中文
巴利義註複註藏外典籍
1101 巴拉基咖(波羅夷)
1102 巴吉帝亞(波逸提)
1103 大品(律藏)
1104 小品
1105 附隨
1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1
1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2
1203 巴吉帝亞(波逸提)義註
1204 大品義註(律藏)
1205 小品義註
1206 附隨義註
1301 心義燈-1
1302 心義燈-2
1303 心義燈-3
1401 疑惑度脫
1402 律攝註釋
1403 金剛智疏
1404 疑難解除疏-1
1405 疑難解除疏-2
1406 律莊嚴疏-1
1407 律莊嚴疏-2
1408 古老解惑疏
1409 律抉擇-上抉擇
1410 律抉擇疏-1
1411 律抉擇疏-2
1412 巴吉帝亞等啟請經
1413 小戒學-根本戒學

8401 清淨道論-1
8402 清淨道論-2
8403 清淨道大複註-1
8404 清淨道大複註-2
8405 清淨道論導論

8406 長部問答
8407 中部問答
8408 相應部問答
8409 增支部問答
8410 律藏問答
8411 論藏問答
8412 義注問答
8413 語言學詮釋手冊
8414 勝義顯揚
8415 隨燈論誦
8416 發趣論燈論
8417 禮敬文
8418 大禮敬文
8419 依相讚佛偈
8420 經讚
8421 蓮花供
8422 勝者莊嚴
8423 語蜜
8424 佛德偈集
8425 小史
8427 佛教史
8426 大史
8429 目犍連文法
8428 迦旃延文法
8430 文法寶鑑(詞幹篇)
8431 文法寶鑑(詞根篇)
8432 詞形成論
8433 目犍連五章
8434 應用成就讀本
8435 音韻論讀本
8436 阿毗曇燈讀本
8437 阿毗曇燈疏
8438 妙莊嚴論讀本
8439 妙莊嚴論疏
8440 初學入門義抉擇精要
8446 詩王智論
8447 智論花鬘
8445 法智論
8444 大羅漢智論
8441 世間智論
8442 經典智論
8443 勇士百智論
8450 考底利耶智論
8448 人眼燈
8449 四護衛燈
8451 妙味之流
8452 界清淨
8453 韋桑達拉頌
8454 目犍連語釋五章
8455 塔史
8456 佛牙史
8457 詞根讀本注釋
8458 舍利史
8459 象頭山寺史
8460 勝者行傳
8461 勝者宗燈
8462 油鍋偈
8463 彌蘭王問疏
8464 詞花鬘
8465 詞成就論
8466 正理滴論
8467 迦旃延詞根注
8468 邊境山注釋
2101 戒蘊品
2102 大品(長部)
2103 波梨品
2201 戒蘊品註義註
2202 大品義註(長部)
2203 波梨品義註
2301 戒蘊品疏
2302 大品複註(長部)
2303 波梨品複註
2304 戒蘊品新複註-1
2305 戒蘊品新複註-2
3101 根本五十經
3102 中五十經
3103 後五十經
3201 根本五十義註-1
3202 根本五十義註-2
3203 中五十義註
3204 後五十義註
3301 根本五十經複註
3302 中五十經複註
3303 後五十經複註
4101 有偈品
4102 因緣品
4103 蘊品
4104 六處品
4105 大品(相應部)
4201 有偈品義注
4202 因緣品義注
4203 蘊品義注
4204 六處品義注
4205 大品義注(相應部)
4301 有偈品複註
4302 因緣品註
4303 蘊品複註
4304 六處品複註
4305 大品複註(相應部)
5101 一集經
5102 二集經
5103 三集經
5104 四集經
5105 五集經
5106 六集經
5107 七集經
5108 八集等經
5109 九集經
5110 十集經
5111 十一集經
5201 一集義註
5202 二、三、四集義註
5203 五、六、七集義註
5204 八、九、十、十一集義註
5301 一集複註
5302 二、三、四集複註
5303 五、六、七集複註
5304 八集等複註
6101 小誦
6102 法句經
6103 自說
6104 如是語
6105 經集
6106 天宮事
6107 餓鬼事
6108 長老偈
6109 長老尼偈
6110 譬喻-1
6111 譬喻-2
6112 諸佛史
6113 所行藏
6114 本生-1
6115 本生-2
6116 大義釋
6117 小義釋
6118 無礙解道
6119 導論
6120 彌蘭王問
6121 藏釋
6201 小誦義注
6202 法句義注-1
6203 法句義注-2
6204 自說義注
6205 如是語義註
6206 經集義注-1
6207 經集義注-2
6208 天宮事義注
6209 餓鬼事義注
6210 長老偈義注-1
6211 長老偈義注-2
6212 長老尼義注
6213 譬喻義注-1
6214 譬喻義注-2
6215 諸佛史義注
6216 所行藏義注
6217 本生義注-1
6218 本生義注-2
6219 本生義注-3
6220 本生義注-4
6221 本生義注-5
6222 本生義注-6
6223 本生義注-7
6224 大義釋義注
6225 小義釋義注
6226 無礙解道義注-1
6227 無礙解道義注-2
6228 導論義注
6301 導論複註
6302 導論明解
7101 法集論
7102 分別論
7103 界論
7104 人施設論
7105 論事
7106 雙論-1
7107 雙論-2
7108 雙論-3
7109 發趣論-1
7110 發趣論-2
7111 發趣論-3
7112 發趣論-4
7113 發趣論-5
7201 法集論義註
7202 分別論義註(迷惑冰消)
7203 五部論義註
7301 法集論根本複註
7302 分別論根本複註
7303 五論根本複註
7304 法集論複註
7305 五論複註
7306 阿毘達摩入門
7307 攝阿毘達磨義論
7308 阿毘達摩入門古複註
7309 阿毘達摩論母

မြန်မာ
ပဠိအဋ္ဌကထာဋီကာအည
1101 ပါရာဇိက ပါဠိ
1102 ပါစိတ္တိယ ပါဠိ
1103 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဝိနယ)
1104 စူဠဝဂ္ဂ ပါဠိ
1105 ပရိဝါရ ပါဠိ
1201 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၁
1202 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၂
1203 ပါစိတ္တိယ အဋ္ဌကထာ
1204 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဝိနယ)
1205 စူဠဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
1206 ပရိဝါရ အဋ္ဌကထာ
1301 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၁
1302 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၂
1303 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၃
1401 ဒွေမာတိကာပါဠိ
1402 ဝိနယသင်္ဂဟ အဋ္ဌကထာ
1403 ဝဇိရဗုဒ္ဓိ ဋီကာ
1404 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၁
1405 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၂
1406 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၁
1407 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၂
1408 ကင်္ခာဝိတရဏီပုရာဏ ဋီကာ
1409 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ-ဥတ္တရဝိနိစ္ဆယ
1410 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၁
1411 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၂
1412 ပါစိတျာဒိယောဇနာပါဠိ
1413 ခုဒ္ဒသိက္ခာ-မူလသိက္ခာ

8401 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၁
8402 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၂
8403 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၁
8404 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၂
8405 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ နိဒါနကထာ

8406 ဒီဃနိကာယ (ပု-ဝိ)
8407 မဇ္ဈိမနိကာယ (ပု-ဝိ)
8408 သံယုတ္တနိကာယ (ပု-ဝိ)
8409 အင်္ဂုတ္တရနိကာယ (ပု-ဝိ)
8410 ဝိနယပိဋက (ပု-ဝိ)
8411 အဘိဓမ္မပိဋက (ပု-ဝိ)
8412 အဋ္ဌကထာ (ပု-ဝိ)
8413 နိရုတ္တိဒီပနီ
8414 ပရမတ္ထဒီပနီ သင်္ဂဟမဟာဋီကာပါဌ
8415 အနုဒီပနီပါဌ
8416 ပဋ္ဌာနုဒ္ဒေသ ဒီပနီပါဌ
8417 နမက္ကာရဋီကာ
8418 မဟာပဏာမပါဌ
8419 လက္ခဏာတော ဗုဒ္ဓထောမနာဂါထာ
8420 သုတဝန္ဒနာ
8421 ကမလာဉ္ဇလိ
8422 ဇိနာလင်္ကာရ
8423 ပဇ္ဇမဓု
8424 ဗုဒ္ဓဂုဏဂါထာဝလီ
8425 စူဠဂန္ထဝံသ
8427 သာသနဝံသ
8426 မဟာဝံသ
8429 မောဂ္ဂလ္လာနဗျာကရဏံ
8428 ကစ္စာယနဗျာကရဏံ
8430 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ပဒမာလာ)
8431 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ဓါတုမာလာ)
8432 ပဒရူပသိဒ္ဓိ
8433 မောဂလ္လာနပဉ္စိကာ
8434 ပယောဂသိဒ္ဓိပါဌ
8435 ဝုတ္တောဒယပါဌ
8436 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာပါဌ
8437 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာဋီကာ
8438 သုဗောဓါလင်္ကာရပါဌ
8439 သုဗောဓါလင်္ကာရဋီကာ
8440 ဗာလာဝတာရ ဂဏ္ဌိပဒတ္ထဝိနိစ္ဆယသာရ
8446 ကဝိဒပ္ပဏနီတိ
8447 နီတိမဉ္ဇရီ
8445 ဓမ္မနီတိ
8444 မဟာရဟနီတိ
8441 လောကနီတိ
8442 သုတ္တန္တနီတိ
8443 သူရဿတိနီတိ
8450 စာဏကျနီတိ
8448 နရဒက္ခဒီပနီ
8449 စတုရာရက္ခဒီပနီ
8451 ရသဝါဟိနီ
8452 သီမဝိသောဓနီပါဌ
8453 ဝေဿန္တရဂီတိ
8454 မောဂ္ဂလ္လာန ဝုတ္တိဝိဝရဏပဉ္စိကာ
8455 ထူပဝံသ
8456 ဒါဌာဝံသ
8457 ဓါတုပါဌဝိလာသိနိယာ
8458 ဓါတုဝံသ
8459 ဟတ္ထဝနဂလ္လဝိဟာရဝံသ
8460 ဇိနစရိတယ
8461 ဇိနဝံသဒီပံ
8462 တေလကဋာဟဂါထာ
8463 မိလိဒဋီကာ
8464 ပဒမဉ္ဇရီ
8465 ပဒသာဓနံ
8466 သဒ္ဒဗိန္ဒုပကရဏံ
8467 ကစ္စာယနဓါတုမဉ္ဇုသာ
8468 သာမန္တကူဋဝဏ္ဏနာ
2101 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
2102 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဒီဃ)
2103 ပါထိကဝဂ္ဂ ပါဠိ
2201 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2202 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဒီဃ)
2203 ပါထိကဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2301 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
2302 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (ဒီဃ)
2303 ပါထိကဝဂ္ဂ ဋီကာ
2304 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၁
2305 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၂
3101 မူလပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3102 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3103 ဥပရိပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3201 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၁
3202 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၂
3203 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3204 ဥပရိပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3301 မူလပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3302 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3303 ဥပရိပဏ္ဏာသ ဋီကာ
4101 သဂါထာဝဂ္ဂ ပါဠိ
4102 နိဒါနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4103 ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
4104 သဠာယတနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4105 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (သံယုတ္တ)
4201 သဂါထာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4202 နိဒါနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4203 ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4204 သဠာယတနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4205 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (သံယုတ္တ)
4301 သဂါထာဝဂ္ဂ ဋီကာ
4302 နိဒါနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4303 ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
4304 သဠာယတနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4305 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (သံယုတ္တ)
5101 ဧကကနိပါတ ပါဠိ
5102 ဒုကနိပါတ ပါဠိ
5103 တိကနိပါတ ပါဠိ
5104 စတုက္ကနိပါတ ပါဠိ
5105 ပဉ္စကနိပါတ ပါဠိ
5106 ဆက္ကနိပါတ ပါဠိ
5107 သတ္တကနိပါတ ပါဠိ
5108 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ပါဠိ
5109 နဝကနိပါတ ပါဠိ
5110 ဒသကနိပါတ ပါဠိ
5111 ဧကာဒသကနိပါတ ပါဠိ
5201 ဧကကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5202 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5203 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5204 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5301 ဧကကနိပါတ ဋီကာ
5302 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ ဋီကာ
5303 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ ဋီကာ
5304 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ဋီကာ
6101 ခုဒ္ဒကပါဌ ပါဠိ
6102 ဓမ္မပဒ ပါဠိ
6103 ဥဒါန ပါဠိ
6104 ဣတိဝုတ္တက ပါဠိ
6105 သုတ္တနိပါတ ပါဠိ
6106 ဝိမာနဝတ္ထု ပါဠိ
6107 ပေတဝတ္ထု ပါဠိ
6108 ထေရဂါထာ ပါဠိ
6109 ထေရီဂါထာ ပါဠိ
6110 အပဒါန ပါဠိ-၁
6111 အပဒါန ပါဠိ-၂
6112 ဗုဒ္ဓဝံသ ပါဠိ
6113 စရိယာပိဋက ပါဠိ
6114 ဇာတက ပါဠိ-၁
6115 ဇာတက ပါဠိ-၂
6116 မဟာနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6117 စူဠနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6118 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ ပါဠိ
6119 နေတ္တိပ္ပကရဏ ပါဠိ
6120 မိလိန္ဒပဉှ ပါဠိ
6121 ပေဋကောပဒေသ ပါဠိ
6201 ခုဒ္ဒကပါဌ အဋ္ဌကထာ
6202 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၁
6203 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၂
6204 ဥဒါန အဋ္ဌကထာ
6205 ဣတိဝုတ္တက အဋ္ဌကထာ
6206 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၁
6207 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၂
6208 ဝိမာနဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6209 ပေတဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6210 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၁
6211 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၂
6212 ထေရီဂါထာ အဋ္ဌကထာ
6213 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၁
6214 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၂
6215 ဗုဒ္ဓဝံသ အဋ္ဌကထာ
6216 စရိယာပိဋက အဋ္ဌကထာ
6217 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၁
6218 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၂
6219 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၃
6220 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၄
6221 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၅
6222 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၆
6223 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၇
6224 မဟာနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6225 စူဠနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6226 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၁
6227 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၂
6228 နေတ္တိပ္ပကရဏ အဋ္ဌကထာ
6301 နေတ္တိပ္ပကရဏ ဋီကာ
6302 နေတ္တိဝိဘာဝိနီ
7101 ဓမ္မသင်္ဂဏီ ပါဠိ
7102 ဝိဘင်္ဂ ပါဠိ
7103 ဓါတုကထာ ပါဠိ
7104 ပုဂ္ဂလပညတ္တိ ပါဠိ
7105 ကထာဝတ္ထု ပါဠိ
7106 ယမက ပါဠိ-၁
7107 ယမက ပါဠိ-၂
7108 ယမက ပါဠိ-၃
7109 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၁
7110 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၂
7111 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၃
7112 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၄
7113 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၅
7201 ဓမ္မသင်္ဂဏိ အဋ္ဌကထာ
7202 သမ္မောဟဝိနောဒနီ အဋ္ဌကထာ
7203 ပဉ္စပကရဏ အဋ္ဌကထာ
7301 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-မူလဋီကာ
7302 ဝိဘင်္ဂ-မူလဋီကာ
7303 ပဉ္စပကရဏ-မူလဋီကာ
7304 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-အနုဋီကာ
7305 ပဉ္စပကရဏ-အနုဋီကာ
7306 အဘိဓမ္မာဝတာရော-နာမရူပပရိစ္ဆေဒေါ
7307 အဘိဓမ္မတ္ထသင်္ဂဟော
7308 အဘိဓမ္မာဝတာရ-ပုရာဏဋီကာ
7309 အဘိဓမ္မမာတိကာပါဠိ

English
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Français
Canon PaliCommentairesSubcommentairesAutres
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

हिंदी
पाली कैननकमेंट्रीउप-टिप्पणियाँअन्य
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Indonesia
Kanon PaliKomentarSub-komentarLainnya
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

日文
巴利義註複註藏外典籍
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi


Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

その世尊、応供、正等覚者に礼拝いたします。

Khuddakanikāye

小部に。

Itivuttakapāḷi

如是語経(イティヴッタカ)。

1. Ekakanipāto

1. 一の集。

1. Paṭhamavaggo

1. 第一の品。

1. Lobhasuttaṃ

1. 貪欲経。

1. Vuttañhetaṃ [Pg.195] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

1. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Lobhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、一つの法を捨てなさい。私は、あなたたちが不還者となることを保証します。その一つの法とは何か。比丘たちよ、貪欲という一つの法を捨てなさい。私は、あなたたちが不還者となることを保証します”。世尊はこの意味を説かれました。それについて、このように説かれます。

‘‘Yena lobhena luddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ lobhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

“その貪欲によって、執着した衆生は悪趣(不幸せな場所)へと赴く。その貪欲を正しく知って、観ずる者たちはそれを捨てる。それを捨てて、二度とこの世に戻ることはない”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第一。

2. Dosasuttaṃ

2. 瞋恚経。

2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

2. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Dosaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、一つの法を捨てなさい。私は、あなたたちが不還者となることを保証します。その一つの法とは何か。比丘たちよ、瞋恚という一つの法を捨てなさい。私は、あなたたちが不還者となることを保証します”。世尊はこの意味を説かれました。それについて、このように説かれます。

‘‘Yena [Pg.196] dosena duṭṭhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ dosaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

“その瞋恚によって、汚された衆生は悪趣へと赴く。その瞋恚を正しく知って、観ずる者たちはそれを捨てる。それを捨てて、二度とこの世に戻ることはない”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第二。

3. Mohasuttaṃ

3. 愚痴経。

3. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

3. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Mohaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、一つの法を捨てなさい。私は、あなたたちが不還者となることを保証します。その一つの法とは何か。比丘たちよ、愚痴という一つの法を捨てなさい。私は、あなたたちが不還者となることを保証します”。世尊はこの意味を説かれました。それについて、このように説かれます。

‘‘Yena mohena mūḷhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ mohaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

“その愚痴によって、惑わされた衆生は悪趣へと赴く。その愚痴を正しく知って、観ずる者たちはそれを捨てる。それを捨てて、二度とこの世に戻ることはない”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第三。

4. Kodhasuttaṃ

4. 忿怒経。

4. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

4. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Kodhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、一つの法を捨てなさい。私は、あなたたちが不還者となることを保証します。その一つの法とは何か。比丘たちよ、忿怒という一つの法を捨てなさい。私は、あなたたちが不還者となることを保証します”。世尊はこの意味を説かれました。それについて、このように説かれます。

‘‘Yena kodhena kuddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ kodhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

“その忿怒によって、怒れる衆生は悪趣へと赴く。その忿怒を正しく知って、観ずる者たちはそれを捨てる。それを捨てて、二度とこの世に戻ることはない”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第四。

5. Makkhasuttaṃ

5. 覆蔵経。

5. Vuttañhetaṃ [Pg.197] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

5. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Makkhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、一つの法を捨てなさい。私は、あなたたちが不還者となることを保証します。その一つの法とは何か。比丘たちよ、覆蔵という一つの法を捨てなさい。私は、あなたたちが不還者となることを保証します”。世尊はこの意味を説かれました。それについて、このように説かれます。

‘‘Yena makkhena makkhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ makkhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

“その覆蔵によって、他者の恩徳を汚す衆生は悪趣へと赴く。その覆蔵を正しく知って、観ずる者たちはそれを捨てる。それを捨てて、二度とこの世に戻ることはない”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第五。

6. Mānasuttaṃ

6. 慢(マーナ)経

6. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

6. 世尊はこのように説かれ、阿羅漢であられる世尊はこのように説かれました。私(阿難)が聞いたところでは以下の通りです。

‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Mānaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、一つの法を捨て去りなさい。私はあなたがたが阿那含(不還者)となることを保証します。その一つの法とは何か。比丘たちよ、慢という一つの法を捨て去りなさい。私はあなたがたが阿那含となることを保証します”。世尊はこのことを説かれました。このことについて、次のように説かれています。

‘‘Yena mānena mattāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ mānaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

“慢によって酔いしれた生きとし生けるものは、悪趣へと赴く。その慢を正しく知って、如実に観察する人々は、それを捨て去る。慢を捨て去った人々は、二度とこの世に戻ることはない”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

この内容もまた、世尊によって説かれたことです。このように私は聞きました。第六経。

7. Sabbapariññāsuttaṃ

7. 一切遍知経

7. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

7. 世尊はこのように説かれ、阿羅漢であられる世尊はこのように説かれました。私が聞いたところでは以下の通りです。

‘‘Sabbaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、一切(三界の諸法)を証知せず、遍知せず、それに対して心が離欲せず、それを捨て去らない者は、苦の滅尽を達成することはできません。比丘たちよ、一切を証知し、遍知し、それに対して心が離欲し、それを捨て去る者は、苦の滅尽を達成することができます”。世尊はこのことを説かれました。このことについて、次のように説かれています。

‘‘Yo [Pg.198] sabbaṃ sabbato ñatvā, sabbatthesu na rajjati;

Sa ve sabbapariññā so, sabbadukkhamupaccagā’’ti.

“一切をあらゆる面から知り、一切のものごとに対して執着しない者。彼はまさに一切を遍知し、あらゆる苦しみを乗り越えたのである”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

この内容もまた、世尊によって説かれたことです。このように私は聞きました。第七経。

8. Mānapariññāsuttaṃ

8. 慢遍知経

8. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

8. 世尊はこのように説かれ、阿羅漢であられる世尊はこのように説かれました。私が聞いたところでは以下の通りです。

‘‘Mānaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Mānañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、慢を証知せず、遍知せず、それに対して心が離欲せず、それを捨て去らない者は、苦の滅尽を達成することはできません。比丘たちよ、慢を証知し、遍知し、それに対して心が離欲し、それを捨て去る者は、苦の滅尽を達成することができます”。世尊はこのことを説かれました。このことについて、次のように説かれています。

‘‘Mānupetā ayaṃ pajā, mānaganthā bhave ratā;

Mānaṃ aparijānantā, āgantāro punabbhavaṃ.

“この人々は慢を備え、慢の結縛に縛られ、生存(有)を喜び、慢を遍知しないがゆえに、再び生まれ(再誕)へと至る。

‘‘Ye ca mānaṃ pahantvāna, vimuttā mānasaṅkhaye;

Te mānaganthābhibhuno, sabbadukkhamupaccagu’’nti.

しかし、慢を捨て去り、慢が尽きた境地(涅槃)で解脱した人々は、慢の結縛に打ち勝ち、あらゆる苦しみを乗り越えたのである”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

この内容もまた、世尊によって説かれたことです。このように私は聞きました。第八経。

9. Lobhapariññāsuttaṃ

9. 貪遍知経

9. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

9. 世尊はこのように説かれ、阿羅漢であられる世尊はこのように説かれました。私が聞いたところでは以下の通りです。

‘‘Lobhaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Lobhañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、貪(貪欲)を証知せず、遍知せず、それに対して心が離欲せず、それを捨て去らない者は、苦の滅尽を達成することはできません。比丘たちよ、貪を証知し、遍知し、それに対して心が離欲し、それを捨て去る者は、苦の滅尽を達成することができます”。世尊はこのことを説かれました。このことについて、次のように説かれています。

‘‘Yena lobhena luddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ lobhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

“貪によって貪欲となった生きとし生けるものは、悪趣へと赴く。その貪を正しく知って、如実に観察する人々は、それを捨て去る。貪を捨て去った人々は、二度とこの世に戻ることはない”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

この内容もまた、世尊によって説かれたことです。このように私は聞きました。第九経。

10. Dosapariññāsuttaṃ

10. 瞋遍知経

10. Vuttañhetaṃ [Pg.199] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

10. 世尊はこのように説かれ、阿羅漢であられる世尊はこのように説かれました。私が聞いたところでは以下の通りです。

‘‘Dosaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Dosañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、瞋(怒り)を証知せず、遍知せず、それに対して心が離欲せず、それを捨て去らない者は、苦の滅尽を達成することはできません。比丘たちよ、瞋を証知し、遍知し、それに対して心が離欲し、それを捨て去る者は、苦の滅尽を達成することができます”。世尊はこのことを説かれました。このことについて、次のように説かれています。

‘‘Yena dosena duṭṭhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ dosaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

“瞋によって汚された生きとし生けるものは、悪趣へと赴く。その瞋を正しく知って、如実に観察する人々は、それを捨て去る。瞋を捨て去った人々は、二度とこの世に戻ることはない”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

この内容もまた、世尊によって説かれたことです。このように私は聞きました。第十経。

Paṭhamo vaggo niṭṭhito.

第一品 終了。

Tassuddānaṃ –

その(品の)要録は以下の通りです。

Rāgadosā atha moho, kodhamakkhā mānaṃ sabbaṃ;

Mānato rāgadosā puna dve, pakāsitā vaggamāhu paṭhamanti.

貪、瞋、そして癡、忿(怒り)、覆(隠し)、慢、一切、慢、さらに再び貪と瞋の二つが説かれました。この品を第一品と呼びます。

2. Dutiyavaggo

2. 第二品

1. Mohapariññāsuttaṃ

1. “無知(モーハ)の徹底的知解の経”

11. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

11. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Mohaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Mohañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、無知(モーハ)を優れた知恵によって知らず、遍知(徹底的に理解)せず、その無知に対して心を離欲(貪欲を離れさせること)させず、それを捨て去らない者は、苦しみを滅尽させることはできません。しかし、比丘たちよ、無知を優れた知恵によって知り、遍知し、その無知に対して心を離欲させ、それを捨て去る者は、苦しみを滅尽させることができます。”世尊はこの意味を語られました。これについて次のように言われました。

‘‘Yena mohena mūḷhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ mohaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

“人々がいかなる無知によって迷い、悪趣(不徳な境遇)へと赴くのか、その無知を正しく知って、如実に観察する者たちは、それを捨て去る。それを捨て去ったので、二度とこの世(輪廻の生存)に再び来ることはない。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたことを、私はこのように聞きました。第一の経。

2. Kodhapariññāsuttaṃ

2. “怒り(コーダ)の徹底的知解の経”

12. Vuttañhetaṃ [Pg.200] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

12. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Kodhaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Kodhañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、怒り(コーダ)を優れた知恵によって知らず、遍知せず、その怒りに対して心を離欲させず、それを捨て去らない者は、苦しみを滅尽させることはできません。しかし、比丘たちよ、怒りを優れた知恵によって知り、遍知し、その怒りに対して心を離欲させ、それを捨て去る者は、苦しみを滅尽させることができます。”世尊はこの意味を語られました。これについて次のように言われました。

‘‘Yena kodhena kuddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ kodhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

“人々がいかなる怒りによって憤り、悪趣へと赴くのか、その怒りを正しく知って、如実に観察する者たちは、それを捨て去る。それを捨て去ったので、二度とこの世に再び来ることはない。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたことを、私はこのように聞きました。第二の経。

3.Makkhapariññāsuttaṃ

3. “恩知らず(マッカ)の徹底的知解の経”

13. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

13. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Makkhaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Makkhañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、恩知らず(マッカ)を優れた知恵によって知らず、遍知せず、その恩知らずに対して心を離欲させず、それを捨て去らない者は、苦しみを滅尽させることはできません。しかし、比丘たちよ、恩知らずを優れた知恵によって知り、遍知し、その恩知らずに対して心を離欲させ、それを捨て去る者は、苦しみを滅尽させることができます。”世尊はこの意味を語られました。これについて次のように言われました。

‘‘Yena makkhena makkhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ makkhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

“人々がいかなる恩知らずによって、恩を無視する者となり、悪趣へと赴くのか、その恩知らずを正しく知って、如実に観察する者たちは、それを捨て去る。それを捨て去ったので、二度とこの世に再び来ることはない。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたことを、私はこのように聞きました。第三の経。

4. Avijjānīvaraṇasuttaṃ

4. “無明(アヴィッジャー)の蓋の経”

14. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

14. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanīvaraṇampi samanupassāmi yena nīvaraṇena nivutā pajā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsaranti yathayidaṃ, bhikkhave, avijjānīvaraṇaṃ. Avijjānīvaraṇena hi, bhikkhave, nivutā pajā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsarantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、それによって覆われた衆生たちが長い年月にわたって走り続け、輪廻し続けるような、この無明の蓋(アヴィッジャー・ニーバラナ)に類する他のいかなる一つの蓋をも、私は見出しません。比丘たちよ、実に無明の蓋によって覆われた衆生たちは、長い年月にわたって走り続け、輪廻し続けるのです。”世尊はこの意味を語られました。これについて次のように言われました。

‘‘Natthañño [Pg.201] ekadhammopi, yenevaṃ nivutā pajā;

Saṃsaranti ahorattaṃ, yathā mohena āvutā.

“衆生がこのように覆われ、夜も昼も輪廻する、無知(モーハ)によって覆われるのと同様の他の法は、一つも存在しない。”

‘‘Ye ca mohaṃ pahantvāna, tamokhandhaṃ padālayuṃ;

Na te puna saṃsaranti, hetu tesaṃ na vijjatī’’ti.

“しかし、無知を捨て去り、闇の塊を打ち砕いた者たちは、もはや再び輪廻することはない。彼らには(輪廻の)原因が存在しないからである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたことを、私はこのように聞きました。第四の経。

5. Taṇhāsaṃyojanasuttaṃ

5. “渇愛(タンハー)の結び目の経”

15. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

15. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekasaṃyojanampi samanupassāmi yena saṃyojanena saṃyuttā sattā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsaranti yathayidaṃ, bhikkhave, taṇhāsaṃyojanaṃ. Taṇhāsaṃyojanena hi, bhikkhave, saṃyuttā sattā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsarantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、それによって束縛された衆生たちが長い年月にわたって走り続け、輪廻し続けるような、この渇愛の結び目(タンハー・サンヨージャナ)に類する他のいかなる一つの結び目をも、私は見出しません。比丘たちよ、実に渇愛の結び目によって束縛された衆生たちは、長い年月にわたって走り続け、輪廻し続けるのです。”世尊はこの意味を語られました。これについて次のように言われました。

‘‘Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;

Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati.

“渇愛を伴侶とする人は、長い年月を輪廻し、現世の状態や他の状態への輪廻を越えることができない。”

‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ;

Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

“渇愛が苦しみの発生源であるというこの過失を知って、渇愛を離れ、執着なく、正念(気づき)ある比丘は、遊行(修行)すべきである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたことを、私はこのように聞きました。第五の経。

6. Paṭhamasekhasuttaṃ

6. “第一の有学(セーカ)の経”

16. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

16. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Sekhassa, bhikkhave, bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānassa viharato ajjhattikaṃ aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bahūpakāraṃ yathayidaṃ, bhikkhave, yoniso manasikāro. Yoniso, bhikkhave, bhikkhu manasi karonto akusalaṃ pajahati[Pg.202], kusalaṃ bhāvetī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、まだ(阿羅漢の)心の極致に達しておらず、無上の安穏(ヨガッケーマ)を求めて修行している有学(セーカ)の比丘にとって、内的な要因として、この如理作意(正しく心に留めること)ほど、多大なる助けとなる他の要因を、私は一つも見出しません。比丘たちよ、比丘は如理作意することによって、不善を捨て去り、善を育むのです。”世尊はこの意味を語られました。これについて次のように言われました。”

‘‘Yoniso manasikāro, dhammo sekhassa bhikkhuno;

Natthañño evaṃ bahukāro, uttamatthassa pattiyā;

Yoniso padahaṃ bhikkhu, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe’’ti.

