中文
巴利義註複註藏外典籍
1101 巴拉基咖(波羅夷)
1102 巴吉帝亞(波逸提)
1103 大品(律藏)
1104 小品
1105 附隨
1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1
1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2
1203 巴吉帝亞(波逸提)義註
1204 大品義註(律藏)
1205 小品義註
1206 附隨義註
1301 心義燈-1
1302 心義燈-2
1303 心義燈-3
1401 疑惑度脫
1402 律攝註釋
1403 金剛智疏
1404 疑難解除疏-1
1405 疑難解除疏-2
1406 律莊嚴疏-1
1407 律莊嚴疏-2
1408 古老解惑疏
1409 律抉擇-上抉擇
1410 律抉擇疏-1
1411 律抉擇疏-2
1412 巴吉帝亞等啟請經
1413 小戒學-根本戒學

8401 清淨道論-1
8402 清淨道論-2
8403 清淨道大複註-1
8404 清淨道大複註-2
8405 清淨道論導論

8406 長部問答
8407 中部問答
8408 相應部問答
8409 增支部問答
8410 律藏問答
8411 論藏問答
8412 義注問答
8413 語言學詮釋手冊
8414 勝義顯揚
8415 隨燈論誦
8416 發趣論燈論
8417 禮敬文
8418 大禮敬文
8419 依相讚佛偈
8420 經讚
8421 蓮花供
8422 勝者莊嚴
8423 語蜜
8424 佛德偈集
8425 小史
8427 佛教史
8426 大史
8429 目犍連文法
8428 迦旃延文法
8430 文法寶鑑(詞幹篇)
8431 文法寶鑑(詞根篇)
8432 詞形成論
8433 目犍連五章
8434 應用成就讀本
8435 音韻論讀本
8436 阿毗曇燈讀本
8437 阿毗曇燈疏
8438 妙莊嚴論讀本
8439 妙莊嚴論疏
8440 初學入門義抉擇精要
8446 詩王智論
8447 智論花鬘
8445 法智論
8444 大羅漢智論
8441 世間智論
8442 經典智論
8443 勇士百智論
8450 考底利耶智論
8448 人眼燈
8449 四護衛燈
8451 妙味之流
8452 界清淨
8453 韋桑達拉頌
8454 目犍連語釋五章
8455 塔史
8456 佛牙史
8457 詞根讀本注釋
8458 舍利史
8459 象頭山寺史
8460 勝者行傳
8461 勝者宗燈
8462 油鍋偈
8463 彌蘭王問疏
8464 詞花鬘
8465 詞成就論
8466 正理滴論
8467 迦旃延詞根注
8468 邊境山注釋
2101 戒蘊品
2102 大品(長部)
2103 波梨品
2201 戒蘊品註義註
2202 大品義註(長部)
2203 波梨品義註
2301 戒蘊品疏
2302 大品複註(長部)
2303 波梨品複註
2304 戒蘊品新複註-1
2305 戒蘊品新複註-2
3101 根本五十經
3102 中五十經
3103 後五十經
3201 根本五十義註-1
3202 根本五十義註-2
3203 中五十義註
3204 後五十義註
3301 根本五十經複註
3302 中五十經複註
3303 後五十經複註
4101 有偈品
4102 因緣品
4103 蘊品
4104 六處品
4105 大品(相應部)
4201 有偈品義注
4202 因緣品義注
4203 蘊品義注
4204 六處品義注
4205 大品義注(相應部)
4301 有偈品複註
4302 因緣品註
4303 蘊品複註
4304 六處品複註
4305 大品複註(相應部)
5101 一集經
5102 二集經
5103 三集經
5104 四集經
5105 五集經
5106 六集經
5107 七集經
5108 八集等經
5109 九集經
5110 十集經
5111 十一集經
5201 一集義註
5202 二、三、四集義註
5203 五、六、七集義註
5204 八、九、十、十一集義註
5301 一集複註
5302 二、三、四集複註
5303 五、六、七集複註
5304 八集等複註
6101 小誦
6102 法句經
6103 自說
6104 如是語
6105 經集
6106 天宮事
6107 餓鬼事
6108 長老偈
6109 長老尼偈
6110 譬喻-1
6111 譬喻-2
6112 諸佛史
6113 所行藏
6114 本生-1
6115 本生-2
6116 大義釋
6117 小義釋
6118 無礙解道
6119 導論
6120 彌蘭王問
6121 藏釋
6201 小誦義注
6202 法句義注-1
6203 法句義注-2
6204 自說義注
6205 如是語義註
6206 經集義注-1
6207 經集義注-2
6208 天宮事義注
6209 餓鬼事義注
6210 長老偈義注-1
6211 長老偈義注-2
6212 長老尼義注
6213 譬喻義注-1
6214 譬喻義注-2
6215 諸佛史義注
6216 所行藏義注
6217 本生義注-1
6218 本生義注-2
6219 本生義注-3
6220 本生義注-4
6221 本生義注-5
6222 本生義注-6
6223 本生義注-7
6224 大義釋義注
6225 小義釋義注
6226 無礙解道義注-1
6227 無礙解道義注-2
6228 導論義注
6301 導論複註
6302 導論明解
7101 法集論
7102 分別論
7103 界論
7104 人施設論
7105 論事
7106 雙論-1
7107 雙論-2
7108 雙論-3
7109 發趣論-1
7110 發趣論-2
7111 發趣論-3
7112 發趣論-4
7113 發趣論-5
7201 法集論義註
7202 分別論義註(迷惑冰消)
7203 五部論義註
7301 法集論根本複註
7302 分別論根本複註
7303 五論根本複註
7304 法集論複註
7305 五論複註
7306 阿毘達摩入門
7307 攝阿毘達磨義論
7308 阿毘達摩入門古複註
7309 阿毘達摩論母

မြန်မာ
ပဠိအဋ္ဌကထာဋီကာအည
1101 ပါရာဇိက ပါဠိ
1102 ပါစိတ္တိယ ပါဠိ
1103 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဝိနယ)
1104 စူဠဝဂ္ဂ ပါဠိ
1105 ပရိဝါရ ပါဠိ
1201 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၁
1202 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၂
1203 ပါစိတ္တိယ အဋ္ဌကထာ
1204 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဝိနယ)
1205 စူဠဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
1206 ပရိဝါရ အဋ္ဌကထာ
1301 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၁
1302 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၂
1303 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၃
1401 ဒွေမာတိကာပါဠိ
1402 ဝိနယသင်္ဂဟ အဋ္ဌကထာ
1403 ဝဇိရဗုဒ္ဓိ ဋီကာ
1404 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၁
1405 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၂
1406 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၁
1407 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၂
1408 ကင်္ခာဝိတရဏီပုရာဏ ဋီကာ
1409 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ-ဥတ္တရဝိနိစ္ဆယ
1410 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၁
1411 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၂
1412 ပါစိတျာဒိယောဇနာပါဠိ
1413 ခုဒ္ဒသိက္ခာ-မူလသိက္ခာ

8401 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၁
8402 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၂
8403 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၁
8404 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၂
8405 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ နိဒါနကထာ

8406 ဒီဃနိကာယ (ပု-ဝိ)
8407 မဇ္ဈိမနိကာယ (ပု-ဝိ)
8408 သံယုတ္တနိကာယ (ပု-ဝိ)
8409 အင်္ဂုတ္တရနိကာယ (ပု-ဝိ)
8410 ဝိနယပိဋက (ပု-ဝိ)
8411 အဘိဓမ္မပိဋက (ပု-ဝိ)
8412 အဋ္ဌကထာ (ပု-ဝိ)
8413 နိရုတ္တိဒီပနီ
8414 ပရမတ္ထဒီပနီ သင်္ဂဟမဟာဋီကာပါဌ
8415 အနုဒီပနီပါဌ
8416 ပဋ္ဌာနုဒ္ဒေသ ဒီပနီပါဌ
8417 နမက္ကာရဋီကာ
8418 မဟာပဏာမပါဌ
8419 လက္ခဏာတော ဗုဒ္ဓထောမနာဂါထာ
8420 သုတဝန္ဒနာ
8421 ကမလာဉ္ဇလိ
8422 ဇိနာလင်္ကာရ
8423 ပဇ္ဇမဓု
8424 ဗုဒ္ဓဂုဏဂါထာဝလီ
8425 စူဠဂန္ထဝံသ
8427 သာသနဝံသ
8426 မဟာဝံသ
8429 မောဂ္ဂလ္လာနဗျာကရဏံ
8428 ကစ္စာယနဗျာကရဏံ
8430 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ပဒမာလာ)
8431 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ဓါတုမာလာ)
8432 ပဒရူပသိဒ္ဓိ
8433 မောဂလ္လာနပဉ္စိကာ
8434 ပယောဂသိဒ္ဓိပါဌ
8435 ဝုတ္တောဒယပါဌ
8436 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာပါဌ
8437 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာဋီကာ
8438 သုဗောဓါလင်္ကာရပါဌ
8439 သုဗောဓါလင်္ကာရဋီကာ
8440 ဗာလာဝတာရ ဂဏ္ဌိပဒတ္ထဝိနိစ္ဆယသာရ
8446 ကဝိဒပ္ပဏနီတိ
8447 နီတိမဉ္ဇရီ
8445 ဓမ္မနီတိ
8444 မဟာရဟနီတိ
8441 လောကနီတိ
8442 သုတ္တန္တနီတိ
8443 သူရဿတိနီတိ
8450 စာဏကျနီတိ
8448 နရဒက္ခဒီပနီ
8449 စတုရာရက္ခဒီပနီ
8451 ရသဝါဟိနီ
8452 သီမဝိသောဓနီပါဌ
8453 ဝေဿန္တရဂီတိ
8454 မောဂ္ဂလ္လာန ဝုတ္တိဝိဝရဏပဉ္စိကာ
8455 ထူပဝံသ
8456 ဒါဌာဝံသ
8457 ဓါတုပါဌဝိလာသိနိယာ
8458 ဓါတုဝံသ
8459 ဟတ္ထဝနဂလ္လဝိဟာရဝံသ
8460 ဇိနစရိတယ
8461 ဇိနဝံသဒီပံ
8462 တေလကဋာဟဂါထာ
8463 မိလိဒဋီကာ
8464 ပဒမဉ္ဇရီ
8465 ပဒသာဓနံ
8466 သဒ္ဒဗိန္ဒုပကရဏံ
8467 ကစ္စာယနဓါတုမဉ္ဇုသာ
8468 သာမန္တကူဋဝဏ္ဏနာ
2101 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
2102 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဒီဃ)
2103 ပါထိကဝဂ္ဂ ပါဠိ
2201 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2202 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဒီဃ)
2203 ပါထိကဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2301 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
2302 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (ဒီဃ)
2303 ပါထိကဝဂ္ဂ ဋီကာ
2304 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၁
2305 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၂
3101 မူလပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3102 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3103 ဥပရိပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3201 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၁
3202 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၂
3203 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3204 ဥပရိပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3301 မူလပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3302 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3303 ဥပရိပဏ္ဏာသ ဋီကာ
4101 သဂါထာဝဂ္ဂ ပါဠိ
4102 နိဒါနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4103 ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
4104 သဠာယတနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4105 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (သံယုတ္တ)
4201 သဂါထာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4202 နိဒါနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4203 ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4204 သဠာယတနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4205 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (သံယုတ္တ)
4301 သဂါထာဝဂ္ဂ ဋီကာ
4302 နိဒါနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4303 ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
4304 သဠာယတနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4305 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (သံယုတ္တ)
5101 ဧကကနိပါတ ပါဠိ
5102 ဒုကနိပါတ ပါဠိ
5103 တိကနိပါတ ပါဠိ
5104 စတုက္ကနိပါတ ပါဠိ
5105 ပဉ္စကနိပါတ ပါဠိ
5106 ဆက္ကနိပါတ ပါဠိ
5107 သတ္တကနိပါတ ပါဠိ
5108 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ပါဠိ
5109 နဝကနိပါတ ပါဠိ
5110 ဒသကနိပါတ ပါဠိ
5111 ဧကာဒသကနိပါတ ပါဠိ
5201 ဧကကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5202 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5203 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5204 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5301 ဧကကနိပါတ ဋီကာ
5302 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ ဋီကာ
5303 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ ဋီကာ
5304 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ဋီကာ
6101 ခုဒ္ဒကပါဌ ပါဠိ
6102 ဓမ္မပဒ ပါဠိ
6103 ဥဒါန ပါဠိ
6104 ဣတိဝုတ္တက ပါဠိ
6105 သုတ္တနိပါတ ပါဠိ
6106 ဝိမာနဝတ္ထု ပါဠိ
6107 ပေတဝတ္ထု ပါဠိ
6108 ထေရဂါထာ ပါဠိ
6109 ထေရီဂါထာ ပါဠိ
6110 အပဒါန ပါဠိ-၁
6111 အပဒါန ပါဠိ-၂
6112 ဗုဒ္ဓဝံသ ပါဠိ
6113 စရိယာပိဋက ပါဠိ
6114 ဇာတက ပါဠိ-၁
6115 ဇာတက ပါဠိ-၂
6116 မဟာနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6117 စူဠနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6118 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ ပါဠိ
6119 နေတ္တိပ္ပကရဏ ပါဠိ
6120 မိလိန္ဒပဉှ ပါဠိ
6121 ပေဋကောပဒေသ ပါဠိ
6201 ခုဒ္ဒကပါဌ အဋ္ဌကထာ
6202 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၁
6203 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၂
6204 ဥဒါန အဋ္ဌကထာ
6205 ဣတိဝုတ္တက အဋ္ဌကထာ
6206 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၁
6207 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၂
6208 ဝိမာနဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6209 ပေတဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6210 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၁
6211 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၂
6212 ထေရီဂါထာ အဋ္ဌကထာ
6213 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၁
6214 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၂
6215 ဗုဒ္ဓဝံသ အဋ္ဌကထာ
6216 စရိယာပိဋက အဋ္ဌကထာ
6217 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၁
6218 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၂
6219 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၃
6220 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၄
6221 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၅
6222 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၆
6223 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၇
6224 မဟာနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6225 စူဠနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6226 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၁
6227 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၂
6228 နေတ္တိပ္ပကရဏ အဋ္ဌကထာ
6301 နေတ္တိပ္ပကရဏ ဋီကာ
6302 နေတ္တိဝိဘာဝိနီ
7101 ဓမ္မသင်္ဂဏီ ပါဠိ
7102 ဝိဘင်္ဂ ပါဠိ
7103 ဓါတုကထာ ပါဠိ
7104 ပုဂ္ဂလပညတ္တိ ပါဠိ
7105 ကထာဝတ္ထု ပါဠိ
7106 ယမက ပါဠိ-၁
7107 ယမက ပါဠိ-၂
7108 ယမက ပါဠိ-၃
7109 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၁
7110 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၂
7111 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၃
7112 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၄
7113 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၅
7201 ဓမ္မသင်္ဂဏိ အဋ္ဌကထာ
7202 သမ္မောဟဝိနောဒနီ အဋ္ဌကထာ
7203 ပဉ္စပကရဏ အဋ္ဌကထာ
7301 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-မူလဋီကာ
7302 ဝိဘင်္ဂ-မူလဋီကာ
7303 ပဉ္စပကရဏ-မူလဋီကာ
7304 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-အနုဋီကာ
7305 ပဉ္စပကရဏ-အနုဋီကာ
7306 အဘိဓမ္မာဝတာရော-နာမရူပပရိစ္ဆေဒေါ
7307 အဘိဓမ္မတ္ထသင်္ဂဟော
7308 အဘိဓမ္မာဝတာရ-ပုရာဏဋီကာ
7309 အဘိဓမ္မမာတိကာပါဠိ

English
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Français
Canon PaliCommentairesSubcommentairesAutres
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Deutsch
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

हिंदी
पाली कैननकमेंट्रीउप-टिप्पणियाँअन्य
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Indonesia
Kanon PaliKomentarSub-komentarLainnya
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

日文
巴利義註複註藏外典籍
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

한국인
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi


. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

그 분, 복되신 분, 아라한, 정등각자께 귀의합니다.

Aṅguttaranikāye

앙굿따라 니까야

Pañcakanipāta-ṭīkā

오집 복주(五集 復註)

1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ

1. 첫 번째 50개 묶음(초판나사까)

1. Sekhabalavaggo

1. 유학의 힘 품(세까발라왁가)

1. Saṃkhittasuttavaṇṇanā

1. 상킷따 수따(간략한 경) 해설

1. Pañcakanipātassa [Pg.1] paṭhame kāmaṃ sampayuttadhammesu thirabhāvopi balaṭṭho eva, paṭipakkhehi pana akampanīyattaṃ sātisayaṃ balaṭṭhoti vuttaṃ – ‘‘assaddhiye na kampatī’’ti.

1. 오집(五集)의 첫 번째 경에서, 비록 상응하는 법들에서의 견고함도 참으로 힘의 의미이지만, 반대되는 것들에 의해 흔들리지 않음이 더욱 뛰어난 힘의 의미라고 설해졌다. 즉 '불신(不信)에 흔들리지 않는다'는 것이다.

Saṃkhittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

상킷따 수따 해설이 끝났다.

2-6. Vitthatasuttādivaṇṇanā

2-6. 빗따따 수따(상세한 경) 등의 해설

2-6. Dutiye hirīyatīti lajjati virajjati. Yasmā hirī pāpajigucchanalakkhaṇā, tasmā ‘‘jigucchatīti attho’’ti vuttaṃ. Ottappatīti utrasati. Pāputrāsalakkhaṇañhi ottappaṃ.

2-6. 두 번째 경에서, '부끄러워한다(hirīyati)'는 것은 부끄러움을 느끼고 싫어하여 멀리하는 것이다. 히리(hirī, 부끄러움)는 악을 혐오하는 특징이 있기 때문에 '혐오한다는 뜻이다'라고 설해졌다. '두려워한다(ottappati)'는 것은 공포를 느끼는 것이다. 오따빠(ottappa, 두려움)는 악에 대한 공포를 특징으로 하기 때문이다.

Paggahitavīriyoti [Pg.2] saṅkocaṃ anāpannavīriyo. Tenāha ‘‘anosakkitamānaso’’ti. Pahānatthāyāti samucchinnatthāya. Kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadā nāma samadhigamo evāti āha ‘‘paṭilābhatthāyā’’ti.

'정진을 일으킨 자(paggahitavīriyo)'란 위축되지 않는 정진을 가진 자이다. 그래서 '물러남이 없는 마음을 가진 자'라고 하였다. '버리기 위하여(pahānatthāya)'란 완전히 단절하기 위함이다. 유익한 법들을 구족함이란 바로 성취하는 것이기에 '얻기 위하여(paṭilābhatthāya)'라고 하였다.

Gatiatthā dhātusaddā buddhiatthā hontīti āha ‘‘udayañca vayañca paṭivijjhituṃ samatthāyā’’ti. Missakanayenāyaṃ desanā gatāti āha ‘‘vikkhambhanavasena ca samucchedavasena cā’’ti. Tenāha ‘‘vipassanāpaññāya ceva maggapaññāya cā’’ti. Vipassanāpaññāya vikkhambhanakiriyato sā ca kho padesikāti nippadesikaṃ katvā dassetuṃ ‘‘maggapaññāya paṭilābhasaṃvattanato’’ti vuttaṃ. Dukkhakkhayagāminibhāvepi eseva nayo. Sammāti yāthāvato. Akuppadhammatāya hi maggapaññāya khepitaṃ khepitameva, nāssa puna khepanakiccaṃ atthīti upāyena ñāyena sā pavattatīti āha ‘‘hetunā nayenā’’ti. Tatiyādīsu natthi vattabbaṃ.

이동하는 의미를 가진 어근들은 이해하는 의미를 가지므로 '일어남과 사라짐을 꿰뚫어 보기에 충분한'이라고 하였다. 이 설법은 혼합된 방식(missakanaya)으로 진행되므로 '억제하는 방식과 단절하는 방식에 의해'라고 하였다. 그래서 '위빳사나 지혜와 도(道)의 지혜에 의해'라고 하였다. 위빳사나 지혜는 억제하는 작용을 하기에 부분적인 것(padesikā)인데, 이를 보편적인 것(nippadesika)으로 보여주기 위해 '도의 지혜를 얻도록 이끌기 때문에'라고 하였다. 괴로움의 소멸로 인도하는 성질에 대해서도 이와 같은 방식이다. '바르게(sammā)'란 있는 그대로를 뜻한다. 요동치 않는 성질을 가진 도의 지혜에 의해 소멸된 것은 소멸된 것일 뿐, 다시 소멸시킬 일이 없으므로 그것은 방편과 방법으로 진행된다. 그래서 '원인과 방법으로'라고 하였다. 세 번째 경 등에서는 더 설할 것이 없다.

Vitthatasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

빗따따 수따 등의 해설이 끝났다.

7. Kāmasuttavaṇṇanā

7. 까마 수따(애욕 경) 해설

7. Sattame asanti lūnanti tenāti asitaṃ, dāttaṃ. Vividhā ābhañjanti bhāraṃ olambenti tenāti byābhaṅgī, vidhaṃ. Kulaputtoti ettha duvidho kulaputto jātikulaputto, ācārakulaputto ca. Tattha ‘‘tena kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṃyeva thullakoṭṭhike aggakulikassa putto’’ti (ma. ni. 2.294) evaṃ āgato uccakulappasuto jātikulaputto nāma. ‘‘Ye te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā’’ti (ma. ni. 1.34) evaṃ āgatā pana yattha katthaci kule pasutāpi ācārasampannā ācārakulaputto nāma. Idha pana ācārakulaputto adhippeto. Tenāha ‘‘kulaputtoti ācārakulaputto’’ti. Yuttanti anucchavikaṃ, evaṃ vattabbataṃ arahatīti attho. Sesamettha uttānameva.

7. 일곱 번째 경에서, 그것으로 베기(asanti, lūnanti) 때문에 '아시따(asita, 낫)'라고 하니, 곧 낫(dātta)이다. 여러 가지로 짊어지고 짐을 매달기 때문에 '뱌방기(byābhaṅgī, 지겟대)'라고 하니, 곧 막대기(vidha)이다. '가문의 아들(kulaputto)'에는 태생에 의한 가문의 아들과 행실에 의한 가문의 아들 두 종류가 있다. 그중 '그 무렵 랏따빨라라는 가문의 아들이 툴라꼬띠까에서 으뜸가는 장자의 아들로 있었다'는 구절 등에 나오는, 고귀한 가문에서 태어난 자가 태생에 의한 가문의 아들이다. '믿음으로 집에서 나와 출가한 가문의 아들들'이라는 구절 등에 나오는, 어떤 가문에서 태어났든 행실을 갖춘 자가 행실에 의한 가문의 아들이다. 여기서는 행실에 의한 가문의 아들이 의도되었다. 그래서 '가문의 아들이란 행실에 의한 가문의 아들이다'라고 하였다. '적절하다(yutta)'는 알맞다는 것이니, 그렇게 불릴 만하다는 뜻이다. 그 밖의 나머지는 명백하다.

Kāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

까마 수따 해설이 끝났다.

8. Cavanasuttavaṇṇanā

8. 자와나 수따(죽음 경) 해설

8. Aṭṭhame [Pg.3] saddhāyāti iminā adhigamasaddhā dassitā. Catubbidhā hi saddhā – āgamanīyasaddhā, adhigamasaddhā, pasādasaddhā, okappanasaddhāti. Tattha āgamanīyasaddhā sabbaññubodhisattānaṃ pavattā hoti. Āgamanīyappaṭipadāya āgatā hi saddhā sātisayā mahābodhisattānaṃ paropadesena vinā saddheyyavatthuṃ aviparītato gahetvā adhimuccanato. Saccappaṭivedhato āgatasaddhā adhigamasaddhā suppabuddhādīnaṃ viya. ‘‘Sammāsambuddho bhagavā’’tiādinā buddhādīsu uppajjanakappasādo pasādasaddhā mahākappinarājādīnaṃ viya. ‘‘Evameta’’nti okkanditvā pakkhanditvā saddahanavasena kappanaṃ okappanaṃ, tadeva saddhāti okappanasaddhā. Tattha pasādasaddhā paraneyyarūpā hoti, savanamattenapi pasīdanato. Okappanasaddhā saddheyyaṃ vatthuṃ ogāhitvā anupavisitvā ‘‘evameta’’nti paccakkhaṃ karontī viya pavattati.

8. 여덟 번째 경에서 '믿음으로'라는 말로 성취의 믿음(adhigamasaddhā)을 나타냈다. 믿음에는 네 가지가 있으니, 전승된 믿음(āgamanīyasaddhā), 성취의 믿음(adhigamasaddhā), 깨끗한 믿음(pasādasaddhā), 확신하는 믿음(okappanasaddhā)이다. 그중 전승된 믿음은 일체지자이신 보살들에게 일어난다. 전승된 수행을 통해 도달한 이 믿음은 위대한 보살들에게 뛰어난 것인데, 다른 사람의 가르침 없이도 믿어야 할 대상을 틀림없이 파악하여 확신하기 때문이다. 진리를 꿰뚫어 앎으로써 생겨난 믿음이 성취의 믿음이니, 숫빠붓다 등과 같다. '세존은 정등각자이시다'라는 등으로 부처님 등에 대해 일어나는 청정한 기쁨이 깨끗한 믿음이니, 마하깝삐나 왕 등과 같다. '이것은 그러하다'라고 확신하여 뛰어듦에 의해 확정하는 것이 확신(okappana)이며, 그것이 바로 믿음이기에 확신하는 믿음이다. 그중 깨끗한 믿음은 다른 사람에 의해 인도되는 경향이 있으니 듣는 것만으로도 깨끗해지기 때문이다. 확신하는 믿음은 믿어야 할 대상을 깊이 파악하고 들어가서 '이것은 그러하다'라고 직접 목격하는 것처럼 작용한다.

Cavanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

자와나 수따 해설이 끝났다.

9. Paṭhamaagāravasuttavaṇṇanā

9. 첫 번째 아가라와 수따(공경 없음 경) 해설

9. Navame appatissayoti appatissavo va-kārassa ya-kāraṃ katvā niddeso. Garunā kismiñci vutto gāravavasena patissavanaṃ, patissavo, patissavabhūtaṃ, taṃsabhāvañca yaṃ kiñci gāravaṃ. Natthi etasmiṃ patissavoti appatissavo, gāravavirahito. Tenāha ‘‘ajeṭṭhako anīcavuttī’’ti.

9. 아홉 번째 경에서, '공경 없음(appatissayo)'은 'appatissavo'에서 'va'를 'ya'로 바꾸어 나타낸 것이다. 어른이 말씀하실 때 존경하는 마음으로 대답하는 것이 대답(patissava)이며, 그러한 성질을 가진 모든 존중을 말한다. 그에게 이러한 대답(존중)이 없는 것이 '공경 없음(appatissavo)'이니, 즉 존경심이 없는 것이다. 그래서 '윗사람을 존경하지 않고 겸손하게 행동하지 않는 자'라고 하였다.

Paṭhamaagāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 아가라와 수따 해설이 끝났다.

10. Dutiyaagāravasuttavaṇṇanā

10. 두 번째 아가라와 수따(공경 없음 경) 해설

10. Dasame vuddhintiādīsu sīlena vuddhiṃ, maggena viruḷhiṃ, nibbānena vepullaṃ. Sīlasamādhīhi vā vuddhiṃ, vipassanāmaggehi viruḷhiṃ, phalanibbānehi vepullaṃ. Ettha ca yassa catubbidhaṃ sīlaṃ akhaṇḍādibhāvappavattiyā suparisuddhaṃ visesabhāgiyattā appakasireneva maggaphalāvahaṃ saṅgharakkhitattherassa viya, so tādisena sīlena imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ [Pg.4] āpajjissati. Tena vuttaṃ – ‘‘sīlena vuddhi’’nti. Yassa pana ariyamaggo uppanno, so virūḷhamūlo viya pādapo suppatiṭṭhitattā sāsane virūḷhiṃ āpanno nāma hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘maggena virūḷhi’’nti. Yo sabbakilesanibbānappatto, so arahā sīlādidhammakkhandhapāripūriyā sati vepullappatto hoti. Tena vuttaṃ ‘‘nibbānena vepulla’’nti. Dutiyavikappe attho vuttanayānusārena veditabbo.

10. 열 번째 경의 '성장(vuddhi)' 등에 대하여, 계(戒)에 의한 성장을, 도(道)에 의한 번창(viruḷhi)을, 열반에 의한 풍요(vepulla)를 뜻한다. 또는 계와 정(定)에 의한 성장을, 위빳사나와 도에 의한 번창을, 과(果)와 열반에 의한 풍요를 뜻한다. 여기서 네 가지 청정계가 깨지지 않은 상태 등으로 매우 청정하여, 상가락끼따 장로처럼 수월하게 도와 과를 가져오는 특별한 공덕이 있는 자는, 그러한 계로써 이 법과 율에서 성장에 이르게 된다. 그래서 '계에 의한 성장'이라고 하였다. 성스러운 도가 일어난 자는 뿌리 깊은 나무처럼 잘 안주하였으므로 가르침 안에서 번창에 이른 자라고 한다. 그래서 '도에 의한 번창'이라고 하였다. 모든 번뇌의 소멸(열반)에 이른 자, 즉 아라한은 계 등의 법온(法蘊)이 원만해졌을 때 풍요에 이른 것이 된다. 그래서 '열반에 의한 풍요'라고 하였다. 두 번째 분류의 의미도 앞에서 설명한 방식에 따라 이해해야 한다.

Dutiyaagāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 아가라와 수따 해설이 끝났다.

Sekhabalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

유학의 힘 품 해설이 끝났다.

2. Balavaggo

2. 힘 품(발라왁가)

1. Ananussutasuttavaṇṇanā

1. 아나눗수따 수따(듣지 못한 경) 해설

11. Dutiyassa paṭhame abhijānitvāti abhivisiṭṭhena ñāṇena jānitvā. Aṭṭhahi kāraṇehi tathāgatassāti ‘‘tathā āgatoti tathāgato. Tathā gatoti tathāgato. Tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato. Tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato. Tathadassitāya tathāgato. Tathāvāditāya tathāgato. Tathākāritāya tathāgato. Abhibhavanaṭṭhena tathāgato’’ti evaṃ vuttehi aṭṭhahi kāraṇehi. Usabhassa idanti āsabhaṃ, seṭṭhaṭṭhānaṃ. Tenāha ‘‘āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhāna’’nti. Parato dassitabalayogena ‘‘dasabaloha’’nti abhītanādaṃ nadati. Brahmacakkanti ettha seṭṭhapariyāyo. Brahmasaddoti āha ‘‘seṭṭhacakka’’nti. Cakkañcetaṃ dhammacakkaṃ adhippetaṃ.

11. 두 번째 품의 첫 번째 경에서 ‘철저히 안 후에(abhijānitvā)’란 탁월한 지혜로 안 후를 뜻한다. ‘여덟 가지 이유로 여래(tathāgata)라 함은’에서 여래는 그렇게 오셨기에 여래이고, 그렇게 가셨기에 여래이며, 참된 특징(tathalakkhaṇa)에 도달했기에 여래이고, 참된 법을 있는 그대로 깨달았기에 여래이며, 참된 것을 보기에 여래이고, 참된 것을 말하기에 여래이며, 참된 것을 행하기에 여래이고, 압도하는 의미에서 여래라는 등의 이 여덟 가지 이유를 말한다. ‘황소의 이것(usabhassa idaṃ)’이란 아사바(āsabha, 황소의), 즉 최상의 자리를 말한다. 그래서 ‘아사바의 자리란 최상의 자리’라고 말한 것이다. 뒤에 나오는 힘들의 결합을 통하여 ‘나는 열 가지 힘을 가졌다’라고 두려움 없는 사자후를 토한다. ‘범륜(brahmacakka)’에서 범(brahma)은 수승함의 동의어이다. 범이라는 말은 ‘수승한 바퀴’를 뜻하며, 이 바퀴는 법륜(dhammacakka)을 의미한다.

Ananussutasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

아나눗수따 경(Ananussutasutta)의 설명이 끝났다.

3. Saṃkhittasuttavaṇṇanā

3. 상낏따 경(Saṃkhittasutta, 요약 경)의 설명

13. Tatiye kāmaṃ sampayuttadhammesu thirabhāvopi balaṭṭho eva, paṭipakkhehi pana akampanīyattaṃ sātisayaṃ balaṭṭhoti vuttaṃ ‘‘muṭṭhassacce na kampatī’’ti.

13. 세 번째 경에서 참으로 결합된 법들(sampayuttadhamma) 중에 견고한 상태도 힘의 의미이지만, 반대되는 것들에 의해 흔들리지 않는 상태가 더욱 뛰어난 힘의 의미이기에 ‘어리석음(muṭṭhassacca, 망각)에 흔들리지 않는다’고 설해졌다.

Saṃkhittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

상낏따 경의 설명이 끝났다.

4. Vitthatasuttavaṇṇanā

4. 윗따따 경(Vitthatasutta, 상세 경)의 설명

14. Catutthe [Pg.5] satinepakkenāti satiyā nepakkena, tikkhavisadasūrabhāvenāti attho. Aṭṭhakathāyaṃ pana nepakkaṃ nāma paññāti adhippāyena ‘‘nepakkaṃ vuccati paññā’’ti vuttaṃ. Evaṃ sati añño niddiṭṭho nāma hoti. Satimāti ca iminā savisesā sati gahitāti paratopi ‘‘cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā’’ti satikiccameva niddiṭṭhaṃ, na paññākiccaṃ, tasmā satinepakkenāti satiyā nepakkabhāvenāti sakkā viññātuṃ labbhateva. Paccayavisesavasena aññadhammanirapekkho satiyā balavabhāvo. Tathā hi ñāṇavippayuttacittenapi sajjhāyanasammasanāni sambhavanti.

14. 네 번째 경에서 ‘마음챙김과 총명함으로(satinepakkena)’란 마음챙김의 총명함, 즉 날카롭고 명료하며 용맹한 상태를 뜻한다. 그러나 주석서에서는 총명함(nepakka)이란 통찰지(paññā)를 의미한다는 의도로 ‘총명함은 통찰지라 불린다’고 하였다. 그렇게 되면 다른 것(통찰지)이 언급된 셈이 된다. ‘마음챙김을 가진 자(satimā)’라는 말로 특별한 마음챙김을 취했으므로, 뒤에서도 ‘오래전에 행한 일이나 오래전에 말한 것도 기억하고 상기하는 자’라고 하여 마음챙김의 역할만을 언급했지 통찰지의 역할을 언급하지 않았다. 그러므로 ‘마음챙김과 총명함으로’란 마음챙김의 총명한 상태라고 이해하는 것이 타당하다. 조건의 차이에 따라 다른 법들에 의존하지 않는 마음챙김의 강한 상태를 말하기 때문이다. 왜냐하면 지혜가 결합되지 않은 마음으로도 암송이나 성찰이 가능하기 때문이다.

Cirakatampīti attanā vā parena vā kāyena cirakataṃ cetiyaṅgaṇavattādimahāvattappaṭipattipūraṇaṃ. Cirabhāsitampīti attanā vā parena vā vācāya cirabhāsitaṃ sakkaccaṃ uddisanauddisāpanadhammāsāraṇadhammadesanāupanisinnakaparikathāanumodanīyādivasena pavattitaṃ vacīkammaṃ. Saritā anussaritāti tasmiṃ kāyena cirakate kāyo nāma kāyaviññatti, cirabhāsite vācā nāma vacīviññatti, tadubhayampi rūpaṃ, taṃsamuṭṭhāpakā cittacetasikā arūpaṃ. Iti ime rūpārūpadhammā evaṃ uppajjitvā evaṃ niruddhāti sarati ceva anussarati ca, satisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpetīti attho. Bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā hi sati idha adhippetā. Tāya satiyā esa sakiṃ saraṇena saritā, punappunaṃ saraṇena anussaritāti veditabbā.

‘오래전에 행한 것(cirakatampi)’이란 자신이나 타인이 몸으로 오래전에 행한 제대 뜰의 청소와 같은 큰 의무를 완수하는 것이다. ‘오래전에 말한 것(cirabhāsitampi)’이란 자신이나 타인이 말로 오래전에 말한 것으로서, 정중하게 독송하거나 독송하게 하고, 법을 암송하거나 설하며, 곁에 앉아 대담하거나 수희하는 등의 방식으로 행해진 구업(口業)이다. ‘기억하고 상기하는 자(saritā anussaritā)’란 그 몸으로 오래전에 행한 것에서 몸이란 ‘신표업(kāyaviññatti)’을 말하며, 오래전에 말한 것에서 말이란 ‘구표업(vacīviññatti)’을 말한다. 이 둘은 물질(rūpa)이고, 그것을 일으키는 마음과 마음부수들은 정신(arūpa)이다. 이와 같이 이 정신과 물질의 법들이 이렇게 일어나서 이렇게 소멸했다고 기억하기도 하고 상기하기도 하며, 마음챙김 깨달음 부수(satisambojjhaṅga)를 일으킨다는 뜻이다. 여기서는 깨달음 부수를 일으키는 마음챙김이 의도되었다. 그 마음챙김으로 인해 한 번 기억하는 것으로는 기억하는 자(saritā)이고, 거듭 기억하는 것으로는 상기하는 자(anussaritā)라고 알아야 한다.

Vitthatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

윗따따 경의 설명이 끝났다.

5-10. Daṭṭhabbasuttādivaṇṇanā

5-10. 닷땁바 경(Daṭṭhabbasutta, 보아야 할 경) 등의 설명

15-20. Pañcame savisayasmiṃyevāti attano attano visaye eva. Lokiyalokuttaradhamme kathetunti lokiyadhamme lokuttaradhamme ca tena tena pavattivisesena kathetuṃ. Catūsu sotāpattiyaṅgesūti sappurisasaṃsevo saddhammassavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammappaṭipattīti imesu catūsu sotāpattimaggakāraṇesu. Kāmañca tesu satiādayopi dhammā icchitabbāva tehi vinā tesaṃ asambhavato[Pg.6], tathāpi cettha saddhā visesato kiccakārīti veditabbā. Saddho eva hi sappurise payirupāsati, saddhammaṃ suṇāti, yoniso ca aniccādito manasi karoti, ariyamaggassa ca anudhammaṃ paṭipajjati, tasmā vuttaṃ ‘‘ettha saddhābalaṃ daṭṭhabba’’nti. Iminā nayena sesabalesupi attho daṭṭhabbo.

15-20. 다섯 번째 경에서 ‘자신의 영역에서만(savisayasmiṃyeva)’이란 각각 자신의 대상에서만이라는 뜻이다. ‘세간과 출세간의 법을 설하기 위해’란 세간의 법과 출세간의 법을 각각의 특별한 전개 과정에 따라 설하기 위함이다. ‘네 가지 예류지(sotāpattiyaṅga)에서’란 사부대중과의 교제, 바른 법을 들음, 체계적인 주의력(yonisomanasikāra), 법에 부합하는 법의 실천이라는 이 네 가지 예류도(豫流道)의 원인들에서이다. 물론 여기에는 마음챙김 등의 법들도 원해져야 하는데, 그것들 없이는 예류지가 성립할 수 없기 때문이다. 그럼에도 불구하고 여기서는 믿음(saddhā)이 특별히 역할을 수행하는 것으로 알아야 한다. 믿음이 있는 자만이 선지식을 가까이하고, 바른 법을 들으며, 무상함 등으로 체계적으로 주의를 기울이고, 성스러운 도에 부합하는 법을 실천하기 때문이다. 그래서 ‘여기서 믿음의 힘을 보아야 한다’고 설한 것이다. 이런 방식으로 나머지 힘들에 대해서도 그 의미를 보아야 한다.

Catūsu sammappadhānesūti catubbidhasammappadhānabhāvanāya. Catūsu satipaṭṭhānesūtiādīsupi eseva nayo. Ettha ca sotāpattiaṅgesu saddhā viya, sammappadhānabhāvanāya vīriyaṃ viya ca satipaṭṭhānabhāvanāya yasmā ‘‘vineyya loke abhijjhādomanassa’’nti (dī. ni. 2.373; ma. ni. 1.106) vacanato pubbabhāge kiccato sati adhikā icchitabbā, evaṃ samādhikammikassa samādhi, ‘‘ariyasaccabhāvanā paññābhāvanā’’ti katvā tattha paññā pubbabhāge adhikā icchitabbāti pākaṭoyamattho. Adhigamakkhaṇe pana samādhipaññānaṃ viya sabbesampi balānaṃ saddhādīnaṃ samatāva icchitabbā. Tathā hi ‘‘ettha saddhābala’’ntiādinā tattha tattha etthaggahaṇaṃ kataṃ.

‘네 가지 사정근(sammappadhāna)에서’란 네 가지 종류의 사정근 수행에서이다. 네 가지 사념처(satipaṭṭhāna) 등에서도 이와 같은 방식이다. 여기서 예류지에서 믿음이 그러하듯, 사정근 수행에서는 정진(vīriya)이, 사념처 수행에서는 “세상의 탐욕과 싫어함을 버리고”라는 말씀에 따라 예비 단계의 역할로서 마음챙김이 더 많이 요구된다. 이와 같이 삼매를 닦는 자에게는 삼매가, “성스러운 진리의 수행이 통찰지의 수행이다”라고 하여 거기서는 예비 단계에서 통찰지가 더 많이 요구된다는 사실은 분명하다. 그러나 증득의 순간(adhigamakkaṇa)에는 삼매와 통찰지처럼 믿음 등의 모든 힘이 평등하게 요구된다. 그래서 ‘여기서 믿음의 힘을’이라는 등의 말씀으로 곳곳에서 ‘여기서(ettha)’라는 파악이 이루어진 것이다.

Idāni saddhādīnaṃ tattha tattha atirekakiccataṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Tatridaṃ upamā saṃsandanaṃ – rājapañcamasahāyā viya vimuttiparipācakāni pañca balāni. Nesaṃ kīḷanatthaṃ ekajjhaṃ vīthiotaraṇaṃ viya balānaṃ ekajjhaṃ vipassanāvīthiotaraṇaṃ, sahāyesu paṭhamādīnaṃ yathāsakaṃ geheva vicāraṇā viya saddhādīnaṃ sotāpattiaṅgādīni patvā pubbaṅgamatā. Sahāyesu itaresaṃ tattha tattha tuṇhībhāvo viya sesabalānaṃ tattha tattha tadanvayatā, tassa pubbaṅgamassa balassa kiccānugatā. Na hi tadā tesaṃ sasambhārapathavīādīsu āpādīnaṃ viya kiccaṃ pākaṭaṃ hoti, saddhādīnaṃyeva pana kiccaṃ vibhūtaṃ hutvā tiṭṭhati puretaraṃ tathāpaccayehi cittasantānassa abhisaṅkhatattā. Ettha ca vipassanākammikassa bhāvanā visesato paññuttarāti dassanatthaṃ rājānaṃ nidassanaṃ katvā paññindriyaṃ vuttaṃ. Chaṭṭhādīni suviññeyyāni.

이제 믿음 등이 곳곳에서 특별한 역할을 수행함을 비유로 밝히기 위해 ‘마치 ~와 같이’라는 등의 말씀을 하셨다. 비유를 대조하면 이러하다. 왕을 포함한 다섯 친구는 해탈을 성숙시키는 다섯 가지 힘과 같다. 그들이 놀기 위해 한꺼번에 거리에 내려오는 것은 힘들이 한꺼번에 위빳사나의 과정에 내려오는 것과 같다. 친구들 중에 첫 번째 등이 각자의 집에서 다니는 것은 믿음 등이 예류지 등을 만나 앞장서는 것과 같다. 친구들 중에 다른 이들이 곳곳에서 침묵하는 것은 나머지 힘들이 곳곳에서 그 앞장서는 힘의 역할을 따르는 것과 같다. 그때 그들에게는 마치 지(地) 등에서 수(水) 등의 역할이 뚜렷하지 않은 것처럼 역할이 뚜렷하지 않으며, 오직 믿음 등의 역할만이 분명하게 드러나게 되는데, 이는 그러한 조건들로 인해 마음의 연속이 미리 형성되었기 때문이다. 그리고 여기서는 위빳사나 수행자에게 수행은 특히 통찰지가 주도한다는 것을 보이기 위해 왕을 예로 들어 통찰지(paññindriya)를 설명했다. 여섯 번째 경부터는 쉽게 알 수 있다.

Daṭṭhabbasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

닷땁바 경 등의 설명이 끝났다.

Balavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

힘의 품(Balavagga)의 설명이 끝났다.

3. Pañcaṅgikavaggo

3. 반짱기까 품(Pañcaṅgikavagga, 다섯 요소를 가진 품)

1-2. Paṭhamaagāravasuttādivaṇṇanā

1-2. 첫 번째 아가라와 경(Agāravasutta, 공경 없음 경) 등의 설명

21-22. Tatiyassa [Pg.7] paṭhame ābhisamācārikanti abhisamācāre uttamasamācāre bhavaṃ. Kiṃ pana tanti āha ‘‘vattavasena paññattasīla’’nti. Sesaṃ suviññeyyameva. Dutiye natthi vattabbaṃ.

21-22. 세 번째 품의 첫 번째 소경에서 ‘아비사마짜리카(ābhisamācārika, 예절에 관한)’란 고상한 행실(abhisamācāra) 즉 훌륭한 행실에 속하는 것을 뜻한다. ‘그것이 무엇인가?’라는 질문에 대해 ‘의무(vatta)의 방식으로 규정된 계’라고 답하였다. 나머지는 쉽게 이해할 수 있는 내용이다. 두 번째 소경에서는 특별히 설명할 것이 없다.

Paṭhamaagāravasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 가라와 경(Agārava-sutta) 등의 설명이 끝났다.

3-4. Upakkilesasuttādivaṇṇanā

3-4. 오염원 경(Upakkilesa-sutta) 등의 설명

23-24. Tatiye na ca pabhāvantanti na ca pabhāsampannaṃ. Pabhijjanasabhāvanti tāpetvā tāḷakajjanapabhaṅguraṃ. Avasesaṃ lohanti vuttāvasesaṃ sajātilohaṃ, vijātilohaṃ, pisācalohaṃ, kittimalohanti evaṃpabhedaṃ sabbampi lohaṃ. Uppajjituṃ appadānenāti ettha nanu lokiyakusalacittassapi suvisuddhassapi uppajjituṃ appadāneneva upakkilesatāti? Saccametaṃ, yasmiṃ pana santāne nīvaraṇāni laddhappatiṭṭhāni, tattha mahaggatakusalassapi asambhavo, pageva lokuttarakusalassa. Parittakusalaṃ pana yathāpaccayaṃ uppajjamānaṃ nīvaraṇehi upahate santāne uppattiyā aparisuddhaṃ hontaṃ upakkiliṭṭhaṃ nāma hoti aparisuddhadīpakapallikavaṭṭitelādisannissayo padīpo viya. Apica nippariyāyato uppajjituṃ appadāneneva tesaṃ upakkilesatāti dassento ‘‘yadaggena hī’’tiādimāha. Ārammaṇe vikkhittappavattivasena cuṇṇavicuṇṇatā veditabbā. Catutthe natthi vattabbaṃ.

23-24. 세 번째 소경에서 ‘광채가 없고(na ca pabhāvantaṃ)’란 빛이 충만하지 않다는 의미이다. ‘부서지는 성질(pabhijjanasabhāvaṃ)’이란 달구어 두드리면 바스러지기 쉬운 성질을 말한다. ‘그 밖의 금속(avasesaṃ lohaṃ)’이란 앞에서 언급한 것 이외의 같은 종류의 금속, 다른 종류의 금속, 피사짜 금속(pisācaloha), 인조 금속 등 이와 같이 분류되는 모든 금속을 뜻한다. ‘일어나는 것을 허용하지 않음으로써(uppajjituṃ appadānenā)’라는 대목에 대해, ‘매우 청정한 세간의 유익한 마음조차 일어나지 못하게 함으로써 오염원이 되는 것이 아닌가?’라고 반문할 수 있다. 그것은 사실이다. 그러나 어떤 상속(santāna)에 장애(nīvaraṇa)들이 확고히 자리 잡고 있다면, 거기에는 고귀한(mahaggata) 유익함조차 생길 수 없는데, 하물며 출세간의 유익함은 말할 것도 없다. 그러나 원인에 따라 일어나는 사소한(paritta) 유익함은 장애들에 의해 손상된 상속에서 일어날 때, 그 발생이 청정하지 못하여 ‘오염된 것’이라 불리니, 마치 불결한 등잔의 심지나 기름 등에 의지한 등불과 같다. 또한 방편을 쓰지 않고 직접적으로 그것들이 일어나는 것을 허용하지 않음으로써 오염원이 된다는 것을 보여주기 위해 ‘어떤 것보다도(yadaggena hi)’ 등을 설하였다. 대상에 대해 마음이 흩어져 작용함으로 인해 가루처럼 바스러지는 상태임을 알아야 한다. 네 번째 소경에서는 설명할 것이 없다.

Upakkilesasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

오염원 경 등의 설명이 끝났다.

5. Anuggahitasuttavaṇṇanā

5. 도움받은 경(Anuggahita-sutta)의 설명

25. Pañcame sammādiṭṭhīti vipassanāsammādiṭṭhītiādinā aṅguttarabhāṇakānaṃ matena ayaṃ atthavaṇṇanā āraddhā, majjhimabhāṇakā panettha aññathā atthaṃ vadanti. Vuttañhetaṃ majjhimaṭṭhakathāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.452) –

25. 다섯 번째 소경에서 ‘바른 견해(sammādiṭṭhi)’란 위빳사나의 바른 견해 등을 말한다는 앙굿따라 송출자(bhāṇaka)들의 견해에 따라 이 주해가 시작되었으나, 맛지마 송출자들은 여기서 다른 의미를 말한다. 맛지마 주석서(Ma. Ni. Aṭṭha. 1.452)에서는 다음과 같이 설해졌다.

‘‘Anuggahitā’’ti [Pg.8] laddhūpakārā. Sammādiṭṭhīti arahattamaggasammādiṭṭhi. Phalakkhaṇe nibbattā cetovimutti phalaṃ assāti cetovimuttiphalā. Tadeva cetovimuttisaṅkhātaṃ phalaṃ ānisaṃso assāti cetovimuttiphalānisaṃsā. Dutiyapadepi eseva nayo. Ettha catutthaphalapaññā paññāvimutti nāma, avasesā dhammā cetovimuttīti veditabbā. ‘‘Sīlānuggahitā’’tiādīsu sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Sutanti sappāyadhammassavanaṃ. Sākacchāti kammaṭṭhāne khalanapakkhalanacchedanakathā. Samathoti vipassanāpādikā aṭṭha samāpattiyo. Vipassanāti sattavidhā anupassanā. Catupārisuddhisīlañhi pūrentassa, sappāyadhammassavanaṃ suṇantassa, kammaṭṭhāne khalanapakkhalanaṃ chindantassa vipassanāpādikāsu aṭṭhasu samāpattīsu kammaṃ karontassa, sattavidhaṃ anupassanaṃ bhāventassa arahattamaggo uppajjitvā phalaṃ deti.

‘도움받은(anuggahitā)’이란 도움을 얻은 것이라는 뜻이다. ‘바른 견해’란 아라한 도(magga)의 바른 견해를 말한다. ‘심해탈을 결과로 하는(cetovimuttiphalā)’이란 과(phala)의 순간에 생겨난 심해탈을 그 결과로 가진다는 뜻이다. ‘심해탈의 결과와 공덕이 있는(cetovimuttiphalānisaṃsā)’이란 심해탈이라 불리는 바로 그 결과가 공덕이 된다는 뜻이다. 두 번째 구절에서도 이와 같은 방식이다. 여기서 네 번째 과의 지혜가 ‘혜해탈(paññāvimutti)’이라 불리며, 나머지 법들은 ‘심해탈’이라 알아야 한다. ‘계의 도움을 받은(sīlānuggahitā)’ 등에서 ‘계’란 사종청정계(catupārisuddhisīla)를 뜻한다. ‘배움(suta)’이란 적절한 법을 듣는 것이다. ‘토론(sākacchā)’이란 수행 주제(kammaṭṭhāna)에 있어서의 실수나 탈선, 의문을 끊기 위한 대화를 말한다. ‘사마타’란 위빳사나의 토대가 되는 여덟 가지 증득(samāpatti)이다. ‘위빳사나’란 일곱 가지 관찰(anupassanā)이다. 사종청정계를 채우고, 적절한 법을 들으며, 수행 주제에서의 실수와 탈선을 끊고, 위빳사나의 토대가 되는 여덟 가지 증득에서 정진하며, 일곱 가지 관찰을 닦는 자에게 아라한 도가 일어나 과를 부여한다.

‘‘Yathā hi madhuraṃ ambapakkaṃ paribhuñjitukāmo ambapotakassa samantā udakakoṭṭhakaṃ thiraṃ katvā bandhati, ghaṭaṃ gahetvā kālena kālaṃ udakaṃ āsiñcati, udakassa anikkhamanatthaṃ mariyādaṃ thiraṃ karoti. Yā hoti samīpe valli vā sukkhadaṇḍako vā kipillikapuṭo vā makkaṭakajālaṃ vā, taṃ apaneti, khaṇittiṃ gahetvā kālena kālaṃ mūlāni parikhaṇati, evamassa appamattassa imāni pañca kāraṇāni karoto so ambo vaḍḍhitvā phalaṃ deti, evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Rukkhassa samantato koṭṭhakabandhanaṃ viya hi sīlaṃ daṭṭhabbaṃ, kālena kālaṃ udakasiñcanaṃ viya dhammassavanaṃ, mariyādāya thirabhāvakaraṇaṃ viya samatho, samīpe valliādīnaṃ haraṇaṃ viya kammaṭṭhāne khalanapakkhalanacchedanaṃ, kālena kālaṃ khaṇittiṃ gahetvā mūlakhaṇanaṃ viya sattannaṃ anupassanānaṃ bhāvanā, tehi pañcahi kāraṇehi anuggahitassa ambarukkhassa madhuraphaladānakālo viya imassa bhikkhuno imehi pañcahi dhammehi anuggahitāya sammādiṭṭhiyā arahattaphaladānaṃ veditabba’’nti.

