Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
礼敬彼世尊、阿罗汉、正自觉者
Mahārahanīti
崇高处世之道
Paṇḍitakathā
智者之言
1.
1.
Mahāraharahaṃ [Pg.1] sakya,Muniṃ nīvaraṇā taṇhā;
Muttaṃ muttaṃ sudassanaṃ,Vande bodhivaraṃ varaṃ.
我礼敬伟大的应供者、释迦圣者,他远离诸盖与渴爱,已解脱,善妙可见;我礼敬最胜、无上之菩提。
2.
2.
Muninā [Pg.2] munināgena,Duṭṭhapabbajjitā jitā;
Yathā yathāasaddhamma-Puraṇā puraṇādayo.
圣者,圣中之雄,调伏了败坏的出家者,以及富兰那(Pūraṇa)等旧师与其邪法。
3.
3.
Tathā tathāgatovādā,Nugate lokanītiyaṃ;
Katayogena vidūnā,Jeyyovānattha kārino.
如来教诫,不随世间法;智者精勤修习,应胜无义之行。
4.
4.
Nitīdha [Pg.3] jantunaṃ sāro,Mittācariyāca pītarā;
Nītimā subuddhi byatto,Sutavā atthadassimā.
于此世,正行是众生之精髓,亦如朋友、老师与父亲。具足正行、善慧、明达、多闻且见义者,实为可贵。
5.
5.
Kaviheraññakā katvā,Suttattaṃ satthakañcanaṃ;
Gajjapajjādyālaṅkāraṃ,Karontīdha manorammaṃ.
诗人犹如金匠,将言语之线,化为精炼之金;于此创作散文与诗歌等悦人之庄严。
6.
6.
Vutyaṃ [Pg.4] visadañāṇassa,Ñāto atthotarassa na;
Surappabhāya ādāso,Chāyaṃ disse na mākare.
明智者言语中的深义,不易为他人所知;犹如明镜在阳光下,不能映现影像。
7.
7.
Mahātejopi tejoyaṃ,Mattikaṃ namudukaṃkaro;
Āpo āpeti mudukaṃ,Sādhuvācāca kakkhaḷaṃ.
烈火虽有大威力,不能使陶土变柔软;水能使之柔软,善语能使顽固者柔和。
8.
8.
Mudunāva [Pg.5] ripuṃ jeti,Mudunā jeti dāruṇaṃ;
Nosiddhaṃ mudunā kiñci,Yatvato mudunā jaye.
以柔和战胜敌人,以柔和战胜凶暴者;无一事不能以柔和成办,是故当以柔和取胜。
9.
9.
Candanaṃ sītalaṃ loke,Tato candaṃva sītalaṃ;
Candanacandasītamhā,Vākyaṃ sādhusubhāsitaṃ.
世间檀香清凉,月光比之更清凉;比檀香与月光更清凉者,是贤善者的善说之语。
10.
10.
Pattakalloditaṃ [Pg.6] appaṃ,Vākyaṃ subhāsitaṃ bhave;
Khudditassa kadannaṃpi,Suttaṃ sāduraso siyā.
适时而说的少量言语,即是善说;于饥饿者,即使粗劣食物,亦是美味。
11.
11.
Satthakāpi bahūvācā,Nādarā bahubhāṇino;
Sopakāramudāsīnaṃ,Nanudiṭṭhaṃ nadījalaṃ.
多言之人,纵为导师,亦不受敬;犹如河水,虽有助益,却被漠视不见。
12.
12.
Saṃsāravisarukkhassa[Pg.7],Dvayamevāmataṃphalaṃ;
Subhāsitassasārādo,Sādhūhirasamāgamo.
轮回此毒树,唯二甘露果:品味善说之精髓,以及与贤者之交往。
13.
13.
Pāsāṇachattaṃ garukaṃ,Tato devānacikkhanā;
Tato vuḍḍhānamovādo,Tato buddhassa sāsanaṃ;
石伞沉重,天神之教诲比之更重,长者之忠告又比之更重,而佛陀之教法比此更重。
14.
14.
Tulaṃ [Pg.8] sallahukaṃ loke,Tato capalajātiko;
Tatonovādiko tato,Yati dhammepamādako.
世间棉花甚为轻,比之更轻浮者是善变之人;比之更轻浮者是不受教之人;比之更轻浮者,是在法上放逸的行者。
15.
15.
Aha gacchati hāyantī,Sattānamidha jīvitaṃ;
Tasmāhi māpamattatvaṃ,Gacchantu jinasāsane.
嗟乎!此世众生之寿命,流逝且不断衰减。是故,切莫放逸,当趣入胜者之教法。
16.
16.
Paṇḍitassa pasaṃsāya,Daṇḍobālena dīyate;
Paṇḍito paṇḍiteneva,Vaṇṇitova suvaṇṇito.
愚者对智者之赞扬,无异于惩罚;智者唯有被智者赞扬,方为善赞。
17.
17.
Satesu [Pg.9] jāyate sūro,Sahassesuca paṇḍito;
Vuttā satasahassesu,Dātā bhavativā navā.
百人中生一勇者,千人中现一智者;十万之中有一善说者,而布施者则或有或无。
18.
18.
Bhūpattaṃca paṇḍitattañca,Nevatulyaṃ kadācipi;
Sadesepūjito rājā,Buddho sabbatthapūjito.
王位与智慧,二者永不相等;国王于己国受敬,佛陀于一切处受敬。
19.
19.
Kvātibhāro [Pg.10] samatthānaṃ,Kiṃdūro byavahārinaṃ;
Kovideso savijjānaṃ,Koparo piyavādinaṃ.
于有能者,何者为重负?于勤奋者,何处算遥远?于有识者,何地为异国?于爱语者,何人为陌生?
20.
20.
Nanu te yevasantā no,Sāgarā nakulācalā;
Appampi mariyādaṃ ye,Saṃvaṭṭevi jahantino.
贤善之人不正是像大海和那拘罗(Nakula)山一样吗?他们即使到了世界坏灭之时,也绝不逾越丝毫的界限。
21.
21.
Palayetītamariyādā[Pg.11],Bhavantikira sāgarā;
Mariyādātikaṃ sādhu,Naicchanti palayepi.
诚然,大海于坏灭时会逾越其界限;贤善之人,纵在坏灭时,亦不愿逾越界限。
22.
22.
Sataṃ dīghāyukaṃ sabba,Sattānaṃ sukhakāraṇaṃ;
Asataṃpana sabbesaṃ,Dukkhahetu nasaṃsayo.
贤善之人的长寿,是所有众生快乐之因;而非善之人的长寿,无疑是所有人痛苦之由。
23.
23.
Pāmokkhe [Pg.12] sujane sante,Sabbepi sujanā janā;
Jātekasmiṃsāragandhe,Sabbe gandhamayā dumā.
当善人成为首领时,所有人都成为善人;当一棵树有心材之香时,所有树木都充满香气。
24.
24.
Attanā yadi ekena,Vinatena mahājanā;
Vinayaṃ yanti sabbepi,Ko taṃ nāseyya paṇḍito.
若因一人善调御,而令大众皆趣向纪律,智者谁会毁坏此事?
25.
25.
Sarīrassa [Pg.13] guṇānañca,Dūramaccanta mantaraṃ;
Sarīraṃ khaṇaviddhaṃsi,Kappantiṭṭhāyino guṇā.
身体与德行之间,有极大之差别;身体刹那即会毁坏,德行经劫而常存。
26.
26.
Yadi niccamaniccena,Nimalaṃ malavāhinā;
Yo so kāyena labhetha,Kiṃnaladdhaṃ bhave nukiṃ.
若能以无常之身求得永恒,以污秽之躯证得清净,那么此世间还有什么是不能获得的呢?
27.
27.
Dhammatthakāmamokkhānaṃ,Pāṇaṃ saṃsiddhikāraṇaṃ;
Tannighātā kinnahataṃ,Rakkhanā kinnarakkhitaṃ.
生命是法、利、欲、解脱的成就之因;毁坏生命,何事不被毁?守护生命,何事不受护?
28.
28.
Attā [Pg.14] bandhu manussassa,Ripu attāva jantunaṃ;
Attāva niyato ñāti,Attāva niyato ripu.
自己是人的亲人,自己也是众生的敌人;自己是自己的亲人,自己也是自己的敌人。
29.
29.
Attanoparicāgena,Yaṃsitamanurakkhanaṃ;
Karonti sajjanāyeva,Na taṃ nītimatā mataṃ.
通过牺牲自我来守护(他人或事物),唯有贤善之人才会如此行事;而这并非世俗智者所认同之道。
30.
30.
Tiṇāni [Pg.15] bhūmirudakaṃ,Catutthī vākyasuṭṭhutā;
Etāni hi sataṃgehe,Nochindante kadācipi.
青草、土地与水,第四是善言;此四在善人家中,从不匮乏。
31.
31.
Ambuṃ pivantino najjo,Rukkho khādatino phalaṃ;
Megho kvacipi no sassaṃ,Paratthāya sataṃdhanaṃ.
江河不饮自身水,树木不食自己果,雨云不食其庄稼,善人之财为利他。
32.
32.
