| 中文 | |||
| 巴利 | 義註 | 複註 | 藏外典籍 |
| 1101 巴拉基咖(波羅夷) 1102 巴吉帝亞(波逸提) 1103 大品(律藏) 1104 小品 1105 附隨 | 1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1 1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2 1203 巴吉帝亞(波逸提)義註 1204 大品義註(律藏) 1205 小品義註 1206 附隨義註 | 1301 心義燈-1 1302 心義燈-2 1303 心義燈-3 | 1401 疑惑度脫 1402 律攝註釋 1403 金剛智疏 1404 疑難解除疏-1 1405 疑難解除疏-2 1406 律莊嚴疏-1 1407 律莊嚴疏-2 1408 古老解惑疏 1409 律抉擇-上抉擇 1410 律抉擇疏-1 1411 律抉擇疏-2 1412 巴吉帝亞等啟請經 1413 小戒學-根本戒學 8401 清淨道論-1 8402 清淨道論-2 8403 清淨道大複註-1 8404 清淨道大複註-2 8405 清淨道論導論 8406 長部問答 8407 中部問答 8408 相應部問答 8409 增支部問答 8410 律藏問答 8411 論藏問答 8412 義注問答 8413 語言學詮釋手冊 8414 勝義顯揚 8415 隨燈論誦 8416 發趣論燈論 8417 禮敬文 8418 大禮敬文 8419 依相讚佛偈 8420 經讚 8421 蓮花供 8422 勝者莊嚴 8423 語蜜 8424 佛德偈集 8425 小史 8427 佛教史 8426 大史 8429 目犍連文法 8428 迦旃延文法 8430 文法寶鑑(詞幹篇) 8431 文法寶鑑(詞根篇) 8432 詞形成論 8433 目犍連五章 8434 應用成就讀本 8435 音韻論讀本 8436 阿毗曇燈讀本 8437 阿毗曇燈疏 8438 妙莊嚴論讀本 8439 妙莊嚴論疏 8440 初學入門義抉擇精要 8446 詩王智論 8447 智論花鬘 8445 法智論 8444 大羅漢智論 8441 世間智論 8442 經典智論 8443 勇士百智論 8450 考底利耶智論 8448 人眼燈 8449 四護衛燈 8451 妙味之流 8452 界清淨 8453 韋桑達拉頌 8454 目犍連語釋五章 8455 塔史 8456 佛牙史 8457 詞根讀本注釋 8458 舍利史 8459 象頭山寺史 8460 勝者行傳 8461 勝者宗燈 8462 油鍋偈 8463 彌蘭王問疏 8464 詞花鬘 8465 詞成就論 8466 正理滴論 8467 迦旃延詞根注 8468 邊境山注釋 |
| 2101 戒蘊品 2102 大品(長部) 2103 波梨品 | 2201 戒蘊品註義註 2202 大品義註(長部) 2203 波梨品義註 | 2301 戒蘊品疏 2302 大品複註(長部) 2303 波梨品複註 2304 戒蘊品新複註-1 2305 戒蘊品新複註-2 | |
| 3101 根本五十經 3102 中五十經 3103 後五十經 | 3201 根本五十義註-1 3202 根本五十義註-2 3203 中五十義註 3204 後五十義註 | 3301 根本五十經複註 3302 中五十經複註 3303 後五十經複註 | |
| 4101 有偈品 4102 因緣品 4103 蘊品 4104 六處品 4105 大品(相應部) | 4201 有偈品義注 4202 因緣品義注 4203 蘊品義注 4204 六處品義注 4205 大品義注(相應部) | 4301 有偈品複註 4302 因緣品註 4303 蘊品複註 4304 六處品複註 4305 大品複註(相應部) | |
| 5101 一集經 5102 二集經 5103 三集經 5104 四集經 5105 五集經 5106 六集經 5107 七集經 5108 八集等經 5109 九集經 5110 十集經 5111 十一集經 | 5201 一集義註 5202 二、三、四集義註 5203 五、六、七集義註 5204 八、九、十、十一集義註 | 5301 一集複註 5302 二、三、四集複註 5303 五、六、七集複註 5304 八集等複註 | |
| 6101 小誦 6102 法句經 6103 自說 6104 如是語 6105 經集 6106 天宮事 6107 餓鬼事 6108 長老偈 6109 長老尼偈 6110 譬喻-1 6111 譬喻-2 6112 諸佛史 6113 所行藏 6114 本生-1 6115 本生-2 6116 大義釋 6117 小義釋 6118 無礙解道 6119 導論 6120 彌蘭王問 6121 藏釋 | 6201 小誦義注 6202 法句義注-1 6203 法句義注-2 6204 自說義注 6205 如是語義註 6206 經集義注-1 6207 經集義注-2 6208 天宮事義注 6209 餓鬼事義注 6210 長老偈義注-1 6211 長老偈義注-2 6212 長老尼義注 6213 譬喻義注-1 6214 譬喻義注-2 6215 諸佛史義注 6216 所行藏義注 6217 本生義注-1 6218 本生義注-2 6219 本生義注-3 6220 本生義注-4 6221 本生義注-5 6222 本生義注-6 6223 本生義注-7 6224 大義釋義注 6225 小義釋義注 6226 無礙解道義注-1 6227 無礙解道義注-2 6228 導論義注 | 6301 導論複註 6302 導論明解 | |
| 7101 法集論 7102 分別論 7103 界論 7104 人施設論 7105 論事 7106 雙論-1 7107 雙論-2 7108 雙論-3 7109 發趣論-1 7110 發趣論-2 7111 發趣論-3 7112 發趣論-4 7113 發趣論-5 | 7201 法集論義註 7202 分別論義註(迷惑冰消) 7203 五部論義註 | 7301 法集論根本複註 7302 分別論根本複註 7303 五論根本複註 7304 法集論複註 7305 五論複註 7306 阿毘達摩入門 7307 攝阿毘達磨義論 7308 阿毘達摩入門古複註 7309 阿毘達摩論母 | |
| မြန်မာ | |||
| ပဠိ | အဋ္ဌကထာ | ဋီကာ | အည |
| 1101 ပါရာဇိက ပါဠိ 1102 ပါစိတ္တိယ ပါဠိ 1103 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဝိနယ) 1104 စူဠဝဂ္ဂ ပါဠိ 1105 ပရိဝါရ ပါဠိ | 1201 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၁ 1202 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၂ 1203 ပါစိတ္တိယ အဋ္ဌကထာ 1204 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဝိနယ) 1205 စူဠဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 1206 ပရိဝါရ အဋ္ဌကထာ | 1301 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၁ 1302 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၂ 1303 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၃ | 1401 ဒွေမာတိကာပါဠိ 1402 ဝိနယသင်္ဂဟ အဋ္ဌကထာ 1403 ဝဇိရဗုဒ္ဓိ ဋီကာ 1404 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၁ 1405 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၂ 1406 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၁ 1407 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၂ 1408 ကင်္ခာဝိတရဏီပုရာဏ ဋီကာ 1409 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ-ဥတ္တရဝိနိစ္ဆယ 1410 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၁ 1411 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၂ 1412 ပါစိတျာဒိယောဇနာပါဠိ 1413 ခုဒ္ဒသိက္ခာ-မူလသိက္ခာ 8401 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၁ 8402 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၂ 8403 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၁ 8404 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၂ 8405 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ နိဒါနကထာ 8406 ဒီဃနိကာယ (ပု-ဝိ) 8407 မဇ္ဈိမနိကာယ (ပု-ဝိ) 8408 သံယုတ္တနိကာယ (ပု-ဝိ) 8409 အင်္ဂုတ္တရနိကာယ (ပု-ဝိ) 8410 ဝိနယပိဋက (ပု-ဝိ) 8411 အဘိဓမ္မပိဋက (ပု-ဝိ) 8412 အဋ္ဌကထာ (ပု-ဝိ) 8413 နိရုတ္တိဒီပနီ 8414 ပရမတ္ထဒီပနီ သင်္ဂဟမဟာဋီကာပါဌ 8415 အနုဒီပနီပါဌ 8416 ပဋ္ဌာနုဒ္ဒေသ ဒီပနီပါဌ 8417 နမက္ကာရဋီကာ 8418 မဟာပဏာမပါဌ 8419 လက္ခဏာတော ဗုဒ္ဓထောမနာဂါထာ 8420 သုတဝန္ဒနာ 8421 ကမလာဉ္ဇလိ 8422 ဇိနာလင်္ကာရ 8423 ပဇ္ဇမဓု 8424 ဗုဒ္ဓဂုဏဂါထာဝလီ 8425 စူဠဂန္ထဝံသ 8427 သာသနဝံသ 8426 မဟာဝံသ 8429 မောဂ္ဂလ္လာနဗျာကရဏံ 8428 ကစ္စာယနဗျာကရဏံ 8430 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ပဒမာလာ) 8431 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ဓါတုမာလာ) 8432 ပဒရူပသိဒ္ဓိ 8433 မောဂလ္လာနပဉ္စိကာ 8434 ပယောဂသိဒ္ဓိပါဌ 8435 ဝုတ္တောဒယပါဌ 8436 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာပါဌ 8437 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာဋီကာ 8438 သုဗောဓါလင်္ကာရပါဌ 8439 သုဗောဓါလင်္ကာရဋီကာ 8440 ဗာလာဝတာရ ဂဏ္ဌိပဒတ္ထဝိနိစ္ဆယသာရ 8446 ကဝိဒပ္ပဏနီတိ 8447 နီတိမဉ္ဇရီ 8445 ဓမ္မနီတိ 8444 မဟာရဟနီတိ 8441 လောကနီတိ 8442 သုတ္တန္တနီတိ 8443 သူရဿတိနီတိ 8450 စာဏကျနီတိ 8448 နရဒက္ခဒီပနီ 8449 စတုရာရက္ခဒီပနီ 8451 ရသဝါဟိနီ 8452 သီမဝိသောဓနီပါဌ 8453 ဝေဿန္တရဂီတိ 8454 မောဂ္ဂလ္လာန ဝုတ္တိဝိဝရဏပဉ္စိကာ 8455 ထူပဝံသ 8456 ဒါဌာဝံသ 8457 ဓါတုပါဌဝိလာသိနိယာ 8458 ဓါတုဝံသ 8459 ဟတ္ထဝနဂလ္လဝိဟာရဝံသ 8460 ဇိနစရိတယ 8461 ဇိနဝံသဒီပံ 8462 တေလကဋာဟဂါထာ 8463 မိလိဒဋီကာ 8464 ပဒမဉ္ဇရီ 8465 ပဒသာဓနံ 8466 သဒ္ဒဗိန္ဒုပကရဏံ 8467 ကစ္စာယနဓါတုမဉ္ဇုသာ 8468 သာမန္တကူဋဝဏ္ဏနာ |
| 2101 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ 2102 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဒီဃ) 2103 ပါထိကဝဂ္ဂ ပါဠိ | 2201 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 2202 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဒီဃ) 2203 ပါထိကဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ | 2301 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ 2302 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (ဒီဃ) 2303 ပါထိကဝဂ္ဂ ဋီကာ 2304 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၁ 2305 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၂ | |
| 3101 မူလပဏ္ဏာသ ပါဠိ 3102 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ပါဠိ 3103 ဥပရိပဏ္ဏာသ ပါဠိ | 3201 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၁ 3202 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၂ 3203 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ 3204 ဥပရိပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ | 3301 မူလပဏ္ဏာသ ဋီကာ 3302 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ဋီကာ 3303 ဥပရိပဏ္ဏာသ ဋီကာ | |
| 4101 သဂါထာဝဂ္ဂ ပါဠိ 4102 နိဒါနဝဂ္ဂ ပါဠိ 4103 ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ 4104 သဠာယတနဝဂ္ဂ ပါဠိ 4105 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (သံယုတ္တ) | 4201 သဂါထာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 4202 နိဒါနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 4203 ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 4204 သဠာယတနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 4205 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (သံယုတ္တ) | 4301 သဂါထာဝဂ္ဂ ဋီကာ 4302 နိဒါနဝဂ္ဂ ဋီကာ 4303 ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ 4304 သဠာယတနဝဂ္ဂ ဋီကာ 4305 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (သံယုတ္တ) | |
| 5101 ဧကကနိပါတ ပါဠိ 5102 ဒုကနိပါတ ပါဠိ 5103 တိကနိပါတ ပါဠိ 5104 စတုက္ကနိပါတ ပါဠိ 5105 ပဉ္စကနိပါတ ပါဠိ 5106 ဆက္ကနိပါတ ပါဠိ 5107 သတ္တကနိပါတ ပါဠိ 5108 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ပါဠိ 5109 နဝကနိပါတ ပါဠိ 5110 ဒသကနိပါတ ပါဠိ 5111 ဧကာဒသကနိပါတ ပါဠိ | 5201 ဧကကနိပါတ အဋ္ဌကထာ 5202 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ အဋ္ဌကထာ 5203 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ အဋ္ဌကထာ 5204 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ အဋ္ဌကထာ | 5301 ဧကကနိပါတ ဋီကာ 5302 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ ဋီကာ 5303 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ ဋီကာ 5304 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ဋီကာ | |
| 6101 ခုဒ္ဒကပါဌ ပါဠိ 6102 ဓမ္မပဒ ပါဠိ 6103 ဥဒါန ပါဠိ 6104 ဣတိဝုတ္တက ပါဠိ 6105 သုတ္တနိပါတ ပါဠိ 6106 ဝိမာနဝတ္ထု ပါဠိ 6107 ပေတဝတ္ထု ပါဠိ 6108 ထေရဂါထာ ပါဠိ 6109 ထေရီဂါထာ ပါဠိ 6110 အပဒါန ပါဠိ-၁ 6111 အပဒါန ပါဠိ-၂ 6112 ဗုဒ္ဓဝံသ ပါဠိ 6113 စရိယာပိဋက ပါဠိ 6114 ဇာတက ပါဠိ-၁ 6115 ဇာတက ပါဠိ-၂ 6116 မဟာနိဒ္ဒေသ ပါဠိ 6117 စူဠနိဒ္ဒေသ ပါဠိ 6118 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ ပါဠိ 6119 နေတ္တိပ္ပကရဏ ပါဠိ 6120 မိလိန္ဒပဉှ ပါဠိ 6121 ပေဋကောပဒေသ ပါဠိ | 6201 ခုဒ္ဒကပါဌ အဋ္ဌကထာ 6202 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၁ 6203 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၂ 6204 ဥဒါန အဋ္ဌကထာ 6205 ဣတိဝုတ္တက အဋ္ဌကထာ 6206 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၁ 6207 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၂ 6208 ဝိမာနဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ 6209 ပေတဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ 6210 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၁ 6211 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၂ 6212 ထေရီဂါထာ အဋ္ဌကထာ 6213 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၁ 6214 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၂ 6215 ဗုဒ္ဓဝံသ အဋ္ဌကထာ 6216 စရိယာပိဋက အဋ္ဌကထာ 6217 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၁ 6218 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၂ 6219 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၃ 6220 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၄ 6221 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၅ 6222 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၆ 6223 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၇ 6224 မဟာနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ 6225 စူဠနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ 6226 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၁ 6227 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၂ 6228 နေတ္တိပ္ပကရဏ အဋ္ဌကထာ | 6301 နေတ္တိပ္ပကရဏ ဋီကာ 6302 နေတ္တိဝိဘာဝိနီ | |
| 7101 ဓမ္မသင်္ဂဏီ ပါဠိ 7102 ဝိဘင်္ဂ ပါဠိ 7103 ဓါတုကထာ ပါဠိ 7104 ပုဂ္ဂလပညတ္တိ ပါဠိ 7105 ကထာဝတ္ထု ပါဠိ 7106 ယမက ပါဠိ-၁ 7107 ယမက ပါဠိ-၂ 7108 ယမက ပါဠိ-၃ 7109 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၁ 7110 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၂ 7111 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၃ 7112 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၄ 7113 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၅ | 7201 ဓမ္မသင်္ဂဏိ အဋ္ဌကထာ 7202 သမ္မောဟဝိနောဒနီ အဋ္ဌကထာ 7203 ပဉ္စပကရဏ အဋ္ဌကထာ | 7301 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-မူလဋီကာ 7302 ဝိဘင်္ဂ-မူလဋီကာ 7303 ပဉ္စပကရဏ-မူလဋီကာ 7304 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-အနုဋီကာ 7305 ပဉ္စပကရဏ-အနုဋီကာ 7306 အဘိဓမ္မာဝတာရော-နာမရူပပရိစ္ဆေဒေါ 7307 အဘိဓမ္မတ္ထသင်္ဂဟော 7308 အဘိဓမ္မာဝတာရ-ပုရာဏဋီကာ 7309 အဘိဓမ္မမာတိကာပါဠိ | |
| English | |||
| Pali Canon | Commentaries | Sub-commentaries | Other |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| Français | |||
| Canon Pali | Commentaires | Subcommentaires | Autres |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| हिंदी | |||
| पाली कैनन | कमेंट्री | उप-टिप्पणियाँ | अन्य |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| Indonesia | |||
| Kanon Pali | Komentar | Sub-komentar | Lainnya |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| 日文 | |||
| 巴利 | 義註 | 複註 | 藏外典籍 |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa 世尊、阿羅漢、正等覚者に礼拝いたします。 Sāsanavaṃsappadīpikā 教史の灯明(サーサナヴァンサッパディーピカー) Buddhaṃ [Pg.1] sumālī dvipaduttamo tamo,Hantvāna bodhesidha paṅkajaṃ kajaṃ; Maggaggaselamhi suñaṭṭhito ṭhito,So maṃ ciraṃ pātu sukhaṃ sadā sadā. 優れた華麗な二足尊(仏陀)は、闇を滅ぼし、この世に泥より生じる蓮華を目覚めさせた。道の頂上たる山に善く住し、不動なるその御方が、久しく私を常に常に安楽へと守護したまえ。 Sīhaḷaddīpatoyeva,Āgatehi disantare; Bhikkhūhi yācito kassaṃ,Sāsnavaṃsappadīpikaṃ. シンハラ島(セイロン島)から、あるいは他国から来れる比丘たちに請われて、私は‘教史の灯明(サーサナヴァンサッパディーピカー)’を編纂しよう。 Kāmañca porāṇehi yā,Sāsnavaṃsappadipikā; Vitthāra vācanāmaggā,Viracitā vinicchayā. 実に、古の師たちによって、広範な記述と解明の道をもって‘教史の灯明’は著された。 Sā [Pg.2] pana marammabhāsāya,Katattāyeva etesaṃ; Dīpantaranivāsinaṃ,Vahāti suṭṭhunātthaṃ. しかし、それはビルマ語で記されているがゆえに、諸外国に住む人々に十分な利益をもたらしていない。 Tasmā hi mūlabhāsāya,Karissāmi ahaṃ have; Saṃsanditvāna ganthehi,Taṃ sallakkhentu sādhavoti. それゆえ、私は諸々の聖典と照らし合わせ、根源の言語(パーリ語)によってこれを編纂しよう。賢者たちはこれを心に留めるがよい。 Tatrāyaṃmātikā – そこに、次のような要目(マーティカー)がある。 1. Navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo, 1. 九箇所に伝来せる教史の道 2. Sīhaḷadīpikasāsanavaṃsakathāmaggo, 2. シンハラ島の教史の道 3. Suvaṇṇabhūmisāsanavaṃsakathāmaggo, 3. スヴァンナブーミ(金地)の教史の道 4. Yonakaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo, 4. ヨナカ国の教史の道 5. Vanavāsīraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo, 5. ヴァナヴァーシー国の教史の道 6. Aparantaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo, 6. アパランタ国の教史の道 7. Kasmīragandhāraraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo, 7. カシュミール・ガンダーラ国の教史の道 8. Mahiṃsakaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo, 8. マヒンサカ国の教史の道 9. Mahāraṭṭhasāsanavaṃsavathāmaggo, 9. マハーラッタ国の教史の道 10. Cinaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggocāti. 10. シーナ(中国)国の教史の道 1. Navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo 1. 九箇所に伝来せる教史の道 1. Tattha ca navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo evaṃ veditabbo. Amhākañhi bhagavā sammāsambuddho veneyyānaṃ hitatthāya hatthagataṃ sukhaṃ anādiyitvā dīpaṅkarassa bhagavato pādamūle byākaraṇaṃ nāma mañjūsaka pupphaṃ pilandhitvā kappasatasahassādhikāni cattāri asakhye yāni anekāsu jātīsu attano khedaṃ anapekkhitvā samatiṃsapāramiyo [Pg.3] pūretvā vessantarattabhāvato cavitvā tusitapure devasukhaṃ anubhavi. 1. そこで、九箇所に伝来せる教史の道は次のように理解されるべきである。我らが世尊、正等覚者は、被教育者(化生)たちの利益のために、手中にあった楽(涅槃)を顧みず、ディーパンカラ(燃灯)仏の御足元にて授記という名の華鬘を戴き、四阿僧祇と十万劫の間、多くの転生において自らの疲労を厭わず、三十の波羅蜜を充たし、ヴェッサンタラ(毘舎利)としての生から没して、トゥシタ(兜率)天にて天上の楽を享受された。 Tadā devehi uyyojiyamāno hutvā kapilavatthumhi hosamataraññā pabhuti asambhinnāttiyavaṃsikassa suddho dhanassanāma mahārañño aggamahesiyā asambhinnāttiyavaṃ sikāya māyāya kucchīsmiṃ āsāḷimāsassa puṇṇamiyaṃ guruvāre paṭisandhiṃ gahetvā asamāsaccayena vesākhamāsassa puṇṇamiyaṃ sukkavāre vijāyitvā soḷasavassikakāle rajjasampattiṃ patvā ekūnatiṃsavassāni atikkamitvā maṅgalauyyānaṃ nikkhamanakāle devehi dassitāni cattāri nimittāni passitvā saṃvegaṃ āpajjitvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anomāyanāma nadiyā tīre bhamara vaṇṇasannibhāni kesāni chinditvā devadattiyakāsāvaṃ paṭicchādetvā ne rañjarāyanāma nadiyā tīre vesākhamāsassa puṇṇamiyaṃ paccūsakāle sujātāyanāma seṭṭhidhītāya dinnaṃ pāyāsaṃ ekūnapaṇṇāsavārena paribhuñjitvā purimikānaṃ sammāsambuddhānaṃ dhammatāya suvaṇṇapātiṃ nadiyaṃ otāretvā mahābodhimaṇḍaṃ upasaṅkamitvā aparājitapallaṅke nisīditvā anamataggasaṃ sārato paṭṭhāya attānaṃ chāyā viya anuyantānaṃ anekasatakilesaverīnaṃ sīsaṃ catūhi maggasatthehi chinditvā tilokaggamahādhammarājattaṃ patvā pañcatālīsavassānaṃ tesu tesu ṭhānesu tesaṃ tesaṃ sattānaṃ mahākaruṇāsamāpattijālaṃ patthāretvā desanāñāṇaṃ vijambhetvā dhammaṃ desetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Patiṭṭhāpetvā ca pana asītivassāyukakāle vijjotayitvā nibbāyanappa dāpajālaṃ viya anupādisesanibbānadhātuyā parinibbāyi. Maccu dhammassa ca nāma tīsu lokesu atimamāyitabbo esa, atigarukātabbo esa, atibhāyitabbo esāti vijānanasabhāvo natthi. Bhagavantaṃyeva tāva tilokaggapuggalaṃ ādāya [Pg.4] gacchati, kiṃmaṅgaṃ pana amhe yevā tevā, ahovataacchariyā saṅkhāradhammoti. Honti cettha– その時、諸天に促されて、カピラヴァットゥにおいて、ホサマタ王より連なる純粋な血統を持つ大王スッドーダナ(浄飯王)の正妃であり、同じく純粋な血統を持つマーヤー(摩耶)夫人の胎内に、アーサーラ(一白)月の満月の木曜日に宿られた。十ヶ月を経て、ヴェーサカ(衛塞)月の満月の金曜日に誕生され、十六歳の時に王位を継承し、二十九歳を過ぎて、吉祥なる園への外出の際に、諸天が示した四つの相(四門出遊)を見て戦慄(サンヴェーガ)を覚え、大出家をなされた。アノーマーという名の河の岸辺で、蜂の羽の色のような髪を切り落とし、諸天より授けられた黄褐色の衣を纏い、ネーランジャラーという名の河の岸辺にて、ヴェーサカ月の満月の暁に、スジャータという名の長者の娘が捧げた乳粥を四十九口で食し、過去の諸仏の法性に従って金の鉢を河に流し、大菩提道場へと赴き、降魔の座(降魔坐)に座して、無始の輪廻より影のように付き従ってきた数百千の煩悩という敵の頭を、四つの道(道智)という剣で切り伏せ、三界の無上の法王の位に到達された。そして四十五年の間、各地において、それぞれの衆生に対して大悲三昧の網を広げ、説法の智慧を振るって法を説き、教法(サーサナ)を確立された。確立した後に、八十歳の時に、輝く灯火が消えるように、無余涅槃界へと入滅された。死(死王)という法は、三界において極めて厭うべきものであり、極めて重く見るべきものであり、極めて恐れるべきものであるということを、知らぬ者はいない。三界の至高の存在である世尊でさえ連れ去るのであるから、まして我らにおいてをや。ああ、諸行はまことに驚くべき(無常な)ものである。これについて、次のように言われる。 Maccudhammo ca nāmesa,Nillajjo ca anottappī; Tilokaggaṃva ādāya,Gacchī pageva aññesu. この死という名の法は、恥を知らず、畏れを知らない。三界の至高者(仏)さえ連れ去るのであるから、他の者たちについては言うまでもない。 Yathā goghātako coro,Māretuṃyeva ārabhi; Goṇaṃ laddhāna lokamhi,Payojanaṃva ettakaṃ. あたかも牛を殺す盗賊が、この世で牛を手に入れれば、ただ殺すことだけを目的とするが如くである。 Tatheva maccurājā ca,Hindagūnaṃ guṇaṃ idha; Na vijānāti eso hi,Māretuṃyeva ārabhīti. それと同じく、死王もまた、ここでは徳ある者たちの徳を知ることなく、ただ殺すことのみを始めるのである。 Sattāhaparinibbute ca bhagavati āyasmā mahākassapo tiyaḍḍhasatādhikehi sahassamattehi bhikkhūhi saddhi pāvāto kusīnārāyaṃ āgacchanto antarāmagge bhagavā sammāsambuddho parinibbutoti sutvā avītasoka bhikkhū rodante disvā vuddhapabbajito subhaddānāma bhikkhu evaṃ vadati– mā āvuso paridevittha, natthettha socitabbonāmakoci, pubbe mayaṃ bhavāma samaṇena ge,bhamena upaddutā– idaṃ karotha idaṃ tumhākaṃ kappati, mā idaṃ karittha na idaṃ tumhākaṃ kappatīti, seyyathāpi iṇasādhikena dāsoti, idāni pana mayaṃ yaṃ yaṃ icchāma, taṃ taṃ sakkā kātuṃ, yaṃ yaṃ pana na icchāma,taṃ taṃ sakkā akātunti. Taṃ sutvā īdisaṃ pana verīpuggalaṃ paṭicca sammāsambuddhassa bhagavato sāsanaṃ khippaṃ antaradhāreyya, idāni suvaṇṇakkhandhasadiso sarīro saṃvijjamāno [Pg.5]yeva dukkhena nipphādite sāsane mahābhayaṃ uppajji ca, īdiso puggalo aññaṃ īdisaṃ puggalaṃ sahāyaṃ labhitvā vuddhimāpajjanto hāpetuṃ sakkuṇeyya maññeti cittakkhedaṃ patvā dhammasaṃvegaṃ labhitvā imaṃ bhikkhuṃ idheva setavatthaṃ nivāsāpetvā sarīre bhasmena vikiritvā bahiddhā karissāmīti cintesi. 世尊が入滅されて七日が過ぎた時、尊者マハーカーッサパは三千五百人余りの比丘たちと共に、パーヴァーからクシナガラへと向かう途中で、世尊・正等覚者が入滅されたことを聞いた。未だ離欲していない比丘たちが泣き悲しむのを見て、老いて出家したスバッダという名の比丘が次のように言った。“友よ、嘆くな。悲しむべきことは何もない。以前、我々はあの沙門(仏陀)に、‘これをせよ、これは許される、これをしてはならぬ、これは許されぬ’と煩わしく虐げられていた。あたかも借金取りに追われる奴隷のように。しかし今や、我々は自分の望むことをなし、望まないことはしなくて済むのだ”と。これを聞いて(カッサパは)、“このような仇敵のような者のために、正等覚者たる世尊の教えが速やかに消滅してしまうかもしれない。今、黄金の塊のような(仏の)身体が未だ存在しているうちに、多大なる苦労の末に築かれた教えに大きな危機が生じた。このような者が、同じような仲間を得て増長すれば、教えを衰退させかねない”と考え、心に痛みを感じ、法への戦慄を覚えて、“この比丘を、ここで白い布を纏わせ、体に灰を振りかけて追放しようか”と考えた。 Tadā āyasmato mahākassapattherassa etadahosi,– idāni samaṇassa gotamassa sarīraṃ saṃvijjamānaṃyeva parisā vivādaṃ karontīti manussā upavadissantiti. Tato pacchā imaṃ vitakkaṃ vūpasametvā khamitvā sammāsambuddho bhagavā parinibbāyamānopi tena pana desito dhammo saṃvijjati, tena desitassa dhammassa thiraṃ patiṭṭhāpanatthāya saṅgāyiyamānaṃ īdisehi puggalehi sāsanaṃ na antaradhāyissati, ciraṃ ṭhassati yevāti manasikaritvā bhagavato dinnapaṃsu kūlacīvarādivasena dhammānuggahaṃ anussaritvā bhagavato parinibbānato tatiye māse āsāḷimāsassa puṇṇamito pañcame divase rājagahe sattapaṇṇiguhāyaṃ ājātasattuṃnāma rājānaṃ nissāya pañcahi arahanta satehi saddhiṃ sattamāsehi paṭhamaṃ saṅgāyanaṃ akāsi. その時、尊者マハーカッサパ長老に次のような思いが生じた。“今、沙門ゴータマの身体が未だ存在している(荼毘の前である)というのに、会衆が論争をしている。人々は(我々を)非難するであろう”と。その後、この思考を鎮めて堪え忍び、“正自覚者である世尊は入滅されたが、その説かれた法は存在している。その説かれた法を堅固に確立するために、このような(優れた)人々によって(法が)結集されるならば、教え(正法)が消失することなく、長く留まるであろう”と心に留めた。世尊から授けられた糞掃衣などの法への恩義を想起し、世尊の入滅から三ヶ月目、アーサーラ月の満月から五日目に、王舎城のサッタパンニ窟において、アジャータサットゥという名の王の援助を得て、五百人の阿羅漢と共に、七ヶ月をかけて第一結集を行った。 Tadā aṭṭhacattālīsādhikasatakaliyugaṃ anavasesato apanetvā kaliyugena sāsanaṃ samaṃ katvā ṭhapesi. Yadā pana ajātasattu rañño rajjaṃ patvā aṭṭhavassāni ahesuṃ, tadā marammaraṭṭhe taṅkosaṅgatvapure jambudīpadhajassanāma rañño rajjaṃ patvā atirekapañcavassāni ahesunti. その時、百四十八年あまりのカリ・ユガの期間を余すところなく取り除き、教えをカリ・ユガと一致させて(紀元を)置いた。アジャータサットゥ王が王位に就いて八年が経過した時、マラマ国のタンコサンガトゥプラにおいて、ジャンブディーパーダジャという名の王が王位に就いて五年あまりが経過していた。 Imissañca paṭhamasaṅgītiyaṃ āyasmā mahākassapo āyasmā upāli āyasmā ānando āyasmā anuruddho cāti evamādayo pañcasatappamāṇā mahātherā paṭhamaṃ saṅgāyitvā sāsanaṃ anuggahesuṃ. Evaṃ [Pg.6] subhaddassa duṭṭhapabbajitassa duṭṭhavacanaṃ sāsanassa anuggahe kāraṇaṃnāma ahosi. Subhaddo ca nāma duṭṭhapabbajito ātumānagaravāsī ahosi kappakakuliko. So yadā bhagavā ātumānagaraṃ gacchati, tadā atteno putte dve sāmaṇere kappakakammaṃ kārāpetvā laddhehi taṇḍulatelādīhi vatthūhi yāguṃ pacitvā sasaṅghassa buddhassa adāsi. Bhagavā pana tāni appaṭiggahetvā kāraṇaṃ pucchitvā vigarahitvā akappiyasamādānadukkaṭāpattiṃ kappakapubbassa bhikkhussa khuradhāraṇadukkaṭāpattiñca paññāpesi. Taṃ kāraṇaṃ paṭicca veraṃ bandhitvā sāsanaṃ viddhaṃsitukāmatāya tattakaayoguḷaṃ gilitvā uggīranto viya īdisaduṭṭhavacanaṃ vadīti. この第一結集において、尊者マハーカッサパ、尊者ウパーリ、尊者アーナンダ、尊者アヌルッダといった五百名ほどの長老たちが、最初に(法を)結集して教えを護持した。このように、悪しき出家者であるスバッダの不適切な言葉が、教えを護持する機縁となったのである。そのスバッダという名の悪しき出家者は、アートゥマー市の住人であり、理髪師の家系であった。世尊がアートゥマー市に行かれた際、彼は自分の二人の息子(沙弥)に理髪の仕事をさせ、それによって得た米や油などの物資で粥を炊き、僧伽を伴う仏陀に献じた。しかし、世尊はそれらを受け取らず、理由を尋ねて(彼を)叱責し、不適当な受納による突吉羅罪と、かつて理髪師であった比丘が剃刀を保持することによる突吉羅罪を制定された。彼はそのことを根に持って恨みを抱き、教えを破壊したいと望み、熱した鉄球を飲み込んで吐き出すかのように、あのような悪言を吐いたのである。 Ajātasatturājā ca tumhākaṃ dhammacakkaṃ hotu, mama āṇācakkaṃ pavattissāmi, vissaṭṭhā hutvā saṅgāyantūti anuggahesi. Tenesa paṭhamaṃ sāsanānuggaho rājāti veditabbo, mahākassapādīnañca arahantānaṃ pañcasatānaṃ sisāparamparā anekā honti, gaṇanapathaṃ vītivattā. Yamettha ito paraṃ vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Te pana mahātherā saṅgāyitvā parinibbāyiṃsūti. Honti cettha– また、アジャータサットゥ王は“あなた方は法輪を(回して)ください、私は権力の輪を回しましょう。安心しきって結集を行ってください”と援助した。それゆえ、彼は教えを援助した最初の王であると知られるべきである。マハーカッサパを筆頭とする五百人の阿羅漢の弟子の系譜は多岐にわたり、計算の範囲を超えている。ここでこれ以上に語られるべきことは、註釈書に説かれている方法に従って知られるべきである。それら大長老たちは結集を終えて、入滅された。これについて(次の詩が)ある。 Iddhimanto ca ye therā,Paṭhamassaṅgītiṃ katvā; Sāsanaṃ paggahitvāna,Maccūvasaṃva sampattā. “神通力を備えた長老たちは、第一結集を成し遂げ、教えを高く掲げた後、死の支配(死王の手に)へと至った。” Kiñcāpi iddhiyo santi,Tathāpi tā jahitvāna; Nibbāyiṃsu vasaṃ maccu,Patvā te chinnapakkhāva. “たとえ神通力があろうとも、それらを捨て去って、彼らは入滅した。翼をもがれた鳥のように、死の支配に至ったのである。” Kā [Pg.7] kathāva ca amhākaṃ,Amhākaṃ gahaṇe pana; Maccuno natthi sāro ca,Evaṃ dhāreyya paṇḍitoti. “ましてや我ら(凡夫)については言うまでもない。我らの執着において、死に実体はない。賢者はこのように(法を)把持すべきである。” Ayaṃ paṭhamasaṅgītikathā saṅkhepo. これが、第一結集の話の要約である。 Tato paraṃ vassasataṃ tesaṃ sissaparamparā sāsanaṃ dhāretvā āgamaṃsu. Athānukkamena gacchantesu rattidivesu vassasataparinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ kappati siṅgiloṇakappā, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati āmathitakappo, kappati jaḷogiṃ pātuṃ, kappati adasakaṃ nisīdanaṃ, kappati jātarūparajatanti imāni dasavatthūni dīpesuṃ. その後、百年の間、彼らの弟子の系譜が教えを護持して伝えてきた。月日が流れるにつれ、世尊の入滅から百年が過ぎた時、ヴェーサーリーのヴァッジプッタ族の比丘たちが、ヴェーサーリーにおいて、“塩を蓄えること(塩角受持)”、“正午を過ぎて食すること(二指量食)”、“他の村へ行ってさらに食すること(聚落間食)”、“別々に布薩を行うこと(住処許可)”、“後から同意を得ること(後同意許可)”、“先例に従うこと(先例許可)”、“撹拌していない乳を飲むこと(不攪拌乳飲)”、“未発酵の酒を飲むこと(未発酵酒飲)”、“縁のない座具を用いること(無縁坐具)”、“金銀を受けること(金銀受納)”という、これら十事(の非法)を提示した。 Tesaṃ susunāgaputto kāḷāsokonāma rājā pakkho ahosi. Tena kho pana samayena āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vajjīsu cārikaṃ caramāno vesālikā kira vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ dasavatthūni dipentīti sutvā na kho panetaṃ ppatirūpaṃ, yvāhaṃ dasabalassa sāsanavipattiṃ sutvā appossukko bhaveyyaṃ, sandhāhaṃ adhammavādino niggahetvā dhammaṃ dīpessāmīti cintayanto yena vesālī, tadavasari. Tadā āyasmā mahāyaso revatasabbakāmiādīhi sattasatehi arahantehi saddhiṃ saṅgāyissāmīti vesāliyaṃ vālukārāmaṃ āgacchi. Vajjiputtakāca bhikkhū upārambhacittā kāḷāsokaṃnāma rājānaṃ upasaṅkamitvā mayaṃ kho mahārāja imasmiṃ mahāvanārāme gandhakuṭiṃ rakkhitvā vassāma, idāni mahārāja adhammavādino aññe bhikkhū vilumpitukāmā viddhaṃsitukāmā āgatāti ārocesuṃ. Kāḷāsoko [Pg.8] ca mahārājā āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ appavisanatthāya nivārethāti amacce pesesi. Amaccāca nivāretuṃ gacchantā devatānaṃ ānubhāvena bhikkhū na passanti. Tadaheva ca rattibhāge kāḷāsokamahārājā lohakumbhīniraye patanākārena supinaṃ passi. Tassa rañño bhagini nandānāma therī ākāsena āgacchanti dhammavādino mahāthere niggaṇhitvā adhammavādīnaṃ bhikkhūnaṃ paggahaṇe dosabahulataṃ pakāsetvā sāsanassa paggahaṇatthāya ovādaṃ akāsi. 彼らには、ススナーガの息子であるカーラーソーカという名の王が味方していた。その時、尊者ヤサ・カーカンダカプッタはヴァッジ地方を遊行していたが、ヴェーサーリーのヴァッジプッタ族の比丘たちが十事を提示していると聞き、“十力尊の教えが衰退していくのを耳にしながら、何もしないでいるのはふさわしくない。私は非法を説く者たちを制止し、法を示そう”と考え、ヴェーサーリーへ向かった。その時、尊者マハーヤサはレヴァタやサッバカーミーら七百人の阿羅漢と共に結集しようと、ヴェーサーリーのヴァールカールマーへやって来た。ヴァッジプッタ族の比丘たちは、他を非難する心を持ってカーラーソーカ王のもとへ行き、“大王よ、我々はこの大林精舎で香室を守って住んでおりますが、今、大王よ、非法を説く他の比丘たちが(我々を)略奪し、破壊しようとしてやって来ました”と告げた。カーラーソーカ王は、新入りの比丘たちが入って来ないように制止せよと、大臣たちを派遣した。しかし、大臣たちが制止しに行くも、神々の威力によって比丘たちの姿を見ることはできなかった。同じ日の夜、カーラーソーカ王は焦熱地獄へ落ちるような夢を見た。その王の妹であるナンダという名の比丘尼が、空を飛んで現れ、正法を説く大長老たちを制止して非法を説く比丘たちを助けることの過失の多さを明かし、教えを護持するために教誡を与えた。 Kāḷāsokarājā ca saṃvegappatto hutvā āyasmantānaṃ mahāyasattherādīnaṃ khamāpetvā ajātasatturājā viya saṅgāyane paggahaṃ akāsi. カーラーソーカ王は戦慄(道心)を生じ、尊者ヤサ長老らに許しを請い、アジャータサットゥ王のように結集への援助を行った。 Mahāyasattherādayo ca kāḷāsokaṃ rājānaṃ nissāya vālukārāme vajjiputtakānaṃ bhikkhūnaṃ pakāsitāni adhammavatthūni bhinditvā aṭṭhati māsehi dutiyasaṅgāyanaṃ akaṃsu. ヤサ長老らはカーラーソーカ王の援助により、ヴァールカールマーにおいて、ヴァッジプッタ族の比丘たちが宣言した非法の事柄を打ち破り、八ヶ月をかけて第二結集を行った。 Tadā ca majjhimadese pātaliputtanagare susunāgarañño puttabhūtassa kāḷāsokarañño atisekaṃ patvā dasavassāni ahesuṃ. Parammaraṭṭhe pana sirikhettanagare dvattagoṅkassanāma rañño abhisittakālato pure ekavassaṃ ahosi. Jinasāsanaṃ pana vassasataṃ ahosi. その時、中インド(マッジマデーサ)のパータリプッタ市において、ススナーガ王の息子であるカーラーソーカ王が即位して10年が経過していた。一方、ミャンマー(パランマラッタ)のシリケートラ市では、ドゥワッタゴーンという名の王が即位する前の1年目であった。勝利者(仏陀)の教えが始まってから100年が経過していた。 Imissañca dutiyasaṅgītiyaṃ mahāyasa revata sabbakāmippamukhā sattasatappamāṇā mahātherā dutiyaṃ saṅkhāyitvā dutiyaṃ sāsanaṃ paggahesuṃ. この第二結集において、マハーヤサ、レーヴァタ、サッバカーミンを筆頭とする700人の長老たちが、再び(聖典を)誦出して、第二の教えを宣揚した。 Āyasmā mahāyasattherocanāma pañcahi etadaggaḷāne hi bhagavatā thomitassa ānandattherassa saddhivihāriko ahosi. Vajjiputtakānaṃ bhikkhūnaṃ adhammavatthudīpanaṃ dutiyasaṅgītiyaṃ kāraṇameva. Kāḷāsokarājāca pageva adhammavādībhikkhūnaṃ sahāyopi samāno puna dhammavādibhikkhūnaṃ sahāyo [Pg.9] hutvā anuggahaṃ akāsi. Tasmā dutiyasāsanapaggaho rājāti veditabbo. 尊者マハーヤサ長老という方は、世尊によって五つの“第一の者(エタダッガ)”として称賛されたアーナンダ長老の共住者(弟子)であった。ヴァッジ族の比丘たちが(十事の)非法を示したことが、第二結集の理由である。カーラーソーカ王は、以前は非法を説く比丘たちの味方であったが、後に正法を説く比丘たちの味方となって外護した。それゆえ、王は第二の教えの宣揚者であると知るべきである。 Dutiyasaṅgītiyaṃ pana mahāyasatthera revata sabbakāmippamukhānaṃ sattasatānaṃ mahātherānaṃ sissaparamparā anekā honti, gaṇanapathaṃ vītivattā. Yamettha ito paraṃ vattabba, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Te pana mahātherā dutiyaṃ saṅgāyitvā parinibbāyiṃsūti. Honti cettha– 第二結集におけるマハーヤサ長老、レーヴァタ、サッバカーミンを筆頭とする700人の長老たちの弟子の系統は数多く、数えきれないほどである。これに関して、これ以上述べるべきことは、アッタカター(註釈書)で説かれている方法によって知るべきである。それらの長老たちは、第二の結集を行ってから入滅された。これについて(以下の詩が)ある。 Buddhimanto ca ye therā,Dutiyassaṅgitiṃ katvā; Sāsanaṃ paggahitvāna,Maccūvasaṃva sampattā. 知恵ある長老たちは、第二結集を行い、教えを宣揚して、死の支配へと至った。 Iddhimantopi ye therā,Maccuno tāva vasaṃ gamuṃ; Kathaṃyeva mayaṃ muttā,Tato āraka muccanāti; 神通力ある長老たちでさえ、死の支配に赴いた。どうして我々が、そこから遠く逃れて解き放たれることがあろうか。 Ayaṃ dutiyasaṅgītikathāsaṅkhepo. これが第二結集の物語の要約である。 Tato paraṃ aṭṭhatiṃsādhikāni dvevassasatāni sammāsabbuddhassa bhagavato sāsanaṃ nirākulaṃ ahosi nirabbudaṃ. Aṭṭhatiṃsādhike pana dvivassasate sampatte pāṭaliputta nagare [Pg.10] siridhammāsokassanāma rañño kāle nigrodhasāmaṇeraṃ paṭicca buddhasāsane pasīditvā bhikkhusaṅghassa lābhasakkāraṃ bāhullaṃ ahosi. Tadā saṭṭhisahassamattā titthiyā lābhasakkāraṃ apekkhitvā apabbajitāpi pabbajitāviya hutvā upāsathapavāraṇādikammesu pavisanti, seyyathāpināma haṃsānaṃ majjhe bakā, yathā ca gunnaṃ majjhe gavajā, yathā ca sindhavānaṃ majjhe gadrabhāti. その後、238年の間、正等覚者である世尊の教えは混乱もなく紛争もなかった。しかし、238年が経過した時、パータリプッタ市においてシリ・ダンマーソーカ王(アショーカ王)の時代に、ニグローダ沙弥によって(王が)仏教に帰依したことで、比丘サンガへの利養と供養が多大となった。その時、約6万人の外道たちが利養と供養を求めて、出家していないのに出家した者のようになり、布薩や自恣などの儀式に入り込んだ。それはあたかも、白鳥の中に鷺が混じり、牛の中に野牛が混じり、名馬(シンドゥ馬)の中に驢馬が混じるかのようであった。 Tadā bhikkhusaṅgho idāni aparisuddhā parisāti manasi karitvā uposathaṃ na akāsi. Sāsane abbudaṃ hutvā sattavassāni uposathapavāraṇāni chijjanti. Siridhammāso ko ca rājā taṃ sutvā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehi uposathaṃ kārāpehīti ekaṃ amaccaṃ pesesi. Amacco ca bhikkhū uposathaṃ akattukāme kiṃ karissāmīti rājānaṃ paṭipucchituṃ avisahatāya sayaṃ mūḷo hutvā aññena mūḷena manthetvā sace bhikkhusaṅgho uposathaṃ na kareyya, bhikkhusaṅghaṃ ghātetukāmo mahārājāti sayaṃ mūḷo hutvā mūḷassa santikā mūḷavacanaṃ sutvā vihāraṃ gantvā uposathaṃ akattukāmaṃ bhikkhusaṅghaṃ ghātesi. その時、比丘サンガは“今や会衆は清浄ではない”と念じて、布薩を行わなかった。教団に紛争が生じ、7年の間、布薩と自恣が途絶えた。シリ・ダンマーソーカ王はそれを聞いて、“その紛争を鎮めて布薩を行わせよ”と一人の大臣を派遣した。その大臣は、布薩を行おうとしない比丘たちに対して何をすべきかを王に問い直す勇気がなく、自ら愚かであり、他の愚かな者と相談して、“もし比丘サンガが布薩を行わないなら、大王は比丘サンガを殺害することを望んでおられる”と思い込み、自ら愚かでありながら愚かな者から愚かな言葉を聞いて精舎へ行き、布薩を行おうとしない比丘サンガを殺害した。 Rājā ca taṃ sutvā ayaṃ bālo mayā anāṇattova hutvā īdisaṃ luddakammaṃ akāsi, ahaṃ pāpakammato muccissāmivā māvāti dvaḷakajāto hutvā mahāmoggaliputta tissattheraṃ gaṅgāya patisotato ānetvā taṃ kāraṇaṃ theraṃ pucchi. Thero ca dīpakatittirajātakena acetanatāya pāpakammato mocessasiti vissajjesi, sattāhampi titthiyānaṃ vādaṃ siridhammāsokarañño sikkhāpesi, vādena vādaṃ tulayitvā saṭṭhisahassamatte titthiye sāsanabāhiraṃ akāsi. Tadā pana uposathaṃ akāsi. Bhagavatā vuttaniyāmeneva kathāvatthuñca bhikkhusaṅghamajjhe byākāsi[Pg.11]. Asokārāme ca sahassamattā mahātherā navahi māsehi saṅgāyiṃsuṃ. 王はそれを聞いて、“この愚か者は私の命令なしにこのような残忍な行為をなした。私は悪業から逃れられるだろうか、それとも否か”と疑念を抱き、マハーモッガリプッタ・ティッサ長老をガンジス川の上流から招き寄せ、その事について長老に尋ねた。長老は“ディーパカ・ティッティラ・ジャータカ”を挙げて、(王に殺意がなかったため)悪業から免れるであろうと回答した。また7日間にわたり、シリ・ダンマーソーカ王に外道たちの説を学ばせ、説と説を比較検討して、約6万人の外道を教団から追放した。その時、布薩が行われた。(長老は)世尊が説かれた方法に従って、比丘サンガの中で‘論事(カターヴァットゥ)’を解説した。そしてアショーカラーマ精舎において、1000人の長老たちが9ヶ月かけて結集を行った。 Tadā majjhimadese pāṭaliputtanagare siridhammāsokarañño rajjaṃ patvā aṭṭhārasavassāni ahesuṃ. Marammaraṭṭhe pana sirikhettanagare ramboṅkassanāma rañño rajjaṃ patvā dvādasa vassāni ahesunti. その時、中インドのパータリプッタ市において、シリ・ダンマーソーカ王が即位して18年が経過していた。一方、ミャンマーのシリケートラ市では、ランボーンという名の王が即位して12年が経過していた。 Imissañca tatiyasaṅgītiyaṃ mahāmoggaliputtatissattheronāma dutiyasaṅgāyakehi mahātherehi brahmalo kaṃ gantvā sāsanassa paggahaṇatthaṃ tissanāma mahābrahmānaṃ āyācita niyāmena tato cavitvā idha moggaliyānāma brāhmaṇiyā kucchimhi nibbattasatto. この第三結集におけるマハーモッガリプッタ・ティッサ長老という方は、第二結集の長老たちが、教えを宣揚するためにティッサという名の名高い梵天に要請したことにより、彼が梵天界から没して、この地でモッガリという名のバラモン女の胎内に宿った存在である。 Lābhasakkāraṃ apekkhitvā saṭṭhisahassamatānaṃ titthiyānaṃ samaṇālayaṃ katvā uposathapavāraṇādīsu kammesu pavesanaṃ parisāya asuddhattā sattavassāni uposathassa akaraṇañca sāsanassa paggahaṇe kāraṇameva. Mahāmoggaliputtatissa majjhantika mahārevappamukhā mahātherā tatiyaṃ saṅgāyitvā tatiyaṃ sāsanaṃ paggahesuṃ. 利養と供養を求めて約6万人の外道たちが沙門の姿を偽り、布薩や自恣などの儀式に混入したことにより、会衆が不浄であったため7年間布薩が行われなかったことが、教えを宣揚する(第三結集を行う)理由となった。マハーモッガリプッタ・ティッサ、マッジハンティカ、マハーレーヴァタを筆頭とする長老たちが、第三の結集を行い、第三の教えを宣揚した。 Siridhammāsokarājā ca titthiyānaṃ vādaṃ sallakkhetvā titthiye bahisāsanakaraṇādīhi sāsanassa paggaho rājāti veditabbo. Mahāmoggaliputtatissa majjhintika mahārevappamukhānaṃ sahassamattānaṃ mahātherānaṃ sissaparamparā anekā honti, gaṇanapathaṃ vītivattā. Yamettha ito paraṃ vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Te pana mahātherā tatiyaṃ saṅgāyitvā parinibbāyiṃsūti. Honti cettha– シリ・ダンマーソーカ王は、外道たちの説を吟味し、外道を教団の外へ追放したことなどにより、教えの宣揚者たる王であると知るべきである。マハーモッガリプッタ・ティッサ、マッジハンティカ、マハーレーヴァタを筆頭とする1000人の長老たちの弟子の系統は数多く、数えきれないほどである。これに関して、これ以上述べるべきことは、アッタカター(註釈書)で説かれている方法によって知るべきである。それらの長老たちは、第三の結集を行ってから入滅された。これについて(以下の詩が)ある。 Mahiddhikāpi ye therā,Saṅgāyitvāna sāsane; Maccūvasaṃva gacchiṃsu,Abbhagabbhaṃva bhākaro. 大いなる神通力を持つ長老たちであっても、教えを結集した後、太陽が雲の合間に沈むように、死の支配へと赴いた。 Yathā [Pg.12] eteca gacchanti,Tathā mayampi gacchāma; Konāma maccunā mucce,Maccūparāyanā sattā. 彼らが行ったように、我々もまた(死へ)行く。一体誰が死から逃れられようか。衆生はすべて死を帰着点とするものである。 Tasmā hi paṇḍito poso,Nibbānaṃ pana accutaṃ; Tasseva sacchikatthāya,Puññaṃ kareyya sabbadāti. それゆえ、賢明な人は、不変の境地である涅槃を現前させるために、常に功徳を積むべきである。 Ayaṃ tatiyasaṅgītikathāsaṅkhepo. これが第三結集の物語の要約である。 Tato paraṃ kattha sammāsambuddhassa bhagavato sāsanaṃ suṭṭhu patiṭṭhahissatīti vimaṃsitvā mahāmoggaliputtatissatthero paccantadese jinasāsanassa suppatiṭṭhiyamānabhāvaṃ passitvā navaṭṭhānāni jinasāsanassa patiṭṭhāpanatthāya visuṃ visuṃ mahāthere pesesi. Seyyathidaṃ. Mahāmahindattheraṃ sīhaḷadīpaṃ pesesi-tvaṃ etaṃ dīpaṃ gantvā tattha sāsanaṃ patiṭṭhapehīti, soṇattheraṃ uttarattherañcasuvaṇṇabhūmiṃ, mahārakkhitattheraṃ yonakalokaṃ, rakkhitattheraṃ vanavāsīraṭṭhaṃ, yonakadhammarakkhitattheraṃ aparantaraṭṭhaṃ, majjhanti kattheraṃ kasmīragandhā raraṭṭhaṃ, mahārevattheraṃ mahiṃsakamaṇḍalaṃ, mahādhammarakkhitattheraṃ mahāraṭṭhaṃ, majjhimattheraṃ cīnaraṭṭhanti. Tattha ca upasampadapahonakena saṅghena saddhiṃ pesesi. Te ca mahātherā visuṃ visuṃ gantvā sāsanaṃ tattha tattha patiṭṭhāpesuṃ. Patiṭṭhāpetvā ca tesu tesu ṭhānesu bhikkhūnaṃ kāsāvapajjotena vijjotamānā abbhahimadhūrajorāhusaṅkhātehi vimatto viya nisānātho jinasāsanaṃ anantarāyaṃ hutvā patiṭṭhāsi. その後、正等覚者たる世尊の教えがどこに堅固に定着するかを熟考し、マハーモッガリプッタティッサ大長老は、辺境の地に勝者の教え(仏教)が定着しうる様を見て、仏教を定着させるために、九つの場所にそれぞれ別々の大長老たちを派遣した。すなわち、マハーマヒンダ大長老をスリランカ島へ派遣し、“あなたはその島へ行き、そこに教えを定着させなさい”と言い、ソーナ大長老とウッタラ大長老をスワンナブーミ(黄金の地)へ、マハーラッキタ大長老をヨナカ地方へ、ラッキタ大長老をワナヴァーシー国へ、ヨナカダンマラッキタ大長老をアパランタ国へ、マッジアンティカ大長老をカシミール・ガンダーラ国へ、マハーレーヴァ大長老をマヒンサカマンダラへ、マハーダンマラッキタ大長老をマハーラッタ国へ、マッジマ大長老をチナラッタ(中国)へ派遣した。そして、授戒を行うに十分な比丘の僧伽と共に派遣した。それらの大長老たちは、それぞれの場所へ行き、各地に教えを定着させた。教えを定着させると、それらの場所において、比丘たちの黄衣の輝きによって照らされ、雲や霧、羅睺(らごう)から解き放たれた月のように、勝者の教えは障害なく定着した。 Tesu pana navasu ṭhānesu suvaṇṇabhūmināma adhunā sudhammanagarameva. Kasmā panetaṃ viññāyatīti ce. Maggānumānato ṭhānānumānato [Pg.13] vā. Kathaṃ maggānumānato. Ito kira suvaṇṇabhūmi sattamattāni yojanasatāni honti, ekena vāte na gacchantī nāvā sattahi ahorattehi gacchati, athekasmiṃ samaye evaṃ gacchanti nāvā sattāhampi nadiyā vaṭṭamaccha piṭṭhe neva gatāti aṭṭhakathāyaṃ vuttena sīhaḷadīpato suvaṇṇabhūmiṃ gatamaggappamāṇena sukhammapurato sīhaḷadīpaṃ gatamaggappamāṇaṃ sameti. Sudhamme purato kira hi hiṃsaḷadīpaṃ sattamattāni yojanasatāni honti, ujuṃ vāyuāgamanakāle gacchanti vāyunāvā sattahi ahorattehi sampāpuṇāti. Evaṃmaggānumānato viññāyati. その九つの場所のうち、スワンナブーミとは現在はスダンマナガラ(タトン)のことである。なぜそれがわかるのかと言えば、航路の推測、あるいは場所の推測による。どのように航路から推測するのか。ここからスワンナブーミまではおよそ七百ヨージャナであるという。順風に乗れば、船は七日七晩で到着する。かつて、ある時、そのように進む船が七日間で着いたが、川のワッタマッチャ(魚の一種)の背中すら通り過ぎなかったという註釈書の記述にある、スリランカ島からスワンナブーミへ行く航路の距離は、スダンマプラからスリランカ島へ行く航路の距離と一致する。スダンマプラからスリランカ島まではおよそ七百ヨージャナであり、直風が吹く時に進めば、風帆船は七日七晩で到達する。このように航路の推測から知られるのである。 Kathaṃ ṭhānānumānato. Suvaṇṇabhūmi kira mahāsamuddasamīpe tiṭṭhati, nānāverajjakānampi vāṇijānaṃ upasaṅkamanaṭṭhānabhūtaṃ mahātitthaṃ hoti. Teneva mahājanakakumārādayo campānagarādito saṃvohāratthāya nāvāya suvaṇṇabhūmiṃ āgamaṃsūti. Sudhammapurampi adhunā mahāsamuddasamīpeyeva tiṭṭhati. Evaṃ ṭhānānumāsato viññāyatīti. どのように場所の推測からわかるのか。スワンナブーミは大海の近くに位置し、様々な異国の商人たちが訪れる場所である大きな港である。それゆえ、マハージャナカ王子らはチャンパーの街などから商売のために船でスワンナブーミへやって来たのである。スダンマプラもまた、現在はまさに大海の近くに位置している。このように場所の推測から知られるのである。 Apare pana suvaṇṇabhūmināma haribhuñjaraṭṭhaṃyeva, tattha su vaṇṇassa bāhullattāti vadanti. Aññe pana siyāmaraṭṭhaṃyevāti vadanti. Taṃ sabbaṃ vimaṃsitabbaṃ. 他の人々は、スワンナブーミとはハリブンジャ国(ハリプンチャイ)のことであり、そこには金が豊富にあるからだと言っている。また他の人々は、シャム国(タイ)のことだと言っている。それらすべては検討されるべきことである。 Aparantaṃ nāma visuṃ ekaraṭṭhamevāti apare vadanti. Aññe pana aparantaṃnāma sunāparantaraṭṭhamevāti vadanti. Taṃ yuttameva. Kasmā aparantaṃ nāma sunāparantaraṭṭhamevāti viññāyatīti ce. Aṭṭhakathāsu dvīhi nāmehi vuttattā. Uparipaṇṇāsaaṭṭhakathāyañhi saḷāyatanasaṃyuttaṭṭhakathāyañca aṭṭhakathācariyehi sunāparantaraṭṭhe koṇḍadhānattherena salākādānādhikāre laddhetadaggaṭṭhānataṃ dassantehi aparantaraṭṭhaṃ suna saddena yojetvā vuttaṃ. Dhammapadaṭṭhakathāyaṃ pana aṅguttaraṭṭhakathāyañca tameva raṭṭhaṃ vinā sunasaddena vuttaṃ. Sunasaddo cettha puttapariyāyo. Mandhāturañño jeṭṭhaputto catuddīpavāsi no [Pg.14] pakkositvā tesaṃ visuṃ visuṃ nivāsaṭṭhānaṃ niyyādesi. Tattha uttaradīpavāsīnaṃ ṭhānaṃ kururaṭṭhaṃnāma, pubbadīpavāsīnaṃ pana vedeharaṭṭhaṃnāma, pacchimadīpavāsīnaṃ aparantaṃ nāma. Bhattapacchimadīpe jātattā te sunasaddena vuttā. Tatra jātāpi hi tesaṃ puttātivā sunātivā vuttā, yathā vajjiputtakā bhikkhūti. Vatticchāvasena vā vācāsiliṭṭhavasena ca idameva sunasaddena visesetvā voharantīti daṭṭhabbaṃ. アパランタとは、別の一つの国であると他の人々は言う。また他の人々は、アパランタとはスナパランタ国のことであると言う。それは妥当である。なぜアパランタがスナパランタ国であると知られるのかと言えば、註釈書において二つの名前で語られているからである。‘ウパリパンナーサ(後分五十経)’の註釈書や‘サラーヤタナ・サンユッタ(六処相応)’の註釈書において、註釈家たちがスナパランタ国におけるコンダダーナ大長老が、籤(くじ)を受け取る者たちの間で第一の位を得たことを示す際に、アパランタ国を“スナ”という言葉と結びつけて述べている。しかし、‘ダンマパダ(法句経)’の註釈書や‘アングッタラ(増支部)’の註釈書では、その同じ国のことを“スナ”という言葉なしで述べている。ここでの“スナ”という言葉は“息子”の同義語である。マンダートゥ王の長男が、四つの島の住人を呼び寄せ、彼らにそれぞれの居住地を譲り渡した。その際、北の島の住人の場所はクル国と呼ばれ、東の島の住人の場所はヴェーデーハ国と呼ばれ、西の島の住人の場所はアパランタと呼ばれた。西の島の食糧(bhatta)を食べて生まれたため、彼らは“スナ(息子)”という言葉で呼ばれた。そこで生まれた者たちも、彼らの息子(putta)あるいはスナ(suna)と呼ばれたのである。ちょうど“ヴァッジプッタカ(ヴァッジ族の息子たち)の比丘”というように。あるいは、話者の意図や言葉の滑らかさによって、これに“スナ”という言葉を添えて区別して呼んでいるのだと理解すべきである。 Yonakaraṭṭhaṃnāma yavanamanussānaṃ nivāsaṭṭhānameva, yaṃjaṅgamaṅghaiti vuccati. ヨナカラッタとは、ヨナカ人(ギリシャ人)の居住地のことであり、ジャンガマンガイと呼ばれている場所のことである。 Vanavāsīraṭṭhaṃnāma sirikhettanagaraṭṭhānamo. Keci pana vanavāsīraṭṭhaṃnāma ekaṃ raṭṭhameva, na sirikhettanagaraṭṭhānanti vadanti. Taṃ na sundaraṃ. Sirikhettanagaraṭṭhānameva hi vanavāsīraṭṭhaṃ nāma. Kasmā panetaṃ viññāyatītice. Imassa amhākaṃ rañño bhātikarañño kāle sirikhettanagare gumbhehi paṭicchādite ekasmiṃ pathavipuñje anto nimmujjitvā ṭhitaṃ porāṇikaṃ ekaṃ lohamayabuddhapaṭipibbaṃ paṭilabhi, tassa ca pallaṅke idaṃ vanavāsīraṭṭhavāsīnaṃ pūjanatthāyātiādinā porāṇalekhanaṃ dissati, tasmā yevetaṃ viññāyatīti. ワナヴァーシー国とは、シリケッタナガラ(シュリー・クシェートラ)の場所のことである。ある人々は、ワナヴァーシー国はある一つの国であって、シリケッタナガラの場所ではないと言っている。それは良くない。シリケッタナガラの場所こそがワナヴァーシー国なのである。なぜそれがわかるのかと言えば、我らが王の兄王の時代に、シリケッタナガラにおいて、茂みに覆われた一つの土の山の中に埋もれていた、古い一体の青銅製の仏像が見つかった。その台座には“これはワナヴァーシー国の住人たちの礼拝のために”といった古い刻銘が見られる。それゆえに、このことがわかるのである。 Kasmīragandhāraraṭṭhaṃnāma kasmīraraṭṭhaṃ gandhāraraṭṭhañca. Tāni pana raṭṭhāni ekābaddhāni hutvā tiṭṭhanti. Teneva majjhanti kattheraṃ ekaṃ dvīsu raṭṭhesu pesesi. Janapadattā pana napuṃsakekattaṃ bhavati. Tadā pana ekassa rañño āṇāya patiṭṭhānavisayattā ekattavacanena aṭṭhakathāyaṃ vuttantipi vadanti. カシミール・ガンダーラ国とは、カシミール国とガンダーラ国のことである。それらの国は互いにつながって存在している。それゆえに、マッジアンティカ大長老は一人の長老でありながら、二つの国へ派遣されたのである。地方の名であるため、中性単数形になっている。あるいは、当時は一人の王の命令が及ぶ範囲であったため、註釈書では単数形で語られているのだとも言われている。 Mahiṃsakamaṇḍalaṃnāma andhakaraṭṭhaṃ, yaṃ yakkhapuraraṭṭhanti vuccati. マヒンサカマンダラとは、アンダカ国(アーンドラ)のことであり、ヤッカプラ国と呼ばれている場所である。 Mahāraṭṭhaṃnāma mahānagararaṭṭhaṃ. Ādhunā hi mahāraṭṭhameva na garasaddena yojetvā mahānagararaṭṭhanti voharantīti. Siyāmaraṭṭhantipi vadanti ācariyā. マハーラッタ国とは、マハーナガラ国のことである。現在は“ナガラ”という言葉を添えずにマハーラッタと呼んでいるが、マハーナガラ国のことである。阿闍梨たちはシャム国のことであるとも言っている。 Cinaraṭṭhaṃnāma [Pg.15] himavantena ekābaddhaṃ hutvā ṭhitaṃ cīnaraṭṭhaṃ ye vāti. チナラッタとは、ヒマラヤと一つらなりになって存在している、まさに中国のことである。 Idaṃ sāsanassa navasu ṭhānesu visuṃ visuṃ patiṭṭhānaṃ. これが、九つの場所における教えのそれぞれの定着である。 Idāni ādito paṭṭhāya theraparamparakathā vattabbā. Sammāsambuddhassa hi bhagavato saddhivihāriko upālitthe ro,tassa sisso dāsakatthero, tassa sisso soṇakatthero, tassa sisso siggavatthero candavajjitthe ro ca, tesaṃ sisso moggaliputtatissattheroti ime pañcamahātherā sāsanavaṃse ādibhūtā ācariyaparamparānāma. Tesañhi sissaparamparabhūtā theraparamparā yāvajjatanā na upacchindhanti. Ācariyaparamparāya ca lajjibhikkhū yeva pavesetvā kathetabbā no alajjibhikkhū. Alajjībhikkhū nāma hi bahussutāpi samānā lābhagarulokagaruādihi dhammatanti nāsetvā sāsanavare mahābhayaṃ uppādentīti. Sāsanarakkhanakammaṃnāma hi lajjīnaṃyeva visayo no alajjīnaṃ. Tenāhu porāṇā therā, anāgate sāsanaṃ ko nāma rakkhissatīti anupekkhitvā anāgate sāsanaṃ lajjino rakkhissanti, lajjino rakkhissanti, lajjino rakkhissantīti tikkhāttuṃ vācaṃ nicchāresuṃ. Evaṃ majjhimadesepi alajjīpuggalā bahu santīti veditabbā. 今より、始めから順を追って長老の伝承の物語が説かれるべきである。すなわち、正等覚者である世尊の共住者(弟子)はウパーリ長老であり、その弟子はダーサカ長老、その弟子はソーナカ長老、その弟子はシッガヴァ長老とチャンダヴァッジ長老であり、彼らの弟子はモッガリプッタ・ティッサ長老である。これら五人の大長老たちが、教法の歴史(教史)における始まりとなる“師の伝承(師資相承)”と呼ばれるものである。実に、彼らの弟子たちの伝承である長老の伝承は、今日に至るまで途絶えることがない。そして、この師の伝承においては、ただ“有羞(羞恥心ある)の比丘”のみを容れるべきであり、“無羞(恥知らずな)の比丘”を容れて語るべきではない。なぜなら、無羞の比丘というものは、たとえ多聞であっても、利得や世間の名声を重んじること等によって、法の綱紀を破滅させ、優れた教法の中に大きな危難を生じさせるからである。教法を守護する働きというものは、有羞の者たちの領域であって、無羞の者たちの領域ではない。それゆえに、古の長老たちは“未来において、一体誰が教法を守護するのか”と考察し、“有羞の者が守護するであろう、有羞の者が守護するであろう、有羞の者が守護するであろう”と三度、言葉を発せられた。このように、中国(マッジマ・デーサ)においても無羞の輩が多く存在したということが知られるべきである。 Parinibbānato hi bhagavato vassasatānaṃ upari pubbe vuttanayeneva vajjiputtakā bhikkhū adhammavatthūni dīpetvā paṭhamasaṅgītikāle bahikatehi pāpabhikkhūhi saddhiṃ mantetvā sahāyaṃ gavesetvā mahāsaṅgītivohārena mahātherā viya saṅgītiṃ akaṃsu. Katvā ca visuṃ gaṇā ahesuṃ. Ahovata idaṃ hāsitabbakammaṃ, seyyathāpi nāma jarasiṅgālo catupadasāmaññena mānaṃ jappetvā attānaṃ sīhaṃ viya maññitvā sīho viya sīhanādaṃ nadīti. Te pāvacanaṃ yathā bhūtaṃ [Pg.16] ajānitvā saddacchāyāmattena yathābhūtaṃ atthaṃ nāma siṃsu. Kiñci pāvacanampī apanesuṃ. Tañca sakagaṇeyeva hoti, na dhammavādīgaṇe. Dhammavinayaṃ vikopetvā yathicchita vaseneva cariṃsu. Ayaṃ pana mahāsaṅgītināma eko adhammavādīgaṇo. 世尊の般涅槃から百余年の後、先に述べた通り、ヴァッジプッタ(跋闍子)の比丘たちは、非法(非事)の項目を掲げ、第一結集の際に排除された悪しき比丘たちと共に共謀して仲間を募り、“大結集(マハーサンギーティ)”という称呼をもって、あたかも大長老たちであるかのように結集を行った。そして結集を行った後、別個の教団となった。ああ、これは笑うべき行為である。あたかも、年老いた野干(ジャッカル)が、四足獣であるという共通点をもって慢心を抱き、自らを獅子であるかのように思いなして、獅子のように獅子吼するようなものである。彼らは聖典をあるがままに知ることなく、単なる言葉の響きによって、真実の意味を歪めて説いた。聖典の幾ばくかをも削除してしまった。そしてそれは彼ら自身の教団の中でのみ行われたことであり、真理を説く(正統な)教団の中でのことではない。彼らは法と律を攪乱し、己の欲するがままに振る舞った。これが、大結集(マハーサンギーティカ)と呼ばれる、一つの非法の教団である。 Tato pacchā kālaṃ atikkante tatoyeva aññamaññaṃ vādato bhijjitvā gokulikonāma eko gaṇo ekabyohāronāma ekoti dve gaṇā bhijjiṃsu. Tato pacchā gokulikagaṇagaṇatoyeva aññamaññaṃ bhijjitvā bahussutikonāma eko gaṇo paññattivādonāma ekoti dve gaṇā bhijjiṃsu. Punapi tehiyeva gaṇehi cetiyavādonāma eko gaṇo bhijji. その後、時が経つにつれ、その教団(大結集派)から互いの教理の違いによって分裂し、ゴクリカ(牛家部)という一つの教団と、エーカビヨーハーラ(一説部)という一つの教団の二つに分かれた。その後、ゴクリカの教団からさらに互いに分裂し、バフスッティカ(多聞部)という一つの教団と、パンニャッティヴァーダ(説仮部)という一つの教団の二つに分かれた。さらにまた、それらの教団から、チェーティヤヴァーダ(制多山部)という一つの教団が分裂した。 Tato pacchā cirakālaṃ atikkante dhammavādīgaṇehi visabhāgagaṇaṃ pavisitvā mahiṃsāsakonāma ekogaṇo vajjiputtakonāma ekoti dve gaṇā bhijjiṃsu. Tato pacchāpi vajjiputtakagaṇatoyeva aññamaññaṃ bhijjitvā dhammuttarikonāma eko gaṇo, bhaddayānikonāma eko, channāgārikonāma eko, samutikonāma ekoti cattāro gaṇā bhijjiṃsu. その後、長い時を経て、真理を説く(正統な)教団から異質な教団へと入り込み、マヒンサーサカ(化地部)という一つの教団と、ヴァッジプッタカ(跋闍子部/犢子部)という一つの教団の二つに分裂した。その後もまた、ヴァッジプッタカの教団から互いに分裂し、ダンムッタリカ(法上部)という一つの教団、バッダヤーニカ(賢冑部)という一つ、チャンナーガーリカ(密林山部)という一つ、サムティ(正量部)という一つ、合わせて四つの教団が分裂した。 Punapi mahiṃsāsakagaṇato aññamaññaṃ bhijjitvā sabbatthivādonāma eko gaṇo, dhammaguttikonāma eko, kassapiyonāma eko, saṅkantikonāma eko, suttavādo nāma ekoti pañca gaṇā bhijjiṃsu. さらにまた、マヒンサーサカの教団から互いに分裂し、サッバッティヴァーダ(説一切有部)という一つの教団、ダンマグッティカ(法蔵部)という一つ、カッサピヤ(飲光部)という一つ、サンカンティカ(説転部)という一つ、スッタヴァーダ(説経部)という一つ、合わせて五つの教団が分裂した。 Evaṃ majjhimadese dutiyasaṅgītiṃ saṅgāyantānaṃ mahātherānaṃ dhammavādītheravādagaṇato visuṃ visuṃ bhijjamānā adhammavādīgaṇā sattarasa ahesuṃ. Te ca adhammavādīgaṇā sāsane theraparamparāya ananto gadhā. Te hi sāsane upakārā na honti, theraparamparāya ca pavesetvā gaṇhituṃ na sakkā, yathā haṃsagaṇe bako, yathā ca go gaṇe [Pg.17] gavajo, yathā ca suvaṇṇagaṇe hārakuṭoti. このように、中国(マッジマ・デーサ)において第二結集を唱和した大長老たちの、真理を説く上座部(テーラヴァーダ)の教団から、別々に分裂していった非法の教団は十七派あった。これらの非法の教団は、教法における長老の伝承には含まれない。彼らは教法の助けとはならず、長老の伝承に容れて数えることはできない。それは、白鳥の群れの中の鷺(さぎ)のごとく、牛の群れの中の野牛(ガヤル)のごとく、金の群れの中の真鍮(しんちゅう)のごときものである。 Mahākassapattherādito pana āgatā theraparamparā upāli dāsako cevātiādinā parivārakhandhake samantapāsādikaṭṭhakathāyañca āgatanayeneva veditabbā. マハーカーッサパ長老を始めとして伝わった長老の伝承は、ウパーリ、ダーサカ等、パリヴァーラ(律の付随)やサマンタパーサーディカー(律註釈)に記された方法によって知られるべきである。 Upālittherādīnaṃ parisuddhācārādīni anumānetvā yāva moggaliputtatissattherā, tāva tesaṃ therānaṃ parisuddhā cārādīnīti sakkā ñātuṃ, seyyathāpi nadiyā uparisote meghavassāni anumānetvā adhosote nadiyā udakassa bāhullabhāvo viññātuṃ sakkāti ayaṃ kāraṇānumānanayo nāma. ウパーリ長老らの清浄な行い等によって、モッガリプッタ・ティッサ長老に至るまで、それら長老たちの清浄な行い等を知ることができる。それはあたかも、川の上流での雨を推測することによって、下流での川の水の増水を知ることができるようなものである。これを“原因による推論(原因推論)”という。 Yāva pana moggaliputtatissattherā, tāva therānaṃ parisuddhācārādīni anumānetvā upālittherassa parisuddhācārādīnīti sakkā ñātuṃ, seyyathāpi nāma uparidhūmaṃ passitvā anumānetvā aggi atthīti sakkā ñātunti ayaṃ phalānumānana yo nāma. また、モッガリプッタ・ティッサ長老(の清浄さ)に至るまで、それら長老たちの清浄な行い等から推論して、ウパーリ長老の清浄な行い等を知ることができる。それはあたかも、上方に煙を見て、火があることを推測して知ることができるようなものである。これを“結果による推論(結果推論)”という。 Adibhūtassa pana upālittherassa avasānabhūtassa ca moggaliputtatissattherassa parisuddhācārādīni anumānetvā majjhe dāsakasoṇasiggavādīnaṃ therānaṃ parisuddhācārādīniti sakkā ñātuṃ, seyyathāpi nāma silāpaṭṭassa orabhāge pārabhāge ca migapadavaḷañjanaṃ disvā anumānetvā majjhe apākaṭaṃ padavaḷañcanaṃ atthīti sakkā ñātunti ayaṃ migapadavaḷañjana nayo nāma. また、始まりであるウパーリ長老と、終わりであるモッガリプッタ・ティッサ長老の清浄な行い等から推論して、その間に位置するダーサカ、ソーナカ、シッガヴァらの長老たちの清浄な行い等を知ることができる。それはあたかも、石板のこちら側とあちら側に鹿の足跡を見て、その中間にある見えない足跡も存在することを推測して知ることができるようなものである。これを“鹿の足跡の推論(鹿足跡推論)”という。 Evaṃ tīhi nayehi ayaṃ theravādagaṇo dhammavādīlajjipesaloti veditabbo. Evamuparipi nayo netabbo. Theraparamparā ca yāva potthakāruḷā parivārakhandhake samanta pāsādikāyañca tato mahindo iṭṭiyotiādinā vutta nayena veditabbāti. このように三つの推論によって、この上座部(テーラヴァーダ)の教団は真理を説き、羞恥心があり、徳高いものであると知られるべきである。これより先についても同様に理解されるべきである。長老の伝承が書物に記されるに至るまでは、パリヴァーラやサマンタパーサーディカーに説かれた通り、マヒンダ、イッティヤ等の順序によって知られるべきである。 Iti sāsanavaṃse navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo 以上が、教法の歴史(教史)における、九地方へ伝わった教史の物語の叙述である。 Nāma paṭhamo paricchedo. 第一章、完。 2. Sīhaḷadīpikasāsanavaṃsakathāmaggo 2. スリランカ島における教史の物語の叙述。 2. Idāni [Pg.18] sīhaḷadīpasāsanakathāmaggaṃ vattuṃ okāso anuppatto, tasmā taṃ vakkhāmi. 2. 今、スリランカ島における教法の物語を説く機会が到来した。ゆえに、それを説くことにする。 Sīhaḷadīpañhi sāsanassa patiṭṭhānabhūtattā cetiyagabbhasadisaṃ hoti. Sammāsambuddho kira sīhaḷadīpaṃ dharamānakālepi tikkhattuṃ agamāsi. Paṭhamaṃ yakkhānaṃ damanatthaṃ ekakova gantvā yakkhe dametvā mayi parinibbute sīhaḷadīpe sāsanaṃ patiṭṭhahissatīti tambapaṇṇidīpe ārakkhaṃ karonto tikkhattuṃ dīpaṃ āviñchi. Dutiyaṃ mātulabhāgineyyānaṃ nāgarā jūnaṃ damanatthāya ekakova gantvā te dametvā agamāsi. Tatiyaṃ pañcabhikkhusataparivāro gantvā mahācetiyaṭṭhāne ca thūpārāmacetiyaṭṭhāne ca mahābodhipatiṭṭhitaṭṭhāne ca mahiyaṅgaṇacetiyaṭṭhāne ca mudiṅgaṇacetiyaṭṭhāne ca dīghavāpi cetiyaṭṭhāne ca kalyāṇiyacetiyaṭṭhāne ca nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi. シーハラ島(スリランカ)は、教え(ササナ)の安住の地であるため、塔の胎内(舎利室)のようである。正等覚者は、在世中にも三度、シーハラ島へ行かれた。最初は夜叉(ヤッカ)を調伏するために独りで行き、夜叉を調伏して、“私がパリンニッバーナ(入滅)した後、シーハラ島に教えが確立するであろう”とタンバパンニ島(スリランカ)を保護しつつ、三度この島を(法の力で)引き寄せられた。二度目は伯父と甥の龍(ナーガ)たちを調伏するために独りで行き、彼らを調伏して去られた。三度目は五百人の比丘を伴って行き、マハーチェーティヤ(大塔)の場所、トゥーパーラーマ・チェーティヤの場所、大菩提樹が植えられた場所、マヒヤンガナ・チェーティヤの場所、ムディンガナ・チェーティヤの場所、ディーガヴァーピ・チェーティヤの場所、カリヤーニ・チェーティヤの場所において、滅尽定(ニローダ・サマパッティ)に入って座られた。 Tadā ca pana sāsanaṃ ogāhetvāna tāva tiṭṭhati. Pacchā pana yathāvuttattheraparamparāya samabhiniviṭṭhena mahāmoggaliputtatissattherena pesito mahindatthero jinacakke pañcatiṃsādhike dvisate sampatte dutiyakattikamāse iṭṭiyena uttiyena sambulena bhaddasālena cāti etehi therehi saddhiṃ sīhaḷadīpaṃ agamāsi. Soṇuttarattherādayo jinacakke pañcatiṃsādhike dvisate sampatte dutiyakattikamāseyeva sāsanassa patiṭṭhāpanatthāya attano attano sampattabhārabhūtaṃ taṃ taṃ ṭhānaṃ agamaṃsu. しかし、その時は教えが浸透して留まることはなかった。後に、前述の長老の次第(伝承)を正しく継承したマハーモッガリプッタ・ティッサ長老によって遣わされたマヒンダ長老は、仏滅後二百三十五年が経過した時、第二カッティカ月に、イッティヤ、ウッティヤ、サンバラ、バッダサーラという長老たちと共にシーハラ島へ行かれた。ソーヌッタラ長老たちは、仏滅後二百三十五年が経過した時、第二カッティカ月に、教えを確立するために、それぞれ自らの責任として割り当てられたそれぞれの場所へ行かれた。 Mahāmahindatthero pana sattamāsāni āgametvā jinacakke chattiṃsādhike dvisate sampatte jeṭṭhamāsassa puṇṇamiyaṃ sīhaḷadīpaṃ sāsanassa patiṭṭhāpanatthāya agamāsi. Teneva tesu navasu ṭhānesu sīhaḷadīpaṃ chattiṃsādhike dvisa te [Pg.19] agamāsi. Aññāni pana aṭṭha ṭhānāni pañcatiṃsādhikadvisateyeva agamāsīti visuṃva vatthapetabbo. しかし、マヒンダ長老は七ヶ月待って、仏滅後二百三十六年が経過した時、ジェッタ月の満月に教えを確立するためにシーハラ島へ行かれた。それゆえ、それら九つの場所のうち、シーハラ島へは二百三十六年に行かれたのであり、他の八つの場所へは二百三十五年に行かれたのであると、別々に確定されるべきである。 Kasmā pana mahāmahindatthero sattamāsāni āgametvā sabbapacchā sīhaḷadīpaṃ gacchatīti. Sīhaḷadīpe muṭabhivo nāma rājā jarādubbalo ahoti, sāsanaṃ paggahetuṃ asamattho, tassa pana putto devānaṃ piya tisso nāma rājakumāro daharo sāsanaṃ paggahetuṃ samattho bhavissati, so ca devānaṃ viyatisso rajjaṃ tāva labhatu vedissakagirinagare mātuyā saddhiṃ ñātake tāva passāmīti apekkhitvā sattamāsāni āgametvā chattiṃsādhikadvisateyeva jinacakke mahāmahindatthero sīhaḷadīpaṃ gacchatīti veditabbaṃ. なぜマヒンダ長老は七ヶ月待って、一番最後にシーハラ島へ行くのか。シーハラ島ではムタシーヴァという名の王が老衰しており、教えを振興する能力がなかった。しかし、その息子であるデーヴァーナンピヤ・ティッサという名の王子は若く、教えを振興する能力があるだろう。(マヒンダ長老は)“そのデーヴァーナンピヤ・ティッサがまず王位に就くのを待ち、ヴェディッサギリ市の母と共に親族に会っておこう”と期待して七ヶ月待ち、仏滅後二百三十六年にマヒンダ長老はシーハラ島へ行かれたのだと知るべきである。 Mahāmahindatthero ca iṭṭiyādīhi therehi catūhi bhāgineyyena sumanasāmaṇerena bhaṇḍukena nāma upāsake na cāti etehi saddhiṃ chattiṃsādhike dvisate jinacakke jeṭṭhamāsapuṇṇamiyaṃ suvaṇṇahaṃsā viya jeṭṭhamāse nabhaṃ uggantvā ākāsamaggena anurādhapurassa puratthimadisābhāge missa kapabbatakūṭe patiṭṭhāsi. そして、マヒンダ長老はイッティヤ等の四人の長老、甥のスマナ沙弥、バンドゥカという名の在家信者(ウパーサカ)と共に、仏滅後二百三十六年のジェッタ月の満月に、黄金の白鳥のようにジェッタ月の空へ舞い上がり、空路を通って、アヌラーダプラの東の方角にあるミッサカ山の頂に降り立たれた。 Jeṭṭhamāsassa ca puṇṇamiyaṃ laṅkādīpe jeṭṭhamūlanakkhattasabhā hutvā manussā chaṇaṃ akaṃsu. Tenevāha sāratthadīpaniyaṃ nāma vinayaḍīkāyaṃ, jeṭṭhamāsassa puṇṇamiyaṃ jeṭṭhanakkhattaṃ mūlanakkhattaṃ vā hotīti. Tattha ca puṇṇaminakkhattaṃ rājamattante puṇṇaminakkhattavicāraṇanayena vuttanti daṭṭhabbaṃ. ジェッタ月の満月には、ランカー島ではジェッタムーラ星宿の祭礼があり、人々は祝祭を行っていた。それゆえ、サーラッタディーパニーという律の複注釈書には、“ジェッタ月の満月にはジェッタ星宿あるいはムーラ星宿がある”と記されている。そこでの満月の星宿については、王の顧問官の間での満月星宿の考察方法によって述べられていると見るべきである。 Devānaṃ piya tisso ca rājā nakkhattaṃ nāma ghosāpetvā chaṇaṃ kārethāti amacce āṇāpetvā cattālī sapurisasahassaparivāro nagaramhā nikkhamitvā yena missa kapabbato, tena pāyāsi migavaṃ kīḷitukāmo. Atha tasmiṃ pabbate adhivatthā ekā devatā migarūpena rājānaṃ phalobhetvā pakkositvā therassa abhimukhaṃ akāsi. デーヴァーナンピヤ・ティッサ王は“祭礼を行え”と布告させて大臣たちに祝祭を行わせ、四万の家臣を伴って都を出て、鹿狩りをしようとミッサカ山の方へ向かった。その時、その山に住む一人の天神が、鹿の姿で王を誘惑して呼び寄せ、長老の御前に導いた。 Thero [Pg.20] rājānaṃ āgacchantaṃ disvā mamaṃyeva rājā passatu mā itareti adhiṭṭhahitvā tissa tissa ito ehīti āha. Rājā taṃ sutvā cintesi, imasmiṃ dīpe jāto sakalopi manusso maṃ tissoti nāmaṃ gahetvā ālapituṃ samattho nāma natthi, ayaṃ pana bhinnabhinnapaṭadharo bhaṇḍukāsāva vasano maṃ nāmena ālapati, ko nukho ayaṃ bhavissati, manusso vā amanusso vāti. Thero āha,– 長老は王がやって来るのを見て、“王だけが私を見、他の者たちは見ないように”と決意して、“ティッサよ、ティッサよ、こちらへ来なさい”と言った。王はそれを聞いて考えた。“この島に生まれた者で、全ての人間の中で、私を‘ティッサ’と名で呼ぶことができる者など一人もいない。しかし、この継ぎ接ぎだらけの布を纏い、頭を剃り、黄褐色の衣を着た者は、私を名前で呼んでいる。一体、これは何者だろうか。人間だろうか、非人だろうか”と。長老は言った。 Samaṇā mayaṃ mahārāja, dhammarājassa sāvakā; Taveva anukampāya, jambudīpā idhāgatāti. “大王よ、我らは沙門、法王(仏陀)の弟子なり。汝への慈悲のために、ジャンブディーパ(インド)よりここに来たれり”。 Tadā ca devānaṃ piyatisso rājā asokaraññā pesitena abhisekena ekamāsābhisitto ahosi. Visākhapuṇṇamāyaṃ hissa abhisekamakaṃsu. So ca asokaraññā pesite dhammapaṇṇākāre ratanattayaguṇappaṭisaṃyuttaṃ sāsanappavattiṃ acirasutaṃ anussaramāno taṃ therassa samaṇā mayaṃ mahārāja, dhammarājassa sāvakāti vacanaṃ sutvā ayyā nukho āgatāti tāvadeva āvudhaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi sammodanīyaṃ kathaṃ kathayamāno. Yathāha,– その時、デーヴァーナンピヤ・ティッサ王は、アショーカ王から送られた即位の儀礼によって即位して一ヶ月が経過していた。ヴィサーカ月の満月に、彼の即位式が行われたのである。彼はアショーカ王から送られた法の贈り物に含まれていた、三宝の功徳に関連する教えの情報を聞いたばかりであることを思い出し、長老の“大王よ、我らは沙門、法王の弟子なり”という言葉を聞いて、“聖者たちが来られたのだ”と、すぐさま武器を置いて傍らに座り、親愛の情のこもった会話を交わした。次のように言われている。 Āvudhaṃ nikkhipitvāna, ekamantaṃ upāvisi; Nisajja rājā sammodi, bahuṃ atthūpasañhitanti. “武器を投げ捨てて、傍らに座した。王は座して、大いなる義を伴う親愛の言葉を交わした”。 Sammodanīyaṃ kathañca kurumāneyeva tasmiṃ tānipi cattālīsapurisasahassāni āgantvā samparivāresuṃ. Tadāthero itarepi cha jane dassesi. Rājā disvā ime kadā āgatāti āha. Mayā saddhiṃyeva mahārājāti. Idāni pana jambudīpe aññepi evarūpā samaṇā santīti. Santi [Pg.21] mahārāja etarahijambudīpo kālāvapajjoto isivātapaṭivāto, tasmiṃ– 親愛の会話を交わしている最中に、あの四万の家臣たちがやって来て周囲を囲んだ。その時、長老は他の六人の同行者をも姿を現させた。王はそれを見て、“この方々はいつ来られたのか”と言った。“大王よ、私と共にです”。“今、ジャンブディーパには、他にもこのような沙門たちがいるのですか”。“大王よ、今、ジャンブディーパは袈裟の光で輝き、仙人(聖者)の風が吹き抜けています。そこには――”。 Tevijjā iddhipattā ca, cetopariyakovidā; Khīṇāsavā arahanto, bahū buddhassa sāvakāti. “三明を具え、神通を得、他心通に長けた、漏尽のアラハンたち、多くの仏弟子たちがおります”。 Bhante kena āgatatthāti. Neva mahārāja udakena, na thalenāti. Rājā ākāsena āgatāti aññāsi. Thero atthi nukho rañño passāveyyattikanti vīmaṃsanatthāya āsannaṃ ambarukkhaṃ ārabbha pañhaṃ pucchi, – “尊師よ、何によって来られたのですか”。“大王よ、水路でもなく、陸路でもありません”。王は空路で来られたのだと察した。長老は、王に智慧(洞察力)があるかどうかを試すために、近くのマンゴーの木について質問を投げかけた。 Kinnāmo mahārāja ayaṃ rukkhoti. Ambarukkho nāma bhanteti. Imaṃ pana mahārāja ambaṃ muñcitvā añño ambo atthi vā natthi vāti. Atthi bhante aññepi bahū ambarukkhāti. Imañca ambaṃ te ca ambe muñcitvā atthi nukho mahārāja aññe rukkhāti. Atthi bhante, te pana na ambarukkhāti. Aññe ca ambe anambe ca muñcitvā atthi pana añño rukkhoti. Ayameva bhante amba rukkhoti. Sādhu mahārāja paṇḍitosīti. “大王よ、この木は何という名ですか”“尊者よ、マンゴーの木という名です”“大王よ、では、このマンゴーを除いて、他にマンゴー(の木)はありますか、ありませんか”“尊者よ、他にも多くのマンゴーの木があります”“大王よ、では、このマンゴーとそれら(他)のマンゴーを除いて、他の木はありますか”“尊者よ、あります。