中文
巴利義註複註藏外典籍
1101 巴拉基咖(波羅夷)
1102 巴吉帝亞(波逸提)
1103 大品(律藏)
1104 小品
1105 附隨
1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1
1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2
1203 巴吉帝亞(波逸提)義註
1204 大品義註(律藏)
1205 小品義註
1206 附隨義註
1301 心義燈-1
1302 心義燈-2
1303 心義燈-3
1401 疑惑度脫
1402 律攝註釋
1403 金剛智疏
1404 疑難解除疏-1
1405 疑難解除疏-2
1406 律莊嚴疏-1
1407 律莊嚴疏-2
1408 古老解惑疏
1409 律抉擇-上抉擇
1410 律抉擇疏-1
1411 律抉擇疏-2
1412 巴吉帝亞等啟請經
1413 小戒學-根本戒學

8401 清淨道論-1
8402 清淨道論-2
8403 清淨道大複註-1
8404 清淨道大複註-2
8405 清淨道論導論

8406 長部問答
8407 中部問答
8408 相應部問答
8409 增支部問答
8410 律藏問答
8411 論藏問答
8412 義注問答
8413 語言學詮釋手冊
8414 勝義顯揚
8415 隨燈論誦
8416 發趣論燈論
8417 禮敬文
8418 大禮敬文
8419 依相讚佛偈
8420 經讚
8421 蓮花供
8422 勝者莊嚴
8423 語蜜
8424 佛德偈集
8425 小史
8427 佛教史
8426 大史
8429 目犍連文法
8428 迦旃延文法
8430 文法寶鑑(詞幹篇)
8431 文法寶鑑(詞根篇)
8432 詞形成論
8433 目犍連五章
8434 應用成就讀本
8435 音韻論讀本
8436 阿毗曇燈讀本
8437 阿毗曇燈疏
8438 妙莊嚴論讀本
8439 妙莊嚴論疏
8440 初學入門義抉擇精要
8446 詩王智論
8447 智論花鬘
8445 法智論
8444 大羅漢智論
8441 世間智論
8442 經典智論
8443 勇士百智論
8450 考底利耶智論
8448 人眼燈
8449 四護衛燈
8451 妙味之流
8452 界清淨
8453 韋桑達拉頌
8454 目犍連語釋五章
8455 塔史
8456 佛牙史
8457 詞根讀本注釋
8458 舍利史
8459 象頭山寺史
8460 勝者行傳
8461 勝者宗燈
8462 油鍋偈
8463 彌蘭王問疏
8464 詞花鬘
8465 詞成就論
8466 正理滴論
8467 迦旃延詞根注
8468 邊境山注釋
2101 戒蘊品
2102 大品(長部)
2103 波梨品
2201 戒蘊品註義註
2202 大品義註(長部)
2203 波梨品義註
2301 戒蘊品疏
2302 大品複註(長部)
2303 波梨品複註
2304 戒蘊品新複註-1
2305 戒蘊品新複註-2
3101 根本五十經
3102 中五十經
3103 後五十經
3201 根本五十義註-1
3202 根本五十義註-2
3203 中五十義註
3204 後五十義註
3301 根本五十經複註
3302 中五十經複註
3303 後五十經複註
4101 有偈品
4102 因緣品
4103 蘊品
4104 六處品
4105 大品(相應部)
4201 有偈品義注
4202 因緣品義注
4203 蘊品義注
4204 六處品義注
4205 大品義注(相應部)
4301 有偈品複註
4302 因緣品註
4303 蘊品複註
4304 六處品複註
4305 大品複註(相應部)
5101 一集經
5102 二集經
5103 三集經
5104 四集經
5105 五集經
5106 六集經
5107 七集經
5108 八集等經
5109 九集經
5110 十集經
5111 十一集經
5201 一集義註
5202 二、三、四集義註
5203 五、六、七集義註
5204 八、九、十、十一集義註
5301 一集複註
5302 二、三、四集複註
5303 五、六、七集複註
5304 八集等複註
6101 小誦
6102 法句經
6103 自說
6104 如是語
6105 經集
6106 天宮事
6107 餓鬼事
6108 長老偈
6109 長老尼偈
6110 譬喻-1
6111 譬喻-2
6112 諸佛史
6113 所行藏
6114 本生-1
6115 本生-2
6116 大義釋
6117 小義釋
6118 無礙解道
6119 導論
6120 彌蘭王問
6121 藏釋
6201 小誦義注
6202 法句義注-1
6203 法句義注-2
6204 自說義注
6205 如是語義註
6206 經集義注-1
6207 經集義注-2
6208 天宮事義注
6209 餓鬼事義注
6210 長老偈義注-1
6211 長老偈義注-2
6212 長老尼義注
6213 譬喻義注-1
6214 譬喻義注-2
6215 諸佛史義注
6216 所行藏義注
6217 本生義注-1
6218 本生義注-2
6219 本生義注-3
6220 本生義注-4
6221 本生義注-5
6222 本生義注-6
6223 本生義注-7
6224 大義釋義注
6225 小義釋義注
6226 無礙解道義注-1
6227 無礙解道義注-2
6228 導論義注
6301 導論複註
6302 導論明解
7101 法集論
7102 分別論
7103 界論
7104 人施設論
7105 論事
7106 雙論-1
7107 雙論-2
7108 雙論-3
7109 發趣論-1
7110 發趣論-2
7111 發趣論-3
7112 發趣論-4
7113 發趣論-5
7201 法集論義註
7202 分別論義註(迷惑冰消)
7203 五部論義註
7301 法集論根本複註
7302 分別論根本複註
7303 五論根本複註
7304 法集論複註
7305 五論複註
7306 阿毘達摩入門
7307 攝阿毘達磨義論
7308 阿毘達摩入門古複註
7309 阿毘達摩論母

မြန်မာ
ပဠိအဋ္ဌကထာဋီကာအည
1101 ပါရာဇိက ပါဠိ
1102 ပါစိတ္တိယ ပါဠိ
1103 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဝိနယ)
1104 စူဠဝဂ္ဂ ပါဠိ
1105 ပရိဝါရ ပါဠိ
1201 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၁
1202 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၂
1203 ပါစိတ္တိယ အဋ္ဌကထာ
1204 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဝိနယ)
1205 စူဠဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
1206 ပရိဝါရ အဋ္ဌကထာ
1301 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၁
1302 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၂
1303 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၃
1401 ဒွေမာတိကာပါဠိ
1402 ဝိနယသင်္ဂဟ အဋ္ဌကထာ
1403 ဝဇိရဗုဒ္ဓိ ဋီကာ
1404 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၁
1405 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၂
1406 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၁
1407 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၂
1408 ကင်္ခာဝိတရဏီပုရာဏ ဋီကာ
1409 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ-ဥတ္တရဝိနိစ္ဆယ
1410 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၁
1411 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၂
1412 ပါစိတျာဒိယောဇနာပါဠိ
1413 ခုဒ္ဒသိက္ခာ-မူလသိက္ခာ

8401 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၁
8402 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၂
8403 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၁
8404 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၂
8405 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ နိဒါနကထာ

8406 ဒီဃနိကာယ (ပု-ဝိ)
8407 မဇ္ဈိမနိကာယ (ပု-ဝိ)
8408 သံယုတ္တနိကာယ (ပု-ဝိ)
8409 အင်္ဂုတ္တရနိကာယ (ပု-ဝိ)
8410 ဝိနယပိဋက (ပု-ဝိ)
8411 အဘိဓမ္မပိဋက (ပု-ဝိ)
8412 အဋ္ဌကထာ (ပု-ဝိ)
8413 နိရုတ္တိဒီပနီ
8414 ပရမတ္ထဒီပနီ သင်္ဂဟမဟာဋီကာပါဌ
8415 အနုဒီပနီပါဌ
8416 ပဋ္ဌာနုဒ္ဒေသ ဒီပနီပါဌ
8417 နမက္ကာရဋီကာ
8418 မဟာပဏာမပါဌ
8419 လက္ခဏာတော ဗုဒ္ဓထောမနာဂါထာ
8420 သုတဝန္ဒနာ
8421 ကမလာဉ္ဇလိ
8422 ဇိနာလင်္ကာရ
8423 ပဇ္ဇမဓု
8424 ဗုဒ္ဓဂုဏဂါထာဝလီ
8425 စူဠဂန္ထဝံသ
8427 သာသနဝံသ
8426 မဟာဝံသ
8429 မောဂ္ဂလ္လာနဗျာကရဏံ
8428 ကစ္စာယနဗျာကရဏံ
8430 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ပဒမာလာ)
8431 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ဓါတုမာလာ)
8432 ပဒရူပသိဒ္ဓိ
8433 မောဂလ္လာနပဉ္စိကာ
8434 ပယောဂသိဒ္ဓိပါဌ
8435 ဝုတ္တောဒယပါဌ
8436 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာပါဌ
8437 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာဋီကာ
8438 သုဗောဓါလင်္ကာရပါဌ
8439 သုဗောဓါလင်္ကာရဋီကာ
8440 ဗာလာဝတာရ ဂဏ္ဌိပဒတ္ထဝိနိစ္ဆယသာရ
8446 ကဝိဒပ္ပဏနီတိ
8447 နီတိမဉ္ဇရီ
8445 ဓမ္မနီတိ
8444 မဟာရဟနီတိ
8441 လောကနီတိ
8442 သုတ္တန္တနီတိ
8443 သူရဿတိနီတိ
8450 စာဏကျနီတိ
8448 နရဒက္ခဒီပနီ
8449 စတုရာရက္ခဒီပနီ
8451 ရသဝါဟိနီ
8452 သီမဝိသောဓနီပါဌ
8453 ဝေဿန္တရဂီတိ
8454 မောဂ္ဂလ္လာန ဝုတ္တိဝိဝရဏပဉ္စိကာ
8455 ထူပဝံသ
8456 ဒါဌာဝံသ
8457 ဓါတုပါဌဝိလာသိနိယာ
8458 ဓါတုဝံသ
8459 ဟတ္ထဝနဂလ္လဝိဟာရဝံသ
8460 ဇိနစရိတယ
8461 ဇိနဝံသဒီပံ
8462 တေလကဋာဟဂါထာ
8463 မိလိဒဋီကာ
8464 ပဒမဉ္ဇရီ
8465 ပဒသာဓနံ
8466 သဒ္ဒဗိန္ဒုပကရဏံ
8467 ကစ္စာယနဓါတုမဉ္ဇုသာ
8468 သာမန္တကူဋဝဏ္ဏနာ
2101 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
2102 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဒီဃ)
2103 ပါထိကဝဂ္ဂ ပါဠိ
2201 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2202 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဒီဃ)
2203 ပါထိကဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2301 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
2302 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (ဒီဃ)
2303 ပါထိကဝဂ္ဂ ဋီကာ
2304 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၁
2305 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၂
3101 မူလပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3102 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3103 ဥပရိပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3201 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၁
3202 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၂
3203 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3204 ဥပရိပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3301 မူလပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3302 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3303 ဥပရိပဏ္ဏာသ ဋီကာ
4101 သဂါထာဝဂ္ဂ ပါဠိ
4102 နိဒါနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4103 ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
4104 သဠာယတနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4105 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (သံယုတ္တ)
4201 သဂါထာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4202 နိဒါနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4203 ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4204 သဠာယတနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4205 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (သံယုတ္တ)
4301 သဂါထာဝဂ္ဂ ဋီကာ
4302 နိဒါနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4303 ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
4304 သဠာယတနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4305 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (သံယုတ္တ)
5101 ဧကကနိပါတ ပါဠိ
5102 ဒုကနိပါတ ပါဠိ
5103 တိကနိပါတ ပါဠိ
5104 စတုက္ကနိပါတ ပါဠိ
5105 ပဉ္စကနိပါတ ပါဠိ
5106 ဆက္ကနိပါတ ပါဠိ
5107 သတ္တကနိပါတ ပါဠိ
5108 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ပါဠိ
5109 နဝကနိပါတ ပါဠိ
5110 ဒသကနိပါတ ပါဠိ
5111 ဧကာဒသကနိပါတ ပါဠိ
5201 ဧကကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5202 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5203 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5204 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5301 ဧကကနိပါတ ဋီကာ
5302 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ ဋီကာ
5303 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ ဋီကာ
5304 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ဋီကာ
6101 ခုဒ္ဒကပါဌ ပါဠိ
6102 ဓမ္မပဒ ပါဠိ
6103 ဥဒါန ပါဠိ
6104 ဣတိဝုတ္တက ပါဠိ
6105 သုတ္တနိပါတ ပါဠိ
6106 ဝိမာနဝတ္ထု ပါဠိ
6107 ပေတဝတ္ထု ပါဠိ
6108 ထေရဂါထာ ပါဠိ
6109 ထေရီဂါထာ ပါဠိ
6110 အပဒါန ပါဠိ-၁
6111 အပဒါန ပါဠိ-၂
6112 ဗုဒ္ဓဝံသ ပါဠိ
6113 စရိယာပိဋက ပါဠိ
6114 ဇာတက ပါဠိ-၁
6115 ဇာတက ပါဠိ-၂
6116 မဟာနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6117 စူဠနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6118 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ ပါဠိ
6119 နေတ္တိပ္ပကရဏ ပါဠိ
6120 မိလိန္ဒပဉှ ပါဠိ
6121 ပေဋကောပဒေသ ပါဠိ
6201 ခုဒ္ဒကပါဌ အဋ္ဌကထာ
6202 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၁
6203 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၂
6204 ဥဒါန အဋ္ဌကထာ
6205 ဣတိဝုတ္တက အဋ္ဌကထာ
6206 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၁
6207 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၂
6208 ဝိမာနဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6209 ပေတဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6210 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၁
6211 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၂
6212 ထေရီဂါထာ အဋ္ဌကထာ
6213 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၁
6214 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၂
6215 ဗုဒ္ဓဝံသ အဋ္ဌကထာ
6216 စရိယာပိဋက အဋ္ဌကထာ
6217 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၁
6218 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၂
6219 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၃
6220 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၄
6221 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၅
6222 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၆
6223 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၇
6224 မဟာနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6225 စူဠနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6226 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၁
6227 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၂
6228 နေတ္တိပ္ပကရဏ အဋ္ဌကထာ
6301 နေတ္တိပ္ပကရဏ ဋီကာ
6302 နေတ္တိဝိဘာဝိနီ
7101 ဓမ္မသင်္ဂဏီ ပါဠိ
7102 ဝိဘင်္ဂ ပါဠိ
7103 ဓါတုကထာ ပါဠိ
7104 ပုဂ္ဂလပညတ္တိ ပါဠိ
7105 ကထာဝတ္ထု ပါဠိ
7106 ယမက ပါဠိ-၁
7107 ယမက ပါဠိ-၂
7108 ယမက ပါဠိ-၃
7109 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၁
7110 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၂
7111 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၃
7112 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၄
7113 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၅
7201 ဓမ္မသင်္ဂဏိ အဋ္ဌကထာ
7202 သမ္မောဟဝိနောဒနီ အဋ္ဌကထာ
7203 ပဉ္စပကရဏ အဋ္ဌကထာ
7301 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-မူလဋီကာ
7302 ဝိဘင်္ဂ-မူလဋီကာ
7303 ပဉ္စပကရဏ-မူလဋီကာ
7304 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-အနုဋီကာ
7305 ပဉ္စပကရဏ-အနုဋီကာ
7306 အဘိဓမ္မာဝတာရော-နာမရူပပရိစ္ဆေဒေါ
7307 အဘိဓမ္မတ္ထသင်္ဂဟော
7308 အဘိဓမ္မာဝတာရ-ပုရာဏဋီကာ
7309 အဘိဓမ္မမာတိကာပါဠိ

English
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Français
Canon PaliCommentairesSubcommentairesAutres
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

हिंदी
पाली कैननकमेंट्रीउप-टिप्पणियाँअन्य
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Indonesia
Kanon PaliKomentarSub-komentarLainnya
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

日文
巴利義註複註藏外典籍
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

한국인
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi


Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

거룩하신 분, 공양받아 마땅한 분, 바르게 스스로 깨달으신 분께 절하옵니다.

Suttantapiṭake

경장(經藏)

Dīghanikāye

디가 니까야(長部)

Sīlakkhandhavaggasutta

계온품의 경

Saṃgāyanassa pucchā vissajjanā

결집에 대한 문답

Pucchā – paṭhamamahādhammasaṃgītikāle [Pg.1] āvuso dhammasaṃgāhakā mahākassapādayo mahātheravarā paṭhamaṃ vinayaṃ saṃgāyitvā tadanantaraṃ kaṃ nāma pāvacanaṃ saṃgāyiṃsu.

[문] 도반이여, 제1차 결집 당시에 법을 결집한 마하깟사빠를 비롯한 훌륭한 대장로들께서는 먼저 율(律)을 결집하신 후, 그 다음에 어떤 성전을 결집하셨습니까?

Vissajjanā – paṭhamamahādhammasaṃgītiyaṃ bhante dhammasaṃgāhakā mahākassapādayo mahātheravarā paṭhamaṃ vinayaṃ saṃgāyitvā tadanantaraṃ dhammaṃ saṃgāyiṃsu.

[답] 존자여, 제1차 결집 당시에 법을 결집한 마하깟사빠를 비롯한 훌륭한 대장로들께서는 먼저 율을 결집하신 후, 그 다음에 법(法)을 결집하셨습니다.

Pucchā – dhammo [Pg.2] nāma āvuso suttantābhidhammavasena duvidho, tattha kataraṃ dhammaṃ paṭhamaṃ saṃgāyiṃsu.

[문] 도반이여, 법이란 경과 논에 따라 두 가지가 있는데, 그중 어떤 법을 먼저 결집하셨습니까?

Vissajjanā – dvīsu bhante dhammesu suttantābhidhammapiṭakesu paṭhamaṃ suttantaṃ piṭakaṃ dhammaṃ saṃgāyiṃsu.

[답] 존자여, 경장과 논장이라는 두 법 중에서 먼저 경장을 결집하셨습니다.

Pucchā – suttantapiṭake [Pg.3]pi āvuso dīghamajjhimasaṃyuttaaṅguttarakhuddakanikāyavasena pañca nikāyā, tesu paṭhamaṃ kataraṃ nikāyaṃ saṃgāyiṃsu.

[문] 도반이여, 경장에도 디가, 맛지마, 상윳따, 앙굿따라, 쿳다까 니까야라는 다섯 니까야가 있는데, 그중 어떤 니까야를 먼저 결집하셨습니까?

Vissajjanā – pañcasu bhante nikāyesu paṭhamaṃ dīghanikāyaṃ saṃgāyiṃsu.

[답] 존자여, 다섯 니까야 중에서 먼저 디가 니까야를 결집하셨습니다.

Pucchā – dīghanikāyepi āvuso tayo vaggā catuttiṃsā ca suttāni, tesu kataraṃ vaggaṃ katarañca suttaṃ paṭhamaṃ saṃgāyiṃsu.

[문] 도반이여, 디가 니까야에도 세 품(品)과 서른네 가지 경이 있는데, 그중 어떤 품과 어떤 경을 먼저 결집하셨습니까?

Vissajjanā – dīghanikāyepi bhante tīsu vaggesu paṭhamaṃ sīlakkhandhavaggaṃ, catuttiṃsatiyā ca suttesu paṭhamaṃ brahmajālasuttaṃ saṃgāyiṃsu.

[답] 존자여, 디가 니까야의 세 품 중에서 먼저 계온품을, 서른네 가지 경 중에서 먼저 범망경(梵網經)을 결집하셨습니다.

Brahmajālasutta

범망경

Pucchā – sādhu [Pg.4] sādhu āvuso mayampi dāni tatoyeva paṭṭhāya saṃgāyituṃ pubbakiccāni samārabhāma…, tenāvuso bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena brahmajālasuttaṃ kattha bhāsitaṃ.

[문] 훌륭합니다, 훌륭합니다 도반이여. 우리 또한 이제 바로 그 부분부터 결집하기 위해 전행(前行)을 시작하겠습니다. 도반이여, 모든 것을 아시고 보시는 분, 아라한이시며 바르게 스스로 깨달으신 저 세존께서는 범망경을 어디에서 설하셨습니까?

Vissajjanā – antarā ca bhante rājagahaṃ antarā ca nāḷandaṃ ambalaṭṭhikāyaṃ rājāgārake bhāsitaṃ.

[답] 존자여, 라자가하와 날란다 사이, 암발랏띠까에 있는 왕의 휴양소에서 설하셨습니다.