Sataṃ pharusavācāhi,Nayāti vikatiṃ mano;
Tiṇukkāhi nasakkāva,Tāpetuṃ sāgare jalaṃ.
恶语难动善人心,草炬岂能热海深?
33.
33.
Sampatyaṃ [Pg.16] mahattaṃceto,Bhavatyuppalakomalaṃ;
Vippatyañca mahāsele,Silāsaṅghādakakkaso.
顺境心柔若莲瓣,逆境心坚似石岩。
34.
34.
Atthaṃ mahantamāpajja,Vijjaṃ sampattimevaca;
Careyyāmānathaddhoyo,Paṇḍito so pavuccati.
虽获大利益、知识与成就,却无骄慢与固执,此人堪称是智者。
35.
35.
Nālabbhamabhipatthenti[Pg.17],Naṭṭhampi nacasocare;
Vippatyañca namuyhanti,Yenarā teva paṇḍito.
未得不思慕,已失亦无忧,逆境心不乱,此人是智者。
36.
36.
Gaṇṭhiṭṭhāne ekapade,Nātimaññeyya paṇḍito;
Kiṃ akko veḷupabbhāro,Timahādīpabhānudo.
智者不应轻视一词中的难点;须知萤火虽微,亦能照亮黑暗。
37.
37.
Guṇadosesumekena,Natthi koci vivajjito;
Sukhumālassa padumassa,Naḷā bhavati kakkasā.
功过无人能尽免,犹如莲花虽娇嫩,其梗亦有粗糙处。
38.
38.
Sumahantāni [Pg.18] satthāni,Dhārayanto bahussutā;
Chettāro saṃsayānantu,Kilante lobhamohatā.
多闻者能受持甚深经典,能斩断种种疑惑;然而,他们却为贪与痴所困。
39.
39.
Dosampi saguṇe disvā,Guṇavādī vadantino;
Na loko vijjamānampi,Cande passati lañchanaṃ.
称赞功德者,纵见贤者之过,亦不言说;犹如世人不见月亮上虽存的斑点。
40.
40.
Nipuṇe [Pg.19] sutameseyya,Vicinitvā sutatthiko;
Bhattaṃ hukkhaliyaṃ pakkaṃ,Bhājanaṃpi tathā bhave.
探求深奥微妙法,智者细致择义佳。如烹佳肴置净器,法味亦需慧心纳。
41.
41.
Guṇā kubbanti dūtattaṃ,Dūrepi vasataṃ sataṃ;
Ketake gandha ghāsāya,Gacchanti bhamarā sayaṃ.
德能自作远方使,纵隔千里亦摄心,有如露兜香气盛,蜂群自至不待邀。
42.
42.
Paṇḍito sutasampanno,Yatthaatthīti cesuto;
Mahussāhena taṃṭhānaṃ,Gantabbaṃ sutaresinā.
若听闻何处有博学的智者,求法者应以大精进前往彼处。
43.
43.
Sabbasutaṃ [Pg.20] madhīyetha,Hīnamukkaṭṭha majjhimaṃ;
Sabbassaatthaṃ jāneyya,Naca sabbaṃ payojaye;
Hoti tādisakokālo,Yattha atthāvahaṃ sutaṃ.
应学一切诸教法,下中胜法皆研习;了知一切真实义,莫将全盘皆施用;如是时节因缘至,适时之法益无穷。
44.
44.
Ṭhito cirattanaṃ nīre,Sakkharo nantaraṃsuto;
Dabbho nīrantike jāto,Sabbakālantaraṃsuto.
石头久浸水中,中心依然干燥;茅草生于水畔,内外总是湿润。
45.
45.
Vasuṃ [Pg.21] gaṇhanti dūraṭṭhā,Pabbate ratanocite;
Na milakkhā samīpaṭṭhā,Evaṃ bālā bahussute.
远方之人从宝山中取宝,而附近的蛮人却不取;愚人亲近博学者也是如此。
46.
46.
Hiraññena migānaṃva,Susīlaṃpi asīlino;
Adhammikassa dhammena,Bālānaṃpi sutena kiṃ.
黄金于鹿有何用?善戒于无戒者,正法于不义者,多闻于愚人,又有何益?
47.
47.
Sutena [Pg.22] hadayaṭṭhena,Khalo nevasusīlavā;
Madhunā koṭaraṭṭhena,Nimbo kiṃ madhurāyate.
恶人心中虽有法,却非具戒有德者;苦楝树洞中虽有蜜,其树岂会变甜?
48.
48.
Sakiṃpi viññu dhīrena,Karoti sahasaṅgamaṃ;
Attatthañca paratthañca,Nibbānantaṃ sukhaṃ labhe.
明智者与贤者,纵使片刻相会,亦得自利利他,以及涅槃之乐。
49.
49.
Haṃso majjhe nakākānaṃ,Sīho gunnaṃ nasobhati;
Gadrabhānaṃ turaṅgono,Bālānañca napaṇḍito.
天鹅在鸦群中不显,雄狮在牛群中不显;骏马难伍于驴辈,智者不混愚者队。
50.
50.
Ākiṇṇopi [Pg.23] asabbhīva,Asaṃsaṭṭhova bhaddako;
Bahunā sannajātena,Gacche nummattakenidha.
贤者虽处恶人群中,亦不与之相混杂;在众人之中,他应如疯人般行事。
51.
51.
Nadītire khatekūpe,Araṇītālavaṇṭake;
Navade āpādi natthīti,Mukheca vacanaṃ tathā.
对于河岸之井、取火之木、掌中之扇,不应说“其中无物”;对于口中之言,亦复如是。
52.
52.
Sutasanniccayā [Pg.24] dhīrā,Tuṇhibhūtā apucchitā;
Puṇṇā subhāsitenāpi,Ghaṇḍādyaghaṭitāyathā.
智者多闻积聚深,默然不语待询求;纵有嘉言辞如海,似钟未叩音不响。
53.
53.
Apuṭṭho paṇḍito bherī,Pajjunno hoti pucchito;
Bālo puṭṭho apuṭṭhoca,Bahuṃ vikattate sadā.
智者未问时如静鼓,被问时则如雨云(pajjunna);愚人无论被问与否,总是喋喋不休地自夸。
54.
54.
Sampannaguṇā laṅkāro,Sabbasatta hitāvaho;
Nacareyya parattatthaṃ,Kuto so paṇḍito bhave.
功德圆满是其庄严,能利益一切众生;若不为他利而行,他又怎能是智者?
55.
55.
Saparatthaṃ [Pg.25] care dhīro,Asakkonto sakaṃ care;
Tathāpica asakkonto,Pāpāttānaṃ viyojaye.
智者当行自他利,若不能时当自利,若复不能自利者,亦当远离一切恶。
56.
56.
Bālecummattake bhūpe,Gurumātāpitūsvapi;
Nadosaṃ kariyā pañño,Saṅgheca jeṭṭhabhātari.
对于孩童、狂人与君王,以及师长、父母、僧团与长兄,智者皆不应生起嗔心。
57.
57.
Atthanāsaṃ [Pg.26] manotāpaṃ,Ghareduccaritānica;
Vañcanaṃ avamānañca,Matimā napakāsaye.
智者不应泄露:财富的损失、内心的苦恼、家中的恶行,以及自己所受的欺骗与轻视。
58.
58.
Paradānaṃ janettīva,Leṭṭuva paradabbakaṃ;
Attāva sabbabhūtāni,Yo passati so passati.
视他人之妻如母,视他人之财如土,视一切众生如己,如是见者是真见。
59.
59.
Parūpavāde padhiro,Paravajjesvalocano;
Paṅgulo aññanārīsu,Dussakappesvacetano.
于他人之非议如聋,于他人之过失如盲,于他人之女如跛,于邪恶之念无心。
60.
60.
Sabbaṃ suṇāti sotena,Sabbaṃ passati cakkhunā;
Nacadiṭṭhaṃ sutaṃ dhīro,Sabbaṃ uccitumarahati.
以耳听闻一切,以眼观看一切;智者不应言说一切所见所闻。
61.
61.
Cakkhumassa yathāandho,Sotavā padhiroyathā;
Paññāvāssa yathāmūgo,Balavā dubbaloriva;
Atha atthesamuppanne,Sayetha matasāyitaṃ.
有眼者当如盲,有耳者当如聋,有慧者当如哑,有力者当如弱。当事情发生时,应如死尸般躺卧。
62.
62.
Pāpamitte [Pg.28] vivajjetvā,Bhajeyyu ttamapuggalaṃ;
Ovādecassa tiṭṭheyya,Patthento acalaṃsukhaṃ.
当避开恶友,亲近殊胜之人;当遵从其教诫,以求不动之乐。
63.
63.
Sususā sutavaḍḍhanaṃ,Sutaṃ paññāyavaḍḍhanaṃ;
Paññāya atthaṃ jānāti,Ñāto attho sukhāvaho.
乐闻能增长所闻,所闻能增长智慧;以智慧了知义理,了知的义理能带来快乐。
64.
64.
Pāmojja [Pg.29] karaṇaṃ ṭhānaṃ,Pasaṃsāvahanaṃsukhaṃ;
Phalānisaṃso bhāveti,Vahanto porissaṃdhuraṃ.
承担大丈夫之重任者,能生喜悦,带来称赞与快乐,并获得果报与利益。
65.