‘마치 달콤하게 익은 망고를 먹고 싶은 사람이 망고 묘목 주위에 물통을 튼튼하게 만들어 두르고, 항아리를 들고 때맞춰 물을 주며, 물이 빠져나가지 않도록 둑을 튼튼히 만드는 것과 같다. 또한 근처의 덩굴이나 마른 막대기, 개미집이나 거미줄 등을 제거하고, 삽을 들고 제때 뿌리 주변을 파낸다. 이처럼 방일하지 않고 이 다섯 가지 일을 하는 사람에게 그 망고 나무가 자라나 열매를 맺듯이, 이 비유를 이와 같이 이해해야 한다. 나무 주위에 물통을 만드는 것은 계와 같고, 제때 물을 주는 것은 법을 듣는 것과 같으며, 둑을 튼튼하게 만드는 것은 사마타와 같고, 근처의 덩굴 등을 제거하는 것은 수행 주제에서의 실수와 탈선을 끊는 것과 같으며, 제때 삽을 들고 뿌리를 파내는 것은 일곱 가지 관찰을 닦는 것과 같다. 이 다섯 가지 일로 도움을 받은 망고 나무가 달콤한 열매를 맺는 것처럼, 이 비구에게 이 다섯 가지 법으로 도움을 받은 바른 견해가 아라한 과를 주는 것으로 이해해야 한다.’

Ettha ca laddhūpakārāti yathārahaṃ nissayādivasena laddhapaccayā. Vipassanāsammādiṭṭhiyā anuggahitabhāvena gahitattā maggasammādiṭṭhīsu ca arahattamaggasammādiṭṭhi[Pg.9]. Anantarassa hi vidhi paṭisedho vā, aggaphalasamādhimhi tapparikkhāradhammesuyeva ca kevalo cetopariyāyo niruḷhoti sammādiṭṭhīti arahattamaggasammādiṭṭhi. Phalakkhaṇeti anantaraṃ kālantare cāti duvidhepi phalakkhaṇe. Paṭippassaddhivasena sabbasaṃkilesehi cetovimuccati etāyāti cetovimutti, aggaphalapaññaṃ ṭhapetvā avasesā phaladhammā. Tenāha ‘‘cetovimutti phalaṃ assāti, cetovimuttisaṅkhātaṃ phalaṃ ānisaṃso’’ti. Sabbakilesehi cetaso vimuccanasaṅkhātaṃ paṭippassambhanasaññitaṃ pahānaṃ phalaṃ ānisaṃso cāti yojanā. Idha cetovimuttisaddena pahānamattaṃ gahitaṃ, pubbe pahāyakadhammā. Aññathā phaladhammā eva ānisaṃsoti gayhamāne punavacanaṃ niratthakaṃ siyā. Paññāvimuttiphalānisaṃsāti etthāpi evameva attho veditabbo. Sammāvācākammantājīvā sīlasabhāvattā visesato samādhissa upakārā, tathā sammāsaṅkappo jhānasabhāvattā. Tathā hi so ‘‘appanā’’ti niddiṭṭho. Sammāsatisammāvāyāmā pana samādhipakkhiyā evāti āha ‘‘avasesā dhammā cetovimuttīti veditabbā’’ti.

여기서 ‘도움을 얻은(laddhūpakārā)’이란 적절하게 의지처(nissaya) 등을 통해 조건을 얻은 것이다. 위빳사나 바른 견해에 의해 도움을 받은 상태로 취해졌기에, 여러 도의 바른 견해들 중에서 아라한 도의 바른 견해를 뜻한다. 바로 뒤따르는 법에 대한 규칙이나 금지, 그리고 최고의 과인 삼매와 그 예비 단계의 법들에만 오로지 심해탈의 방식이 확립되어 있으므로 바른 견해란 곧 아라한 도의 바른 견해이다. ‘과의 순간에(phalakkhaṇe)’란 직후와 나중이라는 두 가지 과의 순간 모두를 의미한다. 가라앉음(paṭippassaddhi)의 방식에 의해 모든 오염원으로부터 마음이 해탈하므로 이를 ‘심해탈’이라 하며, 최고의 과인 지혜를 제외한 나머지 과의 법들을 가리킨다. 그래서 ‘심해탈을 그 결과로 하고, 심해탈이라 불리는 결과가 곧 공덕이다’라고 설명하였다. 모든 번뇌로부터 마음이 해탈하는 것으로 일컬어지는 ‘가라앉음’이라 불리는 끊음(pahāna)이 결과이자 공덕이라는 구성이다. 여기서 심해탈이라는 단어로 끊음 그 자체가 취해졌고, 앞에서는 끊게 하는 법들이 취해졌다. 그렇지 않고 과의 법들만이 공덕으로 취해진다면 같은 말을 반복하는 것이 무의미해질 것이다. ‘혜해탈의 결과와 공덕이 있는’이라는 표현에서도 이와 같은 의미로 이해해야 한다. 바른 말·바른 행위·바른 생계는 계의 성질을 가지므로 특별히 삼매에 도움이 되고, 바른 사유 또한 선(jhāna)의 성질을 가지므로 그러하다. 참으로 그것은 ‘안정(appanā, 본삼매)’이라고 지칭된다. 그러나 바른 마음챙김과 바른 정진은 삼매의 편에 속할 뿐이므로 ‘나머지 법들은 심해탈이라 알아야 한다’라고 하였다.

Catupārisuddhisīlanti ariyamaggādhigamassa padaṭṭhānabhūtaṃ catupārisuddhisīlaṃ. Sutādīsupi eseva nayo. Attano cittappavattiārocanavasena saha kathanaṃ saṃkathā, saṃkathāva sākacchā. Idha pana kammaṭṭhānappaṭibaddhāti āha ‘‘kammaṭṭhāne…pe… kathā’’ti. Tassa kammaṭṭhānassa ekavāraṃ vidhiyā appaṭipajjanaṃ khalanaṃ, anekavāraṃ pakkhalanaṃ, tadubhayassa vicchedanī apanayanī kathā khalanapakkhalanacchedanakathā. Pūrentassāti vivaṭṭasannissitaṃ katvā pālentassa brūhentassa ca. Suṇantassāti ‘‘yathāuggahitakammaṭṭhānaṃ phātiṃ gamissatī’’ti evaṃ suṇantassa. Teneva hi ‘‘sappāyadhammassavana’’nti vuttaṃ. Kammaṃ karontassāti bhāvanānuyogakammaṃ karontassa. Pañcasupi ṭhānesu anta-saddo hetuatthajotano daṭṭhabbo. Evañhi ‘‘yathā hī’’tiādinā vuccamānā ambūpamā yujjeyya.

사파리슛디실라(Catupārisuddhisīla, 네 가지 청정계)란 성스러운 도의 증득의 발판이 되는 네 가지 청정계를 말한다. 배움(Suta) 등에 대해서도 이와 같은 방법이 적용된다. 자신의 마음의 흐름을 알리는 방식으로 함께 대화하는 것이 상카타(saṃkathā)이며, 상카타가 바로 사캇차(sākacchā, 토론)이다. 그러나 여기서는 명상 주제와 관련되므로 '명상 주제에 관한... 대화'라고 하였다. 그 명상 주제에 대해 방법대로 실천하지 못하는 한 번의 실수를 칼라나(khalana)라 하고, 여러 번의 실수를 파칼라나(pakkhalana)라 하며, 그 두 가지를 끊어내고 제거하는 대화가 '실수와 반복된 실수를 끊는 대화'이다. '성취하는 자(Pūrentassa)'란 윤회에서 벗어남(vivaṭṭa)에 의지하여 계를 지키고 증장시키는 자를 의미한다. '듣는 자(Suṇantassāti)'란 '배운 대로의 명상 주제가 증장될 것이다'라고 생각하며 듣는 자를 말한다. 바로 그렇기 때문에 '적절한 법을 들음'이라고 설해진 것이다. '업을 짓는 자(Kammaṃ karontassāti)'란 수행에 전념하는 업을 짓는 자를 말한다. 다섯 가지 경우 모두에서 -anta라는 접미사는 원인의 의미를 나타내는 것으로 보아야 한다. 그래야만 '예를 들어' 등으로 시작하는 망고의 비유가 적절하게 들어맞는다.

Udakakoṭṭhakanti jalāvāṭaṃ. Thiraṃ katvā bandhatīti asithilaṃ daḷhaṃ nātimahantaṃ nātikhuddakaṃ katvā yojeti. Thiraṃ karotīti udakasiñcanakāle tato tato pavattitvā udakassa anikkhamanatthaṃ jalāvāṭapāḷiṃ thirataraṃ karoti. Sukkhadaṇḍakoti tasseva ambagacchassa sukkhako sākhāsīsako[Pg.10]. Kipillikapuṭoti tambakipillikapuṭo. Khaṇittinti kudālaṃ. Koṭṭhakabandhanaṃ viya sīlaṃ sammādiṭṭhiyā vaḍḍhanūpāyassa mūlabhāvato. Udakasiñcanaṃ viya dhammassavanaṃ bhāvanāya paribrūhanato. Mariyādāya thirabhāvakaraṇaṃ viya samatho yathāvuttāya bhāvanādhiṭṭhānāya sīlamariyādāya daḷhībhāvāpādanato. Samāhitassa hi sīlaṃ thirataraṃ hoti. Samīpe valliādīnaṃ haraṇaṃ viya kammaṭṭhāne khalanapakkhalanacchedanaṃ icchitabbabhāvanāya vibandhanāpanayanato. Mūlakhaṇanaṃ viya sattannaṃ anupassanānaṃ bhāvanā tassā vibandhassa mūlabhūtānaṃ taṇhāmānadiṭṭhīnaṃ palikhaṇanato. Ettha ca yasmā suparisuddhasīlassa kammaṭṭhānaṃ anuyuñjantassa sappāyadhammassavanaṃ icchitabbaṃ, tato yathāsute atthe sākacchāsamāpajjanaṃ, tato kammaṭṭhānavisodhanena samathanibbatti, tato samāhitassa āraddhavipassakassa vipassanāpāripūri, paripuṇṇā vipassanā maggasammādiṭṭhiṃ brūhetīti evametesaṃ aṅgānaṃ paramparāya sammukhā anuggaṇhanato ayamānupubbī kathitāti veditabbaṃ.

'우다카코타카(Udakakoṭṭhakaka)'란 물웅덩이를 의미한다. '견고하게 묶는다'는 것은 느슨하지 않고 단단하게, 너무 크지도 너무 작지도 않게 만들어 연결하는 것을 말한다. '견고하게 한다'는 것은 물을 줄 때 물이 여기저기로 흘러나가지 않도록 물웅덩이의 제방을 더욱 견고하게 만드는 것이다. '마른 막대기(Sukkhadaṇḍaka)'란 그 망고 나무의 마른 가지 끝을 말한다. '개미집(Kipillikapuṭo)'이란 붉은 개미의 집을 말한다. '카닛티(Khaṇitti)'란 괭이를 말한다. 저수지의 제방을 쌓는 것이 계(sīla)와 같은데, 이는 계가 바른 견해를 증장시키는 방편의 근본이기 때문이다. 물을 주는 것이 법을 듣는 것(dhammassavana)과 같은데, 이는 법을 들음이 수행을 고양시키기 때문이다. 제방을 견고하게 하는 것이 사마타(samatha)와 같은데, 이는 사마타가 앞서 언급한 수행의 토대인 계의 경계를 더욱 단단하게 만들기 때문이다. 참으로 집중된 자에게는 계가 더욱 견고해진다. 주변의 넝쿨 등을 제거하는 것이 명상 주제에서 실수와 반복된 실수를 끊어내는 것과 같은데, 이는 원하는 수행에 장애가 되는 것들을 제거하기 때문이다. 뿌리를 파내는 것이 일곱 가지 관찰(anupassanā)의 수행과 같은데, 이는 수행의 장애의 근본인 갈애와 자만과 견해를 파내기 때문이다. 여기서 매우 청정한 계를 갖추고 명상 주제에 전념하는 자에게는 적절한 법을 들음이 요구되고, 그 다음으로 들은 내용에 대해 토론하며, 그 다음으로 명상 주제를 정화함으로써 사마타가 생겨나고, 그 다음으로 집중을 얻어 위빳사나를 시작한 자에게 위빳사나가 원만해지며, 원만해진 위빳사나가 도의 바른 견해를 증장시키게 된다. 이와 같이 이러한 요소들이 차례대로 서로를 돕기 때문에 이와 같은 순서(ānupubbī)가 설해진 것임을 알아야 한다.

Anuggahitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

아누가히타 경(Anuggahitasutta)의 주해를 마친다.

6. Vimuttāyatanasuttavaṇṇanā

6. 비뭇따야타나 경(Vimuttāyatanasutta, 해탈의 근거 경)의 주해

26. Chaṭṭhe vimuttiyā vaṭṭadukkhato vimuccanassa āyatanāni kāraṇāni vimuttāyatanānīti āha – ‘‘vimuccanakāraṇānī’’ti. Pāḷiatthaṃ jānantassāti ‘‘idha sīlaṃ āgataṃ, idha samādhi, idha paññā’’tiādinā taṃtaṃpāḷiatthaṃ yāthāvato jānantassa. Pāḷiṃ jānantassāti tadatthabodhiniṃ pāḷiṃ yāthāvato upadhārentassa. Taruṇapītīti sañjātamattā mudukā pīti jāyati. Kathaṃ jāyati? Yathādesitaṃ dhammaṃ upadhārentassa tadanucchavikameva attano kāyavācāmanosamācāraṃ pariggaṇhantassa somanassaṃ pattassa pamodalakkhaṇaṃ pāmojjaṃ jāyati. Tuṭṭhākārabhūtā balavapītīti purimuppannāya pītiyā vasena laddhāsevanattā ativiya tuṭṭhākārabhūtā kāyacittadarathassa passambhanasamatthatāya passaddhiyā paccayo bhavituṃ samatthā balappattā pīti jāyati. Yasmā nāmakāye passaddhe rūpakāyopi passaddho eva hoti, tasmā ‘‘nāmakāyo passambhati’’cceva vuttaṃ.

26. 여섯 번째 경에서 해탈의 근거(vimuttāyatanāni)란 윤회의 고통으로부터 해탈하기 위한 원인들을 의미하므로, '해탈의 원인들'이라고 하였다. '경전의 의미를 아는 자(Pāḷiatthaṃ jānantassa)'란 '여기에는 계가 나오고, 여기에는 삼매가, 여기에는 통찰지가 나온다'는 등의 방식으로 각각의 경전의 의미를 있는 그대로 아는 자를 말한다. '경전을 아는 자(Pāḷiṃ jānantassa)'란 그 의미를 일깨워주는 경전의 문구를 있는 그대로 숙고하는 자를 말한다. '어린 희열(Taruṇapīti)'이란 갓 생겨난 부드러운 희열이 일어난다는 것이다. 어떻게 일어나는가? 설해진 법을 숙고하면서 그에 걸맞은 자신의 몸과 말과 마음의 행실을 파악하고 기쁨(somanassa)에 이른 자에게, 환희를 특징으로 하는 희열(pāmojja)이 일어난다. '만족의 형태가 된 강력한 희열(balavapīti)'이란 앞서 일어난 희열을 거듭 닦음으로써 매우 만족스러운 형태가 되어, 몸과 마음의 피로를 진정시킬 수 있는 능력으로 인해 경안(passaddhi)의 조건이 될 수 있는 힘을 얻은 희열이 일어난다는 것이다. 정신적인 몸(nāmakāya)이 평온해지면 물질적인 몸(rūpakāya)도 평온해지기 때문에, '정신적인 몸이 평온해진다'고만 설한 것이다.

Sukhaṃ [Pg.11] paṭilabhatīti vakkhamānassa cittasamādhānassa paccayo bhavituṃ samatthaṃ cetasikaṃ nirāmisasukhaṃ paṭilabhati vindati. Samādhiyatīti ettha pana na yo koci samādhi adhippeto, atha kho anuttarasamādhīti dassento ‘‘arahatta…pe… samādhiyatī’’ti āha. ‘‘Ayaṃ hī’’tiādi tassaṃ desanāyaṃ tādisassa puggalassa yathāvuttasamādhipaṭilābhassa kāraṇabhāvavibhāvanaṃ, yaṃ tathā vimuttāyatanabhāvo. Osakkitunti dassituṃ. Samādhiyeva samādhinimittanti kammaṭṭhānapāḷiyā āruḷho samādhi eva parato uppajjanakabhāvanāsamādhissa kāraṇabhāvato samādhinimittaṃ. Tenāha ‘‘ācariyassa santike’’tiādi.

'행복을 얻는다(Sukhaṃ paṭilabhati)'는 것은 뒤에서 언급될 마음의 집중의 조건이 될 수 있는 심리적인 세속을 떠난 행복(nirāmisasukha)을 얻고 누린다는 것이다. '삼매에 든다(Samādhiyati)'는 여기서는 아무 삼매나 의도된 것이 아니라, 위없는 삼매임을 보여주기 위해 '아라한도... 삼매에 든다'고 하였다. '이것은(Ayaṃ hī)' 등은 그 설법에서 그러한 보완적인 사람이 앞서 말한 삼매를 얻는 원인이 됨을 밝히는 것이며, 그것이 바로 해탈의 근거가 되는 상태이다. '물러남(osakkituṃ)'을 보여주기 위함이다. 삼매 자체가 삼매의 표상(samādhinimitta)이라는 것은, 명상 주제의 경전에 정립된 삼매 자체가 나중에 일어나는 수행 삼매의 원인이 되기 때문에 삼매의 표상인 것이다. 그래서 '스승의 곁에서' 등이 설해졌다.

Vimuttāyatanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

비뭇따야타나 경(Vimuttāyatanasutta)의 주해를 마친다.

7. Samādhisuttavaṇṇanā

7. 사마디 경(Samādhisutta, 삼매 경)의 주해

27. Sattame sabbaso kilesadukkhadarathapariḷāhānaṃ vigatattā sātisayamettha sukhanti vuttaṃ ‘‘appitappitakkhaṇe sukhattā paccuppannasukho’’ti. Purimassa purimassa vasena pacchimaṃ pacchimaṃ laddhāsevanatāya santapaṇītatarabhāvappattaṃ hotīti āha ‘‘purimo…pe… sukhavipāko’’ti. Kilesappaṭippassaddhiyāti kilesānaṃ paṭippassambhanena laddhattā. ‘‘Kilesappaṭippassaddhibhāvanti kilesānaṃ paṭippassambhanabhāvaṃ. Laddhattā pattattā tabbhāvaṃ upagatattā. Lokiyasamādhissa paccanīkāni nīvaraṇapaṭhamajjhānanikantiādīni niggahetabbāni, aññe kilesā vāretabbā. Imassa pana arahattasamādhissa paṭippassaddhasabbakilesattā na niggahetabbaṃ vāretabbañca atthīti maggānantaraṃ samāpattikkhaṇe ca appayogena adhigatattā appitattā ca aparihānivasena vā appitattā na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Sativepullappattattāti etena appavattamānāyapi satiyā satibahulatāya sato eva nāmāti dasseti. Yathāparicchinnakālavasenāti etena paricchinnassatiyā satoti dasseti. Sesesūti ñāṇesu.

27. 일곱 번째 경에서 번뇌의 고통과 피로와 열기가 완전히 사라졌기 때문에 이곳의 행복이 탁월하다는 의미로 '매 흡수(appitappita)의 순간마다 행복하기 때문에 현재의 행복이다'라고 설해졌다. 앞서의 것들을 닦음으로써 뒤의 것들이 더욱 평온하고 수승한 상태에 이르게 된다는 의미에서 '앞선 것... 행복한 과보'라고 하였다. '번뇌의 안온함으로 인해(kilesappaṭippassaddhiyā)'란 번뇌들이 안온하게 가라앉음으로써 얻어졌기 때문이다. '번뇌가 안온하게 가라앉은 상태(kilesappaṭippassaddhibhāvaṃ)'란 번뇌들이 진정된 상태를 말한다. '얻었기 때문에(laddhattā)'란 도달했거나 그 상태에 이르렀기 때문이다. 세간적인 삼매에서는 장애(nīvaraṇa)나 초선에 대한 집착 등 대치되는 것들을 억제해야 하고, 다른 번뇌들을 막아야 한다. 그러나 이 아라한의 삼매는 모든 번뇌가 안온하게 가라앉았기 때문에 억제하거나 막아야 할 것이 없다. 도(magga) 직후의 등지(samāpatti)의 순간에 노력 없이 증득되고 흡수(appita)되었기 때문에, 혹은 퇴전하지 않음으로써 흡수되었기 때문에 '노력하여 억제하고 방지하는 상태에 도달한 것'이 아니다. '마음챙김의 풍요로움에 이르렀기 때문에(sativepullappattattā)'라는 것은, 마음챙김이 의도적으로 진행되지 않더라도 마음챙김이 풍부하기 때문에 '마음챙김하는 자'라고 불림을 보여준다. '한정된 시간의 방식에 따라'라는 것은 한정된 마음챙김을 가진 마음챙김하는 자임을 보여준다. '그 외의 것들에서'란 지혜들에서라는 뜻이다.

Samādhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

사마디 경(Samādhisutta)의 주해를 마친다.

8-9. Pañcaṅgikasuttādivaṇṇanā

8-9. 오지경(五支經) 등의 주석

28-29. Aṭṭhame [Pg.12] karo vuccati pupphasambhavaṃ ‘‘gabbhāsaye kirīyatī’’ti katvā. Karato jāto kāyo karajakāyo, tadupanissayo catusantatirūpasamudāyo. Kāmaṃ nāmakāyopi vivekajena pītisukhena tathāladdhūpakāro, ‘‘abhisandetī’’tiādivacanato pana rūpakāyo idha adhippetoti āha ‘‘imaṃ karajakāya’’nti. Abhisandetīti abhisandanaṃ karoti. Taṃ pana abhisandanaṃ jhānamayena pītisukhena karajakāyassa tintabhāvāpādanaṃ sabbatthakameva lūkhabhāvāpanayananti āha ‘‘temetī’’tiādi. Tayidaṃ abhisandanaṃ atthato yathāvuttapītisukhasamuṭṭhānehi paṇītarūpehi kāyassa parippharaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Parisandetītiādīsupi eseva nayo. Sabbaṃ etassa atthīti sabbāvā, tassa sabbāvato. Avayavāvayavisambandhe avayavini sāmivacananti avayavavisayo sabba-saddo, tasmā vuttaṃ ‘‘sabbakoṭṭhāsavato’’ti. Aphuṭaṃ nāma na hoti yattha yattha kammajarūpaṃ, tattha tattha cittajarūpassa abhibyāpanato. Tenāha ‘‘upādinnakasantatī’’tiādi.

28-29. 여덟 번째에서 ‘카로(karo)’는 ‘모태에서 만들어진다’고 하여 꽃의 발생(수태)을 의미한다. ‘카로’에서 생겨난 몸이 ‘카라자카야(karajakāya, 색신)’이며, 그것을 의지하여 네 가지 상속의 물질 무리가 일어난다. 물론 명신(nāmakāya)도 적정에서 생긴 희락에 의해 그와 같은 도움을 받지만, ‘적신다(abhisandeti)’는 등의 표현으로 보아 여기서는 색신(rūpakāya)을 의미하므로 ‘이 색신(imaṃ karajakāyaṃ)’이라 하였다. ‘적신다’는 것은 적심을 행하는 것이다. 그 적심은 선정으로 말미암은 희락으로 색신을 축축하게 만들어 모든 곳의 거친 상태를 제거하는 것이므로 ‘축축하게 한다(temeti)’는 등으로 말하였다. 이 적심은 실제로 앞에서 언급한 희락에서 생겨난 수승한 물질들로 몸을 두루 채우는 것으로 보아야 한다. ‘충만하게 한다(parisandeti)’는 등의 표현에서도 이와 같은 방식이다. ‘이것의 모든 것이 있다’는 것이 ‘삽바와(sabbāvā)’이며, 그것의 소유격이 ‘삽바와토(sabbāvato)’이다. 부분과 전체의 관계에서 전체에 소유격을 쓴 것이니, ‘삽바(sabba, 모든)’라는 단어는 부분의 영역에 해당한다. 그러므로 ‘모든 부위를 가진 자의’라고 하였다. ‘닿지 않은 곳이 없다’는 것은 업에서 생긴 물질(kammajarūpa)이 있는 곳마다 마음에서 생긴 물질(cittajarūpa)이 널리 퍼지기 때문이다. 그래서 ‘집수(執受)된 상속’이라 하는 등의 말을 하였다.

Chekoti kusalo. Taṃ panassa kosallaṃ nahānīyacuṇṇānaṃ karaṇe piṇḍikaraṇe ca samatthatāvasena veditabbanti āha ‘‘paṭibalo’’tiādi. Kaṃsa-saddo ‘‘mahatiyā kaṃsapātiyā’’tiādīsu (ma. ni. 1.61) suvaṇṇe āgato.‘‘Kaṃso upahato yathā’’tiādīsu (dha. pa. 134) kittimalohe. Katthaci paṇṇattimatte ‘‘upakaṃso nāma rājāsi, mahākaṃsassa atrajo’’tiādi (jā. aṭṭha. 4.10.164 ghaṭapaṇḍitajātakavaṇṇanā). Idha pana yattha katthaci loheti āha ‘‘yena kenaci lohena katabhājane’’ti. Snehānugatāti udakasinehena anuppavisanavasena gatā upagatā. Snehaparetāti udakasinehena parito gatā samantato phuṭā. Tato eva santarabāhirā phuṭā snehena. Etena sabbaso udakena temitabhāvamāha. Na ca pagghariṇīti etena tintassapi tassa ghanathaddhabhāvaṃ vadati. Tenāha ‘‘na bindubindū’’tiādi.

‘체코(cheko)’는 능숙한 자이다. 그의 능숙함은 목욕 가루를 만들고 덩어리로 뭉치는 데 있어서의 유능함에 따라 알아야 하므로 ‘유능한(paṭibalo)’이라는 등의 말을 하였다. ‘캉사(kaṃsa)’라는 단어는 ‘커다란 놋대야(mahatiyā kaṃsapātiyā)’ 등에서는 황금을 뜻한다. ‘녹슨 놋그릇처럼(kaṃso upahato yathā)’ 등에서는 합금 금속을 뜻한다. 어떤 곳에서는 단순히 명칭으로서 ‘우파캉사라는 왕이 있었는데, 마하캉사의 아들이었다’는 등의 의미이다. 여기서는 어떤 종류의 금속으로든 만들어진 그릇이라고 하였다. ‘스네하누가타(snehānugatā, 습기가 스며든)’는 물의 습기가 안으로 들어감으로써 도달하고 이른 것이다. ‘스네하파레타(snehaparetā, 습기가 가득 찬)’는 물의 습기가 사방으로 가서 도루 퍼진 것이다. 그래서 안팎으로 습기가 가득 찼다는 것이다. 이것으로 온통 물에 젖은 상태를 말한다. ‘흐르지 않는다(na pagghariṇī)’는 것은 그것이 젖어 있으면서도 응고되어 단단한 상태임을 말한다. 그래서 ‘방울방울 떨어지지 않는다’는 등의 말을 하였다.

Tāhi tāhi udakasirāhi ubbhijjatīti ubbhidaṃ, ubbhidaṃ udakaṃ etassāti ubbhidodako. Ubbhinnaudakoti nadītīre khatakūpako viya ubbhijjanakaudako. Uggacchanaudakoti dhārāvasena uṭṭhahanaudako. Kasmā panettha ubbhidodakova [Pg.13] rahado gahito, na itaroti āha ‘‘heṭṭhā uggacchanaudakañhī’’tiādi. Dhārānipātabubbuḷakehīti dhārānipātehi ca udakabubbuḷehi ca. ‘‘Pheṇapaṭalehi cā’’ti vattabbaṃ, sannisinnameva aparikkhobhatāya niccalameva, suppasannamevāti adhippāyo. Sesanti ‘‘abhisandetī’’tiādikaṃ.

이런저런 물줄기에서 솟아나오므로 ‘웁비다(ubbhida, 솟아나는 것)’라 하고, 솟아나는 물이 있는 곳이므로 ‘웁비도다카(ubbhidadoka)’이다. ‘웁비도다카’란 강가에 판 우물처럼 솟아오르는 물이다. ‘욱갓차나-우다카(uggacchanaudaka)’는 물줄기의 형태로 일어나는 물이다. 왜 여기서 솟아오르는 물이 있는 연못만을 취하고 다른 것은 취하지 않았는가에 대해 ‘밑에서 솟아오르는 물은’이라고 설명한다. ‘물줄기가 떨어져 생기는 거품들(dhārānipātabubbuḷakehi)’은 물줄기가 떨어지는 것과 물거품들을 말한다. ‘거품 층(pheṇapaṭalehi)’이라고도 해야 하며, 고여 있어서 동요가 없으므로 정지해 있고, 아주 맑다는 뜻이다. 나머지는 ‘적신다’는 등의 설명과 같다.

Uppalānīti uppalagacchāni. Setarattanīlesūti uppalesu, setuppalarattuppalanīluppalesūti attho. Yaṃ kiñci uppalaṃ uppalameva sāmaññaggahaṇato. Satapattanti ettha sata-saddo bahupariyāyo ‘‘satagghī’’tiādīsu viya. Tena anekasatapattassapi saṅgaho siddho hoti. Loke pana rattaṃ padumaṃ, setaṃ puṇḍarīkanti vuccati. Yāva aggā yāva ca mūlā udakena abhisandanādisambhavadassanatthaṃ udakānuggataggahaṇaṃ. Idha uppalādīni viya karajakāyo, udakaṃ viya tatiyajjhānasukhaṃ.

‘웃팔라(uppalāni)’는 연꽃 무리들이다. ‘희고 붉고 푸른’ 것은 연꽃들 중에서 백련, 홍련, 청련이라는 뜻이다. 어떤 연꽃이든 일반적인 표현으로 연꽃일 뿐이다. ‘사타팟타(satapatta, 백엽련)’에서 ‘사타(sata, 백)’라는 단어는 ‘사탁기(satagghī)’ 등에서처럼 ‘많음’을 의미한다. 따라서 수많은 잎을 가진 연꽃도 여기에 포함된다. 세간에서는 붉은 것을 파두마(paduma, 홍련), 흰 것을 뿐다리카(puṇḍarīka, 백련)라 부른다. 끝에서부터 뿌리까지 물로 적셔지는 등의 일이 가능함을 보이기 위해 ‘물 밖으로 나오지 않은 것’을 취하였다. 여기서 연꽃 등은 색신과 같고, 물은 제3선의 행복과 같다.

Yasmā parisuddhena cetasāti catutthajjhānacittamāha, tañca rāgādiupakkilesamalāpagamato nirupakkilesaṃ nimmalaṃ, tasmā āha ‘‘nirupakkilesaṭṭhena parisuddha’’nti. Yasmā pana pārisuddhiyā eva paccayavisesena pavattiviseso pariyodātatā sudhantasuvaṇṇassa nighaṃsanena pabhassaratā viya, tasmā āha ‘‘pabhassaraṭṭhena pariyodātaṃ veditabba’’nti. Idanti odātavacanaṃ. Utupharaṇatthanti utuno pharaṇadassanatthaṃ. Utupharaṇaṃ na hoti sesanti adhippāyo. Tenāha ‘‘taṅkhaṇa …pe… balavaṃ hotī’’ti. Vatthaṃ viya karajakāyoti yogino karajakāyo vatthaṃ viya daṭṭhabbo utupharaṇasadisena catutthajjhānasukhena pharitabbattā. Purisassa sarīraṃ viya catutthajjhānaṃ daṭṭhabbaṃ utupharaṇaṭṭhāniyassa sukhassa nissayabhāvato. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi. Tattha ca ‘‘parisuddhena cetasā’’ti cetogahaṇena jhānasukhaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘utupharaṇaṃ viya catutthajjhānasukha’’nti. Nanu ca catutthajjhāne sukhameva natthīti? Saccaṃ natthi, sātalakkhaṇasantasabhāvattā panettha upekkhā ‘‘sukha’’nti adhippetā. Tena vuttaṃ sammohavinodaniyaṃ (vibha. aṭṭha. 232) ‘‘upekkhā pana santattā, sukhamicceva bhāsitā’’ti.

‘깨끗한 마음으로(parisuddhena cetasā)’라고 한 것은 제4선의 마음을 말한다. 그것은 탐욕 등의 오염원이라는 때가 사라졌으므로 오염원이 없고 깨끗하다. 그래서 ‘오염원이 없다는 의미에서 깨끗하다(parisuddha)’라고 하였다. 또한 청정함이라는 특별한 원인에 의해 특별하게 전개되는 것인 ‘파리요다타(pariyodāta, 결백함)’는 잘 제련된 황금을 문질렀을 때의 빛남과 같으므로, ‘빛나는 의미에서 결백함(pariyodāta)으로 알아야 한다’고 하였다. ‘이것’은 ‘하얀색(odāta)’이라는 말이다. ‘기온(utu)의 확산을 위함’이란 기온의 확산을 보여주기 위함이다. 그 외에는 기온의 확산이 없다는 뜻이다. 그래서 ‘그 순간... 강해진다’고 하였다. 옷과 같은 것은 색신이니, 수행자의 색신은 기온의 확산과 유사한 제4선의 행복으로 채워져야 하므로 옷과 같은 것으로 보아야 한다. 사람의 몸과 같은 것은 제4선이니, 기온의 확산에 해당하는 행복의 의지처가 되기 때문이다. 그래서 ‘그러므로’라는 등의 말을 하였다. 거기서 ‘깨끗한 마음으로’라고 마음을 취한 것은 선정의 행복을 말한 것으로 보아야 한다. 그래서 ‘기온의 확산과 같은 제4선의 행복’이라 하였다. ‘제4선에는 행복이 없지 않은가?’라고 묻는다면, 사실은 없다. 하지만 여기서는 고요한 특성을 가진 평온(upekkhā)을 ‘행복’이라고 의도한 것이다. 그래서 ‘삼모하비노다니’에 “평온은 고요하기 때문에 행복이라고 불린다”라고 하였다.

Tassa [Pg.14] tassa samādhissa sarūpadassanassa paccayattā paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇanimittaṃ. Samabharitoti samapuṇṇo.

각각의 삼매의 본모습을 보는 원인이 되기 때문에 반조하는 지혜가 ‘반조의 표상(paccavekkhaṇanimitta)’이다. ‘사마바리토(samabharito)’는 고르게 가득 찼다는 뜻이다.

Maṇḍabhūmīti papāvaṇṇabhūmi. Yattha salilasiñcanena vināva sassāni ṭhitāni sampajjanti. Yuge yojetabbāni yoggāni, tesaṃ ācariyo yoggācariyo. Tesaṃ sikkhāpanato hatthiādayopi ‘‘yoggā’’ti vuccantīti āha pāḷiyaṃ ‘‘assadammasārathī’’ti. Yena yenāti catūsu maggesu yena yena maggena. Yaṃ yaṃ gatinti javasamajavādibhedāsu gatīsu yaṃ yaṃ gatiṃ. Navame natthi vattabbaṃ.

‘만다부미(maṇḍabhūmi)’는 평평하고 비옥한 땅이다. 물을 뿌리지 않아도 곡식들이 잘 자라 결실을 맺는 곳이다. 멍에를 메워야 할 대상이 ‘욕가(yogga, 길들일 짐승)’이며, 그들의 스승이 ‘욕가자리야(yoggācariyo, 조련사)’이다. 그들을 훈련시키기 때문에 코끼리 등도 ‘욕가’라 불리며, 경전에서는 ‘길들여야 할 말을 부리는 마부(assadammasārathī)’라고 하였다. ‘어떤 것으로든(yena yena)’이란 네 가지 도(道) 중에서 어떤 도에 의해서든이라는 뜻이다. ‘어떤 곳으로든(yaṃ yaṃ gatiṃ)’이란 속도가 같은가 다른가 등의 차이가 있는 여러 갈래 중에서 어떤 갈래로든이라는 뜻이다. 아홉 번째에는 설명할 것이 없다.

Pañcaṅgikasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

오지경 등의 주석이 끝났다.

10. Nāgitasuttavaṇṇanā

10. 나기타 경 주석

30. Dasame uccāsaddamahāsaddāti uddhaṃ uggatattā ucco patthaṭo mahanto vinibbhijjitvā gahetuṃ asakkuṇeyyo saddo etesanti uccāsaddamahāsaddā. Vacīghosopi hi bahūhi ekajjhaṃ pavattito atthato saddato ca duravabodho kevalaṃ mahānigghoso eva hutvā sotapathamāgacchati. Macchavilopeti macchānaṃ vilumpitvā viya gahaṇe, macchānaṃ vā vilumpane. Kevaṭṭānañhi macchapacchiṭhapitaṭṭhāne mahājano sannipatitvā ‘‘idha aññaṃ ekaṃ macchaṃ dehi, ekaṃ macchaphālaṃ dehī’’ti, ‘‘etassa te mahā dinno, mayhaṃ khuddako’’ti evaṃ uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karonti. Macchaggahaṇatthaṃ jāle pakkhittepi tasmiṃ ṭhāne kevaṭṭā ceva aññe ca ‘‘paviṭṭho gahito’’ti mahāsaddaṃ karonti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Asucisukhanti kāyāsucisannissitattā kilesāsucisannissitattā ca asucisannissitasukhaṃ. Nekkhammasukhassāti kāmato nikkhamantassa sukhassa. Pavivekasukhassāti gaṇasaṅgaṇikato kilesasaṅgaṇikato ca vigatassa sukhassa. Upasamasukhassāti rāgādivūpasamāvahassa sukhassa. Sambodhasukhanti maggasaṅkhātassa sambodhassa niṭṭhappattatthāya sukhaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.

30. 열 번째 경에서 '높은 소리, 큰 소리'란 위로 솟아오른 것이기에 높은 소리이고, 널리 퍼진 것이기에 큰 소리이며, 분별하여 알아듣기 어려운 소리들을 말한다. 말소리일지라도 많은 사람들이 한데 모여 내는 소리는 뜻으로나 소리로나 알아듣기 어렵고 오직 거대한 굉음이 되어 귓가에 들려올 뿐이다. '물고기를 빼앗는 듯한 소동에서'란 물고기를 빼앗는 듯이 잡을 때나, 물고기를 약탈할 때를 말한다. 어부들이 물고기 광주리를 놓아둔 곳에 사람들이 모여들어 '여기 다른 물고기 한 마리를 주시오, 물고기 한 토막을 주시오', '저 사람에게는 큰 것을 주면서 나에게는 작은 것을 주었소'라며 이렇게 높은 소리와 큰 소리를 낸다. 물고기를 잡기 위해 그물을 던졌을 때도 그 장소에서 어부들과 다른 사람들이 '들어왔다, 잡혔다'라며 큰 소리를 낸다. 그것을 염두에 두고 이와 같이 말씀하신 것이다. '부정한 행복'이란 몸의 부정함에 의지하고 번뇌의 부정함에 의지하기 때문에 부정함에 의지한 행복이다. '출리의 행복'이란 감각적 욕망에서 벗어나는 사람의 행복이다. '원리의 행복'이란 대중의 소란함과 번뇌의 소란함에서 멀리 벗어난 행복이다. '적정의 행복'이란 탐욕 등이 가라앉음으로써 가져오는 행복이다. '성도의 행복'란 도라고 불리는 깨달음의 완성을 위한 행복이다. 나머지는 쉽게 이해할 수 있다.

Nāgitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

나기타 경의 설명이 끝났다.

Pañcaṅgikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

오지품의 설명이 끝났다.

4. Sumanavaggo

4. 수마나 품

1. Sumanasuttavaṇṇanā

1. 수마나 경의 설명

31. Catutthassa [Pg.15] paṭhame satakkakūti satasikharo, anekakūṭoti attho. Idaṃ tassa mahāmeghabhāvadassanaṃ. So hi mahāvassaṃ vassati. Tenevāha – ‘‘ito cito ca uṭṭhitena valāhakakūṭasatena samannāgatoti attho’’ti. Dassanasampannoti ettha dassanaṃ nāma sotāpattimaggo. So hi paṭhamaṃ nibbānadassanato ‘‘dassana’’nti vuccati. Yadipi taṃ gotrabhu paṭhamataraṃ passati, disvā pana kattabbakiccassa kilesappahānassa akaraṇato na taṃ ‘‘dassana’’nti vuccati. Āvajjanaṭṭhāniyañhi taṃ ñāṇaṃ. Maggassa nibbānārammaṇatāsāmaññena cetaṃ vuttaṃ, na nibbānappaṭivijjhanena, tasmā dhammacakkhuṃ punappunaṃ nibbattanena bhāvanaṃ appattaṃ dassanaṃ, dhammacakkhuñca pariññādikiccakaraṇena catusaccadhammadassanaṃ tadabhisamayoti natthettha gotrabhussa dassanabhāvāpatti. Sesamettha suviññeyyameva.

31. 네 번째 품의 첫 번째 경에서 '백 개의 봉우리'란 백 개의 산봉우리, 즉 수많은 봉우리를 뜻한다. 이것은 그것이 거대한 구름임을 나타낸다. 그것은 실로 큰비를 내리기 때문이다. 그래서 '이곳저곳에서 솟아오른 백 개의 구름 봉우리를 갖추었다는 뜻이다'라고 말씀하셨다. '견해를 갖춘 자'에서 견해란 예류도를 이름한다. 그것은 처음으로 열반을 보기 때문에 '견'이라 불린다. 비록 고트라부의 지혜가 먼저 그것을 볼지라도, 보고 나서 해야 할 일인 번뇌의 버림을 행하지 못하기 때문에 그것을 '견'이라 부르지 않는다. 그 지혜는 전향의 단계에 해당하기 때문이다. 이것은 도가 열반을 대상으로 한다는 보편적인 측면에서 말해진 것이지, 열반을 꿰뚫어 아는 것에 의한 것은 아니다. 그러므로 법안을 거듭나게 함으로써 수행에 이르지 못한 것을 '견'이라 하고, 법안으로 주변 등의 역할을 수행함으로써 사성제의 법을 보는 것을 그 '통달'이라 한다. 따라서 고트라부의 단계에 견의 상태가 있다는 오류는 없다. 나머지는 여기서 쉽게 이해할 수 있다.

Sumanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

수마나 경의 설명이 끝났다.

2. Cundīsuttavaṇṇanā

2. 쭌디 경의 설명

32. Dutiye ‘‘ariyakantehi sīlehi samannāgato’’tiādīsu (a. ni. 5.179) ariyakantānīti pañcasīlāni āgatāni. Ariyakantāni hi pañcasīlāni ariyānaṃ kantāni piyāni, bhavantaragatāpi ariyā tāni na vijahanti. Idha pana ‘‘yāvatā, cunda, sīlāni ariyakantāni sīlāni, tesaṃ aggamakkhāyati…pe… agge te paripūrakārino’’ti vuttattā maggaphalāni sīlāni adhippetānīti āha ‘‘ariyakantāni sīlānīti maggaphalasampayuttāni sīlānī’’ti.

32. 두 번째 경에서 '성자들이 좋아하는 계행을 갖추고' 등에서 '성자들이 좋아하는 것'이란 오계를 의미한다. 오계는 실로 성자들이 좋아하고 사랑하는 것이며, 다른 생으로 옮겨가더라도 성자들은 그것을 버리지 않기 때문이다. 그러나 여기서는 '쭌디여, 성자들이 좋아하는 계행이 있는 한, 그것들 가운데 으뜸이라 불리며... 그 으뜸에 대해 충실히 이행하는 자들'이라고 언급되었으므로, 도와 과에 속한 계행을 의미한다고 보고 '성자들이 좋아하는 계행이란 도와 과에 결합된 계행이다'라고 말씀하셨다.

Cundīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

쭌디 경의 설명이 끝났다.

3. Uggahasuttavaṇṇanā

3. 욱가하 경의 설명

33. Tatiye [Pg.16] sabbapaṭhamaṃ uṭṭhānasīlāti rattiyā vibhāyanavelāya sāmike parijane seyyāya avuṭṭhite sabbapaṭhamaṃ uṭṭhānasīlā. Sāmikaṃ disvā nisinnāsanato aggidaḍḍhā viya paṭhamameva vuṭṭhahantīti vā pubbuṭṭhāyiniyo. Kiṃkāranti kiṃkaraṇīyaṃ, kiṃkaraṇabhāvena pucchitvā kātabbaveyyāvaccanti attho. Taṃ paṭissuṇantā vicarantīti kiṃkārappaṭissāviniyo. Manāpaṃyeva kiriyaṃ karonti sīlenāti manāpacāriniyo. Piyameva vadanti sīlenāti piyavādiniyo.

33. 세 번째 경에서 '가장 먼저 일어나는 습성'이란 밤이 밝아올 무렵에 남편이나 가솔들이 잠자리에서 일어나지 않았을 때 가장 먼저 일어나는 습성을 말한다. 남편을 보고 앉아 있던 자리에서 마치 불에 덴 듯이 먼저 일어나는 것이 '먼저 일어나는 여인들'이다. '무엇을 할까요'란 '무엇을 해야 합니까?'라고 해야 할 바를 물어서 시중드는 일을 해야 한다는 뜻이다. 그것을 명심하여 행하는 것이 '무엇을 할지 묻고 따르는 여인들'이다. 행위로 오직 마음에 드는 행동을 하는 것이 '마음에 들게 행동하는 여인들'이다. 말로 오직 사랑스러운 말을 하는 것이 '사랑스럽게 말하는 여인들'이다.

Tatrupāyāyāti tatra kamme sādhetabbaupāyabhūtāya vīmaṃsāya. Tenāha ‘‘tasmiṃ uṇṇākappāsasaṃvidhāne’’tiādi. Alaṃ kātunti kātuṃ samatthā. Alaṃ saṃvidhātunti vicāretuṃ samatthā. Tenāha ‘‘alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātunti attanā kātumpi parehi kārāpetumpī’’tiādi. Sesamettha suviññeyyameva.

'그 방편으로서'란 그 일을 성취하기 위한 방편이 되는 숙고를 말한다. 그래서 '그 양모와 면화를 손질함에 있어서' 등이라고 말씀하셨다. '능히 할 수 있고'란 일을 할 능력이 있음을 뜻한다. '능히 관리할 수 있고'란 잘 살필 능력이 있음을 뜻한다. 그래서 '능히 할 수 있고 능히 관리할 수 있다는 것은 스스로 할 수도 있고 남에게 시킬 수도 있다는 것' 등이라고 말씀하셨다. 나머지는 여기서 쉽게 이해할 수 있다.

Uggahasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

욱가하 경의 설명이 끝났다.

4-5. Sīhasenāpatisuttādivaṇṇanā

4-5. 시하 장군 경 등의 설명

34-35. Catutthe sandiṭṭhikanti asamparāyikatāya sāmaṃ daṭṭhabbaṃ. Sayaṃ anubhavitabbaṃ attapaccakkhaṃ diṭṭhadhammikanti attho. Na saddhāmattakeneva tiṭṭhatīti ‘‘dānaṃ nāma sādhu sundaraṃ, buddhādīhi paṇḍitehi pasattha’’nti evaṃ saddhāmattakeneva na tiṭṭhati. Yaṃ dānaṃ detīti yaṃ deyyadhammaṃ parassa deti. Tassa pati hutvāti tabbisayaṃ lobhaṃ suṭṭhu abhibhavanto tassa adhipati hutvā deti. Tena anadhibhavanīyattā na dāso na sahāyoti. Tattha tadubhayaṃ anvayato byatirekato ca dassetuṃ ‘‘yo hī’’tiādi vuttaṃ. Dāso hutvā deti taṇhādāsabyassa upagatattā. Sahāyo hutvā deti tassa piyabhāvāvissajjanato. Sāmī hutvā deti tattha taṇhādāsabyato attānaṃ mocetvā abhibhuyya pavattanato. Atha vā yo dānasīlatāya dāyako puggalo, so dāne pavattibhedena dānadāso, dānasahāyo, dānapatīti tippakāro hoti. Tadassa tippakārataṃ vibhajitvā dassetuṃ ‘‘yo hī’’tiādi vuttaṃ. Dātabbaṭṭhena dānaṃ, annapānādi.

34-35. 네 번째 경에서 '현세적인'이란 내세의 문제가 아니라 스스로 보아야 할 것임을 뜻한다. 스스로 경험해야 할 자신의 체험이며 현세적인 것이라는 뜻이다. '단지 믿음만으로 머물지 않는다'는 것은 '보시란 참으로 훌륭하고 좋은 것이며 부처님 등 지혜로운 분들이 찬탄하신 것이다'라고 이와 같이 단지 믿음만으로 머물지 않는다는 것이다. '어떤 보시물을 주는가'란 어떤 보시할 물건을 타인에게 주는가를 말한다. '그것의 주인이 되어'란 그것을 대상으로 하는 탐욕을 완전히 굴복시켜 그것의 주인이 되어 준다는 뜻이다. 그것에 굴복당하지 않기 때문에 종도 아니고 동료도 아니다. 거기서 그 두 가지를 긍정적인 방식과 부정적인 방식으로 보여주기 위해 '참으로 어떤 이는' 등이라고 말씀하셨다. 갈애의 종이 되었기에 종이 되어 주는 것이다. 그것에 대한 애착을 버리지 못했기에 동료가 되어 주는 것이다. 거기서 갈애의 종 된 상태로부터 자신을 해방시켜 압도하여 행하기에 주인이 되어 주는 것이다. 혹은 보시하는 성품을 가진 보시자라는 사람은 보시를 행하는 차이에 따라 보시의 종, 보시의 동료, 보시의 주인이라는 세 부류가 있다. 그의 세 부류를 나누어 보여주기 위해 '참으로 어떤 이는' 등이라고 말씀하셨다. '보시물'이란 주어야 할 물건인 음식과 음료 등이다.

Tattha [Pg.17] yaṃ attanā paribhuñjati, taṇhādhipannatāya tassa vasena vattanato dāso viya hoti. Yaṃ paresaṃ dīyati, tatthāpi annapānasāmaññena idaṃ vuttaṃ ‘‘dānasaṅkhātassa deyyadhammassa dāso hutvā’’ti. Sahāyo hutvā deti attanā paribhuñjitabbassa paresaṃ dātabbassa ca samasamaṃ ṭhapanato. Pati hutvā deti sayaṃ deyyadhammassa vase avattitvā tassa attano vase vattāpanato. Aparo nayo – yo attanā paṇītaṃ paribhuñjitvā paresaṃ nihīnaṃ deti, so dānadāso nāma tannimittanihīnabhāvāpattito. Yo yādisaṃ attanā paribhuñjati, tādisameva paresaṃ deti, so dānasahāyo nāma tannimittahīnādhikabhāvavivajjanena sadisabhāvāpattito. Yo attanā nihīnaṃ paribhuñjitvā paresaṃ paṇītaṃ deti, so dānapati nāma tannimittaseṭṭhabhāvāpattito.

거기서 자기가 소비하는 것(보시물)에 대해서는 갈애에 압도되어 그것의 지배하에 있으므로 종(dāsa)과 같다. 남에게 주는 것에 대해서는 음식과 음료라는 일반적인 의미에서 '보시라고 일컬어지는 공양물(deyyadhamma)의 종이 되어'라고 설해졌다. 친구(sahāya)가 되어 준다는 것은 자기가 소비할 것과 남에게 줄 것을 똑같이 두기 때문이다. 주인(pati)이 되어 준다는 것은 자신이 공양물의 지배하에 있지 않고 그것을 자신의 지배하에 두기 때문이다. 또 다른 방법은, 자기는 좋은 것을 먹고 남에게는 못한 것을 주는 자를 보시의 종(dāna-dāsa)이라 하니, 그 원인으로 인해 비천한 상태에 이르게 되기 때문이다. 자기가 소비하는 것과 같은 것을 남에게 주는 자를 보시의 친구(dāna-sahāya)라 하니, 그 원인으로 인해 모자라거나 넘침을 피하여 동등한 상태에 이르게 되기 때문이다. 자기는 못한 것을 먹고 남에게는 좋은 것을 주는 자를 보시의 주인(dāna-pati)이라 하니, 그 원인으로 인해 수승한 상태에 이르게 되기 때문이다.

Nittejabhūto tejahānippattiyā. Saha byati gacchatīti sahabyo, sahapavattanako, tassa bhāvo sahabyatā, sahapavattīti āha ‘‘sahabhāvaṃ ekībhāvaṃ gatā’’ti. Asitassāti vā abandhassa, taṇhābandhanena abandhassāti attho. Pañcamaṃ uttānameva.

'광채가 없는(Nittejabhūto)'은 위엄(teja)을 잃었기 때문이다. '함께 가는 자(sahabyo)'는 함께 존재함(sahapavattanako)을 의미하며, 그것의 상태가 '함께함(sahabyatā)' 즉 '함께 존재함'이기에 "함께하는 상태, 하나가 된 상태에 이르렀다"라고 하였다. '의지하지 않는 자(asitassa)'란 묶이지 않은 자, 즉 갈애의 결박에 묶이지 않은 자라는 뜻이다. 다섯 번째 경은 뜻이 명확하다.

Sīhasenāpatisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

시하 장군 경 등의 주해(Sīhasenāpatisuttādivaṇṇanā)가 끝났다.

6-7. Kāladānasuttādivaṇṇanā

6-7. 적절한 때의 보시 경 등의 주해(Kāladānasuttādivaṇṇanā)

36-37. Chaṭṭhe ārāmatoti phalārāmato. Paṭhamuppannānīti sabbapaṭhamaṃ sujātāni. Bhāsitaññūti bhikkhū gharadvāre ṭhitā kiñcāpi tuṇhī honti, atthato pana ‘‘bhikkhaṃ dethā’’ti vadanti nāma ariyāya yācanāya. Vuttañhetaṃ ‘‘uddhissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyānaṃ yācanā’’ti. Tatra ye ‘‘mayaṃ pacāma, ime na pacanti, pacamāne patvā alabhantā kuhiṃ labhissantī’’ti deyyadhammaṃ saṃvibhajanti, te bhāsitaññū nāma ñatvā kattabbassa karaṇato. Yuttappattakāleti dātuṃ yuttappattakāle. Appaṭivānacittoti anivattanacitto. Sattamaṃ uttānameva.

36-37. 여섯 번째에서 '숲에서(ārāmato)'는 '과일 숲에서'라는 뜻이다. '처음 생긴 것들(paṭhamuppannāni)'은 맨 처음 잘 자란 것들을 말한다. '말한 것을 아는 자(bhāsitaññū)'란 비구들이 집 문 앞에 서 있을 때 비록 침묵하고 있을지라도, 의미상으로는 '음식을 보시하시오'라고 성스러운 구걸(yācanā)로 말하는 것과 같기 때문이다. 이에 대해 "성자들은 (공양물을) 바라고 서 계신다. 이것이 성자들의 구걸이다"라고 설해졌다. 거기서 "우리는 요리를 하지만, 이분들은 요리하지 않는다. 요리할 때 (비구들이) 오셨는데 얻지 못한다면 어디서 얻으시겠는가?"라며 공양물을 나누어 주는 사람들을, 알아야 할 것을 알고 해야 할 일을 하기에 '말한 것을 아는 자'라고 한다. '적절한 때에(yuttappattakāle)'는 주기에 적절한 때를 의미한다. '물러남 없는 마음(appaṭivānacitto)'은 돌이키지 않는 마음이다. 일곱 번째 경은 뜻이 명확하다.

Kāladānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

적절한 때의 보시 경 등의 주해(Kāladānasuttādivaṇṇanā)가 끝났다.

8. Saddhasuttavaṇṇanā

8. 믿음 경의 주해(Saddhasuttavaṇṇanā)

38. Aṭṭhame [Pg.18] anukampantīti ‘‘sabbe sattā sukhī hontu averā abyāpajjā’’ti evaṃ hitapharaṇena anuggaṇhanti. Apica upaṭṭhākānaṃ gehaṃ aññe sīlavante sabrahmacārino gahetvā pavisantāpi anuggaṇhanti nāma. Nīcavuttinti paṇipātasīlaṃ. Kodhamānathaddhatāya rahitanti kodhamānavasena uppanno yo thaddhabhāvo cittassa uddhumātalakkhaṇo, tena virahitanti attho. Soraccenāti ‘‘tattha katamaṃ soraccaṃ? Yo kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo, kāyikavācasiko avītikkamo, idaṃ vuccati soraccaṃ. Sabbopi sīlasaṃvaro soracca’’nti evamāgatena sīlasaṃvarasaṅkhātena soratabhāvena. Sakhilanti ‘‘tattha katamaṃ sākhalyaṃ? Yā sā vācā thaddhakā kakkasā pharusā kaṭukā abhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ pahāya yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Yā tattha saṇhavācatā sakhilavācatā apharusavācatā, idaṃ vuccati sākhalya’’nti (dha. sa. 1350) evaṃ vuttena sammodakamudubhāvena samannāgataṃ. Tenāha ‘‘sakhilanti sammodaka’’nti.

38. 여덟 번째에서 '연민한다(anukampanti)'는 "모든 중생이 행복하고, 원한이 없으며, 고통이 없기를" 이와 같이 이익을 확산시킴으로써 보살피는 것이다. 또한 공양자들의 집에 다른 계행 있는 동료 수행자들을 데리고 들어가는 것도 보살펴 주는 것이라 한다. '겸손한 태도(nīcavutti)'는 절을 하는 습관이다. '분노와 자만의 완고함이 없는(kodhamānathaddhatāya rahita)'이란 분노와 자만으로 인해 생겨난, 마음이 부풀어 오르는 특징인 완고한 상태가 없다는 뜻이다. '온화함(soraccena)'이란 "거기서 온화함이란 무엇인가? 신체적인 범계가 없음, 언어적인 범계가 없음, 신체적 언어적 범계가 없음, 이것을 온화함이라 한다. 모든 계율의 단속이 온화함이다"라고 전해지는 바와 같이, 계율의 단속이라 일컬어지는 온화한 상태를 말한다. '다정함(sakhila)'이란 "거기서 다정함(sākhalya)이란 무엇인가? 거칠고 거칠며 험악하고 매정하고 남을 비방하며 분노에 가깝고 삼매에 도움이 되지 않는 그런 말을 버리고, 허물이 없고 귀에 즐거우며 사랑스럽고 마음에 와닿으며 품위 있고 많은 사람이 좋아하고 마음에 들어 하는 그런 말을 하는 것이다. 거기서 부드러운 말씨, 다정한 말씨, 거칠지 않은 말씨, 이것을 다정함이라 한다"(법집론 1350)라고 설해진 것처럼 즐겁고 부드러운 상태를 갖춘 것이다. 그래서 "다정한 것은 즐거운 것이다"라고 하였다.

Saddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

믿음 경의 주해(Saddhasuttavaṇṇanā)가 끝났다.

9-10. Puttasuttādivaṇṇanā

9-10. 아들 경 등의 주해(Puttasuttādivaṇṇanā)

39-40. Navame bhatoti posito. Taṃ pana bharaṇaṃ jātakālato paṭṭhāya sukhapaccayūpaharaṇena dukkhapaccayāpaharaṇena ca pavattitanti dassetuṃ ‘‘amhehī’’tiādi vuttaṃ. Hatthapādavaḍḍhanādīhīti ādi-saddena mukhena siṅghānikāpanayananahāpanamaṇḍanādiñca saṅgaṇhāti. Mātāpitūnaṃ santakaṃ khettādiṃ avināsetvā rakkhitaṃ tesaṃ paramparāya ṭhitiyā kāraṇaṃ hotīti āha ‘‘amhākaṃ santakaṃ…pe… kulavaṃso ciraṃ ṭhassatī’’ti. Salākabhattādīni anupacchinditvāti salākabhattādīni avicchinditvā. Yasmā dāyajjappaṭilābhassa yogyabhāvena vattamānoyeva dāyassa paṭipajjissati, na itaroti āha ‘‘kulavaṃsānurūpāya paṭipattiyā’’tiādi[Pg.19]. Attanā dāyajjārahaṃ karontoti attānaṃ dāyajjārahaṃ karonto. Mātāpitaro hi attano ovāde avattamāne micchāpaṭipanne dārake vinicchayaṃ gantvā aputte karonti, te dāyajjārahā na honti. Ovāde vattamāne pana kulasantakassa sāmike karonti. Tatiyadivasato paṭṭhāyāti matadivasato tatiyadivasato paṭṭhāya. Sesaṃ suviññeyyameva. Dasamaṃ uttānameva.

39-40. 아홉 번째에서 '양육된(bhato)'은 길러진 것이다. 그런데 그 양육은 태어날 때부터 행복의 조건을 제공하고 고통의 조건을 제거함으로써 이루어졌음을 보이기 위해 "우리들에 의해" 등이 설해졌다. '손과 발을 자라게 함 등(hatthapādavaḍḍhanādīhi)'에서 '등(ādi)'이라는 단어는 입으로 콧물을 닦아주고 목욕시키고 꾸며주는 것 등을 포함한다. 부모님의 소유인 논밭 등을 망가뜨리지 않고 지키는 것이 그들의 대를 이어 유지되는 원인이 된다는 뜻에서 "우리의 소유... (중략) ...가문이 오래 지속될 것이다"라고 하였다. '급식권 음식 등을 끊이지 않게 하여(salākabhattādīni anupacchinditvā)'란 급식권 음식 등을 끊이지 않게 함을 말한다. 상속을 받을 자격을 갖추어 행하는 자만이 유산을 이어받을 것이고 그렇지 않은 자는 아니기 때문에 "가문에 어울리는 실천으로" 등을 설하였다. '스스로 상속받을 자격이 있게 함(attanā dāyajjārahaṃ karonto)'이란 자신을 상속에 적합하게 만드는 것이다. 부모님은 자신의 훈계에 따르지 않고 잘못 행하는 자식들을 판결을 거쳐 자식이 아닌 것으로 만드는데, 그들은 상속받을 자격이 없다. 그러나 훈계에 따를 때는 가문의 재산에 대한 주인으로 삼는다. '셋째 날부터(tatiyadivasato paṭṭhāya)'는 죽은 날로부터 셋째 날부터이다. 나머지는 쉽게 이해할 수 있다. 열 번째 경은 뜻이 명확하다.

Puttasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

아들 경 등의 주해(Puttasuttādivaṇṇanā)가 끝났다.

Sumanavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

수마나 품의 주해(Sumanavaggavaṇṇanā)가 끝났다.

5. Muṇḍarājavaggo

5. 문다 왕 품(Muṇḍarājavaggo)

1-2. Ādiyasuttādivaṇṇanā

1-2. 자산 경 등의 주해(Ādiyasuttādivaṇṇanā)

41-42. Pañcamassa paṭhame uṭṭhānavīriyādhigatehīti vā uṭṭhānena ca vīriyena ca adhigatehi. Tattha uṭṭhānanti kāyikaṃ vīriyaṃ. Vīriyanti cetasikanti vadanti. Uṭṭhānanti vā bhoguppādane yuttappayuttatā. Vīriyaṃ tajjo ussāho. Pīṇitanti dhātaṃ sutittaṃ. Tathābhūto pana yasmā thūlasarīro hoti, tasmā ‘‘thūlaṃ karotī’’ti vuttaṃ. Dutiyaṃ uttānameva.

41-42. 다섯 번째 품의 첫 번째 경에서 '근면과 노력으로 얻은(uṭṭhānavīriyādhigatehi)'이란 근면함과 노력으로 얻은 것을 말한다. 여기서 '근면(uṭṭhāna)'은 신체적인 노력이요, '노력(vīriya)'은 정신적인 것이라고들 말한다. 또는 '근면'은 재물을 생산하는 데 전념하는 것이고, '노력'은 그에 따른 열의이다. '만족시킨(pīṇita)'이란 배부르고 충분히 흡족한 것이다. 그렇게 되면 몸이 비대해지기 때문에 "풍만하게 한다"라고 설해졌다. 두 번째 경은 뜻이 명확하다.

Ādiyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

자산 경 등의 주해(Ādiyasuttādivaṇṇanā)가 끝났다.

3. Iṭṭhasuttavaṇṇanā

3. 원하는 것 경의 주해(Iṭṭhasuttavaṇṇanā)

43. Tatiye appamādaṃ pasaṃsantīti ‘‘etāni āyuādīni patthayantena appamādo kātabbo’’ti appamādameva pasaṃsanti paṇḍitā. Yasmā vā puññakiriyāsu paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti, tasmā āyuādīni patthayantena appamādova kātabboti attho. Purimasmiṃ atthavikappe ‘‘puññakiriyāsū’’ti padassa ‘‘appamatto’’ti iminā sambandho. Yasmā paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti, yasmā ca puññakiriyāsu appamatto ubho atthe adhigato hoti, tasmā āyuādīni patthayantena appamādova [Pg.20] kātabbo. Dutiyasmiṃ atthavikappe paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti. Katthāti? Puññakiriyāsu. Kasmāti ce? Yasmā appamatto ubho atthe adhiggaṇhāti paṇḍito, tasmāti attho. Atthappaṭilābhenāti diṭṭhadhammikādihitappaṭilābhena.

43. 세 번째(게송)의 '불방일을 찬탄한다'는 것은 '수명 등을 바라는 자는 불방일해야 한다'라고 현자들이 불방일 자체를 찬탄하는 것이다. 또는 현자들이 선행에 있어서 불방일을 찬탄하므로, 수명 등을 바라는 자는 마땅히 불방일해야 한다는 의미이다. 앞의 해석에서 '선행에 있어서'라는 구절은 '불방일하는 자'라는 말과 연결된다. 현자들이 불방일을 찬탄하고, 선행에 있어서 불방일하는 자는 두 가지 이득을 얻기 때문에, 수명 등을 바라는 자는 오직 불방일해야 한다. 두 번째 해석에서 현자들은 불방일을 찬탄한다. 어디에서인가? 선행에 있어서이다. 왜냐하면, 불방일하는 현자는 두 가지 이득을 모두 거머쥐기 때문이라는 의미이다. '이득을 얻음으로써'라는 것은 현세의 이익 등을 얻음으로써라는 뜻이다.

Iṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

이타 경(Iṭṭha-sutta)의 주해를 마친다.

4. Manāpadāyīsuttavaṇṇanā

4. 마나파다이 경(Manāpadāyī-sutta)의 주해

44. Catutthe jhānamanena nibbattaṃ manomayanti āha ‘‘suddhāvāsesu ekaṃ jhānamanena nibbattaṃ devakāya’’nti. Satipi hi sabbasattānaṃ abhisaṅkhāramanasā nibbattabhāve bāhirapaccayehi vinā manasāva nibbattattā ‘‘manomayā’’ti vuccanti rūpāvacarasattā. Yadi evaṃ kāmabhave opapātikasattānampi manomayabhāvo āpajjatīti ce? Na, tattha bāhirapaccayehi nibbattetabbatāsaṅkāya eva abhāvato ‘‘manasāva nibbattā’’ti avadhāraṇāsambhavato. Niruḷho vāyaṃ loke manomayavohāro rūpāvacarasattesu. Tathā hi ‘‘annamayo, pāṇamayo, manomayo, ānandamayo, viññāṇamayo’’ti pañcadhā attānaṃ vedavādinopi vadanti. Ucchedavādinopi vadanti ‘‘dibbo rūpī manomayo’’ti (dī. ni. 1.87). Tīsu vā kulasampattīsūti brāhmaṇakhattiyavessasaṅkhātesu sampannakulesu. Chasu vā kāmasaggesūti chasu kāmāvacaradevesu.

44. 네 번째에서 '선정의 마음으로 생겨난 것이 의성(意成)이다'라고 하여 '정거천의 한 부류인 선정의 마음으로 생겨난 신들의 무리'라고 하였다. 비록 모든 중생이 업형성의 마음에 의해 생겨나는 성질이 있지만, 색계의 중생들은 외부의 조건 없이 오직 마음만으로 생겨나기 때문에 '의성(意成)'이라 불린다. 그렇다면 욕계의 화생하는 중생들도 의성인가? 아니다. 그곳에는 외부 조건에 의해 생겨나야 할 가능성이 있어 '오직 마음만으로 생겨났다'라고 한정할 수 없기 때문이다. 세상에서 '의성'이라는 명칭은 색계 중생들에게 확립된 것이다. 이와 같이 자아를 주장하는 자들도 '음식으로 된 것, 호흡으로 된 것, 마음으로 된 것(意成), 기쁨으로 된 것, 알음알이로 된 것'의 다섯 가지로 말한다. 단멸론자들도 '천상의 형태를 가졌으며 의성이다'라고 말한다(D.ni. 1.87). '세 가지 가문의 성취'란 브라만, 캇티야, 벳사라고 불리는 구족된 가문들을 말한다. '여섯 천상'이란 여섯 욕계천을 말한다.

Manāpadāyīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

마나파다이 경(Manāpadāyī-sutta)의 주해를 마친다.

5-6. Puññābhisandasuttādivaṇṇanā

5-6. 뿐냐비산다 경(Puññābhisanda-sutta) 등의 주해

45-46. Pañcame asaṅkheyyoti āḷhakagaṇanāya asaṅkheyyo. Yojanavasena panassa saṅkhā atthi heṭṭhā mahāpathaviyā upari ākāsena parisamantato cakkavāḷapabbatena majjhe tattha tattha ṭhitakehi dīpapabbatapariyantehi paricchinnattā jānantena yojanato saṅkhātuṃ sakkāti katvā. Mahāsarīramacchakumbhīlayakkharakkhasamahānāgadānavādīnaṃ saviññāṇakānaṃ balavāmukhapātālādīnaṃ aviññāṇakānaṃ bheravārammaṇānaṃ vasena bahubheravaṃ[Pg.21]. Puthūti bahū. Savantīti sandamānā. Upayantīti upagacchanti. Chaṭṭhaṃ uttānameva.

45-46. 다섯 번째에서 '헤아릴 수 없는'이란 알하카(말)의 수로 헤아릴 수 없다는 것이다. 그러나 요자나의 측면에서는 수치가 존재한다. 아래로는 대지로부터 위로는 허공까지, 사방으로는 철위산으로, 중간중간에 서 있는 섬과 산들의 경계로 구획되어 있으므로, 요자나로 아는 자는 계산할 수 있다는 점을 고려한 것이다. '큰 공포가 있는'이란 거대한 몸집의 물고기, 악어, 야차, 나찰, 거대한 용, 아수라 등 의식을 가진 존재들과 강력한 소용돌이 구덩이 등 의식이 없는 공포스러운 대상들로 인해 큰 두려움이 있다는 뜻이다. '푸투(puthū)'는 많다는 뜻이다. '사반티(savanti)'는 흐른다는 뜻이다. '우빠얀티(upayanti)'는 다가간다는 뜻이다. 여섯 번째는 명백하다.

Puññābhisandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

뿐냐비산다 경(Puññābhisanda-sutta) 등의 주해를 마친다.

7-8. Dhanasuttādivaṇṇanā

7-8. 다나 경(Dhana-sutta) 등의 주해

47-48. Sattame saddhāti maggenāgatā saddhā. Sīlañca yassa kalyāṇanti kalyāṇasīlaṃ nāma ariyasāvakassa ariyakantaṃ sīlaṃ vuccati. Tattha kiñcāpi ariyasāvakassa ekasīlampi akantaṃ nāma natthi, imasmiṃ panatthe bhavantarepi appahīnaṃ pañcasīlaṃ adhippetaṃ. Aṭṭhamaṃ uttānameva.

47-48. 일곱 번째에서 '믿음(saddhā)'이란 도(magga)를 통해 도달한 믿음이다. '그의 계행이 훌륭하다'라는 것에서 훌륭한 계행이란 성스러운 제자의 '성자들이 좋아하는 계행(ariyakanta-sīla)'을 말한다. 여기서 성스러운 제자에게 좋아하지 않는 계행이란 하나도 없지만, 이 문맥의 의미는 다른 생에서도 버려지지 않는 오계(五戒)를 의미한다. 여덟 번째는 명백하다.

Dhanasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

다나 경(Dhana-sutta) 등의 주해를 마친다.

9. Kosalasuttavaṇṇanā

9. 코살라 경(Kosala-sutta)의 주해

49. Navame patitakkhandhoti sammukhā kiñci oloketuṃ asamatthatāya adhomukho. Nippaṭibhānoti sahadhammikaṃ kiñci vattuṃ avisahanato nippaṭibhāno paṭibhānarahito.

49. 아홉 번째에서 '어깨가 처진(patitakkhandho)'이란 정면의 무엇도 바라볼 수 없어서 고개를 숙인 상태를 말한다. '반박할 능력이 없는(nippaṭibhāno)'이란 법에 합당한 말을 할 수 없기에 반박할 능력이 없는 것, 즉 지혜로운 대답이 없는 상태를 말한다.

Kosalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

코살라 경(Kosala-sutta)의 주해를 마친다.

10. Nāradasuttavaṇṇanā

10. 나라다 경(Nārada-sutta)의 주해

50. Dasame ajjhomucchitoti adhimattāya taṇhāmucchāya mucchito, mucchaṃ mohaṃ pamādaṃ āpanno. Tenāha ‘‘gilitvā…pe… atirekamucchāya taṇhāya samannāgato’’ti. Mahaccāti mahatiyā. Liṅgavipallāsena cetaṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘mahatā rājānubhāvenā’’ti.

50. 열 번째에서 '몰두한(ajjhomucchito)'이란 과도한 갈애의 미혹에 빠진 것으로, 혼미함과 어리석음과 방일에 빠진 것을 말한다. 그래서 '삼켜버리고... 과도하게 미혹된 갈애를 구족하였다'라고 하였다. '마핫차(mahaccā)'란 거대한(mahatiyā)이라는 뜻이다. 이는 성(gender)의 도치로 표현된 것이다. 그래서 '거대한 왕의 위엄으로써'라고 하였다.

Nāradasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

나라다 경(Nārada-sutta)의 주해를 마친다.

Muṇḍarājavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

문다라자 품(Muṇḍarājavagga)의 주해를 마친다.

Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.

첫 번째 오십 편(Paṭhamapaṇṇāsaka)을 마친다.

2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ

2. 두 번째 오십 편(Dutiyapaṇṇāsaka)

(6) 1. Nīvaraṇavaggo

(6) 1. 니와라나 품(Nīvaraṇavaggo, 장애의 품)

1-2. Āvaraṇasuttādivaṇṇanā

1-2. 아와라나 경(Āvaraṇa-sutta) 등의 주해

51-52. Dutiyassa [Pg.22] paṭhame āvarantīti āvaraṇā, nīvārayantīti nīvaraṇā. Ettha ca āvarantīti kusaladhammuppattiṃ ādito parivārenti. Nīvārayantīti niravasesato vārayantīti attho, tasmā āvaraṇavasenāti ādito kusaluppattivāraṇavasena. Nīvaraṇavasenāti niravasesato vāraṇavasenāti evamettha attho daṭṭhabbo. Yasmā pañca nīvaraṇā uppajjamānā anuppannāya lokiyalokuttarāya paññāya uppajjituṃ na denti, uppannāpi aṭṭha samāpattiyo pañca vā abhiññā upacchinditvā pātenti, tasmā ‘‘paññāya dubbalīkaraṇā’’ti vuccanti. Upacchindanaṃ pātanañcettha tāsaṃ paññānaṃ anuppannānaṃ uppajjituṃ appadānameva. Iti mahaggatānuttarapaññānaṃ ekaccāya ca parittapaññāya anuppattihetubhūtā nīvaraṇadhammā itarāsaṃ samatthataṃ vihanantiyevāti paññāya dubbalīkaraṇā vuttā. Bhāvanāmanasikārena vinā pakatiyā manussehi nibbattetabbo dhammoti manussadhammo, manussattabhāvāvaho vā dhammo manussadhammo, anuḷāraṃ parittakusalaṃ. Yaṃ asatipi buddhuppāde vattati, yañca sandhāyāha ‘‘hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjatī’’ti (jā. 1.8.75). Alaṃ ariyāya ariyabhāvāyāti alamariyo, ariyabhāvāya samatthoti vuttaṃ hoti. Ñāṇadassanameva ñāṇadassanaviseso, alamariyo ca so ñāṇadassanaviseso cāti alamariyañāṇadassanaviseso.

51-52. 두 번째(오십 편)의 첫 번째 경에서 '가로막는 것'이 장애(āvaraṇā)이고, '방해하는 것'이 장애(nīvaraṇā)이다. 여기서 가로막는다는 것은 유익한 법의 생겨남을 처음부터 둘러싸서 막는 것을 말한다. 방해한다는 것은 남김없이 가로막는다는 의미이다. 그러므로 '가로막는 방식'이란 처음부터 유익한 법의 발생을 가로막는 것이고, '방해하는 방식'이란 남김없이 가로막는 것이라고 그 의미를 이해해야 한다. 다섯 가지 장애가 일어날 때 아직 생겨나지 않은 세간적·출세간적 지혜가 생겨나지 못하게 하고, 이미 생겨난 여덟 가지 등지(samāpatti)나 다섯 가지 신통(abhiññā)마저 끊어버리고 떨어뜨리기 때문에 '지혜를 약하게 만드는 것'이라 불린다. 여기서 끊어버리고 떨어뜨린다는 것은 그러한 지혜들이 아직 생겨나지 않았을 때 생겨나지 못하게 하는 것일 뿐이다. 이처럼 고귀하고 위없는 지혜들과 일부 미세한 지혜들이 생겨나지 못하게 하는 원인이 되는 장애들은 다른 지혜들의 능력을 해치기 때문에 '지혜를 약하게 만드는 것'이라 하였다. '인간의 법(manussadhamma)'이란 수행의 정신적 집중 없이 본래 인간들이 일으켜야 할 법이거나, 인간의 존재 상태를 가져오는 법으로서, 수승하지 않은 소소한 선행을 말한다. 이는 부처님의 출현이 없을 때에도 행해지는 것으로, 이를 염두에 두고 '낮은 범행으로써 캇티야로 태어난다'(Jā. 1.8.75)라고 말씀하신 것이다. '성스러운 상태에 충분한'이란 성스러운 상태(ariyabhāva)가 되기에 충분하다는 뜻이다. '지견(ñāṇadassana)' 자체가 곧 '지견의 차별'이며, 그것이 성스러운 상태에 충분하면서 지견의 차별이므로 '성스러운 상태에 충분한 지견의 차별'이라 한다.

Ñāṇadassananti ca dibbacakkhupi vipassanāpi maggopi phalampi paccavekkhaṇañāṇampi sabbaññutaññāṇampi vuccati. ‘‘Appamatto samāno ñāṇadassanaṃ ārādhetī’’ti (ma. ni. 1.311) hi ettha dibbacakkhu ñāṇadassanaṃ nāma. ‘‘Ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmetī’’ti (dī. ni. 1.234) ettha vipassanāñāṇaṃ. ‘‘Abhabbā te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāyā’’ti (a. ni. 4.196) ettha maggo. ‘‘Ayamañño [Pg.23] uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti (ma. ni. 1.328) ettha phalaṃ. ‘‘Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’’ti (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 16; paṭi. ma. 2.30) ettha paccavekkhaṇañāṇaṃ. ‘‘Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi ‘sattāhakālakato āḷāro kālāmo’’’ti (ma. ni. 1.284; 2.340) ettha sabbaññutaññāṇaṃ. Idha pana lokuttaradhammo adhippeto. Ettha ca rūpāyatanaṃ jānāti cakkhuviññāṇaṃ viya passati cāti ñāṇadassanaṃ, dibbacakkhu. Sammasanūpacāre ca dhammalakkhaṇattayañca tathā jānāti passati cāti ñāṇadassanaṃ, vipassanā. Nibbānaṃ cattāri vā saccāni asammohappaṭivedhato jānāti passati cāti ñāṇadassanaṃ, maggo. Phalaṃ pana nibbānavaseneva yojetabbaṃ. Paccavekkhaṇā maggādhigatassa atthassa sabbaso jotanaṭṭhena ñāṇadassanaṃ. Sabbaññutā anāvaraṇatāya samantacakkhutāya ca ñāṇadassanaṃ. Byādiṇṇakāloti pariyādinnakālo. Dutiyaṃ uttānameva.

지견(知見)이라 함은 천안(天眼), 위빳사나(통찰), 도(道), 과(果), 반조지(返照智), 일체지(一切智)를 모두 일컫는다. "방일하지 않는 자는 지견을 성취한다"(중부 1.311)에서 여기서는 천안을 지견이라 한다. "지견을 위해 마음을 내보내고 향하게 한다"(장부 1.234)에서 여기서는 위빳사나의 지혜를 말한다. "그들은 위없는 정등각인 지견을 얻을 수 없다"(증지 4.196)에서 여기서는 도(道)를 말한다. "이것은 인간의 법을 넘어선 수승한 성자의 지견의 차별을 얻은 안락한 머묾이다"(중부 1.328)에서 여기서는 과(果)를 말한다. "나에게 지견이 생겼다. 나의 해탈은 흔들림이 없으며, 이것이 마지막 태어남이며, 이제 다시 태어남은 없다"(상응 5.1081; 율장 대품 16; 무애해도 2.30)에서 여기서는 반조지를 말한다. "나에게 지견이 생겼다. 알라라 깔라마는 일주일 전에 죽었다"(중부 1.284; 2.340)에서 여기서는 일체지를 말한다. 그러나 여기서는 출세간법이 의도되었다. 여기서 천안은 안식(眼識)처럼 형색의 영역을 알고(jānāti) 본다(passati)는 의미에서 지견이라 한다. 위빳사나는 예비적인 수행 단계에서 법의 세 가지 특성(삼법인)을 그와 같이 알고 본다는 의미에서 지견이라 한다. 도(道)는 열반이나 사성제를 미혹됨 없이 꿰뚫어 알고 본다는 의미에서 지견이라 한다. 과(果)는 열반을 대상으로 하는 것과 연결해서 이해해야 한다. 반조지는 도를 통해 얻은 의미를 온전히 비추어 본다는 의미에서 지견이라 한다. 일체지는 장애가 없음과 두루 보는 눈(普眼)이라는 점에서 지견이라 한다. ‘뱌딩나깔로’(Byādiṇṇakālo)는 다 소모된 시간이다. 두 번째는 의미가 분명하다.

Āvaraṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

장애 경(Āvaraṇasutta) 등의 설명이 끝났다.

3-4. Padhāniyaṅgasuttādivaṇṇanā

3-4. 정진의 요소 경(Padhāniyaṅgasutta) 등의 설명

53-54. Tatiye padahatīti padahano, bhāvanamanuyutto yogī, tassa bhāvo bhāvanānuyogo padahanabhāvo. Padhānamassa atthīti padhāniko, ka-kārassa ya-kāraṃ katvā ‘‘padhāniyo’’ti vuttaṃ. ‘‘Abhinīhārato paṭṭhāya āgatattā’’ti vuttattā paccekabodhisattasāvakabodhisattānampi paṇidhānato pabhuti āgatasaddhā āgamanasaddā eva, ukkaṭṭhaniddesena pana ‘‘sabbaññubodhisattāna’’nti vuttaṃ. Adhigamato samudāgatattā aggamaggaphalasampayuttā cāpi adhigamasaddhā nāma, yā sotāpannassa aṅgabhāvena vuttā. Acalabhāvenāti paṭipakkhena anadhibhavanīyattā niccalabhāvena. Okappananti okkanditvā adhimuccanaṃ, pasāduppattiyā pasādanīyavatthusmiṃ pasīdanameva. Suppaṭividdhanti suṭṭhu paṭividdhaṃ. Yathā tena paṭividdhena sabbaññutaññāṇaṃ hatthagataṃ ahosi, tathā paṭividdhaṃ. Yassa buddhasubuddhatāya saddhā acalā asampavedhi, tassa dhammasudhammatāya saṅghasuppaṭipannatāya [Pg.24] tena paṭivedhena saddhā na tathāti aṭṭhānametaṃ anavakāso. Tenāha bhagavā – ‘‘yo, bhikkhave, buddhe pasanno dhamme pasanno saṅghe pasanno’’tiādi. Padhānavīriyaṃ ijjhati ‘‘addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇato muccissāmī’’ti sakkaccaṃ padahanato.

53-54. 세 번째에서, ‘수행한다’(padahatī)는 것은 ‘수행자’(padahano), 즉 수행에 전념하는 요가 수행자를 말하며, 그의 상태가 수행에 전념함(bhāvanānuyogo) 즉 수행하는 상태(padahanabhāvo)이다. 정진(padhāna)이 있는 자가 빠다니꼬(padhāniya)인데, 가(ka) 자를 야(ya) 자로 바꾸어 ‘빠다니요’(padhāniyo)라고 하였다. “서원에서부터 왔기 때문에”라고 하였으므로, 벽지불이나 성문 제자들도 서원할 때부터 생긴 믿음은 전해 내려온 믿음(āgamanasaddhā)이지만, 뛰어난 것을 설하기 위해 “일체지 보살들의 믿음”이라고 하였다. 체득함으로부터 생겨났기 때문에 제일의 도과(道果)와 결합된 것은 증득의 믿음(adhigamasaddhā)이라 하며, 이는 예류자의 요소로서 설해진 것이다. ‘흔들림 없음’이란 반대되는 것들에 의해 굴복되지 않으므로 움직이지 않는 상태를 말한다. ‘확신’(okappanaṃ)은 뛰어들어 확신하는 것인데, 청정함을 일으키는 대상에 대해 깨끗한 믿음을 갖는 것일 뿐이다. ‘잘 꿰뚫음’이란 아주 잘 꿰뚫는 것이다. 그 꿰뚫음을 통해 일체지가 손에 들어온 것처럼 그렇게 꿰뚫은 것이다. 부처님의 깨달으심에 대한 믿음이 흔들림 없고 요동함이 없는 자에게, 가르침의 훌륭함이나 승가의 잘 수행함에 대해 그 꿰뚫음을 통한 믿음이 그렇지 않다는 것은 있을 수 없는 일이다. 그래서 세존께서는 “비구들이여, 부처님께 청정한 믿음을 가진 자는 가르침에... 승가에...”라고 말씀하셨다. “이 길을 통해 분명히 늙음과 죽음에서 벗어나리라”고 공경하는 마음으로 정진하기 때문에 정진의 노력이 성취된다.

Appa-saddo abhāvattho ‘‘appasaddassa…pe… kho panā’’tiādīsu viyāti āha ‘‘arogo’’ti. Samavepākiniyāti yathābhuttamāhāraṃ samākāreneva pacanasīlāya. Daḷhaṃ katvā pacantī hi gahaṇī ghorabhāvena pittavikārādivasena rogaṃ janeti, sithilaṃ katvā pacantī mandabhāvena vātavikārādivasena tenāha ‘‘nātisītāya nāccuṇhāyā’’ti. Gahaṇitejassa mandapaṭutāvasena sattānaṃ yathākkamaṃ sītuṇhasahatāti āha ‘‘atisītalaggahaṇiko’’tiādi. Yāthāvato accayadesanā attano āvikaraṇaṃ nāmāti āha ‘‘yathābhūtaṃ attano aguṇaṃ pakāsetā’’ti. Udayatthagāminiyāti saṅkhārānaṃ udayañca vayañca paṭivijjhantiyāti ayamettha atthoti āha ‘‘udayañcā’’tiādi. Parisuddhāyāti nirupakkilesāya. Nibbijjhituṃ samatthāyāti tadaṅgavasena savisesaṃ pajahituṃ samatthāya. Tassa dukkhassa khayagāminiyāti yaṃ dukkhaṃ imasmiṃ ñāṇe anadhigate pavattirahaṃ, adhigate na pavatti, taṃ sandhāya vadati. Tathāhesa yogāvacaro ‘‘cūḷasotāpanno’’ti vuccati. Catutthaṃ uttānameva.

‘아빠’(appa)라는 단어는 ‘아빠삿닷사...뽄노’(appasaddassa…pe… kho panā) 등에서처럼 부정의 의미이므로 ‘병이 없음’(arogo)이라고 하였다. ‘고르게 소화시키는’(samavepākiniyā)이란 먹은 음식을 고른 상태로 소화시키는 성질을 말한다. 강하게 소화시키면 위장(gahaṇī)이 거칠어지므로 담즙의 이상 등으로 병을 일으키고, 약하게 소화시키면 나태해지므로 풍(風)의 이상 등을 일으킨다. 그래서 “너무 차지도 않고 너무 뜨겁지도 않은”이라고 하였다. 위장의 열기가 약하고 강함에 따라 중생들이 순서대로 차가움과 뜨거움을 견디는 것을 두고 ‘너무 차가운 위장을 가진 자’ 등이라 하였다. 사실대로 허물을 고백하는 것이 자신의 드러냄이므로 “사실대로 자신의 허물을 밝히는 자”라고 하였다. ‘생멸(生滅)에 이르는’이란 형성된 것들의 일어남과 사라짐을 꿰뚫는다는 뜻이므로 “일어남과...” 등이라 하였다. ‘청정함’이란 오염원이 없는 것이다. ‘꿰뚫을 수 있는’이란 그 요소에 의한 대치(tadaṅga)를 통해 특별히 버릴 수 있는 능력이 있는 것이다. ‘그 고통의 소멸로 인도하는’이란 이 지혜를 얻지 못했을 때 일어날 수 있는 고통이, 지혜를 얻음으로써 일어나지 않게 되는 것을 가리켜 말한다. 이와 같은 수행자를 ‘소예류자’(cūḷasotāpanno)라 부른다. 네 번째는 의미가 분명하다.

Padhāniyaṅgasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

정진의 요소 경 등의 설명이 끝났다.

5. Mātāputtasuttavaṇṇanā

5. 어머니와 아들 경(Mātāputtasutta)의 설명

55. Pañcame vissāsoti visacchāyasantāno bhāvo. Otāroti tattha cittassa anuppaveso. Gahetvāti attano eva okāsaṃ gahetvā. Khepetvāti kusalavāraṃ khepetvā.

55. 다섯 번째에서, ‘친밀함’(vissāso)이란 그늘(경계)이 없는 상태를 말한다. ‘들어감’(otāro)이란 거기에 마음이 스며드는 것이다. ‘기회를 얻어서’(gahetvā)란 자신의 기회를 잡아서이다. ‘소진하고’(khepetvā)란 선한 차례를 다 쓰고 나서이다.

Ghaṭṭeyyāti akkamanādivasena bādheyya. Tīhi pariññāhīti ñātatīraṇappahānasaṅkhātāhi tīhi pariññāhi. Natthi etesaṃ kutoci bhayanti akutobhayā, nibbhayāti attho. Catunnaṃ oghānaṃ, saṃsāramahoghasseva vā pāraṃ pariyantaṃ gatā. Tenāha ‘‘pāraṃ vuccati nibbāna’’ntiādi.

‘괴롭히다’(ghaṭṭeyyā)란 짓밟는 것 등으로 해를 끼치는 것이다. ‘세 가지 철지(pariññā)에 의해’란 알려진 철지(ñāta-pariññā), 조사하는 철지(tīraṇa-pariññā), 버리는 철지(pahāna-pariññā)를 말한다. 그들에게는 어디서도 두려움이 없으므로 ‘어디서도 두려움이 없는’(akutobhayā), 즉 두려움이 없다는 뜻이다. 네 가지 폭류 혹은 윤회의 거대한 폭류의 저편(끝)에 도달했다. 그래서 “저편이란 열반을 말한다” 등이라고 하였다.

Mātāputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

어머니와 아들 경의 설명이 끝났다.

6. Upajjhāyasuttavaṇṇanā

6. 은사 경(Upajjhāyasutta)의 설명

56. Chaṭṭhe [Pg.25] madhurakabhāvo nāma sarīrassa thambhitattaṃ, taṃ pana garubhāvapubbakanti āha ‘‘sañjātagarubhāvo’’ti. Na pakkhāyantīti nappakāsenti, nānākāraṇato na upaṭṭhahanti. Tenāha ‘‘catasso disā ca anudisā ca mayhaṃ na upaṭṭhahantī’’ti. Sesamettha uttānameva.

56. 여섯 번째에서, ‘나른함’(madhurakabhāvo)이란 신체가 굳어지는 것인데, 그것은 무거움이 앞서서 생기는 것이므로 “무거움이 생긴 상태”라고 하였다. ‘분명하지 않다’(na pakkhāyanti)란 나타나지 않는 것인데, 여러 가지 이유로 나타나지 않는 것이다. 그래서 “사방과 사우가 나에게 나타나지 않는다”라고 하였다. 나머지는 여기서 의미가 분명하다.

Upajjhāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

은사 경의 설명이 끝났다.

7. Abhiṇhapaccavekkhitabbaṭṭhānasuttavaṇṇanā

7. 항상 반조해야 할 주제 경(Abhiṇhapaccavekkhitabbaṭṭhānasutta)의 설명

57. Sattame jarādhammoti dhamma-saddo ‘‘asammosadhammo nibbāna’’ntiādīsu (su. ni. 763) viya pakatipariyāyo, tasmā jarāpakatiko jiṇṇasabhāvoti attho. Tenāha ‘‘jarāsabhāvo’’tiādi. Sesapadesupi eseva nayo. Kammunā dātabbaṃ ādiyatīti kammadāyādo, attanā yathūpacitakammaphalabhāgīti attho. Taṃ pana dāyajjaṃ kāraṇūpacārena vadanto ‘‘kammaṃ mayhaṃ dāyajjaṃ santakanti attho’’ti āha yathā ‘‘kusalānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu, evamidaṃ puññaṃ vaḍḍhatī’’ti (dī. ni. 3.80). Yonīhi phalaṃ sabhāvato bhinnampi abhinnaṃ viya missitaṃ hoti. Tenāha ‘‘kammaṃ mayhaṃ yoni kāraṇa’’nti. Mamattavasena bajjhantīti bandhū, ñāti sālohito ca, kammaṃ pana ekantasambandhavāti āha ‘‘kammaṃ mayhaṃ bandhū’’ti. Patiṭṭhāti avassayo. Kammasadiso hi sattānaṃ avassayo natthi.

57. 일곱 번째 [경]에서 ‘늙는 법(jarādhamma)’이라 할 때, ‘법(dhamma)’이라는 단어는 ‘변치 않는 법인 열반(asammosadhammo nibbānaṃ)’ 등에서와 같이 본성(pakati)의 동의어이다. 그러므로 ‘늙는 것이 본성인 것, 늙는 성질을 가진 것’이라는 뜻이다. 그래서 “늙는 성질(jarāsabhāvo)” 등이라고 하였다. 나머지 구절들에서도 이와 같은 방식이다. ‘업에 의해 주어지는 것을 취한다’고 해서 업의 상속자(kammadāyāda)이며, 자신이 쌓은 업의 결과의 몫을 가지는 자라는 뜻이다. 그러나 그 상속(dāyajja)을 원인에 의한 비유(kāraṇūpacāra)로 말하면서 “업이 나의 상속물이며 재산이라는 뜻이다.”라고 하였으니, 마치 “비구들이여, 유익한 법들을 받아들이는 원인으로 인하여, 이와 같이 공덕이 증장한다.”(D.iii.80)라고 한 것과 같다. 모태(yoni)로부터 나온 결과는 본성상 다르더라도 다르지 않은 것처럼 섞여 있다. 그래서 “업이 나의 모태이고 원인이다.”라고 하였다. 아집(mamatta)에 의해 묶인다고 해서 친족(bandhū)이라 하는데, 친척과 혈연이 그러하다. 그러나 업은 전적으로 관계되어 있기에 “업이 나의 친족이다.”라고 하였다. 의지처(patiṭṭhā)는 귀의처(avassayo)이다. 중생들에게 업과 같은 귀의처는 없기 때문이다.

Yobbanaṃ ārabbha uppannamadoti ‘‘mahallakakāle puññaṃ karissāma, daharamha tāvā’’ti yobbanaṃ apassāya mānakaraṇaṃ. ‘‘Ahaṃ nirogo saṭṭhi vā sattati vā vassāni atikkantāni, na me harītakakhaṇḍampi khāditabbaṃ, ime panaññe ‘asukaṃ no ṭhānaṃ rujjati, bhesajjaṃ khādāmā’ti vicaranti, ko añño mayā sadiso nirogo nāmā’’ti evaṃ mānakaraṇaṃ ārogyamado. Sabbesampi jīvitaṃ nāma pabhaṅguraṃ dukkhānubandhañca, tadubhayaṃ anoloketvā pabandhaṭṭhitiṃ paccayasulabhatañca nissāya ‘‘ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi, sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī’’ti evaṃ mānakaraṇaṃ jīvitamado.

‘젊음을 근거로 일어난 자만(yobbanaṃ ārabbha uppannamado)’이란 “늙었을 때 공덕을 쌓으리라, 지금은 아직 젊다.”라며 젊음에 의지하여 자만심을 내는 것이다. “나는 병이 없어 60년이나 70년이 지났어도 가자 열매 조각 하나 먹을 필요가 없다. 그런데 다른 이들은 ‘우리는 어디가 아프다, 약을 먹자’라며 돌아다니니, 나처럼 병 없는 자가 또 어디 있겠는가?”라며 이와 같이 자만심을 내는 것이 무병의 자만(ārogyamado)이다. 모든 이의 삶은 부서지기 쉽고 괴로움이 따르는 것인데, 그 두 가지를 살피지 않고 지속적인 존속과 조건의 용이함에 의지하여 “오래 살았고, 오래 살고 있으며, 오래 살 것이다. 행복하게 살았고, 행복하게 살고 있으며, 행복하게 살 것이다.”라고 이와 같이 자만심을 내는 것이 삶의 자만(jīvitamado)이다.

Upadhirahitanti [Pg.26] kāmūpadhirahitaṃ. Cattāro hi upadhī – kāmūpadhi, khandhūpadhi, kilesūpadhi, abhisaṅkhārūpadhīti. Kāmāpi ‘‘yaṃ pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo’’ti (ma. ni. 1.166) evaṃ vuttassa sukhassa adhiṭṭhānabhāvato ‘‘upadhiyati ettha sukha’’nti iminā vacanatthena ‘‘upadhī’’ti vuccati, khandhāpi khandhamūlakassa dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, kilesāpi apāyadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, abhisaṅkhārāpi bhavadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato. Sesaṃ suviññeyyameva.

‘우파디(upadhi, 생존의 근거)가 없는’이란 욕망의 우파디(kāmūpadhi)가 없는 것을 말한다. 우파디에는 네 가지가 있으니, 욕망의 우파디, 오온의 우파디(khandhūpadhi), 번뇌의 우파디(kilesūpadhi), 형성의 우파디(abhisaṅkhārūpadhi)이다. 감각적 욕망들도 “다섯 가지 가욕락을 인연하여 일어나는 즐거움과 기쁨, 이것이 욕망의 달콤함이다.”(M.i.166)라고 설해진 것처럼 즐거움의 토대가 되므로, “여기에 즐거움이 놓인다(upadhiyati)”라는 어원적 의미에 따라 ‘우파디’라고 불린다. 오온도 오온을 뿌리로 하는 괴로움의 토대가 되기에, 번뇌도 악처의 괴로움의 토대가 되기에, 형성(행)들도 존재의 괴로움의 토대가 되기에 [우파디라고 한다]. 나머지는 쉽게 이해할 수 있을 것이다.

Abhiṇhapaccavekkhitabbaṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

항상 반조해야 할 주제 경의 주석이 끝났다.

8-10. Licchavikumārakasuttādivaṇṇanā

8-10. 릿차비 소년 경 등의 주석

58-60. Aṭṭhame sāpateyyanti ettha saṃ vuccati dhanaṃ, tassa patīti sapati, dhanasāmiko. Tassa hitāvahattā sāpateyyaṃ, drabyaṃ, dhananti attho. Attano rucivasena gāmakiccaṃ netīti gāmaniyo, gāmaniyoyeva gāmaṇiko.

58-60. 여덟 번째 [경]에서 ‘사파떼이야(sāpateyya, 자산)’란, 여기서 ‘사(sa)’는 재산(dhana)을 말하며, 그것의 주인(pati)이 ‘사빠띠(sapati)’이니 즉 재산의 소유주이다. 그에게 이익을 가져다주는 것이기에 ‘사파떼이야’라 하니, 재물, 재산이라는 뜻이다. 자신의 의지에 따라 마을의 일을 이끌어 가기에 ‘가마니(gāmanī, 마을 지도자)’라 하며, 가마니가 바로 ‘가마니까(gāmaṇika)’이다.

Anvāya upanissāya jīvanasīlā anujīvinoti āha ‘‘ye ca etaṃ upanissāya jīvantī’’ti. Ekaṃ mahākulaṃ nissāya paṇṇāsampi saṭṭhipi kulāni jīvanti, te manusse sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva. Navamādīni uttānatthāneva.

따라서 의지하여 살아가는 성품을 가진 이들이 식솔(anujīvino)이므로 “그를 의지하여 살아가는 사람들”이라고 하였다. 하나의 큰 가문을 의지하여 50가구나 60가구가 살아가기도 하는데, 그 사람들을 가리켜 하신 말씀이다. 나머지는 쉽게 이해할 수 있을 것이다. 아홉 번째부터는 그 의미가 명확하다.

Licchavikumārakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

릿차비 소년 경 등의 주석이 끝났다.

Nīvaraṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

장애의 품의 주석이 끝났다.

(7) 2. Saññāvaggo

(7) 2. 인식의 품

1-5. Saññāsuttādivaṇṇanā

1-5. 인식 경 등의 주석

61-65. Dutiyassa paṭhame ‘‘mahapphalā mahānisaṃsā’’ti ubhayampetaṃ atthato ekaṃ, byañjanameva nānanti āha ‘‘mahapphalā’’tiādi. ‘‘Pañcime gahapatayo ānisaṃsā’’tiādīsu (udā. 76) ānisaṃsa-saddo phalapariyāyopi hoti[Pg.27]. Mahato lokuttarassa sukhassa paccayā hontīti mahānisaṃsā. Amatogadhāti amatabbhantarā amataṃ anuppaviṭṭhā nibbānadiṭṭhattā, tato paraṃ na gacchanti. Tena vuttaṃ ‘‘amatapariyosānā’’ti. Amataṃ pariyosānaṃ avasānaṃ etāsanti amatapariyosānā. Maraṇasaññāti maraṇānupassanāñāṇena saññā. Āhāre paṭikūlasaññāti āhāraṃ gamanādivasena paṭikūlato pariggaṇhantassa uppannasaññā. Ukkaṇṭhitassāti nibbindantassa katthacipi asajjantassa. Dutiyādīni uttānatthāneva.

61-65. 두 번째 [품]의 첫 번째 [경]에서 ‘큰 과보가 있고 큰 공덕이 있다’는 것은 둘 다 의미상으로는 하나이며 표현만 다를 뿐이므로 “큰 과보가 있고” 등이라고 하였다. “재가자들이여, 다섯 가지 공덕이 있다.”(Ud.76) 등에서 공덕(ānisaṃsa)이라는 단어는 결과(phala)의 동의어로도 쓰인다. 위대한 출세간의 행복의 조건이 되기에 큰 공덕(mahānisaṃsa)이라 한다. ‘불사에 잠긴(amatogadha)’이란 불사(열반)의 내면에 들어간 것이며, 열반을 보았기 때문에 열반에 들어간 것으로, 그 이상은 나아가지 않는다. 그래서 “불사로 끝나는(amatapariyosāna)”이라고 하였다. 불사가 결말이자 끝인 것들이기에 ‘불사로 끝나는’ 것이다. ‘죽음에 대한 인식(maraṇasaññā)’이란 죽음을 관찰하는 지혜와 함께하는 인식이다. ‘음식의 혐오스러움에 대한 인식(āhāre paṭikūlasaññā)’이란 음식을 구하러 가는 과정 등에 의해서 음식을 혐오스러운 것으로 파악하는 자에게 일어난 인식이다. ‘염오하는 자(ukkaṇṭhita)’란 진저리 내며 어디에도 집착하지 않는 자를 말한다. 두 번째부터는 그 의미가 명확하다.

Saññāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

인식 경 등의 주석이 끝났다.

6-10. Sājīvasuttādivaṇṇanā

6-10. 공동의 생활 경 등의 주석

66-70. Chaṭṭhe saha ājīvanti etthāti sājīvo, pañhassa pucchanaṃ vissajjanañca. Tenāha ‘‘sājīvoti pañhapucchanañceva pañhavissajjanañcā’’tiādi. Abhisaṅkhatanti citaṃ. Sattamādīni uttānatthāneva.

66-70. 여섯 번째 [경]에서 ‘함께 생활한다(saha ājīvanti)’는 것이 ‘공동의 생활(sājīva)’이니, 이는 질문을 하고 답변하는 것을 말한다. 그래서 “공동의 생활이란 질문을 하는 것과 질문에 답변하는 것” 등이라고 하였다. ‘형성된(abhisaṅkhata)’이란 쌓아 올린 것이다. 일곱 번째부터는 그 의미가 명확하다.

Sājīvasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

공동의 생활 경 등의 주석이 끝났다.

Saññāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

인식의 품의 주석이 끝났다.

(8) 3. Yodhājīvavaggo

(8) 3. 전사 품

1-2. Paṭhamacetovimuttiphalasuttādivaṇṇanā

1-2. 첫 번째 심해탈의 과보 경 등의 주석

71-72. Tatiyassa paṭhame avijjāpalighanti ettha avijjāti vaṭṭamūlikā avijjā, ayaṃ pacurajanehi ukkhipituṃ asakkuṇeyyabhāvato dukkhipanaṭṭhena nibbānadvārappavesavibandhanena ca ‘‘paligho viyāti paligho’’ti vuccati. Tenesa tassā ukkhittattā ‘‘ukkhittapaligho’’ti vutto. Punabbhavassa karaṇasīlo, punabbhavaṃ vā phalaṃ arahatīti ponobhavikā, punabbhavadāyikāti attho. Jātisaṃsāroti jāyanavasena ceva saṃsaraṇavasena ca evaṃladdhanāmānaṃ punabbhavakkhandhānaṃ paccayo kammābhisaṅkhāro. Jātisaṃsāroti hi phalūpacārena kāraṇaṃ vuttaṃ. Tañhi punappunaṃ uppattikāraṇavasena parikkhipitvā ṭhitattā ‘‘parikhā’’ti vuccati santānassa [Pg.28] parikkhipanato. Tenesa tassa saṃkiṇṇattā vikiṇṇattā sabbaso khittattā vināsitattā ‘‘saṃkiṇṇaparikho’’ti vutto.

71-72. 세 번째 [품]의 첫 번째 [경]에서 ‘무명의 빗장(avijjāpaligha)’이라 할 때, ‘무명’은 윤회의 뿌리인 무명이다. 이것은 범부들이 들어 올릴 수 없다는 점에서 들어 올리기 어렵다는 의미와 열반의 문으로 들어가는 것을 가로막는다는 의미에서 “빗장(paligha)과 같으므로 빗장”이라 불린다. 그러므로 그것을 들어 올렸기에 “빗장을 들어 올린 자(ukkhittapaligha)”라고 불린다. ‘다시 태어나게 하는 성질이 있는 것’ 혹은 ‘다시 태어남이라는 결과를 가져오는 것’이 ‘포노바비까(ponobhavikā, 다시 태어나게 하는)’이니, 다시 태어남을 주는 것이라는 뜻이다. ‘태어남의 윤회(jātisaṃsāra)’란 태어남의 과정과 윤회하는 과정에 의해 그렇게 이름 붙여진, 다시 태어날 오온의 조건인 업의 형성(kammābhisaṅkhāra)을 말한다. ‘태어남의 윤회’란 결과로써 원인을 비유하여 말한 것이다. 그것은 거듭해서 태어남의 원인이 되어 둘러싸고 있기에 “참호(parikhā)”라고 불리니, 상속(santāna)을 에워싸고 있기 때문이다. 그러므로 그것이 부서지고 흩어지고 완전히 던져지고 파괴되었기에 “참호를 메운 자(saṃkiṇṇaparikho)”라고 불린다.

Taṇhāsaṅkhātanti ettha taṇhāti vaṭṭamūlikā taṇhā. Ayañhi gambhīrānugataṭṭhena ‘‘esikā’’ti vuccati. Luñcitvā uddharitvā. Orambhāgiyānīti orambhāgajanakāni kāmabhave upapattipaccayāni kāmarāgasaṃyojanādīni. Etāni hi kavāṭaṃ viya nagaradvāraṃ cittaṃ pidahitvā ṭhitattā ‘‘aggaḷā’’ti vuccanti. Tenesa tesaṃ niggatattā bhinnattā ‘‘niraggaḷo’’ti vuttoti. Aggamaggena panno apacito mānaddhajo etassāti pannaddhajo. Pannabhāroti khandhabhārakilesabhāraabhisaṅkhārabhārā oropitā assāti pannabhāro. Visaṃyuttoti catūhi yogehi sabbakilesehi ca visaṃyutto. Asmimānoti rūpe asmīti māno, vedanāya, saññāya, saṅkhāresu, viññāṇe asmimāno. Ettha hi pañcapi khandhe avisesato ‘‘asmī’’ti gahetvā pavattamāno asmimānoti adhippeto.

‘갈애라고 일컬어지는 것’에서 여기서 갈애란 윤회의 뿌리가 되는 갈애를 말한다. 이것은 깊이 박혀 있다는 의미에서 ‘말뚝(esikā)’이라 불린다. ‘뽑아내고 들어 올려서’란 말은 제거했다는 뜻이다. ‘낮은 단계의 결박(하분결)’이란 욕계에 태어나는 원인이 되는 감각적 욕망의 결박(욕탐) 등을 말한다. 이것들은 성문의 문짝처럼 마음을 닫고 서 있기 때문에 ‘빗장(aggaḷā)’이라 불린다. 그것들에서 벗어났고 그것들을 부수었기 때문에 ‘빗장 없는 자(niraggaḷo)’라 불린다. 아라한과(최상의 길)에 의해 자만의 깃발이 내려지고 제거된 자이기에 ‘깃발을 내린 자(pannaddhajo)’라 한다. 오온의 짐, 번뇌의 짐, 형성(행)의 짐을 내려놓았기에 ‘짐을 내려놓은 자(pannabhāro)’라 한다. 네 가지 속박과 모든 번뇌로부터 벗어났기에 ‘속박 없는 자(visaṃyutto)’라 한다. ‘나라는 자만(asmimāno)’이란 물질(색)에 대해 ‘내가 있다’고 하는 자만이며, 수, 상, 행, 식에 대해 ‘내가 있다’고 하는 자만이다. 여기서 다섯 가지 무더기(오온) 전체에 대해 차별 없이 ‘내가 있다’고 집착하여 일어나는 것이 ‘나라는 자만’이라는 뜻이다.