“正しい智慧をもって心に留めること(如理作意)は、修行中の比丘にとって、最高の目的である阿羅漢果に到達するために、多大な恩恵をもたらすものである。如理作意ほど、多大な恩恵をもたらす他の法は存在しない。正しく精進する比丘は、苦しみの滅尽(涅槃)に到達するであろう”と。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

この意味もまた、世尊によって説かれたのであり、私はそのように聞いた。第六の経。

7. Dutiyasekhasuttaṃ

7. 第二有学経

17. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

17. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたことを、私はこのように聞いた。

‘‘Sekhassa, bhikkhave, bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānassa viharato bāhiraṃ aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bahūpakāraṃ yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamitto, bhikkhave, bhikkhu akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāvetī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、まだ阿羅漢果に達しておらず、無上の安穏(ヨガッケーマ)を求めて修行している有学(修行者)の比丘にとって、外部の要因として、善き友を持つこと(善友)ほど多大な恩恵をもたらす他の要因を、私は一つとして見いだし得ない。比丘たちよ、善き友を持つ比丘は、不善を捨て、善を修習するのである”。世尊はこの意味を説かれた。それゆえ、次のように言われる。

‘‘Kalyāṇamitto yo bhikkhu, sappatisso sagāravo;

Karaṃ mittānaṃ vacanaṃ, sampajāno patissato;

Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhaya’’nti.

“善き友を持ち、恭順の心と敬意があり、友の言葉に従い、正知と念(マインドフルネス)を具えた比丘は、順次に、あらゆる煩悩(結:けつ)の滅尽に到達するであろう”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

この意味もまた、世尊によって説かれたのであり、私はそのように聞いた。第七の経。

8. Saṅghabhedasuttaṃ

8. 僧伽分裂経

18. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

18. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたことを、私はこのように聞いた。

‘‘Ekadhammo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Katamo ekadhammo? Saṅghabhedo. Saṅghe kho pana, bhikkhave, bhinne aññamaññaṃ bhaṇḍanāni ceva honti, aññamaññaṃ paribhāsā ca honti, aññamaññaṃ parikkhepā ca honti, aññamaññaṃ pariccajanā ca honti. Tattha appasannā ceva nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattaṃ hotī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、世に現れるとき、多くの人々の不利益となり、多くの人々の不幸となり、多くの人々の害となり、天界・人間界の人々の不利益と苦しみをもたらす一つの法がある。その一つの法とは何か。それは僧伽(サンガ)の分裂である。比丘たちよ、僧伽が分裂すると、互いに口論し、互いに罵り合い、互いに排斥し合い、互いに見捨て合う。そこでは、まだ信じていない者は信じることがなく、すでに信じている者の一部は、その信仰が揺らぐのである”。世尊はこの意味を説かれた。それゆえ、次のように言われる。

‘‘Āpāyiko [Pg.203] nerayiko, kappaṭṭho saṅghabhedako;

Vaggārāmo adhammaṭṭho, yogakkhemā padhaṃsati ;

Saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti.

“僧伽を分裂させる者は、悪道に堕ち、地獄に落ちて一劫の間そこに留まる。分裂を好み、正法に背く者は、無上の安穏から遠ざかる。和合した僧伽を分裂させた報いにより、一劫の間、地獄で苦しみを受けるのである”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

この意味もまた、世尊によって説かれたのであり、私はそのように聞いた。第八の経。

9. Saṅghasāmaggīsuttaṃ

9. 僧伽和合経

19. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

19. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたことを、私はこのように聞いた。

‘‘Ekadhammo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo ekadhammo? Saṅghasāmaggī. Saṅghe kho pana, bhikkhave, samagge na ceva aññamaññaṃ bhaṇḍanāni honti, na ca aññamaññaṃ paribhāsā honti, na ca aññamaññaṃ parikkhepā honti, na ca aññamaññaṃ pariccajanā honti. Tattha appasannā ceva pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hotī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、世に現れるとき、多くの人々の利益となり、多くの人々の幸福となり、多くの人々の益となり、天界・人間界の人々の利益と幸福をもたらす一つの法がある。その一つの法とは何か。それは僧伽(サンガ)の和合である。比丘たちよ、僧伽が和合しているときは、互いに口論することもなく、互いに罵り合うこともなく、互いに排斥し合うこともなく、互いに見捨て合うこともない。そこでは、まだ信じていない者は信心を起こし、すでに信じている者は、ますますその信心を深めるのである”。世尊はこの意味を説かれた。それゆえ、次のように言われる。

‘‘Sukhā saṅghassa sāmaggī, samaggānañcanuggaho;

Samaggarato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṃsati;

Saṅghaṃ samaggaṃ katvāna, kappaṃ saggamhi modatī’’ti.

“僧伽の和合は安楽であり、和合した者たちへの支援もまた安楽である。和合を好み、正法に立つ者は、無上の安穏から退くことがない。僧伽を和合させた報いにより、一劫の間、天界で歓喜するのである”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

この意味もまた、世尊によって説かれたのであり、私はそのように聞いた。第九の経。

10. Paduṭṭhacittasuttaṃ

10. 汚濁心経

20. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

20. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたことを、私はこのように聞いた。

‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ paduṭṭhacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – ‘imamhi cāyaṃ samaye puggalo kālaṅkareyya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa, bhikkhave, paduṭṭhaṃ. Cetopadosahetu kho pana, bhikkhave, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、私はここで、ある汚濁した心を持つ者を、自らの心でその者の心を読み取り、次のように知る。‘もしこの者が、今この時に命を終えるならば、荷物を運んでそのまま置くかのように、地獄へ投げ込まれるであろう’。それはなぜか。比丘たちよ、彼の心が汚濁しているからである。比丘たちよ、心の汚濁を原因として、このように、この世のある衆生たちは、身体が崩壊して死んだ後、不幸な場所、悪道、地獄に生まれるのである”。世尊はこの意味を説かれた。それゆえ、次のように言われる。

‘‘Paduṭṭhacittaṃ [Pg.204] ñatvāna, ekaccaṃ idha puggalaṃ;

Etamatthañca byākāsi, buddho bhikkhūna santike.

“仏陀(世尊)はこの世で、ある者の心が汚濁していることを知り、比丘たちの前で、この真実を明らかにされた。

‘‘Imamhi cāyaṃ samaye, kālaṃ kayirātha puggalo;

Nirayaṃ upapajjeyya, cittaṃ hissa padūsitaṃ.

‘もしこの者が、今この時に命を終えるならば、地獄に生まれるであろう。その者の心が、怒りによって汚されているからである。

‘‘Yathā haritvā nikkhipeyya, evameva tathāvidho;

Cetopadosahetu hi, sattā gacchanti duggati’’nti.

荷物を運んでそのまま置くかのように、まさにそのように地獄に至るであろう。誠に、心の汚濁を原因として、衆生は悪道へ行くのである’と。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

この意味もまた、世尊によって説かれたのであり、私はそのように聞いた。第十の経。

Dutiyo vaggo niṭṭhito.

第二章(第二集)終わる。

Tassuddānaṃ –

その目録(要旨)は以下の通り。

Moho kodho atha makkho, vijjā taṇhā sekhaduve ca;

Bhedo sāmaggipuggalo, vaggamāhu dutiyanti vuccatīti.

“愚痴、怒り、そして覆蔵、明、渇愛、二つの有学経、分裂、和合、そして個人。これら十の経を第二章と呼ぶ”。

3. Tatiyavaggo

3. 第三章

1. Pasannacittasuttaṃ

1. 清浄心経

21. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

21. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたことを、私はこのように聞いた。

‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ pasannacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – ‘imamhi cāyaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa, bhikkhave, pasannaṃ. Cetopasādahetu kho pana, bhikkhave, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、私はこの世において、ある清らかな心を持つ人を、このように(私の)心によって(その者の)心を洞察して知る。‘もしこの人が今この時に亡くなったならば、運ばれてきた荷を置くかのように、そのように天界に置かれる(生まれ変わる)であろう’と。それはなぜか。比丘たちよ、彼の心は清らかだからである。比丘たちよ、まさに心の清らかさを原因として、このように、この世のある衆生たちは、身体が崩壊して死んだ後、幸福な行く先である天界に生まれるのである”。世尊はこの意味を説かれた。それについて、このように言われる。

‘‘Pasannacittaṃ ñatvāna, ekaccaṃ idha puggalaṃ;

Etamatthañca byākāsi, buddho bhikkhūna santike.

“この世のある人が清らかな心を持っていることを知って、ブッダは比丘たちの前でこの意味を説き明かされた。”

‘‘Imamhi [Pg.205] cāyaṃ samaye, kālaṃ kayirātha puggalo;

Sugatiṃ upapajjeyya, cittaṃ hissa pasāditaṃ.

“もしこの人が今この時に亡くなったならば、善き行く先に生まれるであろう。なぜなら、彼の心は清められているからである。”

‘‘Yathā haritvā nikkhipeyya, evameva tathāvidho;

Cetopasādahetu hi, sattā gacchanti suggati’’nti.

“(荷を)運んできて置くかのように、そのように(天界へ至る)。実に心の清らかさを原因として、衆生は善き行く先へと赴くのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

“この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました”。第一(の経)。

2. Mettasuttaṃ

2. 慈しみの経

22. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

22. “これは世尊によって説かれ、阿羅漢(世尊)によって説かれたことを、私はこのように聞きました。”

‘‘Mā, bhikkhave, puññānaṃ bhāyittha. Sukhassetaṃ, bhikkhave, adhivacanaṃ iṭṭhassa kantassa piyassa manāpassa yadidaṃ puññāni. Abhijānāmi kho panāhaṃ, bhikkhave, dīgharattaṃ katānaṃ puññānaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ piyaṃ manāpaṃ vipākaṃ paccanubhūtaṃ. Satta vassāni mettacittaṃ bhāvetvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe nayimaṃ lokaṃ punarāgamāsiṃ. Saṃvaṭṭamāne sudaṃ, bhikkhave, kappe ābhassarūpago homi; vivaṭṭamāne kappe suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi.

“比丘たちよ、功徳を恐れてはならない。比丘たちよ、功徳というものは、望ましく、好ましく、愛しく、喜ばしい幸福の別名である。比丘たちよ、私は長きにわたって行った功徳の、望ましく、好ましく、愛しく、喜ばしい報いを、長きにわたって享受してきたことをはっきりと知っている。七年間慈しみの心を修習して、七つの収縮と拡張の劫(壊劫と成劫)の間、この世界(欲界)に再び来ることはなかった。比丘たちよ、世界が収縮する(壊れる)時には、光音天の神となり、世界が拡張する(成る)時には、空の梵天の宮殿に生まれた。”

‘‘Tatra sudaṃ, bhikkhave, brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Chattiṃsakkhattuṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, sakko ahosiṃ devānamindo; anekasatakkhattuṃ rājā ahosiṃ cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Ko pana vādo padesarajjassa!

“比丘たちよ、そこで私は梵天となり、他の者を制し、他からは制されず、必ず(全てを)見通し、自在に支配する大梵天となった。また比丘たちよ、私は三十六回、神々の主である帝釈天となった。また数百回、法に従う正義の王(法王)であり、四方の海に至る地を治める勝利者であり、国土を安定させ、七種の宝を備えた転輪聖王となった。地方の王であった時については、言うまでもない。”

‘‘Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – ‘kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ, kissa kammassa vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – ‘tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ, tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvoti, seyyathidaṃ – dānassa, damassa, saññamassā’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、その私に次のような思いが生じた。‘今、私がこのように大きな神通力を持ち、このように大きな威力を持っているのは、いったいどのような業の結果であり、どのような業の報いなのだろうか’と。比丘たちよ、その私に次のような思いが生じた。‘今、私がこのように大きな神通力を持ち、このように大きな威力を持っているのは、三つの業の結果であり、三つの業の報いである。すなわち、布施と、調伏(自己制御)と、自制(身口意の慎み)である’と。世尊はこの意味を説かれた。それについて、このように言われる。”

‘‘Puññameva so sikkheyya, āyataggaṃ sukhudrayaṃ;

Dānañca samacariyañca, mettacittañca bhāvaye.

“(自らの利益を望む)その人は、将来にわたって最高かつ幸福をもたらす功徳のみを学ぶべきである。布施と、正しい行いと、慈しみの心を修習すべきである。”

‘‘Ete [Pg.206] dhamme bhāvayitvā, tayo sukhasamuddaye ;

Abyāpajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī’’ti.

“賢者はこれら三つの幸福を生み出す法を修習して、苦しみのない幸福な世界に生まれる。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

“この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました”。第二(の経)。

3. Ubhayatthasuttaṃ

3. 両方の利益の経

23. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

23. “これは世尊によって説かれ、阿羅漢(世尊)によって説かれたことを、私はこのように聞きました。”

‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ samparāyikañca. Katamo ekadhammo? Appamādo kusalesu dhammesu. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ samparāyikañcā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、一つの教えが修習され、繰り返し行われるならば、現世の利益と来世の利益という、両方の利益を同時につかんで保つ。その一つの教えとは何か。善き法(徳)に対する不放逸(怠らないこと)である。比丘たちよ、まさにこの一つの教えが修習され、繰り返し行われるならば、現世の利益と来世の利益という、両方の利益を同時につかんで保つのである”。世尊はこの意味を説かれた。それについて、このように言われる。

‘‘Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;

Appamatto ubho atthe, adhigaṇhāti paṇḍito.

“賢者たちは、功徳をなすことにおける不放逸を称賛する。不放逸な賢者は、両方の利益を手に入れる。”

‘‘Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko;

Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī’’ti.

“現世における利益と、来世における利益。この両方の利益を達成することによって、その人は‘賢者(パンディタ)’と呼ばれるのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

“この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました”。第三(の経)。

4. Aṭṭhipuñjasuttaṃ

4. 骨の山の経

24. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

24. “これは世尊によって説かれ、阿羅漢(世尊)によって説かれたことを、私はこのように聞きました。”

‘‘Ekapuggalassa, bhikkhave, kappaṃ sandhāvato saṃsarato siyā evaṃ mahā aṭṭhikaṅkalo aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi yathāyaṃ vepullo pabbatoः sace saṃhārako assa, sambhatañca na vinasseyyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、一人の人間が一劫の間(生死を)流転し輪廻するならば、もしそれらを集める者がいて、集められたものが朽ち果てないのであれば、その骨の山、骨の堆積、骨の積み重ねは、このヴェープッラ山と同じくらい巨大なものになるであろう”。世尊はこの意味を説かれた。それについて、このように言われる。

‘‘Ekassekena kappena, puggalassaṭṭhisañcayo;

Siyā pabbatasamo rāsi, iti vuttaṃ mahesinā.

“一人の人間が一劫の間に(輪廻して)積み上げた骨の山は、山のような堆積となるであろうと、大仙人(ブッダ)によって説かれた。”

‘‘So kho panāyaṃ akkhāto, vepullo pabbato mahā;

Uttaro gijjhakūṭassa, magadhānaṃ giribbaje.

“その巨大なヴェープッラ山として知られる山は、マガダ国のギリッバジャ(王舎城)において、霊鷲山の北側に位置している。”

‘‘Yato [Pg.207] ca ariyasaccāni, sammappaññāya passati;

Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;

Ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.

“しかし、人が四つの聖なる真理(四聖諦)を正しい知恵によって見るとき、すなわち、苦しみ(苦諦)と、苦しみの生起(集諦)と、苦しみの超克(滅諦)と、苦しみの静止へと導く聖なる八支の道(道諦)を見るとき、”

‘‘Sa sattakkhattuṃ paramaṃ, sandhāvitvāna puggalo;

Dukkhassantakaro hoti, sabbasaṃyojanakkhayā’’ti.

“その人は最大で七回(の転生)を繰り返した後、あらゆる結縛(煩悩)を滅尽して、苦しみの終焉をもたらすのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

“この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました”。第四(の経)。

5. Musāvādasuttaṃ

5. 妄語(嘘)の経

25. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

25. “これは世尊によって説かれ、阿羅漢(世尊)によって説かれたことを、私はこのように聞きました。”

‘‘Ekadhammaṃ atītassa, bhikkhave, purisapuggalassa nāhaṃ tassa kiñci pāpakammaṃ akaraṇīyanti vadāmi. Katamaṃ ekadhammaṃ? Yadidaṃ bhikkhave, sampajānamusāvādo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、一つの法(真実)を踏みにじった人、すなわち意図的に嘘をつく者にとって、なし得ない悪業はないと私は言う。比丘たちよ、その一つの法とは何か。すなわち、知りながら嘘をつくこと(妄語)である”。世尊はこの意味を説かれた。それについて、このように言われる。

‘‘Ekadhammaṃ atītassa, musāvādissa jantuno;

Vitiṇṇaparalokassa, natthi pāpaṃ akāriya’’nti.

“唯一の法(真実)を違え、虚偽を語り、来世の報いを顧みない衆生にとって、なし得ない悪はない。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

この意味を世尊は説かれました。このように私は聞きました。第五の経。

6. Dānasuttaṃ

6. 布施経

26. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

26. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢(世尊)によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Evañce, bhikkhave, sattā jāneyyuṃ dānasaṃvibhāgassa vipākaṃ yathāhaṃ jānāmi, na adatvā bhuñjeyyuṃ, na ca nesaṃ maccheramalaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyya. Yopi nesaṃ assa carimo ālopo carimaṃ kabaḷaṃ, tatopi na asaṃvibhajitvā bhuñjeyyuṃ, sace nesaṃ paṭiggāhakā assu. Yasmā ca kho, bhikkhave, sattā na evaṃ jānanti dānasaṃvibhāgassa vipākaṃ yathāhaṃ jānāmi, tasmā adatvā bhuñjanti, maccheramalañca nesaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、もし衆生が、私が知っているように布施と分かち合いの果報を知っているならば、与えることなしに食べることはないだろう。また、物惜しみの汚れが彼らの心を支配して留まることもないだろう。たとえそれが最後の一口、最後の一塊であったとしても、もし受給者がいるならば、分かち合うことなしに食べることはないだろう。比丘たちよ、しかし衆生は、私が知っているように布施と分かち合いの果報を知らない。それゆえに、与えることなしに食べ、物惜しみの汚れが彼らの心を支配して留まっているのである。”世尊はこの意味を説かれました。そのことについて、次のように説かれています。

‘‘Evaṃ ce sattā jāneyyuṃ, yathāvuttaṃ mahesinā;

Vipākaṃ saṃvibhāgassa, yathā hoti mahapphalaṃ.

“もし衆生が、大仙人(仏陀)によって説かれた通りに、分かち合いの果報がいかに大きな果実をもたらすかを知っているならば、”

‘‘Vineyya [Pg.208] maccheramalaṃ, vippasannena cetasā;

Dajjuṃ kālena ariyesu, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

“物惜しみの汚れを除き、清らかな心をもって、布施が大きな果実をもたらす聖者たちに対して、適切な時に布施を捧げるべきである。”

‘‘Annañca datvā bahuno, dakkhiṇeyyesu dakkhiṇaṃ;

Ito cutā manussattā, saggaṃ gacchanti dāyakā.

“多くの人々に食物を与え、供養に値する人々に最高の布施を捧げた施主たちは、この人間界から没して、天界へと赴く。”

‘‘Te ca saggagatā tattha, modanti kāmakāmino;

Vipākaṃ saṃvibhāgassa, anubhonti amaccharā’’ti.

“天界に至った彼らは、そこで望むままの諸欲を楽しみ、物惜しみすることなく、分かち合いの果報を享受するのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

この意味を世尊は説かれました。このように私は聞きました。第六の経。

7. Mettābhāvanāsuttaṃ

7. 慈しみの修行の経

27. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

27. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢(世尊)によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Yāni kānici, bhikkhave, opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ. Mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.

“比丘たちよ、生存の根拠(五蘊)を伴う、功徳をなすいかなる方法があるとしても、それらすべては、慈しみによる心の解脱の十六分の一にも及ばない。慈しみによる心の解脱こそが、それらすべての功徳を凌駕して、輝き、照らし、光を放つのである。”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā sabbā tā candiyā pabhāya kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, candapabhāyeva tā adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.

“比丘たちよ、例えば、星々のいかなる輝きも、月光の十六分の一にも及ばず、月光こそがそれら星々の輝きを凌駕して輝き、照らし、光を放つのと同じように。比丘たちよ、そのように、生存の根拠を伴う、功徳をなすいかなる方法があるとしても、それらすべては、慈しみによる心の解脱の十六分の一にも及ばない。慈しみによる心の解脱こそが、それらを凌駕して、輝き、照らし、光を放つのである。”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.

“比丘たちよ、例えば、雨季の最後の月にあたる秋の季節、雲ひとつない晴れ渡った空で、太陽が空へと昇り、虚空にあるすべての闇を打ち払って輝き、照らし、光を放つのと同じように。比丘たちよ、そのように、生存の根拠を伴う、功徳をなすいかなる方法があるとしても、それらすべては、慈しみによる心の解脱の十六分の一にも及ばない。慈しみによる心の解脱こそが、それらを凌駕して、輝き、照らし、光を放つのである。”

‘‘Seyyathāpi[Pg.209], bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṃ osadhitārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati cā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、例えば、夜明けの時に、明星が輝き、照らし、光を放つのと同じように。比丘たちよ、そのように、生存の根拠を伴う、功徳をなすいかなる方法があるとしても、それらすべては、慈しみによる心の解脱の十六分の一にも及ばない。慈しみによる心の解脱こそが、それらを凌駕して、輝き、照らし、光を放つのである。”世尊はこの意味を説かれました。そのことについて、次のように説かれています。

‘‘Yo ca mettaṃ bhāvayati, appamāṇaṃ paṭissato;

Tanū saṃyojanā honti, passato upadhikkhayaṃ.

“常に正念をもって、無量の慈しみを修める者が、生存の根拠の滅尽(涅槃)を見るならば、その人の結縛(煩悩)は微薄となる。”

‘‘Ekampi ce pāṇamaduṭṭhacitto, mettāyati kusalo tena hoti;

Sabbe ca pāṇe manasānukampaṃ, pahūtamariyo pakaroti puññaṃ.

“もし汚れなき心をもって、たった一人の衆生に対してであっても慈しみを抱くならば、それによって善をなす人となる。さらに、すべての衆生に対して心から憐れみを抱く聖なる人は、広大な功徳をなすものである。”

‘‘Ye sattasaṇḍaṃ pathaviṃ vijitvā, rājisayo yajamānānupariyagā;

Assamedhaṃ purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggaḷaṃ.

“衆生が満ちあふれる大地を征服し、サッサメーダ、プーリサメーダ、サンマーパーサ、ヴァージャペーヤ、そしてニラッガリといった祭祀を行いながら巡り歩く王仙たちがいる。”

‘‘Mettassa cittassa subhāvitassa, kalampi te nānubhavanti soḷasiṃ;

Candappabhā tāragaṇāva sabbe.

“それら(の祭祀)は、星々の群れが月光に及ばないように、正しく修められた慈しみの心の十六分の一にも及ばない。”

‘‘Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye;

Mettaṃso sabbabhūtesu, veraṃ tassa na kenacī’’ti.

“自ら殺さず、殺させず、自ら勝たず、負けさせず、すべての衆生に対して慈しみの心を持つ者には、何ものとも怨讐が生じることはない。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

この意味を世尊は説かれました。このように私は聞きました。第七の経。

Tatiyo vaggo niṭṭhito.

第三章が終わりました。

Tassuddānaṃ –

その目次は以下の通り。

Cittaṃ [Pg.210] mettaṃ ubho atthe, puñjaṃ vepullapabbataṃ;

Sampajānamusāvādo, dānañca mettabhāvanā.

心、慈しみ、両方の利益、山積、ヴェープッラ山、正知虚偽、布施、慈しみの修行。

Sattimāni ca suttāni, purimāni ca vīsati;

Ekadhammesu suttantā, sattavīsatisaṅgahāti.

ここにあるこれら七つの経と、以前の二十の経、合わせて二十七の経が、一法集(エーカ・ニパータ)の経典として編纂されている。

Ekakanipāto niṭṭhito.

一法集が終わりました。

2. Dukanipāto

2. 二法集(ドゥカ・ニパータ)

1. Paṭhamavaggo

1. 第一章

1. Dukkhavihārasuttaṃ

1. 苦住経

28. (Dve [Pg.211] dhamme anukkaṭi) vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

28. “世尊によってこのように言われ、阿羅漢(聖者)によって言われたことを、私はこのように聞きました。”

‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Katamehi dvīhi? Indriyesu aguttadvāratāya ca, bhojane amattaññutāya ca. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati savidhātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、二つの法を備えた比丘は、現世において、苦しみを伴い、苦悩を伴い、絶望を伴い、熱悩を伴って苦しく住する。そして、身が崩壊して死んだ後、悪趣(地獄など)が予期される。二つの法とは何か。感官(インドリヤ)において門を閉ざさないことと、食事において適量を知らないことである。比丘たちよ、これら二つの法を備えた比丘は、現世において、苦しみを伴い、苦悩を伴い、絶望を伴い、熱悩を伴って苦しく住する。そして、身が崩壊して死んだ後、悪趣が予期されるのである。”世尊はこの意味を語られた。それについて次のように言われる。

‘‘Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo tathā mano;

Etāni yassa dvārāni, aguttānidha bhikkhuno.

“眼、耳、鼻、舌、身、そして意(こころ)。ここに、比丘がこれらの門を不守護にするならば、

‘‘Bhojanamhi amattaññū, indriyesu asaṃvuto;

Kāyadukkhaṃ cetodukkhaṃ, dukkhaṃ so adhigacchati.

食事において適量を知らず、感官において自制がない。その者は、身体的な苦しみと精神的な苦しみという、苦悩を経験する。

‘‘Ḍayhamānena kāyena, ḍayhamānena cetasā;

Divā vā yadi vā rattiṃ, dukkhaṃ viharati tādiso’’ti.

焼かれるような身体と、焼かれるような心によって、昼であろうと夜であろうと、そのような者は苦しみのうちに住するのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたことを、私はこのように聞きました。(第一の経)

2. Sukhavihārasuttaṃ

2. 安楽住経

29. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

29. “世尊によってこのように言われ、阿羅漢によって言われたことを、私はこのように聞きました。”

‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā[Pg.212]. Katamehi dvīhi? Indriyesu guttadvāratāya ca, bhojane mattaññutāya ca. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、二つの法を備えた比丘は、現世において、苦しみがなく、苦悩がなく、絶望がなく、熱悩がなく、安楽に住する。そして、身が崩壊して死んだ後、善趣(天界など)が予期される。二つの法とは何か。感官において門をよく守ることと、食事において適量を知ることである。比丘たちよ、これら二つの法を備えた比丘は、現世において、苦しみがなく、苦悩がなく、絶望がなく、熱悩がなく、安楽に住する。そして、身が崩壊して死んだ後、善趣が予期されるのである。”世尊はこの意味を語られた。それについて次のように言われる。

‘‘Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyo tathā mano;

Etāni yassa dvārāni, suguttānidha bhikkhuno.

“眼、耳、鼻、舌、身、そして意。ここに、比丘がこれらの門をよく守るならば、

‘‘Bhojanamhi ca mattaññū, indriyesu ca saṃvuto;

Kāyasukhaṃ cetosukhaṃ, sukhaṃ so adhigacchati.

食事において適量を知り、感官において自制がある。その者は、身体的な安楽と精神的な安楽という、幸せを経験する。

‘‘Aḍayhamānena kāyena, aḍayhamānena cetasā;

Divā vā yadi vā rattiṃ, sukhaṃ viharati tādiso’’ti.

焼かれることのない身体と、焼かれることのない心によって、昼であろうと夜であろうと、そのような者は安楽のうちに住するのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたことを、私はこのように聞きました。(第二の経)

3. Tapanīyasuttaṃ

3. 熱悩経

30. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

30. “世尊によってこのように言われ、阿羅漢によって言われたことを、私はこのように聞きました。”

‘‘Dveme, bhikkhave, dhammā tapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekacco akatakalyāṇo hoti, akatakusalo, akatabhīruttāṇo, katapāpo, kataluddo, katakibbiso. So ‘akataṃ me kalyāṇa’ntipi tappati, ‘kataṃ me pāpa’ntipi tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā tapanīyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら二つの法は後悔(熱悩)させるものである。二つとは何か。比丘たちよ、ここに、ある人は善をなさず、功徳をなさず、恐れからの救いを作らず、悪をなし、残酷なことをし、罪悪をなす。その人は‘私は善をなさなかった’と悔やみ、‘私は悪をなした’と悔やむのである。比丘たちよ、これら二つの法は後悔させるものである。”世尊はこの意味を語られた。それについて次のように言われる。

‘‘Kāyaduccaritaṃ katvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ katvā, yañcaññaṃ dosasañhitaṃ.

“身の悪行をなし、言葉の悪行をなし、心の悪行をなし、その他にも罪を伴うあらゆる不善をなし、

‘‘Akatvā kusalaṃ kammaṃ, katvānākusalaṃ bahuṃ;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.

善い行い(クサラ)をなさず、多くの不善の行いをして、その智慧なき者は、身が崩壊したときに地獄に落ちるのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたことを、私はこのように聞きました。(第三の経)

4. Atapanīyasuttaṃ

4. 不熱悩経

31. Vuttañhetaṃ [Pg.213] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

31. “世尊によってこのように言われ、阿羅漢によって言われたことを、私はこのように聞きました。”

‘‘Dveme, bhikkhave, dhammā atapanīyā. Katame dve? Idha, bhikkhave, ekacco katakalyāṇo hoti, katakusalo, katabhīruttāṇo, akatapāpo, akataluddo, akatakibbiso. So ‘kataṃ me kalyāṇa’ntipi na tappati, ‘akataṃ me pāpa’ntipi na tappati. Ime kho, bhikkhave, dve dhammā atapanīyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら二つの法は後悔(熱悩)させないものである。二つとは何か。比丘たちよ、ここに、ある人は善をなし、功徳をなし、恐れからの救いを作り、悪をなさず、残酷なことをせず、罪悪をなさない。その人は‘私は善をなした’と喜んで悔やむことがなく、‘私は悪をなさなかった’と喜んで悔やむことがない。比丘たちよ、これら二つの法は後悔させないものである。”世尊はこの意味を語られた。それについて次のように言われる。

‘‘Kāyaduccaritaṃ hitvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ hitvā, yañcaññaṃ dosasañhitaṃ.

“身の悪行を捨て、言葉の悪行を捨て、心の悪行を捨て、その他にも罪を伴うあらゆる不善を捨てて、

‘‘Akatvākusalaṃ kammaṃ, katvāna kusalaṃ bahuṃ;

Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.