しかし、それらはマンゴーの木ではありません”“大王よ、他のマンゴーの木とマンゴーでない木を除いて、さらに他の木はありますか”“尊者よ、このマンゴーの木そのものでございます”“大王よ、善哉。あなたは賢明であります” Atthi pana mahārāja te ñātakāti. Atthi bhante bahūjanāti. Te muñcitvā keci aññātakāpi atthi mahārājāti. Aññātakā bhante ñātakehi bahutarāti. Tavañātake ca aññātake ca muñcitvā atthañño koci mahārājāti. Ahameva bhanteti. Sādhu mahārāja attā nāma attano neva ñātako na aññātakoti. “大王よ、あなたには親族がいますか”“尊者よ、大勢おります”“大王よ、彼らを除いて、親族でない者も誰かいますか”“尊者よ、親族でない者は親族よりもさらに大勢おります”“大王よ、あなたの親族と親族でない者を除いて、他に誰かいますか”“尊者よ、私自身でございます”“大王よ、善哉。自己というものは、自己にとって親族でもなく親族でない者でもないのです” Atha thero paṇḍito rājā sakkhissati dhammaṃ aññātunti cūḷahatthipadopamasuttaṃ kathesi. Kathāpariyosāne rājā tīsu saraṇesu patiṭṭhahi saddhiṃ cattālīsāya pāṇasahassehīti. Tato paraṃ yaṃ yaṃ vattabbaṃ, taṃ taṃ samantapāsādikādīsu vuttanayena veditabbaṃ. そこで長老は、賢明な王ならば法を理解することができるだろうと考え、‘象跡喩小経(チューラハッティパドーパマスッタ)’を説いた。説法の終わりに、王は四万の衆生とともに三帰依に安住した。それ以降に語られるべきことは、すべて‘サマンタパーサーディカー’などに説かれている方法によって知られるべきである。 Iccevaṃ sīhaḷadīpe sāsanānuggahaṇa mahindattherato āgatā [Pg.22] sissaparamparā bahū honti, gaṇanapathaṃ vīti vattā. Kathaṃ. Mahāmahindattherassa sisso ariṭṭho nāma thero, tassa sisso tissadatto, tassa sisso kāḷasumano, tassa sisso dīgho, tassa sisso dīgha sumano, tassa sisso kāḷasumano, tassa sisso nāgo, tassa sisso buddharakkhito, tassa sisso tisso, tassa sisso revo, tassa sisso sumano, tassa sisso cūḷanāgo, tassa sisso dhammapāli etā, tassa sisso khemo, tassa sisso upalisso, tassa sisso phussadevo, tassa sisso sumano, tassa sisso mahāpadumo, tassa sisso mahāsīvo, tassa sisso upāli, tassa sisso mahānāgo, tassa sisso abhayo, tassa sisso tisso, tassa sisso sumano, tassa sisso cūḷābhayo, tassa sisso tisso, tassa sisso cūḷadevo, tassa sisso sīvoti. Ayaṃ yāva potthakāruḷasaṅkhātā catutthasaṅgītikā, tāva theraparamparāti daṭṭhabbā. このように、セイロン島(シンハラ島)においてマヒンダ長老から始まった、教えを継承する弟子の系譜は数多く、数え切れないほどである。その系譜は次の通りである。マハーマヒンダ長老の弟子はアリッタという名の長老、その弟子はティッサダッタ、その弟子はカーラスマナ、その弟子はディーガ、その弟子はディーガスマナ、その弟子はカーラスマナ、その弟子はナーガ、その弟子はブッダラッキタ、その弟子はティッサ、その弟子はレーヴァ、その弟子はスマナ、その弟子はチューラナーガ、その弟子はダンマパーリタ、その弟子はケーマ、その弟子はウパリッサ、その弟子はプッサデーヴァ、その弟子はスマナ、その弟子はマハーパドゥマ、その弟子はマハーシーヴァ、その弟子はウパーリ、その弟子はマハーナーガ、その弟子はアバヤ、その弟子はティッサ、その弟子はスマナ、その弟子はチューラーバヤ、その弟子はティッサ、その弟子はチューラデーヴァ、その弟子はシーヴァである。これは、経典の書写として知られる第四結集に至るまでの長老の系譜であると見なされるべきである。 Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ,– yāvajjabhanā tesaṃyeva antevāsikaparamparabhūtāya ācariyaparamparāya ābhatantiti veditabbanti. 注釈書には次のように言われている。“今日に至るまで、彼らの直弟子たちの系譜である師資相承(阿闍梨の系譜)によって伝えられてきたと知るべきである”と。 Evaṃ tesaṃ sissaparamparabhūtā ācariyaparamparā yāvajjatanā sāsane pākaṭā hutvā āgacchantīti veditabba. このように、彼らの弟子の系譜である師資相承が、今日に至るまで教え(仏教)において明らかになって伝わってきていると知るべきである。 Sāsane vinayadharehi nāma tilakkhaṇasampannehi bhavitabbaṃ. Tīṇi hi vinayadharassa lakkhaṇāni icchi tabbāni. Katamāni tīṇi. Suttañcassa svāgataṃ hoti suppavatti suvinicchitaṃ suttato anubyañjanatoti idamekaṃ lakkhaṇaṃ, vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīroti idaṃ dutiyaṃ, ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hoti sumanasikatā supadhāritāti idaṃ tatiyaṃ. 教えにおける律持者(律を保持する者)は、三つの特徴を備えていなければならない。律持者には三つの特徴が求められるのである。その三つとは何か。第一に、彼の(学んだ)経(スッタ)がよく習得され、よく暗唱され、経文と随義に照らしてよく確定されていること。第二に、律にしっかりと立脚し、揺るぎないこと。第三に、師資相承(阿闍梨の系譜)がよく受け継がれ、よく心に留められ、よく把握されていることである。 Tattha [Pg.23] ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hotīti theraparamparā vaṃsaparamparā cassa suṭṭhugahitā hoti. Sumanasikatāti suṭṭhu manasikatā, āvajjitamatte ñajjali tappadīpo viya hoti. その中で“師資相承がよく受け継がれている”とは、長老の系譜や伝承の系譜が、彼によって正しく受け継がれていることを指す。“よく心に留められている”とは、十分によく作意されており、念じるだけで(知識が)灯火のように輝き現れる状態である。 Supadhāritāti suṭṭhu upadhāritā, pubbāparānusandhito atthato kāraṇato ca upa dhāritā. Attano matiṃ pahāya ācariyasuddhiyā vattā hoti, mayhaṃ ācariyo asukācariyassa santike uggaṇhi, so asukassāti evaṃ sabbaṃ ācariyaparamparaṃ thera vādaṅgaṃ āharitvā yāva upālitthero sammāsambuddhassa santike uggaṇhīti pāpetvā ṭhapeti. Tatopi āharitvā upālitthero sammāsambuddhassa santike uggaṇhi, dāsakatthero attano upajjhāyassa upālittherassa, soṇakatthero attano upajjhāyassa dosakattherassa, siggavatthero attano upajjhāyassa soṇakattherassa, moggaliputtatissatthero attano upajjhāyassa siggavattherassa caṇḍa vajjittherassa cāti evaṃ sabbaṃ ācariyaparamparaṃ theravādaṅgaṃ āharitvā attano ācariyaṃ pāpetvā ṭhapeti. Evaṃ uggahitā hi ācariyaparamparā suggahitā hoti. “よく把握されている”とは、十分によく考察され、前後の文脈や意味、理由からよく把握されていることである。自身の見解を捨て、師たちの清浄な伝承に従って語る者である。すなわち、“私の師は某師の許で学び、その師は某師の……”というように、長老たちの説のすべての師資相承を引用し、ウパーリ長老が正等覚者の許で学んだところまで遡って確定させる。さらに遡って引用すれば、ウパーリ長老は正等覚者の許で学び、ダーサカ長老は自身の和尚であるウパーリ長老の許で、ソーナカ長老は自身の和尚であるダーサカ長老の許で、シッガヴァ長老は自身の和尚であるソーナカ長老の許で、モッガリプッタ・ティッサ長老は自身の和尚であるシッガヴァ長老とチャンダヴァッジ長老の許で(学んだ)というように、長老たちの説のすべての師資相承を引用し、自身の師にまで繋げて確立させる。このように学ばれた師資相承こそが、よく受け継がれたものである。 Evaṃ asakkontena pana dve tayo parivaṭṭā uggahetabbā. Sabbapacchimena hi nayena yathā ācariyo ca ācariyācariyo ca pāḷiñca paripuñchañca vadanti, tathā ñātuṃ vattatīti. しかし、それができない者は、二代か三代の系譜を学ぶべきである。最も簡略な方法としては、少なくとも、自身の師とその師が聖典(パーリ)とその解釈をどのように語っているかを知るように努めるべきである。 Yathā vuttattheraparamparā pana bhagavato dharamānakālato paṭṭhāya yāva potthakāruḷā mukhapāṭheneva piṭakattayaṃ dhāresuṃ, paripuṇṇaṃ pana katvā potthake likhitvā na ṭhapenti. Evaṃ mahātherā dukkarakammaṃ katvā sāsanaṃ paggaṇhiṃsu. Tatridaṃ vatthu,– しかし、上述の長老の系譜は、世尊の在世中から書写が行われるまで、暗唱のみによって三蔵を保持してきた。完全に書物に記して残すことはしなかったのである。このように大長老たちは難行を成し遂げて教えを興隆させた。これに関して、次のような物語がある。 Sīhaḷadīpe kira caṇḍālatissabhayena saṅkhubbhitvā devo [Pg.24] ca avassitvā dubbhikkhabhayaṃ uppajji. Tadā akko devānamindo āgantvā tumhe bhante piṭakaṃ dhāretuṃ na sakkhissatha, nāvaṃ pana ārūhitvā jambudīpaṃ gacchatha, sace nāvā appahonakā bhaveyya, kaṭṭhena vā veḷunā vā taratha, abhayatthāya pana mayaṃ rakkhissāmāti āha. 伝え聞くところによると、セイロン島においてチャンダーラ・ティッサの乱によって混乱が生じ、雨も降らず、飢饉の恐怖が起こった。その時、神々の主である帝釈天が現れてこう言った。“尊者方よ、あなた方は(この地で)三蔵を保持し続けることはできないでしょう。船に乗ってインドへ行きなさい。もし船が足りなければ、木や竹を筏にして渡りなさい。あなた方の安全のために、私たちが守りましょう”と。 Tadā saṭṭhimattā bhikkhū samuddatīraṃ gantvā puna etadahosi,– mayaṃ jambudīpaṃ na gacchissāma, idheva vasitvā tepiṭakaṃ dhārissāmāti. Tato pacchā nāvā titthato nivattitvā sīhaḷadīpekadesaṃ malayajanapadaṃ gantvā mūlaphalādīhiyeva yāpetvā sajjhāyaṃ akaṃsu. Chātakabhayena atipīḷitā hutvā evampi kātuṃ asakkonto vāḷukatale uraṃ ṭhapetvā sīsena sīsaṃ abhimukhaṃ katvā vācaṃ anicchāretvā manasāyeva akaṃsu. Evaṃ dvādasavassāni saddhiṃ aṭṭhakathāya tepiṭakaṃ rakkhitvā sāsanaṃ anuggahesuṃ. その時、六十人ほどの比丘たちが海岸へ行ったが、再びこう考えた。“私たちはインドへは行かない。ここに留まって三蔵を保持しよう”と。その後、彼らは港から引き返し、セイロン島の一地方であるマラヤ地方へ行き、根や果実などを食べて命を繋ぎながら、誦習(暗唱)を行った。飢えの苦しみにひどくさいなまれ、それさえできなくなると、砂浜に胸をつき、互いに頭を向かい合わせ、声を出すことなく、心の中だけで誦習を続けた。このようにして十二年間、注釈書とともに三蔵を守り抜き、教えを支えたのである。 Dvādasavassesu pana atikkantesu taṃ bhayaṃ vūpasamitvā pubbe jambudīpaṃ gacchantā sattabhikkhusatā āgantvā sīhaḷadīpekadesaṃ rāmajanapade maṇḍalārāmavihāraṃ āpajjiṃsu. Tepi saṭṭhimattā bhikkhū tameva vihāraṃ gantvā aññamaññaṃ sammantetvā sajjhāyiṃsu. Tadā aññamaññaṃ samenti, na virujjhanti, gaṅgādakena viya yamunodakaṃ saṃsandenti. Evaṃ piṭakattayaṃ mukhapāṭheneva dhāretvā mahātherā dukkarakammaṃ karontīti veditabbā. 十二年が経過し、その飢饉の恐怖が静まると、かつてジャンブディーパへ渡っていた七百人の比丘たちが戻ってきて、シーハラディーパの一地方であるラーマ地方のマンダラーラーマ・ヴィハーラに入った。また六十人ほどの比丘たちもそのヴィハーラに行き、互いに合意して経典を誦読した。その時、彼らの意見は一致し、反目することなく、ガンガー川の水にヤムナー川の水が混じり合うように融和した。このように、長老たちが三蔵を暗唱によってのみ保持するという、困難な業を成し遂げたと知るべきである。 Yampi pariyattiṃ ekapadamattampi avirajjhitvā dhārenti, taṃ dukkarakammameva. 聖典(パリヤッティ)を、たとえ一語であっても誤ることなく保持することは、まさに困難な業である。 Sīhaḷadīpe kira punabbasukassa nāma kuṭumbikassa putto tissatthero buddhavacanaṃ uggaṇhitvā imaṃ jambudīpaṃ āgantvā yonakadhammarakkhitattherassa santike buddhavacanaṃ uggaṇhitvā gacchanto nāvaṃ abhirūhanatitthe ekasmiṃ pade uppannakaṅkho yojanasatamaggaṃ nivattitvā ācariyassa santikaṃ āgacchanto [Pg.25] antarāmagge ekassa kuṭumbikassa pañhaṃ kathesi. So pasīditvā satasahassagghanakaṃ kampalaṃ adāsi. Sopi taṃ āharitvā ācariyassa adāsi. Thero vā siyā koṭṭetvā nisīdanaṭṭhāne paribhaṇḍaṃ kāresi. Kimatthāyāti. Pacchimāya janatāya anuggahatthāya. Evaṃ kirassa ahosi,– amhākaṃ gatamaggaṃ āvajjitvā anāgate sabrahmacārino paṭipattiṃ pūretabbaṃ maññissantīti. Tissattheropi ācariyassa santike kaṅkhaṃ chinditvā sīhaḷadīpameva sakaṭṭhānaṃ āgamāsīti. Iccevaṃ pariyattiṃ ekapadamattampi avirajjhitvā dhāraṇampi dukkarakammamevāti daṭṭhabbaṃ. シーハラディーパにおいて、プナッバスカという長者の息子であるティッサ長老は、仏説を学んだ後、このジャンブディーパに来てヨーナカ・ダンマラッキタ長老のもとでさらに仏説を学んだ。帰国の途につき、船に乗る船着場にいた際、一語について疑念が生じたため、百ヨージャナの道を戻って師のもとを訪ねた。その道中、ある長者に法を説いたところ、長者は歓喜して十万の価値がある毛織物を与えた。長老はそれを持って師に捧げた。師の長老は、それを細かく裁断して座所に敷く敷物を作らせた。何のためか。後世の人々を慈しむためである。彼は、“我々の歩んだ道を振り返り、未来の修行仲間たちが、法の実践を完遂すべきであることを悟るだろう”と考えたのである。ティッサ長老も師のもとで疑念を解消し、シーハラディーパの自坊に戻った。このように、聖典を一語であっても誤ることなく保持することもまた、困難な業であると見なされるべきである。 Yampi yebhuyyena paguṇaṃ na karonti, tassa anantaradhānatthāya asammosatthāya uggahadhāraṇādivasena rakkhanampi karonti, taṃ dukkarakammameva. また、一般的に習熟されていないものを、それが消滅しないように、また混乱しないように、学習や保持などを通じて守ることも、まさに困難な業である。 Sīhaḷadīpeyeva kira mahābhaye ekasseva bhikkhuno mahāniddeso paguṇo ahosi. Atha catunikāyikatissattherassa upajjhāyo mahātipiṭakatthero nāma mahārakkhitattheraṃāha,– āvuso mahārakkhita asukassa santike mahāniddesaṃ gaṇhāhīti. Pāpokirāyaṃ bhante na gaṇhāmīti. Gaṇhāvuso ahaṃ te santike nisīdissāmīti. Sādhu bhante tumhesu nisinnesu gaṇhissāmīti paṭṭhapatvā rattindivaṃ nirantaraṃ pariyāpuṇanto osānadivase heṭṭhāmañce itthiṃ disvā bhante sutaṃyeva me pubbe, sacāhaṃ evaṃ jāneyyaṃ, na īdisassa santike dhammaṃ pariyāpuṇeyyanti āha. Tassa pana santike bahū mahātherā uggaṇhitvā mahāniddesaṃ patiṭṭhāpesuṃ. Evaṃ yaṃ yebhuyyena paguṇaṃ na karonti, tassa anantaradhānatthāya asammosattāya uggahadhāraṇādivasena rakkhanampi dukkarakammaṃ yevāti daṭṭhabbaṃ. シーハラディーパでの大飢饉の際、ただ一人の比丘だけが‘大義釈(マハーニッデーサ)’に精通していた。そこで、四部(ニカーヤ)に通じたティッサ長老の和尚であるマハッティピタカ長老が、マハーラッキタ長老に“友よマハーラッキタよ、あの比丘のもとで‘大義釈’を学びなさい”と言った。マハーラッキタは“尊師よ、彼は悪行の者です。私は学びません”と答えた。和尚が“友よ、学びなさい。私があなたのそばに座っていよう”と言うと、“尊師よ、承知いたしました。あなたが座っておられるなら学びましょう”と応じ、昼夜を問わず絶え間なく学び、修了の日に(高床式の)台の下に女がいるのを見て、“尊師よ、以前から聞いていた通りです。もしこのような者だと知っていたら、このような者のもとで法を学ぶことはなかったでしょう”と言った。しかし、彼のもとで多くの長老たちが学び、‘大義釈’を定着させた。このように、一般に習熟されていないものを、消滅や混乱を防ぐために学習・保持して守ることもまた、困難な業であると見なされるべきである。 Iccevaṃ bhagavato dharamānakālato pabhuti cirakālaṃ yathāvuttamahātheraparamparā pariyattiṃ mukhapāṭheneva dhāresuṃ[Pg.26]. Ahovata porāṇikānaṃ mahātherānaṃ satipaññāsamādhivepullatāya hi te mukhapāṭheneva dhāretu sakkāti. Mukhapāṭheneva porāṇakattherānaṃ pariyattidhāraṇaṃ pañcanavutādhikāni catusatāni ahosi. このように、世尊の在世時から長い間、上述の長老たちの伝承によって、聖典は暗唱によってのみ保持されてきた。ああ、古の長老たちの念(サティ)、慧(パンニャー)、定(サマーディ)がいかに豊かであったことか。それゆえに彼らは暗唱によって保持することができたのである。古の長老たちによる暗唱での聖典保持は、四百九十五年に及んだ。 Bhagavato parinibbānato mahāvaṃsasāratthasaṅgahesu āgatanayena jinacakke paṇṇāssādhike catusate sampatte tambapaṇṇidīpe rājūnaṃ aṭṭhārasamako’saddhātissassa nāma rañño putto vaṭṭagāmaṇi nāma rājā rajjaṃ patvā chavassakāle anāgate sattā hīnasatipaññāsamādhikā hutvā na sakkhissanti mukhapāṭhena dhāretunti upaparikkhitvā pubbe vuttehi mahātherehi anupubbena āgatā pañcamattā mahātherasatā vaṭṭagāmaṇirājānaṃ nissāya tambapaṇṇidīpekadese malayajanapade ālokaleṇe aṭṭhakathāya sahapiṭakattayaṃ potthake āropesuṃ. 世尊の入滅から、‘マハーヴァンサ(大史)’や‘サーラッタサンガハ’の伝承によれば、仏紀四百五十年(四百五十を過ぎた時)に達した時、タンバパンニ島において諸王の第十八代、サッダティッサ王の息子であるヴァッタガーマニという王が王位に就いた。その六年後、未来の人々は念・慧・定を欠くようになり、暗唱によって保持することができなくなるだろうと熟慮し、前述の長老たちから継承されてきた五百人ほどの長老たちが、ヴァッタガーマニ王の援助を得て、タンバパンニ島の一地方であるマライヤ地方のアローカレナにおいて、三蔵を注釈書(アッタカター)と共に書写して書籍に残した。 Tañca yathāvuttasaṅgītiyo upanidhāya catutthasaṅgītiyeva nāmāti veditabbā. Vuttañhetaṃ sāratthadīpaniyaṃ nāma vinayaṭīkāyaṃ,– catutthasaṅgītisadisā hi potthakārohasaṅgītīti. そして、それを上述の結集に準じて“第四結集”と呼ぶべきであると知られるべきである。事実、‘サーラッタディーパニー’という律の複注には、“書写による結集は、第四結集に相当する”と記されている。 Sīhaḷadīpe pana vaṭṭagāmaṇirājā marammaraṭṭhe sirikhettanagare eko nāma kukkuṭasīsarājā ca ekakālena rajjaṃ kāresi. Amarapuramāpakassa rañño kāle sīhaḷadīpabhikkhuhi idha pesitasandesakathāyaṃ pana tettiṃsādhikacatusate sampatte potthakāruḷaṃ akaṃsūti āgataṃ. Vuttañhetaṃ tattha,– tettiṃsādhikacatuvassasataparimāṇakālanti. シーハラディーパでヴァッタガーマニ王が、マラマ国のシリケットラ市でクックタシーサという王が、同時に統治していた。アマラプラの創設者の王の時代に、シーハラディーパの比丘たちによって送られた書簡によれば、四百三十三年に達した時に書写が行われたと伝わっている。そこには“四百三十三年の歳月が経過した時”と記されている。 Idaṃ sīhaḷadīpe yāva potthakāruḷhā これが、シーハラディーパにおける書写に至るまでの、 Sāsanassa patiṭṭhānaṃ. 仏教(サーサナ)の確立である。 Athāparaṃ [Pg.27] jambudīpe sīhaḷadīpe ca bhikkhū visuṃ visuṃ gaṇavasena bhijjiṃsu, yathā anotattadahato nikkhamananadiyā gaṅgāyamunādivasena bhijjantīti. Tattha jambudīpe gaṇānaṃ bhijjamānataṃ upariyeva vakkhāma. さてその後、ジャンブディーパとシーハラディーパにおいて、比丘たちはそれぞれ部派(ガナ)ごとに分かれた。それは、アノータッタ湖から流れ出る川が、ガンガー川やヤムナー川などに分かれるようであった。そのうち、ジャンブディーパにおける諸部派の分裂については、後で述べる。 Sīhaḷadīpe pana gaṇānaṃ bhijjamānatā evaṃ daṭṭhabbā. Kathaṃ. Sīhaḷadīpe hi sāsanassa patiṭṭhamānakālato aṭṭhārasādhi kadvivassasate sampatte vaṭṭagāmaṇiraññā kārāvite abhayagirivihāre parivārakhandhakaṃ pāṭhato ca atthato ca vipallāsaṃ katvā mahāvihāravāsigaṇato puthu hutvā eko gaṇo bhijji, so abhayagirivāsigaṇo nāma, dhammarucigaṇoti ca tasseva nāmaṃ. シーハラディーパにおける諸部派の分裂は、次のように見なされるべきである。すなわち、シーハラディーパにおいて仏教が確立してから二百十八年に達した時、ヴァッタガーマニ王によって建立されたアバヤギリ・ヴィハーラにおいて、‘パリヴァーラ’と‘カンダカ’を経文においても意味においても改変し、大寺(マハーヴィハーラ)住派の集団から離脱して、一つの部派が分かれた。それがアバヤギリ住派であり、ダンマルチ派とも呼ばれる。 Abhayagirivāsigaṇassa bhijjamānato dvecattālīsādhikativassasate sampatte mahāsenena nāma raññā kārāpite jetavanavihāre bhikkhū ubhatovisaṅgapāṭhe viparītavasena abhisaṅkharitvā abhayagirivāsigaṇato visuṃ eko gaṇo ahosi, so jetavanavāsigaṇo nāma, sāgaliyagaṇoti ca tasseva nāmaṃ. アバヤギリ住派の分裂から三百四十二年に達した時、マハーセーナ王によって建立されたジェータヴァナ・ヴィハーラにおいて、比丘たちが(律の)両部派の経文を誤って改変し、アバヤギリ住派から離れて一つの部派となった。それがジェータヴァナ住派であり、サーガリヤ派とも呼ばれる。 Jetavana vāsigaṇassa bhijjamānakālato ekapaññāsavassādhikānaṃ tiṇṇaṃ vassasatānaṃ upari kurundavāsino ca kolambavāsino ca bhikkhū bhāgineyyaṃ dāṭhāpatiṃ nāma rājānaṃ nissāya ubhatovibhaṅgaparivārakhandhakapāṭhe viparītavasena abhisaṅkharitvā vuttehi dvīhi gaṇehi visuṃ hutvā mahāvihāra vāsigaṇhattamaṃ tulayitvā upadhāretvā mahāvihāranāmaṃ gahetvā eko gaṇo bhijji. Evaṃ sīhaḷadīpe mahāmahindattherādīnaṃ vaṃsabhūtena mahāvihāravāsi gaṇena saddhiṃ cattāro gaṇā bhijjiṃsu. 祇園精舎(ジェータヴァナ)派が分派してから三百五十一年後、クルンダ寺に住む者たちとコランバに住む者たちの比丘たちが、甥であるダーターパティという名の王に依拠して、両部の波羅提木叉(経分別)、付随事項(パリヴァーラ)、揵度(カンダカ)のテキストを勝手に改変して創作した。このようにして二つの派閥として分かれ、大寺(マハーヴィハーラ)派の比丘たちの教団を比較・検討し、大寺の名を名乗ることによって、一派が分かれた。このように、セイロン島(シーハラディーパ)では、マハーマヒンダ長老らの系統である大寺派の教団とともに、四つの教団が分立した。 Tattha mahāvihāravāsi gaṇoyeva eko dhammavādī ahosi, sesā pana adhammavādino. Te ca tayo adhammavādino gaṇā bhūtatthaṃ pahāya abhūtatthena dhammaṃ agaruṃ katvā cariṃsūti [Pg.28] vacanato sīhaḷadīpe adhammavādino tayopi alajjino gaṇā parimaṇḍalasuppaṭicchannādisikkhāpadāni anādiyitvā vicariṃsu. Tato paṭṭhāya sāsane ekaccānaṃ bhikkhūnaṃ nānappakāravasena nivāsanapārupanādīni dissantiti veditabbaṃ. その中で、大寺派の教団だけが唯一の正法説者(ダンマヴァーディ)であり、残りの者は非法説者(アダンマヴァーディ)であった。これら三つの非法説者の教団は、真実を捨てて非真実をもって教え(法)を軽んじて行動した。その記述によれば、セイロン島のこれら三つの恥を知らぬ非法説者の教団は、円整に(衣を)纏うことや、善く(身体を)覆うことなどの学処を顧みずに行動した。それ以来、教団において一部の比丘たちの間に、様々な形での着衣や被服の仕方の違いが見られるようになったと知るべきである。 Adhammavādigaṇānaṃ bhijjamānakālato sattavīsādhikānaṃ pañcasatānaṃ vassānañca upari sirisaṅghabodhi nāma rājā mahāvihāra gaṇassa pakkho hutvā adhammavādinā tayo gaṇe niggahitvā jinasāsanaṃ paggahesi. So ca sirisaṅgha bodhirājā amhākaṃ marammaraṭṭhe arimandananagare anuruddhena nāma raññā samakālavasena rajjasampattiṃ anubhavi. 非法説者の諸教団が分派してから五百二十七年あまり経った頃、シリサンガボーディという名の王が大寺派の味方となり、三つの非法説者の教団を制圧して、勝者の教え(仏教)を興隆させた。そのシリサンガボーディ王は、我らミャンマー国(マランマ・ラッタ)のアリマンダナ市において、アヌルッダという名の王と同じ時代に王権を享受していた。 Tato pacchā sīhaḷadīpe vohārakatissassa nāma rañño kāle kapilena nāma amaccena saddhiṃ mantetvā mahāvihāra vāsino bhikkhū nissāya adhammavādigaṇe niggaṇhitvā jinasāsanaṃ paggaṇhāti. その後、セイロン島のヴォハーラカタィッサという名の王の時代に、カピラという名の臣下と相談し、大寺派の比丘たちに依拠して、非法説者の教団を制圧し、勝者の教えを興隆させた。 Tato pacchā ca goṭṭhābhayassa nāma rañño kāle abhayagiri vāsino bhikkhū parasamuddaṃ pabbājetvā mahāvihāra vāsino bhikkhū nissāya sāsanaṃ visodhayi. さらにその後、ゴッターバヤという名の王の時代に、無畏山寺(アバヤギリ)に住む比丘たちを海の向こう側へと追放し、大寺派の比丘たちに依拠して、教えを清浄にした。 Tato pacchāpi goṭṭhābhayarañño puttabhūtassa mahāsenassa nāma rañño kāle abhayagirivāsīnaṃ bhikkhūnaṃ abbhantare saṅghamitto nāma eko bhikkhu rañño padhānācariyo hutvā mahāmahindattherādīnaṃ arahantānaṃ nivāsaṭṭhānabhūtaṃ mahāvihārārāmaṃ vinassituṃ mahāsenaraññā mantetvā ārabhi. Tadā navavassāni mahāvihāre bhikkhu sañño ahosi. Ahovata mahātherānaṃ mahiddhikānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ alajjino bhikkhū vinassāpesuṃ, suvaṇṇahaṃssānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ kākā viyāti. さらにその後、ゴッターバヤ王の息子であるマハーセーナという名の王の時代に、無畏山寺の比丘たちの中にサンガミッタという名の比丘がおり、王の第一の師となって、マハーマヒンダ長老らの阿羅漢たちが住んでいた大寺派の僧院を破壊しようと、マハーセーナ王と相談して着手した。その時、九年間、大寺には比丘が一人もいない状態となった。ああ、大神通力を持つ大長老たちの住居であった場所を、恥知らずな比丘たちが破壊させた。それはあたかも、黄金の白鳥の住処を烏が荒らすかのようであった。 Jetavanavāsīnañca bhikkhūnaṃ abbhantare eko tisso nāma bhikkhu teneva raññā mantetvā mahāvihāre sīmaṃ samūhani[Pg.29]. Achekattā pana tesaṃ sīmasamūhanakammaṃ na sampajjīti. Ahovata dussīlānaṃ pāpakānaṃ kammaṃ acchariyaṃ, seyyathāpi nāma sākhamigo aggaggho kāsivatthaṃ mahagghaṃ bhinnati, evameva bhinditabbavatthunā bhedakapuggalo ativiya dūro ahosīti. Bhavanti cettha, – また、祇園精舎派の比丘たちの中にティッサという名の一人の比丘がおり、その王と相談して大寺の結界(シーマー)を解こうとした。しかし、彼らが未熟であったため、その結界解除の行為は成功しなかった。ああ、戒なき悪人たちの行為は驚くべきものである。例えば、猿が非常に高価なカーシ産の布を裂くようなものである。同様に、破壊されるべき対象に対して、破壊しようとした者はあまりにも及ばなかったのである。このことについて、以下の詩がある。 Yathā sākhamigo pāpo, appagghoyeva kāsikaṃ; Mahagghaṃ kacca bhinnaṃbhinnaṃ, mahussāhena chindati. “悪しき猿が、値打ちのない者でありながら、高価なカーシ産の布を多大な努力を払って引き裂くように。” Evaṃ adhammavādī pāpo, dhammavādigaṇaṃ subhaṃ; Mahussāhena bhindayi, aho acchariyo ayaṃ. “そのように、悪しき非法説者は、清浄な正法説者の教団を多大な努力をもって分裂させた。ああ、これは驚くべきことである。” Ārakā dūrato āsuṃ, bhinditabbehi bhedakā; Bhūmitova bhavagganto, aho kammaṃ ajānatanti. “破壊されるべきものから、破壊する者たちは遠く離れていた。それは大地から天の頂ほども離れている。ああ、無知な者の業(カルマ)よ。” Iccevaṃ adhammavādigaṇānaṃ balavatāya dhammavādigaṇo parihāyati. Yathā hi gijjhasakuṇassa pakkhavātena suvaṇṇahaṃsā pakatiyā ṭhātuṃ na sakkonti, evameva adhammavādīnaṃ balavatāya dhammavādī parihāyati. Byagghavane viya suvaṇṇamigo nillayitvā gocaraṃ gaṇhāti, yathārucivasena dhammaṃ carituṃ okāsaṃ na labhi. このようにして、非法説者の教団が強大になることで、正法説者の教団は衰退する。あたかも、禿鷹の羽ばたきによって、黄金の白鳥が本来の場所に留まることができないように、非法説者が強大であれば、正法説者は衰退するのである。虎のいる森に黄金の鹿が身を隠して餌を摂るように、意のままに法に従って行動する機会を得られなかった。 Sīhaḷadīpe sāsanassa patiṭṭhānato dvisattatādhikānaṃ catusatānaṃ vassasahassānañca upari sammāsambuddhassa parinibbānato aṭṭhasattasatādhikānaṃ vassasahassānaṃ upari mahārājā nāma bhūpālo rajjaṃ kāresi. So pana rājā ñadumbaragirivāsikassapattheraggamukhā mahāvihāravāsino bhikkhū tameva rājānaṃ nissāya sāsane malaṃ visodhesuṃ, yathā heraññiko hiraññe malanti. セイロン島に教えが確立してから千四百七十二年あまり後、正等覚者の入滅から千七百八十年あまり後に、マハーラージャ(パラッカマバーフ一世)という名の王が統治した。その王は、ウドゥンバラギリに住むカッサパ長老を筆頭とする大寺派の比丘たちを、その王自身が支援して、教えの汚れを清掃した。それはあたかも、金細工師が金の汚れを取り除くかのようであった。 Mahāvihāravāsigaṇato aññe adhammavādinā uppabbā jetvā [Pg.30] visodhesuṃ. So ca mahārājā amhākaṃ marammaraṭṭhe arimaddananagare narapaticaññisūnā nāma raññā samakāla vasena rajjaṃ kāresīti veditabbo. 大寺派の教団以外の非法説者たちを還俗させて清浄にした。そのマハーラージャ王は、我らミャンマー国のアリマッダナ市において、ナラパティシードゥ王の息子(ナラパティテッインカ)と同時代に統治したと知るべきである。 Tato pacchā vi vijayabāhurājānaṃ parakkamabāhurājānañca nissāya mahāvihāra vāsino bhikkhū sāsanaṃ parisuddhaṃ akaṃsu, adhammavādino sabbepi uppabbājetvā mahāvihāravāsigaṇoyeva eko patiṭṭhahi, yathā abbhādiupakkilesamalehi vimutto nisānāthoti. その後、ヴィジャヤバーフ王やパラッカマバーフ王に依拠して、大寺派の比丘たちは教えを清浄にした。非法説者をすべて還俗させ、大寺派の教団だけが唯一確立された。それはあたかも、雲などの不純物から解き放たれた月(夜の主)のようであった。 Sirisaṅghabodhirājā vohārikatissarājā goṭṭhābhayarājāti ete rājāno sāsanaṃ visodhentopi sabbena sabbaṃ adhammavādigaṇānaṃ avinassanato sāsanaṃ parisuddhaṃ na tāva ahosi. Sirisaṅghabodhirañño mahārañño vijayabāhurañño parakkamabāhuraññoti etesaṃyeva rājūnaṃ kāle sabbena sabbaṃ adhammavādīnaṃ vinassanato sāsanaṃ parisuddhaṃ ahosi. Tadā pana adhammavādinā sīsampi uṭṭhahituṃ na sakkā, yathā aruṇugge kosiyāti. シリサンガボーディ王、ヴォハーリカティッサ王、ゴッターバヤ王といったこれらの王たちが、教えを清浄にしようとしたものの、非法説者の教団を完全に滅ぼすことができなかったため、教えはまだ完全には清浄にならなかった。マハーラージャ(パラッカマバーフ一世)やヴィジャヤバーフ王、パラッカマバーフ王たちの時代になって初めて、非法説者がことごとく滅ぼされたため、教えは清浄となった。その時、非法説者たちは、日の出の時の梟(ふくろう)のように、頭を上げることさえできなかった。 Aparabhāge pana ciraṃ kālaṃ atikkante micchādiṭṭhikānaṃ vijātiyānaṃ bhayena laṅkādīpe sāsanaṃ osakkitvā gaṇapūraṇamattassapi bhikkhusaṅghassa avijjamānatāya mahāvijayabāhurañño kāle rāmaññadesato saṅghaṃ ānetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. しかし後年、長い年月が過ぎ、邪見を持つ異民族の脅威によって、ランカ島において教えが衰退し、定員を満たすだけの比丘サンガさえ存在しなくなったため、マハーヴィジャヤバーフ王の時代に、ラマンニャ地方(下ビルマ)からサンガを招いて教えを再興した。 Tato pacchā ca vimaladhammasūriyassa nāma rañño kāle rakkhāpuraraṭṭhato saṅghaṃ ānetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Tato pacchā ca vimalassa nāma rañño kāle tatoyeva saṅghaṃ ānetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Tato pacchā ca kittissirirājasīhassa nāma rañño kāle syāmaraṭṭhato saṅghaṃ ānetvā tatheva akāsīti. その後、ヴィマラダンマスーリヤという名の王の時代に、ラッカープラ国(アラカン)から僧伽を招いて教法(サーサナ)を確立した。その後、ヴィマラ(ヴィマラダンマスーリヤ2世)という名の王の時代に、同じくそこ(ラッカープラ)から僧伽を招いて教法を確立した。その後、キッティッシリーラージャシーハという名の王の時代に、シャム国(タイ)から僧伽を招いて、同様に(教法を確立)した。 Ayaṃ sīhaḷadīpe sāsanassa osakkanakathā. これは、スリランカ島における教法の衰退に関する物語である。 Tato [Pg.31] pacchā jinasāsane navutādhike aṭṭhavassasate sampatte buddhadāsassa nāma rañño kāle eko dhamma kathikatthero ṭhapetvā vinayapiṭakaṃ abhidhammapiṭakañca avasesaṃ suttantapiṭakaṃ sīhaḷabhāsāya parivattitvā abhisaṅkharitvā ṭhapesi. Tañca kāraṇaṃ cūḷavaṃse vuttaṃ. その後、仏滅紀元(ジナ・サーサナ)890年に達した時、ブッダダーサという名の王の時代に、一人の説法師である長老が、律蔵(ヴィナヤ・ピタカ)と論蔵(アビダンマ・ピタカ)を除いた、残りの経蔵(スッタンタ・ピタカ)をシンハラ語に翻訳し、編纂して安置した。その経緯は‘小史(チューラヴァンサ)’に説かれている。 Tassa kira buddhadāsassa rañño puttā asītimattā asītimahāsāvakānaṃ nāmeneva vohāritā ahesuṃ. Tesu puttesu sāriputtattherassa nāmena vohārito eko upatisso nāma rājakumāro pitari devaṅgate dvecattālīsavassāni rajjaṃ karesi. 伝え聞くところによれば、そのブッダダーサ王には80人ほどの息子がおり、彼らは八十代弟子の名にちなんで呼ばれていた。それらの息子たちのうち、サーリプッタ長老の名で呼ばれていたウパティッサという名の王子が、父王の没後、42年間にわたって統治した。 Tato pacchā kaniṭṭho mahānāmo nāma rājakumāro dvāvīsavassāni rajjaṃ kāresi. Tassa rañño kāle jina cakke tettiṃsādhikanavasatavasse sīhaḷadīpe chasaṭṭhimattānaṃ rājūnaṃ pūraṇakāle buddhaghoso nāma thero sīhaḷadīpaṃ gantvā sīhaḷabhāsāya likhite aṭṭhakathāganthe māgadhabhāsāya parivattitvā likhi. その後、弟のマハーナーマという名の王子が22年間にわたって統治した。その王の時代、仏滅紀元933年、スリランカ島において約66人の王たちの治世が満了した時、ブッダゴーサという名の長老がスリランカ島へ渡り、シンハラ語で書かれていた注釈書(アッタカタ)をマガダ語(パーリ語)に翻訳して記した。 So pana mahānāma rājā amhākaṃ marammaraṭṭhe siripaccayanagare savilaññikrovi nāmakena raññā samakālo hutvā rajjaṃ kāresi. Parittaniddāne pana brūmavi?Thī? Nāmakena raññā samakālo hutvā rajjaṃ kāresīti vuttaṃ. Taṃ na yujjatiyeva. さて、そのマハーナーマ王は、我らマランマ国(ミャンマー)のシリパッチャヤ市におけるサヴィランニクローヴィという名の王と同時代に統治した。しかし、‘パリッタ・ニダーナ’では、ブルーマヴィティーという名の王と同時代に統治したと説かれている。それは正しくない。 Sīhaḷadīpe pana kittissirimegho nāma rājā hutvā navame vasse tasmiṃyeva dīpe rājūnaṃ dvāsaṭṭhimattānaṃ pūraṇakāle jinacakke tiṃsādhike aṭṭhasatavasse jambudīpe kaliṅgapurato kuhasivassa nāma rañño jāmātā dantakumāro hemamālaṃ nāma rājadhītaṃ gahetvā dāṭhādhātuṃ thenetvā navāya taritvā sīhaḷadīpaṃ agamāsi. Jinacakke tiṃsādhikaaṭṭhavassasate jeṭṭhatissarājā navavassāni rajjaṃ kāresi. また、スリランカ島でキッティッシリーメーガという名の王が即位して9年目、同じ島の王たちが約62人に達した時、仏滅紀元830年に、インド(ジャンブディーパ)のカリンガ市からクハシーヴァという名の王の婿であるダンタ王子が、ヘーママālāという名の王女を連れ、仏歯(ダーター・ダートゥ)を(密かに)携えて船で渡り、スリランカ島へ至った。仏滅紀元830年に、ジェッタティッサ王が9年間統治した。 Buddhadāsarājā [Pg.32] ekūnatiṃsati vassāni upalissarājā cadvicattālīsavassāni mahānāmarājā dvāvīsavassānīti sabbāni sampiṇḍitvā jinasāsanaṃ dvattiṃsādhikanavavassasatappamāṇaṃ hoti. ブッダダーサ王が29年間、ウパティッサ王が42年間、マハーナーマ王が22年間であり、これらすべてを合算すると、仏滅紀元は932年の歳月となる。 Tasmiñca kāle yadā dvīhi vassehi ūnaṃ ahosi, tadā mahānāmarañño kāle tiṃsādhikanavavassasatamatte sāsane buddhaghoso nāma thero laṅkādīpaṃ agamāsi. そしてその時、2年少なかった時に、マハーナーマ王の時代の仏滅紀元930年頃に、ブッダゴーサという名の長老がランカー島(スリランカ)へ渡った。 Amarapuramāpakassa rañño kāle sīhaḷadīpikehi bhikkhūhi pesitasannesapaṇṇe pana chapaṇṇāsādhikanavavassasatātikkante sūti vuttaṃ. アマラプラの創建者である王の時代に、スリランカ島の比丘たちから送られた書簡(サンネーサ)には、956年が経過した時であると説かれている。 Ettha ṭhatvā buddhaghosattherassa aṭṭhuppattiṃsaṅkhepamattaṃ vakkhāma. Kathaṃ. Sīhaḷabhāsakkharehi parivattitaṃ pariyattisāsanaṃ māgadhasāsakkharena ko nāma puggalo parivattituṃ sakkhissatīti mahātherā nimantayitvā tāvatiṃsabhavanaṃ gantvā ghosaṃ devaputtaṃ disvā saddhiṃ sakkena devānamindena taṃ yācitvā bodhirukkhasamīpe ghosagāme kesassa nāma brāhmaṇassa kesiyā nāma brāhmaṇiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhāpesuṃ. Khādatha bhonto pivatha bhontotiādinā brāhmaṇānaṃ aññamaññaṃ ghosakāle vijāyanattā ghosoti nāmaṃ akāsi. Sattavassikakāle so tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū ahosi. ここで、ブッダゴーサ長老の伝記の概略を述べる。いかなるものか。大長老たちが“シンハラ文字に翻訳された教説(パリヤッティ・サーサナ)を、誰がマガダ文字(パーリ語)に翻訳し直すことができるだろうか”と考え、彼を招請するために三十三天(ターヴァティンサ)へ行き、ゴーサという名の天子に会って、天帝サッカとともに彼に懇願し、菩提樹の近くのゴーサ村にある、ケーサという名のバラモンとケーシーという名のバラモン女性の胎内に宿らせた。“諸君、食べなさい。諸君、飲みなさい”などとバラモンたちが互いに叫び合っている(ゴーサ)時に生まれたので、ゴーサと名付けられた。7歳の時に、彼は三ヴェーダを極めた。 Atha kho ekena arahantena saddhiṃ vedakathaṃ sallapanto taṃ kathaṃ niṭṭhāpetvā kusalā dhammā akusalā dhammā abyākatā dhammātiādinā paramatthavedaṃ nāma buddhamantaṃ pucchi. Tadā so sutvā uggaṇhitukāmo hutvā tassa arahantassa santike pabbajitvā devasikaṃ devasikaṃ piṭakattayaṃ saṭṭhimattehi padasahassehi sajjhāyaṃ akāsi, vācuggataṃ akāsi. Ekamāseneva tiṇṇaṃ piṭakānaṃ pāragū ahosi. その後、彼はある阿羅漢(アラハント)とヴェーダの議論を交わし、その議論を終えると、その阿羅漢は“善なる諸法、不善なる諸法、無記なる諸法”といった、勝義のヴェーダと呼ばれる仏陀の真言(マント)を問いかけた。その時、彼はそれを聞いて学びたいと望み、その阿羅漢のもとで出家し、毎日三蔵(ピタカッタヤ)を6万句ほど読誦し、暗記した。わずか一ヶ月で、彼は三蔵を極めた。 Tato [Pg.33] paccā raho ekakova nisinnassa etadahosi,– buddhabhāsite piṭakattaye mama vā paññā adhikā, udāhu upajjhāyassa vāti. Taṃ kāraṇaṃ ñatvā upajjhācariyo niggahaṃ katvā ovadi. So saṃvegappatto hutvā khamāpetuṃ vandi. Upajjhācariyo tvaṃ āvuso sīhaḷadīpaṃ gantvā piṭakattayaṃ sīhaḷassāsakkharena likhitaṃ māgadhabhāsakkharena likhāhi, evaṃ sati ahaṃ khamissāmīti āha. その後、一人で静かに座っていた彼に次のような思いが生じた。“仏陀の説かれた三蔵に関して、私の知恵の方が勝っているだろうか、それとも和尚(ウパッジャーヤ)の知恵の方が勝っているだろうか”。和尚はその考えを知って彼を叱責し、訓戒した。彼は戦慄(サンヴェーガ)を感じ、許しを請うて礼拝した。和尚は言った。“友よ、あなたはスリランカ島へ行き、シンハラ文字で記されている三蔵をマガダ語の文字で記しなさい。そうすれば、私は許そう”。 Buddhaghoso ca pitaraṃ micchādiṭṭhibhāvato mocetvā ācariyassa vacanaṃ sirasā paṭiggahetvā piṭakattayaṃ likhituṃ sīhaḷadīpaṃ nāvāya agamāsi. Tadā samuddamajjhe tīhi divasehi tarante buddhadattatthero ca sīhaḷadīpato nāvāya āgacchanto antarāmagge devāna ānubhāvena aññamaññaṃ passitvā kāraṇaṃ pucchitvā jāni. Jānitvā ca buddhadattatthero evamāha,- mayā āvuso kato jinālaṅkāro appassāroti maññitvā piṭakattayaṃ parivattituṃ likhituṃ okāsaṃ nādāsuṃ, tvaṃ pana piṭakattayaṃ saṃvaṇṇehīti vatvā attano sakkena devānamindena dinnaṃ haritakiphalaṃ ayomayalekhana daṇḍaṃ nisitasilañca buddhaghosattherassa adāsi. Evaṃ tesaṃ dvinnaṃ therānaṃ aññamaññaṃ sallapantānaṃyeva nāvā sayameva apanetvā gacchiṃsu. ブッダゴーサは父を邪見から解放し、師の言葉を恭しく受け入れ、三蔵を記すために船でスリランカ島へ向かった。その時、海上で3日間の航海をしていると、スリランカ島から船でやって来るブッダダッタ長老と途上で出会い、諸天の威力によって互いに姿を認め、事情を尋ねて知った。それを知ると、ブッダダッタ長老は次のように言った。“友よ、私が作った‘ジナ・アランカーラ(勝者の荘厳)’は価値が少ないと思われたのか、三蔵を翻訳し記す機会を(スリランカの僧伽は)与えてくれなかった。しかし、あなたは三蔵を注釈しなさい”。そう言って、天帝サッカから授かったハリタキの果実と鉄の筆、そして砥石をブッダゴーサ長老に与えた。このように二人の長老が互いに語り合っている間に、船は自然と離れて進んでいった。 Buddhaghosatthero ca sīhaḷadīpaṃ patvā paṭhamaṃ saṅghapālattheraṃ passitvā piṭakattayaṃ māgadhabhāsakkharena parivattetuṃ āgatomhīti kāraṇaṃ ārocetvā sīhaḷabhikkhū ca sīle patiṭṭhāyātiādigāthaṃ niyyādetvā imissā gāthāya atthaṃ piṭakattayaṃ āloletvā saṃvaṇṇehīti uyyojesuṃ, tasmiṃyeva divase sāyanhakālato paṭṭhāya yathāvuttagāthaṃ pamukhaṃ katvā visuddhimaggaṃ akāsi. Katvā taṃ kammaṃ nipphādetvā tassa ñāṇappabhavaṃ vīmaṃsetukāmo devānamindo tañca ganthaṃ antaradhāpesi. Punāpi thero akāsi[Pg.34]. Tatheva devānamindo antaradhāpesi. Punāpi thero akāsi. Evaṃ tikkhattuṃ kārāpetvā pubbaganthepi dassesi. Tiṇṇampi ganthānaṃ aññamaññaṃ ekapadamattenapi visesatā natthi saṅghapālatthero ca taṃ ārādhayitvā piṭakattayaṃ niyyādesi. Evaṃ visuddhimagge saṅghapālattherassa yācanaṃ ārabbha visuddhimaggo katoti āgataṃ. Buddhaghosuppattikathāyaṃ pana saṅgharājattherassa āyācanaṃ ārabbhāti āgataṃ. ブッダゴーサ長老はセイロン島に到着すると、まずサンガパーラ長老にまみえ、“三蔵をマガダ語の文字に翻訳するために参りました”とその理由を告げた。セイロンの比丘たちは“戒に安住して……”という偈などを授け、“この偈の意味を三蔵に照らして注釈せよ”と命じた。その日の夕刻より、彼はその偈を冒頭に置いて‘清浄道論(ヴィスッディマッガ)’を著した。その仕事を完成させた後、帝釈天が彼の知恵を試そうとして、その書を隠した。長老は再び著した。またも帝釈天が隠した。長老はさらに三度目も著した。このように三度書かせた後、以前の書も現した。三つの書は一語たりとも相違がなかった。サンガパーラ長老はそれを喜び、彼に三蔵を委ねた。このように‘清浄道論’は、サンガパーラ長老の請願によって著されたと伝えられている。しかし‘ブッダゴーサ生誕物語’では、サンガラージャ長老の請願によって著されたとされている。 Ayaṃ buddhaghosuppattikathāyaṃ āgatanayena dassitabuddhaghosuppattikathāsaṅkhepo. これは‘ブッダゴーサ生誕物語’に伝わる内容に基づいた、ブッダゴーサの伝記の要約である。 Cūḷavaṃse panevaṃ āgato. Buddhaghosatthero nāma mahābodhirukkhasamīpe ekasmiṃ brāhmaṇagāme vijāto tiṇṇampi vedānaṃ pāragū ahosi tesu tesu vādesu ca aticheko. So aññehi ca saddhiṃ pucchābyākaraṇakammaṃ kattukāmo jambunīpatale āhiṇḍanto ekaṃ vihāraṃ patvā tasmiṃ vā āgantukabhāvena nisīdi. Tasmiñca vihāre revato nāma thero vasi. Tena therena saddhiṃ bhallapanto so brāhmaṇamāṇavo tīsu vedesu aloletvā pañhaṃ pucchi. Pucchitaṃ pucchitaṃ thero byākāsi. Therassa pana pucchitaṃ pañhaṃ māṇavo na sakkā byākātuṃ. Atha māṇavo pucchi,–ko nāmāyaṃ bhante mantoti. Buddhamanto nāmāyanti vutte uggaṇhitukāmo hutvā therassa santike pabbajitvā piṭakattayaṃ uggaṇhi. Aciraneva tiṇṇampi piṭakānaṃ pāragū ahosi. Buddhasseva ghoso yassa atthīti buddhaghosoti nāmena pākaṭo ahosi. ‘小史(チューラヴァンサ)’には次のように記されている。ブッダゴーサ長老という名は、大菩提樹の近くのあるバラモンの村に生まれ、三つのヴェーダに通じ、諸々の論争に非常に長けていた。彼は他者と問答を行うことを望んでインド全土を巡り歩き、ある寺院に至り、そこに旅人として滞在した。その寺院にはレーヴァタという名の長老が住んでいた。その長老と語り合ったバラモンの若者は、三ヴェーダについて混同することなく質問した。長老はその質問の一つ一つに答えた。しかし、長老が問いかけた質問に、若者は答えることができなかった。そこで若者は“大徳よ、この真言(マントラ)は何という名ですか”と尋ねた。“ブッダ・マントラである”と言われ、彼はそれを学びたいと願い、長老のもとで出家して三蔵を学んだ。まもなく彼は三蔵すべてに通じるようになった。仏陀(ブッダ)のような響き(ゴーサ)を持つ者として、“ブッダゴーサ”という名で知られるようになった。 Buddhaghoso ca āyasmato revatassa santike nisīdanto ñāṇodayaṃ nāma ganthaṃ aṭṭhassāliniñca nāma ganthaṃ akāsi. Tato pacchā parittaṭṭhakathaṃ kattukāmo hutvā ārabhi. Tadā ācariyo evamāha,– jambudīpe pana āvuso pāḷimattaṃyeva atthi, aṭṭhakathā pana natthi, ācariyavādo ca [Pg.35] bhinno hutvā atthi, teneva mahāmahindhattherena ānitā aṭṭhakathā tīsu ca saṅgītīsu āruḷo pāḷiyo sāriputtattherādīhi desito kathāmaggo sīhaḷadīpe atthi, tvaṃ gantvā māgadhabhāsakkharena likhehīti uyyojiyamāno buddhaghosatthero sīhaḷadīpaṃ gantvā anurādhapure mahāvihāraṃ pavisitvā saṅghapālattherassa santike saddhiṃ sīhaḷaṭṭhakathāya theravāde sutvā aṭṭhakathaṃ karissamīti ārocesi. Sīhaḷabhikkhū ca pubbe vuttanayeneva sīle patiṭṭhāyātiādi gāthā niyyādesuṃ. Buddhaghoso ca saddhiṃ aṭṭhakathāya piṭakattayaṃ saṅkhipitvā visuddhimaggaṃ akāsi. ブッダゴーサは尊者レーヴァタのもとに留まりながら、‘知恵の生起(ニャーノーダヤ)’という書と‘義解(アッタサーリニー)’という書を著した。その後、小注釈(アッタカター)を作ろうと思い、着手した。その時、師はこう言った。“友よ、インドには聖典(パーリ)のみがあり、注釈書はない。諸師の説も分かれている。それゆえ、マハ・マヒンダ長老によってもたらされ、三度の結集に組み込まれた聖典であり、サーリプッタ長老らによって説かれた解説の道がセイロン島にある。そこへ行ってマガダ語の文字で記しなさい”と。勧められたブッダゴーサ長老はセイロン島へ渡り、アヌラーダプラのマハーヴィハーラ(大寺)に入り、サンガパーラ長老のもとで、セイロンの注釈書とともに上座方の説を聴き、“注釈書を著します”と告げた。セイロンの比丘たちは、前述の通り“戒に安住して……”という偈を授けた。ブッダゴーサは注釈書とともに三蔵を要約し、‘清浄道論’を著した。 Pubbe vuttanayeneva sakko antaradhāpetvā tikkhattuṃ kārāpesi. Saṅghapālattheropi arādhayitvā piṭakattayaṃ niyyādesīti. 前述の通り、帝釈天が書を消し、三度書かせた。サンガパーラ長老も満足し、三蔵を委ねたのである。 Kiñcāpi nānā ganthesu nānākārehi buddhaghosuppatti āgatā, tathāpi buddhaghosattherassa sīhaḷadīpaṃ gantvā piṭakattayassa likhanaṃ aṭṭhakathānañca karaṇameva pamāṇanti manokiliṭṭhaṃ na uppādetabbanti. Buddhaghosatthero vikaṭattayaṃ likhitvā jambudīpaṃ paccāgamāsi. 諸々の書物において、ブッダゴーサの伝記が様々な形で伝えられているとしても、ブッダゴーサ長老がセイロン島へ渡り、三蔵を記し、注釈書を著したことこそが正当な記録であり、心に不信を抱くべきではない。ブッダゴーサ長老は三つの注釈を記して、インドへと帰還した。 Iccevaṃ pāḷibhāsāya pariyattiṃ parivattitvā pacchā ācariyaparamparasissānusissavasena sīhaḷadīpe jinacakkaṃ majjhanti kaṃsumāsī viya atidibbati, anekakoṭippamāṇehi sotāpannasakadāgāmianāgāmiarahantehi laṅkādīpaṃ atisobhati, sabbapāliphullena tiyojanikapāricchattakarukkhena tāvatiṃsabhavanaṃ viya satapattapadumādīhi mahāpokkharaṇī viya tesu tesu ṭhānesu maggamahāmaggaāpakagharadvāratitthavanapabbataguhamandiravihārasālādīsu aladdhamaggaphalaṭṭhānaṃ nāma kiñci natthi, thokaṃ āgametvā piṇḍāya patiṭṭhamānapadesepi maggaphalāni labhiṃsuyeva. このようにパーリ語で聖典を翻訳したことで、その後、師資相承の弟子たちを通じて、セイロン島における勝者の法輪は真昼の太陽のように輝いている。数千万もの預流者、一来者、不還者、阿羅漢たちによって、ランカ島は極めて美しく輝いている。すべての聖典が花開いた、三由旬の大きさの波羅質多樹(パーリチャッタカ)が咲く三十三天のようであり、百枚の葉を持つ蓮などが咲く大池のようである。それら至る所の道、大通り、河、家門、渡し場、森、山、洞窟、王宮、寺院、講堂などで、道果(悟りの階位)を得ていない場所はどこにもない。托鉢のために立ち止まるわずかな時間の間にも、道果を得るほどであった。 Maggaphalāni sacchikarontānaṃ puggalānaṃ bāhullatāya ayaṃ [Pg.36] puthujjano ayaṃ puthujjanoti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo hoti. Ekasmiṃ kāle sīhaḷadīpe puthujjana bhikkhu nāma natthi. Tathā hi vuttaṃ vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ, ekavāraṃ puthujjanabhikkhu nāma natthīti. 道果を証得した人々が非常に多かったため、“この人が凡夫である、この人が凡夫である”と指を差して示さなければならないほどであった。ある時期、セイロン島には凡夫の比丘はいないほどであった。実際に‘分別論注(ヴィバンガ・アッタカター)’には、“一時期、凡夫の比丘は一人もいなかった”と記されている。 Abhiññālābhīnaṃ kira mahiddhikānaṃ gamanāgamanavasena sūriyossāsaṃ alabhitvā dhaññakoṭṭakā mātugāmā dhaññakoṭṭituṃ okāsaṃ na labhiṃsu. 伝え聞くところによれば、神通を得た大威力のある者たちが空を行き来するために、太陽の光が遮られ、穀物を搗く女性たちが穀物を搗くための(日光の)機会を得られなかったほどである。 Devalokato sumanasāmaṇero dakkhiṇakkhakaṃ sīhaḷadīpaṃ anetvā tassa pāṭihāriyaṃ dassanavasena uddhakabindhūhi tiyojanasataṃ sakalampi laṅkādīpaṃ byāpatvā bhagavatā paribhuttacetiyaṅgaṇaṃ viya hutvā navāya gacchantā mahāsamudde udakato nāḷikeramattampi disvā sakalaṅkādīpaṃ pūjenti, mahāmahindattherassa santike ariṭṭhattherena saddhiṃ pañcamattā bhikkhusatā paṭhamaṃ tāva vinayapiṭakaṃ uggaṇhiṃsūti imehi kāraṇehi laṅkādīpaṃ jinacakkassa patiṭṭhānaṃ hutvā varadīpanti nāmaṃ paṭilabhi. 天界からスマナ沙弥が右鎖骨をセイロン島へもたらし、その奇跡の現れとして、雨の雫が三百由旬のランカ島全土に広がり、世尊が供養を受けられた塔の境内のようになった。海を船で行く者たちは、水上に椰子の実ほどの島影が見えるだけでも、ランカ島全体を礼拝した。マハ・マヒンダ長老のもとで、アリッタ長老をはじめとする五百人の比丘たちが、まず初めに律蔵を学んだ。これらの理由により、ランカ島は勝者の法輪の安住の地となり、“至高の島(ヴァラディーパ)”という名を得たのである。 Sīhaḷadīpeyeva piṭakattayaṃ potthakāruḷavasena patiṭṭhāpetvā tato pacchā coranāgassa nāma rañño kāle sakalalaṅkādīpaṃ dubbhikkhabhayena pīḷetvā piṭakattayaṃ dhārentā bhikkhū jambudīpaṃ āgamaṃsu. Anāgantvā tattheva ṭhitāpi bhikkhū chātakabhayena pīḷetvā udarapaṭalaṃ bandhitvā kucchiṃ vālukarāsimhi ṭhapetvā piṭakattayaṃ dhāresuṃ. セーハラ島(スリランカ)において三蔵を書写によって定着させた後、その後にチョーラナーガという名の王の時代、全ランカー島が飢饉の恐怖に苦しめられた時、三蔵を保持する比丘たちはジャンブディーパ(インド)へ赴いた。行かずにそこに留まった比丘たちも、飢えの恐怖に苦しめられながらも、腹膜を縛り、砂の山に腹を置いて、三蔵を保持した。 Kuṭa kaṇṇatissassa rañño kāleyeva dubbhikkhabhayaṃ vūpasamitvā jambudīpato bhikkhū puna gantvā sīhaḷadīpe ṭhitehi bhikkhūhi saddhiṃ mahāvihāre piṭakattayaṃ avirodhāpetvā samasamaṃ katvā ṭhapesuṃ. Ṭhapetvā ca pana sīhaḷadīpeyeva suṭṭhu dhāresuṃ. クタ・カンナティッサ王の時代に、飢饉の恐怖が静まると、ジャンブディーパから比丘たちが再び戻り、セーハラ島に留まっていた比丘たちと共に、大精舎(マハーヴィハーラ)において三蔵を矛盾なく照合し、等しく整えて安置した。安置して、さらにセーハラ島においてしっかりと保持した。 Tattheva aṭṭhakathāyo buddhaghosatthero māgadhabhāsāya parivattetvā viraci. Pacchā ca yebhuyyena tattheva aṭṭhakathāṭīkāanumadhulakkhaṇagaṇṭhiganthantarāni [Pg.37] akaṃsu. Puna sāsanaṃ nabhe ravinduva pākaṭanti. 同地において、ブッダゴーサ長老が註釈書(アッタカター)をマーガダ語に翻訳して編纂した。その後、概ね同地において、註釈書の複注(ティーカー)、アヌマドゥ・ラッカナー、難句釈(ガンティ)、その他の書物(ガンタンタラ)が作られた。再び教法は、空における太陽と月のように明らかになった。 Tattha buddhavaṃsaṭṭhakathaṃ buddhadattatthere akāsi. Itivuttodānacariyāpiṭakatherātherīvimānavatthupetavatthunettiaṭṭhakathāyo ācariyadhammapālatthero akāsi. So ca ācariyadhammapālatthero sīhaḷadīpassa samīpe damilaraṭṭhe badaratitthamhi nivāsitattā sīhaḷadīpeyeva saṅgahetvā vattabbo. そこで、‘ブッダヴァンサ(仏種姓)’の註釈書は、ブッダダッタ長老が作成した。‘イティヴッタカ(如実語)’‘ウダーナ(自説経)’‘チャリヤーピタカ(所行蔵)’‘テーラガーター(長老偈)’‘テーリーガーター(長老尼偈)’‘ヴィマーナヴァットゥ(天宮事経)’‘ペータヴァットゥ(餓鬼事経)’‘ネッティ(導論)’の註釈書は、アーチャリヤ・ダンマパーラ長老が作成した。そのアーチャリヤ・ダンマパーラ長老は、セーハラ島の近く、タミル国のバダラティッタに住んでいたため、セーハラ島(の学僧)に含めて語られるべきである。 Paṭisambhidāmaggaṭṭhakathaṃ mahānāmo nāma thero ākāsi. Mahāniddesaṭṭhakathaṃ upaseno nāma thero akāsi. Abhidhammaṭīkaṃ pana ānandatthero akāsi. Sā ca sabbāsaṃ ṭīkānaṃ ādibhūtattā mūlaṭīkāti pākaṭā. ‘パティサンビダーマッガ(無碍解道)’の註釈書は、マハーナーマという名の長老が作成した。‘マハーニッデーサ(大義釈)’の註釈書は、ウパセーナという名の長老が作成した。アビダンマの複注は、アーナンダ長老が作成した。それはすべての複注の最初のものであるため、‘ムーラ・ティーカー(根本複注)’として知られている。 Visuddhimaggassa mahāṭīkaṃ dīghanikāyaṭṭhakathāya ṭīkaṃ majjhimanikāyaṭṭhakathāya ṭīkaṃ saṃyuttanikāyaṭṭhakathāya ṭīkañhāti imāyo ācariyadhammapālatthero akāsi. ‘ヴィスッディマッガ(清浄道論)’の大複注、‘ディーガ・ニカーヤ(長部)’の註釈書の複注、‘マッジマ・ニカーヤ(中部)’の註釈書の複注、‘サンユッタ・ニカーヤ(相応部)’の註釈書の複注は、アーチャリヤ・ダンマパーラ長老が作成した。 Sāratthadīpaniṃ nāma vinayaṭīkaṃ aṅguttaranikāyaṭīkañca parakkamabāhuraññā yācito sāriputtatthero akāsi. Vimativinodaniṃ nāma vinayaṭīkaṃ damilaraṭṭhavāsikassapatthero akāsi. ‘サーラッタディーパニー’という名の律の複注と、‘アングッタラ・ニカーヤ(増支部)’の複注は、パラッカマバーフ王に要請されたサーリプッタ長老が作成した。‘ヴィマティヴィノーダニー’という名の律の複注は、タミル国に住むカッサパ長老が作成した。 Anuṭīkaṃ pana ācariyadhammapālatthero. Sā ca mūlaṭīkāya anuttānatthāni uttānāni saṃvaṇṇitattā anuṭīkā tivuccati. 再複注(アヌティーカー)は、アーチャリヤ・ダンマパーラ長老によるものである。それは、根本複注(ムーラ・ティーカー)において明らかでない意味を、明らかに解説したものであるため、再複注と呼ばれる。 Visuddhimaggassa cūḷaṭīkaṃ makhudīpaniñca aññetarā therā akaṃsu. Sā ca mūlaṭīkāya atthāvasesāti ca anuttānatthāti ca katvā mūlaṭīkāya saddhiṃ saṃsanditvā katattā madhura sattā ca madhudīpaninti vuccati. Mohavicchedaniṃ pana lakkhaṇaganthaṃ kassapatthero akāsi. ‘ヴィスッディマッガ’の小複注と‘マドゥディーパニー’は、他の長老たちが作成した。それは、根本複注の残された意味や明らかでない意味を、根本複注と照らし合わせて作成されたため、甘美な音を有し、‘マドゥディーパニー’と呼ばれる。‘モーハヴィッチェーダニー’という綱要書(ラッカナー・ガンタ)は、カッサパ長老が作成した。 Ābhidhammāvatāraṃ pana rupārūpavibhāgaṃ vinayavinicchayañca buddha dattatthero. Vinayasaṅgahaṃ sāriputtatthero. Khuddasikkhaṃ dhammasiritthero[Pg.38]. Paramatthavinicchayaṃ nāmarūpaparicchedaṃ abhidhammatthasaṅgañca anuruddhatthero. Saccasaṅkhepaṃ dhammapālatthero. Khemaṃ khematthero. Te ca saṅkhepato saṃvaṇṇitattā sukhena ca lakkhaṇiyattā lakkhaṇaganthāti vuccanti. ‘アービダンマーヴァターラ(阿毘達磨入問)’‘ルーパ・アルーパ・ヴィバーガ(色非色分別)’‘ヴィナヤ・ヴィニッチャヤ(律決断)’はブッダダッタ長老が。‘ヴィナヤ・サンガハ(律要集)’はサーリプッタ長老が。‘クッダ・シックハー(小学)’はダンマシリ長老が。‘パラマッタ・ヴィニッチャヤ(勝義決断)’‘ナーマルーパ・パリッチェーダ(名色弁別)’‘アビダンマッタ・サンガハ(阿毘達磨概要)’はアヌルッダ長老が。‘サッチャ・サンケーパ(真理の要約)’はダンマパーラ長老が。‘ケーマ’はケーマ長老が作成した。それらは簡潔に解説され、容易に理解できるため、綱要書と呼ばれる。 Tesaṃ pana saṃvaṇṇanāsu abhidhammatthasaṅgahassa porāṇaṭīkaṃ navavimalabuddhitthero akāsi. Saccaṃsaṅkhepanāmarūpaparicchedakhemāabhidhammāvatārānaṃ porāṇaṭīkaṃ vācissaramahāsāmitthero. Paramatthavinicchayassa porāṇaṭīkaṃ mahābodhitthero. それらの解説書のうち、‘アビダンマッタ・サンガハ’の古複注(ポラーナ・ティーカー)はナヴァヴィマラブッディ長老が作成した。‘サッチャ・サンケーパ’‘ナーマルーパ・パリッチェーダ’‘ケーマ’‘アービダンマーヴァターラ’の古複注は、ヴァーチッサラ・マハーサーミ長老が、‘パラマッタ・ヴィニッチャヤ’の古複注は、マハーボーディ長老が作成した。 Abhidhamatthasaṅgahābhidhammāvatārābhinava ṭīkāyo sumaṅgalasāmitthero. Saccasaṅkhepābhinavaṭīkaṃ araññavāsitthero. Nāmarūpaparicchedābhinavaṭīkaṃ mahāsāmitthero. Paramatthavinicchayābhinavaṭīkaṃ aññataratthero. Vinayavinicchayaṭīkaṃ revatatthero. Khuddasikkhāya purāṇaṭīkaṃ mahāyasatthero. Tāyayeva abhinavaṭīkaṃ saṅgharakkhitattheroti. ‘アビダンマッタ・サンガハ’‘アービダンマーヴァターラ’の新複注(アビナヴァ・ティーカー)は、スマガラサーミ長老が、‘サッチャ・サンケーパ’の新複注はアランニャヴァーシー長老が、‘ナーマルーパ・パリッチェーダ’の新複注はマハーサーミ長老が、‘パラマッタ・ヴィニッチャヤ’の新複注はある長老が、‘ヴィナヤ・ヴィニッチャヤ’の複注はレーヴァタ長老が、‘クッダ・シックハー’の古複注はマハーヤサ長老が、同じくその新複注はサンガラッキタ長老が作成した。 Vajirabuddhiṃ nāma vinayagaṇṭhipadatthaṃ vajirabuddhitthero. Cūḷagaṇṭhiṃ majjhimagaṇṭhiṃ mahāgaṇṭhiñca sīhaḷadīpavāsino therā. Te ca padakkamena asaṃvaṇṇetvā anuttānatthāyeva saṃvaṇṇitattā gaṇṭhipadatthāti vuccanti. ‘ヴァジラブッディ’という名の律の難句釈(ガンティパダ)はヴァジラブッディ長老が、小難句釈、中難句釈、大難句釈はセーハラ島の長老たちが作成した。それらは、語順に従って解説するのではなく、明らかでない意味のみを解説したものであるため、難句釈と呼ばれる。 Abhidhānappadīpikaṃ pana mahāmoggalānatthero. Atthabyakkhānaṃ cūḷabuddhatthero. Vuttodayaṃ sambandhacintanaṃ subodhālaṅkārañca saṅgharakkhitatthero. Byākaraṇaṃ moggalānatthero. ‘アビダーナッパディーピカー(名辞燈)’はマハーモッガッラーナ長老が、‘アッタビヤッケーナ(義釈)’はチューラブッダ長老が、‘ヴットーダヤ(韻律法)’‘サンバンダ・チンタナー(結合思惟)’‘スボーダーランカーラ(妙荘厳論)’はサンガラッキタ長老が、文法書はモッガッラーナ長老が作成した。 Mahāvaṃsaṃ cūḷavaṃsaṃ dīpavaṃsaṃ thūpavaṃsaṃ bodhivaṃsaṃ dhātuvaṃ sañca sīhaḷadīpavāsino therā. Dāṭhādhātuvaṃsaṃ pana dhammakittitthero akāsi. Ete ca pāḷimuttakavasena vuttattā ganthantarāti vuccanti. ‘マハーヴァンサ(大史)’‘チューラヴァンサ(小史)’‘ディーパヴァンサ(島史)’‘テューパヴァンサ(塔史)’‘ボーディヴァンサ(大菩提樹史)’‘ダートゥヴァンサ(仏舎利史)’はセーハラ島の長老たちが、‘ダーターダートゥヴァンサ(仏歯史)’はダンマキッティ長老が作成した。これらは経典(パーリ)から独立して述べられているため、その他の書物(ガンタンタラ)と呼ばれる。 Iccevaṃ buddhaghosādayo thera varā yathābalaṃ yathāsattiṃ pariyattiṃ sāsanaṃ upatthambhetvā bahūhi mūlehi bahuhisākhāhi bahūhi ca viṭapehi upatthambhiyamāno vepullamā pajjamāno [Pg.39] mahānigrodharukkho viya thiraṃ hutvā cirakālaṃ tiṭṭhatīti veditabbaṃ. このように、ブッダゴーサをはじめとする優れた長老たちは、力と思力の及ぶ限り、教法(サースナ)の学問(パリヤッティ)を支えた。多くの根、多くの枝、多くの梢によって支えられ、繁茂していく大きなニグローダ樹のように、教法は揺るぎないものとなって、長い間存続すると知るべきである。 Idaṃ sīhaḷadīpe potthakāruḷhato pacchā sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これは、セーハラ島において書写が行われた後の教法の定着についてである。 Etepi ca mahāthero, yathāsattiṃ yathābalaṃ; Aṭṭhakathādayo katvā, maccumukhaṃ upāgamuṃ. これらの大長老たちも、力と思力の及ぶ限り、註釈書などを作成して、死の口へと向かった。 Seyyathāpi ca lokasmiṃ, obhāsitvāna candimā; Āvahitvāna sattānaṃ, hitaṃ atthaṃva gacchati. あたかも世において月が輝き、衆生に利益と幸福をもたらして去っていくように。 Evameva mahātherā, ñāṇobhāsehi bhāsiya; Āvahitvāna sattānaṃ, hitaṃ atthaṃva gacchati. そのように、大長老たちは、智慧の輝きで照らし、衆生に利益と幸福をもたらして去っていく。 Iti sāsanavaṃse sīhaḷadīpikasāsanavaṃsakathāmaggo 以上、‘教法史(サースナヴァンサ)’における、セーハラ島(スリランカ)の教法史の叙述、 Nāma dutiyo paricchedo. 第二章である。 3. Suvaṇṇabhūmisāsanavaṃsakathāmaggo 3. スヴァンナブーミ(金地国)の教法史の叙述。 3. Idāni yathāṭhapitamātikāvasena suvaṇṇabhūmi raṭṭhe sāsanavaṃsakathāmaggassa vatthuṃ okāso anuppattho, tasmā suvaṇṇabhūmiraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggaṃ ārabhissāmi. 3. 今や、定められた綱目に従って、スヴァンナブーミ国における教法史の叙述の物語を説く機会が訪れた。それゆえ、スヴァンナブーミ国の教法史の叙述を始める。 Tattha suvaṇṇabhūmīti tīsu rāmaññaraṭṭhesu ekassa nāmaṃ. Tīṇihi rāmaññaraṭṭhāni honti haṃsāvatīmuttimasuvaṇṇabhūmivasena ekadesena sabbampi rāmaññaraṭṭhaṃ gahetabbaṃ. Tattha pana ukkalāpajanapade tapussabhallike ādiṃ katvā bhagavato abhisambujjhitvā sattasattāhesu atikkantesuyeva āsāḷhimāsassa juṇhapakkhapañcamadivasato paṭṭhāya rāmaññaraṭṭhe sāsanaṃ patiṭṭhati. そこで、スヴァンナブーミ(金地)というのは、三つのラマンニャ国のうちの一つの名である。三つのラマンニャ国とは、ハンサーヴァティー、ムッティマ、スヴァンナブーミであり、それらの一部をもって、ラマンニャ国の全体を把握すべきである。そこでは、ウッカラーパ地方のタプッサとバッリカをはじめとして、世尊が正等覚を得て七週が過ぎた直後の、アーサーリハ月の白月(上弦)の五日から、ラマンニャ国に教え(教法)が確立したのである。 Idaṃ rāmaññaraṭṭhe paṭhamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これが、ラマンニャ国における第一の教法の確立である。 Bhagavato [Pg.40] abhisambuddhakālato pubbeyeva aparaṇṇakaraṭṭhe subhinnanagare tissarañño kāle ekassa amaccassa tisso jayo cāti dveputtā ahesuṃ. Te gihibhāve saṃvegaṃ labhitvā mahāsamuddassa samīpe gajjagirimhi nāma pabbate itthusipabbaṃ pabbajitvā nisīdisuṃ. Tadā nāgiyā vijjādharo santavaṃ katvā dve aṇḍāni vijāyitvā sā nāgī lajjāya tāni vijahitvā gacchi. 世尊が正等覚を得られるよりも以前、アパランナカ国のスビンナ市において、ティッサ王の時代に、ある大臣にティッサとジャヤという二人の息子がいた。彼らは在家者としての生活に厭離の心を生じ、大海の近くのガッジャギリという名の山で、出家して隠者となり住んでいた。その時、あるヴィッジャーダラ(持明者)がナーギー(雌の蛇)と交わり、そのナーギーは二つの卵を産んだが、恥じらいのためにそれらを捨てて去った。 Tadā jeṭṭho tissakumāro tāni labhitvā kaniṭṭhena saddhiṃ vibhajitvā ekaṃ ekassa santike ṭhapesi. Kāle atikkante tehi aṇḍehi dve manussā vijāyiṃsu. Te dasa vassavaye sampatte kaniṭṭhassa aṇḍato vijāyanadaharo kālaṃ katvā majjhimadese mithilanagare gavaṃpati nāma kumāro upajji. So sattavassikakāle buddhassa bhagavato santike niyyādetvā pabbājetvā acireneva arahā ahosi. その時、兄のティッサ王子がそれらを見つけ、弟と共に分け合い、それぞれの手元に一つずつ置いた。時が経ち、それらの卵から二人の人間が生まれた。彼らが十歳になった時、弟の卵から生まれた若者は亡くなり、中州(マッジマデーサ)のミティラー市にガヴァンパティという名の王子として生まれた。彼は七歳の時に仏陀(世尊)のもとに預けられて出家し、まもなく阿羅漢となった。 Jeṭṭhassa pana aṇḍato vijāyanadaharo dvādasavassikakāle sakko devānamindo āgantvā rāmaññaraṭṭhe sudhammapuraṃ nāma nagaraṃ māpetvā sīharājāti nāmena tattha rajjaṃ kārāpesi. Silālone pana sirimāsokoti nāmenāti vuttaṃ. Gavaṃpatitthero ca attanā mātaraṃ daṭṭhukāmo mithilanagarato āgantuṃ ārabhi. Tadā dibbacakkhunā mātuyā kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā idāni me mātā kuhiṃ uppajjatīti āvajjanto bāhullena nesādakevaṭṭānaṃ nivāsanaṭṭhānabhūte dese uppajjatīti ñatvā sacāhaṃ gantvā na ovādeyyaṃ, mātā me apāyagamaniyaṃ apuññaṃ vicinitvā catūsu apāyesu uppajjeyyāti cintetvā bhagavantaṃ yācitvā rāmaññaraṭṭhaṃ vehāsamaggena āgacchi. Rāmaññaraṭṭhe sudhammaparaṃ patvā attano [Pg.41] bhātunā sīharājena saddhiṃ raṭṭhavāsīnaṃ dhammaṃ desetvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. 一方、兄の卵から生まれた若者が十二歳の時、天主サッカ(帝釈天)がやって来て、ラマンニャ国にスダンマプラという名の都を造り、シーハラージャという名で彼に統治させた。石碑にはシリマーソーカという名であると記されている。ガヴァンパティ長老は、自分の母(前世の母)に会いたいと願い、ミティラー市からやって来た。その時、天眼によって母が亡くなったことを知り、“今、私の母はどこに生まれているか”と観じると、漁師や猟師たちが住む場所に生まれていることを知った。彼は“もし私が行って教誡しなければ、母は地獄に落ちるべき不善を積み、四つの悪道に生まれてしまうだろう”と考え、世尊に願い出て、虚空を通ってラマンニャ国へとやって来た。ラマンニャ国のスダンマプラに到着し、自分の兄弟であるシーハラージャと共に、国の人々に法を説き、五戒に確立させた。 Atha sīharājā āha, lokesu bhante tvamasi aggataro puggaloti. Na mahārāja ahaṃ aggataro, tīsu pana bhavesu sabbesaṃ sattānaṃ makuṭasaṅkāso gotamo nāma mayhaṃ satthā atthi, idāni majjhimadesaṃ rājagahaṃ paṭivasatīti. Evaṃ pana bhante sati tumhākaṃ ācariyaṃ mayaṃ daṭṭhuṃ arahāma vā no vāti pucchi. Gavaṃpatittheroca āma mahārāja arahatha bhagavantaṃ daṭṭhuṃ, ahaṃ yācitvā āgacchāmīti vatvā bhagavantaṃ yāci. Bhagavā ca abhisambujjhitvā aṭṭhame vasse saddhiṃ anekasatabhikkhūhi rāmaññaraṭṭhe sukhammapuraṃ ākāsena āgamāsi. Rājavaṃse pañcahi bhikkhusatehi āgamāsīti vuttaṃ. Silālekhane pana vīsatisahassamattehi bhikkhūhīti vuttaṃ. Ettha ca yasmā bhagavā saparisoyeva āgacchi, na ekakoti ettakameva icchitabbaṃ, tasmā nānā vādataṃ paṭicca cittassākulitā na uppādetabbāti. そこで、シーハラージャは言った。“尊師よ、あなたは世界で最も優れたお方です”。長老は言った。“大王よ、私が最高ではありません。三界の全ての生きとし生けるものの頂点のような、ゴータマという名の私の師がおられます。今は中州の王舎城(ラージャガハ)に住んでおられます”。王は“尊師よ、そのようなお方の師に、私たちはお目にかかることができるでしょうか”と尋ねた。ガヴァンパティ長老は“大王よ、世尊にお目にかかることは可能です。私が願い出てお連れしましょう”と言って、世尊に願い出た。世尊は正等覚を得てから八年目に、数百人の比丘たちと共に、空路でラマンニャ国のスダンマプラに来られた。‘王統史’では五百人の比丘と共に来たとあり、石碑には二万人ほどの比丘と共に来たとある。ここで世尊は会衆と共に来られたのであって、一人で来られたのではないことだけを理解すべきであり、諸説によって心を混乱させるべきではない。 Atha āgantvā ratanamaṇḍape nisīditvā sarājikānaṃ raṭṭhavāsīnaṃ amatarasaṃ adāsi. Tīsu saraṇesu pañcasu ca sīlesu patiṭṭhāpesi. Atha bhagavā dassanatthāya āgatānaṃ channaṃ tāpasānaṃ cha kesadhātuyo pūjanatthāya adāsi. Tato pacchāsattatiṃsavassāni pūretvā parinibbānakālepi bhagavato adhiṭṭhānānurūpena citakaṭṭhānato tettiṃsa dante gahetvā gavaṃpatitthero sudhammapuraṃ ānetvā sīharañño datvā tettiṃsacetiyāni patiṭṭhāpesi. Evaṃ bhagavato parinibbānato aṭṭhameyeva vasse gavaṃpatitthero rāmañña raṭṭhe sudhammapure sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. そして、世尊は来着して宝の楼閣に座り、王をはじめとする国の人々に不死の甘露(法)を与えた。彼らを三帰依と五戒に確立させた。それから世尊は、拝顔のためにやって来た六人の行者に、供養のために六つの髪舎利を与えた。その後、世尊が(正等覚から)三十七年を経て般涅槃された時も、世尊の誓願によって、火葬の場から三十三の歯をガヴァンパティ長老が受け取り、スダンマプラに運んでシーハ王に与え、三十三の塔を建立させた。このように、世尊の般涅槃から八年目に、ガヴァンパティ長老はラマンニャ国のスダンマプラに教法を確立させた。 Idaṃ rāmaññaraṭṭhe dutiyaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これが、ラマンニャ国における第二の教法の確立である。 Bhagavato [Pg.42] parinibbutapañcatiṃsādhikānaṃ dvinnaṃ satānaṃ uparisuvaṇṇabhūmiṃ nāma rāmaññaraṭṭhaṃ āgantvā soṇatthero uttarattherocāti dve therā pañcavaggakammārahehi bhikkhūhi saddhiṃ sāsanaṃ patiṭṭhāpesuṃ. Te ca therā mahāmoggaliputtatissattherassa saddhivihārikāti aṭṭhakathāyaṃ āgatā. 世尊の般涅槃から二百三十五年が過ぎた頃、スヴァンナブーミという名のラマンニャ国にソーナ長老とウッタラ長老という二人の長老が、五人の比丘からなる僧伽と共にやって来て、教法を確立させた。これらの長老たちは、マハーモッガリプッタ・ティッサ長老の共住者(弟子)であると注釈書に記されている。 Tapussabhallike gavaṃpatittherañca paṭicca sāsanaṃ tāva patiṭṭhahi. Tañca na sabbena sabbaṃ ogāhetvā ye ye pana saddhā pasannā, te te attano icchāvaseneva sāsanaṃ pasīdiṃsu. Pacchā pana soṇuttarattherā mahussāhena ācariya āṇattiyā sāsanassa patiṭṭhāpanatthāya ussukkaṃ āpannā patiṭṭhāpesuṃ. Tena aṭṭhakathāyaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti kāritapaccayavasena āṇattivibhattivasenaca vuttaṃ. タプッサ、バッリカ、およびガヴァンパティ長老によって、教法は一度確立した。しかし、それは全てに浸透したわけではなく、信心し清浄な心を持った人々が、自らの意志によって教法を信奉したにすぎなかった。後に、ソーナ長老とウッタラ長老が、師の命令により教法を確立するために多大な尽力をし、定着させた。それゆえ、注釈書では“この国へ行って、ここに教法を確立せよ”という使わされた理由と、命令の形において述べられているのである。 Tadā pana suvaṇṇabhūmiraṭṭhe sudhammapure sirimāsoko nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tañca sudhammapuraṃ nāma kelāsapabbatamuddhani dakkhiṇāya anudisāya pubbaḍḍhabhāgena pabbatamuddhani aparaḍḍhabhāgena bhūmitale tiṭṭhati. Taṃyeva guḷapācakānaṃ massānaṃ gehasadisāni gehāni yebhuyyena, teneva goḷamittika nāmenāpi vohāriyati. Tassa pana nagarassa mahāsamuddasamīpe ṭhitattā dakayakkhinī sabbadā āgantvā rājagehe jāte jāte kumāre khādi. その当時、スヴァンナブーミ国のスダンマプラではシリマーソーカという名の王が統治していた。そのスダンマプラは、ケーラーサ山の頂の南側の、山の頂に半分、平地に半分位置していた。そこには主に黒砂糖を煮る者たちの家のような家々があったため、ゴーラミッティカという名でも呼ばれている。その都が大海の近くにあったため、水の夜叉女が常にやって来ては、王宮で生まれたばかりの王子を食べていた。 Soṇuttarattherānaṃ sampattadivasayeva rājagehe ekaṃ puttaṃ vijāyi. Dakayakkhinīca khādissāmīti saha pañcahi yakkhinisatehi āgatā. Taṃ disvā manussā bhāyitvā mahāviravaṃ ravanti. Tadā therā bhayānakaṃ sīhasīsavasena ekasīsasarīradvayasambandhasaṇṭhānaṃ manusīharūpaṃ māpetvā dassetvā taṃ yakkhiniṃ saparisaṃ palāpesuṃ. ソーナ・ウッタラ両長老が到着したその日に、王宮で一人の息子が産まれた。水の夜叉(羅刹女)が、五百の夜叉を連れてその子を食らおうとやって来た。人々はそれを見て恐れ、大声をあげて叫んだ。その時、長老たちは、獅子の頭を持ち、一つの頭に二つの体が繋がった恐ろしい姿の“マヌシーハ(人獅子)”を造り出して見せ、その夜叉の一味を退散させた。 Therā ca puna yakkhiniyā anāgamanatthāya parittaṃ akaṃsutasmiñca samāgame āgatānaṃ manussānaṃ brahmajālasuttaṃ adesayyuṃ[Pg.43]. Saṭṭhimattasahassā sotāpannādiparāyanā ahesuṃ. Kuladārakānaṃ aḍḍhuḍḍhāni sahassāni pabbajiṃsu. Kuladhītānaṃ pana dighaḍḍhasahassaṃ. Rājakumārānaṃ pañcasatādhikasahassamattaṃ pabbajiṃsu. Avasesāpi manussā saraṇe patiṭṭhahiṃsu. Evaṃ so tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesīti. Vuttañca aṭṭhakathāyaṃ,– 長老たちはまた、夜叉が二度と来ないように護呪(パリッタ)を唱え、その集会に集まった人々へ‘梵網経(ブラフマジャーラ・スッタ)’を説いた。六万人が預流果などを得た。名家の息子たち三千五百人が出家し、名家の娘たち千五百人が出家した。王族の息子たちは千五百人ほどが出家した。残りの人々も三帰依に安住した。このように、長老はそこで教え(聖教)を確立したのである。アッタカタ(註釈書)には次のように述べられている。 Suvaṇṇabhūmiṃ gantvāna, soṇuttarā mahiddhikā; Pisāce niddhamitvāna, brahmajāle madesisunti. “大神通力あるソーナとウッタラは、スヴァンナブーミ(金地国)へ行き、ピシャーチャ(鬼神)たちを退治して、‘梵網経’を説いた”と。 Tato paṭṭhāya rājakumārānaṃ soṇuttaranāmehiyeva nāmaṃ akaṃsu. Avasesadvārakānampi rakkhasabhayato vimocanatthaṃ tālapattabhujapattesu therehi māpitaṃ manusīharūpaṃ dassetvā matthake ṭhapesuṃ. Manussāca silāmayaṃ manusīharūpaṃ katvā sudhammapurassa esanne padese ṭhapesuṃ. Taṃ yāvajjatanā atthīti. Iccevaṃ bhagavato parinibbānato pañcatiṃsādhike dvivassasate sampatte soṇuttarattherā āgantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpetvā anuggahaṃ akaṃsūti. それ以来、王族の息子たちにはソーナやウッタラという名を授けるようになった。他の子供たちも羅刹の恐怖から逃れるため、長老たちが造ったマヌシーハの姿を多羅葉や貝葉に描いて見せ、子供の頭の上に置いた。人々は石のマヌシーハ像を造り、スダンマプラ(直通、タトン)の東側の場所に置いた。それは今日まで現存している。このように、世尊の般涅槃から二百三十五年が経過した時、ソーナ・ウッタラ両長老がやって来て、教えを確立し、慈悲を垂れたのである。 Idaṃ rāmaññaraṭṭhe tatiyaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これがラーマンニャ国(モーン族の国)における第三の聖教の確立である。 Tato pacchā chasatādhike sahasse sampatte pubbe vuttehi tīhi kāraṇehi sāsanassa uppattiṭṭhānabhūtaṃ rāmaññaraṭṭhaṃ dāmarikacorabhayena pajjararogabhayena sāsanapaccatthikabhayenacāti tīhi bhayehi ākulitaṃ ahosi. Tadā ca tattha sāsanaṃ dubbalaṃ ahosi, yathā udake mande tatrajātaṃ uppalaṃ uppalaṃ dubbalanti. Tattha bhikkhūpi sāsanaṃ yathā kāmaṃ pūretuṃ na sakkā. その後、千六百年が経過した時、先に述べた三つの理由、すなわち、略奪を働く盗賊の恐怖、伝染病(熱病)の恐怖、そして聖教に敵対する者の恐怖という三つの恐怖によって、聖教の発生地であったラーマンニャ国は混乱に陥った。その時、そこでの聖教は衰退した。それはあたかも、水の少ない場所に咲く蓮の花が弱々しいのと同じであった。そこでは比丘たちも、望む通りに聖教を完うすることができなかった。 Sūriyakumārassa nāma manoharirañño pana kāle sāsanaṃ ativiya dubbalaṃ ahosi. Jinacakke ekachasatādhike vassasahasse sampatte kaliyugeca ekūnavīsatādhike [Pg.44] catuvassasate sampatte arimaddananagare anuruddhā nāma rājā tato saha piṭakena bhikkhusaṅghaṃ ānesi. スーリヤクマーラという名のマノハリ王の時代には、聖教は極めて衰退していた。仏滅紀元一六〇〇年、カリ・ユガ(闘諍期)千四百十九年、アリマッダナ市(パガン)のアヌルッダという名の王が、そこ(ラーマンニャ)から三蔵(ティピタカ)と共に比丘サンガを連れて帰った。 Tato pacchā jinacakke navādhike sattasate sahasse ca sampatte laṅkādīpe sirisaṅghabodhiparakkamabāhumahārājā sāsanaṃ sodhesi. その後、仏滅紀元一七〇九年に、ランカー島(スリランカ)において、シリサンガボーディ・パラッカマバーフ大王が聖教を浄化した。 Tato channaṃ vassānaṃ upari kaliyuge dvattiṃsādhike pañcasate sampatte uttarājīvo nāma thero sāsane pākaṭo ahosi. その六年の後、カリ・ユガ五百三十二年に、ウッタラジーヴァという名の長老が聖教において有名になった。 So pana rāmaññaraṭṭhavāsino ariyāvaṃsattherassa saddhivihāriko. Ariyāvaṃsatthero pana kappuṅganagaravāsino mahākāḷattherassa saddhivihāriko. Mahākāḷatthero pana sudhammapuravāsino prānadassittherassa saddhivihāriko. Ayaṃ pana uttarājīvachappadattherānaṃ vaṃsadīpanatthaṃ vuttā. 彼は、ラーマンニャ国在住のアリヤーヴァンサ長老の共住者(弟子)であった。アリヤーヴァンサ長老は、カップンガ市在住のマハーカーラ長老の共住者であった。マハーカーラ長老は、スダンマプラ在住のプラーナダッシ長老の共住者であった。これは、ウッタラジーヴァ長老とチャッパダ長老の系譜を明らかにするために述べられた。 So pana prānadassitthero lokiyābhiññāyo labhitvā niccaṃ abhiṇhaṃ pātova magadharaṭṭhe uruvelanigame mahābodhiṃ gantvā mahābodhiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā puna āgantvā sudhammapure piṇḍāya cari. Idaṃ therassa nibaddhavattuṃ. Ayañca attho sudhammapurato magadharaṭṭhaṃ gantvā uruvelanigame vāṇijakammaṃ karontā tadākāraṃ passitvā paccāgamanakāle sudhammapura vāsīnaṃ kathesuṃ, tasmā viññāyati. そのプラーナダッシ長老は、世俗的な神通力(世間神通)を得ており、常に朝早くマガダ国のウルヴェーラー村にある大菩提寺(マハーボーディ)へ行き、大菩提寺の境内を掃除し、再び戻ってきてスダンマプラで托鉢を行っていた。これは長老の恒常的な行いであった。この事実は、スダンマプラからマガダ国へ行ってウルヴェーラー村で商売をしていた者たちが、その様子を見て帰還した際にスダンマプラの住人たちに語ったことで知られるようになった。 Tasmiñca kāle uttarājīvatthero paripuṇṇavīsativassena chappadena nāma sāmaṇerena saddhiṃ sīhaḷadīpaṃ gacchi. Sīhaḷadīpavāsino ca bhikkhū mayaṃ mahāmahindattherassa vaṃsikā bhavāma, tumhepi soṇuttarattherānaṃ vaṃsikā bhavatha, tasmā mayaṃ ekavaṃsikā bhavāma samāna vādikāti vatvā chappadasāmaṇerassa upasampadakammaṃ akaṃsu. Tato pacchā cetiya vandanādīni kammāni niṭṭhāpetvā uttarājīvatthero saddhiṃ bhikkhusaṅkhena arimaddananagaraṃ paccāgamāhi. その時、ウッタラジーヴァ長老は、満二十歳のチャッパダという名の沙弥(サーマネーラ)と共に、ランカー島へ行った。