nu kho paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyanti olokento āḷāruddakānaṃ kālakatabhāvaṃ ñatvā pañcavaggīyānaṃ bhikkhunaṃ bahūpakārataṃ anussaritvā uṭṭhāyāsanā kāsipuraṃ gacchanto antarāmagge upakena saddhiṃ mantetvā āsāḷahipuṇṇama divase isipatane migadāye pañca vaggiyānaṃ bhikkhunaṃ vasanaṭṭhānaṃ patvā te ananucchavikena āvuso vādena samudācarante aññāpetvā dhammacakkaṃ pavattento aññākoṇḍaññattherapamukhe aṭṭhārasa koṭiyo amatapānaṃ pāyesi.

9. 菩萨出家后,次第行至王舍城,于彼处托钵,后坐于畔达瓦山坡。摩揭陀王以王国相邀,菩萨拒绝之,并承诺在证得一切智后会再回到他的国土。其后,他去拜访阿罗逻(Āḷāra)和郁陀迦(Uddaka),但并不满足于在他们那里获得的成就。于是六年行大精进,在毘舍佉月圆之日,于色那尼村(Senānigāma)接受了善生的乳粥供养,食毕将金钵投入尼连禅河中。白日于尼连禅河畔大林中,安住于各种等至。傍晚时分,从苏提耶(Sotthiya)处取得一把草,受迦罗(Kāḷa)龙王赞叹后,登上菩提座,铺草为座,立誓言:“若我的心未从诸漏中无执取而解脱,我决不破此座!”然后面向东方坐下。就在太阳还未下山时,便击败了魔军;于初夜证得宿命智,中夜证得天眼智,在后夜结束时证得了具备十力、四无畏等一切功德、圆满的一切智智。他在菩提树附近度过了七周,在第八周,他坐在阿阇波罗尼拘陀树(Ajapālanigrodha)下,因思惟佛法甚深而倾向于不说法。这时,娑婆主大梵天王率领一万名大梵天众前来劝请说法。世尊以佛眼观察世界,接受了梵天的请求,在思惟应先向谁说法时,得知阿罗逻与郁陀迦已去世,便忆念起五比丘曾多有助益,于是从座上起身前往迦尸城(Kāsipura)。在路途中与优波迦(Upaka)交谈,于阿沙荼(Āsāḷhi)月圆之日,到达仙人堕处鹿野苑五比丘的住处。他教导了那些用“贤友”的不当称谓称呼他的比丘们,然后开始转动法轮,令以阿若憍陈如长老为首的十八俱胝众生饮得不死甘露。

Tato paṭṭhāya cattālīsa saṃvaccharāni ṭhatvā caturāsīti dhammakkhaṇdha sahassāni desetvā gaṇanapathamatīte satte bhavakantārato santāretvā sabbabuddhakiccāni niṭṭhapetvā kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane yamakasālāna mantare uttasīsakaṃ paññatte mañcake visākhapuṇṇama divase dakkhiṇena passena sato sampajāno anuṭṭhānaseyyāya nipajji. Tadā kira bhagavato pūjāya yamakasālā sabbapāliphullā mūlato paṭṭhāya yāva aggā ekacchannā ahesuṃ. Na kevalañca yamakasālāyeva sabbepi rukkhasākhā sabbapāliphullāva ahesuṃ.

此后,世尊住世四十年,宣说了八万四千法蕴,带领无数众生渡过存在之旷野,完成了所有佛陀的事业。在古西那罗(Kusinārā),末罗人(Mallā)的优波伐檀那(Upavattana)娑罗林中,于双娑罗树之间,头朝北,在设好的卧床上,于毘舍佉月圆之日,右胁而卧,正念正知,进入不再起之眠。据说,当时为供养世尊,双娑罗树从根至顶,遍开非时之花,完全覆盖。不仅双娑罗树,所有树木的枝条也都开满了非时之花。

Na kevalañca tasmiṃyeva uyyāne sakalepi dasasahassa cakkavāḷe phalupaga rukkhā phalaṃ gaṇhiṃsu. Sabbarukkhānaṃ khaṇdhesu khaṇdha padumāni, valalīsu valalipadumāni. Ākāse ullokapadumāni, pathavitalaṃ bhiṇditvā daṇḍakapadumāni pupphiṃsu. Sabbo mahā samuddo pañcavaṇṇa padumasañchanno ahosi tiyojana sahassavitthato pana himavā ghanabaddhamorapiñchakalāpo viya nirantaraṃ mālādāmagavakkhito viya suṭṭhu pīḷetvā ābaddhapupphavaṭaṃsako viya supūrita pupphacaṅgeṭakaṃ viya ca atiramaṇīyo ahosi.

不仅在那座园林里,整个一万世界体系中所有结果的树都结了果。所有树木的树干上开出了树干莲花,藤蔓上开出了藤蔓莲花,天空中开出了仰望莲花,地面破土而出长出了茎莲花。整个大海洋被五色莲花所覆盖。广达三千由旬的喜马拉雅山(Himavā),犹如一束束紧密的孔雀羽毛,犹如不间断的华鬘窗格,犹如精心束缚的花冠,又犹如装满鲜花的花篮,变得异常美丽。

Yamakasālā bhummadevatāni sañcālitakkhaviṇdhaṭapā tathāgatasarīrassa uparipupphāni vikiranti. Dibbānipi maṇdārava pupphāni antalikkhā patanti. Tāni honti suvaṇṇa vaṇṇāni paṇṇacchattappamāṇāni mahātumbamattaṃ reṇu gaṇhanti na kevalañca maṇdārava pupphāneca, aññānipi sabbāni pāricchattaka pupphādīni suvaṇṇavaṅgoṭakāni rajatacaṅgoṭakāni ca pūretvā pūretvā tidasa purepi brahmalokepi ṭhitāhi devatāhi vividhāni antarā avippakiṇṇāneva hutvā āgantvā pattakiṃjakkha reṇu cuṇṇehi tathāgatassa sarīrameva okīranti na kevalañca devatānaṃyeva nāga supaṇṇa manussānampi upakappana caṇdana cuṇṇāni na kevalañca caṇdanacuṇṇāneva kāḷānusārī tagara lohitacaṇdanādi sabbagandhajātacuṇṇāni, haritālañjana suvaṇṇa rajata cuṇṇāni, sabbagandhavāsa vikatiyo suvaṇṇa rajatādisamugge pūretvā cakkavāḷa mukhavaṭṭiādisu ṭhitāhi devatāhi paviddhā antarā avippakiritvā tathāgatasseva sarīraṃ okiranti dibbānipi turiyāni antalikkhe vajjanti. Na kevalañca tāniyeva sabbānipi tantibaddha cammapariyonaddha susirādi bhedāni dasasahassacakkavāḷe deva-nāgava-supaṇṇa-manussānaṃ turiyāni ekacakkavāḷe sannipatitvā antalikkhe vajjanti.

居住在双娑罗树的地居天(bhummadevatā)们摇动身体,将花散布在如来的色身之上。天界的曼陀罗(mandārava)花也从空中落下,其色金黄,大如伞盖,花粉多如大葫芦。不仅有曼陀罗花,还有巴瑞恰达花等其他各种花。居住在三十三天乃至梵天界的诸天,用金篮银篮将它们装满后抛撒,它们在空中不会散落,来到后如花粉般覆盖在如来的色身上。不仅天神,龙、金翅鸟、人也供养栴檀香粉;不仅栴檀香粉,还有黑沉香(kāḷānusārī)、多伽罗(tagara)香、赤栴檀等各种香末,以及雄黄、安缮那(añjana)、金粉、银粉等各种香料,用金银等容器装满,由轮围山(cakkavāḷa)周边等处的天神们抛撒,无有散落,皆覆盖于如来的色身。天界的乐器也在空中鸣响。不仅如此,一万世界体系中所有天、龙、金翅鸟、人的弦乐、鼓乐、管乐等乐器,皆汇于一处,在空中合奏。

Varacāraṇadevatā kira nāmekā dīghāyukā devatā mahāpuriso manussapathe nibbattitvā buddho bhavissatīti sutva paṭisaṇdhidivase gaṇhitvā gamissāmāti mālā ganthituṃ ārabhiṃsu tā gaṇthamānāva mahāpurise mātukucchiyaṃ nibbatte tumbhe kassa gaṇthathāti vuttā na tāva tiṭṭhāti kucchito nikkhamana divase gahetvā gamissāmāti āhaṃsu puna nikkhentoti sutvā mahābhinikkhamanadivase gamissāmāti mahābhinikkhamanaṃ nikkhantoti sutvā abhisambodhi divase gamissāmāti. Ajja abhisambuddhoti sutvā dhammacakkappavattanadivase gamissāmāti dhammacakkaṃ pavattayīti sutvā yamakapāṭihāriyadivase gamissāmāti. Ajja yamakapāṭihāriyaṃ karīti sutvā devo rohanadivase gamissāmāti. Ajja devorohanaṃ karīti sutvā āyusaṅkhārossajjane gamissāmāti āyusaṅkhāraṃ ossajīti sutvā na tāva niṭṭhāti parinibbānadivase gamissāmāti?

据说有名为“行妙”的天神(Varacāraṇadevatā),寿命长久。她们听说大士将降生人间成佛,便在他入胎之日开始编织花环,准备前去。当她们正在编织时,听闻大士已入母胎,有人问:“你们为谁编织花环?”她们答道:“且慢,待他出胎之日再去。”听闻大士已出胎,她们又说:“待他大出家之日再去。”听闻他已出家,她们又说:“待他圆满觉悟之日再去。”听闻他今日已觉悟,她们又说:“待他转法轮之日再去。”听闻他已转法轮,她们又说:“待他示现双神变之日再去。”听闻他今日已示现双神变,她们又说:“待他从天界降临之日再去。”听闻他今日已从天界降临,她们又说:“待他舍弃寿行之日再去。”听闻他已舍弃寿行,(此事)尚未终了,她们便说:“待他般涅槃之日再去吧?”

Ajja bhagavā yamakasālānamantare dakkhiṇena passena sato sampajāno sīhaseyyaṃ upagato balava paccusamaye parinibbāyissati tumhe kassa gaṇthathāti vuttā pana kinnāmetaṃ ajjeva mātukucchiyaṃ paṭisaṇdhiṃ gaṇhi ajjeva kucchito nikkhanto, ajjeva mahābhinikkhamanaṃ nikkhami. Ajjevabuddho ahosi ajjeva dhammacakkaṃ pavattayi. Ajjeva yamakapāṭihāriyaṃ akāsi. Ajjeva devalokā otinaṇṇā. Ajjeva āyusaṅkharaṃ ossaji. Ajjeva kira parinibbuto. Nanu nāma dutiya divase yāgupāna kālamattampi ṭhātabbaṃ assa, dasa pāramiyo pūretvā buddhattaṃ pattassa nāma ananucchavikanti apari niṭṭhitāva mālāyo gahetvā āgamma anto cakkavāḷe okāsaṃ ālabhamānā cakkavāḷa mukhavaṭṭiyaṃ labhitvā ādhāvantiyo hatthena hatthaṃ gīvāya gīvaṃ gahetvā tīṇi ratanāni ārabbhadvattiṃsamahapurisalakkhaṇāni chabbaṇṇaraṃsiyo dasapāramiyo addhacchaṭṭhāni jātakasatāni cuddassa buddhañāṇāni ārabbha gāyitvā tassa tassa avasāne sahāya he sahāya heti vadanti. Idametaṃ paṭiccavuttaṃ-dibbānipi saṃgītāni antalikkhe vattantiti.

当她们被告知:“今日世尊在双娑罗树间右胁而卧,作狮子眠,将于后夜时分般涅槃。你们这是在为谁编织呢?”她们惊呼:“这是怎么回事?难道他今日才入母胎?今日才出母胎?今日才大出家?今日才成佛?今日才转法轮?今日才示现双神变?今日才从天界降临?今日才舍弃寿行?今日就般涅槃了吗?难道不应至少停留到第二天喝一餐粥的时间吗?对于一位圆满了十波罗蜜而证得佛果者,这实在太不相称了!”她们手持未完成的花环赶来,在世界体系之内找不到空隙,便在世界体系的边缘立足,手牵着手,颈项相依,围绕着三宝、三十二大士相、六色光、十波罗蜜、五百五十本生、十四佛智而歌唱,每唱完一节便呼唤:“朋友啊!朋友啊!”这就是经中所说“天界的合唱响彻云霄”的由来。

Bhagavā pana evaṃ mahatiyā pūjāya vattamānayā paṭhamayāme mallānaṃ dhammaṃ desesi majjhimayāme subhaddassa dhammaṃ desetvā taṃ maggaphale patiṭṭhāpesi pacchimayāme bhikkhu ovaditvā balava paccūsa samaye mahāpathaviṃ kampento anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi parinibbute pana bhagavati lokanāthe ānaṇdatthero mallarājunaṃ taṃ pavattiṃ āroceti te sutvāva gaṇdhamālaṃ sabbañca tālāvacaraṃ pañca ca dussayugasatāni ādāya gantvā bhagavato sarīraṃ naccehi - gītehi - vāditehi - mālehi - gaṇdhehi sakkarontā garukarontā mānentā - pūjentā celavitānāni karontā maṇḍala mālāni paṭiyādentā evaṃ tā divasaṃ vītināmesuṃ.

世尊在如此盛大的供养进行时,初夜为末罗人(Malla)说法,中夜为须跋陀(Subhadda)说法并使他安立于道果,后夜教诫比丘们。临近黎明时,世尊震动大地,以无余依涅槃界而般涅槃。世尊——世间依怙——般涅槃后,阿难长老将此事告知末罗王们。他们听闻后,立刻带着香与花鬘、所有乐器及五百双布匹,前去以舞蹈、歌唱、音乐、花鬘、香料恭敬、尊重、礼敬、供养世尊的遗体,张挂帷幔,布置圆形花环,就这样度过了一天。

Atha devatānañca kosinārakānaṃ mallānañca etadahosi-ativikālo kho ajja bhagavato sarīra jhāpetuṃ, svedāni bhagavato sarīraṃ jhapessāmāti tathā dutiyampi divasaṃ vītināmesuṃ. Tathā tatiyaṃ catutthaṃ pañcamaṃ chaṭṭhampi divasaṃ vītināmesuṃ satta me divase devatā ca dosinārakā mallā ca bhagavato sarīraṃ dibbehi mānusakehi ca nacchehi - gītehi - vāditehi - mālehi - gaṇdhehi sakkāronto garukarontā mānentā pūjentā nagaramajjhena nīharitvā yattha makuṭabaṇdhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ tattha nikkhipiṃsu

那时,天神与古西那罗(Kusinārā)的末罗人这样想:“今天火化世尊的遗体为时过晚,我们明天再火化世尊的遗体吧。”他们就这样度过了那一天。同样,他们度过了第二天、第三天、第四天、第五天和第六天。到了第七天,天神与古西那罗的末罗人以天界与人间的舞蹈、歌唱、音乐、花鬘、香料恭敬、尊重、礼敬、供养世尊的遗体,将其抬出城中心,安放在名为‘天冠寺’(Makuṭabandhana-cetiya)的末罗人塔庙处。

Tena kho pana samayena kusinārā yāva sandhisamala saṃkaṭīrājannumattena odhinā maṇdārava pupphena satthatā hoti atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīraṃ cakkavattissa sarīraṃ viya ahatena vatthena veṭhesuṃ ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhesuṃ vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhesuṃ. Eteneva nayena pañcahiyugasatehi veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjetvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā bhagavato sarīraṃ citakaṃ āropesuṃ. Tena kho pana samayena āyasmā mahā kassapo pāvāya kusināraṃ addhānamagga paṭipanno hoti mahatābhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi tena kho pana samayena there cittaṃ pasādetvā sagge nibbattā devatā tasmiṃ samāgame theraṃ adisvā kuhinnu kho amhākaṃ kulupaga theroti āvajjento antarāmaggapaṭipannaṃ disvā amhākaṃ kulupaga there avaṇdite citako mā pajjalitthāti adhiṭṭhihiṃsu.

那时,古西那罗城内,曼陀罗花遍地铺展,深及膝盖,乃至遍及巷口、沟渠与垃圾堆。古西那罗的末罗人仿照包裹转轮王遗体的方式,用新布包裹世尊的遗体。用新布包裹后,再用梳理过的棉絮包裹;用梳理过的棉絮包裹后,再用新布包裹。他们以此方式包裹了五百双层,然后将遗体放入铁油槽中,用另一个铁槽盖上,再用一切香木堆成火葬堆,将世尊的遗体置于其上。那时,具寿大迦叶(Mahā Kassapa)正与五百位比丘组成的大比丘僧团从波婆城(Pāvā)前往古西那罗。当时,对长老心怀净信而投生天界的某位天神,在集会中未见到长老,便思惟:“我们的施主家导师在哪里呢?”他看到长老正在路上,便发愿道:“愿在我们的施主家导师前来礼拜之前,火葬堆不要燃起!”

Atha kho cattāro mallapāmokkhā sīsaṃ nahātā ahatāni vatthāni nicatthā vī saṃratanasatikaṃ caṇdanacitakaṃ ālimpessāmāti aṭṭhapi solasapi dvattiṃsāpi janā hutvā yamaka ukkayo gahetvā tālavaṇeṭahi vijantā bhastāni dhamantā na sakkontiyeva aggiṃ gāhāpetuṃ. Atha kho kosinārakā mallā citakassa apajjalana kāraṇaṃ āyasmantaṃ anuruddhaṃ pucchitvaṃ devatānaṃ abhippāyaṃ sutvā mahākassapo kira bho pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ dasabalassa pāde vandissāmīti āgacchati tasmiṃ kira anāgate citako na pajjalati kīdiso bhoso bhikkhu kālo odāto dīgho rasso evarūpe nāma bho bhikkhumhi ṭhito kiṃ dasabalassa parinibbānaṃ nāmāti deci gaṇdhamālādi hatthā paṭipathaṃ gacchiṃsu keci vīthiyo vicittā katvā āgamanamaggaṃ olokayamānā aṭṭhaṃsu. Atha kho āyasmā mahākassapo yena kusinārā makūṭabaṇdhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ, yena bhagavato citako tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā āvajjentova sallakkhesi-imasmiṃ ṭhāne pādāti tate pādasamīpe ṭhatvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya arasahassa patimaṇḍitā dasabalassa pādā saddhiṃ kappāsa paṭalehi pañcadussayugasatāni suvaṇṇadoṇiṃ vaṇdanacitakañca dvedhā katvā mayhaṃ uttamaṅge sirasi patiṭṭhahantūti adhiṭṭhāsi saha adhiṭṭhāna cittena tāni dussayugādini dvedhā katvā valāhakantarā puṇṇacaṇdo viya pādā nikkhamiṃsu.

于是,四位末罗人首领沐浴净身,穿上新衣,作是念:“我等将点燃此檀香木火葬堆。”然纵有八人、十六人乃至三十二人,手持火炬,挥舞棕榈扇,鼓动风箱,亦不能燃。于是,古西那罗的末罗人向具寿阿那律询问火葬堆不燃之因。闻是天神之意,得知:“大迦叶正与五百比丘前来,欲礼十力者之足。彼未至,火葬堆不燃。”众人议论:“彼比丘是何等相貌?为黑为白?为高为矮?”于是,有人手持香与花鬘等物,于路迎接;有人则装饰街道,翘首以待。尔时,具寿大迦叶至古西那罗,名为天冠缚(Makūṭabandhana)的末罗人塔庙,趋近世尊的火葬堆。既至,偏袒一肩,右绕火葬堆三匝,作意观察,心知:“双足在此处。”遂立于足边,入以神通为基础的第四禅,出定后,作此决意:“愿此饰有千辐轮的十力者之足,连同棉絮、五百双新布、金棺与檀木火葬堆,皆一分为二,并置于我顶上!”随此决意心,彼等新布等物即裂为二,世尊双足从中显现,犹如满月出离云间。

Thero vikasita rattapaduma sadise hatthe pasāretvā suvaṇṇavaṇṇe satthu pāde yāva gopphakā bāḷhaṃ gahetva attano siravare patiṭṭhāpesi mahājano taṃ acchariyaṃ disvā ekappahāre neva mahānādaṃ nadi. Gaṇdhamālādīhi pūjetvā yathāruciṃ vaṇdi. Eva pana therena ca mahājanena ca tehi ca pañcahi bhikkhusatehi vaṇdita mattetherassa hatthato muñcitvā alattaka vaṇṇāni bhagavato pādatālāni dāruādisu kiñci acāletvāva yathāṭṭhāne patiṭṭhahiṃsu. Bhagavato pādesu nikkhamantesu vā pavisantesu vā kappāsaaṃsu vā dasātantu vā telabiṇdu vā dārukhaṇḍaṃ vā ṭhānā calitaṃ nāma nāhosi. Sabbaṃ yathāṭṭhāne ṭhitameva ahosi. Uṭṭhahitvā pana atthaṅgate caṇde viya sūriye viya ca tathāgatassa pādesu antarahitesu mahājano mahākaṇditaṃ kaṇdi. Parinibbutakālato adhikataraṃ kāruññaṃ ahosi atha kho devātānubhāvena panesa citake samantato ekappahāreneva pajjali. Jhāyamānassa bhagavato sarīrassa chavi camma maṃsādīnaṃ neva chārikāmattampi antamaso paññāyittha na masi, sumana makula sadisā pana dhotamutta sadisā suvaṇṇasadisā ca dhātuyo avasissiṃsu.

长老伸出如盛开红莲般的双手,紧握世尊金色双足至于脚踝,恭敬地置于自己顶上。大众见此奇迹,一时高声赞叹。众人以香与花鬘等物供养,随心礼拜。当长老、大众及五百比丘礼拜完毕,世尊赤如赤漆的足底便从长老手中脱离,于木柴等物无丝毫移动的情况下,安住于原处。世尊双足显现或隐没时,无论是棉絮、布缕、油滴或木片,皆未离其位。一切皆安住于原处。当如来双足如日月沉落般隐没后,大众号啕大哭,其悲恸甚于世尊般涅槃之时。其后,以天神之力,火葬堆从四面八方同时燃起。世尊遗体燃烧时,其表皮、皮肤、肌肉等,不见丝毫灰烬或煤灰,唯留下如茉莉花蕾、如清净珍珠、如黄金般的舍利。

Dīghāyuka buddhānañhi sarīraṃ suvaṇṇakkhaṇdhasadisaṃ ekaghanameva hoti. Bhagavā pana ahaṃna ciraṃ ṭhatvā ṭhatvā parinibbāyāmi. Mayhaṃ sāsanaṃ na tāva sabbattha vitthāritaṃ, tasmā parinibbutassapi me sāsasamattampi dhātuṃ gahetvā attano attano vasanaṭṭhāne cetiyaṃ katvā paricaranto mahājano saggaparāyano hotiti dhātūnaṃ vikiraṇaṃ adhiṭṭhāsi. Kati panassa dhātuyo vippakiṇṇā, kati na vippakiṇṇāti catasso dāṭṭhā, dve akkhakā, uṇhīsanti imā sattadhātuyo na vippakiṇṇā. Sesā vippakiriṃsu. Tattha sabbakhuddakā dhātu sāsapa bījamattā ahosi mahādhātu majjhe bhinna taṇḍulamattā. Atimahatī majjhe bhinnamugga bījamattā ahosi.

长寿诸佛之身,如金块般完整不散。然世尊曾作此决意:“我住世不久,即将般涅槃,而我教法尚未广传。是故,我般涅槃后,愿大众能取我小如芥子之舍利,于各自住处建塔供养,以此得生天界。”故世尊决意令舍利分散。然则,有多少舍利分散,多少未分散?四颗牙舍利、两根锁骨及顶髻,此七种舍利未分散,其余皆分散。其中,最小者如芥子大小,中等者如碎米大小,最大者如碎绿豆大小。

Daḍḍhe kho pana bhagavato sarīre ākāsato aggabāhumattāpi jaṅghamattāpi tālakkhaṇdhamattāpi udakadhārā patitvā citakaṃ nibbāpesi na kevalaṃ ākāsatoyeva parivāretvā ṭhitasālarukkhānampi sākhattara viṭapantarehi udakadhārā nikkhamitvā nibbāpesuṃ, bhagavato citako mahanto, samantā pathaviṃ bhiṇditvā taṃṅgalasīsamattā udakavaṭṭi eḷika vaṭaṃsaka sadisā gantvā citakameva gaṇhi mallarājāno ca suvaṇṇaghaṭe rajataghaṭe ca pūretvā ābhata nānāgaṇdhodakena suvaṇṇa rajatamayehi aṭṭhadantakehi vikiritvā caṇdanacitakaṃ nibbāpesuṃ. Tattha citake jhayamāne parivāretvā ṭhita sālarukkhānaṃ sākhantarehi viṭapantarehi pattantarehi ca jāle uggacchante pattaṃ vā sākhā vā daḍḍhā nāma natthi kipillikāpi makkaṭakāpi pāṇakāpi jālānaṃ antare neva vicaranti.

世尊遗体火化时,天空降下如前臂、如小腿、如棕榈树干粗细的水流,熄灭了火葬堆。不仅从天空,环绕的娑罗树亦从枝干间流出水来将其熄灭。世尊的火葬堆极大,大地从四周裂开,涌出如犁头大小的水涡,如公羊角环般环绕火葬堆。末罗诸王亦用金瓶银瓶盛满带来的各种香水,以金银所制洒水器遍洒,熄灭了檀香木火葬堆。火葬堆燃烧时,火焰虽从环绕的娑罗树的枝、干、叶间升起,然无一叶一枝被烧毁,乃至蚂蚁、蜘蛛或任何小虫,亦未行于火焰之中。

Ākāsato patita udakadhārāsupi sālarukkhehi nikkhantौdakadhārāsupi pathaviṃ bhiṇditvā nikkhanta udakadhārāsupi dhammatāva pamāṇaṃ evaṃ citakaṃ nibbāpetvā pana mallarājāno santhāgāre catujātigaṇdha paribhaṇḍaṃ kāretvā lāja pañcamāni pupphāni vikiritvā upari celavitānaṃ baṇdhāpetvā suvaṇṇatārakāhi khacetvā tattha gaṇdhadāma mālādāma ratanadāmāni olambetvā satthāgārato yāva makuṭa baṇdhana saṅkhātā sīsappasādhana maṅgalasālā tāva ubhohi passehi sāṇikilañja parikkhepaṃ kāretvā upari celavitānaṃ baṇdhāpetvā suvaṇṇatārakāhi khacetvā tatthāpi gaṇdhadāma mālādāma ratanadāmāni olambetvā maṇidaṇḍehi pañcavaṇṇadhaje ussapetvā samantā dhajapatākā pirikkhipitvā sittasammaṭṭhāsu vīthisu kadaliyo puṇṇaghaṭe ca ṭhapetvā daṇḍadīpikā jāletvā alaṅkata hatthikkhaṇdhe sahadhātūhi suvaṇṇadoṇiṃ ṭhapetvā mālāgaṇdhādīhi pūjetvā sādhukīḷaṃ kīḷantā antonagaraṃ pavesetvā santhāgāre sarabhamaya pallaṅke ṭhapetvā upari setacchattaṃ dhārayitvā satti hatthehi purisehi parikkhipāpetvā hatthīhi kumbhena kumbhaṃ paharantehi parikkhipāpetvā tato assehi gīvāya gīvaṃ paharantehi tato rathehi āṇikoṭiyā āṇikoṭiṃ pahantehi tato yodhehi bāhūhi bāhuṃ paharantehi tesaṃ pariyante koṭiyā koṭiṃ paharamānehi dhanūhi parikkhipāpesuṃ.

火葬堆就这样被从天空降下的水流、从娑罗树流出的水流,以及从地里涌出的水流自然地熄灭。之后,末罗王们在集会堂里,用四种香料装饰,撒上以炒米为第五种的鲜花,上方张挂布幔,以金星点缀,并悬挂香串、花串与宝串。从集会堂到名为“王冠结”(Makuṭabandhana)的头部加冕礼堂,他们在两旁设置麻布围栏,上方也张挂布幔,以金星点缀,悬挂香串、花串与宝串。他们用宝柱升起五色旗,四面环绕旗帜与幡幢,在洒扫过的街道上放置香蕉树与满水瓶,点燃火把。他们将装有舍利的金瓮置于一头装饰好的大象背上,以花环、香等供养,举行庆典,迎入城内。他们将金瓮安放在集会堂里以萨拉布(sarabha)制成的卧榻上,上方撑起白伞,并命手持长矛的卫士环绕守护,又让大象以前额互撞、马以颈互抵、战车以轴端互碰、士兵以臂互击的方式环绕守护,在最外围则由弓箭手们弓梢相接地环绕守护。

Iti samantā yojanappamāṇaṃ ṭhānaṃ sannāhagacchitaṃ viya katvā ārakkhaṃ saṃvidahiṃsu. Kasmā panete evamakaṃsūti. Ito purimesu dvīsu sattāhesu te bhikkhusaṅghassa ṭhānanisajjokāsaṃ karontā khādanīya bhojanīyaṃ saṃvidahantā sādhukīḷāya okāsaṃ na labhiṃsu tato tesaṃ ahosi - imaṃ sattāhaṃ sādhukīḷaṃ kīḷissāma. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ amhākaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā kocīdeva āgantvā dhātuyo gaṇhayya-tasmā ārakkhaṃ ṭhapetvā kīḷissāmāti tena te evamakaṃsu.

就这样,他们将方圆一由旬的地方布置得如同披甲上阵一般,安排了守卫。他们为何要这样做呢?因为在之前的两个七天里,他们为比丘僧团安排住处和座位,准备嚼食与啖食,没有机会举行庆典。于是他们想:“在这七天里,我们要好好地举行庆典。但这种可能性是存在的:有人可能会趁我们放逸时前来取走舍利。因此,我们要先设好守卫再举行庆典。”为此,他们才这样做。

Atha kho assosi kho rājā māgadho ajātasattu bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbutoti kathaṃ assosi paṭhamamevassa amaccā sutvā cintayiṃsu? Satthā nāma parinibbuto, na so sakkā puna āhariṃtu pothujjanika saddhāya pana amhākaṃ raññā sadiso natthi. Sace esa imināva niyāmena suṇissati, hadayamassa eḷissati rājā kho panambhehi anurakkhitabboti te tisso suvaṇṇadoṇiyo āharitvā catumadhurassa pūretvā rañño santikaṃ gantvā etadavocuṃ. Dve amhehi supinako diṭṭho tassa paṭighātatthaṃ tumhehi dukūlapaṭṭaṃ nivāsetvā yathā nāsāpuṭamattaṃ paññāyati evaṃ catumadhuradoṇiyaṃ nipajjituṃ vaṭṭatīti. Rājā atthavarakānaṃ vacanaṃ sutvā evaṃ hotu tātā’ti sampaṭicchitvā tathā akāsi.

那时,摩揭陀国王阿闍世听闻世尊已在古西那罗般涅槃。他是如何听闻的呢?起初,他的大臣们听闻此事后思量:“导师已般涅槃,不可能复生了。但在凡夫的信心中,没有人能与我们的国王相比。如果他直接听闻此事,心脏必定破裂。国王必须由我们来守护。”于是,他们取来三个金瓮,盛满四蜜,来到国王面前说:“大王,我们做了一个梦,为消除此梦的不祥,您应该穿上细布衣,躺在四蜜金瓮中,只露出鼻孔。”国王听了重臣之言,回答说:“好的,诸位父执。”便照着做了。

Atheko amacco alaṅkāraṃ omuñcitvā kese parikiriya yāya disāya satthā parinibbuto tadabhimukho hutvā añjalimpaggayha rājānaṃ āha- devamaraṇato muñcanakasatto nāma natthi. Amhākaṃ āyuvaddhakenā cetiyaṭṭhānaṃ puññakkhettaṃ abhisekapiṭṭhikā bhagavā satthā kusinārāyaṃ parinibbutoti rājā sutvā visaññī jāto catumadhuradoṇi usumaṃ muñci rājānaṃ ukkhipitvā dutiyāya doṇiyā nipajjāpesuṃ so saññaṃ labhitvā tāta kiṃ vadathāti pucchi. Satthā mahārāja parinibbutoti, puna visaññi jāto catumadhuradoṇiṃ usumaṃ muñci. Atha naṃ tatopi ukkhipitvā tatiyāya doṇiyā nipajjāpesuṃ so puna saññaṃ paṭilabhitvā tāta kiṃ vadathāti pucchi satthā mahārāja parinibbutoti. Rājā puna visaññī jāto ca madhuradoṇi usumaṃ muñci.

这时,一位大臣卸下饰品,披散头发,面向导师般涅槃的方向,合掌对国王说:“大王,没有任何众生能免于死亡。我们赖以增长寿命者、我们的塔庙、我们的福田、我们灌顶的基石——世尊、导师,已在古西那罗般涅槃了。”国王听后便昏厥过去,那四蜜瓮散发出了热气。他们将国王抬起,放入第二个瓮中。他恢复知觉后问道:“父执,你们说什么?”“大王,导师已般涅槃了。”国王再次昏厥,那四蜜瓮也散发出了热气。于是他们又将他从那里抬起,放入第三个瓮中。他再次恢复知觉后问道:“父执,你们说什么?”“大王,导师已般涅槃了。”国王又一次昏厥,那蜜瓮也散发出了热气。

Atha naṃ tatopi ukkhipitvā nahāpetvā matthake ghaṭehi udakaṃ āsiñciṃsu rājā saññaṃ paṭilabhitvā āsanā uṭṭhāya gaṇdhaparibhāvīte maṇivaṇṇakese suvaṇṇaphalaka vaṇṇāya piṭṭhiyaṃ pakiritvā pavāḷaṅguravaṇṇāhi suvaṭṭitaṅgulīhi suvaṇṇabimbaka vaṇṇaṃ uraṃ saṃsibbanto viya gahetvā paridevamāno ummattakaveseneva antaravīthiṃ otiṇṇo so alaṅkata nāṭaka parivuto nagarā nikkhamma jīvakambavanaṃ gantvā yasmiṃ ṭhāne nisinnena bhagavatā dhammo desito taṃ oloketvā bhagavā sabbaññu nanu me imasmiṃ ṭhāne nisīditvā dhammaṃ desayittha tumhe sokasallaṃ vinodayittha. Tumhe mayhaṃ sokasallaṃ nīharittha. Ahaṃ tumhākaṃ saraṇaṃ gato. Idāni pana me paṭivacanampi na detha bhagavāti punappuna paridevitvā nanu bhagavā ahaṃ aññadā evarūpe kāle tuṭṭhe mahābhikkhusaṅghaparivārā jambudīpatale cārikaṃ carathāti suṇāma idāni pana ahaṃ tumhākaṃ ananurūpaṃ ayuttaṃ pavattiṃ suṇāmīti evamādīni ca vattā saṭṭhimattāhi gāthāhi bhagavato guṇaṃ anussaritvā cintesi mama paridevite neva na sijjhati. Dasabalassa dhātuyo āharāpessāmiti mallarājunaṃ dūtañca paṇṇañca pāhesi.

于是,他们又将他从那里抬起,为他沐浴,用瓶罐往他头上浇水。国王恢复知觉后,从座位上起来,将散发着香气、宝石色的头发披散在金板般的背上,用他那珊瑚色、圆润的手指抚摸着黄金塑像般的胸膛,悲伤哭泣,如同疯人一般走上街道。他被一群盛装的舞者围绕着,出城前往耆婆芒果园。他看着世尊曾经坐着说法的地方,反复悲叹道:“世尊,一切知者!您不是曾坐在此处为我说法,消解我的愁箭吗?您为我拔除了愁箭,我已归依您。如今您为何连一句话也不回应我呢?世尊,我曾听闻,往昔此时,您总是欢喜地与大比丘僧团一同在瞻部洲游化。如今我却听闻这与您不相称、不合宜之事!”他如此这般地以六十首偈颂忆念世尊的功德,然后想:“我这样悲叹也无济于事,我应去迎请十力者的舍利。”于是他向末罗王们派遣了使者与书信。

Bhagavāpi khattiyo, ahampi khattiyo, ahampi arahāmi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca kāretunti pesetvā pana sace dassanti suṇdaraṃ, no ce dassanti āharaṇupāyena āharissāmīti caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā sayampi nikkhantoyeva yathā ca ajātasattu evaṃ vesāliyaṃ licchavirājāno kapilavatthumhi sakyarājāno allakappake bulayo rāmagāmake koḷiyā veṭhadīpake brāhmaṇo pāvāyañca mallā dūtaṃ pesetvā sayampi caturaṅginiyā senāya nikkhamiṃsuyeva tattha pāceyyakā sabbehi āsannatarā kusinārāto tigāvutantare nagare vasanti. Bhagavāpi pāvaṃ pavisitvā kusināraṃ gato. Mahāparihārā panete rājāno parihārā kāreṃntāva pacchato jātā. Te sabbepi sattanagaravāsino āgattvā amhākaṃ dhātuyo vā dentu yuddhaṃ vāti kusinārā nagaraṃ parivārayiṃsu.

“世尊是刹帝利,我也是刹帝利,我也应为世尊的舍利建造塔并举行庆典。”他派遣使者并交代:“如果他们肯给,那很好;如果不给,我就用武力夺取。”然后他整备四部军,亲自出征。如同阿闍世王一样,毗舍离的离车人、迦毗罗卫的释迦人、阿拉咖巴的布利人、罗摩村的拘利人、韦他帝巴咖的婆罗门,以及波婆的末罗人,也都派遣了使者,并亲自率领四部军出征。其中,波婆的末罗人住得最近,在离古西那罗三伽乌多远的城里;世尊也是先进入波婆,再到古西那罗的。然而,这些国王们虽然带着盛大的仪仗前来,却来迟了。所有这七个城邦的居民前来包围了古西那罗城,说:“要么给我们舍利,要么开战!”

Tato mallarājānoetadavocuṃ-bhagavāamhākaṃgāmakkhette parinibbuto, na mayaṃ satthu sāsanaṃ pahiṇimha na gattvā ānayimha. Satthā pasa sayameva āgantvā sāsanaṃ pesetvā amhe pakkosapesi tumhepi kho pana yaṃ tumhākaṃ gāmakkhette ratanaṃ uppajjati na taṃ amhākaṃ detha sadevake loke buddharatanasamaṃ ratanaṃ nāma natthi, evarūpaṃ. Uttamaṃ ratanaṃ labhitvā mayaṃ na dassamāti evaṃ te kalahaṃ vaḍḍhetvā na kho pana tumhehiyeva mātu thanato khiraṃ pītaṃ, amhehipi pītaṃ tumheyeva purisā amhe na purisā hotu hotūti aññamaññaṃ ahaṃkāraṃ katvā sāsana paṭisāsanaṃ pesentā aññamaññaṃ mānagajjitaṃ gajjiṃsu yuddhe pana sati kosinārakānaṃyeva jayo abhavissa, kasmā dhātupāsanatthaṃ āgatā devatā tesaṃ pakkhāahesuṃ.

于是末罗王们说道:“世尊是在我们的领地般涅槃的。我们并未派人去迎请导师,也未曾前去将他带来。是导师自己前来,派使者召唤我们。你们也不会把在自己领地里出现的宝物给我们吧?在天人世间,没有任何宝物能与佛宝相比。我们获得了如此至上的宝物,是不会给你们的!”他们就这样加剧了争执,彼此傲慢地互传信使,发出挑战的咆哮:“难道只有你们是喝母乳长大的吗?我们也喝过!难道只有你们是勇士,我们不是吗?来吧!来吧!”然而,若是发生战争,胜利必将属于古西那罗人,因为前来守护舍利的天神们会站在他们那一边。

Tato doṇo brāhmaṇo imaṃ vivādaṃ sutvā ete rājāno bhagavate parinibbutaṭṭhāne vividaṃ karonti na kho panetaṃ patirūpaṃ alaṃ iminā kalahena cūpasamessāmi na nti uṇṇatappadese ṭhatvā dvebhāṇavāraparimāṇaṃ doṇagajjitaṃ nāma avoca tattha paṭṭhamakabhāṇavāre tāva ekapadampi te na jāniṃsu dutiyaka bhāṇavāra pariyosāne’ācariyassa viya bhosaddo, ācariyassa viya bho saddo’ti sabbe nī ravā ahesuṃ sakalajambudīpatale kira kulaghare jāto yebhuyyena tassa na antevāsiko nāma natthi atha so te attano vacanaṃ sutvā tuṇhībhūte viditvā puna etadavoca

于是,多那婆罗门听到这场争论,心想:“这些国王在世尊般涅槃的地方争吵,这实在不合适。够了,我要平息这场争吵。”他站在高处,发出了名为“多那雷音”的两次宣告。第一次宣告时,他们连一个字都没听懂。到第二次宣告结束时,众人都安静下来,全都说:“这声音好像老师的声音,好像老师的声音!”据说在整个瞻部洲,几乎没有哪个家族中没有他的学生。于是,他看到他们听到自己的话后安静下来,就又说了:

‘‘Suṇantu bhonto mama ekavākyaṃAmhākaṃ buddho ahu khantivādo,Na hi sādhayaṃ uttama puggalassaSarīrabhaṅge siyā sampahāroSabbeva bhonto sahitā samaggāSammodamānā karomaṭṭhabhāge,Vitthārikā hontu disāyu thūpāBahujjano cakkhumato pasanno’’ti;

“诸君请听我一言,我等佛陀宣说忍。为至上之人(uttama puggala)的遗骨,发生冲突实不善。愿诸君皆共和合,欢喜均分为八份。愿佛塔广布各方,令众人于具眼者生净信。”

Tatrāyamattho ‘‘amhākaṃ buddho ahu khantivādo‘‘ti buddhabhūmiṃ appatvāpi pāramiyo pūrento khantivāda tāpasakāle dhammapālakumāra kāle chaddantahatthikāle bhūridatta nāgarāja kāle campeyya nāgarāja kāle saṅkhapāla nāgarāja kāle mahākapikāle aññesupi bahūsu jātakesu paresu kopaṃ akatvā khantimeva akāsi. Khantimeva vaṇṇayi, kimaṅga pana etarahi iṭṭhāniṭṭhesu tādilakkhaṇaṃ patto sabbathāpi amhākaṃ buddho khantivādo ahosi.

此中义为:“我等佛陀是宣说忍辱者。”即是说,即使尚未证得佛地,在圆满诸波罗蜜时,如为忍辱仙人时、为法护(Dhammapāla)童子时、为六牙象王时、为布利达塔(Bhūridatta)龙王时、为瞻波(Campeyya)龙王时、为桑喀巴拉(Saṅkhapāla)龙王时、为大猿王时,以及在其他许多本生故事中,他对他人不起嗔怒,唯行忍辱,唯赞叹忍辱。更何况如今,他已达到对可意与不可意皆不动摇的境地,我等佛陀完全是宣说忍辱者。

Tassa evaṃ vidhassa na hi sādhaya uttamapuggalassa sarīrabhaṅge siyā sampahāro, ‘‘na hi sādhayanti‘‘na hi sādhu ayaṃ, ‘‘sarīrabhaṅgeti sarīra bhaṅganimittaṃ dhātukoṭṭhāsahetūti attho ‘‘siyā sampahāro‘‘ti āyudha sampahāro na hi sādhu siyāti vuttaṃ hoti. ‘‘Sabbeva bhonto sahitā‘‘ti sabbeva bhavanto sahitā bhotha mā bhijjittha. ‘‘Samaggāti‘‘ kāyena vācāya ca ekasannipātā ekavacanā samaggā bhotha ‘‘sammodamānā‘‘ti cittenāpi aññamaññaṃ modamānā bhotha.’Karomaṭṭhabhāge‘‘ti bhagavatā sarīrāni aṭṭhabhāge karoma. ‘‘Cakkhumato‘‘ti pañcahi cakkhuhī cakkhutā buddhassa, na kevalaṃ tumheyeva bahujjano pasanno tesu ekopi laddhu ayutto nāma natthiti bahuṃ kāraṇaṃ vatvā saññāpesi.

对于这样一位至上之人,因其身体的分解而发生冲突,这实在不善。“不善”即“此为不善”。“身体分解”意为“因舍利之故”。“发生冲突”是说“兵刃相加实为不善”。“诸君全都团结”是说“诸位全都团结,莫要分裂”。“和合”是说“身语一致,言行合一,和合共处”。“欢喜”是说“内心也互相随喜”。“分为八份”是说“我们将世尊的舍利分为八份”。“具眼者”是说佛陀因具足五眼而是具眼者。他说了许多理由来说服他们,道:“不仅是你们,众多的人民也对他有净信,他们之中没有一个不应获得舍利的人。”

Atha sabbepi rājāno evamāhaṃsu-tena hi brāhmaṇa tvaññeva bhagavato sarīrāni aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajāhīti. Evaṃ bhoti kho doṇo brāhmaṇo tesaṃ rājūnaṃ paṭissutvā dhātuyo samaṃ suvibhattaṃ vibhaji.

于是,所有国王都这样说道:“既然如此,婆罗门,就请你亲自将世尊的舍利平均善分为八份吧。”“好的,诸君。”多那(Doṇa)婆罗门应允了那些国王,将舍利平均善分了。

Tatrāyamanukkamo doṇo kira tesaṃ paṭissutvā suvaṇṇadoṇiṃ vivarāpesi. Rājāno āgantvā doṇiyaṃ yevatā suvaṇṇavaṇṇā dhātuyo disvā bhagavā sabbaññu pubbe mayaṃ tumhākaṃ dvattiṃsa lakkhaṇa patimaṇḍitaṃ chabbaṇṇabuddharasmikhacitaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ addasāma idāni pana suvaṇṇavaṇṇā dhātuyova avasiṭṭhā jātā, na yuttamidaṃ bhagavā tumhākanti parideviṃsu. Brāhmaṇo tasmiṃ samaye tesaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā dakkhiṇadāṭhaṃ gahetvā veṭhantare ṭhapesi atha pacchā samaṃ suvibhattaṃ vibhaji. Sabbāpi dhātuyo pākatika nāḷiyā soḷasa nāḷiyo ahosuṃ. Ekeka nagaravāsino dve dve nāḷiyo labhiṃsu.

事情的经过是这样的:据说多那应允了他们,便让人打开金瓮。国王们前来,看到瓮中金色的舍利,便悲叹道:“世尊,一切知者!以前我们曾见到您那由三十二相所庄严、由六色佛光所点缀的金色身体,如今却只剩下金色的舍利。世尊,这于您实不相称!”那时,婆罗门知道他们心不在焉,便取了右犬齿,藏在自己的头巾里,然后才将舍利平均善分。所有舍利以标准那利(nāḷi)量器来量,共计十六那利。每个城市的居民各分得二那利。

Brāhmaṇassa pana dhātuyo vibhajantasseva sakko devānamindo kena nu kho sadevakassa lokassa kaṅkhācchedanāya catusaccakathāya paccayabhūtā bhagavato dakkhiṇadāṭhā gahitāti olokento brāhmaṇena gahitāti disvā brāhmaṇo dāṭhāya anucchavikaṃ sakkāraṃ kātuṃ na sakkhissati gaṇhāmi nanti veṭhantarato gahetvā suvaṇṇa caṅgoṭake ṭhapetvā devalokaṃ netvā cuḷāmaṇī cetiye patiṭṭhāpesi brāhmaṇopi dhātuyo vibhajitvā dāṭhaṃ apassanto kena me ṭhā gahitāti pucchitumpi nāsakkhi. Nanu tayā dhātuyo vibhajitā, kiṃ tvaṃ paṭhamaṃyeva attano dhātūhi atthibhāvaṃ na aññāsīti, attani dosāropanaṃ sampassamāno mayhampi koṭṭhāsaṃ dethāti vattumpi nāsakkhi.

而当那婆罗门正在分舍利时,天帝释心想:“能作为断除包含天界在内世间之疑惑、宣说四圣谛之助缘的世尊右犬齿,究竟被谁取走了呢?”他观察后,见到是婆罗门取走的,便想:“此婆罗门无法对这颗犬齿做如法的供养,我应取走它。”于是他从婆罗门的头巾里取走犬齿,放入金匣,带往天界,供奉在朱拉玛尼塔(Cūḷāmaṇi cetiya)中。那婆罗门分完舍利后,不见了犬齿,却不敢问:“是谁取走了我的犬齿?”他预见到自己会受到指责:“舍利不是你分的吗?你为何一开始不晓得自己有份呢?”连说“也给我一份吧”都做不到了。

Tato ayaṃ suvaṇṇakumbhopi dhātugatikoyeva yena tathāgatassa dhātuyo minitā. Imassāhaṃ thūpaṃ karissāmīti cintetvā imaṃ me bhonto kumbhaṃ dadantūti āha tato rājāno brāhmaṇassa kumbhamadaṃsu pipphalivaniyāpi kho moriyā bhagavato parinibbutabhāvaṃ sutvā bhagavāpi khattiyo, mayampi khattiyo mayampi, arahāma labhituṃ bhagavato sarīrānaṃ bhāganti dūtaṃ pesetvā yuddha sajjā nikkhamitvā āgatā tesaṃ rājāno evamāhaṃsu - natthi bhagavato sarīrānaṃ bhāgo, vibhattāni bhagavato sarīrāni ito aṅgāraṃ garathāti. Te tato aṅgāraṃ hariṃsu.

于是,多那婆罗门心想:“这个曾用以度量如来舍利的金瓮,也应与舍利同受供奉。我将为它建塔。”便说:“诸君,请将此瓮给我吧。”于是诸王便将金瓮给了那婆罗门。毕钵利园(Pipphalivana)的孔雀族人听闻世尊般涅槃,也派遣使者,备好战阵前来,说:“世尊是刹帝利,我们也是刹帝利,我们也应获得世尊舍利的一份。”诸王对他们说:“已无世尊的舍利可分,世尊的舍利已被分完了。你们从这里拿走火炭吧。”于是他们从那里取走了火炭。

Atha kho rājā ajātasattu kusinārāya ca rājagahassa ca antare pañcavīsati yojanamaggaṃ aṭṭha usabhavitthataṃ samatalaṃ kāretvā sādisaṃ mallarājāno makuṭabaṇdhanassa ca santhāgārassa ca antare pūjaṃ kāresuṃ tādisaṃ pañcavīsatiyojanepi magge pūjā kāretvā lokassa anukkaṇṭhanatthaṃ sabbattha antarāpaṇe pasāretvā suvaṇṇadoṇiyaṃ pakkhittadhātuyo sattipañjarena parikkhipāpetvā attano vijite pañcayojanasata parimaṇḍale manusse sannipātāpesi.