不善の行いをなさず、多くの善い行いをして、その智慧ある者は、身が崩壊したときに天界(善趣)に生まれるのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたことを、私はこのように聞きました。(第四の経)

5. Paṭhamasīlasuttaṃ

5. 第一の戒経

32. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

32. “世尊によってこのように言われ、阿羅漢によって言われたことを、私はこのように聞きました。”

‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi dvīhi? Pāpakena ca sīlena, pāpikāya ca diṭṭhiyā. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、二つの法を備えた人は、運ばれて置かれたかのように、その通り地獄に落ちる。二つの法とは何か。悪しき戒(徳)と、悪しき見解である。比丘たちよ、これら二つの法を備えた人は、運ばれて置かれたかのように、その通り地獄に落ちるのである。”世尊はこの意味を語られた。それについて次のように言われる。

‘‘Pāpakena ca sīlena, pāpikāya ca diṭṭhiyā;

Etehi dvīhi dhammehi, yo samannāgato naro;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.

“悪しき戒(ふるまい)と、悪しき見解。これら二つの法を備えた人は、智慧なき者であり、身が崩壊したときに地獄に落ちるのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたことを、私はこのように聞きました。(第五の経)”

6. Dutiyasīlasuttaṃ

6. 第二戒経

33. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

33. 世尊によってこれは語られ、聖者(阿羅漢)によって語られたと、このように私は聞きました。

‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi dvīhi? Bhaddakena ca sīlena, bhaddikāya ca diṭṭhiyā. Imehi [Pg.214] kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、二つの法を具足した者は、運ばれて置かれたかのように、そのように天界へと至る。いかなる二つか。善き戒と、善き見解(正見)である。比丘たちよ、これら二つの法を具足した者は、運ばれて置かれたかのように、そのように天界へと至るのである”。世尊はこの意味を語られました。それについて、次のように説かれています。

‘‘Bhaddakena ca sīlena, bhaddikāya ca diṭṭhiyā;

Etehi dvīhi dhammehi, yo samannāgato naro;

Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.

“善き戒と、善き見解。これら二つの法を具足した人は、智慧あり、身体が崩壊した後、天界に生まれる”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、このように私は聞きました。第六(経)。

7. Ātāpīsuttaṃ

7. 精進経

34. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

34. 世尊によってこれは語られ、聖者によって語られたと、このように私は聞きました。

‘‘Anātāpī, bhikkhave, bhikkhu anottāpī abhabbo sambodhāya, abhabbo nibbānāya, abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Ātāpī ca kho, bhikkhave, bhikkhu ottāpī bhabbo sambodhāya, bhabbo nibbānāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、精進がなく、慚愧(悪を恐れる心)のない比丘は、正覚に至ることも、涅槃に至ることも、無上の安穏(阿羅漢果)を体得することもできない。しかし比丘たちよ、精進があり、慚愧のある比丘こそが、正覚に至ることができ、涅槃に至ることができ、無上の安穏を体得することができるのである”。世尊はこの意味を語られました。それについて、次のように説かれています。

‘‘Anātāpī anottāpī, kusīto hīnavīriyo;

Yo thīnamiddhabahulo, ahirīko anādaro;

Abhabbo tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttamaṃ.

“精進がなく、慚愧もなく、怠惰で、努力が劣り、眠気が多く、恥を知らず、不遜であるような比丘は、至高の正覚に触れることはできない。

‘‘Yo ca satimā nipako jhāyī, ātāpī ottāpī ca appamatto;

Saṃyojanaṃ jātijarāya chetvā, idheva sambodhimanuttaraṃ phuse’’ti.

しかし、正念があり、賢明で、瞑想し、精進し、慚愧があり、不放逸である比丘は、生と老の結縛(サンヨージャナ)を断ち切り、まさにこの世で無上の正覚に触れるであろう”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、このように私は聞きました。第七(経)。

8. Paṭhamanakuhanasuttaṃ

8. 第一欺瞞経

35. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

35. 世尊によってこれは語られ、聖者によって語られたと、このように私は聞きました。

‘‘Nayidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati janakuhanatthaṃ, na janalapanatthaṃ, na lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ, na ‘iti maṃ jano jānātū’ti. Atha kho idaṃ, bhikkhave[Pg.215], brahmacariyaṃ vussati saṃvaratthañceva pahānatthañcā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、この梵行(清浄な修行)は、人々を欺くためでもなく、人々に阿諛(おもね)るためでもなく、利得・供養・名声の恩恵のためでもなく、‘このように人々が私を知るように’というためでもない。比丘たちよ、実にこの梵行は、自制(制御)のため、そして捨断(煩悩を捨てること)のために修められるのである”。世尊はこの意味を語られました。それについて、次のように説かれています。

‘‘Saṃvaratthaṃ pahānatthaṃ, brahmacariyaṃ anītihaṃ;

Adesayi so bhagavā, nibbānogadhagāminaṃ.

“自制のため、捨断のため、世俗の伝承によらない、涅槃へと赴く梵行を、かの世尊は説かれた。

‘‘Esa maggo mahattehi, anuyāto mahesibhi ;

Ye ye taṃ paṭipajjanti, yathā buddhena desitaṃ;

Dukkhassantaṃ karissanti, satthusāsanakārino’’ti.

この道は、偉大なる聖者たち、大仙人たちによって歩まれたものである。仏陀によって説かれた通りにその道を実践する人々、師の教えを実行する者たちは、苦しみの終焉をもたらすであろう”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、このように私は聞きました。第八(経)。

9. Dutiyanakuhanasuttaṃ

9. 第二欺瞞経

36. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

36. 世尊によってこれは語られ、聖者によって語られたと、このように私は聞きました。

‘‘Nayidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati janakuhanatthaṃ, na janalapanatthaṃ, na lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ, na ‘iti maṃ jano jānātū’ti. Atha kho idaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati abhiññatthañceva pariññatthañcā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、この梵行は、人々を欺くためでもなく、人々に阿諛するためでもなく、利得・供養・名声の恩恵のためでもなく、‘このように人々が私を知るように’というためでもない。比丘たちよ、実にこの梵行は、卓越した知(証知)のため、そして遍知(完全な理解)のために修められるのである”。世尊はこの意味を語られました。それについて、次のように説かれています。

‘‘Abhiññatthaṃ pariññatthaṃ, brahmacariyaṃ anītihaṃ;

Adesayi so bhagavā, nibbānogadhagāminaṃ.

“証知のため、遍知のため、世俗の伝承によらない、涅槃へと赴く梵行を、かの世尊は説かれた。

‘‘Esa maggo mahattehi, anuyāto mahesibhi;

Ye ye taṃ paṭipajjanti, yathā buddhena desitaṃ;

Dukkhassantaṃ karissanti, satthusāsanakārino’’ti.

この道は、偉大なる聖者たち、大仙人たちによって歩まれたものである。仏陀によって説かれた通りにその道を実践する人々、師の教えを実行する者たちは、苦しみの終焉をもたらすであろう”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、このように私は聞きました。第九(経)。

10. Somanassasuttaṃ

10. 喜悦経

37. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

37. 世尊によってこれは語られ、聖者によって語られたと、このように私は聞きました。

‘‘Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya. Katamehi [Pg.216] dvīhi? Saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃvejanena, saṃviggassa ca yoniso padhānena. Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、二つの法を具足した比丘は、現世において安楽と喜悦に満ちて住し、また諸々の漏(煩悩)を滅尽するための正しい原因が開始される。いかなる二つか。戦慄すべき場所(生死の苦しみなど)において戦慄(宗教的危機感)すること、そして、戦慄した者が正しく精進することである。比丘たちよ、これら二つの法を具足した比丘は、現世において安楽と喜悦に満ちて住し、また諸々の漏を滅尽するための正しい原因が開始されるのである”。世尊はこの意味を語られました。それについて、次のように説かれています。

‘‘Saṃvejanīyaṭṭhānesu, saṃvijjetheva paṇḍito;

Ātāpī nipako bhikkhu, paññāya samavekkhiya.

“賢明な者は、戦慄すべき事柄において、精進し、聡明な比丘として、智慧をもって観察し、まさに戦慄(自省)すべきである。

‘‘Evaṃ vihārī ātāpī, santavutti anuddhato;

Cetosamathamanuyutto, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe’’ti.

このように住し、精進し、寂静な振る舞いをし、高ぶることなく、心の静止(サマタ)に専念する比丘は、苦しみの滅尽(涅槃)に到達するであろう”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、このように私は聞きました。第十(経)。

Paṭhamo vaggo niṭṭhito.

第一章(品)終わる。

Tassuddānaṃ –

この章(品)の要綱(摂頌)は次の通りである。

Dve ca bhikkhū tapanīyā, tapanīyā paratthehi;

Ātāpī nakuhanā dve, somanassena te dasāti.

二つの[法]、比丘たち、後悔すべき[法]、他の[法]によって後悔すべき[法]、勤勉、無虚偽の二つ、喜悦とともに、これら十である。

2. Dutiyavaggo

2. 第二品

1. Vitakkasuttaṃ

1. 尋(ヴィタッカ)経

38. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

38. これは世尊によって語られたことであり、阿羅漢(尊者)によって語られたこととして、私はこのように聞きました。

‘‘Tathāgataṃ, bhikkhave, arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dve vitakkā bahulaṃ samudācaranti – khemo ca vitakko, paviveko ca. Abyāpajjhārāmo, bhikkhave, tathāgato abyāpajjharato. Tamenaṃ, bhikkhave, tathāgataṃ abyāpajjhārāmaṃ abyāpajjharataṃ eseva vitakko bahulaṃ samudācarati – ‘imāyāhaṃ iriyāya na kiñci byābādhemi tasaṃ vā thāvaraṃ vā’ti.

“比丘たちよ、阿羅漢であり正自覚者である如来には、二つの尋(思考)が多く生じる。すなわち、安穏(無害)の尋と、離(独居・遠離)の尋である。比丘たちよ、如来は不害(非暴力)を楽しみ、不害を喜ぶ。比丘たちよ、不害を楽しみ不害を喜ぶ如来には、‘私はこの振る舞い(威儀)によって、動くもの(凡夫)であれ、留まるもの(聖者)であれ、いかなる衆生をも害することはない’という尋が、まさに多く生じるのである。”

‘‘Pavivekārāmo[Pg.217], bhikkhave, tathāgato pavivekarato. Tamenaṃ, bhikkhave, tathāgataṃ pavivekārāmaṃ pavivekarataṃ eseva vitakko bahulaṃ samudācarati – ‘yaṃ akusalaṃ taṃ pahīna’nti.

“比丘たちよ、如来は遠離を楽しみ、遠離を喜ぶ。比丘たちよ、遠離を楽しみ、遠離を喜ぶ如来には、‘不善なるものはすべて捨て去られた’という尋が、まさに多く生じるのである。”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, tumhepi abyāpajjhārāmā viharatha abyāpajjharatā. Tesaṃ vo, bhikkhave, tumhākaṃ abyāpajjhārāmānaṃ viharataṃ abyāpajjharatānaṃ eseva vitakko bahulaṃ samudācarissati – ‘imāya mayaṃ iriyāya na kiñci byābādhema tasaṃ vā thāvaraṃ vā’ti.

“比丘たちよ、それゆえ、あなた方もまた不害を楽しみ、不害を喜んで住みなさい。比丘たちよ、不害を楽しみ、不害を喜んで住むあなた方には、‘私たちはこの振る舞いによって、動くものであれ、留まるものであれ、いかなる衆生をも害することはない’という尋が、まさに多く生じるであろう。”

‘‘Pavivekārāmā, bhikkhave, viharatha pavivekaratā. Tesaṃ vo, bhikkhave, tumhākaṃ pavivekārāmānaṃ viharataṃ pavivekaratānaṃ eseva vitakko bahulaṃ samudācarissati – ‘kiṃ akusalaṃ, kiṃ appahīnaṃ, kiṃ pajahāmā’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、遠離を楽しみ、遠離を喜んで住みなさい。比丘たちよ、遠離を楽しみ、遠離を喜んで住むあなた方には、‘不善とは何か、何が捨て去られていないのか、何を捨て去るべきか’という尋が、まさに多く生じるであろう。”世尊はこの意味を語られた。そのことについて、次のように言われる。

‘‘Tathāgataṃ buddhamasayhasāhinaṃ, duve vitakkā samudācaranti naṃ;

Khemo vitakko paṭhamo udīrito, tato viveko dutiyo pakāsito.

“耐えがたきを成し遂げ、真理を悟った如来には、二つの尋が生じる。第一に説かれたのは安穏(無害)の尋であり、第二に示されたのは遠離の尋である。”

‘‘Tamonudaṃ pāragataṃ mahesiṃ, taṃ pattipattaṃ vasimaṃ anāsavaṃ;

Visantaraṃ taṇhakkhaye vimuttaṃ, taṃ ve muniṃ antimadehadhāriṃ;

Mārañjahaṃ brūmi jarāya pāraguṃ.

“闇(無明)を払い、彼岸に至った大仙(偉大な修行者)であり、到達すべき境地に達し、心を自在に操り、漏(煩悩)のないお方。愛欲の滅尽において解脱し、最後の体を持つ聖者。魔を捨て去り、老いの彼岸に達したその如来に、二つの尋が生じると私は説く。”

‘‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, yathāpi passe janataṃ samantato;

Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedho, pāsādamāruyha samantacakkhu;

Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko, avekkhati jātijarābhibhūta’’nti.

“岩山、山頂に立つ人が、周囲の人々を見下ろすように、それと同じく、賢明にしてあまねく見る目を持つ世尊は、法で成る楼閣に登り、憂いを離れ、憂いに沈み生老に圧倒された人々を観察される。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。私はこのように聞きました。第一(の経)。

2. Desanāsuttaṃ

2. 説教(デサナー)経

39. Vuttañhetaṃ [Pg.218] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

39. これは世尊によって語られたことであり、阿羅漢によって語られたこととして、私はこのように聞きました。

‘‘Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa dve dhammadesanā pariyāyena bhavanti. Katamā dve? ‘Pāpaṃ pāpakato passathā’ti – ayaṃ paṭhamā dhammadesanā; ‘pāpaṃ pāpakato disvā tattha nibbindatha virajjatha vimuccathā’ti – ayaṃ dutiyā dhammadesanā. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa imā dve dhammadesanā pariyāyena bhavantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、阿羅漢であり正自覚者である如来には、二つの法の説示が順次にある。いかなる二つか? ‘悪を悪として見よ’というのが第一の法の説示である。‘悪を悪として見て、それを厭離し、離欲し、解脱せよ’というのが第二の法の説示である。比丘たちよ、阿羅漢であり正自覚者である如来には、これら二つの法の説示が順次にあるのである。”世尊はこの意味を語られた。そのことについて、次のように言われる。

‘‘Tathāgatassa buddhassa, sabbabhūtānukampino;

Pariyāyavacanaṃ passa, dve ca dhammā pakāsitā.

“すべての衆生を憐れむ、目覚めたる如来の、順次の教えを見よ。二つの法が示された。”

‘‘Pāpakaṃ passatha cetaṃ, tattha cāpi virajjatha;

Tato virattacittāse, dukkhassantaṃ karissathā’’ti.

“この悪を見よ、そしてそこから離欲せよ。それによって心が離欲した者たちは、苦しみの終焉をもたらすであろう。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。私はこのように聞きました。第二(の経)。

3. Vijjāsuttaṃ

3. 明(ヴィッジャー)経

40. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

40. これは世尊によって語られたことであり、阿羅漢によって語られたこととして、私はこのように聞きました。

‘‘Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anvadeva ahirikaṃ anottappaṃ; vijjā ca kho, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anvadeva hirottappa’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、無明は不善なる法が具足される際の先駆者であり、それに続いて恥のなさ(無慚)と恐れのなさ(無愧)が生じる。比丘たちよ、明(智慧)は善なる法が具足される際の先駆者であり、それに続いて恥(慚)と恐れ(愧)が生じる。”世尊はこの意味を語られた。そのことについて、次のように言われる。

‘‘Yā kācimā duggatiyo, asmiṃ loke paramhi ca;

Avijjāmūlikā sabbā, icchālobhasamussayā.

“この世、あるいは後の世において、いかなる悪趣があろうとも、それらはすべて無明を根本とし、欲求と貪欲によって積み上げられたものである。”

‘‘Yato ca hoti pāpiccho, ahirīko anādaro;

Tato pāpaṃ pasavati, apāyaṃ tena gacchati.

“悪しき欲を持ち、恥を知らず、敬意を持たないとき、そこから悪が生じ、それによって地獄(悪所)へと赴く。”

‘‘Tasmā chandañca lobhañca, avijjañca virājayaṃ;

Vijjaṃ uppādayaṃ bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe’’ti.

“それゆえ、比丘は欲求と貪欲と無明を払い除け、明(智慧)を生じさせ、すべての悪趣を捨てるべきである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。私はこのように聞きました。第三(の経)。

4. Paññāparihīnasuttaṃ

4. 慧退失(パンニャー・パリヒーナ)経

41. Vuttañhetaṃ [Pg.219] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

41. これは世尊によって語られたことであり、阿羅漢によって語られたこととして、私はこのように聞きました。

‘‘Te, bhikkhave, sattā suparihīnā ye ariyāya paññāya parihīnā. Te diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharanti savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Te, bhikkhave, sattā aparihīnā ye ariyāya paññāya aparihīnā. Te diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharanti avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ; kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、聖なる智慧を失った衆生は、完全に(善から)失われた者たちである。彼らは現世においても苦しみ、障害と悩みと熱悩を抱えて住み、体の崩壊後、死ぬと悪趣(への転生)が予期される。比丘たちよ、聖なる智慧を失っていない衆生は、失われていない者たちである。彼らは現世においても幸福に、障害も悩みも熱悩もなく住み、体の崩壊後、死ぬと善趣(への転生)が予期される。”世尊はこの意味を語られた。そのことについて、次のように言われる。

‘‘Paññāya parihānena, passa lokaṃ sadevakaṃ;

Niviṭṭhaṃ nāmarūpasmiṃ, idaṃ saccanti maññati.

“智慧の欠如によって、神々を含むこの世を見よ。名色(身心)に執着し、‘これが真実である’と思いなしている。”

‘‘Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, yāyaṃ nibbedhagāminī;

Yāya sammā pajānāti, jātibhavaparikkhayaṃ.

“知恵こそがこの世で最高であり、それは(苦しみの)滅尽へと導くものである。それによって、生と存在の滅尽を正しく知るのである。”

‘‘Tesaṃ devā manussā ca, sambuddhānaṃ satīmataṃ;

Pihayanti hāsapaññānaṃ, sarīrantimadhārina’’nti.

“神々も人間も、正しく目覚め、正念を保ち、鋭い知恵を持ち、最後の身体を保つ(阿羅漢である)彼らを、羨望するのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。このように私は聞きました。第四(の経)。

5. Sukkadhammasuttaṃ

5. 浄白法経(白浄法経)

42. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

42. このように世尊によって語られ、阿羅漢(世尊)によって語られたことを、私は聞きました。

‘‘Dveme, bhikkhave, sukkā dhammā lokaṃ pālenti. Katame dve? Hirī ca, ottappañca. Ime ce, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṃ na pāleyyuṃ, nayidha paññāyetha mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vā. Sambhedaṃ loko agamissa yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā. Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve sukkā dhammā lokaṃ pālenti tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら二つの浄白なる法が世界を保護している。どの二つか。慚(はじ)と愧(おそれ)である。比丘たちよ、もしこれら二つの浄白なる法が世界を保護しなければ、この世には母、叔母、叔母(父の兄弟の妻)、師の妻、あるいは尊敬すべき人々の妻という区別は知られなくなるだろう。世界は、山羊や羊、鶏、豚、犬、野犬のように、混濁したものとなるだろう。比丘たちよ、これら二つの浄白なる法が世界を保護しているからこそ、母、叔母、叔母、師の妻、あるいは尊敬すべき人々の妻という区別が知られるのである。”世尊はこの意味を語られました。そこに、このように言われます。

‘‘Yesaṃ [Pg.220] ce hiriottappaṃ, sabbadā ca na vijjati;

Vokkantā sukkamūlā te, jātimaraṇagāmino.

“常に慚と愧を欠いている者たちは、浄白なる善根から踏み外し、生と死を繰り返す者となる。”

‘‘Yesañca hiriottappaṃ, sadā sammā upaṭṭhitā;

Virūḷhabrahmacariyā te, santo khīṇapunabbhavā’’ti.

“常に慚と愧を正しく備えている者たちは、清浄行を成長させ、静まり、再び生を受けることが尽きた者たちである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。このように私は聞きました。第五(の経)。

6. Ajātasuttaṃ

6. 不生経

43. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

43. このように世尊によって語られ、阿羅漢(世尊)によって語られたことを、私は聞きました。

‘‘Atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ. No cetaṃ, bhikkhave, abhavissa ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyetha. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、不生、不有、不作、無為が存在する。比丘たちよ、もしこの不生、不有、不作、無為が存在しないならば、ここで生、有、作、有為なるものからの離脱は知られないだろう。比丘たちよ、不生、不有、不作、無為が存在するからこそ、生、有、作、有為なるものからの離脱が知られるのである。”世尊はこの意味を語られました。そこに、このように言われます。

‘‘Jātaṃ bhūtaṃ samuppannaṃ, kataṃ saṅkhatamaddhuvaṃ;

Jarāmaraṇasaṅghāṭaṃ, roganīḷaṃ pabhaṅguraṃ.

“生じ、存在し、生起し、作られ、形成され、恒常ならざるもの。老いと死の集積であり、病の巣であり、壊れゆくものである。”

‘‘Āhāranettippabhavaṃ, nālaṃ tadabhinandituṃ;

Tassa nissaraṇaṃ santaṃ, atakkāvacaraṃ dhuvaṃ.

“食と(渇愛の)導きを源とするものは、喜ぶに値しない。それからの離脱は静止であり、思惟の及ばぬ領域(不退転)であり、恒常である。”

‘‘Ajātaṃ asamuppannaṃ, asokaṃ virajaṃ padaṃ;

Nirodho dukkhadhammānaṃ, saṅkhārūpasamo sukho’’ti.

“不生、不生起、憂いなき、塵なき境地。それは苦しみの法の滅尽であり、諸行の静止であり、安楽である。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。このように私は聞きました。第六(の経)。

7. Nibbānadhātusuttaṃ

7. 涅槃界経

44. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

44. このように世尊によって語られ、阿羅漢(世尊)によって語られたことを、私は聞きました。

‘‘Dvemā, bhikkhave, nibbānadhātuyo. Katame dve? Saupādisesā ca nibbānadhātu, anupādisesā ca nibbānadhātu.

“比丘たちよ、これら二つの涅槃界がある。どの二つか。有余依涅槃界と無余依涅槃界である。”

‘‘Katamā [Pg.221] ca, bhikkhave, saupādisesā nibbānadhātu? Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto. Tassa tiṭṭhanteva pañcindriyāni yesaṃ avighātattā manāpāmanāpaṃ paccanubhoti, sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedeti. Tassa yo rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, saupādisesā nibbānadhātu.

“比丘たちよ、有余依涅槃界とは何か。比丘たちよ、ここに、阿羅漢であり、諸漏が尽き、清浄行を完成し、なすべきことをなし、重荷を下ろし、自らの目的を達成し、結縛を滅尽し、正しい知によって解脱した比丘がいる。彼の五つの感官(五根)は依然として存在しており、それらが損なわれていないがゆえに、好ましいものや好ましくないものを経験し、楽や苦を感じる。彼の貪の滅尽、瞋の滅尽、痴の滅尽、これが比丘たちよ、有余依涅槃界と呼ばれる。”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, anupādisesā nibbānadhātu? Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto. Tassa idheva, bhikkhave, sabbavedayitāni anabhinanditāni sīti bhavissanti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, anupādisesā nibbānadhātu. Imā kho, bhikkhave, dve nibbānadhātuyo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、無余依涅槃界とは何か。比丘たちよ、ここに、阿羅漢であり、諸漏が尽き、清浄行を完成し、なすべきことをなし、重荷を下ろし、自らの目的を達成し、結縛を滅尽し、正しい知によって解脱した比丘がいる。比丘たちよ、まさにこの生涯において、彼のすべての感受(受)は喜ばれることなく、冷たくなる(静まる)であろう。比丘たちよ、これが無余依涅槃界と呼ばれる。比丘たちよ、これらが二つの涅槃界である。”世尊はこの意味を語られました。そこに、このように言われます。

‘‘Duve imā cakkhumatā pakāsitā, nibbānadhātū anissitena tādinā;

Ekā hi dhātu idha diṭṭhadhammikā, saupādisesā bhavanettisaṅkhayā;

Anupādisesā pana samparāyikā, yamhi nirujjhanti bhavāni sabbaso.

“眼ある者(仏)によって、これら二つの涅槃界が示された。何ものにも依存せず、如実なる者(ターディ)によって。一つは、この現世において、生存の導きが尽きた、有余の依処を伴う界である。もう一つの無余の界は、死後におけるものであり、そこではあらゆる存在が完全に滅する。”

‘‘Ye etadaññāya padaṃ asaṅkhataṃ, vimuttacittā bhavanettisaṅkhayā;

Te dhammasārādhigamā khaye ratā, pahaṃsu te sabbabhavāni tādino’’ti.

“この無為の境地を知り、生存の導きを滅尽して解脱した心を持つ者たち、彼らは法の真髄を体得し、滅尽を楽しみ、如実なる者としてすべての存在を捨て去ったのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。このように私は聞きました。第七(の経)。

8. Paṭisallānasuttaṃ

8. 独座経

45. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

45. このように世尊によって語られ、阿羅漢(世尊)によって語られたことを、私は聞きました。

‘‘Paṭisallānārāmā, bhikkhave, viharatha paṭisallānaratā, ajjhattaṃ cetosamathamanuyuttā, anirākatajjhānā, vipassanāya samannāgatā, brūhetā suññāgārānaṃ[Pg.222]. Paṭisallānārāmānaṃ, bhikkhave, viharataṃ paṭisallānaratānaṃ ajjhattaṃ cetosamathamanuyuttānaṃ anirākatamajjhānānaṃ vipassanāya samannāgatānaṃ brūhetānaṃ suññāgārānaṃ dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、独座を楽しみとし、独座を喜び、内なる心の静止に専念し、禅定を絶やさず、観(ヴィパッサナー)を備え、空屋を育む者として住しなさい。比丘たちよ、独座を楽しみ、独座を喜び、内なる心の静止に専念し、禅定を絶やさず、観を備え、空屋を育む者たちには、二つの果報のうち、いずれかの果報が期待される。すなわち、現世における究極の知(阿羅漢果)、あるいは依(執着の残り)があるならば不還果である。”世尊はこの意味を語られました。そこに、このように言われます。

‘‘Ye santacittā nipakā, satimanto ca jhāyino;

Sammā dhammaṃ vipassanti, kāmesu anapekkhino.

“心が静まり、賢明であり、正念あり、禅定に入る者たちは、正しく法を観察し、諸々の欲に執着しない。”

‘‘Appamādaratā santā, pamāde bhayadassino;

Abhabbā parihānāya, nibbānasseva santike’’ti.

“不放逸を楽しみ、静まり、放逸を恐れと見る者たちは、退転することなく、まさに涅槃の近くにある。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。このように私は聞きました。第八(の経)。

9. Sikkhānisaṃsasuttaṃ

9. 九、学処利益経(シックハーニサンサ・スッタ)

46. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

46. このように、世尊によって語られ、阿羅漢(あらかん)によって語られたことを、私は聞きました。

‘‘Sikkhānisaṃsā, bhikkhave, viharatha paññuttarā vimuttisārā satādhipateyyā. Sikkhānisaṃsānaṃ, bhikkhave, viharataṃ paññuttarānaṃ vimuttisārānaṃ satādhipateyyānaṃ dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘(びく)たちよ、学処(がくしょ)を利益(りえき)とし、智慧を至上とし、解脱(げだつ)を真髄とし、念(ね)を主権として住みなさい。比丘たちよ、学処を利益とし、智慧を至上とし、解脱を真髄とし、念を主権として住む者には、二つの果報のうち、いずれかの果報が期待できる。すなわち、現世における究極の知(阿羅漢果)、あるいは、執着の残余があるならば不還(ふげん)の位である。”この内容を世尊は語られました。そこにおいて、次のように唱えられています。

‘‘Paripuṇṇasikkhaṃ apahānadhammaṃ, paññuttaraṃ jātikhayantadassiṃ;

Taṃ ve muniṃ antimadehadhāriṃ, mārañjahaṃ brūmi jarāya pāraguṃ.

“学処を円満にし、法を失わず、至上の智慧を持ち、生の滅尽を見る者。その最後の体を持つ聖者(ムニ)を、魔を捨て、老いの彼岸に至った者と私は呼ぶ。

‘‘Tasmā sadā jhānaratā samāhitā, ātāpino jātikhayantadassino;

Māraṃ sasenaṃ abhibhuyya bhikkhavo, bhavatha jātimaraṇassa pāragā’’ti.

それゆえ、常に禅定を楽しみ、三昧(さんまい)に定まり、熱心に、生の滅尽を見よ。比丘たちよ、軍勢を伴う魔に打ち勝ち、生と死の彼岸に至る者となれ”と。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

この内容もまた、世尊によって語られたことであり、このように私は聞きました。第九(の経)が終わりました。

10. Jāgariyasuttaṃ

10. 十、覚醒経(ジャーガリヤ・スッタ)

47. Vuttañhetaṃ [Pg.223] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

47. このように、世尊によって語られ、阿羅漢によって語られたことを、私は聞きました。

‘‘Jāgaro cassa, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sato sampajāno samāhito pamudito vippasanno ca tattha kālavipassī ca kusalesu dhammesu. Jāgarassa, bhikkhave, bhikkhuno viharato satassa sampajānassa samāhitassa pamuditassa vippasannassa tattha kālavipassino kusalesu dhammesu dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、比丘は目覚めており、念(サティ)を保ち、正知(サンパジャーナ)を具え、三昧(サマーディ)にあり、歓喜し、清浄であり、かつ、適切な時に善き法を観じつつ住むべきである。比丘たちよ、目覚めて、念を保ち、正知を具え、三昧にあり、歓喜し、清浄であり、適切な時に善き法を観じつつ住む比丘には、二つの果報のうち、いずれかの果報が期待できる。すなわち、現世における究極の知、あるいは、執着の残余があるならば不還の位である。”この内容を世尊は語られました。そこにおいて、次のように唱えられています。

‘‘Jāgarantā suṇāthetaṃ, ye suttā te pabujjhatha;

Suttā jāgaritaṃ seyyo, natthi jāgarato bhayaṃ.

“目覚めている者たちよ、これを聞け。眠っている者たちは、目を覚ませ。眠りよりも覚醒していることが優れている。目覚めている者に恐怖はない。

‘‘Yo jāgaro ca satimā sampajāno, samāhito mudito vippasanno ca;

Kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno, ekodibhūto vihane tamaṃ so.