ランカー島の比丘たちは“我々はマハーマヒンダ長老の系統であり、あなた方もソーナ・ウッタラ両長老の系統である。ゆえに我々は同一の系統であり、同じ説(教義)を持つ者である”と言って、チャッパダ沙弥の具足戒(受戒)の儀式を執り行った。その後、礼拝などの務めを終え、ウッタラジーヴァ長老は比丘サンガと共にアリマッダナ市へ帰還した。 Chappadassa pana etadahosi,- sacāhaṃ ācariyena saha jambudīpaṃ [Pg.45] gaccheyyaṃ, bahūhi ñātibalibodhehi pariyattuggahaṇe antarāyo bhaveyya, tena hi sīhaḷadīpeyeva vasitvā pariyattimuggahetvā paccāgamissāmīti. しかし、チャッパダは次のように考えた。“もし私が師と共にジャンブディーパ(インド・ビルマ)に帰れば、多くの親族という障害によって、聖典の学習に妨げが生じるだろう。それならば、ランカー島に留まって聖典を学び、その後に帰還しよう”と。 Tato ācariyassa okāsaṃ yācitvā sīhaḷadīpeyeva paṭivasi. Sīhaḷadīpe vasitvā yāva laddhattherasammutikā pariyattiṃ pariyāpuṇitvā puna jambudīpaṃ paccāgantukāmo ahosi. Atha tassa etadahosi,– ahaṃ ekakova gacchanto sace mama ācariyo natthi, sacepi jambudīpavāsinā bhikkhusaṅghena saddhiṃ vinayakammaṃ kātuṃ na iccheyyaṃ, evaṃ sati visuṃ kammaṃ kātuṃ na sakkūṇeyyaṃ, tasmā piṭakadharehi catūhi therehi saddhiṃ gacceyyaṃ, iccetaṃ kusalanti. そこで師の許しを得て、ランカー島に留まった。ランカー島に住んで、長老の称号を得るまで聖典を修得し、再びジャンブディーパへ帰ろうとした。その時、彼はこう考えた。“もし私一人が帰国して、そこに私の師がおらず、またジャンブディーパの比丘サンガと共に律(ヴィナヤ)の儀式を行うことを(彼らが)望まないならば、私は単独で儀式を行うことができない。それゆえ、三蔵に精通した四人の長老と共に帰るのが最善である”と。 Evaṃ pana cintetvā tāmalittigāmavāsinā sivalittherena kambojarañño puttabhūtena tāmalindattherena kiñcipuravāsinā ānandattherena rāhulattherenacāti imehi catūhi therehi saddhiṃ nāvāya paccāgacchi. Te ca therā piṭakadharā ahesuṃ dakkhā thāmasampannā ca. Tesu visesato rāhulatthero thāmasampanno. Kusimanagaraṃ sampattakāle upakaṭṭhavassūpagamanakālo hutvā arimaddananagare ācariyassa santikaṃ asampāpuṇitvā kusimanagarayeva vassaṃ upagamiṃsu. Tesaṃ vassūpagamanavihāravatthu ārāmapākāro ca kusimanagarassa dakkhiṇadisāsāge yāvajjatanā atthi. このように考え、ターマリッティ村出身のシーヴァリ長老、カンボジア王の息子であるターマリンダ長老、カインチプラ出身のアーナンダ長老、そしてラーフラ長老という四人の長老と共に船で帰還した。それらの長老たちは三蔵を保持し、賢明で、徳の高い人々であった。その中でも特にラーフラ長老は徳が高かった。クシマ市(パテイン)に到着した時、安居(雨安居)の時期が迫っていたため、アリマッダナ市の師の元へは行かず、クシマ市において安居に入った。彼らが安居を過ごした寺院の跡と僧院の囲い壁は、クシマ市の南の方角に今日まで残っている。 Vassaṃvuṭṭhakāle pana mahāpavāraṇāya pavāretvā te pañca therā arimaddananagaraṃ agamaṃsu. Uttarājīvattheroca arimaddananagara vāsīhi bhikkhūhi visuṃ hutvā saṅghakammāni akāsi. Kiñcāpi cettha uttarājīvattherādayo sīhaḷadīpato paccāgantvā arimaddananagare vasitvā sāsanaṃ anuggahesuṃ, rāmaññaraṭṭhe pana jātattā pubbe ca tattha nivāsattā idha dassitāti daṭṭhabbā. 雨安居(ヴァッサ)を終えた時、大自恣(マハーパヴァーラナー)を行って、それら五人の長老たちはアリマッダナ市へと向かった。ウッタラジーヴァ長老も、アリマッダナ市に住む比丘たちとは別個に僧伽羯磨(サンガカンマ)を行った。ここで、ウッタラジーヴァ長老らはセイロン島(スリランカ)から帰還してアリマッダナ市に住み、教えを護持したが、ラマンニャ国で生まれたこと、また以前そこに住んでいたことから、ここに示されたと見るべきである。 Tasmiñca [Pg.46] kāle dalanagare padīpajeyyagāme jāto sāriputto nāma mahallakassamaṇero eko arimaddananagaraṃ gantvā ānandattherassa santike upasampajjitvā pariyatti pariyapuṇi. So bahussuto ahosi dakkho thāmasampanno ca. Tamatthaṃ sutvā narapaticaññisūrājā cintesi,- saceso aṅgapaccaṅgasampanno bhaveyya, ācariyaṃ katvā ṭhapessāmi anuggahessāmīti. Rājā evaṃ cintetvā rājapurise pesetvā vīmaṃsāpesi. Rājapurisā ca tassa chinnapādaṅguṭṭhaggataṃ passitvā tamatthaṃ rañño ārocesuṃ. Rājā taṃ sutvā evaṃ vikalaṅgapaccaṅgo bhaveyya, padhānācariyaṭṭhāne ṭhapetuṃ na yuttoti katvā padhānācariyabhāvaṃ na akāsi. Pūjāsakkā ramatteneva anuggahaṃ akāsi. Ekasmiñca kāle dhammavilāsoti lañchaṃ datvā rāmaññaraṭṭhe sāsanaṃ sodhetvā parisuddhaṃ karohīti rāmaññaraṭṭhaṃ pesesi. その時、ダラ市のパディパジェイヤ村で生まれたサーリプッタという名の一人の老沙弥が、アリマッダナ市へ行き、アーナンダ長老のもとで具足戒を受け、聖典(パリヤッティ)を学んだ。彼は多聞であり、有能で、気力に満ちていた。その事を聞いて、ナラパティシトゥ王はこう考えた。“もし彼が五体満足であれば、師として立て、護持しよう”と。王はこのように考え、王の使者を遣わして調査させた。王の使者たちは、彼の足の親指の先が欠けているのを見て、その事を王に告げた。王はそれを聞いて、“このように身体の一部が欠けている者は、第一の師の地位に置くにはふさわしくない”として、第一の師とはしなかった。ただ供養と尊敬の念をもってのみ護持した。ある時、王は彼に“ダンマヴィラーサ”という称号を与え、“ラマンニャ国で教えを浄化し、清浄にしなさい”と言って、ラマンニャ国へ遣わした。 Soca rāmaññaraṭṭhaṃ gantvā dalanagare bahunaṃ bhikkhūnaṃ dhamma vinayaṃ vācetvā sāsanaṃ paggahesi. Tattha ca rāmaññamanussā tassa dhammavilāsattherassa sissānusissā sīhaḷabhikkhu gaṇāti vohāranti. Iccevaṃ sīhaḷadīpikassa ānandattherassa sissaṃ dhammavilāsaṃ paṭicca rāmaññaraṭṭhe sīhaḷadīpato sāsanassa āgatamaggoti. 彼はラマンニャ国へ行き、ダラ市で多くの比丘たちに法と律を教え、教えを興隆させた。そこでラマンニャの人々は、そのダンマヴィラーサ長老の弟子や孫弟子たちを“セイロン比丘派”と呼んでいる。このように、セイロン島出身のアーナンダ長老の弟子であるダンマヴィラーサに因って、ラマンニャ国におけるセイロン島からの教えの伝来の道が確立されたのである。 Idaṃ rāmaññaraṭṭhe catutthaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これが、ラマンニャ国における教えの第四の確立である。 Tasmiñca kāle muttimanagare aggamahesiyā ācariyā buddhavaṃsattheramahānāgattherā sīhaḷadīpaṃ gantvā mahāhāravāsigaṇavaṃsabhūtānaṃ bhikkhūnaṃ santike puna sikkhaṃ gaṇhitvā muttimanagaraṃ paccāgantvā muttimanagaravāsīti bhikkhūhi visuṃ hutvā saṅghakammāni katvā sāsanaṃ paggahesuṃ. Teca there [Pg.47] paṭicca rāmaññaraṭṭhe puna sīhaḷadīpato sāsanaṃ āgatanti. その時、ムッティマ市において、正妃の師であったブッダヴァンサ長老とマハーナーガ長老が、セイロン島へ行き、大寺派(マハーヴィハーラ派)の系統の比丘たちのところで再び学び直し、ムッティマ市に帰還して、ムッティマ市に住む比丘たちとは別個に僧伽羯磨を行って教えを興隆させた。これらの長老たちに因って、ラマンニャ国に再びセイロン島から教えが伝わった。 Idaṃ rāmaññaraṭṭhe pañcamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これが、ラマンニャ国における教えの第五の確立である。 Tato pacchāca muttimanagare setibhindassa rañño mātuyā ācariyo medhaṅkaro nāma thero sīhaḷadīpaṃ gantvā sīhaḷadīpe araññavāsīnaṃ mahātherānaṃ santike puna sikkhaṃ gahetvā pariyattiṃ pariyāpuṇitvā suvaṇṇarajatamaye tipusīsacchanne setibhindassa rañño mātuyā kārāvite vihāre nisiditvā sāsanaṃ anuggahesi. Lokadīpakasārañca nāma ganthaṃ akāsi. Athāparimpi muttimanagareyeva suvaṇṇasobhaṇo nāma thero sīhaḷadīpaṃ gantvā mahāvihāravāsigaṇavaṃsabhūtānaṃ therānaṃ santike puna sikkhaṃ gahetvā muttimanagarameva paccāgacchi. その後、ムッティマ市でセーティビンダ王の母の師であったメーダンカラという名の長老が、セイロン島へ行き、セイロン島の林住派の諸大長老のもとで再び学び直し、聖典を修得して、セーティビンダ王の母によって建立された、金銀で造られ錫と鉛で覆われた精舎に住して、教えを護持した。彼は‘ローカディーパカサーラ’という書を著した。さらにその後、同じくムッティマ市のスヴァンナソーバナという名の長老がセイロン島へ行き、大寺派の系統の長老たちのところで再び学び直し、ムッティマ市へと帰還した。 So pana thero araññeyeva vasi. Dhutaṅgadharo ca ahosi appiccho santuṭṭho lajjī kukkuccako sikkhā kāmo dakkho thāmasampanno ca. Sīhaḷadīpe kalambumhi nāma jātassare udakukkhepasīmāyaṃ atirekapañcavaggena vanaratanaṃ nāma saṅgharājaṃ upajjhāyaṃ katvā rāhulabhaddaṃ nāma vijayabāhurañño ācariyabhūtaṃ theraṃ kammavācācariyaṃ katvā upasampajji. Soca thero punāgantvā muttimanagareyeva vasitvā gaṇaṃ vaḍḍhetvā sāsanaṃ anuggahesi. Ete ca dve there paṭicca rāmaññaraṭṭhe sīhaḷadīpato sāsanaṃ āgataṃ. その長老は森にのみ住んだ。彼は頭陀行を保持し、少欲で、知足し、恥を知り、慎み深く、修行を愛し、有能で、気力に満ちていた。セイロン島のカランブ(コロンボ)という名の湖の結界(ウダカッケパ・シーマー)において、五人を超える僧団を率いるヴァナラタナという名の僧王を和尚(ウパッジャーヤ)とし、ヴィジャヤバーフ王の師であったラーフラバッダという名の長老を羯磨師(カンマヴァーチャーチャリヤ)として具足戒を受けた。その長老は帰還して、ムッティマ市に住み、僧団を増大させて教えを護持した。これら二人の長老に因って、ラマンニャ国にセイロン島から教えが伝わった。 Idaṃ rāmaññaraṭṭhe chaṭṭhaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これが、ラマンニャ国における教えの第六の確立である。 Tato pacchā sāsanavasena dvivassādhike dvisahasse kaliyugato ekāsītike sampatte haṃsāvatīnagare siriparamamahādhammarājāti [Pg.48] laddhanāmo dhammacetiyarājā kusimamaṇḍale haṃsāvatīmaṇḍale muttimamaṇḍale ca raṭṭhavāsino sapajaṃviya dhammena samena rakkhitvā rajjaṃ kāresi. So ca rājā tīsu piṭakesu catūsu ca vedesu byākaraṇacchandālaṅkārādīsu ca cheko sikkhitanānāsippo nānābhāsāsu ca pasuto saddhāsīlādiguṇopeto kumudakundasaradacandikāsamānasitapajapatibhūto ca sāsane ca atippasanno ahosi. その後、仏滅紀元二千二年に、ビルマ暦八百四十一年に達した時、ハンサーヴァティー市において“シリパラママハーダンマラージャ”という称号を得たダンマゼーディ王が、クシマ地方、ハンサーヴァティー地方、ムッティマ地方において、国の人々をわが子のように法と正義をもって守り、統治した。その王は三蔵(ティピタカ)、四ヴェーダ、文法学、詩律学、修辞学などに精通し、様々な技芸を修め、様々な言語に通じ、信仰と戒律などの徳を備え、睡蓮やクンダの花、秋の月光のような清らかな知恵を持ち、仏教に対して非常に深い信心を持っていた。 Ekasmiṃ kāle so cintesi, bhagavato sāsanaṃ nāma pabbajjaupasampadatāvena sambandhaṃ, upasampadabhāvo ca sīmaparisavatthu ñattikammavācāsampattīhi sambandhoti. Evañca pana cintetvā sīmavinicchayaṃ tassaṃ vaṇṇanaṃ vinayasaṅgahaṃ tassaṃvaṇṇanaṃ sīmālaṅkāra sīmasaṅgahañca saddato atthato ca punappunaṃ upaparikkhitvā aññamaññaṃ saṃsanditvā pubbāparaṃ tulayitvā bhagavato adhippāyo īdiso ganthakārānaṃ adhippāyo īdisoti passitvā amhākaṃ rāmaññaraṭṭhe baddhanadīsamuddajātessarādayo sīmāyo bahukāpi samānā ayaṃ parisuddhāti vavatthapetuṃ dukkaraṃ, evaṃ sati sīmaparisāparisuddhā bhavituṃ dukkarāti paṭibhāti. ある時、彼はこう考えた。“世尊の教えというものは、出家と具足戒の状態に依存している。また具足戒の状態は、結界(シーマー)、会衆(パリサー)、場所(ヴァットゥ)、ならびに白と羯磨文(ナッティ・カンマヴァーチャー)の成就に依存している”と。このように考え、結界の判定(シーマー・ヴィニッチャヤ)とその註釈、律の要領(ヴィナヤ・サンガハ)とその註釈、結界の装飾(シーマー・アランカーラ)、結界の要領(シーマー・サンガハ)を、文言と意味の両面から繰り返し考察し、互いに照らし合わせ、前後を比較検討して、“世尊の意図はこのようなものであり、論書作成者の意図はこのようなものである”と見極めた。そして、“わがラマンニャ国においては、結定された結界、川や海の結界、自然の湖の結界などが多くあるものの、‘これは清浄である’と確定することは困難である。そうであれば、結界と会衆が清浄であることは困難であると思われる”と考えた。 Tato pacchā rāmaññaraṭṭhe tipiṭakadharabyattappaṭibalattherehi mantetvā rañño paṭibhānānurūpaṃ sīmaparisā parisuddhā bhavituṃ dukkarāti therā vinicchaniṃsu. その後、ラマンニャ国の三蔵に精通し、賢明で有能な諸長老たちと相談したところ、長老たちは、王の洞察の通り、結界と会衆が清浄であることは困難であると判定した。 Atha rājā evampi cintesi,– ahovata sammāsambuddhassa sāsanaṃ pañcavassasahassāni patiṭṭhatissatīti ganthesu vuttopi samāno abhisambuddhato catusaṭṭhādhikadvisahassamatteneva kālena sāsane malaṃ hutvā upasampadakamme kaṅkhāṭṭhānaṃ tāva uppajji, kathaṃ pana pañcavassasahassāni sāsanassa patiṭṭhānaṃ bhavissatīti. Evaṃ dhammasaṃvegaṃ uppādetvā punāpi evaṃ cintesi,- evaṃ ettakaṃ sāsane malaṃ dissamānopi [Pg.49] samāno upasampadakamme kaṅkhāṭṭhānaṃ dissamānopi samāno parisuddhatthāya anārabhitvā mādiso appossukko majjhatto nisīdituṃ ayutto, evañhi sati bhagavati saddho pasannomhīti vattabbataṃ anāpajjeyyaṃ, tasmā sāsanaṃ nimmalaṃ kātuṃ ārabhissāmīti. その時、王はこのように考えた。“ああ、正等覚者の教えは五千年の間、存続すると聖典(ガンタ)に説かれている。しかし、正等覚から二千六十四年ほどが経過した今、教えに汚れが生じ、具足戒の儀式において疑念の箇所が生じている。どうして教えが五千年の間、存続し得ようか”。このように法の戦慄(サンヴェーガ)を起こし、再びこのように考えた。“このように教えに多くの汚れが見られ、具足戒の儀式に疑念が見られるのに、浄化のために着手せず、私のような者が無関心に中立を保って座しているのは不当である。もしそうであれば、世尊に対して‘私は信を置き、帰依している’と言うことはできない。それゆえ、教えを汚れのないものにするために着手しよう”。 Kuto nukho dāni sāsanaṃ āharitvā thiraṃ patiṭṭhā peyyanti āvajjanto evaṃ cintesi,- bhagavato kira parinibbānato chattiṃsādhike dvisate sampatte mahāmoggali puttatissatthero mahāmahindattheraṃ pesetvā sīhaḷadīpe sāsanaṃ patiṭṭhāpesi, tadā devānaṃ piyatissarājā mahāvihāraṃ kārāpetvā adāsi, sāsanavarañca ekāsitādhikāni dvivassasatāni vimalaṃ hutvā patiṭṭhahi, bhikkhusaṅghopi mahāvihāra vāsigaṇavasena ekatova aṭṭhāsi, tato pacchā abhayagirivāsije tavanavāsivasena dvedhā hutvā bhijji, jinacakke aṭṭhasattasatādhike sahasse sampatte sirisaṅghabodhiparakkamabāhumahārājā udumbaragirivāsi mahākassapattherappamukhaṃ mahāvihāra vāsigaṇaṃ anuggahetvā yathāvutte dvegaṇe visodhesi, sāsanaṃ nimmalaṃ akāsi, tato pacchā vijayabāhuparakkamabāhurājūnaṃ dvinnaṃ kālepi sāsanaṃ nimmalaṃ hutvāyeva aṭṭhāsi, teneva byattappaṭibalabhikkhū āyācitvā sīhaḷadīpaṃ gantvā puna sikkhaṃ gaṇhā pessāmi, tesaṃ pana paramparavasena pavattānaṃ bhikkhūnaṃ vasena amhākaṃ rāmaññaraṭṭhe sāsanaṃ nimmalaṃ hutvā patiṭṭhahissatīti. Evaṃ pana cintetvā moggalānattheraṃ somattherañca sīhaḷadīpaṃ gamanatthāya yāci. Therāca sāsanappaṭiyattakammamidanti manasikaritvā paṭiññaṃ akaṃsu. “さて、今どこから教えを導き入れ、強固に確立すべきだろうか”と思案し、このように考えた。“世尊の入滅から二百三十六年が経過した時、マハーモッガリプッタ・ティッサ長老がマハーマヒンダ長老を遣わして、セイロン島(シーハラ島)に教えを確立された。その時、デーワーナンピヤ・ティッサ王が大寺(マハーヴィハーラ)を建立して寄進された。勝れた教えは二百八十一年の間、汚れなく存続した。比丘僧伽もまた、大寺住職派として一丸となっていた。その後、アバヤギリ住職派とジェータワナ住職派の二つに分かれて分裂した。仏滅紀元千七百七十八年に至り、シリサンガボーディ・パラッカマバーフ大王が、ウドゥムバラギリ住職のマハーカーッサパ長老を筆頭とする大寺住職派を庇護し、前述の二派を清め、教えを汚れなきものにされた。その後、ヴィジャヤバーフ王とパラッカマバーフ王の二人の時代にも、教えは汚れなきまま存続した。それゆえ、博識で有能な比丘たちを招き、セイロン島へ行かせて再び戒を授けさせよう。その伝統を継承する比丘たちによって、我々のラマンニャ国においても教えが汚れなく確立されるであろう”。このように考えて、モッガラーナ長老とソーマ長老にセイロン島へ行くことを要請した。長老たちも“これは教えを整える仕事である”と心に留め、承諾した。 Rājā ca dāṭhādhātupūjanatthāya bhikkhusaṅghassa pūjanatthāya bhūvanekabāhurañño paṇṇākāratthāya deyyadhammapaṇṇākāravatthūni paṭiyādetvā citradūtaṃ rāmadūtanti ime dve amacce dvīsu nāvāsu nāyakaṭṭhāne ṭhapetvā kaliyuge sattatiṃsādhike aṭṭhavassasate sampatte māghamāsassa puṇṇamito ekādasamiyaṃ sūravāre citradūtaṃ saddhiṃ moggalānattherappamukhehi bhikkhūhi ekāya nāvāya gamāpesi. Phagguṇamāsassa aṭṭhamiyaṃ sīhaḷadīpe kalambutitthaṃ pāyāsi. 王は、仏歯への供養、比丘僧伽への供養、そしてブヴァネーカバーフ王への贈り物のために、施物や贈答品を用意させた。そしてチトラドゥータとラーマドゥータという二人の大臣を二艘の船の指揮官に任命し、カリユガ暦八百三十七年、マガ月の満月から十一日目の日曜日、チトラドゥータをモッガラーナ長老を筆頭とする比丘たちと共に一艘の船で出発させた。彼はパッグナ月の八日に、セイロン島のコロンボ港に到着した。 Rāmadūtaṃ pana tasmiṃyeva vasse māghamāsassa puṇṇamito dvādasamiyaṃ candavāre saddhiṃ somattherappamukhehi bhikkhūhi ekāya nāvāya gamāpesi. Ujukaṃ pana vātaṃ alabhitvā citramāsassa juṇhapakkhanavamiyaṃ sīhaḷadīpe valligāmaṃ pāyāsi. また、ラーマドゥータを同じ年のマガ月の満月から十二日目の月曜日、ソーマ長老を筆頭とする比丘たちと共に一艘の船で出発させた。しかし、順風を得られず、チトラ月の白月九日にセイロン島のバッリガーマに到着した。 Tato pacchā tepi dve amaccā dvīsu nāvāsu ābhatāni dātabbapaṇṇākāravatthūni sandesapaṇṇāni ca bhūvanekabāhurañño bhikkhūsaṅghassa ca adāsi. Raññā pesitabhikkhūnañca sandesapaṇṇe kathitaniyāmeneva kalyāṇiyaṃ nāma nadiyaṃ udakukkhepasīmāyaṃ sāmaṇerabhūmiyaṃ patiṭṭhāpetvā puna upasampadakammaṃ akaṃsu. その後、これら二人の大臣は、二艘の船で持参した贈答品と親書をブヴァネーカバーフ王と比丘僧伽に捧げた。(ラマンニャ)王によって派遣された比丘たちは、親書に記された通りに、カリヤーニという名の川の水上結界(ウダクッケーパ・シーマー)において、まず沙弥の位に就いた上で、再び具足戒を受けた。 Upasampajjitvā ca bhūvanekabāhurājā nānāppakāre bhikkhūnaṃ sāruppe parikkhāre datvā idaṃ pana āmisadānaṃ yāva jīvitapariyosānāyeva paribhuñjitabbaṃ bhavissati, nāmalañchaṃ pana na jīrissatīti katvā rāmadūtassa nāvāya pakhānabhūtassa somattherassa sirisaṅghabodhisāmīti nāmaṃ adāsi. Avasesānaṃ pana dasannaṃ therānaṃ kittisirimeghasāmi parakkamabāhusāmi buddhaghosasāmi sīhaḷadīpavisuddhasāmi guṇaratanadharasāmī jinālaṅkārasāmi ratanamālisāmi saddhammatejasāmi dhammarāmasāmi bhūvanekabāhusāmīti nāmāni adāsi. 彼らが具足戒を受けた後、ブヴァネーカバーフ王は比丘たちに様々な相応しい資具を与え、“この物的な施しは寿命の尽きるまで享受されるものであるが、授けた名前は朽ちることがない”として、ラーマドゥータの船の主であったソーマ長老に“シリサンガボーディサーミ”という名を与えた。残りの十人の長老たちには、キッティシリメーガサーミ、パラッカマバーフサーミ、ブッダゴーササーミ、シーハラディーパヴィスッダサーミ、グナラタナダラサーミ、ジナランカーラサーミ、ラタナマーリサーミ、サッダンマテージャサーミ、ダンマラーマサーミ、ブヴァネーカバーフサーミという名を与えた。 Citradūtassa [Pg.51] nāvāya pakhānabhūtassa moggalānattherassa dhammakittilokagarusāmīti nāmaṃ adāsi. Avasesānaṃ pana sirivanaratanasāmi maṅgalattherassāmi kalyāṇatissassāmi candagirisāmi siridantadhātusāmi vanavāsitissasāmi ratanalaṅkārasāmi mahādevasāmi udumbaragirisāmi cūḷābhayatissasāmīti nāmāni adāsi. Bāvīsatiyā pana pacchā samaṇānaṃ nāmaṃ na adāsi. Abhinavasikkhaṃ pana sabbesaṃyeva adāsi. また、チトラドゥータの船の主であったモッガラーナ長老には“ダンマキッティローカガルーサーミ”という名を与えた。残りの者たちには、シリワナラタナサーミ、マンガラテーラッサミー、カリヤーナティッサッサミー、チャンダギリサーミ、シリダンタダートゥサーミ、ワナワーシティッササーミ、ラタナランカーラサーミ、マハーデーヴァサーミ、ウドゥムバラギリサーミ、チューラアバヤティッササーミという名を与えた。その後の二十二名の修行者には名は与えなかったが、全員に新しい戒(具足戒)を授けた。 Tato pacchā cetiyapūjanādīni katvā taṃtaṃkiccaṃ nipphādetvā puna āgamaṃsu. Bhūvanekabāhurājā citradūtaṃ evamāha, rāmādhipatirañño paṇṇākāraṃ paṭidātuṃ icchāmi, paṭidūtañca pesetuṃ tāva tvaṃ āgamehīti. Evaṃ pana vatvā pacchā āgamanakāle caṇḍavātabhayena mahāsamuddamajjhe nāvā avagacchati. Tena sīhaḷaraññā pesitanāvāya sabbe sannipatitvā āruhitvā āgacchantā tīṇi divasāni atikkamitvā puna caṇḍavātabhayena agambhīraṭṭhāne silāya ghaṭṭetvā laggitvā gantuṃ asakkuṇitvā ekaṃ uḷumpaṃ bandhitvā jaṅgheneva agamaṃsu. Sīhaḷarañño ca dūto paṇṇākāraṃ datvā paccāgamāsi. Bhikkhūsu ca bhikkhū antarāmaggeyeva maccu ādāya gacchati. Aho aniccā vata saṅkhārāti. Honti cettha,– その後、彼らは塔への参拝などを行い、それぞれの任務を終えて帰還の途についた。ブヴァネーカバーフ王はチトラドゥータに次のように言った。“ラーマーディパティ王(ラマンニャ王)に返礼の品を贈りたい。返使を派遣するまで、しばらく待ちなさい”。しかし、その後に帰還する際、激しい嵐の恐れにより大海の真ん中で船が沈没した。そのため、セイロン王が派遣した船に全員が集まって乗り込み、帰路についたが、三日が過ぎた頃、再び激しい嵐に遭い、浅瀬の岩に激突して動けなくなった。彼らは筏を編んで、徒歩で進んだ。セイロン王の使者は贈り物を渡して帰還した。比丘たちの中には、道中で死に捕らえられた者もいた。ああ、諸行は誠に無常である。これについて次のように言われる。 Imesaṃ pana āraddhaṃ, na kiccaṃ yāva niṭṭhitaṃ; Na tāva ādiyissanti, maccu natthi āpekkhanā. “彼らの仕事は始まったばかりで、まだ終わっていない。それ(結果)を手にする前に、死は待つことなくやって来る。” Nikkāruṇiko hi esa, balakkārena ādiya; Rodamānaṃva ñātīnaṃ anicchantaṃva gacchatīti. “死は誠に無慈悲であり、暴力的に奪い去る。親族が泣き叫ぼうとも、本人が望まずとも、連れ去るのである。” Rāmādhipatirājāca tesaṃ bhikkhūnaṃ pattakāle haṃsāvatīnagarassa pacchimasmiṃ disābhāge narasūrena nāma amaccena paribhutte gāmakhette pāḷiaṭṭhakathāḷīkādayo punappunaṃ passitvā upaparikkhitvā sīmasamūhanasīmasammutikammāni kārapesi. Sīhaḷadīpe bhagavatā nhāyitapubbāya kalyāṇiyā nāma nadiyaṃ udakukkhepasīmaṃ katvā tattha mahāvihāravāsīnaṃ bhikkhūnaṃ santike upaladdhaupasampadabhāvehi bhikkhūhi katattā kalyāṇīsīmāti samaññaṃ akāsi. Iccevaṃ rāmādhipatirājā pattalaṅke bhikkhū nissāya sāsanaṃ suṭṭhu patiṭṭhitaṃ akāsi. Kaliyugassa aṭṭhatiṃsādhikaaṭṭhavassasatakālato yāva ekacattālīsādhikaaṭṭhavassasatā tesaṃ bhikkhūnaṃ vaṃse asītimattā gaṇapāmokkhattherā ahesuṃ. Tesaṃ sissajātāni pana chabbisādhikāni dvisatāni catusahassāni dasasahassāni ahesuṃ. Evaṃ bhagavato sāsanaṃ rāmaññaraṭṭhe vuḍḍhiṃ rāmaññaraṭṭhe vuḍḍhiṃ virūḷiṃ vepullamāpajjiti. ラーマーディパティ王は、それらの比丘たちが到着した時、ハンサーヴァティー市の西側の地域でナラスーラという名の大臣によって管理されていた村の田畑において、パーリ聖典、註釈書(アッタカタ)、復註釈書(ティーカー)などを繰り返し参照し調査した上で、結界の解除(解界)と結界の制定(結界羯磨)の儀式を行わせた。セイロン島において世尊がかつて沐浴されたカリヤーニーという名の川の中に“水上結界(ウダクッカペー・シーマー)”を設け、そこでマハーヴィハーラ住みの比丘たちの下で具足戒を受けた比丘たちによって行われたことから、これを“カリヤーニー結界”と名付けた。このようにしてラーマーディパティ王は、セイロン(ランカー)へ渡った比丘たちに依拠して、教え(教団)をしっかりと確立させた。カリ・ユガの838年から841年にかけて、それらの比丘たちの系統には、およそ80名の僧団の長となる長老たちがいた。その弟子たちは、14,226名であった。このようにして、世尊の教えはラマンニャ国において増広し、成長し、隆盛を極めた。 Idaṃ rāmaññaraṭṭhe sattamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これが、ラマンニャ国における第七の仏教の確立である。 Yadā pana arimaddananagare anuruddho nāma rājā sudhammapuraṃ sarājikaṃ abhibhavitvā viddhaṃsi, tadā rāmaññaraṭṭhaṃ rājasuññaṃ hutvā patiṭṭhahi. Rāmaññaraṭṭhe muttimanagare soṇuttaravaṃso eko gaṇo, sivalivaṃso eko, tāmalindavaṃso eko, ānandavaṃso eko, buddhavaṃso eko, mahānāgavaṃso ekoti chaggaṇā visuṃ visuṃ hutvā aṭṭhaṃsu nānāsaṃvāsakā nānānikāyā. しかし、アリマッダナ市のアヌルッダという名の王が、スダンマプラをその王と共に征服し破壊した時、ラマンニャ国は王のいない状態として存続した。ラマンニャ国のムッティマ市においては、ソーヌッタラ系の一派、シーヴァリ系の一派、ターマリンダ系の一派、アーナンダ系の一派、ブッダ系の一派、マハーナーガ系の一派という六つの一派が、別々の別住者・別部派となって存立していた。 Dhammacetiyaraññā pana kārāpitasāsanampi abhijjamānaṃ hutvā aṭṭhāsi. Samānasaṃvāso ekanikāyoyeva ahosi. Haṃsāvatīmuttimasuvasena tīṇipi rāmaññaraṭṭhāni sunāparanta saṅkhātena ekābaddhāni hutvā tiṭṭhanti. Pubbeca marammaraṭṭhindarājūnaṃ āṇāpavattanaṭṭhānāni ahesuṃ[Pg.53]. Tasmā marammaraṭṭhato ekacce bhikkhū rāmaññaraṭṭhaṃ gantvā kalyāṇīsīmāyaṃ puna sikkhaṃ gaṇhiṃsu. Dhammacetiyaraññākārāvitasāsanaṃ sakalaṃ marammaraṭṭhampi byāpetvā ogāhetvā tiṭṭhati. しかし、ダンマチェーティ王によって行われた教化もまた、分裂することなく存続した。共住(和合)した一つの部派のみとなった。ハンサーヴァティー、ムッティマ、[パテイン]の三つのラマンニャ国は、スナーパランタと呼ばれる地域と一つに結ばれて存立している。以前は、ミャンマー国の王たちの命令が及ぶ場所であった。それゆえ、ミャンマー国から一部の比丘たちがラマンニャ国へ行き、カリヤーニー結界において再び具足戒を受けた。ダンマチェーティ王によってなされた教化は、ミャンマー国全土にも広まり、浸透して存続している。 Rāmaññaraṭṭhe soṇuttarattherānaṃ sāsanaṃ patiṭṭhāpitakālato paṭṭhāya yāva sudhammapure manohariraññā arahantānaṃ saṃvijjamānatā veditabbā. Tato pacchā pana uttarā jīvāriyāvaṃsamahākāḷaprānadassittherānaṃ kāle lokiyajjhānābhiññālābhiyoyeva saṃvijjaṃsūti. Adhunā pana tīsupi rāmaññaraṭṭhesu dhammacetiyaraññā kārāvitasāsanaṃyeva tiṭṭhati. Etthaca hetuphalasambandhavasena ādiantavasene ca sāsanavaṃsaṃ paññāya tulayitvā āditova dassitehi tīhi nayehi yathāpaveṇī ghaṭṭiyati, tathā gaṇheyyāti. Ayañca sāsanavaṃso lajjipesalasikkhākāmānaṃyeva vasena vutto, nālajjīnaṃ vasenāti daṭṭhabbo. ラマンニャ国においてソーヌッタラ長老たちが教えを確立した時から、スダンマプラのマノーハリ王の時代まで、阿羅漢たちが存在していたことが知られるべきである。しかしその後、ウッタラー、ジーヴァーリヤ、マハーカーラ、プラーナダッシ長老たちの系統の時代には、世俗的な禅定や神通を得た者たちだけが存在していた。しかし現在は、三つのラマンニャ国すべてにおいて、ダンマチェーティ王によってなされた教化のみが存続している。ここにおいて、因果関係に基づき、また始まりと終わりの経緯に基づいて、智慧によって教団史を考量し、最初から示された三つの方法によって伝承と一致するように、これを理解すべきである。そして、この教団史は、恥を知り、徳高く、学を好む者たちに基づいて説かれたものであり、恥知らずな者たちに基づいて説かれたものではないと見なされるべきである。 Tāya ca theraparamparāya muttimanagaravāsimedhaṅkaratthero lokadīpakasāraṃ nāma ganthaṃ akāsi. Haṃsāvatīnagaravāsī pana ānandatthero madhusāratthadīpaniṃ nāma abhidhammaṭīkāya saṃvaṇṇanaṃ, haṃsāvatīnagaravāsīyeva dhammabuddhatthero kavissāraṃ nāma chandovaṇṇanaṃ, haṃsāvatīnagaravāsīyeva saddhammālaṅkāratthero paṭṭhānasāradīpaniṃ nāma pakaraṇaṃ, tatheva aññataro thero apheggusāraṃ nāma ganthaṃ akāsi. Evaṃ anekappakārānaṃ ganthakārānaṃ mahātherānaṃ vasanaṭṭhānaṃ hutvā sāsanaṃ ogāhetvā virūḷaṭṭhānaṃahosīti. その長老たちの系譜の中で、ムッティマ市に住むメーダンカラ長老は‘ローカディーパカサーラ’という名の書を著した。また、ハンサーヴァティー市に住むアーナンダ長老は‘マドゥサーラッタディーパニー’という名のアビダルマの復註釈書(ティーカー)を、同じくハンサーヴァティー市に住むダンマブッダ長老は‘カヴィッサラ’という名の韻律学の解説を、同じくハンサーヴァティー市に住むサッダンマーランカーラ長老は‘パッターナサーラディーパニー’という名の論書を、同様にある長老は‘アペッグサーラ’という名の書を著した。このようにして、多種多様な著作を成した大長老たちの居住の地となり、教えが浸透し繁栄する場所となったのである。 Iti sāsanavaṃse suvaṇṇabhūmisāsanavaṃsakathāmaggā nāma 以上が、教団史(サーサナヴァンサ)における、スヴァンナブーミ(金地国)の教団史の叙述である。 Tatiyo paricchedo. 第三章。 4. Yonakaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo 4. ヨナカ国の教団史の叙述。 4. Idāni pana yonakaraṭṭhe sāsanassuppattiṃ kathessāmi[Pg.54]. Bhagavā hi veneyyahitāvaho yonakaraṭṭhe mamasāsanaṃ cirakālaṃ pabhiṭṭhahissatīti āpekkhitvā saddhiṃ bhikkhu saṅghena desacārikaṃ āhiṇḍanto labhuñjaṃ nāma nagaraṃ agamāsi. Tadā eko nesādo hariphalaṃ datvā taṃ paribhuñjitvā haribīje khipite pathaviyaṃ apatitvā ākāseyeva patiṭṭhāsi. Taṃ disvā sitaṃ patvākāsi. Tamatthaṃ disvā ānandatthero pucchi. Anāgate kho ānanda imasmiṃ ṭhāne mama dhātucetiyaṃ patiṭṭhahissati, sāsanaṃ virūḷamāpajjissatīti byākāsi. Bhagavatā pana hariphalassa bhuñjitaṭṭhānattāharibhuñjoti tassa raṭṭhassa nāmaṃ ahosi. Dvinnaṃ tāpasānaṃ ṭhapitaṃ jalasuttikaṃ paṭicca yonakānaṃ bhāsāya labhuñjoti nāmaṃ ahosi. 4. さて次に、ヨナカ国における教えの興りについて語ろう。世尊は、化導すべき者たちの利益のために“私の教えはヨナカ国で長く存続するであろう”と予見し、比丘僧伽と共に諸国を遊行して、ラブンジ(ランプーン)という名の町へ行かれた。その時、ある猟師が訶梨勒(ミロバラン)の果実を捧げ、それを召し上がってその種を投げ捨てられたところ、種は地面に落ちることなく空中に留まった。それを見て、世尊は微笑まれた。その様子を見て、アーナンダ長老がその理由を尋ねた。“アーナンダよ、未来においてこの場所に私の舎利塔が立ち、教えが繁栄するであろう”と予言された。世尊が訶梨勒(ハリ)の果実を食された場所(プンジャ)であることから、その国はハリブンジャという名になった。また、二人の行者が置いた水筒(ジャラスッティカ)にちなんで、ヨナカの言葉でラブンジという名になった。 Tadā tattha mapinnāya nāma ekissā mātikāya samīpe nisinno eko lavakulikajeṭṭhako attano puttaṃ sattavassikaṃ bhagavato niyyādetvā pabbājesi. Kammaṭṭhānānuyogavasena acireneva arahattaṃ pāpuṇi. Sattavassi kassaca sāmaṇerassa arahattaṃ sacchikataṭṭhānataṃ paṭicca yonakabhāsāya etaṃ ṭhānaṃ caṅgamaṅgha iti vuccati. Cirakāla vasena jaṅgamaṅgha iti vuccati. Tato paṭṭhāyayeva yonakaraṭṭhe sāsanaṃ patiṭṭhātīti. その時、そこにあるマピンナーという名の水路の近くに座っていた一人のラヴァ族の族長が、自分の七歳の息子を世尊に託して出家させた。瞑想(業処)の修行に励んだことにより、間もなく彼は阿羅漢果を得た。七歳の沙弥が阿羅漢果を証得した場所であることから、ヨナカの言葉でその場所は“ジャンガマンガ”と呼ばれている。長い年月の間に“ジャンガマンガ(Jaṅgamaṅgha)”と呼ばれるようになった。その時からヨナカ国に教えが確立されたのである。 Idaṃ yonakaraṭṭhe paṭhamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これが、ヨナカ国における第一の仏教の確立である。 Sāsane pana pañcatiṃsādhike dvivassasate sampatte mahārakkhitatthero yonakaraṭṭhaṃ gantvā kambojakhemāvara haribhuñjāyuddhayādīsu anekesu raṭṭhesu sāsanaṃ patiṭṭhāpeti. Tāni hi sabbāni raṭṭhāni saṅgahetvā dassentehi aṭṭhakathācariyehi yonakalokanti okāsakālokavācakena sāmaññasaddena vuttaṃ. Pakati hesā ganthakārānaṃ yena [Pg.55] kenacākārena atthantarassa viññāpanāti. 仏教が伝来して235年に至り、マハーラッキタ長老がヨナカ国へ行き、カンボージャ、ケーマーヴァラ、ハリブンジャ、アユッタヤーなど、多くの国々に教えを確立させた。それらすべての国々を包括して示すために、註釈書の師たちは“ヨナカの世界(ヨナカローカ)”という、地理的・世界的な一般的な名称で呼んだ。それは、何らかの方法で別の意味を伝えるという、書物を著す者たちの常習的な手法なのである。 Mahārakkhitatthero ca saddhiṃ pañcahi bhikkhūhi pāṭaliputtato anilapathamaggena yonakalokaṃ āgantvā kāḷakārāmasuttena yonake pasādesi. Sattatisahassādhikapāṇasatasahassaṃ maggaphalālaṅkāraṃ adāsi. Santike cassa dasasahassāni pabbajiṃsu. Evaṃ so tatthasāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Tathā ca vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ,– マハーラッキタ長老は、五人の比丘とともにパータリプトラから空路によってヨナカの世界へ至り、‘カーラカーラーマ・スッタ’によってヨナカの人々を信服させた。十七万人の衆生が道果の徳を得た。彼の御許で一万人が出家した。このように、彼はその地に教えを確立した。そのことはアッタカタ(註釈)に次のように説かれている。 Yonakaraṭṭhaṃ tadā gantvā, so mahārakkhito isi; Kāḷakārāmasuttena, te pasādesi yonaketi. “その時、聖者マハーラッキタはヨナカ国へ行き、‘カーラカーラーマ・スッタ’によって彼らを信服させた”と。 Tato paṭṭhāya tesaṃ sissaparamparā bahū honti, gaṇanapathaṃ vītivattā. それ以来、彼らの弟子たちの系譜は多く、数えきれないほどになった。 Idaṃ yonakaraṭṭhe mahārakkhitattherādayo paṭicca これがヨナカ国におけるマハーラッキタ長老らを縁とする Dutiyaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. 第二の仏教の確立(教法の定着)である。 Yonakaraṭṭhe lakunnanagare jinacakke pañcavassasate maṇimayaṃ buddhappaṭimaṃ māpetvā visukammadevaputto nāgasenattherassa adāsi. Nāgesenatthero ca tasmiṃ paṭimamhi dhātu āgantvā patiṭṭhātūti adhiṭṭhāsi. Adhiṭṭhānavaseneva sattadhātuyo āgantvā tattha patiṭṭhahitvā pāṭihāriyaṃ dassesunti rājavaṃse vuttaṃ. ヨナカ国のラクンナ市において、仏滅五百年(仏教の五世紀)、ヴィスカンマ天子が宝石でできた仏像を造り、ナーガセーナ長老に贈った。ナーガセーナ長老は“仏舎利がこの像に来たって留まりますように”と決意した。その決意の力によって、七つの舎利が来たりてそこに留まり、神変(奇跡)を示したと王統譜(ラージャヴァンサ)に説かれている。 Tañca vacanaṃ mama parinibbānato pañcavassasate atikkante ete uppajjissantīti milindapañhāyaṃ vuttavacanena kālaparimāṇavasena ca sameti. Yonakaraṭṭhe milindarañño kāle jinacakke pañcavassasateyeva nāgasenattheraṃ paṭissa jinacakkaṃ virūḷaṃ hutvā patiṭṭhāsi. その言葉は、私の入滅から五百年が経過した時にそれらが現れるであろうという‘ミリンダ王の問い’に説かれている言葉と、時間の計測において一致する。ヨナカ国のミリンダ王の時代、仏滅五百年に、ナーガセーナ長老によって仏教の輪が広まり、確立されたのである。 Idaṃ yonakaraṭṭhe nāgasenattheraṃ paṭicca tatiyaṃ これがヨナカ国におけるナーガセーナ長老を縁とする第三の Sāsanassa patiṭṭhānaṃ. 仏教の確立である。 Kaliyuge [Pg.56] pañcasaṭṭhivasselabhuñjanagarato saṅkamitvā kyuṅgaranagare māpikassa baññācomaṅgara nāmakassa rañño kāle majjhimadesato kassapatthero pañcahi therehi saddhiṃ āgacchi. カリ・ユガ(暗黒時代)の六十五年、ラブンジャ市からキュンガラ市に遷り、マピカ、またの名をバンニャーチョーマンガラという王の時代に、カッサパ長老が五人の長老とともに中印(マッジマデーサ)からやって来た。 Tadā so rājā vihāraṃ katvā tesaṃ adāsi. Sīhaḷadīpato ca dhātuyo ānetvā eko thero āgacchi. Dhātuto pāṭihāriyaṃ disvā pasīditvā labhuñjacetiya nidhānaṃ akāsi. Te ca there paṭicca yonakaraṭṭhe sāsana vaṃso āgato. その時、王は精舎を建立して彼らに与えた。また、一人の長老がシーハラ島(スリランカ)から仏舎利を携えてやって来た。舎利による神変を見て信をなし、ラブンジャ・チェーティヤ(塔)に納めた。これらの長老たちを縁として、ヨナカ国に教法の伝統(サーサナ・ヴァンサ)がもたらされた。 Idaṃ yonakaraṭṭhe catutthaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これがヨナカ国における第四の仏教の確立である。 Kaliyuge dvāsaṭṭhādhike sattasate sampatthe cinaraṭṭhindo rājā abhibhavitvā sakalampi yonakaraṭṭhaṃ saṅkhubbhitaṃ hoti. Tadā mahādhammagambhīratthero mahāmedhaṅkaratthe rocāti dve thero yonakaraṭṭhato saddhiṃ bahūhi bhikkhūhi sīhaḷadīpaṃ agamaṃsu. Tadā ca sīhaḷadīpe dubbhikkhabhayena abhibhūto hutvā tato syāmaraṭṭhe sokkatayanagaraṃ puna agamaṃsu. カリ・ユガ七百六十二年に至った時、チナ(中国)国の王が征服し、ヨナカ国全体が混乱に陥った。その時、マハーダンマガンビーラ長老とマハーメーダンカラ長老という二人の長老が、多くの比丘とともにヨナカ国からシーハラ島へ赴いた。しかし、その時シーハラ島は飢饉の恐怖に支配されていたため、そこから再びシャム国のソカタヤ(スコータイ)市へと赴いた。 Tato pacchā lakunnanagaraṃ gantvā sāsanaṃ paggaṇhantānaṃ lajjipesalānaṃ bhikkhūnaṃ santike puna sikkhaṃ gaṇhiṃsu. Te ca thero syāmaraṭṭhe yonakaraṭṭhe ca sabbattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesunti. その後、ラクンナ市に行き、教えを護持する恥を知り慎み深い比丘たちの御許で、再び具足戒を受けた。これらの長老たちは、シャム国とヨナカ国の全域に教えを確立した。 Idaṃ yonakaraṭṭhe pattalaṅke dve there paṭicca pañcamaṃ これがヨナカ国においてパッタランカの二人の長老を縁とする第五の Sāsanassa patiṭṭhānaṃ. 仏教の確立である。 Kaliyuge pañcavīsādhike aṭṭhavassasate sampatte sirisaddhammalokapaticakkavattirājā labhuñjacetiyaṃ puna mahantaṃ katvā [Pg.57] tassa cetiyassa samīpe cattāro vihāre kārāpetvā mahāmedhaṅkarattherassa sāriputtattherassa ca adāsi. Tadāpi te dve therā sāsanaṃ parisuddhaṃ katvā patiṭṭhāpesunti. カリ・ユガ八百二十五年に至った時、シリサッダンマローカパティチャッカヴァッティ王が、再びラブンジャ・チェーティヤを大きく改築し、その塔の近くに四つの精舎を建立して、マハーメーダンカラ長老とサーリプッタ長老に寄進した。その時もまた、その二人の長老は教えを清浄なものにして確立した。 Idaṃ yonakaraṭṭhe mahāmedhaṅkarasāriputtatthere これがヨナカ国においてマハーメーダンカラ長老とサーリプッタ長老を Paṭicca chaṭṭhaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. 縁とする第六の仏教の確立である。 Kaliyuge tecattālīsādhike navavassasate sampatte haṃsāvatīnagare anekasetibhindo nāma rājā yonakaraṭṭhaṃ abhibhavitvā attano hatthagataṃ katvā bali bhuñjanatthāya jeṭṭhaputtassa anuruddhassa nāma rājakumārassa datvā bahūhi amaccehi saddhiṃ tattha gantvā anurājatāvena rajjaṃ kārāpesi. Sāsanañca visodhāpetuṃ saddhammacakkasāmittheraṃ tena saddhiṃ pahiṇi. カリ・ユガ九百四十三年に至った時、ハンサーヴァティー市の、アネーカセーティビンノという名の王が、ヨナカ国を征服して自らの領土とし、徴税のために長男のアヌルッダという名の王子に与え、多くの大臣とともにそこへ赴き、アヌラージャとして統治させた。そして教えを浄化するために、サッダンマチャッカサーミ長老を彼とともに派遣した。 Anekasetibhinno kira rājā yonakaraṭṭhaṃ vijayakāle paṭhamaṃ sāsanassa patiṭṭhānabhūtamidanti katvā taṃraṭṭhavāsino karamarānītabhāvena na aggahesīti. アネーカセーティビンノ王は、ヨナカ国を征服した際、“ここは仏教が最初に確立された地である”として、その国の住民を捕虜として連れ去ることはなかったという。 Yathāvuttattheravaṃsesu ca eko lakunnanagare araññavāsī thero tattha nagare ajja asukasmiṃ ṭhāne eko matoti gihīnaṃ kathetvā yathākathitaṃ bhūtaṃ hutvā ayaṃ abhiññālābhīti pākaṭo ahosi. 前述の長老たちの系譜の中で、ラクンナ市の、ある阿蘭若住(森に住む)の長老が、在家の者たちに“今日、市内の某所で一人の者が死んだ”と語り、それが語られた通りであったため、“この方は阿毘脂(神通)を得た方だ”と有名になった。 Tasmiṃyeva ca nagare mahāmaṅgalo nāma thero anekasetibhindassa rañño yujjhituṃ āgatakāle anekasetibhindo rājā maṃ pakkosissati, samānajātikaṃ dūtaṃ pessessatīti pakkositakālato paṭhamamevavadi. Yathāvuttaniyāmeneva pakkosanato ayaṃ abhiññā lābhīti kitti ghoso ahosi. 同じ市において、マハーマンガラという名の長老は、アネーカセーティビンノ王が戦うためにやって来た際、呼び出されるよりも前に、“アネーカセーティビンノ王は私を呼び出すだろう。同等の身分の使者を送るだろう”と言った。述べられた通りの呼び出しがあったため、“この方は神通を得た方だ”という名声が響き渡った。 Tattha nagare ñāṇavilāsatthero saṅkhyāpakāsakaṃ nāma [Pg.58] pakaraṇaṃ akāsi. Taṃḷīkaṃ pana pattalaṅkattherassa vihāre vasanto sirimaṅgalonāma thero akāsi. その市において、ニャーナヴィラーサ長老が‘サンキャーパカーサカ’という論書を著した。その復註(ティーカー)は、パッタランカ長老の精舎に住んでいたシリマンガラという名の長老が著した。 Visuddhimaggadīpaniṃ pana saṃññvattaaraññavāsī uttarārāmo nāma eko thero. Maṅgaladīpaniṃ sirimaṅgalatthero. Uppātasantiṃ aññataro thero. Taṃ kira uppātasantiṃ sajjhāyitvā cīnarañño senaṃ ajinīti. Iccevaṃ yonakaraṭṭhe abhiññālābhīnaṃ ganthakārānañca therānaṃ ānubhāvena jinasāsanaṃ parisuddhaṃ hutvā patiṭṭhāti. Evaṃ hetuphalasambandhavasena ādi anta sambandhavasena ca yathāvuttehi tīhi nayehi theraparamparā ghaṭṭetvā gahetabbā. ‘ヴィスッディマッガ・ディーパニー(清浄道論灯)’は、サンニャヴァッタの阿蘭若住者であるウッタラーラーマという名の長老が著した。‘マンガラ・ディーパニー(吉祥経灯)’はシリマンガラ長老が著した。‘ウッパータサンティ(災難鎮静)’は、また別の長老が著した。その‘ウッパータサンティ’を読誦することで、チナ王の軍隊に勝利したという。このようにヨナカ国において、神通を得た者たちや論書を著した長老たちの威徳によって、勝者の教え(仏教)は清浄となって確立している。このように、原因と結果の結びつき、および始めと終わりの結びつきによって、前述の三つの方法で長老の系譜を関連づけて理解すべきである。 Iti sāsanavaṃse yonakaraṭṭhasāsanavaṃsakathā 以上、サーサナ・ヴァンサ(教法の歴史)における、ヨナカ国教法史の記述。 Maggo nāma catuttho paricchedo. 第四章、道の部、完。 5. Navavāsīraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo 5. ナヴァヴァーシー国教法史の記述の道。 5. Idāni vanavāsīraṭṭhe sirikhettanagarasāsanavaṃsaṃ vakkhāmi. Jinacakke hi ekādhike vassasate sampatte jaṭilo sakko nāgo garuḷo kumbhaṇḍo candī paramīsvarocāti ime satta sirikhettaṃ nāma nagaraṃ māpesuṃ. Tattha dvattapoṅko nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa kira tīṇi akkhīni santīti. Tadā bhagavato sāvakā arahantā tisahassamattā tattha vasiṃsu. So rājā tesaṃ arahantānaṃ devasikaṃ catūhi paccayehi upatthambhi. Cha sarīradhātuyo ca ekekaṃ ekekasmiṃ nidahitvā cha cetiiyāni kārāpesi. Dakkhiṇabāhuṃ pana nidahitvā ekampi cetiyaṃ kārāpesi. 5. 今、ヴァナヴァーシー国におけるシリケートラ市の教団史を述べよう。仏滅から百一年が経過した時、ジャティラ(結髪修行者)、サッカ(帝釈天)、ナーガ(龍)、ガルラ(金翅鳥)、クンバンダ、チャンディー、パラミースヴァラ(大自在天)というこれら七つの存在がシリケートラという名の都市を造営した。そこではドヴァッタポーンコという名の王が統治した。彼には三つの眼があったと伝えられている。その時、世尊の弟子である三千人ほどの阿羅漢たちがそこに住んでいた。その王はそれら阿羅漢たちを、日々、四つの資具をもって供養した。そして六つの身体の遺骨(舎利)をそれぞれ一つずつ安置して六つの塔を建立させた。また、右腕の遺骨を安置して、さらに一つの塔を建立させた。 Uṇhīsadhātuṃ pana kaṅgarannagarato ānetvā ekampi cetiyaṃ kārāpesi. Taṃ pana tāva na niṭṭhitaṃ. Pacchā anuruddharājā gahetvā arimaddananagaraṃ ānetvā caññiṅkhu nāma cetiye nidhānaṃ [Pg.59] akāsi. Tasmā rakkhitattherassa āgamanato pubbepi sāsanaṃ patiṭṭhāsīti daṭṭhabbaṃ. Tato pacchā sāsanaṃ dubbalaṃ hutvā aṭṭhāsi. また、額の遺骨をカンガランナガラから持来して、一つの塔を建立させた。しかし、それはまだ完成しなかった。後にアヌルッダ王がそれを受け取り、アリマッダナ市に運んでチャンニンプという名の塔に安置した。それゆえ、ラクキタ長老の到来以前にも教えが確立していたと見るべきである。その後、教えは衰退して存続した。 Idaṃ vanavāsīraṭṭhe paṭhamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これがヴァナヴァーシー国における最初の教えの確立である。 Mahāmoggaliputtatissattherena pana pesito rakkhitatthero vanavāsīraṭṭhaṃ gantvā ākāse ṭhatvā anamataggapariyāyakathāya vanavāsike pasādesi. Kathāpariyosāne panassa saṭṭhisahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Sattatisahassamattā pabbajiṃsu. Pañcavihārasatāni patiṭṭhāpesuṃ. Evaṃ so tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Teneva aṭṭha kathāyaṃ – しかし、マハーモッガリプッタ・ティッサ長老によって派遣されたラクキタ長老は、ヴァナヴァーシー国へ行き、空中に留まって‘無始(アナマタッガ)経’の説法によってヴァナヴァーシーの人々を信服させた。その説法の終わりに、六万人の人々に法の覚得(法眼浄)があった。三万七千人ほどが出家した。五百の寺院を建立した。このようにして、彼はそこで教えを確立させた。それゆえにアッタカター(註釈書)には次のように記されている。 Gantvāna rakkhitatthero,Vanavāsiṃ mahiddhiko; Antalikkhe ṭhito tattha,Desesi anamataggiyanti vuttaṃ. “大神通を有するラクキタ長老は、ヴァナヴァーシーへ行き、そこの空中に留まって、無始(経)を説いた”と。 Evaṃ vanavāsīraṭṭhe pubbeyeva sāsanaṃ ogāhetvā patiṭṭhahi. Na pana tāva sakalaṃ byāpetvā patiṭṭhahi. このように、ヴァナヴァーシー国では以前から教えが入り込んで確立していた。しかし、まだ全体に広まって確立したわけではなかった。 Idaṃ tāva vanavāsīraṭṭhe sirikhettanagare dutiyaṃ これが、ヴァナヴァーシー国のシリケートラ市における、第二の Sāsanassa patiṭṭhānaṃ. 教えの確立である。 Jinacakke pana tettiṃsādhike catuvassasate kukkuṭa sīso nāma eko rājā rajjaṃ kāresi. Tassa rañño kāle bhagavato sāvakā arahantā pañcasatamattā ahesuṃ. Tesampi so rājā devasikaṃ catūhi paccayehi upatthambhesi. Sotāpannasakadāgāmianāgāmino pana gaṇanapathaṃ [Pg.60] vītivattā ahesuṃ. 仏滅から四百三十三年が経過した時、クックタシーソという名の王が統治した。その王の時代に、世尊の弟子である五百人ほどの阿羅漢たちがいた。その王もまた、彼らを日々、四つの資具をもって供養した。預流者、一来者、不還者は数えきれないほどであった。 Idaṃ vanavāsīraṭṭhe sirikhettanagare paramparābhatavasena これが、ヴァナヴァーシー国のシリケートラ市において、伝承の継承による Tatiyaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. 第三の教えの確立である。 Iccevaṃ vanavāsīraṭṭhe anekasatehi arahantattherehi sāsanaṃ puṇṇindusaṅkāsaṃ hutvā ativiya vijjotesi. Sāsanika ganthakārā pana mahātherā tattha na sandissanti. Arahantattherā pana rājūnaṃ āyācanaṃ ārabbha dhammasatthaṃ ekaṃ viracayiṃsūti porāṇā vadantīti. Iccevaṃ– このように、ヴァナヴァーシー国では、数百人の阿羅漢の長老たちによって、教えは満月のように極めて輝いた。しかし、教団の著述家である長老たちはそこには見当たらない。阿羅漢の長老たちは王たちの要請に基づき、一つの法典(ダムマサッタ)を編纂したと古師たちは語っている。このように―― Teca therā mahāpaññā,Paggahetvāna sāsanaṃ; Sūriyo viya atthaṅgo,Upagā maccusantikaṃ. “大いなる智慧を持つそれら長老たちは、教えを高く掲げ、太陽が沈むように、死の御許へと赴いた。” Tasmā hi paṇḍito poso,Yāva maccu nacāgato; Tāva puññaṃ kare niccaṃ,Mā pamajjeyya sabbadāti. “それゆえ、賢明な人は、死が訪れないうちに、常に功徳を積むべきである。いかなる時も怠ってはならない”と。 Iti sāsanavaṃse vanavāsīraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo 以上、教団史のうち“ヴァナヴァーシー国の教団史の話”という Nāma pañcamo paricchedo. 第五章(が終了する)。 6. Aparantaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo 6. アパランタ国の教団史の話。 6. Idāni pana marammamaṇḍale aparantaraṭṭhe sāsanavaṃsaṃ vakkhāmi. Amhākañhi marammaraṭṭhe suppādakatitthe vāṇijagāme vasante cūḷapuṇṇa mahāpuṇṇedve bhātike paṭicca bhagavato dharamānasseva atirekavīsativassakālato pabhuti sāsanaṃ patiṭṭhāsi. Na pana tāva byāpetvā patiṭṭhāsi. Teneva puna sāsanassa patiṭṭhāpanatthāya mahāmoggaliputtatissatthero [Pg.61] yonakadhammarakkhitattheraṃ pesesīti. 6. さて今、マランマ地方のアパランタ国における教団史を述べよう。我らがマランマ国のスッパーダカ・ティッタのヴァーニジャガーマ(商人の村)に住んでいたチューラプンナとマハープンナという二人の兄弟によって、世尊が存命であられた二十余年の時から教えが確立した。しかし、まだ全体に広まって確立したわけではなかった。それゆえ、再び教えを確立させるために、マハーモッガリプッタ・ティッサ長老は、ヨーナカ・ダンマラクキタ長老を派遣したのである。 Bhagavā pana lohitacandanavihāraṃ paṭiggahetvā sattasattāhāni nisīditvā samāgatānaṃ devamanussānaṃ dhammarasaṃ adāsi. Sattāhesu ca ekasmiṃ ahu caturāsītipāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Pañcasatamattehi ca pāsādehi āgacchanto antarāmagge saccabandhapabbate nisinnassa saccabandhassa nāma isino dhammaṃ desetvā chahi abhiññāhi saddhiṃ arahattaṃ pāpesi. Vāṇijagāme ca isidinnaseṭṭhi ādīnampi dhammarasaṃ pāyesi. Iccevaṃ saccabandhaisidinnamahāpuṇṇādayo paṭicca amhākaṃ marammamaṇḍale sāsanaṃ patiṭṭhāsi. 世尊は赤栴檀の精舎を受納して七週間留まり、集まった天人や人々に法の味わいを与えられた。七週間のうちのある一日には、八万四千の生きとし生けるものに法の覚得があった。そして五百の楼閣と共に(空を)来られる途中で、サッチャバンダ山に住んでいたサッチャバンダという名の仙人に法を説き、六神通と共に阿羅漢果に至らせた。また、ヴァーニジャガーマにおいて、イシディンナ長者らにも法の味わいを飲ませた。このように、サッチャバンダやイシディンナ、マハープンナらを機縁として、我らがマランマ地方に教えが確立した。 Idaṃ marammamaṇḍale aparantaraṭṭhe paṭhamaṃ sāsanassa これが、マランマ地方のアパランタ国における最初の教えの Patiṭṭhānaṃ. 確立である。 Bhagavato parinibbutato pañcatiṃsādhike dvivassasate sampatte tatiyasaṅgītiṃ saṅgāyitvā avasāne mahāmoggaliputtatissatthero attano saddhivihārikaṃ yonakadhammarakkhitattheraṃ saddhiṃ catūhi bhikkhūhi aparantaraṭṭhaṃ pesesi. Aparantaraṭṭhañca nāma amhākaṃ marammamaṇḍale sunāparantaraṭṭhameva. Tamatthaṃ pana heṭṭhā avocumhā. 世尊の入滅から二百三十五年が経過した時、第三結集を終えて、最後にマハーモッガリプッタ・ティッサ長老は、自身の共住者であるヨーナカ・ダンマラクキタ長老を、四人の比丘と共にアパランタ国へ派遣した。そしてアパランタ国とは、我らがマランマ地方のスンアパランタ国のことである。その件については、以前に述べた通りである。 Yonakadhammarakkhitattheropi aparantaraṭṭhaṃ āgantvā aggikkhandhopamasuttena raṭṭhavāsīnaṃ pasādesi. Sattatimattānaṃ pāṇasahassānaṃ dhammarasaṃ pāyesi. Raṭṭhavāsino ca bahavo sāsane pabbajiṃsu. Rājakulatopi sahassamattā pabbajiṃsu. Itthīnaṃ pana atirekasaṭṭhisahassamattā pabbajiṃsu. Tañca na aggikkhandhopamasuttantaṃ sutvā pabbajantīnaṃ itthīnaṃ vasena vuttaṃ, atha kho ādito paṭṭhāya yāvacirakālā sāsanaṃ pasīditvā pabbajantīnaṃ itthīnaṃ vasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Kasmāti ce, itthīnaṃ bhikkhunīnaṃ santikeyeva pabbajituṃ yuttattā yonakadhammarakkhitattherena [Pg.62] ca saddhiṃ bhikkhunīnaṃ anāgatattā. Evaṃ cirakālaṃ atikkamitvā pacchā bhikkhuniyo āgantvā tāsaṃ santike pabbajitānaṃ vasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Sīhaḷadīpe anuḷādeviyo pabbajitakāle mahāmahindattherassa saṅghamittātheriyā pakkosanatā idha ñāpakāti. Evaṃ yonakadhammarakkhitattheraṃ paṭicca aparantaraṭṭhe sattānaṃ bahupakāro ahosi. Tenevaṭṭhakathāyaṃ– ヨナカ・ダンマラッキタ長老もアパランタ国(西方国)へ至り、‘火聚喻経(アッキッカンドーパマ・スッタ)’によってその国の住人たちを浄信させた。約七万の衆生に法の甘露を飲ませた。また、その国の多くの人々が教団に出家した。王族からも千人ほどが出家した。女性については、実に六万人余りが出家した。なお、それは‘火聚喻経’を聴いて(直ちに)出家した女性たちの数として言われたのではなく、当初より長い年月にわたり、教えに帰依して出家した女性たちの数として言われたのだと知るべきである。なぜなら、女性は比丘尼たちの側でのみ出家するのが適当であり、ヨナカ・ダンマラッキタ長老と共に比丘尼たちが(その時)来なかったからである。このように、長い時間が経過した後に比丘尼たちがやって来て、彼女たちの側で出家した人々(女性たち)の数として言われたのだと知るべきである。スィーハラ島(スリランカ)においてアヌラー王妃たちが出家した際、マハーマヒンダ長老がサンガミッター長老尼を呼び寄せたことが、ここでの証左となる。このように、ヨナカ・ダンマラッキタ長老を縁として、アパランタ国の衆生に多大な利益がもたらされた。それゆえ、註釈書には次のように記されている。 Aparantaṃ vigāhitvā, yonako dhammarakkhito; Aggikkhandhūpamenettha, pasādesi jane bahūti. “ヨナカ人ダンマラッキタは、アパランタ(西方)に入り、ここで‘火聚喻(アッキッカンドーパマ)’によって、多くの人々を信伏させた”と。 Tatthāyaṃ adhippāya viseso gahetabbo. Kathaṃ. Aggikkhandhopamasuttantaṃ nāma bhikkhūnaṃ paṭipattivasena vuttaṃ, taṃ bhikkhūnaṃyeva desetuṃ vaṭṭati, theropi tattha taṃ desesi, tasmā puṇṇasaccabandhādayo paṭicca bhagavato dharamānassa vīsativassakāleyeva sāsanaṃ aparantaraṭṭhe patiṭṭhahitvā kasmiñci kasmiñci ṭhāne bhikkhūnaṃ saṃvijjamānattā tesaṃ bhikkhūnaṃ saṅgahetvā desetuṃ pacchā āgatānañca bhikkhūnaṃ parisuddhācārataṃ viññāpetuṃ aggikkhandhopamasuttaṃ thero desesīti. Evañca sati arimaddananagare samaṇakuttakānaṃ saṃvijjamānabhāvaṃ vakkhamānena vacanena sameti. そこでは、次の特別な意図を汲み取るべきである。いかなることか。‘火聚喻経’というものは比丘の実践(行儀)について説かれたものであり、それは比丘たちにのみ説かれるのが相応しい。長老もそこでそれを説いた。それゆえ、プンナ(富楼那)による真理の束縛などを縁として、世尊のご在世当時、二十年目の頃にはすでにアパランタ国に教えが確立しており、所々に比丘たちが存在していたため、それらの比丘たちを教導して説き、また後から来た比丘たちに清浄な行儀を知らせるために、長老は‘火聚喻経’を説いたのである。こう考えれば、アリマッダナ市(パガン)にサマナクッタカ(偽僧)たちが存在していたという後の記述とも一致する。 Idaṃ marammamaṇḍale aparantaraṭṭhe dutiyaṃ これがマランマ地方(ビルマ)のアパランタ国における第二の Sāsanassa patiṭṭhānaṃ. 仏教(サースナ)の確立である。 Yasmā pana buddhe, bhagavā puṇṇattherassa yācanamārabbha aparantaraṭṭhaṃ āgantvā vāṇije hi kārite candanavihāre vasitvā ekasmiṃ samaye ānandena pacchāsamaṇena tambadīparaṭṭhampi desacārikaṃ āhiṇḍi. Āhiṇḍitvā arimaddananagaraṭṭhānasamīpaṃ patvā pabbatamuddhani ṭhatvā anāgate kho ānanda imasmiṃ padese sammuti nāma rājā arimaddanaṃ nāma nagaraṃ māpessati[Pg.63], tasmiñca nagare mama sāsanaṃ virūḷaṃ hutvā patiṭṭhahissatīti byākāsi. Ayamattho porāṇavedapātthakesu vutto. なぜなら、仏陀・世尊はプンナ長老の要請によりアパランタ国へ来られ、商人たちが建立した栴檀の精舎(チャンダナ・ヴィハーラ)に滞在された際、ある時、侍者のアーナンダと共にタンバディーパ国をも遊行された。遊行してアリマッダナ市の場所の近くに至り、山の頂に立って、“アーナンダよ、未来においてこの地に、サンムティという名の王がアリマッダナという名の都市を造るであろう。そしてその都市において、私の教え(サースナ)は繁栄し、確立するであろう”と予言された。この内容は、古伝の記録(ポーラーナヴェーダ・パッタカ)に記されている。 Yonakadhammarakkhitatthero ca aparantaraṭṭhaṃ āgantvā tambadīparaṭṭhampi āhiṇḍitvā tambadīparaṭṭhavāsīnampi dhammarasaṃ pāyesiyeva. Ayamattho khattiyakulato eva purisasahassāni pabbajiṃsūti aṭṭhakathāyaṃ vuttattā viññāyati. Tadā hi aparantaraṭṭhe khattiyo natthi, tambadīparaṭṭhindoyeva taṃ anusāsetvā ati vasati, khattiye ca āsante kuto khattiyakulāni bhavissanti, teneva tambadīparaṭṭhato purisasahassāni pabbajiṃsūti viññātabbaṃ. Tasmā tambadīpikasāsanavaṃsampi idha vattuṃ yujjati. また、ヨナカ・ダンマラッキタ長老はアパランタ国へ来られ、タンバディーパ国をも遊行し、タンバディーパ国の住人たちにも法の甘露を飲ませたのである。この内容は、“刹帝利(クシャトリヤ)の家系から数千の男子が出家した”と註釈書に記されていることから知られる。当時、アパランタ国には刹帝利はおらず、タンバディーパ国の主(王)がそこを統治して住んでいた。刹帝利が(そこに)存在しないのであれば、どこに刹帝利の家系があるだろうか。それゆえ、タンバディーパ国から数千の男子が出家したのだと知るべきである。したがって、タンバディーパの仏教史(サースナ・ヴァムサ)をここで語ることは適当である。 Tenidāni tambadīpikāsāsanavaṃsaṃ pavakkhāmi. Amhākañhi marammamaṇḍale tambadīparaṭṭhe arimaddananagare sammutirājā nāma bhūpālo rajjaṃ karesi. Tato paṭṭhāya yāva anuruddharaññā samathi nāmake dese nisinnānaṃ tiṃsamattānaṃ samaṇakuttakānaṃ saṭṭhisahassamattānaṃ sissānaṃ ovādaṃ datvā cariṃsu. それゆえ、今、タンバディーパの仏教史を説こう。我々のマランマ地方のタンバディーパ国、アリマッダナ市において、サンムティ王という名の国王が統治していた。それ以来、アニルッダ王(アノーヤター)に至るまで、サマティという名の地に住む三十人ほどのサマナクッタカ(偽僧)たちが、六万人ほどの弟子たちに教示を与えて活動していた。 Tesaṃ pana samaṇakuttakānaṃ ayaṃ vādo,- sace yo pāṇātipātaṃ kareyya, so īdisaṃ parittaṃ bhaṇanto tamhā pāpakammā parimucceyya, sace pana yo mātāpitaraṃ hantvā anantariyakammato parimuccitukāmo bhaveyya, īdisaṃ parittaṃ bhaṇeyya, sacepi puttadhitānaṃ āvāhavivāhakammaṃ kattukāmo bhaveyya, ācariyānaṃ paṭhamaṃ niyyādetvā āvāhavivāhakammaṃ kātabbaṃ, yo idaṃ cārittaṃ atikkameyya, bahu apuññaṃ pasaveyyāti evamādīhi micchāvādehi attano attano upagatānaṃ ovādaṃ adaṃsu. Tamatthaṃ sutvā anuruddharājā paricitapuñño tesaṃ vādaṃ na ruci. Ayaṃ tesaṃ micchāvādoti. さて、それらサマナクッタカたちの教説は次のようなものであった。“もし殺生をした者が、このような呪文(パリッタ)を唱えるならば、その悪業から免れる。もし父母を殺して無間業から免れたいと望むならば、このような呪文を唱えるべきである。もし息子や娘の縁談や結婚をしようと望むならば、まず師(サマナクッタカ)に(娘を)捧げてから結婚式を行うべきである。この慣習を破る者は、多くの不徳(不善)を積むことになる”。このような邪説によって、自分たちに帰依した者たちに教示を与えていた。アニルッダ王は、積んできた功徳があったため、その内容を聞いても彼らの説を好まなかった。“これは彼らの邪説である”と。 Tadā [Pg.64] ca arimaddananagare arahanto nāma thero āgantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Ayaṃ arahantattherassa aṭṭhuppatti,– rājavaṃsāgataparittanidānāgatasāsanappaveṇiyāgatavasena tividhā hoti. その時、アリマッダナ市にアラハンタという名の長老がやって来て、教えを確立させた。このアラハンタ長老の素生(事績の起源)には、王統史に伝わるもの、護呪の因縁(パリッタ・ニダーナ)に伝わるもの、仏教の伝承に伝わるものの三種類がある。 Tatthāyaṃ rājavaṃsāgataṭṭhuppatti,– tadā hi sunāparantatambadīparaṭṭhesu sabbena sabbaṃ sabbadā thiraṃ sāsanaṃ na tāva patiṭṭhāsi. Teneva bhagavato byākataniyāmena sāsanaṃ patiṭṭhāpessāmāti cintetvā mahātherā sakkassa devānamindassa santikaṃ gantvā sāsanaṃ anuggahituṃ samatthaṃ puggalaṃ dehīti yāciṃsu. Sakkoca devānamindo tāvatiṃsabhavane ekaṃ devaputtaṃ yācitvā ekissā brāhmaṇiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhāpesi. Dasamāsaccayena vijāyanakāle sīlabuddhi nāma thero anurakkhitvā vaye sampatte pabbājesi. Tīsu piṭakesu ativiya cheko hutvā arahattaṃ pāpuṇi. Arahantoti nāmena pākaṭo ahosi. そのうち、王統史に伝わる素生は次の通りである。当時、スナパランタ・タンバディーパの両国において、完全に、常に盤石な教えはまだ確立していなかった。それゆえ、“世尊の予言された通りに教えを確立させよう”と考えた大長老たちは、天帝サッカ(帝釈天)のもとへ行き、“教えを助成できる人物を授けてください”と求めた。天帝サッカは三十三天(タワティンサ)の一人の天子に依頼し、ある婆羅門(バラモン)の女の胎内に宿らせた。十ヶ月の後、誕生の際にシーラブッディという名の長老が保護し、成人した時に出家させた。彼は三蔵に非常に精通し、阿羅漢果を得た。アラハンタという名で世に知られるようになった。 Soca thero marammamaṇḍale jinasāsanaṃ vijjotāpetuṃ arimaddananagaraṃ āgantvā nagarato avidūre ekasmiṃ araññe nisīdi. Tadā sakko devānamindo ekaṃ nesādaṃ palobhetvā tassa theraṃ dassesi. Atha nesādassa etadahosi,– ayaṃ pana amanusso yakkho bhaveyya, sace pana manusso bhaveyya, evaṃ sati milakkhujātiko bhaveyyāti. Evaṃ pana cintetvā rañño dassanatthāya nagaraṃ ānesi. Thero ca aṭṭhaparikkhāre gahetvā anugacchi. Nesādā ca theraṃ ānetvā rañño dassesi. ソーチャ長老は、ビルマ圏(マランマ・マンダラ)に勝者の教え(仏教)を輝かせるため、アリマッダナ市へとやって来て、街から遠くない一つの森に座しました。その時、神々の王であるサッカ(帝釈天)が一人の猟師を誘惑して、彼に長老の姿を見せました。そこで猟師は次のように思いました。“この者は、非人の夜叉であろうか。もし人間であるならば、未開の部族(ミラックハ)出身であろうか”と。このように考えて、王に見せるために街へと連れて行きました。長老は八聖具を携えてついて行きました。猟師たちは長老を連れて行き、王に拝謁させました。 Rājā disvā santindriyo ayaṃ, na milakkhujātiko, imassa abbhantare sāradhammo atthi maññeti laddhasūriyobhāsaṃviya padumaṃ phullacittaṃ hutvā vīmaṃsetukāmo theraṃ āha,– attano sāruppaṃ āsanaṃ ñatvā nisīdāhīti. 王は長老を見て、“この者は諸根が静まり返っており、未開の部族の者ではない。この者の内には肝要な法(実りある法)があるに違いない”と思い、太陽の光を受けた蓮の花のように心を開かせ、彼を試そうとして長老に言いました。“自分にふさわしい座所を知って、座りなさい”と。 Thero ca rājapallaṅkaṃ āruhitvā nasīdi. Rājā ca ayaṃ aggāsane [Pg.65] nisīdi, avassaṃ aggapuggalo bhaveyyāti cintetvā tvaṃ kassa ñāti, kassa bhisso, kuto āgatosīti pucchi. Thero ca evamāha,– lokasmiṃ yo navaguṇasampanno bhagavā sammāsambuddho, tassāhaṃ ñāti, sobhagavāyeva mamācariyo, bhikkhusaṅghassa nisinnaṭṭhānato āgatomhīti. 長老は王の宝座に登って座りました。王は“この者は最高位の座に座った。間違いなく至高の人物であろう”と考えて、“あなたは誰の親族か、誰の弟子か、どこから来たのか”と尋ねました。長老はこのように答えました。“世において九つの徳を備えられた世尊、正等覚者、私はその方の親族です。その世尊こそが私の師であり、私は比丘僧伽の住まう所から参りました”と。 Rājā ca somanassappatto hutvā āha, tava ācariyena desitaṃ dhammaṃ ekadesato desehīti. Atha yathā siridhammāsokarañño nigrodhasāmaṇerena appamādadhammo desito, evaṃ appamādadhammaṃyeva thero desesi. 王は歓喜に満たされて言いました。“あなたの師が説かれた法を、その一部でもお説きください”と。そこで、かつてシリダンマーソーカ王に対しニグローダ沙弥が不放逸の法を説いたように、長老もまた不放逸の法を説きました。 Rājā ca puna āha,– kuhiṃ dāni sammāsambuddho nisīdati, tena pana desito dhammo katippamāṇo, tassa sāvakā pana katippamāṇā, tumhādisā aññe atthi vā mā vāti. Idāni amhākaṃ ācariyo sammāsambuddho parinibbuto, dhātuyoyeva idāni atthi, tena pana desito dhammo caturāsītidhammakkhandhasahassappamāṇo, sudhammapure piṭakattayaṃ yugaḷavasena tiṃsavidhā atthi, mayā añño paramattha sammutivasena duvidhopi saṅgho atthīti. 王は再び尋ねました。“今、正等覚者はどこに住まわれているのですか。その説かれた法はどれほどの量ですか。その弟子たちはどれほどの数ですか。あなたのような方が他にもおられるのですか、おられないのですか”と。(長老は答えました)“今、私たちの師である正等覚者は般涅槃されています。今はただ真身舎利のみが残されています。その説かれた法は、八万四千の法蘊という量です。スダンマ・プラ(タトン)には、対をなす三蔵が三十種類あります。また私以外にも、勝義(第一義)と世俗の二種の僧伽が存在します”と。 Taṃ sutvā rājā bhiyyosomattāya pasanno hutvā puna ārocesi,– mama bhante imasmiṃ paccakkhe natthi tayā añño nātho, ajjabhagge pāṇupetaṃ maṃ upāsakoti dhārehi, tava ovādaṃ ahaṃ sirasā paṭiggaṇhissāmīti. それを聞いて王はいっそう清らかな信仰心を抱き、再び申し上げました。“尊師よ、私の目の届くこの地において、あなた以外の拠り所(救い)はありません。今日より、命ある限り私を近事男(優婆塞)として認めてください。あなたの教えを、私は謹んでお受けいたします”と。 Tato pacchā araññakaṅgārahe ṭhāne vihāraṃ kārāpetvā adāsi. Samaṇakuttakānampi vādaṃ bhindi, yathā pana suvaṇṇapātiṃ labhitvā suvaṇṇabhājanaṃ labhitvā mattikābhājananti. Sakalepi ca raṭṭhe samaṇakuttakānaṃ vādaṃ jahāpesi. Tasmiñca kāle samaṇakuttakā hīnalābhā hutvā therassa upanāhaṃ bandhiṃsu. Te pana samaṇakuttakā araññe nissāmikāviya [Pg.66] koleyakā sunakhā anāthā hutvā kāyikacetasikadukkhaṃ labhiṃsu. その後、(王は)森の中のふさわしい場所に寺院を建立して寄進しました。また、金のお盆や金の器を手に入れた者が土の器を捨てるように、サマナクッタカ(邪教の沙門)たちの説を論破しました。そして国中において、サマナクッタカたちの説を捨てさせました。その時、サマナクッタカたちは利得を失い、長老に対して恨みを抱きました。それらサマナクッタカたちは、森の中の飼い主のいない野犬のように身寄りを失い、身心の苦しみを受けました。 Rājā ca tamatthaṃ ñatvā yathā samaṇakuttakā nābhibhavanti, tathā ārakkhaṃ ṭhapesi. Te ca samaṇakuttake setavatthaṃ nivāsāpetvā āvudhagāhayodhabhāvena rājakamme niyojāpesi. Thero ca sāsane pasanne jane pabbājetvā upasampādetvā sāsanaṃ visodhāpesi. Rājā ca imasmiṃ raṭṭhe porāṇikā rājāno samaṇakuttakānaṃ vādaṃ gahetvā rajjaṃ kāresuṃ, sace hi pana tesaṃ anatthakarajjaṃ puna gaṇhāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ, evaṃ sati ahaṃ tesaṃ anatthakarajjaṃ apanetvā sātthakarajjaṃ gaṇhāpetumicchāmīti anusocīti. 王はその事実を知り、サマナクッタカたちが(長老を)圧倒することがないよう、警護を置きました。そして、それらサマナクッタカたちに白い衣を着せ、武器を持った兵士として王の仕事に従事させました。長老は、教えに信仰を抱いた人々を出家・具足戒を受けさせ、教えを清浄にしました。王は“この国の昔の王たちは、サマナクッタカたちの説を受け入れて統治を行ってきた。もし彼らの不利益な統治を再び正すことができるなら、私は彼らの不利益な統治を取り除き、利益ある統治を行わせたい”と深く考えました。 Ayaṃ pana parittanidānāgataṭṭhuppatti, – これは、パリッタ(護呪)の因縁に伝わる由来です。 Sīhaḷadīpe kira vippavāsīnagare nisinno eko bhikkhuupadvārāvatīnagaraṃ gantvā pariyattiṃ uggaṇhi. Tato pacchā sudhamma puraṃ gantvā pariyattiṃ uggaṇhi. Tasmiñca kāle sirikhettanagare pāṭalirukkhe eko gantho atthīti sutvā sudhammapurato sirikhettanagaraṃ agamāsi. Antarāmagge luddhako theraṃ passitvā ayaṃ yakkhoti maññitvā gahetvā anuruddharañño dassesi. 伝え聞くところによると、セイロン島(シーハラディーパ)のヴィッパヴァーシー市に住んでいた一人の比丘が、ウパドヴァーラーヴァティー市へ行って教理(パリヤッティ)を学びました。その後、スダンマ・プラへ行って教理を学びました。その時、シリケットナ・ナガラ(プローム)のパータリの樹に一つの聖典(ガント)があるという話を聞いて、スダンマ・プラからシリケットナ・ナガラへ向かいました。道中で一人の猟師が長老を見て、これを夜叉だと思い、捕らえてアヌルッダ王(アノーヤター王)に差し出しました。 Tadā rājā theraṃ pucchi,– ko pana tvanti. Ahaṃ mahārāja gobhamassa sāvakoti. Puna rājā pucchi,–tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ kīdisoti. Thero āha,– mahosadhapaṇḍitoviya mahārāja buddho daṭṭhabbo, umaṅgoviya dhammo, videhasenā viya saṅghoti. Evaṃ upamāhi pakāsito rājā puna pucchi,–kiṃ nukho ime gotamassa sāvakāti. Na kho mahārāja ime gotamassa sāvakā, ime pana amhehi visabhāgā samaṇakuttakāye vāti. Evaṃ vutte tato paṭṭhāya te samaṇakuttake vijahi, tiṇaṃ viya nātimaññi. Pāṭalirukkhasu siratopi [Pg.67] laddhaṃ tesaṃ ganthaṃ laddhaṭṭhāneyeva agginā jhāpesi. Tampi ṭhānaṃ yāvajjatanā aggijhāpanathalanti pākaṭanti. その時、王は長老に尋ねました。“あなたは一体何者か”と。“大王よ、私はゴバマ(ゴータマ)の弟子です”と。王は再び尋ねました。“三宝をどのように見ているのか”と。長老は答えました。“大王よ、仏陀はマオーサダ賢者のように見なされるべきであり、法は抜け穴(トンネル)のように、僧伽はヴィデーハの軍勢のように見なされるべきです”と。このように比喩によって示された王は、再び尋ねました。“では、ここにいる者たちはゴータマの弟子なのか”と。“大王よ、彼らはゴータマの弟子ではありません。彼らは私たちとは異なるサマナクッタカたちです”と。このように言われてから、王はそれらサマナクッタカを捨て去り、草のように軽んじました。パータリの樹の茂みの中から見つかった彼らの聖典を、見つかったその場所で火で焼かせました。その場所は今日に至るまで‘火葬の丘(アッジジャーパナタラ)’として知られています。 Thero ca vimāna vatthuṃ rañño desesi. Rājā ca pasīditvā sirikhettanagarato arimaddananagaraṃ paccāgamanakāle ānesi. 長老は王に‘天宮事経(ヴィマーナ・ヴァットゥ)’を説きました。王は清らかな信仰心を抱き、シリケットナ・ナガラからアリマッダナ市へと帰還する際に、長老を連れて戻りました。 Idaṃ pana pāṭalisusire laddhaganthassa kāraṇaṃ,- tesañhi samaṇakuttakānaṃ abbhantare eko upāyaccheko samaṇakuttako attano vādānurūpaṃ ganthaṃ katvā sirikhettanagare dvattiṃsaratanakkhandhassa pāṭalirukkhassa susire pavesetvā punappunaṃ udakena temetvā mattikāya limpetvā puna tacaṃ uppādetvā uṭṭhāpesi. Tadā mayaṃ supine pāṭalirukkhe sāragantho atthabyañjanasampanno eko atthītii passāmāti kolāhalaṃ uppādesuṃ. Taṃ sutvā rājā sirikhettanagaraṃ gantvā taṃ pāṭalirukkhaṃ bhinditvā gavesento taṃ ganthaṃ labhi. Ganthe pana sakavādavasena samaṇakuttakasāmaññatā īdisāyeva, ete gotamāsāvakā hontii, etesaṃyeva ācāro saggamaggapathabhūtoti evamādīhi kāraṇehi vuttaṃ. Rājā ca pasīditvā samaṇakuttakānaṃ bahūni dātabbāni adāsi. Tato pacchā therassa dhammakathaṃ sutvā taṃ agginā jhāpesīti evaṃ samaṇakuttakānaṃ vacanaṃ sutvā sirikhettanagaraṃ gantvā arimaddananagaraṃ paccāgacchanto theraṃ ānesīti daṭṭhabbaṃ. Arimaddananagaraṃ sampattakāle jetavanaṃ nāma vihāraṃ kārāpetvā adāsi. Thero ca tattha sāsānaṃ visodhetvā nisīdi. Rājā devasikaṃ udakaṃ ānetvā aggamahesī pana devasikaṃyeva piṇḍapātaṃ ānetvā bhojesi. Uppannakaṅkhā kālepi taṃtaṃkaṅkhāṭṭhānaṃ pucchīti. しかし、パータリ樹の洞で見つかった書物(経典)の由来は以下の通りである。それら偽僧(サマナクッタカ)の中に、策謀に長けた一人の偽僧がいた。彼は自らの説に合わせた書物を作り、シリケッタナガラの、幹の高さが三十二ラタナあるパータリ樹の洞に入れ、何度も水で濡らし、泥で塗り、再び樹皮を生えさせて(元通りに)立たせた。その後、“夢の中に、パータリ樹の中に義と文を具えた一つの書物があるのを見た”と言って騒ぎを起こした。それを聞いて王はシリケッタナガラに行き、そのパータリ樹を割って探し、その書物を得た。書物の中には自説に基づき、“偽僧の身分はこのようである。彼らはゴータマの弟子である。彼らの行いこそが天界への道の歩みである”といった内容が述べられていた。王はこれを信じて偽僧たちに多くの施与を与えた。その後、長老(アラハンタ)の法話を聞いて、その書物を火で焼かせた。このように偽僧たちの言葉を聞いてシリケッタナガラへ行き、アリマッダナナガラに戻る際に長老を連れてきたと理解すべきである。アリマッダナナガラに到着した時、王はジェータヴァナという名の精舎を建立して寄進した。長老はそこで教えを清めて住んだ。王は毎日水を運び、王妃は毎日托食(ピンダパータ)を運んで供養した。疑問が生じた時には、その都度その箇所について質問した。 Ayaṃ pana sāsanappaveṇiyāgataṭṭhuppatti,– これは教法の伝承(サーサナッパヴェーニー)に伝わる由来である。 Sudhammapure hi samāpattilābhī anomadassī nāma thero [Pg.68] soṇuttarattherānaṃ vaṃsānurukkhaṇavasena saddhiṃ pañcahi bhikkhu satehi nisīdi. Tassa pana padhānasisso adhisīlonāma, tassa padhānasisso prānadassī nāma, tassa padhānasisso kāḷo nāma, tassa padhānasisso arahanto nāma, tassa padhānasisso ariyavaṃso nāmāti. すなわち、スダンマプラにおいて等至(サマパッティ)を得たアノマダッシーという名の長老が、ソーヌッタラ長老たちの系統を守るために、五百人の比丘たちと共に住んでいた。彼の筆頭の弟子はアディシーラという名であり、その筆頭の弟子はプラーナダッシーという名、その筆頭の弟子はカーラという名、その筆頭の弟子はアラハンタという名、その筆頭の弟子はアリヤヴァンサという名であった。 Idañca vacanaṃ-ko panesa uttarājīvamahātheroti. Ayañhi thero rāmaññadesiyaputto ariyavaṃsattherassa sisso. Ariyavaṃsatthero pana kappuṅganagaravāsī mahākāḷattherassa sisso. So pana sudhammanagaravāsino prānadassī mahātherassa sissoti kalyāṇī silālekhane vuttavacanena na sameti. Evampi sati yathicchita adhippāyo na nassatīti daṭṭhabbaṃ. また、“このウッタラジーヴァ大長老とは誰か”という問いについて。この長老はラマンニャ地方の出身で、アリヤヴァンサ長老の弟子である。アリヤヴァンサ長老はカップンガナガラに住むマハー・カーラ長老の弟子である。彼はスダンマナガラに住むプラーナダッシー大長老の弟子である、という説は、カリヤーニー石碑に記された言葉とは一致しない。しかし、そうであっても、意図された本質が失われることはないと理解すべきである。 Evaṃ nānācariyānaṃ vādo nānākārena dissamānopi arahantattherassa arimaddananagare sāsanaṃ anuggahetvā patiṭṭhānatāyevettha pamāṇanti katvā nāvamaññitabbo. Sabbesañhi ācariyānaṃ vādepi arahantatthero arimaddananagaraṃ āgantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesīti attho icchitabboyevāti. このように、諸師の説が様々な形で見られるとしても、アラハンタ長老がアリマッダナナガラにおいて教えを外護し、確立したということこそがここでの基準であり、軽んじられるべきではない。すべての師の説においても、アラハンタ長老がアリマッダナナガラに来て教えを確立したという事実は、等しく認められるべき意味なのである。 Arahantatthero pana mūlanāmena dhammadassīti pākaṭo sudhammapuravāsī sīlabuddhittherassa sissoti daṭṭhabbo. So ca thero pubbeva pabbajjakālato catūsu vedesu sikkhitasippo. Pabbajitvā pana sāḷakathaṃ piṭakattayaṃ uggaṇhitvā pāraṃ gantvā sabbattha pākaṭo. Sokkatayanagaraṃ anetvā manussā pūjenti. Tattha dasavassāni vasitvā puna sudhammapuraṃ āgantvā araññavāsaṃ samādiyi. アラハンタ長老は、本名はダンマダッシーとして知られ、スダンマプラ住のシーラブッディ長老の弟子であると理解すべきである。その長老は、かつて出家する前から四ヴェーダの学術を修めていた。出家してからは、三蔵を註釈と共に学び、それを極めてあらゆる場所で知られるようになった。ソッカッタヤナガラに招かれ、人々は彼を供養した。そこに十年間住んだ後、再びスダンマプラに戻り、森林修行(アランニャヴァーサ)を誓受した。 Tato pacchā jinacakke ekasaṭṭhādhike pañcasate sahasseca sampatte kaliyuge ekūnāsītādhike tisate sampatte anuruddharājā rajjaṃ pāpuṇi. Tadā arimaddananagare samaṇakuttakā [Pg.69] mayaṃ gotamasāvakāti vatvā tiṃsatiṃsavaggā hutvā nisīdiṃsu. Vaggavasena kira sahassamattāti. Anuruddharājā ca tesaṃ samaṇakuttakānaṃ āgāriyābrahmacariyādīni sutvā na pasīdi. Evampi paveṇiyā āgabhattā na pajahi. Arahantaṃ pana theraṃ passitvā tato paṭṭhāya tesaṃ samaṇakuttakānaṃ nibaddhavattāni bhinditvā sāsane pasīdi. その後、仏滅後1561年、カリ・ユガ379年にアヌルッダ王が即位した。その時、アリマッダナナガラでは偽僧(サマナクッタカ)たちが“我らはゴータマの弟子である”と言って、三十人ずつの集団となって住んでいた。集団を合わせれば千人ほどであったという。アヌルッダ王はそれら偽僧たちの世俗的で非聖職的な行いなどを聞いて、信を抱かなかった。それでも、伝統として伝わってきたものであるために排除しなかった。