其后,阿闍世王命人在古西那罗与王舍城之间,铺设了一条长二十五由旬、宽八乌萨巴(usabha)的平坦道路。如同末罗王族在马库塔班达那(Makuṭabandhana)塔与集会堂之间举行供养一般,他也在那二十五由旬的道路上举行了同样的供养。为使世人无有遗憾,他命人在沿途各处开设店铺。他将舍利放入金瓮,命人用长矛围成护栏,并召集了自己方圆五百由旬国土内的民众。

Te dhātuyo gahetvā kusinārāto dhātukīḷaṃ kīḷantā nikkhamitvā yattha yattha vaṇṇavantāni pupphāni passanti, tattha tattha dhātuyo satti antare ṭhapetvā tesaṃ pupphānaṃ khīṇakāle gacchanti. Rathassa dhuraṭṭhānaṃ pacchimaṭṭhāne sampatte satta divase sādhukīḷaṃ kīḷanti evaṃ dhātuyo gahetvā āgacchantānaṃ sattavassāni sattamāsāni satta ca divasāni vitivattāni micchādiṭṭhikā samaṇassa gotamassa parinibbuta kālato paṭṭhāya balakkārena sādhukīḷikāya upaddutamhā, sabbe no kammantā naṭṭhāti ujjhāyantā manaṃ padūsetvā chaḷāsītisahassamattā apāye nibbattā, khīṇāsava āvajjitvā mahājano manaṃ padūsetvā apāye nibbattoti sakkaṃ devarājānaṃ disvā dhātu āharaṇupāyaṃ karissāmāti tassa santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocetvā dhātu āharaṇupāyaṃ kārohi mahārājāti āhaṃsu. Sakko āha ‘‘puthujjano nāma ajātasattunā samo saddho natthi, na so mama vacanaṃ karissati api ca kho māravibhisakasadisaṃ vibhīsakaṃ dassessāmi yakkha gāhaka khipanaka arocake karissāmi tumhe ’mahārāja amanussā kupitā, dhātuyo āharāpethāti’. Vadeyyātha evaṃ so āharāpessatīti. Atha kho sakko taṃ sabbaṃ akāsi.

他们从古西那罗迎请舍利,一路举行舍利庆典。每当见到鲜艳的花朵,便将舍利供奉于矛阵之中,待花朵凋谢后才继续前行。当车驾抵达终点时,他们又举行了七天的盛大庆典。如此迎请舍利,共历时七年七月又七日。从沙门乔达摩般涅槃时起,那些邪见者因这盛大的舍利庆典而受扰,抱怨道:“我们的生计都毁了!”他们心生恼怒,有八万六千人因此堕入恶趣。诸漏尽者观察到大众因心生染污而堕入恶趣,便去见天帝释(Sakka),将此事告知于他,并说:“大王,请设法迎回舍利。”帝释说:“在凡夫中,没有比阿闍世王更有信心的了,他不会听我的话。不过,我可以示现如魔罗(Māra)般可怖的景象,造出能抓、能掷、并使人厌食的夜叉。你们去对国王说:‘大王,非人发怒了,请送还舍利。’这样他就会送还了。”于是,帝释便做了这一切。

Therāpi rājānaṃ upasaṅkamitvā mahārāja amanussā kupitaṃ, dhātuyo āharāpehīti bhaṇiṃsu rājā na tāva bhante mayhaṃ cittaṃ tussati. Evaṃ santepi āharatūti āha sattame divase dhātuyo āhariṃsu. Evaṃ āhatadhātuyo gahetvā rājā rājagahe thupamakāsi itarepi rājāno attano attano balānurūpena nīharitvā sakasakaṭṭhāne thūpamakaṃsu. Doṇipi brāhmaṇo piphphalīvaniyāpi moriyā sakasakaṭṭhāne thūpamakaṃsūti.

长老们也去见国王,说:“大王,非人发怒了,请送还舍利吧。”国王说:“尊者,我的心意尚未满足。”虽然如此,他还是说:“那就让他们送还吧。”第七天,他们送还了舍利。国王得到送还的舍利后,在王舍城建了塔。其他的国王们也根据各自的能力迎请舍利,在各自的地方建了塔。多那(Doṇa)婆罗门和毕钵利园(Pipphalivana)的孔雀族人也都在各自的地方建了塔。

Eko thūpo rājagahe - eko vesāliyā pure,Eko kapilavatthusmiṃ - eko ca allakappake;

一塔在王舍城,一塔在毗舍离城, 一塔在迦毗罗卫,一塔在阿拉咖巴;

Eko thūpo rāmagāme - eko ca veṭhadīpake,Eko pāceyyake malle - eko ca kusinārake;

一塔在罗摩村,一塔在韦他帝巴咖, 一塔在波婆(Pāvā)的末罗人处,一塔在古西那罗;

Ye te sārīrikā thūpā - jambuvadīpe patiṭṭhitā;

Aṅgārakumbhathūpehi - dasa thūpā bhavanti te;

此等舍利塔,立于瞻部洲; 连同火炭塔与瓮塔,总共有十座。

Dasāpi thūpā purisuttamassa ye-Yathānurūpaṃ nararāja pūjitā,Sabbena lokena sadevakena te-Namassaneyyāca bhavanti sabbadāti;

此至上之人的十座塔,为人王所如法地礼敬。它们为包含天神在内的整个世界所恒常礼敬。

Dasathūpakathā

十塔的故事

10. Evaṃ patiṭṭhitesu pana thūpesu mahākassapatthero dhātūnaṃ antarāyaṃ disvā ajātasattuṃ upasaṅkamitvā mahārāja ekaṃ dhātunidhānaṃ kātuṃ vaṭṭatiti āha sādhu bhante nidhānakammaṃ tāva mama hotu, dhātuyo pana kathaṃ āharāpemiti. Na mahārāja dhātu āharaṇaṃ tuyhaṃ bhāro, amhākaṃ bhāroti. Sādhu bhante tumhe dhātuyo āharatha. Ahaṃ dhātunidhānaṃ karissāmīti. Thero tesaṃ tesaṃ rājakulānaṃ paricaraṇamattakameva ṭhapetvā sesedhātuyo āhari.

10. 诸塔如此建立后,大迦叶(Mahākassapa)长老看见诸舍利有危险,便去见阿闍世王,说:“大王,建造一个舍利库是适宜的。”“善哉,尊者。那么,建造舍利库的工作就由我来做,但要如何运来舍利呢?”“大王,运送舍利不是您的责任,是我们的责任。”“善哉,尊者,你们运来舍利,我来建造舍利库。”于是,长老只为那些王族留下仅供礼拜的份量,将其余的舍利都运了回来。

Rāmagāme pana dhātuyo nāgā gaṇhiṃsu tāsaṃ antarāyo natthi, anāgate laṅkādīpe mahāvihāre mahācetiyamhi nidhiyissa nīti. Tā na āharittha, sesehi sattahi nagarehi āharitvā rājagahassa pācīna dakkhina disābhāge ṭhapetvā imasmiṃ ṭhāne yo pāsāṇo atthi, so antaradhāyatu, paṃsu suvisuddhā hotu, udakañca mā uṭṭhahatūti adhiṭṭhāsi.

然而,在罗摩村(Rāmagāma)的舍利被龙族取走了。但它们并无危险,因为未来它们将被供奉于楞伽岛(Laṅkādīpa)大寺(Mahāvihāra)的大塔中。因此,长老没有运回那些舍利。他从其余七座城运回舍利后,将它们安置在王舍城的东南方,并决意道:“愿此处的岩石消失,愿土地变得纯净,愿水不涌出。”

Rājā taṃ ṭhānaṃ khaṇāpetvā tato uddhaṭa paṃsunā iṭṭhikā kāretvā asīti mahāsāvakānaṃ thūpe kāreti idha rājā kiṃ kārehīti pucchantānampi mahāsāvakānaṃcetiyā nīti vadanti na koci dhātunidhānabhāvaṃ jānāti asītihatthagambhīre pana tasmiṃ padese jāte heṭṭhā lobhasattharaṃ sattharāpetvā tattha thūpārāme cetiya gharappamāṇaṃ tambalohamayaṃ gehaṃ kārāpetvā aṭṭhaṭṭha hari caṇdanādimaye karaṇḍe ca thūpe ca kārāpesi.

国王命人挖掘该地,用挖出的土烧制砖块,为八十位大弟子建造塔。即便有人问:“国王在此做什么?”他们也只说是“大弟子的塔”,无人知晓这是为了安奉舍利。当该处挖至八十肘深时,国王命人在底部铺上一层铜,并在那里建造了一座铜殿,大小与塔园寺(Thūpārāma)的塔殿相当。他还命人用黄檀木等材料制作了八个舍利盒与八座塔。

Atha kho bhagavato dhātuyo haricaṇdana karaṇḍe pakkhipitvā taṃ haricaṇdanaṃ karaṇḍaṃ aññasmiṃ haricaṇdana karaṇḍe tampi aññasminti evaṃ aṭṭha haricaṇdana karaṇḍe ekato katvā eteneva upāyena aṭṭha karaṇḍe aṭṭhasu haricaṇdana thūpesu aṭṭha haricaṇdanathūpe aṭṭhasu lohitacaṇdana karaṇḍesu, aṭṭha lohitacaṇdanakaraṇḍe aṭṭhasu lohitacaṇdanathūpesu, aṭṭhalohita caṇdanathūpe aṭṭhasu dantakaraṇḍesu, aṭṭha dantakaraṇḍe aṭṭhasu dantathūpesu, aṭṭhadantathūpe aṭṭhasusabba ratanakaraṇḍesu, aṭṭha sabba ratanakaraṇḍe aṭṭhasu sabbaratanathūpesu, aṭṭha sabbaratana thūpe aṭṭhasu suvaṇṇakaraṇḍesu. Aṭṭhasuvaṇṇakaraṇḍe aṭṭhasu suvaṇṇathūpesu, aṭṭhasuvaṇṇathūpe aṭṭhasurajatakaraṇḍesu, aṭṭha rajatakaraṇḍe aṭṭhasu rajatathūpese aṭṭha rajatathūpe aṭṭhasu maṇikaraṇḍesu aṭṭhamaṇikareṇḍaaṭṭhasuvaṇṇathūpesu, aṭṭha maṇithūpe aṭṭhasu lohitaṅka karaṇḍesu, aṭṭhalohitaṅka karaṇḍe aṭṭhasu lohitaṅkathūpesu, aṭṭha lohitaṅkathūpe aṭṭhasu masāragallathūpesu, aṭṭha masāragallathūpe aṭṭhasu phalika karaṇḍesu, aṭṭha phaḷika karaṇḍe aṭṭhasu phaḷikathūpesu pakkhipi sabba uparimaṃ phaḷikacetiyaṃ thūpārāma cetiyappamāṇaṃ ahosi.

于是,他们将世尊的诸舍利放入黄檀木盒,再将八个黄檀木盒置于八座黄檀木塔中;将八座黄檀木塔置于八个赤檀木盒中;将八个赤檀木盒置于八座赤檀木塔中;将八座赤檀木塔置于八个象牙盒中;将八个象牙盒置于八座象牙塔中;将八座象牙塔置于八个众宝盒中;将八个众宝盒置于八座众宝塔中;将八座众宝塔置于八个金盒中;将八个金盒置于八座金塔中;将八座金塔置于八个银盒中;将八个银盒置于八座银塔中;将八座银塔置于八个宝珠盒中;将八个宝珠盒置于八座宝珠塔中;将八座宝珠塔置于八个红宝石盒中;将八个红宝石盒置于八座红宝石塔中;将八座红宝石塔置于八座马萨拉伽拉石(masāragalla)塔中;将八座马萨拉伽拉石塔置于八个水晶盒中;将八个水晶盒置于八座水晶塔中。最上方的一座水晶塔,大小与塔园寺的塔相当。

Tassa uparisabbaratanamayaṃ gehaṃ kāresi tassa upari suvaṇṇamayaṃ, tassa upari rajatamayaṃ, tassa upari tambalohamayaṃ gehaṃ kāresi tattha sabbaratanamayaṃ vālukaṃ okiritvā jalaja thalaja pupphānaṃ sahassāni vippakiritvā addhacchaṭṭhāni jātakasatāni āsīti mahāthere suddhodana mahārājānaṃ mahāmāyādeviṃ satta sahajāte sabbānetāni suvaṇṇamayāneva kāresi pañcapañcasate suvaṇṇarajatamaye puṇṇaghaṭe ṭhapāpesi pañcasuvaṇṇadhajasate pañcasate suvaṇṇadīpake ca kārāpetvā sugaṇdhatelassa pūretvā tesu dukūlavaṭṭiyo ṭhapesi.

国王在其上建造了一座众宝所成之殿,其上是黄金殿,其上是白银殿,其上是青铜殿。他在那里遍撒众宝所成之沙,散布数千水生与陆生之花,并命人以纯金制作五百五十个本生故事、八十位大长老、净饭大王(Suddhodana)、摩耶夫人(Mahāmāyā)及七位俱生者的塑像。他还命人安置五百个金银所成的满瓶,制作了五百面金旗和五百盏金灯,注满香油,并放入细布灯芯。

Athāyasmā mahākassapo mālā mā milāyantu. Gaṇdhā mā vinassantu, dīpā mā vijjhāyantūti adhiṭṭhahitvā suvaṇṇapaṭṭaakkharāni chiṇdāpesi. Anāgate piyadāso nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhammarājā bhavissati so imaṃ dhātuyo vitthārikā karissatīti rājā sabbapasādhanehi pūjetvā ādito paṭṭhāya dvāraṃ pidahanto nikkhami tambalohadvāraṃ pidahitvā āviñjana rajjuyaṃ kuñcikamuddikaṃ baṇdhi tattheva mahantaṃ maṇikkhaṇdhaṃ ṭhapesi anāgate daḷiddarājāno imaṃ maṇiṃ gahetvā dhātūnaṃ sakkāraṃ karontūti akkharāni chiṇdāpesī.

其后,具寿大迦叶决意:“愿花鬘不凋,愿香气不散,愿明灯不灭。”并命人在金板上刻下文字:“未来,将有一位名叫喜见(Piyadāso)的王子举起伞盖,成为名叫阿育(Asoko)的法王,他将使这些舍利广为流布。”国王用一切庄严具供养后,依次关闭各门而出。他关上青铜门,将钥匙印章系于门闩绳上,并就在那里放置了一块巨大的宝珠,又命人刻下文字:“未来,贫穷的国王可取此宝珠供养舍利。”

Sakko devarājā vissakammaṃ āmantetvā’tāta, ajātasattunā dhātunidhānaṃ kataṃ. Ettha ārakkhaṃ ṭhapehi’ti pahiṇi so āgantvā vāḷasaṅghāṭayantaṃ yojesi. Kaṭṭharūpakāni tasmiṃ dhātugabbhe phaḷikavaṇṇa khagge gahetvā vātasadisena vegena anupariyāyantaṃ yojetvā ekāya eva āṇivā baṇdhitvā samantato giñjaka vasathākārena silāparikkhepaṃ katvā upari ekāya pidahitvā paṃsuṃ pakkhipitvā bhūmiṃ samaṃ katvā tassupari pāsāṇathūpaṃ patiṭṭhāpesi.

天帝释(Sakko devarājā)召唤毗首羯摩(Vissakamma),派他去并说道:“贤友,阿闍世王已建成舍利库,你当在此处设置守护。”他前来后,装置了自动机关。他在该舍利室中设置了木人,手持水晶色的剑,以风一般的速度旋转巡行,并用一根枢轴将它们固定。他在四周建造了砖房式的石围,上方用一块石板覆盖,然后填入泥土,平整地面,并在其上建立了一座石塔。

Dhātunidhāna kathā

舍利安奉记

11. Evaṃ niṭṭhite dhātunidhāne yāvatāyukaṃ ṭhatvā thero parinibbuto, rājāpi yathākammaṃ gato, tepi manussā kālakatā, aparabhāge piyadāso kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhamma rājā hutvā tā dhātuyo gahetvā jambudīpe caturāsītiyā cetiya sahassesu patiṭṭhāpesi. Kathaṃ biṇdusārassa kira ekasataṃ puttā ahesuṃ te sabbe asoko attanā saddhiṃ ekamātikaṃ tissa kumāraṃ ṭhapetvā ghātesi. Ghātento cattāri vassāni anabhisitto rajjaṃ kāretvā catunnaṃ vassānaṃ accayena tathāgatassa parinibbānato dvinnaṃ vassasatānaṃ upari aṭṭhārasame vasse sakalajambudīpe ekarajjābhisekaṃ pāpuṇi.

11. 如此舍利安奉完毕,长老住世至寿尽而般涅槃,国王亦随其业而去,彼等众人亦已命终。后时,喜见(Piyadāsa)王子举起伞盖,成为名为阿育(Asoka)之法王,彼取此等舍利,于瞻部洲八万四千塔中安置。据说,频头娑罗(Biṇdusāra)王有一百零一个儿子,阿育王除留下与自己同母之帝沙(Tissa)王子外,将其余全部杀害。在此期间,彼未经灌顶而统治四年。四年之后,即如来般涅槃后二百一十八年,彼于全瞻部洲获得唯一王权之灌顶。

Abhisekānubhāvena imā rājiddhiyo āgatā mahāpathaviyā heṭṭhā yojanappamāṇe āṇā pavatti, tathā upari ākāse, anotattadahato aṭṭhahi kājehi soḷasa pānīyaghaṭe divase divase devatā āharanti. Yato sāsane uppannasaddho hutvā aṭṭha ghaṭe bhikkhusaṅghassa adāsi dve ghaṭe saṭṭhimattānaṃ tipiṭaka bhikkhunaṃ dveghaṭe aggamahesiyā asaṇdhimittāya cattāro ghaṭe attanā paribhuñji. Devatā eva himavante nāgalatā dantakaṭṭha nāma atthi siniddhā mudukaṃ rasavantaṃ, taṃ divase divase ābhiranti yena rañño ca aggamahesiyā ca soḷasannaṃ nāṭakasahassānaṃ saṭṭhimattānaṃ bhikkhusahassānaṃ devasikaṃ dantapoṇakiccaṃ nipphajji.

凭借灌顶的威力,此等王之神通得以显现:其命令下达至大地之下一由旬处,亦上达虚空。天神每日从阿耨达池用八根扁担取来十六瓶水。由于彼于佛法生起信心,便将八瓶水布施予比丘僧团,两瓶水予六十位通晓三藏之比丘,两瓶水予首席王后阿僧祗蜜多(Asaṇdhimittā),自己则享用四瓶。天神亦每日从雪山取来一种名为龙蔓(nāgalatā)之齿木,此物柔软、润滑、味美,每日送来,供国王、首席王后、一万六千名舞女以及六万名比丘完成每日之洁齿事。

Devasikamevassa devatā agadāmalakaṃ agadaharīṭakaṃ suvaṇṇavaṇṇañca gaṇdhasampannaṃ ambapakkaṃ āharanti tathā chaddanta dahato pañcavaṇṇaṃ nivāsana pārupaṇaṃ, pītakavaṇṇaṃ hatthapuñchanaka paṭṭaṃdibbañcajānakaṃ āharanti devasikameva panassa anulepagaṇdhaṃ pārupanatthāya asuttamayikaṃ sumanapupphapaṭaṃ mahārahañca añjanaṃ nāgabhavanato nāgarājāno āharanti. Chaddantadaheyeva uṭṭhitassa sālino nava cāha sahassāni divase divase suvā āharanti. Mūsikā nitthusa kaṇe karonti ekopi khaṇḍataṇḍulo na hoti. Rañño sabbaṭṭhānesu ayameva taṇḍulo paribhogaṃ gacchati. Madhumakkhikā madhuṃ karonti. Kammārasālāsu acchā kūṭaṃ paharanti. Dīpikā cammāni cālenti karavīka sakuṇā āgattvā madhurassaraṃ vikujentā rañño balikammaṃ karonti.

天神每日为彼送来药用庵摩罗果(āmalaka)、药用诃梨勒果(harīṭaka),以及色如黄金、香气浓郁之熟芒果。同样,天神从六牙(Chaddanta)湖取来五色之内外衣、黄色之擦手巾与天界之扇。龙王每日从龙宫为彼送来涂身之香、用作外衣之非线织茉莉花布,以及贵重之眼药。每日,鹦鹉从六牙湖边衔来九千车新收割之稻谷。鼠为之去壳去糠,无一粒碎米。国王各处所食用者皆是此米。蜜蜂酿蜜。熊于铁匠铺中挥舞铁锤。豹鞣制皮革。迦陵频伽(karavīka)鸟飞来,以甜美之声鸣唱,为国王效劳。

Imāhi iddhīhi samannāgato rājāeka divasaṃ suvaṇṇa saṅkhalika baṇdhanaṃ pesetvā catunnaṃ buddhānaṃ adhigata rūpadassanaṃ kappāyukaṃ mahākāḷa nāgarājānaṃ ānayitvā setacchattassa heṭṭhā mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā aneka satavaṇṇehi jalaja thalaja pupphehi suvaṇṇapupphehi ca pūjaṃ katvā sabbālaṅkāra patimaṇḍitehi ca soḷasahi nāṭaka sahassehi samantato parikkhipitvā anantañāṇassa tāva me saddhammavara cakkavattino sammāsambuddhassa rūpaṃ imesaṃ akkhīnaṃ āpāthaṃ karohīti nibbattāsīti anubyañjana patimaṇḍitaṃ dvattiṃsa mahā purisa lakkhaṇa sassirīkatāya vikasita kamalupphala puṇḍarīka patimaṇḍitamiva salilatalaṃ tārāgaṇaraṃsijāla visaravipphutasobhāsamujjalamivagaganatalaṃ nīla-pīta-lohitādi bheda vicittavaṇṇaraṃsi vinaddha byāmappabhā parikkhepa vilāsitāya sañjhappabhānurāga iṇdadhanu vijjullatā parikkhittamiva kanakagiri sikharaṃ nānāvirāga vimalaketumālā samujjalitacārumatthakasobhaṃ nayanarasāyanamiva brahmadeva-manuja nāga-yakkha gaṇānaṃ buddharūpaṃ passanto sattadivasaṃ akkhipūjaṃ nāma akāsi

具足此等神通之国王,于一日,遣人送去金锁链,将见过四佛色身、寿长一劫之大黑龙王(Mahākāḷa nāgarāja)请来,令其坐于白伞下之大宝座上,以数百种水生、陆生花卉及金花作供养,并由一万六千名佩戴一切饰物之舞女环绕四周,然后发愿道:“愿我得见具无尽智、最上正法转轮者、正等觉者之色身,显现于我眼前!”于是,一佛陀形象被创造出来,其上装饰八十种随好,因三十二大丈夫相而庄严;犹如莲花、青莲、白莲盛开点缀之水面,又如繁星光芒遍布、辉煌灿烂之天空;因青、黄、赤等各色光芒交织之一寻光环而绚丽,犹如晚霞、彩虹、闪电环绕之金山之顶;其悦意之头顶因各种无垢彩幡之光辉而明亮,对于梵天、天神、人类、龙与夜叉众而言,犹如眼之甘露。国王见此佛陀形象,连续七日作所谓“眼供养”。

Rājā kira abhisekaṃ pāpuṇitvā tīṇiyeva saṃvaccharāni bāhiraka pāsaṇḍaṃ parigaṇhi catutthe saṃvacchare buddhasāsane pasīdinaṃ brāhmaṇa jātiya pāsaṇḍānañca paṇḍaraṅga paribbājakānañca saṭṭhisahassamattānaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi.

据说国王即位后,仅三年护持外道。至第四年,彼于佛陀教法生起信心,便为六万名婆罗门种姓之外道以及白衣游行者(paṇḍaraṅga paribbājakā)设立永久之食物布施。

Asoko pitarā pavattitaṃ dānaṃ attano antepure tatheva dadamāno ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito upasama paribāhirena ācārena bhuñjamāne asaṃyatiṇdriye avinita iriyāpathe disvā cintesi īdisaṃ dānaṃ upaparikkhitvā yuttaṭṭhāne dātuṃ vaṭṭatiti evaṃ cintetvā amacce āha. Gacchatha bhaṇe attano attano sādhusammate samaṇa brāhmaṇe antepuraṃ atiharatha, dānaṃ dassāmāti amaccā sādhu devāti rañño paṭissutvā te te paṇḍaraṅga paribbājakājīvaka nigaṇṭhādayo ānetvā ime mahārāja amhākaṃ arahantoti āhaṃsu.

阿育(Asoka)王继承其父所行之布施,依旧于自己内宫中照样行施。一日,彼立于狮子窗前,见彼等外道以远离寂静之举止进食,诸根不摄,威仪不调,心想:“应审查此等布施,施予适宜之处方为妥当。”如是思量后,彼对大臣言:“诸位,去将汝等各自认为贤善之沙门、婆罗门带至内宫,我将行布施。”大臣们回答:“遵命,大王。”然后将彼等白衣游行者、裸行顺命外道、尼乾陀(nigaṇṭha)等带来,禀告道:“大王,此等是我们的阿罗汉。”

Atha rājā antepure uccāvacāni āsanāni paññāpetva āgacchantūti vatvā āgatāgate āha attano attano anurūpe āsane nisīdathāti ekacce bhaddapīṭhake ekacce phalakapīṭhakese nisīdiṃsu. Taṃ disvā rājā natthi etesaṃ antesāroti ñatvā tesaṃ anurūpaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ datvā uyyojesi.

于是国王在内宫准备了高低不同的座位,说完“请他们进来”后,等他们到来时,说道:“请各自坐在适合自己的座位上。”有些人坐在精美的椅子上,有些人坐在木板凳上。国王看到这些,知道他们没有内在的实质,就给他们相应的嚼食(khādanīya)与啖食(bhojanīya)后将他们遣走了。

Evaṃ gacchante kāle eka divasaṃ sīhapañjare ṭhito addasa nigrodha sāmaṇeraṃ rājaṅgaṇena gacchantaṃ dantaṃ guttaṃ santindriyaṃ iriyāpatha sampannaṃ. Ko panāyaṃ nigrodho nāma, biṇdusāra rañño jeṭṭhaputtassa sumanarāja kumārassa putto. Tatrāyaṃ ānupubbī kathā-biṇdusāra rañño kira dubbalakāleyeva asoka kumāro attanā laddhaṃ ujjenirajjaṃ pahāya āgantvā sabbaṃ nagaraṃ attano hatthagataṃ katvā sumana rājakumāraṃ aggahesi.

如此时光流逝,一日,阿育王站在狮子窗前,看见一位名叫尼拘陀(Nigrodha)的沙弥正走过王家庭院,他已调伏、已守护、诸根寂静、威仪具足。这位尼拘陀是谁呢?他是宾头娑罗王(Biṇdusāra)长子须摩那(Sumana)王子的儿子。此事的前后经过如下:据说,就在宾头娑罗王身体虚弱之时,阿育王子放弃了自己获得的优禅尼王权,前来将整个都城置于自己掌控之下,并逮捕了须摩那王子。

Taṃ divasameva sumanassa rājakumārassa sumanā nāma devī paripuṇṇagabbhā ahosi. Sā aññātakavesena nikkhamitvā avidūre aññataraṃ caṇḍālagāmaṃ sandhāya gacchanti, jeṭṭhaka caṇḍālassa gehato avidūre ekasmiṃ nigrodha rukkhe adhivatthāya devatāya ito sumaneti vahantiyā saddaṃ sutvā tassā samīpaṃ gatā devatā attano ānubhāvena ekaṃ sālaṃ nimmiṇitvā ettha vasāhiti padāsi. Sā taṃ sālaṃ pāvisi. Gatadivaseyeva puttaṃ vijāyi.

就在同一天,须摩那王子的王妃,名为须摩那(Sumanā)者,已怀胎足月。她乔装改扮后出走,朝着附近一个旃陀罗(caṇḍāla)村而去。当她走到首领旃陀罗的住所附近时,听到住在一棵榕树上的天神发出“须摩那,来此!”的声音,便来到天神跟前。天神以自己的威力幻化出一座房舍,交给她说:“请住在这里。”她进入那座房舍,就在抵达的当天生下了一个儿子。

Sā tassa nigrodha devatāya pariggahitattā nigrodhotveva nāmaṃ akāsi. Jeṭṭhaka caṇḍālo daṭṭhadivasatoppabhūti taṃ attano sāmidhītaraṃ viya maññamāno nibaddhaṃ vaṭṭaṃ paṭṭhapesi. Rājadhītā tattha satta vassāni vasi. Nigrodhakumāropi sattavassiko jāto tadā mahāvaruṇatthero nāma eko arahā dārakassa hetusampadaṃ disvā viharamāno sattavassikodāni dārako kālo naṃ pabbājetunti cintetvā rājadhītayā ārocāpetvā nigrodhakumāraṃ pabbājesi. Kumāro khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. So ekadivasaṃ pātova sarīraṃ paṭijaggitvā ācariyupajjhānaṃ vattaṃ katvā pattacīvaramādāya mātuupāsikāya gehadvāraṃ gacchāmīti nikkhami mātu nivesanaṭṭhānañcassa dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā nagaramajjhena gantvā pācīnadvārena nikkhamitvā gantabbaṃ hoti tena ca samayena asoko dhammarājā pācīna disābhimukho sīhapañjare caṅkamati.

因为她为那位榕树神所护佑,便给儿子取名为尼拘陀。那位首领旃陀罗从见到她的那天起,就把她看作自己主人的女儿,为她提供固定的供养。王女在那里住了七年。尼拘陀王子也长到了七岁。当时,有一位名叫大瓦儒那(Mahāvaruṇa)的阿罗汉长老,见到这孩子的因缘具足,心想:“这孩子现在七岁,是时候让他出家了。”于是他告知王女,让尼拘陀王子出家。王子就在剃刀落下之时证得了阿罗汉果。一日清晨,他整理好身体,为阿阇梨和亲教师尽了义务后,便拿起衣钵,心想:“我要去我母亲优婆夷的家门口。”他从母亲住处的南门入城,穿过市中心,要从东门出去。而此时,法王阿育(Asoka)正面向东方,在狮子窗内经行。

Taṃ khaṇaṃyeva sigrodho sāmaṇero rājaṅgaṇaṃ pāpuṇi santindriyo santamānaso yugamattaṃ pekkhamāno. Tena vuttaṃ. Ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito addasa nigrodhasāmaṇeraṃ rājaṅgaṇena gacchantaṃ dantaṃ guttaṃ santindriyaṃ iriyāpatha sampannanti. Disvā panassa etadahosi? Ayaṃ jano sabbopi vikkhittacittohantamagapaṭibhāgo, ayampana dārako avikkhittacitto ativiyassa alokita vilokitaṃ sammiñjana pasāraṇañca sobhati, addhā etassa abbhantare lokuttaradhammo bhavissatīti rañño sahadassaneneva sāmaṇere cittaṃ pasīdi. Pemaṃ saṇṭhahi kasmā? Pubbe kira puñña karaṇakāle esa rañño jeṭṭhabhātā vāṇijako ahosi.

就在那一刻,尼拘陀沙弥抵达王宫庭院,他诸根寂静、内心安宁,目光只注视一轭之远。因此有言:一日,国王站在狮子窗前,看见尼拘陀沙弥正走过王宫庭院,他已调伏、已守护、诸根寂静、威仪具足。一见之下,他心想:“这里所有的人都心神散乱,如同被击中的鹿;而这孩子心不散乱,他的前瞻后顾、屈伸举止都极为庄严。诚然,其内心必有出世间法。”国王一见到沙弥,心中便生起净信,爱念也随之而立。为何如此?据说在往昔行善之时,此人曾是国王的兄长,一位商人。

Atha rājā sañjātapemo sabahumāno sāmaṇeraṃ pakkosathāti amacce pesesi aticirāyatīti puna dve tayo pesesi turitaṃ āgacchatūti sāmaraṇero attano pakatiyā eva agamāsi rājā patirūpāsanaṃ ñatvā nisīdathāti āha. Ito cito ca oloketvā natthidāni añño bhikkhuti samussita setacchattaṃ rājapaḷlaṅkaṃ upasaṅkamitvā pattagahaṇatthāya rañño ākāraṃ dassesi. Rājā taṃ pallaṅkaṃ samīpaṃ gacchantaṃ disvā evaṃ cintesi. Ajjevadāni ayaṃ sāmaṇero imassa gehassa sāmiko bhavissati. Sāmaṇero rañño hatthe pattaṃ datvā pallaṅkaṃ abharuhitvā nisīdi.

于是,国王生起爱念与崇敬,派遣大臣去召请沙弥。因他迟迟未到,又派了两三位使者去催促道:“请速前来。”但沙弥依然按自己平稳的步态行走。国王为他指示了合适的座位后说:“请坐。”沙弥环顾四周,见没有其他比丘,便走向高举白伞盖的国王宝座,向国王示意接过其钵。国王见他走近宝座,心想:“今日,这位沙弥就将成为此宫殿之主了。”沙弥将钵交到国王手中,然后登上宝座坐下。

Rājā attano atthāya sampāditaṃ sabbaṃ yāgu-kajjaka bhatta vikatiṃ upanāmesi. Sāmaṇero attano yāpanamattameva sampaṭicchi. Bhattakiccāvasāne rājā āha satthārā tumhākaṃ dinnovādaṃ jānāthāti jānami mahārāja ekadesenāti. Tāta, mayhampi naṃ kathehīti sādhu mahārājāti rañño anurūpaṃ dhammapade appamāda vaggaṃ anumodanatthāya abhāsi.

国王将为自己准备的所有粥、硬食、米饭与各种菜肴都呈献上来。沙弥只接受了足以维持生命的分量。用斋完毕,国王问道:“你可知导师所给予你们的教诲?”“大王,我知其一部分。”“贤者,也请为我讲说吧。”“好的,大王。”为了让国王随喜,沙弥于是为他诵念了《法句经》中相应的《不放逸品》。

Rājā pana appamādo amatapadaṃ, pamādo maccuno padanti sutva ca, aññātaṃ tāta pariyosāpehīti āha anumodanāvasāne dvattiṃsa dhurabhattāni labhitvā puna divase dvattiṃsa bhikkhu gahetvā rājantepuraṃ pavisitvā bhattakiccamakāsi rājā aññepi dvattiṃsa bhikkhu tumhehi saddhiṃyeva bhikkhaṃ gaṇhantūti eteneva upāyena divase divase vaḍḍhāpente saṭṭhi sahassānaṃ brāhmaṇa paribbājakānaṃ bhattaṃ upacchiṇditvā anto nivesane saṭṭhisahassānaṃ bhikkhunaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi, nigrodhatthera gateneva pasādena, nigrodhattheropi rājānaṃ saparisaṃ tīsu saraṇesu pañcasu ca sīlesu patiṭṭhāpetvā buddhasāsane pothujjanikena pasādena acalappasādaṃ katvā patiṭṭhāpesi.

国王听闻“不放逸是不死之道,放逸是死亡之路”后,说道:“贤者,我明白了,请您讲完吧。”开示结束时,沙弥获得了三十二份常规食物票。第二天,他带领三十二位比丘进入王宫应供。国王说:“让另外三十二位比丘也和你们一起接受供养吧。”他用这种方法日日增加,最终中断了对六万名婆罗门和遍行者的食物供给,而在内宫为六万名比丘设立了永久的供养。这都是源于他对尼拘陀长老生起的净信。尼拘陀长老也让国王及其随从确立于三皈依和五戒之中,使他们在佛陀的教法中,从凡夫的净信进展为不动摇的净信。

Puna rāja asokārāmaṃ nāma mahāvihāraṃ kārapetvā saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ bhattaṃ paṭṭhapesi. Sakalajambudīpe caturāsītiyā nagarasahassesu caturāsīti vihārasahassāni kārāpesi. Caturāsīti cetiyasahassa patimaṇḍitāni dhammeneva no adhammena, ekadivasaṃ kira rājā asokārāme mahādānaṃ datvā saṭṭhisahassa saṅkhassa bhikkhusaṅghassa majjhe nisajja saṅghaṃ catūhi pavcayehi pavāretvā imaṃ pañhaṃ pucchi bhante bhagavato desita dhammo nāma kittako hotīti. Mahārāja nava aṅgāni, khaṇdato caturāsīti dhammakkhaṇdha sahassānīti.

之后,国王建造了一座名为阿育王寺(无忧园)的大寺院,并为六万名比丘设立了供养。他在整个瞻部洲的八万四千座城市中,建造了八万四千座寺院,每一座都由一座塔所庄严,皆是如法而非不如法地建成。据说,一日国王在阿育王寺举行大布施,坐于六万比丘僧团之中,以四事资具满足僧众后,问道:“尊者,世尊所教导的法,总共有多少呢?”“大王,有九分教;若依节段来分,则有八万四千法蕴。”

Rājā dhamme pasīditvā ekekaṃ dhammakkhaṇdhaṃ ekekena vihārena pūjessāmīti ekadivasameva channavuti koṭidhanaṃ vissajjetvā amacce āṇāpesi. Etha bhaṇe ekekasmiṃ nagare ekamekaṃ vihāraṃ kārentā caturāsītiyā nagarasahassesu caturāsīti vihārasahassāni kārāpethāti sayañca asokārāme asoka mahāvihāratthāya kammaṃ paṭṭhapesi.

国王对法生起净信,心想:“我将为每一法蕴建造一座寺院来作供养。”他在一天之内便支出九十六俱胝的财富,命令大臣们:“来,诸位!你们去在八万四千座城市中,每一城建造一座寺院,总共建成八万四千座寺院。”他自己则在阿育王寺开始兴建阿育大寺院。

Saṅgho iṇdaguttattheraṃ nāma mahiddhiyaṃ mahānubhāvaṃ khīṇāsavaṃ navakammādhiṭṭhāyakaṃ adāsi. Thero yaṃ yaṃ na niṭṭhāti taṃ taṃ attano ānubhāvena niṭṭhāpesi. Evaṃ tīhi saṃvaccharehi vihārakammaṃ niṭṭhāpesi. Ekadivasameva sabbanagarehi paṇṇāni āgamiṃsu amaccā rañño ārocesuṃ. Niṭṭhitāni deva caturāsīti vihārasahassānīti atha rājā bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā bhante mayā caturāsīti vihārasahassāni kāritāni dhātuyokuto labhissāmīti puca pucchi.

僧团指派了一位名为因陀古多(Indagutta)的长老,他是一位具有大神通、大威力、已尽诸漏的阿罗汉,来监督这项新工程。凡有未能完工之处,长老便以自己的神通力使其完工。就这样,寺院的工程在三年内完成了。在同一天,来自所有城市的消息都送达了,大臣们向国王禀告:“天王,八万四千座寺院已全部竣工。”于是国王前往比丘僧团处问道:“尊者,我已建成了八万四千座寺院,要从何处获得舍利呢?”

Mahārāja dhātunidhānaṃ nāma atthīti suṇoma. Na pana paññāyati asukāṭṭhāneti rājā rājagahe cetiyaṃ bhiṇdāpetvā dhātuṃ apassanto paṭipākatiyaṃ kāretvā bhikkhu-bhikkhuniyo-upāsaka-upāsikāyoti catasso parisā gahetvā vesāliṃ gato. Tatrāpi alabhitvā kapiḷavatthuṃ, tatrāpi alabhitvā rāmagāmaṃ gato, rāmagāme nāgā cetiyaṃ bhiṇdituṃ na adaṃsu. Cetiye nipatita kuddālo khaṇḍākhaṇḍaṃ hoti evaṃ tatrāpi alabhitvā allakappaṃ-pāvaṃ-kusināranti sabbattha cetiyāti bhiṇditvā dhātuṃ alabhitvā paṭipākatikāni katvā rājagahaṃ gantvā catasso parisā sannipātetvā atthi kenaci sutapubbaṃ asukaṭṭhāne nāma dhātu nidhānanti pucchi.

“大王,我们听说有名为‘舍利库藏’之处,但不知其具体所在。”于是国王命人打开王舍城(Rājagaha)的塔,但未见到舍利,便命人将其修复如初。然后他带领比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷四众前往毗舍离(Vesālī)。在那里也未找到,又前往迦毗罗卫(Kapiḷavatthu),仍未找到后,再前往罗摩村(Rāmagāma)。在罗摩村,龙众不许他们打开佛塔,落在塔上的锄头都碎成了片断。在那里也未找到后,他又去了阿拉咖巴(Allakappa)、波婆城(Pāvā)和古西那罗(Kusinārā),在所有这些地方打开佛塔都未找到舍利,便将各塔修复如初,然后返回王舍城。他召集四众问道:“可曾有谁听说过,舍利库藏在某某地方?”

Tattheko visaṃvassa satiko thero asukaṭṭhāne dhātunidhānanti na jānāmi. Mayhaṃ pana pitāmahatthero mayi sattavassikakāle mālācaṅgoṭakaṃ gāhāpetvā ehi sāmaṇera, asuka gacchantare pāsānathūpo atthi, tattha gacchāmāti gantvā pūjetvā imaṃ ṭhānaṃ upadhāretuṃ vaṭṭati sāmaṇeroti āha. Ahaṃ ettakameva jānāmi mahārājāti āha.

当时,有一位一百二十岁的长老说:“我不知道舍利库藏在何处。但是,在我七岁时,我的祖父长老让我提着花篮,对我说:‘来,沙弥,在某处灌木丛中有一座石塔,我们去那里。’我们去作了供养后,他说:‘沙弥,你应该记住这个地方。’大王,我所知的仅此而已。”

Rājā etadeva ṭhānanti vatvā gacche harāpetvā pāsāṇathūpaṃ paṃsuñca apanetvā heṭṭhā sudhābhūmiṃ addasa. Tato sudhañca iṭṭhakāyo ca harāpetvā anupubbena pariveṇā oruyha satta ratanavālikaṃ asīti hatthāni ca kaṭṭharūpāni samparivattantāni addasa. So yakkha dāsake pakkosāpetvā balikammaṃ kāretvāpi neva antaṃ na koṭiṃ pannanto devatā namassamāno ahaṃ imā dhātuyo gahetvā caturāsītiyā vihārasahassesu nidahitvā sakkāraṃ karomi mā devatā antarāyaṃ karentūti āha.

国王说:“就是此地。”他命人清除灌木,移开石塔和泥土,在下方见到了一片灰泥地。接着,他命人移开灰泥和砖块,次第而下进入墓室,看见了由七宝构成的沙地,以及许多八十肘高的木制机关人偶在旋转。他召来夜叉(yakkha)仆役举行祭祀,但仍无法看清其尽头与边际,于是他顶礼诸天神说:“我将取走这些舍利,安放在八万四千座寺院中供养,愿诸天神不要制造障碍。”

Sakko devarājā cārikaṃ caranto taṃ disvā vissakammaṃ āmantetvā āha. Tāta, asoko dhammarājā dhātuyo nīharissāmīti pariveṇaṃ otiṇṇo, gantvā kaṭṭharūpāni hārehīti so pañcacūḷagāma dārakavesenāgantvā rañño purato dhanukahattho ṭhatvā hāremi mahārājāti āha. Hara tātāti. Saraṃ gahetvā sandhimhiyeva vijjhi, sabbaṃ vippakirīyittha.

天帝释(Sakko devarājā)在巡游时见到此景,便召唤毗首羯磨(Vissakamma)说:“贤友,阿育法王为取出舍利已进入墓室,你去移除那些木制机关人偶。”于是毗首羯磨化作一个梳着五髻的乡村少年,手持弓箭来到国王面前站定,说:“大王,我来移除它们。”国王说:“移除吧,孩子。”他拿起一支箭,一箭射中机关的枢纽,所有的人偶便都散落了。

Atha rājā āciñjane baddha kuñcika muddikaṃ gaṇhi, maṇikkhaṇdhaṃ passi, anāgate daḷiddarājāno imaṃ maṇiṃ gahetvā dhātūnaṃ sakkāraṃ karontūti pana akkharāni disvā kujjhitvā mādisaṃ nāma rājānaṃ daḷiddarājāti cattu yuttanti punappuna ghaṭetvā dvāraṃ vicaritvā antogehaṃ paviṭṭho. Aṭṭhārasa vassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ upari āropitadīpā tatheva pajjalanti niluppala pupphāni taṃ khaṇaṃ āharitvā āropitāni viya, pupphasaṇtharo taṃ khaṇaṃ santhato viya, gaṇdhā taṃ muhuttaṃ piṃsitvā ṭhapitā viya.

于是国王拿起系在枢纽上的钥匙和印章,看见一堆珠宝,又见到上面刻着字:“未来贫穷的国王们将取此珠宝供养舍利。”他见此大怒:“称我这样的国王为‘贫穷国王’,这合理吗?”他反复尝试,打开了门,进入内室。那些在二百一十八年前点燃的灯依然燃烧,青莲花仿佛刚刚摘下供上,花毯宛如刚刚铺设,香料也像是刚才才研磨好的一样。

Rājā suvaṇṇapaṭṭaṃ gahetvā anāgate piyadāsonāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhammarājā bhavissati so imā dhātuyo gahetvā vitthārikā karissatīti vācetvā diṭṭho’haṃ ayyona mahākassapattherenāti vatvā vāmahatthaṃ ābhujitvā dakkhiṇahatthena appoṭhesi.

国王拿起金板,让人读出上面的文字:“未来将有一位名为喜见(Piyadāso)的王子,他将举起王伞,成为名为阿育(Asoko)的法王。他将取出这些舍利,使其广为流布。”听完后,国王说:“我已被尊者大迦叶(Mahākassapa)长老所预见!”说完,他屈起左臂,用右手拍击。

So tasmiṃ ṭhāne paricaraṇaka dhātumattakameva ṭhapetvā sesadhātuyo sabbā gahetvā dhātugharaṃ pubbe pihitanayeneva pidahitvā sabbaṃ yathā pakatiyāva kāretvā upari pāsāṇacetiyaṃ patiṭṭhāpetvā caturāsītiyā vihārasahassesudhātuyo patiṭṭhāpesi evaṃ jambudīpatale asoko dhammarājā caturāsiti cetiya sahassāni kārāpesi.

于是,在那地方,他只留下足以供奉的少量舍利,将其余所有的舍利都取走。他按照先前的方式封闭舍利殿,将一切恢复原状后,在上面建立一座石塔,并在八万四千座寺院中安奉了舍利。就这样,在瞻部洲大地上,法王阿育建造了八万四千座塔。

Sabbe thūpā sabbalokekadīpā sabbesaṃ ye saggamokkhāvahā ca, hitvā sabbaṃ kiccamaññaṃ janena vaṇdayyā te sabbathā sabbakālanti.

一切佛塔是整个世间的唯一明灯,为一切众生带来天界与解脱。人们应放下所有其他事务,在一切时、一切处礼敬它们。

Caturāsīti sahassa thūpakathā

八万四千塔记

12. Evaṃ asoko dhammarājā caturāsīti vihārasahassamahaṃ katvā mahāthero vanditvā pucchi dāyādomhi bhante buddhasāsane’ti. Kissa dāyādo tvaṃ mahārāja, bāhirako tvaṃ sāsanassāti. Bhante channavutikoṭidhanaṃ vissajjetvā caturāsīti vihārasahassāni sacetiyāni kārāpetvā ahaṃ na dāyādo, aññe ko dāyādoti, paccaya dāyako nāma tvaṃ mahārāja, yo pana attano puttañca dhītarañca pabbājeti, ayaṃ sāsane dāyādo nāmāti.

12. 法王阿育就这样建造了八万四千座寺院后,前去顶礼大长老并问道:“尊者,我是佛陀教法的继承人吗?”大长老说:“大王,你不是教法的继承人,你是教法之外的人。”王说:“尊者,我花费九十六俱胝财富,建造了八万四千座带塔的寺院,如果我还不是继承人,那谁才是继承人呢?”长老回答:“大王,你只是资具的布施者,而那能让自己的儿子和女儿出家的人,才被称为教法中的继承人。”

Evaṃ vutte asoko rājā sāsane dāyādabhāvaṃ patthayamāno avidūre ṭhitaṃ mahiṇdakumāraṃ disvā sakkhissasitvaṃ tāta pabbajitunti āha. Kumāro pakatiyā pabbajitukāmo rañño vacanaṃ sutvā ativiya pāmojjajāto pabbjāmi deva, maṃ pabbājetvā sāsane dāyādo hothāti āha tena ca samayena rājadhītā saṅghamittāpi tasmiṃ ṭhāne ṭhitā hoti taṃ disvā āha-’tvampi amma pabbajituṃ sakkhissasī’ti, sādhu tātāti sampaṭicchi. Rājā putta na manaṃ labhitvā pahaṭṭhacitto bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā bhante ime dārake pabbājetvā maṃ sāsane dāyādaṃ karothāti saṅgho rañño vacanaṃ sampaṭicchitvā kumāraṃ moggaliputta tissattherena upajjhāyena mahādevattherena ca ācariyena pabbajjāpesi. Majjhantikattherena ācariyena upasampādesi upasampadāmālakeyeva sahapaṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.

听了这话,渴望在教法中获得继承权的阿育王看到站在不远处的摩哂陀(Mahiṇda)王子,便问道:“孩子,你能出家吗?”王子本来就想出家,听到国王的话后非常高兴,说:“陛下,我能出家。请让我出家,您就可以成为教法的继承人。”当时,公主僧伽蜜多(Saṅghamittā)也站在那里,国王看见她后问道:“女儿,你也能出家吗?”她回答说:“好的,父亲。”国王得到儿女的应允,内心欢喜,便去到比丘僧团跟前说:“尊者们,请让这些孩子出家,使我成为教法的继承人吧。”僧团接受了国王的请求,让摩哂陀王子以目犍连子帝须(Moggaliputta Tissa)长老为戒师、以大天(Mahādeva)长老为阿阇梨而出家,又以摩阐提(Majjhantika)长老为阿阇梨为他授具足戒。就在受具足戒的戒坛上,他便连同四无碍解一起证得了阿罗汉果。

Saṅghamittāyapi rājadhītāya ācariyā āyupālattheri nāma, upajjhāyā pana dhammapālattherī nāma ahosi. Atha mahiṇdatthero upasampanna kālatoppabhūti attano upajjhāyasseva santike dhammañca vinayañca pariyāpuṇanto dvepi saṅgitiyo āruḷhaṃ tipiṭaka saṅgahītaṃ sāṭṭhakathaṃ theravādaṃ tiṇṇaṃ vassānaṃ abbhantare uggahetvā attano upajjhāyassa antevāsikānaṃ sahassamattānaṃ bhikkhūnaṃ pāmokkhaṃ ahosi.

僧伽蜜多公主的阿阇梨是名为阿育波罗(Āyupālā)的长老尼,戒师则是名为法护(Dhammapālā)的长老尼。摩哂陀长老自受具足戒之时起,就在自己的戒师座下学习法与律,在三年之内掌握了两次结集所集成的、带注释的上座部三藏,并成为其戒师座下一千名比丘弟子中的翘楚。

Tena kho pana samayena moggaliputtatissatthero kattha nu kho anāgate sāsanaṃ suppatiṭṭhitaṃ gaveyyāti upaparikkhanto paccantimesu janapadesu suppatiṭṭhitaṃ bhavissatīti ñatvā tesaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ bhāraṃ katvā te te bhikkhu tattha tattha pesesi.