65.
Atisītaṃ atiuṇhaṃ,Atisāya midaṃahu;
Iti visaṭṭha kammante,Khaṇā accanti māṇave.
“太冷、太热、太晚了”——如此放弃工作,良机便从年轻人身边逝去。
66.
66.
Yoca [Pg.30] sītañca uṇhañca,Tiṇātiyo namaññati;
Karaṃ purisa kiccāni,So sukhā navihāyati.
凡将寒暑视若草芥,而努力完成大丈夫事业者,他不会失去快乐。
67.
67.
Yasalābhaṃ jigīsantaṃ,Naraṃ vajjenti dūrato;
Apatthetvāna te tasmā,Taṃmaggaṃ maggaye budho.
人们会远远地避开那贪求名誉和利益的人。因此,智者不应希求此等,而应寻求正道。
68.
68.
Desamosajja gacchanti,Sīhā sappurisā gajā;
Tattheva nidhanaṃ yanti,Kākā kāpurisā migā.
狮子、善人与大象,会离开故土远行;而乌鸦、恶人与野兽,则在原地走向死亡。
69.
69.
Yasmiṃdese [Pg.31] nasammāro,Napiti nacabandhavā;
Nacavijjāgamo koci,Natattha vasatī vasse.
在没有尊敬、没有喜爱、也没有亲人,并且无法获得任何知识的地方,不应在那里居住。
70.
70.
Dhanavā gaṇako rājā,Nadī vejjā imejanā;
Yattha pañca navijjante,Na tatthavasatī vase.
富人、算师、国王、河流和医生——在这五者不存在的地方,不应居住。
71.
71.
Asanaṃ [Pg.32] bhayamantānaṃ,Maccānaṃ maraṇaṃ bhayaṃ;
Uttamānantusabbesaṃ,Avamānaṃ paraṃ bhayaṃ.
饥饿是愚者的畏惧,死亡是凡人的恐惧;但对于所有最上之人,轻蔑是最大的恐惧。
72.
72.
Amānanā yattha siyā,Santānaṃ avamānanā;
Hīnasamānanāvāpi,Na tatthavasati vase.
在有不敬之处,或有轻慢善人之处,或有尊重卑劣者之处,不应在那里居住。
73.
73.
Yatthālasoca dakkhoca,Sūro bhīruca pūjito;
Na santā tattha vassanti,Avisesakarena ko.
在懒惰者与精勤者、勇敢者与怯懦者都受到同样尊敬的地方,善人不会居住,因其毫无分别。
74.
74.
Dukkho [Pg.33] nivāso sambādhe,Ṭhāne asucisaṅkaṭe;
Tato rimhipiyānante,Tatoca akataññunaṃ.
居住在狭窄、不净、拥挤的地方是痛苦的;与亲爱的人分离比此更苦;与忘恩负义的人共住又比此更苦。
75.
75.
Siṅgīnaṃ pañcahatthena,Satena vājinaṃ caje;
Hatthīnantu sahassena,Desacāgena dujjane.
应避开有角的动物五肘远,避开马一百肘远,避开大象一千肘远;而要避开恶人,则需离开其国。
76.
76.
Caje [Pg.34] ekaṃ kulassatthaṃ,Gāmassatthaṃ kulaṃ caje;
Gāmaṃ janapadassatthaṃ;
Attatthaṃ pathavī caje.
为了家族的利益,应舍弃一人;为了村庄的利益,应舍弃一个家族;为了国家的利益,应舍弃一个村庄;为了自身的利益,应舍弃整个大地。
77.
77.
Calatyekenapādena,Tiṭṭhatyekena paṇḍito;
Asamikhyaparaṃṭhānaṃ,Pubbamāyanaṃnacaje.
智者用一只脚走路,用另一只脚站立。在没有审视好下一个立足处之前,不应放弃原来的立足处。
78.
78.
Ṭhānabhaṭṭhā [Pg.35] nasobhanti,Dantākesāna khānarā;
Matimā itiviññāya,Saṭhānaṃ nacaje lahuṃ.
人一旦失去自己的位置,便不再荣耀,就像脱落的牙齿、头发和指甲。智者了知此理,不应轻易放弃自己的位置。
79.
79.
Caje dhanaṃ aṅgavarassahetu,Aṅgaṃ caje jivitaṃ rakkhamāno;
Aṅgaṃ dhanaṃ jivitañcāpi sabbaṃ,Caje naro dhamma manussaranto.
为了保护肢体,可以舍弃财富;为了保全生命,可以舍弃肢体;为了忆念正法,人应舍弃肢体、财富乃至生命的一切。
80.
80.
Sotaṃ [Pg.36] suteneva na kuṇḍalena,Dānena pāṇī natu kaṅkaṇena;
Ābhāti kāyo purisuttamassa,Paropakārena na candanena.
耳朵因听闻而非因耳环而庄严;手因布施而非因手镯而庄严;最上之人的身体因利他而非因旃檀而焕发光彩。
Sambhedakathā
杂论
81.
81.
Sattha [Pg.37] kappavicārena,Kālo gacchati dhīmataṃ;
Byasanena asādhūnaṃ,Niddāya kalahenavā.
智者以思惟教法度过时光;恶人则以灾祸、睡眠或争斗度过。
82.
82.
Sokaṭhānasahassāni,Bhayaṭhānasatānica;
Divasedivase muḷhaṃ,Āvīsanti napaṇḍitaṃ.
千种忧愁之因,百种怖畏之因,日日侵扰愚者,而非智者。
83.
83.
Atidīgho [Pg.38] mahāmuḷho,Majjhimoca vicakkhaṇo;
Vāsudevaṃ purakkhitvā,Sabbevāmanakā saṭṭhā.
极高者极愚,中等者明智;以瓦素迭瓦(Vāsudeva)为首,所有侏儒皆狡诈。
84.
84.
Na loke sobhate muḷho,Kevalattapasaṃsako;
Api sampihite kūpe,Katavijjo pakāsate.
愚者于世间不显耀,仅是自我赞扬;即使在被覆盖的井中,有学识者亦能闪耀。
85.
85.
Madantadamanaṃ satthaṃ,Khalānaṃ kurute madaṃ;
Cakkhusaṅkhārakaṃ tejaṃ,Uluṅkāna mivandhakaṃ.
调伏醉象的教导,反使恶人增长骄慢;犹如构成视觉的光,对猫头鹰而言却是致盲的。
86.
86.
Atyappamapi [Pg.39] sādhūnaṃ,Silālekheva tiṭṭhate;
Jalelekheva nīcānaṃ,Yaṃ kataṃ taṃpi nassati.
善人所为虽至微,犹如石刻永不移;劣者所行如水画,所作之事亦消失。
87.
87.
Dabbamappaṃpi sādhūnaṃ,Jalaṃ kūpeva nissayo;
Bahuttaṃpi asādhūnaṃ,Naca vāriva aṇṇave.
善人虽有微少财物,亦如井水可资依靠;恶人虽有众多财物,亦如海水不可为依。
88.
88.
Duṭṭhacitto [Pg.40] panāhissa,Kodho pāsāṇalikkhito;
Kujjhitabbe sujanassa,Jalelekhā ciraṭṭhito.
恶心者之怒,如刻于石;善人之怒,虽有其由,如画于水,不久即逝。
89.
89.
Bālassa jīvitaṃ pāpaṃ,Mitarassi taraṃ bhave;
Janakāyassa rājāva,Rājadhammova rājunaṃ.
愚者的生命是邪恶的,若有恶友则更甚;国王是人民的依怙,王法是国王的依怙。
90.
90.
Sappādānaṃ balī sīho,Puḷāvako tato kippīlikā,Narā tato balī rājā,Sabbesa mantako balī.
有足者中狮子为最强;其次是昆虫与蚂蚁;人类之中国王为最强;对所有人而言,死神为最强。
91.
91.
Bhūpoṇṇava [Pg.41] ggi thī sippi,Abhijjhālucapuggalo;
Etesaṃpi mahicchānaṃ,Mahicchitā aniccatā.
国王、海洋、火焰、女人、工匠以及贪婪之人;此等虽有大欲,其大欲亦是无常。
92.
92.
Niddāluko asantuṭṭho,Akataññūca bhīruko;
Sakkuṇantina sācāraṃ,Sikkhituṃ te kadācipi.
嗜睡者、不知足者、忘恩者以及胆怯者;他们永远无法学习善行。
93.
93.
Niddālu [Pg.42] kāmarāmoca,Sukhito bhogavālaso;
Nicchanto kammarāmo ca,Sattete satthavajjitā.
嗜睡者、耽于欲乐者、贪图安乐者、富有者、懒惰者、无志者、以及耽于事务者,此七种人远离教法。
94.
94.
Samiddho dhanadhaññena,Kaṭṭho dakatiṇaggihi;
Sabbato duggatenaṭṭho,Tasmā nadukkataṃ kare.
纵然财富、谷物、木材、水、草、火皆丰足,却处处为不幸所困,是故不应作恶。
95.
95.
Puññapāpaphalaṃ [Pg.43] yo ce,Nasaddhahati saccato;
So ve khippaṃva attānaṃ,Ādāsatalamānaye.
