中文
巴利義註複註藏外典籍
1101 巴拉基咖(波羅夷)
1102 巴吉帝亞(波逸提)
1103 大品(律藏)
1104 小品
1105 附隨
1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1
1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2
1203 巴吉帝亞(波逸提)義註
1204 大品義註(律藏)
1205 小品義註
1206 附隨義註
1301 心義燈-1
1302 心義燈-2
1303 心義燈-3
1401 疑惑度脫
1402 律攝註釋
1403 金剛智疏
1404 疑難解除疏-1
1405 疑難解除疏-2
1406 律莊嚴疏-1
1407 律莊嚴疏-2
1408 古老解惑疏
1409 律抉擇-上抉擇
1410 律抉擇疏-1
1411 律抉擇疏-2
1412 巴吉帝亞等啟請經
1413 小戒學-根本戒學

8401 清淨道論-1
8402 清淨道論-2
8403 清淨道大複註-1
8404 清淨道大複註-2
8405 清淨道論導論

8406 長部問答
8407 中部問答
8408 相應部問答
8409 增支部問答
8410 律藏問答
8411 論藏問答
8412 義注問答
8413 語言學詮釋手冊
8414 勝義顯揚
8415 隨燈論誦
8416 發趣論燈論
8417 禮敬文
8418 大禮敬文
8419 依相讚佛偈
8420 經讚
8421 蓮花供
8422 勝者莊嚴
8423 語蜜
8424 佛德偈集
8425 小史
8427 佛教史
8426 大史
8429 目犍連文法
8428 迦旃延文法
8430 文法寶鑑(詞幹篇)
8431 文法寶鑑(詞根篇)
8432 詞形成論
8433 目犍連五章
8434 應用成就讀本
8435 音韻論讀本
8436 阿毗曇燈讀本
8437 阿毗曇燈疏
8438 妙莊嚴論讀本
8439 妙莊嚴論疏
8440 初學入門義抉擇精要
8446 詩王智論
8447 智論花鬘
8445 法智論
8444 大羅漢智論
8441 世間智論
8442 經典智論
8443 勇士百智論
8450 考底利耶智論
8448 人眼燈
8449 四護衛燈
8451 妙味之流
8452 界清淨
8453 韋桑達拉頌
8454 目犍連語釋五章
8455 塔史
8456 佛牙史
8457 詞根讀本注釋
8458 舍利史
8459 象頭山寺史
8460 勝者行傳
8461 勝者宗燈
8462 油鍋偈
8463 彌蘭王問疏
8464 詞花鬘
8465 詞成就論
8466 正理滴論
8467 迦旃延詞根注
8468 邊境山注釋
2101 戒蘊品
2102 大品(長部)
2103 波梨品
2201 戒蘊品註義註
2202 大品義註(長部)
2203 波梨品義註
2301 戒蘊品疏
2302 大品複註(長部)
2303 波梨品複註
2304 戒蘊品新複註-1
2305 戒蘊品新複註-2
3101 根本五十經
3102 中五十經
3103 後五十經
3201 根本五十義註-1
3202 根本五十義註-2
3203 中五十義註
3204 後五十義註
3301 根本五十經複註
3302 中五十經複註
3303 後五十經複註
4101 有偈品
4102 因緣品
4103 蘊品
4104 六處品
4105 大品(相應部)
4201 有偈品義注
4202 因緣品義注
4203 蘊品義注
4204 六處品義注
4205 大品義注(相應部)
4301 有偈品複註
4302 因緣品註
4303 蘊品複註
4304 六處品複註
4305 大品複註(相應部)
5101 一集經
5102 二集經
5103 三集經
5104 四集經
5105 五集經
5106 六集經
5107 七集經
5108 八集等經
5109 九集經
5110 十集經
5111 十一集經
5201 一集義註
5202 二、三、四集義註
5203 五、六、七集義註
5204 八、九、十、十一集義註
5301 一集複註
5302 二、三、四集複註
5303 五、六、七集複註
5304 八集等複註
6101 小誦
6102 法句經
6103 自說
6104 如是語
6105 經集
6106 天宮事
6107 餓鬼事
6108 長老偈
6109 長老尼偈
6110 譬喻-1
6111 譬喻-2
6112 諸佛史
6113 所行藏
6114 本生-1
6115 本生-2
6116 大義釋
6117 小義釋
6118 無礙解道
6119 導論
6120 彌蘭王問
6121 藏釋
6201 小誦義注
6202 法句義注-1
6203 法句義注-2
6204 自說義注
6205 如是語義註
6206 經集義注-1
6207 經集義注-2
6208 天宮事義注
6209 餓鬼事義注
6210 長老偈義注-1
6211 長老偈義注-2
6212 長老尼義注
6213 譬喻義注-1
6214 譬喻義注-2
6215 諸佛史義注
6216 所行藏義注
6217 本生義注-1
6218 本生義注-2
6219 本生義注-3
6220 本生義注-4
6221 本生義注-5
6222 本生義注-6
6223 本生義注-7
6224 大義釋義注
6225 小義釋義注
6226 無礙解道義注-1
6227 無礙解道義注-2
6228 導論義注
6301 導論複註
6302 導論明解
7101 法集論
7102 分別論
7103 界論
7104 人施設論
7105 論事
7106 雙論-1
7107 雙論-2
7108 雙論-3
7109 發趣論-1
7110 發趣論-2
7111 發趣論-3
7112 發趣論-4
7113 發趣論-5
7201 法集論義註
7202 分別論義註(迷惑冰消)
7203 五部論義註
7301 法集論根本複註
7302 分別論根本複註
7303 五論根本複註
7304 法集論複註
7305 五論複註
7306 阿毘達摩入門
7307 攝阿毘達磨義論
7308 阿毘達摩入門古複註
7309 阿毘達摩論母

မြန်မာ
ပဠိအဋ္ဌကထာဋီကာအည
1101 ပါရာဇိက ပါဠိ
1102 ပါစိတ္တိယ ပါဠိ
1103 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဝိနယ)
1104 စူဠဝဂ္ဂ ပါဠိ
1105 ပရိဝါရ ပါဠိ
1201 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၁
1202 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၂
1203 ပါစိတ္တိယ အဋ္ဌကထာ
1204 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဝိနယ)
1205 စူဠဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
1206 ပရိဝါရ အဋ္ဌကထာ
1301 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၁
1302 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၂
1303 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၃
1401 ဒွေမာတိကာပါဠိ
1402 ဝိနယသင်္ဂဟ အဋ္ဌကထာ
1403 ဝဇိရဗုဒ္ဓိ ဋီကာ
1404 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၁
1405 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၂
1406 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၁
1407 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၂
1408 ကင်္ခာဝိတရဏီပုရာဏ ဋီကာ
1409 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ-ဥတ္တရဝိနိစ္ဆယ
1410 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၁
1411 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၂
1412 ပါစိတျာဒိယောဇနာပါဠိ
1413 ခုဒ္ဒသိက္ခာ-မူလသိက္ခာ

8401 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၁
8402 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၂
8403 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၁
8404 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၂
8405 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ နိဒါနကထာ

8406 ဒီဃနိကာယ (ပု-ဝိ)
8407 မဇ္ဈိမနိကာယ (ပု-ဝိ)
8408 သံယုတ္တနိကာယ (ပု-ဝိ)
8409 အင်္ဂုတ္တရနိကာယ (ပု-ဝိ)
8410 ဝိနယပိဋက (ပု-ဝိ)
8411 အဘိဓမ္မပိဋက (ပု-ဝိ)
8412 အဋ္ဌကထာ (ပု-ဝိ)
8413 နိရုတ္တိဒီပနီ
8414 ပရမတ္ထဒီပနီ သင်္ဂဟမဟာဋီကာပါဌ
8415 အနုဒီပနီပါဌ
8416 ပဋ္ဌာနုဒ္ဒေသ ဒီပနီပါဌ
8417 နမက္ကာရဋီကာ
8418 မဟာပဏာမပါဌ
8419 လက္ခဏာတော ဗုဒ္ဓထောမနာဂါထာ
8420 သုတဝန္ဒနာ
8421 ကမလာဉ္ဇလိ
8422 ဇိနာလင်္ကာရ
8423 ပဇ္ဇမဓု
8424 ဗုဒ္ဓဂုဏဂါထာဝလီ
8425 စူဠဂန္ထဝံသ
8427 သာသနဝံသ
8426 မဟာဝံသ
8429 မောဂ္ဂလ္လာနဗျာကရဏံ
8428 ကစ္စာယနဗျာကရဏံ
8430 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ပဒမာလာ)
8431 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ဓါတုမာလာ)
8432 ပဒရူပသိဒ္ဓိ
8433 မောဂလ္လာနပဉ္စိကာ
8434 ပယောဂသိဒ္ဓိပါဌ
8435 ဝုတ္တောဒယပါဌ
8436 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာပါဌ
8437 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာဋီကာ
8438 သုဗောဓါလင်္ကာရပါဌ
8439 သုဗောဓါလင်္ကာရဋီကာ
8440 ဗာလာဝတာရ ဂဏ္ဌိပဒတ္ထဝိနိစ္ဆယသာရ
8446 ကဝိဒပ္ပဏနီတိ
8447 နီတိမဉ္ဇရီ
8445 ဓမ္မနီတိ
8444 မဟာရဟနီတိ
8441 လောကနီတိ
8442 သုတ္တန္တနီတိ
8443 သူရဿတိနီတိ
8450 စာဏကျနီတိ
8448 နရဒက္ခဒီပနီ
8449 စတုရာရက္ခဒီပနီ
8451 ရသဝါဟိနီ
8452 သီမဝိသောဓနီပါဌ
8453 ဝေဿန္တရဂီတိ
8454 မောဂ္ဂလ္လာန ဝုတ္တိဝိဝရဏပဉ္စိကာ
8455 ထူပဝံသ
8456 ဒါဌာဝံသ
8457 ဓါတုပါဌဝိလာသိနိယာ
8458 ဓါတုဝံသ
8459 ဟတ္ထဝနဂလ္လဝိဟာရဝံသ
8460 ဇိနစရိတယ
8461 ဇိနဝံသဒီပံ
8462 တေလကဋာဟဂါထာ
8463 မိလိဒဋီကာ
8464 ပဒမဉ္ဇရီ
8465 ပဒသာဓနံ
8466 သဒ္ဒဗိန္ဒုပကရဏံ
8467 ကစ္စာယနဓါတုမဉ္ဇုသာ
8468 သာမန္တကူဋဝဏ္ဏနာ
2101 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
2102 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဒီဃ)
2103 ပါထိကဝဂ္ဂ ပါဠိ
2201 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2202 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဒီဃ)
2203 ပါထိကဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2301 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
2302 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (ဒီဃ)
2303 ပါထိကဝဂ္ဂ ဋီကာ
2304 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၁
2305 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၂
3101 မူလပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3102 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3103 ဥပရိပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3201 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၁
3202 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၂
3203 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3204 ဥပရိပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3301 မူလပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3302 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3303 ဥပရိပဏ္ဏာသ ဋီကာ
4101 သဂါထာဝဂ္ဂ ပါဠိ
4102 နိဒါနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4103 ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
4104 သဠာယတနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4105 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (သံယုတ္တ)
4201 သဂါထာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4202 နိဒါနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4203 ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4204 သဠာယတနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4205 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (သံယုတ္တ)
4301 သဂါထာဝဂ္ဂ ဋီကာ
4302 နိဒါနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4303 ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
4304 သဠာယတနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4305 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (သံယုတ္တ)
5101 ဧကကနိပါတ ပါဠိ
5102 ဒုကနိပါတ ပါဠိ
5103 တိကနိပါတ ပါဠိ
5104 စတုက္ကနိပါတ ပါဠိ
5105 ပဉ္စကနိပါတ ပါဠိ
5106 ဆက္ကနိပါတ ပါဠိ
5107 သတ္တကနိပါတ ပါဠိ
5108 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ပါဠိ
5109 နဝကနိပါတ ပါဠိ
5110 ဒသကနိပါတ ပါဠိ
5111 ဧကာဒသကနိပါတ ပါဠိ
5201 ဧကကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5202 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5203 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5204 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5301 ဧကကနိပါတ ဋီကာ
5302 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ ဋီကာ
5303 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ ဋီကာ
5304 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ဋီကာ
6101 ခုဒ္ဒကပါဌ ပါဠိ
6102 ဓမ္မပဒ ပါဠိ
6103 ဥဒါန ပါဠိ
6104 ဣတိဝုတ္တက ပါဠိ
6105 သုတ္တနိပါတ ပါဠိ
6106 ဝိမာနဝတ္ထု ပါဠိ
6107 ပေတဝတ္ထု ပါဠိ
6108 ထေရဂါထာ ပါဠိ
6109 ထေရီဂါထာ ပါဠိ
6110 အပဒါန ပါဠိ-၁
6111 အပဒါန ပါဠိ-၂
6112 ဗုဒ္ဓဝံသ ပါဠိ
6113 စရိယာပိဋက ပါဠိ
6114 ဇာတက ပါဠိ-၁
6115 ဇာတက ပါဠိ-၂
6116 မဟာနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6117 စူဠနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6118 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ ပါဠိ
6119 နေတ္တိပ္ပကရဏ ပါဠိ
6120 မိလိန္ဒပဉှ ပါဠိ
6121 ပေဋကောပဒေသ ပါဠိ
6201 ခုဒ္ဒကပါဌ အဋ္ဌကထာ
6202 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၁
6203 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၂
6204 ဥဒါန အဋ္ဌကထာ
6205 ဣတိဝုတ္တက အဋ္ဌကထာ
6206 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၁
6207 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၂
6208 ဝိမာနဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6209 ပေတဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6210 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၁
6211 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၂
6212 ထေရီဂါထာ အဋ္ဌကထာ
6213 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၁
6214 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၂
6215 ဗုဒ္ဓဝံသ အဋ္ဌကထာ
6216 စရိယာပိဋက အဋ္ဌကထာ
6217 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၁
6218 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၂
6219 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၃
6220 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၄
6221 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၅
6222 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၆
6223 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၇
6224 မဟာနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6225 စူဠနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6226 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၁
6227 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၂
6228 နေတ္တိပ္ပကရဏ အဋ္ဌကထာ
6301 နေတ္တိပ္ပကရဏ ဋီကာ
6302 နေတ္တိဝိဘာဝိနီ
7101 ဓမ္မသင်္ဂဏီ ပါဠိ
7102 ဝိဘင်္ဂ ပါဠိ
7103 ဓါတုကထာ ပါဠိ
7104 ပုဂ္ဂလပညတ္တိ ပါဠိ
7105 ကထာဝတ္ထု ပါဠိ
7106 ယမက ပါဠိ-၁
7107 ယမက ပါဠိ-၂
7108 ယမက ပါဠိ-၃
7109 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၁
7110 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၂
7111 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၃
7112 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၄
7113 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၅
7201 ဓမ္မသင်္ဂဏိ အဋ္ဌကထာ
7202 သမ္မောဟဝိနောဒနီ အဋ္ဌကထာ
7203 ပဉ္စပကရဏ အဋ္ဌကထာ
7301 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-မူလဋီကာ
7302 ဝိဘင်္ဂ-မူလဋီကာ
7303 ပဉ္စပကရဏ-မူလဋီကာ
7304 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-အနုဋီကာ
7305 ပဉ္စပကရဏ-အနုဋီကာ
7306 အဘိဓမ္မာဝတာရော-နာမရူပပရိစ္ဆေဒေါ
7307 အဘိဓမ္မတ္ထသင်္ဂဟော
7308 အဘိဓမ္မာဝတာရ-ပုရာဏဋီကာ
7309 အဘိဓမ္မမာတိကာပါဠိ

English
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Français
Canon PaliCommentairesSubcommentairesAutres
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

हिंदी
पाली कैननकमेंट्रीउप-टिप्पणियाँअन्य
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Indonesia
Kanon PaliKomentarSub-komentarLainnya
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

日文
巴利義註複註藏外典籍
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi


Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

那等、かの世尊、応供、正等覚者に、礼きたてまつる。

Khuddakanikāye

小部(クッダカ・ニカーヤ)

Udānapāḷi

自説経(ウダーナ・パーリ)

1. Bodhivaggo

1. 菩提品(ボーディ・ヴァッガ)

1. Paṭhamabodhisuttaṃ

1. 第一菩提経(パタマ・ボーディ・スッタ)

1. Evaṃ [Pg.77] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomaṃ sādhukaṃ manasākāsi –

1. このように私は聞いた。ある時、世尊は、ウルヴェーラーのネーランジャラー川のほとり、菩提樹の根もとで、悟りを開かれたばかりであった。その時、世尊は七日の間、一度の結跏趺坐で座り、解脱の楽を享受されていた。そして世尊は、その七日の経過の後、その三昧から立ち上がり、夜の初更において、縁起を順次に、よく作意された。

‘‘Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, yadidaṃ – avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

“これがあるとき、これがある。これの生じることによって、これが生じる。すなわち、無明を縁として行があり、行を縁として識があり、識を縁として名色があり、名色を縁として六処があり、六処を縁として触があり、触を縁として受があり、受を縁として愛があり、愛を縁として取があり、取を縁として有があり、有を縁として生があり、生を縁として老死・愁・悲・苦・憂・悩が生じる。このようにして、この全苦の集積が生じるのである”と。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に次のような感興のことば(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Yadā [Pg.78] have pātubhavanti dhammā,Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,Yato pajānāti sahetudhamma’’nti. paṭhamaṃ;

“熱心に瞑想するバラモン(聖者)に、諸法が明らかになるとき、彼は因を伴う法を知るがゆえに、そのすべての疑惑は消え去る”と。第一(の経)。

2. Dutiyabodhisuttaṃ

2. 第二菩提経

2. Evaṃ me sutaṃ – eka samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ paṭilomaṃ sādhukaṃ manasākāsi –

2. このように私は聞いた。ある時、世尊は、ウルヴェーラーのネーランジャラー川のほとり、菩提樹の根もとで、悟りを開かれたばかりであった。その時、世尊は七日の間、一度の結跏趺坐で座り、解脱の楽を享受されていた。そして世尊は、その七日の経過の後、その三昧から立ち上がり、夜の中更において、縁起を逆次に、よく作意された。

‘‘Iti imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ – avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti.

“これがないとき、これはない。これの滅することによって、これが滅する。すなわち、無明の滅によって行が滅し、行の滅によって識が滅し、識の滅によって名色が滅し、名色の滅によって六処が滅し、六処の滅によって触が滅し、触の滅によって受が滅し、受の滅によって愛が滅し、愛の滅によって取が滅し、取の滅によって有が滅し、有の滅によって生が滅し、生の滅によって老死・愁・悲・苦・憂・悩が滅する。このようにして、この全苦の集積が滅するのである”と。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に次のような感興のことばを唱えられた。

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā,Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,Yato khayaṃ paccayānaṃ avedī’’ti. dutiyaṃ;

“熱心に瞑想するバラモン(聖者)に、諸法が明らかになるとき、彼は縁の尽滅を知るがゆえに、そのすべての疑惑は消え去る”と。第二(の経)。

3. Tatiyabodhisuttaṃ

3. 第三菩提経

3. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena [Pg.79] bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ sādhukaṃ manasākāsi –

3. このように私は聞いた。ある時、世尊は、ウルヴェーラーのネーランジャラー川のほとり、菩提樹の根もとで、悟りを開かれたばかりであった。その時、世尊は七日の間、一度の結跏趺坐で座り、解脱の楽を享受されていた。そして世尊は、その七日の経過の後、その三昧から立ち上がり、夜の後更において、縁起を順次および逆次に、よく作意された。

‘‘Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati; yadidaṃ – avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“これがあるとき、これがある。これの生じることによって、これが生じる。これがないとき、これはない。これの滅することによって、これが滅する。すなわち、無明を縁として行が生じ、行を縁として識が生じ、識を縁として名色が生じ、名色を縁として六処が生じ、六処を縁として触が生じ、触を縁として受が生じ、受を縁として愛が生じ、愛を縁として取が生じ、取を縁として有が生じ、有を縁として生が生じ、生を縁として老死・愁・悲・苦・憂・悩が生じる。このようにして、この全苦の集積が生じるのである。

‘‘Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti.

しかし、無明が余すところなく離欲され滅することによって行が滅し、行の滅によって識が滅し、識の滅によって名色が滅し、名色の滅によって六処が滅し、六処の滅によって触が滅し、触の滅によって受が滅し、受の滅によって愛が滅し、愛の滅によって取が滅し、取の滅によって有が滅し、有の滅によって生が滅し、生の滅によって老死・愁・悲・苦・憂・悩が滅する。このようにして、この全苦の集積が滅するのである”と。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に次のような感興のことばを唱えられた。

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā,Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ,Sūriyova obhāsayamantalikkha’’nti. tatiyaṃ;

“熱心に瞑想するバラモン(聖者)に、諸法が明らかになるとき、彼は魔の軍勢を打ち破って立つ。あたかも太陽が空を照らしながら(闇を払って)留まるが如くに”と。第三(の経)。

4. Huṃhuṅkasuttaṃ

4. フンフンカ経

4. Evaṃ [Pg.80] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi.

4. このように私は聞いた。ある時、世尊は、ウルヴェーラーのネーランジャラー川のほとり、アジャパーラ・ニグローダ樹(牧羊樹)の下で、悟りを開かれたばかりであった。その時、世尊は七日の間、一度の結跏趺坐で座り、解脱の楽を享受されていた。そして世尊は、その七日の経過の後、その三昧から立ち上がられた。”

Atha kho aññataro huṃhuṅkajātiko brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā nu kho, bho gotama, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā’’ti?

その時、ある傲慢な(フムフムと鼻を鳴らす癖のある)バラモンが世尊のもとに近づき、世尊と親しく挨拶を交わした。歓迎の言葉と記憶に留めるべき親愛の情を述べ終えて、一方に立った。一方に立ったそのバラモンは、世尊にこう尋ねた。“ゴータマ氏よ、どれほどの条件によってバラモンとなるのですか。また、バラモンたらしめる法とは、どのようなものですか”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に次のような感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo,Nihuṃhuṅko nikkasāvo yatatto;

Vedantagū vūsitabrahmacariyo,Dhammena so brahmavādaṃ vadeyya;

Yassussadā natthi kuhiñci loke’’ti. catutthaṃ;

“悪しき法を投げ捨て、傲慢さ(フムフムという音)がなく、煩悩の汚れがなく、自己を制し、智の極致(阿羅漢果)に達し、清浄行を修め終えたバラモン、その人こそが、真理(法)に従ってバラモンであると称することができる。この世のいかなる対象に対しても、煩悩の増長がない者こそが、正当にそう呼ばれるべきである。”第四。

5. Brāhmaṇasuttaṃ

5. バラモン経

5. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca mahākaccāno āyasmā ca mahākoṭṭhiko āyasmā ca mahākappino āyasmā ca mahācundo āyasmā ca anuruddho āyasmā ca revato āyasmā ca nando yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

5. このように私は聞いた。ある時、世尊はサavatthī(舎衛城)のジェータ林、アナータピンディカ園(祇園精舎)に滞在しておられた。その時、尊者サーリプッタ、尊者マハーモッガッラーナ、尊者マハーカッサパ、尊者マハーカッチャーナ、尊者マハーコーッティカ、尊者マハーカッピナ、尊者マハーチュンダ、尊者アヌルッダ、尊者レーヴァタ、尊者ナンダが、世尊のおられる場所へ近づいて行った。

Addasā [Pg.81] kho bhagavā te āyasmante dūratova āgacchante; disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchanti; ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchantī’’ti. Evaṃ vutte, aññataro brāhmaṇajātiko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā nu kho, bhante, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā’’ti?

世尊は、それらの尊者たちが遠くから来るのをご覧になり、比丘たちに呼びかけられた。“比丘たちよ、あれらのバラモンたちがやって来る。比丘たちよ、あれらのバラモンたちがやって来る”このように言われた時、バラモン階級出身のある比丘が世尊にこう尋ねた。“尊師よ、どれほどの条件によってバラモンとなるのですか。また、バラモンたらしめる法とは、どのようなものですか”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に次のような感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Bāhitvā pāpake dhamme, ye caranti sadā satā;

Khīṇasaṃyojanā buddhā, te ve lokasmi brāhmaṇā’’ti. pañcamaṃ;

“常に正念を保って歩み、悪しき法を捨て去り、結縛(サンヨージャナ)を絶滅し、真理を悟った(四諦を知った)者、彼らこそが、この世において真実のバラモンである。”第五。

6. Mahākassapasuttaṃ

6. マハーカッサパ経

6. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṃ viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā mahākassapo aparena samayena tamhā ābādhā vuṭṭhāsi. Atha kho āyasmato mahākassapassa tamhā ābādhā vuṭṭhitassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ rājagahaṃ piṇḍāya paviseyya’’nti.

6. このように私は聞いた。ある時、世尊はラージャガハ(王舎城)のカルンダカニヴァーパ(竹林精舎)に滞在しておられた。その時、尊者マハーカッサパはピッパリ窟に滞在しており、重病にかかり、苦しみの中にあった。その後、尊者マハーカッサパはその病から回復した。病から回復した尊者マハーカッサパに、次のような考えが浮かんだ。“私はラージャガハへ托鉢に入ろう”

Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṃ āpannāni honti āyasmato mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. Atha kho āyasmā mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi – yena daliddavisikhā kapaṇavisikhā pesakāravisikhā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākassapaṃ rājagahe piṇḍāya carantaṃ yena daliddavisikhā kapaṇavisikhā pesakāravisikhā.

その時、五百の女神たちが、尊者マハーカッサパに食事が得られるようにと世話を焼こうとしていた。しかし、尊者マハーカッサパはそれら五百の女神たちの申し出を断り、午前の時間に身なりを整え、衣と鉢を持ってラージャガハへ托鉢に入った。彼は貧しい人々の通り、助けのない人々の通り、織物師たちの通りへと向かった。世尊は、尊者マハーカッサパがラージャガハの貧しい人々の通り、助けのない人々の通り、織物師たちの通りへ托鉢に歩いているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に次のような感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Anaññaposimaññātaṃ, dantaṃ sāre patiṭṭhitaṃ;

Khīṇāsavaṃ vantadosaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti. chaṭṭhaṃ;

“他者に養われることなく、自らを誇示せず、諸官能を制御し、実義(阿羅漢果)に安住し、煩悩を滅尽して過ちを吐き出した者、その人を私はバラモンと呼ぶ。”第六。

7. Ajakalāpakasuttaṃ

7. アジャカラーパカ経

7. Evaṃ [Pg.82] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati ajakalāpake cetiye, ajakalāpakassa yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṃ abbhokāse nisinno hoti; devo ca ekamekaṃ phusāyati. Atha kho ajakalāpako yakkho bhagavato bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre tikkhattuṃ ‘‘akkulo pakkulo’’ti akkulapakkulikaṃ akāsi – ‘‘eso te, samaṇa, pisāco’’ti.

7. このように私は聞いた。ある時、世尊はパーヴァーのアジャカラーパカ祠(アジャカラーパカ夜叉の住処)に滞在しておられた。その時、世尊は漆黒の闇の中、野外に座っておられた。雨が一滴、また一滴と降っていた。その時、アジャカラーパカ夜叉は、世尊に恐怖や戦慄、身の毛のよだつ思いをさせようとして、世尊のもとに近づき、世尊のすぐ近くで三度、“アックロ・パックロ(奇怪な声)”と叫び声を上げ、“比丘よ、これはお前の肉を食らう悪鬼(ピサーチャ)だぞ”と言った。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に次のような感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Yadā sakesu dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo;

Atha etaṃ pisācañca, pakkulañcātivattatī’’ti. sattamaṃ;

“バラモン(聖者)が自らの法において彼岸に達した時、その時、彼はこのような悪鬼や奇怪な叫び声を克服するのでである。”第七。

8. Saṅgāmajisuttaṃ

8. サンガーマジ経

8. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā saṅgāmaji sāvatthiṃ anuppatto hoti bhagavantaṃ dassanāya. Assosi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā – ‘‘ayyo kira saṅgāmaji sāvatthiṃ anuppatto’’ti. Sā dārakaṃ ādāya jetavanaṃ agamāsi.

8. このように私は聞いた。ある時、世尊はサavatthī(舎衛城)のジェータ林、アナータピンディカ園(祇園精舎)に滞在しておられた。その時、尊者サンガーマジは世尊に拝謁するため、サavatthīに到着した。尊者サンガーマジの元の妻は、“サンガーマジ様がサavatthīに到着されたそうだ”と聞き、子供を連れてジェータ林へ向かった。

Tena kho pana samayena āyasmā saṅgāmaji aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinno hoti. Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā yenāyasmā saṅgāmaji tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ saṅgāmajiṃ etadavoca – ‘‘khuddaputtañhi, samaṇa, posa ma’’nti. Evaṃ vutte, āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi.

その時、尊者サンガーマジはある樹の下で昼の休息のために座っていた。すると、尊者サンガーマジの元の妻が尊者サンガーマジのもとへ近づき、こう言った。“出家の方よ、幼い息子を抱える私を養ってください”このように言われても、尊者サンガーマジは沈黙を守った。

Dutiyampi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā āyasmantaṃ saṅgāmajiṃ etadavoca – ‘‘khuddaputtañhi, samaṇa, posa ma’’nti. Dutiyampi kho āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi.

二度目も、尊者サンガーマジの元の妻は尊者サンガーマジにこう言った。“出家の方よ、幼い息子を抱える私を養ってください”二度目も、尊者サンガーマジは沈黙を守った。

Tatiyampi [Pg.83] kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā āyasmantaṃ saṅgāmajiṃ etadavoca – ‘‘khuddaputtañhi, samaṇa, posa ma’’nti. Tatiyampi kho āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi.

三度目も、尊者サンガーマジの元の妻は尊者サンガーマジにこう言った。“出家の方よ、幼い息子を抱える私を養ってください”三度目も、尊者サンガーマジは沈黙を守った。

Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā taṃ dārakaṃ āyasmato saṅgāmajissa purato nikkhipitvā pakkāmi – ‘‘eso te, samaṇa, putto; posa na’’nti.

その時、サンガーマジ長老の元の妻は、その子供をサンガーマジ長老の前に置いて去っていきました。“沙門よ、これがあなたの息子です。この子を養ってください”と言って。

Atha kho āyasmā saṅgāmaji taṃ dārakaṃ neva olokesi nāpi ālapi. Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā avidūraṃ gantvā apalokentī addasa āyasmantaṃ saṅgāmajiṃ taṃ dārakaṃ neva olokentaṃ nāpi ālapantaṃ, disvānassā etadahosi – ‘‘na cāyaṃ samaṇo puttenapi atthiko’’ti. Tato paṭinivattitvā dārakaṃ ādāya pakkāmi. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikāya evarūpaṃ vippakāraṃ.

しかし、サンガーマジ長老はその子供を見ようともせず、言葉をかけようともしませんでした。そこで、サンガーマジ長老の元の妻は、遠くない場所まで行ってから振り返り、サンガーマジ長老がその子供を見ようともせず、言葉をかけようともしないのを見て、このように思いました。“この沙門は、息子に対してさえも執着がないのだ”。そして彼女は引き返し、子供を連れて去っていきました。世尊は、清浄で、人間の能力を超えた天眼によって、サンガーマジ長老の元の妻のこのような一連の振る舞いをご覧になりました。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、この事の次第を知り、その時に次のように感興のことば(ウダーナ)を唱えられました。

‘‘Āyantiṃ nābhinandati, pakkamantiṃ na socati;

Saṅgā saṅgāmajiṃ muttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti. aṭṭhamaṃ;

“来る者を喜ばず、去る者を憂いもしない。執着から解き放たれ、戦いに勝利した(サンガーマジ)者、彼こそを、私はバラモンと呼ぶ”。第八・サンガーマジ経。

9. Jaṭilasuttaṃ

9. 第九・ジャティラ経(結髪外道経)

9. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayāsīse. Tena kho pana samayena sambahulā jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapātasamaye gayāyaṃ ummujjantipi nimujjantipi, ummujjanimujjampi karonti osiñcantipi, aggimpi juhanti – ‘‘iminā suddhī’’ti.

9. このように私は聞きました。ある時、世尊はガヤーのガヤーシーサ(象頭山)におられました。その時、多くの結髪外道たちが、真冬の寒い夜、雪が降る八日間の期間に、“これ(沐浴)によって清浄が得られる”と考えて、ガヤーの河で潜ったり浮かんだり、あるいは潜ることと浮かぶことを繰り返したり、水を浴びたり、火を供養したりしていました。

Addasā kho bhagavā te sambahule jaṭile sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapātasamaye gayāyaṃ ummujjantepi nimujjantepi ummujjanimujjampi karonte osiñcantepi aggimpi juhante – ‘‘iminā suddhī’’ti.

世尊は、真冬の寒い夜、雪が降る八日間の期間に、“これによって清浄が得られる”と考えて、ガヤーの河で潜ったり浮かんだり、あるいは潜ることと浮かぶことを繰り返したり、水を浴びたり、火を供養したりしているそれら多くの結髪外道たちの姿をご覧になりました。

Atha [Pg.84] kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、この事の次第を知り、その時に次のように感興のことば(ウダーナ)を唱えられました。

‘‘Na udakena sucī hotī, bahvettha nhāyatī jano;

Yamhi saccañca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo’’ti. navamaṃ;

“水によって清められるのではない。多くの人々がここで沐浴していても。真実と法を具えている者こそが清らかなのであり、彼こそがバラモンである”。第九・ジャティラ経。

10. Bāhiyasuttaṃ

10. 第十・バーヒヤ経(木皮衣経)

10. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bāhiyo dārucīriyo suppārake paṭivasati samuddatīre sakkato garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘ye kho keci loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā, ahaṃ tesaṃ aññataro’’ti.

10. このように私は聞きました。ある時、世尊は舎衛城(サーヴァッティー)のジェータ林にあるアナータピンディカ園(祇園精舎)におられました。その時、バーヒヤ・ダールチーリヤ(木皮衣のバーヒヤ)は、海辺のスッパーラカという場所に住んでいました。彼は人々から敬われ、重んじられ、尊ばれ、供養され、礼拝されており、衣・托鉢の食・住居・病人のための薬などの供養品を得ていました。さて、独りで静かに瞑想していたバーヒヤ・ダールチーリヤに、このような思いが湧き起こりました。“この世に阿羅漢(聖者)、あるいは阿羅漢道に達した者がいるとするならば、私はその中の一人である”と。

Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa purāṇasālohitā devatā anukampikā atthakāmā bāhiyassa dārucīriyassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bāhiyo dārucīriyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bāhiyaṃ dārucīriyaṃ etadavoca – ‘‘neva kho tvaṃ, bāhiya, arahā, nāpi arahattamaggaṃ vā samāpanno. Sāpi te paṭipadā natthi yāya tvaṃ arahā vā assa arahattamaggaṃ vā samāpanno’’ti.

すると、バーヒヤ・ダールチーリヤの過去の親族であった、慈しみ深く彼の利益を願うある天神が、バーヒヤ・ダールチーリヤの心に湧いた思いを自分の心で察知し、バーヒヤ・ダールチーリヤのところへやって来ました。そしてバーヒヤ・ダールチーリヤに次のように言いました。“バーヒヤよ、あなたは阿羅漢ではありませんし、阿羅漢道に達してもいません。あなたが阿羅漢となったり、阿羅漢道に達したりするための実践さえ、あなたには備わっていないのです”。

‘‘Atha ke carahi sadevake loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpanno’’ti? ‘‘Atthi, bāhiya, uttaresu janapadesu sāvatthi nāma nagaraṃ. Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho. So hi, bāhiya, bhagavā arahā ceva arahattāya ca dhammaṃ desetī’’ti.

“では、神々を含むこの世において、今どこに阿羅漢、あるいは阿羅漢道に達した者がいるというのですか”。“バーヒヤよ、北方の国々に舎衛城という名のみやこがあります。そこには今、世尊、阿羅漢、正等覚者がおられます。バーヒヤよ、その世尊こそが阿羅漢であり、阿羅漢となるための法を説いておられるのです”。

Atha kho bāhiyo dārucīriyo tāya devatāya saṃvejito tāvadeva suppārakamhā pakkāmi. Sabbattha ekarattiparivāsena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena [Pg.85] sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho bāhiyo dārucīriyo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kahaṃ nu kho, bhante, etarahi bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho? Dassanakāmamhā mayaṃ taṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddha’’nti. ‘‘Antaragharaṃ paviṭṭho kho, bāhiya, bhagavā piṇḍāyā’’ti.

そこで、バーヒヤ・ダールチーリヤはその天神の言葉に突き動かされ、すぐさまスッパーラカを離れました。各地で一晩ずつ宿をとりながら旅を続け、舎衛城のジェータ林にあるアナータピンディカ園にたどり着きました。その時、多くの比丘たちが屋外で経行をしていました。バーヒヤ・ダールチーリヤは比丘たちのところへ行き、次のように言いました。“尊者たちよ、今、世尊、阿羅漢、正等覚者はどこにおられますか。私たちは、その世尊、阿羅漢、正等覚者にお会いしたいのです”。“バーヒヤよ、世尊は托鉢のために、村の中へ入られました”。

Atha kho bāhiyo dārucīriyo taramānarūpo jetavanā nikkhamitvā sāvatthiṃ pavisitvā addasa bhagavantaṃ sāvatthiyaṃ piṇḍāya carantaṃ pāsādikaṃ pasādanīyaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ uttamadamathasamathamanuppattaṃ dantaṃ guttaṃ yatindriyaṃ nāgaṃ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato pāde sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘desetu me, bhante bhagavā, dhammaṃ; desetu, sugato, dhammaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Evaṃ vutte, bhagavā bāhiyaṃ dārucīriyaṃ etadavoca – ‘‘akālo kho tāva, bāhiya, antaragharaṃ paviṭṭhamhā piṇḍāyā’’ti.

すると、バーヒヤ・ダールチーリヤは急いでジェータ林を出て舎衛城に入り、舎衛城内で托鉢をしておられる世尊を見かけました。その姿は、心に喜びを与える、清らかで、諸根が静まり、心が穏やかで、最高の制御と静寂に達し、調御され、守られ、五官を抑制した、聖者のようでした。彼は世尊のもとへ近づき、その足もとに頭をつけて伏し、次のように申し上げました。“世尊よ、私に法を説いてください。善逝よ、私に法を説いてください。それが私の長い歳月にわたる利益と幸せのためになりますように”。このように言われた時、世尊はバーヒヤ・ダールチーリヤにこう言われました。“バーヒヤよ、今はまだその時ではありません。私たちは托鉢のために村に入っているところです”。

Dutiyampi kho bāhiyo dārucīriyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dujjānaṃ kho panetaṃ, bhante, bhagavato vā jīvitantarāyānaṃ, mayhaṃ vā jīvitantarāyānaṃ. Desetu me, bhante bhagavā, dhammaṃ; desetu, sugato, dhammaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Dutiyampi kho bhagavā bāhiyaṃ dārucīriyaṃ etadavoca – ‘‘akālo kho tāva, bāhiya, antaragharaṃ paviṭṭhamhā piṇḍāyā’’ti.

二度目も、バーヒヤ・ダールチーリヤは世尊にこう申し上げました。“尊者よ、世尊の御命にどのような障害が訪れるか、あるいは私の命にどのような障害が訪れるか、知ることは困難です。世尊よ、私に法を説いてください。善逝よ、私に法を説いてください。それが私の長い歳月にわたる利益と幸せのためになりますように”。二度目もまた、世尊はバーヒヤ・ダールチーリヤにこう言われました。“バーヒヤよ、今はまだその時ではありません。私たちは托鉢のために村に入っているところです”。

Tatiyampi kho bāhiyo dārucīriyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dujjānaṃ kho panetaṃ, bhante, bhagavato vā jīvitantarāyānaṃ, mayhaṃ vā jīvitantarāyānaṃ. Desetu me bhante bhagavā, dhammaṃ; desetu, sugato, dhammaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.

三度目もまた、木の皮を纏ったバーヒヤは世尊にこのように申し上げた。“世尊よ、世尊の寿命に差し障る事態や、私の寿命に差し障る事態(死の危険)は予見しがたいものです。世尊よ、願わくば私に法を説いてください。善逝(スガト)よ、私にとって末永く利益と幸福となるよう、法を説いてください”。

‘‘Tasmātiha te, bāhiya, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, bāhiya, sikkhitabbaṃ. Yato kho te, bāhiya, diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissati, tato tvaṃ, bāhiya, na tena; yato tvaṃ, bāhiya, na tena tato tvaṃ, bāhiya, na tattha[Pg.86]; yato tvaṃ, bāhiya, na tattha, tato tvaṃ, bāhiya, nevidha na huraṃ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’’ti.

“バーヒヤよ、それゆえ、あなたはこのように修学すべきである。‘見られたものにおいては、ただ見られたものだけがある。聞かれたものにおいては、ただ聞かれたものだけがある。覚されたものにおいては、ただ覚されたものだけがある。知られたものにおいては、ただ知られたものだけがある’と。バーヒヤよ、あなたはこのように修学すべきである。バーヒヤよ、あなたにとって、見られたものにおいてただ見られたものだけがあり、聞かれたものにおいてただ聞かれたものだけがあり、覚されたものにおいてただ覚されたものだけがあり、知られたものにおいてただ知られたものだけがあるとき、そのときバーヒヤよ、あなたはそれ(貪欲など)と共にいない。バーヒヤよ、あなたがそれと共にいないとき、バーヒヤよ、あなたはそれ(対象)の中にいない。バーヒヤよ、あなたがその中にいないとき、そのときバーヒヤよ、あなたは此岸(この世)にも、彼岸(あの世)にも、その中間にもいない。これこそが苦しみの終焉である”。

Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa bhagavato imāya saṃkhittāya dhammadesanāya tāvadeva anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci.

その時、世尊のこの簡潔な法話によって、木の皮を纏ったバーヒヤの心は、執着することなく諸々の煩悩(アーサヴァ)から解放された。

Atha kho bhagavā bāhiyaṃ dārucīriyaṃ iminā saṃkhittena ovādena ovaditvā pakkāmi. Atha kho acirapakkantassa bhagavato bāhiyaṃ dārucīriyaṃ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesi.

さて、世尊は木の皮を纏ったバーヒヤにこの簡潔な教誡を与えて去って行かれた。世尊が去られて間もなく、木の皮を纏ったバーヒヤは、子連れの牝牛に襲われて命を落とした。

Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ nagaramhā nikkhamitvā addasa bāhiyaṃ dārucīriyaṃ kālaṅkataṃ ; disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘gaṇhatha, bhikkhave, bāhiyassa dārucīriyassa sarīrakaṃ; mañcakaṃ āropetvā nīharitvā jhāpetha; thūpañcassa karotha. Sabrahmacārī vo, bhikkhave, kālaṅkato’’ti.

その後、世尊はサーヴァッティーで托鉢をして回られ、食後に托鉢から戻られると、多くの比丘たちと共に町を出て、亡くなった木の皮を纏ったバーヒヤの姿をご覧になった。それを見て比丘たちに命じられた。“比丘たちよ、バーヒヤの遺体を引き取りなさい。台座に乗せて運び出し、火葬して、供養塔(ストゥーパ)を建てなさい。比丘たちよ、汝らの梵行仲間が亡くなったのだ”。

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā bāhiyassa dārucīriyassa sarīrakaṃ mañcakaṃ āropetvā nīharitvā jhāpetvā thūpañcassa katvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘daḍḍhaṃ, bhante, bāhiyassa dārucīriyassa sarīraṃ, thūpo cassa kato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo’’ti? ‘‘Paṇḍito, bhikkhave, bāhiyo dārucīriyo paccapādi dhammassānudhammaṃ; na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesi. Parinibbuto, bhikkhave, bāhiyo dārucīriyo’’ti.

“承知いたしました、世尊よ”と比丘たちは世尊に応え、バーヒヤの遺体を運び出して火葬し、供養塔を建ててから世尊のもとへ向かった。世尊に礼拝して傍らに座り、比丘たちは世尊にこう申し上げた。“世尊よ、バーヒヤの遺体は火葬され、供養塔も建てられました。彼の行方はどうなったのでしょうか。来世はどのようなものでしょうか”。“比丘たちよ、バーヒヤは賢明であった。彼は法に随って法を実践した。法を理由に私を煩わせることもなかった。比丘たちよ、バーヒヤは完全な涅槃(パリニッバーナ)に入ったのである”。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊はこの意味を知り、その時に次の感興のことば(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Yattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati;

Na tattha sukkā jotanti, ādicco nappakāsati;

Na tattha candimā bhāti, tamo tattha na vijjati.

“地・水・火・風が及ばぬところ、そこでは星は輝かず、太陽も照らさない。そこでは月も光を放たず、闇も存在しない”。

‘‘Yadā [Pg.87] ca attanāvedi, muni monena brāhmaṇo;

Atha rūpā arūpā ca, sukhadukkhā pamuccatī’’ti. dasamaṃ;

“沈黙の聖者たるバラモンが、自ら静寂の智によってそれを知るとき、その時、色(形あるもの)と無色、楽と苦から解放される”。

(Ayampi udāno vutto bhagavatā iti me sutanti.)

(この感興のことばもまた世尊によって説かれたものであり、このように私は聞いた。)

Bodhivaggo paṭhamo niṭṭhito.