Pucchā – kaṃ [Pg.5] āvuso ārabbha bhāsitaṃ.

[문] 도반이여, 누구에 대해서 설하셨습니까?

Vissajjanā – suppiyañca bhante paribbājakaṃ brahmadattañca māṇavaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

[답] 존자여, 유행자 숫삐야와 젊은 수행자 브라흐마닷따에 대해서 설하셨습니다.

Pucchā – kismiṃ āvuso vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

[문] 도반이여, 어떤 일 때문에 설하셨습니까?

Vissajjanā – vaṇṇāvaṇṇe bhante, suppiyo hi bhante anekapariyāyena buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī brahmadatto māṇavo anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsati dhammassa vaṇṇaṃ bhāsati saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsati, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

[답] 존자여, 칭송과 비방 때문입니다. 존자여, 실로 유행자 숫삐야는 여러 가지 방법으로 부처님을 비방하고, 법을 비방하고, 승가를 비방했습니다. 그러나 숫삐야의 제자인 브라흐마닷따는 여러 가지 방법으로 부처님을 칭송하고, 법을 칭송하고, 승가를 칭송했습니다. 존자여, 바로 그 일 때문에 설하셨습니다.

Anusandhe

문맥

Pucchā – kati [Pg.7] āvuso tattha anusandhayo.

[문] 도반이여, 그곳에는 몇 가지의 문맥이 있습니까?

Vissajjanā – tayo bhante tattha anusandhayo, eko avaṇṇānusandhi, dve vaṇṇānusandhiyo.

[답] 존자여, 그곳에는 세 가지 문맥이 있습니다. 하나는 비방에 대한 문맥이고, 두 개는 칭송에 대한 문맥입니다.

Paṭhama anusandhe

첫 번째 문맥

Pucchā – tatthāvuso paṭhame anusandhimhi kathaṃ bhagavatā bhāsitaṃ, taṃ saṃkhepato kathehi.

[문] 도반이여, 그 첫 번째 문맥에서 세존께서는 어떻게 설하셨습니까? 그것을 간략하게 말해 주십시오.

Vissajjanā – paṭhame bhante anusandhimhi avaṇṇe manopadosaṃ nivāretvā, tattha ca ādīnavaṃ dassetvā, tattha paṭipajjitabbākāro bhagavatā bhāsito.

[답] 존자여, 첫 번째 문맥에서는 비방에 대해 마음의 원한을 가라앉히고, 그 비방에 동요할 때의 위험을 보여주시며, 그럴 때 마땅히 수행해야 할 태도에 대해 세존께서 설하셨습니다.

Mamaṃ [Pg.8] vā bhikkhave pare avaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, dhammassa vā avaṇṇaṃ bhāseyyuṃ saṅghassa vā avaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, tatra tumhehi na āghāto appaccayo na cetaso anabhiraddhi karaṇīyā…

"비구들이여, 타인이 나를 비방하거나, 법을 비방하거나, 승가를 비방하더라도 너희는 그에 대해 분노하거나 불만을 품거나 마음을 언짢게 해서는 안 된다..."

Dutiya anusandhe

두 번째 문맥

Pucchā – sādhu [Pg.9] sādhu āvuso, sādhu kho bhagavā attanā paramukkaṃ sāgatakhantīguṇasamannāgato attano sāvakabhūte amhepi tattha samādāpesi, attanā ca lokadhammesu aniñjanasabhāvo amhākampi tathattāya ovādamadāsi, dutiyepanāvuso anusandhimhi kathaṃ bhagavatā bhāsitaṃ, tampi saṃkhepato pakāsehi.

[문] 훌륭합니다, 훌륭합니다 도반이여. 참으로 훌륭하시게도 세존께서는 스스로 지극히 높고 온전한 인욕의 덕을 갖추셨으며, 제자인 우리도 그러한 인욕에 머물게 하셨습니다. 또한 세상의 이치에도 흔들림 없는 성품을 지니셨으며 우리에게도 그와 같이 되도록 가르침을 주셨습니다. 도반이여, 두 번째 문맥에서 세존께서는 어떻게 설하셨습니까? 그것 또한 간략하게 밝혀 주십시오.

Vissajjanā – dutiye pana bhante anusandhimhi vaṇṇe cetaso uppilāvitattaṃ nisedhetvā, tattha ca ādīnavaṃ dassetvā, tattha ca paṭipajjanākāraṃ dassetvā, puthujjanassa vaṇṇabhūmibhūtāni tīṇi sīlāni vitthārato bhagavatā bhāsitāni.

[답] 존자여, 두 번째 문맥에서는 칭송에 대해 마음이 들뜨는 것을 금하고, 그 위험을 보여주시며, 그럴 때의 수행 태도를 보여주신 뒤, 범부가 부처님을 칭송할 때 근거로 삼는 세 가지 계(戒)를 세존께서 상세히 설하셨습니다.

Mamaṃ [Pg.10] vā bhikkhave pare vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, dhammassa vā vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, saṅghassa vā vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, tatra tumhehi na ānando na somanassaṃ na cetaso abhiraddhi karaṇīyā –

비구들이여, 만약 타인들이 나에 대해 칭송을 하거나, 법에 대해 칭송을 하거나, 승가에 대해 칭송을 하더라도, 그대들은 그 일로 인해 기뻐하거나 즐거워하거나 마음으로 흡족해해서는 안 된다.

Tatiya anusandhe

세 번째 연결

Pucchā – sādhu [Pg.11] sādhu āvuso, sādhu kho bhagavā attanā paramukkaṃsagatasuparisuddhasīlasamannāgato, taṃ attano suparisuddhasīlaṃ dassetvā parepi tattha niyojesi, tatiye panāvuso anusandhimhi kathaṃ bhagavatā bhāsitaṃ, taṃ saṃkhepato pakāsehi.

질문: 훌륭합니다, 도반이여. 참으로 세존께서는 스스로 지극히 높고 매우 청정한 계를 구비하셨고, 자신의 그 매우 청정한 계를 보여주신 뒤에 타인들도 그곳에 전념하게 하셨습니다. 도반이여, 그런데 세 번째 연결에서는 세존께서 어떻게 말씀하셨습니까? 그것을 요약해서 밝혀 주십시오.

Vissajjanā – tatiye pana bhante anusandhimhi dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo sabbaññuta ñāṇena vitthārato vibhajitvā, tāsañca cha phassāyatanapadaṭṭhānabhāvaṃ vibhāvetvā, micchādiṭṭhigatikādhiṭṭhā nañca vaṭṭaṃ kathetvā, yuttayogabhikkhuadhiṭṭhānañca vivaṭṭaṃ kathetvā, micchādiṭṭhigatikassa desanājālato avimuttabhāvaṃ [Pg.12] desanājālato vimuttassa natthikabhāvañca vibhāvetvā, attano ca katthaci apariyāpannabhāvaṃ dassetvā, upādisesanibbānadhātuṃ pāpetvā desanā bhagavatā niṭṭhāpitā.

답변: 존자시여, 세 번째 연결에서는 일체지의 지혜로써 예순두 가지 견해를 상세히 분류하시고, 그것들이 여섯 가지 감촉의 장소를 근거로 함을 밝히셨습니다. 또한 사견을 따르는 자들이 머무는 윤회에 대해 말씀하시고, 수행에 전념하는 비구들이 머무는 윤회로부터의 벗어남에 대해 말씀하셨습니다. 그리고 사견을 따르는 자들이 설법의 그물에서 벗어나지 못함과 그 그물에서 벗어난 자는 더 이상 존재하지 않음을 밝히시고, 당신께서 그 어디에도 속하지 않음을 보여주시며, 유여열반계에 이르게 함으로써 세존의 설법은 마무리되었습니다.

Ucchinnabhāvanettiko [Pg.13] bhikkhave tathāgatassa kāyo tiṭṭhati, yāvassa kāyo ṭhassati tāva naṃ dakkhanti devamanussā, kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā na naṃ dakkhanti devamanussā.

비구들이여, 여래의 몸은 존재로 이끄는 끈이 끊어진 채 머물고 있다. 그의 몸이 머무는 동안에는 천신들과 인간들이 그를 볼 것이나, 몸이 무너져 생명이 다한 뒤에는 천신들과 인간들이 그를 보지 못할 것이다.

Suttanidesanā

경의 해설

Pucchā – sādhu [Pg.14] sādhu āvuso, sādhu kho bhagavā attanā dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo ca cha phassāyatanāni ca dvādasa paṭiccasamuppādaṅgāni ca sabbaso parijānitvā tesaṃ parijānanatthāya paresampi tathattāya dhammaṃ pakāseti, suttañca nāma āvuso catunnaṃ suttanikkhepānaṃ aññataravaseneva nikkhittaṃ, tasmā tesu idaṃ suttaṃ katarena suttanikkhepena bhagavatā nikkhittaṃ.

질문: 훌륭합니다, 도반이여. 참으로 세존께서는 스스로 예순두 가지 견해와 여섯 가지 감촉의 장소와 열두 가지 연기의 지분들을 온전히 철저히 아시고, 그것들을 철저히 알게 하기 위해 타인들에게도 그와 같이 법을 밝히셨습니다. 도반이여, 그런데 경이라는 것은 네 가지 경의 설법 방식 중 어느 하나에 따라 설해집니다. 그렇다면 이 경은 세존께서 그중 어떤 설법 방식에 따라 설하신 것입니까?

Vissajjanā – catūsu bhante suttanikkhepesu aṭṭhuppattinikkhepana idaṃ suttaṃ nikkhittaṃ.

답변: 존자시여, 네 가지 경의 설법 방식 중에서 이 경은 인연에 따른 설법 방식으로 설해졌입니다.

Pucchā – kassa [Pg.15] āvuso vacanaṃ.

질문: 도반이여, 이것은 누구의 말씀입니까?

Vissajjanā – bhagavato bhante vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.

답변: 존자시여, 아라한이시며 정등각자이신 세존의 말씀입니다.

Pucchā – kenāvuso [Pg.16] ābhataṃ.

질문: 도반이여, 누구에 의해 전해 내려왔습니까?

Vissajjanā – paramparāya bhante ābhataṃ.

답변: 존자시여, 스승에서 제자로 전승되어 내려왔습니다.

Pucchā – atthi nu kho āvuso ettha koci viraddhadosā, yena pacchimā janā micchāatthaṃ gaṇheyyuṃ.

질문: 도반이여, 혹시 여기에 나중에 오는 사람들이 잘못된 의미로 받아들일 만한 어떤 오류나 허물이 있습니까?

Vissajjanā – natthi bhante.

답변: 존자시여, 없습니다.

Sāmaññaphalasutta

사문과경

Pucchā – tenāvuso [Pg.17] bhagavatā…pe… sammāsambuddhena sāmaññaphalasuttaṃ kattha bhāsitaṃ.

질문: 도반이여, 그러면 그 세존... (중략) ...정등각자께서는 어디에서 사문과경을 설하셨습니까?

Vissajjanā – rājagahe bhante jīvakassa komārabhaccassa ambavane bhāsitaṃ.

답변: 존자시여, 왕사성의 지바카 코마라밧차의 망고 숲에서 설하셨습니다.

Pucchā – kenāvuso saddhiṃ bhagavatā bhāsitaṃ.

질문: 도반이여, 세존께서는 누구와 함께 말씀하셨습니까?

Vissajjanā – raññā bhante māgadhena ajātasattunā vedehiputtena saddhiṃ bhāsitaṃ.

답변: 존자시여, 마가다의 왕인 웨데히의 아들 아자타삿투와 함께 말씀하셨습니다.

Pucchā – taṃ [Pg.18] panāvuso suttaṃ catunnaṃ suttanikkhepānaṃ katarena suttanikkhepena bhagavatā nikkhittaṃ.

질문: 도반이여, 그런데 그 경은 네 가지 경의 설법 방식 중에서 세존께서 어떤 설법 방식에 따라 설하신 것입니까?

Vissajjanā – catunnaṃ bhante suttanikkhepānaṃ pucchāvasikena suttanikkhepena nikkhitaṃ bhagavatā.

답변: 존자시여, 네 가지 경의 설법 방식 중에서 세존께서는 질문에 따른 설법 방식으로 설하셨습니다.

Ajātasattu

아자타삿투

Pucchā – sā panāvuso pucchā kenākārena samuppannā.

질문: 도반이여, 그런데 그 질문은 어떤 계기로 생겨났습니까?

Vissajjanā – rājā bhante māgadho ajāsattu vedehiputto tadahuposathe pannarase komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā yena bhagavā tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ diṭṭheva dhamme saṃdiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ pucchi, evaṃ kho sā bhante pucchā uppannā.

답변: 존자시여, 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투가 포살일인 보름날 밤, 코무디가 피는 넉 달째의 만월의 밤에 세존께서 계신 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 세존께 현세에서 바로 알 수 있는 사문의 결실에 대해 여쭈었습니다. 존자시여, 이렇게 해서 그 질문이 생겨났습니다.

Rammaṇīyā [Pg.19] vata bho dosinā ratti, abhirūpā vata bho dosinā ratti, dassanīyā vata bho dosinā ratti, pāsādikā vata bho dosinā ratti, lakkhaññā vata bho dosinā ratti….

참으로 달빛 비치는 이 밤은 아름답구나! 참으로 달빛 비치는 이 밤은 수려하구나! 참으로 달빛 비치는 이 밤은 보기 좋구나! 참으로 달빛 비치는 이 밤은 즐겁구나! 참으로 달빛 비치는 이 밤은 상서롭구나!

Kaṃ nukhvajja samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā payirupāseyyāma….

오늘 우리가 어떤 사문이나 바라문을 찾아가 뵈어야 할까?

Yaṃ [Pg.20] no payirupasato cittaṃ pasīdeyya….

우리가 찾아가 뵈었을 때 마음이 맑게 정화될 만한 분은 누구일까?

Charājīvaka

여섯 명의 스승과 지바카

Tvaṃ pana samma jīvaka kiṃ tuṇhīsi –

그런데 그대, 벗 지바카여, 그대는 왜 침묵하고 있는가?

Ayaṃ [Pg.21] deva amhākaṃ bhagavā arahaṃ sammāsambuddho amhākaṃ ambavane viharati.

대왕이시여, 아라한이시며 정등각자이신 우리의 세존께서 저희의 망고 숲에 머물고 계십니다.

Taṃ kho pana bhagavantaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato ‘‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaropurisadammasārathi satthādevamanussānaṃ buddho bhagavā’’ti.

그분 세존에 대해서는 이와 같은 좋은 명성이 자자하게 퍼졌다. '그분 세존께서는 아라한이시며, 완전히 깨달으신 분이시며, 명행을 갖추신 분이시며, 잘 가신 분이시며, 세상을 아는 분이시며, 위없는 수련대상자들의 마차를 모는 분이시며, 신과 인간의 스승이시며, 깨달은 분이시며, 세존이시다'라고.

Taṃ devo bhagavantaṃ payirupāsatu, appevanāma devassa bhagavantaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyya.

왕이시여, 그분 세존을 예방하십시오. 왕께서 세존을 예방하신다면 마음이 청정해질 것입니다.

Tena hi samma jīvaka hatthiyānāni kappāpehi.

그렇다면, 친구 지바카여, 코끼리 수레들을 준비하게 하라.

Kappitāni [Pg.22] kho te deva hatthiyānāni, yassa dāni kālaṃ maññasi.

왕이시여, 코끼리 수레들이 준비되었습니다. 이제 가실 때를 아소서.

Ajātasattu

아자타사투

Kicci maṃ samma jīvaka na vañcesi, kacci maṃ samma jīvaka na palambhesi….

친구 지바카여, 그대가 나를 속이는 것은 아니겠지? 친구 지바카여, 그대가 나를 함정에 빠뜨리는 것은 아니겠지?...

Mā bhāyi mahārāja, mā bhāyi mahārāja….

대왕이시여, 두려워하지 마십시오. 대왕이시여, 두려워하지 마십시오.

Na taṃ deva vañcemi, na taṃ deva palambhāmi….

왕이시여, 저는 왕을 속이지 않습니다. 왕이시여, 저는 왕을 함정에 빠뜨리지 않습니다.

Ajātasatta

아자타사투

Eso [Pg.23] mahārāja bhagavā, eso mahārāja bhagavā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisinno purakkhato bhikkhusaṅghassa….

대왕이시여, 저분이 세존이십니다. 대왕이시여, 저분이 세존이십니다. 중간 기둥에 의지하여 동쪽을 향해 앉아 계시며, 비구 승가에 둘러싸여 계십니다.

Iminā me upasamena udayabhaddo kumāro samannāgato hotu…

이러한 고요함을 나의 우다야밧다 왕자도 갖게 되기를...

Agamā [Pg.24] kho tvaṃ mahārāja yathā pemaṃ.

대왕이시여, 그대는 사랑하는 마음을 따라왔구려.

Puccheyyāmahaṃ bhante bhagavantaṃ kiñcideva desaṃ sace me bhagavā okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāya.

세존이시여, 만약 세존께서 저에게 질문에 대한 답변을 허락해 주신다면, 세존께 어떤 한 가지 법에 대해 여쭙고 싶습니다.

Puccha mahārāja yadākaṅkhasi.

대왕이시여, 원하는 것을 물으시오.

Yathā [Pg.25] nu kho imāni bhante puthusippāyatanāni, seyyathidaṃ, hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā (peyyāla) gaṇakā muddikā, aññānipi evaṃ gatikāni puthusippāyatanāni, te tena sippena sandiṭṭhikaṃ sippaphalaṃ jīvanti, te tena attānaṃ sukhenti pīṇenti, mātāpitaro sukhenti, pīṇenti, puttadāraṃ sukhenti pīṇenti, mittāmacce sukhenti pīṇenti samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhapenti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ, sakkā nu kho bhante evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetuṃ.

세존이시여, 마치 여러 가지 기술직들이 있는 것과 같습니다. 즉, 코끼리 조련사, 마부, 보병, 궁수, 기수, 전령, 급식 담당자 (줄임), 회계사, 인장사, 그리고 이와 같은 길을 가는 다른 여러 가지 기술직들입니다. 그들은 그 기술로써 현세에서 눈에 보이는 기술의 결실을 누리며 살아갑니다. 그들은 그것으로 자신을 즐겁고 만족스럽게 하고, 부모를 즐겁고 만족스럽게 하며, 처자식을 즐겁고 만족스럽게 하고, 친구와 동료들을 즐겁고 만족스럽게 하며, 사문과 바라문들에게 고귀한 보시를 하여 천상으로 인도하고 행복한 과보를 가져오며 천상으로 나아가게 합니다. 세존이시여, 그와 같이 현세에서 눈에 보이는 사문의 결실을 제시할 수 있겠습니까?

Pucchā – tadā [Pg.26] āvuso kathaṃ bhagavatā rājā ajātasattu vedehi putto paṭipucchito kathañca tena bhagavato ārocitaṃ.

문: 도반이여, 그때 세존께서는 웨데히의 아들 아자타사투 왕에게 어떻게 되물으셨고, 왕은 세존께 어떻게 말씀드렸습니까?

Vissajjanā – ‘‘abhijānāsi no tvaṃ mahārāja imaṃ pañhaṃ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitāti, abhijānāmahaṃ bhante aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitāti, yathākathaṃ pana te mahārāja byākariṃsu, sace te agaru, bhāsassūti na kho me bhante garu, yatthassa bhagavā nisinno bhavantarūpo vāti, tenehi mahārāja bhāsassū’’ti, evaṃ kho bhante tadā bhagavatā rājā māgadho ajātasattu vedehi putto paṭipucchito, evaṃ kho bhante tena tadā bhagavato ārocitaṃ.

답: '대왕이시여, 그대는 이 질문을 다른 사문과 바라문들에게 물어본 적이 있음을 기억합니까?', '세존이시여, 저는 다른 사문과 바라문들에게 물어본 적이 있음을 기억합니다.', '대왕이시여, 그렇다면 그들이 어떻게 답변했습니까? 만약 그대에게 어렵지 않다면 말씀해 보십시오.', '세존이시여, 세존과 같은 분이 앉아 계신 곳에서 저에게는 어렵지 않습니다.', '그렇다면 대왕이시여, 말씀해 보십시오.' 도반이여, 이와 같이 그때 세존께서는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타사투에게 되물으셨고, 도반이여, 이와 같이 그때 그는 세존께 말씀드렸습니다.

Pūraṇakassapa ayūvāda

푸라나 캇사파의 부적절한 답변

Pucchā – kathañcāvuso [Pg.28] pūraṇakassapassa santike pucchāvissajjanā ahosi.