当时,目犍连子帝须(Moggaliputtatissa)长老在探寻未来教法将于何处善立时,经观察后了知教法将在边境地区善立,于是便将任务托付给诸位比丘,将他们一一派遣到各地。

Majjhantikattheraṃ kasmīra gaṇdhāra raṭṭhaṃpesesi tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti mahādevattheraṃ tatheva vatvā mahiṃsakamaṇḍalaṃ pesesi. Rakkhitattheraṃvanavāsīṃ, yonakadhammarakkhitattheraṃ aparantakaṃ, mahādhammarakkhitattheraṃ mahāraṭṭhaṃ mahārakkhitattheraṃ yonaka lokaṃ. Majjhimattheraṃ himavantadesa bhāgaṃ, soṇattheraṃ-uttarattherañca suvaṇṇabhūmiṃ. Attano saddhivihārikaṃ mahiṇdattheraṃ iṭṭiyattherena uttiyattherena bhaddasālattherena sambalattherena ca saddhiṃ tambapaṇṇidīpaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpethāti. Sabbepi taṃ taṃ disābhāgaṃ gacchantā attapañcamā agamiṃsu sabbepi therā gatagataṭṭhāne manusse pasādetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesuṃ.

他派遣末阐提(Majjhantika)长老到克什米尔-犍陀罗国(Kasmīra-Gandhāra),说:“你去那个国家,在那里建立教法。”又对大天长老说了同样的话,派他去摩醯娑迦国(Mahiṃsakamaṇḍala)。派护(Rakkhita)长老去林居国(Vanavāsī),派希腊人法护(Yonakadhammarakkhita)长老去西边国(Aparantaka),派大法护(Mahādhammarakkhita)长老去大国,派大护长老去希腊世界(Yonakaloka)。派末示摩(Majjhima)长老去雪山地方(Himavantadesa),派须那(Soṇa)长老和郁多罗(Uttara)长老去金地。又派自己的弟子摩哂陀长老,与伊地亚(Iṭṭiya)长老、郁地亚(Uttiya)长老、吉祥娑罗长老、桑巴拉(Sambala)长老一起去铜鍱洲(Tambapaṇṇidīpa),嘱咐道:“在那里建立教法。”所有长老都是一行五人前往各自的区域。所有长老都在所到之处令人们生起净信,建立了教法。

Mahiṇdatthero pana tambapaṇṇidīpaṃ gantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti upajjhāyena bhikkhusaṅghena ca ajjhiṭṭho kālo nu kho me tambapaṇṇidīpaṃ gantuṃ noti upadhārento muṭasīvarañño mahallakabhāvaṃ cintesi. Ayaṃ mahārājā mahallako, na sakkā imaṃ gaṇhitvā sāsanaṃ paggahetuṃ, idāni panassa putto devānampiyatisso rajjaṃ kāressati. Taṃ gaṇhitvā sakkā bhavissati sāsanaṃ paggahetuṃ, haṇda yāva so samayo āgacchati tāva ñātake olokema, puna’dāni imaṃ janapadaṃ āgaccheyyāma vā na vāti.

摩哂陀长老被其戒师与比丘僧团请求前往铜鍱洲(Tambapaṇṇidīpa)建立教法,他思量道:“现在是我去铜鍱洲的时候吗?”他考虑到穆塔西瓦(Muṭasīva)王年事已高,心想:“这位大王年老了,无法依靠他来扶持教法。现在他的儿子天爱帝须将要治国,依靠他将能扶持教法。那么,在那个时机到来之前,我们先去探望亲属吧,不知道以后是否还会再来这个地方。”

So evaṃ cintetvā upajjhāyañca bhikkhusaṅghañca vanditvā asokārāmato nikkhamma tehi iṭṭiyādīhi catūhi therehi saṅghamittāya puttena sumanasāmaṇerena bhaṇḍukenaka ca upāsakena saddhiṃ rājagahanagara upavattake dakkhiṇa girijanapade cārikaṃ caramāno ñātake olokento cha māse atikkāmesi athānupubbena mātunivesanaṭṭhānaṃ veṭisa nagaraṃ nāma sampatto sampattañca pana theraṃ disvā theramātā devī pāde sirasā vanditvā bhikkhaṃ datvā theraṃ attanā kataṃ veṭisagiri vihāraṃ nāma āropesi.

他这样思惟后,顶礼其戒师与比丘僧团,从阿育王寺出发,与伊地亚(Iṭṭiya)等四位长老、僧伽蜜多的儿子须摩那沙弥(Sumanasāmaṇera)以及优婆塞槃杜迦(Bhaṇḍuka)一起,在王舍城附近的南山地区(Dakkhiṇagiri)游行,探望亲族,度过了六个月。之后,他次第到达母亲的住处——一个名叫吠提舍(Veṭisa)的城市。长老抵达后,他的母亲提毗(Devī),以头面礼其足,供养了食物,然后将长老迎上她所建造的吠提舍山寺(Veṭisagirivihāra)。

Thero tasmiṃ vihāre nisanno cintesi amhākaṃ idha kattabba kiccaṃ niṭṭhitaṃ. Samayo nu kho idāni laṅkādipaṃ gantunti. Tato cintesi-anubhavatu tāva me pitarā pesitaṃ abhisekaṃ devānampiyatisso ratanattayaguṇañca suṇātu, chaṇatthañca nagarato nikkhamitvā missakapabbataṃ abhirūhatu tadā taṃ tattha dakkhissāmāti. Athāparaṃ ekamāsaṃ tattheva vāsaṃ kappesi.

长老坐于那座寺院,心想:“我等于此所应作之事已终。现在是前往楞伽岛(Laṅkādīpa)的时候了吧?”接着他又想:“先让天爱帝须领受我父所送之灌顶,并听闻三宝的功德,然后为节庆出城,登上密萨迦山(Missakapabbata),届时我将在那里见到他。”于是,他又在那里住了一个月。

Māsātikkame sakko devānamindo mahiṇdattheraṃ upasaṅkamitvā etadavoca.’ Kālakato bhante muṭasīvarājā, idāni devānampiyatissa rājā rajjaṃ kāreti. Sammāsambuddhena ca tumhe vyākatā anāgate mahiṇdo nāma bhikkhu tambapaṇṇidīpaṃ pasādessatī’ti. Tasmā tiha vo bhante kālo dīpavaraṃ gamanāya, ahampi vo sahāyo bhavissāmī.

一月过后,天帝释(Sakko devānamindo)来到摩哂陀长老面前,说了这番话:“尊者,穆塔西瓦王(Muṭasīvarājā)已经去世,现在天爱帝须王正在治国。正等觉者曾为尊者授记:‘未来将有一位名叫摩哂陀的比丘,令铜鍱洲(Tambapaṇṇidīpa)生起净信。’因此,尊者,现在是您前往此殊胜岛屿的时候了,我也将成为您的同伴。”

Thero tassa vacanaṃ sampaṭicchitvāattasattamo veṭisa pabbatavihārā vehāsaṃ uppatitva anurādhapurassa puratthimāya disāya missakapabbate patiṭṭhahi yaṃ etarahi cetiyapabbatotipi sañjānanti tassamiṃ divase tambapaṇṇidipe jeṭṭhamūla nakkhattaṃ nāma hoti rājā nakkhattaṃ ghosāpetvā chaṇaṃ karothāti amacce āṇāpetvā cattālīsa purisa sahassaparivāro nagarambhā nikkhamitvā yena missakapabbato tena pāyāsi migavaṃ kīḷitukāmo atha tasmiṃ pabbate adhivatthā devatā rañño there dassessāmīti rohita migarūpaṃ gahetvā avidūre tiṇapaṇṇāni khādamānā viya carati.

长老接受了他的话,一行七人从吠提舍山寺(Veṭisa pabbatavihāra)腾空而起,降落在阿努拉德普勒城东方的密萨迦山(Missakapabbata)上,此山如今也被称为支提山(Cetiyapabbata)。那天正是铜鍱洲(Tambapaṇṇidīpa)的耆吒月(Jeṭṭhamūla)节,国王下令大臣们宣布节日、举行庆典,自己则带着四万随从出城,前往密萨迦山,想要进行狩猎游戏。那时,住在此山的一位天神心想:“我要让国王看见长老们。”便化作一头赤鹿,在不远处像吃着草叶般走动。

Rājā disvā ayuttaṃ dāni pamattaṃ vijjhitunti jīyaṃ poṭhesi. Mago ambatthalamaggaṃ gahetvā palāyituṃ ārabhi rājāpi piṭṭhito piṭṭhito anubaṇdhanto ambatthalameva āruhi. Migo therānaṃ avidūre antaradhāyi.

国王看见了鹿,心想:“射杀毫无防备的动物是不对的。”便弹了一下弓弦。鹿沿着芒果台(Ambatthala)小径开始逃跑,国王也紧随其后,登上了芒果台。鹿在长老们不远处消失了。

Mahiṇdatthero rājānaṃ avidūre āgacchantaṃ’mamaṃyeva rājā passatu, mā itare’ti adhiṭṭhahitvā’tissa! Tissa! Ito ehī’ti āha. Rājā sutvā cintesi-imasmiṃ tambapaṇṇidīpe jāto maṃ tissoti nāmaṃ gahetvā ālapituṃ samattho nāma natthi. Ayampana chinnabhinnapaṭadharo bhaṇḍukāsāva vasano maṃ nāmena ālapati, ko nu kho ayaṃ bhavissati manusso vā amanusso vāti. Thero āha.

摩哂陀长老看见国王从不远处走来,便决意:“让国王只看见我,不见他人。”然后喊道:“帝须!帝须!到这里来!”国王听到后心想:“在这铜鍱洲,没有人能直呼我名‘帝须’。而这个身穿破旧衲衣、披着黄褐色僧袍的人竟直呼我名,他究竟是谁?是人还是非人?”长老说道:

Samaṇā mayaṃ mahārāja - dhammarājassa sāvakā,Taveva anukampāya - jambudīpā idhāgatāti;

大王,我等是沙门,法王之声闻弟子;正是出于对你的悲悯,才从瞻部洲(Jambudīpa)来到此地。

Tena samayena devānampiyatissa rājā ca asokadhammarājā ca adiṭṭha sahāyakā honti. Devānampiyatissa raññe ca puññānubhāvena chātapabbatapāde ekasmiṃ veḷugumbe tisso veḷuyaṭṭhiyo nibbattiṃsu ekā latāyaṭṭhi nāma, ekā pupphayaṭṭhi nāma ekā sakuṇayaṭṭhi nāma. Tāsu latāyaṭṭhi sayaṃ rajatavaṇṇā hoti taṃ alaṅkaritvā uppannalatā kañcana vaṇṇā khāyati pupphayaṭṭhiyaṃ pana nīla-pīta-lohita-odāta-kāḷavaṇṇāni pupphāni sucibhattavaṇṭa patta kiñjakkhā hutvā khāyanti sakuṇayaṭṭhiyaṃ haṃsakukkuṭa-jīvaṃjīvakādayo sakuṇā nānāppakārāni ca catuppadāni sajīvāni viya khāyanti samuddatopissa muttā-maṇi-veḷuriyādi anekavihitaṃ ratanaṃ uppajji.

那时,天爱帝须王和阿育法王(Asokadhammarājā)虽未曾谋面,却是朋友。因天爱帝须王的福德威力,在查塔山(Chātapabbata)脚下的一处竹林中生出了三根竹竿:一根名为蔓竿,一根名为花竿,一根名为鸟竿。其中蔓竿本身是银色的,装饰其上的藤蔓则呈现金色;在花竿上,青、黄、红、白、黑色的花朵,其花梗、花瓣、花蕊皆精美无比;在鸟竿上,有天鹅、家鸡、命命鸟(jīvaṃjīvaka)等各种鸟类,以及各种四足动物,看起来栩栩如生。从海里也生出了珍珠、宝石、琉璃等各种珍宝。

Tambapaṇṇiyaṃ pana aṭṭhamuttaṃ uppajjiṃsu-bhayamuttā gajamuttā rathamuttā āmalakamuttā calayamuttā aṅgulīveṭhakamuttā kakudhaphalamuttā pākatikamuttāti so tā ca yaṭṭhiyo tā ca muttāyo aññca bahuṃ ratanaṃ asokassa dhammarañño paṇṇākāratthāya pesesi. Asokopi pasīditvā pañca rājakakudhabhaṇḍāniceva aññe ca abhisekatthāya bahūpaṇṇākāre pahiṇi. Na kevalañca etaṃ āmisa paṇṇākāraṃ, imaṃ kira dhamma paṇṇākārampi pesesi.

在铜鍱洲则出现了八种珍珠:无畏珍珠、象珍珠、车珍珠、庵摩勒珍珠、手镯珍珠、指环珍珠、迦俱陀果珍珠和天然珍珠。他将那些竹竿和珍珠,以及许多其他宝石,作为礼物送给阿育法王。阿育王也心生欢喜,送去了五种王室徽宝以及许多其他礼物以供灌顶之用。他不仅送了这些物质的礼物,据说还送了法的礼物。

‘‘Ahaṃ buddhañca dhammañca-saṅghañca saraṇaṃ gato,Upāsakattaṃ vedesiṃ-sakyaputtassa sāsane,Imesu tīsu vatthūsu-unnamesu naruttama,Cittaṃ pasādayitvāna-saddhāya saraṇaṃ vajā’ti;

’’

“我已皈依佛、法、僧,于释迦子教法中,宣称为优婆塞。人中尊,于此等无上之三宝,汝亦当以信净心,前往皈依。”

Rājā avirasutaṃ sāsanapavattiṃ anussaramāno therassa taṃ ‘‘samaṇāmayaṃ mahārāja dhammarājassa sāvakā‘‘ti vacanaṃ sutvā ayyā nu kho āgatāti tāvadeva āvudhaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi sammodanīyaṃ kathaṃ kathayamāno, sammodanīyakathaṃ kurumāneyeva tasmiṃ tānipi cattālīsa purisasahassāni āgantvā taṃ parivāresuṃ. Tadā thero itarepi jane dassesi.

国王忆念着不久前听闻的教法讯息,听到长老说:“大王,我等是沙门,是法王的声闻弟子。”他心想:“尊者们真的来了!”便立刻放下武器,坐于一旁,进行友善的交谈。就在他们交谈时,那四万随从也前来,围绕着他。那时,长老也让国王看见了其他的同伴。

Rājā disvā ime kadā āgatāti pucchi mayā saddhiṃyeva mahā rājāti. Idāni pana jambudīpe añññopi evarūpā samaṇā santīti. Mahārāja etarahi jambudīpo kāsāva pajjoto isivātaparivāto, tasmiṃ-

国王看见后问道:“这些人是何时来的?”“大王,他们与我一同来的。”“现在瞻部洲还有其他像这样的沙门吗?”“大王,如今瞻部洲为袈裟所照亮,为仙人之风所遍吹,于此洲中——”

‘‘Te vijjā iddhipattā ca cetopariyāya kocidā,Khīṇāsāva arahanto-bahū buddhassa sāvakāti’’;

“彼等具三明,已达神通,善巧于他心智,是漏尽的阿罗汉,佛陀有众多弟子。”

Atha rājā bhante sve rathaṃ pesessāmi. Taṃ abhirūhitvā āgaccheyyāthāti vatvā pakkākami thero acirapakkantassa rañño sumaṇasāmaṇeraṃ āmantesi ehi tvaṃ sumana dhammasavanakālaṃ ghosehīti sāmaṇero abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhahitvā samāhitena cittena sakalatambapaṇṇidīpaṃ sācento dhammasavanakālaṃ ghosesi.

于是国王说:“尊者,我明天会派车来,请您们乘车前来。”说完便离开了。国王离去后不久,长老对须摩那(Sumana)沙弥说:“来,须摩那,去宣告闻法的时刻。”沙弥遂进入以神通为基础的第四禅,出定后,作意以专注之心,令整个铜鍱洲(Tambapaṇṇidīpa)皆得听闻,宣告了闻法的时刻。

Sāmaṇerassa saddaṃ sutvā bhummā devatā saddamanussāvesu, etenupāyena yāva brahmalokā saddo abbhuggañchi. Tena saddena mahādevatā sannipāto ahosi thero mahantaṃ devatā santipātaṃ disvā samacittasuttantaṃ kathesi. Kathā pariyosāne asaṅkheyyānaṃ devānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Bahū nāga supaṇṇā ca saraṇesu patiṭṭhahiṃsu. Atha tassā rattiyā accayena rājā therānaṃ rathaṃ pesesi. Therā na mayaṃ rathaṃ āruhāma. Gaccha tvaṃ, pacchā mayaṃ āgacchissāmāti vatvā vehāsaṃ abbhuggantvā anurādhapurassa pacchimadisāya paṭhamaka cetiyaṭṭhāne otariṃsu.

听闻沙弥的声音,地居天们随声复诵,以此方式,声音上达梵天界。由于此声,诸大天集会。长老见到盛大的天神集会,便宣说了《等心经》(Samacittasuttanta)。说法结束时,无量天神证得法现观,许多龙与金翅鸟也安住于三皈依。那夜过后,国王派马车来迎接长老们。长老们说:“我们不乘马车。你先去,我们随后就到。”说完便腾空而起,降落在阿努拉德普勒西边的第一塔处。

Rājāpi sārathiṃ pesetvā anto nivesane maṇḍapaṃ paṭiyādetvā cintesi’ nisīdissanti nu kho ayyā āsane na nisīdissantī‘‘ti. Tassevaṃ cintayantasseva sārathi nagaradvāraṃ patvā addasa there paṭhamataraṃ āgantvā kāyabaṇdhanaṃ baṇdhitvā cīvaraṃ pārupante, disvā ativiya pasannamānaso hutvā āgantvā rañño ārocesi āgatā deva therāti.

国王也派了车夫,在宫殿里准备好棚厂,心想:“尊者们会坐在座位上,还是不坐呢?”他正这样想着,车夫已抵达城门,看见长老们已先到达,正在系腰带、披上衣。见到此景,他心中大为欢喜,回去禀告国王:“陛下,长老们到了!”

Rājā rathaṃ āruḷhāti pucchi na ārūḷhā deva, api ca pacchato nikkhamitvā paṭhamataraṃ āgantvā pācīnadvāre ṭhitāti. Rājā rathaṃ na ārubhiṃsūtī sutvā tena hi bhaṇe bhummattharaṇa saṅkhepena āsanāni paññāpethāti vatvā paṭipathā āgamāsi amaccā pathaviyaṃ taṭṭikaṃ paññāpetvā upari kojavakādīni vicittattharaṇāni paññāpesuṃ rājāpi gantvā there vanditvā mahiṇdattherassa hatthato pattaṃ gahetvā mahatiyā pūjāya ca sakkārena ca there paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā anulādevī pamukhā pañca itthisatāni therānaṃ abhivādanaṃ pūjāsakkārañca kāronatūti pakkosāpetvā ekamantaṃ nisīdi. Thero rañño saparijanassa dhammaratanavassaṃ vassento petavatthuṃ-vimānavatthuṃ-saccasaṃyuttañca kathesi. Taṃ sutvā tānipi pañca itthisatāni sotāpattiphalaṃ sacchikariṃsu.

国王问道:“他们登上马车了吗?”车夫回答说:“没有,陛下。他们从后面出发,却先一步到达,现在站在东门。”国王听说长老们没有上车,便说:“既然如此,就赶紧在地上简单布置座位。”说完便前去迎接。大臣们在地上铺设席子,上面又铺设了毛毯等华丽的铺盖。国王到达后,向长老们礼拜,从摩哂陀长老手中接过钵,以盛大的供养和恭敬,用殊胜的嚼食与啖食亲手供养长老们。他又召来以阿露拉王后为首的五百位宫女,让她们向长老们行礼、供养和恭敬,然后自己坐于一旁。长老为国王及其随从降下法宝之雨,宣讲了《饿鬼事》(Petavatthu)、《天宫事》(Vimānavatthu)和《谛相应》(Saccasaṃyutta)。听闻之后,那五百位宫女证得了入流果。

Tadā nāgarā therānaṃ guṇe sutvā there daṭṭhuṃ na labhāmāti upakkosanti atha rājā idha okāso natthīti cintetvā,’gacchatha bhaṇe hatthisālaṃ paṭijaggitvā vālukaṃ okiritvā pañcavaṇṇāni pupphāni vikiritvā vitānaṃ baṇdhitvā maṅgala hatthiṭṭhāne therānaṃ āsanāni paññāpethā’ti āha, amaccā tathā akaṃsu.

那时,城中的居民听闻长老们的德行后,因无法见到长老而抱怨。国王心想:“这里地方不够。”便说道:“诸位,去打扫象舍,铺上白沙,散布五色花,张挂天幕,在国象所立之处为长老们准备座位。”大臣们便遵命而行。

Thero tattha gantvā nisīditvā devadūtasuttantaṃ kathesi kathā pariyosāne pāṇasahassaṃ sotāpattiphale patiṭṭhahi tathā hatthisālā sambādhāti dakkhiṇadvāre naṇdanuyyāne āsanaṃ paññāpesuṃ. Thero tattha nisīditvā āsivisopama suttantaṃ kathesi. Tampi sutvā pāṇasahassaṃ sotāpattiphalaṃ paṭilabhi evaṃ āgatadivasato dutiyadivase aḍḍhateyyānaṃ pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi.

长老到那里坐下,宣讲了《天使经》(Devadūtasuttanta)。说法结束时,有一千位众生安住于入流果。因象舍拥挤,他们便在南门的难陀园(Nandanuyyāna)准备了座位。长老在那里坐下,宣讲了《毒蛇《本行》》(Āsīvisopamasuttanta)。听闻之后,又有一千位众生证得入流果。就这样,从到达的第二天,共有两千五百位众生证得法现观。

Therassa naṇdanavane āgatāgatāhi kulitthīhi kulasuṇhāhi kulakumārīhi saddhi samodamānasseva sāyaṇhasamayo jāto, thero kālaṃ sallakkhetvā gacchāmi’dāni missaka pabbatanti uṭṭhahi. Amaccā mahāmeghavanuyyāne there vāsesuṃ rājāpi kho tassā rattiyā accayena therassa samīpaṃ gantvā sukhasayitabhāvaṃ pucchitvā kappati bhante bhikkhusaṅghassa ārāmoti pucchi. Thero kappati mahārājāti āha.

长老在难陀园(Naṇdanavana)中与络绎不绝前来的贵族妇女、儿媳和少女们交谈,不知不觉已至傍晚。长老察觉时间,便起身说:“我现在要去支提山(Missaka pabbata)了。”大臣们便安排长老们住在大云林园(Mahāmeghavanuyyāna)。那夜过后,国王来到长老跟前,问候他是否安睡,然后问道:“尊者,此园林对比丘僧团是否适宜?”长老回答说:“大王,是适宜的。”

Rājā tuṭṭho suvaṇṇa bhiṃkāraṃ gahetvā therassa hatthe udakaṃ pātetvā mahāmeghavanuyyānaṃ adāsi thero punadivasepi rājageheyeva bhuñjitvā naṇdanavane anamataggiyāni kathesi. Puna divase aggikkhaṇdhopama suttantaṃ kathesi. Eteneva upāyena satta divasāni kathesi aḍḍha nacamānaṃ pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Sattame divase pana thero antopure rañño appamāda suttantaṃ kathayitvā cetiyagirimeva agamāsi.

国王心生欢喜,手持金瓶,在长老手上注水,将大云林园布施给了僧团。第二天,长老仍在王宫用餐,然后在难陀园宣讲了《无始相应》(Anamatagga-saṃyutta)。又一天,宣讲了《火蕴《本行》》(Aggikkhandhopama Sutta)。就这样连续七天说法,共有八千五百位众生证得法现观。第七天,长老在王宫内为国王宣讲《不放逸经》(Appamāda Sutta)后,便回到了支提山。

Atha kho rājā thero āyācito sayamevāgato, tasmā tassa anāpucchā gamanampi bhaveyyāti cintetvā rathaṃ abhirūhitvā, cetiyagiriṃ agamāsi mahatā rājānubhāvena gantvā therānaṃ santikaṃ upasaṅkamanto ativiya kilantarūpo hutvā upasaṅkami. Tato naṃ thero āha kasmā tvaṃ mahārāja evaṃ kilama māno āgatoti. Tumhe mama gāḷhaṃ ovādaṃ datvā idāni gantukāmā nukhoti jānanatthaṃ bhanteti. Na mayaṃ mahārāja gantukāmā, api ca vassupanāyika kālonamāyaṃ samaṇena nāma vassupanāyikaṃ ṭhānaṃ ñātuṃ vaṭṭatīti. Rājāpi kho taṃkhaṇaṃyeva karaṇḍaka cetiyaṅgaṇaṃ parikkhipitvā aṭṭhasaṭṭhiyā leṇesu kammaṃ paṭṭhapetvā nagarameva agamāsi.

于是国王心想:“长老应我之请,自己前来。因此,他或许也会不告而别。”他便登上马车,以盛大的王室威仪前往支提山(Cetiyagiri)。当他走近长老们时,显得非常疲惫。长老便问他:“大王,你为何如此疲惫地前来?”国王回答:“尊者,我是前来了解,您们给了我恳切的教诲后,现在是否想要离去了?”长老说:“大王,我们并非想要离去。只是雨安居的时节将至,出家人理应知道安居之处。”国王听后,立刻命人围绕迦兰陀迦支提(Karaṇḍaka Cetiya)的庭院,在六十八个岩窟中开始动工,然后返回城里。

Tepi thero mahājanaṃ ovadamānā cetiyagirimhi vassaṃ vasiṃsu. Athāyasmā mahāmahiṇdo vutthavasso pavāretvā kattikapuṇṇamāyaṃ uposathadivase rājānaṃ etadavoca ciradiṭṭho no mahārāja sammāsambuddho abhivādana paccupaṭṭhāna añjali kamma sāmīci kamma karaṇaṭṭhānaṃ natthi, tenamhaṃ ukkaṇṭhitāti tanu bhante tumhe avocuttha parinibbuto sammāsambuddhoti kiñcāpi mahārāja parinibbuto, athassa sarīradhātuyo tiṭṭhantīti. Aññā tambhante thūpaṃ patiṭṭhāpemi bhūmibhāgaṃ vicinathāti. Api ca dhātuyo kuto lacchāmīti sumanena saddhiṃ mantehi mahārājāti rājā sumanaṃ upasaṅkamitvā pucchi’kutodāni bhantedhātuyo lacchāmā’ti sumano āha-appossukko tvaṃ mahārāja, vīthiyo sodhāpetvā dhaja patāka puṇṇaghaṭādīhi alaṅkārāpetvā saparijjano uposathaṃ samādiyitvā sabbatālāvacare upaṭṭhapetvā maṅgalahatthiṃ sabbālaṅkārehi patimaṇḍitaṃ kāretvā upari vassa setacchattaṃ ussāpetvā sāyaṇhasamaye mahānāgavanuyyānābhimukho yā hi addhā tasmiṃ ṭhāne dhātuyo lacchasiti, rājā sādhūti sampaṭicchi. Thero cetiyagirimeva agamiṃsu.

长老们教导着大众,在支提山度过雨季。之后,具寿大摩哂陀(Mahāmahiṇda)度过雨安居并举行自恣(pavāretvā)后,在迦提月(Kattika)满月布萨日对国王说:“大王,我们很久没见到正等觉者了,没有礼拜、侍奉、合掌、恭敬的处所,因此我们感到忧虑。”国王说:“尊者,您们不是说正等觉者已经般涅槃了吗?”长老说:“大王,虽然他已般涅槃,但他的舍利还存在。”国王说:“我明白了,尊者。我来建立佛塔,请您们寻找地方。但是我们从哪里得到舍利呢?”长老回答说:“大王,请与苏摩那(Sumana)商议。”国王于是去见苏摩那,问道:“尊者,我们现在从哪里能得到舍利呢?”苏摩那说:“大王不必担心,把道路清扫干净,用旗帜、幡幢、满瓶等装饰,与您的随从一起受持布萨,安排好所有乐师,用所有饰物来装扮吉祥象,在其上方举起白伞,在傍晚时分,朝向大龙林园(Mahānāgavanuyyāna)走去,一定能在那里得到舍利。”国王回答:“善哉。”长老们则回到了支提山。

Tatrāyasmā mahiṇdatthero sumana sāmaṇeramāha- gaccha tvaṃ sāmaṇera jambudīpe ayyakaṃ asokadhammarājānaṃ upasaṅkamitvā mama vacanena evaṃ vadehi’sahāyo te mahārāja devānampiya tisso buddhasāsane pasanno thūpaṃ patiṭṭhāpetukāmo tumhākaṃ kira hatthe bhagavato paribhuttapatto cevadhātu ca atthi, tamme dethā’ti taṃ gahetvā sakkaṃ devarājānaṃ upasaṅkamitvā tumhākaṃ kira mahārāja hatthe dve dhātuyo atthi dakkhiṇadāṭhā ca dakkhiṇakkhakañca, tatotumhe dakkhiṇadāṭhaṃpūjetha, dakkhiṇakkhakaṃ pana mayhaṃ dethāti, evañca naṃ vadehi kasmā tvaṃ mahārāja amhe tambapaṇṇidīpaṃ pahiṇitvā pamajjitthāti.

那时,具寿摩哂陀长老对沙弥(sāmaṇera)苏摩那说:“沙弥,你前往瞻部洲(Jambudīpa),去拜见你的外祖父阿育法王(Asokadhammarāja),用我的话这样对他说:‘大王,您的朋友天爱帝须(Devānampiyatissa)王已对佛陀的教法生起净信,想要建立佛塔。听说您那里有世尊用过的钵和舍利,请把它们给我。’拿到后,再去拜见天帝释(Sakka),对他说:‘大王,听说您那里有两件舍利,即右牙舍利和右锁骨舍利,请您供奉右牙舍利,把右锁骨舍利给我。’还要这样对他说:‘大王,您为什么把我们派到铜鍱洲(Tambapaṇṇidīpa)后就懈怠了呢?’”

Sādhu bhanteti kho sumano therassa vacanaṃ sampaṭicchitvā tāvadeva pattacīvaramādāya vehāsamabbhuggantvā pāṭaliputtadvāre oruyha rañño santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesi rājā tuṭṭho sāmaṇerassa hatthato pattaṃ gahetvā bhojetvā bhagavato pattaṃ gaṇdhehi ubbaṭṭetvā varamuttasadisānaṃ dhātūnaṃ pūretvā adāsi.

“善哉,尊者!”苏摩那接受了长老的话,立刻带着衣钵腾空而起,在华氏城(Pāṭaliputta)门降落,来到国王那里禀告了此事。国王很高兴,从沙弥手中接过钵,供养食物后,用香料涂抹世尊的钵,装满像上好珍珠一样的舍利,然后交给了他。

So tuṃ gahetvā sakkaṃ devarājānaṃ upasaṅkami sakko devārājā sāmaṇeraṃ disvā kiṃ bhante sumana āhiṇḍasīti āha. Tvaṃ mahārāja amhe tambapaṇṇidīpaṃ pahiṇitvā kasmā pamajjasīti, tappamajjāmi bhante, vadehi kiṃ karomīti. Tumhākaṃ kira hatthe dve dhātuyo atthi dakkhiṇadāṭhā ca dakkhiṇakkhakañca, tato tumhe dakkhiṇadāṭhaṃ pūjetha dakkhiṇakkhakaṃ pana mayhaṃ dethāti. Sādhu bhanteti kho sakko devānamiṇdo yojanappamānaṃ maṇithūpaṃ ugghāṭetvā dakkhiṇakkhakaṃ nīharitvā sumanassa adāsi.

于是他拿着那钵舍利去拜见天帝释。天帝释看见沙弥,问道:“尊者苏摩那,您为何来此?”沙弥说:“大王啊,您派我们去铜鍱洲,为何又懈怠了呢?”天帝释说:“尊者,我确实懈怠了,请说要做什么?”沙弥说:“据说您手中有两件舍利,即右牙舍利和右锁骨舍利。您应当供奉右牙舍利,而把右锁骨舍利给我。”天帝释说:“善哉,尊者。”于是天帝释打开高达一由旬的摩尼宝塔,取出右锁骨舍利交给苏摩那。

So taṃ gahetvā cetiyagirimhiyeva patiṭṭhāsi atha kho mahiṇdapamukhā sabbe te mahānāgā asokadhammarājena dinna dhātuyo cetiyagiriyamhiyeva patiṭṭhāpetvā dakkhiṇakkhakaṃ ādāya vaḍḍhamānakacchāyāya mahānāga vanuyyānamagamaṃsu. Rājāpi kho sumanena vuttappakāraṃ pūjāsakkāraṃ katvā hatthikkhaṇdhavaragato sāyaṃ maṅgalahatthimatthake setacchattaṃ dhārayamāno mahānāga vanuyyānaṃ sampāpuṇi.

他(苏摩那)拿着舍利,就在支提山降落。随后,以摩哂陀为首的诸位大长老,将阿育法王所赠的(钵中)舍利安奉在支提山,然后带着右锁骨舍利,前往瓦达玛那卡恰(Vaḍḍhamānakacchāya)的大龙林园。国王也按照苏摩那所说的方式做完供养和恭敬后,乘坐在上等大象的背上,在傍晚时分,由人持白伞盖于吉祥象的头顶,抵达了大龙林园。

Athassa etadahosi- sace ayaṃ sammāsambuddhassa dhātu, chattaṃ apanamatu, maṅgalahatthi jaṇṇukehi bhūmiyaṃ patiṭṭhāhatu, dhātu caṅgoṭakaṃ mayhaṃ matthake patiṭṭhahatūti saha rañño cittuppādena chattaṃ apanami hatthijaṇṇukehi patiṭṭhahi dhātucaṅgoṭakaṃ rañño matthake patiṭṭhahi rājā amatenevābhisittagatto paramena pītipāmojjena samannāgato hutvā pucchi dhātuṃ bhante kiṃ karomīti. Hatthikumbhiyeva tāva mahārāja ṭhapehīti. Rājā dhātuvaṅgoṭakaṃ hatthikumbhe ṭhapesi. Pamudito nāgo kuñcanādaṃ nadi mahāmegho uṭṭhahitvā pokkharavassaṃ vasisi ukadapariyantaṃ katvā mahābhūmicālo ahosi paccantepi nāma sammāsambuddhassa dhātuyo patiṭṭhahissantīti.

那时他这样想:“如果这是正等觉者的舍利,愿伞盖自行移开,愿吉祥象双膝跪地,愿舍利盒安住在我的头顶!”随着国王心念一生起,伞盖就自行移开,大象双膝跪地,舍利盒安住在国王的头顶。国王的身体犹如被甘露灌顶,充满了无量的喜悦和欢欣,他问道:“尊者,这舍利我该如何处置?”“大王,暂时先放在象额上。”国王便将舍利盒放在象额上。欢喜的大象发出吼叫,大片云朵升起,降下莲花雨,大地震动,大水遍满。诚然,即使在边地,正等觉者的舍利也会被供奉安住。

Atha so hatthināgo aneka tālāvacaraparivuto ativiya uḷārena pūjāsakkārena sakkariyamāno pacchimadisābhimukho hutvā apasakkanto yāva nagarassa puratthima dvāraṃ tāva gantvā puratthimena dvārena nagaraṃ pavisitvā sakalanagare uḷārāya pūjāya kayirāmānāya dakkhiṇadvārena nikkhamitvā thūpārāmassa pacchimadisābhāge pabhejavatthu nāma kira atthi tattha gantvā puna thūpārāmābhimukho eva paṭinivatti. So ca purimakānaṃ tiṇṇaṃ sammāsambuddhānaṃ dhammakarakaṃ kāyabaṇdhanaṃ udakasāṭīkaṃ patiṭṭhāpetvā katacetiyaṭṭhānaṃ hotī. Tadetaṃ vinaṭṭhesupi cetiyesu devatānubhāvena kaṇṭaka samākiṇṇasākhāhi nānāgacchehi parivutaṃ tiṭṭhati. Mā naṃ koci ucciṭṭhā suvimala kacavarehi sandusesīti.

那时,那头象王被众多乐师环绕,受到极为隆重和恭敬的供养。它面向西方,缓缓后退,直到来到城东门,从东门进入城中。在全城举行盛大供养之时,它又从南门出去,前往塔园寺的西侧,据说那里有个地方叫做帕贝迦瓦图(Pabhejavatthu)。它到达那里后,又转身面向塔园寺。那地方曾是过去三位正等觉者安放滤水器、腰带和沐浴衣并建立塔庙之处。即使其他塔庙都已毁坏,此地因天神之力,仍为长满荆棘的各种灌木所环绕而存留。“愿无人以残食或不净垃圾玷污此地。”

Atha tassa hatthino purato gantvā rājapurisā sabba gacche chiṇditvā bhūmiṃ sodhetvā taṃ hatthatalasadisaṃ akaṃsu. Hatthināgo gantvā taṃ ṭhānaṃ purato katvā tassa pacchimadisābhāge bodhirukkhaṭṭhane aṭṭhāsi. Athassa matthakato dhātuṃ oropetuṃ ārabhiṃsu nāgo oropetuṃ na deti. Theraṃ pucchi, kasmā bhante nāgo dhātuṃ oropetuṃ na detīti

于是国王的侍从们走到象的前方,砍掉所有灌木,清扫地面,使之平坦如掌。象王走到那里,将那地方置于前方,然后站在菩提树位置的西边。他们开始从象的头顶卸下舍利,但象王不让卸下。他们问长老:“尊者,为什么象王不让卸下舍利呢?”

Āruḷhaṃ mahārāja oropetuṃ na vaṭṭatiti. Tasmiñca kāle abhayavāpiyā udakaṃ jinnaṃ hoti samantā bhūmi phalitā suuddharā mattikapiṇḍā. Tato mahājano sīghasīghaṃ mattikaṃ āharitvā hatthakumbhappamāṇaṃ vatthumakāsi. Tāvadeva thūpakaraṇatthaṃ iṭṭhikā kātuṃ ārabhiṃsu. Yāva iṭṭhikā pariniṭṭhanti tāva hatthināgo katipāhaṃ divā bodhirukkhaṭṭhāne hatthisālāyaṃ tiṭṭhati. Rattiyaṃ thūpapatiṭṭhāna bhūmiyaṃ pariyāyati.

“大王,让已登上的(圣物)下来是不适宜的。”那时,无畏池(Abhayavāpi)的水已干涸,周围的土地龟裂,但黏土块却很容易取用。于是大众迅速取来黏土,筑起一个象额大小的地基。就在那时,他们开始为了建造塔而制造砖块。在砖块制成之前,那头象王白天待在菩提树处的象厩里,夜晚则在塔的建造地基处徘徊。

Atha vatthuṃ vināpetvā rājā theraṃ pucchi, kīdiso bhante thūpo kātabboti. Vīhirāsi sadiso mahārājāti, sādhu bhanteti rājā jaṅghappamāṇaṃ thūpaṃ cināpetvā dhātuoropanatthāya mahāsakkāraṃ kāresi.

地基规划好后,国王问长老:“尊者,塔应该建成什么样子?”“大王,像一堆稻谷的样子。”“善哉,尊者。”国王于是让人建起一座小腿高的塔,并为安放舍利而举行了盛大的庆典。

Tato sakalanāgarā ca jānapadā ca dhātumha dassanatthaṃ santipatiṃsu sannipatite ca tasmiṃ mahājane dasabalassa dhātu hatthikumbhato sattatālappamānaṃ vehāsamabbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṃ dassesi. Tehi tehi dhātuppadesehi chabbaṇṇaraṃsiyo udakadharā ca aggikkhaṇdhā ca pavattanti. Sāvatthiyaṃ gaṇḍambamūle bhagavatā dassita pāṭihāriya sadisaṃ eva pāṭihāriyaṃ ahosi. Tañca kho neva therānubhāvenana devatānubhāvena, api ca kho buddhānaṃyeva ānubhāvena bhagavā kira dharamānova adhiṭṭhāsi - tambapaṇṇidīpe anurādhapurassa dakkhiṇadisābhāge purimakānaṃ tiṇṇaṃ buddhānaṃ cetiyaṭṭhāne mama dakkhiṇakkhakadhātu patiṭṭhāna divase yamakapāṭihāriyaṃ hotūti.

于是,所有城里人和乡下人都为瞻仰舍利而聚集起来。当大众云集时,十力(佛陀)的舍利从象额上升至七多罗树高的空中,示现了双神变(yamakapāṭihāriya)。从舍利的各处,放射出六色光芒,涌现出水流与火柱。这神变就如世尊在舍卫城(Sāvatthī)健疾芒果树(Gaṇḍamba)下所示现的一样。这并非出于长老的神力,也非出于天神的神力,而是出于诸佛的威力。据说,世尊住世时就曾决意:“愿我在铜鍱洲(Tambapaṇṇidīpa)阿努拉德普勒的南面,于过去三佛的塔庙旧址处,在我右锁骨舍利被供奉之日,出现双神变。”

Evaṃ acintiyā buddhā-buddhadhammā acintiyā,Acintiyesu pasannānaṃ-vipāko hoti acintiyoti;

诸佛不可思议,佛法不可思议;于不可思议者有净信,其果报亦不可思议。

Dhātusarīrato nikkhanta udakaphusitehi sakalehi tambapaṇṇidīpatale na koci aphuṭṭhokāso nāma ahosi. Evamassa taṃ dhātu sarīraṃ udakaphusitehi tambapaṇṇitthalassa paridāhaṃ vūpasametvā mahājanassa pāṭihāriyaṃ dassetvā otaritvā rañño matthake patiṭṭhāsi rājā saphalaṃ manussattapaṭilābhaṃ maññamāno mahantaṃ sakkāraṃ katvā dhātuṃ patiṭṭhāpesi. Saha dhātupatiṭṭhānena mahābhūmicālo ahosi niṭṭhite pana thūpe rājā ca rājā bhātikā ca deviyo ca de-nāga-yakkhānaṃ vimbhayakaraṃ paccekaṃ thūpamakaṃsu.

从舍利身中涌出的水花,洒遍了整个铜鍱洲,没有一处未被触及。这样,那舍利身以水花平息了铜鍱洲大地的炎热,向大众示现奇迹后,便降下,安住于国王的头顶上。国王认为这是人身果报的圆满成就,便举行盛大供养,将舍利安立。随着舍利的安立,大地发生大震动。塔完成后,国王、王弟与诸位王后各自建造了佛塔,令天、龙、夜叉惊叹。

Evaṃ jino dhātusarīrakenaGatopi santiṃ janatāhitañca,Sukhañca dhammā bahudhā kareyyaṬhito hi nāthonukaraṃ kareyya;

如是胜者虽入灭,舍利之身益世间。广兴福祉与安乐,一如导师住此间。

Sādhujana manopasādanatthāya kate thūpavaṃse thūpārāma kathā,

为令善人生净信而作之《塔史》中,塔园寺故事终。

13. Niṭṭhitāya pana dhātupūjāya patiṭṭhite dhātuvare mahiṇdatthero mahāmeghavanuyyānameva gantvāvāsaṃ kappesi. Tasmiṃ kho pana samaye anulādevī pabbajitukāmā hutvā rañño ārocesi. Rājā tassā vacanaṃ sutvā theraṃ etadavoca? Bhante anulādevī pabbajitukāmā, pabbājetha nanta na mahārāja amhākaṃ mātugāmaṃ pabbājetuṃ kappati. Pāṭaliputte pana mayhaṃ bhagini saṅghamittā therī nāma atthi, taṃ pakkosāpehi mahārāja, imasmiñca dīpe purimakānañca tiṇṇaṃ sammāsambuddhānaṃ bodhi patiṭṭhaṃsi amhākampi bhagavato sarasa raṃsijāla vissajjanakena bodhinā patiṭṭhātabbaṃ, tasmā sāsanaṃ pahiṇeyyasi yathā saṅghamittā bodhiṃ gahetvā āgaccheyyāti.

13. 舍利供养既终,圣舍利安立已,摩哂陀(Mahiṇda)长老便前往大云林园(Mahāmeghavanuyyāna)居住。那时,阿露拉(Anulā)王妃想要出家,便禀告国王。国王听了她的话,对长老说:“尊者,阿露拉王妃想要出家,请您为她剃度。”长老说:“大王,我们为女性剃度是不合宜的。但在华氏城(Pāṭaliputta),有我的妹妹,名为僧伽蜜多(Saṅghamittā)的上座尼。大王,请派人去请她来。此外,在此岛上,过去三位正等觉者的菩提树都已安立,我们世尊那能放射清新光网的菩提树也应被安立。因此,您应当派遣使者,以便僧伽蜜多能带着菩提树前来。”

Rājā therassa vacanaṃ sampaṭicchitvā amaccehi saddhiṃ mantento ariṭṭhaṃ nāma attano bhāgineyyaṃ āha sakkhissasi tvaṃ tāta pāṭalīputtaṃ gantvā mahābodhinā saddhiṃ ayyaṃ saṅghamittattheriṃ ānetunti sakkhissāmi deva sace me pabbajjaṃ anujānissasīti.

国王接受了长老的话,与大臣们商议后,对他名为阿里吒(Ariṭṭha)的外甥说:“孩子,你能够前往华氏城,将大菩提树与尊贵的僧伽蜜多上座尼一同请来吗?”阿里吒回答:“陛下,如果您允许我出家,我就能办到。”

Gaccha tāta theriṃ ānetvā pabbajjāhīti. So rañño ca therissa ca sāsanaṃ gahetvā therassa adhiṭṭhānavasena ekadivase na jambukolapaṭṭanaṃ gantvā nāvaṃ abhirūhitva samuddaṃ atikkamitvā pāṭalīputtaṃ gantvā rañño sāsanaṃ ācikkhi-putto te deva mahiṇdathero evamāha. Sahāyassa kira te devānampiyatissassa bhātujāyā anulādevī nāma pabbajitukāmā, taṃ pabbājetuṃ ayyaṃ saṅghamittattheriṃ pahiṇeyyātha, ayyāya eva ca saddhiṃ mahābodhinti.

“去吧,孩子,去请上座尼来,然后你就出家吧。”他领受了国王和长老的指令,凭借长老的决意之力,一日之内便抵达瞻部港(Jambukola),登上船,渡过大海,来到华氏城(Pāṭaliputta),向国王(阿育王)禀告:“陛下,您的儿子摩哂陀(Mahiṇda)长老这样说:‘据说您的朋友天爱帝须(Devānampiyatissa)王的弟媳阿露拉(Anulā)王妃想要出家,请您派遣尊贵的僧伽蜜多(Saṅghamitta)上座尼去为她剃度,并请将大菩提树与上座尼一同送来。’”

Therassa sāsanaṃ ārocetvā saṅghamittattheriṃ upasaṅkamitvā evamāha. Ayye tumhākaṃ bhātā mahiṇdatthero maṃ tumhākaṃ santikaṃ pesesi devānampiyatissa rañño bhātujāyā anulādevī nāma pañcahi kaññāsatehi pañcahi ca antepurisā satehi saddhiṃ pabbajitukāmāti, taṃ kira āgantvā pabbājethāti.

他向国王传达了长老的讯息后,便去到僧伽蜜多上座尼跟前,如此说道:“尊者,您的兄长摩哂陀长老派我到您这里来。天爱帝须王的弟媳阿露拉王妃,想与五百位少女和五百位宫女一同出家,据说他请您前去为她们剃度。”

Sā tāva deva turita turitā gantvā raññā tैmatthaṃ ārocetvā gacchāmahaṃ mahārāja tambapaṇṇidīpanti āha.

她于是立刻赶去向国王禀告此事,然后说:“大王,我将前往铜鍱洲(Tambapaṇṇidīpa)。”

Tena hi amma mahābodhiṃ gahetvā gacchāhīti vatvā pāṭalīputtato yāva mahābodhi tāva maggaṃ paṭijaggāpetvā sattayojanāyāmaya tiyojana vitthatāya mahatiyā senāya pāṭaliputtato nikkhamitvā ariyasaṅghaṃ ādāya mahābodhisamīpaṃ agamāsi.

“那么,母亲,请带着大菩提树去吧!”说完,他命人修整从华氏城到大菩提树之间的道路,然后率领一支七由旬长、三由旬宽的大军,带着圣僧团,从华氏城出发,前往大菩提树附近。

Senāya samussita dhajapatākaṃ nānāratana vicittaṃ anekālaṅkāra patimaṇḍitaṃ nānāvidha kusuma samākiṇṇaṃ aneka turiya saṃghraṭṭhaṃ mahābodhiṃ parikkhipi tato rājā puppha-gaṇdha-mālādīhi pūjetvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditvā uṭṭhāya añjalimpaggayha ṭhatvā saccavacanakiriyāya bodhiṃ gaṇhitukāmo ratanapīṭhaṃ āruyha tulikaṃ gahetvā manosilāya lekhaṃ katvā yadi mahābodhinā laṅkādīpe patiṭṭhātabbaṃ, yadi cāhaṃ buddhasāsane nibbematiko bhaveyyaṃ, mahābodhi sayameva imasmiṃ suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhahatūti saccakiriyamakāsi saha saccakiriyāya bodhisākhā manosilāya paricchinnaṭṭhānehi chiṇditvā gaṇdha kalala pūrassa suvaṇṇakaṭāhassa upari aṭṭhāsi.

军队围绕着大菩提树。四周旗幡高举,饰以种种珍宝,缀以无数饰物,遍撒各式花朵,众乐齐鸣。然后国王以花、香、花环等供养,右绕三匝,于八处顶礼,之后起身合掌而立,欲以谛语请取菩提树。他登上宝座,拿起画笔,用红砷在树枝上画下记号,然后行谛语誓言:“若此大菩提树应在兰卡岛(Laṅkādīpa)安立,若我于佛陀教法无疑,愿此菩提树自行安住于此金钵中!”随着谛语誓言,菩提树枝便从红砷所画之处断开,安住于装满香泥的金钵之上。

Tato rājā mahābodhiṃ bodhimaṇḍato mahantena sakkārena pāṭalīputtaṃ ānetvā sabbaparihārāni datvā mahābodhiṃ gaṅgāya nāvaṃ āropetvā sayampi nagarato nikkhamitvā viñjhāṭaviṃ samatikkamma anupubbena sattadivasehi tāmalittiṃ anuppatto antaramagge deva-nāga-manussā uḷāraṃ mahābodhi pūjamakaṃsu.