第一、菩提品(ボーディ・ヴァッガ)終わる。

Tassuddānaṃ –

その要約(目録)は以下の通り。

Tayo bodhi ca huṃhuṅko, brāhmaṇo kassapena ca;

Aja saṅgāma jaṭilā, bāhiyenāti te dasāti.

三つの菩提、フンフンカ、カッサパ、アジャ、サングラーマ、ジャティラ、バーヒヤの合計十編である。

2. Mucalindavaggo

2. 第二、ムチャリンダ品(ムチャリンダ・ヴァッガ)

1. Mucalindasuttaṃ

1. ムチャリンダ経

11. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre mucalindamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī.

11. このように私は聞いた。ある時、世尊は正覚を得て間もない頃、ウルヴェーラーのネーランジャラー河のほとりにあるムチャリンダ樹の下におられた。その時、世尊は七日間、一つの結跏趺坐で座り続け、解脱の喜びを味わっておられた。

Tena kho pana samayena mahā akālamegho udapādi sattāhavaddalikā sītavātaduddinī. Atha kho mucalindo nāgarājā sakabhavanā nikkhamitvā bhagavato kāyaṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṃ phaṇaṃ vihacca aṭṭhāsi – ‘‘mā bhagavantaṃ sītaṃ, mā bhagavantaṃ uṇhaṃ, mā bhagavantaṃ ḍaṃsamakasavātātapasarīsapa samphasso’’ti.

その時、時ならぬ大雨が降り出し、七日間降り続く雨雲と冷たい風の吹く暗い日々となった。そこで龍王ムチャリンダは、自分の住処から出てきて、世尊の体を七重に巻き、頭上に大きな鎌首を広げてとどまった。“世尊に寒さが及ばぬように。世尊に暑さが及ばぬように。世尊に、虻、蚊、風、熱、這うものたちの接触が及ばぬように”と考えたからである。

Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. Atha kho mucalindo nāgarājā viddhaṃ vigatavalāhakaṃ devaṃ viditvā bhagavato kāyā bhoge viniveṭhetvā sakavaṇṇaṃ paṭisaṃharitvā māṇavakavaṇṇaṃ abhinimminitvā bhagavato purato aṭṭhāsi pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno.

さて、世尊はその七日が経過した後、その三昧から立ち上がられた。すると龍王ムチャリンダは、空が晴れ渡り、雲が消え去ったのを見て、世尊の体から巻き付いた体を解き、自身の姿を消して、一人の青年の姿に変じて世尊の前に立ち、合掌して世尊を礼拝した。

Atha [Pg.88] kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊はこの意味を知り、その時に次の感興のことばを唱えられた。

‘‘Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato;

Abyāpajjaṃ sukhaṃ loke, pāṇabhūtesu saṃyamo.

“満足し、法を聞き、真理を見る者にとって、遠離は幸福である。世において、生きとし生けるものに対して害意を抱かず、自制することは幸福である”。

‘‘Sukhā virāgatā loke, kāmānaṃ samatikkamo;

Asmimānassa yo vinayo, etaṃ ve paramaṃ sukha’’nti. paṭhamaṃ;

“世において諸々の欲望を超越し、離欲は幸福である。‘我’という高慢さを取り除くこと、これこそが最高の幸福である”。

2. Rājasuttaṃ

2. 第二、王の経(ラージャ・スッタ)

12. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘ko nu kho, āvuso, imesaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ mahaddhanataro vā mahābhogataro vā mahākosataro vā mahāvijitataro vā mahāvāhanataro vā mahabbalataro vā mahiddhikataro vā mahānubhāvataro vā rājā vā māgadho seniyo bimbisāro, rājā vā pasenadi kosalo’’ti? Ayañcarahi tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā hoti vippakatā.

12. このように私は聞きました。ある時、世尊は舎衛城のアナータピンディカ園、ジェータ林(祇園精舎)に滞在しておられました。その時、多くの比丘たちが、食後、托鉢から戻り、集会所に座って集まっていました。そこで次のような世間話が起こりました。“友よ、これら二人の王、マガダ国のセーニヤ・ビンビサーラ王と、コーサラ国のパセーナディ王のうち、どちらがより多くの富を持ち、より多くの享楽品を持ち、より多くの国庫を持ち、より広い領土を持ち、より多くの乗り物を持ち、より多くの軍隊を持ち、より大きな神通力を持ち、より大きな威神力を持っているでしょうか。”比丘たちのこの話は、まだ終わっていませんでした。

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti?

その時、世尊は夕刻に独座から立ち上がり、集会所へ赴かれました。赴いて、用意された座に座られました。座られた世尊は、比丘たちに語りかけられました。“比丘たちよ、今、あなた方はどのような話をして座り、集まっていたのですか。また、あなた方のどのような話が途中で終わっていたのですか。”

‘‘Idha, bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘ko nu kho, āvuso, imesaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ mahaddhanataro vā mahābhogataro vā mahākosataro vā mahāvijitataro vā mahāvāhanataro vā mahabbalataro vā mahiddhikataro vā mahānubhāvataro vā rājā vā māgadho seniyo bimbisāro, rājā vā pasenadi kosalo’ti? Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto’’ti.

“世尊よ、ここで私たちは、食後、托鉢から戻り、集会所に座って集まっていました。そこで次のような世間話が起こりました。‘友よ、これら二人の王、マガダ国のセーニヤ・ビンビサーラ王と、コーサラ国のパセーナディ王のうち、どちらがより多くの富を持ち、より多くの享楽品を持ち、より多くの国庫を持ち、より広い領土を持ち、より多くの乗り物を持ち、より多くの軍隊を持ち、より大きな神通力を持ち、より大きな威神力を持っているでしょうか。’世尊よ、私たちのこの話が途中で終わっていたところに、世尊が到着されました。”

‘‘Na [Pg.89] khvetaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe evarūpiṃ kathaṃ katheyyātha. Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ – dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti.

“比丘たちよ、信仰によって家から出て家なき身となり、出家した善男子であるあなた方が、このような話をすることは相応しくありません。比丘たちよ、集まったあなた方がなすべきことは二つあります。法の話をするか、あるいは聖なる沈黙を守るかです。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、この事の意義を知り、その時に次の感興の言葉を唱えられました。

‘‘Yañca kāmasukhaṃ loke, yañcidaṃ diviyaṃ sukhaṃ;

Taṇhakkhayasukhassete, kalaṃ nāgghanti soḷasi’’nti. dutiyaṃ;

“世におけるどのような愛欲の楽しみも、どのような天上の楽しみも、渇愛の滅尽による楽しみの十六分の一にも及ばない。”第二の経。

3. Daṇḍasuttaṃ

3. ダンダ・スッタ(杖の経)

13. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā kumārakā antarā ca sāvatthiṃ antarā ca jetavanaṃ ahiṃ daṇḍena hananti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā sambahule kumārake antarā ca sāvatthiṃ antarā ca jetavanaṃ ahiṃ daṇḍena hanante.

13. このように私は聞きました。ある時、世尊は舎衛城のアナータピンディカ園、ジェータ林に滞在しておられました。その時、多くの少年たちが、舎衛城とジェータ林の間で、蛇を杖で叩いていました。そこで世尊は午前中に下衣を整え、鉢と衣を持って、食を乞うために舎衛城に入られました。世尊は、多くの少年たちが舎衛城とジェータ林の間で、蛇を杖で叩いているのをご覧になりました。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、この事の意義を知り、その時に次の感興の言葉を唱えられました。

‘‘Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena vihiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so na labhate sukhaṃ.

“自らの幸福を求めながら、幸福を望む生きものたちを杖で害する者は、死後、幸福を得ることはない。

‘‘Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena na hiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so labhate sukha’’nti. tatiyaṃ;

自らの幸福を求めながら、幸福を望む生きものたちを杖で害さない者は、死後、幸福を得る。”第三の経。

4. Sakkārasuttaṃ

4. サッカーラ・スッタ(供養の経)

14. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti [Pg.90] garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṃ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca gāme ca araññe ca bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti.

14. このように私は聞きました。ある時、世尊は舎衛城のアナータピンディカ園、ジェータ林に滞在しておられました。その時、世尊は尊ばれ、重んじられ、敬われ、供養され、崇められており、衣・食・住・病の供養としての薬の必需品を得ておられました。比丘サンガもまた、尊ばれ、重んじられ、敬われ、供養され、崇められており、衣・食・住・薬の必需品を得ていました。しかし、外道の遊行者たちは尊ばれず、重んじられず、敬われず、供養されず、崇められず、必需品を得ていませんでした。そこで、それら外道の遊行者たちは、世尊と比丘サンガへの供養に耐えかねて、村や森で比丘たちを見かけると、下品で粗野な言葉で罵り、誹謗し、怒らせ、悩ませました。

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘etarahi, bhante, bhagavā sakkato garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Bhikkhusaṅghopi sakkato garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Atha kho te, bhante, aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṃ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca gāme ca araññe ca bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti vihesantī’’ti.

そこで、多くの比丘たちが世尊のもとへ赴きました。赴いて、世尊を礼拝し、一方に座りました。一方に座った比丘たちは、世尊に次のように申し上げました。“世尊よ、今、世尊は尊ばれ、重んじられ、敬われ、供養され、崇められており、衣・食・住・薬の必需品を得ておられます。比丘サンガもまた、尊ばれ、重んじられ、敬われ、供養され、崇められており、必需品を得ています。しかし、外道の遊行者たちは尊ばれず、重んじられず、敬われず、供養されず、崇められず、必需品を得ていません。世尊よ、それら外道の遊行者たちは、世尊と比丘サンガへの供養に耐えかねて、村や森で比丘たちを見かけると、下品で粗野な言葉で罵り、誹謗し、怒らせ、悩ませています。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、この事の意義を知り、その時に次の感興の言葉を唱えられました。

‘‘Gāme araññe sukhadukkhaphuṭṭho,Nevattato no parato dahetha;

Phusanti phassā upadhiṃ paṭicca,Nirūpadhiṃ kena phuseyyu phassā’’ti. catutthaṃ;

“村において、あるいは森において、楽と苦に触れられたとしても、それを自分に由来するものとも、他人に由来するものとも見なしてはならない。諸々の接触(触)は、依拠(ウパディ、五蘊などの生存の基盤)に縁って触れるのである。依拠なき者に、どうして接触が触れることがあろうか。”第四の経。

5. Upāsakasuttaṃ

5. 優婆塞(信者の男)の経

15. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro icchānaṅgalako [Pg.91] upāsako sāvatthiṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho so upāsako sāvatthiyaṃ taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ upāsakaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘cirassaṃ kho tvaṃ, upāsaka, imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāyā’’ti.

15. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城(サーヴァッティー)の、祇樹給孤独園(ジェータ林の孤児に施す長者の園)に滞在しておられた。その時、イッチャーナンガラ村のある一人の優婆塞が、ある用件で舎衛城に到着した。そこで、その優婆塞は舎衛城でのその用件を済ませ、世尊のおられる場所へと近づいた。近づいてから世尊を敬礼し、一方に座った。一方に座ったその優婆塞に、世尊は次のように言われた。“優婆塞よ、あなたがここに来る機会を設けたのは、実に久しぶりのことだ。”

‘‘Cirapaṭikāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo, api cāhaṃ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo. Evāhaṃ nāsakkhiṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitu’’nti.

“世尊よ、私は長い間、世尊にお会いするために参りたいと思っておりましたが、あれこれと多くの用事や務めに追われておりました。そのために、世尊にお会いするために参ることができなかったのです。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、この事の核心を知り、その時に次の感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた――

‘‘Sukhaṃ vata tassa na hoti kiñci,Saṅkhātadhammassa bahussutassa;

Sakiñcanaṃ passa vihaññamānaṃ,Jano janasmiṃ paṭibandharūpo’’ti. pañcamaṃ;

“法を極め、多くを聞いた(多聞の)者、何ら執着するものがない者には、実に安楽がある。執着(煩い)があって苦しんでいる者を見よ。人は人に対して執着し、縛り合っているのである。”第五の経。

6. Gabbhinīsuttaṃ

6. 妊婦の経

16. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa paribbājakassa daharamāṇavikā pajāpati hoti gabbhinī upavijaññā. Atha kho sā paribbājikā taṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, telaṃ āhara, yaṃ me vijātāya bhavissatī’’ti.

16. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城の祇樹給孤独園に滞在しておられた。その時、ある一人の遍歴行者(パリッパージャカ)の若い妻が身籠っており、出産を控えていた。そこで、その遍歴行者の妻は、その遍歴行者にこう言った。“婆羅門よ、行って油を持ってきてください。私の出産の時に必要になります。”

Evaṃ vutte, so paribbājako taṃ paribbājikaṃ etadavoca – ‘‘kuto panāhaṃ, bhoti, telaṃ āharāmī’’ti? Dutiyampi kho sā paribbājikā taṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, telaṃ āhara, yaṃ me vijātāya bhavissatī’’ti. Dutiyampi kho so paribbājiko taṃ paribbājikaṃ etadavoca – ‘‘kuto panāhaṃ, bhoti, telaṃ āharāmī’’ti? Tatiyampi kho sā paribbājikā taṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, telaṃ āhara, yaṃ me vijātāya bhavissatī’’ti.

そう言われると、その遍歴行者はその妻にこう答えた。“おまえ、いったい私はどこから油を持ってこれようか。”二度までもその妻は遍歴行者に言った。“婆羅門よ、行って油を持ってきてください。私の出産の時に必要になります。”二度までもその遍歴行者は妻に答えた。“おまえ、いったい私はどこから油を持ってこれようか。”三度までもその妻は遍歴行者に言った。“婆羅門よ、行って油を持ってきてください。私の出産の時に必要になります。”

Tena [Pg.92] kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāre samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sappissa vā telassa vā yāvadatthaṃ pātuṃ dīyati, no nīharituṃ.

その頃、パセーナディ・コーサラ王の倉庫(蔵)では、沙門や婆羅門に対して、酥(バター)や油を、望むだけ飲むために与えていたが、持ち出すことは許されていなかった。

Atha kho tassa paribbājakassa etadahosi – ‘‘rañño kho pana pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāre samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sappissa vā telassa vā yāvadatthaṃ pātuṃ dīyati, no nīharituṃ. Yaṃnūnāhaṃ rañño pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāraṃ gantvā telassa yāvadatthaṃ pivitvā gharaṃ āgantvā ucchadditvāna dadeyyaṃ, yaṃ imissā vijātāya bhavissatī’’ti.

そこで、その遍歴行者は次のように考えた。“パセーナディ・コーサラ王の倉庫では、沙門や婆羅門に、望むだけ飲むために油を与えているが、持ち出すことは許されていない。ならば、私は王の倉庫へ行き、油を望むだけ飲んで、家に帰ってからそれを吐き出して、この妻の出産の時のために与えることにしよう。”

Atha kho so paribbājako rañño pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāraṃ gantvā telassa yāvadatthaṃ pivitvā gharaṃ āgantvā neva sakkoti uddhaṃ kātuṃ, na pana adho. So dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭho āvaṭṭati parivaṭṭati.

その後、その遍歴行者はパセーナディ・コーサラ王の倉庫へ行き、油を望むだけ飲んで家に帰ったが、それを上に吐き出すこともできず、下に(下痢として)出すこともできなかった。彼は、激しく鋭く、荒々しく苦痛に満ちた感覚(受)に襲われ、のたうち回り、転げ回った。

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā taṃ paribbājakaṃ dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhaṃ āvaṭṭamānaṃ parivaṭṭamānaṃ.

その時、世尊は午前の時間に、内衣を整え、鉢と衣を持って舎衛城に托鉢に入られた。世尊は、その遍歴行者が激しく鋭く、荒々しく苦痛に満ちた感覚に襲われ、のたうち回り、転げ回っているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、この事の核心を知り、その時に次の感興の言葉を唱えられた――

‘‘Sukhino vata ye akiñcanā,Vedaguno hi janā akiñcanā;

Sakiñcanaṃ passa vihaññamānaṃ,Jano janasmiṃ paṭibandhacitto’’ ti. chaṭṭhaṃ;

“執着(煩い)なき人々は、実に幸せである。真理を悟った(ヴェーダグー)人々は、執着なき者たちである。執着があって苦しんでいる者を見よ。人は人に対して、心が縛られているのである。”第六の経。

7. Ekaputtakasuttaṃ

7. 独り子の経

17. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa upāsakassa ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato hoti.

17. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城の祇樹給孤独園に滞在しておられた。その時、ある一人の優婆塞の、愛しく気に入っていた独り子が亡くなった。

Atha [Pg.93] kho sambahulā upāsakā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te upāsake bhagavā etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho tumhe, upāsakā, allavatthā allakesā idhūpasaṅkamantā divā divassā’’ti?

そこで、多くの優婆塞たちが、衣を濡らし、髪を濡らしたまま、日中に世尊のおられる場所へと近づいた。近づいてから世尊を敬礼し、一方に座った。一方に座ったその優婆塞たちに、世尊はこう言われた。“優婆塞たちよ、なぜあなた方は衣を濡らし、髪を濡らして、このような真昼間にここへやって来たのか。”

Evaṃ vutte, so upāsako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mayhaṃ kho, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato. Tena mayaṃ allavatthā allakesā idhūpasaṅkamantā divā divassā’’ti.

そう言われると、その優婆塞は世尊にこう答えた。“世尊よ、私の愛しく気に入っていた独り子が亡くなりました。ですから、私たちは衣を濡らし、髪を濡らして、このような真昼間に参ったのです。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、この事の核心を知り、その時に次の感興の言葉を唱えられた――

‘‘Piyarūpassādagadhitāse,Devakāyā puthu manussā ca;

Aghāvino parijunnā,Maccurājassa vasaṃ gacchanti.

“愛すべきものの味わい(喜悦)に執着する神々の群れ、そして多くの人間たちは、苦しみに沈み、衰え、死の王の支配下へと陥っていく。”

‘‘Ye ve divā ca ratto ca,Appamattā jahanti piyarūpaṃ;

Te ve khaṇanti aghamūlaṃ,Maccuno āmisaṃ durativatta’’nti. sattamaṃ;

“昼も夜も怠ることなく、愛すべきものを捨てる人々こそ、越えがたい死の罠(餌)であり、苦しみの根源であるものを、実に掘り起こし(根絶し)ているのである。”第七の経。

8. Suppavāsāsuttaṃ

8. スッパヴァーサーの経

18. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kuṇḍikāyaṃ viharati kuṇḍadhānavane. Tena kho pana samayena suppavāsā koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti – ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti; suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; susukhaṃ vata taṃ nibbānaṃ yatthidaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjatī’’ti.

18. 私はこのように聞いた。ある時、世尊はクンディカー市のクンディダーナの森に滞在しておられた。その時、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーは、七年もの間、胎児を宿していた。さらに七日間、難産に苦しんでいた。彼女は、激しく鋭く、荒々しく過酷な苦痛に襲われながらも、次の三つの考えによって耐え忍んでいた。“世尊は、実に正等覚者(正しく悟った方)である。このような苦しみを捨てるために法を説かれる。世尊の弟子たちの集い(僧伽)は、実に正しく実践している。このような苦しみを捨てるために実践している。涅槃は実に至福である。そこには、このような苦しみは存在しないからである。”

Atha [Pg.94] kho suppavāsā koliyadhītā sāmikaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ayyaputta, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi; appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati; appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. Evañca vadehi – ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti – sammāsambuddho vata so bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti; suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; susukhaṃ vata taṃ nibbānaṃ yatthidaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjatī’’’ti.

その後、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーは、夫を呼んで言った。“わが君よ、世尊のいらっしゃるところへ行ってください。行って、私の言葉として世尊の御足に頭を下げて礼拝し、病がなく、悩みもなく、身軽で健やかで、安らかにお過ごしかを尋ねてください。‘尊師よ、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーが、世尊の御足に頭を下げて礼拝いたします。そして、病がなく、悩みもなく、身軽で健やかで、安らかにお過ごしかを伺っております’と。また、次のように伝えてください。‘尊師よ、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーは、七年もの間、胎児を宿しております。そして七日間、難産に苦しんでおります。彼女は、激しく鋭く、荒々しく過酷な苦痛に襲われながらも、次の三つの考えによって耐え忍んでおります。――世尊は実に正等覚者であり、このような苦しみを捨てるために法を説かれます。世尊の弟子たちの集いは実に正しく実践しており、このような苦しみを捨てるために実践しています。涅槃は実に至福であり、そこにはこのような苦しみは存在しません――と。’”

‘‘Parama’’nti kho so koliyaputto suppavāsāya koliyadhītāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho koliyaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati; evañca vadeti – ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti – sammāsambuddho vata so bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti; suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; susukhaṃ vata nibbānaṃ yatthidaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjatī’’’ti.

“承知いたしました”と、コーリヤ族の若者はコーリヤ族の王女スッパヴァーサーの言葉に応じ、世尊のいらっしゃるところへ赴いた。近づいて世尊を礼拝し、片隅に座った。片隅に座ったコーリヤ族の若者は、世尊に次のように申し上げた。“尊師よ、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーが、世尊の御足に頭を下げて礼拝いたします。そして、病がなく、悩みもなく、身軽で健やかで、安らかにお過ごしかを伺っております。また、次のように申しております。‘尊師よ、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーは、七年もの間、胎児を宿しております。そして七日間、難産に苦しんでおります。彼女は、激しく鋭く、荒々しく過酷な苦痛に襲われながらも、次の三つの考えによって耐え忍んでおります。――世尊は実に正等覚者であり、このような苦しみを捨てるために法を説かれます。世尊の弟子たちの集いは実に正しく実践しており、このような苦しみを捨てるために実践しています。涅槃は実に至福であり、そこにはこのような苦しみは存在しません――と。’”

‘‘Sukhinī hotu suppavāsā koliyadhītā; arogā arogaṃ puttaṃ vijāyatū’’ti. Saha vacanā ca pana bhagavato suppavāsā koliyadhītā sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijāyi.

“コーリヤ族の王女スッパヴァーサーが幸せでありますように。病なく、健やかな息子を産むように”。世尊がこの言葉を発せられると同時に、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーは、幸せになり、病なく、健やかな息子を産んだ。

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so koliyaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena sakaṃ gharaṃ tena paccāyāsi. Addasā kho so koliyaputto suppavāsaṃ koliyadhītaraṃ sukhiniṃ arogaṃ arogaṃ [Pg.95] puttaṃ vijātaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāmāyaṃ suppavāsā koliyadhītā saha vacanā ca pana bhagavato sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijāyissatī’’ti! Attamano pamudito pītisomanassajāto ahosi.

“尊師よ、仰せの通りに”と、そのコーリヤ族の若者は世尊のお言葉を喜び、感謝して、席から立ち上がると、世尊を礼拝し、右回りに回って、自分の家へと戻った。コーリヤ族の若者は、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーが幸せになり、病なく、健やかな息子を産んだのを見た。それを見て、彼はこう思った。“ああ、驚くべきことだ、誠に未曾有のことだ。如来の偉大な神通力と、偉大な威力というものは! 世尊がお言葉を発せられると同時に、このコーリヤ族の王女スッパヴァーサーは、幸せになり、病なく、健やかな息子を産んだのだから”。彼は、喜びと満足に満たされ、歓喜と喜びの心が生じた。

Atha kho suppavāsā koliyadhītā sāmikaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ayyaputta, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi – ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandatī’ti; evañca vadehi – ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijātā. Sā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimanteti. Adhivāsetu kira, bhante, bhagavā suppavāsāya koliyadhītāya satta bhattāni saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’’ti.

その後、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーは、夫を呼んで言った。“わが君よ、世尊のいらっしゃるところへ行ってください。行って、私の言葉として世尊の御足に頭を下げて礼拝し、‘尊師よ、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーが、世尊の御足に頭を下げて礼拝いたします’と申しげてください。また、次のように伝えてください。‘尊師よ、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーは、七年もの間、胎児を宿しておりました。そして七日間、難産に苦しんでおりました。今、彼女は幸せになり、病なく、健やかな息子を産みました。彼女は、七日間、仏陀を先頭とする比丘僧伽を食事に招待したいと願っております。尊師よ、どうか世尊は、比丘僧伽とともに、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーの七日間の供養を受け入れてくださいますように’と。”

‘‘Parama’’nti kho so koliyaputto suppavāsāya koliyadhītāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so koliyaputto bhagavantaṃ etadavoca –

“承知いたしました”と、そのコーリヤ族の若者はコーリヤ族の王女スッパヴァーサーの言葉に応じ、世尊のいらっしゃるところへ赴いた。近づいて世尊を礼拝し、片隅に座った。片隅に座ったそのコーリヤ族の若者は、世尊に次のように申し上げた。

‘‘Suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati; evañca vadeti – ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijātā. Sā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimanteti. Adhivāsetu kira, bhante, bhagavā suppavāsāya koliyadhītāya satta bhattāni saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’’ti.

“尊師よ、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーが、世尊の御足に頭を下げて礼拝いたします。また、次のように申しております。‘尊師よ、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーは、七年もの間、胎児を宿しておりました。そして七日間、難産に苦しんでおりました。今、彼女は幸せになり、病なく、健やかな息子を産みました。彼女は、七日間、仏陀を先頭とする比丘僧伽を食事に招待したいと願っております。尊師よ、どうか世尊は、比丘僧伽とともに、コーリヤ族の王女スッパヴァーサーの七日間の供養を受け入れてくださいますように’と。”

Tena kho pana samayena aññatarena upāsakena buddhappamukho bhikkhusaṅgho svātanāya bhattena nimantito hoti. So ca upāsako āyasmato mahāmoggallānassa upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, moggallāna, yena so upāsako tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā taṃ upāsakaṃ evaṃ vadehi – ‘suppavāsā, āvuso, koliyadhītā satta [Pg.96] vassāni gabbhaṃ dhāresi. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijātā. Sā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimanteti. Karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchā tvaṃ karissasī’ti. Tuyheso upaṭṭhāko’’ti.

その時、ある優婆塞(在家の信者)が、仏陀を筆頭とする比丘僧伽を翌日の食事に招待していた。その優婆塞は、尊者マハーモッガラーナの給仕者であった。そこで世尊は尊者マハーモッガラーナに告げられた。“モッガラーナよ、来なさい。その優婆塞のところへ行き、その優婆塞に次のように言いなさい。‘友よ、コーリヤの王女スッパヴァーサーは七年の間、胎児を宿していた。七日間、難産に苦しんでいたが、今や安らかに健やかになり、健やかな息子を産んだ。彼女は七日間、仏陀を筆頭とする比丘僧伽を食事に招待している。コーリヤの王女スッパヴァーサーに七日間の食事供養をさせなさい。あなたはその後で行いなさい’と。彼はあなたの給仕者であるからだ”

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paṭissutvā yena so upāsako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ upāsakaṃ etadavoca – ‘‘suppavāsā, āvuso, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijātā. Sā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimanteti. Karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchā tvaṃ karissasī’’ti.

“畏まりました、世尊”と、尊者マハーモッガラーナは世尊に応えて、その優婆塞のところへ行った。行ってからその優婆塞に次のように言った。“友よ、コーリヤの王女スッパヴァーサーは七年の間、胎児を宿していました。七日間、難産に苦しんでいましたが、今や安らかに健やかになり、健やかな息子を産みました。彼女は七日間、仏陀を筆頭とする比丘僧伽を食事に招待しています。コーリヤの王女スッパヴァーサーに七日間の食事供養をさせなさい。あなたはその後で行いなさい”

‘‘Sace me, bhante, ayyo mahāmoggallāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ pāṭibhogo – bhogānañca jīvitassa ca saddhāya ca, karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchāhaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Dvinnaṃ kho te ahaṃ, āvuso, dhammānaṃ pāṭibhogo – bhogānañca jīvitassa ca. Saddhāya pana tvaṃyeva pāṭibhogo’’ti.

“大徳よ、もし聖者マハーモッガラーナ様が、私の三つの事、すなわち財産と命と信仰について保証してくださるなら、コーリヤの王女スッパヴァーサーに七日間の食事供養をさせましょう。私はその後で行います”。“友よ、私はあなたの二つの事、すなわち財産と命については保証しよう。しかし信仰については、あなた自身が保証しなさい”

‘‘Sace me, bhante, ayyo mahāmoggallāno dvinnaṃ dhammānaṃ pāṭibhogo – bhogānañca jīvitassa ca, karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchāhaṃ karissāmī’’ti.

“大徳よ、もし聖者マハーモッガラーナ様が、二つの事、すなわち財産と命について保証してくださるなら、コーリヤの王女スッパヴァーサーに七日間の食事供養をさせましょう。私はその後で行います”

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ upāsakaṃ saññāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘saññatto, bhante, so upāsako mayā; karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchā so karissatī’’ti.

そこで尊者マハーモッガラーナはその優婆塞を納得させ、世尊のところへ行った。行ってから世尊に次のように申し上げた。“世尊よ、私はその優婆塞を納得させました。コーリヤの王女スッパヴァーサーに七日間の食事供養をさせましょう。彼はその後で行うでしょう”

Atha kho suppavāsā koliyadhītā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, tañca dārakaṃ bhagavantaṃ vandāpesi sabbañca bhikkhusaṅghaṃ.

そこで、コーリヤの王女スッパヴァーサーは七日間、仏陀を筆頭とする比丘僧伽を、優れた硬い食べ物と柔らかい食べ物で、自らの手で飽かせるまで供養し、満足させた。そして、その幼子に世尊とすべての比丘僧伽を礼拝させた。

Atha [Pg.97] kho āyasmā sāriputto taṃ dārakaṃ etadavoca – ‘‘kacci te, dāraka, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci na kiñci dukkha’’nti? ‘‘Kuto me, bhante sāriputta, khamanīyaṃ, kuto yāpanīyaṃ! Satta me vassāni lohitakumbhiyaṃ vuttānī’’ti.

そこで、尊者サーリプッタはその幼子に次のように言った。“幼子よ、耐えられますか、やっていけますか、どこにも苦しみはありませんか”。“大徳サーリプッタ様、どうして耐えられ、やっていけるでしょうか。私は七年もの間、血の壺(子宮)の中で過ごしたのです”

Atha kho suppavāsā koliyadhītā – ‘‘putto me dhammasenāpatinā saddhiṃ mantetī’’ti attamanā pamuditā pītisomanassajātā ahosi. Atha kho bhagavā (suppavāsaṃ kolīyadhītaraṃ attamanaṃ pamuditaṃ pītisomanassajātaṃ viditvā ) suppavāsaṃ koliyadhītaraṃ etadavoca – ‘‘iccheyyāsi tvaṃ, suppavāse, aññampi evarūpaṃ putta’’nti? ‘‘Iccheyyāmahaṃ, bhagavā, aññānipi evarūpāni satta puttānī’’ti.

そこで、コーリヤの王女スッパヴァーサーは、“私の息子が法軍大将(サーリプッタ)と対話している”と思い、意気揚々として歓喜し、喜びと満足が生じた。そこで世尊は、コーリヤの王女スッパヴァーサーが意気揚々として歓喜し、喜びと満足が生じているのを知って、彼女に次のように言われた。“スッパヴァーサーよ、あなたはこのように優れた息子を、もう一人欲しいと思いますか”。“世尊よ、私はこのような息子を、あと七人欲しいと思います”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊はこの意味を知り、その時にこの感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Asātaṃ sātarūpena, piyarūpena appiyaṃ;

Dukkhaṃ sukhassa rūpena, pamattamativattatī’’ti. aṭṭhamaṃ;

“不快なものが快い姿で、愛しくないものが愛しい姿で、苦しみが楽の姿で、放逸な者を圧倒する”第八(スッパヴァーサー経)

9. Visākhāsuttaṃ

9. ヴィサーカー経(第九)

19. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena visākhāya migāramātuyā kocideva attho raññe pasenadimhi kosale paṭibaddho hoti. Taṃ rājā pasenadi kosalo na yathādhippāyaṃ tīreti.

19. このように私は聞いた。ある時、世尊はサヴァッティの東園にあるミガーラの実母(ヴィサーカー)の講堂に滞在しておられた。その時、ミガーラの実母ヴィサーカーには、パセーナディ・コーサラ王に関係するある用件があった。しかし、パセーナディ・コーサラ王は、それを彼女の望み通りに解決してくれなかった。

Atha kho visākhā migāramātā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca – ‘‘handa kuto nu tvaṃ, visākhe, āgacchasi divā divassā’’ti? ‘‘Idha me, bhante, kocideva attho raññe pasenadimhi kosale paṭibaddho; taṃ rājā pasenadi kosalo na yathādhippāyaṃ tīretī’’ti.

そこでミガーラの実母ヴィサーカーは、まだ日中であるのに世尊のところへ行った。行ってから世尊を礼拝し、一方に座った。一方に座ったミガーラの実母ヴィサーカーに、世尊は次のように言われた。“ヴィサーカーよ、今このような日中に、どこから来たのか”。“世尊よ、私にはパセーナディ・コーサラ王に関係するある用件があります。しかし、パセーナディ・コーサラ王がそれを私の望み通りに解決してくださらないので、ここに来ました”

Atha [Pg.98] kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊はこの意味を知り、その時にこの感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Sabbaṃ paravasaṃ dukkhaṃ, sabbaṃ issariyaṃ sukhaṃ;

Sādhāraṇe vihaññanti, yogā hi duratikkamā’’ti. navamaṃ;

“他者に依存することはすべて苦しみであり、自らに主権があることはすべて喜びである。共通の事柄において人々は疲れ果てる。絆(ヨガ)は実に超えがたいからである”第九(ヴィサーカー経)

10. Bhaddiyasuttaṃ

10. バッディヤ経(第十)

20. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā anupiyāyaṃ viharati ambavane. Tena kho pana samayena āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti!

20. このように私は聞いた。ある時、世尊はアヌピヤーのマンゴーの林に滞在しておられた。その時、カーリーグローダーの息子である尊者バッディヤは、森へ行っても、樹の下へ行っても、空き家へ行っても、絶えず“ああ、幸せだ、ああ、幸せだ”という感興の言葉を唱えていた。

Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū āyasmato bhaddiyassa kāḷīgodhāya puttassa araññagatassapi rukkhamūlagatassapi suññāgāragatassapi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānentassa – ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti! Sutvāna nesaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho, āvuso, āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto anabhirato brahmacariyaṃ carati, yaṃsa pubbe agāriyabhūtassa rajjasukhaṃ, so tamanussaramāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti!

多くの比丘たちが、カリーゴーダーの息子である尊者バッディヤが、森の中、樹の下、あるいは静かな空き家において、“ああ、幸せだ、ああ、幸せだ!”と絶えず感興のことばを発しているのを耳にした。それを聞いて、彼らはこのように考えた。“友よ、カリーゴーダーの息子である尊者バッディヤは、間違いなく聖なる修行(梵行)に満足しておらず、かつて在家者であった時の王としての幸福を思い返しては、森の中、樹の下、あるいは空き家において、‘ああ、幸せだ、ああ、幸せだ!’と絶えず感興のことばを発しているのだ”と。

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘āyasmā, bhante, bhaddiyo kāḷīgodhāya putto araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’nti! Nissaṃsayaṃ kho, bhante, āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto anabhirato brahmacariyaṃ carati. Yaṃsa pubbe agāriyabhūtassa rajjasukhaṃ, so tamanussaramāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti!

その後、多くの比丘たちが世尊のもとへ赴き、世尊を礼拝して一方に座った。一方に座った比丘たちは世尊に次のように申し上げた。“世尊よ、カリーゴーダーの息子である尊者バッディヤが、森の中、樹の下、あるいは空き家において、‘ああ、幸せだ、ああ、幸せだ!’と絶えず感興のことばを発しております。世尊よ、バッディヤ尊者は間違いなく聖なる修行に満足しておらず、かつて在家者であった時の王としての幸福を思い返しては、森の中、樹の下、あるいは空き家において、‘ああ、幸せだ、ああ、幸せだ!’と絶えず感興のことばを発しているのです”

Atha [Pg.99] kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena bhaddiyaṃ bhikkhuṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso bhaddiya, āmantetī’’’ti.

そこで世尊はある比丘を呼び寄せ、次のように命じられた。“比丘よ、私の言葉としてバッディヤ比丘に伝えなさい。‘友よバッディヤよ、師があなたを呼んでおられる’と”

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhaddiyaṃ kāḷīgodhāya puttaṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso bhaddiya, āmantetī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ bhaddiyaṃ kāḷīgodhāya puttaṃ bhagavā etadavoca –

“承知いたしました、世尊よ”とその比丘は世尊に応じ、尊者バッディヤのもとへ赴いた。到着すると、尊者バッディヤに次のように言った。“友よバッディヤよ、師があなたを呼んでおられる”。尊者バッディヤは“承知しました、友よ”とその比丘に応じ、世尊のもとへ赴いた。到着すると世尊を礼拝して一方に座った。一方に座った尊者バッディヤに、世尊は次のように仰せられた。

‘‘Saccaṃ kira tvaṃ, bhaddiya, araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti! ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.

“バッディヤよ、お前が森の中、樹の下、あるいは空き家において、‘ああ、幸せだ、ああ、幸せだ!’と絶えず感興のことばを発しているというのは、本当か?”“はい、世尊よ。その通りでございます”

‘‘Kiṃ pana tvaṃ, bhaddiya, atthavasaṃ sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti! ‘‘Pubbe me, bhante, agāriyabhūtassa rajjaṃ kārentassa antopi antepure rakkhā susaṃvihitā ahosi, bahipi antepure rakkhā susaṃvihitā ahosi, antopi nagare rakkhā susaṃvihitā ahosi, bahipi nagare rakkhā susaṃvihitā ahosi, antopi janapade rakkhā susaṃvihitā ahosi, bahipi janapade rakkhā susaṃvihitā ahosi. So kho ahaṃ, bhante, evaṃ rakkhito gopito santo bhīto ubbiggo ussaṅkī utrāsī vihāsiṃ. Etarahi kho panāhaṃ, bhante, araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi eko abhīto anubbiggo anussaṅkī anutrāsī appossukko pannalomo paradattavutto, migabhūtena cetasā viharāmi. Imaṃ kho ahaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti!

“バッディヤよ、お前はどのような利点を見て、森の中、樹の下、あるいは空き家において、‘ああ、幸せだ、ああ、幸せだ!’と絶えず感興のことばを発しているのか?”“世尊よ、かつて私が在家者として王国を治めていた時、宮殿の内側にも外側にも、都市の内側にも外側にも、さらには地方の内側にも外側にも、厳重な警護が配置されておりました。世尊よ、そのように守られ、保護されていたにもかかわらず、私は常に恐れ、おののき、疑い、不安の中に暮らしておりました。しかし世尊よ、今の私は、森の中、樹の下、あるいは空き家において、独りであっても恐れることなく、おののかず、疑うこともなく、不安もありません。わずらわしい心配もなく、毛も逆立つことなく、他者から与えられたもので生活し、野生の鹿のような(自由な)心で過ごしております。世尊よ、私はこのような利点を見ているからこそ、森の中、樹の下、あるいは空き家において、‘ああ、幸せだ、ああ、幸せだ!’と絶えず感興のことばを発しているのです”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊はこの意味を知り、その時にこの感興のことばを唱えられた。

‘‘Yassantarato [Pg.100] na santi kopā,Itibhavābhavatañca vītivatto;

Taṃ vigatabhayaṃ sukhiṃ asokaṃ,Devā nānubhavanti dassanāyā’’ti. dasamaṃ;

“その者の内には怒りがなく、生存と非生存(有と無)のありようを超越している。恐怖を去り、幸福で、憂いのないその者を、神々であっても見(その境地を測り)知ることはできない”。(第十経)

Mucalindavaggo dutiyo niṭṭhito.

ムチャリンダ品(第二章)了。

Tassuddānaṃ –

その目録:

Mucalindo rājā daṇḍena, sakkāro upāsakena ca;

Gabbhinī ekaputto ca, suppavāsā visākhā ca;

Kāḷīgodhāya bhaddiyoti.

ムチャリンダ、王、杖、供養、優婆塞、妊婦、一粒種、スッパヴァーサー、ヴィサーカー、そしてカリーゴーダーの息子バッディヤである。

3. Nandavaggo

3. ナンダ品(第三章)

1. Kammavipākajasuttaṃ

1. 業の報いの経(カンマヴィパーカジャ・スッタ)

21. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya purāṇakammavipākajaṃ dukkhaṃ tibbaṃ kharaṃ kaṭukaṃ vedanaṃ adhivāsento sato sampajāno avihaññamāno.

21. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城(サーヴァッティー)のジェータ林、給孤独園に滞在しておられた。その時、ある比丘が世尊の近くで、結跏趺坐し、身体を真っ直ぐに保ち、過去の業の報いから生じた、激しく、鋭く、苛烈な苦痛に耐え、正念・正知を保ち、苦悶することなく座っていた。

Addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya purāṇakammavipākajaṃ dukkhaṃ tibbaṃ kharaṃ kaṭukaṃ vedanaṃ adhivāsentaṃ sataṃ sampajānaṃ avihaññamānaṃ.

世尊は、その比丘が近くで結跏趺坐し、身体を真っ直ぐに保ち、過去の業の報いから生じた、激しく、鋭く、苛烈な苦痛に耐え、正念・正知を保ち、苦悶することなく座っているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊はこの意味を知り、その時にこの感興のことばを唱えられた。

‘‘Sabbakammajahassa bhikkhuno,Dhunamānassa pure kataṃ rajaṃ;

Amamassa ṭhitassa tādino,Attho natthi janaṃ lapetave’’ti. paṭhamaṃ;

“すべての業を捨て去り、かつて作った塵(煩悩)を払い落とし、‘私のもの’という執着がなく、不動にして、あるがままの(ターディ)境地にある比丘には、人々に(自分への奉仕を)語りかける必要はないのである”。(第一経)

2. Nandasuttaṃ

2. ナンダ経

22. Evaṃ [Pg.101] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā nando bhagavato bhātā mātucchāputto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamāroceti – ‘‘anabhirato ahaṃ, āvuso, brahmacariyaṃ carāmi; na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’ti.

22. このように私は聞いた。ある時、世尊はサワッティーのジェータ林にあるアナータピンディカ園に滞在されていた。その時、世尊の兄弟であり、叔母の息子であるナンダ尊者は、多くの比丘たちにこのように告げた。“友らよ、私は満足できずに梵行(清浄行)を修めています。私は梵行を維持することができません。学処を捨てて、還俗して俗世に戻ります”と。

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamāroceti – ‘anabhirato ahaṃ, āvuso, brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’’ti.

そこで、ある比丘が世尊のもとへ赴き、世尊を礼拝して一方に座った。一方に座ったその比丘は世尊にこのように申し上げた。“世尊よ、世尊の兄弟であり叔母の息子であるナンダ尊者が、多くの比丘たちにこのように告げています。‘友らよ、私は満足できずに梵行を修めています。私は梵行を維持することができません。学処を捨てて、還俗して俗世に戻ります’と。”

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena nandaṃ bhikkhuṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso nanda, āmantetī’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā nando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nandaṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso nanda, āmantetī’’ti.

そこで、世尊はある比丘を呼んで仰せられた。“比丘よ、行きなさい。私の言葉としてナンダ比丘に伝えなさい。‘友ナンダよ、師があなたを呼んでおられます’と。”“かしこまりました、世尊よ”とその比丘は世尊に応えて、ナンダ尊者のもとへ赴き、ナンダ尊者にこのように言った。“友ナンダよ、師があなたを呼んでおられます”と。

‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā nando tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ nandaṃ bhagavā etadavoca –

“友よ、承知しました”とナンダ尊者はその比丘に応えて、世尊のもとへ赴き、世尊を礼拝して一方に座った。一方に座ったナンダ尊者に世尊は次のように仰せられた。

‘‘Saccaṃ kira tvaṃ, nanda, sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamārocesi – ‘anabhirato ahaṃ, āvuso, brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.

“ナンダよ、あなたが多くの比丘たちに‘友らよ、私は満足できずに梵行を修めています。私は梵行を維持することができません。学処を捨てて、還俗して俗世に戻ります’と言ったというのは本当か。”“その通りです、世尊よ。”

‘‘Kissa pana tvaṃ, nanda, anabhirato brahmacariyaṃ carasi, na sakkosi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissasī’’ti? ‘‘Sākiyānī maṃ, bhante, janapadakalyāṇī gharā nikkhamantassa upaḍḍhullikhitehi kesehi apaloketvā maṃ etadavoca – ‘tuvaṭaṃ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī’ti. So [Pg.102] kho ahaṃ, bhante, tamanussaramāno anabhirato brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’ti.

“ナンダよ、しかしなぜあなたは満足できずに梵行を修め、梵行を維持することができず、学処を捨てて還俗しようとしているのか。”“世尊よ、シャカ族の娘で、国一番の美女(ジャナパダカリヤーニー)が、私が家を出る時に、半分ほど梳いた髪を振り乱して私を見送り、このように言いました。‘王子様、どうか早く帰ってきてください’と。世尊よ、私はその言葉を思い出し、満足できずに梵行を修めています。私は梵行を維持することができません。学処を捨てて還俗して俗世に戻ります。”

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ bāhāyaṃ gahetvā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – jetavane antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi.