Nagaradvārassa parissayapaṭibāhanatthañceva sodhanatthañca ubhosu passesu esikāthambhe nikhaṇitvā ṭhapetīti āha ‘‘nagaradvāre ussāpite esikāthambhe’’ti. Pākāraviddhaṃsaneneva parikhābhūmisamakaraṇaṃ hotīti āha ‘‘pākāraṃ bhinditvā parikhaṃ vikiritvā’’ti. ‘‘Eva’’ntiādi upamāsaṃsandanaṃ. Santo saṃvijjamāno kāyo dhammasamūhoti sakkāyo, upādānakkhandhapañcakaṃ. Dvattiṃsakammakāraṇā dukkhakkhandhe āgatadukkhāni. Akkhirogasīsarogādayo. Aṭṭhanavuti rogā, rājabhayādīni pañcavīsatimahābhayāni. Dutiyaṃ uttānameva.

성문을 위험으로부터 방어하고 정화하기 위해 양옆에 말뚝 기둥을 박아 둔 것을 두고 ‘성문에 세워진 말뚝 기둥’이라 하였다. 성벽을 파괴하는 것만으로 해자의 지면을 평탄하게 만드는 것이 되기에 ‘성벽을 부수고 해자를 메우고’라고 하였다. ‘이와 같이’ 등은 비유를 대조하는 것이다. 실제로 존재하는 몸이자 법들의 무리가 ‘유신(sakkāya)’이니 곧 오취온이다. 서른두 가지 처벌의 원인으로 괴로움의 무리에 닥친 고통들이다. 눈병, 머리병 등이다. 98가지 질병과 왕의 공포 등 25가지 큰 공포들이다. 두 번째는 명확하다.

Paṭhamacetovimuttiphalasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 제토위뭇티팔라 수타(심해탈의 과보 경) 등의 주석이 끝났다.

3-4. Paṭhamadhammavihārīsuttādivaṇṇanā

3-4. 첫 번째 담마위하리 수타(법에 머무는 자 경) 등의 주석

73-74. Tatiye niyakajjhatteti attano santāne. Mettāya upasaṃharaṇavasena hitaṃ esantena. Karuṇāya vasena anukampamānena. Pariggahetvāti parito gahetvā, pharitvāti attho. Pariccāti parito katvā, samantato pharitvā icceva attho. ‘‘Paṭiccā’’tipi [Pg.29] pāṭho. Mā pamajjitthāti ‘‘jhāyathā’’ti vuttasamathavipassanānaṃ ananuyuñjanena aññena vā kenaci pamādakāraṇena mā pamādaṃ āpajjittha. Niyyānikasāsane akattabbakaraṇaṃ viya kattabbākaraṇampi pamādoti. Vipattikāleti sattaasappāyādivipattiyutte kāle. Sabbepi sāsane guṇā idheva saṅgahaṃ gacchantīti āha ‘‘jhāyatha mā pamādattha…pe… anusāsanī’’ti. Catutthe natthi vattabbaṃ.

73-74. 세 번째 경에서 ‘자신의 내부’란 자신의 상속에서이다. 자애를 향하게 함으로써 이익을 구하는 자에 의해, 연민으로써 불쌍히 여기는 자에 의해. ‘움켜쥐고’란 두루 붙잡는 것, 즉 ‘가득 채우다’라는 뜻이다. ‘두루하여’란 주위를 감싸는 것, 즉 사방으로 가득 채우는 것이라는 뜻이다. ‘Paṭiccā’라는 독법도 있다. ‘방일하지 말라’는 것은 ‘선정에 들어라’라고 설해진 사마타와 위빳사나에 전념하지 않거나 다른 어떤 방일의 원인으로 인해 방일에 빠지지 말라는 것이다. 해탈로 인도하는 가르침에서 해서는 안 될 일을 하는 것과 마찬가지로, 해야 할 일을 하지 않는 것도 방일이다. ‘쇠퇴의 때’란 일곱 가지 부적절함 등의 쇠퇴와 관련된 때를 말한다. 가르침의 모든 공덕이 바로 여기에 포함되므로 “선정에 들어라, 방일하지 말라… 이것이 가르침이다”라고 설해진 것이다. 네 번째 경에서는 설명할 것이 없다.

Paṭhamadhammavihārīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 담마위하리 수타(법에 머무는 자 경) 등의 주석이 끝났다.

5. Paṭhamayodhājīvasuttavaṇṇanā

5. 첫 번째 요다지바 수타(전사 경)의 주석

75. Pañcame yujjhanaṃ yodho, so ājīvo etesanti yodhājīvā. Tenāha ‘‘yuddhūpajīvino’’ti. Santhambhitvā ṭhātuṃ na sakkotīti baddho dhitisampanno ṭhātuṃ na sakkoti. Samāgateti sampatte. Byāpajjatīti vikāramāpajjati. Tenāha ‘‘pakatibhāvaṃ jahatī’’ti.

75. 다섯 번째 경에서 싸우는 자가 전사(yodha)이며, 그것이 그들의 생계 수단인 자들이 전사(yodhājīva)들이다. 그래서 “전쟁으로 생계를 잇는 자들”이라 하였다. “버티고 서 있을 수 없다”는 것은 굳건한 의지를 갖추어 서 있을 수 없음을 뜻한다. ‘맞닥뜨렸을 때’란 도달했을 때이다. ‘동요한다’는 것은 변화를 겪는다는 뜻이다. 그래서 “본래의 상태를 잃는다”고 하였다.

Rajaggasminti paccatte bhummavacananti āha ‘‘kiṃ tassa puggalassa rajaggaṃ nāmā’’ti. Vinibbeṭhetvāti gahitaggahaṇaṃ vissajjāpetvā. Mocetvāti sarīrato apanetvā.

‘먼지 구덩이에서(rajaggasmiṃ)’는 처소격의 용법이다. 그래서 “그 사람에게 먼지 구덩이란 무엇인가?”라고 한 것이다. ‘헤치고’란 움켜쥐었던 집착을 놓게 하는 것이다. ‘풀어주어’란 신체로부터 제거하는 것이다.

Paṭhamayodhājīvasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 요다지바 수타(전사 경)의 주석이 끝났다.

6. Dutiyayodhājīvasuttavaṇṇanā

6. 두 번째 요다지바 수타(전사 경)의 주석

76. Chaṭṭhe cammanti iminā cammamayaṃ cammamiti sibbitaṃ, aññaṃ vā keṭakaphalakādiṃ saṅgaṇhāti. Dhanukalāpaṃ sannayhitvāti dhanuñceva tūṇirañca sannayhitvā sajjetvā. Dhanudaṇḍassa jiyāyattabhāvakaraṇādipi hi dhanuno sannayhanaṃ. Tenevāha ‘‘dhanuñca sarakalāpañca sannayhitvā’’ti. Yuddhasannivesena ṭhitanti dvinnaṃ senānaṃ byūhanasaṃvidhānanayena kato yo sanniveso, tassa vasena ṭhitaṃ, senābyūhasaṃvidhānavasena sanniviṭṭhanti vuttaṃ hoti. Ussāhañca vāyāmañca karotīti yujjhanavasena ussāhaṃ vāyāmañca karoti. Pariyāpādentīti maraṇapariyantikaṃ aparaṃ pāpenti. Tenāha ‘‘pariyāpādayantī’’ti, jīvitaṃ pariyāpādayanti maraṇaṃ paṭipajjāpentīti vuttaṃ hoti.

76. 여섯 번째 경에서 ‘방패(camma)’란 가죽으로 만든 것이나 가죽으로 꿰맨 것, 또는 다른 방패나 판자 등을 포함한다. ‘활과 화살통을 갖추고’란 활과 화살통을 매고 준비하는 것이다. 활대를 시위에 걸어 쓸 수 있게 만드는 등의 행위도 활을 갖추는 것에 해당한다. 그래서 “활과 화살통을 갖추고”라고 하였다. ‘전투 대열로 서 있는’이란 두 군대가 진영을 짜고 배치되는 방식에 따라 서 있는 것, 즉 군대 대열의 배치에 따라 자리를 잡은 것을 의미한다. ‘열의와 노력을 다한다’는 것은 싸우기 위해 열의와 노력을 다하는 것이다. ‘끝장내다’는 것은 죽음이라는 결말에 이르게 하는 것이다. 그래서 “끝장을 낸다”고 하였으니, 목숨을 끝내고 죽음에 이르게 한다는 뜻이다.

Arakkhiteneva [Pg.30] kāyenātiādīsu hatthapāde kīḷāpento gīvaṃ viparivattento kāyaṃ na rakkhati nāma. Nānappakāraṃ duṭṭhullaṃ karonto vācaṃ na rakkhati nāma. Kāmavitakkādayo vitakkento cittaṃ na rakkhati nāma. Anupaṭṭhitāya satiyāti kāyagatāya satiyā anupaṭṭhitāya. Rāgena anugatoti rāgena anupahato. Rāgaparetoti vā rāgena phuṭṭho phuṭṭhavisena viya sappena.

‘보호되지 않은 몸으로’ 등의 구절에서, 손과 발을 마구 움직이거나 목을 비트는 것은 몸을 보호하지 않는 것이다. 온갖 종류의 거친 말을 하는 것은 말을 보호하지 않는 것이다. 감각적 욕망에 대한 사유 등을 하는 것은 마음을 보호하지 않는 것이다. ‘마음챙김이 확립되지 않음’이란 몸에 대한 마음챙김(신념처)이 확립되지 않은 것이다. ‘탐욕이 뒤따른다’는 것은 탐욕에 의해 물드는 것이다. ‘탐욕에 압도됨’이란 독사에 물려 독이 퍼진 것처럼 탐욕에 휩싸인 것이다.

Anudahanaṭṭhenāti anupāyappaṭipattiyā. Sampati āyatiñca mahābhitāpaṭṭhena. Anavatthitasabhāvatāya ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhena. Muhuttaramaṇīyatāya tāvakālikaṭṭhena. Byattehi abhibhavanīyatāya sabbaṅgapaccaṅgapalibhañjanaṭṭhena. Chedanabhedanādiadhikaraṇabhāvena ugghaṭṭanasadisatāya adhikuṭṭanaṭṭhena. Avaṇe vaṇaṃ uppādetvā anto anupavisanasabhāvatāya vinivijjhanaṭṭhena. Diṭṭhadhammikasamparāyika anatthanimittatāya sāsaṅkasappaṭibhayaṭṭhena.

‘계속 태워버리는 의미’란 잘못된 수행 때문이다. ‘현재와 미래에 큰 고통을 주는 의미’에서이다. ‘안정되지 않은 본성 때문에 일시적으로 나타나는 의미’에서이다. ‘잠깐의 즐거움 때문에 일시적인 의미’에서이다. ‘현명한 이들에게 제압당할 수 있기에 온몸의 마디마디가 부서지는 의미’에서이다. ‘자르고 쪼개는 등의 일로 인해 마찰하는 것과 같으므로 도마와 같은 의미’에서이다. ‘상처 없는 곳에 상처를 내어 안으로 침투하는 성질 때문에 꿰뚫음의 의미’에서이다. ‘현세와 내세에 이롭지 못한 일의 원인이 되므로 의심스럽고 공포스러운 의미’에서이다.

Dutiyayodhājīvasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 요다지바 수타(전사 경)의 주석이 끝났다.

7-8. Paṭhamaanāgatabhayasuttādivaṇṇanā

7-8. 첫 번째 아나가타바야 수타(미래의 재난 경) 등의 주석

77-78. Sattame visesassa pattiyā visesassa pāpuṇanatthaṃ. Vīriyanti padhānavīriyaṃ. Taṃ pana caṅkamanavasena karaṇe ‘‘kāyika’’ntipi vattabbataṃ labhatīti āha – ‘‘duvidhampī’’ti. Satthakavātāti sandhibandhanāni kattariyā chindantā viya pavattavātā. Tenāha – ‘‘satthaṃ viyā’’tiādi. Katakammehīti katacorakammehi. Te kira katakammā yaṃ nesaṃ devataṃ āyācitvā kammaṃ nipphannaṃ, tassa upakāratthāya manusse māretvā galalohitāni gaṇhanti. Te ‘‘aññesu manussesu māriyamānesu kolāhalaṃ uppajjissati, pabbajitaṃ pariyesanto nāma natthī’’ti maññamānā bhikkhū gahetvā mārenti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Akatakammehīti aṭavito gāmaṃ āgamanakāle kammanipphattatthaṃ puretaraṃ balikammaṃ kātukāmehi. Tenevāha – ‘‘corikaṃ katvā nikkhantā katakammā nāmā’’tiādi. Aṭṭhame natthi vattabbaṃ.

77-78. 일곱 번째에서 '수승함을 증득하기 위하여'란 수승함에 도달하기 위함이다. '정진(Vīriya)'이란 바른 노력의 정진(padhānavīriya)이다. 그것이 경행을 통해 행해질 때 '육체적인 것'이라고도 불릴 수 있기 때문에 '두 종류 모두'라고 하였다. '칼바람(Satthakavātā)'이란 관절의 결합 부위를 가위로 자르는 듯이 부는 바람을 말한다. 그래서 '칼처럼' 등이라고 하였다. '범행을 저지른 자들(Katakammehī)'이란 도둑질을 저지른 자들을 말한다. 그들 범죄자들은 자신들이 어떤 신에게 기원하여 일이 성취되면, 그 보답으로 사람을 죽여 목의 피를 취한다고 한다. 그들은 '다른 사람들을 죽이면 소동이 일어나겠지만, 출가자를 찾는 사람은 없을 것이다'라고 생각하며 비구들을 붙잡아 죽인다. 그것을 염두에 두고 이와 같이 말씀하셨다. '범행을 저지르지 않은 자들(Akatakammehī)'이란 숲에서 마을로 올 때 일이 성취되도록 미리 제사(balikamma)를 지내고자 하는 자들을 말한다. 그래서 '도둑질을 하고 나온 자들을 범행을 저지른 자들이라 한다'라고 하였다. 여덟 번째에는 설명할 것이 없다.

Paṭhamaanāgatabhayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 미래의 두려움 경 등의 주석이 끝났다.

9. Tatiyaanāgatabhayasuttavaṇṇanā

9. 세 번째 미래의 두려움 경의 주석

79. Navame [Pg.31] pāḷigambhīrāti (saṃ. ni. ṭī. 2.2.229) pāḷivasena gambhīrā agādhā dukkhogāhā sallasuttasadisā. Sallasuttañhi (su. ni. 579) ‘‘animittamanaññāta’’ntiādinā pāḷivasena gambhīraṃ, na atthagambhīraṃ. Tathā hi tattha tā tā gāthā duviññeyyarūpā tiṭṭhanti. Duviññeyyañhi ñāṇena dukkhogāhanti katvā ‘‘gambhīra’’nti vuccati. Pubbāparaṃpettha kāsañci gāthānaṃ duviññeyyatāya dukkhogāhameva, tasmā pāḷivasena gambhīraṃ. Atthagambhīrāti atthavasena gambhīrā mahāvedallasuttasadisā, mahāvedallasuttassa (ma. ni. 1.449 ādayo) atthavasena gambhīratā pākaṭāyeva. Lokaṃ uttaratīti lokuttaro, so atthabhūto etesaṃ atthīti lokuttarā. Tenāha – ‘‘lokuttaradhammadīpakā’’ti. Suññatāpaṭisaṃyuttāti sattasuññadhammappakāsakā. Tenāha ‘‘khandhadhātuāyatanapaccayākārappaṭisaṃyuttā’’ti. Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbanti ca liṅgavacanavipallāsena vuttanti āha ‘‘uggahetabbe ceva vaḷañjetabbe cā’’ti. Kavino kammaṃ kavitā. Yassa pana yaṃ kammaṃ, taṃ tena katanti vuccatīti āha ‘‘kavitāti kavīhi katā’’ti. Kāveyyanti kabyaṃ, kabyanti ca kavinā vuttanti attho. Tenāha ‘‘tasseva vevacana’’nti. Cittakkharāti citrākāraakkharā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Sāsanato bahiddhā ṭhitāti na sāsanāvacarā. Bāhirakasāvakehīti ‘‘buddhā’’ti appaññātānaṃ yesaṃ kesañci sāvakehi. Sussūsissantīti akkharacittatāya ceva sarasampattiyā ca attamanā hutvā sāmaṇeradaharabhikkhumātugāmamahāgahapatikādayo ‘‘esa dhammakathiko’’ti sannipatitvā sotukāmā bhavissanti.

79. 아홉 번째에서 '경전의 언어가 깊다'는 것은 (상윳타 니까야 복주 2.2.229) 언어의 측면에서 깊고 바닥을 알 수 없으며 파악하기 어려운 것으로, 화살 경(Sallasutta)과 같다. 화살 경은 '징표도 없고 알려지지도 않은' 등으로 시작하여 언어의 측면에서 깊지, 의미의 측면에서 깊은 것은 아니다. 실제로 거기에는 각 게송이 이해하기 어려운 형태로 존재하기 때문이다. 지혜로 파악하기 어려워 도달하기 힘든 것을 '깊다'고 한다. 여기서 어떤 게송들은 앞뒤 관계가 이해하기 어려워 도달하기 힘들기 때문에, 언어의 측면에서 깊은 것이다. '의미가 깊다'는 것은 의미의 측면에서 깊은 것으로, 대회전 경(Mahāvedallasutta)과 같다. 대회전 경의 의미상의 깊음은 명백하다. 세상을 넘어선다(uttarati) 하여 '출세간(lokuttaro)'이라 하며, 그 의미를 지니고 있는 것들을 '출세간의 것'이라 한다. 그래서 '출세간의 법을 밝히는 것'이라고 하였다. '공(空)과 관련된 것'이란 유정(중생)의 공한 법을 드러내는 것을 말한다. 그래서 '온(khandha)·처(āyatana)·계(dhātu)·연기(paccayākāra)와 관련된 것'이라고 하였다. '배워야 하고 익혀야 한다'는 것은 성(性)과 수(數)의 전도(vipallāsa)로 언급된 것이므로 '배워야 할 것과 사용해야 할 것'이라고 하였다. 시인의 작업이 '시적 재능(kavitā)'이다. 어떤 사람의 작업은 그에 의해 만들어진 것이라 불리므로 '시적 재능이란 시인들에 의해 만들어진 것'이라고 하였다. '카웨이야(Kāveyya)'란 시(kabya)이며, 시란 시인에 의해 읊어진 것이라는 뜻이다. 그래서 '그것의 동의어'라고 하였다. '화려한 문구'란 다양한 형태의 글자들을 말한다. 다른 단어도 그것의 동의어이다. '교단 밖에 머무는 자들'이란 교단에 속하지 않는 자들이다. '외부의 제자들'이란 '부처'라고 알려지지 않은 어떤 스승들의 제자들을 말한다. '귀를 기울일 것이다'란 문구의 화려함과 음성의 풍부함에 매료되어 사미, 젊은 비구, 여인들, 큰 거사 등이 '이분은 법사다'라고 모여들어 듣고 싶어 할 것이라는 의미이다.

Tatiyaanāgatabhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

세 번째 미래의 두려움 경의 주석이 끝났다.

10. Catutthaanāgatabhayasuttavaṇṇanā

10. 네 번째 미래의 두려움 경의 주석

80. Dasame pañcavidhena saṃsaggenāti ‘‘savanasaṃsaggo, dassanasaṃsaggo, samullāpasaṃsaggo, sambhogasaṃsaggo, kāyasaṃsaggo’’ti evaṃ vuttena pañcavidhena saṃsaggena. Saṃsajjati etenāti saṃsaggo, rāgo. Savanahetuko, savanavasena vā pavatto saṃsaggo savanasaṃsaggo. Esa nayo [Pg.32] sesesupi. Kāyasaṃsaggo pana kāyaparāmāso. Tesu parehi vā kathiyamānaṃ rūpādisampattiṃ attanā vā sitalapitagītasaddaṃ suṇantassa sotaviññāṇavīthivasena uppanno rāgo savanasaṃsaggo nāma. Visabhāgarūpaṃ olokentassa pana cakkhuviññāṇavīthivasena uppanno rāgo dassanasaṃsaggo nāma. Aññamaññaālāpasallāpavasena uppannarāgo samullāpasaṃsaggo nāma. Bhikkhuno bhikkhuniyā santakaṃ, bhikkhuniyā bhikkhussa santakaṃ gahetvā paribhogakaraṇavasena uppannarāgo sambhogasaṃsaggo nāma. Hatthaggāhādivasena uppanno rāgo kāyasaṃsaggo nāma.

80. 열 번째에서 '다섯 가지 방식의 접촉'이란 '듣는 접촉, 보는 접촉, 대화하는 접촉, 함께 누리는 접촉, 신체적 접촉'이라고 언급된 다섯 가지 방식의 접촉을 말한다. 이것으로 인해 달라붙기 때문에 '접촉(saṃsaggo)'이라 하며 곧 탐욕(rāgo)이다. 듣는 것을 원인으로 하거나 듣는 것을 통해 일어나는 접촉이 '듣는 접촉'이다. 이 방식은 나머지에도 적용된다. '신체적 접촉'은 몸으로 만지는 것이다. 그중에서 타인에 의해 말해지는 형색 등의 뛰어남이나 자신이 직접 노래 소리 등을 들을 때 이비식의 과정(sotaviññāṇavīthi)을 통해 일어나는 탐욕을 '듣는 접촉'이라 한다. 이성(visabhāga)의 모습을 볼 때 안비식의 과정(cakkhuviññāṇavīthi)을 통해 일어나는 탐욕을 '보는 접촉'이라 한다. 서로 대화하고 담소를 나누는 과정에서 일어나는 탐욕을 '대화하는 접촉'이라 한다. 비구가 비구니의 물건을, 비구니가 비구의 물건을 가져다 사용함으로써 일어나는 탐욕을 '함께 누리는 접촉'이라 한다. 손을 잡는 등의 행위로 인해 일어나는 탐욕을 '신체적 접촉'이라 한다.

Anekavihitanti annasannidhipānasannidhivatthasannidhiyānasannidhisayanasannidhigandhasannidhi- āmisasannidhivasena anekappakāraṃ. Sannidhikatassāti etena ‘‘sannidhikāraparibhoga’’nti (dha. sa. tikamātikā 10) ettha kāra-saddassa kammatthataṃ dasseti. Yathā vā ‘‘ācayaṃ gāmino’’ti vattabbe anunāsikalopena ‘‘ācayagāmino’’ti niddeso kato, evaṃ ‘‘sannidhikāraṃ paribhoga’’nti vattabbe anunāsikalopena ‘‘sannidhikāraparibhoga’’nti vuttaṃ, sannidhiṃ katvā paribhoganti attho.

'여러 가지'란 음식의 저축, 음료의 저축, 의복의 저축, 탈것의 저축, 침상의 저축, 향의 저축, 재물의 저축 등 여러 가지 종류를 말한다. '저축된 것'에 대하여, 이것으로써 '저축하여 수용함(sannidhikāraparibhoga)'(담마상가니 논모법 10)에서 '까라(kāra)'라는 단어가 목적어의 의미를 지님을 보여준다. 마치 '쌓음으로 가는(ācayaṃ gāmino)'이라고 해야 할 것을 비음(anunāsikalopa)을 생략하여 '아짜야가미노(ācayagāmino)'라고 지시한 것처럼, '저축을 하여 수용함(sannidhikāraṃ paribhogaṃ)'이라고 해야 할 것을 비음을 생략하여 '산니디까라빠리보가(sannidhikāraparibhoga)'라고 하였으니, 저축을 한 뒤에 수용한다는 의미이다.

‘‘Sannidhikatassa paribhoga’’nti ettha (dī. ni. aṭṭha. 1.12) pana duvidhā kathā vinayavasena sallekhavasena ca. Vinayavasena tāva yaṃ kiñci annaṃ ajja paṭiggahitaṃ aparajju sannidhikāraṃ hoti, tassa paribhoge pācittiyaṃ. Attanā laddhaṃ pana sāmaṇerānaṃ datvā tehi laddhaṃ vā pāpetvā dutiyadivase bhuñjituṃ vaṭṭati, sallekho pana na hoti. Pānasannidhimhipi eseva nayo. Vatthasannidhimhi anadhiṭṭhitāvikappitaṃ sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti. Ayaṃ nippariyāyakathā. Pariyāyato pana ticīvarasantuṭṭhena bhavitabbaṃ, catutthaṃ labhitvā aññassa dātabbaṃ. Sace yassa kassaci dātuṃ na sakkoti, yassa pana dātukāmo hoti, so uddesatthāya vā paripucchatthāya vā gato, āgatamatte dātabbaṃ, adātuṃ na vaṭṭati. Cīvare pana appahonte, satiyā vā paccāsāya anuññātakālaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Sūcisuttacīvarakārakānaṃ alābhe tatopi vinayakammaṃ katvā ṭhapetuṃ vaṭṭati ‘‘imasmiṃ jiṇṇe puna īdisaṃ kuto labhissāmī’’ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.

‘저장된 것의 수용’이라는 점에 대하여 (장부 주석서 1.12) 율의 관점과 삭감(sallekha, 削減)의 관점이라는 두 가지 설명이 있다. 우선 율의 관점에서는, 오늘 받은 어떤 음식이든 다음 날까지 두면 저장이 되며, 그것을 수용하는 데에는 바치제(pācittiya)가 된다. 그러나 자신이 얻은 것을 사미들에게 주고, 그들이 얻은 것을 (다시) 받아서 다음 날 먹는 것은 (율의 관점에서는) 허용되지만, 삭감(의 정신)에는 맞지 않는다. 음료의 저장에 대해서도 이와 같은 방식이다. 의복의 저장에 있어서는, 수지(adhiṭṭhāna)하거나 위탁(vikappita)하지 않은 것은 저장이 되며, 또한 삭감을 해친다. 이것은 직접적인 설명이다. 방편적인 설명으로는, 삼의(三衣)로 만족해야 하며, 네 번째 것을 얻으면 다른 이에게 주어야 한다. 만약 누구에게도 줄 수 없으나, 줄 마음이 있는 사람이 공부하러 갔거나 질문하러 갔다면, 그가 돌아오자마자 주어야 하며, 주지 않는 것은 합당하지 않다. 그러나 의복이 부족할 때에는, (새 옷을 얻을) 생각이나 기대가 있는 동안 허용된 기간 동안 보관하는 것은 합당하다. 바늘, 실, 옷 만드는 사람을 구하지 못했을 때에도 그 때문에 율의 절차를 거쳐 보관하는 것은 합당하다. 그러나 ‘이것이 낡으면 다시 이런 것을 어디서 얻겠는가’라고 하며 보관하는 것은 합당하지 않으니, 이는 저장이 되며 삭감을 해치기 때문이다.

Yānasannidhimhi [Pg.33] yānaṃ nāma vayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikā pāṭaṅkīti. Na panetaṃ pabbajitassa yānaṃ, upāhanaṃ pana yānaṃ. Ekabhikkhussa hi eko araññavāsatthāya, eko dhotapādakatthāyāti ukkaṃsato dve upāhanasaṅghāṭakā vaṭṭanti, tatiyaṃ labhitvā aññassa dātabbo. ‘‘Imasmiṃ jiṇṇe aññaṃ kuto labhissāmī’’ti ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti. Sayanasannidhimhi sayananti mañco. Ekassa bhikkhuno eko sayanagabbhe, eko divāṭṭhāneti ukkaṃsato dve mañcā vaṭṭanti. Tato uttariṃ labhitvā aññassa bhikkhuno, gaṇassa vā dātabbo, adātuṃ na vaṭṭati, sannidhi ceva hoti, sallekho ca kuppati. Gandhasannidhimhi bhikkhuno kaṇḍukacchuchavidosādiābādhe sati gandhā vaṭṭanti. Gandhatthikena gandhañca āharāpetvā tasmiṃ roge vūpasante aññesaṃ vā ābādhikānaṃ dātabbaṃ, dvāre pañcaṅguligharadhūpanādīsu vā upanetabbaṃ. ‘‘Puna roge sati bhavissatī’’ti ṭhapetuṃ na vaṭṭati, gandhasannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.

탈것의 저장에 있어서, 탈것이란 가마, 수레, 우차, 가마(sandamānikā), 들것(pāṭaṅkī) 등을 말한다. 그러나 이것은 출가자의 탈것이 아니며, 신발이 (출가자에게는) 탈것이다. 한 비구에게 숲에 거주하기 위한 것 하나, 발을 씻고 신기 위한 것 하나로 최대 두 켤레의 신발은 허용되지만, 세 번째 것을 얻으면 다른 이에게 주어야 한다. ‘이것이 낡으면 다른 것을 어디서 얻겠는가’라고 하며 보관하는 것은 합당하지 않으니, 이는 저장이 되며 삭감을 해친다. 침상의 저장에 있어서, 침상이란 침대(mañca)를 말한다. 한 비구에게 침실에 하나, 낮에 머무는 곳에 하나로 최대 두 개의 침대는 허용된다. 그 이상을 얻으면 다른 비구나 승가에 주어야 하며, 주지 않는 것은 합당하지 않으니, 이는 저장이 되며 삭감을 해치기 때문이다. 향의 저장에 있어서, 비구에게 옴이나 가려움, 피부병 등의 질환이 있을 때 향은 허용된다. 향이 필요한 이유로 향을 가져오게 하여 그 병이 나았다면, 다른 아픈 이들에게 주거나 문에 다섯 손가락 무늬를 찍거나 방에 향을 피우는 등의 용도로 써야 한다. ‘다시 병이 생기면 쓸 것이다’라고 하며 보관하는 것은 합당하지 않으니, 이는 향의 저장이 되며 삭감을 해치기 때문이다.

Āmisanti vuttāvasesaṃ daṭṭhabbaṃ. Seyyathidaṃ – idhekacco bhikkhu ‘‘tathārūpe kāle upakārāya bhavissantī’’ti tilataṇḍulamuggamāsanāḷikeraloṇamacchasappitelakulālabhājanādīni āharāpetvā ṭhapeti. So vassakāle kālasseva sāmaṇerehi yāguṃ pacāpetvā paribhuñjitvā ‘‘sāmaṇera udakakaddame dukkhaṃ gāmaṃ pavisituṃ, gaccha asukakulaṃ gantvā mayhaṃ vihāre nisinnabhāvaṃ ārocehi, asukakulato dadhiādīni āharā’’ti peseti. Bhikkhūhi ‘‘kiṃ, bhante, gāmaṃ pavisissāmā’’ti vuttepi ‘‘duppaveso, āvuso, idāni gāmo’’ti vadati. Te ‘‘hotu, bhante, acchatha tumhe, mayaṃ bhikkhaṃ pariyesitvā āharissāmā’’ti gacchanti. Atha sāmaṇero dadhiādīni āharitvā bhattañca byañjanañca sampādetvā upaneti, taṃ bhuñjantasseva upaṭṭhākā bhattaṃ pahiṇanti, tatopi manāpamanāpaṃ bhuñjati. Atha bhikkhū piṇḍapātaṃ gahetvā āgacchanti, tatopi manāpamanāpaṃ bhuñjatiyeva. Evaṃ catumāsampi vītināmeti. Ayaṃ vuccati bhikkhu muṇḍakuṭumbikajīvikaṃ jīvati, na samaṇajīvikanti. Evarūpo āmisasannidhi nāma hoti. Bhikkhuno pana vasanaṭṭhāne ekā taṇḍulanāḷi eko guḷapiṇḍo [Pg.34] kuḍuvamattaṃ sappīti ettakaṃ nidhetuṃ vaṭṭati akāle sampattacorānaṃ atthāya. Te hi ettakaṃ āmisapaṭisanthāraṃ alabhantā jīvitā voropeyyuṃ, tasmā sace hi ettakaṃ natthi, āharāpetvāpi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Aphāsukakāle ca yadettha kappiyaṃ, taṃ attanāpi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Kappiyakuṭiyaṃ pana bahuṃ ṭhapentassapi sannidhi nāma natthi.

‘재물(āmisa)’이란 앞에서 언급한 것 이외의 것들을 말한다. 예를 들어, 여기 어떤 비구는 ‘그러한 때에 도움이 될 것이다’라고 하며 깨, 쌀, 녹두, 강낭콩, 야자유, 소금, 생선, 버터, 기름, 옹기 그릇 등을 가져오게 하여 저장해 둔다. 그는 우기에 이른 아침부터 사미들에게 죽을 끓이게 하여 먹고는, ‘사미야, 물과 진흙 때문에 마을에 들어가기 힘들구나. 아무개 집으로 가서 내가 사원에 머물고 있다고 알리고, 그 집에서 요구르트 등을 가져오너라’라고 보낸다. 비구들이 ‘존자시여, 마을에 들어가시겠습니까?’라고 물어도, ‘도반들이여, 지금은 마을에 들어가기 어렵소’라고 말한다. 그들은 ‘알겠습니다, 존자시여. 머무십시오. 저희가 음식을 구해서 가져오겠습니다’라고 하며 떠난다. 그러면 사미가 요구르트 등을 가져오고 밥과 반찬을 준비하여 올리면, 그것을 먹고 있는 동안 후원자들이 밥을 보내오고, 거기서도 마음에 드는 것과 들지 않는 것을 골라 먹는다. 이어 비구들이 탁발 음식을 가지고 돌아오면, 거기서도 또 마음에 드는 것과 들지 않는 것을 골라 먹는다. 이와 같이 넉 달을 보낸다. 이것을 일컬어 비구가 ‘삭발한 가부장의 삶’을 사는 것이지, ‘수행자의 삶’을 사는 것이 아니라고 한다. 이러한 것을 재물의 저장이라 한다. 그러나 비구가 머무는 곳에 쌀 한 되, 설탕 한 덩이, 버터 한 홉 정도를 보관하는 것은 때아닌 때에 찾아온 도둑들을 위해 합당하다. 그들이 이 정도의 재물 대접을 받지 못하면 목숨을 앗아갈 수도 있기 때문이니, 그러므로 만약 이 정도의 양이 없다면 가져오게 해서라도 보관하는 것이 합당하다. 또한 몸이 불편할 때 거기 있는 허용된 것(kappiya)은 자신이 수용하는 것도 합당하다. 그러나 정법각(kappiyakuṭi)에 많이 보관하는 것은 ‘저장’이라고 하지 않는다.

Catutthaanāgatabhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

제4 미래의 두려움 경의 주석이 끝났다.

Yodhājīvavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

요다지바 품(전사의 품)의 주석이 끝났다.

(9) 4. Theravaggo

(9) 4. 장로 품

1-2. Rajanīyasuttādivaṇṇanā

1-2. 라자니야 경 등의 주석

81-82. Catutthassa paṭhamaṃ suviññeyyameva. Dutiye guṇamakkhanāya pavattopi attano kārakaṃ gūthena paharantaṃ gūtho viya paṭhamataraṃ makkhetīti makkho, so etassa atthīti makkhī. Paḷāsatīti paḷāso, parassa guṇe ḍaṃsitvā viya apanetīti attho. So etassa atthīti paḷāsī. Paḷāsī puggalo hi dutiyassa dhuraṃ na deti, sampasāretvā tiṭṭhati. Tenāha ‘‘yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato’’ti.

81-82. 네 번째 품의 첫 번째 경은 이해하기 쉽다. 두 번째 경에서, (makkha는) 타인의 덕을 은폐하기 위해 작용하면서도, 자신의 배설물로 상대를 치려는 자가 배설물에 의해 자신이 먼저 더러워지는 것처럼 먼저 더럽히기 때문에 ‘은폐함(makkha)’이라 하며, 그것을 가진 자를 ‘은폐하는 자(makkhī)’라 한다. ‘paḷāsatī’라고 해서 ‘경시함(paḷāsa)’이니, 다른 사람의 덕을 씹어 내뱉듯 제거해버린다는 의미이다. 그것을 가진 자를 ‘경시하는 자(paḷāsī)’라 한다. 경시하는 사람은 다른 사람에게 책임을 넘기지 않고, (자신이) 맞서서 서 있기 때문이다. 그래서 ‘겨룸(yugaggāha)의 특징인 paḷāsa를 갖춘 자’라고 하였다.

Rajanīyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

라자니야 경 등의 주석이 끝났다.

3. Kuhakasuttavaṇṇanā

3. 쿠하카 경(사기꾼 경) 주석

83. Tatiye tīhi kuhanavatthūhīti sāmantajappanairiyāpathasannissitapaccayappaṭisevanabhedato tippabhedehi kuhanavatthūhi. Tividhena kuhanavatthunā lokaṃ kuhayati vimhāpayati ‘‘aho acchariyapuriso’’ti attani paresaṃ vimhayaṃ uppādetīti kuhako. Lābhasakkāratthiko hutvā lapati attānaṃ dāyakaṃ vā ukkhipitvā yathā so kiñci dadāti, evaṃ ukkācetvā kathetīti lapako. Nimittaṃ sīlaṃ tassāti nemittiko, nimittena vā carati, nimittaṃ vā karotīti nemittiko. Nimittanti ca paresaṃ paccayadānasaññuppādakaṃ kāyavacīkammaṃ vuccati[Pg.35]. Nippeso sīlamassāti nippesiko. Nippisatīti vā nippeso, nippesoyeva nippesiko. Nippesoti ca saṭhapuriso viya lābhasakkāratthaṃ akkosanuppaṇḍanaparapiṭṭhimaṃsikatādi.

83. 세 번째 경에서, ‘세 가지 사기의 근거들로써’란 이득을 얻기 위한 암시, 위의(iriyāpatha)에 의지함, (필수)품의 수용이라는 차이에 따른 세 종류의 사기 근거들을 말한다. 세 가지 사기 근거로 세상을 속이고 놀라게 하며, ‘오, 놀라운 사람이구나’라며 자신에 대해 타인의 경탄을 일으키는 자가 ‘사기꾼(kuhako)’이다. 이득과 명예를 원하여 자신이나 보시자를 추켜세우며 떠벌리고, 그가 무언가를 주도록 부추겨서 말하는 자가 ‘아첨꾼(lapako)’이다. 징조(nimitta)가 그의 습성인 자가 ‘징조를 부리는 자(nemittiko)’이며, 혹은 징조로써 행하거나 징조를 만드는 자가 ‘징조를 부리는 자’이다. 징조란 다른 이들에게 필수품을 보시해야겠다는 생각을 일으키게 하는 몸과 말의 행위를 말한다. 강탈(nippeso)이 그의 습성인 자가 ‘강탈하는 자(nippesiko)’이다. 혹은 짓누르기 때문에 강탈이며, 강탈 자체가 강탈하는 자이다. 강탈이란 교활한 사람처럼 이득과 명예를 위해 꾸짖고 비웃고 남의 등 뒤에서 헐뜯는 것 등을 말한다.

Kuhakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

쿠하카 경의 주석이 끝났다.

6-7. Paṭisambhidāppattasuttādivaṇṇanā

6-7. 무애해달성경 등에 대한 설명

86-87. Chaṭṭhe paṭisambhidāsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Uccāvacānīti uccanīcāni. Tenāha ‘‘mahantakhuddakānī’’ti. Kiṃkaraṇīyānīti ‘‘kiṃ karomī’’ti evaṃ vatvā kattabbakammāni. Tattha uccakammāni nāma cīvarassa karaṇaṃ, rajanaṃ, cetiye sudhākammaṃ, uposathāgāracetiyagharabodhigharesu kattabbakammanti evamādi. Avacakammaṃ nāma pādadhovanamakkhanādi khuddakakammaṃ. Tatrupāyāsāti tatrupagamaniyā, tatra tatra mahante khuddake ca kamme sādhanavasena upagacchantiyāti attho. Tassa tassa kammassa nipphādane samatthāyāti vuttaṃ hoti. Tatrupāyāyāti vā tatra tatra kamme sādhetabbe upāyabhūtāya. Alaṃ kātunti kātuṃ samattho hoti. Alaṃ saṃvidhātunti vicāretuṃ samattho. Sattamaṃ uttānameva.

86-87. 여섯 번째 경에서 무애해(분석적 지혜)들에 대해 말해야 할 것은 이미 앞에서 설명한 것과 같다. '높고 낮은 것들(uccāvacāni)'이란 높고 낮은 것을 의미한다. 그래서 '크고 작은 것들(mahantakhuddakāni)'이라고 하였다. '해야 할 일들(kiṃkaraṇīyāni)'이란 '무엇을 할까'라고 말하며 행해야 할 일들을 의미한다. 거기서 '높은 일들(uccakammāni)'이란 가사를 만드는 일, 염색하는 일, 탑에 석회 칠을 하는 일, 포살당·불전·보리수 집에서 해야 할 일 등을 말한다. '낮은 일(avacakamma)'이란 발을 씻고 기름을 바르는 일 등의 사소한 일을 말한다. '그 방편을 갖춘(tatrupāyā)'이란 그것들에 접근할 수 있는, 즉 이러저러한 크고 작은 일들에 성취하는 힘으로써 접근한다는 뜻이다. 그것은 각각의 일을 완수하는 데 능숙하다는 의미이다. 또는 '그 방편을 갖춘(tatrupāyā)'이란 이러저러한 성취해야 할 일에 방편이 된다는 것이다. '행하기에 충분한(alaṃ kātuṃ)'이란 행할 능력이 있다는 것이고, '관리하기에 충분한(alaṃ saṃvidhātuṃ)'이란 배정하거나 계획할 능력이 있다는 것이다. 일곱 번째 경은 그 의미가 분명하다.

Paṭisambhidāppattasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

무애해달성경 등에 대한 설명이 끝났다.

8. Therasuttavaṇṇanā

8. 장로경에 대한 설명

88. Aṭṭhame thirabhāvappattoti sāsane thirabhāvaṃ anivattibhāvaṃ pattho. Pabbajito hutvā bahū rattiyo jānātīti rattaññū. Tenāha ‘‘pabbajitadivasato paṭṭhāyā’’tiādi. Pākaṭoti ayathābhūtaguṇehi ceva yathābhūtaguṇehi ca samuggato. Yaso etassa atthīti yasassī, yasaṃ sito nissito vā yasassī. Tenāha ‘‘yasanissito’’ti. Asataṃ asādhūnaṃ dhammā asaddhammā, asantā vā asundarā gārayhā lāmakā dhammāti asaddhammā. Vipariyāyena saddhammā veditabbā.

88. 여덟 번째 경에서 '견고함에 도달한 자(thirabhāvappatto)'란 가르침 안에서 견고한 상태, 즉 물러남이 없는 상태에 도달한 자를 말한다. 출가한 후 많은 밤을 지내며 안다고 해서 '숙지자(rattaññū)'라고 한다. 그래서 '출가한 날로부터 시작하여' 등이라고 하였다. '널리 알려진(pākaṭo)'이란 사실이 아닌 덕성과 사실인 덕성 모두로 인해 세상에 드러난 것을 말한다. 명성(yasa)이 있는 자를 '명성이 있는 자(yasassī)'라고 하며, 명성에 의지하거나 의탁한 자가 '명성이 있는 자'이다. 그래서 '명성에 의지한'이라고 하였다. '옳지 못한 사람들(asataṃ)', 즉 착하지 않은 사람들의 법이 '사악한 법(asaddhammā)'이며, 혹은 존재하지 않거나 좋지 않고 비난받을 만하며 저급한 법들이 '사악한 법'이다. 그 반대로서 '바른 법(saddhammā)'을 알아야 한다.

Therasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

장로경에 대한 설명이 끝났다.

9. Paṭhamasekhasuttavaṇṇanā

9. 첫 번째 유학경에 대한 설명

89. Navame [Pg.36] āramitabbaṭṭhena kammaṃ ārāmo etassāti kammārāmo, tassa bhāvo kammārāmatā. Tattha kammanti itikattabbaṃ kammaṃ vuccati. Seyyathidaṃ – cīvaravicāraṇaṃ cīvarakammakaraṇaṃ upatthambhanaṃ pattatthavikaaṃsabaddhakakāyabandhanadhammakaraṇaādhārakapādakathalikasammajjaniādīnaṃ karaṇanti. Ekacco hi etāni karonto sakaladivasaṃ etāneva karoti, taṃ sandhāyesa paṭikkhepo. Yo pana etesaṃ karaṇavelāyameva tāni karoti, uddesavelāya uddesaṃ gaṇhāti, sajjhāyavelāya sajjhāyati, cetiyaṅgaṇavattavelāya cetiyaṅgaṇavattaṃ karoti, manasikāravelāya manasikāraṃ karoti, na so kammārāmo nāma. Bhassārāmatāti ettha yo itthivaṇṇapurisavaṇṇādivasena ālāpasallāpaṃ karontoyeva divasañca rattiñca vītināmeti, evarūpo bhasse pariyantakārī na hoti, ayaṃ bhassārāmo nāma. Yo pana rattimpi divasampi dhammaṃ katheti, pañhaṃ vissajjeti, ayaṃ appabhasso bhasse pariyantakārīyeva. Kasmā? ‘‘Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ dhammī vā kathā, ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti (ma. ni. 1.273; udā. 12, 28, 29) vuttattā.

89. 아홉 번째 경에서 즐겨야 한다는 의미에서 일이 그의 즐거움(ārāma)인 자를 '일을 즐기는 자(kammārāmo)'라 하며, 그 상태를 '일을 즐김(kammārāmatā)'이라 한다. 거기서 '일'이란 마땅히 해야 할 일을 말한다. 예를 들어 가사를 손질하거나 가사를 만드는 일, 다른 일을 돕는 일, 발때 주머니, 어깨 끈, 허리띠, 정수기, 받침대, 발을 닦는 나무판, 빗자루 등을 만드는 일을 말한다. 어떤 사람은 이것들을 하면서 하루 종일 이것들만 하는데, 그것을 겨냥하여 이 금지가 있는 것이다. 그러나 그것들을 해야 할 시간에만 그것들을 하고, 가르침을 받는 시간에는 가르침을 받고, 암송하는 시간에는 암송하며, 탑 마당의 의무를 행하는 시간에는 탑 마당의 의무를 행하고, 정신적 수행(작의) 시간에는 정신적 수행을 하는 사람은 '일을 즐기는 자'라고 불리지 않는다. '잡담을 즐김(bhassārāmatā)'이란, 여성의 모습이나 남성의 모습 등에 대해 대화하며 낮밤을 보내는 사람을 말하는데, 이러한 자는 말의 끝을 맺지 못하며, 그가 바로 '잡담을 즐기는 자'이다. 그러나 밤이나 낮이나 법을 설하고 질문에 답하는 사람은 말이 적고 잡담을 끝내는 자이다. 왜냐하면 "비구들이여, 모인 그대들에게는 두 가지 할 일이 있으니, 법에 대한 대화나 성스러운 침묵이다"라고 말씀하셨기 때문이다.

Niddārāmatāti ettha yo gacchantopi nisinnopi nipannopi thinamiddhābhibhūto niddāyatiyeva, ayaṃ niddārāmo nāma. Yassa pana karajakāye gelaññena cittaṃ bhavaṅge otarati, nāyaṃ niddārāmo. Tenevāha – ‘‘abhijānāmi kho panāhaṃ, aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā’’ti (ma. ni. 1.387). Saṅgaṇikārāmatāti ettha yo ekassa dutiyo, dvinnaṃ tatiyo, tiṇṇaṃ catutthoti evaṃ saṃsaṭṭhova viharati, ekako assādaṃ na labhati, ayaṃ saṅgaṇikārāmo. Yo pana catūsu iriyāpathesu ekakova assādaṃ labhati, nāyaṃ saṅgaṇikārāmo veditabbo. Sekhānaṃ paṭiladdhaguṇassa parihānāsambhavato ‘‘upariguṇehī’’tiādi vuttaṃ.

'잠자기를 즐김(niddārāmatā)'이란, 걷거나 앉아 있거나 누워 있을 때도 혼침과 수면에 압도되어 잠자기만 하는 사람을 '잠자기를 즐기는 자'라 한다. 그러나 육체적 몸에 질병이 있어 마음이 잠재의식(bhavaṅga)으로 빠지는 자는 '잠자기를 즐기는 자'가 아니다. 그래서 "악기벳사나여, 나는 여름의 마지막 달에 식사를 마치고 돌아와 가사를 네 겹으로 접어 펴고 오른쪽 옆구리로 누워 마음 챙기고 알아차리며 잠이 들었던 것을 기억한다"라고 말씀하셨다. '사교를 즐김(saṅgaṇikārāmatā)'이란, 한 사람에게 두 번째가 되고, 두 사람에게 세 번째가 되고, 세 사람에게 네 번째가 되는 식으로 늘 어울려 지내며 혼자서는 즐거움을 얻지 못하는 사람을 '사교를 즐기는 자'라 한다. 그러나 네 가지 자세 중 어느 자세에서든 혼자서 즐거움을 얻는 사람은 '사교를 즐기는 자'가 아님을 알아야 한다. 유학(학인)들에게 이미 얻은 덕성이 퇴보하는 일은 없으므로 '더 높은 덕성들로부터' 등이라고 설명되었다.

Paṭhamasekhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 유학경에 대한 설명이 끝났다.

10. Dutiyasekhasuttavaṇṇanā

10. 두 번째 유학경에 대한 설명

90. Dasame [Pg.37] atipātovāti sabbarattiṃ niddāyitvā balavapaccūse koṭisammuñjaniyā thokaṃ sammajjitvā mukhaṃ dhovitvā yāgubhikkhatthāya pātova pavisati. Taṃ atikkamitvāti gihisaṃsaggavasena kālaṃ vītināmento majjhanhikasamayaṃ atikkamitvā pakkamati. Pātoyeva hi gāmaṃ pavisitvā yāguṃ ādāya āsanasālaṃ gantvā pivitvā ekasmiṃ ṭhāne nipanno niddāyitvā manussānaṃ bhojanavelāya ‘‘paṇītabhikkhaṃ labhissāmī’’ti upakaṭṭhe majjhanhike uṭṭhāya dhammakaraṇena udakaṃ gahetvā akkhīni puñchitvā piṇḍāya caritvā yāvadatthaṃ bhuñjitvā gihisaṃsaṭṭho kālaṃ vītināmetvā majjhanhe vītivatte paṭikkamati.

90. 열 번째 경에서 '너무 일찍(atipātova)'이란 밤새 잠을 자고 이른 새벽에 빗자루로 조금 쓸고 얼굴을 씻고 죽 공양을 받기 위해 아주 일찍 마을로 들어가는 것을 말한다. '그 시간을 지나쳐서(taṃ atikkamitva)'란 재가자와의 교제 때문에 시간을 보내느라 정오가 지나서 떠나는 것을 말한다. 즉, 아주 일찍 마을에 들어가 죽을 받아서 공양당에 가서 마시고 한곳에 누워 잠을 자다가, 사람들이 식사할 때가 되어 '맛있는 음식을 얻겠지' 하며 정오가 다 되었을 때 일어나 정수기로 물을 받아 눈을 씻고 탁발하러 다녀서 배불리 먹고, 재가자와 어울려 시간을 보내다가 정오가 지나서야 돌아오는 것을 의미한다.

Appicchakathāti, ‘‘āvuso, atricchatā pāpicchatāti ime dhammā pahātabbā’’ti tesu ādīnavaṃ dassetvā ‘‘evarūpaṃ appicchataṃ samādāya vattitabba’’ntiādinayappavattā kathā. Tīhi vivekehīti kāyaviveko, cittaviveko, upadhivivekoti imehi tīhi vivekehi. Tattha eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṃ kappeti, eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti, eko carati, eko viharatīti ayaṃ kāyaviveko nāma. Aṭṭha samāpattiyo pana cittaviveko nāma. Nibbānaṃ upadhiviveko nāma. Vuttampi hetaṃ – ‘‘kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ, cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatāna’’nti (mahāni. 57). Duvidhaṃ vīriyanti kāyikaṃ, cetasikañca vīriyaṃ. Sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Samādhinti vipassanāpādakā aṭṭha samāpattiyo. Vimuttikathāti vā ariyaphalaṃ ārabbha pavattā kathā. Sesaṃ uttānameva.

‘소욕지족에 대한 이야기(Appicchakathā)’란, ‘도반들이여, 과도한 욕심과 악한 욕심이라는 이러한 법들은 버려야 할 것입니다’라고 그것들의 위험을 보여준 뒤에, ‘이러한 소욕을 지니고 살아가야 합니다’라는 등의 방식으로 전개되는 이야기를 말한다. ‘세 가지 원리(viveka)에 의해서’란 신원리(身遠離), 심원리(心遠離), 의뢰원리(依賴遠離)라는 이 세 가지 원리를 말한다. 그중에서 혼자 가고, 혼자 서고, 혼자 앉고, 혼자 눕고, 혼자 마을에 탁발하러 들어가고, 혼자 돌아오고, 혼자 경행에 전념하고, 혼자 행하고, 혼자 머무는 것, 이것을 신원리라 한다. 여덟 가지 등지(samāpatti)를 심원리라 한다. 열반을 의뢰원리라 한다. 이에 대해 다음과 같이 설해졌다. ‘신원리는 몸이 원리하고 출가를 즐기는 이들의 것이고, 심원리는 마음이 청정하여 최상의 깨끗함에 이른 이들의 것이며, 의뢰원리는 의뢰함이 없는 이들과 형성되지 않은 것에 도달한 푸갈라(인격체)들의 것이다’(Mahāni. 57). ‘두 가지 정진’이란 신체적 정진과 정신적 정진이다. ‘계(sīla)’란 사청정계(catupārisuddhisīla)이다. ‘삼매(samādhi)’란 위빳사나의 기초가 되는 여덟 가지 등지이다. ‘해탈에 대한 이야기(Vimuttikathā)’란 성스러운 과(果)를 대상으로 전개되는 이야기이다. 나머지는 분명한 의미 그대로이다.

Dutiyasekhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 유학자 경의 주석이 끝났다.

Theravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

장로 품의 주석이 끝났다.

(10) 5. Kakudhavaggo

(10) 5. 까꾸다 품(Kakudhavaggo)

1-10. Paṭhamasampadāsuttādivaṇṇanā

1-10. 첫 번째 성취 경 등의 주석

91-100. Pañcamassa [Pg.38] paṭhame dutiye ca natthi vattabbaṃ. Tatiye ājānanato aññā, uparimaggapaññā heṭṭhimamaggena ñātapariññāya eva jānanato. Tassā pana phalabhāvato maggaphalapaññā taṃsahagatā sammāsaṅkappādayo ca idha ‘‘aññā’’ti vuttā. Aññāya byākaraṇāni aññābyākaraṇāni. Tenevāha ‘‘aññābyākaraṇānīti arahattabyākaraṇānī’’ti. Adhigatamānenāti appatte pattasaññī, anadhigate adhigatasaññī hutvā adhigataṃ mayāti mānena. Catutthādīni uttānatthāneva.