문: 도반이여, 푸라나 캇사파의 처소에서는 어떻게 질문과 답변이 오갔습니까?

Vissajjanā – ekamidaṃ bhante samayaṃ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yena pūraṇo kassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā pūraṇaṃ kassapaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ pucchi, atha kho bhante pūraṇo kassapo karoto kho mahārāja kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato (peyyāla) karoto na karīyati pāpaṃ tyādinā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa saṃdiṭṭhi kaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno akiriyaṃ byākāsi, evaṃ kho bhante pūraṇassa kassapassa santike pucchāvissajjanā ahosi.

답: 세존이시여, 한때 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타사투는 푸라나 캇사파가 있는 곳으로 찾아갔습니다. 가서 푸라나 캇사파에게 현세에서 눈에 보이는 사문의 결실에 대해 물었습니다. 그러자 세존이시여, 푸라나 캇사파는 '대왕이시여, 행하거나 행하게 하거나, 자르거나 자르게 하거나, 태우거나 태우게 하거나, 슬프게 하거나 슬프게 하거나 (줄임) 하더라도 악을 짓는 것이 아닙니다'라는 등의 말로, 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타사투에게 현세의 사문의 결실을 질문받았음에도 무작용(akiriya)을 답변했습니다. 도반이여, 이와 같이 푸라나 캇사파의 처소에서 질문과 답변이 오갔습니다.

Pūraṇakassapavāda

푸라나 캇사파의 교설

Nissiriko [Pg.30] vata āvuso pūraṇassa kassapassa vādo anatthasaṃhito jigucchanīyo ativiya bhayānako, ye tassa vacanaṃ sotabbaṃ saddhātabbaṃ maññeyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya, ettakeneva ajja mayaṃ pucchāvissajjanaṃ thapessāma.

도반이여, 참으로 푸라나 캇사파의 교설은 상서롭지 못하고, 이익이 없으며, 혐오스럽고, 매우 공포스러운 것입니다. 그의 말을 들어야 하고 믿어야 할 것으로 여기는 자들에게 그것은 오랫동안 해로움과 고통이 될 것입니다. 오늘은 이 정도로 질문과 답변을 멈추겠습니다.

Makkhaligosāla ayūvāda

막칼리 고살라의 부적절한 답변

Pucchā – purimadivase āvuso mayā sāmaññaphalasuttassa nidānapariyāpannāni pucchitabbaṭṭhānāni kānici kānici pucchitāni, tayā ca suṭṭhu vissajjitāni, ajja pana yathānuppattamakkhaligosāya vādato paṭṭhāya pucchissāmi, makkhali pana āvuso

문: 도반이여, 지난날 나는 사문과실경의 서문에 포함된 물어야 할 지점들을 몇 가지 물었고, 그대는 잘 답변해 주었습니다. 오늘은 이제 막칼리 고살라의 교설로부터 시작하여 묻겠습니다. 도반이여, 막칼리...

Gosālo [Pg.31] raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho kathaṃ byākāsi.

고살라는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타사투에게 현세의 사문의 결실을 질문받고 어떻게 답변했습니까?

Vissajjanā – ekamidaṃ bhante samayaṃ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yena makkhaligosālo tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā makkhaliṃ gosālaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ pucchi, atha kho bhante makkhaligosālo rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca ‘‘natthi mahārāja hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, ahetū apaccayā sattā saṃkilissanti. Natthi mahārāja hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā, ahetū apaccayā sattā visujjhanti, (peyyāla) cullāsīti mahākappino satasahassāni, yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti, tattha natthi ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa byantiṃ karissāmī’ti hevaṃ natthi. Doṇamite sukhadukkhe, pariyantakate saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṃsāvakaṃse. Seyyathāpi nāma suttapuṭṭhe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissantī’’ti, itthaṃ kho bhante rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa makkhaligosālo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno saṃsārasuddhiṃ byākāsi.

답: 세존이시여, 한때 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타사투는 막칼리 고살라가 있는 곳으로 찾아갔습니다. 가서 막칼리 고살라에게 현세에서 눈에 보이는 사문의 결실에 대해 물었습니다. 그러자 세존이시여, 막칼리 고살라는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타사투에게 이렇게 말했습니다. '대왕이시여, 중생들의 오염에는 원인도 없고 조건도 없습니다. 원인 없이 조건 없이 중생들은 오염됩니다. 대왕이시여, 중생들의 청정함에는 원인도 없고 조건도 없습니다. 원인 없이 조건 없이 중생들은 청정해집니다. (줄임) 840만 대겁 동안 어리석은 자나 지혜로운 자나 떠돌고 윤회한 뒤에야 괴로움의 끝을 보게 될 것입니다. 거기서 "나는 이 계행이나 서원이나 고행이나 범행으로써 아직 익지 않은 업을 익게 하거나, 이미 익은 업을 조금씩 겪어서 없애리라"는 것은 없습니다. 즐거움과 괴로움은 되말로 된 것처럼 정해져 있고, 윤회는 한계가 지어져 있어 줄어들거나 늘어남도 없으며, 올라가거나 내려감도 없습니다. 마치 실타래를 던지면 풀리면서 다 풀릴 때까지 굴러가는 것처럼, 그와 같이 어리석은 자나 지혜로운 자나 떠돌고 윤회한 뒤에야 괴로움의 끝을 보게 될 것입니다.' 세존이시여, 이와 같이 막칼리 고살라는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타사투에게 현세의 사문의 결실을 질문받았음에도 윤회를 통한 청정(saṃsārasuddhi)을 답변했습니다.

Makkhaligosālavāda

막칼리 고살라의 교설

Ayampi [Pg.33] āvuso vādo nissirikoyeva anatthasaṃhito jigucchanīyo ati viya bhayānako, ye tassa vacanaṃ sotabbaṃ saddhātabbaṃ maññeyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

도반이여, 이 주장 또한 참으로 품위가 없고 무익하며 혐오스럽고 매우 두려운 것입니다. 그의 말을 들어야 하고 믿어야 한다고 생각하는 이들에게는, 그것이 긴 세월 동안 해로움과 고통이 될 것입니다.

Ajitakesakambalavāda

아지따 께사깜발라의 주장

Pucchā – athāparampi [Pg.34] pucchāmi, ajito pana āvuso kesakambalo raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho kathaṃ byākāsi.

질문 - 또한 다시 묻겠습니다. 도반이여, 아지따 께사깜발라는 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜가 지금 여기에서의 사문의 결실에 대해 물었을 때 어떻게 대답했습니까?

Vissajjanā – ekamidaṃ bhante samayaṃ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yena ajito kesakambalo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ajitaṃ kesakambalaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ pucchi, atha kho bhante ajito kesakambalo rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca ‘‘natthi mahārāja dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. (Peyyāla) bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassantī’’ti. Itthaṃ kho bhante rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa ajito kesakambalo [Pg.35] sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno ucchedaṃ byākāsi.

답변 - 존자여, 한때 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜는 아지따 께사깜발라가 있는 곳으로 갔습니다. 가서 아지따 께사깜발라에게 지금 여기에서의 사문의 결실에 대해 물었습니다. 존자여, 그때 아지따 께사깜발라는 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜에게 이와 같이 말했습니다. “대왕이여, 보시한 것도 없고, 제사 지낸 것도 없고, 헌양한 것도 없으며, 선악업의 과보도 없습니다. 이 세상도 없고, 저 세상도 없으며, 어머니도 없고, 아버지도 없으며, 화생(化生)하는 중생도 없습니다. 이 세상에서 올바른 길을 가고 올바르게 실천하여, 이 세상과 저 세상을 스스로 최상의 지혜로 알고 체득하여 선포하는 사문이나 바라문도 세상에 없습니다. (줄임) 어리석은 자나 현명한 자나 몸이 무너지면 끊어지고 멸망합니다.” 존자여, 이와 같이 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜가 지금 여기에서의 사문의 결실에 대해 물었을 때, 아지따 께사깜발라는 단멸(斷滅)을 대답했습니다.

Ajitakesakambala

아지따 께사깜발라

Ayampi [Pg.37] kho āvuso nissirikoyeva, anatthasaṃhito jigucchanīyo ati viya bhayānako, ye tassa vacanaṃ sotabbaṃ saddhātabbaṃ maññeyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

도반이여, 이것 또한 참으로 품위가 없고 무익하며 혐오스럽고 매우 두려운 것입니다. 그의 말을 들어야 하고 믿어야 한다고 생각하는 이들에게는, 그것이 긴 세월 동안 해로움과 고통이 될 것입니다.

Pakudhakaccāyanavāda

빠꾸다 깟짜야나의 주장

Pucchā – athāparampi [Pg.38] pucchāmi, pakudho pana āvuso kaccāyano raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho kathaṃ byākāsi.

질문 - 또한 다시 묻겠습니다. 도반이여, 빠꾸다 깟짜야나는 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜가 지금 여기에서의 사문의 결실에 대해 물었을 때 어떻게 대답했습니까?

Vissajjanā – ekamidaṃ bhante samayaṃ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yena pakudho kaccāyano tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā pakudhaṃ kaccāyanaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ pucchi, atha kho bhante pakudho kaccāyano rājānaṃ māgadhaṃ ajāsattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca ‘‘sattime mahārāja kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañcā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyitā, te na iñjanti, na vipariṇāmenti, na aññamaññaṃ byābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta, pathavīkāyo, āpokāyo, tejokāyo [Pg.39] vāyokāyo, sukhe, dukkhe, jīve sattame. Ime sattakāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañcyā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyitā, te na iñjanti, na vipariṇāmenti, na aññamaññaṃ byābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā vā, sotā vā sāvetā vā, viññātā vā viññāpetā vā, yopi tiṇhena satthena sīsaṃ chindati, na koci kiñci jivitā voropeti, sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupatatī’’ti. Itthaṃ kho bhante rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa pakudho kaccāyano sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno aññena aññaṃ byākāsi.

답변 - 존자여, 한때 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜는 빠꾸다 깟짜야나가 있는 곳으로 갔습니다. 가서 빠꾸다 깟짜야나에게 지금 여기에서의 사문의 결실에 대해 물었습니다. 존자여, 그때 빠꾸다 깟짜야나는 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜에게 이와 같이 말했습니다. “대왕이여, 이 일곱 가지 요소는 만들어진 것이 아니고, 만들어진 형태도 아니며, 창조된 것도 아니고, 창조되게 한 것도 아닙니다. 불임이며, 산봉우리처럼 요지부동이고, 기둥처럼 굳게 서 있습니다. 그것들은 움직이지 않고, 변하지 않으며, 서로 방해하지 않고, 서로의 즐거움이나 괴로움, 혹은 즐거움과 괴로움 모두에 영향을 주지 못합니다. 무엇이 일곱입니까? 지(地)의 요소, 수(水)의 요소, 화(火)의 요소, 풍(風)의 요소, 즐거움, 괴로움, 그리고 일곱 번째인 생명입니다. 이 일곱 요소는 만들어진 것이 아니고, 만들어진 형태도 아니며, 창조된 것도 아니고, 창조되게 한 것도 아닙니다. 불임이며, 산봉우리처럼 요지부동이고, 기둥처럼 굳게 서 있습니다. 그것들은 움직이지 않고, 변하지 않으며, 서로 방해하지 않고, 서로의 즐거움이나 괴로움, 혹은 즐거움과 괴로움 모두에 영향을 주지 못합니다. 거기에는 죽이는 자도 죽임을 당하는 자도 없으며, 듣는 자도 들려주는 자도 없고, 아는 자도 알리는 자도 없습니다. 누군가 날카로운 칼로 머리를 베더라도, 아무도 누구의 생명을 앗는 것이 아닙니다. 단지 칼이 일곱 요소 사이의 빈틈으로 들어갔을 뿐입니다.” 존자여, 이와 같이 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜가 지금 여기에서의 사문의 결실에 대해 물었을 때, 빠꾸다 깟짜야나는 질문과는 다른 엉뚱한 대답을 했습니다.

Pakudhakaccāyanavāda

빠꾸다 깟짜야나의 주장

Ayampi [Pg.41] kho āvuso vādo purimavādoviya nissirikoyeva anatthasaṃhito jigucchanīyo ativiya bhayānako.

도반이여, 이 주장 또한 이전의 주장처럼 참으로 품위가 없고 무익하며 혐오스럽고 매우 두려운 것입니다.

Nigaṇṭhanāṭaputtavāda

니간타 나타뿟따의 주장

Pucchā – athāparampi pucchāmi, nigaṇṭho panāvuso nāṭaputto raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho kathaṃ byākāsi.

질문 - 또한 다시 묻겠습니다. 도반이여, 니간타 나타뿟따는 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜가 지금 여기에서의 사문의 결실에 대해 물었을 때 어떻게 대답했습니까?

Vissajjanā – ekamidaṃ bhante samayaṃ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ pucchi, atha kho nigaṇṭho nāṭaputto rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca, ‘‘idha mahārāja nigaṇṭho cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti, kathañca mahārāja

답변 - 존자여, 한때 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜는 니간타 나타뿟따가 있는 곳으로 갔습니다. 가서 니간타 나타뿟따에게 지금 여기에서의 사문의 결실에 대해 물었습니다. 그때 니간타 나타뿟따는 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜에게 이와 같이 말했습니다. “대왕이여, 여기 니간타는 네 가지 제어(四戒)로 단속합니다. 대왕이여, 어떻게

Nigaṇṭho [Pg.42] cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti, idha mahārāja nigaṇṭho sabbavārivārito ca hoti, sabbavāriyutto ca, sabbavāridhuto ca, sabbavāriphuṭo ca. Evaṃ kho mahārāja nigaṇṭho cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti, yato kho mahārāja nigaṇṭho evaṃ cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti. Ayaṃ vuccati mahārāja nigaṇṭho gatatto ca yatatto ca ṭhitatto cā’’ti. Itthaṃ kho bhante rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa nigaṇṭho nāṭaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno cātuyāmasaṃvaraṃ byākāsi.

니간타가 네 가지 제어로 단속합니까? 대왕이여, 여기 니간타는 모든 [악한] 물을 막고, 모든 [악한] 물을 멀리하며, 모든 [악한] 물을 털어버리고, 모든 [악한] 물을 차단합니다. 대왕이여, 이와 같이 니간타는 네 가지 제어로 단속합니다. 대왕이여, 니간타가 이와 같이 네 가지 제어로 단속될 때, 대왕이여, 이 니간타를 일컬어 '자아에 도달한 자, 자아를 제어한 자, 자아에 안주한 자'라고 합니다.” 존자여, 이와 같이 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜가 지금 여기에서의 사문의 결실에 대해 물었을 때, 니간타 나타뿟따는 네 가지 제어(四戒)에 대해 대답했습니다.

Nigaṇṭhavāda

니간타의 주장

Etassa [Pg.43] panāvuso vāde koci sāsanānulomavādo atthi, asuddhaladdhitāya pana esopi vādo jigucchanīyoyeva, seyyathāpi bhojanaṃ gūthamissaṃ gārayhoyeva ārakā parivajjitabboyeva, seyyathāpi visasaṃsaṭṭho āpānīyakaṃso.

도반이여, 그의 주장 중에 가르침에 부합하는 주장이 있기는 하지만, 견해가 청정하지 못하기 때문에 이 주장 또한 참으로 혐오스러운 것입니다. 마치 똥이 섞인 음식이 비난받아야 하고 멀리 피해야 하는 것과 같으며, 독이 섞인 음료수 그릇과 같습니다.

Siñcaññavāda

산자야의 주장

Pucchā – athāparampi [Pg.44] pucchāmi, sañcayo panāvuso belaṭṭhaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho kathaṃ byākāsi.

질문 - 또한 다시 묻겠습니다. 도반이여, 산자야 벨랏띠뿟따는 지금 여기에서의 사문의 결실에 대해 물었을 때 어떻게 대답했습니까?

Vissajjanā – ekamidaṃ bhante samayaṃ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yena sañcayo belaṭṭhaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā sañcayaṃ belaṭṭhaputtaṃ etadavoca, ‘‘yathā nu kho imāni bho sañcaya puthusippāyatanāni, seyyathidaṃ, hatthārohā assarohā…pe… sakkā nu kho bho sañcaya evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetu’’nti, evaṃ vutte bhante sañcayo belaṭṭhaputto rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca.

답변 - 존자여, 한때 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜는 산자야 벨랏띠뿟따가 있는 곳으로 갔습니다. 가서 산자야 벨랏띠뿟따에게 이와 같이 말했습니다. “산자야 존자여, 여러 가지 다양한 기술들, 즉 코끼리 부대, 기병 부대... (중략) ... 이와 같이 지금 여기에서 사문의 결실을 직접 눈으로 볼 수 있게 설명해 주실 수 있겠습니까?” 존자여, 이렇게 말하자 산자야 벨랏띠뿟따는 마가다의 왕 웨데히 왕자 아자따삿뚜에게 이와 같이 말했습니다.

‘‘Atthi parolokoti iti ce maṃ pucchasi, atthi paro lokoti iti ce me assa, atthi paro

"'저세상이 있습니까?'라고 만일 당신이 내게 묻는다면, 만일 나에게 '저세상이 있다'는 생각이 있다면,

Lokoti [Pg.45] iti te naṃ byākareyyaṃ, evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no…pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti iti ce maṃ pucchasi, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti iti ce me assa, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti iti te naṃ byākareyyaṃ, evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’’ti. Itthaṃ kho bhante rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa sañcayo belaṭṭhaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno vikkhepaṃ byākāsi.

'저세상이 있다'고 당신에게 그것을 답했을 것입니다. 그러나 나에게는 '이렇다'는 것도 아니고, '저렇다'는 것도 아니고, '다르다'는 것도 아니고, '아니다'라는 것도 아니고, '아니지 않다'는 것도 아닙니다. ... (중략) ... '여래는 사후에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아닙니까?'라고 만일 당신이 내게 묻는다면, 만일 나에게 '여래는 사후에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니다'라는 생각이 있다면, '여래는 사후에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니다'라고 당신에게 그것을 답했을 것입니다. 그러나 나에게는 '이렇다'는 것도 아니고, '저렇다'는 것도 아니고, '다르다'는 것도 아니고, '아니다'라는 것도 아니고, '아니지 않다'는 것도 아닙니다.'라고 말했습니다. 대덕이시여, 이와 같이 마가다의 왕 웨데히 부인 아자타삿투가 현세의 사문 생활의 결실에 대해 물었을 때, 산자야 벨랏띠풋타는 궤변으로 답했습니다.

Titthiayūvāda

외도들의 견해에 대한 논의

Sabbepi [Pg.46] āvuso ete channaṃ satthārānaṃ vādā nissirikāyeva jigucchanīyāyeva anatthasaṃhitāyeva, bālānaṃ bhiyyoso mattāya sammohāya saṃvattanti anatthāya.

도반들이여, 이 여섯 스승의 모든 견해는 참으로 품위가 없고 혐오스러우며 무익한 것들뿐입니다. 그것들은 어리석은 자들에게 더욱더 미혹과 불이익을 가져다줄 뿐입니다.

Ajja [Pg.47] pana āvuso kālo atikkanto, sveyeva bhagavatā vuttaṃ paṇītaṃ pasaṭṭhaṃ sandiṭṭhikaphalaṃ pucchāma.

그러나 도반들이여, 오늘은 시간이 늦었습니다. 내일 바로 세존께서 설하신 뛰어나고 찬탄할 만한 현세의 결실에 대해 여쭈어봅시다.

Pucchā – purimadivasesu āvuso sāmaññaphalasuttassa pubbabhāge yāva chasatthāramicchāvādapariyosānaṃ pucchanavissajjanaṃ amhehi kataṃ, ajja pana yathānuppattaṃ bhagavatā desitasāmaññaphalasuttādhikāre pucchāvissajjanaṃ karissāma. Bhagavā pana āvuso raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho kathaṃ byākāsi.

질문 – 도반들이여, 지난 며칠 동안 우리는 ‘사문과경’의 앞부분인 여섯 스승의 그릇된 견해가 끝나는 부분까지 문답을 마쳤습니다. 이제 오늘은 세존께서 설하신 ‘사문과경’의 해당 부분에 대한 문답을 진행하겠습니다. 도반들이여, 세존께서는 마가다의 왕 웨데히 부인 아자타삿투가 현세의 사문 생활의 결실에 대해 여쭈었을 때 어떻게 답변하셨습니까?

Vissajjanā – bhagavā bhante tidhā vibhajitvā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho byākāsi.