そこで世尊は、ナンダ尊者の腕を掴まれた。ちょうど力のある男が曲げた腕を伸ばし、あるいは伸ばした腕を曲げるのと同じくらいの速さで、ジェータ林から消え、三十三天(タワーティムサ)に現れた。

Tena kho pana samayena pañcamattāni accharāsatāni sakkassa devānamindassa upaṭṭhānaṃ āgatāni honti kakuṭapādāni. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ āmantesi – ‘‘passasi no tvaṃ, nanda, imāni pañca accharāsatāni kakuṭapādānī’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.

その時、五百人の天女たちが、神々の主サッカに仕えるためにやって来ていたが、彼女たちは鳩の足のような色艶を持っていた。そこで世尊はナンダ尊者に問われた。“ナンダよ、あなたはこれら五百人の鳩の足のような天女たちが見えるか。”“はい、世尊よ。”

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, nanda, katamā nu kho abhirūpatarā vā dassanīyatarā vā pāsādikatarā vā, sākiyānī vā janapadakalyāṇī, imāni vā pañca accharāsatāni kakuṭapādānī’’ti? ‘‘Seyyathāpi, bhante, paluṭṭhamakkaṭī kaṇṇanāsacchinnā, evameva kho, bhante, sākiyānī janapadakalyāṇī imesaṃ pañcannaṃ accharāsatānaṃ upanidhāya saṅkhyampi nopeti kalabhāgampi nopeti upanidhimpi nopeti. Atha kho imāni pañca accharāsatāni abhirūpatarāni ceva dassanīyatarāni ca pāsādikatarāni cā’’ti.

“ナンダよ、あなたはどう思うか。シャカ族の娘、国一番の美女と、これら五百人の鳩の足のような天女たちとでは、どちらがより容姿端麗で、見応えがあり、心惹かれるか。”“世尊よ、耳や鼻をそがれた年老いた猿と同じように、世尊よ、シャカ族の娘、国一番の美女は、これら五百人の天女たちに比べれば、数にも入らず、その一部にも及ばず、比較にもなりません。むしろ、これら五百人の天女たちの方が、はるかに容姿端麗で、見応えがあり、心惹かれます。”

‘‘Abhirama, nanda, abhirama, nanda! Ahaṃ te pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādāna’’nti. ‘‘Sace me, bhante, bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ, abhiramissāmahaṃ, bhante, bhagavati brahmacariye’’ti.

“喜べ、ナンダよ。喜べ、ナンダよ。私は、あなたがこれら五百人の鳩の足のような天女たちを得られることを保証しよう。”“世尊よ、もし世尊が、私がこれら五百人の鳩の足のような天女たちを得られることを保証してくださるなら、世尊よ、私は世尊のもとで喜んで梵行を修めましょう。”

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ bāhāyaṃ gahetvā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – devesu tāvatiṃsesu antarahito jetavane pāturahosi.

そこで世尊は、ナンダ尊者の腕を掴まれた。ちょうど力のある男が曲げた腕を伸ばし、あるいは伸ばした腕を曲げるのと同じくらいの速さで、三十三天から消え、ジェータ林に現れた。

Assosuṃ [Pg.103] kho bhikkhū – ‘‘āyasmā kira nando bhagavato bhātā mātucchāputto accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carati; bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādāna’’nti.

比丘たちはこのように聞いた。“ナンダ尊者は、世尊の兄弟であり叔母の息子であるが、天女たちのために梵行を修めているそうだ。世尊が彼のために、五百人の鳩の足のような天女たちを得られることを保証されたそうだ”と。

Atha kho āyasmato nandassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṃ nandaṃ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca samudācaranti – ‘‘bhatako kirāyasmā nando upakkitako kirāyasmā nando accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carati; bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādāna’’nti.

そこで、ナンダ尊者の友人である比丘たちは、ナンダ尊者を“雇われ人”とか“買収された者”という言葉で呼んだ。“ナンダ尊者は雇われ人のようだ、ナンダ尊者は買収された者のようだ。天女たちのために梵行を修めているのだから。世尊が彼のために、五百人の鳩の足のような天女たちを得られることを保証されたのだから”と。

Atha kho āyasmā nando sahāyakānaṃ bhikkhūnaṃ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā nando arahataṃ ahosi.

その時、尊者ナンダは、仲間の比丘たちから“雇われ人”だの“買われた者”だのと言われて嘲笑され、悩み、恥じ、嫌悪して、独り離れ、放逸にならず、熱心に、精進して住んでいた。まもなく、良家の男子たちが正しく家を出て、家なき(出家)の境地に入る目的である、無上の梵行の完成(阿羅漢果)を、現世において自ら知恵で悟り、証得して住した。“生は尽きた。梵行は完成した。なすべきことはなされた。もはやこの状態(輪廻)に戻ることはない”と悟った。こうして尊者ナンダは阿羅漢の一人となった。

Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādi – ‘‘nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti.

その時、一人の天神が、夜が更けた頃、類まれな容色をもってジェータ林をあまねく照らし、世尊のもとへ赴いた。近づいて世尊を敬礼し、一方に立った。一方に立ったその天神は、世尊に次のように申し上げた。“世尊よ、世尊の兄弟であり、叔母の子である尊者ナンダは、諸々の煩悩(漏)が尽きたことにより、煩悩のない心の解脱と知恵による解脱を、現世において自ら知恵で悟り、証得して住しております”。世尊の知見の中にも、“ナンダは、諸々の煩悩が尽きたことにより、煩悩のない心の解脱と知恵による解脱を、現世において自ら知恵で悟り、証得して住している”という知が生じた。

Atha kho āyasmā nando tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā nando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yaṃ me, bhante, bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ, muñcāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ etasmā paṭissavā’’ti. ‘‘Mayāpi kho [Pg.104] tvaṃ, nanda, cetasā ceto paricca vidito – ‘nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Devatāpi me etamatthaṃ ārocesi – ‘āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Yadeva kho te, nanda, anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, athāhaṃ mutto etasmā paṭissavā’’ti.

その時、尊者ナンダはその夜が明けると、世尊のもとへ赴いた。近づいて世尊を敬礼し、一方に座った。一方に座った尊者ナンダは、世尊に次のように申し上げた。“世尊よ、世尊が私に、鳩の足のような(赤い)足をした五百の天女を得させることを保証されましたが、世尊よ、私は世尊をその約束から解放いたします”。世尊は仰せられた。“ナンダよ、私もまた、心をもって(あなたの)心を観察し、‘ナンダは、諸々の煩悩が尽きたことにより、煩悩のない心の解脱と知恵による解脱を、現世において自ら知恵で悟り、証得して住している’と知っていた。また、天神も私にこのことを告げた。‘世尊よ、尊者ナンダは、諸々の煩悩が尽きたことにより、煩悩のない心の解脱と知恵による解脱を、現世において自ら知恵で悟り、証得して住しております’と。ナンダよ、あなたの心が執着なく諸々の煩悩から解脱した、まさにその時、私はその約束から解放されたのだ”。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に次の感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Yassa nittiṇṇo paṅko,Maddito kāmakaṇṭako;

Mohakkhayaṃ anuppatto,Sukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū’’ti. dutiyaṃ;

“(煩悩の)泥沼を渡り、愛欲という棘を踏み砕き、愚痴(迷い)の滅尽に到達した比丘は、快楽や苦痛(楽苦)に動揺することはない”。

3. Yasojasuttaṃ

3. ヤソージャ・スッタ(ヤソージャ経)

23. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena yasojappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni sāvatthiṃ anuppattāni honti bhagavantaṃ dassanāya. Tedha kho āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā ahesuṃ.

23. このように私は聞いた。ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林にあるアナータピンディカ園に住しておられた。その時、ヤソージャを筆頭とする約五百人の比丘たちが、世尊に拝謁するためにサーヴァッティーに到着した。その新来の比丘たちは、住職の比丘たちと挨拶を交わし、寝所を整え、鉢や衣を片付ける際に、騒がしく大きな声を上げた。

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ke panete, ānanda, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti? ‘‘Etāni, bhante, yasojappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni sāvatthiṃ anuppattāni bhagavantaṃ dassanāya. Tete āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā’’ti. ‘‘Tenahānanda, mama vacanena te bhikkhū āmantehi – ‘satthā āyasmante āmantetī’’’ti.

その時、世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。“アーナンダよ、まるで漁師たちが魚を奪い合っているかのように、騒がしく大きな声を上げているそれらの者たちは誰か”。“世尊よ、ヤソージャを筆頭とする約五百人の比丘たちが、世尊に拝謁するためにサーヴァッティーに到着いたしました。それらの新来の比丘たちが、住職の比丘たちと挨拶を交わし、寝所を整え、鉢や衣を片付ける際に、騒がしく大きな声を上げております”。“それならば、アーナンダよ、私の言葉としてそれらの比丘たちを呼びなさい。‘師(世尊)が、尊者方を呼んでおられる’と”。

‘‘Evaṃ[Pg.105], bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘satthā āyasmante āmantetī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca –

“承知いたしました、世尊よ”と、尊者アーナンダは世尊に応諾して、それらの比丘たちのところへ赴いた。近づいて、それらの比丘たちに次のように言った。“師が、尊者方を呼んでおられます”。“友よ、承知しました”と、それらの比丘たちは尊者アーナンダに応諾して、世尊のもとへ赴いた。近づいて、世尊を敬礼し、一方に座った。一方に座ったそれらの比丘たちに、世尊は次のように仰せられた。

‘‘Kiṃ nu tumhe, bhikkhave, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti? Evaṃ vutte, āyasmā yasojo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘imāni, bhante, pañcamattāni bhikkhusatāni sāvatthiṃ anuppattāni bhagavantaṃ dassanāya. Teme āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā’’ti. ‘‘Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi vo ; na vo mama santike vatthabba’’nti.

“比丘たちよ、なぜあなたたちは、まるで漁師たちが魚を奪い合っているかのように、騒がしく大きな声を上げているのか”。このように言われた時、尊者ヤソージャは世尊に次のように申し上げた。“世尊よ、これら約五百人の比丘たちが、世尊に拝謁するためにサーヴァッティーに到着いたしました。これらの新来の比丘たちが、住職の比丘たちと挨拶を交わし、寝所を整え、鉢や衣を片付ける際に、騒がしく大きな声を上げております”。“比丘たちよ、行きなさい。私はあなたたちを退去させる。あなたたちは私の近くに住んではならない”。

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena vajjī tena cārikaṃ pakkamiṃsu. Vajjīsu anupubbena cārikaṃ caramānā yena vaggumudā nadī tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā vaggumudāya nadiyā tīre paṇṇakuṭiyo karitvā vassaṃ upagacchiṃsu.

“世尊よ、承知いたしました”と、それらの比丘たちは世尊の言葉を承諾し、座から立ち上がって世尊に礼拝し、右繞(うにょう)して、宿舎を片付け、鉢と衣を携えてヴァッジ国へと旅立ちました。ヴァッジ国を順次巡り歩いてヴァッグムダー川に至り、そのほとりに草庵を作って雨安居(うあんご)に入りました。

Atha kho āyasmā yasojo vassūpagato bhikkhū āmantesi – ‘‘bhagavatā mayaṃ, āvuso, paṇāmitā atthakāmena hitesinā, anukampakena anukampaṃ upādāya. Handa mayaṃ, āvuso, tathā vihāraṃ kappema yathā no viharataṃ bhagavā attamano assā’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato yasojassa paccassosuṃ. Atha kho te bhikkhū vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā tenevantaravassena sabbeva tisso vijjā sacchākaṃsu.

そのとき、尊者ヤソージャは雨安居に入った比丘たちに呼びかけました。“友よ、利益を望み、幸福を求め、哀れみ深い世尊は、慈しみをもって私たちを送り出されました。友よ、さあ、私たちがどのように過ごせば世尊がお喜びになるか、そのように住むことにしましょう”。それらの比丘たちは尊者ヤソージャに“友よ、承知しました”と答えました。そして、それらの比丘たちは独り離れて、不放逸に、精進し、自らを捧げて住んでいるうちに、その雨安居の期間内に、全員が三明(さんみょう)を悟りました。

Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena vesālī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ.

その後、世尊はサーヴァッティーで心ゆくまで滞在した後、ヴェーサーリーへと旅立たれました。順次巡り歩いてヴェーサーリーに到着されました。そこで世尊は、ヴェーサーリーの大林(だいりん)にある重閣講堂(じゅうかくこうどう)に滞在されました。

Atha [Pg.106] kho bhagavā vaggumudātīriyānaṃ bhikkhūnaṃ cetasā ceto paricca manasi karitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ālokajātā viya me, ānanda, esā disā, obhāsajātā viya me, ānanda, esā disā; yassaṃ disāyaṃ vaggumudātīriyā bhikkhū viharanti. Gantuṃ appaṭikūlāsi me manasi kātuṃ. Pahiṇeyyāsi tvaṃ, ānanda, vaggumudātīriyānaṃ bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ – ‘satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṃ dassanakāmo’’’ti.

そのとき、世尊はヴァッグムダー川のほとりに住む比丘たちの心を自らの心で知って、尊者アーナンダに呼びかけられました。“アーナンダよ、ヴァッグムダー川のほとりに比丘たちが住んでいるあの方角は、私には光り輝いているかのように見え、光明に満ちているかのように見える。そこへ行くことも、そこへ心を向けることも、私には喜ばしいことだ。アーナンダよ、あなたはヴァッグムダー川のほとりに住む比丘たちのところへ使いを送りなさい。‘師(世尊)があなた方を呼んでおられます。師はあなた方に会いたいと望んでおられます’と”。

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘ehi tvaṃ, āvuso, yena vaggumudātīriyā bhikkhū tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā vaggumudātīriye bhikkhū evaṃ vadehi – ‘satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṃ dassanakāmo’’’ti.

“世尊よ、承知いたしました”と、尊者アーナンダは世尊の言葉を承諾し、ある比丘のもとへ行き、その比丘にこう言いました。“友よ、さあ、ヴァッグムダー川のほとりに住む比丘たちのもとへ行きなさい。行って、ヴァッグムダー川のほとりに住む比丘たちにこう伝えなさい。‘師があなた方を呼んでおられます。師はあなた方に会いたいと望んでおられます’と”。

‘‘Evamāvuso’’ti kho so bhikkhu āyasmato ānandassa paṭissutvā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ antarahito vaggumudāya nadiyā tīre tesaṃ bhikkhūnaṃ purato pāturahosi. Atha kho so bhikkhu vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca – ‘‘satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṃ dassanakāmo’’ti.

“友よ、承知しました”とその比丘は尊者アーナンダに答え、あたかも力強い男が曲げた腕を伸ばし、あるいは伸ばした腕を曲げるかのように、瞬く間に大林の重閣講堂から消えて、ヴァッグムダー川のほとりにいる比丘たちの前に現れました。そして、その比丘はヴァッグムダー川のほとりに住む比丘たちにこう言いました。“師があなた方を呼んでおられます。師はあなた方に会いたいと望んでおられます”と。

‘‘Evamāvuso’’ti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – vaggumudāya nadiyā tīre antarahitā mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ bhagavato sammukhe pāturahesuṃ. Tena kho pana samayena bhagavā āneñjena samādhinā nisinno hoti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘katamena nu kho bhagavā vihārena etarahi viharatī’’ti? Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘āneñjena kho bhagavā vihārena etarahi viharatī’’ti. Sabbeva āneñjasamādhinā nisīdiṃsu.

“友よ、承知しました”と、それらの比丘たちはその比丘に答え、宿舎を片付け、鉢と衣を携えて、あたかも力強い男が曲げた腕を伸ばし、あるいは伸ばした腕を曲げるかのように、瞬く間にヴァッグムダー川のほとりから消えて、大林の重閣講堂の世尊の御前に現れました。そのとき、世尊は不動(アネーンジャ)の三昧に入って座っておられました。そこでそれらの比丘たちにこのような考えが浮かびました。“今、世尊はどのような住法(じゅうほう)をもって住しておられるのだろうか”。続いて彼らにこのような考えが浮かびました。“世尊は今、不動の住法をもって住しておられるのだ”。そして、全員が不動の三昧に入って座りました。

Atha [Pg.107] kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante paṭhame yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto paṭhamo yāmo; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; paṭisammodatu, bhante, bhagavā āgantukehi bhikkhūhī’’ti. Evaṃ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi.

その後、尊者アーナンダは、夜が更けて初夜(第一夜守)が過ぎたとき、座から立ち上がり、上衣を片方の肩にかけ、世尊の方に向かって合掌し、世尊にこう申し上げました。“世尊よ、夜は更け、初夜は過ぎました。遠方から来られた比丘たちは長く座っております。世尊よ、どうかそれらの比丘たちと親しくお言葉を交わしてください”。このように申し上げましたが、世尊は沈黙を守られました。

Dutiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante majjhime yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto majjhimo yāmo; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; paṭisammodatu, bhante, bhagavā āgantukehi bhikkhūhī’’ti. Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi.

二度目もまた、尊者アーナンダは、夜が更けて中夜(第二夜守)が過ぎたとき、座から立ち上がり、上衣を片方の肩にかけ、世尊の方に向かって合掌し、世尊にこう申し上げました。“世尊よ、夜は更け、中夜は過ぎました。遠方から来られた比丘たちは長く座っております。世尊よ、どうかそれらの比丘たちと親しくお言葉を交わしてください”。二度目もまた、世尊は沈黙を守られました。

Tatiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante pacchime yāme, uddhaste aruṇe, nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto pacchimo yāmo; uddhasto aruṇo; nandimukhī ratti; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; paṭisammodatu, bhante, bhagavā, āgantukehi bhikkhūhī’’ti.

三度目もまた、尊者アーナンダは、夜が更けて後夜(第三夜守)が過ぎ、夜明けが近づき、夜が喜びの表情を見せる頃、座から立ち上がり、上衣を片方の肩にかけ、世尊の方に向かって合掌し、世尊にこう申し上げました。“世尊よ、夜は明け、後夜は過ぎ、夜明けとなりました。夜は喜びの相を呈しております。遠方から来られた比丘たちは長く座っております。世尊よ、どうかそれらの比丘たちと親しくお言葉を交わしてください”。

Atha kho bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘sace kho tvaṃ, ānanda, jāneyyāsi ettakampi te nappaṭibhāseyya. Ahañca, ānanda, imāni ca pañca bhikkhusatāni sabbeva āneñjasamādhinā nisīdimhā’’ti.

そのとき、世尊はその三昧から立ち上がり、尊者アーナンダに呼びかけられました。“アーナンダよ、もしおまえが知っていたならば、これほどのことさえも、おまえの智慧には浮かばなかったであろう。アーナンダよ、私と、そしてこの五百人の比丘たちは、皆、不動の三昧に入って座っていたのだ”。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に際して、この感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Yassa jito kāmakaṇṭako,Akkoso ca vadho ca bandhanañca;

Pabbatova so ṭhito anejo,Sukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū’’ti. tatiyaṃ;

“愛欲という棘に打ち勝ち、罵詈、殺害、束縛をも克服した人。彼は山のように不動であり、揺らぐことがない。快楽にも苦痛にも動じない人、彼こそが比丘である。”

4. Sāriputtasuttaṃ

4. サーリプッタ・スッタ(舎利弗経)

24. Evaṃ [Pg.108] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.

24. このように私は聞いた。ある時、世尊はサバッティーの、アナータピンディカ園、ジェータ林(祇園精舎)に滞在しておられた。その時、尊者サーリプッタは、世尊から遠くない場所で、結跏趺坐し、身を直く立てて、目前に正念を確立して座っていた。世尊は、尊者サーリプッタが遠くない場所で、結跏趺坐し、身を直く立てて、目前に正念を確立して座っているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に際して、この感興の言葉を唱えられた。

‘‘Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito;

Evaṃ mohakkhayā bhikkhu, pabbatova na vedhatī’’ti. catutthaṃ;

“あたかも岩山が揺らぐことなく、どっしりと立っているように。そのように、妄執が尽きた比丘は、山の如く動じることがない。”

5. Mahāmoggallānasuttaṃ

5. マハーモッガラーナ・スッタ(大目犍連経)

25. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṃ sūpaṭṭhitāya. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṃ sūpaṭṭhitāya.

25. このように私は聞いた。ある時、世尊はサバッティーの、アナータピンディカ園、ジェータ林に滞在しておられた。その時、尊者マハーモッガラーナは、世尊から遠くない場所で、結跏趺坐し、身を直く立てて、自らの内側に身至念(体に向けられた気づき)をよく確立して座っていた。世尊は、尊者マハーモッガラーナが遠くない場所で、結跏趺坐し、身を直く立てて、自らの内側に身至念をよく確立して座っているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に際して、この感興の言葉を唱えられた。

‘‘Sati kāyagatā upaṭṭhitā,Chasu phassāyatanesu saṃvuto;

Satataṃ bhikkhu samāhito,Jaññā nibbānamattano’’ti. pañcamaṃ;

“身至念が確立され、六つの触処を制御し、常に三昧にある比丘は、自らの涅槃を知るであろう。”

6. Pilindavacchasuttaṃ

6. ピリンダヴァッチャ・スッタ(ピリンダヴァッチャ経)

26. Evaṃ [Pg.109] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho bhikkhū vasalavādena samudācarati. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘āyasmā, bhante, pilindavaccho bhikkhū vasalavādena samudācaratī’’ti.

26. このように私は聞いた。ある時、世尊はラージャガハ(王舎城)の、カランダカニヴァーパ、ヴェールヴァナ(竹林精舎)に滞在しておられた。その時、尊者ピリンダヴァッチャは‘卑しい者よ(ヴァサラ)’という言葉を使って比丘たちに接していた。そこで、多くの比丘たちが世尊の御許へ行き、世尊を礼拝して一方に座った。一方に座った比丘たちは、世尊にこう申し上げた。‘尊師よ、尊者ピリンダヴァッチャは“卑しい者よ”という言葉で比丘たちを呼んでいます。’

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena pilindavacchaṃ bhikkhuṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso pilindavaccha, āmantetī’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso pilindavaccha, āmantetī’’ti.

そこで世尊はある比丘を呼んで仰せられた。‘比丘よ、行きなさい。私の言葉としてピリンダヴァッチャ比丘にこう伝えなさい。“友ピリンダヴァッチャよ、師がお呼びです”と。’‘承知いたしました、尊師’とその比丘は世尊に応えて、尊者ピリンダヴァッチャのところへ行き、尊者ピリンダヴァッチャにこう言った。‘友ピリンダヴァッチャよ、師がお呼びです。’

‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā pilindavaccho tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ pilindavacchaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, vaccha, bhikkhū vasalavādena samudācarasī’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.

‘友よ、分かりました’と尊者ピリンダヴァッチャはその比丘に応えて、世尊の御許へ行った。到着すると、世尊を礼拝して一方に座った。一方に座った尊者ピリンダヴァッチャに、世尊はこう仰せられた。‘ヴァッチャよ、あなたが“卑しい者よ”という言葉で比丘たちに接しているというのは、本当か?’‘その通りです、尊師。’

Atha kho bhagavā āyasmato pilindavacchassa pubbenivāsaṃ manasi karitvā bhikkhū āmantesi – ‘‘mā kho tumhe, bhikkhave, vacchassa bhikkhuno ujjhāyittha. Na, bhikkhave, vaccho dosantaro bhikkhū vasalavādena samudācarati. Vacchassa, bhikkhave, bhikkhuno pañca jātisatāni abbokiṇṇāni brāhmaṇakule paccājātāni. So tassa vasalavādo dīgharattaṃ samudāciṇṇo. Tenāyaṃ vaccho bhikkhū vasalavādena samudācaratī’’ti.

その時、世尊は尊者ピリンダヴァッチャの過去世を心に留めて、比丘たちに仰せられた。‘比丘たちよ、ヴァッチャ比丘を咎めてはならない。比丘たちよ、ヴァッチャは悪意を持って比丘たちを“卑しい者よ”と呼んでいるのではない。比丘たちよ、ヴァッチャ比丘は五百回もの転生において絶えることなくバラモン階級に生まれてきたのだ。その“卑しい者よ”という言葉遣いは、長きにわたって身についた習慣なのだ。それゆえ、このヴァッチャは比丘たちを“卑しい者よ”という言葉で呼んでいるのである。’

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に際して、この感興の言葉を唱えられた。

‘‘Yamhī [Pg.110] na māyā vasatī na māno,Yo vītalobho amamo nirāso;

Panuṇṇakodho abhinibbutatto,So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū’’ti. chaṭṭhaṃ;

“欺瞞も慢心もなく、貪欲を離れ、私有の念がなく、渇望のない人。怒りを投げ捨て、心が静まりかえっている人。彼こそが真のバラモンであり、沙門であり、比丘である。”

7. Sakkudānasuttaṃ

7. サックダーナ・スッタ(釈供養経)

27. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṃ viharati, sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti aññataraṃ samādhiṃ samāpajjitvā. Atha kho āyasmā mahākassapo tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. Atha kho āyasmato mahākassapassa tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ rājagahaṃ piṇḍāya paviseyya’’nti.

27. このように私は聞いた。ある時、世尊はラージャガハ、カランダカニヴァーパ、ヴェールヴァナに滞在しておられた。その時、尊者マハーカッサパはピッパリ洞窟に滞在しており、七日間、一度の結跏趺坐のまま、ある三昧に入っておられた。そして、尊者マハーカッサパはその七日間の経過の後、その三昧から立ち上がられた。三昧から立ち上がられた尊者マハーカッサパに、このような考えが浮かんだ。‘私はラージャガハへ托鉢に入ろうではないか。’

Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṃ āpannāni honti āyasmato mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. Atha kho āyasmā mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi.

その時、五百の女神たちが、尊者マハーカッサパが托鉢の供物を得られるようにと、世話を焼こうと待ち構えていた。しかし尊者マハーカッサパは、それら五百の女神たちを断り、朝の分、衣を整えて鉢と衣を携え、ラージャガハへ托鉢に入られた。

Tena kho pana samayena sakko devānamindo āyasmato mahākassapassa piṇḍapātaṃ dātukāmo hoti. Pesakāravaṇṇaṃ abhinimminitvā tantaṃ vināti. Sujā asurakaññā tasaraṃ pūreti. Atha kho āyasmā mahākassapo rājagahe sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakkassa devānamindassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Addasā kho sakko devānamindo āyasmantaṃ mahākassapaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna gharā nikkhamitvā paccugantvā hatthato pattaṃ gahetvā gharaṃ pavisitvā ghaṭiyā odanaṃ uddharitvā pattaṃ pūretvā āyasmato mahākassapassa adāsi. So ahosi piṇḍapāto anekasūpo anekabyañjano anekarasabyañjano. Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi – ‘‘ko nu kho ayaṃ satto yassāyaṃ evarūpo iddhānubhāvo’’ti[Pg.111]? Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi – ‘‘sakko kho ayaṃ devānamindo’’ti. Iti viditvā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca – ‘‘kataṃ kho te idaṃ, kosiya; mā punapi evarūpamakāsī’’ti. ‘‘Amhākampi, bhante kassapa, puññena attho; amhākampi puññena karaṇīya’’nti.

その時、神々の主である帝釈天は、尊者大迦葉に托鉢の食を布施したいと望みました。彼は織り手の姿に変身し、機を織っていました。阿修羅の娘であるスジャーが杼に糸を込めていました。その時、尊者大迦葉は王舎城で一軒一軒の家を托鉢して回っていましたが、神々の主である帝釈天の住まいにやって来ました。神々の主である帝釈天は、尊者大迦葉が遠くからやって来るのを見て、家から出て迎え、手から鉢を受け取り、家に入って、器から飯を盛り、鉢をいっぱいにして尊者大迦葉に差し上げました。その托鉢の食には、多くのスープや多くの副菜、多種多様な味の副菜が添えられていました。その時、尊者大迦葉にこのような思いが浮かびました。“これほどまでの神通力の威力を持つこの者は、一体誰だろうか”。そして、尊者大迦葉に“これは神々の主である帝釈天だ”という思いが浮かびました。帝釈天であることを知って、彼にこう言いました。“コーシヤよ、あなたはこのようなことをしましたね。二度とこのようなことをしてはいけません”。“尊者カッサパよ、私たちにとっても功徳は必要なのです。私たちにとっても、功徳は積むべきものなのです”。

Atha kho sakko devānamindo āyasmantaṃ mahākassapaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṃ udānaṃ udānesi – ‘‘aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ! Aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ!! Aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhita’’nti!!! Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya sakkassa devānamindassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṃ udānaṃ udānentassa – ‘‘aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ! Aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ!! Aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhita’’nti!!!

そこで、神々の主である帝釈天は、尊者大迦葉を礼拝し、右繞して、空中に舞い上がり、中空で三度、次のような歓喜の言葉を唱えました。“ああ、布施よ、至高の布施よ、カッサパにおいて実によく確立されている! ああ、布施よ、至高の布施よ、カッサパにおいて実によく確立されている! ああ、布施よ、至高の布施よ、カッサパにおいて実によく確立されている!”。世尊は、清浄で人間の耳を超えた天耳によって、神々の主である帝釈天が空中に舞い上がり、中空で三度、“ああ、布施よ、至高の布施よ、カッサパにおいて実によく確立されている!”と歓喜の言葉を唱えるのをお聞きになりました。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで、世尊はこの意味を知って、その時に次の歓喜の言葉を唱えられました。

‘‘Piṇḍapātikassa bhikkhuno,Attabharassa anaññaposino;

Devā pihayanti tādino,Upasantassa sadā satīmato’’ti. sattamaṃ;

“托鉢の修行をし、自らを養い、他者に養われることなく、揺るぎなく、穏やかで、常に正念ある比丘を、神々は常に愛でるのである”。第七(の経)。

8. Piṇḍapātikasuttaṃ

8. 托鉢者経

28. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi –

28. このように私は聞きました。ある時、世尊は舎衛城の祇樹給孤独園に滞在しておられました。その時、多くの比丘たちが食後、托鉢から戻り、カレーリの円楼に集まって座っていたところ、次のような途中の話が起こりました。

‘‘Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu piṇḍāya caranto labhati kālena kālaṃ manāpike cakkhunā rūpe passituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike sotena sadde sotuṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike ghānena [Pg.112] gandhe ghāyituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike jivhāya rase sāyituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṃ. Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu sakkato garukato mānito pūjito apacito piṇḍāya carati. Handāvuso, mayampi piṇḍapātikā homa. Mayampi lacchāma kālena kālaṃ manāpike cakkhunā rūpe passituṃ, mayampi lacchāma kālena kālaṃ manāpike sotena sadde sotuṃ, mayampi lacchāma kālena kālaṃ manāpike ghānena gandhe ghāyituṃ, mayampi lacchāma kālena kālaṃ manāpike jivhāya rase sāyituṃ, mayampi lacchāma kālena kālaṃ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṃ; mayampi sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā piṇḍāya carissāmā’’ti. Ayañcarahi tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā hoti vippakatā.

“友よ、托鉢の修行をする比丘は、托鉢に歩きながら、時折、眼で喜ばしい色を見ることができ、時折、耳で喜ばしい音を聞くことができ、時折、鼻で喜ばしい香りを嗅ぐことができ、時折、舌で喜ばしい味を味わうことができ、時折、身で喜ばしい触感に触れることができます。友よ、托鉢をする比丘は、敬われ、尊重され、尊ばれ、供養され、崇められて托鉢に歩いています。さあ、友よ、私たちも托鉢の修行をしようではありませんか。そうすれば、私たちも時折、眼で喜ばしい色を見ることができ、耳で喜ばしい音を聞くことができ、鼻で喜ばしい香りを嗅ぐことができ、舌で喜ばしい味を味わうことができ、身で喜ばしい触感に触れることができるでしょう。私たちもまた、敬われ、尊重され、尊ばれ、供養され、崇められて、托鉢に歩くことにしましょう”。このように、それらの比丘たちの間の話はまだ終わっていませんでした。

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena karerimaṇḍalamāḷo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti?

その時、世尊は夕刻に独居から立ち上がり、カレーリの円楼へ向かわれました。到着すると、用意された座に座られました。座られた世尊は比丘たちに呼びかけられました。“比丘たちよ、今、あなた方はどのような話をして座っていたのですか。あなた方の間で中断された話とは何ですか”。

‘‘Idha, bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi –

“世尊よ、ここで私たち食後に托鉢から戻った者が、カレーリの円楼に集まって座っていたところ、次のような話が起こりました”。

‘Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu piṇḍāya caranto labhati kālena kālaṃ manāpike cakkhunā rūpe passituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike sotena sadde sotuṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike ghānena gandhe ghāyituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike jivhāya rase sāyituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṃ. Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu sakkato garukato mānito pūjito apacito piṇḍāya carati. Handāvuso, mayampi piṇḍapātikā homa. Mayampi lacchāma kālena kālaṃ manāpike cakkhunā rūpe passituṃ…pe… kāyena phoṭṭhabbe phusituṃ. Mayampi sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā piṇḍāya carissāmā’ti. Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto’’ti.

“‘友よ、托鉢をする比丘は、托鉢に歩きながら、時折、眼で喜ばしい色を見ることができ、時折、耳で喜ばしい音を聞くことができ、時折、鼻で喜ばしい香りを嗅ぐことができ、時折、舌で喜ばしい味を味わうことができ、時折、身で喜ばしい触感に触れることができます。友よ、托鉢をする比丘は、敬われ、尊重され、尊ばれ、供養され、崇められて托鉢に歩いています。さあ、友よ、私たちも托鉢の修行をしようではありませんか。そうすれば、私たちも時折、眼で喜ばしい色を見ることができ……(中略)……身で喜ばしい触感に触れることができるでしょう。私たちもまた、敬われ、尊重され、尊ばれ、供養され、崇められて、托鉢に歩くことにしましょう’。世尊よ、これが私たちの間で中断されていた話です。そこに世尊が到着されました”。

‘‘Na [Pg.113] khvetaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe evarūpiṃ kathaṃ katheyyātha. Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ – dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti.

“比丘たちよ、信仰によって家を出て、家なき身となって出家した良家の志ある者たちであるあなたがたにとって、このような話をすることは相応しくない。比丘たちよ、集まったあなたがたがなすべきことは二つである。法に関する話をするか、あるいは聖なる沈黙を守るかである。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に次のような感興のことば(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Piṇḍapātikassa bhikkhuno,Attabharassa anaññaposino;

Devā pihayanti tādino,No ce saddasilokanissito’’ti. aṭṭhamaṃ;

“托鉢によって生き、自分自身を養い、他人に養われることのない、如実なる徳を備えた比丘を、神々は愛でる。ただし、その者が称賛や名声を頼みとしていない場合に限る。”(第八の経)

9. Sippasuttaṃ

9. 工巧経(シッパ・スッタ)

29. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘ko nu kho, āvuso, sippaṃ jānāti? Ko kiṃ sippaṃ sikkhi? Kataraṃ sippaṃ sippānaṃ agga’’nti?

29. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城のアナータピンディカ園(祇園精舎)に滞在しておられた。その時、多くの比丘たちが、食後の托鉢から戻り、講堂に集まって座っていた。そこで次のような世俗的な話が持ち上がった。“友よ、誰が技術を知っているだろうか。誰がどのような技術を学んだだろうか。諸々の技術の中で、どれが最高だろうか。”

Tatthekacce evamāhaṃsu – ‘‘hatthisippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘assasippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘rathasippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘dhanusippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘tharusippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘muddāsippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘gaṇanāsippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘saṅkhānasippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘lekhāsippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘kāveyyasippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘lokāyatasippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘khattavijjāsippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ayañcarahi tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā hoti vippakatā.

そこで、ある比丘たちは“象の技術が諸々の技術の中で最高である”と言った。ある比丘たちは“馬の技術が最高である”と言った。ある比丘たちは“戦車の技術が最高である”と言った。ある比丘たちは“弓の技術が最高である”と言った。ある比丘たちは“剣の技術が最高である”と言った。ある比丘たちは“指計算の技術が最高である”と言った。ある比丘たちは“算術の技術が最高である”と言った。ある比丘たちは“統計の技術が最高である”と言った。ある比丘たちは“書記の技術が最高である”と言った。ある比丘たちは“詩作の技術が最高である”と言った。ある比丘たちは“順世派(世俗哲学)の技術が最高である”と言った。ある比丘たちは“王者の学(統治術)が最高である”と言った。このようにして、比丘たちの間でこの話は途中のまま続いていた。

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena maṇḍalamāḷo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja [Pg.114] kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti?

その時、世尊は夕刻に瞑想から立ち上がり、講堂へ赴かれた。到着すると、用意された座に座られた。座った世尊は比丘たちに呼びかけられた。“比丘たちよ、あなたがたは今、どのような話をして集まっているのか。また、どのような話が途中のままになっているのか。”

‘‘Idha, bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘ko nu kho, āvuso, sippaṃ jānāti? Ko kiṃ sippaṃ sikkhi? Kataraṃ sippaṃ sippānaṃ agga’nti?

“願わくは世尊よ、私たちは食後の托鉢から戻り、この講堂に集まって座っておりました。そこで次のような世俗的な話が持ち上がったのです。‘友よ、誰が技術を知っているだろうか。誰がどのような技術を学んだだろうか。諸々の技術の中で、どれが最高だろうか’と。”

‘‘Tatthekacce evamāhaṃsu – ‘hatthisippaṃ sippānaṃ agga’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘assasippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘rathasippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘dhanusippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘tharusippaṃ sippānaṃ agga’nti, ekacce evamāhaṃsu – ‘muddāsippaṃ sippānaṃ agga’nti ekacce evamāhaṃsu – ‘gaṇanāsippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘saṅkhānasippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘lekhāsippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘kāveyyasippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘lokāyatasippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘khattavijjāsippaṃ sippānaṃ agga’nti. Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā hoti vippakatā, atha bhagavā anuppatto’’ti.

“そこで、ある比丘たちは‘象の技術が最高である’と言い、ある比丘たちは‘馬の技術が最高である’と言い、ある比丘たちは‘戦車の技術’、‘弓の技術’、‘剣の技術’、‘指計算の技術’、‘算術の技術’、‘統計の技術’、‘書記の技術’、‘詩作の技術’、‘順世派の技術’、‘王者の学の技術’が最高であると言い合っていました。世尊よ、このように私たちの話が途中のままになっていたところに、世尊がお越しになられたのです。”

‘‘Na khvetaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe evarūpiṃ kathaṃ katheyyātha. Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ – dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti.

“比丘たちよ、信仰によって家を出て、家なき身となって出家した良家の志ある者たちであるあなたががにとって、このような話をすることは相応しくない。比丘たちよ、集まったあなたがたがなすべきことは二つである。法に関する話をするか、あるいは聖なる沈黙を守るかである。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に次のような感興のことば(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Asippajīvī lahu atthakāmo,Yatindriyo sabbadhi vippamutto;

Anokasārī amamo nirāso,Hitvā mānaṃ ekacaro sa bhikkhū’’ti. navamaṃ;

“技術に頼って生きることなく、身軽で、真実の利益を求め、諸々の感官を抑制し、あらゆるところで解脱し、執着の住処なく、所有の念なく、期待(渇愛)を離れ、慢心を捨てて独り歩む者、その者こそが比丘と呼ばれる。”(第九の経)

10. Lokasuttaṃ

10. 世間経(ローカ・スッタ)

30. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena [Pg.115] bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī.

30. このように私は聞いた。ある時、世尊は正覚を得て間もない頃、ウルヴェーラーのネーランジャラー(尼連禅)河のほとりにある菩提樹の下におられた。その時、世尊は七日間、一回の結跏趺坐で、解脱の喜びを感じながら座っておられた。

Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā buddhacakkhunā lokaṃ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā volokento satte anekehi santāpehi santappamāne, anekehi ca pariḷāhehi pariḍayhamāne – rāgajehipi, dosajehipi, mohajehipi.

その後、世尊はその七日の経過とともにその三昧から立ち上がり、仏眼(ぶつげん)をもって世の中を観察された。世尊は仏眼をもって観察され、貪欲(欲愛)から生じるもの、瞋恚(怒り)から生じるもの、愚痴(無知)から生じるものなど、数多くの苦しみや熱悩によって焼き尽くされ、さいなまれている生きとし生けるものをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に次のような感興のことば(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Ayaṃ loko santāpajāto,Phassapareto rogaṃ vadati attato;

Yena yena hi maññati,Tato taṃ hoti aññathā.

“この世の中は熱悩から生じ、接触(感覚の触れ)に支配され、病(苦しみ)を‘自己’であると言っている。なぜなら、それがどのようなものであるかと思慮しても、事態は常にその考えとは異なったものになるからである。”

‘‘Aññathābhāvī bhavasatto loko,Bhavapareto bhavamevābhinandati;

Yadabhinandati taṃ bhayaṃ,Yassa bhāyati taṃ dukkhaṃ;

Bhavavippahānāya kho panidaṃ brahmacariyaṃ vussati’’.

“生存(存在)に執着する世間は、常に変化し、生存に支配されながら、まさにその生存を歓喜している。しかし、歓喜しているそのものこそが恐怖(危難)であり、恐怖しているそのものこそが苦しみである。実に、この清浄行(梵行)は、生存を完全に捨てるために修められるのである。”

‘‘‘Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṃsu, sabbe te avippamuttā bhavasmā’ti vadāmi. ‘Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṃsu, sabbe te anissaṭā bhavasmā’ti vadāmi.

“ある沙門やバラモンたちは、生存(有)によって生存からの解脱を説くが、彼らはすべて生存から解脱していないと私は言う。また、ある沙門やバラモンたちは、非生存(無有)によって生存からの脱出を説くが、彼らはすべて生存から脱出していないと私は言う。”

‘‘Upadhiñhi paṭicca dukkhamidaṃ sambhoti, sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo. Lokamimaṃ passa; puthū avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā aparimuttā; ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya sabbe te bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’’ti.

“実に、依拠(執着の対象)に縁ってこの苦しみは生じる。すべての執着(取)が尽きれば、苦しみの発生はない。この世を見よ。多くの衆生は無明に覆われ、生存(あるいは妻子)を楽しみ、生存から解脱していない。いかなる生存も、あらゆる場所、あらゆる面において、それらすべての生存は無常であり、苦であり、変易する性質のものである。”

‘‘Evametaṃ [Pg.116] yathābhūtaṃ, sammappaññāya passato;

Bhavataṇhā pahīyati, vibhavaṃ nābhinandati.

“このように、これをありのままに正しい智慧をもって見る者にとって、生存への渇愛(有愛)は捨てられ、非生存(無有)を喜ぶこともない。”

‘‘Sabbaso taṇhānaṃ khayā,Asesavirāganirodho nibbānaṃ;

Tassa nibbutassa bhikkhuno,Anupādā punabbhavo na hoti;

Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo,Upaccagā sabbabhavāni tādī’’ti. dasamaṃ;

“あらゆる渇愛の滅尽により、残りのない離欲と滅尽が涅槃である。その寂静に達した比丘には、執着がないため、再び生存を受けることはない。彼は魔を打ち破り、戦いに勝利し、そのような不動(ターディ)の者は、すべての生存を超越したのである。”(第十の経)

Nandavaggo tatiyo niṭṭhito.

第三のナンダ・ヴァッガ(ナンダ品)終わる。

Tassuddānaṃ –

その要綱(目録)は以下の通りである。

Kammaṃ nando yasojo ca, sāriputto ca kolito;

Pilindo kassapo piṇḍo, sippaṃ lokena te dasāti.

業(カンマ)、ナンダ、ヤソージャ、サーリプッタ、コーリタ、ピリンダ、カッサパ、托鉢(ピンダ)、技能(シッパ)、世界(ローカ)の十篇である。

4. Meghiyavaggo

4. 第四 メーギヤ・ヴァッガ(メーギヤ品)

1. Meghiyasuttaṃ

1. 第一 メーギヤ・スッタ(メーギヤ経)

31. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā cālikāyaṃ viharati cālike pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā meghiyo bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, bhante, jantugāmaṃ piṇḍāya pavisitu’’nti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, meghiya, kālaṃ maññasī’’ti.

31. このように私は聞いた。ある時、世尊はチャーリカーのチャーリカ山に滞在しておられた。その時、尊者メーギヤが世尊の侍者であった。そこで尊者メーギヤは世尊の御許に行き、世尊を礼拝して一方に立った。一方に立った尊者メーギヤは世尊にこう申し上げた。“世尊よ、私はジャントゥ村へ托鉢に入りたいと存じます。”世尊は“メーギヤよ、今は汝が適切と思う時にするがよい”と言われた。

Atha kho āyasmā meghiyo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena kimikāḷāya nadiyā tīraṃ tenupasaṅkami. Addasā [Pg.117] kho āyasmā meghiyo kimikāḷāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno ambavanaṃ pāsādikaṃ manuññaṃ ramaṇīyaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘‘pāsādikaṃ vatidaṃ ambavanaṃ manuññaṃ ramaṇīyaṃ. Alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maṃ bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaṃ imaṃ ambavanaṃ padhānāyā’’ti.