若人对善恶之果不具实信,他应速将自己置于镜前。
96.
96.
Samparāyikamatthaṃ yo,Nasaddhahati cepiso;
Āvāse sagga gāmīnaṃ,Mākkabhe kiṃnapassati.
若人不信来世的利益,他为何不见在摩揭陀国(Māgadhe)那些趣向天界者的住所呢?
97.
97.
Mahantaṃ vaṭṭarukkhādiṃ,Khuddabījaṃ bahūphalaṃ;
Sakkhikatvā udikkheyya,Puññapāpakaro naro.
大榕树等,种子微小而果实众多;行善恶业之人,应亲身见证并观察此理。
98.
98.
Yassa [Pg.44] sallahukaṃ hoti,Gurusakkāramānanaṃ;
Tassa sallahukāyeva,Vijjāsampattisampadā.
若人对师长的恭敬与尊重轻忽,则其学识与成就亦将微不足道。
99.
99.
Upajjhācariyānañca,Mātāpitūnamevaca;
Sakkaccaṃ yonupaṭṭhāti,Suto tassapitādiso.
若人恭敬奉事和尚、阿阇梨以及父母,其子亦将如其父。
100.
100.
Dese dese kulānīca,Desedese ca bandhavo;
Tādisaṃ sahajā yattha,Desaṃ passāminevatu.
在每个国家都有家族,在每个国家都有亲属;但我从未见过这样一个国家,能与人共生于斯。
101.
101.
Puttaṃvā [Pg.45] bhātaraṃ duṭṭhaṃ,Anusāseyya nojahe;
Kiṃnu chejjaṃ karaṃpādaṃ,Littaṃ asucinā siyā;
对于犯错的儿子或兄弟,应当教诲而不应舍弃;手足若为不净所染,岂能将其斩断?
102.
102.
Bahuputte pitāeko,Avassaṃ poseti sadā;
Bahuputtā nasakkonti,Posetuṃ pitarekakaṃ.
一位父亲恒常且必然地养育众多儿子;而众多儿子却不能养育一位父亲。
103.
103.
Atijātamanujātaṃ[Pg.46],Puttamicchanti paṇḍitā;
Avajātaṃ naicchanti,Yohoti kulagandhano.
智者希望有优于自己或与自己相当的儿子;他们不希望有劣于自己的,那种会玷污家族的儿子。
104.
104.
Pañcaṭhānāni sampassaṃ,Puttamicchanti paṇḍitā;
Jātovā no bharissati,Kiccaṃvā no karissati.
智者观察五种情况而希望有儿子:“他出生后将扶养我们”,或“他将为我们处理事务”。
105.
105.
Kulavaṃso [Pg.47] ciraṃ tiṭṭhe,Dāyajjaṃ paṭipaccati;
Athavāpana petānaṃ,Dakkhiṇaṃnupadassati.
“家族的谱系将长久存续”,“他将继承遗产”,或者“他将为亡者作布施”。
106.
106.
Antojāto dhanakkīto,Dāsabyopagato sayaṃ;
Dāsākaramarānīto,Ccevante catudhā siyuṃ.
生于家中者、以财购买者、自愿为奴者、以及因战俘而被带来者,奴隶有此四种。
107.
107.
Dāsā pañceva corayya-Sakhañātyattasadisā;
Tathā viññūhi viññeyyā,Mittādārāca bandhavā.
有五种人应为智者所了知:如奴仆、如盗贼、如朋友、如亲戚、如自己者;朋友、妻子与亲属亦复如是。
108.
108.
Tayova [Pg.48] paṇḍitā satthe,Ahamevātivādīca,Ahamapiti vādīca,Nāhantica imetayo.
教法中有三类智者:说“唯我最善说”者,说“我亦善说”者,以及说“我非善说”者。此即三者。
109.
109.
Vinā satthaṃ nagaccheyya,Sūro saṅkāmabhūmiyaṃ;
Paṇḍitaddhagū vāṇijjo,Videsagamano tathā.
勇士不应无武器而入战场;智者、旅人、商人以及前往异国者,亦复如是。
110.
110.
Sammā [Pg.49] upaparikkhitvā,Akkharesu padesuca;
Coraghāto siyā sisso,Guru coraṭṭakārako.
当善察字与句;否则弟子将成盗匪,而师长则为造贼之人。
111.
111.
Sādhuttaṃ sujanasamāgamā khalānaṃ,Sādhūnaṃ nakhalasamāgamā khalattaṃ;
Āmodaṃkusumabhavaṃdadhātibhūmi,Bhūgandhaṃ naca kusumāni dhārayanti.
恶人因与善人交往而善良,善人不因与恶人交往而邪恶;大地承花之芬芳,花朵不带地之气味。
112.
112.
Saṭṭhena [Pg.50] mittaṃ kalusena dhammaṃ,Paropatāpena samiddhibhāvaṃ;
Sukhena vijjaṃ pharusena nāriṃ,Icchanti ye te navapaṇḍitāva.
凡欲以欺诈得友、以污秽得法、以害他得繁荣、以安逸得学问、以粗暴得女人者,彼等即是伪智者(navapaṇḍita)。
Mittakathā
论朋友
113.
113.
Katvāna [Pg.51] kusalaṃkammaṃ,Katvācā kusalaṃ pure;
Sukhitadukkhitā honti,So bālo yo napassati.
因行善业与往昔所造之恶业,故有乐与苦;不见此理者,即是愚人。
114.
114.
Sayaṃkatena pāpena,Aniṭṭhaṃ labhate phalaṃ;
Te me so me janentīti,Punāguṃ kurute jaḷo.
人因自作之恶业,而得不悦之果报。愚人却思:“彼等我所,彼亦我所”,于是再造罪过。
115.
115.
Kālakhepena [Pg.52] hāpeti,Dānasīlādikaṃ jaḷo;
Athirampi thiraṃ maññe,Attānaṃ sassatīsamaṃ.
愚人因拖延而荒废布施、持戒等;视无常为常,视自身为永恒。
116.
116.
Bālova pāpakaṃ katvā,Nataṃchaṭṭetumussahe;
Kiṃ byagghatādi gacchanto,Padaṃ makkhetumussahe.
愚人作恶业,欲盖终难掩;如虎之行,岂能灭迹?
117.
117.
Paranassanato naṭṭho,Pureva paranāsako;
Sīghaṃvā dassanaṃ yāti,Tiṇaṃ pāsādajjhāpakaṃ.
毁他人者,自身亦毁,一如前例。其报速现,犹如茅草能焚宫殿。
118.
118.
Bhojanā [Pg.53] methunā niddā,Gave poseca vijjati;
Vijjā viseso posassa,Tatohīno gosamo bhave.
饮食、淫欲与睡眠,牛与人皆有;智慧乃人之殊胜处,无智者与牛等同。
119.
119.
Muḷhasisso padesena,Kunārībharaṇenaca;
Khalasatthūhisaṃyogā,Paṇḍitopyavasīdati.
因教导愚弟子,因供养恶女人,因与恶师交往,智者亦会沉沦。
120.
120.
Dvecimekaṇṭakā [Pg.54] tikkhā,Sarīrasobhitā kāme;
Nidhano yoca kāmeti,Yocakuppatyanissāro.
于饰身纵欲者,有二利刺:贫而好欲,无势易怒。
121.
121.
Nidhanocāpi kāmeti,Dubbalo kalahaṃpiyo;
Mandasattho vivādatthi,Tividhaṃ muḷhalakkhaṇaṃ.
贫而好欲,弱而好争,慧钝好讼,此乃愚者三相。
122.
122.
Appasuto sute appe,Bahuṃmaññati mānavo;
Sindhudakama passanto,Kūpetoyaṃva maṇḍuko.
寡闻之人,于浅学中自以为博;犹如井中之蛙,未见大海之水。
123.
123.
Tadamināpi [Pg.55] jānāti,Sobbhesu padaresuca;
Sunantā yanti kusumbhā,Tuṇhīyanti mahodadhi.
人亦由此可知:池沼裂隙之水喧闹,而大海则深沉寂静。
124.
124.
Yaṃ ūnakaṃ taṃ sunati,Yaṃ pūraṃ santameva taṃ;
Aḍḍhakumbhūpamo bālo,Rahato pūrova paṇḍito.
未满则响,圆满则静;愚者如半瓶,智者如满湖。
125.
125.
Budhehibhāsamānopi[Pg.56],Khalo bahutaketavo;
Ghaṃsiyamāno aṅgāro,Nilamattaṃ nagacchati.
恶人虽受智者教,诡诈不舍;犹如被摩擦之木炭,终不离其黑色。
126.
126.
Cārutā paradārāya,Dhanaṃ lokatappatiyā;
Pasutaṃ sādhunāsāya,Khale khalatarā guṇā.
美貌用于染指人妻,财富用于祸害世人,勤勉用于摧毁善士——于恶人身,美德亦成大恶。
127.
127.
Ito [Pg.57] hassataraṃ loke,Kiñci tassa navijjati;
Dujjanotica yaṃāha,Sajjanaṃ dujjano sayaṃ.
世间无比事更可笑:恶人自身为恶,反称善人为恶。
128.
128.
Rogaṇḍacaṅkuro tejo,Visamassataro ghaṇo;
Avināsiya samanti,Na khaloca sanissayaṃ.