답변 – 대덕이시여, 세존께서는 마가다의 왕 웨데히 부인 아자타삿투가 현세의 사문 생활의 결실에 대해 여쭈었을 때 세 부분으로 나누어 답변하셨습니다.

Pucchā – kathañcāvuso [Pg.48] bhagavā rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa paṭhamaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi.

질문 – 도반들이여, 세존께서는 마가다의 왕 웨데히 부인 아자타삿투에게 첫 번째 현세의 사문 생활의 결실을 어떻게 설하셨습니까?

Vissajjanā – dāsaṃ bhante pabbajitaṃ upamābhāvena niddisitvā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa bhagavā paṭhamaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi.

답변 – 대덕이시여, 세존께서는 출가한 노예의 비유를 들어 마가다의 왕 웨데히 부인 아자타삿투에게 첫 번째 현세의 사문 생활의 결실을 설하셨습니다.

Sohaṃ [Pg.49] bhante bhagavantampi pucchāmi, yathā nu kho imāni bhante puthusippāyatanāni seyyathidaṃ…pe… sakkā nu kho bhante eva meva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetuṃ –

대덕이시여, 저 또한 세존께 여쭙겠습니다. 대덕이시여, 이를테면 여러 가지 기술직들이 ... (중략) ... 그와 같이 현세에서 사문 생활의 결실을 바로 보여주실 수 있겠습니까?

Acchariyaṃ [Pg.52] āvuso abbhutaṃ āvuso, yāva svākhātassa buddhasāsanassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatrahi nāma dāsopi nihīnajacco evaṃ svākhāte buddhasāsane pabbajitvā attano issarabhūtena raññāpi vandanīyattaṃ garukaraṇīyattaṃ pāpuṇissati, supaññattametaṃ bhagavatā paṭhamaṃ sandiṭṭhikaphalaṃ.

경이롭습니다, 도반들이여! 놀랍습니다, 도반들이여! 잘 설해진 부처님의 가르침이 지닌 신통력과 위신력이 참으로 대단합니다. 천한 태생의 노예라 할지라도 이처럼 잘 설해진 부처님의 가르침에 따라 출가하면, 자신의 주인이었던 왕으로부터도 예배와 공경을 받게 되니 말입니다. 세존께서는 이 첫 번째 현세의 결실을 참으로 잘 설명해 주셨습니다.

Pucchā – kathaṃ [Pg.53] panāvuso bhagavā rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa dutiyaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi.

질문 – 도반들이여, 그러면 세존께서는 마가다의 왕 웨데히 부인 아자타삿투에게 두 번째 현세의 사문 생활의 결실을 어떻게 설하셨습니까?

Vissajjanā – kassakaṃ bhante pabbajitaṃ upamābhāvena dassetvā bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi.

답변 – 대덕이시여, 세존께서는 출가한 농부의 비유를 들어 마가다의 왕 웨데히 부인 아자타삿투에게 현세의 사문 생활의 결실을 설하셨습니다.

Acchariyaṃ [Pg.55] āvuso abbhutaṃ āvuso, yāva buddhasāsanassa svākhātatā mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatrahi nāma kassa kopi guṇarahito evaṃ svākhāte buddhasāsane pabbajitvā raṭṭhadhipatinā manussaloke devabhūtena raññāpi garukaraṇīyataṃ vandanīyataṃ pāpuṇissati, supaññattametaṃ āvuso bhagavatā dutiyaṃ sandiṭṭhikaphalaṃ.

경이롭습니다, 도반들이여! 놀랍습니다, 도반들이여! 부처님의 가르침이 얼마나 잘 설해져 있으며 그 신통력과 위신력이 얼마나 대단합니까! 공덕이 없던 농부라 할지라도 이처럼 잘 설해진 부처님의 가르침에 따라 출가하면, 나라의 통치자이자 인간 세상의 신과 같은 왕으로부터도 공경과 예배를 받게 되니 말입니다. 도반들이여, 세존께서는 이 두 번째 현세의 결실을 참으로 잘 설명해 주셨습니다.

Pucchā – kathañcā [Pg.56] panāvuso bhagavā purimehi sandiṭṭhikasāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ rañño desesi.

질문 – 도반들이여, 그러면 세존께서는 이전의 현세적 사문 생활의 결실들보다 더 뛰어나고 더 수승한 현세의 사문 생활의 결실을 왕에게 어떻게 설하셨습니까?

Vissajjanā – bhagavā bhante buddhuppādato paṭṭhāya kulaputtassa pabbajita bhāvaṃ, tassa ca sīlasampadaṃ, tassa ca indriyesu guttadvārataṃ, ariyañcasatisampajaññaṃ, ariyañca santuṭṭhiṃ, pañcannañca nīvaraṇānaṃ pahānaṃ, cattāri ca jhānāni, aṭṭha ca vijjāyo, tāhi tāhi upamāhi vitthārato vibhajitvā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca desesi.

답변 – 대덕이시여, 세존께서는 부처님의 출현으로부터 시작하여 선남자의 출가, 계행의 구족, 감각기관의 문을 단속함, 성스러운 마음챙김과 알아차림, 성스러운 만족함, 다섯 가지 장애(오개)의 제거, 네 가지 선정(사선), 그리고 여덟 가지 명지(팔명)에 이르기까지 여러 가지 비유를 들어 상세히 나누어 설명하셨습니다. 그리하여 마가다의 왕 웨데히 부인 아자타삿투에게 이전의 결실들보다 더 뛰어나고 더 수승한 현세의 사문 생활의 결실을 설하셨습니다.

Sakkā [Pg.57] pana bhante diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ, purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca paññapetuṃ.

대덕이시여, 이전의 현세적 사문 생활의 결실들보다 더 뛰어나고 더 수승한 현세의 사문 생활의 결실을 지금 여기에서 보여줄 수 있겠습니까?

Sakkā mahārājā, tena hi mahārāja suṇohi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmi.

대왕이여, 가능합니다. 그러니 대왕이여, 잘 듣고 마음속에 깊이 새기십시오. 내가 말하겠습니다.

Pucchā – kathañca [Pg.58] panāvuso bhikkhu sīlasampanno hoti, kathañca bhagavā rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa cūḷasīlaṃ vibhajitvā desesi.

질문 – 도반들이여, 비구는 어떻게 계행을 구족합니까? 세존께서는 마가다의 왕 웨데히 부인 아자타삿투에게 소계(小戒)를 어떻게 나누어 설하셨습니까?

Vissajjanā – ‘‘kathañca [Pg.59] mahārāja bhikkhu sīlasampanno hoti. Idha mahārāja bhikkhu pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Idampissa hoti sīlasmiṃ’’ evamādinā bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa chabbīsatiyā ākārehi cūḷasīlaṃ vibhajitvā desesi.

답변 – '대왕이여, 비구는 어떻게 계행을 구족합니까? 대왕이여, 여기 비구는 생명을 죽이는 일을 멀리하고 생명을 죽이는 일로부터 금합니다. 그는 몽둥이를 내려놓고 칼을 내려놓으며, 부끄러움을 알고 자애로우며, 모든 생명 있는 것들의 이익을 위해 연민하며 머뭅니다. 이것이 그의 계행입니다.' 대덕이시여, 이와 같은 방식으로 세존께서는 마가다의 왕 웨데히 부인 아자타삿투에게 스물여섯 가지 방식으로 소계를 나누어 설하셨습니다.

Sādhu [Pg.60] sādhu āvuso, sādhu sādhu āvuso yaṃ bhikkhu evaṃ svākhāte buddhasāsane saddhāpabbājito iminā ca cūḷasīlena samannāgato vihareyya.

훌륭합니다, 도반들이여! 참으로 훌륭합니다, 도반들이여! 비구가 이와 같이 잘 설해진 부처님의 가르침에 믿음으로 출가하여, 이러한 소계를 갖추고 머무는 것은 참으로 좋은 일입니다.

Idāni [Pg.61] pana kālo atikkanto.

이제 시간이 늦었습니다.

Suve yathānuppattaṭṭhānato paṭṭhāya pucchāvissajjanaṃ karissāma.

내일 이어서 다음 부분부터 문답을 진행하도록 하겠습니다.

Pucchā – kathaṃ panāvuso rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa majjhimasīlañca mahāsīlañca vibhajitvā desesi.

질문 – 도반들이여, 그러면 세존께서는 마가다의 왕 웨데히 부인 아자타삿투에게 중계(中戒)와 대계(大戒)를 어떻게 나누어 설하셨습니까?

Vissajjanā – ‘‘yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ bījagāmabhūtagāmasamārambhaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ. Mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījameva pañcamaṃ, iti evarūpā bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ’’ evamādinā bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa majjhimasīlañca mahāsīlañca vitthārato vibhajitvā desesi.

답변 - "어떤 존경하는 사문과 바라문들은 신도들이 믿음으로 보시한 음식을 먹으면서도, 이와 같은 씨앗들의 모임과 식물들의 모임을 해치는 일을 일삼으며 지냅니다. 즉 뿌리 씨앗, 줄기 씨앗, 마디 씨앗, 끝 순 씨앗, 그리고 다섯 번째로 씨앗 그 자체가 씨앗인 것입니다. 이와 같은 씨앗들의 모임과 식물들의 모임을 해치는 일로부터 그는 멀리 여의어 있습니다. 이것이 그의 계행입니다." 대덕이시여, 이와 같은 방식으로 세존께서는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투에게 중간의 계(中戒)와 큰 계(大戒)를 상세히 나누어 설하셨습니다.

Sādhu [Pg.68] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ bhikkhu evaṃ svākhāte buddhasāsane saddhāpabbajito evaṃ ariyena sīlena samannāgato vihareyya.

훌륭합니다, 훌륭합니다, 도반이여. 비구가 이와 같이 잘 설해진 부처님의 가르침 안에서 믿음으로 출가하여, 이와 같은 성스러운 계를 갖추고 머무는 것은 참으로 훌륭한 일입니다.

Pucchā – kathaṃ panāvuso ariyaṃ indriyasaṃvarañca ariyaṃ satisampajaññañca ariyaṃ santosañca bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vibhajitvā desesi.

질문 - 그런데 도반이여, 세존께서는 마가다의 왕 아자타삿투에게 성스러운 감각기관의 단속과 성스러운 마음챙김과 알아차림, 그리고 성스러운 만족을 어떻게 나누어 설하셨습니까?

Vissajjanā – idha mahārāja bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nanubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati, evamādinā ca.

답변 - "대왕이여, 여기 비구는 눈으로 형색을 보고서 그 전체적인 상을 취하지 않으며 그 세부적인 특징을 취하지 않습니다. 만약 그가 눈의 감각기관을 단속하지 않은 채 머문다면 탐욕과 고뇌라는 악하고 불선한 법들이 그에게 흘러 들어올 것이기에, 그는 그것을 단속하기 위해 수행하며, 눈의 감각기관을 보호하고, 눈의 감각기관에서 단속을 이룹니다." 이와 같은 방식 등으로 [설하셨습니다].

Idha mahārāja bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti, abhikkante paṭikkante sampajanakārī hoti,

"대왕이여, 여기 비구는 마음챙김과 알아차림을 갖추게 됩니다. 그는 앞으로 나아갈 때나 뒤로 물러날 때도 알아차리며 행합니다."

Ālokite [Pg.69] vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti, evaṃ kho mahārāja bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti.

"앞을 내다볼 때나 옆을 살펴볼 때도 알아차리며 행하고, 구부릴 때나 펼 때도 알아차리며 행하고, 가사와 발우를 지닐 때도 알아차리며 행하고, 먹고 마시고 씹고 맛볼 때도 알아차리며 행하고, 대소변을 볼 때도 알아차리며 행하고, 걸을 때, 서 있을 때, 앉아 있을 때, 잠들 때, 깨어 있을 때, 말할 때, 침묵할 때도 알아차리며 행합니다. 대왕이여, 이와 같이 비구는 마음챙김과 알아차림을 갖추게 됩니다."

Kathañca mahārāja bhikkhu santuṭṭho hoti, idha mahārāja bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena.

"대왕이여, 비구는 어떻게 만족합니까? 대왕이여, 여기 비구는 몸을 보호할 정도의 가사와 배를 채울 정도의 탁발 음식으로 만족합니다."

Evamādinā bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa ariyañca indriyesuguttadvārataṃ ariyañca satisampajaññaṃ ariyañca santosaṃ vibhajitvā desesi.

대덕이시여, 이와 같은 방식으로 세존께서는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투에게 성스러운 감각기관의 문을 보호함과 성스러운 마음챙김과 알아차림, 그리고 성스러운 만족을 나누어 설하셨습니다.

Sādhu [Pg.72] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ bhikkhu evaṃ svākhāte buddhasāsane saddhāpabbajito iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena

훌륭합니다, 훌륭합니다, 도반이여. 비구가 이와 같이 잘 설해진 부처님의 가르침 안에서 믿음으로 출가하여, 이와 같은 성스러운 감각기관의 단속을 갖추고, 이와 같은 성스러운 마음챙김과 알아차림을

Samannāgato[Pg.73], imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vihareyya.

갖추고, 이와 같은 성스러운 만족을 갖추고 머무는 것은 참으로 훌륭한 일입니다.

Pucchā – kathaṃ panāvuso bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa nīvaraṇapahānaṃ vibhajitvā desesi.

질문 - 그런데 도반이여, 세존께서는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투에게 장애를 제거함(五蓋 斷除)에 대해 어떻게 나누어 설하셨습니까?

Vissajjanā – so evaṃ ariyena sīlakkhandhena samannāgato, ariyena indriyasaṃvarena samannāgato, ariyena satisampajaññena samannāgato, ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato, vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapattaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhuñjitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati…pe… tassime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo [Pg.74] sukhaṃ vedehi, sukhino cittaṃ samādhiyati. Evaṃ kho bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa nīvaraṇappahānaṃ vibhajitvā vitthārato desesi.

답변 - "그는 이와 같이 성스러운 계의 다발을 갖추고, 성스러운 감각기관의 단속을 갖추고, 성스러운 마음챙김과 알아차림을 갖추고, 성스러운 만족을 갖추어, 숲, 나무 아래, 산, 협곡, 동굴, 묘지, 밀림, 노지, 짚더미와 같은 외딴 처소를 찾습니다. 그는 탁발을 마치고 돌아와 공양을 한 뒤, 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 전면에 마음챙김을 확립하여 앉습니다. 그는 세상에 대한 탐욕을 버리고 탐욕이 없는 마음으로 머물며... (중략) ... 이 다섯 가지 장애가 버려졌음을 스스로 관찰할 때 환희가 생기고, 환희하는 자에게 희열이 생기며, 희열을 느끼는 자의 몸은 경안해지고, 몸이 경안해진 자는 행복을 느끼며, 행복한 자의 마음은 삼매에 듭니다." 대덕이시여, 이와 같이 세존께서는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투에게 장애를 제거함에 대하여 상세히 나누어 설하셨습니다.

Sādhu [Pg.77] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ bhikkhu evaṃ svākhāte buddhasāsane saddhāpabbajito evaṃ pañcanīvaraṇe pajahitvā tehi cittaṃ visodhetvā vihareyya.

훌륭합니다, 훌륭합니다, 도반이여. 비구가 이와 같이 잘 설해진 부처님의 가르침 안에서 믿음으로 출가하여, 이와 같이 다섯 가지 장애를 버리고 그것들로부터 마음을 청정하게 씻어내어 머무는 것은 참으로 훌륭한 일입니다.

Pucchā – kathañcāvuso [Pg.78] bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭhamaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi, purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

질문 - 도반이여, 그러면 세존께서는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투에게 이전의 가시적인 사문 과보들보다 더 뛰어나고 더 수승한 첫 번째 가시적인 사문 과보를 어떻게 설하셨습니까?

Vissajjanā – so vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe… idampi kho mahārāja sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca

답변 - "그는 감각적 욕망들을 멀리 여의고 불선한 법들을 멀리 여의어서, 초기 집중(vitakka)과 지속적 집중(vicāra)이 있고, 떨쳐버림(viveka)에서 생긴 희열(pīti)과 행복(sukha)이 있는 첫 번째 선정(初禪)을 구족하여 머뭅니다... (중략) ... 대왕이여, 이것도 또한 이전의 가시적인 사문 과보들보다 더 뛰어나고"

Paṇītatarañca[Pg.79]. Evaṃ kho bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭhamaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca desesi.

"더 수승한 가시적인 사문 과보입니다." 대덕이시여, 이와 같이 세존께서는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투에게 이전의 가시적인 사문 과보들보다 더 뛰어나고 더 수승한 첫 번째 가시적인 사문 과보를 설하셨습니다.

Sādhu [Pg.80] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ bhikkhu evaṃ svākhāte buddhasāsanasaṅkhāte dhammavinaye pabbajitvā evaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

훌륭합니다, 훌륭합니다, 도반이여. 비구가 이와 같이 부처님의 가르침이라 일컬어지는 잘 설해진 법과 율(法·律) 안에서 출가하여, 이와 같이 첫 번째 선정을

Upasampajja [Pg.81] vivekajena pītisukhena attano kāyaṃ abhisandeyya parisandeyya paripūreyya.

구족하여, 떨쳐버림에서 생긴 희열과 행복으로 자신의 온몸을 적시고 스며들게 하고 가득 채우는 것은 참으로 훌륭한 일입니다.

Pucchā – kathañcāvuso [Pg.82] bhagavā dutiyañca tatiyañca catutthañca sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi, purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

질문 - 도반이여, 그러면 세존께서는 이전의 가시적인 사문 과보들보다 더 뛰어나고 더 수승한 두 번째, 세 번째, 네 번째 가시적인 사문 과보를 어떻게 설하셨습니까?

Vissajjanā – puna ca paraṃ mahārāja bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati evamādinā bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa dutiyañca tatiyañca catutthañca sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca desesi.

답변 - "대왕이여, 다시 더 나아가 비구는 초기 집중과 지속적 집중을 가라앉힘으로써, 내적인 평온과 마음의 한 점에 집중됨이 있고, 초기 집중과 지속적 집중은 없으며, 삼매에서 생긴 희열과 행복이 있는 두 번째 선정(二禪)을 구족하여 머뭅니다." 대덕이시여, 이와 같은 방식 등으로 세존께서는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투에게 이전의 가시적인 사문 과보들보다 더 뛰어나고 더 수승한 두 번째, 세 번째, 네 번째 가시적인 사문 과보를 설하셨습니다.

Sādhu [Pg.85] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ bhikkhu evaṃ svākhāte buddhasāsanasaṅkhāte dhammavinaye saddhāpabbajito evaṃ dutiyajhānañca tatiyajhānañca catutthajhānañca upasampajja tehi jhānasukhehi attano kāyaṃ abhisandetvā parisandetvā paripūretvā vihareyya.

훌륭합니다 도반이여, 참으로 훌륭합니다 도반이여. 비구가 이와 같이 잘 설해진 부처님의 가르침이라 불리는 법과 율에 신심으로 출가하여, 이와 같이 제2선과 제3선과 제4선을 구족하여 그 선정의 행복들로 자신의 몸을 적시고 넘치게 하고 가득 채워 머무는 것은 참으로 좋은 일입니다.

Pucchā – kathañca [Pg.86] panāvuso bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa aparampi sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi, purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

질문 – 도반이여, 그러면 세존께서는 마가다의 왕인 웨데히 부인의 아들 아자타삿투에게 이전의 현세의 사문과들보다 더 뛰어나고 더 승묘한 또 다른 현세의 사문과를 어떻게 설하셨습니까?

Vissajjanā – so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānañjappatte ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti, so evaṃ pajānāti ‘‘ayaṃ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo, idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibandhanti…pe… idampi kho mahārāja sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. Evaṃ kho bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa aparampi sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca desesi.

답변 – 그는 이와 같이 마음이 삼매에 들고, 청정하고 깨끗하며, 흠이 없고 오염원이 사라졌으며, 부드럽고 다루기 쉬우며, 안정되고 흔들림 없는 상태에 이르렀을 때, 지와 견을 위해 마음을 향하게 하고 기울입니다. 그는 '나의 이 몸은 물질로 이루어졌고, 네 가지 근본 물질로 된 것이며, 부모로부터 생겨났고, 밥과 죽으로 쌓아 올려진 것이며, 무상하고 파괴되고 깎이고 부서지고 흩어지는 성질의 것이다. 그리고 나의 이 의식은 여기에 의지해 있고 여기에 매여 있다'라고 꿰뚫어 압니다. ... '대왕이여, 이것 또한 이전의 현세의 사문과들보다 더 뛰어나고 더 승묘한 현세의 사문과입니다.' 존자시여, 이와 같이 세존께서는 마가다의 왕 웨데히 부인의 아들 아자타삿투에게 이전의 현세의 사문과들보다 더 뛰어나고 더 승묘한 또 다른 현세의 사문과를 설하셨습니다.