その後、尊者メーギヤは午前中に衣を整え、鉢と衣を持ってジャントゥ村へ托鉢に入った。ジャントゥ村で托鉢をして回り、食後に托鉢から戻ると、キミカーラー川のほとりへと向かった。尊者メーギヤはキミカーラー川のほとりを散策し、歩き回っているうちに、清らかで、好ましく、心地よいマンゴーの園を目にした。それを見て彼はこう思った。“このマンゴーの園は、実に清らかで、好ましく、心地よい。修行を志す良家の士が、修行に励むのに実にふさわしい。もし世尊がお許しくださるなら、私は修行のためにこのマンゴーの園に来たいものだ。”

Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca –

そこで、尊者メーギヤは世尊の御許に行き、世尊を礼拝して一方に座った。一方に座った尊者メーギヤは世尊にこう申し上げた。

‘‘Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena kimikāḷāya nadiyā tīraṃ tenupasaṅkamiṃ. Addasaṃ kho ahaṃ, bhante, kimikāḷāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno ambavanaṃ pāsādikaṃ manuññaṃ ramaṇīyaṃ. Disvāna me etadahosi – ‘pāsādikaṃ vatidaṃ ambavanaṃ manuññaṃ ramaṇīyaṃ. Alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maṃ bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaṃ imaṃ ambavanaṃ padhānāyā’ti. Sace maṃ, bhante, bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṃ taṃ ambavanaṃ padhānāyā’’ti.

“世尊よ、私は午前中に衣を整え、鉢と衣を持ってジャントゥ村へ托鉢に入りました。ジャントゥ村で托鉢をして回り、食後に托鉢から戻って、キミカーラー川のほとりへ参りました。世尊よ、私はキミカーラー川のほとりを散策し、歩き回っているうちに、清らかで、好ましく、心地よいマンゴーの園を目にしました。それを見て私はこう思いました。‘このマンゴーの園は、実に清らかで、好ましく、心地よい。修行を志す良家の士が、修行に励むのに実にふさわしい。もし世尊がお許しくださるなら、私は修行のためにこのマンゴーの園に来たいものだ’と。世尊よ、もし世尊がお許しくださるなら、私は修行のためにそのマンゴーの園へ行きたいと存じます。”

Evaṃ vutte, bhagavā āyasmantaṃ meghiyaṃ etadavoca – ‘‘āgamehi tāva, meghiya, ekakamhi tāva, yāva aññopi koci bhikkhu āgacchatī’’ti.

そのように申し上げると、世尊は尊者メーギヤにこう言われた。“メーギヤよ、今はまだ待ちなさい。私は一人である。他の比丘が来るまで待ちなさい。”

Dutiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavato, bhante, natthi kiñci uttari karaṇīyaṃ, natthi katassa vā paticayo. Mayhaṃ kho pana, bhante, atthi uttari karaṇīyaṃ, atthi katassa paticayo. Sace maṃ bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṃ taṃ ambavanaṃ padhānāyā’’ti. Dutiyampi kho [Pg.118] bhagavā āyasmantaṃ meghiyaṃ etadavoca – ‘‘āgamehi tāva, meghiya, ekakamhi tāva, yāva aññopi koci bhikkhu āgacchatī’’ti.

二度目も、尊者メーギヤは世尊にこう申し上げた。“世尊よ、世尊にはもはや成すべきことはなく、成したことに付け加えるべきこともありません。しかし、世尊よ、私にはまだ成すべきことがあり、成したことに付け加えるべきことがあります。もし世尊がお許しくださるなら、私は修行のためにそのマンゴーの園へ行きたいと存じます。”二度目も、世尊は尊者メーギヤにこう言われた。“メーギヤよ、今はまだ待ちなさい。私は一人である。他の比丘が来るまで待ちなさい。”

Tatiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavato, bhante, natthi kiñci uttari karaṇīyaṃ, natthi katassa vā paticayo. Mayhaṃ kho pana, bhante, atthi uttari karaṇīyaṃ, atthi katassa paticayo. Sace maṃ bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṃ taṃ ambavanaṃ padhānāyā’’ti. ‘‘Padhānanti kho, meghiya, vadamānaṃ kinti vadeyyāma? Yassadāni tvaṃ, meghiya, kālaṃ maññasī’’ti.

三度目も、尊者メーギヤは世尊にこう申し上げた。“世尊よ、世尊にはもはや成すべきことはなく、成したことに付け加えるべきこともありません。しかし、世尊よ、私にはまだ成すべきことがあり、成したことに付け加えるべきことがあります。もし世尊がお許しくださるなら、私は修行のためにそのマンゴーの園へ行きたいと存じます。”世尊は“メーギヤよ、‘修行をする’と言う者に対して、我々は何と言えようか。メーギヤよ、今は汝が適切と思う時にするがよい”と言われた。

Atha kho āyasmā meghiyo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena taṃ ambavanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ ambavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho āyasmato meghiyassa tasmiṃ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti, seyyathidaṃ – kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko.

そこで、尊者メーギヤは座から立ち、世尊を礼拝して右繞し、そのマンゴーの園へと向かった。そのマンゴーの園に入ると、ある樹の下で昼の休息のために座った。ところが、尊者メーギヤがそのマンゴーの園に滞在していると、彼に多くの悪い不善の思考(尋)が湧き起こった。すなわち、欲の思考(欲尋)、怒りの思考(恚尋)、害する思考(害尋)である。”

Atha kho āyasmato meghiyassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho! Saddhāya ca vatamhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Atha ca panimehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsattā, seyyathidaṃ – kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṃsāvitakkena’’.

その時、尊者メーギヤにこのような思いが生じた。“あぁ、驚くべきことだ、あぁ、未曾有のことだ。私は信心によって、在家の生活から出家して、ホームレスの修行者となった。それなのに、これら三つの悪しき不善の尋、すなわち、欲尋、瞋尋、害尋に、私はつきまとわれている”と。

Atha kho āyasmā meghiyo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, tasmiṃ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti, seyyathidaṃ – kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Saddhāya ca vatamhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Atha ca panimehi tīhi pāpakehi akusalehi [Pg.119] vitakkehi anvāsattā, seyyathidaṃ – kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṃsāvitakkena’’’.

その時、尊者メーギヤは夕暮れ時に独座から立ち上がり、世尊の御もとへ赴いた。近づいて世尊を礼拝し、一方に座った。一方に座った尊者メーギヤは世尊にこう申し上げた。“聖者よ、私がかのマンゴー園で過ごしていたところ、その多くにおいて、三つの悪しき不善の尋、すなわち、欲尋、瞋尋、害尋がわき起こりました。聖者よ、その私にこのような思いが生じました。‘あぁ、驚くべきことだ、あぁ、未曾有のことだ。私は信心によって、在家の生活から出家して、ホームレスの修行者となった。それなのに、これら三つの悪しき不善の尋、すなわち、欲尋、瞋尋、害尋に、私はつきまとわれている’と”。

‘‘Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā pañca dhammā paripākāya saṃvattanti. Katame pañca?

“メーギヤよ、未熟な心解脱を成熟させるために、五つの法が成熟へと導く。その五つとは何か”。

‘‘Idha, meghiya, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ paṭhamo dhammo paripākāya saṃvattati.

“メーギヤよ、ここに、比丘が善友を持ち、善き仲間に囲まれ、善き人々に親しんでいることである。メーギヤよ、これが未熟な心解脱を成熟させるための、第一の法である”。

‘‘Puna caparaṃ, meghiya, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ dutiyo dhammo paripākāya saṃvattati.

“メーギヤよ、さらに次に、比丘が戒を備え、別解脱律儀によって自らを律し、行儀と所行を具足し、微細な罪過にも恐れを抱き、学処を正しく受持して修行することである。メーギヤよ、これが未熟な心解脱を成熟させるための、第二の法である”。

‘‘Puna caparaṃ, meghiya, bhikkhu yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, seyyathidaṃ – appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṃsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathā; evarūpāya kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Aparipākāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ tatiyo dhammo paripākāya saṃvattati.

“メーギヤよ、さらに次に、比丘が、煩悩を削ぎ落とし、心の開放に適い、決定的な厭離、離欲、滅尽、寂静、証知、等覚、涅槃へと導くような語らい、すなわち、少欲についての話、知足についての話、遠離についての話、非混雑についての話、精進の開始についての話、戒についての話、定についての話、慧についての話、解脱についての話、解脱知見についての話――このような話を、望むままに、苦労なく、困難なく得られることである。メーギヤよ、これが未熟な心解脱を成熟させるための、第三の法である”。

‘‘Puna caparaṃ, meghiya, bhikkhu āraddhavīriyo viharati, akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ catuttho dhammo paripākāya saṃvattati.

“メーギヤよ、さらに次に、比丘が、不善の法を捨て去り、善の法を具足するために、精進を開始し、気力があり、堅固な勇猛心を持ち、善き法において責任を捨てずに励むことである。メーギヤよ、これが未熟な心解脱を成熟させるための、第四の法である”。

‘‘Puna caparaṃ, meghiya, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ pañcamo dhammo paripākāya saṃvattati. Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ime pañca dhammā paripākāya saṃvattanti.

“メーギヤよ、さらに次に、比丘が知恵あり、生滅を洞察する、聖なる貫通の、正しく苦しみの滅尽へと導く知恵を具足していることである。メーギヤよ、これが未熟な心解脱を成熟させるための、第五の法である。メーギヤよ、これら五つの法が、未熟な心解脱を成熟させるために資するのである”。

‘‘Kalyāṇamittassetaṃ[Pg.120], meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ sīlavā bhavissati, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharissati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhissati sikkhāpadesu.

“メーギヤよ、善友を持ち、善き仲間に囲まれ、善き人々に親しんでいる比丘には、次のようなことが期待される。すなわち、戒を備え、別解脱律儀を守り、行儀と所行を具足し、微細な罪過にも恐れを抱き、諸々の学処を正しく受持して修行するであろうということである”。

‘‘Kalyāṇamittassetaṃ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, seyyathidaṃ – appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṃsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathā; evarūpāya kathāya nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī.

“メーギヤよ、善友を持ち、善き仲間に囲まれ、善き人々に親しんでいる比丘には、次のようなことが期待される。すなわち、煩悩を削ぎ落とし、心の開放に適い、決定的な厭離、離欲、滅尽、寂静、証知、等覚、涅槃へと導くような語らい――すなわち、少欲、知足、遠離、非混雑、精進の開始、戒、定、慧、解脱、解脱知見についての話――このような話を、望むままに、苦労なく、困難なく得られるであろうということである”。

‘‘Kalyāṇamittassetaṃ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ āraddhavīriyo viharissati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.

“メーギヤよ、善友を持ち、善き仲間に囲まれ、善き人々に親しんでいる比丘には、次のようなことが期待される。すなわち、不善の法を捨て去り、善の法を具足するために、精進を開始し、気力があり、堅固な勇猛心を持ち、善き法において責任を捨てずに励むであろうということである”。

‘‘Kalyāṇamittassetaṃ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṃ paññavā bhavissati, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā.

“メーギヤよ、善友を持ち、善き仲間に囲まれ、善き人々に親しんでいる比丘には、次のようなことが期待される。すなわち、知恵があり、生滅を洞察する、聖なる貫通の、正しく苦しみの滅尽へと導く知恵を具足するであろうということである”。

‘‘Tena ca pana, meghiya, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttari bhāvetabbā – asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāya, ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāya, aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya. Aniccasaññino hi, meghiya, anattasaññā saṇṭhāti, anattasaññī asmimānasamugghātaṃ pāpuṇāti diṭṭheva dhamme nibbāna’’nti.

“メーギヤよ、さらに、その比丘はこれら五つの法に立脚して、さらに四つの法を修習すべきである。貪欲を捨てるために不浄を修すべきであり、瞋恚を捨てるために慈しみを修すべきであり、尋を断ち切るために安般念を修すべきであり、我慢を根絶するために無常想を修すべきである。メーギヤよ、実に、無常を想う者には、無我の想いが確立する。無我を想う者は、我慢の根絶に至り、現世において涅槃に到達するのでである”と世尊は仰せになった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に際して、この感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Khuddā [Pg.121] vitakkā sukhumā vitakkā,Anugatā manaso uppilāvā ;

Ete avidvā manaso vitakke,Hurā huraṃ dhāvati bhantacitto.

“微細な思惟(しゆい)や、かすかな思惟が、心に従って現れ、心を浮き立たせる。これら心の思惟を知らぬ者は、心が定まらず、あちらこちらへと彷徨(ほうこう)する。

‘‘Ete ca vidvā manaso vitakke,Ātāpiyo saṃvaratī satīmā;

Anugate manaso uppilāve,Asesamete pajahāsi buddho’’ti. paṭhamaṃ;

これら心の思惟を悟り、熱心に努め、正念ある者は、心に従い心を浮き立たせる思惟を抑制する。目覚めた者(仏陀)は、それらを余すところなく捨てるのである。”(第一の経)

2. Uddhatasuttaṃ

2. 浮動経(ウッダタ・スッタ)

32. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati upavattane mallānaṃ sālavane. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.

32. このように私は聞いた。ある時、世尊はクシナガラ、マッラ族のウパヴァッタナ・サーラ樹の林に滞在しておられた。その時、多くの比丘たちが世尊の近くの森の小屋に住んでいたが、彼らは心が浮ついて高ぶり、軽はずみで口数が多く、言葉が乱れ、正念を失い、正知なく、定まらず、心が動揺し、感官が制御されていなかった。

Addasā kho bhagavā te sambahule bhikkhū avidūre araññakuṭikāyaṃ viharante uddhate unnaḷe capale mukhare vikiṇṇavāce muṭṭhassatino asampajāne asamāhite vibbhantacitte pākatindriye.

世尊は、近くの森の小屋に住み、心が浮ついて高ぶり、軽はずみで口数が多く、言葉が乱れ、正念を失い、正知なく、定まらず、心が動揺し、感官が制御されていないそれら多くの比丘たちをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に際して、この感興の言葉を唱えられた。

‘‘Arakkhitena kāyena, micchādiṭṭhihatena ca;

Thinamiddhā bhibhūtena, vasaṃ mārassa gacchati.

“守られていない身体、邪悪な見解、そして惛沈睡眠(こんじんすいめん)に圧倒された心によって、比丘は魔(マーラ)の支配下に入る。

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro;

Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayaṃ;

Thīnamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe’’ti. dutiyaṃ;

それゆえ、心を守り、正しい思惟(正思惟)を拠り所とし、正しい見解(正見)を先立たせ、生滅(しょうめつ)を知り、惛沈睡眠を克服した比丘は、あらゆる悪趣(あくしゅ)を捨て去るであろう。”(第二の経)

3. Gopālakasuttaṃ

3. 牛飼い経(ゴーパーラカ・スッタ)

33. Evaṃ [Pg.122] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.

33. このように私は聞いた。ある時、世尊は多くの比丘たちと共にコーサラ国の地方を遊行しておられた。その時、世尊は道から外れて、ある樹の根元へと赴かれ、用意された座に座られた。

Atha kho aññataro gopālako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ gopālakaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.

その時、一人の牛飼いが世尊のもとへやって来た。やって来て世尊に礼拝し、一方に座った。一方に座ったその牛飼いに、世尊は法話によって教示し、勧発し、励まし、喜ばせた。

Atha kho so gopālako bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho so gopālako bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

その時、世尊の法話によって教示され、勧発され、励まされ、喜ばされたその牛飼いは、世尊にこう申し上げた。“願わくは世尊よ、比丘たちと共に、明日の私の食事(供養)をお受けください。”世尊は沈黙によってこれを受け入れられた。そこで、その牛飼いは世尊の受諾を知り、座から立って世尊に礼拝し、右廻りに回って去って行った。

Atha kho so gopālako tassā rattiyā accayena sake nivesane pahūtaṃ appodakapāyasaṃ paṭiyādāpetvā navañca sappiṃ bhagavato kālaṃ ārocesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena tassa gopālakassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho so gopālako buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ appodakapāyasena navena ca sappinā sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho so gopālako bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ gopālakaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho acirapakkantassa bhagavato taṃ gopālakaṃ aññataro puriso sīmantarikāya jīvitā voropesi.

その後、その夜が明けると、その牛飼いは自分の家で、水を加えずに炊いた多くの乳粥(ちちがゆ)と、新鮮なバター(醍醐)を用意し、世尊に時間の到来を告げた。“世尊よ、時間が参りました。食事の用意が整いました。”そこで世尊は、午前の時に、下衣を整え、鉢と衣を持って、比丘たちと共にその牛飼いの家へ赴かれた。赴いて、用意された座に座られた。するとその牛飼いは、仏陀を筆頭とする比丘たちに、水なしの乳粥と新鮮なバターを自らの手で十分に供養し、満足させた。そしてその牛飼いは、世尊が食事を終え、鉢から手を離されたのを知り、ある低い座を取って一方に座った。一方に座ったその牛飼いに、世尊は法話によって教示し、勧発し、励まし、喜ばせると、座から立って立ち去られた。ところが、世尊が立ち去られて間もなく、一人の男が村の境でその牛飼いの命を奪った。

Atha [Pg.123] kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘yena, bhante, gopālakena ajja buddhappamukho bhikkhusaṅgho appodakapāyasena navena ca sappinā sahatthā santappito sampavārito so kira, bhante, gopālako aññatarena purisena sīmantarikāya jīvitā voropito’’ti.

その時、多くの比丘たちが世尊のもとへやって来た。やって来て世尊に礼拝し、一方に座った。一方に座ったそれらの比丘たちは世尊にこう申し上げた。“世尊よ、今日、仏陀を筆頭とする比丘たちに水なしの乳粥と新鮮なバターを自らの手で十分に供養したあの牛飼いが、一人の男によって村の境で命を奪われたとのことです。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に際して、この感興の言葉を唱えられた。

‘‘Diso disaṃ yaṃ taṃ kayirā, verī vā pana verinaṃ;

Micchāpaṇihitaṃ cittaṃ, pāpiyo naṃ tato kare’’ti. tatiyaṃ;

“盗賊が盗賊に対して、あるいは敵が敵に対してなすいかなる害悪よりも、誤った方向へ向けられた心は、その者に対して、よりいっそう非道な害悪をもたらすのである。”(第三の経)

4. Yakkhapahārasuttaṃ

4. 夜叉打経(ヤッカパハーラ・スッタ)

34. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno kapotakandarāyaṃ viharanti. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinno hoti aññataraṃ samādhiṃ samāpajjitvā.

34. このように私は聞いた。ある時、世尊は王舎城(ラージャガハ)の竹林(ヴェーリバナ)、カランダカニヴァーパに滞在しておられた。その時、尊者サーリプッタと尊者マハーモッガラーナは、カポータカンダラーに滞在していた。その時、尊者サーリプッタは月光の夜、剃りたての頭で、野外(の露地)に座り、ある三昧(さんまい)に入っておられた。

Tena kho pana samayena dve yakkhā sahāyakā uttarāya disāya dakkhiṇaṃ disaṃ gacchanti kenacideva karaṇīyena. Addasaṃsu kho te yakkhā āyasmantaṃ sāriputtaṃ juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinnaṃ. Disvāna eko yakkho dutiyaṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ dātu’’nti. Evaṃ vutte, so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi. Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo’’ti.

その時、二人の友人の夜叉が、ある用事で北の方角から南の方角へ向かっていました。その夜叉たちは、月夜の晩に、剃髪したばかりの姿で野外に座っておられる尊者サーリプッタを見ました。見ると、一人の夜叉がもう一人の夜叉にこう言いました。“友よ、私はこの沙門の頭を打ちたいという気がする”と。そう言われると、もう一人の夜叉はその夜叉に言いました。“友よ、よせ。沙門を攻撃してはならない。友よ、その沙門は徳高く、神通力があり、大威力のある方なのだ”と。

Dutiyampi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ dātu’’nti. Dutiyampi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi. Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo’’ti. Tatiyampi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ [Pg.124] dātu’’nti. Tatiyampi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi. Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo’’ti.

二度目もまた、その夜叉はもう一人の夜叉にこう言いました。“友よ、私はこの沙門の頭を打ちたいという気がする”と。二度目もまた、その夜叉は彼に言いました。“友よ、よせ。沙門を攻撃してはならない。友よ、その沙門は徳高く、神通力があり、大威力のある方なのだ”と。三度目もまた、その夜叉はもう一人の夜叉にこう言いました。“友よ、私はこの沙門の頭を打ちたいという気がする”と。三度目もまた、その夜叉は彼に言いました。“友よ、よせ。沙門を攻撃してはならない。友よ、その沙門は徳高く、神通力があり、大威力のある方なのだ”と。

Atha kho so yakkho taṃ yakkhaṃ anādiyitvā āyasmato sāriputtattherassa sīse pahāraṃ adāsi. Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṃ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṃ vā nāgaṃ osādeyya, mahantaṃ vā pabbatakūṭaṃ padāleyya. Atha ca pana so yakkho ‘ḍayhāmi ḍayhāmī’ti vatvā tattheva mahānirayaṃ apatāsi.

しかし、その夜叉は友人の言葉を聞き入れず、尊者サーリプッタの頭を打ちました。その衝撃は凄まじく、高さ七ラタナあるいは七ラタナ半もある巨象をも沈ませ、あるいは巨大な山頂をも砕くほどでした。しかし、その夜叉は“熱い、熱い”と叫び、その場ですぐに大地獄へと堕ちていきました。

Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tena yakkhena āyasmato sāriputtattherassa sīse pahāraṃ dīyamānaṃ. Disvā yena āyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘kacci te, āvuso, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci na kiñci dukkha’’nti? ‘‘Khamanīyaṃ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṃ me, āvuso moggallāna; api ca me sīsaṃ thokaṃ dukkha’’nti.

尊者マハーモッガラーナは、清浄で人間を超えた天眼によって、その夜叉が尊者サーリプッタの頭を打つのを見ました。それを見ると、尊者サーリプッタのところへ近づき、尊者サーリプッタにこう言いました。“友よ、大丈夫ですか。耐えられますか。どこか痛みはありませんか”と。“友よ、モッガラーナよ、大丈夫です。耐えられます。ただ、頭に少し痛みがあります”と。

‘‘Acchariyaṃ, āvuso sāriputta, abbhutaṃ, āvuso sāriputta! Yāva mahiddhiko āyasmā sāriputto mahānubhāvo! Idha te, āvuso sāriputta, aññataro yakkho sīse pahāraṃ adāsi. Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṃ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṃ vā nāgaṃ osādeyya, mahantaṃ vā pabbatakūṭaṃ padāleyya, atha ca panāyasmā sāriputto evamāha – ‘khamanīyaṃ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṃ me, āvuso moggallāna; api ca me sīsaṃ thokaṃ dukkha’’’nti.

“友よ、サーリプッタよ、驚くべきことです。稀有なことです。尊者サーリプッタは何と神通力があり、大威力があることでしょう。友よ、サーリプッタよ、ここで一人の夜叉があなたの頭を打ちました。その衝撃は凄まじく、高さ七ラタナあるいは七ラタナ半もある巨象をも沈ませ、あるいは巨大な山頂をも砕くほどでした。それなのに、尊者サーリプッタはこう言われるのです。‘友よ、モッガラーナよ、大丈夫です。耐えられます。ただ、頭に少し痛みがあります’と”。

‘‘Acchariyaṃ, āvuso moggallāna, abbhutaṃ, āvuso moggallāna! Yāva mahiddhiko āyasmā mahāmoggallāno mahānubhāvo yatra hi nāma yakkhampi passissati! Mayaṃ panetarahi paṃsupisācakampi na passāmā’’ti.

“友よ、モッガラーナよ、驚くべきことです。稀有なことです。尊者マハーモッガラーナは何と神通力があり、大威力があることでしょう。夜叉を見ることさえできるのですから。私たちは今、土を喰らうお化け(地霊)さえも見ることができないというのに”。

Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya tesaṃ ubhinnaṃ mahānāgānaṃ imaṃ evarūpaṃ kathāsallāpaṃ.

世尊は、清浄で人間を超えた天耳によって、これら二人の偉大な聖者たちのこのような対話をお聞きになりました。

Atha [Pg.125] kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊はこの意味を知り、その時に次の感興の言葉を唱えられました。

‘‘Yassa selūpamaṃ cittaṃ, ṭhitaṃ nānupakampati;

Virattaṃ rajanīyesu, kopaneyye na kuppati;

Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, kuto taṃ dukkhamessatī’’ti. catutthaṃ;

“心が岩のように安定して動じず、執着すべきものに対しても執着せず、怒るべきものに対しても怒ることがない。このように心を修めた者に、どうして苦しみが及ぶことがあろうか”。第四(ジュナ経)。

5. Nāgasuttaṃ

5. ナーガ経

35. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena bhagavā ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharati. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘ahaṃ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharāmi. Yaṃnūnāhaṃ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyya’’nti.

35. このように私は聞きました。ある時、世尊はコーサンビーのゴーシタ園に滞在しておられました。その時、世尊の周りには比丘、比丘尼、在家信男、在家信女、王、大臣、外道、外道の弟子たちが入り乱れていました。混雑しているために、安らかに過ごすことができませんでした。そこで世尊にこのような思いが浮かびました。“私は今、比丘、比丘尼、在家信男、在家信女、王、大臣、外道、外道の弟子たちが入り乱れる中で過ごしている。混雑していて安らかではない。私は大衆から離れて、独りで静かに過ごすべきではないだろうか”と。

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṃ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto sāmaṃ senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhākaṃ anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ eko adutiyo yena pālileyyakaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena pālileyyakaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pālileyyake viharati rakkhitavanasaṇḍe bhaddasālamūle.

そこで世尊は、朝、下着を整え、鉢と衣を持って、コーサンビーへ托鉢に入られました。コーサンビーで托鉢を済ませ、食事を終えて托鉢から戻ると、自ら寝床を片付け、鉢と衣を持ち、給仕の者にも告げず、比丘僧伽にも知らせることなく、誰の同伴も持たず、独りでパーリレッヤカを目指して旅立たれました。順次に歩みを進め、パーリレッヤカに到着されました。そこで世尊は、パーリレッヤカにあるラッキタの森の、美しい沙羅の木の根元に滞在されました。

Aññataropi kho hatthināgo ākiṇṇo viharati hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi. Chinnaggāni ceva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā cassa uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti. Ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharati. Atha kho tassa hatthināgassa etadahosi – ‘‘ahaṃ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa [Pg.126] hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu viharāmi. Yaṃnūnāhaṃ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyya’’nti.

ある大象もまた、象、雌象、若い象、子象といった象の群れに囲まれて暮らしていた。彼は食べ残された先の切れた草を食べ、彼自身が折って落とした枝葉は他の象たちに食べられてしまい、濁った水を飲み、水浴び場から上がるときには雌象たちが彼の体に体をぶつけて通り過ぎていった。彼は混雑の中で苦しみ、安らかに暮らすことができなかった。そこで、その大象に次のような考えが浮かんだ。“私は今、象の群れに囲まれて暮らしている。先の切れた草を食べ、私が折って落とした枝葉は彼らに食べられ、濁った水を飲み、水浴び場から上がれば雌象たちが体にぶつかってくる。混雑の中で苦しみ、安らぎがない。私は独りで群れから離れ、静かな場所に退いて暮らすことにしよう”。

Atha kho so hatthināgo yūthā apakkamma yena pālileyyakaṃ rakkhitavanasaṇḍo bhaddasālamūlaṃ yena bhagavā tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ so hatthināgo yasmiṃ padese bhagavā viharati taṃ padesaṃ appaharitaṃ karoti, soṇḍāya ca bhagavato pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti.

その後、その大象は群れを離れ、パーリレイヤカのラッキタ林のサーラ樹の根元、世尊のおられる場所へと近づいた。そこでその大象は、世尊が滞在しておられる場所を掃除して草のない状態にし、鼻で世尊のために飲み水や使い水を用意した。

Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṃ bhikkhūhi bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu vihāsiṃ. Somhi etarahi anākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, anākiṇṇo sukhaṃ phāsu viharāmī’’ti.

その後、独りで静かに瞑想されていた世尊に、次のような心の思惟が生じた。“私は以前、比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷、王、大臣、外道、外道の弟子たちに囲まれて暮らしており、混雑の中で苦しみ、安らかではなかった。しかし今、私は比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷、王、大臣、外道、外道の弟子たちに囲まれることなく暮らしている。混雑から離れ、幸福に、安らかに暮らしている”。

Tassapi kho hatthināgassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṃ hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṃ, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ khādiṃsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṃ, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo agamaṃsu, ākiṇṇo dukkhaṃ na phāsu vihāsiṃ. Somhi etarahi anākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo na kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti, anākiṇṇo sukhaṃ phāsu viharāmī’’ti.

その大象にもまた、次のような心の思惟が生じた。“私は以前、象の群れに囲まれて暮らしており、先の切れた草を食べ、私が折った枝葉は彼らに食べられ、濁った水を飲んでいた。混雑の中で苦しみ、安らかではなかった。しかし今、私は象の群れに囲まれることなく暮らしている。先の切れていない草を食べ、私が折った枝葉を彼らに食べられることもなく、澄んだ水を飲み、雌象たちが体にぶつかってくることもない。混雑から離れ、幸福に、安らかに暮らしている”。

Atha kho bhagavā attano ca pavivekaṃ viditvā tassa ca hatthināgassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その後、世尊は自らの独居の楽しみを知り、またその大象の心の思惟を自らの心で知って、その時に次の感興の言葉を唱えられた。

‘‘Etaṃ [Pg.127] nāgassa nāgena, īsādantassa hatthino;

Sameti cittaṃ cittena, yadeko ramatī mano’’ti. pañcamaṃ;

“独りで森に楽しむという点において、立派な牙を持つこの大象の心は、大いなる象(仏陀)の心と一致している”。第五(の経)。

6. Piṇḍolasuttaṃ

6. ピンドーラ・スッタ(ピンドーラ・バーラドヴァージャ経)

36. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā piṇḍolabhāradvājo bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya āraññiko piṇḍapātiko paṃsukūliko tecīvariko appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo adhicittamanuyutto.

36. このように私は聞いた。ある時、世尊はサバッティのジェータ林、アナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、尊者ピンドーラ・バーラドヴァージャは、世尊の近くで、結跏趺坐し、身を正しく保ち、阿蘭若住、乞食、糞掃衣、三衣、少欲、知足、遠離、不共住、精進、頭陀行を説き、増上心に専心して座っていた。

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ piṇḍolabhāradvājaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya āraññikaṃ piṇḍapātikaṃ paṃsukūlikaṃ tecīvarikaṃ appicchaṃ santuṭṭhaṃ pavivittaṃ asaṃsaṭṭhaṃ āraddhavīriyaṃ dhutavādaṃ adhicittamanuyuttaṃ.

世尊は、尊者ピンドーラ・バーラドヴァージャが世尊の近くで、結跏趺坐し、身を正しく保ち、阿蘭若住、乞食、糞掃衣、三衣、少欲、知足、遠離、不共住、精進、頭陀行を説き、増上心に専心して座っているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その後、世尊はこの意味を知って、その時に次の感興の言葉を唱えられた。

‘‘Anūpavādo anūpaghāto, pātimokkhe ca saṃvaro;

Mattaññutā ca bhattasmiṃ, pantañca sayanāsanaṃ;

Adhicitte ca āyogo, etaṃ buddhāna sāsana’’nti. chaṭṭhaṃ;

“誹らぬこと、害さぬこと、別解脱律儀(戒律)を遵守すること、食事において適量を知ること、遠離の座臥所に住むこと、そして増上心に努めること。これこそが諸仏の教えである”。第六(の経)。

7. Sāriputtasuttaṃ

7. サーリプッタ・スッタ(サーリプッタ経)

37. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo adhicittamanuyutto.

37. このように私は聞いた。ある時、世尊はサバッティのジェータ林、アナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、尊者サーリプッタは、世尊の近くで、結跏趺坐し、身を正しく保ち、少欲、知足、遠離、不共住、精進、増上心に専心して座っていた。

Addasā [Pg.128] kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya appicchaṃ santuṭṭhaṃ pavivittaṃ asaṃsaṭṭhaṃ āraddhavīriyaṃ adhicittamanuyuttaṃ.

世尊は、尊者サーリプッタが世尊の近くで、結跏趺坐し、身を正しく保ち、少欲、知足、遠離、不共住、精進、増上心に専心して座っているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その後、世尊はこの意味を知って、その時に次の感興の言葉を唱えられた。

‘‘Adhicetaso appamajjato,Munino monapathesu sikkhato;

Sokā na bhavanti tādino,Upasantassa sadā satīmato’’ti. sattamaṃ;

“増上心を持ち、放逸ならず、聖者の道において修め、静まり、常に正念ある不動の聖者には、憂いが生じることはない”。第七(の経)。

8. Sundarīsuttaṃ

8. スンダリー・スッタ(スンダリー経)

38. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ.

38. 私はこのように聞いた。ある時、世尊は舎衛城(サーヴァッティー)の祇園精舎、アナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、世尊は恭敬され、尊重され、奉仕され、供養され、崇められており、衣、食、住、病者のための薬といった必需品(四事)を得ておられた。比丘(びく)の修行僧たちもまた、恭敬され、尊重され、奉仕され、供養され、崇められており、衣、食、住、病者のための薬といった必需品を得ておられた。一方、外道の遍歴者たちは恭敬されず、尊重されず、奉仕されず、供養されず、崇められず、衣、食、住、病者のための薬といった必需品を得ていなかった。

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṃ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca yena sundarī paribbājikā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sundariṃ paribbājikaṃ etadavocuṃ – ‘‘ussahasi tvaṃ, bhagini, ñātīnaṃ atthaṃ kātu’’nti? ‘‘Kyāhaṃ, ayyā, karomi? Kiṃ mayā na sakkā kātuṃ? Jīvitampi me pariccattaṃ ñātīnaṃ atthāyā’’ti.

その時、これら外道の遍歴者たちは、世尊と比丘たちに対する供養に耐えかねて、スンダリーという名の遍歴女のところへ赴いた。赴いて、スンダリー遍歴女にこう言った。“妹よ、あなたは親族(我ら)の利益のために尽力できるか”。“聖者(旦那)様、私は何をすればよいのでしょうか。私にできないことがあるでしょうか。親族の利益のためなら、私の命さえも捧げましょう”。

‘‘Tena hi, bhagini, abhikkhaṇaṃ jetavanaṃ gacchāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, ayyā’’ti kho sundarī paribbājikā tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ paṭissutvā abhikkhaṇaṃ jetavanaṃ agamāsi.

“それならば、妹よ、しばしば祇園精舎へ行きなさい”。“聖者様、承知いたしました”。スンダリー遍歴女は、これら外道の遍歴者たちの言葉を承諾し、しばしば祇園精舎へ通った。

Yadā [Pg.129] te aññiṃsu aññatitthiyā paribbājakā – ‘‘vodiṭṭhā kho sundarī paribbājikā bahujanena abhikkhaṇaṃ jetavanaṃ gacchatī’’ti. Atha naṃ jīvitā voropetvā tattheva jetavanassa parikhākūpe nikkhipitvā yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavocuṃ – ‘‘yā sā, mahārāja, sundarī paribbājikā; sā no na dissatī’’ti. ‘‘Kattha pana tumhe āsaṅkathā’’ti? ‘‘Jetavane, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi jetavanaṃ vicinathā’’ti.

それら外道の遍歴者たちが、“スンダリー遍歴女がしばしば祇園精舎へ行くのを、多くの人々が見た”と確信した時、彼らは彼女を殺害し、祇園精舎の堀(溝)の中に投げ捨ててから、パセーナディ・コーサラ王のところへ赴いた。赴いて、パセーナディ・コーサラ王にこう言った。“大王よ、我らのスンダリー遍歴女が見当たりません”。“では、あなた方はどこを疑っているのか”。“大王よ、祇園精舎を疑っております”。“それならば、祇園精舎を捜索しなさい”。

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā jetavanaṃ vicinitvā yathānikkhittaṃ parikhākūpā uddharitvā mañcakaṃ āropetvā sāvatthiṃ pavesetvā rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā manusse ujjhāpesuṃ –

そこで、これら外道の遍歴者たちは祇園精舎を捜索し、投げ捨ててあった場所(堀)から死体を引き出し、担架(寝台)に乗せて舎衛城に入れ、大通りから大通りへ、交差点から交差点へと運び、人々を憤慨させた。

‘‘Passathāyyā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ kammaṃ! Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti! Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ brahmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ, kuto imesaṃ brahmaññaṃ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṃ karitvā itthiṃ jīvitā voropessatī’’ti!

“皆さん、釈迦の子である沙門(しゃもん)たちの所業を見なさい! これらの釈迦の子である沙門たちは、無恥で、不道徳で、悪行をなし、偽りを言い、清らかな修行(梵行)をしていない。彼らは‘法を歩む者、正しく歩む者、梵行を修める者、真実を語る者、戒律ある者、善き法を持つ者’であると自称している! 彼らには沙門の特質はなく、バラモンの特質もない。彼らの沙門の特質は失われ、バラモンの特質も失われた。彼らにどこに沙門の特質があり、どこにバラモンの特質があろうか。彼らは沙門の道から外れ、バラモンの道から外れた。どうして男が男の営み(情事)をしておきながら、女の命を奪うようなことがあろうか”。

Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti –

その時、舎衛城の人々は比丘たちを見て、下劣で粗野な言葉で罵り、誹り、怒り、悩ませた。

‘‘Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti! Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ brahmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ, kuto imesaṃ brahmaññaṃ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṃ karitvā itthiṃ jīvitā voropessatī’’ti!

“これらの釈迦の子である沙門たちは、無恥で、不道徳で、悪行をなし、偽りを言い、清らかな修行(梵行)をしていない。彼らは‘法を歩む者、正しく歩む者、梵行を修める者、真実を語る者、戒律ある者、善き法を持つ者’であると自称している! 彼らには沙門の特質はなく、バラモンの特質もない。彼らの沙門の特質は失われ、バラモンの特質も失われた。彼らにどこに沙門の特質があり、どこにバラモンの特質があろうか。彼らは沙門の道から外れ、バラモンの道から外れた。どうして男が男の営みをしておきながら、女の命を奪うようなことがあろうか”と、このように罵り、誹り、怒り、悩ませた。

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā [Pg.130] yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

その時、多くの比丘たちが、午前中に下衣を整え、鉢と衣を持って、舎衛城へ托鉢に入った。舎衛城で托鉢をして歩き、食後、托鉢から戻ると、世尊のところへ赴いた。赴いて、世尊を礼拝し、一方に座った。一方に座った比丘たちは、世尊にこう申し上げた。

‘‘Etarahi, bhante, sāvatthiyaṃ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti – ‘alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ brahmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ, kuto imesaṃ brahmaññaṃ? Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma puriso purisakiccaṃ karitvā itthiṃ jīvitā voropessatī’’’ti!

“世尊よ、今、舎衛城の人々は比丘たちを見て、下劣で粗野な言葉で罵り、誹り、怒り、悩ませております。‘これらの釈迦の子である沙門たちは、無恥で、不道徳で、悪行をなし、偽りを言い、非梵行者である。彼らは“法を歩む者、正しく歩む者、梵行を修める者、真実を語る者、戒律ある者、善き法を持つ者”であると自称している。彼らには沙門の特質はなく、バラモンの特質もない。彼らの沙門の特質は失われ、バラモンの特質も失われた。彼らにどこに沙門の特質があり、どこにバラモンの特質があろうか。彼らは沙門の道から外れ、バラモンの道から外れた。どうして男が男の営みをしておきながら、女の命を奪うようなことがあろうか’と、このように罵り、誹り、怒り、悩ませております”。

‘‘Neso, bhikkhave, saddo ciraṃ bhavissati sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissati. Tena hi, bhikkhave, ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti, te tumhe imāya gāthāya paṭicodetha –

“比丘たちよ、この声(騒ぎ)は長くは続かない。わずか七日間だけ続くであろう。七日が過ぎれば消滅する。それゆえ、比丘たちよ、比丘を見て下劣で粗野な言葉で罵り、誹り、怒り、悩ませる人々に対し、あなた方はこの詩(偈)をもって反論しなさい”。

‘‘‘Abhūtavādī nirayaṃ upeti,Yo vāpi katvā na karomi cāha;

Ubhopi te pecca samā bhavanti,Nihīnakammā manujā paratthā’’’ti.

“‘事実でないことを語る者は地獄に落ちる。また、何かをしておきながら“私はしていない”と言う者も地獄に落ちる。卑劣な行為をしたその両者は、死後、来世において(報いが)等しくなる’。比丘たちよ、このように反論しなさい”と世尊は仰せられた。

Atha kho te bhikkhū bhagavato santike imaṃ gāthaṃ pariyāpuṇitvā ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti te imāya gāthāya paṭicodenti –

そのとき、それらの比丘たちは世尊のもとでこの偈を学び、比丘たちを見ては不作法で粗野な言葉で罵り、辱め、怒り、悩ませる人々に対して、この偈をもって反論した。

‘‘Abhūtavādī nirayaṃ upeti,Yo vāpi katvā na karomicāha;

Ubhopi te pecca samā bhavanti,Nihīnakammā manujā paratthā’’ti.

“事実でないことを語る者は地獄に落ちる。また、悪行をなしておきながら‘私はしていない’と言う者も(地獄に落ちる)。卑劣な行いをしたこれら両者は、死後、来世において等しく(地獄の報いを)受けることになる。”

Manussānaṃ [Pg.131] etadahosi – ‘‘akārakā ime samaṇā sakyaputtiyā. Nayimehi kataṃ. Sapantime samaṇā sakyaputtiyā’’ti. Neva so saddo ciraṃ ahosi. Sattāhameva ahosi. Sattāhassa accayena antaradhāyi.

人々に次のような思いが生じた。“これら釈尊の弟子である沙門たちは(悪行を)行っていない。彼らによってそれはなされなかった。これら釈尊の弟子である沙門たちは(真実を語って)抗議しているのだ。”その噂は長くは続かなかった。わずか七日間だけ続き、七日が経過すると消滅した。

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavato etadavocuṃ –

そのとき、多くの比丘たちが世尊のおられるところへ赴いた。赴いてから、世尊に礼拝して片脇に座った。片脇に座った比丘たちは、世尊に次のように申し上げた。

‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ bhante bhagavatā – ‘neso, bhikkhave, saddo ciraṃ bhavissati. Sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissatī’ti. Antarahito so, bhante, saddo’’ti.

“驚くべきことです、世尊よ。未曾有のことです、世尊よ。世尊によって‘比丘たちよ、その噂は長くは続かない。わずか七日間だけ続き、七日が経過すれば消滅するであろう’と語られた言葉は、なんと見事に説かれたことでしょうか。世尊よ、その噂は消滅いたしました。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そのとき、世尊はこの意味を知って、その時に際してこの自説の偈(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Tudanti vācāya janā asaññatā,Sarehi saṅgāmagataṃva kuñjaraṃ;

Sutvāna vākyaṃ pharusaṃ udīritaṃ,Adhivāsaye bhikkhu aduṭṭhacitto’’ti. aṭṭhamaṃ;

“戦場に赴いた象が矢で射られるように、自制のない人々は言葉で(他者を)刺し貫く。比丘は、発せられた粗野な言葉を聞いても、悪意のない心でそれを忍耐すべきである。”(第八)

9. Upasenasuttaṃ

9. ウパセーナ・スッタ(ウパセーナ経)

39. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, satthā ca me bhagavā arahaṃ sammāsambuddho; svākkhāte camhi dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajito; sabrahmacārino ca me sīlavanto kalyāṇadhammā; sīlesu camhi paripūrakārī; susamāhito camhi ekaggacitto; arahā camhi khīṇāsavo; mahiddhiko camhi mahānubhāvo. Bhaddakaṃ me jīvitaṃ, bhaddakaṃ maraṇa’’nti.

39. このように私は聞いた。ある時、世尊は王舎城(ラージャガハ)のカランダカニヴァーパにある竹林(ヴェーリヴァナ)に滞在しておられた。そのとき、ヴァンガンタの子である尊者ウパセーナが、独りで静座して瞑想していると、次のような思念が生じた。“私にとっては何という利益であろうか、私にとっては何という幸運であろうか。世尊は私の師であり、供養を受けるに値する、正しく悟りを開かれた方(阿羅漢、正等覚者)である。私は、善く説かれた法と律(教え)において、家を出て出家した。私の修行仲間たちは戒律を保ち、優れた徳を持っている。私は戒律を完全に満たしている。私は善く定まり、心が統一されている。私は煩悩を滅ぼした阿羅漢である。私は大きな神通力と威力を備えている。私の生は幸福であり、私の死もまた幸福である。”

Atha kho bhagavā āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そのとき、世尊はヴァンガンタの子である尊者ウパセーナの心の思念を自らの心で知り、その時に際してこの自説の偈(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Yaṃ [Pg.132] jīvitaṃ na tapati, maraṇante na socati;

Sa ve diṭṭhapado dhīro, sokamajjhe na socati.

“生きていることが(執着によって)苦しみとならず、死に際しても嘆くことがない。真理(涅槃)を見た賢者は、嘆きの人々の中にいても、嘆くことがない。”

‘‘Ucchinnabhavataṇhassa, santacittassa bhikkhuno;

Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi tassa punabbhavo’’ti. navamaṃ;

“生存への渇愛を断ち切り、心が静まり返った比丘には、生存の輪廻(再生)は尽き果てた。彼にはもはや再誕生はない。”(第九)

10. Sāriputtaupasamasuttaṃ

10. サーリプッタ・ウパサマ・スッタ(サーリプッタの静止経)

40. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya attano upasamaṃ paccavekkhamāno.

40. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城(サーヴァッティー)のジェータ太子の森(祇園精舎)、給孤独長者の園に滞在しておられた。そのとき、尊者サーリプッタは、世尊の近くで、結跏趺坐し、身体を真っ直ぐに立てて、自らの(煩悩の)静止を観察しながら座っていた。

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya attano upasamaṃ paccavekkhamānaṃ.

世尊は、尊者サーリプッタが近くで結跏趺坐し、身体を真っ直ぐに立てて、自らの(煩悩の)静止を観察しながら座っているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そのとき、世尊はこの意味を知って、その時に際してこの自説の偈(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Upasantasantacittassa, netticchinnassa bhikkhuno;

Vikkhīṇo jātisaṃsāro, mutto so mārabandhanā’’ti. dasamaṃ;

“心が静まり、生存への導き(渇愛)を断ち切った比丘には、生存の輪廻は尽き果てた。彼はマーラ(悪魔)の束縛から解き放たれている。”(第十)

Meghiyavaggo catuttho niṭṭhito.

第四 メーギヤ・ヴァッガ(メーギヤ品)終わる。

Tassuddānaṃ –

その品(ヴァッガ)の目録(ウドゥダーナ)は以下の通りである。

Meghiyo uddhatā gopālo, yakkho nāgena pañcamaṃ;

Piṇḍolo sāriputto ca, sundarī bhavati aṭṭhamaṃ;

Upaseno vaṅgantaputto, sāriputto ca te dasāti.

メーギヤ、ウドゥダ、ゴーパーラ、ヤッカ、第五はナーガ、ピンドーラ、サーリプッタ、第八はスンダリー、ヴァンガンタの子ウパセーナ、そしてサーリプッタ。これら十の経がある。

5. Soṇavaggo

5. 第五 ソーナ・ヴァッガ(ソーナ品)

1. Piyatarasuttaṃ

1. ピヤタラ・スッタ(最愛経)

41. Evaṃ [Pg.133] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo mallikāya deviyā saddhiṃ uparipāsādavaragato hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo mallikaṃ deviṃ etadavoca – ‘‘atthi nu kho te, mallike, kocañño attanā piyataro’’ti?

41. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城(サーヴァッティー)のジェータ太子の森、給孤独長者の園に滞在しておられた。そのとき、パセーナディ・コーサラ王は、マッリカー王妃とともに、立派な宮殿の最上階にいた。そのとき、パセーナディ・コーサラ王はマッリカー王妃に次のように言った。“マッリカーよ、あなたにとって自分自身よりも愛おしい誰かが他にいますか。”

‘‘Natthi kho me, mahārāja, kocañño attanā piyataro. Tuyhaṃ pana, mahārāja, atthañño koci attanā piyataro’’ti? ‘‘Mayhampi kho, mallike, natthañño koci attanā piyataro’’ti.

“大王様、私にとって自分自身よりも愛おしい者は他に誰もおりません。ところで大王様、あなた様には自分自身よりも愛おしい誰かが他にいますか。”“マッリカーよ、私にとっても自分自身よりも愛おしい者は他に誰もいないのだ。”

Atha kho rājā pasenadi kosalo pāsādā orohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca –

その後、パセーナディ・コーサラ王は宮殿から下りて、世尊のおられるところへ赴いた。赴いてから、世尊に礼拝して片脇に座った。片脇に座ったパセーナディ・コーサラ王は、世尊に次のように申し上げた。

‘‘Idhāhaṃ, bhante, mallikāya deviyā saddhiṃ uparipāsādavaragato mallikaṃ deviṃ etadavocaṃ – ‘atthi nu kho te, mallike, kocañño attanā piyataro’ti? Evaṃ vutte, mallikā devī maṃ etadavoca – ‘natthi kho me, mahārāja, kocañño attanā piyataro. Tuyhaṃ pana, mahārāja, atthañño koci attanā piyataro’ti? Evaṃ vutte, ahaṃ, bhante, mallikaṃ deviṃ etadavocaṃ – ‘mayhampi kho, mallike, natthañño koci attanā piyataro’’’ti.

“世尊よ、今日、私はマッリカー王妃とともに宮殿の最上階におりましたとき、マッリカー王妃に次のように申しました。‘マッリカーよ、あなたにとって自分自身よりも愛おしい誰かが他にいますか’と。そのように言うと、マッリカー王妃は私にこう申しました。‘大王様、私にとって自分自身よりも愛おしい者は他に誰もおりません。ところで大王様、あなた様には自分自身よりも愛おしい誰かが他にいますか’と。世尊よ、そのように言われて、私はマッリカー王妃に‘マッリカーよ、私にとっても自分自身よりも愛おしい者は他に誰もいないのだ’と申しました。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そのとき、世尊はこの意味を知って、その時に際してこの自説の偈(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Sabbā disā anuparigamma cetasā,Nevajjhagā piyataramattanā kvaci;

Evaṃ piyo puthu attā paresaṃ,Tasmā na hiṃse paramattakāmo’’ti. paṭhamaṃ;

“あらゆる方角を心で遍く巡ってみても、自分自身よりも愛おしい者をどこにも見出すことはできなかった。このように、他の人々にとっても自己は愛おしいものである。ゆえに、自己を愛する者は、他者を害してはならない。”(第一の経)

2. Appāyukasuttaṃ

2. 短命経(アッパーユカ・スッタ)

42. Evaṃ [Pg.134] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva appāyukā hi, bhante, bhagavato mātā ahosi, sattāhajāte bhagavati bhagavato mātā kālamakāsi, tusitaṃ kāyaṃ upapajjī’’ti.

42. “このように私は聞きました。ある時、世尊は舎衛城のアナータピンディカ園、ジェータ林(祇園精舎)に滞在しておられました。その時、尊者アーナンダは夕刻の独座(瞑想)から立ち上がり、世尊のもとへ参りました。近づいて世尊を敬礼し、一方に座りました。一方に座った尊者アーナンダは、世尊に次のように申し上げました。‘驚くべきことです、世尊よ。未曾有のことです、世尊よ。世尊の母上は実に短命であられました。世尊がお生まれになって七日目に、世尊の母上は亡くなられ、トゥシタ(兜率)天に生まれ変わられました。’”

‘‘Evametaṃ, ānanda, appāyukā hi, ānanda, bodhisattamātaro honti. Sattāhajātesu bodhisattesu bodhisattamātaro kālaṃ karonti, tusitaṃ kāyaṃ upapajjantī’’ti.

“‘アーナンダよ、その通りである。アーナンダよ、菩薩の母たちは実に短命なのである。菩薩たちが生まれて七日目に、菩薩の母たちは亡くなり、トゥシタ天に生まれ変わるのである。’”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

“そこで、世尊はこの事の意義を知り、その時に次のような感興の言葉(ウダーナ)を唱えられました。”

‘‘Ye keci bhūtā bhavissanti ye vāpi,Sabbe gamissanti pahāya dehaṃ;

Taṃ sabbajāniṃ kusalo viditvā,Ātāpiyo brahmacariyaṃ careyyā’’ti. dutiyaṃ;

“‘過去に生を受け、また未来に生を受けるであろういかなる生きとし生けるものも、すべてはこの身体を捨てて去り行くであろう。賢者はそのすべてが滅びゆくものであることを知って、熱意をもって清らかな修行(梵行)に励むべきである。’(第二の経)”

3. Suppabuddhakuṭṭhisuttaṃ

3. ハンセン病患者スッパブッダの経(スッパブッダ・クッティ・スッタ)

43. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe suppabuddho nāma kuṭṭhī ahosi – manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti.

43. “このように私は聞きました。ある時、世尊は王舎城(ラージャガハ)のカランダカ・ニヴァーパ、竹林(ヴェーラヴァンナ)に滞在しておられました。その時、王舎城にスッパブッダという名のハンセン病患者がいました。彼は、人々の中でも極めて貧しく、恵まれず、哀れな男でした。その時、世尊は多くの大衆に囲まれ、法を説きながら座っておられました。”

Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī taṃ mahājanakāyaṃ dūratova sannipatitaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho ettha kiñci khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhājīyati. Yaṃnūnāhaṃ yena so mahājanakāyo tenupasaṅkameyyaṃ. Appeva nāmettha kiñci khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā labheyya’’nti.

“ハンセン病患者のスッパブッダは、遠くからその大群衆が集まっているのを見ました。それを見て彼はこのように思いました。‘間違いなく、あそこでは何か食べ物や食料が配られているに違いない。よし、私もあの大群衆のところへ行ってみよう。そうすれば、そこでおそらく何か食べ物や食料を得られるだろう。’”

Atha [Pg.135] kho suppabuddho kuṭṭhī yena so mahājanakāyo tenupasaṅkami. Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṃ mahatiyā parisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ nisinnaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘‘na kho ettha kiñci khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhājīyati. Samaṇo ayaṃ gotamo parisati dhammaṃ deseti. Yaṃnūnāhampi dhammaṃ suṇeyya’’nti. Tattheva ekamantaṃ nisīdi – ‘‘ahampi dhammaṃ sossāmī’’ti.

“そこで、ハンセン病患者のスッパブッダは、その大群衆のところへ近づきました。彼は、世尊が多くの大衆に囲まれ、法を説きながら座っておられるのを見ました。それを見て、彼はこのように思いました。‘あそこでは、食べ物や食料が配られているのではないようだ。この沙門ゴータマが大衆に法を説いているのだ。よし、私も法を聞くことにしよう。’そして、‘私も法を聞こう’と考え、その場の一方に座りました。”

Atha kho bhagavā sabbāvantaṃ parisaṃ cetasā ceto paricca manasākāsi ‘‘ko nu kho idha bhabbo dhammaṃ viññātu’’nti? Addasā kho bhagavā suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ tassaṃ parisāyaṃ nisinnaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho idha bhabbo dhammaṃ viññātu’’nti. Suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ ārabbha ānupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ; kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ; nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi – dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva suppabuddhassa kuṭṭhissa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.

“その時、世尊は心で大衆全体の心を推し量り、‘この中で、誰が法を理解しうるだろうか’と思念されました。世尊は、その大衆の中に座っているハンセン病患者のスッパブッダをご覧になりました。そして、‘この者こそが、この大衆の中で法を理解しうる者である’と考えられました。そして、スッパブッダのために順を追った説法をなさいました。すなわち、布施についての話、持戒についての話、天界についての話、諸々の欲の過患(あやまち)と卑しさ、汚れ、そして離欲の功徳を明らかにされました。世尊は、スッパブッダの心が整い、柔軟になり、障害(蓋)が消え、高揚し、清浄になったことを知ると、諸仏に特有の法門である四聖諦(苦・集・滅・道)を明らかにされました。それはあたかも、汚れのない清潔な布が正しく染料を吸い込むように、スッパブッダがその座にいたまま、‘すべて生ずる性質のものは、すべて滅する性質のものである’という、塵を離れ垢の消えた法の目(法眼)が生じたのです。”

Atha kho suppabuddho kuṭṭhī diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṃ etadavoca –

“さて、ハンセン病患者のスッパブッダは、法を見、法に達し、法を悟り、法を深く究め、疑いを乗り越え、惑いから離れ、師の教えにおいて確信を得て他者に頼らなくなり、座から立ち上がって世尊のもとへ参りました。近づいて世尊を敬礼し、一方に座りました。一方に座ったハンセン病患者のスッパブッダは、世尊に次のように申し上げました。”

‘‘Abhikkantaṃ, bhante, abhikkataṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.

“‘素晴らしいことです、世尊よ。素晴らしいことです、世尊よ。世尊よ、あたかも倒れたものを起こし、隠されたものを露わにし、迷った者に道を教え、あるいは“眼ある者は色を見るであろう”と暗闇の中に灯火を掲げるように、世尊は様々な方法で法を明らかにされました。世尊よ、私は世尊に帰依し、法に帰依し、比丘サンガ(僧団)に帰依いたします。世尊よ、私を今日から命ある限り帰依した者として、在家信者(ウパーサカ)とお認めください。’”

Atha [Pg.136] kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho acirapakkantaṃ suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesi.

“そこで、ハンセン病患者のスッパブッダは、世尊による法話によって導かれ、励まされ、喜ばされました。世尊のお言葉を歓喜して受け入れ、座から立ち上がると、世尊を敬礼し、右回りに回って去って行きました。その後、彼が立ち去って間もなく、子牛を連れた一頭の雌牛が彼を突き飛ばし、彼の命を奪いました。”

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘yo so, bhante, suppabuddho nāma kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito, so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo’’ti?

その時、多くの比丘たちが世尊のもとへ赴いた。赴いた後、世尊に礼拝して、傍らに座った。傍らに座ったそれらの比丘たちは、世尊にこのように申し上げた。“世尊よ、あのスッパブッダという名の癩病者は、世尊によって法の話で教え示され、勧められ、奮い立たされ、喜ばされましたが、亡くなりました。彼の行方はどこでしょうか。来世はどうなるのでしょうか”

‘‘Paṇḍito, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī; paccapādi dhammassānudhammaṃ; na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesi. Suppabuddho, bhikkhave, kuṭṭhī tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti.

“比丘たちよ、癩病者のスッパブッダは賢明であった。彼は法にかなった実践を行い、法に関して私を煩わせることはなかった。比丘たちよ、癩病者のスッパブッダは、三つの結(煩悩)を滅尽したことにより、地獄などに落ちる定めのない、悟りに至ることが決定した預流者となったのだ”

Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena suppabuddho kuṭṭhī ahosi – manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko’’ti?

このように言われたとき、ある比丘が世尊にこう申し上げた。“世尊よ、どのような因、どのような縁によって、スッパブッダという癩病者は、人間の中で貧しく、人間の中で哀れで、人間の中で卑しい者となったのでしょうか”

‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī imasmiṃyeva rājagahe seṭṭhiputto ahosi. So uyyānabhūmiṃ niyyanto addasa tagarasikhiṃ paccekabuddhaṃ nagaraṃ piṇḍāya pavisantaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘kvāyaṃ kuṭṭhī kuṭṭhicīvarena vicaratī’ti? Niṭṭhubhitvā apasabyato karitvā pakkāmi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccittha. Tasseva kammassa vipākāvasesena imasmiṃyeva rājagahe kuṭṭhī ahosi manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko. So tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma saddhaṃ samādiyi sīlaṃ samādiyi sutaṃ samādiyi cāgaṃ samādiyi paññaṃ samādiyi. So tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma saddhaṃ samādiyitvā sīlaṃ samādiyitvā sutaṃ samādiyitvā cāgaṃ samādiyitvā paññaṃ samādiyitvā kāyassa [Pg.137] bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ. So tattha aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cā’’ti.

“比丘たちよ、かつて、癩病者のスッパブッダはこの王舎城で長者の息子であった。彼は庭園へ出かけるとき、街へ托鉢に入るタッガラシキーという名の辟支仏を見かけた。彼を見て、このように思った。‘この癩病者は、癩病者の衣を着て歩き回っている’と。彼は唾を吐き、敬意を払わずに立ち去った。彼はその業の報いにより、何百年、何千年、何十万年もの間、地獄で焼かれた。その業の残余によって、今、この王舎城において、人間の中で貧しく、人間の中で哀れで、人間の中で卑しい癩病者となったのだ。彼は如来の説かれた法と律によって、信心を確立し、戒律を保ち、教えを学び、施しを行い、智慧を修めた。彼は如来の説かれた法と律によって、信・戒・聞・施・慧を修めたことにより、身が壊れて死んだ後、善趣である天界に赴き、三十三天の神々の仲間となった。彼はそこで、他の神々を容姿と名声において凌駕しているのだ”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に、この感興のことばを唱えられた。

‘‘Cakkhumā visamānīva, vijjamāne parakkame;

Paṇḍito jīvalokasmiṃ, pāpāni parivajjaye’’ti. tatiyaṃ;

“目のある者が、努力する余地があるならば険しい道を避けるように、賢者はこの世において、諸々の悪を避けるべきである”(第三)

4. Kumārakasuttaṃ

4. 少年の経

44. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā kumārakā antarā ca sāvatthiṃ antarā ca jetavanaṃ macchake bādhenti.

44. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城の、給孤独長者の園(祇園精舎)に住まわれていた。その時、多くの少年たちが、舎衛城と祇園精舎の間で、魚を殺して(捕まえて)いた。

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā te sambahule kumārake antarā ca sāvatthiṃ antarā ca jetavanaṃ macchake bādhente. Disvāna yena te kumārakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te kumārake etadavoca – ‘‘bhāyatha vo, tumhe kumārakā, dukkhassa, appiyaṃ vo dukkha’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante, bhāyāma mayaṃ, bhante, dukkhassa, appiyaṃ no dukkha’’nti.

その時、世尊は午前中に衣を整え、鉢と衣を持って、舎衛城へ托鉢に入られた。世尊は、多くの少年たちが舎衛城と祇園精舎の間で魚を殺しているのをご覧になった。ご覧になって、その少年たちのところへ赴き、彼らにこう言われた。“少年たちよ、お前たちは苦しみを恐れるか。お前たちにとって苦しみは嫌なものか”“はい、世尊よ。私たちは苦しみを恐れます。私たちにとって苦しみは嫌なものです”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に、この感興のことばを唱えられた。

‘‘Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṃ;

Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho.

“もしお前たちが苦しみを恐れ、お前たちにとって苦しみが嫌なものであるなら、人前であれ、隠れた場所であれ、悪業を行ってはならない”

‘‘Sace ca pāpakaṃ kammaṃ, karissatha karotha vā;

Na vo dukkhā pamutyatthi, upeccapi palāyata’’nti. catutthaṃ;

“もしお前たちが悪業を行うなら、あるいは行おうとするなら、例え逃げ隠れしようとしても、お前たちに苦しみからの解放はない”(第四)

5. Uposathasuttaṃ

5. 布薩の経

45. Evaṃ [Pg.138] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti.

45. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城の、東園にある鹿母講堂に住まわれていた。その時、世尊はその日の布薩の日に、比丘サンガに囲まれて座っておられた。

Atha kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante paṭhame yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto paṭhamo yāmo; ciranisinno bhikkhusaṅgho; uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti. Evaṃ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi.

その時、尊者アーナンダは、夜が更けて初夜が過ぎたとき、座から立ち、衣を片方の肩にかけ、世尊に向かって合掌して、このように申し上げた。“世尊よ、夜が更けました。初夜が過ぎ去りました。比丘サンガは長く座っております。世尊よ、比丘たちのために波羅提木叉(戒本)をお説きください”このように言われたとき、世尊は黙然としておられた。

Dutiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante majjhime yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto majjhimo yāmo; ciranisinno bhikkhusaṅgho; uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti. Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi.

二度目もまた、尊者アーナンダは、夜が更けて中夜が過ぎたとき、座から立ち、衣を片方の肩にかけ、世尊に向かって合掌して、このように申し上げた。“世尊よ、夜が更けました。中夜が過ぎ去りました。比丘サンガは長く座っております。世尊よ、比丘たちのために波羅提木叉をお説きください”二度目もまた、世尊は黙然としておられた。

Tatiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante pacchime yāme, uddhaste aruṇe, nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto pacchimo yāmo; uddhasto aruṇo; nandimukhī ratti; ciranisinno bhikkhusaṅgho; uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti. ‘‘Aparisuddhā, ānanda, parisā’’ti.

三度目もまた、尊者アーナンダは、夜が更けて後夜が過ぎ、夜明けとなり、夜が明らんで(白んで)きたとき、座から立ち、衣を片方の肩にかけ、世尊に向かって合掌して、このように申し上げた。“世尊よ、夜が明けました。後夜が過ぎ去りました。夜明けとなりました。夜は白んでいます。比丘サンガは長く座っております。世尊よ、比丘たちのために波羅提木叉をお説きください”“アーナンダよ、会衆が清浄ではないのだ”

Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi – ‘‘kaṃ nu kho bhagavā puggalaṃ sandhāya evamāha – ‘aparisuddhā, ānanda, parisā’ti? Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sabbāvantaṃ bhikkhusaṅghaṃ cetasā ceto paricca manasākāsi. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ dussīlaṃ pāpadhammaṃ asuciṃ saṅkassarasamācāraṃ paṭicchannakammantaṃ asamaṇaṃ samaṇapaṭiññaṃ abrahmacāriṃ brahmacāripaṭiññaṃ antopūtiṃ avassutaṃ kasambujātaṃ majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnaṃ. Disvāna uṭṭhāyāsanā yena so puggalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ puggalaṃ etadavoca [Pg.139] – ‘‘uṭṭhehi, āvuso, diṭṭhosi bhagavatā; natthi te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāso’’ti. Evaṃ vutte, so puggalo tuṇhī ahosi.

その時、尊者マハーモッガッラーナにこのような考えが生じた。“世尊は、どのような人を指して、‘アーナンダよ、会衆は清浄ではない’と仰せになったのだろうか”。そこで、尊者マハーモッガッラーナは、比丘サンガの全体を自らの心で(他者の心を)推し量り、注意深く観察した。すると尊者マハーモッガッラーナは、比丘サンガの中に座っている一人の男を見た。その者は戒を破り、悪しき行いを持ち、不浄で、疑惑を招く行いがあり、自らの行為を隠し、沙門ではないのに沙門と自称し、梵行(清浄行)を修めていないのに修めていると自称し、内側は腐敗し、煩悩が漏れ出し、塵芥(ごみ)のようであった。それを見て、彼は座から立ち上がり、その男がいる場所へ近づいた。近づいてから、その男にこう言った。“友よ、立ちなさい。世尊はあなたをご覧になった。あなたには比丘たちと共に住む資格(共住)はない”。このように言われても、その男は黙ったままであった。

Dutiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ etadavoca – ‘‘uṭṭhehi, āvuso, diṭṭhosi bhagavatā; natthi te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāso’’ti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi.

二度目もまた、尊者マハーモッガッラーナはその男にこう言った。“友よ、立ちなさい。世尊はあなたをご覧になった。あなたには比丘たちと共に住む資格はない”。二度目も……(中略)……三度目も、その男は黙ったままであった。

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ bāhāyaṃ gahetvā bahidvārakoṭṭhakā nikkhāmetvā sūcighaṭikaṃ datvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhāmito, bhante, so puggalo mayā. Parisuddhā parisā. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti. ‘‘Acchariyaṃ, moggallāna, abbhutaṃ, moggallāna! Yāva bāhāgahaṇāpi nāma so moghapuriso āgamessatī’’ti!

そこで、尊者マハーモッガッラーナはその男の腕を掴み、門の外へ連れ出し、かんぬきをかけてから、世尊のもとへ参じた。近づいてから、世尊にこう言った。“尊師よ、私がその男を外へ出しました。会衆は清浄です。尊師、世尊よ、比丘たちに波羅提木叉(パティモッカ)を説いてください”。“驚くべきことだ、モッガッラーナよ。未曾有のことだ、モッガッラーナよ。その愚か者は、腕を掴まれて連れ出されるまで留まっていたのだな”。

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘na dānāhaṃ, bhikkhave, ito paraṃ uposathaṃ karissāmi, pātimokkhaṃ uddisissāmi. Tumheva dāni, bhikkhave, ito paraṃ uposathaṃ kareyyātha, pātimokkhaṃ uddiseyyātha. Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya.

そこで、世尊は比丘たちに語りかけられた。“比丘たちよ、私は今より後、布薩(ウポーサタ)を行わず、波羅提木叉を説くことはない。比丘たちよ、これからは汝ら自身で布薩を行い、波羅提木叉を説くがよい。比丘たちよ、如来が不清浄な会衆において布薩を行い、波羅提木叉を説くということは、あり得ないことであり、不可能なことである”。

‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Katame aṭṭha?

“比丘たちよ、大洋には八つの驚くべき未曾有の性質があり、それを見て阿修羅たちは大洋において歓喜する。その八つとは何か”。

‘‘Mahāsamuddo, bhikkhave, anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto; ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

“比丘たちよ、大洋は、次第に深くなり、次第に傾斜し、次第に深淵となっており、突然の絶壁(断崖)はない。比丘たちよ、大洋が次第に深くなり、次第に傾斜し、次第に深淵となっており、突然の絶壁がないこと。比丘たちよ、これが大洋における第一の驚くべき未曾有の性質であり、それを見て阿修羅たちは大洋において歓喜するのである”。

‘‘Puna [Pg.140] caparaṃ, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati; ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde dutiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

“さらに次に、比丘たちよ、大洋は安定した性質を持ち、岸を越えることがない。比丘たちよ、大洋が安定した性質を持ち、岸を越えることがないこと。比丘たちよ、これが大洋における第二の驚くべき未曾有の性質であり、それを見て阿修羅たちは大洋において歓喜するのである”。

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati. Yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ taṃ khippameva tīraṃ vāheti, thalaṃ ussāreti. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati, yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ taṃ khippameva tīraṃ vāheti thalaṃ ussāreti; ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde tatiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

“さらに次に、比丘たちよ、大洋は死体(腐肉)と共存しない。大洋にある死体は、速やかに岸へ運び去られ、陸地へ投げ上げられる。比丘たちよ、大洋が死体と共存せず、大洋にある死体を速やかに岸へ運び去り、陸地へ投げ上げること。比丘たちよ、これが大洋における第三の驚くべき未曾有の性質であり、それを見て阿修羅たちは大洋において歓喜するのである”。

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, tā mahāsamuddaṃ patvā jahanti purimāni nāmagottāni; ‘mahāsamuddo’tveva saṅkhaṃ gacchanti. Yampi, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī tā mahāsamuddaṃ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘mahāsamuddo’tveva saṅkhaṃ gacchanti; ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

“さらに次に、比丘たちよ、どのような大河であっても、すなわち、ガンガー川、ヤムナー川、アチラヴァティー川、サラブー川、マヒー川が、大洋に到達すれば、以前の名前や家系を捨てて、‘大洋’という名称のみで呼ばれるようになる。比丘たちよ、どのような大河であっても、すなわち、ガンガー川、ヤムナー川、アチラヴァティー川、サラブー川、マヒー川が大洋に到達すれば、以前の名前や家系を捨てて‘大洋’という名称のみで呼ばれるようになること。比丘たちよ、これが大洋における第四の驚くべき未曾有の性質であり、それを見て阿修羅たちは大洋において歓喜するのである”。

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Yampi, bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsammuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati; ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde pañcamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

“さらに次に、比丘たちよ、世の中の川が大洋に流れ込み、空から雨が降り注いでも、それによって大洋の減少や増大が認められることはない。比丘たちよ、世の中の川が大洋に流れ込み、空から雨が降り注いでも、それによって大洋の減少や増大が認められないこと。比丘たちよ、これが大洋における第五の驚くべき未曾有の性質であり、それを見て阿修羅たちは大洋において歓喜するのである”。

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso; ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

“さらに次に、比丘たちよ、大洋は唯一の味、すなわち塩の味しかしない。比丘たちよ、大洋が唯一の味、塩の味しかしないこと。比丘たちよ、これが大洋における第六の驚くべき未曾有の性質であり、それを見て阿修羅たちは大洋において歓喜するのである”。

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano. Tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ – muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ [Pg.141] rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅgo masāragallaṃ. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ – muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅgo masāragallaṃ; ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

“比丘たちよ、さらに、大海は多くの財宝、種々の財宝を有しています。すなわち、真珠、宝石、瑠璃、法螺貝、水晶、珊瑚、銀、金、赤真珠、猫目石(マサーラガッラ)です。比丘たちよ、大海が多くの財宝、種々の財宝を有し、そこにこれらの財宝、すなわち真珠、宝石、瑠璃、法螺貝、水晶、珊瑚、銀、金、赤真珠、猫目石があるということは、比丘たちよ、大海における第七の驚くべき不思議な性質(未曾有有法)であり、これを見て、阿修羅たちは大海において歓喜するのです。”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso. Tatrime bhūtā – timi timiṅgalo timitimiṅgalo asurā nāgā gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso, tatrime bhūtā – timi timiṅgalo timitimiṅgalo asurā nāgā gandhabbā, santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā dviyojanasatikāpi attabhāvā…pe… pañcayojanasatikāpi attabhāvā; ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

“比丘たちよ、さらに、大海は巨大な生物の住処です。そこには、ティミ、ティミンガラ、ティミティミンガラ、阿修羅、龍(ナーガ)、乾闥婆(ガンダッバ)といった生物がいます。大海には、その身体(自尊)が百由旬に及ぶものも、二百由旬、三百由旬、四百由旬、五百由旬に及ぶものもいます。比丘たちよ、大海が巨大な生物の住処であり、そこにこれらの生物がいて、また身体が百由旬から五百由旬に及ぶものがいるということは、比丘たちよ、大海における第八の驚くべき不思議な性質であり、これを見て、阿修羅たちは大海において歓喜するのです。比丘たちよ、これらが、阿修羅たちが大海において見て、大海において歓喜する八つの驚くべき不思議な性質です。”

‘‘Evameva kho, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti. Katame aṭṭha?

“比丘たちよ、それと同じように、この法と律(法味)においても、比丘たちがそれを見てこの法と律において歓喜する、八つの驚くべき不思議な性質があります。その八つとは何でしょうか。”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto; evameva kho, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho. Yampi, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho; ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

“比丘たちよ、たとえば、大海が次第に深く、次第に傾斜し、次第に低くなっており、最初からいきなり絶壁の深淵になっているのではないように。比丘たちよ、それと同じように、この法と律において、次第の修行(次第の学)、次第の行い、次第の歩みがあり、最初からいきなり究極の智の貫通(悟りの体得)があるわけではありません。比丘たちよ、この法と律において、次第の修行、次第の行い、次第の歩みがあり、最初からいきなり究極の智の貫通があるわけではないということは、比丘たちよ、この法と律における第一の驚くべき不思議な性質であり、これを見て、比丘たちはこの法と律において歓喜するのです。”

‘‘Seyyathāpi[Pg.142], bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati; evameva kho, bhikkhave, yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti. Yampi, bhikkhave, mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti; ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye dutiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

“比丘たちよ、たとえば、大海が安定した性質を持ち、海岸を越えることがないように。比丘たちよ、それと同じように、私が弟子たちのために制定した学処(戒)を、私の弟子たちは命に及ぶ理由があっても、決して踏み越えることはありません。比丘たちよ、私が弟子たちのために制定した学処を、私の弟子たちが命に及ぶ理由があっても踏み越えないということは、比丘たちよ、この法と律における第二の驚くべき不思議な性質であり、これを見て、比丘たちはこの法と律において歓喜するのです。”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati; yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ taṃ khippameva tīraṃ vāheti, thalaṃ ussāreti; evameva kho, bhikkhave, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṃvasati; atha kho naṃ khippameva sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno, atha kho so ārakāva saṅghamhā, saṅgho ca tena. Yampi, bhikkhave, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṃvasati; khippameva naṃ sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno, atha kho so ārakāva saṅghamhā, saṅgho ca tena; ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye tatiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

“比丘たちよ、たとえば、大海が死体と共に住することがなく、大海に死体があれば、それを速やかに岸へ運び去り、陸地へ投げ上げるように。比丘たちよ、それと同じように、戒を持たず、悪しき性質で、不浄であり、疑わしい行いをし、行為を隠し、沙門ではないのに沙門と自称し、梵行を修めていないのに梵行を修めていると自称し、内側が腐敗し、煩悩の漏出があり、塵芥のような者であるなら、僧伽(サンガ)はそのような者と共に住することはありません。むしろ、速やかに集まって彼を追放(擯出)します。たとえ彼が比丘僧伽の中央に座っていたとしても、彼は僧伽から遠く離れており、僧伽もまた彼から遠く離れています。比丘たちよ、戒を持たず……塵芥のような者であるなら、僧伽が彼と共に住せず、速やかに集まって彼を追放し、彼が比丘僧伽の中央に座っていても、彼は僧伽から遠く離れ、僧伽もまた彼から遠く離れているということは、比丘たちよ、この法と律における第三の驚くべき不思議な性質であり、これを見て、比丘たちはこの法と律において歓喜するのです。”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī tā mahāsamuddaṃ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘mahāsamuddo’tveva saṅkhaṃ gacchanti; evameva kho, bhikkhave, cattāro vaṇṇā – khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘samaṇā sakyaputtiyā’tveva saṅkhaṃ gacchanti. Yampi, bhikkhave, cattāro vaṇṇā – khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni[Pg.143], ‘samaṇā sakyaputtiyā’tveva saṅkhaṃ gacchanti; ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

“比丘たちよ、たとえば、どのような大河であれ、すなわち、ガンガー、ヤムナー、アチラワティー、サラブー、マヒーといった川が、大海に至れば、以前の名前や家柄(姓)を捨て、‘大海’という名称のみで呼ばれるようになるように。比丘たちよ、それと同じように、四つの階級、すなわち、刹帝利(クシャトリヤ)、婆羅門(バラモン)、吠舎(ヴァイシャ)、首陀羅(シュードラ)の者たちが、如来の説かれた法と律において、家庭から離れて出家し、以前の名前や家柄を捨て、‘釈迦の子なる沙門(サキャプッティヤ・サマナ)’という名称のみで呼ばれるようになります。比丘たちよ、四つの階級……の者たちが、出家して以前の名前や家柄を捨て、‘釈迦の子なる沙門’という名称のみで呼ばれるようになるということは、比丘たちよ、この法と律における第四の驚くべき不思議な性質であり、これを見て、比丘たちはこの法と律において歓喜するのです。”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati; evameva kho, bhikkhave, bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Yampi, bhikkhave, bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati; ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye pañcamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

比丘たちよ、例えば世のあらゆる川が大海へと流れ込み、空から雨が降り注いでも、それによって大海に不足や増大が見られないように、比丘たちよ、同じように、たとえ多くの比丘が“無余涅槃界(むよねはんかい)”において般涅槃(はつねはん)したとしても、それによって涅槃界に不足や増大が見られることはありません。比丘たちよ、たとえ多くの比丘が無余涅槃界において般涅槃したとしても、それによって涅槃界に不足や増大が見られないこと、これが、比丘たちがそれを見て歓喜する、この法と律(教え)における第五の驚くべき不思議な性質です。

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso; evameva kho, bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso. Yampi, bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso; ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

比丘たちよ、例えば大海が一つの味、すなわち塩の味しか持たないように、比丘たちよ、同じように、この法と律もまた一つの味、すなわち解脱(げだつ)の味しか持ちません。比丘たちよ、この法と律が解脱の味という一つの味しか持たないこと、これが、比丘たちがそれを見て歓喜する、この法と律における第六の驚くべき不思議な性質です。

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ – muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅgo masāragallaṃ; evameva kho, bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo bahuratano anekaratano; tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Yampi, bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo; ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

比丘たちよ、例えば大海に多くの宝、多種多様な宝があるように――すなわち、真珠、宝石、瑠璃、螺貝、水晶、珊瑚、銀、金、赤真珠、翡翠(ひすい)です。比丘たちよ、同じように、この法と律にも多くの宝、多種多様な宝があります。すなわち、四念処(しねんじょ)、四正勤(ししょうごん)、四神足(しじんそく)、五根(ごこん)、五力(ごりき)、七覚支(しちかくし)、聖なる八支道(はっしょうどう)です。比丘たちよ、この法と律に多くの宝、多種多様な宝があること、これが、比丘たちがそれを見て歓喜する、この法と律における第七の驚くべき不思議な性質です。

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso, tatrime bhūtā – timi timiṅgalo timitimiṅgalo asurā nāgā gandhabbā, santi [Pg.144] mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā dviyojanasatikāpi attabhāvā tiyojanasatikāpi attabhāvā catuyojanasatikāpi attabhāvā pañcayojanasatikāpi attabhāvā; evameva kho, bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso; tatrime bhūtā – sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmi, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmīphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā, arahattāya paṭipanno. Yampi, bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso, tatrime bhūtā – sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā, arahattāya paṭipanno; ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti. Ime kho, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramantī’’ti.

比丘たちよ、例えば大海が巨大な生き物たちの住処であり、そこにはティミ魚、ティミンガラ魚、ティミティミンガラ魚、阿修羅、龍、乾闥婆(けんだつば)などが住み、大海には百由旬(ゆじゅん)、二百由旬、三百由旬、四百由旬、あるいは五百由旬もの巨大な体を持つ者たちがいるように、比丘たちよ、同じように、この法と律もまた偉大な人々の住処です。すなわち、預流(よる)、預流果を証するために修行する者、一来(いっらい)、一来果を証するために修行する者、不還(ふげん)、不還果を証するために修行する者、阿羅漢(あらかん)、阿羅漢果を証するために修行する者です。比丘たちよ、この法と律がこれら偉大な人々の住処であること、これが、比丘たちがそれを見て歓喜する、この法と律における第八の驚くべき不思議な性質です。比丘たちよ、これらがこの法と律における八つの驚くべき不思議な性質であり、比丘たちはこれらを見て、この法と律において歓喜するのです。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に次のように感興の言葉(ウダーナ)を発せられました。

‘‘Channamativassati, vivaṭaṃ nātivassati;

Tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassatī’’ti. pañcamaṃ;

“(過ちを)覆い隠している者には(煩悩の)雨が降り注ぎ、開示している者には降り注がない。ゆえに、覆い隠しているものを開示せよ。そうすれば、雨が降り注ぐことはない”第五、ウポーサタ・スッタ(布薩経)。

6. Soṇasuttaṃ

6. ソーナ経(ソーナ・スッタ)

46. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare pavatte pabbate. Tena kho pana samayena soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmato mahākaccānassa upaṭṭhāko hoti.

46. このように私は聞いた。ある時、世尊はサヴァッティのジェータ林、アナータピンディカ園(祇園精舎)に滞在しておられた。その頃、尊者マハーカッチャーナはアヴァンティ国のクララガラにあるパヴァッタ山に滞在していた。その時、クティカンナ(一億の値打ちの耳飾りを持つ者)と呼ばれる優婆塞(うばそく)のソーナが、尊者マハーカッチャーナの給仕をしていた。

Atha kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘yathā yathā kho ayyo mahākaccāno dhammaṃ deseti nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ [Pg.145] kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya’’nti.

その時、独りで静かに瞑想していた優婆塞のソーナ・クティカンナに、次のような思考が生じた。“尊者マハーカッチャーナが説かれる法によれば、在家の生活を送りながら、完全に円満で、完全に清浄で、磨かれた貝殻のように輝くこの梵行(浄らかな修行生活)を実践することは容易ではない。いっそのこと、私は髪と髭を剃り落とし、黄褐色の衣を纏って、家を出て出家(非家)の身になろうか”と。

Atha kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca –

そこで、優婆塞のソーナ・クティカンナは尊者マハーカッチャーナのもとへ赴き、近づいて礼拝してから、一方に座った。一方に座った優婆塞のソーナ・クティカンナは、尊者マハーカッチャーナに次のように申し上げた。

‘‘Idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘yathā yathā kho ayyo mahākaccāno dhammaṃ deseti nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya’nti. Pabbājetu maṃ, bhante, ayyo mahākaccāno’’ti.

“尊師よ、ここで独りで静かに瞑想していたところ、私の心に次のような考えが浮かびました。‘尊者マハーカッチャーナが説かれる教えによれば、家に住まう者が、この純一無雑で全く清浄な、磨かれた貝殻のように清らかな梵行を実践することは容易ではありません。私は髪と髭を剃り落とし、黄褐色の衣をまとい、家を出て出家するのがよいのではないか’と。尊師マハーカッチャーナよ、どうか私を出家させてください”

Evaṃ vutte, āyasmā mahākaccāno soṇaṃ upāsakaṃ kuṭikaṇṇaṃ etadavoca – ‘‘dukkaraṃ kho, soṇa, yāvajīvaṃ ekabhattaṃ ekaseyyaṃ brahmacariyaṃ. Iṅgha tvaṃ, soṇa, tattheva āgārikabhūto samāno buddhānaṃ sāsanaṃ anuyuñja kālayuttaṃ ekabhattaṃ ekaseyyaṃ brahmacariya’’nti. Atha kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaṅkhāro so paṭipassambhi.

このように告げられた時、尊者マハーカッチャーナは在家信者ソーナ・クティカンナに次のように言いました。“ソーナよ、一生涯、一日一食で独り寝るという梵行を貫くことは困難である。さあ、ソーナよ、お前はそのまま在家のままで、時宜に応じて、一日一食と独り寝という梵行を修め、諸仏の教えに従いなさい”。すると、在家信者ソーナ・クティカンナの出家への思いは静まりました。”

Dutiyampi kho…pe… dutiyampi kho āyasmā mahākaccāno soṇaṃ upāsakaṃ kuṭikaṇṇaṃ etadavoca – ‘‘dukkaraṃ kho, soṇa, yāvajīvaṃ ekabhattaṃ ekaseyyaṃ brahmacariyaṃ. Iṅgha tvaṃ, soṇa, tattheva āgārikabhūto samāno buddhānaṃ sāsanaṃ anuyuñja kālayuttaṃ ekabhattaṃ ekaseyyaṃ brahmacariya’’nti. Dutiyampi kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaṅkhāro so paṭipassambhi.

二度目もまた……(中略)……尊者マハーカッチャーナは在家信者ソーナ・クティカンナに次のように言いました。“ソーナよ、一生涯、一日一食で独り寝るという梵行を貫くことは困難である。さあ、ソーナよ、お前はそのまま在家のままで、時宜に応じて、一日一食と独り寝という梵行を修め、諸仏の教えに従いなさい”。二度目もまた、在家信者ソーナ・クティカンナの出家への思いは静まりました。”

Tatiyampi kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘yathā yathā kho ayyo mahākaccāno dhammaṃ deseti nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya’’nti. Tatiyampi kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo [Pg.146] yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca –

三度目もまた、在家信者ソーナ・クティカンナが独りで静かに瞑想していたところ、次のような考えが浮かびました。“尊者マハーカッチャーナが説かれる教えによれば、家に住まう者が、この純一無雑で全く清浄な、磨かれた貝殻のように清らかな梵行を実践することは容易ではありません。私は髪と髭を剃り落とし、黄褐色の衣をまとい、家を出て出家するのがよいのではないか”と。そこで三度目、在家信者ソーナ・クティカンナは尊者マハーカッチャーナのもとへ行き、近づいて尊者マハーカッチャーナを礼拝して、傍らに座りました。傍らに座った在家信者ソーナ・クティカンナは、尊者マハーカッチャーナに次のように申し上げました。”

‘‘Idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘yathā yathā kho ayyo mahākaccāno dhammaṃ deseti nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya’nti. Pabbājetu maṃ, bhante, ayyo mahākaccāno’’ti.

“尊師よ、独りで静かに瞑想していた私に、次のような考えが浮かびました。‘尊者マハーカッチャーナが説かれる教えによれば、家に住まう者が、この純一無雑で全く清浄な、磨かれた貝殻のように清らかな梵行を実践することは容易ではありません。私は髪と髭を剃り落とし、黄褐色の衣をまとい、家を出て出家するのがよいのではないか’と。尊師マハーカッチャーナよ、どうか私を出家させてください”

Atha kho āyasmā mahākaccāno soṇaṃ upāsakaṃ kuṭikaṇṇaṃ pabbājesi. Tena kho pana samayena avantidakkhiṇāpatho appabhikkhuko hoti. Atha kho āyasmā mahākaccāno tiṇṇaṃ vassānaṃ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā āyasmantaṃ soṇaṃ upasampādesi.

そこで、尊者マハーカッチャーナは在家信者ソーナ・クティカンナを出家(沙弥)させました。その当時、アヴァンティ国の南地方は修行僧が少ない地域でした。そのため、尊者マハーカッチャーナは三年の歳月の後、あちこちからようやく苦労して十名の比丘衆を集め、尊者ソーナを具足戒を受けさせ(比丘と)なしました。”

Atha kho āyasmato soṇassa vassaṃvuṭṭhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘na kho me so bhagavā sammukhā diṭṭho, api ca sutoyeva me so bhagavā – ‘īdiso ca īdiso cā’ti. Sace maṃ upajjhāyo anujāneyya, gaccheyyāhaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddha’’nti.

その後、安居を終えた尊者ソーナが、独りで静かに瞑想していたところ、次のような考えが浮かびました。“私はまだ、あの世尊に直接お目にかかったことがない。ただ、あの世尊は‘このようなお方だ、あのようなお方だ’と伝え聞いているだけである。もし、和尚が許してくださるなら、私は供養を受けるにふさわしい正自覚者であるあの世尊に拝謁するために行きたい”と。”

Atha kho āyasmā soṇo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā soṇo āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca –

そして、尊者ソーナは夕刻、瞑想から立ち上がると、尊者マハーカッチャーナのもとへ行きました。近づいて尊者マハーカッチャーナを礼拝して、傍らに座りました。傍らに座った尊者ソーナは、尊者マハーカッチャーナに次のように申し上げました。”

‘‘Idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘na kho me so bhagavā sammukhā diṭṭho, api ca sutoyeva me so bhagavā – īdiso ca īdiso cā’ti. Sace maṃ upajjhāyo [Pg.147] anujāneyya, gaccheyyāhaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddha’’nti ( ).