目覚めており、念を保ち、正知を具え、三昧にあり、歓喜し、清浄である者。時に応じて正しく法を考察し、専注(せんじゅう)した彼は、暗闇(無明)を打ち砕くであろう。

‘‘Tasmā have jāgariyaṃ bhajetha, ātāpī bhikkhu nipako jhānalābhī;

Saṃyojanaṃ jātijarāya chetvā, idheva sambodhimanuttaraṃ phuse’’ti.

それゆえ、覚醒を重んじよ。熱心な比丘は賢明にして、禅定を得る。生と老いの結縛(けつばく)を断ち切り、この現世において、無上の正覚に到達すべきである”と。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

この内容もまた、世尊によって語られたことであり、このように私は聞きました。第十(の経)が終わりました。

11. Āpāyikasuttaṃ

11. 十一、悪趣経(アーパーイカ・スッタ)

48. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

48. このように、世尊によって語られ、阿羅漢によって語られたことを、私は聞きました。

‘‘Dveme, bhikkhave, āpāyikā nerayikā idamappahāya. Katame dve? Yo ca abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, yo ca paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carantaṃ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṃseti. Ime kho, bhikkhave, dve āpāyikā nerayikā idamappahāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら二つの事柄を捨てない限り、悪趣(あくしゅ)に落ち、地獄に至る二種類の者がいる。どのような二種類か。一つは、梵行(清浄な行い)をしていないのに梵行者であると自称する者。もう一つは、完全に清浄な梵行を行っている者に対して、根拠のない不浄な行いの疑いをかけて非難する者である。比丘たちよ、これら二つの事柄を捨てない限り、悪趣に落ち、地獄に至る”この内容を世尊は語られました。そこにおいて、次のように唱えられています。

‘‘Abhūtavādī [Pg.224] nirayaṃ upeti, yo vāpi katvā na karomi cāha;

Ubhopi te pecca samā bhavanti, nihīnakammā manujā parattha.

“虚偽を語る者は地獄に至る。また、自ら行っておきながら‘私はやっていない’と言う者も(地獄に至る)。彼ら両者は、共に卑劣な行為をした人間として、死後、あの世において等しくなる。

‘‘Kāsāvakaṇṭhā bahavo, pāpadhammā asaññatā;

Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṃ te upapajjare.

袈裟を首にかけていても、悪しき性質を持ち、不節制な者が多くいる。それら悪人は、自らの悪業によって、地獄に生まれ変わる。

‘‘Seyyo ayoguḷo bhutto, tatto aggisikhūpamo;

Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍamasaññato’’ti.

戒律を欠き、不節制な者が、国の人々から布施された供養を食らうよりは、火炎のように熱い鉄の塊を飲み込む方がまだマシである”と。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Ekādasamaṃ.

この内容もまた、世尊によって語られたことであり、このように私は聞きました。第十一(の経)が終わりました。

12. Diṭṭhigatasuttaṃ

12. 十二、見解経(ディッティガタ・スッタ)

49. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

49. このように、世尊によって語られ、阿羅漢によって語られたことを、私は聞きました。

‘‘Dvīhi, bhikkhave, diṭṭhigatehi pariyuṭṭhitā devamanussā olīyanti eke, atidhāvanti eke; cakkhumanto ca passanti.

“比丘たちよ、二つの見解に囚われた神々と人間たちは、ある者は滞り、ある者は行き過ぎる。しかし、眼ある者たちは、あるがままに見る。

‘‘Kathañca, bhikkhave, olīyanti eke? Bhavārāmā, bhikkhave, devamanussā bhavaratā bhavasammuditā tesaṃ bhavanirodhāya dhamme desiyamāne cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Evaṃ kho, bhikkhave, olīyanti eke.

比丘たちよ、どのようにある者は滞るのか。比丘たちよ、神々と人間たちは存在(生存)を楽しみ、存在を喜び、存在に満足している。彼らに存在の滅尽のための法が説かれるとき、彼らの心は(その法に)飛び込まず、清まらず、安定せず、決し得ない。比丘たちよ、このようにして、ある者は滞るのである。

‘‘Kathañca, bhikkhave, atidhāvanti eke? Bhaveneva kho paneke aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā vibhavaṃ abhinandanti – yato kira, bho, ayaṃ attā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā; etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ etaṃ yāthāvanti. Evaṃ kho, bhikkhave, atidhāvanti eke.

比丘たちよ、どのようにある者は行き過ぎるのか。ある者たちは存在に悩み、恥じ、忌み嫌って、非存在(滅び)を喜ぶ。すなわち、‘友よ、この自己は、身体が崩壊して死んだ後は断絶し、消滅し、死後には存在しなくなる。これこそが静寂であり、これこそが殊勝であり、これこそが真実である’と。比丘たちよ、このようにして、ある者は行き過ぎるのである。

‘‘Kathañca, bhikkhave, cakkhumanto passanti? Idha bhikkhu bhūtaṃ bhūtato passati; bhūtaṃ bhūtato disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, cakkhumanto passantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

比丘たちよ、どのように眼ある者は見るのか。ここに比丘が、あるがままのものを、あるがままとして見る。あるがままのものをあるがままとして見た上で、そのあるがままのもの(五蘊)に対する厭離(えんり)、離欲(りよく)、滅尽のために実践する。比丘たちよ、このようにして、眼ある者は見るのである。”この内容を世尊は語られました。そこにおいて、次のように唱えられています。

‘‘Ye [Pg.225] bhūtaṃ bhūtato disvā, bhūtassa ca atikkamaṃ;

Yathābhūte vimuccanti, bhavataṇhā parikkhayā.

“あるがままのものを、あるがままとして見て、さらには、そのあるがままのものを超え、存在への渇愛を滅尽させることで、真理のままに解脱する。

‘‘Sa ve bhūtapariñño, so vītataṇho bhavābhave;

Bhūtassa vibhavā bhikkhu, nāgacchati punabbhava’’nti.

彼はまさにあるがままのものを遍知(へんち)し、あらゆる存在に対する渇愛を離れている。比丘は、存在(五蘊)が消滅することによって、再び生を受けることはない”と。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dvādasamaṃ.

この内容もまた、世尊によって語られたことであり、このように私は聞きました。第十二(の経)が終わりました。

Dutiyo vaggo niṭṭhito.

第二品が終了しました。

Tassuddānaṃ –

その集約(摂頌)は以下の通りである。

Dve indriyā dve tapanīyā, sīlena apare duve;

Anottāpī kuhanā dve ca, saṃvejanīyena te dasa.

二つの根、二つの後悔させるもの、戒による他の二つ、無慚と虚偽の二つ、そして驚愕させるべきもの、これらで十である。

Vitakkā desanā vijjā, paññā dhammena pañcamaṃ;

Ajātaṃ dhātusallānaṃ, sikkhā jāgariyena ca;

Apāyadiṭṭhiyā ceva, bāvīsati pakāsitāti.

尋、説法、明、第五は慧と法、未生、界、箭、学と覚醒、そして悪趣と見。これら二十二が説かれた。

Dukanipāto niṭṭhito.

二集(二つの教えの部)が終わった。

3. Tikanipāto

3. 三集(三つの教えの部)

1. Paṭhamavaggo

1. 第一の品(第一節)

1. Mūlasuttaṃ

1. 1. 根源経

50. Vuttañhetaṃ [Pg.226] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

50. これは世尊によって語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, akusalamūlāni. Katamāni tīṇi? Lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi akusalamūlānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの不善根がある。いかなる三つか。貪の不善根、瞋の不善根、痴の不善根である。比丘たちよ、これら三つの不善根がある”。世尊はこの意味を語られた。そのことについて、このように言われる。

‘‘Lobho doso ca moho ca, purisaṃ pāpacetasaṃ;

Hiṃsanti attasambhūtā, tacasāraṃva samphala’’nti.

“貪と瞋と、そして痴は、悪しき心の持ち主を害する。それは、自ら生じた竹の実が、竹そのものを滅ぼすようなものである”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、私はこのように聞きました。第一(の経)。

2. Dhātusuttaṃ

2. 2. 界経

51. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

51. これは世尊によって語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Tisso imā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā tisso? Rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu – imā kho, bhikkhave, tisso dhātuyo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの界がある。いかなる三つか。色界、無色界、滅界である。比丘たちよ、これら三つの界がある”。世尊はこの意味を語られた。そのことについて、このように言われる。

‘‘Rūpadhātuṃ pariññāya, arūpesu asaṇṭhitā;

Nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino.

“色界を遍知し、無色界にとどまることなく、滅界において解脱する人々は、死を超越した者たちである。

‘‘Kāyena amataṃ dhātuṃ, phusayitvā nirūpadhiṃ;

Upadhippaṭinissaggaṃ, sacchikatvā anāsavo;

Deseti sammāsambuddho, asokaṃ virajaṃ pada’’nti.

身(名身)をもって不死の界、依(執着の基盤)なき状態に触れ、依の放棄を現証して煩悩なき正自覚者は、憂いなく汚れなき境地(涅槃)を説かれる”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. dutiyaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、私はこのように聞きました。第二。

3. Paṭhamavedanāsuttaṃ

3. 3. 第一の受経

52. Vuttañhetaṃ [Pg.227] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

52. これは世尊によって語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā –

“比丘たちよ、これら三つの受(感覚)がある。いかなる三つか。楽受、苦受、不苦不楽受である。

Imā kho, bhikkhave, tisso vedanā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

比丘たちよ、これら三つの受がある”。世尊はこの意味を語られた。そのことについて、このように言われる。

‘‘Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako;

Vedanā ca pajānāti, vedanānañca sambhavaṃ.

“定にあり、正知をもち、念(サティ)ある仏の弟子は、受を、そして受の生起を遍知する。

‘‘Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṃ;

Vedanānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.

それらが滅する処と、滅尽へと導く道を知る。受の滅尽により、比丘は渇愛なく、完全に平安(般涅槃)に達した者となる”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、私はこのように聞きました。第三。

4. Dutiyavedanāsuttaṃ

4. 4. 第二の受経

53. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

53. これは世尊によって語られ、阿羅漢によって語られたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Sukhā, bhikkhave, vedanā dukkhato daṭṭhabbā; dukkhā vedanā sallato daṭṭhabbā; adukkhamasukhā vedanā aniccato daṭṭhabbā. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno sukhā vedanā dukkhato diṭṭhā hoti, dukkhā vedanā sallato diṭṭhā hoti, adukkhamasukhā vedanā aniccato diṭṭhā hoti; ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu ariyo sammaddaso acchecchi, taṇhaṃ, vivattayi saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの受がある。いかなる三つか。楽受、苦受、不苦不楽受である。比丘たちよ、楽受は苦として見なされるべきであり、苦受は箭(矢)として見なされるべきであり、不苦不楽受は無常として見なされるべきである。比丘たちよ、比丘が楽受を苦として見、苦受を箭として見、不苦不楽受を無常として見るとき、比丘たちよ、この比丘は‘正しく見る聖者であり、渇愛を断ち、結縛(サンヨージャナ)を解き放ち、慢を正しく現観することによって、苦しみの終焉をもたらした者’と言われる”。世尊はこの意味を語られた。そのことについて、このように言われる。

‘‘Yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;

Adukkhamasukhaṃ santaṃ, adakkhi naṃ aniccato.

“楽を苦として見、苦を箭として見た者、そして穏やかな不苦不楽を無常として見た者。

‘‘Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati;

Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī’’ti.

彼こそが正しく見る比丘であり、それによって(受から)解脱する。すぐれた知(阿毘若)を完成して静まり、彼こそが軛(ヨガ)を超えた聖者である”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、私はこのように聞きました。第四。

5. Paṭhamaesanāsuttaṃ

5. 第一の遍求経

54. Vuttañhetaṃ [Pg.228] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

54. 世尊はこのように語られた。阿羅漢(供養を受けるに値する方)が語られたと、私は聞いている。

‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの遍求(探し求めること)がある。三つとは何か。欲求(欲への遍求)、有求(存在への遍求)、梵行求(清浄行への遍求)である。比丘たちよ、これら三つの遍求がある”。世尊はこの意味を語られた。そのことについて、このように言われる。

‘‘Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako;

Esanā ca pajānāti, esanānañca sambhavaṃ.

“心を定めた、正知ある、正念ある仏陀の弟子は、遍求を、また遍求の生起(集起)を如実に知る。

‘‘Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṃ;

Esanānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.

それらが滅する処、および滅尽に至る道を(知る)。遍求が滅尽したことにより、比丘は渇愛を離れ、完全なる静寂(般涅槃)に達したのである”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、私は聞いている。第五(の経)。

6. Dutiyaesanāsuttaṃ

6. 第二の遍求経

55. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

55. 世尊はこのように語られた。阿羅漢(供養を受けるに値する方)が語られたと、私は聞いている。

‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの遍求(探し求めること)がある。三つとは何か。欲求、有求、梵行求である。比丘たちよ、これら三つの遍求がある”。世尊はこの意味を語られた。そのことについて、このように言われる。

‘‘Kāmesanā bhavesanā, brahmacariyesanā saha;

Iti saccaparāmāso, diṭṭhiṭṭhānā samussayā.

“欲求、有求、そして梵行求。これら(三つ)を‘これこそが真実である’と執着することは、諸見の拠り所であり、それらが積み重なったものである。

‘‘Sabbarāgavirattassa, taṇhakkhayavimuttino;

Esanā paṭinissaṭṭhā, diṭṭhiṭṭhānā samūhatā;

Esanānaṃ khayā bhikkhu, nirāso akathaṃkathī’’ti.

あらゆる貪欲を離れ、渇愛の滅尽によって解脱した者は、遍求を捨て去り、諸見の拠り所を根こそぎにしている。遍求が滅尽したことにより、その比丘は希求を離れ、疑念のない者となる”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、私は聞いている。第六(の経)。

7. Paṭhamaāsavasuttaṃ

7. 第一の漏経

56. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

56. 世尊はこのように語られた。阿羅漢(供養を受けるに値する方)が語られたと、私は聞いている。

‘‘Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo – ime kho, bhikkhave, tayo āsavā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの漏(けがれ)がある。三つとは何か。欲漏、有漏、無明漏である。比丘たちよ、これら三つの漏がある”。世尊はこの意味を語られた。そのことについて、このように言われる。

‘‘Samāhito [Pg.229] sampajāno, sato buddhassa sāvako;

Āsave ca pajānāti, āsavānañca sambhavaṃ.

“心を定めた、正知ある、正念ある仏陀の弟子は、諸漏を、また諸漏の生起(集起)を如実に知る。

‘‘Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṃ;

Āsavānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.

それらが滅する処、および滅尽に至る道を(知る)。諸漏が滅尽したことにより、比丘は渇愛を離れ、完全なる静寂(般涅槃)に達したのである”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、私は聞いている。第七(の経)。

8. Dutiyaāsavasuttaṃ

8. 第二の漏経

57. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

57. 世尊はこのように語られた。阿羅漢(供養を受けるに値する方)が語られたと、私は聞いている。

‘‘Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo – ime kho, bhikkhave, tayo āsavā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの漏(けがれ)がある。三つとは何か。欲漏、有漏、無明漏である。比丘たちよ、これら三つの漏がある”。世尊はこの意味を語られた。そのことについて、このように言われる。

‘‘Yassa kāmāsavo khīṇo, avijjā ca virājitā;

Bhavāsavo parikkhīṇo, vippamutto nirūpadhi;

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti.

“欲漏が滅尽し、無明が消え去り、有漏がことごとく尽きた者は、解脱して、執着(生存の糧)を離れている。彼は、軍勢を従えた魔(マーラ)に打ち勝ち、最後の身体を保持している”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、私は聞いている。第八(の経)。

9. Taṇhāsuttaṃ

9. 渇愛経

58. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

58. 世尊はこのように語られた。阿羅漢(供養を受けるに値する方)が語られたと、私は聞いている。

‘‘Tisso imā, bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā – imā kho, bhikkhave, tisso taṇhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの渇愛がある。三つとは何か。欲愛、有愛、無有愛である。比丘たちよ、これら三つの渇愛がある”。世尊はこの意味を語られた。そのことについて、このように言われる。

‘‘Taṇhāyogena saṃyuttā, rattacittā bhavābhave;

Te yogayuttā mārassa, ayogakkhemino janā;

Sattā gacchanti saṃsāraṃ, jātīmaraṇagāmino.

“渇愛の絆に縛られ、種々の存在(有)に心を奪われた人々は、魔の絆に繋がれ、安らぎを得られない。生と死へと赴く衆生は、輪廻の迷いを巡る。

‘‘Ye ca taṇhaṃ pahantvāna, vītataṇhā bhavābhave;

Te ve pāraṅgatā loke, ye pattā āsavakkhaya’’nti.

渇愛を捨て去り、種々の存在における渇愛を離れた人々、彼らは諸漏の滅尽に達し、この世において(迷いの海の)彼岸に至ったのである”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られたと、私は聞いている。第九(の経)。

10. Māradheyyasuttaṃ

10. 魔境経

59. Vuttañhetaṃ [Pg.230] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

59. これは世尊によって語られ、阿羅漢(供養を受けるにふさわしい聖者)によって語られたことであり、このように私は聞きました。

‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu atikkamma māradheyyaṃ ādiccova virocati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu atikkamma māradheyyaṃ ādiccova virocatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、三つの法を具足した比丘は、魔の領域を超越し、太陽のように輝く。三つの法とは何か?比丘たちよ、ここにおいて比丘は、無学(阿羅漢)の戒蘊を具足し、無学の定蘊を具足し、無学の慧蘊を具足している。比丘たちよ、これら三つの法を具足した比丘は、魔の領域を超越し、太陽のように輝くのである”。世尊はこの意味を説かれました。それについて、次のように言われました。

‘‘Sīlaṃ samādhi paññā ca, yassa ete subhāvitā;

Atikkamma māradheyyaṃ, ādiccova virocatī’’ti.

“戒と定、そして慧。これらをよく修得した者は、魔の領域を超越し、太陽のように輝く”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

この意味もまた、世尊によって語られたと私は聞きました。第十の経。

Paṭhamo vaggo niṭṭhito.

第一品(一なるものの巻)が終わりました。

Tassuddānaṃ –

その要綱(目次)は以下の通りです。

Mūladhātu atha vedanā duve, esanā ca duve āsavā duve;

Taṇhāto ca atha māradheyyato, vaggamāhu paṭhamanti muttamanti.

“根本、界、そして二つの受、二つの追求、二つの漏、渇愛、そして魔の領域。これらが第一品と呼ばれ、解き放たれた教えである”。

2. Dutiyavaggo

2. 第二品

1. Puññakiriyavatthusuttaṃ

1. 福業事経(功徳をなす土台の経)

60. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

60. これは世尊によって語られ、阿羅漢(供養を受けるにふさわしい聖者)によって語られたことであり、このように私は聞きました。

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, puññakiriyavatthūni. Katamāni tīṇi? Dānamayaṃ puññakiriyavatthu, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu – imāni [Pg.231] kho, bhikkhave, tīṇi puññakiriyavatthūnī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの福業事(功徳の基盤)がある。三つとは何か?布施による福業事、持戒による福業事、修行(瞑想)による福業事である。比丘たちよ、これら三つの福業事がある”。世尊はこの意味を説かれました。それについて、次のように言われました。

‘‘Puññameva so sikkheyya, āyataggaṃ sukhudrayaṃ;

Dānañca samacariyañca, mettacittañca bhāvaye.

“人はまさに功徳(善いこと)を修めるべきである。それは後に至高の幸福をもたらす。布施と、正しい行いと、慈しみの心を修習すべきである”。

‘‘Ete dhamme bhāvayitvā, tayo sukhasamuddaye;

Abyāpajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī’’ti.

“賢者は、幸福を湧出させるこれら三つの法を修めて、悩みや苦しみのない、幸福な世界へと至る”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

この意味もまた、世尊によって語られたと私は聞きました。第一の経。

2. Cakkhusuttaṃ

2. 眼(まなこ)の経

61. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

61. これは世尊によって語られ、阿羅漢(供養を受けるにふさわしい聖者)によって語られたことであり、このように私は聞きました。

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, cakkhūni. Katamāni tīṇi? Maṃsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu – imāni kho, bhikkhave, tīṇi cakkhūnī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの眼がある。三つとは何か?肉眼、天眼、慧眼である。比丘たちよ、これら三つの眼がある”。世尊はこの意味を説かれました。それについて、次のように言われました。

‘‘Maṃsacakkhu dibbacakkhu, paññācakkhu anuttaraṃ;

Etāni tīṇi cakkhūni, akkhāsi purisuttamo.

“肉眼、天眼、そして無上の慧眼。これら三つの眼を、至高の人(世尊)は説かれた”。

‘‘Maṃsacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno;

Yato ñāṇaṃ udapādi, paññācakkhu anuttaraṃ;

Yassa cakkhussa paṭilābhā, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.

“肉眼の生起は、天眼へと至る道である。そこから無上の慧眼という智慧が生じ、その眼を得ることによって、人はあらゆる苦しみから解き放たれる”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

この意味もまた、世尊によって語られたと私は聞きました。第二の経。

3. Indriyasuttaṃ

3. 根(能力)の経

62. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

62. これは世尊によって語られ、阿羅漢(供養を受けるにふさわしい聖者)によって語られたことであり、このように私は聞きました。

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi? Anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi indriyānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの根がある。三つとは何か?未知当知根(未知の真理を知ろうとする能力)、既知根(知った真理を深める能力)、具知根(すべてを知り終えた聖者の能力)である。比丘たちよ、これら三つの根がある”。世尊はこの意味を説かれました。それについて、次のように言われました。

‘‘Sekhassa sikkhamānassa, ujumaggānusārino;

Khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ, tato aññā anantarā.

“(悟りへの)正しい道に従って学び修行する有学の者にとって、(煩悩が)滅尽する際に、まず最初の知(未知当知根)が生じ、その直後に(既知の)知が生じる”。

‘‘Tato [Pg.232] aññā vimuttassa, ñāṇaṃ ve hoti tādino;

Akuppā me vimuttīti, bhavasaṃyojanakkhayā.

“その後に、解脱した尊い者には、(具知としての)智慧が生じる。“生存への結縛(けつばく)が滅尽したことにより、私の解脱は揺るぎない”という確信が生じるのである”。

‘‘Sa ve indriyasampanno, santo santipade rato;

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti.

“実に、これらの根を具え、穏やかで寂静の境地を楽しみ、軍勢を率いた魔に打ち勝った者は、最後の身体を保持するのである”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

この意味もまた、世尊によって語られたと私は聞きました。第三の経。

4. Addhāsuttaṃ

4. 世(時)の経

63. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

63. これは世尊によって語られ、阿羅漢(供養を受けるにふさわしい聖者)によって語られたことであり、このように私は聞きました。

‘‘Tayome, bhikkhave, addhā. Katame tayo? Atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā – ime kho, bhikkhave, tayo addhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの世(時の区分)がある。三つとは何か?過去の世、未来の世、現在の世である。比丘たちよ、これら三つの世がある”。世尊はこの意味を説かれました。それについて、次のように言われました。

‘‘Akkheyyasaññino sattā, akkheyyasmiṃ patiṭṭhitā;

Akkheyyaṃ apariññāya, yogamāyanti maccuno.

“(五蘊を)‘私’や‘他人’と言葉で表すことを想う衆生は、言葉で表されるもの(五蘊)に固執し、それを正しく知らぬために、死神の束縛へと赴く。”

‘‘Akkheyyañca pariññāya, akkhātāraṃ na maññati;

Phuṭṭho vimokkho manasā, santipadamanuttaraṃ.

“(阿羅漢は)言葉で表されるものを正しく知るゆえに、‘語る者(自我)’という想いを抱かず、心によって解脱と、無上の寂静の境地(涅槃)を悟るのである。”

‘‘Sa ve akkheyyasampanno, santo santipade rato;

Saṅkhāyasevī dhammaṭṭho, saṅkhyaṃ nopeti vedagū’’ti.

“言葉で表されるもの(五蘊)の知を具足し、寂静にして寂静の境地を楽しみ、思慮深く法に住し、真理を究めたその者は、もはや(衆生という)数えには入らない。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第四(の経)。

5. Duccaritasuttaṃ

5. 悪行経

64. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

64. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢(世尊)によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, duccaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi duccaritānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの悪行がある。いかなる三つか。身の悪行、口の悪行、意の悪行である。比丘たちよ、これら三つの悪行がある。”世尊はこの意味を説かれました。それについて次のように言われます。

‘‘Kāyaduccaritaṃ katvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ katvā, yañcaññaṃ dosasaṃhitaṃ.

“身の悪行をなし、また口の悪行をなし、意の悪行をなし、さらに他の過失に関わることをなして、”

‘‘Akatvā [Pg.233] kusalaṃ kammaṃ, katvānākusalaṃ bahuṃ;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.

“善業をなさず、多くの不善業をなして、智慧なき者は、身体が崩壊したのち地獄に落ちる。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第五(の経)。

6. Sucaritasuttaṃ

6. 善行経

65. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

65. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢(世尊)によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi sucaritānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの善行がある。いかなる三つか。身の善行、口の善行、意の善行である。比丘たちよ、これら三つの善行がある。”世尊はこの意味を説かれました。それについて次のように言われます。

‘‘Kāyaduccaritaṃ hitvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ hitvā, yañcaññaṃ dosasaṃhitaṃ.

“身の悪行を捨て、また口の悪行を捨て、意の悪行を捨て、さらに他の過失に関わることを捨てて、”

‘‘Akatvākusalaṃ kammaṃ, katvāna kusalaṃ bahuṃ;

Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.

“不善業をなさず、多くの善業をなして、智慧ある者は、身体が崩壊したのち天界に生まれる。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第六(の経)。

7. Soceyyasuttaṃ

7. 清浄経

66. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

66. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢(世尊)によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, soceyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyasoceyyaṃ, vacīsoceyyaṃ, manosoceyyaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi soceyyānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの清浄がある。いかなる三つか。身の清浄、口の清浄、意の清浄である。比丘たちよ、これら三つの清浄がある。”世尊はこの意味を説かれました。それについて次のように言われます。

‘‘Kāyasuciṃ vacīsuciṃ, cetosucimanāsavaṃ;

Suciṃ soceyyasampannaṃ, āhu sabbappahāyina’’nti.

“身が清らかで、口が清らかで、心が清らかで、煩悩(漏)のない、一切の煩悩を捨て去り、清浄を具足した人を、人は‘清浄な者’と呼ぶ。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第七(の経)。

8. Moneyyasuttaṃ

8. 聖者経(モーネイヤ経)

67. Vuttañhetaṃ [Pg.234] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

67. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢(世尊)によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, moneyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi moneyyānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの聖者の徳(モーネイヤ)がある。いかなる三つか。身の聖者の徳、口の聖者の徳、意の聖者の徳である。比丘たちよ、これら三つの聖者の徳がある。”世尊はこの意味を説かれました。それについて次のように言われます。

‘‘Kāyamuniṃ vacīmuniṃ, manomunimanāsavaṃ;

Muniṃ moneyyasampannaṃ, āhu ninhātapāpaka’’nti.

“身の悪行を断ち、口の悪行を断ち、意の悪行を断ち、煩悩(漏)がなく、聖者の徳を具足し、悪を洗い流した聖者を、人は‘牟尼(聖者)’と呼ぶ。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第八(の経)。

9. Paṭhamarāgasuttaṃ

9. 貪欲経(第一)

68. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

68. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢(世尊)によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, rāgo appahīno, doso appahīno, moho appahīno – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘baddho mārassa paṭimukkassa mārapāso yathākāmakaraṇīyo pāpimato’. Yassa kassaci, bhikkhave, rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘abaddho mārassa omukkassa mārapāso na yathā kāmakaraṇīyo pāpimato’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、誰であれ貪欲が捨てられず、瞋恚が捨てられず、愚痴が捨てられていない者、この人は‘魔王に縛られ、魔の罠に掛かり、悪しき魔王の意のままにされる者’と呼ばれる。比丘たちよ、誰であれ貪欲が捨てられ、瞋恚が捨てられ、愚痴が捨てられている者、この人は‘魔王に縛られず、魔の罠を脱し、悪しき魔王の意のままにされない者’と呼ばれる。”世尊はこの意味を説かれました。それについて次のように言われます。

‘‘Yassa rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Taṃ bhāvitattaññataraṃ, brahmabhūtaṃ tathāgataṃ;

Buddhaṃ verabhayātītaṃ, āhu sabbappahāyina’’nti.

“貪欲と瞋恚、そして無知(無明)が消え去った人、自己を修め、最高(梵)の境地に至った如来であり、怨恨と恐怖を超え、一切の煩悩を捨て去った目覚めた人を、人は‘一切を捨てた者’と呼ぶ。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第九(の経)。

10. Dutiyarāgasuttaṃ

10. 第二の貪欲経

69. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

69. 世尊によってこのように説かれ、聖者によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā rāgo appahīno, doso appahīno, moho appahīno – ayaṃ vuccati, bhikkhave, na ‘atari [Pg.235] samuddaṃ saūmiṃ savīciṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ’. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘atari samuddaṃ saūmiṃ savīciṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ, tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、比丘であれ比丘尼であれ、誰であっても、貪欲が捨てられず、瞋恚が捨てられず、愚痴が捨てられていないなら、比丘たちよ、その人は‘波、うねり、渦、鮫、羅刹のいる大海を渡っていない’と言われます。比丘たちよ、比丘であれ比丘尼であれ、誰であっても、貪欲が捨てられ、瞋恚が捨てられ、愚痴が捨てられているなら、比丘たちよ、その人は‘波、うねり、渦、鮫、羅刹のいる大海を渡り、対岸に至り、陸地に立っているバラモンである’と言われます。”世尊はこの意味を説かれました。それについて、このように言われます。

‘‘Yassa rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Somaṃ samuddaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ, saūmibhayaṃ duttaraṃ accatāri.

“貪欲と瞋恚、そして無明が消え去った人は、鮫や羅刹、恐ろしい波があり、越えがたいこの大海を越えたのである。

‘‘Saṅgātigo maccujaho nirūpadhi, pahāsi dukkhaṃ apunabbhavāya;

Atthaṅgato so na pamāṇameti, amohayi maccurājanti brūmī’’ti.

執着を超え、死を捨て去り、拠り所なく、再び生まれることのないよう苦しみを捨てた。彼は(静寂に)帰し、もはや量ることはできない。彼は死王を迷わせた者であると、私は言う。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第十(の経)。

Dutiyo vaggo niṭṭhito.

第二品が終了しました。

Tassuddānaṃ –

その摂頌(要旨):

Puññaṃ cakkhu atha indriyāni, addhā ca caritaṃ duve soci ;

Muno atha rāgaduve, puna vaggamāhu dutiyamuttamanti.