91-100. 다섯 번째 품의 첫 번째와 두 번째 경에는 설명할 것이 없다. 세 번째 경에서 ‘통찰함(ājānanato)’으로부터 ‘구경의 지혜(aññā)’가 나오니, 하위 도(道)의 지혜로 이미 알려진 것을 철저히 아는 방식(ñātapariññā)으로 상위 도의 지혜에 의해 알게 되기 때문이다. 그러나 그 구경의 지혜가 과(果)의 상태이기 때문에, 여기서는 도와 과의 지혜와 그에 수반되는 정사유 등을 ‘구경의 지혜’라 하였다. 구경의 지혜를 선언하는 것이 ‘구경의 지혜의 선언(aññābyākaraṇa)’이다. 그래서 ‘구경의 지혜의 선언이란 아라한과의 선언이다’라고 하였다. ‘성취했다는 자만(adhigatamāna)으로’란 도달하지 못한 것을 도달했다는 생각하고, 증득하지 못한 것을 증득했다는 생각을 가져서 ‘내가 증득했다’라고 하는 자만을 뜻한다. 네 번째 경부터는 뜻이 분명하다.

Paṭhamasampadāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 성취 경 등의 주석이 끝났다.

Kakudhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

까꾸다 품의 주석이 끝났다.

Dutiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.

두 번째 50개 경들의 모음(Dutiyapaṇṇāsaka)이 끝났다.

3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ

3. 세 번째 50개 경들의 모음(Tatiyapaṇṇāsaka)

(11) 1. Phāsuvihāravaggo

(11) 1. 안락한 머묾 품(Phāsuvihāravaggo)

1-4. Sārajjasuttādivaṇṇanā

1-4. 소심함 경 등의 주석

101-4. Tatiyassa [Pg.39] paṭhame natthi vattabbaṃ. Dutiye piṇḍapātādiatthāya upasaṅkamituṃ yuttaṭṭhānaṃ gocaro, vesiyā gocaro assāti vesiyāgocaro, mittasanthavavasena upasaṅkamitabbaṭṭhānanti attho. Vesiyā nāma rūpūpajīviniyo, tā mittasanthavavasena na upasaṅkamitabbā samaṇabhāvassa antarāyakarattā, parisuddhāsayassapi garahāhetuto, tasmā dakkhiṇādānavasena satiṃ upaṭṭhapetvā upasaṅkamitabbaṃ. Vidhavā vuccanti matapatikā, pavutthapatikā vā. Thullakumāriyoti mahallikā anividdhā kumāriyo. Paṇḍakāti napuṃsakā. Te hi ussannakilesā avūpasantapariḷāhā lokāmisanissitakathābahulā, tasmā na upasaṅkamitabbā. Bhikkhuniyo nāma ussannabrahmacariyā. Tathā bhikkhūpi. Aññamaññaṃ visabhāgavatthubhāvato santhavavasena upasaṅkamane katipāheneva brahmacariyantarāyo siyā, tasmā na upasaṅkamitabbā, gilānapucchanādivasena upasaṅkamane satokārinā bhavitabbaṃ. Tatiyacatutthāni uttānatthāneva.

101-104. 세 번째 품의 첫 번째 경에는 설명할 것이 없다. 두 번째 경에서 ‘행처(gocara)’란 탁발 등을 위해 가기에 적절한 장소를 말한다. ‘창녀를 행처로 삼는 자’가 ‘창녀 행처자(vesiyāgocaro)’이니, 친밀한 관계를 맺기 위해 가야 할 장소라는 의미이다. 창녀란 미모를 생업으로 삼는 자들을 말하는데, 그들에게 친밀한 관계를 위해 가서는 안 되니, 사문 수행에 장애가 되기 때문이며, 설령 마음이 청정하더라도 비난의 원인이 되기 때문이다. 그러므로 보시를 받기 위해서라면 마음챙김을 확립한 뒤에 가야 한다. ‘과부’란 남편이 죽었거나 떠난 여인을 말한다. ‘늙은 처녀(thullakumāriyoti)’란 나이 든 미혼의 처녀들을 말한다. ‘내시(paṇḍakā)’란 성 중립자를 말한다. 그들은 번뇌가 치성하고 열기가 가라앉지 않아 세속적인 이익과 관련된 이야기가 많으므로 가서는 안 된다. ‘비구니’란 청정범행이 치성한 이들이다. 비구들도 마찬가지다. 서로가 이성(異性)의 대상이 되기 때문에 친밀한 관계를 위해 방문하면 며칠 만에 청정범행에 장애가 생길 수 있으므로 가서는 안 된다. 다만 병문안 등을 위해 방문할 때는 깨어 있는 마음으로 행해야 한다. 세 번째와 네 번째 경은 뜻이 분명하다.

Sārajjasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

소심함 경 등의 주석이 끝났다.

5. Phāsuvihārasuttavaṇṇanā

5. 안락한 머묾 경의 주석

105. Pañcame mettā etassa atthīti mettaṃ, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ mettaṃ kāyakammaṃ. Esa nayo sesadvayepi. Āvīti pakāsanaṃ. Pakāsabhāvo cettha yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa sammukhabhāvatoti āha ‘‘sammukhā’’ti. Rahoti appakāsaṃ. Appakāsatā ca yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa apaccakkhabhāvatoti āha ‘‘parammukhā’’ti. Imāni mettakāyakammādīni bhikkhūnaṃ vasena āgatāni tesaṃ seṭṭhaparisabhāvato, gihīsupi labbhantiyeva. Bhikkhūnañhi mettacittena ābhisamācārikapūraṇaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma[Pg.40]. Gihīnaṃ cetiyavandanatthāya bodhivandanatthāya saṅghanimantanatthāya gamanaṃ gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhe bhikkhū disvā paccuggamanaṃ pattappaṭiggahaṇaṃ āsanapaññāpanaṃ anugamananti evamādikaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Bhikkhūnaṃ mettacittena ācārapaññattisikkhāpanaṃ kammaṭṭhānakathanaṃ dhammadesanā tepiṭakampi buddhavacanaṃ mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Gihīnaṃ ‘‘cetiyavandanāya gacchāma, bodhivandanāya gacchāma, dhammassavanaṃ karissāma, dīpamālaṃ pupphapūjaṃ karissāma, tīṇi sucaritāni samādāya vattissāma, salākabhattādīni dassāma, vassāvāsikaṃ dassāma, ajja saṅghassa cattāro paccaye dassāma, saṅghaṃ nimantetvā khādanīyādīni saṃvidahatha, āsanāni paññapetha, pānīyaṃ upaṭṭhapetha, saṅghaṃ paccuggantvā ānetha, paññattāsane nisīdāpetha, chandajātā ussāhajātā veyyāvaccaṃ karothā’’tiādikathanakāle mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Bhikkhūnaṃ pātova uṭṭhāya sarīrappaṭijagganaṃ katvā cetiyaṅgaṇaṃ gantvā vattādīni katvā vivittasenāsane nisīditvā ‘‘imasmiṃ vihāre bhikkhū sukhī hontu averā abyāpajjā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma, gihīnaṃ ‘‘ayyā sukhī hontu averā abyāpajjā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma.

105. 다섯 번째 경에서 자애(mettā)가 그에게 있는 것이 ‘자애로운 것’이고, 그것으로부터 일어나는 신체적 행위가 ‘자애로운 몸의 업(mettaṃ kāyakammaṃ)’이다. 나머지 두 가지(말의 업과 마음의 업)에서도 이와 같은 방식이다. ‘공개적으로(āvī)’란 드러내는 것이다. 여기서는 드러난 상태란 그 신체적 행위의 대상이 되는 사람의 면전에서 행해지는 것이기 때문에 ‘앞에서(sammukhā)’라고 하였다. ‘은밀하게(raho)’란 드러나지 않는 것이다. 드러나지 않는 상태란 그 신체적 행위의 대상이 되는 사람이 직접 보지 못하는 상태이기 때문에 ‘뒤에서(parammukhā)’라고 하였다. 이러한 자애로운 몸의 업 등은 비구들이 수승한 대중이기 때문에 비구들을 위주로 설해졌으나, 재가자들에게도 있는 법이다. 비구들에게 자애로운 마음으로 예의범절(ābhisamācārika)을 완성하는 것이 자애로운 몸의 업이다. 재가자들에게는 사찰 참배, 보리수 참배, 승가 초대를 위해 가는 것, 마을에 탁발하러 온 비구를 보고 마중 나가는 것, 바루를 받아 드는 것, 자리를 마련하는 것, 배웅하는 것 등이 자애로운 몸의 업이다. 비구들에게 자애로운 마음으로 수행 가칙(ācāra)과 학습계율을 가르치고, 명상 주제를 일러주고, 법을 설하며, 삼장과 같은 부처님 말씀을 전하는 것이 자애로운 말의 업이다. 재가자들에게는 ‘사찰 참배하러 가자, 보리수 참배하러 가자, 법문을 듣자, 등불 공양과 꽃 공양을 올리자, 세 가지 선행을 닦자, 공양권 급식 등을 올리자, 안거 때 입을 옷을 보시하자, 오늘 승가에 네 가지 필수품을 보시하자, 승가를 초대해 음식을 준비하라, 자리를 마련하라, 마실 물을 준비하라, 승가를 마중하여 모셔오라, 마련된 자리에 앉게 하라, 열의와 정성을 다해 시봉하라’고 말할 때가 자애로운 말의 업이다. 비구들이 아침 일찍 일어나 몸을 단장하고, 사찰 경내에 가서 소임을 다한 뒤, 외딴 처소에 앉아 ‘이 사원의 비구들이 행복하고 원한이 없으며 고통이 없기를’ 하고 생각하는 것이 자애로운 마음의 업이다. 재가자들이 ‘스님들께서 행복하고 원한이 없으며 고통이 없기를’ 하고 생각하는 것이 자애로운 마음의 업이다.

Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā kāyakammaṃ nāma, therānaṃ pana pādadhovanasiñcanabījanadānādibhedampi sabbaṃ sāmīcikammaṃ sammukhā kāyakammaṃ nāma, ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. ‘‘Devatthero tissatthero’’ti vuttaṃ evaṃ paggayhavacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma, vihāre asantaṃ pana paṭipucchantassa ‘‘kuhiṃ amhākaṃ devatthero, kuhiṃ amhākaṃ tissatthero, kadā nu kho āgamissatī’’ti evaṃ piyavacanaṃ parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummīletvā pasannena mukhena olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma, ‘‘devatthero tissatthero arogo hotu abyāpajjo’’ti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. Kāmañcettha mettāsinehasiniddhānaṃ nayanānaṃ ummīlanaṃ, pasannena mukhena olokanañca mettaṃ kāyakammameva. Yassa pana cittassa vasena nayanānaṃ mettāsinehasiniddhatā, mukhassa ca pasannatā, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘mettaṃ manokammaṃ nāmā’’ti. Samādhisaṃvattanappayojanāni samādhisaṃvattanikāni.

거기서 신참 비구들의 가사 일 등에 도움을 주는 것은 면전에서의 신업(身業)이라 하며, 장로들에게는 발을 씻어드리고 물을 뿌려드리고 부채질을 해드리는 등의 모든 공경을 다하는 것 또한 면전에서의 신업이라 한다. 두 부류 모두에게 있어, 함부로 놓아둔 목재 집기 등을 그들에 대해 경멸하는 마음을 내지 않고 자신이 함부로 놓아둔 것처럼 잘 정돈하는 것이 보이지 않는 곳에서의 자애로운 신업이라 한다. '데바 장로님, 띳사 장로님'이라고 부르며 찬탄하는 말은 면전에서의 자애로운 구업(口業)이라 한다. 한편 사찰에 계시지 않는 분에 대해 '우리 데바 장로님은 어디 계시는가? 우리 띳사 장로님은 어디 계시는가? 언제쯤 오실까?'라고 다정한 말을 하는 것은 보이지 않는 곳에서의 자애로운 구업이라 한다. 자애와 애정이 가득한 눈을 뜨고 맑은 얼굴로 바라보는 것은 면전에서의 자애로운 의업(意業)이라 한다. '데바 장로님, 띳사 장로님이 건강하시고 고통이 없기를'이라고 마음을 기울이는 것은 보이지 않는 곳에서의 자애로운 의업이라 한다. 물론 여기서 자애와 애정이 가득한 눈을 뜨고 맑은 얼굴로 바라보는 것은 사실 자애로운 신업에 해당한다. 그러나 어떤 마음으로 인해 눈에 자애와 애정이 깃들고 얼굴이 맑아지는지, 그 마음을 의지하여 '자애로운 의업'이라 한 것이다. 삼매를 성취하게 하는 목적을 가진 것들이 삼매를 성취하게 하는 것들이다.

Samānasīlataṃ [Pg.41] gatoti tesu tesu disābhāgesu viharantehi bhikkhūhi saddhiṃ samānasīlataṃ gato. Yāyanti yā ayaṃ mayhañceva tumhākañca paccakkhabhūtā. Diṭṭhīti sammādiṭṭhi. Ariyāti niddosā. Niyyātīti vaṭṭadukkhato nissarati niggacchati. Sayaṃ niyyantīyeva hi taṃsamaṅgipuggalaṃ vaṭṭadukkhato niyyāpetīti vuccati. Yā satthu anusiṭṭhi, taṃ karotīti takkaro, tassa, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjakassāti attho. Dukkhakkhayāyāti sabbadukkhakkhayatthaṃ. Diṭṭhisāmaññagatoti samānadiṭṭhibhāvaṃ upagato.

'계행의 균등함에 도달함'이란 여러 지방에서 머무는 비구들과 더불어 계행의 균등함을 이룬 것이다. '어떤'이란 나와 그대들에게 분명하게 드러난 이것이다. '견해'란 바른 견해이다. '성스러운'이란 허물이 없는 것이다. '인도한다'란 윤회의 괴로움에서 벗어나 나가게 한다는 것이다. 스스로 인도하는 것이니, 그것을 갖춘 사람을 윤회의 괴로움에서 벗어나게 한다고 한다. '스승의 가르침을 행하는 자'란 그것을 행하는 자이니, 가르침대로 실천하는 자라는 뜻이다. '괴로움의 소멸을 위하여'란 모든 괴로움을 소멸하기 위해서이다. '견해의 균등함에 도달함'이란 균등한 견해의 상태에 도달한 것이다.

Phāsuvihārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

안락주 경(Phāsuvihārasutta)의 설명이 끝났다.

6-10. Ānandasuttādivaṇṇanā

6-10. 아난다 경 등의 설명

106-110. Chaṭṭhe adhisīleti nimittatthe bhummaṃ, sīlanimittaṃ na upavadati na nindatīti attho. Attani kamme ca anu anu pekkhati sīlenāti attānupekkhī. Sattamādīni uttānatthāneva.

106-110. 여섯 번째의 '증상계(adhisīle)에서'는 원인을 나타내는 처격으로, 계행을 원인으로 비난하지 않고 꾸짖지 않는다는 뜻이다. 자신의 행위와 계행에 대해 거듭거듭 관찰하는 것이 스스로를 관찰하는 자(attānupekkhī)이다. 일곱 번째 등은 의미가 분명하다.

Ānandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

아난다 경 등의 설명이 끝났다.

Phāsuvihāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

안락주 품(Phāsuvihāravagga)의 설명이 끝났다.

(12) 2. Andhakavindavaggo

(12) 2. 안다까윈다 품

1-4. Kulūpakasuttādivaṇṇanā

1-4. 가문을 방문하는 자 경 등의 설명

111-114. Dutiyassa paṭhame asanthavesu kulesu vissāso etassāti asanthavavissāsī. Anissaro hutvā vikappeti saṃvidahati sīlenāti anissaravikappī. Vissaṭṭhāni visuṃ khittāni bhedena avatthitāni kulāni ghaṭanatthāya upasevati sīlenāti vissaṭṭhupasevī. Dutiyādīni uttānatthāneva.

111-114. 두 번째 품의 첫 번째에서, 친하지 않은 가문들을 신뢰하는 자가 '친하지 않은 자를 신뢰하는 자(asanthavavissāsī)'이다. 주인이 아니면서 계행으로써 멋대로 결정하고 처리하는 자가 '주인 노릇하며 멋대로 결정하는 자(anissaravikappī)'이다. 멀어진 가문들, 즉 갈등으로 인해 따로 떨어진 가문들을 결합시키기 위해 계행으로써 가까이 지내는 자가 '멀어진 가문을 가까이하는 자(vissaṭṭhupasevī)'이다. 두 번째 등은 의미가 분명하다.

Kulūpakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

가문을 방문하는 자 경 등의 설명이 끝났다.

5-13. Maccharinīsuttādivaṇṇanā

5-13. 인색한 여인 경 등의 설명

115-123. Pañcame [Pg.42] āvāsamacchariyādīni pañca idha bhikkhuniyā vasena āgatāni, bhikkhussa vasenapi tāni veditabbāni. Āvāsamacchariyena hi samannāgato bhikkhu āgantukaṃ disvā ‘‘ettha cetiyassa vā saṅghassa vā parikkhāro ṭhapito’’tiādīni vatvā saṅghikaāvāsaṃ na deti. Kulamacchariyena samannāgato bhikkhu tehi tehi kāraṇehi ādīnavaṃ dassetvā attano upaṭṭhāke kule aññesaṃ pavesampi nivāreti. Lābhamacchariyena samannāgato saṅghikampi lābhaṃ maccharāyanto yathā aññe na labhanti, evaṃ karoti attanā visamanissitatāya balavanissitatāya ca. Vaṇṇamacchariyena samannāgato attano vaṇṇaṃ vaṇṇeti, paresaṃ vaṇṇe ‘‘kiṃ vaṇṇo eso’’ti taṃ taṃ dosaṃ vadati. Vaṇṇoti cettha sarīravaṇṇopi, guṇavaṇṇopi veditabbo.

115-123. 다섯 번째에서 처소에 대한 인색함 등 다섯 가지는 여기 비구니의 관점에서 온 것이지만, 비구의 관점에서도 이해해야 한다. 처소에 대한 인색함을 갖춘 비구는 새로 온 사람을 보고 '여기는 제티야나 승가의 물건이 놓여 있는 곳이다'라고 말하며 승가의 처소를 내주지 않는다. 가문에 대한 인색함을 갖춘 비구는 이러저러한 이유로 허물을 드러내어 자신의 후원 가문에 다른 이가 들어오는 것을 막는다. 이익에 대한 인색함을 갖춘 자는 승가의 이익조차 인색하게 굴어 다른 이들이 얻지 못하게 하니, 스스로의 편벽된 의지나 권력에 대한 의지로 인해 그렇게 행한다. 명성(또는 용모)에 대한 인색함을 갖춘 자는 자신의 명성은 찬탄하고, 타인의 명성에 대해서는 '그게 무슨 명성인가'라며 이런저런 허물을 말한다. 여기서 명성이란 신체적인 용모나 덕행의 명성 둘 다로 이해해야 한다.

Dhammamacchariyena samannāgato – ‘‘imaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā eso maṃ abhibhavissatī’’ti aññassa na deti. Yo pana – ‘‘ayaṃ imaṃ dhammaṃ uggahetvā aññathā atthaṃ viparivattetvā nāsessatī’’ti dhammanuggahena vā – ‘‘ayaṃ imaṃ dhammaṃ uggahetvā uddhato unnaḷo avūpasantacitto apuññaṃ pasavissatī’’ti puggalānuggahena vā na deti, na taṃ macchariyaṃ. Dhammoti cettha pariyattidhammo adhippeto. Paṭivedhadhammo hi ariyānaṃyeva hoti, te ca naṃ na maccharāyanti macchariyassa sabbaso pahīnattāti tassa asambhavo eva. Tattha āvāsamacchariyena lohagehe paccati, yakkho vā peto vā hutvā tasseva āvāsassa saṅkāraṃ sīsena ukkhipitvā carati. Kulamacchariyena appabhogo hoti. Lābhamacchariyena gūthaniraye nibbattati, saṅghassa vā gaṇassa vā lābhaṃ maccharāyitvā puggalikaparibhogena vā paribhuñjitvā yakkho vā peto vā mahāajagaro vā hutvā nibbattati. Vaṇṇamacchariyena bhavesu nibbattassa vaṇṇo nāma na hoti. Dhammamacchariyena kukkuḷaniraye nibbattati. Chaṭṭhādīni uttānatthāneva.

법에 대한 인색함을 갖춘 자는 '이 법을 배워서 그가 나를 압도할 것이다'라고 생각하여 다른 이에게 주지 않는다. 그러나 '이 사람이 이 법을 배워서 의미를 왜곡하여 망칠 것이다'라는 법에 대한 보호의 마음으로 주지 않거나, '이 사람이 이 법을 배워서 들뜨고 오만해지며 가라앉지 않은 마음으로 공덕이 아닌 것을 쌓을 것이다'라는 개인에 대한 배려로 주지 않는 것은 인색함이 아니다. 여기서 법이란 가르침(교학)을 뜻한다. 깨달음의 법은 오직 성자들에게만 있으며, 그들은 인색함을 완전히 제거했으므로 인색하게 굴지 않으니 그것은 불가능한 일이다. 거기서 처소에 대한 인색함으로 인해 철지옥에서 고통받거나, 야차나 아귀가 되어 그 처소의 쓰레기를 머리에 이고 다닌다. 가문에 대한 인색함으로 인해 재물이 적게 된다. 이익에 대한 인색함으로 인해 똥지옥에 태어나거나, 승가나 집단의 이익에 인색하게 굴고 개인적으로 사용함으로써 야차나 아귀나 커다란 구렁이로 태어난다. 명성에 대한 인색함으로 인해 태어날 때 명성(또는 아름다운 용모)이 없게 된다. 법에 대한 인색함으로 인해 재지옥에 태어난다. 여섯 번째 등은 의미가 분명하다.

Maccharinīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

인색한 여인 경 등의 설명이 끝났다.

Andhakavindavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

안다까윈다 품의 설명이 끝났다.

(13) 3. Gilānavaggo

(13) 3. 환자 품

124-130. Tatiyo [Pg.43] vaggo uttānatthoyeva.

124-130. 세 번째 품은 의미가 분명하다.

(14) 4. Rājavaggo

(14) 4. 왕 품

1. Paṭhamacakkānuvattanasuttavaṇṇanā

1. 첫 번째 전륜 경(Cakkānuvattanasutta)의 설명

131. Catutthassa paṭhame atthaññūti hitaññū. Hitapariyāyo hettha attha-saddo ‘‘attattho parattho’’tiādīsu (mahāni. 69; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddeso 85; paṭi. ma. 3.5) viya. Yasmā cesa paresaṃ hitaṃ jānanto te attani rañjeti, tasmā vuttaṃ ‘‘rañjituṃ jānātī’’ti. Daṇḍeti aparādhānurūpe daṇḍane. Balamhīti balakāye. Pañca attheti attattho, parattho, ubhayattho, diṭṭhadhammiko attho, samparāyiko atthoti evaṃ pañcappabhede atthe. Cattāro dhammeti catusaccadhamme, kāmarūpārūpalokuttarabhede vā cattāro dhamme. Paṭiggahaṇaparibhogamattaññutāya eva pariyesanavissajjanamattaññutāpi bodhitā hontīti ‘‘paṭiggahaṇaparibhogamattaṃ jānāti’’icceva vuttaṃ.

131. 네 번째(품)의 첫 번째(경)에서, '이로움을 아는 자(atthaññū)'란 이익을 아는 자(hitaññū)를 말한다. 여기서 '앗타(attha, 이로움)'라는 말은 '자기의 이익(attattho), 타인의 이익(parattho)' 등에서와 같이 '히타(hita, 이익)'의 동의어이다. 그는 타인의 이익을 알기에 그들을 자신에게 기쁘게 하므로, '기쁘게 할 줄 안다'고 설해졌다. '징벌한다(daṇḍeti)'는 죄에 상응하는 형벌을 내리는 것을 말한다. '군대에서(balamhī)'란 군사 집단에서라는 뜻이다. '다섯 가지 이로움(pañca atthe)'이란 자기의 이익, 타인의 이익, 양쪽의 이익, 현세의 이익, 내세의 이익이라는 다섯 종류의 이익을 말한다. '네 가지 법(cattāro dhamme)'이란 사성제의 법이거나, 혹은 욕계·색계·무색계·출세간으로 분류되는 네 가지 법을 말한다. 얻음과 지출의 적절함을 아는 것도 받아들임과 사용의 적절함을 아는 것에 포함되므로, 단지 '받아들임과 사용의 적절함을 안다'라고만 설해진 것이다.

Uttarati atikkamati, abhibhavatīti vā uttaraṃ, natthi ettha uttaranti anuttaraṃ. Anatisayaṃ, appaṭibhāgaṃ vā anekāsu devamanussaparisāsu anekasatakkhattuṃ tesaṃ ariyasaccappaṭivedhasampādanavasena pavattā bhagavato dhammadesanā dhammacakkaṃ. Apica sabbapaṭhamaṃ aññātakoṇḍaññappamukhāya aṭṭhārasaparisagaṇāya brahmakoṭiyā catusaccassa paṭivedhavidhāyinī yā dhammadesanā, tassā sātisayā dhammacakkasamaññā. Tattha satipaṭṭhānātidhammo eva pavattanaṭṭhena cakkanti dhammacakkaṃ. Cakkanti vā āṇā dhammato anapetattā, dhammañca taṃ cakkañcāti dhammacakkaṃ. Dhammena ñāyena cakkantipi dhammacakkaṃ. Yathāha ‘‘dhammañca pavatteti cakkañcāti dhammacakkaṃ, cakkañca pavatteti dhammañcāti dhammacakkaṃ, dhammena pavattetīti dhammacakka’’ntiādi (paṭi. ma. 2.40-41). Appaṭivattiyanti dhammissarassa bhagavato sammāsambuddhassa dhammacakkassa anuttarabhāvato appaṭisedhanīyaṃ. Kehi pana appaṭivattiyanti āha – ‘‘samaṇena vā’’tiādi. Tattha samaṇenāti pabbajjaṃ upagatena. Brāhmaṇenāti jātibrāhmaṇena. Sāsanaparamatthasamaṇabrāhmaṇānañhi paṭilomacittaṃyeva natthi. Devenāti kāmāvacaradevena. Kenacīti yena [Pg.44] kenaci avasiṭṭhapārisajjena. Ettāvatā aṭṭhannampi parisānaṃ anavasesapariyādānaṃ daṭṭhabbaṃ. Lokasminti sattaloke.

'넘어선다(uttarati)'는 것은 건너가거나 압도한다는 뜻이므로 '웃타라(uttara, 위)'라 하고, 이보다 더 위가 없는 것을 '아눗타라(anuttara, 위없는)'라고 한다. 수많은 천신과 인간의 무리에게 수백 번에 걸쳐 그들이 성스러운 진리를 통달하도록 이끄는 방식으로 전개된 세존의 법문이 법륜(dhammacakka)이다. 이는 뛰어남이 끝이 없으며(anatisaya) 비할 데가 없다(appaṭibhāga). 더욱이 안냐꼰단냐를 필두로 한 18개 무리와 10억의 범천들에게 사성제의 통달을 성취하게 한 그 법문은 법륜이라는 명칭이 지극히 합당하다. 거기서 사념처 등의 법이 전개된다는 의미에서 수레바퀴(cakka)와 같으므로 법륜이라 한다. 혹은 그 권위(āṇā)가 법에서 벗어나지 않기에 법이며 또한 수레바퀴이기에 법륜이다. 법다운 도리에 의한 수레바퀴이기도 하므로 법륜이다. "법을 굴리고 수레바퀴를 굴리므로 법륜이다..."라고 설하신 바와 같다. '돌이킬 수 없다(appaṭivattiya)'는 것은 법의 주인이며 정등각자이신 세존의 법륜이 위없기 때문에 누구도 물리칠 수 없음을 뜻한다. 누구에 의해 돌이킬 수 없는가에 대해 '사문이나' 등으로 설하셨다. 거기서 '사문(samaṇa)'이란 출가한 자를, '바라문(brāhmaṇa)'이란 태생적인 바라문을 뜻한다. 성스러운 교법의 궁극적 의미에서의 사문과 바라문에게는 (법륜에) 거스르는 마음 자체가 없다. '천신(deva)'이란 욕계의 천신을, '그 누구라도(kenacī)'란 그 밖의 나머지 청중 누구라도 뜻한다. 이로써 여덟 부류의 대중을 남김없이 포괄하는 것으로 보아야 한다. '세상에서(lokasmiṃ)'란 중생계(sattaloke)를 의미한다.

Paṭhamacakkānuvattanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 법륜 전개 경(Paṭhamacakkānuvattanasutta)의 주석이 끝났다.

2. Dutiyacakkānuvattanasuttavaṇṇanā

2. 두 번째 법륜 전개 경의 주석

132. Dutiye cakkavattivattanti dasavidhaṃ, dvādasavidhaṃ vā cakkavattibhāvāvahaṃ vattaṃ. Tattha antojanasmiṃ balakāye dhammikāyeva rakkhāvaraṇaguttiyā saṃvidhānaṃ, khattiyesu, anuyantesu, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu, adhammikapaṭikkhepo, adhanānaṃ dhanānuppadānaṃ, samaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā pañhapucchananti idaṃ dasavidhaṃ cakkavattivattaṃ. Idameva ca gahapatike pakkhijāte ca visuṃ katvā gahaṇavasena dvādasavidhaṃ. Pitarā pavattitameva anuppavattetīti dasavidhaṃ vā dvādasavidhaṃ vā cakkavattivattaṃ pūretvā nisinnassa puttassa aññaṃ pātubhavati, so taṃ pavatteti. Ratanamayattā pana sadisaṭṭhena tadevetanti katvā ‘‘pitarā pavattita’’nti vuttaṃ. Yasmā vā so ‘‘appossukko, tvaṃ deva, hohi, ahamanusāsissāmī’’ti āha. Tasmā pitarā pavattitaṃ āṇācakkaṃ anuppavatteti nāmāti evamettha attho daṭṭhabbo. Yañhi attano puññānubhāvasiddhaṃ cakkaratanaṃ, taṃ nippariyāyato tena pavattitaṃ nāma, netaranti paṭhamanayo vutto. Yasmā pavattitasseva anuvattanaṃ, paṭhamanayo ca taṃsadise tabbohāravasena vuttoti taṃ anādiyitvā dutiyanayo vutto.

132. 두 번째(경)에서 '전륜성왕의 의무(cakkavattivatta)'란 열 가지 혹은 열두 가지의 전륜성왕됨을 가져오는 의무이다. 그중에서 내부의 사람들과 군대에서 법다운 보호와 예방과 수호를 베푸는 것, 귀족들·추종자들·바라문과 거사들·성읍과 지방 사람들·사문과 바라문들·짐승과 새들에게 그러함, 불법(不法)을 금지함, 가난한 자들에게 재물을 주는 것, 사문과 바라문을 찾아가 질문하는 것, 이것이 열 가지 전륜성왕의 의무이다. 이것을 거사와 새의 부류를 별도로 계산하면 열두 가지가 된다. 아버지가 굴린 것을 이어서 굴린다는 것은, 열 가지 혹은 열두 가지 전륜성왕의 의무를 다하고 앉아 있는 아들에게 다른 (수레바퀴가) 나타나면 그가 그것을 굴리는 것을 말한다. 그것이 보석으로 만들어졌기에 그 형태가 같으므로 바로 그것이라고 하여 '아버지가 굴린 것'이라 설했다. 혹은 그(아버지)가 "그대여, 걱정 말게. 내가 가르침을 주겠노라"라고 말했기 때문이다. 그러므로 아버지가 전개한 명령의 바퀴(āṇācakka)를 이어서 굴린다는 것이 여기서의 의미라고 보아야 한다. 자신의 복덕의 위신력으로 성취된 바퀴 보배(cakkaratana)는 엄밀한 의미(nippariyāya)에서 그에 의해 굴려진 것이지 다른 사람에 의한 것이 아니라는 것이 첫 번째 관점이다. 전개된 것을 뒤따라 굴리는 것이고, 첫 번째 관점은 그와 유사한 것에 대한 통념적인 표현으로 설해진 것이므로, 그것을 취하지 않고 두 번째 관점을 설한 것이다.

Dutiyacakkānuvattanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 법륜 전개 경의 주석이 끝났다.

4. Yassaṃdisaṃsuttavaṇṇanā

4. '어느 방향이든 경(Yassaṃdisaṃsutta)'의 주석

134. Catutthe ‘‘ubhato sujāto’’ti ettake vutte yehi kehici dvīhi bhāgehi sujātatā paññāpeyya, sujāta-saddo ca ‘‘sujāto cārudassano’’tiādīsu (ma. ni. 2.399; su. ni. 553; theragā. 818) ārohasampattipariyāyoti jātivasena [Pg.45] sujātataṃ vibhāvetuṃ ‘‘mātito ca pitito cā’’ti vuttaṃ. Anorasaputtavasenapi loke mātupitusamaññā dissati, idha pana sā orasaputtavasena icchitāti dassetuṃ ‘‘saṃsuddhaggahaṇiko’’ti vuttaṃ. Gabbhaṃ gaṇhāti dhāretīti gahaṇī, gabbhāsayasaññito mātukucchippadeso. Tenāha ‘‘saṃsuddhāya mātukucchiyā samannāgato’’ti. Yathābhuttassa āhārassa vipācanavasena gaṇhanato achaḍḍanato gahaṇī, tejodhātu. Pitā ca mātā ca pitaro. Pitūnaṃ pitaro pitāmahā. Tesaṃ yugo pitāmahayugo, tasmā yāva sattamā pitāmahayugā, pitāmahadvandāti evamettha attho daṭṭhabbo. Evañhi pitāmahaggahaṇeneva mātāmahopi gahitoti so aṭṭhakathāyaṃ visuṃ na uddhato. Yuga-saddo cettha ekasesanayena daṭṭhabbo ‘‘yugo ca yugo ca yugo’’ti. Evañhi tattha tattha dvinnaṃ gahitameva hoti. Tenāha ‘‘tato uddhaṃ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva gahitā’’ti. Purisaggahaṇañcettha ukkaṭṭhaniddesavasena katanti daṭṭhabbaṃ. Evañhi ‘‘mātito’’ti pāḷivacanaṃ samatthitaṃ hoti.

134. 네 번째(경)에서 '양쪽으로 잘 태어난(ubhato sujāto)'이라고 설한 것은 어떤 두 부분에 의해 잘 태어났음을 알게 하려는 것이다. '수자또(sujāto, 잘 태어난)'라는 말은 '잘 태어났고 보기에 아름다운' 등의 구절에서처럼 신체적 완성을 의미하기도 하므로, 혈통에 의한 태생임을 밝히기 위해 '어머니 쪽으로나 아버지 쪽으로나'라고 설했다. 세상에는 친아들이 아닌 경우에도 부모라는 명칭이 보이지만, 여기서는 친아들임을 나타내기 위해 '모태가 순수한(saṃsuddhaggahaṇiko)'이라고 설했다. 태아를 받아 유지하는 곳을 '가하니(gahaṇī)'라 하며, 자궁이라 불리는 모태의 부위를 말한다. 그래서 "순수한 모태를 갖춘"이라고 설한 것이다. 섭취한 음식물을 소화하는 기능으로 받아들이고 버리지 않기 때문에 가하니(gahaṇī)는 화대(火大, tejodhātu)를 뜻하기도 한다. '피따로(pitaro)'는 아버지와 어머니를 뜻한다. 아버지들의 아버지는 할아버지들이다. 그들의 세대(yuga)는 조부 세대이므로, 7대 조부 세대까지의 조상들이라는 것이 여기서의 의미이다. 이처럼 조부(pitāmaha)를 언급함으로써 외조부(mātāmaha)도 포함된 것이기에 주석서에서 별도로 거론하지 않은 것이다. 여기서 '유가(yuga, 세대/쌍)'라는 말은 '세대와 세대와 세대'라는 식으로 하나만 남기는 생략법(ekasesanaya)으로 보아야 한다. 이와 같이 곳곳에서 둘(부모 양측)이 포함된 것이다. 그래서 "그 이상으로 모든 선조도 조부라는 표현에 포함된다"라고 설한 것이다. 여기서 '남자(purisa)'라는 표현을 쓴 것은 뛰어난 자를 예로 들어 설명한 것이라고 보아야 한다. 이렇게 해서 '어머니 쪽으로부터(mātito)'라는 성전의 말이 확립된다.

Akkhittoti appattakkhepo. Anavakkhittoti sampattavivādādīsu na avakkhitto na chaḍḍito. Jātivādenāti hetumhi karaṇavacananti dassetuṃ ‘‘kena kāraṇenā’’tiādi vuttaṃ. Ettha ca ‘‘ubhato…pe… pitāmahayugā’’ti etena khattiyassa yonidosābhāvo dassito saṃsuddhaggahaṇikabhāvakittanato. ‘‘Akkhitto’’ti iminā kiriyāparādhābhāvo. Kiriyāparādhena hi sattā khepaṃ pāpuṇanti. ‘‘Anupakkuṭṭho’’ti iminā ayuttasaṃsaggābhāvo. Ayuttasaṃsaggañhi paṭicca sattā akkosaṃ labhanti.

비난받지 않음(Akkhitto)은 비난에 이르지 않음을 뜻한다. 내버려지지 않음(Anavakkhitto)은 일어난 논쟁 등에서 내버려지거나 버려지지 않음을 뜻한다. ‘태생에 대하여(jātivādenā)’라는 말은 원인을 나타내기 위한 도구격의 용법임을 보이기 위해 ‘어떠한 이유로’ 등이 설해졌다. 여기서 ‘양가 부모로부터… (중략) … 7대 조상까지’라는 말은 청정한 혈통을 이어받았음을 언급함으로써 크샤트리아(왕족)의 태생적 결함이 없음을 보여준 것이다. ‘비난받지 않음(Akkhitto)’이라는 말로써 행위의 과오가 없음을 나타냈다. 참으로 중생들은 행위의 과오로 인해 비난에 이르기 때문이다. ‘비방받지 않음(Anupakkuṭṭho)’이라는 말로써 부당한 교제가 없음을 나타냈다. 참으로 중생들은 부당한 교제로 인해 비방을 받기 때문이다.

Aḍḍhatā nāma vibhavasampannatā, sā taṃ taṃ upādāyupādāya vuccatīti āha ‘‘yo koci attano santakena vibhavena aḍḍho hotī’’ti. Tathā mahaddhanatāpīti taṃ ukkaṃsagataṃ dassetuṃ ‘‘mahatā aparimāṇasaṅkhena dhanena samannāgato’’ti vuttaṃ. Bhuñjitabbato paribhuñjitabbato visesato kāmā bhogā nāmāti āha ‘‘pañcakāmaguṇavasenā’’ti. Koṭṭhaṃ vuccati dhaññassa āvasanaṭṭhānaṃ, koṭṭhabhūtaṃ agāraṃ koṭṭhāgāraṃ. Tenāha ‘‘dhaññena ca paripuṇṇakoṭṭhāgāro’’ti. Evaṃ sāragabbhaṃ koso, dhaññapariṭṭhapanaṭṭhānañca koṭṭhāgāranti dassetvā idāni tato aññathā taṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yathā asino tikkhabhāvaparihārako [Pg.46] paṭicchado ‘‘koso’’ti vuccati. Evaṃ rañño tikkhabhāvaparihāraṃ katvā caturaṅginī senā kosoti āha ‘‘catubbidho koso hatthī assā rathā pattī’’ti. Vatthakoṭṭhāgāraggahaṇeneva sabbassapi bhaṇḍaṭṭhapanaṭṭhānassa gahitattā ‘‘tividhaṃ koṭṭhāgāra’’nti vuttaṃ.

부유함(Aḍḍhatā)이란 재산의 성취를 말하며, 그것은 각각의 경우에 따라 불리기 때문에 ‘자신이 소유한 재산으로 부유한 자는 누구라도 해당한다’고 설해졌다. 또한 큰 부유함(mahaddhanatā)에 대해서도 그것이 최상의 상태에 도달했음을 보여주기 위해 ‘막대하고 헤아릴 수 없는 양의 재물을 갖춘 것’이라고 설해졌다. 누려야 할 것, 향유해야 할 것으로서 특별한 욕망의 대상이 ‘감각적 향유(bhogā)’라고 불리기에 ‘다섯 가지 감각적 욕망의 가닥에 의해’라고 설해졌다. 곳간(koṭṭhaṃ)은 곡식을 저장하는 장소를 말하며, 곳간이 된 집을 창고(koṭṭhāgāraṃ)라고 한다. 그래서 ‘곡식으로 가득 찬 창고를 가진 자’라고 설해졌다. 이와 같이 보물을 갈무리한 곳을 보물창고(koso), 곡식을 쌓아두는 곳을 곡식창고(koṭṭhāgāraṃ)라고 설명한 뒤, 이제 그와 다른 의미를 보여주기 위해 ‘또한(atha vā)’ 등이 설해졌다. 거기서 마치 칼의 날카로움을 보호하는 칼집을 ‘코사(koso)’라고 부르듯, 왕의 날카로움(위엄)을 유지시켜 주는 사군(四軍)을 보물창고(koso)라고 하여 ‘코끼리군, 기병군, 전차군, 보병군의 네 가지 보물’이라 하였다. 옷 창고를 언급함으로써 모든 물건을 보관하는 장소를 포함했기에 ‘세 종류의 창고’라고 설해졌다.

Yassā paññāya vasena puriso ‘‘paṇḍito’’ti vuccati, taṃ paṇḍiccanti āha ‘‘paṇḍiccena samannāgato’’ti. Taṃtaṃitikattabbatāsu chekabhāvo byattabhāvo veyyattiyaṃ. Sammohaṃ hiṃsati vidhamatīti medhā, sā etassa atthīti medhāvī. Ṭhāne ṭhāne uppatti etissā atthīti ṭhānuppatti, ṭhānaso uppajjanapaññā. Vaḍḍhiattheti vaḍḍhisaṅkhāte atthe.

어떤 지혜로 인해 사람이 ‘현자(paṇḍito)’라고 불리는지, 그 지혜를 현명함(paṇḍiccaṃ)이라 하여 ‘현명함을 갖춘 자’라고 설해졌다. 각각의 해야 할 일들에 있어서 능숙한 상태와 분명한 상태가 능숙함(veyyattiyaṃ)이다. 어리석음을 해치고 물리치기 때문에 지혜(medhā)이며, 그러한 지혜를 가진 자를 명민한 자(medhāvī)라고 한다. 적재적소에서 일어나는 지혜를 가졌기에 적절한 때에 일어나는 지혜(ṭhānuppatti)라 하니, 상황에 따라 일어나는 지혜이다. ‘이익의 증장(vaḍḍhiatthe)’이란 증장이라고 불리는 이익을 뜻한다.

Yassaṃdisaṃsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

얏사디사 수타(Yassādisasutta)의 주석이 끝났다.

5-9. Patthanāsuttādivaṇṇanā

5-9. 빳타나 수타(Patthanāsutta) 등의 주석

135-9. Pañcame hatthisminti hatthisippe. Hatthīti hi hatthivisayattā hatthisannissitattā ca hatthisippaṃ gahitaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Vayatīti vayo, sobhanesu katthaci apakkhalanto avitthāyanto tāni sandhāretuṃ sakkotīti attho. Na vayo avayo, tāni atthato saddato ca sandhāretuṃ na sakkoti. Avayo na hotīti anavayo. Dve paṭisedhā pakatiṃ gamentīti āha ‘‘anavayoti samattho’’ti. Chaṭṭhādīni uttānatthāneva.

다섯 번째 경의 ‘코끼리에 관하여(hatthismiṃ)’란 코끼리를 다루는 기술을 뜻한다. 참으로 코끼리가 대상이 되고 코끼리에 의지하는 것이기에 코끼리 기술을 코끼리라고 한 것이다. 나머지 단어들에서도 이와 같은 방식이다. ‘능숙함(vayo)’이란 아름답게, 어느 곳에서도 막히지 않고 지체하지 않으며 그것들을 유지할 수 있다는 의미이다. 능숙하지 않음(avayo)이란 그것들을 뜻으로나 소리로 보존할 수 없는 것이다. 능숙하지 않은 것이 아님(anavayo)이란 능숙하지 않음이 아니라는 뜻이다. 두 번의 부정은 긍정으로 돌아가기 때문에 ‘능숙함(anavayo)이란 유능함(samattho)이다’라고 설해졌다. 여섯 번째 경부터는 의미가 명확하다.

Patthanāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

빳타나 수타 등의 주석이 끝났다.

10. Sotasuttavaṇṇanā

10. 소타 수타(Sotasutta)의 주석

140. Dasame tibbānanti tikkhānaṃ. Kharānanti kakkasānaṃ. Kaṭukānanti dāruṇānaṃ. Asātānanti nasātānaṃ appiyānaṃ. Na tāsu mano appeti, na tā manaṃ appāyanti vaḍḍhentīti amanāpā.

140. 열 번째 경에서 ‘강렬한(tibbānaṃ)’이란 날카로운 것을 말한다. ‘거친(kharānaṃ)’이란 딱딱한 것을 말한다. ‘지독한(kaṭukānaṃ)’이란 혹독한 것을 말한다. ‘즐겁지 않은(asātānaṃ)’이란 달콤하지 않은, 사랑스럽지 않은 것을 말한다. 그것들에 마음이 가닿지 않고, 그것들이 마음을 기쁘게 하거나 증장시키지 않으므로 마음에 들지 않는 것(amanāpā)이다.

Sotasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

소타 수타의 주석이 끝났다.

Rājavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

라자왁가(Rājavagga)의 주석이 끝났다.

(15) 5. Tikaṇḍakīvaggo

(15) 5. 띠깐다끼 왁가(Tikaṇḍakīvaggo)

1. Avajānātisuttavaṇṇanā

1. 아와자나띠 수타(Avajānātisutta)의 주석

141. Pañcamassa [Pg.47] paṭhame datvā avajānātīti ettha eko bhikkhu mahāpuñño catupaccayalābhī hoti, so cīvarādīni labhitvā aññaṃ appapuññaṃ āpucchati. Sopi tasmiṃ punappunaṃ āpucchantepi gaṇhātiyeva. Athassa itaro thokaṃ kupito hutvā maṅkubhāvaṃ uppādetukāmo vadati ‘‘ayaṃ attano dhammatāya cīvarādīni na labhati, amhe nissāya labhatī’’ti. Evampi datvā avajānāti nāma. Eko pana ekena saddhiṃ dve tīṇi vassāni vasanto pubbe taṃ puggalaṃ garuṃ katvā gacchante gacchante kāle cittīkāraṃ na karoti, āsananisinnaṭṭhānampi na gacchati. Ayampi puggalo saṃvāsena avajānāti nāma. Ādheyyamukhoti ādito dheyyamukho, paṭhamavacanasmiṃyeva ṭhapitamukhoti attho. Tatthāyaṃ nayo – eko puggalo sāruppaṃyeva bhikkhuṃ ‘‘asāruppo eso’’ti katheti. Taṃ sutvā esa niṭṭhaṃ gacchati, puna aññena sabhāgena bhikkhunā ‘‘sāruppo aya’’nti vuttepi tassa vacanaṃ na gaṇhāti. Asukena nāma ‘‘asāruppo aya’’nti amhākaṃ kathitanti purimabhikkhunova kathaṃ gaṇhāti. Aparopissa dussīlaṃ ‘‘sīlavā’’ti katheti. Tassa vacanaṃ saddahitvā puna aññena ‘‘asāruppo eso bhikkhu, nāyaṃ tumhākaṃ santikaṃ upasaṅkamituṃ yutto’’ti vuttepi tassa vacanaṃ aggahetvā purimaṃyeva kathaṃ gaṇhāti. Aparo vaṇṇampi kathitaṃ gaṇhāti, avaṇṇampi kathitaṃ gaṇhātiyeva. Ayampi ādheyyamukhoyeva nāma ādhātabbamukho, yaṃ yaṃ suṇāti, tattha tattha ṭhapitamukhoti attho.

141. 다섯 번째 품의 첫 번째 경에서 ‘주고서 업신여긴다(datvā avajānāti)’는 것의 예로, 한 비구가 큰 공덕이 있어 네 가지 필수품을 잘 얻는데, 그가 가사 등을 얻어 다른 공덕이 적은 비구에게 묻는다. 그 비구는 상대가 반복해서 물어도 그것을 받기만 한다. 그러자 다른 비구가 조금 화가 나서 상대에게 굴욕감을 주고자 ‘이 자는 자기 법력으로는 가사 등을 얻지 못하고 우리를 의지해서 얻는다’라고 말한다. 이와 같이 주고서 업신여기는 경우가 있다. 또한 어떤 이가 한 사람과 함께 2~3년을 살면서 예전에는 그 사람을 존중했으나, 시간이 흐를수록 예우를 하지 않고 그가 앉아 있는 곳으로 가지도 않는다. 이와 같은 사람도 함께 살면서 업신여기는 경우이다. ‘귀가 얇은 자(ādheyyamukho)’란 처음부터 입(마음)이 놓여 있는 자로, 첫마디 말에 바로 입(마음)이 정해진다는 의미이다. 여기에는 이러한 방식이 있다. 한 사람이 적절한 비구에 대해 ‘그는 부적절한 자다’라고 말한다. 그것을 듣고 그는 결론을 내려버려, 나중에 다른 동료 비구가 ‘그는 적절한 자다’라고 말해도 그의 말을 받아들이지 않는다. ‘아무개가 저 자는 부적절하다고 우리에게 말했다’라며 이전 비구의 말만 받아들인다. 다른 이가 계를 어긴 자에 대해 ‘계행이 바른 자다’라고 말하면, 그 말을 믿고 나중에 다른 이가 ‘그 비구는 부적절한 자니 그대들이 가까이하기에 합당치 않다’라고 말해도 그의 말을 듣지 않고 이전의 말만을 받아들인다. 어떤 이는 칭찬하는 말도 받아들이고, 비난하는 말도 받아들인다. 이와 같은 자도 ‘귀가 얇은 자’라고 하니, 즉 들은 대로 마음이 놓이는 자, 듣는 족족 거기서 입(마음)이 정해지는 자라는 의미이다.

Loloti saddhādīnaṃ ittarakālappatitattā assaddhiyādīhi lulitabhāvena lolo. Ittarabhattītiādīsu punappunaṃ bhajanena saddhāva bhattipemaṃ. Saddhāpemampi gehassitapemampi vaṭṭati, pasādo saddhāpasādo. Evaṃ puggalo lolo hotīti evaṃ ittarasaddhāditāya puggalo lolo nāma hoti. Haliddirāgo viya, thusarāsimhi koṭṭitakhānuko viya, assapiṭṭhiyaṃ ṭhapitakumbhaṇḍaṃ viya ca anibaddhaṭṭhāne muhuttena kuppati. Mando momūhoti aññāṇabhāvena mando, avisayatāya momūho, mahāmūḷhoti attho.

변덕스러운 자(lolo)란 믿음 등이 잠깐 동안만 생겨나고 불신 등에 의해 흔들린 상태이기 때문에 변덕스러운 것이다. ‘일시적인 헌신(ittarabhatti)’ 등에서 반복적인 사귐에 의한 믿음이 곧 헌신과 사랑이다. 믿음의 사랑이나 세속적인 사랑도 해당하며, 청정함은 믿음의 청정함이다. 이처럼 믿음 등이 일시적이기 때문에 그 사람은 변덕스러운 자라고 불린다. 황금색 물을 들인 것(haliddirāgo)처럼, 겨 더미에 박힌 말뚝처럼, 말 등에 올려진 호박처럼 정해진 위치 없이 한순간에 흔들린다. 어리석고 매우 미혹한 자(mando momūho)란 지혜가 없음으로 인해 어리석고, 대상이 분명하지 않아 매우 미혹하니, 크게 어리석다는 의미이다.

Avajānātisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

아와자나띠 수타의 주석이 끝났다.

2-3. Ārabhatisuttādivaṇṇanā

2-3. 아라바띠 수타(Ārabhatisutta) 등의 주석

142-3. Dutiye [Pg.48] ārabhatīti ettha ārambha-saddo kammakiriyahiṃsanavīriyakopanāpattivītikkamesu vattati. Tathā hesa ‘‘yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā’’ti (su. ni. 749) kamme āgato. ‘‘Mahārambhā mahāyaññā, na te honti mahapphalā’’ti (saṃ. ni. 1.120; a. ni. 4.39) kiriyāya. ‘‘Samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhantī’’ti (ma. ni. 2.51) hiṃsane. ‘‘Ārambhatha nikkhamatha, yuñjatha buddhasāsane’’ti (saṃ. ni. 1.185; netti. 29; peṭako. 38; mi. pa. 5.1.4) vīriye. ‘‘Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10, 195; ma. ni. 1.293) kopane. ‘‘Ārabhati ca vippaṭisārī ca hotī’’ti (a. ni. 5.142; pu. pa. 191) ayaṃ pana āpattivītikkame āgato, tasmā āpattivītikkamavasena ārabhati ceva, tappaccayā ca vippaṭisārī hotīti ayamettha attho. Yathābhūtaṃ nappajānātīti anadhigatattā yathāsabhāvato na jānāti. Yatthassāti yasmiṃ assa, yaṃ ṭhānaṃ patvā etassa puggalassa uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantīti attho. Kiṃ pana patvā te nirujjhantīti? Arahattamaggaṃ, phalappattassa pana niruddhā nāma honti. Evaṃ santepi idha maggakiccavasena pana phalameva vuttanti veditabbaṃ.

142-3. 두 번째 [경의] ‘아라바띠(ārabhati, 범하다/시작하다)’라는 말에서 ‘아람바(ārambha)’라는 단어는 업(kamma), 행위(kiriya), 살생(hiṃsana), 정진(vīriya), 동요(kopana), 범계(āpattivītikkama)의 의미로 쓰인다. 즉, ‘어떠한 괴로움이 생겨나든, 그것은 모두 업을 조건으로 한다’(Sn. 749)라는 구절에서는 업의 의미로 쓰였다. ‘성대한 행위이자 성대한 제사라 할지라도, 그것들은 큰 결실이 없다’(S.n. 1.120; A.n. 4.39)라는 구절에서는 행위의 의미로 쓰였다. ‘수행자 고따마를 위해 생명을 해친다’(M.n. 2.51)라는 구절에서는 살생의 의미로 쓰였다. ‘정진하라, 나아가라, 부처님의 가르침에 전념하라’(S.n. 1.185; Netti. 29)라는 구절에서는 정진의 의미로 쓰였다. ‘식물의 씨앗이나 생장물을 해치는 일로부터 멀리한다’(D.n. 1.10)라는 구절에서는 동요(파괴)의 의미로 쓰였다. 그러나 ‘범하고 나서 후회한다’(A.n. 5.142; Pu.Pa. 191)라는 이 구절에서는 범계(계율 위반)의 의미로 쓰였다. 그러므로 범계의 측면에서 ‘범하고(ārabhati)’, 그 조건으로 인해 ‘후회하게 된다’는 것이 이 문장의 뜻이다. ‘있는 그대로 알지 못한다’는 것은 [아직] 도달하지 못했기 때문에 본성 그대로 알지 못한다는 것이다. ‘그에게 있어서’란 그 장소에 도달했을 때 이 사람에게 일어난 사악하고 해로운 법들이 남김없이 소멸한다는 뜻이다. 그렇다면 무엇에 도달했을 때 그것들이 소멸하는가? 아라한도를 말하며, 과(果)를 얻은 자에게는 소멸한 것이 된다. 이와 같음에도 불구하고 여기서는 도(道)의 역할에 따라 과(果)를 말한 것으로 이해해야 한다.