しかし、アラハンタ長老に会ってからは、それら偽僧たちへの恒常的な奉仕を打ち切り、仏教に帰依した。 Idaṃ marammamaṇḍale tambadīparaṭṭhe arimaddananagare arahantaṃ. これは、ミャンマー地方タンバディーパ国の、アリマッダナナガラにおけるアラハンタという、 Nāma theraṃ paṭicca tatiyaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. 名の長老に依る三度目の教えの確立に関するものである。 Tasmiñca kāle arahantatthero anuruddharājānaṃ āha,-tīsu sāsanesu pariyattisāsane tiṭṭhanteyeva paṭipatti sāsanaṃ tiṭṭhati, paṭipattisāsane tiṭṭhanteyeva paṭivedhasāsanaṃ tiṭṭhati, yathā hi gunnaṃ satepi sahassepi vijjamāne paveṇipa,likāya dhenuyā asati so vaṃso sāpaveṇī na ghaḷīyatii, evamevaṃ dhutaṅgadharānaṃ bhikkhūnaṃ satepi sahassepi vijjamāne pariyattiyā antarahitāya paṭivedho nāma na hoti, yathā pana nimikumbhiyo jānanatthāya pāsāṇa piṭṭhe akkharesu ṭhapitesu yāva akkharāni dharanti, tāva nidhikumbhiyo naṭṭhā nāma na honti, evamevaṃ pariyattiyā dharamānāya sāsanaṃ anantarahitaṃ nāma hoti, yathā ca mahato taḷākassa pāḷiyā thirāya udakaṃ na ṭhassatīti na vattabbaṃ, udake sati padumādīni pupphāni na pupphissantīti na vattabbaṃ, evamevaṃ mahātaḷākassa thirapāḷisadise tepiṭake buddhavacane sati udakasadisā paṭipattipūrakā kulaputtā natthīti na vattabbaṃ, tesu sati padumādipupphasadiso paṭivedho natthīti na vattabbaṃ, evaṃ ekantato pariyattimeva pamāṇaṃ, tasmā antamaso dvīsu pātimokkhasu vattamānesupi sāsanaṃ anantarahitameva, pariyattiyā antarahitāya suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo natthi, anantarahitāya eva dhammābhisamayo atthi[Pg.70], idānipi amhākaṃ pariyattisāsanaṃ paripuṇṇaṃ natthi, sarīradhātuyo ca natthi, tasmā yattha pariyattisāsanaṃ sarīradhātuyo ca atthi, tattha paṇṇākārena saddhiṃ dūtaṃ pesetvā ānetabbā, evaṃ sati amhākaṃ raṭṭhe jinasāsanaṃ cirakālaṃ patiṭṭhahissatīti. その時、アラハンタ長老はアヌルッダ王に言った。“三つの教えのうち、教法(パリヤッティ)が存続してこそ修行(パティパッティ)が存続し、修行が存続してこそ悟り(パティヴェーダ)が存続します。例えば、牛が百頭、千頭いても、血統を守る雌牛がいなければ、その家系は途絶えてしまいます。同様に、頭陀行を保持する比丘が百人、千人いても、教法が消滅してしまえば、悟りというものは起こりません。また、宝の瓶の場所を知るために石の上に文字が刻まれているとして、その文字が残っている限り、宝の瓶が失われたことにはなりません。同様に、教法が存続している限り、教えは消滅したことにはなりません。また、大きな池の堤防が堅固であれば、水が溜まらないということはなく、水があれば蓮などの花が咲かないということもありません。同様に、大池の堅固な堤防に似た三蔵の仏言葉がある限り、水に似た修行を完遂する善男子がいないと言うべきではなく、彼らがいる限り、蓮の花に似た悟りがないと言うべきではありません。このように、専ら教法こそが基準なのです。したがって、少なくとも二つの波羅提木叉(パーティモッカ)が存続している間は、教えは消滅していません。教法が消滅してしまえば、正しく修行する者であっても法の覚り(現観)はありませんが、教法があれば法の覚りはあります。現在、私たちの所には教法が完全な形ではなく、身体の遺骨(真身舎利)もありません。ですから、教法と身体の遺骨がある場所へ、贈り物を携えて使者を派遣し、それらを持ち帰るべきです。そうすれば、私たちの国に勝者の教えが長く定着することでしょう” Evaṃ pana bhante sati kattha yācissāmāti. Suvaṇṇabhūmiraṭṭhe mahārāja sudhammapure tīhi vārehi piṭakattayaṃ likhitvā ṭhapesi, sarīradhātuyo ca bahū tattha atthīti. Rājā evaṃ bhanteti paṭiggaṇhitvā bahū paṇṇākāre paṭiyādetvā rājalekhanaṃ likhitvā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ ekaṃ amaccaṃ dūtaṃ katvā pesesi. “尊師よ、もしそうであるならば、どこに(三蔵を)請い求めればよいでしょうか”。“大王よ、スヴァンナブーミ国のスダンマプラにおいて、三度にわたって三蔵を書写して安置しており、そこには多くの身舎利も存在します”。王は“尊師よ、承知いたしました”と答え、多くの進物を用意し、親書を認め、八つの徳を備えた一人の大臣を使節として派遣した。 Sudhammapurindo manohari nāma rājāpi maccheracitto hutvā tumhādisānaṃ micchādiṭṭhīnaṃ ṭhāne piṭakattayaṃ sarīradhātuyo ca pahiṇituṃ na yuttā, tilokaggassa hi sammāsambuddhassa sāsanaṃ sammādiṭṭhīnaṃ ṭhāneyeva patiṭṭhahissati, yathā nāma kesarasīharājassa vasā suvaṇṇapātiyaṃyeva, na mattikābhājaneti. スダンマプラの主であるマノハリという名の王もまた、物惜しみする心をもって、“汝らのような邪見者の所へ三蔵や身舎利を送ることは相応しくない。三界の至尊である正等覚者の教えは、正見者の所にこそ定着するものである。それはあたかも、獅子王の脂が黄金の器にのみ入り、土の器には入らないようなものである”と言った。 Dūtā paccāgantvā anuruddharañño tamatthaṃ ārocesuṃ. Taṃ sutvā anuruddharājā kujjhi, tattakakapāle pakkhittatilaṃviya taṭa taṭāyi. 使節たちは帰還してアヌルッダ王にその次第を報告した。それを聞いてアヌルッダ王は激怒し、熱した鉄板に投げ入れられた胡麻のように、パチパチと音を立てて怒り狂った。 Atha rājā nadīmaggena nāvānaṃ asītisatasahassehi nāvikānaṃ yodhānaṃ aṭṭhakoṭīhi senaṃ byūhitvā thalamaggena saddhiṃ catūhi mahāyodhanāyakehi hatthīnaṃ asīti sahassehi assānaṃ navutiisatasahassehi yodhānaṃ asītikoṭiyā senaṃ byūhitvā sayameva yujjhituṃ sudhammaparaṃ gacchi. そこで王は、水路からは十八万艘の船に八千万の船乗りと兵士を配した軍勢を整え、陸路からは四人の大将軍とともに、八万頭の象、九十万頭の馬、八億の兵士からなる軍勢を整え、自ら戦うためにスダンマプラへと向かった。 Taṃ sutvā manoharirājā sītatasito hutvā attano [Pg.71] bahū yodhe saṃvidahitvā sudhammapurayeva paṭisenaṃ katvā nisīdi. それを聞いたマノハリ王は、恐怖に震えながらも自ら多くの兵を配備し、スダンマプラにおいて迎え撃つべく陣を敷いた。 Atha athabbaṇavede āgatappayogavasena punappunaṃ vāyamantāpi nagaramūlaṃ upasaṅkamituṃ na sakkā. Tadā rājā vedaññuno pucchi,–kasmā panettha nagaramūlaṃ upasaṅkamituṃ na sakkomāti. Vedaññuno āhaṃsu,-athabbaṇavedavidhānaṃ mahārāja atthi maññeti. Atha rājā pathaviyaṃ nidahitvā matakaḷevaraṃ uddharitvā mahāsamudde khipesi. さて、(アヌルッダ王の軍勢は)アタルヴァ・ヴェーダに記された術策によって、繰り返し試みるも城の根源に近づくことができなかった。その時、王はヴェーダに通じた者たちに、“なぜここでは城の根源に近づくことができないのか”と問うた。ヴェーダに通じた者たちは、“大王よ、アタルヴァ・ヴェーダの秘法が施されていると思われます”と答えた。そこで王は、大地に埋められていた死体を掘り起こし、大海原へと投げ捨てた。 Ekaṃ kira manussaṃ hindukulaṃ jeṅgunāmakaṃ kīṭaṃ khādāpetvā taṃ māretvā hatthapādādīni aṅgapaccaṅgāni gahetvā chinnachinnāni katvā nagarassa sāmantā pathaviyaṃ nadahitvā ṭhapesi. Tadā pana nagaraṃ upasaṅkamituṃ sakkā. Nagarañca pavisitvā anuruddharājā manoharirājānaṃ jīvaggāhaṃ gaṇhi. Sudhammapure porāṇikānaṃ rājūnaṃ paveṇīāgatavasena ratanamayamañjūsāyaṃ ṭhapetvā pūjitaṃ sahadhātūhi piṭakattayaṃ gahetvā manoharirañño santakānaṃ dvattiṃsahatthīnaṃ piṭṭhiyaṃ āropetvā ānesi. 聞くところによれば、ジェングという名のヒンドゥーの家系の男に虫を食べさせて殺し、その手足などの諸器官をバラバラに切り刻み、城の周囲の大地に埋めて安置していたのである。その(死体を排除した)後、城に近づくことが可能となった。アヌルッダ王は城内に侵入し、マノハリ王を生け捕りにした。そして、スダンマプラの古の王たちの伝統に従って宝箱に安置され供養されていた三蔵を、身舎利とともに受け取り、マノハリ王の所有であった三十二頭の象の背に載せて持ち帰った。 Arimaddananagaraṃ pana patvā dhātuyo ratanamayamañjūsāyaṃ ṭhapetvā sirisayanagabbhe ratanamañce sīsopadesassa samīpe ṭhapesi. Piṭakattayampi ratanamaye pāsāde ṭhapetvā bhikkhusaṅghassa uggahadhāraṇādiatthāya niyyādesi. Tato kira ānītaṃ piṭakattayaṃ uggaṇhantānaṃ ariyānaṃ sahassamattaṃ ahosīti. アリマッダナ市に到着すると、舎利を宝箱に収め、寝室の宝座の枕元に安置した。三蔵もまた宝飾された宮殿に安置し、比丘僧伽が学び保持すること等のために寄進した。それ以来、そこから運ばれた三蔵を学ぶ聖者たちは千人ほどに達したという。 Sudhammanagaraṃ vijayitvā piṭakena saddhiṃ bhikkhusaṅghaṃ ānetvā sāsanassa patiṭṭhāpanaṃ jinacakke ekādhike chasate vassasahasse kaliyuge ca soḷasādhike catusate sampatteti silālekhanesu vuttaṃ. スダンマプラを征服し、三蔵とともに比丘僧伽を連れてきて教えを確立したのは、仏暦(勝者輪)千六百一年、カリ・ユガ四百十六年のことであったと石碑に記されている。 Anuruddharañño kāle puññānubhāvena tiiṇṇaṃ ratanānaṃ paripuṇṇattā [Pg.72] puṇṇagāmoti samaññā ahosi. Cirakālaṃ atikkante ṇṇakāraṃ lopavasena makārassa ca niggahita vasena pugamīti marammabhāsāya vohārīyatīti anāgatavaṃsarājavaṃsesu vuttaṃ. アヌルッダ王の時代、功徳の威力によって三宝が円満であったため、その地は“プンナガーマ(円満な村)”と呼ばれた。長い時を経て、“ナ”の音が脱落し、末尾に“マ”の鼻音が付いたことで、ビルマ語では“プガミー(パガン)”と呼ばれていると、‘アナガタヴァンサ’や‘ラージャヴァンサ’に記されている。 Anuruddharājāyeva cattāro mahāyodhe sīhaḷadīpaṃ pesetvā tatopi piṭakattayaṃ ānesi. Sīhaḷadīpato ānītapiṭakattayena sudhammapurato ānītapiṭakattayaṃ aññamaññaṃ yojetvā saṃsandetvā arahantatthero vīmaṃsesi. Tadā gaṅgādakenaviya yamunodakaṃ aññamaññaṃ anūnaṃ anadhikaṃ ahosi. Tehi piṭakehi aññānipi vaḍḍhetvā tipiṭakagabbhe ṭhapetvā pūjesi. Tesu tesu ṭhānesupi patiṭṭhāpesi. アヌルッダ王はさらに四人の大将軍をセイロン島に派遣し、そこからも三蔵を持ち帰った。アラハッタ長老は、セイロン島から運ばれた三蔵と、スダンマプラから運ばれた三蔵を互いに突き合わせて照合した。その時、それらはガンジス川の水とヤムナー川の水のように、互いに過不足なく一致していた。それらの三蔵をもとに写本を増やし、三蔵堂に安置して供養した。また、それらを各地に定着させた。 Manoharirājānampi mraṅkapā nāma dese upaṭṭhākehi saha ṭhapesi. Tassa ca kira rañño mukhaṃ viravitvā kathaṃ sallāpentassa mukhato obhāso pajjalitvā nikkhami. So kadāci kadāci anuruddharañño santikaṃ āgantvā gāravavasena vandanādīni akāsi. Tadā anuruddharañño lomahaṃso uppajji ubbiggo ca. Tasmā tassa rañño nitthejatthāya buddharūpassa cetiyassa bhattaṃ pūjetvā taṃ gahetvā manoharirañño bhājesi. Tadā tassa tadānubhāvo antaradhāyi. Manoharirājā saṃvegaṃ āpajjitvā saṃsāre saṃsaranto yāva nibbānaṃ na pāpuṇāmi, tāva paravase nānuvatteyyanti patthanaṃ akāsi. Sudhammapurato ābhataṃ attano santakaṃ manomaya maṇiṃ ekassa seṭṭhino santike vikkiṇitvā laddhamūlena pañcavāharajatena abhujitapallaṅkavasena ekaṃ mahantaṃ buddha bimbaṃ parinibbānākārena ekanti dve buddhappaṭibimbāni kārāpesi. Yāvajjatanā tāni santīti. Iccevaṃ anuruddharājā sudhammapurato [Pg.73] sīhaḷadīpato ca sāsanaṃ ānetvā arimaddananagare patiṭṭhāpesīti. マノハリ王をも、従者とともにムリンカバーという地に住まわせた。その王が口を開いて語ると、口から光輝が放たれたという。彼は時折アヌルッダ王のもとを訪れ、敬意をもって礼拝などを行った。その際、アヌルッダ王には戦慄と恐れが生じた。そのため、その王の威光を削ぐべく、仏像や塔に献じられた供物をマノハリ王に分け与えた。すると、彼のその威力は消失した。マノハリ王は厭離の心(サンヴェーガ)を起こし、“輪廻を彷徨い、涅槃に到達するまでの間、決して他者の支配下に入ることがありませんように”と誓願を立てた。彼はスダンマプラから持参した自慢の摩尼宝珠を一人の豪商に売り、その代価として得た銀五車分を用いて、結跏趺坐の仏像と、涅槃の姿の大きな仏像の二体を造らせた。それらは今日まで存在している。このようにしてアヌルッダ王は、スダンマプラとセイロン島から教えを招来し、アリマッダナ市に定着させたのである。 Idaṃ amhākaṃ marammamaṇḍale tambadīparaṭṭhe arimaddananagare これが、我らがビルマ圏のタンバディーパ国、アリマッダナ市における、 Anuruddharājānaṃ paṭicca catutthaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. アヌルッダ王に依る第四の教えの確立である。 Uttarājīvattheropi soṇuttarānaṃ vaṃsato sāsanaṃ gahetvā sudhammapurato arimaddananagaraṃ āgantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. ウッタラジーヴァ長老もまた、ソーナとウッタラの系譜から教えを受け継ぎ、スダンマプラからアリマッダナ市に来て教えを確立させた。 Idaṃ amhākaṃ marammamaṇḍale tambadīparaṭṭhe arimaddananagare uttarājīvattheraṃ paṭicca pañcamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これが、我らがビルマ圏のタンバディーパ国、アリマッダナ市における、ウッタラジーヴァ長老に依る第五の教えの確立である。 Uttarājīvattherassa sīhaḷadīpaṃ gatakāle tena saddhiṃ gataṃ chappadaṃ nāma sāmaṇeraṃ sīhaḷadīpeyeva sīhaḷadīpikā pabbajiṃsu. Pabbajitvā ca chappadasāmaṇero pariyattiṃ uggaṇhitvā dasavassaṃ tattha vasitvā arimaddananagaraṃ paccāgacchi. Sivalittherañca tāmalindattherañca ānandattherañca rāhulatthe rañca anesi. Te pana therā tipiṭakadharā honti byattā dakkhā ca. Ayañcattho vitthārena heṭṭhā vutto. ウッタラジーヴァ長老がセイロン島へ行った際、彼に同行したチャッパダという名の沙弥は、セイロン島にて具足戒を受けた。出家した後、チャッパダ沙弥は教理を学び、そこに十年間留まった後、アリマッダナ市に帰還した。彼はシーヴァリ長老、ターマリンダ長老、アーナンダ長老、ラーフラ長老を連れてきた。これらの長老たちは三蔵を保持し、賢明で熟達していた。この趣旨は前に詳しく述べた通りである。 Arimaddananagaraṃ patvā arimaddana vāsīhi bhikkhūhi saddhiṃ vinayakammāni akatvā puthu hutvā nisīdiṃsu. Narapatirājā ca tesu theresu ativiya pasīdi. Erāvatīnadiyaṃ uḷumpaṃ bandhitvā tattheva upasampadakammaṃ kārāpesi. Cirakālaṃ atikkamitvā so gaṇo vuḍḍhi hutvā uppajji. アリマッダナ市に到着すると、彼らはアリマッダナに住む比丘たちと共に律の儀式を行わず、分かれて座した。ナラパティ王はこれらの長老たちに非常に帰依した。王はエーラーヴァティー川に筏を繋ぎ、その上で授戒の儀式を行わせた。長い年月を経て、その一派は隆盛を極めた。 Narapatirājā ca te there saddhiṃ saṅghena nimantetvā mahādānaṃ adāsi. Tadā chaṇe ākappasampannaṃ rūpasobhaggappakkaṃ ekaṃ nāṭakittiṃ disvā rāhulatthero paṭibaddhacitto lepe laggitavānaroviya kaddame laggitamātaṅgoviya ca kāma guṇalepakaddamesu laggito sāsane viramitvā hī nāyāvattītuṃ ārabhi. Maraṇanti karogena abhibhūto viya [Pg.74] atekiccho hutvā sesattheresu ovādaṃ dinnesu pinādiyi. Tadā sesattherā taṃ evamāhaṃsu,-mā tvaṃ ekaṃ taṃ paṭicca sabbepi amhe lajjāpetuṃ na arahasi, mā idha hīnāyā vattehi, mallārudīpaṃ gantvā yathāruciṃ karohīti pesesuṃ. Rāhulatthero ca kusimatitthato nāvaṃ āruyha mallārudīpaṃ agamāsi. Mallārudīpaṃ pattakāle mallārurājā vinayaṃ jānitukāmo saha ṭīkāya khuddasikkhāpakaraṇaṃ tassa santike uggaṇhitvā ekapattamattaṃ maṇiṃ adāsi. Soca taṃ labhitvā hīnāyāvattīti. Honti cettha,- ナラパティ王は、長老たちを僧伽と共に招待して盛大な供養を行った。その祝祭の折、立ち居振る舞いが整い、比類なき美貌を備えた一人の女優を見て、ラーフラ長老は心を奪われた。鳥もちに捕まった猿のように、あるいは泥沼に嵌まった象のように、欲の絆という泥沼に囚われ、教えを離れて還俗しようとし始めた。死病に侵された者のように手の施しようがなくなり、他の長老たちが訓戒を与えても、それに聞き従わなかった。そこで他の長老たちは彼にこう言った。“一人のあなたのせいで、私たち全員が恥をかくようなことがあってはならない。ここで還俗してはならない。マッラール島へ行き、望むままにするがよい”と言って送り出した。ラーフラ長老はクシマ港から船に乗り、マッラール島へ行った。マッラール島に到着した際、マッラール王は律を知りたいと願い、長老の元で‘小訓戒論’とその註釈を学び、鉢一杯の宝石を与えた。彼はそれを受け取って還俗した。ここに次のような詩がある。 Atidūreva hotabbaṃ, bhikkhunā nāma itthibhi; Itthiyo nāma bhikkhūnaṃ, bhavanti idha verino. “比丘たる者は、女から遠く離れているべきである。この世において、女というものは比丘にとっての敵である。” Tāva tiṭṭhantu duppaññā, mayaṃ porāṇikāpi ca; Mahāpaññā vināsaṃ, pattā haritacādayo. “愚かな者はさておき、かつての偉大なる智慧を持てるハリタチャらの者たちでさえ、破滅に至ったのである。” Tasmā hi paṇḍito bhikkhu, antamasova itthibhi; Vissāsaṃ na kare loke, rāgo ca duppavāritoti. “ゆえに、賢明な比丘はこの世において、いささかも女を信頼してはならない。愛欲というものは、制し難いものであるからだ。” Sesesu ca theresu chappado nāma thero paṭhamaṃ kālaṅkato. Sivalitāmalindānandattherāyeva tayo pariyattiuggahaṇadhāraṇādivasena sāsanaṃ upatthambhetvā arimaddananagare nisīdiṃsu. Ekasmiñca kāle rājā tesaṃ tiṇṇaṃ therānaṃ ekekaṃ hatthiṃ adāsi. Sivalitāmalindattherā paṭiggahetvā vane vissajjāpesuṃ. Ānandatthero pana kiñcipuranagaraṃ pahiṇitvā ñātakānaṃ dehīti kusimatitthaṃ gantvā nāvaṃ āropesi. Taṃ kāraṇaṃ ñatvā sivalitāmalindattherātaṃ evamāhaṃsu,– mayaṃ pana āvuso hatthīnaṃ sukhatthāya vane vissajjema,tvaṃ pana adhammikaṃ karosīti. Kinnāma bhante ñābhakānaṃ saṅgaho na vaṭṭati, nanu ñātakānañca saṅgahoti bhagavatā vuttanti. 残りの長老たちのうち、チャッパダという名の長老が最初に亡くなった。シーヴァリ長老、ターマリンダ長老、アーナンダ長老の三名だけが、教理の学習と保持によって聖教を支え、アリマッダナ市に住んでいた。ある時、王がこれら三人の長老にそれぞれ一頭の象を贈った。シーヴァリ長老とターマリンダ長老はそれを受け取ると、森に放してやった。しかし、アーナンダ長老はキンチプラ市に送って親族に与えるよう言い、クシマ港へ行って船に乗せた。その事を知って、シーヴァリ長老とターマリンダ長老は彼にこう言った。“友よ、私たちは象の幸せのために森に放したが、あなたは非道なことをしている”と。すると彼は“大徳よ、どうして親族を助けることが許されないのでしょうか。世尊は親族を助けるべきだと説かれたではありませんか”と言った。 Therā [Pg.75] āhaṃsu,-sace tvaṃ amhākaṃ vacanaṃ nakareyyāsi,bhava icchānurūpaṃ karohi, mayaṃ pana tayā saddhiṃ saṃvāsaṃ na karissāmāti visuṃ nisīdiṃsu. 長老たちは言った。“もしあなたが私たちの言葉に従わないのであれば、望むままにせよ。私たちはあなたと共に住むことはしない”と言って、別れて座した。 Tato paṭṭhāya dve gaṇā bhijjiṃsu. Tato pacchākāle atikkante tāmalindatthero bahussutānaṃ byattibalānaṃ sissānaṃ anuggahatthāya gahaṭṭhānaṃ santike ayaṃ bahussuto ayaṃ mahāpaññoti evamādinā vacīviññattiṃ samuṭṭhāpeti, evaṃ kate kulaputtā sulabhapaccayavasena sāsanassa hitaṃ āvahibhuṃsakkhissantīti katvā. Taṃ kāraṇaṃ sutvā sivalitthero evamāha,- kasmā tvaṃ vacīviññattiṃ samuṭṭhāpetvā buddhappaṭikucchitaṃ kammaṃ karosīti. Bhagavatā attano atthāyayeva vacīviññattiṃ paṭikkhittā, ahaṃ pana paresaṃyeva atthāya vacīviññattiṃsamuṭṭhāpemi, nāttano atthāya, sāsanassa hi vepullatthāya evaṃ vacīviññattiṃsamuṭṭhāpemi. Sivalittheropi na tvaṃ mama vacanaṃ karosi, yaṃ yaṃ tvaṃ icchasi, taṃ taṃ karohi, ahaṃ pana tayā saddhiṃ saṃvāsaṃ nakarissāmīti visuṃ hutvā saddhiṃ sakapakkhena nisīdi. Tato paṭṭhāya tayo gaṇā bhijjiṃsu. それ以来、二つの一派に分かれた。その後、時が経ち、ターマリンダ長老は、博学で有能な弟子たちを助けるために、在家の者たちの前で“この者は博学である、この者は大いなる智慧がある”などと言葉による暗示を行った。そうすれば、良家の息子たちが四資糧を得やすくなり、聖教の利益をもたらすことができると考えたからである。その事を聞いて、シーヴァリ長老はこう言った。“なぜあなたは言葉による暗示を行って、仏陀が忌み嫌われた行為をするのか”と。ターマリンダ長老は“世尊が禁止されたのは自分自身のための暗示です。私は他者の利益のために暗示を行っているのであり、自分のためではありません。聖教の興隆のために、このように暗示を行っているのです”と言った。シーヴァリ長老は“あなたは私の言葉に従わない。あなたの望むままにするがよい。私はあなたと共に住むことはしない”と言い、自らの一派と共に別れて座した。それ以来、三つの一派に分かれた。 Evaṃ arimaddananagare arahantattherassa eko vaṃso, sivalittherassa eko, tāmalindattherassa eko, ānandattherassa ekoti cattāro gaṇā ahesuṃ. このようにして、アリマッダナ市には、アラハン長老の系統が一つ、シーヴァリ長老の系統が一つ、ターマリンダ長老の系統が一つ、アーナンダ長老の系統が一つと、四つの一派が生じた。 Tesu arahantattheragaṇo sudhammapurato paṭhamaṃ āgatattā purimagaṇoti vohāriyati, aññe pana pacchā āgatattā pacchāgaṇāti. それらのうち、アラハン長老の一派は、最初にスダンマプラから来たため“前の派”と呼ばれ、他の者たちは後に来たため“後の派”と呼ばれる。 Sivalitthero arimaddananagare yāvījīvaṃ sāsanaṃ paggaṇhitvā kaliyuge navutādhike pañcavassasate kāle kālamakāsi. シーヴァリ長老は、アリマッダナ市にて生涯にわたり聖教を興隆させ、595年に亡くなった。 Ānandatthero pana arimaddananagareyeva catucattālīsa vassāni [Pg.76] sāsanaṃ paggaṇhitvā chanavutādhike pañcavassasate kāle kālamakāsi. アーナンダ長老は、アリマッダナ市にて44年間にわたり聖教を興隆させ、596年に亡くなった。 Tāmalindattheropi yāvajīvaṃ sāsanaṃ paggaṇhitvā aṭṭhana vutādhike pañcavassasate kāle kālamakāsīti. Aho saṅkhārasabhāvoti. ターマリンダ長老も、生涯にわたり聖教を興隆させ、598年に亡くなった。ああ、諸行のありさまよ。 Seyyathājagarasseva, nābhiyā cakkamaṇḍale; Laggo saso samitvāpi, disaṃ gacchati taṃ mukhaṃ. “あたかも、大蛇のへそのとぐろに捕まった兎が、もがいてもその口へと向かっていくように。” Tatheva sabbasattāpi, maccucakkesu laggitā; Yāvajīvampi dhāvitvā, maccumukhaṃ upāgamunti. “それと同じく、すべての生きとし生けるものも、死の車輪に捕らえられ、一生の間走り続けても、ついには死の口へと至るのである。” Iccevaṃ arimaddanapure arahantehi ca ganthakārehi ca puthujjanehi jinasāsanaṃ nabhe candoviya vijjotati. このようにして、アリマッダナ市において、阿羅漢たちや論書作者たち、そして凡夫たちによって、勝利者の教えは空にある月の如く輝いている。 Tattha hi yadā anuruddharājā sudhammapurato sāsanaṃ ānesi, tadā arahantā chasatasahassamattā āgatā, sotāpannasakadāgāmianāgāmino pana gaṇanapathaṃ vīti vattāti. 実に、アヌルッダ王がスダンマプラから聖教をもたらした際、そこには六十万人もの阿羅漢が到来し、預流者、一来者、不還者は数え切れないほどであった。 Chattaguhindassa nāma rañño kālepi himavante gandhamādanapabbatato aṭṭha arahantā piṇḍāya rājagehaṃ āgamaṃsu. Rājā ca pattaṃ gahetvā piṇḍapātena bhojetvā idāni kuto āgatatthābhi pucchi. Himavante mahārāja gandha mādanapabbatatoti. Atha rājā atippasanno hutvā idha temāsaṃ vassaṃ upagacchathāti yācitvā vihāraṃ kārāpetvā adāsi. Temāsampi antogehe nimantetvā piṇḍapātena bhojesi. チャッタグヒンダという名の王の時代にも、ヒマラヤのガンダマーダナ山から八人の阿羅漢たちが托鉢のために王宮へやって来た。王は鉢を受け取り、托鉢の食事を供養した後、“今、どちらから来られたのですか”と尋ねた。“大王よ、ヒマラヤのガンダマーダナ山からです”と。そこで王は大変歓喜し、“ここで三ヶ月の間、雨安居(安居)に入ってください”と請い、寺院を建立して寄進した。三ヶ月の間、王宮内に招いて托鉢の食事を供養した。 Ekaṃ samayaṃ arahantānaṃ gandhamādanapabbate nandamūlaguhaṃ viya ekaṃ guhaṃ māpetvā dassehīti yāci. Te ca arahantā nandamūlaguhaṃviya ekaṃ guhaṃ iddhiyā māpetvā dassesuṃ[Pg.77]. Rājā ca tāya guhāya sadisaṃ ekaṃ guhaṃ kārāpesi. Nandamūlaguhākārena pana katattā nandāti nāmampi akāsi. Iccevaṃ chattaguhindassa rañño kāle gandhamādanapabbate nandamūlaguhato āgantvā arahantā sāsanaṃ patiṭṭhāpesuṃ. ある時、(王は)“阿羅漢たちよ、ガンダマーダナ山のナンダムーラ窟のような洞窟を一つ作り、見せてください”と請うた。それら阿羅漢たちは、ナンダムーラ窟のような洞窟を一つ、神通力によって作り出し、見せた。王はその洞窟に似た一つの洞窟を建立させた。ナンダムーラ窟の形式で作られたため、“ナンダ”という名も付けた。このようにチャッタグヒンダ王の時代に、ガンダマーダナ山のナンダムーラ窟からやって来た阿羅漢たちが、教え(ササナ)を確立したのである。 Arahantabhāvo ca nāmesa yathābhūtaṃ jānituṃ dukkaro, anupasampannānaṃ uttarimanussadhammadassanassa paṭikkhittattā, arahattaṃ vā patvāpi vāsanāya appajahitattā. Arahāpi hi samāno ahaṃ arahāti anupasampannānaṃ kathetuṃ na vaṭṭati, arahattaṃ patvāpi ekacco vāsanaṃ pajahituṃ na sakkā, pilindavacchattheravatthucettha ñāpakaṃ. Evaṃ loke arahanta bhāvo jānituṃ dukkaro. Teneva mahākassapattherassa upaṭṭhāko eko bhikkhu attano upajjhāyassa mahākassapattherassa santike vasitvāpi tassa arahanta bhāvaṃ na jāni. 阿羅漢であるという状態(阿羅漢果)は、ありのままに知ることは困難である。未得戒者(比丘でない者)に対して超人的な法(上人法)を示すことは禁じられているからであり、また阿羅漢に達していても、習気(じけ)が捨て去られていないからである。阿羅漢であっても、“私は阿羅漢である”と未得戒者に語ることは適当ではなく、阿羅漢に達していても、ある者は習気を捨て去ることができない。これについてはピリンダヴァッチャ長老の物語がその証拠である。このように、世において阿羅漢であるという状態を知ることは困難である。それゆえ、マハーカッサパ長老の給仕をしていた一人の比丘は、自身の和上であるマハーカッサパ長老のそばに住んでいながら、その長老が阿羅漢であることを知らなかったのである。 Mahākassapattherañhi ekena saddhivihārikena saddhiṃ araññavihārato gāmaṃ piṇḍāya carantaṃ antarāmagge pattā diparikkhāre gahetvā pacchā gacchantoyeva ekosaddhi vihāriko evamāha,–lokasmiṃ bhante arahā arahāti pākaṭo, sutamattovāhaṃ bhavāmi, na kadāci diṭṭhapubboti. Taṃ sutvā thero pacchā parivattatvā olokento parikkhāre āvuso gahetvā arahantassa pacchāgacchantoyeva arahantabhāvaṃ na jānātīti āhāti. マハーカッサパ長老が一人の共住者(弟子)と共に、森の寺院から村へ托鉢に歩いていた際、道すがら鉢や資具を持って後ろから付いて行っていたその共住者は、このように言った。“尊師、世の中には‘阿羅漢だ、阿羅漢だ’と広く知られていますが、私はそれを聞いたことがあるだけで、かつて一度も見たことがありません”と。それを聞いて長老は後ろを振り返って見て、“友よ、阿羅漢の資具を持って阿羅漢の後ろから付いて来ている者こそが、阿羅漢であるという状態を知らないのだ”と言った。 Arimaddananagarepi sīlabuddhipolloṅkasumedhattherādayopi arahantāyeva ahesuṃ. Narapatirājā hi khaṇitti pādapabbataṃ gantvā paccāgamanakāle antarāmagge ekissā mātikāya maṇobhāsaṃ disvā idha puññaṃ kāretukāmo sakko dasseti maññeti manasikaritvā cetiyaṃ kārāpessāmīti [Pg.78] tattha raṭṭhavāsīti samaṃ bhūmibhāgaṃ kārāpesi. アリマッダナ市においても、シーラブッディ、ポッローンカ、スメーダ長老などの阿羅漢たちがいた。ナラパティ王はカニッティパーダ山へ行き、帰路の途中に一つの水路で輝く光を見て、“ここで功徳を積みたい、帝釈天が示しているのだろう”と考え、“ここに塔(チェーティヤ)を建立しよう”と、そこを国の人々に命じて平地にした。 Atha eko sīlabuddhi nāma thero evamāha,– puññaṃ mahārāja karissamīti idaṃ bhūmiparikammaṃ kārāpesi, evaṃ kārāpentassa te apuññaṃyeva bhavati, nopuññanti vatvā bahū sattā mā kilamantūti manasikatvā rañño daṇḍakammena tajjanatthāya raññā dinnaṃ piṇḍapātaṃ nabhuñji. Rājā ca sace tvaṃ mayā dinnaṃ piṇḍapātaṃ abhuñjitukāmo bhaveyyāsi, mama vijite vasantoyeva tvaṃ mama piṇḍapātā na mucceyyāsi, raṭṭhavāsīhipi dinnapiṇḍapāto mayhameva santako, nanu nāma mama piṇḍapātaṃyeva tvaṃ bhuñjasīti āha. その時、シーラブッディという名の長老がこのように言った。“大王よ、‘功徳を積もう’として、この土地の整地をさせていますが、このようにさせているあなたには、不徳のみが生じ、功徳にはなりません”と言い、“多くの生き物たちが苦しまないように”と心に留め、王による処罰(労役)を警告するために、王から供養された食事を食べなかった。王は言った。“もしあなたが私の与えた食事を食べたくないのであれば、私の領土に住んでいる限り、あなたは私の食事(の支配)から逃れることはできません。国の人々によって与えられる食事も私のものである。あなたは私の食事を食べているのではないか”と。 Sīlabuddhittheropi sace ahaṃ evaṃ bhaveyyāmi, sīhaḷadīpaṃ gantvā vasissāmīti cintetvā araññe vasi. シーラブッディ長老も“もし私がそのようになる(あなたの世話になる)のであれば、セイロン島へ行って住もう”と考え、森に住んだ。 Atha tamatthaṃ jānitvā nagaradvāre ārakkho eko yakkho rañño āgatakāle abhimukhaṃ ṭhitova bhayānakarūpaṃ nisīdi. Atha nānāvijjākammehi apanentopi na sakkā apanetuṃ. その時、その事情を知った城門の守護の夜叉が、王が来た時に目の前に立って、恐ろしい姿で座り込んだ。そこで、様々な呪術を行っても追い払うことができなかった。 Atha rājā nimittapāṭhake pakkosāpetvā pucchi,-kena kāraṇena ayaṃ yakkho idha nisinnoti. Tvaṃ mahārāja sīlabuddhittheraṃ agāravavasena pubbe kathesi, yakkhāpi there ativiya pasannāti amhehi sutapubbā, taṃ paṭicca yakkho bhayānakarūpaṃ dassetvā nisinno bhavissatīti āha. そこで王は、予言者たちを呼び寄せて尋ねた。“いかなる理由で、この夜叉はここに座っているのか”と。(彼らは)“大王よ、あなたは以前、無礼な態度でシーラブッディ長老に語りました。夜叉たちも長老たちに非常に深く信服していると私たちは聞いております。それに基づいて、夜叉は恐ろしい姿を見せて座っているのでしょう”と言った。 Rājāpi amacce āṇāpesi theraṃ pakkāsathāti. Thero nāgacchi. Sīhaḷadīpaṃyeva gamissāmīti ārabhi. Tamatthaṃ sutvā rājā ekaṃ caturaṅgapaccayaṃ nāma amaccaṃ pakkosāpetvā tvaṃ gantvā theraṃ pakkosāhīti pesesi. Caturaṅgapaccayo ca chekatāya ekaṃ suvaṇṇamayaṃ buddhappaṭibimbaṃ nāvāya ṭhapetvā mahāsamuddatitthaṃ agamāsi. Atha theraṃ sampāpuṇitvā [Pg.79] idāni idha bhagavā sammāsambuddho agamāsi, sīlabuddhitthero bhagavato sammāsambuddhassa dassanatthāya āgacchatūti dūtaṃ pesesi. Theropi bhagavato sammāsambuddhassa dassanatthāya āgacchatūti vacanaṃ paṭikkhipituṃ buddhagāravavasena avisahatāya āgacchīti. 王は大臣たちに“長老を呼びなさい”と命じた。しかし長老は来なかった。“セイロン島へまさに行こう”と準備を始めた。その事を聞いて王は、チャトゥランガパッチャヤという名の一人の大臣を呼び寄せ、“あなたが行って長老を呼びなさい”と遣わした。チャトゥランガパッチャヤは賢明であったため、一つの黄金の仏像を船に載せて大洋の港へ行った。そして長老のもとに至り、“今、ここに世尊、正等覚者がお越しになりました。シーラブッディ長老は世尊、正等覚者を拝するために来てください”と使いを送った。長老も“世尊、正等覚者を拝するために来てください”という言葉を、仏への敬意ゆえに拒むことができず、やって来た。 Porāṇikānaṃva therānaṃ, buddhe sagāravaṃ idha; Paṇḍito gāravaṃ buddhe, kare pasannacetasāti. 古の長老たちが仏に対して敬意を抱いていたように、ここでも賢者は、澄み渡った心で仏に対して敬意を払うべきである。 Nāvaṃ abhirūhitvā thero bhagavato sammāsambuddhassa vandanāmānapūjāsakkāradīni akāsi. Therassa evaṃ vandanāmānapūjāsakkārādīni karontasseva vegena nāvaṃ ānetvā gacchi. Atha caturaṅgapaccayo evamāha,– idāni bhante tumhākaṃ ācariyassa sammāsambuddhassa sāsanaṃ paggaṇhituṃ yuttoti. Rājā ca amaccehi parivārito paccuggacchi. Nāvāya therassa hatthe gahetvā rājagehaṃ ānesi. Dvāraṃ pattakāle yakkho pathaviyaṃ nisīditvā theraṃ vandi. 船に乗り込んで、長老は世尊、正等覚者に礼拝、恭敬、供養、尊重などを行った。長老がこのように礼拝などを行っている間に、急いで船を動かして行った。そこでチャトゥランガパッチャヤはこのように言った。“尊師よ、今こそ、あなたの師である正等覚者の教えを護持するのにふさわしい時です”と。王も大臣たちに囲まれて出迎えた。船から長老の手を取って王宮へ連れて行った。城門に到着した時、夜叉は地面にひれ伏して長老を礼拝した。 Rājā rājagehaṃ patvā theraṃ nānābhojanehi bhojesi. Evañca avoca,–ajjatagge bhante tvamasi mamācariyo, bhagavatova ovādaṃ sirasā paṭiggahetvā anuvattissāmāti attano pañcaputtepi therassa adāsi. Te ca pañcakumārā therena saddhiṃ anuvattiṃsu. Thero te pakkosetvā vihāraṃ agamāsi. Antarāmagge kappiyapathaviyaṃ pañca parimaṇḍalākārāni likhitvā tesaṃ rājakumārānaṃ dassetvā nivattāpesi. Rājakumārā paṭinivattitvā taṃ kāraṇaṃ rañño ārocesuṃ. Rājā ca tumhākaṃ puññaṃ kārāpanatthāya dassetīti vatvā tulāvasena tehi rājakumārehi suvaṇṇaṃ samaṃ katvā tena suvaṇṇena mūlaṃ katvā bhagavato dharamānakāle [Pg.80] passenadikosalaraññā kārāpitaṃ candanappaṭibimbaṃviya visuṃ visuṃ paṭibimbaṃ kārāpesi. 王は王宮に到着すると、長老に様々な食事を供養した。そして次のように言った。“尊者よ、今日よりあなたは私の師です。世尊の教えを頭に戴いて従います”と言って、自分の五人の息子をも長老に与えた。その五人の王子たちは長老に従った。長老は彼らを呼んで精舎へ向かった。途中の道、適切な地面に五つの円形を描いて、王子たちに見せて引き返させた。王子たちは引き返してその理由を王に告げた。王は“(長老は)あなたたちに功徳を積ませるために示されたのだ”と言って、秤を用いて王子たちの体重と同量の黄金を用意し、その黄金を代金として、世尊が存命中にパセーナディ・コーサラ王によって造られた栴檀の仏像のように、それぞれ別々の仏像を造らせた。 Tesaṃ nidhānaṭṭhānabhūtāni pañca cetiyānipi sakko kamma vidhāyako hutvā patiṭṭhāpesi. Ettha ca pubbe raññā pasīditvā therassa rājakumārā dinnā, mūlaṃ ratanattayassa datvā puna rājakumāre bhūjisse kāretukāmatāya thero evaṃ saññaṃ adāsīti daṭṭhabbaṃ. それらの安置場所となった五つの塔をも、帝釈天が執行者となって建立した。ここで、以前に王が長老に帰依して王子たちを与えたが、三宝に代金を捧げて再び王子たちを自由の身にしたいと望んだために、長老はこのように合図を与えたのだと理解すべきである。 So ca sīlabuddhitthero arahantagaṇavaṃsoti daṭṭhabbo. そのシーラブッディ長老は、阿羅漢の系統に属する者であると理解すべきである。 Arimaddananagareyeva narapati rañño kāle kassapo nāma thero desacārikaṃ caramāno polloṅkanāmakaṃ desaṃ, tadavasari. Atha dve mahallakapolloṅkā manussā there atippasannatāya dve putte upaṭṭhākatthāya niyyādesuṃ. アリマッダナ市において、ナラパティ王の時代に、カッサパという名の長老が諸国を巡歴して、ポッローンカという名の地方に到着した。そこで二人のポッローンカの老人が、長老に深く帰依したため、二人の息子を給仕者として捧げた。 Polloṅkamanussānaṃ atippasannataṃ paṭicca theropi polloṅkattheroti vohāriyati. Yadā ca pana so thero sīhaḷadīpaṃ gantukāmo ahosi, tadā sakko devānamindo byaggharūpaṃ māpetvā piṭṭhiyā yāva mahāsamuddatīraṃ ānesi. Mahāsamuddatīraṃ pana patvā nāvaṃ abhirūhitvā vāṇijehi saddhiṃ tari. ポッローンカの人々の深い帰依により、その長老も“ポッローンカ長老”と呼ばれている。そして、その長老がセイロン島に行こうとした時、天主帝釈が虎の姿に変じて、背中に乗せて大海の岸辺まで運んだ。大海の岸辺に着くと、長老は船に乗って商人たちと共に渡った。 Mahāsamuddamajjhe pana patvā sā nāvā na gacchi, niccalāva aṭṭhāsi. Atha vāṇijā mantesuṃ,-amhākaṃ nāvāya alakkhī pāpajano atthi maññeti. Evaṃ pana mantetvā salākādānaṃ akaṃsu. Yāva tatiyampi therasseva hatthe salākā pubbe katakammavipākavasena nipati. Idaṃ pana therassa pubbe katakammaṃ,-thero hi tato attabhāvato sattame bhave ekasmiṃ gāme kuladārako hutvā kīḷanatthāya ekaṃ sunakhaṃ nadiyaṃ otāretvā udake kīḷamāpesi. Evaṃ kīḷamantaṃ sunakhaṃ sayameva urena uggahetvā tīraṃ ānesīti evaṃ [Pg.81] pubbe katakammavipākavasena therasseva hatthe salākā nipati. 大海の中ほどに達すると、その船は進まず、静止してしまった。そこで商人たちは相談した。“我々の船には不運な罪人がいるに違いない”。そう相談して籤を引いた。三度までも、過去の業の結果により、長老の手に籤が落ちた。これは長老の過去の業である。長老は、その生から数えて七代前の過去生において、ある村の良家の息子であった時、遊びのために一匹の犬を川に入れ、水中で遊ばせていた。そのように遊んでいた犬を、自ら抱えて岸に上げた。このように過去の業の結果により、長老の手に籤が落ちたのである。 Tadā vāṇijā udakapiṭṭhe khipiṃsu. Atha sakko devānamindo kumbhīlarūpaṃ māpetvā piṭṭhiyaṃ āropetvā ānesi. Thero yakkhadīpaṃ patvā andhacakkhukānaṃ yakkhānaṃ mettānubhāvena cakkhuṃ labhāpesi. Yakkhā ca therassa guṇaṃ ñatvā dve yakkhabhātike adaṃsu. Thero ca sīhaḷadīpaṃ gantvā mahācetiyarūpaṃ lohapāsādarūpaṃ sarīradhātuṃ mahābodhibijāni ca ānetvā paccāgamāsīti. その時、商人たちは長老を水の上に投げ捨てた。すると天主帝釈が鰐の姿に変じて、背中に乗せて運んだ。長老は薬叉の島に到着し、盲目の薬叉たちに慈悲の威力によって眼を得させた。薬叉たちは長老の徳を知り、二人の薬叉の兄弟を従者として与えた。そして長老はセイロン島に行き、大塔の模型、銅宮の模型、身体の遺骨、大菩提樹の種子を携えて帰還した。 Sumedhatthero ca halaṅkassa nāma nagarassa dakkhiṇadisābhāge mhattipāme puratthimāya anudisāya dinnanāmike vihāre vasi. Ṭhānassa pana nāmavasena therassopi dinnavihāro tveva nāmaṃ ahosi. Sopi thero paṃsukūliko lajjīpesalo sikkhākāmo jhānalābhī arahāyeva. So hi devasikaṃ devasikaṃ aṭṭhanavayojanappamāṇe pādacetiyaṃ gantvā vandi. Cetiyaṅgaṇavattañca akāsi. Tato āgantvā mhattigāme piṇḍāya cari. Idaṃ therassa nibaddhavattaṃ. スメーダ長老は、ハランカ市の南方向にあるムハッティガーマの東の副方位にあるディンナという名の精舎に住んでいた。場所の名により、長老も“ディンナ精舎の長老”と呼ばれた。その長老もまた、糞掃衣をまとい、羞恥心があり、徳高く、修行を好み、禅定を得た阿羅漢であった。彼は毎日、八、九由旬の距離にある足跡の塔へ行って礼拝した。また、塔の境内の清掃を行った。そこから戻ってムハッティガーマで托鉢した。これが長老の絶えざる日課であった。 Aparānipi vatthūni bahūni santi, sabbāni pana tāni vitthāretvā vattabbānipi ganthapāravabhayena na vakkhāma. Sabbānipi hi vuccamānāni ayaṃ sāsanavaṃsappadīpikā atippapañcā bhavissati. 他にも多くの物語があるが、それらすべてを詳述すれば書物が膨大になる恐れがあるため述べない。すべてを述べていれば、この‘教団史灯火’はあまりに冗長になってしまうからである。 Sammāsambuddhassa hi parinibbānato yāvajjatanā therānaṃ paramparavasena saṅghaṭṭetvā ānayanamevettha adhippetaṃ. Yathāvuttāni pana vatthūni adhunā abhiññālābhīnaṃ puggalānaṃ akhettabhāvena pasaṅgañāṇappaṭibāhaṇatthaṃ arimaddananagare ca bahūnaṃ abhiññālābhīnaṃ puggalānaṃ nivāsaṭṭhānatā dassanatthaṃ vuttāni. Vuttañcetaṃ bhikkhunīkhandhakaṭṭhakathāyaṃ,– 正自覚者の入滅から今日に至るまで、長老たちの伝統を継承の順に結び合わせて示すことがここでの意図である。上述の物語は、現在の時期が証得を得た人々の活動の場ではないという偏見を退けるため、またアリマッダナ市が多くの証得を得た人々の住処であったことを示すために述べられた。そして、比丘尼犍度の注釈書には次のように言われている。 Paṭisambhidāpattehi vassasahassaṃ sukkhavipassakehi vassasahassaṃ [Pg.82] anāgāmīhi vassasahassaṃ sakadāgāmīhi vassasahassaṃ sotāpannehi vassasahassanti evaṃ pañcavassasahassāni paṭivedhadhammo ṭhassatīti. “四無礙解に達した者たちによって千年間、乾観者によって千年間、不還者によって千年間、一来者によって千年間、預流者によって千年間、このように五千年の間、証得の法が存続するであろう”と。 Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana saṃyuttanikāyaṭṭhakathāyañca paṭisambhidāpattehi vassasahassaṃ chaḷābhiññehi vassasahassaṃ tevijjehi vassasahassaṃ sukkhavipassakehi vassasahassaṃ pātimokkhena vassasahassanti vuttaṃ. また長部の注釈書および相応部の注釈書においては、“四無礙解に達した者たちによって千年間、六神通者によって千年間、三明者によって千年間、乾観者によって千年間、別解脱によって千年間存続する”と言われている。 Aṅguttaranikāyaṭṭhakathāyaṃ pana vibhaṅgakathāyañca buddhānaṃ parinibbānato vassasahassameva paṭisambhidā nibbattetuṃ sakkonti, tato paraṃ cha abhiññā, tatopi asakkontā tisso vijjā nibbattiṃsu. Gacchante kāle tāpi nibbattetuṃ asakkontā sukkhavipassakā honti. Eteneva nayena anāgāmino sakadāgāmino sotāpannāti vuttaṃ. また増支部の注釈書および分別論の解説においては、“諸仏の入滅から千年間は四無礙解を出現させることができ、その後は六神通を、それもできなくなると三明を出現させた。時が経つにつれて、それらさえ出現させることができなくなると乾観者となる。これと同じ理屈で、不還者、一来者、預流者についても述べられている”とある。 Evaṃ nānānayehi aṭṭhakathāyapi āgatattā adhunā loke ariyapuggalā bhavituṃ na sakkāti na vattabbaṃ. Ariyānameva khettassa adhunāpi sambhavato, sace āraddhavipassako bhaveyya so arahā bhavituṃ sakkāyevāti niṭṭhametthāvagantabbaṃ. Aṭṭhakathāsu pana nānābhāṇakattherānaṃ nānāvādavasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Ettakeneva pana nānākārena vādo bhinnopi sāsanaṃ bhijjatiyeva. Sāsanassa abhinnaṃyeva hi ettha pamāṇanti. このように注釈書においても様々な説が伝わっていることから、“今日の世界では聖者になることはできない”と言うべきではない。聖者たちの修行の場は今日でも存在し得るのであり、もし正しくヴィパッサナーに励むならば、その人は阿羅漢になることがまさに可能であると、ここで決定的に理解されるべきである。注釈書においては、様々な誦者の長老たちの異なる説に基づいて述べられていると見るべきである。しかし、このように説が分かれていたとしても、教えが損なわれるわけではない。教えが分かたれていないことこそが、ここでの基準なのである。 Evaṃ marammamaṇḍale arimaddananagare anekehi arahantasatehi sāsanaṃ vijjotati. Bhagavato pana parinibbānato tiṃsādhikānaṃ navavassasatānaṃ upari parammaraṭṭhe señilaññikrodhināmena raññā samakālavasena sīhaḷadīpe rajjaṃ pattassa mahānāmarañño kāle buddhaghosabuddhadattattherehi pabhuti tetemahātherā teteganthe akaṃsu. このように、マランマ地方(ミャンマー)のアリマッダナ市(パガン)において、数百人の阿羅漢たちによって教え(サāsana)は輝いていた。世尊の般涅槃から九百三十年が経過した頃、パランマ国においてセーニランニクローディという名の王の治世と同時期に、スィーハラ島(スリランカ)で王位に就いたマハーナーマ王の時代に、ブッダゴーサ長老やブッダダッタ長老をはじめとするそれら大長老たちがそれら諸書を著した。 Tato pacchā satisamādhipaññāmandavasena sukhāvabodhanatthaṃ [Pg.83] ṭīkāyo akaṃsu. Arimaddananagare jinacakkesattanavutādhike chasate sahasse ca sampatte tiṇṇaṃ piṭakānaṃ mūlabhūtesu saddanayesu sotārānaṃ chekatthāya mahāsamuddeviya ānando nāma mahāmaccho tīsu piṭakesu sāṭṭhakathesu viloletvā aggavaṃso nāma thero saddanītippakaraṇaṃ akāsi. Arimaddananagare hi uttarājīvattherādīnaṃ sīhaḷadīpaṃ gamanato pubbeyeva tayo mahātherā pariyattivisāradā, mahāaggapaṇḍito, tassa saddhivihāriko dutiyaaggapaṇḍito, tassa bhāgineyyo tatiyaaggapaṇḍitoti. Tatiyaaggapaṇḍito pana aggavaṃsotipi vohāriyati. その後、念・定・慧の微弱な者たちが容易に理解できるように、注釈書(ティーカー)が作られた。アリマッダナ市において、勝者(仏陀)の暦が千六百七十七年に達した時、三蔵の根本である語法において聞く者たちの熟達のために、大海におけるマハーアーンナンダ(大魚)のように三蔵とその註釈書を渉猟し、アッガワンサという名の長老が‘サッダニーティ(語学書)’を著した。アリマッダナ市において、ウッタラジーヴァ長老たちがスィーハラ島へ行くよりも前に、聖教に精通した三人の大長老がいた。すなわち、第一アッガパンディタ、その共住者である第二アッガパンディタ、その甥である第三アッガパンディタである。なお、第三アッガパンディタはアッガワンサとも呼ばれる。 Tasmiñca kāle arimaddananagaravāsino saddakovidā bahavo santīti yāva laṅkādīpā kittighoso patthari. Tasmā sīhaḷadīpikā saddakovidā vīmaṃsetukāmā hutvā arimaddananagaraṃ āgamaṃsu. Tadā arimaddananagaravāsino bhikkhū saddanītippakaraṇaṃ dassesu. その当時、アリマッダナ市の住人には多くの語学の達人がいるという名声が、遠くランカー島(スリランカ)まで広まった。そのため、スィーハラ島の語学の達人たちは、彼らを試そうと欲してアリマッダナ市へやって来た。その時、アリマッダナ市の比丘たちは‘サッダニーティ’を提示した。 Sīhaḷadīpikā ca taṃ disvā upadhārentā saddavisaye ayaṃ ganthoviya sīhaḷadīpe gantho itthi, imasmiṃ pakaraṇe āgatavinicchayampi sakalaṃ na jānimhāti nānāppakārehi thomesunti yāvajjabhanā kathāmaggo na upacchinnoti. スィーハラ島の人々はそれを見て検討し、“語学の分野において、この書のような書はスィーハラ島には存在しない。この書に説かれた決択(判断)を我々は全く知らなかった”と言って、様々に称賛した。その語り草は、今日に至るまで途絶えていない。 Arimaddananagare sīhaḷadīpaṃ gantvā paccāgato chappado nāma saddhammajotipālatthero saddanaye chekatāya suttaniddesaṃ akāsi. Paramatthadhamme ca chekatāya saṅkhepavaṇṇanaṃ nāmacāradīpakañca. Vinaye chekatāya vinayagūḷatthadīpaniṃ sīmālaṅkārañca akāsi. Attanā kathānaṃ ganthānaṃ nigame saddhamma jotipāloti mūlanāmena vuttaṃ. Kusimanagare pana chappada gāme jātattā ṭhānassa nāmena chappadoti pākaṭo. アリマッダナ市において、スィーハラ島へ行って帰還したチャッパダという名のサッダンマジョーティパーラ長老は、語法に精通していたため‘スッタニッデーサ’を著した。また、勝義法(アビダンマ)に精通していたため‘サンケーパワーンナナー’と‘ナーマチャーラディーパカ’を、律(ヴィナヤ)に精通していたため‘ヴィナヤグーラッタディーパニー’と‘スィーマーランカーラ’を著した。自著の結びには“サッダンマジョーティパーラ”という本名で記されている。しかし、クスィマ市のチャッパダ村で生まれたため、地名によって“チャッパダ”として知られている。 Kukhananagare pana chappadoti vohāritopi eko thero atthi. So alajjī dussīlo. Ekacce pana nāmasāmaññalesamattena pattalaṅkaṃ sīlavantaṃ pesalaṃ sikkhākāmaṃ chappadattheraṃ alajjidussīlabhāvena upavadanti, yathā nāma sāmaññalesamattena mallaputtaṃ āyasmantaṃ dabbaṃ asamācārenāti. また、クカナ市にも“チャッパダ”と呼ばれる一人の長老がいたが、彼は無慚で破戒の者であった。一部の人々は、単に名前が同じであるというだけの理由で、ランカー島へ渡った戒徳あり慈愛深く学を好むチャッパダ長老を、無慚で破戒であると誹謗している。それはあたかも、単なる名前の類似によって、尊者ダッバ・マッラプッタが不適切な行為をしたと(誹謗されたの)と同様である。 Arimaddananagarayeva aloṅgacaññisūnāmakassa rañño kāle mahāvimalabuddhitthero cūḷavimalabuddhittheroti dve therā pariyattivisāradā ahesuṃ. Tesu mahāvimalabuddhitthero kaccāyanassa saṃvaṇṇanaṃ nyāsaganthamakāsi. 同じくアリマッダナ市において、アローンガチャンニスーという名の王の時代に、マハーヴィマラブッディ長老とチューラヴィマラブッディ長老という、聖教に精通した二人の長老がいた。そのうち、マハーヴィマラブッディ長老は、カッチャーヤナの註釈である‘ニャーサ’を著した。 Keci pana sīhaḷadīpavāsī vimalabuddhitthero tamakāsīti vadanti. Cūḷavimalabuddhitthero pana vuttodayassa porāṇaṭīkamakāsi. Chandosāratthavikāsiniṃ saddhammañāṇatthero akāsi. Vacanatthajotiṃ pana vepullatthero akāsi. Nyāsaganthassaporāṇaṭīkaṃ narapatirañño kāle eko amacco akāsi. しかし、ある人々は、スィーハラ島居住のヴィマラブッディ長老がそれを著したと言っている。一方、チューラヴィマラブッディ長老は‘ヴットーダヤ’の古註を著した。サッダンマニャーナ長老は‘チャンドサーラッタヴィカースィニー’を著した。ヴェープッラ長老は‘ヴァチャナッタジョーティ’を著した。‘ニャーサ’の古註は、ナラパティ王の時代にある大臣が著した。 So hi rañño ekaṃ orodhaṃ paṭicca jātaṃ ekaṃ dhītaraṃ disvā vānaroviya lepe laggito tissaṃ paṭibandhacitto hutvā laggi. Tamatthaṃ jānitvā rājā evamāha,– sace etaṃ iccheyyāsi, ekaṃ ganthaṃ paripuṇṇavinicchayaṃ gūḷatthaṃ karohi, sace tvaṃ tādisaṃ ganthaṃ kātuṃ sakkuṇeyyāsi, etaṃ labhissasīti. Atha so nyāsassa saṃvaṇṇanaṃ porāṇaṭīkaṃ akāsi. 彼は、王の後宮の女から生まれた一人の王女を見て、糊に捕らえられた猿のように彼女に執着し、心を奪われてしまった。その事情を知った王は、次のように言った。“もし彼女を望むなら、深い意味を持つ完全な決択(判断)の書を一冊作れ。もしそのような書を作ることができたなら、彼女を得るだろう”。そこで彼は、‘ニャーサ’の解説である古註を著した。 Tato pacchā hīnāyāvattitvā dhītaraṃ datvā rajjuggāhāmaccaṭṭhāne ṭhapesi, yaṃ marammavohārena saṃpyaṅgaiti vuccati. Tena pana katattā sopi gantho taṃ nāmena vuccati. Kārikaṃ tassā ca saṃvaṇṇanaṃ chattaguhindassa nāma rañño kāledhammasenāpatitthero akāsi. Tena kira kārapite nandaguhāya samīpe nandavihāre nisīditvā akāsi. その後、彼は俗人に戻り、(王は)王女を与えて、マランマの言葉で“サンピャン”と呼ばれる国政を司る大臣の職に就かせた。彼によって作られたため、その書も彼の名で呼ばれている。また、チャッタグヒンダという名の王の時代に、ダンマセーナーパティ長老が‘カーリカー’とその注釈を著した。伝えられるところによれば、彼は自ら作らせたナンダグハーの近くにあるナンダヴィハーラに居住して、それを著したという。 Tasmiñcakāle [Pg.85] ganthamādanapabbate nandamūlaguhato arahantā āgantvā tasmiṃ vihāre vassaṃ upagacchiṃsu. Tesaṃ sammukhe katattā te ca ganthā paṇḍitehi sārato paccetabbāti ācariyā vadanti. その当時、ガンダマーダナ山のナンダムーラグハーから阿羅漢たちがやって来て、その精舎で安居に入った。彼らの面前で作られたものであるため、それらの書は賢者たちによって本質的なものとして信じられるべきであると、諸師は述べている。 Vāccavācakaṃ pana dhammadassī nāma sāmaṇero akāsi. ‘ヴァーッチャヴァーチャカ’は、ダンマダッスィーという名の沙弥が著した。 Saddatthabhedacintaṃ pana arimaddananagarasamīpe ṭhitassa khaṇittipādapabbatassa samīpe ekasmiṃ gāme vasanto saddhammasiri nāma thero akāsi. Soyeva thero brahajaṃ nāma vedasatthampi marammabhāsāya parivattesi. ‘サッダッタベーダチンター’は、アリマッダナ市の近くにあるカニッティパーダ山の近隣の村に住むサッダンマスィリという名の長老が著した。この長老はまた、‘ブラハジャ’という名のヴェーダの聖典をマランマ語(ビルマ語)に翻訳した。 Ekakkharakosaṃ pana saddhammakittitthero akāsi. So hi kaliyuge sattāsītādhike aṭṭhasate sampatte micchā diṭṭhikānaṃ jalumasaññitānaṃ kulānaṃ bhayena sakalepi tambadīparaṭṭhe sāsanobhāso milāyati. Bahūnipi potthakāni aggibhayena nassesuṃ. ‘エーカッカラコーサ’は、サッダンマキッティ長老が著した。カリ・ユガの八百八十七年に、邪見の者たち(ジャルマサと呼ばれる者たち)の家系の脅威によって、タンバディーパ国全土において教え(サāsana)の輝きが衰えた。多くの書物も火災によって失われた。 Tadā taṃ pavattiṃ passitvā sace pariyattidhammovinasseyya, paṭipattidhammopi nassissati, paṭipattidhamme nassante kuto paṭivedhadhammo bhavissatīti saṃvegaṃ apajjitvā imaṃ ganthaṃ akāsīti taṭṭikāyaṃ vuttaṃ. その時、その状況を見て、“もし教理(パriyatti)が滅びるなら、修行(パtipatti)も滅びるであろう。修行が滅びるなら、どこに悟り(パtivedha)があるだろうか”と戦慄(サṃvega)を感じて、この書を著したと、その小註(タッティーカー)に記されている。 Mukhamattasāraṃ sāgaratthero akāsi. ‘ムカマッタサーラ’は、サーガラ長老が著した。 Kaliyuge ekāsītādhike pañcasate sampatte ekaṃ daharaputtaṃ kālaṅkataṃ paṭicca saṃvegaṃ āpajjitvā paccekabuddhattaṃ patthayantassa jeyyasiṅkhanāmakassa rañño putto kyacvānāmako rājā rajjaṃ kāresi. Dhammarājātipi nāmalañchaṃ paṭiggaṇhi. Tīsu pana piṭakesu yathābhūtaṃ vijānakatāya marammavohārena kyacvāti vohāriyati. カリ・ユガの五百八十一年に、幼い息子が亡くなったことによって戦慄を感じて辟支仏の位を祈願したジェイヤスィンハという名の王の息子、キャズワーという名の王が統治した。彼は“ダルマ・ラージャ(法王)”という称号も受けた。三蔵を如実に知っていたため、マランマの言葉で“キャズワー”と呼ばれている。 So ca kira rājā pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu atichekatāya piṭakattaye sākacchamattampi kātuṃ samattho [Pg.86] nāma natthīti uggahitatipiṭako hutvā bhikkhusaṅghampi divase sattahi vārehi ganthaṃ vāceti. その王は、パーリ、義釈(アッタカター)、復注(ティーカー)などの諸書に極めて精通していたため、三蔵に関して議論することさえできる者は誰もいないと言われるほどであった。彼は三蔵を習得した者(三蔵持)となり、比丘サンガに対しても日に七回、聖典を講義した。 Khaṇittipādapabbatassa samīpepi ekaṃ taḷākaṃ kārāpetvā tattha rājāgāraṃ kārāpetvā tattha nisīditvā ganthaṃ vāceti. Sabbāni pana rājūnaṃ kiccāni puttasseva uparājassa niyyādesi. Ganthaṃ uggaṇhantānaṃ orodhānamatthāya saṅkhepato saddabinduṃ nāma pakaraṇaṃ paramatthabinduñca nāma pakaraṇaṃ akāsi. Tassa hi cittaṃ pariyattiyaṃyeva ramati. Aññaṃ pana rājakiccaṃ suṇitumpi na icchi. Anuruddharājā anāgate ahaṃ rājā bhaveyyāmi, tadāyeva imāni tāḷibījāni uṭṭhahantūti adhiṭṭhahitvā ropesi. Tāni tassa rañño kāle uṭṭhahiṃsu. Teneva anuruddharājāyevāyanti raṭṭhavāsino sañjāniṃsu. Sammutirājā hi anuruddharājā kyacvārājāti ime tayo ekasantānāti vadanti. カニッティパーダ山の近くにも一つの池を造らせ、そこに王宮を建てて、そこに座って聖典を講義した。王としてのすべての公務は、副王である息子に委ねた。聖典を学ぶ後宮の女性たちのために、簡潔に‘サッダビンドゥ’(声滴)という書物と‘パラマッタビンドゥ’(勝義滴)という書物を著した。彼の心は教法(パリヤッティ)の研鑽にのみ楽しんでいたからである。他の王務については聞くことさえ望まなかった。アヌルッダ王は“未来に私が王となる時、まさにその時にこれらのタラ樹の種が芽を出すように”と決意して種を植えた。それらはその王の時代に芽を出した。それゆえに、国の人々は“これこそがアヌルッダ王である”と認識した。世俗の王であるアヌルッダ王、カゾワー王、これら三人は同一の血統であると言われている。 So rājā ekampi cetiyaṃ akāsi, na taṃ niṭṭhaṃ agamāsi, pariyattiyaṃyeva paricārakattāti rājavaṃse āgataṃ. Lokasammutivasena kakkhaḷadine iṭṭhakāni kārāpetvā tasmiṃyeva dine bhūmisamaṃ katvā tasmiṃyeva dine aññampi sabbaṃ kārāpesi. Tena marammavohārena prassadā cetiyanti yāvajjabhanā pākaṭaṃ. その王は一つの塔(チェーティヤ)を建立したが、それは完成に至らなかった。教法の研鑽にのみ専念していたからであると、王統史(ラージャヴァンサ)に伝えられている。世間の習わしに従い、不吉な日に煉瓦を造らせ、その日のうちに地盤を平らし、その日のうちに他のすべてを造らせた。それゆえ、ビルマ語で“プラッサダー・チェーティヤ(急ぎ造られた塔)”として今日まで知られている。 Tassa rañño ekā dhibhā vibhatyatthaṃ nāma ganthaṃ akāsīti. その王の一人の娘は‘ヴィバッティヤッタ’(格語義)という書物を著した。 Pubbe kira arimaddananagare uggahadhāraṇādivasena sāsanaṃ ativiya virūḷamāpajji. Arimaddananagareyeva hi eko vuḍḍhapabbajito bhikkhu ganthaṃ likhituṃ silālekhanadaṇḍena icchanto rājagehaṃ pāvisi. Rājā kena āgatosīti pucchi. Ganthaṃ likhituṃ silālekhanadaṇḍena icchanto āgato mhīti. Evaṃ mahallako tvaṃ ganthaṃ mahussāhena pariyāpuṇantopi [Pg.87] ganthesu chekassa okāsaṃ na passāmi, sace himusalo aṅkuraṃ uṭṭhāpetvā rūheyya, evaṃ sati tvaṃ ganthesu chekataṃ āpajjeyyāsīti āha. かつてアリマッダナ市において、学習や保持などによって、教え(サーサナ)が非常に繁栄した。アリマッダナ市において、ある高齢になってから出家した比丘が、聖典を書き写すための石筆を求めて王宮に入った。王は“何のために来たのか”と尋ねた。比丘は“聖典を書き写すための石筆を求めて参りました”と言った。王は“このように老齢なあなたが、大きな熱意を持って聖典を学んだとしても、諸書に精通する機会があるとは思えない。もし乾燥した杵が芽を出し、成長することがあるならば、その時にはあなたも諸書に精通することができるだろう”と言った。 Tato pacchā vihāraṃ gantvā devasikaṃ devasikaṃ ekadantakaṭṭhappamāṇattaṃ lekhanaṃ uggahetvā kaccāyanaabhidhammetthasaṅgahappakaraṇaṃ ādiṃ katvā ācariyassa santike uggaṇhi. So acireneva ganthesu chekataṃ patvā musale jamburukkhaṅkuraṃ bandhitvā ussāpetvā rājagehaṃ pāvisi. その後、比丘は精舎に戻り、毎日、歯木一本分の長さの文章を学び、カッチャーヤナ(文典)やアビダンマッタサンガハなどの諸書を始めとして、師のもとで学んだ。彼は間もなく諸書に精通するようになると、杵に閻浮樹(ジャンブ)の芽を縛り付けて高く掲げ、王宮に入った。 Atha taṃ rājā pucchi,-kenaāgatosīti. Ayaṃ mahāraja musalo aṅkuraṃ uṭṭhāpetvā rūhatīti ācikkhituṃ āgatomhīti vutte rājā etassa ganthesu chekataṃ pattomhīti vuttaṃ hotīti jānāsi. Taṃ saccaṃ vā alikaṃ vāti vīmaṃsanatthāya mahātherānaṃ santikaṃ pahiṇi. Mahātherāpi gūḷaṭṭhānaṃ pucchiṃsu. Sopi pucchitaṃ pucchitaṃ byākāsi. そこで王は彼に尋ねた。“何のために来たのか”。“大王よ、この杵が芽を出し、成長しておりますと告げるために参りました”と言った。王は、それが“私は諸書に精通するに至った”ということを意味しているのだと悟った。それが真実か偽りかを確かめるために、大長老たちのもとへ彼を送り出した。大長老たちも難解な箇所について質問した。彼もまた、問われるがままにすべて答えた。 Atha so bhikkhu mahāthere evamāha,-tumhe bhante maṃ bahū pucchatha, ahampi tumhe pucchituṃ icchāmi, okāsaṃ dethāti yācitvā aññasamānacetasikanti ettha aññasaddassa avadhyāpekkhattā avadhipadaṃ uddharitvā dassethāti pucchi. Mahātherāpi pubbe amanasikatattā sīghaṃ vissajjituṃ na sakkhiṃsu. Rājā tamatthaṃ sutvā tuṭṭhacitto hutvā disā pāmokkhanamena ācariyaṭṭhāne ṭhapesi. So pana bhikkhu aganthakārakopi ganthakārakoviya pacchimānaṃ janatānaṃ dinnopadesavasena upakāraṃ katvā sāsane uppajjīti. Honti cettha,– そこでその比丘は大長老たちにこう言った。“尊師方、あなた方は私に多くのことを尋ねられました。私もまた、あなた方に尋ねたいと思います。機会をお与えください”と願い出て、“‘アンニャサマーナ・チェータシカ(他と共通する心所)’という言葉において、‘アンニャ(他)’という語は限界(アヴァディ)を待つものであるから、その限界となる語を抜き出して示してください”と尋ねた。大長老たちも以前に留意していなかったため、すぐに答えることができなかった。王はその事を聞いて歓喜し、“ディサーパーモッカ(四方に名高い師)”という名を与えて師の地位に置いた。その比丘は、自ら書物を著すことはなかったが、著作者のように後世の人々に教えを授けることによって有益な働きをし、教団の中に現れたのである。これについて次のように言われる。 Ahaṃ mahallako homi, duppañño pariyattikaṃ; Uggahaṃ mahussāhena, na sakkhissāmi jānituṃ. “私は老いており、智慧も乏しい。大きな熱意を持ってしても、教法の学習を理解することはできないだろう”。 Evañca [Pg.88] nātimaññeyya,Nāppossukkatamāpajje; Saddhamme chekakāmova,Ussāhaṃva kare poso. “このように自分を軽んじてはならない。また、意欲を失ってはならない。正しい教え(正法)に精通することを望む人は、ただ熱意を持って励むべきである”。 Vuḍḍhapabbajito bhikkhu,Mahallakopi duppañño; Āpajji chekataṃ dhamme,Tamapekkhantu sotāroti. “高齢で出家した比丘も、老いて智慧が乏しくとも、法(ダンマ)に精通するに至った。聞く者たちはそのことを見るがよい”。 Pubbe kira arimaddananagare mātugāmāpi ganthaṃ uggaṇhiṃsu. Yebhuyyena uggahadhāraṇādivasena pariyattisāsanaṃ paggahesuṃ. Mātugāmā hi aññamaññaṃ passantā tumhe kittakaṃ ganthaṃ uggaṇhatha, kittakaṃ ganthaṃ vācuggataṃ karothāti pucchi sunti. かつてアリマッダナ市では、女性たちもまた聖典を学んでいたと言われる。彼女たちは主に学習や保持などによって、教法(パリヤッティ)の教えを維持した。女性たちは互いに会うと、“あなたはどれほどの聖典を学んでいますか、どれほどの聖典を暗誦していますか”と尋ねていた。 Eko kira mātugāmo ekaṃ mātugā,maṃ pucchi,-tvaṃ idāni kittakaṃ ganthaṃ vācuggataṃ karosīti. Ahaṃ pana idāni daharaputtehi balibodhattā byākulaṃ patvā bahuṃ ganthaṃ vācuggataṃ kātuṃ nasakkā,samantamahāpaṭṭhāne pana kusalattikamattaṃva vācuggataṃ karomīti āhāti. ある女性が別の女性に尋ねた。“あなたは今、どれほどの聖典を暗誦していますか”。すると彼女はこう答えた。“私は今、幼い子供たちの世話に追われて忙しく、多くの聖典を暗誦することはできません。ただ、‘サマンタ・マハーパッターナ’(大発趣)の中の‘クサラ・ティッカ’(善三法)の箇所だけを暗誦しております”。 Idampi arimaddananagaravāsīnaṃ mātugāmānampi pariyattuggahaṇe ekaṃ vatthu,– これもまた、アリマッダナ市の女性たちの教法学習に関する一つの物語である。 Ekaṃ kira bhikkhuṃ piṇḍāya carantaṃ ekā dvādasavassikā daharitthī pucchi,-kinnāmosi tvaṃ bhanteti. Khemānāmāhanti. Kathañhi bhante pumāva samāno itthiliṅgena nāmaṃ akāsīti āha. Atha antogehe nisinnā mātā sutvā dhītaraṃ āha,-tvaṃ rājādigaṇassa lakkhaṇaṃ na jānāsīti. Āma jānāmi, ayaṃ pana khemasaddo na rājādigaṇapakkhaṃ bhajatīti. Atha [Pg.89] mātā evamāha,-ayaṃ pana khemasaddo ekadeseneva rājādigaṇapakkhaṃ bhajatīti. ある時、托鉢に歩いていた比丘に、十二歳の少女が尋ねた。“尊師、あなたのお名前は何とおっしゃいますか”。“私の名はケーマである”。“尊師、男性でありながら、どうして女性名詞の名を付けておられるのですか”。すると家の中に座っていた母親がそれを聞いて、娘に言った。“お前は‘ラージャ(王)’などの語群(ラージャ・アーディ・ガナ)の法則を知らないのか”。“はい、知っています。しかし、この‘ケーマ’という語は‘ラージャ’などの語群に属してはいません”。(そこで)母親はこう言った。“この‘ケーマ’という語は、一部分において‘ラージャ’などの語群に属しているのだ”。 Ayaṃ panettha dhītu adhippāyo,-na rājādisaddo kadāci rājoti paccattavacanavasena okāranto dissati vinā devarājotiādisamāsavisayaṃ, khemasaddo pana katthaci khemoti ca khemanti ca liṅgantaravasena rūpantaraṃ dissati, teneva khemasaddo na rājādigaṇoti veditabboti. ここで娘の意図はこうである。“‘ラージャ’などの語は、‘デーヴァラージャ(天王)’などの複合語の形を除いて、主格(第一格)において決して‘ラージョー’というオ格(o-ending)の形では現れない。しかし‘ケーマ’という語はある場所では‘ケーモー’となり、またある場所では‘ケーマン’となるなど、性(リンガ)の違いによって形が変化する。それゆえに‘ケーマ’という語は‘ラージャ’などの語群ではないと知るべきである”ということである。 Ayaṃ pana mātu adhippāyo,-khemasaddo abhidheyyaliṅgattā tiliṅgako,yadā pana saññāsaddādhikāre paccattavacanavasena khemāti ākāranto dissati, tadā ekadesena khemasaddo rājādigaṇapakkhaṃ bhajatīti. 一方、母親の意図はこうである。“‘ケーマ’という語は形容される名詞の性に合わせるため三性(全ての性)をとる。しかし、固有名詞(サンニャー・サッダ)として扱われる際に、主格において‘ケーマー’というア(長母音)の形(a-ending)で現れるならば、その時‘ケーマ’という語は、一部分において‘ラージャ’などの語群に属するのである”ということである。 Idampi ekaṃ vatthu,– これもまた一つの物語である。 Arimaddananagare kira ekassa kuṭumbikassa eko putto dve dhītaro ahesuṃ. Ekasmiñca kāle ghammābhibhūtattā gehassa uparitale nahāyitvā nisīdi. Atha ekā dāsī gehassa heṭṭhā ṭhatvā kiñci kammaṃ karontī tassa kuṭumbikassa guyhaṭṭhānaṃ olokesi. Tamatthaṃ jānitvā kuṭumbiko sākhaṃ olokesīti ekaṃ vākyaṃ bandhitvā puttassa dassesi,imassa atthayojanaṃ karohīti. Atha putto atthayojanaṃ akāsi,-sākhaṃ rukkhasākhaṃ olekesi udikkhatīti. Atha pacchā ekāya dhītuyā dassesi, imassa atthayojanaṃ karohīti. Sāpi atthayojanaṃ akāsi,- sā sunakho khaṃ ākāsaṃ olokesi udikkhatīti. Atha pacchā ekāya dhītuyā dassesi, imassa attha yojanaṃ karohīti. Sāpi atthayojanaṃ akāsi,-sā itthī khaṃ aṅgajātaṃ olokesi mukhaṃ uddhaṃ katvā olokesīti. 伝承によれば、アリマッダナ市にある長者の息子一人と娘二人がいた。ある時、暑さに耐えかねて、家の階上で水浴びをして座っていた。その時、一人の女奴隷が家の下に立って仕事をしていたが、その長者の隠し所を覗き見た。その事を知った長者は、“枝(sākhaṃ)を見た”という一文を綴って息子に見せ、“この意味を釈せ”と言った。すると息子は、“枝とは樹木の枝のことで、それを見た、つまり注視したということです”と釈した。次に一人の娘に見せて“この意味を釈せ”と言った。彼女も釈して、“sā(彼女/あの)は犬(sunakho)で、khaṃ(空)を見た、注視したということです”と言った。次に(もう)一人の娘に見せて“この意味を釈せ”と言った。彼女もまた釈して、“あの女(sā itthī)は、顔を上に向けて、その(長者の)隠し所(khaṃ/aṅgajātaṃ)を見たのです”と言った。 Idampi ekaṃ vatthu,– これもまた一つの物語である。 Eko kira sāmaṇero ratanapūravāsī arimaddananagare mātugāmāpi [Pg.90] saddanayesu atikovidāti sutvā ahaṃ tattha gantvā jānissāmīti arimaddananagaraṃ gato. Atha antarāmagge arimaddananagarassa samīpe ekaṃ daharitthiṃ kappāsavatthuṃ rakkhitvā nisinnaṃ passi. Atha sāmaṇero tassā santikaṃ maggapucchanatthāya gacchi. Atha daharitthī sāmaṇeraṃ pucchi,-kuto āgatosīti. 伝承によれば、あるラタナプラ住まいの沙弥が、アリマッダナ市の女人は語法(文法)に非常に通じていると聞き、“自分もそこへ行って確かめてみよう”と考えてアリマッダナ市へ行った。道中、アリマッダナ市の近くで、一人の若い女が綿の畑を守って座っているのを見た。そこで沙弥は、道を尋ねるために彼女の所へ行った。すると、若い女は沙弥に“どこから来られたのですか”と尋ねた。 Sāmaṇero āha,-ratanapūrato ahaṃ āgacchatīti. Kuhiṃ gatosīti vutte arimaddananagaraṃ gacchatīti āha. Atha daharitthī evamāha,-tvaṃ bhante saddayogavinicchayaṃ anupadhāretvā kathesi, amhayogaṭṭhāne hi tvaṃ nāma yogasaddena yojetvā kathesi, nanu paṇḍitānaṃ vacanena nāma paripuṇṇatthena aviruddhasaddanayena puṇṇindusaṅkāsena bhavitabbanti. Atha sāmaṇero khettavatthūni rakkhantī duggatā daharitthīpi tāva saddanayakovidā hoti, kimaṅgaṃ pana bhogasampannā mahallakitthiyoti lajjitvā tatoyeva paṭinivattitvā paccāgamāsīti. 沙弥は“私はラタナプラから来る(āgacchati)”と言った。“どこへ行くのですか”と問われると“アリマッダナ市へ行く(gacchati)”と言った。すると若い女はこのように言った。“尊師、あなたは語の結合の判定(文法的な整合性)を考慮せずに話しておられます。我々の結合の場(語法)においては、あなたは(動詞の活用を誤り)yoga(結合)という言葉を用いて話されました。賢者の言葉というものは、意味が満たされ、語法に背かず、満月のように輝かしいものであるべきではないでしょうか”。すると沙弥は“畑を守っている卑しい若い女でさえ、これほど語法に通じている。ましてや富に恵まれた年配の婦人ならなおさらであろう”と恥じ入り、そこから引き返して帰って行った。 Idaṃ marammamaṇḍale tambadīparaṭṭhe arimaddananagare theraparamparavasena sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これが、マランマ圏のタンバディーパ国、アリマッダナ市における、長老の系譜による教法の確立である。 Idāni marammamaṇḍaleyeva jeyyavaḍḍhanaraṭṭhe ketumatīnagare sāsanavaṃsaṃ vakkhāmi. 次に、同じくマランマ圏のジェイヤヴァッダナ国ケートゥマティー市における教法史を述べる。 Kaliyuge hi dvisattatādhike aṭṭhavassasate sampatte jeyyavaḍḍhanaraṭṭhe ketumatīnagare mahāsirijeyyasūro nāma rājā rajjaṃ kāresi. Ekaṃ atichekaṃ devanāga nāmakaṃ ekaṃ hatthiṃ nissāya vijitaṃ vitthāramakāsi. Tassa pana rañño kāle kaliyuge dvinavutādhike aṭṭhavassasate sampatte mahāparakkamo nāma thero sīhaḷadīpato nāvāya āgantvā ketumatīnagaraṃ sampatto. Rājā ca dvārā vatīnagarassa [Pg.91] dakkhiṇadisābhāge mahāvihāraṃ kārāpetvā tassa adāsi niccabhattampi. Tasmiñca vihāre sīmaṃ sammannitvā tissaṃ sīmāyaṃ tulāvasena attanā samaṃ katvā lohamayabuddhappaṭibimbaṃ kārāpesi. Tañca buddhappaṭibimbiṃ sampattalaṅkādīpanti nāmena pākaṭaṃ ahosi. カリ・ユガ暦872年に、ジェイヤヴァッダナ国のケートゥマティー市において、マハーシリジェイヤスーラという名の王が統治していた。彼はデーヴァナーガという名の極めて賢い一頭の象によって、領土を拡大した。その王の時代のカリ・ユガ暦892年に、マハーパーラッカマという名の長老が、セイロン島(スリランカ)から船で来て、ケートゥマティー市に到着した。王は市の南側に大精舎を建立して彼に寄進し、常食も捧げた。その精舎において結界を定め、その結界の中に、秤(の原理)を用いて自分と同じ重さの青銅製の仏像を造らせた。その仏像は“サンパッタランカーディーパ”の名で広く知られるようになった。 Tassa rañño kāle surāmerayasikkhāpadaṃ paṭicca vipādo ahosi. Kathaṃ. Bījato paṭṭhāyāti sambhāre paṭiyā detvā cāṭiyaṃ pakkhittakālato paṭṭhāya tālanālikerādīnaṃ puppharaso pupphato galitābhinavakālato paṭṭhāya ca na pātabboti kaṅkhāvitaraṇīṭīkādīsu vuttavacane adhippāyaṃ vipallāsato gahetvā tālanālikerādīnaṃ raso galitābhinavato paṭṭhāya pivituṃ na vaṭṭatīti ekacce vadanti. Ekacce pana evaṃ vadanti,–tālanālikerādīnaṃ raso galitābhinavakāle pivituṃ vaṭṭatīti. その王の時代に、酒類(飲酒)の戒をめぐって論争が起こった。どのようにか。ある人々は、“種子より(bījato paṭṭhāya)”という言葉について、材料を整えて瓶に入れた時から、また、タラ樹やヤシ樹などの花の液が花から滴り落ちたばかりの時から、飲んではならないという‘カンカーヴィタラニー・ティーカー’などの記述の意味を誤って捉え、タラ樹やヤシ樹などの液は、滴り落ちたばかりの時から飲むべきではないと言った。一方、別の人々は、タラ樹やヤシ樹などの液は、滴り落ちたばかりの時は飲むことができると言った。 Tattha pubbapakkhe ācariyānaṃ ayamadhippāyo,– その中で、前者の側の師たちの意図はこうである。 Bījato paṭṭhāyāti ettha sambhāre paṭiyādetvā cāṭiyaṃ pakkhittakālato paṭṭhāya na pātabbo. Tālanālikerādīnaṃ puppharaso ca galitābhinavakālatoyeva na pātabboti. “種子より”という点について、材料を整えて瓶に入れた時から飲んではならない。また、タラ樹やヤシ樹などの花の液も、滴り落ちたばかりの時から飲んではならない、というものである。 Ayaṃ pana aparapakkhe ācariyānamadhippāyo,– 一方、後者の側の師たちの意図はこうである。 Bījato paṭṭhāyāti ettha sambhāre paṭiyādetvā cāṭiyaṃ pakkhittakālato paṭṭhāya na pātabbo. Tālanālikerādīnaṃ sambhārehi paṭiyādito puppharaso pupphato galitābhinavakālato na pātabboti. “種子より”という点について、材料を整えて瓶に入れた時から飲んではならない。(しかし)タラ樹やヤシ樹などの花の液については、材料によって(酒として)調製されたものであれば、花から滴り落ちたばかりの時であっても飲んではならない、というものである。 Evaṃ tālanālikerādīnaṃ raso galitābhinavakālato paṭṭhāya pātuṃ vaṭṭati na vaṭṭatīti vivādaṃ karontānaṃ majjhe nisīditvā sampattalaṅko mahāparakkamatthero tādiso pivituṃ vaṭṭatīti vinicchindi, surāvinicchayañca nāma ganthaṃ akāsi[Pg.92]. Evaṃ ketumatīnagaraṃ māpentaṃ mahāsirijeyyasūraṃ nāma rājānaṃ nissāya ketumatiyaṃ sāsanaṃ patiṭṭhahi. このように、タラ樹やヤシ樹などの液を滴り落ちたばかりの時から飲むのが正当か否かを論争している者たちの間に、サンパッタランカー・マハーパーラッカマ長老が座り、“そのようなものは飲むことができる”と判定し、‘酒判定(スラヴィニッチャヤ)’という書を著した。このように、ケートゥマティー市を築いたマハーシリジェイヤスーラ王を依り所として、ケートゥマティーに教法が確立した。 Idaṃ marammamaṇḍaleyeva ketumatīnagare これが、マランマ圏のケートゥマティー市における Sāsanassa patiṭṭhānaṃ. 教法の確立である。 Idāni marammamaṇḍale tambadīparaṭṭheyeva khandhapurasāsanavaṃsaṃ vakkhāmi. 次に、マランマ圏のタンバディーパ国における、カンダプラの教法史を述べる。 Kaliyuge hi catusaṭṭhādhike chavassasate tayo bhātikā kittitaranāmakaṃ rājānaṃ rajjato cāvetvā khandhapuranagare rajjaṃ kāresuṃ. Tadā kittitaranāmakassa rañño eko putto cīnaraṭṭhindarājānaṃ yācitvā bahūhi senaṅgehi khandhapuranagaraṃ samparivāretvā aṭṭhāsi. Atha tīsu piṭakesu chekaṃ ekaṃ mahātheraṃ pakkosetvā mantesuṃ. Thero evamāha,– janapadāyattamidaṃ kammaṃ samaṇānaṃ na kappati vicāretuṃ, ahampi samaṇo, nāṭakehi pana saddhiṃ mantethāti. Atha nāṭake pakkosetvā mantesuṃ. Nāṭakāpi sace kāraṇaṃ natthi, evaṃ sati phalaṃ na bhaveyya, sace pūti natthi, makkhikā na sannipateyyunti gītaṃ gāyitvā udake kīḷanti. カリ・ユガ暦664年に、三人の兄弟がキッティタラという名の王を王位から退かせ、カンダプラ市で統治を行った。その時、キッティタラ王の一人の息子が、中国の皇帝に援助を求め、多くの軍勢でカンダプラ市を包囲して陣を張った。そこで(三兄弟は)三蔵に精通した一人の大長老を呼んで相談した。長老はこのように言った。“この事は国に関わる事であり、沙門が思案するのはふさわしくありません。私も沙門ですが、俳優(または親族)たちと相談なさい”。そこで、俳優たちを呼んで相談した。俳優たちもまた、“原因がなければ結果は生じない。腐敗したものがなければ、蝿は集まらない”という歌を歌って、水の中で遊んでいた。 Atha teca tayo bhātikā taṃ sutvā kittitaranāmakaṃ rājānaṃ bandhanāgārato gahetvā māretvā idāni yaṃ rajje ṭhapayissāmāti cintetvā tumhe gacchatha, ayaṃ tassa sīso, idāni esa paralokaṃ gatoti sīsaṃ dassesuṃ. Atha cīnaraṭṭhasenāyopi idāni rājavaṃsiko natthi, te nahi yujjhituṃ na icchāma, yaṃ rajje ṭhapayissāmāti katvā mayaṃ āgatā, idāni so natthīti vatvā nivattetvā agamaṃsu. その時、かの三兄弟はそれを聞き、キッティタラという名の王を牢獄から連れ出して殺害した。彼らは“今、我らは(誰を)王位に就けるべきか”と考え、“あなた方は行きなさい。これが彼の頭だ。今、彼はあの世へ行った”と言って、その頭を見せた。すると中国(チナ)の軍勢も“今や王統の者はいない。我らは彼らと戦うことを望まない。我らが王位に就けようとしていた者は、今や存在しない”と言って、引き返して去って行った。 So ca thero nāṭakehi saddhiṃ mantethāti ettakameva vuttattā bhikkhubhāvato na mocetīti daṭṭhabbaṃ. Vuttañcetaṃ,– その長老は“役者たちと共に相談せよ”とだけ言ったのであるから、比丘の身分を解かれた(還俗した)のではないと見なすべきである。そして、次のように言われている。 Pariyāyoca āṇatti, tatiye dutiye pana; Āṇattiyeva sesesu, dvayametaṃ na labbhatīti. “婉曲な命令(方便の命令)と直接の命令、それらは(戒律の)三番目と二番目にある。しかし残りの(波羅夷)においては、直接の命令のみであり、この二つ(婉曲と直接)は得られない”と。 Tasmiṃ pana khandhapure arimaddananagare arahantagaṇavaṃsikā chappadagaṇavaṃsikā ānanda gaṇavaṃsikā ca therā bahavo vasanti. Tehi pana katagantho nāma koci natthīti. さて、そのカンダプラ(パインマナ)やアリマッダナ(パガン)の町には、アラハント派、チャッパダ派、アーナンダ派の系統の長老たちが多く住んでいた。しかし、彼らによって著された書物は、何一つ存在しない。 Idaṃ khandhapure sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これが、カンダプラにおける教え(仏教)の確立である。 Idāni marammamaṇḍale tambadīpareṭṭheyeva vijayapure sāsanavaṃsaṃ vakkhāmi. 次に、マランマ(ミャンマー)地方のタンバディーパ州にあるヴィジャヤプラ(ピンヤ)における教法史(サーサナヴァムサ)を説こう。 Kaliyuge hi catusattatādhike chavassasate sīhasūro nāma rājā vijayapuraṃ māpesi. Tato pacchā dvīsu saṃvaccharesu atikkantesu camuṃnadiyaṃ matasetibhaṃ ekaṃ labhitvā ekasetibhinnoti tassa nāmaṃ pākaṭaṃ ahosi. Tassa rañño kāle vijayapure sīlavantā lajjīpesalā bhikkhū bahavo natthi. Arimaddananagarato anuruddharājakāle rājabhayena nilīyitvā avasesā samaṇakuttakāyeva bahavo atthi. Pacchā cūḷaarahantattheradibbacakkhuttherānaṃ āgatakāleyeva lajjīpesalā bhikkhū balavantā hutvā gaṇaṃ vaḍḍhāpesuṃ. Rājā ca dibbacakkhuttheraṃ antepuraṃ pavesetvā devasikaṃ piṇḍapātena bhojesi. Anuruddharaññā tambulamañjūsāyaṃ ṭhapetvā pūjitā satta dhātuyo labhitvā tāsaṃ pañcadhātuyo caññiṅkhucetiye nidhānaṃ akāsi. Avasesā pana dve dhātuyo puññassa nāma amaccassa pūjanatthāya niyyādesi. Soca amacco jeyyapure puññacetiye nidhānaṃ akāsi. カリ・ユガ(ビルマ暦)六百七十四年、シーハスーラという名の王がヴィジャヤプラを造営した。その二年後、チャムー川で一体の白い象の死骸を得たことから、“一頭の白象を持つ者(エーカセーティビンノ)”という名で知られるようになった。その王の時代、ヴィジャヤプラには、戒を持ち、羞恥心があり、徳高い比丘は多くなかった。アヌルッダ王の時代から王の難を逃れて潜伏していた残党の偽比丘(サマナクッタカ)たちが多くいたのである。後に、チューラ・アラハント長老とディッバチャック長老が来訪した時に、初めて、徳高い比丘たちが勢力を得て教団を拡大させた。王はディッバチャック長老を後宮に招き入れ、毎日、托鉢の食を供養した。アヌルッダ王が蒟蒻の箱に安置して供養していた七つの仏舎利を入手し、そのうち五つの仏舎利をチャンニンク・チェーティヤに奉納した。