于是国王以盛大恭敬,将大菩提树从菩提座迎至华氏城,献上一切所需后,将大菩提树安置于恒河的船上。国王亦亲自出城,穿越文阇阿提森林(Viñjhāṭavi),次第而行,七日内抵达多摩梨帝(Tāmalitti)。途中,天、龙、人皆对大菩提树作了盛大供养。

Rājāpi samuddatīre sattadivasāni mahābodhiṃ ṭhapetvā mahantaṃ sakkāraṃ katvā bodhimpi saṃṅghamittattherimpi saparivāraṃ nāvaṃ āropetvā gacchati vatare dasabalassa sarasa raṃsijālā muñcamāno mahābodhi rukkhoti kaṇditvā añjalimpaggahetvā assūni pavattayamāno aṭṭhāsi sāpi kho mahābodhi samarūḷhanāvā passato passato mahārājassa mahāsamuddatalaṃ pakkhaṇdi mahāsamuddepi samantā yojanaṃ vīci vūpasantā pañcavaṇṇāni padumāni pupphitāni antalikkhe dibbaturiyāni vajjiṃsu ākāse jala thala sannissitāhi devatāhi pavattitā ativiya uḷāra pūjā ahosi. Evaṃ mahatiyā pūjāya sā nāvā jambukolapaṭṭanaṃ pāvisi.

国王亦在海边将大菩提树安放了七日,作了盛大供养,然后将菩提树与僧伽蜜多上座尼及其眷属送上船。当船出发时,国王合掌流泪,悲泣而立,喊道:“啊,放射着十力者清新光网的大菩提树!”那艘载着大菩提树的船,就在大王的注视下,驶入大洋。大洋中方圆一由旬内,波浪平息,五色莲花绽放,空中天乐自鸣。居于空、水、陆的天神们举行了无比盛大的供养。在如此盛大的供养中,那艘船驶入了瞻部港。

Devānampiyatissa mahārājāpi uttaradvārato paṭṭhāya yāva jambukolapaṭṭanā maggaṃ sodhāpetvā alaṅkārāpetvā nagarato nikkhamana divase uttaradvāra samīpe saddasālāvatthusmiṃ ṭhito tāya vibhūtiyā mahāsamudde āgacchantaṃyeva mahābodhiṃ therassānubhāvena disvā tuṭṭhamānaso nikkhamitvā sabbaṃ maggaṃ pañcavaṇṇehi pupphehi okiranto antarantarā pupphaagghiyāni ṭhapento ekāheneva jambukolapaṭṭanaṃ gantvā sabbatālāvacara parivuto puppha dhūpagaṇdhādīhi pūjayamāno galappamaṃnaṃ udakaṃ oruyha āgato vata redasabalassa sarasa raṃsijālaṃ vissajjanako bodhirukkhoti pasannacitto mahābodhiṃ ukkhipitvā uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhapetvā mahābodhiṃ parivāretvā āgatehi soḷasahi jātisampannakulehi saddhiṃ samuddato paccuttaritvā samuddatīre bodhiṃ ṭhapetvā tīṇi divasāni sakala tambapaṇṇi rajjena pūjesi.

天爱帝须(Devānampiyatissa)大王也命人将从北门到瞻部港(Jambukola)的道路清扫并装饰一新。出城之日,他站在北门附近的音声堂,借由长老的神力,看见大菩提树正带着庄严华丽从大海上前来。他心生欢喜,走出城门,沿途遍撒五色花,处处设立花坛,仅一日便抵达瞻部港。在众随从的簇拥下,他以花、香、熏香等供养,然后步入齐颈深的水中,以清净心赞叹道:“啊,放射着十力者清新光网的菩提树,您终于来了!”他将大菩提树举起,安放于自己头顶,与十六个出身高贵的家族一同从海中上岸。将菩提树安放在海岸后,他以整个铜鍱国(Tambapaṇṇi)的力量供养了三天。

Atha catutthe divase mahābodhiṃ ādāya uḷāraṃ pūjaṃ kurumāno anupubbena anurādhapuraṃ sampatte anurādhapurepi mahāsakkāraṃ katvā cātuddasī divase vaḍḍhamānakacchāyāya mahābodhiṃ uttaradvārena pavesetvā nagaramajjhana atiharitvā dakkhiṇadvārena nikkhamitvā dakkhiṇadvārato pañcadhanu satike ṭhāne yattha amhākaṃ sammāsambuddho nirodha samāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi. Purimakā ca tayo sammāsambuddhā samāpattiṃ appetvā nisīdiṃsu. Yattha ca kakusaṇdhassa bhagavato sirīsabodhi, konāgamanassa bhagavato udumbarabodhi, kassapassa bhagavato nigrodhabodhi, patiṭṭhāpesi -tasmiṃ mahāmeghavanuyyānassa tilakabhūte katabhūmi parikamme rājavatthudvārakoṭṭhakaṭṭhāne mahābodhiṃ patiṭṭhāpesi.

第四日,他们带着大菩提树,一路举行盛大供养,次第抵达阿努拉德普勒(Anurādhapura)。在阿努拉德普勒也举行了盛大供养后,于第十四日,当影子增长之时,将大菩提树从北门迎入,穿过城中心,再由南门而出。在离南门五百弓距之处,即是我们正等觉者曾入灭尽定而坐之处,也是过去三位正等觉者入定而坐之处,亦是拘留孙(Kakusandha)世尊的尸利沙菩提树、拘那含(Konāgamana)世尊的优昙婆罗菩提树、迦叶(Kassapa)世尊的尼拘律陀菩提树安立之处——就在那大云林园(Mahāmeghavana)如庄严宝冠之处,于已平整的土地上,在王家物品库的门楼之地,安立了大菩提树。

Evaṃ laṅkāhitatthāya-sāsanassaca vuddhiyā,Mahāmeghavane ramme-mahābodhi patiṭṭhitoti;

如是为兰卡之益利,亦为圣教之增长,于彼悦意大云林,大菩提树得安立。

Bodhi āgamanakathā

菩提树传来记

14. Anulādevī pañcahi kaññāsatehi pañcahi antepurisā satehīti mātugāmasahassena saddhiṃ saṅghamittattheriyā santike pabbajitvā nacirasseva saparivārā arahatte patiṭṭhāsi. Ariṭṭhopi kho rañño bhāgineyyo pañcahi purisa satehi saddhiṃ therassa santike pabbajitvā saparivāro nacirasseva arahatte patiṭṭhāsi. Athekadivasaṃ rājā bodhiṃ vanditvā therena saddhiṃ thūpārāmaṃ gacchati. Tassa lohapāsādaṭṭhānaṃ sampattassa purisā pupphāni āhariṃsu rājā therassa pupphāni adāsi. Thero pupphehi lohapāsādaṭṭhānaṃ pūjesi pupphesu bhūmiyā patita mattesu mahābhūmicālo ahosi?

14. 阿露拉(Anulā)王后与五百名宫女、五百名宫中侍女,共一千名妇女,在僧伽蜜多(Saṅghamitta)长老尼处出家。不久,她与她的随从们都证得了阿罗汉果。国王的外甥阿利吒(Ariṭṭha)也与五百名男子在长老处出家,不久,他与他的随从们也都证得了阿罗汉果。有一天,国王礼拜菩提树后,与长老一同前往塔园寺(Thūpārāma)。当他到达铜殿(Lohapāsāda)的旧址时,侍从们拿来了鲜花,国王将鲜花献给了长老。长老用鲜花供养铜殿的旧址,就在鲜花落到地上时,发生了大地震。

Rājā kasmā bhante bhūmi calitāni pucchi. Imasmiṃ mahārāja okāse anāgate saṅghassa uposathāgāraṃ bhavissati. Tassetaṃ pubbanimittanti āha. Puna tassa mahācetiyaṭṭhānaṃ sampattassa campaka pupphāni abhihariṃsu. Tānipi rājā therassa adāsi. Thero mahācetiyaṭṭhānaṃ pupphehi pūjetvā vandi tāvadeva mahāpathavī saṃkampi. Rājā bhante kasmā pathavī kampitthāti pucchi. Mahārāja imasmiṃ ṭhāne anāgate buddhassa bhagavato asadiso mahāthūpo bhavissati. Tassetaṃ pubbanimittanti āha. Ahameva karomi bhanteti. Alaṃ mahārāja tumhākaṃ aññaṃ bahuṃ kammaṃ atthi. Tumhākaṃ pana nantā duṭṭhagāmaṇī abhayo nāma kāressatīti.

国王问道:“尊者,大地为何震动?”长老回答:“大王,未来此地将成为僧团的布萨堂,此为其前兆。”后来,当他到达大塔之处时,侍从们献上瞻波(campaka)花,国王也将这些花给了长老。长老用鲜花供养大塔之处并礼拜,就在那时,大地剧烈震动。国王问道:“尊者,大地为何震动?”长老回答:“大王,未来此地将会为佛陀世尊建造一座无与伦比的大塔,此为其前兆。”国王说:“尊者,就让我来建造吧!”长老回答:“不必了,大王,您还有许多其他的事要做。您的后代,一位名叫杜吒伽马尼·无畏(Duṭṭhagāmaṇī Abhaya)者,将会建造它。”

Atha rājā sace bhante mayhaṃ nantā karissati. Kataṃyeva mayāti dvādasahatthaṃ pāsāṇatthamhaṃ āharāpetvā devānampiyatissa rañño nattā duṭṭhagāmaṇi abhayo nāma imasmiṃ padese thūpaṃ karotīti akkharāni likhāpetvā patiṭṭhāpesīti atha devānampiyatissarājā cetiyapappate nihitā sammāsambuddha bhutta patta pūretvā āhaṭā dhātuyohatthikkhaṇdhena āharāpetvā sakalatambapaṇṇidīpe yojane yojane thūpaṃ kāretvā dhātuyo patiṭṭhāpesi bhagavato pattaṃ pana rāja geheyava ṭhapetvā pūjamakāsīti.

于是国王说:“尊者,如果我的后代将建造它,那就如同我建造的一样。”他命人取来一根十二肘长的石柱,刻上“天爱帝须(Devānampiyatissa)王之孙,名为杜吒伽马尼·无畏(Duṭṭhagāmaṇi Abhaya),将在此地建造佛塔”的文字,并将其立起。之后,天爱帝须王命人用大象从支提山(Cetiyapabbata)迎请舍利,这些舍利曾被用来装满安放在那里的、正等觉者所用之钵。他在整个铜鍱岛(Tambapaṇṇidīpa)上每一由旬处建造佛塔,安奉舍利。至于世尊的钵,则供奉于王宫中。

Nidhāpetvāna sambuddha-dhātuyo pattamattakā,Kārāpesi mahārāja-thūpe yojana yojaneti;

安奉一钵之量的正等觉者舍利后,大王下令每一由旬皆建佛塔。

Yojanathūpa kathā

由旬塔的故事

Atha rājā aññāni ca bahūni puññakammāni katvā cattālīsa vassāni rajjaṃ kāresi. Tassa accayena taṃ kaniṭṭho uttiya rājā dasavassāni rajjaṃ kāresi. Tassa accayena taṃ kaniṭṭho mahāsīvo dasavassāneva rajjaṃ kāresi tassa accayena tassāpi kaniṭṭho sūratisso dasavassāneva rajjaṃ kāresi tato assanāvika puttā dve damiḷā sūratissaṃ gahetvā dvevīsa vassāni dhammena rajjaṃ kāresuṃ. Te gahetvā muṭasīvassa rañño putto aselo nāma dasavassāni rajjaṃ kāresi atha coḷaraṭṭhato agantvā eḷāro nāma damilo asela bhūpatiṃ gahetvā catucattālīsa vassāni rajjaṃ kāresi eḷāraṃ gahetvā duṭṭhagāmaṇi abhayo rājā ahosi.

此后,国王又做了许多其他善业,在位四十年。他去世后,其弟乌提耶(Uttiya)王在位十年。他去世后,其弟大希瓦(Mahāsīva)王在位十年。他去世后,其弟苏拉帝须(Sūratissa)王在位十年。之后,两位马商之子,即泰米尔(Damiḷā)人,推翻了苏拉帝须王,如法地统治了二十二年。穆达西瓦(Muṭasīva)王之子阿塞拉(Asela)推翻了他们,在位十年。之后,一位名叫埃拉罗(Eḷāra)的泰米尔人从朱罗国(Coḷaraṭṭha)而来,推翻了阿塞拉王,在位四十四年。杜吒伽马尼·无畏(Duṭṭhagāmaṇi Abhaya)推翻了埃拉罗,成为国王。

Tadatthadīpanatthaṃ ayamanupubbakathā

为阐明其义,此为次第记述

15. Devānampiyatissa rañño kira dutiyabhātiko uparājā mahānāgo nāma ahosi. Atha rañño devī attano puttassa rajjaṃ icchanti taracchanāvā vāpiṃ karontassa uparājassavisena ambaṃ yojetvā ambamatthake ṭhapetvā pesesi deviyi putte, uparājena saddhiṃ gato bhājane vivaṭe sayameva amabaṃ gahetvā khāditvā kālamakāsi uparājā taṃ kāraṇaṃ ñatvā deviyā bhīto tatoyeva attano deviñca balavāhanañca gahetvā rohaṇaṃ agamāsi. Tassa aggamahesi antarāmagge yaṭṭālavihāre nāma puttaṃ vijāyi tassa tissoti bhātunāma’makaṃsi.

15. 据说天爱帝须(Devānampiyatissa)王有一位名叫摩诃那伽(Mahānāga)的弟弟,担任副王。当时,王后想让自己的儿子继承王位,便趁副王在建造塔拉查那瓦(Taracchanāvā)水库时,将一个有毒的芒果放在一篮芒果的顶上,派人送去。王后的儿子与副王同去,他打开食盒,自己拿起那个芒果吃了,随即身亡。副王得知原委后,因畏惧王后,便立刻带着自己的王后与军队逃往卢诃纳(Rohaṇa)。途中,他的主后在一个名为雅塔拉寺(Yaṭṭālavihāra)的地方生下一个儿子,便以其兄长之名,为他取名为帝沙(Tissa)。

So tato gantvā mahāgāme vasanto rohaṇe rajjaṃ kāresi tassa accayena tassa putto yaṭṭālatisso mahāgāmeyeva rajjaṃ kāresi. Tassa accayena tassāpi putto goṭhābhayo nāma tattheva rajjaṃ kāresi. Goṭhābhayassa putto kākavaṇṇatisso nāma tattheva rajjaṃ kāresi. Kākavaṇṇatissa rañño kira kalyāṇitissa rañño dhītā vihāramahādevī nāma aggamahesi ahosi sā rañño piyā ahosi manāpā. Rājā tāya saddhiṃ samaggavāsaṃ vasanto puññāni karonto vihāsi. Athekadivasaṃ devī rājageheyeva bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā sāyaṇhasamaye gaṇdhamālādīni gāhāpetvā dhammaṃ sotuṃ vihāraṃgatā, tattha nipannaṃ bāḷhagilānaṃ āsannamaraṇaṃ sīlavantaṃ sāmaṇeraṃ disvā gaṇdhamālādīhi pūjetvā attano sampattiṃ vaṇṇetvā mama puttabhāvaṃ patthetha bhanteti yāci.

于是他前往大村(Mahāgāma),在卢诃纳(Rohaṇa)统治王国。他去世后,其子雅塔拉帝须(Yaṭṭālatissa)就在大村执政。他去世后,其子瞿塔伽巴雅(Goṭhābhaya)也在那里执政。瞿塔伽巴雅之子名为迦伽瓦那帝须(Kākavaṇṇatissa),也在那里执政。据说,迦伽瓦那帝须王的王后名为毗诃罗摩诃提毗(Vihāramahādevī),是迦利亚尼帝须(Kalyāṇitissa)王之女。她深受国王宠爱,国王与她和睦地生活在一起,广行善业。一天,王后在王宫中为比丘僧团作大布施,傍晚时分,她命人带着香、花环等物前往寺院听法。在那里,她看见一位持戒清净的沙弥病重垂危,便用香、花环等供养他,并称述自己的福报,然后请求道:“尊者,请发愿成为我的儿子吧!”

So na icchi, yāpi punappuna yāciyeva. Sāmaṇeropi evaṃ sante sāsanānuggahaṃ kātuṃ sakkātisampaṭicchitvā gatinimittavasena upaṭṭhitampi devalokaṃ chaḍḍetvā nikantivasena suvaṇṇa sivikāya gacchantiyā deviyā kucchimhi paṭisaṇdhiṃ gaṇhi.

他不愿意,即便她再三请求。但沙弥念及如此可以护持教法,便答应了。他舍弃了作为趣向之相而显现的天界,并出于此愿,投生于正乘坐金色轿子离开的王后腹中。

Sā dasamāsaccayena puttaṃ vijāyi. Tassa gāmaṇi abhayoti nāmaṃ kariṃsu. Aparabhāge aparampi tassa tissoti nāmaṃ kariṃsu. Gāmaṇi kumāro kamena vaḍḍhento soḷasa vassiko hutvā hatthassa tharā sippesu kovido tejobala parakkama sampanno ahosi. Atha kho kākavaṇṇatissa rājā naṇdhimitto-suranimmalo-mahāseno-goṭhayimbaro-theraputtābha- yo-bharaṇo-veḷusumano-khañcadevo-phussadevo-labhiyyavasabhoti ime dasāmahāyodhe puttassa santike ṭhapetvā vāsesi.

她十月期满,生下一个儿子。他们为他取名为伽马尼·无畏(Gāmaṇi Abhaya)。后来,她又生一子,他们为他取名为帝沙(Tissa)。伽马尼王子逐渐长大,到了十六岁时,已精通象术、剑术等技艺,并具足威光、力量与勇气。那时,迦伽瓦那帝须(Kākavaṇṇatissa)王将难提密多(Nandhimitta)、苏罗尼摩罗(Suranimmala)、大军(Mahāsena)、哥塔因巴拉(Goṭhāimbara)、长老子无畏(Theraputtābhaya)、跋如(Bharaṇa)、毗卢须摩那(Veḷusumana)、犍伽提婆(Khañjadeva)、普萨迭瓦(Phussadeva)和拉毗耶瓦萨巴(Labhiyavasabha)这十位大将,安置在王子身边。

Tesaṃ uppattikathā mahāvaṃsato gahetabbā rājā dasamahāyodhānaṃ puttassa sakkārasamaṃsakkāraṃ kāresi tissakumāraṃ janapada rakkhanatthāya dīghavāpiyaṃ ṭhapesi athekadivasaṃ gāmiṇī kumāro attano balavāhana sampattiṃ disvā damiḷehi saddhiṃ yujjhassāmīti rañño kathāpesi. Rājā puttaṃ anurakkhanto alaṃ oragaṅganti nivāresi. So yāva tatiyaṃ kathāpesi rājā kujjhitvā hemasaṅkhalikaṃ karotha baṇdhitvā rakkhissāmīti. Abhayo pitu rañño kujjhitvā palāyitvā malayaṃ agamāsi tato paṭṭhāya pitari duṭṭhattā duṭṭhagāmaṇīti paññāto rājā puttānaṃ kalahaṭṭhānaṃ āgamanatthāya yodhehi sapathaṃ kāresi.

他们的出身事迹当从《大史》(Mahāvaṃsa)中得知。国王给予十位大将与王子同等的荣誉,并派帝须王子驻扎在迪伽瓦皮(Dīghavāpi)守护国土。后来有一天,伽马尼王子见到自己强大的军队,便向国王提议:“我要与泰米尔人(Damiḷā)作战!”国王爱护儿子,制止他说:“守住河这边就够了。”他再三请求,国王发怒道:“给他打造金锁链,把他绑起来看管!”无畏王子因父亲发怒而逃往马拉雅(Malaya)。从那时起,因他对父亲心怀愤恨,便被称为“杜吒伽马尼”(Duṭṭhagāmaṇī)。国王为防止儿子们争斗,让将士们立誓。

Atha kākavaṇṇatissa rājā catusaṭṭhivihāre kāretvā catusaṭṭhi saṃvaccharāneva ṭhatvā kālamakāsi tissakumāro pitukālakatabhāvaṃ sutvā dīghavāpito āgantvā pitu sarīrakiccaṃ kāretvā mātaraṃ - kaṇḍula hatthiñca gahetvā bhātu bhayā dīghavāpiṃ agamāsi. Amaccā sannipatitvā taṃ pavattiṃ vatvā duṭṭhagāmaṇitissa santikaṃ pesesuṃ. So taṃ sāsanaṃ sutvā bhuttasālaṃ āgamma bhātu santikaṃ dūte pesetvā tato mahāgāmaṃ āgantvā abhisekaṃ patvā mātaraṃ kaṇḍulahatthiñca pesetūti yāva tatiyaṃ bhātu santikaṃ lekhā pesetvā apesana bhāvaṃ ñatvā yuddhāya nikkhami. Kumāropi yuddhasajjohutvānikkhami. Cuḷaṅgaṇiya piṭṭhiyaṃ dvinnaṃ bhātūnaṃ mahāyuddhaṃ ahosi.

迦伽瓦那帝须王建造了六十四座寺院,在位六十四年后去世。帝须王子听闻父亲去世,便从迪伽瓦皮赶来,为父亲处理后事。之后,他带着母亲和名为坎杜拉(Kaṇḍula)的战象,因畏惧兄长而返回迪伽瓦皮。大臣们聚集商议后,将此事告知杜吒伽马尼。他听闻消息后,来到布塔萨拉(Bhuttasāla),派使者去见弟弟。然后他来到大村(Mahāgāma)登基为王,并一连三次致信给弟弟,要求道:“把母亲和坎杜拉象送来!”在得知弟弟不肯送还后,便出兵开战。帝须王子也整兵出战。两兄弟在朱兰伽尼亚皮提(Cuḷaṅgaṇiyapiṭṭhi)平原展开大战。

Te kira yodhā sapathassa katattā tesaṃ yuddhe sahāyā na bhaviṃsu. Tadā rañño anekasahassa manussā mariṃsu. Rājā parajjitvā tissāmaccaṃ dighatuṇikaṃ vaḷavañca gahetvā palāyi. Kumāro pacchato pacchato anubaṇdhi. Antare bhikkhu pabbataṃ māpesuṃ. Taṃ disvā kumāro bhikkhusaṅghassa kammanti ñatvā nivatti rājā palāyitvā kappaṇdakara nadiyā jalamālatitthaṃ nāma gantvaṃ chātomhiti āha. Amacco suvaṇṇasarake pakkhittabhattā niharitvā adāsi.

据说,那些将士因为立了誓,所以在战场上没有帮助任何一方。当时,国王的数千人战死。国王战败后,带着帝沙(Tissa)大臣和名为迪伽图尼卡(Dīghathūṇikā)的母马逃跑。帝须王子在后面紧追不舍。途中,比丘们幻化出一座山脉。王子见到后,知道这是比丘僧团所为,便停止了追击。国王逃到伽槃陀罗(Kappakandara)河一个名为水花渡(Jalamālatittha)之处,说道:“我饿了。”大臣便取出放在金碗里的饭食献上。

Rājā kālaṃ sallakkhetvā saṅghassa datvā bhuñjāmiti saṅghassa-amaccassa-vaḷavāya-attano cāti catubhāgaṃ katvā kālā ghosāpesi tadā piyaṅgudipato kuṭumbiyatissatthero nāma āgantvā purato aṭṭhāsi. Rājā theraṃ disvā pasannamānaso saṅghassa ṭhapitabhāgaṃ attano bhāgañca therassa patte pakkhipiṃ amaccopi attano bhāgaṃ pakkhipi vaḷavāpi dātukāmā ahosi. Tassābhippāyaṃ ñatvā amacco tassāpi bhāgaṃ patte pakkhipi.

国王观察时间,心想:“先供养僧团后再吃。”于是将食物分成四份:僧团一份、大臣一份、母马一份、自己一份,然后命人宣告供餐。这时,从比扬古岛(Piyaṅgudīpa)来的名叫家居帝须(Kuṭumbiyatissa)的长老来到国王面前站立。国王见到长老,内心欢喜,将为僧团准备的那份和自己那份都放入长老的钵中。大臣也将自己那份放入钵中。母马也想布施。大臣了解了它的心意,便将母马那份也放入钵中。

Iti so rājā therassa paripuṇṇa bhattapattaṃ adāsi. Thero pattaṃ gahetvā gantvā gotamattherassa nāma adāsi. So pañcasata bhikkhu bhojetvā puna tato laddhehi bhāgehi pattapūretvā ākāse khipi patto gantvā rañño purato aṭṭhāsi tisso pattaṃ gahetvā rājānaṃ bhojetvā tato sayaṃ bhuñjitvā vaḷavaṃ bhojesi. Tato rājā sannāhaṃ cumbaṭakaṃ katvā pattaṃ vissajjesi. Tato gantvā therassa hatthe patiṭṭhāsi, rājā puna mahāgāmaṃ āgantvā senaṃ saṅkaḍḍivo saṭṭhisahassabalā gahetvā puna bhātarā saddhiṃ yujjhi tadā kumārassa aneka sahassaṃ manussā patiṃsu.

于是国王将装满食物的钵布施给长老。长老接过钵,前往乔达摩长老处,将钵给了他。乔达摩长老供养了五百位比丘后,又用从他们那里得到的食物再次装满钵,抛向空中。钵飞到国王面前停住。帝沙(Tissa)接过钵,喂了国王,然后自己食用,并喂了母马。然后国王将战甲做成头垫,放开了钵。钵飞回长老手中。国王再次回到大村(Mahāgāma),集结军队,率领六万兵力,再次与兄弟交战。那时王子有数千人丧生。

Kumāro palāyitvā vihāraṃ pavisitvā mahātherassa gehaṃ pāvisi.

王子逃走后进入寺院,走进了大长老的房间。

Rājā pacchato pacchato anubaṇdhanto vihāraṃ paviṭṭhabhāvaṃ ñatvā nivatti pacchā therā te ubho bhātaro aññamaññaṃ khamāpesuṃ. Tadā rājā sassakammāni kāretuṃ tissakumāraṃ dīghavāpimeva pahiṇitvā sayampi bheraṃ carāpetvā sassakammāni kāresi. Atha mahājanassa saṅgahaṃkatvā kunte dhātuṃ nidhāpetvā balavāhana parivuto tissārāmaṃ gantvā saṅghaṃ vanditvā bhante sāsanaṃ jotetuṃ pāragaṅgaṃ gamissāmi sakkāretuṃ amhehi sahagāmino bhikkhu dethāti āha.

国王在后面紧追不舍,得知他已进入寺院后便返回。之后,长老们使两兄弟互相谅解。当时,国王为处理农事,派遣帝须王子前往长池(Dīghavāpi),自己也命人击鼓巡视,处理农务。然后,他笼络民心,将矛尖舍利安放好,在军队的护卫下前往帝须寺(Tissārāma),礼拜僧团后说:“尊者们,为了光显教法,我将要渡河。请赐予一些比丘与我们同行,以便我们供养。”

Saṅgho pañcasatabhikkhu adāsi. Rājā bhikkhusaṅghaṃ gahetvā kaṇḍulahatthimāruyha yodhehi parivuto mahatā balakāyena yuddhāya nikkhamitvā mahiyaṅgaṇaṃ āganantvā tattha damiḷehi saddhiṃ yujjhanto mahiyaṅgaṇe kañcuka thūpaṃ kāresi. Tassa thūpassa vibhāvanatthaṃ ayamānupubbakathā.

僧团给予了五百位比丘。国王带着比丘僧团,骑上名为甘杜拉(Kaṇḍula)的大象,在士兵们的护卫下,率领庞大的军队出征,抵达摩喜扬伽那(Mahiyangana)。在那里与泰米尔人交战时,他在摩喜扬伽那建造了铠甲塔。为了阐明此塔的来历,兹依次叙述如下。

16. Bhagavā kira bodhite navame māse imaṃ dīpamāgantvā gaṅgātīre tiyojanāyate yojanavitthate mahānāgavanuyyāne yakkhasamāgamaṃ āgantvā tesaṃ yakkhānaṃ uparibhāge mahiyaṅgaṇa thūpassa ṭhāne vehāsayaṃ ṭhito vuṭṭhi vātandhakārādīhi yakkhe santāsetvā tehi abhayaṃ yācito tumhākaṃ abhayaṃ dassāmi tumhe samaggā mayhaṃ nisīdanaṭṭhānaṃ dethāti āha.

16. 据说,世尊于觉悟后第九个月来到此岛,抵达河岸边长三由旬、宽一由旬的摩诃那伽园林(Mahānāgavana),来到夜叉的集会中。他升至空中,立于那些夜叉上方,即摩喜扬伽那塔的所在之处,以暴雨、狂风、黑暗等惊吓夜叉。夜叉们向他请求庇护,世尊说:“我将给予你们庇护,但你们要一起给我一个坐处。”

Yakkhā, mārisa te imaṃ sakaladīpaṃ demi. Abhayaṃ no dehīti āhaṃsu. Tato bhagavā tesaṃ bhayaṃ apanuditvā tehi dinnabhabhūmiyaṃ cammakhaṇḍaṃ pattharitvā tattha nisinno tejokasiṇaṃ samāpajjitvā cammakhaṇḍaṃ samantato jāletvā vaḍḍhesi. Te cammakhaṇḍena abhibhūnā samantato sāgara pariyante rāsibhūtā ahesuṃ bhagavā iddhibalena giridīpaṃ nāma idhānetvā tattha yakkhe pavesetvā dīpaṃ yathāṭṭhāne ṭhapetvā cammakhaṇḍaṃ saṅkhipi tadā devatā samāgamo ahosi. Tasmiṃ samāgame bhagavā dhammaṃ desesi-tadā.

夜叉们说:“贤者,我们将这整个岛屿都献给您,请赐予我们庇护!”于是世尊为他们消除恐惧后,在他们献出的土地上铺开一块皮,坐在那里入火遍定。他使皮块四周燃起并不断扩展。那些夜叉被皮块所迫,被驱赶到海边,堆聚在一起。世尊以神通力将名为山岛(Giridīpa)的地方移来此处,让夜叉们进入其中,然后将山岛放回原处,并收起了皮块。当时有诸天集会,世尊便在那场集会中为他们说法。

‘‘Nekesaṃ pāṇakoṭīnaṃ-dhammābhisamayo ahū,Saraṇesu ca sīlesu-ṭhitā āsuṃ asaṅkhiyā;

无数亿的生灵, 得以领悟正法; 无量众生住立于, 皈依与戒行中。

Sotāpattiphalaṃ patvā-sele sumanakūṭake,Mahāsumana deviṇdo-pūjiyaṃ yāci pūchiyaṃ;

天主大须摩那(Mahāsumana), 已证入流之果, 于苏摩那山顶(Sumanakūṭa), 请求供养之物。

Siraṃ parāmasitvāna-nilāmalasiroruhe,Pāṇimatte adā kese tassa pāṇihito jino;

胜者抚其头, 绀青无垢发, 取满手之量, 置于彼手中。

So taṃ suvaṇṇicaṅgoṭaṃ-carenādāya satthuno, nisinnaṭṭhāna racite-nānāratanasañcaye.

他以黄金宝匣, 承取彼发舍利, 于导师趺坐处, 所造众宝堆上,

Uccato sattaratane-ṭhapetvāna siroruhe,Taṃ iṇdanīla thūpena-pidahesi namassi ca’’;

将发舍利安置于, 七肘之高处, 再以蓝宝石塔, 覆盖并作礼敬。

Parinibbute pana bhagavati dhammasenāpati sāri puttattherassa antevāsiko sarabhū nāmeko thero citakato gīvaṭṭhidhātu gahetvā bhikkhu saṅghaparivuto āgantvā tasmiṃyeva cetiye patiṭṭhāpetvā meghavaṇṇapāsāṇehi chādetvā dvādasa hatthubbedhaṃ thūpaṃ kāretvā pakkāmi. Atha devānampiyatissa rañño bhātā cūḷābhayo nāma taṃ abbhutaṃ cetiyaṃ disvā tiṃsahatthubbedhaṃ cetiyaṃ kāresi. Idāni duṭṭhagāmaṇīpi abhayarājā mahiyaṅgaṇaṃ āgantvā tattha damiḷe maddanto asitihatthubbedhaṃ kañcukacetiyaṃ kāretvā pūjamakāsi.

世尊般涅槃后,法将舍利弗长老的弟子,一位名叫萨拉布(Sarabhū)的长老,从火葬堆中取得颈骨舍利,在比丘僧团的围绕下前来,就在那座塔庙中安奉舍利,用云色石覆盖,建造了一座十二肘高的佛塔,然后离去。其后,天爱帝须(Devānampiyatissa)王的弟弟,名叫小无畏(Cūḷābhaya)者,见到这座奇妙的塔庙,便将其扩建成一座三十肘高的佛塔。如今,杜吒伽摩尼·无畏王(Duṭṭhagāmaṇī Abhayarājā)来到摩喜扬伽那(Mahiyaṅgaṇa),在那里击溃泰米尔人,建造了一座八十肘高的覆塔,并举行了供养。

Evamaccāyikaṃ kammaṃ-karontāpi guṇākarā, karonti puññaṃ sappaññā-saṃsārabhasa bhīrukāti.

如是,纵使身负要务,具德、具慧、畏惧轮回之险者,依然会行善积福。

Mahiyaṅgana thūpakathā

摩喜扬伽那塔记

17. Tato rājā damiḷehi saddhiṃ yujjhitvā chattadamiḷaṃ gaṇhitvā tatra bahu damiḷe ghātetvā ambatitthaṃ āgantvā ambadamiḷaṃ catūhi māsehi gaṇhi. Tato oruyha mahabbale sattadamiḷe ekāheneva gaṇhi tato antarasobbhe mahākoṭṭha damiḷaṃ-doṇagāme gavara damiḷaṃ-hālakole mahissariya damiḷaṃ-nāḷisobbhe nāḷika damiḷaṃ-dighābhasagallamhi dighābhaya damiḷaṃ gaṇhi. Tato kacchatitthe kiñcisīsa damiḷaṃ catūhi māsehi gaṇhi tato veṭha nagare tāḷa damiḷaṃ, bhāṇakadamiḷañca-vahiṭṭhe vahiṭṭha damiḷaṃ=gāmaṇimhi gāmaṇi damiḷaṃ-kumbugāmamhi kumbu damiḷaṃ-naṇdika gāmamhi naṇdika damiḷaṃ-khāṇugāmamhi khāṇu damiḷaṃ-tambunnagāmake mātula bhāgineyye dve damiḷe gaṇhi tadā-

17. 于是,国王与泰米尔人交战,俘虏了查塔泰米尔(Chattadamiḷa),在那里杀死了许多泰米尔人后,来到安巴渡口,用四个月时间征服了安巴泰米尔(Ambadamiḷa)。然后他率领大军南下,仅用一天就征服了七位泰米尔首领。接着,他在安塔拉索布(Antarasobbha)征服了大拘塔泰米尔(Mahākoṭṭha Damiḷa),在多纳伽玛(Doṇagāma)征服了伽瓦罗泰米尔(Gavara Damiḷa),在哈拉科勒(Hālakola)征服了摩希萨利耶泰米尔(Mahissariya Damiḷa),在那利索布(Nāḷisobbha)征服了那利迦泰米尔(Nāḷika Damiḷa),在迪伽巴萨伽罗(Dighābhasagalla)征服了迪伽巴耶泰米尔(Dīghābhaya Damiḷa)。之后在卡恰提特(Kacchatittha),他用四个月时间征服了金吉西萨泰米尔(Kiñcisīsa Damiḷa)。然后在维塔城(Veṭhanagara),征服了塔拉泰米尔(Tāḷa Damiḷa)和巴纳迦泰米尔(Bhāṇaka Damiḷa);在瓦希特(Vahiṭṭha),征服了瓦希特泰米尔(Vahiṭṭha Damiḷa);在伽玛尼(Gāmaṇi),征服了伽玛尼泰米尔(Gāmaṇi Damiḷa);在昆布伽玛(Kumbugāma),征服了昆布泰米尔(Kumbu Damiḷa);在南迪迦伽玛(Nandikagāma),征服了南迪迦泰米尔(Nandika Damiḷa);在卡努伽玛(Khāṇugāma),征服了卡努泰米尔(Khāṇu Damiḷa);在坦布纳伽玛(Tambunnagāmaka),征服了舅舅和外甥两位泰米尔人。那时——

‘‘Ajānitvā sakaṃ senaṃ-ghātenti sajanā iti,Sutvāna saccakiriyaṃ-akari tattha bhupati;

“‘我军不自识,反伤同袍人。’国王闻此言,遂立谛语誓:

Rajjasukhāya vāyāmo-nāyaṃ mama kadāpi ca,Sambuddhasāsanasseva-ṭhapanāya ayaṃ mama;

“我此番努力,从不为王乐,但为正自觉,教法得建立。

Tena saccena me senā-kāyopagata bhaṇḍakaṃ,Jālavaṇṇaṃva hotūti-taṃ tatheva tadā ahu;

’’

“以此真实言,愿我军士身,所着诸装备,皆化为焰色!”其事当时,即刻成真。’

Evaṃ rājā gaṅgātīre damiḷe ghātesi. Ghātita so sabbe āgantvā vijita nagare pavisiṃsu. Tadā rājā vijita nagaraṃ gaṇhituṃ vīmaṃsanatthāya āgacchantaṃ naṇdhimittaṃ disvā kaṇḍulaṃ muñcesi. Kaṇḍulopi taṃ gaṇhituṃ āgañchi tadā naṇdhimitto hatthetahi ubho dante bāḷhaṃ gahetvā pīḷetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpesi. Rājā ubho vimaṃsetvā vijitanagaraṃ āgato. Tato dakkhiṇadvāre yodhānaṃ mahāsaṅgāmo ahosi puratthimadvāre veḷusumano assaṃ āruyha bahū damiḷe ghātesi damiḷā anto pivisitvā dvāraṃ thakesuṃ. Tato rājā yodhe vissajjesi, kaṇḍulahatthi naṇdhimitto suranimmalo ca dakkhiṇadvāre kammaṃ kariṃsu mahāsoṇo goṭhayimbaro theraputtābhayo cāti ime tayo itaresu tīsu dvāresu kammaṃ kariṃsu.

就这样,国王在河岸边杀死了泰米尔人。杀死他们后,国王的全军都前来进入了胜利城(Vijitanagara)。当时,国王为了考验前来攻取胜利城的难提密多(Nandhimitta),便放出大象坎杜罗(Kaṇḍula)。坎杜罗也前来捉拿他,那时难提密多用双手紧紧抓住它的两根象牙,用力压迫,让它蹲坐下来。国王考验了两者之后,来到胜利城。之后在南门,勇士们展开了一场大战。在东门,维卢须摩那(Veḷusumana)骑上马杀死了许多泰米尔人。泰米尔人进入城内后堵住了城门。于是国王派遣勇士们:坎杜罗象、难提密多和须罗尼摩罗(Suranimmala)在南门作战;大索那、哥塔云婆罗(Goṭhayimbara)和长老子无畏(Theraputtābhaya)这三人在其余三门作战。

Tañca nagaraṃ parikhāttaya parikkhittaṃ, daḷha pākāra gopuraṃ, ayo dvārayuttaṃ ahosi kaṇḍulo jāṇuhi ṭhatvā silā sudhā iṭṭhakā bhiṇditvā ayodvāraṃ pāpuṇi tadā damiḷā gopure ṭhatvā nānāvudhāni khipiṃsu pakka ayoguḷe cevapakkaṭṭhita silesañca hatthipiṭṭhiyaṃ pakkhipiṃsu? Tadā kaṇḍulo vedanaṭṭo udakaṭṭhānaṃ gantvā udake ogāhi. Tadā goṭhayimbaro na idaṃ surāpānaṃ bhavati. Ayodvāra vighāṭanaṃ nāma, gaccha dvāraṃ vighāṭehīti āha. Taṃ sutvā jātābhimāto kuñcanādaṃ katvā udana uggamma thale aṭṭhāsi atha hatthivejjo silesaṃ dhovitvā osadhaṃ akāsi. Tato rājā hatthiṃ āruyha pāṇinā kumbhe parāmasitvā sakala laṅkātale rajjaṃ tava dammīti tosetvā varabhojanaṃ bhojetvā vaṇaṃ sāṭakena veṭhetvā suvammītaṃ katvā vammapiṭṭhiyaṃ mahisacammaṃ sattaguṇaṃ katvā baṇdhitvā tassupari telacammaṃ baṇdhitvā taṃ vissajjesi so asani viyagajjanto gantvā dāṭhāhi padaraṃ vijjhitvā pādena ummāraṃ hani. Dvāraṃ bāhāhi saddhiṃ ayodvāraṃ mahāsaddena bhūmiyaṃ pati. Gopure dabbasambhāraṃ pana hatthipiṭṭhiyaṃ patantaṃ disvā naṇdhimitto bāhāhi paharitvā pavaṭṭesi tadā kaṇḍulo dāṭhāpīḷanaveraṃ chaḍḍhesi.

那座城被三道护城河环绕,有坚固的城墙和门楼,并配有铁门。坎杜罗跪下,撞碎石头、灰泥和砖块,抵达了铁门。那时,泰米尔人站在门楼上,投掷各种武器,将烧红的铁球和滚烫的沥青投到象背上。坎杜罗感到疼痛,便走向水边,潜入水中。哥塔云婆罗说:“这不是喝酒的时候!这是要攻破铁门!去,把门攻破!”听闻此言,坎杜罗顿生豪气,发出一声长啸,从水中跃起,站到陆地上。然后象医为它清洗掉沥青,敷上药物。之后国王骑上大象,用手抚摸它的额头,安慰它说:“我将整个楞伽岛(Laṅkā)的王权都赐予你。”国王赐予它上等食物,用布包扎伤口,为它穿上坚固的护甲,在护甲之上绑上七层厚的水牛皮,再在上面绑上油皮,然后派它出战。它如雷霆般咆哮前行,用象牙刺穿门板,用脚踢倒门槛。门扇连同铁门一起轰然倒地。难提密多看到门楼上的碎石瓦砾落在象背上,便用双臂将它们击落。这时,坎杜罗便消除了牙被压之怨。

Tato kaṇḍulo attano piṭṭhiṃ ārūhanatthāya naṇdhimittaṃ olokesi. So tayā katamaggena na pavisissāmīti aṭṭhārasa hatthubbedhaṃ pākāraṃ bāhunā paharitvā aṭṭhusahappamāṇaṃ pākārappadesaṃ pātetvā suranimmalaṃ olokesi sopi tena katamaggaṃ anicchanto pākāraṃ laḍḍītvā nagarabbhantare pati goṭhayimbaropi - soṇopi - theraputtābhayopi ekeka dvāraṃ bhiṇditvā pavisiṃsu-tato.

于是坎杜罗看着难提密多,示意他骑上自己的背。难提密多心想:“我决不从你开辟的道路进去。”他用手臂击打十八肘高的城墙,击毁了大约八乌萨巴(usabha)宽的一段,然后看向须罗尼摩罗。须罗尼摩罗也不愿走难提密多开辟的道路,便一跃越过城墙,跳入城内。哥塔云婆罗、大索那和长老子无畏也各自攻破一道城门,进入城中。于是——

‘‘Hatthi gahetvā rathacakkaṃ-mitto sakaṭa pañjaraṃ,Nāḷikerataruṃ goṭho-nimmalo khaggamuttamaṃ;

大象坎杜罗执车轮,难提密多挥车架,哥塔云婆罗举椰树,须罗尼摩罗持上剑;

Tālarukkhaṃ mahāsoṇo-theraputto mahāgadaṃ,Visuṃ visuṃ vīthigatā-damiḷe nattha cuṇṇayuṃ’’;

大索那挥舞棕榈,长老子手持大杵。他们分入各条街道,将泰米尔人尽皆粉碎。”

Evaṃ vijitanagaraṃ catūhi māsehi bhiṇditvā damiḷe māretvā tato garilokaṃ nāma gantvā giriya damiḷaṃ aggahesi. Tato mahela nagaraṃ gantvā catūhi māsehi mahela rājānaṃ gaṇhiṃ tato rājā anurudhapuraṃ gacchanto paritokāsapabbate nāma khaṇdhāvāraṃ nivāsetvā tattha taḷākaṃ kāretvā jeṭṭhamūlamāsamhi udakakīḷaṃ kīḷi. Eḷāropi duṭṭhagāmaṇissa āgatabhāvaṃ sutvā amaccehi saddhiṃ mantetvā sve yuddhaṃ karissāmāti nicchayaṃ akāsi punadivase sannaddho mahāpabbata hatthiṃ āruyha mahā balakāya parivuto nikkhami. Gāmaṇīpi mātarā saddhiṃ mantetvā dvattiṃsa bala koṭṭhake kāretvā chattadhare rājarūpake tattha tattha ṭhapesi. Abbhantara koṭṭhake sayaṃ aṭṭhāsi.

就这样,他们用四个月攻破胜利城,杀死了泰米尔人,然后前往一个叫伽利罗迦(Gariloka)的地方,俘虏了泰米尔人基利耶(Giriya)。之后前往马希拉城(Mahelanagara),用四个月俘虏了马希拉王。此后,国王在前往阿努罗陀补罗(Anurādhapura)的途中,在一个叫帕利多迦萨山(Paritokāsapabbata)的地方扎营,在那里命人造了一个池塘,并在结塔月举行水戏。埃拉罗听说杜多伽摩尼(Duṭṭhagāmaṇi)到来的消息,与大臣们商议后,决定次日开战。第二天,他全副武装,骑上名为“大山”(Mahāpabbata)的战象,在大军的簇拥下出征。伽摩尼也与母亲商议后,命人建造了三十二座堡垒,并在各处安放了持伞的国王塑像,而他自己则驻守在阿邦答勒堡垒中。

Tato saṅgāme vattamāne eḷāra rañño dīghajattu nāma mahā yodho khaggaphalakaṃ gahetvā bhūmito aṭṭhārasa hatthaṃ nabhamuggantvā rājarūpaṃ chiṇditvā paṭhamaṃ bala koṭṭhakaṃ bhiṇdi evaṃ sesepi balakoṭṭhake bhiṇditvā mahāgamaṇinā ṭhataṃ balakoṭṭhakaṃ āgami. Tadā suranimmalo rañño parigacchantaṃ disvā attano nāmaṃ sāvetvā taṃ akkosi taṃ sutvā dīghajantu paṭhamaṃ imaṃ māremīti kujjhitvā ākasamabbhuggantvā attanopari otarantaṃ disvā saranimmalo attano phalakaṃ upanāmesi. Itaropi phalakena saddhiṃ taṃ bhiṇdissa mīti cintetvā phalakaṃ pahari. Itaro phalakaṃ muñci, dīghajantu phalakaṃ chiṇdanto bhūmiyaṃ pati. Suranimmalo taṃ sattiyā pahari, phussadevo taṃ khaṇe saṅkhaṃ dhami, asanisaddo viya ahosi ummādappattā viya manussā ahesuṃ. Tato damiḷa senā bhijjittha, eḷāro palāyittha tadāpi bahu damiḷe ghātesuṃ.

其时战场之上,埃拉罗王麾下有一位名叫迪伽阇图(Dīghajantu)的大将,他手持刀盾,从地面跃起十八肘高,斩断国王塑像,攻破了第一座堡垒。他如此接连攻破其余堡垒,进逼大伽摩尼(Mahāgāmaṇī)驻守的堡垒。那时,苏罗尼摩罗(Suranimmala)见他逼近国王,便报上自己的名号辱骂他。迪伽阇图听后大怒,心想:“我先杀了此人!”随即腾空而起。苏罗尼摩罗见他从上方落下,便举起自己的盾牌。另一人想:“我要连同盾牌将他击碎!”便挥刀猛击。苏罗尼摩罗则弃盾,迪伽阇图斩断盾牌后坠于地面。苏罗尼摩罗用标枪刺杀了他。普萨迭瓦在那一刻吹响法螺,声如雷霆,众人如痴如狂。于是泰米尔军队溃败,埃拉罗逃走,当时亦有众多泰米尔人被杀。

‘‘Tattha vāpijalaṃ āsi-hatānaṃ lohitāvilaṃ,Tasmā kulatthavāpīti-nāmato vissutā ahū;

彼处池中水,为亡者血染,是故其扬名,号为“马豆池”(Kulatthavāpī)。’

Carāpetvā tahiṃ bheriṃ-duṭṭhagāmiṇi bhūpati,Na hanissatu eḷāraṃ-maṃ muñciya paro iti;

杜吒伽摩尼(Duṭṭhagāmaṇī)王于彼处击鼓宣告:“除我之外,任何人不得杀害埃拉罗!”

Sannaddho sayamāruyha-sannaddhaṃ kaṇḍulaṃ kariṃ,Eḷāraṃ anubaṇdhanto-dakkhiṇadvāra māgami;

亲自披甲,骑上同样披甲之战象坎杜罗(Kaṇḍula),追赶埃拉罗,直至南门。

Pure dakkhiṇabhāgamhi-ubho yujjhiṃsu bhūmipā,Tomaraṃ khipi eḷāro-gāmaṇi taṃ avañcayi;

于城之南门,二王相对决。埃拉罗掷矛,伽摩尼(Gāmaṇi)闪躲;

Vijjhāpesi ca dantehi-taṃ hatthiṃ sakahatthinā,Tomaraṃ khipi eḷāro-sahatthi tattha so pati;

亦驱己象以其牙,刺穿彼象之身躯;伽摩尼(Gāmaṇi)复掷其矛,彼遂连象同倒地。

Tato vijita saṅgāmo-sayoggabalavāhano,Laṅkā ekātapattaṃ so-katvāna pāvisi puraṃ;

’’

战胜沙场后,自带兵马骑,一统楞伽岛(Laṅkā),凯旋入都城。”

Atha rājā nagare bheriṃ carāpetvā samantā yojanappamāṇe manusse sannipātetvā eḷāra rañño sarīraṃ mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā kūṭāgārena netvā jhāpetvā tattha teciyaṃ kāretvā parihāramadāsi. Ajjapi rājāno taṃ padesampatvā bheriṃ na vādāpenti. Evaṃ duṭṭhagāmaṇi abhaya mahārājā dvattiṃsa damiḷa rājāno māretvā laṅkādīpaṃ ekacchattamakāsi.

于是,国王在城中击鼓,召集方圆一由旬内的民众,为埃拉罗王之遗体举行盛大葬礼。遗体以华盖车运送火化,并于其地建塔,下令保护。时至今日,诸王路经此地,依然下令禁鸣鼓乐。如是,杜吒伽摩尼·无畏(Duṭṭhagāmaṇī Abhaya)大王杀三十二位泰米尔王,将楞伽岛一统于白伞之下。

Yadā duṭṭhagāmaṇi vijitaṃ nagaraṃ gaṇhi tadā dīghajantu yodho eḷāraṃ upasaṅkamitvā attano bhāgineyyassa bhallukassa yodha bhāvaṃ ācikkhitvā idhāgamanatthāya tassa santikaṃ pesesi. Bhallukopi eḷārassa daḍḍhadivasato sattame divase saṭṭhiyā purisa sahassehi saddhiṃ otiṇṇo rañño matabhāvaṃ sutvāpi lajjāya yujjhissāmīti mahātitthato nikkhamitvā kolambahālake nāma gāme khaṇdhāvāraṃ nivesesi. Rājāpi tassā’gamanaṃ sutvā sannaddho kaṇḍulaṃ āruyha yodhaparivuto mahatā balakāyena abhinikkhami. Phussadevopi pañcāvudha sannaddho rañño pacchimāsane nisīdi. Bhallukopi pañcāvudha sannaddho hatthiṃ āruyha rājābhimukho agañchi. Tadā kaṇḍulo tassa vegamaṇdi bhāvatthaṃ sanikaṃ sanikaṃ paccosakaki senāpi hatthinā saddhiṃ tatheva paccosakaki.