Ārabhatī na vippaṭisārī hotīti āpattiṃ āpajjati, taṃ panesa desetuṃ sabhāgapuggalaṃ pariyesati, tasmā na vippaṭisārī hoti. Na ārabhati vippaṭisārī hotīti āpattiṃ na āpajjati, vinayapaññattiyaṃ pana akovidattā anāpattiyā āpattisaññī hutvā vippaṭisārī hotīti evamettha attho daṭṭhabbo. ‘‘Na ārabhati na vippaṭisārī hotī’’ti yo vutto, kataro so puggalo? Ossaṭṭhavīriyapuggalo. So hi ‘‘kiṃ me imasmiṃ kāle parinibbānena, anāgate metteyyasammāsambuddhakāle parinibbāyissāmī’’ti visuddhasīlopi paṭipattiṃ na pūreti. So hi ‘‘kimatthaṃ āyasmā pamatto viharati, puthujjanassa nāma gati anibaddhā, tasmā hi metteyyasammāsambuddhassa sammukhībhāvaṃ labheyyāsi, arahattatthāya vipassanaṃ bhāvehī’’ti ovaditabbova.

‘범하지만 후회하지 않는다’는 것은 죄를 범하되, 그것을 고백할 동료 수행자를 찾기 때문에 후회하지 않는다는 것이다. ‘범하지 않았으나 후회한다’는 것은 죄를 범하지 않았음에도 율의 제정에 미숙하여 죄가 아닌 것을 죄라고 생각하여 후회하게 된다는 뜻으로 이해해야 한다. ‘범하지도 않고 후회하지도 않는다’고 언급된 자는 누구인가? 정진을 놓아버린 사람이다. 그는 ‘지금 이 시기에 반열반에 들어서 무엇하겠는가, 미래의 메테야 정등각자 시대에 반열반에 들리라’고 생각하여, 청정한 계행을 갖추었음에도 수행을 완성하지 않는다. 그는 ‘그대는 왜 방일하게 머무는가? 범부의 운명은 정해진 바가 없으니, 메테야 정등각자를 친견할 수 있도록 아라한과를 위해 위빳사나를 닦으라’고 훈계받아야 마땅한 사람이다.

Sādhūti [Pg.49] āyācanatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāva aparaddhaṃ vata āyasmatā, evaṃ santepi mayaṃ āyasmantaṃ yācāma, desetabbayuttakassa desanāya, vuṭṭhātabbayuttakassa vuṭṭhānena, āvikātabbayuttakassa āvikiriyāya ārambhaje āsave pahāya suddhante ṭhitabhāvapaccavekkhaṇena vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā nīharitvā vipassanācittañceva vipassanāpaññañca vaḍḍhetūti. Amunā pañcamena puggalenāti etena pañcamena khīṇāsavapuggalena. Samasamo bhavissatīti lokuttaraguṇehi samabhāveneva samo bhavissatīti evaṃ khīṇāsavena ovaditabboti attho. Tatiyaṃ uttānameva.

‘사두(Sādhu)’는 간청의 의미를 담은 불변어이다. 그 뜻은 다음과 같다. ‘참으로 존자께서 잘못을 저질렀으나, 그럼에도 우리는 존자께 간청하노니, 참회해야 할 것은 참회로써, 벗어나야 할 것은 벗어남으로써, 밝혀야 할 것은 밝힘으로써 범계에서 비롯된 번뇌를 제거하고, 청정한 상태에 머물고 있음을 관찰함으로써 후회에서 비롯된 번뇌를 물리치고 제거하여 위빳사나의 마음과 위빳사나의 지혜를 증장시키십시오.’ ‘이 다섯 번째 사람에 의해서’란 이 다섯 번째인 아라한을 말한다. ‘똑같아질 것이다’란 출세간의 덕성들에 있어서 완전히 평등하게 같아질 것이라는 뜻이며, 이와 같이 아라한에 의해 훈계받아야 한다는 의미이다. 세 번째 [사람에 대한 설명]은 명백하다.

Ārabhatisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

‘아라바티 경(Ārabhatisutta)’ 등의 주석이 끝났다.

4-6. Tikaṇḍakīsuttādivaṇṇanā

4-6. ‘띠깐다끼 경(Tikaṇḍakīsutta)’ 등의 주석

144-6. Catutthe paṭikūleti amanuññe aniṭṭhe. Appaṭikūlasaññīti iṭṭhākāreneva pavattacitto. Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati upaneti pavatteti. Aniṭṭhasmiṃ vatthusminti aniṭṭhe sattasaññite ārammaṇe. Mettāya vā pharatīti mettaṃ hitesitaṃ upasaṃharanto sabbatthakameva vā tattha pharati. Dhātuto vā upasaṃharatīti dhammasabhāvacintanena dhātuto paccavekkhaṇāya dhātumanasikāraṃ vā tattha pavatteti. Tadubhayaṃ abhinivajjetvāti sabhāvato ānubhāvato ca upatiṭṭhantaṃ ārammaṇe paṭikūlabhāvaṃ appaṭikūlabhāvañcāti taṃ ubhayaṃ pahāya aggahetvā, sabbasmiṃ pana tasmiṃ majjhatto hutvāti vuttaṃ hoti. Majjhatto hutvā viharitukāmo pana kiṃ karotīti? Iṭṭhāniṭṭhesu āpāthaṃ gatesu neva somanassito hoti, na domanassito hoti. Upekkhako vihareyyāti iṭṭhe arajjanto aniṭṭhe adussanto yathā aññe asamapekkhanena mohaṃ uppādenti, evaṃ anuppādento chasu ārammaṇesu chaḷaṅgupekkhāya upekkhako vihareyya. Tenevāha ‘‘chaḷaṅgupekkhāvasena pañcamo’’ti. Iṭṭhāniṭṭhachaḷārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvāvijahanalakkhaṇāya chasu dvāresu pavattanato ‘‘chaḷaṅgupekkhā’’ti laddhanāmāya tatramajjhattupekkhāya vasena pañcamo vāro vuttoti attho. Pañcamaṃ chaṭṭhañca uttānameva.

144-6. 네 번째 [경]에서 ‘역겨운 것(paṭikūla)’이란 마음에 들지 않고 원치 않는 것이다. ‘역겹지 않다는 인식(appaṭikūlasaññī)’이란 [역겨운 것을] 바람직한 모습으로만 대하는 마음이다. 바람직한 대상에 대해서는 부정(asubha)으로 가득 채우거나 무상함으로 끌어들여 마음을 일으킨다. ‘역겨운 대상에 대하여’란 역겹고 중생이라 이름 붙여진 대상에 대해서이다. ‘자애로 가득 채운다’는 것은 이익을 바라는 자애를 실현하거나 모든 곳에 자애를 채우는 것이다. ‘요소(dhātu)로써 이끈다’는 것은 법의 자성을 사유함으로써 요소로써 관찰하기 위해 그곳에 요소에 대한 주의집중(dhātumanasikāra)을 일으키는 것이다. ‘그 두 가지를 모두 피하여’란 자성이나 위력에 의해 나타나는 대상에서의 역겨움과 역겹지 않음을 모두 버리고 취하지 않으며, 그 모든 것에 대해 중립적인 상태가 된다는 뜻이다. 중립적인 상태로 머물고자 하는 자는 무엇을 하는가? 바람직하거나 역겨운 것이 대상에 나타났을 때 기뻐하지도 않고 슬퍼하지도 않는다. ‘평온하게 머물러야 한다’는 것은 바람직한 것에 탐착하지 않고 역겨운 것에 성내지 않으며, 다른 이들이 제대로 관찰하지 못해 어리석음을 일으키는 것과 달리, 어리석음을 일으키지 않고 여섯 가지 대상에 대해 육분사(chaḷaṅgupekkhā)로써 평온하게 머무는 것이다. 그래서 ‘육분사의 힘으로 다섯 번째’라고 하였다. 바람직하거나 역겨운 여섯 가지 대상이 나타날 때 청정한 본래의 상태를 잃지 않는 특징을 지닌, 여섯 감각기관에서 작용하기에 ‘육분사’라는 이름을 얻은 ‘중립의 평온(tatramajjhattupekkhā)’에 의한 다섯 번째 단락이 설해졌다는 뜻이다. 다섯 번째와 여섯 번째는 명백하다.

Tikaṇḍakīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

‘띠깐다끼 경’ 등의 주석이 끝났다.

7-10. Asappurisadānasuttādivaṇṇanā

7-10. ‘아삽뿌리사다나 경(Asappurisadānasutta)’ 등의 주석

147-150. Sattame [Pg.50] asakkaccanti anādaraṃ katvā. Deyyadhammassa asakkaccakaraṇaṃ nāma asampannaṃ karotīti āha ‘‘na sakkaritvā suciṃ katvā detī’’ti, uttaṇḍulādidosavirahitaṃ sucisampannaṃ katvā na detīti attho. Acittīkatvāti na citte katvā, na pūjetvāti attho. Pūjento hi pūjetabbavatthuṃ citte ṭhapeti, na tato bahi karoti. Cittaṃ vā acchariyaṃ katvā paṭipattivikaraṇaṃ sambhāvanakiriyā, tappaṭikkhepato acittīkaraṇaṃ asambhāvanakiriyā. Agāravena detīti puggale agaruṃ karonto nisīdanaṭṭhāne asammajjitvā yattha vā tattha vā nisīdāpetvā yaṃ vā taṃ vā ādhārakaṃ ṭhapetvā dānaṃ deti. Asahatthāti na attano hatthena deti, dāsakammakarodīhi dāpeti. Apaviddhaṃ detīti antarā apaviddhaṃ vicchedaṃ katvā deti. Tenāha ‘‘na nirantaraṃ detī’’ti. Atha vā apaviddhaṃ detīti ucchiṭṭhādichaḍḍanīyadhammaṃ viya avakkhittakaṃ katvā deti. Tenāha ‘‘chaḍḍetukāmo viya detī’’ti. ‘‘Addhā imassa dānassa phalameva āgacchatī’’ti evaṃ yassa kammassakatādiṭṭhi atthi, so āgamanadiṭṭhiko, ayaṃ pana na tādisoti anāgamanadiṭṭhiko. Tenāha ‘‘katassa nāma phalaṃ āgamissatī’’tiādi. Aṭṭhamādīsu natthi vattabbaṃ.

147-150. 일곱 번째에서 '정중하지 않게(asakkaccaṃ)'란 공경하지 않고 행하는 것을 말한다. 보시할 물건(deyyadhamma)을 정중하게 다루지 않는다는 것은 미비하게 준비하는 것을 말하므로, '공경하여 깨끗하게 하지 않고 준다'라고 하였다. 즉, 거친 쌀 등의 결함이 없이 깨끗하고 온전하게 준비해서 주지 않는다는 뜻이다. '마음에 두지 않고(acittīkatvā)'란 마음에 새기지 않는다는 것이니, 공경하지 않는다는 뜻이다. 공경하는 자는 공경해야 할 대상을 마음에 두지, 마음 밖으로 내버려 두지 않기 때문이다. 혹은 마음을 경탄하게 하여 행하는 것이 존경하는 행위(sambhāvanakiriyā)이며, 그것을 거부하여 마음에 두지 않는 것이 존경하지 않는 행위(asambhāvanakiriyā)이다. '경의를 표하지 않고 준다(agāravena detī)'란 사람을 중요하게 여기지 않아, 앉을 자리를 쓸지도 않고 아무 데나 앉게 하거나 아무 받침대나 놓아 보시를 주는 것을 말한다. '자신의 손으로 직접 주지 않고(asahatthā)'란 자신의 손으로 주지 않고 노비나 일꾼 등을 시켜서 주는 것이다. '내던지듯 준다(apaviddhaṃ detī)'란 중간에 끊어서 중단하고 주는 것을 말한다. 그래서 '끊임없이 주지 않는다'라고 하였다. 또는 '내던지듯 준다'란 남은 음식 등 버릴 물건처럼 여기며 주는 것이다. 그래서 '버리고 싶어 하는 것처럼 준다'라고 하였다. '분명히 이 보시의 결과가 올 것이다'라고 이와 같이 업의 주인임에 대한 견해(kammassakatādiṭṭhi)가 있는 자는 결과가 올 것이라고 보는 자(āgamanadiṭṭhiko)이지만, 이 사람은 그렇지 않으므로 결과가 올 것이라고 보지 않는 자(anāgamanadiṭṭhiko)이다. 그래서 '지은 것의 결과가 어찌 오겠는가'라고 하였다. 여덟 번째 등은 설명할 것이 없다.

Asappurisadānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

비선한 사람의 보시 경 등의 주해(Asappurisadānasuttādivaṇṇanā)가 끝났다.

Tikaṇḍakīvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

가시 돋친 곳의 품(Tikaṇḍakīvagga) 주해가 끝났다.

Tatiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.

세 번째 오십 개 묶음(Tatiyapaṇṇāsaka)이 끝났다.

4. Catutthapaṇṇāsakaṃ

4. 네 번째 오십 개 묶음(Catutthapaṇṇāsaka)

(16) 1. Saddhammavaggo

(16) 1. 참된 법의 품(Saddhammavaggo)

151-160. Paṭhamo vaggo uttānatthoyeva.

151-160. 첫 번째 품은 그 의미가 명확하다.

(17) 2. Āghātavaggo

(17) 2. 원한의 품(Āghātavaggo)

1-5. Paṭhamaāghātapaṭivinayasuttādivaṇṇanā

1-5. 첫 번째 원한을 없앰 경(Paṭhamaāghātapaṭivinayasutta) 등의 주해

161-165. Dutiyassa [Pg.51] paṭhame natthi vattabbaṃ. Dutiye āghāto paṭivinayati ettha, etehīti vā āghātapaṭivinayā. Tenāha ‘‘āghāto etehi paṭivinetabbo’’tiādi.

161-165. 두 번째의 첫 번째 경에는 설명할 것이 없다. 두 번째 경에서 원한이 여기에서 제거된다, 혹은 이것들에 의해서 제거된다고 하여 '원한을 없앰(āghātapaṭivinaya)'이라 한다. 그래서 '원한은 이것들에 의해 제거되어야 한다'라고 하였다.

Nantakanti anantakaṃ, antavirahitaṃ vatthakhaṇḍaṃ. Yadi hi tassa anto bhaveyya, ‘‘pilotikā’’ti saṅkhaṃ na gaccheyya.

'걸레 조각(nantakaṃ)'이란 끝이 없는(anantakaṃ), 즉 가장자리가 없는 천 조각을 말한다. 만약 그것에 끝이 있다면 '넝마(pilotikā)'라고 불리지 않았을 것이다.

Sevālenāti bījakaṇṇikakesarādibhedena sevālena. Udakapappaṭakenāti nīlamaṇḍūkapiṭṭhivaṇṇena udakapiṭṭhiṃ chādetvā nibbattena udakapiṭṭhikena. Ghammena anugatoti ghammena phuṭṭho abhibhūto. Cittuppādanti paṭighasampayuttacittuppādaṃ.

'이끼(sevālena)'란 씨앗, 꼬투리, 수술 등의 종류가 있는 이끼를 말한다. '물개구리밥(udakapappaṭakena)'이란 푸른 개구리 등 같은 색으로 수면을 덮고 자라나는 물의 거죽에 있는 것을 말한다. '열기에 시달려(ghammena anugato)'란 열기에 닿고 압도된 것을 말한다. '마음의 일어남(cittuppādaṃ)'이란 반발심(paṭigha)과 결합된 마음의 일어남을 말한다.

Visabhāgavedanuppattiyā kakaceneva iriyāpathapavattinivāraṇena chindanto ābādhati pīḷetīti ābādho, so assa atthīti ābādhiko. Taṃsamuṭṭhānena dukkhito sañjātadukkho. Bāḷhagilānoti adhimattagilāno. Gāmantanāyakassāti gāmantasampāpakassa.

상충하는 감정의 발생으로 인해 마치 톱으로 자르는 듯하여 자세의 유지를 방해함으로써 끊어버리고 괴롭히기에 '병(ābādhaka)'이라 하며, 그것이 있는 자가 '병든 자(ābādhiko)'이다. 그것의 발생으로 '고통받는 자(dukkhito)'란 고통이 생긴 자를 말한다. '위중하게 앓는 자(bāḷhagilāno)'란 매우 심하게 앓는 자이다. '마을 끝으로 인도하는 자(gāmantanāyakassa)'란 마을 끝까지 데려다주는 자를 말한다.

Pasannabhāvena udakassa acchabhāvo veditabboti āha ‘‘acchodakāti pasannodakā’’ti. Sādurasatāya sātatāti āha ‘‘madhurodakā’’ti. Tanukameva salilaṃ visesato sītalaṃ, na bahalāti āha ‘‘tanusītasalilā’’ti. Setakāti nikkaddamā. Sacikkhallādivasena hi udakassa vivaṇṇatā. Sabhāvato pana taṃ setavaṇṇameva. Tatiyādīni uttānatthāneva.

깨끗한 상태로 물의 맑음을 알아야 하므로 '맑은 물(acchodakā)이란 깨끗한 물이다'라고 하였다. 맛이 좋으므로 달콤하다고 하여 '달콤한 물(madhurodakā)'이라 하였다. 얇은 물이 특히 시원하고 두껍지 않으므로 '얇고 시원한 물(tanusītasalilā)'이라 하였다. '하얀 물(setakā)'이란 진흙이 없는 것을 말한다. 진흙 등으로 인해 물의 색이 변하기 때문이다. 본래 그것은 흰색일 뿐이다. 세 번째 등은 그 의미가 명확하다.

Paṭhamaāghātapaṭivinayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 원한을 없앰 경 등의 주해가 끝났다.

6. Nirodhasuttavaṇṇanā

6. 소멸 경 주해

166. Chaṭṭhe [Pg.52] amarisanattheti asahanatthe. Anāgatavacanaṃ katanti anāgatasaddappayogo kato, attho pana vattamānakālikova. Akkharacintakā (pāṇini. 3.3.145-146) hi īdisesu ṭhānesu anokappanāmarisanatthavasena atthisadde upapade vattamānakālepi anāgatavacanaṃ karonti.

166. 여섯 번째에서 '참을 수 없음의 의미(amarisanatthe)'란 견딜 수 없다는 뜻이다. 미래형 어휘를 사용한 것(anāgatavacanaṃ)은 미래의 단어를 사용했으나, 그 의미는 현재 시점의 것이다. 문법학자(pāṇini. 3.3.145-146)들은 이러한 경우에 수긍할 수 없음이나 참을 수 없음의 의미로 'atthi'라는 단어가 앞에 올 때 현재 시제임에도 미래형 어휘를 사용한다.

Nirodhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

소멸 경 주해가 끝났다.

7-9. Codanāsuttādivaṇṇanā

7-9. 꾸짖음 경 등의 주해

167-9. Sattame vatthusandassanāti yasmiṃ vatthusmiṃ āpatti, tassa sarūpato dassanaṃ. Āpattisandassanāti yaṃ āpattiṃ so āpanno, tassā dassanaṃ. Saṃvāsappaṭikkhepoti uposathappavāraṇādisaṃvāsassa paṭikkhipanaṃ akaraṇaṃ. Sāmīcippaṭikkhepoti abhivādanādisāmīcikiriyāya akaraṇaṃ. Codayamānenāti codentena. Cuditakassa kāloti cuditakassa codetabbakālo. Puggalanti codetabbapuggalaṃ. Upaparikkhitvāti ‘‘ayaṃ cuditakalakkhaṇe tiṭṭhati, na tiṭṭhatī’’ti vīmaṃsitvā. Ayasaṃ āropetīti ‘‘ime maṃ abhūtena abbhācikkhantā ayasaṃ byasanaṃ uppādentī’’ti bhikkhūnaṃ ayasaṃ uppādeti. Aṭṭhamanavamāni uttānatthāneva.

일곱 번째에서 '사건을 보여줌(vatthusandassanā)'이란 어떤 사건에 죄(āpatti)가 있는지 그 자체를 보여주는 것이다. '죄를 보여줌(āpattisandassanā)'이란 그가 범한 죄가 무엇인지 보여주는 것이다. '함께 사는 것의 거부(saṃvāsappaṭikkhepo)'란 포살이나 자자 등 공동생활을 거부하여 행하지 않는 것이다. '예우의 거부(sāmīcippaṭikkhepo)'란 절 등의 예우를 표하는 행위를 하지 않는 것이다. '꾸짖는 자(codayamānena)'란 비난하는 자에 의해서이다. '꾸짖음을 당하는 자의 시간(cuditakassa kālo)'이란 꾸짖음을 당하는 자를 꾸짖어야 할 시간이다. '사람(puggalaṃ)'이란 꾸짖어야 할 대상을 말한다. '조사하여(upaparikkhitvāti)'란 '이 사람이 꾸짖음을 당할 특징을 가지고 있는가, 아닌가'라고 조사하는 것이다. '불명예를 뒤집어씌운다(ayasaṃ āropetī)'란 '이들이 나를 사실이 아닌 것으로 비방하여 불명예와 불행을 일으킨다'라고 하며 비구들에게 불명예를 일으키는 것이다. 여덟 번째와 아홉 번째는 그 의미가 명확하다.

Codanāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

꾸짖음 경 등의 주해가 끝났다.

10. Bhaddajisuttavaṇṇanā

10. 밧다지 경 주해

170. Dasame abhibhavitvā ṭhito ime satteti adhippāyo. Yasmā pana so ‘‘pāsaṃsabhāvena uttamabhāvena ca te satte abhibhavitvā ṭhito’’ti attānaṃ maññati, tasmā vuttaṃ ‘‘jeṭṭhako’’ti. Aññadatthu dasoti dassane antarāyābhāvavacanena ñeyyavisesapariggāhikabhāvena [Pg.53] ca anāvaraṇadassāvitaṃ paṭijānātīti āha ‘‘sabbaṃ passatīti adhippāyo’’ti.

170. 열 번째에서 '압도하여 서 있다'는 것은 이 중생들을 압도했다는 뜻이다. 그가 '칭송받을 만한 상태와 뛰어난 상태로 그 중생들을 압도하여 서 있다'라고 스스로 생각하기 때문에 '가장 뛰어난 자(jeṭṭhako)'라고 하였다. '오로지 보는 자(aññadatthu daso)'란 보는 것에 장애가 없다는 말과 알아야 할 특별한 대상을 파악하는 상태에 의해 장애 없는 통찰(anāvaraṇadassāvitaṃ)을 자처하는 것이니, '모든 것을 본다는 뜻이다'라고 하였다.

Bhaddajisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

밧다지 경 주해가 끝났다.

Āghātavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

원한의 품 주해가 끝났다.

(18) 3. Upāsakavaggo

(18) 3. 재가 신자의 품

1-6. Sārajjasuttādivaṇṇanā

1-6. 두려움 경 등의 주해

171-176. Tatiyassa paṭhamadutiyatatiyacatutthe natthi vattabbaṃ. Pañcame upāsakapacchimakoti upāsakanihīno. ‘‘Iminā diṭṭhādinā idaṃ nāma maṅgalaṃ bhavissatī’’ti evaṃ bālajanaparikappitakotūhalasaṅkhātena diṭṭhasutamutamaṅgalena samannāgato kotūhalamaṅgaliko. Tenāha ‘‘iminā idaṃ bhavissatī’’tiādi. Maṅgalaṃ paccetīti diṭṭhamaṅgalādibhedaṃ maṅgalameva patthiyāyati. No kammanti kammassakataṃ no patthiyāyati. Imamhā sāsanāti ito sabbaññubuddhasāsanato. Bahiddhāti bāhirakasamaye. Dakkhiṇeyyaṃ pariyesatīti ‘‘duppaṭipannā dakkhiṇeyyā’’ti saññī gavesati. Ettha dakkhiṇapariyesanapubbakāre ekaṃ katvā pañca dhammā veditabbā. Chaṭṭhaṃ uttānameva.

171-176. 세 번째의 첫 번째, 두 번째, 세 번째, 네 번째는 설명할 것이 없다. 다섯 번째에서 '가장 하등한 재가 신자(upāsakapacchimako)'란 비천한 재가 신자를 말한다. '이러한 봄(diṭṭha) 등에 의해 이것이 길조(maṅgala)가 될 것이다'라고 이와 같이 어리석은 사람들이 상상하는 호기심에 의한 것으로 규정된, 보고 듣고 감각한 길조를 갖춘 자가 '길조에 호기심을 갖는 자(kotūhalamaṅgaliko)'이다. 그래서 '이것에 의해 이것이 될 것이다'라고 하였다. '길조를 믿는다(maṅgalaṃ paccetī)'란 보이는 길조 등의 종류인 길조만을 바란다는 것이다. '업을 믿지 않는다(no kammantvāti)'란 업이 자신의 주인임(kammassakata)을 바라지 않는다는 것이다. '이 가르침으로부터(imamhā sāsanāti)'란 이 일체지자의 부처님 가르침으로부터를 말한다. '밖에서(bahiddhā)'란 외부의 외도(samaye)에서를 말한다. '공양받을 만한 자를 찾는다(dakkhiṇeyyaṃ pariyesatīti)'란 '잘못 수행하는 자들이 공양받을 만한 자들이다'라고 생각하며 찾는 것이다. 여기에서 공양을 찾는 것을 앞선 행위로 하여 하나로 묶어 다섯 가지 법을 알아야 한다. 여섯 번째는 의미가 명확하다.

Sārajjasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

[당황함 경] 등의 주해(설명)가 끝났다.

7-8. Vaṇijjāsuttādivaṇṇanā

7-8. [장사 경] 등의 주해

177-8. Sattame satthavaṇijjāti āvudhabhaṇḍaṃ katvā vā kāretvā vā kataṃ vā paṭilabhitvā tassa vikkayo. Āvudhabhaṇḍaṃ kāretvā tassa vikkayoti idaṃ pana nidassanamattaṃ. Sūkaramigādayo posetvā tesaṃ vikkayoti sūkaramigādayo posetvā tesaṃ maṃsaṃ sampādetvā vikkayo. Ettha ca satthavaṇijjā paroparādhanimittatāya akaraṇīyā vuttā, sattavaṇijjā abhujissabhāvakaraṇato, maṃsavisavaṇijjā vadhahetuto, majjavaṇijjā pamādaṭṭhānato. Aṭṭhamaṃ uttānameva.

177-8. 일곱 번째 [경]에서 '무기 장사(satthavaṇijjā)'란 무기 제품을 직접 만들거나 만들게 하거나, 또는 만들어진 것을 얻어서 그것을 파는 것이다. '무기 제품을 만들게 하여 파는 것'은 단지 예시일 뿐이다. '돼지나 사슴 등을 길러서 파는 것'은 돼지나 사슴 등을 길러서 그 고기를 장만하여 파는 것이다. 여기서 무기 장사는 타인을 해치는 원인이 되기 때문에 해서는 안 되는 일로 언급되었고, 생명 장사(sattavaṇijjā)는 사람을 자유롭지 못한 상태(노예)로 만들기 때문이며, 고기 장사와 독약 장사는 살생의 원인이 되기 때문이고, 술 장사는 방일의 근거가 되기 때문이다. 여덟 번째 [경]은 그 의미가 명백하다.

Vaṇijjāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

[장사 경] 등의 주해가 끝났다.

9. Gihisuttavaṇṇanā

9. [재가자 경]의 주해

179. Navame [Pg.54] ābhicetasikānanti abhicetoti abhikkantaṃ visuddhacittaṃ vuccati adhicittaṃ vā, abhicetasi jātāni ābhicetasikāni, abhiceto sannissitānīti vā ābhicetasikāni. Tenevāha ‘‘uttamacittanissitāna’’nti. Diṭṭhadhammasukhavihārānanti diṭṭhadhamme sukhavihārānaṃ. Diṭṭhadhammoti paccakkho attabhāvo vuccati, tattha sukhavihārānanti attho. Rūpāvacarajjhānānametaṃ adhivacanaṃ. Tāni hi appetvā nisinnā jhāyino imasmiṃyeva attabhāve asaṃkiliṭṭhaṃ nekkhammasukhaṃ vindanti, tasmā ‘‘diṭṭhadhammasukhavihārānī’’ti vuccanti.

179. 아홉 번째 [경]에서 '고귀한 마음에 속하는 것들(ābhicetasikānaṃ)'이란, '고귀한 마음(abhiceta)'은 뛰어나고 청정한 마음 혹은 증상심(增上心, adhicitta)이라 불리는데, 고귀한 마음에 생겨난 것들이 고귀한 마음에 속하는 것들이며, 혹은 고귀한 마음에 의지하는 것들이 고귀한 마음에 속하는 것들이다. 그래서 "최상의 마음에 의지하는 것들"이라고 하였다. '현법락주(現法樂住, diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ)'란 이번 생에서의 안락한 머묾을 말한다. '현법(diṭṭhadhamma)'은 목전의 존재(자아)를 말하며, 그 안에서의 안락한 머묾이라는 뜻이다. 이것은 색계 선정들을 일컫는 말이다. 왜냐하면 그 선정들에 들어 앉아 있는 수행자들은 바로 이 존재 상태에서 오염되지 않은 출리(出離)의 행복을 누리기 때문이며, 그래서 '현법락주'라고 불린다.

Catubbidhamerayanti pupphāsavo, phalāsavo, guḷāsavo, madhvāsavoti evaṃ catuppabhedaṃ merayaṃ. Pañcavidhañca suranti pūvasurā, piṭṭhasurā, odanasurā, kiṇṇapakkhittā, sambhārasaṃyuttāti evaṃ pañcappabhedaṃ suraṃ. Puññaṃ attho etassāti puññattho. Yasmā panesa puññena atthiko nāma hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘puññena atthikassā’’ti. Sesamettha uttānameva.

'네 가지 종류의 메라야(곡주)'란 꽃으로 만든 술(pupphāsavo), 과일로 만든 술(phalāsavo), 설탕으로 만든 술(guḷāsavo), 꿀로 만든 술(madhvāsavo)의 네 가지 구분을 말한다. '다섯 가지 종류의 수라(증류주)'란 과자로 만든 술(pūvasurā), 가루로 만든 술(piṭṭhasurā), 밥으로 만든 술(odanasurā), 효모를 넣은 술(kiṇṇapakkhittā), 여러 재료를 혼합한 술(sambhārasaṃyuttā)의 다섯 가지 구분을 말한다. '공덕이 목적인 자'란 공덕이 그 사람의 목적이라는 것이다. 그가 공덕을 원하는 자이기 때문에 "공덕을 원하는 자에게"라고 설해졌다. 나머지는 여기서 명백하다.

Gihisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

[재가자 경]의 주해가 끝났다.

10. Gavesīsuttavaṇṇanā

10. [가웨시 경]의 주해

180. Dasame sukāraṇanti bodhiparipācanassa ekantikaṃ sundaraṃ kāraṇaṃ. Mandahasitanti īsakaṃ hasitaṃ. Kahaṃ kahanti hāsasaddassa anukaraṇametaṃ. Haṭṭhappahaṭṭhākāramattanti haṭṭhassa pahaṭṭhākāramattaṃ. Yathā gahitasaṅketā ‘‘pahaṭṭho bhagavā’’ti sañjānanti, evaṃ ākāranidassanamattaṃ.

180. 열 번째 [경]에서 '좋은 원인(sukāraṇaṃ)'이란 깨달음(bodhi)을 성숙하게 하는 전적으로 훌륭한 원인을 말한다. '옅은 미소(mandahasitaṃ)'란 살짝 웃는 것이다. '허허(kahaṃ kahaṃ)'란 웃음소리를 흉내 낸 것이다. '기쁘고 매우 기뻐하는 모습일 뿐'이란 기쁘고 매우 기뻐하는 모습의 정도를 말한다. 미리 정해진 신호를 받은 자들이 "세존께서 기뻐하신다"라고 알 수 있도록, 이와 같이 그 모습만을 보여준 것이다.

Idāni iminā pasaṅgena hāsasamuṭṭhānaṃ vibhāgato dassetuṃ ‘‘hasitañca nāmeta’’ntiādi āraddhaṃ. Tattha ajjhupekkhanavasenapi hāso na sambhavati, pageva domanassavasenāti āha ‘‘terasahi somanassasahagatacittehī’’ti. Nanu ca keci kodhavasenapi hasantīti? Na, te sampiyanti kodhavatthuṃ tattha ‘‘mayaṃ dāni yathākāmakāritaṃ āpajjissāmā’’ti duviññeyyantarena somanassacitteneva hāsassa uppajjanato. Tesūti [Pg.55] pañcasu somanassasahagatakiriyacittesu. Balavārammaṇeti uḷāratame ārammaṇe yamakapāṭihāriyasadise. Dubbalārammaṇeti anuḷāraārammaṇe.

이제 이 기회에 웃음의 발생을 상세히 보이기 위해 "웃음이라는 것은..." 등으로 시작하였다. 거기서 평온(ajjhupekkhā)의 상태에서도 웃음은 발생하지 않는데, 하물며 근심(domanassa)의 상태에서이겠는가. 그래서 "열세 가지 기쁨이 함께하는 마음들(somanassasahagatacitta)에 의해"라고 하였다. "어떤 이들은 분노에 의해서도 웃지 않는가?"라고 묻는다면, 그렇지 않다. 그들은 분노의 대상을 좋아하며 거기서 "우리는 이제 마음먹은 대로 행할 것이다"라는 알기 어려운 기쁨의 마음으로 웃음이 일어나기 때문이다. '그것들 중에서'란 다섯 가지 기쁨이 함께하는 작용심(kiriyacitta)들 중에서이다. '강한 대상에서'란 쌍신변(yamakapāṭihāriya)과 같이 매우 수승한 대상에서이다. '약한 대상에서'란 수승하지 않은 대상에서이다.

‘‘Imasmiṃ pana ṭhāne…pe… uppādetī’’ti idaṃ porāṇaṭṭhakathāyaṃ tathā āgatattā vuttaṃ, na sahetukasomanassasahagatacittehi bhagavato sitaṃ na hotīti dassanattaṃ. Abhidhammaṭīkāyaṃ (dha. sa. mūlaṭī. 968) pana ‘‘atītaṃsādīsu appaṭihataṃ ñāṇaṃ vatvā ‘imehi dhammehi samannāgatassa buddhassa bhagavato sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivattī’tiādivacanato (mahāni. 156; paṭi. ma. 3.5) ‘bhagavato idaṃ cittaṃ uppajjatī’ti vuttavacanaṃ vicāretabba’’nti vuttaṃ. Tattha iminā hasituppādacittena pavattiyamānampi bhagavato sitakaraṇaṃ pubbenivāsaanāgataṃsasabbaññutaññāṇānaṃ anuvattakattā ñāṇānuparivattiyevāti evaṃ pana ñāṇānuparivattibhāve sati na koci pāḷiaṭṭhakathānaṃ virodho. Tathā hi abhidhammaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 568) ‘‘tesaṃ ñāṇānaṃ ciṇṇapariyante idaṃ cittaṃ uppajjatī’’ti vuttaṃ. Avassañcetaṃ evaṃ icchitabbaṃ, aññathā āvajjanacittassapi bhagavato tathārūpe kāle na yujjeyya. Tassapi hi viññattisamuṭṭhāpakabhāvassa nicchitattā. Tathā hi vuttaṃ ‘‘evañca katvā manodvārāvajjanassapi viññattisamuṭṭhāpakattaṃ upapannaṃ hotī’’ti (dha. sa. mūlaṭī. 1 kāyakammadvārakathāvaṇṇanā) na ca viññattisamuṭṭhāpakatte taṃsamuṭṭhānakāyaviññattiyā kāyakammādibhāvaṃ āpajjanabhāvo vissajjatīti.

"그러나 이 대목에서... 일으킨다"라는 구절은 옛 주석서(porāṇaṭṭhakathā)에 그렇게 전해지기 때문에 기술된 것이지, 세존의 미소가 유인(有因) 희구심(somanassasahagatacitta)과 함께하지 않는다는 것을 보이기 위함이 아니다. 그러나 아비담마 복주서(Abhidhammaṭīkā)에서는 "과거 등에 대해 걸림 없는 지혜를 말하며, '이러한 법들을 구족한 부처님 세존의 모든 신업(身業)은 지혜가 앞서고 지혜를 따른다'는 등의 구절로부터 '세존께 이 마음이 일어난다'고 설해진 구절은 검토되어야 한다"라고 하였다. 거기서 이 미소를 일으키는 마음에 의해 일어나는 세존의 미소 짓기도 숙명통, 미래통, 일체지 등의 지혜를 따르는 것이기 때문에 '지혜를 따르는 상태(ñāṇānuparivatti)'이다. 이처럼 지혜를 따르는 상태가 됨에 있어서 경전과 주석서들 사이에 아무런 모순이 없다. 실제로 아비담마 주석서(Atthasālinī)에서는 "그 지혜들이 작용하는 끝에 이 마음이 일어난다"라고 하였다. 이것은 반드시 이렇게 받아들여야 한다. 그렇지 않으면 세존의 전향하는 마음(āvajjanacitta) 또한 그러한 때에 적절하지 않을 것이기 때문이다. 그것 또한 표상(viññatti)을 일으키는 원인이 됨이 확실하기 때문이다. 그래서 "이와 같이 함으로써 의문전향심(manodvārāvajjanacitta) 또한 표상을 일으키는 원인이 됨이 타당하다"라고 하였다. 표상을 일으키는 원인이 된다고 해서, 그로부터 생겨난 신표(身表)가 신업(身業) 등이 되는 성질을 버리는 것은 아니다.

Hasitanti sitameva sandhāya vadati. Tenāha ‘‘evaṃ appamattakampī’’ti. Samosaritā vijjulatā. Sā hi itaravijjulatā viya khaṇaṭṭhitiyā sīghanirodhā ca na hoti, apica kho dandhanirodhā, na ca sabbakālikā. Dīdhiti pāvakamahāmeghato vā cātuddīpikamahāmeghato vā niccharati. Tenāha ‘‘cātuddīpikamahāmeghamukhato’’ti. Ayaṃ kira tāsaṃ rasmīnaṃ dhammatā, yadidaṃ tikkhattuṃ sīsaṃ padakkhiṇaṃ katvā dāṭhaggesuyeva antaradhānaṃ. Sesamettha suviññeyyameva.

'웃음(hasita)'이란 미소(sita)만을 가리켜 말한다. 그래서 "이와 같이 아주 조금이라도"라고 하였다. '번갯불이 쏟아져 나왔다'는 것은, 그것이 다른 번갯불처럼 찰나에 머물고 빨리 소멸하는 것이 아니라, 천천히 소멸하며 늘 있는 것도 아니라는 뜻이다. 광채(dīdhiti)는 불의 구름이나 사대주(四大洲)를 덮는 거대한 구름으로부터 뿜어져 나온다. 그래서 "사대주의 거대 구름의 입구로부터"라고 하였다. 세 번 머리를 오른쪽으로 돌고(padakkhiṇa) 어금니 끝에서 사라지는 것이 그 광선들의 본성(dhammatā)이라고 한다. 나머지는 여기서 쉽게 알 수 있다.

Gavesīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

[가웨시 경]의 주해가 끝났다.

Upāsakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

[우바새 품]의 주해가 끝났다.

(19) 4. Araññavaggo

(19) 4. [숲 품]

1. Āraññikasuttavaṇṇanā

1. [숲에 사는 자 경]의 주해

181. Catutthassa [Pg.56] paṭhame appīcchataṃyeva nissāyātiādīsu ‘‘iti appiccho bhavissāmī’’ti idaṃ me āraññikaṅgaṃ appicchatāya saṃvattissati, ‘‘iti santuṭṭho bhavissāmī’’ti idaṃ me āraññikaṅgaṃ santuṭṭhiyā saṃvattissati, ‘‘iti kilese sallikhissāmī’’ti idaṃ me āraññikaṅgaṃ kilesasallikhanatthāya saṃvattissatīti āraññiko hoti. Aggoti jeṭṭhako. Sesāni tasseva vevacanāni.

181. 네 번째 [품]의 첫 번째 [경]에서 '적은 욕심에 의지하여(appīcchataṃyeva nissāya)' 등의 대목에서, "이와 같이 나는 적은 욕심을 가질 것이다"라며 나의 이 숲에 사는 자의 수행(āraññikaṅga)이 적은 욕심으로 인도할 것이라고 생각하고, "이와 같이 나는 만족할 것이다"라며 나의 이 숲에 사는 자의 수행이 만족으로 인도할 것이라고 생각하며, "이와 같이 나는 번뇌를 깎아낼 것이다"라며 나의 이 숲에 사는 자의 수행이 번뇌를 깎아내는 데 인도할 것이라고 생각하며 숲에 사는 자가 된다. '최고(aggo)'란 으뜸가는 자(jeṭṭhako)라는 뜻이다. 나머지는 그것의 동의어들이다.

Gavā khīranti gāvito khīraṃ nāma hoti, na gāviyā dadhi. Khīramhā dadhītiādīsupi eseva nayo. Evamevanti yathā etesu pañcasu gorasesu sappimaṇḍo aggo, evamevaṃ imesu pañcasu āraññikesu yo ayaṃ appicchatādīni nissāya āraññiko hoti, ayaṃ aggo ceva seṭṭho ca mokkho ca pavaro ca. Imesu āraññikesu jātiāraññikā veditabbā, na āraññikanāmamattena āraññikāti veditabbā. Paṃsukūlikādīsupi eseva nayo.

암소로부터 우유가 나오듯이 암소로부터는 우유라고 불리는 것이 생기지, 암소로부터 버터(낙)가 생기지는 않는다. 우유로부터 버터가 된다는 등의 표현에서도 이와 같은 방식이다. 이와 마찬가지로 이 다섯 가지 우유 제품 중에서 정제된 버터(제호)가 으뜸이듯이, 이와 같이 이 다섯 종류의 숲에 사는 자들(아란야가) 중에서 소욕(적은 욕심) 등을 의지하여 숲에 사는 자가 으뜸이고 최상이며 해탈이고 탁월하다. 이 숲에 사는 자들 중에서 타고난 숲에 사는 자를 알아야 하며, 단지 숲에 사는 자라는 이름만으로 숲에 사는 자라 알아서는 안 된다. 분소의를 입는 자(분소의자) 등의 경우에서도 이와 같은 방식이다.

Āraññikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

숲에 사는 자의 경(아란야가경)에 대한 설명이 끝났다.

Araññavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

숲의 품(아란야가품)에 대한 설명이 끝났다.

(20) 5. Brāhmaṇavaggo

(20) 5. 바라문 품

1. Soṇasuttavaṇṇanā

1. 소나 경에 대한 설명

191. Pañcamassa paṭhame sampiyenevāti aññamaññapemeneva kāyena ca cittena ca missībhūtā saṅghaṭṭitā saṃsaṭṭhā hutvā saṃvāsaṃ vattenti, na appiyena niggahena vāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘piya’’ntiādi. Udaraṃ avadihati upacinoti pūretīti udarāvadehakaṃ. Bhāvanapuṃsakañcetaṃ, udarāvadehakaṃ katvā udaraṃ pūretvāti attho. Tenāha ‘‘udaraṃ avadihitvā’’tiādi.

191. 다섯 번째의 첫 번째 경에서 '서로 사랑하며(sampiyeneva)'란 서로의 애정으로 몸과 마음이 섞이고 부딪히고 뒤섞여서 함께 살아가는 것이지, 미움이나 억압으로 하는 것이 아니라는 뜻이다. 그래서 '사랑(piya)' 등이라고 말하였다. '배를 채우는(udarāvadehakaṃ)'이란 배를 쌓고 채우고 가득하게 하는 것이다. 이것은 추상 명사적인 중성형으로, 배를 가득하게 하여 배를 채운다는 뜻이다. 그래서 '배를 가득 채워서(udaraṃ avadihitvā)' 등이라고 하였다.

Soṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

소나 경에 대한 설명이 끝났다.

2. Doṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

2. 도나 바라문 경에 대한 설명

192. Dutiye [Pg.57] pavattāroti (dī. ni. ṭī. 1.285) pāvacanabhāvena vattāro. Yasmā te tesaṃ mantānaṃ pavattanakā, tasmā āha ‘‘pavattayitāro’’ti. Sudde bahi katvā rahobhāsitabbaṭṭhena mantā eva taṃtaṃatthappaṭipattihetutāya mantapadaṃ. Anupanītāsādhāraṇatāya rahassabhāvena vattabbakiriyāya adhigamūpāyaṃ. Sajjhāyitanti gāyanavasena sajjhāyitaṃ. Taṃ pana udattānudattādīnaṃ sarānaṃ sampadāvaseneva icchitanti āha ‘‘sarasampattivasenā’’ti. Aññesaṃ vuttanti pāvacanabhāvena aññesaṃ vuttaṃ. Samupabyūḷhanti saṅgahetvā uparūpari saññūḷhaṃ. Rāsikatanti iruvedayajuvedasāmavedādivasena, tatthāpi paccekaṃ mantabrahmādivasena, ajjhāyānuvākādivasena ca rāsikataṃ. Tesanti mantānaṃ kattūnaṃ. Dibbena cakkhunā oloketvāti dibbacakkhuparibhaṇḍena yathākammūpagañāṇena sattānaṃ kammassakatādiṃ, paccakkhato dassanaṭṭhena dibbacakkhusadisena pubbenivāsañāṇena atītakappe brāhmaṇānaṃ mantajjhenavidhiñca oloketvā. Pāvacanena saha saṃsandetvāti kassapasammāsambuddhassa yaṃ vacanaṃ vaṭṭasannissitaṃ, tena saha aviruddhaṃ katvā. Na hi tesaṃ vivaṭṭasannissito attho paccakkho hoti. Aparāpareti aṭṭhakādīhi aparāpare pacchimā okkākarājakālādīsu uppannā. Pakkhipitvāti aṭṭhakādīhi ganthitamantapadesu kilesasannissitapadānaṃ tattha tattha pade pakkhipanaṃ katvā. Viruddhe akaṃsūti brāhmaṇadhammikasuttādīsu (su. ni. brāhmaṇadhammikasuttaṃ 286 ādayo) āgatanayena saṃkilesatthadīpanato paccanīkabhūte akaṃsu.

192. 두 번째에서 '선포하는 자들(pavattāro)'이란 가르침(성전)으로서 선포하는 자들이다. 그들이 그 명구(mantā)들을 선포하는 자들이기 때문에 '선포하는 자들(pavattayitāro)'이라고 하였다. 슈드라를 제외하고 비밀리에 말해져야 한다는 의미에서 명구(mantā)이며, 바로 그 각각의 의미를 성취하는 원인이 되기에 명구(mantapada)라고 한다. 입문하지 않은 자들과 공유하지 않는 비밀스러운 상태로 말해져야 할 행위로서의 증득의 수단이다. '송독된(sajjhāyitaṃ)'이란 노래하는 방식으로 송독된 것이다. 그것은 우닷타(고음), 아누닷타(저음) 등의 성조의 구비에 따라서만 원해지는 것이기에 '성조의 성취에 따라서(sarasampattivasena)'라고 하였다. '다른 이들에게 설해진(aññesaṃ vuttaṃ)'이란 가르침으로서 다른 이들에게 설해진 것이다. '결집된(samupabyūḷhaṃ)'이란 모아서 겹겹이 쌓아 올린 것이다. '더미로 만든(rāsikataṃ)'이란 이루베다, 야주베다, 사마베다 등의 분류에 따라서, 또한 거기에서도 각각 명구(mantā)와 브라흐마(brahma) 등의 분류에 따라서, 장(adhyāya)과 절(anuvāka) 등의 분류에 따라서 더미로 만든 것이다. 그들의(tesaṃ)란 명구의 저자들의 것이다. '천안으로 살펴보고(dibbena cakkhunā oloketvā)'란 천안의 장비인 업에 따른 생사의 지혜(사생지)로 중생들의 업의 주인됨 등을, 직접 보는 의미에서 천안과 유사한 숙명통으로 과거겁의 바라문들의 명구 학습 방식을 살펴보고 나서이다. '성전과 대조해 보고(pāvacanena saha saṃsandetvāti)'란 카사파 정등각자의 말씀 중 윤회에 속박된 것과 서로 모순되지 않게 함으로써이다. 왜냐하면 그들에게 윤회에서 벗어난(이계) 의미는 직접적인 대상이 아니기 때문이다. '후대의(aparāpara)'란 앗타카 등으로부터 후대의 옥까까 왕의 시대 등에 태어난 자들이다. '끼워 넣어서(pakkhipitvāti)'란 앗타카 등에 의해 엮인 명구의 구절들에 번뇌와 관련된 구절들을 여기저기 구절 속에 끼워 넣는 것을 말한다. '반대되게 만들었다(viruddhe akaṃsū)'란 바라문 법 경(Brāhmaṇadhammika Sutta) 등에서 전해지는 방식에 따라 오염된 의미를 드러냄으로써 반대되는 것으로 만들었다는 뜻이다.

Usūnaṃ asanakammaṃ issatthaṃ, dhanusippena jīvikā. Idha pana issatthaṃ viyāti issatthaṃ, sabbaāvudhajīvikāti āha ‘‘yodhājīvakammenā’’ti, āvudhaṃ gahetvā upaṭṭhānakammenāti attho. Rājaporisaṃ nāma vinā āvudhena poroheccāmaccakammādirājakammaṃ katvā rājupaṭṭhānaṃ. Sippaññatarenāti gahitāvasesena hatthiassasippādinā. Kumārabhāvato pabhuti caraṇena komārabrahmacariyaṃ.

화살을 쏘는 일(usūnaṃ asanakammaṃ)은 궁술이며, 활 기술로 생계를 꾸리는 것이다. 그러나 여기서는 궁술과 같다는 의미에서 '궁술(issatthaṃ)'이며, 모든 무기로 생계를 꾸리는 것이기에 '무사로 생계를 꾸리는 일(yodhājīvakammenā)'이라고 하였으니, 무기를 들고 시중드는 일이라는 뜻이다. '왕의 신하(rājaporisaṃ)'란 무기 없이 제관이나 대신 등의 왕의 업무를 수행하며 왕을 모시는 것을 말한다. '어떤 기술로든(sippaññatarenāti)'이란 앞에서 언급한 것 외의 코끼리나 말 기술 등으로 생계를 꾸리는 것이다. '어린 시절부터(kumārabhāvato pabhuti)' 행하는 것이기에 '동진 범행(komārabrahmacariyaṃ)'이다.

Udakaṃ pātetvā dentīti dvāre ṭhitasseva brāhmaṇassa hatthe udakaṃ āsiñcantā ‘‘idaṃ te, brāhmaṇa, bhariyaṃ posāpanatthāya demā’’ti vatvā [Pg.58] denti. Kasmā pana te evaṃ brahmacariyaṃ caritvāpi dāraṃ pariyesanti, na yāvajīvaṃ brahmacārino hontīti? Micchādiṭṭhivasena. Tesañhī evaṃ diṭṭhi hoti ‘‘yo puttaṃ na uppādeti, so kulavaṃsacchedakaro hoti, tato niraye paccatī’’ti. Cattāro kira abhāyitabbaṃ bhāyanti gaṇḍuppādako, kikī, kontinī, brāhmaṇoti. Gaṇḍuppādā kira mahāpathaviyā khayanabhayena mattabhojanā honti, na bahuṃ mattikaṃ khādanti. Kikī sakuṇikā ākāsapatanabhayena aṇḍassa upari uttānā seti. Kontinī sakuṇī pathavīkampanabhayena pādehi bhūmiṃ na suṭṭhu akkamati. Brāhmaṇā kulavaṃsūpacchedabhayena dāraṃ pariyesanti. Āhu cettha –

물을 부어서 준다(udakaṃ pātetvā dentī)는 것은 문 앞에 서 있는 바라문의 손에 물을 부으며 '바라문이여, 이것을 당신이 아내를 부양하도록 줍니다'라고 말하며 주는 것이다. 그런데 왜 그들은 이와 같이 범행을 닦고서도 아내를 구하고, 일생 동안 범행을 닦는 자들이 되지 않는가? 유신견(그릇된 견해) 때문이다. 그들에게는 '아들을 낳지 않는 자는 가문의 대를 끊는 자이며, 그로 인해 지옥에서 고통받는다'라는 견해가 있기 때문이다. 전해지는 바에 따르면 네 부류가 두려워하지 않아도 될 것을 두려워하는데, 지렁이, 끼끼 새, 꼰띠니 새, 바라문이다. 지렁이는 대지가 다 닳아 없어질까 두려워하여 흙을 조금만 먹고, 많이 먹지 않는다고 한다. 끼끼 새는 하늘이 무너질까 두려워하여 알 위에서 위를 향해 눕는다고 한다. 꼰띠니 새는 땅이 진동할까 두려워하여 발로 땅을 세게 딛지 않는다고 한다. 바라문은 가문의 대가 끊길까 두려워하여 아내를 구한다. 이에 대하여 다음과 같이 말하였다.

‘‘Gaṇḍuppādo kikī ceva, kontī brāhmaṇadhammiko;

Ete abhayaṃ bhāyanti, sammūḷhā caturo janā’’ti. (su. ni. aṭṭha. 2.293);

'지렁이와 끼끼 새, 그리고 꼰띠니와 법을 따르는 바라문, 이 네 부류의 어리석은 자들은 두려워하지 않아도 될 것을 두려워하네.'

Sesamettha uttānameva.

이 지점의 나머지는 명확하다.

Doṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

도나 바라문 경에 대한 설명이 끝났다.

3. Saṅgāravasuttavaṇṇanā

3. 상가라바 경에 대한 설명

193. Tatiye (saṃ. ni. ṭī. 2.5.236) paṭhamaññevāti puretaraṃyeva, asajjhāyakatānaṃ mantānaṃ appaṭibhānaṃ pageva paṭhamaṃyeva siddhaṃ, tattha vattabbameva natthīti adhippāyo. Pariyuṭṭhānaṃ nāma abhibhavo gahaṇanti āha ‘‘kāmarāgapariyuṭṭhitenāti kāmarāgaggahitenā’’ti. Vikkhambheti apanetīti vikkhambhanaṃ, paṭipakkhato nissarati etenāti nissaraṇaṃ. Vikkhambhanañca taṃ nissaraṇañcāti vikkhambhananissaraṇaṃ. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi. Sesapadadvayepi eseva nayo. Attanā araṇīyo pattabbo attho attattho. Tathā parattho veditabbo.