残りの二つの仏舎利は、プンニャという名の臣下の供養のために授け、その臣下はジェイヤプラのプンニャ・チェーティヤに奉納した。 Tadā ca kira samaṇakuttakā gahaṭṭhāviya rājarājamahāmattānaṃ [Pg.94] santike upaṭṭhānaṃ akaṃsu. Kaliyuge catuasītādhike chavassasate sampatte sīsasūrarañño jeṭṭha putto ujano nāma rājā rajjaṃ kāresi. So pana avapaṅkyā nāmake dese campakakaṭṭhamaye sattavihāre kārāpesi. Dvi vassādhike sattavassasate kāle te vihārā niṭṭhaṃ agamaṃsu. その頃、偽比丘(サマナクッタカ)たちは、在家者のように王や大臣たちに仕えていたという。カリ・ユガ六百八十四年、シーハスーラ王の長男ウジャナという名の王が統治した。彼はアヴァパンキャという名の地に、チャンパカ(金鳳花)の木でできた七つの寺院を建立させた。七百二年に、それらの寺院は完成した。 Tesu vihāresu campakaṃ nāma padhānavihāraṃ amaccaputtassa sudhammamahāsāmittherassa adāsi. So pana thero arimaddananagare arahantattherassa vaṃsikoti daṭṭhabbo. それらの寺院のうち、チャンパカという名の主要な寺院を、大臣の息子であるスダンマ・マハーサーミ長老に寄進した。その長老は、アリマッダナ町のアラハント長老の系統に属すると見なされるべきである。 Veḷūvanaṃ nāma parivāravihāraṃ pana ābhidhammikassa ñāṇadhajassa nāma therassa adāsi. Sopi arahantattherassa vaṃsiko. また、ヴェールヴァナ(竹林)という名の付属寺院を、阿毘達磨に通じたニャーナダジャという名の長老に寄進した。彼もまた、アラハント長老の系統であった。 Jetavanaṃ nāma parivāravihāraṃ pana sakalavinayapiṭakaṃ vācuggataṃ karontassa guṇārāmattherassa adāsi. So pana thero arimaddananagareyeva ānandattherassa vaṃsiko. ジェータヴァナ(祇園)という名の付属寺院を、律蔵のすべてを暗記していたグナーラーマ長老に寄進した。その長老は、アリマッダナのアーナンダ長老の系統であった。 Kulavihāraṃ nāma parivāravihāraṃ ādiccaraṃsino nāma therassa adāsi. Sopi ānandattherassa vaṃsikoyeva. クラ・ヴィハーラという名の付属寺院を、アーディッチャランシーという名の長老に寄進した。彼もまた、アーナンダ長老の系統であった。 Suvaṇṇavihāraṃ nāma parivāravihāraṃ sudhammālaṅkārassa nāma therassa adāsi. Sopi ānandattheravaṃsikoyeva. スヴァンナ・ヴィハーラ(黄金寺)という名の付属寺院を、スダンマーランカーラという名の長老に寄進した。彼もまた、アーナンダ長老の系統であった。 Nīcagehaṃ nāma parivāravihāraṃ varapattassa nāma therassa adāsi. So pana sudhammamahāsāmittherassa antevāsiko. ニーカゲーハという名の付属寺院を、ヴァラパッタという名の長老に寄進した。彼はスダンマ・マハーサーミ長老の弟子であった。 Dakkhiṇakoṭiṃ nāma parivāravihāraṃ siripuññavāsino nāma therassa adāsi. Sopi sudhammamahāsāmittherassa antevāsikoti. ダッキナコーティ(南端)という名の付属寺院を、シリプンニャヴァーシンという名の長老に寄進した。彼もまた、スダンマ・マハーサーミ長老の弟子であった。 Tesaṃ vihārānaṃ esannaṭṭhāne rājā sayameva hatthena gahetvā mahābodhirukkhaṃ ropesi. Tesaṃ vihārānaṃ paṭi jagganatthāya bahūnipi khettavatthūni adāsi ārāmagopaka kulāni ca. それらの寺院に近い場所に、王は自らの手で大菩提樹を植えた。また、それらの寺院の維持管理のために、多くの田畑や土地、そして寺院の番人の家族たちを寄進した。 Tesaṃ [Pg.95] pana therānaṃ sudhammapurārimaddanapurabhikkhuvaṃsikattālajjipesalatā viññātabbā. Teneva vijayapure sāsanaṃ ativiya parisuddhaṃ ahosīti daṭṭhabbaṃ. それらの長老たちは、スダンマプラ(タトン)やアリマッダナ(パガン)の比丘の系統であったため、徳高く慎み深い者たちであったと知られるべきである。それゆえに、ヴィジャヤプラにおいて、教え(仏教)は極めて清浄であったと見なされるべきである。 Tesampi sissaparamparā anekasahassappamāṇā ahesuṃ. Evaṃ lajjīpesalānaṃyo bhikkhūnaṃ santikā keci saddhivihārikā kīṭāgirimhi assajipunabbasukāviya alajjī dussīlā uppajjiṃsu, seyyathāpi nāma madhurambarukkhato ambilaphalanti. Te pana bahuanācāraṃ cariṃsuyeva. Idaṃ pana tesaṃ mūlauppatti dassanaṃ. 彼らの弟子の系譜も数千に及んだ。このように徳高い比丘たちのもとから、キーターギリのアッサジとプナッバスのように、ある種の厚顔無恥で破戒的な共住者たちが現れた。それはあたかも、甘いマンゴーの木から酸っぱい実が生じるようなものである。彼らは多くの不適切な振る舞いを行った。これが彼らの起源についての説明である。 Rājā hi tadā tesaṃ vihārānaṃ paṭijagganatthāya bahūni khettavatthūni adāsi. Tesu khettavatthūsu balivicāraṇatthāya sudhammamahāsāmitthero ekacce bhikkhū ārakkhaṇaṭṭhāne ṭhapesi. Ārakkhaṇabhikkhū pana dhammānulomavasena kassakānaṃ ovādāpesi, khettavatthusāmibhāgampi paṭiggaṇhāpesi. Tasmiñca kāle khettavatthūni paṭicca bhikkhū vivādaṃ akaṃsu. Atha taṃ vivādaṃ sutvā sāsanadharatthero ca dve parakkamattherā ca tato nikkhamiṃsu. Nikkhamitvā sāsanadharatthero khaṇitti pādapabbate nisīdi. Dve parakkamattherā ca caṅgakiṅgapabbatakandare nisīdiṃsu. Tesañhi nivāsaṭṭhānattā yāvajjatanā taṃ ṭhānaṃ parakkamaṭṭhānanti pākaṭaṃ ahosi. Te pana therā ekacārāti vohāriṃsu. Avasesā pana bhikkhū gāmavāsībahucārāti vohāriṃsu. Tato paṭṭhāya araññavāsīgāmavāsīvasena visuṃ gaṇā honti. Vihārassa ninnānaṃ khettavatthūnaṃ balippaṭiggāhakabhikkhūnampi saṅghajātisamaññā ahosi. 王は当時、それらの寺院の維持のために多くの田畑を寄進した。それらの田畑において税(収穫物)を管理するために、スダンマ・マハーサーミ長老はある比丘たちを監視役に任命した。監視の比丘たちは、法の趣旨に沿って農民たちを指導し、地主の取り分を受け取らせた。その頃、田畑を巡って比丘たちが争いを起こした。すると、その争いを聞いて、サーサナダラ長老と二人のパラッカマ長老がそこを去った。去った後、サーサナダラ長老はカニッティパーダ山の麓に住した。二人のパラッカマ長老は、チャンガキンガ山の洞窟に住した。彼らが住んでいた場所であったため、今日に至るまでその場所は“パラッカマの地(パラッカマッターナ)”として知られている。それらの長老たちは“一人で行く者(エーカチャーリー)”と呼ばれた。残りの比丘たちは“村に住む者(ガーマヴァーシー)”あるいは“多くで行く者(バフチャーリー)”と呼ばれた。それ以来、林住者(森林派)と村住者(村落派)の別により、異なる一派が生じることとなった。寺院の領地である田畑の税を受け取る比丘たちにも、サンガの系統という呼称が与えられた。 Kaliyuge catuvassādhike sattasate ujanassa rañño dharamānasseva kaniṭṭhabhātiko kyecvā nāma rājā kumāro rajjaṃ gaṇhi. カリ・ユガ七百四年、ウジャナ王の存命中に、その弟であるキェーツワーという名の王子が王位に就いた。 Ayaṃ pana tassa aṭṭhuppatti,– ujano nāma rājā tvaṃ samuddamajjhaṃ [Pg.96] nāma gāmaṃ gantvā tattha nisīditvā tatruppādabaliṃ bhuñjāhīti niyyādesi. So pana rājakumāro luddakammesuyeva abhirammaṇasīlo. Ekasmiṃ samaye pigavaṃ gantvā paccāgatakāle rattiyaṃ supinaṃ passi,– sakko devānamindo āgantvā uposathasīlaṃ samādiyāhi, evaṃ sati acireneva setibhe labhissasatīti vatvā tāvatiṃsabhavanaṃ puna gatoti. これは彼の事の起こりである。ウジャナという名の王が“お前はサムッダマッジャという村に行き、そこに留まって、そこで産する租税を享受せよ”と(弟に)命じた。しかしその王子は、残酷な行為にのみ耽る性質であった。ある時、ピガヴァンに行って帰ってきた夜に夢を見た。天主サッカ(帝釈天)がやって来て“布薩の戒を保ちなさい。そうすれば間もなく白象を得るであろう”と言い、再び三十三天へと去ったという。 Soca rājakumāro tato paṭṭhāya uposathasīlaṃ samādiyi. Pacchā kālepi attano hatthe guthena kilinnaṃ bhavatīti puna supinaṃ passi. So acireneva pañca setibhe labhi. Atha eko amacco gantvā rañño tamatthaṃ ārocesi. Rājā tuṭṭhacitto hutvā mama kira bhonto kaniṭṭhabhātiko pañca setibhe labhīti rājapurisānaṃ majjhe saṃvaṇṇesi. Amacco puna rājakumārassa santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesi. Rājakumāropi mama bhātiko rājā akathitapubbaṃ vācāpeyyaṃ vadatīti ārādhayitvā puna gantvā tamatthaṃ rañño ārocāpesi. Rājāpi tatheva vadatīti. Taṃ sutvā rājakumāro bhiyyoso pasīdi. その王子はそれ以来、布薩の戒を保った。後にはまた、自分の手が糞便で汚れるという夢を見た。彼は間もなく五頭の白象を得た。そこで一人の大臣が行って王にそのことを報告した。王は歓喜して“私の愛する弟が五頭の白象を得たそうだ”と、家臣たちの間で称賛した。大臣は再び王子のところへ行き、そのことを伝えた。王子も“私の兄である王が、かつて語ったことのないような慈愛に満ちた言葉を語っておられる”と喜び、再び(大臣を)行かせて、王にそのことを報告させた。王もまた同様に語った。それを聞いて王子はますます信心を深めた。 Kasmā pana ujano rājā kittitaraṃ nāma rājakumāraṃ kaniṭṭhavohārena na vadatīti. Ekasetibhindo hi rājā aparassa rañño deviṃ gabbhiniṃ ānetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi, ṭhapetvā acireneva ujanaṃ vijāyi, teneva na ujano ekasetibhindassa putto, kittitaro nāma rājakumāroyeva ekasetibhindassa putto, tasmā taṃ kāraṇaṃ paṭicca so taṃ kaniṭṭhavohārena na vadatīti. なぜ、ウジャナ王はキッティタラという名の王子を“弟”という呼称で呼ばないのか。かつて一頭の白象を持つ王が、他国の王の妊娠した王妃を連れてきて正妃の位に就かせた。就かせて間もなくウジャナを産んだ。それゆえ、ウジャナは“一頭の白象を持つ王”の息子ではなく、キッティタラという名の王子こそが“一頭の白象を持つ王”の真の息子であった。それゆえ、その理由によって、王は彼を“弟”という呼称で呼ばないのである。 Kaniṭṭho pañcasetibhe labhatīti sutvā rājā bhāyitvā kaniṭṭhassa rajjaṃ upaniyyādesi. Rājā rājagehassa pacchimadvārena nikkhami. Kaniṭṭho purimadvārena pāvisi. Pañcannaṃ pana setibhānaṃ laddhattā pañcasetibhindoti pākaṭo. Mūlanāmaṃ panassa [Pg.97] sīhasūroti daṭṭhabbaṃ. Tassa rañño kāle bahū alajjino gāmasāmanta vihāre vasitvā anekavidhaṃ ānācāraṃ cariṃsu. Sudhammapuraarimaddanapurato paramparavasena āgatā bhikkhūpi bahū lajjino sikkhākāmā santi. “弟が五頭の白象を得た”と聞いて、王は恐れて弟に王位を譲り渡した。王は王宮の後門から去り、弟は前門から入った。五頭の白象を得たことから、“パンチャセーティビンダ(五頭の白象を持つ王)”として知られた。しかし、元の名はシーハスーラであると知るべきである。その王の時代に、多くの無恥な者たちが村に近い寺院に住み、多種多様な不道徳な行いをした。一方で、スダンマプラやアリマッダナプラから伝承によって来た僧侶たちの中には、多くの恥を知る、修行を志す者たちもいた。 Atha tassa rañño bhattaṃ paribhuñjanakāle eko samaṇakuttako aṭṭha parikkhāre gahetvā āgantvā rañño sammukhe aṭṭhāsi. Kimatthāya āgatosīti pucchite piṇḍapātatthāya āgatomhīti āha. Atha rājā sayaṃ bhuñjissāmīti ārabhitvāpi atippasannatāya pana suvaṇṇapātiyā paṭiyāditaṃ sakalampi bhattaṃ adāsi. Atha rājā evaṃ cintesi,– ayaṃ bhikkhu piṇḍapātatthāya upamajjhanti kayeva āgantvā aṭṭhāsi, na so puthujjanabhikkhu, atha kho abhiññālābhī arahā bhaveyya, mama puññatthāya āgato bhaveyya maṃ anukampaṃ upādāyāti. さて、その王が食事を摂る際に、一人の偽僧侶が八具足(比丘の八つの必需品)を携えて現れ、王の前に立った。“何のために来たのか”と問われると、“托鉢のためです”と答えた。そこで王は、自ら食べようとしていたにもかかわらず、深い信仰心から、金の鉢に用意された食事のすべてを与えた。そして王はこのように考えた。“この僧は托鉢のために私の前にやって来た。彼は凡夫の僧ではなく、神通を得た阿羅漢であろう。私を憐れんで、功徳を積ませるために来られたのだ”と。 Evaṃ pana cintetvā ekaṃ rājapurisaṃ āṇāpesi tassa pacchā anugantvā oloketuṃ. So pana samaṇakuttako sayaṃ alajjibhūtattāva attano bhariyā paccuggantvā pattaṃ gaṇhi. Taṃ disvā rājapuriso rañño santikaṃ gantvā paṭhamameva evaṃ cintesi,– sace yathābhūtaṃ āroceyyaṃ, rañño pasādo vinasseyya, evaṃ pana anārocetvā yathā rañño passādo bhiyyosomattāya bhaveyya, mayhampi lābho uppajjeyya, samaṇakuttakopi rājaparādhato vimucceyya, evaṃ ārocessāmīti. Evaṃ pana cintetvā ahaṃ mahārāja taṃ anugantvā olokesi, atha mama evaṃ olokentassava antaradhāyīti ārocesi. Rājā bhiyyosomattāya pasīditvā hatthaṃ pasāretvā yathāhaṃ maññami, tathā avirajjhanamevatanti tikkhattuṃ vācaṃ nicchāresi, rājapurisassa ca dātabbaṃ adāsi. そのように考えて、一人の家臣に命じて、彼の後を追って様子を伺わせた。しかし、その偽僧侶は自ら無恥であったため、自分の妻が迎え出てきて鉢を受け取った。それを見た家臣は王の元へ戻る際、まずこのように考えた。“もし、ありのままを報告すれば、王の信仰心は損なわれてしまうだろう。そうではなく、王の信仰心がますます深まり、私にも利益が生じ、偽僧侶も王への不敬から免れるように報告しよう”。そう考えて、“大王よ、私は彼の後を追って見ておりましたが、私が見ている間に彼は姿を消しました”と報告した。王はますます信心を深め、手を差し伸べて“私が思っていた通り、間違いはなかった”と三度唱え、家臣に与えるべき褒美を与えた。 Tasmiṃyeva divase eko amacco rañño paṇṇākāratthāya [Pg.98] velāhakaṃ nāma ekaṃ turaṅgamaṃ adāsi. Atha rājā mama puññānubhāvena esa laddhoti sampahaṃsi. Taṃ pana turaṅgamaṃ ārohitvā ekaṃ hatthārohaṃ pājāpesi. Atha mahājanassa olokentassa hatthārohassa sīseveṭṭhanadussaṃyeva passitvā ākāse pakkhandho bakoviya paññāyati. So pana turaṅgamo pātova vijayapurato gacchanto pabbatabbhantaranagaraṃ sāyanhasamaye pāpuṇi. Abbha vijabbhanaassotipi nāmaṃ akāsi. その同じ日に、一人の大臣が王への贈り物として、ヴェーラーハカ(雲馬)という名の一頭の馬を献上した。王は“私の功徳の力によってこれを得たのだ”と喜んだ。そして、その馬に一人の御者を乗せて走らせた。すると、見守る群衆には、御者の頭のターバンだけが見え、空を飛ぶ鶴のように見えた。その馬は、朝にヴィジャヤプラを発ち、夕方にはパッバタッバンタラ市に到着した。また“アッバ・ヴィジャッバナ・アッサ(雲を切り裂く馬)”という名も付けられた。 Iccevaṃ samaṇakuttakā dārampi posesuṃ, pageva itaraṃ anācāraṃ. Teneva te samaṇakuttakā rañño mallaraṅgampi pavisitvā mallaṃ yujjhesuṃ. Tesu pana samaṇakuttakesu ovicaṅgākhuṃsaṅghajo nāma samaṇakuttako mallakamme ativiya cheko adhiko. So kira saṃvacchare saṃvacchare rañño mallaraṅge jayitvā pannarasa vā vīsati vā asse paṭilabhīti. このように、偽僧侶たちは妻を養い、ましてや他の不道徳な行いもしていた。そのため、それらの偽僧侶たちは王の格闘場に入って格闘さえ行った。それら偽僧侶たちの中でも、オーヴィチャンガークンサンガジャという名の偽僧侶は、格闘の技において非常に巧みで抜きん出ていた。彼は毎年、王の格闘場で勝利し、15頭あるいは20頭の馬を得ていたという。 Ratanapūranagare mallakamme aticheko adhiko eko kambojakulo atthi. So ratanapūranagare jeyyapuranagara ca attanā samathāmaṃ mallapurisaṃ asabhitvā vijaya puraṃ āgantvā campakavihārassa dvārasamīpe mallasabhāmaṇḍape pavisitvā mallakammaṃ kātuṃ icchāmīti rañño ārocesi. Atha rājā taṃ saṅghajaṃ āmantetvā evamāha,- idāni bho tvaṃ iminā saddhiṃ mallayuddhaṃ kātuṃ sakkhissasīti. Āmamahārāja pubbe ahaṃ dahare hutvā kīḷanatthāyayeva mallakammaṃ akāsiṃ, idāni pana ekūnasattativasso ahaṃ ito pacchā mallayuddhaṃ kātuṃ sakkhissāmi vā mā vāti na jānāmi, idāni parapakkhaṃ mallapurisaṃ mallakammena māressāmīti vadati. ラタナプラ市に、格闘の技に非常に長けた、カンボージャ族の一人がいた。彼はラタナプラ市やジェイヤプラ市で自分に対抗できる格闘家を見つけられず、ヴィジャヤプラに来て、チャンパカ寺院の門の近くにある格闘場に入り、“格闘を行いたい”と王に申し出た。そこで王はそのサンガジャを呼んで、このように言った。“さて、お前は今、この者と格闘をすることができるか”。“はい、大王よ。かつて私は若かった頃、遊びとして格闘を行いました。しかし今は六十九歳です。これから先、格闘ができるかどうかは分かりませんが、今は敵対する格闘家を打ち負かしましょう”と言った。 Atha rājūnaṃ mallakammaṃ nāma kīḷanatthāyayeva bhavati, mā māretuṃ ussāhaṃ karohīti vatvā aññamaññaṃ mallayuddhaṃ kārāpesi[Pg.99]. Saparisassa rañño olokentasseva te mallākārena naccitvā aññamaññaṃ samīpaṃ upagacchiṃsu. Atha saṅghajo mallo kambojamallassa pādena paharaṇākāraṃ dassetvā dakkhiṇahatthamuṭṭhinā kapāle pahāraṃ adāsi. Atha kambojamallassa mukhaṃ pacchato ahosi. Tadā sapariso rājā īdisā pana vimukhato maraṇameva seyyo idāni pana imaṃ passituṃ na visahāmīti vadati. Puna saṅghajo vāmahattha muṭṭhinā pahāraṃ adāsi. Atha kambojamallassa mukhaṃ parivaṭṭetvā yathā pubbe, tathā patiṭṭhāsi. “さて、諸王の捔力(レスリング)は、単なる遊興のために行われるものである。殺そうと努めてはならない”と言って、互いに捔力の試合をさせた。随員を連れた王が見守る中、彼らは捔力師の姿で舞いながら互いに近づいた。そこでサンガジャという捔力師は、カンボージャの捔力師に足で蹴る仕草を見せ、右手の拳で頭を打った。すると、カンボージャの捔力師の顔は後ろを向いた。その時、随員を連れた王は“このように、顔を背けて生きるよりは死ぬ方がましだ。今やこれを見るに忍びない”と言った。再びサンガジャが左手の拳で打つと、カンボージャの捔力師の顔は回転して以前のように元通りになった。 Tasmiñca kāle sapariso khattiyo taṃ acchariyaṃ disvā dve asse tiṃsamattāni vattāni satakahāpaṇañca adāsīti. Idañca vacanaṃ porāṇapotthakesu āgatattā sādhujanānañca saṃvejaniyaṭṭhānattā vuttaṃ. Ṭhapetvā hi saṃvegalābhaṃ natthi aññaṃ kiñci payojananti. その時、随員を連れた王はその驚くべき出来事を見て、二頭の馬と三十ほどの衣類、そして百カハーパナを与えた。この話は、古の書物に伝わっていることであり、善き人々に道心を起こさせるためのものであるから語られた。けだし、道心と功徳を得ることを除いては、他に何の目的もないからである。 Kaliyuge terasādhike sattavassasate vijayapureyeva tassa putto kittitaranāmako rājā rajjaṃ kāresi. Vitarā sadisanāmavaseneva sīhasūroti nāmaṃ paṭiggaṇhi. Pitu rañño kāle laddhesu pañcasu setihesu catunnaṃyeva avasesattā catusetibhindoti nāmaṃ pākaṭaṃ. Tene vāha abhidhānappadīpikāṭīkāyaṃ catusetibhindoti. Tassa rañño kāle caturaṅgabalo nāma mahāamacco ganthakovido abhidhānappadīpikāsaṃ vaṇṇanaṃ akāsi. So pana sakalabyākaraṇavanāsaṅgañāṇācārī ahosi. カリ・ユガ(ビルマ暦)七百十三年、ヴィジャヤプラにおいて、その息子であるキッティタラという名の王が統治した。彼はヴィタラーに似た名にちなんで、シーハスーラ(師子勇)という名を受けた。父王の時代に得られた五頭の白象のうち四頭だけが残っていたため、チャトゥセーティビンド(四白象の主)という名で知られた。それゆえ‘アビダーナッパディーピカー’の註釈書の中に“チャトゥセーティビンド”と記されている。その王の時代に、チャトゥランガバラという名の、聖典に精通した大臣が‘アビダーナッパディーピカー・サンヴァンナナー’を著した。彼はあらゆる文法学の林を遍歴した学徳を備えた者であった。 Ekasmiñca samaye rājā ekaṃ mahantaṃ vihāraṃ kārāpetvā asukaraññā ayaṃ vihāro kārāpito, imasmiṃ vihāre sīlavantāyeva nisīdantūti kolāhalaṃ uppādesi. Atha sācaññināmagāmavāsī eko thero āgantvā nisīdi. ある時、王は一つの大きな寺院を建立させ、“この寺院にある王によって建てられたものである。この寺院には戒徳ある者のみが座るべし”という布告を出した。すると、サーチャンニという村に住む一人の長老がやって来て、そこに座った。 Ayaṃ [Pg.100] pana tassa therassa aṭṭhuppatti,– これは、その長老の来歴である。 Sācaññigāme kira eko gahapati attano puttaṃ sippuggahaṇatthāya vihāre ekassa bhikkhussa santike niyyādesi. Puttassa pana vihāraṃ agantukāmassa tajjanatthāya sakaṇṭakagacchassa upari khipati. So ca daharo nikkhamitvā gehaṃ anāgatvā vihāreyeva nisīdi. Mātāpitūnaṃ santikaṃ anāgantvā thokaṃ thokaṃ dūraṃ gantvā sāmaṇera bhūmito upasampadabhūmiṃ patvā arimaddananagaraṃ gacchi. Atipaññavantatāya pana pattappattaṭṭhāne mahāthero saṅgaṇhiṃsu. Tenevesa sakalamarammaraṭṭhe pākaṭo ahosi. Atha mātāpitaro puttassa āgamanaṃ apekkhitvāyeva nisīdiṃsu. Tamatthaṃ pana sutvā esa amhākaṃ putto bhavissati vā no vāti vīmaṃsitukāmo pitā anugacchi. Arimaddananagare taṃ sampāpuṇitvā upaṭṭhapetvā nisīdi. Sopi bhikkhu yathāupaṭṭhāneneva santappetvā ganthaṃ uggaṇhi. Aparasmiṃ pana kāleso bhikkhu ajja sūpo appaloṇotiādinā punappunaṃ bhaṇati. 伝え聞くところによれば、サーチャンニ村にある一人の長者が、自分の息子を技術を学ばせるために寺院の一人の比丘のもとに預けた。しかし、息子が寺院に行きたがらなかったので、彼を脅すために棘のある茂みの上に投げた。その少年は逃げ出し、家には戻らず寺院に留まった。父母のもとに戻ることなく、少しずつ遠くへ行き、沙弥の位から具足戒(比丘)の位に達し、アリマッダナ市へ行った。非常に聡明であったため、至る所で大長老たちが彼を迎え入れた。それゆえ彼は全マランマ国で有名になった。さて、父母は息子の帰りを待ち続けていた。その知らせを聞いて、“これが私たちの息子かどうか”を確かめたいと思った父が、彼の後を追った。アリマッダナ市で彼に会い、給仕をして留まった。その比丘も給仕をされるままに満足して聖典を学んだ。後のある時、その比丘は“今日のスープは塩が足りない”などと繰り返し言うようになった。 Atha pitā evamāha,- na pubbe piyaputtaka tayā īdisaṃ vacanaṃ kathitaṃ, idāni pana tvaṃ abhiṇhaṃ īdisaṃ vacanaṃ chaṇasi, kāraṇamettha kinti pucchi. Pubbe ganthesu chekattaṃ appatvā ganthesu chekatthaṃ byāpannacittatāya na vuttaṃ, idāni pana mayā icchito attho matthakaṃ patto, tasmā kāyabalapariggahaṇatthāya mayā īdisaṃ vacanaṃ vuttanti vadati. Taṃ vacanaṃ sutvā pitā mātuyā santikaṃ gamanatthāya okāsaṃ yācitvā pitarā saddhiṃ sakaṭṭhānaṃ āgacchanto vijayapuraṃ cetiyavandanatthāya pāvisi. そこで父はこう言った。“愛する息子よ、以前はあなたはそのような言葉を言わなかった。しかし今、あなたは頻繁にそのような言葉を口にしている。その理由は何なのか”と尋ねた。(比丘は)“以前は、聖典に熟達しておらず、聖典において心が乱れていたために言いませんでした。しかし今、私は望んでいた目的を達成しました。それゆえ、身体の力を養うために、私はこのような言葉を言ったのです”と答えた。その言葉を聞いて、父は母のもとへ帰るための許可を求め、父と共に故郷へ戻る途中、礼拝のためにヴィジャヤプラに入った。 Tadā raññā vuttavacanaṃ sutvā tasmiṃ vihāre aruhitvā nisīdi[Pg.101]. Ārakkhapurisā ca taṃ bhikkhuṃ vihāre nisinnaṃ disvā tamatthaṃ rañño ārocesuṃ. Rājā ca caturaṅgabalaṃ amaccaṃ āṇepesi,-gantvā tassa bhikkhussa ñāṇathāmaṃ upadhārehīti. Caturaṅgabalo ca gantvā taṃ bhikkhuṃ gūḷagūḷaṭṭhānaṃ pucchi. Sopi pucchitaṃ pucchitaṃ vissajjesi. Caturaṅgabalo ca tamatthaṃ rañño ārocesi. Rājā tuṭṭhacitto hutvā taṃ vihāraṃ tassa bhikkhussa adāsi. Tassa pana bhikkhussa daharakāle sakaṇṭakagacche pituno khipanaṃ paṭicca kaṇḍakakhipattheroti samaññā ahosi, mūlanāmaṃ panassa nāgitoti. Sotasmiṃ vihāre nisīditvā saddasāratthajaliniṃ nāma ganthaṃ akāsi. Tassa kira therassa kāle tasmiṃ nagare āraddha vipassanādhurā mahallakā bhikkhū sahassamattā ahesuṃ. Āraddhaganthadhurā pana daharabhikkhū gaṇanapathaṃ vītivattā. その時、王の言葉を聞いて、彼はその寺院に登って座った。守衛たちは、その比丘が寺院に座っているのを見て、そのことを王に告げた。王は大臣チャトゥランガバラに命じた。“行って、その比丘の智慧の力を調べよ”と。チャトゥランガバラは行って、その比丘に非常に難解な箇所を尋ねた。彼も問われるままにすべて答えた。チャトゥランガバラはそのことを王に報告した。王は歓喜して、その寺院をその比丘に与えた。その比丘は子供の頃に父親に棘の茂みに投げ込まれたことにちなんで、カンダカキパ・テーラ(棘投げ長老)という通称で呼ばれたが、本名はナーギタといった。彼はその寺院に住んで‘サッダサーラッタジャリニー’という書物を著した。伝えられるところでは、その長老の時代、その町にはヴィパッサナー(観門)の修行に励む年長の比丘たちが千人ほどいた。一方で、聖典の研究(経門)に励む若い比丘たちは数え切れないほどであった。 Tassa pana pitarampi seṭṭhiṭṭhāne ṭhapesi. Teneva taṃ gāmaṃ seṭṭhigāmoti nāmena vohariṃsu. また、その父をも長者(セッティ)の位に就けた。それゆえ、その村をセッティガーマ(長者村)という名で呼ぶようになった。 Kaccāyanavaṇṇanaṃ pana vijayapureyeva abhayagiripabbate nisinno mahāvijitāpī nāma thero akāsi. Vācako padesampi soyeva akāsi. Saddavuttiṃ pana saddhammagurutthero akāsi. ‘カッチャーヤナ・ヴァンナナー’は、ヴィジャヤプラのアバヤギリ山にいたマハーヴィジターピーという名の長老が著した。彼は‘ヴァーチャコーパデーサ’をも著した。また、‘サッダヴッティ’はサッダムマグル長老が著した。 Iccevaṃ vijayapure anekehi ganthakārehi sāsanaṃ vipulaṃ ahosi. このように、ヴィジャヤプラでは多くの著述家たちによって教え(仏法)が隆盛を極めた。 Kaliyuge pana pañcāsītādhike chavassasate sampatte asaṅkhayācoyonnāmako rājā jeyyapuranagaraṃ māpetvā tattha rajjaṃ kāresi. Tattha pana rājūnaṃ kāle therehi katagantho nāma natthi. カリ・ユガ六百八十五年に至り、アサンカヤーチョーヨンという名の王がジェイヤプラ市を建立して、そこで統治した。しかし、そこでの王たちの時代には、長老たちによって著された書物はない。 Kaliyuge chabbisādhike sattavassasate vesākhamāse jeyyapuranagaraṃ vinassi. Tasmiṃyeva saṃvacchare jeṭṭhamāse vijayapuraṃ vinassi. Tasmiṃyeva saṃvacchare phaggunamāse satvivarājā [Pg.102] ratanapūraṃ nāma nagaraṃ māpetvā rajjaṃ kāresīti. カリ・ユガ七百二十六年のヴェーサカ月にジェイヤプラ市は滅びた。同じ年のジェーッタ月にヴィジャヤプラも滅びた。同じ年のパッグナ月にサトヴィヴァ王がラタナプーラという名の市を建立し、統治した。 Idaṃ vijayapurajeyyapuresu sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これが、ヴィジャヤプラとジェイヤプラにおける教えの確立である。 Idāni marammamaṇḍale tambanīparaṭṭheyeva ratanapūranagare sāsanavaṃsaṃ vakkhāmi. 今、マランマ圏のタンバニーパ国にあるラタナプーラ市における教派の歴史(教法史)を説こう。 Kaliyuge hi aṭṭhāsītādhike sattavassasate narapatirañño dhitāya saddhiṃ aloṅgacaññisūrañño putto ānandasūriyo nāma santhavaṃ katvā ekaṃ (siddhikaṃ nāma puttaṃ vijāyi. So vaye sampatte rajjasampattiṃ labhi. Tato pabhuti yāva mrenacodighā raññā arimaddananagare rajjaṃ akaṃsu). Tato pacchā sirisudhammarājādhipatīti laddhanāmo satvivarājā ratanapūranagare rajjaṃ kāresi. Tassa rañño kāle kaliyuge ekanavutādhike sattavassasate sampatte laṅkādīpato sirisaddhammālaṅkāratthero sīhaḷamahāsāmittherocāti ime dve therā pañca sarīradhātuyo ānetvā nāvāya kusimatitthaṃ pāpuṇitvā rāmaññaraṭṭhe baññārani nāmena raññā nivāritā anisīdisvā tato soyeva rājā there yāva sirikhettanagarā pahiṇi. Tamatthaṃ ñatvā ratanapūrindo rājā cattālīsāya nāvāhi yāva sirikhettanagaraṃ paccuggantvā ānesi. Ānetvā ca mahānavagāmaṃ pattakāle saha orodhehi amaccehi ca sayameva rājā paccuggacchi. Ratanapūraṃ ppana pattakāle mahāpathavī cali, paṭinādañca nadi. Tadā rājā sammāsambuddhassa tilokaggassa sāsanaṃ paggaṇhissāmīti cintetvā sarīradhātuṃ ānetvā idha pattakāle ayaṃ mahāpathavī calati, paṭinādañca nadati, idaṃ [Pg.103] amhākaṃ raṭṭhe jinasāsanassa cirakālaṃ patiṭṭhānabhāve pubbanimittanti sayameva nimittapāṭhaṃ akāsi. カリ・ユガ(ビルマ暦)七百八十八年、ナラパティ王の娘とアロンガチャンニスーラ王の息子アーナンダスーリヤが結ばれ、(スィッディカという名の息子を産んだ。彼は成人して王位を継いだ。それからムレンチョコディガー王に至るまで、アリモッダナ市(パガン)で統治が行われた)。その後、スィリスダンマラージャディパティという名を得たサトヴィヴァ王がラタナプラ市(アヴァ)で統治した。その王の治世、カリ・ユガ七百九十一年、ランカー島より、スィリサッダンマーランカーラ長老とスィーハラマハーサーミ長老という二人の長老が、五尊の真身舎利を携えて、船でクシマ港(パテイン)に到着した。ラーマニヤ国のバンニャーラニという名の王に拒まれて定住できず、そこからその王自身が長老たちをスィリケッタ市(プローム)まで送り届けた。その事を知り、ラタナプラの主である王は四十隻の船でスィリケッタ市まで迎えに行き、連れ帰った。そしてマハーナヴァ村に到着した際、王は自ら、後宮の面々や大臣たちと共に迎えに出た。ラタナプラに到着した時、大地が震え、響き渡った。その時、王は“三界の最勝者たる正等覚者の教えを掲げよう”と考え、“真身舎利を奉持してここに到着した際に大地が震え、響き渡ったことは、我が国に勝者の教え(仏教)が長く安置されることの前兆である”と、自ら兆しを読み解いた。 Tāva tiṭṭhatu jīvamānassa sammāsambuddhassa ānubhāvo, ahovata sarīradhātuyāyeva anubhāvoti bahuraṭṭha vāsino pasidiṃsu. Honti cettha, – “存命の正等覚者の威徳はさておき、ああ、真身舎利だけでもこれほどの威徳があるとは”と、多くの国の人々は歓喜した。これについて次のように言われる。 Sarīradhātuyā tāva, mahantocchariyo hoti; Kā kathā pana buddhassa, jīvamānassa seṭṭhassa. “真身舎利においてさえ、このように大いなる驚異がある。ましてや、存命の最勝なる仏陀においては言うまでもない。” Evaṃ anussaritvāna, uppādeyya pasādakaṃ; Buddhaguṇesu bāhullaṃ, gāravañcaṃ kare janoti. “このように回想して(清らかな信心を)生じさせるべきである。人々は仏徳に対して多大なる敬意を払うべきである。” Kaliyuge dvenavutādhike sattavassasate tā pañca dhātuyo nidahitvā jeyyapuranagarato pacchimadisābhāge samabhūmibhāge cetiyaṃ patiṭṭhāpesi. Tañca cetiyaṃ ratanacetiyanti paññāpesi, hatthirūpabāhullatāya pana anekibhindoti pākaṭaṃ hoti. Tīhi sirigabbhehi sattahi dvārehī ca alaṅkataṃ nāma mahāvihāraṃ kārāpetvā dvinnaṃ sīhaḷadīpikattherānaṃ adāsi. Tato pacchā tesu mahantatthero sakavihārasamīpe pabbatamuddhani attano sissepi appavesetvā lajjīpesalabahussutasikkhākāmehi sabbehi tīhi therehi saddhiṃ sīmaṃ sammannati. Iccevaṃ sīmasammutipariyattivācanādikammehi marammaraṭṭhe sāsanaṃ virūḷaṃ katvā patiṭṭhāpesi. カリ・ユガ七百九十二年、それら五尊の舎利を安置し、ジェイヤプラ市(サガイン)の西方の平坦な地に大塔を建立した。その大塔を‘ラタナ・チェーティヤ(宝塔)’と名付けたが、象の像が多くあることから‘アネーキビンドゥ’として知られている。三つの吉祥なる内室と七つの門で飾られた大精舎を建立し、二人のセイロン島の長老たちに寄進した。その後、彼らのうちの年長の長老は、自身の精舎の近くの山頂において、自らの弟子たちさえも入れさせず、恥を知り徳高く博学で修行を愛する三人の長老たちと共に結界(シーマー)を定めた。このように、結界の制定や聖典の講読などの行為によって、マランマ国(ミャンマー)に教えを成長させ、定着させた。 Idaṃ marammamaṇḍale ratanapūranagare sīhaḷadīpike これはマランマ地方のラタナプラ市における、セイロン島の Dve there paṭicca paṭhamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ. 二人の長老に依拠した教えの最初の確立である。 Kaliyuge chabbīsādhike sattavassasate sampatte phaggunamāse satvavarājā ratanapūranagaraṃ māpesi. Tassa rañño [Pg.104] kāle jeyyapuranagare ekā pūpikā itthī alajjino ekassa bhikkhussa santike dhanaṃ upanidahi. Aparabhāgesā taṃ dhanaṃ yāci. Atha so bhikkhu tava dhanaṃ ahaṃ na paṭiggaṇhāmīti musā bhaṇati. Evaṃ vivādaṃ katvā taṃ kāraṇaṃ rañño ārocesi. Rājā pakkosāpetvā sayameva taṃ bhikkhuṃ pucchi,-tvaṃ bhante tassā itthiyā dhanaṃ paṭiggaṇhāsi vā mā vāti. Ahaṃ mahārāja samaṇo alikaṃ bhaṇituṃ na vaṭṭati, na paṭiggaṇhāmīti vadati. Taṃ kāraṇaṃ rājā ca punappunaṃ pucchitvā vīmaṃsanto bhikkhussa kerāṭikabhāvaṃ jānitvā taṃ samaṇo samāno bhagavato paññattaṃ sikkhāpadaṃ akkamitvā musā bhaṇatīti kujjhitvā sayameva aparādhānurūpaṃ sīyaṃ chinditvā rājagehato heṭṭhā khipi. カリ・ユガ七百二十六年、パッグナ月に、サトヴァヴァ王がラタナプラ市を建設した。その王の治世、ジェイヤプラ市にある菓子売りの女が、一人の破戒僧のもとに財産を預けた。後日、彼女はその財産を返してほしいと頼んだ。するとその比丘は“お前の財産など受け取っていない”と嘘を言った。このように争いになり、彼女はその件を王に報告した。王は呼び寄せて、自らその比丘に尋ねた。“大徳よ、あなたはその女の財産を受け取ったのか、いないのか”。彼は“大王よ、私は修行者であり、嘘をつくことはふさわしくありません。受け取っていないのです”と言った。王は何度もその件を尋ねて吟味し、比丘の欺瞞を見抜いて、“修行者でありながら、世尊の定められた学処を破り、嘘をつくとは”と憤り、自ら罪に応じて舌を切り、王宮の下へと投げ捨てた。 Tañca kāraṇaṃ sakalamarammaraṭṭhe pākaṭaṃ. Alajjībhikkhūpi aññe pāpakammaṃ kātuṃ na visahiṃsu. Raññā bhāyitvāyeva sikkhāpadaṃ na akkamesuṃ. その出来事はマランマ国中に知れ渡った。他の破戒僧たちも、悪業を行う勇気を失った。王を恐れるがゆえに、学処を犯すことはなかった。 Kaliyuge tiṃsādhike sattavassasate sampatte maṅgakricvācoṅka nāma rājā rajjaṃ kāresi. So pana rājā raṭṭhavāsīnaṃ sukhatthāya nimittaṃ gahetvā tālavaṇṭaṃ gahetvā rājagehaṃ paṭiggaṇhi. So ca rājā sakkarāje pañcacattālīsādhike sattavassasate sampatte caññiṅkhuṃ nāma cetiyaṃ patiṭṭhāpesi. Yaṅgaranāmakassa silāpabbatassa samīpe porāṇikaṃ ekaṃ cetiyaṃ nadīudakaṃ bhindi. Tadā sakaraṇḍakā pañca dhātuyo udake nimmujjantiyo erāpatho nāma nāgo gahetvā pacchā caññiṅkhuṃ nāma cetiyaṃ patiṭṭhāpessāmīti raññā āraddhakāleyeva dāṭhānāgassa nāma therassa saha karaṇḍakena pañca dhātuyo niyyādesi. So ca thero rañño adāsi. Rājā dve dhātuyo muṭṭhocetiye nidhānaṃ akāsi. Tisso pana caññiṅkhuṃ cetiyeti porāṇapotthakesu vuttaṃ. カリ・ユガ七百三十年、マンガクリチュヴァーチョンカ(ミンチースワソーケー)という名の王が統治した。その王は国民の安寧のために兆しを伺い、扇を手にして王宮を譲り受けた。その王はビルマ暦七百四十五年に、チャンニンクンという名の大塔を建立した。ヤンガラという名の石山の近くにあった一つの古い大塔が川の水によって壊れた。その時、容器に入った五尊の舎利が水中に沈んだが、エーラーパタという名のナーガ(龍王)がそれを受け取り、後に王がチャンニンクン大塔を建立し始めた時に、ダーターナーガという名の長老に容器と共に五尊の舎利を手渡した。その長老は王にそれを献上した。王は二尊の舎利をムットー大塔に安置した。残りの三尊はチャンニンクン大塔に安置されたと、古書には記されている。 So [Pg.105] rājā kumārakāle sikkhāpakassa ācariyassa setacchattaṃ datvā saṅghanāyakaṭṭhānaṃ niyyādesi. Khemācāro nāma eko thero rattibhāge majjhantikakāle cetiyaṅgaṇe olambetvā ṭhapitaṃ bheriṃ anekavāraṃ pahari. Atha rājā rājagehatoyeva sutvā yathāṭhapitantiyāmavasena vihāre koci bhikkhu kālaṃ kato bhaveyyāti maññitvā vihāraṃ gantvā pucchāhīti dūtaṃ pesesi. Dūto vihāraṃ gantvā kāraṇaṃ pucchi. Bhikkhū ca evamāhaṃsu,- na amhesu kālaṅkatabhikkhu nāma atthi, atha kho sakko devānamindo idāni kālaṅkatoti bahūnaṃ manussānaṃ ñāpanatthāya bheriṃ paharimhāti. Puna rājā bhikkhū pakkosāpetvā pucchi,-kasmā pana bhante tumhe sakkassa devānamindassa kālaṅkatabhāvaṃ jānāthāti. Atha bhikkhū evamāhaṃsu,-bhagalato parinibbānakāle sāsanaṃ rakkhissāmīti sakko devānamindo paṭiññaṃ katvāpi idāni sāsane vasantānaṃ amhākaṃ anupālanakammaṃ nāma kiñci na akāsi, sace pana sakko devānamindo jīvamāno bhaveyya, sammāsambuddhassa santike paṭiññaṃ daḷaṃ katvā idāni appossukko na bhaveyya. Idāni pana sakkassa devānamindassa ārakkhaṇakammaṃ nāma kiñci na dissati, tasmā idāni sakko devānamindo kālaṅkatoti jānimhāti. その王は少年時代、教育係の師に白傘を与え、僧伽の指導者の地位を授けた。ケーマーチャーラという名のひとりの長老が、夜半の真昼時に、寺院の境内に吊るされていた太鼓を何度も叩いた。すると王は、王宮の中からそれを聞き、定められた時間の合図に従って“寺院で誰か比丘が亡くなったのではないか”と考え、寺院に行って尋ねるよう使者を送った。使者は寺院へ行き、理由を尋ねた。比丘たちはこのように言った。“我らの中に亡くなった比丘はおりません。しかしながら、天主サッカが今亡くなったということを、多くの人々に知らせるために太鼓を叩いたのです”。再び王は比丘たちを呼び寄せ、“大徳よ、なぜあなた方は天主サッカが亡くなったことを知っているのですか”と尋ねた。すると比丘たちはこのように言った。“世尊が般涅槃される際、‘教えを護ります’と天主サッカは誓いながらも、今、教えの中に住む我らに対して、守護の務めを何ら行いません。もし天主サッカが存命であるならば、正自覚者の御前で固く誓った通り、今は無関心ではいないはずです。しかし今、天主サッカによる守護の務めは何ら見られません。ゆえに、今や天主サッカは亡くなったのだと知ったのです”。 Rājā taṃ sutvā khemācārattherassa pasīditvā vihāraṃ kārāpetvā adāsi. So ca thero sudhammapuravāsīnaṃ sīhaḷavaṃsikānaṃ mahātherānaṃ vaṃse bhavati lajjī pesalo hotīti. 王はそれを聞いてケーマーチャーラ長老に信服し、寺院を建立して寄進した。その長老は、スダンマプラの住人で、セイロン伝来の系統の諸大長老の家系にあり、恥を知り、徳高くあった。 Ratanapūranagareyeva adhikarañño kāle ratanapūranagarassa dakkhiṇadisābhāge mahāsetuṃ kārāpesi. Tassa [Pg.106] pana ācariyo saṅgharājā lajjīpakkhaṃ na bhajati. Teneva theraparamparāya esa na saṅgahitabbo. ラタナプラ市において、アディカラ王の時代に、ラタナプラ市の南側に大きな橋を架けさせた。しかし彼の師である僧王は、恥を知る側の派閥には与しなかった。それゆえ、長老の相承において、彼は正統な系譜に含められるべきではない。 Tassa rañño kāle chasaṭṭhādhike sattavassasate kaliyuge rājādhirājā nāma rāmaññaraṭṭhindo bhūpāloti sahassappamāṇāsu nāvāsu saṭṭhisatasahassehi yodhehi saddhiṃ nadīmaggena yujjhanatthāya ratanapūrābhimukhaṃ āgato. その王の時代、カリ・ユガの七百六十六年に、ラマニヤ国の主であるラージャディラージャという名の王が、数千もの船に六十万の兵士を乗せ、川の路を通って戦うためにラタナプラを目指してやって来た。 Atha adhikarājā bahavo amacceca bhikkhū ca sannipātāpetvā mantesi,-idāni rāmaññaraṭṭhino rājā yujjhanatthāya idha āgacchati, yuddhaṃ akatvā kenupāyena taṃ paṭinivattāpetuṃ sakkhissāmāti. Atha sabbe kiñci akathetvā tuṇhībhāveneva nisīdiṃsu. そこでアディカラ王は、多くの大臣や比丘たちを集めて相談した。“今、ラマニヤ国の王が戦うためにここへ向かっている。戦わずして、どのような手段で彼を退かせることができようか”。しかし、皆は何ら語ることなく、沈黙したまま座っていた。 Atha jātavassena ekattiṃsavassiko upasampadāvasena pana ekādasavassiko eko bhikkhu evamāha,-eko pana rāmaññaraṭṭhindo rājādhirājā tāva tiṭṭhatu, sace sakalepi jambudīpe sabbe rājāno āgaccheyyuṃ, evampi kathāsallāpeneva yuddhaṃ akatvā paṭinivattāpesuṃ sakkomīti. その時、生誕から三十一年、具足戒を受けてから十一年のひとりの比丘が、このように言った。“ラマニヤ国の主であるラージャディラージャ王一人はさておき、もし全ジャンブディーパのすべての王たちがやって来たとしても、このように対話によって、戦うことなく退かせることが私には可能です”。 Atha adhikarājā tuṭṭhacitto hutvā āha,- yathā bhante tvaṃ sakkosi rājādhirājaṃ yathāsallāpena paṭini vatthāpetuṃ, tathā karohīti. そこでアディカラ王は心に喜びを感じて言った。“大徳よ、あなたが対話によってラージャディラージャ王を退かせることができるというのであれば、その通りになさい”。 Atha so bhikkhu mettāsandesapaṇṇaṃ pesetvā okāsaṃ yāci tassa rājādhirājassa santikaṃ pavisitukāmo. Rājādhirājā ca tassa bhikkhussa mettāsandesapaṇṇaṃ passitvā taṃ bhikkhuṃ sīṅghaṃ ānethāti dūtaṃ pesesi. Dūto ānetvā rañño dassesi. Atha so bhikkhu rājādhirājaṃ dhammadesanāya ovādaṃ datvā sakaṭṭhānaṃ paṭinivattāpesi. Ayañca [Pg.107] bhikkhu arimaddananagare catūsu gaṇesu arahantagaṇavaṃso sikkhākāmo lajjī pesalo. Arimaddananagare cāgahe nāma dese pana jātattā cāgruhi bhikkhūti vohāriyati. そこでその比丘は、慈愛の伝言を送り、そのラージャディラージャ王のもとに参じる許可を求めた。ラージャディラージャ王もその比丘の慈愛の伝言を見て、“その比丘を速やかに連れて来い”と使者を送った。使者は彼を連れて来て王に拝謁させた。そこでその比丘は、ラージャディラージャ王に法話による教誡を与え、自国へと退かせた。この比丘は、アリマッダナ市の四つの集団の中のアラハント集団の系統であり、学問を好み、恥を知り、徳高かった。アリマッダナ市のチャーガハという場所で生まれたため、チャーグルヒ・ビック(チャーガハの比丘)と称されている。 Kaliyuge aṭṭhāsītādhike sattavassasate sampatte miññhaṅga dhammarājā ratanapūreyeva rajjaṃ sampatto. Tassa rañño kāle sīhaḷadīpato dve mahātherā ratanapūraṃ āgantvā sāsanaṃ anuggahetvā nisīdiṃsu. カリ・ユガの七百八十八年に至った時、ミニャンガ・ダンマラージャがラタナプラで王位に就いた。その王の時代に、セイロン島から二人の大長老がラタナプラに来て、教えを助け守って住んだ。 Tadā kaliyuge aṭṭhasate sampuṇṇe porāṇakaṃ kaliyugaṃ apanetvā abhinavaṃ ṭhapetuṃ okāso anuppatto. Atha cāgrihi thero ca rājavihāravāsitthero ca evamāhaṃsu,- apanītabbakāle mahārāja sampatte anapanetuṃ na vaṭṭatīti. その時、カリ・ユガが八百年に満ちたため、古い紀元を取り除き、新しいものを建てる機会が訪れた。そこでチャーギリ長老とラージャヴィハーラヴァーシー長老は、このように言った。“大王よ、取り除くべき時が来たならば、取り除かずにいるのは適当ではありません”。 Atha rājā puna evamāha,-apanītabbe sampatte anapanetvā ajjhupekkhitvā vasantassa ko dosoti. Sace apanītabbe sampatte anapanetvā ajjhupekkhitvā nisīdeyya, raṭṭhavāsīnaṃ dukkhaṃ bhavissatīti vedasatthesu āgataṃ, sakkarājaṃ apanentopi rājā tasmiṃyeva vasse divaṅgato bhaveyyāti āhaṃsu. そこで王は再びこのように言った。“取り除くべき時が来ても、取り除かずに放置して住む者に、どのような過失があるのか”。比丘たちは言った。“もし取り除くべき時が来ても、取り除かずに放置して座しているならば、国の人々に苦しみが生じるであろうとヴェーダの聖典に伝わっています。しかし、紀元を取り除く王もまた、その年のうちに崩御することになるでしょう”。 Atha rājā sattānaṃ sukhaṃ labhīyamānataṃ jānantoyeva mādiso attano bhayaṃ apekkhitvā apanītabbaṃ anapanetvā nisīdituṃ na vaṭṭati, kammaṃ khīyitvāpi mama aguṇaṃ loke pattharitvā patiṭṭhahissatīti manasikaritvā sakkarāje aṭṭhavassasate sampuṇṇe basyuchidramunisakhyaṃ apanetvā cammāvasesaṃ ṭhapesi. Atha mahāmaṇḍapaṃ kārāpetvā mahāchaṇaṃ katvā mahādānampi adāsi. そこで王は、衆生が幸福を得ることを知りつつも、“私のような者が自分自身の恐れを考慮して、取り除くべきものを取り除かずに座しているのは適当ではない。たとえ命が尽きようとも、私の徳が世に広まり定着するであろう”と心に留め、紀元が八百年に満ちた時、端数を取り除き、余りを置いた。そして大天幕を造らせ、大きな祭典を催し、大いなる布施をも行った。 Cāgrihithero rājavihāra vāsittherocāti arimaddana nagare [Pg.108] arahantagaṇāṃsiko lajjī pesalo sikkhākāmo. チャーギリ長老とラージャヴィハーラヴァーシー長老は、アリマッダナ市のアラハント集団の系統であり、恥を知り、徳高く、学問を好んでいた。 Īdisaṃ pana vacanaṃ sāsanappaṭiyattattā ca raṭṭhavāsikāyattattā ca dhammānulomavasena vuttaṃ. このような言葉は、教えの整備のため、また国の人々の益のため、法に従って説かれたものである。 Kaliyuge catuvassādhike aṭṭhasate mahānarapati rājā ratanapūranagare rajjaṃ kāresi. So ca rājā thūpārāmacetiyaṃ kārāpesi. Tassa pana ācariyo mahāsāmitthero nāma. So pana thero sīhaḷadīpaṃ gantvā sīhaḷindassa rañño ācariyassa sāriputtattherassa santike sikkhaṃ gahetvā paccāgatattheravaṃsikoti daṭṭhabbo. Tassa rañño kāle ratanapūranagare mahāariyavaṃso nāma eko thero atthi. So pana pariyattivisārado arimaddananagare chappadagaṇato āgatavaṃsiko. カリ・ユガの八百四年に、マハーナラパティ王がラタナプラ市で統治を行った。その王はトゥーパーラーマ・チェーティヤを建立させた。彼の師はマハーサーミ長老という名であった。その長老はセイロン島へ行き、セイロン王の師であるサーリプッタ長老のもとで学びを得て帰還した長老の系統であると見なされるべきである。その王の時代、ラタナプラ市にマハーアリヤヴァンサという名のひとりの長老がいた。彼は教理に精通しており、アリマッダナ市のチャッパダ集団から来た系統であった。 Ekasmiṃ samaye jeyyapuranagaraṃ gantvā reṅga iti pākaṭassa mahātherassa santike saddanayaṃ uggaṇhitvā nisīdi. So pana kira mahāthero aññehi saddhiṃ yaṃvā taṃvā kathaṃ asallapitukāmatāya mukhe udakaṃ ṭhapetvā yebhuyyena nisīdati. Tenevesa marammavohārena reṅgu iti pākaṭo ahosi. ある時、彼はジェイヤプラ(サガイン)の町へ行き、レンガ(Reṅga)として知られる大長老のもとで文法学(サッダナヤ)を学び、そこに留まった。伝え聞くところによれば、その大長老は他人ととりとめもない会話をすることを望まなかったため、常に口に水を含んで座っていた。それゆえに、ビルマの言葉で“レング(水を含める者)”として有名になったのである。 So kira ariyavaṃsatthero reṅguṃ therassa santikaṃ ganthaṃ vācāpetu okāsaṃ yācissāmīti upagacchantopi kathāsallāpaṃ akatvā dve ahāni vattaṃ paripūretvāyeva paccāgacchi. Tatiyadivase pana cammakhaṇḍaṃ ākoṭunattā saddaṃ sutvā mukhato udakaṃ uggiritvā kāraṇaṃ pucchi. Ganthaṃ uggahaṇatthāya āgatabhāvaṃ ārocesi. そのアリヤヴァンサ長老は、レング長老のもとで聖典を教えてもらう機会を乞おうとして近づいたが、会話を交わすことなく、二日間ただ義務を果たして戻った。しかし三日目に、(長老が)皮の敷物を叩く音を聞いて、口から水を吐き出し、その理由を尋ねた。そこで(アリヤヴァンサ長老は)聖典を学ぶために来たことを告げた。 Atha thero evamāha,-ahaṃ āvuso divase divavase tikkhattuṃ ganthaṃ vācemi, majjhanti kātikkamakālepi paññacetiyaṃ gantvā cetiyaṅgaṇe sammajjanakiccaṃ karomi, okāsaṃ [Pg.109] na labhāmi, evampi tvaṃ bahūganthe uggahetvāpi ācariyehi dinnopadesaṃ alabhitvā puna mama santikaṃ āgacchasi, tasmāyaṅgaṇe sammajjanavattaṃ tāvakālikaṃ vikopetvā ganthuggahaṇatthāya okāsaṃ dassāmīti vatvā abhidhammatthavisāviniṃ nāma lakkhaṇaṭīkaṃ uggaṇhāpesi. Nānānayehi upadesaṃ datvā vācesi. Vācetvā ca tatiyadivase ācariyassa santikaṃ nāgacchi. Mahātheropi kāraṇaṃ akallatāya anāgato bhaveyyāti maññitvā pucchanatthāya bhikkhū pesesi. すると、長老はこう言った。“友よ、私は毎日三度、聖典を教えている。正午を過ぎた時間でも、パニャー・チェーティヤへ行って境内の掃き掃除の務めをしており、暇がないのだ。それでも、あなたは多くの聖典を学びながらも、諸々の師から授かるべき教授(秘訣)を得ていないために、再び私のところへやって来た。それゆえ、境内の掃除の務めを一時中断して、聖典を学ぶための時間を与えよう”。そう言って、‘アビダンマッタ・ヴィバーヴィニー’という名の綱要書(ティーカー)を教え授けた。様々な手法をもって教授を与えて教えたのである。教えを受けた後、三日目に彼は師のもとに現れなかった。大長老は、病気のために来られないのではないかと考え、尋ねるために比丘たちを遣わした。 Ariyavaṃsattheroca ācariyassa santikaṃ gamissāmīti āgato, antarāmaggeyeva dūtabhikkhū passitvā tehi saddhiṃ mahātherassa santikaṃ āgamaṃsu. Ācariyassa santikaṃ patvā ācariyā ariyavaṃsattheraṃ pucchi,-kasmā pana tvaṃ na uggahaṇatthāya āgatosīti. Ahaṃ bhante tumhehi dinnopadesaṃ nissāya idāni sabbaṃ nayaṃ jānāmīti. Atha ācariyo āha, yaṃ pana ganthaṃ nissāya tvaṃ chekataṃ pattosi, tassa saṃvaṇṇanaṃ katvā upakāraṃ karohīti. Atha ariyavaṃsatthero ācariyassa vacanaṃ sirasā paṭiggahetvā abhidhammatthavibhāviniyā maṇisāramañjūsaṃ nāma anusaṃvaṇṇanaṃ akāsi. Niṭṭhitaniṭṭhitapāḷaṃ uposathadivase uposathadivase puññacetiyassa cetiyaṅgaṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhusaṅghassa majjhe vācāpetvā suṇāpesi,- sace koci doso atthi, taṃ vadathāti. アリヤヴァンサ長老もまた、師のもとへ行こうとして向かっていたが、途中で使いの比丘たちに出会い、彼らと共に大長老のもとへやって来た。師のもとに着くと、師はアリヤヴァンサ長老に尋ねた。“なぜあなたは、学ぶために来なかったのか”。“大徳よ、あなたが授けてくださった教授のおかげで、今や私はすべての手法を理解いたしました”。すると師は言った。“それならば、あなたが習熟したその聖典に基づいて、注釈を著して貢献しなさい”。そこでアリヤヴァンサ長老は、師の言葉を恭しく受け入れ、‘アビダンマッタ・ヴィバーヴィニー’の注釈として‘マニサーラ・マンジューサー’という名の再注釈書(アヌ・ティーカー)を著した。彼は書き終えた箇所を、布薩(ウポーサタ)の日ごとにプンニャ・チェーティヤの境内に比丘サンガを集め、サンガの中で朗読させて聞かせ、“もし何か誤りがあれば、それを指摘してください”と言った。 Atha arimaddananagarato cetiyavandanatthāya eko bhikkhu āgantvā parisakoṭiyaṃ suṇitvā nisīdi. Atha so bhikkhu dve vāraṃ eeiti saddaṃ akāsi. Taṃ ṭhānaṃ sallakkhetvā ṭhapesi. Nivāsanaṭṭhānañca pucchi. Ariyavaṃsattheropi sakavihāraṃ patvā tasmiṃ ṭhāne upadhāronto ekasmiṃ ṭhāne ekassa atthassa dvikkhattuṃ vuttattā punaruttidoso dissati, ekasmiṃ [Pg.110] ṭhāne imaṃ ganthanti pulliṅgarūpena vattabbaṭṭhāne idaṃ ganthanti napuṃsakaliṅgena vuttattā liṅgavirodhidoso dissati. その時、アリマッダナ(パガン)の町から礼拝のためにやって来た一人の比丘が、集会の端に座って聞いていた。するとその比丘は、二度“ええ(異議の音)”という声を出した。(アリヤヴァンサ長老は)その箇所を心に留めておいた。そして、(その比丘の)滞在先を尋ねた。アリヤヴァンサ長老もまた、自坊に戻ってその箇所を検討したところ、ある箇所では一つの意味を二度述べているために重複の過ち(重言)が見つかり、また別の箇所では、“イマン・ガンタン(imaṃ ganthaṃ)”と男性名詞で言うべきところに“イダン・ガンタン(idaṃ ganthaṃ)”と中性名詞で述べていたために、性の不一致の過ちが見つかった。 Atha taṃ puggalaṃ pakkosāpetvā evamāha,-ahaṃ āvuso imaṃ ganthaṃ mahussāhena karomi, tañca vivekakāle rattibhāgeyeva potthakaṃ pattharitvā likhāmi, evaṃ mahussāhena karontampi tvaṃ aruccanākārena saddaṃ karosi, kīdisaṃ pana dosaṃ sutvā evaṃ karosīti pucchi. Atha so bhikkhu evamāha,- tayo bhante mahussāhena kate ganthe dosavasena bahuvattabbaṭṭhānaṃ natthi, saddatoceva atthato ca paripuṇṇoyevesa gantho, atha kho pana ekasmiṃ ṭhāne ekassa atthassa dvikkhattuṃ vuttattā puranuttidoso dissati, ekasmiṃ pana imaṃ ganthanti pulliṅgena vattabbaṭṭhāne idaṃ ganthanti napuṃsakaliṅgena vuttattā liṅgavirodhidoso dissati, evaṃ ettakaṃyeva dosaṃ disvā īdisaṃ aruccanākāraṃ dassemīti. そこで、彼はその者を呼び寄せてこう言った。“友よ、私は多大なる熱意をもってこの書を著している。静かな夜の時間に書を広げて執筆しているのだ。このように熱意を込めて作っているのに、あなたは不満げな声を上げた。どのような過ちを聞いて、そのようにしたのか”。するとその比丘はこう言った。“大徳よ、あなたが熱意を込めて作られたこの書には、過ちとして多言すべき点はありません。言葉においても意味においても、この書は実に完璧です。しかしながら、ある箇所で一つの意味を二度述べているために重複の過ちが見られ、また別の箇所では‘イマン・ガンタン’と男性名詞で言うべきところに‘イダン・ガンタン’と中性名詞で述べていたために、性の不一致の過ちが見られました。このように、わずかな過ちを見出したために、不満の意を示したのです”。 Atha ariyavaṃsatthero tuṭṭhacitto hutvā attano sarīrapārupitaṃ dupaṭṭacīvaraṃ imināhaṃ tava ñāṇaṃ pūjemīti vatvā adāsi. Pacchākāle adhikarājā tamatthaṃ sutvā nāma lañchaṃ adāsi. すると、アリヤヴァンサ長老は喜んで、“これによって私はあなたの知性を供養いたします”と言って、自らが身に纏っていた二重の衣(ドゥパッタ・チーヴァラ)を彼に与えた。後日、アディカ王はその話を聞き、彼に称号を授けた。 So ca ariyavaṃsatthero maṇidīpaṃ nāma ganthaṃ ganthā bharaṇañceva jātakavisodhanañca pāḷibhāsāya akāsi. Anuṭīkāya pana atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsi. また、そのアリヤヴァンサ長老は、‘マニディーパ’という名の書、および‘ガンターバラナ’と‘ジャータカ・ヴィソーダナ’をパーリ語で著した。一方で、再注釈書(アヌ・ティーカー)の釈義(アッタヨージャナー)についてはビルマ語で著した。 Ekaṃ samayaṃ adhikarājā vihāraṃ gantvā dhammaṃ suṇi. Thero dhammaṃ desetvā niṭṭhitakāle yānabaliṃ sukhatthāya yāci. Rājā adatvā nāvaṃ abhirūhitvā paccāgacchi. Antarāmagge nāvāya phiyaṃ eko saṃsumāro mukhena gaṇhitvā niccalaṃ katvā ṭhapesi. Therena yācitaṃ yānabaliṃ dadāmīti mahāsaddaṃ katvā rājapurise tikkhattuṃ nicchāresi. Atha saṃsumāro nāvaṃ muñcitvā gacchi. Ekasmiñca kāle rājā vihāraṃ nikkhami. Atha [Pg.111] eko hatthinī vihārasamīpe bandhitvā ṭhapesi. Sā bodhirukkhasākhaṃ chinditvā khādi. Sā tattheva bhūmiyaṃ pati. Atha thero saccakiriyaṃ katvā mettābhāvanaṃ bhāvetvā mettodakena bhiñci. Taṃ khaṇaññeva sā uṭṭhahi. Rājā ca taṃ acchariyaṃ disvā tassā agghanakamūlaṃ datvā vihārato nadī titthaṃ gamanamagge silāpaṭṭaṃ cinitvā setuṃ akāsīti. ある時、アディカ王は寺院へ行き、法を聴いた。長老が説法を終えた時、(衆生の)安楽のために乗り物税(ヤーナバリ)の免除を求めた。王はそれを与えず、舟に乗って帰途についた。その道中、一匹のワニが舟の舵を口で咥え、動かなくしてしまった。王は“長老が求めた乗り物税を免除しよう”と大声で叫び、家臣たちを三度遣わした。するとワニは舟を離して去っていった。またある時、王が寺院を訪れた際、一頭の雌象が寺院の近くに繋ぎ留められていた。その象が菩提樹の枝を折って食べたところ、その場で地面に倒れてしまった。そこで長老は真実誓約(サッチャキリヤー)を行い、慈悲の瞑想を修めて慈しみの水を注いだ。すると、その瞬間に象は立ち上がった。王はその奇跡を見て、その象の価値に相当する代金を寄進し、寺院から川の渡し場へと続く道に石板を敷き詰めて橋を造ったのである。 Saddhammakittitthero pana ariyavaṃsattherassa saddhivihāriko jetavanavihāravāsī. Te pana therā chappadagaṇavaṃsikāti daṭṭhabbā. サッダンマキッティ長老はアリヤヴァンサ長老の共住者(弟子)であり、ジェータヴァナ寺院の住人であった。これらの長老たちは、チャッパダ派の系統に属する者たちであると知るべきである。 Kaliyuge dvecattālīsādhike aṭṭhavassasate sampatte ratanapūranagareyeva sirisudhammarājādhipati nāma dutiyādhikarājā rajjaṃ kāresi. Tasmiñca kāle pabbatabbhantaranagarato mahāsīlavaṃso nāma thero pañcacattālīsādhike aṭṭhavassasate sampatte sumedhakathaṃ kabyālaṅkāravasena bandhitvā buddhālaṅkārañca nāma kabyālaṅkāraṃ pabbatabbhantarappaṭisaṃyuttañceva kabyālaṅkāraṃ bandhitvā te gahetvā ratanapūranagaraṃ āgacchi. カリ・ユガ(ビルマ暦)八百四十二年に、ラタナプーラ市において、シリスダンマラージャディパティという名の第二の王が統治していた。その時、パッバタッバンタラ市からマハーシーラヴァンサという名の長老が、八百四十五年に‘スメーダカター’を詩作(装飾詩)の形式で著し、また‘ブッダーランカーラ’という名の装飾詩と、パッバタッバンタラに関連する装飾詩を著して、それらを携えてラタナプーラ市へやって来た。 Atha rājā thūpārāmacetiyassa esannaṭṭhāne ratanavimānavihāre nisīdāpesi. So ca thero tattha sotārānaṃ pariyattiṃ vācetvā nisīdi. So ca thero tattha nisinnānaṃ therānaṃ aṭṭhamako hoti. So ca mahāsīlavaṃsatthero kaliyugassa pannarasādhike aṭṭhavassasate jāto. Tiṃsavassakāle ratanapūranagaraṃ āgatoti porāṇapotthakesu vuttaṃ. So pana thero nettipāḷiyā attha yojanaṃ marammabhāsāya akāsi pārāyanavatthuñca. そこで王は、彼をトゥーパーラーマ・チェーティヤの近くのラタナヴィマーナ寺院に住まわせた。その長老はそこで聴衆に教理(聖典)を講じて住んだ。その長老は、そこに住む長老たちの中で八番目の者であった。そのマハーシーラヴァンサ長老は、カリ・ユガ八百十五年に誕生した。三十歳の時にラタナプーラ市に来たと、古文書に記されている。また、その長老は‘ネッティパーリ’の註釈をビルマ語で作り、また‘パーラーヤナヴァットゥ’も著した。 Ratanapūranagareyeva raṭṭhasāro nāma eko thero atthi, mahāsīlavaṃsattherena samaññāṇathāmo. So pana ratanapūranagareyeva [Pg.112] kaliyugassa tiṃsādhike aṭṭhavassasate kāle jāto. Bhūridattajātakaṃ hatthipālajātakaṃ saṃvarajātakañca kabyālaṅkāravasena bandhi aññañca anekavidhaṃ kabyālaṅkāraṃ. Te pana dve therā kabyālaṅkārakā rakāti theraparamparāya pavesetvā na gaṇenti porāṇā. ラタナプーラ市には、ラッタサーラという名のもう一人の長老がおり、マハーシーラヴァンサ長老と同等の智慧の力を持っていた。彼は、まさにラタナプーラ市においてカリ・ユガ八百三十年に誕生した。彼は‘ブーリダッタ本生’‘ハッティパーラ本生’‘サンヴァラ本生’を詩作の形式で著し、他にも多種多様な装飾詩を著した。しかし、これら二人の長老は詩の作者であるとして、古の師たちは彼らを長老の伝承に含めて数えていない。 Ettha ca kiñcāpi samaṇānaṃ uposathikānañca kabyālaṅkāraṃ bandhituṃ vācetuṃ vā kappākappavicāraṇaṃ vattuṃ okāso laddho, sāsanavaṃsaṃ pana vattuṃ okāsassa ativitthārovasesattā taṃ avatvā ajjhupekkhissāma. Uposathavinicchaye pana naccagītādisikkhāpadassa visaye vitthārena mayaṃ avocumhā. ここで、比丘や布薩を遵守する者たちが、装飾詩を著したり教えたりすることの許容・不許容の論議を述べる機会もあるが、聖教史(サーサナヴァンサ)を述べる機会が非常に広大に残されているため、それについては述べずに不問に付す。しかし‘ウポーサタヴィニッチャヤ(布薩決壊)’においては、舞踏や歌唱などの学習処の対象について、詳細に我々は述べた。 Kaliyugassa gate tesaṭṭhādhike aṭṭhavassasate ratanapūranagareyeva siritribhavanādityanarapatipavaramahādhamma rājādhipatirājā rajjaṃ kāresi. Tassa rañño kāletisāsanadhajo nāma bhikkhu saddhammakittittherassa santike ganthaṃ uggaṇhi. Atha arimaddananagarato eko mahātherosotunaṃ vācitvā ratanapūranagare nisīdissāmīti āgato. Atha saddhammakittittherassa ganthaṃ vācentasseva vihārassa heṭṭhā nisīditvā so mahāthero saddaṃ suṇitvā evaṃ cintesi,-etassa santike ahaṃ navakaṭṭhāne ṭhatvā thokaṃ ganthaṃ uggaṇhissāmīti. Atha so mahāthero saddhammakittittherassa santikaṃ pavisitvā ganthaṃ vācāpetuṃ okāsaṃ yāci. Atha saddhammakittitthero vassapamāṇaṃ pucchitvā tvaṃ bhante mayā vuḍḍhatarosīti āha. Ahaṃ tayā vuḍḍhataropi samāno navakaṭṭhāne ṭhatvā ganthaṃ uggaṇhissāmīti āha. Atha saddhammakittitthero tassa ganthaṃ vācesi. Atipasīditvā pana taṃ mahātheraṃ mahāsādhujjanoti nāmena vohārati. カリ・ユガ八百六十三年が過ぎた時、ラタナプーラ市において、シリティリバヴァナーディッチャナラパティパヴァラマハーダンマラージャディパティ王が統治していた。その王の時代に、ティサーサナダジャという名の比丘がサッダンマキッティ長老のもとで経典を学んだ。その時、アリマッダナ市から一人の大長老が“講義を聴いてラタナプーラ市に住もう”と言ってやって来た。そして、サッダンマキッティ長老が経典を講じているまさにその時に、寺院の下に座って、その大長老は声を聞いてこう考えた。“この方のところで、私は新参者の場所に立って、少しばかり経典を学ぼう”と。そして、その大長老はサッダンマキッティ長老のもとに入り、経典を講じてもらう機会を求めた。サッダンマキッティ長老が法臘を尋ねると、“尊師よ、あなたは私より年長です”と言った。(大長老は)“私はあなたより年長であっても、新参者の場所に立って経典を学びます”と言った。そこでサッダンマキッティ長老は彼に経典を講じた。彼は非常に感銘を受け、その大長老を“マハーサードゥッジャナ(大善人)”という名で呼んだ。 Atha [Pg.113] pacchā marammaraṭṭhaṃ kaliyugassa pañcāsītādhikaaṭṭhasatakālato paṭṭhāya yāva aṭṭhāsītādhikaaṭṭhasatavassakālaṃ nānābhayehi saṅkhubbhitaṃ ahosi. Tadā kambojaraṭṭhato sihanisvā nāma bhinnakuto āgantvā ratana pūranagare rajjaṃ gaṇhi. Atha so evaṃ cintesi,- bhikkhū adārā aputtikā hutvā puna sisse posetvā parivāraṃ gavesanti, sace bhikkhū parivāraṃ vicinitvā rājabhāvaṃ gaṇheyyuṃ, evaṃ sati rajjaṃ gahetuṃ sakkhissanti, idāneva bhikkhū gahetvā māretuṃ vaṭṭatīti. Evaṃ pana cintetvā tovisīlū nāmake khettavane bahū maṇḍape kārāpetvā gomahisakukkuṭasūkarādayo mārāpetvā bhikkhū bhojessāmīti vatvā jeyyapuravijayapuraratanapūranagaresu sabbe mahāthere bahūhi antevāsikehi saddhiṃ pakkosāpetvā tesu maṇḍapesu nisīdāpetvā hatthiassādisenaṅgehi parivāretvā māresi. Tadā kira tisahassappamāṇā bhikkhū mariṃsūti. Bhikkhū ca māretvā bahūpi potthake agginā jhāpesi, cetiyānipi bhedāpesi. Ahovata pāpajanassa pāpakammanti. Honti cettha,- その後、ビルマ国はカリ・ユガ八百八十五年から八百八十八年にかけて、様々な恐怖によって混乱した。その時、カンボージャ国からシハニスヴァ(トハンブワ)という名の邪悪な者がやって来て、ラタナプーラ市の王権を奪った。彼はこう考えた。“比丘たちは妻も子も持たず、弟子を養って徒党を求めている。もし比丘たちが徒党を集めて王になろうとすれば、王権を奪うことができるだろう。今こそ、比丘たちを捕らえて殺すべきだ”と。このように考えて、トヴィシールーという名の野原に多くの天幕を建てさせ、牛や水牛、鶏、豚などを殺させ、“比丘たちに供養しよう”と言って、ジェイヤプーラ、ヴィジャヤプーラ、ラタナプーラの諸都市から、すべての長老たちを多くの弟子たちと共に呼び寄せた。それらの天幕に座らせて、象や馬などの軍隊で囲んで殺害した。その時、およそ三千人の比丘が亡くなったという。比丘たちを殺しただけでなく、多くの聖典を火で焼き、舎利塔(チェーティヤ)も破壊した。ああ、罪深い者の悪業よ。これについて次の詩がある。 Sāsanaṃ nāma rājānaṃ, nissāya tiṭṭhate idha; Micchādiṭṭhikarājāno, sāsanaṃ dūsenti satthuno. “聖教(サーサナ)はこの世において、王に依存して存続する。邪見の王たちは、師(仏陀)の聖教を汚す。” Sammādiṭṭhī ca rājāno, paggaṇhanteva sāsanaṃ; Evañca sati ākāse, ulūrājāva dibbatīti. “正見の王たちは、聖教を宣揚する。そうすれば、それは空における月の王のように輝くのである。” Atha kaliyuge ekavassādhike navavassasate sampatte ākāse bahūhi tārakāhi dhūmā nikkhamiṃsu. Caññiṅkhucetiyepi buddhappaṭibimbassa akkhikūpato udakadhārānettajalāniviya nikkhamiṃsūti rājavaṃse vuttaṃ. さて、カリ・ユガ九百一年に、空の多くの星から煙が出た。チャンニンク・チェーティヤにおいても、仏像の眼窩から涙のような水の流れが出たと、‘王統史(ラージャヴァンサ)’に記されている。 Atha [Pg.114] saddhammakittitthero saddhiṃ mahāsādhujjanatisāya nadhajattherehi ketumatīnagaraṃ agamāsi. Raṭṭhasārattheropi sirikhettanagaraṃ sayameva agamāsīti porāṇapotthakesu vuttaṃ. Taṃ pana rājavaṃse sirikhettanagarindo satva varājā taṃ ānesīti vuttavacanena na sameti. その後、サッダンマキッティ長老は、マハーサードゥッジャナ長老とティサーサナダジャ長老と共にケートゥマティー市へ行った。ラッタサーラ長老も、自分自身でシリケッタ市へ行ったと、古文書に記されている。しかし、そのことは‘王統史’にある“シリケッタの王サトヴァラージャが彼を連れてきた”という記述とは一致しない。 Saddhammakittittheropi ketumatīnagare kālaṅkato. Tato pacchā thokaṃ kālaṃ atikkamitvā mahāsādhujjanatthero tattheva kālamakāsi. サッダンマキッティ長老もケートゥマティー市で亡くなった。その後、少しの時を経て、マハーサードゥッジャナ長老もまさにその場所で亡くなった。 Tisāsanadhajatthero pana kaliyuge dvādasādhike navavassasate sampatte haṃsāvatīnagare anekasetibhindassa rañño kāle ketumatīnagarato haṃsāvatīnagaraṃ agamāsi. ティサーサナダジャ長老は、カリ・ユガ九百十二年に、ハンサーヴァティー市のアネーカセーティビンダ王(白象王)の時代に、ケートゥマティー市からハンサーヴァティー市へ行った。 Tato pacchā ticattālīsavassiko hutvā kaliyuge terasādhike navavassasate miṅgha brahmanarapatiraññokāle puna jeyyapuranagaraṃ sampatto hutvā jetavanavihārasamīpe ekissaṃ guhāyaṃ disīdi. Mahāariyavaṃsagaṇikassa jetavanattherassa santike upasaṅkami. その後、四十三歳の時に、カリ・ユガ九百十三年、ミンガ・ブラフマナラパティ王の時代に、再びジェイヤプーラ市に到着し、ジェータヴァナ寺院の近くの一つの洞窟に住んだ。彼はジェータヴァナの長老であるマハーアリヤヴァンサの門徒のもとを訪れた。 Tasmiñca kāle jetavanatthero gilāno hutvā mayi kālaṅkate mama ṭhānaṃ adhunā haṃsāvatīnagarato āgato tisāsanadhajo nāma thero pariggaṇhituṃ samattho bhavissati, tassa niyyādessāmīti cintesi. Tasmiṃ khaṇe tisāsanadhajatthero purimayāme supinaṃ massi,– matakaḷevaraṃ samīpaṃ āgacchatīti, majjhimayāme pana taṃ matakaḷevaraṃ guhāyaṃ pavisatīti, pacchimayāme matakaḷevarassa maṃsaṃ satthena chindatīti. Atha supinaṃ passitabhāvaṃ attano samīpe sayantassa ekassa sāmaṇerassa ārocesi. Ārocetvā ca parittaṃ bhaṇetvā nisīdantasseva jetavanatthero taṃ pakkositvā jetavanavihāraṃ tassa niyyādesi. Tisāsanadhajatthero ca jetavanavihāre nisīditvā [Pg.115] ganthaṃ vācetvā nisīdi. Miṅgha brahmanarapatirājā ca tassa anuggahitaṃ akāsi. その時、ジェータヴァナ長老は病に伏し、“私が亡くなった後、今ハンサーヴァティー市からやって来たティサーサナパジャという名の長老が私の地位を引き継ぐことができるだろう。彼に譲り渡そう”と考えた。その時、ティサーサナパジャ長老は、初夜に死体が自分の近くに来る夢を、中夜にその死体が洞窟に入る夢を、後夜にその死体の肉を刃物で切る夢を見た。そこで彼は、夢を見たことを自分の近くで寝ていた一人の沙弥に告げた。告げた後、護呪(パリッタ)を唱えて座っていると、ジェータヴァナ長老が彼を呼び寄せ、ジェータヴァナ僧院を彼に譲り渡した。そしてティサーサナパジャ長老はジェータヴァナ僧院に住み、経論を教えて過ごした。ミンガ・ブラフマナラパティ王も彼を外護した。 Pacchā kaliyuge soḷasādhike navavassasate sampatte haṃsāvatīnagarindo anekasetibhindo nāma rājā ratanapūranagaraṃ vijayitvā ekaṃ vihāraṃ kārāpetvā tassa adāsi. 後に、カリ・ユガの九百十六年に至った時、ハンサーヴァティーの主であるアネーカセーティビンダという名の王が、ラタナプーラ市を征服し、一つの僧院を建立して彼に寄進した。 So ca tisāsanadhajatthero arimaddananagare arahanta gaṇavaṃsikoti daṭṭhabbo. そのティサーサナパジャ長老は、アリマッダナ市における阿羅漢の部派(アラハンダ・ガナ)の系統に属する者と見なされるべきである。 Tassa pana sissā anekasatappamāṇā lajjino ahesuṃ. Tesu pana sissesu varabāhutthero bhūminikhānena garavāsitthero mahāraṭṭhagāmavāsino tayo mahātherāti ime pañca therā visesato pariyattikovidāti. 彼の弟子たちは数百名に及び、戒を慎む者たち(有恥者)であった。それらの弟子のうち、ヴァラバーフ長老、ブーミニカーナ(地中)のガラヴァーシ長老、およびマハーラッタ村に住む三人の大長老という、これら五人の長老は、特に聖典の学識(パリヤッティ)に精通していた。 Tisāsanadhajatthero ca mahallakakāle anāpāna satikammaṭṭhānaṃ gahetvā araññaṃ pavisitvā vivekaṭṭhānaṃ gaṇhi. Tadā jetavanagaṇādayo arahanta gaṇavaṃsāyeva. Aparabhāgeyeva tesaṃ sissānusissaparamparāsu keci bhikkhū siracchādanaṃ nānāvaṇṇappaṭimaṇḍitañca tālavaṇṭaṃ gahetvā ācāravikāraṃ āpajjiṃsu. ティサーサナパジャ長老は、老境に入ると安那般那念(呼吸の瞑想)の業処を修め、森に入って閑静な場所を求めた。その当時、ジェータヴァナ派などは阿羅漢の部派の系統であった。しかし後になって、それらの弟子の系譜の中で、ある比丘たちが、頭を覆い、様々な色で飾られた扇を手に持つなど、威儀の乱れを生じさせた。 Kaliyuge ekavassādhike sahasse sampatte ukkaṃsiko nāma rājā vihāraṃ kārāpetvā tisāsanadhajattherassa sissabhūtassa varabāhuttherassa sissabhūtassa mahāratanākarassa nāma therassa adāsi. カリ・ユガの一千一年に至った時、ウッカンスィカという名の王が僧院を建立し、ティサーサナパジャ長老の弟子であるヴァラバーフ長老の弟子、マハーラタナーカラという名の長老に寄進した。 So ca mahāratanākaratthero ukkaṃsikarañño sirisudhammarājāmahādhipatīti nāmalañchaṃ chandālaṅkārasaddanetti nayehi alaṅkaritvā dassitaṃ rajindarājanāmābhidheyyādīpaniṃ nāma ganthaṃ akāsi. そのマハーラタナーカラ長老は、ウッカンスィカ王のために、“シリ・スダンマ・ラージャ・マハーディパティ”という称号を授け、韻律学、修辞学、文法学の手法によって装飾して著された‘ラジンダ・ラージャ・ナーマービデッヤ・ディーパニー’という名の書を著した。 Tañca ganthaṃ parivisodhanatthāya tiropabbatābhidheyyassa mahātherassa niyyādesi. Tisāsanadhajattherassa sissabhūtesu [Pg.116] mahāraṭṭhagāmavāsīsu tīsu bhātikattheresu jeṭṭho tiṃsaguhāsuvasanto pariyattiṃ vācetvā nisīdi. Satvavarājā ca tasmiṃ there ativiya pasanno ahosi. Ññoṅkarami nāmakassa rañño kālepi cūḷapitā ekaṃ vihāraṃ kārāpetvā tasseva adāsi. Ukkaṃsikarañño kālepi maṅgavaṃnāmake pabbate vihāraṃ kārāpetvā tasseva adāsi. そしてその書を校訂するために、ティローパッバタという名の大長老に託した。ティサーサナパジャ長老の弟子であるマハーラッタ村出身の三人の兄弟の長老のうち、長兄はティンサ・グハー(三十の洞窟)に住み、聖典を教えて過ごした。サトヴァヴァ王はその長老に非常に深く帰依した。ニョウン・カミという名の王の時代にも、その叔父が一つの僧院を建立して彼に寄進した。ウッカンスィカ王の時代にも、マンガヴァンという名の山に僧院を建立して彼に寄進した。 Tesu mahāraṭṭhagāmavāsittheresu majjhimattheropi tisāsanadhajattherassa jeṭṭhabhātikattherassa ca nivāsaṭṭhānabhūte jetavanavihāreyeva ganthaṃ vācetvā nisīdi. Kaniṭṭhattheropi tesaṃ nivāsaṭṭhānabhūtesuyeva vihāresu ganthaṃ vācetvā nisīdi. Ettha ca tisāsanadhajatthero nāma lajjialajjivasena dubbidho. Yathāvuttatthero pana lajjīye vāti daṭṭhabbo. Alajjī pana imasmiṃ theraparamparādassane na icchi tabbo. Alajjībhūtassa pana tisāsanadhajattherassa vatthuṃ idha avatvā ajjhupekkhissāma, payojanābhāvā ganthassa ca papañcūpagamanattāti. それらマハーラッタ村出身の長老たちのうち、次兄の長老も、ティサーサナパジャ長老とその兄の長老の住まいであったジェータヴァナ僧院において、聖典を教えて過ごした。末弟の長老も、彼らの住まいであった僧院において、聖典を教えて過ごした。ここで、ティサーサナパジャという名の長老には、戒を慎む者(有恥者)と慎まない者(無恥者)の二種類がある。前述の長老は、まさに有恥者であると見なされるべきである。無恥者は、この長老の系譜の記述においては望ましいものではない。無恥者となった方のティサーサナパジャ長老の物語については、利益がなく、書が長大になってしまうため、ここでは述べずに省略する。 Yogiraṅga nāmakassa rañño kāle jeyyapure suvaṇṇaguhavāsī mahāthero dakkhiṇārāmavihāravāsī mahāthero catubhūmikavihāravāsī mahāthero toṅgabhīlū vihāravāsī mahāthero ca tisāsanadhajamahātherassa saddhivihārikāyeva. Tesaṃ pana vatthumpi ganthavitthārabhayena na vadāma. Lajjigaṇavaṃsikā eteti vijānanameva hettha pamāṇanti. ヨギーランガという名の王の時代に、ジェイヤプラ市のスヴァンナ・グハー(黄金の洞窟)に住む大長老、ダッキナーラーマ僧院に住む大長老、チャトゥブーミカ僧院に住む大長老、およびトーンガビールー僧院に住む大長老は、みなティサーサナパジャ大長老の共住者であった。彼らの物語もまた、書が冗長になるのを恐れて述べない。彼らが戒を慎む部派の系統に属する者たちであると知ることこそが、ここでの要点である。 Kaliyuge ekasaṭṭhādhike navavassasate sampatte phaggunamāsassa juṇhapakkhadutiyadivase sukkavāre ratanapūranagaraṃ dutiyaṃ māpetvā ññogīraṅga nāma rājā rajjaṃ kāresi. Sīhasūradhammarājātipi nāmalañchaṃ paṭiggaṇhi. Tocabhīlū vihāravāsīmahātheraṃ [Pg.117] uddissa catubhūmikavihāraṃ kārāpesi. Cattāri mahāmunicetiyānipi kārāpesi. Vihāra cetiyesu aniṭṭhitesuyeva sinnīnagaraṃ nikkhamitvā tattha veraṃ vūpasamāpetvā paccāgatakāle saṅkhārasabhāvaṃ anatikkamanato divaṅgato ahosi. Ahovata saṅkhāradhammāti. Honti cettha,– カリ・ユガの九百六十一年に至った時、ファッグナ月の白月二日、金曜日に、ニョウンギーランガという名の王がラタナプーラ市を再び建設して統治した。彼は“シーハスーラ・ダンマ・ラージャ”という称号をも受けた。彼は、トーンガビールー僧院に住む大長老のために、チャトゥブーミカ僧院を建立した。また、四つの大牟尼塔を建立した。僧院と仏塔が完成しないうちに、スィンニー市へ出立してそこの争いを鎮め、帰還する際に、諸行の性質を超えられなかったため崩御した。ああ、諸行の法とは無常なものである! ここに次の詩がある。 Seyyathā vāṇijānaṃva, gharagoḷikarūpakaṃ; Taṃtaṃdisaṃ bhamitvāva, sīsaṃ ṭhapeti uttaraṃ; “たとえば、商人たちの(家の)ヤモリが、あちこちの方角をさ迷い歩き、北に頭を置いて死ぬように、” Evaṃ lokamhi sattā ca, sandhicutīnamantare; Yathā tathā bhamitvāva, ante ṭhapenti santanunti; “そのように、この世の衆生もまた、結生と死の合間に、あちこちとさ迷い、最後にはその身を横たえて相続を止めるのである。” Kaliyuge sattasaṭṭhādhike navavassasate phaggunamāsassa kāḷapakkhaterasamiyaṃ tassa jeṭṭhaputto pitu santakaṃ rajjaṃ gaṇhi. Mahādhammarājāti nāmalañchampi paṭiggaṇhi. Pitu kāle aniṭṭhitāni cetiyāni puna kārāpesi. Catubhūmikavihārañca niṭṭhaṃ gamāpetvā tovibhīlū mahātherassa paralokaṃ gantvā avijjamānatāya catubhūmikavihāravāsī mahātherassa dassāmīti antepuraṃ pakkosāpesi. Thero dve vārāni pakkosiyamānopi nāgacchi. Tatiya vāre pana bahū saddhivihārikā antepuraṃ gantvā pavisatha, na hi sakkā raññā pakkosite paṭikkhipitunti āhaṃsu. カリ・ユガの九百六十七年、ファッグナ月の黒月十三日に、その長男が父の王位を継承した。彼は“マハー・ダンマ・ラージャ”という称号をも受けた。父の時代に未完成であった仏塔を再び修復させた。そしてチャトゥブーミカ僧院を完成させたが、トーンガビールー大長老が他界して不在であったため、“チャトゥブーミカ僧院に住む大長老にこれを寄進しよう”と考え、宮中に呼び寄せた。長老は二度呼ばれても来なかった。三度目に、多くの共住者たちが“宮中へ入りなさい。王に呼ばれて拒むことはできません”と言った。 Atha thero evamāha,- ahaṃ āvuso raṭṭhapīḷanapiṇḍapātaṃ bhuñjituṃ na icchāmi, evampi sace tumhe icchatha rañño santikaṃ gantuṃ, evaṃ sati idāni rañño santikaṃ ahaṃ gamissāmīti antepuraṃ pāvisi. Pavisitvā raññā saddhiṃ sallāpaṃ katvā ayaṃ vihāro araññavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ asappāyoti paṭikkhipi. Evaṃ pana bhante sati tasmiṃ vihāre nisīdiyamānaṃ theraṃ upadissathāti[Pg.118]. Khaṇittipādavihāravāsī mahārāja thero pariyattivissārado sikkhākāmo, tassa dātuṃ vaṭṭatīti. Atha rājā tassa vihāraṃ adāsi. Mahāsaṅghanāthoti nāmalañchampi adāsi. So tattha pariyattiṃ vācetvā nisīdi. そこで長老はこのように言いました。“友よ、私は国を苦しめる托鉢を食べたくない。それでも、もしあなた方が王の元へ行くことを望むなら、今、私は王の元へ行きましょう”と言って、王宮に入りました。王宮に入り、王と語らい、“この精舎は林住の比丘たちには不適切です”と拒否しました。“しかし、大徳(尊者)よ、その精舎に住まうべき長老を指名してください”と(王が言いました)。“大王よ、カニッティパーダ精舎に住む長老は、聖典(パリヤッティ)に精通し、修行を望んでいます。彼に授けるのがふさわしいでしょう”。そこで王は彼に精舎を授けました。“マハーサンガナータ(大僧正)”という称号も授けました。彼はそこで聖典を教えて住みました。 Tassa pana vihārassa parivārabhūtesu cattālīsāya vihāresu uttarāya anudisāya ekasmiṃ vihāre vasanto varābhisaṅghanātho nāma thero maṇikuṇḍalavatthuṃ marammabhāsāya akāsi. Pacchimāya anudisāya ekasmiṃ vihāre vasanto eko thero sattarājadhammavatthuṃ akāsi. その精舎の周辺にある四十の精舎のうち、北の一つの精舎に住んでいたワラービサンガナータという名の長老は、ビルマ語で‘マニクンダラ・ヴァットゥ(宝の耳飾りの物語)’を作りました。西の一つの精舎に住んでいた一人の長老は、‘サッタラージャダンマ・ヴァットゥ(七王法の物語)’を作りました。 Tasmiñca kāle bhāmaaṅkyo ācāraaṅkyoti dvinnaṃ bhikkhūnañca lokadhammesu chekatāya dve vihāre katvā adāsi. Te pana dve therā vedasatthakovidā, pariyattipaṭipattīsu pana mandā, rāmaññaraṭṭhato āgatā. Te pana theraparamparāya na gaṇanti porāṇā. その当時、バーマアンキャとアーチャーラアンキャという二人の比丘が、世俗の法に長けていたため、(王は)二つの精舎を造って授けました。しかし、これら二人の長老はヴェーダの聖典には通じていましたが、教理(パリヤッティ)と実践(パティパッティ)においては疎く、ラマンニャ国から来た者たちでした。古の人々は、彼らを長老の伝承(相承)には数えませんでした。 Kaliyuge tisattatādhike navavassasate sampatte mahāmunicetiyassa puratthimadisābhāge cattāro vihāre kārāpetvā catunnaṃ therānaṃ adāsi. Te ca therā tattha nisīditvā sāsanaṃ paggaṇhiṃsu. カリ・ユガ(ビルマ暦)九百七十三年に、マハームニ仏塔の東側に四つの精舎を建立させ、四人の長老に授けました。それらの長老たちはそこに住んで仏教を護持しました。 