当杜吒伽摩尼(Duṭṭhagāmaṇī)攻克维吉塔城(Vijitanagara)时,大将迪伽阇图(Dīghajantu)前往埃拉罗处,告知其外甥巴鲁卡(Bhalluka)之勇武,并派人去请他前来。巴鲁卡亦于埃拉罗火化后第七日,率领六万士兵抵达。虽听闻国王已死,他仍因羞愧而决心一战,遂从大渡口(Mahātittha)出发,在名为科兰巴哈拉卡(Kolambahālaka)的村庄扎营。国王听闻其前来,亦全副武装,骑上坎杜罗(Kaṇḍula),在众战士的簇拥下,率领大军出征。普萨迭瓦也身披五种武器,坐于国王后座。巴鲁卡同样身披五种武器,骑着大象,迎向国王。其时,为减缓其攻势,坎杜罗缓缓后退,军队亦随同大象一起后退。

Rājā phussadevaṃ āha ayaṃ hatthi pubbe aṭṭhavīsatiyā yuddhesu apaccosakakitvā idāni kasmā pana paccosakkatīti. So āhādeva. Amhākameva jayo ayaṃ gajo jayabhūmiṃ avekkhanto paccosakkati jayabhūmiṃ patvā ṭhassatīti? Nāgopi paccosakakitva pura devassa passe mahāvihāra sīmante aṭṭhāsi.

国王问普萨迭瓦:“此象过去于二十八场战役中从未退却,如今为何后退?”他答道:“陛下,胜利必将属于我们。此象正是为寻胜利之地而后退,一旦到达胜利之地,它便会停下。”那大象后退之后,便在大寺(Mahāvihāra)的界内、国王的身边停了下来。

Tato bhalluko rājābhimukhā āgantvā rājānaṃ uppaṇḍesi rājāpi khaggatalena mukhaṃ pidhāya taṃ akkosi rañño mukhe vijjhissāmīti saraṃ khipi. So khaggatala māgaccabhūmiyaṃ pati, bhalluko mukhe viddhesmiti saññāya ukkuṭṭhi, akāsi tadā rañño pacchimāsane nisinno phussadevo rañño kuṇḍalaṃ ghaṭento tassa mukhe kaṇḍaṃ pātesi rañño pāde katvā patamānassa jāṇumhi aparena kaṇḍena vijjhitvā rañño sīsaṃ katvā pātesi. Rājā laddhajayo nagaraṃ āgantvā saraṃ āharāpetvā puṅkhena ujukaṃ ṭhapāpetvā taṃ pamāṇaṃ kahāpaṇarāsiṃ katvā phussadevassa adāsi.

于是巴鲁卡(Bhalluka)走向国王并向他挑衅。国王用剑面护住脸,呵斥他。巴鲁卡意欲射穿国王的脸,便射出一箭。箭击中剑面后落于地上。巴鲁卡以为射中了国王的脸,便发出了胜利的呐喊。此时,坐在国王后座的普萨迭瓦,瞄准时掠过国王的耳环,一箭射入其口。当他倒向国王脚边时,又一箭射中其膝,再使其头颅落地。得胜的国王返回城中,命人取来那支箭,将其箭羽朝下竖立,然后将与箭等高的钱币堆赏赐给了普萨迭瓦。

Evaṃ laṅkārajjaṃ ekacchattaṃ katvā rājā yodhānaṃ yathānurūpaṃ ṭhānantaraṃ adāsi. Theraputtābhayo pana dīyamānaṃ ṭṭhānantaraṃ na gaṇhi kasmā na gaṇhasiti pucchino yuddhaṃ atthi mahārājāti āhaṃ. Idāni ekarajje kate kiṃ nāma yuddhanti pucchite kilesa corehi yujjhissa mīti āha. Rājā punappunaṃ nivāresi sopi punappuna yācitvā rājānuññāya pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto arahattaṃ patvā pañca khīṇāsavasata parivāro ahosi.

如是,国王将楞伽国(Laṅkā)统一于一伞之下后,便按功绩授予战士们相应的职位。然而,长老子阿巴耶(Theraputtābhaya)却不接受所授予的职位。当被问及为何不接受时,他说:“大王,尚有战争。”国王问:“如今已是一统之国,还有什么战争?”他答道:“我将与诸烦恼贼战斗。”国王再三劝阻,但他亦再三请求,最终获得国王的允许而出家。他修习观(vipassanā),证得阿罗汉果,有五百漏尽者为眷属。

Tato rājā attano pāsādatale sirīsayanagato mahatiṃ sampattiṃ oloketvā akkhobhiṇi senāghātaṃ anussari. Anussarantassa rañño mahantaṃ demanassaṃ uppajji sagga maggantarāyo me bhaveyyāti.

此后,国王卧于自己宫殿平台之吉祥床上,看着广大的财富,回忆起对无数军队的屠戮。回忆之时,国王心中生起极大忧恼:“这会成为我通往天界之道的障碍吧!”

Tadā piyaṅgudīpe arahanto rañño paricitakkaṃ ñatvā taṃ assāsetuṃ aṭṭha arahante pesse. Te āgantvā āgatabhāvā nivedetvā pāsādatalaṃ abhiruhiṃsu rājā there vanditvā āsane nisīdāpetvā āgata kāraṇaṃ pucchi. Therāpi āgata kāraṇaṃ vatvā rañño tena kammunā sagga-mokkhantarāyabhāvaṃ bodhetva pakkamiṃsu rājā tesaṃ vacanaṃ sutvā assāsaṃ paṭilabhitvā vanditvā (te vissajjetvā) sirisayanagato puna cintesi.

当时,在毕杨古岛(Piyaṅgudīpa)的阿罗汉们了知国王的心念后,为了安慰他,便派遣了八位阿罗汉前来。他们抵达后,通报了他们的到来,然后登上宫殿平台。国王礼敬长老们,请他们入座,并询问来意。长老们说明来意,开导国王说他的行为不会成为通往天界和解脱的障碍,然后离去。国王听了他们的话,得到安慰,在礼敬并送别他们后,回到吉祥床上再次沉思。

Mātipitaro kho pana mā co kadācipi vinā saṅghena āhāraṃ bhuñjathāti amhehi sapathaṃ kāresuṃ bhikkhusaṅghassa adatvā bhuttaṃ atthi nu kho natthiti cintayanto satisammosena saṅghassa adatvā pātarāsakāle paribhuttaṃ ekaṃyeva maricavaṭṭiṃ addasa. Disvā ca ayuttaṃ mayā kataṃ daṇḍakammaṃ me kātabbantī cintesi atha rājā chattamaṅgala sattāhe vītivatte mahatā rājānubhāvena mahantena kīḷāvidhānena udakakīḷaṃ kīḷituṃ abhisittānaṃ rājunaṃ cārittānu pālanatthañca tissavāpiṃ agamāsi. Rañño sabbaṃ paricchadaṃ upāhanachattāni ca maricavaṭṭi vihāraṭṭhānamhi ṭhapayiṃsu.

“我们的父母曾让我们发誓:‘你们任何时候都不可不先供养比丘僧团就进食。’”他思量着:“我是否有未先供养僧团就吃了东西?”他想起有一次因失念,在早餐时未先供养僧团就吃了一荚辣椒。念及于此,他想:“我做了不当之事,应受惩罚。”后来,在为期七天的加冕庆典结束后,国王为了举行水戏,并遵循历代灌顶国王的传统,以盛大的王室威仪和隆重的仪式前往提萨水库(Tissavāpi)。国王的所有用具,如鞋履和伞盖,都存放在后来的胡椒园寺之处。

Tatrāpi thūpaṭṭhāne rājapurisā rañño sadhātukaṃ kuntaṃ ujukaṃ ṭhapesuṃ. Rājā divasabhāgaṃ orodha parivuto kīḷitvā sāyaṇhe jāte nagaraṃ gamissāma kuntaṃ vaḍḍhethāti āha. Rājapurisā kuntaṃ gaṇhantā cāletuṃ nāsakkhiṃsu rājasena, taṃ acchariyaṃ disvā samāgantvā gaṇdhamālādīhi pūjesi rājāpi mahantaṃ acchariyaṃ disvā haṭṭhamānaso samantā ārakkhaṃ saṃvidahitvā nagaraṃ pāvisi.

在那佛塔的所在地,国王的侍从们将国王那支含有舍利的矛枪笔直地竖立起来。国王白天在后宫的陪伴下游玩,傍晚时分说:“我们要回城了,把矛枪拿来。”国王的侍从们试图拿起矛枪,却无法移动它。王家军队见到此奇迹,也聚集过来,用香、花环等来供养。国王见到这大奇迹,心中欢喜,便在四周安排好守卫,然后进入城中。

Tato rājā kuntaṃ parikkhipāpetvā cetiyaṃ taṃ parikkhipāpetvā vihārañca kāresi. Vihāro tīhi saṃvaccharehi niṭṭhāsiṃ rājā vihāramahatthāya saṅghaṃ sannipātesi bhikkhūnaṃ satasahassāni bhikkhunīnaṃ navuti sahassāni sannipatiṃsu tasmiṃ samāgame rājā saṅghaṃ vanditvā evamāha bhante vissaritvā vinā saṅghena maricavaṭṭikaṃ paribhuñjiṃ tadatthaṃ daṇḍakammaṃ me hotūti-sacetiyaṃ maricavaṭṭiyaṃ vihāraṃ kāresiṃ patigaṇhātu bhante saṅgho sacetiyaṃ vihāranti dakkhiṇodakaṃ pātetvā bhikkhusaṅghassa vihāraṃ adāsi.

此后,国王命人围绕矛枪建造了一座制多,又围绕该制多建造了一座寺院。寺院历时三年完工。国王为举行寺院落成大典而召集僧团,有十万比丘和九万比丘尼前来集会。在集会上,国王礼敬僧团后说:“尊者,我因遗忘,未先供养僧团便食用了那荚辣椒。作为对那件事的惩罚,我建造了这座带有制多的胡椒园寺。尊者,请僧团接受这座带有制多的寺院。”说完,他倒下供献之水,将寺院布施给了比丘僧团。

Vihārassa samantato bhikkhusaṅghassa nisīdanatthāya mahantaṃ maṇḍapaṃ kāresi maṇḍapa pādā abhayavāpiyā jale patiṭṭhitā ahesuṃ. Sesokāse kathācanatthi. Tattha bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sabbaparikkhāraṃ adāsi. Tattha saṅghattherena laddha parikkhāro satasahassagghanako ahosi.

他在寺院周围为比丘僧团的坐席建造了一座大殿,殿柱立于无畏水池(Abhayavāpi)的水中,以致别无余地。他在那里安排比丘僧团就座,举行为期七天的大布施,并供养了一切资具。其中,僧团上座长老所获的资具价值十万。

Evaṃ-

如是:

‘‘Yuddhe dāne ca sūrena-sūrinā ratanattame,Pasannāmalacittena-sāsanujjotanatthinā;

勇于战阵与布施,智者于三宝,怀清净澄澈心,为令正法得光耀;

Raññā kataññunā tena-thūpakārāpanādito,Vihāramahanantāni - pūjetuṃ ratanattayaṃ;

彼知恩之国王,为供养于三宝,从修建佛塔起,及寺院之庆典,

Pariccattadhanānettha-anagghāni vimuñciya,Sesāni honti ekāya-ūnā visatikoṭiyo;

’’

于此所施之财富,除去无价之物,所余亦有十九俱胝。

Evaṃ sapañño bhidūre asāre,Dehe dhane saṅgamatikkamitvāKatvāna puññaṃ sukhasādanatthaṃ,Sāraṃ gahetuṃ satataṃ yateyyāti;

如是,有智慧者应超越对脆弱无实之身与财的执着,为获安乐而行福业,恒常勤勉以取精髓。

Marīcavaṭṭi vihārakathā

胡椒园寺事

18. Tato rājā cintesi mahāmahiṇdatthero kira mama ayyakassa devānampiyatissa rañño evamāha. Nattā te mahārāja duṭṭhagāmaṇi abhayo visaṃ hatthasatikaṃ sovaṇṇamāliṃ thūpaṃ kāressati. Saṅghassa ca uposathāgārabhūtaṃ navabhūmakaṃ lohapāsādaṃ kāressatīti cintetvā ca pana olokento rājagehe karaṇḍake ṭhapitaṃ suvaṇṇapaṭṭalekhaṃ disvā taṃ vācesi. Anāgate cattālīsaṃ vassasataṃ atikkamma kākavaṇṇatissassa putto duṭṭhagāmaṇi abhayo idañcidañca kāressatīti sutvā haṭṭho udaggo appoṭhesi-ayyena kira vatamhi diṭṭho mahā mahiṇdenāti.

18. 于是国王心想:“诚然,大摩哂陀(Mahāmahiṇda)长老曾对我祖父天爱帝须(Devānampiyatissa)王如是说:‘大王,你的孙子杜ṭṭha伽摩尼·阿巴耶(Duṭṭhagāmaṇi Abhaya)将建造一座一百二十肘高的金鬘塔(Sovaṇṇamāli-thūpa),并为僧团建造一座九层高的铜殿(Lohapāsāda)作为布萨堂。’”思惟至此,他环顾王宫,看见一个匣子中放着金叶书,便命人诵读。其上书曰:“未来一百四十年后,迦梵帝须(Kākavaṇṇatissa)王之子杜ṭṭha伽摩尼·阿巴耶将建造此等诸事。”听后,国王欢喜踊跃,拍手称叹:“我实为大摩哂陀尊者所预见!”

Tato pātova mahāmeghavanaṃ gantvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā etadavoca? Bhante bhikkhusaṅghassa uposathāgāraṃ katvā devavimāna sadisaṃ pāsādaṃ kāressāmi devalokaṃ pesetvā paṭe vimānākāraṃ likhāpetvā me dethāti? Saṅgho aṭṭha khīṇāsave pesesi. Te tāvatiṃsabhavanaṃ gantvā dvādasayojanubbedhā aṭṭhacattālīsa yojana parikkhepaṃ kūṭāgāraṃ sahassa patimaṇḍitaṃ navabhūmakaṃ sahassagabbhaṃ khīraṇa devadhītāya puññānubhāvanibbattaṃ ākāsaṭṭhaṃ ratanapāsādaṃ oloketvā hiṅgulakena paṭe tadākāraṃ likhitvā ānetvā bhikkhusaṅghassa adaṃsu saṅgho rañño pāhesi.

其后,国王于清晨前往大云林(Mahāmeghavana),集比丘僧团已,作如是言:“尊者,我欲为比丘僧团建布萨堂,造一天宫般之殿堂。请遣人往天界,于布上绘天宫之形,取来予我。”僧团遂遣八位漏尽者前往。彼等往三十三天(Tāvatiṃsabhavana),见一宫殿,高十二由旬,周长四十八由旬,有尖顶,千饰庄严,具九层、千室,乃乳汁天女(Khīraṇadevadhītā)以其福德威力所化现、住于空中之宝殿。彼等以朱砂于布上绘其形,携归付予比丘僧团。僧团复呈于王。

Taṃ disvā rājā tuṭṭhamānaso tadā taṃ lekhatulyaṃ lohapāsādaṃ kāresi. Kammantārambha kāle pana catusu dvāresu aṭṭhasatasahassāni hiraññāni ṭhapāpesi tadā catusu dvāresu sahassa sahassaṃ vatthapuṭāni ceva guḷa-tela-sakkhara-madhupurā anekasahassacāṭiyo ca ṭhapāpesi. Pāsāde amūlakena kammaṃ na kātabbanti bheriṃ cārapetvā amūlakena katakammaṃ agghāpetvā kārakānaṃ mūlaṃ dāpesi. Pāsādo ekekena passena hatthasata hatthasatappamāṇo ahosi tathā ubbedhana, navabhūmāyo cassa ahesuṃ ekekissā bhūmiyā sataṃ sataṃ kūṭāgārāni, tāni sabbānipi ratanakhacitāni ceva suvaṇṇa kiṅkiṇikāpanti parikkhittāni ca ahesuṃ tesaṃ kūṭāgārāni nānāratana bhūsikā pavāḷa vedikā ceva, tāsaṃ padumāni ca nānāratana vicittāneva ahesuṃ. Tathā sahassagabbhā ca nānāratana khacitā sīyapañjara vibhūsitā ca. Vessavanassa nārivābhanayānaṃ sutvā tadākāraṃ majjhe ratana maṇḍapaṃ kāresi.

国王见此,心生欢喜,遂命人建造一座与图样相同之铜殿。工程开始时,于四门各置八十万金钱,又于四门各置数千衣包及无数盛满糖、油、蔗糖、蜂蜜之陶罐。国王命人击鼓宣告:“殿堂之工,不得无偿。”对无偿所作之工,估其价值,付工匠酬劳。铜殿每边长百肘,高亦如是,共有九层。每层各有百座尖顶阁,皆以珍宝镶嵌,并为金铃行列所围绕。此等尖顶阁有种种宝饰及珊瑚栏楯,其上莲花亦为众宝所严饰。殿中千室,亦以众宝镶嵌,并饰以狮子窗。国王闻毗沙门天(Vessavaṇa)之女乘样式,遂于中央建造同样形制之宝亭。

So anekehi ratanatthambhehi sīhavyagghādi rūpehi devatā rūpehi ca patimaṇḍito samantato olambaka muttā jālena ca parikkhitto ahosi pavāḷavedikā cassa pubbe vuttappakārāva sattaratana vicittamaṇḍapa majjhe pana eḷikamaya bhūmiyā dantamaya pallaṅko ahosi apassenampi dantamayameva, so suvaṇṇasūriyamaṇḍalehi rajata caṇda maṇḍalehi muttāmaya tārakāhi ca vicitto tattha tattha yathārahaṃ nānāratanamaya padumāni ceva pasāda janakāni ca jātakāni antarantarā suvaṇṇalatāyo ca kāresi. Tattha mahagghaṃ paccattharaṇaṃ attharitvā manuññaṃ danta vijaniṃ ṭhapesi. Pavāḷamaya pādukā kāresi. Tathā pallaṅkassopari eḷikabhūmiyā patiṭṭhitaṃ rajatamayadaṇḍaṃ setaccattaṃ kāresi. Tattha sattaratanamayāni aṭṭhamaṅgalāni antarantarā ca maṇimuttāmayā catuppāda pantiyo ca kāresi. Chattante cassa ratanamaya ghaṇṭāpantiyo olambiṃsu.

此亭以众多宝柱、狮虎等兽形及天神像为庄严,四周垂挂珍珠网,并环绕如前所述之珊瑚栏楯。于七宝严饰之亭中央,铺设羊毛地,其上置象牙床,床之靠背亦为象牙所制。此床饰以金日轮、银月轮及珍珠星辰,处处点缀适宜之宝莲、能生净信之本生图,其间穿插金藤。床上铺设贵重卧具,置精美象牙扇,并造珊瑚履。又于床之上方,羊毛地上,立银柄白伞盖。其间布置七宝所制之八吉祥,及一列列宝珠珍珠所成之四足凳。伞盖边缘垂挂一列列宝铃。

Pāsādo chattaṃ pallaṅko maṇḍapo cāti cattāro anagghā ahesuṃ mahagghāni mañcapīṭhāni paññatvo tattha mahagghāni kambalāni bhummattharaṇāni attharāpesi āvamana kumhi uḷuṅko ca sovaṇṇamayāyeva ahesuṃ. Sesa paribhoga bhaṇḍesu vattabbameva natthi dvārakoṭṭhakopi manohara pākārena parikkhitto. Tambalohiṭṭhikābhi pana chāditattā pāsādassa lohapāsādoti vohāro ahosi.

殿堂、伞盖、床座、宝亭,此四者皆为无价之宝。国王于彼处设置贵重床椅,铺设极贵重之毛毯与地毯。漱口盂与痰盂亦为纯金所制。其余用具,则无待赘言。门楼亦为优美围墙所环绕。此殿堂因以铜瓦覆盖,故有“铜殿”之称。

Evaṃ tāvatiṃsabhavane devasabhā viya pāsādaṃ niṭṭhāpetvā saṅghaṃ sannipātesi. Maricavaṭṭi vihāramage viya saṅgho sannipati. Paṭhamabhūmiyaṃ puthujjanāyeva aṭṭhaṃsu dutiyabhūmiyā tepiṭakā, tatiyādisu tīsu bhūmisu kamena sotāpanna - sakadāgāmi - anāgāmino, upari catusu bhūmisu khīṇāsavāyeva aṭṭhaṃsu. Evaṃ saṅghaṃ sannipātetvā saṅghassa pāsādaṃ datvā maricavaṭṭi vihāramahe viya sattāhaṃ mahādānamadāsīti.

如是,国王建成如三十三天界善法堂之殿堂,而后召集僧团。僧众云集,如胡椒园寺庆典之时。初层住凡夫,二层住三藏者,其上三层依次为预流、一来、不还,最上四层则唯住漏尽者。如是集僧已,国王以殿堂供养僧团,并如胡椒园寺庆典一般,行七日大布施。

‘‘Pāsādahetu cattāni-mahācāgena rājinā,Anagghāni ṭhapetvāna-ahesuṃ tiṃsakoṭiyo;

’’

为建此殿堂,国王大行布施,除四无价物,所费三十俱胝。

Pahāya gamanīyantaṃ-datvāna dhanasañcayaṃ,Anugāmidhanaṃ dānaṃ-evaṃ kubbanti paṇḍitā;

智者如是行:舍弃必逝之财,以布施为随行之资。

19. Athekadivasaṃ rājā satasahassaṃ vissajjetvā mahābodhi pūjaṃ kāretvā nagaraṃ pavisanto thūpaṭṭhāne patiṭṭhitaṃ silāthūpaṃ disvā mahiṇdattherena vuttavacanaṃ anussaritvā mahāthūpaṃ kāressāmīti katasanniṭṭhāno nagaraṃ pavisitvā mahaṃtalaṃ āruyha subhojanaṃ bhuñjitvā sirisayanagato evaṃ cintesi mayā damiḷe maddamānena ayaṃ loko ativiya pīḷito, kena nu kho upāyena lokassa piḷanaṃ akatvā dhammena samena mahā cetiyassa anucchavikaṃ iṭṭhakā uppādessāmīti taṃ cintitaṃ chattaṃ adhivatthā devatā jānitvā rājā evaṃ cintesīti ugghosesi.

19. 一日,国王布施十万,举行大菩提树供养后,入城时看见塔址上所立的石塔,忆起摩哂陀(Mahiṇda)长老之言,遂决意建造大塔。入城后,他登上高楼,享用美食,卧于宝床,如是思惟:“我征服泰米尔(Damiḷa)人时,此世间深受其苦。当以何种方法,方能不扰民,而以正法与平等心,为大塔制造相称的砖石呢?”守护伞盖的天神知其所思,便高声宣告:“国王如是思惟!”

Paramparāya devalokepi kolāhalamahosi taṃ ñatvā sakko devarājaṃ vissakammaṃ āmantetvā’tāta! Vissa kamma! Duṭṭhagāmaṇi abhaya mahārājā mahā cetiyassa iṭṭhakatthāya cintesi. Tvaṃ gantvā uttarapasse nagarato yojanappamāṇe ṭhāne gambhira nadiyā tīre iṭṭhakā māpetvā ehi’ti pesesi.

此声辗转传至天界,引起喧动。天主帝释(Sakko devarāja)得知后,召唤毗首羯磨(Vissakamma)道:“贤子毗首羯磨!杜多伽摩尼·阿巴耶(Duṭṭhagāmaṇi Abhaya)大王正为大塔的砖石之事思量。你去北方离城一由旬处,在深河岸边造好砖石再回来。”遂派遣他去。

Taṃ ñatvā vissakamma devaputto āgantvā tattheva mahācetiyānucchavikaṃ iṭṭhakā māpetvā devapurameva gato. Puna divase eko sunakhaluddo sunakhe gahetvā araññaṃ gantvā tattha tattha vicaranto taṃ ṭhānaṃ patvā iṭṭhakā adisvā ca nikkhami. Tasmiṃ khaṇe ekā bhummā devatā tassa iṭṭhakā dassetuṃ mahantaṃ godhāvaṇṇaṃ gahetvā luddassa sunakhānañca attānaṃ dassetvā tehi anubaddho iṭṭhakābhimukhaṃ attvā antaradhāyi.

毗首羯磨天子得知后,便前来该处,造了适合大塔的砖石,然后返回天城。次日,一个猎人带着猎犬入林,四处寻觅时来到该地,未见砖石便离开了。其时,一位地居天神(bhummā devatā)为向他显示砖石,便化作一只巨蜥,现身于猎人与猎犬前,任其追逐,将他们引至砖石处,随即隐没。

Sunakhaluddo iṭṭhakā disvā amhākaṃ rājā thūpaṃ kāretukāmo, mahanto vata no paṇṇākāro laddhoti haṭṭhamānaso puna divase pātoca āgantvā attanā diṭṭhaṃ iṭṭhaka paṇṇākāraṃ rañño nivedesi. Rājā taṃ sāsanaṃ sutvā attamano hutvā tassa mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā taṃyeva iṭṭhaka gopanaṃ kāresi. Tato rājā ahameva iṭṭhakolokanatthāya gacchāmi - kuntaṃ vaḍḍhethāti āha.

猎人看见砖石,心想:“我王正欲建塔,我们可得了份大礼!”他满心欢喜,次日清晨便去将所见砖石之礼禀告国王。国王听闻此讯,心中喜悦,重赏了猎人,并命他看守砖石。其后国王说:“我将亲自去查看砖石,备好长矛!”

Tasmiṃyeva khaṇe puna aññaṃ sāsanaṃ āhariṃsu. Nagarato tiyojanamatthake ṭhāne pubbuttarakaṇṇe ācāra viṭṭhigāme tiyāmarattiṃ abhippavaṭṭe deve soḷasa karīsappamāṇe padese suvaṇṇabījāni uṭṭhahiṃsu. Tāni pamāṇato ukkaṭṭhāni vidatthippamāṇāni. Omakāni aṭṭhaṅgulappamāṇāni ahesuṃ, atha vibhātāya rattiyā gāmavāsino suvaṇṇabijāni disvā rāchā’rahaṃ vata bhaṇḍaṃ uppannanti samantato ārakkhā saṃvidahitvā suvaṇṇabījāni pātiyaṃ pūretvā āgantvā rañño dassesuṃ rājā tesampi yathārahaṃ sakkāraṃ kāretvā teyeva suvaṇṇa gopake akāsi.

就在那时,又有人传来另一消息:在离城三由旬的东北角,一个名叫阿查拉维提(Ācāraviṭṭhi)的村庄,经一夜大雨后,于一片十六卡利沙(karīsa)大小的土地上,生出了金苗。大的有一张手长,小的也有八指长。天亮时,村民看见金苗,说道:“真是出现了配得上国王的宝物啊!”他们立即在四周设下守卫,将金苗盛满器皿,前来献给国王。国王也依礼重赏了他们,并任命他们为金苗的守护者。

Atha tasmiṃyeva khaṇe aññaṃ sāsanaṃ āhariṃsu. Nagarato pācīnapasse sattayojana matthako ṭhāne pāragaṅgāya tambaviṭṭhi nāma janapade tambalohaṃ uppajji. Gāmikā pātiṃ pūretvā tambalohaṃ gahetvā āgantvā rañño dassesuṃ rājā yathānurūpaṃ sakkāraṃ tesampi kāretvā teyeva gopake akāsi.

就在那时,他们带来了另一则消息:在城东七由旬处,河对岸一个名为坦巴维提(Tambaviṭṭhi)的地区,出产了铜。村民们用钵装满铜,带来献给国王。国王也给予他们相应的礼遇,并任命他们为守护者。

Tadanantaraṃ aññaṃ sāsanaṃ āhariṃsu. Purato catuyojanamatthako ṭhāne pubbadakkhiṇa kaṇṇe sumanavāpigāme uppalakuruviṇda missakā bahū maṇayo uppajjiṃsu gāmikā pātiṃ pūretvā āgantvā mānayo rañño dassesuṃ. Rājā tesampi sakkāraṃ kāretvā teyeva gopake akāsi.

此后,他们又带来了另一则消息:在前方四由旬处,东南角的苏摩那瓦皮(Sumanavāpi)村,出现了许多由优钵罗宝和俱鲁频陀宝混合而成的宝石。村民们用钵装满宝石,前来献给国王。国王也给予他们相应的礼遇,并任命他们为守护者。

Tadanantaraṃ aññampi sāsanaṃ āhariṃsu. Nagarato dakkhiṇa passe aṭṭhayojana matthake ṭhāne ambaṭṭhakola janapade ekasmiṃ leṇe rajataṃ uppajji tasmiṃ samaye nagaravāsiko eko vāṇijo bahūhi sakaṭehi haḷiddi siṅgiverādīnamatthāya malayaṃ gato, leṇassa avidūre sakaṭāni muñcitvā patodadāruṃ pariyesanto taṃ pabbataṃ abhirūḷho ekaṃ paṇasayaṭṭhiṃ addasa.

此后,他们又带来了另一则消息:在城南八由旬处,安巴塔拘罗(Ambaṭṭhakola)地区的一处洞窟中,出现了银。当时,城里有一位商人,带着许多货车前往马拉雅(Malaya),以采购姜黄、生姜等物。他在离洞窟不远处卸下货车,为了寻找一支赶牛棒而登上那座山,看到了一棵菠萝蜜树。

Tassa mahantaṃ cāṭippamāṇaṃ ekameva paṇasa phalaṃ naruṇayaṭṭhiṃ nāmetvā heṭṭhā pāsāṇapiṭṭhiyaṃ aṭṭhāsi. So taṃ phalabhārena namitaṃ disvā upagantvā hatthena parāmasitvā pakkabhāvaṃ ñatvā vaṇṭaṃ chiṇdi paṇasayaṭṭhi uggantvā yaṭāṭṭhānaṃ aṭṭhāsi vāṇijo aggaṃ datvā bhuñjissāmīti cintetvā kālaṃ ghosesi. Tadā cattāro khīṇāsava āgantvā tassa purato pāturahesuṃ. Vāṇijo te disvā attamano pāde vanditvā nisīdāpetvā tassa phalassa vaṇṭāsamantā vāsiyā tacchetvā apassayaṃ luñcitvā apanāmesi. Samantato yusaṃ otaritvā apassayānitaṃ āvāṭaṃ pūresi vāṇijo manosilodakavaṇṇa paṇasayusaṃ patte pūretvā adāsi. Te khīṇāsavā tassa passantasseva ākāsamabbhuggantvā pakkamiṃsu.

它结了一个大罐子大小的菠萝蜜果,把一根嫩枝压弯,垂到下方的石板上。商人看见树枝被果实压弯,便走上前去,用手触摸,知道果实已熟,就切断了果柄。菠萝蜜树枝随即弹回原位。商人心里想:“我要先作供养,然后再吃。”于是便高声宣布供食。那时,有四位漏尽者来到他面前显现。商人见到他们,心生欢喜,顶礼其足,请他们就座。他用锛子削去果柄四周,剥开外皮并将其去除。四溢的汁液流下,注满了剥开外皮后留下的凹处。商人将颜色如雄黄水般的菠萝蜜汁盛满他们的钵,供养给他们。那几位漏尽者就在他的注视下,腾空而去。

So puna kālaṃghosesi aññe cattaro khīṇāsavā āgamiṃsu. Tesampi hatthato patte gahetvā suvaṇṇavaṇṇehi pana samiñjehi pūretvā adāsi tesu tayo therā ākāsena pakkamiṃsu itaro iṇdaguttatthero nāma khīṇāsavo tassa taṃ rajataṃ dassetukāmo upari pabbatā otaritvā tassa leṇassa avidūre nisīditvā paṇasa miñjaṃ paribhuñjati upāsako therassa gatakāle avasesa miñjaṃ attanāpi khāditvā sesakaṃ bhaṇḍikaṃ katvā ādāya gacchanto theraṃ disvā udakañca pattadhovanasākhañca adāsi.

他又再次宣布供食,另有四位漏尽者前来。他从他们手中接过钵,用金黄色的果肉装满,供养给他们。其中三位长老腾空而去,另一位名叫因陀瞿多(Indagutta)长老的漏尽者,想把那银子指给那位优婆塞看,便从山顶下来,坐在离洞窟不远处,享用着菠萝蜜果肉。优婆塞在长老们离开后,自己也吃了剩下的果肉,把余下的包成一包带走。途中,他看见了那位长老,便奉上水和用于洗钵的树枝。

Theropi leṇadvārena sakaṭa samīpagāmi maggaṃ māpetvā iminā maggena gaccha upāsakāti āha. So theraṃ vanditvā tena maggena gacchanto leṇadvāraṃ patvā samantā leṇaṃ olokento taṃ rajatarāsiṃ disvā rajatapiṇḍaṃ gahetvā cāsiyā chiṇditvā rajatabhāvaṃ ñatvā mahantaṃ sajjhapiṇḍaṃ gahetvā sakaṭa santikaṃ gantvā tiṇodaka sampanne ṭhāne sakaṭāni nivesetvā lahuṃ anurādhapuraṃ gantvā raññño dassetvā tamatthaṃ nivedesi rājā tassāpi yathārahaṃ sakkāraṃ kāresi.

长老也在洞窟门口幻化出一条通往货车附近的路,说:“优婆塞,你走这条路吧。”那位优婆塞向长老行礼后,便沿着那条路走,到了洞窟门口。他环视洞窟,看见了那堆银子。他拿起一块银,用小斧劈开,确认是银子后,便拿了一大块,走到货车旁。他在水草丰足的地方安置好货车,迅速赶到阿努拉德普勒(Anurādhapura),将银子呈给国王,并禀报了此事。国王也给予他应有的礼遇。

Tadantaraṃ aññampi sāsanaṃ āhariṃsu nagarato pacchima disābhāge pañca yojana matthake ṭhāne uruvela pabbata mahāmalakamattā pacāḷa missakā saṭṭhi sakaṭappamāṇamuttā samuddato thalamuggamiṃsu kevaṭṭā disvā rājārahaṃ vata bhaṇḍaṃ uppannanti rāsiṃ katvā ārakkhaṃ datvā pātiṃ pūretvā āgantvā rañño dassetvā tamatthaṃ nivedesuṃ. Rājā tesampi yathārahaṃ sakkāraṃ kāresi.

此后,他们又带来了另一则消息:在城西五由旬外,优楼频螺(Uruvelā)山附近,有六十车之多的珍珠从海中涌现到陆地上,这些珍珠大小如大庵摩罗果,并与珊瑚相混合。渔夫们看见后,心想:“这真是出现了堪献给国王的宝物啊!”于是将它们堆积起来,派人守护,然后用钵装满一些,前来呈献给国王,并禀报了此事。国王也给予他们应有的礼遇。

Puna aññaṃ sāsanaṃ āhariṃsu nagarato pacchimuttara kaṇṇe sattayojana matthake ṭhāne peḷivāpi gāmassa vāpiyā otiṇṇa kaṇdare pulina puṭṭhe nisadapotappamāṇa dīghato vidatthicaturaṅgulā ummāpupphavaṇṇā cattāro mahāmaṇi uppajjiṃsu. Atheko matto nāma sunakhaluddo sunakhe gahetvā tattha vicaranto taṃ ṭhānaṃ patvā disvā rājārahaṃ vata bhaṇḍanti vālikāhi paṭicchādetvā āgantvā rañño nivedesi. Rājā tassāpi yathārahaṃ sakkāraṃ kāresi. Evaṃ rājā thūpatthāya uppannāni iṭṭhakādīni tadaheva assosi iṭṭhaka rajatānaṃ uppannaṭṭhānaṃ teneva nāmaṃ labhi.

接着,又传来另一则消息:在城西北角七由旬外,一个名为贝利瓦毗(Peḷivāpi)村的水库中,一处被水淹没的山谷的沙洲上,出现了四颗大宝石。它们大小如栖息的幼鸟,长一张手又四指,色如亚麻花。当时,有一位名叫马塔(Matta)的猎人,带着猎犬在那里游荡时发现了它们,心想:“这真是堪献给国王的宝物啊!”他用沙子将宝石盖住,回来禀告国王。国王也给予他应有的赏赐。就这样,国王在当天听闻了所有为建造大塔而出现的砖石等物。而出产砖和银的地方,也因此而得名。

Thūpasādhana lābhakathā

造塔资具获得记

20. Atha rājā thūpatthāya uppannāni suvaṇṇādīni āharāpetvā bhaṇḍāgāresu rāsiṃ kāresi tato sabbasambhāre samatte visākha puṇṇamuposathadivase patta visākha nakkhatte mahāthūpakaraṇatthāya bhūmiparikammaṃ ārabhi. Rājā thupaṭṭhāne patiṭṭhāpitaṃ silāthūpaṃ harāpetvā thirabhāvatthāya samantato hatthipākāra pariyantaṃ gambhīrato sataratanappamāṇaṃ bhūmiṃ khanāpetvā paṃsuṃ apanetvā yodhehi guḷapāsāṇe attharāpetvā kammārakūṭehi āhanāpetvā cuṇṇavicuṇṇe kāresi.

20. 于是,国王为了佛塔,命人运来所获得的黄金等物,在宝库中堆积起来。其后,当一切物资准备齐全时,在毘舍佉(Visākha)月圆布萨(uposatha)日,适逢毘舍佉星宿出现,他开始为建造大塔而平整土地。国王命人移走安放在塔址的石柱,为求坚固,在四周象墙范围内,命人挖掘深达一百拉塔纳(ratana)的土地,清除泥土,然后让士兵们铺上圆石,用铁匠的锤子将其敲成碎末。

Tato cammavinaddhehi pādehi mahā hatthīhi maddāpetvā pāsāṇakoṭṭimassupari navanīta mattikaṃ attharāpesi. Ākāsa gaṅgāyahi tipatitaṭṭhāne udakabindūni uggantvā samantā tiṃsa yojanappamāṇapadese patanti yattha sayañjātasālī uppajjatti taṃ ṭhānaṃ niccameva tintattā nintasīsakoḷaṃ nāma chātaṃ. Tattha mattikā sukhumuttā navanīta mattikāti vuccati.

然后,他命人用脚上裹着皮革的巨象反复踩踏,在石铺地面之上铺上一层新酪泥。在天空恒河之水降落之处,水滴升起,散落于方圆三十由旬的区域,那里自然生长香稻,其地恒常湿润,因此被称为“恒湿顶盆地”(Nintasīsakoḷa)。那里的黏土极为细腻,被称为“新酪泥”。

Taṃ tato khīṇasavā sāmaṇerā āharanti tāya sabbattha mattikākiccanti ñātabbaṃ. Mattikopari iṭṭhakā attharāpesi. Iṭṭhakopari kharasukammaṃ, tassoparikuruviṇdapāsāṇaṃ, tassopariayojālaṃ, tassopari khīṇāsava sāmaṇerehi himavantato āhaṭaṃ sugaṇdhamārumbaṃ, tassopari khīrapāsāṇaṃ, tassopari eḷikapāsāṇaṃ, tassopari sīlaṃ attharāpesi. Sabbamattikākicce navanītamattikā eva ahosi.

漏尽沙弥们从那里取来此泥,当知一切泥作皆用此泥。他在泥上铺砖,砖上铺设粗灰泥,其上铺设刚玉石,其上铺设铁网,其上铺设由漏尽沙弥们从雪山(Himavanta)运来的香沙,其上铺设乳石,其上铺设羚羊石,其上再铺设石板。所有泥作,皆用新酪泥。

Silāsatthāropari rasodaka santintena kapittha niyyāsena aṭṭhaṅgulabahalatambalohapaṭṭaṃ, tassopari tilatelayantintāya manosilāya sattaṅgula bahalaṃ rajatapaṭṭaṃ attharāpesi evaṃ rājā sabbākārena bhūmiparikammaṃ kārāpetvā āsāḷahi sukkapakkhassa cātuddasa divase bhikkhusaṅghā sannipātetvā evamāha. Sve puṇṇamuposathadivase uttarāsāḷha nakkhattena mahācetiye maṅgaliṭṭhakaṃ patiṭṭhāpessāmi sve thūpūṭṭhāne sabbo saṅgho santipatatūti nagare bheriṃ carāpesi mahājano uposathiko hutvā gaṇdhamālādīni gahetvā thūpaṭṭhāne sannipatatūti.

在石板之上,他用浸泡在甘蔗汁中的木苹果树脂,铺上一层八指厚的铜板;其上,再用浸泡在芝麻油中的雄黄,铺上一层七指厚的银板。国王如此完成所有地面准备工作后,在阿沙荼月(Āsāḷha)白月第十四日,召集比丘僧团,说道:“明日是月圆布萨日,当北阿沙荼(Uttarāsāḷha)星宿出现时,我将于大塔中安放第一块吉祥砖。愿全体僧团明日皆会聚于塔址!”他又命人在城中击鼓宣告:“愿大众皆受持布萨,手持香、花等物,会聚于塔址!”

Tato visākhasiri devanāmake dve amacce āṇāpesi. Tumhe gantvā mahā cetiyaṭṭhānaṃ alaṅkarothāti. Te gantvā samantato rajatapaṭṭavaṇṇavālukaṃ okīrāpetvā lājapañcamakāni pupphāni vikiritvā kadalitoraṇaṃ ussāpetvā puṇṇaghaṭe ṭhapāpetvā maṇivaṇṇe veḷumhi pañcapaṇṇadhajaṃ baṇdhāpetvā gaṇdhasampannāni nānāvidha kusumānisaṇtharāpetvā nānāppakārehi taṃ ṭhānaṃ alaṅkariṃsu.

于是,国王命令两位名为毘舍佉(Visākha)和斯利提婆(Sirideva)的大臣:“你们去装饰大塔之地。”他们去后,命人在四周撒上银箔色的沙,散布以炒谷为第五的诸花,竖起香蕉树构成的牌楼,安置好满水瓶,在宝石色的竹竿上系上五色旗,铺上各种芬芳的花朵,以种种方式装饰那个地方。

Atha rājā sakalanagarañca vihāragāmi maggañca alaṅkārāpesi pabhātāya rattiyā nagare catusu dvāresu massu kammatthāya nahāpite, nahāpanatthāyanahāpanake, alaṅkāratthāya kappakeva nānāvirāga vattha gaṇdhamālādīni ca sūpavyañjana sampannāni madhurabhattāni ca ṭhapāpetvā sabbe nagarā ca jānapadā ca yathāruciṃ massūkammaṃ kāretvā nahātvā bhuñjitvā vatthābharaṇādīhi alaṅkaritvā mahācetiyaṭṭhānaṃ āgacchantūti āyuttakehi ārocāpesi.

然后,国王命人装饰全城以及通往寺院的道路。天亮时,他在四个城门口安排了理发师为人剃须,安排了沐浴师为人沐浴,安排了造型师为人装扮,并备妥了各种颜色的衣服、香、花环等,以及配有美味菜肴的甜饭。他还命官员宣告:“所有城里和乡下的人,都可以随自己的喜好理发、沐浴、用餐,穿戴好衣饰后,前来大塔之地。”

Sayampi sabbābharaṇa vibhūsito cattālīsa purisa sahassehi saddhiṃ uposako hutvā anekehi sumaṇḍita pasādhitehi amaccehi gahitārakkho alaṅkatāhi devakañña pamāhi nāṭakitthihi parivuto amaragaṇa parivuto devarājā viya attano sirisampattihā mahājanaṃ tosayanto anekehi turiya saṅghuṭṭhehi vattamānehi aparaṇhe mahāthūpaṭṭhānaṃ upagañji. Mahā cetiyaṭṭhāna maṅgalatthāya puṭabaddhāni vatthāni aṭṭhuttara sahassaṃ ṭhapāpesi. Catusu passesu vattharāsiṃ kāresi tela-madhu-sakkara-phāṇitādīni ca ṭhapāpesi.

他自己也身着所有饰品,与四万男子一同受持布萨,由众多盛装的臣子护卫,被如天女般装扮的舞女围绕,犹如被天神众围绕的天王,以自身的威仪与财富令大众欢喜。在众乐齐鸣声中,他于午后时分抵达大塔之地。为求大塔之地的吉祥,他命人放置了一千零八捆布,并在四方堆积了布匹,还放置了油、蜜、糖、糖浆等物。

Atha nānādesato bahū bhikkhū āgamiṃsu rājagahā samantā iṇdiguttatthero nāma asīti bhikkhusahassāni gahetvā ākāsenāgañchi tathā bārāṇasiyaṃ isipatane mahā vihārato dhammasenatthero nāma dvādasa bhikkhusahassāni. Sāvatthiyaṃ jetavana vihārato piyadassi nāma thero saṭṭhi bhikkhu sahassāni vesāliyaṃ mahā vanato buddharakkhitatthero aṭṭhārasa bhikkhu sahassāni, kosambiyaṃ ghositārāmato mahādhammarakkhitatthero tiṃsa bhikkhusahassāni. Ujjeniyaṃ dakkhiṇagiri mahā vihārato dhammarakkhitatthero cattālīsa bhikkhusahassāni-pāṭaliputte asokārāmato mittiṇṇatthero bhikkhūnaṃ satasahassāni saṭṭhiñca sahassāni gaṇdhāra raṭṭhato attinna thero nāma bhikkhūnaṃ dve satasahassāni asītiñca sahassāni. Mahāpallava bhogato mahādevatthero bhikkhūnaṃ cattāri satasahassāni saṭṭhiñca sahassāni yonakaraṭṭhe alasaṇdā nagarato yonaka dhammarakkhitatthero tiṃsa bhikkhu sahassāni. Viñjhāṭavivattaniya senāsanato uttaratthero asīti bhikkhusahassāni. Mahābodhimaṇḍa vihārato cittaguttatthero tiṃsa bhikkhusahassāni vanavāsibhogato caṇdaguttatthero asīti bhikkhusahassāni. Kelāsa mahāvihārato suribhaguttatthero channavuti sahassāni gahetvā ākāsenāgañchi.

尔时,从各地来了许多比丘。从王舍城附近,因陀瞿多(Iṇdigutta)长老带领八万比丘从空中前来;同样,从波罗奈(Bārāṇasī)的仙人堕处大寺,法军(Dhammasena)长老带领一万二千比丘;从舍卫城(Sāvatthī)的祇陀林寺,喜见长老带领六万比丘;从毗舍离的大林,佛护长老带领一万八千比丘;从憍赏弥的瞿师罗园(Ghositārāma),大法护(Mahādhammarakkhita)长老带领三万比丘;从优禅尼的南山大寺(Dakkhiṇagiri Mahāvihāra),法护(Dhammarakkhita)长老带领四万比丘;从华氏城的阿育王寺,密提那(Mittiṇṇa)长老带领十六万比丘;从健驮逻(Gandhāra)国,阿提那(Attinna)长老带领二十八万比丘;从大帕拉瓦(Mahāpallava)地区,大天长老带领四十六万比丘;从臾那(Yonaka)国的阿拉山达(Alasandā)城,臾那法护(Yonaka Dhammarakkhita)长老带领三万比丘;从频陀林(Viñjhāṭavi)的瓦塔尼亚(Vattaniya)住处,优多罗(Uttara)长老带领八万比丘;从大菩提坛寺(Mahābodhimaṇḍa Vihāra),心护(Cittagutta)长老带领三万比丘;从伐那婆私(Vanavāsi)地区,月护(Candagutta)长老带领八万比丘;从凯拉萨大寺,苏利耶瞿多(Suribhagutta)长老带领九万六千比丘从空中前来。

‘‘Bhikkhūnaṃ dīpavāsīnaṃ-āgatānañca sabbaso,Gaṇanāya paricchedo-porāṇehi na bhāsito;

岛上居住的比丘,以及所有前来者,其确切的数量,古人未曾言说;

Samāgatānaṃ bhikkhūnaṃ-sabbesaṃ taṃ samāgame,Vuttā khīṇāsavāyeva-te channavuti koṭiyo;

’’

在彼集会中,于所有会集的比丘里,仅说漏尽者,便有九十六俱胝。

Atha saṅgho parikkhitta pavāḷavedikā viya majjhe rañño okāse ṭhapetvā aññamaññaṃ aghaṭṭetvā aṭṭhāsi. Pācinapasse buddharakkhitanāmako khīṇāsāvatthero attanāsadisanāmake pañcasatakhīṇāsave gahetvā aṭṭhāsi. Tathā dakkhiṇapasse pacchimapasse uttarapasse ca dhammarakkhita - saṅgharakkhita - ānaṇda nāmakā khīṇāsavattherā attanā sadisanāmake pañcapañcasata khīṇāsave gahetvā aṭṭhaṃsu piyadassi nāma khīṇāsavatthero mahābhikkhusaṅghaṃ gahetvā pubbuttara kaṇṇe aṭṭhāsi.

于是,僧团在中央为国王留出空间后,如一道环绕的珊瑚栏楯般站定,彼此互不触碰。东面站着名为佛护的漏尽长老,带领着五百位与他相似的漏尽者。同样,南面、西面和北面,分别站着名为法护、僧护和阿难陀(Ānanda)的漏尽长老,各自带领着五百位与自己相似的漏尽者。名为喜见的漏尽长老则带领着大比丘僧团,站在东北角。

Rājā kira saṅghamajjhaṃ pavisantoyeva sace mayā kayiramānaṃ cetiyakammaṃ anantarāyena niṭṭhaṃ gacchati pācina-dakkhiṇa-pacchima-uttarapassesu buddharakkhita-cammarakkhita-saṅgharakkhita-ānaṇda nāmakā therā attanāsadisanāmake pañcapañcasatabhikkhu gahetvā tiṭṭhantu piyadassi nāma thero pubbuttarakaṇṇe bhikkhusaṅghaṃ gahetvā tiṭṭhatūti cintesi. Therāpi rañño adhippāyaṃ ñatvā tathā ṭhitāti vadantī siddhatthero pana maṅgalo-sumano-padumo-sīvali-caṇdagutto-sūriyagutto-iṇdagu- tto-sāgaro-cittaseno -jayaseno-acaloti imehi ekādasahi therehi parivuto puṇṇaghaṭe pūrato katvā puratthābhimukho aṭṭhāsi.