“功徳、眼、そして諸根、長い時間、二つの行い、二つの清浄、心、そして二つの貪欲。これが優れた第二品であると言われる。”

3. Tatiyavaggo

3. 第三品

1. Micchādiṭṭhikasuttaṃ

1. 邪見経

70. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

70. 世尊によってこのように説かれ、聖者によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

“比丘たちよ、私は見た。身の悪行、口の悪行、意の悪行を具え、聖者たちを誹謗し、邪見を持ち、邪見による行為を引き受けた衆生たちが、身が壊れ死んだ後、不幸な所、険しい所、破滅の所、地獄に生まれたのを。

‘‘Taṃ [Pg.236] kho panāhaṃ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Api ca, bhikkhave, yadeva sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmi.

比丘たちよ、私はそれを他の沙門やバラモンから聞いて言っているのではありません。比丘たちよ、身の悪行、口の悪行、意の悪行を具え、聖者たちを誹謗し、邪見を持ち、邪見による行為を引き受けた衆生たちが、身が壊れ死んだ後、地獄に生まれたのを、私は確かに見たのです。比丘たちよ、自分で知り、自分で見、自分で理解したことだけを、私は言っているのです。

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

比丘たちよ、身の悪行、口の悪行、意の悪行を具え、聖者たちを誹謗し、邪見を持ち、邪見による行為を引き受けた衆生たちが、身が壊れ死んだ後、地獄に生まれたのを、私は確かに見ました。”世尊はこの意味を説かれました。それについて、このように言われます。

‘‘Micchā manaṃ paṇidhāya, micchā vācañca bhāsiya ;

Micchā kammāni katvāna, kāyena idha puggalo.

“心を誤った方向に向け、言葉を誤って語り、この世で身体によって誤った行為を行う人は、

‘‘Appassutāpuññakaro, appasmiṃ idha jīvite;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.

聞くこと少なく、功徳を積まず、この短い一生において、智慧なきその人は、身が壊れたとき地獄に生まれるのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第一(の経)。

2. Sammādiṭṭhikasuttaṃ

2. 正見経

71. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

71. 世尊によってこのように説かれ、聖者によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā.

“比丘たちよ、私は見た。身の善行、口の善行、意の善行を具え、聖者たちを誹謗せず、正見を持ち、正見による行為を引き受けた衆生たちが、身が壊れ死んだ後、善い所、天界に生まれたのを。

‘‘Taṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ [Pg.237] maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā. Api ca, bhikkhave, yadeva sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmi.

比丘たちよ、私はそれを他の沙門やバラモンから聞いて言っているのではありません。比丘たちよ、身の善行、口の善行、意の善行を具え、聖者たちを誹謗せず、正見を持ち、正見による行為を引き受けた衆生たちが、身が壊れ死んだ後、天界に生まれたのを、私は確かに見たのです。比丘たちよ、自分で知り、自分で見、自分で理解したことだけを、私は言っているのです。

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

比丘たちよ、身の善行、口の善行、意の善行を具え、聖者たちを誹謗せず、正見を持ち、正見による行為を引き受けた衆生たちが、身が壊れ死んだ後、天界に生まれたのを、私は確かに見ました。”世尊はこの意味を説かれました。それについて、このように言われます。

‘‘Sammā manaṃ paṇidhāya, sammā vācañca bhāsiya ;

Sammā kammāni katvāna, kāyena idha puggalo.

“心を正しく向け、言葉を正しく語り、この世で身体によって正しい行為を行う人は、

‘‘Bahussuto puññakaro, appasmiṃ idha jīvite;

Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.

多くを聞き、功徳を積み、この短い一生において、智慧あるその人は、身が壊れたとき天界に生まれるのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第二(の経)。

3. Nissaraṇiyasuttaṃ

3. 出離経

72. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

72. 世尊によってこのように説かれ、聖者によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Tisso imā, bhikkhave, nissaraṇiyā dhātuyo. Katamā tisso? Kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhammaṃ, rūpānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ āruppaṃ, yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ nirodho tassa nissaraṇaṃ – imā kho, bhikkhave, tisso nissaraṇiyā dhātuyo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの出離の界(要素)がある。いかなる三つか。諸々の欲からの出離、すなわち出離(離欲)。諸々の色からの出離、すなわち無色。そして、生じ、作られ、縁によって起こったあらゆるものからの出離、すなわち滅である。比丘たちよ、これらが三つの出離の界である。”世尊はこの意味を説かれました。それについて、このように言われます。

‘‘Kāmanissaraṇaṃ ñatvā, rūpānañca atikkamaṃ;

Sabbasaṅkhārasamathaṃ, phusaṃ ātāpi sabbadā.

“欲からの離脱を知り、また色の超越を、すべての行の静止(涅槃)を、常に熱心に体現する。”

‘‘Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati;

Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī’’ti.

“その比丘はまさに正しく見る者であり、それによってそこ(欲・色)から解脱する。阿毘若(勝知)を極め、静まり、彼こそはまさに四つの軛(ヨガ)を越えた聖者である。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

“この内容もまた世尊によって語られたことであり、このように私は聞きました。第三(の経)。”

4. Santatarasuttaṃ

4. “4. より静かなるものの経(サンタタラ・スッタ)”

73. Vuttañhetaṃ [Pg.238] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

73. “世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたと、このように私は聞きました――”

‘‘Rūpehi, bhikkhave, arūpā santatarā, arūpehi nirodho santataro’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“‘比丘たちよ、色(色界)よりも無色(無色界)の方がより静かであり、無色よりも滅尽(涅槃)の方がより静かである’と。世尊はこの内容を語られました。そこにおいて次のように言われます。”

‘‘Ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino ;

Nirodhaṃ appajānantā, āgantāro punabbhavaṃ.

“色界に至る衆生たちも、無色界に住する者たちも、滅尽を知らぬがゆえに、再び生へと戻ってくる。”

‘‘Ye ca rūpe pariññāya, arūpesu asaṇṭhitā;

Nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino.

“色界を遍知し、無色界にも留まらず、滅尽において解脱する人々、彼らは死を捨てる者たちである。”

‘‘Kāyena amataṃ dhātuṃ, phusayitvā nirūpadhiṃ;

Upadhippaṭinissaggaṃ, sacchikatvā anāsavo;

Deseti sammāsambuddho, asokaṃ virajaṃ pada’’nti.

“等正覚者は、身をもって依拠(ウパディ)のない不死の境地に触れ、依拠の放棄を現証して、煩悩なき者(漏尽者)となり、憂いなく塵なき境地を説かれる。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

“この内容もまた世尊によって語られたことであり、このように私は聞きました。第四(の経)。”

5. Puttasuttaṃ

5. “5. 息子の経(プッタ・スッタ)”

74. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

74. “世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたと、このように私は聞きました――”

‘‘Tayome, bhikkhave, puttā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Atijāto, anujāto, avajātoti.

“‘比丘たちよ、世の中には三種類の息子が存在する。いかなる三種類か。勝れた生まれの息子(アティジャータ)、同じ生まれの息子(アヌジャータ)、劣った生まれの息子(アヴァジャータ)である。’”

‘‘Kathañca, bhikkhave, putto atijāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti na buddhaṃ saraṇaṃ gatā, na dhammaṃ saraṇaṃ gatā, na saṅghaṃ saraṇaṃ gatā; pāṇātipātā appaṭiviratā, adinnādānā appaṭiviratā, kāmesumicchācārā appaṭiviratā, musāvādā appaṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭiviratā, dussīlā pāpadhammā. Putto ca nesaṃ hoti buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato; pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, sīlavā kalyāṇadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, putto atijāto hoti.

“‘比丘たちよ、どのような息子が勝れた生まれの息子であるのか。比丘たちよ、ここに、ある息子の父母が、仏に帰依せず、法に帰依せず、僧に帰依せず、殺生から離れず、盗みから離れず、邪淫から離れず、嘘から離れず、酒などの放逸の原因となるものから離れず、戒を破り、悪しき性質であるとする。しかし、彼らの息子は、仏に帰依し、法に帰依し、僧に帰依し、殺生から離れ、盗みから離れ、邪淫から離れ、嘘から離れ、酒などの放逸の原因となるものから離れ、戒を保ち、善き性質である。比丘たちよ、このようにして息子は勝れた生まれの息子となる。’”

‘‘Kathañca[Pg.239], bhikkhave, putto anujāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ gatā; pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, sīlavanto kalyāṇadhammā. Puttopi nesaṃ hoti buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato; pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, sīlavā kalyāṇadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, putto anujāto hoti.

“‘比丘たちよ、どのような息子が同じ生まれの息子であるのか。比丘たちよ、ここに、ある息子の父母が、仏に帰依し、法に帰依し、僧に帰依し、殺生から離れ、盗みから離れ、邪淫から離れ、嘘から離れ、酒などの放逸の原因となるものから離れ、戒を保ち、善き性質であるとする。そして彼らの息子もまた、仏に帰依し、法に帰依し、僧に帰依し、殺生から離れ、盗みから離れ、邪淫から離れ、嘘から離れ、酒などの放逸の原因となるものから離れ、戒を保ち、善き性質である。比丘たちよ、このようにして息子は同じ生まれの息子となる。’”

‘‘Kathañca, bhikkhave, putto avajāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ gatā; pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, sīlavanto kalyāṇadhammā. Putto ca nesaṃ hoti na buddhaṃ saraṇaṃ gato, na dhammaṃ saraṇaṃ gato, na saṅghaṃ saraṇaṃ gato; pāṇātipātā appaṭivirato, adinnādānā appaṭivirato, kāmesumicchācārā appaṭivirato, musāvādā appaṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭivirato, dussīlo pāpadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, putto avajāto hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo puttā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“‘比丘たちよ、どのような息子が劣った生まれの息子であるのか。比丘たちよ、ここに、ある息子の父母が、仏に帰依し、法に帰依し、僧に帰依し、殺生から離れ、盗みから離れ、邪淫から離れ、嘘から離れ、酒などの放逸の原因となるものから離れ、戒を保ち、善き性質であるとする。しかし、彼らの息子は、仏に帰依せず、法に帰依せず、僧に帰依せず、殺生から離れず、盗みから離れず、邪淫から離れず、嘘から離れず、酒などの放逸の原因となるものから離れず、戒を破り、悪しき性質である。比丘たちよ、このようにして息子は劣った生まれの息子となる。比丘たちよ、これら三種類の息子が世の中に存在する’と。世尊はこの内容を語られました。そこにおいて次のように言われます。’”

‘‘Atijātaṃ anujātaṃ, puttamicchanti paṇḍitā;

Avajātaṃ na icchanti, yo hoti kulagandhano.

“‘賢者は勝れた生まれの息子と同じ生まれの息子を望む。家柄を汚す者である劣った生まれの息子は望まない。’”

‘‘Ete kho puttā lokasmiṃ, ye bhavanti upāsakā;

Saddhā sīlena sampannā, vadaññū vītamaccharā;

Cando abbhaghanā mutto, parisāsu virocare’’ti.

“‘世にこれら(前の二種)の息子があり、彼らは信と戒を具え、物惜しみせず、施しを知る優婆塞となる。彼らは、雲から解き放たれた月のように、諸々の集いの中で輝くのである。’”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

“この内容もまた世尊によって語られたことであり、このように私は聞きました。第五(の経)。”

6. Avuṭṭhikasuttaṃ

6. “6. 雨を降らせないものの経(アヴッティカ・スッタ)”

75. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

75. “世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたと、このように私は聞きました――”

‘‘Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Avuṭṭhikasamo, padesavassī, sabbatthābhivassī.

“‘比丘たちよ、世の中には三種類の人物が存在する。いかなる三種類か。雨を降らせない雲のような者、一部に雨を降らせる者、あらゆる場所に雨を降らせる者である。’”

‘‘Kathañca[Pg.240], bhikkhave, puggalo avuṭṭhikasamo hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbesaññeva na dātā hoti, samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo avuṭṭhikasamo hoti.

“‘比丘たちよ、どのような人物が雨を降らせない雲のような者であるのか。比丘たちよ、ここに、ある人物が、沙門やバラモン、貧しい者、旅人、浮浪者、物乞いなど、すべての人に対して、食物、飲料、衣類、乗り物、花、香、塗香、寝具、住居、灯火などを一切与えない。比丘たちよ、このようにして人物は雨を降らせない雲のような者となる。’”

‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo padesavassī hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ekaccānaṃ dātā (hoti), ekaccānaṃ na dātā hoti samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo padesavassī hoti.

“‘比丘たちよ、どのような人物が一部に雨を降らせる者であるのか。比丘たちよ、ここに、ある人物が、沙門やバラモン、貧しい者、旅人、浮浪者、物乞いなどに対して、ある者たちには食物、飲料、衣類、乗り物、花、香、塗香、寝具、住居、灯火などを与えるが、ある者たちには与えない。比丘たちよ、このようにして人物は一部に雨を降らせる者となる。’”

‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo sabbatthābhivassī hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbesaṃva deti, samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo sabbatthābhivassī hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、どのような人があらゆる場所に雨を降らせる人のような者であるか。比丘たちよ、ここに、ある人はすべての人々、すなわち沙門、バラモン、貧困者、旅人、浮浪者、乞食に対して、食べ物、飲み物、衣服、乗り物、花、香、塗香、寝具、住居、灯火の用具を与える。比丘たちよ、このように人はあらゆる場所に雨を降らせる者となる。比丘たちよ、これら三種の人が世の中に存在しているのである。” 世尊はこの内容を説かれました。そこでこのように言われます。

‘‘Na samaṇe na brāhmaṇe, na kapaṇaddhikavanibbake;

Laddhāna saṃvibhājeti, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Taṃ ve avuṭṭhikasamoti, āhu naṃ purisādhamaṃ.

“沙門にも、バラモンにも、貧困者、旅人、浮浪者にも、食べ物や飲み物、食料を得ても分かち合わない。そのような卑劣な人間を、実に‘雨を降らせぬ者’に等しいと言う。”

‘‘Ekaccānaṃ na dadāti, ekaccānaṃ pavecchati;

Taṃ ve padesavassīti, āhu medhāvino janā.

“ある者には与えず、ある者には与える。そのような者を、賢者たちは‘一部に雨を降らせる者’と言う。”

‘‘Subhikkhavāco puriso, sabbabhūtānukampako;

Āmodamāno pakireti, detha dethāti bhāsati.

“‘食料は十分にある’と言い、すべての生きとし生けるものを憐れみ、喜び楽しみながら施しをまき散らし、‘与えよ、与えよ’と言う人がある。”

‘‘Yathāpi megho thanayitvā, gajjayitvā pavassati;

Thalaṃ ninnañca pūreti, abhisandantova vārinā.

“雷鳴を轟かせ、稲妻を放って雨が降り、水が溢れ流れて、高い地も低い地も満たすように、”

‘‘Evameva [Pg.241] idhekacco, puggalo hoti tādiso;

Dhammena saṃharitvāna, uṭṭhānādhigataṃ dhanaṃ;

Tappeti annapānena, sammā patte vanibbake’’ti.

“そのように、この世において、ある人はそのようである。正当な手段で集め、努力によって得た富をもって、訪れてくる浮浪者たちを、食べ物や飲み物で正しく満足させるのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

この内容もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第六の経。

7. Sukhapatthanāsuttaṃ

7. 七、幸福祈願経

76. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

76. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, sukhāni patthayamāno sīlaṃ rakkheyya paṇḍito. Katamāni tīṇi? Pasaṃsā me āgacchatūti sīlaṃ rakkheyya paṇḍito, bhogā me uppajjantūti sīlaṃ rakkheyya paṇḍito, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissāmīti sīlaṃ rakkheyya paṇḍito. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi sukhāni patthayamāno sīlaṃ rakkheyya paṇḍito’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの幸福を望む賢者は、戒を守るべきである。いかなる三つか。‘私に名声がもたらされるように’と望む賢者は戒を守るべきである。‘私に富が生じるように’と望む賢者は戒を守るべきである。‘身体が崩壊して死んだ後、善趣である天界に生まれ変わるように’と望む賢者は戒を守るべきである。比丘たちよ、これら三つの幸福を望む賢者は、戒を守るべきである。”世尊はこの内容を説かれました。そこでこのように言われます。

‘‘Sīlaṃ rakkheyya medhāvī, patthayāno tayo sukhe;

Pasaṃsaṃ vittalābhañca, pecca sagge pamodanaṃ.

“賢者は、三つの幸福、すなわち名声と、富の獲得と、死後に天界で喜ぶことを望み、戒を守るべきである。”

‘‘Akarontopi ce pāpaṃ, karontamupasevati;

Saṅkiyo hoti pāpasmiṃ, avaṇṇo cassa rūhati.

“たとえ自らは悪を行わなくとも、悪を行う者に親近するならば、その者は悪において疑われ、不名誉が彼の上に生じる。”

‘‘Yādisaṃ kurute mittaṃ, yādisaṃ cūpasevati;

Sa ve tādisako hoti, sahavāso hi tādiso.

“どのような友を作るか、どのような者に親近するか。人はまさにそのような者となる。共にあることは、そのようになることだからである。”

‘‘Sevamāno sevamānaṃ, samphuṭṭho samphusaṃ paraṃ;

Saro diddho kalāpaṃva, alittamupalimpati;

Upalepabhayā dhīro, neva pāpasakhā siyā.

“親近する者は親近される者に、触れる者は触れられる者に影響を与える。毒を塗られた矢が、毒のない矢筒を汚染するように。賢者は汚染を恐れ、決して悪しき友を持つべきではない。”

‘‘Pūtimacchaṃ kusaggena, yo naro upanayhati;

Kusāpi pūti vāyanti, evaṃ bālūpasevanā.

“腐った魚をクサブの草で包むならば、その草までもが腐った臭いを放つようになる。愚者に親近することも、それと同様である。”

‘‘Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;

Pattāpi surabhi vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.

“タガラの花をパラーサの葉で包むならば、その葉までもが芳しい香りを放つようになる。賢者に親近することも、それと同様である。”

‘‘Tasmā [Pg.242] pattapuṭasseva, ñatvā sampākamattano;

Asante nupaseveyya, sante seveyya paṇḍito;

Asanto nirayaṃ nenti, santo pāpenti suggati’’nti.

“それゆえ、葉の包みのように、自らへの影響を知って、賢者は不善なる者に親近せず、善なる者に親近すべきである。不善なる者は地獄へと導き、善なる者は善趣へと到達させるのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

この内容もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第七の経。

8. Bhidurasuttaṃ

8. 八、崩壊経

77. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

77. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Bhidurāyaṃ, bhikkhave, kāyo, viññāṇaṃ virāgadhammaṃ, sabbe upadhī aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、この身体は崩壊する性質のものであり、識は消滅する性質のものであり、すべての依拠(ウパディ)は無常であり、苦であり、変質する性質のものである。”世尊はこの内容を説かれました。そこでこのように言われます。

‘‘Kāyañca bhiduraṃ ñatvā, viññāṇañca virāgunaṃ ;

Upadhīsu bhayaṃ disvā, jātimaraṇamaccagā;

Sampatvā paramaṃ santiṃ, kālaṃ kaṅkhati bhāvitatto’’ti.

“身体が崩壊するものであると知り、識が消滅する性質のものであると理解し、依拠の中に恐怖を見て、生と死を超越し、至高の平安に到達して修養を積んだ者は、時が来るのを待っている。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

この内容もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第八の経。

9. Dhātusosaṃsandanasuttaṃ

9. 九、界の適合経

78. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

78. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたことを、私はこのように聞きました。

‘‘Dhātuso, bhikkhave, sattā sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

“比丘たちよ、衆生は界(性質)によって、衆生と共に集まり、適合する。劣った傾向を持つ衆生は劣った傾向を持つ衆生と共に集まり、適合する。善い傾向を持つ衆生は善い傾向を持つ衆生と共に集まり、適合する。”

‘‘Atītampi, bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

“比丘たちよ、過去の時においても、衆生は界によってのみ衆生と共に集まり、適合した。劣った傾向を持つ衆生は劣った傾向を持つ衆生と共に集まり、適合した。善い傾向を持つ衆生は善い傾向を持つ衆生と共に集まり、適合した。”

‘‘Anāgatampi[Pg.243], bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

“比丘たちよ、未来の時においても、衆生は界によってのみ衆生と共に集まり、適合するであろう。劣った傾向を持つ衆生は劣った傾向を持つ衆生と共に集まり、適合するであろう。善い傾向を持つ衆生は善い傾向を持つ衆生と共に集まり、適合するであろう。”

‘‘Etarahipi, bhikkhave, paccuppanaṃ addhānaṃ dhātusova sattā sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samentī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、現在の時においても、衆生は界によってのみ衆生と共に集まり、適合する。劣った傾向を持つ衆生は劣った傾向を持つ衆生と共に集まり、適合する。善い傾向を持つ衆生は善い傾向を持つ衆生と共に集まり、適合するのである。”世尊はこの内容を説かれました。そこでこのように言われます。

‘‘Saṃsaggā vanatho jāto, asaṃsaggena chijjati;

Parittaṃ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave.

“交わりから愛欲が生じ、交わりを断つことによってそれは断たれる。小さな木材の筏に乗って大海に沈むように……”

‘‘Evaṃ kusītamāgamma, sādhujīvīpi sīdati;

Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.

“このように怠惰な者に近づくなら、正しく生きる者さえも沈んでしまう。ゆえに、その精進の欠けた怠惰な者を避けるべきである。”

‘‘Pavivittehi ariyehi, pahitattehi jhāyibhi;

Niccaṃ āraddhavīriyehi, paṇḍitehi sahāvase’’ti.

“遠離して独りある聖者たち、自己を捧げた瞑想者たち、常に精進を尽くす賢者たちとともに住むべきである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。このように私は聞きました。第九。

10. Parihānasuttaṃ

10. 退転経

79. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

79. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたと、私は聞きました。

‘‘Tayome, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu kammārāmo hoti, kammarato, kammārāmatamanuyutto; bhassārāmo hoti, bhassarato, bhassārāmatamanuyutto; niddārāmo hoti, niddārato, niddārāmatamanuyutto. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

“比丘たちよ、これら三つの法は、有学の比丘を退転へと導く。どのような三つか。比丘たちよ、ここに、有学の比丘が仕事を楽しみ、仕事に耽り、仕事を楽しむことに熱心である。話を楽しみ、話に耽り、話を楽しむことに熱心である。眠りを楽しみ、眠りに耽り、眠りを楽しむことに熱心である。比丘たちよ、これら三つの法は、有学の比丘を退転へと導く。”

‘‘Tayome, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu na kammārāmo hoti, na kammarato, na kammārāmatamanuyutto; na bhassārāmo hoti, na bhassarato, na bhassārāmatamanuyutto; na niddārāmo hoti, na niddārato[Pg.244], na niddārāmatamanuyutto. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの法は、有学の比丘を不退転へと導く。どのような三つか。比丘たちよ、ここに、有学の比丘が仕事を楽しまず、仕事に耽らず、仕事を楽しむことに熱心ではない。話を楽しまず、話に耽らず、話を楽しむことに熱心ではない。眠りを楽しまず、眠りに耽らず、眠りを楽しむことに熱心ではない。比丘たちよ、これら三つの法は、有学の比丘を不退転へと導く。”世尊はこの意味を語られました。そこにおいて、このように言われます。

‘‘Kammārāmo bhassārāmo, niddārāmo ca uddhato;

Abhabbo tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttamaṃ.

“仕事を楽しみ、話を楽しみ、眠りを楽しみ、そして心が浮ついている。そのような比丘は、至高の悟りに達することはできない。”

‘‘Tasmā hi appakiccassa, appamiddho anuddhato;

Bhabbo so tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttama’’nti.

“それゆえ、用事が少なく、眠りも少なく、心が浮ついていない。そのような比丘は、至高の悟りに達することができる。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。このように私は聞きました。第十。

Tatiyo vaggo niṭṭhito.

第三の品が終了した。

Tassuddānaṃ –

その要録——

Dve diṭṭhī nissaraṇaṃ rūpaṃ, putto avuṭṭhikena ca;

Sukhā ca bhiduro dhātu, parihānena te dasāti.

二つの見、離脱、色、息子、不降雨、楽、壊れゆくもの、界、退転、これらが十である。

4. Catutthavaggo

4. 第四の品

1. Vitakkasuttaṃ

1. 尋経

80. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

80. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたと、私は聞きました。

‘‘Tayome, bhikkhave, akusalavitakkā. Katame tayo? Anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko, lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko, parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko. Ime kho, bhikkhave, tayo akusalavitakkā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの不善な尋(思考)がある。どのような三つか。軽蔑されないことに関連する尋、利得・供養・名声に関連する尋、他者への(世俗的な)愛着に関連する尋である。比丘たちよ、これら三つの不善な尋がある。”世尊はこの意味を語られました。そこにおいて、このように言われます。

‘‘Anavaññattisaṃyutto, lābhasakkāragāravo;

Sahanandī amaccehi, ārā saṃyojanakkhayā.

“軽蔑されないことに固執し、利得や供養を重んじ、親しい者たちとともに喜んでいる者は、結縛の滅尽から遠く隔たっている。”

‘‘Yo ca puttapasuṃ hitvā, vivāhe saṃharāni ca;

Bhabbo so tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttama’’nti.

“しかし、子や家畜、結婚、蓄財を捨てて出家した者、そのような比丘は、至高の悟りに達することができる。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。このように私は聞きました。第一。

2. Sakkārasuttaṃ

2. 供養経

81. Vuttañhetaṃ [Pg.245] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

81. 世尊によってこのように語られ、阿羅漢によって語られたと、私は聞きました。

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

“比丘たちよ、私は、供養(待遇)に圧倒され、心を奪われた衆生たちが、身壊れて死後、不幸な場所、悪い境遇、破滅、地獄に落ちるのを見た。”

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā asakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

“比丘たちよ、私は、供養されないことに圧倒され、心を奪われた衆生たちが、身壊れて死後、不幸な場所、悪い境遇、破滅、地獄に落ちるのを見た。”

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

“比丘たちよ、私は、供養されることと供養されないことの両方に圧倒され、心を奪われた衆生たちが、身壊れて死後、不幸な場所、悪い境遇、破滅、地獄に落ちるのを見た。”

‘‘Taṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi; ( ) api ca, bhikkhave, yadeva me sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tamevāhaṃ vadāmi.

“比丘たちよ、私は、それを他の修行者やバラモンから聞いて語っているのではない。比丘たちよ、ただ私が自分自身で知り、自分自身で見たことを語っているのである。”

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

“比丘たちよ、私は、供養に圧倒され、心を奪われた衆生たちが、身壊れて死後、不幸な場所、悪い境遇、破滅、地獄に落ちるのを見た。”

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā asakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

“比丘たちよ、私は、供養されないことに圧倒され、心を奪われた衆生たちが、身壊れて死後、不幸な場所、悪い境遇、破滅、地獄に落ちるのを見た。”

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、私は、供養されることと供養されないことの両方に圧倒され、心を奪われた衆生たちが、身壊れて死後、不幸な場所、悪い境遇、破滅、地獄に落ちるのを見た。”世尊はこの意味を語られました。そこにおいて、このように言われます。

‘‘Yassa sakkariyamānassa, asakkārena cūbhayaṃ;

Samādhi na vikampati, appamādavihārino.

“供養されても、供養されなくても、その両方において、不放逸に住む者の三昧は揺らぐことがない。”

‘‘Taṃ [Pg.246] jhāyinaṃ sātatikaṃ, sukhumaṃ diṭṭhivipassakaṃ;

Upādānakkhayārāmaṃ, āhu sappuriso itī’’ti.

“常に禅定にあり、熱心に精進し、微細なる智慧をもって(真理を)観察する者、執着の滅尽(涅槃)を楽とする者、彼こそが‘善き人(サップリサ)’であると説かれる。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第二の経。

3. Devasaddasuttaṃ

3. 天の響き経

82. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

82. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によってこのように説かれたことを、私は聞きました。

‘‘Tayome, bhikkhave, devesu devasaddā niccharanti samayā samayaṃ upādāya. Katame tayo? Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya ceteti, tasmiṃ samaye devesu devasaddo niccharati – ‘eso ariyasāvako mārena saddhiṃ saṅgāmāya cetetī’ti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṃ upādāya.

“比丘たちよ、天界において時として、神々の間にこれら三つの天の響きが発せられる。いかなる三つか。比丘たちよ、聖なる弟子が、髪と髭を剃り落とし、黄褐色の衣をまとい、家を出て出家しようと決意するとき、その時、天界では‘この聖なる弟子は、魔(マーラ)との戦いに向けて決意した’という天の響きが発せられる。比丘たちよ、これが時として天界において発せられる第一の天の響きである。”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ samaye ariyasāvako sattannaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto viharati, tasmiṃ samaye devesu devasaddo niccharati – ‘eso ariyasāvako mārena saddhiṃ saṅgāmetī’ti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṃ upādāya.

“さらに、比丘たちよ、聖なる弟子が、七つの菩提分法の修習に専念して住むとき、その時、天界では‘この聖なる弟子は、魔と戦っている’という天の響きが発せられる。比丘たちよ、これが時として天界において発せられる第二の天の響きである。”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ samaye ariyasāvako āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, tasmiṃ samaye devesu devasaddo niccharati – ‘eso ariyasāvako vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ abhivijiya ajjhāvasatī’ti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṃ upādāya. Ime kho, bhikkhave, tayo devesu devasaddā niccharanti samayā samayaṃ upādāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“さらに、比丘たちよ、聖なる弟子が、諸々の煩悩の滅尽によって、煩悩なき心解脱と慧解脱を、現世において自ら卓越した知見をもって悟り、それを具現して住むとき、その時、天界では‘この聖なる弟子は、戦いに勝利した者である。彼はその戦陣を制圧し、勝利して住んでいる’という天の響きが発せられる。比丘たちよ、これが時として天界において発せられる第三の天の響きである。比丘たちよ、これら三つの天の響きが、時として天界において発せられるのである。”この意味を世尊は説かれました。そのことについて、次のように言われます。

‘‘Disvā vijitasaṅgāmaṃ, sammāsambuddhasāvakaṃ;

Devatāpi namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.

“戦いに勝利した、正等覚者の弟子を見て、諸天人もまた礼拝する。偉大にして、恐れを離れたる者を。”

‘‘Namo [Pg.247] te purisājañña, yo tvaṃ dujjayamajjhabhū;

Jetvāna maccuno senaṃ, vimokkhena anāvaraṃ.

“礼拝したてまつる、人中の傑出せる者よ。あなたは、打ち勝ちがたい死の軍勢を、障りのない解脱によって打ち破った。”

‘‘Iti hetaṃ namassanti, devatā pattamānasaṃ;

Tañhi tassa na passanti, yena maccuvasaṃ vaje’’ti.