Tasmiṃyeva kāle badaravanavāsī nāma ekopi thero atthi. Sopi pariyattivisārado chappadavaṃsiko. So ca thero yāvajīvaṃ yathābalaṃ sāsanaṃ paggaṇhitvā dutiyabhave calaṅganagare ekissā itthiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Dasamāsaccayena kaliyuge cattālīsādhike navavassasate sampatte budhavāre vijāyitvā terasavassikakāle sāsane pabbajitvā pariyattiṃ uggaṇhi. Sirikhettanagarindo rājā sirikhettanagaraṃ ānetvā sirikhettanagare sāmaṇeroti nāmena pākaṭo hutvā kaliyuge catupaṇṇāsādhike [Pg.119] navavassasate sampatte pannarasavassikakāle vessantarajābhakaṃ kabyālaṅkāravasena bandhi. Paripuṇṇavīsativassakāle sirikhettanagareyeva sirikhettanagarindo veravijayo nāma rājā anuggahetvā upasampadabhūmiyaṃ patiṭṭhāti. Pacchimapakkhādhiko nāma rājā sirikhettanagaraṃ attano hatthagataṃ akāsi. Tasmiñca kāle taṃ theraṃ ānetvā ratanapūranagare vasāpesi. Sūrakitti nāma rañño kaniṭṭhabhātiko erāvatīnadītīre catubhūmikavihāraṃ kārāpetvā tassa therassa adāsi. Rājā ca tipiṭakālaṅkāroti nāmalañchaṃ adāsi. その当時、バダラワナヴァーシーという名のもう一人の長老もいました。彼もまた教理に精通した‘チャッパダ・ヴァンサ(六句伝)’の著者でした。その長老は生涯、力を尽くして仏教を護持し、次の生でチャランガ市の或る女の胎内に結生しました。十ヶ月が過ぎ、カリ・ユガ九百四十年の水曜日に誕生し、十三歳の時に出家して教理を学びました。シリケートラ市の王は彼をシリケートラ市に連れて行き、シリケートラ・サーマネーラの名で知られるようになりました。カリ・ユガ九百五十四年、十五歳の時に、‘ヴェッサンタラ・ジャータカ’を詩の装飾をもって著しました。満二十歳の時、シリケートラ市において、ウェーラヴィジャヤという名のシリケートラ王の援助を受け、具足戒の位に立ちました。パッチマパッカーディカという名の王がシリケートラ市を自らの手中に収めました。その時、彼はその長老を連れてきて、ラタナプーラ市に住まわせました。王の弟であるスーラキッティは、エーラーワティー川の岸に四層の精舎を建立させ、その長老に授けました。そして王は“ティピタカーランカーラ(三蔵の装飾)”という称号を授けました。 Kaliyuge vassasahasse sampatte phaggunamāsassa puṇṇamiyaṃ saṭṭhivassiko hutvā tiriyapabbataṃ gantvā araññavāsaṃ vasi. Dve vassādhike vassasahasse rājā tasmiṃ vihāraṃ kārāpetvā tasseva therassa adāsi. So pana tipiṭakālaṅkāratthero sirikhettanagare navaṅgakandare pattalaṅkassa atulavaṃsattherassa vaṃsiko. Sirikhettanagare navaṅgakandare suvaṇṇavihāre vasantassa therassa kittighoso sabbattha patthari. Jeyyapure erāvatīnadītīre catubhūmikavihāre vasanakāle aṭṭhasāliniyā ādito vīsati gāthānaṃ saṃvaṇṇanaṃ akāsi. Sūrakittināmakassa kaniṭṭhabhātikassa yācanamārabbha yasavaḍḍhanavatthuñca akāsi. Tiriyapabbate vasanakāle vinayālaṅkāraṭīkaṃ akāsi. Pacchimapakkhādhikarañño kāle mahāsaṅghanāthattheraṃ saṅgharājabhāve ṭhapesi. So ca saṅgharājā ativiya pariyatti visārado. Tasmiñca kāle ratanapūranagarepi ariyālaṅkārattharo nāma eko atthi. So pana tipiṭakālaṅkārattherena samaññāṇathāmo. Vayasāpi samānavassikā. カリ・ユガ一千年に達したファッグナ月の満月の日に、彼は六十歳になり、ティリヤ山へ行って林住修行をしました。一千二年、王はそこに精舎を建立させ、その長老に授けました。このティピタカーランカーラ長老は、シリケートラ市のナヴァンガカンダラにあるパッタランカのアトゥラヴァンサ長老の系統に属する者でした。シリケートラ市のナヴァンガカンダラの黄金精舎に住むその長老の名声は、至る所に広まりました。ジェイヤプラのエーラーワティー川の岸にある四層の精舎に住んでいた頃、‘アッタサーリニー(義釈)’の冒頭二十偈の註釈を作りました。また、スーラキッティという名の(王の)弟の求めに応じて、‘ヤサヴァッダナ・ヴァットゥ(名声増進の物語)’を作りました。ティリヤ山に住んでいた時には、‘ヴィナヤーランカーラ・ティーカー(律装飾復註)’を作りました。パッチマパッカーディカ王の時代に、マハーサンガナータ長老を僧王の位に就けました。その僧王は教理に非常に精通していました。その当時、ラタナプーラ市にもアリヤーランカーラという名の長老がいました。彼はティピタカーランカーラ長老と知識や能力において同等でした。年齢も同い年でした。 Tesu tipiṭakālaṅkāratthero ganthantarabahussutaṭṭhāne [Pg.120] adhiko, ariyālaṅkāratthero pana dhātupaccayavibhāgaṭṭhāne adhikoti daṭṭhabbo. Pacchā pana ukkaṃsikaraññokāle tepi dve therā rañño ācariyā hutvā sāsanaṃ paggaṇhiṃsu. Tesu ariyālaṅkāratthero aparabhāge kālaṅkaritvā tassa therassa saddhivihārikassa dutiyāriyālaṅkārattherassa rājamaṇicūḷacetiyassa samīpe dakkhiṇavanārāmaṃ nāma vihāraṃ kārāpetvā adāsi. それらの中で、ティピタカーランカーラ長老は諸文献の博学において勝り、アリヤーランカーラ長老は語根と接辞の分析において勝っていると見なされるべきです。後に、ウッカンシカ王の時代に、これら二人の長老も王の師となり、仏教を護持しました。それらのうち、アリヤーランカーラ長老は後に遷化しました。その長老の共住者である第二のアリヤーランカーラ長老のために、(王は)ラージャマニチューラ仏塔の近くにダッキナワナーラーマ(南林寺)という名の精舎を建立して授けました。 Ukkaṃsiko nāma rājā pana sāsane bahuppakāro. So ca kaliyuge chanavutādhike navavassasate rajjaṃ patto. Rajjaṃ pana patvā siridhammāsokarājāviya cattāri vassāni atikkamitvā muddhābhisekaṃ paṭiggahetvā sirisudhamma rājāmahādhipatīti nāmalañchampi paṭiggaṇhi. Ekasmiṃ pana samaye haṃsāvatīnagaraṃ gantvā tattha nisīdi. Atha rāmaññaraṭṭhavāsino evamāhaṃsu,- marammikabhikkhū nāma pariyattikovidā vedasatthaññuno natthīti. Taṃ sutvā rājā catubhūmikavihāravāsittherassa santikaṃ sāsanaṃ pesesi,-tiṃsavassikā cattālīsavassikā vā pariyattikovidā vedasatthaññuno bhikkhū rāmaññaraṭṭhaṃ mama santikaṃ pesethāti. Atha catubhūmi kavihāravāsitthero tipiṭakālaṅkāraṃ tilokālaṅkāraṃ tisāsanālaṅkārañca saddhiṃ tiṃsamatthehi bhikkhūhi pesesi. Haṃsāvatīnagaraṃ pana patvā modhocetiyassa puratthimabhāge vihāre kārāpetvā tesaṃ adāsi. ウッカンシカという名の王は、仏教において多大な貢献をしました。彼はカリ・ユガ九百九十六年に王位に就きました。王位に就いてから、シリ・ダンマーソーカ王のように四年を過ぎて灌頂を受け、“シリ・スダンマ・ラージャマハーディパティ”という称号も受けました。ある時、ハンサーワティー市へ行き、そこに滞在しました。その時、ラマンニャ国の住人たちはこのように言いました。“ビルマの比丘には、教理(パリヤッティ)に精通し、ヴェーダの聖典を知る者はいない”と。それを聞いて王は、四層精舎に住む長老の元へ伝令を送りました。“三十歳代、あるいは四十歳代の教理に精通し、ヴェーダの聖典を知る比丘たちを、ラマンニャ国の私の元へ送ってください”。そこで、四層精舎に住む長老は、ティピタカーランカーラ、ティローカーランカーラ、ティサーサナーランカーラの三人と、三十名ほどの比丘たちを派遣しました。彼らはハンサーワティー市に到着し、(王は)モードー仏塔の東側に精舎を建立して彼らに授けました。 Uposathadivasesu sudhammasālāyaṃ rāmaññaraṭṭhavāsino pariyattikovide vedasatthaññuno sannipātāpetvā tehi tīhi therehi saddhiṃ kathāsallāpaṃ kārāpesi. Atha rāmaññaraṭṭhavāsino bhikkhū evamāhaṃsu,– pubbe pana mayaṃ marammaraṭṭhe pariyattikovidā vedasattaññuno natthīti maññāma, idāni marammaraṭṭhavāsino ativiya pariyatti kovidā [Pg.121] vedasatthaññunoti. Aparabhāge kaliyuge chanavutādhike navavassasate sampatte rājā ratanapūranagaraṃ paccāgacchi. 布薩の日に、スダンマ堂において、ラマンニャ国の住人で教理(パリヤッティ)に精通し、ヴェーダ学(ヴェーダサッタ)を知る者たちを集め、それら三人の長老たちとともに対談を行わせた。すると、ラマンニャ国の比丘たちは次のように言った。“かつて、我々はマランマ(ビルマ)国には教理に精通し、ヴェーダ学を知る者はいないと思っていました。しかし今、マランマ国の住人は、教理に極めて精通し、ヴェーダ学を知る者たちであることを知りました”。その後、カリュガ(ビルマ暦)九百九十六年に至った時、王はラタナプラ市に帰還した。 Tepi therā paccāgantukāmā rāmaññaraṭṭhe padhānabhūtassa tilokagarūti nāmadheyyassa mahātherassa santikaṃ vandanatthāya agamaṃsu. それら長老たちもまた、帰還を望み、ラマンニャ国において主要な存在であったティロカガルーという名の長老(マハーテーラ)のもとへ、礼拝のために赴いた。 Tadā tilokagaruttheropi tehi saddhiṃ sallāpaṃ katvā evamāha,-tumhesu pana tipiṭakālaṅkāratthero paṭhamaṃ āvāsavihāraṃ labhissatīti. Kasmā pana bhante evama vocāti vutte ayaṃ pana piṇḍāya carantopi antarāmagge veḷuvettādīni labhitvā gahetvā vihāre paṭisaṅkharaṇaṃ akāsi, tasmāhaṃ evaṃ vadāmi, loke vihāre paṭisaṅkharaṇasīlā bhikkhū sīghameva āvāsavihāraṃ labhantīti hi porāṇattherā āhaṃsūti āha. その時、ティロカガルー長老もまた彼らと対談し、次のように言った。“あなた方の中で、ティピタカーランカーラ長老が最初に居所となる寺院を得るであろう”。これに対し、“大徳(パンテ)よ、なぜそのようにおっしゃるのですか”と問われると、彼はこう答えた。“この者は、托鉢に歩いている時でさえ、道中で竹や籐などを得れば、それを取って寺院の修繕を行った。ゆえに私はそのように言うのである。世において寺院を修繕する習慣のある比丘は、速やかに居所となる寺院を得る、と古の長老たちは説いたからである”。 Tepi ratanapūranagaraṃ paccāgacchiṃsu. Tilokagaruttherassa vacanānurūpameva tipiṭakālaṅkāratthero sabbapaṭhamaṃ āvāsavihāraṃ labhīti. 彼らもまたラタナプラ市に帰還した。ティロカガルー長老の言葉通りに、ティピタカーランカーラ長老が、何よりも先に居所となる寺院を得たのである。 Kaliyuge pana navavassādhike vassasahasse sampatte rañño kaniṭṭho kālamakāsi. Athaṃ rañño putto uccanagarabhojako bālajanehi santhavaṃ katvā tesaṃ vacanaṃ ādiyitvā paccūsakāle pitaraṃ ghātetukāmo antepuraṃ sahasā pāvisi. カリュガ(ビルマ暦)一千九年に至った時、王の弟が逝去した。その後、ウッチャナガラ(ピイ)の統治者であった王の息子は、愚かな者たちと交わり、彼らの言葉を受け入れて、暁の時に父王を殺害しようと企て、突如として後宮に押し入った。 Rājāva anagghaṃ muddikaṃ gahetvā nandajeyyena nāma amaccena rājayodhena nāma amaccenaca saddhiṃ aññataravesena nagarato nikkhamitvā rajatavālukanadiṃ sampatto. 王は自ら、計り知れない価値のある指輪を手にし、ナンダジェイヤという名の廷臣と、ラージャヨーダという名の廷臣とともに、変装して市外へ脱出し、ラジャタヴァールカ河(チンドウィン川)に辿り着いた。 Tasmiñca kāle eko sāmaṇero mātāpitūnaṃ gehe piṇḍapātaṃ ānessāmīti khuddakanāvāya nadiyaṃ āgacchi. Atha [Pg.122] taṃ sāmaṇeraṃ disvā rājā evamāha,- amhe bhante paratīraṃ nāvāya ānehīti. Sāmaṇero ca āha,-sace upāsaka tumhe paratīraṃ āneyyaṃ, bhattakālaṃ atikkameyyanti. Atha rājā amheyeva sīghaṃ ānehi, imaṃ muddikaṃ dassāmīti assāsetvā ānetuṃ okāsaṃ yāci. Atha sāmaṇero kāruññappattaṃ vacanaṃ sutvā paratīraṃ ānesi. その時、一人の沙弥(サーマネーラ)が、“父母の家に施食(ピンダパータ)を届けよう”と思い、小さな舟で河へやって来た。すると、その沙弥を見て、王は次のように言った。“大徳(パンテ)よ、我らを舟で対岸へ運んでください”。沙弥は答えた。“優婆塞よ、もしあなた方を対岸へ運ぶなら、食時の時間を過ぎてしまうでしょう”。そこで王は“我らを速やかに運んでください、この指輪を差し上げます”と言って彼を安心させ、運んでくれるよう懇願した。そこで沙弥は、その哀れみに満ちた言葉を聞き、対岸へと運んだ。 Atha catubhūmikavihāraṃ patvā tasmiṃ vihāre therassa sabbampi kāraṇaṃ ārocetvā evamāha,-sace bhante amhe gaṇhituṃ āgacchayya, te nivārethāti. Theroca mayaṃ mahārāja samaṇā na sakkā evaṃ nivāretuṃ, evampi eko upāyo atthi,-nisinnavihāravāsitthero pana gihikammesu ativiya cheko, taṃ pakkosetvā kāraṇaṃ cintetuṃ yuttanti. Atha taṃ pakkosetvā tamatthaṃ ārocetvā rājā idamavo ca,- sace bhante amhe gaṇhituṃ āgaccheyyuṃ, atha kenacideva upāyena te nivārethāti. Atha so thero evamāha,-tena hi mahārāja mā kiñci soci mābhāyi vihāramajjhe sirigabbhaṃ pavisitvā nisīdathāti vatvā piṇḍāya acarante bhikkhusāmaṇere sannipātāpetvā visuṃ visuṃ daṇḍahatthā hutvā ekassapi purisassa vihāraṃ pavisituṃ okāsaṃ mā dethāti vatvā senaṃviya byūhesi. Sāmantavihāresupi vasante bhikkhusāmaṇere pakkosi. Tadā kira āgantvā sannipātānaṃ bhikkhusāmaṇerānaṃ atirekasahassamattaṃ ahosi. Thero te vihāre dvārakoṭṭhakesu āgatamagge ca visuṃ visuṃ daṇḍahatthā hutvā ārakkhaṇatthāya ṭhapesi, yathā vaḍḍhakī sūkaro byagghassa nivāraṇatthāya visuṃ visuṃ sūkare saṃvidhāya ṭhapesīti. Atha puttassa yodhāpi rājānaṃ gahetuṃ na sakkā, bhikkhu sāmaṇerānaṃ [Pg.123] gāravavasena balakkārena māretvā pavisituṃ na visahanti, bhikkhu sāmaṇerānaṃ bāhullatāya ca. そして、チャトゥブーミカ寺院に到着し、その寺院の長老にすべての事情を告げて、次のように言った。“大徳(パンテ)よ、もし彼らが我らを捕らえに来るなら、彼らを阻止してください”。長老は言った。“大王よ、我ら出家者はそのように阻止することはできません。しかし、一つの策があります。ニシンナ寺院に住む長老は世俗の事に非常に通じています。彼を呼び寄せて、対策を練るのがよろしいでしょう”。そこで彼を呼び寄せ、事情を告げると、王はこう言った。“大徳よ、もし彼らが我らを捕らえに来るなら、何らかの手立てで彼らを阻止してください”。すると、その長老は次のように言った。“それならば、大王よ、何も憂うことはありません。恐れることなく、寺院の中央にある吉祥の寝室(シリガッバ)に入ってお座りなさい”。そして、托鉢に出ていない比丘や沙弥たちを招集し、各自の手に杖を持たせ、“一人の男であっても寺院に入る隙を与えてはならぬ”と言って、軍勢のように布陣させた。周辺の寺院に住む比丘や沙弥たちも呼び寄せた。その時、集まった比丘や沙弥たちは千人を超えたという。長老は、大工猪(リーダーの猪)が虎を阻むために個々の猪を配置したように、寺院の楼門や参道に、比丘たちを各自杖を持たせて守備のために配置した。すると、王の息子の兵士たちも王を捕らえることができなかった。比丘や沙弥たちへの敬意から、力ずくで殺害して押し入る勇気はなく、また比丘や沙弥たちが多勢であったためでもある。 Tasmiṃyeva saṃvacchare assayujamāsassa kāḷapakkhapañcamito yāva kattikamāsassa kāḷapakkhapañcamī vihāreyeva rājā nilīyitvā nisīdi. Atha antepuravāsikā amaccā puttaṃ apanetvā rājānaṃ ānetvā rajje ṭhapesuṃ. Rājā ca puna rajjaṃ patvā vihāre nisinnakāle mā bhāyi mahārāja tvaṃ jinessatīti rañño ārocentassa vedasatthaññuno ekassa bhikkhussa caññiṅkhucetiyassa esannaṭṭhāne ekaṃ vihāraṃ kārāpetvā adāsi. Dhammanandarājagurūti nāmalañchampi adāsi. Tassa pana vijātaṭṭhānabhūtaṃ gāmaṃ nissāya marammavohārena ‘ye ne nā se yāṃ va’ iti samaññā ahosi. その同じ年のアッサユジャ月(太陰暦10月頃)の下弦の五日からカッティカ月(同11月頃)の下弦の五日まで、王は寺院の中に身を潜めていた。その後、後宮に仕える廷臣たちが、息子を排除して王を連れ戻し、王位に就かせた。王は再び王権を手にすると、寺院に座っていた時に“大王よ、恐れることはありません、あなたは勝利するでしょう”と告げたヴェーダ学に通じる一人の比丘のために、チャンインクー・チェーティヤの近くの場所に一つの寺院を建立して寄進した。また、“ダンマナンダ・ラージャグル”という称号をも授けた。彼の出生地である村にちなんで、マランマの言葉で“イェ・ネー・ナー・セー・ヤーン・ワ”という通称があった。 Rājā ca puna rajjaṃ patvā tasmiṃyeva saṃvacchare kattikamāsassa kāḷapakkhacuddasamiyaṃ sabbepi mahāthere nimantetvā rājagehaṃ pavesetvā piṇḍapātena bhojesi. Atha rājā evamāha,-catubhūmikavihāravāsitthero samparāyikatthāvaho ācariyo, nisinnavihāravāsitthero pana diṭṭhadhammikatthāvahoti evaṃ rājāvaṃse vuttaṃ. Porāṇapotthakesu pana catubhūmikavihāra vāsitthero ekantasamaṇo ācariyo, nisinnavihāravāsitthero pana yodhāraho yodhakamme chekoti rājā ahāti vuttaṃ. Rājā kira samparāyikatthaṃ anupekkhitvā dinnakāle nisinnavihārattherassa na adāsi, kadāci kadāci pana diṭṭhadhammikatthaṃ anuppekkhitvā tassa visuṃ adāsīti. Ettha ca yasmā nisinnavihāra vāsitthero rañño bhīyehi nivāraṇatthāya ārakkhaṃ akāsi, na paresaṃ viheṭhanatthāya, āṇattikappayogā ca na dissati, tasmā natthi āpattidoso. Saddhātissarañño bhayehi [Pg.124] nivāraṇatthaṃ arahantehi therehi katappayogoviya daṭṭhabbo. 王は再び王権を手にすると、その同じ年のカッティカ月の下弦の十四日に、すべての長老たちを招待して王宮に招き入れ、施食(ピンダパータ)を供養した。その時、王は次のように言った。“チャトゥブーミカ寺院に住む長老は来世の利益(サンパラーイカ・アッタ)をもたらす阿闍梨であり、ニシンナ寺院に住む長老は今世の利益(ディッタダンマ・アッタ)をもたらす者である”。このように王統史(ラージャヴァンサ)に記されている。しかし、古の書物には、“王は‘チャトゥブーミカ寺院に住む長老は、ひたすら沙門としての修行に励む阿闍梨であるが、ニシンナ寺院に住む長老は、戦士に値し、戦いの業に長けている’と言った”と記されている。伝え聞くところによれば、王は施しをする際、来世の利益を考慮してニシンナ寺院の長老には与えず、時折、今世の利益を考慮して彼に別に与えたという。そして、ここで、ニシンナ寺院に住む長老は、王の恐怖を退けるために守護したのであって、他者を害するためではなく、また暴力を命じた形跡も見られないため、犯戒(アーパッティ)の過失はない。これは、サッダーティッサ王の恐怖を退けるために阿羅漢の長老たちがなした行為と同様に見なされるべきである。 Catubhūmikavihāra vāsitthero pana khaṇittipādagāme jāto, arimaddanapure arahantattheragaṇappabhavo, yattha katthaci gantvā aññesaṃ bhikkhūnaṃ ācāraṃ yathābhūtaṃ jānitvā tehi catupaccayasambhogo na kabhapubbo, antamaso udakampi na pivitapubbo, taṃtaṃṭṭhānampi cammakhaṇḍaṃ gahetvāyeva gamanasīlo. Ukkaṃsikarājā pana sirikhettanagare dvattapoṅkaraññā kārāvitacetiyasaṇṭhānaṃ gahetvā rājamaṇicūḷaṃ nāma cetiyaṃ akāsi. Taṃ pana cetiyaṃ parimaṇḍalato tihatthasatappamāṇaṃ, ubbedhatopi ettakameva. Tassa pana cetiyassa catūsu passesu cattāro vihārepi kārāpesi, puratthimapasse pubbavanārāmo nāma vihāro, dakkhiṇapasse pana dakkhiṇavanārāmo nāma, pacchimapasse pacchimavanārāmo nāma, uttarapasse uttaravanārāmo nāma. Tesu catūsu vihāresu uttaravanārāmo nāma vihāro asanipābhagginā ḍayhitvā vinassi. Avasese pana tayo vihāre pariyattikovidānaṃ tiṇṇaṃ mahātherānaṃ adāsi. Nāma lañchampi tesaṃ adāsi. Pacchimassa rañño kāleyeva uttarapasse vihāraṃ kārāpesi. チャトゥブーミカ・ヴィハーラ(四地住坊)に住む長老は、カニッティパーダ村に生まれ、アリマッダナ市のアラハント長老の会衆から出た者である。彼はどこへ行っても他の比丘たちの行儀をありのままに知り、彼らとは四資具を共にせず、かつては水さえも飲まなかった。どこへ行くにも、座具(革の敷物)を携えて行くのが彼の習慣であった。一方、ウッカンシカ王は、シリケッタ市において、ドゥヴァッタポン王が建立させた仏塔の形状を模して、ラージャマニチューラという名の仏塔を建立した。その仏塔は、周囲が三百ハッタ(腕長)であり、高さも同様であった。王はその仏塔の四方に四つの寺院を建立させた。東側にはプッバヴァナーラーマ(東苑寺)、南側にはダッキナヴァナーラーマ(南苑寺)、西側にはパッチマヴァナーラーマ(西苑寺)、北側にはウッタラヴァナーラーマ(北苑寺)という名の寺院である。それら四つの寺院のうち、ウッタラヴァナーラーマは落雷による火災で焼失した。残りの三つの寺院を、教理(パリヤッティ)に精通した三人の大長老に与えた。王は彼らに称号も授けた。西方の王の時代に、北側に寺院を建立させた。 Tasmiṃ pana cetiye chattaṃ anāropetvāyeva so rājā divaṅgato. Tesu pana catūsu vihāresu nisinnānaṃ therānaṃ dakkhiṇavanārāmavihāravāsīmahāthero kaccāyanaganthassa atthaṃ chabbidhehi saṃvaṇṇanānayehi alaṅkaritvā marammabhāsāya saṃvaṇṇesi. Pacchimavanārāmavihāra vāsitthero pana nyāsassa saṃvaṇṇanaṃ chahi nayehi alaṅkaritvā akāsi. しかし、その仏塔に傘を載せる前に、その王は崩御した。これら四つの寺院に住む長老たちのうち、ダッキナヴァナーラーマ寺院に住む大長老は、カッチャーヤナ論の要義を六種類の解説法で飾り、ビルマ語で注釈した。一方、パッチマヴァナーラーマ寺院に住む長老は、ニヤーサ(文法書)の注釈を六つの方法で飾って作成した。 Kaliyuge pana dasavassādhike sahasse sampatte tassa [Pg.125] rañño putto sirinandasudhammarājāpavarādhīpati rajjaṃ kāresi. Pituno rājagehaṃ bhinditvā vihāraṃ kārāpetvā tilokālaṅkārassa nāma mahātherassa adāsi. Tilokālaṅkāratthero ca nāma tipiṭakālaṅkārattherena samaññāṇathāmassa ariyālaṅkārattherassa sissoti daṭṭhabbo. Ayañcattho heṭṭhā dassito. Jeyyapure catubhūmikaatulavihāraṃ kārāpetvā dāṭṭhānāgarājaguruttherassa adāsi. So ca thero niruttisāramañjūsaṃ nāma nyāsasaṃvaṇṇanaṃ akāsī. カリ・ユガの一千十年が経過した時、その王の息子であるシリナンダスダンマ・ラージャパヴァラーディーパティが統治した。彼は父王の王宮を解体して寺院を建立し、ティローカラーンカーラという名の大長老に与えた。ティローカラーンカーラ長老は、ティピタカラーンカーラ長老に比肩する智慧と力を持つアリヤラーンカーラ長老の弟子であると知るべきである。この事実は既に述べた通りである。王はジェイヤプラにチャトゥブーミカ・アトゥラ寺院を建立し、ダーッターナーガラージャグル長老に与えた。その長老はニルッティサーラマンジューサーという名のニヤーサの注釈書を作成した。 Kaliyuge dvādasādhike vassasahasse sampatte phaggunamāse sotāpannā nāma ārakkhadevatā aññattha gamissāmāti āhaṃsūti nagarā supinaṃ passantā hutvā bahūsannipatitvā devapūjaṃ akaṃsu. Devatānaṃ pana saṅkamanaṃ nāma natthi, pubbanimittamevatanti daṭṭhabbaṃ. カリ・ユガの一千十二年が経過したパッグナ月に、ソーターパンナー(預流神)という名の守護神たちが“私たちは他へ行く”と言ったとして、町の人々は夢を見て集まり、神々への供養を行った。しかし、神々の移動というものは実際にはなく、それは前兆であると理解すべきである。 Tasmiñca kāle cinarañño yodhā āgantvā marammaraṭṭhaṃ dūsesuṃ. Sāsanaṃ abbhappaṭicchanno viya cando dubbalaṃ ahosi. その時、中国王の軍勢がやって来て、ビルマの国を荒らした。仏教(教え)は、雲に覆われた月のように衰退した。 Kaliyuge tevīsādhike vassasahasse sampatte tassa rañño kaniṭṭho mahāpavaradhammarājālokādhipati nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tasmiñca kāle lokasaṅketavasena puññaṃ mandaṃ bhavissatīti vedasatthaññūhi ārocitattā lokasaṅketavaseneva abhinavapuññuppādanatthaṃ khandhavāragehaṃ kārāpetvā tāvakālikavasena saṅkamitvā nisīdi. Tato aparabhāge uttaragehaṃ bhinditvā tasmiṃyeva ṭhāne vihāraṃ kārāpetvā ekassa mahātherassa adāsi. カリ・ユガの一千二十三年が経過した時、その王の弟であるマハーパーヴァラダンマラージャ・ローカーディパティという名の王が統治した。その時、世俗の兆しによって福徳が少なくなるだろうとヴェーダの学者たちが告げたため、世俗の慣習に従って新たな功徳を生じさせるために、仮の宮殿を建て、一時的にそこに移り住んだ。その後、北宮(北殿)を解体し、その場所に寺院を建立して、一人の大長老に与えた。 Dakkhiṇagehaṃ pana nagarassa puratthimadisābhāge vihāraṃ kārāpetvā aggaṇammālaṅkārattherassa adāsi. So ca thero kaccāyanaganthassaceva abhidhammatthasaṅgahassa ca mātikādhātukathāyamakapaṭṭhānānañca [Pg.126] atthaṃ marammabhāsāya yojesi. また、南宮(南殿)については、都市の東部に寺院を建立し、アッガダンマーラーンカーラ長老に与えた。その長老は、カッチャーヤナ論、アビダンマッタサンガハ、そしてマーティカー、ダートゥカタ、ヤマカ、パッターナの要義をビルマ語で解釈した。 Uparājā ca mahāsetuno pamukhe ṭhāne sovaṇṇamayavihāraṃ kārāpetvā uttaragehavihāra vāsittherassa antevāsikassa jinārāmattherassa adāsi. Tasmiṃyeva ṭhāne nānāratanavicitraṃ vihāraṃ kārāpetvā tasseva therassa antevāsikassa guṇagandhattherassa adāsi. また、副王は、大橋の前の場所に黄金の寺院を建立し、ウッタラゲーハ(北殿)寺院に住む長老の弟子であるジナラーマ長老に与えた。同じ場所に、様々な宝石で飾られた寺院を建立し、その長老の弟子であるグナガンダ長老に与えた。 So pana thero ‘china vḍina’ gāme vijāto. Vaye pana sampatte ratanapūranagaraṃ gantvā pariyattiṃ uggaṇhitvā tato puna nivattitvā badunanagare badaragāme nisīditvā pacchā ‘china vḍina’ gāme catūhi paccayehi kilamatho hutvā vasati. Tasmiñca kāle gāme mokkhassa nāma purisassa santike ekaṃ anagghaṃ maṇiṃ rājā labhitvā ativa mamāyi. ‘China vḍina’ mokkhamaṇīti pākaṭo ahosi. その長老は“チナ・ヴディナ”村の生まれである。成人するとラタナプラ市へ行って教理を学び、再び戻ってバドゥナ市のバダラ村に住み、後に“チナ・ヴディナ”村において四資具の不足に苦しみながら住んでいた。その時、村のモッカという名の男のところで、王が一個の無価の宝石を手に入れ、それを非常に愛蔵した。それは“チナ・ヴディナのモッカの宝石”として有名になった。 Atha uttaragehavihāravāsitthero āha,- ‘china vḍina’ gāmake na maṇiyeva anagghaṃ, atha kho ekopi thero guṇagandho nāma pariyattikovido anagghoyevāti. すると、ウッタラゲーハ(北殿)寺院に住む長老がこう言った。“チナ・ヴディナ村において、無価なのは宝石だけではありません。グナガンダという名の長老もまた、教理に精通しており、真に無価なのです”と。 Atha taṃ sutvā rājā taṃ pakkosetvā catūhi paccayehi upatthambhetvā pūjaṃ akāsi. 王はそれを聞いて、その長老を召し出し、四資具をもって支援し、供養した。 Sahassorodhagāme guṇasāro nāma thero paliṇagāme sujāto nāma thero ca guṇagandhattherassa sissāyeva ahesuṃ. サハッソローダ村のグナサーラという名の長老と、パリナ村のスジャータという名の長老は、グナガンダ長老の弟子であった。 Ekasmiñca kāle tiriyapabbatavihāravāsīmahāthero bhikkhusaṅghamajjhe aggadhammālaṅkārattheraṃ kīḷanavasena evamāha,- amhesu āvuso antaradhārayamānesu tvaṃ loke eko ganthakovidatthero bhavissasi maññeti. Atha aggadhammālaṅkāro ca evamāha,-tumhesu bhante antaradhārayamānesu mayaṃ ganthakovidāna bhaveyyāmako nāma [Pg.127] puggalo loke ganthakovido bhavissatīti. Porāṇapotthakesu pana ariyālaṅkāratthero nanu panidāni mayaṃ ganthakovidā na tāva bhavāmāti evamāhāti vuttaṃ. So aggadhammālaṅkārattheroyeva raññā yācito rājavaṃsa. Saṅkhepampi akāsi. So ppana thero amaccaputto. ある時、ティリヤパッバタ寺院に住む大長老が、比丘サンガの中でアッガダンマーラーンカーラ長老に対し、戯れにこう言った。“友よ、私たちが亡くなった後は、あなただけがこの世で唯一の論書に精通した長老になるだろう”。するとアッガダンマーラーンカーラはこう答えた。“尊師、あなた方がいなくなり、私たちが精通した者でなくなったなら、この世で誰が精通した者になるというのですか”。しかし、古い文献には、アリヤラーンカーラ長老が“いや、今や私たちはまだ論書に精通してはいないのではないか”と言ったと記されている。そのアッガダンマーラーンカーラ長老は、王に請われて‘王統史略(ラージャヴァンサ・サンケーパ)’をも作成した。その長老は大臣の息子であった。 Ekasmiñca kāle hīnāyāvattako eko mahāamacco rañño santikā attanā upaladdhaparibhogaṃ sabbaṃ gahetvā vihāraṃ āgantvā aggadhammālaṅkārattherena saddhiṃ sallāpaṃ akāsi. Sallāpaṃ pana katvā sabbaṃ paribhogaṃ therassa dassetvā sace bhante tvaṃ gihi bhaveyyāsi, ettakaṃ paribhogaṃ labhissatīti āha. Theropi evamāha,-tumhākaṃ pana ettako paribhogo amhākaṃ samaṇānaṃ vaccakuṭiṃ asubhabhāvanaṃ bhāvetvā pavisantānaṃ puññaṃ kalaṃ nāgghati soḷasinti. Kiñcāpi idañca pana vacanaṃ sāsanavaṃse appadhānaṃ hoti, pubbācariyasīhehi pana vutta vacanaṃ yāva apāṇakoṭikā saritabbamevāti manasikarontena vuttanti. ある時、還俗した一人の大臣が、王から自ら得たすべての享受品を携えて寺院へ行き、アッガダンマーランカーラ長老と対談した。対談の後、すべての享受品を長老に見せて、“尊者よ、もしあなたが在家者であったなら、これほどの享受を得られたことでしょう”と言った。長老もまたこのように言った。“汝のこれほどの享受は、我ら比丘が不浄観を修して便所に立ち入る時の功徳の十六分の一にも及ばない”。この言葉は‘サーサナヴァムサ(教法史)’においては主要なものではないが、先師という獅子たちによって語られた言葉は、命ある限り記憶されるべきものであると念慮する者によって語られたものである。 Kaliyuge pana catuttiṃsādhike vassasahasse sampatte tassa putto narāvaro nāma rājā rajjaṃ kāresi. Mahāsīhasūradhammarājāti nāmalañchaṃ paṭiggaṇhi. Tassa rañño kāle ‘sī khoṃ’ cetiyassa samīpe jetavanavihāre ganthaṃ uggaṇhanto eko daharabhikkhu ganthachekopi samāno bālakāle bālacittena ākulito hutvā vaccakūpe vātātapehi bahisukkhabhāvena paṭicchādite daṇḍena ālulitvā duggandhoviya cittasantāne pariyattivātātapehi bahisukkhabhāvena paṭicchādite kenacideva rūpārammaṇādinā ālulitvā kilesasattisaṅkhāto duggandho vāyitvā hīnāyāvattissāmīti cintetvā gihivatthāni gahetvā saddhiṃ sahāyabhikkhuhi nadītitthaṃ agamāsi. Antarāmagge [Pg.128] tāva bhikkhubhāveneva cetiyaṃ vandissāmīti gihivatthāni sahāyakānaṃ hatthe ṭhapetvā cetiyappamukhe leṇaṃ pavisitvā vanditvā nisīdi. Atha ekā daharitthī cetiyaṅgaṇaṃ āgantvā bahi leṇaṃ nisīdisvā udakaṃ siñcitvā patthanaṃ akāsi,-iminā puññakammena sabbehi apāyādinukkhehi moceyyāmi, bhave bhave ca hīnāyāvattakassa purisassa pādacārikā na bhaveyyāmīti. カリ・ユガ(闘争期)の一千三十四年が経過した時、その息子であるナラーヴァラという名の王が統治した。彼はマハーシーハスーラダンマ・ラージャという称号を授かった。その王の時代、シー・コーン・チェーティヤの近くのジェータヴァナ寺院で経典を学んでいた一人の若き比丘がいた。彼は経典に精通していたが、若さゆえに迷いが生じた。便槽が風と太陽によって外側が乾いて覆われているのを杖でかき回すと悪臭が放たれるように、彼の心の相続において、教法(教理の学習)という風と太陽によって外側は乾いて覆われていたが、何らかの色境(視覚対象)などによってかき乱されると、煩悩の力という悪臭が漂い、還俗しようと考えた。彼は在家の衣を手にして、仲間の比丘たちと共に川の岸辺へ行った。途中で“まだ比丘であるうちに、まずは仏塔を礼拝しよう”と思い、在家の衣を仲間の手に預け、仏塔の前の洞窟に入って礼拝して座った。その時、一人の若い女が仏塔の境内にやって来て、洞窟の外に座り、水を撒いて祈願した。“この功徳によって、私はすべての悪道などの苦しみから逃れ、また生まれるたびに、還俗する男の足の踏み場(妻)とはなりませんように”と。 Atha taṃ sutvā daharabhikkhu evaṃ cintesi,-idāni ahaṃhīnāyāvattissāmīti cintetvā āgato, ayampi daharitthī hīnāyāvattakassa purisassa pādacārikā na bhaveyyā mīti patthanaṃ akāsi, idāni taṃ daharitthiṃ kāraṇaṃ pucchissāmīti. Evaṃ pana cintetvā bahi leṇaṃ nikkhamitvā taṃ daharitthiṃkāraṇaṃ pucchi,-kasmā pana tvaṃ hīnāyāvattakassa purisassa pādacārikā na bhaveyyāmīti patthanaṃ karosīti. Hīnāyāvattakassa bhante purisassa pādacārikā na bhaveyyāmīti vuttavacanaṃ bālapurisassa pādacārikā na bhaveyyāmīti vuttavacanena nānā na hoti, sadisatthakamevāti nanu hīnāyā vattako bāloyeva nāma, sace pana bhante hīnāyāvattako bālo nāma na bhaveyya, ko nāma loke bālo bhaveyya, bhikkhu nāma hi parehi dinnaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanaṃ paribhuñjitvā sukhaṃ vasati, sace ganthaṃ uggaṇhitu kāmo bhaveyya, yathākāmaṃyeva ganthaṃ uggaṇhituṃ okāsaṃ labhati, evaṃ pana ahutvā alasikoyeva bhuñjitvā sayitvā nisīdituṃ iccheyya, evampi yathākāmaṃ bhuñjituṃ sayituṃ okāsaṃ labhati, evampi samāno parassa dāso bhavissāmi, dārassa kiṃkaro bhavissāmīti akathentopi kathentoviya hutvā hīnāyāvatteyya, so loke aññehi bālehi adhiko bāloti ahaṃ maññāmi, sace pana bālatarassa bhariyā bhaveyya, ahaṃ bālatarī bhaveyyanti [Pg.129] vutte so daharabhikkhu saṃvegaṃ āpajjitvā bahinagaradvāraṃ nikkhamitvā vānaragaṇena vinā jhāyantoviya vānaro jhāyitvā nisīdi. それを聞いて、若き比丘はこのように考えた。“今、私は還俗しようと考えてここに来たが、この若い女もまた、還俗する男の妻にはなりませんようにと祈願した。今、その若い女に理由を尋ねてみよう”。そう考えて洞窟の外に出て、その若い女に理由を尋ねた。“なぜあなたは、還俗する男の妻にはなりませんようにと祈願するのですか”。女は答えた。“尊者よ、‘還俗する男の妻にはなりませんように’という言葉は、‘愚かな男の妻にはなりませんように’という言葉と違いはなく、同じ意味なのです。還俗する者とは、実に愚か者ではありませんか。尊者よ、もし還俗する者が愚か者でないとするならば、この世に一体誰が愚か者なのでしょうか。比丘というものは、他者から与えられた衣・食・住を享受して安楽に暮らしています。もし経典を学びたいと望むなら、心のままに学ぶ機会を得られます。たとえ怠惰であって、ただ食べて寝て座っていたいと願うだけでも、そのようにする機会を得られます。それなのに、‘他人の奴隷になり、妻の下僕になろう’と、口に出さずとも、口に出しているかのように還俗しようとする者は、世の中の他の愚か者たちよりもさらに愚か者であると私は思います。もしそのような大馬鹿者の妻になったなら、私はもっと大馬鹿者になってしまいます”。そう言われると、その若き比丘は戦慄(サンヴェーガ)を感じ、市門を出て、群れを離れて物思いにふける猿のように、物思いにふけって座り込んだ。 Atha sahāyakā āgantvā gihivatthāni gaṇhāhīti pakkosiṃsu. Tasmiṃ kāle so daharabhikkhu āgacchatha bhavantoti vatvā sabbaṃ kāraṇaṃ tesaṃ ācikkhitvā idāni pana bhavanto hīnāyāvattehīti sace yo koci āgantvā mama sīsaṃ muggarena pahāreyya, evaṃ santepi hīnāyāvattituṃ na icchāmi, ito paṭṭhāya yāva jīvitapariyantā hīnāyāvattituṃ manasāpi na cintayissāmīti vatvā erāvatīnaṃdiṃ taritvā jeyyapuraṃ agamāsi. Tadā kira daharitthī devalābhavayya, na manussitthīti vadanti paṇḍitāti. その時、仲間たちがやって来て、“在家の衣を受け取れ”と呼びかけた。すると、その若き比丘は“諸氏よ、来なさい”と言って、事の次第をすべて彼らに語り、“今や諸氏よ、あなた方こそ還俗するがよい。たとえ誰かがやって来て私の頭を大きな槌で叩こうとも、私は還俗したくはない。今より命の尽きるまで、還俗することを心の中でさえ考えないだろう”と言い、エーラーヴァティー川を渡ってジェイヤプラ(サガイン)へ行った。その時、かの若い女は女神であって、人間の女ではなかったのだと賢者たちは語っている。 Jeyyapuraṃ pana patvā pariyattikovidānaṃ mahātherānaṃ santike nayaṃ gahetvā puññacetiyassa dakkhiṇadisābhāge ekasmiṃ vihāre nisīdi. Pariyattiṃ vācetvā atha kamena taṃtaṃdisāhi bhikkhusāmaṇerā āgantvā tassa santike pariyattiṃ uggaṇhiṃsu. Āvāsaṃ pana alabhitvā keci bhikkhusāmaṇerā chattānipi chāditvā nisīdiṃsu. ジェイヤプラに到着すると、教法(経典)に通じた大長老たちの指導を仰ぎ、プンニャ・チェーティヤの南側にある一つの寺院に留まった。彼が教法を講じると、次第にあらゆる方向から比丘や沙弥たちが集まってきて、彼のもとで教法を学んだ。住坊が足りなかったため、一部の比丘や沙弥たちは傘をさして座るほどであった。 Ekasmiṃ kāle rājā nikkhamitvā puññacetiyaṃ vandissāmīti cetiyaṅgaṇaṃ pāvisi. Atha chattāni chādetvā nisinne bhikkhū disvā guhāya saddhiṃ vihāraṃ kārāpetvā tassa bhikkhussa adāsi. Tilokagarūtipi nāmalañchaṃ adāsi. Sukhavohāratthaṃ pana kakāralopaṃ katvā tilogarūti vohariṃsu. ある時、王がプンニャ・チェーティヤを礼拝しようと外出して境内に入った。すると、傘をさして座っている比丘たちを目にし、石窟を併設した寺院を建立して、その比丘に寄進した。また“ティローカガル(三界の師)”という称号を授けた。発音の便宜上、“カ”の音を省略して“ティローガル”と呼ばれた。 Tassa pana saddhivihāriko sattavassiko tejodīpo nāma bhikkhu parittaṭīkaṃ akāsi. Aparabhāge pana tilokālaṅkāroti nāmalañchaṃ adāsi. Evaṃ tejedīpo nāma bhikkhu narāvararañño kāle parittaṭīkaṃ akāsīti daṭṭhabbaṃ. Keci pana pacchimapakkhādhikarañño kāleti vadanti. 彼の共住者(弟子)で、得度して七年になるテージョーディーパという名の比丘が‘パリッタ(護呪)註釈’を著した。後に“ティローカーランカーラ(三界の装身具)”という称号を授けられた。このように、テージョーディーパという比丘がナラーヴァラ王の時代に‘パリッタ註釈’を著したと知るべきである。しかし、ある人々は後代の王の時代であったと語っている。 Ekasmiṃ [Pg.130] pana kāle tiriyapabbatavihāravāsīmahāthero pādacetiyaṃ vandanatthāya gantvā paccāgatakāle kukhananagare suvaṇṇaguhāyaṃ jambudhajattherassa santikaṃ pavisitvā tena saddhiṃ sallāpaṃ akāsi. Te ca mahātherā aññamaññaṃ passitvā sallapitvā ativiya pamodiṃsu. Lokasmiñhi bālo bālena paṇḍito paṇḍitena saddhiṃ ativiya pamodatīti. Te ca dve therā samānavassikā. Tiriyapabbatavihāra vāsīmahāthero tena saddhiṃ sallāpaṃ katvā paccāgacchi. Jambudhajatthero ca maggaṃ acikkhituṃ anugacchi. Atha tiriyapabbatavihāravāsīmahāthero jambudhajattheraṃ āha,- ahaṃ bhante rājavallabho homi rājaguru,tvaṃyeva mama purato gacchāhīti. Atha jambudhajattheropi tiriyapabbatavihāravāsittheraṃ āha,-tvaṃ bhante rājavallabho bhavasirājaguru, loke rājaguru nāma padhānabhāve ṭhito, tasmā tvaṃyeva mama purato gacchāhīti. Ettha ca dvepi mahātherā aññamaññaṃ gāravavasena lokavattaṃ apekkhitvā evamāhaṃsūti daṭṭhabbaṃ. Tiriyapabbatavihāravāsīmahātheropi ratanapūranagaraṃ patvā rājavaṃsapabbataṃ gantvā araññavāsaṃ vasi. ある時のこと、ティリヤパッバタ・ヴィハーラに住む大長老が、仏足跡を礼拝するために赴き、戻って来た際に、クカナナガラの黄金の窟に住むジャンブダジャ長老のもとを訪れ、彼とともに語り合いました。その二人の大長老は、互いに相まみえて語り合い、大いに歓喜しました。実に、この世において、愚者は愚者とともに、賢者は賢者とともに、大いに歓喜するものです。その二人の長老は出家後の年数(法臘)が同じでした。ティリヤパッバタ・ヴィハーラの住持である大長老は、彼との語らいを終えて立ち去ろうとしました。ジャンブダジャ長老は道を案内するために見送りに付いて行きました。その時、ティリヤパッバタ・ヴィハーラの大長老はジャンブダジャ長老に言いました。“尊師よ、私は王に親しまれる王師(ラージャグル)であります。あなたこそが私の前を行ってください”。すると、ジャンブダジャ長老もティリヤパッバタ・ヴィハーラの長老に言いました。“尊師よ、あなたは王に親しまれる王師であられます。世において王師という名は、主要な地位にあります。それゆえ、あなたこそが私の前を行ってください”。ここで、二人の大長老はともに、互いへの敬意のゆえに世間の礼法を慮って、このように述べたのだと知るべきです。ティリヤパッバタ・ヴィハーラの大長老もまた、ラタナプーラナガラに到着すると、ラージャヴァンサパッバタへ行き、森に住しました。 Atha ukkaṃsikarājā kaniṭṭhena sūrakittināmena saddhiṃ mantesi,-sace tvaṃ vane theraṃ paṭhamaṃ passasi, tvaṃyeva vihāraṃ kārāpetvā therassa dadāhi, sace panāhaṃ paṭhamaṃ passeyya, ahaṃ vihāraṃ kārāpetvā dadāmīti. その後、ウッカンシカ王は弟のスーラキッティという名の人とともに相談しました。“もし、おまえが森で長老を最初に見つけたなら、おまえ自身が寺院を建立して長老に献じなさい。しかし、もし私が最初に見つけたなら、私が寺院を建立して献じよう”と。 Atha kaniṭṭhā paṭhamaṃ passitvā tiriyapabbatakandare jetavanaṃ nāma vihāraṃ kārāpetvā adāsi. Idañca vacanaṃ sādhujjanānaṃ guṇaṃ evakāraṃ pītisomanassaṃ uppajji, tena puññakammena tena pītisomanassena sattakkhattuṃ devarajjasampattiṃ sattakkhattuṃ manussarajjasampattiṃ paṭilabhīti vuttattā sādhujjanānaṃ guṇaṃ anussaritvā puññavisesalābhatthāya vuttaṃ. その後、弟が最初に見つけ、ティリヤパッバタの谷間にジェータヴァナという名の寺院を建立して献じました。この言葉は、善き人々の徳そのものによって、歓喜と喜びが生じたことを示しています。その功徳と、その歓喜と喜びによって、七回も天界の王としての幸福を得、七回も人間の王としての幸福を得たと説かれているため、善き人々の徳を追想して、格別な功徳を得るために説かれたものです。 Tiriyapabbatavihāravāsīmahāthero ca jambudhajattherassa [Pg.131] guṇaṃ ukkaṃsikarañño ārocesi. Rājā ca ativiya pasīditvā jambudhajoti mūlanāme dīpasaddena yojetvā jambudīpadhajoti nāmalañchaṃ adāsi. そして、ティリヤパッバタ・ヴィハーラの大長老は、ジャンブダジャ長老の徳をウッカンシカ王に伝えました。王は大いに信心を起こし、ジャンブダジャという元の名に“ディーパ(島・灯明)”という言葉を加えて、“ジャンブディーパーダジャ”という称号を授けました。 Jambudhajatthero ca nāma dhammanandattherassa saddhivihārikā. Dhammanandatthero ca jotipuññattherassa saddhivihāriko. Te ca therā arahantagaṇavaṃsikā. また、ジャンブダジャ長老は、ダンマナンダ長老の共住者(弟子)でした。ダンマナンダ長老は、ジョーティプンニャ長老の共住者でした。これらの長老たちは、阿羅漢の学統に属する者たちでした。 Jambudhajatthero pana vinayapāḷiyā aṭṭhakathāya ca attha yojanaṃ marammabhāsāya akāsi. Maṇiratano nāma pana thero aṭṭhasālinīsammohavinodanīkaṅkhāvitaraṇīaṭṭhakathānaṃ abhidhammatthavibhāvanīsaṅkhapavaṇṇanāḷīkānañca atthaṃ maramma bhāsāya yojesi. ジャンブダジャ長老は、律蔵(ヴィナヤ・パーリ)とその註釈の解釈を、マランマ語(ビルマ語)で行いました。また、マニラタナという名の長老は、‘アッタサーリニー’‘サンモーハヴィノーダニー’‘カンカーヴィタラニー’といった註釈書、および‘アビダンマッタ・ヴィバーヴァニー’‘サンカパヴァンナナー’等の解釈を、マランマ語で構成しました。 Mūlāvāsagāme ca pubbārāmavihāravāsitthero gūḷattha dīpaniṃ nāma ganthaṃ visuddhimaggagaṇṭhipadatthañca mūlabhāsāya akāsi, nettipāḷiyā ca atthaṃ marammabhāsāya yojesi. So pana thero pubbe gāmavāsī hutvā sīsaveṭhanatālapattāni gahetvā ācariyappaveṇīvasena vinayavilomācāraṃ cari. Pacchā pana taṃ ācāraṃ vissajjitvā araññavāsaṃ vasi. Sopi thero gambhīrañāṇiko saddatthanayesu ativiya cheko. ムーラーヴァーサ村のプッバラーマ・ヴィハーラに住む長老は、‘グーラッタディーパニー’という名の書物、および‘ヴィスッディマッガ(清浄道論)’の難句釈を根本言語(パーリ語)で著し、‘ネッティ・パーリ(導論)’の解釈をマランマ語で構成しました。その長老は、以前は村住まいの僧(村住僧)であり、頭に布を巻き、多羅葉を手にするなど、師の伝統に従って律に背く行いをしていました。しかし、後にその行いを捨てて森に住みました。その長老もまた、深い智慧を持ち、言葉の構成と意味の法において非常に巧みな人物でした。 Kaliyuge pana pañcatiṃsādhike vassasahasse sampatte kaniṭṭho siripavaramahādhammarājā nāma bhūpālo rajjaṃ kāresi. Dabbimukhajātassare pana gehaṃ kārāpetvā nisīdanato dabbimukhajātassaroti nāmaṃ pākaṭaṃ ahosi. Tasmiṃ pana jātassare jeyyabhūmikittiṃ nāma vihāraṃ kārāpetvā sirisaddhammapālattherassa adāsi. Bahūnampi gāmavāsī araññavāsī bhikkhūnaṃ anuggahaṃ akāsi. Ratanapūranagarasmiñhi dasasu ‘ñyौṃ yāṃ’ rājāṃsesu ppacchimā pañca rājāno avicinitvāyeva alajjīlajjīmissakavasena sāsanaṃ paggaṇhiṃsu. Tadā [Pg.132] jinasāsanaṃ abbhantare candoviya atiparisuddhaṃ na ahosi. Evampi lajjino attano attano vaṃsānurakkhaṇavasena dhammaṃ pūretuṃ anivāritattā lajjīgaṇavaṃso na chijjati. Tathā alajjinopi attano attano ācariyappaveṇīvasena vicariṃsu, tena alajjīgaṇavaṃsopi na chijjatīti daṭṭhabbaṃ. Tassa rañño kāle devacakkobhāso nāma eko thero atthi, vedasatthaññū piṭakesu pana mandoti. カリ・ユガ(滅法時代)の千三十五年、シリパワラマハーダンマラージャという名の王が統治しました。彼はダッビムカ・ジャータッサラ(湖)に家を建てて住んだことから、ダッビムカ・ジャータッサラ王として知られるようになりました。彼はその湖のほとりにジェイヤブーミキッティという名の寺院を建立し、シリサッダンマパーラ長老に献じました。彼は多くの村住僧や森住僧に対しても外護を行いました。ラタナプーラナガラにおける十代の王たちのうち、後期の五人の王たちは、厳密に区別することなく、無羞(不謹慎)な僧と有羞(慎み深い)な僧が混在した状態で教えを外護しました。当時、勝利者の教え(仏教)の内部は、月のように極めて清浄ではありませんでした。しかし、有羞な僧たちが自らの伝統を守るために法を満たしていくことは妨げられなかったため、有羞者の学統が途絶えることはありませんでした。同様に、無羞な僧たちも自らの師の伝統に従って活動していたため、無羞者の学統もまた途絶えることがなかったと知るべきです。その王の時代には、デーヴァチャッコバーサという名の長老がおり、ヴェーダの聖典には通じていましたが、三蔵(ピタカ)においては疎い人物でした。 Kaliyuge pana aṭṭhatiṃsādhike vassasahasse sampatte vesākhamāsassa kāḷapakkhaaṭṭhamito paṭṭhāya lokasaṅketavasena uppajjamānaṃ bhayaṃ nivāretuṃ navaguhāyaṃ tena devacakkobhāsattherena kathitaniyāmena paṭhamaṃ marammikabhikkhū paṭṭhānappakaraṇaṃ vācāpesi. Tato pacchā jeṭṭhamāsassa juṇhapakkhapāṭipadadivasato rāmaññaraṭṭhavāsike bhikkhū paṭṭhānappakaraṇaṃ vācāpesi. Mahāchaṇañca kārāpesi. Raṭṭhavāsinopi bahupūjāsakkāraṃ kārāpesi. Tassa kira rañño kāle potthakaṃ aṭṭhibhallikarukkhaniyyāsehi parimaṭṭhaṃ katvā manosilāya likhitvā suvaṇṇena limpetvā piṭakaṃ patiṭṭhāpesi. Tato paṭṭhāya yāvajjatanā idaṃ potthakakammaṃ marammaraṭṭhe akaṃsūti. カリ・ユガの千三十八年、ヴェーサーカ月の黒月八日から、世の不吉な兆しによって生じる恐怖を鎮めるために、新しい窟において、そのデーヴァチャッコバーサ長老が説いた方法に従って、まずマランマ(ビルマ)の比丘たちに‘パッターナ(発趣論)’を読誦させました。その後、ジェーッタ月の白月一日に、ラーマンニャ国(モン族の地)の比丘たちに‘パッターナ’を読誦させました。そして盛大な祭典を執り行わせました。国の人々にも多くの供養と尊敬を捧げさせました。伝え聞くところによると、その王の時代に、骨や漆、樹液などで加工を施した写本に、石黄(マノシラー)で書き込み、金箔を貼って三蔵(ピタカ)を安置しました。それ以来、今日に至るまで、マランマ国ではこのような写本作りの作業が行われているのです。 Kaliyuge saṭṭhādhike vassasahasse sampatte (assayujamāsassa kāḷapakkhachaṭṭhamiyaṃ aṅgāravāre) tassa putto rajjaṃ kāresi. Sirihāsīhasūrasudhammarājāti nāmalañchampi paṭiggaṇhi. Pitu rañño gehaṭṭhāne cetiyaṃ kārāpesi. Tassa pana mārajeyyaratananti samaññā ahosi. Tassa pana rañño kāle sallāvatiyā nāma nadiyā pacchimabhāge tunnanāmake gāme guṇābhilaṅkāro nāma thero sāmaṇerānaṃ gāmaggavesanakāle ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā [Pg.133] sīsaveṭhanatālapattāni pana na gaṇhāpetvā tālavaṇṭameva gaṇhāpesi. Eko gaṇo hutvā saparivārena saddhiṃ tunnagāme nisīdi. Tunnagaṇoti tassa samaññā ahosi. So pana thero pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu adhippāyaṃ yathābhūtaṃ na jānāti, abhidhammapiṭakaṃyeva sissānaṃ vācetvā nisīdi. カリ・ユガ(末法)の千六十年に達した時(アッサユジャ月の黒分第六日の火曜日)、彼の息子が王位に就いた。シリ・マハー・シーハ・スーラ・スダンマ・ラージャという名号を授かった。父王の館があった場所に大塔を建立させた。それは“マーラ・ジャヤ・ラタナ”と呼ばれた。その王の時代、サッラーヴァティーという名の川の西側、トゥンナという名の村にグナービランカーラという名の長老がいた。彼は沙弥たちが村に入る際、上衣を片方の肩にかけさせ、頭の包みや多羅葉は持たせず、扇だけを持たせた。一派を成し、随行者たちと共にトゥンナ村に住んだ。それは“トゥンナ派”と呼ばれた。しかし、その長老はパーリ聖典、注釈書、復注などの諸文献の真意をありのままに理解しておらず、阿毘達磨蔵だけを弟子たちに教えて過ごした。 Tasmiñca kāle ketumatīnagare nisinnā baddhannā buddhaṅkuratthera cittattherā, dīpayaṅganagare uḷugāme nisinno sunandatthero, taluppanagare jeyyabahuandhagāme kalyāṇattheroti ime cattāro therā sāmaṇerānaṃ gāmappavesanakāle ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ akārāpetvā sīsaveṭhanatālapattāni aggaṇhāpetvā cīvaraṃ pārupāpetvā tālavaṇṭaṃ gaṇhāpetvā sakalakagaṇaṃ ovādaṃ katvā nisīdiṃsu. Te pana therā pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu adhippāyaṃ yathābhūbhaṃ jāniṃsu, tīsupi piṭakesu kovidā ahesuṃ. Iccevaṃ sirimahāsīhasūrasudhammarañño kāle pārupanabhikkhūhi nānā hutvā virūpaṃ āpajjitvā ekaṃsikagaṇo nāma visuṃ bhijji, yathā pana ayamalaṃ ayato uṭṭhahitvā visadisaṃ hutvā viruddhaṃ hotīti. Evaṃ bhijjamānāpi gaṇā rājā pamādo anussukko hutvā attano attano rucivaseneva caritvā nisīdiṃsu. その頃、ケートゥマティー市に住むバッダンナー・ブッダングラ長老とチッタ長老、ディーパヤンガナ市のウル村に住むスナンダ長老、タルッパ市のジェイヤバフ・アンダ村に住むカリヤーナ長老というこれら四人の長老たちは、沙弥たちが村に入る際、片方の肩に上衣をかけさせるのではなく、頭の包みや多羅葉を持たせず、三衣を(両肩に)まとわせ、扇を持たせて、全一門に訓戒を与えて住んでいた。これらの長老たちはパーリ聖典、注釈書、復注などの諸文献の真意をありのままに理解しており、三蔵すべてに精通していた。このように、シリ・マハー・シーハ・スーラ・スダンマ王の時代に、衣をまとわせる比丘たち(通肩派)と異なる、異様な姿となった“一肩派”が別個に分裂した。それはあたかも、鉄から生じた錆が、鉄そのものとは異なる姿となって有害となるようなものであった。このように一門が分裂しても、王は放逸で熱意がなく、それぞれが自らの好みに任せて振る舞うままにさせておいた。 Tesu ca dvīsu gaṇesu pārupanagaṇe therā pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu nītatthavasena vuttaṃ vacanaṃ nissāya nikkaṅkhā niddosāva hutvā nisīdiṃsu. Ekaṃsikagaṇe pana therā attano attano vādo na pāḷiyaṃ na ca aṭṭhakathāsu neva ṭīkāsu nāpi ganthanteresu dissati, imamatthaṃ ajānantā idameva saccaṃ moghamaññanti vatvā keci pana sakasakasissānaṃ ovādaṃ adaṃsu. Evarūpāpi sissā ovādaṃ paṭiggaṇhiṃsu. これら二つの派のうち、通肩派の長老たちは、パーリ聖典、注釈書、復注などの諸文献において了義として説かれた言葉に依拠し、疑いなく過ちのない状態で住んでいた。一方、一肩派の長老たちの独自の説は、パーリ聖典にも注釈書にも、また復注や他の文献にも見当たらず、彼らはその意味を知らずに“これこそが真実であり、他は虚妄である”と言って、何人かは自らの弟子たちに訓戒を与えた。そのような弟子たちもまた、その訓戒を受け入れた。 Keci pana pāḷiyādīsu sakavādassa anāgatabhāvaṃ ñatvāyeva [Pg.134] aparisuddhacittā hutvā sammāsambuddhassa bhagavato mukhaṃ anoloketvā sammāsambuddhasseva bhagavato guṇaṃ anussaritvā sakavāde ākāse pasārita hatthoviya appatiṭṭhānoti jānitvāyeva amhākaṃ vādo sampattalaṅkassa saddhammacārittherassa vaṃsappabhavoti anissāyabhūbhampi nissayaṃ akaṃsu. Abhūtena mahātheraṃ sīlavantaṃ abbhācikkhiṃsu. Phyasīnāmake gāme diṭṭhadhammikasamparāyi katthaṃ anapekkhantassa hīnāyāvattakassa dussīlassa upāsakassa lañjaṃ datvā amhākaṃ vādānurūpaṃ ekaṃ ganthaṃ karohīti uyyojetvā anāgate anubhaviyamānadukkhato abhāyitvā nissayaṃ gavesiṃsūti. 何人かは、自分たちの説がパーリ聖典などに伝わっていないことを知りながら、不浄な心を持ち、正自覚者である世尊の御顔を顧みず、正自覚者である世尊の徳を念じることもなく、自分たちの説が空中に伸ばした手のように拠り所がないことを知りつつも、“我々の説はランカー島から来たサッダンマチャーリ長老の系譜に由来するものである”として、拠り所とはならないものを拠り所とした。彼らは事実ではないことで、徳高い大長老を中傷した。ピャスィという名の村で、現世と来世の利益を顧みず、俗世に戻るべき破戒の在家者に賄賂を与え、“我々の説に合わせた一冊の書物を作れ”と唆し、将来受けるであろう苦しみを恐れることなく、拠り所を探し求めたのである。 Tasmiṃñca kāle nigrodhapāḷisuvaṇṇavihāravāsitthero gāmavāsībhikkhu gaṇaṃ samitiṃ katvā tassa nāyako hutvā sīsaveṭhanaṃ adhārentā amaṅgalabhikkhū sāsane mātiṭṭhantūti araññavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ ganthaṃ vikopetvā tato tato pabbajesuṃ. Atha hatthisālagāmassa puratthimāya anudisāya seṭṭhitaḷākassa dakkhiṇāya anudisāya vihāre nisinne atirekapaṇṇāsabhikkhūpi pabbājessāmāsi cintetvā gāmavāsībhikkhū sannahitvā agamāsi. Atha rājā tamatthaṃ sutvā gāmavāsīgaṇopi eko, araññavāsīgaṇopi eko, gāmavāsībhikkhū araññavāsībhikkhū viheṭhesuṃ na sakkā, sakasakavādavasena sakasakaṭṭhāne nisīdi tabbanti rājalekhanaṃ pesesi. Atha araññavāsībhikkhū sukhaṃ vasituṃ okāsaṃ labhiṃsu. その頃、ニグローダパーリのスヴァンナ寺に住む長老が、村住まいの比丘たちの集団を組織し、その指導者となって、“頭の包みを着けない不吉な比丘たちが教えの中に留まることがあってはならない”と言って、森住まいの比丘たちの経典を乱し、あちこちから彼らを追放した。そして、ハッティサーラ村の東、セッティ池の南にある寺院に住む五十人余りの比丘たちをも追放しようと考え、村住派の比丘たちは武装して向かった。すると王はこの事を聞き、“村住派も一門であり、森住派も一門である。村住派の比丘が森住派の比丘を迫害することは許されない。それぞれが自らの説に従い、それぞれの場所に住むべきである”という王の書簡を送った。こうして、森住派の比丘たちは安楽に住む機会を得た。 Kaliyuge chasattatādhike vassasahasse sampatte tassa rañño putto mahāsīhasūradhammarājādhirājā nāma rajjaṃ kāresi. Soyeva sūrajjarājāti ca setibhindoti ca vohāriyati. カリ・ユガ(末法)の千七十六年に達した時、その王の息子であるマハー・シーハ・スーラ・ダンマ・ラージャ・アディラージャという名(の王)が統治した。彼はまた“スーラッジャ王”とも“セーティビンド(白象の主)”とも呼ばれる。 Tassa [Pg.135] rañño kāle suvaṇṇayānolokanagāmavāsīukkaṃsamālaṃ nāma theraṃ antoyudhanāyako eko amacco ānetvā ratanapūranagaraṃ patvā suvaṇṇakukkuṭācale vihāraṃ kārāpetvā ṭhapesi. その王の時代、スヴァンナヤーノ・ローカナ村の住人であるウッカムサマーラという名の長老を、一人の軍司令官の大臣が連れてきて、ラタナプーラ市に至り、スヴァンナクックターチャラに寺院を建立して彼を住まわせた。 So pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu ativiya cheko. Vaṇṇabodhanaṃ nāma likhananayañca akāsi. Tassa gāmassa rājūhi dinnavasena cetiyajagganakamme yuttakulattā pana rañño ācariyaṭṭhāne aṭṭhapetvā antoyudhanāya kasseva pūjanatthāya niyyādesi. Tassāpi rañño kāle sāmaṇerehi gāmappavasanakāle pārupetvā pavisitabbanti ekacce vadiṃsu. Ekacce pana ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā pavisitabbanti vadiṃsu. Evaṃ aññamaññaṃ kalahaṃ akaṃsu. 彼はパーリ聖典、注釈書、復注などの諸文献に非常に精通していた。“ヴァンナボーダナ”という名の著述法を著した。彼の村は歴代の王たちから与えられたもので、大塔の管理業務に従事する一族であったため、王の師の地位には就かせず、軍司令官にその供養を委ねた。この王の時代にも、沙弥たちが村に入る際には衣をまとって入るべきだと言う者たちがいた。一方、片方の肩に上衣をかけて入るべきだと言う者たちもいた。このように、互いに争った。 Tattha ukkaṃsamālānāmako thero pārupanagaṇe padhāno hutvā nānāganthesu pārupanavattameva āgatanti pakāsiṃsu. Ekaṃsikagaṇe pana tiriyapabbatavihāravāsīmahātherā ācariyappaveṇīdassanavasena pārupanavādaṃ paṭikkhipiṃsu. そこで、ウッカムサマーラという名の長老は通肩派の主導者となり、様々な文献には通肩の規定だけが記されていると宣揚した。一方、一肩派においては、ティリヤパッバタ寺に住む大長老たちが、師資相承の伝統を根拠として、通肩の説を拒絶した。 Atha rājā ca phalikakhacitavihāravāsittheraṃ meghuccanavihāravāsittheraṃ suhatthattheraṃ buddhaṅkurattherañcāti ime cattāro there vinayavinicchakaṭṭhāne ṭhapetvā dve pakkhā attano attano vādaṃ dassentūti āha. そこで王は、パリカカチタ寺に住む長老、メーグッチャナ寺に住む長老、スハッタ長老、ブッダングラ長老のこれら四人の長老を律の裁定の職に任命し、“両陣営はそれぞれの説を提示せよ”と言った。 Te ca cattāro therā pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu akovidā. Tesañhi ṭhapetvā rājavallabhamattaṃ añño koci guṇaviseso natthi rājagurubhāvatthāya, yathā byagghā rukkhagacchalatādippaṭicchanne duggaṭṭhāne nisinne mige khuddakattā dubbalepi gaṇhetuṃ na sakkonti, evameva te ekaṃsikatthere [Pg.136] rājānaṃ nissāya ṭhite ganthesu anāgatattā dubbalepi vādavasena abhibhavituṃ na sakkhiṃsu. Teneva parasenāya balavataṃ jānitvā nipaccakāraṃ dassetvā veraṃ sametvā nisinno paṇḍitayodhoviya vādaṃ niṭṭhaṃ appāpetvāyeva pārupanagaṇā nisīdiṃsūti. そして、それら四人の長老たちは、パーリ、義釈(アッタカター)、復注(ティーカー)といった諸文献に熟達していなかった。彼らには、王師(ラージャグル)であるために、王の寵愛を受けているということ以外に、他にいかなる優れた徳もなかった。あたかも、虎が木々や茂みや蔓などに覆われた険しい場所に潜んでいても、鹿が小さく弱いために捕らえることができないように、その偏袒右肩(ヘーカンスィカ)派の長老たちは、王に依拠してはいたものの、諸文献に不案内であったため、微弱であっても論争によって相手を圧倒することができなかった。それゆえに、敵軍の強大さを知って恭順の意を示し、怨恨を鎮めて座している賢明な戦士のように、論争を決着させることなく、覆肩(パールパナ)派として座していたのである。 Kaliyuge pana pañcanavutādhike vassasahasse sampatte tassa putto mahārājādhipati nāma rajjaṃ kāresi. Pacchā pana kāle terasādhike sate vassasahasse ca sampatte rāmaññaraṭṭhino rājā taṃ abhibhavitvāva anītattā pattahaṃsāvatīti pākaṭaṃ ahosi. カリ・ユガ(ビルマ暦)の一〇九五年に至った時、彼の息子であるマハーラージャディパティという名の王が統治した。しかし後年、一一一三年に至った時、ラマンニャ国の王が彼を圧倒して連行したため、(その地は)ハーンサーヴァティー(ペグー)として知られるようになった。 Tassa rañño kāle kukhananagare jālayutta gāmato ñāṇavaraṃ nāma theraṃ ānetvā ācariyaṭṭhāne ṭhapesi. So pana thero pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu ativiya cheko. Sudhammasabhāyaṃ pariyattivācakānaṃ sotārānaṃ atthāya abhidhammatthasaṅgahappakaraṇassa gaṇṭhipadatthaṃ paṭhamaṃ akāsi. Tato pacchā aṭṭhasāliniyaṃ gaṇṭhipadatthaṃ surāvinicchayañca akāsi. Tato pacchā tena raññā yācito abhidhānappaṭīpikāya atthaṃ marammabhāsāya yojesi. Rañño nāmalañchaṃ chandolaṅkārasaddanettividaggadaṇḍībyañjīnanayehi alaṅkaritvā rājādhirājanāmatthappakāsiniṃ nāma ganthampi akāsi. その王の時代に、クカナ市のジャーラユッタ村からニャーナヴァラという名の長老を招き、師(アーチャリヤ)の地位に据えた。その長老は、パーリ、義釈、復注といった諸文献に極めて精通していた。彼は、スダンマ法廷において、聖典を学ぶ聴衆のために、まず‘アビダンマッタサンガハ’の難句解釈(ガンティパダ)を著した。その後、‘アッタサーリニー’の難句解釈と‘酒の判定(スラーヴィニッチャヤ)’を著した。その後、王に請われて‘アビダーナッパディーピカー’の語釈をビルマ語で著した。また、王の名号を、韻律、修辞、文法、詩学、修辞学の理法によって飾り立て、‘ラージャディラージャナーマッタッパカースィニー’という名の文献も著した。 Rājā hatthisālanāmake dese kārāpitagehaṃ bhinditvā satappamāṇe vihāre kārāpetvā sabbesampi vihārānaṃ kittijeyyavāsaṭṭhāpananti nāmāni paññāpetvā tasseva therassa adāsi. Vihāranāmeneva ca therassāpi taṃsamaññā ahosi. 王は、ハッティサーラという名の場所にあった牢獄を取り壊し、そこに百に及ぶ精舎を建立させ、すべての精舎に‘キッティジャイヤヴァーサッタパナ’という名を授けて、その長老に寄進した。そして、精舎の名によって、長老もまたその通りに称されるようになった。 Tasmiñca kāle akyakarañño piturañño ca kāle tesaṃ [Pg.137] dvinnaṃ gaṇānaṃ vivādavasena avippakatavacanaṃ puna vivādassa vūpasamanatthāya attano attano vādaṃ kathāpesi. Pārupanagaṇe so thero padhāno hutvā ekaṃsikagaṇe pana pāsaṃsatthero padhāno hutvā yathāyuddhaṃ akāsi. Atha rājā ativiya rājavallabhaṃ jeyyabhūmisuvaṇṇavihāravāsittheraṃ tesaṃ vādassa vinicchindanatthāya vinayacareṭṭhāne ṭhapesi. その時、アキャカ王とその父王の時代におけるこれら二派の論争による未解決の言説に対し、再び論争を鎮めるために、それぞれの説を述べさせた。覆肩(パールパナ)派ではその長老が中心となり、偏袒右肩(ヘーカンスィカ)派ではパーサンスィ長老が中心となって、合戦のごとく議論した。そこで王は、王の極めて厚い寵愛を受けていた、ジャイヤブーミ・スヴァンナ精舎に住まう長老を、彼らの論争を裁定するために、律師(ヴィナヤチャリヤ)の地位に据えた。 Kiñcāpi so pana thero pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu thokaṃyeva jānakattā pariyattikovidesu abbohārikoyeva ahosi, rājavallabhattā pana rājā yathābhūtaṃ ajānitvā vinayadharaṭṭhāne ṭhapesi. Yathā pana ayaṃ puratthimadisā, ayaṃ pana pacchimadisābhi evamādinā disāvavatthānamattaṃyeva kātuṃ samatthaṃ naṅgalakoṭiyā saṃvaḍḍhantaṃ parisuṃ rājāgāre dhammavinicchakāmapaccaṭṭhāne ṭhapeti, evameva rājā ayaṃ īdiso ayaṃ īdisoti ajānitvā vinayadharaṭṭhāne ṭhapitattā so jeyyabhūmisuvaṇṇavihāravāsitthero tesaṃ dvinnaṃ pakkhānaṃ dvīsu vādesu ayaṃ bhūto ayaṃ abhūtoti vattuṃ na sakkā, advāraghare paviṭṭhakāleviya tadā ahosi. Seyyathāpi nāma mahiso attano samīpe ṭhatvā devagītaṃ gāyitvā devavīṇaṃ vādentassa devagandhabbassa veḷusalākaṃ paharantassa ca gāmadārakassa saddesu kiñci visesaṃ na jānāti, evamidaṃ sampadaṃ daṭṭhabbaṃ. Atha rājā mama vijite yeyebhikkhū yaṃyaṃicchanti, tetebhikkhū taṃtaṃcaritvā yathākammaṃ nisīdantūti rājalekhanaṃ ṭhapesi. Tesaṃ vivādo tadā na vūpasami. しかしながら、その長老はパーリ、義釈、復注といった諸文献についてわずかしか知らなかったため、聖典の精通者たちの間では取るに足らぬ存在であったが、王の寵愛を受けていたため、王は実情を知らずに彼を律師(ヴィナヤダラ)の地位に据えた。あたかも、東、西というような、単なる方角の規定しかできないような、犁の先で育った田舎者を、王宮の法裁定の場に据えるようなものである。同様に、王はこの者がどのような者であるかを知らずに律師の地位に据えたため、そのジャイヤブーミ・スヴァンナ精舎の長老は、両陣営の二つの主張に対し、‘これが真実であり、これが真実ではない’と言うことができず、あたかも入り口のない家に入った時のようであった。それは、あたかも水牛が、自分の傍らで天の歌を歌い、天の琵琶を奏でる天の音楽師の音と、竹の棒を叩く村の子供の音との区別が全くつかないようなものと見なすべきである。そこで王は、‘私の領土において、いずれの比丘も、各々が望むように振る舞い、各々が望む通りに住するがよい’という王命を布告した。こうして、彼らの論争は当時は鎮まらなかった。 Aparabhāge terasādhike sate sahasse ca sampatte ratanapūranagaraṃ vinassi. その後、一一一三年(ビルマ暦)に至った時、ラタナプーラ市は滅びた。 Tato pacchā dutiye saṃvacchare ratanasikhanagaramāpako rājā rāmaññaraṭṭhindassa rañño senaṃ yavakhettato cātakasakuṇaṃviya [Pg.138] attano puññanubhāvena marammaraṭṭhato nīharitvā sakalampi rāmaññaraṭṭhaṃ attano hatthagataṃ katvā rajjaṃ kāresi. その二年後、ラタナスィカ市の創設者である王が、ラマンニャ国の王の軍を、あたかも麦畑からチャータカ鳥を追い払うかのように、自身の功徳の威力によってビルマ国から追い出し、ラマンニャ国全土を自らの手中に収めて統治した。 Tasmiñca kāle sakalamarammaraṭṭhavāsīnaṃ cittaṃ pasādesi, yathā nāma sūriyātapena milāyantānaṃ kumudānaṃ anotattodakena siñcitvā haritattaṃ pāpeti, evameva rāmaññaraṭṭhindassa senābalātapehi dukkhappattānaṃ marammaraṭṭhavāsīnaṃ gahaṭṭhānañceva bhikkhūnañca attano puññānotattodakena chiñcitvā kāyikacetasikavasena duvidhampi sukhaṃ uppādesi. その時、彼は全ビルマ国の人々の心を静信させた。あたかも太陽の熱で萎れかけている睡蓮に、アノータッタ池の水が注がれて青々とさせるように、ラマンニャ国の王の軍勢という熱によって苦しんでいたビルマ国の人々、在家の者たちや比丘たちに、自らの功徳というアノータッタ池の水を注ぎ、身心両面における二種類の幸福を生じさせたのである。 Sakalamarammaraṭṭhavāsino ca ayaṃ amhākaṃ rājā bodhisattoti vohāriṃsu. Atha ekasmiṃ māse catūsu uposathadivasesu bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā antepure pavesetvā piṇḍapātena bhojesi. Rājorodhāmaccehi saddhiṃ uposathaṃ upavasi. Sabbesampi rājorodhāmaccānaṃ guṇattayapāṭhaṃ saha atthayojanānayena vācaggataṃ kārāpesi. ビルマ国の全住民は、‘我らが王は菩薩である’と称した。そして王は、一ヶ月の四つの布薩の日に、比丘サンガを招待して後宮に入れ、食を供養した。また、王妃や大臣たちと共に布薩を守った。すべての王妃や大臣たちに、三宝の徳の経文を、その語釈と共に暗誦させた。 Atha beluvagāmavāsīyasattheraṃ anetvā attano ācariyaṭṭhāne ṭhapesi. Mahāatulayasadhammarājagurūti nāmalañchampi adāsi. Tato paṭṭhāya pana atulattheroti nāmena pākaṭo ahosi. Tasmiñca kāle pārupanagaṇapakkhāpaliṇagāmavāsīsujātattherādayo sāmaṇerānaṃ gāmappavesanakāle cīvaraṃ pārupitvā pavisitabbanti akkharaṃ likhitvā rañño santikaṃ sandesapaṇṇaṃ paveseti. そこで王は、ベルヴァ村に住むヤサ長老を招き、自らの師の地位に据えた。そして‘マハーアトゥラ・ヤサダンマ・ラージャグル’という名号を授けた。それ以来、彼はアトゥラ長老の名で知られるようになった。その時、覆肩派側のパリナ村に住むスジャータ長老らは、‘沙弥たちが村に入る時には、法衣を纏って入るべきである’という旨を文書に記し、王のもとへ親書を提出した。 Atha ekaṃsikagaṇapakkhāpi atulattherādayo pubbesaṃ rājūnaṃ kāle adhikaraṇaṃ vūpasami, idāni vūpasamitakammaṃ puna na uppādetabbanti lekhanaṃ likhitvā rañño santikaṃ pesesi. 一方、偏袒右肩派側のアトゥラ長老らも、‘先代の王たちの時代に、この争いは解決済みである。今、解決済みの事案を再び蒸し返すべきではない’という書状を書き、王のもとへ送った。 Atha rājā dvinnaṃ pakkhānaṃ sakasakavādaṃ kathetukāmopi [Pg.139] idāni rājappaṭisaṃyuttaṃ kammaṃ bahu atthi, tiṭṭhasu tāva sāsanappaṭisaṃyuttaṃ kammaṃ, rājappaṭisaṃyuttameva kammaṃ paṭhamaṃ ārabhissāmi, pacchā sāsanappaṭisaṃyuttaṃ kammaṃ karissāmīti rājalekhanaṃ ṭhapesi. Aparabhāge pana rājā evaṃ āṇaṃ ṭhapesi,-idāni mama vijite sabbepi bhikkhū mama ācariyassa matiṃ anuvattitvā carantūti. その時、王は両派それぞれの主張を聞きたいと思っていたが、“今は王事に関することが多くある。教団に関することはしばらく置け。まず王事に関することを始め、後に教団に関することをしよう”と言って、王の書状を置いた。しかし後になって、王はこのように命令を下した。“今、私の統治下にあるすべての比丘は、私の師の意向に従って行動せよ”。 Atha pārupanagaṇabhikkhūpi ekaṃsikagaṇaṃ anuvattesuṃ rañño āṇāvasena. Sahassorodhagāme pana dve mahātherā attano parisaṃ pārupanavaseneva gāmappavesanavattaṃ paripūritabbanti ovaditvā nisīdiṃsu. その時、被衣派(両肩を覆う派)の比丘たちも王の命令によって偏袒派(右肩を出す派)に従った。しかし、サハッソーロダ村の二人の大長老は、自分の弟子たちに“村に入る儀則は、被衣によってのみ満たされるべきである”と訓戒して留まった。 Tadā rañño ācariyo yasatthero tamatthaṃ sutvāte pakkosāpesi. Te ca āgantvā nagaraṃ sampattakāle eko upāsako pasanno hutvā tesaṃ therānaṃ piṇḍapātena upaṭṭhahi. Atha atulatthero te mahāthere dūraṭṭhānato vālukaṃ ānetvā tassa upāsakassa gehasamīpe okirāpesi. Idaṃ vinayadhammassa ananulomavasena carantānaṃ daṇḍakammanti kolāhalampi uppādesi. Atha tesaṃ vālukaṃ āharantānaṃyeva aññamaññaṃ sallapesuṃ,-idāni bhante vinayadhammānulomavasena ācarantānaṃ amhākaṃ īdisaṃ kammaṃ asāruppaṃ, aho acchariyadhammo lokoti eko thero āha. Atha pana eko thero evamāha,-idāni āvuso lokapālā devā īdisaṃ adhammakammaṃ disvāyeva ajjhupekkhitvā appossukā nisīdituṃ na sakkā, idāni lokapālā devā pamajjitvā nisīdanti maññeti. その時、王の師であるヤサ長老はその事を聞いて彼らを呼び寄せた。彼らがやって来て町に到着した時、一人の信者が清らかな信心を起こし、それら長老たちに托鉢の食事で供養した。その時、アトゥラ長老はそれら大長老たちのために遠くから砂を運んでこさせ、その信者の家の近くに撒かせた。そして“これは律法に従わずに行動する者たちへの罰である”と言って騒動を引き起こした。その時、砂を運んでいた者たちが互いに語り合った。一人の長老は“尊師よ、今、律法に従って行動している私たちにこのような仕打ちは不相応です。ああ、世の中とは驚くべきものです”と言った。また別の長老はこのように言った。“友よ、今、護世神(世を守る神々)がこのような不法な行為を見ていながら、ただ傍観して無関心でいることはできないはずだ。今は護世神たちが怠慢でいるのだと思われる”。 Tasmiṃyeva khaṇe vegena megho uṭṭhahitvā atulattherassa vihāre rājagehe ca ekakkhaṇe asaniyo nipatiṃsu. Evaṃ samānopi so thero atimānathaddhatāya satiṃ na labhi. その瞬間、激しく雲が湧き起こり、アトゥラ長老の寺院と王宮に同時に落雷があった。それにもかかわらず、その長老はあまりの慢心と強情さゆえに、正気に戻ることはなかった。 Puna [Pg.140] rājā idāni mama vijite sabbepi bhikkhū mama ācariyassa matiṃ anuvattanti vā mā vāti amacce pucchi. Amaccāpi evaṃ rañño ārocesuṃ,-idāni mahārāja kukhananagare nīpagāme nisinno eko mahāthero munindaghoso nāma atthi, so pārupanavasena attano parisaṃ ovādetvā bahuguṇaṃ uppādetvā nisīdatīti. 再び王は“今、私の統治下で、すべての比丘が私の師の意向に従っているか、いないか”と大臣たちに尋ねた。大臣たちは王にこのように報告した。“大王よ、今、クカハナ市のニーパ村に留まっているムニンダゴーサという名の一人の大長老がおります。彼は被衣によって自らの弟子たちを訓戒し、多くの徳を積んでそこに留まっております”。 Atha rājā evamāha,-taṃ pakkosetvā sudhammasasāyaṃ mahāthere sannipābhāpetvā tassa therassa vinaya paṇṇattiṃ yathābhūtaṃ ajānantassa yathābhūtaṃ sabhāvaṃ dassetvā ovādentūti. そこで王はこのように言った。“彼を呼び寄せ、スダンマ堂に大長老たちを集結させ、律の規定を正しく理解していないその長老に対して、真実のあり方を示して訓戒せよ”。 Atha amaccā tathā akaṃsu. Mahātherā ca sudhammasassayaṃ sannipatitvā taṃ pakkosetvā ovadiṃsu. Tesu pana mahātheresu eko thero bhūpālassa saṅgharañño ca mukhaṃ oloketvā bhagavato pana sammāsambuddhassa mukhaṃ anoloketvā munindaghosattheraṃ evamāha,- idāni āvuso imasmiṃ marammaraṭṭhe sabbepi bhikkhū bhūpālassa saṅghassa rañño ca āṇaṃ anuvattitvā ekaṃsikāyeva ahesuṃ, tvaṃyeva eko saddhiṃ parisāya pārupanavatthaṃ caritvā nisīdasi, kasmā pana tvaṃ mānathaddho hutvā īdisaṃ anācāraṃ avijahitvā tiṭṭhasīti. そこで大臣たちはその通りにした。大長老たちはスダンマ堂に集まり、彼を呼び寄せて訓戒した。しかし、それらの大長老たちの中の一人の長老は、国王(サンガの王)の顔色を伺い、世尊・正等覚者の顔(教え)を見ることなく、ムニンダゴーサ長老にこう言った。“友よ、今このミャンマー国において、すべての比丘は国王の命令に従って偏袒となった。お前だけが弟子たちと共に被衣のままで行動し、留まっている。なぜお前は慢心し強情になって、このような非行を捨てずにいるのか”。 Atha munindaghosatthero tassa therassa mukhaṃ ujukaṃ oloketvā evamāha,- tvaṃ lajjīpesalo sikkhākāmoti pubbe mayā sutapubbo, īdiso pana puggalo īdisaṃ vacanaṃ vattunaṃ yutto,īdisassa hi puggalassa īdisaṃ vacanaṃ assāruppaṃ, sace tvaṃ ayaṃ appapuñño nittejo anāthoti maṃ maññitvā agāravavasena vattuṃ iccheyyāsi, evaṃ santepi mamācariyassa mukhaṃ oloketvā mamācariyassa guṇaṃ jānitvā tassa sissoyanti anussaritvā īdisaṃ vacanaṃ adhammikaṃ vattuṃ na sakkāti. そこでムニンダゴーサ長老はその長老の顔を真っ向から見て、このように言った。“あなたが恥を知る徳の高い人で、学問を好む人であると私は以前に聞いたことがある。しかし、そのような人がこのような言葉を言うのはふさわしくない。あなたのような人にとって、このような言葉は不相応である。もしあなたが、私のことを‘この者は福徳がなく、威光もなく、身寄りもない’と思って不敬な心で言いたいのであれば、そうだとしても、私の師の顔を見、私の師の徳を知り、‘自分はその弟子である’ということを思い出せば、このような非道な言葉を言うことはできないはずだ”。 Atha [Pg.141] so thero taṃ pucchi,-ko pana tavācariyoti. Atha sukhammasabhāyaṃ ṭhapitaṃ buddharūpaṃ vadditvā ayaṃ mamācariyoti āha. Mamāsariyoti vatvā pana bhikkhusaṅghamajjhe uṭṭhahitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ahaṃ bhante yāva jīvitapariyosānā mama jīvitaṃyeva pariccajissāmi, bhagavato panati lokaggassa sikkhāpadaṃ na vijahissāmīti ārocesi. そこで、その長老は彼に尋ねた。“では、お前の師とは誰か”。すると彼はスダンマ堂に安置されている仏像を拝して“これが私の師である”と言った。“私の師である”と言った後、比丘サンガの中で立ち上がり、片方の肩を出し、蹲踞の姿勢で座って合掌し、“大徳よ、私は命が尽きるまで、自らの命さえも捨てるでしょう。しかし、世の最上者である世尊の定められた学処(戒)を捨てることはありません”と告げた。 Atha rājā tamatthaṃ sutvā mānathaddho eso mama vijite nisīdāpetuṃ vaṭṭati, raṭṭhantaraṃ pabbājetabboti rājāṇāya raṭṭhantaraṃ pesesi. その後、王はその事を聞いて“こいつもまた慢心していて強情だ。私の統治下に留めておくべきではない。国外へ追放すべきである”として、王命により国外へと送った。 Rājapurisā ca taṃ pakkosetvā raṭṭhantaraṃ ānesi. Bahaṅgaṃ nāma desaṃ patvā bahaṅganāyako puriso rājapurisānaṃ lañjaṃ datvā evamāha,- ayaṃ pana bhonto marammaraṭṭhassa pariyantappadeso, idheva ṭhapetvā tumhe nivattathāti. 王の使者たちは彼を呼び出し、国外へと連行した。バハンガという地に到着した時、バハンガの領主が王の使者たちに賄賂を渡し、このように言った。“皆の衆、ここはミャンマー国の境界の地である。彼をここに留めて、あなた方は帰りなさい”。 Rāja purisāpi lañjaṃ gahetvā tattheva ṭhapetvā nivattiṃsu. Theropi catūhi disāhi āgatānaṃ bhikkhusāmaṇerānaṃ pārupanavasena ovādaṃ datvā pariyattiṃ vācetvā tattha nisīdi. Abhidhammatthasaṅgahaganthassa atthayojanampi marammabhāsāya akāsi. 王の使者たちも賄賂を受け取り、彼をその場所に留めて帰っていった。長老もまた、四方からやって来た比丘や沙弥たちに被衣についての訓戒を与え、聖典を教えながらそこに留まった。また、‘アビダンマッタ・サンガハ(摂阿毘達磨義論)’の釈義をミャンマー語で著した。 Aparabhāge rājā tamatthaṃ sutvā idāni so thero mama vijitapariyanteyeva nisīditvā amhehi anicchitaṃ nivāritaṃ kammaṃ katvā nisīdi, taṃ pakkosathāti āha. 後になって、王はその事を聞いて“今、あの長老は私の統治の境界に留まり、我々が望まず禁じた行為を行って留まっている。彼を呼び戻せ”と言った。 Rājadūtā ca tattha gantvā pakkosiṃsu. Thero ca idāni maṃ rājā māretukāmoti maññitvā sikkhaṃ paccakkhitvā gihivatthaṃ nivāsetvā tehi saddhiṃ āgacchi. Nagaraṃ pana āgantvā pattakāle rañño santikaṃ ānesi. 王の使者たちはそこへ行き、彼を呼び出した。長老は“今、王は私を殺そうとしているのだ”と考え、戒を捨てて(還俗して)俗服を身にまとい、彼らと共にやって来た。町に到着した時、王のもとへ連れて行かれた。 Atha rājā evamāha,-tvaṃ bhikkhu hutvā gaṇaṃ vaḍḍhāpetvā nisīdasīti mayā sutaṃ, kasmā panidāni gihi bhavasīti. Sace [Pg.142] tvaṃ mahārāja maṃ māretukāmo pakkoseyyāsi, evaṃ sati yadi sikkhaṃ appaccakkhāya ṭhitaṃ maṃ māreyyāsi, tava bhāriyaṃ kammaṃ bhavissatīti manasikaritvā tava kammassa abhāriyatthāya sikkhaṃ paccakkhitvā āgatomhi, sace maṃ māretukāmosi, mārehīhi. Rājā ca taṃ bandhanāgāre ṭhapetvā syāmaraṭṭhaṃ yujjhanatthāyagacchi. Yajjhanatthāya pana gantvā paccāgatakāle antarāmaggeva divaṅgato ahosīti. そこで王はこのように言いました。“あなたが比丘となって、多くの弟子たちを増やして暮らしていると私は聞きました。しかし、なぜ今、在家者(還俗)となったのですか”。‘大王よ、もしあなたが私を殺そうと思って召喚されたのであれば、もし私が学処を放棄せずに留まったまま、あなたに殺されたならば、それはあなたにとって重い悪業となるでしょう。そのように念じ、あなたの業が重くならないように、学処を放棄して(還俗して)参りました。もし私を殺したいのであれば、お殺しなさい’。王は彼を牢獄に収監し、シャム国と戦うために出陣しました。しかし、戦いのために赴き、帰還する途中で、彼は崩御されました。 Kaliyuge pana dvāvīsādhike vassasate sahasse ca sampatte tassa jeṭṭhaputto siripavaramahādhammarājā nāma rajjaṃ kāresi. Ratanasikhanagarato saṅkametvā jeyyapuraṃ dutiyaṃ māpitattā jeyyapuramāpeko rājātipi tassa samaññā ahosi. Tasmiñca kāle mahāpabbatabbhantaranagaravāsiṃ ñāṇattheraṃ ānetvā ācariyaṭṭhāne ṭhapesi. Sokira thero gambhīrapañño ekasmiṃ divase nava vā dasa vā bhāṇavāre vācuggataṃ kātuṃ samattho ahosi. Abhinavopasampannakāleyeva padavibhāgaganthaṃ nyāsasaṃ vaṇṇanaṃ yamakasaṃvaṇṇanaṃ mahāpaṭṭhānasaṃvaṇṇanañca marammabhāsāya akāsi. Rājā mahābhūmirammaṇiyavihāraṃ nāma kārāpetvā tasseva adāsi. Ñāṇālaṅkāramahādhammarājagurū tipi nāmalañchaṃ adāsi. カリ・ユガ(ビルマ暦)一一二二年に至った時、その長男であるシリパヴァラ・マハー・ダンマ・ラージャという名(の王)が統治しました。