“尊師よ、ここで独りで静かに瞑想していたところ、私の心に次のような考えが浮かびました。‘私はまだ、あの世尊に直接お目にかかったことがない。ただ、あの世尊は“このようなお方だ、あのようなお方だ”と伝え聞いているだけである。もし、和尚が許してくださるなら、私は供養を受けるにふさわしい正自覚者であるあの世尊に拝謁するために行きたい’という考えです”

‘‘Sādhu sādhu, soṇa; gaccha tvaṃ, soṇa, taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Dakkhissasi tvaṃ, soṇa, taṃ bhagavantaṃ pāsādikaṃ pasādanīyaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ uttamadamathasamathamanuppattaṃ dantaṃ guttaṃ yatindriyaṃ nāgaṃ. Disvāna mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘upajjhāyo me, bhante, āyasmā mahākaccāno bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’’’ti.

“善し、善し、ソーナよ。ソーナよ、供養を受けるにふさわしい正自覚者であるあの世尊に拝謁しに行きなさい。ソーナよ、お前は、人々に安らぎを与え、敬愛の情を起こさせ、諸根が静まり、心が静穏で、最上の自己制御と静寂を成し遂げ、調御され、守られ、感覚を抑えた、龍のような世尊にお目にかかるであろう。お目にかかったら、私の言葉として世尊の御足に頭を下げて礼拝し、病がなく、苦しみがなく、身軽で、力強く、健やかにお過ごしかどうかをお尋ねしなさい。‘尊師よ、私の和尚である尊者マハーカッチャーナが、世尊の御足に頭を下げて礼拝し、病がなく、苦しみがなく、身軽で、力強く、健やかにお過ごしかどうかをお尋ねしております’と”

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā soṇo āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo, yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā soṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘upajjhāyo me, bhante, āyasmā mahākaccāno bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’’ti.

“尊師よ、承知いたしました”と、ソーナ長老はマハーカッチャーナ長老の言葉を歓喜し随喜して、座から立ち、マハーカッチャーナ長老を礼拝し、右繞(うにょう)して、寝座を片付け、鉢と衣を携えて、舎衛城(サーヴァッティー)へと旅に出た。順次に巡り歩き、舎衛城の、アナータピンディカ氏の園である祇樹給孤独園(ぎじゅきっこどくおん)に至り、世尊のもとへ参じた。近づいて世尊に礼拝し、一方に座した。一方に座したソーナ長老は、世尊に次のように申し上げた。“世尊よ、私の和尚(おしょう)であるマハーカッチャーナ長老は、世尊の御足を頭(こうべ)をもって礼拝いたします。そして、ご病気がなく、ご不快がなく、軽快で、気力があり、安らかにお過ごしであるかを伺っております”。

‘‘Kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccisi appakilamathena addhānaṃ āgato, na ca piṇḍakena kilantosī’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, appakilamathena cāhaṃ, bhante, addhānaṃ āgato, na piṇḍakena kilantomhī’’ti.

“比丘よ、忍耐できるか(体調は良いか)、持ちこたえられるか。長旅をあまり疲れずにやって来れたか、托鉢の食に困ることはなかったか”。“世尊よ、忍耐できます。世尊よ、持ちこたえられます。世尊よ、私は長旅をあまり疲れずにやって来ることができました。托鉢の食に困ることもありませんでした”。

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘imassānanda, āgantukassa bhikkhuno senāsanaṃ paññāpehī’’ti. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘yassa kho maṃ bhagavā āṇāpeti [Pg.148] – ‘imassānanda, āgantukassa bhikkhuno senāsanaṃ paññāpehī’ti, icchati bhagavā tena bhikkhunā saddhiṃ ekavihāre vatthuṃ, icchati bhagavā āyasmatā soṇena saddhiṃ ekavihāre vatthu’’nti. Yasmiṃ vihāre bhagavā viharati, tasmiṃ vihāre āyasmato soṇassa senāsanaṃ paññāpesi.

そこで世尊は、アーナンダ長老を呼びかけられた。“アーナンダよ、この来客の比丘のために、寝座を整えなさい”。その時、アーナンダ長老に次のような思いが生じた。“世尊が私に‘アーナンダよ、この来客の比丘のために、寝座を整えなさい’と命じられるのは、世尊がその比丘と共に一つの精舎(部屋)に住むことを望んでおられるからだ。世尊は、ソーナ長老と共に一つの精舎に住むことを望んでおられるのだ”。そして、世尊が住まわれるその精舎に、ソーナ長老のための寝座を整えた。

Atha kho bhagavā bahudeva rattiṃ abbhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṃ pāvisi. Āyasmāpi kho soṇo bahudeva rattiṃ abbhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṃ pāvisi. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya āyasmantaṃ soṇaṃ ajjhesi – ‘‘paṭibhātu taṃ bhikkhu dhammo bhāsitu’’nti.

その後、世尊は夜の多くを屋外で坐って過ごされ、足を洗って精舎に入られた。ソーナ長老もまた、夜の多くを屋外で坐って過ごし、足を洗って精舎に入った。そして世尊は、夜明けの時に起き上がられ、ソーナ長老に促された。“比丘よ、そなたに法を説くことが思い浮かぶならば(法を説くがよい)”。

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā soṇo bhagavato paṭissutvā soḷasa aṭṭhakavaggikāni sabbāneva sarena abhaṇi. Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa sarabhaññapariyosāne abbhanumodi – ‘‘sādhu sādhu, bhikkhu, suggahitāni te, bhikkhu, soḷasa aṭṭhakavaggikāni sumanasikatāni sūpadhāritāni, kalyāṇiyāsi vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā. Kati vassosi tvaṃ, bhikkhū’’ti? ‘‘Ekavasso ahaṃ bhagavā’’ti. ‘‘Kissa pana tvaṃ, bhikkhu, evaṃ ciraṃ akāsī’’ti? ‘‘Ciraṃ diṭṭho me, bhante, kāmesu ādīnavo; api ca sambādho gharāvāso bahukicco bahukaraṇīyo’’ti.

“世尊よ、承知いたしました”と、ソーナ長老は世尊の言葉に応じて、十六の‘アッタカ・ヴァッガ(八つの詩文の章)’のすべてを朗々と唱えた。世尊は、ソーナ長老が唱え終わるや、称賛された。“善いかな、善いかな、比丘よ。比丘よ、そなたは十六の‘アッタカ・ヴァッガ’をよく学び、よく心に留め、よく保持している。そなたは美しく、明瞭で、濁りのない、意味を解りやすく伝える声を備えている。比丘よ、そなたは(得度してから)何年(何夏)になるか”。“世尊よ、一夏(いっか)でございます”。“比丘よ、なぜそんなに長く(出家を)待っていたのか”。“世尊よ、以前から諸々の欲の過失を見ておりました。しかしながら、在宅の生活は窮屈で、なすべきことが多く、多忙でございました”。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、この意味を知って、その時にこの感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Disvā ādīnavaṃ loke, ñatvā dhammaṃ nirūpadhiṃ;

Ariyo na ramatī pāpe, pāpe na ramatī sucī’’ti. chaṭṭhaṃ;

“世に過失を見て、依拠(うぱでぃ)なき法(涅槃)を知り、聖者は悪を楽しまず、清らかなる者は悪を楽しまない”。第六。

7. Kaṅkhārevatasuttaṃ

7. カンカーレーヴァタ経

47. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā kaṅkhārevato bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya attano kaṅkhāvitaraṇavisuddhiṃ paccavekkhamāno.

47. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城の祇樹給孤独園におられた。その時、カンカーレーヴァタ長老が世尊の近くで、結跏趺坐(けっかふざ)し、身を真っ直ぐに立て、自身の“疑を克服することによる清浄(ぎがいほんえつしょうじょう)”を省察して座っていた。

Addasā [Pg.149] kho bhagavā āyasmantaṃ kaṅkhārevataṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya attano kaṅkhāvitaraṇavisuddhiṃ paccavekkhamānaṃ.

世尊は、カンカーレーヴァタ長老が近くで結跏趺坐し、身を真っ直ぐに立て、自身の“疑を克服することによる清浄”を省察して座っているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、この意味を知って、その時にこの感興の言葉を唱えられた。

‘‘Yā kāci kaṅkhā idha vā huraṃ vā,Sakavediyā vā paravediyā vā;

Ye jhāyino tā pajahanti sabbā,Ātāpino brahmacariyaṃ carantā’’ti. sattamaṃ;

“この世、あるいは他世において、自己によるもの、あるいは他者によるもの、いかなる疑いがあろうとも、熱意をもって梵行に励み、静慮(じょうりょ)する人々は、それらすべてを捨断する”。第七。

8. Saṅghabhedasuttaṃ

8. サンガ分裂経

48. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ānando tadahuposathe pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi.

48. このように私は聞いた。ある時、世尊は王舎城(ラージャガハ)の、竹林(ヴェールヴァナ)のカランダカニヴァーパにおられた。その時、アーナンダ長老は、ある布薩(ふさつ)の日の午前中、下衣を整え、鉢と衣を携えて、王舎城へ托鉢に入った。

Addasā kho devadatto āyasmantaṃ ānandaṃ rājagahe piṇḍāya carantaṃ. Disvāna yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘ajjatagge dānāhaṃ, āvuso ānanda, aññatreva bhagavatā aññatra bhikkhusaṅghā uposathaṃ karissāmi saṅghakammāni cā’’ti.

提婆達多(デーヴァダッタ)は、王舎城で托鉢して回るアーナンダ長老を見かけた。見かけると、アーナンダ長老のもとへ近づき、アーナンダ長老に次のように言った。“友アーナンダよ、私は今日から、世尊とは別に、比丘サンガとは別に、布薩(ふさつ)を行い、サンガの諸行事(僧伽羯磨)を行うつもりだ”。

Atha kho āyasmā ānando rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

そこでアーナンダ長老は、王舎城で托鉢をして回り、食後、托鉢から戻ると、世尊のもとへ参じた。近づいて世尊に礼拝し、一方に座した。一方に座したアーナンダ長老は、世尊に次のように申し上げた。

‘‘Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho maṃ, bhante, devadatto rājagahe piṇḍāya carantaṃ. Disvāna yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ etadavoca – ‘ajjatagge dānāhaṃ, āvuso ānanda, aññatreva bhagavatā aññatra bhikkhusaṅghā uposathaṃ karissāmi saṅghakammāni cā’ti. Ajja, bhante, devadatto saṅghaṃ bhindissati, uposathañca karissati saṅghakammāni cā’’ti.

“世尊、私は今日の午前中、下衣を整え、鉢と衣を持って、ラージャガハへ托鉢に入りました。世尊、デーヴァダッタはラージャガハで托鉢をして歩いている私を見かけました。私を見かけると、私のいる所へ近づいて来ました。近づいて来て、私にこう言いました。‘アーナンダよ、今日から私は、世尊とも比丘サンガとも離れて、独自に布薩(ふさつ)を行い、サンガの諸事(僧伽羯磨)を行うつもりだ’と。世尊、今日、デーヴァダッタはサンガを分裂させ、布薩を行い、サンガの諸事を行うつもりです。”

Atha [Pg.150] kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊はこの事理を知り、その時に次のような感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Sukaraṃ sādhunā sādhu, sādhu pāpena dukkaraṃ ;

Pāpaṃ pāpena sukaraṃ, pāpamariyehi dukkara’’nti. aṭṭhamaṃ;

“善人にとって善いことはなしやすく、悪人にとって善いことはなしがたい。悪人にとって悪いことはなしやすく、聖者たちにとって悪いことはなしがたい。”(第八の経)

9. Sadhāyamānasuttaṃ

9. サダーヤマーナ経(騒がしい若者たちの経)

49. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Tena kho pana samayena sambahulā māṇavakā bhagavato avidūre sadhāyamānarūpā atikkamanti. Addasā kho bhagavā sambahule māṇavake avidūre sadhāyamānarūpe atikkante.

49. 私はこのように聞いた。ある時、世尊は多くの比丘サンガと共にコーサラ国を遊行しておられた。その時、多くの若者たちが世尊の近くを騒がしい様子で通り過ぎて行った。世尊は、多くの若者たちが世尊の近くを騒がしい様子で通り過ぎて行くのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊はこの事理を知り、その時に次のような感興の言葉を唱えられた。

‘‘Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino;

Yāvicchanti mukhāyāmaṃ, yena nītā na taṃ vidū’’ti. navamaṃ;

“正念を失い、賢者のふりをし、口先だけで語る者たちは、口を大きく開けて言いたい放題に語るが、自分たちが何に導かれているのかを知らない。”(第九の経)

10. Cūḷapanthakasuttaṃ

10. チュラパンタカ経(小路経)

50. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā cūḷapanthako bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.

50. 私はこのように聞いた。ある時、世尊はサヴァッティーのジェータ林にあるアナータピンディカ園(祇園精舎)に滞在しておられた。その時、尊者チュラパンタカは世尊の近くで、結跏趺坐し、身を真っ直ぐに立て、正念を現前に確立して座っていた。

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ cūḷapanthakaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.

世尊は、尊者チュラパンタカが世尊の近くで、結跏趺坐し、身を真っ直ぐに立て、正念を現前に確立して座っているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊はこの事理を知り、その時に次のような感興の言葉を唱えられた。

‘‘Ṭhitena [Pg.151] kāyena ṭhitena cetasā,Tiṭṭhaṃ nisinno uda vā sayāno;

Etaṃ satiṃ bhikkhu adhiṭṭhahāno,Labhetha pubbāpariyaṃ visesaṃ;

Laddhāna pubbāpariyaṃ visesaṃ,Adassanaṃ maccurājassa gacche’’ti. dasamaṃ;

“身を安定させ、心を安定させ、立っていても座っていても、あるいは横になっていても、このように念(サティ)を確立している比丘は、前後の勝れた徳を得るであろう。前後の勝れた徳を得て、死王の目に入らぬ所(涅槃)へ行くであろう。”(第十の経)

Soṇavaggo pañcamo niṭṭhito.

第五・ソーナ品 完。

Tassuddānaṃ –

その品(の経)の要約は以下の通り。

Piyo appāyukā kuṭṭhī, kumārakā uposatho;

Soṇo ca revato bhedo, sadhāya panthakena cāti.

“愛しいもの(ピッヨ)”、“短命(アッパーユカ)”、“癩病(クッティ)”、“少年たち(クマーラカ)”、“布薩(ウポーサタ)”、“ソーナ”、“レーヴァタ”、“分裂(ベーダ:アーナンダ経)”、“騒がしい若者(サダーヤ)”、“パンタカ(路)”と共に十経である。

6. Jaccandhavaggo

6. 第六・ジャッチャンダ品(生盲品)

1. Āyusaṅkhārossajjanasuttaṃ

1. アーユサンカーロッサッジャナ経(寿命を捨てる経)

51. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṃ. Yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā’’ti.

51. 私はこのように聞いた。ある時、世尊はヴェーサーリーの大林にある重閣講堂に滞在しておられた。さて、世尊は午前中に下衣を整え、鉢と衣を持ってヴェーサーリーへ托鉢に入られた。ヴェーサーリーで托鉢をして歩き、食事を終えて托鉢から戻られると、尊者アーナンダに呼びかけられた。“アーナンダよ、座具を持ちなさい。日中の休息のためにチャーパーラ霊跡(チェーティヤ)へ赴こう。”

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

尊者アーナンダは“世尊、承知いたしました”と世尊に答え、座具を持って世尊のすぐ後ろに従った。そして世尊はチャーパーラ霊跡へ赴き、用意された座に座られた。座られると、世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。

‘‘Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda[Pg.152], cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno ( ) kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti.

“アーナンダよ、ヴェーサーリーは楽しい。ウデーナ霊跡は楽しい。ゴータマカ霊跡は楽しい。サッタムバ霊跡は楽しい。バフプッタ霊跡は楽しい。サーランダダ霊跡は楽しい。チャーパーラ霊跡は楽しい。アーナンダよ、誰であれ、四神足(しじんそく)を修習し、多作し、乗り物とし、基礎とし、確立し、習熟し、よく励んだ者は、望むならば一劫、あるいは一劫の残りまで存続することができる。アーナンダよ、如来は四神足を修習し、多作し、乗り物とし、基礎とし、確立し、習熟し、よく励んだ。アーナンダよ、如来は望むならば一劫、あるいは一劫の残りまで存続することができる。”

Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ; tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

このように世尊が明らかな暗示を与え、明らかな徴候を示されたにもかかわらず、尊者アーナンダはそれを悟ることができなかった。マーラ(魔)に心を支配されていたため、世尊に“世尊、多くの人々の利益と幸福のために、世の憐れみのために、神々と人間の目的と利益と幸福のために、世尊は一劫の間とどまってください。善逝(ぜんぜい)は一劫の間とどまってください”と願い出ることができなかった。二度目も……三度目も、世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。

‘‘Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti.

“アーナンダよ、ヴェーサーリーは楽しい。ウデーナ霊跡は楽しい。ゴータマカ霊跡は楽しい。サッタムバ霊跡は楽しい。バフプッタ霊跡は楽しい。サーランダダ霊跡は楽しい。チャーパーラ霊跡は楽しい。アーナンダよ、誰であれ、四神足を修習し、多作し、乗り物とし、基礎とし、確立し、習熟し、よく励んだ者は、望むならば一劫、あるいは一劫の残りまで存続することができる。アーナンダよ、如来は四神足を修習し、多作し、乗り物とし、基礎とし、確立し、習熟し、よく励んだ。アーナンダよ、如来は望むならば一劫、あるいは一劫の残りまで存続することができる。”

Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ; tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto.

世尊がこのように明白な示唆を与え、明白な輝きを示されたにもかかわらず、尊者アーナンダは、あたかも悪魔(マーラ)に心を支配されたかのようで、それを悟ることができず、世尊に次のように願い出ることがなかった。“世尊よ、世尊は一劫の間、留まってくださいますように。善逝よ、多くの人々の利益と幸福のために、世を憐れみ、天界と人間界の利福と安楽のために、一劫の間、留まってくださいますように”と。

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaccha tvaṃ, ānanda, yassadāni kālaṃ maññasī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato [Pg.153] paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.

そこで世尊は尊者アーナンダに告げられた。“アーナンダよ、行きなさい。今は、あなたが適当と思うことをしなさい”。“承知いたしました、世尊”と、尊者アーナンダは世尊の言葉に応じ、座から立ち上がって世尊を礼拝し、右繞(うにょう)して、遠くないある木の下に座った。

Atha kho māro pāpimā, acirapakkante āyasmante ānande, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṃ etadavoca –

尊者アーナンダが立ち去って間もなく、罪深き悪魔(マーラ)が世尊のもとへ近づいた。近づいて一方に立ち、罪深き悪魔は世尊に次のように申し上げた。

‘‘Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

“世尊よ、今こそ完全な静寂(涅槃)に入ってください。善逝よ、完全な静寂に入ってください。世尊よ、今こそ世尊の完全な静寂の時です。世尊はかつて、このように仰せられました。‘悪魔よ、私の弟子の比丘たちが、賢明で、よく訓練され、勇猛で、博識で、法を保持し、法の本質に従って実践し、正しく歩み、法にかなって行動するようにならない限り、私は完全な静寂に入ることはない。彼らが自ら師の教えを学び、それを教え、示し、確立し、明らかにし、解説し、詳しく説明し、現れた異説を法によって正しく論破し、奇跡を伴う法を説くようにならない限り、私は涅槃に入ることはない’と。しかし世尊よ、今や世尊の弟子の比丘たちは、賢明で、よく訓練され、勇猛で、博識で、法を保持し、法の本質に従って実践し、正しく歩み、法にかなって行動するようになっています。彼らは自ら師の教えを学び、それを教え、示し、確立し、明らかにし、解説し、詳しく説明し、現れた異説を法によって正しく論破し、奇跡を伴う法を説いています。世尊よ、今こそ完全な静寂に入ってください。善逝よ、完全な静寂に入ってください。世尊よ、今こそ世尊の完全な静寂の時です。”

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā [Pg.154] anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

“世尊よ、世尊はかつてこのように仰せられました。‘悪魔よ、私の弟子の比丘尼たちが、賢明で、よく訓練され、勇猛で、博識で、法を保持し、法の本質に従って実践し、正しく歩み、法にかなって行動するようにならない限り、私は完全な静寂に入ることはない。彼女たちが自ら師の教えを学び、それを教え、示し、確立し、明らかにし、解説し、詳しく説明し、現れた異説を法によって正しく論破し、奇跡を伴う法を説くようにならない限り、私は涅槃に入ることはない’と。しかし世尊よ、今や世尊の弟子の比丘尼たちは、賢明で、よく訓練され、勇猛で、博識で、法を保持し、法の本質に従って実践し、正しく歩み、法にかなって行動するようになっています。彼女たちは自ら師の教えを学び、それを教え、示し、確立し、明らかにし、解説し、詳しく説明し、現れた異説を法によって正しく論破し、奇跡を伴う法を説いています。世尊よ、今こそ完全な静寂に入ってください。善逝よ、完全な静寂に入ってください。世尊よ、今こそ世尊の完全な静寂の時です。”

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

“世尊よ、世尊はかつてこのように仰せられました。‘悪魔よ、私の弟子の優婆塞たちが、賢明で、よく訓練され、勇猛で、博識で、法を保持し、法の本質に従って実践し、正しく歩み、法にかなって行動するようにならない限り、私は完全な静寂に入ることはない。彼らが自ら師の教えを学び、それを教え、示し、確立し、明らかにし、解説し、詳しく説明し、現れた異説を法によって正しく論破し、奇跡を伴う法を説くようにならない限り、私は涅槃に入ることはない’と。しかし世尊よ、今や世尊の弟子の優婆塞たちは、賢明で、よく訓練され、勇猛で、博識で、法を保持し、法の本質に従って実践し、正しく歩み、法にかなって行動するようになっています。彼らは自ら師の教えを学び、それを教え、示し、確立し、明らかにし、解説し、詳しく説明し、現れた異説を法によって正しく論破し、奇跡を伴う法を説いています。世尊よ、今こそ完全な静寂に入ってください。善逝よ、完全な静寂に入ってください。世尊よ、今こそ世尊の完全な静寂の時です。”

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

“世尊よ、かつて世尊はこう仰せられました。‘悪魔よ、わたしの優婆夷(在家の信女)たちが、聡明で、よく訓練され、自信に満ち、多聞であり、法を保ち、法にかなった法を実践し、正しく歩み、法に従って行動するようになり、自らの師の教えを学び取って、それを説き、示し、定め、確立し、開示し、分析し、明白にし、生じた他教の反論を法をもって正しく抑え、奇跡を伴う法を説くようになるまでは、悪魔よ、わたしは完全な涅槃に入ることはない’と。しかし世尊よ、今や世尊の弟子である優婆夷たちは、聡明で、よく訓練され、自信に満ち、多聞であり、法を保ち、法にかなった法を実践し、正しく歩み、法に従って行動しています。彼らは自らの師の教えを学び取って、それを説き、示し、定め、確立し、開示し、分析し、明白にし、生じた他教の反論を法をもって正しく抑え、奇跡を伴う法を説いています。世尊よ、今こそ世尊は完全な涅槃に入ってください。善逝(スガタ)よ、完全な涅槃に入ってください。世尊よ、今こそ世尊の完全な涅槃の時です。”

‘‘Bhāsitā [Pg.155] kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsita’nti. Etarahi kho pana, bhante, bhagavato brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato’’ti.

“世尊よ、かつて世尊はこう仰せられました。‘悪魔よ、わたしのこの梵行(聖なる教え)が、隆盛し、繁栄し、広まり、多くの人々に知られ、広範なものとなり、諸天と人間によってよく示されるようになるまでは、わたしは完全な涅槃に入ることはない’と。世尊よ、今や世尊の梵行は、隆盛し、繁栄し、広まり、多くの人々に知られ、広範なものとなり、諸天と人間によってよく示されています。世尊よ、今こそ世尊は完全な涅槃に入ってください。善逝よ、完全な涅槃に入ってください。世尊よ、今こそ世尊の完全な涅槃の時です。”

Evaṃ vutte, bhagavā māraṃ pāpimantaṃ etadavoca – ‘‘appossukko tvaṃ, pāpima, hohi. Na ciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’’ti.

このように言われたとき、世尊は悪魔にこう仰せられた。“悪魔よ、お前は心配するな。間もなく如来の完全な涅槃があるだろう。今から三ヶ月が経過したとき、如来は完全な涅槃に入るであろう。”

Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṃsanako lomahaṃso, devadundubhiyo ca phaliṃsu.

そのとき世尊は、チャーパーラ霊樹において、正念正知(気づきと明らかな知恵)をもって、寿行(寿命を維持するはたらき)を放棄された。世尊によって寿行が放棄されたとき、身の毛もよだつような恐ろしい大地震が起こり、天の鼓(雷鳴)が鳴り響いた。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そのとき世尊はこの事理を知り、その時にあたってこの感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Tulamatulañca sambhavaṃ,Bhavasaṅkhāramavassaji muni;

Ajjhattarato samāhito,Abhindi kavacamivattasambhava’’nti. paṭhamaṃ;

“生存の原因と、生存の行(有為のものと無為のもの)を、牟尼(聖者)は捨て去った。内に楽しみ、定(じょう)にありて、自らの中に生じた(煩悩の)網を、鎧を壊すかのように打ち破った。”(第一の経)

2. Sattajaṭilasuttaṃ

2. 七人の結髪行者の経(サッタ・ジャティラ・スッタ)

52. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

52. このようにわたしは聞いた。ある時、世尊は舎衛城(サーヴァッティー)の東園、鹿母(ミガーラ・マータ)の講堂に滞在しておられた。その時、世尊は夕刻に瞑想から立ち上がり、門の戸口の外側に座っておられた。すると、パセーナディ・コーサラ王が世尊のおられる場所に赴き、世尊を礼拝して、傍らに座った。

Tena [Pg.156] kho pana samayena satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, parūḷhakacchanakhalomā khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamanti.

その時、七人の結髪行者、七人のニガンタ(裸形外道)、七人のアチェーラカ(無衣者)、七人の一衣者、七人の遍歴行者が、腋毛や爪を長く伸ばし、天秤棒の道具を担いで、世尊から遠くない場所を通り過ぎていった。

Addasā kho rājā pasenadi kosalo te satta ca jaṭile, satta ca nigaṇṭhe, satta ca acelake, satta ca ekasāṭake, satta ca paribbājake, parūḷhakacchanakhalome khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamante. Disvāna uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ nihantvā yena te satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ nāmaṃ sāvesi – ‘‘rājāhaṃ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṃ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṃ, bhante, pasenadi kosalo’’ti.

パセーナディ・コーサラ王は、それら七人の結髪行者、七人のニガンタ、七人のアチェーラカ、七人の一衣者、七人の遍歴行者が、腋毛や爪を長く伸ばし、天秤棒の道具を担いで、世尊から遠くない場所を通り過ぎるのを見た。見てから、王は座から立ち上がり、上衣を片方の肩にかけ、右膝を地に突き、それら七人の結髪行者、七人のニガンタ、七人のアチェーラカ、七人の一衣者、七人の遍歴行者に向かって合掌し、三回自らの名を告げた。“尊師たちよ、わたしはパセーナディ・コーサラ王です。尊師たちよ、わたしはパセーナディ・コーサラ王です。尊師たちよ、わたしはパセーナディ・コーサラ王です”と。

Atha kho rājā pasenadi kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu, sattasu ca nigaṇṭhesu, sattasu ca acelakesu, sattasu ca ekasāṭakesu, sattasu ca paribbājakesu, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ye kho bhante, loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā ete tesaṃ aññatare’’ti.

その後、パセーナディ・コーサラ王は、それら七人の結髪行者、七人のニガンタ、七人のアチェーラカ、七人の一衣者、七人の遍歴行者が立ち去って間もなく、世尊のもとへ赴いた。赴いて世尊を礼拝し、傍らに座った。傍らに座ったパセーナディ・コーサラ王は世尊にこう申し上げた。“世尊よ、世の中に阿羅漢(アラハント)、あるいは阿羅漢道に達した者がいるとすれば、彼らもそのうちの誰か(一人)なのでしょうか。”

‘‘Dujjānaṃ kho etaṃ, mahārāja, tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantena kāsikacandanaṃ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṃ dhārayantena jātarūparajataṃ sādiyantena – ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṃ samāpannāti.

“大王よ、五欲を享受し、妻子によって窮屈な家屋に住み、カシ地方産の栴檀(せんだん)を享受し、華鬘(はな)や香や塗香を身にまとい、金銀を手に受ける在家者であるあなたにとって、‘これらは阿羅漢である’とか‘これらは阿羅漢道に達した者である’と、その理由を知ることは困難である。”

‘‘Saṃvāsena kho, mahārāja, sīlaṃ veditabbaṃ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Saṃvohārena kho, mahārāja, soceyyaṃ veditabbaṃ. Tañca kho dīghena addhunā [Pg.157] na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā’’ti.

“大王よ、戒(シーラ)は、共に住むことによって知られるべきものです。しかもそれは長い年月を経てのことであり、短い期間ではありません。注意深く省察する者にはわかりますが、注意を払わない者にはわかりません。知恵ある者にはわかりますが、愚かな者にはわかりません。大王よ、清浄(ソーチェイヤ)は、対話することによって知られるべきものです。しかもそれは長い年月を経てのことであり、短い期間ではありません。注意深く省察する者にはわかりますが、注意を払わない者にはわかりません。知恵ある者にはわかりますが、愚かな者にはわかりません。大王よ、強さ(ターモ)は、災難にあうことによって知られるべきものです。しかもそれは長い年月を経てのことであり、短い期間ではありません。注意深く省察する者にはわかりますが、注意を払わない者にはわかりません。知恵ある者にはわかりますが、愚かな者にはわかりません。大王よ、知恵(パンニャー)は、議論することによって知られるべきものです。しかもそれは長い年月を経てのことであり、短い期間ではありません。注意深く省察する者にはわかりますが、注意を払わない者にはわかりません。知恵ある者にはわかりますが、愚かな者にはわかりません。”

‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ, bhante, bhagavatā – ‘dujjānaṃ kho etaṃ, mahārāja, tayā gihinā puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantena kāsikacandanaṃ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṃ dhārayantena jātarūparajataṃ sādiyantena – ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṃ samāpannāti. Saṃvāsena kho, mahārāja, sīlaṃ veditabbaṃ…pe… sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā’’’ti.

“世尊よ、驚くべきことです、世尊よ、未曾有のことです! 世尊によって、実によく説かれました。すなわち、‘大王よ、在家の者として五欲を楽しみ、妻子で手狭な家に住み、カシ産の栴檀を享受し、花飾りや香料や塗香を身にまとい、金銀を受け入れているあなたにとって、“これらの方々は阿羅漢である”とか“これらの方々は阿羅漢道に達している”と知ることは困難である。大王よ、戒は共に住むことによって知られるべきものである……(中略)……大王よ、知恵は議論することによって知られるべきものである。しかもそれは長い年月を経てのことであり、短い期間ではありません。注意深く省察する者にはわかりますが、注意を払わない者にはわかりません。知恵ある者にはわかりますが、愚かな者にはわかりません’というお言葉は、実によく説かれたものです。”

‘‘Ete, bhante, mama purisā corā ocarakā janapadaṃ ocaritvā gacchanti. Tehi paṭhamaṃ ociṇṇaṃ ahaṃ pacchā osārissāmi. Idāni te, bhante, taṃ rajojallaṃ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricāressantī’’ ti.

“世尊よ、これらは私の家臣である隠密(スパイ)たちです。地方を偵察して戻ってきたところです。彼らがまず偵察したことを、後で私が実行に移すのです。世尊よ、今、彼らは汚れを落とし、よく身を清め、香を塗り、髪と髭を整え、白い衣をまとい、五欲の喜びに浸って楽しんでいるのです。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、この事の核心を知り、その時にこの自説(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Na vāyameyya sabbattha, nāññassa puriso siyā;

Nāññaṃ nissāya jīveyya, dhammena na vaṇiṃ care’’ti. dutiyaṃ;

“あらゆる(悪しき)ことに励むべきではない。他人の(雇われ)人となるべきではない。他人を頼りにして生きるべきではない。法を(利得のための)商売の手段としてはならない。”(第二の経)

3. Paccavekkhaṇasuttaṃ

3. 省察経(パッチャヴェッカナ・スッタ)

53. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā attano aneke [Pg.158] pāpake akusale dhamme pahīne paccavekkhamāno nisinno hoti, aneke ca kusale dhamme bhāvanāpāripūriṃ gate.

53. このように私は聞きました。ある時、世尊は舎衛城(サーヴァッティー)の、アナータピンディカ園、祇園精舎(ジェータヴァナ)に滞在しておられました。その時、世尊は、ご自身がすでに断じた多くの邪悪な不善法と、修習(バーヴァナー)によって満了した多くの善法を省察して座っておられました。

Atha kho bhagavā attano aneke pāpake akusale dhamme pahīne viditvā aneke ca kusale dhamme bhāvanāpāripūriṃ gate tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、ご自身がすでに断じた多くの邪悪な不善法と、修習によって満了した多くの善法を知り、その時にこの自説(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Ahu pubbe tadā nāhu, nāhu pubbe tadā ahu;

Na cāhu na ca bhavissati, na cetarahi vijjatī’’ti. tatiyaṃ;

“以前にはあったが、その時(阿羅漢果の時)にはなかった。以前にはなかったが、その時にあった。かつてなく、将来もなく、今も(再び生じるものとして)存在することはない。”(第三の経)

4. Paṭhamanānātitthiyasuttaṃ

4. 第一・諸外道経(パタマ・ナーナーティッティヤ・スッタ)

54. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

54. このように私は聞きました。ある時、世尊は舎衛城の、アナータピンディカ園、祇園精舎に滞在しておられました。その時、舎衛城には、さまざまな見解を持ち、さまざまな執着を持ち、さまざまな好みを持ち、さまざまな見解の依りどころに依存する、多くの外道の修行者、バラモン、遍歴者たちが住んでいました。

Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘antavā loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘anantavā loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke [Pg.159] samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti.

ある修行者やバラモンたちは、このような説をなし、このような見解を持っていました。“世界は常住である。これこそが真実であり、他は虚偽である”。また、ある修行者やバラモンたちは、このような説をなし、このような見解を持っていました。“世界は無常である。これこそが真実であり、他は虚偽である”。“世界には終わりがある(有辺である)”。“世界には終わりがない(無辺である)”。“命(我)と身体は同一である”。“命と身体は別異である”。“死後、如来は存在する”。“死後、如来は存在しない”。“死後、如来は存在し、かつ存在しない”。“死後、如来は存在するのでもなく、存在しないのでもない。これこそが真実であり、他は虚偽である”。

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’ti.

彼らは争い、喧嘩し、論争に陥り、互いに言葉の武器(口槍)で突き刺し合って過ごしていました。“法はこのようである、法はそのようではない。法はそのようではない、法はこのようである”と言い合っていたのです。

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

さて、多くの比丘たちが、午前中に衣を整え、鉢と衣を持って、舎衛城へ托鉢に入りました。舎衛城で托鉢をして歩き、食後、托鉢から戻ると、世尊のもとへ赴きました。赴いて世尊に礼拝し、一方に座りました。一方に座った比丘たちは、世尊に次のように申し上げました。

‘‘Idha, bhante, sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

“世尊よ、ここ舎衛城(サーヴァッティー)には、様々な見解を持ち、様々な信条を持ち、様々な嗜好を持ち、様々な見解の拠り所に依存している、多くの異なる宗派の沙門、バラモン、遊行者たちが住んでいます。”

‘‘Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’nti…pe… te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ ti.

“ある沙門やバラモンたちは、次のような説を唱え、次のような見解を持っています。‘世界は永遠である。これこそが真実であり、他は虚偽である’と。……(中略)……彼らは、諍いを起こし、論争に陥り、互いに言葉の槍で突き刺し合いながら暮らしています。‘真理とはこのようなものである、このようなものではない。真理とはこのようなものではない、このようなものである’と言い合って。”

‘‘Aññatitthiyā, bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā; atthaṃ na jānanti, anatthaṃ na jānanti, dhammaṃ na jānanti, adhammaṃ na jānanti. Te atthaṃ ajānantā anatthaṃ ajānantā dhammaṃ ajānantā adhammaṃ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ti.

“比丘たちよ、諸外道の遊行者たちは盲目であり、真理を見る眼を持たない。彼らは有益なことを知らず、無益なことも知らない。法を知らず、法ならざることも知らない。彼らは有益なことを知らず、無益なことを知らず、法を知らず、法ならざることを知らないがゆえに、諍いを起こし、論争に陥り、互いに言葉の槍で突き刺し合いながら暮らしている。‘真理とはこのようなものである、このようなものではない。真理とはこのようなものではない、このようなものである’と言い合って。”

‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, imissāyeva sāvatthiyā aññataro rājā ahosi. Atha kho, bhikkhave, so rājā aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘ehi tvaṃ, ambho purisa, yāvatakā sāvatthiyā jaccandhā te sabbe ekajjhaṃ sannipātehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso tassa rañño paṭissutvā yāvatakā sāvatthiyā jaccandhā te sabbe gahetvā yena so rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ rājānaṃ etadavoca – ‘sannipātitā kho te, deva, yāvatakā sāvatthiyā jaccandhā’ti[Pg.160]. ‘Tena hi, bhaṇe, jaccandhānaṃ hatthiṃ dassehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso tassa rañño paṭissutvā jaccandhānaṃ hatthiṃ dassesi.

“比丘たちよ、かつて、この舎衛城にある一人の王がいた。比丘たちよ、その時、王はある男を呼んでこう言った。‘これこれの男よ、ここへ来い。舎衛城にいるすべての生まれつきの盲人を一箇所に集めよ’と。比丘たちよ、その男は‘王よ、承知いたしました’と王の言葉に応じ、舎衛城のすべての生まれつきの盲人を連れて王のもとへ行き、王にこう報告した。‘王よ、舎衛城のすべての生まれつきの盲人を集めました’と。‘それでは、お前、盲人たちに象を見せよ’。比丘たちよ、その男は王の命に従い、盲人たちに象を見せた(触らせた)。”

‘‘Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa sīsaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa kaṇṇaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa dantaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa soṇḍaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa kāyaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa pādaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa satthiṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa naṅguṭṭhaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa vāladhiṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’’’ti.

“彼はある盲人たちには象の頭を触らせ、‘盲人たちよ、象とはこのようなものだ’と言った。ある盲人たちには象の耳を触らせ、‘盲人たちよ、象とはこのようなものだ’と言った。ある盲人たちには象の牙を触らせ、‘盲人たちよ、象とはこのようなものだ’と言った。ある盲人たちには象の鼻を触らせ、‘盲人たちよ、象とはこのようなものだ’と言った。ある盲人たちには象の胴体を触らせ、‘盲人たちよ、象とはこのようなものだ’と言った。ある盲人たちには象の足を触らせ、‘盲人たちよ、象とはこのようなものだ’と言った。ある盲人たちには象の腰を触らせ、‘盲人たちよ、象とはこのようなものだ’と言った。ある盲人たちには象の尾を触らせ、‘盲人たちよ、象とはこのようなものだ’と言った。ある盲人たちには象の尾の先の毛を触らせ、‘盲人たちよ、象とはこのようなものだ’と言った。”

‘‘Atha kho, bhikkhave, so puriso jaccandhānaṃ hatthiṃ dassetvā yena so rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ rājānaṃ etadavoca – ‘diṭṭho kho tehi, deva, jaccandhehi hatthī; yassa dāni kālaṃ maññasī’ti.

“比丘たちよ、その後、その男は盲人たちに象を見せ終えると、王のもとへ行き、王にこう言った。‘王よ、盲人たちは象を見ました。今、王がなされるべき時をお知りください(次の指示をどうぞ)’。”

‘‘Atha kho, bhikkhave, so rājā yena te jaccandhā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te jaccandhe etadavoca – ‘diṭṭho vo, jaccandhā, hatthī’ti? ‘Evaṃ, deva, diṭṭho no hatthī’ti. ‘Vadetha, jaccandhā, kīdiso hatthī’ti?

“比丘たちよ、そこで王は盲人たちのところへ行き、盲人たちにこう尋ねた。‘盲人たちよ、お前たちは象を見たか?’。‘はい、王よ、私たちは象を見ました’。‘では盲人たちよ、象とはどのようなものか言ってみなさい’。”

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa sīsaṃ diṭṭhaṃ ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi kumbho’ti.

“比丘たちよ、象の頭を触った盲人たちは、このように言った。‘王よ、象とは、まるで水瓶(あるいは壺)のようなものです’。”

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa kaṇṇo diṭṭho ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi suppo’ti.

“比丘たちよ、象の耳を触った盲人たちは、このように言った。‘王よ、象とは、まるで箕(穀物を選別する籠)のようなものです’。”

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa danto diṭṭho ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi khīlo’ti.

“比丘たちよ、象の牙を触った盲人たちは、このように言った。‘王よ、象とは、まるで杭(あるいは ploughshare)のようなものです’。”

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa soṇḍo diṭṭho ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi naṅgalīsā’ti.

“比丘たちよ、象の鼻を触った盲人たちは、このように言った。‘王よ、象とは、まるで鋤の柄のようなものです’。”

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa kāyo diṭṭho ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi koṭṭho’ti.

“比丘たちよ、象の胴体を触った盲人たちは、このように言った。‘王よ、象とは、まるで穀物倉のようなものです’。”

‘‘Yehi[Pg.161], bhikkhave, jaccandhehi hatthissa pādo diṭṭho ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi thūṇo’ti.

“比丘たちよ、象の足を触った盲人たちは、このように言った。‘王よ、象とは、まるで柱のようなものです’。”

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa satthi diṭṭho hosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi udukkhalo’ti.

“比丘たちよ、象の腰(あるいは腿)を触った盲人たちは、このように言った。‘王よ、象とは、まるで石臼のようなものです’。”

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa naṅguṭṭhaṃ diṭṭhaṃ ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi musalo’ti.

“比丘たちよ、象の尾を触った盲人たちは、このように言った。‘王よ、象とは、まるで杵のようなものです’。”

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa vāladhi diṭṭho ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi sammajjanī’ti.

“比丘たちよ、象の尾の先の毛を触った盲人たちは、このように言った。‘王よ、象とは、まるで箒のようなものです’。”

‘‘Te ‘ediso hatthī, nediso hatthī; nediso hatthī, ediso hatthī’’’ti aññamaññaṃ muṭṭhīhi saṃsumbhiṃsu. Tena ca pana, bhikkhave, so rājā attamano ahosi.

“彼らは‘象とはこのようなものだ、このようなものではない。このようなものではない、このようなものである’と言い合い、互いに拳で殴り合った。比丘たちよ、それを見てその王は大変喜んだ。”

‘‘Evameva kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā andhā acakkhukā. Te atthaṃ na jānanti anatthaṃ na jānanti, dhammaṃ na jānanti adhammaṃ na jānanti. Te atthaṃ ajānantā anatthaṃ ajānantā, dhammaṃ ajānantā adhammaṃ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ti.

“比丘たちよ、これと同じように、諸々の異学の遊行者たちは盲目であり、眼がありません。彼らは利益を知らず、不利益を知りません。法を知らず、非法を知りません。彼らは、利益を知らず、不利益を知らず、法を知らず、非法を知らないがゆえに、論争を生じ、喧嘩を生じ、言い争いに陥り、互いに言葉の槍で突き合いながら過ごしています。‘法はこのようである、法はこのようではない。法はこのようではない、法はこのようである’と。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そのとき、世尊はこの事理を知り、その時にこの感興の言葉(ウダーナ)を唱えられました。

‘‘Imesu kira sajjanti, eke samaṇabrāhmaṇā;

Viggayha naṃ vivadanti, janā ekaṅgadassino’’ti. catutthaṃ;

“‘ある沙門やバラモンたちは、まことにこれら(の見解)に執着している。一部のみを見る人々は、それを捉えて論争し、言い争うのである。’第四(の経)が終わりました。”

5. Dutiyanānātitthiyasuttaṃ

5. 第二の諸外道経(第二・種々の異学経)

55. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

55. このように私は聞きました。あるとき、世尊は舎衛城(サーヴァッティー)の、ジェータ林にある給孤独長者の園に滞在しておられました。その時、多くの様々な異学の沙門、バラモン、遊行者たちが舎衛城に住んでいました。彼らは、異なった見解、異なった忍(信条)、異なった志向を持ち、様々な見解の依りどころに依存していました。

Santeke [Pg.162] samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘neva sassato nāsassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘paraṃkato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkato ca paraṃkato ca attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asayaṃkāro aparaṃkāro adhiccasamuppanno attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassatañca asassatañca sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘neva sassataṃ nāsassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evadiṭṭhino – ‘‘paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhaṃ attā ca loko [Pg.163] ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti.