193. 세 번째 경에서 '맨 처음부터(paṭhamaññevā)'란 훨씬 전부터라는 뜻이니, 독송하지 않은 명구들이 떠오르지 않는 것은 이미 맨 처음부터 확정된 것이라 거기에는 말할 필요조차 없다는 뜻이다. '역행(pariyuṭṭhāna)'이란 압도하여 사로잡는 것이기에 '감각적 욕탐의 역행에 사로잡힌(kāmarāgapariyuṭṭhitenā)'이란 '감각적 욕탐에 붙잡힌'이라고 하였다. 억누르고 제거하기에 '억누름(vikkhambhana)'이며, 이것에 의해 반대되는 것으로부터 벗어나기에 '벗어남(nissaraṇa)'이다. 억누름이면서 동시에 벗어남이기에 '억누름에 의한 벗어남(vikkhambhananissaraṇaṃ)'이다. 그래서 '거기에서' 등이라고 하였다. 나머지 두 구절에서도 이와 같은 방식이다. 스스로 성취해야 할 이익을 '자기의 이익(attattha)'이라 한다. '타인의 이익'도 그와 같이 알아야 한다.

‘‘Aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahatī’’tiādīsu (paṭi. ma. 1.52) byāpādādīnaṃ anāgatattā byāpādavāre tadaṅganissaraṇaṃ na gahitaṃ. Kiñcāpi na gahitaṃ, paṭisaṅkhānavasena tassa vinodetabbatāya tadaṅganissaraṇampi labbhatevāti sakkā viññātuṃ. Ālokasaññā upacārappattā vā appanāppattā [Pg.59] vā. Yo koci kasiṇajjhānādibhedo samatho. Dhammavavatthānaṃ upacārappanāppattavasena gahetabbaṃ.

'무상하다고 관찰하면서 상주한다는 인식을 버린다'는 등의 구절에서, 악의 등은 아직 나타나지 않았기에 악의의 대목에서는 '부분적인 벗어남(tadaṅganissaraṇa)'이 취해지지 않았다. 비록 취해지지는 않았으나, 반조(paṭisaṅkhāna)를 통해 그것을 물리쳐야 하므로 부분적인 벗어남도 얻어진다는 것을 알 수 있다. '빛의 인식(ālokasaññā)'은 근접삼매에 도달했거나 본삼매에 도달한 것이다. 어떤 것이든 카시나 선정 등의 부류는 사마타(지)이다. '법의 확립(dhammavavatthāna)'은 근접삼매나 본삼매에 도달한 상태에 따라서 취해져야 한다.

Kudhitoti tatto. Ussūrakajātoti tasseva kudhitabhāvassa ussūrakaṃ accuṇhataṃ patto. Tenāha ‘‘usumakajāto’’ti. Tilabījakādibhedenāti tilabījakaṇṇikakesarādibhedena sevālena. Paṇakenāti udakapicchillena. Appasanno ākulatāya. Asannisinno kalaluppattiyā. Anālokaṭṭhāneti ālokarahite ṭhāne.

‘열받은(Kudhito)’이란 달구어진 것이다. ‘한낮이 된(Ussūrakajātoti)’이란 그 열받은 상태가 한낮의 매우 뜨거운 상태에 도달한 것을 말한다. 그래서 ‘열기가 생긴’이라고 하였다. ‘깨 씨앗 등으로(Tilabījakādibhedenāti)’는 깨 씨앗, 연꽃의 씨방, 꽃술 등의 차이에 따른 이끼(sevāla)를 말한다. ‘물때로(Paṇakenāti)’는 물의 미끄러움으로 인한 것이다. 혼탁함 때문에 ‘맑지 않은(Appasanno)’ 것이다. 진흙이 생겨서 ‘가라앉지 않은(Asannisinno)’ 것이다. ‘어두운 곳에(Anālokaṭṭhāneti)’는 빛이 없는 곳에라는 뜻이다.

Saṅgāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

상가라바 경의 설명이 끝났다.

4. Kāraṇapālīsuttavaṇṇanā

4. 까라나빨리 경의 설명

194. Catutthe paṇḍito maññeti ettha maññeti idaṃ ‘‘maññatī’’ti iminā samānatthaṃ nipātapadaṃ. Tassa iti-saddaṃ ānetvā atthaṃ dassento ‘‘paṇḍitoti maññatī’’ti āha. Anumatipucchāvasena cetaṃ vuttaṃ. Tenevāha ‘‘udāhu no’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññati bhavaṃ piṅgiyānī samaṇassa gotamassa paññāveyyattiya’’nti vuttamevatthaṃ puna gaṇhanto ‘‘paṇḍito maññe’’ti āha, tasmā vuttaṃ ‘‘bhavaṃ piṅgiyānī samaṇaṃ gotamaṃ paṇḍitoti maññati udāhu no’’ti, yathā te khameyya, tathā naṃ kathehīti adhippāyo. Ahaṃ ko nāma, mama avisayo esoti dasseti. Ko cāti hetunissakke paccattavacananti āha ‘‘kuto cā’’ti. Tathā cāha ‘‘kena kāraṇena jānissāmī’’ti, yena kāraṇena samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jāneyyaṃ, taṃ kāraṇaṃ mayi natthīti adhippāyo. Buddhoyeva bhaveyya abuddhassa sabbathā buddhañāṇānubhāvaṃ jānituṃ asakkuṇeyyattāti. Vuttañhetaṃ – ‘‘appamattakaṃ panetaṃ, bhikkhave, oramattakaṃ sīlamattakaṃ, yena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya (dī. ni. 1.7). Atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā…pe… yehi tathāgatassa yathābhūtaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamāno vadeyyā’’ti (dī. ni. 1.28) ca. Etthāti ‘‘sopi nūnassa tādiso’’ti etasmiṃ pade.

194. 네 번째 [경]에서 ‘현자라고 생각합니까(paṇḍito maññeti)’라 할 때, 여기서 ‘maññeti’는 ‘maññati’와 같은 의미의 불변어이다. 그 ‘iti’라는 단어를 가져와서 의미를 나타내면서 ‘현자라고 생각한다(paṇḍitoti maññatī)’라고 말한 것이다. 이것은 동의를 구하는 질문의 형식으로 말해진 것이다. 그래서 ‘그렇습니까, 아닙니까(udāhu no)’라고 하였다. ‘존자 삥기야니께서는 사문 고따마의 지혜의 명민함에 대해 어떻게 생각하십니까’라고 말한 의미를 다시 취하면서 ‘현자라고 생각합니까(paṇḍito maññe)’라고 말했으니, 그러므로 ‘존자 삥기야니께서는 사문 고따마를 현자라고 생각하십니까, 아니면 아닙니까’라고 말한 것이니, 그대가 용납하는 대로 그것을 말하라는 뜻이다. ‘내가 누구이기에, 이것은 나의 영역이 아니다’라는 것을 보여준다. ‘어찌(Ko cā)’라는 것은 원인에 근거한 주격의 표현이므로 ‘어디서(kuto cā)’라고 말한 것이다. 그래서 ‘어떤 이유로 알겠습니까’라고 말했으니, 사문 고따마의 지혜의 명민함을 알 수 있는 그 이유가 나에게는 없다는 뜻이다. 부처님이 아닌 자는 결코 부처님의 지혜의 위력을 알 수 없기에, 오직 부처님만이 부처님을 알 수 있을 것이다. 이를 두고 말씀하시기를, ‘비구들이여, 범부가 여래의 찬탄을 말할 때 말하는 것은 하찮고 사소한 것이며 단지 계행에 관한 것일 뿐이다(D.i.7). 비구들이여, 여래의 참된 찬탄을 바르게 말하는 자가 말하게 될, 깊고 보기 어렵고 깨닫기 어려운 다른 법들이 있다(D.i.28).’라고 하셨다. ‘여기서(Etthā)’란 ‘그도 참으로 그와 같을 것이다’라는 구절에서이다.

Pasatthappasatthoti [Pg.60] pasatthehi pāsaṃsehi attano guṇeheva so pasattho, na tassa kittinā, pasaṃsāsabhāveneva pāsaṃsoti attho. Tenāha ‘‘sabbaguṇāna’’ntiādi. Maṇiratananti cakkavattino maṇiratanaṃ.

‘찬탄받는 분들로부터 찬탄받는 분(pasatthappasattho)’이란 찬탄받아 마땅한 훌륭한 분들로부터 자신의 공덕으로 인해 찬탄받는 것이지, 명성 때문이 아니며, 찬탄받을 만한 성품 자체로 찬탄받는다는 의미이다. 그래서 ‘모든 공덕의’ 등이라고 말하였다. ‘마니보배(Maṇiratananti)’는 전륜성왕의 마니보배를 말한다.

Sadevake pāsaṃsānampi pāsaṃsoti dassetuṃ ‘‘pasatthehi vā’’ti dutiyavikappo gahito. Araṇīyato attho, so eva vasatīti vasoti atthavaso. Tassa tassa payogassa ānisaṃsabhūtaṃ phalanti āha ‘‘atthavasanti atthānisaṃsa’’nti. Attho vā phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti atthavaso, kāraṇaṃ.

천신을 포함한 세상에서 찬탄받는 자들 중에서도 찬탄받는 분임을 보여주기 위해 ‘찬탄받는 이들에 의해(pasatthehi vā)’라는 두 번째 대안이 취해졌다. ‘도달해야 할 것(araṇīyato)’이 목적(attho)이며, 그것이 머무는 것이 지배(vaso)이므로 ‘뜻의 지배(atthavaso)’이다. 그 각각의 정진의 이익이 되는 결과를 말하기 위해 ‘뜻의 지배를 뜻의 이익(atthavasanti atthānisaṃsaṃ)’이라고 하였다. 또는 뜻(attho)이 결과이고 그것에 의지하여 작용하기 때문에 지배(vaso)가 이분에게 있으니 ‘뜻의 지배(atthavaso)’는 원인이다.

Khuddakamadhūti khuddakamakkhikāhi katadaṇḍakamadhu. Aneḷakanti niddosaṃ apagatamakkhikaṇḍakaṃ.

‘작은 꿀(Khuddakamadhū)’은 작은 벌들에 의해 만들어진 나뭇가지의 꿀이다. ‘섞임이 없는(Aneḷakaṃ)’이란 벌이나 찌꺼기가 제거되어 결점이 없는 것이다.

Udāharīyati ubbegapītivasenāti udānaṃ, tathā vā udāharaṇaṃ udānaṃ. Tenāha ‘‘udāhāraṃ udāharī’’ti. Yathā pana taṃ vacanaṃ udānanti vuccati, taṃ dassetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.

강한 충격이나 기쁨의 힘으로 발해지는 것이 감흥어(udāna)이며, 또는 그렇게 말해지는 것이 감흥어이다. 그래서 ‘말을 내뱉었다(udāhāraṃ udāharī)’고 하였다. 어떻게 그 말이 감흥어라고 불리는지를 보여주기 위해 ‘마치 ~처럼(yathā hī)’ 등이 언급되었다. 나머지는 이해하기 쉽다.

Kāraṇapālīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

까라나빨리 경의 설명이 끝났다.

5. Piṅgiyānīsuttavaṇṇanā

5. 삥기야니 경의 설명

195. Pañcame sabbasaṅgāhikanti sarīragatassa ceva vatthālaṅkāragatassa cāti sabbassa nīlabhāvassa saṅgāhakavacanaṃ. Tassevāti nīlādisabbasaṅgāhikavasena vuttaatthasseva. Vibhāgadassananti pabhedadassanaṃ. Yathā te licchavirājāno apītādivaṇṇā eva keci keci vilepanavasena pītādivaṇṇā khāyiṃsu, evaṃ anīlādivaṇṇā eva keci vilepanavasena nīlādivaṇṇā khāyiṃsu. Te kira suvaṇṇavicittehi maṇiobhāsehi ekanīlā viya khāyanti.

195. 다섯 번째에서 ‘모두를 포괄하는(sabbasaṅgāhikaṃ)’이란 몸에 있는 것이든 의복과 장신구에 있는 것이든 모든 푸른색을 포괄하는 말이다. ‘그의(tasseva)’란 푸른색 등 모든 것을 포괄하는 의미로 말해진 바로 그것의 의미이다. ‘구별하여 보여줌(vibhāgadassanaṃ)’이란 종류를 보여주는 것이다. 저 릿차비 왕들이 노란색 등이 아닌 피부색을 가졌음에도 어떤 이들은 연고를 발랐기 때문에 노란색 등으로 보였던 것처럼, 푸른색 등이 아닌 이들도 연고 때문에 푸른색 등으로 보였다. 그들은 금으로 장식된 보석의 광채 때문에 온통 푸른색인 것처럼 보였다고 한다.

Kokanadanti vā padumavisesanaṃ yathā ‘‘kokāsaka’’nti. Taṃ kira bahupattaṃ vaṇṇasampannaṃ ativiya sugandhañca hoti. Ayañhettha attho – yathā [Pg.61] kokanadasaṅkhātaṃ padumaṃ pāto sūriyuggamanavelāya phullaṃ vikasitaṃ avītagandhaṃ siyā virocamānaṃ, evaṃ sarīragandhena guṇagandhena ca sugandhaṃ, saradakāle antalikkhe ādiccamiva attano tejasā tapantaṃ, aṅgehi niccharantajutitāya aṅgīrasaṃ sambuddhaṃ passāti.

‘꼬까나다(Kokanadaṃ)’는 ‘꼬까사까(kokāsaka)’처럼 연꽃의 한 종류를 수식하는 말이다. 그것은 잎이 많고 색이 아름다우며 매우 향기롭다고 한다. 여기서의 의미는 이러하다. 꼬까나다라고 불리는 연꽃이 이른 아침 해가 뜰 때 활짝 피어나 향기가 사라지지 않은 채 빛나는 것처럼, 육신의 향기와 덕의 향기로 향기로우며, 가을철 하늘의 태양처럼 자신의 위광으로 타오르고, 온몸에서 뿜어져 나오는 광채로 인해 앙기라사(Aṅgīrasa)라 불리는 정등각자를 보라는 것이다.

Piṅgiyānīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

삥기야니 경의 설명이 끝났다.

6. Mahāsupinasuttavaṇṇanā

6. 마하수삐나(대몽) 경의 설명

196. Chaṭṭhe dhātukkhobhakaraṇapaccayo nāma visabhāgabhesajjasenāsanāhārādipaccayo. Atthakāmatāya vā anatthakāmatāya vāti pasannā atthakāmatāya, kuddhā anatthakāmatāya. Atthāya vā anatthāya vāti sabhāvato bhavitabbāya atthāya vā anatthāya vā. Upasaṃharantīti attano devānubhāvena upanenti. Bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimittanti tadā kira pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāya vigatasurāpānaṃ mālāgandhādivibhūtisampannaṃ nakkhattakīḷaṃ anubhavamānā bodhisattamātā sattame divase pātova uṭṭhāya gandhodakena nahāyitvā sabbālaṅkārabhūsitā varabhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya sirigabbhaṃ pavisitvā sirisayane nipannā niddaṃ okkamamānā imaṃ supinaṃ addasa – cattāro kira naṃ mahārājāno sayaneneva saddhiṃ ukkhipitvā anotattadahaṃ netvā nahāpetvā dibbavatthaṃ nivāsetvā dibbagandhehi vilimpetvā dibbapupphāni piḷandhetvā tato avidūre rajatapabbato, tassa anto kanakavimānaṃ atthi, tasmiṃ pācīnato sīsaṃ katvā nipajjāpesuṃ. Atha bodhisatto setavaravāraṇo hutvā tato avidūre eko suvaṇṇapabbato, tattha caritvā tato oruyha rajatapabbataṃ āruhitvā kanakavimānaṃ pavisitvā mātaraṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇapassaṃ phāletvā kucchiṃ paviṭṭhasadiso ahosi. Imaṃ supinaṃ sandhāya etaṃ vuttaṃ ‘‘bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimitta’’nti.

196. 여섯 번째에서 ‘요소의 교란을 일으키는 조건(dhātukkhobhakaraṇapaccayo)’이란 부적절한 약품, 처소, 음식 등의 조건을 말한다. ‘이익을 원해서나 손해를 원해서나’란 신심이 있는 자들은 이익을 원해서이고, 화가 난 자들은 손해를 원해서이다. ‘이익을 위해서나 손해를 위해서나’란 본성적으로 일어나게 될 이익이나 손해를 위해서이다. ‘가져온다(Upasaṃharantī)’는 자신의 신통력으로 가져다주는 것을 말한다. ‘보살의 어머니가 아들을 얻을 징조를 [본] 것처럼’이란, 당시 성안에서 보름날 7일 전부터 술 마시는 것을 금하고 꽃과 향 등으로 장엄한 축제를 즐기던 보살의 어머니가, 7일째 되는 날 아침 일찍 일어나 향기로운 물로 목욕하고 온갖 장신구로 치장한 뒤 훌륭한 음식을 먹고 포살의 요소를 지니기로 결심하고 길상한 침실에 들어가 침상에 누워 잠이 들었을 때 이 꿈을 꾸었다. 사대왕이 침상과 함께 그녀를 들어 올려 아노딋따 호수로 데려가 씻기고 천상의 옷을 입히고 천상의 향을 바르고 천상의 꽃을 장식한 뒤, 그 근처의 은산 안에 있는 황금 궁전 안에서 머리를 동쪽으로 향하게 하여 눕혔다. 그때 보살이 흰 코끼리가 되어 그 근처의 황금산에서 노닐다가 내려와 은산에 올라 황금 궁전으로 들어가 어머니를 오른쪽으로 세 번 돌고 오른쪽 옆구리를 뚫고 태내로 들어가는 것 같은 꿈을 꾸었다. 이 꿈을 염두에 두고 ‘보살의 어머니가 아들을 얻을 징조를 [본] 것처럼’이라고 말한 것이다.

Kosalarājā [Pg.62] viya soḷasa supineti –

꼬살라 국왕이 꾼 열여섯 가지 꿈처럼 -

‘‘Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca,Asso kaṃso siṅgālī ca kumbho;

Pokkharaṇī ca apākacandanaṃ,Lābūni sīdanti silāplavanti.

“황소들, 나무들, 암소들과 수소들, 말, 놋그릇, 암여우와 항아리, 연꽃 연못과 설익은 밥, 백단향, 박들은 가라앉고 돌들은 뜨는구나.”

‘‘Maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti,Kākaṃ suvaṇṇā parivārayanti;

Tasā vakā eḷakānaṃ bhayā hī’’ti. (jā. 1.1.77) –

“개구리들이 검은 뱀들을 삼키고, 금빛 거위들이 까마귀를 에워싸며, 겁에 질린 늑대들이 양들을 무서워하네.” (자타카 1.1.77)

Ime soḷasa supine passanto kosalarājā viya.

이 열여섯 가지 꿈을 꾼 자는 코살라 국왕과 같다.

1. Ekadivasaṃ kira kosalamahārājā rattiṃ niddūpagato pacchimayāme soḷasa mahāsupine passi (jā. aṭṭha. 1.1.76 mahāsupinajātakavaṇṇanā). Tattha cattāro añjanavaṇṇā kāḷausabhā ‘‘yujjhissāmā’’ti catūhi disāhi rājaṅgaṇaṃ āgantvā ‘‘usabhayuddhaṃ passissāmā’’ti mahājane sannipatite yujjhanākāraṃ dassetvā naditvā gajjitvā ayujjhitvāva paṭikkantā. Imaṃ paṭhamaṃ supinaṃ addasa.

1. 어느 날 코살라 대왕이 밤에 잠들었다가 마지막 경점(새벽녘)에 열여섯 가지 큰 꿈을 꾸었다 (자타카 주석서 1.1.76 대회몽 자타카 인연담). 그중에서 첫 번째 꿈은 이러하다. 네 마리의 검은 황소가 ‘싸우겠다’며 사방에서 대궐 마당으로 와서, ‘황소들의 싸움을 보겠다’며 대중들이 모여들자 싸우는 시늉만 하며 울부짖고 천둥소리를 내더니, 결국 싸우지도 않고 물러가는 것을 보았다. 이것이 그가 본 첫 번째 꿈이다.

2. Khuddakā rukkhā ceva gacchā ca pathaviṃ bhinditvā vidatthimattampi ratanamattampi anuggantvāva pupphanti ceva phalanti ca. Imaṃ dutiyaṃ addasa.

2. 작은 나무들과 덤불들이 땅을 뚫고 솟아올라 채 한 뼘이나 한 팔 길이도 자라지 않았는데도 꽃을 피우고 열매를 맺는 것을 보았다. 이것이 그가 본 두 번째 꿈이다.

3. Gāviyo tadahujātānaṃ vacchānaṃ khīraṃ pivantiyo addasa. Ayaṃ tatiyo supino.

3. 암소들이 그날 태어난 송아지들의 젖을 짜 먹는 것을 보았다. 이것이 세 번째 꿈이다.

4. Dhuravāhe ārohapariṇāhasampanne mahāgoṇe yugaparamparāya ayojetvā taruṇe godamme dhure yojente addasa. Te dhuraṃ vahituṃ asakkontā chaḍḍetvā aṭṭhaṃsu, sakaṭāni nappavattiṃsu. Ayaṃ catuttho supino.

4. 짐을 끌기에 적합하고 건장한 큰 수소들을 멍에에 메우지 않고, 어린 송아지들을 멍에에 메우는 것을 보았다. 그 송아지들은 짐을 끌지 못해 멍에를 내팽개치고 가만히 서 있었으며, 수레는 나아가지 못했다. 이것이 네 번째 꿈이다.

5. Ekaṃ ubhatomukhaṃ assaṃ addasa. Tassa ubhosu passesu yavasaṃ denti, so dvīhipi mukhehi khādati. Ayaṃ pañcamo supino.

5. 양쪽에 입이 있는 말 한 마리를 보았다. 사람들이 그 말의 양쪽 입에 사료를 주자, 말은 두 입으로 다 먹어치웠다. 이것이 다섯 번째 꿈이다.

6. Mahājano [Pg.63] satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ sammajjitvā ‘‘idha passāvaṃ karohī’’ti ekassa jarasiṅgālassa upanāmesi. Taṃ tattha passāvaṃ karontaṃ addasa. Ayaṃ chaṭṭho supino.

6. 많은 사람이 십만 냥의 가치가 있는 황금 발우를 깨끗이 닦아서 어떤 늙은 암여우에게 ‘여기에 소변을 보시오’라며 내미는 것을 보았다. 그 여우가 그곳에 소변을 보는 것을 보았다. 이것이 여섯 번째 꿈이다.

7. Eko puriso rajjuṃ vaṭṭetvā pādamūle nikkhipati. Tena nisinnapīṭhassa heṭṭhā sayitā chātasiṅgālī tassa ajānantasseva taṃ khādati. Imaṃ sattamaṃ supinaṃ addasa.

7. 한 남자가 밧줄을 꼬아서 발치에 내려놓았다. 그가 앉아 있는 의자 밑에 누워 있던 굶주린 암여우가 그가 모르는 사이에 그것을 씹어 먹고 있었다. 이것이 그가 본 일곱 번째 꿈이다.

8. Rājadvāre bahūhi tucchakumbhehi parivāretvā ṭhapitaṃ ekaṃ mahantaṃ pūritakumbhaṃ addasa. Cattāropi pana vaṇṇā catūhi disāhi catūhi anudisāhi ca ghaṭehi udakaṃ ānetvā pūritakumbhameva pūrenti, pūritaṃ pūritaṃ udakaṃ uttaritvā palāyati. Tepi punappunaṃ tattheva udakaṃ āsiñcanti, tucchakumbhe olokentāpi natthi. Ayaṃ aṭṭhamo supino.

8. 왕궁 문에 비어 있는 많은 항아리로 둘러싸인, 가득 찬 큰 항아리 하나를 보았다. 네 계급의 사람들이 사방과 간방에서 항아리로 물을 길어와 이미 가득 찬 항아리에만 계속 부었고, 가득 찬 물은 넘쳐흘러 버렸다. 그들은 계속해서 그곳에만 물을 부었으며, 빈 항아리들은 쳐다보지도 않았다. 이것이 여덟 번째 꿈이다.

9. Ekaṃ pañcapadumasañchannaṃ gambhīraṃ sabbatotitthaṃ pokkharaṇiṃ addasa. Samantato dvipadacatuppadā otaritvā tattha pānīyaṃ pivanti. Tassa majjhe gambhīraṭṭhāne udakaṃ āvilaṃ, tīrappadese dvipadacatuppadānaṃ akkamanaṭṭhāne acchaṃ vippasannamanāvilaṃ. Ayaṃ navamo supino.

9. 다섯 종류의 연꽃으로 뒤덮인 깊고 사방에 나루터가 있는 연못 하나를 보았다. 사방에서 이족과 사족 동물들이 내려와 그곳에서 물을 마셨다. 그 연못의 한가운데 깊은 곳은 물이 탁하고, 이족과 사족 동물이 밟고 다니는 물가 쪽의 물은 아주 맑고 깨끗했다. 이것이 아홉 번째 꿈이다.

10. Ekissāyeva kumbhiyā paccamānaṃ odanaṃ apākaṃ addasa. ‘‘Apāka’’nti vicāretvā vibhajitvā ṭhapitaṃ viya tīhākārehi paccamānaṃ ekasmiṃ passe atikilinno hoti, ekasmiṃ uttaṇḍulo, ekasmiṃ supakkoti. Ayaṃ dasamo supino.

10. 한 항아리에서 지어지는 밥이 골고루 익지 않은 것을 보았다. ‘익지 않음’을 살피고 나누어 보니 세 가지 상태로 지어지고 있었는데, 한쪽은 너무 질고, 한쪽은 설익었으며, 한쪽은 잘 익어 있었다. 이것이 열 번째 꿈이다.

11. Satasahassagghanakaṃ candanasāraṃ pūtitakkena vikkiṇante addasa. Ayaṃ ekādasamo supino.

11. 십만 냥의 가치가 있는 백단향 진액을 썩은 요구르트와 맞바꾸어 파는 것을 보았다. 이것이 열한 번째 꿈이다.

12. Tucchalābūni udake sīdantāni addasa. Ayaṃ dvādasamo supino.

12. 물에 뜨는 속이 빈 박들이 물속으로 가라앉는 것을 보았다. 이것이 열두 번째 꿈이다.

13. Mahantamahantā kūṭāgārappamāṇā ghanasilā nāvā viya udake plavamānā addasa. Ayaṃ terasamo supino.

13. 집채만큼 아주 크고 단단한 바위들이 배처럼 물 위에 떠다니는 것을 보았다. 이것이 열세 번째 꿈이다.

14. Khuddakamadhukapupphappamāṇā maṇḍūkiyo mahante kaṇhasappe vegena anubandhitvā uppalanāḷe viya chinditvā maṃsaṃ khāditvā gilantiyo addasa. Ayaṃ cuddasamo supino.

14. 작은 마두카 꽃만한 개구리들이 커다란 검은 뱀들을 재빨리 뒤쫓아가서 연꽃 줄기처럼 잘라 고기를 먹고 삼키는 것을 보았다. 이것이 열네 번째 꿈이다.

15. Dasahi [Pg.64] asaddhammehi samannāgataṃ gāmagocaraṃ kākaṃ kañcanavaṇṇavaṇṇatāya ‘‘suvaṇṇā’’ti laddhanāme suvaṇṇarājahaṃse parivārente addasa. Ayaṃ pannarasamo supino.

15. 열 가지 부도덕한 성품을 갖추고 마을 주변을 떠도는 까마귀를, 금빛이 난다고 하여 ‘황금’이라 불리는 금빛 왕거위들이 에워싸고 모시는 것을 보았다. 이것이 열다섯 번째 꿈이다.

16. Pubbe dīpino eḷake khādanti. Te pana eḷake dīpino anubandhitvā muramurāti khādante addasa. Athaññe tasā vakā eḷake dūratova disvā tasitā tāsappattā hutvā eḷakānaṃ bhayā palāyitvā gumbagahanāni pavisitvā nilīyiṃsu. Ayaṃ soḷasamo supino.

16. 예전에는 표범들이 양들을 잡아먹었다. 그런데 이번에는 양들이 표범들을 뒤쫓아가서 ‘뽀드득뽀드득’ 소리를 내며 잡아먹는 것을 보았다. 그러자 다른 겁에 질린 늑대들은 양들을 멀리서 보고는 소스라치게 놀라 두려움에 떨며 양이 무서워 달아나 덤불 속에 들어가 숨었다. 이것이 열여섯 번째 꿈이다.

1. Tattha adhammikānaṃ rājūnaṃ, adhammikānañca manussānaṃ kāle loke viparivattamāne kusale osanne akusale ussanne lokassa parihānakāle devo na sammā vasissati, meghapādā pacchijjissanti, sassāni milāyissanti, dubbhikkhaṃ bhavissati, vassitukāmā viya catūhi disāhi meghā uṭṭhahitvā itthikāhi ātape patthaṭānaṃ vīhiādīnaṃ temanabhayena antopavesitakāle purisesu kudālapiṭake ādāya āḷibandhanatthāya nikkhantesu vassanākāraṃ dassetvā gajjitvā vijjulatā nicchāretvā usabhā viya ayujjhitvā avassitvāva palāyissanti. Ayaṃ paṭhamassa vipāko.

1. 그중 첫 번째 꿈에 대한 해석은 이러하다. 법답지 못한 왕들과 법답지 못한 사람들이 사는 시대에 세상이 거꾸로 뒤바뀌고, 선한 공덕은 사라지고 악행이 기승을 부리며 세상이 쇠퇴할 때, 하늘에서 비가 제때 내리지 않을 것이다. 구름의 조짐이 끊기고 곡식은 시들 것이며 기근이 들 것이다. 비가 내릴 듯이 사방에서 구름이 일어나서, 여인들이 볕에 말리려고 펴둔 벼 등이 젖을까 봐 안으로 들여놓고, 남자들이 괭이와 광주리를 들고 논둑을 막으러 나갔을 때, 비가 올 듯이 천둥을 치고 번개를 번뜩이지만 마치 황소들이 싸우지 않는 것처럼 비는 내리지 않고 사라져 버릴 것이다. 이것이 첫 번째 꿈의 과보이다.

2. Lokassa parihīnakāle manussānaṃ parittāyukakāle sattā tibbarāgā bhavissanti, asampattavayāva kumāriyo purisantaraṃ gantvā utuniyo ceva gabbhiniyo ca hutvā puttadhītāhi vaḍḍhissanti. Khuddakarukkhānaṃ pupphaṃ viya hi tāsaṃ utunibhāvo, phalaṃ viya ca puttadhītaro bhavissanti. Ayaṃ dutiyassa vipāko.

2. 세상이 쇠퇴하고 사람들의 수명이 짧아지는 때에 중생들은 탐욕이 치성할 것이다. 적령기에 도달하지 못한 어린 소녀들이 남자를 찾아가 생리를 하고 임신을 하여 아들과 딸을 낳아 기를 것이다. 작은 나무에 꽃이 피는 것은 그들의 생리와 같고, 열매가 맺히는 것은 아들과 딸을 낳는 것과 같을 것이다. 이것이 두 번째 꿈의 과보이다.

3. Manussānaṃ jeṭṭhāpacāyikakammassa naṭṭhakāle sattā mātāpitūsu vā sassusasuresu vā lajjaṃ anupaṭṭhapetvā sayameva kuṭumbaṃ saṃvidahantāva ghāsacchādanamattampi mahallakānaṃ dātukāmā dassanti, adātukāmā na dassanti. Mahallakā anāthā hutvā asayaṃvasī dārake ārādhetvā jīvissanti tadahujātānaṃ vacchakānaṃ khīraṃ pivantiyo mahāgāviyo viya. Ayaṃ tatiyassa vipāko.

3. 사람들이 어른을 공경하는 도리가 사라진 때에 중생들은 부모나 시부모, 장인 장모에 대해 부끄러움을 느끼지 않고 스스로 살림을 꾸리며, 노인들에게 먹을 것과 입을 것을 주고 싶을 때만 주고 주기 싫으면 주지 않을 것이다. 노인들은 의지할 곳 없이 스스로 결정권도 없이, 마치 그날 태어난 송아지의 젖을 짜 먹는 큰 암소들처럼 어린 자식들의 비위를 맞추며 살아갈 것이다. 이것이 세 번째 꿈의 과보이다.

4. Adhammikarājūnaṃ [Pg.65] kāle adhammikarājāno paṇḍitānaṃ paveṇikusalānaṃ kammanittharaṇasamatthānaṃ mahāmattānaṃ yasaṃ na dassanti, dhammasabhāyaṃ vinicchayaṭṭhānepi paṇḍite vohārakusale mahallake amacce na ṭhapessanti, tabbiparītānaṃ pana taruṇataruṇānaṃ yasaṃ dassanti, tathārūpe eva ca vinicchayaṭṭhāne ṭhapessanti. Te rājakammāni ceva yuttāyuttañca ajānantā neva taṃ yasaṃ ukkhipituṃ sakkhissanti, na rājakammāni nittharituṃ. Te asakkontā kammadhuraṃ chaḍḍessanti, mahallakāpi paṇḍitāmaccā yasaṃ alabhantā kiccāni nittharituṃ samatthāpi ‘‘kiṃ amhākaṃ etehi, mayaṃ bāhirakā jātā, abbhantarikā taruṇadārakā jānissantī’’ti uppannāni kammāni na karissanti. Evaṃ sabbathāpi tesaṃ rājūnaṃ hāniyeva bhavissati, dhuraṃ vahituṃ asamatthānaṃ vacchadammānaṃ dhure yojitakālo viya dūravāhānañca mahāgoṇānaṃ yugaparamparāya ayojitakālo viya bhavissati. Ayaṃ catutthassa vipāko.

4. 법답지 못한 왕들의 시대에 법답지 못한 왕들은 현명하고 전해 내려오는 관습에 능숙하며 일을 완수할 능력이 있는 대신들에게 명예를 주지 않을 것입니다. 법정의 판결 자리에도 현명하고 소송 사무에 능숙한 원로 대신들을 세우지 않을 것입니다. 그러나 그와 정반대로 매우 젊은 이들에게 명예를 주고, 그러한 판결의 자리에 세울 것입니다. 그들은 왕실의 업무와 마땅한 일과 마땅하지 않은 일을 알지 못하므로 그 명예를 유지할 수도 없고 왕실의 업무를 완수할 수도 없을 것입니다. 그들은 능력이 없으므로 업무의 책임을 내버릴 것입니다. 현명한 원로 대신들도 명예를 얻지 못하므로 일을 완수할 능력이 있음에도 불구하고 '우리와 그들이 무슨 상관인가, 우리는 외인이 되었고 내부의 젊은 아이들이 알 것이다'라고 하며 발생한 업무를 처리하지 않을 것입니다. 이처럼 모든 면에서 그 왕들에게는 손해만이 있을 것이니, 이는 짐을 끌 능력이 없는 송아지들을 짐에 연결한 때와 같고, 멀리 짐을 나르는 큰 황소들을 멍에의 차례에 연결하지 않은 때와 같을 것입니다. 이것이 네 번째의 과보입니다.

5. Adhammikarājakāleyeva adhammikabālarājāno adhammike lolamanusse vinicchaye ṭhapessanti, te pāpapuññesu anādarā bālā sabhāyaṃ nisīditvā vinicchayaṃ dentā ubhinnampi atthapaccatthikānaṃ hatthato lañjaṃ gahetvā khādissanti asso viya dvīhi mukhehi yavasaṃ. Ayaṃ pañcamassa vipāko.

5. 법답지 못한 왕들의 시대에 법답지 못한 어리석은 왕들은 법답지 않고 탐욕스러운 사람들을 판결의 자리에 세울 것입니다. 그들은 공덕과 죄악에 관심이 없는 어리석은 자들로서 법정에 앉아 판결을 내리면서 소송 당사자 양쪽의 손으로부터 뇌물을 받아먹을 것이니, 마치 말이 두 입으로 사료를 먹는 것과 같을 것입니다. 이것이 다섯 번째의 과보입니다.

6. Adhammikāyeva vijātirājāno jātisampannānaṃ kulaputtānaṃ āsaṅkāya yasaṃ na dassanti, akulīnānaṃyeva dassanti. Evaṃ mahākulāni duggatāni bhavissanti, lāmakakulāni issarāni. Te ca kulīnapurisā jīvituṃ asakkontā ‘‘ime nissāya jīvissāmā’’ti akulīnānaṃ dhītaro dassanti, iti tāsaṃ kuladhītānaṃ akulīnehi saddhiṃ saṃvāso jarasiṅgālassa suvaṇṇapātiyaṃ passāvakaraṇasadiso bhavissati. Ayaṃ chaṭṭhassa vipāko.

6. 법답지 못한 출신 불명의 왕들은 가문이 좋은 귀공자들을 의심하여 명예를 주지 않고, 가문이 좋지 않은 자들에게만 줄 것입니다. 그리하여 명문가들은 빈곤해지고 천한 가문들이 권세를 잡을 것입니다. 가문 좋은 사람들은 생계를 꾸릴 수 없게 되어 '이들에게 의지하여 살아가리라'고 하며 천한 자들에게 딸들을 줄 것이니, 그렇게 가문 좋은 딸들이 천한 자들과 함께 사는 것은 늙은 여우가 금그릇에 오줌을 누는 것과 같을 것입니다. 이것이 여섯 번째의 과보입니다.

7. Gacchante gacchante kāle itthiyo purisalolā surālolā alaṅkāralolā visikhālolā āmisalolā bhavissanti dussīlā durācārā. Tā sāmikehi kasigorakkhādīni kammāni katvā kicchena [Pg.66] kasirena sambhataṃ dhanaṃ jārehi saddhiṃ suraṃ pivantiyo mālāgandhavilepanaṃ dhārayamānā antogehe accāyikampi kiccaṃ anoloketvā gehaparikkhepassa uparibhāgenapi chiddaṭṭhānehipi jāre upadhārayamānā sve vapitabbayuttakaṃ bījampi koṭṭetvā yāgubhattakhajjakāni pacitvā khādamānā vilumpissanti heṭṭhāpīṭhake nipannachātasiṅgālī viya vaṭṭetvā vaṭṭetvā pādamūle nikkhittarajjuṃ. Ayaṃ sattamassa vipāko.

7. 시간이 흐를수록 여인들은 남자에 탐닉하고 술에 탐닉하며 장식에 탐닉하고 거리 나들이에 탐닉하며 먹을 것에 탐닉하고 계행이 없고 행실이 나빠질 것입니다. 그들은 남편들이 농사와 목축 등의 일을 하여 어렵고 힘들게 모은 재산을 정부들과 함께 술을 마시고 꽃과 향과 연고를 바르며 탕진할 것입니다. 집안의 시급한 일조차 돌보지 않고 담장 위로 혹은 구멍 난 곳으로 정부들을 살필 것입니다. 다음날 뿌려야 할 씨앗마저 찧어서 죽이나 밥이나 과자를 만들어 먹으며 탕진할 것이니, 이는 마치 의자 아래 누워 배고픈 암여우가 발치에 놓인 밧줄을 말아 올려 씹어 먹는 것과 같을 것입니다. 이것이 일곱 번째의 과보입니다.

8. Gacchante gacchante kāle loko parihāyissati, raṭṭhaṃ nirojaṃ bhavissati, rājāno duggatā kapaṇā bhavissanti. Yo issaro bhavissati, tassa bhaṇḍāgāre satasahassamattā bhavissanti. Te evaṃduggatā sabbe jānapade attanova kammaṃ kāressanti, upaddutā manussā sake kammante chaḍḍetvā rājūnaṃyeva atthāya pubbaṇṇāparaṇṇāni vapantā rakkhantā lāyantā maddantā pavesentā ucchukkhettāni karontā yantāni vāhentā phāṇitādīni pacantā pupphārāme phalārāme ca karontā tattha tattha nipphannāni pubbaṇṇādīni āharitvā rañño koṭṭhāgārameva pūressanti. Attano gehesu tucchakoṭṭhe olokentāpi na bhavissanti, tucchakumbhe anoloketvā pūritakumbhapūraṇasadisameva bhavissati. Ayaṃ aṭṭhamassa vipāko.

8. 시간이 흐를수록 세상은 쇠퇴하고 나라는 기운이 없어지며 왕들은 가난하고 궁핍해질 것입니다. 권세를 가진 자의 창고에도 고작 십만 정도만 있을 것입니다. 그렇게 가난해진 왕들은 모든 지방 사람들에게 자신들의 일을 시킬 것입니다. 시달림을 받는 사람들은 자기들의 생업을 버리고 오직 왕들을 위해서 곡식을 심고 가꾸고 베고 타작하고 들여오며, 사탕수수 밭을 만들고 기계를 돌려 설탕 등을 달이며, 화원과 과수원을 가꾸고 거기서 생산된 곡식 등을 가져다가 왕의 창고만을 채울 것입니다. 자기 집의 빈 창고를 돌아볼 겨를도 없을 것이니, 빈 항아리를 보지 않고 가득 찬 항아리를 채우는 것과 같을 것입니다. 이것이 여덟 번째의 과보입니다.

9. Gacchante gacchante kāle rājāno adhammikā bhavissanti, chandādivasena agatiṃ gacchantā rajjaṃ kāressanti, dhammena vinicchayaṃ nāma na dassanti lañjavittakā bhavissanti dhanalolā, raṭṭhavāsikesu tesaṃ khantimettānuddayā nāma na bhavissanti, kakkhaḷā pharusā ucchuyante ucchubhaṇḍikā viya manusse pīḷentā nānappakāraṃ baliṃ uppādetvā dhanaṃ gaṇhissanti. Manussā balipīḷitā kiñci dātuṃ asakkontā gāmanigamādayo chaḍḍetvā paccantaṃ gantvā vāsaṃ kappessanti. Majjhimajanapado suñño bhavissati, paccanto ghanavāso seyyathāpi pokkharaṇiyā majjhe udakaṃ āvilaṃ pariyante vippasannaṃ. Ayaṃ navamassa vipāko.

9. 시간이 흐를수록 왕들은 법답지 못하게 되고, 애정 등에 이끌려 그릇된 길로 가면서 나라를 다스릴 것입니다. 법에 따른 판결은 내놓지 않고 뇌물에 눈이 멀어 재물을 탐할 것이며, 나라 백성들에 대해 인내와 자애와 연민이 없을 것입니다. 그들은 가혹하고 거칠어서 사탕수수 짜는 기계에서 사탕수수를 짜듯 사람들을 괴롭히고 온갖 종류의 세금을 만들어 재물을 거둘 것입니다. 세금에 시달린 사람들은 아무것도 줄 수 없게 되자 마을과 성읍 등을 버리고 변방으로 가서 살 것입니다. 나라의 중심지는 텅 비고 변방에 사람들이 모여 살게 될 것이니, 마치 연못의 중앙은 물이 흐리고 가장자리는 맑은 것과 같을 것입니다. 이것이 아홉 번째의 과보입니다.

10. Gacchante gacchante kāle rājāno adhammikā bhavissanti, tesu adhammikesu rājayuttāpi brāhmaṇagahapatikāpi negamajānapadāpīti samaṇabrāhmaṇe [Pg.67] upādāya sabbe manussā adhammikā bhavissanti. Tato tesaṃ ārakkhadevatā, balipaṭiggāhikadevatā, rukkhadevatā, ākāsaṭṭhadevatāti evaṃ devatāpi adhammikā bhavissanti. Adhammikarājūnaṃ rajje vātā visamā kharā vāyissanti, te ākāsaṭṭhakavimānāni kampessanti. Tesu kampitesu devatā kupitā devaṃ vassituṃ na dassanti. Vassamānopi sakalaraṭṭhe ekappahāreneva na vassissati, vassamānopi sabbattha kasikammassa vā vappakammassa vā upakāro hutvā na vassissati. Yathā ca raṭṭhe, evaṃ janapadepi gāmepi ekataḷākasarepi ekappahārena na vassissati, taḷākassa uparibhāge vassanto heṭṭhābhāge na vassissati, heṭṭhā vassanto upari na vassissati. Ekasmiṃ bhāge sassaṃ ativassena nassissati, ekasmiṃ avassanena milāyissati, ekasmiṃ sammā vassamāno sampādessati. Evaṃ ekassa rañño rajje vuttasassā vipāko. Tippakārā bhavissanti ekakumbhiyā odano viya. Ayaṃ dasamassa vipāko.

10. 시간이 흐를수록 왕들은 법답지 못하게 될 것이며, 그들이 법답지 못하면 관리들도, 브라만과 장자들도, 성읍과 지방 사람들도, 사문과 브라만을 포함하여 모든 사람들이 법답지 못하게 될 것입니다. 그러면 그들의 수호신들, 제물을 받는 신들, 나무의 신들, 허공에 사는 신들 등 신들조차 법답지 못하게 될 것입니다. 법답지 못한 왕들의 나라에는 바람이 불규칙하고 거칠게 불어 허공에 있는 신들의 궁전을 흔들 것입니다. 궁전이 흔들리면 신들은 노하여 비를 내리지 않을 것입니다. 비가 내리더라도 온 나라에 한꺼번에 내리지 않을 것이며, 비가 내리더라도 모든 곳에서 농사나 파종에 도움이 되게 내리지 않을 것입니다. 나라에서 그러하듯 지방에서도, 마을에서도, 심지어 하나의 못이나 호수에서도 한꺼번에 내리지 않을 것입니다. 저수지의 윗부분에 비가 오면 아랫부분에는 오지 않고, 아래에 오면 위에는 오지 않을 것입니다. 한쪽 부분의 곡식은 너무 많은 비로 망가지고, 한쪽은 비가 오지 않아 시들 것이며, 한쪽만 비가 적당히 와서 결실을 볼 것입니다. 이처럼 한 왕의 나라에 심어진 곡식의 결과는 세 가지 모습이 될 것이니, 마치 한 솥에서 지은 밥과 같을 것입니다. 이것이 열 번째의 과보입니다.

11. Gacchante gacchanteyeva kāle sāsane parihāyante paccayalolā alajjikā bahū bhikkhū bhavissanti. Te bhagavatā paccayaloluppaṃ nimmathetvā kathitadhammadesanaṃ cīvarādicatupaccayahetu paresaṃ desessanti. Paccayehi mucchitvā nittharaṇapakkhe ṭhitā nibbānābhimukhaṃ katvā desetuṃ na sakkhissanti. Kevalaṃ ‘‘padabyañjanasampattiñceva madhurasaddañca sutvā mahagghāni cīvarādīni dassanti’’iccevaṃ desessanti. Apare antaravīthicatukkarājadvārādīsu nisīditvā kahāpaṇaaḍḍhakahāpaṇapādamāsakarūpādīnipi nissāya desessanti. Iti bhagavatā nibbānagghanakaṃ katvā desitaṃ dhammaṃ catupaccayatthāya ceva kahāpaṇādiatthāya ca vikkiṇitvā desentā satasahassagghanakaṃ candanasāraṃ pūtitakkena vikkiṇantā viya bhavissanti. Ayaṃ ekādasamassa vipāko.

11. 세월이 흐르고 흘러 가르침이 쇠퇴해갈 때, 필수품에 집착하고 부끄러움을 모르는 많은 비구들이 나타날 것입니다. 그들은 세존께서 필수품에 대한 탐욕을 억누르며 설하신 법을, 가사 등의 네 가지 필수품을 얻기 위해 타인들에게 설할 것입니다. 그들은 필수품에 미혹되어 해탈의 편에 서서 열반을 향하도록 설법하지 못할 것입니다. 오직 '어구와 문장이 완벽하고 목소리가 감미로운 것을 듣고 값비싼 가사 등을 보시하리라'는 생각으로만 설법할 것입니다. 또 어떤 이들은 거리 한복판이나 사거리, 왕궁 문 등에 앉아서 카하빠나, 반 카하빠나, 빠다, 마사까 등의 돈을 바라고 설법할 것입니다. 이와 같이 세존께서 열반만큼 가치 있게 만드신 법을 네 가지 필수품과 돈을 위해 팔아넘기며 설하는 것은, 마치 십만 냥의 가치가 있는 전단향 진액을 쉰 요구르트를 받고 파는 것과 같을 것입니다. 이것이 열한 번째 꿈의 결과입니다.

12. Adhammikarājakāle loke viparivattanteyeva rājāno jātisampannānaṃ kulaputtānaṃ yasaṃ na dassanti, akulīnānaññeva dassanti. Te issarā bhavissanti, itarā daliddā. Rājasammukhepi rājadvārepi amaccasammukhepi vinicchayaṭṭhānepi tucchalābusadisānaṃ akulīnānaṃyeva kathā osīditvā ṭhitā viya niccalā suppatiṭṭhitā bhavissati. Saṅghasannipātepi saṅghakammagaṇakammaṭṭhānesu [Pg.68] ceva pattacīvarapariveṇādivinicchayaṭṭhānesu ca dussīlānaṃ pāpapuggalānaṃyeva kathā niyyānikā bhavissati, na lajjibhikkhūnanti evaṃ sabbatthāpi tucchalābūnaṃ sīdanakālo viya bhavissati. Ayaṃ dvādasamassa vipāko.

12. 정의롭지 못한 왕들의 시대에 세상이 뒤바뀌면, 왕들은 가문이 좋은 양가 자제들에게 명예를 주지 않고 비천한 자들에게만 명예를 줄 것입니다. 그들은 권력자가 되고 다른 이들은 빈곤해질 것입니다. 왕의 앞이나 왕궁 문, 대신들의 앞이나 재판정에서도, 속이 빈 박과 같은 비천한 자들의 말만이 가라앉아 머무는 것처럼 흔들림 없이 확고하게 받아들여질 것입니다. 승가의 모임에서도 승가 갈마나 단체 갈마를 행하는 곳, 혹은 발우와 가사, 처소 등에 관한 판결이 내려지는 곳에서 계행이 나쁘고 악한 자들의 말만이 결정권이 있을 것이요, 부끄러움을 아는 비구들의 말은 그렇지 못할 것이니, 이처럼 모든 곳에서 속이 빈 박이 가라앉는 때와 같을 것입니다. 이것이 열두 번째 꿈의 결과입니다.

13. Tādiseyeva kāle adhammikarājāno akulīnānaṃ yasaṃ dassanti. Te issarā bhavissanti, kulīnā duggatā. Tesu na keci gāravaṃ karissanti, itaresuyeva karissanti. Rājasammukhe vā amaccasammukhe vā vinicchayaṭṭhāne vā vinicchayakusalānaṃ ghanasilāsadisānaṃ kulaputtānaṃ kathā na ogāhitvā patiṭṭhahissati. Tesu kathentesu ‘‘kiṃ ime kathentī’’ti itare parihāsameva karissanti. Bhikkhusannipātepi vuttappakāresu ṭhānesu neva pesale bhikkhū garukātabbe maññissanti, nāpi nesaṃ kathā pariyogāhitvā patiṭṭhahissati, silānaṃ plavanakālo viya bhavissati. Ayaṃ terasamassa vipāko.

13. 바로 그러한 때에 정의롭지 못한 왕들이 비천한 자들에게 명예를 줄 것입니다. 그들은 권력자가 되고 명문가 자제들은 곤궁해질 것입니다. 아무도 명문가 자제들에게 경의를 표하지 않고 오직 다른 자들에게만 경의를 표할 것입니다. 왕의 앞이나 대신들의 앞, 혹은 재판정에서 재판에 능숙하고 단단한 바위와 같은 양가 자제들의 말은 받아들여져 확립되지 못할 것입니다. 그들이 말할 때 다른 자들은 '이들이 무엇을 말하는가?'라며 조롱하기만 할 것입니다. 비구들의 모임에서도 앞서 말한 장소들에서 계행이 바른 비구들을 존경해야 한다고 생각하지 않을 것이며, 그들의 말 또한 받아들여져 확립되지 못할 것이니, 이는 마치 바위가 물에 뜨는 때와 같을 것입니다. 이것이 열세 번째 꿈의 결과입니다.

14. Loke parihāyanteyeva manussā tibbarāgādijātikā kilesānuvattakā hutvā taruṇānaṃ attano bhariyānaṃ vase vattissanti. Gehe dāsakammakārādayopi gomahiṃsādayopi hiraññasuvaṇṇampi sabbaṃ tāsaṃyeva āyattaṃ bhavissati. ‘‘Asukaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ vā paricchadādijātaṃ vā kaha’’nti vutte ‘‘yattha vā tattha vā hotu, kiṃ tuyhiminā byāpārena, tvaṃ mayhaṃ ghare santaṃ vā asantaṃ vā jānitukāmo jāto’’ti vatvā nānappakārehi akkositvā mukhasattīhi koṭṭetvā dāsaceṭake viya vase katvā attano issariyaṃ pavattessanti. Evaṃ madhukapupphappamāṇānaṃ maṇḍūkīnaṃ āsivise kaṇhasappe gilanakālo viya bhavissati. Ayaṃ cuddasamassa vipāko.

14. 세상이 쇠퇴해갈 때 인간들은 강렬한 탐욕 등의 성향을 지니고 번뇌를 따르는 자들이 되어, 자신의 젊은 아내들의 지배하에 놓이게 될 것입니다. 집안의 노비와 일꾼들, 소와 버팔로 등, 금과 은까지도 모두 그녀들의 수중에 있게 될 것입니다. '그 금이나 은, 혹은 의복 같은 것들이 어디에 있는가?'라고 물으면, '어디에 있든 당신이 무슨 상관입니까? 당신이 내 집안에 무엇이 있고 없는지까지 알려고 하는 겁니까?'라고 말하며 온갖 방법으로 욕설을 퍼붓고 입이라는 창으로 찔러대며, 남편을 종이나 하인처럼 부리며 자신의 권세를 부릴 것입니다. 이와 같이 마두까 꽃만한 크기의 암개구리들이 맹독을 가진 검은 뱀을 삼키는 때와 같을 것입니다. 이것이 열네 번째 꿈의 결과입니다.

15. Dubbalarājakāle pana rājāno hatthisippādīsu akusalā yuddhesu avisāradā bhavissanti. Te attano rājādhipaccaṃ āsaṅkamānā samānajātikānaṃ kulaputtānaṃ issariyaṃ adatvā attano pādamūlikanahāpanakappakādīnaṃ dassanti. Jātigottasampannā kulaputtā rājakule patiṭṭhaṃ alabhamānā jīvikaṃ kappetuṃ asamatthā hutvā issariye ṭhite jātigottahīne akulīne upaṭṭhahantā vicarissanti, suvaṇṇarājahaṃsehi kākassa parivāritakālo viya bhavissati. Ayaṃ pannarasamassa vipāko.