“このように、諸天人は、目的を達した者を礼拝する。いかなる理由によっても、彼が死の支配に陥る道を、彼ら(天人)は見ることはないのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第三の経。

4. Pañcapubbanimittasuttaṃ

4. 五つの前兆経

83. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

83. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によってこのように説かれたことを、私は聞きました。

‘‘Yadā, bhikkhave, devo devakāyā cavanadhammo hoti, pañcassa pubbanimittāni pātubhavanti – mālā milāyanti, vatthāni kilissanti, kacchehi sedā muccanti, kāye dubbaṇṇiyaṃ okkamati, sake devo devāsane nābhiramatīti. Tamenaṃ, bhikkhave, devā ‘cavanadhammo ayaṃ devaputto’ti iti viditvā tīhi vācāhi anumodenti – ‘ito, bho, sugatiṃ gaccha, sugatiṃ gantvā suladdhalābhaṃ labha, suladdhalābhaṃ labhitvā suppatiṭṭhito bhavāhī’’’ti.

“比丘たちよ、天人が天の身から没せんとする時、その者に五つの前兆が現れる。すなわち、花冠が萎れ、衣が汚れ、脇の下から汗が流れ、身体の艶が失われ、自らの天上の座を楽しまなくなる。比丘たちよ、神々は、その天子が‘没せんとする者である’と知って、三つの言葉をもって祝福する。‘友よ、ここから善趣へ行きなさい。善趣へ行って、得がたき利益を得なさい。得がたき利益を得て、堅固に安住しなさい’と。”

Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kinnu kho, bhante, devānaṃ sugatigamanasaṅkhātaṃ; kiñca, bhante, devānaṃ suladdhalābhasaṅkhātaṃ; kiṃ pana, bhante, devānaṃ suppatiṭṭhitasaṅkhāta’’nti?

このように説かれたとき、ある比丘が世尊に次のように申し上げた。“世尊よ、天人の言う‘善趣へ行く’とは何を指すのでしょうか。世尊よ、天人の言う‘得がたき利益を得る’とは何を指すのでしょうか。また世尊よ、天人の言う‘堅固に安住する’とは何を指すのでしょうか。”

‘‘Manussattaṃ kho, bhikkhu, devānaṃ sugatigamanasaṅkhātaṃ; yaṃ manussabhūto samāno tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṃ paṭilabhati. Idaṃ kho, bhikkhu, devānaṃ suladdhalābhasaṅkhātaṃ; sā kho panassa saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā daḷhā asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Idaṃ kho, bhikkhu, devānaṃ suppatiṭṭhitasaṅkhāta’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘よ、天人の言う‘善趣へ行く’とは、人間界に生まれることである。人間となって、如来によって説かれた法と律において信心を得ること、比丘よ、これが天人の言う‘得がたき利益を得る’ということである。また、その信心が根を下ろし、確立され、堅固であり、沙門、バラモン、天人、魔王、梵天、あるいは世界の誰によっても揺るがされることがないとき、比丘よ、これが天人の言う‘堅固に安住する’ということである。”この意味を世尊は説かれました。そのことについて、次のように言われます。

‘‘Yadā devo devakāyā, cavati āyusaṅkhayā;

Tayo saddā niccharanti, devānaṃ anumodataṃ.

“寿命が尽きて、天人が天の身から没するとき、祝福する神々から三つの響きが発せられる。”

‘‘‘Ito [Pg.248] bho sugatiṃ gaccha, manussānaṃ sahabyataṃ;

Manussabhūto saddhamme, labha saddhaṃ anuttaraṃ.

“‘友よ、ここから善趣、すなわち人間界へと行きなさい。人間となって、正法に対して、この上ない信心を得なさい。’

‘‘‘Sā te saddhā niviṭṭhassa, mūlajātā patiṭṭhitā;

Yāvajīvaṃ asaṃhīrā, saddhamme suppavedite.

‘汝のその信心は、根を下ろし、確立されたものであり、正しく説かれた正法において、一生の間、揺るがされることがないように。’

‘‘‘Kāyaduccaritaṃ hitvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ hitvā, yañcaññaṃ dosasañhitaṃ.

‘身体の悪行を捨て、言葉の諸々の悪行を捨て、心の悪行を捨て、その他すべての過ちを捨てよ。’

‘‘‘Kāyena kusalaṃ katvā, vācāya kusalaṃ bahuṃ;

Manasā kusalaṃ katvā, appamāṇaṃ nirūpadhiṃ.

‘身体によって善行をなし、言葉によって多くの善行をなし、心によって、無量にして執着なき善行をなしなさい。’

‘‘‘Tato opadhikaṃ puññaṃ, katvā dānena taṃ bahuṃ;

Aññepi macce saddhamme, brahmacariye nivesaya’.

‘その後、布施によって、多くの功徳を積み、他の人々をも、正法における清浄行へと導き入れなさい。’

‘‘Imāya anukampāya, devā devaṃ yadā vidū;

Cavantaṃ anumodenti, ehi deva punappuna’’nti.

天人たちが、没せんとする天人を知るとき、このような慈しみをもって祝福する。‘天子よ、再び(天界へ)戻ってきなさい’と。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれました。このように私は聞きました。第四の経。

5. Bahujanahitasuttaṃ

5. 多くの人々の利益経

84. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

84. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によってこのように説かれたことを、私は聞きました。

‘‘Tayome puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

“比丘たちよ、これら三種の人が世に出現するとき、多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への慈しみ(憐れみ)のために、神々と人間の福利と利益と幸福のために出現する。どのような三種か。比丘たちよ、ここに如来、応供、正自覚者、明行足、善逝、世間解、無上士調御丈夫、天人師、仏、世尊が世に出現する。彼は、初めに善く、中ほどに善く、終わりに善い、意味(義)と文(文句)を備えた教えを説き、全く円満で清浄な梵行を顕示する。比丘たちよ、これが世に出現して、多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間の福利と利益と幸福のために出現する第一の人である。

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tasseva satthu sāvako arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano [Pg.249] sammadaññā vimutto. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

比丘たちよ、さらにまた、その師の弟子であり、阿羅漢、漏尽者、梵行が完成し、なすべきことをなし、重荷を下ろし、自らの目的を達成し、生存の結縛を滅ぼし、正しき知恵によって解脱した者がいる。彼も、初めに善く、中ほどに善く、終わりに善い、意味と文を備えた教えを説き、全く円満で清浄な梵行を顕示する。比丘たちよ、これが世に出現して、多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間の福利と利益と幸福のために出現する第二の人である。

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tasseva satthu sāvako sekho hoti pāṭipado bahussuto sīlavatūpapanno. Sopi dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

比丘たちよ、さらにまた、その師の弟子であり、学人(セーカ)であって、修行の途上にあり、多聞(博識)で、戒律と徳を備えた者がいる。彼もまた、初めに善く、中ほどに善く、終わりに善い、意味と文を備えた教えを説き、全く円満で清浄な梵行を顕示する。比丘たちよ、これが世に出現して、多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間の福利と利益と幸福のために出現する第三の人である。比丘たちよ、これら三種の人が世に出現するとき、多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間の福利と利益と幸福のために出現するのである”。世尊はこのことを説かれた。そこで、このように言われる。

‘‘Satthā hi loke paṭhamo mahesi, tassanvayo sāvako bhāvitatto;

Athāparo pāṭipadopi sekho, bahussuto sīlavatūpapanno.

“世において、師(如来)こそが徳を求める第一の偉大な仙人(大仙)である。それに続くのは、自己を修練した弟子(阿羅漢)である。そして次には、修行の途上にある学人(セーカ)であり、多聞で戒を具足した者である。

‘‘Ete tayo devamanussaseṭṭhā, pabhaṅkarā dhammamudīrayantā;

Apāpuranti amatassa dvāraṃ, yogā pamocenti hujjanaṃ te.

これら三種の者は神々と人間の中で最上の者であり、光をもたらす者として法を説き、不死(ニッバーナ)の門を開き、多くの人々を(四つの)繋縛(ヨガ)から解き放つ。

‘‘Ye satthavāhena anuttarena, sudesitaṃ maggamanukkamanti ;

Idheva dukkhassa karonti antaṃ, ye appamattā sugatassa sāsane’’ti.

無上の隊商主(如来)によって善く説かれた道を歩む者たちは、善逝(如来)の教えにおいて不放逸であれば、まさにこの世において苦しみの終焉をもたらす”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

この内容もまた世尊によって説かれたことを、私は聞きました。第五(の経)。

6. Asubhānupassīsuttaṃ

6. 第六 不浄観経(アズバ・アヌパッシー・スッタ)

85. Vuttañhetaṃ [Pg.250] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

85. 世尊によって、このように説かれたことを、私は聞きました。阿羅漢(世尊)によって説かれました。

‘‘Asubhānupassī, bhikkhave, kāyasmiṃ viharatha; ānāpānassati ca vo ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhitā hotu; sabbasaṅkhāresu aniccānupassino viharatha. Asubhānupassīnaṃ, bhikkhave, kāyasmiṃ viharataṃ yo subhāya dhātuyā rāgānusayo so pahīyati. Ānāpānassatiyā ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhititāya ye bāhirā vitakkāsayā vighātapakkhikā, te na honti. Sabbasaṅkhāresu aniccānupassīnaṃ viharataṃ yā avijjā sā pahīyati, yā vijjā sā uppajjatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、身体において不浄を観察して住みなさい。また、入出息念(アナパナサティ)を内面において目前に善く確立しなさい。一切の諸行(形成されたもの)において無常を観察して住みなさい。比丘たちよ、身体において不浄を観察して住む者たちには、浄(美しさ)という要素による貪欲の随眠(潜在的傾向)が捨てられる。入出息念が内面において目前に善く確立されていることによって、外的な、苦しみをもたらす側の誤った思惟の傾向がなくなる。一切の諸行において無常を観察して住む者たちには、無明が捨てられ、明(知恵)が生じる”。世尊はこのことを説かれた。そこで、このように言われる。

‘‘Asubhānupassī kāyasmiṃ, ānāpāne paṭissato;

Sabbasaṅkhārasamathaṃ, passaṃ ātāpi sabbadā.

“身体において不浄を観察し、入出息において正念を保ち、常に熱心に、一切の諸行の寂滅(静止)を見なさい。

‘‘Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati;

Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī’’ti.

正しく見るその比丘は、実にそれ(寂滅)において解脱する。卓越した知(阿毘遮)を完成し、静まり、実に彼は繋縛(ヨガ)を超えた聖者(ムニ)である”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

この内容もまた世尊によって説かれたことを、私は聞きました。第六(の経)。

7. Dhammānudhammapaṭipannasuttaṃ

7. 第七 法随法行経(ダンマ・アヌダンマ・パティパンナ・スッタ)

86. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

86. 世尊によって、このように説かれたことを、私は聞きました。阿羅漢(世尊)によって説かれました。

‘‘Dhammānudhammapaṭipannassa bhikkhuno ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya – dhammānudhammapaṭipannoyanti bhāsamāno dhammaññeva bhāsati no adhammaṃ, vitakkayamāno vā dhammavitakkaññeva vitakketi no adhammavitakkaṃ, tadubhayaṃ vā pana abhinivejjetvā upekkhako viharati sato sampajāno’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“法にかなった法(法随法)を実践する比丘にとって、これは法にかなった説明である。すなわち、法にかなった法を実践していると言いながら、法のみを語り、非法を語らないこと。また、思惟するならば、法の思惟のみを思惟し、非法の思惟を思惟しないこと。あるいは、その両方を離れて、正念・正知をもって、平等心(ウペッカー)で住むことである”。世尊はこのことを説かれた。そこで、このように言われる。

‘‘Dhammārāmo dhammarato, dhammaṃ anuvicintayaṃ;

Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu, saddhammā na parihāyati.

“法を楽しみ、法を喜び、法を熟考し、法を随念する比丘は、正法から退転することはない。

‘‘Caraṃ vā yadi vā tiṭṭhaṃ, nisinno uda vā sayaṃ;

Ajjhattaṃ samayaṃ cittaṃ, santimevādhigacchatī’’ti.

歩いているときも、立っているときも、座っているときも、あるいは横になっているときも、内面において心を静めるならば、彼は平安(ニッバーナ)に到達する”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

この内容もまた世尊によって説かれたことを、私は聞きました。第七(の経)。

8. Andhakaraṇasuttaṃ

8. 第八 盲目経(アンダカラーナ・スッタ)

87. Vuttañhetaṃ [Pg.251] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

87. 世尊によって、このように説かれたことを、私は聞きました。阿羅漢(世尊)によって説かれました。

‘‘Tayome, bhikkhave, akusalavitakkā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhikā anibbānasaṃvattanikā. Katame tayo? Kāmavitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Byāpādavitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Vihiṃsāvitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Ime kho, bhikkhave, tayo akusalavitakkā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhikā anibbānasaṃvattanikā.

“比丘たちよ、これら三つの不善の思考(不善尋)は、盲目にし、眼(智慧の眼)を失わせ、無知にし、般若を滅ぼし、苦悩をもたらし、涅槃へと導かないものである。その三つとは何か。比丘たちよ、欲の思考(欲尋)、怒りの思考(恚尋)、害の思考(害尋)である。比丘たちよ、これら三つの不善の思考は、盲目にし、眼を失わせ、無知にし、般若を滅ぼし、苦悩をもたらし、涅槃へと導かないものである。”

‘‘Tayome, bhikkhave, kusalavitakkā anandhakaraṇā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññāvuddhikā avighātapakkhikā nibbānasaṃvattanikā. Katame tayo? Nekkhammavitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Abyāpādavitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Avihiṃsāvitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Ime kho, bhikkhave, tayo kusalavitakkā anandhakaraṇā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññāvuddhikā avighātapakkhikā nibbānasaṃvattanikā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの善の思考(善尋)は、盲目にせず、眼(智慧の眼)を与え、明知を与え、般若を増進させ、苦悩をもたらさず、涅槃へと導くものである。その三つとは何か。比丘たちよ、出離の思考(出離尋)、無嗔の思考(無恚尋)、無害の思考(無害尋)である。比丘たちよ、これら三つの善の思考は、盲目にせず、眼を与え、明知を与え、般若を増進させ、苦悩をもたらさず、涅槃へと導くものである。”世尊はこの意味を語られた。そのことについて、次のように言われる。

‘‘Tayo vitakke kusale vitakkaye, tayo pana akusale nirākare;

Sa ve vitakkāni vicāritāni, sameti vuṭṭhīva rajaṃ samūhataṃ;

Sa ve vitakkūpasamena cetasā, idheva so santipadaṃ samajjhagā’’ti.

“三つの善の思考を巡らせ、三つの不善の思考を退けよ。不時の大雨が舞い上がる塵を静めるように、彼は諸々の思考と伺察を静め、思考が静まりゆく心によって、この世で安らかな境地(涅槃)を得るのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれたと、私は聞いた。第八。

9. Antarāmalasuttaṃ

9. 内なる汚れの経

88. Vuttañhetaṃ [Pg.252] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

88. 世尊はこのように説かれた。阿羅漢によって説かれたと私は聞いた。

‘‘Tayome, bhikkhave, antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Doso, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Moho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つは内なる汚れであり、内なる不親友であり、内なる敵であり、内なる殺戮者であり、内なる仇敵である。その三つとは何か。比丘たちよ、貪欲は内なる汚れであり、不親友であり、敵であり、殺戮者であり、仇敵である。比丘たちよ、瞋恚は内なる汚れ、不親友、敵、殺戮者、仇敵である。比丘たちよ、愚痴は内なる汚れ、不親友、敵、殺戮者、仇敵である。比丘たちよ、これら三つは内なる汚れであり、内なる不親友であり、内なる敵であり、内なる殺戮者であり、内なる仇敵である。”世尊はこの意味を語られた。そのことについて、次のように言われる。

‘‘Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.

“貪欲は不利益を生じさせ、貪欲は心を攪乱する。内に生じたその恐怖を、人々は悟ることができない。”

‘‘Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;

Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ.

“貪る者は利益を知らず、貪る者は法(真理)を見ない。貪欲が人を圧倒するとき、その時は暗闇となる。”

‘‘Yo ca lobhaṃ pahantvāna, lobhaneyye na lubbhati;

Lobho pahīyate tamhā, udabindūva pokkharā.

“貪欲を捨て、貪るべき対象に貪らぬ者、蓮の葉から水滴が滴り落ちるように、彼から貪欲は離れ去る。”

‘‘Anatthajanano doso, doso cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.

“瞋恚(怒り)は不利益を生じさせ、瞋恚は心を攪乱する。内に生じたその恐怖を、人々は悟ることができない。”

‘‘Duṭṭho atthaṃ na jānāti, duṭṭho dhammaṃ na passati;

Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ doso sahate naraṃ.

“怒れる者は利益を知らず、怒れる者は法を見ない。怒りが人を圧倒するとき、その時は暗闇となる。”

‘‘Yo ca dosaṃ pahantvāna, dosaneyye na dussati;

Doso pahīyate tamhā, tālapakkaṃva bandhanā.

“瞋恚を捨て、怒るべき対象に怒らぬ者、熟した椰子の実が茎から落ちるように、彼から瞋恚は離れ去る。”

‘‘Anatthajanano moho, moho cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.

“愚痴は不利益を生じさせ、愚痴は心を攪乱する。内に生じたその恐怖を、人々は悟ることができない。”

‘‘Mūḷho atthaṃ na jānāti, mūḷho dhammaṃ na passati;

Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ moho sahate naraṃ.

“迷える者は利益を知らず、迷える者は法を見ない。愚痴が人を圧倒するとき、その時は暗闇となる。”

‘‘Yo [Pg.253] ca mohaṃ pahantvāna, mohaneyye na muyhati;

Mohaṃ vihanti so sabbaṃ, ādiccovudayaṃ tama’’nti.

“愚痴を捨て、迷うべき対象に迷わぬ者、昇る太陽が闇を追い払うように、彼はすべての愚痴を滅ぼす。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれたと、私は聞いた。第九。

10. Devadattasuttaṃ

10. デーヴァダッタの経

89. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

89. 世尊はこのように説かれた。阿羅漢によって説かれたと私は聞いた。

‘‘Tīhi, bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi tīhi? Pāpicchatāya, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpamittatāya, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Sati kho pana uttarikaraṇīye oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṃ āpādi. Imehi kho, bhikkhave, tīhi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、三つの邪法(不善法)に圧倒され、心を支配されたデーヴァダッタは、悪道に堕ち、地獄に堕ち、一劫の間とどまり、救いようがない。その三つとは何か。比丘たちよ、悪欲に圧倒され、心を支配されたこと。比丘たちよ、悪友(を持つこと)に圧倒され、心を支配されたこと。さらに、より高き向上のためになすべきことがあるにもかかわらず、わずかな殊勝な境地(証得)を得たことで、途中で満足して止まってしまったことである。比丘たちよ、これら三つの邪法に圧倒され、心を支配されたために、デーヴァダッタは悪道に堕ち、地獄に堕ち、一劫の間とどまり、救いようがないのである。”世尊はこの意味を語られた。そのことについて、次のように言われる。

‘‘Mā jātu koci lokasmiṃ, pāpiccho udapajjatha;

Tadamināpi jānātha, pāpicchānaṃ yathā gati.

“世に決して悪欲を抱く者があってはならない。悪欲を持つ者の行く末(生所)がどのようなものか、このことを通じて知るがよい。”

‘‘Paṇḍitoti samaññāto, bhāvitattoti sammato;

Jalaṃva yasasā aṭṭhā, devadattoti vissuto.

“賢者であると知られ、修練された者と称えられ、名声とともに輝いていた、デーヴァダッタとして知られた者も、”

‘‘So pamāṇamanuciṇṇo, āsajja naṃ tathāgataṃ;

Avīcinirayaṃ patto, catudvāraṃ bhayānakaṃ.

“自らの分(限度)をわきまえず、如来を害したために、四つの門がある恐ろしい阿鼻地獄に到達した。”

‘‘Aduṭṭhassa hi yo dubbhe, pāpakammaṃ akubbato;

Tameva pāpaṃ phusati, duṭṭhacittaṃ anādaraṃ.

“不善をなさず、非のない者に対して害を及ぼそうとするなら、不敬で悪心あるその者自身に、その悪(報い)が直撃するのである。”

‘‘Samuddaṃ visakumbhena, yo maññeyya padūsituṃ;

Na so tena padūseyya, bhesmā hi udadhi mahā.

“誰かが一壺の毒をもって大海を汚そうと企てたとしても、彼はそれによって大海を汚すことはできない。実に大海は広大で深く、計り知れないからである。”

‘‘Evameva [Pg.254] tathāgataṃ, yo vādena vihiṃsati;

Sammaggataṃ santacittaṃ, vādo tamhi na rūhati.

“それと同じように、正しく歩み、静かな心を持つ如来を言葉によって害そうとする者がいても、その非難が如来に及ぶ(影響を与える)ことはない。”

‘‘Tādisaṃ mittaṃ kubbetha, tañca seveyya paṇḍito;

Yassa maggānugo bhikkhu, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe’’ti.

“賢者はそのような人を友とし、仕えるべきである。その道に従う比丘は、苦しみの滅尽(涅槃)に到達するからである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

この意味をもまた世尊は説かれました。このように私は聞きました。第十。

Catuttho vaggo niṭṭhito.

第四篇が終了した。

Tassuddānaṃ –

その要旨――

Vitakkāsakkārasadda, cavanaloke asubhaṃ;

Dhammaandhakāramalaṃ, devadattena te dasāti.

思考、尊敬、声、没落、世界、不浄、法、暗闇、塵、デーヴァダッタ。これら十。

5. Pañcamavaggo

5. 第五篇

1. Aggappasādasuttaṃ

1. 最高至上の信仰経(アッガッパサーダ・スッタ)

90. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

90. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によってこのように説かれたことを、私は聞きました。

‘‘Tayome, bhikkhave, aggappasādā. Katame tayo? Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

“比丘たちよ、これら三つの最高至上の信仰がある。三つとは何か。比丘たちよ、足のないもの、二本足のもの、四本足のもの、多足のもの、形あるもの、形なきもの、想いあるもの、想いなきもの、非想非非想のもの、およそいかなる生きとし生けるものがいるとしても、如来・阿羅漢・正等覚者がそれらの中で最高であると説かれる。比丘たちよ、仏陀に信仰を寄せる者は、最高なるものに信仰を寄せる者である。最高なるものに信仰を寄せる者には、最高の報いがある。”

‘‘Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ye, bhikkhave, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

“比丘たちよ、つくられたもの(有為)であれ、つくられざるもの(無為)であれ、およそいかなる法があるとしても、離欲(ヴィラーガ)がそれらの中で最高であると説かれる。すなわち、驕慢を砕き、渇愛を除き、執着を根絶し、輪廻を断ち、渇愛を滅し、離欲、滅尽、涅槃のことである。比丘たちよ、離欲の法に信仰を寄せる者は、最高なるものに信仰を寄せる者である。最高なるものに信仰を寄せる者には、最高の報いがある。”

‘‘Yāvatā, bhikkhave, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa [Pg.255] bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Ye, bhikkhave, saṅghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo aggappasādā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、いかなる集団や団体があるとしても、如来の弟子たちの僧伽(サンガ)がそれらの中で最高であると説かれる。すなわち、四双八輩である。この世尊の弟子たちの僧伽こそ、供養せられるべく、手厚くもてなされるべく、布施せられるべく、合掌せられるべく、世の中の無上の福田である。比丘たちよ、僧伽に信仰を寄せる者は、最高なるものに信仰を寄せる者である。最高なるものに信仰を寄せる者には、最高の報いがある。比丘たちよ、これら三つの最高至上の信仰がある。”世尊はこの意味を説かれた。そのことについて、このように言われる。

‘‘Aggato ve pasannānaṃ, aggaṃ dhammaṃ vijānataṃ;

Agge buddhe pasannānaṃ, dakkhiṇeyye anuttare.

“最高なるものを信じ、最高の法を知り、無上の供養を受けるにふさわしい最高の仏陀に信仰を寄せる者たち、”

‘‘Agge dhamme pasannānaṃ, virāgūpasame sukhe;

Agge saṅghe pasannānaṃ, puññakkhette anuttare.

“離欲と静寂と安楽をもたらす最高の法に信仰を寄せ、無上の福田である最高の僧伽に信仰を寄せる者たち、”

‘‘Aggasmiṃ dānaṃ dadataṃ, aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhati;

Aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṃ balaṃ.

“最高なるものに布施を与える者には、最高の功徳が増大する。最高の寿命、容色、名声、誉れ、幸福、力が増大する。”

‘‘Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito;

Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī’’ti.

“最高なるものに施す賢者は、最高の法を確立し、天人となっても人間となっても、最高の境地に達して歓喜する。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

この意味をもまた世尊は説かれました。このように私は聞きました。第一。

2. Jīvikasuttaṃ

2. 生計経(ジーヴィカ・スッタ)

91. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

91. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によってこのように説かれたことを、私は聞きました。

‘‘Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolyaṃ. Abhisāpoyaṃ, bhikkhave, lokasmiṃ – ‘piṇḍolo vicarasi pattapāṇī’ti. Tañca kho etaṃ, bhikkhave, kulaputtā upenti atthavasikā, atthavasaṃ paṭicca; neva rājābhinītā, na corābhinītā, na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā. Api ca kho ‘otiṇṇamhā jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇā dukkhaparetā, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Evaṃ pabbajito cāyaṃ, bhikkhave, kulaputto so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo, byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo, muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo. Seyyathāpi, bhikkhave, chavālātaṃ ubhatopadittaṃ majjhe gūthagataṃ neva gāme kaṭṭhatthaṃ pharati [Pg.256] na araññeः tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi gihibhogā parihīno sāmaññatthañca na paripūretī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、あらゆる生計の中でも、托鉢によって生きることは最低なものである。世間では‘器を手に托鉢して歩き回る者よ’と罵られることもある。しかし、良家の子息たちは目的を持って、その生計に入るのである。それは、王や盗賊に強いられたからでも、借金や恐怖のためでも、生計の手段がないからでもない。ただ、‘私は、生・老・死、愁い、悲しみ、苦しみ、憂い、悩みという苦しみの群れに取り囲まれている。このすべての苦の蓄積を終わらせることが実現するだろう’と考えて、出家するのである。しかし、そのように出家した者が、もし貪欲で、欲に強い執着を持ち、悪意を抱き、正念を失い、正知なく、定がなく、心が散乱し、諸根を抑えていないのであれば、比丘たちよ、例えば、両端が燃え上がり、中ほどに糞便が付着した葬儀の薪のようなものである。それは村では薪として役に立たず、森でも用のなさない。比丘たちよ、それと同じように、この人物は在家の楽しみを失い、かつ沙門としての目的も果たしていない者であると、私は言う。”世尊はこの意味を説かれた。そのことについて、このように言われる。

‘‘Gihibhogā parihīno, sāmaññatthañca dubbhago;

Paridhaṃsamāno pakireti, chavālātaṃva nassati.

“在家の楽しみを失い、沙門としての目的も得られなかった不運な者は、葬儀の薪のように、滅び、散りぢりになって失われる。”

‘‘Kāsāvakaṇṭhā bahavo, pāpadhammā asaññatā;

Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṃ te upapajjare.

“首に袈裟をかけながら、悪しき性質を持ち、自制のない多くの悪人たちは、その邪悪な業によって地獄に落ちる。”

‘‘Seyyo ayoguḷo bhutto, tatto aggisikhūpamo;

Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍamasaññato’’ti.

“戒律を守らず、自制することなく、国の人々の施した食を食べるよりは、火焔のように熱く燃え盛る鉄丸を食べるほうが、まだましである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

この意味をもまた世尊は説かれました。このように私は聞きました。第二。

3. Saṅghāṭikaṇṇasuttaṃ

3. 僧伽梨の端経(サンガーティカンナ・スッタ)

92. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

92. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によってこのように説かれたことを、私は聞きました。

‘‘Saṅghāṭikaṇṇe cepi, bhikkhave, bhikkhu gahetvā piṭṭhito piṭṭhito anubandho assa pāde pādaṃ nikkhipanto, so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo; atha kho so ārakāva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu na passati. Dhammaṃ apassanto na maṃ passati.

“比丘たちよ、たとえ比丘が、私の僧伽梨(衣)の端を掴んで、私のすぐ後ろを歩み、足跡を一つ一つ辿ってついて来るとしても、もしその比丘が、貪欲で、欲に強い執着を持ち、悪意を抱き、正念を失い、正知なく、定がなく、心が散乱し、諸根を抑えていないのであれば、その者は私から遠く離れており、私もまた彼から遠く離れている。それはなぜか。比丘たちよ、その比丘は法(ダルマ)を見ていないからである。法を見ない者は、私を見ないのである。”

‘‘Yojanasate cepi so, bhikkhave, bhikkhu vihareyya. So ca hoti anabhijjhālu kāmesu na tibbasārāgo abyāpannacitto apaduṭṭhamanasaṅkappo upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo; atha kho so santikeva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammaṃ hi so, bhikkhave, bhikkhu passati; dhammaṃ passanto maṃ passatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

比丘たちよ、たとえ比丘が百由旬(ヨージャナ)離れて住んでいたとしても、もし彼が貪欲でなく、諸々の欲において強い執着がなく、悪意のない心を持ち、汚れのない意(こころ)の思考を持ち、念(サティ)を確立し、正知(しょうち)あり、定(じょう)にあり、心が一境性にあり、諸の感官(根)を制御しているならば、彼は実に私の近くにおり、私も彼の近くにいる。それはなぜか。比丘たちよ、その比丘は法を見ているからである。法を見る者は私を見るのである。世尊はこの意味を説かれました。そのことについて、次のように言われます。

‘‘Anubandhopi ce assa, mahiccho ca vighātavā;

Ejānugo anejassa, nibbutassa anibbuto;

Giddho so vītagedhassa, passa yāvañca ārakā.

“たとえ(形の上で)付き従っていたとしても、強欲で、苦悩に満ち、動揺(渇愛)に従う者が、動揺のない無動者に従い、静まりのない者が静まりし者に、執着ある者が執着なき者に従うなら、見よ、彼がいかに遠く離れているかを。”

‘‘Yo [Pg.257] ca dhammamabhiññāya, dhammamaññāya paṇḍito;

Rahadova nivāte ca, anejo vūpasammati.

“しかし、賢者が法を(殊勝な知恵によって)知り、法を悟って、風のない場所の池のように、動揺なく静まり返るなら。”

‘‘Anejo so anejassa, nibbutassa ca nibbuto;

Agiddho vītagedhassa, passa yāvañca santike’’ti.

“その動揺なき者は、動揺なき(仏陀)の近くに、静まりし者は静まりし者の、執着なき者は執着なき者の近くにいる。見よ、彼がいかに近くにいるかを。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

この意味も世尊によって説かれたと、私は聞きました。第三の経。

4. Aggisuttaṃ

4. 火の経(アッギ・スッタ)

93. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

93. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたと、私は聞きました。

‘‘Tayome, bhikkhave, aggī. Katame tayo? Rāgaggi, dosaggi, mohaggi – ime kho, bhikkhave, tayo aggī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの火がある。いかなる三つか。貪の火、瞋の火、痴の火である。比丘たちよ、これら三つの火がある。”世尊はこの意味を説かれました。そのことについて、次のように言われます。

‘‘Rāgaggi dahati macce, ratte kāmesu mucchite;

Dosaggi pana byāpanne, nare pāṇātipātino.