据说国王进入僧团中央时心想:“如果我造塔的工作能无障碍地完成,愿名为佛护、法护、僧护、阿难陀(Ānanda)的长老们,各带领五百位与己相似的比丘,站立在东、南、西、北四方;愿名为喜见的长老带领比丘僧团站立在东北角。”诸长老了知国王的心意后,便如其所愿站立。此外,成就长老(Siddhatthera)由这十一位长老所围绕:曼伽罗(Maṅgala)、苏摩那(Sumana)、莲花(Paduma)、西瓦离、月护(Candagutta)、日护(Sūriyagutta)、因陀护(Indagutta)、娑伽罗(Sāgara)、质多军(Cittasena)、胜军、不动(Acala)。他们将满瓶置于前方,面向东方而立。

Atha rājā tathā ṭhitaṃ bhikkhusaṅghaṃ disvā pasannacitto gaṇdhamālādīhi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā puṇṇasaṭaṭṭhānaṃ pavisitvā suyaṇṇakhīle paṭimukkaṃrajatamayaṃ paribbhamana daṇḍaṃ vijjamānamātāpitūnaṃ ubhato sujātena sumaṇḍita pasādhitena abhimaṅgala sammatena amaccaputtena gāhāpetvā mahantaṃ cetiyāvaṭṭaṃ kāretuṃ ārabhi. Tathā kārentaṃ pana siddhatthatthero nivāresi. Evaṃ kirassa ahosi - yadi mahārājā mahantaṃ cetiyaṃ karoti, aniṭṭhiteyeva marissati anāgate dupparihariyañca bhavissatīti. Tasmiṃ khaṇe bhikkhusaṅgho mahā rāja thero pāṇḍito, therassa vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatīti āha.

于是,国王见到比丘僧团如此站立,心生欢喜,以香、花环等供养,右绕,在四处顶礼,然后进入满瓶处,命一位父母双全、出身高贵、装饰华美、公认吉祥的大臣之子,拿起挂在金桩上的银制旋转杆,开始划定大塔的范围。正当他要这么做时,成就长老(Siddhattha)阻止了他。据说长老心想:“如果大王建造一座巨大的塔,他会在塔未建成时就去世,而且此塔未来也难以维护。”那时,比丘僧团对大王说:“大王,长老是智者,您应当听从长老之言。”

Rājā bhikkhusaṅghassa adhippāyaṃ ñatvā thero karotīti maññamāno kīdisaṃ bhante pamāṇaṃ karomīti āha. Thero mama gatagataṭṭhānato cetiyāvaṭṭaṃ karohīti vatvā upadisanto āvijjhitvā agamāsi. Rājā therassa vuttanayena cetiyāvaṭṭaṃ kāretvā theraṃ upasaṅkamitvā nāmaṃ pucchitvā gaṇdhamālādīhi pūjetvā vambatvā parivāretvā ṭhite sesa ekādasa there ca upasaṅkamitvā pūjetvā vanditvā tesaṃ nāmāni ca pucchitvā paribbhamana daṇḍagāhakassa amacca puttassa tāma pucchi.

国王得知比丘僧团的意图,以为是长老做的决定,便问道:“尊者,我该建造多大尺寸的?”长老说:“就以我来回走动之处作为塔的范围。”说完,他划定范围后便离去了。国王按照长老所说的方式造好塔的范围后,前去拜见长老,询问其名,并以香、花环等供养、礼拜。然后,他又前去拜见围绕着长老站立的其余十一位长老,供养、礼拜,并询问他们的名字。他又询问了那位手持旋转杆的大臣之子的名字。

Ahaṃ deva suppatiṭṭhita brahmā nāmāti vutte tava pitā kiṃ nāmoti pucchitvāna naṇdiseno nāmāti vutte mātunāmaṃ pucchi. Sumanādevī nāmāti vutte sabbesaṃ nāmāni abhimaṅgalasammatāni, mayā kayaramānaṃ cetiyakammaṃ avassaṃ niṭṭhānaṃ gacchatiti haṭṭho ahosi, tato rājā majjhe aṭṭha suvaṇṇaghaṭe rajataghaṭe ca ṭhapāpetvā te parivāretvā aṭṭhuttarasayassa puṇṇaghaṭe ṭhapāpesi.

当他回答“大王,我名叫善住梵天(Suppatiṭṭhita Brahmā)”时,国王问:“你父亲叫什么名字?”答:“名叫难提舍那(Nandisena)。”又问其母之名,答:“名叫须摩那提婆(Sumanādevī)。”国王听后心想:“所有这些名字都被认为是吉祥的,我所做的塔业必能圆满完成。”他感到非常欢喜。之后,国王命人在中央放置八个金瓶和八个银瓶,并围绕它们放置一百零八个满瓶。

Atha aṭṭha suvaṇṇiṭṭhakā ṭhapāpesi. Tāsu ekekaṃ parivāretvā aṭṭhuttarasata aṭṭhuttarasata rajatiṭṭhakāyo. Aṭṭhuttarasata aṭṭhuttarasata vatthāni ca ṭhapāpesi. Atha suppatiṭṭhita brahmanāmena amaccaputtena ekaṃ suvaṇṇiṭṭhakaṃ gāhāpetvā tena sadisa nāmehi ca jīvamānaka mātāpitūhi sattahi amaccaputtehi sesa sattiṭṭhakāyo gāhāpesi.

然后,他命人安置了八块金砖。围绕每一块金砖,又安置了一百零八块银砖和一百零八件衣物。然后,他让名为善住梵天(Suppatiṭṭhitabrahmā)的大臣之子拿起一块金砖,又让其余七位与他同名且父母健在的大臣之子拿起剩下的七块金砖。

Tasmiṃ khaṇe mittatthero nāma puratthima disābhāge paribbhamita lekhāya bhūmiyaṃ gaṇdhapiṇḍaṃ ṭhapesi. Jayasenatthero nāma udakaṃ āsiñcitvā santintetvā samaṃ akāsi. Suppatiṭṭhitabrahmā bhadda nakkhattena evaṃ nānāvidha maṅgalānisaṅkhaṭaṭṭhāne paṭhamaṃ maṅgalikaṭṭhakaṃ patiṭṭhāpesi. Sumanattheronāma jātisumanapupphehi taṃ pūjesi. Tasmiṃ khaṇe udakapariyantaṃ katvā mahāpathavi kampo ahosi. Eteneva nayena sesa sattiṭṭhakāyopi patiṭṭhāpesuṃ.

那时,一位名叫密多(Mitta)的长老,在先前巡行标记的东方地界上,放置了一团香泥。一位名叫胜军(Jayasena)的长老洒水,使之湿润平整。善住梵天在吉祥的星宿之下,于汇集了各种祥瑞之处,安放了第一块吉祥砖。一位名叫须摩那(Sumana)的长老以素馨花供养它。就在那一刻,大地震动,直达水界。他们也以同样的方式安放了其余七块砖。

Tato rājā rajatiṭṭhakāyopi patiṭṭhāpetvā gaṇdhamālādīhi pūjetvā maṅgalavidhānaṃ niṭṭhāpetvā suvaṇṇapelāyapupphāni gāhāpetvā pācīnapasse bhikkhusaṅghassa purato ṭhitaṃ mahā buddharakkhitattheraṃ upasaṅkamitvā gaṇdhamālādīhi pūjetvā vanditvā therassa parivāretvā ṭhita bhikkhūnañca nāmāni pucchitvā tato dakkhiṇapasse ṭhitaṃ mahādhammarakkhitattheraṃ pacchimapasse ṭhitaṃ mahāsaṅgharakkhitattheraṃ uttarapasse ṭhitaṃ ānaṇdattherañca upasaṅkamitvā gaṇdhamālādīhi pūjetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā tatheva nāmāni pucchitvā pubbuttara kaṇṇaṃ gantvā tattha ṭhitaṃ piyadassi mahātheraṃ vanditvā pūjetvā nāmāni pucchitvā santike aṭṭhāsi.

之后,国王也安放了银砖,以香、花环等供养,完成了吉祥的仪式。他让人拿来金匣盛放的鲜花,走到东面,来到站在比丘僧团前的大佛护(Mahābuddharakkhita)长老面前,以香、花环等供养、礼拜,并询问了围绕长老而立的比丘们的名字。然后,他来到南面的大法护(Mahādhammarakkhita)长老、西面的大僧护(Mahāsaṅgharakkhita)长老、北面的阿难陀(Ānanda)长老面前,同样以香、花环等供养,行五体投地礼,并询问他们的名字。之后,他去到东北角,向站在那里的喜见(Piyadassī)大长老礼拜、供养,询问其名后,立于一旁。

Thero maṅgalaṃ vaḍḍhento rañño dhammaṃ desesi. Maṅgalapariyosāne sampatta gihiparisāsu cattālīsa sahassāni arahanto patiṭṭhahiṃsu. Cattālīsa sahassāni sotāpattiphalo sahassaṃ sakadāgāmiphale, sahassaṃ anāgāmiphale, bhikkhūnaṃ pana aṭṭhārasasahassāni arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Bhikkhunīnaṃ catuddasa sahassānīti.

长老为国王开示了能增长吉祥的法。开示结束时,在场的在家会众中,有四万人证得阿罗汉,四万人证得入流果,一千人证得一来果,一千人证得不还果。比丘中有一万八千人、比丘尼中有一万四千人证得阿罗汉果。

Thūpāramha kathā

塔园寺事

21. Tato rājā bhikkhusaṅghaṃ vanditvā yāca mahācetiyaṃ niṭṭhātināva me bhikkhusaṅgho bhikkhaṃ gaṇhātūti āha. Bhikkhū nādhivāsesu, anupubbena yācanto upallabhikkhūnaṃ sattāhaṃ adhivāsanaṃ labhitvā thūpaṭṭhānassa samantato aṭṭhārasasu ṭhānesu maṇḍape kārayitvā bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sabbesaṃyeva tela-madhu-pāṇitādi bhesajjaṃ datvā bhikkhusaṅghaṃ vissajjesi tato nagare bheriṃcārāpetvā sabbe iṭṭhaka vaḍḍhaki santipātesi. Te pañcasatamattā ahesuṃ.

21. 于是国王礼拜比丘僧团后,请求说:“愿比丘僧团接受我的食物,直到大塔完成。”比丘们没有应允。国王再三请求,才获得上座比丘们应允接受七天的供养。国王在塔地周围的十八个地方建造了棚屋,请比丘僧团入座,举行了七天的大布施。为所有比丘供养了油、蜜、糖浆等药品后,才遣散比丘僧团。随后,他在城中击鼓宣告,召集了所有砖匠。他们大约有五百人。

Tesu eko ahaṃ rañño cittaṃ ārādhetvā mahācetiyaṃ kātuṃ sakkomīti rājānaṃ passi rājā kathaṃ karosīti pucchi. Ahaṃ deva pesikānaṃ sataṃ gahetvā ekāhaṃ ekaṃ paṃsusakaṭaṃ khepetvā kammaṃ karomīti āha. Rājā evaṃ sati paṃsurāsikaṃ bhavissati. Tiṇarukkhādīni uppajjissanti addhānaṃ nappavattatīti taṃ paṭibāhi.

其中一人心想:“我能取悦国王,就能建造大塔。”于是他去见国王。国王问道:“你要怎么做?”他回答:“大王,我带领一百名工人,一天处理一车土来做这件工作。”国王说:“这样的话,会堆起一座土山,草木将会长出,工程将长久无法推进。”便拒绝了他。

Añño ahaṃ purisasataṃ gahetvā ekāhaṃ ekaṃ paṃsugumbaṃ khepetvā kammaṃ karomīti āha.

另一人说:“我带领一百个人,一天处理一堆土来做这件工作。”

Añño paṃsūnaṃ pañcammaṇāni khepetvā kammaṃ karomīti āha.

另一人说:“我处理五阿摩那(ammaṇa)的土来做这件工作。”

Añño dve ammaṇāni khepetvā kammaṃ karomīti āha. Tepi rājā paṭibāhiyeva.

另一人说:“我处理二阿摩那的土来做这件工作。”国王也拒绝了他们。

Atha añño paṇḍito iṭṭhaka vaḍḍhakī ahaṃ deva udukkhale koṭṭetvā suppehi vaṭṭetvā nisadepiṃsitvā paṃsūnaṃ ekammaṇaṃ ekāheneva khepetvā pesikānaṃ sataṃ gahetvā kammaṃ karomīti āha.

这时,另一位聪明的砖匠说道:“大王,我将土在臼中捣碎,用簸箕筛选,用磨石磨细,一天之内处理完一阿摩那的土,用一百个模具来工作。”

Rājā evaṃ sati mahācetiye tiṇādīni na bhavissanti ciraṭṭhitikañca bhavissatiti sampaṭicchitvā puna pucchi-kiṃ saṇṭhānaṃ pana karissasīti.

国王心想:“这样的话,大塔上就不会长草等,而且能够长久住立。”他接受了,然后又问:“那么,你要建成什么形状呢?”

Tasmiṃ khaṇe vissakamma devaputto vaḍḍhakissa sarīre adhimucci. Vaḍḍhakī suvaṇṇapātiṃ pūretvā udakamāharāpetvā pāṇinā udakaṃ gahetvā udakapiṭṭhiyaṃ āhani. Eḷikaghaṭa sadisaṃ mahantaṃ udakabubbulaṃ uṭhṭhāsi. Deva īdisaṃ karomīti āha.

那时,毗首羯磨天子(Vissakamma devaputta)附身于工匠。工匠让人取来一金钵满满的水,用手掬水拍打水面。一个巨大的水泡升了起来。他对国王说:“大王,我就要做成这样。”

Rājā sādhūti sampaṭicchitvā tassa sahassagghanakaṃ sāṭaka yugalaṃ, sahassagghanakaṃyeva puṇṇakaṃ nāma suvaṇṇālaṅkāraṃ sahassagghanakā pādukā, dvādasa kahāpana sahassāni ca datvā anurūpaṭṭhāne gehañca khettañca dāpesi.

国王道:“善哉!”并接受了。他赐予工匠价值一千的一对衣衫、同样价值一千的名为“本那咖”(puṇṇaka)的金饰、价值一千的鞋履,以及一万二千卡哈巴那(kahāpana),并命人在适合的地方赐予他房屋和田地。

Tato rājārattibhāge cintesi kathaṃ nāma manusse apīletvā iṭṭhakā āharāpeyyanti devatā rañño cittaṃ ñatvā cetiyassa catusu dvāresu ekekadivasappahoṇakaṃ katvā tassāyeva rattiyā iṭṭhakārāsiṃ akaṃsu vihātāya rattiyā manussā disvā rañño ārocesuṃ. Rājā tussitvā vaḍḍhakiṃ kamme paṭṭhapesi. Devatā eteneva nayena yāva mahācetiyassa niṭṭhānaṃ tāva ekekassa divasassa pahoṇakaṃ katvā iṭṭhakā āhariṃsu. Sakaladivasabhāge kammaṃ kataṭṭhāne mattikā iṭṭhaka cuṇṇaṃ vāpi na paññāyati. Rattiyaṃ devatā antaradhāpenti.

于是国王在夜晚思索:“如何才能不劳役人民而运来砖块呢?”天神们了知国王的心意,就在塔的四门处,为每日所需备好砖块,于当夜堆成砖堆。天亮时,人们看见了,便向国王禀告。国王很高兴,就让工匠开始工作。天神们就这样,每日运来足够一日所用的砖块,直到大塔完成。在白天工作过的地方,看不到一点泥土或碎砖。夜里,天神们使之消失。

Atha rājā mahācetiyekammakārāyacatuparisāyahattha kammamūlatthaṃcatusu dvāresu ekekasmiṃ dvāre soḷasa kahāpana sahassāni vatthālaṅkāra-gandha-māla-tela-madhu-phāṇita-pañcakaṭuka bhesajjāni nānāvidha sūpavyañjana saṃyuttaṃ bhattaṃ yāgukhajjakādīni aṭṭhavidha kappiyaya pānakāni pañcavidha mukhavāsa sahita tāmbūlāni ca ṭhapāpetvā mahācetiye kammaṃ karontāgahaṭṭhā vā pabbajitā vā yathājjhāsayaṃ gaṇhantu mulaṃ agahetvā kammaṃ karontānaṃ kātuṃ na dethāti āṇāpesi.

然后,国王为了支付建造大塔的四众工匠的工资,在四门中的每一门都放置了一万六千卡哈巴那、衣服、饰品、香、花环、油、蜜、糖浆、五种辛药、配有各种汤和菜肴的饭食、粥、硬食等、八种合宜的饮品,以及槟榔和五种口香料,并下令:“凡于大塔工作者,无论在家或出家,皆可随意领取。不领取工资者,不得在此工作。”

Atheko thero cetiyakamme sahāya bhāvaṃ icchanto kammakaraṇaṭṭhāne mattikā sadisaṃ katvā attānaṃ abhisaṅkhaṭaṃ mattikā piṇḍaṃ ekena hatthena gahetvā aññena mālā gahetvā mahācetiyaṅgaṇaṃ āruyha rājakammike vañcetvā vaḍḍhakissa adāsi. So gaṇhantova pakatimatti kā nā bhavatīti ñatvā therassa mukhaṃ olokesi tassākāraṃ ñatvā tattha kolāhala mahosi anukkamena rājā sutvā āgantvā vaḍḍhakiṃ pucchi-tuyhaṃ kira bhaṇe eko bhikkhu amūlaka mattikāpiṇḍaṃ adāsīti.

这时,有位长老想为塔业尽一份力,便在工地以神通变现出一个看似泥土的泥团,一手拿着它,一手拿着花环,登上大塔庭院,骗过王家监工,将泥团交给了工匠。工匠一接过就了知这不是普通的泥土,便看着长老的脸。认出他的样子后,那里一片哗然。此事辗转传到国王耳中,他前来询问工匠:“喂,听说有位比丘给了你一个无偿的泥团?”

So evamāha-yebhuyyena ayyā ekena hatthena pupphaṃ ekena mattikāpiṇḍe gahetvā āharitvā denti tenāhaṃ ajānitvā kamme upanesiṃ ‘‘ayaṃ pana āgantuko, ayaṃ nevāsikoti ettakaṃ jānāmīti.‘‘Tena hi taṃ theraṃ imassa dassehīti ekaṃ mahallaka balatthaṃ vaḍḍhakissa santike ṭhapesi vaḍḍhakī puna āgatakāle taṃ theraṃ balatthassa dassesi so taṃ sañjānitvā rañño ārocesi.

工匠这样说:“尊者们大多一手持花,一手持泥团,带来给我。我因此不知情,便将它用在了工程上。我只知道‘这是新来的,这是常住的’这么多。”国王说:“那么,你把那位长老指给这个人看。”于是,国王安排了一位年老的壮汉守在工匠旁边。当那位长老再次前来时,工匠便把他指给壮汉看。壮汉认出他后,就向国王禀告。

Rājā tassa saññaṃ adāsi. To tvaṃ tayo jātisumana makulakumbhe mahābodhi aṅgaṇe rāsiṃ katvā gaṇdhañca ṭhapetvā mahābodhi aṅgaṇaṃ gata kāle āgantukassa therassa pūjanatthāya rañño dāpitaṃ gaṇdhamālānti vatvā dehīti. Balattho rañño vuttanayeneva tassa bodhi aṅgaṇaṃ gata kāle taṃ gaṇdhamālaṃ adāsi.

国王向他示意,对那壮汉说:“你将三罐茉莉花蕾在菩提庭院堆起来,并放上香。当那位长老去菩提庭院时,你就说是‘这是国王为供养来访长老而赐予的香与花环’,然后交给他。”壮汉便依照国王所说的方式,当那位长老去菩提庭院时,献上了那香与花环。

Sopi somanassappatto hutvā selasaṇtharaṃ dhovitvā gaṇdhena paribhaṇḍaṃ katvā silāsantharaṃ katvā pupphaṃ pūjetvā catusu ṭhānesu vanditvā pācīnadvāre añjaliṃ paggayha pītiṃ uppādetvā puppha pūjaṃ olokento aṭṭhāsi.

他也心生喜悦,洗净石座,涂以香料,铺设石座,供养鲜花,于四处顶礼,然后于东门合掌,生起喜悦,注视着所供养的鲜花而站立。

Balattho tasmiṃ kāle taṃ theraṃ upasaṅkamitvā vanditvā evamāha. Bhante tumhākaṃ cetiyakamme sahāyabhāvatthāya dinnassa amūlaka mattikāpiṇḍassa mūlaṃ dinnabhāvaṃ rājā jānāpeti attano vandanena vandāpetīti. Taṃ sutvā thero anattamano ahosi. Balattho tiṭṭhantu bhante tayo sumana makula kumbhātattakāneva suvaṇṇapupphānipi etaṃ mattikapiṇḍaṃ nāgghanti. Cittaṃ pasādetha bhanteti pakkāmi.

那时,壮汉走近那位长老,顶礼后这样说道:“尊者,国王让我告知,他已为您那团为协助修建塔寺而布施的无偿泥团支付了价值,并以他自己的名义向您致敬。”长老听后心生不悦。壮汉说:“尊者,且不说那三罐茉莉花蕾,即便是等量的金花,也比不上这团泥土的价值。尊者,请您让心清净吧!”说完便离开了。

Tadā koṭṭhivālajanapade piyaṅgalla vihāravāsī eko thero iṭṭhakavaḍḍhakissa ñātako ahosi. So āgantvā vaḍḍhakinā saddhiṃ mantetvā dīgha bahala kiriyato iṭṭhakappamāṇaṃ jānitvā gantvā sahattheneva sakkaccaṃ mattikaṃ madditvā iṭṭhakaṃ katvā pacitvā pattatthavikāya pakkhipitvā paccāgantvā ekena hatthena rañño iṭṭhakaṃ ekena pupphaṃ gahetvā attano iṭṭhakāsa saddhiṃ rañño iṭṭhakaṃ adāsi. Vaḍḍhakī gahetvā kamme upanesi.

当时,在拘利瓦拉(Koṭṭhivālajanapada)地区,一位住在毕扬伽罗寺(Piyaṅgalla vihāra)的长老是砖匠的亲戚。他前来与工匠商议,得知了砖块所需的长厚尺寸后,便回去亲手认真地和泥、制砖、烧制,然后用钵袋装着带回来。他一手拿着花,另一手将自己做的砖交给工匠,以供国王的工程使用。工匠收下后便用在了工程上。

Thero sañjāta pīti somanasso mahācetiye kammaṃ karonto iṭṭha kasālapariveṇe vasati tassa taṃ kammaṃ pākaṭaṃ ahosi. Rājā vaḍḍhakiṃ pucchi-bhaṇe ekena kira ayyena amūlika iṭṭhakā dinnāti. Saccaṃ deva, ekena ayyena dinna iṭṭhakā amhākaṃ iṭṭhakāya sadisāti kamme upanesinti āha. Puna taṃ iṭṭhakaṃ sañjānāsīti raññā vutte ñātakānuggahena na jānāmīti āha.

长老心生欢喜与愉悦,在大塔工作时住在砖匠的工棚。他的事迹变得众所周知。国王问工匠:“喂,听说有位尊者无偿捐献了砖块?”工匠回答:“确实如此,陛下。有位尊者捐献的砖块和我们制作的砖块一样,我们已经用在工程上了。”国王又问:“你认得那块砖吗?”因为要袒护亲戚,工匠回答说:“我不认得。”

Rājā yadi evaṃ taṃ imassa dannehīti balatthaṃ ṭhapesi so taṃ pubbe viya balatthassa dassesi. Balattho pariveṇaṃ gantvā santike nisīditvā paṭisaṇthāraṃ katvā bhante tumhe āgantukā nevāsikāti pucchi. Āgantukomhī upāsakāti. Katara raṭṭhavāsiko bhanteti koṭṭhivālajanapade piyaṅgalla vihāravāsimhi upāsakāti idheva vasatha gacchathāti. Idha na vasāma asukadivase gacchāmāti āha. Balatthopi ahampi tumhehi saddhiṃ āgamissāmi. Mayhampi gāmo etasmiṃyeva janapade asuka gāmo nāmāti āha. Thero sādhūti sampaṭicchi. Balattho taṃ pavattiṃ rañño nivedesi.

国王说:“既然如此,就把他指给这个人看。”于是他派了一位壮汉去。工匠便将那位长老指给了壮汉。壮汉前往长老的住处,在他身边坐下,寒暄一番后问道:“尊者,您是来访的还是常住的?”长老答道:“是来访的,优婆塞。”“尊者是哪里人呢?”“我是拘利瓦拉地区毕扬伽罗寺的住众,优婆塞。”“您是住在这里,还是要离开?”“不住在这里,将于某日离开。”壮汉也说:“我也要和您一起走。我的村子也在那个地区,名叫某某村。”长老说“善哉”并同意了。壮汉将此事禀告了国王。

Rājā balatthassa sahassagghanakaṃ vatthayugalaṃ mahagghaṃ rattakambalaṃ upāhanayugaṃ sugaṇdhatelanāḷiṃ aññca bahuṃ samaṇaparikkhāraṃ therassa dehīti dāpesi sopi parikkhāraṃ gahetvā pariveṇaṃ gantvā therena saddhiṃ rattiṃ vasitvā pāto saddhiṃyeva nikkhamitvā anupubbena gantvā piyaṅgalla vihārassa dissamāne ṭhāne sītacchāyāya theraṃ nisīdāpetvā pāde dhovitvā gaṇdhatelena makkhetvā guḷodakaṃ pāyetvā upāhanaṃ paṭimuñcitvā idaṃ me parikkhāraṃ kulūpagatherassatthāya gahitaṃ, idāni tumhākaṃ dammi, idaṃ pana sāṭakayugaṃ mama puttassa maṅgalatthāya gahitaṃ, tumhe cīvaraṃ katvā pārupathāti vatvā therassa pādamūle ṭhapesi.

国王命人将一套价值千金的衣物、一张贵重的红毛毯、一双鞋、一筒香油以及许多其他沙门所需之物交给壮汉,并吩咐他:“把这些送给那位长老。”壮汉也领了这些用具,前往长老的住处与他共度一夜。次日清晨,他们一同出发,次第前行,来到一处可以望见毕扬伽罗寺的地方。他在一处凉荫下请长老坐下,为他洗脚,涂上香油,奉上糖水,为他穿上鞋子,然后说道:“这些用具是我为常来我家的长老准备的,现在我将它们供养给您。而这套衣物是为我儿子的喜事准备的,请您将它制成僧袍穿着。”说完,他将这些物品放在长老脚下。

Thero sāṭakayugaṃ pattatthavikāya pakkhipitvā sesaparikkhāraṃ bhaṇḍikaṃ katvā upāhanaṃ āruyhaṃ kattayaṭṭhiṃ gahetvā maggaṃ paṭpajji. Balattho tena saddhiṃ thokaṃ gantvā ‘‘tiṭṭhatha bhante, mayhaṃ ayaṃ maggo‘‘ti vatvā pubbe vuttanayeneva rañño sāsanaṃ therassa ārocesi

长老将那套衣物放入钵袋中,把其余的用具打成包裹,穿上鞋子,拿着手杖就上路了。壮汉陪他走了一小段路后,说道:“尊者请留步,我的路在这边。”接着,他便如前所述,向长老传达了国王的旨意。

Thero taṃ sutvā mahantena parakkamena katakammaṃ akataṃ viya jātanti domanassappatto hutvā assudhāraṃ pavattetvā’upāsaka tava parikkhāraṃ tvameva gaṇhāhī‘‘ti ṭhitakova sabbāparikkhāraṃ chaḍḍesi balattho kiṃ nāma bhante vadatha esa rājā tuyhaṃ bhavaggappamāṇaṃ katvā paccayaṃ dentopi tava iṭṭhakānurūpaṃ kātuṃ na sakkoti. Kevalaṃ pana mahācetiye kammaṃ aññesaṃ apattakaṃ katvā karomīti adhippāyena evaṃ kāreti tumhe pana bhante attanā laddhaparikkhāraṃ gahetvā cittaṃ pasādethāti vatvā theraṃ saññāpetvā pakkāmi. Imasmiṃ pana cetiye bhatiyā kammaṃ katvā cittaṃ pasādetvā sagge nibbatta sattānaṃ pamāṇaṃ natthi.

长老听后,想到自己付出巨大努力所做之事业竟如未做,心生忧恼,流下泪来,站着对优婆塞说:“优婆塞,你的用具你自己拿回去吧!”说完便把所有用具都丢弃了。壮汉说:“尊者,您这是说的什么话?这位国王即便给您相当于有顶天价值的资具,也无法与您那块砖的价值相匹配。他这么做,只是出于‘我要建造大塔,也要让其他人有机会参与’这样的意图。尊者,还是请您收下您所得的用具,让心清净吧!”说完,劝服了长老,然后离开了。再说,在这座塔的工程中,那些为工钱而劳作的人,因心生净信而往生天界的,其数量不可估量。

Tāvatiṃsa bhavane kira nibbatta devadhītaro attano sampattiṃ oloketvā kena nu ko kammena imaṃ sampattiṃ labhimhāti āvajjamānā mahācetiye bhatiyā kammaṃ katvā laddhabhāvaṃ ñatvā bhatiyā katakammassāpi phalaṃ īdisaṃ, attano santakena kammaphalaṃ saddahitvā katakammassa phalaṃ kīdisaṃ bhavissatīti cintetvā dibbagaṇdhamālaṃ ādāya rattibhāge āgantvā pūjetvā cetiyaṃ vandanti.

据说,有些天女投生到三十三天,她们看到自己的成就后,反思道:“我们究竟是造了什么业而获得此等成就呢?”她们忆念后得知,这是因为曾在大塔的工程中为工钱而劳作。她们心想:“为工钱而造业的果报尚且如此,若以自己的所有物,相信业果而造业,其果报又将如何呢?”于是她们拿着天界的香与花环,在夜间前来供养、顶礼佛塔。

Tasmiṃ khaṇe bhātivaṅkavāsī mahāsīvatthero nāma cetiyaṃ vandanatthāya gato, tā vandantiyo disvā mahāsattapaṇṇirukkhasamīpe ṭhito tāsaṃ yathāruciṃ vanditvā gamanakāle pucchi? Tumhākaṃ sarīrālokena sakalatambapaṇṇidipo ekāloko, kiṃ kammaṃ karitthāti bhante amhākaṃ santake katakammaṃ nāma natthi imasmiṃ cetiye manaṃ pasādetvā bhatiyā kammaṃ karimhāti āhaṃsu evaṃ buddhasāsane pasannacittena bhatiyā katakammampi mahapphalaṃ hoti. Tasmā-

彼时,有巴帝旺伽(Bhātivaṅka)住者,名大希瓦(Mahāsīva)长老,为礼敬塔故往。见彼等天女礼敬,立于大七叶树旁,待彼女等随意礼敬已,于离去时问曰:“汝等身光,令全铜鍱岛(Tambapaṇṇidīpa)一片光明,作何业耶?”彼女等言:“尊者,我等未曾以自有之物作业,唯于此塔,心生净信,为佣金而作务。”如是,于佛陀教法中,以净信心为佣金所作业,亦有大果报。是故——

‘‘Cittappasādamattena-sugate gati uttamā,Labbhatīti viditvāna-thūpapūjaṃ kare buddho’’ti;

“仅以心净信,于善逝得胜趣。知此已,智者应供养塔。”

Evaṃ rājā cetiyakammaṃ kārāpento pupphadhānattayaṃ niṭṭhāpesi. Taṃ khīṇāsava thirabhāvatthāya bhūmisamaṃ katvā osīdāpesuṃ, evaṃ navavāre citaṃ citaṃ osīdāpesuṃ. Rājā kāraṇaṃ ajānanto anattamano hutvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātesi. Asīti bhikkhusahassāni sannipatiṃsu rājā bhikkhusaṅghaṃ gaṇdhamālādīhi pūjetvā vanditvā pucchi’bhante mahācetiye pupphadhānattayaṃ navavāre na jānāmī’ti bhikkhusaṅgho āha mahārāja tuyhaṃ kammassa vā jīvitassa vā antarāyo natthi. Anāgate thirabhāvatthāya iddhimantehi osīdāpitaṃ, ito paṭṭhāya na osīdāpessanti. Tvaṃ aññathattaṃ akatvā mahāthūpaṃ samāpehīti. Taṃ sutvā haṭṭho rājā thūpakammaṃ kāresi.

如是,王令建塔,完成三层花坛。为令其未来坚固,诸漏尽者使其下沉,与地齐平。如是九度,每建必沉。王不知其故,心怀不悦,集比丘僧。八万比丘集会。王以香、花等供养比丘僧,礼敬后问曰:“尊者,大塔之花坛九度沉陷,我不知何故。”比丘僧言:“大王,于汝之工程或生命,皆无障碍。为未来坚固故,有神通者令其下沉。自今以后,将不再沉。汝勿作他想,请完成此大塔。”王闻已心喜,续建塔业。

Dasapupphadhānāni dasahi iṭṭhakākoṭīhi niṭṭhanaṃ gamiṃsu puna pupphadhānattaye niṭṭhite bhikkhusaṅgho uttara-sumana nāmake dve khīṇāsava sāmaṇere āṇāpesi. Tumhe samacaturassaṃ aṭṭharatana bahalaṃ ekeka passato asīti asiti hatthappamāṇaṃ chamedaka vaṇṇapāsāṇe āharathāti. Te sādhūti sampaṭicchitvā uttarakuruṃ gantvā cuttappakārappamāṇe bhaṇḍipupphanihecha medavaṇṇapāsāṇe āharitvā ekaṃ pāsāṇaṃ dhātugabbhassa bhūmiyaṃ attharitvā cattāro pāsāṇe catusu passesu saṃvidhāya aparaṃ dhātugabbhaṃ pidahanatthāya pācīna disābhāge vāluka pākāra samīpe adissamānaṃ katvā ṭhapesuṃ.

十座花坛以十俱胝砖建成。复有三座花坛终后,比丘僧命二漏尽沙弥,名优多罗(Uttara)与须摩那(Sumana)曰:“汝等去取正方、厚八拉达那(ratana)、各边长八十肘、色如凝脂之石。”彼等应诺“善哉”,往北俱卢洲(Uttarakuru),取来如前所述尺寸、色如凝脂之石。以一石铺于舍利室地面,四石置于四面,又为覆盖舍利室,于东方沙墙附近,置另一石于不显见处。

22. Tato rājā dhātugabbhassa majjhe sabbaratanamayaṃ sabbākārasampannaṃ manoharaṃ bodhirukkhaṃ kāresi so hi iṇdanīlamaṇibhūmiyaṃ patiṭṭhito, tassamūlāni pacāḷamayāni, khaṇdho sirivacchādīhi aṭṭhamaṅgalikehi pupphapanti latāpanti catuppada haṃsapantihi ca vicitto aṭṭhārasa hatthubbedho rajatamayo ahosi.

22. 尔时,王于舍利室中央,造一菩提树,由众宝所成,具足万相,悦可人心。其树立于青金石地,根为珊瑚所作,干高十八肘,为白银所成,以吉祥结等八吉祥、花行、藤行、四足行、天鹅行等庄严。

Pañcamahāsākhāpi aṭṭhārasahatthāca, pattāpi maṇimayāni, paṇḍupattāni, hemamayāni, phalā pavāḷamayāni. Tathā aṅkuropari celavitānaṃ baṇdhāpesi. Tassa ante samannato muttamaya kiṅkiṇikajālaṃ olambati. Svaṇṇaghaṇṭāpanti ca suvaṇṇadāmāni ca tahiṃ tahiṃ olambanti vitānassa catusu kaṇṇesu navasatasahassagghanako ekeko muttākalāpo olambati. Tattha yathānurūpaṃ nānāratana katāneva caṇda-sūriya-tārakārūpāni padumāni ca appitāni ahesuṃ. Mahagghāni anekavaṇṇāni aṭṭhuttara sahassāni vatthāni olambiṃsu.

五大枝亦各长十八肘,叶为摩尼所成,黄叶为黄金所成,果为珊瑚所成。又于嫩芽之上,系一布制华盖。其边缘垂挂珍珠铃网,处处垂挂金铃行与金鬘。华盖四角,各垂一串价值九十万之珍珠。于彼处,随其所应,安置众宝所成之日、月、星辰及莲花之相。又垂挂一千零八件极贵重、种种色之衣。

Tato bodhirukkhassa samantato satta ratanamaya vedikā kāretvā mahāmalaka muttā attharāpesi muttā vedikānaṃ antare gaṇdhodaka puṇṇa sattaratanamaya puṇṇaghaṭa pantiyo ṭhapāpesi. Tāsu suvaṇṇaghaṭe pavāḷamayāni pupphāni ahesuṃ. Pavāḷaghaṭe suvaṇṇamayāni pupphāni. Maṇighaṭe rajatamayāni pupphāni rajataghaṭe maṇimayānipupphāti. Sattaratanaghaṭe sattaratanamayāni pupphāni ahesuṃ.

尔后,于菩提树四周,造七宝栏楯,并铺设庵摩罗果大小之珍珠。于诸栏楯间,置数列七宝所成、满注香水之满瓶。其中,金瓶中有珊瑚花,珊瑚瓶中有金花,摩尼瓶中有银花,银瓶中有摩尼花,七宝瓶中有七宝花。

Bodhirukkhassa pācīna disābhāge ratanamaye koṭiagghanake pallaṅke ghanakoṭṭima suvaṇṇamayaṃ buddhapaṭimaṃ nisīdāpesi. Tassā paṭimāya vīsati nakhā akkhinaṃ setaṭṭhānāni ca phaḷakamayāni. Hatthatala pādatala dantāvaraṇāni akkhīnaṃ rattaṭṭhātāni ca pavāḷamayāni kesa bhamukāni akkhinaṃ kāḷakaṭṭhānāni ca iṇdanīla maṇimayāni uṇṇālomaṃ panaṃ rajatamayaṃ ahosi. Tato sahampati mahā brahmānaṃ rajatacchattaṃ dhāretvā ṭhinaṃ kāresi. Tatā dvīsu devalokesu devatāhi saddhiṃ vijayuttarasaṅkhaṃ gahetvā abhisekaṃ dadamānaṃ sakkaṃ devarājānaṃ pañcasikha devaputtaṃ beḷuva paṇḍu vīṇamādāya gaṇdhabbaṃ kurumānaṃ. Mahākāḷa nāgarājānaṃ nāgakaññāparivutaṃ nānāvidhenathutighosena tathāgataṃ vaṇṇentaṃ kāresi.

于菩提树东方,价值一俱胝之宝座上,安置一尊纯金佛像。此像二十指甲及眼白为水晶所成,手掌、足掌、唇、眼赤处为珊瑚所成,发、眉、眼黑处为青金石所成,而眉间白毫则为白银所成。尔后,造娑婆主大梵天(Sahampati Mahābrahmā)持银伞而立之相;造帝释天(Sakka)与二天界诸天,持最胜螺行灌顶之相;造五髻天子(Pañcasikha)持贝卢瓦(beḷuva)班度琴奏天乐之相;造大黑龙王(Mahākāḷa)为龙女围绕,以种种赞叹声称颂如来之相。

Vasavattimārampana bāhusahassaṃ māpetvā tisūla muggarādi nānāvudhāni gahetvā sahassakumbhaṃ girimekhala hatthikkhaṇdha māruyha mārabalaṃ parivāretvā bodhimaṇḍaṃ āgantvā aneka bhiṃsanakaṃ kurumānaṃ kāresi. Sesāsu disāsu pācīna disābhāge pallaṅkasadise koṭi koṭi agghanake tayo pallaṅke attharāpetvā dantamayaṃ daṇḍaṃ pavāḷavījaniṃ ṭhapāpesi. Bodhikkhaṇdhaṃ ussīsake katvā nānāratanaṃ maṇḍitaṃ koṭiagghanakaṃ rajata sayanaṃ attharāpesi.

他命人造了魔王自在天(Vasavattimāra)化现千臂,手持三叉戟、铁锤等种种武器,骑在大象基里梅卡拉(Girimekhala)的背上,被魔军围绕着来到菩提道场,制造种种恐怖景象的形象。在其余的方位,在东方,让人铺设了三张价值亿亿、如同宝座的坐具,并放置了象牙杖和珊瑚扇。又让人铺设了一张价值一亿、以种种宝石装饰、以菩提树干为头枕的银床。

Dasabalassa abhisambodhimpatvā animisena cakkhunā bodhipallaṅkaṃ olokitaṭṭhānaṃ sattāhameva ratanacaṅkame caṅkamitaṭṭhānaṃ olokitaṭṭhānaṃ sattāhameva ratanacaṅkame caṅkamitaṭṭhānaṃ ratanagharaṃ pavisitvā dhammasammasitaṭṭhānaṃ mucaliṇdamūlaṃ gantvā nisinnassa mucaliṇdena nāgena sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā upari phaṇaṃ katvā ṭhitaṭṭhānaṃ, tato ajapāla nigrodha mūlaṃ gantvā nisinnaṭṭhānaṃ, tato rājāyatanaṃ bhojane upanīte catumahārājehi upanīta pattapaṭiggahaṇaṃ kāresi.

他命人造了如下场景的形象:十力者证得无上正觉后,以不眨之眼凝视菩提座七日之处;在宝经行处经行之处;进入宝屋思惟法义之处;前往目支邻陀(Mucalinda)树下,龙王目支邻陀以身躯盘绕七匝,并展开头罩遮护其上之处;前往阿阇波罗尼拘律(Ajapāla nigrodha)树下就座之处;以及在罗阇耶坦那(Rājāyatana)树下,接受四大天王供养之钵之处。

Tato brahmāyācanaṃ dhammacakkappavattanaṃ sasapabbajjaṃ, bhaddavaggiya pabbajjaṃ, tebhātika jaṭila damanaṃ, laṭṭhivanuyyāne bimbisāropagamaṇaṃ, rājagahappavesanaṃ, veḷuvana paṭiggahaṇaṃ asīti mahāsāvake ca kāresi tato kapilavatthugamanaṃ ratanacaṅkame ṭhataṭṭhānaṃ, rāhulapabbajjaṃ, naṇdrapabbajjaṃ jetavanapaṭiggahaṇaṃ, gaṇḍambamūle yamaka pāṭihārikaṃ devaloke.

他命人造了如下场景的形象:梵天劝请;转法轮;五比丘出家;跋陀群组(Bhaddavaggiya)出家;调伏迦叶三兄弟;在杖林园(Laṭṭhivana)会见频婆娑罗王;进入王舍城;接受竹林;八十大弟子的集会。此后,又造了前往迦毗罗卫;站在宝石经行处;罗睺罗出家;难陀(Nanda)出家;接受祇陀林;在健陀芒果树(Gaṇḍamba)下示现双神变;以及在天界说法的形象。

‘‘Nisinne’’ti katthaci.

在某处有“安坐时”(Nisinne)的字样。

Abhidhamma desanā devorohaṇa pāṭīhīraṃ therapañha samāgamañca kāresi.

他命人造了如下场景的形象:宣说阿毗达摩;从天界降下之神变;以及长老问答的集会。

Tathā mahāsamayasutta-rāhulovāda sutta-maṅgasuttapārāyana sutta samāgamaṃ dhanapāla-āḷavaka-aṅgulimāla-apalāla damanaṃ āyusaṅkhāra vossajjanaṃ sūkaramaddava pariggahaṇaṃ siṅgivaṇṇa vatthayuga paṭiggahaṇaṃ pasannodakapānaṃ parinibbānaṃ devamanussa paridevanaṃ mahākassapattherassabhagavatopādavaṇdanaṃ sarīra ṅahanaṃ agginibbānaṃ āḷāhanasakkāraṃ deṇena brāhmaṇena katadhātu vibhāgañca kāresi.

他命人造了如下场景的形象:《大集会经》、《罗睺罗教诫经》、《吉祥经》、《彼岸道经》的集会;调伏护财象、阿拉威夜叉、央掘摩罗(Aṅgulimāla)、阿波罗罗(Apalāla)龙王;舍弃寿行;接受猪肉茸;接受一对金色布料;饮用澄清之水;般涅槃;天人悲泣;大迦叶长老礼敬世尊双足;圣体火化;火葬之火的熄灭;火葬大典;以及多那(Doṇa)婆罗门分舍利。

Tathā addhacchaṭṭhāni jātakasatāni kāresi. Vessantarajātakaṃ pana kārento sañjaya mahārājaṃ phusatīdeviṃ maddideviṃ jāliya kumāraṃ kaṇhājinañca kāresi. Tato paṇḍava hatthidānaṃ satta sataka mahādānaṃ nagara vilokanaṃ sindhavadānaṃ devatāhi rohitatha vaṇṇena rathassa vahanaṃ rathadānaṃ sayamevoṇata dumato phalaṃ gahetvā dārakānaṃ madhumaṃsa dinna nesādassa suvaṇṇa sūcidānaṃ vaṅkapabbatakucchimhi pabbajjāvesena vasitaṭṭhānaṃ pūjakassa dārakadānaṃ sakkabrāhmaṇassa bhariyaṃdānaṃ pūjakassa devatānubhāveka dārake gahetvā gantvā sañjaya nariṇdassa purato gataṭṭhānaṃ tato vaṅkapabbatakucchiyaṃ channaṃ khattiyānaṃ samāgamaṃ vessantarassa maddiyā ca abhisekaṃ pattaṭṭhānaṃ nakarampaviṭṭhe sattaratanavassaṃ vassitaṭṭhānaṃ tato cavitvā tusitapure nibbattaṭṭhānañca sabbaṃ vitthārena kāresi.

同样,他命人造了五百五十个本生故事的形象。在造《韦桑达拉本生》时,他命人造了删阇夜大王、普萨提(Phusatī)王后、玛蒂王后、迦利亚王子和黑公主(Kaṇhājinā)的形象。接着又造了如下场景的形象:布施畔达瓦象;七百大布施;巡视城市;布施信度马;天神化为赤鹿拉车;布施战车;亲自从低垂的树上摘取果实给孩子们;布施蜜肉给猎人;布施金针;在弯曲山(Vaṅkapabbata)腹中以出家相安住之处;将孩子布施给朱伽卡(Jūjaka);将妻子布施给帝释婆罗门;朱伽卡在天神威力下带着孩子去见删阇夜王之处;六位刹帝利在弯曲山腹中会合之处;韦桑达拉和玛蒂接受灌顶之处;进入都城时降下七宝雨之处;以及此后去世,转生兜率天之处——这一切他都命人详细地制造了形象。

Tato dasa sahassa cakkavāḷadevatāhi buddha bhāvāya āyācitaṭṭhānaṃ apunarāvattanaṃ mātukucchiokkamanaṃ mahāmāyādeviṃ suddhodana mahārājaṃ lumbinīvane jātaṭṭhānaṃ antalikkhato dvinnaṃ udakadhārānaṃ patanaṃ uttarābhimukhaṃ sattapadavītihāra gamanaṃ kāḷadevaḷassa jaṭāmatthake mahāpurisassa pādapatiṭṭhāna anativattamānāya jambucchāyāya dhātīnaṃ pamādaṃ disvā sirisayane pallaṅke nisīditvā jhānasamāpannaṭṭhānañca kāresi.

他命人造了如下场景的形象:一万轮围世界的诸天祈请他成就佛道之处;从兜率天不再返回之处;降入母胎之处;也造了摩诃摩耶王后和净饭大王的形象;在蓝毗尼园诞生之处;从空中降下两道水流之处;面向北方行走七步之处;大士的双足立于迦罗提婆罗(Kāḷadevala)发髻之上处;阎浮树荫不曾移动之处;以及见乳母懈怠,在吉祥卧床的宝座上结跏趺坐入禅定之处。

Tato rāhula mātaraṃ rāhula bhaddakañca kāresi tato ekūna tiṃsavassakāle uyyāne kīḷatatthāya gamana samaye jiṇṇa vyādhita mata saṅkhyāte tayo devadūte disvā nivattanaṭṭhānaṃ catutthavāre pabbajitarūpaṃ disvā sādhupabbajjāti cittaṃ uppādetvā uyyānaṃ gantvā uyyānasiriṃ anubhavitvā sāyaṇha samaye nahātvā maṅgala silāpaṭṭe nisinnamatta vissakaṭṭhānā alaṅkaraṇaṭṭhāṇaṃ tato majjhimarattiyaṃ nāṭakānaṃ vippakāraṃ disvā kaṇthaka haya varamāruyha) mahābhinikkhamaṇaṃ nikkhamitaṭṭhānaṃ dasa sahassa) cakkavāḷa devatāhi kata pūjāvidhiṃ kaṇthakanivattana cetiyaṭṭhānaṃ anomā nadītīre pabbajjaṃ rājagahappavesanaṃ paṇḍava pabbataccha yāya rañño bimbisāramma rajjakaraṇatthāya āyācanaṃ sujātāya dinna khīrapāyāsa paṭiggahaṇaṃ nerañjarāya nadiyā tīre pāyāsa paribhogaṃ nadiyā pātivissaṭṭhaṃ pāṭihāriyaṃ sālavane divāvihāra gataṭṭhānaṃ sotthiyena dinna kusatiṇapaṭiggahaṇaṃ bodhimaṇḍaṃ āruyha nisinnaṭṭhānañca sabbaṃ vitthārena kāresi.

然后,他命人制作了罗睺罗的母亲与贤善的罗睺罗的形象。他还命人制作了如下场景的形象:菩萨二十九岁时前往园林游玩,途中见到老、病、死三位天神使者后返回;第四次见到出家人形象,生起“出家真好”的念头,于是前往园林享受其美景;傍晚沐浴后,在吉祥石板上接受妆点;午夜时分,见到女乐师们的不雅姿态,便骑上骏马犍陟(Kaṇṭhaka),进行大出离;一万个轮围世界的天神前来供养;犍陟返回处的支提;在阿诺摩(Anomā)河岸出家;进入王舍城;在畔达瓦山影下,频婆娑罗王请求他接受王国;接受善生供养的乳粥;在尼连禅河边食用乳粥;将钵放入河中示现奇迹;前往娑罗林中日住;接受苏提耶(Sotthiya)供养的吉祥草;以及登上菩提座而坐。所有这一切,他都命人详细地制作了出来。

Tato mahiṇdatthera pamukhe satta saha āgate ca kārāpesi. Catusu disāsu khaggahatthe cattāro mahārājāno kāresi tato dvattiṃsa devaputte tato suvaṇṇa daṇḍa dīpakadhārā dvattiṃsa devakumāriyo tato aṭṭhavīsati yakkhasenāpatino tato añjaliṃ paggayha ṭhita devatāyo tato ratanamaya puppakalāpe gahetvā ṭhita devatāyo tato suvaṇṇaghaṭe gahetvā ṭhiti devatāyo tato naccanaka devatāyo tato turiyavādaka devatāyo tato pacceka satasahassagghanake dasahatthappamāṇe ādāse gahetvā ṭhita devatāyo tato tatheva satasahassagghanaka puppha sākhāyo gahetvā ṭhitadevatāyo tato caṇdamaṇḍale gahetvā ṭhitadevatāyo sūriyamaṇḍale gahetvā ṭhitadevatāyo tato padumāni gahetvā ṭhita devatāyo tato chattāni gahetvā ṭhitadevatāyo tato vicittavesadhare malladevaputte tato dussapoṭhana devatāyo tato ratanagghike gahetvā ṭhitadevatāyo tato dhammacakkāki gahetvā ṭhitadevatāyo tato khaggadharā devatāyo tato pañcahatthappamāṇa gaṇdhitelapūritā dukūlavaṭṭiyaṃ pajjalita dīpakañcanana pātiyo sīsehi dhāretvā ṭhitadevatāyo ca kārāpesi.