彼はラタナシカ市から遷都して、ジェイヤプラを二度目に造営したことから、ジェイヤプラ・マーペーカ王(ジェイヤプラを造営した王)とも称されました。その時代、王はマハー・パッバタ・アッバンタラ市の住人であるニャーナ長老を招き、師の地位に据えました。聞くところによれば、その長老は深い智慧を持ち、一日に九から十のパーナヴァーラ(誦経)を暗誦することができました。比丘となって間もない頃に、語義分析の書、ニャーサの注釈、ヤマカの注釈、マハー・パッターナの注釈をビルマ語で著しました。王はマハー・ブーミラマニヤ精舎を建立して、それを彼に献じました。また、ニャーナランカーラ・マハー・ダンマ・ラージャ・グルという称号を授けました。 Tasmiñca kāle pārupanagaṇe therā evaṃ cintesuṃ,- idāni pana amhākaṃ pakkhiko thero rañño ācariyo ahosi, idāni mayaṃ patiṭṭhānaṃ labhāmāti. Evaṃ pana cintetvā sāmaṇerānaṃ gāmappavesanakāle cīvaraṃ pārupetvā pavisitabbanti sandesapaṇṇaṃ rañño santikaṃ pavesesi. Atha atulatthero pubbe vuttanayena vūpasamitaṃ kammamidanti sandesapaṇṇaṃ rañño santikaṃ pavesesi. Teneva aññamaññaṃ paṭivacanavasena dassetuṃ okāsaṃ na labhiṃsūti. その時、パールパナ派(両肩を覆う派)の長老たちは次のように考えました。“今や、我々の側に属する長老が王の師となった。今こそ我々は支持を得る時だ”。このように考えて、“沙弥たちが村に入る時には、(両肩を)衣で覆って入るべきである”という書簡を王のもとに届けました。すると、アトゥラ長老は“この件は以前述べた方法で解決済みである”という書簡を王のもとに届けました。その(アトゥラ長老の妨害の)ために、互いに反論によって自説を示す機会を得られませんでした。 Tato pacchā kaliyuge pañcavīsavassādhike sate sahasse [Pg.143] ca sampatte tassa rañño siripavarasudhammamahārājindādhipati nāma rajjaṃ kāresi. Ratanapūraṃ pana tatiyaṃ māpakattā ratanapūramāpakoti ekassa pana chaddantanāgarājassa sāmibhūtattā setibhindoti ca samaññā ahosi. Caracca gāmavāsīcandāvaraṃ nāma theraṃ ānetvā attano ācariyaṭṭhāne ṭhapesi. Sūmikittiatulaṃ nāma vihāraṃ kārāpetvā tassa adāsi. Jambudīpaanantadhajamahādhammarājagurūtipi nāmalañchaṃ adāsi. Tassa rañño kāle ekacce manussā diṭṭhivipallāsā ahesuṃ, tepi pakkosāpetvā sammādiṭṭhiṃ gaṇhāpesi. Tassa pana rañño kāle ekaṃsikagaṇaṃ abhibhavituṃ okāsaṃ na labhiṃsūti. その後、カリ・ユガ一一二五年に至った時、その王(の子)であるシリパヴァラ・スダンマ・マハー・ラージャ・インダーディパティという名(の王)が統治しました。彼はラタナプーラ(アヴァ)を三度目に造営したことから、ラタナプーラ・マーパカ(ラタナプーラを造営した者)と呼ばれ、また、一頭のシャッダンタ(六牙)象王の主であったことから、セーティビンダ(白象の主)とも称されました。彼はチャラッチャ村の住人であるチャンダーヴァラという名の長老を招き、自らの師の地位に据えました。スーミキッティアトゥラという名の精舎を建立して彼に献じました。また、ジャンブディーパ・アナンタダジャ・マハー・ダンマ・ラージャ・グルという称号を授けました。その王の時代に、一部の人々が邪見に陥っていましたが、彼らも召喚して正しい見解を持たせました。しかし、その王の時代、エーカンシカ派(片方の肩を出す派)を圧倒する機会は得られませんでした。 Tato pacchā kaliyuge aṭṭhatiṃsādhike vassasate sahasse ca sampatte tassa rañño putto mahādhamme rājādhirājā nāma rajjaṃ kāresi. Nagarassa dakkhiṇadisābhāge pañcabhūmikavihāraṃ kārāpetvā jeyyabhūmivāsātulanāmena paññāpetvā mārāvaṭṭanassa nāma therassa adāsi. Guṇamunindābhisāsanadhajamahādhammarājādhirājagurūtipi nāmalañchaṃ adāsi. その後、カリ・ユガ一一三八年に至った時、その王の息子であるマハー・ダンメー・ラージャ・アディラージャという名(の王)が統治しました。彼は都市の南側に五層の精舎を建立し、ジェイヤブーミの住人であるアトゥラという名で(その場所を)布告して、マーラーワッタナという名の長老に献じました。また、グナムニンダ・アビサーサナダジャ・マハー・ダンマ・ラージャ・アディラージャ・グルという称号を授けました。 Tasmiñca kāle nandamālo nāma thero calaṅganagarassa puratthimadisābhāge vihāre nisīditvā bahūnaṃ bhikkhusāmaṇerānaṃ ganthaṃ vācesi. Sāmaṇerānaṃ gāmappavesanakāle pārupanavattameva paripūretvā pavisitabbaṃ, ekaṃsikavattaṃ pana neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ na ca ṭīkāsu nāpi ganthantaresu dissati, na dhammānulomanti ovādaṃ abhiṇhaṃ adāsi. Pāḷiaṭṭhakathādīsu āgatavinicchayaṃ dassetvā ekampiganthaṃ akāsi. その時、ナンダマーラという名の長老がチャランガ市の東側にある精舎に住み、多くの比丘や沙弥たちに聖典を教えていました。“沙弥たちが村に入る時には、両肩を覆う作法を完全に守って入るべきである。片方の肩を出す作法(エーカンシカ)は、パーリ聖典にもアッタカタ(注釈書)にもティーカー(復注)にも、あるいは他の諸文献にも見当たらず、法にもかなっていない”という教誡を常に与えていました。そして、パーリやアッタカタなどに記された判定を示して、一冊の書を著しました。 Atha ekaṃsikagaṇikā bhikkhū taṃ ganthaṃ rañño santikaṃ pavesiṃsu dosāvikaraṇatthāya. Tasmiñca kāle rājā evarūpaṃ supinaṃ passi, -sakko hi devarājā setavatthaṃ nivāsetvā [Pg.144] setālaṅkārehi alaṅkaritvā setakusumāni pilanditvā rañño santikaṃ āgantvā evamāha,- aparantaraṭṭhehi mahārāja nampadānadītīre pādacetiye bahūni tiṇāni uṭṭhahitvā aññamaññaṃ mūlena mūlaṃ khandhena khandhaṃ pattena pattaṃ sampandhitvā paṭicchādetvā ṭhitāni, tāni pana pubbarājūhi yathābhūtaṃ ajānantehi avisodhitāni, idāni pana tayā yathābhūtaṃ jānantena parisuddhaṃ kattukāmena visodhitabbāni, tatthaca eko bhikkhu āgantvā upadesanayaṃ dassatīti. すると、エーカンシカ派の比丘たちは、その(ナンダマーラ長老の)書を、その過ちを暴くために王のもとへ届けました。その時、王は次のような夢を見ました。神々の王であるサッカ(帝釈天)が、白い布をまとい、白い装飾品で飾り、白い花を身につけて王のもとへやって来て、こう言いました。“大王よ、他国の境界にあるナンパダーナディー河のほとりの仏足跡の塔に、多くの雑草が生い茂り、互いに根と根、茎と茎、葉と葉が絡み合って(塔を)覆い隠しています。それらは、以前の王たちが実態を知らなかったために清掃されませんでした。しかし今、実態を知り、清浄にしたいと願うあなたによって、それらは清掃されるべきです。そこへ一人の比丘がやって来て、その教示の方法を示すでしょう”と。 Evaṃ pana supinaṃ passitvā nandamālaṃ nāma theraṃ pakkosāpetvā ratanapūranagarassa esannaṭṭhāne udakakīḷanatthāya kārāpite rājagehe vasāpesi. このように夢を見て、王はナンダマーラという名の長老を召喚し、ラタナプーラ市の近郊に水遊びのために建てられた王宮に住まわせました。 Atha thero sāmaṇerānaṃ gāmappavesanakāle pārupanavasena pavisitabbanti pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantarehi rājānaṃ jānāpesi, yathā mahāmoggaliputtatissatthero siridhammāsokarājānaṃ sammāvādanti. Atha rājā paricita pāramīpuññasambhāro mahāñāṇo jānāsi,-pārupanavādoyeva pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu āgato, ekaṃsikavādo pana tesu katthacipi na āgatoti. Evaṃ pana jānitvā rañño gehe dve pakkhe there sannipātāpetvā attano attano vādaṃ kathāpesi. その後、長老は“沙弥たちが村に入る時は、(両方の肩を)覆う方法で入るべきである”ということを、パーリ、アッタカタ、ティーカー、その他の諸文献に基づいて王に知らせました。それは、かつてマハー・モッガリプッタ・ティッサ長老がシリ・ダンマーソーカ王に正論を知らせた時のようでした。すると、過去に積んだ波羅蜜と福徳の集積があり、大いなる智慧を持つ王は悟りました。“(両肩を)覆う説こそがパーリ、アッタカタ、ティーカー、諸文献に記されたものであり、片方の肩を出す説(エーカンシカ)はそれらのどこにも記されていない”と。このように知って、王は宮殿に両派の長老たちを集めさせ、それぞれの主張を語らせました。 Atha ekaṃsikatthero evamāhaṃsu,-tumhākaṃ pārupanavādo kattha āgatoti. Tadā pārupanattherā parimaṇḍalaṃ pārupissāmītiādinā nayena pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu pārupanavādo āgatoti āhaṃsu. Tato pacchā pārupanattherā evamāhaṃsu,-tumhākaṃ pana ekaṃsikavādo kattha āgatoti. Tadā te ekaṃsikattherā advāragharaṃ paviṭṭhakāloviya rattibhāge mahāvanamagge gamanakāloviya ca hutvā kiñci vattuṃ na sakkā. Mukhaṃ nāma kathanatthāya bhuñjanatthāya hotīti [Pg.145] vuttattā yaṃ vā taṃ vā vadantāpi rājānaṃ ārādhetuṃ na sakkhiṃsu. そこで、偏肩派の長老たちは次のように言いました。“あなた方の両肩説はどこに拠り所があるのか”。その時、両肩派の長老たちは、“円周を囲むようにまとうべし”という等の方法で、パーリ、アッタカタ(註釈)、ティーカー(復註)などの諸文献の中に両肩説が説かれている、と答えました。その後、両肩派の長老たちが次のように問いました。“それでは、あなた方の偏肩説はどこに拠り所があるのか”。その時、それら偏肩派の長老たちは、窓のない家に閉じ込められた時のように、あるいは夜間に大森林の道を行く時のようになって、何も答えることができませんでした。‘口というものは語るため、食べるためにある’と言われていることから、何やかやと語ってはみたものの、王を満足させることはできませんでした。 Rājā ca theraṃ nissāya vinaye kosallatāya pāḷiyaṃ īdisoyeva āgato, aṭṭhakathādīsu īdisoyevāti vatvā tumhākaṃ ekaṃsikavādo pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu na dissati, evampi samānā kasmā īdisaṃ vattaṃ akaṃsūti pucchi. Atha te ekaṃsikattherā catuhatthagabbhe sahoḍḍena gahitacorāviya manussehi gatitakākāviya ca kiñci vattuṃ asakkuṇeyyatāya sabbadisāsu oloketvāyeva amhākaṃ cārittaṃ pāḷiādīsu na diṭṭhapubbaṃ, atha kho pana ācariyappaveṇīvaseneva carimhāti vatvā parājayaṃ patvā pārupanapakkheyeva pavisiṃsūti. Rājā ca ito paṭṭhāya bhikkhū pārupanavattameva kārāpetuṃ sāmaṇerānaṃ ovadantūti rājāṇaṃ ṭhapesi. Tato paṭṭhāya ekaṃsikapakkhātherā aruṇuggamanakāle kosiyāviya sīsaṃ uṭṭhahitumpi na sakkāti. 王は、律に精通した長老に依拠して、“聖典(パーリ)にはこのように説かれており、註釈書等にもこのように説かれている”と述べ、“あなた方の偏肩説は、パーリ、アッタカタ、ティーカーなどの諸文献には見当たらない。それなのに、なぜこのような(偏った)行いをしてきたのか”と問いました。すると、それら偏肩派の長老たちは、盗品とともに狭い部屋で捕らえられた泥棒のように、あるいは人々に取り囲まれたカラスのように、何も言うことができず、ただ四方を見渡すばかりでした。“我々の慣習はパーリ等にはかつて見られなかったものですが、ただ師匠方の伝統に従って行ってきたのです”と述べて敗北を認め、両肩派へと転向しました。王は“今より後、比丘たちには両肩を覆う作法のみを行わせ、沙弥たちを教誡せよ”と王命を下しました。それ以来、偏肩派の長老たちは、日の出の時のフクロウのように、頭を上げることさえできなくなったということです。 Sokasarabhūmahācetiyassa puratthimadisābhāge dvīhi pāsādehi alaṅkataṃ catubhūmikaṃ bhūmikittivirāmaṃ nāma vihāraṃ kārāpetvā nandamālattherassa adāsi, narindābhidhajamahādhammarājādhirājagurūti nāmalañchampi adāsi. So pana thero chappadavaṃsikoti daṭṭhabbo. Abhinavopasampannakāleyeva vinayavinicchayassa suttasaṅgahassa mahāvaggaṭṭhakathāya ca atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsi, sāsanasuddhidīpikaṃ nāma ganthampi akāsīti. (王は)ソーカサラブー大精舎の東側に、二つの殿閣で飾られた四層のブーミキッティヴィラーマという名の精舎を建立し、ナンダマーラ長老に寄進しました。また‘ナリンダービダジャ・マハーダンマラージャディラージャ・グル’という称号を授けました。その長老はチャッパダの系統に属する者と見なされるべきです。彼は、具足戒を受けて間もない頃に、‘律分別(ヴィナヤ・ヴィニッチャヤ)’、‘経集(スッタ・サンガハ)’、および‘大品註(マハーヴァッガ・アッタカタ)’の語釈をビルマ語で作成しました。また‘教団清浄明澄(サーサナスッディディーピカー)’という名の文献も著しました。 Tato pacchā kaliyuge tecattālīsādhike vassasate sahasse ca sampatte phaggunamāsassa kāḷapakkhapanna rasamiyaṃ ratanasikhamāpakassa rañño majjhimaputto rajjaṃ kāresi[Pg.146]. その後、カリユガ千百四十三年に至った時、パッグナ月の黒分十五日に、ラタナシカマーパカ王の中子が王位に就きました。 Tadā rājā evaṃ cintesi,-ekaṃsikapārupanavasena uppanno vivādo pubbesaṃ rājūnaṃ kāle vūpasamituṃ na sakkā, siripavarasudhammamahārājindādhipatino kālepi rājagehe sannipātāpetvā rañño sammukhe kathāpitattā vissaṭṭhena kathetuṃ okāsassa aladdhattā yathākāmaṃ vattuṃ avisahattā parājayo ahosīti lesaṃ oḍḍatuṃ okāso bhaveyyamayhaṃ pana kāle īdisaṃ akatvā tesaṃ tesaṃ therānaṃ vihāre dūtaṃ pesetvā sakasakavādaṃ kathā pessāmi, evañhi sati tetetherā vissaṭṭhā hutvā kathessantīti. その時、王はこのように考えました。“偏肩と両肩を巡って生じた論争は、先代の諸王の時代には鎮めることができなかった。シリパヴァラスダンマ・マハーラージャ・インダーディパティの時代にも、王宮に集まらせて王の御前で議論させたが、自由に語る機会が得られず、思うままに述べることができなかったために敗北したのだ、という口実を設ける余地がある。しかし、私の代にはそのようなことはせず、それぞれの長老たちの精舎に使者を送り、各自の説を語らせよう。そうすれば、それらの長老たちは遠慮なく語るであろう”。 Evaṃ pana cintetvā antoyudhanāyakaṃ amaccaṃ padhānaṃ katvā tesaṃ tesaṃ therānaṃ santikaṃ gantvā ārocāpesi,-sakasakavādaṃ vissaṭṭhā hutvā vadathāti. Atha ekaṃsikagaṇikā therā amhehi vuttavacanaṃ pāḷiādīsu na dissati, atha kho pana ācariyappaveṇīvaseneva mayaṃ carimhāti anujāniṃsu. このように考えて、内務大臣を長とする使者をそれぞれの長老たちのもとへ遣わし、“各自の説を遠慮なく述べよ”と伝えさせました。すると、偏肩派の長老たちは“我々の主張はパーリ等には見当たりませんが、ただ師匠方の伝統に従って我々は行ってきたのです”と認めました。 Mahārājā ca evaṃ therānaṃ anujānane sati kiñci kattabbaṃ natthi, idāni parimaṇḍalasuppaṭicchannasikkhāpadāni avikopetvā sāmaṇerā gāmaṃ pavisantūti rājalekhanaṃ tattha tattha pesesi. 大王は、長老たちがそのように認めた以上、これ以上なすべきことはないと考え、“今後は、周円に整然とまとうという学習規定を違えることなく、沙弥たちは村に入るべし”という勅書を各地へ送りました。 Aparabhāge pana sahassorodhagāmato upasampadā vassena sattavassikaṃ ñāṇaṃ nāma bhikkhuṃ ānetvā antoyudhavihāraṃ nāma kārāpetvā tassa adāsi, ñāṇābhisāsanadhajamahādhammarājagurūti nāmalañchampi adāsi. Atha raññā yācito rājābhisekaganthaṃ parisodhetvā marammabhāsāya atthaṃ yojesi. その後、サハッソロダ村から、具足戒を受けて七年のニャーナという比丘を招き、アントユダ精舎という名を付けて建立し、彼に寄進しました。また‘ニャーナービサーサナダジャ・マハーダンマラージャグル’という称号を授けました。そして、王に請われて、即位式の文献を校訂し、ビルマ語で語釈を作成しました。 Aparabhāge bhagavā dharamānoyeva āgantvā catunnaṃ yakkhānaṃ dametvā tehi dinnaṃ maṃsodanaṃ paṭiggahetvā pabbatasāmantadesaṃ [Pg.147] gantvā paribhuñjitvā taṃ ṭhānaṃ oloketvā sitaṃ pātvākāsi. Atha ānandatthero kāraṇaṃ pucchi. Anāgate kho ānanda imasmiṃ dese mahānagaraṃ bhavissati, cattāro ca ime yakkhā tasmiṃ nagare rājāno bhavissantīti byākāsi. 後代の伝えによれば、世尊はご存命の折にここへ来られ、四人の夜叉を調伏し、彼らから捧げられた肉飯を受け取られました。そして山の近くの地へ行き、それを食された後、その場所を眺めて微笑を浮かべられました。そこでアーナンダ長老がその理由を尋ねると、世尊は“アーナンダよ、未来においてこの地に大都市ができるであろう。そしてこれら四人の夜叉は、その都市において王たちとなるであろう”と予言されました。 Yathābyākataniyāmeneva kaliyuge catucattālīsādhike vassasate sahasse ca sampatte māghamāsassa kāḷapakkhadvādasamiyaṃ aṅgāravāre uttaraphaggunīnakkhattena yoge amarapuraṃ nāma mahārājaṭṭhānīnagaraṃ māpesi. その予言された通りに、カリユガ千百四十四年に至った時、マーガ月の黒分十二日の火曜日、ウッタラパッグニー宿の時、アマラプラという名の大王都を造営しました。 Siriparavijayānantayasatribhavanādityādhipatipaṇḍitamahādhammarājādhirājāti nāmalañchampi paṭiggaṇhi. 王は‘シリパラヴィジャヤーナンタヤサトリバヴァナーディティヤーディパティ・パンディタ・マハーダンマラージャディラージャ’という称号を受けました。 Aggamahesiyā kārāpitaṃ jeyyabhūmivihārakittināmakaṃ vihāraṃ guṇābhilaṅkārasaddhammamahādhammarājādhirājaguruttherassa adāsi, yo ‘me o sayāḍo’ iti vuccati. 第一王妃によって建立されたジェイヤブーミヴィハーラキッティという名の精舎を、グナービランカーラ・サッダンマ・マハーダンマラージャディラージャグル長老に寄進しました。この長老は‘オー・サヤードー’と呼ばれています。 Kannīnagarabhojakāya rājakaññāya kārāpitaṃ vihāraramaṇīyavirāmaṃ nāma vihāraṃ guṇamunindādhipati mahādhammarājādhirājaguruttherassa adāsi, yo ‘māṃ le sayāḍo’ iti vuccati. カンニーの街を領する王女によって建立されたヴィハーララマニイヤヴィラーマという名の精舎を、グナムニンダディパティ・マハーダンマラージャディラージャグル長老に寄進しました。この長老は‘マーンレー・サヤードー’と呼ばれています。 Uparañño deviyā kārāpitaṃ maṅgalāvirāmaṃ nāma vihāraṃ tipiṭakasaddhammasāmimahādhammarājādhirājaguruttherassa adāsi, yo ‘soṃ ṭhā sayāḍo’ iti vuccati. 副王の妃によって建立されたマンガラーヴィラーマという名の精舎を、ティピタカサッダンマサーミ・マハーダンマラージャディラージャグル長老に寄進しました。この長老は‘ソーンター・サヤードー’と呼ばれています。 Majjhimagehavāsideviyā kārāpitaṃ maṅgalāvāsātulaṃ nāma vihāraṃ ñāṇajambudīpaanantadhajamahādhammarājādhirājaguruttherassa adāsi, yo ‘meṃ jvā sayāḍo’ iti vuccati. 中宮の妃によって建立されたマンガラーヴァーサアトゥラという名の精舎を、ニャーナジャンブディーパ・アナンタダジャ・マハーダンマラージャディラージャグル長老に寄進しました。この長老は‘メーンジャー・サヤードー’と呼ばれています。 Ime ppana cattāro mahāthere saṅgharājaṭṭhāne ṭhapesi. これら四人の大長老を僧王の位に就かせました。 Uttaragehavāsideviyā kārāpitaṃ maṅgalabhūmikittiṃ nāma [Pg.148] vihāraṃ kavindābhisaddhammadharadhajamahādhammarājaguruttherassa adāsi, yo ‘ñyoṃ kāṃ sayāḍo’ iti vuccati. 北宮の妃によって建立されたマンガラブーミキッティという名の精舎を、カヴィンダービサッダンマダラダジャ・マハーダンマラージャグル長老に寄進しました。この長老は‘ニョンカン・サヤードー’と呼ばれています。 Sirikhettanagarabhojakena rājakumārena kārāpitaṃ atulabhūmivāsaṃ nāma vihāraṃ kavindābhisaddhammapavaramahādhamma rājaguruttherassa adāsi, yo ‘sve ṭoṃ sayāḍo’ iti vuccati. シリケッタナガラ(プローム)を領する王子が建立させたアトゥラブーミヴァーサという名の精舎を、カヴィンダービサッダンマパヴァラマハーダンマラージャグル長老に寄進した。この長老は“シュウェトゥン・サヤドー”と呼ばれている。 Antoamaccena ekena kārāpitaṃ vihāraṃ ñāṇālaṅkārasaddhammadhajamahādhammarājaguruttherassa adāsi, yo ‘seṃ ṭe sayāḍo’ iti vuccati. 一人の内臣が建立させた精舎を、ニャーナーランカーラサッダンマダジャマハーダンマラージャグル長老に寄進した。この長老は“スィンテー・サヤドー”と呼ばれている。 Vāmabalanāyakenāmaccena kārāpitaṃ vihāraṃ paramasirivaṃsadhajamahādhammarājaguruttherassa adāsi, yo ‘me ṭhī sayāḍo’ iti vuccati. 左軍指揮官の大臣が建立させた精舎を、パラマスィリヴァンサダジャマハーダンマラージャグル長老に寄進した。この長老は“メーティー・サヤドー”と呼ばれている。 Dhammavinicchakena ekenāmaccena kārāpitaṃ vihāraṃ kavinda sāradhajamahādhammarājādhirājaguruttherassa adāsi, yo ‘lokā mhāṃ keṃ sayāḍo’ iti vuccati. 一人の裁判官の大臣が建立させた精舎を、カヴィンダサーラダジャマハーダンマラージャディラージャグル長老に寄進した。この長老は“ローカフマウンジャウン・サヤドー”と呼ばれている。 Iccevaṃ pariyattikovidānaṃ anekānaṃ mahātherānaṃ saddhiṃ nāmalañchena vihāraṃ datvā anuggahaṃ akāsi. Yasmā pana sabbesaṃ therānaṃ nāmaṃ uddharitvā visuṃ visuṃ kathite ayaṃ sāsanavaṃsappadīpikakathā atippapañcā bhavissati, tasmā idha ajjhupekkhitvā vattabbameva vakkhāmāti. このようにして、教理(パッリヤッティ)に通じた多くの大長老たちに、称号とともに精舎を寄進して外護した。しかし、すべての長老たちの名を挙げて個別に述べるならば、この‘教団史の灯明(サーサナヴァンサッパディーピカー)’は非常に煩雑なものとなるであろう。それゆえ、ここでは(それらを)省略し、述べるべきことのみを述べることにする。 Pacchābhāge cattāro mahātherā rājādubbalatāya yathākāmaṃ sāsanaṃ visodhetuṃ sakkhissantīti maññitvā puna aṭṭha there etehi catūhi mahātherehi saddhiṃ sāsanaṃ visodhāpetuṃ saṅghanāyakaṭṭhāne ṭhapesi. Seyyathidaṃ, kavindābhisaddhammapavaramahādhammarājagurutthero, tipiṭakālaṅkāradhajamahādhammarājagurutthero, cakkindābhidhajamahādhammarājaguruttherā, paramasirivaṃsadhajamahādhammarājagurutthero, janindābhipavaramahādhammarājagurutthero, mahāñāṇābhidhajamahādhammarājagurutthero[Pg.149], ñāṇālaṅkārasaddhammadhajamahādhammarājaguruthero, ñāṇābhisāsanadhajamahādhammarājaguruttheroti. 後に、(以前の)四人の大長老(だけ)では、王の微力さゆえに、望む通りに教団を浄化することができないであろうと考え、さらに八人の長老を、これら四人の大長老とともに教団を浄化させるために、僧伽主(サンガナーヤカ)の位に就かせた。すなわち、カヴィンダービサッダンマパヴァラマハーダンマラージャグル長老、ティピタカーランカーラダジャマハーダンマラージャグル長老、チャッキンダービダジャマハーダンマラージャグル長老、パラマスィリヴァンサダジャマハーダンマラージャグル長老、ジャニンダービパヴァラマハーダンマラージャグル長老、マハーニャーナービダジャマハーダンマラージャグル長老、ニャーナーランカーラサッダンマダジャマハーダンマラージャグル長老、ニャーナービサーサナダジャマハーダンマラージャグル長老である。 Atha arahāpi samāno nissayamuccakaṅgavikalo vinānissayācariyena vasituṃ na vaṭṭatīti jānitvā nissayā cariyappahonakānaṃ therānaṃ nissayaṅgāni nissayamuccakārahānaṃ nissayamuccakaṅgāni paripūrāpetvā nissitakānaṃ nissayaṃ gaṇhitvāva nisīdāpesi. そして、たとえ阿羅漢であったとしても、依止(いじ)を離れる条件(ニッサヤムッチャカ)を欠いているならば、依止師なしに住むことはふさわしくないと知り、依止師となるにふさわしい長老たちには依止師の徳目を、依止を離れるに値する者たちにはその条件を充足させ、弟子たちの依止を引き受けて住まわせた。 Tato pacchā kaliyuge paññāsādhike vassasate sahasseva sampatte ñāṇābhisāsanadhajamahādhammarājaguruttheraṃyeva ekaṃ saṅgharājaṭṭhāne ṭhapesi. Tato paṭṭhāya soyeva eko saṅghanāyako hutvā sāsanaṃ visodhayi. その後、カリ・ユガ(ビルマ暦)一一五〇年に至った時、ニャーナービサーサナダジャマハーダンマラージャグル長老ただ一人を僧王(サンガラージャ)の位に就かせた。それ以来、彼一人が僧伽主(サンガナーヤカ)となって教団を浄化いた。 Tato pacchā ekapaṇṇāsādhike vassasate sahasse ca sampatte phaggunamāse mahāmunicetiyassa dakkhiṇadisābhāge dvīhi iṭṭhakamayehi pākārehi parikkhittaṃ pañcabhūmikaṃ asokārāme ratanabhūmikittiṃ nāma vihāraṃ atimahantaṃ kārāpetvā ñāṇābhisāsanadhajamahādhammarājaguruttherassa adāsi. Ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatimahādhammarājādhirājagurūti nāmalañchampi puna adāsi. Tato aññāni jeyyabhūmivihārakittimaṅgalavirāmādayo anekepi vihāre tasseva adāsi. その後、カリ・ユガ一一五一年に至った時のパッグナ月(二月~三月)、マハームニ・チェーティヤの南側に、二重の煉瓦の壁で囲まれた五層のアソーカーラーマ内に、ラタナブーミキッティという名の極めて巨大な精舎を建立させ、ニャーナービサーサナダジャマハーダンマラージャグル長老に寄進した。さらに“ニャーナービヴァンサ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャディラージャグル”という称号をも授けた。その後、ジェイヤブーミ、ヴィハーラキッティ、マンガラヴィラーマなど、他の多くの精舎も彼に寄進した。 So pana tesu vihāresu vārena nisīditvā pariyattiṃ vācesi. Ubhatovibhaṅgānipi vācuggataṃ akāsi. Niccaṃyeva ekāsanikadhujaṅgaṃ samādiyi. その(長老)は、それらの精舎に交代で滞在して教理を講じた。また、両部(比丘・比丘尼)のヴィバンガ(分別)を暗誦した。常に一坐食(いちざじき)の頭陀行を遵守していた。 So pana thero upasampadāvassena pañcavassiko hutvā pubbeva saṅgharājabhāvato peṭakālaṅkāra nāma nettisaṃvaṇṇanaṃ abhinavaṭīkaṃ akāsi. Aṭṭhavassiikakāle saṅgharājā ahosi. Saṅgharājā hutvā sādhujjanavilāsiniṃ nāma [Pg.150] dīghanikāyaṭīkaṃ akāsi. Ariyavaṃsālaṅkāraṃ nāma ganthañca akāsi. Mahādhammaraññā yācito jātakaṭṭhakathāya atthayojanaṃ catusāmaṇeravatthuṃ rājovādavatthuṃ tigumbhathomanaṃ chaddantanāgarājuppattikathaṃ rājādhirāja vilāsiniṃ nāma ganthañcāti evamādayopi akāsi. その長老は、受戒後五年にして、僧王となる以前にすでに‘ペータカーランカーラ’という名の‘ネッティ(導師論)’の注釈である新復注(アビナヴァ・ティーカー)を著した。受戒後八年目に僧王となった。僧王となってからは、‘サードゥッジャナヴィラースィニー’という名の長部(ディーガ・ニカーヤ)の復注を著した。また‘アリヤヴァンサーランカーラ’という書も著した。マハーダンマ王に請われて、本生経(ジャータカ)注釈の語釈(アッタヨージャナー)、‘四沙弥物語’、‘王への教戒の物語’、‘ティグンバの讃嘆’、‘六牙象王の出現の物語’、‘諸王の王の美事’という書などをも著した。 Kaliyuge pana dvāsaṭṭhādhike vassasate sahasse ca sampatte sīhaḷadīpato ampagahapatisso, mahādampo, koccha godho, brāhmaṇavatto, bhogahavatto, vāturagammoti ime cha sāmaṇerā dasa dhātuyo dhammapaṇṇā kāratthāya ānetvā amarapuraṃ nāma mahārājaṭṭhānīnagaraṃ āgatā saddhiṃ ekena upāsakena. カリ・ユガ一一六二年に至った時、セイロン島(スィーハラ・ディーパ)から、アンパガハパティッサ、マハーダンパ、コッチャ・ゴーダ、ブラーマナヴァッタ、ボーガハヴァッタ、ヴァートゥラガンマという六人の沙弥が、十の仏舎利と(書写された)教法を携えて、一人の優婆塞とともに、アマラプラという大王都にやって来た。 Atha ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatimahādhammarājādhirājagurunā saṅgharaññā upajjhāyena kavindābhisaddhammadharadhajamahādhammarājaguruttherena janindābhidhajamahādhammarājaguruttherena munindaghosamahādhammarājaguruttherenāti evamādīhi rājagurutthe rehi kammavācariyehi hatthirajjusuvaṇṇaguhasīmāyaṃ upasampadakammaṃ kārāpesi, upāsakañca sāmaṇerabhūmiyaṃ patiṭṭhāpesi, tato pacchā ca anekavāraṃ āgatānaṃ bhikkhūnaṃ puna sikkhaṃ gaṇhāpesi, sāmaṇerānañca upasampadakammaṃ kārāpesi, upāsakānañca pabbajjakammanti. そこで、僧王であるニャーナービヴァンサ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャディラージャグルを戒師(ウパッジャーヤ)とし、カヴィンダービサッダンマダラダジャマハーダンマラージャグル長老、ジャニンダービダジャマハーダンマラージャグル長老、ムニンダゴーサマハーダンマラージャグル長老ら、王師(ラージャグル)である長老たちを羯磨師(カンマヴァーチャリヤ)として、ハッティラッジュスヴァンナグハー結界において受戒式(具足戒の儀式)を行わせた。そして優婆塞を沙弥の位に就かせた。その後、幾度もやって来た比丘たちには再び学処を受けさせ、沙弥たちには受戒式を、優婆塞たちには出家の儀式を行わせた。 Aparabhāge pana kaliyuge chacattālīsādhike vassasate sahasse ca sampatte piturañño ācariyapubbo atulo nāma thero cīvarapaṭalaṃ uparisaṅghāṭiṃ katvā urabandhanavatthaṃ bandhitabbanti cūḷagaṇṭhipade vuttattā sāmaṇerānaṃ gāmappavasenakāle ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā urabandhanavatthaṃ bandhitvāyeva pavisitabbanti daḷaṃ katvā rañño santikaṃ lekhanaṃ pavesesi. また別の時、カリ・ユガ一一四六年に至った時、先王の師であったアトゥラという名の長老が、“衣の層を上衣(サンガーティ)の上に重ねて胸帯を締めるべきである”と‘チューラガンティパダ’に説かれていることを理由に、“沙弥が村に入る時には、偏袒右肩にして上衣(ウッタラーサンガ)をまとい、胸帯を締めて入るべきである”と強く主張して、王のもとに書簡を送った。 Atha rājā taṃ sutvā mahāthere sudhammasabhāyaṃ sannipātāpetvā [Pg.151] atulattherena saddhiṃ sākacchaṃ kārāpesi. Atha atulatthero cīvarapaṭalaṃ uparisaṅghāṭiṃ katvā urabandhanavatthaṃ bandhitabbanti cūḷagaṇṭhipade āgatapāṭhaṃ dassetvā sāmaṇerānaṃ gāmappavesanakāle ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā urabandhanavatthaṃ bandhitvā pavisitabbanti āha. 王はそれを聞き、大長老たちをスダンマー集会場に集結させ、アトゥラ長老と討議を行わせた。そこでアトゥラ長老は、“衣の層を上衣の上に重ねて胸帯を締めるべきである”という‘チューラガンティパダ’にある引用文を示し、“沙弥が村に入る時には、偏袒右肩にして上衣をまとい、胸帯を締めて入るべきである”と述べた。 Atha mahātherā taṃ pucchiṃsu,-īdiso adhippāyo aññattha dissati vā mā vāti. Atha atulatthero evamāha,-aññattha pana īdiso adhippāyo na dissatīti. Evaṃ hotu, ayaṃ gantho kena katoti. Sīhaḷadīpe anurādhapurassa dakkhiṇadisābhāge pokkanti gāme arahantena moggalānattherenāti. Ayamattho kathaṃ jānitabboti. Piṭakattayalakkhaṇaganthe āgatattāti. Ayañca piṭakattaya lakkhaṇagantho kuto laddhoti. Buddhaghosattherena kira sīhaḷadīpato ānītattā tato, ayañhi gantho sīhaḷadīpato attanā ānītesu ganthesu asuko gantho asukena therena katoti viññāpanatthāya buddhaghosattherena kato, idānāyaṃ gantho amhākaṃ hatthe saṃvijjatīti. Sace idānāyaṃ gantho tumhākaṃ hatthe saṃvijjati, amhākaṃ dassehīti. Passathāvuso ayamamhākaṃ hatthe ganthoti dassesi. Atha mahātherehi saṅgharājappamukhehi tasmiṃ ganthe passite vinayagaṇṭhipadaṃ sīhaḷadīpe parakkamabāhurañño kāle moggalānatthero akāsīti āgataṃ, na cūḷagaṇṭhipadaṃ sīhaḷadīpe anurādhapurassadakkhiṇadisābhāge pokkantigāme arahā moggalānatthero akāsīti. そこで、諸の大長老たちは彼に尋ねた。“このような趣旨が他の場所に見られるか、否か”。すると、アトゥラ長老はこのように言った。“他の場所にはこのような趣旨は見られません”。“そうであるなら、この書は誰によって作られたのか”。“セイロン島のアヌラーダプラの南側に位置するポッカンティ村において、阿羅漢モッガラーナ長老によって(作られたものです)”。“この事実はどのようにして知ることができるのか”。“三蔵特質論(ピタカッタヤ・ラッカナ・ガンダ)に出ているからです”。“では、この三蔵特質論はどこから得られたのか”。“聞くところによれば、ブッダゴーサ長老がセイロン島から持ち帰ったので、そこからです。実にこの書は、ブッダゴーサ長老が自らセイロン島から持ち帰った書物の中で、どの書がどの長老によって作られたかを知らせるために作られたもので、今、その書が私たちの手元にあります”。“もし今、その書があなたの手元にあるならば、私たちに見せなさい”。“尊者たちよ、見なさい。これが私たちの手元にある書です”と言って(書を)示した。そこで、僧王を筆頭とする諸の大長老たちがその書を見たところ、セイロン島のパラッカマバーフ王の時代にモッガラーナ長老が‘律結節(ヴィナヤ・ガンティパダ)’を作ったとは記されていたが、セイロン島のアヌラーダプラの南側に位置するポッカンティ村において、阿羅漢モッガラーナ長老が‘小結節(チューラ・ガンティパダ)’を作ったとは記されていなかった。 Atha therā evamāhaṃsu,-kasmā pana piṭakattayalakkhaṇaganthe anāgatampi āgataṃviya katvā musā vadatha, na nu tumhākampi ekaṃsikabhikkhūnaṃ musāvādasikkhāpadaṃ atthīti. Atha atulatthero uttariṃ vattuṃ asakkuṇeyyattā luddakassa [Pg.152] vākure bandhamigoviya phandamāno hutvā aṭṭhāsi, sahoḍḍena gahitoviya coro sahamusāvādakammena so thero gahito ahosīti. そこで、長老たちはこのように言った。“なぜ三蔵特質論に記されていないことまで、あたかも記されているかのようにして嘘をつくのか。あなたがた一偏執(一派)の比丘たちにも、妄語の学処(戒)があるのではないか”。すると、アトゥラ長老は、それ以上言うことができず、猟師の網にかかった鹿のように身震いし、盗品と共に捕らえられた盗賊のように、その長老は自らの嘘の行為によって捕らえられた(動けなくなった)。 Idaṃ imassa atthassa āvibhāvatthāya vatthu, – この事の意味を明らかにするために、次のような物語がある。―― Imasmiṃ kira raṭṭhe eko janapadavāsīpuriso kenacideva karaṇīyena amarapuraṃ nāma mahārājaṭṭhānīnagaraṃ āgacchi. Āgantvā ca paccāgatakāle antarāmagge pātheyyaṃ khayaṃ ahosi. Athassa etadahosi,- idāni mama pātheyyaṃ khayaṃ ahosi, imasmiṃ kira raṭṭhe sahassorodhagāme laddhavaro nāma mahāseṭṭhi sabbattha bhūtale ativiya pākaṭo. Tassāhaṃ ñātīti vañcetvā kathessāmi, evaṃ sati tena mahāseṭṭhinā mittasanthavaṃ kātuṃ tetegāmikā manussā mama bahu lābhaṃ dassanti, tadā pātheyyena akiccho bhavissāmīti. Evaṃ pana cintetvā antarāmagge sampattasampattagāmesu mahābhogānaṃ gehaṃ vicinetvā mahābhogānaṃ santikaṃ pavisitvā kathāsallāpaṃ akāsi. この国のある地方の住人が、ある用事でアマラプラという大王都にやって来た。やって来て帰る途中で、道中の食糧が尽きてしまった。そこで彼はこう思った。“今、私の道中の食糧が尽きてしまった。この国のサハッソローダ村に、ラッダヴァラという名の、地上の至る所で非常に有名な大長者がいるという。私は彼の親類だと偽って語ることにしよう。そうすれば、その大長者と親交を結ぼうとする村人たちが私に多くの施しを与えてくれるだろう。そうすれば、道中の食糧に困ることはないだろう”。このように考えて、道中の村々で富裕な家を探し、富裕な者のもとへ入って会話をした。 Atha tetegāmikā tvaṃ kuto āgato, kuhiṃ gamissasi, kassa ñāti,ko vā tvanti pucchiṃsu. Amarapūramahārājaṭṭhānīnagarato āgato, sahassorodhagāmaṃ gamissāmi, sahassorodhagāme laddhavarassa nāma mahāseṭṭhino jāmātā dhanavaḍḍhako nāmāhanti āha. そこで村人たちは“お前はどこから来たのか、どこへ行くのか、誰の親類か、あるいはお前は何者か”と尋ねた。(男は)“アマラプラの大王都から来ました。サハッソローダ村へ行きます。サハッソローダ村のラッダヴァラという名の大長者の婿で、ダナヴァッダカという者です”と言った。 Atha tetegāmikā laddhavarena mahāseṭṭhinā mittasanthavaṃ kātuṃ nānābhojanehi bhojesuṃ. Aññehipi bahūhi paṇṇākārehi saṅgahaṃ akaṃsu. Imināva nayena sampatta sampattagāmesu vañcetvā attano guṇaṃ kathetvā addhāna maggaṃ tari. Pacchā pana sahassorodhagāmaṃ sampatto. So sahassorodhagāmaṃ na sampattapubbo. Laddhavaro mahāseṭṭhi tena na diṭṭhapubbo. Sahassorodhagāmaṃ sampatteyeva ayaṃ kiṃ nāma gāmoti apucchitvāyeva tasmiṃ gāme mahābhogatarassa [Pg.153] mahāgehaṃ vicinanto tasseva laddhavarassa seṭṭhino mahantaṃ gehaṃ passitvā laddhavarassa seṭṭhino santikaṃ pavisitvā tena saddhiṃ kathāsallāpaṃ akāsi. そこで村人たちは、ラッダヴァラ長者と親交を結ぼうとして、様々な食べ物でもてなした。他の多くの贈り物でも彼を厚遇した。このようにして、たどり着いた村々で(人々を)欺き、自分の素性を偽って語りながら、長い道のりを超えていった。その後、サハッソローダ村に到着した。彼は以前にサハッソローダ村に来たことはなかった。ラッダヴァラ長者にも会ったことがなかった。サハッソローダ村に到着するとすぐに、ここが何という村であるかも尋ねず、その村で最も富裕な家を探し、まさにそのラッダヴァラ長者の大きな家を見つけ、ラッダヴァラ長者のもとへ入って彼と会話をした。 Atha mahāseṭṭhi taṃ pucchi,-tvaṃ kuto āgato, kuhiṃ gamissasi, kassa ñāti,ko tvanti. Amarapuramahārājaṭṭhānīnagarato sāmi āgato, sahassorodhagāmaṃ gamissāmi, sahassorodhagāme laddhavarassa nāma mahāseṭṭhino jāmātā, dhanavaḍḍhako nāmāhanti āha. そこで大長者は彼に尋ねた。“お前はどこから来たのか、どこへ行くのか、誰の親類か、お前は何者か”。“旦那様、アマラプラの大王都から来ました。サハッソローダ村へ行きます。サハッソローダ村のラッダヴァラという名の大長者の婿で、ダナヴァッダカという者です”と言った。 Atha mahāseṭṭhi tassa mukhaṃ ujuṃ oloketvā ayaṃ māṇava sahassorodhagāmoyeva, ahampi laddhavaro nāma mahāseṭṭhi, mama dhītaro santi, tāpi sassāmikāyeva honti, idāni tā sakasakassāmikānaṃyeva santike vasanti, na tvaṃ kadāci mayā diṭṭhapubbo, kena kāraṇena kuto āgantvā mama jāmātā bhavasīti pucchi. そこで大長者は彼の顔をまじまじと見て、“若者よ、ここはまさにサハッソローダ村であり、私こそがラッダヴァラという名の大長者である。私には娘たちがいるが、彼女たちにはすでに夫がいる。今、彼女たちはそれぞれの夫のもとで暮らしている。私はお前に一度も会ったことがない。どのような理由で、どこから来て、私の婿だと言うのか”と尋ねた。 Atha so mmanussehi anubandhiyamānoviya migo sakalampi kāyaṃ phandāpetvā kiñci vattabbaṃ vacanaṃ ajānitvā aladdhappatiṭṭhānatāya evaṃ sati kuto āgato, kuhiṃ gamissāmi, kassa ñāti, ko vā ahanti idāni na jānāmi, sabbadisā sammuyhāmi, khamāhi mama aparādhaṃ, ito paṭṭhāya yāva jīvitapariyosānā na vañcessāmi, vañcetuṃ na visahāmi, idāni ativiya bhāyāmi, mā kiñci daṇḍakammaṃ karohīti vatvā vegena uṭṭhahitvā palāyīti. すると、その男は、人々に追われている鹿のように全身を震わせ、言うべき言葉が見つからず、居場所を失って、“今は、自分がどこから来たのか、どこへ行くのか、誰の親類か、あるいは自分が何者であるかも分かりません。すべての方角がわからなくなりました。私の過ちを許してください。今から命が尽きるまで、二度と欺くことはしません。欺く勇気もありません。今は非常に恐ろしいです。どうか何の罰も与えないでください”と言って、急いで立ち上がって逃げ去った。 Iccevaṃ atulatthero dummukho hutvā yaṃvātaṃvā mukhārūḷaṃ vilapitvā saṅghamajjhe nisīdi. このように、アトゥラ長老は不面目になり、口から出まかせにわめき散らして、僧伽の中に座っていた。 Ayaṃ atulattherassa paṭhamo parājayo. これが、アトゥラ長老の第一の敗北である。 Tato pacchā khalitvā kaddame patitaṃ purisaṃ puna upari akkamantāviya puna mahātherā evaṃ pucchiṃsu,-idaṃ bhante tava cūḷagaṇṭhipadaṃ nāma tīsu vinayamahāṭīkāsu sādhakavasena dassitaṃ [Pg.154] cūḷagaṇṭhipadaṃ udāhu aparanti. Tīsu vinayamahāṭīkāsu sādhakavasena dassitaṃ cūḷagaṇṭhipadaṃyeva idanti. Evaṃsati kasmā tava cūḷagaṇṭhipadeyeva vuttañhi vajirabuddhiṭīkāyaṃ, vuttañhi sāratthadīpanīṭīkāyaṃ, tathā hi vuttaṃ vimati vinodanīṭīkāyanti tāsaṃ vinayamahāṭīkānaṃ pacchā hutvā tisso vinayamahāṭīkāyo sādhakavasena dassitāti. Evaṃ pana pucchanto so mayā pubbe vuttaṃ tīsu vinayamahāṭīkāsu sādhakavasena dassitaṃ cūḷagaṇṭhipadaṃyeva idanti vacanaṃ saccamevāti mukhāsuññatthāya punappunaṃ vadi. その後、泥沼の中に躓いて転んだ男を、さらに上から踏みつけるかのように、大長老たちは再びこのように尋ねました。“尊者よ、あなたのこのチュッラガンティパダという名は、律の三大疏(三つの律の大復注)の中に証拠として示されたチュッラガンティパダですか、それとも別のものですか”。“律の三大疏の中に証拠として示されたチュッラガンティパダそのものがこれです”。“もしそうであるなら、なぜあなたのチュッラガンティパダそのものの中に、‘ヴァジラブッディ・ティーカーに説かれている’‘サーラッタディーパニー・ティーカーに説かれている’、同様に‘ヴィマティヴィノーダニー・ティーカーに説かれている’と説かれているのですか。それら律の三大疏よりも後に成立したはずなのに、それら三つの律の大復注を証拠として示しているのですか”。このように問われると、彼は以前に自分が言った“律の三大疏に証拠として示されたチュッラガンティパダそのものがこれである”という言葉が真実であると言い張るために、言葉に詰まらないよう何度も繰り返して言いました。 Idañca imassa atthassa āvibhāvatthāya vatthu, – そして、この意味を明らかにするための物語があります。 Eko kira puriso ekena sahāyena saddhiṃ puttadāraposanatthāya rañño bhatiṃ gahetvā yuddhakammaṃ kātuṃ saṅgāmaṃ gacchati. Atha parasenāya yujjhitvā parasenā abhibhavitvā sabbe manussā attano attano abhimukhaṭṭhānaṃ palāyiṃsu. Atha sopi puriso tena sahāyena saddhiṃ attano abhimukhaṭṭhānaṃ palāyi. Tokaṃ palāyitvā antarāmagge parasenāhi paharitadaṇḍena mucchito hutvā so puriso tena saddhiṃ gantuṃ na sakkā, antamaso nisīditumpi na sakkā. ある男が、一人の友人と共に妻子を養うために、王から報酬を受け取って、戦いをするために戦場へ行きました。その後、敵軍と戦いましたが、敵軍に圧倒され、全ての人々が各自が向いている方向へと逃げ去りました。その男もまた、その友人と共に自分が向いている方向へと逃げました。少し逃げたところで、途中で敵軍によって打たれた杖の打撃により気絶し、その男は彼と共に行くことができず、座ることさえできなくなりました。 Atha sahāyassa etadahosi,-idāni ayaṃ ativiya bāḷagilāno hoti maraṇāsanno, sacāhaṃ tassa upaṭṭhahitvā idheva nisīdeyyaṃ, verino āgantvā maṃ gaṇhissantīti. Evaṃ pana cintetvā gilānassa santakāni kahāpaṇavatthādīni gahetvā taṃ tattheva ṭhapetvā gacchati. Sakaṭṭhānasamīpaṃ pana pattassa tassa etadahosi,- sace taṃ antarāmagge ṭhapetvā āgacchāmīti vadeyyaṃ, tassa ñātakā mama upari dosaṃ ropessanti, idāni so maritvā ahaṃ ekakova āgacchāmīti vadissāmīti. Sakaṭṭhānaṃ pana patvā tassa bhariyā tassa santikaṃ āgantvā mayhaṃ pana sāmiko [Pg.155] kuhiṃ gato, kattha ṭhapetvā tvaṃ ekakova āgacchasīti pucchi. Tava ayye sāmiko paresaṃ āvudhena paharitvā kālaṅkato, imāni tava sāmikassa santakānīti vatvā kahāpaṇavatthādīni datvā mā soci mā paridevi, idāni matakabhattaṃ datvā puññabhāgaṃyeva bhājehīti samassāsesi. Atha sā tāni gahetvā roditvā matakabhattaṃ datvā puññabhāgaṃ bhājesi. そこで友人はこのように考えました。“今、この者はひどく重病で死に瀕している。もし私が彼を介抱してここに留まれば、敵がやって来て私を捕らえるだろう”。このように考えて、病人の持ち物である金貨や衣服などを奪い、彼をその場に置き去りにして去って行きました。しかし、自分の場所の近くに到着した時、彼はこう思いました。“もし途中で彼を置き去りにして来たと話せば、彼の親族が私を責めるだろう。今や彼は死んで、私一人が帰ってきたのだと言うことにしよう”。自分の場所に到着すると、彼の妻が彼のもとへやって来て、“私の夫はどこへ行ったのですか、どこに彼を置いてあなた一人が帰ってきたのですか”と尋ねました。“奥様、あなたの夫は敵の武器に打たれて亡くなりました。これらはあなたの夫の持ち物です”と言って、金貨や衣服などを渡し、“悲しまないでください、嘆かないでください。今は死者のための供養(マタカバッタ)を行い、功徳を分かち合いなさい”となだめました。そこで彼女はそれらを受け取って泣き、死者の供養を行い、功徳を分かち合いました。 Aparabhāge pana thokaṃ kālaṃ atikkante gilānā vuṭṭhito sakagehaṃ āgacchati. Bhariyāpi taṃ na saddahi. Ahaṃ na kālaṅkato, gilānaṃyeva maṃ ṭhapetvā so mama santakāni gahetvā gato, sace maṃ tvaṃ na saddahasi, ahaṃ antogabbhe nilīyitvā nisīdissāmi, taṃ pakkosetvā pucchāhīti āha. その後、しばらく時間が経過した時、病から回復したその男が自分の家へ帰ってきました。妻も彼(の生存)を信じませんでした。“私は死んでいない。彼は病気の私を置き去りにして、私の持ち物を奪って去ったのだ。もしお前が私を信じないなら、私は部屋の中に隠れていよう。彼を呼び出して尋ねてみなさい”と言いました。 Atha sā taṃ pakkosetvā bahi gabbhe nisīditvā pucchi,-mama sāmi sāmiko kālaṅkatoti taṃ saccaṃ vā alikaṃ vāti. Saccamevetaṃ, yaṃ tava sāmiko kālaṅkatoti. そこで彼女は彼を呼び出し、部屋の外に座って尋ねました。“私の夫が亡くなったというのは、真実ですか、それとも嘘ですか”。“あなたの夫が亡くなったというのは、まさに真実です”。 Atha so puriso bahi gabbhaṃ nikkhamitvā aṅguliṃ pasāretvā na idāni bhosamma ahaṃ kiñci mattopi marāmi, kasmā pana amarantaṃyeva maṃ mato esoti vadesīti. Atha kiñci vattabbassa kāraṇassa adissanato mukhāsuññatthāya aṅguliṃ pasāretvā ujuṃ oloketvā idāni tvaṃ idha āgantuṃ samatthopi matoyeva, matoti mayā vutta vacanaṃ saccaṃyeva, nāhaṃ kiñci alikaṃ vadāmīti āha. Evaṃ so punappunaṃ vadantopi jīvamānakassa saṃvijjamānattā paccakkheyeva ca tassa ṭhitattā kocipi tassa vacanaṃ na saddahi, parājayaṃyeva so pattoti. すると、その男が部屋の中から出てきて、指を指して言いました。“おい、私は今、少しも死んでいないぞ。なぜ死んでもいない私を死んだと言うのか”。すると、言うべき理由が見当たらないため、言葉に詰まらないように指を指し、まっすぐに見つめてこう言いました。“今お前がここに来ることができたとしても、やはりお前は死んでいるのだ。‘死んだ’と言った私の言葉は真実であり、私は少しも嘘を言っていない”。このように彼が何度も繰り返して言ったとしても、生きている者が現実に存在し、目の前に立っているため、誰も彼の言葉を信じず、彼は敗北を喫しただけでした。 Iccevaṃ [Pg.156] atulatthero mukhāsuññatthāya vadantopi koci na saddahi, parājayaṃyeva so pattoti. このようにアトゥラ長老は、言葉に詰まらないために語りましたが、誰も信じる者はなく、彼は敗北を喫しただけでした。 Ayaṃ atulattherassa dutiyo parājayo. これがアトゥラ長老の第二の敗北です。 Punapi seyyathāpi luddako kuñjaraṃ disvā ekena vārena usunā vijjhitvā patantampi kuñjaraṃ puna anuṭṭhāhanatthāya katipayavārehi usūhi vijjhati, evameva ekavāreneva parājayaṃ pattaṃ pana vādassa anukkhipanatthāya katipayavārehi parājayaṃ pāpetuṃ pārupanavādino mahātherā evamāhaṃsu,- tava cūḷagaṇṭhipadeyeva sāmaṇerānaṃ parimaṇḍalasuppaṭicchannādīni vattāni abhinditvāyeva pavisitabboti pubbe vatvā cīvarapaṭalauparisaṅghāṭiṃ katvā urabandhanavatthaṃ bandhitabbanti pana vuttaṃ, kasmā pana pubbena aparaṃ asaṃsanditvā vuttaṃ, tumhākaṃ vāde paṭisaraṇabhūtānaṃ pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantarānaṃ natthitāya amhākaṃ paṭisaraṇabhūtaṃ cūḷagaṇṭhipadanti vadatha, tumhākaṃ paṭisaraṇabhūtā cūḷagaṇṭhipadatoyeva bhayaṃ uppajjatīti vatvā saha nilīyanaṭṭhānena gahitaṃ coraṃ viya saha nissayena adhammavādino gaṇhiṃsu. 再び例えるなら、猟師が象を見て一度矢で射抜き、倒れた象が二度と起き上がらないように、さらに数本の矢で射抜くようなものです。同じように、一度で敗北した議論を覆させないために、数回にわたって敗北させるべく、両肩を覆うべきと説く大長老たちはこのように言いました。“あなたのチュッラガンティパダにおいて、以前は、沙弥たちの(衣を)整え(パリマンダラ)、(体を)よく覆う(スッパティチャンナ)等の作法を破らずに入らなければならないと説いておきながら、後に衣の層の上に僧伽梨を重ね、胸紐(ウラバンダナ)を締めなければならないと説かれています。なぜ前後の整合性なく説かれているのですか。あなた方の説の拠り所となるべきパーリ聖典、アッタカター、ティーカー、その他の文献が存在しないため、あなた方は‘チュッラガンティパダが我々の拠り所である’と言いますが、あなた方の拠り所であるチュッラガンティパダそのものから恐怖が生じているのです”。このように言って、隠れ場所と共に捕らえられた泥棒のように、根拠と共に非法を説く者たちを追い詰めました。 Idaṃ imassa atthassa avibhāvatthāya vatthu, – この意味を明らかにするための物語があります。 Atīte kira bārāṇasito avidūre nadītīre gāmake pāṭali nāma naṭamacco vasati. So ekasmiṃ ussava divase bhariyamādāya bārāṇasiṃ pavisitvā naccitvā vīṇaṃ vāditvā gāyitvā dhanaṃ labhitvā ussavapariyosāne bahu surābhattaṃ gāhāpetvā attano gāmaṃ gacchanto nadītīraṃ patvā navodakaṃ āgacchantaṃ disvā bhattaṃ bhuñjanto suraṃ vivanto nisīditvā matto hutvā attano balaṃ ajānanto mahāvīṇaṃ gīvāya bandhitvā nadiṃ otaritvā gamissāmīti bhariyaṃ hatthe gahetvā nadiṃ otari. Vīṇāchiddehi udakaṃ [Pg.157] pāvisi. Atha naṃ sā pīṇā udake osīdāpesi. Bhariyā panassa osīdanabhāvaṃ ñatvā taṃ vissajjitvā uttaritvā nadītīre aṭṭhāsi. Naṭapāṭali sakiṃ ummujjati, sakiṃ nimmujjati, udakaṃ pavisitvā uddhumātaudaro ahosi. Athassa bhariyā cintesi,-mayhaṃ sāmiko idāni marissati, ekaṃ gītaṃ yācitvā parisamajjhe taṃ gāyantī jīvitaṃ kappessāmīti cintetvā sāmi tvaṃ udake nimmujjasi, ekaṃ me gītaṃ dehi, tena jīvitaṃ kappessāmīti vatvā– 昔、波羅奈(バーラーナシー)から遠くない河岸の村に、パータリという名の踊り子の男が住んでいた。彼はある祭りの日に、妻を連れて波羅奈に入り、踊り、琵琶を弾き、歌って金銭を得た。祭りの終わりに多くの酒と食糧を手に入れ、自分の村へ帰る途中で河岸に着き、新水が流れてくるのを見て、食事を摂り酒を飲みながら座っていたが、酔っ払って自分の力をわきまえずに、大きな琵琶を首に縛りつけ、“河を渡って行こう”と言って妻の手を取り、河に入った。琵琶の穴から水が入り込み、その琵琶が彼を水の中に沈ませた。妻は彼が沈んでいくのを知って彼を放し、河から上がって河岸に立った。踊り子のパータリは、浮き沈みしながら水を飲み、腹が膨れ上がった。そこで彼の妻は“私の夫はもうすぐ死ぬだろう。一つの歌をねだって、人々の集まる中でそれを歌って生計を立てよう”と考え、“旦那様、あなたは水に沈んでいこうとしています。私に一つの歌をください。それで私は生きていきます”と言って、次のように語った。 Bahussutaṃ cittakathaṃ, gaṅgā vahati pāṭaliṃ; Vuyhamānakaṃ bhaddante, ekaṃ me dehi gāthakanti. “博識で巧妙な話をされるパータリ様を、ガンジス河が押し流していきます。流されていく尊き人よ、私に一つの歌をください” Atha naṃ naṭapāṭali bhadde kathaṃ tava gītaṃ dassāmi, idāni mahājanassa patisaraṇabhūtaṃ udakaṃ maṃ māretīti vatvā– すると、踊り子のパータリは“妻よ、どうしてあなたに歌をあげられようか。今、多くの人々の拠り所である水が、私を殺そうとしているのだ”と言って、次のように言った。 Yena siñcanti dukkhitaṃ, yena siñcanti āturaṃ; Tassa majjhe marissāmi, jātaṃ saraṇato bhayanti. “苦しむ者に注ぎ、病める者に注ぐもの、その只中で私は死ぬであろう。拠り所(水)から恐怖が生じたのだ” Atha atulatthero attano patisaraṇabhūtā cūḷagaṇṭhipadato bhayaṃ uppajjitvā kiñci vattabbaṃ ajānitvā adhomukho hutvā parājāyaṃ pattoti. そこでアトゥラ長老は、自らの依り所であった‘チューラガンティパダ’から恐怖が生じ、何も言い返すべきことを知らず、うなだれて敗北を喫した。 Ayaṃ atulattherassa tatiyo parājayo. これがアトゥラ長老の三度目の敗北である。 Atha rājā tesaṃ dvinnaṃ pakkhānaṃ vacanaṃ sutvā cūḷagaṇṭhipadassa pubbāparavirodhidosahi ākulattā suttasuttānulomādīsu appaviṭṭhattā āgamasuddhiyā ca abhāvato parovassasataṃ ciraṃ ṭhitassa gehassaviya atidubbalavasena athirataṃ jānitvā idāni sāsanaṃ parisuddhaṃ bhavissatīti somanassappatto hutvā mama vijite sabbepi bhikkhū pārupanavasena samānavādikā hontūti āṇaṃ ṭhapesi. Tato [Pg.158] paṭṭhāya yāvajjatanā sakalepi marammaraṭṭhe pārupanavasena samānavādikā bhavantīti. そこで王は両陣営の主張を聞き、‘チューラガンティパダ’が前後の矛盾という過失により混乱しており、経典や経典の随順などに通じておらず、伝承の純粋さも欠いているため、百数十年経った古い家のように極めて脆弱で不安定であることを知り、“今や教えは清浄になるであろう”と歓喜して、“我が統治下のすべての比丘は、衣の纏い方において同一の説に従うべし”との命令を下した。それ以来、今日に至るまで、ビルマ全土において衣の纏い方に関しては同一の説に従っている。 Ayamettha saṅkhepo,-tesañhi dvinnaṃ pakkhānaṃ sannipatitvā vacanappaṭivacana vasena vivādakathā vitthārena vuccamānā chapañcasāṇavāramattampi patvā niṭṭhaṃ na pāpuṇeyya. Yasmā pana sabbaṃ anavasesetvā vuccamānaṃ ayaṃ sāsanavaṃsappaṭīpikā atippapañcā bhavissati, tasmā ettha icchitamattameva dassayitvā ajjhupekkhāmāti. これはここでの要約である。というのも、これら二つの陣営が集まって、議論と反論による論争を詳細に述べるならば、五、六回の説法を経ても終わることはないだろう。しかし、余すところなく述べるならば、この‘教史明灯’があまりに煩雑になるため、ここでは必要最小限のみを示して、後は省くこととする。 Ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatimahādhammarājādhirāja guru pana saṅgharājā mahāthero sīhaḷadīpe amarapuranikāyikānaṃ bhikkhūnaṃ ādibhūto ācariyo bahūpakāro. Amarapuranikāyoti tattherappabhavoti. ニャーナービヴァンサ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャディラージャ・グルである僧王大長老は、スリランカのアマラプラ・ニカーヤの比丘たちの始祖であり、多大な貢献をした師である。アマラプラ・ニカーヤは、その長老から始まったものである。 Kaliyuge pana ekāsītādhike vassasate sahasse ca sampatte tassa rañño nattā siritribhavanādityapavarapaṇḍitamahādhammarājādhirājā nāma rajjaṃ kāresi. So pana amarapurato saṅkamitvā ratanapūraṃ catutthaṃ māpesi. Tassa rañño kāle guṇamunindādhipatimahādhammarājādhirājaguruttherassa sīssaṃ sajīvagāmavāsiṃ sīlācāraṃ nāma theraṃ araññavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ pāmokkhaṭṭhāne ṭhapesi. Rājāgāranāmake dese vihāraṃ kārāpetvā tasseva adāsi. ビルマ暦一一八一年になったとき、その王の孫であるシリトリバヴァナーディティヤ・パヴァラパンディタ・マハーダンマラージャディラージャという名の王が統治した。彼はアマラプラから移転し、四度目にラタナプーラを築いた。その王の時代に、グナムニンダ・アディパティ・マハーダンマラージャディラージャ・グル長老の弟子で、サジーヴァ村に住む、シーラーチャーラという名の長老を、森林住者の比丘たちの首座に据えた。ラージャガーラという地に精舎を建立し、それを彼に与えた。 Kaliyuge ekāsītādhike vassasate sahasse ca sampatte calaṅgapurato paññāsīhaṃ nāma theraṃ ānetvā asokārāme ratanabhūmikittivihāre patiṭṭhāpesi, munindābhisirisaddhammadhajamahādhammarājādhirājagurūti nāmalañchampi adāsi. ビルマ暦一一八一年に、チャランガプーラからパンニャーシーハという名の長老を招き、アショーカラーマのラタナブーミキッティ精舎に住まわせ、ムニンダービシリ・サッダンマダジャ・マハーダンマラージャディラージャ・グルという称号を与えた。 Kaliyuge catūsīsādhike vassasate sahasse ca sampatte munindābhivaṃsadhammasenāpatimahādhammarājādhirājagurūti nāmalañchaṃ datvā mahājeyyabhūmivihārarammaṇīyaṃ nāma vihāraṃ [Pg.159] datvā taṃyeva mahātheraṃ saṅgharājaṭṭhāne ṭhapesi. ビルマ暦一一八四年に、ムニンダービヴァンサ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャディラージャ・グルという称号を与え、マハージェイヤブーミ・ラマニーヤという精舎を与えて、その大長老を僧王の位に就けた。 Ekasmiñca samaye mahāthere rājā pucchi,-catasso dāṭhā nāma cattālīsāya dantesu antogadhā vā, udāhu cattālīsāya dantehi visuṃ bhūtāti pucchi. ある時、王は大長老に尋ねた。“四本の牙(犬歯)は、四十本の歯の中に含まれるのでしょうか、それとも四十本の歯とは別個のものなのでしょうか” Atha ekacce therā evamāhaṃsu,-catasso dāṭhā nāma cattālīsāya dantesu antogadhāti. Ekacce pana catasso dāṭhā nāma cattālīsāya dantehi visuṃ bhūtāti āhaṃsu. Atha rājā ganthaṃ āharathāti āha. Atha antogadhavādikā therā ganthaṃ āhariṃsu,- aññesaṃ paripuṇṇadantānampi dvattiṃsadantā honti, imassa pana cattālīsaṃ bhavissantīti ca. すると、ある長老たちは“四本の牙は四十本の歯の中に含まれる”と言い、別の者たちは“四本の牙は四十本の歯とは別個のものである”と言った。そこで王は“聖典を持ってきなさい”と言った。含まれると説く長老たちは、“他の、歯が揃った者でも三十二本の歯があるが、このお方(仏陀)には四十本あるであろう”という聖典を提示した。 Dantāti paripuṇṇadantassa dvattiṃsadantaṭṭhikāni. Tepi vaṇṇato setā, saṇṭhānato anekasaṇṭhānā. Tesañhi heṭṭhimāya tāva dantapāḷiyā majjhe cattāro dantā mattikāpiṇḍe paṭipāṭiyā ṭhapitaālābubījasaṇṭhānā, tesaṃ ubhosu passesu ekeko ekamūlako ekakoṭiko mallikamakuḷasaṇṭhāno, tato ekeko dvimūlako dvikoṭiko yānakaupatthamphinisaṇṭhāno, tato dve dve timūlakā tikoṭikā, tato dve dve catumūlakā catukoṭikāti. Uparimāya dantapāḷiyāpi eseva nayoti ca. “歯”とは、完全に歯が揃った者の三十二本の歯の骨のことである。それらは色においては白く、形状においては多種多様である。下顎の歯列の中央にある四本の歯は、粘土の塊に並べられたカボチャの種のような形をしている。それらの両側には、一つの根と一つの尖端を持ち、ジャスミンの蕾のような形のものが一本ずつある。その隣には、二つの根と二つの尖端を持ち、車輪の支えのような形のものが一本ずつあり、その隣には三つの根と三つの尖端を持つものが二本ずつ、その隣には四つの根と四つの尖端を持つものが二本ずつある。上顎の歯列も同様である。 Tassa kira uttaroṭṭhaappakatāya tiriyaṃ phāletvā apanītaddhaṃviya khāyati, cattāro dante dve ca dāṭhā na chādeti, tena naṃ oṭṭhaddhoti voharantīti ca. 伝え聞くところによれば、彼は上唇が不完全で、横に裂けて半分取り除かれたように見え、四本の歯と二本の牙を覆っていなかった。そのため、彼は“オッタッド(兎唇の者)”と呼ばれていた。 Tattha tassāti licchavino nāma rājakumārassa, uttaroṭṭhaappakatāyāti upari oṭṭhassa appakatāya. Apanītaddhaṃ viyāti upari oṭṭhassa upaḍḍhabhāgaṃ apanītaṃ viya khāyatīti attho. Na chādetīti upari oṭṭhassa upaḍḍhabhāge pana na paṭicchādeti. Tenāhi yena cattāro dante dve ca dāṭhā na chādeti, tena naṃ licchavīrājakumāraṃ oṭṭhaddhoti voharantīti[Pg.160]. Evaṃ antogadhavādehi therehi ganthaṃ āharitvā dassite sabbepi tasmiṃ vāde patiṭṭhahiṃsūti. “そこに(その者の)、というのは、リッチャヴィの王子の一人のことである。‘上唇が不完全であるために’とは、上唇が不完全な状態であることによって(という意味である)。‘取り去られたかのように’とは、上唇の半分が取り去られたかのように見える、という意味である。‘覆わない’とは、しかし上唇の半分によって(歯が)覆われないことである。それゆえに、四本の歯と二本の牙を覆わないことによって、そのリッチャヴィの王子を‘オッタッダ(唇の切れた者)’と呼ぶのである。このように、内部に含まれる説に基づき、長老たちが聖典を引用して示したところ、皆がその説に納得したのである。” Ekasmiñca kāle rājā mantiniṃ amaccaṃ pucchi,-pubbarājūhi vihārassa cetiyassa vā dinnāni khettavatthuādīni pacchimarājūnaṃ kāle yathādinnaṃ tāni patiṭṭhahanti vā mā vāti. “ある時、王が諮問大臣に尋ねた。‘先王たちによって寺院や仏塔に寄進された田畑や土地などは、後の王たちの時代においても、寄進された通りにそれらは存続するのか、しないのか’と。” Atha mantiniāmacco evaṃ kathesi,- saṅghikāya bhūmiyā puggalikāni bījāni ropayanti, bhāgaṃ datvā paribhuñjitabbānīti dasakoṭṭhāse katvā eko koṭṭhāso bhūmissāmikānaṃ dātabboti ca vinayapāḷiaṭṭhakathāsu vuttattā pubbe ekena raññā dinnāni khettavatthuādīni pacchā ekassa rañño kāle yathādinnaṃ ṭhitāni. Ettha hi saṅghikāya bhūmiyāti vuttattā lābhasīmāyaṃviya baliṃyeva adatvā saha bhūmiyā dinnattā paveṇīvasena saṅghikā bhūmi atthīti viññāyati. Etthaca paṭiggāhakesu matesu tadañño catuddisasaṅgho anāgatasaṅgho ca issaro, tassa santako, tena vicāretabboti. “そこで、諮問大臣はこのように語った。‘僧伽の土地に個人の種を蒔く場合、分前を与えて使用すべきであり、十等分に分けて、その一分を土地の所有者(僧伽)に与えるべきであると、律蔵の註釈書に説かれている。したがって、以前にある王によって寄進された田畑や土地などは、後の王の時代にも、寄進された通りに維持される。ここで“僧伽の土地に”と述べられているのは、利得の結界におけるように税を納めることなく、土地と共に寄進されているので、伝統の通りに僧伽の土地として存在すると理解される。そして、受贈者たちが亡くなった場合には、それ以外の四方の僧伽、および未来の僧伽がその主であり、その所有物であり、それによって管理されるべきである’と。” Cetiya padīpatthāya paṭisaṅkhāraṇatthāya vā diinnaārāmopi jaggitabbo, vettanaṃ atvāpi jaggāpetabboti cetiye chattaṃ vā vedikaṃ vā jiṇṇaṃ vā paṭisaṅkharontena sudhākammādīni vā karontena cetiyassa upanikkhepato kāretabbanti ca aṭṭhakathāyaṃ vuttattā pubbarājūhi cetiyassa dinnāni khettavatthuādīni pacchimarājūnaṃ kālepi cetiyasantakasāveneva ṭhitānīti veditabbāni. “仏塔の灯火のため、あるいは修復のために寄進された園林もまた、管理されるべきである。賃金を払ってでも管理させるべきである。‘仏塔の天蓋や欄楯の老朽化した箇所を修復する者、あるいは漆喰塗りなどを行う者は、仏塔の預かり資産からそれを行わせるべきである’と註釈書に説かれている。それゆえ、先王たちによって仏塔に寄進された田畑や土地などは、後の王たちの時代においても、仏塔の所有物としてのみ存続すると知るべきである。” Athāparampi pucchi,- kadā kassa rañño kāle ādiṃ katvā khettavatthuādīni vihārassa cetyassa vā dinnānīti. “さらに、王はまた尋ねた。‘いつ、どの王の時代を始まりとして、田畑や土地などが寺院や仏塔に寄進されたのか’と。” Atha mantinamacco evamāha,-purimakappesu purimānaṃ rājūnaṃ kālepi vihārassa cetiyassa vā dinnānīti veditabbāni, teneva sujātassa nāma bhagavato amhākaṃ bodhisatto [Pg.161] cakkavattirājā saddhiṃ sattahi ratanehi dvisahasse khuddakadīpe cattāro mahādīpe ca adāsi, raṭṭhavāsino ca ārāmagopakakiccaṃ kārāpesīti ganthesu āgataṃ, tasmā cirakālatoyeva paṭṭhāya pubbarājūhi khettavatthuādini dinnānīti veditabbāni. “そこで、諮問大臣はこのように言った。‘前劫の先王たちの時代にも、寺院や仏塔に(土地が)寄進されたと知るべきである。それゆえに、スジャータという名の世尊に対し、我らの菩薩が転輪聖王であった時、七宝と共に二千の小島と四つの大州を布施し、国の人々に園林の番人の仕事をさせた、と諸書に伝わっている。したがって、古の時より、先王たちによって田畑や土地などが寄進されてきたと知るべきである’と。” Rājavaṃsesupi bhagavato parinibbānato vassasatānaṃ upari sirikhettanagare ekāya āpūpikāya pañcakarīsa mattaṃ khettaṃ ekassa therassa dinnaṃ, taṃ dvattapoṅko nāma rājā vilumpitvā gaṇhi. Atha pahāraghaṇṭabheriyo paharitāpi saddaṃ na akaṃsu. Rañño kuntacakkampi yathā pubbe, tathā pesitaṭṭhānaṃ na gacchi. Atha taṃ kāraṇaṃ ñatvā āpūpikāya yathādinnameva therassa niyyādesīti. “諸々の王統譜においても、世尊の入滅から百年余りの後、シリケッタ市において、一人のパン焼きの女によって五カリーサほどの田地が一人の長老に寄進されたが、それをドゥワッタポンコという名の王が略奪して奪い取った。すると、打楽器の鐘や太鼓を叩いても音が鳴らなくなった。王の槍の円盤も、以前のように送った場所へは行かなくなった。そこで王はその原因を知り、パン焼きの女が寄進した通りに、長老に(土地を)返還したのである。” Kaliyuge pana navanavutādhike vassasate sahasse ca sampatte tassa kaniṭṭho siripavarādityalokāpeti vijayamahādhammarājādhirānā rajjaṃ kāresi, so pana rājā ratanapūrato saṅkamitvā amarapuraṃ dutiyaṃ māpesi. Tassa rañño rajjaṃ pattasaṃvacchareyeva jeṭṭhamāsassa juṇhapakkhapañcamiyaṃ ratanapūranagare māravijayaratanasudhammāya nāma piṭakasālāya sūriyavaṃsassa nāma therassa parisamajjhe rājalekhanaṃ vācāpetvā saṅgharajjaṃ niyyādesi. Sūriyavaṃsābhisiripavarālaṅkāradhammasenāpatimahādhammarājādhirājagurūti nā malañchampi adāsi. “しかし、カリ・ユガ一千百九十九年に達した時、その弟のシリパヴァラーディティヤローカーペーティ・ヴィジャヤマハードハンマラージャディラージャという名の王が統治した。その王は、ラタナプーラから移動して、第二の都であるアマラプーラを築いた。その王の即位の年、ジェーッタ月の白月五日に、ラタナプーラ市のマーラヴィジャヤラタナスダンマーという名の三蔵会館において、スーリヤヴァンサという名の長老を前に王の文書を読み上げさせ、僧伽の統治権を委任した。また、‘スーリヤヴァンサービシリパヴァーラランカーラダンマセーナーパティマハードハンマラージャディラージャグル’という称号を授けた。” So pana thero kaliyuge pañcavīsādhike vassasate sahasse ca sampatte migasiramāsassa juṇhapakkhasattamiyaṃ suttavāre vālukavāpigāme paṭisandhiyā vijātotisattativayaṃ sampatte saṅgharajjaṃ patto santindriyo khantī dhammo sikkhākāmo pariyattivihārado tipiṭakālaṅkāramahādhammarājaguruttherassa sisso. So pana kaliyuge pannarasādhike [Pg.162] dvivassasate sahasseca sampatte tassa rañño kāleyeva maccuvasaṃ patto. “その長老は、カリ・ユガ一千百二十五年に達した時、ミガシラ月の白月七日の金曜日に、ヴァールカヴァーピ村で生を受け、七十三歳に達した時に僧伽の統治権を授かった。根底が静まり、忍辱を法とし、学修を望み、教理に熟達した、ティピタカランカーラマハードハンマラージャグル長老の弟子である。彼はカリ・ユガ一千二百十五年に達した時、その王の時代に入滅した。” Atha rājā anekasahassehi pāsādehi abhūtapubbehi acchariyakammehi sarīrajhāpanakiccaṃ akāsi. Atha kaliyuge seḷasādhike vassasate sahasseca sampatte tassa mahātherassa sissaṃ ñeyyadhammaṃ nāma theraṃ puna saṅgharājaṭṭhāne ṭhapesi. Paṭhamaṃ ñeyyadhammālaṅkāradhamma senāpatimahādhammarājādhirājagurūti nāmalañchaṃ adāsi. Tato pacchā dutiyaṃ ñeyyadhammābhivaṃsasiripavarālaṅkāradhammasenāpatimahādhammarājādhirāja- gurūti nāmalañchaṃ adāsi. “その後、王は、かつてない驚くべき数千の宮殿の装飾をもって葬儀の儀式を行った。そして、カリ・ユガ一千二百十六年に達した時、その大長老の弟子であるニェーイヤダンマという名の長老を再び僧王の地位に就かせた。まず最初に‘ニェーイヤダンマランカーラダンマセーナーパティマハードハンマラージャディラージャグル’という称号を授けた。その後、二度目に‘ニェーイヤダンマービヴァンサシリパヴァーラランカーラダンマセーナーパティマハードハンマラージャディラージャグル’という称号を授けた。” So pana thero kaliyuge ekasaṭṭhādhike vassasate sahasseca devasūragāme paṭisandhiyā vijāto hutvā asītādhike vassasate sahasseca paṭhamaāsāḷimāsassa juṇhapakkhacuddasamiyaṃ upasampadabhūmiṃ patto. “その長老は、カリ・ユガ一千百六十一年にデーヴァスーラ村で生を受け、一千百八十年の第一アーサールハ月の白月十四日に具足戒を受けたのである。” Tassa rañño kāle kaliyuge navanavutādhike vassasate sahasseca sampatte sīhaḷadīpato paññātisso nāma thero saddhiṃ sunandena nāma bhikkhunā indasārena nāma sāmaṇerena ekena upāsakena ekena dārakenaca amarapuraṃ nāma nagaraṃ sampatto. Atha saṅgharājā tesaṃ paccayānuggahena dhammānuggaheca anuggahesi. Tesu aparabhāge kaliyuge dvivassādhike dvisate vassasahasseca sampatte paññātissatthero jararogena abhibhūtattā saṅkhāradhammānaṃ sabhāvaṃ anativattattā kālamakāsi. Tassa puna sikkhaṃ gaṇhissāmīti parivitakko matthakaṃ appatto hutvā vinassayi. Tenāhabhagavā, – その王の時代、ビルマ暦千百九十九年に達したとき、セイロン島からパンニャーティッサという名の長老が、スナンダという名の比丘、インダサーラという名の沙弥、一人の優婆塞、一人の少年と共に、アマラプラという名のみやこに到着した。そこで僧王は、彼らを資具の援助と法の援助をもって助けた。その後、ビルマ暦千二百二年に達したとき、パンニャーティッサ長老は老病に侵され、諸行の法という自性を超えることができず、亡くなった。彼の“再び戒(比丘戒)を受けよう”という思惟は、成就することなく潰えた。それゆえ、世尊はこう仰せられた。 Acintitampi [Pg.163] bhavati, cinti tampi vinassati; Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vāti. “思わぬことが起こり、思ったことは消え去る。富というものは、女にとっても男にとっても、思い通りになるものではない”。 Imasmiṃ pana loke paṇḍito puññaṃ kattukāmo abhitthareva kareyya. Ko nāma jaññā ajje vā suve vā parasuve vā maraṇaṃ bhavissabhīti. Tenāha bhagavā, – しかし、この世において、功徳を積もうと望む賢者は、速やかに行うべきである。今日か、明日か、あるいは明後日に死が訪れるか、誰が知ろうか。それゆえ、世尊はこう仰せられた。 Abhittharetha kalyāṇe, pāpā cittaṃ nivāraye; Dandañhi karato puññaṃ, pāpasmiṃ ramatī manoti. “善を急げ、悪から心を遠ざけよ。功徳をなすのにのろのろしていれば、心は悪を楽しむ”。 Atha mahārājā tassa sarīrajhāpanakiccaṃ bahūhi sādhukīḷanasabhāyehi akāsi. Tato pacchā sunandassa nāma bhikkhussa puna sikkhaṃ adāsi. Sāmaṇeraṃ pana upasampadabhūmiyaṃ patiṭṭhāpesi. Dārakañca sāmaṇerabhūmiyanti. その後、大王は多くの盛大なる供養の儀礼を尽くして、彼の葬儀を行った。その後、スナンダという名の比丘に再び戒を与えた。沙弥を具足戒の境地に、少年を沙弥の境地につかせた。 Te pana mahārājā kaliyuge tivassādhike dvisate sahasseca sampatte māghamāse bahūhi paccayehi upatthambhetvā tānitāni sabbāni kammāni tīretvā kusimanagarajeṭṭhassa ekassa amaccassa bhāraṃ katvā tasseva sabbāni kiccāni niyyādetvā sīhaḷadīpaṃ pahiṇīti. さて、大王はビルマ暦千二百三年に達したとき、マーガ月に、多くの資具をもって彼らを支援し、それらすべての務めを終え、クシマナガラの首長である一人の大臣に重任を託し、すべての用務を彼に委ねて、セイロン島へと送り出した。 Saṅgharājāmahāthero pana sāsanassa ciraṭṭhitatthāya sotārānaṃ sukhappaṭibodhanatthāya nānāganthehi pāṭhaṃ visodhetvā saddhammappajjotikāya nāma mahāniddesaṭṭhakathāya atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsi. Bahūnaṃ sissānaṃ pariyattivācanavasena jinasāsanassa anuggahaṃ akāsīti. 僧王大長老は、教えが長く留まるため、また聴衆が容易に理解できるように、様々な書物によって本文を校訂し、‘サッダンマッパッジョーティカー’という名の‘大義釈注釈’の語釈をビルマ語で行った。また、多くの弟子たちに聖典を講義することによって、勝者の教えを助けた。 Aparabhāge kaliyuge aṭṭhavassādhike dvisake sahasseca sampatte migasiramāsassa juṇhapakkhaaṭṭhamiyaṃ tassa putto sīripavarādityavijayānantayasamahādhammarājādhirājā nāma rajjaṃ kāresi. Tadā sūriyavaṃsābhisiripavarālaṅkāradhammasenāpatimahādhammarājādhirājaguru- mahātherassa sissaṃ paññājotābhidhajamahādhammarājādhirājaguruttheraṃ [Pg.164] saṅgharājaṭṭhāne ṭhapesi. その後、ビルマ暦千二百八年に達したとき、ミガシラ月の白月第八日に、彼の息子であるシーリパワラーディティヤ・ヴィジャヤーナンダヤサ・マハーダンマラージャディラージャという名の王が統治した。その時、彼はスーリヤヴァンサー・ビシーリ・パワラーランカーラ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャディラージャ・グル大長老の弟子である、パンニャージョータービダジャ・マハーダンマラージャディラージャ・グル長老を僧王の位に据えた。 Sopi sīlavā pariyattikovido sikkhākāmo lajjīpesalo. Aṅguttaranikāyapāḷiyā tadaṭṭhakathāyaca attha yojanaṃ marammabhāsāya akāsi. 彼もまた戒を保ち、聖典に精通し、修行を望み、慚愧があり、温厚であった。彼は‘増支部’とその注釈書の語釈をビルマ語で行った。 Tassa rañño kāle ñeyyadhammābhivaṃsasiripavarālaṅkāradhammasenāpatimahādhammarājādhirāja- gurutthero saddhammavilāsiniyā nāma paṭisambhidāmaggaṭṭhakathāya atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsi. その王の時代に、ニェーヤダンマービヴァンサ・シーリパワラーランカーラ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャディラージャ・グル長老が、‘サッダンマヴィラーシニー’という名の‘無碍解道注釈’の語釈をビルマ語で行った。 Maṇijotasaddhammālaṅkāramahādhammarājādhirājaguruttherosaṃyutta- nikāyapāḷiyā tadaṭṭhakathāyaca atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsi. マニジョータ・サッダンマーランカーラ・マハーダンマラージャディラージャ・グル長老は、‘相応部’とその注釈書の語釈をビルマ語で行った。 Medhābhivaṃsasaddhammadhajamahādhammarājādhirājagurutthero dīghanikāyapāḷiyā tadaṭṭhakathāyaca atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsi. メーダービヴァンサ・サッダンマダジャ・マハーダンマラージャディラージャ・グル長老は、‘長部’とその注釈書の語釈をビルマ語で行った。 Ñeyyadhammābhivaṃsasiripavarālaṅkāradhammasenāpatimahā dhammarājādhirājaguruttherassa sisso upasampadāvasena pañcavassiko paññāsāmi nāmāhaṃ saddatthabhedacintānāmakassaganthassa gaṇṭhipadatthavaṇṇanaṃ marammabhāsāya akāsiṃ. Dasavassikakāle pana abhidhānappadīpikāsaṃvaṇṇanāya atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsiṃ. Tassāca pāṭhaṃ bahūhi ganthehi saṃsadditvā visodhesinti. ニェーヤダンマービヴァンサ・シーリパワラーランカーラ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャディラージャ・グル長老の弟子で、具足戒を受けて五年になる私、パンニャーサーミという者は、‘サッダッタベーダチンター’という名のカッサパの書の難語釈をビルマ語で行った。また、具足戒十年目には、‘アビダーナッパディーピカー’の説明の語釈をビルマ語で行った。そしてその本文を多くの書物と照合して校訂した。 Aparabhāge sakkarāje cuddasādhike dvisate sahasseca sampatte ayaṃ amhākaṃ dhammiko rājā anekasatajātīsu upacitapuññānubhāvena jinasāsanassa paggaṇhanatthāya sammādevalokapālehi uyyojiyanoviyarajjasampattiṃ paṭilabhi. Dasabalassasāsanaṃ paggaṇhitukāmassa dhammarājassa manoratho matthakaṃ patto ahosi. Mariyādaṃ bhinditvā dinnakatamaggaṃviya udakaṃ laddhokāsatāya saddhā mahogho [Pg.165] avattharitvā tiṭṭhati. Cattārica vassāni atikkamitvā besākhamāse pañcakakudhabhaṇḍādīhi anekehi rājabhoggabhaṇḍehi parivāretvā udumbarabhaddapiṭṭhe saddhiṃ mahesiyā abhisekaṃ patto. Tenāvocumhā nāgarājuppattikathāyaṃ,- その後、ビルマ暦千二百十四年に達したとき、私たちのこの法の王は、数百の生において積んできた功徳の威力によって、勝者の教えを護持するために、あたかも正しい天界の守護神たちに促されたかのように、王権を掌中に収めた。仏陀の教えを護持したいという法王の願いは成就した。堤を壊して流れる水の如く、道を得たので、信心の大きなうねりが溢れ、留まっている。それから四年が過ぎ、ヴェーサーカ月に、五つの王権の標章などの多くの王室の宝物に囲まれ、ウドゥンバラの座において、王妃と共に即位の儀を遂げた。それゆえ、‘竜王誕生譚’の中で次のように言った。 Mahāpuññova rājāyaṃ, kaṭṭhaṭagheva āgate; Sakkarāje hi sampattiṃ, patvā dāne rato vate. “この王はまことに大いなる功徳の人である。望みが叶い、ビルマ暦においてその繁栄を手に入れ、施しに専念されている”。 Tadā cattāri vassāni, atikkamitvā visādhike; Saddhiṃ mahesiyā sekaṃ, patto hutvā mahātale. “その時、四年の歳月が過ぎ、さらに超えて、大地において王妃と共に即位の儀を遂げた”。 Jinacakkañca jotesi, mahāsokādayo yathā; Alajjinoca niggayha, paggahetvāna lajjino. “アショーカ王などのように勝者の法輪を輝かせ、慚愧なき者を制圧し、慚愧ある者を賞揚した”。 Raṭṭheca dānasīlesu, bhāvanāyābhiyuñcaye; Nimirājādayo yathāti. “ニミ王などのように、王国において布施、持戒、瞑想に励ませた”。 Tadā yasmā alajjino niggahitabbapuggale avīcinarake nikkhipantoviya niggahakammaṃ akāsi, tasmā te aladdhokāsā nilīyanti, yathā aruṇuggamanakāle kosiyāti. Tenāvocumhā nāgarājuppattikathāyaṃ,- その時、制圧すべき慚愧なき者たちに対して、あたかも無間地獄に投げ込むかのように制圧の業を行ったため、彼らは機会を得ることなく、夜明けの時のフクロウのように身を潜めた。それゆえ、‘竜王誕生譚’の中で次のように言った。 Tadā pana jinacakkaṃ, nabhe candova pākaṭaṃ; Alajjino nilīyanti, aruṇuggeva kosiyāti. “その時、勝者の法輪は空にある月の如く明白であった。慚愧なき者は、夜明けのフクロウの如く身を潜めた”。 Yasmāca lajjino paggahitabbapuggale bhavaggeukkhipantoviya paggahakammaṃ karoti, tasmā te laddhokāsā uṭṭhitasīsā nirāsaṅkā hutvā tiṭṭhanti, yathā candimasūriyālokānaṃ paṭiladdhakāle ādikappikāti. Tenāvocumhā, – また、賞揚すべき慚愧ある者たちに対して、あたかも有頂天へ引き上げるかのように賞揚の業を行ったため、彼らは機会を得て、月と太陽の光を得た劫初の人々の如く、頭を上げ、不安なく留まった。それゆえ、私たちはこう言った。 Tadāpica [Pg.166] jinacakkaṃ, khe bhāṇumāva pākaṭaṃ; Lajjinopi uṭṭhahanti, obhāladdheva kappikāti. “その時、勝者の法輪は空にある太陽の如く明白であった。慚愧ある者もまた、光を得た劫初の人々の如く立ち上がった”。 