“貪の火は、欲に染まり、欲に惑わされた死すべき者たちを焼く。しかし、瞋の火は、悪意を抱き、生き物を殺す人間を焼く。”

‘‘Mohaggi pana sammūḷhe, ariyadhamme akovide;

Ete aggī ajānantā, sakkāyābhiratā pajā.

“痴の火は、惑わされ、聖なる法に疎い者たちを焼く。これらの火を知らない人々は、自らの身(有身)を悦びとしている。”

‘‘Te vaḍḍhayanti nirayaṃ, tiracchānañca yoniyo;

Asuraṃ pettivisayaṃ, amuttā mārabandhanā.

“彼らは魔の絆から解き放たれぬまま、地獄、畜生、修羅、餓鬼の境遇を増大させる。”

‘‘Ye ca rattindivā yuttā, sammāsambuddhasāsane;

Te nibbāpenti rāgaggiṃ, niccaṃ asubhasaññino.

“しかし、昼夜を問わず正等覚者の教えに励む人々は、常に不浄の想を抱き、貪の火を鎮める。”

‘‘Dosaggiṃ pana mettāya, nibbāpenti naruttamā;

Mohaggiṃ pana paññāya, yāyaṃ nibbedhagāminī.

“最上の人々は、慈しみによって瞋の火を鎮め、洞察に至る智慧によって痴の火を鎮める。”

‘‘Te nibbāpetvā nipakā, rattindivamatanditā;

Asesaṃ parinibbanti, asesaṃ dukkhamaccaguṃ.

“賢明な人々は、昼夜たゆまず、それらを鎮めて、余すところなく涅槃に入り、余すところなく苦しみを超えた。”

‘‘Ariyaddasā vedaguno, sammadaññāya paṇḍitā;

Jātikkhayamabhiññāya, nāgacchanti punabbhava’’nti.

“聖なる法を見、知に達した賢者たちは、正しく悟り、生の滅尽を(殊勝な知恵で)知って、再び生まれ変わることはない。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

この意味も世尊によって説かれたと、私は聞きました。第四の経。

5. Upaparikkhasuttaṃ

5. 観察の経(ウパパリックハ・スッタ)

94. Vuttañhetaṃ [Pg.258] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

94. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたと、私は聞きました。

‘‘Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathāssa upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、比丘は、観察する彼にとって、外において意識が散乱せず、拡散せず、内において(心が)とどまらず、執着することなく動揺しないように、そのように観察すべきである。比丘たちよ、外において意識が散乱せず、拡散せず、内において(心が)とどまらず、執着することなく動揺しない者には、将来において生・老・死という苦しみの集起の発生はなくなるのである。”世尊はこの意味を説かれました。そのことについて、次のように言われます。

‘‘Sattasaṅgappahīnassa, netticchinnassa bhikkhuno;

Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi tassa punabbhavo’’ti.

“七つの執着を捨て、渇愛を断ち切った比丘にとって、生の輪廻は尽き果て、彼に再誕はない。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

この意味も世尊によって説かれたと、私は聞きました。第五の経。

6. Kāmūpapattisuttaṃ

6. 欲界への転生の経(カームーパパッティ・スッタ)

95. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

95. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたと、私は聞きました。

‘‘Tisso imā, bhikkhave, kāmūpapattiyo. Katamā tisso? Paccupaṭṭhitakāmā, nimmānaratino, paranimmitavasavattino – imā kho, bhikkhave, tisso kāmūpapattiyo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら三つの欲界への転生がある。いかなる三つか。現前の欲を楽しむ者、化楽天、他化自在天である。比丘たちよ、これら三つの欲界への転生がある。”世尊はこの意味を説かれました。そのことについて、次のように言われます。

‘‘Paccupaṭṭhitakāmā ca, ye devā vasavattino;

Nimmānaratino devā, ye caññe kāmabhogino;

Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattare.

“現前の欲を楽しむ者たち、自在天である諸天、化楽天の諸天、およびその他の欲を享受する者たち、彼らはこの状態や別の状態という輪廻を超えることができない。”

‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, kāmabhogesu paṇḍito;

Sabbe pariccaje kāme, ye dibbā ye ca mānusā.

“賢者は、欲の享受におけるこの災いを知って、天上の欲も人間の欲も、一切の欲を捨てるべきである。”

‘‘Piyarūpasātagadhitaṃ, chetvā sotaṃ duraccayaṃ;

Asesaṃ parinibbanti, asesaṃ dukkhamaccaguṃ.

“愛すべき姿や快楽への執着を断ち、超えがたい(渇愛の)流れを断ち切って、余すところなく涅槃に入り、余すところなく苦しみを超えた。”

‘‘Ariyaddasā vedaguno, sammadaññāya paṇḍitā;

Jātikkhayamabhiññāya, nāgacchanti punabbhava’’nti.

“聖なる法を見、知に達した賢者たちは、正しく悟り、生の滅尽を(殊勝な知恵で)知って、再び生まれ変わることはない。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

この意味も世尊によって説かれたと、私は聞きました。第六の経。

7. Kāmayogasuttaṃ

7. 欲の結合の経(カーマヨガ・スッタ)

96. Vuttañhetaṃ [Pg.259] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

96. このように、私は世尊から聞きました。世尊(阿羅漢)はこのように語られました。

‘‘Kāmayogayutto, bhikkhave, bhavayogayutto āgāmī hoti āgantā itthattaṃ. Kāmayogavisaṃyutto, bhikkhave, bhavayogayutto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ. Kāmayogavisaṃyutto, bhikkhave, bhavayogavisaṃyutto arahā hoti, khīṇāsavo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、欲の結びつき(欲繋)を伴い、存在の結びつき(有繋)を伴う者は、来帰者(還来者)であり、この世に戻って来る。比丘たちよ、欲の結びつきを離れ、存在の結びつきを伴う者は、不還者であり、この世に戻って来ない。比丘たちよ、欲の結びつきを離れ、存在の結びつきをも離れた者は、諸々の煩悩を滅尽した阿羅漢である”。世尊はこの意味を語られました。そのことについて、このように言われています。

‘‘Kāmayogena saṃyuttā, bhavayogena cūbhayaṃ;

Sattā gacchanti saṃsāraṃ, jātimaraṇagāmino.

“欲の結びつきと、存在の結びつき、これら両方に束縛された生きとし生けるものは、生と死を繰り返す輪廻の流れへと赴く。

‘‘Ye ca kāme pahantvāna, appattā āsavakkhayaṃ;

Bhavayogena saṃyuttā, anāgāmīti vuccare.

諸々の欲を捨て去ったが、まだ煩悩の滅尽には至らず、存在の結びつきに縛られている者、彼らは‘不還者’と呼ばれる。

‘‘Ye ca kho chinnasaṃsayā, khīṇamānapunabbhavā;

Te ve pāraṅgatā loke, ye pattā āsavakkhaya’’nti.

疑惑を断ち切り、慢心と再誕を滅尽し、諸々の煩悩の滅尽に到達した人々、彼らこそが、この世において彼岸に達した者たちである”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。このように私は聞きました。第七。

Kalyāṇasīlasuttaṃ

“良き戒の経(カリヤーナシーラ・スッタ)”

97. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

97. このように、私は世尊から聞きました。世尊(阿羅漢)はこのように語られました。

‘‘Kalyāṇasīlo, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇadhammo kalyāṇapañño imasmiṃ dhammavinaye ‘kevalī vusitavā uttamapuriso’ti vuccati –

“比丘たちよ、良き戒を備え、良き法を備え、良き智慧を備えた比丘は、この法と律において‘完成された者、修め終えた者、最上の人’と呼ばれる。

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇasīlo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇasīlo hoti. Iti kalyāṇasīlo.

比丘たちよ、比丘はどのようにして良き戒を備えた者となるのか。比丘たちよ、ここに比丘がいて、戒を守り、別解脱律儀(パーティモッカ)によって自らを律し、行儀と遊歩の場を具足し、微細な罪過にも恐れを抱き、諸々の学習規定を正しく受持して修める。比丘たちよ、このようにして比丘は良き戒を備えた者となる。これが良き戒である。

‘‘Kalyāṇadhammo [Pg.260] ca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sattannaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇadhammo hoti. Iti kalyāṇasīlo, kalyāṇadhammo.

また、どのようにして良き法を備えた者となるのか。比丘たちよ、ここに比丘がいて、七つの覚支(三十七道品の中の七菩提分)の修習に専念して住む。比丘たちよ、このようにして比丘は良き法を備えた者となる。これが良き戒と良き法である。

‘‘Kalyāṇapañño ca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇapañño hoti.

また、どのようにして良き智慧を備えた者となるのか。比丘たちよ、ここに比丘がいて、諸々の煩悩を滅尽することにより、煩悩のない心解脱と慧解脱を、現世において自らの卓越した知見(証智)によって悟り、体現して住む。比丘たちよ、このようにして比丘は良き智慧を備えた者となる。

‘‘Iti kalyāṇasīlo kalyāṇadhammo kalyāṇapañño imasmiṃ dhammavinaye ‘kevalī vusitavā uttamapuriso’ti vuccatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

このように良き戒、良き法、良き智慧を備えた比丘は、この法と律において‘完成された者、修め終えた者、最上の人’と呼ばれる”。世尊はこの意味を語られました。そのことについて、このように言われています。

‘‘Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;

Taṃ ve kalyāṇasīloti, āhu bhikkhuṃ hirīmanaṃ.

“身と口と意によって、何ら悪しきことのなされない、羞恥心ある比丘、彼こそがまことに‘良き戒を備えた者’と言われる。

‘‘Yassa dhammā subhāvitā, satta sambodhigāmino;

Taṃ ve kalyāṇadhammoti, āhu bhikkhuṃ anussadaṃ.

悟りに至る七つの法が、見事に修習された、執着のない比丘、彼こそがまことに‘良き法を備えた者’と言われる。

‘‘Yo dukkhassa pajānāti, idheva khayamattano;

Taṃ ve kalyāṇapaññoti, āhu bhikkhuṃ anāsavaṃ.

まさにこの世において、自らの苦しみの滅尽を知る、煩悩のない比丘、彼こそがまことに‘良き智慧を備えた者’と言われる。

‘‘Tehi dhammehi sampannaṃ, anīghaṃ chinnasaṃsayaṃ;

Asitaṃ sabbalokassa, āhu sabbapahāyina’’nti.

これらの法を具足し、苦しみなく、疑惑を断ち切り、何ものにも依存せず、一切の世において一切を捨て去った者を、人は‘すべてを捨て去った者’と呼ぶのである”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。このように私は聞きました。第八。

9. Dānasuttaṃ

9. “布施の経(ダーナ・スッタ)”

98. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

98. このように、私は世尊から聞きました。世尊(阿羅漢)はこのように語られました。

‘‘Dvemāni, bhikkhave, dānāni – āmisadānañca dhammadānañca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ dānānaṃ yadidaṃ – dhammadānaṃ.

“比丘たちよ、これら二つの布施がある。物資の布施と法の布施である。比丘たちよ、これら二つの布施のうち、最上のものは法の布施である。

‘‘Dveme, bhikkhave, saṃvibhāgā – āmisasaṃvibhāgo ca dhammasaṃvibhāgo ca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ saṃvibhāgānaṃ yadidaṃ – dhammasaṃvibhāgo.

比丘たちよ、これら二つの分かち合いがある。物資の分かち合いと法の分かち合いである。比丘たちよ、これら二つの分かち合いのうち、最上のものは法の分かち合いである。

‘‘Dveme[Pg.261], bhikkhave, anuggahā – āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ anuggahānaṃ yadidaṃ – dhammānuggaho’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

比丘たちよ、これら二つの助け(攝受)がある。物資の助けと法の助けである。比丘たちよ、これら二つの助けのうち、最上のものは法の助けである”。世尊はこの意味を語られました。そのことについて、このように言われています。

‘‘Yamāhu dānaṃ paramaṃ anuttaraṃ, yaṃ saṃvibhāgaṃ bhagavā avaṇṇayi ;

Aggamhi khettamhi pasannacitto, viññū pajānaṃ ko na yajetha kāle.

“世尊が称賛された最上の布施、最上の分かち合い、それを知り、最上の福田において清らかな心を持つ賢者が、どうして適切な時に施さないことがあろうか。

‘‘Ye ceva bhāsanti suṇanti cūbhayaṃ, pasannacittā sugatassa sāsane;

Tesaṃ so attho paramo visujjhati, ye appamattā sugatassa sāsane’’ti.

語る者も聞く者も、ともに善逝の教えに清らかな心を持つならば、その最上の目的は清められ、善逝の教えにおいて不放逸な者たちによって(成就される)”。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

この意味もまた世尊によって語られました。このように私は聞きました。第九。

10. Tevijjasuttaṃ

10. “三明の経(テーヴィッジャ・スッタ)”

99. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

99. このように、私は世尊から聞きました。世尊(阿羅漢)はこのように語られました。

‘‘Dhammenāhaṃ, bhikkhave, tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññāpemi, nāññaṃ lapitalāpanamattena.

“比丘たちよ、私は法に従って、三つの明(三明)を備えた者をバラモンと呼ぶ。ただ口先だけの言葉を唱える者をそう呼ぶのではない”。

‘‘Kathañcāhaṃ, bhikkhave, dhammena tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññāpemi, nāññaṃ lapitalāpanamattena? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno’ti[Pg.262]. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

“比丘たちよ、わたしはいかにして、法に従って三明を備えたバラモンであると定義するのか。単に唱え言葉を口にするだけの者(生得のバラモン)をバラモンと言うのではない。比丘たちよ、ここに比丘がいて、多種多様な前世の住まいを想起する。すなわち、一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、十万生、あるいは多くの壊劫、多くの成劫、多くの壊成劫を想起する。‘あの場所で、わたしはこのような名であり、このような姓であり、このような容姿であり、このような食物を摂り、このような苦楽を経験し、このような寿命の限りであった。そのわたしは、そこから没して、あの場所に現れた。そこでも、わたしはこのような名であり、このような姓であり、このような容姿であり、このような食物を摂り、このような苦楽を経験し、このような寿命の限りであった。そのわたしは、そこから没して、ここに現れた’と。このように、様態とともに、詳細とともに、多種多様な前世の住まいを想起する。これが、彼が得た第一の明(知恵)であり、無明は滅びて明が生じ、闇は滅びて光が生じたのである。それは、不放逸で、精進し、自らを(涅槃へと)向かわせて住む者に起こるのと同様である。

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

“さらにまた、比丘たちよ、比丘は清浄で超人的な天眼によって、衆生が没し、また現れるのを見る。卑しい者、高貴な者、美しい者、醜い者、善き所に赴く者、悪き所に赴く者、業に従って(輪廻する)衆生を如実に知る。‘ああ、これらの衆生は、身の悪行を備え、口の悪行を備え、意の悪行を備え、聖者たちを誹謗し、邪見を持ち、邪見による業を積み上げた。彼らは身体が崩壊して死んだ後、不幸な所、苦しみの所、奈落、地獄に生まれた。あるいは、これらの衆生は、身の善行を備え、口の善行を備え、意の善行を備え、聖者たちを誹謗せず、正見を持ち、正見による業を積み上げた。彼らは身体が崩壊して死んだ後、幸福な所、天界に生まれた’と。このように、清浄で超人的な天眼によって、衆生が没し、また現れるのを見る。卑しい者、高貴な者、美しい者、醜い者、善き所に赴く者、悪き所に赴く者、業に従って(輪廻する)衆生を如実に知る。これが、彼が得た第二の明であり、無明は滅びて明が生じ、闇は滅びて光が生じたのである。それは、不放逸で、精進し、自らを向かわせて住む者に起こるのと同様である。

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayamassa tatiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, dhammena tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññāpemi, nāññaṃ lapitalāpanamattenā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“さらにまた、比丘たちよ、比丘は諸々の漏(煩悩)が尽きることにより、漏のない心解脱、慧解脱を、現世において自ら卓越した知恵によって悟り、現証して到達して住む。これが、彼が得た第三の明であり、無明は滅びて明が生じ、闇は滅びて光が生じたのである。それは、不放逸で、精進し、自らを向かわせて住む者に起こるのと同様である。比丘たちよ、このようにしてわたしは、法に従って三明を備えたバラモンであると定義するのであり、単に唱え言葉を口にするだけの者をそう言うのではない”。世尊はこの意味を説かれた。そのことについて、次のように言われる。

‘‘Pubbenivāsaṃ yovedi, saggāpāyañca passati;

Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni.

“前世の住まいを知り、天界と地獄を見、また、出生の滅尽に到達し、卓越した知恵を完成させた聖者。

‘‘Etāhi [Pg.263] tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo;

Tamahaṃ vadāmi tevijjaṃ, nāññaṃ lapitalāpana’’nti.

これら三つの明によって、三明を備えたバラモンとなる。わたしはその者を三明のバラモンと言うのであり、単に唱え言葉を口にするだけの者をそう言うのではない”と。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれたと、わたしは聞いた。第十。

Pañcamo vaggo niṭṭhito.

第五節 終了。

Tassuddānaṃ –

その要綱(摂頌)は――

Pasāda jīvita saṅghāṭi, aggi upaparikkhayā;

Upapatti kāma kalyāṇaṃ, dānaṃ dhammena te dasāti.

“清信、寿命、衣、火、観察、出生、欲、賢善、施、法。これら十である”。

Tikanipāto niṭṭhito.

“三集”終了。

4. Catukkanipāto

4. 四集

1. Brāhmaṇadhammayāgasuttaṃ

1. 1. バラモン・ダンマ・ヤーガ・スッタ(バラモンの法の供養の経)

100. Vuttañhetaṃ [Pg.264] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

100. 100. このように世尊によって説かれ、阿羅漢によって説かれたと、わたしは聞いた。

‘‘Ahamasmi, bhikkhave, brāhmaṇo yācayogo sadā payatapāṇi antimadehadharo anuttaro bhisakko sallakatto. Tassa me tumhe puttā orasā mukhato jātā dhammajā dhammanimmitā dhammadāyādā, no āmisadāyādā.

“比丘たちよ、わたしはバラモンであり、乞求に応じる者であり、常に(与えるために)手を清め、最後の身体を保ち、無上の医者であり、外科医である。そのようなわたしの子供であり、胸から生まれ、口から生まれ、法から生まれ、法によって造られ、法の相続人であり、財の相続人ではない者、それが汝らである。

‘‘Dvemāni, bhikkhave, dānāni – āmisadānañca dhammadānañca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ dānānaṃ yadidaṃ – dhammadānaṃ.

“比丘たちよ、これら二つの施し(ダナ)がある。財の施し(財施)と法の施し(法施)である。比丘たちよ、これら二つの施しのうち、最上のものは法の施しである。

‘‘Dveme, bhikkhave, saṃvibhāgā – āmisasaṃvibhāgo ca dhammasaṃvibhāgo ca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ saṃvibhāgānaṃ yadidaṃ – dhammasaṃvibhāgo.

“比丘たちよ、これら二つの分かち合いがある。財の分かち合いと法の分かち合いである。比丘たちよ、これら二つの分かち合いのうち、最上のものは法の分かち合いである。

‘‘Dveme, bhikkhave, anuggahā – āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ anuggahānaṃ yadidaṃ – dhammānuggaho.

“比丘たちよ、これら二つの助け(恵助)がある。財の助けと法の助けである。比丘たちよ、これら二つの助けのうち、最上のものは法の助けである。

‘‘Dveme, bhikkhave, yāgā – āmisayāgo ca dhammayāgo ca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ yāgānaṃ yadidaṃ – dhammayāgo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、これら二つの供養(ヤーガ)がある。財の供養と法の供養である。比丘たちよ、これら二つの供養のうち、最上のものは法の供養である”。世尊はこの意味を説かれた。そのことについて、次のように言われる。

‘‘Yo dhammayāgaṃ ayajī amaccharī, tathāgato sabbabhūtānukampī ;

Taṃ tādisaṃ devamanussaseṭṭhaṃ, sattā namassanti bhavassa pāragu’’nti.

“物惜しみせず、法の供養を献じた如来は、一切の衆生を憐れむ者である。神々と人間の中で最も優れた、生存の彼岸に達したそのような御方を、衆生は礼拝する”と。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれたと、わたしは聞いた。第一。

2. Sulabhasuttaṃ

2. 2. スラバ・スッタ(得やすいものの経)

101. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

101. 101. このように世尊によって説かれ、阿羅漢によって説かれたと、わたしは聞いた。

‘‘Cattārimāni, bhikkhave, appāni ceva sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni. Katamāni cattāri? Paṃsukūlaṃ, bhikkhave, cīvarānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ. Piṇḍiyālopo[Pg.265], bhikkhave, bhojanānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ. Rukkhamūlaṃ, bhikkhave, senāsanānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ. Pūtimuttaṃ, bhikkhave, bhesajjānaṃ appañca sulabhañca tañca anavajjaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri appāni ceva sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu appena ca tuṭṭho hoti sulabhena ca (anavajjena ca), imassāhaṃ aññataraṃ sāmaññaṅganti vadāmī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

比丘たちよ、これら四つのものは、わずかな労力で済み、かつ得やすく、そして非難されることのないものである。四つとは何か。比丘たちよ、衣のうちでは糞掃衣(ふんぞうえ)は、わずかで得やすく、非難されることがない。比丘たちよ、食べ物のうちでは托鉢の施食(せじき)は、わずかで得やすく、非難されることがない。比丘たちよ、住居のうちでは樹下(じゅげ)は、わずかで得やすく、非難されることがない。比丘たちよ、薬のうちでは陳棄薬(ちんきやく:牛尿)は、わずかで得やすく、非難されることがない。比丘たちよ、これら四つのものは、わずかで得やすく、非難されることがないものである。比丘たちよ、比丘がこれらわずかで得やすい(非難のない)ものによって満足しているとき、私はこれを沙門の徳(沙門性)の一翼であると言う。世尊はこの意味を説かれた。そこで次のように言われる。

‘‘Anavajjena tuṭṭhassa, appena sulabhena ca;

Na senāsanamārabbha, cīvaraṃ pānabhojanaṃ;

Vighāto hoti cittassa, disā nappaṭihaññati.

非難されることなく、わずかで得やすいものに満足する者には、住居、衣、飲み物や食べ物を原因として、心に苦悩が生じることはなく、どの方向においても妨げられることがない。

‘‘Ye cassa dhammā akkhātā, sāmaññassānulomikā;

Adhiggahitā tuṭṭhassa, appamattassa bhikkhuno’’ti.

沙門の道にかなうものとして説かれたこれらの法は、満足を知り、不放逸なる比丘によって体得される。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれたことを、私は聞きました。第二。

3. Āsavakkhayasuttaṃ

3. 漏尽経(ろじんきょう)

102. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

102. 世尊によってこれは説かれました。阿羅漢によって説かれたと私は聞きました。

‘‘Jānatohaṃ, bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato, kiṃ passato āsavānaṃ khayo hoti? Idaṃ dukkhanti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṃ khayo hoti. Ayaṃ dukkhasamudayoti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṃ khayo hoti. Ayaṃ dukkhanirodhoti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṃ khayo hoti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṃ khayo hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hotī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

比丘たちよ、私は“知る者、見る者”に対して諸々の漏(けがれ)の滅尽を説く。“知らぬ者、見ぬ者”に対してではない。比丘たちよ、何を知り、何を見る者に漏の滅尽があるのか。比丘たちよ、‘これは苦である’と知る者、見る者に漏の滅尽がある。‘これは苦の生起である’と知る者、見る者に漏の滅尽がある。‘これは苦の滅尽である’と知る者、見る者に漏の滅尽がある。‘これは苦の滅尽に至る道である’と知る者、見る者に漏の滅尽がある。比丘たちよ、このように知り、このように見る者に、諸々の漏の滅尽がある。世尊はこの意味を説かれた。そこで次のように言われる。

‘‘Sekhassa sikkhamānassa, ujumaggānusārino;

Khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ, tato aññā anantarā.

直き道に従い、修行に励む有学(うがく)の者には、まず(煩悩の)滅尽に関する智が生じ、その直後に完全なる知(阿羅漢果の智)が生じる。

‘‘Tato [Pg.266] aññā vimuttassa, vimuttiñāṇamuttamaṃ;

Uppajjati khaye ñāṇaṃ, khīṇā saṃyojanā iti.

解脱した者には、その完全なる知から、至高の解脱の智が生じる。すなわち、‘諸々の結縛(けつばく)は滅した’という、滅尽についての智が生じるのである。

‘‘Na tvevidaṃ kusītena, bālenamavijānatā;

Nibbānaṃ adhigantabbaṃ, sabbaganthappamocana’’nti.

怠惰で愚かで、無知な者には、あらゆる束縛から解放されたこの涅槃に到達することはできない。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれたことを、私は聞きました。第三。

4. Samaṇabrāhmaṇasuttaṃ

4. 沙門婆羅門経(しゃもんばらもんきょう)

103. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

103. 世尊によってこれは説かれました。阿羅漢によって説かれたと私は聞きました。

‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānanti; ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ nappajānanti; ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ nappajānanti; ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānanti – na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

比丘たちよ、どのような沙門であれ婆羅門であれ、‘これは苦である’とありのままに知らず、‘これは苦の生起である’とありのままに知らず、‘これは苦の滅尽である’とありのままに知らず、‘これは苦の滅尽に至る道である’とありのままに知らない者たちは、比丘たちよ、私によって沙門たちの間で沙門とも認められず、婆羅門たちの間で婆羅門とも認められない。また、それらの尊者たちは、沙門の果報(沙門性)や婆羅門の果報を、現世において自ら高い知恵で悟り、体現して住することもない。

‘‘Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānanti; ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānanti; ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānanti; ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānanti – te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

比丘たちよ、どのような沙門であれ婆羅門であれ、‘これは苦である’とありのままに知り、‘これは苦の生起である’とありのままに知り、‘これは苦の滅尽である’とありのままに知り、‘これは苦の滅尽に至る道である’とありのままに知る者たちは、私によって沙門たちの間で沙門と認められ、婆羅門たちの間で婆羅門と認められる。また、それらの尊者たちは、沙門の果報や婆羅門の果報を、現世において自ら高い知恵で悟り、体現して住するのである。世尊はこの意味を説かれた。そこで次のように言われる。

‘‘Ye dukkhaṃ nappajānanti, atho dukkhassa sambhavaṃ;

Yattha ca sabbaso dukkhaṃ, asesaṃ uparujjhati;

Tañca maggaṃ na jānanti, dukkhūpasamagāminaṃ.

苦を知らず、また苦の生起を知らず、また苦が完全に余すところなく滅する境地を知らず、苦の静止へと導く道を知らぬ者たち。

‘‘Cetovimuttihīnā te, atho paññāvimuttiyā;

Abhabbā te antakiriyāya, te ve jātijarūpagā.

彼らは心の解脱を欠き、また知恵の解脱も欠いている。彼らは苦の終焉を成し遂げることができず、実に生と老を繰り返すことになる。

‘‘Ye [Pg.267] ca dukkhaṃ pajānanti, atho dukkhassa sambhavaṃ;

Yattha ca sabbaso dukkhaṃ, asesaṃ uparujjhati;

Tañca maggaṃ pajānanti, dukkhūpasamagāminaṃ.

しかし、苦を知り、また苦の生起を知り、また苦が完全に余すところなく滅する境地を知り、苦の静止へと導く道を知る者たち。

‘‘Cetovimuttisampannā, atho paññāvimuttiyā;

Bhabbā te antakiriyāya, na te jātijarūpagā’’ti.

彼らは心の解脱を具現し、また知恵の解脱も具現している。彼らは苦の終焉を成し遂げることができ、生と老を繰り返すことはない。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれたことを、私は聞きました。第四。

5. Sīlasampannasuttaṃ

5. 具足戒経(ぐそくかいきょう)

104. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

104. 世尊によってこれは説かれました。阿羅漢によって説かれたと私は聞きました。

‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū sīlasampannā samādhisampannā paññāsampannā vimuttisampannā vimuttiñāṇadassanasampannā ovādakā viññāpakā sandassakā samādapakā samuttejakā sampahaṃsakā alaṃsamakkhātāro saddhammassa dassanampahaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāraṃ vadāmi; savanampahaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāraṃ vadāmi; upasaṅkamanampahaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāraṃ vadāmi; payirupāsanampahaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāraṃ vadāmi; anussaraṇampahaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāraṃ vadāmi; anupabbajjampahaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāraṃ vadāmi. Taṃ kissa hetu? Tathārūpe, bhikkhave, bhikkhū sevato bhajato payirupāsato aparipūropi sīlakkhandho bhāvanāpāripūriṃ gacchati, aparipūropi samādhikkhandho bhāvanāpāripūriṃ gacchati, aparipūropi paññākkhandho bhāvanāpāripūriṃ gacchati, aparipūropi vimuttikkhandho bhāvanāpāripūriṃ gacchati, aparipūropi vimuttiñāṇadassanakkhandho bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Evarūpā ca te, bhikkhave, bhikkhū satthārotipi vuccanti, satthavāhātipi vuccanti, raṇañjahātipi vuccanti, tamonudātipi vuccanti, ālokakarātipi vuccanti, obhāsakarātipi vuccanti, pajjotakarātipi vuccanti, ukkādhārātipi vuccanti, pabhaṅkarātipi vuccanti, ariyātipi vuccanti, cakkhumantotipi vuccantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、戒を備え、定を備え、慧を備え、解脱を備え、解脱知見を備えた比丘たち、また教誡し、理解させ、示し、勧め、奮起させ、歓喜させ、正法を十分に説き明かす比丘たちを仰ぎ見ることは、多大な利益があると私は説く。比丘たちよ、それらの比丘たちの名を聞くことも、多大な利益があると私は説く。比丘たちよ、それらの比丘たちに近づくことも、多大な利益があると私は説く。比丘たちよ、それらの比丘たちに仕えることも、多大な利益があると私は説く。比丘たちよ、それらの比丘たちを思い起こすことも、多大な利益があると私は説く。比丘たちよ、それらの比丘たちに従って出家することも、多大な利益があると私は説く。それはなぜか。比丘たちよ、そのような比丘たちに親しみ、交わり、仕える者には、未完成の戒蘊も修習によって完成へと向かい、未完成の定蘊も、慧蘊も、解脱蘊も、解脱知見蘊も修習によって完成へと向かうからである。比丘たちよ、このような比丘たちは、‘師’とも呼ばれ、‘導師’とも呼ばれ、‘煩悩を捨てる者’とも呼ばれ、‘闇を払う者’とも呼ばれ、‘光を作る者’とも呼ばれ、‘輝きを作る者’とも呼ばれ、‘灯火を作る者’とも呼ばれ、‘松明を掲げる者’とも呼ばれ、‘明かりを作る者’とも呼ばれ、‘聖者’とも呼ばれ、‘眼ある者’とも呼ばれるのである。”この内容を世尊は説かれました。そのことについて、次のように言われます。

‘‘Pāmojjakaraṇaṃ [Pg.268] ṭhānaṃ, etaṃ hoti vijānataṃ;

Yadidaṃ bhāvitattānaṃ, ariyānaṃ dhammajīvinaṃ.