疾病、蛇、火、毒、骡、棍棒,尚可平息而不毁;唯有恶人及其依止不能。
129.
129.
Navinā [Pg.58] paravādena,Ramante dujjanā khalu;
Na sā sabbarase bhutvā,Vinā vacce natussati.
恶人实以说他过为乐,无此则不欢;犹如犬尝尽百味,不排秽则不悦。
130.
130.
Tappate yāti sandhānaṃ,Davo bhavati vanataṃ;
Muduṃ dujjanacittaṃ kiṃ,Lohena upamīyate.
(恶人之心)受激则合污,终成燎原之火。恶人之心岂有柔软?当以铁为喻。
131.
131.
Tasmā dujjanasaṃsaggaṃ,Āsīvisa mivoragaṃ;
Ārakā parivajjeyya,Bhūtikāmo vicakkhaṇo.
是故,求福之智者,应远离恶人,如避毒蛇。
132.
132.
Dujjanena [Pg.59] hi saṃsaggo,Sattutāpi nayujjate;
Tatto dahati aṅgāro,Santātu kālataṃkaro.
与恶人交往、乃至为敌皆不宜;炽热之炭能灼烧,冷却之炭能染黑。
133.
133.
Dujjano vajjanīyova,Vijjāyālaṅkatopi ce;
Maṇinā laṅkato santo,Sappo kiṃ nabhayaṅkaro.
恶人理应远离,纵有学问庄严;饰以摩尼之蛇,岂不令人畏惧?
134.
134.
Aggino [Pg.60] dahato dāyaṃ,Sakhābhavati māluto;
Sova dīpaṃtu nāseti,Khale nattheva mittatā.
烈火焚林,风为其友;此风却能熄灭灯火。于恶人处,实无友谊。
135.
135.
Nasmase katapāpamhi,Nasmase alikavādini;
Nasmasettatthapaññamhi,Atisantepi nasmase.
不应信任作恶者,不应信任说谎者,不应信任自利之智者,乃至其人极寂静,亦不应信任。
136.
136.
Māretuṃ kittakā sakkā,Dujjanā gagaṇūpamā;
Māritā kodhacittetu,Mārito honti dujjanā.
恶人多如虚空,能杀几何?然若杀灭嗔心,一切恶人皆被杀。
137.
137.
Bhūmi [Pg.61] kaṇṭakasaṃkiṇṇā,Chādituṃ nevasakyate;
Upāhana mattakena,Channā bhavati medanī.
大地遍布荆棘,无法尽行遮蔽;仅凭一双鞋履,大地即被覆盖。
138.
138.
Sattā sadāpasevanti,Sodakaṃ vāpiādikaṃ;
Sabhogaṃ sadhanañcevaṃ,Tucchāce te jahanti te.
众生常亲近有水之池等,亦亲近有财有物之人;若彼等空无,众生则弃之。
139.
139.
Dhanahīnaṃ [Pg.62] caje mitto,Puttadārā sahodarā;
Atthavantaṃva sevanti,Attho loke mahāsakhā.
朋友会抛弃贫穷者,子女、妻子和兄弟也是如此;他们只亲近富裕者,在世间,财富是挚友。
140.
140.
Na rūpinī na paññāṇo,Nakulīno padhānatā;
Kāle vipattisampatte,Dhanimāva visesatā.
不是美貌,不是智慧,不是高贵的出身,也不是显赫;当遭遇不幸时,唯有财富才是超胜的。
141.
141.
Kalyāṇamittaṃ [Pg.63] kantāraṃ,Yuddhaṃ sabhāyaṃ bhāsituṃ;
Asatthā gantu micchanti,Muḷhā tecaturojanā.
没有善友而穿越荒野,没有武器而上战场,没有智慧而在集会中发言,没有导师而想远行——这四种人是愚人。
142.
142.
Ahitā paṭisedhoca,Hitesuca payojanaṃ;
Byasanesva pariccāgo,Saṅkhepā mittalakkhaṇaṃ.
阻止你做不利益之事,促使你做利益之事,在不幸中为你付出——简而言之,这是朋友的特征。
143.
143.
Āture byasanepatte,Dubbhikkhe sattu viggahe;
Rājadvāre susāneca,Yo tiṭṭhati sabandhavo.
在疾病中,在遭遇不幸时,在饥荒中,在与敌人争斗时,在王宫门前,以及在墓地——坚守不移者,他才是真正的亲人。
144.
144.
So [Pg.64] bandhu yo hiteyutto,So pitā yo tu posako;
So ñāti yatra visāso,Sā bhariyā yatra nibbūti.
致力于利益者是亲人,养育者是父亲,可信任者是亲属,带来安宁者是妻子。
145.
145.
Hitesino sumittoca,Viññūca dullabhā janā;
Yatho sadhaṃca sāduṃca,Rogahārīca sujano.
致力于利益者、善友,以及有智慧的人是难得的;犹如良药既有益又美味,善人亦能消除弊病。
146.
146.
Agaruko [Pg.65] anālasso,Asaṭṭhoca saccavā suci;
Aluddho atthakāmoca,Ediso suhaduttamo.
不轻慢,不懒惰,不欺诈,诚实,清净,不贪婪,且乐于助益——这样的朋友是最好的。
147.
147.
Yo dhuvāni pariccajja,Adhūvānyupasevati;
Dhuvāpi tassa nassanti,Adhuvesu kathāvakā.
舍弃坚固者,而追求不坚固者;他的坚固之物亦将失去,何况那不坚固的呢?
148.
148.
Luddhamatthenagaṇheyya[Pg.66],Thaddha mañjalikammunā;
Chandānuvattiyā muḷhaṃ,Yathābhūtena paṇḍitaṃ.
应以利益赢得贪婪者,以恭敬赢得傲慢者,以顺从其意赢得愚者,以真理赢得智者。
149.
149.
Uttamaṃ pāṇipātena,Sūraṃ bhedena vijaye;
Nicaṃ dabbapadānena,Vikkamena samaṃ jaye.
应以礼拜来征服上等者,应以分化来征服勇者,应以施予来征服卑劣者,应以勇猛来征服平等者。
150.
150.
Yassayassa hi yobhāvo,Tenatena hi taṃnaraṃ;
Anupavissa medhāvī,Khippamattavasaṃ naye.
无论他人有何种性情,智者都应顺着那种方式,深入其心,迅速地将他置于自己的掌控中。
151.
151.
Yena [Pg.67] icchati sambandhaṃ,Tena tīṇi nakāraye;
Vivāda matthasambandhaṃ,Parokkhe dāradassanaṃ.
若想与某人建立关系,就不应与他做三件事:争吵、金钱往来,以及在他背后窥视其妻。
152.
152.
Accābhikkhaṇasaṃsaggā,Asammosaraṇenaca;
Etena mittā jīranti,Akāle yācanāyaca.
过于频繁的交往、不知感恩,以及不合时宜的请求——友谊因此而衰退。
153.
153.
Tasmā [Pg.68] nābhikkhaṇaṃ gacche,Nacagacche cirāciraṃ;
Kālena yācaṃ yāceyya,Evaṃ mittā najīraye.
因此不应过于频繁地去拜访,也不应长时间不去;应在适当的时候提出请求,这样友谊就不会衰退。
154.
154.
Ete bhiyyo samaṃ yanti,Sandhi tesaṃ najīrati;
Yo adhippannaṃ sahati,Yoca jānāti desanaṃ.
能忍受过失者,与善于教导者——他们会相处得更融洽,其情谊不会衰退。
155.
155.
Sace santā vivādanti,Khippaṃ sandhiraye puna;
Bālā pattāva bhijjanti,Na te samathamajjhaguṃ.
如果贤者争吵,他们会迅速再次和解;愚人则像陶器一样破碎,他们无法获得平静。
156.
156.
Yenamittena [Pg.69] saṃsaggo,Yogakkhemo vihīyati;
Pubbeva jjhābhavantassa,Rakkhe akkhiva paṇḍito.
若与某种朋友的交往,会导致安稳的衰退,智者应在祸患发生之前就保护自己,犹如保护眼睛一般。
157.
157.
Yenamittena saṃsaggā,Yogakkhemo pavaḍḍhati;
Kareyyattasamaṃ vutti,Sabbakiccesu paṇḍito.
若与某种朋友的交往,能使安稳增长,智者在一切事务中,都应待之如己。
158.
158.
Guṇo [Pg.70] sabbaññutulyopi,Sīdate ko anissayo;
Anaggha mapimāṇikkaṃ,Hemaṃ nissāya sobhate.
纵具全知等功德,无所依恃亦将衰败;无价摩尼纵珍贵,依傍真金始灼灼。
159.
159.
Pabbepabbe kamenucchu,Visesarasivaggato;
Tathā sumittiko sādhu,Viparitova dujjano.
甘蔗节节渐增味,其味殊胜更胜前;善友亦复如是行,恶人则与此相违。
160.
160.
Teneva muninā vuttaṃ,Yekecilokiyādhammā;
Tathā nibbānagāmīno,Santi lokuttarādhammā.
因此牟尼曾说:“有诸世间法,亦有导向涅槃之出世间法。”
161.
161.