Suññāraṃgā [Pg.88] paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno. Amānusī ratī hoti, sammādhammaṃ vipassato.

빈집에 들어간, 마음이 고요한 비구에게는 바른 법을 통찰할 때 인간을 초월한 기쁨이 생긴다.

Sādhu [Pg.89] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ bhikkhu evaṃ svākhāte buddhasāsanasaṅkhāte dhammavinaye saddhāpabbajito evaṃ ñāṇadassanaṃ uppādetvā evaṃ ñāṇadassanena samannāgato hutvā vihareyya.

훌륭합니다 도반이여, 참으로 훌륭합니다 도반이여. 비구가 이와 같이 잘 설해진 부처님의 가르침이라 불리는 법과 율에 신심으로 출가하여, 이와 같이 지와 견을 일으키고 이와 같이 지와 견을 구족하여 머무는 것은 참으로 좋은 일입니다.

Pucchā – kathañcāvuso [Pg.90] bhagavā aparampi sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi, purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

질문 – 도반이여, 그러면 세존께서는 이전의 현세의 사문과들보다 더 뛰어나고 더 승묘한 또 다른 현세의 사문과를 어떻게 설하셨습니까?

Vissajjanā – so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānañjappatte manomayaṃ kāyaṃ abhinimmānāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti, so imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ evamādinā bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa aparampi sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca desesi.

답변 – 그는 이와 같이 마음이 삼매에 들고 청정하고 깨끗하며, 흠이 없고 오염원이 사라졌으며, 부드럽고 다루기 쉬우며, 안정되고 흔들림 없는 상태에 이르렀을 때, 마음으로 만든 몸을 창조하기 위해 마음을 향하게 하고 기울입니다. 그는 이 몸으로부터 물질로 이루어지고 마음으로 만들어졌으며 모든 수지와 사지를 갖추고 감각 기관에 결함이 없는 다른 몸을 창조해냅니다. 존자시여, 이와 같이 세존께서는 마가다의 왕 웨데히 부인의 아들 아자타삿투에게 이전의 현세의 사문과들보다 더 뛰어나고 더 승묘한 또 다른 현세의 사문과를 설하셨습니다.

Sādhu [Pg.92] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ bhikkhu evaṃ svākhāte buddhasāsanasaṅkhāte dhammavinaye saddhāpabbajito evaṃ visesena manomayañāṇena samannāgato vihareyya.

훌륭합니다 도반이여, 참으로 훌륭합니다 도반이여. 비구가 이와 같이 잘 설해진 부처님의 가르침이라 불리는 법과 율에 신심으로 출가하여, 이와 같이 특별한 마음으로 만든 몸에 관한 지혜를 구족하여 머무는 것은 참으로 좋은 일입니다.

Pucchā – bhagavā [Pg.93] āvuso rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa jhānacatukkasaṅkhātañca paṭhama dutiya vijjāsaṅkhātañca sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ dassetvā, aparaṃ kīdisaṃ saṃndiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi, purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

질문 – 도반이여, 세존께서는 마가다의 왕 웨데히 부인의 아들 아자타삿투에게 네 가지 선정이라 불리는 것과 첫 번째와 두 번째 명지라 불리는 현세의 사문과를 보여주신 뒤에, 이전의 현세의 사문과들보다 더 뛰어나고 더 승묘한 또 다른 어떤 현세의 사문과를 설하셨습니까?

Vissajjanā – so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānañjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti, so anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti, ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… idampi kho mahārāja sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañcāti. Itthaṃ kho bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa aparampi sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca desesi.

답변 – 그는 이와 같이 마음이 삼매에 들고 청정하고 깨끗하며, 흠이 없고 오염원이 사라졌으며, 부드럽고 다루기 쉬우며, 안정되고 흔들림 없는 상태에 이르렀을 때, 신통의 변화를 위해 마음을 향하게 하고 기울입니다. 그는 여러 가지 신통의 변화를 경험합니다. 하나였다가 여럿이 되고, 여럿이었다가 하나가 됩니다... '대왕이여, 이것 또한 이전의 현세의 사문과들보다 더 뛰어나고 더 승묘한 현세의 사문과입니다.' 존자시여, 이와 같이 세존께서는 마가다의 왕 웨데히 부인의 아들 아자타삿투에게 이전의 현세의 사문과들보다 더 뛰어나고 더 승묘한 또 다른 현세의 사문과를 설하셨습니다.

Acchariyaṃ [Pg.95] āvuso abbhutaṃ āvuso, yāva buddhasāsanassa svākhātatā, yatrahi nāma evaṃ svākhāte buddhasāsane pabbajitvā sāvakopi sammāpaṭipanno evaṃ mahiddhikaṃ evaṃ mahānubhāvaṃ iddhividhañāṇampi paccanubhossati.

경이롭습니다 도반이여, 놀랍습니다 도반이여. 부처님의 가르침이 참으로 잘 설해졌습니다. 이와 같이 잘 설해진 부처님의 가르침에 출가하여 바르게 실천하는 제자 또한 이와 같이 큰 신통력과 큰 위력이 있는 신통의 변화에 관한 지혜를 경험하게 될 것이니 말입니다.

Pucchā – kathaṃ [Pg.96] panāvuso bhagavā aparampi sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi, purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

질문 – 도반이여, 그러면 세존께서는 이전의 현세의 사문과들보다 더 뛰어나고 더 승묘한 또 다른 현세의 사문과를 어떻게 설하셨습니까?

Vissajjanā – so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānañjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti, so dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkanta mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca…pe… idampi kho mahārāja sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. Evaṃ kho bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa aparampi sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca desesi.

답변 – 그는 이와 같이 마음이 삼매에 들고 청정하고 깨끗하며, 흠이 없고 오염원이 사라졌으며, 부드럽고 다루기 쉬우며, 안정되고 흔들림 없는 상태에 이르렀을 때, 천상의 귀의 요소를 위해 마음을 향하게 하고 기울입니다. 그는 청정하고 인간의 능력을 초월한 천상의 귀의 요소로 천상의 소리와 인간의 소리, 멀리 있거나 가까이 있는 소리들을 모두 듣습니다... '대왕이여, 이것 또한 이전의 현세의 사문과들보다 더 뛰어나고 더 승묘한 현세의 사문과입니다.' 존자시여, 이와 같이 세존께서는 마가다의 왕 웨데히 부인의 아들 아자타삿투에게 이전의 현세의 사문과들보다 더 뛰어나고 더 승묘한 또 다른 현세의 사문과를 설하셨습니다.

Acchariyaṃ [Pg.98] āvuso, abbhutaṃ āvuso, yāva buddhasāsanassa svākhātatā, yatrahi nāma evaṃ svākhāte buddhasāsane saddhāpabbajito sammāpaṭipanno sāvakopi evaṃ visesaṃ dibbasotañāṇaṃ paṭilabhissati.

경이롭습니다 도반이여, 놀랍습니다 도반이여. 부처님의 가르침이 참으로 잘 설해졌습니다. 이와 같이 잘 설해진 부처님의 가르침에 신심으로 출가하여 바르게 실천하는 제자 또한 이와 같이 특별한 천이통의 지혜를 얻게 될 것이니 말입니다.

Pucchā – kathaṃ panāvuso bhagavā aparampi sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi, purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

질문 – 도반이여, 그러면 세존께서는 이전의 현세의 사문과들보다 더 뛰어나고 더 승묘한 또 다른 현세의 사문과를 어떻게 설하셨습니까?

Vissajjanā – so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte. Anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite

답변 – 그는 이와 같이 마음이 삼매에 들고 청정하고 깨끗하며, 흠이 없고 오염원이 사라졌으며, 부드럽고 다루기 쉬우며, 안정된 상태에 이르렀을 때

Ānañjappatte [Pg.99] cetopariyañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti, so parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti, sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti…pe… idampi kho mahārāja sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. Evaṃ kho bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa aparampi sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca desesi.

그는 마음이 부동에 이르렀을 때 타심지(他심지)를 얻기 위해 마음을 기울이고 인도합니다. 그는 다른 중생들, 다른 개인들의 마음을 자신의 마음으로 파악하여 압니다. 탐욕이 있는 마음을 탐욕이 있는 마음이라 알고, 탐욕을 여읜 마음을 탐욕을 여읜 마음이라 압니다. …중략… 대왕이여, 이것도 또한 이전에 설한 현법의 사문과들보다 더욱 탁월하고 더욱 미묘한 현법의 사문과입니다. 존자여, 이와 같이 세존께서는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투에게 이전에 설한 현법의 사문과들보다 더욱 탁월하고 더욱 미묘한 또 다른 현법의 사문과를 설하셨습니다.

Acchariyaṃ [Pg.100] āvuso, abbhutaṃ āvuso, yāva buddhasāsanassa svākhātatā, yatrahi nāma evaṃ svākhāte buddhasāsane pabbajito sammāpaṭipanno sāvakopi evaṃ visesaṃ cetopariyañāṇaṃ paṭilabhissati.

도반이여, 경이롭습니다. 도반이여, 희유합니다. 부처님의 가르침이 참으로 잘 설해졌습니다. 이처럼 잘 설해진 부처님의 가르침 안에서 출가하여 바르게 실천한 제자 또한 이와 같은 수승한 타심지를 얻게 될 것입니다.

Pucchā – kathaṃ [Pg.101] panāvuso bhagavā aparampi sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi, purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

질문 – 도반이여, 그러면 세존께서는 어떻게 이전에 설한 현법의 사문과들보다 더욱 탁월하고 더욱 미묘한 또 다른 현법의 사문과를 설하셨습니까?

Vissajjanā – so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānañjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti, so anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ, ekampijātiṃ dvepi jātiyo…pe… idampi kho mahārāja sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. Evaṃ kho bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa aparampi sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca desesi.

답변 – 그는 이와 같이 마음이 삼매에 들어 청정하고 깨끗하며, 흠이 없고 오염원이 사라졌으며, 유연하고 다루기 쉬우며, 안정되어 부동에 이르렀을 때, 숙명통(전생을 기억하는 지혜)을 얻기 위해 마음을 기울이고 인도합니다. 그는 여러 가지 전생의 삶을 기억합니다. 즉, 한 번의 태어남, 두 번의 태어남 …중략… 대왕이여, 이것도 또한 이전에 설한 현법의 사문과들보다 더욱 탁월하고 더욱 미묘한 현법의 사문과입니다. 존자여, 이와 같이 세존께서는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투에게 이전에 설한 현법의 사문과들보다 더욱 탁월하고 더욱 미묘한 또 다른 현법의 사문과를 설하셨습니다.

Acchariyaṃ [Pg.104] āvuso, abbhutaṃ āvuso, yāva buddhasāsanassa svākhātatā, yatrahi nāma evaṃ svākhāte buddhasāsane pabbajitvā sāvakopi sammāpaṭipanno evaṃ visesaṃ pubbenivāsañāṇaṃ paṭilabhissati.

도반이여, 경이롭습니다. 도반이여, 희유합니다. 부처님의 가르침이 참으로 잘 설해졌습니다. 이처럼 잘 설해진 부처님의 가르침 안에서 출가하여 바르게 실천한 제자 또한 이와 같은 수승한 숙명통을 얻게 될 것입니다.

Pucchā – kathañca panāvuso bhagavā sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ desesi, purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

질문 – 도반이여, 그러면 세존께서는 어떻게 이전에 설한 현법의 사문과들보다 더욱 탁월하고 더욱 미묘한 현법의 사문과를 설하셨습니까?

Vissajjanā – so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati [Pg.105] abhininnāmeti, so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti…pe… idampi kho mahārāja sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. Itthaṃ kho bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa aparampi sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca desesi.

답변 – 그는 이와 같이 마음이 삼매에 들어 청정하고 깨끗하며, 흠이 없고 오염원이 사라졌으며, 유연하고 다루기 쉬우며, 안정되어 부동에 이르렀을 때, 중생들의 죽음과 태어남을 아는 지혜(천안통)를 얻기 위해 마음을 기울이고 인도합니다. 그는 청정하고 인간의 능력을 넘어선 천안으로 중생들이 죽고 태어나는 것을 보며, 비천하거나 고귀하고, 아름답거나 추하며, 행복하거나 불행한 중생들이 업에 따라 가는 것을 압니다. …중략… 대왕이여, 이것도 또한 이전에 설한 현법의 사문과들보다 더욱 탁월하고 더욱 미묘한 현법의 사문과입니다. 이와 같이 존자여, 세존께서는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투에게 이전에 설한 현법의 사문과들보다 더욱 탁월하고 더욱 미묘한 또 다른 현법의 사문과를 설하셨습니다.

Acchariyaṃ [Pg.107] āvuso, abbhutaṃ āvuso, yāva buddhasāsanassa svākhātatā, yatrahi nāma evaṃ svākhāte buddhasāsane pabbajito sāvakopi sammāpaṭipanno evaṃ visesaṃ dibbacakkhuñāṇaṃ paṭilabhissati.

도반이여, 경이롭습니다. 도반이여, 희유합니다. 부처님의 가르침이 참으로 잘 설해졌습니다. 이처럼 잘 설해진 부처님의 가르침 안에서 출가한 제자 또한 바르게 실천하여 이와 같은 수승한 천안통을 얻게 될 것입니다.

Pucchā – kathaṃ [Pg.108] panāvuso bhagavā pariyosāne uttaritaraṃ sāmaññaphalaṃ desesi.

질문 – 도반이여, 그러면 세존께서는 마지막에 어떻게 더욱 뛰어난 사문과를 설하셨습니까?

Vissajjanā – so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti…pe… idaṃ kho mahārāja sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. Imasmā ca pana mahārāja sandiṭṭhikā sāmaññaphalā aññaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā natthīti. Itthaṃ kho bhante bhagavā rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa pariyosānaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca desesi.

답변 – 그는 이와 같이 마음이 삼매에 들어 청정하고 깨끗하며, 흠이 없고 오염원이 사라졌으며, 유연하고 다루기 쉬우며, 안정되어 부동에 이르렀을 때, 번뇌를 소멸하는 지혜(누진통)를 얻기 위해 마음을 기울이고 인도합니다. …중략… 대왕이여, 이것이 이전의 현법의 사문과들보다 더욱 탁월하고 더욱 미묘한 현법의 사문과입니다. 그리고 대왕이여, 이 현법의 사문과보다 더 뛰어나거나 더 미묘한 다른 현법의 사문과는 없습니다. 이와 같이 존자여, 세존께서는 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투에게 이전에 설한 현법의 사문과들보다 더욱 탁월하고 더욱 미묘한 마지막 현법의 사문과를 설하셨습니다.

Sādhu [Pg.110] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso, yaṃ bhikkhu buddhasāsane saddhāpabbajito evaṃ svākhāte dhammavinaye sammāpaṭipanno āsavakkhayañāṇaṃ pāpuṇitvā dukkhassantaṃ karoti.

훌륭합니다, 도반이여. 참으로 훌륭합니다, 도반이여. 부처님의 가르침에 믿음으로 출가한 비구가 이처럼 잘 설해진 법과 율에서 바르게 실천하여 번뇌를 소멸하는 지혜를 증득하고 괴로움의 끝을 낸다는 것은 참으로 좋은 일입니다.

Pucchā – kathaṃ [Pg.111] panāvuso rājā māgadho ajātasattu vedehiputto imissā desanāya pariyosāne bhagavati ca desanāyañca pasanno pasannākāraṃ akāsi, kīdisañca ānisaṃsaṃ paṭilabhi.

질문 – 도반이여, 그러면 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투는 이 설법의 마지막에 세존과 그 설법에 대해 어떻게 신심을 가졌으며 어떠한 신심의 모습을 보였습니까? 그리고 그는 어떤 공덕을 얻었습니까?

Vissajjanā – evaṃ vutte bhante māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ etadavoca, abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya…pe… ajjatagge pāṇṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti, ayañhi bhante rājā pitumāritakālato paṭṭhāya neva rattiṃ na divā niddaṃ paṭilabhati, satthāraṃ pana upasaṅkamitvā imāya madhurāya ojavantiyā dhammadesanāya sutakālato paṭṭhāya niddaṃ paṭilabhati, tiṇṇaṃ ratanānaṃ mahāsakkāramakāsi, puthujjanikāya saddhāya samannāgato nāma iminā raññā sadiso nāhosi, anāgate pana vijitāvī nāma paccekabuddho hutvā parinibbāyissati. Evaṃ kho bhante rājā māgadho ajātasattu vedehiputto [Pg.112] desanāpariyosāne pasanno pasannākāramakāsi, idisañca bhante mahānisaṃsaṃ paṭilabhi.

답변 – 존자여, 이와 같이 설해졌을 때 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투는 세존께 이렇게 말씀드렸습니다. '훌륭합니다, 세존이시여! 훌륭합니다, 세존이시여! 마치 넘어진 것을 일으켜 세우듯, 가려진 것을 열어 보이듯 …중략… 오늘부터 생명이 다할 때까지 귀의하옵니다.' 존자여, 참으로 이 왕은 아버지를 살해한 때부터 밤낮으로 잠을 이루지 못했으나, 스승을 찾아가 이 달콤하고 정수가 담긴 법문을 들은 때부터 잠을 이룰 수 있게 되었습니다. 그는 삼보에 큰 공경을 올렸으며, 범부로서 신심을 갖춘 자들 중에 이 왕과 같은 자가 없었습니다. 그는 미래에 위지타비(Vijitāvī)라는 이름의 벽지불이 되어 완전한 열반에 들 것입니다. 존자여, 이와 같이 마가다의 왕 웨데히의 아들 아자타삿투는 설법의 마지막에 신심을 내어 신심의 증표를 보였으며, 존자여, 이와 같은 큰 공덕을 얻었습니다.

Ambaṭṭhasutta

암밧타 경

Pucchā – tenāvuso [Pg.115] bhagavā jānatā arahatā passatā sammāsambuddhena ambaṭṭhaṃ ṭāma suttaṃ kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 그러면 아시는 분, 아라한이신 분, 보는 분, 정등각자이신 세존께서는 암밧타라고 불리는 경을 어디에서 누구를 대상으로 설하셨습니까?

Vissajjanā – kosalesu bhante janapade icchānaṅgale nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāme ambaṭṭhaṃ nāma māṇavaṃ brāhmaṇassa pokkharasātissa antevāsiṃ ārabbha bhāsitaṃ.

답변 – 존자시여, 코살라국의 잇차낭갈라라고 하는 코살라인들의 바라문 마을에서 폿카라사티 바라문의 제자인 암밧타 청년에 대하여 설해진 것입니다.

Soṇadaṇḍasutta

소나단다 경 (종덕경)

Pucchā – soṇadaṇḍaṃ [Pg.116] panāvuso suttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 소나단다 경은 세존께서 어디에서 누구에 대하여 설하신 것입니까?

Vissajjanā – aṅgesu bhante janapade campāyaṃ soṇadaṇḍaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

답변 – 존자시여, 앙가국의 참파에서 소나단다 바라문에 대하여 설해진 것입니다.

Kūṭadantasutta

쿠타단타 경 (구라단두경)

Pucchā – kūṭadantaṃ [Pg.117] panāvuso suttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 쿠타단타 경은 세존께서 어디에서 누구에 대하여 설하신 것입니까?

Vissajjanā – magadhesu bhante khāṇumate nāma brāhmaṇagāme kūṭadanta brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

답변 – 존자시여, 마가다국의 카누마타라고 하는 바라문 마을에서 쿠타단타 바라문에 대하여 설해진 것입니다.

Mahālisutta

마할리 경

Pucchā – mahāliṃ [Pg.119] panāvuso suttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 마할리 경은 세존께서 어디에서 누구에 대하여 설하신 것입니까?

Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante oṭṭhaddhaṃ nāma licchaviṃ ārabbha bhāsitaṃ.

답변 – 존자시여, 웨살리에서 옷탇다라고 하는 릿차비 족에 대하여 설해진 것입니다.

Jāliyasutta

잘리야 경

Pucchā – jāliyaṃ [Pg.121] panāvuso suttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 잘리야 경은 세존께서 어디에서 누구에 대하여 설하신 것입니까?

Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante dve pabbajite ārabbha bhāsitaṃ.

답변 – 존자시여, 코삼비에서 두 명의 출가자에 대하여 설해진 것입니다.

Mahāsīhanādasutta

마하시하나다 경 (대사자후경)

Pucchā – mahāsīhanādaṃ [Pg.122] panāvuso suttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 마하시하나다 경은 세존께서 어디에서 누구에 대하여 설하신 것입니까?

Vissajjanā – uruññāyaṃ bhante kaṇṇakathale acelaṃ kassapaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

답변 – 존자시여, 우룬냐의 칸나카탈라에서 벌거숭이 수행자 캇사파에 대하여 설해진 것입니다.

Poṭṭhapādasutta

폿타파다 경

Pucchā – poṭṭhapādaṃ [Pg.125] panāvuso suttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 폿타파다 경은 세존께서 어디에서 누구에 대하여 설하신 것입니까?

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante poṭṭhapādañca paribbājakaṃ cittañca hatthisāriputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

답변 – 존자시여, 사왓티에서 유행자 폿타파다와 핫티사리풋타의 아들 칫타에 대하여 설해진 것입니다.

Subhasutta

수바 경

Pucchā – subhasuttaṃ [Pg.127] panāvuso kattha kaṃ ārabbha kena bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 수바 경은 어디에서 누구에 대하여 누구에 의해 설해진 것입니까?

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmatā ānandena dhammabhaṇḍāgārikena subhaṃ māṇavaṃ todeyyaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

답변 – 존자시여, 사왓티에서 법의 창고지기이신 아난다 존자에 의해 토데이야의 아들인 수바 청년에 대하여 설해진 것입니다.

Kevaṭṭasutta

케왓타 경 (견고경)

Pucchā – kevaṭṭaṃ [Pg.129] panāvuso suttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 케왓타 경은 세존께서 어디에서 누구에 대하여 설하신 것입니까?

Vissajjanā – nāḷandā yaṃ bhante kevaṭṭaṃ gahapatiputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

답변 – 존자시여, 나란다에서 장자의 아들 케왓타에 대하여 설해진 것입니다.

Lohiccasutta

로힛차 경

Pucchā – lohiccasutta [Pg.130] panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 로힛차 경은 세존께서 어디에서 누구에 대하여 설하신 것입니까?

Vissajjanā – kosalesu bhante janapade sālavatikāyaṃ lohiccaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

답변 – 존자시여, 코살라국의 살라와티카에서 로힛차 바라문에 대하여 설해진 것입니다.

Tevijjasutta

테윗자 경 (삼명경)

Pucchā – tevijjasuttaṃ [Pg.132] panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 테윗자 경은 세존께서 어디에서 누구에 대하여 설하신 것입니까?

Vissajjanā – kosalesu bhante manasākaṭe nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāme vāseṭṭhaṃ bhāradvājaṃ māṇavaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

답변 - 존자시여, 코살라국의 마나사까따라는 코살라 사람들의 브라만 마을에서 와셋따와 바라드와자라는 두 젊은이를 인연으로 설해졌습니다.

Mahāpadānasutta

대본유경 (마하빠다나 숫따)

Pucchā – tena [Pg.135] āvuso bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena mahāpadānasuttaṃ dīghanikāye mahāvagge porāṇakehi saṅgitikārehi paṭhamaṃ saṅgitaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

질문 - 도우여, 아시는 분, 보시는 분, 아라한이신 정등각자 그 세존에 의해 설해졌고, 디가 니까야 마하왁가에 옛 결집자들에 의해 첫 번째로 결집된 대본유경은 세존께서 어디에서, 누구를 인연으로, 어떤 사건으로 설하셨습니까?

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ, sambahulānaṃ bhante bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ pubbenivāsapaṭisaṃyuttā dhammīkathā udapādi, itipi pubbenivāso itipi pubbenivāsoti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

답변 - 존자시여, 사왓띠에서 많은 비구들을 인연으로 설해졌습니다. 존자시여, 공양을 마치고 돌아와 원형 강당에 모여 앉아 있던 많은 비구들에게 전생과 관련된 법의 대화가 일어났으니, '이러저러한 전생이 있고, 이러저러한 전생이 있다'는 것이었습니다. 존자시여, 바로 그 사건을 인연으로 설해졌습니다.

Mahānidānasutta

대연경 (마하니다나 숫따)

Pucchā – mahānidānasuttaṃ [Pg.137] panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

질문 - 도우여, 그러면 대연경은 세존께서 어디에서, 누구를 인연으로, 어떤 사건으로 설하셨습니까?

Vissajjanā – kurūsu bhante kammāsadhamme nāma kurūnaṃ nigame āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha bhāsitaṃ, āyasmā bhante ānando bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, yāva gambhīrocāyaṃ bhante paṭiccasamuppādo

답변 - 존자시여, 꾸루국의 깜마사담마라는 꾸루 사람들의 읍에서 존자 아난다를 인연으로 설해졌습니다. 존자시여, 존자 아난다가 세존께 다가가 이렇게 말했습니다. '경이롭습니다, 세존시여. 놀랍습니다, 세존시여. 세존시여, 이 연기법은 참으로 깊고

Gambhīrāvabhāso [Pg.138] ca, atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

깊게 나타납니다. 그런데도 저에게는 아주 명확한 것처럼 보입니다.' 존자시여, 바로 그 사건을 인연으로 설해졌습니다.

Mahāparinibbānasutta

대반열반경 (마하빠리니바나 숫따)

Pucchā – mahāparinibbānasuttaṃ [Pg.139] panāvuso bahuanusandhikaṃ, bahudesanā saṅgahaṃ, buddhassa bhagavato parinibbānāsannavasse pavattaaṭṭhuppattidīpakavacanapabandhabhūtaṃ, tasmā taṃ antarābhedavasena vibhajja paricchijja paricchijja pucchissāmi, tatthāvuso bhagavatā paṭhamaṃ

질문 - 도우여, 대반열반경은 많은 연결 고리가 있고, 많은 설법이 포함되어 있으며, 부처님이신 세존의 반열반이 임박한 해에 일어난 사건들을 밝히는 말씀의 묶음입니다. 그러므로 나는 그것을 내용에 따라 나누고 구분하여 질문하겠습니다. 도우여, 그중에서 세존께서는 처음에

Rājūnaṃ [Pg.140] aparihāniyadhammadesanā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitā.

왕들의 쇠퇴하지 않는 법(불퇴법)에 대한 설법을 어디에서, 누구를 인연으로, 어떤 사건으로 설하셨습니까?

Vissajjanā – rājagahe bhante vassakāraṃ brāhmaṇaṃ magadhamahāmattaṃ ārabbha bhāsitā, vassakāro bhante brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘rājā bho gotama māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo so evamāha ahaṃ hime vajjī evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve ucchecchāmi vajjī vināsessāmi vajjī anayabyasanaṃ āpādessāmī vajjī’’ti tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitā.

답변 - 존자시여, 라자가하에서 마가다국의 대신인 왓사까라 브라만을 인연으로 설해졌습니다. 존자시여, 마가다국의 대신인 왓사까라 브라만이 세존께 다가가 이렇게 말했습니다. '고따마 존자시여, 마가다국의 왕 웨데히의 아들 아자따삿뚜는 왓지족을 치려 합니다. 그는 이렇게 말했습니다. “나는 이처럼 큰 신통력이 있고 이처럼 큰 위력이 있는 왓지족을 뿌리 뽑을 것이며, 왓지족을 멸망시킬 것이며, 왓지족을 재앙과 멸망에 빠뜨릴 것이다.”' 존자시여, 바로 그 사건을 인연으로 설해졌습니다.

Pucchā – bhikkhūnaṃ [Pg.142] panāvuso aparihāniyadhammadesanā bhagavatā kattha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitā.

질문 - 도우여, 그러면 비구들의 쇠퇴하지 않는 법에 대한 설법은 세존께서 어디에서, 어떤 사건으로 설하셨습니까?

Vissajjanā – tasmiṃyeva bhante rājagahe tasmiṃyeva vatthusmiṃ bhāsitā.

답변 - 존자시여, 바로 그 라자가하에서, 바로 그 사건을 인연으로 설해졌습니다.

Jarāsutta

늙음 경 (자라 숫따)

Pucchā – dhammādāso [Pg.144] āvuso dhammapariyāyo bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsito.

질문 - 도우여, 법의 거울이라는 법문은 세존께서 어디에서, 누구를 인연으로, 어떤 사건으로 설하셨습니까?

Vissajjanā – nātike bhante giñjakāvasathe āyasmantaṃ ānanda ārabbha bhāsito, āyasmā bhante ānando bhagavantaṃ upasaṅkamitvā nātikiyānaṃ dvādasannaṃ puggalānaṃ gatiabhisamparāyaṃ pucchi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsito.

답변 - 존자시여, 나띠까의 벽돌집에서 존자 아난다를 인연으로 설해졌습니다. 존자시여, 존자 아난다가 세존께 다가가 나띠까에 사는 열두 명의 사람들의 운명과 내생에 대해 여쭈었습니다. 존자시여, 바로 그 사건을 인연으로 설해졌습니다.

Attadīpa dhammadesanā

자등명(자신을 등불로 삼음)의 법설법

Pucchā – attadīpadhammadesanā [Pg.147] panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitā.

질문 - 도우여, 그러면 자신을 등불로 삼으라는 법설법은 세존께서 어디에서, 누구를 인연으로, 어떤 사건으로 설하셨습니까?

Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante veḷuvagāmake āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha bhāsitā, āyasmā bhante ānando bhagavato gilānavuṭṭhitassa aciravuṭṭhitassa gelaññā bhagavato gelaññena attano khedapattakāraṇaṃ ārocesi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitā.

답변 - 존자시여, 웨살리의 벨루와 마을에서 존자 아난다를 인연으로 설해졌습니다. 존자시여, 존자 아난다는 질병에서 일어나신 지 얼마 되지 않은 세존께, 세존의 질병으로 인해 자신이 겪었던 고통의 이유를 말씀드렸습니다. 존자시여, 바로 그 사건을 인연으로 설해졌습니다.

‘‘Tasmātihānanda [Pg.152] attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā’’.

‘그러므로 아난다여, 자신을 등불로 삼고, 자신을 귀의처로 삼으며, 다른 것을 귀의처로 삼지 말고 머물러라.’

Pucchā – bhagavatā āvuso purima dutiyadivase pucchitavissajjitakkamena attadīpadhammadesanañca aññāni ca dhammadesanāni kathetvā pariniṭṭhita sabbabuddhakiccena āyusaṅkhāro kattha ossaṭṭho.

질문 - 도우여, 세존께서 앞서 첫째 날과 둘째 날의 문답 순서에 따라 자신을 등불로 삼으라는 법설법과 다른 법설법들을 말씀하시고, 모든 부처님의 과업을 마무리하신 후 어디에서 수명의 원동력을 놓아버리셨습니까?

Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante cāpāle cetiye mārena pāpimatā yācito bhagavā satena sampajānena āyusaṅkhāro ossaṭṭho.

답변 - 존자시여, 웨살리의 짜빨라 제띠야에서 사악한 마라의 요청을 받으신 세존께서 마음을 챙기고 알아차리면서 수명의 원동력을 놓아버리셨습니다.

‘‘Parinibbātu [Pg.157] dāni bhante bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbāna kālo dāni bhante bhagavato.

‘세존시여, 이제 반열반에 드소서. 선서시여, 반열반에 드소서. 세존시여, 지금이 바로 반열반에 드실 시간입니다.’

Apposukko tvaṃ pāpima hoti, na ciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati, ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissati.

‘사악한 자여, 안심하라. 머지않아 여래의 반열반이 있을 것이다. 지금으로부터 세 달이 지나면 여래는 반열반에 들 것이다.’

Catumahāpadesa

네 가지 큰 지침 (짜뚜마하빠데사)

Pucchā – catumahāpadesadhammadesanā [Pg.158] panāvuso bhagavatā kattha bhāsitā.

질문 - 도우여, 그러면 네 가지 큰 지침에 대한 법설법은 세존께서 어디에서 설하셨습니까?

Vissajjanā – bhoganagare bhante ānande cetiye bhāsitā.

답변 - 존자시여, 보가나가라의 아난다 제띠야에서 설해졌습니다.

Paripakko [Pg.161] vayo mayhaṃ, parittaṃ mama jīvitaṃ. Pahāya vo gamissāmi, kataṃ me saraṇamattano.

나의 나이는 성숙했고, 나의 생명은 짧다. 그대들을 떠나 나는 갈 것이니, 나는 내 자신의 귀의처를 만들었노라.

Saṃvega

경각심 (상웨가)

Pucchā – catusaṃvejanīyakathā [Pg.163] panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitā.

질문 – 도반이여, 네 가지 성스러운 장소에 대한 법문은 세존께서 어디에서 누구를 위하여 어떤 인연으로 설하셨습니까?

Vissajjanā – kusinārāyaṃ bhante āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha bhāsitā, āyasmā bhante ānando bhagavantaṃ etadavoca ‘‘pubbe bhante disāsu vassaṃvuṭṭhā bhikkhū āgacchanti tathāgataṃ dassanāya, te mayaṃ labhāma manobhāvanīye bhikkhū dassanāya, labhāma payirupāsanāya. Bhagavato pana mayaṃ bhante accayena na labhissāma manobhāvanīye bhikkhū dassanāya, na labhissāma payirupāsanāyā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitā.

답변 – 존자여, 쿠시나라에서 아난다 존자를 위하여 설하셨습니다. 아난다 존자가 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. “세존이시여, 이전에는 사방에서 안거를 마친 비구들이 타타가타를 뵙기 위해 왔습니다. 저희는 마음을 닦는 비구들을 뵙고 모실 기회를 얻었습니다. 그러나 세존께서 반열반하신 후에는 저희가 마음을 닦는 비구들을 뵙거나 모실 기회를 얻지 못할 것입니다.” 존자여, 바로 이러한 인연으로 설해진 것입니다.

Yehi [Pg.165] keci ānanda cetiyacārikaṃ āhiṇḍantā pasannacittā kālaṃ karissanti, sabbete kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissanti hu –

“아난다여, 누구든지 성지를 순례하며 청정한 마음으로 명을 마친다면, 그들 모두는 몸이 무너져 죽은 뒤에 선처인 천상 세계에 태어날 것이다.”

Pucchā – kathañcāvuso [Pg.166] bhagavā bhikkhūnaṃ mātugāmesu paṭipajjitabbavattaṃ kathesi.

질문 – 도반이여, 세존께서는 비구들에게 여인들에 대하여 어떻게 처신해야 한다고 말씀하셨습니까?

Vissajjanā – adassanaṃ ānandāti ca anālāpo ānandāti ca sati ānanda upaṭṭhabbetabbāti ca evaṃ kho bhante bhagavā mātugāmesu paṭipajjitabbākāraṃ kathesi.

답변 – 존자여, “아난다여, 보지 말아야 한다”, “아난다여, 말을 섞지 말아야 한다”, “아난다여, 마음챙김을 확립해야 한다”라고 하셨습니다. 세존께서는 여인들에 대하여 이와 같은 방식으로 처신하라고 말씀하셨습니다.

Mahāsudassanasutta

마하수다사나 경 (대선견왕경)

Pucchā – mahāsudassanasuttaṃ [Pg.167] panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 마하수다사나 경은 세존께서 어디에서 누구를 위하여 어떤 인연으로 설하셨습니까?

Vissajjanā – tissaṃyeva bhante kusinārāyaṃ āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha bhāsitaṃ, āyasmā bhante ānando bhagavantaṃ etadavoca ‘‘mā bhante bhagavā imasmiṃ khuddakanagarake

답변 – 존자여, 바로 그 쿠시나라에서 아난다 존자를 위하여 설하셨습니다. 아난다 존자가 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. “세존이시여, 세존께서는 이런 작은 마을에서...”

Ujjaṅgalanagarake [Pg.168] sākhānagarake parinibbāyi. Santi bhante aññāni mahānagarāni. Seyyathidaṃ, campā, rājagahaṃ, sāvatthī, sāketaṃ, kosambī, bārāṇasī, ettha bhagavā parinibbāyatu, ettha bahū khattiyamahāsālā brāhmaṇa mahāsālā gahapati mahāsālā tathāgate abhippasannā. Te tathāgatassa sarīrapūjaṃ karissantī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

“...이런 거친 숲속 마을이나 변두리 마을에서 반열반하지 마소서. 세존이시여, 짬빠, 라자가하, 사왓티, 사께따, 꼬쌈비, 바라나시와 같은 다른 대도시들이 있습니다. 그곳에서 반열반하소서. 그곳에는 타타가타께 깊이 귀의한 크샤트리아 대부호, 브라만 대부호, 장자 대부호들이 많습니다. 그들이 타타가타의 유해에 공양을 올릴 것입니다.” 존자여, 바로 이러한 인연으로 설해진 것입니다.

Pucchā – bhagavā [Pg.169] āvuso purimadivase pucchita vissajjitakkamena mahāsudassana suttantaṃ desetvā subhaddaṃnāma paribbājakaṃ buddhaveneyyesu pacchimasāvakabhūtaṃ kathaṃ vinesi.

질문 – 도반이여, 세존께서 전날의 문답 순서에 따라 마하수다사나 경을 설하신 뒤, 부처님의 교화 대상 중 마지막 제자가 된 수밧다라는 유행자를 어떻게 인도하셨습니까?

Vissajjanā – yasmiṃ kho subhadda dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo na upalabbhati, samaṇopi tattha na upalabbhati, dutiyopi tattha samaṇo na upalabbhati, tatiyopi tattha samaṇo na upalabbhati, catutthopi tattha samaṇo na upalabbhati (peyyāla). Ime ca subhadda bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assa, evaṃ kho bhante bhagavā subhaddaṃ paribbājakaṃ buddhaveneyyesu pacchimaṃ sakkhisāvakaṃ vinesi.

답변 – “수밧다여, 어떤 법과 율에서든 여덟 가지 성스러운 도(팔정도)가 발견되지 않는다면, 거기에는 사문이 없으며, 제2의 사문도, 제3의 사문도, 제4의 사문도 없다 (이하 생략). 수밧다여, 만약 이 비구들이 바르게 머문다면 세상에 아라한이 끊이지 않을 것이다.” 존자여, 세존께서는 이와 같이 부처님의 교화 대상 중 마지막 증득 제자인 수밧다 유행자를 인도하셨습니다.

Parinibbānasutta

파리니바나 경 (대반열반경)

Pucchā – pacchime [Pg.174] panāvuso kāle bhagavā āyasmato ānandassa kīdisaṃ vacanaṃ kathetvā, kathañca bhikkhū pavāretvā, kīdisañca bhikkhūnaṃ vacanaṃ āmantetvā, kathañca anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

질문 – 도반이여, 마지막 시간에 세존께서는 아난다 존자에게 어떤 말씀을 하셨고, 어떻게 비구들에게 기회를 주셨으며, 비구들에게 어떤 최후의 훈계를 남기시고, 어떻게 무여열반의 요소로 반열반하셨습니까?

Vissajjanā – bhagavā bhante pacchime kāle āyasmato ānandassa siyā kho panānanda tumhākaṃ evamassa atītasatthukaṃ pāvacanaṃ natthi no satthāti evamādikaṃ vacanaṃ kathetvā, siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vāti evamādinā bhikkhū pavāretvā, handadāni bhikkhave āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā appamādena sampādethāti pacchimañca ovādavacanaṃ bhikkhūnaṃ āmantetvā, nava anupubbasamāpattiyo anulomaṃ paṭilomaṃ samāpajjitvā, catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

답변 – 존자여, 마지막 시간에 세존께서는 아난다 존자에게 “아난다여, 혹시 그대들에게 ‘스승의 가르침은 끝났다. 이제 우리에게는 스승이 없다’라는 생각이 들지도 모른다”라는 등의 말씀을 하셨습니다. 그리고 “비구들이여, 혹시 한 명의 비구라도 부처나 법이나 승가나 도나 실천 수행에 대해 의심이나 의혹이 있을지 모른다”라고 비구들에게 기회를 주셨습니다. 그러고 나서 “비구들이여, 이제 그대들에게 당부하노니, 형성된 것들은 소멸하기 마련이다. 방일하지 말고 정진을 완수하라”는 최후의 유훈을 남기셨습니다. 그리고 아홉 가지 차제정을 순서대로 그리고 역순으로 드셨다가, 제4선에서 나오신 직후에 무여열반의 요소로 반열반하셨습니다.

Nāvuso [Pg.178] ānanda bhagavā parinibbuto, saññāvedayita nirodhaṃ samāpanno.

“도반 아난다여, 세존께서는 반열반하신 것이 아니라, 상수멸(상과 수의 멸진)에 드신 것입니다.”

Janavasabhasutta

자나와사바 경

Pucchā – mahāsudassanasuttaṃ [Pg.179] panāvuso purimadivase pucchitañca vissajjitañca, janavasabhasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 마하수다사나 경은 전날에 묻고 답하였습니다. 그러면 자나와사바 경은 세존께서 어디에서 누구를 위하여 어떤 인연으로 설하셨습니까?

Vissajjanā – nātike bhante giñjakāvasathe āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha bhāsitaṃ, āyasmā bhante ānando māgadhake paricārake ārabbha bhagavato sammukhā parikathaṃ kathesi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

답변 – 존자여, 나띠까의 벽돌집에서 아난다 존자를 위하여 설하셨습니다. 아난다 존자가 마가다의 신도들에 대하여 세존 앞에서 이야기를 꺼냈을 때, 존자여, 바로 그 인연으로 설해진 것입니다.

Mahāgovindasutta

마하고윈다 경 (대광전경)

Pucchā – mahāgovindasuttaṃ [Pg.182] panāvuso bhagavatā kattha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 마하고윈다 경은 세존께서 어디에서 설하셨습니까?

Vissajjanā – rājagahe bhante bhāsitaṃ.

답변 – 존자여, 라자가하에서 설하셨습니다.

Mahāsamayasutta

마하사마야 경 (대집회경)

Pucchā – mahāsamayasuttaṃ [Pg.183] panāvuso bhagavatā kattha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 마하사마야 경은 세존께서 어디에서 설하셨습니까?

Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ bhāsitaṃ.

답변 – 존자여, 샤카족의 땅 카필라와투에서 설하셨습니다.

Sakkapañhasutta

사까빤하 경 (제석문경)

Pucchā – sakkapañhasuttaṃ [Pg.184] panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 사까빤하 경은 세존께서 어디에서 누구를 위하여 어떤 인연으로 설하셨습니까?

Vissajjanā – magadhesu bhante pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ sakkaṃ devānamindaṃ ārabbha bhāsitaṃ, sakko bhante devānamindo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

답변 – 존자여, 마가다국의 라자가하 동쪽에 암바산다라는 바라문 마을이 있고, 그 북쪽 웨디야까 산의 인다살라 동굴에서 신들의 왕 사까(제석천)를 위하여 설하셨습니다. 신들의 왕 사까가 세존께 다가와 질문을 던졌을 때, 존자여, 바로 그 인연으로 설해진 것입니다.

Mahāsatipaṭṭhānasutta

마하사띠빳타나 경 (대념처경)

Pucchā – mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ [Pg.186] panāvuso bhagavatā kattha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 마하사띠빳타나 경은 세존께서 어디에서 설하셨습니까?

Vissajjanā – kurūsu bhante kammāsadhamme nāma kurūnaṃ nigame bhāsitaṃ.

답변 – 존자여, 쿠루국의 깜마사담마라는 쿠루족의 마을에서 설하셨습니다.

Pāyāsisutta

파야시 경 (Pāyāsi Sutta)

Pucchā – pāyāsi [Pg.188] suttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.

질문 - 도반이여, 파야시 경은 어디서, 누구를 대상으로, 어떤 사건에 대해, 누구에 의해 설해졌습니까?

Vissajjanā – kosalesu bhante setabyānāma kosalānaṃ nagaraṃ uttarena setabyaṃ siṃsapāvane āyasmatā kumārakassapena pāyāsiṃ rājaññaṃ ārabbha bhāsitaṃ, pāyāsissa bhante rājaññassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti, itipi natthi paroloko natthi sattā opapātikā natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

답변 - 존자시여, 코살라국의 세타비야라는 도시의 북쪽, 세타비야의 심사파 숲에서 존자 쿠마라 카사파가 파야시 왕족을 대상으로 설하셨습니다. 존자시여, 파야시 왕족에게는 다음과 같은 사악한 견해가 생겨났습니다. '저세상은 없고, 화생(化生)하는 중생도 없으며, 선악업의 과보도 없다'라는 것입니다. 존자시여, 바로 이 사건에 대해 설해진 것입니다.

Pucchā – tatthāvuso [Pg.189] pāyāsissa rājaññassa diṭṭhipakāsanāca āyasmato kumārakassapattherassa diṭṭhiviniveṭṭhanakathā ca anekavāraṃ āgatā, tatthāvuso paṭhamaṃ pāyāsi rājañño attano diṭṭhiṃ kathaṃ pakāsesi, kathañcāyasmā kumārakassapo taṃ micchādiṭṭhiṃ viniveṭhesi.

질문 - 도반이여, 그곳에서 파야시 왕족의 견해 표명과 존자 쿠마라 카사파 장로의 견해 타파에 대한 논의가 여러 번 나옵니다. 도반이여, 거기서 먼저 파야시 왕족은 자신의 견해를 어떻게 표명했으며, 존자 쿠마라 카사파는 그 사견을 어떻게 타파했습니까?

Vissajjanā – pāyāsi bhante rājañño āyasmantaṃ kumārakassapaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘ahañhi bho kassapa evaṃ vādī evaṃ diṭṭhī itipi natthi paroloko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ki, evaṃ kho bhante pāyāsirājañño attano micchādiṭṭhiṃ āyasmato kumārakassapassa santike pakāsesi. Āyasmā ca kumārakassapo sakkhikāraṇaṃ candimasūriyaupamaṃ dassetvā pāyāsissa rājaññassa taṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ viniveṭhesi.

답변 - 존자시여, 파야시 왕족은 존자 쿠마라 카사파에게 다가가 이렇게 말했습니다. '카사파 존자여, 나는 이와 같이 말하고 이와 같은 견해를 가졌습니다. 즉, 저세상은 없고, 화생하는 중생도 없으며, 선악업의 과보도 없다.' 존자시여, 이와 같이 파야시 왕족은 존자 쿠마라 카사파의 처소에서 자신의 사견을 표명했습니다. 그러자 존자 쿠마라 카사파께서는 달과 해의 비유를 들어 증거를 제시하며 파야시 왕족의 그 사악한 견해를 타파하셨습니다.

Sādhu [Pg.191] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso āyasmā kumārakassapo pāyāsissa rājaññassa micchādiṭṭhikassa saddhammavimukhibhūtassa paccakkhato paralokaṃ dassetvā taṃ micchādiṭṭhiṃ viniveṭhesi.

훌륭합니다, 도반이여. 참으로 훌륭합니다, 도반이여. 존자 쿠마라 카사파께서는 사견을 가졌고 정법(正法)에서 등 돌린 파야시 왕족에게 저세상을 직접적으로 증명해 보이심으로써 그 사견을 타파하셨습니다.

Pucchā – atha panāvuso pāyāsirājañño dutiyampi kīdisaṃ sādhakapariyāyaṃ dassetvā attano vādaṃ patiṭṭhāpesi, kathañcāyasmā kumārakassapo taṃ micchāvādaṃ sahadhammena suniggahaṃ niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

질문 - 그런데 도반이여, 파야시 왕족은 두 번째로 어떤 증명 방식을 제시하여 자신의 주장을 세우려 했으며, 존자 쿠마라 카사파께서는 어떻게 그 사악한 주장을 법답게 잘 제압하여 정법을 확립하셨습니까?

Vissajjanā – dutiye pana bhante pāyāsirājañño attano mittāmacce ñātisālohite duccaritasamaṅgino kālaṃkate sādhakapariyāyaṃ dassetvā attano micchāvādaṃ patiṭṭhāpesi[Pg.192], āyasmā ca kumārakassapo coraupamāya taṃ micchāvādaṃ sahadhammena suniggahaṃ niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

답변 - 존자시여, 두 번째로 파야시 왕족은 악행을 저지르고 죽은 자신의 친구, 대신, 친족들을 증거로 삼아 자신의 사악한 주장을 세우려 했습니다. 그러자 존자 쿠마라 카사파께서는 도둑의 비유를 들어 그 사악한 주장을 법답게 잘 제압하여 정법을 확립하셨습니다.

Sādhu [Pg.195] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ āyasmā kumārakassapo uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahaṃ niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

훌륭합니다, 도반이여. 참으로 훌륭합니다, 도반이여. 존자 쿠마라 카사파께서 일어난 타인의 사악한 주장을 법답게 잘 제압하여 정법을 확립하신 것은 참으로 훌륭한 일입니다.

Pucchā – atha panāvuso pāyāsirājañño tatiyampi kīdisaṃ sādhaka pariyāyaṃ dassetvā attanovādaṃ patiṭṭhāpesi, kathañcāyasmā kumārakassapo taṃ micchāvādaṃ sahadhammena suniggaha niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

질문 - 그런데 도반이여, 파야시 왕족은 세 번째로 어떤 증명 방식을 제시하여 자신의 주장을 세우려 했으며, 존자 쿠마라 카사파께서는 어떻게 그 사악한 주장을 법답게 잘 제압하여 정법을 확립하셨습니까?

Vissajjanā – tatiyampana [Pg.196] bhante pāyāsirājañño attano mittāmacce ñātisālohite sucaritasamaṅgino kālaṃkate dassetvā attano micchāvādaṃ patiṭṭhāpesi, āyasmā ca kumārakassapo gūthakūpe patapurisopamāya taṃ micchāvādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

답변 - 존자시여, 세 번째로 파야시 왕족은 선행을 실천하고 죽은 자신의 친구, 대신, 친족들을 증거로 삼아 자신의 사악한 주장을 세우려 했습니다. 그러자 존자 쿠마라 카사파께서는 똥 구덩이에 빠진 사람의 비유를 들어 그 사악한 주장을 법답게 잘 제압하여 정법을 확립하셨습니다.

Sādhu [Pg.199] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ āyasmā kumārakassapo uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahaṃ niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

훌륭합니다, 도반이여. 참으로 훌륭합니다, 도반이여. 존자 쿠마라 카사파께서 일어난 타인의 사악한 주장을 법답게 잘 제압하여 정법을 확립하신 것은 참으로 훌륭한 일입니다.

Pucchā – āyasmatā āvuso kumārakassapena purimadivase pucchitavissajjitakkamena gūthakūpapurisaupamāya micchāvādaṃ paṭikkhipitvā dhammavāde patiṭṭhāpiyamāne piyāsirājañño

질문 - 도반이여, 존자 쿠마라 카사파께서 전날의 문답 순서에 따라 똥 구덩이에 빠진 사람의 비유로 사악한 주장을 물리치고 정법을 확립하려 하실 때, 파야시 왕족은

Catutthaṃ [Pg.200] vā pañcamaṃ vā kīdisaṃ sādhakapariyāyaṃ dassetvā attanovādaṃ patiṭṭhāpesi, kathañcāyasmā kumārakassapo sahadhammena taṃ micchāvādaṃ paṭikkhipitvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

네 번째 혹은 다섯 번째로 어떤 증명 방식을 제시하여 자신의 주장을 세우려 했으며, 존자 쿠마라 카사파께서는 어떻게 법답게 그 사악한 주장을 물리치고 정법을 확립하셨습니까?

Vissajjanā – pāyāsi bhante rājañño āyasmatā kumārakassapena gūthakūpe nimuggapuriso pamāya micchāvādaṃ suniggahitaṃ niggahetvā dhammavāde patiṭṭhāpite catutthaṃ vā pañcamaṃ vā attano mittāmacce ñātisālohite samādinna pañcasīle sādhakapariyāyaṃ dassetvā attano micchāvādaṃ patiṭṭhāpesi. Āyasmā ca kumārakassapo tāvatiṃsadevopamāya ca jaccandhopamāya cāti dvīhi upamāhi taṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā, dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

답변 - 존자시여, 존자 쿠마라 카사파께서 똥 구덩이에 빠진 사람의 비유로 사악한 주장을 잘 제압하고 정법을 확립하셨을 때, 파야시 왕족은 네 번째 혹은 다섯 번째로 오계를 지킨 자신의 친구, 대신, 친족들을 증거로 제시하며 자신의 사악한 주장을 세우려 했습니다. 그러자 존자 쿠마라 카사파께서는 삼십삼천 신들의 비유와 태생 소경의 비유라는 두 가지 비유로 그 사악한 견해를 법답게 잘 제압하여 정법을 확립하셨습니다.

Sādhu [Pg.204] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ kumārakassapo pāyāsissa rājaññassa dve upamāyo dassetvā uppannaṃ pāpakaṃ micchāvādaṃ sahadhammena saniggahaṃ niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

훌륭합니다, 도반이여. 참으로 훌륭합니다, 도반이여. 쿠마라 카사파 존자께서 파야시 왕족에게 두 가지 비유를 들어 일어난 사악하고 그릇된 주장을 법답게 잘 제압하여 정법을 확립하신 것은 참으로 훌륭한 일입니다.

Pucchā – atha panāvuso pāyāsirājañño chaṭṭhaṃpi kīdisaṃ sādhakapariyāyaṃ dassetvā attano vādaṃ patiṭṭhāpesi, kathañcāyasmā kumārakassapo sahadhammena taṃ micchāvādaṃ suniggahaṃ niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

질문 - 그런데 도반이여, 파야시 왕족은 여섯 번째로 어떤 증명 방식을 제시하여 자신의 주장을 세우려 했으며, 존자 쿠마라 카사파께서는 어떻게 법답게 그 사악한 주장을 잘 제압하여 정법을 확립하셨습니까?

Vissajjanā – chaṭṭhaṃ pana bhante pāyāsirājañño sīlavante samaṇabrāhmaṇe kalyāṇadhamme jīvitukāme amaritukāme

답변 - 존자시여, 여섯 번째로 파야시 왕족은 계율을 지키고 선한 법을 갖추었으나 살고 싶어 하고 죽고 싶어 하지 않으며

Sukhakāme [Pg.205] dukkhapaṭikūle sādhakapariyāyaṃ dassetvā attano vādaṃ patiṭṭhāpesi, āyasmāca kumārakassapo gabbhinī upamāya taṃ micchāvādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

행복을 원하고 고통을 싫어하는 자들을 증거로 제시하며 자신의 주장을 세우려 했습니다. 그러자 존자 쿠마라 카사파께서는 임신한 여인의 비유를 들어 그 사악한 주장을 법답게 잘 제압하여 정법을 확립하셨습니다.

Sādhu [Pg.208] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ āyasmā kumārakassapo gabbhinīupamaṃ dassetvā taṃ micchāvādaṃ paṭikkhipitvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

훌륭합니다, 도반이여. 참으로 훌륭합니다, 도반이여. 존자 쿠마라 카사파께서 임신한 여인의 비유를 들어 그 사악한 주장을 물리치고 정법을 확립하신 것은 참으로 훌륭한 일입니다.

Pucchā – atha panāvuso pāyāsirājañño sattamaṃpi kīdisaṃ sādhakapariyāyaṃ dassetvā attano vādaṃ patiṭṭhāpesi, kathañcāyasmā kumārakassapo taṃ micchāvādaṃ sahadhammena suniggahaṃ niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

질문 - 그런데 도반이여, 파야시 왕족은 일곱 번째로 어떤 증명 방식을 제시하여 자신의 주장을 세우려 했으며, 존자 쿠마라 카사파께서는 어떻게 그 사악한 주장을 법답게 잘 제압하여 정법을 확립하셨습니까?

Vissajjanā – sattamaṃ pana bhante pāyāsirājañño kubbhiyaṃ pakkhipitvā māritapurisaṃ sādhakapariyāyaṃ dassetvā attano vādaṃ patiṭṭhāpesi, āyasmāca kumārakassapo supinakūpamāya taṃ micchāvādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

[답변] - 존자시여, 일곱 번째로 파야시 왕은 항아리 속에 사람을 가두어 죽인 뒤 증명하는 방식을 보여주며 자신의 주장을 세웠으나, 쿠마라깟사파 존자께서는 꿈속의 우물 비유를 통해 그 사견을 법답게 잘 제압하여 물리치고 정법을 세우셨습니다.

Sādhu [Pg.210] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ āyasmā kumārakassapo supinakūpamaṃ dassetvā uppannaṃ micchāvādaṃ sahadhammena suniggahaṃ niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

훌륭합니다, 도반이여. 쿠마라깟사파 존자께서 꿈속의 우물 비유를 들어 일어난 사견을 법답게 잘 제압하여 물리치고 정법을 세우신 것은 참으로 훌륭한 일입니다.

Pucchā – atha [Pg.211] panāvuso pāyāsirājañño aṭṭhamampi navamampi kathetabbaṃ kathetvā dasamaṃ kīdisaṃ sādhakapariyāyaṃ dassetvā attano vādaṃ patiṭṭhāpesi, kathañcāyasmā kumārakassapo sahadhammena taṃ micchāvādaṃ paṭinissajjāpesi.

[질문] - 그런데 도반이여, 파야시 왕은 여덟 번째와 아홉 번째로 말할 만한 것을 말한 뒤, 열 번째로는 어떤 증명 방식을 보여주며 자신의 주장을 세웠으며, 쿠마라깟사파 존자께서는 어떻게 법답게 그 사견을 포기하게 하셨습니까?

Vissajjanā – aṭṭhamampi bhante navamampi pāyāsirājañño yaṃ vā taṃ vā pariyāyaṃ dassetvā attano vādaṃ patiṭṭhāpesi, dasamaṃ pana bhante pāyāsirājañño chaviādīni chinditvā māritapurisaṃ sādhakapariyāyaṃ dassetvā attano vādaṃ patiṭṭhāpesi, āyasmā ca kumārakassapo aggikajaṭilopamāya taṃ micchāvādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā dhammavādaṃ patiṭṭhāpesi.

[답변] - 존자시여, 파야시 왕은 여덟 번째와 아홉 번째에도 이런저런 방식을 보여주며 자신의 주장을 세웠고, 열 번째에는 사람의 피부 등을 베어 죽인 뒤 증명하는 방식을 보여주며 자신의 주장을 세웠습니다. 그러자 쿠마라깟사파 존자께서는 불을 섬기는 고행자(자띨라)의 비유를 통해 그 사견을 법답게 잘 제압하여 물리치고 정법을 세우셨습니다.

Paṭinissajjetaṃ [Pg.213] rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ.

왕이여, 그 사악한 견해를 포기하십시오. 왕이여, 그 사악한 견해를 포기하십시오.

Sādhu [Pg.214] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ āyasmā kumārakassapo opāyikaṃ upamaṃ dassetvā taṃ pāpikaṃ micchādiṭṭhiṃ paṭinissajjāpesi, yaṃ tassa bhaveyya dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

훌륭합니다, 도반이여. 쿠마라깟사파 존자께서 적절한 비유를 들어 그 사악한 사견을 포기하게 하신 것은 참으로 훌륭한 일이며, 그것은 그에게 오랜 세월 이익과 행복이 될 것입니다.

Pucchā – āyasmatā āvuso kumārakassapena purimadivase pucchitavissajjitākārena pāyāsissa rājaññassa aggikajaṭilopamaṃ dassetvā tasmiṃ pāpake diṭṭhigate paṭinissajjāpite so tāva therassa vacanaṃ anādiyitvā kīdisañca paccanīkakathaṃ kathesi, kathañca thero karuṇāsītalahadayo hutvā aparampi upamaṃ dassetvā taṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjāpesi.

[질문] - 도반이여, 쿠마라깟사파 존자께서 지난날 문답하신 대로 파야시 왕에게 불을 섬기는 고행자의 비유를 들어 그 사악한 견해를 포기하게 하셨을 때, 그는 여전히 장로의 말씀을 따르지 않고 어떤 반대하는 말을 했으며, 장로께서는 어떻게 자비롭고 서늘한 마음으로 다시 다른 비유를 들어 그 사악한 견해를 포기하게 하셨습니까?

Vissajjanā – pāyāsi bhante rājañño āyasmatā kumārakassapena aggikajaṭilopamaṃ dassetvā taṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjāpite kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjitunti evamādikaṃ paccanīkakathaṃ kathesi, thero ca bhante kumārakassapo dve satthavāhopamaṃ dassetvā taṃ pāpakaṃ micchāvādaṃ paṭinissajjāpesi.

[답변] - 존자시여, 쿠마라깟사파 존자께서 불을 섬기는 고행자의 비유를 들어 그 사악한 견해를 포기하게 하셨을 때, 파야시 왕은 ‘비록 존자 깟사파께서 이와 같이 말씀하시지만, 저는 이 사악한 견해를 포기할 수 없습니다’라며 반대하는 말을 했습니다. 그러자 쿠마라깟사파 장로께서는 두 상인 우두머리의 비유를 들어 그 사악한 사견을 포기하게 하셨습니다.