Tepiṭakampi navaṅgaṃ buddhavacanaṃ ciraṭṭhitikaṃ kattukāmo pariyattivissaradehi mahātherehi visodhāpetvā lekhakānaṃ bhatiṃ datvā kaṇṭhajamuddhajādividhānaṃ sithiladhanitādividhānañca punappunaṃ vicāretvā antamaso paricchedalekhamattampi avirādhetvā antepuraṃ pavisetvā suvaṇṇamayesu lohamayesuca potthakesu likhāpesi. Ñāṇathāmasampanneca bhikkhū vicinetvā yathābalaṃ vinayapiṭakaṃ visuṃ visuṃ dhāreti vācuggataṃ kārāpeti. Aggamahesiṃ ādiṃ katvā sakala orodhādayo bahū rājasevakā amaccādayo nāgarikeca yathābalaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakañca visuṃ visuṃ ekekasuttamātikāpadabhājanīcittavārādivasena vibhājetvā dhāreti vācuggataṃ kārāpeti. Sayañca anattalakkhaṇādikaṃ anekavidhaṃ suttaṃ devasikaṃ sajjhāyaṃ karoti. Jinasāsanassa ciraṭṭhitatthāyasakalavijiteca araññavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ assamassa samantato pañcadhanusatappamāṇe ṭhānethaladakacarānaṃ sabbesaṃ sattānaṃ abhayaṃ adāsi. Pariyatti visāradānañca therānutherānaṃ mātāpitādayo ñātake sabbarājakiccato balikammatoca mocāpetvā yathāsukhaṃ vasāpeti. Ekāhenevāpi sahassamatte kulaputte pabbajūpasampadabhūmīsu patiṭṭhāpetvā sāsanaṃ paggaṇhi. Aññānipi bahūni puññakammāni karoti. Katvāca vivaṭṭameva pattheti, no vaṭṭaṃ. Aññeca orodhādayo tumhe yāni kānici puññakammāni katvā vivaṭṭameva pattheta, mā vaṭṭanti abhiṇhaṃ ovadati. Aniccalakkhaṇādisaṃyuttāya dhammakathāya niccaṃ ovadati. Sayampi samathavipassanāsu niccāraddhaṃ akāsi. Rājūnaṃ pana raṭṭhasāmikānaṃ dhammatāya kiccabāhullatāya kadāci kadāci okāsaṃ na labhati kammaṭṭhānamanuyuñjituṃ, evampi samāno sarīramalaparijagganakālepi kammaṭṭhānamanuyuñjatiyeva, na moghavasena kālaṃ khepeti. Loke hi amaṅgalasammatānipi manussasīsakapālaṭṭhiādīni susāsanato ānetvā dantakaṭṭhādīni vā taṃsadisāni kārāpetvā attano samīpe ṭhapetvā aṭṭhikādibhāvanāmayapuññaṃ vicināti. 三蔵(テピタカ)という九分教の仏説を末永く存続させようと、教理に精通した大長老たちに校訂させ、書写人に報酬を払い、喉音や頭頂音などの発音の規定、また軟音(無気音)や強音(有気音)などの規定を繰り返し検討し、最後には句読点の記述に至るまで誤りのないようにして、内宮に入り、金製および銅製の板に書写させた。また、知恵と力量を備えた比丘たちを選び、能力に応じて律蔵を個別に保持させ、暗唱させた。王妃をはじめ、すべての後宮の人々、多くの王の従者や大臣たち、そして市民たちに、能力に応じて経蔵と論蔵を、それぞれの一つの経、マティカー(本母)、パダバージャニー(句分別)、チッタワーラ(心輪)などの区分に従って分類して保持させ、暗唱させた。自らも‘無我相経’などの多種多様な経典を毎日読誦した。勝者の教えを長く存続させるために、全領土において、森に住む比丘たちの庵の周囲五百弓の範囲内にいる、陸生・水生のすべての生き物に対して不殺生(安穏)を与えた。また、教理に精通した長老や若手の比丘たちの父母などの親族を、すべての王役や賦役から解放し、心安らかに暮らさせ、一日のうちに千人もの良家の息子たちを出家・具足戒の境地に立たせて、教えを興隆させた。他にも多くの功徳を積んだ。そして、功徳を積んでは、ただ輪廻からの解脱(ヴィヴァッタ)のみを願い、輪廻(ヴァッタ)を願わなかった。また、後宮の人々など他の者たちに対しても、“あなた方もいかなる功徳を積んでも、ただ解脱のみを願いなさい。輪廻を願ってはならない”としばしば諭した。無常相などの教えを含む法話によって常に諭した。自らも止観(サマタ・ヴィパッサナー)の修習に常に励んだ。国主である王たちの常として、公務が多いために、瞑想に専念する機会をなかなか得られないこともあるが、そのような場合であっても、身体の汚れを整える時にさえ瞑想に専念し、虚しく時間を過ごすことはなかった。世俗では不吉とされる人間の頭蓋骨や骨などを墓地から運ばせ、歯木などの代わりに、あるいはそれらに類するものとして作り、自分の傍らに置いて、白骨観などの瞑想による功徳を積んだ。 Tadā pana amhākaṃ ācariyavaraṃ pariyattivisāradaṃ tikkha javanagacchirādiñāṇopetaṃ vicitradhammadesanākathaṃ sakala marammikabhikkhūnaṃ onamitaṭṭhānabhūtaṃ vuddhāpacāyiṃ rūpasobhaggapattaṃ yuttavādikaṃ ñeyyadhammābhimunivarañāṇakittisiridhajadhammasenāpati- mahādhammarājādhirājagurūti tatiyaṃ laddhalañchaṃ taṃ bhikkhusaṅghānaṃ sakalaraṭṭhavāsīnaṃ pāmokkhabhāve patiṭṭhāpesi asokamahārājāviya mahāmoggaliputtatissattheraṃ. Tenāvocumhā nāgarājuppattikathāyaṃ,– その時、我らの優れた師であり、教理に精通し、鋭く速やかな智慧などを備え、巧みな説法を行い、すべてのビルマの比丘たちが帰依する対象であり、年長者を敬い、容姿端麗で、道理にかなった説法をし、“ニェイヤダンマービムニヴァラ・ニャーナキッティ・シリダジャ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャディラージャ・グル”という三番目の称号を授かったその方を、アショーカ大王がモッガリプッタ・ティッサ長老を重んじたように、比丘サンガと全領土の住人たちの最高位に任命した。それゆえ、我らは‘都市誕生物語’の中でこう述べた。 Tadāca bhikkhusaṅghānaṃ, theraṃ pāmokkhabhāvake; Ñeyyādiladdhalañchaṃ taṃ, patiṭṭhāpesi sādhukanti. “その時、比丘サンガのために、ニェイヤ等の称号を得たその長老を、最高位の地位に正しく任命した”と。 Tadāca amhākaṃ dhammikamahārājā sakkarāje ekūnavīsatādhike sahasse dvisateca sampatte mantalākhyātācalassa samīpe subhūmilakkhaṇopetaṃ ekanipātatitthamiva bahujananayanavihaṅgānaṃ sabbanagarālaṅkārehi parikkhittaṃ manussānaṃ cakkhulolatājanakaṃ nānāratanehi sampuṇṇaṃ nānā verajjavāṇijānaṃ puṭabhedanaṭṭhānabhūtaṃ ratanapuṇṇanāmakaṃ mahārājaṭṭhānikaṃ māpesi, mandhātuviya rājagahaṃ, sudassano viyaca kusāvatīnagaranti. Tenāvocumhā nāgarājuppattikathāyaṃ,– その時、我らの法王は、ビルマ暦一二一九年に至った時、マンタラと呼ばれた山の近くに、優れた土地の相を備え、一斉に降り立つ渡り場のように多くの人々の眼という鳥を惹きつけ、あらゆる都市の装飾に囲まれ、人々の眼に強い憧れを生じさせ、種々の宝に満ち、諸国の商人たちの商品の集散地となった、ラタナプンナという名の王都を築いた。それはマンダートゥ王のラージャガハのごとく、あるいはスダッサナ王のクサーヴァティー市のようであった。それゆえ、我らは‘都市誕生物語’の中でこう述べた。 Tadā kaṭṭhaṭajhe sampatte, mantalākhyācalassaca; Erāvatīti nāmāya, māpesi samīpe nagaraṃ. “一二一九年に至った時、マンタラと呼ばれる山の、またエーラーヴァティーの名を持つ川の近くに都市を築いた。” Subhūmilakkhaṇopetaṃ[Pg.168], ratanapuṇṇanāmakaṃ; Rājagahaṃva mandhātu, akirammaṇiyaṃ subhanti. “優れた土地の相を備え、ラタナプンナという名の、マンダートゥ王のラージャガハのように、比類なく美しく麗しい都市を。” Seyyathāpi nāma loke ālokatthikānaṃ sattānaṃ pītisomanassaṃ uppādento upakaronto udayapabbatato sahassaraṃsī divākaro uṭṭhahati, evamevaṃ marammaraṭṭhikānaṃ lajjīpesalānaṃ sikkhākāmānaṃ bhikkhūnaṃ gihīnañca pītisomanassaṃ uppādento upakāronto ayaṃ dhammikorājā imasmiṃ marammaraṭṭhe uppajjati. たとえば、この世で光を求める生き物たちに歓喜と喜びを生じさせ、恩恵を与えつつ、東の山から千の光線を持つ太陽が昇るように、ビルマの国の、恥を知り、徳を愛し、修行を志す比丘たちや在俗信者たちに歓喜と喜びを生じさせ、恩恵を与えつつ、この法王はこのビルマの国に現れたのである。 Imañca dhammikarājānaṃ nissāya marammaraṭṭhe sammāsambuddhassa sāsanaṃ ativiya joteti. Vuḍḍhiṃ virūḷiṃ vepullaṃ āpajjati. そして、この法王に依って、ビルマの国において正等覚者の教えは非常に輝いている。増大し、成長し、広大になっている。 Sāsanañca nāmetaṃ rājānaṃ nissāya tiṭṭhatīti. Ayaṃ dhammikarājāyeva na sāsanassūpakāro dhammacārī dhammamānī, apica kho dhammikarājānaṃ nissitāpi sabbaraṭṭhavāsikā sāsanassūpakārāyeva dhammacārino dhammamānino rājānugatā hutvā. Tenevāha mahābodhijātakādīsu, – 教えというものは王に依って存続するものである。この法王こそ教えの助け手であり、法を実践する者であり、法を重んじる者である。それだけでなく、法王を頼りとするすべての領民も、王に従って教えの助け手となり、法を実践する者となり、法を重んじる者となった。それゆえ、‘マハーボーディ・ジャータカ’等において次のように説かれている。 Gavañce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo; Sabbā gāvī ujuṃ yanti, nette ujuṃ gate sati. “牛の群れが川を渡る時、もし雄牛が真っ直ぐに進むなら、先導者が真っ直ぐ進むので、すべての牛も真っ直ぐに進む。” Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So cepi dhammaṃ carati, pageva itarā pajā; Sabbaraṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammikoti. “それと同じく、人間の中で最勝とされる者が、もし法を実践するならば、他の人々は言うまでもない。王が法に従うならば、全国家は安らかに暮らす”と。 Visesato pana dutiyaṃ amarapuraṃ māpentassa mahādhammarañño aggamahesiyā ajjavamaddavasohajjādiguṇayuttāya dhitā amhākaṃ rañño aggamahesī sammācārinī patibbatā. Sabbanārīnaṃ aggabhāvaṃ pattāpi samānā kāmaguṇasaṅkhātena surāmadena appamajjitvā puññakammesu appamādavasena niccāraddhavīriyā hoti. Niccaṃ pariyattiyā uggahaṇaṃ akāsi. Vedapāragūca [Pg.169] ahosi. Sammāsambuddhasāsane ativiya pasannā aññāpi orodhādayo mahādhammarañño ovāde ṭhatvā dhammaṃ cariṃsu. Sāsanaṃ pasīdiṃsuyeva. Uparājāpi mahādhammarājassa ekamātāpītiko mahādhammarājicchāya avirodhetvāyeva sakalaraṭṭhavāsīnaṃ gihīnaṃ bhikkhūnañca atthahitamāvahati, seyyathāpi cakkavattirañño santike jeṭṭhaputto thāmajavasampanno atisūro uṭṭhānavīriyo. Aññepi amaccā anekasahassappamāṇā mahādhammaraññā laddhesu laddhesu ṭhānantaresu ṭhitā mahādhammarañño taṃ taṃ kiccamāvahanti puññakammesu abhiramanti. Sakalaraṭṭhavāsinoca manussā dānasīlabhāvanāsuyeva cittaṃ ṭhapenti. Bhikkhūca saṅgharājappamukhādayo theranavamajjhimā ganthadhuravipassanādhuresu abhiyuñjanti. 特に、第二のアマラプラを造営した大法王の王妃の娘で、正直、柔軟、友好などの徳を備えた方が、我らが王の正妃であり、正しく行い、夫に忠実である。あらゆる女性の中で最高の地位に達しながらも、五欲の楽しみという名の酒の酔いに溺れることなく、功徳を積むことに不放逸であり、常に精進している。常に聖典(パリヤッティ)の学習を行い、ヴェーダにも通じている。正自覚者の教えに深く帰依し、他の後宮の女性たちも大法王の教誡に従って法を実践した。彼女たちは教えを深く信奉したのである。副王もまた、大法王と同じ父母から生まれ、大法王の意向に背くことなく、全土の住民である在家者と比丘たちの利益と幸福をもたらしている。それはあたかも、転輪聖王のそばにいる、力強く、勇猛で、不屈の精進を備えた長男のようである。他の数千におよぶ大臣たちも、大法王から授かったそれぞれの官職に就き、大法王の諸々の職務を遂行し、功徳を積むことを喜んでいる。全土の住民たちも、布施・持戒・瞑想に心を向けている。僧王をはじめとする長老・新参・中堅の比丘たちも、学問の義務(ガンタドゥーラ)と観法の義務(ヴィパッサナードゥーラ)に専念している。 Evamekassa sādhujjanassa guṇaṃ mahantena ussāhena kathentopi dukkaraṃtāva niṭṭhaṃ pāpetuṃ, bhagavato pana tilokaggassa anekasahassapāramitānubhāvena pavattaṃ guṇaṃ ko nāma puggalo sakkhissati niṭṭhaṃ pāpetvā kathetunti. Evaṃ mahādhammarājassaca aggamahesiyāceva uparājādīnañca guṇe vissaṭṭhena vitthārato kathiyamāne imissā sāsanavaṃsappadīpikāya anekasatabhāṇavāramattampi patvā pariyanto na paññāyeyya, yasmāca atippapañcā bhaveyya, tasmā saṅkhepenevāyaṃ kathitā sādhujjanānaṃ mahāpuññamayāya pītiyā anumodanatthāya. Idañhi suṇantehi sādhujjanehi anumoditabbaṃ,- asukasmiṃ kira kāle asukasmiṃ raṭṭhe asuko nāma rājā sāsanaṃ paggaṇhitvā vuḍḍhiṃ virūḷiṃ vepullamāpajji, seyyathāpi nāma rukkho bhūmodakānaṃ nissāya vuḍḍhiṃ virūḷiṃ vepullamāpajjīti. このように、一人の善人の徳を多大な努力をもって語ったとしても、それを語り尽くすことは困難である。ましてや、三界の至尊である世尊が、数千の波羅蜜の威力によって備えられた徳を、誰が語り尽くすことができようか。このように、大法王、王妃、副王らの徳を詳細に広範に語るならば、この‘教史照明(サーサナヴァムサ・パディーピカー)’は数百の誦品(バーナヴァーラ)に達しても、終わりが見えないであろう。そして、あまりにも冗長になるため、善人たちが大いなる功徳に満ちた喜びを随喜するために、簡潔に語られたのである。これを聞く善人たちは、次のように随喜すべきである。“伝え聞くところによれば、ある時に、ある国で、ある名の王が教えを護持し、増長・発展・広大ならしめた。それはあたかも、樹木が大地と水に依存して増長・発展・広大になるがごとくである”と。 Imassa rañño kāle ñeyyadhammābhimunivaraññāṇakitti siridhajadhammasenāpatimahādhammarājādhirājaguru nāma saṅgharājā [Pg.170] mahāthero raññā abhiyācito surājamaggadīpaniṃ nāma ganthaṃ akāsi. Majjhimanikāyaṭṭhakathāya atthaṃ sissānaṃ vācetvā yathāvācitaniyāmena atthayojanānayaṃ potthake āropāpesi. この王の時代に、ニェイヤダンマービムニヴァラ・ニャーナキッティ・シリダジャ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャディラージャグルという名の僧王長老が、王に請われて‘名君道照明(スラージャマッガ・ディーパニー)’という書を著した。また、マッジマ・ニカーヤ(中阿含)注釈書の意味を弟子たちに教え、その教えた通りに語釈の法(アッタヨージャナー)を書物に記させた。 Medhābhivaṃsasaddhammadhajamahādhammarājādhirājaguru nāma mahāthero jātakapāḷiyā atthayojanānayaṃ marammabhāsāya akāsi. メーダービヴァンサ・サッダンマダジャ・マハーダンマラージャディラージャグルという名の長老が、ジャータカ聖典の語釈の法をビルマ語で著した。 Saṅgharājassa sisso paññāsāmisirikavidhajamahādhammarājādhirājagurūti raññā laddhanāmalañcho soyevāhaṃ dhamma raññā aggamahesiyāca abhiyācito sīlakathaṃ nāma ganthaṃ upāyakathaṃ nāma ganthañca akāsiṃ. Rañño ācariyabhūtena disāpāmokkhena nāma upāsakena abhiyācito soyevātaṃ akkharavisodhaniṃ nāma ganthaṃ āpattivinicchayaṃ nāma ganthañca. Tathā saṅgharaññā codito soye vāhaṃ nāgarājuppatikathaṃ vohāratthabhedañca vivādavinicchayañca akāsiṃ. Tathā pañcajambugāmabhojakena lekhakāmaccena dvīhica ārocanalekhakāmaccehi abhiyācito so yevāhaṃ rājasevakadīpaniṃ nāma ganthaṃ akāsiṃ. Tathā dīghanāvānagarabhojakena mahāamaccena abhiyācito soyevāhaṃ nirayakathādīpakaṃ nāma ganthaṃ akāsiṃ. Tathā silāleḍḍukanāmakena upāsakena abhiyācito soyevāhaṃ uposathavinicchayaṃ nāma ganthaṃ akāsiṃ. Tathā bahūhi sotujanehi abhiyācito soyevāhaṃ saddanītiyā saṃvaṇṇanaṃ pāḷibhāsāya akāsinti. 僧王の弟子であり、王からパンニャーサーミ・シリカヴィダジャ・マハーダンマラージャディラージャグルという名を授かった私自身が、大法王と王妃に請われて‘持戒論(シーラ・カター)’および‘方便論(ウパーヤ・カター)’という書を著した。また、王の師であるディサーパーモッカという名の優婆塞に請われて、‘文字清浄論(アッカラヴィソーダニー)’および‘罪過決定論(アーパッティヴィニッチャヤ)’という書を著した。同様に、僧王に促されて、私自身が‘龍王出現論(ナーガラージッパーティ・カター)’、‘名義分別(ヴォーハーラッタベーダ)’、‘論争決定(ヴィヴァーダヴィニッチャヤ)’を著した。また、パンチャジャンブガーマの領主である書記官および二人の奏上官に請われて、私自身が‘王臣照明(ラージャセーヴァカ・ディーパニー)’という書を著した。また、ディーガナーヴァー市の領主である大臣に請われて、私自身が‘地獄論照明(ニラヤカター・ディーパカ)’という書を著した。また、シラーレッデュカという名の優婆塞に請われて、私自身が‘布薩決定(ウポーサタヴィニッチャヤ)’という書を著した。また、多くの聴衆に請われて、私自身が‘語学(サッダニーティ)’の註釈をパリ語で著した。 Ekasmiñca samaye kaliyuge vīsādhike dvisate sahasseca sampatte rañño etadahosi,- idāni buddhassa bhagavato sāsane kesañci bhikkhūnaṃ sāmaṇerānañca kuladūsanādiasāruppakammehi uppāditā cattāro paccayā bahū dissanti[Pg.171], kecipi alajjī puggalā jātarūpādinissaggiyavatthumpisādiyanti, kecipi vinā paccayaṃ vikāle tambulaṃ khādanti, sannidhiñca katvā dhūmānica pivanti, agilānā hutvā saupāhanā gāmaṃ pavisanti, chattaṃ dhārenti, aññepi avinayānulomācāre caranti, idāni bhikkhūnaṃ sāmaṇerānañca buddhassa sammukhe buddhaṃ sakkhiṃ katvā ime anācāre na carissāmāti paṭiññaṃ kārāpetvā bhagavato sikkhāpadāni rakkhāpetuṃ vaṭṭati, evañca sati bhikkhū sāmaṇerāca mayaṃ buddhassa sammukhe evaṃ paṭiññaṃ karoma, paṭiññañca katvā vikāraṃ āpajjantānaṃ amhākaṃ imasmiṃyeva attabhāve imasmiṃyeva paccakkhe kiñci bhayaṃ uppajjeyyāti paccakkhabhayaṃ apekkhitvā te sikkhāpadaṃ rakkhissantīti. Evaṃ pana cintetvā bhikkhūnaṃ sāmaṇerānañca evaṃ paṭiññaṃ kārāpetuṃ yujjati vā mā vāti mayaṃ na jānāma, idāni saṅgharājādayo mahāthere sannipātāpetvā pucchissāmīti puna cintesi. またある時、ビルマ暦一二二〇年に達した際、王は次のように考えた。“今、仏世尊の教えにおいて、一部の比丘や沙弥たちが、在家への媚びへつらい(クラドゥーサナ)などの不適切な行為によって得た四つの資具を多く持っているのが見受けられる。ある破戒な者たちは、金銀などの捨堕の品を受け取り、ある者たちは正当な理由なく非時にキンマを噛み、貯蔵して煙を吸い、病でもないのに靴を履いて村に入り、傘をさし、その他にも律に反する不適切な行いをしている。今、比丘や沙弥たちに、仏前で仏陀を証人として‘これらの不作法を行わない’という誓いを立てさせ、世尊の学処を維持させるべきである。そうすれば、比丘や沙弥たちは‘我らは仏前でこのように誓った。誓いを立てながら違背するならば、今生において、まさに目の前で何らかの恐ろしいことが起こるであろう’と、目の前の恐怖を顧みて学処を守るであろう”。しかし、このように考えてから、“比丘や沙弥たちにこのような誓いを立てさせることが適切であるか否か、私は知らない。今、僧王をはじめとする長老たちを招集して問うてみよう”と再び考えた。 Atha sabbepi mahāthere saṅgharājassa vihāre sannipātāpetvā imaṃ kāraṇaṃ pucchathāti amacce āṇāpesi. Atha amaccā mahāthere sannipātāpetvā pucchiṃsu,-idāni bhante sāsane bhikkhūnaṃ sāmaṇerānañca avinayānulomācārāni disvā buddhassa sammukhe buddhaṃ sakkhiṃ katvā rājā yathā ime anācāre na carissāmāti paṭiññaṃ kārāpetvā bhagavato sikkhāpadāni rakkhāpetuṃ icchati, tathā kārāpetuṃ yujjati vā mā vāti. そこで王は大臣たちに、“すべての長老たちを僧王の寺院に集めて、この件について問いなさい”と命じた。そこで大臣たちは長老たちを招集して問うた。“大徳よ、今、教えにおいて比丘や沙弥たちの律に反する不適切な行いを見て、王は、仏前で仏陀を証人として‘これらの不作法を行わない’という誓いを立てさせ、世尊の学処を維持させたいと望んでおられます。そのように誓わせることは、適切でしょうか、それとも不適切でしょうか”。 Atha saṅgharājappamukhādayo mahātherā evamāhaṃsu,- yasmā sāsanassa parisuddhabhāvaṃ icchanto evaṃ karoti, tasmā tathā kārāpetuṃ yujjatīti. 僧王を筆頭とする大長老たちは次のように述べた。“教え(ササナ)の清浄を望んでこのように行うのであるから、そのようにさせることは妥当である”と。 Paṇḍitābhidhajamunindaghosamahādhammarājaguruttherādayo pana katipayattherā evamāhaṃsu, – idāni bhikkhū nāma saddhābalādīnaṃ [Pg.172] thokatāya bhagavato āṇāsaṅkhātaṃ sacittakācittakāpattiiṃ āpajjitvā bhagavatāyeva anuññātehi desanāvuṭṭhānakammehi paṭikaritvā sīlaṃ parisuddhaṃ katvā lajjīpesalabhāvaṃ karonti, na kadāci āpattiṃ anāpajjitvā, tasmā bhagavatā paṭikkhittaṃ kammaṃ sañciccana vītikkamissāmāti buddhassa sammukhe paṭiññākaraṇaṃ atibhāriyaṃ hoti, sacepi pubbe paṭiññaṃ katvā pacchā visaṃvādeyya, evaṃ sati paṭissavavisaṃvāde suddhacittassa dukkaṭaṃ paṭissavakkhaṇeeva pācitti itarassacāti vacanato taṃ taṃ āpattiṃ paṭissavavisaṃvādanadukkapettiyā saheva āpajjeyya, atha paṭiññākaraṇatoyeva āpattibahulatā bhaveyya, yathā pana rogaṃ vūpasamituṃ asappāyabhesajjaṃ paṭisevati, athassa rogo avūpasamitvā atikkameyya, evaṃ āpattiṃ anāpajjitukāmo buddhassa sammukhe paṭiññaṃ karoti, athassa āpattibahulāyeva bhaveyyāti, kiñca bhiyyo abhayadassāvino bhikkhū anekasatabuddhassa sammukhe anekasatavārānipi paṭiññaṃ katvā sikkhāpadaṃ vītikkamituṃ visahissantiyevāti. パンディタービダジャ・ムニンダゴーサ・マハーダンマラージャグル長老をはじめとする数名の長老たちは、次のように述べた。“今日、比丘というものは信力などが弱いため、世尊の命令(制戒)である有心または無心の罪を犯しても、世尊によって許された悔過や出罪の儀式(羯磨)によってこれを補い、戒を清浄にして羞恥心と慈愛の心を持ち続けており、一度も罪を犯さないということはない。それゆえ、世尊によって禁じられた行為を故意に犯さないと仏前で誓うことは、あまりにも重荷(重大)である。もし以前に誓いを立てておきながら、後にそれに背くならば、誓約に背いたことになり、‘清浄な心で誓った者が背けば悪作(ドゥッカ・タ)、最初から不純な心で誓った者が背けば波逸提(パーチッティヤ)’という言葉に従い、その時々の罪とともに誓約違反の罪を同時に犯すことになるだろう。そうなれば、誓いを立てること自体によって罪が多発することになる。例えば、病を癒やすために不適切な薬を服用したものの、病が癒えずに悪化するようなものである。このように、罪を犯したくないという思いから仏前で誓いを立てても、かえって罪を多く犯す結果になるだろう。さらに、恐れを知らない比丘たちは、何百もの仏の前で何百回も誓いを立てたとしても、やはり戒律を犯すことを厭わないのである”と。 Atha saṅgharājā mahāthero attano sissaṃ paññāsāmisirikavidhajamahādhammarājādhirājaguruṃ nāma maṃ uyyojesi, tassa therassa vacane paṭivacanaṃ dātuṃ. そこで僧王大長老は、その長老の言葉に返答させるために、自身の弟子であるパンニャーサーミ・シリ・カビダジャ・マハーダンマラージャディラージャグルという名の私を派遣した。 Athāhaṃ evaṃ vadāmi,- dve puggalā abhabbā sañcicca āpattiṃ āpajjituṃ bhikkhūca bhikkhuniyoca ariyā puggalā, dve puggalā sabbā sañcicca āpattiṃ āpajjituṃ bhikkhūca bhikkhuniyoca puthujjanāti parivārapāḷiyaṃ vuttattā ariyapuggalānaṃviya puthujjanānaṃ vissaṭṭhena paṭiññaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti manasikaritvā puthujjanabhikkhūnaṃ paṭiññākaraṇaṃ atibhāriyanti vedeyyace, sabbehipi ariyaputhujjanehi bhikkhūhi upasampadāmāḷake āditova [Pg.173] cattāri akaraṇīyāni ācikkhitabbānīti vuttesu catūsu akaraṇīyesu antamaso tiṇasalākaṃ upādāya yo bhikkhu pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, assamaṇo hoti asakyaputtiyoti, antamaso kuntakipillikaṃ upādāya yo bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitaṃ voropesi, antamaso gabbhapātanaṃ upādāya assamaṇo hoti asakyaputtiyoti, antamaso suññāgāre abhiramāmīti yo bhikkhupāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, assamaṇo hoti asakyaputtiyotica upajjhācariyena ovadiyamānehi abhinavopasampannehi āma bhanteti paṭiññākathāyeva. Sāmaṇerehipi pabbajjakkhaṇeyeva upajjhāyassa santike pāṇātipātāveramaṇisikkhāpadaṃ samādiyāmītiādinā paṭhamaṃ paṭiññā katāyeva. Tathā bhikkhūhi taṃtaṃāpattiṃ āpajjitvā desanāya paṭikaraṇakāle sādhu suṭṭhu bhante saṃvarissāmīti abhiṇhaṃ paṭiññā katāyeva. Sāmaṇerehipi upajjhācariyassa santike sikkhāggahaṇakālepi pāṇātipātāvera maṇisikkhāpadaṃ samādiyāmītiādinā abhiṇhaṃ paṭiññā katāyeva. Tāhi pana paṭiññāhi abhāyitvā itoyeva bhāyāmīti vuttavacanaṃ acchariyaṃviya hutvā khāyati. Imāya hi paṭiññāya tāsaṃ paṭiññānaṃ visesatā na dissatīti. そこで私は次のように言う。“‘比丘と比丘尼のうち、聖者は故意に罪を犯すことはない。比丘と比丘尼のうち、凡夫はすべて故意に罪を犯し得る’とパリヴァーラ・パーリ(附随)に説かれているため、聖者のように凡夫が断定的な誓い(不退転の誓い)を立てることはふさわしくないと考え、凡夫の比丘が誓いを立てることはあまりに重荷であると言うのであれば、次のように考えるべきである。すべての聖者および凡夫の比丘は、受戒の結界(戒壇)において最初から四種の行わざるべきこと(四波羅夷法)を教示されるべきであると説かれている。その四種の禁止事項の中で、‘たとえ一本の草であっても、比丘が四分の一パーダ、あるいは一パーダ、あるいは一パーダを超えるものを、盗みの心で与えられていないのに取るならば、沙門ではなくなり、釈子(仏弟子)ではなくなる’と言われ、‘たとえ蟻であっても、比丘が故意に人間の命を奪い、あるいは堕胎させるならば、沙門ではなくなり、釈子ではなくなる’と言われ、‘たとえ空き家で楽しんでいると言っても、悪しき欲に駆られた比丘が、ありもしない超越的な人間としての法(過人法)を語るならば、沙門ではなくなり、釈子ではなくなる’と和尚や阿闍梨によって教誡される新受戒の比丘たちは、‘はい、大徳(アーマ・バンテ)’と誓いの言葉を述べているのである。沙弥たちも、出家の瞬間に和尚のもとで‘不殺生戒を授かります’などと、最初に誓いを立てているのである。同様に、比丘たちがそれぞれの罪を犯して悔過する際にも、‘善きかな、大徳よ、慎みます’と頻繁に誓いを立てているのである。沙弥たちも、和尚や阿闍梨のもとで学処を受ける際に、‘不殺生戒を授かります’などと頻繁に誓いを立てているのである。それらの誓いについては恐れることなく、これ(今回の誓い)だけを恐れるというのは、不思議な話である。この誓いと、それらの誓いとの間に、格別の違いは見当たらないからである”。 Ayaṃ panettha sanniṭṭhānattho,- paṭissavadukkaṭāpatti nāma sāvatthiyaṃ passenadikosalaraññā imasmiṃ vihāre vassaṃ upagacchāhīti āyācite sādhūti paṭijānitvā lābhabahulataṃ paṭicca antarāmagge aññasmiṃ vihāre vassaṃ upagantvā paṭissavavisaṃvādanapaccayā upanandaṃ nāma bhikkhuṃ ārabbha paññattā. Samantapāsādikañca nāma vinayaṭṭhakathāya vassūpanāyikakkhandhakavaṇṇanāyaṃ [Pg.174] paṭissaveca āpatti dukkaṭassāti ettha na kevalaṃ imaṃ temāsaṃ idha vassaṃ vasathāti etasseva paṭissave āpatti, imaṃ temāsaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, ubhopi mayaṃ vassaṃ vasissāma, ekato uddissāpessāmāti evamādināpi tassa tassa paṭissave dukkaṭaṃ, tañca kho paṭhamaṃ suddhacittassa pacchā visaṃvādanapaccayā, paṭhamampi asuddha cittassa pana paṭissave pācittiyanti vuttaṃ. ここでの結論としての意味はこうである。誓約違反の悪作罪(パティッサヴァ・ドゥッカ・タ)とは、舎衛城においてパセーナディ・コーサラ王が‘この寺院で安居してください’と願い出た際、ウパナンダという比丘が‘よろしい’と承諾(誓約)しながら、多くの利得を求めて途中の別の寺院で安居に入ったという、誓約違反を理由として彼を端緒に制定されたものである。また、律の註釈書であるサマンタパーサーディカーの安居犍度の釈において、‘誓約における悪作罪’については、単に‘この三ヶ月間ここで安居しなさい’という誓いだけに限らず、‘この三ヶ月間、托鉢を受けなさい’‘我々二人は共に安居しましょう’‘一緒に供養を受けましょう’といった様々な誓約においても、それに背けば悪作罪となる。そして、それは最初は清浄な心であったが後に背いた場合であり、最初から不純な心で誓った場合には波逸提(パーチッティヤ)になると説かれている。 Iccevaṃ bhikkhūnaṃ aññamaññaṃ dāyakehica saddhiṃ paṭijānitvā visaṃvādanapaccayā aññesaṃ atthahitabhedeyeva dukkaṭāpatti vuttā, na attano icchāvasena sayameva ahaṃ bhuñjissāmi sayissāmīti evamādinā vatvā yathāvuttānurūpaṃ akatvā visaṃvādaneti. Sace pana bhikkhusāmaṇerānaṃ paṭhamameva āma bhantetiādinā paṭiññaṃ katvā pacchā kenacideva karaṇīyena taṃtaṃāpattiṃ āpajjanto saha paṭissavavisaṃvādena dukkaṭāpattiyā āpajjeyya, evaṃ sati tattha tattha sikkhāpadesu dve dve āpattiyo paññāpeyya, na ca evampi paññattā, teneva paṭissavadukkaṭāpatti nāma paresaṃ santike paresaṃ matiṃ gahetvā paṭijānitvā visaṃvādanaṭṭhāneyeva paññattāti daṭṭhabbā. このように、比丘が互いに、あるいは施主たちに対して誓約し、それに背くことによって他者の利益を損なった場合にのみ悪作罪が説かれているのであって、自分の意志によって自分自身に‘私は食べよう’‘私は寝よう’などと言い、それをその通りに行わずに背いた場合に(罪になる)というわけではない。もし仮に、比丘や沙弥たちが最初に‘はい、大徳’などと誓いを立て、後に何らかの用事によってその時々の罪を犯した際に、同時に誓約違反の悪作罪も犯すことになるのであれば、それぞれの学処において二つずつの罪を規定しなければならなくなるが、そのようには規定されていない。それゆえ、誓約違反の悪作罪とは、他者の前で他者の意向を汲み取って誓約し、それに背いた場合にのみ規定されたものであると知るべきである。 Idāni rājā sāsanassa suddhiṃ icchanto iminā upāyena bhikkhusāmaṇerānaṃ sīlaṃ saṃvarāpento paccakkhasamparāyikabhayaṃ anupekkhitvā saṃvaraṃ āpajjeyyunti cintetvā buddhassa sammukhe paṭiññaṃ kārāpitattā na koci doso dissati. Bhikkhusāmaṇerānampi bhiyyosomattāyasīlaṃ saṃvaritvā sīlaparisuddhi bhaveyyāti. Atha rājā sabbesaṃ bhikkhusāmaṇerānaṃ buddhassa sammukhe paṭiññaṃ kārāpetvā sīlaṃ rakkhāpesīti. 今、王は教えの浄化を望み、この方法によって比丘や沙弥たちに戒を慎ませ、現世と来世の恐怖を考慮して“彼らが慎みを得るように”と考え、仏陀の御前で誓約をさせたので、いかなる過失も見当たらない。比丘や沙弥たちにとっても、さらに戒を慎むことで、戒の清浄があるように(と考えた)。そこで王は、すべての比丘や沙弥たちに仏陀の御前で誓約をさせ、戒を守らせたのである。 Iccevaṃ imassa rañño kāle pubbe alajjinopi samānā bhayaṃ anupekkhitvā yebhuyyena lajjinova bhavantīti. このように、この王の時代には、以前は無慚であった者たちも、恐怖を考慮して、その多くが慚愧の心を持つ者となった。 Buddhassa [Pg.175] bhagavato parinibbānato tisatādhikānaṃ dvivassasahassānaṃ upari navutime saṃvacchare bahinadītīre gāmasīmato paṭṭhāya yāva antoudakukkhepā, tāva kammaṃ karontānaṃ bhikkhūnaṃ sukhena gamanatthāya gahaṭṭhā gāmasīmāya udakukkhepasīmaṃ sambandhitvā setuṃ akaṃsu. 世尊たる仏陀の入滅から二千三百九十年、川の向こう岸の村の結界から水中の結界(水界)に至るまで、羯磨(儀式)を行う比丘たちが楽に行き来できるように、在家信者たちが村の結界と水界を繋いで橋を架けた。 Atha tattha ñāṇālaṅkārasumanamahādhammarājagurugaṇā cariyanāmako thero upasampadādivinayakammāni katipaya vassesu akāsi. そこで、ニャーナーランカーラ・スマナ・マハーダンマラージャグル・ガナーチャリヤという名の長老が、数年間にわたって具足戒などの律の羯磨を行った。 Dhīrānandatthero pana tattha saṅkaradoso hotīti kammaṃ kātuṃ na icchati. Tathā paṭṭhāya ye ye ñāṇālaṅkārasumanamahādhammarājagurugaṇācariyassa matiṃ ruccanti, te te tassa pakkhikā bhavanti. Ye ye pana dhīrānandattherassamatiṃ ruccanti, tete tassa pakkhikā bhavanti. Evaṃlaṅkādīpe amarapuranikāyikā bhikkhū. Dvedhā bhinditvā tiṭṭhanti. しかし、ディーラーナンダ長老は、そこには(結界の)混濁の過失があるとして、羯磨を行うことを望まなかった。それ以来、ニャーナーランカーラ・スマナ・マハーダンマラージャグル・ガナーチャリヤの意見に賛同する者たちは彼の派に属し、ディーラーナンダ長老の意見に賛同する者たちは彼の派に属するようになった。このようにしてスリランカ島において、アマラプラ派の比丘たちは二つに分かれて存在している。 Atha dhīrānandapakkhe bhikkhu tappakkhikassa sīlakkhandhattherassa sisse dhammakkhandhavanaratanabhikkhū amhākaṃ jambudīpe ratanapuṇṇanagaraṃ pesesuṃ saṅgharājamahātherassa santike ovādassa paṭiggāhaṇatthāya. Te ca kaliyuge aṭṭhārasādhike dvivassasate sahasseca sampatte kattikamāsassa juṇhapakkhaaṭṭhamiyaṃ sīhaḷadīpato nikkhamitvā āgacchantā ekūnavīsādhike dvivassasate sahasseca sampatte phaggunamāsassa juṇhapakkhasattamiyaṃ ratanapuṇṇanagaraṃ sampattā. そこで、ディーラーナンダ派の比丘たちは、同派のシーラッカンダ長老の弟子であるダンマッカンダ比丘とワナラタナ比丘を、僧王大長老から教戒を仰ぐために、我らがジャンブディーパのラタナプンナ市へと派遣した。彼らはカリ・ユガ千二百十八年カッティカ月の白月八日にスリランカ島を出発し、千二百十九年パッグナ月の白月七日にラタナプンナ市に到着した。 Atha dhammarājā saṅgharājassa ārāme catubhūmikaṃ vihāraṃ kārāpetvā tattha te vasāpesi. Catūhi paccayehica saṅgahaṃ akāsi. Saṅgharājāca tesaṃ dvinnaṃ pakkhikānaṃ vacanaṃ sutvā bahūhi ganthehi saṃsanditvā vivādaṃ vinicchindi. Tādise ṭhāne saṅkaradosassa atthibhāvaṃ pakāsetvā sandesapaṇṇampi tesaṃ adāsi. そこで法王は、僧王の寺院に四層の精舎を建立して彼らを住まわせ、四つの供養物をもって彼らを遇した。僧王は両派の言い分を聞き、多くの典籍と照らし合わせて論争を裁定した。そのような場所には混濁の過失があることを示し、彼らに信書を与えた。 Mahādhammarājāca [Pg.176] tesaṃ puna sikkhaṃ saṅgharājassa santike gaṇhāpetvā piṭakattayapotthakādīni dātabbavatthūni datvā tasmiṃyeva saṃvacchare paṭhamaāsāḷimāsassa kāḷapakkhadasamiyaṃ nāvāya te pesesi. また大法王は、彼らに僧王のもとで再び修学(再授戒)をさせ、三蔵の写本などの布施物を与え、同年の第一次アーサーラ月の黒月十日に、船で彼らを送り出した。 Tato pacchāca ñāṇālaṅkārasumanamahādhammarājagurugaṇācariyapakkhe bhikkhūpi tappakkhikassa paññāmolittherassa sisse vimalajotidhammanandabhikkhū pesesuṃ saddhiṃ ariyālaṅkārena nāma sāmaṇerena catūhica upāsakehi. Teca kaliyuge vīsādhike dvisate sahasseca sampatte kattikamāsassa juṇhapakkhapañcamiyaṃ sampattā. その後、ニャーナーランカーラ・スマナ・マハーダンマラージャグル・ガナーチャリヤ派の比丘たちも、同派のパンニャーモーリ長老の弟子であるヴィマラジョーティ比丘とダンマナンダ比丘を、アリヤーランカーラという名の沙弥と四人の在家の信者とともに派遣した。彼らはカリ・ユガ千二百二十年カッティカ月の白月五日に到着した。 Tadāpi saṅgharājassa ārāmeyeva ekaṃ vihāraṃ kārāpetvā te vasāpesi. Catūhi paccayehica saṅgahaṃ akāsi. Saṅgharājāpi puna vinicchayaṃ adāsi yathāvuttanayena. Dhammarājā tesampi bhikkhūnaṃ saṅgharājassa santike puna sikkhaṃ gaṇhāpetvā sāmaṇerañca upasampādetvā catūhi paccayehi saṅgahaṃ katvā pahiṇi. その時もまた、僧王の寺院に一つの精舎を建立して彼らを住まわせ、四つの供養物をもって遇した。僧王もまた、前述した通りの方法で再び裁定を下した。法王は彼ら比丘たちにも僧王のもとで再び修学をさせ、沙弥を具足戒(受戒)させ、四つの供養物をもって遇したのちに送り出した。 Tato pacchāca kaliyuge bāvīsādhike dvivassasate sahasseca sampatte māghamāsassa kāḷapakkhaekādasamiyaṃ sīhaḷadīpatoyeva dve bhikkhū tayo sāmaṇerā cattāro upāsakā sarajatasuvaṇṇakaraṇḍakaṃ sarajatasuvaṇṇacetiyadātuṃ hatthidantamayaṃ buddharūpaṃ mahābodhipattāni mahābodhitacaṃ mahābodhipatiṭṭhānasūmiṃ sīhaḷadakkhiṇasākhābodhipattāni dutiyasattāhaanimisaṭṭhānabhūmiñca dhammapaṇṇākāratthāya gahetvā ratanapuṇṇaṃ nāma mahārājaṭṭhānīnagaraṃ sampattā. Tesampi dhammarājā catūhi paccayehi saṅgahaṃ katvā saṅgharañño ārāme vasāpesi. Bhikkhunañca puna sikkhaṃ gaṇhāpesi. Sāmaṇerānañca upasampadakammaṃ gahaṭṭhānañca pabbajjakammaṃ gaṇhāpesi. その後、カリ・ユガ千二百二十二年マーガ月の黒月十一日に、スリランカ島から二人の比丘、三人の沙弥、四人の在家の者が、金銀の小箱、金銀の塔の舎利、象牙の仏像、大菩提樹の葉、大菩提樹の樹皮、大菩提樹の安置所の土、スリランカの南枝の菩提樹の葉、および(成道後)第二週のアニミサの場所の土を、法の贈り物として携えて、大王の都であるラタナプンナ市に到着した。法王は彼らをも四つの供養物をもって遇し、僧王の寺院に住まわせた。そして、比丘たちには再び修学をさせ、沙弥たちには具足戒を、在家の者たちには出家(沙弥戒)を受けさせた。 Iccevaṃ marammaraṭṭhe bhagavato parinibbānato paṭṭhāya yāvajjatanā [Pg.177] sāsanassa theraparamparavasena patiṭṭhānatā veditabbā. このように、ミャンマー国において、世尊の入滅から今日に至るまで、長老方の系譜によって教えが確立されてきたことを知るべきである。 Iccevaṃ marammamaṇḍale arimaddanapure arahantattheragaṇo uttarājīvattherachappadattheragaṇo sivalittheragaṇo ānandattheragaṇo tāmalindattheragaṇoti pañca gaṇā ahesuṃ. このようにミャンマー地方のアリマッダナ市には、アラハッタ長老派、ウッタラジーヴァ長老・チャッパダ長老派、シーヴァリ長老派、アーナンダ長老派、ターマリンダ長老派という五つの派が存在した。 Idāni arimaddananagare pañcagaṇato paṭṭhāya vijayapurajeyyapuraratanapūresu theraparamparavasena sāsanassa anukkamena āgatabhāvaṃ dassayissāmi. Sirikhettanagare hi ‘so yāṃ noṃ’ nāma rājā parakkamavaṃsikassa sāradassittherassa antevāsikaṃ saddhammaṭṭhitittheraṃ attano ācariyaṃ katvā pūjesi. 今、アリマッダナ市の五派から、ヴィジャヤプーラ、ジェイヤプーラ、ラタナプーラへと、長老方の系譜によって教えが順次に伝わった次第を示そう。シリケッタ市において、“ソー・ヤン・ノン”という名の王は、パラッカマ王統のサーラダッシ長老の弟子であるサッダンマッティティ長老を自らの師として敬った。 Kaliyugassa catuvassādhikaaṭṭhasatakāle sirikhettanagarato āgantvā so ratanapūre rajjaṃ kāresi. Atha attano puttaṃ anekibhaṃ nāma rājakumāraṃ mahārāja nāmena sirikhettanagaraṃ bhuñjāpesi. Dakkhiṇadisābhāge ‘kū vṭhe ṭa-yo mo’ nagaraṃ, pacchimadisābhāge ‘pho khoṃ’ nāma ṭhānaṃ, uttaradisābhāge ‘ma loṃ’ nagaraṃ, puratthimadisābhāge ‘koṃ khoṃ’ nāma ṭhānaṃ, etthantare nisinnānaṃ gihīnaṃ mama puttassa āṇā pavattatu, bhikkhūnaṃ mamācariyassa saddhammaṭṭhitittherassa āṇā pavattatūti niyyādesi. カリ・ユガ八百四年、彼はシリケッタ市から来て、ラタナプーラで統治を行った。そして、アネキバという名の自らの王子を、マハーラージャという名でシリケッタ市を統治させた。そして、“南には‘クー・ヴテー・タヨー・モー’市、西には‘ポー・コン’という地、北には‘マ・ロン’市、東には‘コン・コン’という地、この間に住む在家者たちには私の息子の命令が行き渡り、比丘たちには私の師であるサッダンマッティティ長老の命令が行き渡るように”と委ねた。 Tassaca saddhammaṭṭhitittherassa ariyavaṃsatthero mahāsāmittheroti dve sissā ahesuṃ. Tesu mahāsāmitthero pubbe vuttanayena sāsanavaṃsaṃ ānessāmīti sīhaḷadīpaṃ gantvā sīhaḷadīpato saddhiṃ pañcahi bhikkhūhi saddhammacāriṃ nāma theraṃ ānetvā abhinavasikkhaṃ gaṇhitvā sirikhettanagare sīhaḷadīpavaṃsikaṃ sāsanaṃ vaḍḍhāpetvā nisīdi. Tassa mahāsārittherassa sisso atulavaṃso nāma thero catūsu disāsu ahiṇḍitvā pariyattiṃ uggaṇhitvā sirikhettanagareyeva [Pg.178] tambulabhuñjamātikāsamīpe sāsanaṃ paggaṇhitvā nisīdi. Tassa atulavaṃsattherassa sisso ratanaraṃsī nāma theroca pariyattivesārajjaṃ patvā sirikhettanagareyeva sāsanaṃ paggaṇhitvā nisīdi. Tassaca ratanaraṃ sittherassa sisso satvavadhammarājassa ācariyo abhisaṅketo nāma thero pariyattivesārajjaṃ patvā sirikhettanagarayeva sāsanaṃ paggaṇhitvā nisīdi. Tassa pana sisso munindaghoso nāma thero atthi. Kaliyuge sattatādhike navasate sampatte pacchimapakkhādhikarājā sirikhettanagaraṃ abhibhavitvā nandayodhena nāma amaccena saddhiṃ taṃ munindaghosattheraṃ ānetvā ratanapūre patiṭṭhāpesi. そのサッダンマッティティ長老には、アリヤヴァンサ長老とマハーサーミ長老という二人の弟子がいた。そのうちマハーサーミ長老は、前述の方法で教えを将来しようと考え、セイロン島へ行き、セイロン島から五人の比丘と共にサッダンマチャーリという名の長老を連れ帰り、新たな具足戒を受け、シリケッタ市においてセイロン島伝来の教えを広めて住んだ。そのマハーサーミ長老の弟子であるアトゥラヴァンサという名の長老は、四方を巡って聖典を学び、シリケッタ市のタンブラブッジャマーティカーの近くで教えを護持して住んだ。そのアトゥラヴァンサ長老の弟子であるラタナランシーという名の長老も、聖典の習熟に至り、シリケッタ市にて教えを護持して住んだ。そのラタナランシー長老の弟子で、サトヴァダンマラージャ王の師であるアビサンケータという名の長老は、聖典の習熟に至り、シリケッタ市にて教えを護持して住んだ。さらにその弟子に、ムニンダゴーサという名の長老がいる。カリ・ユガ九百七十年に至った時、パッチマパッカードゥヒカ王がシリケッタ市を征服し、ナンダイヤウダという名の大臣と共に、そのムニンダゴーサ長老を連れてラタナプーラに安置した。 So kira pacchimapakkhādhikarājā evaṃ kathesi,- ahaṃ sirikhettanagaraṃ labhitvā ekaṃyeva bhikkhuṃ ekaṃyeva gihiṃ labhāmīti. 伝え聞くところによれば、そのパッチマパッカードゥヒカ王はこのように語った。“私はシリケッタ市を手に入れ、ただ一人の比丘と、ただ一人の在家者を得た”と。 So pana thero sāmaṇeranāmena munindaghoso nāma. Upasampannakāle pana mātulabhūtassa therassa nāmena upāli nāma. Dinnanāmena pana tipiṭakālaṅkāro nāma. Tiriyapabbatavihāre pana vāsattā ṭhānanāmena tiriyapabbatatthero nāma. その長老は、沙弥の名としてはムニンダゴーサという名であった。具足戒を受けた時には、叔父にあたる長老の名にちなんでウパーリという名であった。授与された名としてはティピタカーランカーラという名であった。ティリヤパッバタ僧院に住んでいたことから、場所の名にちなんでティリヤパッバタ長老という名であった。 So kira erāvatīnadītīre catubhūmikavihāre paṭhamaṃ nisīditvā pacchā kaliyugassa vassasahasse kālesaṭṭhivassāyuko hutvā tiriyapabbatavihāre nisīdi. Sāmaṇerakāle so jalumasyāmabhayena ratanapūrato nikkhamitvā ketumatīnagaraṃ patvā tattha tisāsanadhajattherassa sissabhūtassa dhammarājaguruttherassa santike ganthaṃ uggaṇhiṃ. Pāḷiaṭṭhakathāṭīkāsu atichekatāya daharakāleyevaca vessantarajātakaṃ kabyālaṅkārena bandhitvā kathanato ativiya pākaṭo ahosi. Tassa pana [Pg.179] therassa sisso uccanagaravāsī mahātissattheroti saṅgirajanapade araññavāsaṃ vasitvā pariyattiṃ vācetvā sāsanaṃ paggaṇhi. Tassa pana sisso reminagāme gāmavāsī candatthero nāma. Tassa sisso taṃgāmavāsī guṇasiritthero nāma. Tassa sisso taṃgāmavāsī kalyāṇadhajattharo nāma. So pana thero padumanagare sahassorodhabodhodadhigāmesu pariyattiṃ vācetvā nisīdi. Tassa sisso bodhodadhigāmavāsino indobhāsakalyāṇacakkavimalācārattherā sahassorodhagāmavāsino guṇasāracandasārattherā vaṃtumagāmavāsī varaesitthero kanninagare jararājagāma vāsī guṇasirittherocāti ime therā kalyāṇadhajattherassa santike puna sikkhaṃ gahetvā pariyattiṃ uggaṇhitvā kovidā ahesuṃ. 伝え聞くところによれば、彼はエーラーワティー川のほとりの四層の僧院に最初に住み、後にカリ・ユガの千年代の時期に六十歳となって、ティリヤパッバタ僧院に住んだ。沙弥の時、彼はジャルマ・シャームの乱を避けてラタナプーラから出発し、ケートゥマティー市に至り、そこでティサーサナダジャ長老の弟子であるダンマラージャグル長老のもとで典籍を学んだ。パーリ語の注釈書や復注書に非常に精通していたため、若い頃にすでにウェッサンタラ・ジャータカを詩の装飾を凝らして編んだことにより、極めて有名になった。その長老の弟子であるウッチャナガラ住人のマハティッサ長老は、サンギラ地方の森林に住み、聖典を教えて教えを護持した。その弟子はレーミ村の村住人であるチャンダ長老という名である。その弟子はその村の住人であるグナシリ長老という名である。その弟子はその村の住人であるカリヤーナダジャ長老という名である。その長老は、パドゥマナガラのサハッソローダ村、ボードーダディ村などで聖典を教えて住んだ。その弟子であるボードーダディ村住人のインドーバーサ長老、カリヤーナチャッカ長老、ヴィマラーチャーラ長老、サハッソローダ村住人のグナサーラ長老、チャンダサーラ長老、ヴァントゥム村住人のヴァラエーシー長老、カンニナガラのジャララージャ村住人のグナシリ長老——これらの長老たちは、カリヤーナダジャ長老のもとで再び戒を受け、聖典を学んで精通した者となった。 Tasseva kalyāṇadhajattherassa sisso saṅgirajanapade samivanagāme nisinno dhammadharo nāma thero mahallakakāle padumanagare kusumamūlagāme nisīditvā ganthaṃ vācetvā sāsanaṃ paggaṇhi. そのカリヤーナダジャ長老の弟子で、サンギラ地方のサミヴァ村に住んでいたダンマダラという名の長老は、高齢になってからパドゥマナガラのクスママムーラ村に住み、典籍を教えて教えを護持した。 Tesu guṇasiritthero amarapuramāpakassa rañño kāle guṇābhilaṅkārasaddhammamahārājādhirājagurūti nāmalañchaṃ gaṇhitvā jeyyabhūmivāsakittivihāre paṭivasi. 彼らのうち、グナシリ長老は、アマラプーラの創設者である王の時代に、グナービランカーラ・サッダンマ・マハーラージャ・ディラージャグルという称号を授かり、ジェイヤブーミ住のキッティ僧院に住んだ。 Tassa pana therassa sisso ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatimahādhammarājāguru nāma mahāthero. Tasseva rañño kāle saṅgharājā ahosi. So pana thero sīhaḷadīpe amarapuranikāyikānaṃ pabhavo. Guṇābhilaṅkārasaddhammamahādhammarājādhirājaguruttherasseva sisso tipiṭakālaṅkāramahādhammarājaguru nāma thero. Tassa sisso sūriyavaṃsābhisiripavarālaṅkāradhammasenāpati mahādhammarājādhirājaguru nāma thero amarapuradutiyamāpakassa rañño kāle [Pg.180] saṅgharājā ahosi. Tassa pana sisso ñeyya dhammābhivaṃsamunivarañāṇakittisiripavarālaṅkāradhammasenāpati- mahādhammarājādhirājaguru mahāthero dutiyaṃ amarapuramāpakassa ratanapuṇṇamāpakassaca rañño kālesu saṅgha rājā ahosi. So pana ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatimahādhammarājādhirājaguruttherassa saṅgharañño sissopi varaesittherassa sissoca ahosi. その長老の弟子は、ニャーナービヴァンサ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャグルという名の長老である。彼は同じ王の時代に僧王となった。その長老は、セイロン島のアマラプラ派の源流である。グナービランカーラ・サッダンマ・マハーダンマラージャ・ディラージャグル長老の弟子は、ティピタカーランカーラ・マハーダンマラージャグルという名の長老である。その弟子は、スーリヤヴァンサービシリ・パヴァーランカーラ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャ・ディラージャグルという名の長老で、アマラプーラの第二の創設者である王の時代に僧王となった。その弟子は、ニェッヤダンマービヴァンサ・ムニヴァラ・ニャーナキッティ・シリ・パヴァーランカーラ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャ・ディラージャグル大長老で、第二のアマラプーラ創設者とラタナプンナの創設者の王たちの時代に僧王となった。彼は、僧王ニャーナービヴァンサ・ダンマセーナーパティ・マハーダンマラージャ・ディラージャグル長老の弟子であり、またヴァラエーシー長老の弟子でもあった。 Ayaṃ sīhaḷadīpato sabbapacchimāgatehi saddhammacārīmahāsāmittherehi yāva amhākaṃ ācariyā theraparamparā dassanakathā. これは、セイロン島から最も後に来たサッダンマチャーリ・マハーサーミ長老から、我々の師に至るまでの長老の系譜を示す物語である。 Ayampi aparā theraparamparā veditabbā. Chappadattheravaṃsiko saddhammakitti nāma thero jeyyapuraṃ āgantvā catudīpabhūmiṭṭhāne nisīditvā mahāariyavaṃsattherassa santike pariyattiṃ uggaṇhitvā tato pacchā jetavanavihāraṃ saṅkamitvā tattha nisīditvā pariyattiṃ vācetvā sāsanaṃ paggaṇhi. また、別の長老の系譜も知られるべきである。チャッパダ長老の系統であるサッダンマキッティという名の長老がジェイヤプーラへ来、チャトゥディーパブーミの地に住んで、マハーアリヤヴァンサ長老のもとで聖典を学び、その後ジェータヴァナ僧院に移ってそこに住み、聖典を教えて教えを護持した。 Tassa saddhammakittittherassa sisso tisāsanadhajo nāma. Tassa sisso dhammarājaguru nāma. Tassa sisso munindaghoso nāma. Tassa sisso mahātisso nāma. Tassa sisso candapañño nāma. Tassa sisso guṇasiri nāma. Tassa sisso ñāṇadhajo nāma. Tassa sisso dhammadharo nāma. Tassa sisso indobhāso nāma. Tato paṭṭhāya kalyāṇacakka vimalācāra guṇasāra candasāra varaesī guṇasiri ñāṇābhivaṃsa ñeyyadhammābhivaṃsattherānaṃ vasena sāsanavaṃso veditabboti. そのサッダンマキッティ長老の弟子はティサーサナダジャという名である。その弟子はダンマラージャグルという名である。その弟子はムニンダゴーサという名である。その弟子はマハティッサという名である。その弟子はチャンダパンニャという名である。その弟子はグナシリという名である。その弟子はニャーナダジャという名である。その弟子はダンマダラという名である。その弟子はインドーバーサという名である。それ以降は、カリヤーナチャッカ、ヴィマラーチャーラ、グナサーラ、チャンダサーラ、ヴァラエーシー、グナシリ、ニャーナービヴァンサ、ニェッヤダンマービヴァンサといった長老たちの順によって教えの系譜が知られるべきである。 Ayaṃ pattalaṅkassa chappadattherassa sissabhūtā saddhammakittittherato paṭṭhāya theraparamparadassanakathā. これは、パッタランカのチャッパダ長老の弟子であったサッダンマキッティ長老より始まる、長老たちの相承を示す話である。 Idaṃ ratanapuṇṇanagare sāsanassa patiṭṭhānaṃ. これは、ラタナプンナ市における教えの確立である。 Evaṃ aparantaraṭṭhasaṅkhātena ekadesena sakalampi marammaraṭṭhaṃ [Pg.181] gahetvā sāsanavaṃso dassetabbo. Bhagavāpi hi aparantaraṭṭhe candanavihāre vasitvā tambadīparaṭṭhe taṃtaṃdesampi iddhiyā caritvā sattānaṃ dhammaṃ desesiyevāti. このように、アパランタ国と呼ばれる一地方を通じて、ミャンマー国の全土を含めた教団史が示されるべきである。実に世尊も、アパランタ国の栴檀精舎に住まわれ、タンバディーパ国の各地をも神変によって巡り、生きとし生けるものに法を説かれたのである。 Iti sāsanavaṃse aparantaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo 以上、教団史における、アパランタ国教団史の話の道筋。 Nāma chaṭṭho paricchedo. 第六章。 7. Kasmiragandhāraraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo 7. カシミール・ガンダーラ国教団史の話の道筋。 7. Idāni yathāvuttamātikāvasena kasmīravandhāraraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggaṃ vattuṃ okāso anuppatto, tasmā taṃ vakkhāmi. 7. 今や、先に述べた要綱に従って、カシミール・ガンダーラ国の教団史の話の道筋を説く機会が訪れた。ゆえに、それを説こう。 Tatiyasaṅgītāvasāne hi mahāmoggaliputtatissatthero majjhanti kattheraṃ kasmīragandhāraraṭṭhaṃ pesesi,-tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ pabhiṭṭhāpehīti. Ettha ca kasmīragandhāraraṭṭhaṃ nāma cīnaraṭṭhasamīpe tiṭṭhati. Teneva hi adhunā kasmīragandhāraraṭṭhavāsino cinaraṭṭhavāsinoca manussā aravāḷassa nāma nāgarājassa uppajjanakālato paṭṭhāya yāvajjatanā nāgarūpaṃ katvā mānenti pūjenti sakkaronti, vatthabhājanādīsupi nāgarūpameva te yebhuyyena karontīti. 第三結集の終わりに、マハーモッガリプッタ・ティッサ長老はマッジハンティカ長老をカシミール・ガンダーラ国へ派遣した。“汝、その国へ行き、そこに教えを確立せよ”と。このカシミール・ガンダーラ国は中国の近くに位置している。それゆえ、今日でも、カシミール・ガンダーラ国の住人と中国の住人たちは、アラヴァーラという名の龍王が現れた時から今日に至るまで、龍の姿を作って敬い、供養し、尊んでいる。彼らは、衣服や器などにも、多くの場合、龍の姿を描いている。 Soca majjhantikattheropi catūhi bhikkhūhi saddhiṃ attha pañcamo hutvā pāṭaliputtato vehāsaṃ abbhuggantvā himavati aravāḷadahassa upari otari. Tena kho pana samayena kasmīragandhāraraṭṭhe sassapākasamaye aravāḷo nāma nāgarājā aravāḷadahe nisīditvā karakavassaṃ nāma vassāpetvā sassaṃ harāpetvā mahāsamuddaṃ pāpesi. Teroca aravāḷadahassa upari otaritvā aravāḷadahapiṭṭhikaṃ caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti. Nāgamāṇavakā taṃ disvā aravāḷassa nāgarājassa ārocesuṃ, - mahārāja eko chinnabhinnapaṭadharo bhaṇḍukāsāvavasano amhākaṃ udakaṃ dūsetīti. Tadā pana thero attānaṃyeva [Pg.182] nāgānaṃ dasseti. Nagarājā tāvadeva kodhābhibhūto nikkhamitvā theraṃ disvā makkhaṃ assahamāno antalikkhe anekāni bhiṃsanakāni nimmini. Tato tato bhusāvātā vāyanti, rukkhā chijjanti, pabbatakūṭā patanti meghāgajjanti, vijjuṃlatā niccharanti, asaniyo phalanti, bhinnaṃ viya gaganaṃ udakaṃ paggharati, bhayānakarūpā nāgakumārā sannipatanti, sayampi dhūmāyati pajjalati, paharaṇavuṭṭhiyo vissajjeti, ko ayaṃmuṇḍako chinnabhinnapaṭadharotiādīhi pharusavacanehi theraṃ santajjeti, etha gaṇhatha hanatha niddhamatha imaṃ samaṇanti nāgabalaṃ āṇāpesi. そのマッジハンティカ長老もまた、四人の比丘と共に五人目となってパータリプッタから空中に舞い上がり、ヒマラヤのアラヴァーラ池の上へと降り立った。その時、カシミール・ガンダーラ国では作物が実る時期であり、アラヴァーラという名の龍王がアラヴァーラ池に座して、雹の雨を降らせ、作物を押し流して大海へ至らせていた。長老はアラヴァーラ池の上に降り立ち、池の表面を歩いたり、立ったり、座ったり、横たわったりした。龍の若者たちはそれを見て、龍王アラヴァーラに報告した。“大王よ、一人の継ぎはぎの布を纏い、剃髪して袈裟を着た者が、我らの水を汚しております”と。その時、長老は龍たちに自身の姿をあえて見せた。龍王はただちに怒りに圧倒されて現れ、長老を見て、その軽視に耐えかね、空中に多くの恐ろしい光景を作り出した。あちこちから激しい風が吹き、木々は折れ、山の峰々は崩れ落ち、雲は鳴り響き、稲妻が放たれ、雷が落ちた。天が裂けたかのように水がほとばしり、恐ろしい姿の龍の子らが集まり、龍王自身も煙を出し燃え上がり、武器の雨を降らせた。龍王は“この、継ぎはぎの布を纏った、剃髪した者は何者か”などの荒々しい言葉で長老を脅し、“来い、捕らえよ、殺せ、この沙門を追い出せ”と龍の軍勢に命じた。 Thero sabbaṃ taṃ bhiṃsanakaṃ attano iddhibalena paṭibāhitvā nāgarājānaṃ āha,– 長老は、そのすべての恐ろしい出来事を自らの神変の力によって退け、龍王にこう言った。 Sadevakopi ce loko, āgantvā tāsayeyya maṃ; Na me paṭibalo assa, janetuṃ bhayabheravaṃ. “たとえ神々を含む全世界が、やって来て私を脅そうとも、私に恐ろしき恐怖を生じさせることは、誰にもできはしない。” Sacepi tvaṃ mahiṃ sabba, sasamuddaṃ sapabbataṃ; Ukkhipitvā mahānāga, khipeyyāsi mamūpari. “偉大なる龍よ、たとえお前が、海と山々を伴う全大地を持ち上げ、私の上に投げつけたとしても、” Neva me sakkuṇeyyāsi, janetuṃ bhayabheravaṃ; Aññadatthu tavevassa, vighāto uragādhipāti. “私に恐ろしき恐怖を生じさせることは、決してできないだろう。龍王よ、むしろお前自身に、破滅がもたらされるであろう。” Evaṃ vutte nāgarājā vihatānubhāvo nipphalavāyāmo dukkhī dummano ahosi. このように言われると、龍王は威力を失い、その努力は無に帰し、苦しみ、意気消沈した。 Taṃ thero taṅkhaṇānurūpāya dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā tīsu saraṇesu pañcasuca sīlesu patiṭṭhāpesi saddhiṃ caturāsītiyā nāgasahassehi. Aññepi bahū himavantavāsino yakkhāca gandhabbāca kumbhaṇḍāca therassa dhammakathaṃ sutvā saraṇesuca sīlesuca patiṭṭhahiṃsu. Pañcakopi yakkho saddhiṃ bhariyāya yakkhiniyā pañcahica puttasatehi paṭhame [Pg.183] phale patiṭṭhito. Athāyasmā majjhanti katthero sabbenāgayakkharakkhase āmantetvā evamāha,- 長老はその時の状況に応じた法話をもって彼を示教し、勧導し、鼓舞し、歓喜させ、八万四千の龍たちと共に三帰依と五戒に落ち着かせた。また、他の多くのヒマラヤに住む夜叉、乾闥婆、鳩槃荼たちも長老の法話を聞いて三帰依と五戒に落ち着いた。パンチャカという名の夜叉も、妻の夜叉女と五百の息子たちと共に、第一の果に落ち着いた。そこでマッジハンティカ長老は、すべての龍、夜叉、羅刹たちに呼びかけてこう言った。 Mādāni kodhaṃ janayittha, ito uddhaṃ yathā pure; Sassaghātañca mā kattha, sukhakāmā hi pāṇino; Karotha mettaṃ sattesu, vasantu manujā sukhanti. “今より後は、以前のように怒りを生じさせてはならない。また、作物を害してはならない。生きとし生けるものは幸福を望んでいるのだから。生きものたちに慈しみを向けよ。人々が幸せに暮らせるようにせよ。” Te sabbepi sādhu bhanteti therassa vacanaṃ paṭissuṇitvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjiṃsu. Taṃ divasameva nāgarājassa pūjāsamayo hoti. Atha nāgarājā attano ratanamayaṃ pallaṅkaṃ āharāpetvā therassa paññapesi. Nisīdi thero pallaṅke. Nāgarājāpi theraṃ bījayamāno samīpe aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe kasmīragandhāraraṭṭhavāsino āgantvā theraṃ disvā amhākaṃ nāgarājatopi thero mahiddhikataroti therameva vanditvā nisinnā. Thero tesaṃ āsivisopamasuttaṃ kathesi. Suttapariyosāne asītiyāpāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Kulasatasahassañca pabbaji. Tato pabhuti ca kasmīragandhāro yāvajjetanā kāsāvapajjotā isivātapaṭivātāeva. 彼らすべては“善きかな、尊師よ”と長老の言葉を承諾し、教えられた通りに実践した。その日、龍王の供養の時であった。そこで龍王は自らの宝の座を持ってこさせ、長老のために用意した。長老は座に就いた。龍王もまた長老を扇ぎながら、その傍らに立った。その時、カシミール・ガンダーラ国の住人たちがやって来て長老を見て、“我らの龍王よりも長老の方が、より大きな神変の力を持っておられる”と、長老をこそ礼拝して座った。長老は彼らに‘毒蛇比喩経’を説いた。説法の終わりに、八万の生きとし生けるものが法を悟った。また、十万の家の人々が出家した。それ以来、カシミール・ガンダーラ国は今日に至るまで、袈裟の輝きに満ち、聖者たちの風が吹き抜けている。 Gantvā kasmīragandhāraṃ, isi majjhantiko tadā; Duṭṭhaṃ nāgaṃ pasādetvā, mocesi bandhanā bahūti. “その時、聖者マッジハンティカはカシミール・ガンダーラへ行き、悪しき龍を教化して、多くの者たちを束縛から解放した。” Adhunā pana kasmīragandhāraraṭṭhe sāsanassa atthaṅgatassaviya sūriyassa obhāso na paññāyati, tasmā tattha sāsanassa patiṭṭhāne vitthārena vattabbakiccaṃ natthīti. しかし今、カシミール・ガンダーラ国においては、沈んだ太陽のように教えの輝きは見られない。ゆえに、そこでの教えの確立について、詳細に語るべきことは何もない。 Iti sāsanavaṃse kasmīragandhāraraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo 以上、教団史における、カシミール・ガンダーラ国教団史の話の道筋。 Nāma sattamo paricchedo. 第七章。 8. Mahiṃsakaraṭṭhassāsanavaṃsakathāmaggo 8. マヒンサカ国教団史の話의道筋。 8. Idāni [Pg.184] yathāvuttamātikāvasena mahiṃsakaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggaṃ vattuṃ okāso anuppatto, tasmā taṃ vakkhāmi. 8. 今や、先に述べた要綱に従って、マヒンサカ国の教団史の話の道筋を説く機会が訪れた。ゆえに、それを説こう。 Tatiyasaṅgītāvasāne hi mahāmoggaliputtatissatthero mahārevattheraṃ mahiṃsakamaṇḍalaṃ pesesi,- tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti. 第三結集の終わりに、マハーモッガリプッタ・ティッサ長老はマハーレーヴァ長老をマヒンサカ地方へ派遣した。“汝、その国へ行き、そこに教えを確立せよ”と。 Soca attapañcamo hutvā mahiṃsakamaṇḍalaṃ agamāsi paccantimesu janapadesu pañcavaggo gaṇo alaṃ upasampadakammāyāti maññamāno. Thero mahiṃsakamaṇḍalaṃ gantvā devadūtasuttaṃ kathesi. Suttapariyosāne cattālīsapāṇasahassāni dhammacakkhuṃ ppaṭilabhiṃsu. Cattālīsaṃyeva pāṇasahassāni pabbajiṃsu. 彼もまた、自分を含めて五人の比丘とともにマヒムサカ・マンダラ(マヒムサカ地方)へ赴いた。“辺境の諸地方においては、五人の比丘からなる僧伽(サンガ)があれば、具足戒の儀式(授戒)を執り行うのに十分である”と考えたからである。長老はマヒムサカ・マンダラへ到着し、‘天使経(デーヴァドゥータ・スッタ)’を説いた。説法の終わりに、四万の生ける者たちが法眼を得た。そして同じく四万の生ける者たちが出家した。 Gantvāna raṭṭhaṃ mahiṃsaṃ, mahārevo mahiddhiko; Codetvā devadūtehi, mocesi bandhanā bahūti. 大いなる神通力を有するマハーレーヴァは、マヒムサ国へと赴き、天使(デーヴァドゥータ)の教えによって人々を導き、多くの人々を煩悩の束縛から解放した。 Adhunā pana tattha sāsanassa abbhehiviya paṭicchannassa sūriyassa okāso dubbalo hutvā paññāyati. しかし現在は、そこにおいて教法(サーサナ)は、雲に覆われた太陽のように、その勢いが弱まっているように見受けられる。 Iti sāsanavaṃse mahiṃsakaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo 以上が、‘教法史(サーサナヴァムサ)’におけるマヒムサカ国教法史の記述の道筋である。 Nāma aṭṭhamo paricchedo. 第八章。 9. Mahāraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo 9. マハーラッタ国教法史の記述の道筋。 9. Ito paraṃ mahāraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggaṃ kathayissāmi yathāvuttamātikāvasena. 9. これより、先に述べた目次に従って、マハーラッタ国教法史の記述の道筋を説こう。 Tatiyasaṅgītāvasāne hi mahāmoggaliputtatissatthero mahādhammarakkhittheraṃ mahāraṭṭhaṃ pesesi,-tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpesīti. 第三結集の終わりに、マハーモッガリプッタティッサ長老は、マハーダンマラッキタ長老をマハーラッタへ派遣した。“汝はその国へ行き、そこに教法を確立せよ”と。 Mahādhammarakkhitattheroca attapañcamo hutvā mahāraṭṭhaṃ gantvā mahānāradakassapajātakakathāya mahāraṭṭhake pasādetvā [Pg.185] caturāsītipāṇasahassāni maggaphalesu patiṭṭhāpesi. Terasasahassāni pabbajiṃsu. Evaṃ so tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. マハーダンマラッキタ長老もまた、自分を含めて五人の比丘とともにマハーラッタへ赴き、‘マハーナーラダカッサパ・ジャータカ’の物語によってマハーラッタの人々を信服させ、八万四千の生ける者たちを聖なる道と果に安住させた。一万三千人が出家した。このようにして、彼はそこに教法を確立した。 Mahāraṭṭhaṃ isi gantvā, so mahā dhammarakkhito; Jātakaṃ kathayitvāna, pasādesi mahājananti. 仙人(仙聖)であるマハーダンマラッキタは、マハーラッタへ赴き、ジャータカを説いて多くの人々を信服させた。 Tattha kira manussā pubbe aggihutādimicchākammaṃ yebhuyyena akaṃsu. Teneva thero mahānāradakassapajātakakathaṃ desesi. Tato paṭṭhāya tattha manussā jātaka kathaṃ yebhuyyena sotuṃ ativiya icchanti. Bhikkhūca yebhuyyena gahaṭṭhānaṃ jātakakathaṃyeva desenti. Visesato pana vassantarajātakakathaṃ te manussā bahūhi dātabbavatthūhi pūjetvā suṇanti. 伝え聞くところによれば、そこの人々は以前、主に火への供物(アグニホートラ)などの邪儀を行っていた。それゆえに、長老は‘マハーナーラダカッサパ・ジャータカ’の話を説いたのである。それ以来、そこの人々はジャータカの話を聞くことを非常に好むようになった。比丘たちもまた、主に在家の者たちに対してジャータカの話を説いている。特に‘ヴェッサンタラ・ジャータカ’の話を、それらの人々は多くの布施物をもって供養し、聴聞するのでである。 Tañca mahāraṭṭhaṃ nāma syāmaraṭṭhasamīpe ṭhitaṃ, teneva syāmaraṭṭhavāsinopi bhikkhū gahaṭṭhāca yebhuyyena sotuṃ icchantīti. Mahādhammarakkhitattheropi mahāraṭṭhavāsīhi saddhiṃ sakalasyāmaraṭṭhavāsīnaṃ dhammaṃ desesi, amatarasaṃ pāyesi, yathā yonakadhammarakkhitatthero aparantaraṭṭhaṃ gantvā sakalamarammaraṭṭhavāsīnanti. そのマハーラッタという国はシャム国(タイ)の近くに位置しており、それゆえにシャム国の住人である比丘や在家の者たちも、主にジャータカを聞くことを好んでいる。マハーダンマラッキタ長老も、マハーラッタの住人とともに、シャム国全体の住人に対して法を説き、不死の甘露を飲ませた。それはちょうど、ヨーナカダンマラッキタ長老がアパランタ国へ赴き、ビルマ国(マランマラッタ)全体の住人に対して行ったのと同様である。 Yaṃ pana yonakaraṭṭhasāsanavaṃsakathāyaṃ vuttaṃ, tampi sabbaṃ etthāpi daṭṭhabbaṃyeva, tehi tassa ekasadisattena ṭhitattāti. Tathā hi nāgasenattheropi yonakaraṭṭhe vasitvā syāmaraṭṭhādīsupi sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Yonakaraṭṭhavāsino mahādhammagambhīrattheramahāmedhaṅkarattherāca saddhiṃ bahūhi bhikkhūhi sīhaḷadīpaṃ gantvā tato punāgantvā syāmaraṭṭhe sokkatayanagaraṃ patvā tattha nisīditvā sāsanaṃ paggaṇhitvā pacchā lakunnanagare nisīditvā sāsanaṃ paggaṇhi. Evaṃ yonakaraṭṭhe sāsanaṃ ṭhitaṃ syāmādīsupi ṭhitaṃyevāti daṭṭhabbaṃ. ヨーナカ国教法史の記述で述べられたことは、すべてここでも同様に理解されるべきである。それらは互いに一致しているからである。事実、ナーガセーナ長老もヨーナカ国に住まい、シャム国などにも教法を確立した。ヨーナカ国の住人であるマハーダンマガンビーラ長老とマハーメーダンカラ長老は、多くの比丘たちとともにセイロン島(シーハラディーパ)へ赴き、そこから再び戻ってシャム国のソッカタヤ市(スコータイ)に至り、そこに留まって教法を宣揚し、後にラクンナ市(ランパーン)に留まって教法を宣揚した。このように、ヨーナカ国に確立された教法は、シャム国などにも同様に確立されたと見なされるべきである。 Buddhassa bhagavato parinibbānato dvisatādhikānaṃ dvinnaṃ vassasahassānaṃ [Pg.186] upari navutime vassa sīhaḷadīpe rajjaṃ pattassa kittissirirājasīhamahārājassa abhisekato tatiye vasse teneva kittissirirājasīhamahāraññā pahitapaṇṇākārasāsanaṃ āgamma sarāmādhipatidhammikamahārājādhirājenāṇattehi laṅkādīpaṃ āgatehi upālitthe rādīhi patiṭṭhāpito vaṃso upālivaṃsoti pākaṭo. Soca duvidho pubbārāmavihāravāsīabhayagirivihāravāsīvasenāti. Evaṃ mahānagarayonakalyāmaraṭṭhesu sāsanaṃ thiraṃ hutvā tiṭṭhatīti veditabbanti. 釈尊の入滅から二千九十余年、セイロン島で王位に就いたキッティシリラージャシーハ大王の即位から三年目、そのキッティシリラージャシーハ王が送った進物と書簡に応じて、シャムの主である義王(ダンミカラージャ)の命によりランカー島へやって来たウパーリ長老たちによって確立された系譜は、ウパーリ・ヴァムサ(シャム派)として知られている。それは、プッバーラーマ寺派とアバヤギリ寺派の二つから成る。このように、マハーナガラ、ヨーナカ、シャムの諸国において、教法は強固となって存続していると知るべきである。 Iti sāsanavaṃse mahāraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo nāma 以上が、‘教法史’におけるマハーラッタ国教法史の記述の道筋である。 Navamo paricchedo. 第九章。 10. Cinaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo 10. チーナラッタ国(中国)教法史の記述の道筋。 10. Tato paraṃ pavakkhāmi cīnaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggaṃ yathāṭṭhavitamātikāvasena. 10. 次に、定められた目次に従って、チーナラッタ国教法史の記述の道筋を述べよう。 Tatiyasaṅgītāvasāne hi mahāmoggaliputtatissatthero majjhimattheraṃ cinaraṭṭhaṃ pesesi,-tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti. 第三結集の終わりに、マハーモッガリプッタティッサ長老は、マッチマ長老をチーナラッタへ派遣した。“汝はその国へ行き、そこに教法を確立せよ”と。 Majjhimattheroca kassapagottarena aḷakarevattherena dundabhiyattherena mahārevattherenaca saddhiṃ himavantappadese pañcacīnaraṭṭhaṃ gantvā dhammacakkappavattanasuttantakathāyataṃ desaṃ pasādetvā asītipāṇakoṭiyo maggaphalaratanāni paṭilābhesi. Pañcapica te therā pañcaraṭṭhāni pasādesuṃ. Ekamekassa santike sahassamattā pabbajiṃsu. Evaṃ te tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesuṃ. マッチマ長老は、カッサパゴッタ、アラカレーヴァ長老、ドゥンダビヤ長老、マハーレーヴァ長老とともに、ヒマラヤ地方の五つのチーナラッタへ赴き、‘初転法輪経’の説法によってその地を信服させ、八十億の生ける者たちに道と果の宝を得させた。そして五人の長老たちは五つの国を信服させた。一人一人のもとで、約千人ずつが出家した。このようにして、彼らはそこに教法を確立した。 Gantvā majjhimatthero, himavantaṃ pasādayi; Yakkhasenaṃ pakāsento, dhammacakkappavattananti. マッチマ長老は赴いて、ヒマラヤを信服させた。夜叉の軍勢を制して、正義の車輪(法輪)を宣揚したのである。 Tattha kira manussā yebhuyyena candīparamīsvārānaṃ yakkhānaṃ pūjaṃ [Pg.187] karonti. Teneva te pañca therā tesaṃ yakkhasenaṃ pakāsayitvā dhammaṃ desesuṃ. Kasmīragandhāraraṭṭhaṃ pana kadāci kadāci cīnaraṭṭhindassa vijitaṃ hoti, kadāci kadāci pana visuṃ hoti. Tadā pana visuṃyeva ahosīti daṭṭhabbaṃ. 伝え聞くところによれば、そこの人々は主に、凶暴で至高の主とされる夜叉たちを崇拝していた。それゆえに、五人の長老たちは彼らに夜叉の軍勢を制圧した様を示して法を説いたのである。カシミール・ガンダーラ国は、時にはチーナラッタの王の領地となり、時には独立していたが、当時は独立していたと見なされるべきである。 Cīranaṭṭhe pana bhagavato sāsanaṃ dubbalaṃyeva hutvā aṭṭhāsi, na thiraṃ hutvā. Teneva idāni tattha katthaciyeva sāsanaṃ chāyāmattaṃva paññāyati, vātavegena vikiṇṇaabbhaṃviya tiṭṭhatīti. しかし、チーナラッタにおける世尊の教法は、脆弱なままに留まり、強固にはならなかった。それゆえに、現在そこでは、教法はどこにおいても影のようにわずかに見られるのみであり、強い風によって散り散りになった雲のように存在している。 Iti sāsanavaṃse cīnaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo nāma 以上が、‘教法史’におけるチーナラッタ国教法史の記述の道筋である。 Dasamo paricchedo. 第十章。 Evaṃ sabbena sabbaṃ sāsanavaṃsakathāmaggo niṭṭhito. このようにして、教法史の記述の道筋のすべてが完結した。 Ettāvatāca – そして、これまでに── Laṅkāgatena santena, citrañāṇena bhikkhunā; Saraṇaṅkaranāmena, saddhammaṭṭhitikāminā. ランカー島から来た、穏やかで多彩な知恵を持つ、正法の存続を望むサラナンカラという名の比丘。 Dūratoyeva dīpamhā, sumaṅgalena jotinā; Visuddhasīlināceva, dīpantaraṭṭhabhikkhunā. また、遠くの島から、純粋な戒を保つ、吉祥なる光(スマングラ)である、他国の比丘。 Aññehicābhiyācito, paññāsāmīti nāmako; Akāsiṃ suṭṭhukaṃ ganthaṃ, sāsanavaṃsappadīpikaṃ. および他の人々からも要請を受け、パンニャーサーミという名の私は、この‘教法史の灯明(サーサナヴァムサッパディーピカー)’という優れた書を著した。 Dvisateca sahasseca, tevīsādhike gate; Puṇṇāyaṃ migasīrassa, niṭṭhaṃ gatāva sabbaso. 千二百二十三(年)が過ぎ去り、ミガシーラ(鹿首)月の満月の日に、すべてにおいて完全に完成した。 Koci ettheva doso ce, paññāyati sucittakā; Taṃ khamantu ca suddhiyā, gaṇhantu yuttikaṃ haveti. もしここに何らかの過ちが賢明な人々によって見出されるならば、それを寛大に許し、実に道理にかなったことを受け入れてほしい。 | |||
| 한국인 | |||
| Pali Canon | Commentaries | Sub-commentaries | Other |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| සිංහල | |||
| Pali Canon | Commentaries | Sub-commentaries | Other |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| Español | |||
| Pali Canon | Commentaries | Sub-commentaries | Other |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| แบบไทย | |||
| บาลีแคน | ข้อคิดเห็น | คำอธิบายย่อย | อื่น |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| Tiếng Việt | |||
| Kinh điển Pali | Chú giải | Phụ chú giải | Khác |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1 1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2 1203 Chú Giải Pācittiya 1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật) 1205 Chú Giải Cūḷavagga 1206 Chú Giải Parivāra | 1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1 1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2 1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha 1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi 1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1 1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2 1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1 1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2 1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1 1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Thanh Tịnh Đạo - 1 8402 Thanh Tịnh Đạo - 2 8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1 8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2 8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo 8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp) 8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp) 8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp) 8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp) 8410 Tạng Luật (Vấn Đáp) 8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp) 8412 Chú Giải (Vấn Đáp) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Phụ Chú Giải Namakkāra 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8444 Mahārahanīti 8445 Dhammanīti 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8450 Cāṇakyanīti 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Phụ Chú Giải Milinda 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga 2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ) 2203 Chú Giải Pāthikavagga | 2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga 2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ) 2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga 2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1 2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1 3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2 3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa 3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa | 3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa 3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa 3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ) | 4201 Chú Giải Sagāthāvagga 4202 Chú Giải Nidānavagga 4203 Chú Giải Khandhavagga 4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga 4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ) | 4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga 4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga 4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga 4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga 4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Chú Giải Ekakanipāta 5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta 5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta 5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta | 5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta 5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta 5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta 5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi - 1 6111 Apadāna Pāḷi - 2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi - 1 6115 Jātaka Pāḷi - 2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Chú Giải Khuddakapāṭha 6202 Chú Giải Dhammapada - 1 6203 Chú Giải Dhammapada - 2 6204 Chú Giải Udāna 6205 Chú Giải Itivuttaka 6206 Chú Giải Suttanipāta - 1 6207 Chú Giải Suttanipāta - 2 6208 Chú Giải Vimānavatthu 6209 Chú Giải Petavatthu 6210 Chú Giải Theragāthā - 1 6211 Chú Giải Theragāthā - 2 6212 Chú Giải Therīgāthā 6213 Chú Giải Apadāna - 1 6214 Chú Giải Apadāna - 2 6215 Chú Giải Buddhavaṃsa 6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka 6217 Chú Giải Jātaka - 1 6218 Chú Giải Jātaka - 2 6219 Chú Giải Jātaka - 3 6220 Chú Giải Jātaka - 4 6221 Chú Giải Jātaka - 5 6222 Chú Giải Jātaka - 6 6223 Chú Giải Jātaka - 7 6224 Chú Giải Mahāniddesa 6225 Chú Giải Cūḷaniddesa 6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1 6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2 6228 Chú Giải Nettippakaraṇa | 6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi - 1 7107 Yamaka Pāḷi - 2 7108 Yamaka Pāḷi - 3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5 | 7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi 7202 Chú Giải Sammohavinodanī 7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa | 7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī 7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga 7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa 7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī 7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |