中文
巴利義註複註藏外典籍
1101 巴拉基咖(波羅夷)
1102 巴吉帝亞(波逸提)
1103 大品(律藏)
1104 小品
1105 附隨
1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1
1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2
1203 巴吉帝亞(波逸提)義註
1204 大品義註(律藏)
1205 小品義註
1206 附隨義註
1301 心義燈-1
1302 心義燈-2
1303 心義燈-3
1401 疑惑度脫
1402 律攝註釋
1403 金剛智疏
1404 疑難解除疏-1
1405 疑難解除疏-2
1406 律莊嚴疏-1
1407 律莊嚴疏-2
1408 古老解惑疏
1409 律抉擇-上抉擇
1410 律抉擇疏-1
1411 律抉擇疏-2
1412 巴吉帝亞等啟請經
1413 小戒學-根本戒學

8401 清淨道論-1
8402 清淨道論-2
8403 清淨道大複註-1
8404 清淨道大複註-2
8405 清淨道論導論

8406 長部問答
8407 中部問答
8408 相應部問答
8409 增支部問答
8410 律藏問答
8411 論藏問答
8412 義注問答
8413 語言學詮釋手冊
8414 勝義顯揚
8415 隨燈論誦
8416 發趣論燈論
8417 禮敬文
8418 大禮敬文
8419 依相讚佛偈
8420 經讚
8421 蓮花供
8422 勝者莊嚴
8423 語蜜
8424 佛德偈集
8425 小史
8427 佛教史
8426 大史
8429 目犍連文法
8428 迦旃延文法
8430 文法寶鑑(詞幹篇)
8431 文法寶鑑(詞根篇)
8432 詞形成論
8433 目犍連五章
8434 應用成就讀本
8435 音韻論讀本
8436 阿毗曇燈讀本
8437 阿毗曇燈疏
8438 妙莊嚴論讀本
8439 妙莊嚴論疏
8440 初學入門義抉擇精要
8446 詩王智論
8447 智論花鬘
8445 法智論
8444 大羅漢智論
8441 世間智論
8442 經典智論
8443 勇士百智論
8450 考底利耶智論
8448 人眼燈
8449 四護衛燈
8451 妙味之流
8452 界清淨
8453 韋桑達拉頌
8454 目犍連語釋五章
8455 塔史
8456 佛牙史
8457 詞根讀本注釋
8458 舍利史
8459 象頭山寺史
8460 勝者行傳
8461 勝者宗燈
8462 油鍋偈
8463 彌蘭王問疏
8464 詞花鬘
8465 詞成就論
8466 正理滴論
8467 迦旃延詞根注
8468 邊境山注釋
2101 戒蘊品
2102 大品(長部)
2103 波梨品
2201 戒蘊品註義註
2202 大品義註(長部)
2203 波梨品義註
2301 戒蘊品疏
2302 大品複註(長部)
2303 波梨品複註
2304 戒蘊品新複註-1
2305 戒蘊品新複註-2
3101 根本五十經
3102 中五十經
3103 後五十經
3201 根本五十義註-1
3202 根本五十義註-2
3203 中五十義註
3204 後五十義註
3301 根本五十經複註
3302 中五十經複註
3303 後五十經複註
4101 有偈品
4102 因緣品
4103 蘊品
4104 六處品
4105 大品(相應部)
4201 有偈品義注
4202 因緣品義注
4203 蘊品義注
4204 六處品義注
4205 大品義注(相應部)
4301 有偈品複註
4302 因緣品註
4303 蘊品複註
4304 六處品複註
4305 大品複註(相應部)
5101 一集經
5102 二集經
5103 三集經
5104 四集經
5105 五集經
5106 六集經
5107 七集經
5108 八集等經
5109 九集經
5110 十集經
5111 十一集經
5201 一集義註
5202 二、三、四集義註
5203 五、六、七集義註
5204 八、九、十、十一集義註
5301 一集複註
5302 二、三、四集複註
5303 五、六、七集複註
5304 八集等複註
6101 小誦
6102 法句經
6103 自說
6104 如是語
6105 經集
6106 天宮事
6107 餓鬼事
6108 長老偈
6109 長老尼偈
6110 譬喻-1
6111 譬喻-2
6112 諸佛史
6113 所行藏
6114 本生-1
6115 本生-2
6116 大義釋
6117 小義釋
6118 無礙解道
6119 導論
6120 彌蘭王問
6121 藏釋
6201 小誦義注
6202 法句義注-1
6203 法句義注-2
6204 自說義注
6205 如是語義註
6206 經集義注-1
6207 經集義注-2
6208 天宮事義注
6209 餓鬼事義注
6210 長老偈義注-1
6211 長老偈義注-2
6212 長老尼義注
6213 譬喻義注-1
6214 譬喻義注-2
6215 諸佛史義注
6216 所行藏義注
6217 本生義注-1
6218 本生義注-2
6219 本生義注-3
6220 本生義注-4
6221 本生義注-5
6222 本生義注-6
6223 本生義注-7
6224 大義釋義注
6225 小義釋義注
6226 無礙解道義注-1
6227 無礙解道義注-2
6228 導論義注
6301 導論複註
6302 導論明解
7101 法集論
7102 分別論
7103 界論
7104 人施設論
7105 論事
7106 雙論-1
7107 雙論-2
7108 雙論-3
7109 發趣論-1
7110 發趣論-2
7111 發趣論-3
7112 發趣論-4
7113 發趣論-5
7201 法集論義註
7202 分別論義註(迷惑冰消)
7203 五部論義註
7301 法集論根本複註
7302 分別論根本複註
7303 五論根本複註
7304 法集論複註
7305 五論複註
7306 阿毘達摩入門
7307 攝阿毘達磨義論
7308 阿毘達摩入門古複註
7309 阿毘達摩論母

မြန်မာ
ပဠိအဋ္ဌကထာဋီကာအည
1101 ပါရာဇိက ပါဠိ
1102 ပါစိတ္တိယ ပါဠိ
1103 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဝိနယ)
1104 စူဠဝဂ္ဂ ပါဠိ
1105 ပရိဝါရ ပါဠိ
1201 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၁
1202 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၂
1203 ပါစိတ္တိယ အဋ္ဌကထာ
1204 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဝိနယ)
1205 စူဠဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
1206 ပရိဝါရ အဋ္ဌကထာ
1301 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၁
1302 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၂
1303 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၃
1401 ဒွေမာတိကာပါဠိ
1402 ဝိနယသင်္ဂဟ အဋ္ဌကထာ
1403 ဝဇိရဗုဒ္ဓိ ဋီကာ
1404 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၁
1405 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၂
1406 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၁
1407 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၂
1408 ကင်္ခာဝိတရဏီပုရာဏ ဋီကာ
1409 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ-ဥတ္တရဝိနိစ္ဆယ
1410 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၁
1411 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၂
1412 ပါစိတျာဒိယောဇနာပါဠိ
1413 ခုဒ္ဒသိက္ခာ-မူလသိက္ခာ

8401 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၁
8402 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၂
8403 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၁
8404 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၂
8405 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ နိဒါနကထာ

8406 ဒီဃနိကာယ (ပု-ဝိ)
8407 မဇ္ဈိမနိကာယ (ပု-ဝိ)
8408 သံယုတ္တနိကာယ (ပု-ဝိ)
8409 အင်္ဂုတ္တရနိကာယ (ပု-ဝိ)
8410 ဝိနယပိဋက (ပု-ဝိ)
8411 အဘိဓမ္မပိဋက (ပု-ဝိ)
8412 အဋ္ဌကထာ (ပု-ဝိ)
8413 နိရုတ္တိဒီပနီ
8414 ပရမတ္ထဒီပနီ သင်္ဂဟမဟာဋီကာပါဌ
8415 အနုဒီပနီပါဌ
8416 ပဋ္ဌာနုဒ္ဒေသ ဒီပနီပါဌ
8417 နမက္ကာရဋီကာ
8418 မဟာပဏာမပါဌ
8419 လက္ခဏာတော ဗုဒ္ဓထောမနာဂါထာ
8420 သုတဝန္ဒနာ
8421 ကမလာဉ္ဇလိ
8422 ဇိနာလင်္ကာရ
8423 ပဇ္ဇမဓု
8424 ဗုဒ္ဓဂုဏဂါထာဝလီ
8425 စူဠဂန္ထဝံသ
8427 သာသနဝံသ
8426 မဟာဝံသ
8429 မောဂ္ဂလ္လာနဗျာကရဏံ
8428 ကစ္စာယနဗျာကရဏံ
8430 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ပဒမာလာ)
8431 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ဓါတုမာလာ)
8432 ပဒရူပသိဒ္ဓိ
8433 မောဂလ္လာနပဉ္စိကာ
8434 ပယောဂသိဒ္ဓိပါဌ
8435 ဝုတ္တောဒယပါဌ
8436 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာပါဌ
8437 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာဋီကာ
8438 သုဗောဓါလင်္ကာရပါဌ
8439 သုဗောဓါလင်္ကာရဋီကာ
8440 ဗာလာဝတာရ ဂဏ္ဌိပဒတ္ထဝိနိစ္ဆယသာရ
8446 ကဝိဒပ္ပဏနီတိ
8447 နီတိမဉ္ဇရီ
8445 ဓမ္မနီတိ
8444 မဟာရဟနီတိ
8441 လောကနီတိ
8442 သုတ္တန္တနီတိ
8443 သူရဿတိနီတိ
8450 စာဏကျနီတိ
8448 နရဒက္ခဒီပနီ
8449 စတုရာရက္ခဒီပနီ
8451 ရသဝါဟိနီ
8452 သီမဝိသောဓနီပါဌ
8453 ဝေဿန္တရဂီတိ
8454 မောဂ္ဂလ္လာန ဝုတ္တိဝိဝရဏပဉ္စိကာ
8455 ထူပဝံသ
8456 ဒါဌာဝံသ
8457 ဓါတုပါဌဝိလာသိနိယာ
8458 ဓါတုဝံသ
8459 ဟတ္ထဝနဂလ္လဝိဟာရဝံသ
8460 ဇိနစရိတယ
8461 ဇိနဝံသဒီပံ
8462 တေလကဋာဟဂါထာ
8463 မိလိဒဋီကာ
8464 ပဒမဉ္ဇရီ
8465 ပဒသာဓနံ
8466 သဒ္ဒဗိန္ဒုပကရဏံ
8467 ကစ္စာယနဓါတုမဉ္ဇုသာ
8468 သာမန္တကူဋဝဏ္ဏနာ
2101 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
2102 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဒီဃ)
2103 ပါထိကဝဂ္ဂ ပါဠိ
2201 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2202 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဒီဃ)
2203 ပါထိကဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2301 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
2302 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (ဒီဃ)
2303 ပါထိကဝဂ္ဂ ဋီကာ
2304 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၁
2305 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၂
3101 မူလပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3102 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3103 ဥပရိပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3201 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၁
3202 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၂
3203 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3204 ဥပရိပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3301 မူလပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3302 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3303 ဥပရိပဏ္ဏာသ ဋီကာ
4101 သဂါထာဝဂ္ဂ ပါဠိ
4102 နိဒါနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4103 ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
4104 သဠာယတနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4105 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (သံယုတ္တ)
4201 သဂါထာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4202 နိဒါနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4203 ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4204 သဠာယတနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4205 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (သံယုတ္တ)
4301 သဂါထာဝဂ္ဂ ဋီကာ
4302 နိဒါနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4303 ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
4304 သဠာယတနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4305 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (သံယုတ္တ)
5101 ဧကကနိပါတ ပါဠိ
5102 ဒုကနိပါတ ပါဠိ
5103 တိကနိပါတ ပါဠိ
5104 စတုက္ကနိပါတ ပါဠိ
5105 ပဉ္စကနိပါတ ပါဠိ
5106 ဆက္ကနိပါတ ပါဠိ
5107 သတ္တကနိပါတ ပါဠိ
5108 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ပါဠိ
5109 နဝကနိပါတ ပါဠိ
5110 ဒသကနိပါတ ပါဠိ
5111 ဧကာဒသကနိပါတ ပါဠိ
5201 ဧကကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5202 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5203 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5204 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5301 ဧကကနိပါတ ဋီကာ
5302 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ ဋီကာ
5303 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ ဋီကာ
5304 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ဋီကာ
6101 ခုဒ္ဒကပါဌ ပါဠိ
6102 ဓမ္မပဒ ပါဠိ
6103 ဥဒါန ပါဠိ
6104 ဣတိဝုတ္တက ပါဠိ
6105 သုတ္တနိပါတ ပါဠိ
6106 ဝိမာနဝတ္ထု ပါဠိ
6107 ပေတဝတ္ထု ပါဠိ
6108 ထေရဂါထာ ပါဠိ
6109 ထေရီဂါထာ ပါဠိ
6110 အပဒါန ပါဠိ-၁
6111 အပဒါန ပါဠိ-၂
6112 ဗုဒ္ဓဝံသ ပါဠိ
6113 စရိယာပိဋက ပါဠိ
6114 ဇာတက ပါဠိ-၁
6115 ဇာတက ပါဠိ-၂
6116 မဟာနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6117 စူဠနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6118 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ ပါဠိ
6119 နေတ္တိပ္ပကရဏ ပါဠိ
6120 မိလိန္ဒပဉှ ပါဠိ
6121 ပေဋကောပဒေသ ပါဠိ
6201 ခုဒ္ဒကပါဌ အဋ္ဌကထာ
6202 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၁
6203 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၂
6204 ဥဒါန အဋ္ဌကထာ
6205 ဣတိဝုတ္တက အဋ္ဌကထာ
6206 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၁
6207 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၂
6208 ဝိမာနဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6209 ပေတဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6210 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၁
6211 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၂
6212 ထေရီဂါထာ အဋ္ဌကထာ
6213 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၁
6214 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၂
6215 ဗုဒ္ဓဝံသ အဋ္ဌကထာ
6216 စရိယာပိဋက အဋ္ဌကထာ
6217 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၁
6218 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၂
6219 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၃
6220 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၄
6221 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၅
6222 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၆
6223 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၇
6224 မဟာနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6225 စူဠနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6226 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၁
6227 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၂
6228 နေတ္တိပ္ပကရဏ အဋ္ဌကထာ
6301 နေတ္တိပ္ပကရဏ ဋီကာ
6302 နေတ္တိဝိဘာဝိနီ
7101 ဓမ္မသင်္ဂဏီ ပါဠိ
7102 ဝိဘင်္ဂ ပါဠိ
7103 ဓါတုကထာ ပါဠိ
7104 ပုဂ္ဂလပညတ္တိ ပါဠိ
7105 ကထာဝတ္ထု ပါဠိ
7106 ယမက ပါဠိ-၁
7107 ယမက ပါဠိ-၂
7108 ယမက ပါဠိ-၃
7109 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၁
7110 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၂
7111 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၃
7112 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၄
7113 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၅
7201 ဓမ္မသင်္ဂဏိ အဋ္ဌကထာ
7202 သမ္မောဟဝိနောဒနီ အဋ္ဌကထာ
7203 ပဉ္စပကရဏ အဋ္ဌကထာ
7301 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-မူလဋီကာ
7302 ဝိဘင်္ဂ-မူလဋီကာ
7303 ပဉ္စပကရဏ-မူလဋီကာ
7304 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-အနုဋီကာ
7305 ပဉ္စပကရဏ-အနုဋီကာ
7306 အဘိဓမ္မာဝတာရော-နာမရူပပရိစ္ဆေဒေါ
7307 အဘိဓမ္မတ္ထသင်္ဂဟော
7308 အဘိဓမ္မာဝတာရ-ပုရာဏဋီကာ
7309 အဘိဓမ္မမာတိကာပါဠိ

English
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Français
Canon PaliCommentairesSubcommentairesAutres
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

हिंदी
पाली कैननकमेंट्रीउप-टिप्पणियाँअन्य
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Indonesia
Kanon PaliKomentarSub-komentarLainnya
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

日文
巴利義註複註藏外典籍
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

한국인
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi


Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

그분, 세존, 아라한, 정등각자께 절합니다.

Khuddakanikāye

소부(쿠다카 니까야)

Nettippakaraṇapāḷi

네띠빠까라나(지도론) 빠알리

1. Saṅgahavāro

1. 요약의 장(상가하와라)

Yaṃ [Pg.1] loko pūjayate, salokapālo sadā namassati ca;

Tasseta sāsanavaraṃ, vidūhi ñeyyaṃ naravarassa.

세상의 보호자들과 함께 온 세상이 항상 공양하고 예배하는, 사람들 중에 으뜸이신 그분(부처님)의 이 뛰어난 가르침을 지혜로운 이들은 알아야 한다.

Dvādasa padāni suttaṃ, taṃ sabbaṃ byañjanañca attho ca;

Taṃ viññeyyaṃ ubhayaṃ, ko attho byañjanaṃ katamaṃ.

열두 구절이 경(Sutta)이며, 그 전부는 문자와 의미이다. 그 두 가지를 다 알아야 하니, 의미는 무엇이며 문자는 어떤 것인가.

Soḷasahārā netti, pañcanayā sāsanassa pariyeṭṭhi;

Aṭṭhārasamūlapadā, mahakaccānena niddiṭṭhā.

열여섯 가지 하라(Hāra)와 다섯 가지 나야(Naya)는 가르침을 탐구하는 네띠(Netti)이며, 열여덟 가지 근본 구절(Mūlapada)은 마하깟짜나(대가전연) 존자께서 설하신 것이다.

Hārā byañjanavicayo, suttassa nayā tayo ca suttattho;

Ubhayaṃ pariggahītaṃ, vuccati suttaṃ yathāsuttaṃ.

하라(Hāra)들은 경의 문자를 조사하는 것이고, 세 가지 나야(Naya)들은 경의 의미를 조사하는 것이다. 이 두 가지를 모두 포함하여 경에 따라 설해진 것을 네띠(지도론)라고 한다.

Yā ceva desanā yañca, desitaṃ ubhayameva viññeyyaṃ;

Tatrāyamānupubbī, navavidhasuttantapariyeṭṭhīti.

설해진 법과 그 의미 모두를 알아야 한다. 여기에 그 순서가 있으니, 아홉 가지 형태의 경전(Suttanta)을 탐구하는 주석서이다. 이로써 요약의 장을 마친다.

Saṅgahavāro.

요약의 장.

2. Uddesavāro

2. 나열의 장(웃데사와라)

1. Tattha katame soḷasa hārā? Desanā vicayo yutti padaṭṭhāno lakkhaṇo catubyūho āvaṭṭo vibhatti parivattano vevacano paññatti [Pg.2] otaraṇo sodhano adhiṭṭhāno parikkhāro samāropano iti.

1. 거기서 열여섯 가지 하라는 무엇인가? 설시(Desanā), 조사(Vicayo), 논리(Yutti), 발족처(Padaṭṭhāno), 특징(Lakkhaṇo), 네 가지 배열(Catubyūho), 회전(Āvaṭṭo), 분석(Vibhatti), 바뀜(Parivattano), 동의어(Vevacano), 개념(Paññatti), 적용(Otaraṇo), 정화(Sodhano), 확립(Adhiṭṭhāno), 원인(Parikkhāro), 귀착(Samāropano)이다.

Tassānugīti

그에 대한 요약 게송

Desanā vicayo yutti, padaṭṭhāno ca lakkhaṇo;

Catubyūho ca āvaṭṭo, vibhatti parivattano.

설시, 조사, 논리, 발족처, 특징, 네 가지 배열, 회전, 분석, 바뀜,

Vevacano ca paññatti, otaraṇo ca sodhano;

Adhiṭṭhāno parikkhāro, samāropano soḷaso.

동의어, 개념, 적용, 정화, 확립, 원인, 열여섯 번째인 귀착이다.

Ete soḷasa hārā, pakittitā atthato asaṃkiṇṇā;

Etesañceva bhavati, vitthāratayā nayavibhattīti.

이 열여섯 가지 하라는 의미상 혼란 없이 분류하여 설해진 것이다. 이것들을 상세하게 설명함으로써 방법의 분류가 이루어진다. 이것이 그 하라의 나열에 대한 요약 게송이다.

2. Tattha katame pañca nayā? Nandiyāvaṭṭo tipukkhalo sīhavikkīḷito disālocano aṅkuso iti.

2. 거기서 다섯 가지 나야(방법)는 무엇인가? 환희의 회전(Nandiyāvaṭṭo), 세 가지 뛰어남(Tipukkhalo), 사자의 유희(Sīhavikkīḷito), 방향의 관찰(Disālocano), 갈고리(Aṅkuso)이다.

Tassānugīti

그에 대한 요약 게송

Paṭhamo nandiyāvaṭṭo, dutiyo ca tipukkhalo;

Sīhavikkīḷito nāma, tatiyo nayalañjako.

첫째는 환희의 회전이고, 둘째는 세 가지 뛰어남이며, 셋째는 경의 의미를 인도하는 사자의 유희라 한다.

Disālocanamāhaṃsu, catutthaṃ nayamuttamaṃ;

Pañcamo aṅkuso nāma, sabbe pañca nayā gatāti.

넷째는 으뜸가는 방법인 방향의 관찰이라 말하며, 다섯째는 갈고리라 한다. 이와 같이 모든 다섯 가지 방법을 알아야 한다. 이것이 그 방법의 나열에 대한 요약 게송이다.

3. Tattha katamāni aṭṭhārasa mūlapadāni? Nava padāni kusalāni nava padāni akusalāni. Tattha katamāni nava padāni akusalāni, taṇhā avijjā lobho doso moho subhasaññā sukhasaññā niccasaññā attasaññāti, imāni nava padāni akusalāni, yattha sabbo akusalapakkho saṅgahaṃ samosaraṇaṃ gacchati.

3. 거기서 열여덟 가지 근본 구절은 무엇인가? 아홉 가지 유익한 구절과 아홉 가지 해로운 구절이다. 거기서 아홉 가지 해로운 구절은 무엇인가? 갈애, 무명, 탐욕, 성냄, 어리석음, 정(淨)이라는 인식, 락(樂)이라는 인식, 상(常)이라는 인식, 아(我)라는 인식이다. 이 아홉 구절은 해로운 것이니, 여기서 모든 해로운 부류가 요약되고 모이게 된다.

Tattha katamāni nava padāni kusalāni? Samatho vipassanā alobho adoso amoho asubhasaññā dukkhasaññā aniccasaññā anattasaññāti, imāni nava padāni kusalāni, yattha sabbo kusalapakkho saṅgahaṃ samosaraṇaṃ gacchati.

거기서 아홉 가지 유익한 구절은 무엇인가? 사마타, 위빳사나, 무탐, 무진, 무치, 부정(不淨)이라는 인식, 고(苦)라는 인식, 무상(無常)이라는 인식, 무아(無아)라는 인식이다. 이 아홉 구절은 유익한 것이니, 여기서 모든 유익한 부류가 요약되고 모이게 된다.

Tatridaṃ uddānaṃ

여기에 그 요약이 있다.

Taṇhā [Pg.3] ca avijjāpi ca, lobho doso tatheva moho ca;

Caturo ca vipallāsā, kilesabhūmī nava padāni.

갈애와 무명, 탐욕, 성냄, 그리고 어리석음과 네 가지 전도(Vipallāsa)인 이 아홉 구절은 번뇌의 토대(Kilesabhūmī)이다.

Samatho ca vipassanā ca, kusalāni ca yāni tīṇi mūlāni;

Caturo satipaṭṭhānā, indriyabhūmī nava padāni.

사마타와 위빳사나, 그리고 세 가지 유익한 뿌리, 네 가지 마음챙김의 확립인 이 아홉 구절은 기능의 토대(Indriyabhūmī)이다.

Navahi ca padehi kusalā, navahi ca yujjanti akusalapakkhā;

Ete kho mūlapadā, bhavanti aṭṭhārasa padānīti.

아홉 구절로 유익한 것들이 결합되고, 아홉 구절로 해로운 부류들이 결합되니, 이것들이 실로 열여덟 가지 근본 구절이 된다. 이로써 나열의 장을 마친다.

Uddesavāro.

나열의 장.

3. Niddesavāro

3. 상세 설명의 장(닛데사와라)

4. Tattha saṅkhepato netti kittitā.

4. 거기서 네띠(지도론)를 요약하여 설하였다.

Hārasaṅkhepo

하라(Hāra)의 요약

1.

1.

Assādādīnavatā, nissaraṇampi ca phalaṃ upāyo ca;

Āṇattī ca bhagavato, yogīnaṃ desanāhāro.

맛(달콤함), 재난(위험), 벗어남(출리), 그리고 과보와 방편, 그리고 세존의 명령(가르침)을 [설하는 것], 이것이 수행자들을 위한 데사나(desanā, 설법)하라이다.

2.

2.

Yaṃ pucchitañca vissajjitañca, suttassa yā ca anugīti;

Suttassa yo pavicayo, hāro vicayoti niddiṭṭho.

질문된 것과 답변된 것, 그리고 경(Sutta)의 수순하는 읊음, 경에 대한 조사와 구(句)에 대한 조사가 [있으니], 이러한 조사의 특징을 가진 하라를 위차야(vicaya, 간택)하라라고 제시한다.

3.

3.

Sabbesaṃ hārānaṃ, yā bhūmī yo ca gocaro tesaṃ;

Yuttāyuttaparikkhā, hāro yuttīti niddiṭṭho.

모든 하라(hāra)들의 바탕과 그 하라들이 작용하는 영역에 대해 적절함과 부적절함을 조사하는 하라를 윳티(yutti, 합리)하라라고 제시한다.

4.

4.

Dhammaṃ deseti jino, tassa ca dhammassa yaṃ padaṭṭhānaṃ;

Iti yāva sabbadhammā, eso hāro padaṭṭhāno.

승리자(부처님)께서 법을 설하시고, 그 법의 가까운 원인(padaṭṭhāna)을 설명하시니, 이와 같이 경에 나타난 모든 법에 이르기까지 그에 적절한 가까운 원인을 밝히는 특징을 가진 이 하라를 파다타나(padaṭṭhāna, 족처)하라라고 한다.

5.

5.

Vuttamhi ekadhamme, ye dhammā ekalakkhaṇā keci;

Vuttā bhavanti sabbe, so hāro lakkhaṇo nāma.

경에서 하나의 법이 설해졌을 때, 그와 동일한 특징을 가진 어떤 법들이 있다면 설령 직접 언급되지 않았더라도 동일한 특징을 가졌기에 모두 설해진 것이 된다. 이와 같이 특징을 추출하여 설명하는 하라를 락카나(lakkhaṇa, 특징)하라라고 한다.

6.

6.

Neruttamadhippāyo, byañjanamatha desanānidānañca;

Pubbāparānusandhī, eso hāro catubyūho.

어원과 의도, 표현 그리고 설법의 인연(배경)과 전후 문맥의 연결이라는 네 가지 측면을 탐구하는 하라를 차투뷰하(catubyūha, 사정)하라라고 한다.

7.

7.

Ekamhi padaṭṭhāne, pariyesati sesakaṃ padaṭṭhānaṃ;

Āvaṭṭati paṭipakkhe, āvaṭṭo nāma so hāro.

경의 토대가 되는 하나의 가까운 원인이 설해졌을 때, 나머지 가까운 원인들을 탐구하고 반대되는 측면으로 회전시키는 하라를 아왓타(āvaṭṭa, 회전)하라라고 한다.

8.

8.

Dhammañca [Pg.4] padaṭṭhānaṃ, bhūmiñca vibhajjate ayaṃ hāro;

Sādhāraṇe asādhāraṇe ca neyyo vibhattīti.

법과 가까운 원인, 바탕, 그리고 공통된 것과 공통되지 않은 것들을 분석하는 하라를 위밧티(vibhatti, 분석)하라라고 알아야 한다.

9.

9.

Kusalākusale dhamme, niddiṭṭhe bhāvite pahīne ca;

Parivattati paṭipakkhe, hāro parivattano nāma.

경에서 유익하거나 해로운 법들, 닦아야 할 것과 버려야 할 것들이 제시될 때, 그 반대편의 법들로 전환하여 설명하는 하라를 파리왓타나(parivattana, 전환)하라라고 한다.

10.

10.

Vevacanāni bahūni tu, sutte vuttāni ekadhammassa;

Yo jānāti suttavidū, vevacano nāma so hāro.

경에서 하나의 법에 대해 설해진 많은 동의어(pariyāya)들을 경에 능숙한 자가 알고서, 그 법의 의미에 적절하게 동의어들을 연결하는 하라를 웨와차나(vevacana, 동의어)하라라고 한다.

11.

11.

Ekaṃ bhagavā dhammaṃ, paññattīhi vividhāhi deseti;

So ākāro ñeyyo, paññattī nāma hāroti.

세존께서 하나의 법을 다양한 개념(시설)들로 설하시니, 그러한 설법의 양상을 파냣티(paññatti, 시설)하라라고 알아야 한다.

12.

12.

Yo ca paṭiccuppādo, indriyakhandhā ca dhātu āyatanā;

Etehi otarati yo, otaraṇo nāma so hāro.

연기, 기능, 무더기, 계, 처의 가르침을 통해 [법의 의미를] 하강시켜 포함시키는 특징을 가진 하라를 오타라나(otaraṇa, 하강)하라라고 한다.

13.

13.

Vissajjitamhi pañhe, gāthāyaṃ pucchitāyamārabbha;

Suddhāsuddhaparikkhā, hāro so sodhano nāma.

질문된 게송에 대해 답변이 이루어질 때, 그 의미가 청정한지 청정하지 않은지를 조사하는 하라를 소다나(sodhana, 정화)하라라고 한다.

14.

14.

Ekattatāya dhammā, yepi ca vemattatāya niddiṭṭhā;

Tena vikappayitabbā, eso hāro adhiṭṭhāno.

경에서 일치함(공통성)이나 차이남(특수성)으로 제시된 법들에 대해, 이 공통성은 무엇이고 이 특수성은 무엇인지 구별하여 확립하는 하라를 아딧타나(adhiṭṭhāna, 확립)하라라고 한다.

15.

15.

Ye dhammā yaṃ dhammaṃ, janayantippaccayā paramparato;

Hetumavakaḍḍhayitvā, eso hāro parikkhāro.

어떤 법들이 어떤 법을 조건에 의해 혹은 연속적으로 생성할 때, 그 원인을 끌어내어 설명하는 하라를 파릭카라(parikkhāra, 보조원인)하라라고 한다.

16.

16.

Ye dhammā yaṃ mūlā, ye cekatthā pakāsitā muninā;

Te samaropayitabbā, esa samāropano hāro.

어떤 법들이 어떤 뿌리를 가졌는지, 그리고 성자(부처님)에 의해 어떤 동일한 의미로 밝혀졌는지, 그 가까운 원인과 동의어 등을 결합하여 고찰하는 특징을 가진 하라를 사마로파나(samāropana, 결합)하라라고 한다.

Nayasaṅkhepo

[방법(Naya)의 요약]

17.

17.

Taṇhañca avijjampi ca, samathena vipassanā yo neti;

Saccehi yojayitvā, ayaṃ nayo nandiyāvaṭṭo.

갈애와 무명을 사마타와 위빳사나로 인도하고, 이를 사성제와 결합시켜 설명하는 인도(nayana)의 특징을 가진 이 방법을 난디야왓타(nandiyāvaṭṭa, 희선)라고 한다.

18.

18.

Yo akusale samūlehi, neti kusale ca kusalamūlehi;

Bhūtaṃ tathaṃ avitathaṃ, tipukkhalaṃ taṃ nayaṃ āhu.

해로운 법들을 그 뿌리(불선뿌리)와 함께 사성제에 결합하고, 유익한 법들을 그 뿌리(선뿌리)와 함께 사성제에 결합하여, 사실이고 진실이며 오류 없이 인도하는 이 방법을 티풋카라(tipukkhala, 삼정)라고 부른다.

19.

19.

Yo neti vipallāsehi, kilese indriyehi saddhamme;

Etaṃ nayaṃ nayavidū, sīhavikkīḷitaṃ āhu.

네 가지 전도(뒤바뀜)로부터 번뇌를, 기능(indriya)들로부터 정법(saddhamma)을 사성제와 결합하여 인도하는 이 방법을 방법의 달인들은 시하위키리타(sīhavikkīḷita, 사자유희)라고 부른다.

20.

20.

Veyyākaraṇesu [Pg.5] hi ye, kusalākusalā tahiṃ tahiṃ vuttā;

Manasā volokayate, taṃ khu disālocanaṃ āhu.

경의 여러 설명들 중에서 여기저기 설해진 유익하고 해로운 법들을 마음으로만 관찰하는 것, 그것을 진실로 디사로차나(disālocana, 방면관찰)라고 부른다.

21.

21.

Oloketvā disalocanena, ukkhipiya yaṃ samāneti;

Sabbe kusalākusale, ayaṃ nayo aṅkuso nāma.

디사로차나로 관찰한 법들을 경에서 끄집어내어 모든 유익하고 해로운 법들을 함께 모아 인도하는 이 방법을 앙쿠사(aṅkusa, 갈고리)라고 한다.

22.

22.

Soḷasa hārā paṭhamaṃ, disalocanato disā viloketvā;

Saṅkhipiya aṅkusena hi, nayehi tīhi niddise suttaṃ.

먼저 16가지 하라를 경에 적용하고, 디사로차나로 법들을 관찰한 뒤, 앙쿠사로 요약하여 세 가지 방법(naya)으로 경의 의미를 제시해야 한다.

Dvādasapada

[12가지 구(句)]

23.

23.

Akkharaṃ padaṃ byañjanaṃ, nirutti tatheva niddeso;

Ākārachaṭṭhavacanaṃ, ettāva byañjanaṃ sabbaṃ.

음절, 단어, 표현, 어원, 상세 설명, 그리고 여섯 번째인 양상, 이 모든 것이 표현(byañjana)의 전부이다.

24.

24.

Saṅkāsanā pakāsanā, vivaraṇā vibhajanuttānīkammapaññatti;

Etehi chahi padehi, attho kammañca niddiṭṭhaṃ.

요약, 명시, 해설, 분석, 명확하게 함, 시설이라는 여섯 가지 구로써 경의 의미(attha)와 작용(kamma)이 제시된다.

25.

25.

Tīṇi ca nayā anūnā, atthassa ca chappadāni gaṇitāni;

Navahi padehi bhagavato, vacanassattho samāyutto.

부족함 없는 세 가지 방법(naya)과 의미의 여섯 가지 구가 헤아려졌으니, 이 아홉 가지 구로 세존의 말씀의 의미가 온전하게 결합되어 있다.

26.

26.

Atthassa navappadāni, byañjanapariyeṭṭhiyā catubbīsa;

Ubhayaṃ saṅkalayitvā, tettiṃsā ettikā nettīti.

의미의 아홉 가지 구와 표현의 조사를 위한 24가지(16하라+5나야+3가지)가 있으니, 이 둘을 합하면 33가지가 된다. 이것이 네티(Netti, 인도)의 전부이다.

Niddesavāro.

나타냄의 장(Niddesavāra).

4. Paṭiniddesavāro

4. 상세히 나타냄의 장(Paṭiniddesavāra).

1. Desanāhāravibhaṅgo

1. 설법의 이끌음(Desanā-hāra)의 분석

5. Tattha katamo desanāhāro? ‘‘Assādādīnavatā’’ti gāthā ayaṃ desanāhāro. Kiṃ desayati? Assādaṃ ādīnavaṃ nissaraṇaṃ phalaṃ upāyaṃ āṇattiṃ. Dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessāmīti.

5. 거기서 설법의 이끌음(Desanā-hāra)이란 무엇인가? '감미로움, 재난 등'이라는 게송이 바로 설법의 이끌음이다. 그것은 무엇을 가르치는가? 감미로움(assāda), 재난(ādīnava), 벗어남(nissaraṇa), 과보(phala), 방편(upāya), 권고(āṇatti)를 가르친다. '비구들이여, 나는 너희에게 처음도 좋고 중간도 좋고 끝도 좋은 법을 설하리라. 의미와 문식을 갖추고 전적으로 원만하고 청정한 범행을 드러내리라.'라고 설하는 것이다.

Tattha [Pg.6] katamo assādo?

거기서 감미로움(assāda)이란 무엇인가?

‘‘Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa cetaṃ samijjhati;

Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchatī’’ti.

'감각적 욕망을 원하는 사람에게 그것이 이루어지면, 필시 그 사람은 자신이 원하는 것을 얻어서 기뻐한다.'

Ayaṃ assādo.

이것이 감미로움이다.

Tattha katamo ādīnavo?

거기서 재난(ādīnava)이란 무엇인가?

‘‘Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppatī’’ti.

'감각적 욕망을 원하고 욕구가 생긴 그 사람에게 만약 그 욕망들이 사라지면, 그는 화살에 맞은 것처럼 고통스러워한다.'

Ayaṃ ādīnavo.

이것이 재난이다.

Tattha katamaṃ nissaraṇaṃ?

거기서 벗어남(nissaraṇa)이란 무엇인가?

‘‘Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro;

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattatī’’ti.

'마치 뱀의 머리를 발로 피하듯이 감각적 욕망을 피하는 비구는, 이 세상에서 마음을 챙기며 이 끈적이는 집착(갈애)을 뛰어넘는다.'

Idaṃ nissaraṇaṃ.

이것이 벗어남이다.

Tattha katamo assādo?

거기서 감미로움이란 무엇인가?

‘‘Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā, gavāssaṃ dāsaporisaṃ;

Thiyo bandhū puthū kāme, yo naro anugijjhatī’’ti.

'논밭이나 대지나 황금, 소와 말, 노비나 하인, 여자나 친족, 그리고 여러 가지 감각적 욕망들을 갈망하는 사람은...'

Ayaṃ assādo.

이것이 감미로움이다.

Tattha katamo ādīnavo?

거기서 재난이란 무엇인가?

‘‘Abalā naṃ balīyanti, maddante naṃ parissayā;

Tato naṃ dukkhamanveti, nāvaṃ bhinnamivodaka’’nti.

'약한 것(번뇌들)이 그를 압도하고 재난들이 그를 짓밟는다. 그리하여 고통이 그를 뒤따르니, 마치 부서진 배에 물이 스며드는 것과 같다.'

Ayaṃ ādīnavo.

이것이 재난이다.

Tattha katamaṃ nissaraṇaṃ?

거기서 벗어남이란 무엇인가?

‘‘Tasmā jantu sadā sato, kāmāni parivajjaye;

Te pahāya tare oghaṃ, nāvaṃ sitvāva pāragū’’ti.

'그러므로 사람은 항상 마음을 챙기어 감각적 욕망들을 피해야 한다. 그것들을 버리고 폭류를 건너야 하니, 마치 배에서 물을 퍼내고 피안에 도달하는 것과 같다.'

Idaṃ nissaraṇaṃ.

이것이 벗어남이다.

Tattha [Pg.7] katamaṃ phalaṃ?

거기서 과보(phala)란 무엇인가?

‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle;

Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī’’ti.

'법은 진정 법을 닦는 자를 보호한다. 마치 우기에 큰 우산이 받쳐 든 사람을 보호하는 것과 같다. 이것이 법을 잘 닦았을 때의 공덕이니, 법을 닦는 자는 악처에 떨어지지 않는다.'

Idaṃ phalaṃ.

이것이 과보이다.

Tattha katamo upāyo?

거기서 방편(upāya)이란 무엇인가?

‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā’’ti…pe…‘‘Sabbe saṅkhārā dukkhā’’ti…pe…‘‘Sabbe dhammā anattā’’ti, yadā paññāya passati;

Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā’’ti.

'모든 형성된 것들은 무상하다'라고... '모든 형성된 것들은 괴로움이다'라고... '모든 법은 자아가 없다'라고 지혜로써 볼 때, 그때 괴로움에서 염오(厭惡)하나니, 이것이 청정에 이르는 길이다.

Ayaṃ upāyo.

이것이 방편이다.

Tattha katamā āṇatti?

거기서 권고(āṇatti)란 무엇인가?

‘‘Cakkhumā visamānīva, vijjamāne parakkame;

Paṇḍito jīvalokasmiṃ, pāpāni parivajjaye’’ti.

'눈 있는 사람이 험한 길을 피하듯이, 정진의 힘이 있을 때 현명한 이는 생존의 세상에서 악한 법들을 피해야 한다.'

Ayaṃ āṇatti.

이것이 권고이다.

‘‘‘Suññato lokaṃ avekkhassu,Mogharājā’ti āṇatti, ‘sadā sato’ti upāyo;

‘Attānudiṭṭhiṃ ūhacca, evaṃ maccutaro siyā’’’.

'모기라자여, 세상을 공(空)한 것으로 관찰하라'는 것은 권고(āṇatti)이고, '항상 마음을 챙겨라'는 것은 방편(upāya)이다. '유신견(attānudiṭṭhi)을 뽑아버리면 이와 같이 죽음을 넘어서게 되리라.'

Idaṃ phalaṃ.

이것은 과(果, phala)이다.

6. Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa nissaraṇaṃ desayati, vipañcitaññussa puggalassa ādīnavañca nissaraṇañca desayati, neyyassa puggalassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca desayati.

6. 거기에서 세존께서는 우가티탄뉴(ugghāṭitaññū, 요약된 설법만으로 깨닫는 자)에게는 벗어남(출리)을 설하시고, 위빤찌탄뉴(vipañcitaññū, 상세한 설명을 통해 깨닫는 자)에게는 위험(과실)과 벗어남을 설하시며, 네이야(neyya, 이끌어주어야 깨닫는 자)에게는 달콤함(미미)과 위험과 벗어남을 설하신다.

Tattha catasso paṭipadā, cattāro puggalā. Taṇhācarito mando satindriyena dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti satipaṭṭhānehi nissayehi. Taṇhācarito udatto samādhindriyena dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya [Pg.8] niyyāti jhānehi nissayehi. Diṭṭhicarito mando vīriyindriyena sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti sammappadhānehi nissayehi. Diṭṭhicarito udatto paññindriyena sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti saccehi nissayehi.

거기에는 네 가지 수행(paṭipadā)이 있고 네 부류의 사람이 있다. 갈애가 강하고 어리석은 자는 마음챙김의 기능(사띠 인드리아)에 의해 괴로운 수행과 느린 통찰지를 통해 마음챙김의 확립(사띠빳타나)을 의지처로 삼아 해탈한다. 갈애가 강하고 지혜로운 자는 삼매의 기능(사마디 인드리아)에 의해 괴로운 수행과 빠른 통찰지를 통해 선정(jhāna)을 의지처로 삼아 해탈한다. 견해가 강하고 어리석은 자는 정진의 기능(위리야 인드리아)에 의해 즐거운 수행과 느린 통찰지를 통해 바른 정진(삼마빳다나)을 의지처로 삼아 해탈한다. 견해가 강하고 지혜로운 자는 통찰지의 기능(빤냐 인드리아)에 의해 즐거운 수행과 빠른 통찰지를 통해 성스러운 진리(sacca)를 의지처로 삼아 해탈한다.

Ubho taṇhācaritā samathapubbaṅgamāya vipassanā niyyanti rāgavirāgāya cetovimuttiyā. Ubho diṭṭhicaritā vipassanāpubbaṅgame samathena niyyanti avijjāvirāgāya paññāvimuttiyā.

갈애가 강한 두 부류의 사람은 사마타를 앞세운 위빳사나에 의해 도달하는, 탐욕의 빛바램인 심해탈(cetovimutti)을 통해 해탈한다. 견해가 강한 두 부류의 사람은 위빳사나를 앞세운 사마타에 의해 도달하는, 무명의 빛바램인 혜해탈(paññāvimutti)을 통해 해탈한다.

Tattha ye samathapubbaṅgamāhi paṭipadāhi niyyanti, te nandiyāvaṭṭena nayena hātabbā, ye vipassanāpubbaṅgamāhi paṭipadāhi niyyanti, te sīhavikkīḷitena nayena hātabbā.

그중에서 사마타를 앞세운 수행으로 해탈하는 자들은 난디야와따(Nandiyāvaṭṭa) 방식으로 이끌어야 하고, 위빳사나를 앞세운 수행으로 해탈하는 자들은 시하위끼리따(Sīhavikkīḷita) 방식으로 이끌어야 한다.

7. Svāyaṃ hāro kattha sambhavati, yassa satthā vā dhammaṃ desayati aññataro vā garuṭṭhānīyo sabrahmacārī, so taṃ dhammaṃ sutvā saddhaṃ paṭilabhati. Tattha yā vīmaṃsā ussāhanā tulanā upaparikkhā, ayaṃ sutamayī paññā. Tathā sutena nissayena yā vīmaṃsā tulanā upaparikkhā manasānupekkhaṇā, ayaṃ cintāmayī paññā. Imāhi dvīhi paññāhi manasikārasampayuttassa yaṃ ñāṇaṃ uppajjati dassanabhūmiyaṃ vā bhāvanābhūmiyaṃ vā, ayaṃ bhāvanāmayī paññā.

7. 이 해설 방식은 어디에서 발생하는가? 스승이나 존경할 만한 동료 수행자가 법을 설할 때, 그 법을 듣고 믿음을 얻은 자에게서 발생한다. 거기서 조사하고 노력하고 비교하고 면밀히 고찰하는 것이 문혜(듣고 얻은 지혜)이다. 그와 같이 들은 것을 의지하여 조사하고 비교하고 면밀히 고찰하고 마음으로 거듭 관찰하는 것이 사혜(생각하여 얻은 지혜)이다. 이 두 가지 지혜로써 작의(manasikāra)에 전념하는 자에게 견도(dassanabhūmi)나 수도(bhāvanābhūmi)에서 일어나는 지혜가 수혜(닦아 얻은 지혜)이다.

8. Paratoghosā sutamayī paññā. Paccattasamuṭṭhitā yoniso manasikārā cintāmayī paññā. Yaṃ parato ca ghosena paccattasamuṭṭhitena ca yonisomanasikārena ñāṇaṃ uppajjati, ayaṃ bhāvanāmayī paññā. Yassa imā dve paññā atthi sutamayī cintāmayī ca, ayaṃ ugghaṭitaññū. Yassa sutamayī paññā atthi, cintāmayī natthi, ayaṃ vipañcitaññū. Yassa neva sutamayī paññā atthi na cintāmayī, ayaṃ neyyo.

8. 타인으로부터 들은 가르침에 의한 것이 문혜이다. 자신 내부에서 일어난 여리작의에 의한 것이 사혜이다. 타인의 가르침과 자신의 여리작의에 의해 생겨나는 지혜가 수혜이다. 문혜와 사혜 두 가지를 모두 가진 자가 우가티탄뉴이다. 문혜는 있으나 사혜가 없는 자가 위빤찌탄뉴이다. 문혜도 없고 사혜도 없는 자가 네이야이다.

9. Sāyaṃ dhammadesanā kiṃ desayati? Cattāri saccāni dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Ādīnavo ca phalañca dukkhaṃ, assādo samudayo, nissaraṇaṃ nirodho, upāyo āṇatti ca maggo. Imāni cattāri saccāni. Idaṃ dhammacakkaṃ.

9. 이 법의 설법은 무엇을 나타내는가? 괴로움, 일어남, 소멸, 길이라는 네 가지 성스러운 진리를 나타낸다. 위험과 과보는 괴로움의 진리이고, 달콤함은 일어남의 진리이며, 벗어남은 소멸의 진리이고, 방편과 명령은 길의 진리이다. 이것이 네 가지 성스러운 진리이다. 이것이 법륜(Dhammacakka)이다.

Yathāha [Pg.9] bhagavā – ‘‘idaṃ dukkha’’nti me, bhikkhave, bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, sabbaṃ dhammacakkaṃ.

세존께서 말씀하신 바와 같다. "비구들이여, 바라나시의 이시빠따나 미가다야에서 나에 의해 괴로움이라는 [성스러운 진리가 선포되었고], 세상의 어떤 사문이나 바라문, 천신, 마왕, 범천이라도 뒤바꿀 수 없는 위없는 법의 수레바퀴가 굴려졌다." 이와 같이 세존께서는 법륜경 전체를 설하셨다.

Tattha aparimāṇā padā, aparimāṇā akkharā, aparimāṇā byañjanā, aparimāṇā ākārā neruttā niddesā. Etasseva atthassa saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ paññatti, itipidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ.

거기에는 헤아릴 수 없는 구절과 글자와 문장과 양상과 어원과 상세한 설명이 있다. 이 진리의 의미를 요약해서 보여주고, 먼저 보여주고, 열어 보여주고, 분석해서 보여주고, 명확하게 해주고, 구별하여 알게 함이 무량하니, 이와 같이 이것은 괴로움의 성스러운 진리라 알아야 한다.

‘‘Ayaṃ dukkhasamudayo’’ti me, bhikkhave, bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ…pe… ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti me, bhikkhave…pe… ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti me, bhikkhave, bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.

"이것은 괴로움의 일어남이다"라고 비구들이여, 바라나시의 이시빠따나 미가다야에서 나에 의해 위없는 법의 수레바퀴가 굴려졌다... (중략) ... "이것은 괴로움의 소멸이다"라고 나에 의해... (중략) ... "이것은 괴로움의 소멸로 인도하는 수행이다"라고 비구들이여, 바라나시의 이시빠따나 미가다야에서 나에 의해 세상의 어떤 사문이나 바라문, 천신, 마왕, 범천이라도 뒤바꿀 수 없는 위없는 법의 수레바퀴가 굴려졌다.

Tattha aparimāṇā padā, aparimāṇā akkharā, aparimāṇā byañjanā, aparimāṇā ākārā neruttā niddesā. Etasseva atthassa saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ paññatti itipidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ.

거기에는 헤아릴 수 없는 구절과 글자와 문장과 양상과 어원과 상세한 설명이 있다. 이 진리의 의미를 요약해서 보여주고, 먼저 보여주고, 열어 보여주고, 분석해서 보여주고, 명확하게 해주고, 구별하여 알게 함이 무량하니, 이와 같이 이것은 괴로움의 소멸로 인도하는 수행의 성스러운 진리라 알아야 한다.

Tattha bhagavā akkharehi saṅkāseti, padehi pakāseti, byañjanehi vivarati, ākārehi vibhajati, niruttīhi uttānīkaroti, niddesehi paññapeti. Tattha bhagavā akkharehi ca padehi ca ugghaṭeti, byañjanehi ca ākārehi ca vipañcayati, niruttīhi ca niddesehi ca vitthāreti. Tattha ugghaṭanā ādi, vipañcanā majjhe, vitthāraṇā pariyosānaṃ. Soyaṃ dhammavinayo ugghaṭīyanto ugghaṭitaññūpuggalaṃ vineti, tena naṃ āhu ‘‘ādikalyāṇo’’ti. Vipañcīyanto vipañcitaññūpuggalaṃ vineti, tena naṃ āhu ‘‘majjhekalyāṇo’’ti. Vitthārīyanto neyyaṃ puggalaṃ vineti, tena naṃ āhu ‘‘pariyosānakalyāṇo’’ti.

거기서 세존께서는 글자로 요약해서 보여주시고, 구절로 먼저 보여주시고, 문장으로 열어 보여주시고, 양상으로 분석하시고, 어원으로 명확히 하시며, 상세한 설명으로 구별하여 알게 하신다. 거기서 세존께서는 글자와 구절로 요약하시고, 문장과 양상으로 상세히 설명하시며, 어원과 상세한 설명으로 확충하신다. 거기서 요약은 시작이고, 상세 설명은 중간이며, 확충은 끝이다. 이 법과 율은 요약되어 우가티탄뉴를 인도하니, 그 때문에 그것을 '처음이 좋다'고 한다. 상세히 설명되어 위빤찌탄뉴를 인도하니 '중간이 좋다'고 하며, 확충되어 네이야를 인도하니 '끝이 좋다'고 한다.

10. Tattha [Pg.10] chappadāni attho saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ paññatti, imāni chappadāni attho. Chappadāni byañjanaṃ akkharaṃ padaṃ byañjanaṃ ākāro nirutti niddeso, imāni chappadāni byañjanaṃ. Tenāha bhagavā ‘‘dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjana’’nti.

10. 거기서 의미를 나타내는 여섯 가지 구절은 요약, 먼저 보여줌, 열어 보여줌, 분석, 명확히 함, 구별하여 알게 함이니, 이 여섯 구절이 의미이다. 표현을 나타내는 여섯 구절은 글자, 구절, 문장, 양상, 어원, 상세한 설명이니, 이 여섯 구절이 표현이다. 그러므로 세존께서는 "비구들이여, 너희들에게 처음도 좋고 중간도 좋고 끝도 좋으며, 의미를 갖추고 표현을 갖춘 법을 설하리라"고 말씀하셨다.

Kevalanti lokuttaraṃ, na missaṃ lokiyehi dhammehi. Paripuṇṇanti paripūraṃ anūnaṃ anatirekaṃ. Parisuddhanti nimmalaṃ sabbamalāpagataṃ pariyodātaṃ upaṭṭhitaṃ sabbavisesānaṃ, idaṃ vuccati tathāgatapadaṃitipi tathāgatanisevitaṃitipi tathāgatārañjitaṃitipi, atocetaṃ brahmacariyaṃ paññāyati. Tenāha bhagavā ‘‘kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessāmī’’ti.

'전체적'이라는 것은 출세간적인 것이며 세간적인 법들과 섞이지 않은 것이다. '완전함'이라는 것은 충만하여 부족함도 넘침도 없는 것이다. '청정함'이라는 것은 때가 없어 모든 오염원이 제거되고 깨끗하며 모든 수승함이 갖춰진 것이다. 이것을 여래의 발자취라고도 하고, 여래가 의지한 것, 여래가 즐긴 것이라고도 한다. 이로부터 청정 수행이 알려진다. 그러므로 세존께서는 "전체적으로 완전하고 청정한 범행을 드러내리라"고 말씀하셨다.

Kesaṃ ayaṃ dhammadesanā, yogīnaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano –

이 법의 설법은 누구를 위한 것인가? 수행자(yogī)들을 위한 것이다. 그러므로 존자 마하깟짜야나께서는 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Assādādīnavatā, nissaraṇampi ca phalaṃ upāyo ca;

Āṇattī ca bhagavato, yogīnaṃ desanāhāro’’ti.

"달콤함과 위험과 벗어남, 그리고 과보와 방편과 세존의 명령은 수행자들을 위한 설법의 해설 방식(Desanāhāra)이다."

Niyutto desanāhāro.

설법의 해설 방식(Desanāhāra)이 결합되었다.

2. Vicayahāravibhaṅgo

2. 위짜야(Vicaya, 조사) 해설 방식의 분석

11. Tattha katamo vicayo hāro? ‘‘Yaṃ pucchitañca vissajjitañcā’’ti gāthā, ayaṃ vicayo hāro.

11. 거기서 분석의 이끌림(Vicaya hāra)이란 무엇인가? "물어진 것과 답변된 것"이라는 게송, 이것이 분석의 이끌림이다.

Kiṃ vicinati? Padaṃ vicinati, pañhaṃ vicinati, visajjanaṃ vicinati, pubbāparaṃ vicinati, assādaṃ vicinati, ādīnavaṃ vicinati, nissaraṇaṃ vicinati, phalaṃ vicinati, upāyaṃ vicinati, āṇattiṃ vicinati, anugītiṃ vicinati, sabbe nava suttante vicinati. Yathā kiṃ bhave, yathā āyasmā ajito pārāyane bhagavantaṃ pañhaṃ pucchati –

무엇을 분석하는가? 구절을 분석하고, 질문을 분석하고, 답변을 분석하고, 전후 맥락을 분석하고, 달콤함(assāda)을 분석하고, 재난(ādīnava)을 분석하고, 벗어남(nissaraṇa)을 분석하고, 결실(phala)을 분석하고, 방편(upāya)을 분석하고, 명령(āṇatti)을 분석하고, 수순하여 읊음(anugīti)을 분석하며, 모든 아홉 가지 경전(nava suttante)을 분석한다. 예를 들어 어떠한가 하면, 아지타(Ajita) 존자가 파라야나(Pārāyana)에서 세존께 질문을 드리는 것과 같다.

‘‘Kenassu nivuto loko, [iccāyasmā ajito,]Kenassu nappakāsati;

Kissābhilepanaṃ brūsi, kiṃ su tassa mahabbhaya’’nti.

"세상이 무엇에 의해 가려져 있습니까? [아지타 존자가 여쭈었다.] 무엇 때문에 빛나지 않습니까? 무엇이 그것을 오염시킨다고 말씀하십니까? 무엇이 그것의 큰 공포입니까?"

Imāni [Pg.11] cattāri padāni pucchitāni, so eko pañho. Kasmā? Ekavatthu pariggahā, evañhi āha ‘‘kenassu nivuto loko’’ti lokādhiṭṭhānaṃ pucchati, ‘‘kenassu nappakāsatī’’ti lokassa appakāsanaṃ pucchati, ‘‘kissābhilepanaṃ brūsī’’ti lokassa abhilepanaṃ pucchati, ‘‘kiṃsu tassa mahabbhaya’’nti tasseva lokassa mahābhayaṃ pucchati. Loko tividho kilesaloko bhavaloko indriyaloko.

이 네 구절은 질문된 것이니, 그것은 하나의 질문이다. 왜 그러한가? 하나의 대상(세상)을 파악하고 있기 때문이다. 그래서 "세상이 무엇에 의해 가려져 있습니까?"라고 세상의 토대를 묻고, "무엇 때문에 빛나지 않습니까?"라고 세상이 드러나지 않음을 묻고, "무엇이 그것을 오염시킨다고 말씀하십니까?"라고 세상의 오염을 묻고, "무엇이 그것의 큰 공포입니까?"라고 바로 그 세상의 큰 공포를 묻는 것이다. 세상은 번뇌의 세상(kilesaloko), 존재의 세상(bhavaloko), 감관의 세상(indriyaloko)의 세 종류이다.

Tattha visajjanā –

거기서 답변은 다음과 같다.

‘‘Avijjāya nivuto loko, [ajitāti bhagavā,]Vivicchā pamādā nappakāsati;

Jappābhilepanaṃ brūmi, dukkhamassa mahabbhaya’’nti.

"아지타여, 세상은 무명에 의해 가려져 있고, [세존께서 말씀하셨다.] 의심과 방일 때문에 빛나지 않는다. 갈애가 오염시킨다고 나는 말하며, 괴로움이 그것의 큰 공포이다."

Imāni cattāri padāni imehi catūhi padehi visajjitāni paṭhamaṃ paṭhamena, dutiyaṃ dutiyena, tatiyaṃ tatiyena, catutthaṃ catutthena.

이 네 구절은 앞의 네 구절에 의해 답변된 것이니, 첫 번째는 첫 번째로, 두 번째는 두 번째로, 세 번째는 세 번째로, 네 번째는 네 번째로 답변된 것이다.

‘‘Kenassu nivuto loko’’ti pañhe ‘‘avijjāya nivuto loko’’ti visajjanā. Nīvaraṇehi nivuto loko, avijjānīvaraṇā hi sabbe sattā. Yathāha bhagavā ‘‘sabbasattānaṃ, bhikkhave, sabbapāṇānaṃ sabbabhūtānaṃ pariyāyato ekameva nīvaraṇaṃ vadāmi yadidaṃ avijjā, avijjānīvaraṇā hi sabbe sattā. Sabbasova, bhikkhave, avijjāya nirodhā cāgā paṭinissaggā natthi sattānaṃ nīvaraṇanti vadāmī’’ti. Tena ca paṭhamassa padassa visajjanā yuttā.

"세상이 무엇에 의해 가려져 있습니까?"라는 질문에 "세상은 무명에 의해 가려져 있다"는 것이 답변이다. 세상은 장애물(nīvaraṇa)들에 의해 가려져 있는데, 모든 중생은 무명의 장애를 가지고 있기 때문이다. 세존께서 말씀하신 바와 같다. "비구들이여, 모든 중생, 모든 숨 쉬는 자, 모든 생겨난 자들에게 방편상 단 하나의 장애가 있다고 나는 말하니, 그것은 바로 무명이다. 모든 중생은 무명의 장애를 가지고 있기 때문이다. 비구들이여, 무명을 완전히 소멸하고 버리고 포기함으로써 중생들에게 장애가 없어진다고 나는 말한다." 그러므로 첫 번째 구절의 답변은 적절하다.

‘‘Kenassu nappakāsatī’’ti pañhe ‘‘vivicchā pamādā nappakāsatī’’ti visajjanā. Yo puggalo nīvaraṇehi nivuto, so vivicchati. Vivicchā nāma vuccati vicikicchā. So vicikicchanto nābhisaddahati, na abhisaddahanto vīriyaṃ nārabhati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya. So idhappamādamanuyutto viharati pamatto, sukke dhamme na uppādiyati, tassa te anuppādiyamānā nappakāsanti, yathāha bhagavā –

"무엇 때문에 빛나지 않습니까?"라는 질문에 "의심과 방일 때문에 빛나지 않는다"는 것이 답변이다. 장애들에 의해 가려진 사람은 의심하게 된다. 여기서 의심(vivicchā)이란 곧 회의적 의심(vicikicchā)을 말한다. 그는 의심하면서 확신하지 못하고, 확신하지 못하기 때문에 불선법을 버리고 선법을 증득하기 위해 정진을 시작하지 않는다. 그는 이 가르침에서 방일에 몰두하여 머물며, 방일한 자는 선법(sukka dhamma)을 일으키지 못한다. 그에게는 그 선법들이 생겨나지 않으므로 빛나지 않는 것이니, 세존께서 말씀하신 바와 같다.

‘‘Dūre [Pg.12] santo pakāsanti, himavantova pabbato;

Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā;

Te guṇehi pakāsanti, kittiyā ca yasena cā’’ti.

"참된 사람들은 히말라야 산처럼 멀리 있어도 빛나지만, 참되지 못한 자들은 밤에 쏜 화살처럼 가까이 있어도 보이지 않는다. 그들은 덕성으로 빛나고 명성과 영예로 빛난다."

Tena ca dutiyassa padassa visajjanā yuttā.

그러므로 두 번째 구절의 답변은 적절하다.

‘‘Kissābhilepanaṃ brūsī’’ti pañhe ‘‘jappābhilepanaṃ brūmī’’ti visajjanā. Jappā nāma vuccati taṇhā. Sā kathaṃ abhilimpati? Yathāha bhagavā –

"무엇이 그것을 오염시킨다고 말씀하십니까?"라는 질문에 "갈애(jappā)가 오염시킨다고 나는 말한다"는 것이 답변이다. 갈애를 일러 쟙빠(jappā)라고 한다. 그것은 어떻게 오염시키는가? 세존께서 말씀하신 바와 같다.

‘‘Ratto atthaṃ na jānāti, ratto dhammaṃ na passati;

Andhantamaṃ tadā hoti, yaṃ rāgo sahate nara’’nti.

"탐욕에 물든 자는 이익을 알지 못하고, 탐욕에 물든 자는 법을 보지 못한다. 탐욕이 사람을 압도할 때, 그때는 칠흑 같은 어둠이 된다."

Sāyaṃ taṇhā āsattibahulassa puggalassa ‘‘evaṃ abhijappā’’ti karitvā tattha loko abhilitto nāma bhavati, tena ca tatiyassa padassa visajjanā yuttā.

이러한 갈애는 집착이 많은 사람에게 강한 갈애(abhijappā)가 되어 작용하며, 그로 인해 세상은 오염되었다고 일컬어진다. 그러므로 세 번째 구절의 답변은 적절하다.

‘‘Kiṃ su tassa mahabbhaya’’nti pañhe ‘‘dukkhamassa mahabbhaya’’nti visajjanā. Duvidhaṃ dukkhaṃ – kāyikañca cetasikañca. Yaṃ kāyikaṃ idaṃ dukkhaṃ, yaṃ cetasikaṃ idaṃ domanassaṃ. Sabbe sattā hi dukkhassa ubbijjanti, natthi bhayaṃ dukkhena samasamaṃ, kuto vā pana tassa uttaritaraṃ? Tisso dukkhatā – dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Tattha loko odhaso kadāci karahaci dukkhadukkhatāya muccati. Tathā vipariṇāmadukkhatāya. Taṃ kissa hetu? Honti loke appābādhāpi dīghāyukāpi. Saṅkhāradukkhatāya pana loko anupādisesāya nibbānadhātuyā muccati, tasmā saṅkhāradukkhatā dukkhaṃ lokassāti katvā dukkhamassa mahabbhayanti. Tena ca catutthassa padassa visajjanā yuttā. Tenāha bhagavā ‘‘avijjāya nivuto loko’’ti.

"무엇이 그것의 큰 공포입니까?"라는 질문에 "괴로움이 그것의 큰 공포이다"는 것이 답변이다. 괴로움은 육체적인 것과 정신적인 것의 두 종류가 있다. 육체적인 것은 고통(dukkha)이고, 정신적인 것은 근심(domanassa)이다. 모든 중생은 괴로움을 두려워하며, 괴로움과 대등한 공포는 없으니, 어찌 그보다 더한 것이 있겠는가? 괴로움에는 세 가지 고통성(dukkhatā)이 있으니, 고고성, 행고성, 괴고성이다. 거기서 세상은 한정적으로 때때로 고고성에서 벗어나며, 괴고성에서도 마찬가지이다. 그 이유는 세상에 병이 적은 자도 있고 수명이 긴 자도 있기 때문이다. 그러나 행고성으로부터는 중생이 남김없는 열반의 요소에 의해서만 벗어난다. 그러므로 행고성이야말로 세상의 괴로움이라 하여 "괴로움이 그것의 큰 공포이다"라고 하셨다. 그러므로 네 번째 구절의 답변은 적절하다. 그래서 세존께서는 "세상은 무명에 의해 가려져 있다"라고 말씀하신 것이다.

Savanti sabbadhi sotā, [iccāyasmā ajito,]Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhīyare.

"흐름들이 도처로 흐릅니다. [아지타 존자가 여쭈었다.] 그 흐름들을 막는 것은 무엇입니까? 흐름들의 단속을 말씀해 주십시오. 무엇에 의해 흐름들이 닫힙니까?"

Imāni cattāri padāni pucchitāni. Te dve pañhā. Kasmā? Imehi batvādhivacanena pucchitā. Evaṃ samāpannassa lokassa evaṃ saṃkiliṭṭhassa kiṃ lokassa vodānaṃ vuṭṭhānamiti, evañhi āha.

이 네 구절이 질문되었는데, 그것은 두 개의 질문이다. 왜 그러한가? 이것들은 여러 동의어를 사용하여 물어졌기 때문이다. 이처럼 재난에 처한 세상, 이처럼 오염된 세상에게 "세상의 청정(vodāna)은 무엇이며, 벗어남(vuṭṭhāna)은 무엇인가"라고 이와 같이 물은 것이다.

Savanti [Pg.13] sabbadhi sotāti. Asamāhitassa savanti abhijjhābyāpādappamādabahulassa. Tattha yā abhijjhā ayaṃ lobho akusalamūlaṃ, yo byāpādo ayaṃ doso akusalamūlaṃ, yo pamādo ayaṃ moho akusalamūlaṃ. Tassevaṃ asamāhitassa chasu āyatanesu taṇhā savanti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, yathāha bhagavā –

"흐름들이 도처로 흐릅니다"라는 구절의 뜻은 이러하다. 마음이 집중되지 않고 탐욕(abhijjhā), 분노(byāpāda), 방일(pamāda)이 많은 자에게 흐름들이 흐른다. 거기서 탐욕은 로바(lobha)라는 불선뿌리이고, 분노는 도사(dosa)라는 불선뿌리이며, 방일은 모하(moha)라는 불선뿌리이다. 마음이 집중되지 않은 그에게 여섯 감관에서 갈애들이 흐르니, 즉 형색, 소리, 냄새, 맛, 감촉, 법에 대한 갈애들이다. 세존께서 말씀하신 바와 같다.

‘‘Savatī’’ti ca kho, bhikkhave, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Cakkhu savati manāpikesu rūpesu, amanāpikesu paṭihaññatīti. Sotaṃ…pe… ghānaṃ… jivhā… kāyo… mano savati manāpikesu dhammesu amanāpikesu paṭihaññatīti. Iti sabbā ca savati, sabbathā ca savati. Tenāha ‘‘savanti sabbadhi sotā’’ti.

"비구들이여, '흐른다'는 것은 여섯 가지 안의 감관을 일컫는 말이다. 눈은 마음에 드는 형색들로 흐르고, 마음에 들지 않는 형색들에는 부딪힌다. 귀는... 코는... 혀는... 몸은... 마음은 마음에 드는 법(대상)들로 흐르고 마음에 들지 않는 법들에는 부딪힌다." 이와 같이 모든 문에서 흐르고 모든 방식으로 흐른다. 그러므로 "흐름들이 도처로 흐른다"라고 하셨다.

‘‘Sotānaṃ kiṃ nivāraṇa’’nti pariyuṭṭhānavighātaṃ pucchati, idaṃ vodānaṃ. ‘‘Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhīyare’’ti anusayasamugghātaṃ pucchati, idaṃ vuṭṭhānaṃ.

"그 흐름들을 막는 것은 무엇입니까?"라는 구절로는 치성하는 번뇌를 물리치는 것을 묻는 것이니, 이것이 청정(vodāna)이다. "흐름들의 단속을 말씀해 주십시오. 무엇에 의해 흐름들이 닫힙니까?"라는 구절로는 잠재성향을 뿌리 뽑는 것을 묻는 것이니, 이것이 벗어남(vuṭṭhāna)이다.

Tattha visajjanā –

거기서 답변은 다음과 같다.

‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ, [ajitāti bhagavā,]Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare’’ti.

"아지타여, 세상에서 흐르는 그 흐름들을 막는 것은 마음챙김(sati)이다. [세존께서 말씀하셨다.] 흐름들의 단속을 나는 마음챙김이라 말하며, 통찰지(paññā)에 의해 그것들이 닫힌다."

Kāyagatāya satiyā bhāvitāya bahulīkatāya cakkhu nāviñchati manāpikesu rūpesu, amanāpikesu na paṭihaññati, sotaṃ…pe… ghānaṃ… jivhā… kāyo… mano nāviñchati manāpikesu dhammesu, amanāpikesu na paṭihaññati. Kena kāraṇena? Saṃvutanivāritattā indriyānaṃ. Kena te saṃvutanivāritā? Satiārakkhena. Tenāha bhagavā – ‘‘sati tesaṃ nivāraṇa’’nti.

몸에 대한 마음챙김(身念)을 닦고 많이 행하면, 눈은 즐거운 형상에 끌리지 않고 즐겁지 않은 형상에 부딪히지(거부감을 느끼지) 않습니다. 귀... 코... 혀... 몸... 마음도 즐거운 법(아람)에 끌리지 않고 즐겁지 않은 법에 부딪히지 않습니다. 무슨 이유 때문입니까? 감각기능(인드리아)이 잘 단속되고 막아졌기 때문입니다. 무엇으로 그것들이 단속되고 막아졌습니까? 마음챙김이라는 보호로 인해서입니다. 그래서 세존께서는 ‘마음챙김이 그것들을 막는 것이다’라고 말씀하셨습니다.

Paññāya anusayā pahīyanti, anusayesu pahīnesu pariyuṭṭhānā pahīyanti. Kissa, anusayassa pahīnattā? Taṃ yathā khandhavantassa rukkhassa anavasesamūluddharaṇe kate pupphaphalapallavaṅkurasantati samucchinnā bhavati. Evaṃ [Pg.14] anusayesu pahīnesu pariyuṭṭhānasantati samucchinnā bhavati pidahitā paṭicchannā. Kena? Paññāya. Tenāha bhagavā ‘‘paññāyete pidhīyare’’ti.

지혜에 의해 잠재성향(아누사야)들이 제거되고, 잠재성향들이 제거되면 치성하는 번뇌(파리윳타나)들이 제거됩니다. 왜 그렇습니까? 잠재성향이 (도를 통해) 제거되었기 때문입니다. 이는 마치 줄기가 무성한 나무의 뿌리를 남김없이 뽑아 버리면 꽃과 열매와 싹과 움의 연속이 완전히 끊어지는 것과 같습니다. 이와 같이 잠재성향들이 제거되면 치성하는 번뇌의 연속이 완전히 끊어지고 닫히고 가려지게 됩니다. 무엇에 의해서입니까? 지혜에 의해서입니다. 그래서 세존께서는 ‘지혜로써 그것들이 닫힌다’라고 말씀하셨습니다.

‘‘Paññā ceva sati ca, [iccāyasmā ajito,]Nāmarūpañca mārisa;

Etaṃ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṃ uparujjhatī’’ti.

“아지타 존자가 여쭈었습니다. ‘지혜와 마음챙김, 그리고 정신과 형색(명색)이여, 세존이시여. 제가 여쭙는 이것을 말씀해 주소서. 이것은 어디에서 소멸합니까?’”

‘‘Yametaṃ pañhaṃ apucchi, ajita taṃ vadāmi te;

Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;

Viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhatī’’ti.

“세존께서 말씀하셨습니다. ‘아지타여, 그대가 물은 그 질문에 대해 내가 그대에게 말하리라. 정신과 형색이 남김없이 소멸하는 곳, 식(識, 알음알이)의 소멸에 의해 여기에서 이것(명색)이 소멸한다.’”

Ayaṃ pañhe anusandhiṃ pucchati. Anusandhiṃ pucchanto kiṃ pucchati? Anupādisesaṃ nibbānadhātuṃ. Tīṇi ca saccāni saṅkhatāni nirodhadhammāni dukkhaṃ samudayo maggo, nirodho asaṅkhato. Tattha samudayo dvīsu bhūmīsu pahīyati dassanabhūmiyā ca bhāvanābhūmiyā ca. Dassanena tīṇi saṃyojanāni pahīyanti sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso, bhāvanāya satta saṃyojanāni pahīyanti kāmacchando byāpādo rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjāvasesā. Tedhātuke imāni dasa saṃyojanāni pañcorambhāgiyāni pañcuddhambhāgiyāni.

이(아지타)는 알고자 하는 바에 대해 연결(아누산디)을 묻고 있습니다. 연결을 물으면서 무엇을 묻고 있습니까? 유여의가 없는 열반의 요소(무여의열반)를 묻고 있습니다. 세 가지 성스러운 진리(고, 집, 도)는 형성된 것이며 소멸하는 성질을 가진 것이고, 멸제(열반)는 형성되지 않은 것(무위)입니다. 그중 집제는 견도(見道)와 수도(修道)라는 두 단계에서 제거됩니다. 견도에 의해 유신견, 의심, 계금견이라는 세 가지 결박(상요자나)이 제거되고, 수도에 의해 감각적 욕탐, 악의, 색탐, 무색탐, 자만, 들뜸, 그리고 남은 무명이라는 일곱 가지 결박이 제거됩니다. 삼계에 있어서 이 열 가지 결박은 다섯 가지 낮은 단계의 결박(오하분결)과 다섯 가지 높은 단계의 결박(오상분결)입니다.

12. Tattha tīṇi saṃyojanāni sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso anaññātaññassāmītindriyaṃ adhiṭṭhāya nirujjhanti. Satta saṃyojanāni kāmacchando byāpādo rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjāvasesā aññindriyaṃ adhiṭṭhāya nirujjhanti. Yaṃ pana evaṃ jānāti ‘‘khīṇā me jātī’’ti, idaṃ khaye ñāṇaṃ. ‘‘Nāparaṃ itthattāyā’’ti pajānāti, idaṃ anuppāde ñāṇaṃ. Imāni dve ñāṇāni aññātāvindriyaṃ. Tattha yañca anaññātaññassāmītindriyaṃ yañca aññindriyaṃ, imāni aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇantassa nirujjhanti, tattha yañca khaye ñāṇaṃ yañca anuppāde ñāṇaṃ, imāni dve ñāṇāni ekapaññā.

12. 그중 유신견, 의심, 계금견의 세 가지 결박은 ‘미지당지근(未知當知根)’에 도달하여 소멸합니다. 감각적 욕탐, 악의, 색탐, 무색탐, 자만, 들뜸, 그리고 남은 무명의 일곱 가지 결박은 ‘이근(已知根)’에 도달하여 소멸합니다. 한편 ‘나에게 태어남은 다했다’라고 이와 같이 아는 것이 ‘진지(盡智, 다한 지혜)’입니다. ‘이 상태를 위해 더 이상 할 일이 없다’라고 꿰뚫어 아는 것이 ‘무생지(無生智, 생겨나지 않는 지혜)’입니다. 이 두 가지 지혜가 ‘구지근(具知根)’입니다. 그중 미지당지근과 이근은 제일의 과인 아라한과에 도달하는 자에게 소멸하며, 그중 진지와 무생지라는 이 두 가지 지혜는 하나의 아라한과 지혜입니다.

Api ca ārammaṇasaṅketena dve nāmāni labbhanti, ‘‘khīṇā me jātī’’ti pajānantassa khaye ñāṇanti nāmaṃ labhati, ‘‘nāparaṃ itthattāyā’’ti pajānantassa [Pg.15] anuppāde ñāṇanti nāmaṃ labhati. Sā pajānanaṭṭhena paññā, yathādiṭṭhaṃ apilāpanaṭṭhena sati.

또한 대상의 명칭에 따라 두 가지 이름을 얻게 되니, ‘나에게 태어남은 다했다’라고 꿰뚫어 아는 자의 지혜는 ‘진지’라는 이름을 얻고, ‘이 상태를 위해 더 이상 할 일이 없다’라고 꿰뚫어 아는 자의 지혜는 ‘무생지’라는 이름을 얻습니다. 그것은 꿰뚫어 아는 성질로 인해서 ‘지혜’라 하고, 이미 본 대상을 잊지 않는 성질로 인해서 ‘마음챙김’이라 합니다.

13. Tattha ye pañcupādānakkhandhā, idaṃ nāmarūpaṃ. Tattha ye phassapañcamakā dhammā, idaṃ nāmaṃ. Yāni pañcindriyāni rūpāni, idaṃ rūpaṃ. Tadubhayaṃ nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ tassa nirodhaṃ bhagavantaṃ pucchanto āyasmā ajito pārāyane evamāha –

13. 거기에서 오취온(五取蘊)이 ‘정신과 형색(명색)’입니다. 그중 감촉(파사)을 다섯 번째로 하는 법들이 ‘정신(명)’입니다. 물질인 다섯 가지 감각기능들이 ‘형색(색)’입니다. 그 둘인 명색은 식(識)과 상응하는바, 그것의 소멸을 세존께 여쭈며 아지타 존자는 파라야나에서 이와 같이 말했습니다.

‘‘Paññā ceva sati ca, nāmarūpañca mārisa;

Etaṃ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṃ uparujjhatī’’ti.

“‘지혜와 마음챙김, 그리고 정신과 형색이여, 세존이시여. 제가 여쭙는 이것을 말씀해 주소서. 이것은 어디에서 소멸합니까?’”

Tattha sati ca paññā ca cattāri indriyāni, sati dve indriyāni satindriyañca samādhindriyañca, paññā dve indriyāni paññindriyañca vīriyindriyañca. Yā imesu catūsu indriyesu saddahanā okappanā, idaṃ saddhindriyaṃ. Tattha yā saddhādhipateyyā cittekaggatā, ayaṃ chandasamādhi. Samāhite citte kilesānaṃ vikkhambhanatāya paṭisaṅkhānabalena vā bhāvanābalena vā, idaṃ pahānaṃ. Tattha ye assāsapassāsā vitakkavicārā saññāvedayitā sarasaṅkappā, ime saṅkhārā. Iti purimako ca chandasamādhi, kilesavikkhambhanatāya ca pahānaṃ ime ca saṅkhārā, tadubhayaṃ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Tattha yā vīriyādhipateyyā cittekaggatā, ayaṃ vīriyasamādhi…pe… tattha yā cittādhipateyyā cittekaggatā, ayaṃ cittasamādhi…pe… tattha yā vīmaṃsādhipateyyā cittekaggatā, ayaṃ vīmaṃsāsamādhi. Samāhite citte kilesānaṃ vikkhambhanatāya paṭisaṅkhānabalena vā bhāvanābalena vā, idaṃ pahānaṃ. Tattha ye assāsapassāsā vitakkavicārā saññāvedayitā sarasaṅkappā, ime saṅkhārā. Iti purimako ca vīmaṃsāsamādhi, kilesavikkhambhanatāya ca pahānaṃ ime ca saṅkhārā, tadubhayaṃ vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.

거기에서 마음챙김과 지혜는 네 가지 기능(인드리아)이니, 마음챙김은 신근(信根)과 정근(定根)의 두 기능이고, 지혜는 혜근(慧根)과 정진근(精進根)의 두 기능입니다. 이 네 가지 기능 중에서 믿고 확신하는 것이 ‘신근’입니다. 거기에서 믿음이 주도하는 심일경성(마음의 집중)이 ‘욕삼매(chanda-samādhi)’입니다. 마음이 안정되었을 때 번뇌를 억누름으로써, 성찰의 힘이나 수행의 힘으로 끊어버리는 것이 ‘단멸(pahāna)’입니다. 거기에서 들숨과 날숨, 위탁카(심)와 위차라(사), 산냐(상)와 웨다나(수), 그리고 스스로의 의도들은 ‘형성(상카라)’입니다. 이와 같이 이전의 번뇌 억제로 인한 단멸과 욕삼매, 그리고 이 형성들, 그 둘인 욕(欲)을 위주로 하는 삼매와 노력의 형성을 갖춘 ‘신족(이드히파다)’을 닦으니, 이는 멀리 여읨(원리)에 의지하고, 탐욕의 빛바램(이욕)에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림(해탈)으로 회향하는 것입니다. 거기에서 정진이 주도하는 심일경성이 ‘정진삼매’이며... (중략)... 거기에서 마음(심)이 주도하는 심일경성이 ‘심삼매’이며... (중략)... 거기에서 관찰(위망사)이 주도하는 심일경성이 ‘관찰삼매’입니다. 마음이 안정되었을 때 번뇌를 억누름으로써, 성찰의 힘이나 수행의 힘으로 끊어버리는 것이 ‘단멸’입니다. 거기에서 들숨과 날숨, 위탁카와 위차라, 산냐와 웨다나, 그리고 스스로의 의도들은 ‘형성’입니다. 이와 같이 이전의 관찰삼매와 번뇌 억제로 인한 단멸, 그리고 이 형성들, 그 둘인 관찰을 위주로 하는 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦으니, 이는 멀리 여읨에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 회향하는 것입니다.

14. Sabbo samādhi ñāṇamūlako ñāṇapubbaṅgamo ñāṇānuparivatti.

14. 모든 삼매는 지혜를 뿌리로 하고 지혜를 앞세우며 지혜를 따릅니다.

Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure;

Yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā.

“전과 같이 후에도 그러하고, 후와 같이 전에도 그러하며, 낮과 같이 밤에도 그러하고, 밤과 같이 낮에도 그러하다.”

Iti [Pg.16] vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Pañcindriyāni kusalāni cittasahabhūni citte uppajjamāne uppajjanti, citte nirujjhamāne nirujjhanti. Nāmarūpañca viññāṇahetukaṃ viññāṇapaccayā nibbattaṃ, tassa maggena hetu upacchinno, viññāṇaṃ anāhāraṃ anabhinanditaṃ appaṭisandhikaṃ taṃ nirujjhati. Nāmarūpamapi ahetu appaccayaṃ punabbhavaṃ na nibbattayati. Evaṃ viññāṇassa nirodhā paññā ca sati ca nāmarūpañca nirujjhati. Tenāha bhagavā –

이와 같이 장애가 없고 가려지지 않은 열린 마음으로 광명과 함께하는 마음을 닦습니다. 유익한 다섯 가지 감각기능은 마음과 함께 생겨나는 것이니, 마음이 일어날 때 일어나고 마음이 소멸할 때 소멸합니다. 정신과 형색(명색) 또한 식(識)을 원인으로 하며 식의 조건으로 생겨난 것이니, 도(道)에 의해 그 원인이 끊어지면 식은 영양(아하라)이 없고 기뻐함이 없으며 재생연결을 하지 못하게 되어 소멸합니다. 명색 또한 원인이 없고 조건이 없으므로 다시 태어남을 일으키지 않습니다. 이와 같이 식의 소멸로 인해 지혜와 마음챙김과 명색이 소멸합니다. 그래서 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨습니다.

‘‘Yametaṃ pañhaṃ apucchi, ajita taṃ vadāmi te;

Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;

Viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhatī’’ti.

“아지타여, 그대가 나에게 물은 그 질문, 즉 어디에서 명색(名色)이 남김없이 소멸하는가에 대하여 그대에게 말하리라. 식(識)의 소멸에 의해 이곳에서 명색은 남김없이 소멸한다.” 세존께서 이와 같이 말씀하셨다.

‘‘Ye ca saṅkhātadhammāse, [iccāyasmā ajito]Ye ca sekkhā puthū idha;

Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisā’’ti.

“존자시여, 무상함 등을 통찰하여 법을 깨달은 이들과 이곳에서 수행하고 있는 많은 유학(有學)들이 있습니다. 지혜로운 분이시여, 제가 묻는 이들의 행실에 대하여 말씀해 주십시오.” 아지타 존자가 세존께 이와 같이 질문하였다.

15. Imāni tīṇi padāni pucchitāni, te tayo pañhā. Kissa? Sekhāsekhavipassanāpubbaṅgamappahānayogena, evañhi āha. ‘‘Ye ca saṅkhātadhammāse’’ti arahattaṃ pucchati, ‘‘ye ca sekhā puthū idhā’’ti sekhaṃ pucchati, ‘‘tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisā’’ti vipassanāpubbaṅgamaṃ pahānaṃ pucchati.

15. 이 세 구절의 질문은 세 가지 질문을 의미한다. 왜 그러한가? 유학과 무학이 위빳사나를 앞세워 번뇌를 버리는 일에 정진하는 것과 관련된 질문이기 때문이다. 아지타가 이와 같이 말하였다. ‘법을 깨달은 이들’이라는 구절로 아라한(무학)에 대해 묻고, ‘이곳의 많은 유학들’이라는 구절로 유학에 대해 물으며, ‘지혜로운 분이시여, 제가 묻는 이들의 행실에 대하여 말씀해 주십시오’라는 구절로 위빳사나를 앞세워 번뇌를 버리는 법에 대해 묻는 것이다.

Tattha visajjanā –

그 질문에 대한 답변은 다음과 같다.

‘‘Kāmesu nābhigijjheyya, [ajitāti bhagavā]Manasānāvilo siyā;

Kusalo sabbadhammānaṃ, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

세존께서 말씀하셨다. “아지타여, 감각적 욕망들에 탐착하지 말아야 하며, 마음이 혼탁하지 않아야 한다. 모든 법에 능숙하고 마음 챙기는 비구로서 수행하며 살아가야 한다.” 이와 같이 답변이 설해졌다.

Bhagavato sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivatti, sabbaṃ manokammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivatti. Atīte aṃse appaṭihatañāṇadassanaṃ, anāgate aṃse appaṭihatañāṇadassanaṃ, paccuppanne aṃse appaṭihatañāṇadassanaṃ.

세존의 모든 신업(身業)은 지혜를 앞세우고 지혜를 따르며, 모든 구업(口業)은 지혜를 앞세우고 지혜를 따르며, 모든 의업(意業)은 지혜를 앞세우고 지혜를 따릅니다. 세존께서는 과거의 일에 대해 장애 없는 지혜의 견해를 가지셨고, 미래의 일에 대해 장애 없는 지혜의 견해를 가지셨으며, 현재의 일에 대해 장애 없는 지혜의 견해를 가지셨습니다.

Ko [Pg.17] ca ñāṇadassanassa paṭighāto? Yaṃ anicce dukkhe anattani ca aññāṇaṃ adassanaṃ, ayaṃ ñāṇadassanassa paṭighāto. Yathā idha puriso tārakarūpāni passeyya, no ca gaṇanasaṅketena jāneyya, ayaṃ ñāṇadassanassa paṭighāto.

지혜의 견해에 대한 장애란 무엇입니까? 무상, 고, 무아에 대해 알지 못하고 보지 못하는 것, 이것이 지혜의 견해에 대한 장애입니다. 마치 어떤 사람이 별들을 보더라도 그 수나 이름을 알지 못하는 것처럼, (삼법인을 알지 못하는 것이) 지혜의 견해를 가로막는 장애가 됩니다.

Bhagavato pana appaṭihatañāṇadassanaṃ, anāvaraṇañāṇadassanā hi buddhā bhagavanto. Tattha sekhena dvīsu dhammesu cittaṃ rakkhitabbaṃ gedhā ca rajanīyesu dhammesu, dosā ca pariyuṭṭhānīyesu. Tattha yā icchā mucchā patthanā piyāyanā kīḷanā, taṃ bhagavā nivārento evamāha ‘‘kāmesu nābhigijjheyyā’’ti.

그러나 세존께서는 걸림 없는 지혜의 견해를 가지셨습니다. 실로 부처님들, 세존들께서는 장애 없는 지혜의 견해를 가지셨기 때문입니다. 그중 유학(有學)은 두 가지 법에서 마음을 보호해야 하니, 탐착할 만한 대상에 대한 갈망(gedha)과 화를 낼 만한 대상(아해태물)에 대한 분노(dosa)로부터 마음을 보호해야 합니다. 그 갈망 중에서 욕구, 매혹, 염원, 애착, 유희가 생기는데, 세존께서는 그것을 막으시며 “감각적 욕망들에 탐착하지 말아야 하며”라고 말씀하신 것입니다.

‘‘Manasānāvilo siyā’’ti pariyuṭṭhānavighātaṃ āha. Tathā hi sekho abhigijjhanto asamuppannañca kilesaṃ uppādeti, uppannañca kilesaṃ phātiṃ karoti. Yo pana anāvilasaṅkappo anabhigijjhanto vāyamati, so anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. So uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. So anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. So uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.

“마음이 혼탁하지 않아야 한다”는 말씀은 전변(纏, pariyuṭṭhāna)을 물리치는 것을 의미합니다. 실로 유학이 탐착하면 아직 생기지 않은 번뇌를 생기게 하고, 이미 생긴 번뇌를 증장시킵니다. 그러나 혼탁함이 없는 사유를 지니고 탐착하지 않으며 정진하는 유학은 아직 생기지 않은 악하고 불선한 법들이 생기지 않도록 열의를 내고 정진하며 노력을 기울이고 마음을 다잡아 힘씁니다. 그는 이미 생긴 악하고 불선한 법들을 버리기 위해 열의를 내고 정진하며 노력을 기울이고 마음을 다잡아 힘씁니다. 그는 아직 생기지 않은 선한 법들을 생기게 하기 위해 열의를 내고 정진하며 노력을 기울이고 마음을 다잡아 힘씁니다. 그는 이미 생긴 선한 법들을 머물게 하고 잊어버리지 않으며 더욱 늘리고 넓히고 닦아서 성취하기 위해 열의를 내고 정진하며 노력을 기울이고 마음을 다잡아 힘씁니다.

16. Katame anuppannā pāpakā akusalā dhammā? Kāmavitakko byāpādavitakko vihiṃsāvitakko, ime anuppannā pāpakā akusalā dhammā. Katame uppannā pāpakā akusalā dhammā? Anusayā akusalamūlāni, ime uppannā pāpakā akusalā dhammā. Katame anuppannā kusalā dhammā? Yāni sotāpannassa indriyāni, ime anuppannā kusalā dhammā. Katame uppannā kusalā dhammā? Yāni aṭṭhamakassa indriyāni, ime uppannā kusalā dhammā.

16. 아직 생기지 않은 악하고 불선한 법들이란 무엇입니까? 욕탐의 사유, 악의의 사유, 해코지의 사유입니다. 이것들이 아직 생기지 않은 악하고 불선한 법들입니다. 이미 생긴 악하고 불선한 법들이란 무엇입니까? 잠재적인 번뇌(anusaya)와 불선뿌리(akusalamūla)들입니다. 이것들이 이미 생긴 악하고 불선한 법들입니다. 아직 생기지 않은 선한 법들이란 무엇입니까? 예류자가 갖추게 될 기능(indriya)들입니다. 이것들이 아직 생기지 않은 선한 법들입니다. 이미 생긴 선한 법들이란 무엇입니까? 예류과를 목전에 둔 이(제8인)가 갖춘 기능들입니다. 이것들이 이미 생긴 선한 법들입니다.

Yena kāmavitakkaṃ vāreti, idaṃ satindriyaṃ. Yena byāpādavitakkaṃ vāreti, idaṃ samādhindriyaṃ. Yena vihiṃsāvitakkaṃ vāreti, idaṃ vīriyindriyaṃ.

욕탐의 사유를 막는 것은 마음챙김의 기능(satindriya)입니다. 악의의 사유를 막는 것은 삼매의 기능(samādhindriya)입니다. 해코지의 사유를 막는 것은 정진의 기능(vīriyindriya)입니다.

Yena [Pg.18] uppannuppanne pāpake akusale dhamme pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti nādhivāseti, idaṃ paññindriyaṃ. Yā imesu catūsu indriyesu saddahanā okappanā, idaṃ saddhindriyaṃ.

이미 생겨난 악하고 불선한 법들을 버리고 물리치고 없애고 소멸시켜 다시는 일어나지 않게 하며 용납하지 않는 것은 통찰지의 기능(paññindriya)입니다. 이 네 가지 기능에 대한 믿음과 확신은 믿음의 기능(saddhindriya)입니다.

Tattha saddhindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu sotāpattiyaṅgesu. Vīriyindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu sammappadhānesu. Satindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu satipaṭṭhānesu. Samādhindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu jhānesu. Paññindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu ariyasaccesu. Evaṃ sekho sabbehi kusalehi dhammehi appamatto vutto bhagavatā anāvilatāya manasā. Tenāha bhagavā ‘‘manasānāvilosiyā’’ti.

거기서 믿음의 기능은 어디서 보아야 합니까? 네 가지 예류지(預流支)에서 보아야 합니다. 정진의 기능은 네 가지 바른 노력(사정근)에서 보아야 합니다. 마음챙김의 기능은 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)에서 보아야 합니다. 삼매의 기능은 네 가지 선정(사선정)에서 보아야 합니다. 통찰지의 기능은 네 가지 성스러운 진리(사성제)에서 보아야 합니다. 이와 같이 모든 선한 법에 방일하지 않는 유학에 대해 세존께서는 마음이 혼탁하지 않은 상태로 설하셨습니다. 그래서 세존께서는 “마음이 혼탁하지 않아야 한다”라고 말씀하신 것입니다.

17. ‘‘Kusalo sabbadhammāna’’nti loko nāma tividho kilesaloko bhavaloko indriyaloko. Tattha kilesalokena bhavaloko samudāgacchati, so indriyāni nibbatteti, indriyesu bhāviyamānesu neyyassa pariññā bhavati. Sā duvidhena upaparikkhitabbā dassanapariññāya ca bhāvanāpariññāya ca. Yadā hi sekho ñeyyaṃ parijānāti, tadā nibbidāsahagatehi saññāmanasikārehi neyyaṃ pariññātaṃ bhavati. Tassa dve dhammā kosallaṃ gacchanti – dassanakosallañca bhāvanākosallañca.

17. “모든 법에 능숙하고”에서 세상(loka)이란 번뇌의 세상, 존재의 세상, 기능의 세상의 세 가지입니다. 그중 번뇌의 세상으로 인해 존재의 세상이 생겨납니다. 그는 기능들을 생겨나게 하며, 기능들이 닦여질 때 알아야 할 것(ñeyya)에 대한 철저한 앎(pariññā)이 생깁니다. 그 철저한 앎은 견해를 통한 철저한 앎과 수행을 통한 철저한 앎의 두 가지 방식으로 고찰되어야 합니다. 유학이 알아야 할 것을 철저히 알 때, 염오(nibbidā)와 결합된 상과 작의에 의해 알아야 할 것은 철저히 알려지게 됩니다. 그에게 견해에 대한 능숙함(dassanakosalla)과 수행에 대한 능숙함(bhāvanākosalla)이라는 두 가지 법이 성취됩니다.

Taṃ ñāṇaṃ pañcavidhena veditabbaṃः abhiññā pariññā pahānaṃ bhāvanā sacchikiriyā. Tattha katamā abhiññā? Yaṃ dhammānaṃ salakkhaṇe ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā ca atthapaṭisambhidā ca, ayaṃ abhiññā.

그 지혜는 다섯 가지 방식으로 알아야 하니, 곧 수승한 지혜(abhiññā), 철저한 앎(pariññā), 버림(pahāna), 수행(bhāvanā), 실현(sacchikiriyā)입니다. 그중 수승한 지혜란 무엇입니까? 법들의 개별적 특징(salakkhaṇa)에 대한 지혜와 법의 무애해(dhammapaṭisambhidā), 의미의 무애해(atthapaṭisambhidā)가 수승한 지혜입니다.

Tattha katamā pariññā? Evaṃ abhijānitvā yā parijānanā ‘‘idaṃ kusalaṃ, idaṃ akusalaṃ, idaṃ sāvajjaṃ, idaṃ anavajjaṃ, idaṃ kaṇhaṃ, idaṃ sukkaṃ, idaṃ sevitabbaṃ, idaṃ na sevitabbaṃ, ime dhammā evaṃgahitā, idaṃ phalaṃ nibbattenti, tesaṃ evaṃgahitānaṃ ayaṃ attho’’ti, ayaṃ pariññā.

그중 철저한 앎이란 무엇입니까? 이와 같이 알고 나서 “이것은 선이다, 이것은 불선이다, 이것은 죄가 있다, 이것은 죄가 없다, 이것은 검은 것이다, 이것은 하얀 것이다, 이것은 닦아야 한다, 이것은 닦지 말아야 한다, 이러한 법들을 이와 같이 취하면 이러한 결과를 낳는다, 이와 같이 취한 것들의 목적은 이것이다”라고 철저히 이해하는 것, 이것이 철저한 앎입니다.

Evaṃ parijānitvā tayo dhammā avasiṭṭhā bhavanti pahātabbā bhāvetabbā sacchikātabbā ca. Tattha katame dhammā pahātabbā? Ye akusalā. Tattha katame dhammā bhāvetabbā? Ye kusalā. Tattha katame dhammā sacchikātabbā? Yaṃ asaṅkhataṃ. Yo evaṃ jānāti ayaṃ vuccati atthakusalo dhammakusalo [Pg.19] kalyāṇatākusalo phalatākusalo, āyakusalo apāyakusalo upāyakusalo mahatā kosallena samannāgatoti, tenāha bhagavā ‘‘kusalo sabbadhammāna’’nti.

이와 같이 구별하여 안 뒤에 (공부하는 이에게) 세 가지 법이 남아 있으니, 곧 버려야 할 것, 닦아야 할 것, 그리고 실현해야 할 것이다. 그 가운데 버려야 할 법은 무엇인가? 해로운 법들(불선법)이다. 그 가운데 닦아야 할 법은 무엇인가? 유익한 법들(선법)이다. 그 가운데 실현해야 할 법은 무엇인가? 형성되지 않은 것(무위, 열반)이다. 이와 같이 아는 자를 두고 ‘의미에 능숙한 자(atthakusalo)’, ‘법에 능숙한 자(dhammakusalo)’, ‘선함에 능숙한 자(kalyāṇatākusalo)’, ‘결실에 능숙한 자(phalatākusalo)’, ‘이익에 능숙한 자(āyakusalo)’, ‘손실에 능숙한 자(apāyakusalo)’, ‘수단에 능숙한 자(upāyakusalo)’라 하며, 위대한 능숙함을 갖춘 자라 한다. 그래서 세존께서는 ‘모든 법에 능숙한 자’라고 말씀하셨다.

‘‘Sato bhikkhu paribbaje’’ti tena diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ abhikkante paṭikkante ālokite vilokite samiñjite pasārite saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asite pīte khāyite sāyite uccārapassāvakamme gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhibhāve satena sampajānena vihātabbaṃ. Imā dve cariyā anuññātā bhagavatā ekā visuddhānaṃ, ekā visujjhantānaṃ. Ke visuddhā? Arahanto. Ke visujjhantā? Sekkhā. Katakiccāni hi arahato indriyāni. Yaṃ bojjhaṃ, taṃ catubbidhaṃ dukkhassa pariññābhisamayena samudayassa pahānābhisamayena maggassa bhāvanābhisamayena nirodhassa sacchikiriyābhisamayena, idaṃ catubbidhaṃ bojjhaṃ yo evaṃ jānāti, ayaṃ vuccati sato abhikkamati sato paṭikkamati khayā rāgassa khayā dosassa khayā mohassa. Tenāha bhagavā ‘‘sato bhikkhu paribbaje’’ti, tenāha –

‘새김(mindfulness)을 지닌 비구는 유행하라’는 것은, 그 비구가 현재의 삶에서 행복하게 머물기 위해 나아갈 때나 돌아올 때, 앞을 볼 때나 곁을 볼 때, 굽힐 때나 펼 때, 가사·바루·의복을 지닐 때, 먹고 마시고 씹고 맛볼 때, 대소변을 볼 때, 가고 서고 앉고 자고 깨고 말하고 침묵할 때에 새김(sati)과 분명한 알아차림(sampajañña)으로 머물러야 한다는 것이다. 세존께서는 이 두 가지 행(行)을 허용하셨으니 하나는 청정해진 분들을 위한 것이고, 하나는 청정해지고 있는 분들을 위한 것이다. 누가 청정해진 분들인가? 아라한들이다. 누가 청정해지고 있는 분들인가? 유학(sekkhā, 배우는 이)들이다. 아라한의 감관들은 이미 할 일을 다 마쳤다. 알아야 할 것(bojjhaṃ, 보리)은 네 가지이니, 괴로움을 철저히 아는 통찰(pariññābhisamaya), 일어남의 원인을 버리는 통찰(pahānābhisamaya), 도를 닦는 통찰(bhāvanābhisamaya), 소멸을 실현하는 통찰(sacchikiriyābhisamaya)이다. 이 네 가지 통찰을 이와 같이 아는 자는 탐욕의 소멸과 성냄의 소멸과 어리석음의 소멸로 인하여 ‘새김을 지녀 나아가고 새김을 지녀 돌아온다’고 불린다. 그래서 세존께서는 ‘새김을 지닌 비구는 유행하라’고 말씀하셨다. 그래서 말씀하시기를—

‘‘Kāmesu nābhigijjheyya, [ajitāti bhagavā]Manasānāvilo siyā;

Kusalo sabbadhammānaṃ, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

‘감각적 욕망에 탐닉하지 말지니, [아지타여, 세존께서 말씀하시길] 마음으로 혼탁해지지 말아야 한다. 모든 법에 능숙하고 새김을 지닌 비구는 유행하라.’

Evaṃ pucchitabbaṃ, evaṃ visajjitabbaṃ. Suttassa ca anugīti atthato ca byañjanato ca samānetabbā. Atthāpagataṃ hi byañjanaṃ samphappalāpaṃ bhavati. Dunnikkhittassa padabyañjanassa atthopi dunnayo bhavati, tasmā atthabyañjanūpetaṃ saṅgāyitabbaṃ. Suttañca pavicinitabbaṃ. Kiṃ idaṃ suttaṃ āhacca vacanaṃ anusandhivacanaṃ nītatthaṃ neyyatthaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ nibbedhabhāgiyaṃ asekkhabhāgiyaṃ? Kuhiṃ imassa suttassa sabbāni saccāni passitabbāni, ādimajjhapariyosāneti? Evaṃ suttaṃ pavicetabbaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano – ‘‘yaṃ pucchitañca vissajjitañca, suttassa yā ca anugītī’’ti.

이와 같이 질문해야 하고, 이와 같이 답변해야 한다. 경(sutta)의 조화로운 설명(anugīti)을 의미(attha)와 문구(byañjana)에 따라 맞추어 보아야 한다. 의미가 결여된 문구는 쓸모없는 말이 되기 때문이다. 잘못 배치된 구절과 문구는 의미 또한 파악하기 어려워진다. 그러므로 의미와 문구를 갖춘 경을 암송해야 한다. 또한 경을 조사해야 한다. ‘이 경은 부처님께서 직접 하신 말씀인가? 그 연결된 말씀인가? 의미가 명확한 경(nītattha)인가, 의미를 이끌어내야 하는 경(neyyattha)인가? 번뇌와 관련된 것인가, 통찰과 관련된 것인가, 무학(asekkha)과 관련된 것인가?’라고. 이 경의 모든 진리(saccāni)를 어디서 보아야 하는가? ‘처음과 중간과 끝에서 보아야 한다’라고 이와 같이 경을 조사해야 한다. 그래서 존자 마하깟짜야나께서 말씀하시기를 ‘질문된 것과 답변된 것, 그리고 경의 조화로운 설명이다’라고 하셨다.

Niyutto vicayo hāro.

조사(vicayo)의 이끌음(hāro)이 결합되었다.

3. Yuttihāravibhaṅgo

3. 적합함의 이끌음(Yuttihāra)의 분석

18. Tattha [Pg.20] katamo yuttihāro? ‘‘Sabbesaṃ hārāna’’nti, ayaṃ yuttihāro. Kiṃ yojayati ? Cattāro mahāpadesā buddhāpadeso saṅghāpadeso sambahulattherāpadeso ekattherāpadeso. Ime cattāro mahāpadesā, tāni padabyañjanāni sutte otārayitabbāni, vinaye sandassayitabbāni, dhammatāyaṃ upanikkhipitabbāni.

18. 거기서 적합함의 이끌음(yuttihāro)이란 무엇인가? ‘모든 이끌음 중에서’라고 한 이것이 적합함의 이끌음이다. 무엇을 결합하는가? 네 가지 위대한 지침(mahāpadesā)이니, 부처님을 인용함(buddhāpadeso), 승가를 인용함(saṅghāpadeso), 많은 장로를 인용함(sambahulattherāpadeso), 한 장로를 인용함(ekattherāpadeso)이다. 이 네 가지 위대한 지침에 따라 그 구절과 문구들을 경(sutta)에 비추어 보아야 하고(otārayitabbāni), 율(vinaya)과 대조해 보아야 하며(sandassayitabbāni), 법성(dhammatā)에 대비해 보아야 한다(upanikkhipitabbāni).

Katamasmiṃ sutte otārayitabbāni? Catūsu ariyasaccesu. Katamasmiṃ vinaye sandassayitabbāni? Rāgavinaye dosavinaye mohavinaye. Katamissaṃ dhammatāyaṃ upanikkhipitabbāni? Paṭiccasamuppāde. Yadi catūsu ariyasaccesu avatarati, kilesavinaye sandissati, dhammatañca na vilometi, evaṃ āsave na janeti. Catūhi mahāpadesehi yaṃ yaṃ yujjati, yena yena yujjati, yathā yathā yujjati, taṃ taṃ gahetabbaṃ.

어떤 경에 비추어 보아야 하는가? 네 가지 성스러운 진리(사성제)이다. 어떤 율과 대조해 보아야 하는가? 탐욕의 제어(vinaya), 성냄의 제어, 어리석음의 제어이다. 어떤 법성에 대비해 보아야 하는가? 연기(paṭiccasamuppāda)이다. 만일 네 가지 성스러운 진리에 부합하고, 번뇌의 제어와 일치하며, 법성을 거스르지 않는다면, 그렇게 할 때 번뇌(āsava)를 일으키지 않는다. 네 가지 위대한 지침에 따라 무엇이 적합한지, 어떤 근거로 적합한지, 어떤 방식으로 적합한지를 살펴서 그것을 수용해야 한다.

19. Pañhaṃ pucchitena kati padāni pañheti padaso pariyogāhitabbaṃ vicetabbaṃ? Yadi sabbāni padāni ekaṃ atthaṃ abhivadanti, eko pañho. Atha cattāri padāni ekaṃ atthaṃ abhivadanti, eko pañho. Atha tīṇi padāni ekaṃ atthaṃ abhivadanti, eko pañho. Atha dve padāni ekaṃ atthaṃ abhivadanti, eko pañho. Atha ekaṃ padaṃ ekaṃ atthaṃ abhivadati, eko pañho. Taṃ upaparikkhamānena aññātabbaṃ kiṃ ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu imesaṃ dhammānaṃ eko attho byañjanameva nānanti. Yathā kiṃ bhave? Yathā sā devatā bhagavantaṃ pañhaṃ pucchati.

19. 질문을 받은 자는 몇 개의 구절이 질문인지 구절마다 깊이 파고들어 조사해야 한다. 만일 모든 구절이 하나의 의미를 말하고 있다면 그것은 하나의 질문이다. 만일 네 구절이 하나의 의미를 말한다면 그것은 하나의 질문이다. 만일 세 구절이 하나의 의미를 말한다면 그것은 하나의 질문이다. 만일 두 구절이 하나의 의미를 말한다면 그것은 하나의 질문이다. 만일 한 구절이 하나의 의미를 말한다면 그것은 하나의 질문이다. 그것을 면밀히 살피면서 ‘이 법들은 의미가 다르고 문구가 다른가, 아니면 이 법들의 의미는 하나인데 문구만 다른가?’를 알아야 한다. 예컨대 어떤 경우가 있는가? 마치 저 천신이 세존께 질문을 던지는 것과 같다.

‘‘Kenassubbhāhato loko, kenassu parivārito;

Kena sallena otiṇṇo, kissa dhūpāyito sadā’’ti.

‘무엇이 세상을 치고 있는가? 무엇이 세상을 에워싸고 있는가? 어떤 화살에 꽂혀 있는가? 무엇 때문에 항상 연기 피우듯 타오르는가?’

Imāni cattāri padāni pucchitāni. Te tayo pañhā kathaṃ ñāyati? Bhagavā hi devatāya visajjeti.

이 네 구절이 질문되었다. 그것들이 세 가지 질문임은 어떻게 알 수 있는가? 세존께서 천신에게 답변하신 것을 통해 알 수 있다.

‘‘Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito;

Taṇhāsallena otiṇṇo, icchādhūpāyito sadā’’ti.

‘죽음이 세상을 치고 있고, 늙음이 세상을 에워싸고 있다. 갈애의 화살에 꽂혀 있으며, 욕망으로 항상 연기 피우듯 타오른다.’

20. Tattha [Pg.21] jarā ca maraṇañca imāni dve saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni. Jarāyaṃ ṭhitassa aññathattaṃ, maraṇaṃ vayo. Tattha jarāya ca maraṇassa ca atthato nānattaṃ. Kena kāraṇena, gabbhagatāpi hi mīyanti, na ca te jiṇṇā bhavanti. Atthi ca devānaṃ maraṇaṃ, na ca tesaṃ sarīrāni jīranti. Sakkateva jarāya paṭikammaṃ kātuṃ, na pana sakkate maraṇassa paṭikammaṃ kātuṃ aññatreva iddhimantānaṃ iddhivisayā. Yaṃ panāha taṇhāsallena otiṇṇoti dissanti vītarāgā jīrantāpi mīyantāpi. Yadi ca yathā jarāmaraṇaṃ, evaṃ taṇhāpi siyā. Evaṃ sante sabbe yobbanaṭṭhāpi vigatataṇhā siyuṃ. Yathā ca taṇhā dukkhassa samudayo, evaṃ jarāmaraṇampi siyā dukkhassa samudayo, na ca siyā taṇhā dukkhassa samudayo, na hi jarāmaraṇaṃ dukkhassa samudayo, taṇhā dukkhassa samudayo. Yathā ca taṇhā maggavajjhā, evaṃ jarāmaraṇampi siyā maggavajjhaṃ. Imāya yuttiyā aññamaññehi kāraṇehi gavesitabbaṃ. Yadi ca sandissati yuttisamārūḷhaṃ atthato ca aññattaṃ, byañjanatopi gavesitabbaṃ.

20. 거기서 늙음(jarā)과 죽음(maraṇa)은 형성된 것(saṅkhata)의 두 가지 유위적 특징(saṅkhatalakkhaṇā)이다. 머물고 있는 것에 대한 다름(aññathatta, 변함)이 늙음이고, 소멸하는 것이 죽음이다. 거기서 늙음과 죽음은 의미상으로 차이가 있다. 어떤 이유에서인가? 태중에 있는 생명들도 죽지만, 그들이 늙은 것은 아니기 때문이다. 또한 천신들에게도 죽음은 있으나 그들의 몸이 늙지는 않는다. 늙음은 (치료나 대처를 통해) 돌이킬 수 있는 경우가 있지만, 죽음은 신통을 가진 이들의 신통의 영역을 제외하고는 돌이킬 수 없다. 이와 같은 이유들로 늙음과 죽음의 차이를 알 수 있다. 또한 ‘갈애의 화살에 꽂혔다’고 하신 것은, 아라한(탐욕을 여읜 이들)도 늙고 죽는 모습이 보이기 때문이다. 그러므로 갈애는 늙음 및 죽음과는 다른 것이다. 만일 늙음·죽음과 갈애가 같은 것이라면, 청년기에 있는 모든 이들도 갈애가 없어야 할 것이다. 또한 갈애가 괴로움의 원인(집성제)인 것처럼 늙음·죽음도 괴로움의 원인이 되어야 할 것이나, 갈애는 괴로움의 원인이 되지만 늙음·죽음은 (그 자체로 집성제인) 괴로움의 원인이 아니다. 갈애는 괴로움의 원인이 분명하다. 만일 갈애가 도(道)에 의해 제거되듯이 늙음·죽음도 도에 의해 제거되어야 할 것이다. 이러한 적합함(yutti)과 여러 가지 이유들을 통해 (법들의) 다름을 찾아내야 한다. 만일 적합함에 들어맞고 의미상으로 다름이 확인된다면 문구상으로도 그 차이를 찾아보아야 한다.

Salloti vā dhūpāyananti vā imesaṃ dhammānaṃ atthato ekattaṃ. Na hi yujjati icchāya ca taṇhāya ca atthato aññattaṃ. Taṇhāya adhippāye aparipūramāne navasu āghātavatthūsu kodho ca upanāho ca uppajjati. Imāya yuttiyā jarāya ca maraṇassa ca taṇhāya ca atthato aññattaṃ.

'화살'이라거나 '연기함'이라 불리는 이 법들의 실체는 하나이다. 욕구(icchā)와 갈애(taṇhā)의 실체가 다르다고 하는 것은 실로 타당하지 않다. 갈애의 의도가 충족되지 않을 때, 아홉 가지 원한의 근거[āghātavatthu]에서 분노(kodha)와 원한(upanāha)이 일어난다. 이러한 논리에 의해 늙음과 죽음, 그리고 갈애의 실체적 차이는 타당하다.

Yaṃ panidaṃ bhagavatā dvīhi nāmehi abhilapitaṃ icchātipi taṇhātipi, idaṃ bhagavatā bāhirānaṃ vatthūnaṃ ārammaṇavasena dvīhi nāmehi abhilapitaṃ icchātipi taṇhātipi, sabbā hi taṇhā ajjhosānalakkhaṇena ekalakkhaṇā. Yathā sabbo aggi uṇhattalakkhaṇena ekalakkhaṇo, api ca upādānavasena aññamaññāni nāmāni labhati, kaṭṭhaggītipi tiṇaggītipi sakalikaggītipi gomayaggītipi thusaggītipi saṅkāraggītipi, sabbo hi aggi uṇhattalakkhaṇova. Evaṃ sabbā taṇhā ajjhosānalakkhaṇena ekalakkhaṇā, api tu ārammaṇaupādānavasena aññamaññehi nāmehi abhilapitā icchāitipi taṇhāitipi salloitipi dhūpāyanāitipi saritāitipi visattikāitipi sinehoitipi kilamathoitipi latāitipi maññanāitipi bandhoitipi āsāitipi pipāsāitipi abhinandanāitipi, iti sabbā taṇhā ajjhosānalakkhaṇena ekalakkhaṇā. Yathā ca vevacane vuttā.

세존께서 '욕구(icchā)'와 '갈애(taṇhā)'라는 두 가지 명칭으로 말씀하신 것은 외부 대상에 대한 대상화의 힘에 의한 것이다. 세존께서는 외부 대상인 형색 등의 대상화의 힘에 의해 '욕구'와 '갈애'라는 두 명칭으로 말씀하셨다. 실로 모든 갈애는 탐착하는 특징[ajjhosānalakkhaṇa]에 있어서는 하나의 특징을 가진다. 마치 모든 불이 뜨거움이라는 특징에 있어서는 하나의 특징을 가지지만, 연료의 힘에 따라 '땔나무 불', '풀 불', '조각 불', '소똥 불', '겨 불', '쓰레기 불' 등 서로 다른 이름을 얻는 것과 같다. 실로 모든 불은 뜨거움이라는 특징을 가질 뿐이다. 이와 같이 모든 갈애는 탐착하는 특징에 있어서는 하나의 특징을 가진다. 다만 대상과 연료의 힘에 따라 '욕구', '갈애', '화살', '연기', '흐름', '얽매임', '애정', '피로', '덩굴', '상상', '결박', '갈망', '목마름', '환희' 등 서로 다른 이름으로 일컬어진다. 이와 같이 대상에 일어나는 작용의 힘에 의해 여러 이름으로 파악되더라도, 모든 갈애는 탐착하는 특징에 있어서는 하나의 특징을 가진다. 그리고 동의어 분석[vevacana]에서 설해진 바와 같다.

‘‘Āsā [Pg.22] ca pihā abhinandanā ca, anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā;

Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, sabbā mayā byantikatā samūlakā’’ti.

"갈망과 염원과 환희가 있어 여러 요소 속에서 흐르고 머물며, 무지의 뿌리에서 생겨나 지껄이는 그 모든 갈애를 나는 그 근원과 함께 제거하였다."

Taṇhāyetaṃ vevacanaṃ. Yathāha bhagavā – rūpe tissa avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa. Evaṃ vedanāya saññāya saṅkhāresu viññāṇe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa sabbaṃ suttaṃ vitthāretabbaṃ. Taṇhāyetaṃ vevacanaṃ. Evaṃ yujjati.

이것은 갈애의 동의어이다. 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. "띳사여, 물질(rūpa)에 대하여 탐욕을 떠나지 못하고, 욕구를 떠나지 못하고, 애정을 떠나지 못하고, 갈증을 떠나지 못하고, 열뇌를 떠나지 못한 자에게(고통이 따른다)." 이와 같이 느낌(vedanā), 인식(saññā), 형성(saṅkhāra), 식별(viññāṇa)에 대해서도 탐욕, 욕구, 애정, 갈증, 열뇌를 떠나지 못한 자에 대하여 경의 전문을 상세히 설명해야 한다. 이 모든 것은 갈애의 동의어이다. 이와 같이 (내가 말한) 문구는 타당하다.

21. Sabbo dukkhūpacāro kāmataṇhāsaṅkhāramūlako, na pana yujjati sabbo nibbidūpacāro kāmataṇhāparikkhāramūlako. Imāya yuttiyā aññamaññehi kāraṇehi gavesitabbaṃ.

21. 모든 괴로움의 전개는 감각적 갈애라는 조건과 형성[saṅkhāra]이라는 근원을 가진다. 그러나 모든 괴로움의 전개가 감각적 갈애의 주변 조건에 근거한다는 이 말은 타당하지 않다. 이러한 논리에 따라 서로 다른 원인들을 탐구해야 한다.

Yathā hi bhagavā rāgacaritassa puggalassa asubhaṃ desayati, dosacaritassa bhagavā puggalassa mettaṃ desayati. Mohacaritassa bhagavā puggalassa paṭiccasamuppādaṃ desayati. Yadi hi bhagavā rāgacaritassa puggalassa mettaṃ cetovimuttiṃ deseyya. Sukhaṃ vā paṭipadaṃ dandhābhiññaṃ sukhaṃ vā paṭipadaṃ khippābhiññaṃ vipassanāpubbaṅgamaṃ vā pahānaṃ deseyya, na yujjati desanā. Evaṃ yaṃ kiñci rāgassa anulomappahānaṃ dosassa anulomappahānaṃ mohassa anulomappahānaṃ. Sabbaṃ taṃ vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojetabbaṃ. Yāvatikā ñāṇassa bhūmi.

실로 세존께서는 논리에 따라 어떻게 설하셨는가? 세존께서는 탐욕적인 성향의 사람에게는 부정관(asubha)을 설하시고, 분노하는 성향의 사람에게는 자애(metta)를 설하시며, 미혹된 성향의 사람에게는 연기(paṭiccasamuppāda)를 설하신다. 실로 만약 세존께서 탐욕적인 성향의 사람에게 자애를 통한 심해탈을 설하신다면, 그 설법은 타당하지 않다. 왜냐하면 그것은 적절하지 않기 때문이다. 혹은 즐거운 수행의 더딘 통찰[sukha-paṭipada-dandhābhiññā]이나 즐거운 수행의 빠른 통찰을 설하시더라도 그 설법은 타당하지 않다. 왜냐하면 적절하지 않기 때문이다. 또한 위빳사나를 앞세운 버림[pahāna]을 설하시더라도 그 설법은 타당하지 않다. 왜냐하면 적절하지 않기 때문이다. 이와 같이 이러한 방식에 의거하여 탐욕의 제거에 부합하는 것, 분노의 제거에 부합하는 것 등을 그 모든 것을 분석의 하라[vicaya-hāra]로 선별하여 논리의 하라[yutti-hāra]로 결합해야 한다. 지혜의 토대가 허용하는 만큼 논리의 하라에 의한 고찰이 이루어진다.

Mettāvihārissa sato byāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, byāpādo pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Karuṇāvihārissa sato vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, vihesā pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Muditā vihārissa sato arati cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, arati pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Upekkhāvihārissa sato rāgo cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, rāgo pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Animittavihārissa sato nimittānusārī tena teneva viññāṇaṃ pavattatīti na yujjati desanā[Pg.23], nimittaṃ pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Asmīti vigataṃ ayamahamasmīti na samanupassāmi. Atha ca pana me kismīti kathasmīti vicikicchā kathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, vicikicchā kathaṃkathāsallaṃ pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā.

자애(metta)에 머무는 마음 챙기는 자에게 악의(byāpāda)가 마음을 완전히 장악하여 머물 것이라는 설법은 타당하지 않으며, 악의가 버려지고 소멸에 이른다는 설법이 타당하다. 연민(karuṇā)에 머무는 마음 챙기는 자에게 해침(vihesā)이 마음을 완전히 장악하여 머물 것이라는 설법은 타당하지 않으며, 해침이 버려지고 소멸에 이른다는 설법이 타당하다. 기쁨(muditā)에 머무는 마음 챙기는 자에게 불만(arati)이 마음을 완전히 장악하여 머물 것이라는 설법은 타당하지 않으며, 불만이 버려지고 소멸에 이른다는 설법이 타당하다. 평온(upekkhā)에 머무는 마음 챙기는 자에게 탐욕(rāga)이 마음을 완전히 장악하여 머물 것이라는 설법은 타당하지 않으며, 탐욕이 버려지고 소멸에 이른다는 설법이 타당하다. 표상 없는 머묾[animittavihāra]에 마음 챙기는 자에게 형성의 표상을 뒤따르는 식(viññāṇa)이 그 표상에 따라 일어난다는 설법은 타당하지 않으며, 표상이 버려지고 소멸에 이른다는 설법이 타당하다. '나라는 생각(asmi)'이 사라져서 '이것이 나다'라고 관찰하지 않음에도 불구하고, '나에게 있어서 무엇이 어떻게 있는가'라는 의심의 화살이 마음을 완전히 장악하여 머물 것이라는 설법은 타당하지 않으며, 의심의 화살이 버려지고 소멸에 이른다는 설법이 타당하다.

Yathā vā pana paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa sato kāmarāgabyāpādā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Vitakkasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa sato vitakkavicārasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Upekkhāsukhasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa sato pītisukhasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā, upekkhāsatipārisuddhisahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa sato upekkhāsahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Ākāsānañcāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā.

혹은 이와 같이, 초선(初禪)에 든 마음 챙기는 자에게 감각적 탐욕과 악의가 수승함[visesa]을 위해 기여한다는 설법은 타당하지 않으며, 쇠퇴[hāna]를 위해 기여한다는 설법이 타당하다. 또한 일으킨 생각[vitakka]이 수반된 인식과 주의력은 쇠퇴를 위해 기여한다는 설법은 타당하지 않으며, 수승함을 위해 기여한다는 설법이 타당하다. 제2선에 든 마음 챙기는 자에게 일으킨 생각과 지속적 고찰[vitakka-vicāra]이 수반된 인식과 주의력은 수승함을 위해 기여한다는 설법은 타당하지 않으며, 쇠퇴를 위해 기여한다는 설법이 타당하다. 또한 평온과 행복[upekkhā-sukha]이 수반된 인식과 주의력은 쇠퇴를 위해 기여한다는 설법은 타당하지 않으며, 수승함을 위해 기여한다는 설법이 타당하다. 제3선에 든 마음 챙기는 자에게 희열과 행복[pīti-sukha]이 수반된 인식과 주의력은 수승함을 위해 기여한다는 설법은 타당하지 않으며, 쇠퇴를 위해 기여한다는 설법이 타당하다. 또한 평온과 마음 챙김의 청정[upekkhā-sati-pārisuddhi]이 수반된 인식과 주의력은 쇠퇴를 위해 기여한다는 설법은 타당하지 않으며, 수승함을 위해 기여한다는 설법이 타당하다. 제4선에 든 마음 챙기는 자에게 평온[upekkhā]이 수반된 인식과 주의력은 수승함을 위해 기여한다는 설법은 타당하지 않으며, 쇠퇴를 위해 기여한다는 설법이 타당하다. 또한 공무변처[ākāsānañcāyatana]와 수반된 인식과 주의력은 쇠퇴를 위해 기여한다는 설법은 타당하지 않으며, 수승함을 위해 기여한다는 설법이 타당하다.

Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa sato rūpasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Viññāṇañcāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa sato ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Ākiñcaññāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā.

공무변처를 증득한 이에게 색계와 결합된 산냐(상)와 마나시카라(작의)가 특별한 성취(위세사)로 이어진다는 가르침은 타당하지 않으며, 쇠퇴로 이어진다는 가르침이 타당하다. 혹은 식무변처와 결합된 산냐와 마나시카라가 쇠퇴로 이어진다는 가르침은 타당하지 않으며, 특별한 성취로 이어진다는 가르침이 타당하다. 식무변처를 증득한 이에게 공무변처와 결합된 산냐와 마나시카라가 특별한 성취로 이어진다는 가르침은 타당하지 않으며, 쇠퇴로 이어진다는 가르침이 타당하다. 혹은 무소유처와 결합된 산냐와 마나시카라가 쇠퇴로 이어진다는 가르침은 타당하지 않으며, 특별한 성취로 이어진다는 가르침이 타당하다.

Ākiñcaññāyatanaṃ [Pg.24] samāpannassa sato viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Nevasaññānāsaññāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa sato saññūpacārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Saññāvedayitanirodhasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Kallatāparicitaṃ cittaṃ na ca abhinīhāraṃ khamatīti na yujjati desanā, kallatāparicitaṃ cittaṃ atha ca abhinīhāraṃ khamatīti yujjati desanā.

무소유처를 증득한 이에게 식무변처와 결합된 산냐와 마나시카라가 특별한 성취로 이어진다는 가르침은 타당하지 않으며, 쇠퇴로 이어진다는 가르침이 타당하다. 혹은 비상비비상처와 결합된 산냐와 마나시카라가 쇠퇴로 이어진다는 가르침은 타당하지 않으며, 특별한 성취로 이어진다는 가르침이 타당하다. 비상비비상처를 증득한 이에게 산냐의 근접[수단]들이 특별한 성취로 이어진다는 가르침은 타당하지 않으며, 쇠퇴로 이어진다는 가르침이 타당하다. 혹은 상수멸과 결합된 산냐와 마나시카라가 쇠퇴로 이어진다는 가르침은 타당하지 않으며, 특별한 성취로 이어진다는 가르침이 타당하다. [수행으로] 능숙하게 잘 익혀진 마음이 신통의 전향(아비니하라)을 감당하지 못한다는 가르침은 타당하지 않으며, 능숙하게 잘 익혀진 마음이 신통의 전향을 감당한다는 가르침이 타당하다.

Evaṃ sabbe navasuttantā yathādhammaṃ yathāvinayaṃ yathāsatthusāsanaṃ sabbato vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojetabbāti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘sabbesaṃ hārānaṃ yā bhūmi yo ca gocaro tesa’’nti.

이와 같이 모든 아홉 가지 부류의 경전들(구분교)을 법에 따라, 율에 따라, 스승의 가르침에 따라 전면적으로 조사하는 방법(위차야 하라)으로 검토한 뒤, 논리적인 방법(윳티 하라)으로 연역해야 한다. 그래서 존자 마하깟짜야나께서는 '모든 하라(방법)들의 토대이며 그 영역인 것들이 그것이다'라고 말씀하셨다.

Niyutto yutti hāro.

윳티 하라(논리적인 방법)가 끝났다.

4. Padaṭṭhānahāravibhaṅgo

4. 빠닷타나 하라(근접원인의 방법)의 분석

22. Tattha katamo padaṭṭhāno hāro? ‘‘Dhammaṃ deseti jino’’ti, ayaṃ padaṭṭhāno hāro. Kiṃ deseti? Sabbadhammayāthāvaasampaṭivedhalakkhaṇā avijjā, tassā vipallāsā padaṭṭhānaṃ. Ajjhosānalakkhaṇā taṇhā, tassā piyarūpaṃ sātarūpaṃ padaṭṭhānaṃ. Patthanalakkhaṇo lobho, tassa adinnādānaṃ padaṭṭhānaṃ. Vaṇṇasaṇṭhānabyañjanaggahaṇalakkhaṇā subhasaññā, tassā indriyā saṃvaro padaṭṭhānaṃ. Sāsavaphassaupagamanalakkhaṇā sukhasaññā, tassā assādo padaṭṭhānaṃ. Saṅkhatalakkhaṇānaṃ dhammānaṃ asamanupassanalakkhaṇā niccasaññā, tassā viññāṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Aniccasaññādukkhasaññāasamanupassanalakkhaṇā attasaññā, tassā nāmakāyo padaṭṭhānaṃ. Sabbadhammasampaṭivedhalakkhaṇā vijjā, tassā sabbaṃ neyyaṃ padaṭṭhānaṃ. Cittavikkhepapaṭisaṃharaṇalakkhaṇo samatho, tassa asubhā padaṭṭhānaṃ. Icchāvacarapaṭisaṃharaṇalakkhaṇo alobho, tassa adinnādānā veramaṇī padaṭṭhānaṃ. Abyāpajjalakkhaṇo [Pg.25] adoso, tassa pāṇātipātā veramaṇī padaṭṭhānaṃ. Vatthuavippaṭipattilakkhaṇo amoho, tassa sammāpaṭipatti padaṭṭhānaṃ. Vinīlakavipubbakagahaṇalakkhaṇā asubhasaññā, tassā nibbidā padaṭṭhānaṃ. Sāsavaphassaparijānanalakkhaṇā dukkhasaññā, tassā vedanā padaṭṭhānaṃ. Saṅkhatalakkhaṇānaṃ dhammānaṃ samanupassanalakkhaṇā aniccasaññā, tassā uppādavayā padaṭṭhānaṃ. Sabbadhammaabhinivesalakkhaṇā anattasaññā, tassā dhammasaññā padaṭṭhānaṃ.

22. 거기서 빠닷타나 하라(근접원인의 방법)란 무엇인가? '승리자(부처님)께서 법을 설하신다'는 이것이 빠닷타나 하라이다. 무엇을 설하시는가? 모든 법의 실재를 꿰뚫어 알지 못하는 특징이 있는 무명, 그것의 근접원인은 전도이다. 움켜쥐는 특징이 있는 갈애, 그것의 근접원인은 사랑스럽고 즐거운 형상이다. 갈망하는 특징이 있는 탐욕, 그것의 근접원인은 주지 않은 것을 가지는 것(투도)이다. 색깔, 형태, 모습 등을 취하는 특징이 있는 정적 상(깨끗하다는 상), 그것의 근접원인은 감관을 단속하지 않음이다. 유루의 촉에 다가가는 특징이 있는 락 상(즐겁다는 상), 그것의 근접원인은 달콤함이다. 형성된 법들의 실상을 관찰하지 못하는 특징이 있는 상 상(항상하다는 상), 그것의 근접원인은 식(識)이다. 무상상과 고상을 관찰하지 못하는 특징이 있는 아 상(자아라는 상), 그것의 근접원인은 명신(名身)이다. 모든 법을 꿰뚫어 아는 특징이 있는 명(지혜), 그것의 근접원인은 일체의 알아야 할 것(사성제)이다. 마음의 산란을 제거하는 특징이 있는 사마타, 그것의 근접원인은 부정(깨끗하지 않음)이다. 욕구의 영역을 제거하는 특징이 있는 불탐, 그것의 근접원인은 주지 않은 것을 가지는 것으로부터의 멀리함이다. 원한 없음의 특징이 있는 부진, 그것의 근접원인은 살생으로부터의 멀리함이다. 대상에 대해 그릇됨이 없는 특징이 있는 불치(미혹 없음), 그것의 근접원인은 바른 실천(정행)이다. [시체가] 푸르게 변하고 부풀어 오르는 것 등을 취하는 특징이 있는 부정 상, 그것의 근접원인은 염오이다. 유루의 촉을 철저히 아는 특징이 있는 고 상, 그것의 근접원인은 느낌(수)이다. 형성된 법들을 관찰하는 특징이 있는 무상 상, 그것의 근접원인은 일어남과 사라짐이다. 모든 법에 집착하지 않는 특징이 있는 무아 상, 그것의 근접원인은 법에 대한 인식(법상)이다.

Pañca kāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ, pañcindriyāni rūpīni rūparāgassa padaṭṭhānaṃ, chaṭṭhāyatanaṃ bhavarāgassa padaṭṭhānaṃ, nibbattabhavānupassitā pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ padaṭṭhānaṃ, pubbenivāsānussatiñāṇadassanassa padaṭṭhānaṃ. Okappanalakkhaṇā saddhā adhimuttipaccupaṭṭhānā ca, anāvilalakkhaṇo pasādo sampasīdanapaccupaṭṭhāno ca. Abhipatthiyanalakkhaṇā saddhā, tassā aveccapasādo padaṭṭhānaṃ. Anāvilalakkhaṇo pasādo, tassa saddhā padaṭṭhānaṃ. Ārambhalakkhaṇaṃ vīriyaṃ, tassa sammappadhānaṃ padaṭṭhānaṃ. Apilāpanalakkhaṇā sati, tassā satipaṭṭhānaṃ padaṭṭhānaṃ. Ekaggalakkhaṇo samādhi, tassa jhānāni padaṭṭhānaṃ. Pajānanalakkhaṇā paññā, tassā saccāni padaṭṭhānaṃ.

다섯 가지 가닥의 감각적 욕망은 감각적 욕망의 탐욕에 대한 근접원인이고, 색(형체)이 있는 다섯 가지 감관은 색계에 대한 탐욕의 근접원인이며, 여섯 번째 감각장소(의처)는 존재에 대한 탐욕의 근접원인이고, 생겨난 존재를 관찰하는 것은 다섯 가지 취온의 근접원인이며, 과거의 삶을 기억하는 것은 앎과 봄(지견)의 근접원인이다. 확신하는 특징이 있는 믿음은 결심으로 나타나며, 흐리지 않는 특징이 있는 청정은 맑게 믿는 것으로 나타난다. 간절히 바라는 특징이 있는 믿음, 그것의 근접원인은 확고한 청정한 믿음이다. 흐리지 않는 특징이 있는 청정, 그것의 근접원인은 믿음이다. 정진하는 특징이 있는 정진, 그것의 근접원인은 바른 노력(사정근)이다. 잊지 않는 특징이 있는 사띠(마음챙김), 그것의 근접원인은 사념처이다. 대상에 집중하는 특징이 있는 삼매, 그것의 근접원인은 선정들이다. 분명하게 아는 특징이 있는 통찰지, 그것의 근접원인은 사성제이다.

Aparo nayo, assādamanasikāralakkhaṇo ayonisomanasikāro, tassa avijjā padaṭṭhānaṃ. Saccasammohanalakkhaṇā avijjā, sā saṅkhārānaṃ padaṭṭhānaṃ. Punabbhavavirohaṇalakkhaṇā saṅkhārā, te viññāṇassa padaṭṭhānaṃ. Opapaccayikanibbattilakkhaṇaṃ viññāṇaṃ, taṃ nāmarūpassa padaṭṭhānaṃ. Nāmakāyarūpakāyasaṅghātalakkhaṇaṃ nāmarūpaṃ, taṃ chaḷāyatanassa padaṭṭhānaṃ. Indriyavavatthānalakkhaṇaṃ chaḷāyatanaṃ, taṃ phassassa padaṭṭhānaṃ. Cakkhurūpaviññāṇasannipātalakkhaṇo phasso, so vedanāya padaṭṭhānaṃ. Iṭṭhāniṭṭhaanubhavanalakkhaṇā vedanā, sā taṇhāya padaṭṭhānaṃ. Ajjhosānalakkhaṇā taṇhā, sā upādānassa padaṭṭhānaṃ. Opapaccayikaṃ upādānaṃ, taṃ bhavassa padaṭṭhānaṃ. Nāmakāyarūpakāyasambhavanalakkhaṇo bhavo, so jātiyā padaṭṭhānaṃ. Khandhapātubhavanalakkhaṇā jāti, sā jarāya padaṭṭhānaṃ. Upadhiparipākalakkhaṇā jarā, sā maraṇassa padaṭṭhānaṃ. Jīvitindriyupacchedalakkhaṇaṃ maraṇaṃ, taṃ sokassa padaṭṭhānaṃ. Ussukkakārako soko, so paridevassa padaṭṭhānaṃ[Pg.26]. Lālappakārako paridevo, so dukkhassa padaṭṭhānaṃ. Kāyasaṃpīḷanaṃ dukkhaṃ, taṃ domanassassa padaṭṭhānaṃ. Cittasaṃpīḷanaṃ domanassaṃ, taṃ upāyāsassa padaṭṭhānaṃ. Odahanakārako upāyāso, so bhavassa padaṭṭhānaṃ. Imāni bhavaṅgāni yadā samaggāni nibbattāni bhavanti so bhavo, taṃ saṃsārassa padaṭṭhānaṃ. Niyyānikalakkhaṇo maggo, so nirodhassa padaṭṭhānaṃ.

또 다른 방법으로, 즐거움으로 마음에 잡도리하는 특징을 가진 비여리작의(ayoniso manasikāro)가 있으며, 그것의 근접 원인은 무명이다. 무명은 사성제에 대해 미혹하는 특징을 가지며, 그것은 행들의 근접 원인이다. 행들은 다시 태어남을 일으키는 특징을 가지며, 그것들은 식의 근접 원인이다. 식은 재생을 조건으로 생겨나는 특징을 가지며, 그것은 명색의 근접 원인이다. 명색은 정신적 무더기와 물질적 무더기가 결합한 특징을 가지며, 그것은 육입처의 근접 원인이다. 육입처는 감각기관을 확정하는 특징을 가지며, 그것은 촉의 근접 원인이다. 촉은 눈과 형상과 안식이 모이는 특징을 가지며, 그것은 수의 근접 원인이다. 수는 즐겁거나 즐겁지 않은 것을 경험하는 특징을 가지며, 그것은 애의 근접 원인이다. 애는 대상을 삼키듯 거머쥐는 특징을 가지며, 그것은 취의 근접 원인이다. 재생의 원인이 되는 취는 유의 근접 원인이다. 정신적 무더기와 물질적 무더기를 발생시키는 특징을 가진 유는 생의 근접 원인이다. 무더기들이 나타나는 특징을 가진 생은 노의 근접 원인이다. 소유물(신체)이 노쇠해지는 특징을 가진 노는 사의 근접 원인이다. 생명 기능이 끊어지는 특징을 가진 사는 수의 근접 원인이다. 슬픔은 근심하게 만드는 것이며, 그것은 비의 근접 원인이다. 비는 울며 한탄하게 만드는 것이며, 그것은 고의 근접 원인이다. 육체적 압박은 고이며, 그것은 우의 근접 원인이다. 정신적 압박은 우이며, 그것은 뇌의 근접 원인이다. 타오르듯 괴롭히는 것은 뇌이며, 그것은 유의 근접 원인이다. 이러한 유의 구성 요소들이 화합하여 생성될 때 그것을 유(Bhava)라 하며, 그것은 윤회의 근접 원인이다. 출리(Niyyānika)의 특징을 가진 도는 멸의 근접 원인이다.

Titthaññutā pītaññutāya padaṭṭhānaṃ, pītaññutā pattaññutāya padaṭṭhānaṃ, pattaññutā attaññutāya padaṭṭhānaṃ, attaññutā pubbekatapuññatāya padaṭṭhānaṃ, pubbekatapuññatā patirūpadesavāsassa padaṭṭhānaṃ, patirūpadesavāso sappurisūpanissayassa padaṭṭhānaṃ, sappurisūpanissayo attasammāpaṇidhānassa padaṭṭhānaṃ, attasammāpaṇidhānaṃ sīlānaṃ padaṭṭhānaṃ, sīlāni avippaṭisārassa padaṭṭhānaṃ, avippaṭisāro pāmojjassa padaṭṭhānaṃ, pāmojjaṃ pītiyā padaṭṭhānaṃ, pīti passaddhiyā padaṭṭhānaṃ, passaddhi sukhassa padaṭṭhānaṃ, sukhaṃ samādhissa padaṭṭhānaṃ, samādhi yathābhūtañāṇadassanassa padaṭṭhānaṃ, yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidāya padaṭṭhānaṃ, nibbidā virāgassa padaṭṭhānaṃ, virāgo vimuttiyā padaṭṭhānaṃ. Vimutti vimuttiñāṇadassanassa padaṭṭhānaṃ. Evaṃ yo koci upanissayo yo koci paccayo, sabbo so padaṭṭhānaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘dhammaṃ deseti jino’’ti.

건너야 할 곳을 아는 것(Titthaññutā)은 환희를 아는 것의 근접 원인이고, 환희를 아는 것(Pītaññutā)은 도달해야 할 곳을 아는 것(Pattaññutā)의 근접 원인이며, 도달해야 할 곳을 아는 것은 자신을 아는 것(Attaññutā)의 근접 원인이고, 자신을 아는 것은 과거에 지은 공덕이 있음(Pubbekatapuññatā)의 근접 원인이며, 과거에 지은 공덕이 있음은 적당한 지역에 거주함(Patirūpadesavāsa)의 근접 원인이고, 적당한 지역에 거주함은 선지식을 의지함(Sappurisūpanissaya)의 근접 원인이며, 선지식을 의지함은 자신을 바르게 확립함(Attasammāpaṇidhāna)의 근접 원인이고, 자신을 바르게 확립함은 계(Sīla)들의 근접 원인이며, 계들은 후회 없음(Avippaṭisāra)의 근접 원인이고, 후회 없음은 희열(Pāmojja)의 근접 원인이며, 희열은 환희(Pīti)의 근접 원인이고, 환희는 경안(Passaddhi)의 근접 원인이며, 경안은 행복(Sukha)의 근접 원인이고, 행복은 삼매(Samādhi)의 근접 원인이며, 삼매는 있는 그대로의 지와 견(Yathābhūtañāṇadassana)의 근접 원인이고, 있는 그대로의 지와 견은 염오(Nibbidā)의 근접 원인이며, 염오는 탐욕의 빛바램(Virāga)의 근접 원인이고, 탐욕의 빛바램은 해탈(Vimutti)의 근접 원인이다. 해탈은 해탈지견의 근접 원인이다. 이와 같이 어떤 강력한 의지처(Upanissaya)든 어떤 조건(Paccaya)이든, 그 모든 것은 근접 원인(Padaṭṭhāna)이다. 그래서 존자 마하깟짜야나는 '승리자께서는 법을 설하신다'라고 말하였다.

Niyutto padaṭṭhāno hāro.

근접 원인의 방법(Padaṭṭhāna hāra)이 결합되었다.

5. Lakkhaṇahāravibhaṅgo

5. 특징의 방법(Lakkhaṇa hāra)의 분석

23. Tattha katamo lakkhaṇo hāro? ‘‘Vuttamhi ekadhamme’’ti, ayaṃ lakkhaṇo hāro. Kiṃ lakkhayati? Ye dhammā ekalakkhaṇā, tesaṃ dhammānaṃ ekasmiṃ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti. Yathā kiṃ bhave? Yathāha bhagavā –

23. 거기서 특징의 방법이란 무엇인가? '하나의 법이 설해졌을 때'라는 것이 이 특징의 방법이다. 무엇을 나타내는가? 동일한 특징을 가진 법들이 있을 때, 그 법들 중 하나의 법이 설해지면 나머지 법들도 설해진 것이 된다. 어떤 경우에 그러한가? 세존께서 말씀하신 바와 같다.

‘‘Cakkhuṃ, bhikkhave, anavaṭṭhitaṃ ittaraṃ parittaṃ pabhaṅgu parato dukkhaṃ byasanaṃ calanaṃ kukkuḷaṃ saṅkhāraṃ vadhakaṃ amittamajjhe. Imasmiṃ cakkhusmiṃ vutte avasiṭṭhāni ajjhattikāni āyatanāni vuttāni bhavanti. Kena kāraṇena? Sabbāni hi cha ajjhattikāni āyatanāni vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇāni. Yathā cāha bhagavā –

비구들이여, 눈은 머물지 않고 일시적이며 미세하고 부서지기 쉬우며 타인과 같고 괴로움이며 재난이고 흔들리며 불덩이와 같고 형성된 것이며 살해자이고 적들 사이에 있는 것과 같다. 이처럼 눈이 설해졌을 때 나머지 내적인 처(Ajjhattikāni āyatanāni)들도 설해진 것이 된다. 왜냐하면 모든 여섯 가지 내적인 처들은 살해자라는 의미에서 동일한 특징을 갖기 때문이다. 또한 세존께서 말씀하신 바와 같다.

‘‘Atīte[Pg.27], rādha, rūpe anapekkho hohi, anāgataṃ rūpaṃ mā abhinandi, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya paṭipajja. Imasmiṃ rūpakkhandhe vutte avasiṭṭhā khandhā vuttā bhavanti. Kena kāraṇena? Sabbe hi pañcakkhandhā yamakovādasutte vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇā vuttā. Yathā cāha bhagavā –

라다여, 과거의 색(Rupa)에 대해 미련을 갖지 말고, 미래의 색을 기뻐하지 말며, 현재의 색에 대해 염오하고 탐욕을 빛바래게 하고 소멸하며 버리고 포기하기 위해 정진하라. 이와 같이 색온이 설해졌을 때 나머지 온들도 설해진 것이 된다. 왜냐하면 모든 오온은 야마까설법수트라에서 살해자라는 의미에서 동일한 특징을 가진 것으로 설해졌기 때문이다. 또한 세존께서 말씀하신 바와 같다.

‘‘Yesañca susamāraddhā, niccaṃ kāyagatāsati;

Akiccaṃ te na sevanti, kicce sātaccakārino’’.

몸에 머무는 마음챙김을 항상 잘 닦은 이들은, 해야 할 일이 아닌 것은 하지 않고, 해야 할 일에 항상 힘쓰는 이들이다.

Iti kāyagatāya satiyā vuttāya vuttā bhavanti vedanāgatā sati cittagatā dhammagatā ca. Tathā yaṃ kiñci diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā mutaṃ vāti vutte vuttaṃ bhavati viññātaṃ. Yathā cāha bhagavā –

이와 같이 몸에 머무는 마음챙김이 설해졌을 때, 수(Vedana), 심(Citta), 법(Dhamma)에 머무는 마음챙김도 설해진 것이 된다. 또한 무엇이든 보거나 듣거나 닿았다고 설해졌을 때, (의식으로) 알게 된 것(Viññāta)도 설해진 것이 된다. 또한 세존께서 말씀하신 바와 같다.

Tasmātiha tvaṃ bhikkhu kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. ‘‘Ātāpī’’ti vīriyindriyaṃ, ‘‘sampajāno’’ti paññindriyaṃ, ‘‘satimā’’ti satindriyaṃ, ‘‘vineyya loke abhijjhādomanassa’’nti samādhindriyaṃ, evaṃ kāye kāyānupassino viharato cattāro satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Kena kāraṇena, ekalakkhaṇattā catunnaṃ indriyānaṃ.

수행자여, 그러므로 그대는 몸에서 몸을 관찰하며 머물러라. 열정적으로(Ātāpī), 분명하게 알아차리며(Sampajāno), 마음챙기며(Satimā), 세상의 탐욕과 근심을 물리치고. '열정적으로'는 정진근(Vīriyindriya)을, '분명하게 알아차리며'는 혜근(Paññindriya)을, '마음챙기며'는 수근(Satindriya)을, '세상의 탐욕과 근심을 물리치고'는 삼매근(Samadhindriya)을 말한다. 이처럼 몸에서 몸을 관찰하며 머무는 이에게 네 가지 마음챙김의 확립(Satipaṭṭhāna)이 수행의 완성을 이룬다. 그 이유는 네 가지 기능(Indriya)이 동일한 특징을 갖기 때문이다.

24. Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, catūsu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāviyamānesu pañcindriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, catūsu iddhipādesu bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcasu indriyesu bhāviyamānesu pañca balāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcasu balesu bhāviyamānesu satta bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, sattasu bojjhaṅgesu bhāviyamānesu ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, sabbeva bodhaṅgamā dhammā bodhipakkhiyā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Kena kāraṇena, sabbe hi bodhaṅgamā bodhipakkhiyā neyyānikalakkhaṇena ekalakkhaṇā, te ekalakkhaṇattā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.

24. 네 가지 마음챙김의 확립을 닦을 때 네 가지 올바른 노력(Sammappadhāna)이 수행의 완성을 이루고, 네 가지 올바른 노력을 닦을 때 네 가지 성취 수단(Iddhipāda)이, 네 가지 성취 수단을 닦을 때 다섯 가지 기능(Indriya)이 수행의 완성을 이룬다. 다섯 가지 기능을 닦을 때 다섯 가지 힘(Bala)이 수행의 완성을 이루고, 다섯 가지 힘을 닦을 때 일곱 가지 깨달음의 요소(Bojjhaṅga)가 수행의 완성을 이루며, 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦을 때 고귀한 여덟 가지 성도(Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo)가 수행의 완성을 이룬다. 모든 깨달음에 도움이 되는 법들인 보리분법(Bodhipakkhiya dhammā)은 수행의 완성을 이룬다. 그 이유는 모든 깨달음에 도움이 되는 보리분법들이 출리(Niyyānika)의 특징이라는 점에서 동일한 특징을 갖기 때문이다. 그것들은 동일한 특징을 갖기에 수행의 완성을 이루는 것이다.

Evaṃ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṃ abbhatthaṃ gacchanti. Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu vipallāsā pahīyanti, āhārā [Pg.28] cassa pariññaṃ gacchanti, upādānehi anupādāno bhavati, yogehi ca visaṃyutto bhavati, ganthehi ca vippayutto bhavati, āsavehi ca anāsavo bhavati, oghehi ca nitthiṇṇo bhavati, sallehi ca visallo bhavati, viññāṇaṭṭhitiyo cassa pariññaṃ gacchanti, agatigamanehi na agatiṃ gacchati, evaṃ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṃ abbhatthaṃ gacchanti.

이와 같이 불선법들도 동일한 특징을 지니고 있기 때문에 버려지고 소멸에 이르게 된다. 네 가지 사념처를 닦을 때 그 사람의 네 가지 전도된 견해들이 사라지고, 네 가지 자양분에 대해서 철저하게 알게 되며, 집착들로부터 벗어나 집착이 없게 되고, 멍에들로부터 풀려나게 되며, 매듭들로부터 벗어나게 되고, 번뇌들이 사라져 번뇌가 없게 되며, 폭류를 건너게 되고, 화살이 뽑혀 화살이 없게 된다. 또한 그에게 식의 머묾들에 대한 철저한 지혜가 생기고, 그릇된 길로 가지 않게 된다. 이와 같이 불선법들도 동일한 특징을 지니고 있기에 버려지고 소멸에 이르게 된다.

Yattha vā pana rūpindriyaṃ desitaṃ, desitā tattheva rūpadhātu rūpakkhandho rūpañcāyatanaṃ. Yattha vā pana sukhā vedanā desitā, desitaṃ tattha sukhindriyaṃ somanassindriyaṃ dukkhasamudayo ca ariyasaccaṃ. Yattha vā pana dukkhā vedanā desitā, desitaṃ tattha dukkhindriyaṃ domanassindriyaṃ dukkhañca ariyasaccaṃ. Yattha vā pana adukkhamasukhā vedanā desitā, desitaṃ tattha upekkhindriyaṃ sabbo ca paṭiccasamuppādo. Kena kāraṇena, adukkhamasukhāya hi vedanāya avijjā anuseti. Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. So ca sarāgasadosasamohasaṃkilesapakkhena hātabbo, vītarāgavītadosavītamohaariyadhammehi hātabbo.

어떤 가르침에서 물질의 감관이 설해졌다면, 바로 그곳에서 물질의 요소와 물질의 무더기와 물질의 감각장소도 동일한 특징을 지니기에 설해진 것이다. 또한 어떤 가르침에서 즐거운 느낌이 설해졌다면, 거기서 즐거움의 감관과 기쁨의 감관, 그리고 괴로움의 원인에 대한 성스러운 진리도 동일한 특징을 지니기에 설해진 것이다. 어떤 가르침에서 괴로운 느낌이 설해졌다면, 거기서 괴로움의 감관과 근심의 감관, 그리고 괴로움이라는 성스러운 진리가 설해진 것이다. 또한 어떤 가르침에서 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌이 설해졌다면, 거기서 평온의 감관과 모든 연기가 설해진 것이다. 무슨 이유로 설해졌는가? 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에는 무명이 잠재되어 있기 때문이다. 무명을 조건으로 의도적 행위들이 생겨나고, 의도적 행위들을 조건으로 식이 생겨나며, 식을 조건으로 정신과 물질이 생겨나고, 정신과 물질을 조건으로 여섯 감각장소가 생겨나며, 여섯 감각장소를 조건으로 접촉이 생겨나고, 접촉을 조건으로 느낌이 생겨나며, 느낌을 조건으로 갈애가 생겨나고, 갈애를 조건으로 집착이 생겨나며, 집착을 조건으로 존재가 생겨나고, 존재를 조건으로 태어남이 생겨나며, 태어남을 조건으로 늙음, 죽음, 슬픔, 비탄, 고통, 근심, 절망이 생겨난다. 이와 같이 전체 괴로움의 무더기가 발생한다. 그것은 탐욕과 성냄과 어리석음이 함께하는 오염의 측면에서 제거되어야 하며, 탐욕과 성냄과 어리석음이 떠난 성스러운 법들에 의해 제거되어야 한다.

Evaṃ ye dhammā ekalakkhaṇā kiccato ca lakkhaṇato ca sāmaññato ca cutūpapātato ca, tesaṃ dhammānaṃ ekasmiṃ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘vuttamhi ekadhamme’’ti.

이와 같이 기능과 특징과 보편적 특징과 죽음 및 태어남의 측면에서 동일한 특징을 지닌 법들에 있어서, 그 법들 중 하나의 법이 설해지면 나머지 법들도 설해진 것이 된다. 그러므로 존자 마하깟짜야나께서는 "하나의 법이 설해졌을 때"라고 말씀하셨다.

Niyutto lakkhaṇo hāro.

특징의 방식이 확정되었다.

6. Catubyūhahāravibhaṅgo

6. 6. 네 가지 배열의 방식의 분석

25. Tattha katamo catubyūho hāro? ‘‘Neruttamadhippāyo’’ti ayaṃ. Byañjanena suttassa neruttañca adhippāyo ca nidānañca pubbāparasandhi ca gavesitabbo[Pg.29]. Tattha katamaṃ neruttaṃ, yā niruttipadasaṃhitā, yaṃ dhammānaṃ nāmaso ñāṇaṃ. Yadā hi bhikkhu atthassa ca nāmaṃ jānāti, dhammassa ca nāmaṃ jānāti, tathā tathā naṃ abhiniropeti. Ayañca vuccati atthakusalo dhammakusalo byañjanakusalo niruttikusalo pubbāparakusalo desanākusalo atītādhivacanakusalo anāgatādhivacanakusalo paccuppannādhivacanakusalo itthādhivacanakusalo purisādhivacanakusalo napuṃsakādhivacanakusalo ekādhivacanakusalo anekādhivacanakusalo, evaṃ sabbāni kātabbāni janapadaniruttāni sabbā ca janapadaniruttiyo. Ayaṃ niruttipadasaṃhitā.

25. 거기서 네 가지 배열의 방식이란 무엇인가? 그것은 '언어적 표현과 의도' 등의 방식이다. 문구에 의해 경의 언어적 표현과 의도와 인연과 문맥의 연결을 탐구해야 한다. 거기서 언어적 표현이란 무엇인가? 명칭과 연결된 언어적 해석이며, 법들에 대해 명칭에 의해 지혜가 작용하는 것이다. 비구가 의미의 명칭을 알고 법의 명칭을 알 때, 그때 그는 그 명칭과 용어를 그에 맞게 부여하고 설한다. 이러한 비구를 일컬어 의미에 능숙한 자, 법에 능숙한 자, 문구에 능숙한 자, 언어적 표현에 능숙한 자, 전후 문맥에 능숙한 자, 설법에 능숙한 자, 과거의 명칭에 능숙한 자, 미래의 명칭에 능숙한 자, 현재의 명칭에 능숙한 자, 여성 명칭에 능숙한 자, 남성 명칭에 능숙한 자, 중성 명칭에 능숙한 자, 단일한 명칭에 능숙한 자, 다양한 명칭에 능숙한 자라고 한다. 이와 같이 경에 있는 모든 지역적 언어와 표현들을 어원에 따라 파악하고 설해야 한다. 모든 지역적 언어와 세상의 통용되는 명칭들을 파악해야 한다. 이것이 구절과 결합된 언어적 표현이다.

26. Tattha katamo adhippāyo?

26. 거기서 의도란 무엇인가?

‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle ;

Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī’’ti.

"참으로 법은 법을 닦는 자를 보호하나니, 마치 우기에 커다란 우산이 보호하는 것과 같도다. 이것이 잘 닦여진 법의 공덕이니, 법을 닦는 자는 악처에 떨어지지 않느니라."

Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye apāyehi parimuccitukāmā bhavissanti, te dhammacārino bhavissantīti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo.

여기서 세존의 의도는 무엇인가? 악처로부터 완전히 벗어나고자 하는 이들은 법을 닦는 자가 될 것이라는 것, 이것이 여기서 세존의 의도이다.

‘‘Coro yathā sandhimukhe gahīto, sakammunā haññati bajjhate ca;

Evaṃ ayaṃ pecca pajā parattha, sakammunā haññati bajjhate cā’’ti.

"도둑이 담벼락 구멍에서 붙잡혀 자신의 행위로 인해 매를 맞고 포박되듯이, 이처럼 이 중생들도 죽은 뒤 저세상에서 자신의 행위로 인해 매를 맞고 포박되느니라."

Idha bhagavato ko adhippāyo? Sañcetanikānaṃ katānaṃ kammānaṃ upacitānaṃ dukkhavedanīyānaṃ aniṭṭhaṃ asātaṃ vipākaṃ paccanubhavissatīti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo.

여기서 세존의 의도는 무엇인가? 의도적으로 지어 쌓은, 괴로움의 느낌을 받게 될 업들의 원치 않고 즐겁지 않은 과보를 겪게 될 것이라는 것, 이것이 여기서 세존의 의도이다.

‘‘Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena vihiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so na labhate sukha’’nti.

"자신의 행복을 구하면서, 행복을 바라는 살아있는 존재들을 몽둥이로 해치는 자는 죽은 뒤에 행복을 얻지 못하느니라."

Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye sukhena atthikā bhavissanti, te pāpakammaṃ na karissantīti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo.

여기서 세존의 의도는 무엇인가? 행복을 원하는 이들은 악행을 저지르지 않을 것이라는 것, 이것이 여기서 세존의 의도이다.

‘‘Middhī [Pg.30] yadā hoti mahagghaso ca, niddāyitā samparivattasāyī;

Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho, punappunaṃ gabbhamupeti mando’’ti.

"음식을 탐하고 게으르며, 잠에 빠져 이리저리 뒹구는 자는 먹이로 살찌운 큰 돼지와 같으니, 지혜 없는 어리석은 자는 거듭해서 모태에 들게 되느니라."

Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye jarāmaraṇena aṭṭiyitukāmā bhavissanti, te bhavissanti bhojane mattaññuno indriyesu guttadvārā pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyuttā vipassakā kusalesu dhammesu sagāravā ca sabrahmacārīsu theresu navesu majjhimesūti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo.

여기서 세존의 의도는 무엇인가? 늙음과 죽음을 염오하여 벗어나고자 하는 이들은 음식에 절제할 줄 알고, 감관의 문을 지키며, 밤낮으로 깨어 있음에 전념하고, 유익한 법들을 통찰하며, 장로와 신참과 중간 법형제 수행자들을 존중하게 될 것이라는 것, 이것이 여기서 세존의 의도이다.

‘‘Appamādo amatapadaṃ, pamādo maccuno padaṃ;

Appamattā na mīyanti, ye pamattā yathā matā’’ti.

"방일하지 않음은 불사의 길이며, 방일함은 죽음의 길이니라. 방일하지 않는 이들은 죽지 않으나, 방일한 자들은 살아있어도 죽은 것과 같도다."

Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye amatapariyesanaṃ pariyesitukāmā bhavissanti, te appamattā viharissantīti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo. Ayaṃ adhippāyo.

여기서 세존의 의도는 무엇인가? 불사의 법을 구하고자 하는 이들은 방일하지 않고 지낼 것이라는 것, 이것이 여기서 세존의 의도이다. 이것이 의도이다.

27. Tattha katamaṃ nidānaṃ? Yathā so dhaniyo gopālako bhagavantaṃ āha –

27. 거기서 인연이란 무엇인가? 소 치는 다니야가 세존께 다음과 같이 여쭈었던 것과 같다.

‘‘Nandati puttehi puttimā, gomā gohi tatheva nandati;

Upadhī hi narassa nandanā, na hi so nandati yo nirūpadhī’’ti.

"자식 있는 이는 자식으로 기뻐하고, 소 있는 이는 소로 기뻐하네. 인간에게 집착의 근거들은 기쁨이 되나니, 집착의 근거가 없는 자는 기뻐할 일이 없도다."

Bhagavā āha –

세존께서 말씀하셨다.

‘‘Socati puttehi puttimā, gopiko gohi tatheva socati;

Upadhī hi narassa socanā, na hi so socati yo nirūpadhī’’ti.

"자식 있는 이는 자식 때문에 슬퍼하고, 소 있는 이는 소 때문에 슬퍼하네. 인간에게 집착의 근거들은 슬픔이 되나니, 집착의 근거가 없는 자는 슬퍼할 일이 없도다."

Iminā [Pg.31] vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati ‘‘idha bhagavā bāhiraṃ pariggahaṃ upadhi āhā’’ti. Yathā ca māro pāpimā gijjhakūṭā pabbatā puthusilaṃ pātesi, bhagavā āha –

이러한 이야기와 인연을 통해 "여기서 세존께서는 외부의 소유물을 집착의 근거라고 말씀하셨다"는 점이 알려진다. 또한 사악한 마라가 영취산에서 커다란 바위를 떨어뜨렸을 때, 세존께서 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Sacepi kevalaṃ sabbaṃ, gijjhakūṭaṃ calessasi ;

Neva sammāvimuttānaṃ, buddhānaṃ atthi iñjitaṃ.

"사악한 자여, 비록 그대가 영취산 전체를 흔든다 할지라도, 바르게 완전히 해탈하신 부처님들에게는 결코 동요란 없느니라."

Nabhaṃ phaleyyappathavī caleyya, sabbeva pāṇā uda santaseyyuṃ;

Sallampi ce urasi kampayeyyuṃ, upadhīsu tāṇaṃ na karonti buddhā’’ti.

"하늘이 갈라지고 대지가 요동치며 모든 생명이 두려움에 떨지라도, 비록 가슴에 화살이 박혀 흔들릴지라도, 부처님들은 몸과 같은 집착의 근거들에 대해 보호하려 하지 않느니라."

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati ‘‘idha bhagavā kāyaṃ upadhiṃ āhā’’ti. Yathā cāha –

이 근거와 이 인연에 의해 '여기서 세존께서 몸을 생존의 근거(upadhi)라고 말씀하셨다'는 것이 이와 같이 알려진다. 다음과 같이 말씀하신 바와 같다.

‘‘Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadāyasaṃ dārujapabbajañca ;

Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca yā apekkhā’’ti.

'지혜로운 이들은 철이나 나무나 풀로 만든 결박을 견고한 결박이라 말하지 않는다. 보석 귀걸이와 자식들과 아내들에 대해 몹시 탐닉하여 갖는 그 애착을 지혜로운 이들은 견고한 결박이라 말한다.'

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati ‘‘idha bhagavā bāhiresu vatthūsu taṇhaṃ āhā’’ti. Yathā cāha –

이 근거와 이 인연에 의해 '여기서 세존께서 외부의 대상들에 대한 갈애를 말씀하셨다'는 것이 이와 같이 알려진다. 다음과 같이 말씀하신 바와 같다.

‘‘Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ;

Etampi chetvāna paribbajanti, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyā’’ti.

'지혜로운 이들은 이것을 견고한 결박이라 말하니, 아래로 끌어내리고 느슨한 듯하나 풀기 어려운 것이다. 지혜로운 이들은 감각적 쾌락의 즐거움을 버리고 미련 없이 이것마저 끊고서 유행(修行)한다.'

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati ‘‘idha bhagavā bāhiravatthukāya taṇhāya pahānaṃ āhā’’ti. Yathā cāha –

이 근거와 이 인연에 의해 '여기서 세존께서 외부의 대상을 토대로 하는 갈애의 버림을 말씀하셨다'는 것이 이와 같이 알려진다. 다음과 같이 말씀하신 바와 같다.

‘‘Āturaṃ asuciṃ pūtiṃ, duggandhaṃ dehanissitaṃ;

Paggharantaṃ divā rattiṃ, bālānaṃ abhinandita’’nti.

'병들고 부정하며 부패하고 악취가 나며 몸에 의지해 있고 밤낮으로 오물이 흘러나오는 이것을 어리석은 자들은 즐거워한다.'

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati ‘‘idha bhagavā ajjhattikavatthukāya taṇhāya pahānaṃ āhā’’ti. Yathā cāha –

이 근거와 이 인연에 의해 '여기서 세존께서 내부의 대상을 토대로 하는 갈애의 버림을 말씀하셨다'는 것이 이와 같이 알려진다. 다음과 같이 말씀하신 바와 같다.

‘‘Ucchinda [Pg.32] sinehamattano, kumudaṃ sāradikaṃva pāṇinā;

Santimaggameva brūhaya, nibbānaṃ sugatena desita’’nti.

'가을에 핀 연꽃을 손으로 꺾듯이 자신의 애착을 끊어버려라. 선서(Sugata)께서 설하신 열반, 오직 그 평온의 길을 닦아라.'

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati ‘‘idha bhagavā ajjhattikavatthukāya taṇhāya pahānaṃ āhā’’ti. Idaṃ nidānaṃ.

이 근거와 이 인연에 의해 '여기서 세존께서 내부의 대상을 토대로 하는 갈애의 버림을 말씀하셨다'는 것이 이와 같이 알려진다. 이것이 그 인연이다.

Tattha katamo pubbāparasandhi. Yathāha –

거기서 앞뒤의 연결(pubbāparasandhi)이란 무엇인가? 다음과 같이 말씀하신 바와 같다.

‘‘Kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditā;

Pamattabandhanā baddhā, macchāva kumināmukhe;

Jarāmaraṇamanventi, vaccho khīrapakova mātara’’nti.

'감각적 욕망에 눈멀고 갈애의 그물에 덮였으며 갈애의 덮개에 가려진 자들, 통발 입구의 물고기처럼 방일의 결박에 묶인 중생들은 젖 먹는 송아지가 어미를 따르듯 늙음과 죽음으로 나아간다.'

Ayaṃ kāmataṇhā vuttā. Sā katamena pubbāparena yujjati? Yathāha –

이것은 감각적 욕망에 대한 갈애(욕애)를 말씀하신 것이다. 그것은 어떤 앞뒤 구절과 연결되는가? 다음과 같이 말씀하신 바와 같다.

‘‘Ratto atthaṃ na jānāti, ratto dhammaṃ na passati;

Andhantamaṃ tadā hoti, yaṃ rāgo sahate nara’’nti.

'탐욕에 물든 자는 이익을 알지 못하고, 탐욕에 물든 자는 법을 보지 못한다. 탐욕이 사람을 압도할 때 그때는 칠흑 같은 어둠이 된다.'

Iti andhatāya ca sañchannatāya ca sāyeva taṇhā abhilapitā. Yañcāha kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditāti. Yañcāha ratto atthaṃ na jānāti, ratto dhammaṃ na passatīti, imehi padehi pariyuṭṭhānehi sāyeva taṇhā abhilapitā. Yaṃ andhakāraṃ, ayaṃ dukkhasamudayo, yā ca taṇhā ponobhavikā, yañcāha kāmāti ime kilesakāmā. Yañcāha jālasañchannāti tesaṃ yeva kāmānaṃ payogena pariyuṭṭhānaṃ dasseti, tasmā kilesavasena ca pariyuṭṭhānavasena ca taṇhābandhanaṃ vuttaṃ. Ye edisikā, te jarāmaraṇaṃ anventi, ayaṃ bhagavatā yathānikkhittagāthābalena dassitā jarāmaraṇamanventīti.

이처럼 눈멂과 덮임으로써 바로 그 갈애가 언급되었다. '욕망에 눈멀고 그물에 덮였으며 갈애의 덮개에 가려진'이라고 말씀하신 것과, '탐욕에 물든 자는 이익을 알지 못하고 법을 보지 못한다'라고 말씀하신 것, 이 구절들을 통해 치성하는 번뇌(pariyuṭṭhāna)로서 바로 그 갈애를 말씀하신 것이다. 그 어둠이 괴로움의 일어남이고, 다시 태어나게 하는 갈애이며, '욕망(kāma)'이라고 말씀하신 것은 바로 번뇌로서의 욕망(kilesakāma)이다. '그물에 덮였다'고 말씀하신 것은 바로 그 욕망들이 왕성하게 일어남을 보여주며, 그러므로 번뇌의 힘과 치성하는 번뇌의 힘에 의해 갈애의 결박이 언급된 것이다. 이러한 자들은 늙음과 죽음으로 나아가니, 이것은 세존께서 설해진 게송의 힘에 의해 '늙음과 죽음으로 나아간다'는 것을 보여주신 것이다.

‘‘Yassa papañcā ṭhitī ca natthi, sandānaṃ palighañca vītivatto;

Taṃ nittaṇhaṃ muniṃ carantaṃ, na vijānāti sadevakopi loko’’ti.

'허망한 분별(papañca)과 머무름(ṭhiti)이 없고, 족쇄와 빗장을 넘어선 자, 갈애 없는 그 성자가 유행할 때 신들을 포함한 세상은 그를 알지 못한다.'

Papañcā nāma taṇhādiṭṭhimānā, tadabhisaṅkhatā ca saṅkhārā. Ṭhiti nāma anusayā. Sandānaṃ nāma taṇhāya pariyuṭṭhānaṃ, yāni chattiṃsataṇhāya jāliniyā [Pg.33] vicaritāni. Paligho nāma moho. Ye ca papañcā saṅkhārā yā ca ṭhiti yaṃ sandānañca yaṃ palighañca yo etaṃ sabbaṃ samatikkanto, ayaṃ vuccati nittaṇho iti.

허망한 분별(papañca)이란 갈애·견해·자만과 그것들에 의해 형성된 형성물(saṅkhāra)을 말한다. 머무름(ṭhiti)이란 잠재성향(anusaya)을 말한다. 족쇄(sandāna)란 갈애가 치성함을 말하니, 갈애의 그물에 의한 서른여섯 가지 갈애의 행보들이다. 빗장(paligha)이란 어리석음(moha)을 말한다. 허망한 분별인 형성물들과 머무름과 족쇄와 빗장, 이 모든 것을 완전히 넘어선 자를 '갈애 없는 자'라 한다.

28. Tattha pariyuṭṭhānasaṅkhārā diṭṭhadhammavedanīyā vā upapajjavedanīyā vā aparāpariyavedanīyā vā, evaṃ taṇhā tividhaṃ phalaṃ deti diṭṭhe vā dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Evaṃ bhagavā āha ‘‘yaṃ lobhapakataṃ kammaṃ karoti kāyena vā vācāya vā manasā vā, tassa vipākaṃ anubhoti diṭṭhe vā dhamme upapajje vā apare vā pariyāye’’ti. Idaṃ bhagavato pubbāparena yujjati. Tattha pariyuṭṭhānaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vā kammaṃ upapajjavedanīyaṃ vā kammaṃ aparāpariyāyavedanīyaṃ vā kammaṃ, evaṃ kammaṃ tidhā vipaccati diṭṭhe vā dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Yathāha –

28. 거기서 치성하는 번뇌의 형성물들은 현생에 과보를 받는 것이거나, 내생에 과보를 받는 것이거나, 그 이후에 과보를 받는 것이다. 이와 같이 갈애는 현생이나 내생이나 그 이후에 세 가지 종류의 과보를 준다. 이처럼 세존께서는 '탐욕에 사로잡혀 몸이나 말이나 마음으로 짓는 그 행위의 과보를 현생이나 내생이나 그 이후에 겪게 된다'라고 말씀하셨다. 이것은 세존의 말씀이 앞뒤로 연결되는 것이다. 거기서 치성하는 번뇌는 현생에 과보를 받는 업이거나 내생에 과보를 받는 업이거나 그 이후에 과보를 받는 업이니, 이와 같이 업은 현생이나 내생이나 그 이후의 세 가지 방식으로 과보를 맺는다. 다음과 같이 말씀하신 바와 같다.

‘‘Yañce bālo idha pāṇātipātī hoti…pe… micchādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭhe vā dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajje vā apare vā pariyāye’’ti. Idaṃ bhagavato pubbāparena yujjati. Tattha pariyuṭṭhānaṃ paṭisaṅkhānabalena pahātabbaṃ, saṅkhārā dassanabalena, chattiṃsa taṇhāvicaritāni bhāvanābalena pahātabbānīti evaṃ taṇhāpi tidhā pahīyati. Yā nittaṇhātā ayaṃ saupādisesā nibbānadhātu. Bhedā kāyassa ayaṃ anupādisesā nibbānadhātu.

'여기 어리석은 자가 만약 살생을 하거나... (중략)... 그릇된 견해를 가지면, 그는 그 과보를 현생이나 내생이나 그 이후에 경험한다.' 이것은 세존의 말씀이 앞뒤로 연결되는 것이다. 거기서 치성하는 번뇌는 반조의 힘으로 버려야 하고, 형성물들은 통찰의 힘으로, 서른여섯 가지 갈애의 행보는 수행의 힘으로 버려야 한다. 이와 같이 갈애 또한 세 가지 방식으로 버려진다. 갈애가 없는 상태, 이것이 유여의열반이다. 몸이 무너지는 것, 이것이 무여의열반이다.

Papañco nāma vuccati anubandho. Yañcāha bhagavā ‘‘papañceti atītānāgatapaccuppannaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ ārabbhā’’ti. Yañcāha bhagavā – ‘‘atīte, rādha, rūpe anapekkho hohi, anāgataṃ rūpaṃ mā abhinandi, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭinissaggāya paṭipajjā’’ti. Idaṃ bhagavato pubbāparena yujjati. Yo cāpi papañco ye ca saṅkhārā yā ca atītānāgatapaccuppannassa abhinandanā, idaṃ ekatthaṃ. Api ca aññamaññehi padehi aññamaññehi akkharehi aññamaññehi byañjanehi aparimāṇā dhammadesanā vuttā bhagavatā. Evaṃ suttena suttaṃ saṃsandayitvā pubbāparena saddhiṃ yojayitvā suttaṃ niddiṭṭhaṃ bhavati.

허망한 분별(papañca)이란 연쇄적인 결합(anubandha)이라 불린다. 세존께서는 '과거·미래·현재의 눈으로 인식되는 형색을 반연하여 허망하게 분별한다'라고 말씀하셨다. 또한 세존께서는 '라다여, 과거의 형색에 미련을 두지 말고, 미래의 형색을 즐거워하지 말며, 현재의 형색에 대해서는 염오하고 탐욕을 빛바래게 하며 소멸시키고 포기하기 위해 수행하라'라고 말씀하셨다. 이것은 세존의 말씀이 앞뒤로 연결되는 것이다. 허망한 분별과 형성물들, 그리고 과거·미래·현재의 것에 대한 즐거워함은 같은 의미이다. 또한 세존께서는 서로 다른 구절, 서로 다른 음절, 서로 다른 문장으로 헤아릴 수 없는 법의 설하심을 말씀하셨다. 이와 같이 경과 경을 대조하고 앞뒤의 연결과 결합함으로써 경이 명확하게 드러나게 된다.

So cāyaṃ pubbāparo sandhi catubbidho atthasandhi byañjanasandhi desanāsandhi niddesasandhīti.

이 앞뒤의 연결(sandhi)은 네 가지이니, 의미의 연결(atthasandhi), 문자의 연결(byañjanasandhi), 설법의 연결(desanāsandhi), 설명의 연결(niddesasandhi)이다.

Tattha [Pg.34] atthasandhi chappadāni saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammatā paññattīti.

거기서 의미의 연결(atthasandhi)에는 여섯 가지 항목이 있으니, 요약하여 보여줌(saṅkāsanā), 드러내 보임(pakāsanā), 열어 보임(vivaraṇā), 분석하여 보임(vibhajanā), 명확하게 함(uttānīkammatā), 명칭으로 규정함(paññatti)이다.

Byañjanasandhi chappadāni akkharaṃ padaṃ byañjanaṃ ākāro nirutti niddesoti.

문자의 연결(byañjanasandhi)에는 여섯 가지 항목이 있으니, 음절(akkhara), 단어(pada), 문장(byañjana), 형식(ākāra), 어원적 해석(nirutti), 상세한 설명(niddesa)이다.

Desanāsandhi na ca pathaviṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca. Na ca āpaṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca, na ca tejaṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca, na ca vāyuṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca. Na ca ākāsānañcāyatanaṃ nissāya…pe… na ca viññāṇañcāyatanaṃ nissāya…pe… na ca ākiñcaññāyatanaṃ nissāya…pe… na ca nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya…pe… na ca imaṃ lokaṃ nissāya…pe… na ca paralokaṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca. Yamidaṃ ubhayamantarena diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ vitakkitaṃ vicāritaṃ manasānucintitaṃ, tampi nissāya na jhāyati jhāyī jhāyati ca. Ayaṃ sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anissitena cittena na ñāyati jhāyanto.

설법의 연결(Desanāsandhi)이란 무엇인가? 명상하는 자(jhāyī)는 땅(地)에 의지하지 않으면서 명상하고, 명상하는 자는 또한 명상한다. 물(水)에 의지하지 않으면서 명상하고 명상하며, 불(火)에 의지하지 않으면서 명상하고 명상하며, 바람(風)에 의지하지 않으면서 명상하고 명상한다. 공무변처에 의지하지 않고 ... (중략) ... 식무변처에 의지하지 않고 ... 무소유처에 의지하지 않고 ... 비상비비상처에 의지하지 않고 ... 이 세상에 의지하지 않고 ... 저 세상에 의지하지 않으면서 명상하고 명상한다. 이 두 세상 사이에 있는 보고, 듣고, 느끼고, 알고, 도달하고, 찾고, 생각하고, 고찰하고, 마음으로 사유한 것, 그것에도 의지하지 않으면서 명상하는 자는 명상한다. 이처럼 명상하는 자는 신들을 포함한 세상, 마라를 포함한 세상, 범천을 포함한 세상, 사문·바라문을 포함한 인류와 신과 인간의 무리 속에서 그 어떤 것에도 의지하지 않는 마음을 가졌기에 [그의 행방이] 알려지지 않는다.

Yathā māro pāpimā godhikassa kulaputtassa viññāṇaṃ samanvesanto na jānāti na passati. So hi papañcātīto taṇhāpahānena diṭṭhinissayopissa natthi. Yathā ca godhikassa, evaṃ vakkalissa sadevakena lokena samārakena sabrahmakena sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anissitacittā na ñāyanti jhāyamānā. Ayaṃ desanāsandhi.

마치 사악한 마라가 선남자 고디카(Godhika)의 식(識)을 추적하여 찾아보아도 알지 못하고 보지 못하는 것과 같다. 그는 갈애를 버림으로써 희론을 초월하였고, 견해에 대한 의지처도 그에게는 없기 때문이다. 고디카의 경우처럼 박칼리(Vakkali)의 경우도 그러하며, 신들을 포함한 세상과 마라와 범천을 포함한 세상, 사문·바라문을 포함한 인류와 신과 인간의 무리들은 의지하지 않는 마음으로 명상하는 자들을 알지 못한다. 이것이 설법의 연결(Desanāsandhi)이다.

Tattha katamā niddesasandhi? Nissitacittā akusalapakkhena niddisitabbā, anissitacittā kusalapakkhena niddisitabbā. Nissitacittā kilesena niddisitabbā, anissitacittā vodānena niddisitabbā. Nissitacittā saṃsārappavattiyā niddisitabbā, anissitacittā saṃsāranivattiyā niddisitabbā. Nissitacittā taṇhāya ca avijjāya ca niddisitabbā, anissitacittā samathena ca vipassanāya ca niddisitabbā. Nissitacittā ahirikena ca anottappena ca niddisitabbā, anissitacittā hiriyā ca ottappena ca niddisitabbā. Nissitacittā asatiyā ca asampajaññena ca niddisitabbā, anissitacittā satiyā ca sampajaññena ca niddisitabbā. Nissitacittā ayoniyā [Pg.35] ca ayonisomanasikārena ca niddisitabbā, anissitacittā yoniyā ca yonisomanasikārena ca niddisitabbā. Nissitacittā kosajjena ca dovacassena ca niddisitabbā, anissitacittā vīriyārambhena ca sovacassena ca niddisitabbā. Nissitacittā assaddhiyena ca pamādena ca niddisitabbā, anissitacittā saddhāya ca appamādena ca niddisitabbā. Nissitacittā asaddhammassavanena ca asaṃvaraṇena ca niddisitabbā, anissitacittā saddhammassavanena ca saṃvarena ca niddisitabbā. Nissitacittā abhijjhāya ca byāpādena ca niddisitabbā, anissitacittā anabhijjhāya ca abyāpādena ca niddisitabbā. Nissitacittā nīvaraṇehi ca saṃyojaniyehi ca niddisitabbā, anissitacittā rāgavirāgāya ca cetovimuttiyā avijjāvirāgāya ca paññāvimuttiyā niddisitabbā. Nissitacittā ucchedadiṭṭhiyā ca sassatadiṭṭhiyā ca niddisitabbā, anissitacittā saupādisesāya ca anupādisesāya ca nibbānadhātuyā niddisitabbā. Ayaṃ niddesasandhi. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘neruttamadhippāyo’’ti.

거기서 지시의 연결(Niddesasandhi)이란 무엇인가? 의지하는 마음을 가진 자들은 불선(不善)의 측면으로 지시되어야 하고, 의지하지 않는 마음을 가진 자들은 선(善)의 측면으로 지시되어야 한다. 의지하는 마음은 번뇌로, 의지하지 않는 마음은 청정(vodāna)으로 지시되어야 한다. 의지하는 마음은 윤회의 전개로, 의지하지 않는 마음은 윤회의 소멸로 지시되어야 한다. 의지하는 마음은 갈애와 무명으로, 의지하지 않는 마음은 사마타와 위빳사나로 지시되어야 한다. 의지하는 마음은 무참(無慚)과 무괴(無愧)로, 의지하지 않는 마음은 참(慚)과 괴(愧)로 지시되어야 한다. 의지하는 마음은 망념(asatti)과 부정지로, 의지하지 않는 마음은 마음챙김(sati)과 정지(sampajañña)로 지시되어야 한다. 의지하는 마음은 비리작의(ayoniso manasikāra)로, 의지하지 않는 마음은 여리작의(yoniso manasikāra)로 지시되어야 한다. 의지하는 마음은 해태와 완고함(dovacassa)으로, 의지하지 않는 마음은 정진의 시작과 유순함(sovacassa)으로 지시되어야 한다. 의지하는 마음은 불신과 방일로, 의지하지 않는 마음은 믿음과 불방일로 지시되어야 한다. 의지하는 마음은 사법(邪法)을 듣는 것과 단속하지 않음으로, 의지하지 않는 마음은 정법을 듣는 것과 단속함으로 지시되어야 한다. 의지하는 마음은 탐욕(abhijjhā)과 진에(byāpāda)로, 의지하지 않는 마음은 무탐과 무진으로 지시되어야 한다. 의지하는 마음은 장애(nīvaraṇa)와 결박(saṃyojana)의 측면으로 지시되어야 하고, 의지하지 않는 마음은 탐욕의 빛바램을 통한 심해탈(cetovimutti)과 무명의 빛바램을 통한 혜해탈(paññāvimutti)로 지시되어야 한다. 의지하는 마음은 단멸견과 상견으로 지시되어야 하고, 의지하지 않는 마음은 유여열반과 무여열반의 요소로 지시되어야 한다. 이것이 지시의 연결이다. 그래서 존자 마하깟짜야나는 '언어적 의미의 의도(neruttamadhippāyo)'라고 말씀하셨다.

Niyutto catubyūho hāro.

사부유(四敷衍, Catubyūha) 하라가 결합되었다.

7. Āvaṭṭahāravibhaṅgo

7. 아왓따 하라(Āvaṭṭahāra, 회전의 방식)의 분석

29. Tattha katamo āvaṭṭo hāro? ‘‘Ekamhi padaṭṭhāne’’ti ayaṃ.

29. 거기서 아왓따 하라(Āvaṭṭo hāra)란 무엇인가? '하나의 근거(padaṭṭhāna)에서'라고 하는 방식이다.

‘‘Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane;

Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro’’ti.

“정진을 시작하라, 나아가라, 부처님의 가르침에 전념하라. 코끼리가 갈대집을 부수듯 죽음의 군대를 부수어라.”

‘‘Ārambhatha nikkamathā’’ti vīriyassa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Yuñjatha buddhasāsane’’ti samādhissa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro’’ti paññāya padaṭṭhānaṃ. ‘‘Ārambhatha nikkamathā’’ti vīriyindriyassa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Yuñjatha buddhasāsane’’ti samādhindriyassa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro’’ti paññindriyassa padaṭṭhānaṃ. Imāni padaṭṭhānāni desanā.

“정진을 시작하라, 나아가라”는 구절은 정진(vīriya)의 근거이다. “부처님의 가르침에 전념하라”는 구절은 삼매(samādhi)의 근거이다. “코끼리가 갈대집을 부수듯 죽음의 군대를 부수어라”는 구절은 통찰지(paññā)의 근거이다. 또한 “정진을 시작하라, 나아가라”는 정진근(vīriyindriya)의 근거이며, “부처님의 가르침에 전념하라”는 삼매근(samādhindriya)의 근거이고, “죽음의 군대를 부수어라”는 통찰지근(paññindriya)의 근거이다. 이러한 근거들이 설법이다.

Ayuñjantānaṃ vā sattānaṃ yoge, yuñjantānaṃ vā ārambho.

수행에 전념하지 않는 중생들에게는 습성의 측면에서 나중이라도 지혜를 생기게 하려는 설법의 시작이며, 수행에 전념하는 중생들에게는 특별한 성취(visesādhigama)를 얻게 하려는 설법의 시작이다.

Tattha ye na yuñjanti, te pamādamūlakā na yuñjanti. So pamādo duvidho taṇhāmūlako avijjāmūlako ca. Tattha avijjāmūlako yena [Pg.36] aññāṇena nivuto ñeyyaṭṭhānaṃ nappajānāti pañcakkhandhā uppādavayadhammāti, ayaṃ avijjāmūlako. Yo taṇhāmūlako, so tividho anuppannānaṃ bhogānaṃ uppādāya pariyesanto pamādaṃ āpajjati, uppannānaṃ bhogānaṃ ārakkhanimittaṃ paribhoganimittañca pamādaṃ āpajjati ayaṃ loke catubbidho pamādo ekavidho avijjāya tividho taṇhāya. Tattha avijjāya nāmakāyo padaṭṭhānaṃ. Taṇhāya rūpakāyo padaṭṭhānaṃ. Taṃ kissa hetu, rūpīsu bhavesu ajjhosānaṃ, arūpīsu sammoho? Tattha rūpakāyo rūpakkhandho nāmakāyo cattāro arūpino khandhā. Ime pañcakkhandhā katamena upādānena saupādānā, taṇhāya ca avijjāya ca? Tattha taṇhā dve upādānāni kāmupādānañca sīlabbatupādānañca. Avijjā dve upādānāni diṭṭhupādānañca attavādupādānañca. Imehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā, idaṃ dukkhaṃ. Cattāri upādānāni, ayaṃ samudayo. Pañcakkhandhā dukkhaṃ. Tesaṃ bhagavā pariññāya pahānāya ca dhammaṃ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya.

그 중 전념하지 않는 자들은 방일(pamāda)을 근본으로 하여 전념하지 않는다. 그 방일은 갈애를 근본으로 하는 것과 무명을 근본으로 하는 것의 두 가지이다. 그 중 무명을 근본으로 하는 것은 무지(aññāṇa)에 덮여서 '오온은 생겨나고 사라지는 성질의 것이다'라는 알아야 할 바를 알지 못하는 것이니, 이것이 무명을 근본으로 하는 방일이다. 갈애를 근본으로 하는 방일은 세 가지이니, 아직 얻지 못한 재물을 얻기 위해 찾아다니며 방일에 빠지는 것과, 이미 얻은 재물을 보호하려는 원인으로 인한 방일, 그리고 그것을 향유하려는 원인으로 인한 방일에 빠지는 것이다. 이처럼 세상에서 이 방일은 무명에 의한 한 가지와 갈애에 의한 세 가지로 총 네 가지이다. 무명의 근거는 정신(nāmakāya)이며, 갈애의 근거는 물질(rūpakāya)이다. 그 이유는 무엇인가? 물질적인 존재에 대해서는 탐착(ajjhosāna)이 일어나고, 비물질적인 것에 대해서는 중생들의 미혹(sammoho)이 자리 잡기 때문이다. 거기서 물질(rūpakāya)은 색온(rūpakkhandho)이며, 정신(nāmakāya)은 네 가지 비물질적인 온(khandha)이다. 이 오온은 갈애와 무명이라는 어떤 취착(upādāna)에 의해 취착을 동반하는 것이 되는가? 갈애는 욕취(欲取)와 계금취(戒禁取)의 두 가지 취착이 되고, 무명은 견취(見取)와 아어취(我語取)의 두 가지 취착이 된다. 이 네 가지 취착에 의해 취착된 이 오온이 괴로움(dukkha)이다. 네 가지 취착은 [괴로움의] 발생(samudaya)이다. 오온은 괴로움이다. 세존께서는 그것들을 완전히 알고(pariññā) 버리기(pahāna) 위하여 법을 설하시니, 즉 괴로움을 변지하고 발생의 원인인 갈애를 끊기 위함이다.

30. Tattha yo tividho taṇhāmūlako pamādo anuppannānaṃ bhogānaṃ uppādāya pariyesati, uppannānaṃ bhogānaṃ ārakkhaṇañca karoti paribhoganimittañca, tassa sampaṭivedhena rakkhaṇā paṭisaṃharaṇā, ayaṃ samatho.

30. 거기서 세 가지 갈애를 근본으로 하는 방일, 즉 아직 얻지 못한 재물을 위해 찾아다니고 얻은 재물을 보호하고 향유하는 것에 대하여, 그것을 꿰뚫어 앎으로써 [자신의 지혜를] 수호하고 [방일을] 제거하는 것, 이것이 사마타(samatha)이다.

So kathaṃ bhavati? Yadā jānāti kāmānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato okārañca saṃkilesañca vodānañca nekkhamme ca ānisaṃsaṃ. Tattha yā vīmaṃsā upaparikkhā ayaṃ vipassanā. Ime dve dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti samatho ca vipassanā ca. Imesu dvīsu dhammesu bhāviyamānesu dve dhammā pahīyanti taṇhā ca avijjā ca, imesu dvīsu dhammesu pahīnesu cattāri upādānāni nirujjhanti. Upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṃ samudayo ca, samatho ca vipassanā ca maggo. Bhavanirodho nibbānaṃ imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā ‘‘ārambhatha nikkamathā’’ti.

그것은 어떻게 되는가? 감각적 욕망(kāma)의 달콤함은 달콤함으로, 그 재난은 재난으로, 그것으로부터의 벗어남은 벗어남으로 알 때, 또한 감각적 욕망의 저열함과 오염됨과 청정함과 출리(nekkhamma)의 이익을 알 때이다. 그때 이러한 방편으로 사마타(samatha, 고요함)가 있게 된다. 그와 같이 말한 사마타가 있을 때 일어나는 조사(vīmaṃsā)와 관찰(upaparikkha)이 위빳사나(vipassanā)이다. 사마타와 위빳사나라는 이 두 법은 수행의 성취에 이르게 한다. 이 두 법을 닦을 때 갈애(taṇhā)와 무명(avijjā)이라는 두 법이 버려진다. 이 두 법이 버려질 때 네 가지 취착(upādāna)이 소멸한다. 취착의 소멸로 존재(bhava)의 소멸이, 존재의 소멸로 태어남(jāti)의 소멸이, 태어남의 소멸로 늙음, 죽음, 슬픔, 비탄, 고통, 고뇌, 절망이 소멸한다. 이와 같이 이 모든 고통의 무리가 소멸한다. 이와 같이 이전의 두 진리인 괴로움(dukkha)과 일어남(samudaya)이 있으며, 사마타와 위빳사나는 도(maggo)이고, 존재의 소멸은 열반(nibbāna)이다. 이 네 가지 진리가 확정되었다. 그러므로 세존께서는 "정진하라, 분발하라"고 말씀하셨다.

Yathāpi [Pg.37] mūle anupaddave daḷhe, chinnopi rukkho punareva rūhati;

Evampi taṇhānusaye anūhate, nibbattatī dukkhamidaṃ punappunaṃ.

마치 뿌리가 다치지 않고 견고하면 나무를 베어도 다시 살아나듯이, 이와 같이 갈애의 잠재성향(taṇhānusaye)을 뿌리 뽑지 않으면 이 괴로움은 반복해서 일어난다.

Ayaṃ taṇhānusayo. Katamassā taṇhāya? Bhavataṇhāya. Yo etassa dhammassa paccayo ayaṃ avijjā. Avijjāpaccayā hi bhavataṇhā. Ime dve kilesā taṇhā ca avijjā ca. Tāni cattāri upādānāni tehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā, idaṃ dukkhaṃ. Cattāri upādānāni ayaṃ samudayo. Pañcakkhandhā dukkhaṃ. Tesaṃ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṃ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya.

이것이 갈애의 잠재성향이다. 어떤 갈애의 잠재성향인가? 존재에 대한 갈애(bhavataṇhā)의 잠재성향이다. 이 법의 원인이 되는 것은 무명(avijjā)이다. 진실로 무명을 인연으로 존재에 대한 갈애가 일어난다. 갈애와 무명이라는 이 두 가지 번뇌가 있다. 그것들은 네 가지 취착이다. 그 네 가지 취착으로 말미암아 취착이 있는 무더기(khandha)들이 괴로움이다. 네 가지 취착은 일어남(samudayo)의 성스러운 진리이다. 오온(五蘊)은 괴로움이다. 세존께서는 그것들을 철저히 알고(pariññā) 버리기(pahāna) 위하여 법을 설하시니, 곧 괴로움을 철저히 알고 괴로움의 원인을 버리기 위함이다.

Yena taṇhānusayaṃ samūhanati, ayaṃ samatho. Yena taṇhānusayassa paccayaṃ avijjaṃ vārayati, ayaṃ vipassanā. Ime dve dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti samatho ca vipassanā ca. Tattha samathassa phalaṃ rāgavirāgā cetovimutti, vipassanāya phalaṃ avijjāvirāgā paññāvimutti. Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṃ samudayo ca, samatho vipassanā ca maggo, dve ca vimuttiyo nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā ‘‘yathāpi mūle’’ti.

어떤 법으로 갈애의 잠재성향을 완전히 뿌리 뽑는다면 이것이 사마타이다. 어떤 법으로 갈애의 잠재성향의 원인인 무명을 막는다면 이것이 위빳사나이다. 사마타와 위빳사나라는 이 두 법은 수행의 성취에 이르게 한다. 그중에서 사마타의 과보는 탐욕의 빛바램(rāgavirāgā)으로 인한 심해탈(cetovimutti)이고, 위빳사나의 과보는 무명의 빛바램(avijjāvirāgā)으로 인한 혜해탈(paññāvimutti)이다. 이와 같이 앞에서 말한 두 진리인 괴로움과 일어남이 있고, 사마타와 위빳사나는 도(maggo)이며, 두 가지 해탈은 소멸(nirodho)이다. 이 네 가지 진리가 확정되었다. 그러므로 세존께서는 "마치 뿌리가 (견고하면)"라고 말씀하셨다.

‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;

Sacittapariyodāpanaṃ, etaṃ buddhāna sāsana’’nti.

"모든 악을 행하지 않고, 선을 구족하며, 자신의 마음을 깨끗이 하는 것, 이것이 부처님들의 가르침이다."

Sabbapāpaṃ nāma tīṇi duccaritāni kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ, te dasa akusalakammapathā pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesumicchācāro musāvādo pisuṇā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi, tāni dve kammāni cetanā cetasikañca. Tattha yo ca pāṇātipāto yā ca pisuṇā vācā yā ca pharusā vācā, idaṃ dosasamuṭṭhānaṃ. Yañca adinnādānaṃ yo ca kāmesumicchācāro yo ca musāvādo, idaṃ lobhasamuṭṭhānaṃ, yo samphappalāpo, idaṃ mohasamuṭṭhānaṃ. Imāni satta kāraṇāni cetanākammaṃ. Yā abhijjhā, ayaṃ lobho akusalamūlaṃ. Yo byāpādo, ayaṃ doso akusalamūlaṃ. Yā [Pg.38] micchādiṭṭhi, ayaṃ micchāmaggo. Imāni tīṇi kāraṇāni cetasikakammaṃ. Tenāha ‘‘cetanākammaṃ cetasikakamma’’nti.

모든 악이란 몸의 악행, 말의 악행, 마음의 악행이라는 세 가지 악행을 말한다. 그것들은 살생, 도둑질, 그릇된 음행, 거짓말, 이간질, 거친 말, 쓸데없는 말, 탐욕, 악의, 그릇된 견해라는 열 가지 불선업도(不善業道)이다. 그것들은 의도(cetanā)의 업과 마음의 작용(cetasika)인 업이라는 두 가지 업이다. 그중에서 살생과 거친 말은 성냄(dosa)에서 기인한 것이다. 도둑질과 그릇된 음행, 거짓말, 이간질은 탐욕(lobha)에서 기인한 것이다. 쓸데없는 말은 어리석음(moha)에서 기인한 것이다. 이 일곱 가지 원인은 의도의 업이다. 탐욕은 탐욕이라는 불선뿌리(akusalamūla)이다. 악의는 성냄이라는 불선뿌리이다. 그릇된 견해는 그릇된 길(micchāmaggo)이다. 이 세 가지 원인은 마음의 작용인 업이다. 그러므로 "의도의 업과 마음의 작용인 업"이라고 말씀하셨다.

Akusalamūlaṃ payogaṃ gacchantaṃ catubbidhaṃ agatiṃ gacchati chandā dosā bhayā mohā. Tattha yaṃ chandā agatiṃ gacchati, idaṃ lobhasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ dosā agatiṃ gacchati, idaṃ dosasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ bhayā ca mohā ca agatiṃ gacchati, idaṃ mohasamuṭṭhānaṃ. Tattha lobho asubhāya pahīyati. Doso mettāya. Moho paññāya. Tathā lobho upekkhāya pahīyati. Doso mettāya ca karuṇāya ca. Moho muditāya pahānaṃ abbhatthaṃ gacchati. Tenāha bhagavā ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’nti.

불선뿌리가 실천으로 옮겨질 때 애착(chandā), 성냄(dosā), 두려움(bhayā), 어리석음(mohā)이라는 네 가지 그릇된 길(agati)로 가게 된다. 그중에서 애착으로 그릇된 길에 가는 것은 탐욕에서 기인한 것이다. 성냄으로 그릇된 길에 가는 것은 성냄에서 기인한 것이다. 두려움과 어리석음으로 그릇된 길에 가는 것은 어리석음에서 기인한 것이다. 그중에서 탐욕은 부정관(asubha)으로 버려진다. 성냄은 자애(mettā)로 버려진다. 어리석음은 지혜(paññā)로 버려진다. 또한 탐욕은 평온(upekkhā)으로 버려진다. 성냄은 자애와 비심(karuṇā)으로 버려진다. 어리석음은 수희(muditā)로써 버려짐에 도달한다. 그러므로 세존께서는 "모든 악을 행하지 않는 것"이라고 말씀하셨다.

31. Sabbapāpaṃ nāma aṭṭha micchattāni micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi, idaṃ vuccati sabbapāpaṃ. Imesaṃ aṭṭhannaṃ micchattānaṃ yā akiriyā akaraṇaṃ anajjhācāro, idaṃ vuccati sabbapāpassa akaraṇaṃ.

31. 모든 악이란 여덟 가지 그릇됨(micchattāni), 즉 그릇된 견해, 그릇된 사유, 그릇된 말, 그릇된 행위, 그릇된 생계, 그릇된 정진, 그릇된 마음챙김, 그릇된 삼매를 말하니, 이것을 모든 악이라 한다. 이 여덟 가지 그릇된 것들을 행하지 않고 짓지 않으며 범하지 않는 것, 이것을 모든 악을 행하지 않는 것이라 한다.

Aṭṭhasu micchattesu pahīnesu aṭṭha sammattāni sampajjanti. Aṭṭhannaṃ sammattānaṃ yā kiriyā karaṇaṃ sampādanaṃ, ayaṃ vuccati kusalassa upasampadā. Sacittapariyodāpananti atītassa maggassa bhāvanākiriyaṃ dassayati, citte pariyodāpite pañcakkhandhā pariyodāpitā bhavanti, evañhi bhagavā āha ‘‘cetovisuddhatthaṃ, bhikkhave, tathāgate brahmacariyaṃ vussatī’’ti. Duvidhā hi pariyodāpanā nīvaraṇappahānañca anusayasamugghāto ca. Dve pariyodāpanabhūmiyo dassanabhūmi ca, bhāvanābhūmi ca, tattha yaṃ paṭivedhena pariyodāpeti, idaṃ dukkhaṃ. Yato pariyodāpeti, ayaṃ samudayo. Yena pariyodāpeti, ayaṃ maggo. Yaṃ pariyodāpitaṃ, ayaṃ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’nti.

여덟 가지 그릇된 것들이 버려질 때 여덟 가지 바름(sammattāni)이 구족된다. 여덟 가지 바름을 행하고 짓고 성취하는 것, 이것을 선을 구족하는 것이라 한다. 자신의 마음을 깨끗이 한다는 것은 과거의 도(magga)를 닦는 행위를 보여주는 것이니, 마음이 깨끗해지면 오온이 깨끗해진다. 진실로 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. "비구들이여, 마음의 청정을 위하여 여래는 청정범행(brahmacariya)을 닦는다." 깨끗이 함에는 장애(nīvaraṇa)를 버리는 것과 잠재성향(anusaya)을 뿌리 뽑는 것의 두 가지가 있다. 청정의 단계는 견도(dassanabhūmi)와 수도(bhāvanābhūmi)의 두 가지이다. 그중에서 통찰(paṭivedha)을 통해 깨끗이 하는 것은 괴로움(dukkha)이다. 무엇으로부터 깨끗이 하는가 하는 그 대상(장애와 잠재성향)은 일어남(samudayo)이다. 깨끗이 하게 하는 수단(견도와 수도)은 도(maggo)이다. 깨끗해진 결과는 소멸(nirodho)이다. 이 네 가지 진리가 확정되었다. 그러므로 세존께서는 "모든 악을 행하지 않는 것"이라고 말씀하셨다.

‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle;

Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī’’ti.

"진실로 법은 법을 행하는 자를 보호하나니, 마치 비가 올 때 커다란 우산과 같다. 이것이 법을 잘 행했을 때의 이익이니, 법을 행하는 자는 악처(duggati)에 떨어지지 않는다." 세존께서는 이와 같은 말씀을 하셨다.

Dhammo [Pg.39] nāma duvidho indriyasaṃvaro maggo ca. Duggati nāma duvidhā devamanusse vā upanidhāya apāyā duggati, nibbānaṃ vā upanidhāya sabbā upapattiyo duggati. Tattha yā saṃvarasīle akhaṇḍakāritā, ayaṃ dhammo suciṇṇo apāyehi rakkhati. Evaṃ bhagavā āha – dvemā, bhikkhave, sīlavato gatiyo devā ca manussā ca. Evañca nāḷandāyaṃ nigame asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca –

법이란 감관의 단속(indriyasaṃvaro)과 도(maggo)의 두 가지가 있다. 악처(duggati)란 두 가지가 있으니, 천상과 인간에 비하면 사악처(apāyā)가 악처이고, 열반에 비하면 모든 태어남(upapattiyo)이 악처이다. 그중에서 단속하는 계율(saṃvarasīle)을 깨뜨리지 않고 행하는 것이 법을 잘 실천하는 것이며, 이것이 사악처로부터 보호해 준다. 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. "비구들이여, 계를 갖춘 자의 행선지는 천상과 인간이라는 이 두 곳이다." 그리고 나란다의 마을에서 아시반다카의 아들인 촌장(gāmaṇi)이 세존께 이와 같이 여쭈었다.

‘‘Brāhmaṇā, bhante, pacchābhūmakā kāmaṇḍalukā sevālamālikā udakorohakā aggiparicārakā, te mataṃ kālaṅkataṃ uyyāpenti nāma, saññāpenti nāma, saggaṃ nāma okkāmenti. Bhagavā pana, bhante, arahaṃ sammāsambuddho pahoti tathā kātuṃ, yathā sabbo loko kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyā’’ti.

“세존이시여, 서쪽 지방의 브라만들은 물병을 들고 다니고, 수초 화관을 쓰고, 물에 들어가 씻고, 불을 섬기는데, 그들은 죽은 자를 천상으로 인도하고 인도하며 천상에 들게 한다고 합니다. 세존이시여, 아라한이시며 정등각자이신 세존께서는 모든 세상 사람들이 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어날 수 있도록 하실 수 있습니까?”

‘‘Tena hi, gāmaṇi, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsīti.

“마을 추장이여, 그렇다면 그대에게 이 점에 대해 다시 묻겠으니, 그대에게 합당한 대로 그것을 설명해 보시오.”

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko, tamenaṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṃ puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatū’ti. Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetuvā pañjalikaṃ anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyā’’ti. ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

“마을 추장이여, 이를 어떻게 생각하시오? 여기 어떤 사람이 생명을 죽이고, 주지 않은 것을 가지고, 그릇된 음행을 하고, 거짓말을 하고, 이간질을 하고, 거친 말을 하고, 쓸데없는 말을 하고, 탐욕스럽고, 악의를 품고, 그릇된 견해를 가졌다고 합시다. 많은 사람들이 모여들어 그를 위해 ‘이 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어나게 하소서’라고 기도하고 찬양하고 합장하며 주위를 돈다고 합시다. 마을 추장이여, 이를 어떻게 생각하시오? 그 사람이 많은 사람들의 기도나 찬양이나 합장하며 주위를 도는 것 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어날 수 있겠습니까?” “세존이시여, 그렇지 않습니다.”

‘‘Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso mahatiṃ puthusilaṃ gambhīre udakarahade pakkhipeyya, tamenaṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ummujja, bho, puthusile, uplava bho puthusile, thalamuplava, bho puthusile’ti. Taṃ kiṃ maññasi gāmaṇi, api nu sā mahatī puthusilā mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṃ anuparisakkanahetu vā ummujjeyya vā uplaveyya vā thalaṃ vā uplaveyyā’’ti. ‘‘No hetaṃ[Pg.40], bhante’’. ‘‘Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātī…pe… micchādiṭṭhiko, kiñcāpi naṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṃ puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatū’ti. Atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya.

“마을 추장이여, 예를 들어 어떤 사람이 커다란 바위를 깊은 호수에 던졌다고 합시다. 그런데 많은 사람들이 모여들어 그 바위를 향해 ‘오, 커다란 바위여, 떠오르소서! 오, 커다란 바위여, 떠다니소서! 오, 커다란 바위여, 육지로 올라오소서!’라고 기도하고 찬양하고 합장하며 주위를 돈다고 합시다. 마을 추장이여, 이를 어떻게 생각하시오? 그 커다란 바위가 많은 사람들의 기도나 찬양이나 합장하며 주위를 도는 것 때문에 떠오르거나 떠다니거나 육지로 올라오겠습니까?” “세존이시여, 그렇지 않습니다.” “마을 추장이여, 이와 같이 어떤 사람이 생명을 죽이고... 그릇된 견해를 가졌다면, 비록 많은 사람들이 모여들어 그를 위해 ‘이 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어나게 하소서’라고 기도하고 찬양하고 합장하며 주위를 돌지라도, 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어날 것입니다.”

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhiko, tamenaṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṃ puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatū’ti. Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṃ anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyā’’ti. ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

“마을 추장이여, 이를 어떻게 생각하시오? 여기 어떤 사람이 생명을 죽이는 것을 멀리하고, 주지 않은 것을 가지는 것을 멀리하고, 그릇된 음행을 멀리하고, 거짓말을 멀리하고, 이간질을 멀리하고, 거친 말을 멀리하고, 쓸데없는 말을 멀리하고, 탐욕스럽지 않고, 악의를 품지 않고, 바른 견해를 가졌다고 합시다. 그런데 많은 사람들이 모여들어 그를 위해 ‘이 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 하소서’라고 기도하고 찬양하고 합장하며 주위를 돈다고 합시다. 마을 추장이여, 이를 어떻게 생각하시오? 그 사람이 많은 사람들의 기도나 찬양이나 합장하며 주위를 도는 것 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어날 수 있겠습니까?” “세존이시여, 그렇지 않습니다.”

‘‘Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso sappikumbhaṃ vā telakumbhaṃ vā gambhīre udakarahade ogāhetvā bhindeyya. Tatra yāssa sakkharā vā kaṭhalā, sā adhogāmī assa. Yañca khvassa tatra sappi vā telaṃ vā, taṃ uddhaṃgāmi assa. Tamenaṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘osīda, bho sappitela, saṃsīda, bho sappitela, adho gaccha ‘bho sappitelā’ti. Taṃ kiṃ maññasi gāmaṇi, api nu taṃ sappitelaṃ mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṃ anuparisakkanahetu vā ‘osīdeyya vā saṃsīdeyya vā adho vā gaccheyyā’ti. ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

“마을 추장이여, 예를 들어 어떤 사람이 버터 단지나 기름 단지를 깊은 호수에 가지고 들어가서 깨뜨렸다고 합시다. 거기서 그 파편이나 조각들은 가라앉을 것이고, 거기 있는 버터나 기름은 위로 떠오를 것입니다. 그런데 많은 사람들이 모여들어 그 버터나 기름을 향해 ‘오, 버터와 기름이여, 가라앉으소서! 오, 버터와 기름이여, 깊이 잠기소서! 오, 버터와 기름이여, 아래로 내려가소서!’라고 기도하고 찬양하고 합장하며 주위를 돈다고 합시다. 마을 추장이여, 이를 어떻게 생각하시오? 그 버터와 기름이 많은 사람들의 기도나 찬양이나 합장하며 주위를 도는 것 때문에 가라앉거나 깊이 잠기거나 아래로 내려가겠습니까?” “세존이시여, 그렇지 않습니다.”

‘‘Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātā paṭivirato…pe… sammādiṭṭhiko, kiñcāpi naṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṃ puriso kāyassa [Pg.41] bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatū’’’ti. Atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Iti dhammo suciṇṇo apāyehi rakkhati. Tattha yā maggassa tikkhatā adhimattatā, ayaṃ dhammo suciṇṇo sabbāhi upapattīhi rakkhati. Evaṃ bhagavā āha –

“마을 추장이여, 이와 같이 어떤 사람이 생명을 죽이는 것을 멀리하고... 바른 견해를 가졌다면, 비록 많은 사람들이 모여들어 그를 위해 ‘이 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 하소서’라고 기도하고 찬양하고 합장하며 주위를 돌지라도, 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어날 것입니다. 이처럼 잘 닦여진 법은 불행한 곳으로부터 보호해 줍니다. 그중에서 도의 날카로움과 탁월함이 있으니, 이와 같이 잘 닦여진 법은 모든 태어남으로부터 보호해 줍니다. 세존께서 이와 같이 말씀하셨습니다.”

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro;

Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayaṃ;

Thinamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe’’ti.

“그러므로 마음을 보호하고, 바른 사유를 영역으로 삼으며, 바른 견해를 앞세우고, 일어나고 사라짐을 알아서, 해태와 혼침을 극복한 비구는 모든 불행한 곳을 버려야 한다.”

32. Tattha duggatīnaṃ hetu taṇhā ca avijjā ca, tāni cattāri upādānāni, tehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā, idaṃ dukkhaṃ. Cattāri upādānāni, ayaṃ samudayo. Pañcakkhandhā dukkhaṃ, tesaṃ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṃ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. Tattha taṇhāya pañcindriyāni rūpīni padaṭṭhānaṃ. Avijjāya manindriyaṃ padaṭṭhānaṃ. Pañcindriyāni rūpīni rakkhanto samādhiṃ bhāvayati, taṇhañca niggaṇhāti. Manindriyaṃ rakkhanto vipassanaṃ bhāvayati, avijjañca niggaṇhāti. Taṇhāniggahena dve upādānāni pahīyanti kāmupādānañca sīlabbatupādānañca. Avijjāniggahena dve upādānāni pahīyanti diṭṭhupādānañca attavādupādānañca. Catūsu upādānesu pahīnesu dve dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti samatho ca vipassanā ca. Idaṃ vuccati brahmacariyanti.

32. 거기서 불행한 곳의 원인은 갈애와 무명이며, 그것들은 네 가지 집착이 됩니다. 이 네 가지 집착으로 인해 생기는 집착이 있는 오온이 괴로움입니다. 네 가지 집착이 일어남의 원인입니다. 오온은 괴로움이며, 세존께서는 그것들을 철저히 알고 버리기 위해서, 즉 괴로움을 철저히 알고 원인을 버리기 위해서 법을 설하십니다. 거기서 갈애에 대해서는 물질적인 다섯 가지 감각기관이 근접한 원인이 됩니다. 무명에 대해서는 마음의 기관인 의근이 근접한 원인이 됩니다. 물질적인 다섯 가지 감각기관을 보호하는 자는 삼매를 닦고 갈애를 억제합니다. 의근을 보호하는 자는 위빠사나를 닦고 무명을 억제합니다. 갈애를 억제함으로써 감각적 욕망에 대한 집착과 계율과 금기에 대한 집착이라는 두 가지 집착이 버려집니다. 무명을 억제함으로써 견해에 대한 집착과 자아의 이론에 대한 집착이라는 두 가지 집착이 버려집니다. 네 가지 집착이 버려질 때, 사마타와 위빠사나라는 두 가지 법이 수행의 완성을 이룹니다. 이것을 청정범행이라 부릅니다.”

Tattha brahmacariyassa phalaṃ cattāri sāmaññaphalāni sotāpattiphalaṃ sakadāgāmiphalaṃ anāgāmiphalaṃ arahattaṃ aggaphalaṃ. Imāni cattāri brahmacariyassa phalāni. Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṃ samudayo ca. Samatho ca vipassanā ca brahmacariyañca maggo, brahmacariyassa phalāni ca tadārammaṇā ca asaṅkhatādhātu nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā ‘‘dhammo have rakkhatī’’ti.

거기서 청정범행의 결과는 네 가지 사문과이니, 예류과, 일래과, 불환과, 그리고 최상의 과보인 아라한과이다. 이 네 가지가 청정범행의 결과들이다. 이와 같이 앞의 두 가지 진리인 괴로움(고)과 일어남(집)이 있으며, 사마타와 위빳사나와 청정범행은 도(道)이다. 또한 청정범행의 결과들과 그 대상인 무위의 요소는 멸(滅)이다. 이 네 가지가 사성제이다. 그래서 세존께서 '법이 참으로 (실천하는 자를) 보호한다'라고 말씀하셨다.

Tattha yaṃ paṭivedhena rakkhati, idaṃ dukkhaṃ. Yato rakkhati, ayaṃ samudayo. Yena rakkhati, ayaṃ maggo. Yaṃ rakkhati, ayaṃ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘ekamhi padaṭṭhāne’’ti.

거기서 통찰로써 보호하는 것은 괴로움(고)이다. 그것으로부터 보호하는 원인은 일어남(집)이다. 그것으로써 보호하는 수단은 도(道)이다. 보호하는 그 대상은 소멸(멸)이다. 이 네 가지가 사성제이다. 그래서 존자 마하깟짜야나께서 '하나의 근거(padaṭṭhāna)에서'라고 말씀하셨다.

Niyutto āvaṭṭo hāro.

아왓따 하라(āvaṭṭo hāro, 회전의 방식)가 제시되었다.

8. Vibhattihāravibhaṅgo

8. 위밧띠 하라(vibhattihāro, 분석의 방식)의 상세 분류.

33. Tattha [Pg.42] katamo vibhattihāro? ‘‘Dhammañca padaṭṭhānaṃ bhūmiñcā’’ti.

33. 거기서 무엇이 위밧띠 하라(분석의 방식)인가? '법과 근거(padaṭṭhāna)와 단계(bhūmi)이다.'

Dve suttāni vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca. Dve paṭipadā puññabhāgiyā ca phalabhāgiyā ca. Dve sīlāni saṃvarasīlañca pahānasīlañca, tattha bhagavā vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ puññabhāgiyāya paṭipadāya desayati, so saṃvarasīle ṭhito tena brahmacariyena brahmacārī bhavati, tattha bhagavā nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ phalabhāgiyāya paṭipadāya desayati, so pahānasīle ṭhito tena brahmacariyena brahmacārī bhavati.

경(sutta)에는 두 가지가 있으니, 습기를 쌓는 부분(vāsanābhāgiya)과 통찰을 이루는 부분(nibbedhabhāgiya)이다. 실천(paṭipadā)에도 두 가지가 있으니, 공덕을 쌓는 부분(puññabhāgiya)과 과보를 얻는 부분(phalabhāgiya)이다. 계(sīla)에도 두 가지가 있으니, 단속하는 계(saṃvarasīla)와 버리는 계(pahānasīla)이다. 거기서 세존께서는 습기를 쌓는 부분의 경을 공덕을 쌓는 부분의 실천으로 설하신다. 그는 단속하는 계에 머물러 그 청정범행으로써 청정범행을 닦는 자가 된다. 거기서 세존께서는 통찰을 이루는 부분의 경을 과보를 얻는 부분의 실천으로 설하신다. 그는 버리는 계에 머물러 그 청정범행으로써 청정범행을 닦는 자가 된다.

Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ? Vāsanābhāgiyaṃ nāma suttaṃ dānakathā sīlakathā saggakathā kāmānaṃ ādīnavo nekkhamme ānisaṃsoti.

거기서 무엇이 습기를 쌓는 부분의 경인가? 보시에 관한 이야기, 계에 관한 이야기, 천상에 관한 이야기, 감각적 욕망의 재난, 출리의 이익에 관한 것, 이 모든 것이 습기를 쌓는 부분의 경이다.

Tattha katamaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ? Nibbedhabhāgiyaṃ nāma suttaṃ yā catusaccappakāsanā, vāsanābhāgiye sutte natthi pajānanā, natthi maggo, natthi phalaṃ. Nibbedhabhāgiye sutte atthi pajānanā, atthi maggo, atthi phalaṃ. Imāni cattāri suttāni. Imesaṃ catunnaṃ suttānaṃ desanāya phalena sīlena brahmacariyena sabbato vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojayitabbā yāvatikā ñāṇassa bhūmi.

거기서 무엇이 통찰을 이루는 부분의 경인가? 사성제를 드러내는 것이 통찰을 이루는 부분의 경이다. 습기를 쌓는 부분의 경에는 꿰뚫어 아는 지혜(pajānanā)도 없고, 도(maggo)도 없으며, 과보(phalaṃ)도 없다. 통찰을 이루는 부분의 경에는 지혜도 있고 도도 있으며 과보도 있다. 이 네 가지 경들이 있다. 이 네 가지 경들의 설법에서 과보와 계와 청정범행에 의해 모든 측면에서 위짜야 하라(vicaya hāro, 조사의 방식)로 조사하고, 지혜의 영역이 미치는 데까지 유띠 하라(yutti hāro, 적합의 방식)로 결합해야 한다.

34. Tattha katame dhammā sādhāraṇā? Dve dhammā sādhāraṇā nāmasādhāraṇā vatthusādhāraṇā ca. Yaṃ vā pana kiñci aññampi evaṃ jātiyaṃ, micchattaniyatānaṃ sattānaṃ aniyatānañca sattānaṃ dassanappahātabbā kilesā sādhāraṇā, puthujjanassa sotāpannassa ca kāmarāgabyāpādā sādhāraṇā, puthujjanassa anāgāmissa ca uddhaṃbhāgiyā saṃyojanā sādhāraṇā, yaṃ kiñci ariyasāvako lokiyaṃ samāpattiṃ samāpajjati, sabbā sā avītarāgehi sādhāraṇā, sādhāraṇā hi dhammā evaṃ aññamaññaṃ paraṃ paraṃ sakaṃ sakaṃ visayaṃ nātivattanti. Yopi imehi dhammehi samannāgato na so taṃ dhammaṃ upātivattati. Ime dhammā sādhāraṇā.

34. 거기서 무엇이 공통된 법(sādhāraṇā dhammā)인가? 명칭의 공통성과 토대의 공통성이라는 두 가지 공통된 법이 있다. 그 밖의 이와 같은 종류의 것들도 공통된 것으로 알아야 한다. 사된 마음으로 결정된 중생들과 결정되지 않은 중생들에게 견도(dassana)에 의해 버려져야 할 번뇌들은 공통된다. 범부와 예류자에게 감각적 욕망에 대한 탐욕과 악의는 공통된다. 범부와 불환자에게 상분결(上分結)은 공통된다. 성스러운 제자가 얻는 어떠한 세속적인 등지(samāpatti)라도 그것은 탐욕을 떠나지 못한 자들과 공통된다. 참으로 공통된 법들은 이와 같이 서로서로 각자의 영역을 벗어나지 않는다. 또한 이러한 법들을 갖춘 자는 그 법을 벗어나지 않는다. 이것들이 공통된 법들이다.

Tattha katame dhammā asādhāraṇā? Yāva desanaṃ upādāya gavesitabbā sekkhāsekkhā bhabbābhabbāti, aṭṭhamakassa sotāpannassa ca kāmarāgabyāpādā sādhāraṇā dhammatā asādhāraṇā, aṭṭhamakassa anāgāmissa ca uddhambhāgiyā [Pg.43] saṃyojanā sādhāraṇā dhammatā asādhāraṇā. Sabbesaṃ sekkhānaṃ nāmaṃ sādhāraṇaṃ dhammatā asādhāraṇā. Sabbesaṃ paṭipannakānaṃ nāmaṃ sādhāraṇaṃ dhammatā asādhāraṇā. Sabbesaṃ sekkhānaṃ sekkhasīlaṃ sādhāraṇaṃ dhammatā asādhāraṇā. Evaṃ visesānupassinā hīnukkaṭṭhamajjhimaṃ upādāya gavesitabbaṃ.

거기서 무엇이 공통되지 않은 법(asādhāraṇā dhammā)인가? 설법에 따라 유학(sekkhā)과 무학(asekkhā), 해탈할 수 있는 자(bhabbā)와 없는 자(abhabbā) 등에 대해 찾아보아야 한다. 여덟 번째 단계의 수행자(예류향)와 예류자에게 감각적 욕망에 대한 탐욕과 악의는 공통되나, 그 법의 성품(dhammatā)은 공통되지 않는다. 여덟 번째 단계의 수행자와 불환자에게 상분결은 공통되나, 그 법의 성품은 공통되지 않는다. 모든 유학자들에게 명칭은 공통되나 법의 성품은 공통되지 않는다. 모든 도에 든 자들에게 명칭은 공통되나 법의 성품은 공통되지 않는다. 모든 유학자들에게 유학의 계는 공통되나 법의 성품은 공통되지 않는다. 이와 같이 차이를 관찰하는 자는 열등함, 수승함, 중간 정도에 따라 공통되지 않는 법들을 찾아보아야 한다.

Dassanabhūmi niyāmāvakkantiyā padaṭṭhānaṃ, bhāvanābhūmi uttarikānaṃ phalānaṃ pattiyā padaṭṭhānaṃ, dukkhā paṭipadā dandhābhiññā samathassa padaṭṭhānaṃ, sukhā paṭipadā khippābhiññā vipassanāya padaṭṭhānaṃ, dānamayaṃ puññakiriyavatthu parato ghosassa sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu cintāmayiyā paññāya sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu bhāvanāmayiyā paññāya sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Dānamayaṃ puññakiriyavatthu parato ca ghosassa sutamayiyā ca paññāya sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ sīlamayaṃ puññakiriyavatthu cintāmayiyā ca paññāya yoniso ca manasikārassa sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu bhāvanāmayiyā ca paññāya sammādiṭṭhiyā ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Patirūpadesavāso vivekassa ca samādhissa ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, sappurisūpanissayo tiṇṇañca aveccappasādānaṃ samathassa ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, attasammāpaṇidhānaṃ hiriyā ca vipassanāya ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, akusalapariccāgo kusalavīmaṃsāya ca samādhindriyassa ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, dhammasvākkhātatā kusalamūlaropanāya ca phalasamāpattiyā ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, saṅghasuppaṭipannatā saṅghasuṭṭhutāya sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, satthusampadā appasannānañca pasādāya pasannānañca bhiyyobhāvāya sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, appaṭihatapātimokkhatā dummaṅkūnañca puggalānaṃ niggahāya pesalānañca puggalānaṃ phāsuvihārāya sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘dhammañca padaṭṭhāna’’nti.

견도(dassanabhūmi)는 결정된 상태로 들어섬의 근거(padaṭṭhāna)이고, 수도(bhāvanābhūmi)는 더 높은 과보를 얻음의 근거이다. 괴로운 실천과 더딘 통찰은 사마타의 근거이고, 즐거운 실천과 빠른 통찰은 위빳사나의 근거이다. 보시로 이루어진 복업사(福業事)는 타인의 설법을 듣는 것의 공통된 근거이고, 계로 이루어진 복업사는 사유를 통한 지혜의 공통된 근거이며, 수행으로 이루어진 복업사는 수행을 통한 지혜의 공통된 근거이다. 보시로 이루어진 복업사는 타인의 설법을 듣는 것과 배움을 통한 지혜의 공통된 근거이고, 계로 이루어진 복업사는 사유를 통한 지혜와 여리작의(올바른 주의력)의 공통된 근거이며, 수행으로 이루어진 복업사는 수행을 통한 지혜와 정견의 공통된 근거이다. 적당한 곳에 거주함은 은둔과 삼매의 공통된 근거이고, 선우(善友)를 가까이함은 세 가지 흔들림 없는 믿음과 사마타의 공통된 근거이다. 자신을 바르게 확립함은 부끄러움(히리)과 위빳사나의 공통된 근거이고, 불선법을 포기함은 선법에 대한 숙고와 삼매의 기능의 공통된 근거이다. 법이 잘 설해져 있음은 선의 뿌리를 심는 것과 과등지에 드는 것의 공통된 근거이다. 승가가 잘 수행함은 승가의 훌륭함에 대한 공통된 근거이다. 스승의 구족함은 믿음이 없는 자들을 믿게 하고 이미 믿는 자들을 더욱 증장하게 하는 공통된 근거이며, 거침없는 계목(Pātimokkha)의 수지는 부끄러움을 모르는 자들을 억제하고 계율을 사랑하는 이들이 안락하게 머무는 공통된 근거이다. 그래서 존자 마하깟짜야나께서 '법과 근거'라고 말씀하셨다.

Niyutto vibhatti hāro.

위밧띠 하라(분석의 방식)가 제시되었다.

9. Parivattanahāravibhaṅgo

9. 빠리왓따나 하라(parivattanahāro, 반전의 방식)의 상세 분류.

35. Tattha [Pg.44] katamo parivattano hāro? ‘‘Kusalākusale dhamme’’ti. Sammādiṭṭhissa purisapuggalassa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā bhavati. Ye cassa micchādiṭṭhipaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammādiṭṭhipaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammāsaṅkappassa purisapuggalassa micchāsaṅkappo nijjiṇṇo bhavati. Ye cassa micchāsaṅkappapaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāsaṅkappapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti. Te cassa bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Evaṃ sammāvācassa sammākammantassa sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa sammāvimuttassa sammāvimuttiñāṇadassanassa purisapuggalassa micchāvimuttiñāṇadassanaṃ nijjiṇṇaṃ bhavati. Ye cassa micchāvimuttiñāṇadassanapaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāvimuttiñāṇadassanapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.

35. 그중에서 파리왓따나 하라(Parivattana-hāra, 전환의 방법)란 무엇입니까? ‘유익하거나 해로운 법들’에 대한 것입니다. 바른 견해(정견)를 갖춘 사람에게는 그릇된 견해(사견)가 소진됩니다. 사견을 원인으로 그에게 일어날 수 있는 수많은 악하고 해로운 법들 또한 소진됩니다. 바른 견해를 원인으로 그에게는 수많은 유익한 법들이 생겨나며, 그 법들은 수행의 원만함에 이르게 됩니다. 바른 사유(정사유)를 갖춘 사람에게는 그릇된 사유(사사유)가 소진됩니다. 사사유를 원인으로 그에게 일어날 수 있는 수많은 악하고 해로운 법들 또한 소진됩니다. 정사유를 원인으로 그에게는 수많은 유익한 법들이 생겨나며, 그 법들은 수행의 원만함에 이르게 됩니다. 이와 같이 바른 말(정어), 바른 행위(정업), 바른 생계(정명), 바른 정진(정정진), 바른 마음챙김(정념), 바른 삼매(정정), 바른 해탈(정해탈), 바른 해탈지견을 갖춘 사람에게는 그릇된 해탈지견이 소진됩니다. 그릇된 해탈지견을 원인으로 그에게 일어날 수 있는 수많은 악하고 해로운 법들 또한 소진됩니다. 바른 해탈지견을 원인으로 그에게는 수많은 유익한 법들이 생겨나며, 그 법들은 수행의 원만함에 이르게 됩니다.

36. Yassa vā pāṇātipātā paṭiviratassa pāṇātipāto pahīno hoti. Adinnādānā paṭiviratassa adinnādānaṃ pahīnaṃ hoti. Brahmacārissa abrahmacariyaṃ pahīnaṃ hoti. Saccavādissa musāvādo pahīno hoti. Apisuṇavācassa pisuṇā vācā pahīnā hoti. Saṇhavācassa pharusā vācā pahīnā hoti. Kālavādissa samphappalāpo pahīno hoti. Anabhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti. Abyāpannacittassa byāpādo pahīno hoti. Sammādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīnā hoti.

36. 혹은 살생을 멀리하는 자에게는 살생이 버려집니다. 주지 않는 것을 취하는 것을 멀리하는 자에게는 도둑질이 버려집니다. 청정범행을 닦는 자에게는 음행이 버려집니다. 진실을 말하는 자에게는 거짓말이 버려집니다. 이간질하지 않는 자에게는 이간질하는 말이 버려집니다. 부드럽게 말하는 자에게는 거친 말이 버려집니다. 때에 맞추어 말하는 자에게는 쓸데없는 말이 버려집니다. 탐욕이 없는 자에게는 탐욕이 버려집니다. 악의가 없는 자에게는 악의가 버려집니다. 바른 견해를 가진 자에게는 그릇된 견해가 버려집니다.

Ye ca kho keci ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ garahanti, nesaṃ sandiṭṭhikā sahadhammikā gārayhā vādānuvādā āgacchanti. Sammādiṭṭhiñca te bhavanto dhammaṃ garahanti. Tena hi ye micchādiṭṭhikā, tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca. Evaṃ sammāsaṅkappaṃ sammāvācaṃ sammākammantaṃ sammāājīvaṃ sammāvāyāmaṃ sammāsatiṃ sammāsamādhiṃ sammāvimuttiṃ sammāvimuttiñāṇadassanañca te bhavanto dhammaṃ garahanti. Tena hi ye micchāvimuttiñāṇadassanā, tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca.

누구든지 성스러운 팔정도를 비난하는 자들에게는, 현세에서 타당한 이유가 있는 비난과 논박이 따르게 됩니다. 그들은 바른 견해라는 법을 비난합니다. 그러므로 그 비난으로 인해 그릇된 견해를 가진 자들이 오히려 그들에게는 공양과 찬탄의 대상이 됩니다. 이와 같이 바른 사유, 바른 말, 바른 행위, 바른 생계, 바른 정진, 바른 마음챙김, 바른 삼매, 바른 해탈, 바른 해탈지견이라는 법을 비난하는 그들에게는, 그 비난으로 인해 그릇된 해탈지견을 가진 자들이 공양과 찬탄의 대상이 됩니다.

Ye [Pg.45] ca kho keci evamāhaṃsu ‘‘bhuñjitabbā kāmā, paribhuñjitabbā kāmā, āsevitabbā kāmā, nisevitabbā kāmā, bhāvayitabbā kāmā, bahulīkātabbā kāmā’’ti. Kāmehi veramaṇī tesaṃ adhammo.

어떤 이들은 이와 같이 말했습니다. ‘감각적 욕망은 누려야 하고, 향유해야 하며, 가까이해야 하고, 늘 의지해야 하며, 키워야 하고, 많이 행해야 한다.’ 이들에게 감각적 욕망을 멀리하는 것은 법이 아닌 것(비법)입니다.

Ye vā pana keci evamāhaṃsu ‘‘attakilamathānuyogo dhammo’’ti. Niyyāniko tesaṃ dhammo adhammo. Ye ca kho keci evamāhaṃsu ‘‘dukkho dhammo’’ti. Sukho tesaṃ dhammo adhammo. Yathā vā pana bhikkhuno sabbasaṅkhāresu asubhānupassino viharato subhasaññā pahīyanti. Dukkhānupassino viharato sukhasaññā pahīyanti. Aniccānupassino viharato niccasaññā pahīyanti. Anattānupassino viharato attasaññā pahīyanti. Yaṃ yaṃ vā pana dhammaṃ rocayati vā upagacchati vā, tassa tassa dhammassa yo paṭipakkho, svassa aniṭṭhato ajjhāpanno bhavati. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘kusalākusaladhamme’’ti.

혹은 어떤 이들은 ‘자신을 괴롭히는 고행이 법이다’라고 말했습니다. 그들에게 해탈로 이끄는 법은 비법이 됩니다. 또한 어떤 이들은 ‘괴로움이 법이다’라고 말했습니다. 그들에게 (허물없는) 즐거움의 법은 비법이 됩니다. 혹은 비구가 모든 형성된 것들(행)에 대해 더럽다고 관찰하며 머물 때 깨끗하다는 상(정상)이 버려지는 것과 같습니다. 괴로움이라고 관찰하며 머물 때 즐겁다는 상(낙상)이 버려집니다. 무상하다고 관찰하며 머물 때 영원하다는 상(상상)이 버려집니다. 무아라고 관찰하며 머물 때 자아라는 상(아상)이 버려집니다. 또한 어떤 법을 즐기거나 취할 때, 그 법과 반대되는 법은 그에게 원치 않는 방식으로 닥쳐오게 됩니다. 그러므로 마하깟짜야나 존자께서는 ‘유익하거나 해로운 법들’이라고 말씀하신 것입니다.

Niyutto parivattano hāro.

파리왓따나 하라(전환의 방법)를 마칩니다.

10. Vevacanahāravibhaṅgo

10. 웨와짜나 하라(Vevacana-hāra, 동의어의 방법)의 분석

37. Tattha katamo vevacano hāro? ‘‘Vevacanāni bahūnī’’ti. Yathā ekaṃ bhagavā dhammaṃ aññamaññehi vevacanehi niddisati. Yathāha bhagavā –

37. 그중에서 웨와짜나 하라(동의어의 방법)란 무엇입니까? ‘많은 동의어들’에 대한 것입니다. 세존께서 하나의 법을 여러 다른 동의어들로 설명하시는 것과 같습니다. 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨습니다.

‘‘Āsā ca pihā abhinandanā ca, anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā;

Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, sabbā mayā byantikatā samūlikā’’ti.

“기대와 열망과 환희이며, 여러 요소들에 흐르며 안주하는 것, 무명을 근본으로 일어나는 갈구인 모든 갈애를 나는 그 뿌리와 함께 모두 제거했다.”

Āsā nāma vuccati yā bhavissassa atthassa āsīsanā avassaṃ āgamissatīti āsāssa uppajjati. Pihā nāma yā vattamānassa atthassa patthanā, seyyataraṃ vā disvā ‘‘ediso bhaveyya’’nti pihāssa uppajjati. Atthanipphattipaṭipālanā abhinandanā nāma, piyaṃ vā ñātiṃ abhinandati, piyaṃ vā dhammaṃ abhinandati, appaṭikūlato vā abhinandati.

미래의 이익에 대해 ‘반드시 올 것이다’라고 바라는 것을 기대(āsā)라고 합니다. 현재의 이익에 대해 원하거나, 더 나은 것을 보고 ‘이와 같이 되었으면’ 하고 바라는 것을 열망(pihā)이라고 합니다. 이익의 성취를 유지하려는 것을 환희(abhinandanā)라고 하니, 사랑하는 친지를 반기거나, 사랑하는 대상을 반기거나, 혐오스럽지 않은 방식으로 반기는 것을 말합니다.

Anekadhātūti [Pg.46] cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu.

‘여러 요소들(anekadhātu)’이란 안계(눈의 요소), 세계(형색의 요소), 안식계(눈의 아는 마음 요소), 이계, 성계, 이식계, 비계, 향계, 비식계, 설계, 미계, 설식계, 신계, 촉계, 신식계, 의계, 법계, 의식계입니다.

Sarāti keci rūpādhimuttā keci saddādhimuttā keci gandhādhimuttā keci rasādhimuttā keci phoṭṭhabbādhimuttā keci dhammādhimuttā. Tattha yāni cha gehasitāni domanassāni yāni ca cha gehasitāni somanassāni yāni ca cha nekkhammasitāni domanassāni yāni ca cha nekkhammasitāni somanassāni, imāni catuvīsapadāni taṇhāpakkho, taṇhāya etaṃ vevacanaṃ. Yā cha upekkhā gehasitā, ayaṃ diṭṭhipakkho.

‘흐르는 것(sarā)’이란 어떤 이들은 형색에 몰입하고, 어떤 이들은 소리에, 어떤 이들은 냄새에, 어떤 이들은 맛에, 어떤 이들은 감촉에, 어떤 이들은 법(의식의 대상)에 몰입하는 것을 말합니다. 그중 세속에 의지한 6가지 근심과 6가지 기쁨, 출가에 의지한 6가지 근심과 6가지 기쁨 등 이 24가지 항목은 갈애의 부류이며, 이것이 갈애의 동의어입니다. 세속에 의지한 6가지 평온은 견해(사견)의 부류에 속합니다.

38. Sāyeva patthanākārena dhammanandī dhammapemaṃ dhammajjhosānanti taṇhāya etaṃ vevacanaṃ. Cittaṃ mano viññāṇanti cittassa etaṃ vevacanaṃ. Manindriyaṃ manodhātu manāyatanaṃ vijānanāti manassetaṃ vevacanaṃ. Paññindriyaṃ paññābalaṃ adhipaññā sikkhā paññā paññākkhandho dhammavicayasambojjhaṅgo ñāṇaṃ sammādiṭṭhi tīraṇā vipassanā dhamme ñāṇaṃ atthe ñāṇaṃ anvaye ñāṇaṃ khaye ñāṇaṃ anuppāde ñāṇaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ cakkhu vijjā buddhi bhūri medhā āloko, yaṃ vā pana yaṃ kiñci aññaṃpi evaṃ jātiyaṃ, paññāya etaṃ vevacanaṃ. Pañcindriyāni lokuttarāni, sabbā paññā. Api ca ādhipateyyaṭṭhena saddhā, ārambhaṭṭhena vīriyaṃ, apilāpanaṭṭhena sati, avikkhepaṭṭhena samādhi, pajānanaṭṭhena paññā.

38. 갈망하는 방식에 따라 법에 대한 기쁨(dhammanandī), 법에 대한 사랑(dhammapemaṃ), 법에 대한 몰입(dhammajjhosānaṃ)이라 하는 것은 갈애(taṇhā)의 동의어이다. 마음(cittaṃ), 의(mano), 식(viññāṇaṃ)은 마음(citta)의 동의어이다. 의근(manindriyaṃ), 의계(manodhātu), 의처(manāyatanaṃ), 앎(vijānanā)은 의(manas)의 동의어이다. 혜근, 혜력, 증상혜학, 지혜, 혜온, 택법각지, 지혜(ñāṇa), 정견, 사유, 위빳사나, 법에 대한 지혜, 의미에 대한 지혜, 추론의 지혜, 다진지(khaye ñāṇaṃ), 무생지(anuppāde ñāṇaṃ), 미지당지근, 기지근, 구지근, 눈(cakkhu), 명(vijjā), 각(buddhi), 광대한 지혜(bhūri), 총명함(medhā), 광명(āloko), 또는 이와 유사한 성격의 다른 것들도 지혜(paññā)의 동의어이다. 다섯 가지 감각 기능(pañcindriyāni)은 출세간의 지혜이며, 모든 지혜이다. 또한 지배하는 의미에서 믿음(saddhā), 분발하는 의미에서 정진(vīriya), 잊지 않는 의미에서 마음챙김(sati), 산란하지 않는 의미에서 삼매(samādhi), 분명하게 아는 의미에서 지혜(paññā)라고 부른다.

Yathā ca buddhānussatiyaṃ vuttaṃ itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. Balanipphattigato vesārajjappatto adhigatappaṭisambhido catuyogavippahīno agatigamanavītivatto uddhaṭasallo nirūḷhavaṇo madditakaṇḍako nibbāpitapariyuṭṭhāno bandhanātīto ganthaviniveṭhano ajjhāsayavītivatto bhinnandhakāro cakkhumā lokadhammasamatikkanto anurodhavirodhavippayutto iṭṭhāniṭṭhesu dhammesu asaṅkhepagato bandhanātivatto ṭhapitasaṅgāmo abhikkantataro ukkādharo ālokakaro pajjotakaro tamonudo raṇañjaho aparimāṇavaṇṇo appameyyavaṇṇo asaṅkheyyavaṇṇo ābhaṃkaro pabhaṃkaro dhammobhāsapajjotakaroti [Pg.47] ca buddhā bhagavantoti ca buddhānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

붓다의 수념(Buddhānussati)에서 설해진 바와 같이, 그분 세존께서는 아라한이시며, 정등각자이시며, 명행족이시며, 선서이시며, 세간해이시며, 무상사 조어장부이시며, 천인사이시며, 붓다이시며, 세존이시다. 십력의 완성에 도달하시고, 네 가지 두려움 없음을 얻으시고, 사무애해를 체득하시고, 네 가지 요가를 버리시고, 사악한 길로 가는 것을 넘어서시고, 화살을 뽑아버리시고, 상처가 아무시고, 가시를 짓밟으시고, 번뇌의 치성함을 가라앉히시고, 속박을 벗어나시고, 매듭을 푸시고, 의도를 넘어서시고, 어둠을 깨뜨리시고, 안(눈)을 갖추시고, 세간의 법을 초월하시고, 좋고 싫은 법들에 대해 집착과 반감이 없으시고, 헤아릴 수 없는 경지에 도달하시고, 속박을 뛰어넘으시고, 전쟁을 멈추시고, 가장 뛰어나시고, 횃불을 드시고, 빛을 만드시고, 등불을 밝히시고, 어둠을 몰아내시고, 번뇌의 먼지를 버리시고, 무량한 명성을 가지시고, 잴 수 없는 명성을 가지시고, 헤아릴 수 없는 명성을 가지시고, 광명을 만드시고, 빛을 만드시고, 법의 광명으로 등불을 밝히시는 분이라는 등과 '붓다 세존들'이라는 표현은 붓다의 수념에 대한 동의어이다.

Yathā ca dhammānussatiyaṃ vuttaṃ svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhi. Yadidaṃ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāṭo vaṭṭūpacchedo suññato atidullabho taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ.

법의 수념(Dhammānussati)에서 설해진 바와 같이, 세존에 의해 잘 설해진 법은 스스로 보아 알 수 있고, 시간이 걸리지 않으며, 와서 보라는 것이며, 향상으로 인도하며, 지혜로운 이들이 각자 스스로 알아야 하는 것이다. 즉, 자만의 취기를 없애는 것, 갈증을 씻어내는 것, 집착의 거처를 뿌리 뽑는 것, 윤회를 끊는 것, 공성, 지극히 얻기 어려운 것, 갈애의 멸진, 이욕, 소멸, 열반이다.

‘‘Asaṅkhataṃ anataṃ anāsavañca, saccañca pāraṃ nipuṇaṃ sududdasaṃ;

Ajajjaraṃ dhuvaṃ apalokitaṃ, anidassanaṃ nippapañca santaṃ.

형성되지 않은 것(무위), 끝이 없는 것, 번뇌가 없는 것, 진리, 저 언덕, 미묘한 것, 보기 드문 것, 늙지 않는 것, 견고한 것, 파괴되지 않는 것, 형체가 없는 것, 희론이 없는 것, 고요한 것.

‘‘Amataṃ paṇītañca sivañca khemaṃ, taṇhākkhayo acchariyañca abbhutaṃ;

Anītikaṃ anītikadhammaṃ, nibbānametaṃ sugatena desitaṃ.

불사(amata), 수승한 것, 평화로운 것, 안온한 것, 갈애의 멸진, 경이로운 것, 희유한 것, 재앙이 없는 것, 재앙 없는 법, 이것이 수태(부처님)에 의해 설해진 열반이다.

‘‘Ajātaṃ abhūtaṃ anupaddavañca, akataṃ asokañca atho visokaṃ;

Anūpasaggaṃnupasaggadhammaṃ, nibbānametaṃ sugatena desitaṃ.

태어남이 없는 것, 생겨남이 없는 것, 재난이 없는 것, 만들어지지 않은 것, 슬픔이 없는 것, 또한 고뇌가 없는 것, 장애가 없는 것, 장애 없는 법, 이것이 수태에 의해 설해진 열반이다.

‘‘Gambhīrañceva duppassaṃ, uttarañca anuttaraṃ;

Asamaṃ appaṭisamaṃ, jeṭṭhaṃ seṭṭhanti vuccati.

깊고 보기 어려우며, 초월적이며 위없는 것, 같을 바가 없고 비교할 수 없으며, 으뜸이고 최상이라고 불린다.

‘‘Leṇañca tāṇaṃ araṇaṃ anaṅgaṇaṃ, akāca metaṃ vimalanti vuccati;

Dīpo sukhaṃ appamāṇaṃ patiṭṭhā, akiñcanaṃ appapañcanti vutta’’nti.

은신처, 보호처, 다툼이 없는 곳, 번뇌가 없는 곳, 결점이 없는 것, 청정한 것이라 불린다. 섬, 행복, 무량한 것, 의지처, 소유가 없는 것, 희론이 없는 것이라 설해졌다.

Dhammānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

이것은 법의 수념에 대한 동의어이다.

Yathā [Pg.48] ca saṅghānussatiyaṃ vuttaṃ suppaṭipanno ujuppaṭipanno ñāyappaṭipanno sāmīcippaṭipanno yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno vimuttisampanno vimuttiñāṇadassanasampanno sattānaṃ sāro sattānaṃ maṇḍo sattānaṃ uddhāro sattānaṃ esikā sattānaṃ surabhipasūnaṃ pujjo devānañca manussānañcāti saṅghānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

승가의 수념(Saṅghānussati)에서 설해진 바와 같이, 세존의 제자 공동체는 잘 수행하고, 곧게 수행하고, 참되게 수행하고, 합당하게 수행하니, 곧 네 쌍의 선인들, 여덟 부류의 성자들이다. 이 세존의 제자 공동체는 공양받아 마땅하고, 환대받아 마땅하고, 보시받아 마땅하고, 합장받아 마땅하며, 세상의 위없는 복밭이다. 계를 갖추고 삼매를 갖추고 지혜를 갖추고 해탈을 갖추고 해탈지견을 갖추었으며, 중생들의 정수이고, 중생들의 정화된 분이며, 중생들을 건져 올리는 분이며, 중생들의 기둥이며, 중생들의 향기로운 꽃이며, 신들과 인간들의 공경을 받는 분이라는 표현은 승가의 수념에 대한 동의어이다.

Yathā ca sīlānussatiyaṃ vuttaṃ yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni ariyāni ariyakantāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, alaṅkāro ca sīlaṃ uttamaṅgopasobhaṇatāya, nidhānañca sīlaṃ sabbadobhaggasamatikkamanaṭṭhena, sippañca sīlaṃ akkhaṇavedhitāya, velā ca sīlaṃ anatikkamanaṭṭhena, dhaññañca sīlaṃ daliddopacchedanaṭṭhena, ādāso ca sīlaṃ dhammavolokanatāya, pāsādo ca sīlaṃ volokanaṭṭhena, sabbabhūmānuparivatti ca sīlaṃ amatapariyosānanti sīlānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

계의 수념(Sīlānussati)에서 설해진 바와 같이, 그 계들은 깨지지 않고, 뚫리지 않고, 얼룩지지 않고, 지저분하지 않으며, 성스러우며, 성자들이 찬탄하고, 구속되지 않으며, 지혜로운 이들이 칭송하고, 잘못 집착되지 않으며, 삼매로 인도하는 것들이다. 계는 장식이며 으뜸가는 부위를 아름답게 함이며, 계는 모든 불운을 넘어서는 의미에서 보물 창고이며, 계는 찰나에 꿰뚫는 의미에서 기술(궁술)이며, 계는 넘어서지 않는 의미에서 해안선이며, 계는 가난을 끊는 의미에서 곡식이며, 계는 법을 비추어보는 의미에서 거울이며, 계는 관찰하는 의미에서 누각이며, 모든 단계에서 돌아가는 것이며, 불사(열반)로 끝나는 것이라는 표현은 계의 수념에 대한 동의어이다.

Yathā ca cāgānussatiyaṃ vuttaṃ yasmiṃ samaye ariyasāvako agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgaratoti cāgānussatiyā etaṃ vevacanaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘vevacanāni bahūnī’’ti.

보시의 수념(Cāgānussati)에서 설해진 바와 같이, 성스러운 제자가 집에서 거주할 때 인색함의 때를 버린 마음으로 머물며, 아낌없이 베풀고, 손은 씻겨 있으며, 버림에 즐거워하고, 요청에 응할 준비가 되어 있고, 보시와 나눔에 즐거워한다는 표현은 보시의 수념에 대한 동의어이다. 그래서 존자 마하깟짜야나는 '동의어들이 많다'고 말씀하셨다.

Niyutto vevacano hāro.

동의어의 하라(Vevacana-hāra)가 결합되었다.

11. Paññattihāravibhaṅgo

11. 명칭의 하라(Paññattihāra)의 분석

39. Tattha katamo paññattihāro? ‘‘Ekaṃ bhagavā dhammaṃ paññattīhi vividhāhi desetī’’ti.

39. 그중에서 명칭의 하라란 무엇인가? '세존께서는 하나의 법을 다양한 명칭들로 설하신다'는 것이다.

Yā pakatikathāya desanā. Ayaṃ nikkhepapaññatti. Kā ca pakatikathāya desanā, cattāri saccāni. Yathā bhagavā āha ‘‘idaṃ dukkha’’nti ayaṃ paññatti pañcannaṃ khandhānaṃ channaṃ dhātūnaṃ aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ dvādasannaṃ āyatanānaṃ dasannaṃ indriyānaṃ nikkhepapaññatti.

본래의 설법에 의한 제시는 니케빠-빤냣띠(제시된 명칭)이다. 본래의 설법에 의한 제시란 무엇인가? 사성제이다. 세존께서 '이것이 괴로움이다'라고 말씀하신 것과 같이, 다섯 가지 무더기, 여섯 가지 요소, 열여덟 가지 요소, 열두 가지 감각 장소, 열 가지 감각 기능에 대해 제시된 명칭이 니케빠-빤냣띠이다.

Kabaḷīkāre [Pg.49] ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, sasokaṃ taṃ, bhikkhave, sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi.

비구들이여, 만약 덩어리진 음식에 탐욕이 있고 기쁨이 있고 갈애가 있다면, 거기에 식이 머물고 증장한다. 식이 머물고 증장하는 곳에는 명색의 하강(내려앉음)이 있다. 명색의 하강이 있는 곳에는 형성(상카라)들의 증장이 있다. 형성들의 증장이 있는 곳에는 미래의 재생연결의 발생이 있다. 미래의 재생연결의 발생이 있는 곳에는 미래의 태어남, 늙음, 죽음이 있다. 비구들이여, 미래의 태어남과 늙음과 죽음이 있는 곳은 슬픔이 있고, 고뇌가 있고, 절망이 있는 곳이라고 나는 말한다.

Phasse ce…pe… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre. Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, sasokaṃ taṃ, bhikkhave, sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi. Ayaṃ pabhavapaññatti dukkhassa ca samudayassa ca.

비구들이여, 촉의 음식에... (중략) ...의사의 음식에, 식의 음식에 만약 탐욕이 있고 환희가 있고 갈애가 있다면, 거기에 식이 머물고 증장한다. 식이 머물고 증장하는 곳에 명색의 생겨남이 있고, 명색의 생겨남이 있는 곳에 형성들의 증장이 있으며, 형성들의 증장이 있는 곳에 미래에 새로운 존재로 태어남이 있다. 미래에 새로운 존재로 태어남이 있는 곳에 미래의 태어남과 늙음과 죽음이 있다. 비구들이여, 미래의 태어남과 늙음과 죽음이 있는 그곳은 근심이 있고 번민이 있으며 고뇌가 있는 것이라고 나는 말한다. 이것은 괴로움과 괴로움의 일어남의 근원을 선언하는 것이다.

Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ avirūḷhaṃ. Yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṃ vuddhi, natthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha natthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, asokaṃ taṃ, bhikkhave, adaraṃ anupāyāsanti vadāmi.

비구들이여, 덩어리진 음식에 만약 탐욕이 없고 환희가 없으며 갈애가 없다면, 식이 거기에 머물지 않고 증장하지 않는다. 식이 머물지 않고 증장하지 않는 곳에 명색의 생겨남이 없고, 명색의 생겨남이 없는 곳에 형성들의 증장이 없으며, 형성들의 증장이 없는 곳에 미래에 새로운 존재로 태어남이 없고, 미래에 새로운 존재로 태어남이 없는 곳에 미래의 태어남과 늙음과 죽음이 없다. 비구들이여, 미래의 태어남과 늙음과 죽음이 없는 그곳은 근심이 없고 번민이 없으며 고뇌가 없는 것이라고 나는 말한다.

Phasse ce…pe… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre. Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ avirūḷhaṃ. Yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṃ vuddhi, natthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha natthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, asokaṃ taṃ, bhikkhave, adaraṃ anupāyāsanti vadāmi.

비구들이여, 촉의 음식에... (중략) ...의사의 음식에, 식의 음식에 만약 탐욕이 없고 환희가 없으며 갈애가 없다면, 식이 거기에 머물지 않고 증장하지 않는다. 식이 머물지 않고 증장하지 않는 곳에 명색의 생겨남이 없고, 명색의 생겨남이 없는 곳에 형성들의 증장이 없으며, 형성들의 증장이 없는 곳에 미래에 새로운 존재로 태어남이 없고, 미래에 새로운 존재로 태어남이 없는 곳에 미래의 태어남과 늙음과 죽음이 없다. 비구들이여, 미래의 태어남과 늙음과 죽음이 없는 그곳은 근심이 없고 번민이 없으며 고뇌가 없는 것이라고 나는 말한다.

Ayaṃ [Pg.50] pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa.

이것은 괴로움에 대한 철저한 앎의 선언이며, 일어남에 대한 버림의 선언이고, 도에 대한 닦음의 선언이며, 소멸에 대한 실현의 선언이다.

40. Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha. Appamatto nipako sato, samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? ‘‘Cakkhu anicca’’nti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Rūpā aniccā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti ‘‘cakkhuviññāṇaṃ anicca’’nti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Cakkhusamphasso anicco’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.

40. 비구들이여, 삼매를 닦아라. 방일하지 않고 슬기롭고 마음 챙기며 삼매에 든 비구는 있는 그대로를 안다. 무엇을 있는 그대로 아는가? '눈은 무상하다'라고 있는 그대로 안다. '형색들은 무상하다'라고 있는 그대로 안다. '안식은 무상하다'라고 있는 그대로 안다. '안촉은 무상하다'라고 있는 그대로 안다. 안촉을 조건으로 하여 생겨나는 즐겁거나 괴롭거나 즐겁지도 괴롭지도 않은 느낌 또한 '무상하다'라고 있는 그대로 안다.

Sotaṃ …pe… ghānaṃ…pe… jivhā…pe… kāyo…pe… ‘‘mano anicco’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Dhammā aniccā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Manoviññāṇaṃ anicca’’nti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Manosamphasso anicco’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.

귀... (중략) ...코... (중략) ...혀... (중략) ...몸... (중략) ...'마음은 무상하다'라고 있는 그대로 안다. '법들은 무상하다'라고 있는 그대로 안다. '의식은 무상하다'라고 있는 그대로 안다. '의촉은 무상하다'라고 있는 그대로 안다. 의촉을 조건으로 하여 생겨나는 즐겁거나 괴롭거나 즐겁지도 괴롭지도 않은 느낌 또한 '무상하다'라고 있는 그대로 안다.

Ayaṃ bhāvanāpaññatti maggassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa.

이것은 도에 대한 닦음의 선언이며, 괴로움에 대한 철저한 앎의 선언이고, 일어남에 대한 버림의 선언이며, 소멸에 대한 실현의 선언이다.

Rūpaṃ, rādha, vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷaniyaṃ karotha, paññāya taṇhakkhayāya paṭipajjatha. Taṇhakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā nibbānaṃ. Vedanaṃ…pe…. Saññaṃ…pe… saṅkhāre viññāṇaṃ vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷaniyaṃ karotha, paññāya taṇhakkhayāya paṭipajjatha. Taṇhakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā nibbānaṃ.

라다여, 물질을 흩뜨리고 날려버리고 파괴하고 부수어 버려라. 통찰지로써 갈애의 멸진을 위해 수행하라. 갈애가 멸진하면 괴로움이 멸진하고, 괴로움이 멸진하면 열반에 이른다. 느낌... (중략) ...인식... (중략) ...형성들, 식을 흩뜨리고 날려버리고 파괴하고 부수어 버려라. 통찰지로써 갈애의 멸진을 위해 수행하라. 갈애가 멸진하면 괴로움이 멸진하고, 괴로움이 멸진하면 열반에 이른다.

Ayaṃ nirodhapaññatti nirodhassa, nibbidāpaññatti assādassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa.

이것은 소멸에 대한 소멸의 선언이며, 달콤함에 대한 염오의 선언이고, 괴로움에 대한 철저한 앎의 선언이며, 일어남에 대한 버림의 선언이고, 도에 대한 닦음의 선언이며, 소멸에 대한 실현의 선언이다.

‘‘So idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti.

그는 '이것이 괴로움이다'라고 있는 그대로 알고, '이것이 괴로움의 일어남이다'라고 있는 그대로 알며, '이것이 괴로움의 소멸이다'라고 있는 그대로 알고, '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 길이다'라고 있는 그대로 안다.

Ayaṃ [Pg.51] paṭivedhapaññatti saccānaṃ, nikkhepapaññatti dassanabhūmiyā, bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti sotāpattiphalassa. ‘‘So ime āsavā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ āsavasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ āsavanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Ime āsavā asesaṃ nirujjhantī’’ti yathābhūtaṃ pajānāti.

이것은 진리들에 대한 통달의 선언이며, 견지의 확립에 대한 선언이고, 도에 대한 닦음의 선언이며, 예류과의 실현에 대한 선언이다. 그는 '이것들이 번뇌들이다'라고 있는 그대로 알고, '이것이 번뇌들의 일어남이다'라고 있는 그대로 알며, '이것이 번뇌들의 소멸이다'라고 있는 그대로 알고, '이것이 번뇌들의 소멸로 인도하는 길이다'라고 있는 그대로 안다. '이러한 번뇌들이 남김없이 소멸한다'라고 있는 그대로 안다.

Ayaṃ uppādapaññatti khaye ñāṇassa, okāsapaññatti anuppāde ñāṇassa, bhāvanāpaññatti maggassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, ārambhapaññatti vīriyindriyassa, āsāṭanapaññatti āsāṭikānaṃ, nikkhepapaññatti bhāvanābhūmiyā, abhinighātapaññatti pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ.

이것은 다함에 대한 지혜의 생겨남에 대한 선언이며, 다시 일어나지 않음의 지혜의 자리에 대한 선언이고, 도에 대한 닦음의 선언이며, 괴로움에 대한 철저한 앎의 선언이고, 일어남에 대한 버림의 선언이며, 정진의 기능의 일으킴에 대한 선언이고, 고통을 주는 번뇌들을 제거함에 대한 선언이며, 수행 지위의 확립에 대한 선언이고, 악하고 불선한 법들을 완전히 물리침에 대한 선언이다.

41. Idaṃ ‘‘dukkha’’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Ayaṃ ‘‘dukkhasamudayo’’ti me, bhikkhave…pe… ayaṃ ‘‘dukkhanirodho’’ti me, bhikkhave…pe…. Ayaṃ ‘‘dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

41. 비구들이여, '이것이 괴로움이다'라는 예전에 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안목이 생겼고 지혜가 생겼으며 통찰지가 생겼고 명이 생겼고 광명이 생겼다. 비구들이여, '이것이 괴로움의 일어남이다'라는... (중략) ...비구들이여, '이것이 괴로움의 소멸이다'라는... (중략) ...비구들이여, '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 길이다'라는 예전에 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안목이 생겼고 지혜가 생겼으며 통찰지가 생겼고 명이 생겼고 광명이 생겼다.

Ayaṃ desanāpaññatti saccānaṃ, nikkhepapaññatti sutamayiyā paññāya sacchikiriyāpaññatti anaññātaññassāmītindriyassa, pavattanāpaññatti dhammacakkassa.

이것은 진리들에 대한 설법의 개념(desanāpaññatti)이며, 문소성혜(聞所成慧)를 중생의 상속에 안치하는 개념(nikkhepapaññatti)이며, 미지당지근(未知當知根)을 실현하는 개념(sacchikiriyāpaññatti)이며, 법륜(dhammacakka)을 굴리는 개념(pavattanāpaññatti)이다.

‘‘Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ pariññeyya’’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘‘So kho panāyaṃ dukkhasamudayo pahātabbo’’ti me, bhikkhave…pe… ‘‘so kho panāyaṃ dukkhanirodho sacchikātabbo’’ti me, bhikkhave…pe… ‘‘sā kho panāyaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā bhāvetabbā’’ti me, bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

"비구들이여, '참으로 이 고통(苦)은 철저히 알아야 할 것(pariññeyya)이다'라고 하는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대하여 내게 안(眼)이 생겼고, 지(智)가 생겼으며, 혜(慧)가 생겼고, 명(明)이 생겼으며, 광명(光明)이 생겼다. '참으로 이 고통의 원인(集)은 버려야 할 것(pahātabba)이다'라고 하는 내게... (중략) ... '참으로 이 고통의 소멸에 이르는 길(道)은 닦아야 할 것(bhāvetabba)이다'라고 하는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대하여 내게 안이 생겼고, 지가 생겼으며, 혜가 생겼고, 명이 생겼으며, 광명이 생겼다."

Ayaṃ bhāvanāpaññatti maggassa, nikkhepapaññatti cintāmayiyā paññāya, sacchikiriyāpaññatti aññindriyassa.

이것은 도(道)를 닦는 개념(bhāvanāpaññatti)이며, 사소성혜(思所成慧)를 중생의 상속에 안치하는 개념(nikkhepapaññatti)이며, 이근(已知根)을 실현하는 개념(sacchikiriyāpaññatti)이다.

‘‘Taṃ [Pg.52] kho panidaṃ dukkhaṃ pariññāta’’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘‘So kho panāyaṃ dukkhasamudayo pahīno’’ti me, bhikkhave…pe… ‘‘so kho panāyaṃ dukkhanirodho sacchikato’’ti me, bhikkhave…pe… ‘‘sā kho panāyaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā bhāvitā’’ti me, bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Ayaṃ bhāvanāpaññatti maggassa, nikkhepapaññatti bhāvanāmayiyā paññāya, sacchikiriyāpaññatti aññātāvino indriyassa, pavattanāpaññatti dhammacakkassa.

"비구들이여, '참으로 이 고통(苦)은 철저히 알아졌다(pariññāta)'라고 하는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대하여 내게 안(眼)이 생겼고, 지(智)가 생겼으며, 혜(慧)가 생겼고, 명(明)이 생겼으며, 광명(光明)이 생겼다. '참으로 이 고통의 원인(集)은 버려졌다(pahīna)'라고 하는 내게... (중략) ... '참으로 이 고통의 소멸(滅)은 실현되었다(sacchikata)'라고 하는 내게... (중략) ... '참으로 이 고통의 소멸에 이르는 길(道)은 닦여졌다(bhāvita)'라고 하는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대하여 내게 안이 생겼고, 지가 생겼으며, 혜가 생겼고, 명이 생겼으며, 광명이 생겼다. 이것은 도(道)를 닦는 개념(bhāvanāpaññatti)이며, 수소성혜(修所成慧)를 중생의 상속에 안치하는 개념(nikkhepapaññatti)이며, 구지근(具知根)을 실현하는 개념(sacchikiriyāpaññatti)이며, 법륜을 굴리는 개념(pavattanāpaññatti)이다."

‘‘Tulamatulañca sambhavaṃ, bhavasaṅkhāramavassaji muni;

Ajjhattarato samāhito, abhindi kavacamivattasambhava’’nti.

"비교할 수 있는 것(tula)과 비교할 수 없는 것(atula)의 생겨남(sambhava)에 대하여, 성자(muni)께서는 존재의 형성(bhavasaṅkhāra)을 버리셨다. 안으로 즐거워하고 삼매에 들어, 갑옷을 부수듯 자신에게서 생긴 번뇌를 부수어 버리셨다."

‘‘Tula’’nti saṅkhāradhātu. ‘‘Atula’’nti nibbānadhātu, ‘‘tulamatulañca sambhava’’nti abhiññāpaññatti sabbadhammānaṃ. Nikkhepapaññatti dhammapaṭisambhidāya. ‘‘Bhavasaṅkhāramavassaji munī’’ti pariccāgapaññatti samudayassa. Pariññāpaññatti dukkhassa. ‘‘Ajjhattarato samāhito’’ti bhāvanāpaññatti kāyagatāya satiyā. Ṭhitipaññatti cittekaggatāya. ‘‘Abhindi kavacamivattasambhava’’nti abhinibbidāpaññatti cittassa, upādānapaññatti sabbaññutāya, padālanāpaññatti avijjaṇḍakosānaṃ. Tenāha bhagavā ‘‘tulamatulañca sambhava’’nti.

'비교할 수 있는 것(tula)'이란 유위의 요소(saṅkhāradhātu)이고, '비교할 수 없는 것(atula)'이란 열반의 요소(nibbānadhātu)이다. '비교할 수 있는 것과 비교할 수 없는 것의 생겨남'이란 모든 법에 대한 구경의 지혜의 개념(abhiññāpaññatti)이다. 법무애해(dhammapaṭisambhidā)를 안치하는 개념(nikkhepapaññatti)이다. '성자께서는 존재의 형성을 버리셨다'라는 것은 집제(集諦)를 포기하는 개념(pariccāgapaññatti)이자 고제(苦諦)를 철저히 아는 개념(pariññāpaññatti)이다. '안으로 즐거워하고 삼매에 들어'라는 것은 몸에 대한 마음챙김(kāyagatāsati)을 닦는 개념(bhāvanāpaññatti)이며 심일경성(cittekaggatā)의 확립 개념(ṭhitipaññatti)이다. '갑옷을 부수듯 자신에게서 생긴 번뇌를 부수어 버리셨다'라는 것은 마음의 이욕(離欲)에 관한 개념(abhinibbidāpaññatti)이며, 일체지(sabbaññutā)를 성취하는 개념(upādānapaññatti)이며, 무명의 알껍질을 깨뜨리는 개념(padālanāpaññatti)이다. 그래서 세존께서는 '비교할 수 있는 것과 비교할 수 없는 것의 생겨남'이라고 말씀하셨다.

Yo dukkhamaddakkhi yatonidānaṃ, kāmesu so jantu kathaṃ nameyya;

Kāmā hi loke saṅgoti ñatvā, tesaṃ satīmā vinayāya sikkheti.

"어떤 사람이 고통(苦)과 그 원인(集)을 보았다면, 그 중생이 어찌 감각적 욕망(kāma)에 휘둘리겠는가? 세상에서 감각적 욕망이 속박임을 알고, 마음챙김을 갖추어 그것들을 제어하기 위해 (학처들을) 닦아야 한다."

‘‘Yo dukkha’’nti vevacanapaññatti ca dukkhassa pariññāpaññatti ca. ‘‘Yatonidāna’’nti pabhavapaññatti ca samudayassa pahānapaññatti ca. ‘‘Addakkhī’’ti vevacanapaññatti ca ñāṇacakkhussa paṭivedhapaññatti ca. ‘‘Kāmesu so jantukathaṃ nameyyā’’ti vevacanapaññatti ca kāmataṇhāya abhinivesapaññatti ca. ‘‘Kāmā hi loke saṅgoti ñatvā’’ti paccatthikato dassanapaññatti kāmānaṃ. Kāmā hi aṅgārakāsūpamā maṃsapesūpamā pāvakakappā papātauragopamā ca. ‘‘Tesaṃ satīmā’’ti apacayapaññatti pahānāya, nikkhepapaññatti kāyagatāya [Pg.53] satiyā, bhāvanāpaññatti maggassa. ‘‘Vinayāya sikkhe’’ti paṭivedhapaññatti rāgavinayassa dosavinayassa mohavinayassa. ‘‘Jantū’’ti vevacanapaññatti yogissa. Yadā hi yogī kāmā saṅgoti pajānāti. So kāmānaṃ anuppādāya kusale dhamme uppādayati, so anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya vāyamati. Ayaṃ vāyāmapaññatti appattassa pattiyā. Nikkhepapaññatti oramattikāya asantuṭṭhiyā. Tattha so uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā vāyamatīti ayaṃ appamādapaññatti bhāvanāya, nikkhepapaññatti vīriyindriyassa, ārakkhapaññatti kusalānaṃ dhammānaṃ, ṭhitipaññatti adhicittasikkhāya. Tenāha bhagavā ‘‘yo dukkhamaddakkhi yatonidāna’’nti.

'어떤 사람이 고통을'이라는 설법은 고제(苦諦)의 동의어 개념(vevacanapaññatti)이자 철저히 아는 개념(pariññāpaññatti)이다. '그 원인을'이라는 설법은 집제(集諦)의 발생 개념(pabhavapaññatti)이자 버림의 개념(pahānapaññatti)이다. '보았다(addakkhi)'라는 설법은 지혜의 눈(ñāṇacakkhu)의 동의어 개념이자 통찰의 개념(paṭivedhapaññatti)이다. '그 중생이 어찌 감각적 욕망에 휘둘리겠는가'라는 설법은 욕탐(kāmataṇhā)의 동의어 개념이자 집착의 개념(abhinivesapaññatti)이다. '세상에서 감각적 욕망이 속박임을 알고'라는 것은 감각적 욕망을 적(敵)으로 보는 개념(dassanapaññatti)이다. 진실로 감각적 욕망은 숯덩이 구덩이와 같고 고기 덩어리와 같으며, 타오르는 불꽃과 같고 낭떠러지나 독사와 같다. '마음챙김을 갖추어 그것들을'이라는 설법은 번뇌를 버리기 위해 소멸시키는 개념(apacayapaññatti)이며, 신체에 대한 마음챙김을 안치하는 개념(nikkhepapaññatti)이며, 도(道)를 닦는 개념(bhāvanāpaññatti)이다. '제어하기 위해 닦아야 한다'라는 설법은 탐욕의 제어, 성냄의 제어, 어리석음의 제어를 통찰하는 개념(paṭivedhapaññatti)이다. '중생(jantu)'이란 수행자(yogi)의 동의어 개념이다. 수행자가 감각적 욕망이 속박임을 알 때, 그는 감각적 욕망이 생겨나지 않도록 유익한 법(kusala dhamma)들을 일으킨다. 그는 아직 생겨나지 않은 유익한 법들을 일으키기 위해 정진한다. 이것은 도달하지 못한 것을 얻기 위한 정진의 개념(vāyāmapaññatti)이며, 사소한 유익한 법에 만족하지 않는 태도를 안치하는 개념(nikkhepapaññatti)이다. 거기서 그가 이미 생겨난 유익한 법들을 유지하기 위해 노력하는 것은 수행에 있어서 불방일의 개념(appamādapaññatti)이며, 정진근(vīriyindriya)을 안치하는 개념(nikkhepapaññatti)이며, 유익한 법들을 수호하는 개념(ārakkhapaññatti)이며, 증상심학(adhicittasikkhā)의 확립 개념(ṭhitipaññatti)이다. 그래서 세존께서는 '어떤 사람이 고통과 그 원인을 보았다면'이라고 말씀하셨다.

‘‘Mohasambandhano loko, bhabbarūpova dissati;

Upadhibandhano bālo, tamasā parivārito;

Assirī viya khāyati, passato natthi kiñcana’’nti.

"세상은 어리석음(痴)에 묶여 마치 실다운 것처럼 보이고, 어리석은 자는 집착(upadhi)에 묶이고 어둠에 둘러싸여 있다. 광채가 없는 것처럼 보이지만, (지혜의 눈으로) 보는 자에게는 (탐욕 등의) 장애가 전혀 없다."

‘‘Mohasambandhano loko’’ti desanāpaññatti vipallāsānaṃ. ‘‘Bhabbarūpova dissatī’’ti viparītapaññatti lokassa. ‘‘Upadhibandhano bālo’’ti pabhavapaññatti pāpakānaṃ icchāvacarānaṃ, kiccapaññatti pariyuṭṭhānānaṃ. Balavapaññatti kilesānaṃ. Virūhanāpaññatti saṅkhārānaṃ. ‘‘Tamasā parivārito’’ti desanāpaññatti avijjandhakārassa vevacanapaññatti ca. ‘‘Assirī viya khāyatī’’ti dassanapaññatti dibbacakkhussa, nikkhepapaññatti paññācakkhussa. ‘‘Passato natthi kiñcana’’nti paṭivedhapaññatti sattānaṃ, rāgo kiñcanaṃ doso kiñcanaṃ moho kiñcanaṃ. Tenāha bhagavā ‘‘mohasambandhano loko’’ti.

'세상은 어리석음에 묶여'라는 설법은 전도(vipallāsa)에 대한 설법의 개념(desanāpaññatti)이다. '실다운 것처럼 보이고'라는 설법은 세상의 뒤바뀐 인식에 대한 개념(viparītapaññatti)이다. '어리석은 자는 집착에 묶이고'라는 설법은 사악한 욕망에 사로잡힌 자들의 발생 개념(pabhavapaññatti)이며, 번뇌에 얽매인 자들의 작용 개념(kiccapaññatti)이다. 번뇌가 강력함을 나타내는 개념(balavapaññatti)이며, 형성된 것(saṅkhāra)들이 자라나는 개념(virūhanāpaññatti)이다. '어둠에 둘러싸여'라는 설법은 무명의 어둠에 대한 설법의 개념이자 동의어 개념이다. '광채가 없는 것처럼 보이지만'이라는 설법은 천안(dibbacakkhu)으로 보는 개념(dassanapaññatti)이며, 혜안(paññācakkhu)을 안치하는 개념(nikkhepapaññatti)이다. '보는 자에게는 장애가 전혀 없다'라는 설법은 중생들의 탐욕, 성냄, 어리석음이라는 장애(kiñcana)를 통찰하는 개념(paṭivedhapaññatti)이다. 그래서 세존께서는 '세상은 어리석음에 묶여'라고 말씀하셨다.

‘‘Atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, no cetaṃ, bhikkhave, abhavissa ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ. Nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyetha. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyatī’’ti.

"비구들이여, 태어나지 않았고, 생겨나지 않았으며, 만들어지지 않았고, 형성되지 않은 것(열반)이 있다. 비구들이여, 만약 이 태어나지 않고, 생겨나지 않으며, 만들어지지 않고, 형성되지 않은 것이 없다면, 여기 태어나고, 생겨나고, 만들어지고, 형성된 것들로부터 벗어남이 알려지지 않았을 것이다. 비구들이여, 태어나지 않았고, 생겨나지 않았으며, 만들어지지 않았고, 형성되지 않은 것이 참으로 존재하기에, 태어나고, 생겨나고, 만들어지고, 형성된 것들로부터 벗어남이 알려지는 것이다."

‘‘No cetaṃ, bhikkhave, abhavissa ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhata’’nti desanāpaññatti nibbānassa vevacanapaññatti ca. ‘‘Nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyethā’’ti vevacanapaññatti saṅkhatassa upanayanapaññatti [Pg.54] ca. ‘‘Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhata’’nti vevacanapaññatti nibbānassa jotanāpaññatti ca. ‘‘Tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyatī’’ti ayaṃ vevacanapaññatti nibbānassa, niyyānikapaññatti maggassa, nissaraṇapaññatti saṃsārato. Tenāha bhagavā ‘‘no cetaṃ, bhikkhave, abhavissā’’ti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘ekaṃ bhagavā dhammaṃ, paññattīhi vividhāhi desetī’’ti.

“비구들이여, 만약 태어나지 않고, 생겨나지 않고, 만들어지지 않고, 형성되지 않은 것(무위열반)이 없다면”이라는 말씀은 열반에 대한 설시설(設施設)이자 열반의 이명설(異名設)입니다. “여기서는 태어나고 생겨나고 만들어지고 형성된 것(유위)으로부터의 벗어남이 알려지지 않을 것이다”라는 말씀은 유위의 이명설이자 (열반으로) 인도하는 가설입니다. “비구들이여, 태어나지 않고 생겨나지 않고 만들어지고 형성되지 않은 것이 실제로 존재하기 때문에”라는 말씀은 열반의 이명설이자 밝힘의 가설입니다. “그러므로 태어나고 생겨나고 만들어지고 형성된 것으로부터의 벗어남이 알려진다”라는 이것은 열반의 이명설이며, 도(道)에 있어서는 출리(出離)의 가설이며, 윤회로부터의 벗어남의 가설입니다. 그래서 세존께서 “비구들이여, 만약 그것이 없다면”이라고 말씀하셨습니다. 그래서 존자 마하깟짜나께서는 “세존께서는 하나의 법을 다양한 가설로 설하신다”라고 말씀하셨습니다.

Niyutto paññatti hāro.

시설의 전승(Paññatti hāro)이 마칩니다.

12. Otaraṇahāravibhaṅgo

12. 오타라나 하라(Otaraṇahāro, 진입의 전승)의 분석

42. Tattha katamo otaraṇo hāro? ‘‘Yo ca paṭiccuppādo’’ti.

42. 그중에서 오타라나 하라란 무엇입니까? “연기(緣起)” 등을 말합니다.

‘‘Uddhaṃ adho sabbadhi vippamutto, ayaṃ ahasmīti anānupassī;

Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti.

“위로, 아래로, 모든 곳에서 완전히 벗어나, ‘이것이 나다’라고 관찰하지 않는 자, 이와 같이 해탈한 자는 다시 태어나지 않기 위해 이전에는 건너본 적 없는 폭류를 건넜다.”

‘‘Uddha’’nti rūpadhātu ca arūpadhātu ca. ‘‘Adho’’ti kāmadhātu. ‘‘Sabbadhi vippamutto’’ti tedhātuke ayaṃ asekkhāvimutti. Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni, ayaṃ indriyehi otaraṇā.

“위로”란 색계와 무색계이고, “아래로”란 욕계입니다. “모든 곳에서 완전히 벗어났다”는 것은 이 세 가지 계에서의 무학의 해탈(無學解脫)을 말합니다. 이 무학의 해탈에 있는 것들이 바로 다섯 가지 무학의 인드리아(五無學根)이니, 이것이 인드리아(根)를 통한 진입입니다.

Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

이 다섯 가지 무학의 인드리아가 곧 명(明, vijjā)입니다. 명이 생겨남으로써 무명이 소멸하고, 무명이 소멸함으로써 형성이 소멸하며, 형성이 소멸함으로써 식(識)이 소멸하고, 식이 소멸함으로써 명색이 소멸하며, 명색이 소멸함으로써 육입이 소멸하고, 육입이 소멸함으로써 촉이 소멸하며, 촉이 소멸함으로써 수가 소멸하고, 수가 소멸함으로써 애가 소멸하며, 애가 소멸함으로써 취가 소멸하고, 취가 소멸함으로써 유가 소멸하며, 유가 소멸함으로써 생이 소멸하고, 생이 소멸함으로써 노사, 우비고뇌가 소멸합니다. 이와 같이 이 모든 괴로움의 무리가 소멸합니다. 이것이 연기를 통한 진입입니다.

Tāniyeva [Pg.55] asekkhāni pañcindriyāni tīhi khandhehi saṅgahitāni – sīlakkhandhena samādhikkhandhena paññākkhandhena, ayaṃ khandhehi otaraṇā.

이 다섯 가지 무학의 인드리아는 세 가지 무더기, 즉 계온, 정온, 혜온에 포함됩니다. 이것이 온(蘊)을 통한 진입입니다.

Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni saṅkhārapariyāpannāni ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

이 다섯 가지 무학의 인드리아는 형성(行)에 포함됩니다. 번뇌가 없고(anāsava) 존재의 구성 요소(bhavaṅga)가 아닌 형성들은 법계(dhammadhātu)에 포함됩니다. 이것이 계(界)를 통한 진입입니다.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ, no ca bhavaṅgaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

그 법계는 법처(dhammāyatana)에 포함됩니다. 번뇌가 없고 존재의 구성 요소가 아닌 그 처(處), 이것이 처(處)를 통한 진입입니다.

‘‘Ayaṃ ahasmīti anānupassī’’ti ayaṃ sakkāyadiṭṭhiyā samugghāto, sā sekkhāvimutti, tāniyeva sekkhāni pañcindriyāni. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

“‘이것이 나다’라고 관찰하지 않는다”는 것은 유신견(sakkāyadiṭṭhi)을 완전히 뿌리 뽑은 것입니다. 그것은 유학의 해탈(sekkhāvimutti)이며, 그것이 바로 다섯 가지 유학의 인드리아(五有學根)입니다. 이것이 인드리아를 통한 진입입니다.

Tāniyeva sekkhāni pañcindriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, evaṃ sabbo paṭiccasamuppādo. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

이 다섯 가지 유학의 인드리아가 곧 명입니다. 명이 생겨남으로써 무명이 소멸하고, 무명이 소멸함으로써 형성이 소멸하는 등 모든 연기가 이와 같습니다. 이것이 연기를 통한 진입입니다.

Sāyeva vijjā paññākkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

그 명이 바로 혜온(paññākkhandho)입니다. 이것이 온을 통한 진입입니다.

Sāyeva vijjā saṅkhārapariyāpannā, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā, ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

그 명이 형성에 포함됩니다. 번뇌가 없고 존재의 구성 요소가 아닌 형성들은 법계에 포함됩니다. 이것이 계를 통한 진입입니다.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ, no ca bhavaṅgaṃ, ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

그 법계는 법처에 포함됩니다. 번뇌가 없고 존재의 구성 요소가 아닌 그 처, 이것이 처를 통한 진입입니다.

Sekkhāya ca vimuttiyā asekkhāya ca vimuttiyā vimutto udatāri oghaṃ atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāya. Tenāha bhagavā ‘‘uddhaṃ adho’’ti.

유학의 해탈과 무학의 해탈로써 해탈한 자는 다시 태어나지 않기 위해 이전에는 건너본 적 없는 폭류를 건넜습니다. 그래서 세존께서 “위로, 아래로”라고 말씀하셨습니다.

43. ‘‘Nissitassa calitaṃ, anissitassa calitaṃ natthi, calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti, natiyā asati āgatigati na hoti, āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti, cutūpapāte asati nevidha na huraṃ na ubhayamantarena esevanto dukkhassā’’ti.

43. “의지하는 자에게는 흔들림이 있고, 의지하지 않는 자에게는 흔들림이 없다. 흔들림이 없으면 평온이 있고, 평온이 있으면 (갈애로) 굽음이 없으며, 굽음이 없으면 오고 감이 없고, 오고 감이 없으면 죽고 태어남이 없으며, 죽고 태어남이 없으면 여기도 저기도 그 중간도 없다. 이것이 괴로움의 끝이다.”

‘‘Nissitassa calita’’nti nissayo nāma duvidho taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca. Tattha yā rattassa cetanā, ayaṃ taṇhānissayo; yā mūḷhassa cetanā, ayaṃ diṭṭhinissayo. Cetanā pana saṅkhārā, saṅkhārapaccayā [Pg.56] viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, evaṃ sabbo paṭiccasamuppādo. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

“의지하는 자에게는 흔들림이 있다”에서 의지함(nissaya)이란 갈애에 의지함(taṇhānissayo)과 견해에 의지함(diṭṭhinissayo)의 두 가지가 있습니다. 그중 탐착하는 자의 의도(cetanā)가 갈애에 의지함이고, 미혹된 자의 의도가 견해에 의지함입니다. 의도는 곧 형성(行)이며, 형성을 조건으로 식이 생기고, 식을 조건으로 명색이 생기는 등 모든 연기가 이와 같습니다. 이것이 연기를 통한 진입입니다.

Tattha yā rattassa vedanā, ayaṃ sukhā vedanā. Yā sammūḷhassa vedanā, ayaṃ adukkhamasukhā vedanā, imā dve vedanā vedanākkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

그중 탐착하는 자의 느낌(vedanā)은 즐거운 느낌이며, 완전히 미혹된 자의 느낌은 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌입니다. 이 두 가지 느낌이 수온(vedanākkhandho)입니다. 이것이 온을 통한 진입입니다.

Tattha sukhā vedanā dve indriyāni sukhindriyaṃ somanassindriyañca, adukkhamasukhā vedanā upekkhindriyaṃ. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

그중 즐거운 느낌은 낙근(sukhindriya)과 희근(somanassindriya)의 두 인드리아이고, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌은 사근(upekkhindriya)입니다. 이것이 인드리아를 통한 진입입니다.

Tāniyeva indriyāni saṅkhārapariyāpannāni, ye saṅkhārā sāsavā bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

이 인드리아들은 형성에 포함됩니다. 번뇌가 있고(sāsava) 존재의 구성 요소인 형성들은 법계에 포함됩니다. 이것이 계를 통한 진입입니다.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ sāsavaṃ bhavaṅgaṃ, ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

그 법계는 법처에 포함됩니다. 번뇌가 있고 존재의 구성 요소인 그 처, 이것이 처를 통한 진입입니다.

‘‘Anissitassa calitaṃ natthī’’ti samathavasena vā taṇhāya anissito vipassanāvase vā diṭṭhiyā anissito. Yā vipassanā ayaṃ vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, evaṃ sabbo paṭiccasamuppādo. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

“의지하지 않는 자에게는 흔들림이 없다”는 것은 사마타의 힘으로 갈애에 의지하지 않거나 위빳사나의 힘으로 견해에 의지하지 않는 것입니다. 그 위빳사나가 곧 명입니다. 명이 생겨남으로써 무명이 소멸하고, 무명이 소멸함으로써 형성이 소멸하며, 형성이 소멸함으로써 식이 소멸하는 등 모든 연기가 이와 같습니다. 이것이 연기를 통한 진입입니다.

Sāyeva vipassanā paññākkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

그 위빳사나가 바로 혜온입니다. 이것이 온을 통한 진입입니다.

Sāyeva vipassanā dve indriyāni – vīriyindriyañca paññindriyañca. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

그 위빳사나는 정진근(vīriyindriya)과 혜근(paññindriya)의 두 인드리아입니다. 이것이 인드리아를 통한 진입입니다.

Sāyeva vipassanā saṅkhārapariyāpannā, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

그 위빳사나는 형성에 포함됩니다. 번뇌가 없고 존재의 구성 요소가 아닌 형성들은 법계에 포함됩니다. 이것이 계를 통한 진입입니다.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ, no ca bhavaṅgaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

그 법계는 법처에 포함됩니다. 번뇌가 없고 존재의 구성 요소가 아닌 그 처, 이것이 처를 통한 진입입니다.

‘‘Passaddhiyā satī’’ti duvidhā passaddhi kāyikā ca cetasikā ca. Yaṃ kāyikaṃ sukhaṃ, ayaṃ kāyapassaddhi. Yaṃ cetasikaṃ sukhaṃ, ayaṃ cetasikā passaddhi. Passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhito yathābhūtaṃ pajānāti, yathābhūtaṃ pajānanto nibbindati, nibbindanto [Pg.57] virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ ‘‘vimutta’’miti ñāṇaṃ hoti, ‘‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti pajānāti. So na namati rūpesu, na saddesu, na gandhesu, na rasesu, na phoṭṭhabbesu, na dhammesu khayā rāgassa khayā dosassa khayā mohassa yena rūpena tathāgataṃ tiṭṭhantaṃ carantaṃ paññāpayamāno paññāpeyya, tassa rūpassa khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā rūpasaṅkhaye vimutto, tathāgato atthītipi na upeti, natthītipi na upeti, atthi natthītipi na upeti, nevatthi no natthītipi na upeti. Atha kho gambhīro appameyyo asaṅkheyyo nibbutotiyeva saṅkhaṃ gacchati khayā rāgassa, khayā dosassa, khayā mohassa.

‘경안이 있을 때(Passaddhiyā satī)’라는 구절에서 경안은 신경안(身輕安)과 심경안(心輕안)의 두 가지가 있다. 신체적인 즐거움이 있는 것이 신경안이고, 정신적인 즐거움이 있는 것이 심경안이다. 몸이 경안한 자는 즐거움을 느끼고, 즐거운 자의 마음은 삼매에 들며, 삼매에 든 자는 있는 그대로 안다. 있는 그대로 아는 자는 염오(厭惡)하고, 염오하는 자는 탐욕을 떠나며, 탐욕을 떠남으로써 해탈한다. 해탈했을 때 ‘해탈했다’라는 지혜가 생기며, ‘태어남은 다했고, 청정범행은 성취되었으며, 할 일을 다 마쳤으니, 다시는 이런 상태(윤회)를 받지 않는다’라고 분명히 안다. 그는 탐욕과 성냄과 어리석음이 다했기에 형색, 소리, 냄새, 맛, 감촉, 법에 마음이 휘둘리지 않는다. 어떤 물질(rūpa)로써 서 있거나 행하는 여래를 규정하려 해도, 그 물질이 다하고 탐욕이 떠나고 소멸하고 포기되고 놓아버려져 물질의 총체(rūpasaṅkhaya)에서 해탈했기에, ‘여래가 사후에 존재한다’거나 ‘존재하지 않는다’거나 ‘존재하기도 하고 존재하지 않기도 한다’거나 ‘존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니다’라고 규정할 수 없다. 다만 탐욕과 성냄과 어리석음이 다했기에 ‘깊고 측량할 수 없고 헤아릴 수 없으며 적멸했다’라고만 일컬어진다.

Yāya vedanāya…pe… yāya saññāya. Yehi saṅkhārehi. Yena viññāṇena tathāgataṃ tiṭṭhantaṃ carantaṃ paññāpayamāno paññāpeyya, tassa viññāṇassa khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā viññāṇasaṅkhaye vimutto, tathāgato atthītipi na upeti, natthītipi na upeti, atthi natthītipi na upeti, nevatthi no natthītipi na upeti. Atha kho gambhīro appameyyo asaṅkheyyo nibbutotiyeva saṅkhaṃ gacchati khayā rāgassa, khayā dosassa, khayā mohassa. ‘‘Āgatī’’ti idhāgati. ‘‘Gatī’’ti peccabhavo. Āgatigatīpi na bhavanti, ‘‘nevidhā’’ti chasu ajjhattikesu āyatanesu. ‘‘Na hura’’nti chasu bāhiresu āyatanesu. ‘‘Na ubhayamantarenā’’ti phassasamuditesu dhammesu attānaṃ na passati. ‘‘Esevanto dukkhassā’’ti paṭiccasamuppādo. So duvidho lokiyo ca lokuttaro ca. Tattha lokiyo avijjāpaccayā saṅkhārā, yāva jarāmaraṇā. Lokuttaro sīlavato avippaṭisāro jāyati, yāva nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Tenāha bhagavā ‘‘nissitassa calitaṃ anissitassa calitaṃ natthi…pe… esevanto dukkhassā’’ti.

어떤 느낌으로... 어떤 인식으로... 어떤 형성들로... 어떤 식(識)으로써 서 있거나 행하는 여래를 규정하려 해도, 그 식이 다하고 탐욕이 떠나고 소멸하고 포기되고 놓아버려져 식의 총체(viññāṇasaṅkhaya)에서 해탈했기에, ‘여래가 사후에 존재한다’거나 ‘존재하지 않는다’거나 ‘존재하기도 하고 존재하지 않기도 한다’거나 ‘존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니다’라고 규정할 수 없다. 다만 탐욕과 성냄과 어리석음이 다했기에 ‘깊고 측량할 수 없고 헤아릴 수 없으며 적멸했다’라고만 일컬어진다. ‘아가티(Āgati)’는 다른 생에서 이 생으로 오는 것이고, ‘가티(Gati)’는 죽은 뒤의 다음 생(거래)이다. 아가티와 가티도 존재하지 않으며, ‘이곳도 아니고(nevidha)’는 6내입처를 의미하고, ‘저곳도 아니며(na hura)’는 6외입처를 의미한다. ‘그 중간도 아니다(na ubhayamantarena)’는 촉(phassa)으로 일어나는 법들에서 자아를 보지 않는 것이다. ‘이것이 괴로움의 끝이다(esevanto dukkhassa)’라는 것은 연기(緣起)를 말한다. 연기는 세간적 연기와 출세간적 연기의 두 종류가 있다. 거기서 무명에서 노사까지는 세간적 연기이고, 계를 갖춘 자에게 후회가 생기지 않는 것부터 ‘다시는 이런 상태를 받지 않는다’라고 아는 것까지는 출세간적 연기이다. 그래서 세존께서는 ‘의지하는 자에게는 동요가 있고... 이것이 괴로움의 끝이다’라고 말씀하셨다.

44.

44.

‘‘Ye keci sokā paridevitā vā, dukkhā ca lokasmimanekarūpā;

Piyaṃ paṭiccappabhavanti ete, piye asante na bhavanti ete.

‘세상에 존재하는 모든 근심과 탄식, 그리고 다양한 형태의 괴로움들은 사랑하는 것(piya)을 인연으로 일어난다. 사랑하는 것이 없으면 이것들도 일어나지 않는다.’

Tasmā [Pg.58] hi te sukhino vītasokā, yesaṃ piyaṃ natthi kuhiñci loke;

Tasmā asokaṃ virajaṃ patthayāno, piyaṃ na kayirātha kuhiñci loke’’ti.

‘그러므로 세상 어디에도 사랑하는 것이 없는 이들은 근심이 없고 행복하다. 그러므로 근심이 없고 티끌 없는 열반을 바란다면 세상 어디에서도 사랑하는 것을 만들지 말아야 한다’라고 세존께서 말씀하셨다.

‘‘Ye keci sokā paridevitā vā, dukkhā ca lokasmimanekarūpā piyaṃ paṭiccappabhavanti ete’’ti – ayaṃ dukkhā vedanā. ‘‘Piye asante na bhavanti ete’’ti – ayaṃ sukhā vedanā. Vedanā vedanākkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

‘세상에 존재하는 모든 근심과 탄식, 그리고 다양한 형태의 괴로움들은 사랑하는 것을 인연으로 일어난다’는 이 구절은 괴로운 느낌(고수)을 말한다. ‘사랑하는 것이 없으면 이것들도 일어나지 않는다’는 이 구절은 즐거운 느낌(낙수)을 말한다. 이 느낌들은 수온(受蘊)이며, 이것은 온(蘊)으로 분류하여 포함시키는 것이다.

Vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evaṃ sabbaṃ. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

느낌을 인연으로 갈애가 생기고, 갈애를 인연으로 취착이 생기며, 취착을 인연으로 존재가 생기고, 존재를 인연으로 태어남이 생기며, 태어남을 인연으로 늙음과 죽음이 생긴다. 이와 같이 모든 연기를 알아야 한다. 이것은 연기(緣起)로 분류하여 포함시키는 것이다.

Tattha sukhā vedanā dve indriyāni – sukhindriyaṃ somanassindriyañca. Dukkhā vedanā dve indriyāni – dukkhindriyaṃ domanassindriyañca. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

그 느낌들 중에서 즐거운 느낌은 수근(Suffix-indriya)과 희근(Somanassindriya)이라는 두 가지 감각기능(Indriya)이 된다. 괴로운 느낌은 고근(Dukkhindriya)과 우근(Domanassindriya)이라는 두 가지 감각기능이 된다. 이것은 근(根)으로 분류하여 포함시키는 것이다.

Tāniyeva indriyāni saṅkhārapariyāpannāni, ye saṅkhārā sāsavā bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

그 감각기능들은 형성(Saṅkhāra)에 포함된다. 유루(sāsava)이고 생존의 근거(bhavaṅga)인 형성들은 법계(Dhammadhātu)에 섭수된다. 이것은 계(界)로 분류하여 포함시키는 것이다.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ sāsavaṃ bhavaṅgaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

그 법계는 법입처(Dhammāyatana)에 포함된다. 유루이고 생존의 근거인 그 입처에 대해서, 이것은 처(處)로 분류하여 포함시키는 것이다.

Tasmā hi te sukhino vītasokā, yesaṃ piyaṃ natthi kuhiñci loke;

Tasmā asokaṃ virajaṃ patthayāno, piyaṃ na kayirātha kuhiñci loketi.

‘그러므로 세상 어디에도 사랑하는 것이 없는 이들은 근심이 없고 행복하다. 그러므로 근심이 없고 티끌 없는 열반을 바란다면 세상 어디에서도 사랑하는 것을 만들지 말아야 한다’라는 이 구절에서 세상 어디에서도 사랑하는 것을 만들지 않는다는 것이 언급되었다.

Idaṃ taṇhāpahānaṃ. Taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, evaṃ sabbaṃ. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

이것은 갈애의 버림(taṇhāpahāna)이다. 갈애의 소멸로 취착이 소멸하고, 취착의 소멸로 존재가 소멸한다. 이와 같이 모든 연기를 알아야 한다. 이것은 연기로 분류하여 포함시키는 것이다.

Taṃyeva taṇhāpahānaṃ samatho. So samatho dve indriyāni satindriyaṃ samādhindriyañca. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

그 갈애의 버림이 곧 사마타(samatha)이다. 그 사마타는 수근(Satindriya)과 정근(Samādhindriya)이라는 두 가지 감각기능이 된다. 이것은 근(根)으로 분류하여 포함시키는 것이다.

Soyeva samatho samādhikkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

그 사마타가 곧 정온(定蘊, thama-dhikkhandha)이다. 이것은 온(蘊)으로 분류하여 포함시키는 것이다.

Soyeva samatho saṅkhārapariyāpanno, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

그 사마타는 형성에 포함된다. 무루(anāsava)이고 생존의 근거가 아닌 형성들은 법계에 섭수된다. 이것은 계(界)로 분류하여 포함시키는 것이다.

[Pg.59] dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ, no ca bhavaṅgaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā. Tenāha bhagavā ‘‘ye keci sokā’’ti.

그 법계는 법입처에 포함된다. 무루이고 생존의 근거가 아닌 그 입처에 대해서, 이것은 처(處)로 분류하여 포함시키는 것이다. 그래서 세존께서는 ‘모든 근심들은’이라고 말씀하셨다.

Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati;

Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchati.

감각적 욕망을 갈구하는 자에게 그것이 성취되면, 필멸의 인간은 원하는 것을 얻어 분명 기뻐한다.

Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati.

감각적 욕망을 갈구하여 욕구가 생긴 사람에게, 그 욕망들이 사라져버리면 화살에 맞은 것처럼 고통스러워한다.

Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro;

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattatīti.

뱀의 머리를 발로 피하듯이 감각적 욕망을 피하는 자, 그는 마음 챙기며(sato) 세상의 이 끈질긴 갈애(visattika)를 잘 극복한다라고 세존께서 말씀하셨다.

Tattha yā pītimanatā, ayaṃ anunayo. Yadāha sallaviddhova ruppatīti, idaṃ paṭighaṃ. Anunayaṃ paṭighañca pana taṇhāpakkho, taṇhāya ca pana dasarūpīni āyatanāni padaṭṭhānaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

그 게송에서 기뻐하는 마음 상태는 수순(anunaya, 탐욕)이라 한다. ‘화살에 맞은 듯 고통스러워한다’고 말씀하신 것은 저항(patigha, 성냄)이다. 수순과 저항은 갈애의 측면이다. 그리고 갈애의 근거(padaṭṭhāna)는 10가지 색입처(rūpīni āyatanā니)이다. 이것은 처(處)로 분류하여 포함시키는 것이다.

Tāniyeva dasa rūpīni rūpakāyo nāmasampayutto, tadubhayaṃ nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, evaṃ sabbaṃ. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

그 10가지 색입처는 곧 색신(rūpakāya)이며 성(nāma)과 결합되어 있다. 그 둘은 명색(nāmarūpa)이다. 명색을 인연으로 6입이 생기고, 6입을 인연으로 촉이 생기며, 촉을 인연으로 느낌이 생기고, 느낌을 인연으로 갈애가 생긴다. 이와 같이 모든 연기를 알아야 한다. 이것은 연기로 분류하여 포함시키는 것이다.

Tadeva nāmarūpaṃ pañcakkhandho;

Ayaṃ khandhehi otaraṇā;

Tadeva nāmarūpaṃ aṭṭhārasa dhātuyo;

Ayaṃ dhātūhi otaraṇā;

그 명색이 곧 5온(五蘊)이다. 이것은 온으로 분류하는 것이다. 그 명색이 곧 18계(十八界)이다. 이것은 계로 분류하는 것이다.

Tattha yo rūpakāyo imāni pañca rūpīni indriyāni, yo nāmakāyo imāni pañca arūpīni indriyāni, imāni dasa indriyāni. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

그중 색신(rūpakāya)은 5가지 색근(물질적 감각기능)이고, 명신(nāmakāya)은 5가지 비색근(정신적 감각기능)이다. 이것이 10가지 감각기능(indriya)이다. 이것은 근(根)으로 분류하여 포함시키는 것이다.

Tattha yadāha –

거기서 말씀하신 바와 같다.

‘‘Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro;

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattatī’’ti.

“어떤 비구가 뱀의 머리를 발로 피하듯이 감각적 욕망들을 피한다면, 그는 사띠를 지닌 채 세상의 이 들끓는 갈애를 완전히 뛰어넘는다.”

Ayaṃ saupādisesā nibbānadhātu, ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

이것은 유여의열반계이며, 이것은 요소들을 통한 강림이다.

Sāyeva saupādisesā nibbānadhātu vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, evaṃ sabbaṃ. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

바로 그 유여의열반계가 명지이며, 명지의 생겨남으로 무명이 소멸하고, 무명의 소멸로 상카라가 소멸하며, 이와 같이 모든 것이 그러하다. 이것은 연기를 통한 강림이다.

Sāyeva [Pg.60] vijjā paññākkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

바로 그 명지가 통찰지의 무더기이다. 이것은 무더기를 통한 강림이다.

Sāyeva vijjā dve indriyāni – vīriyindriyaṃ paññindriyañca. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

바로 그 명지가 정진의 기능과 통찰지의 기능이라는 두 가지 기능이 된다. 이것은 기능을 통한 강림이다.

Sāyeva vijjā saṅkhārapariyāpannā, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

바로 그 명지가 상카라에 포함되는데, 번뇌가 없고 존재의 지분(바왕가)이 아닌 그 상카라들은 법의 요소에 포함된다. 이것은 요소들을 통한 강림이다.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ, no ca bhavaṅgaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā. Tenāha bhagavā ‘‘kāmaṃ kāmayamānassā’’ti.

그 법의 요소는 법의 장소에 포함되는데, 그 장소는 번뇌가 없고 존재의 지분이 아니다. 이것은 장소들을 통한 강림이다. 그러므로 세존께서는 “감각적 욕망을 열망하는 자에게”라고 말씀하셨다.

Ettāvatā paṭicca indriyakhandhadhātuāyatanāni samosaraṇotaraṇāni bhavanti. Evaṃ paṭicca indriyakhandhadhātuāyatanāni otāretabbāni. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘yo ca paṭiccuppādo’’ti.

이로써 연기, 기능, 무더기, 요소, 장소들이 모여드는 강림이 된다. 이와 같이 연기, 기능, 무더기, 요소, 장소를 강림시켜야 한다. 그러므로 존자 마하깟짜야나는 “어떠한 연기라도”라고 말씀하셨다.

Niyutto otaraṇo hāro.

강림의 방식인 오따라나 하라(Otaraṇa hāra)를 마친다.

13. Sodhanahāravibhaṅgo

13. 정화의 방식(Sodhana hāra)의 분석

45. Tattha katamo sodhano hāro? ‘‘Vissajjitamhi pañhe’’tigāthā. Yathā āyasmā ajito pārāyane bhagavantaṃ pañhaṃ pucchati –

45. 그 가운데 정화의 방식이란 무엇인가? “질문에 답했을 때”라는 게송이다. 예를 들어 존자 아지따가 바라야나에서 세존께 질문한 것과 같다.

‘‘Kenassu nivuto loko, kenassu nappakāsati;

Kissābhilepanaṃ brūsi, kiṃsu tassa mahabbhaya’’nti.

“무엇이 세상을 덮고 있습니까? 무엇 때문에 세상은 빛나지 않습니까? 무엇이 세상의 오염원이라고 당신은 말씀하십니까? 무엇이 세상의 큰 공포입니까?”

‘‘Avijjāya nivuto loko, [ajitāti bhagavā]Vivicchā pamādā nappakāsati;

Jappābhilepanaṃ brūmi, dukkhamassa mahabbhaya’’nti.

“아지따여, 무명이 세상을 덮고 있으며, 회의(의심)와 방일 때문에 세상은 빛나지 않는다. 갈애가 세상의 오염원이라고 나는 말하며, 고통이 세상의 큰 공포이다.”라고 세존께서 답하셨다.

‘‘Kenassu nivuto loko’’ti pañhe ‘‘avijjāya nivuto loko’’ti bhagavā padaṃ sodheti, no ca ārambhaṃ. ‘‘Kenassu nappakāsatī’’ti pañhe ‘‘vivicchā pamādā nappakāsatī’’ti bhagavā padaṃ sodheti, no ca ārambhaṃ. ‘‘Kissābhilepanaṃ brūsī’’ti pañhe ‘‘jappābhilepanaṃ brūmī’’ti bhagavā padaṃ sodheti, no ca ārambhaṃ. ‘‘Kiṃsu tassa mahabbhaya’’nti pañhe ‘‘dukkhamassa mahabbhaya’’nti suddho ārambho. Tenāha bhagavā ‘‘avijjāya nivuto loko’’ti.

“무엇이 세상을 덮고 있습니까?”라는 질문에 대해 “무명이 세상을 덮고 있다”라고 세존께서 구절을 정화하셨으나, 아직 취지는 정화하지 않으셨다. “무엇 때문에 세상은 빛나지 않습니까?”라는 질문에 대해 “회의와 방일 때문에 빛나지 않는다”라고 세존께서 구절을 정화하셨으나, 아직 취지는 정화하지 않으셨다. “무엇이 세상의 오염원입니까?”라는 질문에 대해 “갈애가 오염원이다”라고 세존께서 구절을 정화하셨으나, 아직 취지는 정화하지 않으셨다. “무엇이 세상의 큰 공포입니까?”라는 질문에 대해 “고통이 큰 공포이다”라고 말씀하심으로써 취지가 깨끗하게 정화되었다. 그러므로 세존께서는 “무명이 세상을 덮고 있다”라고 말씀하셨다.

‘‘Savanti [Pg.61] sabbadhi sotā, [iccāyasmā ajito]Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhīyare’’ti.

“흐름들은 도처로 흐릅니다. 흐름들을 막는 것은 무엇입니까? 흐름들의 단속을 말씀해 주십시오. 무엇으로 흐름들이 닫힙니까?”라고 존자 아지따가 세존께 여쭈었다.

‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ, [ajitāti bhagavā]Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare’’ti.

“아지따여, 세상에 흐르는 그 흐름들을 막는 것은 사띠이다. 나는 그것을 흐름들의 단속이라 말하며, 통찰지에 의해 그것들이 닫힌다.”라고 세존께서 말씀하셨다.

‘‘Savanti sabbadhi sotā, sotānaṃ kiṃ nivāraṇa’’nti pañhe ‘‘yāni sotāni lokasmiṃ, sati tesaṃ nivāraṇa’’nti bhagavā padaṃ sodheti, no ca ārambhaṃ. ‘‘Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhīyare’’ti pañhe ‘‘sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare’’ti suddho ārambho. Tenāha bhagavā ‘‘yāni sotāni lokasmi’’nti.

“흐름들은 도처로 흐릅니다. 흐름들을 막는 것은 무엇입니까?”라는 질문에 대해 “세상에 흐르는 흐름들을 막는 것은 사띠이다”라고 세존께서 구절을 정화하셨으나, 취지는 정화하지 않으셨다. “흐름들의 단속을 말씀해 주십시오. 무엇으로 흐름들이 닫힙니까?”라는 질문에 대해 “흐름들의 단속을 말하노니, 통찰지에 의해 그것들이 닫힌다”라고 말씀하심으로써 취지가 깨끗하게 정화되었다. 그러므로 세존께서는 “세상에 흐르는 흐름들은”이라고 말씀하셨다.

‘‘Paññā ceva sati ca, [iccāyasmā ajito]Nāmarūpañca mārisa;

Etaṃ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṃ uparujjhatī’’ti.

“존귀하신 분이여, 통찰지와 사띠, 그리고 명색은 어디에서 완전히 소멸합니까? 제가 여쭌 이 내용을 제게 말씀해 주십시오.”라고 존자 아지따가 여쭈었다.

Pañhe –

그 질문에 대해 –

‘‘Yametaṃ pañhaṃ apucchi, ajita taṃ vadāmi te;

Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;

Viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhatī’’ti.

“아지따여, 그대가 물은 그 질문에 대해 내게 말해주리라. 명색이 남김없이 소멸하는 곳, 식(vinnana)의 소멸을 통해 여기서 그것이 소멸한다.”

Suddho ārambho. Tenāha bhagavā ‘‘yametaṃ pañhaṃ apucchī’’ti. Yattha evaṃ suddho ārambho, so pañho visajjito bhavati. Yattha pana ārambho asuddho, na tāva so pañho visajjito bhavati. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘vissajjitamhi pañhe’’ti.

취지가 깨끗하게 정화되었다. 그러므로 세존께서는 “그대가 물은 그 질문에 대해”라고 말씀하셨다. 이와 같이 취지가 깨끗하게 정화된 곳에서 그 질문은 해결된 것이 된다. 그러나 취지가 정화되지 않은 곳에서는 아직 그 질문이 해결된 것이 아니다. 그러므로 존자 마하깟짜야나는 “질문에 답했을 때”라고 말씀하셨다.

Niyutto sodhano hāro.

정화의 방식인 소다나 하라(Sodhana hāra)를 마친다.

14. Adhiṭṭhānahāravibhaṅgo

14. 확정의 방식(Adhiṭṭhāna hāra)의 분석

46. Tattha katamo adhiṭṭhāno hāro? ‘‘Ekattatāya dhammā, yepi ca vemattatāya niddiṭṭhā’’ti.

46. 그 가운데 확정의 방식이란 무엇인가? “단일성으로 나타난 법들과 또한 다양성으로 나타난 법들”이라는 게송이다.

Ye tattha niddiṭṭhā, tathā te dhārayitabbā.

거기에서 나타난 것들을 그와 같이 파지해야 한다.

‘‘Dukkha’’nti [Pg.62] ekattatā. Tattha katamaṃ dukkhaṃ? Jāti dukkhā, jarā dukkhā, byādhi dukkho, maraṇaṃ dukkhaṃ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā, rūpā dukkhā, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṃ dukkhaṃ. Ayaṃ vemattatā.

“괴로움(Dukkha)”은 단일성이다. 거기에서 괴로움이란 무엇인가? 태어남이 괴로움이고, 늙음이 괴로움이며, 병듦이 괴로움이고, 죽음이 괴로움이다. 싫어하는 것과 만나는 것이 괴로움이고, 좋아하는 것과 헤어지는 것이 괴로움이며, 원하는 것을 얻지 못하는 것도 괴로움이다. 요컨대 오취온이 괴로움이다. 색이 괴로움이고, 수, 상, 행, 식이 괴로움이다. 이것이 다양성이다.

‘‘Dukkhasamudayo’’ti ekattatā. Tattha katamo dukkhasamudayo? Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī. Seyyathidaṃ, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Ayaṃ vemattatā.

“괴로움의 일어남(Dukkhasamudaya)”은 단일성이다. 거기에서 괴로움의 일어남이란 무엇인가? 다시 태어남을 가져오고 기쁨과 탐욕이 함께하며 여기저기서 즐기는 바로 그 갈애이다. 즉 감각적 욕망에 대한 갈애(kāmataṇhā), 존재에 대한 갈애(bhavataṇhā), 존재하지 않음에 대한 갈애(vibhavataṇhā)이다. 이것이 다양성이다.

‘‘Dukkhanirodho’’ti ekattatā. Tattha katamo dukkhanirodho? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Ayaṃ vemattatā.

“괴로움의 소멸(Dukkhanirodho)”은 단일성이다. 거기에서 괴로움의 소멸이란 무엇인가? 바로 그 갈애가 남김없이 빛바래어 소멸함, 버림, 포기, 해방, 집착 없음이다. 이것이 다양성이다.

‘‘Dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti ekattatā. Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ vemattatā.

“괴로움의 소멸로 인도하는 길(Dukkhanirodhagāminī paṭipadā)”은 단일성이다. 거기에서 괴로움의 소멸로 인도하는 길이란 무엇인가? 바로 이 여덟 가지 성스러운 도(팔정도)이다. 즉 바른 견해, 바른 사유, 바른 말, 바른 행위, 바른 생계, 바른 정진, 바른 마음챙김, 바른 삼매이다. 이것이 다양성이다.

‘‘Maggo’’ti ekattatā. Tattha katamo maggo? Nirayagāmī maggo tiracchānayonigāmī maggo pettivisayagāmī maggo asurayoniyo maggo saggagāmiyo maggo manussagāmī maggo nibbānagāmī maggo. Ayaṃ vemattatā.

“길(Maggo)”은 단일성이다. 거기에서 길이란 무엇인가? 지옥으로 가는 길, 축생의 모태로 가는 길, 아귀의 영역으로 가는 길, 아수라의 세계로 가는 길, 천상으로 가는 길, 인간 세상으로 가는 길, 열반으로 가는 길이 있다. 이것이 다양성이다.

‘‘Nirodho’’ti ekattatā. Tattha katamo nirodho? Paṭisaṅkhānirodho appaṭisaṅkhānirodho anunayanirodho paṭighanirodho mānanirodho makkhanirodho paḷāsanirodho issānirodho macchariyanirodho sabbakilesanirodho. Ayaṃ vemattatā.

‘소멸(nirodha)’은 [단일한 소멸이라는 의미에서] 단일성이다. 거기서 소멸이란 무엇인가? [수행의] 숙고를 통한 소멸, 숙고하지 않은 [본성에 따른] 소멸, 애착의 소멸, 분노의 소멸, 자만의 소멸, 은혜를 저버림의 소멸, [남과] 대등해지려는 고집의 소멸, 질투의 소멸, 인색함의 소멸, 모든 번뇌의 소멸이다. 이것이 [소멸의 여러 종류인] 차별성이다.

‘‘Rūpa’’nti ekattatā. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cātumahābhūtikaṃ rūpaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya rūpassa paññatti. Tattha katamāni cattāri mahābhūtāni? Pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu.

‘물질(rūpa)’은 단일성이다. 거기서 물질이란 무엇인가? 네 가지 거대한 요소(사대)로 이루어진 물질과 네 가지 거대한 요소에 의거하여 파생된 물질의 개념(시설)이다. 거기서 네 가지 거대한 요소(사대)란 무엇인가? 지계(地界), 수계(水계), 화계(火界), 풍계(風界)이다.

47. Dvīhi ākārehi dhātuyo pariggaṇhāti saṅkhepena ca vitthārena ca. Kathaṃ vitthārena dhātuyo pariggaṇhāti? Vīsatiyā ākārehi pathavīdhātuṃ [Pg.63] vitthārena pariggaṇhāti, dvādasahi ākārehi āpodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti, catūhi ākārehi tejodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti, chahi ākārehi vāyodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti.

47. 두 가지 방식, 즉 요약과 상세함으로써 요소들을 파악한다. 어떻게 상세하게 요소들을 파악하는가? 스무 가지 방식으로 지계를 상세히 파악하고, 열두 가지 방식으로 수계를 상세히 파악하며, 네 가지 방식으로 화계를 상세히 파악하고, 여섯 가지 방식으로 풍계를 상세히 파악한다.

Katamehi vīsatiyā ākārehi pathavīdhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti? Atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ, hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ, antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ matthake matthaluṅganti imehi vīsatiyā ākārehi pathavīdhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti.

어떤 스무 가지 방식으로 지계를 상세히 파악하는가? 이 몸에는 머리털, 몸털, 손발톱, 이빨, 살죽, 살, 힘줄, 뼈, 골수, 콩팥, 심장, 간, 근막, 지라, 허파, 큰창자, 작은창자, 위속의 음식물, 똥, 그리고 머릿속의 뇌가 있다. 이와 같이 스무 가지 방식으로 지계를 상세히 파악한다.

Katamehi dvādasahi ākārehi āpodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti? Atthi imasmiṃ kāye pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti imehi dvādasahi ākārehi āpodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti.

어떤 열두 가지 방식으로 수계를 상세히 파악하는가? 이 몸에는 담즙, 가래, 고름, 피, 땀, 굳기름, 눈물, 기름기, 침, 콧물, 관절활액, 오줌이 있다. 이와 같이 열두 가지 방식으로 수계를 상세히 파악한다.

Katamehi catūhi ākārehi tejodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti? Yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, imehi catūhi ākārehi tejodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti.

어떤 네 가지 방식으로 화계를 상세히 파악하는가? 그것에 의해 따뜻해지고, 그것에 의해 노쇠하며, 그것에 의해 타오르고, 그것에 의해 먹고 마시고 씹고 맛본 것이 완전히 소화되는 것이다. 이와 같이 네 가지 방식으로 화계를 상세히 파악한다.

Katamehi chahi ākārehi vāyodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti? Uddhaṅgamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā vātā, aṅgamaṅgānusārino vātā, assāso passāso iti, imehi chahi ākārehi vāyodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti.

어떤 여섯 가지 방식으로 풍계를 상세히 파악하는가? 위로 올라가는 바람, 아래로 내려가는 바람, 창자 밖의 바람, 창자 안의 바람, 사지절마다 순환하는 바람, 들숨과 날숨이다. 이와 같이 여섯 가지 방식으로 풍계를 상세히 파악한다.

Evaṃ imehi dvācattālīsāya ākārehi vitthārena dhātuyo sabhāvato upalakkhayanto tulayanto parivīmaṃsanto pariyogāhanto paccavekkhanto na kiñci gayhūpagaṃ passati kāyaṃ vā kāyapadesaṃ vā, yathā candanikaṃ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṃ passeyya, yathā saṅkāraṭṭhānaṃ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṃ passeyya, yathā vaccakuṭiṃ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṃ passeyya, yathā sivathikaṃ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṃ passeyya. Evameva imehi dvācattālīsāya ākārehi evaṃ vitthārena dhātuyo sabhāvato [Pg.64] upalakkhayanto tulayanto parivīmaṃsanto pariyogāhanto paccavekkhanto na kiñci gayhūpagaṃ passati kāyaṃ vā kāyapadesaṃ vā. Tenāha bhagavā yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu, yā ca bāhirā pathavīdhātu, pathavīdhāturevesā. Taṃ ‘‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṃ virājeti. Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu, yā ca bāhirā āpodhātu…pe… yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu, yā ca bāhirā tejodhātu…pe… yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu, yā ca bāhirā vāyodhātu, vāyodhāturevesā. Taṃ ‘‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṃ virājeti. Ayaṃ vemattatā.

이와 같이 이 마흔두 가지 방식으로 상세하게 요소들을 그 본질에 따라 표식하고, 달아보고, 조사하고, 깊이 탐구하고, 관찰할 때, 취할 만한 어떤 몸이나 몸의 부분도 보지 못한다. 마치 더러운 하수구를 조사하는 자가 취할 만한 것을 아무것도 보지 못하는 것과 같고, 쓰레기 더미를 조사하는 자가 취할 만한 것을 아무것도 보지 못하는 것과 같으며, 변소를 조사하는 자가 취할 만한 것을 아무것도 보지 못하는 것과 같고, 묘지를 조사하는 자가 취할 만한 것을 아무것도 보지 못하는 것과 같다. 그와 같이 이 마흔두 가지 방식으로 상세하게 요소들을 그 본질에 따라 표식하고, 달아보고, 조사하고, 깊이 탐구하고, 관찰할 때, 취할 만한 어떤 몸이나 몸의 부분도 보지 못한다. 그러므로 세존께서 말씀하셨다. “내적인 지계든 외적인 지계든, 그것은 지계일 뿐이다. 그것을 ‘이것은 내 것이 아니요, 이것은 내가 아니며, 이것은 나의 자아가 아니다’라고 이와 같이 있는 그대로 바른 지혜로 보아야 한다.” 이와 같이 있는 그대로 바른 지혜로 보고서 지계에 대해 염오하고, 지계에 대한 탐욕을 빛바래게 한다. 내적인 수계든 외적인 수계든… (중략) … 내적인 화계든 외적인 화계든… (중략) … 내적인 풍계든 외적인 풍계든, 그것은 풍계일 뿐이다. 그것을 ‘이것은 내 것이 아니요, 이것은 내가 아니며, 이것은 나의 자아가 아니다’라고 이와 같이 있는 그대로 바른 지혜로 보아야 한다. 이와 같이 있는 그대로 바른 지혜로 보고서 풍계에 대해 염오하고, 풍계에 대한 탐욕을 빛바래게 한다. 이것이 [물질의 여러 속성인] 차별성이다.

48. ‘‘Avijjā’’ti ekattatā. Tattha katamā avijjā? Dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ, yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asallakkhaṇā anupalakkhaṇā apaccupalakkhaṇā asamavekkhaṇaṃ apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ. Ayaṃ vemattatā.

48. ‘무명(avijjā)’은 단일성이다. 거기서 무명이란 무엇인가? 괴로움에 대한 무지, 괴로움의 원인에 대한 무지, 괴로움의 소멸에 대한 무지, 괴로움의 소멸로 인도하는 길에 대한 무지, 과거에 대한 무지, 미래에 대한 무지, 과거와 미래에 대한 무지, 조건성에서 비롯된 연기된 법들에 대한 무지이다. 이러한 무지, 보지 못함, 통달하지 못함, 깨닫지 못함, 완전히 알지 못함, 꿰뚫지 못함, 포착하지 못함, 근접하여 파악하지 못함, 마주하여 파악하지 못함, 고르게 관찰하지 못함, 직관하지 못함, 어리석음, 미련함, 분명하게 알지 못함, 미혹, 아주 미혹함, 완전히 미혹함, 무명, 무명의 폭류, 무명의 멍에, 무명의 잠재성향, 무명의 얽매임, 무명의 빗장, 미혹, 불선뿌리이다. 이것이 차별성이다.

‘‘Vijjā’’ti ekattatā. Tattha katamā vijjā? Dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ, pubbante ñāṇaṃ, aparante ñāṇaṃ, pubbantāparante ñāṇaṃ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu ñāṇaṃ, yā evarūpā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo saṃlakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko [Pg.65] paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ. Ayaṃ vemattatā.

‘명지(vijjā, 지혜)’는 단일성이다. 거기서 명지란 무엇인가? 괴로움에 대한 지혜, 괴로움의 원인에 대한 지혜, 괴로움의 소멸에 대한 지혜, 괴로움의 소멸로 인도하는 길에 대한 지혜, 과거에 대한 지혜, 미래에 대한 지혜, 과거와 미래에 대한 지혜, 조건성에서 비롯된 연기된 법들에 대한 지혜이다. 이러한 지혜, 분명하게 앎, 간택, 널리 간택함, 법의 간택, 표식함, 근접하여 표식함, 마주하여 표식함, 현명함, 숙련됨, 미묘함, 분명하게 나타냄, 사유, 조사, 넓은 지혜, 총명함, 인도함, 위빳사나, 분명하게 앎, 지혜의 박차, 지혜, 지혜의 기능, 지혜의 힘, 지혜의 칼, 지혜의 궁전, 지혜의 빛, 지혜의 광명, 지혜의 등불, 지혜의 보배, 미혹 없음, 법의 간택, 정견, 택법각지, 도의 구성요소, 도에 포함된 것들이다. 이것이 차별성이다.

‘‘Samāpattī’’ti ekattatā. Tattha katamā samāpatti? Saññāsamāpatti asaññāsamāpatti, nevasaññānāsaññāsamāpatti. Vibhūtasaññāsamāpatti nirodhasamāpattīti. Ayaṃ vemattatā.

‘삼마파티(samāpatti, 선정의 성취)’는 단일성이다. 거기서 삼마파티란 무엇인가? 유상(有想)의 성취, 무상(無想)의 성취, 비상비비상(非想非非想)의 성취, 확연한 상의 성취, 멸진정(滅盡定)의 성취이다. 이것이 차별성이다.

‘‘Jhāyī’’ti ekattatā. Tattha katamo jhāyī? Atthi sekkho jhāyī, atthi asekkho jhāyī, nevasekkhanāsekkho jhāyī, ājāniyo jhāyī, assakhaluṅko jhāyī, diṭṭhuttaro jhāyī, taṇhuttaro jhāyī, paññuttaro jhāyī. Ayaṃ vemattatā.

‘선정자(Jhāyī)’는 단일성(ekattatā)이다. 거기에서 선정자란 누구인가? 유학(sekkha)의 선정자가 있고, 무학(asekkha)의 선정자가 있으며, 유학도 아니고 무학도 아닌 선정자가 있고, 아자니야(길들여진 말과 같은) 선정자가 있으며, 야생마와 같은 선정자가 있고, 견해가 뛰어난 선정자, 갈애가 뛰어난 선정자, 지혜가 뛰어난 선정자가 있다. 이것이 차별성(vemattatā)이다.

‘‘Samādhī’’ti ekattatā. Tattha katamo samādhi? Saraṇo samādhi, araṇo samādhi, savero samādhi, avero samādhi, sabyāpajjo samādhi, abyāpajjo samādhi, sappītiko samādhi, nippītiko samādhi, sāmiso samādhi, nirāmiso samādhi, sasaṅkhāro samādhi, asaṅkhāro samādhi, ekaṃsabhāvito samādhi, ubhayaṃsabhāvito samādhi, ubhayato bhāvitabhāvano samādhi, savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi, hānabhāgiyo samādhi, ṭhitibhāgiyo samādhi, visesabhāgiyo samādhi, nibbedhabhāgiyo samādhi, lokiyo samādhi, lokuttaro samādhi, micchāsamādhi, sammāsamādhi. Ayaṃ vemattatā.

‘삼매(Samādhi)’는 단일성이다. 거기에서 삼매란 무엇인가? 번뇌가 있는 삼매, 번뇌가 없는 삼매, 원한이 있는 삼매, 원한이 없는 삼매, 고통이 있는 삼매, 고통이 없는 삼매, 희열이 있는 삼매, 희열이 없는 삼매, 세속적인 삼매, 세속적이지 않은 삼매, 유행(有行) 삼매, 무행(無行) 삼매, 한 면으로 닦은 삼매, 양면으로 닦은 삼매, 양방향으로 수행을 닦은 삼매, 유심유사 삼매, 무심유사 삼매, 무심무사 삼매, 퇴분(退分) 삼매, 주분(住分) 삼매, 승분(勝分) 삼매, 결택분(抉擇分) 삼매, 세간 삼매, 출세간 삼매, 사(邪)삼매, 정(正)삼매가 있다. 이것이 차별성이다.

‘‘Paṭipadā’’ti ekattatā. Tattha katamā paṭipadā? Āgāḷhapaṭipadā, nijjhāmapaṭipadā, majjhimapaṭipadā, akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, samā paṭipadā, damā paṭipadā, dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññāti. Ayaṃ vemattatā.

‘도닦음(Paṭipadā)’은 단일성이다. 거기에서 도닦음이란 무엇인가? 세속에 빠지는 도닦음, 태워 없애는 도닦음, 중도(中道), 참지 못하는 도닦음, 참는 도닦음, 평온한 도닦음, 제어하는 도닦음, 고통스러운 도닦음과 느린 통찰지, 고통스러운 도닦음과 빠른 통찰지, 즐거운 도닦음과 느린 통찰지, 즐거운 도닦음과 빠른 통찰지가 있다. 이것이 차별성이다.

‘‘Kāyo’’ti ekattatā. Tattha katamo kāyo? Nāmakāyo rūpakāyo ca. Tattha katamo rūpakāyo? Kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo [Pg.66] assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṃ matthaluṅganti – ayaṃ rūpakāyo. Nāmakāyo nāma vedanā saññā cetanā cittaṃ phasso manasikāroti – ayaṃ nāmakāyoti. Ayaṃ vemattatā.

‘몸(Kāya)’은 단일성이다. 거기에서 몸이란 무엇인가? 정신의 몸(명신, 名身)과 물질의 몸(색신, 色身)이다. 거기에서 물질의 몸이란 무엇인가? 머리카락, 몸털, 손발톱, 이빨, 피부, 살, 힘줄, 뼈, 골수, 콩팥, 심장, 간, 근막, 지라, 허파, 큰창자, 작은창자, 위속의 음식물, 똥, 담즙, 가래, 고름, 피, 땀, 굳기름, 눈물, 기름기, 침, 콧물, 관절액, 오줌, 뇌이니, 이것이 물질의 몸이다. 정신의 몸이란 느낌(受), 지각(想), 의도(思), 마음(心), 접촉(觸), 주의(作意)이니, 이것이 정신의 몸이다. 이것이 차별성이다.

Evaṃ yo dhammo yassa dhammassa samānabhāvo, so dhammo tassa dhammassa ekattatāya ekī bhavati. Yena yena vā pana vilakkhaṇo, tena tena vemattaṃ gacchati. Evaṃ sutte vā veyyākaraṇe vā gāthāyaṃ vā pucchitena vīmaṃsayitabbaṃ, kiṃ ekattatāya pucchati, udāhu vemattatāyāti. Yadi ekattatāya pucchitaṃ, ekattatāya visajjayitabbaṃ. Yadi vemattatāya pucchitaṃ, vemattatāya visajjayitabbaṃ. Yadi sattādhiṭṭhānena pucchitaṃ, sattādhiṭṭhānena visajjayitabbaṃ. Yadi dhammādhiṭṭhānena pucchitaṃ, dhammādhiṭṭhānena visajjayitabbaṃ. Yathā yathā vā pana pucchitaṃ, tathā tathā visajjayitabbaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘ekattatāya dhammā’’ti.

이와 같이 어떤 법이 다른 법과 동일한 상태라면, 그 법은 그 법의 단일성에 의해 하나가 된다. 그러나 어떤 성질에 의해 차이가 있다면, 그 성질에 의해 차별성을 갖게 된다. 이와 같이 경(sutta)이나 해석(veyyākaraṇa)이나 게송(gāthā)에서 질문을 받았을 때, 단일성에 대해 묻는 것인지 아니면 차별성에 대해 묻는 것인지 살펴보아야 한다. 만약 단일성에 대해 물었다면 단일성으로 답변해야 하고, 차별성에 대해 물었다면 차별성으로 답변해야 한다. 만약 유정(有情)을 중심으로 물었다면 유정을 중심으로 답변해야 하고, 법(法)을 중심으로 물었다면 법을 중심으로 답변해야 한다. 어떻게 묻느냐에 따라 그에 맞추어 답변해야 한다. 그래서 존자 마하깟짜야나는 “단일성으로서의 법들”이라고 말하였다.

Niyutto adhiṭṭhāno hāro.

안립(Adhiṭṭhāna)의 하라(hāra)가 결합되었다.

15. Parikkhārahāravibhaṅgo

15. 필수품(Parikkhāra) 하라의 분석

49. Tattha katamo parikkhāro hāro? ‘‘Ye dhammā yaṃ dhammaṃ janayantī’’ti.

49. 거기에서 필수품(Parikkhāra) 하라란 무엇인가? “어떤 법들이 어떤 법을 생겨나게 하는가”라는 것이다.

Yo dhammo yaṃ dhammaṃ janayati, tassa so parikkhāro. Kiṃlakkhaṇo parikkhāro? Janakalakkhaṇo parikkhāro. Dve dhammā janayanti hetu ca paccayo ca. Tattha kiṃlakkhaṇo hetu, kiṃlakkhaṇo paccayo? Asādhāraṇalakkhaṇo hetu, sādhāraṇalakkhaṇo paccayo. Yathā kiṃ bhave? Yathā aṅkurassa nibbattiyā bījaṃ asādhāraṇaṃ, pathavī āpo ca sādhāraṇā. Aṅkurassa hi pathavī āpo ca paccayo sabhāvo hetu. Yathā vā pana ghaṭe duddhaṃ pakkhittaṃ dadhi bhavati, na catthi ekakālasamavadhānaṃ duddhassa ca dadhissa ca. Evamevaṃ natthi ekakālasamavadhānaṃ hetussa ca paccayassa ca.

어떤 법이 어떤 법을 생겨나게 하면, 그것은 그것의 필수품(parikkhāra)이다. 필수품은 어떤 특징을 갖는가? 필수품은 생성하는 특징(janakalakkhaṇa)을 갖는다. 두 가지 법이 생겨나게 하니, 원인(hetu)과 조건(paccayo)이다. 거기에서 원인은 어떤 특징이고, 조건은 어떤 특징인가? 불공통된 특징(asādhāraṇalakkhaṇa)은 원인이고, 공통된 특징(sādhāraṇalakkhaṇa)은 조건이다. 어떻게 그러한가? 예를 들어 싹이 트는 데 있어서 씨앗은 불공통된 원인이고, 땅과 물은 공통된 원인이다. 싹에게 땅과 물은 조건이고, 고유한 성질(sabhāva)인 씨앗은 원인이다. 또는 그릇에 담긴 우유가 유제품(dadhi)이 될 때, 우유와 유제품이 동시에 존재하는 것은 아니다. 이와 같이 원인과 조건도 동시에 존재하는 것은 아니다.

Ayañhi saṃsāro sahetu sappaccayo nibbatto. Vuttaṃ hi avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, evaṃ sabbo paṭiccasamuppādo. Iti avijjā avijjāya hetu ayoniso manasikāro paccayo. Purimikā avijjā pacchimikāya avijjāya hetu. Tattha purimikā avijjā avijjānusayo [Pg.67] pacchimikā avijjā avijjāpariyuṭṭhānaṃ, purimiko avijjānusayo pacchimikassa avijjāpariyuṭṭhānassa hetubhūto paribrūhanāya, bījaṅkuro viya samanantarahetutāya. Yaṃ pana yattha phalaṃ nibbattati, idamassa paramparahetutāya hetubhūtaṃ. Duvidho hi hetu samanantarahetu paramparahetu ca, evaṃ avijjāyapi duvidho hetu samanantarahetu paramparahetu ca.

참으로 이 윤회는 원인이 있고 조건이 있어서 생겨난 것이다. “무명을 조건으로 행들이 생겨나고, 행을 조건으로 식(識)이 생겨난다”라고 하였으니, 모든 연기법이 그러하다. 이처럼 무명에게 무명은 원인이고, 옳지 못한 사유(ayoniso manasikāro)는 조건이다. 이전의 무명은 이후의 무명에 대한 원인이다. 거기에서 이전의 무명은 무명의 잠재성향(anusaya)이고, 이후의 무명은 무명의 치성함(pariyuṭṭhāna)이다. 이전의 무명의 잠재성향은 이후의 무명의 치성함이 증장하는 데 있어서 원인이 되니, 마치 씨앗에서 싹이 트는 것과 같은 인접한 원인(samanantarahetu)이다. 한편, 어디에선가 결과가 생겨날 때, 이것은 그것의 연쇄적인 원인(paramparahetu)으로서 원인이 된 것이다. 원인에는 인접한 원인과 연쇄적인 원인의 두 가지가 있듯이, 무명에게도 인접한 원인과 연쇄적인 원인의 두 가지 원인이 있다.

Yathā vā pana thālakañca vaṭṭi ca telañca padīpassa paccayabhūtaṃ na sabhāvahetu, na hi sakkā thālakañca vaṭṭiñca telañca anaggikaṃ dīpetuṃ padīpassa paccayabhūtaṃ. Padīpo viya sabhāvo hetu hoti. Iti sabhāvo hetu, parabhāvo paccayo. Ajjhattiko hetu, bāhiro paccayo. Janako hetu, pariggāhako paccayo. Asādhāraṇo hetu, sādhāraṇo paccayo.

또는 등잔과 심지와 기름은 등불의 조건이지 고유한 원인(sabhāvahetu)은 아니다. 등잔과 심지와 기름이 있더라도 불이 없으면 등불을 밝힐 수 없기 때문이다. 등불 그 자체와 같은 고유한 성질이 원인이 된다. 이와 같이 고유한 성질(sabhāva)은 원인이고, 다른 성질(parabhāva)은 조건이다. 내부적인 것은 원인이고, 외부적인 것은 조건이다. 생성하는 것은 원인이고, 보조하는 것은 조건이다. 불공통된 것은 원인이고, 공통된 것은 조건이다.

Avupacchedattho santati attho, nibbatti attho phalattho, paṭisandhi attho punabbhavattho, palibodhattho pariyuṭṭhānattho, asamugghātattho anusayattho, asampaṭivedhattho avijjattho, apariññātattho viññāṇassa bījattho. Yattha avupacchedo tattha santati, yattha santati tattha nibbatti, yattha nibbatti tattha phalaṃ, yattha phalaṃ tattha paṭisandhi, yattha paṭisandhi tattha punabbhavo, yattha punabbhavo tattha palibodho, yattha palibodho tattha pariyuṭṭhānaṃ, yattha pariyuṭṭhānaṃ tattha asamugghāto. Yattha asamugghāto tattha anusayo, yattha anusayo tattha asampaṭivedho, yattha asampaṭivedho tattha avijjā, yattha avijjā tattha sāsavaṃ viññāṇaṃ apariññātaṃ, yattha sāsavaṃ viññāṇaṃ apariññātaṃ tattha bījattho.

단절되지 않음의 의미가 상속(santati)의 의미이고, 생겨남의 의미가 결과(phala)의 의미이며, 재생연결의 의미가 다시 태어남(punabbhava)의 의미이고, 장애의 의미가 치성함(pariyuṭṭhāna)의 의미이다. 제거되지 않음의 의미가 잠재성향(anusaya)의 의미이고, 꿰뚫어 알지 못함의 의미가 무명(avijjā)의 의미이며, 온전히 알지 못함의 의미가 식(識)의 씨앗의 의미이다. 단절되지 않음이 있는 곳에 상속이 있고, 상속이 있는 곳에 생겨남이 있으며, 생겨남이 있는 곳에 결과가 있고, 결과가 있는 곳에 재생연결이 있다. 재생연결이 있는 곳에 다시 태어남이 있고, 다시 태어남이 있는 곳에 장애가 있으며, 장애가 있는 곳에 치성함이 있고, 치성함이 있는 곳에 제거되지 않음이 있다. 제거되지 않음이 있는 곳에 잠재성향이 있고, 잠재성향이 있는 곳에 꿰뚫어 알지 못함이 있으며, 꿰뚫어 알지 못함이 있는 곳에 무명이 있고, 무명이 있는 곳에 번뇌와 함께하는 온전히 알지 못하는 식이 있으며, 번뇌와 함께하는 온전히 알지 못하는 식이 있는 곳에 씨앗의 의미가 있다.

Sīlakkhandho samādhikkhandhassa paccayo, samādhikkhandho paññākkhandhassa paccayo, paññākkhandho vimuttikkhandhassa paccayo, vimuttikkhandho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa paccayo. Titthaññutā pītaññutāya paccayo, pītaññutā pattaññutāya paccayo, pattaññutā attaññutāya paccayo.

계온(戒蘊)은 정온(定蘊)의 조건이 되고, 정온은 혜온(慧蘊)의 조건이 되며, 혜온은 해탈온(解脫蘊)의 조건이 되고, 해탈온은 해탈지견온(解脫知見蘊)의 조건이 된다. [선지식을 통한] 배움의 앎은 [수행의] 기쁨의 앎에 대한 조건이 되고, 수행의 기쁨의 앎은 [수행의] 적절함의 앎에 대한 조건이 되며, 수행의 적절함의 앎은 [자신의 성취에 대한] 스스로의 앎에 대한 조건이 된다.

Yathā vā pana cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ. Tattha cakkhu ādhipateyyapaccayatāya paccayo, rūpā ārammaṇapaccayatāya paccayo. Āloko sannissayatāya paccayo, manasikāro sabhāvo hetu[Pg.68]. Saṅkhārā viññāṇassa paccayo, sabhāvo hetu. Viññāṇaṃ nāmarūpassa paccayo, sabhāvo hetu. Nāmarūpaṃ saḷāyatanassa paccayo, sabhāvo hetu. Saḷāyatanaṃ phassassa paccayo, sabhāvo hetu. Phasso vedanāya paccayo, sabhāvo hetu. Vedanā taṇhāya paccayo, sabhāvo hetu. Taṇhā upādānassa paccayo, sabhāvo hetu. Upādānaṃ bhavassa paccayo, sabhāvo hetu. Bhavo jātiyā paccayo, sabhāvo hetu. Jāti jarāmaraṇassa paccayo, sabhāvo hetu. Jarāmaraṇaṃ sokassa paccayo, sabhāvo hetu. Soko paridevassa paccayo, sabhāvo hetu. Paridevo dukkhassa paccayo, sabhāvo hetu. Dukkhaṃ domanassassa paccayo, sabhāvo hetu. Domanassaṃ upāyāsassa paccayo, sabhāvo hetu. Evaṃ yo koci upanissayo sabbo so parikkhāro. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘ye dhammā yaṃ dhammaṃ janayantī’’ti.

또는 예를 들어 눈과 형색을 인연하여 안식이 일어난다. 그 구절에서 눈은 [안식을 자신의 의도대로 따르게 하는] 지배(增上)의 조건으로서 조건이 되고, 형색은 대상(所緣)의 조건으로서 조건이 된다. 빛은 의지처(依止)의 조건으로서 조건이 되고, 작의(作意)는 식과 성질이 같은 원인이다. 행(行)들은 식(識)의 조건이고 성질이 같은 원인이다. 식은 명색(名色)의 조건이고 원인이다. 명색은 육입(六入)의 조건이고 원인이다. 육입은 촉(觸)의 조건이고 원인이다. 촉은 수(受)의 조건이고 원인이다. 수는 애(愛)의 조건이고 원인이다. 애는 취(取)의 조건이고 원인이다. 취는 유(有)의 조건이고 원인이다. 유는 생(生)의 조건이고 원인이다. 생은 노사(老死)의 조건이고 원인이다. 노사는 수(愁)의 조건이고 원인이다. 수는 비(悲)의 조건이고 원인이다. 비는 고(苦)의 조건이고 원인이다. 고는 우(憂)의 조건이고 원인이다. 우는 뇌(惱)의 조건이고 원인이다. 이와 같이 [생겨나게 하는 원인인] 어떠한 강한 의지처(우파닛사야)든 그 모두가 자기 결과를 만들어내므로 장비(parikkhāra)라 한다. 그러므로 존자 마하깟짜야나께서는 '어떤 법들이 어떤 법을 생기게 한다'라고 말씀하셨다.

Niyutto parikkhāro hāro.

장비의 이끌어냄(파릭카라 하라)이 성전의 말씀에 따라 적용되었다.

16. Samāropanahāravibhaṅgo

16. 투사의 이끌어냄(사마로빠나 하라)의 분석

50. Tattha katamo samāropano hāro? ‘‘Ye dhammā yaṃmūlā, ye cekatthā pakāsitā muninā’’ti.

50. 거기서 투사의 이끌어냄이란 무엇인가? '어떤 법들이 어떤 근원을 가지며, 성자(부처님)에 의해 동일한 의미로 선포된 것들을 근접 원인의 힘으로 잘 투사해야 한다'는 것이다.

Ekasmiṃ padaṭṭhāne yattakāni padaṭṭhānāni otaranti, sabbāni tāni samāropayitabbāni. Yathā āvaṭṭe hāre bahukāni padaṭṭhānāni otarantīti. Tattha samāropanā catubbidhā padaṭṭhānaṃ, vevacanaṃ, bhāvanā, pahānamiti.

하나의 근접 원인(발처)에 대해 경전에서 취해질 때, 얼마나 많은 다른 법들의 근접 원인들이 그 하나의 법에 포함되는지를 살펴 그 모든 것을 투사해야 한다. 마치 회전의 이끌어냄(아왓따 하라)에서 많은 근접 원인들을 탐구한다고 설해진 것과 같이, 이 이끌어냄에서도 많은 근접 원인들이 포함되므로 그 모든 것을 투사해야 한다고 알아야 한다. 거기서 투사는 근접 원인(발처), 동의어, 수행(수습), 버림(단멸)의 네 가지 방식이 있다.

Tattha katamā padaṭṭhānena samāropanā?

거기서 근접 원인에 의한 투사란 무엇인가?

‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;

Sacittapariyodapanaṃ, etaṃ buddhāna sāsana’’nti.

'모든 악을 행하지 않고 선을 구족하며 자신의 마음을 깨끗이 하는 것, 이것이 부처님들의 가르침이다'라고 설해졌다.

Tassa kiṃ padaṭṭhānaṃ? Tīṇi sucaritāni – kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ – idaṃ padaṭṭhānaṃ; tattha yaṃ kāyikañca vācasikañca sucaritaṃ, ayaṃ sīlakkhandho. Manosucarite yā anabhijjhā abyāpādo ca, ayaṃ samādhikkhandho. Yā sammādiṭṭhi, ayaṃ paññākkhandho. Idaṃ padaṭṭhānaṃ, tattha sīlakkhandho [Pg.69] ca samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā. Idaṃ padaṭṭhānaṃ, tattha samathassa phalaṃ rāgavirāgā cetovimutti, vipassanā phalaṃ avijjāvirāgā paññāvimutti. Idaṃ padaṭṭhānaṃ.

그 가르침의 근접 원인은 무엇인가? 세 가지 선행(sucarita), 즉 신선행, 구선행, 의선행이 근접 원인이다. 이 세 가지 선행이 가르침의 근접 원인이다. 거기서 신체적·언어적 선행은 계온(戒蘊)이다. 의선행 중에서 무탐(anabhijjhā)과 무진(abyāpāda)은 정온(定蘊)이다. 정견(sammādiṭṭhi)은 혜온(慧蘊)이다. 이 세 가지 무더기의 결합이 가르침의 근접 원인이다. 거기서 계온과 정온은 사마타(止)이고, 혜온은 위빳사나(觀)이다. 이 사마타와 위빳사나의 결합이 가르침의 근접 원인이다. 그중 사마타의 과보는 탐욕이 빛바래어 얻는 심해탈(心解脫)이고, 위빳사나의 과보는 무명이 빛바래어 오직 지혜에 의해 번뇌로부터 벗어나는 혜해탈(慧解脫)이다. 이 두 가지 과보의 결합이 가르침의 근접 원인이다.

Vanaṃ vanathassa padaṭṭhānaṃ. Kiñca vanaṃ? Ko ca vanatho? Vanaṃ nāma pañca kāmaguṇā, taṇhā vanatho. Idaṃ padaṭṭhānaṃ. Vanaṃ nāma nimittaggāho ‘‘itthī’’ti vā ‘‘puriso’’ti vā. Vanatho nāma tesaṃ tesaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ anubyañjanaggāho ‘‘aho cakkhu, aho sotaṃ, aho ghānaṃ, aho jivhā, aho kāyo, iti. Idaṃ padaṭṭhānaṃ. Vanaṃ nāma cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni apariññātāni. Yaṃ tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saṃyojanaṃ, ayaṃ vanatho. Idaṃ padaṭṭhānaṃ. Vanaṃ nāma anusayo. Vanatho nāma pariyuṭṭhānaṃ. Idaṃ padaṭṭhānaṃ. Tenāha bhagavā ‘‘chetvā vanañca vanathañcā’’ti. Ayaṃ padaṭṭhānena samāropanā.

숲(vana)은 덤불(vanatha)의 근접 원인이다. 숲이란 무엇이며 덤불이란 무엇인가? 숲은 다섯 가지 가닥의 감각적 욕망이고, 갈애는 덤불이다. 이 다섯 감각적 욕망이 갈애의 근접 원인이다. '여자'라거나 '남자'라고 표상을 취하는 것이 숲이고, 그 지체들에 대해 '오, 눈이여! 오, 귀여! 오, 코여! 오, 혀여! 오, 몸이여!'라고 번뇌를 나타내는 미세한 특징을 취하는 것이 덤불이다. 이 표상을 취하는 숲이 특징을 취하는 덤불의 근접 원인이다. 온전히 알지 못하는 안팎의 여섯 감관(아야따나)이 숲이고, 그 둘을 인연하여 일어나는 결박(상요자나)이 덤불이다. 이 안팎의 감관이 결박의 근접 원인이다. 잠재성향(아누사야)이 숲이고, 전현(pariyuṭṭhāna)하는 번뇌가 덤불이다. 이 잠재성향인 숲이 전현하는 덤불의 근접 원인이다. 그러므로 세존께서는 '숲과 덤불을 베어내어'라고 말씀하셨다. 이것이 근접 원인에 의한 투사이다.

51. Tattha katamā vevacanena samāropanā? Rāgavirāgā cetovimutti sekkhaphalaṃ; avijjāvirāgā paññāvimutti asekkhaphalaṃ. Idaṃ vevacanaṃ. Rāgavirāgā cetovimutti anāgāmiphalaṃ; avijjāvirāgā paññāvimutti aggaphalaṃ arahattaṃ. Idaṃ vevacanaṃ. Rāgavirāgā cetovimutti kāmadhātusamatikkamanaṃ; avijjāvirāgā paññāvimutti tedhātusamatikkamanaṃ. Idaṃ vevacanaṃ. Paññindriyaṃ, paññābalaṃ, adhipaññāsikkhā, paññākkhandho, dhammavicayasambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo, ñāṇaṃ, sammādiṭṭhi, tīraṇā, santīraṇā, hirī, vipassanā, dhamme ñāṇaṃ, sabbaṃ, idaṃ vevacanaṃ. Ayaṃ vevacanena samāropanā.

51. 거기서 동의어에 의한 투사란 무엇인가? '탐욕의 빛바램을 통한 심해탈'과 유학의 과보라는 용어가 있으며, 이 둘은 동의어이다. '무명의 빛바램을 통한 혜해탈'과 무학의 과보라는 용어는 동의어이다. '탐욕의 빛바램을 통한 심해탈'과 불환과는 동의어이다. '무명의 빛바램을 통한 혜해탈'과 최상의 과보인 아라한과는 동의어이다. '탐욕의 빛바램을 통한 심해탈'과 욕계의 초월은 동의어이다. '무명의 빛바램을 통한 혜해탈'과 삼계의 초월은 동의어이다. 혜근, 혜력, 증상혜학, 혜온, 택법각지, 사각지, 지(앎), 정견, 판단, 정밀한 판단, 부끄러움(hiri), 위빳사나, 법에 대한 지혜 등이 모두 동의어이다. 이것이 동의어에 의한 투사이다.

Tattha katamā bhāvanāya samāropanā? Yathāha bhagavā ‘‘tasmātiha tvaṃ bhikkhu kāye kāyānupassī viharāhi, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ’’. Ātāpīti vīriyindriyaṃ. Sampajānoti paññindriyaṃ. Satimāti satindriyaṃ. Vineyya loke abhijjhādomanassanti samādhindriyaṃ. Evaṃ kāye kāyānupassino viharato cattāro satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Kena kāraṇena? Ekalakkhaṇattā catunnaṃ indriyānaṃ. Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Catūsu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Catūsu iddhipādesu bhāviyamānesu pañcindriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Evaṃ sabbe[Pg.70]. Kena kāraṇena? Sabbe hi bodhaṅgamā dhammā bodhipakkhiyā niyyānikalakkhaṇena ekalakkhaṇā, te ekalakkhaṇattā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Ayaṃ bhāvanāya samāropanā.

거기서 수행(수습)에 의한 투사란 무엇인가? 세존께서 '그러므로 비구여, 여기 그대는 몸에서 몸을 관찰하며(신수관), 열의를 가지고 분명히 알며 마음챙김을 유지하며, 세상에 대한 탐욕과 불만족을 제거하며 머물러라'고 말씀하신 바와 같다. '열의를 가짐'은 정진근이고, '분명히 앎'은 혜근이며, '마음챙김'은 염근이다. '탐욕과 불만족을 제거함'은 정근이다. 이와 같이 몸에서 몸을 관찰하며 머무는 이에게 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)이 수행의 완성을 이룬다. 무슨 까닭인가? 네 가지 기능(근)이 동일한 특징을 갖기 때문이다. 사념처가 수행될 때 네 가지 바른 노력(사정근)이 수행의 완성을 이루고, 사정근이 수행될 때 네 가지 성취수단(사신족)이 수행의 완성을 이룬다. 사신족이 수행될 때 다섯 가지 기능(오근)이 수행의 완성을 이룬다. 이와 같이 깨달음으로 인도하는 모든 보리분법들이 수행의 완성을 이룬다. 무슨 까닭인가? 모든 보리분법들은 윤회로부터 벗어나는 출리(出離)라는 성격으로 동일한 특징을 갖기 때문이다. 그 동일한 특징 때문에 그러한 법들은 수행의 완성을 이루게 된다. 이것이 수행에 의한 투사이다.

Tattha katamā pahānena samāropanā? Kāye kāyānupassī viharanto ‘‘asubhe subha’’nti vipallāsaṃ pajahati, kabaḷīkāro cassa āhāro pariññaṃ gacchati, kāmupādānena ca anupādāno bhavati, kāmayogena ca visaṃyutto bhavati, abhijjhākāyaganthena ca vippayujjati, kāmāsavena ca anāsavo bhavati, kāmoghañca uttiṇṇo bhavati, rāgasallena ca visallo bhavati, rūpūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati, rūpadhātuyaṃ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca chandāgatiṃ gacchati.

거기서 버림에 의한 설정(pahānena samāropanā)이란 무엇인가? 신체에서 신체를 관찰하며(kāyānupassī) 머무는 자는 '부정한 것에서 깨끗하다'는 전도된 인식(vipallāsa)을 버리고, 그의 덩어리진 식사(kabaḷīkāro āhāro)는 철저한 앎(pariññā)에 이르며, 감각적 욕망에 대한 집착(kāmupādāna)에 대해서는 집착하지 않게 되고, 욕망의 결박(kāmayoga)에서 벗어나게 되며, 탐욕의 몸의 매듭(abhijjhākāyagantha)에서 풀려나고, 욕망의 번뇌(kāmāsava)가 없어져 번뇌 없는 자(anāsavo)가 되며, 욕망의 폭류(kāmogha)를 건너가게 되고, 탐욕의 화살(rāgasalla)이 뽑히며, 물질에 의지하는 의식의 머묾(rūpūpikā viññāṇaṭṭhiti)을 철저히 알게 되고, 물질의 영역(rūpadhātu)에 대한 탐욕이 버려지며, 애착에 의한 그릇된 길(chandāgati)로 가지 않는다.

Vedanāsu vedanānupassī viharanto ‘‘dukkhe sukha’’nti vipallāsaṃ pajahati, phasso cassa āhāro pariññaṃ gacchati, bhavūpādānena ca anupādāno bhavati, bhavayogena ca visaṃyutto bhavati, byāpādakāyaganthena ca vippayujjati, bhavāsavena ca anāsavo bhavati, bhavoghañca uttiṇṇo bhavati, dosasallena ca visallo bhavati, vedanūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati, vedanādhātuyaṃ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca dosāgatiṃ gacchati.

느낌들에서 느낌을 관찰하며(vedanānupassī) 머무는 자는 '괴로운 것에서 즐겁다'는 전도를 버리고, 그의 접촉의 식(phassāhāra)은 철저한 앎에 이르며, 존재에 대한 집착(bhavūpādāna)에 대해서는 집착하지 않게 되고, 존재의 결박(bhavayoga)에서 벗어나게 되며, 악의의 몸의 매듭(byāpādakāyagantha)에서 풀려나고, 존재의 번뇌(bhavāsava)가 없어져 번뇌 없는 자가 되며, 존재의 폭류(bhavogha)를 건너가게 되고, 성냄의 화살(dosasalla)이 뽑히며, 느낌에 의지하는 의식의 머묾(vedanūpikā viññāṇaṭṭhiti)을 철저히 알게 되고, 느낌의 영역(vedanādhātu)에 대한 탐욕이 버려지며, 성냄에 의한 그릇된 길(dosāgati)로 가지 않는다.

Citte cittānupassī viharanto ‘‘anicce nicca’’nti vipallāsaṃ pajahati, viññāṇaṃ cassa āhāro pariññaṃ gacchati, diṭṭhupādānena ca anupādāno bhavati, diṭṭhiyogena ca visaṃyutto bhavati, sīlabbataparāmāsakāyaganthena ca vippayujjati, diṭṭhāsavena ca anāsavo bhavati, diṭṭhoghañca uttiṇṇo bhavati, mānasallena ca visallo bhavati, saññūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati, saññādhātuyaṃ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca bhayāgatiṃ gacchati.

마음에서 마음을 관찰하며(cittānupassī) 머무는 자는 '무상한 것에서 영원하다'는 전도를 버리고, 그의 의식의 식(viññāṇāhāra)은 철저한 앎에 이르며, 견해에 대한 집착(diṭṭhupādāna)에 대해서는 집착하지 않게 되고, 견해의 결박(diṭṭhiyoga)에서 벗어나게 되며, 계율과 의례에 대한 집착의 몸의 매듭(sīlabbataparāmāsakāyagantha)에서 풀려나고, 견해의 번뇌(diṭṭhāsava)가 없어져 번뇌 없는 자가 되며, 견해의 폭류(diṭṭhogha)를 건너가게 되고, 자만의 화살(mānasalla)이 뽑히며, 인식에 의지하는 의식의 머묾(saññūpikā viññāṇaṭṭhiti)을 철저히 알게 되고, 인식의 영역(saññādhātu)에 대한 탐욕이 버려지며, 두려움에 의한 그릇된 길(bhayāgati)로 가지 않는다.

Dhammesu dhammānupassī viharanto ‘‘anattani attā’’ti vipallāsaṃ pajahati, manosañcetanā cassa āhāro pariññaṃ gacchati, attavādupādānena ca anupādāno bhavati, avijjāyogena ca visaṃyutto bhavati, idaṃsaccābhinivesakāyaganthena ca vippayujjati, avijjāsavena ca anāsavo bhavati, avijjoghañca uttiṇṇo bhavati, mohasallena ca visallo bhavati[Pg.71], saṅkhārūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati, saṅkhāradhātuyaṃ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca mohāgatiṃ gacchati. Ayaṃ pahānena samāropanā.

법들에서 법을 관찰하며(dhammānupassī) 머무는 자는 '무아인 것에서 자아이다'라는 전도를 버리고, 그의 의도적인 마음의 식(manosañcetanāhāra)은 철저한 앎에 이르며, 자아설에 대한 집착(attavādupādāna)에 대해서는 집착하지 않게 되고, 무지의 결박(avijjāyoga)에서 벗어나게 되며, '이것만이 진리이다'라고 고집하는 몸의 매듭(idaṃsaccābhinivesakāyagantha)에서 풀려나고, 무지의 번뇌(avijjāsava)가 없어져 번뇌 없는 자가 되며, 무지의 폭류(avijjogha)를 건너가게 되고, 미혹의 화살(mohasalla)이 뽑히며, 형성들에 의지하는 의식의 머묾(saṅkhārūpikā viññāṇaṭṭhiti)을 철저히 알게 되고, 형성의 영역(saṅkhāradhātu)에 대한 탐욕이 버려지며, 무지에 의한 그릇된 길(mohāgati)로 가지 않는다. 이것이 버림에 의한 설정이다.

Tenāha āyasmā mahākaccāyano –

그러므로 존자 마하깟짜야나는 다음과 같이 말했다.

‘‘Ye dhammā yaṃ mūlā, ye cekatthā pakāsitā muninā;

Te samāropayitabbā, esa samāropano hāro’’ti.

“어떤 법들이 어떤 뿌리를 가졌는지, 성자께서 어떤 동일한 의미를 지닌 것으로 밝히셨는지, 그것들을 설정해야 하니, 이것이 설정의 이끌림(samāropano hāro)이다.”

Niyutto samāropano hāro.

설정의 이끌림이 적용되었다.

Niṭṭhito ca hāravibhaṅgo.

이끌림의 분석(hāravibhaṅgo)이 끝났다.

1. Desanāhārasampāto

1. 가르침의 이끌림의 결합(Desanāhārasampāto)

52.

52.

‘‘Soḷasa hārā paṭhamaṃ, disalocanato disā viloketvā;

Saṅkhipiya aṅkusena hi, nayehi tīhi niddise sutta’’nti.

“먼저 열여섯 가지 이끌림을 적용하고, 방향의 관찰(disālocana)로 방향들을 살펴본 뒤, 갈고리(aṅkusa)로 요약하여, 세 가지 방법(naya)으로 경(sutta)의 의미를 설명해야 한다.”

Vuttā, tassā niddeso kuhiṃ daṭṭhabbo? Hārasampāte. Tattha katamo desanāhārasampāto?

설명되었다. 그것에 대한 상세한 설명은 어디에서 보아야 하는가? 이끌림의 결합에서 보아야 한다. 거기서 가르침의 이끌림의 결합이란 무엇인가?

‘‘Arakkhitena cittena, micchādiṭṭhihatena ca;

Thinamiddhābhibhūtena, vasaṃ mārassa gacchatī’’ti.

“지켜지지 않은 마음으로, 그리고 사견에 사로잡혀, 혼침과 수면에 압도되어, 마라의 지배 아래로 들어간다.”

Arakkhitena cittenāti kiṃ desayati, pamādaṃ taṃ maccuno padaṃ. Micchādiṭṭhihatena cāti micchādiṭṭhihataṃ nāma vuccati yadā ‘‘anicce nicca’’nti passati, so vipallāso. So pana vipallāso kiṃlakkhaṇo? Viparītaggāhalakkhaṇo vipallāso. So kiṃ vipallāsayati? Tayo dhamme saññaṃ cittaṃ diṭṭhimiti. So kuhiṃ vipallāsayati? Catūsu attabhāvavatthūsu, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ vedanaṃ…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.

‘지켜지지 않은 마음으로’라는 말로 무엇을 가르치시는가? 방일(pamāda)이며, 그것은 죽음의 자리이다. ‘사견에 사로잡혀’라는 것은, ‘무상한 것을 영원하다’고 볼 때 이를 사견에 사로잡힌 것이라 한다. 그것은 전도(vipallāsa)이다. 그 전도는 어떤 특징을 갖는가? 뒤바뀌어 붙잡는 특징(viparītaggāhalakkhaṇo)이 있다. 그것은 무엇을 전도시키는가? 인식(saññā), 마음(citta), 견해(diṭṭhi)의 세 가지 법을 전도시킨다. 그것은 어디에서 전도시키는가? 네 가지 자아의 토대(attabhāvavatthu)에서 전도시킨다. 물질을 자아라고 관찰하거나, 물질을 가진 자아라고 관찰하거나, 자아 안에 물질이 있다고 관찰하거나, 물질 안에 자아가 있다고 관찰한다. 이와 같이 느낌, 인식, 형성, 의식에 대해서도 자아라고 관찰하거나, 의식을 가진 자아라고 관찰하거나, 자아 안에 의식이 있다고 관찰하거나, 의식 안에 자아가 있다고 관찰한다.

Tattha [Pg.72] rūpaṃ paṭhamaṃ vipallāsavatthu ‘‘asubhe subha’’nti. Vedanā dutiyaṃ vipallāsavatthu ‘‘dukkhe sukha’’nti. Saññā saṅkhārā ca tatiyaṃ vipallāsavatthu ‘‘anattani attā’’ti. Viññāṇaṃ catutthaṃ vipallāsavatthu ‘‘anicce nicca’’nti. Dve dhammā cittassa saṃkilesā – taṇhā ca avijjā ca. Taṇhānivutaṃ cittaṃ dvīhi vipallāsehi vipallāsīyati ‘‘asubhe subha’’nti ‘‘dukkhe sukha’’nti. Diṭṭhinivutaṃ cittaṃ dvīhi vipallāsehi vipallāsīyati ‘‘anicce nicca’’nti ‘‘anattani attā’’ti.

거기서 첫 번째 전도의 토대는 물질이며 ‘부정한 것에서 깨끗하다’는 것이다. 두 번째 전도의 토대는 느낌이며 ‘괴로운 것에서 즐겁다’는 것이다. 세 번째 전도의 토대는 인식과 형성들이며 ‘무아인 것에서 자아이다’라는 것이다. 네 번째 전도의 토대는 의식이며 ‘무상한 것에서 영원하다’는 것이다. 두 가지 법이 마음을 오염시키니, 갈애(taṇhā)와 무지(avijjā)이다. 갈애에 덮인 마음은 ‘부정한 것에서 깨끗하다’와 ‘괴로운 것에서 즐겁다’는 두 가지 전도에 의해 전도된다. 견해에 덮인 마음은 ‘무상한 것에서 영원하다’와 ‘무아인 것에서 자아이다’라는 두 가지 전도에 의해 전도된다.

Tattha yo diṭṭhivipallāso, so atītaṃ rūpaṃ attato samanupassati, atītaṃ vedanaṃ…pe… atītaṃ saññaṃ, atīte saṅkhāre…pe… atītaṃ viññāṇaṃ attato samanupassati. Tattha yo taṇhāvipallāso, so anāgataṃ rūpaṃ abhinandati, anāgataṃ vedanaṃ…pe… anāgataṃ saññaṃ, anāgate saṅkhāre, anāgataṃ viññāṇaṃ abhinandati. Dve dhammā cittassa upakkilesā – taṇhā ca avijjā ca. Tāhi visujjhantaṃ cittaṃ visujjhati. Tesaṃ avijjānīvaraṇānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ pubbā koṭi na paññāyati sandhāvantānaṃ saṃsarantānaṃ sakiṃ nirayaṃ sakiṃ tiracchānayoniṃ sakiṃ pettivisayaṃ sakiṃ asurakāyaṃ sakiṃ deve sakiṃ manusse.

거기서 견해의 전도는 과거의 물질을 자아라고 관찰하고, 과거의 느낌, 인식, 형성, 의식을 자아라고 관찰한다. 거기서 갈애의 전도는 미래의 물질을 즐거워하고, 미래의 느낌, 인식, 형성, 의식을 즐거워한다. 두 가지 법이 마음의 수번뇌(upakkilesā)이니, 갈애와 무지이다. 이것들로부터 깨끗해질 때 마음은 청정해진다. 무지의 장애가 있고 갈애의 결박이 있는 자들, 지옥으로 한 번, 축생으로 한 번, 아귀로 한 번, 아수라로 한 번, 천상으로 한 번, 인간으로 한 번 번갈아 달리며 윤회하는 중생들의 시초(pubbā koṭi)는 알려지지 않는다.

Thinamiddhābhibhūtenāti. Thinaṃ nāma yā cittassa akallatā akammaniyatā; middhaṃ nāma yaṃ kāyassa līnattaṃ. Vasaṃ mārassa gacchatīti kilesamārassa ca sattamārassa ca vasaṃ gacchati, so hi nivuto saṃsārābhimukho hoti. Imāni bhagavatā dve saccāni desitāni dukkhaṃ samudayo ca. Tesaṃ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṃ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. Yena ca parijānāti yena ca pajahati, ayaṃ maggo. Yaṃ taṇhāya avijjāya ca pahānaṃ, ayaṃ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā ‘‘arakkhitena cittenā’’ti. Tenāhāyasmā mahākaccāyano ‘‘assādādīnavatā’’ti.

‘혼침과 수면에 압도되어’라는 것은, 혼침(thina)이란 마음의 건강하지 못함과 부적절함이며, 수면(middha)이란 몸의 위축됨을 말한다. ‘마라의 지배 아래로 들어간다’는 것은 번뇌마(kilesamāra)와 천자마(devaputtamāra)의 지배 아래로 들어가는 것이니, 그는 (번뇌에) 덮여 윤회를 향하게 된다. 세존께서는 괴로움(dukkha)과 일어남(samudaya)이라는 이 두 가지 진리를 가르치셨다. 세존께서는 그것들을 철저히 알고 버리기 위해 법을 가르치시니, 괴로움을 철저히 알기 위해, 일어남을 버리기 위해 가르치신다. 철저히 알고 버리는 수단이 도(maggo)이다. 갈애와 무지를 버리는 것이 멸(nirodho)이다. 이것이 사성제이다. 그러므로 세존께서는 ‘지켜지지 않은 마음으로’라고 말씀하셨다. 그러므로 존자 마하깟짜야나는 ‘달콤함과 재난의 상태(assādādīnavatā)’라고 말씀하셨다.

Niyutto desanā hārasampāto.

설법의 갈래(데사나하라)의 결합이 [팔리 경전에서 인출되어] 구성되었습니다.

2. Vicayahārasampāto

2. 조사의 갈래(위짜야하라)의 결합

53. Tattha [Pg.73] katamo vicayo hārasampāto? Tattha taṇhā duvidhā kusalāpi akusalāpi. Akusalā saṃsāragāminī, kusalā apacayagāminī pahānataṇhā. Mānopi duvidho kusalopi akusalopi. Yaṃ mānaṃ nissāya mānaṃ pajahati, ayaṃ māno kusalo. Yo pana māno dukkhaṃ nibbattayati, ayaṃ māno akusalo. Tattha yaṃ nekkhammasitaṃ domanassaṃ kudāssunāmāhaṃ taṃ āyatanaṃ sacchikatvā upasampajja viharissaṃ yaṃ ariyā santaṃ āyatanaṃ sacchikatvā upasampajja viharantīti tassa uppajjati pihā, pihāpaccayā domanassaṃ, ayaṃ taṇhā kusalā rāgavirāgā cetovimutti, tadārammaṇā kusalā avijjāvirāgā paññāvimutti.

53. 거기서 무엇이 조사의 갈래의 결합인가? 거기서 갈애는 유익한 것과 해로운 것 두 가지가 있다. 해로운 갈애는 윤회로 인도하고, 유익한 갈애는 [번뇌의] 감소로 인도하며 버림의 원인이 되는 갈애이다. 자만 또한 유익한 것과 해로운 것 두 가지가 있다. 어떤 자만을 의지하여 [그 자만을 동기로 삼아 다른] 자만을 버린다면 이 자만은 유익한 것이다. 그러나 괴로움을 일으키는 자만은 해로운 자만이다. 거기서 출가에 의지한 근심은, 성자들이 고요한 영역(과보)을 체득하고 구족하여 머무는 것처럼 '나는 언제쯤 그 영역을 체득하고 구족하여 머물 것인가?'라고 할 때 그에게 생겨나는 열망이며, 그 열망을 연하여 근심이 생긴다. 이 갈애는 유익한 것이며 탐욕의 빛바램에 의한 심해탈이다. 그것을 대상으로 하는 유익함이며 무명의 빛바램에 의한 혜해탈이다.

Tassā ko pavicayo? Aṭṭha maggaṅgāni sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. So kattha daṭṭhabbo? Catutthe jhāne pāramitāya. Catutthe hi jhāne aṭṭhaṅgasamannāgataṃ cittaṃ bhāvayati parisuddhaṃ pariyodātaṃ anaṅgaṇaṃ vigatūpakkilesaṃ mudu kammaniyaṃ ṭhitaṃ āneñjappattaṃ. So tattha aṭṭhavidhaṃ adhigacchati cha abhiññā dve ca visese, taṃ cittaṃ yato parisuddhaṃ, tato pariyodātaṃ, yato pariyodātaṃ, tato anaṅgaṇaṃ, yato anaṅgaṇaṃ, tato vigatūpakkilesaṃ, yato vigatūpakkilesaṃ, tato mudu, yato mudu, tato kammaniyaṃ, yato kammaniyaṃ, tato ṭhitaṃ, yato ṭhitaṃ, tato āneñjappattaṃ. Tattha aṅgaṇā ca upakkilesā ca tadubhayaṃ taṇhāpakkho. Yā ca iñjanā yā ca cittassa aṭṭhiti, ayaṃ diṭṭhipakkho.

그 [혜해탈]에 대한 조사는 무엇인가? 팔정도이니, 즉 바른 견해, 바른 사유, 바른 말, 바른 행위, 바른 생계, 바른 정진, 바른 마음챙김, 바른 삼매이다. 그것은 어디에서 보아야 하는가? 제4선의 완성에서 보아야 한다. 제4선에서 여덟 가지 구성 요소를 갖춘 마음을 닦으니, 청정하고, 결백하고, 흠이 없고, 오염원이 사라지고, 부드럽고, 다루기 쉽고, 안주하고, 부동에 이른 마음이다. 그는 거기서 여덟 가지 공덕을 얻으니, 여섯 가지 신통과 두 가지 특별한 성취이다. 그 마음이 청정하기에 결백하고, 결백하기에 흠이 없으며, 흠이 없기에 오염원이 사라지고, 오염원이 사라졌기에 부드러우며, 부드럽기에 다루기 쉽고, 다루기 쉽기에 안주하며, 안주하기에 부동에 이른다. 거기서 흠과 오염원, 이 둘은 갈애의 편이다. 동요와 마음의 불안정은 견해의 편이다.

Cattāri indriyāni dukkhindriyaṃ domanassindriyaṃ sukhindriyaṃ somanassindriyañca catutthajjhāne nirujjhanti, tassa upekkhindriyaṃ avasiṭṭhaṃ bhavati. So uparimaṃ samāpattiṃ santato manasikaroti, tassa uparimaṃ samāpattiṃ santato manasikaroto catutthajjhāne oḷārikā saññā saṇṭhahati ukkaṇṭhā ca paṭighasaññā, so sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘‘anantaṃ ākāsa’’nti ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ sacchikatvā upasampajja viharati. Abhiññābhinīhāro rūpasaññā vokāro nānattasaññā samatikkamati paṭighasaññā cassa abbhatthaṃ gacchati, evaṃ samādhi tassa samāhitassa obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ, so samādhi chaḷaṅgasamannāgato paccavekkhitabbo[Pg.74]. Anabhijjhāsahagataṃ me mānasaṃ sabbaloke, abyāpannaṃ me cittaṃ sabbasattesu, āraddhaṃ me vīriyaṃ paggahitaṃ, passaddho me kāyo asāraddho, samāhitaṃ me cittaṃ avikkhittaṃ, upaṭṭhitā me sati asammuṭṭhā, tattha yañca anabhijjhāsahagataṃ mānasaṃ sabbaloke yañca abyāpannaṃ cittaṃ sabbasattesu yañca āraddhaṃ vīriyaṃ paggahitaṃ yañca samāhitaṃ cittaṃ avikkhittaṃ, ayaṃ samatho. Yo passaddho kāyo asāraddho, ayaṃ samādhiparikkhāro. Yā upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā ayaṃ vipassanā.

네 가지 기능, 즉 고근, 우근, 낙근, 희근은 제4선에서 소멸하며, 그에게는 사근(평온의 기능)만이 남는다. 그는 상위의 증득을 고요하다고 작의한다. 상위의 증득을 고요하다고 작의하는 그에게 제4선에서의 거친 상이 머물고, 싫어함의 상(유애상)도 머문다. 그는 모든 면에서 색상을 초월하고 유애상이 소멸하며 다채로운 상을 작의하지 않음으로써 '허공은 무한하다'라고 공무변처의 증득을 체득하여 구족하여 머문다. 신통의 인도와 색상의 표방이 다채로운 상을 초월하고 그의 유애상은 소멸한다. 이와 같이 삼매에 든 자에게는 빛이 사라지고 형색의 보임도 사라진다. 그 삼매는 여섯 가지 요소를 갖춘 것으로 관찰되어야 한다. '모든 세상에 대해 나의 마음은 탐욕이 없고, 모든 중생에 대해 나의 마음은 해코지함이 없으며, 정진은 일으켜지고 북돋워졌으며, 나의 몸은 경안하고 열기가 없으며, 나의 마음은 삼매에 들어 산란하지 않고, 나의 사띠는 확립되어 망각이 없다.' 거기서 세상에 대한 탐욕 없는 마음, 중생에 대한 해코지 없는 마음, 일으켜진 정진, 집중된 마음은 '사마타'이다. 경안하고 열기 없는 몸은 삼매의 권속이다. 확립되어 망각이 없는 사띠는 '위빳사나'이다.

54. So samādhi pañcavidhena veditabbo. Ayaṃ samādhi ‘‘paccuppannasukho’’ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati, ayaṃ samādhi ‘‘āyatiṃ sukhavipāko’’ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati, ayaṃ samādhi ‘‘ariyo nirāmiso’’ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati, ayaṃ samādhi ‘‘akāpurisasevito’’ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati, ayaṃ samādhi ‘‘santo ceva paṇīto ca paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na sasaṅkhāraniggayhavāritagato cā’’ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati. Taṃ kho panimaṃ samādhiṃ ‘‘sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmī’’ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati. Tattha yo ca samādhi paccuppannasukho yo ca samādhi āyatiṃ sukhavipāko ayaṃ samatho. Yo ca samādhi ariyo nirāmiso, yo ca samādhi akāpurisasevito, yo ca samādhi santo ceva paṇīto paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na sasaṅkhāraniggayhavāritagato ca yañcāhaṃ taṃ kho panimaṃ samādhiṃ sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmīti, ayaṃ vipassanā.

54. 그 삼매는 다섯 가지 방식으로 알아야 한다. '이 삼매는 현재에 즐겁다'라는 지와 견이 스스로에게 나타나고, '이 삼매는 미래에 즐거운 과보가 있다', '이 삼매는 거룩하고 세속적 유혹이 없다', '이 삼매는 위대한 분들이 닦은 것이다', '이 삼매는 고요하고 수승하며 경안하여 얻은 것이고 일념의 상태에 이른 것이지 조작하여 억제함으로써 얻은 것이 아니다'라는 지와 견이 스스로에게 나타난다. 또한 그 삼매를 '마음 챙겨서 들고 마음 챙겨서 나온다'는 지와 견이 스스로에게 나타난다. 거기서 현재의 즐거움과 미래의 즐거운 과보인 삼매는 사마타이다. 거룩하고 세속적 유혹이 없으며, 위대한 분들이 닦았고, 고요하고 수승하며 경안하여 얻었고 일념에 이르렀으며 조작으로 얻은 것이 아닌 삼매, 그리고 마음 챙겨 들고 난다는 지견은 위빳사나이다.

So samādhi pañcavidhena veditabbo pītipharaṇatā sukhapharaṇatā cetopharaṇatā ālokapharaṇatā paccavekkhaṇānimittaṃ. Tattha yo ca pītipharaṇo yo ca sukhapharaṇo yo ca cetopharaṇo, ayaṃ samatho. Yo ca ālokapharaṇo yañca paccavekkhaṇānimittaṃ. Ayaṃ vipassanā.

그 삼매는 다섯 가지 방식으로 알아야 하니, 희열의 편만, 즐거움의 편만, 마음의 편만, 빛의 편만, 반조의 표상이다. 거기서 희열의 편만, 즐거움의 편만, 마음의 편만은 사마타이다. 빛의 편만과 반조의 표상은 위빳사나이다.

55. Dasa [Pg.75] kasiṇāyatanāni pathavīkasiṇaṃ āpokasiṇaṃ tejokasiṇaṃ vāyokasiṇaṃ nīlakasiṇaṃ pītakasiṇaṃ lohitakasiṇaṃ odātakasiṇaṃ ākāsakasiṇaṃ viññāṇakasiṇaṃ. Tattha yañca pathavīkasiṇaṃ yañca āpokasiṇaṃ evaṃ sabbaṃ, yañca odātakasiṇaṃ. Imāni aṭṭha kasiṇāni samatho. Yañca ākāsakasiṇaṃ yañca viññāṇakasiṇaṃ, ayaṃ vipassanā. Evaṃ sabbo ariyo maggo yena yena ākārena vutto, tena tena samathavipassanena yojayitabbo. Te tīhi dhammehi saṅgahitā aniccatāya dukkhatāya anattatāya. So samathavipassanaṃ bhāvayamāno tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayati. Tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati. Tayo khandhe bhāvayanto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayati.

55. 열 가지 카시나 영역은 지 카시나, 수 카시나, 화 카시나, 풍 카시나, 청 카시나, 황 카시나, 적 카시나, 백 카시나, 공 카시나, 식 카시나이다. 거기서 지 카시나, 수 카시나 등 백 카시나까지의 이 여덟 가지 카시나는 사마타이다. 공 카시나와 식 카시나는 위빳사나이다. 이와 같이 모든 성스러운 도는 각각의 방식으로 설해진 대로 사마타와 위빳사나에 결합되어야 한다. 그것들은 무상, 고, 무아라는 세 가지 법에 포함된다. 그는 사마타와 위빳사나를 닦으면서 세 가지 해탈의 문을 닦는 것이고, 세 가지 해탈의 문을 닦으면서 [계, 정, 혜의] 세 무더기를 닦는 것이며, 세 무더기를 닦으면서 성스러운 팔정도를 닦는 것이다.

Rāgacarito puggalo animittena vimokkhamukhena niyyāti adhicittasikkhāya sikkhanto lobhaṃ akusalamūlaṃ pajahanto sukhavedanīyaṃ phassaṃ anupagacchanto sukhaṃ vedanaṃ parijānanto rāgamalaṃ pavāhento rāgarajaṃ niddhunanto rāgavisaṃ vamento rāgaggiṃ nibbāpento rāgasallaṃ uppāṭento rāgajaṭaṃ vijaṭento. Dosacarito puggalo appaṇihitena vimokkhamukhena niyyāti adhisīlasikkhāya sikkhanto dosaṃ akusalamūlaṃ pajahanto dukkhavedanīyaṃ phassaṃ anupagacchanto dukkhavedanaṃ parijānanto dosamalaṃ pavāhento dosarajaṃ niddhunanto dosavisaṃ vamento dosaggiṃ nibbāpento dosasallaṃ uppāṭento dosajaṭaṃ vijaṭento. Mohacarito puggalo suññatavimokkhamukhena niyyāti adhipaññāsikkhāya sikkhanto mohaṃ akusalamūlaṃ pajahanto adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ anupagacchanto adukkhamasukhaṃ vedanaṃ parijānanto mohamalaṃ pavāhento moharajaṃ niddhunanto mohavisaṃ vamento mohaggiṃ nibbāpento mohasallaṃ uppāṭento mohajaṭaṃ vijaṭento.

탐욕의 성향을 가진 사람(탐행자)은 무상(無常)에 대한 거듭된 관찰인 표상 없음의 해탈문(animitta-vimokkha-mukha)을 통하여 해탈로 나아간다. 그는 삼매라고 하는 증상심학(adhicitta-sikkhā)을 닦으며 탐욕이라는 불선뿌리를 버리고, 즐거움으로 느껴지는 접촉에 머물지 않으며, 즐거운 느낌을 철저히 알고, 탐욕의 때를 씻어내며, 탐욕의 먼지를 털어버리고, 탐욕의 독을 토해내며, 탐욕의 불을 끄고, 탐욕의 화살을 뽑아내며, 탐욕의 엉킴을 풀면서 윤회에서 벗어난다. 성냄의 성향을 가진 사람(진행자)은 원함 없음의 해탈문(appaṇihita-vimokkha-mukha)을 통하여 해탈로 나아간다. 그는 계율이라고 하는 증상계학(adhisīla-sikkhā)을 닦으며 성냄이라는 불선뿌리를 버리고, 괴로움으로 느껴지는 접촉에 머물지 않으며, 괴로운 느낌을 철저히 알고, 성냄의 때를 씻어내며, 성냄의 먼지를 털어버리고, 성냄의 독을 토해내며, 성냄의 불을 끄고, 성냄의 화살을 뽑아내며, 성냄의 엉킴을 풀면서 윤회에서 벗어난다. 어리석음의 성향을 가진 사람(치행자)은 공(空)의 해탈문(suññata-vimokkha-mukha)을 통하여 해탈로 나아간다. 그는 통찰지라고 하는 증상혜학(adhipaññā-sikkhā)을 닦으며 어리석음이라는 불선뿌리를 버리고, 괴롭지도 즐겁지도 않게 느껴지는 접촉에 머물지 않으며, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌을 철저히 알고, 어리석음의 때를 씻어내며, 어리석음의 먼지를 털어버리고, 어리석음의 독을 토해내며, 어리석음의 불을 끄고, 어리석음의 화살을 뽑아내며, 어리석음의 엉킴을 풀면서 윤회에서 벗어난다.

Tattha suññatavimokkhamukhaṃ paññākkhandho, animittavimokkhamukhaṃ samādhikkhandho, appaṇihitavimokkhamukhaṃ sīlakkhandho. So tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati, tayo khandhe bhāvayanto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayati. Tattha yā ca sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo, ayaṃ sīlakkhandho, yo ca sammāvāyāmo [Pg.76] yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi, ayaṃ samādhikkhandho, yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsaṅkappo, ayaṃ paññākkhandho.

거기서 공의 해탈문은 통찰지(慧)의 무더기요, 표상 없음의 해탈문은 집중(定)의 무더기요, 원함 없음의 해탈문은 계행(戒)의 무더기이다. 그는 이 세 가지 해탈문을 닦음으로써 세 가지 무더기를 닦고, 세 가지 무더기를 닦음으로써 거룩한 여덟 가지 성도(팔정도)를 닦는다. 거기서 바른 말(정어)과 바른 행위(정업)와 바른 생계(정명)가 있는데, 이것이 계행의 무더기(계온)이다. 바른 노력(정정진)과 바른 마음챙김(정념)과 바른 집중(정정)이 있는데, 이것이 집중의 무더기(정온)이다. 바른 견해(정견)와 바른 사유(정사유)가 있는데, 이것이 통찰지의 무더기(혜온)이다.

Tattha sīlakkhandho ca samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā. Yo samathavipassanaṃ bhāveti, tassa dve bhavaṅgāni bhāvanaṃ gacchanti kāyo cittañca, bhavanirodhagāminī paṭipadā dve padāni sīlaṃ samādhi ca. So hoti bhikkhu bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño. Kāye bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṃ gacchanti sammākammanto sammāvāyāmo ca, sīle bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṃ gacchanti sammāvācā sammāājīvo ca, citte bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṃ gacchanti sammāsati sammāsamādhi ca, paññāya bhāviyamānāya dve dhammā bhāvanaṃ gacchanti sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo ca.

거기서 계행의 무더기와 집중의 무더기는 사마타(samatha)이고, 통찰지의 무더기는 위빳사나(vipassanā)이다. 사마타와 위빳사나를 닦는 수행자에게는 몸과 마음이라는 두 가지 존재의 구성 요소가 수행(닦음)으로 나아가며, 존재의 소멸(열반)로 이끄는 도(道)인 계(戒)와 정(定)이라는 두 가지 실천이 수행으로 나아간다. 그 비구는 몸을 닦고, 계를 닦고, 마음을 닦고, 지혜를 닦은 자가 된다. 몸이 닦일 때 바른 행위와 바른 노력이라는 두 가지 법이 수행으로 나아가고, 계가 닦일 때 바른 말과 바른 생계라는 두 가지 법이 수행으로 나아가며, 마음이 닦일 때 바른 마음챙김과 바른 집중이라는 두 가지 법이 수행으로 나아가고, 지혜가 닦일 때 바른 견해와 바른 사유라는 두 가지 법이 수행으로 나아간다.

Tattha yo ca sammākammanto yo ca sammāvāyāmo siyā kāyiko siyā cetasiko, tattha yo kāyasaṅgaho, so kāye bhāvite bhāvanaṃ gacchati, yo cittasaṅgaho, so citte bhāvite bhāvanaṃ gacchati. So samathavipassanaṃ bhāvayanto pañcavidhaṃ adhigamaṃ gacchati khippādhigamo ca hoti, vimuttādhigamo ca hoti, mahādhigamo ca hoti, vipulādhigamo ca hoti, anavasesādhigamo ca hoti. Tattha samathena khippādhigamo ca mahādhigamo ca vipulādhigamo ca hoti, vipassanāya vimuttādhigamo ca anavasesādhigamo ca hoti.

거기서 바른 행위와 바른 노력은 때로는 신체적일 수도 있고 때로는 정신적일 수도 있다. 그중 신체에 포함되는 것은 신체가 닦일 때 수행으로 나아가고, 마음에 포함되는 것은 마음이 닦일 때 수행으로 나아간다. 그는 사마타와 위빳사나를 닦으면서 다섯 가지 종류의 성취에 도달한다. 즉, 신속한 성취(khippādhigama), 해탈을 통한 성취(vimuttādhigama), 위대한 성취(mahādhigama), 광대한 성취(vipulādhigama), 남김없는 성취(anavasesādhigama)가 그것이다. 거기서 사마타를 통해서는 신속한 성취와 위대한 성취와 광대한 성취가 이루어지고, 위빳사나를 통해서는 해탈을 통한 성취와 남김없는 성취가 이루어진다.

56. Tattha yo desayati, so dasabalasamannāgato satthā ovādena sāvake na visaṃvādayati. So tividhaṃ idaṃ karotha iminā upāyena karotha idaṃ vo kurumānānaṃ hitāya sukhāya bhavissati, so tathā ovadito tathānusiṭṭho tathākaronto tathāpaṭipajjanto taṃ bhūmiṃ na pāpuṇissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṃ aparipūrayanto taṃ bhūmiṃ anupāpuṇissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṃ paripūrayanto taṃ bhūmiṃ anupāpuṇissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

56. 거기서 법을 설하시는 분은 십력(十力)을 갖추신 스승이시니, 그분은 훈계로써 제자들을 그르치게 하지 않으신다. 그분은 '이것을 행하라, 이 방법으로 행하라. 이것을 행하는 것은 그대들에게 이익과 행복이 될 것이다'라고 세 가지 방식으로 훈계하신다. 그와 같이 훈계받고 그와 같이 지도받아 그와 같이 행하고 그와 같이 실천하는 제자가 그 경지(도달해야 할 지위)에 도달하지 못한다는 것은 있을 수 없는 일이다. 그와 같이 훈계받고 그와 같이 지도받은 제자가 계행의 무더기를 채우지 않고서 그 경지에 도달한다는 것 또한 있을 수 없는 일이다. 그러나 그와 같이 훈계받고 그와 같이 지도받은 제자가 계행의 무더기를 가득 채웠을 때 그 경지에 도달한다는 것은 당연히 있을 수 있는 일이다.

Sammāsambuddhassa te sato ime dhammā anabhisambuddhāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sabbāsavaparikkhīṇassa te sato ime āsavā aparikkhīṇāti netaṃ [Pg.77] ṭhānaṃ vijjati. Yassa te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sāvako kho pana te dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī so pubbena aparaṃ uḷāraṃ visesādhigamaṃ na sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

정등각자이신 당신에게 '이러한 법들은 깨닫지 못하셨다'라고 누군가 법에 합당하게 반론을 제기하는 일은 있을 수 없다. 모든 번뇌를 다하신 당신에게 '이러한 번뇌들은 다하지 않았다'라고 누군가 반론을 제기하는 일은 있을 수 없다. 당신이 설하신 그 법이 그것을 실천하는 자를 위해 탐욕 등을 제거함으로써 윤회에서 벗어나게 하지 못하고 괴로움의 소멸로 이끌지 못한다고 누군가 법에 합당하게 반론을 제기하는 일은 있을 수 없다. 당신의 제자가 법에 수순하는 법을 닦고 여법하게 실천하며 법에 따라 행하는데도, 그가 이전보다 더 수승하고 광대한 특별한 성취를 체득하지 못한다는 것은 있을 수 없는 일이다.

Ye kho pana dhammā antarāyikā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye kho pana dhammā aniyyānikā, te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye kho pana dhammā niyyānikā, te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti ṭhānametaṃ vijjati. Sāvako kho pana te saupādiseso anupādisesaṃ nibbānadhātuṃ anupāpuṇissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

장애가 되는 법들이라고 설해진 것들을 행하는 자에게 '그것들이 장애를 일으키기에 충분하지 않다'고 누군가 반론을 제기하는 일은 있을 수 없다. 해탈로 이끌지 않는 법들이 그것을 행하는 자를 바르게 괴로움의 소멸로 이끈다는 것은 있을 수 없는 일이다. 그러나 해탈로 이끄는 법들이 그것을 행하는 자를 바르게 괴로움의 소멸로 이끈다는 것은 당연히 있을 수 있는 일이다. 당신의 제자가 유여의열반(번뇌는 다했으나 오온이 남은 상태)을 거쳐 무여의열반(오온마저 남지 않은 상태)의 요소에 도달하지 못한다는 것 또한 있을 수 없는 일이다.

Diṭṭhisampanno mātaraṃ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṃ kareyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puthujjano mātaraṃ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṃ kareyyāti ṭhānametaṃ vijjati. Evaṃ pitaraṃ, arahantaṃ, bhikkhuṃ. Diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṃ janeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puthujjano saṅghaṃ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṃ janeyyāti ṭhānametaṃ vijjati, diṭṭhisampanno tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṃ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṃ bhindeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Puthujjano tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṃ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṃ bhindeyyāti ṭhānametaṃ vijjati. Diṭṭhisampanno aññaṃ satthāraṃ apadiseyya api jīvitahetūti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puthujjano aññaṃ satthāraṃ apadiseyyāti ṭhānametaṃ vijjati. Diṭṭhisampanno ito bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ pariyeseyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puthujjano ito bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ pariyeseyyāti ṭhānametaṃ vijjati, diṭṭhisampanno kutūhalamaṅgalena suddhiṃ pacceyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Puthujjano kutūhalamaṅgalena suddhiṃ pacceyyāti ṭhānametaṃ vijjati.

올바른 견해를 갖춘 성스러운 제자(예류자)가 어머니의 생명을 빼앗거나, 손이나 발로 어머니를 심하게 해치는 일을 저지르는 것은 불가능하나, 번뇌가 많은 범부가 어머니의 생명을 빼앗거나 손이나 발로 심하게 해치는 일은 일어날 수 있다. 아버지나 아라한이나 비구에 대해서도 이와 같다. 견해를 갖춘 성스러운 제자가 승가를 분열시키거나 승가의 화합을 깨뜨리는 일은 불가능하나, 범부가 승가를 분열시키거나 승가의 화합을 깨뜨리는 일은 일어날 수 있다. 견해를 갖춘 성스러운 제자가 악의를 품고 여래의 몸에 피를 흘리게 하거나, 반열반하신 여래의 탑을 파괴하는 일은 불가능하나, 범부가 여래의 몸에 피를 흘리게 하거나 반열반하신 여래의 탑을 파괴하는 일은 일어날 수 있다. 견해를 갖춘 성스러운 제자가 목숨을 잃을지라도 다른 스승을 내세우는 일은 불가능하나, 범부가 다른 스승을 내세우는 일은 일어날 수 있다. 견해를 갖춘 성스러운 제자가 이 가르침 밖에서 다른 복밭을 구하는 일은 불가능하나, 범부가 이 가르침 밖에서 다른 복밭을 구하는 일은 일어날 수 있다. 견해를 갖춘 성스러운 제자가 미신적인 길조를 통해 청정함을 믿는 일은 불가능하나, 범부가 미신적인 길조를 통해 청정함을 믿는 일은 일어날 수 있다.

57. Itthī rājā cakkavattī siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso rājā cakkavattī siyāti ṭhānametaṃ vijjati; itthī sakko devānamindo siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso sakko devānamindo siyāti ṭhānametaṃ vijjati; itthī māro pāpimā siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso māro pāpimā [Pg.78] siyāti ṭhānametaṃ vijjati; itthī mahābrahmā siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso mahābrahmā siyāti ṭhānametaṃ vijjati; itthī tathāgato arahaṃ sammāsambuddho siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso tathāgato arahaṃ sammāsambuddho siyāti ṭhānametaṃ vijjati.

57. 여자가 전륜성왕이 되는 것은 불가능하나, 남자가 전륜성왕이 되는 것은 가능하다. 여자가 신들의 왕인 제석천이 되는 것은 불가능하나, 남자가 제석천이 되는 것은 가능하다. 여자가 사악한 마라가 되는 것은 불가능하나, 남자가 마라가 되는 것은 가능하다. 여자가 대범천이 되는 것은 불가능하나, 남자가 대범천이 되는 것은 가능하다. 여자가 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 여래가 되는 것은 불가능하나, 남자가 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 여래가 되는 것은 가능하다.

Dve tathāgatā arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ ekissā lokadhātuyā uppajjeyyuṃ vā dhammaṃ vā deseyyunti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, ekova tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ekissā lokadhātuyā uppajjissati vā dhammaṃ vā desessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 두 분의 여래가 한 세계에 동시에 나타나거나 법을 설하는 일은 불가능하나, 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 오직 한 분의 여래만이 한 세계에 나타나거나 법을 설하는 것은 가능하다.

Tiṇṇaṃ duccaritānaṃ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, tiṇṇaṃ duccaritānaṃ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Tiṇṇaṃ sucaritānaṃ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, tiṇṇaṃ sucaritānaṃ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

세 가지 악행에 대하여 원하고 즐겁고 사랑스럽고 마음에 드는 과보가 생기는 것은 불가능하나, 세 가지 악행에 대하여 원치 않고 즐겁지 않고 사랑스럽지 않고 마음에 들지 않는 과보가 생기는 것은 가능하다. 세 가지 선행에 대하여 원치 않고 즐겁지 않고 사랑스럽지 않고 마음에 들지 않는 과보가 생기는 것은 불가능하나, 세 가지 선행에 대하여 원하고 즐겁고 사랑스럽고 마음에 드는 과보가 생기는 것은 가능하다.

Aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā kuhako lapako nemittako kuhanalapananemittakattaṃ pubbaṅgamaṃ katvā pañca nīvaraṇe appahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu anupaṭṭhitassati viharanto satta bojjhaṅge abhāvayitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā sabbadosāpagato pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu upaṭṭhitassati viharanto satta bojjhaṅge bhāvayitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso idaṃ vuccati ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ paṭhamaṃ tathāgatabalaṃ.

속이고 떠벌리며 징조를 꾸며내는 어떤 사문이나 바라문이 그러한 행위를 앞세우고, 마음을 오염시키고 지혜를 무력하게 만드는 다섯 가지 장애를 제거하지 않은 채, 네 가지 마음챙김의 확립에 머물지 않고 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦지 않으면서 위없는 바른 깨달음을 증득하는 일은 불가능하다. 그러나 모든 허물에서 벗어난 사문이나 바라문이 다섯 가지 장애를 제거하고 네 가지 마음챙김의 확립에 머물며 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦아 위없는 바른 깨달음을 증득하는 것은 가능하다. 이와 같이 원인과 경우에 따라 한계 없이 작용하는 지혜를 일컬어 '가능한 경우와 불가능한 경우를 아는 지혜'라 하며, 이는 여래의 첫 번째 힘이다.

Iti ṭhānāṭṭhānagatā sabbe khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā keci saggūpagā keci apāyūpagā keci nibbānūpagā, evaṃ bhagavā āha –

이와 같이 가능한 것과 불가능한 것에 속한 모든 유위법은 사라지는 성질, 소멸하는 성질, 탐욕이 빛바래는 성질, 소멸하는 성질을 가지고 있다. 어떤 이들은 천상에 이르고, 어떤 이들은 악처에 이르며, 어떤 이들은 열반에 이른다고 세존께서 말씀하셨다.

58.

58.

Sabbe [Pg.79] sattā marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ;

Yathākammaṃ gamissanti, puññapāpaphalūpagā;

Nirayaṃ pāpakammantā, puññakammā ca suggatiṃ;

Apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavāti.

모든 중생은 죽으리니, 생명은 죽음으로 끝난다. 지은 업에 따라 선악의 과보를 받으며 가리라. 악한 일을 한 자들은 지옥으로 가고, 공덕을 쌓은 자들은 선처로 가며, 도를 닦아 번뇌가 다한 다른 이들은 반열반에 드네. 이와 같이 세존께서 말씀하셨다.

Sabbe sattāti ariyā ca anariyā ca sakkāyapariyāpannā ca sakkāyavītivattā ca. Marissantīti dvīhi maraṇehi dandhamaraṇena ca adandhamaraṇena ca, sakkāyapariyāpannānaṃ adandhamaraṇaṃ sakkāyavītivattānaṃ dandhamaraṇaṃ. Maraṇantaṃ hi jīvitanti khayā āyussa indriyānaṃ uparodhā jīvitapariyanto maraṇapariyanto. Yathākammaṃ gamissantīti kammassakatā. Puññapāpaphalūpagāti kammānaṃ phaladassāvitā ca avippavāso ca.

'모든 중생'이란 성자와 범부, 오온에 속한 자와 오온을 넘어선 자를 모두 포함한다. '죽으리니'란 두 가지 죽음, 곧 완만한 죽음과 급작스러운 죽음을 뜻하는데, 오온에 속한 자에게는 급작스러운 죽음이 있고 오온을 넘어선 성자에게는 완만한 죽음이 있다. '생명은 죽음으로 끝난다'는 것은 수명이 다하고 감각기관이 소멸하여 생명의 끝이 곧 죽음의 끝이 됨을 의미한다. '업에 따라 가리라'는 것은 업이 자신의 주인임을 뜻하며, '선악의 과보를 받으며'라는 말은 업의 과보를 보는 지혜와 업의 과보가 헛되지 않음을 나타낸다.

Nirayaṃ pāpakammantāti apuññasaṅkhārā. Puññakammā ca suggatinti puññasaṅkhārā sugatiṃ gamissanti. Apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavāti sabbasaṅkhārānaṃ samatikkamanaṃ. Tenāha bhagavā – ‘‘sabbe…pe… nāsavā’’ti.

'악한 일을 한 자들은 지옥으로'라는 말은 공덕이 없는 형성(비복행)을 가진 자들을 의미한다. '공덕을 쌓은 자들은 선처로'라는 말은 공덕의 형성(복행)을 쌓은 자들이 좋은 곳에 태어남을 뜻한다. '도를 닦아 번뇌가 다한 다른 이들은 반열반에 드네'라는 말은 모든 형성된 것을 완전히 넘어선 상태를 뜻한다. 그러므로 세존께서는 "모든... (중략) ...번뇌가 없는 자"라고 말씀하셨다.

‘‘Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ. Yathākammaṃ gamissanti, puññapāpaphalūpagā. Nirayaṃ pāpakammantā’’ti āgāḷhā ca nijjhāmā ca paṭipadā. ‘‘Apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavā’’ti majjhimā paṭipadā. ‘‘Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ, yathākammaṃ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṃ pāpakammantā’’ti ayaṃ saṃkileso. Evaṃ saṃsāraṃ nibbattayati. ‘‘Sabbe sattā marissanti…pe… nirayaṃ pāpakammantā’’ti ime tayo vaṭṭā dukkhavaṭṭo kammavaṭṭo kilesavaṭṭo. ‘‘Apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavā’’ti tiṇṇaṃ vaṭṭānaṃ vivaṭṭanā. ‘‘Sabbe sattā marissanti…pe… nirayaṃ pāpakammantā’’ti ādīnavo, ‘‘puññakammā ca suggati’’nti assādo, ‘‘apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavā’’ti nissaraṇaṃ. ‘‘Sabbe sattā marissanti…pe… nirayaṃ pāpakammantā’’ti hetu ca phalañca, pañcakkhandhā phalaṃ, taṇhā hetu, ‘‘apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavā’’ti maggo ca phalañca. ‘‘Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ. Yathākammaṃ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṃ pāpakammantā’’ti ayaṃ saṃkileso, so saṃkileso tividho taṇhāsaṃkileso diṭṭhisaṃkileso duccaritasaṃkilesoti.

“모든 중생은 죽으리니, 참으로 삶은 죽음으로 끝나는구나. 공덕과 죄업의 과보에 따라, 지은 업대로 가리라. 악한 업을 지은 자는 지옥으로 가리라.”라는 이 구절들은 두렵고 격렬한 실천(수행)과 번뇌를 태워 없애는 고통스러운 실천을 보여준다. “다른 이들은 도를 닦아 번뇌 없이 완전한 평온(열반)에 드네.”라는 이 구절들은 중도의 실천을 보여준다. “모든 중생은 죽으리니, 참으로 삶은 죽음으로 끝나는구나. 지은 업대로 가리라. 공덕과 죄업의 과보를 따르나니, 악한 업을 지은 자는 지옥으로 가리라.”라는 이 대목에서, 모든 중생의 죽음과 지은 업에 따른 행로 등이 언급되었는데, 이것이 곧 오염(상킬레사)이며, 이와 같은 죽음은 윤회를 일으킨다. “모든 중생은 죽으리니…(중략)…악한 업을 지은 자는 지옥으로 가리라.”라는 구절로 괴로움의 회전(고륜), 업의 회전(업륜), 번뇌의 회전(번뇌륜)이라는 이 세 가지 회전(와따)을 보여준다. “다른 이들은 도를 닦아 번뇌 없이 완전한 평온에 드네.”라는 구절은 세 가지 회전으로부터 벗어남(비와따나)을 보여준다. “모든 중생은 죽으리니…(중략)…악한 업을 지은 자는 지옥으로 가리라.”라는 구절은 재난(아디나와)을 보여주고, “공덕을 지은 자는 좋은 곳(선처)에 가리라.”라는 구절은 달콤함(앗사다)을 보여주며, “다른 이들은 도를 닦아 번뇌 없이 완전한 평온에 드네.”라는 구절은 벗어남(닛사라나)을 보여준다. “모든 중생은 죽으리니…(중략)…악한 업을 지은 자는 지옥으로 가리라.”라는 구절은 원인과 결과를 보여주는데, 오온은 결과이고 갈애는 원인이다. “다른 이들은 도를 닦아 번뇌 없이 완전한 평온에 드네.”라는 구절은 도와 과를 말한다. “모든 중생은 죽으리니, 참으로 삶은 죽음으로 끝나는구나. 공덕과 죄업의 과보에 따라, 지은 업대로 가리라. 악한 업을 지은 자는 지옥으로 가리라.”라는 대목에서 언급된 악업이 곧 오염(상킬레사)이며, 그 오염은 갈애의 오염, 견해의 오염, 악행의 오염이라는 세 가지 종류가 있다.

59. Tattha [Pg.80] taṇhāsaṃkileso tīhi taṇhāhi niddisitabbo – kāmataṇhāya bhavataṇhāya vibhavataṇhāya. Yena yena vā pana vatthunā ajjhosito, tena teneva niddisitabbo, tassā vitthāro chattiṃsāya taṇhāya jāliniyā vicaritāni. Tattha diṭṭhisaṃkileso ucchedasassatena niddisitabbo, yena yena vā pana vatthunā diṭṭhivasena abhinivisati, ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti tena teneva niddisitabbo, tassā vitthāro dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Tattha duccaritasaṃkileso cetanā cetasikakammena niddisitabbo, tīhi duccaritehi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, tassā vitthāro dasa akusalakammapathā. Apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavāti idaṃ vodānaṃ.

59. 거기서 갈애의 오염(타나상킬레사)은 감각적 욕망에 대한 갈애, 존재에 대한 갈애, 존재하지 않음에 대한 갈애라는 세 가지 갈애로 설명되어야 한다. 또는 어떤 대상에 집착하든 바로 그 대상을 통해 설명되어야 하며, 그 상세한 분류는 서른여섯 가지 갈애의 그물망이 작용하는 방식이다. 거기서 견해의 오염(디티상킬레사)은 단견(끊어짐의 견해)과 상견(영원함의 견해)으로 설명되어야 한다. 또는 어떤 대상에 대해 견해의 힘으로 ‘이것만이 진리이고 다른 것은 헛되다’라고 집착하든 바로 그 대상을 통해 설명되어야 하며, 그 상세한 분류는 예순두 가지 사견이다. 거기서 악행의 오염(둑짜리타상킬레사)은 마음의 의도와 심소의 업으로 설명되어야 하며, 몸의 악행, 입의 악행, 마음의 악행이라는 세 가지 악행으로 설명되어야 한다. 그 상세한 분류는 열 가지 불선업도(십불선업)이다. “다른 이들은 도를 닦아 번뇌 없이 완전한 평온에 드네.”라는 것은 정화(보다나)를 의미한다.

Tayidaṃ vodānaṃ tividhaṃ; taṇhāsaṃkileso samathena visujjhati, so samatho samādhikkhandho, diṭṭhisaṃkileso vipassanāya visujjhati, sā vipassanā paññākkhandho, duccaritasaṃkileso sucaritena visujjhati, taṃ sucaritaṃ sīlakkhandho.

이 정화는 세 가지이다. 갈애의 오염은 사마타로 정화되며 그 사마타는 삼매의 무리(삼마디칸다)이다. 견해의 오염은 위빳사나로 정화되며 그 위빳사나는 통찰지의 무리(빤냐칸다)이다. 악행의 오염은 선행(수짜리타)으로 정화되며 그 선행은 계율의 무리(실라칸다)이다.

‘‘Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ, yathākammaṃ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṃ pāpakammantā’’ti apuññappaṭipadā, ‘‘puññakammā ca suggati’’nti puññappaṭipadā, ‘‘apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavā’’ti puññapāpasamatikkamappaṭipadā, tattha yā ca puññappaṭipadā yā ca apuññappaṭipadā, ayaṃ ekā paṭipadā sabbatthagāminī ekā apāyesu, ekā devesu, yā ca puññapāpasamatikkamā paṭipadā ayaṃ tattha tattha gāminī paṭipadā.

“모든 중생은 죽으리니, 참으로 삶은 죽음으로 끝나는구나. 공덕과 죄업의 과보에 따라, 지은 업대로 가리라. 악한 업을 지은 자는 지옥으로 가리라.”라는 것은 공덕 없는 실천(아뿐냐빠띠빠다)을 말한다. “공덕을 지은 자는 좋은 곳에 가리라.”라는 것은 공덕의 실천(뿐냐빠띠빠다)을 말한다. “다른 이들은 도를 닦아 번뇌 없이 완전한 평온에 드네.”라는 것은 공덕과 죄업을 넘어선 실천을 말한다. 이 세 가지 실천 중에서, 공덕의 실천과 공덕 없는 실천은 모든 존재의 영역으로 이끄는 하나의 실천이니, 하나는 아바야(악처)로 이끌고 다른 하나는 천상으로 이끈다. 공덕과 죄업을 넘어선 실천은 열반으로 이끄는 실천이다.

Tayo rāsī – micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi, tattha yo ca micchattaniyato rāsi yo ca sammattaniyato rāsi ekā paṭipadā tattha tattha gāminī, tattha yo aniyato rāsi, ayaṃ sabbatthagāminī paṭipadā. Kena kāraṇena? Paccayaṃ labhanto niraye upapajjeyya, paccayaṃ labhanto tiracchānayonīsu upapajjeyya, paccayaṃ labhanto pettivisayesu upapajjeyya, paccayaṃ labhanto asuresu upapajjeyya, paccayaṃ labhanto devesu upapajjeyya, paccayaṃ labhanto manussesu upapajjeyya, paccayaṃ labhanto parinibbāyeyya, tasmāyaṃ sabbatthagāminī paṭipadā, yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṃ vuccati sabbatthagāminī paṭipadā ñāṇaṃ dutiyaṃ tathāgatabalaṃ.

세 가지 부류(라시)가 있으니, 그릇됨이 결정된 부류, 바름이 결정된 부류, 결정되지 않은 부류이다. 그 중에서 그릇됨이 결정된 부류와 바름이 결정된 부류는 각각의 목적지로 이끄는 실천이며, 결정되지 않은 부류는 모든 곳으로 향하는 실천(삽밧타가미니 빠띠빠다)이다. 무슨 이유 때문인가? 조건을 만나면 지옥에 태어날 수도 있고, 조건을 만나면 축생의 모태에 태어날 수도 있으며, 조건을 만나면 아귀의 영역에 태어날 수도 있고, 조건을 만나면 아수라의 무리에 태어날 수도 있으며, 조건을 만나면 천상에 태어날 수도 있고, 조건을 만나면 인간 세상에 태어날 수도 있으며, 조건을 만나면 완전한 평온(열반)에 들 수도 있기 때문이다. 그러므로 이 실천을 모든 곳으로 향하는 실천이라 한다. 여기에 대하여 원인에 따라, 처소에 따라, 한계 없이 작용하는 세존의 지혜가 있으니, 이것을 ‘모든 곳으로 향하는 실천에 관한 지혜’라고 하며 여래의 두 번째 힘(여래십력 중 제2력)이라 부른다.

Iti [Pg.81] sabbatthagāminī paṭipadā anekadhātuloko, tattha tattha gāminī paṭipadā nānādhātuloko. Tattha katamo anekadhātuloko? Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu, pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu, kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu, nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu, dukkhadhātu, domanassadhātu, avijjādhātu, sukhadhātu, somanassadhātu, upekkhādhātu, rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu, saṅkhāradhātu, nibbānadhātu, ayaṃ anekadhātuloko.

이와 같이 모든 곳으로 향하는 실천은 ‘다양한 요소의 세계(아네까다뚜로까)’이며, 각각의 목적지로 향하는 실천은 ‘서로 다른 요소의 세계(나나다뚜로까)’이다. 거기서 ‘다양한 요소의 세계’란 무엇인가? 안계(눈의 요소), 세계(형색의 요소), 안식계(눈의 알음알이 요소), 이계, 성계, 이식계, 비계, 향계, 비식계, 설계, 미계, 설식계, 신계, 촉계, 신식계, 의계, 법계, 의식계, 지계(땅), 수계(물), 화계(불), 풍계(바람), 공계(허공), 식계(알음알이), 욕계, 진계(해치려는 요소), 해계(박해하는 요소), 출리계(벗어남의 요소), 무진계, 무해계, 고계, 도면나사계(근심의 요소), 무명계, 수계(즐거움), 소면나사계(기쁨의 요소), 우뻬카계(평온의 요소), 세계(물질), 무세계(비물질), 니로다계(소멸의 요소), 상카라계(형성의 요소), 열반계이다. 이것이 다양한 요소의 세계이다.

Tattha katamo nānādhātuloko? Aññā cakkhudhātu, aññā rūpadhātu, aññā cakkhuviññāṇadhātu. Evaṃ sabbā. Aññā nibbānadhātu. Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṃ vuccati anekadhātu nānādhātu ñāṇaṃ tatiyaṃ tathāgatabalaṃ.

거기서 ‘서로 다른 요소의 세계’란 무엇인가? 안계는 다른 것이고, 세계는 다른 것이며, 안식계는 다른 것이다. 이와 같이 모든 요소가 서로 다르며, 열반계 또한 다른 것이다. 여기에 대하여 원인에 따라, 처소에 따라, 한계 없이 작용하는 세존의 지혜가 있으니, 이것을 ‘다양한 요소와 서로 다른 요소에 관한 지혜’라고 하며 여래의 세 번째 힘(여래십력 중 제3력)이라 부른다.

60. Iti anekadhātu nānādhātukassa lokassa yaṃ yadeva dhātuṃ sattā adhimuccanti, taṃ tadeva adhiṭṭhahanti abhinivisanti, keci rūpādhimuttā, keci saddādhimuttā, keci gandhādhimuttā, keci rasādhimuttā, keci phoṭṭhabbādhimuttā, keci dhammādhimuttā, keci itthādhimuttā, keci purisādhimuttā, keci cāgādhimuttā, keci hīnādhimuttā, keci paṇītādhimuttā, keci devādhimuttā, keci manussādhimuttā, keci nibbānādhimuttā. Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso, ayaṃ veneyyo, ayaṃ na veneyyo, ayaṃ saggagāmī, ayaṃ duggatigāmīti, idaṃ vuccati sattānaṃ nānādhimuttikatā ñāṇaṃ catutthaṃ tathāgatabalaṃ.

60. 이와 같이 다양하고 갖가지 요소로 이루어진 세상에서 중생들이 어떤 요소에든지 성향을 가지면, 바로 그 요소에 머물고 집착한다. 어떤 이들은 색(色)에 성향이 있고, 어떤 이들은 소리에, 어떤 이들은 냄새에, 어떤 이들은 맛에, 어떤 이들은 감촉에, 어떤 이들은 법(法)에 성향이 있다. 어떤 이들은 여인에, 어떤 이들은 남자에, 어떤 이들은 보시에, 어떤 이들은 저열한 것에, 어떤 이들은 수승한 것에, 어떤 이들은 천상에, 어떤 이들은 인간에, 어떤 이들은 열반에 성향을 가진다. 여기서 이 중생은 가르칠 만하다거나, 가르칠 만하지 않다거나, 이 중생은 천상에 갈 자라거나, 이 중생은 악처에 갈 자라거나 하는 것에 대하여 원인에 따라(hetuso), 근거에 따라(ṭhānaso), 한계 없이(anodhiso) 아는 지혜가 있으니, 이것을 중생들의 갖가지 성향을 아는 지혜(nānādhimuttikatā ñāṇaṃ)라 하며 여래의 네 번째 힘이다.

Iti te yathādhimuttā ca bhavanti, taṃ taṃ kammasamādānaṃ samādiyanti. Te chabbidhaṃ kammaṃ samādiyanti – keci lobhavasena, keci dosavasena, keci mohavasena, keci saddhāvasena, keci vīriyavasena, keci paññāvasena. Taṃ vibhajjamānaṃ duvidhaṃ – saṃsāragāmi ca nibbānagāmi ca.

이와 같이 그들이 성향을 가지는 대로 그에 따른 업의 수습(kammasamādāna)을 받아들인다. 그들은 여섯 가지 방식으로 업을 수습하니, 어떤 이들은 탐욕의 힘으로, 어떤 이들은 성냄의 힘으로, 어떤 이들은 어리석음의 힘으로, 어떤 이들은 믿음의 힘으로, 어떤 이들은 정진의 힘으로, 어떤 이들은 지혜의 힘으로 업을 수습한다. 그것을 분류하면 윤회로 인도하는 것과 열반으로 인도하는 것의 두 가지가 있다.

Tattha yaṃ lobhavasena dosavasena mohavasena ca kammaṃ karoti, idaṃ kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ. Tattha yaṃ saddhāvasena kammaṃ karoti, idaṃ kammaṃ sukkaṃ [Pg.82] sukkavipākaṃ. Tattha yaṃ lobhavasena dosavasena mohavasena saddhāvasena ca kammaṃ karoti, idaṃ kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ. Tattha yaṃ vīriyavasena paññāvasena ca kammaṃ karoti, idaṃ kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammuttamaṃ kammaseṭṭhaṃ kammakkhayāya saṃvattati.

그 가운데 탐욕의 힘이나 성냄의 힘이나 어리석음의 힘으로 짓는 업은 검은 업이며 검은 과보를 가져온다. 그 가운데 믿음의 힘으로 짓는 업은 흰 업이며 흰 과보를 가져온다. 그 가운데 탐욕, 성냄, 어리석음, 믿음의 힘으로 함께 짓는 업은 검고도 흰 업이며 검고도 흰 과보를 가져온다. 그 가운데 정진의 힘이나 지혜의 힘으로 짓는 업은 검지도 않고 희지도 않으며 검지도 않고 희지도 않은 과보를 가져오는 최고의 업, 으뜸가는 업으로, 업의 소멸(kammakkhaya)로 이어진다.

Cattāri kammasamādānāni. Atthi kammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ, atthi kammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ, atthi kammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiṃ ca dukkhavipākaṃ, atthi kammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiṃ ca sukhavipākaṃ. Yaṃ evaṃ jātiyaṃ kammasamādānaṃ, iminā puggalena akusalakammasamādānaṃ upacitaṃ avipakkaṃ vipākāya paccupaṭṭhitaṃ na ca bhabbo abhinibbidhā gantunti taṃ bhagavā na ovadati. Yathā devadattaṃ kokālikaṃ sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ, ye vā panaññepi sattā micchattaniyatā imesañca puggalānaṃ upacitaṃ akusalaṃ na ca tāva pāripūriṃ gataṃ, purā pāripūriṃ gacchati. Purā phalaṃ nibbattayati, purā maggamāvārayati, purā veneyyattaṃ samatikkamatīti te bhagavā asamatte ovadati. Yathā puṇṇañca govatikaṃ acelañca kukkuravatikaṃ.

업의 수습에는 네 가지가 있다. 현재는 즐거우나 미래에 괴로운 과보가 있는 업의 수습이 있고, 현재는 괴로우나 미래에 즐거운 과보가 있는 업의 수습이 있으며, 현재도 괴롭고 미래에도 괴로운 과보가 있는 업의 수습이 있고, 현재도 즐겁고 미래에도 즐거운 과보가 있는 업의 수습이 있다. 이러한 종류의 업의 수습에 있어서, 어떤 사람에 의해 쌓인 불선업의 수습이 아직 익지 않았으나 과보를 주려고 나타나 있어 염오(abhinibbidhā)에 이를 수 없는 경우에 부처님께서는 그를 가르치지 않으신다. 데와닷타, 코칼리카, 리차비의 아들 수낙캇타와 같은 이들이다. 혹은 아직 사견이 확정된(micchattaniyatā) 다른 중생들이라도, 그들이 쌓은 불선이 아직 가득 차지 않았고, 가득 차기 전이며, 과보를 맺기 전이며, 도(magga)를 막기 전이며, 교화될 수 있는 상태(veneyyatta)를 넘어서기 전이라면, 부처님께서는 그들이 악업을 완성하기 전에 가르치신다. 소의 고행을 하는 푼나(Puṇṇa)나 개의 고행을 하는 발가벗은 수행자[아첼라카]와 같은 이들을 가르치시는 것과 같다.

61. Imassa ca puggalassa akusalakammasamādānaṃ paripūramānaṃ maggaṃ āvārayissati purā pāripūriṃ gacchati, purā phalaṃ nibbattayati, purā maggamāvārayati, purā veneyyattaṃ samatikkamatīti taṃ bhagavā asamattaṃ ovadati. Yathā āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ.

61. 또한 이 사람의 불선업의 수습이 가득 차게 되면 도(magga)를 막게 될 것이나, 가득 차기 전이고 과보를 맺기 전이며 도를 막기 전이고 교화될 수 있는 상태를 넘어서기 전이라면, 부처님께서는 그가 악업을 완성하기 전에 가르치신다. 존자 앙굴리말라를 가르치신 것과 같다.

Sabbesaṃ mudumajjhādhimattatā. Tattha mudu āneñjābhisaṅkhārā majjhaṃ avasesakusalasaṅkhārā, adhimattaṃ akusalasaṅkhārā, yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ, idaṃ upapajjavedanīyaṃ, idaṃ aparāpariyavedanīyaṃ, idaṃ nirayavedanīyaṃ, idaṃ tiracchānavedanīyaṃ, idaṃ pettivisayavedanīyaṃ, idaṃ asuravedanīyaṃ, idaṃ devavedanīyaṃ, idaṃ manussavedanīyanti, idaṃ vuccati atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso vipākavemattatā ñāṇaṃ pañcamaṃ tathāgatabalaṃ.

모든 업에는 부드러움(mudu), 중간(majjha), 강함(adhimatta)의 차이가 있다. 그중 부동의 형성(āneñjābhisaṅkhārā)은 부드러운 것이고, 그 밖의 나머지 선한 형성들은 중간이며, 해로운 형성들은 강한 것이다. 여기서 원인에 따라, 근거에 따라, 한계 없이 아는 지혜가 있으니, 이것은 현법수受(diṭṭhadhammavedanīya) 과보이며, 이것은 차생수受(upapajjavedanīya) 과보이며, 이것은 후차수受(aparāpariyavedanīya) 과보이며, 이것은 지옥에서 겪을 과보, 이것은 축생계에서, 이것은 아귀계에서, 이것은 아수라계에서, 이것은 천상계에서, 이것은 인간계에서 겪을 과보라고 아는 것이다. 이것을 과거, 미래, 현재에 수습된 업들의 원인과 근거와 한계 없는 과보의 차별을 아는 지혜(vipākavemattatā ñāṇaṃ)라 하며 여래의 다섯 번째 힘이다.

62. Iti tathā samādinnānaṃ kammānaṃ samādinnānaṃ jhānānaṃ vimokkhānaṃ samādhīnaṃ samāpattīnaṃ ayaṃ saṃkileso, idaṃ vodānaṃ, idaṃ vuṭṭhānaṃ, evaṃ saṃkilissati, evaṃ vodāyati, evaṃ vuṭṭhahatīti ñāṇaṃ anāvaraṇaṃ.

62. 이와 같이 수습된 업들과 선정(jhāna), 해탈(vimokkha), 삼매(samādhi), 등지(samāpatti)에 대하여, 이것은 오염(saṃkileso)이고 이것은 정화(vodāna)이며 이것은 출정(vuṭṭhāna)이다, 이렇게 오염되고 이렇게 정화되며 이렇게 출정한다고 아는 부처님의 지혜는 장애가 없는 지혜(anāvaraṇa)이다.

Tattha [Pg.83] kati jhānāni? Cattāri jhānāni. Kati vimokkhā? Ekādasa ca aṭṭha ca satta ca tayo ca dve ca. Kati samādhī? Tayo samādhī – savitakko savicāro samādhi, avitakko vicāramatto samādhi, avitakko avicāro samādhi. Kati samāpattiyo? Pañca samāpattiyo – saññāsamāpatti asaññāsamāpatti nevasaññānāsaññāsamāpatti vibhūtasaññāsamāpatti nirodhasamāpatti.

거기서 선정은 몇 가지인가? 네 가지 선정이다. 해탈은 몇 가지인가? 열한 가지, 여덟 가지, 일곱 가지, 세 가지, 두 가지이다. 삼매는 몇 가지인가? 세 가지 삼매이니, 심(vitakka)과 사(vicāra)가 있는 삼매, 심은 없고 사만 있는 삼매, 심도 없고 사도 없는 삼매이다. 등지는 몇 가지인가? 다섯 가지 등지이니, 유상(saññā)등지, 무상(asaññā)등지, 비상비비상등지, 비부타(vibhūta)등지, 멸진(nirodha)등지이다.

Tattha katamo saṃkileso? Paṭhamajjhānassa kāmarāgabyāpādā saṃkileso. Ye ca kukkuṭajhāyī dve paṭhamakā yo vā pana koci hānabhāgiyo samādhi, ayaṃ saṃkileso. Tattha katamaṃ vodānaṃ, nīvaraṇapārisuddhi, paṭhamassa jhānassa ye ca kukkuṭajhāyī dve pacchimakā yo vā pana koci visesabhāgiyo samādhi, idaṃ vodānaṃ. Tattha katamaṃ vuṭṭhānaṃ? Yaṃ samāpattivuṭṭhānakosallaṃ, idaṃ vuṭṭhānaṃ. Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṃ vuccati sabbesaṃ jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesavodānavuṭṭhānañāṇaṃ chaṭṭhaṃ tathāgatabalaṃ.

그 가운데 오염이란 무엇인가? 감각적 욕탐과 악의는 초선의 오염이다. 닭처럼 명상하는 자(kukkuṭajhāyī)의 처음 두 단계나 혹은 어떤 것이든 쇠퇴의 몫이 있는(hānabhāgiyo) 삼매는 오염이다. 그 가운데 정화란 무엇인가? 장애(nīvaraṇa)로부터의 청정함은 초선의 정화이다. 닭처럼 명상하는 자의 마지막 두 단계나 혹은 어떤 것이든 수승함의 몫이 있는(visesabhāgiyo) 삼매는 정화이다. 그 가운데 출정이란 무엇인가? 등지에서 나오는 것에 대한 능숙함(vuṭṭhānakosalla), 이것이 출정이다. 여기서 원인에 따라, 근거에 따라, 한계 없이 아는 지혜가 있으니, 이것을 모든 선정, 해탈, 삼매, 등지의 오염과 정화와 출정에 관한 지혜(saṃkilesavodānavuṭṭhānañāṇa)라 하며 여래의 여섯 번째 힘이다.

63. Iti tasseva samādhissa tayo dhammā parivārā indriyāni balāni vīriyamiti, tāniyeva indriyāni vīriyavasena balāni bhavanti, ādhipateyyaṭṭhena indriyāni, akampiyaṭṭhena balāni, iti tesaṃ mudumajjhādhimattatā ayaṃ mudindriyo ayaṃ majjhindriyo ayaṃ tikkhindriyoti. Tattha bhagavā tikkhindriyaṃ saṃkhittena ovādena ovadati, majjhindriyaṃ bhagavā saṃkhittavitthārena ovadati, mudindriyaṃ bhagavā vitthārena ovadati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa mudukaṃ dhammadesanaṃ upadisati, majjhindriyassa bhagavā mudutikkhadhammadesanaṃ upadisati, mudindriyassa bhagavā tikkhaṃ dhammadesanaṃ upadisati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa samathaṃ upadisati, majjhindriyassa bhagavā samathavipassanaṃ upadisati, mudindriyassa bhagavā vipassanaṃ upadisati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa nissaraṇaṃ upadisati, majjhindriyassa bhagavā ādīnavañca nissaraṇañca upadisati, mudindriyassa bhagavā assādañca ādīnavañca nissaraṇañca upadisati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa adhipaññāsikkhāya paññāpayati, majjhindriyassa bhagavā adhicittasikkhāya paññāpayati, mudindriyassa bhagavā adhisīlasikkhāya paññāpayati.

63. 이와 같이 그 삼매에는 기능(indriya), 힘(bala), 정진(vīriya)이라는 세 가지 법이 권속으로 있다. 그 기능들이 정진의 힘에 의해 힘이 되고, 지배하는 의미에서 기능이 되며, 흔들리지 않는 의미에서 힘이 된다. 이와 같이 그들에게는 둔함, 중간, 예리함의 차이가 있으니, '이 사람은 둔한 기능을 가졌고, 이 사람은 중간의 기능을 가졌으며, 이 사람은 예리한 기능을 가졌다'라고 한다. 거기서 세존께서는 예리한 기능을 가진 자에게는 간략한 훈계로 가르치시고, 중간의 기능을 가진 자에게는 간략하고도 상세한 훈계로 가르치시며, 둔한 기능을 가진 자에게는 상세한 훈계로 가르치신다. 거기서 세존께서는 예리한 기능을 가진 자에게는 부드러운 법문을 제시하시고, 중간의 기능을 가진 자에게는 부드러우면서도 날카로운 법문을 제시하시며, 둔한 기능을 가진 자에게는 날카로운 법문을 제시하신다. 거기서 세존께서는 예리한 기능을 가진 자에게는 사마타를 제시하시고, 중간의 기능을 가진 자에게는 사마타와 위빳사나를 제시하시며, 둔한 기능을 가진 자에게는 위빳사나를 제시하신다. 거기서 세존께서는 예리한 기능을 가진 자에게는 벗어남(nissaraṇa)을 제시하시고, 중간의 기능을 가진 자에게는 재난(ādīnava)과 벗어남을 제시하시며, 둔한 기능을 가진 자에게는 달콤함(assāda)과 재난과 벗어남을 제시하신다. 거기서 세존께서는 예리한 기능을 가진 자에게는 증상혜학(增上慧學)을 규정하시고, 중간의 기능을 가진 자에게는 증상심학(增上心學)을 규정하시며, 둔한 기능을 가진 자에게는 증상계학(增上戒學)을 규정하신다.

Yaṃ [Pg.84] ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso ayaṃ imaṃ bhūmiṃ bhāvanañca gato, imāya velāya imāya anusāsaniyā evaṃ dhātuko cāyaṃ ayaṃ cassa āsayo ayañca anusayo iti, idaṃ vuccati parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattavemattatā ñāṇaṃ sattamaṃ tathāgatabalaṃ.

여기서 원인에 따라, 처소에 따라, 한계 없이 '이 사람은 이 시기에 이 훈계를 통해 이 단계와 이 수행에 도달했다. 이 사람은 이와 같은 성품을 가졌으며, 이것이 그의 성향(āsaya)이고 이것이 그의 잠재성향(anusaya)이다'라고 하는 지혜가 일어나는 것을, 다른 중생들과 다른 인물들의 기능의 우열과 차이를 아는 지혜라 하며, 이는 일곱 번째 여래의 힘(tathāgatabala)이라 불린다.

Iti tattha yaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ, ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekānipi jātisatāni anekānipi jātisahassāni anekānipi jātisatasahassāni anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti, iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

이와 같이 거기서 여러 가지 전생의 거처를 기억한다. 즉, 한 생, 두 생, 세 생, 네 생, 다섯 생, 열 생, 스무 생, 서른 생, 마흔 생, 쉰 생, 백 생, 천 생, 백만 생, 수많은 백 생, 수많은 천 생, 수많은 백만 생, 수많은 수축하는 겁(kappe), 수많은 팽창하는 겁, 수많은 수축하고 팽창하는 겁을 기억한다. '어느 곳에서 이와 같은 이름, 이와 같은 성씨, 이와 같은 용모, 이와 같은 음식, 이와 같은 즐거움과 괴로움의 경험, 이와 같은 수명의 한계를 가졌었다. 나는 거기서 죽어 저곳에서 태어났다. 거기서도 이와 같은 이름, 이와 같은 성씨, 이와 같은 용모, 이와 같은 음식, 이와 같은 즐거움과 괴로움의 경험, 이와 같은 수명의 한계를 가졌었다. 나는 거기서 죽어 여기 태어났다'라고 이와 같이 구체적인 모습과 상세한 내용과 함께 여러 가지 전생의 거처를 기억한다.

64. Tattha saggūpagesu ca sattesu manussūpagesu ca sattesu apāyūpagesu ca sattesu imassa puggalassa lobhādayo ussannā alobhādayo mandā, imassa puggalassa alobhādayo ussannā lobhādayo mandā, ye vā pana ussannā ye vā pana mandā imassa puggalassa imāni indriyāni upacitāni imassa puggalassa imāni indriyāni anupacitāni amukāya vā kappakoṭiyaṃ kappasatasahasse vā kappasahasse vā kappasate vā kappe vā antarakappe vā upaḍḍhakappe vā saṃvacchare vā upaḍḍhasaṃvacchare vā māse vā pakkhe vā divase vā muhutte vā iminā pamādena vā pasādena vāti. Taṃ taṃ bhavaṃ bhagavā anussaranto asesaṃ jānāti, tattha yaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā [Pg.85] micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

64. 거기서 천상에 간 중생들, 인간 세상에 간 중생들, 악처에 간 중생들 중에서, 이 인물에게는 탐욕 등이 치성하고 무탐(無貪) 등이 미약하며, 이 인물에게는 무탐 등이 치성하고 탐욕 등이 미약하다. 혹은 무엇이 치성하고 무엇이 미약한지, 이 인물에게는 이러한 기능들이 닦이지 않았음을, 어느 천만 겁, 어느 백만 겁, 어느 천 겁, 어느 백 겁, 어느 겁, 어느 중간 겁, 어느 반 겁, 어느 해, 어느 반 년, 어느 달, 어느 보름, 어느 날, 어느 시각에 이러한 방일함이나 이러한 청정한 믿음으로 인함인지를, 세존께서는 그 여러 생을 기억하시어 남김없이 아신다. 거기서 청정하고 인간의 눈을 넘어선 천안(dibbacakkhu)으로 중생들이 죽고 태어나는 것, 저열하고 수승한 것, 용모가 아름답고 추한 것, 좋은 곳에 가고 나쁜 곳에 가는 것을 보시며, 중생들이 지은 업에 따라 가는 것을 여실히 아신다. '아, 이 중생들은 참으로 몸으로 지은 악행을 갖추고, 말로 지은 악행을 갖추고, 마음으로 지은 악행을 갖추고, 성자들을 비방하고, 그릇된 견해를 가지고, 그릇된 견해의 업을 수지하였구나. 그들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처인 지옥에 떨어졌다.'

Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā, tattha saggūpagesu ca sattesu manussūpagesu ca sattesu apāyūpagesu ca sattesu iminā puggalena evarūpaṃ kammaṃ amukāya kappakoṭiyaṃ upacitaṃ kappasatasahasse vā kappasahasse vā kappasate vā kappe vā antarakappe vā upaḍḍhakappe vā saṃvacchare vā upaḍḍhasaṃvacchare vā māse vā pakkhe vā divase vā muhutte vā iminā pamādena vā pasādena vāti. Imāni bhagavato dve ñāṇāni – pubbenivāsānussatiñāṇañca dibbacakkhu ca aṭṭhamaṃ navamaṃ tathāgatabalaṃ.

또한 이 중생들은 몸으로 지은 선행을 갖추고, 말로 지은 선행을 갖추고, 마음으로 지은 선행을 갖추고, 성자들을 비방하지 않고, 바른 견해를 가지고, 바른 견해의 업을 수지하였구나. 그들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳인 천상 세계에 태어났다'라고 본다. 거기서 천상에 간 중생들, 인간 세상에 간 중생들, 악처에 간 중생들 중에서, 이 인물이 이러한 업을 어느 천만 겁, 혹은 백만 겁, 천 겁, 백 겁, 일 겁, 중간 겁, 반 겁, 어느 해, 반 년, 어느 달, 보름, 날, 시각에 이러한 방일함이나 청정한 믿음으로 닦았는지를 천안으로 보신다. 세존의 이 두 가지 지혜, 즉 숙명통(전생을 기억하는 지혜)과 천안통은 여래의 여덟 번째와 아홉 번째 힘이다.

Iti tattha yaṃ sabbaññutā pattā viditā sabbadhammā virajaṃ vītamalaṃ uppannaṃ sabbaññutañāṇaṃ nihato māro bodhimūle, idaṃ bhagavato dasamaṃ balaṃ sabbāsavaparikkhayaṃ ñāṇaṃ. Dasabalasamannāgatā hi buddhā bhagavantoti.

이와 같이 거기서 일체지(sabbaññutā)에 도달하여 모든 법을 알게 되었고, 번뇌가 없고 때가 없는 일체지자의 지혜가 일어났으며, 보리수 아래에서 마라(Māra)를 격퇴하였다. 이것이 모든 번뇌를 소멸하는 지혜라 불리는 세존의 열 번째 힘이다. 참으로 복되신 부처님들께서는 열 가지 힘을 갖추고 계신다.

Niyutto vicayo hārasampāto.

조사(vicaya)하는 하라(hāra)의 결합이 끝났다.

3. Yuttihārasampāto

3. 유띠(yutti) 하라의 결합.

65.

65.

Tattha katamo yuttihārasampāto?‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro;

Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayaṃ;

Thinamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe’’ti.

거기서 유띠(yutti) 하라의 결합이란 무엇인가? "마음을 보호하지 않는 자에게는 해태와 혼침이 엄습한다. 그러므로 마음을 보호해야 한다. 마음을 보호하여 해태와 혼침을 정복한 비구는, 바른 사유를 수행의 영역으로 삼고 바른 견해를 앞세워 생멸을 알고서, 모든 악처를 버려야 한다."

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti rakkhitacittassa sammāsaṅkappagocaro bhavissatīti yujjati, sammāsaṅkappagocaro sammādiṭṭhi bhavissatīti yujjati, sammādiṭṭhipurekkhāro viharanto udayabbayaṃ paṭivijjhissatīti yujjati, udayabbayaṃ paṭivijjhanto sabbā duggatiyo jahissatīti yujjati. Sabbā duggatiyo jahanto sabbāni duggativinipātabhayāni samatikkamissatīti yujjatīti.

이 게송에서, '그러므로 보호된 마음을 가진 자는 바른 사유를 활동 영역으로 삼는다'는 것은, 보호된 마음을 가진 자에게 바른 사유의 영역이 있게 될 것이라는 의미가 타당하다. 바른 사유를 활동 영역으로 삼는 자는 바른 견해를 가지게 될 것이라는 의미가 타당하다. 바른 견해를 앞세워 머무는 자는 생멸을 꿰뚫어 알게 될 것이라는 의미가 타당하다. 생멸을 꿰뚫어 아는 자는 모든 악처를 버리게 될 것이라는 의미가 타당하다. 모든 악처를 버리는 자는 모든 악처와 타락의 공포를 초월하게 될 것이라는 의미가 타당하다고 알아야 한다.

Niyutto yuttihārasampāto.

적합의 방법(유띠 하라)의 결합을 마친다.

4. Padaṭṭhānahārasampāto

4. 가까운 원인의 방법(빠다타나 하라)의 결합

66. Tattha [Pg.86] katamo padaṭṭhāno hārasampāto?

66. 그중에서 무엇이 가까운 원인의 방법의 결합인가?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassā’’ti tiṇṇaṃ sucaritānaṃ padaṭṭhānaṃ. ‘‘Sammāsaṅkappagocaro’’ti samathassa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Sammādiṭṭhipurekkhāro’’ti vipassanāya padaṭṭhānaṃ. ‘‘Ñatvāna udayabbaya’’nti dassanabhūmiyā padaṭṭhānaṃ. ‘‘Thinamiddhābhibhū bhikkhū’’ti vīriyassa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Sabbā duggatiyo jahe’’ti bhāvanāya padaṭṭhānaṃ.

'그러므로 보호된 마음을 가진 자는 바른 사유를 활동 영역으로 삼는다'는 게송이 그러하다. '그러므로 보호된 마음을 가진 자는'이라는 구절은 세 가지 선행(수차리따)의 가까운 원인이다. '바른 사유를 활동 영역으로 삼는 자'라는 구절은 사마타의 가까운 원인이다. '바른 견해를 앞세우는 자'라는 구절은 위빳사나의 가까운 원인이다. '생멸을 알아서'라는 구절은 봄의 단계(닷사나 부미)의 가까운 원인이다. '해태와 혼침을 이겨낸 비구'라는 구절은 정진(위리야)의 가까운 원인이다. '모든 악처를 버리리라'는 구절은 수행(바와나)의 가까운 원인이다.

Niyutto padaṭṭhāno hārasampāto.

가까운 원인의 방법의 결합을 마친다.

5. Lakkhaṇahārasampāto

5. 특징의 방법(락카나 하라)의 결합

67. Tattha katamo lakkhaṇo hārasampāto?

67. 그중에서 무엇이 특징의 방법의 결합인가?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti idaṃ satindriyaṃ, satindriye gahite gahitāni bhavanti pañcindriyāni. ‘‘Sammādiṭṭhipurekkhāro’’ti sammādiṭṭhiyā gahitāya gahito bhavati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Taṃ kissa hetu? Sammādiṭṭhito hi sammāsaṅkappo pabhavati, sammāsaṅkappato sammāvācā pabhavati, sammāvācāto sammākammanto pabhavati, sammākammantato sammāājīvo pabhavati, sammāājīvato sammāvāyāmo pabhavati, sammāvāyāmato sammāsati pabhavati, sammāsatito sammāsamādhi pabhavati, sammāsamādhito sammāvimutti pabhavati, sammāvimuttito sammāvimuttiñāṇadassanaṃ pabhavati.

'그러므로 보호된 마음을 가진 자는 바른 사유를 활동 영역으로 삼는다'는 게송이 그러하다. '그러므로 보호된 마음을 가진 자는 바른 사유를 활동 영역으로 삼는다'는 것은 마음챙김의 기능(사띤드리야)이다. 마음챙김의 기능이 잡히면 특징이 같으므로 다섯 가지 기능(빤찐드리야)이 잡힌 것이 된다. '바른 견해를 앞세우는 자'에서 바른 견해가 잡히면 성스러운 여덟 가지 도가 잡힌 것이 된다. 그것은 무슨 까닭인가? 바른 견해로부터 바른 사유가 생겨나고, 바른 사유로부터 바른 말이 생겨나며, 바른 말로부터 바른 행위가 생겨나고, 바른 행위로부터 바른 생계가 생겨나며, 바른 생계로부터 바른 정진이 생겨나고, 바른 정진으로부터 바른 마음챙김이 생겨나며, 바른 마음챙김으로부터 바른 삼매가 생겨나고, 바른 삼매로부터 바른 해탈이 생겨나며, 바른 해탈로부터 바른 해탈지견이 생겨나기 때문이다.

Niyutto lakkhaṇo hārasampāto.

특징의 방법의 결합을 마친다.

6. Catubyūhahārasampāto

6. 네 가지 분석의 방법(짜뚜뷰하 하라)의 결합

68. Tattha katamo catubyūho hārasampāto.

68. 그중에서 무엇이 네 가지 분석의 방법의 결합인가?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassā’’ti rakkhitaṃ paripālīyatīti esā nirutti. Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye duggatīhi parimuccitukāmā bhavissanti, te dhammacārino bhavissantīti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo. Kokāliko hi sāriputtamoggallānesu [Pg.87] theresu cittaṃ padosayitvā mahāpadumaniraye upapanno. Bhagavā ca satiārakkhena cetasā samannāgato, suttamhi vuttaṃ ‘‘satiyā cittaṃ rakkhitabba’’nti.

'그러므로 보호된 마음을 가진 자는 바른 사유를 활동 영역으로 삼는다'는 게송이 그러하다. '그러므로 보호된 마음을 가진 자는'에서 '보호된', '지켜진'이라는 뜻이 그 어원 분석이다. 여기에서 세존의 의도는 무엇인가? 악처로부터 벗어나고자 하는 자들은 법을 닦는 자들이 될 것이라는 것이 여기에서의 세존의 의도이다. 왜냐하면 꼬깔리까는 보호되지 못한 마음으로 사리뿟따와 목갈라나 장로들에게 나쁜 마음을 품어 마하빠두마 지옥에 태어났기 때문이다. 그리고 세존께서는 마음챙김의 보호를 갖춘 마음을 지니셨다. 경에서 '마음챙김으로 마음을 보호해야 한다'라고 세존께서 말씀하신 바와 같다.

Niyutto catubyūho hārasampāto.

네 가지 분석의 방법의 결합을 마친다.

7. Āvaṭṭahārasampāto

7. 회전의 방법(아왓따 하라)의 결합

69. Tattha katamo āvaṭṭo hārasampāto?

69. 그중에서 무엇이 회전의 방법의 결합인가?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti samatho. ‘‘Sammādiṭṭhipurekkhāro’’ti vipassanā. ‘‘Ñatvāna udayabbaya’’nti dukkhapariññā. ‘‘Thinamiddhābhibhū bhikkhū’’ti samudayapahānaṃ. ‘‘Sabbā duggatiyo jahe’’ti nirodho. Imāni cattāri saccāni.

'그러므로 보호된 마음을 가진 자는 바른 사유를 활동 영역으로 삼는다'는 게송이 그러하다. '그러므로 보호된 마음을 가진 자는 바른 사유를 활동 영역으로 삼는다'는 것은 사마타이고, '바른 견해를 앞세우는 자'는 위빳사나이다. '생멸을 알아서'는 괴로움의 철저한 앎(고성제)이고, '해태와 혼침을 이겨낸 비구'는 일어남의 버림(집성제)이며, '모든 악처를 버리리라'는 소멸(멸성제)이다. 이것이 네 가지 성스러운 진리이다.

Niyutto āvaṭṭo hārasampāto.

회전의 방법의 결합을 마친다.

8. Vibhattihārasampāto

8. 분류의 방법(위밧띠 하라)의 결합

70. Tattha katamo vibhattihārasampāto?

70. 그중에서 무엇이 분류의 방법의 결합인가?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. Kusalapakkho kusalapakkhena niddisitabbo. Akusalapakkho akusalapakkhena niddisitabbo.

'그러므로 보호된 마음을 가진 자는 바른 사유를 활동 영역으로 삼는다'는 게송이 그러하다. 유익한 측면은 유익한 측면으로 설명되어야 하고, 해로운 측면은 해로운 측면으로 설명되어야 한다.

Niyutto vibhattihārasampāto.

분류의 방법의 결합을 마친다.

9. Parivattanahārasampāto

9. 반전의 방법(빠리왓따나 하라)의 결합

71. Tattha katamo parivattano hārasampāto?

71. 그중에서 무엇이 반전의 방법의 결합인가?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. Samathavipassanāya bhāvitāya nirodho phalaṃ, pariññātaṃ dukkhaṃ, samudayo pahīno, maggo bhāvito paṭipakkhena.

'그러므로 보호된 마음을 가진 자는 바른 사유를 활동 영역으로 삼는다'는 게송이 그러하다. 사마타와 위빳사나를 닦음으로써 소멸이 결과이고, 괴로움은 철저히 알아지며, 일어남은 버려지고, 반대되는 것으로 도가 닦아진다.

Niyutto parivattano hārasampāto.

반전의 방법의 결합을 마친다.

10. Vevacanahārasampāto

10. 동의어의 방법(웨와짜나 하라)의 결합

72. Tattha [Pg.88] katamo vevacano hārasampāto?

72. 그중에서 무엇이 동의어의 방법의 결합인가?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassā’’ti cittaṃ mano viññāṇaṃ manindriyaṃ manāyatanaṃ vijānanā vijānitattaṃ, idaṃ vevacanaṃ. ‘‘Sammāsaṅkappagocaro’’ti nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṃsāsaṅkappo, idaṃ vevacanaṃ. ‘‘Sammādiṭṭhipurekkhāro’’ti sammādiṭṭhi nāma paññāsatthaṃ paññākhaggo paññāratanaṃ paññāpajjoto paññāpatodo paññāpāsādo, idaṃ vevacanaṃ.

'그러므로 보호된 마음을 가진 자는 바른 사유를 활동 영역으로 삼는다'는 게송이 그러하다. '그러므로 보호된 마음을 가진 자는'에서 마음, 뜻, 알음알이, 의근, 의처, 분별하여 앎, 인식함은 동의어이다. '바른 사유를 활동 영역으로 삼는 자'에서 출리의 사유, 악의 없음의 사유, 해치지 않음의 사유는 동의어이다. '바른 견해를 앞세우는 자'에서 바른 견해란 지혜의 무기, 지혜의 칼, 지혜의 보배, 지혜의 등불, 지혜의 채찍, 지혜의 궁전이며, 이것들이 동의어이다.

Niyutto vevacano hārasampāto.

동의어의 방법의 결합을 마친다.

11. Paññattihārasampāto

11. 판냐띠 하라(표명 이끌기)의 결합

73. Tattha katamo paññattihārasampāto?

73. 거기서 무엇이 판냐띠 하라의 결합인가?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassā’’ti padaṭṭhānapaññatti satiyā. ‘‘Sammāsaṅkappagocaro’’ti bhāvanāpaññatti samathassa. ‘‘Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbaya’’nti dassanabhūmiyā nikkhepapaññatti. ‘‘Thinamiddhābhibhū bhikkhū’’ti samudayassa anavasesappahānapaññatti, ‘‘sabbā duggatiyo jahe’’ti bhāvanāpaññatti maggassa.

“그러므로 수호된 마음을 지니고, 바른 사유를 영역으로 삼으며”라는 게송이다. “그러므로 수호된 마음을 지니고”라는 것은 마음챙김(sati)의 근인(padaṭṭhāna, 발생 근거)에 대한 표명이다. “바른 사유를 영역으로 삼으며”라는 것은 사마타의 수행(bhāvanā)에 대한 표명이다. “바른 견해를 앞세우고, 생멸을 알아서”라는 것은 견지(見地, dassanabhūmi)의 확립에 대한 표명이다. “해태와 혼침을 극복한 비구는”이라는 것은 집성제(samudaya)를 남김없이 버림에 대한 표명이며, “모든 악처를 버린다”라는 것은 도(magga)의 수행에 대한 표명이다.

Niyutto paññattihārasampāto.

판냐띠 하라의 결합이 끝났다.

12. Otaraṇahārasampāto

12. 오따라나 하라(하강 이끌기)의 결합

74. Tattha katamo otaraṇo hārasampāto?

74. 거기서 무엇이 오따라나 하라의 결합인가?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’. ‘‘Sammādiṭṭhipurekkhāro’’ti sammādiṭṭhiyā gahitāya gahitāni bhavanti pañcindriyāni, ayaṃ indriyehi otaraṇā.

“그러므로 수호된 마음을 지니고, 바른 사유를 영역으로 삼으며”라는 게송이다. “그러므로 수호된 마음을 지니고, 바른 사유를 영역으로 삼으며”에서, “바른 견해를 앞세우고”라고 하여 바른 견해를 취하면 다섯 가지 기능(indriya)들이 취해지는 것이니, 이것이 기능들(indriya)로 하강하는 것이다.

Tāniyeva indriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, evaṃ sabbaṃ, ayaṃ paṭiccasamuppādena otaraṇā.

바로 그 기능들이 명지(vijjā)이며, 명지의 생겨남으로 무명이 소멸하고, 무명의 소멸로 행이 소멸하며, 행의 소멸로 식이 소멸하니, 이와 같이 모든 것이 [이루어진다]. 이것이 연기(paṭiccasamuppāda)로 하강하는 것이다.

Tāniyeva pañcindriyāni tīhi khandhehi saṅgahitāni – sīlakkhandhena samādhikkhandhena paññākkhandhena. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

바로 그 다섯 가지 기능들은 세 가지 무더기(khandha), 즉 계온(sīlakkhandha), 정온(samādhikkhandha), 혜온(paññākkhandha)에 포함된다. 이것이 무더기들(khandha)로 하강하는 것이다.

Tāni [Pg.89] yeva pañcindriyāni saṅkhārapariyāpannāni. Ye saṅkhārā anāsavā no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā, ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

바로 그 다섯 가지 기능들은 상카라(행)에 속한다. 번뇌가 없고 유전의 원인이 아닌 그러한 상카라들은 법계(dhammadhātu)에 포함되니, 이것이 계(dhātu)들로 하강하는 것이다.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ no ca bhavaṅgaṃ, ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

그 법계는 법처(dhammāyatana)에 속하며, 번뇌가 없고 유전의 원인이 아닌 그 처(āyatana), 이것이 처들(āyatana)로 하강하는 것이다.

Niyutto otaraṇo hārasampāto.

오따라나 하라의 결합이 끝났다.

13. Sodhanahārasampāto

13. 소다나 하라(정화 이끌기)의 결합

75. Tattha katamo sodhano hārasampāto?

75. 거기서 무엇이 소다나 하라의 결합인가?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. Yattha ārambho suddho, so pañho visajjito bhavati. Yattha pana ārambho na suddho, na tāva so pañho visajjito bhavati.

“그러므로 수호된 마음을 지니고, 바른 사유를 영역으로 삼으며”라는 게송이다. 시작(ārambha, 의도된 의미)이 청정한 곳에서 그 질문은 해결된 것이다. 그러나 시작이 청정하지 못한 곳에서는 그 질문은 아직 해결된 것이 아니다.

Niyutto sodhano hārasampāto.

소다나 하라의 결합이 끝났다.

14. Adhiṭṭhānahārasampāto

14. 아딧타나 하라(확립 이끌기)의 결합

76. Tattha katamo adhiṭṭhāno hārasampāto?

76. 거기서 무엇이 아딧타나 하라의 결합인가?

Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaroti gāthā. Tasmā rakkhitacittassāti ekattatā. Cittaṃ mano viññāṇaṃ, ayaṃ vemattatā. Sammāsaṅkappagocaroti ekattatā. Nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṃsāsaṅkappo ayaṃ vemattatā. Sammādiṭṭhipurekkhāroti ekattatā. Sammādiṭṭhi nāma yaṃ dukkhe ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ dukkhanirodhe ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ magge ñāṇaṃ hetumhi ñāṇaṃ hetusamuppannesu dhammesu ñāṇaṃ paccaye ñāṇaṃ paccayasamuppannesu dhammesu ñāṇaṃ, yaṃ tattha tattha yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ abhisamayo sampaṭivedho saccāgamanaṃ, ayaṃ vemattatā. Ñatvāna udayabbayanti ekattatā, udayena avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, evaṃ sabbaṃ samudayo bhavati. Vayena avijjānirodhā saṅkhāranirodho, evaṃ sabbaṃ nirodho hoti, ayaṃ vemattatā. Thinamiddhābhibhū bhikkhūti ekattatā, thinaṃ nāma yā cittassa akallatā akammaniyatā, middhaṃ nāma yaṃ kāyassa līnattaṃ, ayaṃ vemattatā. Sabbā duggatiyo jaheti ekattatā, devamanusse vā upanidhāya [Pg.90] apāyā duggati, nibbānaṃ vā upanidhāya sabbā upapattiyo duggati, ayaṃ vemattatā.

“그러므로 수호된 마음을 지니고, 바른 사유를 영역으로 삼으며”라는 게송이다. “그러므로 수호된 마음을 지니고”라는 것은 단일함(ekattatā)이다. 마음(citta), 의(mano), 식(viññāṇa)은 다양함(vemattatā)이다. “바른 사유를 영역으로 삼으며”라는 것은 단일함이다. 출리 사유, 무진 사유, 무해 사유는 다양함이다. “바른 견해를 앞세우고”라는 것은 단일함이다. 바른 견해란 괴로움에 대한 지혜, 괴로움의 원인에 대한 지혜, 괴로움의 소멸에 대한 지혜, 괴로움의 소멸에 이르는 길에 대한 지혜, 도에 대한 지혜, 원인에 대한 지혜, 원인에서 생긴 법들에 대한 지혜, 조건에 대한 지혜, 조건에서 생긴 법들에 대한 지혜이니, 거기서 저마다의 법들에 대하여 사실 그대로 일어나는 지와 견, 통찰, 꿰뚫음, 진리에 도달함은 다양함이다. “생멸을 알아서”라는 것은 단일함이다. 생(udaya)에 있어서 무명을 조건으로 행들이 생겨나고, 행을 조건으로 식이 생겨나며, 이와 같이 전체의 일어남(samudayo)이 있게 된다. 멸(vaya)에 있어서 무명의 소멸로 행이 소멸하고, 이와 같이 전체의 소멸이 있게 되니, 이것이 다양함이다. “해태와 혼침을 극복한 비구는”이라는 것은 단일함이다. 해태(thina)란 마음의 건강하지 못함과 무기력함이며, 혼침(middha)이란 몸의 위축됨이니, 이것이 다양함이다. “모든 악처를 버린다”라는 것은 단일함이다. 천상이나 인간에 대비하면 악도는 악처(duggati)이고, 열반에 대비하면 모든 태어남(upapatti)은 악처이니, 이것이 다양함이다.

Niyutto adhiṭṭhāno hārasampāto.

아딧타나 하라의 결합이 끝났다.

15. Parikkhārahārasampāto

15. 빠릭카라 하라(장비 이끌기)의 결합

77. Tattha katamo parikkhāro hārasampāto?

77. 거기서 무엇이 빠릭카라 하라의 결합인가?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. Ayaṃ samathavipassanāya parikkhāro.

“그러므로 수호된 마음을 지니고, 바른 사유를 영역으로 삼으며”라는 게송이다. 이것은 사마타와 위빳사나를 위한 장비(parikkhāra)이다.

Niyutto parikkhāro hārasampāto.

빠릭카라 하라의 결합이 끝났다.

16. Samāropanahārasampāto

16. 사마로빠나 하라(대입 이끌기)의 결합

78. Tattha katamo samāropano hārasampāto?

78. 거기서 무엇이 사마로빠나 하라의 결합인가?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro;

Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayaṃ;

Thinamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe’’ti.

“그러므로 수호된 마음을 지니고, 바른 사유를 영역으로 삼으며, 바른 견해를 앞세우고, 생멸을 알아서, 해태와 혼침을 극복한 비구는 모든 악처를 버린다.”

Tasmā rakkhitacittassāti tiṇṇaṃ sucaritānaṃ padaṭṭhānaṃ, citte rakkhite taṃ rakkhitaṃ bhavati kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ. Sammādiṭṭhipurekkhāroti sammādiṭṭhiyā bhāvitāya bhāvito bhavati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Kena kāraṇena? Sammādiṭṭhito hi sammāsaṅkappo pabhavati, sammāsaṅkappato sammāvācā pabhavati, sammāvācāto sammākammanto pabhavati, sammākammantato sammāājīvo pabhavati, sammāājīvato sammāvāyāmo pabhavati, sammāvāyāmato sammāsati pabhavati, sammāsatito sammāsamādhi pabhavati, sammāsamādhito sammāvimutti pabhavati, sammāvimuttito sammāvimuttiñāṇadassanaṃ pabhavati. Ayaṃ anupādiseso puggalo anupādisesā ca nibbānadhātu.

“그러므로 수호된 마음을 지니고”라는 것은 세 가지 선행(sucarita)의 근인(발생 근거)이다. 마음이 수호되면 신업, 구업, 의업도 수호되는 것이다. “바른 견해를 앞세우고”에서 바른 견해가 닦이면 거룩한 여덟 가지 성도(ariyo aṭṭhaṅgiko maggo)가 닦이는 것이다. 무슨 이유 때문인가? 바른 견해로부터 바른 사유가 나오고, 바른 사유로부터 바른 말이 나오고, 바른 말로부터 바른 행위가 나오고, 바른 행위로부터 바른 생계가 나오고, 바른 생계로부터 바른 정진이 나오고, 바른 정진으로부터 바른 마음챙김이 나오고, 바른 마음챙김으로부터 바른 삼매가 나오고, 바른 삼매로부터 바른 해탈이 나오고, 바른 해탈로부터 바른 해탈지견이 나오기 때문이다. 이분이 무여의(無餘依)인 보충이며 또한 무여의 열반계이다.

Niyutto samāropano hārasampāto.

사마로빠나 하라의 결합이 끝났다.

Tenāha [Pg.91] āyasmā mahākaccāyano –

그리하여 존자 마하깟짜야나께서는 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Soḷasa hārā paṭhamaṃ, disalocanato disā viloketvā;

Saṅkhipiya aṅkusena hi, nayehi tīhi niddise sutta’’nti.

“먼저 16가지 하라(Hāra, 이끄는 방법)를 적용하고, 방향 살핌(Disālocana)을 통해 방향(의미의 측면)들을 살펴본 뒤, 갈고리(Aṅkusa) 방법으로 요약하여 세 가지 이치(Naya)로 경을 설명해야 한다.”

Niyutto hārasampāto.

하라의 조합(Hārasampāta)이 적용되었다.

Nayasamuṭṭhānaṃ

이치의 발생(Nayasamuṭṭhāna)

79. Tattha katamaṃ nayasamuṭṭhānaṃ? Pubbā koṭi na paññāyati avijjāyaca bhavataṇhāya ca, tattha avijjānīvaraṇaṃ taṇhāsaṃyojanaṃ. Avijjānīvaraṇā sattā avijjāsaṃyuttā avijjāpakkhena vicaranti, te vuccanti diṭṭhicaritāti. Taṇhāsaṃyojanā sattā taṇhāsaṃyuttā taṇhāpakkhena vicaranti, te vuccanti taṇhācaritāti. Diṭṭhicaritā ito bahiddhā pabbajitā attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti. Taṇhācaritā ito bahiddhā pabbajitā kāmesu kāmasukhallikānuyogamanuyuttā viharanti.

79. 거기서 이치의 발생이란 무엇인가? 무명(Avijjā)과 존재에 대한 갈애(Bhavataṇhā)의 이전의 끝(시작점)은 알려지지 않는다. 그중 무명은 장애(Nīvaraṇa)이고 갈애는 결박(Saṃyojana)이다. 무명의 장애에 덮인 중생들은 사견과 결합되어 무명의 편에서 행하며, 그들을 사견행자(Diṭṭhicarita)라 부른다. 갈애의 결박에 묶인 중생들은 갈애와 결합되어 갈애의 편에서 행하며, 그들을 갈애행자(Taṇhācarita)라 부른다. 사견행자들은 이 가르침 밖에서 출가하여 스스로를 괴롭히는 고행(Attakilamathānuyoga)에 전념하며 머문다. 갈애행자들은 이 가르침 밖에서 출가하여 감각적 욕망의 쾌락에 탐닉하는 수행(Kāmasukhallikānuyoga)에 전념하며 머문다.

Tattha kiṃkāraṇaṃ yaṃ diṭṭhicaritā ito bahiddhā pabbajitā attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti, taṇhācaritā ito bahiddhā pabbajitā kāmesu kāmasukhallikānuyogamanuyuttā viharanti? Ito bahiddhā natthi saccavavatthānaṃ, kuto catusaccappakāsanā vā samathavipassanākosallaṃ vā upasamasukhappatti vā! Te upasamasukhassa anabhiññā viparītacetā evamāhaṃsu ‘‘natthi sukhena sukhaṃ, dukkhena nāma sukhaṃ adhigantabba’’nti. Yo kāme paṭisevati, so lokaṃ vaḍḍhayati, yo lokaṃ vaḍḍhayati, so bahuṃ puññaṃ pasavatīti te evaṃsaññī evaṃdiṭṭhī dukkhena sukhaṃ patthayamānā kāmesu puññasaññī attakilamathānuyogamanuyuttā ca viharanti kāmasukhallikānuyogamanuyuttā ca, te tadabhiññā santā rogameva vaḍḍhayanti, gaṇḍameva vaḍḍhayanti, sallameva vaḍḍhayanti, te rogābhitunnā gaṇḍapaṭipīḷitā sallānuviddhā nirayatiracchānayonipetāsuresu ummujjanimujjāni karontā ugghātanigghātaṃ paccanubhontā rogagaṇḍasallabhesajjaṃ na vindanti. Tattha attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca saṃkileso, samathavipassanā vodānaṃ. Attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca rogo, samathavipassanā roganigghātakabhesajjaṃ. Attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca gaṇḍo, samathavipassanā gaṇḍanigghātakabhesajjaṃ[Pg.92]. Attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca sallo, samathavipassanā salluddharaṇabhesajjaṃ.

사견행자들이 이 가르침 밖에서 출가하여 고행에 전념하며 머물고, 갈애행자들이 이 가르침 밖에서 출가하여 감각적 욕망의 쾌락에 전념하며 머무는 이유는 무엇인가? 이 가르침 밖에는 진리의 확립(Saccavavatthāna)이 없기 때문이다. 사성제의 선포나 사마타와 위빳사나의 숙련, 또는 고요함의 행복에 도달함이 어찌 있겠는가! 그들은 고요함의 행복을 알지 못하고 전도된 마음으로 이렇게 말한다. “행복으로 행복을 얻는 것이 아니라, 고통을 통해서만 행복을 얻을 수 있다.” 또한 “감각적 욕망을 누리는 자가 세상을 번성하게 하며, 세상을 번성하게 하는 자가 많은 공덕을 쌓는다”라고 말한다. 이와 같이 인식하고 사견을 가져 고통으로써 행복을 바라고 감각적 욕망 속에서 공덕이라는 인식을 가진 그들은 고행과 욕망의 쾌락에 전념하며 머문다. 그들은 그러한 인식으로 인해 질병(Roga)만을 키우고, 종기(Gaṇḍa)만을 키우며, 화살(Salla)만을 키운다. 그들은 질병에 시달리고 종기에 압박받으며 화살에 찔린 채 지옥, 축생, 아귀, 아수라에서 떠올랐다 가라앉았다를 반복하며 부침을 겪고, 질병·종기·화살의 약을 얻지 못한다. 여기서 고행과 쾌락의 탐닉은 오염(Saṃkilesa)이고 사마타와 위빳사나는 깨끗함(Vodāna)이다. 고행과 쾌락의 탐닉은 질병이고 사마타와 위빳사나는 질병을 치료하는 약이다. 고행과 쾌락의 탐닉은 종기이고 사마타와 위빳사나는 종기를 없애는 약이다. 고행과 쾌락의 탐닉은 화살이고 사마타와 위빳사나는 화살을 뽑는 약이다.

Tattha saṃkileso dukkhaṃ, tadabhisaṅgo taṇhā samudayo, taṇhānirodho dukkhanirodho, samathavipassanā dukkhanirodhagāminī paṭipadā, imāni cattāri saccāni. Dukkhaṃ pariññeyyaṃ, samudayo pahātabbo, maggo bhāvetabbo, nirodho sacchikātabbo.

여기서 오염은 괴로움(Dukkha)이고, 그것에 결착하는 갈애는 일어남(Samudaya)이며, 갈애의 소멸은 괴로움의 소멸(Nirodha)이고, 사마타와 위빳사나는 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음(Paṭipadā)이니, 이것이 네 가지 진리이다. 괴로움은 철저히 알아야 하고, 일어남은 버려야 하며, 도는 닦아야 하고, 소멸은 실현해야 한다.

80. Tattha diṭṭhicaritā rūpaṃ attato upagacchanti. Vedanaṃ…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ attato upagacchanti. Taṇhācaritā rūpavantaṃ attānaṃ upagacchanti. Attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanāvantaṃ…pe… saññāvantaṃ…pe… saṅkhāravantaṃ…pe… viññāṇavantaṃ attānaṃ upagacchanti, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ, ayaṃ vuccati vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi.

80. 거기서 사견행자들은 물질(Rūpa)을 자아라고 집착한다. 느낌(Vedanā), 인식(Saññā), 형성(Saṅkhāra), 알음알이(Viññāṇa)를 자아라고 집착한다. 갈애행자들은 물질을 가진 자아, 혹은 자아 안에 물질이 있다거나, 물질 안에 자아가 있다고 집착한다. 느낌, 인식, 형성, 알음알이에 대해서도 그와 같이 집착하니, 이를 20가지 기반의 유신견(Sakkāyadiṭṭhi)이라 한다.

Tassā paṭipakkho lokuttarā sammādiṭṭhi, anvāyikā sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Te tayo khandhā sīlakkhandho samādhikkhandho paññākkhandho. Sīlakkhandho samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā. Tattha sakkāyo dukkhaṃ, sakkāyasamudayo dukkhasamudayo, sakkāyanirodho dukkhanirodho, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminī paṭipadā, imāni cattāri saccāni. Dukkhaṃ pariññeyyaṃ, samudayo pahātabbo, maggo bhāvetabbo, nirodho sacchikātabbo.

그것의 반대는 출세간의 정견(Sammādiṭṭhi)과 그에 수반되는 정사유, 정어, 정업, 정아지브, 정정진, 정념, 정정이며, 이것이 성스러운 팔정도이다. 이들은 계온(Sīlakkhandha), 정온(Samādhikkhandha), 혜온(Paññākkhandha)이라는 세 가지 무더기가 된다. 계온과 정온은 사마타이고 혜온은 위빳사나이다. 여기서 유신(Sakkāya)은 괴로움이고, 유신의 원인은 괴로움의 일어남이며, 유신의 소멸은 괴로움의 소멸이고, 성스러운 팔정도는 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다. 이것이 네 가지 진리이다. 괴로움은 철저히 알아야 하고, 일어남은 버려야 하며, 도는 닦아야 하고, 소멸은 실현해야 한다.

Tattha ye rūpaṃ attato upagacchanti. Vedanaṃ…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ attato upagacchanti. Ime vuccanti ‘‘ucchedavādino’’ti. Ye rūpavantaṃ attānaṃ upagacchanti. Attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Ye vedanāvantaṃ…pe… ye saññāvantaṃ…pe… ye saṅkhāravantaṃ…pe… ye viññāṇavantaṃ attānaṃ upagacchanti, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Ime vuccanti ‘‘sassatavādino’’ti, tattha ucchedasassatavādā ubho antā, ayaṃ saṃsārapavatti. Tassa paṭipakkho majjhimā paṭipadā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, ayaṃ saṃsāranivatti. Tattha pavatti dukkhaṃ, tadabhisaṅgo taṇhā samudayo, taṇhānirodho dukkhanirodho, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminī [Pg.93] paṭipadā, imāni cattāri saccāni. Dukkhaṃ pariññeyyaṃ, samudayo pahātabbo, maggo bhāvetabbo, nirodho sacchikātabbo.

거기서 물질을 자아라고 집착하는 자들을 단멸론자(Ucchedavādin)라 부른다. 물질을 가진 자아, 혹은 자아 안에 물질이 있거나 물질 안에 자아가 있다고 집착하는 자들, 그리고 느낌, 인식, 형성, 알음알이에 대해서도 그와 같이 집착하는 자들을 상주론자(Sassatavādin)라 부른다. 단멸론과 상주론은 두 가지 극단이며, 이것이 윤회의 발생(Saṃsārapavatti)이다. 그 반대는 중도(Majjhimā paṭipadā)인 성스러운 팔정도이며, 이것이 윤회의 소멸(Saṃsāranivatti)이다. 거기서 발생은 괴로움이고, 그것에 결착하는 갈애는 일어남이며, 갈애의 소멸은 괴로움의 소멸이고, 성스러운 팔정도는 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이니, 이것이 네 가지 진리이다. 괴로움은 철저히 알아야 하고, 일어남은 버려야 하며, 도는 닦아야 하고, 소멸은 실현해야 한다.

Tattha ucchedasassataṃ samāsato vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, vitthārato dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, tesaṃ paṭipakkho tecattālīsaṃ bodhipakkhiyā dhammā aṭṭha vimokkhā dasa kasiṇāyatanāni. Dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni mohajālaṃ anādianidhanappavattaṃ. Tecattālīsaṃ bodhipakkhiyā dhammā ñāṇavajiraṃ mohajālappadālanaṃ. Tattha moho avijjā, jālaṃ bhavataṇhā, tena vuccati ‘‘pubbā koṭi na paññāyati avijjāya ca bhavataṇhāya cā’’ti.

여기서 단멸론과 상주론은 요약하면 20가지 기반의 유신견이고, 상세히 하면 62가지 사견(Diṭṭhigata)이다. 그것들의 반대는 43가지 보리분법(Bodhipakkhiya-dhamma)과 8해탈, 10까시나(Kasiṇa)이다. 62가지 사견은 시작도 끝도 없이 흐르는 미혹의 그물(Mohajāla)이다. 43가지 보리분법은 미혹의 그물을 깨뜨리는 지혜의 금강저(Ñāṇavajira)이다. 거기서 미혹은 무명(Avijjā)이고 그물은 존재에 대한 갈애(Bhavataṇhā)이다. 그러므로 “무명과 존재에 대한 갈애의 이전의 끝은 알려지지 않는다”라고 말하는 것이다.

81. Tattha diṭṭhicarito asmiṃ sāsane pabbajito sallekhānusantatavutti bhavati sallekhe tibbagāravo. Taṇhācarito asmiṃ sāsane pabbajito sikkhānusantatavutti bhavati sikkhāya tibbagāravo. Diṭṭhicarito sammattaniyāmaṃ okkamanto dhammānusārī bhavati. Taṇhācarito sammattaniyāmaṃ okkamanto saddhānusārī bhavati, diṭṭhicarito sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyāti. Taṇhācarito dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyāti.

81. 그중 견해를 따르는 자(diṭṭhicarito)는 이 가르침에 출가하여 번뇌를 깎아내는 수행(sallekha)을 지속하는 자가 되니, 번뇌를 깎아내는 일에 강한 공경심을 갖기 때문이다. 갈애를 따르는 자(taṇhācarito)는 이 가르침에 출가하여 계학(sikkha)을 지속하는 자가 되니, 계학에 강한 공경심을 갖기 때문이다. 견해를 따르는 자가 정성결정(正性決定, sammattaniyāma)에 들어갈 때는 법수순자(dhammānusārī)가 된다. 갈애를 따르는 자가 정성결정에 들어갈 때는 신수순자(saddhānusārī)가 된다. 견해를 따르는 자는 즐거운 수행(sukhā paṭipadā)을 통하여 느린 통찰(dandhābhiññā) 혹은 빠른 통찰(khippābhiññā)로 벗어난다. 갈애를 따르는 자는 괴로운 수행(dukkhā paṭipadā)을 통하여 느린 통찰 혹은 빠른 통찰로 벗어난다.

Tattha kiṃkāraṇaṃ, yaṃ taṇhācarito dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyāti, tassa hi kāmā apariccattā bhavanti, so kāmehi viveciyamāno dukkhena paṭinissarati dandhañca dhammaṃ ājānāti? Yo panāyaṃ diṭṭhicarito ayaṃ āditoyeva kāmehi anatthiko bhavati. So tato viveciyamāno khippañca paṭinissarati, khippañca dhammaṃ ājānāti. Dukkhāpi paṭipadā duvidhā dandhābhiññā ca khippābhiññā ca. Sukhāpi paṭipadā duvidhā dandhābhiññā ca khippābhiññā ca. Sattāpi duvidhā mudindriyāpi tikkhindriyāpi. Ye mudindriyā, te dandhañca paṭinissaranti dandhañca dhammaṃ ājānanti. Ye tikkhindriyā, te khippañca paṭinissaranti, khippañca dhammaṃ ājānanti, imā catasso paṭipadā. Ye hi keci niyyiṃsu vā niyyanti vā niyyissanti vā, te imāhi eva catūhi paṭipadāhi. Evaṃ ariyā catukkamaggaṃ paññāpenti abudhajanasevitāya bālakantāya rattavāsiniyā nandiyā bhavataṇhāya avaṭṭanatthaṃ. Ayaṃ vuccati nandiyāvaṭṭassa nayassa bhūmīti, tenāha ‘‘taṇhañca avijjampi ca samathenā’’ti.

거기에서 갈애를 따르는 자가 왜 괴로운 수행을 통하여 느린 통찰이나 빠른 통찰로 벗어나는가? 그 원인은 무엇인가? 진실로 그에게는 감각적 쾌락(kāma)이 아직 버려지지 않았기 때문이니, 그는 감각적 쾌락으로부터 멀어질 때 괴로움을 겪으며 벗어나고 법을 느리게 깨닫는다. 반면, 이 견해를 따르는 자는 처음부터 감각적 쾌락에 관심이 없다. 그는 그로부터 멀어질 때 빠르게 벗어나고, 느리게 혹은 빠르게 법을 깨닫는다. 이처럼 괴로운 수행도 느린 통찰과 빠른 통찰의 두 가지가 있고, 즐거운 수행도 느린 통찰과 빠른 통찰의 두 가지가 있다. 중생 또한 둔한 감관(mudindriya)을 가진 자와 날카로운 감관(tikkhindriya)을 가진 자 두 종류가 있다. 감관이 둔한 자는 법을 느리게 깨닫고, 감관이 날카로운 자는 빠르게 벗어나며 빠르게 법을 깨닫는다. 이것이 네 가지 수행방법이다. 과거, 현재, 미래에 벗어난 혹은 벗어날 모든 이들은 오직 이 네 가지 수행방법을 통해서이다. 이와 같이 성자들은 지혜 없는 이들이 따르고 어리석은 자들이 즐기며 탐욕에 젖은 이들에게 머무는 환희(nandī)인 존재에 대한 갈애(bhavataṇhā)의 회전을 멈추기 위해 네 가지 도(magga)를 천명하신다. 이것을 ‘환희의 회전(Nandiyāvaṭṭa)’ 방식의 토대라고 하며, 그렇기에 “사마타를 통해 갈애와 무명을 [함께 가라앉힌다]”고 하신 것이다.

82. Veyyākaraṇesu [Pg.94] hi ye kusalākusalāti te duvidhā upaparikkhitabbā – lokavaṭṭānusārī ca lokavivaṭṭānusārī ca. Vaṭṭaṃ nāma saṃsāro. Vivaṭṭaṃ nibbānaṃ. Kammakilesā hetu saṃsārassa. Tattha kammaṃ cetanā cetasikañca niddisitabbaṃ. Taṃ kathaṃ daṭṭhabbaṃ? Upacayena sabbepi kilesā catūhi vipallāsehi niddisitabbā. Te kattha daṭṭhabbā? Dasa vatthuke kilesapuñje. Katamāni dasa vatthūni? Cattāro āhārā, cattāro vipallāsā, cattāri upādānāni, cattāro yogā, cattāro ganthā, cattāro āsavā, cattāro oghā, cattāro sallā, catasso viññāṇaṭṭhitiyo cattāri agatigamanāni. Paṭhame āhāre paṭhamo vipallāso, dutiye āhāre dutiyo vipallāso, tatiye āhāre tatiyo vipallāso, catutthe āhāre catuttho vipallāso. Paṭhame vipallāse paṭhamaṃ upādānaṃ. Dutiye vipallāse dutiyaṃ upādānaṃ, tatiye vipallāse tatiyaṃ upādānaṃ, catutthe vipallāse catutthaṃ upādānaṃ. Paṭhame upādāne paṭhamo yogo, dutiye upādāne dutiyo yogo, tatiye upādāne tatiyo yogo, catutthe upādāne catuttho yogo. Paṭhame yoge paṭhamo gantho, dutiye yoge dutiyo gantho, tatiye yoge tatiyo gantho, catutthe yoge catuttho gantho, paṭhame ganthe paṭhamo āsavo, dutiye ganthe dutiyo āsavo, tatiye ganthe tatiyo āsavo, catutthe ganthe catuttho āsavo. Paṭhame āsave paṭhamo ogho, dutiye āsave dutiyo ogho, tatiye āsave tatiyo ogho, catutthe āsave catuttho ogho. Paṭhame oghe paṭhamo sallo, dutiye oghe dutiyo sallo, tatiye oghe tatiyo sallo, catutthe oghe catuttho sallo. Paṭhame salle paṭhamā viññāṇaṭṭhiti, dutiye salle dutiyā viññāṇaṭṭhiti, tatiye salle tatiyā viññāṇaṭṭhiti, catutthe salle catutthī viññāṇaṭṭhiti, paṭhamāyaṃ viññāṇaṭṭhitiyaṃ paṭhamaṃ agatigamanaṃ. Dutiyāyaṃ viññāṇaṭṭhitiyaṃ dutiyaṃ agatigamanaṃ. Tatiyāyaṃ viññāṇaṭṭhitiyaṃ tatiyaṃ agatigamanaṃ, catutthiyaṃ viññāṇaṭṭhitiyaṃ catutthaṃ agatigamanaṃ.

82. ‘분석적 설명(Veyyākaraṇa)’에서 유익한 법과 해로운 법은 두 가지 방식으로 고찰되어야 하니, 세간의 회전(lokavaṭṭa)을 따르는 것과 세간의 벗어남(lokavivaṭṭa)을 따르는 것이다. ‘회전’은 윤회(saṃsāra)를 의미하고, ‘벗어남’은 열반(nibbāna)을 의미한다. 업(kamma)과 번뇌(kilesa)가 윤회의 원인이다. 거기에서 업은 의도(cetanā)와 심소(cetasika)로 설명되어야 하며, 이는 쌓임(upacaya)의 단계로 파악되어야 한다. 모든 번뇌는 네 가지 전도(vipallāsa)로 설명되어야 한다. 그것들은 어디에서 파악되어야 하는가? 열 가지 항목으로 된 번뇌의 무리에서 파악되어야 한다. 그 열 가지 항목이란 무엇인가? 네 가지 음식(āhāra), 네 가지 취착(upādāna), 네 가지 결박(yoga), 네 가지 묶임(gantha), 네 가지 번뇌(āsava), 네 가지 폭류(ogha), 네 가지 화살(salla), 네 가지 식의 머무름(viññāṇaṭṭhiti), 네 가지 그릇된 길(agati)이다. 첫 번째 음식에서 첫 번째 전도가 생기고, 두 번째 음식에서 두 번째 전도가, 세 번째 음식에서 세 번째 전도가, 네 번째 음식에서 네 번째 전도가 생긴다. 첫 번째 전도에서 첫 번째 취착이, 두 번째 전도에서 두 번째 취착이, 세 번째 전도에서 세 번째 취착이, 네 번째 전도에서 네 번째 취착이 생긴다. 첫 번째 취착에서 첫 번째 결박이, 두 번째 취착에서 두 번째 결박이, 세 번째 취착에서 세 번째 결박이, 네 번째 취착에서 네 번째 결박이 생긴다. 첫 번째 결박에서 첫 번째 묶임이, 두 번째 결박에서 두 번째 묶임이, 세 번째 결박에서 세 번째 묶임이, 네 번째 결박에서 네 번째 묶임이 생긴다. 첫 번째 묶음에서 첫 번째 번뇌가, 두 번째 묶음에서 두 번째 번뇌가, 세 번째 묶음에서 세 번째 번뇌가, 네 번째 묶음에서 네 번째 번뇌가 생긴다. 첫 번째 번뇌에서 첫 번째 폭류가, 두 번째 번뇌에서 두 번째 폭류가, 세 번째 번뇌에서 세 번째 폭류가, 네 번째 번뇌에서 네 번째 폭류가 생긴다. 첫 번째 폭류에서 첫 번째 화살이, 두 번째 폭류에서 두 번째 화살이, 세 번째 폭류에서 세 번째 화살이, 네 번째 폭류에서 네 번째 화살이 생긴다. 첫 번째 화살에서 첫 번째 식의 머무름이, 두 번째 화살에서 두 번째 식의 머무름이, 세 번째 화살에서 세 번째 식의 머무름이, 네 번째 화살에서 네 번째 식의 머무름이 생긴다. 첫 번째 식의 머무름에서 첫 번째 그릇된 길이, 두 번째 식의 머무름에서 두 번째 그릇된 길이, 세 번째 식의 머무름에서 세 번째 그릇된 길이, 네 번째 식의 머무름에서 네 번째 그릇된 길이 생긴다.

83. Tattha [Pg.95] yo ca kabaḷīkāro āhāro phasso āhāro, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca manosañcetanāhāro yo ca viññāṇāhāro, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca ‘‘asubhe subha’’nti vipallāso, yo ca ‘‘dukkhe sukha’’nti vipallāso, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca ‘‘anicce nicca’’nti vipallāso, yo ca ‘‘anattani attā’’ti vipallāso, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yañca kāmupādānaṃ yañca bhavupādānaṃ, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yañca diṭṭhupādānaṃ yañca attavādupādānaṃ, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca kāmayogo, yo ca bhavayogo, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca diṭṭhiyogo, yo ca avijjāyogo, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca abhijjhākāyagantho, yo ca byāpādo kāyagantho, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca parāmāsakāyagantho, yo ca idaṃsaccābhinivesakāyagantho, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca kāmāsavo, yo ca bhavāsavo, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca diṭṭhāsavo, yo ca avijjāsavo, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca kāmogho, yo ca bhavogho, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca diṭṭhogho, yo ca avijjogho, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca rāgasallo, yo ca dosasallo, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca mānasallo, yo ca mohasallo, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yā ca rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti, yā ca vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yā ca saññūpagā viññāṇaṭṭhiti, yā ca saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yañca chandā agatigamanaṃ yañca dosā agatigamanaṃ, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yañca bhayā agatigamanaṃ, yañca mohā agatigamanaṃ, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā.

83. 거기에서 거친 음식과 접촉의 음식, 이 두 가지는 갈애 행자의 오염원이다. 의도의 음식과 식의 음식, 이 두 가지는 견해 행자의 오염원이다. 거기에서 ‘부정한 것에 대하여 깨끗하다’는 전도와 ‘괴로운 것에 대하여 즐겁다’는 전도, 이 두 가지는 갈애 행자의 오염원이다. ‘무상한 것에 대하여 상주한다’는 전도와 ‘무아인 것에 대하여 자아이다’라는 전도, 이 두 가지는 견해 행자의 오염원이다. 거기에서 감각적 욕망에 대한 집착과 존재에 대한 집착, 이 두 가지는 갈애 행자의 오염원이다. 견해에 대한 집착과 자아설에 대한 집착, 이 두 가지는 견해 행자의 오염원이다. 거기에서 감각적 욕망의 결합과 존재의 결합, 이 두 가지는 갈애 행자의 오염원이다. 견해의 결합과 무명의 결합, 이 두 가지는 견해 행자의 오염원이다. 거기에서 탐욕의 몸의 매듭과 악의의 몸의 매듭, 이 두 가지는 갈애 행자의 오염원이다. 견해에 대한 집착의 몸의 매듭과 ‘이것만이 진리이다’라고 고집하는 몸의 매듭, 이 두 가지는 견해 행자의 오염원이다. 거기에서 감각적 욕망의 번뇌와 존재의 번뇌, 이 두 가지는 갈애 행자의 오염원이다. 견해의 번뇌와 무명의 번뇌, 이 두 가지는 견해 행자의 오염원이다. 거기에서 감각적 욕망의 폭류와 존재의 폭류, 이 두 가지는 갈애 행자의 오염원이다. 견해의 폭류와 무명의 폭류, 이 두 가지는 견해 행자의 오염원이다. 거기에서 탐욕의 화살과 성냄의 화살, 이 두 가지는 갈애 행자의 오염원이다. 자만의 화살과 어리석음의 화살, 이 두 가지는 견해 행자의 오염원이다. 거기에서 물질에 도달하는 식의 머묾과 느낌에 도달하는 식의 머묾, 이 두 가지는 갈애 행자의 오염원이다. 인식에 도달하는 식의 머묾과 형성들에 도달하는 식의 머묾, 이 두 가지는 견해 행자의 오염원이다. 거기에서 애정으로 인한 그릇된 길로 감과 증오로 인한 그릇된 길로 감, 이 두 가지는 갈애 행자의 오염원이다. 두려움으로 인한 그릇된 길로 감과 어리석음으로 인한 그릇된 길로 감, 이 두 가지는 견해 행자의 오염원이다.

84. Tattha kabaḷīkāre āhāre ‘‘asubhe subha’’nti vipallāso, phasse āhāre ‘‘dukkhe sukha’’nti vipallāso, viññāṇe āhāre ‘‘anicce [Pg.96] nicca’’nti vipallāso, manosañcetanāya āhāre ‘‘anattani attā’’ti vipallāso. Paṭhame vipallāse ṭhito kāme upādiyati, idaṃ vuccati kāmupādānaṃ; dutiye vipallāse ṭhito anāgataṃ bhavaṃ upādiyati, idaṃ vuccati bhavupādānaṃ; tatiye vipallāse ṭhito saṃsārābhinandiniṃ diṭṭhiṃ upādiyati, idaṃ vuccati diṭṭhupādānaṃ; catutthe vipallāse ṭhito attānaṃ kappiyaṃ upādiyati, idaṃ vuccati attavādupādānaṃ.

84. 거기에서 거친 음식에는 ‘부정한 것을 깨끗하다’는 전도가 있고, 접촉의 음식에는 ‘괴로운 것을 즐겁다’는 전도가 있으며, 식의 음식에는 ‘무상한 것을 상주한다’는 전도가 있고, 의도의 음식에는 ‘무아인 것을 자아이다’라는 전도가 있는 것으로 보아야 한다. 첫 번째 전도에 머무는 자는 감각적 욕망을 집착하니, 이를 ‘감각적 욕망에 대한 집착’이라 한다. 두 번째 전도에 머무는 자는 미래의 존재를 집착하니, 이를 ‘존재에 대한 집착’이라 한다. 세 번째 전도에 머무는 자는 윤회를 기뻐하는 견해를 집착하니, 이를 ‘견해에 대한 집착’이라 한다. 네 번째 전도에 머무는 자는 자아를 상정하여 집착하니, 이를 ‘자아설에 대한 집착’이라 한다.

Kāmupādānena kāmehi saṃyujjati, ayaṃ vuccati kāmayogo; bhavupādānena bhavehi saṃyujjati, ayaṃ vuccati bhavayogo; diṭṭhupādānena pāpikāya diṭṭhiyā saṃyujjati, ayaṃ vuccati diṭṭhiyogo; attavādupādānena avijjāya saṃyujjati, ayaṃ vuccati avijjāyogo.

감각적 욕망에 대한 집착으로 인해 감각적 욕망들과 결합되니, 이를 ‘감각적 욕망의 결합’이라 한다. 존재에 대한 집착으로 인해 존재들과 결합되니, 이를 ‘존재의 결합’이라 한다. 견해에 대한 집착으로 인해 사악한 견해와 결합되니, 이를 ‘견해의 결합’이라 한다. 자아설에 대한 집착으로 인해 무명과 결합되니, 이를 ‘무명의 결합’이라 한다.

Paṭhame yoge ṭhito abhijjhāya kāyaṃ ganthati, ayaṃ vuccati abhijjhākāyagantho; dutiye yoge ṭhito byāpādena kāyaṃ ganthati, ayaṃ vuccati byāpādakāyagantho; tatiye yoge ṭhito parāmāsena kāyaṃ ganthati, ayaṃ vuccati parāmāsakāyagantho; catutthe yoge ṭhito idaṃsaccābhinivesena kāyaṃ ganthati, ayaṃ vuccati idaṃsaccābhinivesakāyagantho.

첫 번째 결합에 머무는 자는 탐욕으로써 [정신적인] 몸을 묶으니, 이를 ‘탐욕의 몸의 매듭’이라 한다. 두 번째 결합에 머무는 자는 악의로써 몸을 묶으니, 이를 ‘악의의 몸의 매듭’이라 한다. 세 번째 결합에 머무는 자는 [견해에 대한] 집착으로써 몸을 묶으니, 이를 ‘견해에 대한 집착의 몸의 매듭’이라 한다. 네 번째 결합에 머무는 자는 ‘이것만이 진리이다’라고 고집함으로써 몸을 묶으니, 이를 ‘이것만이 진리라고 고집하는 몸의 매듭’이라 한다.

Tassa evaṃganthitā kilesā āsavanti. Kuto ca vuccati āsavantīti? Anusayato vā pariyuṭṭhānato vā. Tattha abhijjhākāyaganthena kāmāsavo, byāpādakāyaganthena bhavāsavo, parāmāsakāyaganthena diṭṭhāsavo, idaṃsaccābhinivesakāyaganthena avijjāsavo.

이와 같이 묶인 그에게 오염원들이 번뇌로 흘러나온다. 어떤 이유로 번뇌가 흘러나온다고 하는가? 잠재 성향 때문이거나 드러난 번뇌 때문이다. 거기에서 탐욕의 몸의 매듭으로 인해 감각적 욕망의 번뇌가 성립하고, 악의의 몸의 매듭으로 인해 존재의 번뇌가 성립하며, 견해에 대한 집착의 몸의 매듭으로 인해 견해의 번뇌가 성립하고, ‘이것만이 진리라고 고집하는’ 몸의 매듭으로 인해 무명의 번뇌가 성립한다.

Tassa ime cattāro āsavā vepullaṃ gatā oghā bhavanti. Iti āsavavepullā oghavepullaṃ. Tattha kāmāsavena kāmogho, bhavāsavena bhavogho, diṭṭhāsavena diṭṭhogho, avijjāsavena avijjogho.

그에게 이 네 가지 번뇌가 치성해지면 폭류가 된다. 이와 같이 번뇌의 치성함이 폭류의 치성함이다. 거기에서 감각적 욕망의 번뇌로 인해 감각적 욕망의 폭류가, 존재의 번뇌로 인해 존재의 폭류가, 견해의 번뇌로 인해 견해의 폭류가, 무명의 번뇌로 인해 무명의 폭류가 성립한다.

Tassa ime cattāro oghā anusayasahagatā ajjhāsayaṃ anupaviṭṭhā hadayaṃ āhacca tiṭṭhanti, tena vuccanti sallāiti. Tattha kāmoghena rāgasallo, bhavoghena dosasallo, diṭṭhoghena mānasallo, avijjoghena mohasallo.

그에게 이 네 가지 폭류가 잠재 성향과 함께하여 마음속으로 스며들어 심장을 충격하며 머무는데, 그 때문에 ‘화살’이라 불린다. 거기에서 감각적 욕망의 폭류로 인해 탐욕의 화살이, 존재의 폭류로 인해 성냄의 화살이, 견해의 폭류로 인해 자만의 화살이, 무명의 폭류로 인해 어리석음의 화살이 성립한다.

Tassa [Pg.97] imehi catūhi sallehi pariyādinnaṃ viññāṇaṃ catūsu dhammesu saṇṭhahati rūpe vedanāya saññāya saṅkhāresu. Tattha rāgasallena nandūpasecanena viññāṇena rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti, dosasallena nandūpasecanena viññāṇena vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti, mānasallena nandūpasecanena viññāṇena saññūpagā viññāṇaṭṭhiti, mohasallena nandūpasecanena viññāṇena saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti.

이 네 가지 화살에 의해 완전히 사로잡힌 그의 식은 네 가지 법, 즉 물질, 느낌, 인식, 형성들에 머문다. 거기에서 탐욕의 화살에 의해 환희로 적셔진 식을 통하여 물질에 도달하는 식의 머묾이 있게 되고, 성냄의 화살에 의해 환희로 적셔진 식을 통하여 느낌에 도달하는 식의 머묾이 있게 되며, 자만의 화살에 의해 환희로 적셔진 식을 통하여 인식에 도달하는 식의 머묾이 있게 되고, 어리석음의 화살에 의해 환희로 적셔진 식을 통하여 형성에 도달하는 식의 머묾이 있게 된다.

Tassa imāhi catūhi viññāṇaṭṭhitīhi upatthaddhaṃ viññāṇaṃ catūhi dhammehi agatiṃ gacchati chandā dosā bhayā mohā. Tattha rāgena chandāgatiṃ gacchati, dosena dosāgatiṃ gacchati, bhayena bhayāgatiṃ gacchati, mohena mohāgatiṃ gacchati. Iti kho tañca kammaṃ ime ca kilesā, esa hetu saṃsārassa, evaṃ sabbe kilesā catūhi vipallāsehi niddisitabbā.

이 네 가지 식의 머묾에 의해 지탱된 그의 식은 네 가지 법, 즉 애정, 증오, 두려움, 어리석음으로 인해 그릇된 길로 간다. 거기에서 탐욕으로 인해 애정의 아가지(그릇된 길)로 가고, 성냄으로 인해 증오의 아가지로 가며, 두려움으로 인해 공포의 아가지로 가고, 어리석음으로 인해 미혹의 아가지로 간다. 이와 같이 그 업과 이러한 오염원들, 이것이 바로 윤회의 원인이다. 이와 같이 모든 오염원은 네 가지 전도를 통해 설명되어야 한다.

85. Tattha imā catasso disā kabaḷīkāro āhāro ‘‘asubhe subha’’nti vipallāso, kāmupādānaṃ, kāmayogo, abhijjhākāyagantho, kāmāsavo, kāmogho, rāgasallo, rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti, chandā agatigamananti paṭhamā disā.

85. 거기에서 다음의 네 가지 방향을 알아야 한다. 거친 음식, ‘부정한 것을 깨끗하다’는 전도, 감각적 욕망에 대한 집착, 감각적 욕망의 결합, 탐욕의 몸의 매듭, 감각적 욕망의 번뇌, 감각적 욕망의 폭류, 탐욕의 화살, 물질에 도달하는 식의 머묾, 애정으로 인해 그릇된 길로 감, 이것이 첫 번째 방향이다.

Phasso āhāro, ‘‘dukkhe sukha’’nti vipallāso, bhavupādānaṃ, bhavayogo, byāpādakāyagantho, bhavāsavo, bhavogho, dosasallo, vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti, dosā agatigamananti dutiyā disā.

촉식(觸食), 괴로움[苦]을 즐거움[樂]이라 여기는 전도(顚倒), 유취(有取), 유요(有軛), 진에신계(瞋恚身繫), 유루(有漏), 유폭류(有瀑流), 성냄의 화살[瞋箭], 수(受)에 머무는 식의 머무름[識住], 성냄에 의한 그릇된 길[瞋恚惡道]이 두 번째 방향이다.

Viññāṇāhāro ‘‘anicce nicca’’nti vipallāso, diṭṭhupādānaṃ, diṭṭhiyogo parāmāsakāyagantho, diṭṭhāsavo, diṭṭhogho, mānasallo, saññūpagā viññāṇaṭṭhiti, bhayā agatigamananti tatiyā disā.

식식(識食), 무상(無常)한 것을 상(常)하다고 여기는 전도, 견취(見取), 견요(見軛), 계금취신계(戒禁取身繫), 견루(見漏), 견폭류(見瀑流), 자만의 화살[慢箭], 상(想)에 머무는 식의 머무름[識住], 두려움에 의한 그릇된 길[怖畏惡道]이 세 번째 방향이다.

Manosañcetanāhāro ‘‘anattani attā’’ti vipallāso, attavādupādānaṃ, avijjāyogo, idaṃsaccābhinivesakāyagantho, avijjāsavo, avijjogho, mohasallo, saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti, mohā agatigamananti catutthī disā.

의사식(意思食), 무아(無我)를 자아[我]라고 여기는 전도, 아어취(我語取), 무명요(無明軛), 차실집신계(此實執身繫), 무명루(無明漏), 무명폭류(無明瀑流), 어리석음의 화살[痴箭], 행(行)에 머무는 식의 머무름[識주], 어리석음에 의한 그릇된 길[愚癡惡道]이 네 번째 방향이다.

Tattha yo ca kabaḷīkāro āhāro yo ca ‘‘asubhe subha’’nti vipallāso, kāmupādānaṃ, kāmayogo, abhijjhākāyagantho, kāmāsavo[Pg.98], kāmogho, rāgasallo, rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti chandā agatigamananti, imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho, byañjanameva nānaṃ. Ime rāgacaritassa puggalassa upakkilesā.

거기서 단식(段食)과 '부정(不淨)한 것을 정(淨)하다고 여기는 전도', 욕취(欲取), 욕요(欲軛), 탐애신계(貪愛身繫), 욕루(欲漏), 욕폭류(欲瀑流), 탐욕의 화살[貪箭], 색(色)에 머무는 식의 머무름, 욕심에 의한 그릇된 길, 이 열 가지 경의 의미는 하나이며 단지 표현만이 다를 뿐이다. 이것들은 탐욕의 성향[貪行者]을 가진 사람의 수번뇌(隨煩惱)들이다.

Tattha yo ca phasso āhāro yo ca ‘‘dukkhe sukha’’nti vipallāso, bhavupādānaṃ, bhavayogo, byāpādakāyagantho, bhavāsavo, bhavogho, dosasallo, vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti, dosā agatigamananti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho byañjanameva nānaṃ, ime dosacaritassa puggalassa upakkilesā.

거기서 촉식(觸食)과 '괴로움을 즐거움이라 여기는 전도', 유취, 유요, 진에신계, 유루, 유폭류, 성냄의 화살, 수(受)에 머무는 식의 머무름, 성냄에 의한 그릇된 길, 이 열 가지 경의 의미는 하나이며 단지 표현만이 다를 뿐이다. 이것들은 성냄의 성향[瞋行者]을 가진 사람의 수번뇌들이다.

Tattha yo ca viññāṇāhāro yo ca ‘‘anicce nicca’’nti vipallāso, diṭṭhupādānaṃ, diṭṭhiyogo, parāmāsakāyagantho, diṭṭhāsavo, diṭṭhogho, mānasallo, saññūpagā viññāṇaṭṭhiti, bhayā agatigamananti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho, byañjanameva nānaṃ. Ime diṭṭhicaritassa mandassa upakkilesā.

거기서 식식(識食)과 '무상을 상이라고 여기는 전도', 견취, 견요, 계금취신계, 견루, 견폭류, 자만의 화살, 상(想)에 머무는 식의 머무름, 두려움에 의한 그릇된 길, 이 열 가지 경의 의미는 하나이며 단지 표현만이 다를 뿐이다. 이것들은 견해의 성향[見行者]을 가진 어리석은 사람의 수번뇌들이다.

Tattha yo ca manosañcetanāhāro yo ca ‘‘anattani attā’’ti vipallāso, attavādupādānaṃ, avijjāyogo, idaṃsaccābhinivesakāyagantho, avijjāsavo, avijjogho, mohasallo, saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti, mohā agatigamananti, imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho, byañjanameva nānaṃ. Ime diṭṭhicaritassa udattassa upakkilesā.

거기서 의사식(意思食)과 '무아를 아라고 여기는 전도', 아어취, 무명요, 차실집신계, 무명루, 무명폭류, 어리석음의 화살, 행(行)에 머무는 식의 머무름, 어리석음에 의한 그릇된 길, 이 열 가지 경의 의미는 하나이며 단지 표현만이 다를 뿐이다. 이것들은 견해의 성향을 가진 들뜬 사람의 수번뇌들이다.

Tattha yo ca kabaḷīkāro āhāro yo ca phasso āhāro, ime appaṇihitena vimokkhamukhena pariññaṃ gacchanti, viññāṇāhāro suññatāya, manosañcetanāhāro animittena, tattha yo ca ‘‘asubhe subha’’nti vipallāso, yo ca ‘‘dukkhe sukha’’nti vipallāso, ime appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṃ abbhatthaṃ gacchanti. ‘‘Anicce nicca’’nti vipallāso suññatāya, ‘‘anattani attā’’ti vipallāso animittena. Tattha kāmupādānañca bhavupādānañca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti. Diṭṭhupādānaṃ suññatāya, attavādupādānaṃ animittena. Tattha kāmayogo ca bhavayogo ca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti, diṭṭhiyogo suññatāya, avijjāyogo animittena. Tattha abhijjhākāyagantho ca byāpādakāyagantho ca appaṇihitena [Pg.99] vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti, parāmāsakāyagantho suññatāya, idaṃsaccābhinivesakāyagantho animittena.

거기서 단식과 촉식, 이들은 무원(無願) 해탈문을 통해 철저한 앎[遍知]에 이르고, 식식은 공(空) 해탈문을 통해, 의사식은 무상(無相) 해탈문을 통해 철저한 앎에 이른다. 거기서 '부정함을 정하다고 여기는 전도'와 '괴로움을 즐거움이라 여기는 전도', 이들은 무원 해탈문을 통해 버려지고 소멸된다. '무상을 상이라고 여기는 전도'는 공 해탈문에 의해, '무아를 아라고 여기는 전도'는 무상 해탈문에 의해 버려진다. 거기서 욕취와 유취는 무원 해탈문을 통해 버려진다. 견취는 공 해탈문에 의해, 아어취는 무상 해탈문에 의해 버려진다. 거기서 욕요와 유요는 무원 해탈문을 통해 버려지며, 견요는 공 해탈문에 의해, 무명요는 무상 해탈문에 의해 버려진다. 거기서 탐애신계와 진에신계는 무원 해탈문을 통해 버려지며, 계금취신계는 공 해탈문에 의해, 차실집신계는 무상 해탈문에 의해 버려진다.

Tattha kāmāsavo ca bhavāsavo ca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti, diṭṭhāsavo suññatāya, avijjāsavo animittena. Tattha kāmogho ca bhavogho ca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti, diṭṭhogho suññatāya, avijjogho animittena. Tattha rāgasallo ca dosasallo ca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti, mānasallo suññatāya, mohasallo animittena. Tattha rūpūpagā ca viññāṇaṭṭhiti vedanūpagā ca viññāṇaṭṭhiti appaṇihitena vimokkhamukhena pariññaṃ gacchanti, saññūpagā suññatāya, saṅkhārūpagā animittena.

거기서 욕루와 유루는 무원 해탈문을 통해 버려지며, 견루는 공 해탈문에 의해, 무명루는 무상 해탈문에 의해 버려진다. 거기서 욕폭류와 유폭류는 무원 해탈문을 통해 버려지며, 견폭류는 공 해탈문에 의해, 무명폭류는 무상 해탈문에 의해 버려진다. 거기서 탐욕의 화살과 성냄의 화살은 무원 해탈문을 통해 버려지며, 자만의 화살은 공 해탈문에 의해, 어리석음의 화살은 무상 해탈문에 의해 버려진다. 거기서 색취식주(色取識住)와 수취식주는 무원 해탈문을 통해 철저한 앎에 이르고, 상취식주는 공 해탈문에 의해, 행취식주는 무상 해탈문에 의해 철저한 앎에 이른다.

Tattha chandā ca agatigamanaṃ dosā ca agatigamanaṃ appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti, bhayā agatigamanaṃ suññatāya, mohā agatigamanaṃ animittena vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti. Iti sabbe lokavaṭṭānusārino dhammā niyyanti. Te lokā tīhi vimokkhamukhehi.

거기서 욕심에 의한 그릇된 길과 성냄에 의한 그릇된 길은 무원 해탈문을 통해 버려지며, 두려움에 의한 그릇된 길은 공 해탈문에 의해, 어리석음에 의한 그릇된 길은 무상 해탈문을 통해 버려진다. 이와 같이 세상의 윤회에 수순하는 모든 법은 세 가지 해탈문을 통해 그 세상에서 벗어난다.

86. Tatridaṃ niyyānaṃ –

86. 거기서 이것이 [윤회로부터의] 벗어남이다.

Catasso paṭipadā, cattāro satipaṭṭhānā, cattāri jhānāni, cattāro vihārā, cattāro sammappadhānā, cattāro acchariyā abbhutā dhammā, cattāri adhiṭṭhānāni, catasso samādhibhāvanā, cattāro sukhabhāgiyā dhammā, catasso appamāṇā.

네 가지 실천[四道], 네 가지 마음챙김의 확립[四念處], 네 가지 선정[四禪], 네 가지 머무름[四梵住], 네 가지 바른 노력[四正勤], 네 가지 경이롭고 놀라운 법, 네 가지 결정[四決定], 네 가지 삼매의 닦음[四三摩地修], 네 가지 행복에 기여하는 법, 네 가지 무량한 마음[四無量心]이다.

Paṭhamā paṭipadā paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ, dutiyā paṭipadā dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ, tatiyā paṭipadā tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ, catutthī paṭipadā catutthaṃ satipaṭṭhānaṃ. Paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ, dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ. Catutthaṃ satipaṭṭhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ. Paṭhamaṃ jhānaṃ paṭhamo vihāro, dutiyaṃ jhānaṃ dutiyo vihāro, tatiyaṃ jhānaṃ tatiyo vihāro, catutthaṃ jhānaṃ catuttho vihāro. Paṭhamo vihāro paṭhamaṃ sammappadhānaṃ, dutiyo vihāro dutiyaṃ sammappadhānaṃ, tatiyo vihāro tatiyaṃ sammappadhānaṃ, catuttho vihāro catutthaṃ sammappadhānaṃ. Paṭhamaṃ sammappadhānaṃ paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, dutiyaṃ dutiyo, tatiyaṃ tatiyo, catutthaṃ sammappadhānaṃ catuttho acchariyo abbhuto dhammo. Paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo paṭhamaṃ [Pg.100] adhiṭṭhānaṃ, dutiyo acchariyo abbhuto dhammo dutiyaṃ adhiṭṭhānaṃ, tatiyo acchariyo abbhuto dhammo tatiyaṃ adhiṭṭhānaṃ, catuttho acchariyo abbhuto dhammo catutthaṃ adhiṭṭhānaṃ. Paṭhamaṃ adhiṭṭhānaṃ paṭhamā samādhibhāvanā, dutiyaṃ adhiṭṭhānaṃ dutiyā samādhibhāvanā, tatiyaṃ adhiṭṭhānaṃ tatiyā samādhibhāvanā, catutthaṃ adhiṭṭhānaṃ catutthī samādhibhāvanā. Paṭhamā samādhibhāvanā paṭhamo sukhabhāgiyo dhammo, dutiyā samādhibhāvanā dutiyo sukhabhāgiyo dhammo, tatiyā samādhibhāvanā tatiyo sukhabhāgiyo dhammo, catutthī samādhibhāvanā catuttho sukhabhāgiyo dhammo. Paṭhamo sukhabhāgiyo dhammo paṭhamaṃ appamāṇaṃ, dutiyo sukhabhāgiyo dhammo dutiyaṃ appamāṇaṃ, tatiyo sukhabhāgiyo dhammo tatiyaṃ appamāṇaṃ, catuttho sukhabhāgiyo dhammo catutthaṃ appamāṇaṃ. Paṭhamā paṭipadā bhāvitā bahulīkatā paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ paripūreti, dutiyā paṭipadā bhāvitā bahulīkatā dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ paripūreti, tatiyā paṭipadā bhāvitā bahulīkatā tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ paripūreti, catutthī paṭipadā bhāvitā bahulīkatā catutthaṃ satipaṭṭhānaṃ paripūreti. Paṭhamo satipaṭṭhāno bhāvito bahulīkato paṭhamaṃ jhānaṃ paripūreti, dutiyo satipaṭṭhāno bhāvito bahulīkato dutiyaṃ jhānaṃ paripūreti, tatiyo satipaṭṭhāno bhāvito bahulīkato tatiyaṃ jhānaṃ paripūreti, catuttho satipaṭṭhāno bhāvito bahulīkato catutthaṃ jhānaṃ paripūreti.

첫 번째 도는 첫 번째 사념처가 되고, 두 번째 도는 두 번째 사념처가 되며, 세 번째 도는 세 번째 사념처가 되고, 네 번째 도는 네 번째 사념처가 된다. 첫 번째 사념처는 첫 번째 선이 되고, 두 번째 사념처는 두 번째 선이 되며, 세 번째 사념처는 세 번째 선이 된다. 네 번째 사념처는 네 번째 선이 된다. 첫 번째 선은 첫 번째 머묾이 되고, 두 번째 선은 두 번째 머묾이 되며, 세 번째 선은 세 번째 머묾이 되고, 네 번째 선은 네 번째 머묾이 된다. 첫 번째 머묾은 첫 번째 사정근이 되고, 두 번째 머묾은 두 번째 사정근이 되며, 세 번째 머묾은 세 번째 사정근이 되고, 네 번째 머묾은 네 번째 사정근이 된다. 첫 번째 사정근은 첫 번째 희유하고 경이로운 법이 되고, 두 번째는 두 번째, 세 번째는 세 번째, 네 번째 사정근은 네 번째 희유하고 경이로운 법이 된다. 첫 번째 희유하고 경이로운 법은 첫 번째 결단이 되고, 두 번째 희유하고 경이로운 법은 두 번째 결단이 되며, 세 번째 희유하고 경이로운 법은 세 번째 결단이 되고, 네 번째 희유하고 경이로운 법은 네 번째 결단이 된다. 첫 번째 결단은 첫 번째 삼매의 닦음이 되고, 두 번째 결단은 두 번째 삼매의 닦음이 되며, 세 번째 결단은 세 번째 삼매의 닦음이 되고, 네 번째 결단은 네 번째 삼매의 닦음이 된다. 첫 번째 삼매의 닦음은 첫 번째 행복의 부분이 되는 법이 되고, 두 번째 삼매의 닦음은 두 번째 행복의 부분이 되는 법이 되며, 세 번째 삼매의 닦음은 세 번째 행복의 부분이 되는 법이 되고, 네 번째 삼매의 닦음은 네 번째 행복의 부분이 되는 법이 된다. 첫 번째 행복의 부분이 되는 법은 첫 번째 무량이 되고, 두 번째 행복의 부분이 되는 법은 두 번째 무량이 되며, 세 번째 행복의 부분이 되는 법은 세 번째 무량이 되고, 네 번째 행복의 부분이 되는 법은 네 번째 무량이 된다. 첫 번째 도를 닦고 많이 행하면 첫 번째 사념처를 성취하고, 두 번째 도를 닦고 많이 행하면 두 번째 사념처를 성취하며, 세 번째 도를 닦고 많이 행하면 세 번째 사념처를 성취하고, 네 번째 도를 닦고 많이 행하면 네 번째 사념처를 성취한다. 첫 번째 사념처를 닦고 많이 행하면 첫 번째 선을 성취하고, 두 번째 사념처를 닦고 많이 행하면 두 번째 선을 성취하며, 세 번째 사념처를 닦고 많이 행하면 세 번째 선을 성취하고, 네 번째 사념처를 닦고 많이 행하면 네 번째 선을 성취한다.

Paṭhamaṃ jhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ paṭhamaṃ vihāraṃ paripūreti, dutiyaṃ jhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ dutiyaṃ vihāraṃ paripūreti, tatiyaṃ jhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ tatiyaṃ vihāraṃ paripūreti, catutthaṃ jhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ catutthaṃ vihāraṃ paripūreti. Paṭhamo vihāro bhāvito bahulīkato anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādaṃ paripūreti, dutiyo vihāro bhāvito bahulīkato uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ paripūreti, tatiyo vihāro bhāvito bahulīkato anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādaṃ paripūreti, catuttho vihāro bhāvito bahulīkato uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiṃ asammosaṃ bhiyyobhāvaṃ paripūreti. Paṭhamaṃ sammappadhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ mānappahānaṃ [Pg.101] paripūreti, dutiyaṃ sammappadhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ ālayasamugghātaṃ paripūreti, tatiyaṃ sammappadhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ avijjāpahānaṃ paripūreti, catutthaṃ sammappadhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ bhavūpasamaṃ paripūreti. Mānappahānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ saccādhiṭṭhānaṃ paripūreti, ālayasamugghāto bhāvito bahulīkato cāgādhiṭṭhānaṃ paripūreti, avijjāpahānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ paññādhiṭṭhānaṃ paripūreti, bhavūpasamo bhāvito bahulīkato upasamādhiṭṭhānaṃ paripūreti. Saccādhiṭṭhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ chandasamādhiṃ paripūreti, cāgādhiṭṭhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ vīriyasamādhiṃ paripūreti, paññādhiṭṭhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ cittasamādhiṃ paripūreti, upasamādhiṭṭhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ vīmaṃsāsamādhiṃ paripūreti. Chandasamādhi bhāvito bahulīkato indriyasaṃvaraṃ paripūreti, vīriyasamādhi bhāvito bahulīkato tapaṃ paripūreti, cittasamādhi bhāvito bahulīkato buddhiṃ paripūreti, vīmaṃsāsamādhi bhāvito bahulīkato sabbūpadhipaṭinissaggaṃ paripūreti. Indriyasaṃvaro bhāvito bahulīkato mettaṃ paripūreti, tapo bhāvito bahulīkato karuṇaṃ paripūreti, buddhi bhāvitā bahulīkatā muditaṃ paripūreti, sabbūpadhipaṭinissaggo bhāvito bahulīkato upekkhaṃ paripūreti.

첫 번째 선을 닦고 많이 행하면 첫 번째 머묾을 성취하고, 두 번째 선을 닦고 많이 행하면 두 번째 머묾을 성취하며, 세 번째 선을 닦고 많이 행하면 세 번째 머묾을 성취하고, 네 번째 선을 닦고 많이 행하면 네 번째 머묾을 성취한다. 첫 번째 머묾을 닦고 많이 행하면 아직 생겨나지 않은 악하고 불선한 법들이 생겨나지 않음을 성취하고, 두 번째 머묾을 닦고 많이 행하면 이미 생겨난 악하고 불선한 법들을 버림을 성취하며, 세 번째 머묾을 닦고 많이 행하면 아직 생겨나지 않은 선한 법들이 생겨남을 성취하고, 네 번째 머묾을 닦고 많이 행하면 이미 생겨난 선한 법들을 머물게 하고 잊어버리지 않으며 더욱 늘어나게 함을 성취한다. 첫 번째 사정근을 닦고 많이 행하면 자만을 버림을 성취하고, 두 번째 사정근을 닦고 많이 행하면 집착을 뿌리 뽑음을 성취하며, 세 번째 사정근을 닦고 많이 행하면 무명을 버림을 성취하고, 네 번째 사정근을 닦고 많이 행하면 존재의 가라앉음을 성취한다. 자만을 버림을 닦고 많이 행하면 진실의 결단을 성취하고, 집착을 뿌리 뽑음을 닦고 많이 행하면 버림의 결단을 성취하며, 무명을 버림을 닦고 많이 행하면 지혜의 결단을 성취하고, 존재의 가라앉음을 닦고 많이 행하면 가라앉음의 결단을 성취한다. 진실의 결단을 닦고 많이 행하면 욕구의 삼매를 성취하고, 버림의 결단을 닦고 많이 행하면 정진의 삼매를 성취하며, 지혜의 결단을 닦고 많이 행하면 마음의 삼매를 성취하고, 가라앉음의 결단을 닦고 많이 행하면 검토의 삼매를 성취한다. 욕구의 삼매를 닦고 많이 행하면 감각기관의 단속을 성취하고, 정진의 삼매를 닦고 많이 행하면 수행을 성취하며, 마음의 삼매를 닦고 많이 행하면 깨달음을 성취하고, 검토의 삼매를 닦고 많이 행하면 모든 집착의 대상을 놓아버림을 성취한다. 감각기관의 단속을 닦고 많이 행하면 자애를 성취하고, 수행을 닦고 많이 행하면 연민을 성취하며, 깨달음을 닦고 많이 행하면 기쁨을 성취하고, 모든 집착의 대상을 놓아버림을 닦고 많이 행하면 평온을 성취한다.

87. Tattha imā catasso disā paṭhamā paṭipadā paṭhamo satipaṭṭhāno paṭhamaṃ jhānaṃ paṭhamo vihāro paṭhamo sammappadhāno paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saccādhiṭṭhānaṃ chandasamādhi indriyasaṃvaro mettā iti paṭhamā disā.

87. 거기에 이 네 가지 방향이 있다. 첫 번째 도, 첫 번째 사념처, 첫 번째 선, 첫 번째 머묾, 첫 번째 사정근, 첫 번째 희유하고 경이로운 법, 진실의 결단, 욕구의 삼매, 감각기관의 단속, 자애가 첫 번째 방향이다.

Dutiyā paṭipadā dutiyo satipaṭṭhāno dutiyo vihāro dutiyo sammappadhāno dutiyo acchariyo abbhuto dhammo bhavādhiṭṭhānaṃ vīriyasamādhi tapo karuṇā iti dutiyā disā.

두 번째 도, 두 번째 사념처, 두 번째 머묾, 두 번째 사정근, 두 번째 희유하고 경이로운 법, 존재의 결단, 정진의 삼매, 수행, 연민이 두 번째 방향이다.

Tatiyā paṭipadā tatiyo satipaṭṭhāno tatiyaṃ jhānaṃ tatiyo vihāro tatiyo sammappadhāno tatiyo acchariyo abbhuto dhammo paññādhiṭṭhānaṃ cittasamādhi buddhi muditā iti tatiyā disā.

세 번째의 실천(paṭipadā), 세 번째의 마음챙김의 확립(satipaṭṭhāna), 세 번째의 선정(jhāna), 세 번째의 머묾(vihāra), 세 번째의 바른 노력(sammappadhāna), 세 번째의 경이롭고 놀라운 법(acchariyo abbhuto dhammo), 지혜의 토대(paññādhiṭṭhāna), 마음의 삼매(cittasamādhi), 깨달음(buddhi), 기뻐함(muditā)이 세 번째 방향이다.

Catutthī paṭipadā catuttho satipaṭṭhāno catutthaṃ jhānaṃ catuttho vihāro catuttho sammappadhāno catuttho acchariyo abbhuto dhammo upasamādhiṭṭhānaṃ vīmaṃsāsamādhi sabbūpadhipaṭinissaggo upekkhā iti catutthī disā.

네 번째의 실천, 네 번째의 마음챙김의 확립, 네 번째의 선정, 네 번째의 머묾, 네 번째의 바른 노력, 네 번째의 경이롭고 놀라운 법, 고요함의 토대(upasamādhiṭṭhāna), 조사의 삼매(vīmaṃsāsamādhi), 모든 집착의 근거를 놓아버림(sabbūpadhipaṭinissaggo), 평온(upekkhā)이 네 번째 방향이다.

Tattha [Pg.102] paṭhamā paṭipadā paṭhamo satipaṭṭhāno paṭhamaṃ jhānaṃ paṭhamo vihāro paṭhamo sammappadhāno paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saccādhiṭṭhānaṃ chandasamādhi indriyasaṃvaro, mettā iti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho, byañjanameva nānaṃ. Idaṃ rāgacaritassa puggalassa bhesajjaṃ.

거기에서 첫 번째의 실천, 첫 번째의 마음챙김의 확립, 첫 번째의 선정, 첫 번째의 머묾, 첫 번째의 바른 노력, 첫 번째의 경이롭고 놀라운 법, 진실의 토대(saccādhiṭṭhāna), 열의의 삼매(chandasamādhi), 감관의 단속(indriyasaṃvaro), 자애(mettā) — 이 열 가지 경전의 의미는 하나이며, 오직 문장만이 다를 뿐이다. 이것은 탐욕적인 성향(rāgacarita)의 사람을 위한 처방이다.

Dutiyā paṭipadā dutiyo satipaṭṭhāno dutiyaṃ jhānaṃ dutiyo vihāro dutiyo sammappadhāno dutiyo acchariyo abbhuto dhammo cāgādhiṭṭhānaṃ vīriyasamādhi tapo karuṇā iti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho, byañjanameva nānaṃ. Idaṃ dosacaritassa puggalassa bhesajjaṃ.

두 번째의 실천, 두 번째의 마음챙김의 확립, 두 번째의 선정, 두 번째의 머묾, 두 번째의 바른 노력, 두 번째의 경이롭고 놀라운 법, 보시의 토대(cāgādhiṭṭhāna), 정진의 삼매(vīriyasamādhi), 고행(tapo), 연민(karuṇā) — 이 열 가지 경전의 의미는 하나이며, 오직 문장만이 다를 뿐이다. 이것은 분노의 성향(dosacarita)의 사람을 위한 처방이다.

Tatiyā paṭipadā tatiyo satipaṭṭhāno tatiyaṃ jhānaṃ tatiyo vihāro tatiyo sammappadhāno tatiyo acchariyo abbhuto dhammo paññādhiṭṭhānaṃ cittasamādhi buddhi muditā iti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho, byañjanameva nānaṃ. Idaṃ diṭṭhicaritassa mandassa bhesajjaṃ.

세 번째의 실천, 세 번째의 마음챙김의 확립, 세 번째의 선정, 세 번째의 머묾, 세 번째의 바른 노력, 세 번째의 경이롭고 놀라운 법, 지혜의 토대, 마음의 삼매, 깨달음(buddhi), 기뻐함 — 이 열 가지 경전의 의미는 하나이며, 오직 문장만이 다를 뿐이다. 이것은 견해의 성향(diṭṭhicarita)이면서 둔한(manda) 사람을 위한 처방이다.

Catutthī paṭipadā catuttho satipaṭṭhāno catutthaṃ jhānaṃ catuttho vihāro catuttho sammappadhāno catuttho acchariyo abbhuto dhammo upasamādhiṭṭhānaṃ vīmaṃsāsamādhi sabbūpadhipaṭinissaggo upekkhā iti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho, byañjanameva nānaṃ. Idaṃ diṭṭhicaritassa udattassa bhesajjaṃ.

네 번째의 실천, 네 번째의 마음챙김의 확립, 네 번째의 선정, 네 번째의 머묾, 네 번째의 바른 노력, 네 번째의 경이롭고 놀라운 법, 고요함의 토대, 조사의 삼매, 모든 집착의 근거를 놓아버림, 평온 — 이 열 가지 경전의 의미는 하나이며, 오직 문장만이 다를 뿐이다. 이것은 견해의 성향이면서 들뜬(udatta) 사람을 위한 처방이다.

Tattha dukkhā ca paṭipadā dandhābhiññā dukkhā ca paṭipadā khippābhiññā appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, sukhā paṭipadā dandhābhiññā suññataṃ vimokkhamukhaṃ, sukhā paṭipadā khippābhiññā animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

거기에서 고통스러운 실천과 더딘 통찰(dukkhā ca paṭipadā dandhābhiññā) 및 고통스러운 실천과 빠른 통찰(dukkhā ca paṭipadā khippābhiññā)은 원함 없는(appaṇihita) 해탈의 문이고, 즐거운 실천과 더딘 통찰은 공(suññata)의 해탈의 문이며, 즐거운 실천과 빠른 통찰은 표상 없는(animitta) 해탈의 문이다.

Tattha kāye kāyānupassitā satipaṭṭhānañca vedanāsu vedanānupassitā satipaṭṭhānañca appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, citte cittānupassitā suññataṃ vimokkhamukhaṃ. Dhammesu dhammānupassitā animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

거기에서 몸에 대한 몸의 관찰과 느낌에 대한 느낌의 관찰은 원함 없는 해탈의 문이고, 마음에 대한 마음의 관찰은 공의 해탈의 문이다. 법에 대한 법의 관찰은 표상 없는 해탈의 문이다.

Tattha paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ suññataṃ vimokkhamukhaṃ, catutthaṃ jhānaṃ animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

거기에서 첫 번째 선정과 두 번째 선정은 원함 없는 해탈의 문이고, 세 번째 선정은 공의 해탈의 문이며, 네 번째 선정은 표상 없는 해탈의 문이다.

Tattha paṭhamo ca vihāro dutiyo ca vihāro appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, tatiyo vihāro suññataṃ vimokkhamukhaṃ, catuttho vihāro animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

거기에서 첫 번째 머묾과 두 번째 머묾은 원함 없는 해탈의 문이고, 세 번째 머묾은 공의 해탈의 문이며, 네 번째 머묾은 표상 없는 해탈의 문이다.

Yattha [Pg.103] paṭhamañca sammappadhānaṃ dutiyañca sammappadhānaṃ appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, tatiyaṃ sammappadhānaṃ suññataṃ vimokkhamukhaṃ, catutthaṃ sammappadhānaṃ animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

거기에서 첫 번째 바른 노력과 두 번째 바른 노력은 원함 없는 해탈의 문이고, 세 번째 바른 노력은 공의 해탈의 문이며, 네 번째 바른 노력은 표상 없는 해탈의 문이다.

Tattha mānappahānañca ālayasamugghāto ca appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, avijjāpahānaṃ suññataṃ vimokkhamukhaṃ, bhavūpasamo animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

거기에서 자만의 버림과 집착의 근절은 원함 없는 해탈의 문이고, 무명의 버림은 공의 해탈의 문이며, 존재의 가라앉음은 표상 없는 해탈의 문이다.

Tattha saccādhiṭṭhānañca cāgādhiṭṭhānañca appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, paññādhiṭṭhānaṃ suññataṃ vimokkhamukhaṃ, upasamādhiṭṭhānaṃ animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

거기에서 진실의 토대와 보시의 토대는 원함 없는 해탈의 문이고, 지혜의 토대는 공의 해탈의 문이며, 고요함의 토대는 표상 없는 해탈의 문이다.

Tattha chandasamādhi ca vīriyasamādhi ca appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, cittasamādhi suññataṃ vimokkhamukhaṃ, vīmaṃsāsamādhi animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

거기에서 열의의 삼매와 정진의 삼매는 원함 없는 해탈의 문이고, 마음의 삼매는 공의 해탈의 문이며, 조사의 삼매는 표상 없는 해탈의 문이다.

Tattha indriyasaṃvaro ca tapo ca appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, buddhi suññataṃ vimokkhamukhaṃ sabbūpadhipaṭinissaggo animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

거기에서 감관의 단속과 고행은 원함 없는 해탈의 문이고, 깨달음(buddhi)은 공의 해탈의 문이며, 모든 집착의 근거를 놓아버림은 표상 없는 해탈의 문이다.

Tattha mettā ca karuṇā ca appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, muditā suññataṃ vimokkhamukhaṃ upekkhā animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

거기에서 자애와 연민은 원함 없는 해탈의 문이고, 기뻐함은 공의 해탈의 문이며, 평온은 표상 없는 해탈의 문이다.

Tesaṃ vikkīḷitaṃ. Cattāro āhārā tesaṃ paṭipakkho catasso paṭipadā…pe… cattāro vipallāsā tesaṃ paṭipakkho cattāro satipaṭṭhānā. Cattāri upādānāni tesaṃ paṭipakkho cattāri jhānāni. Cattāro yogā tesaṃ paṭipakkho cattāro vihārā. Cattāro ganthā tesaṃ paṭipakkho cattāro sammappadhānā. Cattāro āsavā tesaṃ paṭipakkho cattāro acchariyā abbhutā dhammā. Cattāro oghā tesaṃ paṭipakkho cattāri adhiṭṭhānāni. Cattāro sallā tesaṃ paṭipakkho catasso samādhibhāvanā. Catasso viññāṇaṭṭhitiyo tāsaṃ paṭipakkho cattāro sukhabhāgiyā dhammā. Cattāri agatigamanāni tesaṃ paṭipakkho catasso appamāṇā.

이것이 그들의 유희(vikkīḷita)이다. 네 가지 자양물, 그 반대측은 네 가지 실천이다. …중략… 네 가지 전도, 그 반대측은 네 가지 마음챙김의 확립이다. 네 가지 취착, 그 반대측은 네 가지 선정이다. 네 가지 속박, 그 반대측은 네 가지 머묾이다. 네 가지 묶임, 그 반대측은 네 가지 바른 노력이다. 네 가지 번뇌, 그 반대측은 네 가지 경이롭고 놀라운 법이다. 네 가지 폭류, 그 반대측은 네 가지 토대이다. 네 가지 화살, 그 반대측은 네 가지 삼매의 수행이다. 네 가지 식의 머무름, 그 반대측은 네 가지 행복의 요소인 법이다. 네 가지 잘못된 길, 그 반대측은 네 가지 무량한 마음이다.

Sīhā buddhā paccekabuddhā sāvakā ca hatarāgadosamohā, tesaṃ vikkīḷitaṃ bhāvanā sacchikiriyā byantīkiriyā ca. Vikkīḷitaṃ indriyādhiṭṭhānaṃ vikkīḷitaṃ vipariyāsānadhiṭṭhānañca. Indriyāni saddhammagocaro vipariyāsā kilesagocaro. Ayaṃ vuccati sīhavikkīḷitassa ca nayassa disālocanassa ca nayassa bhūmīti. Tenāha ‘‘yo neti vipallāsehi saṃkilese’’ti. Veyyākaraṇesu hi ye ‘‘kusalākusalā’’ti ca.

탐욕과 분노와 어리석음을 물리친 부처님들과 벽지불들과 제자들은 사자와 같다. 그들의 유희는 수행(bhāvanā)과 실현(sacchikiriyā)과 제거(byantīkiriyā)이다. 유희는 감관을 확립하는 것이며, 유희는 전도를 확립하지 않는 것이다. 감관은 참된 법의 영역(gocara)이고, 전도는 번뇌의 영역이다. 이것을 '사자유희의 방법'과 '방향 관찰의 방법'의 토대라고 한다. 그러므로 '전도와 번뇌로부터 인도하는 자'라고 하였고, 주석서 등에서 '유익한 것과 해로운 것들'이라고 말한 바와 같다.

Tattha [Pg.104] ye dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti, ime dve puggalā; ye sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti, ime dve puggalā. Tesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ ayaṃ saṃkileso, cattāro āhārā, cattāro vipallāsā, cattāri upādānāni, cattāro yogā, cattāro ganthā, cattāro āsavā, cattāro oghā, cattāro sallā, catasso viññāṇaṭṭhitiyo, cattāri agatigamanānīti. Tesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ idaṃ vodānaṃ, catasso paṭipadā, cattāro satipaṭṭhānā, cattāri jhānāni, cattāro vihārā, cattāro sammappadhānā, cattāro acchariyā abbhutā dhammā, cattāri adhiṭṭhānāni, catasso samādhibhāvanā, cattāro sukhabhāgiyā dhammā, catasso appamāṇā iti.

그중에서 어떤 이들은 괴로운 수행과 느린 통찰로, 혹은 괴로운 수행과 빠른 통찰로 벗어나는데, 이들이 두 부류의 사람이다. 어떤 이들은 즐거운 수행과 느린 통찰로, 혹은 즐거운 수행과 빠른 통찰로 벗어나는데, 이들이 또한 두 부류의 사람이다. 이 네 부류 사람들의 오염원(saṃkileso)은 이러하니, 네 가지 음식(āhārā), 네 가지 전도(vipallāsā), 네 가지 집착(upādānāni), 네 가지 결박(yogā), 네 가지 매듭(ganthā), 네 가지 번뇌(āsavā), 네 가지 폭류(oghā), 네 가지 화살(sallā), 네 가지 알음알이의 머묾(viññāṇaṭṭhitiyo), 네 가지 그릇된 길(agatigamanāni)이다. 이 네 부류 사람들의 정화(vodāna)는 이러하니, 네 가지 수행(paṭipadā), 네 가지 마음챙김의 확립(satippaṭṭhānā), 네 가지 선정(jhānāni), 네 가지 머묾(vihārā), 네 가지 바른 정진(sammappadhānā), 네 가지 경이롭고 놀라운 법(acchariyā abbhutā dhammā), 네 가지 결정(adhiṭṭhānāni), 네 가지 삼매의 닦음(samādhibhāvanā), 네 가지 행복의 요소가 되는 법(sukhabhāgiyā dhammā), 네 가지 무량한 마음(appamāṇā)이다.

88. Tattha ye dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti ime dve puggalā. Ye sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti, ime dve puggalā. Tattha yo sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti, ayaṃ ugghaṭitaññū. Yo sādhāraṇāya, ayaṃ vipañcitaññū. Yo dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti, ayaṃ neyyo.

88. 그중에서 괴로운 수행과 느린 통찰로, 혹은 빠른 통찰로 벗어나는 자들이 이 두 부류의 사람이다. 즐거운 수행과 느린 통찰로, 혹은 빠른 통찰로 벗어나는 자들이 이 두 부류의 사람이다. 그 가운데 즐거운 수행과 빠른 통찰로 벗어나는 자를 '지혜가 예리한 자(ugghaṭitaññū)'라 한다. 보편적인 수행으로 벗어나는 자를 '설명을 통해 아는 자(vipañcitaññū)'라 한다. 괴로운 수행과 느린 통찰로 벗어나는 자를 '이끌어주어야 하는 자(neyyo)'라 한다.

Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa samathaṃ upadisati, neyyassa vipassanaṃ, samathavipassanaṃ vipañcitaññussa. Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa mudukaṃ dhammadesanaṃ upadisati, tikkhaṃ neyyassa, mudutikkhaṃ vipañcitaññussa, tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa saṃkhittena dhammaṃ desayati, saṃkhittavitthārena vipañcitaññussa, vitthārena neyyassa. Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa nissaraṇaṃ upadisati, vipañcitaññussa ādīnavañca nissaraṇañca upadisati, neyyassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca upadisati. Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa adhipaññāsikkhaṃ paññāpayati, adhicittaṃ vipañcitaññussa, adhisīlaṃ neyyassa.

그중에서 세존께서는 지혜가 예리한 자에게는 사마타(samatha)를 가르치시고, 이끌어주어야 하는 자에게는 위빳사나(vipassanā)를, 설명을 통해 아는 자에게는 사마타와 위빳사나를 가르치신다. 거기서 세존께서는 지혜가 예리한 자에게는 부드러운 법문을 가르치시고, 이끌어주어야 하는 자에게는 예리한 법문을, 설명을 통해 아는 자에게는 부드럽고 예리한 법문을 가르치신다. 거기서 세존께서는 지혜가 예리한 자에게는 요약하여 법을 설하시고, 설명을 통해 아는 자에게는 요약과 상세함을 섞어서, 이끌어주어야 하는 자에게는 상세하게 법을 설하신다. 거기서 세존께서는 지혜가 예리한 자에게는 벗어남(nissaraṇa)을 가르치시고, 설명을 통해 아는 자에게는 재난(ādīnava)과 벗어남을 가르치시며, 이끌어주어야 하는 자에게는 달콤함(assāda)과 재난과 벗어남을 가르치신다. 거기서 세존께서는 지혜가 예리한 자에게는 증상혜학(adhipaññāsikkha)을 제정하시고, 설명을 통해 아는 자에게는 증상심학(adhicittasikkha)을, 이끌어주어야 하는 자에게는 증상계학(adhisīla)을 제정하신다.

Tattha ye dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti, ime dve puggalā. Ye sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyanti. Ime dve puggalā. Iti kho cattāri hutvā tīṇi bhavanti ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyoti.

그중에서 괴로운 수행과 느린 통찰로, 혹은 빠른 통찰로 벗어나는 자들이 이 두 부류의 사람이다. 즐거운 수행과 느린 통찰로, 혹은 빠른 통찰로 벗어나는 자들이 이 두 부류의 사람이다. 이와 같이 [네 수행 방식에 따른] 네 부류가 되어 결국 지혜가 예리한 자(ugghaṭitaññū), 설명을 통해 아는 자(vipañcitaññū), 이끌어주어야 하는 자(neyyo)라는 세 부류의 사람이 된다.

Tesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ ayaṃ saṃkileso, tīṇi akusalamūlāni lobho akusalamūlaṃ doso akusalamūlaṃ moho akusalamūlaṃ, tīṇi [Pg.105] duccaritāni – kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ; tayo akusalavitakkā – kāmavitakko byāpādavitakko vihiṃsāvitakko; tisso akusalasaññā – kāmasaññā byāpādasaññā vihiṃsāsaññā; tisso viparītasaññā – niccasaññā sukhasaññā attasaññā; tisso vedanā – sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā; tisso dukkhatā – dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā; tayo aggī – rāgaggi dosaggi mohaggi; tayo sallā – rāgasallo dosasallo mohasallo; tisso jaṭā – rāgajaṭā dosajaṭā mohajaṭā; tisso akusalūpaparikkhā – akusalaṃ kāyakammaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ akusalaṃ manokammaṃ. Tisso vipattiyo – sīlavipatti diṭṭhivipatti ācāravipattīti. Tesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ idaṃ vodānaṃ. Tīṇi kusalamūlāni – alobho kusalamūlaṃ adoso kusalamūlaṃ amoho kusalamūlaṃ. Tīṇi sucaritāni – kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ. Tayo kusalavitakkā – nekkhammavitakko abyāpādavitakko avihiṃsāvitakko. Tayo samādhī – savitakko savicāro samādhi avitakko vicāramatto samādhi avitakko avicāro samādhi. Tisso kusalasaññā – nekkhammasaññā abyāpādasaññā avihiṃsāsaññā. Tisso aviparītasaññā – aniccasaññā dukkhasaññā anattasaññā. Tisso kusalūpaparikkhā – kusalaṃ kāyakammaṃ kusalaṃ vacīkammaṃ kusalaṃ manokammaṃ. Tīṇi soceyyāni – kāyasoceyyaṃ vacīsoceyyaṃ manosoceyyaṃ; tisso sampattiyo – sīlasampatti samādhisampatti paññāsampatti. Tisso sikkhā – adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā; tayo khandhā – sīlakkhandho samādhikkhandho paññākkhandho. Tīṇi vimokkhamukhāni – suññataṃ animittaṃ appaṇihitanti.

이 세 부류 사람들의 오염원은 이러하니, 세 가지 해로운 뿌리인 탐욕, 성냄, 어리석음; 세 가지 악행인 몸의 악행, 말의 악행, 마음의 악행; 세 가지 해로운 사유인 감각적 욕망의 사유, 악의의 사유, 해코지의 사유; 세 가지 해로운 인식인 감각적 욕망의 인식, 악의의 인식, 해코지의 인식; 세 가지 뒤바뀐 인식인 상(常)의 인식, 낙(樂)의 인식, 아(我)의 인식; 세 가지 느낌인 즐거운 느낌, 괴로운 느낌, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌; 세 가지 괴로움인 괴로움 자체의 괴로움, 형성된 것의 괴로움, 변하는 괴로움; 세 가지 불인 탐욕의 불, 성냄의 불, 어리석음의 불; 세 가지 화살인 탐욕의 화살, 성냄의 화살, 어리석음의 화살; 세 가지 얽힘인 탐욕의 얽힘, 성냄의 얽힘, 어리석음의 얽힘; 세 가지 해로운 보조물인 해로운 몸의 업, 해로운 말의 업, 해로운 마음의 업; 세 가지 실패인 계율의 실패, 견해의 실패, 행실의 실패이다. 이 세 부류 사람들의 정화는 이러하니, 세 가지 유익한 뿌리인 무탐, 무진, 무치; 세 가지 선행인 몸의 선행, 말의 선행, 마음의 선행; 세 가지 유익한 사유인 출리의 사유, 악의 없음의 사유, 해코지 않음의 사유; 세 가지 삼매인 일으킨 생각과 지속적 고찰이 있는 삼매, 일으킨 생각은 없고 지속적 고찰만 있는 삼매, 일으킨 생각도 지속적 고찰도 없는 삼매; 세 가지 유익한 인식인 출리의 인식, 악의 없음의 인식, 해코지 않음의 인식; 세 가지 뒤바뀌지 않은 인식인 무상의 인식, 고의 인식, 무아의 인식; 세 가지 유익한 보조물인 유익한 몸의 업, 유익한 말의 업, 유익한 마음의 업; 세 가지 청정인 몸의 청정, 말의 청정, 마음의 청정; 세 가지 성취인 계율의 성취, 삼매의 성취, 지혜의 성취; 세 가지 학습인 증상계학, 증상심학, 증상혜학; 세 가지 무더기인 계의 무더기, 삼매의 무더기, 지혜의 무더기; 세 가지 해탈의 관문인 공(空), 표상 없음(無相), 원함 없음(無願)이다.

Iti kho cattāri hutvā tīṇi bhavanti, tīṇi hutvā dve bhavanti taṇhācarito ca diṭṭhicarito ca.

이와 같이 [수행 방식에 따른] 네 부류는 세 부류가 되고, 세 부류는 다시 갈애 성향의 자(taṇhācarito)와 견해 성향의 자(diṭṭhicarito)라는 두 부류가 된다.

Tesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ ayaṃ saṃkileso, taṇhā ca avijjā ca ahirikañca anottappañca assati ca asampajaññañca ayoniso manasikāro ca kosajjañca dovacassañca ahaṃkāro ca mamaṃkāro ca assaddhā ca pamādo ca asaddhammassavanañca asaṃvaro ca abhijjhā ca byāpādo ca nīvaraṇañca saṃyojanañca kodho ca upanāho ca makkho ca palāso ca issā ca maccherañca māyā ca sāṭheyyañca sassatadiṭṭhi ca ucchedadiṭṭhicāti.

이 두 부류 사람들의 오염원은 이러하니, 갈애와 무명, 부끄러움 없음과 두려움 없음, 마음챙김 없음과 알아차림 없음, 조리 없는 사유와 게으름, 말을 듣지 않음과 '나'라는 자만(ahaṃkāra)과 '내 것'이라는 집착(mamaṃkāra), 믿음 없음과 방일함, 바른 법을 듣지 않음과 단속하지 않음, 탐욕과 악의, 장애(nīvaraṇa)와 결박(saṃyojana), 분노와 원한, 은혜를 저버림(makkha)과 대등해지려 함(paḷāsa), 질투와 인색, 기만과 아첨, 상견(sassatadiṭṭhi)과 단견(ucchedadiṭṭhi)이다.

Tesaṃ [Pg.106] dvinnaṃ puggalānaṃ idaṃ vodānaṃ, samatho ca vipassanā ca hirī ca ottappañca sati ca sampajaññañca yoniso manasikāro ca vīriyārambho ca sovacassañca dhamme ñāṇañca anvaye ñāṇañca khaye ñāṇañca anuppāde ñāṇañca saddhā ca appamādo ca saddhammassavanañca saṃvaro ca anabhijjhā ca abyāpādo ca rāgavirāgā ca cetovimutti avijjāvirāgā ca paññāvimutti abhisamayo ca appicchatā ca santuṭṭhi ca akkodho ca anupanāho ca amakkho ca apalāso ca issāpahānañca macchariyappahānañca vijjā ca vimutti ca saṅkhatārammaṇo ca vimokkho asaṅkhatārammaṇo ca vimokkho saupādisesā ca nibbānadhātu anupādisesā ca nibbānadhātūti.

이들 두 부류의 사람들에게 이것이 청정(vodāna)이니, 즉 사마타와 위빳사나, 양심(hiri)과 수치심(ottappa), 마음챙김(sati)과 알아차림(sampajañña), 근원적 주의(yoniso manasikāro), 정진의 시작(vīriyārambho), 유순함(sovacassatā), 법에 대한 지혜(dhamme ñāṇa), 추론하는 지혜(anvaye ñāṇa), 소멸의 지혜(khaye ñāṇa), 불발생의 지혜(anuppāde ñāṇa), 믿음(saddhā), 방일하지 않음(appamāda), 바른 법을 들음(saddhammassavana), 단속(saṃvara), 탐욕 없음(anabhijjhā), 성냄 없음(abyāpāda), 탐욕의 이탐에 의한 심해탈(cetovimutti), 무명의 이탐에 의한 혜해탈(paññāvimutti), 통달(abhisamaya), 적은 욕심(appicchatā), 만족(santuṭṭhī), 화내지 않음(akkodha), 원한 맺지 않음(anupanāha), 은혜를 저버리지 않음(amakkha), 아첨하지 않음(apaḷāsa), 질투의 버림(issāpahāna), 인색함의 버림(macchariyappahāna), 명지(vijjā)와 해탈(vimutti), 유위의 대상을 가진 위목카(vimokkha), 무위의 대상을 가진 위목카, 유여의열반계(saupādisesā nibbānadhātu), 무여의열반계(anupādisesā nibbānadhātu)이다.

Ayaṃ vuccati tipukkhalassa ca nayassa aṅkusassa ca nayassa bhūmīti. Tenāha ‘‘yo akusale samūlehi netī’’ti ‘‘oloketvā disalocanenā’’ti ca.

이것을 세 부류의 사람(tipukkhala)에 관한 방법과 갈고리(aṅkusa) 방법의 토대(bhūmi)라고 한다. 그러므로 '누구든 불선법을 그 뿌리와 함께 이끈다'고 하였고, '방향의 관찰로써 살펴보며'라고 하였다.

Niyuttaṃ nayasamuṭṭhānaṃ.

방법의 발생(nayasamuṭṭhāna)이 결합되었다.

Sāsanapaṭṭhānaṃ

교법의 설정(Sāsanapaṭṭhāna)

89. Tattha aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṃ daṭṭhabbā? Sāsanapaṭṭhāne. Tattha katamaṃ sāsanapaṭṭhānaṃ? Saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ, nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, taṇhāsaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, diṭṭhisaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, duccaritasaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, taṇhāvodānabhāgiyaṃ suttaṃ, diṭṭhivodānabhāgiyaṃ suttaṃ, duccaritavodānabhāgiyaṃ suttaṃ.

89. 거기서 열여덟 가지 근본 구절(mūlapada)은 어디에서 보아야 하는가? 교법의 설정(sāsanapaṭṭhāna)에서이다. 거기서 교법의 설정이란 무엇인가? 오염의 부분에 속하는 경, 습성의 부분에 속하는 경, 꿰뚫음의 부분에 속하는 경, 무학의 부분에 속하는 경, 오염의 부분이면서 습성의 부분인 경, 오염의 부분이면서 꿰뚫음의 부분인 경, 오염의 부분이면서 무학의 부분인 경, 오염의 부분이면서 꿰뚫음과 무학의 부분인 경, 오염의 부분이면서 습성과 꿰뚫음의 부분인 경, 습성의 부분이면서 꿰뚫음의 부분인 경, 갈애에 의한 오염의 부분인 경, 견해에 의한 오염의 부분인 경, 악행에 의한 오염의 부분인 경, 갈애에 의한 청정의 부분인 경, 견해에 의한 청정의 부분인 경, 악행에 의한 청정의 부분인 경이다.

Tattha saṃkileso tividho – taṇhāsaṃkileso diṭṭhisaṃkileso duccaritasaṃkileso. Tattha taṇhāsaṃkileso samathena visujjhati, so samatho samādhikkhandho. Diṭṭhisaṃkileso vipassanāya visujjhati, sā [Pg.107] vipassanā paññākkhandho. Duccaritasaṃkileso sucaritena visujjhati, taṃ sucaritaṃ sīlakkhandho. Tassa sīle patiṭṭhitassa yadi āsatti uppajjati bhavesu, evaṃ sāyaṃ samathavipassanā bhāvanāmayaṃ puññakriyavatthu bhavati tatrūpapattiyā saṃvattati. Imāni cattāri suttāni, sādhāraṇāni katāni aṭṭha bhavanti, tāniyeva aṭṭha suttāni sādhāraṇāni katāni soḷasa bhavanti.

거기서 오염(saṃkilesa)은 세 가지이니, 갈애의 오염, 견해의 오염, 악행의 오염이다. 거기서 갈애의 오염은 사마타로 청정해지니, 그 사마타는 삼매의 무더기(samādhikkhandho)이다. 견해의 오염은 위빳사나로 청정해지니, 그 위빳사나는 통찰지의 무더기(paññākkhandho)이다. 악행의 오염은 선행으로 청정해지니, 그 선행은 계율의 무더기(sīlakkhandho)이다. 계율에 머무는 자에게 만약 존재들에 대한 집착(āsatti)이 생긴다면, 이와 같은 사마타와 위빳사나는 수행으로 이루어진 복짓는 일의 토대(bhāvanāmaya puññakriyavatthu)가 되어 그곳에서의 태어남으로 인도한다. 이 네 가지 경들이 공통된 것들과 합쳐지면 여덟 가지가 되고, 그 여덟 가지 경들이 공통된 것들과 합쳐지면 열여섯 가지가 된다.

Imehi soḷasahi suttehi bhinnehi navavidhaṃ suttaṃ bhinnaṃ bhavati. Gāthāya gāthā anuminitabbā, veyyākaraṇena veyyākaraṇaṃ anuminitabbaṃ. Suttena suttaṃ anuminitabbaṃ.

분류된 이 열여섯 가지 경들에 의해 아홉 종류의 경(navavidha sutta)이 분류된다. 게송으로써 게송을 추론해야 하고, 주석(veyyākaraṇa)으로써 주석을 추론해야 하며, 경으로써 경을 추론해야 한다.

90. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ?

90. 거기서 오염의 부분에 속하는 경(saṃkilesabhāgiya sutta)이란 무엇인가?

‘‘Kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditā;

Pamattabandhanā baddhā, macchāva kumināmukhe;

Jarāmaraṇamanventi, vaccho khīrapakova mātara’’nti.

“욕망에 눈멀고 그물에 덮여 있으며, 갈애라는 덮개에 가려져 있고, 방일이라는 포박에 묶여 있으니, 마치 통발 어귀의 물고기와 같도다. 늙음과 죽음을 따르는 것이 마치 젖 먹는 송아지가 어미 소를 따르는 것과 같도다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 오염의 부분에 속하는 경이다.

Cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni. Katamāni cattāri? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri agatigamanāni. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato, athāparaṃ etadavoca satthā –

“비구들이여, 이 네 가지 그릇된 길(agati)이 있다. 무엇이 네 가지인가? 욕심으로 그릇된 길에 가고, 성냄으로 그릇된 길에 가고, 어리석음으로 그릇된 길에 가고, 두려움으로 그릇된 길에 간다. 비구들이여, 이것이 진실로 네 가지 그릇된 길이다.” 세존께서 이 말씀을 하시고, 선서(sugato)이신 스승께서 이 말씀을 하신 뒤에 다시 이것을 말씀하셨다.

‘‘Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ ativattati;

Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā’’ti.

“욕심과 성냄, 두려움과 어리석음으로 법을 어기는 자, 그의 명성은 줄어드나니, 마치 그믐밤의 달과 같도다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;

Manasā ce paduṭṭhena, bhāsati vā karoti vā;

Tato naṃ dukkhamanveti, cakkaṃva vahato pada’’nti.

“마음이 모든 법에 앞서가고, 마음이 가장 뛰어나며 마음으로 이루어졌도다. 만약 나쁜 마음으로 말하거나 행동하면 괴로움이 그를 따르리니, 마치 수레바퀴가 끄는 소의 발자국을 따르는 것과 같도다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Middhī [Pg.108] yadā hoti mahagghaso ca, niddāyitā samparivattasāyī;

Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho, punappunaṃ gabbhamupeti mando’’ti.

“식탐이 많고 게으르며, 잠만 자며 뒹구는 자는 먹여 키운 큰 돼지와 같으니, 어리석은 자는 거듭해서 모태에 드는도다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ, tatuṭṭhāya tameva khādati;

Evaṃ atidhonacārinaṃ, sāni kammāni nayanti duggati’’nti.

“쇠에서 녹이 생겨나 그 쇠를 갉아먹듯이, 그와 같이 분수를 넘어 행하는 자는 자신의 업들이 그를 불행한 곳(duggati)으로 인도하리라.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Coro yathā sandhimukhe gahīto, sakammunā haññati bajjhate ca;

Evaṃ ayaṃ pecca pajā parattha, sakammunā haññati bajjhate cā’’ti.

“마치 담벼락 어귀에서 붙잡힌 도둑이 자신의 행위로 인해 죽임을 당하거나 포박당하듯이, 이와 같이 이 중생들도 죽은 뒤 저세상에서 자신의 업으로 인해 죽임을 당하거나 포박당하도다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena vihiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so na labhate sukha’’nti.

“자신의 행복을 찾으면서, 행복을 바라는 생명들을 몽둥이로 해치는 자는 죽은 뒤에 행복을 얻지 못하리라.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Gunnaṃ ce taramānānaṃ, jimhaṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā tā jimhaṃ gacchanti, nette jimhaṃ gate sati.

“강을 건너는 소들 중에서 길잡이 소가 굽어 가며 건너면, 길잡이가 굽어 가기에 나머지 모든 소들도 굽어 가도다.

‘‘Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So ce adhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko’’ti.

그와 같이 사람들 중에서 우두머리로 추대된 자가 만약 법이 아닌 것을 행하면 다른 사람들은 말할 것도 없으리니, 왕이 법답지 못하면 온 나라가 고통 속에 잠드도다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Sukiccharūpāvatime manussā, karonti pāpaṃ upadhīsu rattā;

Gacchanti te bahujanasannivāsaṃ, nirayaṃ avīciṃ kaṭukaṃ bhayānaka’’nti.

“매우 곤궁한 처지에 놓인 이 사람들은 집착에 물들어 악을 행하며, 그들은 많은 사람이 모여 있는 고통스럽고 두려운 아비지옥으로 가도다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Phalaṃ [Pg.109] ve kadaliṃ hanti, phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ;

Sakkāro kāpurisaṃ hanti, gabbho assatariṃ yathā’’ti.

“열매가 맺히면 바나나 나무를 죽이고 대나무와 갈대를 죽이듯이, 명예와 공양은 어리석은 자를 죽이며, 마치 새끼가 어미 노새를 죽이는 것과 같도다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Kodhamakkhagaru bhikkhu, lābhasakkāragāravo ;

Sukhette pūtibījaṃva, saddhamme na virūhatī’’ti.

분노와 배은망덕을 중히 여기고 이득과 공양을 탐하는 비구는, 마치 좋은 밭에 뿌려진 썩은 씨앗처럼 바른 법 안에서 자라나지 못한다.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 오염의 부분에 속하는 경이다.

91. ‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ paduṭṭhacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi, (yathā kho ayaṃ puggalo iriyati, yañca paṭipadaṃ paṭipanno, yañca maggaṃ samārūḷho). Imamhi cāyaṃ samaye kālaṃ kareyya, yathābhataṃ nikkhitto, evaṃ niraye. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa, bhikkhave, paduṭṭhaṃ, cetopadosahetu kho pana, bhikkhave, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca, tatthetaṃ iti vuccati –

91. “비구들이여, 여기 나는 어떤 사람이 마음이 오염된 것을 내 마음으로 그의 마음을 살펴 이렇게 안다. ‘이 사람이 지금 이 순간에 만약 죽는다면, 마치 가져온 짐을 내려놓은 것처럼 지옥에 떨어질 것이다.’ 그것은 무슨 이유 때문인가? 비구들이여, 그의 마음이 오염되었기 때문이다. 비구들이여, 마음이 오염된 원인으로 인해 이와 같이 어떤 중생들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸의 처소인 지옥에 태어난다.” 세존께서 이 뜻을 말씀하셨고, 그 안에서 다음과 같이 일컬어진다.

‘‘Paduṭṭhacittaṃ ñatvāna, ekaccaṃ idha puggalaṃ;

Etamatthañca byākāsi, buddho bhikkhūna santike;

“이 세상에서 어떤 사람의 마음이 오염된 것을 아시고, 부처님께서는 비구들 앞에서 이 뜻을 밝히셨다.”

Imamhi cāyaṃ samaye, kālaṃ kayirātha puggalo;

Nirayaṃ upapajjeyya, cittaṃ hissa padūsitaṃ;

Cetopadosahetu hi, sattā gacchanti duggatiṃ.

“이 사람이 지금 이 순간에 만약 죽는다면 지옥에 떨어질 것이니, 그의 마음이 오염되었기 때문이다. 진실로 마음이 오염된 원인으로 인해 중생들은 불행한 곳으로 간다.”

Yathābhataṃ nikkhipeyya, evameva tathāvidho;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.

“가져온 짐을 내려놓는 것과 같이, 그와 같이 마음이 오염된 지혜 없는 자는 몸이 무너진 뒤에 지옥에 태어난다.”

Ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutanti.

이 뜻 또한 세존께서 말씀하셨으니, 이와 같이 나는 들었다.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṃ;

Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho.

“만약 그대들이 괴로움을 두려워하고 괴로움을 싫어한다면, 드러나게든 혹은 은밀하게든 악한 업을 짓지 마라.”

‘‘Sace [Pg.110] ca pāpakaṃ kammaṃ, karissatha karotha vā;

Na vo dukkhā pamutyatthi, upeccapi palāyata’’nti.

“만약 그대들이 악한 업을 지었거나 혹은 짓고 있다면, 비록 알고서 도망쳐 달아날지라도 그대들에게 괴로움으로부터의 벗어남은 없다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Adhammena dhanaṃ laddhā, musāvādena cūbhayaṃ;

Mameti bālā maññanti, taṃ kathaṃ nu bhavissati.

“옳지 못한 방법과 거짓말로 재물을 얻고서, 어리석은 자들은 ‘이것은 내 것이다’라고 생각하니, 그것이 어떻게 그들에게 참된 이익이 되겠는가?”

‘‘Antarāyā su bhavissanti, sambhatassa vinassati;

Matā saggaṃ na gacchanti, nanu ettāvatā hatā’’ti.

“장애들이 생겨날 것이고 모아둔 재물은 멸하리니, 죽어서 천상에 가지 못한다면, 이로써 파멸한 것이 아니겠는가?”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Kathaṃ khaṇati attānaṃ, kathaṃ mittehi jīrati;

Kathaṃ vivaṭṭate dhammā, kathaṃ saggaṃ na gacchati.

“어떻게 스스로를 파헤치는가? 어떻게 친구들로부터 멀어지는가? 어떻게 법에서 벗어나는가? 어떻게 천상에 가지 못하는가?”

‘‘Lobhā khaṇati attānaṃ, luddho mittehi jīrati;

Lobhā vivaṭṭate dhammā, lobhā saggaṃ na gacchatī’’ti.

“탐욕 때문에 스스로를 파헤치고, 탐욕스러운 자는 친구들로부터 멀어진다. 탐욕 때문에 법에서 벗어나고, 탐욕 때문에 천상에 가지 못한다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā;

Karontā pāpakaṃ kammaṃ, yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ.

“지혜 없는 어리석은 자들은 자신에 대해 마치 원수처럼 행하며, 쓰라린 결과를 가져올 악한 업을 짓는다.”

‘‘Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā anutappati;

Yassa assumukho rodaṃ, vipākaṃ paṭisevatī’’ti.

“지어놓고서 후회하는 업, 눈물을 흘리며 울면서 그 과보를 받는 업은 잘 지어진 업이 아니다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Dukkaraṃ duttitikkhañca, abyattena ca sāmaññaṃ;

Bahū hi tattha sambādhā, yattha bālo visīdati.

“지혜롭지 못한 자에게 사문의 삶은 행하기 어렵고 견디기 어렵다. 어리석은 자가 빠져드는 그곳에는 실로 많은 장애가 있기 때문이다.”

‘‘Yo hi atthañca dhammañca, bhāsamāne tathāgate;

Manaṃ padosaye bālo, moghaṃ kho tassa jīvitaṃ.

“타타가타께서 유익한 뜻과 법을 말씀하실 때, 마음을 오염시키는 어리석은 자의 삶은 실로 헛된 것이다.”

‘‘Etañcāhaṃ arahāmi, dukkhañca ito ca pāpiyataraṃ bhante;

Yo appameyyesu tathāgatesu, cittaṃ padosemi avītarāgo’’ti.

“세존이시여, 탐욕을 버리지 못해 측량할 수 없는 공덕을 지니신 여래들께 마음을 오염시켰으니, 저는 이 괴로움을 마땅히 받아야 하며, 이보다 더 처참한 괴로움도 마땅히 받아야 합니다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Appameyyaṃ [Pg.111] paminanto, kodha vidvā vikappaye;

Appameyyaṃ pamāyinaṃ, nivutaṃ taṃ maññe akissava’’nti.

“측량할 수 없는 분을 측량하려 하면서, 이 세상의 어떤 현자가 차별을 두겠는가? 측량할 수 없는 분을 측량하려는 자는 덮여 있고 지혜가 없는 자라고 나는 생각한다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 오염의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe;

Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.

“사람이 태어날 때 입안에 도끼가 함께 생겨나니, 어리석은 자는 나쁜 말을 내뱉음으로써 그 도끼로 자신을 찍는다.”

‘‘Na hi satthaṃ sunisitaṃ, visaṃ halāhalaṃ iva;

Evaṃ viraddhaṃ pāteti, vācā dubbhāsitā yathā’’ti.

“잘 갈린 칼이나 치명적인 독이라 할지라도, 잘못 내뱉은 나쁜 말이 사람을 파멸시키는 것만큼 그렇게 떨어뜨리지는 못한다.”

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 오염의 부분에 속하는 경이다.

92.

92.

‘‘Yo nindiyaṃ pasaṃsati, taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo;

Vicināti mukhena so kaliṃ, kalinā tena sukhaṃ na vindati.

“비난받아야 할 자를 칭찬하거나 칭찬받아야 할 자를 비난하는 자는, 입으로 죄악을 쌓는 것이니 그 죄악으로 인해 행복을 얻지 못한다.”

‘‘Appamatto ayaṃ kali, yo akkhesu dhanaparājayo;

Sabbassāpi sahāpi attanā, ayameva mahantataro kali;

Yo sugatesu manaṃ padosaye.

주사위 놀이에서 모든 재산을 잃는 것과 같은 패배(죄악)는 사소한 것이다. 설령 자기 자신까지 포함하여 모든 것을 다 잃는다 해도, 선서(부처님)들께 마음으로 악의를 품는 것이야말로 훨씬 더 커다란 죄악(패배)이다.

‘‘Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, chattiṃsatī pañca ca abbudāni;

Yamariyagarahī nirayaṃ upeti, vācaṃ manañca paṇidhāya pāpaka’’nti.

성자를 비방하는 악한 말과 마음을 품은 자가 지옥에 떨어져 겪어야 할 시간은 10만 니랍부다와 36 니랍부다, 그리고 5 아부다에 이른다.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 오염에 속하는 경이다.

‘‘Yo lobhaguṇe anuyutto, so vacasā paribhāsati aññe;

Assaddho kadariyo avadaññū, macchari pesuṇiyaṃ anuyutto.

탐욕의 속성에 매여 있는 자는 말로 타인을 비방하며, 믿음이 없고 비열하며 현자의 가르침을 무시하고 인색하며 이간질을 일삼는다.

‘‘Mukhadugga [Pg.112] vibhūta anariya, bhūnahu pāpaka dukkaṭakāri;

Purisanta kalī avajātaputta, mā bahubhāṇidha nerayikosi.

입이 험하고 진실이 없으며 비열하고 파괴적이며 악한 일을 일삼는 자여, 인간의 찌꺼기이자 불운한 자이며 천한 자식아, 여기서 말을 많이 하지 마라. 너는 지옥에 떨어질 자이다.

‘‘Rajamākirasī ahitāya, sante garahasi kibbisakārī;

Bahūni duccaritāni caritvā, gacchasi kho papataṃ ciraratta’’nti.

자신에게 해가 되도록 번뇌의 먼지를 뿌리고 평온한 성자들을 비방하며 죄를 짓는 자여, 수많은 악행을 저지른 그대는 참으로 오랫동안 지옥의 구렁텅이에 떨어질 것이다.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 오염에 속하는 경이다.

Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ?

거기서 어떤 것이 공덕(선습)에 속하는 경인가?

‘‘Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;

Manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā;

Tato naṃ sukhamanveti, chāyāva anapāyinī’’ti.

모든 현상은 마음이 앞서가고 마음이 우두머리이며 마음으로 이루어진다. 만약 깨끗한 마음으로 말하거나 행동하면 즐거움이 그를 따르니, 마치 떠나지 않는 그림자와 같다.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 공덕(선습)에 속하는 경이다.

93. Mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ, bhante, kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṃ ākiṇṇamanussaṃ sambādhabyūhaṃ, so kho ahaṃ, bhante, bhagavantaṃ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṃ kapilavatthuṃ pavisanto bhantenapi hatthinā samāgacchāmi, bhantenapi assena samāgacchāmi, bhantenapi rathena samāgacchāmi, bhantenapi sakaṭena samāgacchāmi, bhantenapi purisena samāgacchāmi, tassa mayhaṃ, bhante, tasmiṃ samaye mussateva bhagavantaṃ ārabbha sati, mussati dhammaṃ ārabbha sati, mussati saṅghaṃ ārabbha sati. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti ‘imamhi cāhaṃ sāyanhasamaye kālaṃ kareyyaṃ, kā mayhaṃ gati, ko abhisamparāyo’’’ti.

93. 마하나마 석가족이 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 이 카필라왓투는 번영하고 풍요롭고 사람이 많으며 인구로 북적여 길거리가 매우 혼잡합니다. 세존이시여, 저는 세존을 뵙거나 마음을 닦는 비구들을 뵙고 저녁때 카필라왓투로 들어오다가, 날뛰는 코끼리와 마주치기도 하고 날뛰는 말, 날뛰는 마차, 날뛰는 수레, 날뛰는 사람들과 마주치기도 합니다. 세존이시여, 그때 저에게는 부처님에 대한 마음챙김을 잃어버리고, 법에 대한 마음챙김을 잃어버리며, 상가에 대한 마음챙김을 잃어버리는 일이 일어납니다. 세존이시여, 그때 저에게는 ‘만약 내가 이 저녁 시간에 죽는다면, 나의 갈 곳은 어디이며 내세의 운명은 어떻게 될 것인가’ 하는 생각이 듭니다.”

‘‘Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālaṅkiriyā. Catūhi kho, mahānāma, dhammehi samannāgato [Pg.113] ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Katamehi catūhi? Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti, itipi so bhagavā arahaṃ…pe… buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Seyyathāpi, mahānāma, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro, so mūlacchinno katamena papateyyā’’ti? ‘‘Yena, bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro’’ti. ‘‘Evameva kho, mahānāma, imehi catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālaṅkiriyā’’ti.

“마하나마여, 두려워하지 마라. 마하나마여, 두려워하지 마라. 그대의 죽음은 악하지 않을 것이며, 그대의 임종은 비참하지 않을 것이다. 마하나마여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 열반으로 기울고 열반으로 향하며 열반으로 굽어 있게 된다. 네 가지란 무엇인가? 마하나마여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 ‘이러저러해서 그 세존께서는 아라한이시며…’라며 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추고 있다. 또한 법에 대해… 상가에 대해… 그리고 성자들이 기뻐하는, 깨어지지 않고… 삼매로 이끄는 계율들을 갖추고 있다. 마하나마여, 예를 들어 동쪽으로 기울고 동쪽으로 향하며 동쪽으로 굽어 있는 나무가 있다면, 그 나무의 뿌리가 잘렸을 때 어느 방향으로 쓰러지겠느냐?” “세존이시여, 기운 쪽으로, 향한 쪽으로, 굽은 쪽으로 쓰러질 것입니다.” “마하나마여, 그와 마찬가지로 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 열반으로 기울고 열반으로 향하며 열반으로 굽어 있게 된다. 마하나마여, 두려워하지 마라. 마하나마여, 두려워하지 마라. 그대의 죽음은 악하지 않을 것이며, 그대의 임종은 비참하지 않을 것이다.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 공덕(선습)에 속하는 경이다.

‘‘Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena na hiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so labhate sukha’’nti.

자신의 행복을 구하면서, 행복을 바라는 다른 생명들을 폭력으로 해치지 않는 사람은 내세에 행복을 얻는다.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 공덕(선습)에 속하는 경이다.

‘‘Gunnañce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā tā ujuṃ gacchanti, nette ujuṃ gate sati.

소들이 강을 건널 때 우두머리 황소가 곧게 가면, 이끄는 자가 곧게 감으로 인해 모든 소들도 곧게 간다.

‘‘Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammiko’’ti.

인간들 사이에서도 이와 같으니, 우두머리로 추대된 자가 만약 법을 행한다면 다른 백성들은 말할 것도 없다. 왕이 법다우면 온 나라가 평안하게 지낸다.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 공덕(선습)에 속하는 경이다.

94. Bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti ‘‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’’ti. Tena kho pana samayena isidattapurāṇā thapatayo sākete paṭivasanti kenaci deva karaṇīyena. Assosuṃ kho isidattapurāṇā thapatayo ‘‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti. Niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’’ti.

94. 세존께서 사왓티의 아나타핀디카 원림인 제타와나에 머물고 계셨다. 그때 많은 비구들이 “세존께서 가사가 완성되면 3개월 뒤에 유행을 떠나실 것이다”라며 세존의 가사 만드는 일을 하고 있었다. 그때 목수 이시닷타와 푸라나는 어떤 일로 사케타에 머물고 있었는데, 그들은 “많은 비구들이 세존의 가사 만드는 일을 하고 있으며, 가사가 완성되면 3개월 뒤 세존께서 유행을 떠나실 것이다”라는 말을 들었다.

Atha [Pg.114] kho isidattapurāṇā thapatayo magge purisaṃ ṭhapesuṃ ‘‘yadā tvaṃ ambho purisa passeyyāsi bhagavantaṃ āgacchantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, atha amhākaṃ āroceyyāsī’’ti. Dvīhatīhaṃ ṭhito kho so puriso addasa bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna yena isidattapurāṇā thapatayo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā isidattapurāṇe thapatayo etadavoca ‘‘ayaṃ so bhante bhagavā āgacchati arahaṃ sammāsambuddho, yassadāni kālaṃ maññathā’’ti.

그러자 목수 이시닷타와 푸라나는 길목에 한 사람을 세워두고 “여보게, 만약 부처님께서 오시는 것을 보거든 우리에게 알려주게”라고 말했다. 이틀 사흘 뒤 그 사람은 멀리서 오시는 세존을 보고 목수 이시닷타와 푸라나에게 가서 말했다. “주인님들, 아라한이시며 정등각자이신 저 세존께서 오고 계십니다. 이제 가보셔야 할 시간입니다.”

Atha kho isidattapurāṇā thapatayo yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṃsu. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṃ etadavocuṃ –

그러자 목수 이시닷타와 푸라나는 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존께 절을 올리고 세존의 뒤를 따라갔다. 그때 세존께서는 길에서 벗어나 어느 나무 아래로 가셔서 준비된 자리에 앉으셨다. 목수 이시닷타와 푸라나도 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 목수 이시닷타와 푸라나는 세존께 이와 같이 여쭈었다.

‘‘Yadā mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘sāvatthiyā kosalesu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘sāvatthiyā kosalesu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ ‘dūre no bhagavā’ti…pe….

“세존이시여, 저희가 ‘세존께서 사왓티에서 코살라국으로 유행을 떠나실 것이다’라는 말을 들을 때마다, 저희에게는 ‘세존께서 우리에게서 멀리 계시겠구나’ 하는 생각에 불만족스러운 마음과 우울함이 생깁니다. 또한 세존이시여, 저희가 ‘세존께서 사왓티에서 코살라국으로 유행을 떠나셨다’는 말을 들을 때마다, 저희에게는 ‘세존께서 멀리 계시다’는 생각에 불만족스러운 마음과 우울함이 생깁니다.”

‘‘Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘kāsīsu magadhesu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘kāsīsu magadhesu cārikaṃ pakkanto’ti, anappakā no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti anappakaṃ domanassaṃ ‘dūre no bhagavā’ti.

“세존이시여, 저희들이 ‘세존께서 카시 지역에서 마가다 지역으로 유행을 떠나실 것이다’라는 소식을 들을 때마다, ‘세존께서 저희들로부터 멀리 계시겠구나’라는 생각에 저희에게는 즐겁지 않은 마음과 슬픔이 생깁니다. 세존이시여, 또한 저희들이 ‘세존께서 카시에서 마가다로 유행을 떠나셨다’라는 소식을 들을 때면, ‘세존께서 우리와 멀리 계신다’는 생각에 저희에게는 적지 않은 불쾌함과 적지 않은 슬픔이 생깁니다.”

‘‘Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘magadhesu kāsīsu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘magadhesu kāsīsu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no [Pg.115] tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ ‘āsanne no bhagavā’ti…pe….

“세존이시여, 반대로 저희들이 ‘세존께서 마가다 지역에서 카시 지역으로 유행을 오실 것이다’라는 소식을 들을 때면, ‘세존께서 저희들 가까이 계시겠구나’라는 생각에 저희 마음은 즐겁고 기쁨이 생깁니다. 세존이시여, 저희들이 ‘세존께서 마가다에서 카시로 유행을 오셨다’라는 소식을 들을 때에도, ‘세존께서 우리 가까이 계신다’는 생각에 저희 마음은 즐겁고 기쁨이 생깁니다.”

‘‘Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘kosalesu sāvatthiṃ cārikaṃ pakkamissatī’ti. Hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti.

“세존이시여, 저희들이 ‘세존께서 코살라의 사왓티로 유행을 오실 것이다’라는 소식을 들을 때면, ‘세존께서 저희들 가까이 계시겠구나’라는 생각에 저희 마음은 즐겁고 기쁨이 생깁니다.”

‘‘Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’ti hoti anappakā no tasmiṃ samaye attamanatā, hoti anappakaṃ somanassaṃ ‘āsanne no bhagavā’’’ti.

“세존이시여, 저희들이 ‘세존께서 사왓티의 아나타삔디카 승원인 제타 숲에 머무신다’라는 소식을 들을 때면, ‘세존께서 저희들 가까이 계신다’라는 생각에 저희에게는 적지 않은 즐거움과 적지 않은 기쁨이 생깁니다.”

‘‘Tasmātiha, thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, alañca pana vo, thapatayo, appamādāyā’’ti. ‘‘Atthi kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā’’ti? ‘‘Katamo pana vo, thapatayo, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā’’ti?

“목수들이여, 그러하도다. 재가 생활은 번잡하고 먼지 쌓인 길이며, 출가는 탁 트인 허공과 같다. 목수들이여, 그러니 그대들은 방일하지 말고 정진하기에 충분하도다.” “세존이시여, 저희들에게는 이 재가 생활의 번잡함보다 더 번잡하고, 더 고통스럽다고 할 만한 또 다른 번잡함이 있습니다.” “목수들이여, 그대들에게 그 재가 생활의 번잡함보다 더 번잡하고 고통스러운 것은 무엇인가?”

‘‘Idha mayaṃ, bhante, yadā rājā pasenadi kosalo uyyānabhūmiṃ niyyātukāmo hoti, ye te rañño pasenadissa kosalassa nāgā opavayhā, te kappetvā yā tā rañño pasenadissa kosalassa pajāpatiyo piyā manāpā, tā ekaṃ purato ekaṃ pacchato nisīdāpema, tāsaṃ kho pana, bhante, bhaginīnaṃ evarūpo gandho hoti. Seyyathāpi nāma gandhakaraṇḍakassa tāvadeva vivariyamānassa, yathā taṃ rājakaññānaṃ gandhena vibhūsitānaṃ. Tāsaṃ kho pana, bhante, bhaginīnaṃ evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāhapicuno vā, yathā taṃ rājakaññānaṃ sukhedhitānaṃ. Tasmiṃ kho pana, bhante, samaye nāgopi rakkhitabbo hoti. Tāpi bhaginiyo rakkhitabbā hoti. Attāpi rakkhitabbā hoti. Na kho pana mayaṃ, bhante, abhijānāma tāsu bhagīnisu pāpakaṃ cittaṃ ñappādentā, ayaṃ kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅghātataro cāti.

“세존이시여, 여기 저희는 코살라의 빠세나디 왕께서 공원으로 나가고자 하실 때, 왕께서 타시는 코끼리들을 준비하고, 왕께서 사랑하고 아끼는 왕비들을 한 명은 앞쪽에, 한 명은 뒤쪽에 앉힙니다. 세존이시여, 그때 그 여인들에게서는 마치 방금 열린 향상자에서 나는 향기처럼 그러한 향기가 납니다. 또한 세존이시여, 그 여인들의 신체 접촉은 마치 솜뭉치나 면화뭉치처럼 부드러우니, 마치 행복하게 자란 왕실 여인들의 신체 접촉과 같습니다. 세존이시여, 그때 저희는 코끼리도 보호해야 하고, 여인들도 보호해야 하며, 저희 자신도 보호해야 합니다. 세존이시여, 하지만 저희는 그 여인들에 대해 악한 마음을 일으켰음을 알지 못합니다. 세존이시여, 이것이 저희에게는 재가 생활의 번잡함보다 더 번잡하고 고통스러운 일입니다.”

‘‘Tasmātiha[Pg.116], thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Alañca pana vo, thapatayo, appamādāya. Catūhi kho thapatayo, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

“목수들이여, 그러하도다. 재가 생활은 번잡하고 먼지 쌓인 길이며, 출가는 탁 트인 허공과 같다. 목수들이여, 그러니 그대들은 방일하지 말라. 목수들이여, 네 가지 법을 구비한 성스러운 제자는 수다원이 되어, 악처에 떨어지지 않는 법을 지니고 깨달음이 결정되어 구경의 깨달음으로 나아가게 되느니라.”

‘‘Katamehi catūhi? Idha, thapatayo, sutavā ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti itipi so bhagavā arahaṃ…pe… buddho bhagavāti, dhamme…pe… saṅghe…pe… vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati, muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato appaṭivibhattaṃ. Imehi kho, thapatayo, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

“무엇이 그 네 가지인가? 목수들이여, 여기 배움이 있는 성스러운 제자는 부처님께 ‘이러저러해서 그분 세존께서는 아라한이시며… 부처님이시며 세존이시다’라고 흔들림 없는 깨달음의 믿음을 구비한다. 가르침에 대해서도… 승가에 대해서도… 흔들림 없는 믿음을 구비한다. 또한 인색함의 때를 벗어난 마음으로 집에서 머물며, 아낌없이 베풀고, 주는 것을 좋아하며, 요청을 받으면 들어주고, 나누어 주는 것을 즐기며 아낌이 없다. 목수들이여, 이러한 네 가지 법을 구비한 성스러운 제자는 수다원이 되어 악처에 떨어지지 않고 깨달음이 결정된 자가 되어 구경의 깨달음으로 나아가게 되느니라.”

‘‘Tumhe kho, thapatayo, buddhe aveccappasādena samannāgatā itipi so bhagavā arahaṃ…pe… buddho bhagavāti, dhamme…pe… saṅghe…pe… yaṃ kho pana kiñci kule deyyadhammaṃ, sabbaṃ taṃ appaṭivibhattaṃ sīlavantehi kalyāṇadhammehi, taṃ kiṃ maññatha, thapatayo, katividhā te kosalesu manussā ye tumhākaṃ samasamā yadidaṃ dānasaṃvibhāgehī’’ti? ‘‘Lābhā no, bhante, suladdhaṃ no, bhante, yesaṃ no bhagavā evaṃ pajānātī’’ti.

“목수들이여, 그대들은 부처님께 ‘이러저러해서 그분 세존께서는 아라한이시며… 부처님이시며 세존이시다’라고 흔들림 없는 믿음을 구비하였고, 가르침과 승가에 대해서도 그러하다. 또한 집안에 보시할 물건이 있다면 그것을 계행과 덕망이 있는 분들에게 아낌없이 보시한다. 목수들이여, 이를 어떻게 생각하는가? 코살라에 그대들처럼 보시와 나눔에 있어 동등한 사람들이 얼마나 되겠는가?” “세존이시여, 저희에게는 이익이며, 저희는 참으로 큰 복을 얻었습니다. 세존께서 저희를 이와 같이 알아주시니 말입니다.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 공덕을 쌓는 부분에 속하는 경이다.

95.

95.

‘‘Ekapupphaṃ cajitvāna, sahassaṃ kappakoṭiyo;

Deve ceva manusse ca, sesena parinibbuto’’ti.

“꽃 한 송이를 보시하여 천억 겁 동안 천상과 인간계에 태어났고, 그 남은 공덕으로 반열반에 들었노라.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 공덕을 쌓는 부분에 속하는 경이다.

‘‘Assatthe haritobhāse, saṃvirūḷhamhi pādape;

Ekaṃ buddhagataṃ saññaṃ, alabhiṃtthaṃ patissato.

“푸른 빛이 감도는 무성한 아사타 나무 아래에서, 나는 마음을 집중하여 부처님을 향한 일념의 인식을 얻었노라.”

‘‘Ajja tiṃsaṃ tato kappā, nābhijānāmi duggatiṃ;

Tisso vijjā sacchikatā, tassā saññāya vāsanā’’ti.

“그로부터 서른 겁이 흐른 지금까지 나는 악처를 알지 못하노니, 부처님에 대한 그 인식의 힘으로 세 가지 밝은 지혜를 체득하였노라.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 공덕을 쌓는 부분에 속하는 경이다.

‘‘Piṇḍāya [Pg.117] kosalaṃ puraṃ, pāvisi aggapuggalo;

Anukampako purebhattaṃ, taṇhānighātako muni.

“중생을 가련히 여기시고 갈애를 멸하신 성자, 최상의 인간이신 부처님께서 오전 중에 탁발을 위해 코살라의 성안으로 들어가셨다.”

‘‘Purisassa vaṭaṃsako hatthe, sabbapupphehilaṅkato;

So addasāsi sambuddhaṃ, bhikkhusaṅghapurakkhataṃ.

“한 남자가 손에 온갖 꽃으로 장식된 화환을 들고 있다가, 비구 승가에 둘러싸여 오시는 정등각자를 뵈었다.”

‘‘Pavisantaṃ rājamaggena, devamānusapūjitaṃ;

Haṭṭho cittaṃ pasādetvā, sambuddhamupasaṅkami.

“왕의 길을 따라 들어오시는, 천상과 인간의 공양을 받으시는 부처님을 뵙고, 그는 환희하며 신심을 내어 정등각자께 다가갔다.”

‘‘So taṃ vaṭaṃsakaṃ surabhiṃ, vaṇṇavantaṃ manoramaṃ;

Sambuddhassupanāmesi, pasanno sehi pāṇibhi.

“신심에 가득 찬 그 남자는 향기롭고 빛깔 고우며 마음을 즐겁게 하는 그 화환을 자신의 손으로 정등각자께 올렸다.”

‘‘Tato aggisikhā vaṇṇā, buddhassa lapanantarā;

Sahassaraṃsi vijjuriva, okkā nikkhami ānanā.

“그러자 부처님의 입술 사이에서 불꽃 같은 빛깔의 수천 줄기 광채가 번개처럼 얼굴에서 뿜어져 나왔다.”

‘‘Padakkhiṇaṃ karitvāna, sīse ādiccabandhuno;

Tikkhattuṃ parivaṭṭetvā, muddhanantaradhāyatha.

“그 빛은 태양의 후예이신 부처님의 머리 위를 오른쪽으로 세 번 돌고 나서 정수리 속으로 사라졌다.”

‘‘Idaṃ disvā acchariyaṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;

Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, ānando etadabravi.

“이 놀랍고 전율이 느껴지는 신비로운 광경을 보고 아난다 존자가 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 이렇게 여쭈었다.”

‘‘‘Ko hetu sitakammassa, byākarohi mahāmune;

Dhammāloko bhavissati, kaṅkhaṃ vitara no mune.

“위대한 성자시여, 미소 지으신 까닭은 무엇입니까? 분명히 밝혀 주소서. 법의 광명이 비치리니, 성자시여, 저희의 의문을 풀어 주소서.”

‘‘‘Yassa taṃ sabbadhammesu, sadā ñāṇaṃ pavattati;

Kaṅkhiṃ vematikaṃ theraṃ, ānandaṃ etadabravi.

“모든 법에 대해 항상 지혜가 작용하는 그분 세존께서는, 의구심을 품은 아난다 장로에게 이와 같이 말씀하셨다.”

‘‘‘Yo so ānanda puriso, mayi cittaṃ pasādayi;

Caturāsītikappāni, duggatiṃ na gamissati.

“아난다여, 누구든지 나에게 마음을 맑게 하여 신심을 내는 사람은 84겁 동안 악처에 떨어지지 않을 것이다.”

‘‘‘Devesu devasobhaggaṃ, dibbaṃ rajjaṃ pasāsiya;

Manujesu manujindo, rājā raṭṭhe bhavissati.

“신들 사이에서 천상의 영화로운 왕위를 누리고, 인간들 사이에서는 나라의 왕인 인간의 지도자가 될 것이다.”

‘‘‘So carimaṃ pabbajitvā, sacchikatvāna dhammataṃ;

Paccekabuddho dhutarāgo, vaṭaṃsako nāma bhavissati.

“그는 마지막 생에 출가하여 진리를 깨닫고, 탐욕을 완전히 여읜 ‘와땀사까(Vaṭaṃsaka)’라는 이름의 벽지불이 될 것이다.”

‘‘‘Natthi citte pasannamhi, appakā nāma dakkhiṇā;

Tathāgate vā sambuddhe, atha vā tassa sāvake.

“여래나 정등각자, 혹은 그분의 제자에게 마음을 맑게 하여 신심을 낸다면, 보잘것없는 보시란 존재하지 않는다.”

‘‘‘Evaṃ [Pg.118] acintiyā buddhā, buddhadhammā acintiyā;

Acintiye pasannānaṃ, vipāko hoti acintiyo’’’ti.

“이와 같이 부처님들은 불가사의하고 부처님의 가르침 또한 불가사의하다. 불가사의한 분들께 신심을 낸 이들에게는 그 과보 또한 불가사의하다.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 와사나바기야(Vāsanābhāgiya, 공덕의 습성을 기르는 데 속하는) 경이다.

96. ‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ pasannacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi ‘‘(yathā kho ayaṃ puggalo iriyati, yañca paṭipadaṃ paṭipanno, yañca maggaṃ samārūḷho). Imamhi cāyaṃ samaye kālaṃ kareyya, yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa, bhikkhave, pasannaṃ, cetopasādahetu kho pana evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca, tatthetaṃ iti vuccati –

96. “비구들이여, 나는 여기 어떤 사람의 맑은 마음을 보고 내 마음으로 그의 마음을 꿰뚫어 알며, 부처의 눈으로 이와 같이 안다. ‘이 사람이 행하고 있는 방식이나 닦고 있는 도나 올라선 길에 대해 나는 이와 같이 안다. 만약 이 사람이 지금 이 순간에 죽음을 맞이한다면, 마치 가져다 놓은 것처럼 천상에 태어날 것이다.’ 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 그의 마음이 맑기 때문이다. 이 세상의 어떤 중생들은 마음을 맑게 한 원인으로 인해 몸이 무너져 죽은 뒤에 행복한 곳인 천상 세계에 태어난다.” 세존께서 이 뜻을 말씀하셨고, 그에 대해 이와 같이 말씀하셨다.

‘‘Pasannacittaṃ ñatvāna, ekaccaṃ idha puggalaṃ;

Etamatthañca byākāsi, buddho bhikkhūna santike.

부처님께서는 이 세상에서 어떤 사람의 맑은 마음을 아시고, 비구들 앞에서 이 뜻을 밝히셨다.

‘‘Imamhi cāyaṃ samaye, kālaṃ kayirātha puggalo;

Saggamhi upapajjeyya, cittaṃ hissa pasāditaṃ.

“만일 이 사람이 지금 이 순간에 죽음을 맞는다면 천상에 태어날 것이니, 참으로 그의 마음이 맑아졌기 때문이다.”

‘‘Cetopasādahetu hi, sattā gacchanti suggatiṃ;

Yathābhataṃ nikkhipeyya, evamevaṃ tathāvidho;

Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.

“참으로 마음을 맑게 한 원인으로 인해 중생들은 행복한 곳으로 간다. 물건을 가져다 놓는 것과 같이, 지혜로운 그 사람은 몸이 무너진 뒤 그와 같이 천상에 태어난다.”라고 밝히셨다.

‘‘Ayampi attho vutto bhagavatā iti me suta’’nti.

“이 뜻 또한 세존께서 말씀하셨으니, 이와 같이 내가 들었다.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 와사나바기야 경이다.

‘‘Suvaṇṇacchadanaṃ nāvaṃ, nāri āruyha tiṭṭhasi;

Ogāhasi pokkharaṇiṃ, padmaṃ chindasi pāṇinā.

“천녀여, 당신은 황금으로 장식된 배를 타고 서 있구나. 연못에 들어가 손으로 연꽃을 꺾고 있구나.”

‘‘Kena te tādiso vaṇṇo, ānubhāvo juti ca te;

Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manasicchitā.

“무엇으로 인해 당신의 용모가 그와 같으며 위신력과 광채 또한 그러한가? 당신이 마음으로 원하는 모든 즐거움이 어찌하여 생겨나는가?”

‘‘Pucchitā devate saṃsa, kissa kammassidaṃ phalaṃ;

Sā devatā attamanā, devarājena pucchitā.

“천녀여, 내가 물으니 말해 보시오. 이것은 어떤 업의 결과인가?” 제석천왕의 질문을 받은 그 천녀는 기뻐하며 대답했다.

‘‘Pañhaṃ [Pg.119] puṭṭhā viyākāsi, sakkassa iti me sutaṃ;

Addhānaṃ paṭipannāhaṃ, disvā thūpaṃ manoramaṃ.

질문을 받고 제석천에게 밝히셨으니, 이와 같이 내가 들었다. “저는 먼 길을 가던 중에 마음을 즐겁게 하는 가섭 부처님의 탑을 보고,”

‘‘Tattha cittaṃ pasādesiṃ, kassapassa yasassino;

Paddhapupphehi pūjesiṃ, pasannā sehi tasseva;

Kammassa phalaṃ vipāko, etādisaṃ katapuññā labhantī’’ti.

“명성 높은 가섭 부처님의 그 탑에서 마음을 맑게 하여 신심을 냈습니다. 신심을 내어 제 손으로 직접 연꽃들을 공양했습니다. 그것이 바로 그 업의 과보이니, 공덕을 지은 이들은 이와 같은 결과를 얻습니다.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 와사나바기야 경이다.

‘‘Dānakathā sīlakathā saggakathā puññakathā puññavipākakathā’’ti;

“보시에 관한 이야기, 지계에 관한 이야기, 천상에 관한 이야기, 공덕에 관한 이야기, 공덕의 과보에 관한 이야기” 등이다.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 와사나바기야 경이다.

‘‘Apicāpi paṃsuthūpesu uddissakatesu dasabaladharānaṃ tatthapi kāraṃ katvā saggesu narā pamodantī’’ti.

“심지어 십력을 지니신 부처님들을 기리며 만든 흙더미 탑일지라도, 거기서 공덕을 지으면 사람들은 천상 세계에서 즐거워한다.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 와사나바기야 경이다.

97.

97.

‘‘Devaputtasarīravaṇṇā, sabbe subhagasaṇṭhitī;

Udakena paṃsuṃ temetvā, thūpaṃ vaḍḍhetha kassapaṃ.

“천자와 같은 몸의 빛깔을 지니고 모두 아름다운 형상을 한 이들이여, 물로 흙을 적셔 가섭 부처님의 탑을 보수하여 높이시오.”

‘‘Ayaṃ sugatte sugatassa thūpo, mahesino dasabaladhammadhārino;

Tasmiṃ ime devamanujā pasannā, kāraṃ karontā jarāmaraṇā pamuccare’’ti.

“아름다운 몸을 가진 이여, 이 탑은 십력의 법을 지니신 위대한 성자 정등각자의 탑이다. 이 탑에 마음을 맑게 하여 신심을 낸 신들과 인간들은 공덕을 지어 늙음과 죽음에서 벗어난다.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 와사나바기야 경이다.

‘‘Uḷāraṃ vata taṃ āsi, yāhaṃ thūpaṃ mahesino;

Uppalāni ca cattāri, mālañca abhiropayiṃ.

“제가 위대한 성자의 탑에 네 송이의 연꽃과 꽃다발을 올린 그 공덕은 참으로 수승했습니다.”

‘‘Ajja tiṃsaṃ tato kappā, nābhijānāmi duggatiṃ;

Vinipātaṃ na gacchāmi, thūpaṃ pūjetva satthuno’’ti.

“그때부터 30겁이 지난 오늘날까지 저는 악처를 알지 못했고 파멸의 곳에 떨어지지 않았으니, 스승의 탑에 공양을 올린 덕분입니다.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 와사나바기야 경이다.

‘‘Bāttiṃsalakkhaṇadharassa, vijitavijayassa lokanāthassa;

Satasahassaṃ kappe, mudito thūpaṃ apūjesi.

“서른두 가지 대인상을 갖추고 승리를 거두신 세상의 구원자의 탑에 십만 겁 동안 기쁜 마음으로 공양을 올렸습니다.”

‘‘Yaṃ [Pg.120] mayā pasutaṃ puññaṃ, tena ca puññena deva sobhaggaṃ;

Rajjāni ca kāritāni, anāgantuna vinipātaṃ.

“제가 쌓은 그 공덕으로 인해 천상의 영화와 왕권들을 누렸으며, 악처에 떨어지지 않았습니다.”

‘‘Yaṃ cakkhu adantadamakassa, sāsane paṇihitaṃ tathā;

Cittaṃ taṃ me sabbaṃ, laddhaṃ vimuttacittamhi vidhūtalato’’ti.

“길들여지지 않은 자들을 길들이시는 분의 가르침에 머물게 된 그 지혜의 눈과 그와 같이 머물게 된 마음, 나는 그 모든 것을 얻었으며, 마음은 해탈하고 갈애를 떨쳐버렸네.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 와사나바기야(Vāsanābhāgiya, 공덕의 부분이 되는) 경이다.

98.

98.

‘‘Sāmākapatthodanamattameva hi, paccekabuddhamhi adāsi dakkhiṇaṃ;

Vimuttacitte akhile anāsave, araṇavihārimhi asaṅgamānase.

“해탈한 마음을 지니고 마음의 거친 장애가 없으며, 번뇌가 없고 번뇌 없는 경지에 머물며 얽매임 없는 마음을 지닌 벽지불께 사마카(sāmāka) 곡식으로 지은 밥 한 그릇 정도의 보시를 올렸네.”

‘‘Tasmiñca okappayi dhammamuttamaṃ, tasmiñca dhamme paṇidhesiṃ mānasaṃ;

Evaṃ vihārīhi me saṅgamo siyā, bhave kudāsupi ca mā apekkhavā.

“그분께 수승한 법에 대한 확신을 가졌고, 그 법에 마음을 정하여 서원을 세웠네. ‘이와 같이 번뇌 없이 머무는 분들과 나의 만남이 있게 하소서. 어떤 생에서든 세상에 대한 미련이 생기지 않게 하소서’라고 마음을 모아 서원했네.”

‘‘Tasseva kammassa vipākato ahaṃ, sahassakkhattuṃ kurusūpapajjatha ;

Dīghāyukesu amamesu pāṇisu, visesagāmīsu ahīnagāmisu.

“그 업의 과보로 나는 수명이 길고 나의 것이라는 집착이 없으며 수승한 상태에 있고 수명이 다할 때까지 부족함이 없는 중생들인 북구로주(Uttarakuru)에서 천 번을 태어났네.”

‘‘Tasseva kammassa vipākato ahaṃ, sahassakkhattuṃ tidasopapajjatha;

Vicitramālābharaṇānulepisu, visiṭṭhakāyūpagato yasassisu.

“그 업의 과보로 나는 천 번을 도리천에 태어났으며, 화려한 꽃과 장신구와 향료로 치장하고 명성을 떨치며 수승한 몸을 얻었네.”

‘‘Tasseva kammassa vipākato ahaṃ, vimuttacitto akhilo anāsavo;

Imehi me antimadehadhāribhi, samāgamo āsihi tāhi tāsihi.

“그 업의 과보로 나는 마음이 해탈하고 거친 장애가 없으며 번뇌가 없게 되었고, 마지막 몸을 지닌 이 거룩한 분들과 만남을 갖게 되었네.”

‘‘Paccakkhaṃ [Pg.121] khvimaṃ avaca tathāgato jino, samijjhate sīlavato yadicchati;

Yathā yathā me manasā vicintitaṃ, tathā samiddhaṃ ayamantimo bhavo’’ti.

“승리자이신 여래께서 이 말씀을 직접 하셨으니, ‘계행을 지키는 자가 원하는 바는 그대로 이루어진다’ 하셨네. 내가 마음으로 생각한 그대로 성취되었으니, 이것이 나의 마지막 생이네.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 와사나바기야(Vāsanābhāgiya) 경이다.

‘‘Ekatiṃsamhi kappamhi jino anejo, anantadassī bhagavā sikhīti;

Tassāpi rājā bhātā sikhiddhe, buddhe ca dhamme ca abhippasanno.

“31겁 전에 갈애가 없고 무한한 통찰력을 지니신 세존 시키(Sikhī) 부처님께서 출현하셨네. 그분의 형제인 시키라는 왕도 부처님과 가르침에 깊은 신심을 가졌네.”

‘‘Parinibbute lokavināyakamhi, thūpaṃ sakāsi vipulaṃ mahantaṃ;

Samantato gāvutikaṃ mahesino, devātidevassa naruttamassa.

“세상의 인도자께서 반열반하셨을 때, 위대한 성자이시며 신들 중의 신이요 인간 중의 으뜸이신 그분을 위해 사방으로 한 가부타(gāvuta) 크기의 광대하고 거대한 탑을 세웠네.”

‘‘Tasmiṃ manusso balimābhihārī, paggayha jātisumanaṃ pahaṭṭho;

Vātena pupphaṃ patitassa ekaṃ, tāhaṃ gahetvāna tasseva dāsi.

“어떤 사람이 기쁜 마음으로 쟈스민 꽃을 들고 탑에 공양물을 올리러 왔는데, 바람에 꽃 한 송이가 그의 손에서 떨어졌네. 나는 그 꽃을 주워 다시 그에게 주었네.”

‘‘So maṃ avocābhipasannacitto, tuyhameva etaṃ pupphaṃ dadāmi;

Tāhaṃ gahetvā abhiropayesiṃ, punappunaṃ buddhamanussaranto.

“그러자 그는 신심이 가득한 마음으로 나에게 ‘이 꽃을 그대에게 드립니다’라고 말했네. 나는 그 꽃을 받아 부처님을 거듭거듭 회상하며 탑에 공양 올렸네.”

‘‘Ajja tiṃsaṃ tato kappā, nābhijānāmi duggatiṃ;

Vinipātañca na gacchāmi, thūpapūjāyidaṃ phala’’nti.

“그때부터 30겁이 지난 오늘날까지 나는 악처를 알지 못하며 지옥에도 떨어지지 않았으니, 이것이 탑에 공양을 올린 결과이네.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 와사나바기야(Vāsanābhāgiya) 경이다.

‘‘Kapilaṃ nāma nagaraṃ, suvibhattaṃ mahāpathaṃ;

Ākiṇṇamiddhaṃ phītañca, brahmadattassa rājino.

“브라마닷타 왕의 카필라(Kapila)라는 도시는 구획이 잘 되어 있고 큰 길이 있었으며, 사람들로 붐비고 번영하며 풍요로웠네.”

‘‘Kummāsaṃ [Pg.122] vikkiṇiṃ tattha, pañcālānaṃ puruttame;

Sohaṃ addasiṃ sambuddhaṃ, upariṭṭhaṃ yasassinaṃ.

“나는 빤찰라(Pañcāla)족의 그 훌륭한 도시에서 보리떡을 팔았는데, 그때 명성이 높으신 우파릿타(Upariṭṭha) 벽지불을 뵈었네.”

‘‘Haṭṭho cittaṃ pasādetvā, nimantesiṃ naruttamaṃ;

Ariṭṭhaṃ dhuvabhattena, yaṃ me gehamhi vijjatha.

“나는 기쁜 마음으로 신심을 내어 인간 중의 으뜸이신 아릿타(Ariṭṭha) 벽지불께 내 집에 있는 것으로 정기적인 공양을 올리겠다고 청했네.”

‘‘Tato ca kattiko puṇṇo, puṇṇamāsī upaṭṭhitā;

Navaṃ dussayugaṃ gayha, ariṭṭhassopanāmayiṃ.

“그 후 깟띠까(Kattika) 달의 보름날이 되었을 때, 나는 새 옷 한 쌍을 가져와 아릿타 벽지불께 바쳤네.”

‘‘Pasannacittaṃ ñatvāna, paṭiggaṇhi naruttamo;

Anukampako kāruṇiko, taṇhānighātako muni.

“자비롭고 가련히 여기는 마음을 지니셨으며 갈애를 멸하신 성자께서는 나의 신심을 아시고 그 옷을 받아주셨네.”

‘‘Tāhaṃ kammaṃ karitvāna, kalyāṇaṃ buddhavaṇṇitaṃ;

Deve ceva manusse ca, sandhāvitvā tato cuto.

“나는 부처님들께서 찬탄하신 그 선한 업을 짓고 천상과 인간계를 오가며 윤회하다가, 그곳에서 죽어,”

‘‘Bārāṇasiyaṃ nagare, seṭṭhissa ekaputtako;

Aḍḍhe kulasmiṃ uppajjiṃ, pāṇehi ca piyataro.

“바라나시 시의 부유한 장자 가문에 외아들로 태어났으며, 목숨보다 더 귀한 사랑을 받았네.”

‘‘Tato ca viññutaṃ patto, devaputtena codito;

Pāsādā orūhitvāna, sambuddhamupasaṅkamiṃ.

“그 후 성년이 되어 지혜를 갖추게 되었을 때 하늘의 사자에게 일깨움을 받아 궁전에서 내려와 부처님께 나아갔네.”

‘‘So me dhammamadesayi, anukampāya gotamo;

Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ.

“고타마 부처님께서는 자비로써 나에게 괴로움과 괴로움의 일어남, 그리고 괴로움의 소멸에 대한 법을 설해주셨네.”

‘‘Ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ;

Cattāri ariyasaccāni, muni dhammamadesayi.

“성자께서는 괴로움의 가라앉음으로 인도하는 고귀한 여덟 가지 성스러운 길과 네 가지 성스러운 진리를 밝히는 법을 설해주셨네.”

‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, vihariṃ sāsane rato;

Samathaṃ paṭivijjhāhaṃ, rattindivamatandito.

“나는 그분의 말씀을 듣고 가르침 안에서 기뻐하며 머물렀고, 밤낮으로 게으름 없이 정진하여 고요함(사마타)을 체득하였네.”

‘‘Ajjhattañca bahiddhā ca, ye me vijjiṃsu āsavā;

Sabbe āsuṃ samucchinnā, na ca uppajjare puna.

“나에게 있던 안팎의 모든 번뇌는 완전히 끊어졌으며 다시는 일어나지 않네.”

‘‘Pariyantakataṃ dukkhaṃ, carimoyaṃ samussayo;

Jātimaraṇasaṃsāro, natthidāni punabbhavo’’ti.

“괴로움은 끝이 났고 이것이 나의 마지막 몸이네. 태어나고 죽는 윤회는 끝났으니 이제 다시 태어남은 없네.”

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이것이 와사나바기야(Vāsanābhāgiya) 경이다.

99. Tattha [Pg.123] katamaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ?

99. 거기서 어떤 것이 니베다바기야(Nibbedhabhāgiya, 통찰의 부분이 되는) 경인가?

‘‘Uddhaṃ adho sabbadhi vippamutto, ayaṃ ahasmīti anānupassī;

Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti.

위로도 아래로도 도처에서도 완전히 벗어났고, '이것이 나다'라고 관찰하지 않으며, 이와 같이 해탈하여 일찍이 건넌 적 없는 폭류를 다시 태어나지 않기 위해 건넜다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰에 도움이 되는 경이다.

‘‘Sīlavato, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me avippaṭisāro jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ sīlavato avippaṭisāro jāyeyya. Avippaṭisārinā, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me pāmojjaṃ jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ avippaṭisārino pāmojjaṃ jāyeyya. Pamuditena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me pīti jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ pamuditassa pīti jāyeyya. Pītimanassa, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me kāyo passambheyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ pītimanassa kāyo passambheyya. Passaddhakāyassa ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kintāhaṃ sukhaṃ vediyeyya’nti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ passaddhakāyo sukhaṃ vediyeyya. Sukhino ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me samādhi jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ sukhino samādhi jāyeyya. Samāhitassa ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kintāhaṃ yathābhūtaṃ pajāneyya’nti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajāneyya. Yathābhūtaṃ pajānatā, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me nibbidā jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ yathābhūtaṃ pajānanto nibbindeyya. Nibbindantena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me virāgo jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ nibbindanto virajjeyya. Virajjantena ānanda na cetanā karaṇīyā ‘kinti me vimutti jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ virajjanto vimucceyya. Vimuttena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me vimuttiñāṇadassanaṃ uppajjeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ vimuttassa vimuttiñāṇadassanaṃ uppajjeyyā’’ti.

아난다여, 계를 구족한 자는 '어떻게 나에게 후회 없음이 생길까'라고 의도할 필요가 없다. 아난다여, 계를 구족한 자에게 후회 없음이 생기는 것은 법의 본성이다. 아난다여, 후회 없는 자는 '어떻게 나에게 환희가 생길까'라고 의도할 필요가 없다. 아난다여, 후회 없는 자에게 환희가 생기는 것은 법의 본성이다. 아난다여, 환희에 찬 자는 '어떻게 나에게 희열이 생길까'라고 의도할 필요가 없다. 아난다여, 환희에 찬 자에게 희열이 생기는 것은 법의 본성이다. 아난다여, 마음이 희열에 찬 자는 '어떻게 나의 몸이 편안해질까'라고 의도할 필요가 없다. 아난다여, 마음이 희열에 찬 자의 몸이 편안해지는 것은 법의 본성이다. 아난다여, 몸이 편안한 자는 '어떻게 내가 행복을 경험할까'라고 의도할 필요가 없다. 아난다여, 몸이 편안한 자가 행복을 경험하는 것은 법의 본성이다. 아난다여, 행복한 자는 '어떻게 나에게 삼매가 생길까'라고 의도할 필요가 없다. 아난다여, 행복한 자에게 삼매가 생기는 것은 법의 본성이다. 아난다여, 삼매에 든 자는 '어떻게 내가 있는 그대로 알게 될까'라고 의도할 필요가 없다. 아난다여, 삼매에 든 자가 있는 그대로 아는 것은 법의 본성이다. 아난다여, 있는 그대로 아는 자는 '어떻게 나에게 염오가 생길까'라고 의도할 필요가 없다. 아난다여, 있는 그대로 아는 자가 염오하는 것은 법의 본성이다. 아난다여, 염오하는 자는 '어떻게 나에게 이욕이 생길까'라고 의도할 필요가 없다. 아난다여, 염오하는 자가 이욕하는 것은 법의 본성이다. 아난다여, 이욕하는 자는 '어떻게 나에게 해탈이 생길까'라고 의도할 필요가 없다. 아난다여, 이욕하는 자가 해탈하는 것은 법의 본성이다. 아난다여, 해탈한 자는 '어떻게 나에게 해탈지견이 생길까'라고 의도할 필요가 없다. 아난다여, 해탈한 자에게 해탈지견이 생기는 것은 법의 본성이다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰에 도움이 되는 경이다.

100.

100.

‘‘Yadā [Pg.124] have pātubhavanti dhammā, ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, yato pajānāti sahetudhamma’’nti.

열심히 정진하고 명상하는 바라문에게 진리들이 나타날 때, 그가 원인과 함께 법을 꿰뚫어 알기에 그의 모든 의심은 사라진다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰에 도움이 되는 경이다.

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā, ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, yato khayaṃ paccayānaṃ avedī’’ti.

열심히 정진하고 명상하는 바라문에게 진리들이 나타날 때, 그가 조건들의 소멸(열반)을 알기에 그의 모든 의심은 사라진다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰에 도움이 되는 경이다.

‘‘Kiṃnu kujjhasi mā kujjhi, akkodho tissa te varaṃ;

Kodhamānamakkhavinayatthaṃ hi, tissa brahmacariyaṃ vussatī’’ti.

티싸여, 왜 화를 내느냐? 화내지 마라. 화내지 않는 것이 너에게 더 낫다. 티싸여, 참으로 화와 자만과 위선을 다스리기 위해 청정범행을 닦는 것이다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰에 도움이 되는 경이다.

‘‘Kadāhaṃ nandaṃ passeyyaṃ, āraññaṃ paṃsukūlikaṃ;

Aññātuñchena yāpentaṃ, kāmesu anapekkhina’’nti.

숲에서 거주하며 분소의를 입고, 남이 알지 못하게 걸식하며 살아가고, 감각적 욕망에 대한 미련이 없는 난다를 언제쯤 볼 수 있을까?

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰에 도움이 되는 경이다.

‘‘Kiṃsu chetvā sukhaṃ seti, kiṃsu chetvā na socati;

Kissassu ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotamāti.

고타마시여, 무엇을 죽여야 편히 잠들고, 무엇을 죽여야 슬퍼하지 않습니까? 당신은 어떤 한 가지 법을 죽이는 것을 찬성하십니까?

‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti, kodhaṃ chetvā na socati;

Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa brāhmaṇa;

Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti, taṃ hi chetvā na socatī’’ti.

바라문이여, 화를 죽여야 편히 잠들고, 화를 죽여야 슬퍼하지 않는다. 독이 뿌리이고 끝이 달콤한 화를 살해하는 것을 성자들은 찬탄하나니, 참으로 그것을 죽여야 슬퍼하지 않기 때문이다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰에 도움이 되는 경이다.

‘‘Kiṃsu hane uppatitaṃ, kiṃsu jātaṃ vinodaye;

Kiñcassu pajahe dhīro, kissābhisamayo sukho.

일어난 무엇을 쳐부수어야 하고, 생겨난 무엇을 제거해야 하는가? 현자는 무엇을 버려야 하며, 무엇을 깨닫는 것이 행복한가?

‘‘Kodhaṃ [Pg.125] hane uppatitaṃ, rāgaṃ jātaṃ vinodaye;

Avijjaṃ pajahe dhīro, saccābhisamayo sukho’’ti.

일어난 화를 쳐부수고, 생겨난 탐욕을 제거해야 한다. 현자는 무명을 버려야 하며, 사성제를 깨닫는 것이 행복이다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰에 도움이 되는 경이다.

101.

101.

‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;

Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje.

창에 찔린 것처럼, 머리에 불이 붙은 것처럼, 마음 챙기는 비구는 감각적 욕망을 버리기 위해 수행하며 살아가야 한다.

‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;

Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

창에 찔린 것처럼, 머리에 불이 붙은 것처럼, 마음 챙기는 비구는 유신견을 버리기 위해 수행하며 살아가야 한다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰에 도움이 되는 경이다.

‘‘Sabbe khayantā nicayā, patanantā samussayā;

Sabbesaṃ maraṇamāgamma, sabbesaṃ jīvitamaddhuvaṃ;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno, puññāni kayirātha sukhāvahāni.

모든 쌓아둔 것은 다하기 마련이고, 모든 높이 세운 것은 무너지기 마련이다. 모든 존재에게 죽음이 닥쳐오니, 모든 생명은 덧없다. 죽음의 이러한 공포를 보면서, 행복을 가져다주는 공덕을 쌓아야 한다.

‘‘Sabbe khayantā nicayā, patanantā samussayā;

Sabbesaṃ maraṇamāgamma, sabbesaṃ jīvitamaddhuvaṃ;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno, lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti.

모든 쌓아둔 것은 다하기 마련이고, 모든 높이 세운 것은 무너지기 마련이다. 모든 존재에게 죽음이 닥쳐오니, 모든 생명은 덧없다. 죽음의 이러한 공포를 보면서, 평온을 구하는 자는 세상의 미끼를 버려야 한다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰에 도움이 되는 경이다.

‘‘Sukhaṃ sayanti munayo, na te socanti māvidha;

Yesaṃ jhānarataṃ cittaṃ, paññavā susamāhito;

Āraddhavīriyo pahitatto, oghaṃ tarati duttaraṃ.

성자들은 편히 잠드나니, 그들은 여기서 슬퍼하지 않는다. 선정에 마음이 즐겁고 지혜로우며 잘 집중된 자, 정진에 힘쓰고 스스로를 독려하는 이는 건너기 어려운 폭류를 건넌다.

‘‘Virato kāmasaññāya, sabbasaṃyojanātīto ;

Nandibhavaparikkhīṇo, so gambhīre na sīdatī’’ti.

감각적 인식에서 벗어나고 모든 결박을 뛰어넘었으며, 존재의 기쁨과 탐욕이 다한 그 성자는 깊은 바다에 가라앉지 않는다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰에 도움이 되는 경이다.

‘‘Saddahāno arahataṃ, dhammaṃ nibbānapattiyā;

Sussūsaṃ labhate paññaṃ, appamatto vicakkhaṇo.

열반에 이르기 위해 아라한들의 법을 믿고, 주의 깊게 듣고 방일하지 않으며 분별력 있는 자는 지혜를 얻는다.

Patirūpakārī [Pg.126] dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṃ;

Saccena kittiṃ pappoti, dadaṃ mittāni ganthati;

Asmā lokā paraṃ lokaṃ, evaṃ pecca na socatī’’ti.

적절하게 행하고 끈기 있으며 노력하는 자는 재물을 얻고, 진실로써 명성을 얻으며, 베풂으로써 친구들을 얻는다. 이처럼 이 세상에서 저 세상으로 가서도 그는 슬퍼하지 않는다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰에 도움이 되는 경이다.

‘‘Sabbaganthapahīnassa, vippamuttassa te sato;

Samaṇassa na taṃ sādhu, yadaññamanusāsasīti.

모든 속박을 버리고 번뇌에서 해탈하였으며 평온을 얻은 사문이 다른 사람을 가르칠 때, (성난 마음으로 하는 것은) 좋지 않습니다.

‘‘Yena kenaci vaṇṇena, saṃvāso sakka jāyati;

Na taṃ arahati sappañño, manasā anukampituṃ.

사카여, 어떤 인연으로든 함께 살게 된다면, 지혜로운 이가 마음으로 (그를) 가엾게 여기지 않는 것은 합당하지 않습니다.

‘‘Manasā ce pasannena, yadaññamanusāsati;

Na tena hoti saṃyutto, yānukampā anuddayā’’ti.

청정한 마음으로 다른 사람을 가르친다면, 그는 그 가르침으로 인해 (집착에) 묶이지 않으며 연민과 자애가 있을 뿐입니다. 이와 같이 이 게송을 읊으셨습니다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰의 부류(nibbedhabhāgiya)에 속하는 경입니다.

102.

102.

‘‘Rāgo ca doso ca kutonidānā, aratī ratī lomahaṃso kutojā;

Kuto samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajanti.

탐욕과 성냄은 무엇을 근거로 합니까? 싫어함과 즐거움과 소름 돋음은 어디서 생겨납니까? 그릇된 생각들은 어디서 일어나 아이들이 까마귀를 날려 보내듯 마음을 흔들어 놓습니까?

‘‘Rāgo ca doso ca itonidānā, aratī ratī lomahaṃso itojā;

Ito samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajanti.

야카여, 들으십시오. 탐욕과 성냄은 이것(자신)을 근거로 하고, 싫어함과 즐거움과 소름 돋음은 이것에서 생겨납니다. 그릇된 생각들은 여기서 일어나 아이들이 까마귀를 날려 보내듯 마음을 흔들어 놓습니다.

‘‘Snehajā attasambhūtā, nigrodhasseva khandhajā;

Puthu visattā kāmesu, māluvāva vitatā vane.

갈애에서 생기고 자신에게서 일어난 것은 마치 니그로다 나무의 줄기에서 뻗어 나온 것과 같습니다. 숲에 퍼진 말루바 넝쿨처럼 여러 가지 번뇌들이 감각적 욕망에 얽혀 있습니다.

‘‘Ye naṃ pajānanti yatonidānaṃ, te naṃ vinodenti suṇohi yakkha;

Te duttaraṃ oghamimaṃ taranti, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti.

그것이 무엇을 근거로 하는지 아는 이들은 그것을 물리칩니다. 야카여, 들으십시오. 그들은 일찍이 건넌 적 없는, 건너기 어려운 이 폭류를 다시 태어나지 않기 위해 건넙니다. 이와 같이 이 게송을 읊으셨습니다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰의 부류에 속하는 경입니다.

‘‘Dukkaraṃ [Pg.127] bhagavā sudukkaraṃ bhagavā’’ti;

세존이시여, (수행은) 행하기 어렵습니다. 세존이시여, 참으로 행하기 어렵습니다. 이와 같이 전생에 수행자였던 천자가 사문의 법의 어려움을 세존께 알리며 말했습니다.

‘‘Dukkaraṃ vāpi karonti, [kāmadāti bhagavā]Sekkhā sīlasamāhitā;

Ṭhitattā anagāriyupetassa, tuṭṭhi hoti sukhāvahā’’ti.

카마다여, 행하기 어렵더라도 계를 잘 갖추고 마음이 확고한 유학(sekkhā)들은 행합니다. 출가한 이에게 (네 가지 필수품에 대한) 만족은 행복을 가져다줍니다.

‘‘Dullabhā bhagavā yadidaṃ tuṭṭhī’’ti;

‘‘Dullabhaṃ vāpi labhanti, [kāmadāti bhagavā]Cittavūpasame ratā;

Yesaṃ divā ca ratto ca, bhāvanāya rato mano’’ti.

세존이시여, 그러한 만족을 얻기는 참으로 어렵습니다. 카마다여, 얻기 어렵더라도 마음의 고요함을 즐기고, 밤낮으로 수행에 마음이 즐거운 이들은 그러한 만족을 얻습니다.

‘‘Dussamādahaṃ bhagavā yadidaṃ citta’’nti;

‘‘Dussamādahaṃ vāpi samādahanti, [kāmadāti bhagavā]Indriyūpasame ratā;

Te chetvā maccuno jālaṃ, ariyā gacchanti kāmadā’’ti.

세존이시여, 그 마음을 집중하기는 참으로 어렵습니다. 카마다여, 집중하기 어렵더라도 감각기관의 고요함을 즐기는 이들은 마음을 집중합니다. 카마다여, 고귀한 이들은 죽음의 그물(번뇌)을 끊고 나아갑니다.

‘‘Duggamo bhagavā visamo maggo’’ti;

‘‘Duggame visame vāpi, ariyā gacchanti kāmada ;

Anariyā visame magge, papatanti avaṃsirā;

Ariyānaṃ samo maggo, ariyā hi visame samā’’ti.

세존이시여, 길은 가기 어렵고 험난합니다. 카마다여, 가기 어렵고 험난하더라도 고귀한 이들은 나아갑니다. 고귀하지 못한 이들은 험난한 길에서 머리를 아래로 하고 떨어지지만, 고귀한 이들에게 그 길은 평탄합니다. 고귀한 이들은 험난함 속에서도 평탄하기 때문입니다. 이와 같이 이 게송을 읊으셨습니다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰의 부류에 속하는 경입니다.

103.

103.

‘‘Idaṃ hi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ;

Āvutthaṃ dhammarājena, pītisañjananaṃ mama.

이곳 제타숲은 수행자 무리가 머무는 곳이며 법왕께서 항상 머무시는 곳이니, 참으로 나의 기쁨을 자아냅니다.

‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;

Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.

업과 명지와 법, 그리고 최상의 계행과 삶, 이것으로 중생들은 정화됩니다. 가문이나 재산으로 정화되는 것이 아닙니다.

‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;

Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.

그러므로 자신의 이익을 살피는 현명한 사람은 이치에 맞게 (보리분법의) 법을 조사해야 합니다. 그렇게 함으로써 그 (성스러운 도) 안에서 정화됩니다.

‘‘Sāriputtova [Pg.128] paññāya, sīlena upasamena ca;

Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti.

지혜와 계행과 평온함에 있어서 사리풋타와 같은 이, 저 피안(열반)에 이른 수행자라면 누구든 참으로 사리풋타와 같이 으뜸이 될 것입니다. 이와 같이 이 게송을 읊으셨습니다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰의 부류에 속하는 경입니다.

‘‘Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ;

Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ, appattañca anāgataṃ.

과거를 쫓지 말고 미래를 바라지 마십시오. 과거는 이미 지나갔고 미래는 아직 오지 않았기 때문입니다.

‘‘Paccuppannañca yo dhammaṃ, tattha tattha vipassati;

Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ, taṃ vidvā manubrūhaye.

현재에 일어나는 법을 곳곳에서 통찰하십시오. 흔들림 없고 굴함 없는 그것을 지혜로운 이는 닦아야 합니다.

‘‘Ajjeva kiccamātappaṃ, ko jaññā maraṇaṃ suve;

Na hi no saṅgaraṃ tena, mahāsenena maccunā.

오늘 정진을 해야 합니다. 내일 죽음이 올지 누가 알겠습니까? 대군을 거느린 저 죽음의 왕과 우리 사이에 타협이란 없기 때문입니다.

‘‘Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ, ahorattamatanditaṃ;

Taṃ ve ‘‘bhaddekaratto’’ti, santo ācikkhate munī’’ti.

이와 같이 밤낮으로 게으름 없이 정진하며 머무는 이를 일러, 성자께서는 참으로 '현명한 하룻밤의 정진자(bhaddekaratto)'라고 부르십니다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이것은 통찰의 부류에 속하는 경입니다.

‘‘Cattārimāni, bhikkhave, sacchikātabbāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, dhammā cakkhunā paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā satiyā paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā kāyena paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā paññāya veditabbā, paññāya ca sacchikātabbā.

비구들이여, 실현해야 할 네 가지가 있습니다. 네 가지란 무엇입니까? 비구들이여, 눈과 지혜로 실현해야 할 법들이 있고, 마음챙김과 지혜로 실현해야 할 법들이 있으며, 몸과 지혜로 실현해야 할 법들이 있고, 지혜로 알아야 하고 지혜로 실현해야 할 법들이 있습니다.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā cakkhunā paññāya ca sacchikātabbā? Dibbacakkhu suvisuddhaṃ atikkantamānusakaṃ cakkhunā paññāya ca sacchikātabbaṃ.

비구들이여, 눈과 지혜로 실현해야 할 법들은 무엇입니까? 매우 청정하여 인간의 눈을 넘어선 천안통(dibbacakkhu)은 눈과 지혜로 실현해야 합니다.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā satiyā paññāya ca sacchikātabbā? Pubbenivāsānussati satiyā paññāya ca sacchikātabbā.

비구들이여, 마음챙김과 지혜로 실현해야 할 법들은 무엇입니까? 전생을 기억하는 지혜(pubbenivāsānussati)는 마음챙김과 지혜로 실현해야 합니다.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā kāyena paññāya ca sacchikātabbā? Iddhividhā nirodhā kāyena paññāya ca sacchikātabbā.

비구들이여, 몸과 지혜로 실현해야 할 법들은 무엇입니까? 신통력(iddhividha)과 멸진정(nirodha)은 몸과 지혜로 실현해야 합니다.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā paññāya veditabbā, paññāya sacchikātabbā? Āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ paññāya veditabbaṃ, paññāya ca sacchikātabba’’nti.

비구들이여, 지혜로 알아야 하고 지혜로 실현해야 할 법들은 무엇입니까? 번뇌를 소멸하는 지혜(āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ)는 지혜로 알아야 하고 지혜로 실현해야 합니다. 이와 같이 말씀하셨습니다.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 게송은 통찰의 부분(nibbedhabhāgiya)에 속하는 경이다.

104. Tattha [Pg.129] katamaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ?

104. 그중에서 어떤 것이 무학(無學, asekkhabhāgiya)의 부분에 속하는 경인가?

‘‘Yassa selūpamaṃ cittaṃ, ṭhitaṃ nānupakampati;

Virattaṃ rajanīyesu, kopaneyye na kuppati;

Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, kuto naṃ dukkhamessatī’’ti.

“마음이 바위와 같아 확고하여 흔들리지 않고, 탐착할 만한 것들에 탐착하지 않으며, 화낼 만한 것들에 화내지 않는 자, 이와 같이 마음을 닦은 자에게 괴로움이 어디서 오겠는가?”

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 게송은 무학의 부분에 속하는 경이다.

Āyasmato ca sāriputtassa cārikādasamaṃ veyyākaraṇaṃ kātabbanti.

존자 사리풋타의 열 번째 유행(cārikā)에 관한 수기(veyyākaraṇa)도 행해져야 한다.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 게송은 무학의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo, nihuṃhuṅko nikkasāvo yatatto;

Vedantagū vūsitabrahmacariyo, dhammena so brahmavādaṃ vadeyya;

Yassussadā natthi kuhiñci loke’’ti.

“악한 법을 멀리하고, 허풍(자만)이 없으며, 번뇌의 때가 없고, 자신을 제어하며, 지혜의 끝에 도달하고, 범행을 완성한 바라문이라면, 그는 법에 따라 ‘나는 바라문이다’라고 말할 수 있으리니, 세상 어디에도 그에게는 (번뇌의) 고양(ussada)이 없기 때문이다.”

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 게송은 무학의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Bāhitvā pāpake dhamme, ye caranti sadā satā;

Khīṇasaṃyojanā buddhā, te ve lokasmi brāhmaṇā’’ti.

“악한 법들을 버리고 항상 깨어 행하며, 모든 족쇄를 끊고 깨달은 이들, 그들이야말로 세상에서 진정한 바라문이라네.”

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 게송은 무학의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Yattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati;

Na tattha sukkā jotanti, ādicco nappakāsati;

Na tattha candimā bhāti, tamo tattha na vijjati.

“물과 땅과 불과 바람이 발붙이지 못하는 곳, 그곳에는 별들도 빛나지 않고 태양도 비추지 않으며, 그곳에는 달도 빛나지 않고 어둠 또한 존재하지 않는다.”

‘‘Yadā ca attanāvedi, muni monena brāhmaṇo;

Atha rūpā arūpā ca, sukhadukkhā pamuccatī’’ti.

“성자인 바라문이 스스로 지혜로써 그것을 깨달았을 때, 그는 물질과 비물질, 그리고 즐거움과 괴로움으로부터 벗어나게 된다.”

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 게송은 무학의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Yadā sakesu dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo;

Atha etaṃ pisācañca, pakkulañcātivattatī’’ti.

“바라문이 자신의 법들(오온)에 대해 피안에 이르렀을 때, 그는 이 악귀(비사차)와 팍쿨라(야차)를 넘어선다.”

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 게송은 무학의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Nābhinandati [Pg.130] āyantiṃ, pakkamantiṃ na socati;

Saṅgā saṅgāmajiṃ muttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.

“오는 것을 기뻐하지 않고 떠나는 것을 슬퍼하지 않으며, 집착에서 벗어나 전쟁에서 승리한 자, 그를 나는 바라문이라 부른다.”

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 게송은 무학의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Na udakena sucī hoti, bahvettha nhāyatī jano;

Yamhi saccañca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo’’ti.

“물로써 깨끗해지는 것이 아니니, 이곳에서 많은 사람이 목욕을 할지라도, 진실과 법이 있는 자, 그가 진정 깨끗한 자이며 그가 바로 바라문이다.”

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 게송은 무학의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā, ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ, sūriyova obhāsayamantalikkha’’nti.

“정진하고 사유하는 바라문(수행자)에게 참으로 법들이 나타날 때, 그는 태양이 허공을 비추듯 마라의 군대를 격퇴하고 서 있노라.”

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 게송은 무학의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Santindriyaṃ passatha iriyamānaṃ, tevijjapattaṃ apahānadhammaṃ;

Sabbāni yogāni upātivatto, akiñcano iriyati paṃsukūliko.

“평온한 감관으로 행하며, 삼명(三明)에 도달하고 버릴 법이 없는 분을 보라. 모든 속박을 뛰어넘어 아무것도 소유하지 않고 분소의를 입고 행하시나니.”

‘‘Taṃ devatā sambahulā uḷārā, brahmavimānaṃ upasaṅkamitvā;

Ājāniyaṃ jātibalaṃ nisedhaṃ, nidha namassanti pasannacittā.

“수많은 고귀한 신들이 범천의 궁전으로 다가와, 맑은 마음으로 이곳에서 태생에 의한 권위를 부정하는 저 빼어난 분(ājāniya)께 예배하네.”

‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Yassa te nābhijānāma, kiṃ tvaṃ nissāya jhāyasī’’ti.

“인간 중의 빼어난 분이시여, 당신께 경배합니다. 최상의 인간이시여, 당신께 경배합니다. 당신이 무엇을 의지하여 선정에 드시는지 우리는 알지 못합니다.”

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 게송은 무학의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Sahāyā vatime bhikkhū, cirarattaṃ sametikā;

Sameti nesaṃ saddhammo, dhamme buddhappavedite’’.

“참으로 이 비구들은 오랜 세월 함께한 도반들이니, 부처님께서 설하신 법 안에서 그들의 정법은 서로 일치하도다.”

‘‘Suvinītā [Pg.131] kappinena, dhamme ariyappavedite;

Dhārenti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti.

“성자들이 설하신 법 안에서 깝삐나 존자에 의해 잘 인도되어, 그들은 무리를 거느린 마라를 물리치고 마지막 몸을 지니고 있노라.”

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 게송은 무학의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Nayidaṃ sithilamārabbha, nayidaṃ appena thāmasā;

Nibbānaṃ adhigantabbaṃ, sabbadukkhappamocanaṃ.

“게으른 정진으로는 이것에 도달할 수 없고, 적은 힘으로도 도달할 수 없나니, 열반은 모든 괴로움으로부터 벗어나는 것이라네.”

‘‘Ayañca daharo bhikkhu, ayamuttamapuriso;

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti.

“이 어린 비구와 이 최상의 인간은, 무리를 거느린 마라를 물리치고 마지막 몸을 지니고 있노라.”

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 경은 무학(無學)의 부분에 속하는 경이다.

‘‘Dubbaṇṇako lūkhacīvaro, mogharājā sadā sato;

Khīṇāsavo visaṃyutto, katakicco anāsavo.

"초라한 안색에 거친 가사를 입었으나, 모가라자 비구는 항상 마음을 챙기며 번뇌를 다한 아라한이라네. 속박에서 벗어났고 할 일을 마쳤으며 번뇌가 없도다."

‘‘Tevijjo iddhippatto ca, cetopariyakovido ;

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti.

"삼명(三明)을 갖추고 신통을 얻었으며 타심통에 능숙하도다. 군대를 거느린 마라를 굴복시키고 마지막 몸을 지니고 있노라."

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 경은 무학의 부분에 속하는 경이다.

105. ‘‘Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati.

105. "비구들이여, 여래 응공 정등각자는 물질(色)에 대한 염오(厭惡)와 탐욕의 빛바램과 소멸을 통해 집착 없이 해탈하였으므로 정등각자라 불린다. 비구들이여, 혜해탈(慧解脫)한 비구 또한 물질에 대한 염오와 탐욕의 빛바램과 소멸을 통해 집착 없이 해탈하였으므로 혜해탈자라 불린다."

‘‘Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho vedanāya…pe… saññāya…pe… saṅkhārānaṃ…pe… viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati.

"비구들이여, 여래 응공 정등각자는 수(受)… (중략) … 상(想)… 행(行)… 식(識)에 대한 염오와 탐욕의 빛바램과 소멸을 통해 집착 없이 해탈하였으므로 정등각자라 불린다. 비구들이여, 혜해탈한 비구 또한 식에 대한 염오와 탐욕의 빛바램과 소멸을 통해 집착 없이 해탈하였으므로 혜해탈자라 불린다."

‘‘Tatra kho, bhikkhave, ko viseso ko adhippayāso kiṃ nānākaraṇaṃ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunāti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe…

"비구들이여, 그렇다면 여래 응공 정등각자와 혜해탈한 비구 사이에 어떤 차이가 있고 어떤 특징이 있으며 어떤 구별이 있는가?" "세존이시여, 저희들의 법(法)은 세존을 근본으로 하고 있습니다… (중략)"

‘‘Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā[Pg.132], maggaññū maggavidū maggakovido, maggānugā ca, bhikkhave, etarahi sāvakā viharanti pacchāsamannāgatā. Ayaṃ kho, bhikkhave, viseso, ayaṃ adhippayāso, idaṃ nānākaraṇaṃ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunā’’ti.

"비구들이여, 여래 응공 정등각자는 아직 일어나지 않은 길(道)을 일어나게 하시는 분이고, 아직 생기지 않은 길을 생기게 하시는 분이며, 아직 설해지지 않은 길을 설하시는 분이다. 또한 길을 아시는 분이고 길을 발견하신 분이며 길에 능숙하신 분이다. 비구들이여, 그리고 지금의 제자들은 그 길을 따라가는 자들이며, 나중에 그것을 갖추게 된 자들이다. 비구들이여, 이것이 바로 여래 응공 정등각자와 혜해탈한 비구 사이의 차이이고 특징이며 구별이다."

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

이 경은 무학의 부분에 속하는 경이다.

106. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ?

106. 그중에서 무엇이 오염의 부분[雜染分]에도 속하고 습기의 부분[修習分]에도 속하는 경인가?

‘‘Channamativassati, vivaṭaṃ nātivassati;

Tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassatī’’ti.

"덮여 있는 것에는 비가 새어들고, 열려 있는 것에는 비가 새지 않네. 그러므로 덮인 것을 열어젖히라. 그러면 비가 새어들지 않으리라."

‘‘Channamativassatī’’ti saṃkileso, ‘‘vivaṭaṃ nātivassatī’’ti vāsanā, ‘‘tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassatī’’ti ayaṃ saṃkileso ca vāsanā ca. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ.

'덮여 있는 것에는 비가 새어든다'는 것은 오염이고, '열려 있는 것에는 비가 새지 않는다'는 것은 습기이며, '그러므로 덮인 것을 열어젖히라. 그러면 비가 새어들지 않으리라'는 것은 오염과 습기 모두에 해당한다. 이 경은 오염의 부분에도 속하고 습기의 부분에도 속하는 경이다.

‘‘Cattārome, mahārāja, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Tamo tamaparāyaṇo tamo jotiparāyaṇo joti tamaparāyaṇo joti jotiparāyaṇo’’ti. Tattha yo ca puggalo joti tamaparāyaṇo yo ca puggalo tamo tamaparāyaṇo, ime dve puggalā saṃkilesabhāgiyā, yo ca puggalo tamo jotiparāyaṇo yo ca puggalo joti jotiparāyaṇo, ime dve puggalā vāsanābhāgiyā. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ.

"대왕이여, 세상에는 네 부류의 사람이 실재하고 존재합니다. 무엇이 넷입니까? 어둠에서 어둠으로 가는 자, 어둠에서 빛으로 가는 자, 빛에서 어둠으로 가는 자, 빛에서 빛으로 가는 자입니다." 그중 빛에서 어둠으로 가는 사람과 어둠에서 어둠으로 가는 사람, 이 두 부류의 사람은 오염의 부분에 속하고, 어둠에서 빛으로 가는 사람과 빛에서 빛으로 가는 사람, 이 두 부류의 사람은 습기의 부분에 속한다. 이 경은 오염의 부분에도 속하고 습기의 부분에도 속하는 경이다.

Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?

그중에서 무엇이 오염의 부분에도 속하고 통찰의 부분[抉擇分]에도 속하는 경인가?

‘‘Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadāyasaṃ dārujapabbajañca ;

Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca yā apekkhā’’ti;

Ayaṃ saṃkileso.

"현자들은 철이나 나무나 풀로 만든 것을 견고한 속박이라 말하지 않네. 보석 귀걸이에 깊이 매혹되고 처자식에 대해 가지는 집착, (이것이 진정한 속박이라네.)" 이것이 오염이다.

‘‘Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ;

Etampi chetvāna paribbajanti, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyā’’ti.

"현자들은 이것을 견고한 속박이라 말하니, 아래로 끌어내리고 느슨한 듯하나 벗어나기 어렵도다. 이조차도 끊어버리고 집착 없이 감각적 즐거움을 버리고 출가하네."

Ayaṃ nibbedho[Pg.133]. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

이것이 통찰이다. 이 경은 오염의 부분에도 속하고 통찰의 부분에도 속하는 경이다.

107. ‘‘Yañca, bhikkhave, ceteti, yañca pakappeti, yañca anuseti. Ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti, tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hoti, āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

107. "비구들이여, 의도하고 계획하며 잠재되어 있는 것, 이것이 식이 머물기 위한 대상이 된다. 대상이 있을 때 식의 확립이 있고, 그 식이 확립되어 증장할 때 미래에 다시 존재함(後有)이 나타난다. 미래에 다시 존재함이 있을 때 미래에 태어남·늙음·죽음·슬픔·비탄·고통·불만·절망이 생긴다. 이와 같이 전체 괴로움의 무리가 일어난다."

‘‘No ce, bhikkhave, ceteti, no ce pakappeti, atha ce anuseti. Ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti, tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hoti, āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti. Ayaṃ saṃkileso.

"비구들이여, 의도하지 않고 계획하지 않더라도 만약 잠재되어 있다면, 이것이 식이 머물기 위한 대상이 된다. 대상이 있을 때 식의 확립이 있고, 그 식이 확립되어 증장할 때 미래에 다시 존재함이 나타난다. 미래에 다시 존재함이 있을 때 미래에 태어남·늙음·죽음·슬픔·비탄·고통·불만·절망이 생긴다. 이와 같이 전체 괴로움의 무리가 일어난다." 이것이 오염이다.

‘‘Yato ca kho, bhikkhave, no ceva ceteti, no ca pakappeti, no ca anuseti. Ārammaṇametaṃ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti, tasmiṃ appatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na hoti, āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā asati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti, ayaṃ nibbedho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

"비구들이여, 그러나 의도하지도 않고 계획하지도 않으며 잠재되어 있지도 않다면, 이것은 식이 머물기 위한 대상이 되지 않는다. 대상이 없을 때 식의 확립이 없고, 그 식이 확립되지 않고 증장하지 않을 때 미래에 다시 존재함이 나타나지 않는다. 미래에 다시 존재함이 없을 때 미래에 태어남·늙음·죽음·슬픔·비탄·고통·불만·절망이 소멸한다. 이와 같이 전체 괴로움의 무리가 소멸한다." 이것이 통찰이다. 이 경은 오염의 부분에도 속하고 통찰의 부분에도 속하는 경이다.

108. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ?

108. 그중에서 무엇이 오염의 부분에도 속하고 무학의 부분에도 속하는 경인가?

‘‘‘Samuddo samuddo’ti kho, bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati, neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo, mahā eso bhikkhave, udakarāsi mahāudakaṇṇavo. Cakkhu, bhikkhave, purisassa samuddo, tassa rūpamayo vego. Ayaṃ saṃkileso.

"비구들이여, 배우지 못한 범부는 '바다다, 바다다'라고 말하지만, 비구들이여, 그것은 성자의 가르침에서 말하는 바다가 아니다. 그것은 거대한 물덩어리요 거대한 바다일 뿐이다. 비구들이여, 눈(眼)이야말로 사람의 바다이며, 그 바다에는 형상(色)으로 이루어진 격류가 있다." 이것이 오염이다.

‘‘Yo [Pg.134] taṃ rūpamayaṃ vegaṃ sahati ayaṃ vuccati, bhikkhave, atari cakkhusamuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’ti. Ayaṃ asekkho.

"형상으로 이루어진 그 격류를 견뎌내는 자를 일컬어, 비구들이여, 파도와 소용돌이와 상어와 괴물이 있는 눈의 바다를 건넌 사람이라 한다. 그는 바다를 건너 피안에 도달하여 육지에 서 있는 바라문이다." 이것이 무학이다.

‘‘‘Sotaṃ, bhikkhave…pe… ghānaṃ…pe… jivhā…pe… kāyo…pe… mano, bhikkhave, purisassa samuddo tassa dhammamayo vegoti. Ayaṃ saṃkileso.

"비구들이여, 귀… 코… 혀… 몸… 비구들이여, 마음(意)이야말로 사람의 바다이며, 그 바다에는 법(法)으로 이루어진 격류가 있다." 이것이 오염이다.

‘‘Yo taṃ dhammamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati, bhikkhave, atari manosamuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’ti. Ayaṃ asekkho. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato, athāparaṃ etadavoca satthā –

“비구들이여, 누구든지 법으로 이루어진 그 격동을 이겨내는 비구, 그는 파도(성냄과 고뇌)가 있고 소용돌이(감각적 욕망)가 있으며 상어(여인)가 있고 나찰(여인)이 있는 마음의 바다를 건넜다고 불리나니, 건너가서 저 언덕에 이르러 육지에 서 있는 바라문(아라한)이다.” 이것은 무학(더 이상 배울 것이 없는 아라한)의 부분이다. 세존께서는 이 말씀을 하셨다. 선서(부처님)께서 이 말씀을 하시고 나서 스승이신 부처님께서는 다시 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Yo imaṃ samuddaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ,Saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sabhayaṃ duttaraṃ accatari;

Sa vedantagū vusitabrahmacariyo, lokantagū pāragatoti vuccatī’’ti.

“상어와 나찰이 있고, 파도와 소용돌이가 있으며, 공포가 있어 건너기 어려운 이 바다(감각의 바다)를 완전히 건넌 비구, 그는 지혜의 끝에 도달하고 청정범행을 닦아 마쳤으며, 세상의 끝에 도달하여 저 언덕에 이른 자라 불린다.”

Ayaṃ asekkho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ.

이것은 무학의 부분이다. 이 경은 오염에 속하는 부분과 무학에 속하는 부분이 있는 경이다.

‘‘Chayime, bhikkhave, baḷisā lokasmiṃ anayāya sattānaṃ byābādhāya pāṇīnaṃ. Katame cha? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno, byasanaṃ āpanno, yathākāmaṃ karaṇīyo pāpimato.

“비구들이여, 세상에는 중생들의 불이익과 고통을 위해 마왕이 던진 여섯 가지 낚싯바늘이 있다. 무엇이 여섯인가? 비구들이여, 눈으로 인식되는 형색들 중에는 즐겁고 기쁘고 마음에 들고 사랑스러우며 욕망을 자극하고 유혹적인 것들이 있다. 만약 비구가 그것을 즐기고 찬탄하고 집착하여 머문다면, 비구들이여, 이 비구는 마왕의 낚싯바늘을 삼킨 자, 불운에 빠진 자, 재앙에 빠진 자, 악한 마왕의 의도대로 다루어지는 자라 불린다.

‘‘Santi, bhikkhave, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā…pe… jivhāviññeyyā rasā…pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā…pe… manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno, byasanaṃ āpanno, yathākāmaṃ karaṇīyo pāpimato’’ti. Ayaṃ saṃkileso.

비구들이여, 귀로 인식되는 소리... (중략) ...코로 인식되는 냄새... 혀로 인식되는 맛... 몸으로 인식되는 감촉... 의식으로 인식되는 법들 중에는 즐겁고 기쁘고 마음에 들고 사랑스러우며 욕망을 자극하고 유혹적인 것들이 있다. 만약 비구가 그것을 즐기고 찬탄하고 집착하여 머문다면, 비구들이여, 이 비구는 마왕의 낚싯바늘을 삼킨 자, 불운에 빠진 자, 재앙에 빠진 자, 악한 마왕의 의도대로 다루어지는 자라 불린다.” 이것은 오염의 부분이다.

‘‘Santi [Pg.135] ca, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedi baḷisaṃ, paribhedi baḷisaṃ, na anayaṃ āpanno, na byasanaṃ āpanno, na yathākāmaṃ karaṇīyo pāpimato.

“비구들이여, 눈으로 인식되는 형색들 중에는 즐겁고 기쁘고 마음에 들고 사랑스러우며 욕망을 자극하고 유혹적인 것들이 있다. 만약 비구가 그것을 즐기지 않고 찬탄하지 않고 집착하지 않는다면, 비구들이여, 이 비구는 마왕의 낚싯바늘을 삼키지 않은 자, 낚싯바늘을 부수어 버린 자, 불운에 빠지지 않은 자, 재앙에 빠지지 않은 자, 악한 마왕의 의도대로 다루어지지 않는 자라 불린다.

‘‘Santi ca, bhikkhave, sotaviññeyyā saddā…pe… manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedi baḷisaṃ, paribhedi baḷisaṃ, na anayaṃ āpanno, na byasanaṃ āpanno, na yathākāmaṃ karaṇīyo pāpimato’’ti. Ayaṃ asekkho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ.

비구들이여, 귀로 인식되는 소리... (중략) ...의식으로 인식되는 법들 중에는 즐겁고 기쁘고 마음에 들고 사랑스러우며 욕망을 자극하고 유혹적인 것들이 있다. 만약 비구가 그것을 즐기지 않고 찬탄하지 않고 집착하지 않는다면, 비구들이여, 이 비구는 마왕의 낚싯바늘을 삼키지 않은 자, 낚싯바늘을 부수어 버린 자, 불운에 빠지지 않은 자, 재앙에 빠지지 않은 자, 악한 마왕의 의도대로 다루어지지 않는 자라 불린다.” 이것은 무학의 부분이다. 이 경은 오염에 속하는 부분과 무학에 속하는 부분이 있는 경이다.

109. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ?

109. 그렇다면 무엇이 오염에 속하는 부분과 꿰뚫음(통찰)에 속하는 부분과 무학에 속하는 부분이 있는 경인가?

‘‘Ayaṃ loko santāpajāto, phassapareto rogaṃ vadati attato ;

Yena yena hi maññati, tato taṃ hoti aññathā.

“이 세상은 고뇌에 휩싸여 있고 감각접촉에 억눌려 고통을 자기 자신이라고 말한다. 참으로 중생들이 어떤 방식으로 자신의 고통에 대한 치유를 생각하든, 그것은 그 생각과는 다른 결과를 가져온다.

‘‘Aññathābhāvī bhavasatto loko, bhavapareto bhavamevābhinandati;

Yadabhinandati taṃ bhayaṃ;

Yassa bhāyati taṃ dukkha’’nti;

Ayaṃ saṃkileso.

존재에 집착하여 변해가는 이 세상은 존재의 고통에 짓눌려 있으면서도 오직 존재(태어남)만을 즐거워한다. 그러나 그들이 즐거워하는 그것이 바로 공포이며, 그들이 두려워하는 그것이 바로 괴로움이다.” 이것은 오염의 부분이다.

‘‘Bhavavippahānāya kho panidaṃ brahmacariyaṃ vussatī’’ti;

Ayaṃ nibbedho;

“참으로 이 청정범행은 존재를 완전히 버리기 위해 닦는 것이다.” 이것은 꿰뚫음(통찰)의 부분이다.

‘‘Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṃsu, sabbe te ‘avippamuttā bhavasmā’ti vadāmi. Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṃsu, sabbe te ‘anissaṭā bhavasmā’ti vadāmi. Upadhiṃ hi paṭicca dukkhamidaṃ sambhotī’’ti. Ayaṃ saṃkileso.

“어떤 사문이나 바라문들이 또 다른 존재를 통해 존재로부터 벗어날 수 있다고 말한다면, 그들 모두는 ‘존재로부터 벗어나지 못했다’고 나는 말한다. 또한 어떤 사문이나 바라문들이 비존재(단멸)를 통해 존재로부터 벗어날 수 있다고 말한다면, 그들 모두는 ‘존재로부터 탈출하지 못했다’고 나는 말한다. 참으로 괴로움은 집착의 근거(유산)를 인연으로 하여 생겨나기 때문이다.” 이것은 오염의 부분이다.

‘‘Sabbupādānakkhayā [Pg.136] natthi dukkhassa sambhavo’’ti. Ayaṃ nibbedho.

“모든 집착이 소멸하면 괴로움의 생겨남도 없다.” 이것은 꿰뚫음(통찰)의 부분이다.

‘‘Lokamimaṃ passa, puthū avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā, bhavā aparimuttā, ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya, sabbe te bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’’ti. Ayaṃ saṃkileso.

“무지에 짓눌려 생겨난 존재들에 매여 있고 존재를 즐기며 윤회에서 벗어나지 못하는 이 세상을 보라. 어디에서든 어떤 형태로 존재하든, 모든 존재는 무상하고 괴로움이며 변하는 성질의 것이다.” 이것은 오염의 부분이다.

‘‘Evametaṃ yathābhūtaṃ, sammappaññāya passato;

Bhavataṇhā pahīyati, vibhavaṃ nābhinandati;

Sabbaso taṇhānaṃ khayā, asesavirāganirodho nibbāna’’nti;

Ayaṃ nibbedho.

“이와 같이 이것을 있는 그대로 바른 지혜로 관찰하는 자에게는 존재에 대한 갈애가 사라지고 비존재(단멸)를 즐기지도 갈구하지도 않는다. 갈애가 완전히 소멸하고 남김없이 탐욕이 빛바래어 멸할 때 열반에 이르게 된다.” 이것은 꿰뚫음(통찰)의 부분이다.

‘‘Tassa nibbutassa bhikkhuno, anupādā punabbhavo na hoti;

Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo, upaccagā sabbabhavāni tādī’’ti.

“그렇게 번뇌가 꺼진 비구에게는 더 이상 집착에 의한 재생이 일어나지 않는다. 마왕을 굴복시키고 전쟁에서 승리했으며, 모든 존재를 초월한 평온한 자(타디)가 된다.”

Ayaṃ asekkho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ.

이것은 무학의 부분이다. 이 경은 오염에 속하는 부분과 꿰뚫음에 속하는 부분과 무학에 속하는 부분이 있는 경이다.

‘‘Cattārome, bhikkhave, puggalā. Katame cattāro? Anusotagāmī paṭisotagāmī ṭhitatto tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’ti. Tattha yoyaṃ puggalo anusotagāmī, ayaṃ puggalo saṃkilesabhāgiyo. Tattha yoyaṃ puggalo paṭisotagāmī yo ca ṭhitatto, ime dve puggalā nibbedhabhāgiyā. Tattha yoyaṃ puggalo tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo, ayaṃ asekkho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ.

“비구들이여, 이 네 부류의 사람이 있다. 무엇이 넷인가? 흐름을 따르는 자(범부), 흐름을 거스르는 자(수행자), 마음이 확립된 자(유학), 그리고 건너가서 저 언덕에 이르러 육지에 서 있는 바라문(무학)이다.” 여기서 흐름을 따르는 자인 사람은 오염에 속하는 부분이다. 흐름을 거스르는 자와 마음이 확립된 자인 이 두 사람은 꿰뚫음에 속하는 부분이다. 건너가서 저 언덕에 이르러 육지에 서 있는 바라문인 사람은 무학이다. 이 경은 오염에 속하는 부분과 꿰뚫음에 속하는 부분과 무학에 속하는 부분이 있는 경이다.

110. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?

110. 그렇다면 무엇이 오염에 속하는 부분과 습기(공덕의 쌓임)에 속하는 부분과 꿰뚫음에 속하는 부분이 있는 경인가?

Chaḷābhijātiko atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ accantadiṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti, atthi [Pg.137] puggalo sukko sukkābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo sukko sukkābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo sukko sukkābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ accantadiṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti.

여섯 가지 태생의 사람이 있다. 검은 태생이면서 검은 법(악업)을 닦는 사람이 있고, 검은 태생이면서 흰 법(선업)을 닦는 사람이 있으며, 검은 태생이면서 검지도 희지도 않고 검지도 희지도 않은 과보를 가져오는 절대적인 경지인 열반(아라한과)을 성취하는 사람이 있다. 또한 흰 태생이면서 검은 법을 닦는 사람이 있고, 흰 태생이면서 흰 법을 닦는 사람이 있으며, 흰 태생이면서 검지도 희지도 않고 검지도 희지도 않은 과보를 가져오는 절대적인 경지인 열반을 성취하는 사람이 있다.

Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, yo ca puggalo sukko sukkābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, ime dve puggalā saṃkilesabhāgiyā.

그중에서 검은 태생이면서 검은 법을 닦는 사람과 흰 태생이면서 검은 법을 닦는 사람, 이 두 부류의 사람은 오염에 속하는 부분이다.

Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, yo ca puggalo sukko sukkābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, ime dve puggalā vāsanābhāgiyā.

그중에서 검은 태생이면서 흰 법을 닦는 사람과 흰 태생이면서 흰 법을 닦는 사람, 이 두 부류의 사람은 습기(선한 공덕을 기르는 것)에 속하는 부분이다.

Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ accantadiṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti, yo ca puggalo sukko sukkābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ accantadiṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti, ime dve puggalā nibbedhabhāgiyā, idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

그들 중에서, 검고 천한 가문에 태어난 어떤 사람이 검지도 않고 희지도 않으며 검지도 희지도 않은 과보를 가진, 결정코 보게 되는 열반(아라한의 과)을 성취하고, 희고 고귀한 가문에 태어난 어떤 사람도 검지도 않고 희지도 않으며 검지도 희지도 않은 과보를 가진, 결정코 보게 되는 열반을 성취한다면, 이 두 부류의 사람은 통찰(뚫음)에 속하는 자들이다. 이 경은 오염에 속하는 부분과 습성에 속하는 부분과 통찰에 속하는 부분이 함께 있는 경이다.

‘‘Cattārimāni, bhikkhave, kammāni. Katamāni cattāri? Atthi kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, atthi kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ, atthi kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ, atthi kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammuttamaṃ kammaseṭṭhaṃ kammakkhayāya saṃvattati’’.

비구들이여, 이 네 가지 업이 있다. 네 가지란 무엇인가? 검고 검은 과보가 있는 업이 있고, 희고 흰 과보가 있는 업이 있으며, 검고 희며 검고 흰 과보가 있는 업이 있고, 검지도 희지도 않으며 검지도 희지도 않은 과보를 가진, 업들 가운데 가장 뛰어나고 가장 탁월하여 업의 소멸로 인도하는 업이 있다.

Tattha yañca kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, yañca kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ, ayaṃ saṃkileso. Yañca kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ, ayaṃ vāsanā. Yañca kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammuttamaṃ kammaseṭṭhaṃ kammakkhayāya saṃvattati, ayaṃ nibbedho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

그 네 가지 업 중에서, 검고 검은 과보가 있는 업과 검고 희며 검고 흰 과보가 있는 업은 '오염'이다. 희고 흰 과보가 있는 업은 '습성'이다. 검지도 희지도 않으며 검지도 희지도 않은 과보를 가진, 업들 가운데 가장 뛰어나고 탁월하여 업의 소멸로 인도하는 업은 '통찰'이다. 이 경은 오염에 속하고, 습성에 속하며, 통찰에 속하는 경이다.

111. Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyañca, nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?

111. 그중에서 어떤 것이 습성에 속하면서 통찰에 속하는 경인가?

‘‘Laddhāna mānusattaṃ dve, kiccaṃ akiccameva ca;

Sukiccaṃ ceva puññāni, saṃyojanavippahānaṃ vā’’ti.

인간의 상태를 얻어서 두 가지 일, 즉 해야 할 일과 하지 말아야 할 일을 해야 한다. (혹은) 선한 일인 공덕을 짓거나 상요자나(결박)를 완전히 버리는 일을 해야 한다.

‘‘Sukiccaṃ [Pg.138] ceva puññānī’’ti vāsanā. ‘‘Saṃyojanavippahānaṃ vā’’ti nibbedho.

'선한 일인 공덕들'이라는 것은 습성이고, '상요자나를 완전히 버리는 것'이라는 것은 통찰이다.

‘‘Puññāni karitvāna, saggā saggaṃ vajanti katapuññā;

Saṃyojanappahānā, jarāmaraṇā vippamuccantī’’ti.

공덕을 지어서 공덕을 쌓은 자들은 천상에서 천상으로 가고, 상요자나를 버림으로써 늙음과 죽음에서 완전히 벗어난다.

‘‘Puññāni karitvāna, saggā saggaṃ vajanti katapuññā’’ti vāsanā. ‘‘Saṃyojanappahānā jarāmaraṇā vippamuccantī’’ti nibbedho. Idaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

'공덕을 지어서 공덕을 쌓은 자들은 천상에서 천상으로 간다'는 것은 습성이고, '상요자나를 버림으로써 늙음과 죽음에서 완전히 벗어난다'는 것은 통찰이다. 이 경은 습성에 속하면서 통찰에 속하는 경이다.

‘‘Dvemāni, bhikkhave, padhānāni. Katamāni dve? Yo ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ pariccajati, yo ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna’’nti. Tattha yo agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ pariccajati, ayaṃ vāsanā.

비구들이여, 이 두 가지 정진이 있다. 무엇이 그 둘인가? 집을 떠나 유행하는 자들에게 가사, 탁발 음식, 거처, 병구완을 위한 약품의 필수품을 보시하는 것과, 집을 떠나 유행하는 자들에게 모든 유착을 버리고 갈애가 소멸하고 탐욕이 빛바래고 소멸한 열반을 성취하는 것이다. 그중에서 집을 떠나 유행하는 자들에게 가사, 탁발 음식, 거처, 병구완을 위한 약품의 필수품을 보시하는 것은 '습성'이다.

Yo agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, ayaṃ nibbedho. Idaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

집을 떠나 유행하는 자들에게 모든 유착을 버리고 갈애가 소멸하고 탐욕이 빛바래고 소멸한 열반을 성취하는 것, 이것은 '통찰'이다. 이 경은 습성에 속하면서 통찰에 속하는 경이다.

Tattha taṇhāsaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ taṇhāpakkheneva niddisitabbaṃ tīhi taṇhāhi – kāmataṇhāya bhavataṇhāya vibhavataṇhāya. Yena yena vā pana vatthunā ajjhositā, tena teneva niddisitabbaṃ, tassā vitthāro chattiṃsataṇhājāliniyāvicaritāni.

그중에서 갈애의 오염에 속하는 경은 갈애의 측면에서만 제시되어야 하니, 감각적 갈애, 존재의 갈애, 비존재의 갈애라는 세 가지 갈애로 제시되어야 한다. 혹은 어떤 대상에 집착하느냐에 따라 그 각각의 대상으로 제시되어야 한다. 그것을 상세히 하면 서른여섯 가지 갈애의 그물망의 움직임으로 제시되어야 한다.

Tattha diṭṭhisaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ diṭṭhipakkheneva niddisitabbaṃ ucchedasassatena, yena yena vā pana vatthunā diṭṭhivasena abhinivisati ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti, tena teneva niddisitabbaṃ, tassā vitthāro dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni.

그중에서 견해의 오염에 속하는 경은 견해의 측면에서만 제시되어야 하니, 단멸견과 상견으로 제시되어야 한다. 혹은 견해의 힘으로 '이것만이 진실이고 다른 것은 거짓이다'라고 집착하는 그 각각의 대상으로 제시되어야 한다. 그것을 상세히 하면 예순두 가지 견해들로 제시되어야 한다.

Tattha duccaritasaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ cetanāya cetasikakammena niddisitabbaṃ tīhi duccaritehi – kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, tassa vitthāro dasaakusalakammapathā.

그중에서 악행의 오염에 속하는 경은 의도와 심소의 업으로 제시되어야 하니, 신체적 악행, 언어적 악행, 정신적 악행이라는 세 가지 악행으로 제시되어야 한다. 그것을 상세히 하면 열 가지 불선업도로 제시되어야 한다.

Tattha [Pg.139] taṇhāvodānabhāgiyaṃ suttaṃ samathena niddisitabbaṃ, diṭṭhivodānabhāgiyaṃ suttaṃ vipassanā niddisitabbaṃ, duccaritavodānabhāgiyaṃ suttaṃ sucaritena niddisitabbaṃ. Tīṇi akusalamūlāni. Taṃ kissa hetu? Saṃsārassa nibbattiyā. Tathā nibbatte saṃsāre kāyaduccaritaṃ kāyasucaritaṃ vacīduccaritaṃ vacīsucaritaṃ manoduccaritaṃ manosucaritaṃ iminā asubhena kammavipākena idaṃ bālalakkhaṇaṃ nibbattatīti. Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

그중에서 갈애의 정화에 속하는 경은 사마타로 제시되어야 하고, 견해의 정화에 속하는 경은 위빳사나로 제시되어야 하며, 악행의 정화에 속하는 경은 선행으로 제시되어야 한다. 세 가지 불선뿌리가 있다. 그것은 왜인가? 윤회의 발생을 위해서이다. 그렇게 발생한 윤회 속에서 신체적 악행과 선행, 언어적 악행과 선행, 정신적 악행과 선행이 발생한다. 이러한 추한 업의 과보로 어리석은 자의 특징이 나타나니, 이것이 오염에 속하는 경이다.

Iminā subhena kammavipākena idaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattatīti. Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

이러한 아름다운 업의 과보로 대인의 특징이 나타나니, 이것이 습성에 속하는 경이다.

Tattha saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ catūhi kilesabhūmīhi niddisitabbaṃ – anusayabhūmiyā pariyuṭṭhānabhūmiyā saṃyojanabhūmiyā upādānabhūmiyā. Sānusayassa pariyuṭṭhānaṃ jāyati, pariyuṭṭhito saṃyujjati, saṃyujjanto upādiyati, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Imāhi catūhi kilesabhūmīhi sabbe kilesā saṅgahaṃ samosaraṇaṃ gacchanti, idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

그중에서 오염에 속하는 경은 네 가지 번뇌의 단계로 제시되어야 하니, 잠재성(아누사야)의 단계, 표출(빠리윳하나)의 단계, 결박(상요자나)의 단계, 집착(우빠다나)의 단계로 제시되어야 한다. 잠재된 오염이 있는 자에게 표출이 일어나고, 표출된 자는 결박되며, 결박된 자는 집착한다. 집착을 조건으로 존재가 있고, 존재를 조건으로 태어남이 있으며, 태어남을 조건으로 늙음과 죽음, 슬픔, 비탄, 고통, 고뇌, 절망이 발생한다. 이와 같이 전체 괴로움의 무더기가 일어난다. 이 네 가지 번뇌의 단계에 모든 번뇌가 포함되고 모여드니, 이것이 오염에 속하는 경이다.

Vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ tīhi sucaritehi niddisitabbaṃ, nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ catūhi saccehi niddisitabbaṃ, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ tīhi dhammehi niddisitabbaṃ – buddhadhammehi paccekabuddhadhammehi sāvakabhūmiyā. Jhāyivisaye niddisitabbanti.

습성에 속하는 경은 세 가지 선행으로 제시되어야 하고, 통찰에 속하는 경은 네 가지 진리로 제시되어야 하며, 무학(아세카)에 속하는 경은 세 가지 법, 즉 부처님의 법, 벽지불의 법, 성문의 법으로 제시되어야 한다. 또한 선정의 영역에서 제시되어야 한다.

112. Tattha katame aṭṭhārasa mūlapadā? Lokiyaṃ lokuttaraṃ lokiyañca lokuttarañca, sattādhiṭṭhānaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca, ñāṇaṃ ñeyyaṃ ñāṇañca ñeyyañca, dassanaṃ bhāvanā dassanañca bhāvanā ca, sakavacanaṃ paravacanaṃ sakavacanañca paravacanañca, visajjanīyaṃ avisajjanīyaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca, kammaṃ vipāko kammañca vipāko ca, kusalaṃ akusalaṃ kusalañca akusalañca, anuññātaṃ paṭikkhittaṃ anuññātañca paṭikkhittañca, thavo cāti.

112. 그중에서 열여덟 가지 근본 구절(물라빠다)은 무엇인가? 세간적인 것, 출세간적인 것, 세간적이면서 출세간적인 것; 유정 중심의 설함, 법 중심의 설함, 유정과 법 중심의 설함; 지혜, 알 수 있는 것, 지혜와 알 수 있는 것; 봄, 수행, 봄과 수행; 자신의 말, 타인의 말, 자신의 말과 타인의 말; 답할 수 있는 것, 답할 수 없는 것, 답할 수 있는 것과 답할 수 없는 것; 업, 과보, 업과 과보; 유익한 것, 해로운 것, 유익한 것과 해로운 것; 허용된 것, 금지된 것, 허용된 것과 금지된 것; 그리고 칭송이다. 이와 같이 (조합하여) 스물여덟 가지이다.

Tattha [Pg.140] katamaṃ lokiyaṃ?

그중에서 무엇이 세간적인 것인가?

‘‘Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ, sajjukhīraṃva muccati;

Ḍahantaṃ bālamanveti, bhasmacchannova pāvakoti.

지은 악업은 갓 짠 우유가 바로 굳지 않듯 즉시 과보가 나타나지 않지만, 재에 덮인 불이 그를 밟은 자를 태우듯, 과보가 익어갈 때 그 어리석은 자를 태우며 따라간다.

Idaṃ lokiyaṃ.

이것이 세간적인 것이다.

‘‘Cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni sabbaṃ…pe… nihīyate tassa yaso kāḷapakkheva candimā’’ti. Idaṃ lokiyaṃ.

“비구들이여, 그릇된 길로 가는 네 가지(아가지)가 있으니... (중략) 마치 그믐달의 달처럼 그 사람의 명성은 줄어든다.” 이것은 세속적인(세간) 경전이다.

‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, lokadhammā. Katame aṭṭha? Lābho alābho, yaso ayaso, nindā pasaṃsā, sukhaṃ dukkhaṃ. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha lokadhammā’’ti. Idaṃ lokiyaṃ.

“비구들이여, 여덟 가지 세상의 법(세간법)이 있다. 무엇이 여덟인가? 얻음과 잃음, 명예와 불명예, 비난과 칭찬, 즐거움과 괴로움이다. 비구들이여, 이것이 여덟 가지 세상의 법이다.” 이것은 세속적인 경전이다.

Tattha katamaṃ lokuttaraṃ?

그 중에서 무엇이 출세간적인 경전인가?

‘‘Yassindriyāni samathaṅgatāni ;

Assā yathā sārathinā sudantā;

Pahīnamānassa anāsavassa, devāpi tassa pihayanti tādino’’ti.

“마부가 잘 길들인 말들처럼 감각기관들이 평온에 도달하고, 자만을 버리고 번뇌가 없는 그러한 분(아라한)을 신들조차 부러워한다.”

Idaṃ lokuttaraṃ.

이것은 출세간적인 경전이다.

‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni lokuttarāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni lokuttarānī’’ti. Idaṃ lokuttaraṃ.

“비구들이여, 다섯 가지 출세간적인 기능(인드리야)이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능, 정진의 기능, 마음챙김의 기능, 집중의 기능, 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이것이 다섯 가지 출세간적인 기능이다.” 이것은 출세간적인 경전이다.

Tattha katamaṃ lokiyañca lokuttarañca?

그 중에서 무엇이 세속적이면서 동시에 출세간적인 경전인가?

‘‘Laddhāna mānusattaṃ dve, kiccaṃ akiccameva cā’’ti dve gāthā. Yaṃ iha ‘‘sukiccaṃ ceva puññānī’’ti ca ‘‘puññāni karitvāna, saggā saggaṃ vajanti katapuññā’’ti ca. Idaṃ lokiyaṃ.

“‘인간의 몸을 얻어 두 가지, 해야 할 일과 하지 말아야 할 일’이라는 두 게송에서, ‘해야 할 일과 공덕들’이라 하고 ‘공덕을 지어 공덕을 쌓은 자들이 천상에서 천상으로 간다’고 하는 부분은 세속적인 것이다.”

Yaṃ iha ‘‘saṃyojanavippahānaṃ vā’’ti ca ‘‘saṃyojanappahānā, jarāmaraṇā vippamuccantī’’ti ca, idaṃ lokuttaraṃ. Idaṃ lokiyañca lokuttarañca.

“여기서 ‘족쇄를 완전히 버림’이라 하고 ‘족쇄를 버림으로써 늙음과 죽음에서 벗어난다’고 하는 부분은 출세간적인 것이다. 이것은 세속적이면서 동시에 출세간적인 경전이다.”

‘‘Viññāṇe [Pg.141] ce, bhikkhave, āhāre sati nāmarūpassa avakkanti hoti, nāmarūpassa avakkantiyā sati punabbhavo hoti, punabbhave sati jāti hoti, jātiyā sati jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho, tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni yāni ca tiriyaṃ gamāni, sabbāni tāni uddhaṃ ojaṃ abhiharanti. Evaṃ hi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya. Evameva kho, bhikkhave, viññāṇe āhāre sati nāmarūpassa avakkanti hoti sabbaṃ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti. Idaṃ lokiyaṃ.

“비구들이여, 만약 식(識)이라는 영양이 있을 때 명색(名色)의 하강이 있고, 명색의 하강이 있을 때 다시 태어남이 있고, 다시 태어남이 있을 때 태어남이 있고, 태어남이 있을 때 늙음·죽음·슬픔·비탄·고통·근심·절망이 생긴다. 이와 같이 전체 괴로움의 무더기가 일어난다. 비구들이여, 마치 거대한 나무가 있어 그 뿌리들이 아래로 뻗고 옆으로 뻗어 모두 위로 영양분을 갈무리하는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 그 거대한 나무는 그 영양을 섭취하고 그 영양을 의지하여 오랫동안 긴 세월을 서 있게 된다. 비구들이여, 이와 마찬가지로 식이라는 영양이 있을 때 명색의 하강이 있고... (중략) 이와 같이 전체 괴로움의 무더기가 일어나게 된다.” 이것은 세속적인 경전이다.

‘‘Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre asati nāmarūpassa avakkanti na hoti, nāmarūpassa avakkantiyā asati punabbhavo na hoti, punabbhave asati jāti na hoti, jātiyā asati jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya, so taṃ rukkhaṃ mūle chindeyya, mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷimattānipi. So taṃ rukkhaṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyya, khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā phāleyya, phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya, sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṃ kareyya, masiṃ karitvā mahāvāte vā ophuneyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya, evaṃ hi so, bhikkhave, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, viññāṇe āhāre asati nāmarūpassa avakkanti na hoti, nāmarūpassa avakkantiyā asati sabbaṃ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti. Idaṃ lokuttaraṃ. Idaṃ lokiyañca lokuttarañca.

“비구들이여, 만약 식이라는 영양이 없을 때 명색의 하강이 없고, 명색의 하강이 없을 때 다시 태어남이 없고, 다시 태어남이 없을 때 태어남이 없고, 태어남이 없을 때 늙음·죽음·슬픔·비탄·고통·근심·절망이 소멸한다. 이와 같이 전체 괴로움의 무더기가 소멸한다. 비구들이여, 마치 거대한 나무가 있는데 어떤 사람이 괭이와 바구니를 들고 와서 그 나무의 뿌리를 자르고, 뿌리를 파내어 아주 작은 뿌리까지 다 뽑아버리는 것과 같다. 그 사람은 그 나무를 토막토막 자르고, 쪼개고, 조각내어 바람과 햇볕에 말린 뒤, 불에 태워 재로 만들고, 그 재를 강한 바람에 날려 보내거나 유속이 빠른 강물에 떠내려 보낸다. 비구들이여, 이와 같이 하면 그 거대한 나무는 뿌리가 뽑혀 밑동만 남은 야자나무처럼 되어 존재하지 않게 되고 미래에 다시는 생겨나지 않는 법이 된다. 비구들이여, 이와 마찬가지로 식이라는 영양이 없을 때 명색의 하강이 없고... (중략) 이와 같이 전체 괴로움의 무더기가 소멸하게 된다.” 이것은 출세간적인 경전이다. 이것은 세속적이면서 동시에 출세간적인 경전이다.

113. Tattha [Pg.142] katamaṃ sattādhiṭṭhānaṃ?

113. 그 중에서 무엇이 유정 중심의 설법(sattādhiṭṭhāna)인가?

‘‘Sabbā disā anuparigamma cetasā, nevajjhagā piyataramattanā kvaci;

Evaṃ piyo puthu attā paresaṃ, tasmā na hiṃse paramattakāmo’’ti.

“마음으로 모든 방향을 두루 찾아보아도 자신보다 더 사랑스러운 사람을 어디에서도 찾지 못했네. 이와 같이 다른 이들에게도 각자 자신이 사랑스러운 법이니, 그러므로 자신을 사랑하는 자는 남을 해치지 말아야 하리.”

Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

이것은 유정 중심의 설법이다.

‘‘Ye keci bhūtā bhavissanti ye vāpi, sabbe gamissanti pahāya dehaṃ;

Taṃ sabbajāniṃ kusalo viditvā, ātāpiyo brahmacariyaṃ careyyā’’ti.

“태어난 어떤 존재들이나 또한 앞으로 태어날 존재들 모두 이 몸을 버리고 떠나갈 것이네. 지혜로운 자는 이 모든 소멸을 알고서 열정적으로 청정한 삶을 살아야 하리.”

Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

이것은 유정 중심의 설법이다.

‘‘Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kalyāṇamittaṃ api viveciyamānena paṇāmiyamānena gale pisanamajjamānena yāvajīvaṃ na vijahitabbaṃ. Katamehi sattahi? Piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca vattā ca vacanakkhamo ca gambhīrañca kathaṃ kattā hoti, no ca aṭṭhāne niyojeti. Imehi kho, bhikkhave, sattahi…pe… na vijahitabbaṃ. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato. Athāparaṃ etadavoca satthā –

“비구들이여, 설령 멀리 쫓겨나고 목을 죄는 고통을 겪더라도 일곱 가지 요소를 갖춘 선우(善友)를 목숨이 다할 때까지 버리지 말아야 한다. 어떤 일곱 가지인가? 사랑스럽고, 존경할 만하며, 우러러볼 만하고, 조언해 주며, 남의 말을 잘 견뎌내고, 심오한 이야기를 하며, 옳지 않은 일에 종사하게 하지 않는 것이다. 비구들이여, 이러한 일곱 가지... (중략) 버리지 말아야 한다. 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. 선서(Sugato)께서 이렇게 말씀하신 뒤 스승(Satthā)께서 다시 다음과 같이 말씀하셨다.”

‘‘Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;

Gambhīrañca kathaṃ kattā, na caṭṭhāne niyojako;

Taṃ mittaṃ mittakāmena, yāvajīvampi seviya’’nti.

“사랑스럽고 존경할 만하며 우러러볼 만하고, 조언하며 남의 말을 잘 견뎌내고, 심오한 이야기를 하며 옳지 않은 일에 종사하게 하지 않는, 그러한 친구를 친구를 원하는 자는 목숨이 다할 때까지 의지해야 하리.”

Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

이것은 유정 중심의 설법이다.

Tattha katamaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ?

그 중에서 무엇이 법 중심의 설법(dhammādhiṭṭhāna)인가?

‘‘Yañca kāmasukhaṃ loke, yañcidaṃ diviyaṃ sukhaṃ;

Taṇhakkhayasukhassete, kalaṃ nāgghanti soḷasi’’nti.

“세상에 있는 감각적 즐거움과 천상의 즐거움도 갈애가 다한 즐거움의 16분의 1에도 미치지 못하네.”

Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

이것은 법 중심의 설법이다.

‘‘Susukhaṃ [Pg.143] vata nibbānaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ;

Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, yattha dukkhaṃ nirujjhatī’’ti.

“바르게 깨달으신 분께서 설하신 열반은 참으로 행복하구나. 슬픔이 없고 번뇌가 없으며 안온하니, 그곳에서 괴로움은 소멸하네.”

Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

이것은 법 중심의 설법이다.

Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca

그 중에서 무엇이 유정 중심이면서 동시에 법 중심의 설법인가?

‘‘Mātaraṃ pitaraṃ hantvā, rājāno dve ca khattiye;

Raṭṭhaṃ sānucaraṃ hantvā’’ti idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

“‘어머니(갈애)와 아버지(자만)를 죽이고, 두 명의 왕(상견과 단견)을 죽이고, 신하와 함께 나라(12처)를 죽이고’라고 하는 이것은 법 중심의 설법이다.”

‘‘Anīgho yāti brāhmaṇo’’ti;

Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ;

Idaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca.

“‘괴로움 없는 바라문은 간다’는 이것은 유정 중심의 설법이다. 이것은 유정 중심이면서 동시에 법 중심의 설법이다.”

‘‘Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo, vīriya…pe… citta. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’’ti. Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

“비구들이여, 이 네 가지 신족(神足)이 있다. 무엇이 네 가지인가? 열의의 삼매와 정진의 형성을 갖춘 신족, 정진... (중략) 마음... 조사(관찰)의 삼매와 정진의 형성을 갖춘 신족이다. 이것은 법 중심의 설법이다.”

So kāyepi cittaṃ samodahati, cittepi kāyaṃ samodahati, kāye sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā upasampajja viharati. Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ, idaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca.

그 사람은 몸에도 마음을 잘 두고, 마음에도 몸을 잘 둡니다. 몸에서 즐거운 지각과 가벼운 지각에 들어 도달하여 머뭅니다. 이 경은 중생에 입각한 것(sattādhiṭṭhāna)이며, 또한 중생에 입각한 것이면서 법에 입각한 것(dhammādhiṭṭhāna)인 경입니다.

114. Tattha katamaṃ ñāṇaṃ?

114. 그중에서 지혜(ñāṇa)란 무엇입니까?

‘‘Yaṃ taṃ lokuttaraṃ ñāṇaṃ, sabbaññū yena vuccati;

Na tassa parihānatthi, sabbakāle pavattatī’’ti.

어떤 지혜가 출세간적이며, 그 지혜로 말미암아 '일체지자'라고 불립니다. 그 지혜에는 쇠퇴함이 없으며, 모든 시간에 항상 작용합니다.

Idaṃ ñāṇaṃ.

이 구절은 지혜(ñāṇa)라고 불리는 경입니다.

‘‘Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, yāyaṃ nibbānagāminī ;

Yāya sammā pajānāti, jātimaraṇasaṅkhaya’’nti.

세상에서 지혜(paññā)가 가장 수승하니, 그것으로 열반에 이릅니다. 그것을 통해 태어남과 죽음의 소멸인 열반을 바르게 꿰뚫어 압니다.

Idaṃ ñāṇaṃ.

이 구절은 지혜(ñāṇa)라고 불리는 경입니다.

Tattha katamaṃ ñeyyaṃ?

그중에서 알아야 할 대상(ñeyya)이란 무엇입니까?

‘‘Kittayissāmi te santiṃ, [dhotakāti bhagavā,]Diṭṭhe dhamme anītihaṃ;

Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ.

도타카여, 그대에게 평화(열반)를 일러주리라. (세존께서 말씀하셨다.) 현재의 삶에서 전해 내려오는 말에 의존하지 않고, 그것을 깨달아 마음을 챙겨 행하는 자는 세상에서 집착하는 갈애를 건너게 되리라.

‘‘Tañcāhaṃ [Pg.144] abhinandāmi, mahesi santimuttamaṃ;

Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ.

위대한 성자(부처님)께서 그것을 알고 마음을 챙겨 행함으로써 세상에서 집착하는 갈애를 건너게 되는 최상의 평화(열반)를 나는 기뻐하노라.

‘‘Yaṃ kiñci sampajānāsi, [dhotakāti bhagavā]Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe;

Etaṃ viditvā saṅgoti loke,Bhavābhavāya mākāsi taṇha’’nti.

도타카여, 그대가 위로 아래로 옆으로 그리고 중간에서 무엇이든 바르게 안다면, (세존께서 말씀하셨다.) 그것을 세상의 결박이라 알고, 다시 태어나기 위한 갈애를 일으키지 말라.

Idaṃ ñeyyaṃ.

이 구절은 알아야 할 대상(ñeyya)이라고 불리는 경입니다.

‘‘Catunnaṃ, bhikkhave, ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca…pe… tayidaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ. Ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato, athāparaṃ etadavoca satthā –

비구들이여, 네 가지 성스러운 진리를 수순하여 알지 못하고 꿰뚫어 알지 못했기 때문에, 나와 그대들은 이처럼 긴 세월 동안 이리저리 방황하며 윤회해 왔습니다. 비구들이여, 괴로움이라는 이 성스러운 진리를 수순하여 알았고 꿰뚫어 알았습니다. 괴로움의 일어남이라는 이 성스러운 진리를 수순하여 알았고 꿰뚫어 알았습니다. 괴로움의 소멸이라는 이 성스러운 진리를 수순하여 알았고 꿰뚫어 알았습니다. 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이라는 이 성스러운 진리를 수순하여 알았고 꿰뚫어 알았습니다. 존재에 대한 갈애는 끊어졌고, 존재로 인도하는 끈은 다했으며, 이제 다시 태어남은 없습니다. 세존께서 이와 같이 말씀하셨습니다. 선서(Sugato)께서 이와 같이 말씀하시고 스승(Satthā)께서는 다시 이렇게 말씀하셨습니다.

‘‘Catunnaṃ ariyasaccānaṃ, yathābhūtaṃ adassanā;

Saṃsitaṃ dīghamaddhānaṃ, tāsu tāsveva jātisu.

네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 보지 못했기에, 여러 생을 거치며 긴 세월 동안 윤회하였노라.

‘‘Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā;

Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa, natthi dāni punabbhavo’’ti.

이제 그 진리들을 보았고, 존재로 인도하는 끈을 뿌리째 뽑았으며, 괴로움의 뿌리가 끊어졌으니 이제 다시 태어남은 없노라.

Idaṃ ñeyyaṃ.

이 구절은 알아야 할 대상(ñeyya)이라고 불리는 경입니다.

Tattha katamaṃ ñāṇañca ñeyyañca? Rūpaṃ aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccanti. Idaṃ ñeyyaṃ.

그중에서 지혜(ñāṇa)와 알아야 할 대상(ñeyya)은 무엇입니까? '물질은 무상하다, 느낌은 무상하다, 지각은 무상하다, 형성들은 무상하다, 아르음앓이는 무상하다'는 것입니다. 이것은 알아야 할 대상(ñeyya)입니다.

Evaṃ jānaṃ evaṃ passaṃ ariyasāvako ‘‘rūpaṃ anicca’’nti passati, ‘‘vedanā aniccā’’ti passati, ‘‘saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ anicca’’nti passatīti. Idaṃ ñāṇaṃ.

이와 같이 알고 이와 같이 보는 성스러운 제자는 '물질은 무상하다'고 보고, '느낌은 무상하다'고 보며, '지각, 형성, 아르음앓이는 무상하다'고 봅니다. 이것은 지혜(ñāṇa)입니다.

So parimuccati rūpena, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati dukkhasmāti vadāmīti. Idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

그는 물질에서 벗어나고, 느낌에서 벗어나고, 지각에서 벗어나고, 형성들에서 벗어나고, 아르음앓이에서 벗어나며, 괴로움에서 벗어난다고 나는 말합니다. 이것은 지혜와 알아야 할 대상인 경입니다.

‘‘Sabbe [Pg.145] saṅkhārā aniccā’’ti idaṃ ñeyyaṃ. ‘‘Yadā paññāya passatī’’ti idaṃ ñāṇaṃ. ‘‘Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā’’ti idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

'모든 형성된 것들은 무상하다'는 이것은 알아야 할 대상입니다. '지혜로 그것을 볼 때'는 이것은 지혜입니다. '그때 괴로움에서 염오하나니, 이것이 청정으로 가는 길이다'는 이것은 지혜와 알아야 할 대상인 경입니다.

‘‘Sabbe saṅkhārā dukkhā’’ti idaṃ ñeyyaṃ. ‘‘Yadā paññāya passatī’’ti idaṃ ñāṇaṃ. ‘‘Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā’’ti idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

'모든 형성된 것들은 괴롭다'는 이것은 알아야 할 대상입니다. '지혜로 그것을 볼 때'는 이것은 지혜입니다. '그때 괴로움에서 염오하나니, 이것이 청정으로 가는 길이다'는 이것은 지혜와 알아야 할 대상인 경입니다.

‘‘Sabbe dhammā anattā’’ti idaṃ ñeyyaṃ. ‘‘Yadā paññāya passatī’’ti idaṃ ñāṇaṃ. ‘‘Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā’’ti idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

'모든 법은 무아다'는 이것은 알아야 할 대상입니다. '지혜로 그것을 볼 때'는 이것은 지혜입니다. '그때 괴로움에서 염오하나니, 이것이 청정으로 가는 길이다'는 이것은 지혜와 알아야 할 대상인 경입니다.

‘‘Ye hi keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti. Kimaññatra yathābhūtassa adassanā. Aniccāya vedanāya…pe… aniccāya saññāya…pe… aniccehi saṅkhārehi…pe… aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa adassanā’’ti. Idaṃ ñeyyaṃ.

소나여, 어떤 사문이나 바라문들이 무상하고 괴로우며 변하기 마련인 물질을 두고 '내가 더 낫다'거나, '내가 대등하다'거나, '내가 못하다'고 관찰한다면, 그것은 있는 그대로를 보지 못한 것 외에 다른 무엇이겠습니까? 무상한 느낌, 지각, 형성들, 그리고 무상하고 괴로우며 변하기 마련인 아르음앓이를 두고 '내가 더 낫다'거나, '내가 대등하다'거나, '내가 못하다'고 관찰한다면, 그것은 있는 그대로를 보지 못한 것 외에 다른 무엇이겠습니까? 이것은 알아야 할 대상(ñeyya)입니다.

‘‘Ye ca kho keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa dassanā. Aniccāya vedanāya…pe… aniccāya saññāya…pe… aniccehi saṅkhārehi…pe… aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa dassanāti. Idaṃ ñāṇaṃ.

소나여, 어떤 사문이나 바라문들이 무상하고 괴로우며 변하기 마련인 물질을 두고 '내가 더 낫다'거나, '내가 대등하다'거나, '내가 못하다'고 관찰하지 않는다면, 그것은 있는 그대로를 본 것 외에 다른 무엇이겠습니까? 무상한 느낌, 지각, 형성들, 그리고 무상하고 괴로우며 변하기 마련인 아르음앓이를 두고 '내가 더 낫다'거나, '내가 대등하다'거나, '내가 못하다'고 관찰하지 않는다면, 그것은 있는 그대로를 본 것 외에 다른 무엇이겠습니까? 이것은 지혜(ñāṇa)입니다.

Idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

이것은 지혜와 알아야 할 대상인 경입니다.

Tattha katamaṃ dassanaṃ?

그중에서 통찰(dassana)이란 무엇입니까?

115.

115.

‘‘Ye ariyasaccāni vibhāvayanti, gambhīrapaññena sudesitāni;

Kiñcāpi te honti bhusaṃ pamattā, na te bhavaṃ aṭṭhamamādiyantī’’ti.

심오한 지혜를 가진 분께서 잘 설하신 성스러운 진리들을 분명히 깨닫는 이들은, 설령 크게 방일하게 되더라도 여덟 번째 존재를 받지는 않습니다.

Idaṃ dassanaṃ.

이것은 통찰(dassana)이라고 불리는 경입니다.

‘‘Yathindakhīlo [Pg.146] pathavissito siyā, catubbhi vātehi asampakampiyo;

Tathūpamaṃ sappurisaṃ vadāmi, yo ariyasaccāni avecca passatī’’ti.

마치 땅에 깊이 박힌 기둥이 사방에서 불어오는 바람에도 흔들리지 않는 것처럼, 성스러운 진리들을 지혜로 깊이 들어가서 보는 참된 사람을 그와 같다고 나는 말합니다.

Idaṃ dassanaṃ.

이것은 통찰(dassana)이라고 불리는 경입니다.

‘‘Catūhi, bhikkhave, sotāpattiyaṅgehi samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya ‘khīṇanirayomhi, khīṇatiracchānayoni, khīṇapettivisayo, khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, sattakkhattuparamaṃ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissāmī’ti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvakassa tathāgate saddhā niviṭṭhā patiṭṭhitā virūḷhā mūlajātā asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ saha dhammena, dhamme kho pana niṭṭhaṃ gato hoti, svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhi, yadidaṃ madanimmadano…pe… nirodho nibbānaṃ, saha dhammiyā kho panassa honti iṭṭhā kantā piyā manāpā gihī ceva pabbajitā ca. Ariyakantehi kho pana sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasaṭṭhehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya ‘khīṇanirayomhi, khīṇatiracchānayoni, khīṇapettivisayo, khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, sattakkhattuparamaṃ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissāmī’’’ti.

“비구들이여, 네 가지 소다원의 구성 요소(sotāpattiyaṅga)를 갖춘 성스러운 제자는 원한다면 스스로 자신에 대해 이와 같이 단언할 수 있다. ‘나는 지옥이 다했고, 축생의 모태가 다했고, 아귀 영역이 다했으며, 아파야(āpāya), 두가티(duggati), 비니파타(vinipāta)가 다했다. 나는 흐름에 든 자(sotāpanna)이며, 타락하지 않는 법을 지녔고, 결정되었으며, 바른 깨달음으로 나아가는 자이다. 일곱 번의 생 이내에 천상과 인간계를 치달으며 유전(流轉)한 뒤에 괴로움의 끝을 보게 될 것이다.’라고. 무엇이 그 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 여래에 대해 흔들림 없는 믿음을 지니고 확고하게 정립되었으며 뿌리를 내려 견고하며, 세상에서 사문이나 바라문이나 천신이나 마왕이나 범천이나 그 누구라도 법에 부합하는 이유로 옮길 수 없게 된다. 또한 법에 대하여 확신에 도달해 있으니, ‘세존에 의해 법은 잘 설해졌고, 스스로 보아 알 수 있으며, 시간이 걸리지 않고, 와서 보라고 할 수 있으며, 향상으로 이끌어 주고, 지혜로운 이들이 각자 스스로 알아야 하는 것이다.’라고 확신에 도달한다. 즉, 탐욕을 가라앉히는 것... (중략) ... 소멸인 열반이다. 또한 그의 법다운 도반들인 재가자들과 출가자들은 그를 원하고 좋아하며 사랑하고 마음에 들어 한다. 또한 성자들이 기뻐하는 계율들을 갖추고 있으니, 훼손되지 않고, 뚫리지 않았으며, 얼룩지지 않고, 더럽혀지지 않았으며, 자유를 주며, 지혜로운 이들이 찬탄하고, 잘못 집착되지 않았으며, 삼매로 이끄는 것들이다. 비구들이여, 이러한 네 가지 소다원의 구성 요소를 갖춘 성스러운 제자는 원한다면 스스로 자신에 대해 이와 같이 단언할 수 있다. ‘나는 지옥이 다했고, 축생의 모태가 다했고, 아귀 영역이 다했으며, 아파야, 두가티, 비니파타가 다했다. 나는 흐름에 든 자이며, 타락하지 않는 법을 지녔고, 결정되었으며, 바른 깨달음으로 나아가는 자이다. 일곱 번의 생 이내에 천상과 인간계를 치달으며 유전한 뒤에 괴로움의 끝을 보게 될 것이다.’라고.”

Idaṃ dassanaṃ.

이것이 ‘견해(dassana)’이다.

Tattha [Pg.147] katamā bhāvanā?

그중에서 무엇이 ‘수행(bhāvanā)’인가?

‘‘Yassindriyāni bhāvitāni, ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke;

Nibbijjha imaṃ parañca lokaṃ, kālaṃ kaṅkhati bhāvito sadanto’’ti.

“누구든 안으로나 밖으로나 온 세상에서 감관이 잘 닦였고, 이 세상과 저 세상을 꿰뚫어 보고서, 마음을 닦고 스스로 잘 길들여져 죽음의 때를 기다린다.”

Ayaṃ bhāvanā.

이것이 ‘수행’이다.

‘‘Cattārimāni, bhikkhave, dhammapadāni. Katamāni cattāri? Anabhijjhā dhammapadaṃ, abyāpādo dhammapadaṃ, sammāsati dhammapadaṃ, sammāsamādhi dhammapadaṃ, imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammapadānī’’ti. Ayaṃ bhāvanā.

“비구들이여, 이러한 네 가지 법의 자취(dhammapada)가 있다. 무엇이 그 네 가지인가? 무탐(anabhijjhā)의 법의 자취, 무진(abyāpāda)의 법의 자취, 바른 마음챙김(sammāsati)의 법의 자취, 바른 삼매(sammāsamādhi)의 법의 자취이다. 비구들이여, 이것들이 실로 네 가지 법의 자취이다.” 이것이 ‘수행’이다.

Tattha katamaṃ dassanañca bhāvanā ca? ‘‘Pañca chinde pañca jahe’’ti idaṃ dassanaṃ. ‘‘Pañca cuttari bhāvaye. Pañca saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī’’ti ayaṃ bhāvanā. Idaṃ dassanañca bhāvanā ca.

그중에서 무엇이 ‘견해와 수행’인가? “다섯을 끊고 다섯을 버려라”는 이것이 ‘견해’이다. “다섯을 더욱 닦아라. 다섯 가지 집착을 넘어선 비구를 폭류를 건넌 자라 부른다”는 이것이 ‘수행’이다. 이것이 ‘견해와 수행’이다.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi, anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ. Katamañca, bhikkhave, anaññātaññassāmītindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anabhisametassa dukkhassa ariyasaccassa abhisamayāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anabhisametassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa abhisamayāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Idaṃ, bhikkhave, anaññātaññassāmītindriya’’nti. Idaṃ dassanaṃ.

“비구들이여, 세 가지 감관(indriya)이 있다. 무엇이 그 세 가지인가? 미지당지근(anaññātaññassāmītindriya), 기지근(aññindriya), 구지근(aññātāvindriya)이다. 비구들이여, 무엇이 미지당지근인가? 비구들이여, 여기 비구는 아직 깨닫지 못한 괴로움의 성스러운 진리를 깨닫기 위해 의욕을 생기게 하고 노력하며 정진을 일으키고 마음을 다잡으며 애쓴다. 아직 깨닫지 못한 괴로움의 일어남의 성스러운 진리... (중략) ... 괴로움의 소멸의 성스러운 진리... (중략) ... 괴로움의 소멸로 이끄는 길의 성스러운 진리를 깨닫기 위해 의욕을 생기게 하고 노력하며 정진을 일으키고 마음을 다잡으며 애쓴다. 비구들이여, 이것을 미지당지근이라 한다.” 이것이 ‘견해’이다.

‘‘Katamañca, bhikkhave, aññindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ, bhikkhave, aññindriyaṃ.

“비구들이여, 무엇이 기지근인가? 비구들이여, 여기 비구는 ‘이것이 괴로움이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알고, ‘이것이 괴로움의 일어남이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알며, ‘이것이 괴로움의 소멸이다’... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 이끄는 길이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 비구들이여, 이것을 기지근이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, aññātāvindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ [Pg.148] nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Idaṃ, bhikkhave, aññātāvindriya’’nti. Ayaṃ bhāvanā.

“비구들이여, 무엇이 구지근인가? 비구들이여, 여기 비구는 번뇌들이 다했으므로 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰의 해탈을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 실현하여 성취하고 머문다. ‘태어남은 다했고, 청정범행은 완성되었으며, 할 일을 다 마쳤고, 더 이상 이런 상태(itthattāya)로 되지 않는다’라고 꿰뚫어 안다. 비구들이여, 이것을 구지근이라 한다.” 이것이 ‘수행’이다.

Idaṃ dassanañca bhāvanā ca.

이것이 ‘견해와 수행’이다.

116. Tattha katamaṃ sakavacanaṃ?

116. 그중에서 무엇이 ‘자신의 말(sakavacana)’인가?

‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;

Sacittapariyodāpanaṃ, etaṃ buddhāna sāsana’’nti.

“모든 악을 짓지 않고, 선을 구족하며, 자신의 마음을 깨끗이 하는 것, 이것이 부처님들의 가르침이다.”

Idaṃ sakavacanaṃ.

이것이 ‘자신의 말’이다.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni, yehi bālaṃ bāloti pare sañjānanti. Katamāni tīṇi? Bālo, bhikkhave, duccintitacintī ca hoti, dubbhāsitabhāsī ca hoti, dukkaṭakammakārī ca hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni.

“비구들이여, 어리석은 자에게는 세 가지 어리석은 자의 특징, 어리석은 자의 징표, 어리석은 자의 행적이 있으니, 이것들로써 다른 이들이 어리석은 자를 ‘어리석은 자’라고 알아본다. 무엇이 그 세 가지인가? 비구들이여, 어리석은 자는 잘못된 생각을 하는 자이고, 잘못된 말을 하는 자이며, 잘못된 행동을 하는 자이다. 비구들이여, 이것들이 실로 어리석은 자의 세 가지 어리석은 자의 특징, 어리석은 자의 징표, 어리석은 자의 행적이다.”

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni, yehi paṇḍitaṃ paṇḍitoti pare sañjānanti. Katamāni tīṇi? Paṇḍito, bhikkhave, sucintitacintī ca hoti, subhāsitabhāsī ca hoti, sukatakammakārī ca hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānānī’’ti.

“비구들이여, 현자에게는 세 가지 현자의 특징, 현자의 징표, 현자의 행적이 있으니, 이것들로써 다른 이들이 현자를 ‘현자’라고 알아본다. 무엇이 그 세 가지인가? 비구들이여, 현자는 바른 생각을 하는 자이고, 바른 말을 하는 자이며, 바른 행동을 하는 자이다. 비구들이여, 이것들이 실로 현자의 세 가지 현자의 특징, 현자의 징표, 현자의 행적이다.”

Idaṃ sakavacanaṃ.

이것이 ‘자신의 말’이다.

Tattha katamaṃ paravacanaṃ?

그중에서 무엇이 ‘타인의 말(paravacana)’인가?

‘‘Pathavīsamo natthi vitthato, ninno pātālasamo na vijjati;

Merusamo natthi unnato, cakkavattisadiso natthi poriso’’ti.

“대지와 같이 넓은 것은 없고, 바닥 없는 구렁과 같이 깊은 곳은 보이지 않으며, 메루산과 같이 높은 것은 없고, 전륜성왕과 같은 사람은 없다.”

Idaṃ paravacanaṃ.

이것이 ‘타인의 말’이다.

‘‘‘Hotu, devānaminda, subhāsitena jayoti. Hotu, vepacitti subhāsitena jayoti. Bhaṇa, vepacitti, gātha’nti. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo imaṃ gāthaṃ abhāsi –

“‘천신들의 왕이여, 잘 설한 말로 승리하기를!’, ‘베파치티여, 잘 설한 말로 승리하기를!’, ‘베파치티여, 게송을 읊어라!’라고 하였다. 비구들이여, 그때 아수라의 왕 베파치티는 이 게송을 읊었다.”

‘‘Bhiyyo [Pg.149] bālā pabhijjeyyuṃ, no cassa paṭisedhako;

Tasmā bhusena daṇḍena, dhīro bālaṃ nisedhaye’’ti.

“만일 제지하는 자가 없다면 어리석은 자들은 더욱 날뛸 것이다. 그러므로 현자는 엄한 매(daṇḍa)로써 어리석은 자를 제지해야 한다.”

‘‘Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṃsu, devā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca ‘bhaṇa, devānaminda, gātha’nti. Evaṃ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo imaṃ gāthaṃ abhāsi –

비구들이여, 베파칫띠 아수라왕이 게송을 읊었을 때 아수라들은 환호하였고 신들은 침묵하였다. 비구들이여, 그때 베파칫띠 아수라왕이 신들의 왕 사카에게 '신들의 왕이여, 게송을 읊으시오.'라고 말했다. 비구들이여, 이렇게 말하자 신들의 왕 사카는 이 게송을 읊었다.

‘‘Etadeva ahaṃ maññe, bālassa paṭisedhanaṃ;

Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammatī’’ti.

상대방이 몹시 화를 낸 것을 알고서 마음을 챙겨 평온을 유지하는 것, 나는 그것만이 어리석은 자를 막는 유일한 방법이라 생각하노라.

‘‘Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāya devā anumodiṃsu, asurā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo vepacittiṃ asurindaṃ etadavoca ‘bhaṇa, vepacitti, gātha’nti. Evaṃ vutte, bhikkhave, vepacitti asurindo imaṃ gāthaṃ abhāsi –

비구들이여, 신들의 왕 사카가 게송을 읊었을 때 신들은 환호하였고 아수라들은 침묵하였다. 비구들이여, 그때 신들의 왕 사카가 베파칫띠 아수라왕에게 '베파칫띠여, 게송을 읊으시오.'라고 말했다. 비구들이여, 이렇게 말하자 베파칫띠 아수라왕은 이 게송을 읊었다.

‘‘Etadeva titikkhāya, vajjaṃ passāmi vāsava;

Yadā naṃ maññati bālo, bhayā myāyaṃ titikkhati;

Ajjhāruhati dummedho, gova bhiyyo palāyina’’nti.

바사바여, 나는 인내에 대해 이러한 결점을 보노라. 어리석은 자가 그것을 '저 자가 나를 두려워해서 참는구나.'라고 생각할 때, 지혜 없는 자는 도망가는 소를 소 떼가 더욱 몰아붙이듯이 더욱 압박하고 짓밟느니라.

‘‘Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṃsu, devā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca ‘bhaṇa, devānaminda, gātha’nti. Evaṃ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo imā gāthāyo abhāsi –

비구들이여, 베파칫띠 아수라왕이 게송을 읊었을 때 아수라들은 환호하였고 신들은 침묵하였다. 그때 베파칫띠 아수라왕이 신들의 왕 사카에게 '신들의 왕이여, 게송을 읊으시오.'라고 말했다. 비구들이여, 이렇게 말하자 신들의 왕 사카는 이 게송들을 읊었다.

‘‘Kāmaṃ maññatu vā mā vā, bhayā myāyaṃ titikkhati;

Sadatthaparamā atthā, khantā bhiyyo na vijjati.

그가 나를 두려워해서 참는다고 생각하든 말든 그것은 상관없다. 자신의 이익을 최선으로 여기는 여러 이익 가운데 인내보다 더 뛰어난 것은 없느니라.

‘‘Yo have balavā santo, dubbalassa titikkhati;

Tamāhu paramaṃ khantiṃ, niccaṃ khamati dubbalo.

참으로 힘이 있는 자가 약한 자를 참아주는 것, 그것을 최상의 인내라 부른다. 약한 자는 언제나 참아야만 하기 때문이다.

‘‘Abalaṃ taṃ balaṃ āhu, yassa bālabalaṃ balaṃ;

Balassa dhammaguttassa, paṭivattā na vijjati.

어리석은 자의 힘을 힘이라 부르는 것은 참으로 무력한 것이다. 법으로 수호되는 힘을 가진 자에게는 맞서 대항할 자가 없느니라.

‘‘Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṃ paṭikujjhati;

Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

화를 내는 자에게 맞서 화를 내는 자는 그로 인해 자신에게 더 큰 화를 부른다. 화를 내는 자에게 맞서 화를 내지 않는 자는 이기기 어려운 전쟁에서 승리하느니라.

‘‘Ubhinnamatthaṃ [Pg.150] carati, attano ca parassa ca;

Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammati.

상대방이 몹시 화를 낸 것을 알고서 마음을 챙겨 평온을 유지하는 자는 자신과 타인 두 사람 모두의 이익을 실천하는 것이니라.

‘‘Ubhinnaṃ tikicchantānaṃ, attano ca parassa ca;

Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā’’ti.

자신과 타인 두 사람 모두를 보살피는 자를 두고, 법에 익숙하지 못한 사람들은 '어리석은 자'라고 생각하느니라.

‘‘Bhāsitāsu kho pana, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāsu devā anumodiṃsu, asurā tuṇhī ahesu’’nti. Idaṃ paravacanaṃ.

비구들이여, 신들의 왕 사카가 게송들을 읊었을 때 신들은 환호하였고 아수라들은 침묵하였다. 이것이 파라와짜나(타인의 말씀)이다.

117. Tattha katamaṃ sakavacanañca paravacanañca?

117. 그중에서 사카와짜나(자신의 말씀)이자 파라와짜나인 경은 무엇인가?

Yañca pattaṃ yañca pattabbaṃ ubhayametaṃ rajānukiṇṇaṃ āturassānusikkhato. Ye ca sikkhāsārā sīlaṃ vataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasārā, ayameko anto. Ye ca evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ‘‘natthi kāmesu doso’’ti, ayaṃ dutiyo anto. Iccete ubho antā kaṭasivaḍḍhanā kaṭasiyo diṭṭhiṃ vaḍḍhenti. Ete ubho ante anabhiññāya olīyanti eke atidhāvanti eketi. Idaṃ paravacanaṃ.

이미 얻은 것이나 앞으로 얻어야 할 것 모두는 번뇌에 찌들어 남을 따르는 자에게는 탐욕으로 뒤섞인 것이 된다. 학습을 핵심으로 삼아 계행과 의무와 생계와 청정행을 받드는 데 전념하는 자들, 이것이 한쪽 끝이다. '감각적 욕망에는 허물이 없다'고 말하고 그렇게 견해를 가진 자들, 이것이 두 번째 끝이다. 이 두 끝은 묘지를 늘리는 것이며 견해를 증장시킨다. 이 두 끝을 철저히 알지 못하여 어떤 이들은 움츠러들고 어떤 이들은 지나쳐 버린다. 이것이 파라와짜나이다.

Ye ca kho te ubho ante abhiññāya tatra ca na ahesuṃ, tena ca amaññiṃsu, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāyāti. Idaṃ sakavacanaṃ. Ayaṃ udāno sakavacanañca paravacanañca.

그러나 이 두 끝을 철저히 알아서 거기에 머물지 않고 그것으로 자만하지 않는 자들에게는 다시는 윤회로 규정될 일이 없다. 이것이 사카와짜나이다. 이 우다나는 사카와짜나이자 파라와짜나인 경이다.

Rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘‘kesaṃ nu kho piyo attā, kesaṃ appiyo attā’’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi ‘‘ye ca kho keci kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti, tesaṃ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṃ appiyo attā. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi appiyo appiyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṃ appiyo attā. Ye ca kho keci kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti, tesaṃ piyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘appiyo no attā’ti, atha kho tesaṃ piyo attā. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi piyo piyassa kareyya[Pg.151]. Taṃ te attanāva attano karonti. Tasmā tesaṃ piyo attā’’ti.

코살라 국의 파세나디 왕이 세존께 이렇게 여쭈었다. '세존이시여, 제가 홀로 조용한 곳에서 명상하던 중 이런 생각이 일어났습니다. '누구에게 자기 자신이 사랑스러운가? 누구에게 자기 자신이 사랑스럽지 않은가?'라고 말입니다. 세존이시여, 그때 제게 이런 생각이 들었습니다. '누구든지 몸과 말과 마음으로 악행을 저지르는 자들에게는 자기 자신이 사랑스럽지 않다. 그들이 비록 '나는 나 자신을 사랑한다'고 말할지라도, 그들에게 자기 자신은 참으로 사랑스럽지 않은 것이다. 그 이유는 무엇인가? 사랑하지 않는 사람이 원수에게 할 법한 일을 그들 스스로가 자신에게 행하기 때문이니, 그러므로 그들에게 자기 자신은 사랑스럽지 않은 것이다. 그러나 누구든지 몸과 말과 마음으로 선행을 닦는 자들에게는 자기 자신이 사랑스럽다. 그들이 비록 '나는 나 자신을 사랑하지 않는다'고 말할지라도, 그들에게 자기 자신은 참으로 사랑스러운 것이다. 그 이유는 무엇인가? 사랑하는 사람이 사랑하는 사람에게 할 법한 일을 그들 스스로가 자신에게 행하기 때문이니, 그러므로 그들에게 자기 자신은 사랑스러운 것이다.'

‘‘Evametaṃ, mahārāja, evametaṃ, mahārāja, ye hi keci, mahārāja, kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti tasmā tesaṃ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṃ appiyo attā. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi, mahārāja, appiyo appiyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṃ appiyo attā. Ye ca kho keci mahārāja kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti, tesaṃ piyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘appiyo no attā’ti, atha kho tesaṃ piyo attā. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi, mahārāja, piyo piyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṃ piyo attāti. Idamavoca bhagavā…pe… satthā –

대왕이여, 그러합니다. 대왕이여, 그러합니다. 대왕이여, 누구든지 몸과 말과 마음으로 악행을 저지르는 자들에게는 자기 자신이 사랑스럽지 않습니다. 그들이 비록 '나는 나 자신을 사랑한다'고 말할지라도 그들에게 자기 자신은 사랑스럽지 않은 것입니다. 그 이유는 무엇입니까? 대왕이여, 사랑하지 않는 사람이 원수에게 할 법한 일을 그들 스스로가 자신에게 행하기 때문이니, 그러므로 그들에게 자기 자신은 사랑스럽지 않은 것입니다. 대왕이여, 누구든지 몸과 말과 마음으로 선행을 닦는 자들에게는 자기 자신이 사랑스럽습니다. 그들이 비록 '나는 나 자신을 사랑하지 않는다'고 말할지라도 그들에게 자기 자신은 사랑스러운 것입니다. 그 이유는 무엇입니까? 대왕이여, 사랑하는 사람이 사랑하는 사람에게 할 법한 일을 그들 스스로가 자신에게 행하기 때문이니, 그러므로 그들에게 자기 자신은 사랑스러운 것입니다. 세존께서는 이렇게 말씀하셨다. ... 스승께서는 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Attānañce piyaṃ jaññā, na naṃ pāpena saṃyuje;

Na hi taṃ sulabhaṃ hoti, sukhaṃ dukkaṭakārinā.

만약 자기 자신이 사랑스러운 줄 안다면 자신을 악과 결합시키지 말아야 한다. 악행을 저지르는 자에게 행복이란 참으로 얻기 쉬운 것이 아니기 때문이다.

‘‘Antakenādhipannassa, jahato mānusaṃ bhavaṃ;

Kiṃ hi tassa sakaṃ hoti, kiñca ādāya gacchati;

Kiñcassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī.

죽음에 사로잡혀 인간의 삶을 버리고 떠날 때, 그에게 무엇이 자신의 것이겠는가? 무엇을 가지고 가겠는가? 떠나지 않는 그림자처럼 무엇이 그를 따르겠는가?

‘‘Ubho puññañca pāpañca, yaṃ macco kurute idha;

Tañhi tassa sakaṃ hoti, taṃva ādāya gacchati;

Taṃvassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī.

죽을 운명의 인간이 이 세상에서 행한 공덕과 악행 이 두 가지가 참으로 그의 소유가 된다. 그것을 가지고 그는 갈 것이며, 그것이 떠나지 않는 그림자처럼 그를 뒤따를 것이다.

‘‘Tasmā kareyya kalyāṇaṃ, nicayaṃ samparāyikaṃ;

Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.

그러므로 내세를 위해 좋은 공덕을 쌓아야 한다. 공덕만이 내세에서 중생들의 의지처가 되기 때문이다.

Idaṃ suttaṃ paravacanaṃ. Anugīti sakavacanaṃ. Idaṃ sakavacanañca paravacanañca.

이 경의 산문 부분은 파라와짜나이고, 뒤따르는 게송은 사카와짜나이다. 이 경은 사카와짜나이자 파라와짜나이다.

118. Tattha katamaṃ visajjanīyaṃ?

118. 그중에서 위삿자니야 경은 무엇인가?

Pañhe pucchite idaṃ abhiññeyyaṃ, idaṃ pariññeyyaṃ, idaṃ pahātabbaṃ, idaṃ bhāvetabbaṃ, idaṃ sacchikātabbaṃ, ime dhammā evaṃgahitā idaṃ phalaṃ nibbattayanti. Tesaṃ [Pg.152] evaṃgahitānaṃ ayamattho iti idaṃ visajjanīyaṃ. ‘‘Uḷāro buddho bhagavā’’ti buddhauḷārataṃ dhammasvākkhātataṃ saṅghasuppaṭipattiñca ekaṃseneva niddise. ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā’’ti ‘‘sabbe saṅkhārā dukkhā’’ti ‘‘sabbe dhammā anattā’’ti ekaṃseneva niddise. Yaṃ vā panaññampi evaṃ jātiyaṃ. Idaṃ visajjanīyaṃ.

질문을 받았을 때, "이것은 특별한 지혜로 알아야 할 것이고, 이 고성제는 철저히 알아야 할 것이며, 이 집성제는 버려야 할 것이고, 이 도성제는 닦아야 할 것이며, 이 멸성제는 실현해야 할 것이다. 이와 같이 취해진 이러한 선법과 불선법들은 이러한 결과를 발생시킨다. 이와 같이 취해진 그것들의 이익은 이러하다"라고 하는 것이 '답변할 수 있는 경(visajjanīya)'이다. "세존이신 부처님은 위대하시다"라고 하여 부처님의 위대함과 법의 잘 설해짐과 승가의 훌륭한 수행을 단정적으로 나타내어야 한다. "모든 형성된 것들은 무상하다", "모든 형성된 것들은 괴로움이다", "모든 법들은 무아이다"라고 단정적으로 나타내어야 한다. 또는 그와 같은 종류의 다른 어떤 것도 답변할 수 있는 것이다.

Tattha katamaṃ avisajjanīyaṃ?

그중에서 답변할 수 없는 경(avisajjanīya)은 무엇인가?

‘‘Ākaṅkhato te naradammasārathi, devā manussā manasā vicintitaṃ;

Sabbe na jaññā kasiṇāpi pāṇino, santaṃ samādhiṃ araṇaṃ nisevato;

Kintaṃ bhagavā ākaṅkhatī’’ti.

"사람들을 길들이시는 스승이시여, 세존께서 마음으로 생각하시는 그 의도를 신들도 사람들도, 모든 생명체도 알지 못합니다. 고요하고 번뇌 없는 아라한과(果)의 삼매를 닦으시는 세존이시여, 당신께서는 무엇을 원하십니까?"

Idaṃ avisajjanīyaṃ.

이것은 답변할 수 없는 경이다.

Ettako bhagavā sīlakkhandhe samādhikkhandhe paññākkhandhe vimuttikkhandhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe iriyāyaṃ pabhāve hitesitāyaṃ karuṇāyaṃ iddhiyanti. Idaṃ avisajjanīyaṃ.

"세존께서는 계의 무더기, 정의 무더기, 혜의 무더기, 해탈의 무더기, 해탈지견의 무더기, 위의, 위력, 중생의 이익을 구함, 자비, 신통력에 있어서 이만큼의 한계가 있다"라고 하는 것, 이것은 답변할 수 없는 경이다.

‘‘Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa loke uppādā tiṇṇaṃ ratanānaṃ uppādo buddharatanassa dhammaratanassa saṅgharatanassa’’. Kiṃ pamāṇāni tīṇi ratanānīti? Idaṃ avisajjanīyaṃ.

"비구들이여, 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 분인 여래가 세상에 출현함으로 인하여 불타 보배, 달마 보배, 상가 보배라는 세 가지 보배가 출현한다." "이 세 가지 보배의 양(한계)은 얼마인가?"라고 묻는 것, 이것은 답변할 수 없는 경이다.

Buddhavisayo avisajjanīyo. Puggalaparoparaññutā avisajjanīyā. ‘‘Pubbā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sakiṃ nirayaṃ sakiṃ tiracchānayoniṃ sakiṃ pettivisayaṃ sakiṃ asurayoniṃ sakiṃ deve sakiṃ manusse sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ’’. Katamā pubbā koṭīti avisajjanīyaṃ. Na paññāyatīti sāvakānaṃ ñāṇavekallena. Duvidhā buddhānaṃ bhagavantānaṃ desanā attūpanāyikā ca parūpanāyikā ca. Na paññāyatīti parūpanāyikā. Natthi buddhānaṃ bhagavantānaṃ avijānanāti attūpanāyikā. Yathā bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ ārabbha aññataraṃ bhikkhuṃ evamāha –

부처님의 영역(Buddhavisayo)은 답변할 수 없는 것이다. 중생들의 전생과 내생의 차이를 아는 지혜(Puggalaparoparaññutā)로 묻는 것은 답변할 수 없는 것이다. "비구들이여, 무명에 덮이고 갈애에 묶여 지옥, 축생, 아귀, 인간 등으로 치달리고 윤회하는 중생들의 최초의 시작점은 보이지 않는다." "그 최초의 시작점은 무엇인가?"라고 묻는 질문은 답변할 수 없는 것이다. "보이지 않는다(na paññāyati)"는 것은 제자들의 지혜가 부족하기 때문에 나타나지 않는다는 의미이다. 세존이신 부처님들의 설법에는 자신에게 이끄는 설법(attūpanāyikā)과 타인에게 이끄는 설법(parūpanāyikā) 두 가지가 있다. "보이지 않는다"는 설법은 타인에게 이끄는 설법이다. "세존이신 부처님들께 알지 못하는 것이란 없다"는 설법은 자신에게 이끄는 설법이다. 세존께서 코칼리카 비구에 대하여 어떤 비구에게 다음과 같이 말씀하신 것과 같다.

‘‘Seyyathāpi[Pg.153], bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho…pe… na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalako nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalakā nirayā, evameko puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarīkā nirayā, evameko padumo nirayo. Padume pana, bhikkhu, niraye kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā’’ti. Yaṃ vā pana kiñci bhagavā āha ‘‘ayaṃ appameyyo asaṅkhyeyo’’ti. Sabbaṃ taṃ avisajjanīyaṃ. Idaṃ avisajjanīyaṃ.

"비구여, 예를 들어 스무 카리카(khārika)의 깨가 담긴 코살라의 수레에서 백 년마다 깨 한 알씩을 꺼내어 그 깨가 다 없어진다 하더라도, 하나의 아부다(abbuda) 지옥의 수명은 결코 다하지 않는다. 비구여, 스무 아부다 지옥의 수명이 하나의 니라부다(nirabbudo) 지옥의 수명과 같고, 스무 니라부다 지옥이 하나의 아바바(ababo) 지옥과 같으며, 스무 아바바 지옥이 하나의 아타타(aṭaṭo) 지옥과 같고, 스무 아타타 지옥이 하나의 아하하(ahaho) 지옥과 같으며, 스무 아하하 지옥이 하나의 쿠무다(kumudo) 지옥과 같고, 스무 쿠무다 지옥이 하나의 소간디카(sogandhiko) 지옥과 같으며, 스무 소간디카 지옥이 하나의 웃팔라카(uppalako) 지옥과 같고, 스무 웃팔라카 지옥이 하나의 푼다리카(puṇḍarīko) 지옥과 같으며, 스무 푼다리카 지옥이 하나의 파두마(padumo) 지옥의 수명과 같다. 비구여, 코칼리카 비구는 사리붓다와 목갈라나에게 악심을 품었기 때문에 파두마 지옥에 떨어졌느니라." 이와 같이 세존께서 "이것은 측량할 수 없고 헤아릴 수 없다"라고 말씀하신 그 모든 것은 답변할 수 없는 경이다. 이것은 답변할 수 없는 경이다.

119. Tattha katamaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca, yadā so upako ājīvako bhagavantaṃ āha ‘‘kuhiṃ, āvuso gotama, gamissasī’’ti. Bhagavā āha –

119. 그중에서 답변할 수도 있고 답변할 수 없기도 한 경은 무엇인가? 아지바카(외도)인 우파카가 세존께 "벗 고타마여, 어디로 가십니까?"라고 물었을 때, 세존께서 말씀하셨다.

‘‘Bārāṇasiṃ gamissāmi, ahaṃ taṃ amatadundubhiṃ;

Dhammacakkaṃ pavattetuṃ, loke appaṭivattiya’’nti.

"나는 세상에서 누구도 되돌릴 수 없는 불사(不死)의 북소리라 하는 그 법의 수레바퀴를 굴리기 위해 바라나시로 가노라."

Upako ājīvako āha ‘‘‘jino’ti kho āvuso, bho gotama, paṭijānāsī’’ti. Bhagavā āha –

아지바카 우파카가 "벗 고타마여, 당신은 진정 '승리자(Jina)'라고 자처하십니까?"라고 물으니, 세존께서 말씀하셨다.

‘‘Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhayaṃ;

Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhaṃ upakā jino’’ti.

"나와 같이 번뇌의 멸진에 이른 자들이 참으로 승리자이다. 나는 모든 악한 법들을 이겼으므로, 우파카여, 나는 승리자니라."

Kathaṃ jino kena jinoti visajjanīyaṃ. Katamo jinoti avisajjanīyaṃ. Katamo āsavakkhayo, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti visajjanīyaṃ. Kittako āsavakkhayoti avisajjanīyaṃ. Idaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca.

"어떻게 승리자이며 무엇 때문에 승리자인가?"라는 질문은 답변할 수 있는 것이다. "어떤 법이 승리자인가?"라는 질문은 답변할 수 있는 것이기도 하고, 어떤 측면에서는 답변할 수 없는 것이기도 하다. "번뇌의 멸진이란 무엇인가? 탐욕의 멸진인가, 성냄의 멸진인가, 어리석음의 멸진인가?"라는 질문은 답변할 수 있는 것이다. "번뇌의 멸진의 양은 얼마만큼인가?"라는 질문은 답변할 수 없는 것이다. 이것은 답변할 수 있는 경이기도 하고 답변할 수 없는 경이기도 하다.

Atthi [Pg.154] tathāgatoti visajjanīyaṃ. Atthi rūpanti visajjanīyaṃ. Rūpaṃ tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Rūpavā tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Rūpe tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Tathāgate rūpanti avisajjanīyaṃ. Evaṃ atthi vedanā…pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… atthi viññāṇanti visajjanīyaṃ. Viññāṇaṃ tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Viññāṇavā tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Viññāṇe tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Tathāgate viññāṇanti avisajjanīyaṃ. Aññatra rūpena tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Aññatra vedanāya…pe… saññāya…pe… saṅkhārehi…pe… viññāṇena tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Ayaṃ so tathāgato arūpako…pe… avedanako…pe… asaññako…pe… asaṅkhārako…pe… aviññāṇakoti avisajjanīyaṃ. Idaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca.

"여래가 존재하는가?"라는 질문은 답변할 수 있는 것이다. "물질(색)이 존재하는가?"라는 질문은 답변할 수 있는 것이다. "물질이 여래인가?"라는 질문은 답변할 수 없는 것이다. "여래가 물질을 가졌는가?", "물질 안에 여래가 있는가?", "여래 안에 물질이 있는가?"라는 질문은 답변할 수 없는 것이다. 이와 같이 느낌, 인식, 형성, "아르마리(식)가 존재하는가?"라는 질문은 답변할 수 있는 것이다. "아르마리가 여래인가?", "여래가 아르마리를 가졌는가?", "아르마리 안에 여래가 있는가?", "여래 안에 아르마리가 있는가?"라는 질문은 답변할 수 없는 것이다. "물질을 제외하고 여래가 있는가?", "느낌, 인식, 형성, 아르마리를 제외하고 여래가 있는가?"라는 질문은 답변할 수 없는 것이다. "이 여래는 물질이 없는가, 느낌이 없는가, 인식이 없는가, 형성들이 없는가, 아르마리가 없는가?"라는 질문은 답변할 수 없는 것이다. 이것은 답변할 수 있는 경이기도 하고 답변할 수 없는 경이기도 하다.

Passati bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte cavamāne upapajjamāne evaṃ sabbaṃ…pe… yathākammūpage satte pajānātīti visajjanīyaṃ. Katame sattā, katamo tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Idaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca.

"세존께서는 청정하고 인간의 눈을 넘어선 천안으로 죽어가는 중생들과 태어나는 중생들을 보시는가?" 이와 같이 모든 것을 알아야 한다. "업에 따라 생겨나는 중생들을 아시는가?"라고 묻는 것은 답변할 수 있는 것이다. "중생이란 어떤 존재인가?", "여래란 어떤 존재인가?"라고 묻는 것은 답변할 수 없는 것이다. 이것은 답변할 수 있는 경이기도 하고 답변할 수 없는 경이기도 하다.

Atthi tathāgatoti visajjanīyaṃ. Atthi tathāgato paraṃ maraṇāti avisajjanīyaṃ. Idaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca.

"여래가 존재하는가?"라는 질문은 답변할 수 있는 것이다. "사후에도 여래가 존재하는가?"라는 질문은 답변할 수 없는 것이다. 이것은 답변할 수 있는 경이기도 하고 답변할 수 없는 경이기도 하다.

120. Tattha katamaṃ kammaṃ?

120. 그중에서 업(kamma)에 관한 경은 무엇인가?

‘‘Antakenādhipannassa, jahato mānusaṃ bhavaṃ;

Kiṃ hi tassa sakaṃ hoti, kiñca ādāya gacchati;

Kiñcassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī.

"죽음에 압도되어 인간의 생을 버리고 떠날 때, 그에게 무엇이 자신의 소유이며, 무엇을 가지고 가며, 무엇이 그림자처럼 떨어지지 않고 뒤를 따르는가?"

‘‘Ubho puññañca pāpañca, yaṃ macco kurute idha;

Tañhi tassa sakaṃ hoti, taṃva ādāya gacchati;

Taṃvassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī’’ti.

"중생이 이곳에서 행한 공덕과 악행, 이 두 가지가 참으로 그의 소유이며, 그것을 가지고 가며, 그것이 그림자처럼 결코 떠나지 않고 그를 뒤따르는 것이다."

Idaṃ kammaṃ.

이것이 업에 관한 경이다.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bālaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti [Pg.155] abhippalambanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahataṃ pabbatakūṭānaṃ chāyā sāyanhasamayaṃ pathaviyaṃ olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Evameva kho, bhikkhave, bālaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Tatra, bhikkhave, bālassa evaṃ hoti ‘akataṃ vata me kalyāṇaṃ, akataṃ kusalaṃ, akataṃ bhīruttāṇaṃ. Kataṃ pāpaṃ, kataṃ luddaṃ, kataṃ kibbisaṃ, yāvatā bho akatakalyāṇānaṃ akatakusalānaṃ akatabhīruttāṇānaṃ katapāpānaṃ kataluddānaṃ katakibbisānaṃ gati, taṃ gatiṃ pecca gacchāmī’ti, so socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjatī’’ti.

비구들이여, 또한 어리석은 자가 임종 시에 침상에 누워 있거나 의자에 앉아 있거나 맨바닥에 누워 있을 때, 그가 이전에 몸으로 지은 악행, 말로 지은 악행, 마음으로 지은 악행인 그 악한 업들이 그 시기에 그에게 매달리고, 아주 매달리고, 앞을 가로막으며 드리워진다. 비구들이여, 마치 거대한 산봉우리의 그림자가 해 질 녘에 땅 위에 드리워지고, 아주 드리워지고, 앞을 가로막으며 드리워지는 것과 같다. 비구들이여, 그와 마찬가지로 어리석은 자가 침상에 누워 있거나 의자에 앉아 있거나 맨바닥에 누워 있을 때, 그가 이전에 몸과 말과 마음으로 지은 악한 업들이 그 시기에 그에게 매달리고, 아주 매달리고, 앞을 가로막으며 드리워진다. 비구들이여, 그때 어리석은 자에게 이런 생각이 든다. ‘나는 참으로 선을 행하지 않았고, 공덕을 쌓지 않았으며, 두려움으로부터 보호할 공덕을 짓지 않았다. 악을 행했고, 잔인한 짓을 했으며, 죄를 지었다. 아, 선을 행하지 않고 공덕을 쌓지 않았으며 두려움으로부터 보호할 공덕을 짓지 않고, 악을 행하고 잔인한 짓을 하며 죄를 지은 자들이 가는 그곳으로 나는 죽어서 가게 될 것이다.’ 그는 슬퍼하고 괴로워하며 울부짖고 가슴을 치며 울다가 커다란 미혹에 빠지게 된다.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, paṇḍitaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahataṃ pabbatakūṭānaṃ chāyā sāyanhasamayaṃ pathaviyaṃ olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Evameva kho, bhikkhave, paṇḍitaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Tatra, bhikkhave, paṇḍitassa ‘evaṃ hoti akataṃ vata me pāpaṃ, akataṃ luddaṃ, akataṃ kibbisaṃ. Kataṃ kalyāṇaṃ, kataṃ kusalaṃ, kataṃ bhīruttāṇaṃ, yāvatā bho akatapāpānaṃ akataluddānaṃ akatakibbisānaṃ katakalyāṇānaṃ katakusalānaṃ katabhīruttāṇānaṃ gati, taṃ gatiṃ pecca gacchāmī’ti, so na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati, ‘kataṃ me puññaṃ, akataṃ pāpaṃ, yā bhavissati gati akatapāpassa akataluddassa akatakibbisassa katapuññassa katakusalassa katabhīruttāṇassa, taṃ pecca bhave gatiṃ paccanubhavissāmī’ti vippaṭisāro na jāyati. Avippaṭisārino kho, bhikkhave, itthiyā vā purisassa vā gihino vā pabbajitassa vā bhaddakaṃ maraṇaṃ bhaddikā kālaṅkiriyāti vadāmī’’ti. Idaṃ kammaṃ.

비구들이여, 또한 현명한 자가 임종 시에 침상에 누워 있거나 의자에 앉아 있거나 맨바닥에 누워 있을 때, 그가 이전에 몸으로 지은 선행, 말로 지은 선행, 마음으로 지은 선행인 그 선한 업들이 그 시기에 그에게 매달리고, 아주 매달리고, 앞을 가로막으며 드리워진다. 비구들이여, 마치 거대한 산봉우리의 그림자가 해 질 녘에 땅 위에 드리워지고, 아주 드리워지고, 앞을 가로막으며 드리워지는 것과 같다. 비구들이여, 그와 마찬가지로 현명한 자가 침상에 누워 있거나 의자에 앉아 있거나 맨바닥에 누워 있을 때, 그가 이전에 몸과 말과 마음으로 지은 선한 업들이 그 시기에 그에게 매달리고, 아주 매달리고, 앞을 가로막으며 드리워진다. 비구들이여, 그때 현명한 자에게 이런 생각이 든다. ‘나는 참으로 악을 행하지 않았고, 잔인한 짓을 하지 않았으며, 죄를 짓지 않았다. 선을 행했고, 공덕을 쌓았으며, 두려움으로부터 보호할 공덕을 지었다. 아, 악을 행하지 않고 잔인한 짓을 하지 않았으며 죄를 짓지 않고, 선을 행하고 공덕을 쌓으며 두려움으로부터 보호할 공덕을 지은 자들이 가는 그곳으로 나는 죽어서 가게 될 것이다.’ 그는 슬퍼하지 않고 괴로워하지 않으며 울부짖지 않고 가슴을 치며 울지 않으며 미혹에 빠지지도 않는다. ‘나는 공덕을 쌓았고 악을 행하지 않았다. 악을 행하지 않고 공덕을 쌓은 자에게 예비된 그곳으로 나는 죽어서 다음 생에 가서 그 결과를 누릴 것이다’라고 생각하며 후회가 생기지 않는다. 비구들이여, 후회가 없는 여인이나 남자, 재가자나 출가자에게는 상서로운 죽음, 상서로운 임종이 있다고 나는 말한다. 이것이 ‘업(Kamma)’에 관한 가르침이다.

‘‘Tīṇimāni[Pg.156], bhikkhave, duccaritāni. Katamāni tīṇi, kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi duccaritāni. Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi sucaritāni. Idaṃ kammaṃ.

비구들이여, 세 가지 악행이 있다. 무엇이 세 가지인가? 신체적 악행, 언어적 악행, 정신적 악행이다. 비구들이여, 이것들이 세 가지 악행이다. 비구들이여, 세 가지 선행이 있다. 무엇이 세 가지인가? 신체적 선행, 언어적 선행, 정신적 선행이다. 비구들이여, 이것들이 세 가지 선행이다. 이것이 ‘업(Kamma)’에 관한 가르침이다.

Tattha katamo vipāko?

그중에서 무엇이 ‘과보(Vipāka)’인가?

‘‘Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṃ vo, bhikkhave, khaṇo vo, bhikkhave, paṭiladdho brahmacariyavāsāya. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, cha phassāyatanikā nāma nirayā. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati aniṭṭharūpaṃyeva passati, no iṭṭharūpaṃ. Akantarūpaṃyeva passati, no kantarūpaṃ. Amanāparūpaṃyeva passati, no manāparūpaṃ.

비구들이여, 그대들은 사람으로 태어나는 이득을 얻었고, 그대들은 지계의 구족함을 잘 얻었으며, 그대들은 청정범행을 닦을 기회를 얻었다. 비구들이여, 나는 이른바 ‘여섯 가지 감각 장소의 지옥’을 보았다. 그 지옥에서 눈으로 어떤 형색을 보더라도 오직 원치 않는 형색만을 볼 뿐, 원하는 형색은 보지 못한다. 즐겁지 않은 형색만을 볼 뿐, 즐거운 형색은 보지 못한다. 마음에 들지 않는 형색만을 볼 뿐, 마음에 드는 형색은 보지 못한다.

Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti…pe… ghānena…pe… jivhāya…pe… kāyena…pe… yaṃ kiñci manasā dhammaṃ vijānāti aniṭṭhadhammaṃyeva vijānāti, no iṭṭhadhammaṃ. Akantadhammaṃyeva vijānāti, no kantadhammaṃ. Amanāpadhammaṃyeva vijānāti, no manāpadhammaṃ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṃ vo, bhikkhave, khaṇo vo, bhikkhave, paṭiladdho brahmacariyavāsāya.

귀로 어떤 소리를 듣더라도... 코로... 혀로... 몸으로... 마음으로 어떤 법을 알게 되더라도 오직 원치 않는 법만을 알 뿐, 원하는 법은 알지 못한다. 즐겁지 않은 법만을 알 뿐, 즐거운 법은 알지 못한다. 마음에 들지 않는 법만을 알 뿐, 마음에 드는 법은 알지 못한다. 비구들이여, 그대들은 사람으로 태어나는 이득을 얻었고, 그대들은 지계의 구족함을 잘 얻었으며, 그대들은 청정범행을 닦을 기회를 얻었다.

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, cha phassāyatanikā nāma saggā. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati iṭṭharūpaṃyeva passati, no aniṭṭharūpaṃ. Kantarūpaṃyeva passati, no akantarūpaṃ. Manāparūpaṃyeva passati, no amanāparūpaṃ. Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti…pe… ghānena …pe… jivhāya…pe… kāyena…pe… manasā dhammaṃ vijānāti iṭṭhadhammaṃyeva vijānāti, no aniṭṭhadhammaṃ. Kantadhammaṃyeva vijānāti, no akantadhammaṃ. Manāpadhammaṃyeva vijānāti, no amanāpadhammaṃ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṃ vo, bhikkhave, khaṇo vo, bhikkhave, paṭiladdho brahmacariyavāsāyā’’ti. Ayaṃ vipāko.

비구들이여, 나는 이른바 ‘여섯 가지 감각 장소의 천상’을 보았다. 그 천상에서 눈으로 어떤 형색을 보더라도 오직 원하는 형색만을 볼 뿐, 원치 않는 형색은 보지 못한다. 즐거운 형색만을 볼 뿐, 즐겁지 않은 형색은 보지 못한다. 마음에 드는 형색만을 볼 뿐, 마음에 들지 않는 형색은 보지 못한다. 귀로 어떤 소리를 듣더라도... 코로... 혀로... 몸으로... 마음으로 어떤 법을 알게 되더라도 오직 원하는 법만을 알 뿐, 원치 않는 법은 알지 못한다. 즐거운 법만을 알 뿐, 즐겁지 않은 법은 알지 못한다. 마음에 드는 법만을 알 뿐, 마음에 들지 않는 법은 알지 못한다. 비구들이여, 그대들은 사람으로 태어나는 이득을 얻었고, 그대들은 지계의 구족함을 잘 얻었으며, 그대들은 청정범행을 닦을 기회를 얻었다. 이것이 ‘과보(Vipāka)’에 관한 가르침이다.

‘‘Saṭṭhivassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;

Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissati.

“무쇠 솥 지옥에서 삶아지며 온전히 육만 년의 세월이 흘렀건만, 대체 언제쯤 그 고통의 끝이 오겠는가?”

‘‘Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati ;

Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, tuyhaṃ mayhañca mārisā’’ti.

“끝은 없으니 어디서 끝을 찾겠는가, 끝은 보이지 않는구나. 벗들이여, 그 옛날 인간이었을 때 그대와 내가 악업을 저질렀기 때문이라네.”

Ayaṃ vipāko.

이것이 ‘과보(Vipāka)’에 관한 가르침이다.

121. Tattha [Pg.157] katamaṃ kammañca vipāko ca?

121. 그중에서 무엇이 ‘업과 과보(Kammañca vipāko ca)’인가?

‘‘Adhammacārī hi naro pamatto, yahiṃ yahiṃ gacchati duggatiṃ yo;

So naṃ adhammo carito hanāti, sayaṃ gahīto yathā kaṇhasappo.

“비법(非法)을 행하고 방일한 사람은 그가 어떤 불행한 곳으로 가더라도, 자신이 지은 그 비법이 마치 제 손으로 붙잡은 독사와도 같이 결국 그 자신을 해치게 된다.”

‘‘Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;

Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggati’’nti.

“법(法)과 비법(非法)은 결코 같은 과보를 가져오지 않나니, 비법은 지옥으로 이끌고 법은 선처(善處)에 이르게 한다.”

Idaṃ kammañca vipāko ca.

이것이 ‘업과 과보’에 관한 가르침이다.

‘‘Mā, bhikkhave, puññānaṃ bhāyittha, sukhassetaṃ, bhikkhave, adhivacanaṃ iṭṭhassa kantassa piyassa manāpassa yadidaṃ puññāni. Abhijānāmi kho panāhaṃ, bhikkhave, dīgharattaṃ katānaṃ puññānaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ piyaṃ manāpaṃ vipākaṃ paccanubhūtaṃ, satta vassāni mettacittaṃ bhāvetvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe na imaṃ lokaṃ punarāgamāsiṃ. Saṃvaṭṭamāne sudāhaṃ, bhikkhave, kappe ābhassarūpago homi. Vivaṭṭamāne kappe suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi. Tatra sudāhaṃ, bhikkhave, brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Chattiṃsakkhattuṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, sakko ahosiṃ devānamindo, anekasatakkhattuṃ rājā ahosiṃ cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato, ko pana vādo padesarajjassa? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi ‘kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ, kissa kammassa vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’ti. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi ‘tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ, tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko. Yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’ti. Seyyathidaṃ, dānassa damassa saṃyamassā’’ti. Tattha yañca dānaṃ yo ca damo yo ca saṃyamo, idaṃ kammaṃ. Yo tappaccayā vipāko paccanubhūto, ayaṃ vipāko. Tathā cūḷakammavibhaṅgo vattabbo.

“비구들이여, 공덕을 두려워하지 말라. 비구들이여, 공덕이라는 이름은 원하는 것, 즐거운 것, 사랑스러운 것, 마음에 드는 것, 즉 행복의 다른 이름이다. 비구들이여, 나는 오랜 세월 동안 행해진 공덕의 원하고 즐겁고 사랑스럽고 마음에 드는 과보를 직접 경험했음을 잘 알고 있다. 나는 7년 동안 자애의 마음을 닦아, 일곱 번의 수축과 팽창의 겁(대겁) 동안 이 세상에 다시 오지 않았다. 비구들이여, 겁이 수축할 때 나는 광음천에 태어났고, 겁이 팽창할 때 나는 텅 빈 범천의 궁전에 태어났다. 비구들이여, 그곳에서 나는 남을 압도하고 남에게 압도당하지 않으며, 모든 것을 보고 자재를 부리는 대범천이 되었다. 비구들이여, 나는 서른여섯 번 신들의 왕인 제석천이 되었고, 수백 번 법답고 법의 왕이며 사해를 다스리는 승리자이자 국토의 안정을 이룬 칠보를 갖춘 전륜성왕이 되었다. 하물며 지방의 왕에 대해서는 말해 무엇하겠는가? 비구들이여, 나에게 이런 생각이 들었다. ‘내가 지금 이와 같이 큰 신통력과 이와 같이 큰 위력을 갖게 된 것은 과연 어떤 업의 과보이며 어떤 업의 결과인가?’ 비구들이여, 나에게 이런 생각이 들었다. ‘이것은 나의 세 가지 업의 과보요 세 가지 업의 결과이다. 그로 인해 내가 지금 이와 같이 큰 신통력과 큰 위력을 갖게 되었다. 즉, 보시와 감관의 단속과 절제이다.’” 거기서 보시와 단속과 절제, 이것이 업이다. 그로 인해 경험된 과보, 이것이 과보이다. 이와 같이 “소업분별경”을 말해야 한다.

Yaṃ [Pg.158] subhassa māṇavassa todeyyaputtassa desitaṃ. Tattha ye dhammā appāyukadīghāyukatāya saṃvattanti bahvābādhaappābādhatāya appesakkhamahesakkhatāya dubbaṇṇasuvaṇṇatāya nīcakulikauccakulikatāya appabhogamahābhogatāya duppaññapaññavantatāya ca saṃvattanti, idaṃ kammaṃ. Yā tattha appāyukadīghāyukatā…pe… duppaññapaññavantatā, ayaṃ vipāko. Idaṃ kammañca vipāko ca.

토데이야의 아들인 수바 학동에게 설해진 것이다. 거기서 어떤 법들이 단명과 장수, 다병과 소병, 위력이 작음과 위력이 큼, 못생김과 잘생김, 낮은 가문과 높은 가문, 적은 재산과 많은 재산, 지혜 없음과 지혜로움으로 인도한다면, 이것이 업이다. 거기서 단명과 장수 등... 지혜 없음과 지혜로움, 이것이 과보이다. 이 경은 업과 과보를 함께 다룬 경이다.

122. Tattha katamaṃ kusalaṃ?

122. 거기서 무엇이 유익한 경인가?

‘‘Vācānurakkhī manasā susaṃvuto, kāyena ca nākusalaṃ kayirā ;

Ete tayo kammapathe visodhaye, ārādhaye maggamisippavedita’’nti.

“말을 잘 지키고 마음을 잘 단속하며, 몸으로 해로운 일을 하지 말아야 한다. 이 세 가지 업의 길을 깨끗이 하여, 성자께서 설하신 길을 성취해야 한다.”

Idaṃ kusalaṃ.

이것이 유익한 경이다.

‘‘Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;

Saṃvutaṃ tīhi ṭhānehi, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.

“몸과 말과 마음으로 악행을 저지르지 않고, 세 곳을 잘 단속한 자를 나는 바라문이라 부른다.”

Idaṃ kusalaṃ.

이것이 유익한 경이다.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, kusalamūlāni. Katamāni tīṇi? Alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi kusalamūlāni. Idaṃ kusalaṃ. ‘‘Vijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anudeva hirī ottappañcā’’ti. Idaṃ kusalaṃ.

“비구들이여, 세 가지 유익한 뿌리가 있다. 무엇이 셋인가? 탐욕 없음이 유익한 뿌리요, 성냄 없음이 유익한 뿌리요, 어리석음 없음이 유익한 뿌리이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 유익한 뿌리이다.” 이것이 유익한 경이다. “비구들이여, 유익한 법들을 성취하는 데 있어서 지혜가 앞서가고, 양심과 수치심이 그 뒤를 따른다.” 이것이 유익한 경이다.

Tattha katamaṃ akusalaṃ?

거기서 무엇이 해로운 경인가?

‘‘Yassa accanta dussīlyaṃ, māluvā sālamivotthataṃ;

Karoti so tathattānaṃ, yathā naṃ icchatī diso’’ti.

“말루와 덩굴이 살라 나무를 휘감듯이, 계행이 아주 나쁜 자는 원수가 그에게 바라는 대로 자신을 그렇게 만든다.”

Idaṃ akusalaṃ.

이것이 해로운 경이다.

‘‘Attanā hi kataṃ pāpaṃ, attajaṃ attasambhavaṃ;

Abhimatthati dummedhaṃ, vajiraṃvasmamayaṃ maṇi’’nti.

“자신이 지은 악, 자신에게서 생기고 자신으로부터 일어난 악은, 금강석이 보석을 부수듯 지혜 없는 자를 부순다.”

Idaṃ akusalaṃ.

이것이 해로운 경이다.

‘‘Dasa [Pg.159] kammapathe niseviya, akusalākusalehi vivajjitā;

Garahā ca bhavanti devate, bālamatī nirayesu paccare’’ti.

“천녀여, 현명하지 못한 자들은 열 가지 해로운 업의 길을 따라 유익한 이들에게서 멀어지고 비난을 받으며 지옥에서 고통받는다.”

Idaṃ akusalaṃ.

이것이 해로운 경이다.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, akusalamūlāni, katamāni tīṇi? Lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi akusalamūlāni’’. Idaṃ akusalaṃ.

“비구들이여, 이 세 가지 해로운 뿌리가 있다. 무엇이 셋인가? 탐욕이 해로운 뿌리요, 성냄이 해로운 뿌리요, 어리석음이 해로운 뿌리이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 해로운 뿌리이다.” 이것이 해로운 경이다.

Tattha katamaṃ kusalañca akusalañca?

거기서 무엇이 유익함과 해로움을 함께 다룬 경인가?

‘‘Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ;

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpaka’’nti.

“어떤 씨앗을 심느냐에 따라 그와 같은 열매를 거둔다. 선을 행하는 자는 선한 결과를 얻고, 악을 행하는 자는 악한 결과를 얻는다.”

Tattha yaṃ āha ‘‘kalyāṇakārī kalyāṇa’’nti, idaṃ kusalaṃ. Yaṃ āha ‘‘pāpakārī ca pāpaka’’nti, idaṃ akusalaṃ. Idaṃ kusalañca akusalañca.

거기서 ‘선을 행하는 자는 선한 결과를’이라고 한 말은 유익한 것이다. ‘악을 행하는 자는 악한 결과를’이라고 한 말은 해로운 것이다. 이것이 유익함과 해로움을 함께 다룬 경이다.

‘‘Subhena kammena vajanti suggatiṃ, apāyabhūmiṃ asubhena kammunā;

Khayā ca kammassa vimuttacetaso, nibbanti te jotirivindhanakkhayā’’.

“깨끗한 업으로 선처에 가고, 깨끗하지 못한 업으로 불행한 곳에 간다. 업이 다하고 마음이 해탈한 이들은 연료가 다해 불꽃이 꺼지듯 반열반에 든다.”

Tattha yaṃ āha ‘‘subhena kammena vajanti suggati’’nti, idaṃ kusalaṃ. Yaṃ āha ‘‘apāyabhūmiṃ asubhena kammunā’’ti, idaṃ akusalaṃ. Idaṃ kusalañca akusalañca.

거기서 ‘깨끗한 업으로 선처에 가고’라고 한 말은 유익한 것이다. ‘깨끗하지 못한 업으로 불행한 곳에 간다’고 한 말은 해로운 것이다. 이것이 유익함과 해로움을 함께 다룬 경이다.

123. Tattha katamaṃ anuññātaṃ?

123. 거기서 무엇이 허용된 경인가?

‘‘Yathāpi bhamaro pupphaṃ, vaṇṇagandhamaheṭhayaṃ ;

Paleti rasamādāya, evaṃ gāme munī care’’ti.

“벌이 꽃의 색깔과 향기를 해치지 않고 꿀만 취하여 날아가듯이, 성자는 마을에서 그와 같이 행해야 한다.”

Idaṃ anuññātaṃ.

이것이 허용된 경이다.

‘‘Tīṇimāni[Pg.160], bhikkhave, bhikkhūnaṃ karaṇīyāni. Katamāni tīṇi, idha, bhikkhave, bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena parisuddhājīvo. Āraddhavīriyo kho pana hoti thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya sacchikiriyāya. Paññavā kho pana hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Imāni kho, bhikkhave, bhikkhūnaṃ tīṇi karaṇīyānī’’ti. Idaṃ anuññātaṃ.

“비구들이여, 비구들에게는 세 가지 해야 할 일이 있다. 무엇이 셋인가? 비구들이여, 여기 비구는 파티목카의 단속으로 단속하며 머물고, 바른 행실과 사귀어야 할 곳을 갖추며, 아주 작은 허물에서도 두려움을 보며 학습계율을 받아 지녀 공부한다. 허물없는 몸과 말의 업을 갖추어 생계가 청정하다. 또한 정진을 시작하여 힘이 있고 굳건한 노력을 갖추어 해로운 법들을 버리고 유익한 법들을 닦고 증득하기 위해 짐을 내려놓지 않는다. 또한 지혜가 있어 일어남과 사라짐을 관찰하고 성스러우며 번뇌를 꿰뚫어 괴로움의 소멸로 바르게 인도하는 지혜를 갖춘다. 비구들이여, 이것이 비구들이 해야 할 세 가지 일이다.” 이것이 허용된 경이다.

‘‘Dasayime, bhikkhave, dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbā. Katame dasa? ‘Vevaṇṇiyamhi ajjhupagato’ti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ…pe… ime kho bhikkhave dasa dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbā’’ti. Idaṃ anuññātaṃ.

“비구들이여, 출가자가 항상 반조해야 할 열 가지 법이 있다. 무엇이 열인가? ‘나는 신분의 변화에 도달했다’는 것을 출가자는 항상 반조해야 한다... 비구들이여, 이것이 출가자가 항상 반조해야 할 열 가지 법이다.” 이것이 허용된 경이다.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, karaṇīyāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritanti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi karaṇīyānī’’ti. Idaṃ anuññātaṃ.

“비구들이여, 해야 할 일 세 가지가 있다. 무엇이 셋인가? 몸의 선행, 말의 선행, 마음의 선행이다. 비구들이여, 이것이 해야 할 세 가지 일이다.” 이것이 허용된 경이다.

Tattha katamaṃ paṭikkhittaṃ?

거기서 무엇이 거부된 경인가?

‘‘Natthi puttasamaṃ pemaṃ, natthi gosamitaṃ dhanaṃ;

Natthi sūriyasamā ābhā, samuddaparamā sarā’’ti.

“자식과 같은 사랑은 없고, 소와 같은 재산은 없으며, 태양과 같은 빛은 없고, 바다가 호수들 가운데 으뜸이다.”라고 천자가 말했다.

Bhagavā āha –

세존께서 말씀하셨다.

‘‘Natthi attasamaṃ pemaṃ, natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;

Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhiveparamā sarā’’ti.

"자신과 같은 사랑은 없고, 곡식과 같은 재물은 없으며, 지혜와 같은 빛은 없고, 참으로 비가 가장 뛰어난 호수이다."라고 말씀하셨다.

Ettha yaṃ purimakaṃ, idaṃ paṭikkhittaṃ.

이 중에서 이전의 것은 '금지된 것(paṭikkhitta)'에 관한 것이다.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhaveऋ akaraṇīyāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritanti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi akaraṇīyānī’’ti. Idaṃ paṭikkhittaṃ.

"비구들이여, 행하지 말아야 할 세 가지가 있다. 무엇이 세 가지인가? 신체적 악행, 언어적 악행, 정신적 악행이다. 비구들이여, 이것들이 참으로 행하지 말아야 할 세 가지이다." 이 경은 금지된 것에 관한 것이다.

124. Tattha [Pg.161] katamaṃ anuññātañca paṭikkhittañca?

124. 그중에서 무엇이 허용된 것과 금지된 것을 모두 포함하는가?

‘‘Kiṃsūdha bhītā janatā anekā, maggo canekāyatano pavutto ;

Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña, kismiṃ ṭhito paralokaṃ na bhāyeti.

"이 세상의 많은 사람들은 무엇 때문에 두려워합니까? 길은 여러 가지 원인으로 말해집니다. 광대한 지혜를 지니신 고타마시여, 당신께 묻노니, 어디에 머물러야 저세상을 두려워하지 않겠습니까?"라고 여쭈었다.

‘‘Vācaṃ manañca paṇidhāya sammā, kāyena pāpāni akubbamāno;

Bahvannapānaṃ gharamāvasanto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;

Etesu dhammesu ṭhito catūsu, dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti.

"말과 마음을 바르게 다스리고, 몸으로 악행을 저지르지 않으며, 많은 먹을거리와 마실거리가 있는 집에 머물면서, 신심이 있고 부드러우며 베풀기를 좋아하고 유익한 말을 알아듣는 이, 이 네 가지 법에 머무는 자는 저세상을 두려워하지 않을 것이다."라고 세존께서 말씀하셨다.

Tattha yaṃ āha ‘‘vācaṃ manañca paṇidhāya sammā’’ti, idaṃ anuññātaṃ. ‘‘Kāyena pāpāni akubbamāno’’ti, idaṃ paṭikkhittaṃ. ‘‘Bahvannapānaṃ gharamāvasanto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū. Etesu dhammesu ṭhito catūsu, dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti, idaṃ anuññātaṃ. Idaṃ anuññātañca paṭikkhittañca.

거기서 "말과 마음을 바르게 다스리고"라고 하신 말씀은 허용된 것이고, "몸으로 악행을 저지르지 않으며"라고 하신 말씀은 금지된 것이며, "많은 먹을거리와 마실거리가 있는 집에 머물면서, 신심이 있고 부드러우며 베풀기를 좋아하고 유익한 말을 알아듣는 이, 이 네 가지 법에 머무는 자는 저세상을 두려워하지 않을 것이다"라고 하신 말씀은 허용된 것이다. 이 경은 허용된 것과 금지된 것을 모두 포함하는 경이다.

‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;

Sacittapariyodāpanaṃ, etaṃ buddhānasāsanaṃ’’.

"모든 악을 행하지 않고, 선을 구족하며, 자신의 마음을 깨끗이 하는 것, 이것이 부처님들의 가르침이다."

Tattha yaṃ āha ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’nti, idaṃ paṭikkhittaṃ, yaṃ āha ‘‘kusalassa upasampadā’’ti, idaṃ anuññātaṃ. Idaṃ anuññātañca paṭikkhittañca.

거기서 "모든 악을 행하지 않고"라고 하신 말씀은 금지된 것이고, "선을 구족하며"라고 하신 말씀은 허용된 것이다. 이 경은 허용된 것과 금지된 것을 모두 포함하는 경이다.

‘‘Kāyasamācārampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi. Vacīsamācārampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi. Manosamācārampāhaṃ devānaminda, duvidhena vadāmi…pe… pariyesanampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi’’.

"신들의 왕이여, 나는 신체적 행위도 닦아야 할 것과 닦지 말아야 할 것의 두 가지로 말한다. 신들의 왕이여, 나는 언어적 행위도 닦아야 할 것과 닦지 말아야 할 것의 두 가지로 말한다. 신들의 왕이여, 나는 정신적 행위도... (중략) ...신들의 왕이여, 나는 추구함(pariyesana)도 닦아야 할 것과 닦지 말아야 할 것의 두 가지로 말한다."

‘‘Kāyasamācārampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī’’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpañca kho kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā kāyasamācāraṃ [Pg.162] ‘‘imaṃ kho me kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’’ti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo. ‘‘Kāyasamācārampāhaṃ devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī’’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. ‘‘Vacīsamācāraṃ…pe… ‘‘pariyesanampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī’’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpañca kho pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpā pariyesanā na sevitabbā. Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ ‘‘imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’’ti, evarūpā pariyesanā sevitabbā. ‘‘Pariyesanampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī’’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

"신들의 왕이여, 나는 신체적 행위도 닦아야 할 것과 닦지 말아야 할 것의 두 가지로 말한다'라고 이렇게 설해졌는데, 무엇을 근거로 설해졌는가? 어떠한 신체적 행위를 닦을 때 불선법은 늘어나고 선법은 줄어든다면, 그러한 신체적 행위는 닦지 말아야 한다. 거기서 '이 신체적 행위를 닦을 때 나에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어난다'라고 알게 되는 그러한 신체적 행위는 닦아야 한다. '신들의 왕이여, 나는 신체적 행위도 닦아야 할 것과 닦지 말아야 할 것의 두 가지로 말한다'라고 설해진 것은 이것을 근거로 설해진 것이다. 언어적 행위도 이와 같으며... (중략) ...'신들의 왕이여, 나는 추구함도 닦아야 할 것과 닦지 말아야 할 것의 두 가지로 말한다'라고 이렇게 설해졌는데, 무엇을 근거로 설해졌는가? 어떠한 추구함을 닦을 때 불선법은 늘어나고 선법은 줄어든다면, 그러한 추구함은 닦지 말아야 한다. 거기서 '이 추구함을 닦을 때 나에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어난다'라고 알게 되는 그러한 추구함은 닦아야 한다. '신들의 왕이여, 나는 추구함도 닦아야 할 것과 닦지 말아야 할 것의 두 가지로 말한다'라고 설해진 것은 이것을 근거로 설해진 것이다."

Tattha yaṃ āha ‘‘sevitabbampī’’ti, idaṃ anuññātaṃ. Yaṃ āha ‘‘na sevitabbampī’’ti, idaṃ paṭikkhittaṃ. Idaṃ anuññātañca paṭikkhittañca.

거기서 "닦아야 할 것"이라고 하신 말씀은 허용된 것이고, "닦지 말아야 할 것"이라고 하신 말씀은 금지된 것이다. 이 경은 허용된 것과 금지된 것을 모두 포함하는 경이다.

170. Tattha katamo thavo?

170. 그중에서 무엇이 '찬탄(thavo)'인가?

‘‘Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṃ caturo padā;

Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā’’ti.

"길들 중에는 팔정도가 으뜸이고, 진리들 중에는 네 가지 성스러운 진리가 으뜸이며, 법들 중에는 탐욕의 빛바램(virāgo)이 으뜸이고, 두 발 달린 존재들 중에는 눈을 갖춘 분(부처님)이 으뜸이다."

Ayaṃ thavo.

이것이 찬탄이다.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, aggāni. Katamāni tīṇi? Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṃ arahaṃ sammāsambuddho. Yāvatā, bhikkhave, dhammānaṃ paṇṇattisaṅkhatānaṃ vā asaṅkhatānaṃ vā, virāgo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṃ madanimmadano…pe… nirodho nibbānaṃ. Yāvatā, bhikkhave, saṅghānaṃ paṇṇatti gaṇānaṃ paṇṇatti mahājanasannipātānaṃ paṇṇatti, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā…pe… puññakkhettaṃ lokassāti.

"비구들이여, 세 가지 으뜸가는 것이 있다. 무엇이 세 가지인가? 비구들이여, 발이 없거나, 발이 둘이거나, 발이 넷이거나, 발이 많거나, 형색이 있거나 없거나, 인식이 있거나 없거나, 인식이 있는 것도 없는 것도 아닌 모든 중생들 가운데, 공양받아 마땅하고 바르게 깨달으신 분인 여래가 그들 중 으뜸이라 불리고, 최고라 불리며, 가장 수승하다고 불린다. 비구들이여, 형성된 것이든 형성되지 않은 것이든 명명된 모든 법들 가운데, 탐욕을 잠재우고... (중략) ...소멸인 열반, 즉 탐욕의 빛바램(virāgo)이 그 법들 중 으뜸이라 불리고, 최고라 불리며, 가장 수승하다고 불린다. 비구들이여, 승가라고 불리든, 집단이라고 불리든, 대중의 모임이라고 불리든 간에, 네 쌍의 인격자이자 여덟 단계의 성자들인... (중략) ...세상의 복전인 여래의 제자 승가가 그들 중 으뜸이라 불리고, 최고라 불리며, 가장 수승하다고 불린다."

‘‘Sabbalokuttaro [Pg.163] satthā, dhammo ca kusalakkhato ;

Gaṇo ca narasīhassa, tāni tīṇi vississare.

"온 세상에서 으뜸이신 스승님과 잘 설해진 유익한 법, 그리고 사람 사자(부처님)의 제자 집단, 이 세 가지 보배는 참으로 뛰어나도다."

‘‘Samaṇapadumasañcayo gaṇo, dhammavaro ca vidūnaṃ sakkato;

Naravaradamako ca cakkhumā, tāni tīṇi lokassa uttari.

"성스러운 사문들의 연꽃 무리와 같은 승가와 지혜로운 이들이 공경하는 수승한 법, 그리고 사람 중의 으뜸을 길들이시는 눈을 갖춘 분, 이 세 가지 보배는 세상 위에 우뚝 서 있도다."

‘‘Satthā ca appaṭisamo, dhammo ca sabbo nirupadāho;

Ariyo ca gaṇavaro, tāni khalu vississare tīṇi.

"비길 데 없는 스승님과 번뇌의 달뜸이 없는 모든 법, 그리고 성스러운 수승한 승가, 이 세 가지 보배는 참으로 뛰어나도다."

‘‘Saccanāmo jino khemo sabbābhibhū, saccadhammo natthañño tassa uttari;

Ariyasaṅgho niccaṃ viññūnaṃ pūjito, tāni tīṇi lokassa uttari.

"진실한 이름을 지니고 승리하며 안온하고 모든 것을 압도하시는 분(부처님)과 그보다 더 높은 것이 없는 참된 법, 그리고 지혜로운 이들이 항상 공양하는 성스러운 승가, 이 세 가지 보배는 세상 위에 우뚝 서 있도다."

‘‘Ekāyanaṃ jātikhayantadassī, maggaṃ pajānāti hitānukampī;

Etena maggena tariṃsu pubbe, tarissanti ye ca taranti oghaṃ.

"태어남의 소멸을 보시는 세존께서는 이익을 위해 연민하시어 외길인 도(道)를 잘 아시니, 과거에 이 길로 폭류(ogha)를 건넜고, 건너려 하며, 현재 건너고 있도다."

‘‘Taṃ tādisaṃ devamanussaseṭṭhaṃ;

Sattā namassanti visuddhipekkhā’’ti.

"그러한 분, 신과 인간들 중에 으뜸이신 그분을 청정함을 구하는 중생들이 예배하도다."

Ayaṃ thavoti.

이것이 찬탄이다. 이것으로 스물여덟 가지 사사나빳타나(Sāsanapaṭṭhāna)를 마친다.

Tattha lokiyaṃ suttaṃ dvīhi suttehi niddisitabbaṃ saṃkilesabhāgiyena ca vāsanābhāgiyena ca. Lokuttaraṃpi suttaṃ tīhi suttehi niddisitabbaṃ dassanabhāgiyena ca bhāvanābhāgiyena ca asekkhabhāgiyena ca. Lokiyañca lokuttarañca. Yasmiṃ sutte yaṃ yaṃ padaṃ dissati saṃkilesabhāgiyaṃ vā vāsanābhāgiyaṃ vā, tena tena lokiyanti niddisitabbaṃ, dassanabhāgiyaṃ vā bhāvanābhāgiyaṃ vā asekkhabhāgiyaṃ vā yaṃ yaṃ padaṃ dissati tena tena lokuttaranti niddisitabbaṃ.

거기서 세간의 경(sutta)은 오염의 부분(saṃkilesabhāgiya)과 선성의 부분(vāsanābhāgiya)이라는 두 종류의 경에 의해 나타내어져야 한다. 출세간의 경 또한 견의 부분(dassanabhāgiya), 수행의 부분(bhāvanābhāgiya), 무학의 부분(asekkhabhāgiya)이라는 세 종류의 경에 의해 나타내어져야 한다. 세간이면서 출세간인 것도 그러하다. 어떤 경에서 오염의 부분이나 선성의 부분에 해당하는 구절(pada)이 보이면, 그 구절에 의해 ‘세간’이라고 나타내어져야 하며, 견의 부분이나 수행의 부분이나 무학의 부분에 해당하는 구절이 보이면, 그 구절에 의해 ‘출세간’이라고 나타내어져야 한다.

Vāsanābhāgiyaṃ [Pg.164] suttaṃ saṃkilesabhāgiyassa suttassa nigghātāya, dassanabhāgiyaṃ suttaṃ vāsanābhāgiyassa suttassa nigghātāya, bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ dassanabhāgiyassa suttassa paṭinissaggāya, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ bhāvanābhāgiyassa suttassa paṭinissaggāya, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ.

선성의 부분에 해당하는 경은 오염의 부분에 해당하는 경을 물리치기 위함이며, 견의 부분에 해당하는 경은 선성의 부분에 해당하는 경을 넘어서기 위함이며, 수행의 부분에 해당하는 경은 견의 부분에 해당하는 경을 버리기(paṭinissagga) 위함이며, 무학의 부분에 해당하는 경은 수행의 부분에 해당하는 경을 버리기 위함이다. 또한 무학의 부분에 해당하는 경은 현법락주(現法樂住, 지금 여기에서의 행복한 머묾)를 위함이다.

Lokuttaraṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ chabbīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ, te tīhi suttehi samanvesitabbā dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena cāti.

중생을 위주로 하는(sattādhiṭṭhāna) 출세간의 경은 26명의 인물(puggala)에 의해 나타내어져야 하며, 그들은 견의 부분, 수행의 부분, 무학의 부분이라는 세 종류의 경에 의해 철저히 탐구되어야 한다.

Tattha dassanabhāgiyaṃ suttaṃ pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ ekabījinā kolaṃkolena sattakkhattuparamena saddhānusārinā dhammānusārinā cāti, dassanabhāgiyaṃ suttaṃ imehi pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ. Bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ dvādasahi puggalehi niddisitabbaṃ sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena, sakadāgāminā, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena, anāgāminā, antarā parinibbāyinā, upahacca parinibbāyinā, asaṅkhāraparinibbāyinā, sasaṅkhāraparinibbāyinā, uddhaṃsotena akaniṭṭhagāminā, saddhāvimuttena, diṭṭhippattena, kāyasakkhinā cāti, bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ imehi dvādasahi puggalehi niddisitabbaṃ. Asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ navahi puggalehi niddisitabbaṃ saddhāvimuttena, paññāvimuttena, suññatavimuttena, animittavimuttena, appaṇihitavimuttena, ubhatobhāgavimuttena samasīsinā paccekabuddhasammāsambuddhehi cāti, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ imehi navahi puggalehi niddisitabbaṃ. Evaṃ lokuttaraṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ imehi chabbīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ.

거기서 견의 부분에 해당하는 경은 일비지(ekabījin), 가가가(kolaṃkola), 칠래(sattakkhattuparama), 수신행(saddhānusārin), 법신행(dhammānusārin)이라는 다섯 인물에 의해 나타내어져야 한다. 견의 부분에 해당하는 경은 이들 다섯 인물에 의해 나타내어져야 한다. 수행의 부분에 해당하는 경은 일래과를 증득하기 위해 수행하는 자, 일래자, 불환과를 증득하기 위해 수행하는 자, 불환자, 중간에 반열반하는 자(antarā-parinibbāyin), 태어난 후 반열반하는 자(upahacca-parinibbāyin), 무행으로 반열반하는 자(asaṅkhāra-parinibbāyin), 유행으로 반열반하는 자(sasaṅkhāra-parinibbāyin), 상류로 올라가 아가니타 천에 이르는 자(uddhaṃsota-akaniṭṭhagāmin), 신해탈(saddhāvimutta), 견도(diṭṭhippatta), 신증(kāyasakkhin)이라는 12명의 인물에 의해 나타내어져야 한다. 수행의 부분에 해당하는 경은 이들 12명의 인물에 의해 나타내어져야 한다. 무학의 부분에 해당하는 경은 신해탈, 혜해탈(paññāvimutta), 공해탈(suññatavimutta), 무상해탈(animittavimutta), 무원해탈(appaṇihitavimutta), 양면해탈(ubhatobhāgavimutta), 사마시신(samasīsin, 동시 증득자), 벽지불, 정등각자라는 아홉 인물에 의해 나타내어져야 한다. 무학의 부분에 해당하는 경은 이들 아홉 인물에 의해 나타내어져야 한다. 이와 같이 중생을 위주로 하는 출세간의 경은 이들 26명의 인물에 의해 나타내어져야 한다.

Lokiyaṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ ekūnavīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ. Te caritehi niddiṭṭhā samanvesitabbā keci rāgacaritā, keci dosacaritā, keci mohacaritā, keci rāgacaritā ca dosacaritā ca, keci rāgacaritā ca mohacaritā ca, keci dosacaritā ca mohacaritā ca, keci rāgacaritā ca dosacaritā ca mohacaritā ca, rāgamukhe ṭhito rāgacarito, rāgamukhe ṭhito dosacarito, rāgamukhe ṭhito mohacarito, rāgamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito ca mohacarito ca, dosamukhe ṭhito dosacarito, dosamukhe ṭhito mohacarito, dosamukhe ṭhito rāgacarito, dosamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito [Pg.165] ca mohacarito ca, mohamukhe ṭhito mohacarito, mohamukhe ṭhito rāgacarito mohamukhe ṭhito dosacarito, mohamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito ca mohacarito cāti, lokiyaṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ imehi ekūnavīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ.

중생을 위주로 하는 세간의 경은 19명의 인물에 의해 나타내어져야 한다. 그들은 성향(carita)에 따라 나타내어지고 탐구되어야 하니, 어떤 이는 탐욕 성향(rāgacarita), 어떤 이는 성냄 성향(dosacarita), 어떤 이는 어리석음 성향(mohacarita), 어떤 이는 탐욕과 성냄 성향, 어떤 이는 탐욕과 어리석음 성향, 어떤 이는 성냄과 어리석음 성향, 어떤 이는 탐욕과 성냄과 어리석음 성향을 가진 자이다. 탐욕의 문에 서 있는 탐욕 성향자, 탐욕의 문에 서 있는 성냄 성향자, 탐욕의 문에 서 있는 어리석음 성향자, 탐욕의 문에 서 있는 탐욕·성냄·어리석음 성향자, 성냄의 문에 서 있는 성냄 성향자, 성냄의 문에 서 있는 어리석음 성향자, 성냄의 문에 서 있는 탐욕 성향자, 성냄의 문에 서 있는 탐욕·성냄·어리석음 성향자, 어리석음의 문에 서 있는 어리석음 성향자, 어리석음의 문에 서 있는 탐욕 성향자, 어리석음의 문에 서 있는 성냄 성향자, 어리석음의 문에 서 있는 탐욕·성냄·어리석음 성향자 등이다. 이와 같이 중생을 위주로 하는 세간의 경은 이들 19명의 인물에 의해 나타내어져야 한다.

Vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ sīlavantehi niddisitabbaṃ, te sīlavanto pañca puggalā pakatisīlaṃ samādānasīlaṃ cittappasādo samatho vipassanā cāti, vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ imehi pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ.

선성의 부분에 해당하는 경은 계를 갖춘 자들(sīlavanta)에 의해 나타내어져야 한다. 그 계를 갖춘 다섯 인물은 본래의 계(pakatisīla), 수지한 계(samādānasīla), 마음의 청정(cittappasāda), 사마타(samatha), 위빳사나(vipassanā)를 가진 자들이다. 선성의 부분에 해당하는 경은 이들 다섯 인물에 의해 나타내어져야 한다.

Lokuttaraṃ suttaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ tīhi suttehi niddisitabbaṃ dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena ca.

법을 위주로 하는(dhammādhiṭṭhāna) 출세간의 경은 견의 부분, 수행의 부분, 무학의 부분이라는 세 종류의 경에 의해 나타내어져야 한다.

Lokiyañca lokuttarañca sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca ubhayena niddisitabbaṃ, ñāṇaṃ paññāya niddisitabbaṃ paññindriyena paññābalena adhipaññāsikkhāya dhammavicayasambojjhaṅgena sammādiṭṭhiyā tīraṇāya santīraṇāya dhamme ñāṇena anvaye ñāṇena khaye ñāṇena anuppāde ñāṇena anaññātaññassāmītindriyena aññindriyena aññātāvindriyena cakkhunā vijjāya buddhiyā bhūriyā medhāya, yaṃ yaṃ vā pana labbhati, tena tena paññādhivacanena niddisitabbaṃ.

세간과 출세간, 그리고 중생 위주와 법 위주의 것은 양면으로 나타내어져야 한다. 앎(ñāṇa)은 지혜(paññā)에 의해 나타내어져야 하니, 곧 혜근, 혜력, 증상혜학, 택법각지, 정견, 추론(tīraṇa), 조사(santīraṇa), 법에 대한 지혜, 유추의 지혜, 멸진의 지혜, 무생의 지혜, 미지당지근, 기지근, 구지근, 안(眼), 명(明), 각(覺), 광대한 지혜(bhūri), 총명함(medhā) 등 얻어지는 바에 따라 그 각각의 지혜의 명칭으로 나타내어져야 한다.

Ñeyyaṃ atītānāgatapaccuppannehi ajjhattikabāhirehi hīnappaṇītehi dūrasantikehi saṅkhatāsaṅkhatehi kusalākusalābyākatehi saṅkhepato vā chahi ārammaṇehi niddisitabbaṃ. Ñāṇañca ñeyyañca tadubhayena niddisitabbaṃ, paññāpi ārammaṇabhūtā ñeyyaṃ, yaṃ kiñci ārammaṇabhūtaṃ ajjhattikaṃ vā bāhiraṃ vā, sabbaṃ taṃ saṅkhatena asaṅkhatena ca niddisitabbaṃ.

알아야 할 대상(ñeyya)은 과거·미래·현재, 안과 밖, 열등함과 우등함, 멀고 가까움, 유위와 무위, 유선·불선·무기, 또는 요약하자면 여섯 가지 대상(ārammaṇa)에 의해 나타내어져야 한다. 앎(ñāṇa)과 알아야 할 대상(ñeyya)은 그 둘 모두에 의해 나타내어져야 한다. 대상이 된 지혜 또한 알아야 할 대상이다. 대상이 된 것이 안의 것이든 밖의 것이든 무엇이든 간에, 그 모든 것은 유위와 무위에 의해 나타내어져야 한다.

Dassanaṃ bhāvanā sakavacanaṃ paravacanaṃ visajjanīyaṃ avisajjanīyaṃ kammaṃ vipākoti sabbattha tadubhayaṃ sutte yathā niddiṭṭhaṃ, tathā upadhārayitvā labbhamānato niddisitabbaṃ, yaṃ vā pana kiñci bhagavā aññataravacanaṃ bhāsati, sabbaṃ taṃ yathāniddiṭṭhaṃ dhārayitabbaṃ.

견, 수행, 자설(sakavacana), 타설(paravacana), 답변할 수 있는 것, 답변할 수 없는 것, 업, 과보 등 모든 곳에서 그 두 가지(유위와 무위)를 경에서 나타낸 바에 따라 이와 같이 조사하여 얻어지는 대로 나타내어야 한다. 또한 세존께서 설하신 그 어떤 말씀이든, 그 모든 것을 나타내어진 바대로 수지해야 한다.

Duvidho hetu yañca kammaṃ ye ca kilesā, samudayo kilesā. Tattha kilesā saṃkilesabhāgiyena suttena niddisitabbā. Samudayo saṃkilesabhāgiyena [Pg.166] ca vāsanābhāgiyena ca suttena niddisitabbo. Tattha kusalaṃ catūhi suttehi niddisitabbaṃ vāsanābhāgiyena dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena ca. Akusalaṃ saṃkilesabhāgiyena suttena niddisitabbaṃ. Kusalañca akusalañca tadubhayena niddisitabbaṃ. Anuññātaṃ bhagavato anuññātāya niddisitabbaṃ, taṃ pañcavidhaṃ saṃvaro pahānaṃ bhāvanā sacchikiriyā kappiyānulomoti, yaṃ dissati tāsu tāsu bhūmīsu, taṃ kappiyānulomena niddisitabbaṃ. Paṭikkhittaṃ bhagavatā paṭikkhittakāraṇena niddisitabbaṃ. Anuññātañca paṭikkhittañca tadubhayena niddisitabbaṃ. Thavo pasaṃsāya niddisitabbo. So pañcavidhena veditabbo bhagavato dhammassa ariyasaṅghassa ariyadhammānaṃ sikkhāya lokiyaguṇasampattiyāti. Evaṃ thavo pañcavidhena niddisitabbo.

원인(hetu)은 업(kamma)과 번뇌(kilesa)의 두 가지가 있으니, 곧 집제(samudayo)와 번뇌(kileso)입니다. 그중 번뇌는 오염의 부류에 속하는 경(saṃkilesabhāgiya sutta)으로 설명해야 합니다. 집제는 오염의 부류에 속하는 경과 습성의 부류에 속하는 경(vāsanābhāgiya sutta)으로 설명해야 합니다. 그중 선(kusala)은 네 가지 경, 즉 습성의 부류, 견해의 부류, 수행의 부류, 무학의 부류에 속하는 경으로 설명해야 합니다. 불선(akusala)은 오염의 부류에 속하는 경으로 설명해야 합니다. 선과 불선은 그 두 가지 모두로 설명해야 합니다. 허용된 것(anuññāta)은 세존의 허용하심에 따라 설명해야 하며, 그것은 단속(saṃvara), 버림(pahāna), 수행(bhāvanā), 체득(sacchikiriyā), 적절함에 부합함(kappiyānuloma)의 다섯 가지가 있습니다. 여러 단계(bhūmi)에서 나타나는 것은 적절함에 부합함으로 설명해야 합니다. 금지된 것(paṭikkhitta)은 세존께서 금지하신 이유로 설명해야 합니다. 허용된 것과 금지된 것은 그 두 가지 모두로 설명해야 합니다. 찬탄(thavo)은 칭송으로 설명해야 합니다. 그것은 세존, 법, 성스러운 승가, 성스러운 법들, 그리고 세간적인 덕성을 구족한 학습(sikkhā)에 대한 칭송이라는 다섯 가지 방식으로 알아야 합니다. 이와 같이 찬탄은 다섯 가지 방식으로 설명해야 합니다.

Indriyabhūmi navahi padehi niddisitabbā, kilesabhūmi navahi padehi niddisitabbā, evametāni aṭṭhārasa padāni honti nava padāni kusalāni nava padāni akusalānīti, tathāhi vuttaṃ ‘‘aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṃ daṭṭhabbā, sāsanappaṭṭhāne’’ti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano –

기능의 단계(indriyabhūmi)는 아홉 구절로 설명해야 하고, 번뇌의 단계(kilesabhūmi)는 아홉 구절로 설명해야 합니다. 이와 같이 이들은 선한 아홉 구절과 불선한 아홉 구절을 합하여 열여덟 구절이 됩니다. 그리하여 "열여덟 가지 근본 구절(mūlapada)은 어디서 보아야 하는가? 가르침의 토대(sāsanappaṭṭhāna)에서이다."라고 설해졌습니다. 그래서 존자 마하깟짜야나께서 이렇게 말씀하셨습니다.

‘‘Navahi ca padehi kusalā, navahi ca yujjanti akusalappakkhā;

Ete khalu mūlapadā, bhavanti aṭṭhārasa padānī’’ti.

"선한 것들은 아홉 구절이며, 불선의 측면과 결합하는 것도 아홉 구절이니, 이들이 참으로 근본 구절이며 열여덟 구절이 된다."

Niyuttaṃ sāsanappaṭṭhānaṃ.

가르침의 토대(sāsanappaṭṭhāna)가 결합되었습니다.

Ettāvatā samattā netti yā āyasmatā mahākaccāyanena bhāsitā bhagavatā anumoditā mūlasaṅgītiyaṃ saṅgītāti.

이로써 존자 마하깟짜야나께서 설하시고 세존께서 기뻐 승인하셨으며 근본 결집(제1결집)에서 암송된 네띠(Netti, 지도론)가 모두 끝났습니다.

Nettippakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ.

네띠빠까라나(Nettippakaraṇa, 지도론)가 완료되었습니다.


සිංහල
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Español
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

แบบไทย
บาลีแคนข้อคิดเห็นคำอธิบายย่อยอื่น
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Tiếng Việt
Kinh điển PaliChú giảiPhụ chú giảiKhác
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1
1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2
1203 Chú Giải Pācittiya
1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật)
1205 Chú Giải Cūḷavagga
1206 Chú Giải Parivāra
1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1
1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2
1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha
1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi
1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1
1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2
1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1
1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2
1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1
1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Thanh Tịnh Đạo - 1
8402 Thanh Tịnh Đạo - 2
8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1
8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2
8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo

8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8410 Tạng Luật (Vấn Đáp)
8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp)
8412 Chú Giải (Vấn Đáp)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Phụ Chú Giải Namakkāra
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8444 Mahārahanīti
8445 Dhammanīti
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8450 Cāṇakyanīti
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Phụ Chú Giải Milinda
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2203 Chú Giải Pāthikavagga
2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga
2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1
2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1
3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2
3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa
3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa
3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ)
4201 Chú Giải Sagāthāvagga
4202 Chú Giải Nidānavagga
4203 Chú Giải Khandhavagga
4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga
4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga
4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga
4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga
4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga
4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Chú Giải Ekakanipāta
5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta
5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi - 1
6111 Apadāna Pāḷi - 2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi - 1
6115 Jātaka Pāḷi - 2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Chú Giải Khuddakapāṭha
6202 Chú Giải Dhammapada - 1
6203 Chú Giải Dhammapada - 2
6204 Chú Giải Udāna
6205 Chú Giải Itivuttaka
6206 Chú Giải Suttanipāta - 1
6207 Chú Giải Suttanipāta - 2
6208 Chú Giải Vimānavatthu
6209 Chú Giải Petavatthu
6210 Chú Giải Theragāthā - 1
6211 Chú Giải Theragāthā - 2
6212 Chú Giải Therīgāthā
6213 Chú Giải Apadāna - 1
6214 Chú Giải Apadāna - 2
6215 Chú Giải Buddhavaṃsa
6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka
6217 Chú Giải Jātaka - 1
6218 Chú Giải Jātaka - 2
6219 Chú Giải Jātaka - 3
6220 Chú Giải Jātaka - 4
6221 Chú Giải Jātaka - 5
6222 Chú Giải Jātaka - 6
6223 Chú Giải Jātaka - 7
6224 Chú Giải Mahāniddesa
6225 Chú Giải Cūḷaniddesa
6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1
6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2
6228 Chú Giải Nettippakaraṇa
6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi - 1
7107 Yamaka Pāḷi - 2
7108 Yamaka Pāḷi - 3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5
7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi
7202 Chú Giải Sammohavinodanī
7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa
7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī
7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga
7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa
7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī
7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra
7309 Abhidhammamātikāpāḷi