ある沙門やバラモンたちは、このような説をなし、このような見解を持っていました。‘我(アートマン)と世界は常住である。これのみが真実であり、他は虚妄である。’また、ある沙門やバラモンたちは、このような説をなし、このような見解を持っていました。‘我と世界は無常である。これのみが真実であり、他は虚妄である。’ある沙門やバラモンたちは、‘我と世界は常住でもあり無常でもある。……’ある沙門やバラモンたちは、‘我と世界は常住でもなく無常でもない。……’ある沙門やバラモンたちは、‘我と世界は自ら作られたものである。……’ある沙門やバラモンたちは、‘我と世界は他者によって作られたものである。……’ある沙門やバラモンたちは、‘我と世界は自ら作られ、かつ他者によっても作られたものである。……’ある沙門やバラモンたちは、‘我と世界は自ら作られたものでもなく、他者によって作られたものでもなく、原因なく生じたものである。……’ある沙門やバラモンたちは、‘我と世界は常住であり、苦楽がある。……’ある沙門やバラモンたちは、‘我と世界は無常であり、苦楽がある。……’ある沙門やバラモンたちは、‘我と世界は常住でもあり無常でもあり、苦楽がある。……’ある沙門やバラモンたちは、‘我と世界は常住でもなく無常でもなく、苦楽がある。……’ある沙門やバラモンたちは、‘苦楽は自ら作られたものであり、我と世界がある。……’ある沙門やバラモンたちは、‘苦楽は他者によって作られたものであり、我と世界がある。……’ある沙門やバラモンたちは、‘苦楽は自ら作られ、かつ他者によっても作られたものであり、我と世界がある。……’ある沙門やバラモンたちは、‘苦楽は自ら作られたものでも他者によって作られたものでもなく、原因なく生じたものであり、我と世界がある。これのみが真実であり、他は虚妄である’と。

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’ti.

彼らは論争を生じ、喧嘩を生じ、言い争いに陥り、互いに言葉の槍で突き合いながら過ごしていました。‘法はこのようである、法はこのようではない。法はこのようではない、法はこのようである’と。

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

さて、多くの比丘たちが、午前中に内衣を整え、鉢と衣を持って、舎衛城へ托鉢に入りました。舎衛城で托鉢して回り、食後に托鉢から戻ると、世尊のいらっしゃるところへ向かいました。到着すると世尊を礼拝し、一方に座りました。一方に座った比丘たちは、世尊に次のように申し上げました。

‘‘Idha, bhante, sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

“世尊よ、ここ舎衛城には、多くの様々な異学の沙門、バラモン、遊行者たちが住んでいます。彼らは、異なった見解、異なった忍(信条)、異なった志向を持ち、様々な見解の依りどころに依存しています。”

‘‘Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’nti…pe… te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ti.

“ある沙門やバラモンたちは、このような説をなし、このような見解を持っていました。‘我と世界は常住である。これのみが真実であり、他は虚妄である’……(中略)……彼らは論争を生じ、喧嘩を生じ、言い争いに陥り、互いに言葉の槍で突き合いながら過ごしています。‘法はこのようである、法はこのようではない。法はこのようではない、法はこのようである’と。”

‘‘Aññatitthiyā, bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā; atthaṃ na jānanti anatthaṃ na jānanti, dhammaṃ na jānanti adhammaṃ na jānanti. Te atthaṃ ajānantā anatthaṃ ajānantā, dhammaṃ ajānantā adhammaṃ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ti.

“比丘たちよ、これら他の教えを信じる遊行者たちは、盲目であり、眼(智慧)を持っていない。彼らは義(利益)を知らず、不義(不利益)を知らない。法を知らず、非法を知らない。彼らは義を知らず、不義を知らず、法を知らず、非法を知らないままに、諍いを起こし、論争に陥り、言い争い、口先という武器で互いを傷つけ合って暮らしている。‘法はこのようである、法はそのようではない。法はそのようではなく、法はこのようである’と言って”。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで世尊は、この意味(事の次第)を知り、その時に際してこの感興のことば(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Imesu kira sajjanti, eke samaṇabrāhmaṇā;

Antarāva visīdanti, appatvāva tamogadha’’nti. pañcamaṃ;

“実に、ある沙門・バラモンたちは、これらの(実りのない)諸見に執着している。彼らは(涅槃という)安らぎの地に到達することなく、その途中で沈んでゆくのである”。第五の経。

6. Tatiyanānātitthiyasuttaṃ

6. 第三の“様々な外道(に関する)経”

56. Evaṃ [Pg.164] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

56. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城(サーヴァッティー)のアナータピンディカ園、祇陀林(ジェータ林)に滞在しておられた。その頃、様々な見解、様々な信条、様々な嗜好を持ち、様々な見解の依りどころに依拠する、多くの異教の沙門・バラモン・遊行者たちが舎衛城に住んでいた。

Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘neva sassato nāsassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘paraṃkato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkato ca paraṃkato ca attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asayaṃkāro aparaṃkāro adhiccasamuppanno attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassatañca asassatañca sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘neva sassataṃ nāsassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti[Pg.165]. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti.

ある沙門・バラモンたちは、“我(アートマン)と世界は常住である。これのみが真実であり、他は虚偽である”という説を持ち、そのような見解を持っていた。またある沙門・バラモンたちは、“我と世界は無常である。これのみが真実であり、他は虚偽である”という説を持ち、そのような見解を持っていた。ある沙門・バラモンたちは、“我と世界は常住でもあり無常でもある”とし、またある者は“常住でもなく無常でもない”とした。ある者は“我と世界は自らによって作られた”とし、ある者は“他者によって作られた”とし、ある者は“自他両方によって作られた”とし、またある者は“自らでも他者からでもなく、原因なしに生じた”とした。また、ある沙門・バラモンたちは、“我と世界は常住であり、苦楽を伴う”とし、ある者は“無常であり、苦楽を伴う”とした。ある者は“常住でもあり無常でもあり、苦楽を伴う”とし、ある者は“常住でもなく無常でもなく、苦楽を伴う”とした。ある者は“苦楽を伴う我と世界は自らによって作られた”とし、ある者は“他者によって作られた”とし、ある者は“自他両方によって作られた”とし、またある者は“自らでも他者からでもなく、原因なしに生じ、苦楽を伴う”とした。これらはいずれも“これのみが真実であり、他は虚偽である”と主張していた。

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’ti.

彼らは諍いを起こし、論争に陥り、言い争い、口先という武器で互いを傷つけ合って暮らしていた。“法はこのようである、法はそのようではない。法はそのようではなく、法はこのようである”と言って。

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

その後、多くの比丘たちが、午前中に衣を整え、鉢と外衣を持って舎衛城へ托鉢に入った。舎衛城を托鉢して回り、食後に托鉢から戻ると、世尊のおられる場所へ赴いた。近づいて世尊に礼拝し、一方に座った。一方に座った比丘たちは、世尊に次のように申し上げた。

‘‘Idha, bhante, sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

“尊師よ、ここ舎衛城には、様々な見解、様々な信条、様々な嗜好を持ち、様々な見解の依りどころに依拠する、多くの異教の沙門・バラモン・遊行者たちが住んでいます”。

‘‘Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’nti …pe… te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ti.

“ある沙門・バラモンたちは、‘我と世界は常住である。これのみが真実であり、他は虚偽である’という説を持ち、そのような見解を持っています……(中略)……彼らは諍いを起こし、論争に陥り、言い争い、口先という武器で互いを傷つけ合って暮らしています。‘法はこのようである、法はそのようではない。法はそのようではなく、法はこのようである’と言って”。

‘‘Aññatitthiyā, bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā. Te atthaṃ na jānanti anatthaṃ na jānanti, dhammaṃ na jānanti adhammaṃ na jānanti. Te atthaṃ ajānantā anatthaṃ ajānantā, dhammaṃ ajānantā adhammaṃ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ti.

“比丘たちよ、他の教えを奉ずる遊行者たちは盲目であり、眼がない。彼らは利益(アッタ)を知らず、不利益(アナッタ)を知らず、正法(ダンマ)を知らず、非法(アダンマ)を知らない。彼らは利益を知らず不利益を知らず、正法を知らず非法を知らないがゆえに、論争し、喧嘩し、争いに陥り、‘法はこのようである、法はこのようではない。法はこのようではない、法はこのようである’と言って、互いに口の槍で突き刺し合って暮らしている。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで、世尊はこの意味を知って、その時に次の感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Ahaṅkārapasutāyaṃ [Pg.166] pajā, paraṃkārūpasaṃhitā;

Etadeke nābbhaññaṃsu, na naṃ sallanti addasuṃ.

“この人々は‘我れがなす(我作)’という思いに耽り、また‘他がなす(他作)’という思いに縛られている。一部の者はこのことを悟らず、それを(苦しみの)刺であるとは見ない。”

‘‘Etañca sallaṃ paṭikacca passato;

Ahaṃ karomīti na tassa hoti;

Paro karotīti na tassa hoti.

“しかし、この刺をあらかじめ見ている者には、‘我れがなす’という思いは起こらず、‘他がなす’という思いも起こらない。”

‘‘Mānupetā ayaṃ pajā, mānaganthā mānavinibaddhā ;

Diṭṭhīsu sārambhakathā, saṃsāraṃ nātivattatī’’ti. chaṭṭhaṃ;

“この人々は慢心を備え、慢心という結び目に結ばれ、慢心に縛られている。諸々の見解に執着して論争し、輪廻を超脱することができない。”(第六経)

7. Subhūtisuttaṃ

7. スブーティ経

57. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā subhūti bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya avitakkaṃ samādhiṃ samāpajjitvā.

57. このように私は聞いた。ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林にあるアナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、尊者スブーティは、世尊の近くで、結跏趺坐し、身を直く立てて、無尋(尋のない)三昧に入って座っていた。

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ subhūtiṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya avitakkaṃ samādhiṃ samāpannaṃ.

世尊は、尊者スブーティが近くで結跏趺坐し、身を直く立てて、無尋三昧に入っているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで、世尊はこの意味を知って、その時に次の感興の言葉を唱えられた。

‘‘Yassa vitakkā vidhūpitā,Ajjhattaṃ suvikappitā asesā;

Taṃ saṅgamaticca arūpasaññī,Catuyogātigato na jātu metī’’ti. sattamaṃ;

“諸々の思惟(尋)が打ち払われ、内面において余すところなく断ち切られた者、その者は執着を超え、無形の想(無色定の想)を有し、四つの繋縛(ヨガ)を超えて、二度と再会(転生)に至ることはない。”(第七経)

8. Gaṇikāsuttaṃ

8. 遊女経

58. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe dve pūgā aññatarissā gaṇikāya sārattā honti paṭibaddhacittā; bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti[Pg.167], daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ.

58. このように私は聞いた。ある時、世尊はラージャガハのカランダカニヴァーパ(栗鼠の飼育場)があるヴェーฬヴァン(竹林)に滞在しておられた。その時、ラージャガハでは、二つの結社(グループ)がある一人の遊女に深く心酔し、執着していた。彼らは論争し、喧嘩し、争いに陥り、互いに拳で打ち合い、石を投げ合い、棒で叩き合い、武器で切り合った。彼らはそこで死に至り、あるいは死ぬほどの苦しみを受けた。

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

そこで、多くの比丘たちが、午前の時に下衣を整え、鉢と衣を持って、ラージャガハに托鉢に入った。ラージャガハで托鉢をして歩き、食後、托鉢から戻ると、世尊のおられる所へ赴いた。赴いてから世尊に礼拝し、一方に座った。一方に座ったそれらの比丘たちは、世尊に次のように申し上げた。

‘‘Idha, bhante, rājagahe dve pūgā aññatarissā gaṇikāya sārattā paṭibaddhacittā; bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkha’’nti.

“世尊よ、今ここラージャガハで、二つの結社がある一人の遊女に心酔し、執着しております。彼らは論争し、喧嘩し、争いに陥り、互いに拳で打ち合い、石を投げ合い、棒で叩き合い、武器で切り合っております。彼らはそこで死に至り、あるいは死ぬほどの苦しみを受けております。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで、世尊はこの意味を知って、その時に次の感興の言葉を唱えられた。

‘‘Yañca pattaṃ yañca pattabbaṃ, ubhayametaṃ rajānukiṇṇaṃ, āturassānusikkhato. Ye ca sikkhāsārā sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasārā, ayameko anto. Ye ca evaṃvādino – ‘natthi kāmesu doso’ti, ayaṃ dutiyo anto. Iccete ubho antā kaṭasivaḍḍhanā, kaṭasiyo diṭṭhiṃ vaḍḍhenti. Etete ubho ante anabhiññāya olīyanti eke, atidhāvanti eke. Ye ca kho te abhiññāya tatra ca nāhesuṃ, tena ca nāmaññiṃsu, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāyā’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“すでに得たものも、これから得るべきものも、それら両者は、煩悩に悩み修行する者にとって、(渇愛という)塵にまみれたものである。戒律や禁制、生活様式、清浄行、儀礼の遵守を本質とする者たちがいるが、これが一つの辺(極端)である。また、‘諸々の欲に過失はない’と説く者たちがいるが、これが第二の辺である。これら両方の辺は、墓地(輪廻)を増大させるものであり、墓地は邪見を増長させる。一部の者はこれら二つの辺を正しく知らずに(虚無に)沈み込み、一部の者は(快楽に)走りすぎる。しかし、それらを正しく知って、それらに陥らず、またそれらによって自分を誇示しない者たちには、もはや(彼らを)指し示すべき輪廻は存在しない。”(第八経)

9. Upātidhāvantisuttaṃ

9. 走りすぎる者の経

59. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṃ abbhokāse nisinno hoti telappadīpesu jhāyamānesu.

59. このように私は聞いた。ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林にあるアナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、世尊は夜の深い闇の中、油灯が灯されている屋外に座っておられた。

Tena kho pana samayena sambahulā adhipātakā tesu telappadīpesu āpātaparipātaṃ anayaṃ āpajjanti, byasanaṃ āpajjanti, anayabyasanaṃ āpajjanti [Pg.168]. Addasā kho bhagavā te sambahule adhipātake tesu telappadīpesu āpātaparipātaṃ anayaṃ āpajjante, byasanaṃ āpajjante, anayabyasanaṃ āpajjante.

その時、多くの蛾(飛ぶ虫)が、それらの油灯に向かって飛び込み、まわりを舞い、災難に遭い、破滅に遭い、災難と破滅に遭っていた。世尊は、多くの蛾がそれらの油灯に向かって飛び込み、まわりを舞い、災難に遭い、破滅に遭い、災難と破滅に遭っているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そこで、世尊はこの意味を知って、その時に次の感興の言葉を唱えられた。

‘‘Upātidhāvanti na sāramenti,Navaṃ navaṃ bandhanaṃ brūhayanti;

Patanti pajjotamivādhipātakā,Diṭṭhe sute itiheke niviṭṭhā’’ti. navamaṃ;

“(ある者たちは)走りすぎて本質に至らず、次々と新しい束縛を増大させている。蛾が灯火に飛び込むように、見たり聞いたりしたことに‘これこそが真実だ’と固執する一部の者たちは、(苦しみの火の中に)落ちていくのである。”(第九経)

10. Uppajjantisuttaṃ

10. 生じる経

60. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

60. このように私は聞いた。ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林にあるアナータピンディカ園に滞在しておられた。そこで、尊者アーナンダは世尊のおられる所へ赴いた。赴いてから、世尊に礼拝して一方に座った。一方に座った尊者アーナンダは、世尊に次のように申し上げた。

‘‘Yāvakīvañca, bhante, tathāgatā loke nuppajjanti arahanto sammāsambuddhā tāva aññatitthiyā paribbājakā sakkatā honti garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Yato ca kho, bhante, tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā atha aññatitthiyā paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Bhagavā yeva dāni, bhante, sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, bhikkhusaṅgho cā’’ti.

“世尊よ、如来、応供、正等覚者が世に現れない間は、他教の遊行者たちが、供養され、重んじられ、尊ばれ、崇められ、敬われ、衣・食・住・薬の四資具を得ております。しかし、世尊よ、如来、応供、正等覚者が世に現れるときには、他教の遊行者たちは、供養されず、重んじられず、尊ばれず、崇められず、敬われなくなり、衣・食・住・薬の四資具を得ることもなくなります。世尊よ、今や世尊だけが、供養され、重んじられ、尊ばれ、崇められ、敬われ、衣・食・住・薬の四資具を得ておられ、比丘サンガも同様であります”

‘‘Evametaṃ[Pg.169], ānanda, yāvakīvañca, ānanda, tathāgatā loke nuppajjanti arahanto sammāsambuddhā tāva aññatitthiyā paribbājakā sakkatā honti garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Yato ca kho, ānanda, tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā atha aññatitthiyā paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Tathāgatova dāni sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, bhikkhusaṅgho cā’’ti.

“その通りである、アーナンダよ。アーナンダよ、如来、応供、正等覚者が世に現れない間は、他教の遊行者たちが、供養され、重んじられ、尊ばれ、崇められ、敬われ、衣・食・住・薬の四資具を得ているのである。アーナンダよ、如来、応供、正等覚者が世に現れるときには、他教の遊行者たちは、供養されず、重んじられず、尊ばれず、崇められず、敬われなくなり、衣・食・住・薬の四資具を得ることもなくなる。今や如来だけが、供養され、重んじられ、尊ばれ、崇められ、敬われ、衣・食・住・薬の四資具を得ており、比丘サンガも同様である”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時にこの感興の言葉を唱えられた。

‘‘Obhāsati tāva so kimi,Yāva na unnamate pabhaṅkaro;

(Sa) verocanamhi uggate,Hatappabho hoti na cāpi bhāsati.

“光を造る者(太陽)が昇らぬ間は、蛍はその光を放ち輝く。しかし、輝ける太陽が昇れば、その光は消え失せ、もはや輝くことはない”

‘‘Evaṃ obhāsitameva takkikānaṃ,Yāva sammāsambuddhā loke nuppajjanti;

Na takkikā sujjhanti na cāpi sāvakā,Duddiṭṭhī na dukkhā pamuccare’’ti. dasamaṃ;

“同様に、正等覚者が世に現れない間は、思索家たちの光は輝く。しかし、ひとたび正等覚者が現れれば、思索家たちもその弟子たちも輝くことはない。邪見ある者たちは、苦しみから解き放たれることはないのである”第十経

Tassuddānaṃ –

その要録(ウドダーナ)は以下の通りである。

Āyujaṭilavekkhaṇā, tayo titthiyā subhūti;

Gaṇikā upāti navamo, uppajjanti ca te dasāti.

アッユ、ジャティラ、ヴェッカナー、三つのティッティヤ、スブーティ、ガニカー、第九のウパーティ、そしてウッパッジャンティの十篇である。

Jaccandhavaggo chaṭṭho niṭṭhito.

第六 生盲(ジャッチャンダ)品、終。

7. Cūḷavaggo

7. 第七 小(チューラ)品

1. Paṭhamalakuṇḍakabhaddiyasuttaṃ

1. 第一 ラクンダカ・バッディヤ経

61. Evaṃ [Pg.170] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto āyasmantaṃ lakuṇḍakabhaddiyaṃ anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti.

61. このように私は聞いた。ある時、世尊はサッヴァッティーのジェータ林、アナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、尊者サーリプッタは、尊者ラクンダカ・バッディヤに、さまざまな方法で法話を説き、示し、励まし、奮い立たせ、喜ばせていた。

Atha kho āyasmato lakuṇḍakabhaddiyassa āyasmatā sāriputtena anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandassiyamānassa samādapiyamānassa samuttejiyamānassa sampahaṃsiyamānassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci.

その時、尊者サーリプッタによって、さまざまな方法で法話を説かれ、示され、励まされ、奮い立たされ、喜ばされていた尊者ラクンダカ・バッディヤの心は、執着することなく、諸々の煩悩(漏)から解放された。

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ lakuṇḍakabhaddiyaṃ āyasmatā sāriputtena anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandassiyamānaṃ samādapiyamānaṃ samuttejiyamānaṃ sampahaṃsiyamānaṃ anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ.

世尊は、尊者サーリプッタによって、さまざまな方法で法話を説かれ、示され、励まされ、奮い立たされ、喜ばされた結果、執着することなく、諸々の煩悩から心が解放された尊者ラクンダカ・バッディヤをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時にこの感興の言葉を唱えられた。

‘‘Uddhaṃ adho sabbadhi vippamutto, ayaṃhamasmīti anānupassī;

Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti. paṭhamaṃ;

“上(色界・無色界)においても下(欲界)においても、あらゆるものから解き放たれ、‘これが私である’と見なすこともない。このように解脱した者は、再び生まれ変わらぬために、かつて越えたことのなかった(生死の)激流を渡ったのである”第一経

2. Dutiyalakuṇḍakabhaddiyasuttaṃ

2. 第二 ラクンダカ・バッディヤ経

62. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto āyasmantaṃ lakuṇḍakabhaddiyaṃ sekhaṃ maññamāno bhiyyosomattāya anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti.

62. このように私は聞いた。ある時、世尊はサッヴァッティーのジェータ林、アナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、尊者サーリプッタは、尊者ラクンダカ・バッディヤをまだ有学(修行者)であると考え、度を越して、さまざまな方法で法話を説き、示し、励まし、奮い立たせ、喜ばせていた。

Addasā [Pg.171] kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āyasmantaṃ lakuṇḍakabhaddiyaṃ sekhaṃ maññamānaṃ bhiyyosomattāya anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandassentaṃ samādapentaṃ samuttejentaṃ sampahaṃsentaṃ.

世尊は、尊者ラクンダカ・バッディヤを有学であると考えて、度を越して、さまざまな方法で法話を説き、示し、励まし、奮い立たせ、喜ばせている尊者サーリプッタをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時にこの感興の言葉を唱えられた。

‘‘Acchecchi vaṭṭaṃ byagā nirāsaṃ, visukkhā saritā na sandati;

Chinnaṃ vaṭṭaṃ na vattati, esevanto dukkhassā’’ti. dutiyaṃ;

“(輪廻の)転回は断たれ、渇愛は尽き、枯れ果てた(渇愛の)川はもはや流れない。断たれた転回は二度と巡らず、これこそが苦しみの終焉である”第二経

3. Paṭhamasattasuttaṃ

3. 第一 衆生(サッタ)経

63. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyā manussā yebhuyyena kāmesu ativelaṃ sattā ( ) rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhopannā sammattakajātā kāmesu viharanti.

63. このように私は聞いた。ある時、世尊はサッヴァッティーのジェータ林、アナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、サッヴァッティーの人々は、その多くが諸々の欲に過度に執着し、染まり、貪り、縛られ、酔いしれ、耽溺し、諸々の欲に深く溺れて過ごしていた。

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha, bhante, sāvatthiyā manussā yebhuyyena kāmesu ativelaṃ sattā rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhopannā sammattakajātā kāmesu viharantī’’ti.

その時、多くの比丘たちが、午前中に身なりを整え、鉢と衣を持って、サッヴァッティーへ托鉢に入った。サッヴァッティーで托鉢をして歩き、食後に托鉢から戻ると、世尊のもとへ赴いた。赴いて、世尊を礼拝し、一方に座った。一方に座ったその比丘たちは、世尊に次のように申し上げた。“世尊よ、ここサッヴァッティーの人々は、その多くが諸々の欲に過度に執着し、染まり、貪り、縛られ、酔いしれ、耽溺し、諸々の欲に深く溺れて過ごしております”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に、この感興の言葉を唱えられた。

‘‘Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā,Saṃyojane vajjamapassamānā;

Na hi jātu saṃyojanasaṅgasattā,Oghaṃ tareyyuṃ vipulaṃ mahanta’’nti. tatiyaṃ;

“感官の快楽(欲)に耽り、欲の執着に繋縛され、束縛(結)の中にある過失を見ることなく、束縛の執着に縛られた者たちは、実に、広大で深遠な(輪廻の)激流を渡ることはできない。”(第三の経)

4. Dutiyasattasuttaṃ

4. 第二執着経

64. Evaṃ [Pg.172] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyā manussā yebhuyyena kāmesu sattā ( ) rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhopannā andhīkatā sammattakajātā kāmesu viharanti.

64. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城(サーヴァッティー)のジェータ林にあるアナータピンディカ園(祇園精舎)に滞在しておられた。その時、舎衛城の人々の多くは、感官の快楽(欲)に耽り、染まり、渇望し、執着し、迷妄に陥り、耽溺し、盲目となり、欲に狂ったようになって、欲の中で暮らしていた。

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā sāvatthiyā te manusse yebhuyyena kāmesu satte ratte giddhe gadhite mucchite ajjhopanne andhīkate sammattakajāte kāmesu viharante.

さて世尊は、午前の時に、下衣を整え、鉢と衣を持って、舎衛城に托鉢に入られた。世尊は、舎衛城の人々の多くが、感官の快楽(欲)に耽り、染まり、渇望し、執着し、迷妄に陥り、耽溺し、盲目となり、欲に狂ったようになって、欲の中で暮らしているのをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に、この感興の言葉を唱えられた。

‘‘Kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditā;

Pamattabandhunā baddhā, macchāva kumināmukhe;

Jarāmaraṇamanventi, vaccho khīrapakova mātara’’nti. catutthaṃ;

“欲に盲目となり、渇愛(愛)の網に覆われ、渇愛の蓋に閉ざされ、放逸という魔の絆に縛られた者たちは、あたかも筌(うえ)の口に入った魚のように、あるいは乳を飲む子牛が母牛に従うように、老いと死に付き従うのである。”(第四の経)

5. Aparalakuṇḍakabhaddiyasuttaṃ

5. 第二ラクンダカ・バッディヤ経

65. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā lakuṇḍakabhaddiyo sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ piṭṭhito piṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami.

65. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城のジェータ林にあるアナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、尊者ラクンダカ・バッディヤは、多くの比丘たちの後ろから、世尊のいらっしゃるところへ近づいて行った。

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ lakuṇḍakabhaddiyaṃ dūratova sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ piṭṭhito piṭṭhito āgacchantaṃ dubbaṇṇaṃ duddasikaṃ okoṭimakaṃ yebhuyyena bhikkhūnaṃ paribhūtarūpaṃ. Disvāna bhikkhū āmantesi –

世尊は、多くの比丘たちの後ろからやって来る尊者ラクンダカ・バッディヤを遠くからご覧になった。彼は顔色が悪く、見栄えもせず、背が低く、多くの比丘たちから軽んじられる姿をしていた。それをご覧になって、比丘たちに告げられた。

‘‘Passatha no tumhe, bhikkhave, etaṃ bhikkhuṃ dūratova sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ piṭṭhito piṭṭhito āgacchantaṃ dubbaṇṇaṃ duddasikaṃ okoṭimakaṃ yebhuyyena bhikkhūnaṃ paribhūtarūpa’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.

“比丘たちよ、多くの比丘たちの後ろからやって来る、あの顔色が悪く、見栄えもせず、背が低く、多くの比丘たちから軽んじられる姿をした比丘が見えるか。”“はい、世尊よ。”

‘‘Eso[Pg.173], bhikkhave, bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo. Na ca sā samāpatti sulabharūpā yā tena bhikkhunā asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti.

“比丘たちよ、この比丘は、大きな神通力を持ち、大きな威力を持っている。彼がこれまでに入ったことのない三昧(等至)は、得がたいものではない。良家の息子たちが、そのために正しく家を出て、家なき身となって出家する、その無上の清浄行(梵行)の完成である阿羅漢果を、今生において自ら知恵(直観)によって悟り、体現し、具足して住んでいるのである。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に、この感興の言葉を唱えられた。

‘‘Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho;

Anīghaṃ passa āyantaṃ, chinnasotaṃ abandhana’’nti. pañcamaṃ;

“欠点のない車輪(阿羅漢果)を持ち、白い天蓋(解脱)を掲げ、一本の心棒(正念)のある(バッディヤという)車が進んで行く。苦しみなく、渇愛の流れを断ち切り、束縛のない、やって来るその(車の主である)人を見よ。”(第五の経)

6. Taṇhāsaṅkhayasuttaṃ

6. 渇愛滅尽経

66. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā aññāsikoṇḍañño bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ paccavekkhamāno.

66. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城のジェータ林にあるアナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、尊者アニャー・コンダンニャは、世尊の近くで、結跏趺坐し、身を真っ直ぐに立てて、渇愛が滅尽した解脱(の境地)を観察しながら座っていた。

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ aññāsikoṇḍaññaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ paccavekkhamānaṃ.

世尊は、近くで結跏趺坐し、身を真っ直ぐに立てて、渇愛が滅尽した解脱を観察しながら座っている尊者アニャー・コンダンニャをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に、この感興の言葉を唱えられた。

‘‘Yassa mūlaṃ chamā natthi, paṇṇā natthi kuto latā;

Taṃ dhīraṃ bandhanā muttaṃ, ko taṃ ninditumarahati;

Devāpi naṃ pasaṃsanti, brahmunāpi pasaṃsito’’ti. chaṭṭhaṃ;

“(無明や渇愛という)根が(心という)地に無く、葉(識)も無いのに、どうして(名色という)蔓(つる)があるだろうか。束縛から解放されたその賢者を、誰が非難することができようか。神々さえも彼を称賛し、梵天(ブラフマー)によっても彼は称賛される。”(第六の経)

7. Papañcakhayasuttaṃ

7. 戯論滅尽経

67. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā attano papañcasaññāsaṅkhāpahānaṃ paccavekkhamāno nisinno hoti.

67. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城のジェータ林にあるアナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、世尊は、ご自身の‘戯論(煩悩)を伴う想念の集積’の滅尽を観察しながら座っておられた。

Atha [Pg.174] kho bhagavā attano papañcasaññāsaṅkhāpahānaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊は、ご自身の‘戯論を伴う想念の集積’の滅尽を知って、その時に、この感興の言葉を唱えられた。

‘‘Yassa papañcā ṭhiti ca natthi,Sandānaṃ palighañca vītivatto;

Taṃ nittaṇhaṃ muniṃ carantaṃ,Nāvajānāti sadevakopi loko’’ti. sattamaṃ;

“戯論(煩悩)の滞留が無く、渇愛という絆と無明という閂(かんぬき)を乗り越え、渇愛を離れて歩むその聖者(牟尼)を、神々を含むこの世の誰も、蔑むことはない。”(第七の経)

8. Kaccānasuttaṃ

8. カッチャーナ経

68. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā mahākaccāno bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhitāya.

68. このように私は聞いた。ある時、世尊は舎衛城のジェータ林にあるアナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、尊者マハー・カッチャーナは、世尊の近くで、結跏趺坐し、身を真っ直ぐに立てて、内なる身に随う正念(身至念)を目の前によく確立して座っていた。

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhitāya.

世尊は、近くで結跏趺坐し、身を真っ直ぐに立てて、内なる身に随う正念を目の前によく確立して座っている尊者マハー・カッチャーナをご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に、この感興の言葉を唱えられた。

‘‘Yassa siyā sabbadā sati,Satataṃ kāyagatā upaṭṭhitā;

No cassa no ca me siyā,Na bhavissati na ca me bhavissati;

Anupubbavihāri tattha so,Kāleneva tare visattika’’nti. aṭṭhamaṃ;

“常に念(サティ)があり、絶えず身に随う正念が確立している者、そして‘(過去に業が)無かったならば、(現在に)私(の生存)は無かったであろう。(現在に業が)無いならば、(未来に)私(の生存)は無いであろう’と(観察する者)、そのように諸行において順次の観察(ヴィパッサナー)を行って住む者は、しかるべき時に、渇愛を乗り越えるであろう。”(第八の経)

9. Udapānasuttaṃ

9. 井戸経

69. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena thūṇaṃ nāma mallānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Assosuṃ kho thūṇeyyakā brāhmaṇagahapatikā – ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito mallesu cārikaṃ caramāno [Pg.175] mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ thūṇaṃ anuppatto’’ti.( ) Udapānaṃ tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūresuṃ – ‘‘mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaṃ apaṃsū’’ti.

69. 私はこのように聞いた。ある時、世尊は多くの比丘衆とともにマッラ国を遊行し、マッラ人のトゥーナという名のバラモンの村に到着された。トゥーナ村のバラモンや家主たちは、“釈迦族から出家した釈迦の子、修行者ゴータマが多くの比丘衆とともにマッラ国を遊行し、トゥーナ村に到着した”と聞いた。そこで彼らは、“あの頭を剃った卑しい修行者たちが飲み水を飲めないように”と、井戸の口まで草や籾殻で満たした。

Atha kho bhagavā maggā okkamma yena rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, etamhā udapānā pānīyaṃ āharā’’ti.

その時、世尊は道から外れ、ある樹下のふもとに赴き、用意された座に座られた。座られた世尊は、尊者アーナンダに告げられた。“アーナンダよ、さあ、私のためにあの井戸から飲み水を汲んできなさい”。

Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idāni so, bhante, udapāno thūṇeyyakehi brāhmaṇagahapatikehi tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūrito – ‘mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaṃ apaṃsū’’’ti.

このように言われると、尊者アーナンダは世尊にこう申し上げた。“世尊よ、今あの井戸は、トゥーナ村のバラモンや家主たちによって、‘あの頭を剃った卑しい修行者たちが飲み水を飲めないように’と、口まで草や籾殻で満たされています”。

Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, etamhā udapānā pānīyaṃ āharā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṃ gahetvā yena so udapāno tenupasaṅkami. Atha kho so udapāno āyasmante ānande upasaṅkamante sabbaṃ taṃ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe aṭṭhāsi.

二度目も……(中略)……三度目も、世尊は尊者アーナンダに告げられた。“アーナンダよ、さあ、私のためにあの井戸から飲み水を汲んできなさい”。“承知いたしました、世尊”と尊者アーナンダは世尊に応じ、鉢を持ってその井戸へと向かった。すると、尊者アーナンダが近づくと、その井戸はすべての草や籾殻を口から吐き出し、清らかで濁りのない、澄みわたった水が口まで満ち、溢れ出んばかりになって留まった。

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Ayañhi so udapāno mayi upasaṅkamante sabbaṃ taṃ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe ṭhito’’ti!! Pattena pānīyaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Ayañhi so, bhante, udapāno mayi upasaṅkamante sabbaṃ taṃ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe aṭṭhāsi!! Pivatu bhagavā pānīyaṃ, pivatu sugato pānīya’’nti.

その時、尊者アーナンダにこのような思いが浮かんだ。“ああ、驚くべきことだ。ああ、未曾有のことだ。如来の大いなる神通力、大いなる威力よ。私が近づくと、この井戸はすべての草や籾殻を口から吐き出し、清らかで濁りのない、澄みわたった水が口まで満ち、溢れ出んばかりになって留まっている”。彼は鉢で飲み水を汲み、世尊のもとへ向かった。近づいて世尊にこう申し上げた。“世尊よ、驚くべきことです。世尊よ、未曾有のことです。如来の大いなる神通力、大いなる威力よ。世尊よ、私が近づくと、あの井戸はすべての草や籾殻を口から吐き出し、清らかで濁りのない、澄みわたった水が口まで満ち、溢れ出んばかりになって留まっていました。世尊よ、飲み水を召し上がってください。善逝よ、飲み水を召し上がってください”。

Atha [Pg.176] kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの事理を知って、その時に次の感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Kiṃ kayirā udapānena,Āpā ce sabbadā siyuṃ;

Taṇhāya mūlato chetvā,Kissa pariyesanaṃ care’’ti. navamaṃ;

“もし常にいたる所に水があるのなら、井戸で何をしようというのか。渇愛を根本から断ち切って留まる(私のような)者が、何のために(他を)探し求める必要があろうか”。第九(トゥーナ・スッタ)。

10. Utenasuttaṃ

10. ウテナ経

70. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena rañño utenassa uyyānagatassa antepuraṃ daḍḍhaṃ hoti, pañca ca itthisatāni kālaṅkatāni honti sāmāvatīpamukhāni.

70. 私はこのように聞いた。ある時、世尊はコーサンビーのゴーシタ園に滞在しておられた。その頃、ウテナ王が公園に出かけている間に後宮が焼け落ち、サーマーヴァティーを筆頭とする五百人の女たちが亡くなった。

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha, bhante, rañño utenassa uyyānagatassa antepuraṃ daḍḍhaṃ, pañca ca itthisatāni kālaṅkatāni sāmāvatīpamukhāni. Tāsaṃ, bhante, upāsikānaṃ kā gati ko abhisamparāyo’’ti?

その時、多くの比丘たちが午前中に衣を整え、鉢と衣を持ってコーサンビーへ托鉢に入った。コーサンビーで托鉢をして食事を終えた後、彼らは世尊のもとへ向かった。近づいて世尊に礼拝し、一方に座った。一方に座った比丘たちは、世尊にこう申し上げた。“世尊よ、今日、ウテナ王が公園に出かけている間に後宮が焼け落ち、サーマーヴァティーを筆頭とする五百人の女たちが亡くなりました。世尊よ、それら信女たちの行く先はどこでしょうか。来世はどうなるのでしょうか”。

‘‘Santettha, bhikkhave, upāsikāyo sotāpannā, santi sakadāgāminiyo, santi anāgāminiyo. Sabbā tā, bhikkhave, upāsikāyo anipphalā kālaṅkatā’’ti.

“比丘たちよ、この信女たちの中には、預流者(預流果を得た者)もいれば、一来者もおり、不還者もいる。比丘たちよ、それらすべての信女たちは、無益に(果を得ることなく)亡くなったのではない”。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの事理を知って、その時に次の感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Mohasambandhano loko, bhabbarūpova dissati;

Upadhibandhano bālo, tamasā parivārito;

Sassatoriva khāyati, passato natthi kiñcana’’nti. dasamaṃ;

“世の中は愚痴(無明)に縛られ、あたかも(解脱に)適しているかのように見える。愚者は執着(ウパディ)に縛られ、暗闇に包まれている。(真実を知らぬ者には)それ(世の中)は永遠であるかのように見えるが、正しく見る者には、何もの(執着すべきもの)もないのである”。第十(ウテナ・スッタ)。

Tassuddānaṃ –

その要旨(目録)は次の通り。

Dve [Pg.177] bhaddiyā dve ca sattā, lakuṇḍako taṇhākhayo;

Papañcakhayo ca kaccāno, udapānañca utenoti.

二つのバッディヤ経、二つのサッタ経、ラクンダカ経、渇愛の滅尽経、戯論の滅尽経、カッチャーナ経、井戸(パニーヤ)経、そしてウテナ経である。

Cūḷavaggo sattamo niṭṭhito.

第七 小篇(チューラ・ヴァッガ) 完結。

8. Pāṭaligāmiyavaggo

8. 第八 パータリガーマ村篇(パータリガーミヤ・ヴァッガ)

1. Paṭhamanibbānapaṭisaṃyuttasuttaṃ

1. 第一 涅槃相応経

71. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Tedha bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti.

71. 私はこのように聞いた。ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林、アナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、世尊は比丘たちに、涅槃に関する法話によって教示し、勧導し、鼓舞し、歓喜させておられた。そこにいた比丘たちは、それを大切にし、心に留め、全精神を集中し、耳を傾けて法を聞いていた。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの事理を知って、その時に次の感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Atthi, bhikkhave, tadāyatanaṃ, yattha neva pathavī, na āpo, na tejo, na vāyo, na ākāsānañcāyatanaṃ, na viññāṇañcāyatanaṃ, na ākiñcaññāyatanaṃ, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ, nāyaṃ loko, na paraloko, na ubho candimasūriyā. Tatrāpāhaṃ, bhikkhave, neva āgatiṃ vadāmi, na gatiṃ, na ṭhitiṃ, na cutiṃ, na upapattiṃ; appatiṭṭhaṃ, appavattaṃ, anārammaṇamevetaṃ. Esevanto dukkhassā’’ti. Paṭhamaṃ.

“比丘たちよ、地も、水も、火も、風も存在せず、空無辺処も、識無辺処も、無所有処も、非想非非想処も存在せず、この世も、他世も、月と太陽の両者も存在しない、その境地(処)がある。比丘たちよ、そこにおいて私は、来ること、行くこと、住すること、死ぬこと、生じることをも説かない。それは支持されることなく、転起することなく、対象となることもない。これこそが苦の終焉である”と。第一。

2. Dutiyanibbānapaṭisaṃyuttasuttaṃ

2. 第二ニッバーナ(涅槃)相応経

72. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya [Pg.178] dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Tedha bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti.

72. このように私は聞いた。ある時、世尊はサーヴァッティーの、アナータピンディカ園(祇園精舎)に滞在しておられた。その時、世尊は比丘たちに、涅槃に関する法話によって、教示し、勧導し、励まし、喜ばせておられた。すると比丘たちは、重んじて、心に留め、全精神を集中させ、耳を傾けて法を聞いていた。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に次の感興の言葉(自説経)を唱えられた。

‘‘Duddasaṃ anataṃ nāma, na hi saccaṃ sudassanaṃ;

Paṭividdhā taṇhā jānato, passato natthi kiñcana’’nti. dutiyaṃ;

“‘無端’(涅槃)と呼ばれるものは見がたく、真理は実に、見やすいものではない。渇愛は貫かれ(断たれ)、知る者、見る者には、何もの(障害)も存在しない”と。第二。

3. Tatiyanibbānapaṭisaṃyuttasuttaṃ

3. 第三ニッバーナ(涅槃)相応経

73. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Tedha bhikkhū aṭṭhiṃ katvā, manasi katvā, sabbaṃ cetaso samannāharitvā, ohitasotā dhammaṃ suṇanti.

73. このように私は聞いた。ある時、世尊はサーヴァッティーの、アナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、世尊は比丘たちに、涅槃に関する法話によって、教示し、勧導し、励まし、喜ばせておられた。すると比丘たちは、重んじて、心に留め、全精神を集中させ、耳を傾けて法を聞いていた。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に次の感興の言葉を唱えられた。

‘‘Atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ. No cetaṃ, bhikkhave, abhavissa ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyetha. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyatī’’ti. Tatiyaṃ.

“比丘たちよ、不生・不成・不作・無為がある。比丘たちよ、もしこの不生・不成・不作・無為がないのであれば、ここで、生じ、成り、作られ、為されたもの(有為)からの離脱は知られない。比丘たちよ、不生・不成・不作・無為があるからこそ、生じ、成り、作られ、為されたものからの離脱が知られるのである”と。第三。

4. Catutthanibbānapaṭisaṃyuttasuttaṃ

4. 第四ニッバーナ(涅槃)相応経

74. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Tedha bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti.

74. このように私は聞いた。ある時、世尊はサーヴァッティーの、アナータピンディカ園に滞在しておられた。その時、世尊は比丘たちに、涅槃に関する法話によって、教示し、勧導し、励まし、喜ばせておられた。すると比丘たちは、重んじて、心に留め、全精神を集中させ、耳を傾けて法を聞いていた。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知って、その時に次の感興の言葉を唱えられた。

‘‘Nissitassa [Pg.179] calitaṃ, anissitassa calitaṃ natthi. Calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati nevidha na huraṃ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’’ti. Catutthaṃ.

“(愛見に)依存する者には動揺があり、依存しない者には動揺がない。動揺がないとき、静止(寂静)があり、静止があるとき、偏向(渇愛)が生じない。偏向がないとき、来ることと行くことがなく、来ることと行くことがないとき、死と生がない。死と生がないとき、この世でもなく、他世でもなく、その中間でもない。これこそが苦の終焉である”と。第四。

5. Cundasuttaṃ

5. チュンダ経

75. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena pāvā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.

75. このように私は聞いた。ある時、世尊は多くの比丘衆とともにマッラ国を遊行し、パーヴァーに至られた。そこで世尊は、パーヴァーにある、鍛冶工の子チュンダのマンゴー園に滞在された。

Assosi kho cundo kammāraputto – ‘‘bhagavā kira mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pāvaṃ anuppatto pāvāyaṃ viharati mayhaṃ ambavane’’ti. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cundaṃ kammāraputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho cundo kammāraputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

鍛冶工の子チュンダは、“世尊が多くの比丘衆とともにマッラ国を遊行し、パーヴァーに到着され、私のマンゴー園に滞在されている”と聞いた。そこで、鍛冶工の子チュンダは世尊のもとへ赴き、世尊を礼拝して、傍らに座った。傍らに座った鍛冶工の子チュンダに、世尊は法話によって、教示し、勧導し、励まし、喜ばせておられた。そこで、鍛冶工の子チュンダは、世尊によって教示され、勧導され、励まされ、喜ばされて、世尊に次のように申し上げた。“願わくは、世尊、比丘衆とともに、明日の私の食事を受け入れてください”。世尊は沈黙によってこれを受け入れられた。

Atha kho cundo kammāraputto bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā pahūtañca sūkaramaddavaṃ bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.

そこで鍛冶工の子チュンダは、世尊の受諾を知って、座から立ち上がり、世尊を礼拝し、右繞して立ち去った。その後、鍛冶工の子チュンダは、その夜が明けると、自分の家で優れた硬食や軟食、そして多くのスーカラマッダヴァを準備させ、世尊に時を告げさせた。“世尊よ、時がまいりました。食事の用意が整いました”と。

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena cundassa kammāraputtassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā cundaṃ kammāraputtaṃ āmantesi – ‘‘yaṃ te, cunda, sūkaramaddavaṃ paṭiyattaṃ tena maṃ parivisa, yaṃ panaññaṃ khādanīyaṃ [Pg.180] bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ tena bhikkhusaṅghaṃ parivisā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṃ ahosi sūkaramaddavaṃ paṭiyattaṃ tena bhagavantaṃ parivisi; yaṃ panaññaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ tena bhikkhusaṅghaṃ parivisi.