Sādhu [Pg.218] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ āyasmā kumārakassapo pāyāsissa rājaññassa dve satthavāhopamampi dassetvā taṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjāpesi, tañhi tassa ca tadanuyāyīnañca bhaveyya dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

훌륭합니다, 도반이여. 쿠마라깟사파 존자께서 파야시 왕에게 두 상인 우두머리의 비유까지 보여주어 그 사악한 견해를 포기하게 하신 것은 참으로 훌륭한 일이며, 그것은 그와 그를 따르는 자들에게 오랜 세월 이익과 행복이 될 것입니다.

Pucchā – evaṃ [Pg.219] panāvuso āyasmatā kumārakassapena yathā vuttāhi bahūhi upamāhi ca aparāhi gūthabhārikaakkhadhuttakopamāhi ca tasmiṃ pāpake diṭṭhigate vissajjāpite so tāva therassa vacanaṃ anādiyitvāva pacchimapaṭikkhepavasena kīdisaṃ paccanīkakathaṃ kathesi, kathañca thero karuṇāsītalahadayo hutvā pacchimampi upamaṃ dassetvā taṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjāpesi.

[질문] - 도반이여, 쿠마라깟사파 존자께서 앞에서 말한 여러 비유와 또 다른 똥 짐꾼의 비유 및 노련한 도박꾼의 비유로 그 사악한 견해에 대해 답변하셨을 때, 그는 장로의 말씀을 여전히 따르지 않고 마지막 거부의 뜻으로 어떤 반대하는 말을 했으며, 장로께서는 어떻게 자비롭고 서늘한 마음으로 마지막 비유를 들어 그 사악한 견해를 포기하게 하셨습니까?

Vissajjanā – pāyāsi bhante rājañño evaṃ therena nānāupamāhi tasmiṃ pāpake diṭṭhigate paṭinissajjāpitepi purimanayeneva therassa paccanīkakathaṃ kathesi, theropi ca bhante pacchimaṃ sāṇabhārikūpamaṃ dassetvā karuṇāsītalahadayo taṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjāpesi.

[답변] - 존자시여, 파야시 왕은 장로께서 여러 비유로 그 사악한 견해를 포기하게 하셨음에도 이전과 같은 방식으로 장로에게 반대하는 말을 했습니다. 그러자 장로께서는 자비롭고 서늘한 마음으로 마지막으로 삼베 짐꾼의 비유를 들어 그 사악한 견해를 포기하게 하셨습니다.

Sādhu [Pg.224] sādhu āvuso, sādhu kho āvuso yaṃ āyasmā kumārakassapo pāyāsissa rājaññassa sāṇabhārikopamampi dassetvā taṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjāpesi, tañhi tassa ca tadanuyāyīnañca bhaveyya dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

훌륭합니다, 도반이여. 쿠마라깟사파 존자께서 파야시 왕에게 삼베 짐꾼의 비유까지 보여주어 그 사악한 견해를 포기하게 하신 것은 참으로 훌륭한 일이며, 그것은 그와 그를 따르는 자들에게 오랜 세월 이익과 행복이 될 것입니다.

Pucchā – imāya [Pg.225] panāvuso pacchimikāya sāṇabhārikopamāya dassitāya pāyāsirājañño therassa dhammadesanānubhāvena imasmiṃ dhammavinaye pasanno hutvā kīdisaṃ pasannākāramakāsi, kathañca āyasmantaṃ kumārakassapaṃ anusāsaniṃ yāci, kathañcāyasmā kumārakassapo anusāsi.

[질문] - 도반이여, 이 마지막 삼베 짐꾼의 비유가 제시되었을 때, 파야시 왕은 장로의 법문이 지닌 위신력으로 이 법과 율에 신심을 얻어 어떠한 신심의 모습을 보였으며, 어떻게 쿠마라깟사파 존자에게 가르침을 청하였고, 쿠마라깟사파 존자께서는 어떻게 가르치셨습니까?

Vissajjanā – imāya ca pana bhante upamāya dassitāya pāyāsi rājañño ‘‘purimeneva ahaṃ opammena bhoto kassapassa attamano abhiraddho evamādinā bhante pāyāsirājañño imasmiṃ dhammavinaye āyasmato kumārakassapassa dhammadesanāya pasanno pasannākāramakāsi. Icchāmi cāhaṃ bho kassapa mahāyaññaṃ yajituṃ, anusāsatu maṃ bhavaṃ kassapo yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti pāyāsi rājañño āyasmantaṃ kumārakassapaṃ anusāsaniṃ yāci, āyasmā ca bhante kumārakassapo dukkhette dubbhūme pavuttabījopamāya dussīlesu dinnadānassa na mahapphalabhāvaṃ dassetvā sukhette subhūme pavuttabījopamāya sīlavantesu dinnadānassa mahapphalabhāvaṃ dassetvā pāyāsiṃ rājaññamanusāsi.

[답변] - 존자시여, 이 비유가 제시되었을 때 파야시 왕은 ‘존자 깟사파시여, 저는 첫 번째 비유만으로도 만족하고 기뻤습니다’라고 말하며, 이 법과 율에서 쿠마라깟사파 존자의 법문에 신심을 얻어 신심의 모습을 보였습니다. 그리고 ‘존자 깟사파시여, 저는 큰 보시를 베풀고 싶으니, 저에게 오랜 세월 이익과 행복이 되도록 저를 가르쳐 주십시오’라며 가르침을 청했습니다. 그러자 쿠마라깟사파 존자께서는 나쁜 밭과 척박한 땅에 뿌려진 씨앗의 비유를 통해 계행이 없는 자들에게 베푸는 보시는 큰 결실이 없음을 보여주시고, 좋은 밭과 기름진 땅에 뿌려진 씨앗의 비유를 통해 계행이 있는 자들에게 베푸는 보시는 큰 결실이 있음을 보여주시며 파야시 왕을 가르치셨습니다.

Pucchā – kathañcāvuso [Pg.228] pāyāsirājañño dānaṃ adāsi, kathañcassa samparāyo ahosi.

[질문] - 도반이여, 파야시 왕은 어떻게 보시를 베풀었으며, 그의 사후 세계는 어떻게 되었습니까?

Vissajjanā – pāyāsi bhante rājañño asakkaccaṃ dānamadāsi, asahatthā dānamadāsi, acittīkataṃ dānamadāsi, apaviddhaṃ dānamadāsi, so asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittīkataṃ dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassabhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajji suññaṃ serīsakaṃ vimānaṃ.

[답변] - 존자시여, 파야시 왕은 성의 없이 보시를 베풀었고, 자기 손으로 직접 주지 않았으며, 존중하는 마음 없이 베풀었고, 버리듯이 보시를 베풀었습니다. 그는 그렇게 보시를 베푼 뒤 몸이 무너져 죽은 후에 사천왕천 신들의 일행으로 태어났으나, 텅 빈 세리사까(Serīsaka) 궁전에 태어나게 되었습니다.

Pucchā – tenāvuso [Pg.231] bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pāthiyavagge paṭhamaṃ pāthiyasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 아시고 보시는 분이며 아라한이시며 정등각자이신 그 세존께서 '빠띠까 품'(Pāthiyavagga)의 첫 번째 '빠띠까 경'(Pāthiyasutta)을 어디에서, 누구를 인연으로 하여, 어떠한 사건 때문에 설하셨습니까?

Vissajjanā – mallesu bhante anupiye nāma mallānaṃ nigame bhaggavagottaṃ paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ, bhaggavagotto bhante paribbājako bhagavantaṃ etadavoca ‘‘purimāni bhante divasāni purimatarāni sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṃ etadavoca ‘‘paccakkhāto dāni mayā bhaggava bhagavā, na dānāhaṃ bhagavantaṃ uddissa viharāmī’ti, kacce taṃ bhante tatheva, yathā sunakkhatto, licchaviputto avacā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

답변 – 대덕이여, 말라(Malla)국 아누삐야(Anupiya)라는 말라족의 마을에서 박가와곳따(Bhaggavagotta) 유행자를 인연으로 하여 설하셨습니다. 대덕이여, 박가와곳따 유행자가 세존께 이와 같이 말했습니다. '대덕이여, 일전에 리차위의 아들 수낙캇따(Sunakkhatta)가 제가 있는 곳으로 찾아와 제게 말하기를, "박가와여, 이제 나는 세존을 버렸습니다. 이제 나는 세존을 위해 머물지 않습니다"라고 하였습니다. 대덕이여, 리차위의 아들 수낙캇따가 말한 것이 정말 그러합니까?' 대덕이여, 이 사건 때문에 설하셨습니다.

Udumbarikasutta

우둠바리까 경

Pucchā – udumbarikasuttaṃ [Pg.232] panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 그러면 '우둠바리까 경'은 세존께서 어디에서, 누구를 인연으로 하여, 어떠한 사건 때문에 설하셨습니까?

Vissajjanā – rājagahe bhante nigrodhaṃ paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ, nigrodho bhante paribbājako bhagavato parammukhā bhagavantaṃyeva ārabbha anekavihitaṃ abhūtakathaṃ kathesi, tasmiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

답변 – 대덕이여, 라자가하에서 니그로다(Nigrodha) 유행자를 인연으로 하여 설하셨습니다. 대덕이여, 니그로다 유행자는 세존의 부재중에 세존에 대하여 여러 가지 사실이 아닌 말을 하였으니, 이 사건 때문에 설하셨습니다.

Cakkavattisutta

전륜성왕 경

Pucchā – cakkavattisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 그러면 '전륜성왕 경'은 세존께서 어디에서, 누구를 인연으로 하여, 어떠한 사건 때문에 설하셨습니까?

Vissajjanā – magadhesu bhante mātulāyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha attajjhāsayena suttanikkhepena bhagavatā bhāsitaṃ.

답변 – 대덕이여, 마가다국의 마뚤라(Mātulā)에서 여러 비구들을 인연으로 하여, 세존께서 스스로의 의도로 경을 설하기 시작하여 설하셨습니다.

Aggaññasutta

세기의 기원 경

Pucchā – aggaññasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 그러면 '세기의 기원 경'은 세존께서 어디에서, 누구를 인연으로 하여, 어떠한 사건 때문에 설하셨습니까?

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante pubbārāme migāramātupāsāde vāseṭṭhaṃ pabbajitaṃ ārabbha bhāsitaṃ, brāhmaṇā bhante vāseṭṭha bhāradvāje pabbajite akkosanti paribhāsanti attarūpāya

답변 – 대덕이여, 사왓티의 동쪽 정사(Pubbārāma)인 미가라마따 강당에서 출가한 와셋타(Vāseṭṭha)를 인연으로 하여 설하셨습니다. 대덕이여, 와셋타와 바라드와자가 출가하자 브라만들이 그들 자신들의 방식대로 비난하고 욕설을 퍼부었습니다.

Paribhāsāya [Pg.233] paripuṇṇāya no aparipuṇṇāya, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

빈틈없는 완전한 욕설로 비난하였으니, 대덕이여, 이 사건 때문에 설하셨습니다.

Pucchā – sampasādanīya suttaṃ panāvuso kattha kena bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, '확신 경'은 어디에서, 누구에 의해 설해졌습니까?

Vissajjanā – nāḷandāyaṃ bhante pāvārikambavane āyasmatā sāriputtena bhāsitaṃ.

답변 – 대덕이여, 날란다의 빠와리까 망고 숲에서 존자 사리뿟따에 의해 설해졌습니다.

Pāsādikasutta

즐거운 경

Pucchā – pāsādikasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 그러면 '즐거운 경'은 세존께서 어디에서, 누구를 인연으로 하여, 어떠한 사건 때문에 설하셨습니까?

Vissajjanā – sakkesu bhante vedhaññānāma sakyānaṃ ambavane pāsāde cundaṃ samaṇuddesaṃ ārabbha bhāsitaṃ, cundo bhante samaṇuddeso pāvāyaṃ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa kālaṃ kiriyāya bhinnānaṃ nigaṇṭhānaṃ dvedhikajātānaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ aññamaññaṃ mukhasattīhi vitujjanakāraṇaṃ āyasmato ānandassa ārocesi, āyasmā ca bhante ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

답변 – 대덕이여, 석가국에서 웨단냐라고 불리는 석가족의 망고 숲 원림의 누각에서 사미 준다(Cunda)를 인연으로 하여 설하셨습니다. 대덕이여, 사미 준다가 빠와(Pāvā)에서 니간타 나타뿟따가 죽자 니간타들이 분열되고, 두 편으로 갈라지고, 다투고, 말다툼을 하며, 서로 말의 창으로 찌르고 있다는 사실을 존자 아난다에게 알렸습니다. 그리고 대덕이여, 존자 아난다가 이 일을 세존께 알렸으니, 대덕이여, 이 사건 때문에 설하셨습니다.

Lakkhaṇasutta

서른두 가지 상의 경

Pucchā – lakkhaṇasuttaṃ [Pg.234] panāvuso bhagavatā kattha bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 그러면 '서른두 가지 상의 경'은 세존께서 어디에서 설하셨습니까?

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante jetavanamahāvihāre bhāsitaṃ.

답변 – 대덕이여, 사왓티의 제따와나 대정사에서 설하셨습니다.

Siṅgālasutta

싱갈라 경

Pucchā – siṅgālasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 그러면 '싱갈라 경'은 세존께서 어디에서, 누구를 인연으로 하여, 어떠한 사건 때문에 설하셨습니까?

Vissajjanā – rājagahe bhante siṅgālaṃ gahapatiputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ, siṅgālo bhante gahapatiputto kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pañjaliko puthudisā namassati puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disaṃ, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

답변 – 대덕이여, 라자가하에서 장자의 아들 싱갈라(Siṅgāla)를 인연으로 하여 설하셨습니다. 대덕이여, 장자의 아들 싱갈라는 아침 일찍 일어나 라자가하에서 나가서, 옷이 젖고 머리가 젖은 채로 합장하고 동쪽, 남쪽, 서쪽, 북쪽, 아래쪽, 위쪽의 여러 방향에 예배하고 있었습니다. 대덕이여, 이 사건 때문에 설하셨습니다.

Āṭānāṭiyasutta

아따나띠야 경

Pucchā – āṭānāṭiyasuttaṃ [Pg.235] panāvuso bhagavatā kattha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, 그러면 '아따나띠야 경'은 세존께서 어디에서 어떠한 사건 때문에 설하셨습니까?

Vissajjanā – rājagahe [Pg.236] bhante gijjhakūṭe pabbate bhāsitaṃ, bhagavati bhante rājagahe viharati cattāro mahārājāno catuddisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvā catuddisaṃ gumbaṃ ṭhapetvā catuddisaṃ ovaraṇaṃ ṭhapetvā kevalakappaṃ gijjhakūṭapabbataṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinno kho bhante vessavaṇo mahārājā āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ bhagavato ārocesi bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ phāsuvihārāya, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

답변 – 대덕이여, 라자가하의 기사굴산(Gijjhakūṭa)에서 설하셨습니다. 대덕이여, 세존께서 라자가하에 머무실 때, 사대천왕이 사방에 수비대를 배치하고, 사방에 진영을 배치하고, 사방에 방어막을 친 뒤, 기사굴산 전체를 광명으로 밝히며 세존께 다가갔습니다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았습니다. 대덕이여, 한곁에 앉은 웨사바나(Vessavaṇa) 대왕이 비구, 비구니, 우바새, 우바이들의 안락한 머묾을 위해 '아따나띠야 보호주'를 세존께 아뢰었습니다. 대덕이여, 이 사건 때문에 설하셨습니다.

Saṅgītisutta

합송 경

Pucchā – saṅgīti [Pg.237] suttaṃ panāvuso kattha kena bhāsitaṃ.

질문 – 도반이여, '합송 경'은 어디에서, 누구에 의해 설해졌습니까?

Vissajjanā – pāvāyaṃ bhante āyasmatā sāriputtena bhāsitaṃ.

답변 – 대덕이여, 빠와(Pāvā)에서 존자 사리뿟따에 의해 설해졌습니다.

Dasuttarasutta

십상 경

Pucchā – dasuttarasuttaṃ panāvuso kattha kena bhāsitaṃ.

질문 – 도반들이여, 십상경(다숫따라 숫따)은 어디에서 누구에 의해 설해졌습니까?

Vissajjanā – dasuttarasuttaṃ bhante campāyaṃ gaggarāya pokkharaṇiyā tīre āyasmatā sāriputtena bhāsitaṃ.

답변 – 존자시여, 십상경은 짬빠의 가가라 연못가에서 존자 사리뿟따에 의해 설해졌습니다.

Pucchā – ke [Pg.238] āvuso sikkhanti.

질문 – 도반들이여, 누가 수행합니까?

Vissajjanā – sekkhā ca bhante puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti.

답변 – 존자시여, 유학(有學)들과 선한 범부들이 수행합니다.

Pucchā – ke āvuso sikkhitasikkhā.

질문 – 도반들이여, 누가 배움을 마친 자들입니까?

Vissajjanā – arahanto bhante sikkhitasikkhā.

답변 – 존자시여, 아라한들이 배움을 마친 자들입니다.

Pucchā – kassa [Pg.239] āvuso vacanaṃ.

질문 – 도반들이여, 이것은 누구의 말씀입니까?

Vissajjanā – bhagavato bhante vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.

답변 – 존자시여, 아라한이시며 정등각자이신 세존의 말씀입니다.

Pucchā – kenāvuso ābhataṃ.

질문 – 도반들이여, 이것은 누구에 의해 전해졌습니까?

Vissajjanā – paramparāya bhante ābhataṃ.

답변 – 존자시여, 전승의 계보에 의해 전해졌습니다.


සිංහල
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Español
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

แบบไทย
บาลีแคนข้อคิดเห็นคำอธิบายย่อยอื่น
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Tiếng Việt
Kinh điển PaliChú giảiPhụ chú giảiKhác
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1
1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2
1203 Chú Giải Pācittiya
1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật)
1205 Chú Giải Cūḷavagga
1206 Chú Giải Parivāra
1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1
1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2
1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha
1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi
1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1
1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2
1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1
1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2
1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1
1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Thanh Tịnh Đạo - 1
8402 Thanh Tịnh Đạo - 2
8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1
8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2
8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo

8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8410 Tạng Luật (Vấn Đáp)
8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp)
8412 Chú Giải (Vấn Đáp)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Phụ Chú Giải Namakkāra
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8444 Mahārahanīti
8445 Dhammanīti
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8450 Cāṇakyanīti
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Phụ Chú Giải Milinda
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2203 Chú Giải Pāthikavagga
2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga
2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1
2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1
3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2
3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa
3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa
3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ)
4201 Chú Giải Sagāthāvagga
4202 Chú Giải Nidānavagga
4203 Chú Giải Khandhavagga
4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga
4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga
4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga
4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga
4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga
4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Chú Giải Ekakanipāta
5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta
5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi - 1
6111 Apadāna Pāḷi - 2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi - 1
6115 Jātaka Pāḷi - 2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Chú Giải Khuddakapāṭha
6202 Chú Giải Dhammapada - 1
6203 Chú Giải Dhammapada - 2
6204 Chú Giải Udāna
6205 Chú Giải Itivuttaka
6206 Chú Giải Suttanipāta - 1
6207 Chú Giải Suttanipāta - 2
6208 Chú Giải Vimānavatthu
6209 Chú Giải Petavatthu
6210 Chú Giải Theragāthā - 1
6211 Chú Giải Theragāthā - 2
6212 Chú Giải Therīgāthā
6213 Chú Giải Apadāna - 1
6214 Chú Giải Apadāna - 2
6215 Chú Giải Buddhavaṃsa
6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka
6217 Chú Giải Jātaka - 1
6218 Chú Giải Jātaka - 2
6219 Chú Giải Jātaka - 3
6220 Chú Giải Jātaka - 4
6221 Chú Giải Jātaka - 5
6222 Chú Giải Jātaka - 6
6223 Chú Giải Jātaka - 7
6224 Chú Giải Mahāniddesa
6225 Chú Giải Cūḷaniddesa
6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1
6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2
6228 Chú Giải Nettippakaraṇa
6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi - 1
7107 Yamaka Pāḷi - 2
7108 Yamaka Pāḷi - 3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5
7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi
7202 Chú Giải Sammohavinodanī
7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa
7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī
7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga
7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa
7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī
7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra
7309 Abhidhammamātikāpāḷi