Kalyāṇamitta [Pg.71]1 māgamma,Sabbe te honti pāṇinaṃ;
Tasmā kalyāṇamittesu,Kātabbo ādaro sadā.
依止善友故,一切众生皆得益;是故于善友,应常恭敬。
162.
162.
Yo ve kataññū katavediko dhiro,Kalyāṇamitto daḷhabhattica hoti;
Dukkhitassa sakkaccaṃ kareti kiccaṃ,Tathāvidhaṃ sappurisāti vadanti.
彼知恩念恩且贤明,是善友且忠诚;为苦厄者殷勤办事,如是之人善士称。
163.
163.
Yassahi [Pg.72] dhammaṃ puriso vijaññā,Yecassa kaṅkhaṃ vinayanti santo;
Tañhissa dīpañca parāyanañca,Na tena mittaṃ jirayetha pañño.
若能从某人处了知正法,若贤者能为他去除疑惑,此人即是他的明灯与归宿,智者不应让这份友谊衰退。
Nāyakakathā
领袖论
164.
164.
Kassako [Pg.73] vāṇijomacco,Samaṇo sutasīlavā;
Tesu vipulajātesu,Raṭṭhaṃpi vipulaṃ siyā.
农夫、商人、大臣,沙门多闻持戒;若彼等皆兴盛,国邦亦将昌盛。
165.
165.
Tesu dubbalajātesu,Raṭṭhaṃpi dubbalaṃ siyā;
Tasmā raṭṭhaṃpi vipulaṃ,Dhāraye raṭṭhasāravā.
若彼等皆衰弱,国邦亦将衰弱;是故,为令国邦昌盛,应扶持国之栋梁。
166.
166.
Mahārukkhassa [Pg.74] phalino,Āmaṃ chindati yo phalaṃ;
Rasañcassa najānāti,Bījañcassa vinassati.
巨树硕果累累,若摘青涩之果;不知其味,其种亦毁。
167.
167.
Mahārukkhupamaṃ raṭṭhaṃ,Yo adhammena sāsati;
Rasañcassa najānāti,Raṭṭhañcāpi vinassati.
国如巨树,若以非法而治;不知其味,其国亦将毁灭。
168.
168.
Mahārukkhassa phalino,Pakkaṃ chindati yo phalaṃ;
Rasañcassa vijānāti,Bījañcassa nanassati.
巨树硕果累累,若人摘取熟果;既知其味,其种不毁。
169.
169.
Mahārukkhupamaṃ [Pg.75] raṭṭhaṃ,Dhammena yo pasāsati;
Rasañcassa vijānāti,Raṭṭhañcāpi nanassati.
国如巨树,若以正法而治;既知其味,其国亦不毁灭。
170.
170.
Janappadañca yorājā,Adhammena pasāsati;
Sabbo sadhihi sorājā,Viruddho hoti khattiyo.
若有国王以非法治理国家,彼刹帝利王则与所有善人为敌。
171.
171.
Tatheva [Pg.76] nigame hiṃsaṃ,Ye yuttā kayavikkaye;
Suṅkadānabalīkāre,Sa kosena virujjhati.
同样地,若通过税赋、供养与贡品,伤害城镇中从事买卖之人,彼王则与自己的国库为敌。
172.
172.
Mahāravarakhettesu,Saṅga, me katanissame;
Ussite hiṃsayaṃ rājā,Sabalena virujjhati.
若王伤害在广阔良田与战场上奋力之人,彼王则与自己的军队为敌。
173.
173.
Tatheva isayo hiṃso,Saṃyame brahmacāriyo;
Adhammacāri khattīyo,So saggena virujjhati.
同样地,若行非法的刹帝利伤害修习自制与梵行的仙人,彼则与天界为敌。
174.
174.
Sayaṃkatā [Pg.77] naparena,Mahānajjo juvakatā;
Issarena tathā raññā,Saraṭṭhe adhipaccatā.
自作非他作,大河亦自流;如自在天与国王,于其国土得主宰。
175.
175.
Pāpaṃvāpi hi puññaṃvā,Padhāno yaṃ karotice;
Lokopevaṃ karotyeva,Taṃ vijāneyya paṇḍito.
无论作恶或为善,领导者所行之事;世间亦复如是行,智者应知此理。
176.
176.
Kacchapīnañca [Pg.78] macchīnaṃ,Kukkuṭīnañca dhenūnaṃ;
Puttaposā yathāhoti,Tathā maccesu rājūnaṃ.
犹如龟、鱼、母鸡、母牛养育其子,国王对待人民亦应如此。
177.
177.
Anāyakā vinassanti,Nassanti bahunāyakā;
Thīnāyakā vinassanti,Nassanti susunāyakā.
无领导者会毁灭,多领导者会毁灭;有懒惰领导者会毁灭,有恶劣领导者亦会毁灭。
178.
178.
Bahuvo [Pg.79] yattha netāro,Sabbe paṇḍitamānino;
Sabbe mahattamicchanti,Kataṃ nesaṃ vinassati.
若有多人竞为首,皆自诩为智者俦;个个贪求崇高位,所作事业化乌有。
179.
179.
Nodayāya vināsāya,Bahunāyakatā bhūsaṃ;
Nomilanti vinassanti,Padmā nyakkehisattahi.
众多主宰非为兴,实为败坏与毁灭;彼等不合终灭亡,犹如莲花遭霜害。
180.
180.
Asantuṭṭho yatī naṭṭho,Santuṭṭhoca mahīpati;
Salajjā gaṇikā naṭṭhā,Nilajjātu kulaṅganā.
不知足的行者会毁灭,知足的君王亦会毁灭;知耻的妓女会毁灭,无耻的良家妇女亦会毁灭。
181.
181.
Na [Pg.80] gaṇassa ggato gacche,Siddhe kamme samaṃphalaṃ;
Kammavippatti cehoti,Mukharo tatra haññate.
莫行于众人之首,事成则其果均等;倘若其事有败失,为首之人必受害。
182.
182.
Padhiro ca tapassīni,Sūro raṇavaṇo tathā;
Majjapo patithī rājā,Ete nasaddahāmahaṃ.
愚人与苦行者,战场上受伤的英雄,嗜酒者、宾客与国王——对于此等,我皆不信。
183.
183.
Jāneyya [Pg.81] pesane bhaccaṃ,Bandhavāpi bhayāgate;
Āpadāsu tathā mittaṃ,Dārañca vibhavakkhaye.
仆从于任务中可知,亲族于危难时可见,朋友于灾祸中可辨,妻子于贫困时可识。
184.
184.
Raṇā paccāgataṃ sūraṃ,Dhanañca gharamāgataṃ;
Jiṇṇa mannaṃ pasaṃseyya,Dārañca gatayobbanaṃ.
应赞美从战场归来的英雄,与回到家中的财富;应赞美陈年的食物,与青春已逝的妻子。
185.
185.
Saddhāpemesu santesu,Nagaṇe māsakaṃ sataṃ;
Saddhāvemesva santesu,Māsakaṃpi sataṃ gaṇe.
于无信者,百摩沙迦亦不足算;于有信者,一摩沙迦亦可算作百。
186.
186.
Adantadamanaṃ [Pg.82] dānaṃ,Dānaṃ sabbatthasādhakaṃ;
Dānena piyavācena,Unnamanti namantica.
布施能调伏未调伏者,布施能成就一切;以布施与爱语,能令人生起与屈服。
187.
187.
Dānaṃ sinehabhesajjaṃ,Maccheraṃ dussanosadhaṃ;
Dānaṃ yasassabhosajjaṃ,Maccheraṃ kappanosadhaṃ.
布施是喜爱之药,悭吝是败坏之药;布施是名声之药,悭吝是悲惨之药。
188.
188.
Dubbhikkhe [Pg.83] annadātaṃca,Subhikkheca hiraññadaṃ;
Bhayecābhayatādānaṃ,Saggepi bahu maññate.
饥馑时施食,丰饶时施金;怖畏中施无畏,此人于天界亦备受尊敬。
189.
189.
Sataṃcakkhu sataṃkaṇṇā,Nāyakassa sutā sadā;
Tathāpi andhapadhīro;
Esā nāyakadhammatā.
领袖虽常有百眼百耳,却仍然如盲如聋;此即领袖之本性。
190.
190.
Khamā jāgariyu ṭṭhānaṃ,Saṃvibhāgo dayikkhaṇā;
Nāyakassa guṇāete,Icchitabbā hitatthinā.
忍耐、警觉、精进,分享、慈悲、远见;此乃领袖之德,求益者应希求。
191.
191.
Paribhūto [Pg.84] mudū hoti,Atitikkhoca veravā;
Etañcaubhayaṃ ñatvā,Anumajjhaṃ samācare.
过于柔和者遭轻视,过于严厉者多怨敌;了知此二者,应行于中道。
192.
192.
Nekantamudunā sakkā,Ekantatikhiṇenavā;
Attaṃ mahante ṭhapetuṃ,Tasmā ubhaya mācare.
仅靠柔和不可能,仅靠严厉亦不能,成就伟大之事业;是故应兼行二者。
193.
193.
Piṭṭhito [Pg.85] kkaṃ niseveyya,Kucchinātu hutāsanaṃ;
Sāmikaṃ sabbabhāvena,Paralokaṃ amāyāya.