“修養された自己を持ち、聖なる法に従って生きる聖者たちを仰ぎ見ることは、それを知る者にとって歓喜をもたらす機会である。

‘‘Te jotayanti saddhammaṃ, bhāsayanti pabhaṅkarā;

Ālokakaraṇā dhīrā, cakkhumanto raṇañjahā.

光を作る者、輝きを作る者、賢者であり、眼ある者であり、煩悩を捨てる者である彼らは、正法を照らし出し、輝かせる。

‘‘Yesaṃ ve sāsanaṃ sutvā, sammadaññāya paṇḍitā;

Jātikkhayamabhiññāya, nāgacchanti punabbhava’’nti.

実に、彼らの教えを聞いて、正しく知った賢者たちは、生の滅尽を証知して、再び生を受けることはない。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

この内容もまた世尊によって説かれたのであり、このように私は聞いたのである。第五(の経)。

6. Taṇhuppādasuttaṃ

6. 渇愛発生経

105. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

105. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたと、このように私は聞きました。

‘‘Cattārome, bhikkhave, taṇhuppādā, yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Katame cattāro? Cīvarahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; piṇḍapātahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; senāsanahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; itibhavābhavahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Ime kho, bhikkhave, cattāro taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、比丘に渇愛が生じる時、それが生じる場所(原因)となる四つの渇愛の発生源がある。四つとは何か。比丘たちよ、比丘に渇愛が生じる時、衣を原因として渇愛が生じる。比丘たちよ、比丘に渇愛が生じる時、食を原因として渇愛が生じる。比丘たちよ、比丘に渇愛が生じる時、住居を原因として渇愛が生じる。比丘たちよ、比丘に渇愛が生じる時、あれこれの生存(有無)を原因として渇愛が生じる。比丘たちよ、これらが比丘に渇愛が生じる時の、四つの渇愛の発生源である。”この内容を世尊は説かれました。そのことについて、次のように言われます。

‘‘Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;

Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati.

“渇愛を伴侶とする人は、長い間、輪廻を彷徨い、この世やあの世といった輪廻の状態を超えることができない。

‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ;

Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

渇愛が苦しみの発生源であるというこの過失を知って、渇愛を離れ、執着なく、正念ある比丘は、遊行すべきである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

この内容もまた世尊によって説かれたのであり、このように私は聞いたのである。第六(の経)。

7. Sabrahmakasuttaṃ

7. 梵天同居経

106. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

106. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたと、このように私は聞きました。

‘‘Sabrahmakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbadevatāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṃ [Pg.269] puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbācariyakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sāhuneyyakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti.

“比丘たちよ、その家で子供たちが父母を供養している家族は、梵天と共に住む家族である。比丘たちよ、その家で子供たちが父母を供養している家族は、最初の神々と共に住む家族である。比丘たちよ、その家で子供たちが父母を供養している家族は、最初の教師と共に住む家族である。比丘たちよ、その家で子供たちが父母を供養している家族は、供養に値する者と共に住む家族である。

‘‘‘Brahmā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. ‘Pubbadevatā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. ‘Pubbācariyā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. ‘Āhuneyyā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Taṃ kissa hetu? Bahukārā, bhikkhave, mātāpitaro puttānaṃ āpādakā posakā imassa lokassa dassetāro’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

比丘たちよ、‘梵天’とは、父母を指す言葉である。比丘たちよ、‘最初の神々’とは、父母を指す言葉である。比丘たちよ、‘最初の教師’とは、父母を指す言葉である。比丘たちよ、‘供養に値する者’とは、父母を指す言葉である。それはなぜか。比丘たちよ、父母は子供たちにとって非常に恩恵が多く、慈しみ育て、この世界を見せてくれるからである。”この内容を世尊は説かれました。そのことについて、次のように言われます。

‘‘Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare;

Āhuneyyā ca puttānaṃ, pajāya anukampakā.

“父母は梵天と呼ばれ、最初の教師とも呼ばれる。子供たちを慈しみ、また供養に値する者たちである。

‘‘Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito;

Annena atha pānena, vatthena sayanena ca;

Ucchādanena nhāpanena, pādānaṃ dhovanena ca.

ゆえに、賢者は彼らに礼拝し、敬意を払うべきである。食べ物、飲み物、衣服、寝床、また香油の塗布、入浴、足の洗浄によって。

‘‘Tāya naṃ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā;

Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti.

父母へのそのような奉仕により、賢者は今世で称賛され、死後は天界において歓喜する。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

この内容もまた世尊によって説かれたのであり、このように私は聞いたのである。第七(の経)。

8. Bahukārasuttaṃ

8. 多恩経

107. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

107. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたと、このように私は聞きました。

‘‘Bahukārā, bhikkhave, brāhmaṇagahapatikā tumhākaṃ ye vo paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. Tumhepi, bhikkhave, bahukārā brāhmaṇagahapatikānaṃ yaṃ nesaṃ dhammaṃ desetha ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetha. Evamidaṃ, bhikkhave, aññamaññaṃ nissāya brahmacariyaṃ vussati oghassa nittharaṇatthāya sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、婆羅門(ブラフマン)や家主(居士)たちは、あなたがたに対して多大な恩恵がある。なぜなら、彼らは衣、食、住、病人のための薬の備えという必需品をもって、あなたがたを支えているからである。比丘たちよ、あなたがたもまた、婆羅門や家主たちに対して多大な恩恵がある。あなたがたが、初めも良く、中間も良く、終わりも良く、意味と文彩を具え、全く円満で清浄な梵行(聖なる修行)を説き明かすからである。比丘たちよ、このように互いに助け合って、奔流(暴流)を渡り、正しく苦しみを終焉させるために、この梵行が営まれるのである。”世尊はこの意味を語られた。そのことについて、次のように言われる。

‘‘Sāgārā [Pg.270] anagārā ca, ubho aññoññanissitā;

Ārādhayanti saddhammaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.

“在家者(家のある者)と出家者(家のない者)の両者は、互いに依存し合い、無上の安穏(ヨガ・クシェーマ)である正法を成し遂げる。”

‘‘Sāgāresu ca cīvaraṃ, paccayaṃ sayanāsanaṃ;

Anagārā paṭicchanti, parissayavinodanaṃ.

“出家者は在家者から、衣、資具、臥坐所(住まい)を受け取り、それによって(寒暑などの)障害を退ける。”

‘‘Sugataṃ pana nissāya, gahaṭṭhā gharamesino;

Saddahānā arahataṃ, ariyapaññāya jhāyino.

“家を求める在家者たちは、善逝(スガタ)に依り、阿羅漢を信じ、高貴な智慧をもって静慮(思索)する。”

‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, maggaṃ sugatigāminaṃ;

Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti.

“この世で、善趣(天界)へ至る道である法を実践し、天界において喜び、望むままの欲望を満たして歓喜する。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれた。このように私は聞いた。(第八の経)

9. Kuhasuttaṃ

9. クハ経(詐称者についての経)

108. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

108. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたことを、私はこのように聞いた。

‘‘Ye keci, bhikkhave, bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā, na me te, bhikkhave, bhikkhū māmakā. Apagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā; na ca te imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Ye ca kho, bhikkhave, bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā, te kho me, bhikkhave, bhikkhū māmakā. Anapagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā; te ca imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、およそ詐称し(不実で)、強情で、おしゃべりで、虚飾に満ち、高慢で、心の定まっていない比丘たちは、私の弟子ではない。比丘たちよ、それらの比丘はこの法と律(教え)から遠ざかっており、この法と律において、成長・増進・広大さを成し遂げることはない。しかし、比丘たちよ、詐称せず、おしゃべりではなく、賢明で、強情でなく、よく定まった比丘たちこそ、私の弟子である。比丘たちよ、それらの比丘はこの法と律から遠ざかっておらず、この法と律において、成長・増進・広大さを成し遂げるのである。”世尊はこの意味を語られた。そのことについて、次のように言われる。

‘‘Kuhā thaddhā lapā siṅgī, unnaḷā asamāhitā;

Na te dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite.

“詐称し、強情で、おしゃべりで、虚飾に満ち、高慢で、定まっていない者たちは、正等覚者によって説かれた法において成長することはない。”

‘‘Nikkuhā nillapā dhīrā, atthaddhā susamāhitā;

Te ve dhamme virūhanti, sammāsambuddhadesite’’ti.

“詐称せず、おしゃべりではなく、賢明で、強情でなく、よく定まった者たちは、正等覚者によって説かれた法において、実に成長するのである。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれた。このように私は聞いた。(第九の経)

10. Nadīsotasuttaṃ

10. ナディーソータ経(川の流れの経)

109. Vuttañhetaṃ [Pg.271] bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

109. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたことを、私はこのように聞いた。

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso nadiyā sotena ovuyheyya piyarūpasātarūpena. Tamenaṃ cakkhumā puriso tīre ṭhito disvā evaṃ vadeyya – ‘kiñcāpi kho tvaṃ, ambho purisa, nadiyā sotena ovuyhasi piyarūpasātarūpena, atthi cettha heṭṭhā rahado saūmi sāvaṭṭo sagaho sarakkhaso yaṃ tvaṃ, ambho purisa, rahadaṃ pāpuṇitvā maraṇaṃ vā nigacchasi maraṇamattaṃ vā dukkha’nti. Atha kho so, bhikkhave, puriso tassa purisassa saddaṃ sutvā hatthehi ca pādehi ca paṭisotaṃ vāyameyya.

“比丘たちよ、例えば、ある男が、快く楽しげな川の流れに乗って、下流へと流されているとする。岸に立つ目の確かな(洞察力のある)人がそれを見て、このように言う。‘もしもし、男よ。あなたは快く楽しげな川の流れに乗って流されているが、その先の下流には、波があり、渦があり、怪魚がおり、羅刹(悪鬼)のいる淵がある。男よ、あなたがその淵に到達すれば、死に至るか、死ぬほどの苦しみを受けることになるだろう’。比丘たちよ、するとその男は、その人の言葉を聞いて、手足を使って流れに逆らって(逆流して)進もうと努力するであろう。”

‘‘Upamā kho me ayaṃ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṃ cettha attho – ‘nadiyā soto’ti kho, bhikkhave, taṇhāyetaṃ adhivacanaṃ.

“比丘たちよ、私は意味を理解させるためにこの比喩を示した。ここでの意味は次の通りである。‘川の流れ’とは、渇愛(タンハー)の名称である。”

‘‘‘Piyarūpaṃ sātarūpa’nti kho, bhikkhave, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ.

“‘快く楽しげなもの’とは、六つの内なる感官(六内入処)の名称である。”

‘‘‘Heṭṭhā rahado’ti kho, bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ adhivacanaṃ;

‘‘‘Ūmibhaya’nti kho, bhikkhave, kodhupāyāsassetaṃ adhivacanaṃ;

‘‘‘Āvaṭṭa’nti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ;

‘‘‘Gaharakkhaso’ti kho, bhikkhave, mātugāmassetaṃ adhivacanaṃ;

‘‘‘Paṭisoto’ti kho, bhikkhave, nekkhammassetaṃ adhivacanaṃ;

‘‘‘Hatthehi ca pādehi ca vāyāmo’ti kho, bhikkhave, vīriyārambhassetaṃ adhivacanaṃ;

“‘下流の淵’とは五つの下分結(低い段階の結縛)の名称であり、‘波の恐怖’とは怒り(憤怒)と絶望(苦悩)の名称であり、‘渦’とは五つの欲徳(欲楽の対象)の名称であり、‘怪魚や羅刹’とは女性(婦人)の名称であり、‘逆流’とは出離(離欲)の名称であり、‘手足による努力’とは精進の開始の名称である。”

‘‘‘Cakkhumā puriso tīre ṭhitoti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“‘岸に立つ目の確かな人’とは、供養を受けるに値し、正しく自ら目覚めた者、如来(タターガタ)の名称である。”世尊はこの意味を語られた。そのことについて、次のように言われる。

‘‘Sahāpi [Pg.272] dukkhena jaheyya kāme, yogakkhemaṃ āyatiṃ patthayāno;

Sammappajāno suvimuttacitto, vimuttiyā phassaye tattha tattha;

Sa vedagū vūsitabrahmacariyo, lokantagū pāragatoti vuccatī’’ti.

“将来の安穏(ヨガ・クシェーマ)を求めて、苦しみながらでも諸々の欲を捨てるべきである。正しく知る者であり、心がよく解脱した者は、折々に解脱を体得する。その者は、智に達した者(ヴェーダグー)であり、梵行を完成した者であり、世界の終焉に至り、彼岸に達した者と言われる。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

この意味もまた世尊によって説かれた。このように私は聞いた。(第十の経)

11. Carasuttaṃ

11. チャラ経(歩行についての経)

110. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

110. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたことを、私はこのように聞いた。

‘‘Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto anātāpī anottāpī satataṃ samitaṃ kusīto hīnavīriyoti vuccati.

“比丘たちよ、もし比丘が歩いている時に、欲の思考(欲尋)か、害意の思考(瞋尋)か、加害の思考(害尋)が生じ、その比丘がそれを容認し、捨てず、追い払わず、消滅させず、無に帰せしめないならば、比丘たちよ、そのような状態にある、熱意(精進)もなく、恐れ(慙愧)もない比丘は、歩いていても、常に‘怠惰で精進の欠けた者’と言われる。”

‘‘Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto anātāpī anottāpī satataṃ samitaṃ kusīto hīnavīriyoti vuccati.

“比丘たちよ、もし比丘が立っている時に、欲の思考か、害意の思考か、加害の思考が生じ、その比丘がそれを容認し、捨てず、追い払わず、消滅させず、無に帰せしめないならば、比丘たちよ、そのような状態にある、熱意もなく、恐れもない比丘は、立っていても、常に‘怠惰で精進の欠けた者’と言われる。”

‘‘Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto anātāpī anottāpī satataṃ samitaṃ kusīto hīnavīriyoti vuccati.

比丘たちよ、もし座っている比丘に、欲の尋、あるいは怒りの尋、あるいは害の尋が生じ、比丘がそれを容認し、捨てず、追い払わず、消滅させず、非存在へと導かないならば、比丘たちよ、そのような座っている比丘は、熱意がなく、恐れを知らず、常に怠惰で、精進が欠けていると言われる。

‘‘Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti [Pg.273] nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṃbhūto anātāpī anottāpī satataṃ samitaṃ kusīto hīnavīriyoti vuccati.

比丘たちよ、もし目覚めて横たわっている比丘に、欲の尋、あるいは怒りの尋、あるいは害の尋が生じ、比丘がそれを容認し、捨てず、追い払わず、消滅させず、非存在へと導かないならば、比丘たちよ、そのような目覚めて横たわっている比丘は、熱意がなく、恐れを知らず、常に怠惰で、精進が欠けていると言われる。

‘‘Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati.

比丘たちよ、もし歩いている比丘に、欲の尋、あるいは怒りの尋、あるいは害の尋が生じ、比丘がそれを容認せず、捨て、追い払い、消滅させ、非存在へと導くならば、比丘たちよ、そのような歩いている比丘は、熱意があり、恐れを知り、常に不退転の精進をなし、自らを(涅槃へ)向けていると言われる。

‘‘Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati.

比丘たちよ、もし立っている比丘に、欲の尋、あるいは怒りの尋、あるいは害の尋が生じ、比丘がそれを容認せず、捨て、追い払い、消滅させ、非存在へと導くならば、比丘たちよ、そのような立っている比丘は、熱意があり、恐れを知り、常に不退転の精進をなし、自らを向けていると言われる。

‘‘Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati.

比丘たちよ、もし座っている比丘に、欲の尋、あるいは怒りの尋、あるいは害の尋が生じ、比丘がそれを容認せず、捨て、追い払い、消滅させ、非存在へと導くならば、比丘たちよ、そのような座っている比丘は、熱意があり、恐れを知り、常に不退転の精進をなし、自らを向けていると言われる。

‘‘Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Tañce, bhikkhave, bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṃbhūto ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitattoti vuccatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

比丘たちよ、もし目覚めて横たわっている比丘に、欲の尋、あるいは怒りの尋、あるいは害の尋が生じ、比丘がそれを容認せず、捨て、追い払い、消滅させ、非存在へと導くならば、比丘たちよ、そのような目覚めて横たわっている比丘は、熱意があり、恐れを知り、常に不退転の精進をなし、自らを向けていると言われる。世尊はこのように説かれた。そこでは次のように言われる。

‘‘Caraṃ vā yadi vā tiṭṭhaṃ, nisinno uda vā sayaṃ;

Yo vitakkaṃ vitakketi, pāpakaṃ gehanissitaṃ.

歩いていても、あるいは立っていても、座っていても、あるいは横たわっていても、世俗に執着した悪い思考を巡らせる者。

‘‘Kummaggaṃ paṭipanno so, mohaneyyesu mucchito;

Abhabbo tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttamaṃ.

彼は邪道に踏み入り、迷わせるものに惑わされている。そのような比丘は、至高の正覚に到達することはできない。

‘‘Yo [Pg.274] ca caraṃ vā tiṭṭhaṃ vā, nisinno uda vā sayaṃ;

Vitakkaṃ samayitvāna, vitakkūpasame rato;

Bhabbo so tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttama’’nti.

歩いていても、あるいは立っていても、座っていても、あるいは横たわっていても、思考を静め、思考の静止を喜ぶ者。そのような比丘は、至高の正覚に到達することができる。

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Ekādasamaṃ.

この内容もまた世尊によって説かれたと、私は聞いた。第十一の経。

12. Sampannasīlasuttaṃ

12. 具足戒経

111. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

111. 世尊によってこのように説かれ、阿羅漢によって説かれたと私は聞いた。

‘‘Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā; pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesu.

比丘たちよ、戒を具足し、波羅提木叉を具足して住しなさい。波羅提木叉の律儀によって身を護り、行儀と遊歩を具足し、微細な罪過にも恐怖を見、諸々の学処を正しく受けて修行しなさい。

‘‘Sampannasīlānaṃ vo, bhikkhave, viharataṃ sampannapātimokkhānaṃ pātimokkhasaṃvarasaṃvutānaṃ viharataṃ ācāragocarasampannānaṃ aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīnaṃ samādāya sikkhataṃ sikkhāpadesu kimassa uttari karaṇīyaṃ ?

比丘たちよ、戒を具足し、波羅提木叉を具足して住し、波羅提木叉の律儀によって身を護り、行儀と遊歩を具足し、微細な罪過にも恐怖を見て諸々の学処を正しく受けて修行しているあなた方にとって、さらにその上になすべきことは何であろうか。

‘‘Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno bhijjhā vigatā hoti, byāpādo vigato hoti, thinamiddhaṃ vigataṃ hoti, uddhaccakukkuccaṃ vigataṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati.

比丘たちよ、もし歩いている比丘の貪欲が去り、嗔恚が去り、惛沈睡眠が去り、掉挙悪作が去り、疑念が捨てられ、不退転の精進が確立され、忘念のない正念が現れ、身が軽安で興奮せず、心が定まって専一であるならば、比丘たちよ、そのような歩いている比丘は、熱意があり、恐れを知り、常に不退転の精進をなし、自らを向けていると言われる。

‘‘Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhā vigatā hoti byāpādo…pe… thinamiddhaṃ… uddhaccakukkuccaṃ… vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṃ hoti [Pg.275] vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati.

比丘たちよ、もし立っている比丘の貪欲が去り、嗔恚が去り、惛沈睡眠が去り、掉挙悪作が去り、疑念が捨てられ、不退転の精進が確立され、忘念のない正念が現れ、身が軽安で興奮せず、心が定まって専一であるならば、比丘たちよ、そのような立っている比丘は、熱意があり、恐れを知り、常に不退転の精進をなし、自らを向けていると言われる。

‘‘Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhā vigatā hoti, byāpādo…pe… thinamiddhaṃ… uddhaccakukkuccaṃ… vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati.

比丘たちよ、もし座っている比丘の貪欲が去り、嗔恚が去り、惛沈睡眠が去り、掉挙悪作が去り、疑念が捨てられ、不退転の精進が確立され、忘念のない正念が現れ、身が軽安で興奮せず、心が定まって専一であるならば、比丘たちよ、そのような座っている比丘は、熱意があり、恐れを知り、常に不退転の精進をなし、自らを向けていると言われる。

‘‘Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa abhijjhā vigatā hoti byāpādo…pe… thinamiddhaṃ… uddhaccakukkuccaṃ… vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṃbhūto ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitattoti vuccatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、比丘が横たわっていながらも目覚めており、貪欲が去り、悪意が去り、……中略……惛沈睡眠、掉挙悪作、疑が捨てられ、精進が励まされて弛まず、正念が確立して忘れることがなく、身体が静まって昂ぶらず、心が定まって専一であるならば。比丘たちよ、このように横たわりながらも目覚めている比丘は、‘熱心であり、畏れを知り、常に絶えず精進を出し、自己を涅槃へと向けている者’と言われる。”世尊はこの内容を説かれました。そこで次のように言われます。

‘‘Yataṃ care yataṃ tiṭṭhe, yataṃ acche yataṃ saye;

Yataṃ samiñjaye bhikkhu, yatamenaṃ pasāraye.

“比丘は慎みて歩み、慎みて立ち、慎みて座り、慎みて横たわるべし。比丘は慎みて手足を屈し、慎みてこれを伸ばすべし。”

‘‘Uddhaṃ tiriyaṃ apācīnaṃ, yāvatā jagato gati;

Samavekkhitā ca dhammānaṃ, khandhānaṃ udayabbayaṃ.

“上、横、下、世界の至るところにおいて、諸々の法の、五蘊の生滅を正しく観察すべし。”

‘‘Evaṃ vihārimātāpiṃ, santavuttimanuddhataṃ;

Cetosamathasāmīciṃ, sikkhamānaṃ sadā sataṃ;

Satataṃ pahitattoti, āhu bhikkhuṃ tathāvidha’’nti.

“このように住して熱心であり、静かな振る舞いで、昂ぶることなく、心の静寂に適い、常に正念をもって修行する者。常に自己を涅槃へと向けている者と、そのような比丘を(賢者は)呼ぶ。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dvādasamaṃ.

この内容もまた世尊によって説かれました。以上のように私は聞きました。第十二(の経)。

13. Lokasuttaṃ

13. 世間経(ロカ・スッタ)

112. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

112. 世尊によって、このように説かれ、阿羅漢によって説かれたことを、私は聞きました。

‘‘Loko, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhoः lokasmā tathāgato visaṃyutto. Lokasamudayo, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho [Pg.276]ः lokasamudayo tathāgatassa pahīno. Lokanirodho, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhoः lokanirodho tathāgatassa sacchikato. Lokanirodhagāminī paṭipadā, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhāः lokanirodhagāminī paṭipadā tathāgatassa bhāvitā.

“比丘たちよ、世間は如来によって正しく悟られた。如来は世間から離脱している。比丘たちよ、世間の生起は如来によって正しく悟られた。世間の生起は如来によって捨てられた。比丘たちよ、世間の滅は如来によって正しく悟られた。世間の滅は如来によって証得された。比丘たちよ、世間の滅に至る道は如来によって正しく悟られた。世間の滅に至る道は如来によって修習された。”

‘‘Yaṃ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā yasmā taṃ tathāgatena abhisambuddhaṃ, tasmā tathāgatoti vuccati.

“比丘たちよ、天人、魔王、梵天を含む世界において、沙門、バラモン、王、人間を含む生き物において、見られたもの、聞かれたもの、覚られたもの、知られたもの、到達されたもの、探求されたもの、心で考察されたもの、それらすべてを如来は正しく悟った。ゆえに如来(タターガタ)と呼ばれる。”

‘‘Yañca, bhikkhave, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṃ taṃ tatheva hoti no aññathā, tasmā tathāgatoti vuccati.

“比丘たちよ、如来が無上の正等覚を正しく悟った夜から、無余涅槃界へと滅度する夜まで、その間に如来が語り、話し、示したこと、それらすべては真実であって、異なることはない。ゆえに如来と呼ばれる。”

‘‘Yathāvādī, bhikkhave, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī, iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī, tasmā tathāgatoti vuccati.

“比丘たちよ、如来は説く如く行い、行う如く説く。このように説く如く行い、行う如く説くゆえに、如来と呼ばれる。”

‘‘Sadevake, bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, tasmā tathāgatoti vuccatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

“比丘たちよ、天人、魔王、梵天を含む世界において、沙門、バラモン、王、人間を含む生き物において、如来は征服者であり、誰にも征服されず、すべてを見通す者であり、自在なる者である。ゆえに如来と呼ばれる。”世尊はこの内容を説かれました。そこで次のように言われます。

‘‘Sabbalokaṃ abhiññāya, sabbaloke yathātathaṃ;

Sabbalokavisaṃyutto, sabbaloke anūpayo.

“すべての世界を勝知をもって知り、すべての世界においてありのままを知り、すべての世界から離脱し、すべての世界において執着することがない。”

‘‘Sa ve sabbābhibhū dhīro, sabbaganthappamocano;

Phuṭṭhāssa paramā santi, nibbānaṃ akutobhayaṃ.

“彼は実にすべてに打ち勝った賢者であり、すべての結縛から解放された。彼には、至高の静寂である、何ものからも恐れのない涅槃が証得された。”

‘‘Esa khīṇāsavo buddho, anīgho chinnasaṃsayo;

Sabbakammakkhayaṃ patto, vimutto upadhisaṅkhaye.

“この方は諸漏が尽きた仏陀であり、苦しみなく、疑惑を断ち、すべての業の滅尽に到達し、依拠の滅尽において解脱した。”

‘‘Esa [Pg.277] so bhagavā buddho, esa sīho anuttaro;

Sadevakassa lokassa, brahmacakkaṃ pavattayi.

“この方こそが世尊、仏陀であり、この方こそが無上の獅子である。天人を含む世界において、梵輪(最高の教えの車輪)を転じられた。”

‘‘Iti devā manussā ca, ye buddhaṃ saraṇaṃ gatā;

Saṅgamma taṃ namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.

“このように、仏陀を帰依処とした神々と人間たちは、集いてその方に礼拝する。偉大にして、畏れを離れたる方に。”

‘‘Danto damayataṃ seṭṭho, santo samayataṃ isi;

Mutto mocayataṃ aggo, tiṇṇo tārayataṃ varo.

“自己を調御した者の中で、調御する者たちの最上であり、静まりし聖者であり、静まらんとする者たちの最上であり、解脱して、解脱せしめる者たちの最高であり、渡り終えて、渡らせる者たちの最勝である。”

‘‘Iti hetaṃ namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ;

Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi te paṭipuggalo’’ti.

“このように、彼らは礼拝する。偉大にして、畏れを離れたる方に。‘天人を含む世界において、あなたに並ぶ者はおりません’と。”

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Terasamaṃ.

この内容もまた世尊によって説かれました。以上のように私は聞きました。第十三(の経)。

Catukkanipāto niṭṭhito.

四集(チャトゥッカ・ニパータ)終わる。

Tassuddānaṃ –

その目次は以下の通りである――

Brāhmaṇasulabhā jānaṃ, samaṇasīlā taṇhā brahmā;

Bahukārā kuhapurisā, cara sampanna lokena terasāti.

婆羅門、得易きもの、知ること、沙門、戒、渇愛、梵天、多益、欺瞞の人、歩み、具足、世間、これら十三(の経)である。

Suttasaṅgaho –

経の集成について――

Sattavisekanipātaṃ, dukkaṃ bāvīsasuttasaṅgahitaṃ;

Samapaññāsamathatikaṃ, terasa catukkañca iti yamidaṃ.

一集は二十七経、二集は二十二経、三集は五十経、四集は十三経、これがその集成である。

Dvidasuttarasuttasate, saṅgāyitvā samādahiṃsu purā;

Arahanto ciraṭṭhitiyā, tamāhu nāmena itivuttanti.

合計百十二の経を、古の阿羅漢たちが法を永続させるために結集し、整えた。それを名づけて‘如是語(イティヴッタカ)’と呼ぶのである。

Itivuttakapāḷi niṭṭhitā.

如是語経(イティヴッタカ・パーリ)終わる。


한국인
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

සිංහල
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Español
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

แบบไทย
บาลีแคนข้อคิดเห็นคำอธิบายย่อยอื่น
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Tiếng Việt
Kinh điển PaliChú giảiPhụ chú giảiKhác
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1
1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2
1203 Chú Giải Pācittiya
1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật)
1205 Chú Giải Cūḷavagga
1206 Chú Giải Parivāra
1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1
1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2
1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha
1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi
1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1
1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2
1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1
1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2
1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1
1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Thanh Tịnh Đạo - 1
8402 Thanh Tịnh Đạo - 2
8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1
8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2
8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo

8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8410 Tạng Luật (Vấn Đáp)
8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp)
8412 Chú Giải (Vấn Đáp)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Phụ Chú Giải Namakkāra
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8444 Mahārahanīti
8445 Dhammanīti
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8450 Cāṇakyanīti
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Phụ Chú Giải Milinda
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2203 Chú Giải Pāthikavagga
2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga
2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1
2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1
3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2
3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa
3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa
3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ)
4201 Chú Giải Sagāthāvagga
4202 Chú Giải Nidānavagga
4203 Chú Giải Khandhavagga
4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga
4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga
4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga
4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga
4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga
4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Chú Giải Ekakanipāta
5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta
5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi - 1
6111 Apadāna Pāḷi - 2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi - 1
6115 Jātaka Pāḷi - 2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Chú Giải Khuddakapāṭha
6202 Chú Giải Dhammapada - 1
6203 Chú Giải Dhammapada - 2
6204 Chú Giải Udāna
6205 Chú Giải Itivuttaka
6206 Chú Giải Suttanipāta - 1
6207 Chú Giải Suttanipāta - 2
6208 Chú Giải Vimānavatthu
6209 Chú Giải Petavatthu
6210 Chú Giải Theragāthā - 1
6211 Chú Giải Theragāthā - 2
6212 Chú Giải Therīgāthā
6213 Chú Giải Apadāna - 1
6214 Chú Giải Apadāna - 2
6215 Chú Giải Buddhavaṃsa
6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka
6217 Chú Giải Jātaka - 1
6218 Chú Giải Jātaka - 2
6219 Chú Giải Jātaka - 3
6220 Chú Giải Jātaka - 4
6221 Chú Giải Jātaka - 5
6222 Chú Giải Jātaka - 6
6223 Chú Giải Jātaka - 7
6224 Chú Giải Mahāniddesa
6225 Chú Giải Cūḷaniddesa
6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1
6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2
6228 Chú Giải Nettippakaraṇa
6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi - 1
7107 Yamaka Pāḷi - 2
7108 Yamaka Pāḷi - 3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5
7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi
7202 Chú Giải Sammohavinodanī
7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa
7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī
7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga
7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa
7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī
7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra
7309 Abhidhammamātikāpāḷi