その時、世尊は午前中に(内衣を)整え、鉢と衣を持って、比丘僧伽(修行僧たち)と共に鍛冶工の息子チュンダの家へ行かれた。到着すると、用意された座席に座られた。座られた世尊は、鍛冶工の息子チュンダに言われた。“チュンダよ、お前が用意した‘スーカラマッダヴァ’(柔らかい豚肉料理)を私に供しなさい。その他の用意した食べ物や飲み物は、比丘僧伽に供しなさい”。“承知いたしました、世尊”と、鍛冶工の息子チュンダは世尊に応じ、用意していた‘スーカラマッダヴァ’を世尊に供し、その他の食べ物や飲み物を比丘僧伽に供した。

Atha kho bhagavā cundaṃ kammāraputtaṃ āmantesi – ‘‘yaṃ te, cunda, sūkaramaddavaṃ avasiṭṭhaṃ taṃ sobbhe nikhaṇāhi. Nāhaṃ taṃ, cunda, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yassa taṃ paribhuttaṃ sammā pariṇāmaṃ gaccheyya aññatra tathāgatassā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṃ ahosi sūkaramaddavaṃ avasiṭṭhaṃ taṃ sobbhe nikhaṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cundaṃ kammāraputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

その時、世尊は鍛冶工の息子チュンダに言われた。“チュンダよ、残った‘スーカラマッダヴァ’は穴の中に埋めなさい。チュンダよ、神々、悪魔、梵天を含むこの世界、沙門や婆羅門、神々や人間を含む生類の中で、如来を除いて、これを食べて正しく消化できる者を、私は見当たらないからである”。“承知いたしました、世尊”と、鍛冶工の息子チュンダは世尊に応じ、残った‘スーカラマッダヴァ’を穴に埋めて世尊のところへ行った。近づいて世尊に礼拝し、一方に座った。一方に座った鍛冶工の息子チュンダに対し、世尊は法話によって教示し、励まし、奮い立たせ、喜ばせた後、座から立って去られた。

Atha kho bhagavato cundassa kammāraputtassa bhattaṃ bhuttāvissa kharo ābādho uppajji. Lohitapakkhandikā pabāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tatra sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena kusinārā tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

その後、鍛冶工の息子チュンダの供養した食事を召し上がった世尊に、激しい病が起こった。血便を伴う、死に至るほどの激痛が生じた。その際、世尊は正念正知(気づきと智慧)をもって、取り乱すことなくそれを耐え忍ばれた。そして、世尊は尊者アーナンダに言われた。“行こう、アーナンダよ。クシナガラへ向かおう”。“承知いたしました、世尊”と、尊者アーナンダは世尊に応じた。

‘‘Cundassa bhattaṃ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṃ;

Ābādhaṃ samphusī dhīro, pabāḷhaṃ māraṇantikaṃ.

鍛冶工の息子チュンダの食事を召し上がって、賢者(ブッダ)は死に至るほどの激しい病を経験されたと、私は聞いた。

‘‘Bhuttassa ca sūkaramaddavena, byādhippabāḷho udapādi satthuno;

Viriccamāno bhagavā avoca, ‘gacchāmahaṃ kusināraṃ nagara’’’nti.

‘スーカラマッダヴァ’を召し上がった師に、激しい病が生じた。血便に苦しみながらも、世尊は“私はクシナガラ市へ行く”と言われた。

Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpehi; kilantosmi, ānanda, nisīdissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ [Pg.181] paññāpesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara; pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī’’ti.

その時、世尊は道から外れて、ある木の下に行かれた。到着すると、尊者アーナンダに言われた。“さあ、アーナンダよ。私のために大衣を四重に折って敷いておくれ。アーナンダよ、私は疲れ切っている。座ろうと思う”。“承知いたしました、世尊”と、尊者アーナンダは世尊に応じ、大衣を四重に敷いた。世尊は用意された座に座られた。座られた世尊は尊者アーナンダに言われた。“さあ、アーナンダよ。私のために飲み水を持ってきておくれ。アーナンダよ、喉が渇いた。水を飲もうと思う”。

Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni. Taṃ cakkacchinnaṃ udakaṃ parittaṃ luḷitaṃ āvilaṃ sandati. Ayaṃ, bhante, kukuṭṭhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati gattāni ca sītīkarissatī’’ti.

そのように言われると、尊者アーナンダは世尊にこう申し上げた。“世尊よ、たった今、五百台ほどの荷車が通り過ぎたばかりです。その川の水は車輪でかき回され、わずかで濁っており、泥が混じって流れています。世尊よ、ここから遠くないところにククッター川があります。そこは水が清らかで、美味しく、冷たく、澄んでおり、川岸も整っていて心地よい場所です。そこで世尊は水を飲まれ、お体を冷やされるのがよろしいでしょう”。

Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara; pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṃ gahetvā yena sā nadī tenupasaṅkami. Atha kho sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā āyasmante ānande upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandati.

二度、三度と、世尊は尊者アーナンダに言われた。“さあ、アーナンダよ。私のために飲み水を持ってきておくれ。アーナンダよ、喉が渇いた。水を飲もうと思う”。“承知いたしました、世尊”と、尊者アーナンダは世尊に応じ、鉢を持ってその川へ向かった。すると、車輪でかき回され、わずかで濁り、泥が混じって流れていたその川の水が、尊者アーナンダが近づくと、清らかに澄み渡り、濁りのない状態で流れていた。

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Ayañhi sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandatī’’ti!! Pattena pānīyaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Ayañhi sā, bhante, nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandati!! Pivatu bhagavā pānīyaṃ, pivatu sugato pānīya’’nti.

その時、尊者アーナンダはこう思った。“ああ、驚くべきことだ、まことに稀有なことだ。如来の偉大な神通力、偉大な威力よ! 車輪でかき回され、わずかで濁り、泥が混じって流れていたこの川の水が、私が近づくと、清らかに澄み渡り、濁りなく流れているとは!”。彼は鉢に水を汲んで世尊のところへ戻った。到着すると、世尊にこう申し上げた。“世尊よ、驚くべきことです、まことに稀有なことです。如来の偉大な神通力、偉大な威力よ! 世尊よ、たった今、車輪でかき回され、わずかで濁り、泥が混じって流れていたあの川の水が、私が近づくと、清らかに澄み渡り、濁りなく流れていました。世尊よ、どうぞお水を召し上がってください。善逝(スガタ)よ、どうぞお水を召し上がってください”。

Atha kho bhagavā pānīyaṃ apāyi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena kukuṭṭhā nadī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kukuṭṭhaṃ nadiṃ ajjhogāhetvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena ambavanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ cundakaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, cundaka, catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpehi; kilantosmi, cundaka, nipajjissāmī’’ti[Pg.182]. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā cundako bhagavato paṭissutvā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpesi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā. Āyasmā pana cundako tattheva bhagavato purato nisīdi.

その時、世尊は飲み水を飲まれた。そして世尊は、多くの比丘僧伽と共に、ククッタ河のある場所へと赴かれた。到着すると、ククッタ河に降りて水浴し、水を飲み、再び(岸に)上がってから、マンゴー園のある場所へと赴かれた。到着すると、尊者チュンダに呼びかけられた。“さあ、チュンダよ、私のために僧伽梨(大衣)を四重に畳んで敷いてくれ。チュンダよ、私は疲れ果てた。横になりたいのだ”。“仰せの通りにいたします、世尊”と、尊者チュンダは世尊に応答して、僧伽梨を四重に畳んで敷いた。すると世尊は、右脇を下にして、片方の足の上に(もう片方の)足を重ね、正念・正知をもって、起き上がる時のことを念頭に置き、師子臥(ししが)の姿勢で横になられた。一方、尊者チュンダはその場所で世尊の前に座った。

‘‘Gantvāna buddho nadikaṃ kukuṭṭhaṃ,Acchodakaṃ sātudakaṃ vippasannaṃ;

Ogāhi satthā sukilantarūpo,Tathāgato appaṭimodha loke.

“仏陀は、水が清らかで甘く澄みきったククッタ河へと赴かれた。この世において類なき如来、師たる方は、ひどくお疲れの様子で、その水の中へと入られた。”

‘‘Nhatvā ca pivitvā cudatāri satthā,Purakkhato bhikkhugaṇassa majjhe;

Satthā pavattā bhagavā idha dhamme,Upāgami ambavanaṃ mahesi;

Āmantayi cundakaṃ nāma bhikkhuṃ,Catugguṇaṃ santhara me nipajjaṃ.

“師は、水浴し、水を飲んでから(河を)上がられた。比丘衆のただ中にあって敬われ、この世において法を説く師、世尊、大仙(マヘーシ)は、マンゴー園へと至られた。そして、チュンダという名の比丘に呼びかけられた。‘私の横になるために、(衣を)四重に敷いてくれ’と。”

‘‘So codito bhāvitattena cundo,Catugguṇaṃ santhari khippameva;

Nipajji satthā sukilantarūpo,Cundopi tattha pamukhe nisīdī’’ti.

“心を修めた方(世尊)に促され、そのチュンダは直ちに(衣を)四重に敷いた。師は、ひどくお疲れの様子で横になられた。チュンダもまた、その御前(みまえ)に座した。”

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘siyā kho, panānanda, cundassa kammāraputtassa koci vippaṭisāraṃ upadaheyya – ‘tassa te, āvuso cunda, alābhā, tassa te dulladdhaṃ yassa te tathāgato pacchimaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā parinibbuto’ti. Cundassānanda, kammāraputtassa evaṃ vippaṭisāro paṭivinodetabbo –

その時、世尊は尊者阿難に呼びかけられた。“阿難よ、あるいは誰かが、鍛冶工の子チュンダに後悔の念を抱かせるかもしれない。‘友よチュンダ、如来が汝の施した最後の托鉢の食を食して般涅槃(はんにねばん)されたことは、汝にとって不利益であり、不幸なことである’と。阿難よ、鍛冶工の子チュンダのそのような後悔は、次のようにして取り除いてやらねばならない。”

‘‘‘Tassa te, āvuso cunda, lābhā, tassa te suladdhaṃ yassa te tathāgato pacchimaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā parinibbuto. Sammukhā metaṃ, āvuso cunda, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ – dveme piṇḍapātā samasamaphalā [Pg.183] samasamavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca. Katame dve? Yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca.

“‘友よチュンダ、如来が汝の施した最後の托鉢の食を食して般涅槃されたことは、汝にとって利益であり、幸いなことである。友よチュンダ、私は世尊の御前から直接聞き、直接承った。これら二つの托鉢の食は、等しい果報があり、等しい報いがあり、他のいかなる托鉢の食よりも遥かに大きな果報と功徳がある。その二つとは何か。一つには、如来がそれを食して無上正等覚を悟られた托鉢の食。二つには、如来がそれを食して、残りなき涅槃の境地(無余涅槃界)へと般涅槃される托鉢の食である。これら二つの托鉢の食は、等しい果報があり、等しい報いがあり、他のいかなる托鉢の食よりも遥かに大きな果報と功徳がある。’”

‘‘‘Āyusaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, vaṇṇasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, sukhasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, saggasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, yasasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, ādhipateyyasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacita’nti. Cundassānanda, kammāraputtassa evaṃ vippaṭisāro paṭivinodetabbo’’ti.

“‘鍛冶工の子、尊者チュンダによって、寿命をもたらす業が積まれた。鍛冶工の子、尊者チュンダによって、容色をもたらす業が積まれた。鍛冶工の子、尊者チュンダによって、幸福をもたらす業が積まれた。鍛冶工の子、尊者チュンダによって、天界(への転生)をもたらす業が積まれた。鍛冶工の子、尊者チュンダによって、名声をもたらす業が積まれた。鍛冶工の子、尊者チュンダによって、権威をもたらす業が積まれた’と。阿難よ、鍛冶工の子チュンダの後悔は、このようにして取り除いてやらねばならない。”

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に際して、次の感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。

‘‘Dadato puññaṃ pavaḍḍhati,Saṃyamato veraṃ na cīyati;

Kusalo ca jahāti pāpakaṃ,Rāgadosamohakkhayā sanibbuto’’ti. pañcamaṃ;

“施す者には功徳が増し、自らを制する者には怨恨は積もらない。賢者は悪を捨て、貪り、怒り、愚かさが尽きることによって、平安(涅槃)に至る。”(第五の経)

6. Pāṭaligāmiyasuttaṃ

6. パータリ村の経(パータリガーミヤ・スッタ)

76. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena pāṭaligāmo tadavasari. Assosuṃ kho pāṭaligāmiyā upāsakā – ‘‘bhagavā kira magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pāṭaligāmaṃ anuppatto’’ti. Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāra’’nti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

76. このように私は聞いた。ある時、世尊は多くの比丘僧伽と共にマガダ国を遊行し、パータリ村に到着された。パータリ村の信者たちは、“世尊が多くの比丘僧伽と共にマガダ国を遊行し、パータリ村に到着されたそうだ”と聞いた。そこで、パータリ村の信者たちは世尊のおられる場所へと赴き、世尊を礼拝して、傍らに座った。傍らに座ったパータリ村の信者たちは、世尊に次のように申し上げた。“世尊よ、願わくば私たちの宿舎(集会場)を、世尊が受け入れてくださいますように”。世尊は沈黙によって受け入れられた。

Atha [Pg.184] kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāvasathāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ āvasathāgāraṃ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sabbasantharisanthataṃ, bhante, āvasathāgāraṃ; āsanāni paññattāni; udakamaṇiko patiṭṭhāpito telappadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.

そこで、パータリ村の信者たちは世尊の受諾を知ると、席から立ち上がり、世尊を礼拝し、右回りに回って敬意を表してから、宿舎へと赴いた。到着すると、宿舎の至る所に敷物を敷き、座席を用意し、水瓶を設置し、油灯を灯して、再び世尊の元へと戻った。到着すると、世尊を礼拝して、傍らに立った。傍らに立ったパータリ村の信者たちは、世尊に次のように申し上げた。“世尊よ、宿舎には至る所に敷物が敷かれました。座席は用意され、水瓶も設置され、油灯も灯されました。世尊よ、今や(出発の)時分は、世尊がご存じの通りでございます(お心のままに)。”

Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Pāṭaligāmiyāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake āmantesi –

その時、世尊は下衣を整え、鉢と衣を携えて、比丘僧伽と共に、宿舎のある所へと赴かれた。到着すると足を洗い、宿舎に入って中央の柱に寄りかかり、東を向いて座られた。比丘僧伽もまた足を洗い、宿舎に入って西側の壁に寄りかかり、東を向いて、世尊を正面にして座った。パータリガーマの信者たちもまた足を洗い、宿舎に入って東側の壁に寄りかかり、西を向いて、世尊を正面にして座った。そこで世尊は、パータリガーマの信者たちに語りかけられた。

‘‘Pañcime, gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

“家主(居士)たちよ、戒を欠き徳を失った者には五つの災いがある。その五つとは何か。家主たちよ、この世において戒を欠き徳を失った者は、放逸が原因で多大な富の損失を被る。これが、戒を欠き徳を失った者の第一の災いである。

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

“さらに、家主たちよ、戒を欠き徳を失った者には、悪評が広まる。これが、戒を欠き徳を失った者の第二の災いである。

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ – avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

“さらに、家主たちよ、戒を欠き徳を失った者は、王族の集まり、婆羅門の集まり、家主の集まり、あるいは修行者の集まりなど、どのような集まりに赴くときも、自信がなく、おどおどとして赴く。これが、戒を欠き徳を失った者の第三の災いである。

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

“さらに、家主たちよ、戒を欠き徳を失った者は、意識が混濁して死ぬ。これが、戒を欠き徳を失った者の第四의災いである。

‘‘Puna [Pg.185] caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.

“さらに、家主たちよ、戒を欠き徳を失った者は、身壊れて死後、不幸な場所、悪所、堕処、地獄に生まれる。家主たちよ、これらが、戒を欠き徳を失った者の五つの災いである。

‘‘Pañcime, gahapatayo, ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

“家主たちよ、戒を保ち徳を備えた者には五つの功徳がある。その五つとは何か。家主たちよ、この世において戒を保ち徳を備えた者は、不放逸を原因として多大な富を蓄える。これが、戒を保ち徳を備えた者の第一の功徳である。

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

“さらに、家主たちよ、戒を保ち徳を備えた者には、善い評判が広まる。これが、戒を保ち徳を備えた者の第二の功徳である。

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ – visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

“さらに、家主たちよ、戒を保ち徳を備えた者は、王族の集まり、婆羅門の集まり、家主の集まり、あるいは修行者の集まりなど、どのような集まりに赴くときも、自信に満ち、堂々と赴く。これが、戒を保ち徳を備えた者の第三の功徳である。

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṅkaroti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

“さらに、家主たちよ、戒を保ち徳を備えた者は、意識が混濁することなく死ぬ。これが、戒を保ち徳を備えた者の第四の功徳である。

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāyā’’ti.

“さらに、家主たちよ、戒を保ち徳を備えた者は、身壊れて死後、善き場所、天界に生まれる。家主たちよ、これらが、戒を保ち徳を備えた者の五つの功徳である”と仰せられた。

Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samutejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi – ‘‘abhikkantā kho, gahapatayo, ratti; yassadāni tumhe kālaṃ maññathā’’ti. Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmiyesu upāsakesu suññāgāraṃ pāvisi.

そこで世尊は、パータリガーマの信者たちに、夜更けまで法話によって教えを示し、導き、励まし、喜ばせてから、“家主たちよ、夜は更けました。今は、あなたがたが適当と思う時になさい(帰りなさい)”と言って彼らを送り出された。そこでパータリガーマの信者たちは、世尊の説法を歓喜して受け入れ、座から立ち上がると、世尊に礼拝し、右繞して立ち去った。世尊は、パータリガーマの信者たちが立ち去って間もなく、静かな部屋へと入られた。

Tena [Pg.186] kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Tena kho pana samayena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhanti. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ.

その頃、マガダ国の重臣であるスニダとヴァッサカーラが、ヴァッジ族を防ぐためにパータリガーマに都を築いていた。その時、多くの天神たちが千人単位で、パータリガーマの宅地を占有していた。威力のある天神たちが土地を占有している場所では、威力のある王や重臣たちの心が、そこに邸宅を建てようという方向に傾いた。中程度の威力の天神たちが土地を占有している場所では、中程度の威力の王や重臣たちの心が、そこに邸宅を建てようという方向に傾いた。威力の乏しい天神たちが土地を占有している場所では、威力の乏しい王や重臣たちの心が、そこに邸宅を建てようという方向に傾いたのである。

Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Atha kho bhagavā tassā rattiyā paccūsasamaye paccuṭṭhāya āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

世尊は、清浄で人間の眼を超えた天眼によって、パータリガーマにおいて何千もの神々が屋敷地を占めているのをご覧になった。威光ある神々が屋敷地を占める場所には、威光ある王や大臣たちの心が、そこに住居を建てることへと向く。中くらいの神々が屋敷地を占める場所には、中くらいの王や大臣たちの心が、そこに住居を建てることへと向く。劣った神々が屋敷地を占める場所には、劣った王や大臣たちの心が、そこに住居を建てることへと向くのである。そこで世尊は、その夜の夜明け時に起き上がり、尊者アーナンダに呼びかけられた。

‘‘Ke nu kho ānanda pāṭaligāme nagaraṃ māpentī’’ti. ‘‘Sunidhavassakārā, bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāyā’’ti. ‘‘Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvā; evameva kho, ānanda, sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Idhāhaṃ, ānanda, addasaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ [Pg.187] padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yāvatā, ānanda, ariyaṃ āyatanaṃ yāvatā vaṇippatho idaṃ agganagaraṃ bhavissati pāṭaliputtaṃ puṭabhedanaṃ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti – aggito vā udakato vā mithubhedato vā’’ti.

“アーナンダよ、パータリガーマで町を造っているのは誰か”。“釈尊、マガダ国の右大臣であるスニダとヴァッサカーラが、ヴァッジ族を防ぐためにパータリガーマに町を造っております”。“アーナンダよ、あたかも三十三天の神々と相談したかのように、マガダ国の右大臣スニダとヴァッサカーラは、ヴァッジ族を防ぐためにパータリガーマに町を造っている。アーナンダよ、私は清浄で人間の眼を超えた天眼によって、多くの神々がパータリガーマで何千もの屋敷地を占めているのを見た。威光ある神々が占める場所には、威光ある王や大臣たちの心が住居を建てることに向く。中くらいの神々が占める場所には中くらいの王や大臣たちの心が、劣った神々が占める場所には劣った王や大臣たちの心が住居を建てることに向く。アーナンダよ、聖なる者の住む地があり、商人の道がある限り、このパータリプッタは最高の都市となり、交易の拠点(荷を解く場所)となるであろう。しかしアーナンダよ、パータリプッタには三つの災い、すなわち火災、洪水、あるいは内部の離反が生じるであろう”。

Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no bhavaṃ gotamo ajjatanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

その後、マガダ国の右大臣スニダとヴァッサカーラは世尊のもとへ行き、世尊と親しく挨拶を交わした。快く記憶に留まるべき挨拶を終えてから、彼らは一方に立った。一方に立ったマガダ国の大臣たちは世尊にこう申し上げた。“尊者ゴータマよ、今日、比丘僧伽と共に、私たちの食事の供養を受け入れてください”。世尊は沈黙によってこれを受け入れられた。

Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā yena sako āvasatho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocesuṃ – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.

そこでマガダ国の右大臣スニダとヴァッサカーラは、世尊の受諾を知り、自分たちの宿舎へ戻った。宿舎に戻って素晴らしい硬い食べ物や柔らかい食べ物を用意させ、世尊に時を告げた。“尊者ゴータマよ、時が来ました。食事の用意が整いました”。

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena sunidhavassakārānaṃ magadhamahāmattānaṃ āvasatho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṃ sampavāresuṃ.

そこで世尊は、午前の時に身なりを整え、鉢と衣を携えて、比丘僧伽と共にスニダとヴァッサカーラの宿舎へ行かれた。到着して、用意された座に座られた。するとマガダ国の右大臣スニダとヴァッサカーラは、ブッダを筆頭とする比丘僧伽に、自らの手で素晴らしい食事を供し、十分に満足させた。

Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi –

その後、マガダ国の右大臣スニダとヴァッサカーラは、世尊が食事を終えて鉢から手を離されたのを知り、低い座を一つ取って一方に座った。一方に座った彼らに対し、世尊は以下の詩をもって祝福(アヌモーダナー)を授けられた。

‘‘Yasmiṃ padese kappeti, vāsaṃ paṇḍitajātiyo;

Sīlavantettha bhojetvā, saññate brahmacārayo.

“賢者は、どのような場所であれ、そこに住まいを定めるなら、そこで戒律を守り、自己を制した清浄な修行者たちに食事を供すべきである。

‘‘Yā [Pg.188] tattha devatā āsuṃ, tāsaṃ dakkhiṇamādise;

Tā pūjitā pūjayanti, mānitā mānayanti naṃ.

そこに住まう神々に、その布施の功徳を回向しなさい。神々は敬われれば敬い返し、重んじられればその人を重んじるものである。

‘‘Tato naṃ anukampanti, mātā puttaṃva orasaṃ;

Devatānukampito poso, sadā bhadrāni passatī’’ti.

それゆえ、神々は、母が自らの子を慈しむようにその人を慈しむ。神々に慈しまれた人は、常に吉祥(幸運)を目にするであろう”。

Atha kho bhagavā sunidhavassakārānaṃ magadhamahāmattānaṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

このように世尊は、マガダ国の右大臣スニダとヴァッサカーラに詩をもって祝福された後、座から立ち上がって去られた。

Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti – ‘‘yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati taṃ ‘gotamadvāraṃ’ nāma bhavissati. Yena titthena gaṅgaṃ nadiṃ tarissati taṃ ‘gotamatitthaṃ’ nāma bhavissatī’’ti.

その時、マガダ国の右大臣スニダとヴァッサカーラは、“今日、沙門ゴータマが通り出る門は‘ゴータマ門’という名になり、ガンジス川を渡る渡し場は‘ゴータマ渡し場’という名になるであろう”と考え、世尊のすぐ後をついて行った。

Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami taṃ ‘gotamadvāraṃ’ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaṃ pariyesanti, appekacce uḷumpaṃ pariyesanti, appekacce kullaṃ bandhanti apārā pāraṃ gantukāmā. Atha kho bhagavā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṃ bhikkhusaṅghena.

そして、世尊が通り出られた門は“ゴータマ門”という名になった。それから世尊はガンジス川のほとりへ行かれた。その時、ガンジス川は満水で、カラスが縁から飲めるほどであった。ある人々は舟を探し、ある人々は筏を求め、またある人々は対岸へ渡ろうとして竹の筏を組んでいた。そこで世尊は、あたかも力のある男が、曲げた腕を伸ばし、あるいは伸ばした腕を曲げるような速さで、ガンジス川のこちらの岸から消えて、比丘僧伽と共に対岸に現れたのである。

Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṃ pariyesante, appekacce uḷumpaṃ pariyesante, appekacce kullaṃ bandhante apārā pāraṃ gantukāme.

世尊は、こちら側の岸から向こう側の岸へ渡ろうとして、ある者は舟を探し、ある者は筏(いかだ)を探し、ある者は竹の筏を編んでいる人々をご覧になった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に次のような自叙の偈(感興のことば)を唱えられた。

‘‘Ye taranti aṇṇavaṃ saraṃ,Setuṃ katvāna visajja pallalāni;

Kullañhi jano pabandhati,Tiṇṇā medhāvino janā’’ti. chaṭṭhaṃ;

“大海(煩悩の川)を渡る者たちは、(聖なる道という)橋を架け、泥沼(煩悩)を捨てて渡って行く。人々は筏を編むが、賢い人々はすでに(筏なしで)渡り終えているのである”。第六の経。

7. Dvidhāpathasuttaṃ

7. 二又路の経(ドゥヴィダーパタ・スッタ)

77. Evaṃ [Pg.189] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu addhānamaggapaṭipanno hoti āyasmatā nāgasamālena pacchāsamaṇena. Addasā kho āyasmā nāgasamālo antarāmagge dvidhāpathaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, bhante, bhagavā pantho; iminā gacchāmā’’ti. Evaṃ vutte, bhagavā āyasmantaṃ nāgasamālaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, nāgasamāla, pantho; iminā gacchāmā’’ti.

77. このように私は聞いた。ある時、世尊はアーユスマ・ナーガサマーラを随行僧として、コーサラ国を旅しておられた。アーユスマ・ナーガサマーラは道中に二又路を見た。見てから世尊にこのように申し上げた。“尊師、世尊よ、こちらが道です。こちらを行きましょう”。このように言われた時、世尊はアーユスマ・ナーガサマーラにこう言われた。“ナーガサマーラよ、こちらが道だ。こちらを行こう”。

Dutiyampi…pe… tatiyampi kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, bhante, bhagavā pantho; iminā gacchāmā’’ti. Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ nāgasamālaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, nāgasamāla, pantho; iminā gacchāmā’’ti. Atha kho āyasmā nāgasamālo bhagavato pattacīvaraṃ tattheva chamāyaṃ nikkhipitvā pakkāmi – ‘‘idaṃ, bhante, bhagavato pattacīvara’’nti.

二度目も…(中略)…三度目も、アーユスマ・ナーガサマーラは世尊にこのように申し上げた。“尊師、世尊よ、こちらが道です。こちらを行きましょう”。三度目も、世尊はアーユスマ・ナーガサマーラにこう言われた。“ナーガサマーラよ、こちらが道だ。こちらを行こう”。すると、アーユスマ・ナーガサマーラは世尊の鉢と衣をその場の地面に置き、“尊師、これが世尊の鉢と衣です”と言って去って行った。

Atha kho āyasmato nāgasamālassa tena panthena gacchantassa antarāmagge corā nikkhamitvā hatthehi ca pādehi ca ākoṭesuṃ pattañca bhindiṃsu saṅghāṭiñca vipphālesuṃ. Atha kho āyasmā nāgasamālo bhinnena pattena vipphālitāya saṅghāṭiyā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, tena panthena gacchantassa antarāmagge corā nikkhamitvā hatthehi ca pādehi ca ākoṭesuṃ, pattañca bhindiṃsu, saṅghāṭiñca vipphālesu’’nti.

その後、アーユスマ・ナーガサマーラがその道を歩いていると、途中で盗賊たちが現れ、手や足で彼を打ち叩き、鉢を壊し、下衣(サンガティ)を切り裂いた。そこでアーユスマ・ナーガサマーラは、壊れた鉢と裂けた衣を身にまとい、世尊がおられる所へ行き、世尊を礼拝して一方に座った。一方に座ったアーユスマ・ナーガサマーラは世尊にこう申し上げた。“尊師、私がその道を歩いていると、途中で盗賊たちが現れ、手や足で私を打ち叩き、鉢を壊し、衣を切り裂きました”。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

その時、世尊はこの意味を知り、その時に次のような自叙の偈を唱えられた。

‘‘Saddhiṃ caramekato vasaṃ,Misso aññajanena vedagū;

Vidvā pajahāti pāpakaṃ,Koñco khīrapakova ninnaga’’nti. sattamaṃ;

“聖なる真理を知る賢者は、無知な者と共に歩み、共に住み、混じり合っていても、悪を捨てる。それはちょうど、水の中に混じった乳を飲む鶴(コーンチャ)が、水だけを捨てるようなものである”。第七の経。

8. Visākhāsuttaṃ

8. ヴィサーカーの経(ヴィサーカー・スッタ)

78. Evaṃ [Pg.190] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena visākhāya migāramātuyā nattā kālaṅkatā hoti piyā manāpā. Atha kho visākhā migāramātā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca –

78. このように私は聞いた。ある時、世尊はサヴァッティーのプッバラーマ(東園)にあるミガーラマーター・パーサーダ(ミガーラの母の講堂)に滞在しておられた。その時、ミガーラの母ヴィサーカーの、愛しく気に入っていた孫娘が亡くなった。そこでミガーラの母ヴィサーカーは、衣服を濡らし、髪を濡らしたまま、日中に世尊がおられる所へ行き、世尊を礼拝して一方に座った。一方に座ったミガーラの母ヴィサーカーに、世尊はこう言われた。

‘‘Handa kuto nu tvaṃ, visākhe, āgacchasi allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā’’ti? ‘‘Nattā me, bhante, piyā manāpā kālaṅkatā. Tenāhaṃ allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā’’ti. ‘‘Iccheyyāsi tvaṃ, visākhe, yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā’’ti? ‘‘Iccheyyāhaṃ, bhagavā yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā’’ti.

“さあ、ヴィサーカーよ、あなたはなぜ衣服を濡らし、髪を濡らしたまま、このような日中にここへやって来たのか”。“尊師、私の愛しく気に入っていた孫娘が亡くなりました。それで私は衣服を濡らし、髪を濡らしたまま、日中にここへ参りました”。“ヴィサーカーよ、あなたはサヴァッティーにいる人々の数と同じくらい多くの子供や孫が欲しいと思うか”。“世尊よ、私はサヴァッティーにいる人々の数と同じくらい多くの子供や孫が欲しいと思います”。

‘‘Kīvabahukā pana, visākhe, sāvatthiyā manussā devasikaṃ kālaṃ karontī’’ti? ‘‘Dasapi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṃ kālaṃ karonti; navapi, bhante… aṭṭhapi, bhante… sattapi, bhante… chapi, bhante… pañcapi, bhante… cattāropi, bhante… tīṇipi, bhante… dvepi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṃ kālaṃ karonti. Ekopi, bhante, sāvatthiyā manusso devasikaṃ kālaṃ karoti. Avivittā, bhante, sāvatthi manussehi kālaṃ karontehī’’ti.

“ではヴィサーカーよ、サヴァッティーでは毎日どれほど多くの人が亡くなっているか”。“尊師、サヴァッティーでは毎日、十人の人が亡くなります。九人の時も、八人の時も、七人の時も、六人の時も、五人の時も、四人の時も、三人の時も、二人の時もあります。尊師、毎日一人はサヴァッティーで誰かが亡くなります。尊師、サヴァッティーで人が亡くならない時はありません”。

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, visākhe, api nu tvaṃ kadāci karahaci anallavatthā vā bhaveyyāsi anallakesā vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante. Alaṃ me, bhante, tāva bahukehi puttehi ca nattārehi cā’’ti.

“ヴィサーカーよ、それをどう思うか。あなたはいつか、衣服が濡れていない時、あるいは髪が濡れていない時があるだろうか”。“尊師、それはありません。尊師、それほど多くの子供や孫は、私にはもう十分(不要)です”。

‘‘Yesaṃ kho, visākhe, sataṃ piyāni, sataṃ tesaṃ dukkhāni; yesaṃ navuti piyāni, navuti tesaṃ dukkhāni; yesaṃ asīti piyāni, asīti tesaṃ dukkhāni; yesaṃ sattati piyāni, sattati tesaṃ dukkhāni; yesaṃ saṭṭhi piyāni, saṭṭhi tesaṃ dukkhāni; yesaṃ paññāsaṃ piyāni, paññāsaṃ tesaṃ dukkhāni; yesaṃ cattārīsaṃ piyāni, cattārīsaṃ tesaṃ dukkhāni, yesaṃ tiṃsaṃ piyāni, tiṃsaṃ tesaṃ dukkhāni; yesaṃ vīsati piyāni, vīsati tesaṃ dukkhāni, yesaṃ dasa [Pg.191] piyāni, dasa tesaṃ dukkhāni; yesaṃ nava piyāni, nava tesaṃ dukkhāni; yesaṃ aṭṭha piyāni, aṭṭha tesaṃ dukkhāni; yesaṃ satta piyāni, satta tesaṃ dukkhāni; yesaṃ cha piyāni, cha tesaṃ dukkhāni; yesaṃ pañca piyāni, pañca tesaṃ dukkhāni; yesaṃ cattāri piyāni, cattāri tesaṃ dukkhāni; yesaṃ tīṇi piyāni, tīṇi tesaṃ dukkhāni; yesaṃ dve piyāni, dve tesaṃ dukkhāni; yesaṃ ekaṃ piyaṃ, ekaṃ tesaṃ dukkhaṃ; yesaṃ natthi piyaṃ, natthi tesaṃ dukkhaṃ, asokā te virajā anupāyāsāti vadāmī’’ti.

“ヴィサーカーよ、実に、百の愛するものを持つ者には、百の苦しみがある。九十の愛するものを持つ者には、九十の苦しみがある。八十の愛するものを持つ者には、八十の苦しみがある。七十の愛するものを持つ者には、七十の苦しみがある。六十の愛するものを持つ者には、六十の苦しみがある。五十の愛するものを持つ者には、五十の苦しみがある。四十の愛するものを持つ者には、四十の苦しみがある。三十の愛するものを持つ者には、三十の苦しみがある。二十の愛するものを持つ者には、二十の苦しみがある。十の愛するものを持つ者には、十の苦しみがある。九つの愛するものを持つ者には、九つの苦しみがある。八つの愛するものを持つ者には、八つの苦しみがある。七つの愛するものを持つ者には、七つの苦しみがある。六つの愛するものを持つ者には、六つの苦しみがある。五つの愛するものを持つ者には、五つの苦しみがある。四つの愛するものを持つ者には、四つの苦しみがある。三つの愛するものを持つ者には、三つの苦しみがある。二つの愛するものを持つ者には、二つの苦しみがある。一つの愛するものを持つ者には、一つの苦しみがある。愛するものがない者には、苦しみがない。彼らは憂いなく、塵(煩悩の汚れ)なく、苦悶がないと、わたしは説くのである”。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そのとき、世尊はこの意味を知って、その時に際して、次のような感興の言葉を唱えられた。

‘‘Ye keci sokā paridevitā vā,Dukkhā ca lokasmimanekarūpā;

Piyaṃ paṭiccappabhavanti ete,Piye asante na bhavanti ete.

“世の中に現れる、さまざまな形をしたどのような憂い、悲しみ、あるいは苦しみも、それらすべては愛するものを縁として生じる。愛するものがないとき、これらは生じることがない。

‘‘Tasmā hi te sukhino vītasokā,Yesaṃ piyaṃ natthi kuhiñci loke;

Tasmā asokaṃ virajaṃ patthayāno,Piyaṃ na kayirātha kuhiñci loke’’ti. aṭṭhamaṃ;

それゆえ、世のどこにおいても愛するものを持たない人々こそ、幸福であり憂いがない。それゆえ、憂いなく塵(煩悩の汚れ)のない境地を望む者は、世のどこにおいても愛するものをつくってはならない”。(第八の経)

9. Paṭhamadabbasuttaṃ

9. 第一のダッバ経

79. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘parinibbānakālo me dāni, sugatā’’ti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, dabba, kālaṃ maññasī’’ti.

79. このようにわたしは聞いた。あるとき、世尊は王舎城の竹林、カランダカニヴァーパ(栗鼠の飼育所)に滞在しておられた。そのとき、尊者ダッバ・マッラプッタが世尊のもとへ赴いた。赴いて、世尊を礼拝して一方に座った。一方に座った尊者ダッバ・マッラプッタは、世尊に次のように申し上げた。“善逝(世尊)よ、今やわたしの入滅(パリニッバーナ)の時です”。“ダッバよ、今、あなたがその時だと思う通りにするがよい”。

Atha kho āyasmā dabbo mallaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṃ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbāyi.

そこで尊者ダッバ・マッラプッタは、座から立ち上がって世尊を礼拝し、右繞(右回りに回る敬礼)をして空中に昇り、虚空のなかで結跏趺坐して座り、火の要素(テージョー・ダートゥ)の三昧に入り、そこから出るとともに入滅した。

Atha [Pg.192] kho āyasmato dabbassa mallaputtassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṃ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbutassa sarīrassa jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyittha na masi. Seyyathāpi nāma sappissa vā telassa vā jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyati na masi; evameva āyasmato dabbassa mallaputtassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṃ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbutassa sarīrassa jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyittha na masīti.

尊者ダッバ・マッラプッタが空中に昇り、虚空のなかで結跏趺坐して座り、火の要素の三昧に入り、そこから出るとともに入滅したとき、燃え尽きていくその身体からは、灰も煤も全く認められなかった。それはあたかも、燃え尽きていくバターや油から灰も煤も認められないのと同様に、尊者ダッバ・マッラプッタが空中に昇り、虚空のなかで結跏趺坐して座り、火の要素の三昧に入り、そこから出るとともに入滅したとき、燃え尽きていくその身体からは、灰も煤も全く認められなかった。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そのとき、世尊はこの意味を知って、その時に際して、次のような感興の言葉を唱えられた。

‘‘Abhedi kāyo nirodhi saññā,Vedanā sītibhaviṃsu sabbā;

Vūpasamiṃsu saṅkhārā,Viññāṇaṃ atthamāgamā’’ti. navamaṃ;

“身体は崩壊し、想(想念)は滅した。感受作用(受)はすべて冷え、構成作用(行)は静まり、認識作用(識)は消滅した”。(第九の経)

10. Dutiyadabbasuttaṃ

10. 第二のダッバ経

80. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

80. このようにわたしは聞いた。あるとき、世尊は舎衛城のジェータ林、給孤独園に滞在しておられた。そこで世尊は“比丘たちよ”と比丘たちを呼びかけられた。比丘たちは“尊い方よ”と世尊に応答した。世尊は次のように仰せられた。

‘‘Dabbassa, bhikkhave, mallaputtassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṃ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbutassa sarīrassa jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyittha na masi. Seyyathāpi nāma sappissa vā telassa vā jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyati na masi; evameva kho, bhikkhave, dabbassa mallaputtassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṃ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbutassa sarīrassa jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyittha na masī’’ti.

“比丘たちよ、ダッバ・マッラプッタが空中に昇り、虚空のなかで結跏趺坐して座り、火の要素の三昧に入り、そこから出るとともに入滅したとき、燃え尽きていくその身体からは、灰も煤も認められなかった。それはあたかも、燃え尽きていくバターや油から灰も煤も認められないのと同様に、比丘たちよ、ダッバ・マッラプッタが空中に昇り、虚空のなかで結跏趺坐して座り、火の要素の三昧に入り、そこから出るとともに入滅したとき、燃え尽きていくその身体からは、灰も煤も認められなかったのである”。

Atha [Pg.193] kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

そのとき、世尊はこの意味を知って、その時に際して、次のような感興の言葉を唱えられた。

‘‘Ayoghanahatasseva, jalato jātavedaso ;

Anupubbūpasantassa, yathā na ñāyate gati.

“鉄槌で打たれた、燃え盛る火が、次第に鎮まっていくとき、その行く先が知られないように。

Evaṃ sammāvimuttānaṃ, kāmabandhoghatārinaṃ;

Paññāpetuṃ gati natthi, pattānaṃ acalaṃ sukha’’nti. dasamaṃ;

そのように、正しく解脱し、欲の絆という激流を渡った者たち、揺るぎない安楽に達した者たちの行く先を、指し示すことはできないのである”。(第十の経)

Pāṭaligāmiyavaggo aṭṭhamo.

第八 パータリガーマ村の章 終わり。

Tassuddānaṃ –

その要旨:

Nibbānā caturo vuttā, cundo pāṭaligāmiyā;

Dvidhāpatho visākhā ca, dabbena saha te dasāti.

四つの涅槃の経、チュンダ経、パータリガーマ村の経、二つの道(ドゥヴィダーパタ)経、ヴィサーカー経、これにダッバ経を加えて、合わせて十である。

Udāne vaggānamuddānaṃ –

ウダーナ(自説経)の各章の要旨:

Vaggamidaṃ paṭhamaṃ varabodhi, vaggamidaṃ dutiyaṃ mucalindo;

Nandakavaggavaro tatiyo tu, meghiyavaggavaro ca catuttho.

第一の章は尊い菩提の章、第二の章はムチャリンダの章、第三は尊いナンダの章、第四は尊いメーギヤの章である。

Pañcamavaggavarantidha soṇo, chaṭṭhamavaggavaranti jaccandho ;

Sattamavaggavaranti ca cūḷo, pāṭaligāmiyamaṭṭhamavaggo.

第五は尊いソーナの章、第六は尊い生来の盲目の章、第七は尊い小(チューラ)の章、第八はパータリガーマの章である。”}]```of scores or levels achieved by students. It looks like this: `scores = [85, 92, 78, 90, 88]`. Now, I want to calculate the average score and then identify which students scored above that average. Finally, I'd like to display the average and the list of high-scoring students. Can you help me with a Python script for this?

Asītimanūnakasuttavaraṃ, vaggamidaṭṭhakaṃ suvibhattaṃ;

Dassitaṃ cakkhumatā vimalena, addhā hi taṃ udānamitīdamāhu.

五眼を具え、汚れなき者によって、八十を下回らぬ勝れたる経、よく分別されたる八つの品が示された。誠に、これを“自説経(ウダーナ)”と呼ぶのである。

Udānapāḷi niṭṭhitā.

自説経(ウダーナ・パーリ)完結。


한국인
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

සිංහල
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Español
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

แบบไทย
บาลีแคนข้อคิดเห็นคำอธิบายย่อยอื่น
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Tiếng Việt
Kinh điển PaliChú giảiPhụ chú giảiKhác
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1
1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2
1203 Chú Giải Pācittiya
1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật)
1205 Chú Giải Cūḷavagga
1206 Chú Giải Parivāra
1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1
1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2
1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha
1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi
1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1
1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2
1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1
1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2
1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1
1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Thanh Tịnh Đạo - 1
8402 Thanh Tịnh Đạo - 2
8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1
8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2
8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo

8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8410 Tạng Luật (Vấn Đáp)
8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp)
8412 Chú Giải (Vấn Đáp)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Phụ Chú Giải Namakkāra
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8444 Mahārahanīti
8445 Dhammanīti
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8450 Cāṇakyanīti
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Phụ Chú Giải Milinda
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2203 Chú Giải Pāthikavagga
2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga
2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1
2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1
3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2
3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa
3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa
3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ)
4201 Chú Giải Sagāthāvagga
4202 Chú Giải Nidānavagga
4203 Chú Giải Khandhavagga
4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga
4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga
4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga
4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga
4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga
4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Chú Giải Ekakanipāta
5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta
5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi - 1
6111 Apadāna Pāḷi - 2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi - 1
6115 Jātaka Pāḷi - 2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Chú Giải Khuddakapāṭha
6202 Chú Giải Dhammapada - 1
6203 Chú Giải Dhammapada - 2
6204 Chú Giải Udāna
6205 Chú Giải Itivuttaka
6206 Chú Giải Suttanipāta - 1
6207 Chú Giải Suttanipāta - 2
6208 Chú Giải Vimānavatthu
6209 Chú Giải Petavatthu
6210 Chú Giải Theragāthā - 1
6211 Chú Giải Theragāthā - 2
6212 Chú Giải Therīgāthā
6213 Chú Giải Apadāna - 1
6214 Chú Giải Apadāna - 2
6215 Chú Giải Buddhavaṃsa
6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka
6217 Chú Giải Jātaka - 1
6218 Chú Giải Jātaka - 2
6219 Chú Giải Jātaka - 3
6220 Chú Giải Jātaka - 4
6221 Chú Giải Jātaka - 5
6222 Chú Giải Jātaka - 6
6223 Chú Giải Jātaka - 7
6224 Chú Giải Mahāniddesa
6225 Chú Giải Cūḷaniddesa
6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1
6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2
6228 Chú Giải Nettippakaraṇa
6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi - 1
7107 Yamaka Pāḷi - 2
7108 Yamaka Pāḷi - 3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5
7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi
7202 Chú Giải Sammohavinodanī
7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa
7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī
7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga
7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa
7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī
7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra
7309 Abhidhammamātikāpāḷi