随后,他命人制作了以摩哂陀(Mahiṇda)长老为首的七位同伴到来的形象。他还命人制作了:四方手持宝剑的四大天王,三十二位天子,三十二位手持金柄灯盏的天女,二十八位夜叉将领,合掌站立的天神,手持宝石花束站立的天神,手持金瓶站立的天神,跳舞的天神,演奏乐器的天神,手持价值十万、十肘高镜子站立的天神,同样手持价值十万花枝站立的天神,手持月轮站立的天神,手持日轮站立的天神,手持莲花站立的天神,手持伞盖站立的天神,身着华丽服饰的力士天子,挥舞天衣的天神,手持宝石灯笼站立的天神,手持法轮站立的天神,持剑的天神,以及头顶五肘大的金钵、钵中盛满香油、燃着细麻布灯芯的天神。

Tato catusukaṇṇesuphaḷikamayaagghiya matthake cattāromahāmaṇa ṭhapāpesi catusu kaṇṇesu suvaṇṇa-maṇi-mutta-vajirānaṃ cattāro rāsiyo kāresi tato meghavaṇṇa pāsāṇabhittiyaṃ vijjullatā kāresi tato ratana latāyo tato cāḷavijatiyo tato niluppale gahetvā ṭhita nāgamaṇavikāyo kāresi.

然后,他在四角的水晶容器顶上各放置了一颗大宝石。在四个角上,他命人堆放了金、珠宝、珍珠和钻石四堆宝物。接着,他在云色的石墙上制作了闪电藤图案,又制作了宝石藤蔓,然后是彩色的格窗,最后是手持青莲站立的龙女像。

Rājā ektikāni rūpakāni ghanakoṭṭima suvaṇṇeheva kāresi. Avasesampi pūjāvidhiṃ sattarataneheva kāresīti. Ettha ca vuttappakārampana pūjanīyabhaṇḍaṃ anantamaparimāṇaṃ hoti tathā hi ambapāsānavāsī cittaguttattheronāma heṭṭhā lohapāsāde sannipatitānaṃ dvādasannaṃ bhikkhusahassānaṃ dhammaṃ kathento rathavinītasuttaṃ ārabhitvā mahā dhātunidhānaṃ vaṇṇento ekacce na saddahissantīti maññamāno osakkitvā kathesi. Tasmiṃ khaṇe koṭapabbatavāsī mahātissatthero nāma khīṇāsavo avidūre nisīditvā dhammaṃ suṇanto āvuso dhammakathika tava kathāto parihīnampi atthi. Apacco sakakitvā vitthārena kathehīti āha. Atha imasmiṃyeva dīpe bhātiya mahārājā nāma saddo pasanno ahosi so sāyaṃ pātaṃ mahacetiyaṃ vanditvāva bhuñjati. Ekadivasaṃ vinicchaye nisīditva dubbīnicchitaṃ aṭṭaṃ vinicchinanto atisāyaṃ vuṭṭhito thūpavaṇdanaṃ vissaritvā bhojane upanīte hatthaṃ otāretvā manusse pucchiajja mayā ayyako vandito na vanditoti. Porāṇaka rājāno hi satthāraṃ ayyakoti vadanti. Manussā na vandito devāti āhaṃsu.

国王用纯金打造了一些形象。其余的供养仪式,也用七宝来完成。此处所说的供养品,确实是无量无边。例如,住在芒果石窟(Ambapāsāna)的质多崛多长老(Cittaguttatthera),曾在铜殿(Lohapāsāda)下层,为聚集的一万二千名比丘说法。他在讲解《传车经》(Rathavinītasutta)时,为了赞叹大舍利龛的供养,担心有人不相信,就有所保留地讲说。当时,住在高峰山(Koṭapabbata)的大帝萨长老(Mahātissatthera)——一位漏尽者,坐在不远处听法,说道:“贤友说法者,你的说法有所遗漏,请不要退缩,详细地讲说。”又在这个岛上,有位名叫婆提(Bhātiya)的大王,他信仰虔诚,每天早晚必定先礼拜大塔才用餐。有一天,他坐堂审理一桩难断的案件,直到深夜才起身,忘记了礼拜大塔,当食物端上,他刚要伸手时,便问侍从:“今天我礼拜了圣者吗?”——过去的国王都称呼导师为“圣者”(Ayyaka)。侍从回答说:“陛下,今天没有礼拜。”

Tasmiṃ khaṇe rājā hatthena gahita bhattapiṇḍaṃ pātiyaṃ pātetvā uṭṭhāya dakkhiṇadvāraṃ vivarāpetvā āgantvā pācīna dvārena mahācetiyaṅgaṇaṃ āruyha vandanto anto dhātugabbhe khīṇāsavānaṃ dhammaṃ osāraṇasaddaṃ sutvā dakkhiṇadvāreti maññamāno tattha gantvā adisvā eteneva nayena itarānipi dvārāni gantvā tatthāpi adisvā ayyā dhammaṃ osārento vicarantīti maññamāno olokanatthāya catusu dvāresu manusse ṭhapetvā sayaṃ puna vicaritvā apassanto manusse pucchitvā bahiddhā natthi bhāvaṃ ñatvā anto dhātugabbhe bhavissatiti sanniṭṭhānaṃ katvā pācīnadvāre āsannatare mahā cetiyābhimukho hatthapāde pasāretvā jīvituṃ pariccajitvā daḷhasamādānaṃ katvā nipajji. Sace mā ayyā dhātugabbhaṃ na olokāpenti-sattāhaṃ nirāhāro hutvā sussamāno bhūsamuṭṭhi viya vippakiriyamānopi na uṭṭhahissāmīti. Tassa guṇānubhāvena sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi.

就在那一刻,国王将手中拿着的饭团扔回钵里,起身命人打开南门,自己则从东门登上大塔庭院。当他正在礼拜时,听见舍利龛内传来漏尽者们的诵法声,以为是从南门传来,便前往查看,却未见人影。他以同样的方式寻遍其他各门,也一无所获,心想:“圣者们必定是一边经行一边诵法。”为了看个究竟,他派人在四门守候,自己再度巡视,仍无所见。询问守卫后,他得知外面无人,便断定圣者们必在舍利龛内。于是,他在东门附近,面向大塔,伸展手足,舍弃生命,立下坚定誓言而躺下:“如果圣者们不让我瞻仰舍利龛,我宁可七日不食,即使身体干枯如一把糠秕般散落,也决不起身。”因他功德的威力,帝释天的宫殿也显现出热相。

Sakko āvajjanto taṃ kāraṇaṃ ñatvā agantvā dhammaṃ osārentānaṃ therānaṃ evamāha. Ayaṃ bhante rājā dhammiko buddhasāsane pasanno imasmiṃ ṭhāne sajjhāyana saddaṃ sutvā dhātugabbhaṃ apassitvā na uṭṭhahissāmīti daḷhasamādānaṃ katvā nipanno sace dhātugabbhaṃ na passati tattheva marissati. Taṃ pavesetvā dhātu gabbhaṃ olokāpethāti. Therāpi tassa anukampāya dhātugabbhaṃ dassetuṃ ekaṃ theraṃ āṇāpesuṃ rājānaṃ ānetvā dhātugabbhā olokāpetvā pesehīti. So rañño hatthe gahetvā dhātugabbhaṃ pavesetvā yathāruciṃ vandāpetvā sabbaṃ sallakkhitakāle pesesi rājā nagaraṃ gantvā aparena samayena dhātugabbhe attanā diṭṭharūpakesu ekadesāni suvaṇṇakhacitāni kāretvā rājaṅgaṇe mahantaṃ maṇḍapaṃ kāretvā tasmiṃ maṇḍape tāni rūpakāni saṃvidahāpetvā nagare sannipātetvā dhātugabbhe mayā diṭṭhāni suvaṇṇarūpakāni īdisāni āha. Tesaṃ rūpakānaṃ niyāmena katattā niyāmaka rūpakāni nāma jātāni.

帝释天察知其原因后,没有亲自前去,而是对正在诵法的长老们如此说道:“尊者们,这位如法的国王对佛陀的教法深具信心,他在此处听闻诵经声后,因未能亲眼见到舍利龛,便立下坚定誓言躺卧于此。如果他见不到舍利龛,就会死在那里。请让他进去瞻仰舍利龛吧。”长老们也出于对他的悲悯,为向他展示舍利龛,便命令一位长老:“把国王带来,让他瞻仰舍利龛后,再送他回去。”那位长老便拉着国王的手进入舍利龛,让他随心意礼拜,待他将所见全部记下后,才送他回去。国王回到城里,后来命人将他在舍利龛内所见形象的一部分用黄金镶嵌制作出来,在王家庭院里搭建一座大亭,在亭中陈列那些形象,并召集城中众人说:“我在舍利龛里看到的金像就是这样的。”因为这些形象是依照范本制作的,所以被称为“范本像”。

Rājā saṃvacchare saṃvacchare tāni rūpakāni nīharāpetvā nāgarānaṃ dassesi paṭhamaṃ dassitakāle nāgarā pasīditvā ekeka kulato ekekaṃ dārakaṃ nīharitvā pabbājesuṃ. Puna rājā ayyā etaṃ pakāraṃ ajānanakā bahū tesampi ārocessāmīti vihāraṃ gantvā heṭṭhā lohapāsāde bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā sayaṃ dhammāsanagato tiyāma rattiṃ dhātugabbhe adhikāraṃ kathetvā pariyosāpetumasakkāntoseva uṭṭhāsi. Tattheko bhikkhu rājānaṃ pucchi-mahārāja tvaṃ pātarāsabhattaṃ bhūtvā āgatosi. Tiyāma rattiṃ vaṇṇento dhātugabbhe pūjāvidhimpi pariyosāpetuṃ nāsakkhi aññampi bahuṃ atthiti.

国王每年都命人取出那些形象给市民们看。第一次展示时,市民们心生净信,每个家族都送出一名男孩去出家。后来国王想:“许多圣者们还不知道此事,我也要告诉他们。”于是前往寺院,在铜殿下层召集比丘僧团,自己登上法座,讲述关于舍利龛的事情。他讲了一整夜,仍未能讲完便起身了。当时有位比丘问国王:“大王,您是吃过早饭才来的吗?您描述了一整夜,连舍利龛的供养仪式都未能说完,想必还有很多内容吧?”

Rājā kiṃ katheta bhante, tumhākaṃ mayā kathitaṃ dasabhāgesu ekabhāgampi nappahoti. Ahampana mayā sallakkhita mattameva kathesiṃ. Anantaṃ bhante dhātugabbhe pūjāvidhānanti āha evaṃ anantaṃ pūjanīyabhaṇḍaṃ samacaturasse ekeka passato asīti asīti hatthappamāṇe dhātugabbhe nirantaraṃ katvā puretumpi na sukaraṃ, pageva yathārahaṃ saṃvidhātu tiṭṭhatu tāva dhātugabbho yāva mahācetiye vāluka pākāra paricchedā nirantaraṃ puretumpi na sakkā. Tasmā taṃ sabbaṃ pūjanīyabhaṇḍaṃ tattha kathaṃ gaṇhīti yadettha vattabbaṃ porāṇehi vuttameva.

国王说:“尊者,该怎么说呢?我对您所说的,还不到全部的十分之一。我只是说了我所记下的部分。尊者,舍利龛中的供养陈设是无尽的。”确实,如此无尽的供养品,要在一个长宽各八十肘的正方形舍利龛中毫无间隙地填满尚且不易,更何况要如法地布置呢!且不说舍利龛,就连大塔的沙台围栏之内也无法完全填满。因此,关于所有这些供养品是如何被容纳在那里的,古人对此已有定论。

Nigro dhapiṭṭhi tepiṭaka mahāsīvatthero kira rājagehe nisiditvā rañño dasabala sīhanādasutataṃ kathento dhātunidhānaṃ vaṇṇetvā suttantaṃ vinivaṭṭesi. Rājā therassa evamāha-ayaṃ bhante dhātugabbhā samacaturasso, ekekapassato asīti asīti hatthappamāṇe ettakāni pūjanīya bhaṇḍāni ettha ṭṭhitānīti ko saddahessatiti. Thero āha. Iṇdasālaguhākittakappamāṇāti tayā sutapubbāti. Rājā khuddaka mañcakappamāṇā bhanteti āha. Tato thero āha, mahārāja amhākaṃ satthārā sakkasasa sakka pañhasuttantaṃ kathanadivase guhāya kittakā parisā osaṭāti sutapubbāti. Rājā dvīsu bhante devalokesu devatāti āha. Evaṃ sante tampi asaddaheyyaṃ nu mahārājāti therena vutte rājā taṃ pana devānaṃ deviddhiyā ahosi deviddhi nāma acinteyyā bhanteti āha.

据说,尼格罗达皮提(Nigrodhapiṭṭhi)的三藏大希瓦长老在王宫中安坐,为国王开示《十力狮子吼经》,在赞叹了舍利的安置后,结束了经的开示。国王对长老说:“尊者,此舍利室四面等长,每边长八十肘,其中存放了如此多的供奉物,谁会相信呢?”长老说:“你可曾听说过因陀罗娑罗窟(Indasālaguhā)有多大?”国王说:“尊者,如小床一般大。”于是长老说:“大王,你可曾听说,我们的导师在开示《帝释所问经》那天,有多少会众聚集在洞窟中?”国王说:“尊者,有两天界的诸天神。”长老说:“大王,既然如此,那件事你难道也不相信吗?”国王回答说:“尊者,那是诸天的天神力所致,天神力是不可思议的。”

Tato thero mahārāja taṃ ekāyayeva deviddhiyā ahosi. Idaṃ pana rañño rājiddhiyā devānaṃ deviddhiyā ariyānaṃ ariyiddhiyāti imāhi tīhi iddhīhi jātanti avoca. Rājā therassa vacanaṃ sādhūti sampaṭicchitvā theraṃ setacchattena pūjetvā matthake chattaṃ dhārento mahā vihāraṃ ānetvā puna mahācetiyassa sattāhaṃ chattaṃ datvā jāti sumanapuppha pūjaṃ akāsīti. Etassatthassa sādhanatthameva aññānipi bahūni vatthūni dassitāni tāni kintehīti amhe upekkhitāni ettha ca rājā mahesakkho mahānubhāvo pūritapārami katābhinīhāroti tassavasena rājiddhiveditabbā sakkena āṇattena vissakammunā devaputtena ādito paṭṭhāya āvisitvā katattā tassa vasena devidadhi veditabbā, kammādhiṭṭhāyaka iṇdaguttatthero khuddānukhuddakaṃ kammaṃ anuvidhāyanto kāresi na kevalaṃtheroyeva, sabbepi ariyā attanā attanā kattabba kiccesu ussukkamāpannāyeva ahesunti imāhi tīhi iddhīhi katanti veditabbaṃ.

于是长老说:“大王,那件事仅是由一种天神力所成。而此事,则是由于三种神力而成就的:国王的王力、诸天的天神力,以及圣者的圣力。”国王道:“善哉!”并接受了长老的话。他以白伞供养长老,亲自为他举着伞盖,将他迎入大寺。之后,他又以伞盖供养大塔七日,并举行了素馨花供养。为证实此事,还开示了许多其他故事,但我们在此略过。于此,当知:国王具大威德、大威力,已圆满波罗蜜,已发大誓愿,由此可知是王力;因帝释天王所命,天子毗首羯磨(Vissakamma)从一开始就前来相助,由此可知是天神力;工程的监督者因陀古多(Indagutta)长老,指导着所有大大小小的工作,不仅是长老,所有的圣者们也都热忱地完成各自应做的事务,由此可知是圣力。当知此事是由这三种神力所成就。

Vuttañhetaṃ mahāvaṃso.

《大史》中如是说:

Iṇdagutta mahāthero-chaḷabhiñño mahāmati,Kammādhiṭṭhāyako ettha-sabbaṃ saṃvidahi imaṃ;

Sabbaṃ rājiddhiyā etaṃ devatānañca iddhiyā;

Iddhiyā ariyānañca-asambādhā patiṭṭhita’’nti;

因陀古多大长老,六通大慧之尊者,身为工程监督者,于此安排一切事。此事全由君王力,以及诸天之神力,复有圣者之圣力,无碍坚固而安立。

Dhātugabba rūpavaṇṇanākathā

舍利室形像释义

23. Evaṃ rājā dhātugabbhe kattabba kammaṃ niṭṭhāpetvā cātuddasi divase vihāraṃ gantvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātesi, sannipatti bhikkhū tiṃsa sahassāni ahesuṃ rājā bhikkhusaṅghaṃ vanditvā evamāha. Dhātugabbhe mayā kattabbakammaṃ niṭṭhāpitaṃ, sve āsāḷabhimuposatha divase uttarasāḷha nakkhattena dhātunidhānaṃ bhavissati dhātuyo janātha bhanteti bhikkhusaṅghassa bhāraṃ katvā nagaramevāgañji.

23. 如是,国王在舍利室中完成了应做的工作后,于十四日前往寺院,召集了比丘僧团。集会的比丘有三万位。国王礼敬比丘僧团后,如是说:“我已在舍利室中完成了应做的工作。明日是阿沙荼月(āsāḷha)的布萨日,当值遇北娑荼宿(uttarasāḷha)时,将举行舍利安置仪式。尊者们,请取来舍利。”他将此事委托给比丘僧团后,便返回城中。

Atha bhikkhusaṅgho dhātu āharaṇakaṃ bhikkhuṃ gavesanto pūjā pariveṇa vāsikaṃ soḷasa vassuddesikaṃ chaḷabhiññaṃ soṇuttaraṃ nāma sāmaṇeraṃ disvā taṃ pakkosāpetvā āvuso soṇuttara rājā dhātugabbhaṃ niṭṭhāpetvā dhātu ābharaṇaṃ bhikkhusaṅghassa bhāramakāsi. Tasmā tayā dhātuyo āharitabbāti āharāmi bhante dhātuyo kuto lacchāmīti pucchi tassa bhikkhusaṅgho evamāha. Āvuso soṇuttara tatāgato maraṇamañce nipanno sakkaṃ devarājānaṃ āmantetvā mayhaṃ aṭṭhadoṇappamāṇesu sārīrika dhātusu ekaṃ doṇaṃ koḷiyarājuhi sakkataṃ, anāgate tambapaṇṇi dīpe mahācetiye patiṭṭhahissatīti āha.

于是,比丘僧团在寻找能取来舍利的成员时,看到了一位名叫索努塔拉(Soṇuttara)的沙弥。他十六岁,具足六神通,住在供养堂(Pūjā pariveṇa)。僧团将他唤来,对他说:“贤友索努塔拉,国王已建好舍利室,将取来舍利的重任委托给了比丘僧团。因此,你必须去取来舍利。”他问:“尊者们,我将从何处获得舍利?”比丘僧团如是告诉他:“贤友索努塔拉,如来在临终卧榻上,曾对天帝释(Sakka)说:‘在我八多那(doṇa)量的身舍利中,有一多那舍利由拘利(Koḷiya)族诸王所供奉,未来将安立于铜鍱洲(Tambapaṇṇi dīpa)的大塔中。’”

Atha bhagavati parinibbute doṇa brāhmaṇo dhātuyo aṭṭha koṭṭhāse katvā aṭṭhannaṃ nagaravāsīnaṃ adāsi te attano attano nagare cetiyaṃ kāretvā parihariṃsu tesu rāmagāme koḷiyehi katacetiye mahoghena bhinne dhātukaraṇḍako samuddaṃ pavisitvā ratanavālukā piṭṭhe chabbaṇṇaraṃsi samākiṇṇo aṭṭhāsi.

世尊般涅槃后,多那(Doṇa)婆罗门将舍利分为八份,分给了八座城市的居民。他们在各自的城市建造塔庙并加以守护。其中,在罗摩村由拘利族人所建的塔庙被大洪水冲毁,舍利函进入大海,停留在宝沙堆上,遍布六色光芒。

Nāgā disvā mañjerika nāga bhavanaṃ gantvā mahākāḷa nāga rañño ārocesuṃ so dasakoṭi nāga sahassa parivuto āgantvā gaṇdhamālādīhi pūjetvā suvaṇṇa-pavāḷa-miṇi-rajatadhaje ussāpetvā pañcaṅgika turiya paggahīta nānāvidha nāga nāṭakānaṃ majjhahato dhākukaraṇḍaṃ maṇicaṅgoṭake ṭhapetvā sīsenādāya mahāsakkāra sammānaṃ karonto nāgabhavanaṃ netvā channavuti koṭidhane pūjetvā sabbaratanehi cetiyañca cetiyagharañca māpetvā dhātuyo pariharati. Mahākassapatthero ajātasattuno dhātunidhānaṃ karonto rāmagāme dhātuyo ṭhapetvā sesa dhātuyo āharitvā adāsi rājā rāmagāme dhātuyo kasmā nāhaṭāti pucchi.

诸龙看见后,前往曼殊理迦(Mañjerika)龙宫,禀告大黑(Mahākāḷa)龙王。龙王率领一亿龙众前来,以香、花鬘等供养,竖起金、珊瑚、宝珠、白银所制之旗,奏响五种乐器,在各种龙族舞蹈中,将舍利函置于珠宝匣中,以头顶戴,行大恭敬供养,将其带回龙宫。他以九十六俱胝财富供养,并以一切珍宝建造了塔庙与塔室,守护着舍利。大迦叶长老为阿闍世王安置舍利时,将罗摩村的舍利留在原地,取来其余的舍利交给了国王。国王问:“为何没有取来罗摩村的舍利?”

Thero mahārāja tāsaṃ antarāyo natthi anāgate tambapaṇṇidīpe mahācetiye patiṭṭhahissantīti āha. Asoko dhammarājāpi dhātunidhānaṃ ugghāṭetvā olokento aṭṭhamaṃ dhātudoṇaṃ adisvā aparaṃ dhātuṃ doṇaṃ kattha bhanteti pucchi mahārāja taṃ koḷiyehi gaṅgātīre kata cetiye patiṭṭhitaṃ, mahoghena cetiye bhinne mahāsamuddaṃ pāvisi.

长老说:“大王,那些舍利没有危险,未来它们将安立于铜鍱洲的大塔中。”后来,法王阿育(Asoka)王打开舍利库藏查看时,没有见到第八份舍利,便问道:“尊者们,另一份舍利在哪里?”他们回答说:“大王,那份舍利安立于拘利族人在恒河岸边所造的塔中。塔被大洪水冲毁后,它进入了大海。”

Taṃ nāgā disvā attano nāgabhavanaṃ netvā pariharantīti khīṇāsavā āhaṃsu rājā nāgabhavanaṃ nāma mama āṇāpavattanaṭṭhānaṃ, tampi āharāmi bhanteti āha. Mahārāja tā dhātuyo anāgate tambapaṇṇidīpe mahācetiye patiṭṭhahissantiti nivāresuṃ. Tasmā tvaṃ mañcherika nāga bhavanaṃ gantvā taṃ pavattiṃ nāga rañño nivedetvā dhātuyo āhara, sve dhātu nidhānaṃ bhavissatīti. Soṇuttaro sādhūti sampaṭicchitvā attano pariveṇaṃ agamāsi.

诸漏尽者说:“诸龙看见后,将它带到自己的龙宫守护着。”国王说:“所谓的龙宫,也是我政令施行之处。尊者们,我也要把它取来。”他们劝阻道:“大王,那些舍利未来将安立于铜鍱洲的大塔中。”于是比丘僧团对索努塔拉说:“因此,你前往曼殊理迦龙宫,将此事告知龙王,然后取来舍利。明日将举行舍利安置仪式。”索努塔拉回答:“善哉!”并接受了任务,返回自己的住处。

Rājāpi nagaraṃ antvā nagare bheriṃ carāpesi- sve dhātunidhānaṃ bhavissati nāgarā attano attano vibhavānurūpena alaṅkaritvā gaṇdhamālādīni gahetvā mahācetiyaṅgaṇaṃ otarantuti. Sakkopi vissakammaṃ āṇāpesi-sve mahācetiye dhātunidhānaṃ bhavissati. Sakala tampapaṇṇidīpaṃ alaṅkarohīti. So punadivase ekūnayojanasatikaṃ tambapaṇṇidīpaṃ kasīṇamaṇḍalaṃ viya samaṃ katvā rajatapaṭṭasadisaṃ vālukākiṇṇaṃpañcavaṇṇapupphasamākūlaṃ katvā samantato puṇṇaghaṭapantiyo ṭhapāpetvā sāṇīhi parikkhipitvā upari celavitānaṃ baṇdhitvā pathavitale thalapadumāni ākāse olambaka padumāni dassetvā alaṅkata devasabhaṃ viya sajjesi. Mahāsamuddañca sannisinnaṃ pañcavidha padumasañcannaṃ akāsi.

国王也回到城中,命人在城里击鼓宣告:“明日将举行舍利安置仪式,市民们应各自根据自己的财力,装饰一番,携带香、花鬘等物,来到大塔的庭院。”帝释天也命令毗首羯磨(Vissakamma):“明日将在大塔举行舍利安置仪式,你要装饰整个铜鍱洲。”于是,第二天,毗首羯磨将方圆九十九由旬的铜鍱洲变得像遍处盘一样平坦,铺上如银色织物般的细沙,散满五色花朵,四周摆放一列列满水瓶,用帷幕围绕,上方张挂布制天篷,在地面上变现出陆生莲花,在空中变现出垂悬的莲花,装饰得如同天神的集会堂。他还使大海变得风平浪静,并以五种莲花覆盖其上。

Dhātu ānubhāvena sakala cakkavāḷaṃ gabbhokkamanābhisambodhikālādisu viya sajjitaṃ ahosi nāgarāpa nagara vīthiyo sammajjitvā muttāphala sadisaṃ vālukaṃ okiritvā lājapañcamaka pupphāni samokiritvā nānāvirāga dhajapaṭākāyo ussāpetvā suvaṇṇaghaṭa kadalitoraṇa mālagaghikādīhi alaṅkaritvā nagaraṃ sajjesu. Rājā nagarassa catusu dvāresu anāthānaṃ manussānaṃ paribhotthāya nānāppakāra khādanīya bhojanīya gaṇdhamāla vatthābharaṇa pañcavidhi mudhavāsa sahita tāmbulāni ca ṭhapāpesi.

由于舍利的神力,整个轮围世界变得如同佛陀入胎、正觉等时节一般庄严。市民们也清扫了城市街道,撒上珍珠般的细沙,遍撒以炒米为第五项的鲜花,竖起各种彩色的旗帜和幡带,用金瓶、香蕉树拱门、花环等物装饰了城市。国王还在城市的四座城门处,为无依无靠者准备了各种嚼食、啖食、香、花鬘、衣物、饰品,以及配有五种口香料的槟榔,供他们取用。

Atha rājā sabbābharaṇa vibhūsito kumuda pannavaṇṇa catusiṇdhavayutta rathavaramāruyha alaṅkataṃ kaṇḍulaṃ hatthiṃ purato katvā suvaṇṇacaṅgoṭakaṃ sīse katvā setacchattassa heṭṭhā aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe sakkaṃ devarājānaṃ devaccharā viya nānābharaṇavibhūsitā devakaññupamā aneka sahassa nāṭakitthiyo ceva dasamahāyodhā ca caturaṅginī senā ca rājānaṃ parivāresuṃ.

其时,国王身着所有饰品庄严,乘坐由四匹睡莲叶色的信度马所拉的上等马车,让装饰好的犍度罗象(Kaṇḍula)走在前方,自己则将金匣顶在头上,站立于白伞之下。那一刻,犹如帝释天王被天女围绕一般,数千名佩戴各种饰品、貌若天女的舞女,以及十大勇士和四部军,都围绕着国王。

Tathā aṭṭhuttara sahassa itthiyo ca puṇṇaghaṭe garahatvā parivāresuṃ. Aṭṭhuttara sahassa aṭṭhuttara sarassappamāṇeyeva purisā ceva itthiyo ca pupphasamuggāni daṇḍadīpikā nānāvaṇṇa dhaje ca gahetvā parivāresuṃ. Evaṃ rājā mahantena rājānubhāvena naṇdanavanaṃ nikkhanta devarājā viya nikkhami. Tadā nānāvidha turiya ghosehi ceva hatthassa ratha saddehi ca mahāpathavibhijjanākārappattā viya ahosi.

如此,一千零八名女子手持满水瓶在周围侍候。一千零八名男子和一千零八名女子手持花匣、灯杖和各色旗帜在周围侍候。就这样,国王以盛大的王家威势出行,犹如天王离开欢喜园。那时,各种乐器声、象声和车声,仿佛大地都要裂开一般。

Tasmiṃ khaṇe soṇuttaro attano pariveṇeyeva nisinno turiya ghosena rañño nikkhantabhāvaṃ ñatvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā adhiṭṭhayā pathaviyaṃ nimujjitvā mañjerika nāgabhavane mahākāḷānāgarañño purato pāturahosi. Nāgarājā soṇuttaraṃ disvā uṭṭhāyāsanā abhivādetvā gaṇdhodakena pāde dhovitvā vaṇṇa gaṇdha sampanna kusumehi pūjetvā ekāmantaṃ nisīditvā kuto āgatattha bhanteti pucchi tambapaṇṇi dīpato āgatamhāhi vutte kimatthāyāti pucchi.

就在那一刻,索努塔罗(Soṇuttara)正坐在自己的住所,听到乐器声,知道国王已经出发,便进入作为神通基础的第四禅,决意后潜入地里,出现在曼杰利卡(Mañjerika)龙宫,在大黑龙王(Mahākāḷa)面前现身。龙王看见索努塔罗,从座位起身,向他顶礼,用香水洗他的脚,用色香俱全的花供养他,然后坐在一旁问道:“尊者,您从哪里来?”当被告知“从铜鍱岛来”时,又问:“为何而来?”

Mahārāja tambapaṇṇidīpe duṭṭhagāmaṇi abhaya mahārājā mahā cetiyaṃ kārento dhātuyo bhikkhusaṅghassa bhāramakāsi. Mahāvihāre tiṃsamattāni bhikkhusahassāni sannipatitvā mahāthūpatthāya ṭhapitadhātuyo mahākāḷa nāga rañño santike ṭhitā, tassa taṃ pavattiṃ kathetvā dhātuyo āharāti maṃ pesesuṃ, tasmā idhāgatomhīti āha.

“大王,在铜鍱岛,杜吒伽摩尼·无畏(Duṭṭhagāmaṇi Abhaya)大王建造大塔时,将舍利之事委托给了比丘僧团。聚集在大寺的三万比丘,得知为大塔所要供奉的舍利在大黑龙王那里,便对我说:‘你去告诉他这件事,然后把舍利带来。’他们如此派遣我,因此我来到这里。”他说道。

Taṃ sutvā nāgarājā pabbatena viya ajjhotthaṭo mahantena madāmanassena abhibhūto evaṃ cintesi mayaṃ pana imā dhātuyo pūjetvā apāyato muñcitvā sagge nibbattissamāti amaññimha. Ayaṃ pana bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo, sace imā dhātuyo imasmiṃ ṭhāne ṭhito bhaveyyuṃ, amhe abhibhavitvāpi gaṇhituṃ sakkuṇeyya. Dhātuyo apanetuṃ vaṭṭatīti cintetvā parisaṃ olokento parisa pariyante ṭhitaṃ vāsuladattaṃ nāma attano bhāgineyyaṃ disvā tassa saññamadāsi so mātulassa adhippāyaṃ ñatvā cetiyagharaṃ gantvā dhātukaraṇḍakaṃ ādāya gilitvā sinerupabbata pādamūlaṃ gantvā-

龙王听了这话,如被大山压顶,被巨大的傲慢与不悦所征服,心想:“我们本以为供养这些舍利后,就能从恶趣解脱,转生天界。但这位比丘有大神通、大威力,如果这些舍利留在这里,他即使制伏我们也能拿走。应该把舍利移走。”他环顾集会时,看见站在会众边缘名叫瓦苏喇达答的外甥,便向他示意。那外甥明白舅父的意图后,便前往舍利殿,取了舍利盒吞下,去到须弥山脚下——

Yojanasatāmāvaṭṭaṃ dīghaṃ tisata yojanaṃ,Phaṇānekasahassāni-māpisitvā mahiddhiko,Sineru pādamūlamhi-dhumāyanto ca pajjalaṃ,Ābhujitvāna so bhoge-nipajji vālukātale;

盘绕百由旬,绵延三百长, 大神力者化,头罩有千张。 须弥山脚下,喷烟又发光, 盘卷其身体,卧于沙滩上。

‘‘Anekāni sahassāni-attanā sadise ahi,Māpayitvā sayāpesi-samantā parivārite,Bahū devā ca nāgā ca-osariṃsu tahiṃ tadā,Yuddhaṃ ubhinnaṃ nāgānaṃ-sassissāma mayaṃ iti;

’’

化现数千蛇,其形皆似己, 围绕于四周,令其皆躺卧。 众多天与龙,彼时来汇集, “我等将观看,二龙之战斗。”

Tato nāgarājā bhāgineyyena dhātuyo apanītabhāvaṃ ñatvā evamāha- mama santike dhātuyo natthi, tumhe idha papañca akatvā sīghaṃ gantvā bhikkhusaṅghassa taṃ pavattiṃ ārocetha bhikkhusaṅgho aññato dhātuṃ pariyesissatīti sāmaṇero ādite paṭṭhāya dhātu āgamanaṃ vatvā dhātuyo tava santikeyeva, papañcaṃ akatvā dehīti codesi.

于是龙王知道舍利已被其外甥拿走,便说道:“我这里没有舍利。你们不要在此耽搁,快去将此事告知比丘僧团,比丘僧团会从别处寻找舍利的。”沙弥则从头说起舍利到来的经过,然后催促道:“舍利就在你这里,不要推脱,交出来!”

Tato nāgarājā sāmaṇerena mūlamhi gahitabhāvaṃ ñatvā yena kenaci pariyāyena dhātuyo adatvāva pesituṃ vaṭṭatīti cintetvā sāmaṇeraṃ dhātugharaṃ netvā cetiyañca cetiyagharañca dassesi. Taṃ pana cetiyañca cetiyagharañca sabbaratanamayameva ahosi.

龙王知道沙弥已抓住根本,心想:“无论如何都必须想办法不给舍利就把他送走。”于是带着沙弥到舍利殿,给他看塔与塔殿。那塔与塔殿完全是由各种珍宝做成的。

Vuttañhetaṃ mahāvaṃse

此乃《大史》中所说:

‘‘Anekadhā anekehi ratanehi susaṅkhataṃ,Cetiyaṃ cetiyagharaṃ-passa bhikkhu sunimmita’’nti;

“种种宝所成,善巧多方造, 比丘汝且观,塔殿何善妙。”

Dassetvā ca pana cetiyagharato oruyha addhacaṇdakapāsāṇe pavāḷapadumamhi ṭhatvā imassa cetiyassa cetiyagharassa ca agghaṃ karohi bhanteti āha sāmaṇero na sakkoma mahārāja agghaṃ kātuṃ, sakalepi tambhapaṇṇidīpe ratanāni imaṃ addhacaṇdaka pāsāṇaṃ nāgghatīti āha.

展示之后,龙王从舍利殿下来,站在半月石的珊瑚莲花上,说道:“尊者,请为这座塔与塔殿估个价。”沙弥回答说:“大王,我们无法估价。即使整个铜鍱岛的珍宝,也比不上这块半月石的价值。”

Nāgarājā evaṃ sante mahāsakkāraṭṭhānato appasakkāraṭṭhānaṃ dhātūnaṃ nayanaṃ ayuttaṃ nanu bhikkhūti āha. Sāmaṇero evamāhamahārāja buddhā nāma dhammagarukā, na āmisa garukaṃ, tumhesu cakkavāḷappamāṇaṃ ratanagharaṃ māpetvā sabbaratanassa pūretvā dhātuyo pariharantesupi ekanāgopi dhammābhisamayaṃ kātuṃ samattho nāma natthi yasmā-

龙王便说:“比丘,既然如此,将舍利从受大恭敬处带往受少恭敬处,这难道是适当的吗?”沙弥回答说:“大王,诸佛是尊重法的,不尊重物质供养。即使你们建造遍满轮围山的宝殿,装满所有珍宝来供养舍利,也没有一条龙能够因此而通达法义,因为——”

‘‘Saccābhisamayo nāga-tumhākampi na vijjati. Saccābhisamayaṭṭhānaṃ-netuṃ yuttañhi dhātuyo. Saṃsāradukkhamokkhāya-uppajjanta tathāgatā, buddhassa vetthādīppāyo-tena nessāmi dhātuyo. Dhātunidhānaṃ ajjeva-so hi rājā karissati.

“龙王,对你们而言,并无证悟真理的可能。 将舍利带往能证悟真理之处,方为适宜。 诸如来出现,是为从轮回苦中解脱, 此乃佛陀的意趣,因此我将带走舍利。 那位国王今日即会举行舍利安置仪式。”

Tasmā papañcamakaritvā-lahuṃ me dehi dhātuye’’ti-āha. Evaṃ vutte nāgarājā appaṭihāno yutvā attano bhāgineyyena dhātuyo gopitoti maññamāno evamāha. Tumhe bhante cetiye dhātūnaṃ atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā ajānantā dehi dehīti vadatha. Ahaṃ natthīti vadāmi. Sace passatha gahetvā gacchathāti. Gaṇhāmi mahārājāti, gaṇha bhikkhūti. Gaṇhāmi mahārājāti, gaṇha bhikkhūti tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā.

因此不要耽搁,快把舍利给我!”他说道。听了这话,龙王无法反驳,心想舍利正由其外甥守护着,便说道:“尊者,您连塔里有没有舍利都不知道,就只会说‘给我,给我’。我说没有。如果您能看见,就拿走吧。”“大王,我拿了。”“比丘,拿吧。”“大王,我拿了。”“比丘,拿吧。”如此立下三次约定后,

‘‘Sukhumaṃ karaṃ māpayitvā-thikkhū tatra ṭhitoca so,Bhāgineyyassa vadane-hatthampakkhippa tāvade,Dhātukaraṇḍamadāya-tiṭṭha nāgāti bhāsiha,Nimujjitvā pathaviyaṃ-pariveṇamhi uṭṭhahi;

’’

比丘立于彼,化现微细手, 即刻伸入口,探取外甥喉。 取得舍利盒,言“龙王且住!” 没入大地中,现身于净住。

Tadā sāmaṇerassa nāgena saddhiṃ yuddhaṃ passissāmāti samāgatā deva-nāga parisāpa bhikkhunāgassa vijayaṃ disvā haṭṭhā pamodito dhātuyo pūjayantāva teneva saha āgamuṃ, nāgarājā sāmaṇerassa gata kāle bhikkhuṃ vañcetvā pesitomhīti haṭṭhatuṭṭho dhātuyo gahetvā āgamatthāya bhāgineyyassa sāsanaṃ pesesi.

那时,为观看沙弥与龙王战斗而聚集的天、龙会众,见到那龙象般的比丘获胜,皆心生欢喜,一面礼敬舍利,一面与他同来。龙王在沙弥离去时,因自认已欺骗并遣走了比丘而心生欢喜,为了取回舍利,便派人传信给外甥。

‘‘Bhāgineyyo’tha kucchimhi-apassitvā karaṇḍakaṃ,Paridevamāno āgantvā-mātulassa nivedayi;

Tadā so nāgarājāpi-vañcitamha mayaṃ iti,Paridevi nāgā sabbepi-parideviṃsu piṇḍitā;

’’

外甥腹中不见盒,悲泣前来告舅父。 龙王亦悲叹:“我等已被欺!” 所有龙众聚一处,一同悲号与恸哭。

Tato nāgabhavane sabbe nāgā samāgantvā kese muñcitvā ubhohi hatthehi hadaye gahetvā nīluppala sadisehi nettehi vilīna sokamiva assudhāraṃ pavattayamānā-

于是龙宫中所有的龙都聚集起来,披散头发,用双手捧心,从犹如青莲的眼中流下泪水,仿佛悲伤都已融化成泪河——

‘‘Paridevamānā āgantvā-nāgā saṅghassa santike,Bahudhā parideviṃsa-dhātāharaṇa dukkhitā’’ti;

悲伤的龙众前来,至比丘僧团面前, 因舍利被取而苦,如是种种而悲叹。

Paridevitvā ca bhikkhusaṅghassa evamāhaṃsu- bhante kassaci pīḷaṃ akatvā amhākaṃ puññānubhāvena labhitvā cīraparihaṭa dhātuyo kasmā anavasesaṃ katvā aharāpetha amhākaṃ saggamokkhantarāyaṃ karothāti.

他们悲叹后,对比丘僧团如此说道:“尊者们,我们未曾伤害任何人,凭着自己的福德威力获得了我们长久供奉的舍利,为何要将它们全部取走,不留分毫?你们这样做是在障碍我们获得天界与解脱啊!”

’Tesaṃ saṅgho’nukampāya-thokaṃ dhātumadāpayi,Te tena tuṭṭhā gantvāna-pūjābhaṇḍāni āharuṃ;

僧团出于慈悲心,令分少许舍利予, 彼等因此心欢喜,离去取来供养具。

Tato sakko devānamiṇdo vissakammaṃ āmantetvā sāmaṇerassa uṭṭhitaṭṭhāne sattaratanamayaṃ maṇḍapaṃ māpehīti āha. So tasmiyeva khaṇe maṇḍapaṃ māpesi atha sakko dvīsu devalokesu devaparisāya parivuto suvaṇṇacaṅgoṭakena saddhiṃ ratana pallaṅkamādāya āgantvā tasmiṃ maṇḍape patiṭṭhāpetvā sāmaṇerassa hatthato dhātukaraṇḍakaṃ gahetvā tasmiṃ pallaṅke patiṭṭhāpesi. Tadā-

于是,天帝释(Sakko devānamindo)召唤毗首羯磨(Vissakamma),对他说:“在沙弥升起之处建造一座七宝阁。”他即刻造好了宝阁。然后,天帝释在两天界天众的围绕下,带着黄金宝盒与珠宝宝座前来,将宝座安置在宝阁中,从沙弥手中接过舍利盒,安放在宝座上。那时——

’Brahmā chattamadhāresi-santusito vālavijaniṃ,Maṇitālavaṇṭaṃ suyāmo-sakko saṅkhantu sodakaṃ;

梵天持白伞,喜足天子(Santusita)持拂, 苏亚马持宝扇,帝释持水螺。

Cattāro tu mahārāja-aṭṭhaṃsu khaggapāṇino,Samuggahatthā dvattiṃsā-devaputtā mahiddhikā;

四大天王伫立,手中各持宝剑, 三十二位大神力天子,手捧宝匣。

Pāricchattaka pupphehi pūjayantā tahiṃ ṭhitā,Kumāriyopi dvattiṃsā-daṇḍidīpadharā ṭhitā;

(有天子)手持巴瑞恰达树花,站立彼处作供养, 亦有三十二位天女,手持灯杖而伫立。

Palāpetvā duṭṭhayakkhe-yakkhasenāpati panaAṭṭhavīsati aṭṭhaṃsu-ārakkhaṃ kurumānakā;

驱散了恶夜叉后,二十八位夜叉将, 则站立彼处,提供着守护。

Vīṇaṃ vādayamānova-aṭṭhā pañcasikho tahiṃ,Raṅgabhūmiṃ māpayitvā-timbarū turiyaghosavā;

五髻(Pañcasikha)立于彼处,弹奏着竖琴, 丁巴鲁则化现舞台,并演奏着天乐。

Anekā devaputtā ca-sādhugītappayojakā,Mahākālo nāgarājā-thūyamāno anekadhā;

众多天子们,唱起了美妙的歌曲, 大黑龙王(Mahākālo nāgarājā),也受到种种赞扬。

Dibbaturiyāni vajjanti-dibbasaṅgiti vattati,Dibbagaṇdhā ca vassāni-vassāpenti ca devatā;

天上的乐器奏响,天上的合唱进行着,天神们令天香如雨般降下。

Tadā iṇdaguttatthero mārassa paṭibāhanatthāya cakkavāḷapariyantaṃ katvā ākāse lohachattaṃ māpesi. Pañcanikāyika therā dhātuyo parivāretvā pañcasu ṭhānesu nisīditvā gaṇasajjhāyamakaṃsu. Tasmiṃ kāle rājā taṃ ṭhanaṃ āgantvā sisato suvaṇṇa caṅgoṭakaṃ otāretvā dhātu caṅgoṭakaṃ attano caṅgoṭake ṭhapetvā pallaṅke patiṭṭhāpetvā gaṇdhamālādīhi pūjetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā sirasi añjaliṃ paggayha akkhīni ummīletvā olokento aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe dhātumatthake setacchattaṃ dissati chattagāhaka brahmā na dissati. Tathā tālavaṇṭa vijani ādayo dissanti gāhakā na dissanti dibbaturiyaghosa saṅgitiyo suyyanti gaṇdhabba devatā na dissanti. Rājā etaṃ acchariyaṃ disvā iṇdaguttattheraṃ evamāha-devatā dibbachattena pūjesuṃ ahaṃ mānusa kacchattena pūjemi bhanneti. Thero yuttaṃ mahārājāti āha. Rājā attano suvaṇṇapiṇḍike setacchattena pūjetvā suvaṇṇabhiṃkāraṃ gahetvā abhisekodakaṃ datvā taṃ divasaṃ sakalatambapaṇṇi dīpe rajjaṃ adāsi.

那时,因陀笈多长老(Indagutta thera)为了阻挡魔罗,在虚空中化现出一把覆盖整个轮围世界(cakkavāḷa)的铜伞。精通五部尼柯耶的长老们围绕着舍利,在五个地方坐下,一起诵经。当时国王来到那个地方,从头上取下金匣,把舍利匣放进自己的匣子里,安放在宝座上,用香、花等供养,行五体投地礼,合掌举过头顶,睁开眼睛观看。在那一瞬间,只见舍利顶上有白伞,却看不见持伞的梵天;也看见了多罗扇、拂尘等物,却没有看见持者;听见天乐与合唱之声,却看不见乾闼婆(gandhabba)天神。国王看见这等奇事,就对因陀笈多长老说:“尊者,天神们用天界的伞盖供养,我用人间的伞盖来供养。”长老说:“可以的,大王。”国王用自己的金柄白伞供养舍利,然后拿起金瓶,倒水行灌顶礼,并在当天把整个铜鍱洲(Tambapaṇṇi-dīpa)的统治权献了出来。

Tato sabbaturiyāni paggaṇhiṃsu, gaṇdhamālādīhi pūjetva mahantaṃ sakkāramakaṃsu puna rājā theraṃ pucchi - amhākaṃ satthā dibbamānusakāni dve chattāni dhāresi bhante. Na dve chattāni tīṇi chattāni mahārājāti. Aññaṃ chattaṃ napassāmi bhanneti. Sīlapatiṭṭhaṃ samādhidaṇḍakaṃ iṇdriyasalākaṃ balamālaṃ maggaphalapatta sañchannaṃ vimuttivarasetacchattaṃ ussāpetvā ñāṇābhisekampatto dhammaratana cakkaṃ pavattetvā dasasahassa cakkavāḷesu buddharajjaṃ hatthagataṃ katvā rajjaṃ kāresīti rājā tīṇicchatta dhārakassa satthuno tikkhattuṃ rajjaṃ dammīti tikkhattuṃ dhātuyo rajjena pūjesi.

于是所有乐器都奏响了,人们用香与花环等供养,举行了盛大的仪式。国王又问长老:“尊者,我们的导师是持着天界和人间的两把伞吗?”长老回答:“大王,不是两把伞,是三把伞。”国王说:“尊者,我没有看见另一把伞。”长老说:“(佛陀)竖起了以戒为基、以定为杖、以诸根为骨、以诸力为环、以道与果之叶覆盖的殊胜解脱白伞,获得智慧的灌顶,转动法宝之轮,在十千世界中掌握了佛国并施行统治。”国王听后,说道:“我将王权三次献给持三伞的导师。”他便用王权三次供养了舍利。

Tato rājā devamanussesu dibbagaṇdhamālādīhi pūjentesu anekesu turiyaghosa saṅgitesu vattamānesu dhātukaraṇḍakaṃ sīsenādāya ratanamaṇḍapato nikkhamitvā bhikkhusaṅgha parivuto mahācetiyaṃ padakkhiṇaṃ katvā pācīnadvārenāruyha dhātugabbhaṃ otari. Tato mahācetiyaṃ parivāretvā channavuti koṭippamāṇa arahanto aṭṭhaṃsu.

那时,当天神与人们正以天上的香、花环等供养,当各种乐器声与歌声正回响时,国王头顶着舍利匣,从宝亭出来,在比丘僧团的围绕下,右绕大塔后,从东门登上,进入舍利室。然后,九亿六千万阿罗汉围绕着大塔站立。

Rājā sīsato dhātukaraṇḍakaṃ otāretvā mahārahe sayanapiṭṭhe ṭhapessāmīti cintesi tasmiṃ khaṇe dhātukaraṇḍako rañño sīsato satta tālappamāṇe ṭhāne gantvā sayameva vicari dhātuyo ākāsamuggantvā dvattiṃsa mahā purisalakkhaṇa asiti anubyañjanā byāmappabhā patimaṇḍitaṃ ketumālopa sobhitaṃ nila-pīta-lohitādi bheda vicitra raṃsijālā samujjalaṃ buddhavesaṃ gahetvā gaṇḍambamūle yamaka pāṭihāriyaṃ sadisa yamaka pāṭihāriyaṃ akaṃsu. Taṃ dhātupāṭihāriyaṃ disvā pasīditvā arahattampattā devamanussā dvādasakoṭiyo ahesuṃ. Sesaphalattayaṃ pattā gaṇanapathamatītā ahesuṃ. Evaṃ dhātuyo anekadhā pāṭihāriyaṃ dassetvā buddhavesaṃ vissajjetvā karaṇḍakaṃ pavisitvā tena saddhiṃ otaritvā rañño sīse patiṭṭhahiṃsu.

国王心想:“我要把舍利宝匣从头顶取下,放在极其珍贵的卧榻上。”就在那一刻,舍利宝匣自动从国王头顶升到七棵多罗树的高度,然后在空中移动。舍利升到空中,显现出三十二大丈夫相、八十随形好,以一寻光环装饰,以顶髻光明庄严,放出青、黄、红等各色光芒,形成绚丽的光网,呈现出佛陀的形象,示现了如同在健陀芒果树(Gaṇḍamba)下那样的双神变。看到这舍利神变,一亿二千万天人与人类心生净信,证得阿罗汉果。其余证得(较低)三种果位者,数量多到无法计算。这样,舍利以多种方式示现神变之后,舍去佛陀的形象,进入宝匣,与宝匣一同降落,重新安住在国王的头顶上。

Rājā amatena viya abhisitto saphalaṃ manussatta paṭilābhaṃ maññamāno ubhohi hatthehi dhātukaraṇḍakaṃ gahetvā nāṭaka parivuto alaṅkata sayana samīpaṃ gantvā dhātucaṅgoṭakaṃ ratanapallaṅke ṭhapetvā gaṇdhavāsitodakena hatthe dhovitvā vatujātiya gaṇdhena ubbaṭṭetvā ratanakaraṇḍakaṃ vicaritvā dhātuyo gahetvā evaṃ cintesi.

国王如同被甘露洒顶一般,认为获得人身是富有成果的。他双手捧着舍利匣,在舞乐者的围绕下,走到装饰华丽的床榻旁,将舍利匣放在宝石宝座上,用香水洗手,再用多种香料涂抹双手,然后打开宝石匣,取出舍利,如此思惟:

‘‘Anākulā kehicipi yadi hessasti dhātuyo,Janassa saraṇaṃ hutvā yadi ṭhassanti dhātuyo;

“如果舍利将不被任何人所扰乱,如果舍利将作为众生的皈依处而住立;

Satthunipannā kārena parinibbāna mañcake,Nipajjantu supaññatte-sayanamhi mahārahe’’ti;

那么,愿它们在这准备妥当的、极其珍贵的卧榻上,以导师在般涅槃床上躺卧的姿势躺下。”

Evaṃ cintetvā pana varasayanapiṭṭhe dhātuyo ṭhapesi tasmiṃ khaṇe dhātuyo raññā cintita niyāmeneva mahārahe sayane buddhavesena sayiṃsu.

他这样思惟后,便将舍利安放在精美的床座上。就在那一刻,舍利就像国王所期望的那样,以佛陀的形象安卧在极其珍贵的卧榻之上。

‘‘Āsāḷahi sukkapakkhassa pannarasa uposathe,Uttarāsāḷha nakkhatte evaṃ dhātu patiṭṭhitā;

在萨哈(Āsāḷha)月白月十五布萨日,当星宿行至北萨哈(Uttarāsāḷha)时,舍利如是安奉;

Saha dhātu patiṭṭhānā akampittha mahāmahī, pāṭihīrāni nekāni pavattiṃsu anekadhā.’’

随着舍利的安奉,大地震动了;许多奇迹也以多种方式发生。”

Tadahi udakapariyantaṃ katvā ayaṃ mahāpathavī saṅkampi sampakampi sampavedhi, mahāsamuddo saṅkhūbhi, ākāse vijjullatā nicchariṃsu. Khaṇikavassaṃ vassi, cha devalokā ekakolāhala mahosi rājā etaṃ acchariyaṃ disvā pasanno attano kañcana mālika setacchattena dhātuyo pūjetvā tambapaṇṇidipe rajjaṃ sattāhaṃ datvā tiṃsa satasahassagghanakaṃ alaṅkāra bhaṇḍaṃ omuñcitvā pūjesi. Tathā sabbāpi nāṭakitthiyo amaccā sesa mahājano devā ca sabbābharaṇāni pūjesuṃ tasmā-

那时,这以海洋为边界的大地剧烈震动、摇晃、颤抖,大洋翻腾,天空中电光闪耀。瞬间下了一场雨,六个天界一片喧哗。国王见到这奇异景象,心生欢喜,用金花环和白伞盖供养舍利,将铜鍱洲(Tambapaṇṇidīpa)的王位布施了七天,又解下价值三百万的饰品来供养。同样,所有的舞女、大臣、其余民众和天神也都供养了他们所有的饰品。因此——

Tiṭṭhantaṃ sugataṃ tilokamahitaṃ yo pūjaye sādaraṃ,Yo vā sāsapa bījamattampi taṃ dhātuṃ naro pūjaye;

恭敬供养住世时受三界崇敬的善逝,或供养他哪怕小如芥子的舍利;

Tesaṃ puññaphalaṃ samānamīti taṃ cittappasāde same,Ñatvā taṃ parinibbutepi sugate dhātuṃ budho pūjaye’ti;

若心意虔诚相同,其功德果报也相同。了知此理,智者纵然善逝已般涅槃,也应供养其舍利。

Tato rājā cīvaravatthāni ceva guḷa-sappi ādi bhesajjāni ca saṅghassa datvā sabbarattiṃ gaṇasajjhāyaṃ kāresi puna divase nagare bheriṃ carāpesi mahājano imaṃ sattāhaṃ gaṇdhamālādīni ādiya gantvā dhātuyo vandatūti iṇdaguttattheropi sakala tambapaṇṇi dīpe manussā dhātuyo vanditukāmā, taṃ khaṇaṃyeva āgantvā vanditvā yathāṭṭhānaṃ gacchantūti adhiṭṭhāsi.

于是国王向僧团供养了衣物以及糖蜜、酥油等药品,并让他们通宵集体诵经。第二天,他又令人在城中击鼓宣告:“民众当携带香、花等物,在这七天里前来礼拜佛舍利。”因陀笈多(Iṇdagutta)长老也发愿道:“愿整个铜鍱洲(Tambapaṇṇi)的人们,凡是想礼拜舍利的,都能立即前来礼拜,礼拜完毕后各回原处。”

Te tatheva dhātuyo vanditvā gamiṃsu rājā sattāhaṃ saṅghassa mahādānaṃ pavattetvā sattāhassa accayena dhātugabbhe mayā kattabbakiccaṃ niṭṭhāpitaṃ, dhātugabbhaṃ pidahatha bhanteti saṅghassa ārocesi. Saṅgho uttarasumana sāmaṇere āmantetvā tumhehi pubbe āhaṭa medavaṇṇa pāsāṇena dhātu gabbhaṃ pidahathāti āha. Te sādhūti sampaṭicchitvā dhātugabbhaṃ pidahiṃsu.

他们就这样礼拜舍利后离去。国王连续七天对僧团举行大布施,七天之后,他向僧团禀告:“我在舍利室中应做之事已经完成,尊者们,请封闭舍利室吧。”僧团召来沙弥郁多罗(Uttara)和须摩那(Sumana),说:“你们用先前运来的脂色石板封闭舍利室。”他们回答“好的”之后,便封闭了舍利室。

Tato khīṇāsavā dhātugabbhe gaṇdhā mā susantu mālā mā milāyantu. Dīpā mā nibbāyantu ratanāni mā vivaṇṇāni hontu pūjanīyabhaṇḍāni mā nassantu. Medavaṇṇa pāsāṇā sandhīyantu, paccatthikānaṃ okāso mā hotūti adhiṭṭhahiṃsu.

那时,诸漏尽者在舍利室内发愿:“愿香气不散,花环不凋,明灯不灭,宝物不褪色,供物不毁坏。愿脂色石板紧密相连,不给敌对者可乘之机。”

Evaṃ rājā dhātu nidhāpetvā puna nagare bheriṃ carāpesi mahā cetiye dhātuṃ nidhāpetvā dhātuṃ āharitvā nidhānaṃ karontūti. Mahājano attano attano balānurūpena suvaṇṇa rajatādi karaṇḍe kārāpetvā tattha dhātuyo patiṭṭhāpetvā dhātunidhānassupari medavaṇṇa pāsāṇa piṭṭhiyaṃ nidahiṃsu. Sabbehi sannihita dhātuyo sahassamattā ahesunti.

国王这样安奉舍利后,再次下令在城中击鼓宣告:“我已于大塔(Mahācetiya)中安奉舍利,(众人)可带来舍利进行安奉。”于是大众各自按照自己的能力,制作金、银等材质的宝匣,在其中安放舍利,然后将它们安放在主要舍利安奉处上方的脂色石板上。所有聚集的舍利约有一千份。

Iti sādhujana manopasādanatthāya kate thūpavaṃse dhātunidhāna kathā niṭṭhitā.

为令善人生净信而作的《塔史》(Thūpavaṃsa)中,舍利安奉的故事,终。

24. Tato rājā taṃ sabbaṃ pidahetvā cetiyaṃ karonto udarena saddhiṃ caturassa koṭṭhakaṃ niṭṭhāpesi atha chattakamme sudhākamme ca aniṭṭhiteyeva māraṇantika rogena gilāno hutvā dīghavāpito kaniṭṭhabhātaraṃ pakkosāpetvā cetiye aniṭṭhitaṃ chattakammaṃ sudhākammañca sīghaṃ niṭṭhāpetvā maṃ tosehi tātāti āha. So rañño dubbalabhāvaṃ ñatvā antare aniṭṭhitakammaṃ kātuṃ na sakkāti suddhavatthehi kañcukaṃ kāretvā cetiye paṭimuñcāpetvā cittakārehi kañcuka matthake vedikā ca puṇṇaghaṭa pañcaṅguli pantiyo ca kārāpesi.

24. 随后,国王将舍利室完全封闭后,继续建造佛塔,完成了塔的圆顶和方形顶台。然而,在伞盖和灰泥工程尚未完成时,国王就得了绝症,卧病在床。他召来他来自长沼邑(Dīghavāpi)的弟弟,嘱咐道:“孩子,请快点完成佛塔未完工的伞盖和灰泥工程,让我欢喜。”他弟弟知道国王身体虚弱,无法在他去世前完成实际的工程,便让人用白布做成罩子盖住佛塔,并让画师在罩子上画上栏杆、满瓶和五指印的图案。

Naḷakārehi veḷumaya chattaṃ kāretvā kharapattamaye caṇdasūriyamaṇḍale muddhani vedikā kāretvā lākhākukuṭṭhakehi taṃ vicittaṃ katvā thūpakammaṃ niṭṭhitanti rañño arocesi rājā tena hi maṃ mahācetiyaṃ dassehīti vatvā sivikāya nipajjitvā cetiyā padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇadvāre bhūmisayanaṃ paññāpetvā tattha nipanno dakkhiṇena passena sayitvā mahāthūpaṃ vāmapassena sayitvā lohapāsādaṃ olokento pasanna citto ahosi. Tadā rañño sāsanassa bahūpakārabhāvaṃ sallakkhetvā gilāna pucchanatthāya tato tato āgatā bhikkhu channavuti koṭiyo rājānaṃ parivāretvā aṭṭhaṃsu. Tato saṅgho vagga vaggā hutvā gaṇasajjhāyaṃ akāsi.

他命芦苇工匠制作竹伞盖,又用粗糙的棕榈叶制作日月轮,在顶端制作围栏,用虫胶和颜料将它装饰得五彩缤纷。他向国王禀报:“塔的工程已终。”国王说:“既然如此,请带我去看大塔。”说完便躺在轿子里,右绕佛塔,命人在南门铺设卧具。他躺在那里,右胁而卧时望着大塔,左胁而卧时望着铜殿(Lohapāsāda),心中充满喜悦。当时,念及国王对教法的大力护持,从各处前来探病的比丘共有九亿六千万,他们围绕着国王站立。之后,僧团分成小组,进行了集体诵经。

Rājā tasmiṃ samāgame theraputtābhayattheraṃ adisvā evaṃ cintesi. So mayi damiḷehi saddhiṃ aṭṭhavīsati mahāyuddhe kayiramāse apaccosakakitvā idāni maraṇayuddhe vattamāṇe mayhaṃ parājayaṃ disvā maññe nāgacchatīti. Tadā thero kariṇda nadī sīse pajjalita pabbate vasanto rañño parivitakkaṃ ñatvā pañcasata khīṇāsava parivusetā ākāsenāgantvā rañño purato pāturahosi.

国王在那集会中没见到无畏长老(Theraputtābhaya),就这样想:“先前我和泰米尔人(Damiḷa)打了二十八场大战,他都没有退缩;现在这场生死决战,他看到我将要失败,我想他大概是不会来了。”那时,长老正住在迦陵陀河(Kariṇda-nadī)源头的火焰山(Pajjalita-pabbata),他知道国王的想法后,就带着五百位漏尽的眷属从空中前来,出现在国王面前。

Rājā theraṃ disvā attano purato nisīdāpetvā evamāha bhante tumhehi saddhiṃ dasamahā yodhe gahetvā damiḷehi saddhi yujjhiṃ. Idāni ekakova maccūnā saddhiṃ yujjhituṃ ārabhiṃ. Maccu sattumpana parājetuṃ na sakkomīti. Tato-

国王见到长老后,请他坐在自己面前,这样说道:“尊者,我曾经与您和十大勇士一起对抗泰米尔人。现在我却要独自与死神战斗了,但我无法战胜死神这个敌人啊!”于是——

Theraputtābhayatthero mā bhāyi manujādhipa,Kilesa sattuṃ ajinitvā ajeyyo maccūsattuko;

无畏长老说:“人主切莫惧,未胜烦恼敌,死敌不可克。”

Iti vatvā evaṃ anusāsi. Mahārāja sabboyeva loka sannivāse jātiyā anugato, jarāya anusaṭo, vyādhinā abhibhūto, maraṇena abbhāhato. Tetāha-

说完后,他这样教诫道:“大王,所有世间的众生,都被生所跟随,为老所追逐,为病所征服,为死所击倒。因此——”

‘‘Yathāpi selā vipulā-nahaṃ āhacca pabbatā,Samantā anupariyeyyuṃ-nippothentā catuddisaṃ;

“犹如巨大、触及天空的岩山,从四面八方滚来,碾压四方;”

Evaṃ jarā ca maccu ca-adhivattanti pāṇino,Khattiyo brāhmaṇe vesse sudde caṇḍāla pukkuse,Na kiñci parivajjeti-sabbamevābhimaddati;

“如是老与死,碾压诸有情:刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗、旃陀罗(caṇḍāla)与波鸠娑(pukkusa),无一得幸免,一切皆摧毁。”

Na tattha hatthinaṃ bhūmi-na rathānaṃ na pattiyā,Na cāpi mantayuddhena-sakkā jetuṃ dhanena vā’’ti;

“在此无象军之地,无车军亦无步兵;亦非谋略或财富,所能将其战胜。”

Tasmā idaṃ maraṇaṃ nāma mahāyasānaṃ mahāsammatādīnaṃ mahā puññānaṃ jotiyādīnaṃ mahāthāmānaṃ baladevādīnaṃ iddhimantānaṃ mahāmoggallānādīnaṃ paññāvantānaṃ sāriputtādīnaṃ sayambhūñāṇena adhigata saccānaṃ, paccekabuddhānaṃ sabbaguṇasamannāgatānaṃ sammāsambuddhānampi upari nirāsaṅkameva patati kimaṅgapanaññesu sattesu.

因此,这名为死亡的事物,降临于大名声的大共选王等、大福德的乔提耶(Jotiya)等、大力量的婆罗提婆(Baladeva)等、具神通的大目犍连等、有智慧的舍利弗等、以自生智证得真理的独觉佛、乃至具足一切功德的正自觉者之上,尚且毫无迟疑,更何况其他众生呢?

Tasmā-

因此——

Mahāyasā rājavarā gatā te sabbe mahāsammata ādayopi,Aniccabhāvaṃ baladeva ādi mahābalā ceva tathā gamiṃsu;

“威望赫赫诸胜王,大共选王等皆逝;大力者如婆罗提婆(Baladeva),亦皆同归于无常。”

Ye puññavantāni gatā pasiddhiṃ mahaddhanaṃ jotiyameṇḍakādī,Upāvisiṃ vaccumukhaṃ sabhogā sabbepi te rāhumukhaṃ sasīva;

“福德名望大富者,乔提耶(Jotiya)与面托迦(Meṇḍaka),连同财富入死口,一如月入罗睺口。”

Yo iddhimantesu tathāgatassa puttesuseṭṭho iti vissutopi,Thero mahārājasaheva iddhibalena so maccumukhaṃ paviṭṭho;

“神通第一佛陀子,声名远扬彼长老,大王,纵有大神力,亦入死神之口中。”

Sabbesu sattesu jinaṃ ṭhapetvā nevatthi paññāya samopi yena,So dhammasenāpati sāvakopi gato mahārāja aniccataṃ’ca;

“于诸众生中,除佛胜利者,智慧无与等;大王,彼法将、声闻舍利弗,亦已趣无常。”

Sayambhūñāṇassa balena santiṃ gatā mahārāja sayambhūnopi,Sabbepi te ñāṇabalūpa pannā aniccataṃ neva atikkamiṃsu;

“大王,以自生智力,已达寂静的独觉者,彼等虽具足智力,终未超越于无常。”

Tilokanātho purisuttamo so aniccabhāvaṃ samatikkamitvā,Nāsakkhi gantuṃ sugatopi rāja aññesu sattesu kathāva natthi;

“三界之主、人中尊,彼善逝亦不能够,超越无常而离去;大王,何况其他众生?”

Tasmā mahārāja bhavesu sattā sabbepi nāsuṃ maraṇā vimuttā,Sabbampi saṅkhāragataṃ aniccaṃ dūkkhaṃ anattāti vicintayassu;

“是故大王,诸有之中,一切众生无能免死;汝当思惟:一切行法,无常、苦、无我。”

‘‘Dutiye attabhāvepi dhammacchaṇdo mahā hi te,Upaṭṭhite devaloke hitvā dibbasukhaṃ tuvaṃ;

“即使在另一生,您对法亦有大欲求。故当天界现前时,您也舍弃了天界的快乐;”

Idhāgamma bahuṃ puññaṃ akāsi ca anekadhā,Karaṇampeka rajjassa sāsanajjotanāya te;

“来此世间后,多方行大福。汝之治王业,唯为耀教法。”

Mahā rāja kataṃ puññaṃ yāvajja divasā tayā,Sabbaṃ anussaretheva sukhaṃ sajju bhavissati;

“大王,请忆念您直到今日所做的一切功德,安乐将即刻生起。”

Taṃ sutvā tuṭṭhamānaso rājā bhante tumhe maccuyuddhepi apassayāti vatvā laddhassāso puññapotthakaṃ vācetuṃ āṇāpesi lekhako puññapotthakaṃ evaṃ vācesi.

国王听了这话,心生欢喜,说道:“尊者,即使在与死亡的战斗中,您也是我的依靠。”他得到安慰后,便命令书记官诵读功德簿。书记官便这样诵读功德簿:

‘‘Ekūnasatavihārā mahārājena kāritā,Ekūnasatakoṭīhi vihāro maricaṭṭi ca;

“大王所建寺院,共九十九座;胡椒园寺院,耗资九十九俱胝;”

Uttamo lohapāsādo tiṃsakoṭīhi kārito,Mahāthūpe anagghāni kāritā catuvīsati;

“殊胜铜殿以三十俱胝造;于大塔处所作供养,二十四种皆为无价;”

Mahāthūpamhi sesāni karitāni subuddhinā,Koṭisahassaṃ agghanti mahārāja tayā puna;

“大王,具慧的您于大塔所作的其余供养,价值又达一千俱胝;”

Koḷamba nāma maleya akkhakkhāyika chātake,Kuṇḍalāni mahagghāni duve datvāna gaṇhiya;

“在名为拘蓝婆(Koḷamba)的摩罗耶(Malaya),于以阿伽伽(akkha)子果腹的饥荒中,施予两只贵重的耳环;”

Khīṇāsavānaṃ pañcannaṃ mahātherānamuttamo,Dinno pasannacittena kaṅgu ambila piṇḍako;

“以清净心,将上等的黍米酸粥布施予五位漏尽大长老;”

Cūḷaṅgaṇiya yuddhamhi parajjhitvā palāyatā,Kālaṃ ghosāpayitvāna āgatassa vihāyasā;

“在珠兰伽尼亚(Cūḷaṅgaṇiya)战役中战败逃亡时,为一位从空中前来的行者宣布时至;”

Khīṇāsavassa yatino attānamanapekkhiya,Dinnaṃ saraka bhattanti puññapotthaṃ avācayi;

“不顾自身,供养了那位漏尽行者箭杆饭。”书记官如此诵读了功德簿。

25. Taṃ sutvā rājā tussitvā ṭhapehi ṭhapehi bhaṇeti vatvā evamāha. Maricavaṭṭi vihāramahasattāhe thūpāramhasattāhe ca cātuddisa ubhato saṅghassa mahārahaṃ mahādānaṃ pavattesiṃ. Catuvīsati mahāvisākhapūjā kāresiṃ tambapaṇṇidīpe mahābhikkhusaṅghassa tikkhattuṃ cīvaramadāsiṃ satta satta dīnāni laṅkā rajjaṃ sāsanassa pañcakkhattuṃ adāsiṃ sappi sannitta suparisuddha vaṭṭiyā dvādasaṭhānesu, sattaṃ dīpasahassaṃ jālesiṃ aṭṭhārassu ṭhānesu gilānānaṃ vejjehi bhesajjañca bhattañca niccaṃ dāpesi. Catucattālīsa ṭhānesu telullopakañca adāsiṃ. Tattakesuyeva ṭhānesu ghatapakkajālapūve bhattena saddhiṃ niccaṃ dāpesiṃ.

25. 国王听了很高兴,连声说:“贤者,停下!停下!”说完这样说道:“我在胡椒园(Maricavaṭṭi)寺和塔寺(Thūpārāma)的周庆大典上,为四方的二部僧团举行了盛大而贵重的布施。我在铜鍱洲(Tambapaṇṇidīpa)为大比丘僧团举行了二十四次大毘舍佉(Visākhā)供养,三次布施僧衣。我曾五次将楞伽(Laṅkā)王权奉献给教法,每次七天。我在十二个地方用纯净的酥油和灯芯点燃了七千盏灯;在十八个地方,我常为病者提供医生、医药和食物;在四十四个地方施予油饼;在同样多的地方,我常将酥油煎的网状饼和米饭一起布施。”

Māse māse aṭṭhasu uposathadivasesu laṅkādīpe sabbavihāresu dīpatelaṃ dāpesiṃ. Āmisa dānato dhammadānaṃ mahantanti sutvā heṭṭhaṃ lohapāsāde dhammāsane nisīditvā maṅgala suttaṃ osāretuṃ ārabhitvāpi saṅgha gāravena osāretuṃ nāsakkhiṃ. Tato paṭṭhāya dhammadesake sakkaritvā sabbavihāresu dhammakathaṃ kathāpesiṃ ekekassa dhammakathikassa nāḷa nāḷippamāṇāni sappiphāṇita sakkharāni caturaṅgula muṭṭhippamāṇaṃ yaṭṭhimadhukaṃ sāṭakadvayañca māsassa aṭṭhasu uposatha disesu dāpesiṃ. Etaṃ sabbampi issariye ṭhatvā dinnattā mama cittaṃ sa ārādheti. Jīvitaṃ pana anapekkhitvā duggatena mayā dinnadānadvayameva ārādhetīti.

“每月八个布萨日,我在楞伽岛的所有寺院布施灯油。听闻‘法施胜于财施’后,我虽坐在铜殿下层的法座上,开始讲说《吉祥经》,但出于对僧团的敬意而未能讲完。从那以后,我恭敬说法者,安排在所有寺院宣讲佛法。在每月的八个布萨日,我布施给每一位说法者一那利量的酥油、糖蜜和砂糖,四指一握量的甘草,以及两件衣。所有这一切都是在我拥有权势时所作的布施,并不能使我心满意足。然而,在我贫困潦倒、不顾生命时所作的那两项布施,才真正令我心生欢喜。”

Taṃ sutvā abhayatthero mahārāja pasādanīyaṭṭhāneyeva pasādaṃ akāsi taṃ pana piṇḍapātadvayaṃ parissa pīḷaṃ akatvā laddha dhammika paccayattā attānaṃ anavaloketvā asajjamānena dinnattā paṭiggāhakānaṃ yāvadatthaṃ katvā dinnattā pītipāmojjaṃjanayitvā balava saddhāya dinnattā deyyadhammassa niravasesaṃ paribhogaṃ gatattāti imehi pañcahi kāraṇehi mahantatti vatvā mahārāja kaṅgu ambili piṇḍagāhakattheresu maliyamahādevatthero samantakūṭe pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ datvā paribhuñji pathavi cālanaka dhammaguttatthero kalyāṇīya vihāre pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ datvā paribhuñji.

听闻此言,无畏(Abhaya)长老说:“大王,您在真正值得喜悦之处感到了喜悦。那两份布施,因为(一)是如法获得的资具,未强迫他人;(二)是不顾自身、无有执着地布施;(三)是令受者按需取用;(四)是以强烈的信心布施,能生起喜悦与胜乐;(五)是所施之物被完全受用;由于这五种原因,其功德确实巨大。大王,那些接受您黍米酸粥的长老中,摩利耶大天(Maliyamahādeva)长老在沙曼陀山(Samantakūṭa)顶将其分给五百位比丘后才自己受用;能令大地摇动的法护(Dhammagutta)长老在迦利亚尼(Kalyāṇīya)寺将其分给五百位比丘后才自己受用。”

Talaṅgaravāsī dhammaguttattheropi piyaṅgudīpe dvādasannaṃ bhikkhusahassānaṃ datvā paribhuñji. Maṅgaṇavāsī cuḷatissatthero kelāsakūṭe vihāre saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ datvā paribhuñji mahābhaggattheropi ukkānagara vihāre sattasatānaṃ bhikkhūnaṃ datvā paribhuñji saraka bhattagāhakatthero pana piyaṅgudīpe dvādasannaṃ bhikkhusahassānaṃ datvā paribhogamakāsīti vatvā rañño cittaṃ hāsesi.

“住在多楞伽罗(Talaṅgara)的法护长老,在毕扬瞿岛(Piyaṅgudīpa)将其分给一万二千位比丘后才自己受用;住在曼伽那(Maṅgaṇa)的小帝须(Cūḷatissa)长老,在凯拉萨山顶的寺院将其分给六万位比丘后才自己受用;大福德(Mahābhagga)长老在郁伽那伽罗(Ukkānagara)寺将其分给七百位比丘后才自己受用;而那位接受您箭杆饭的长老,则在毕扬瞿岛将其分给一万二千位比丘后才受用。”说完这些话,他令国王的心充满欢喜。

Rājā cittaṃ pasādetvā evamāha-ahambhante catuvīsati vassāni rajjaṃ kārento bhikkhusaṅghassa pahūpakāro ahosiṃ. Kāyopi me saṅghassa upakārako hotu saṅghadāsassa me sarīraṃ mahācetiyassa dassanaṭṭhāne saṅghassa kammamālake jhāpethāti. Tato kaniṭṭhaṃ āmantetvā’tāta! Tissa! Mahāthūpe aniṭṭhitaṃ kammaṃ sādhukaṃ niṭṭhāpesi. Sāyaṃ pāto ca mahāthūpe pupphapūjaṃ kāretvā tikkhattuṃ upahāraṃ kārehi. Mayā ṭhapitaṃ dānavaṭṭaṃ sabbaṃ aparihāpetvā saṅghassa kattabbakiccesu sadā appamatto hohī’ti anusāyitvā tuṇhi ahosi.

国王心生净信,这样说道:“尊者,我执政二十四年间,对比丘僧团多有助益。愿我的身体也能利益僧团,请将我的遗体如同僧团的仆人一般,在大塔(Mahācetiya)的瞻仰之处,在僧团的羯磨堂中焚化。”随后召来弟弟吩咐道:“亲爱的帝沙(Tissa)!大塔未完成的工程,务必妥善令其完工。早晚都要在大塔做鲜花供养,每日三次进行供奉。我所设立的布施常规,所有都不要废止,对于僧团应做之事,要时常不放逸。”嘱咐完毕,便默然不语。

Tasmiṃ khaṇe bhikkhu gaṇasajjhāyaṃ ārabhiṃsu devatā pana chadeva lokato cha rathe gahetvā ādāya paṭipāṭiyā ṭhapetvā mahārāja amhākaṃ devaloko ramaṇīyo, amhākaṃ devaloko ramaṇīyoti vatvā attano attano devalokaṃ āgamanatthāya yāciṃsu rājā tesaṃ vacanaṃ sutvā yāvāhaṃ dhammaṃ suṇāmi- tāva adhivāsethāti te hatthasaññāya nivāresi saṅgho gaṇasajjhāyaṃ nivāresīti maññitvā sajjhāyaṃ ṭhapāpesi.

那时,比丘们开始集体诵经。天神们则从六个天界驾着六辆车前来,依次排列,说道:“大王!我们的天界很美妙,我们的天界很美妙!”并请求国王前往他们各自的天界。国王听了他们的话,用手势制止他们,说:“在我听法期间,请你们稍候。”僧团以为国王示意他们停止集体诵经,于是便停止了诵经。

Rājā kasmā bhante gaṇasajjhāyaṃ ṭhapethāti āha. Mahārāja tayā hatthasaññāya nivāritattāti. Bhante tumhākaṃ saññaṃ nādāsiṃ. Devatā chadevalokato cha rathe ānetvā attano attano devalokaṃ gantuṃ yācanti tasmā tesaṃ yāvāhaṃ dhammaṃ suṇāmi tāva āgamethāti saññaṃ adāsinti taṃ sutvā keci ayaṃ rājā maraṇabhayabhito vippalapati, maraṇato abhāyanaka satto nāma natthīti maññiṃsu.

国王问道:“尊者们,为何停止集体诵经?”他们回答:“大王,因为您用手势制止了。”国王说:“尊者们,我不是给你们手势。是天神从六天界带来六辆车,请求前往他们各自的天界,因此我给他们手势,意谓:“在我听法期间,请你们等候。””听了这话,有些人心想:“这位国王因畏惧死亡而语无伦次,世上并无不畏惧死亡的众生。”

Tato abhayatthero āha kathaṃ mahārāja saddahituṃ sakkā cha devalokato cha rathā ānītāti taṃ sutvā rājā ākāse pupphadāmāni khipāpesi. Tāni gantvā visuṃ rathadhure olambiṃsu mahājano ākāse olambantāni pupphadāmāni disvā nikkaṅkho ahosi.

于是无畏长老(Abhayatthera)说道:“大王,如何能相信从六个天界带来了六辆车呢?”国王听了这话,便让人向空中抛撒花环。那些花环飞去,分别悬挂在各个车辕上。大众看见悬挂在空中的花环,便消除了怀疑。

Tato rājā theraṃ pucchi-katamo pana bhante devaloko ramaṇīyoti. Tusitabhavanaṃ pana mahārāja ramaṇīyaṃ, buddhabhāvāya samayaṃ olokento metteyyo bodhisattopi tasmiṃyeva vasatīti āha.

于是国王问长老:“尊者,哪个天界最为美妙呢?”长老回答:“大王,兜率天(Tusitabhavana)最为美妙。正在观察成佛时机的弥勒(Metteyya)菩萨也住在那里。”

Taṃ sutvā rājā tasmiṃ ālayaṃ katvā mahāthūpaṃ olokento nipannova cavitvā suttappabuddho viya tusita bhavanato āhaṭa. Rathe nibbattitvā attano katapuññassa thalaṃ mahājanassa pākaṭaṃ kātuṃ ratheyeva ṭhatvā dibbābharaṇa vibhūsito mahājanassa passantasseva tikkhattuṃ mahāthūpaṃ padakkhiṇaṃ katvā bhikkhusaṅghañca vanditvā tusitabhavanaṃ agamāsi.

听了这话,国王心生向往,他躺着凝视大塔,命终之后,便如睡醒一般,投生于从兜率天带来的天车中。为了向大众彰显自己所造的福业,他身着天饰,站立在天车上,于大众眼前右绕大塔三匝,并礼敬比丘僧团,然后前往兜率天。

Evaṃ asāre nicaye dhanānaṃ aniccasaṅghaṃ sattaṃ sapaññā,Katvana cāgaṃ ratanattayamahi ādāya sāraṃ sugatiṃ vajanti;

智者了知财聚无实,有情之体本无常,于三宝处行布施,摄取精华生善趣。

Rañño nāṭakatthiyo matabhāvaṃ ñatvā yattha ṭhitā makuḷaṃ mocayiṃsu tatthaṃ ṭhāne katasālā makuḷamuttasālānāmajātā. Rañño sarīrasmiṃ citakaṃ āropite yattha mahājano hatthe paggahetvā viraci. Tattha katasālā viracitthasālā nāma jātā. Rañño sarīraṃ yattha jhāpesuṃ - so sīmāmālako rājamālako nāma jāto. Atha rañño kaniṭṭhabhātā saddhātissamahārājā nāma hutvā cetiye aniṭṭhataṃ jattakammaṃ sudhākammañca niṭṭhāpetvā thūpamakāsīti

国王的宫女们得知他去世后,在她们站立之处解下发饰,在那里建造的殿堂被称为“解饰堂”(Makuḷamuttasālā)。当国王的遗体被置于火葬堆上时,大众举手哀号,在那里建造的殿堂被称为“哀号堂”(Viracitthasālā)。火化国王遗体的地方,则被称为“王家平台”(Rājamālaka),成为一处界地(sīmā)。之后,国王的弟弟,名为信帝须(Saddhātissa)大王,完成了大塔未完工的漆作与灰泥作,建成了该塔。

Iti sādhujana manopasādanatthāya kate thūpavaṃse mahācetiye katā niṭṭhitā.

为令善人生净信而作的《塔史》中,关于大塔的记述至此终。

26. Etarahi duṭṭhagāmaṇi abhaya mahārājassa pitā kākavaṇṇatissa rājā metteyyassa bhagavato pitā bhavissati. Vihāramahādevī mātā bhavissati. Duṭṭhagāmiṇi abhayo aggasāvako bhavissati. Kaniṭṭho dutiya sāvako bhavisasati. Rañño pitucchā anuḷādevī aggamahesī bhavissati. Rañño putto sāli rājakumāro putto bhavissati. Bhaṇḍāgārika saṅghāmacco aggupaṭṭhāko bhavissati tassāmaccassa dhītā aggupaṭṭhāyikā bhavissatīti evaṃ sabbepi katādhikārā hetu sampannā tassa bhagavato dhammaṃ sutvā dukkhassantaṃ karitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyissantīti.

26. 如今,杜吒伽摩尼·无畏(Duṭṭhagāmaṇi Abhaya)大王的父亲迦万帝须(Kākavaṇṇatissa)王,将成为弥勒世尊的父亲;维哈罗大天女(Vihāramahādevī)将成为其母亲。杜吒伽摩尼·无畏将成为上首弟子;其弟将成为第二弟子。国王的姑母阿奴拉提毗(Anuḷādevī)将成为首席王后。国王的儿子萨利耶(Sāli)王子将成为其儿子。国库大臣僧伽(Saṅgha)将成为上首侍者;那位大臣的女儿将成为上首侍女。如是,所有已造善业、因缘具足者,听闻那位世尊的法后,将终结痛苦,以无余涅槃界而般涅槃。

Ettāvatā ca

至此。

27.

27.

Mahiṇdasena nāmamhi vasanto pariveṇake,Pattacīvarapādo? Yo piṭakattaya pārago;

住于摩哂陀军(Mahiṇdasena)学院,彼以衣钵为资具,乃是三藏通达者。

Saddhāsilaguṇupeto sabbasattahite rato,Tena sādhu samajjhiṭṭho yamahaṃ kātumārabhiṃ;

具足信戒之功德,乐于有情之利益,我由此人善劝请,开始造此论书。

Sodāni niṭṭhaṃ sampatto thūpavaṃso anākulo,Paripuṇṇo saṅkhathā sādhu paṇḍitehi pasaṃsito;

今此《塔史》已完成,清晰无乱,义理圆满,善妙言说,为诸智者所称赞。

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ kammaṃ karontena imaṃ mayaṃ,Tena etena puññena sattā gacchantu nibbutiṃ;

我们造此论,所获诸善业,以此福德力,愿有情证涅槃。

Anantarāyena yathā ca siddhiṃMūpāgato thūpavarassa vaṃso,Tatheva saddhammasitā janānaṃMano rathā sīghamupentu siddhiṃ;

犹如殊胜《塔史》(Thūpavaṃsa)之作成,无有障碍而达至成就,如是信奉正法诸有情,心之所愿亦速得圆满。

Parisambhidāmaggassa yena līlattha dīpaniṬīkā viracitā sādhu saddhammodaya kāminā;

为令正法兴起故,彼善造《无碍解道》(Paṭisambhidāmagga)之复注,名为《妙义灯》(Līlatthadīpanī)。

Tathā pakaraṇe saccasaṅkhepe atthadīpanā,Dhīmatā sukatā yena suṭṭhu sīhaḷa bhāsato

彼智者亦善将《谛义集》(Saccasaṅkhepa)之义疏,从僧伽罗语翻译而成。

Visuddhimagga saṅkhepe yena atthappakāsanā,Yogī namupakārāya katā sīhaḷabhāsato;

为利瑜伽行者,彼亦将《清净道论》(Visuddhimagga)之概要义释,从僧伽罗语翻译而成。

Parakkama nariṇdassa sabbabhūpāna ketuno,Dhammāgāre niyutto yo piṭakattaya pārago;

彼乃通达三藏者,由波罗迦罗摩(Parakkama)王——诸王之旗帜——任命于法堂。

Sāsanaṃ suṭṭhitaṃ yassa antevāsika bhikkhusu,Tena vācissaratthera pādena likhito ayanti;

其座下弟子比丘,善安住于教法中,此论乃由语自在(Vācissara)长老所撰著。

Thūpavaṃso niṭṭhito.

《塔史》终。


မြန်မာ
ပဠိအဋ္ဌကထာဋီကာအည
1101 ပါရာဇိက ပါဠိ
1102 ပါစိတ္တိယ ပါဠိ
1103 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဝိနယ)
1104 စူဠဝဂ္ဂ ပါဠိ
1105 ပရိဝါရ ပါဠိ
1201 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၁
1202 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၂
1203 ပါစိတ္တိယ အဋ္ဌကထာ
1204 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဝိနယ)
1205 စူဠဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
1206 ပရိဝါရ အဋ္ဌကထာ
1301 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၁
1302 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၂
1303 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၃
1401 ဒွေမာတိကာပါဠိ
1402 ဝိနယသင်္ဂဟ အဋ္ဌကထာ
1403 ဝဇိရဗုဒ္ဓိ ဋီကာ
1404 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၁
1405 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၂
1406 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၁
1407 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၂
1408 ကင်္ခာဝိတရဏီပုရာဏ ဋီကာ
1409 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ-ဥတ္တရဝိနိစ္ဆယ
1410 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၁
1411 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၂
1412 ပါစိတျာဒိယောဇနာပါဠိ
1413 ခုဒ္ဒသိက္ခာ-မူလသိက္ခာ

8401 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၁
8402 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၂
8403 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၁
8404 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၂
8405 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ နိဒါနကထာ

8406 ဒီဃနိကာယ (ပု-ဝိ)
8407 မဇ္ဈိမနိကာယ (ပု-ဝိ)
8408 သံယုတ္တနိကာယ (ပု-ဝိ)
8409 အင်္ဂုတ္တရနိကာယ (ပု-ဝိ)
8410 ဝိနယပိဋက (ပု-ဝိ)
8411 အဘိဓမ္မပိဋက (ပု-ဝိ)
8412 အဋ္ဌကထာ (ပု-ဝိ)
8413 နိရုတ္တိဒီပနီ
8414 ပရမတ္ထဒီပနီ သင်္ဂဟမဟာဋီကာပါဌ
8415 အနုဒီပနီပါဌ
8416 ပဋ္ဌာနုဒ္ဒေသ ဒီပနီပါဌ
8417 နမက္ကာရဋီကာ
8418 မဟာပဏာမပါဌ
8419 လက္ခဏာတော ဗုဒ္ဓထောမနာဂါထာ
8420 သုတဝန္ဒနာ
8421 ကမလာဉ္ဇလိ
8422 ဇိနာလင်္ကာရ
8423 ပဇ္ဇမဓု
8424 ဗုဒ္ဓဂုဏဂါထာဝလီ
8425 စူဠဂန္ထဝံသ
8427 သာသနဝံသ
8426 မဟာဝံသ
8429 မောဂ္ဂလ္လာနဗျာကရဏံ
8428 ကစ္စာယနဗျာကရဏံ
8430 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ပဒမာလာ)
8431 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ဓါတုမာလာ)
8432 ပဒရူပသိဒ္ဓိ
8433 မောဂလ္လာနပဉ္စိကာ
8434 ပယောဂသိဒ္ဓိပါဌ
8435 ဝုတ္တောဒယပါဌ
8436 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာပါဌ
8437 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာဋီကာ
8438 သုဗောဓါလင်္ကာရပါဌ
8439 သုဗောဓါလင်္ကာရဋီကာ
8440 ဗာလာဝတာရ ဂဏ္ဌိပဒတ္ထဝိနိစ္ဆယသာရ
8446 ကဝိဒပ္ပဏနီတိ
8447 နီတိမဉ္ဇရီ
8445 ဓမ္မနီတိ
8444 မဟာရဟနီတိ
8441 လောကနီတိ
8442 သုတ္တန္တနီတိ
8443 သူရဿတိနီတိ
8450 စာဏကျနီတိ
8448 နရဒက္ခဒီပနီ
8449 စတုရာရက္ခဒီပနီ
8451 ရသဝါဟိနီ
8452 သီမဝိသောဓနီပါဌ
8453 ဝေဿန္တရဂီတိ
8454 မောဂ္ဂလ္လာန ဝုတ္တိဝိဝရဏပဉ္စိကာ
8455 ထူပဝံသ
8456 ဒါဌာဝံသ
8457 ဓါတုပါဌဝိလာသိနိယာ
8458 ဓါတုဝံသ
8459 ဟတ္ထဝနဂလ္လဝိဟာရဝံသ
8460 ဇိနစရိတယ
8461 ဇိနဝံသဒီပံ
8462 တေလကဋာဟဂါထာ
8463 မိလိဒဋီကာ
8464 ပဒမဉ္ဇရီ
8465 ပဒသာဓနံ
8466 သဒ္ဒဗိန္ဒုပကရဏံ
8467 ကစ္စာယနဓါတုမဉ္ဇုသာ
8468 သာမန္တကူဋဝဏ္ဏနာ
2101 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
2102 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဒီဃ)
2103 ပါထိကဝဂ္ဂ ပါဠိ
2201 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2202 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဒီဃ)
2203 ပါထိကဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2301 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
2302 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (ဒီဃ)
2303 ပါထိကဝဂ္ဂ ဋီကာ
2304 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၁
2305 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၂
3101 မူလပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3102 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3103 ဥပရိပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3201 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၁
3202 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၂
3203 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3204 ဥပရိပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3301 မူလပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3302 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3303 ဥပရိပဏ္ဏာသ ဋီကာ
4101 သဂါထာဝဂ္ဂ ပါဠိ
4102 နိဒါနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4103 ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
4104 သဠာယတနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4105 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (သံယုတ္တ)
4201 သဂါထာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4202 နိဒါနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4203 ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4204 သဠာယတနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4205 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (သံယုတ္တ)
4301 သဂါထာဝဂ္ဂ ဋီကာ
4302 နိဒါနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4303 ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
4304 သဠာယတနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4305 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (သံယုတ္တ)
5101 ဧကကနိပါတ ပါဠိ
5102 ဒုကနိပါတ ပါဠိ
5103 တိကနိပါတ ပါဠိ
5104 စတုက္ကနိပါတ ပါဠိ
5105 ပဉ္စကနိပါတ ပါဠိ
5106 ဆက္ကနိပါတ ပါဠိ
5107 သတ္တကနိပါတ ပါဠိ
5108 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ပါဠိ
5109 နဝကနိပါတ ပါဠိ
5110 ဒသကနိပါတ ပါဠိ
5111 ဧကာဒသကနိပါတ ပါဠိ
5201 ဧကကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5202 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5203 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5204 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5301 ဧကကနိပါတ ဋီကာ
5302 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ ဋီကာ
5303 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ ဋီကာ
5304 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ဋီကာ
6101 ခုဒ္ဒကပါဌ ပါဠိ
6102 ဓမ္မပဒ ပါဠိ
6103 ဥဒါန ပါဠိ
6104 ဣတိဝုတ္တက ပါဠိ
6105 သုတ္တနိပါတ ပါဠိ
6106 ဝိမာနဝတ္ထု ပါဠိ
6107 ပေတဝတ္ထု ပါဠိ
6108 ထေရဂါထာ ပါဠိ
6109 ထေရီဂါထာ ပါဠိ
6110 အပဒါန ပါဠိ-၁
6111 အပဒါန ပါဠိ-၂
6112 ဗုဒ္ဓဝံသ ပါဠိ
6113 စရိယာပိဋက ပါဠိ
6114 ဇာတက ပါဠိ-၁
6115 ဇာတက ပါဠိ-၂
6116 မဟာနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6117 စူဠနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6118 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ ပါဠိ
6119 နေတ္တိပ္ပကရဏ ပါဠိ
6120 မိလိန္ဒပဉှ ပါဠိ
6121 ပေဋကောပဒေသ ပါဠိ
6201 ခုဒ္ဒကပါဌ အဋ္ဌကထာ
6202 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၁
6203 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၂
6204 ဥဒါန အဋ္ဌကထာ
6205 ဣတိဝုတ္တက အဋ္ဌကထာ
6206 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၁
6207 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၂
6208 ဝိမာနဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6209 ပေတဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6210 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၁
6211 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၂
6212 ထေရီဂါထာ အဋ္ဌကထာ
6213 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၁
6214 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၂
6215 ဗုဒ္ဓဝံသ အဋ္ဌကထာ
6216 စရိယာပိဋက အဋ္ဌကထာ
6217 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၁
6218 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၂
6219 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၃
6220 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၄
6221 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၅
6222 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၆
6223 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၇
6224 မဟာနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6225 စူဠနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6226 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၁
6227 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၂
6228 နေတ္တိပ္ပကရဏ အဋ္ဌကထာ
6301 နေတ္တိပ္ပကရဏ ဋီကာ
6302 နေတ္တိဝိဘာဝိနီ
7101 ဓမ္မသင်္ဂဏီ ပါဠိ
7102 ဝိဘင်္ဂ ပါဠိ
7103 ဓါတုကထာ ပါဠိ
7104 ပုဂ္ဂလပညတ္တိ ပါဠိ
7105 ကထာဝတ္ထု ပါဠိ
7106 ယမက ပါဠိ-၁
7107 ယမက ပါဠိ-၂
7108 ယမက ပါဠိ-၃
7109 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၁
7110 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၂
7111 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၃
7112 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၄
7113 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၅
7201 ဓမ္မသင်္ဂဏိ အဋ္ဌကထာ
7202 သမ္မောဟဝိနောဒနီ အဋ္ဌကထာ
7203 ပဉ္စပကရဏ အဋ္ဌကထာ
7301 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-မူလဋီကာ
7302 ဝိဘင်္ဂ-မူလဋီကာ
7303 ပဉ္စပကရဏ-မူလဋီကာ
7304 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-အနုဋီကာ
7305 ပဉ္စပကရဏ-အနုဋီကာ
7306 အဘိဓမ္မာဝတာရော-နာမရူပပရိစ္ဆေဒေါ
7307 အဘိဓမ္မတ္ထသင်္ဂဟော
7308 အဘိဓမ္မာဝတာရ-ပုရာဏဋီကာ
7309 အဘိဓမ္မမာတိကာပါဠိ

English
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Français
Canon PaliCommentairesSubcommentairesAutres
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

हिंदी
पाली कैननकमेंट्रीउप-टिप्पणियाँअन्य
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Indonesia
Kanon PaliKomentarSub-komentarLainnya
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

日文
巴利義註複註藏外典籍
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

한국인
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

සිංහල
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Español
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

แบบไทย
บาลีแคนข้อคิดเห็นคำอธิบายย่อยอื่น
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Tiếng Việt
Kinh điển PaliChú giảiPhụ chú giảiKhác
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1
1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2
1203 Chú Giải Pācittiya
1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật)
1205 Chú Giải Cūḷavagga
1206 Chú Giải Parivāra
1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1
1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2
1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha
1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi
1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1
1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2
1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1
1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2
1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1
1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Thanh Tịnh Đạo - 1
8402 Thanh Tịnh Đạo - 2
8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1
8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2
8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo

8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8410 Tạng Luật (Vấn Đáp)
8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp)
8412 Chú Giải (Vấn Đáp)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Phụ Chú Giải Namakkāra
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8444 Mahārahanīti
8445 Dhammanīti
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8450 Cāṇakyanīti
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Phụ Chú Giải Milinda
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2203 Chú Giải Pāthikavagga
2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga
2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1
2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1
3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2
3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa
3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa
3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ)
4201 Chú Giải Sagāthāvagga
4202 Chú Giải Nidānavagga
4203 Chú Giải Khandhavagga
4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga
4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga
4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga
4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga
4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga
4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Chú Giải Ekakanipāta
5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta
5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi - 1
6111 Apadāna Pāḷi - 2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi - 1
6115 Jātaka Pāḷi - 2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Chú Giải Khuddakapāṭha
6202 Chú Giải Dhammapada - 1
6203 Chú Giải Dhammapada - 2
6204 Chú Giải Udāna
6205 Chú Giải Itivuttaka
6206 Chú Giải Suttanipāta - 1
6207 Chú Giải Suttanipāta - 2
6208 Chú Giải Vimānavatthu
6209 Chú Giải Petavatthu
6210 Chú Giải Theragāthā - 1
6211 Chú Giải Theragāthā - 2
6212 Chú Giải Therīgāthā
6213 Chú Giải Apadāna - 1
6214 Chú Giải Apadāna - 2
6215 Chú Giải Buddhavaṃsa
6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka
6217 Chú Giải Jātaka - 1
6218 Chú Giải Jātaka - 2
6219 Chú Giải Jātaka - 3
6220 Chú Giải Jātaka - 4
6221 Chú Giải Jātaka - 5
6222 Chú Giải Jātaka - 6
6223 Chú Giải Jātaka - 7
6224 Chú Giải Mahāniddesa
6225 Chú Giải Cūḷaniddesa
6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1
6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2
6228 Chú Giải Nettippakaraṇa
6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi - 1
7107 Yamaka Pāḷi - 2
7108 Yamaka Pāḷi - 3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5
7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi
7202 Chú Giải Sammohavinodanī
7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa
7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī
7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga
7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa
7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī
7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra
7309 Abhidhammamātikāpāḷi