应从背后侍奉火,以腹侍奉消化之火;应以全心侍奉主人,应以无欺侍奉来世。
194.
194.
Naseve pharusaṃsāmiṃ,Taṃpi sevena macchariṃ;
Tato paggaṇhakaṃseve,Seve niggaṇhakaṃ tato;
莫侍奉粗暴之主,亦莫侍奉悭吝之主;应侍奉支持者,亦应侍奉约束者。
195.
195.
Na sā rājā yo ajeyyaṃ jināti,Na so sakhāyo sakhāraṃ jināti;
Na sā bhariyā patino virodhati,Na te vuttā ye nabharanti jiṇṇakaṃ.
征服不应征服者,非是国王;制服朋友者,非是朋友;违逆丈夫者,非是妻子;不奉养年迈者,非为善士。
196.
196.
Na [Pg.86] sā sabhā yattha nasanti santo,Na te santo ye navadanti dhammaṃ;
Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ,Dhammaṃ bhaṇantāva bhavanti santo.
无善士之会,非为集会;不宣说正法,非为善士。舍离贪嗔痴,宣说正法者,实为善士。
197.
197.
Sutassa rakkhā satatābhiyogo;
Kulassa vattaṃ purisassa vijjā;
Rañño pamādo pasamodhanassa,Thīnantu jānāmi na jātu rakkhaṃ.
守护所学在于恒常精进;传统维系家族,智慧成就个人;国王放逸则财富毁灭;我知女人终究无法守护。
Itthikathā
论女人
198.
198.
Namātarā [Pg.89] dhītuyā vāpi,Bhagīniyā vicakkhaṇo;
Navivittāsane mante,Nārī māyāvinīnanu.
智者不应与母亲、女儿或姊妹独处密谈,当知女人确实狡诈如幻。
199.
199.
Vijjutānañca lolattaṃ,Satthānañcatitikkhaṇaṃ;
Sīghataṃ vāyutejānaṃ,Anukubbanti nāriyo.
闪电之轻浮,利刃之锋锐,风火之迅疾——女人皆能仿效。
200.
200.
Dviguṇo thīna māhāro,Buddhicāpi catugguṇo;
Chaguṇo hoti vāyāmo,Kāmotva ṭṭha guṇobhave.
女子食量是男两倍,智慧是男四倍,努力是男六倍,而情欲是男八倍。
201.
201.
Ekamekāyaitthīyā,Aṭṭhaṭṭhapatino siyuṃ;
Sūrāca balavantoca,Sabbākāmarasāharā;
Kareyya navame chandaṃ,Unnattā hi napūrati.
一女若有八位丈夫,个个勇猛强壮,能满足她一切欲望;她仍会欲求第九位,其欲望永不满足。
202.
202.
Lapanti [Pg.90] saddhimaññena,Passantaññaṃ savibbhamā;
Cittakaṃ cintayantaññaṃ,Nārīnaṃnāma ko piyo.
她与此人交谈,却媚眼看待另一人,心中又思量着另外一人,对女人来说,谁是可爱之人呢?
203.
203.
Jivhāsahassiko yo hi,Jīve vassasataṃ naro;
Tena nikammuno vutto,Thīdoso kiṃkhayaṃgato.
纵有千舌之人,得享百岁之寿,若他不停言说,女人的过失岂能道尽?
204.
204.
Aggi āpo thiyo muḷho,Sappo rājakulānica;
Payatanāpagantabbo,Maccupāṇaharāniti.
火、水、女人、愚人、蛇以及王族——应努力远离,因其能夺人性命。
205.
205.
Itthīnaṃ [Pg.91] dujjanā nañca,Visāsonopapajjate;
Vīsassa siṅgino roga,Nadīrājakulassaca.
不应信任女人与恶人,亦不应信任毒药、有角兽、疾病、河流及王族。
206.
206.
Satthaṃ sunicchitamatīpi vicintanīyaṃ,Svārādhitopya vanipo parisaṅkanīyo;
Hatthaṅgatāpi yuvatīparirakkhanīyā,Satthāvanīpayuvatīsu kutovasitthaṃ.
论典虽已善决,仍应审察;商人虽已取悦,仍应怀疑;少女虽已到手,仍应守护。于论典、商人、少女,信任何在?
207.
207.
Ayuttakammāraddhanaṃ virodho,Saṅghassa yuddhañca mahābalehi;
Vissāsakammaṃ pamādāsu niccaṃ,Dvārānimaccussa vadanti paññā.
行不义之事,与众人为敌,与强者作战,恒信于女人——智者说此等皆为死亡之门。
208.
208.
Vātaṃ jālena naro parāmase,Osiñce sāgaraṃ ekapāṇinā;
Sakenatālena janeyya ghosaṃ,Yo sabbabhāvaṃ pamadāsu osaje.
以网捕风,以单手舀海,以独掌作响——此如将其一切托付于女人者。
209.
209.
Itthīpi [Pg.93] hi ekacciyā,Seyyā vuttāva muninā;
Bhaṇḍāna muttamaṃ itthī,Aggupaṭṭhāyikātica.
诚然,牟尼曾说,有些女人堪称卓越:女人是最佳的资财,也是最上的侍者。
210.
210.
Yo naṃ bharati sabbadā,Niccaṃ ātāpi ussuko;
Sabbakāmaharaṃ posaṃ,Bhattāraṃ nātimaññati.
她从不轻视那位恒常热忱、精勤供养她、满足她一切愿望的丈夫。
211.
211.
Nācāpi [Pg.94] sotthi bhattāraṃ,Issācārena rosaye;
Bhattuca garunosabbe,Paṭipūjeti paṇḍito.
贤妻不应以嫉妒激怒丈夫;有智慧的她会敬奉所有丈夫的尊长。
212.
212.
Uṭṭhāyikā anālāsā,Saṅgahitaparijjanā;
Bhattu manāpaṃ carati,Bhattakaṃ anurakkhati.
她勤勉不懈,善于管理家务,行为令丈夫欢喜,并守护丈夫的资财。
213.
213.
Evaṃ vattati yānārī,Bhattuchandavasānugā;
Manāpānāma tedevā,Yattha sā upapajjati.
如是行事、顺从丈夫意愿的女人,无论她投生何处,那里的天神都名为“悦意天”。
214.
214.
Kokilānaṃ [Pg.95] saro rūpaṃ,Nārīrūpaṃ patibbataṃ;
Vijjā rūpa marūpānaṃ,Khamā rūpaṃ tapassīnaṃ.
杜鹃之美在于其声,女人之美在于忠贞;无貌者之美在于智慧,苦行者之美在于忍耐。
215.
215.
Āneya kulajaṃ pañño,Virūpamapi kaññakaṃ;
Hīnāyapi surūpāya,Vivāhaṃsadisaṃ kare.
智者应娶出身名门之女,即便她相貌丑陋;莫与貌美而出身卑微者缔结婚姻。
216.
216.
Visamhāmatamādeyya[Pg.96],Amajjamhāpikañcanaṃ;
Nicamhāpyuttamāvijjā,Ratanitthīpidukulā.
应从毒中取甘露,从污秽中取黄金,从卑下者处取高等智慧,从卑劣家族中亦可得宝器般的女人。
217.
217.
Bālitthī makkhikātuṇḍaṃ,Isīnañca kamaṇḍaluṃ;
Setambu phalaṃ tambulaṃ,Nocchiṭṭhamupajāyate.
少女的嘴、苍蝇的口、仙人的水壶、清水、水果与槟榔叶,这些皆不成为不净。
218.
218.
Bālakko paṇṇadhūmoca,Vuddhitthī pallalodakaṃ;
Āyukkhayakaraṃ niccaṃ,Rattoca dadhibhojanaṃ.
清晨的阳光、叶之烟、年老的女人、污浊的池水,以及夜间食用凝乳,这些总是会减损寿命。
219.
219.
Thiyo [Pg.97] seveyya naccantaṃ,Sāduṃ bhuñjeyyanāhitaṃ;
Pūjaye mānaye vuddhe,Guruṃ māyāya nobhaje.
不应过度亲近女人,不应吃不健康的美味食物;应尊敬、礼遇年长者,不应以欺诈侍奉导师。
220.
220.
Ācāro kula mākhyāti,Desa mākhyāti bhāsitaṃ;
Sambhavo pema mākhyāti,Deha mākhyātibhojanaṃ.
品行显示家族,言语显示地域;亲密显示情爱,饮食显示身体。
221.
221.
Dehītivacanādvārā[Pg.98],Dehaṭṭhāpañcadevatā;
Sajja niyanti dhī kitti,Hirī sirī matīpica.
一旦说出“请施与我”,五位居于身中的天神便会立即离去:智慧、声誉、惭、吉祥与才智。
222.
222.
Dehītivacanaṃ dukkhaṃ,Natthītivacanaṃ tathā;
Vākyaṃdehītinatthīti,Mābhaveyya bhavebhave.
“请给”之言是苦,“没有”之言亦然;愿在生生世世中,永不有“请给”与“没有”之言。
223.
223.
Bodhayanti nayācanti,Dehīti pacchimājanā;
Passa vatthumadānassa,Mābhavatūti īdiso.
觉悟者从不乞求,说“请给”的是后来之人。看那不布施之事,愿你莫要如此。
224.
224.
Mahā [Pg.99] atyappakaṃ yāti,Niguṇe guṇavāpiha;
Aṭṭhānaṭṭheyyabhāvena,Gajindoiva dabbake.
伟大者变得渺小,有德者在无德者之中也是如此;因为身处不当之境,犹如象王陷入泥沼。
225.
225.
Mahantaṃ nissayaṃkatvā,Khuddopyatimahā bhave;
Hemapabbatamāpajja,Sovaṇṇākira pakkhino.
依止于伟大者,渺小者也能变得非常伟大;鸟儿飞抵金山(Hemapabbata),据说也变成了金色。
226.
226.
Bahūna [Pg.100] mappasārānaṃ,Ekibhāvo hidujjayo;
Tiṇena vaṭṭate rajju,Tāya nāgopi bandhate.
众多微弱之物,合为一体则难以战胜;草可搓成绳索,用它甚至能捆绑大象。
227.
227.
Asahāyo samatthopi,Tejasi kiṃ karissati;
Nivātasaṇṭhito aggi,Sayamevūpasammati.
纵然有能力,若无助伴,强者能做什么?置于无风之处的火,自己就会熄灭。
228.
228.
Khantuṃ tapanajotejo,Sakkāhoti na vaṇṇajo;
Bhūpādīhi katodaṇḍo,Sakkāhoti na bhaccajo.
烈日之热尚可忍,恶言侮辱不堪当;君王之罚尚可受,仆役之惩不堪当。
229.
229.
Thīsaṃsagge [Pg.101] kutosuddho,Maṃsabhakkhe kutodayā;
Surāpāṇe kutosaccaṃ,Pakodhamhi kutotapo.
与女人交往,何来清净?食肉,何来慈悲?饮酒,何来诚实?盛怒,何来苦行?
230.
230.
Thīyā guyhaṃ nasaṃseyya,Amittassaca paṇḍito;
Yocā missena saṃhīro,Hadayattheno yonaro.
智者不应向女人、敌人、与敌为友者、或心怀不轨之人透露秘密。
231.
231.
Guyhamattha [Pg.102]Sambodhayati yonaro;
Mantabhedabhayā tassa,Dāsabhūto titikkhati.
将秘密告知他人者,会因恐惧秘密泄露,而像奴隶般忍受一切。
232.
232.
Vahe amitta khandhena,Yāvakāle anāgate;
Tamheva cāgate kāle,Bhinde ghaṭami vuppale.
在时机到来之前,应将敌人扛在肩上;当时机成熟时,就应将他摧毁,如同在岩石上击碎陶罐。
233.
233.
Khalaṃ [Pg.103] sālaṃ pasuṃ khettaṃ,Gantvācassa abhikkhaṇaṃ;
Mitaṃ dhaññaṃ nidhāpeyya,Mitañca pācaye ghare.
打谷场、厅堂、牲畜、田地,应时常前去察看;应储藏适量的谷物,家中也应适量烹煮。
234.
234.
Kodhaṃ lobhaṃ madaṃ mānaṃ,Tandiṃ missaṃ pamattakaṃ;
Soṇṭhaṃniddhālukaṃ makkhaṃ,Maccherañca jahe budho.
智者应舍弃:忿怒、贪婪、骄傲、我慢、懒惰、厮混、放逸、迟钝、昏沉、伪善以及悭吝。
235.
235.
Kodho [Pg.104] abbhantare jāto,Dhūvaṃ nāseti kodhanaṃ;
Vatthālaṅkārapuṇṇāyaṃ,Mañjūsāyaṃ sikhīyathā.
忿怒生于内心,必然会摧毁易怒之人;如同火在装满衣物饰品的箱子中燃起。
236.
236.
Uppajjate sace kodho;
Āvajje kakacūpamaṃ;
Uppajje ce rase taṇhā,Puttamaṃsūpamaṃ sare.
若忿怒生起,当思惟锯解之喻;若于味生贪爱,当忆念子肉之喻。
237.
237.
Guṇa maddhisamaṃ makkhe,Parena kalahe sati;
Addhisamaṃ pakāseti,Aṇumattaṃvavajjakaṃ.
与人争执时,他抹煞对方的优点,却将对方微小的过错大肆宣扬。
238.
238.
Tasseva [Pg.105] tena pāpīyo,Yo kuddhaṃ paṭikujjhati;
Kuddha mapaṭikujjhanto,Saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.
对忿怒者反报以忿怒,此人比前者更邪恶;不反报忿怒者,能赢得难胜之战。
239.
239.
Rāgonāma manosallaṃ,Guṇatthavaratakkaro;
Rāhu vijjāsasaṅkassa,Tapodhanahutāsano.
贪欲是心中之箭,是功德财之贼;是智慧月之罗睺(Rāhu),是苦行财之火。
240.
240.
Pamādo [Pg.106] jāyate madā,Pamādā jāyate khayo;
Khayā padosā jāyanti,Madaṃ kiṃ najahe budho.
由骄慢生放逸,由放逸生损耗;由损耗生嗔恚,智者为何不舍弃骄慢?
241.
241.
Namanti phalinorukkhā,Namanti vibudhājanā;
Sukkhakaṭṭhañca muḷhoca,Bhijjateva nanamanti.
结实的树木会弯曲,有智慧的人会谦恭;干枯的木材和愚人,只会折断,不会弯曲。
242.
242.
Ṭhāne [Pg.107] vuddhāna mokāsaṃ,Dade vuddhāpacāyiko;
Nanu tālo ajīvopi,Samīpa ññe paronato.
尊敬长者之人,应在适当之处为长者让出位置;看那无生命的棕榈树,不也向近旁之物弯曲吗?
243.
243.
Garukātabbaposesu,Niccavuttiṃ karoti yo;
Nicattaṃ so pahantāna,Uttamatte patiṭṭhati.
对值得尊敬的人,恒常保持恭敬者,他舍弃了卑劣,立足于至高之处。
244.
244.
Yattha posaṃ najānanti,Jātiyā vinayena vā;
Na tattha mānaṃ kariyā,Vasa maññātakejane.
在无人知晓你的出身或德行之处,不应生起我慢,尤其当生活在陌生人中时。
245.
245.
Aññātavāsaṃ [Pg.108] vasatā,Jātavedasamenāpi;
Khamitabbaṃ sapaññena,Api dāsassa tajjitaṃ.
智者隐居异乡时,纵然尊贵如火神(Jātaveda),亦应忍受一切,乃至奴隶之呵斥。
246.
246.
Dhanadhaññāpayogesu,Tathā vijjāgamesuca;
Dūteca byavahāreca,Cattalajjo sadā bhave.
在使用财富谷物、获取知识学问、派遣使者与从事交易时,人应当时时无所羞怯。
247.
247.
Nahi [Pg.109] koci kate kicce,Kattāraṃ sammapekkhate;
Tasmā sabbānikammāni,Sāvasesāni kāraye.
事情完成之后,无人会再正视其完成者;因此,做任何事都应留有余地。
248.
248.
Iṇaseso aggiseso,Sattuseso tayoime;
Punappunaṃpi vaḍḍhanti,Tasmā sesaṃ nakāraye.
债务的残余、火的残余、敌人的残余,这三者会一再增长;因此,不应留下任何残余。
249.
249.
Natthi vijjāsamaṃ vittaṃ,Natthi byādhisamo ripu;
Natthi attasamaṃ pemaṃ,Natthi kammaparaṃ balaṃ.
没有与知识同等的财富,没有与疾病同等的敌人;没有与爱自己同等的爱,没有超越业的力量。
250.
250.
Attanā [Pg.110] kurute lakkhī,Alakkhīcāpi attanā;
Nahi lakkhī alakkhīca,Añño aññassa kurute.
人自己创造幸运,也自己创造不幸;幸运与不幸,并非由他人为自己创造。
251.
251.
Sayaṃ āyaṃ vayaṃ raññā,Sayaṃ jaññā katākataṃ;
Attanāva bhavakkheyya,Katāni akatānica.
国王应亲自了解收支,亲自了解已做与未做之事;他应亲自审查自己所做与未做之事。
252.
252.
Upakāraṃ [Pg.111] hiteneva,Sattunā sattu muddhare;
Pādalaggaṃ karaṭṭhena,Kaṇṭakena kaṇṭakaṃ.
应以朋友成助益,以敌人制敌人;以手中之刺,拔足上之刺。
253.
253.
Name namantassa bhaje bhajantaṃ,Kiccāni krupassa kareyya kiccaṃ;
Nā natthakāmassa kareyya atthaṃ,Asambhajantaṃpi nasambhajeyya.
应礼敬礼敬者,应侍奉侍奉者;应为尽责者尽其责。不应帮助不希望你好的人,也不应与疏远你的人交往。
254.
254.
Caje [Pg.112] cajantaṃ navataṃ kariyā,Apetacittena nasambhajeyya;
Dijo dumaṃ khīṇaphala mañatvā,Aññaṃ sapekkheyya mahāti loko.
应舍弃那舍弃你的人,不应与之结交,亦不应与心已疏远者交往。如鸟儿了知树已无果,便去寻觅另一棵,须知世界广大。