15. 유약한 왕들의 시대에는 왕들이 코끼리 술법 등에 서툴고 전쟁에서도 용맹하지 못할 것입니다. 그들은 자신의 왕권이 위태로울까 의심하여, 자신과 같은 계급의 양가 자제들에게 권력을 주지 않고, 자신의 발치에서 시중드는 목욕 관리인이나 이발사 등에게 권력을 줄 것입니다. 가문과 혈통이 훌륭한 양가 자제들은 왕가에서 자리를 얻지 못하고 생계를 꾸릴 수도 없게 되어, 권력을 잡은 비천한 자들을 받들어 모시며 살아가게 될 것이니, 이는 마치 황금 거위 왕들이 까마귀를 시립하며 둘러싸고 있는 때와 같을 것입니다. 이것이 열다섯 번째 꿈의 결과입니다.

16. Adhammikarājakāleyeva [Pg.69] ca akulīnāva rājavallabhā issarā bhavissanti, kulīnā apaññātā duggatā. Te rājānaṃ attano kathaṃ gāhāpetvā vinicchayaṭṭhānādīsu balavanto hutvā dubbalānaṃ paveṇiāgatāni khettavatthādīni ‘‘amhākaṃ santakānī’’ti abhiyuñjitvā te ‘‘na tumhākaṃ, amhāka’’nti āgantvā vinicchayaṭṭhānādīsu vivadante vettalatādīhi paharāpetvā gīvāyaṃ gahetvā apakaḍḍhāpetvā ‘‘attano pamāṇaṃ na jānātha, amhehi saddhiṃ vivadatha, idāni vo paharāpetvā rañño kathetvā hatthapādacchedādīni kāressāmā’’ti santajjessanti. Te tesaṃ bhayena attano santakāni vatthūni ‘‘tumhākaṃyeva tāni, gaṇhathā’’ti niyyātetvā attano gehāni pavisitvā bhītā nipajjissanti. Pāpabhikkhūpi pesale bhikkhū yathāruci viheṭhessanti. Pesalā bhikkhū paṭisaraṇaṃ alabhamānā araññaṃ pavisitvā gahanaṭṭhānesu nilīyissanti. Evaṃ hīnajaccehi ceva pāpabhikkhūhi ca upaddutānaṃ jātimantakulaputtānañceva pesalabhikkhūnañca eḷakānaṃ bhayena tasavakānaṃ palāyanakālo viya bhavissati. Ayaṃ soḷasamassa vipāko. Evaṃ tassa tassa anatthassa pubbanimittabhūte soḷasa mahāsupine passi. Tena vuttaṃ ‘‘kosalarājā viya soḷasa supine’’ti. Ettha ca pubbanimittato attano atthānatthanimittaṃ supinaṃ passanto attano kammānubhāvena passati. Kosalarājā viya lokassa atthānatthanimittaṃ supinaṃ passanto pana sabbasattasādhāraṇakammānubhāvena passatīti veditabbaṃ.

16. 또한 정의롭지 못한 왕들의 시대에는 비천한 자들만이 왕의 총애를 받는 권력자가 되고, 가문이 좋은 자들은 알려지지 않은 채 곤궁해질 것입니다. 그들은 왕이 자신의 말을 따르게 하고 재판정 등에서 세력을 얻어, 약한 자들의 대대로 내려온 논밭 등을 '우리 것이다'라고 주장하며 소송을 걸 것입니다. 그 주인들이 재판정 등에 와서 '그것은 당신들의 것이 아니라 우리 것이다'라며 다투면, 회초리 등으로 때리게 하고 목덜미를 잡아 끌어내며 '제 분수도 모르고 우리와 다투려 드느냐? 당장 매질을 가하고 왕에게 고하여 손발을 잘라버리겠다'라며 위협할 것입니다. 그들은 그들이 두려워 자신의 재산을 '그것은 당신들의 것이니 가져가시오'라며 넘겨주고, 자기 집으로 들어가 공포에 질려 누워 있을 것입니다. 악한 비구들도 계행이 바른 비구들을 마음대로 괴롭힐 것입니다. 계행이 바른 비구들은 의지할 곳을 얻지 못해 숲으로 들어가 깊은 곳에 숨어버릴 것입니다. 이와 같이 비천한 자들과 악한 비구들에게 핍박받는 명문가 자제들과 계행이 바른 비구들의 처지는, 마치 염소가 무서워 표범이 달아나는 때와 같을 것입니다. 이것이 열여섯 번째 꿈의 결과입니다. 이처럼 그는 각각의 재앙의 전조가 되는 열여섯 가지 큰 꿈을 보았습니다. 그래서 '꼬살라 왕의 열여섯 가지 꿈처럼'이라고 말한 것입니다. 여기서 전조를 통해 자신의 득실에 관한 꿈을 꾸는 것은 자신의 업의 힘으로 꾸는 것이지만, 꼬살라 왕처럼 세상의 득실에 관한 전조의 꿈을 꾸는 것은 모든 중생의 공통된 업의 힘으로 꾸는 것임을 알아야 합니다.

Kuddhā hi devatāti mahānāgavihāre mahātherassa kuddhā devatā viya. Rohaṇe kira mahānāgavihāre mahāthero bhikkhusaṅghaṃ anapaloketvāva ekaṃ nāgarukkhaṃ chindāpesi. Rukkhe adhivatthā devatā therassa kuddhā paṭhamameva naṃ saccasupinena palobhetvā pacchā ‘‘ito te sattadivasamatthake upaṭṭhāko rājā marissatī’’ti supine ārocesi. Thero taṃ kathaṃ āharitvā rājorodhānaṃ ācikkhi. Tā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Rājā ‘‘kiṃ eta’’nti pucchi. Tā ‘‘evaṃ therena vutta’’nti ārocayiṃsu. Rājā divasaṃ gaṇāpetvā sattāhe vītivatte therassa hatthapāde chindāpesi. Ekantaṃ saccameva hotīti phalassa saccabhāvato vuttaṃ, dassanaṃ [Pg.70] pana vipallatthameva. Teneva pahīnavipallāsā pubbanimittabhūtampi supinaṃ na passanti. Dvīhi tīhipi kāraṇehi kadāci supinaṃ passatīti āha ‘‘saṃsaggabhedato’’ti. ‘‘Asekhā na passanti pahīnavipallāsattā’’ti vacanato catunnampi kāraṇānaṃ vipallāsā eva mūlakāraṇanti daṭṭhabbaṃ.

‘분노한 신들’이란 마하나가 사원(Mahānāgavihāra)의 장로에게 분노한 신의 사례와 같다. 전해지는 바에 따르면, 로하나(Rohaṇa)의 마하나가 사원에서 어떤 장로가 비구 승가에 알리지도 않고 용나무(nāgarukkha) 한 그루를 베게 했다. 그 나무에 거주하던 신은 장로에게 분노하여, 처음에는 그를 진실한 꿈(saccasupina)으로 유혹하고 나중에는 꿈속에서 ‘지금부터 7일 뒤에 당신을 후원하는 왕이 죽을 것이다’라고 일러주었다. 장로는 그 이야기를 가져가 왕의 궁궐에 알렸다. 궁녀들은 한꺼번에 크게 울부짖었다. 왕이 ‘무슨 일이냐’고 묻자, 그녀들은 ‘장로께서 이와 같이 말씀하셨습니다’라고 아뢰었다. 왕은 날짜를 세게 하였고, 7일이 지나자 장로의 손과 발을 자르게 했다. ‘전적으로 사실이 된다’는 것은 결과가 진실하기 때문에 말해진 것이지, (꿈에서의) 봄(dassana)은 뒤바뀐(전도된, vipallattha) 것이다. 그러므로 전도(뒤바뀜)를 제거한 분들은 예조(징조)가 되는 꿈조차 꾸지 않는다. ‘두 가지 또는 세 가지 원인으로 때때로 꿈을 꾼다’는 것과 관련하여 ‘결합의 파괴로부터(saṃsaggabhedato)’라고 하였다. ‘무학자(asekhā)들은 전도가 제거되었기 때문에 꿈을 꾸지 않는다’는 말에 따라 네 가지 원인 모두 전도(뒤바뀜) 자체가 근본 원인임을 알아야 한다.

Tanti supinakāle pavattaṃ bhavaṅgacittaṃ. Rūpanimittādiārammaṇanti kammakammanimittagatinimittato aññaṃ rūpanimittādiārammaṇaṃ na hoti. Īdisānīti paccakkhato anubhūtapubbaparikappitarūpādiārammaṇāni ceva rāgādisampayuttāni ca. Sabbohārikacittenāti pakaticittena.

‘그것(Taṃ)’이란 꿈꾸는 시기에 일어나는 유분심(bhavaṅgacitta)을 말한다. ‘색(Rūpa)의 표상 등을 대상으로 한다’는 것은 업, 업의 표상, 태어날 곳의 표상(kamma-kammanimitta-gatinimitta)과는 다른 색의 표상 등을 대상으로 함을 의미한다. ‘이와 같은 것들’이란 직접 경험했거나 이전에 상상했던 색 등의 대상이며, 탐욕 등과 결합된 것들이다. ‘상식적인 마음(sabbohārikacittenā)’이란 정상적인 마음(pakaticittena)을 뜻한다.

Dvīhi antehi muttoti kusalākusalasaṅkhātehi dvīhi antehi mutto. Āvajjanatadārammaṇakkhaṇeti idaṃ yāva tadārammaṇuppatti, tāva pavattacittavāraṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Supineneva diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya meti kathanakāle pana abyākatoyeva āvajjanamattasseva uppajjanato’’ti vadanti. Evaṃ vadantehi pañcadvāre dutiyamoghavāre viya manodvārepi āvajjanaṃ dvattikkhattuṃ uppajjitvā javanaṭṭhāne ṭhatvā bhavaṅgaṃ otaratīti adhippetanti daṭṭhabbaṃ ekacittakkhaṇikassa āvajjanassa uppattiyaṃ ‘‘diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me’’ti kappanāya asambhavato. Ettha ca ‘‘supinantepi tadārammaṇavacanato paccuppannavasena atītavasena vā sabhāvadhammā supinante ārammaṇaṃ hontī’’ti vadanti. ‘‘Yadipi supinante vibhūtaṃ hutvā upaṭṭhite rūpādivatthumhi tadārammaṇaṃ vuttaṃ, tathāpi supinante upaṭṭhitanimittassa parikappavasena gahetabbatāya dubbalabhāvato dubbalavatthukattāti vutta’’nti vadanti. Keci pana ‘‘karajakāyassa nirussāhasantabhāvappattito tannissitahadayavatthu na suppasannaṃ hoti, tato tannissitāpi cittappavatti na suppasannā asuppasannavaṭṭinissitadīpappabhā viya, tasmā dubbalavatthukattāti ettha dubbalahadayavatthukattā’’ti atthaṃ vadanti. Vīmaṃsitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ.

‘두 가지 극단에서 벗어났다’는 것은 유익함과 해로움(kusalākusalasaṅkhātehi)으로 일컬어지는 두 극단에서 벗어났음을 의미한다. ‘전향(āvajjana)과 등록(tadārammaṇa)의 순간에’라는 말은 등록심이 일어나기까지 진행되는 인식 과정의 마음의 단계를 염두에 두고 한 말이다. 그러나 ‘꿈속에서 본 것 같기도 하고 들은 것 같기도 하다’고 말할 때에는, 무기(abyākata)인 전향(āvajjana)만이 발생하기 때문이라고들 말한다. 이렇게 주장하는 이들은 오문(五門)의 두 번째 허망한 과정(dutiyamoghavāra)에서처럼 의문(意門)에서도 전향이 두세 번 일어나 속행(javana)의 위치에 머물다가 유분심으로 떨어진다고 의도된 것임을 알아야 한다. 왜냐하면 찰나적인 한 마음의 전향이 일어날 때 ‘본 것 같기도 하고 들은 것 같기도 하다’는 식의 구상(kappanā)은 불가능하기 때문이다. 그리고 여기서 ‘꿈속에서도 등록심이 언급되므로, 현재나 과거의 상태로서 법(dhamma)들이 꿈속에서 대상이 된다’고들 말한다. 또한 ‘비록 꿈속에서 분명하게 나타난 색 등의 사물에 대해 등록심이 언급되었을지라도, 꿈속에 나타난 표상은 상상(parikappa)에 의해 파악되어야 하므로 나약하기 때문에 (그 토대가 되는) 사물이 약하다고 말한 것’이라고도 한다. 어떤 이들은 ‘육신이 의욕이 없는 상태에 이르러 그에 의지하는 심장 토대(hadayavatthu)가 맑지 못하고, 그로 인해 그에 의지하는 마음의 전개 또한 맑지 못한 등불의 빛과 같으니, 그러므로 토대가 약하다는 것은 심장 토대가 약하다는 의미이다’라고 설명한다. 잘 검토하여 가장 적절한 것을 취해야 한다.

Supinantacetanāti manodvārikajavanavasena pavattā supinantacetanā. Supinañhi passanto manodvārikeneva javanena passati, na pañcadvārikena. Paṭibujjhanto ca manodvārikeneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Niddāyantassa hi mahāvaṭṭiṃ jāletvā dīpe cakkhusamīpaṃ upanīte paṭhamaṃ cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ na āvaṭṭeti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre cakkhudvārikaāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti[Pg.71], tato cakkhuviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti, tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne āloko’’ti jānāti. Tathā niddāyantassa kaṇṇasamīpe tūriyesu paggahitesu, ghānasamīpe sugandhesu vā duggandhesu vā pupphesu upanītesu, mukhe sappimhi vā phāṇite vā pakkhitte, piṭṭhiyaṃ pāṇinā pahāre dinne paṭhamaṃ sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ na āvaṭṭenti, manodvārikameva āvaṭṭeti, atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ āvaṭṭenti, tato sotaghānajivhākāyaviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti, tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ vattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati, tena cittena ñatvā ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne saddo, saṅkhasaddo bherisaddo’’ti vā ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne gandho, mūlagandho’’ti vā ‘‘kiṃ idaṃ mayhaṃ mukhaṃ pakkhittaṃ, sappīti vā phāṇita’’nti vā ‘‘kenamhi piṭṭhiyaṃ pahaṭo, atibaddho me pahāro’’ti vā vattā hoti. Evaṃ manodvārikajavaneneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Supinampi teneva passati, na pañcadvārikena. Sesamettha suviññeyyameva.

‘꿈속의 의도(supinantacetanā)’란 의문(意門) 속행의 힘으로 진행되는 꿈속의 의도를 말한다. 꿈을 꾸는 자는 의문의 속행으로 꿈을 꾸는 것이지 오문(五門)으로 꾸는 것이 아니다. 깨어날 때도 의문으로 깨어나는 것이지 오문으로 깨어나는 것이 아니다. 잠든 자의 눈 근처에 큰 등불을 켜서 가져다 대면, 처음에는 안문(眼門)의 전향이 유분심을 돌려놓지 못하고 오직 의문의 전향만이 (유분심을) 돌려놓는다. 그런 다음 속행(javana)이 일어난 뒤 유분심으로 떨어진다. 두 번째에는 안문의 전향이 유분심을 돌려놓고, 거기서부터 안식(眼識) 등이 속행이 끝날 때까지 진행되며, 그다음에 유분심이 진행된다. 세 번째에는 의문의 전향에 의해 유분심이 돌려질 때 의문의 속행이 일어난다. 그 마음으로 ‘이 장소에 있는 이 빛은 무엇인가?’라고 알게 된다. 이와 같이 잠든 자의 귀 근처에서 악기가 연주되거나, 코 근처에 향기롭거나 악취 나는 꽃이 놓이거나, 입안에 버터나 당밀이 넣어지거나, 손으로 등을 쳤을 때, 처음에는 이문(耳門) 등의 전향들이 유분심을 돌려놓지 못하고 의문만이 돌려놓으며, 속행이 일어난 뒤 유분심으로 떨어진다. 두 번째에는 이문 등의 전향들이 유분심을 돌려놓고, 거기서부터 이식·비식·설식·신식 등이 속행이 끝날 때까지 진행되며, 그다음에 유분심이 일어난다. 세 번째에는 의문의 전향에 의해 유분심이 돌려질 때 의문의 속행이 일어나며, 그 마음으로 알고서 ‘이 장소에 있는 이 소리는 무엇인가, 소라 나팔 소리인가 북소리인가?’, 또는 ‘이 장소에 있는 이 냄새는 무엇인가, 뿌리 향기인가?’, 또는 ‘내 입에 넣어진 이것은 무엇인가, 버터인가 당밀인가?’, 또는 ‘누가 내 등을 쳤는가, 나에게 가해진 타격이 너무 심하다’라고 말하게 된다. 이와 같이 의문의 속행으로만 깨어나는 것이지 오문으로 깨어나는 것이 아니다. 꿈 또한 그것으로 꾸는 것이지 오문으로 꾸는 것이 아니다. 그 밖의 나머지는 여기서 쉽게 이해될 수 있다.

Mahāsupinasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

대몽경(Mahāsupinasutta)의 주해가 끝났다.

7. Vassasuttavaṇṇanā

7. 비의 경(Vassasutta)의 주해

197. Sattame utusamuṭṭhānanti vassike cattāro māse uppannaṃ. Akālepīti cittavesākhamāsesupi. Vassavalāhakadevaputtānañhi attano ratiyā kīḷitukāmatācitte uppanne akālepi devo vassati. Tatridaṃ vatthu – eko kira vassavalāhakadevaputto vākarakuṭakavāsikhīṇāsavattherassa santikaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero ‘‘kosi tva’’nti pucchi. Ahaṃ, bhante, vassavalāhakadevaputtoti. Tumhākaṃ kira cittena devo vassatīti. Āma, bhanteti. Passitukāmā mayanti. Temissatha, bhanteti. Meghasīsaṃ vā gajjitaṃ vā na paññāyati, kathaṃ temissāmāti. Bhante, amhākaṃ cittena devo vassati, tumhe paṇṇasālaṃ pavisathāti. ‘‘Sādhu, devaputtā’’ti pāde dhovitvā paṇṇasālaṃ [Pg.72] pāvisi. Devaputto tasmiṃ pavisanteyeva ekaṃ gītaṃ gāyitvā hatthaṃ ukkhipi, samantā tiyojanaṭṭhānaṃ ekameghaṃ ahosi. Thero addhatinto paṇṇasālaṃ paviṭṭhoti.

197. 일곱 번째 [경]에서 ‘계절에서 생긴 것(utusamuṭṭhāna)’이란 우기 네 달 동안 일어나는 것이다. ‘철이 아닐 때에도(akālepi)’란 짓따(Citta) 달과 웨사카(Vesākha) 달에도 [비가 내리는 것을 의미한다]. 비구름 천자(vassavalāhakadevaputta)들은 자신들의 유희를 즐기려는 마음이 일어나면 철이 아닐 때라도 비를 내리기 때문이다. 여기에 다음과 같은 이야기가 있다. 전해오는 말에 의하면, 한 비구름 천자가 와까라꾸따까(Vākarakuṭaka)에 사는 번뇌가 다한 장로(khīṇāsavatthera)에게 가서 절을 하고 섰다. 장로가 “그대는 누구인가?”라고 물었다. “존자시여, 저는 비구름 천자입니다.” “그대들의 마음먹기에 따라 비가 내린다고 하더군.” “그렇습니다, 존자시여.” “우리는 [그것을] 보고 싶구나.” “존자시여, [비에] 젖으실 것입니다.” “비구름의 조짐도 천둥소리도 들리지 않는데, 어떻게 젖겠는가?” “존자시여, 저희의 마음으로 비가 내립니다. 존자께서는 초막으로 들어가십시오.” “좋구나, 천자여.” 장로는 발을 씻고 초막으로 들어갔다. 천자는 장로가 들어가는 바로 그 순간에 노래 한 곡을 부르며 손을 치켜들었고, 사방 3요자나의 구역에 먹구름 하나가 형성되었다. 장로는 반쯤 젖은 채로 초막에 들어갔다.

Vassasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

비의 경(Vassasutta)에 대한 주석이 끝났다.

8-9. Vācāsuttādivaṇṇanā

8-9. 말의 경(Vācāsutta) 등에 대한 주석

198-9. Aṭṭhame aṅgehīti kāraṇehi. Aṅgīyanti hetubhāvena ñāyantīti aṅgāni, kāraṇāni. Kāraṇatthe ca aṅga-saddo. Pañcahīti hetumhi nissakkavacanaṃ. Samannāgatāti samanuāgatā pavattā yuttā ca. Vācāti samullapana-vācā. Yā ‘‘vācā girā byappatho’’ti (dha. sa. 636) ca, ‘‘nelā kaṇṇasukhā’’ti (dī. ni. 1.9) ca āgacchati. Yā pana ‘‘vācāya ce kataṃ kamma’’nti (dha. sa. aṭṭha. 1 kāyakammadvāra) evaṃ viññatti ca, ‘‘yā catūhi vacīduccaritehi ārati…pe… ayaṃ vuccati sammāvācā’’ti (dha. sa. 299) evaṃ virati ca, ‘‘pharusavācā, bhikkhave, āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṃvattanikā hotī’’ti (a. ni. 8.40) evaṃ cetanā ca vācāti āgatā, na sā idha adhippetā. Kasmā? Abhāsitabbato. ‘‘Subhāsitā hoti, no dubbhāsitā’’ti hi vuttaṃ. Subhāsitāti suṭṭhu bhāsitā. Tenassā atthāvahataṃ dīpeti. Anavajjāti rāgādiavajjarahitā. Imināssa kāraṇasuddhiṃ agatigamanādippavattadosābhāvañca dīpeti. Rāgadosādivimuttañhi yaṃ bhāsato anurodhavivajjanato agatigamanaṃ durasamussitamevāti. Ananuvajjāti anuvādavimuttā. Imināssā sabbākārasampattiṃ dīpeti. Sati hi sabbākārasampattiyaṃ ananuvajjatāti. Viññūnanti paṇḍitānaṃ. Tena nindāpasaṃsāsu bālā appamāṇāti dīpeti.

198-9. 여덟 번째 [경]에서 ‘요소들로써(aṅgehi)’란 원인들로써라는 뜻이다. 원인의 상태로 알려지기 때문에 요소(aṅga) 즉 원인이라 한다. ‘요소(aṅga)’라는 단어는 원인의 의미로 쓰였다. ‘다섯 가지로(pañcahi)’에서 격 변화는 원인을 나타내는 탈격이다. ‘구족된(samannāgatā)’이란 수반되고, 일어나고, 갖추어진 것을 말한다. ‘말(vācā)’이란 대화하는 말이다. 그것은 “말(vācā), 음성(girā), 언어(byappatho)”(법집론 636)라거나, “매끄럽고 귀에 즐거운”(장부 1.9) 등의 표현으로 나타난다. 그러나 “말로 지어진 업(vācāya ce kataṃ kammaṃ)”(법집론 주석서 1)과 같은 [암시(viññatti)]나, “네 가지 구업의 악행으로부터 멀리함... 이것을 바른 말(sammāvācā)이라 한다”(법집론 299)와 같은 절제(virati), 그리고 “비구들이여, 거친 말(pharusavācā)을 익히고 닦고 많이 행하면 지옥에 떨어진다”(증지부 8.40)와 같은 의도(cetanā)로서 나타나는 ‘말’은 여기에서 의도된 것이 아니다. 왜 그런가? 그것은 말해져야 할 대상이 아니기 때문이다. “잘 말해진(subhāsitā) 것이지 잘못 말해진(dubbhāsitā) 것이 아니다”라고 설해졌기 때문이다. ‘잘 말해진(subhāsitā)’이란 훌륭하게 말해진 것이다. 이것으로 그 말이 이익을 가져다줌을 나타낸다. ‘허물이 없는(anavajja)’이란 탐욕 등의 허물이 없는 것이다. 이것으로 그 말의 원인이 청정함과 아가띠(agatigamanā, 치우침) 등으로 일어나는 잘못이 없음을 나타낸다. 탐욕과 분노 등에서 벗어난 말을 하는 자는 아부나 반대를 피하기 때문에, 치우친 길로 가는 것은 멀리 떨어져 있기 때문이다. ‘비난받을 것이 없는(ananuvajja)’이란 비방에서 벗어난 것이다. 이것으로 그 말이 모든 측면에서 성취되었음을 나타낸다. 모든 측면에서 성취되었을 때 비난받을 일이 없기 때문이다. ‘현자들의(viññūnaṃ)’란 지혜로운 이들의 [비난을 받지 않는다는] 뜻이다. 이것으로 비난과 칭찬에 있어서 어리석은 자들은 기준이 되지 못함을 나타낸다.

Imehi khotiādīni tāni aṅgāni paccakkhato dassento taṃ vācaṃ nigameti. Yañca aññe paṭiññādīhi avayavehi, nāmādīhi padehi, liṅgavacanavibhattikālakārakasampattīhi ca samannāgataṃ musāvādādivācampi subhāsitanti maññanti, taṃ paṭisedheti. Avayavādisamannāgatāpi hi tathārūpī [Pg.73] vācā dubbhāsitāva hoti attano ca paresañca anatthāvahattā. Imehi pana pañcahaṅgehi samannāgatā sacepi milakkhubhāsāpariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannāpi hoti, tathāpi subhāsitāva lokiyalokuttarahitasukhāvahattā. Tathā hi maggapasse sassaṃ rakkhantiyā sīhaḷaceṭikāya sīhaḷakeneva jātijarāmaraṇayuttaṃ gītikaṃ gāyantiyā saddaṃ sutvā maggaṃ gacchantā saṭṭhimattā vipassakabhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu.

‘이러한 것들로(Imehi kho)’ 등의 구절은 그 요소들을 직접적으로 보여주면서 그 말을 결론짓는다. 다른 이들이 서약 등의 구성 요소, 명칭 등의 단어, 성·수·격·시제·격일치 등의 성취를 갖춘 것이라면 거짓말 등이라도 ‘잘 말해진 것’이라 생각하는 것을 부정한다. 구성 요소 등을 갖추었더라도 그와 같은 말은 자신과 타인에게 무익하기 때문에 ‘잘못 말해진 것’일 뿐이다. 그러나 이 다섯 가지 요소를 갖추었다면, 비록 변방의 언어(milakkhubhāsa)에 속하거나 물 긷는 여종의 노래에 속하더라도, 세간과 출세간의 이익과 행복을 가져다주기 때문에 참으로 ‘잘 말해진 것’이다. 이와 같이 길가에서 농작물을 지키던 싱할라 여종이 싱할라어로 태어남·늙음·죽음에 관한 노래를 부르는 소리를 듣고, 길을 가던 60여 명의 위빳사나 수행 비구들이 아라한과를 얻었다.

Tathā tisso nāma āraddhavipassako bhikkhu padumassarasamīpena gacchanto padumassare padumāni bhañjitvā –

이와 같이 위빳사나를 시작한 띳사(Tissa)라는 이름의 비구가 연못가로 가다가 연못에서 연꽃을 꺾으며—

‘‘Pātova phullitakokanadaṃ,Sūriyālokena bhijjiyate;

Evaṃ manussattaṃ gatā sattā,Jarābhivegena maddīyantī’’ti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.213;

su. ni. aṭṭha. 2.452 subhāsitasuttavaṇṇanā) –

“이른 아침에 핀 붉은 연꽃이 햇빛에 의해 시들어버리듯, 이와 같이 인간 세계에 온 중생들도 늙음의 기세에 짓눌리네.”

Imaṃ gītiṃ gāyantiyā ceṭikāya sutvā arahattaṃ patto.

이 노래를 부르는 여종의 소리를 듣고 [장로는] 아라한과에 도달했다.

Buddhantarepi aññataro puriso sattahi puttehi saddhiṃ aṭavito āgamma aññatarāya itthiyā musalena taṇḍule koṭṭentiyā –

다른 부처님 시대에도 어떤 사람이 일곱 아들과 함께 숲에서 나와, 어떤 여인이 절구공이로 쌀을 찧으며—

‘‘Jarāya parimadditaṃ etaṃ, milātacammanissitaṃ;

Maraṇena bhijjati etaṃ, maccussa ghāsamāmisaṃ.

“늙음에 짓눌린 이것은 쭈글쭈글한 가죽에 싸여 있고, 죽음에 의해 무너지니, 이것은 죽음의 신의 먹잇감이로다.”

‘‘Kimīnaṃ ālayaṃ etaṃ, nānākuṇapena pūritaṃ;

Asucibhājanaṃ etaṃ, tadalikkhandhasamaṃ ida’’nti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.213;

su. ni. aṭṭha. 2.452 subhāsitasuttavaṇṇanā) –

“이것은 벌레들의 소굴이요, 온갖 시체로 가득 찼네. 부정한 그릇인 이것은 헛된 무더기와 같도다.”

Imaṃ gītaṃ sutvā paccavekkhanto saha puttehi paccekabodhiṃ patto. Evaṃ imehi pañcahi aṅgehi samannāgatā vācā sacepi milakkhubhāsāya pariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannā vācā hoti, tathāpi subhāsitāti veditabbā. Subhāsitā eva anavajjā ananuvajjā ca viññūnaṃ atthatthikānaṃ kulaputtānaṃ atthappaṭisaraṇānaṃ, no byañjanappaṭisaraṇānanti. Navamaṃ uttānameva.

이와 같이 이 다섯 가지 요소를 갖춘 말은 비록 변방의 언어이거나 물 긷는 여종의 노래라 할지라도 ‘잘 말해진 것’임을 알아야 한다. 이익을 구하고 가문에 태어난 자들, 그리고 문구(byañjana)가 아니라 의미(attha)를 귀의처로 삼는 현자들에게 그것은 참으로 잘 말해진 것이고 허물이 없으며 비난받을 것이 없다. 아홉 번째 [경]은 그 의미가 명백하다.

Vācāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

말의 경(Vācāsutta) 등에 대한 주석이 끝났다.

10. Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā

10. 탈출의 경(Nissāraṇīyasutta)에 대한 주석

200. Dasame [Pg.74] nissarantīti nissaraṇīyāti vattabbe dīghaṃ katvā niddeso. Kattari hesa anīya-saddo yathā ‘‘niyyāniyā’’ti. Tenāha ‘‘nissaṭā’’ti. Kuto pana nissaṭā? Yathāsakaṃ paṭipakkhato. Nijjīvaṭṭhena dhātuyoti āha ‘‘attasuññasabhāvā’’ti. Atthato pana dhammadhātumanoviññāṇadhātuviseso. Tādisassa bhikkhuno kilesavasena kāmesu manasikāro natthīti āha ‘‘vīmaṃsanattha’’nti, ‘‘nekkhammaniyataṃ idāni me cittaṃ, kiṃ nu kho kāmavitakkopi uppajjissatī’’ti vīmaṃsantassāti attho. Pakkhandanaṃ nāma anuppaveso. So pana tattha natthīti āha ‘‘nappavisatī’’ti. Pasīdanaṃ nāma abhiruci. Santiṭṭhanaṃ patiṭṭhānaṃ. Vimuccanaṃ adhimuccananti. Taṃ sabbaṃ paṭikkhipanto vadati ‘‘pasādaṃ nāpajjatī’’tiādi. Evaṃbhūtaṃ panassa cittaṃ tassa kathaṃ tiṭṭhatīti āha ‘‘yathā’’tiādi.

200. 열 번째(경)에서 '벗어남(nissaranti)'이라고 해야 할 것을 길게 늘여서 '벗어남의 요소(nissaraṇīyā)'라고 설명하였습니다. 여기서 '아니야(anīya)'라는 어미는 '니이야니야(niyyāniyā)'에서와 같이 능동의 의미입니다. 그래서 '벗어난 것(nissaṭā)'이라고 하였습니다. 그러면 무엇으로부터 벗어난 것입니까? 각자의 반대되는 것들로부터입니다. 영혼이 없다는 의미에서 '계(界, dhātu)'라고 하였으므로 '자아가 비어 있는 자성'이라고 하였습니다. 실질적인 의미로는 법계(dhammadhātu)와 의식계(manoviññāṇadhātu)의 차별을 뜻합니다. 그러한 비구에게는 번뇌의 힘으로 감각적 욕망들에 대해 마음을 기울임이 없으므로 '조사하기 위해(vīmaṃsanatthaṃ)'라고 하였으니, '이제 내 마음은 출리(nekkhamma)에 확정되었다. 혹시 감각적 욕망에 대한 사유가 다시 일어날 것인가?'라고 조사하는 자를 뜻합니다. '도약함(pakkhandana)'이란 들어가는 것을 말합니다. 그러나 거기에는 그것이 없으므로 '들어가지 않는다'라고 하였습니다. '깨끗해짐(pasīdana)'이란 즐거워함(abhiruci)을 말합니다. '확고히 섬(santiṭṭhana)'은 정립함(patiṭṭhāna)입니다. '해탈함(vimuccana)'은 확신함(adhimuccana)입니다. 그 모든 것을 부정하며 '청정함에 이르지 못한다'는 등의 말을 합니다. 이와 같이 된 그의 마음이 어떻게 머무는가에 대하여 '마치 ~와 같이'라는 등의 설명을 하였습니다.

Tanti paṭhamajjhānaṃ. Assāti bhikkhuno. Cittaṃ pakkhandatīti parikammacittena saddhiṃ jhānacittaṃ ekattavasena ekajjhaṃ katvā vadati. Gocare gatattāti attano ārammaṇe eva pavattattā. Ahānabhāgiyattāti ṭhitibhāgiyattā. Suṭṭhu vimuttanti vikkhambhanavimuttiyā sammadeva vimuttaṃ. Cittassa ca kāyassa ca vihananato vighāto. Dukkhaṃ paridahanato pariḷāho. Kāmavedanaṃ na vediyati anuppajjanato. Nissaranti tatoti nissaraṇaṃ. Ke nissaranti? Kāmā. Evañca kāmānanti kattusāmivacanaṃ suṭṭhu yujjati. Yadaggena kāmā tato nissaṭāti vuccanti, tadaggena jhānampi kāmato nissaṭanti vattabbataṃ labhatīti vuttaṃ ‘‘kāmehi nissaṭattā’’ti. Evaṃ vikkhambhanavasena kāmanissaraṇaṃ vatvā idāni samucchedavasena accantato nissaraṇaṃ dassetuṃ ‘‘yo panā’’tiādi vuttaṃ. Sesapadesūti sesakoṭṭhāsesu.

그것(Taṃ)은 초선(初禪)입니다. 그(assa)는 비구의 것입니다. '마음이 도약한다'는 것은 예비 단계의 마음(parikamma-citta)과 선정의 마음(jhāna-citta)을 하나로 묶어서 말한 것입니다. '영역에 도달했기 때문에(gocare gatattā)'란 자신의 대상에만 작용하기 때문입니다. '머무는 부분에 속하기 때문에(ahānabhāgiyattā)'란 유지되는 성질이 있기 때문입니다. '잘 해탈했다'는 것은 억압에 의한 해탈(vikkhambhana-vimutti)로 완전히 해탈했다는 뜻입니다. 몸과 마음을 해치기 때문에 '괴롭힘(vighāto)'입니다. 고통을 태우기 때문에 '번열(pariḷāho)'입니다. 생겨나지 않기 때문에 '감각적 욕망의 느낌을 느끼지 않는다'고 합니다. 그것으로부터 벗어나기 때문에 '벗어남(nissaraṇa)'입니다. 무엇이 벗어납니까? 감각적 욕망들입니다. 이처럼 '감각적 욕망들의(kāmānaṃ)'라는 주격의 소유격 표현이 매우 적절합니다. 감각적 욕망들이 그것으로부터 벗어났다고 말해지는 그 정도에 따라, 선정 또한 감각적 욕망으로부터 벗어났다는 말을 듣게 되므로 '감각적 욕망들로부터 벗어났기 때문에'라고 하였습니다. 이와 같이 억압에 의한 감각적 욕망의 벗어남을 말한 뒤, 이제 단멸(samuccheda)에 의한 완전한 벗어남을 보이기 위해 '누구든지(yo pana)'라는 등의 내용이 설해졌습니다. '나머지 구절들에서'란 나머지 부분들을 말합니다.

Ayaṃ pana visesoti visesaṃ vadantena taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvātiādiko avisesoti katvā dutiyatatiyavāresu sabbaso anāmaṭṭho, catutthavāre pana ayampi visesoti dassetuṃ ‘‘accantanissaraṇañcettha arahattaphalaṃ yojetabba’’nti vuttaṃ. Yasmā arūpajjhānaṃ [Pg.75] pādakaṃ katvā aggamaggaṃ adhigantvā arahatte ṭhitassa cittaṃ sabbaso rūpehi nissaṭaṃ nāma hoti. Tassa hi phalasamāpattito vuṭṭhāya vīmaṃsanatthaṃ rūpābhimukhaṃ cittaṃ pesentassa. Idamakkhātanti samathayānikānaṃ vasena heṭṭhā cattāro vārā gahitā. Idaṃ pana sukkhavipassakassa vasenāti āha ‘‘suddhasaṅkhāre’’tiādi. ‘‘Puna sakkāyo natthī’’ti uppannanti ‘‘idāni me sakkāyappabandho natthī’’ti vīmaṃsantassa uppannaṃ.

이것은 차이점입니다. 차이점을 설명하면서 '그 선정을 기초로 하여'라는 등의 내용은 차이가 없으므로 두 번째와 세 번째 차례에서는 전혀 언급되지 않았으나, 네 번째 차례에서는 '이것 또한 차이점이다'라는 것을 보이기 위해 '여기서 완전한 벗어남인 아라한과를 연결해야 한다'고 설해졌습니다. 왜냐하면 무색계 선정을 기초로 하여 최고의 도(aggamagga)를 증득하고 아라한에 머문 자의 마음은 모든 형태(rūpa)들로부터 완전히 벗어난 것이 되기 때문입니다. 그는 과증득(phalasamāpatti)에서 일어나 조사하기 위해 형태를 향해 마음을 보내는 자입니다. '이것이 설해졌다'는 것은 사마타를 탈것으로 하는 자들의 관점에서 아래의 네 가지 차례가 취해진 것입니다. 이것은 순수 위빳사나 수행자(sukkhavipassaka)의 관점이기에 '순수한 형성물(suddhasaṅkhāre)'이라는 등의 말을 하였습니다. '다시는 유신(sakkāya)이 없다'고 일어났다는 것은 '이제 나에게는 유신의 연속이 없다'고 조사하는 자에게 일어난 것입니다.

Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

벗어남의 요소 경(Nissāraṇīyasutta)의 주석이 끝났습니다.

Brāhmaṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

바라문 품(Brāhmaṇavagga)의 주석이 끝났습니다.

Catutthapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.

네 번째 50개 경전 묶음(Catutthapaṇṇāsaka)이 끝났습니다.

5. Pañcamapaṇṇāsakaṃ

5. 다섯 번째 50개 경전 묶음(Pañcamapaṇṇāsaka)

(21) 1. Kimilavaggo

(21) 1. 끼밀라 품(Kimilavaggo)

1-4. Kimilasuttādivaṇṇanā

1-4. 끼밀라 경 등의 주석

201-4. Pañcamassa [Pg.76] paṭhamadutiyāni uttānatthāneva. Tatiye adhivāsanaṃ khamanaṃ, paresaṃ dukkaṭaṃ duruttañca paṭivirodhākaraṇena attano upari āropetvā vāsanaṃ adhivāsanaṃ, tadeva khantīti adhivāsanakkhanti. Subhe ratoti sūrato, suṭṭhu vā pāpato orato virato sorato, tassa bhāvo soraccaṃ. Tenāha ‘‘soraccenāti sucisīlatāyā’’ti. Sā hi sobhanakammaratatā, suṭṭhu vā pāpato oratabhāvo viratatā. Catutthe natthi vattabbaṃ.

201-4. 다섯 번째의 첫 번째와 두 번째는 의미가 분명합니다. 세 번째에서 '인내(adhivāsana)'는 참는 것입니다. 타인의 잘못된 행동과 잘못된 말을 반박하지 않고 자신에게 받아들여 머무는 것이 인내이며, 그것이 바로 참는 인내(adhivāsanakkhanti)입니다. '아름다움(subha)을 즐기는 자'가 수라토(sūrato)이며, 혹은 악으로부터 잘 멀어지고 떠난 자가 소라토(sorato)이며, 그의 상태가 온순함(soracca)입니다. 그래서 '온순함으로써(soraccena)란 청정한 계행을 의미한다'고 하였습니다. 그것은 선한 행위를 즐기는 것이며, 혹은 악으로부터 잘 멀어진 상태, 즉 떠나 있음입니다. 네 번째에서는 설명할 것이 없습니다.

Kimilasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

끼밀라 경 등의 주석이 끝났습니다.

5. Cetokhilasuttavaṇṇanā

5. 마음의 황무지 경(Cetokhilasutta)의 주석

205. Pañcame cetokhilā nāma atthato vicikicchā kodho ca. Te pana yasmiṃ santāne uppajjanti, tassa kharabhāvo kakkhaḷabhāvo hutvā upatiṭṭhanti, pageva attanā sampayuttacittassāti āha ‘‘cittassa thaddhabhāvā’’ti. Yathā lakkhaṇapāripūriyā gahitāya sabbā satthu rūpakāyasirī gahitā eva nāma hoti evaṃ sabbaññutāya sabbadhammakāyasirī gahitā eva nāma hotīti tadubhayavatthukameva kaṅkhaṃ dassento ‘‘sarīre kaṅkhamāno’’tiādimāha. Vicinantoti dhammasabhāvaṃ vīmaṃsanto. Kicchatīti kilamati. Vinicchetuṃ na sakkotīti sanniṭṭhātuṃ na sakkoti. Ātapati kileseti ātappaṃ, sammāvāyāmoti āha ‘‘ātappāyāti kilesasantāpanavīriyakaraṇatthāyā’’ti. Punappunaṃ yogāyāti bhāvanaṃ punappunaṃ yuñjanāya. Satatakiriyāyāti bhāvanāya nirantarappayogāya.

205. 다섯 번째에서 '마음의 황무지(cetokhilā)'란 실질적으로 의심과 분노를 뜻합니다. 그것들은 어떤 상속(santāna)에서 일어날 때, 그 상속에 대해 거칠고 딱딱한 상태가 되어 나타나며, 자신과 결합된 마음에 대해서는 더욱 그러하므로 '마음의 완고한 상태'라고 하였습니다. 마치 특징이 온전하게 파악되면 스승의 모든 색신(rūpakāya)의 영광이 파악된 것과 같듯이, 일체지(sabbaññutā)에 의해 모든 법신(dhammakāya)의 영광이 파악된 것과 같습니다. 이 두 가지 대상을 근거로 한 의심을 보이기 위해 '신체에 대해 의심하며'라는 등의 말을 하였습니다. '조사하는 자(vicinanto)'란 법의 자성을 살피는 자입니다. '괴로워한다(kicchatī)'란 피로해하는 것입니다. '결정할 수 없다'는 것은 결론을 내릴 수 없다는 뜻입니다. 번뇌를 태우기 때문에 '열성(ātappa)'이며, 이는 바른 정진을 뜻하므로 '열성을 위해란 번뇌를 태우는 정진을 하기 위해서이다'라고 하였습니다. '반복적인 수행을 위해'란 명상 수행(bhāvanā)에 거듭 매진하기 위해서입니다. '지속적인 행함을 위해'란 명상 수행을 끊임없이 실천하기 위해서입니다.

Paṭivedhadhamme kaṅkhamānoti ettha kathaṃ lokuttaradhamme kaṅkhā pavattīti? Na ārammaṇakaraṇavasena, anussutākāraparivitakkaladdhe parikappitarūpe kaṅkhā [Pg.77] pavattatīti dassento āha ‘‘vipassanā…pe… vadanti, taṃ atthi nu kho natthīti kaṅkhatī’’ti. Sikkhāti cettha pubbabhāgasikkhā veditabbā. Kāmañcettha visesuppattiyā mahāsāvajjatāya ceva saṃvāsanimittaṃ ghaṭanāhetu abhiṇhuppattikatāya ca sabrahmacārīsūti kopassa visayo visesetvā vutto, aññatthāpi kopo na cetokhiloti na sakkā viññātunti keci. Yadi evaṃ vicikicchāyapi ayaṃ nayo āpajjati, tasmā yathārutavasena gahetabbaṃ.

통찰의 법(paṭivedhadhamme)에 대해 의심하는 것과 관련하여, 어떻게 출세간의 법에 대해 의심이 생깁니까? 대상을 직접 취하는 방식이 아니라, 전해 들은 방식의 사유를 통해 얻어진 상상된 모습에 대해 의심이 일어난다는 것을 보이기 위해 '위빳사나... 등등... 을 말하는데, 그것이 과연 있는가 없는가라고 의심한다'고 하였습니다. 여기서 '수행(sikkhā)'은 준비 단계의 수행으로 이해해야 합니다. 물론 여기서 동료 수행자들(sabrahmacārīsūti)에 대하여 분노의 대상이 특별히 언급된 것은, 그들과의 관계에서 특별한 일이 생기거나 큰 허물이 되기 쉽고, 함께 사는 인연으로 자주 마찰이 생기기 때문입니다. 다른 곳에서의 분노는 마음의 황무지가 아니라고 이해해서는 안 된다는 의견도 있습니다. 만약 그렇다면 의심에 대해서도 이와 같은 논리가 적용될 것이므로, 문자 그대로 받아들여야 합니다.

Cetokhilasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

마음의 황무지 경의 주석이 끝났습니다.

6-8. Vinibandhasuttādivaṇṇanā

6-8. 속박 경(Vinibandhasutta) 등의 주석

206-8. Chaṭṭhe pavattituṃ appadānavasena kusalacittaṃ vinibandhantīti cetasovinibandhā. Taṃ pana vinibandhantā muṭṭhiggāhaṃ gaṇhantā viya hontīti āha ‘‘cittaṃ vinibandhitvā’’tiādi. Kāmagiddho puggalo vatthukāmepi kilesakāmepi assādeti abhinandatīti vuttaṃ ‘‘vatthukāmepi kilesakāmepī’’ti. Attano kāyeti attano nāmakāye, attabhāve vā. Bahiddhārūpeti paresaṃ kāye anindriyabaddharūpe ca. Udaraṃ avadihati upacinoti pūretīti udarāvadehakaṃ. Seyyasukhanti seyyāya sayanavasena uppajjanakasukhaṃ. Samparivattakanti samparivattitvā. Paṇidhāyāti taṇhāvaseneva paṇidahitvā. Iti pañcavidhopi lobhaviseso eva ‘‘cetovinibandho’’ti vuttoti veditabbo. Sattamaṭṭhamesu natthi vattabbaṃ.

여섯 번째에서, 선한 마음이 장애 없이 작용하는 것을 막는다는 의미에서 '심적인 묶임(cetasovinibandhā)'이라 한다. 그것을 묶어서 움켜쥐는 것과 같기 때문에 '마음을 묶어서' 등이라고 하였다. 감각적 욕망에 탐착하는 사람이 대상으로서의 욕망(vatthukāma)과 번뇌로서의 욕망(kilesakāma) 모두를 즐기고 기뻐한다는 뜻에서 '대상으로서의 욕망과 번뇌로서의 욕망에서'라고 하였다. '자신의 몸에서'란 자신의 정신적인 무리(nāmakāya) 혹은 자신의 존재(attabhāva)를 뜻한다. '외부의 형색에서'란 타인의 몸과 감각기관에 속하지 않은 형색을 말한다. '배를 가득 채우다(udarāvadehakaṃ)'란 쌓아 올리고 가득 채운다는 뜻이다. '침상의 즐거움'이란 침상에 누워 있음으로써 생겨나는 즐거움이다. '이리저리 구르며'란 뒤척이는 것을 말한다. '결정하여'란 갈애의 힘으로 마음을 정하여라는 뜻이다. 이와 같이 다섯 가지 종류의 탐욕의 특별한 형태가 바로 '심적인 묶임'이라고 불린다는 것을 알아야 한다. 일곱 번째와 여덟 번째는 설명할 것이 없다.

Vinibandhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

심적인 묶임 경(Vinibandhasutta) 등의 주해를 마친다.

9-10. Gītassarasuttādivaṇṇanā

9-10. 노래하는 목소리 경(Gītassarasutta) 등의 주해

209-210. Navame āyatako nāma gītassaro taṃ taṃ vattaṃ bhinditvā akkharāni vināsetvā pavattoti āha ‘‘āyatakenā’’tiādi. Dhammehi suttavattaṃ nāma atthi, gāthāvattaṃ nāma atthi, taṃ vināsetvā atidīghaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Dhammañhi bhāsantena caturassena vattena parimaṇḍalāni [Pg.78] padabyañjanāni dassetabbāni. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sarabhañña’’nti (cūḷava. 249) ca vacanato sarena dhammaṃ bhaṇituṃ vaṭṭati. Sarabhaññe kira taraṅgavattadhotakavattabhāgaggahakavattādīni dvattiṃsa vattāni atthi. Tesu yaṃ icchati, taṃ kātuṃ labhatīti. Dasame natthi vattabbaṃ.

아홉 번째에서 '길게 뽑는 것'이란 이른바 노래하는 목소리로서, 그 가락을 깨뜨리고 음절을 망가뜨리며 진행되는 것을 말하므로 '길게 뽑는 목소리로' 등이라고 하였다. 법에는 경의 가락(suttavatta)이 있고 게송의 가락(gāthāvatta)이 있는데, 그것을 망가뜨리고 지나치게 길게 해서는 안 된다. 법을 설하는 자는 정사각형의 가락으로 원만하게 단어와 구절을 드러내야 한다. '비구들이여, 암송하는 가락(sarabhañña)을 허용한다' (Cūḷava. 249)라는 말씀에 따라 가락으로 법을 암송하는 것은 허용된다. 암송하는 가락에는 파도 가락(taraṅgavatta), 씻는 가락(dhotakavatta), 끝부분을 잡는 가락(bhāgaggahakavatta) 등 서른두 가지 가락이 있다고 한다. 그중에서 원하는 것을 할 수 있다. 열 번째는 설명할 것이 없다.

Gītassarasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

노래하는 목소리 경 등의 주해를 마친다.

Kimilavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

끼밀라 품(Kimilavagga)의 주해를 마친다.

(22) 2. Akkosakavaggo

(22) 2. 욕설 품(Akkosakavagga)

1-2. Akkosakasuttādivaṇṇanā

1-2. 욕설 경(Akkosakasutta) 등의 주해

211-2. Dutiyassa paṭhame dasahi akkosavatthūhi akkosakoti ‘‘bālosi, mūḷhosi, oṭṭhosi, goṇosi, gadrabhosī’’tiādinā dasahi akkosavatthūhi akkosako. ‘‘Hotu, muṇḍakasamaṇa, adaṇḍo ahanti karosi, idāni te rājakulaṃ gantvā daṇḍaṃ āropessāmī’’tiādīni vadanto paribhāsako nāmāti āha ‘‘bhayadassanena paribhāsako’’ti. Lokuttaradhammā apāyamaggassa paripanthabhāvato paripantho nāmāti āha ‘‘lokuttaraparipanthassa chinnattā’’ti, lokuttarasaṅkhātassa apāyamaggaparipanthassa chinnattāti attho. Dutiye natthi vattabbaṃ.

제2편의 첫 번째에서, 열 가지 욕설의 근거로 욕하는 자가 '욕설하는 자'이니, '너는 어리석다, 너는 미혹하다, 너는 낙타 같다, 너는 소 같다, 너는 당나귀 같다' 등 열 가지 욕설의 근거로 욕하는 자를 말한다. '이봐 머리 깎은 사문아, 나는 벌을 받지 않는다고 생각하느냐? 이제 내가 왕실로 가서 네게 벌을 내리게 하겠다' 등과 같이 말하는 자가 위협하는 자(paribhāsako)이므로 '두려움을 보여줌으로써 위협하는 자'라고 하였다. 출세간의 법은 악처로 가는 길에 장애가 되기 때문에 '장애(paripantho)'라고 하였으니, '출세간의 장애를 끊었기 때문에'란 출세간이라 불리는 악처로 가는 길의 장애를 끊었다는 뜻이다. 두 번째는 설명할 것이 없다.

Akkosakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

욕설 경 등의 주해를 마친다.

3-10. Sīlasuttādivaṇṇanā

3-10. 계 경(Sīlasutta) 등의 주해

213-220. Tatiye (dī. ni. ṭī. 2.149) dussīloti ettha du-saddo abhāvattho ‘‘duppañño’’tiādīsu (ma. ni. 1.449) viya, na garahaṇatthoti āha ‘‘asīlo nissīlo’’ti. Bhinnasaṃvaroti ettha samādinnasīlo kenaci kāraṇena sīlabhedaṃ patto, so tāva bhinnasaṃvaro hotu. Yo pana sabbena sabbaṃ asamādinnasīlo ācārahīno, so kathaṃ bhinnasaṃvaro nāma hotīti[Pg.79]? Sopi sādhusamācārassa pariharaṇīyassa bheditattā bhinnasaṃvaro eva nāma. Vinaṭṭhasaṃvaro saṃvararahitoti hi vuttaṃ hoti. Taṃ taṃ sippaṭṭhānaṃ. Māghātakāleti ‘‘mā ghātetha pāṇīna’’nti evaṃ māghātaghosanaṃ ghositadivase. Abbhuggacchati pāpako kittisaddo. Ajjhāsayena maṅku hotiyeva vippaṭisāribhāvato.

213-220. 세 번째에서, '계가 없는 자(dussīlo)'에서 'du-'라는 말은 '지혜가 없는 자(duppañño)' 등에서와 같이 부재(absence)의 의미이지 비난의 의미가 아니므로 '계가 없고 계를 잃은 자'라고 하였다. '지킴이 깨진 자(bhinnasaṃvaro)'란 수지한 계를 어떤 이유로든 깨뜨린 상태를 말한다. 아예 계를 수지하지 않고 행실이 나쁜 자는 어떻게 지킴이 깨진 자라고 하는가? 그 또한 마땅히 지켜야 할 좋은 행실을 저버렸으므로 지킴이 깨진 자라고 하는 것이다. 즉 '지킴을 잃은 자'란 지킴이 없는 자라는 뜻이다. '그 기술의 장소'. '살생 금지의 시기에'란 '중생들을 죽이지 말라'고 선포한 날을 말한다. '악한 명성이 자자하다'. 의도 때문에 '부끄러워하게(maṅku)' 되는데, 이는 후회하는 마음 때문이다.

Tassāti dussīlassa. Samādāya vattitaṭṭhānanti uṭṭhāya samuṭṭhāya katakāraṇaṃ. Āpāthaṃ āgacchatīti taṃ manaso upaṭṭhāti. Ummīletvā idhalokanti ummīlanakāle attano puttadārādivasena idhalokaṃ passati. Nimīletvā paralokanti nimīlanakāle gatinimittupaṭṭhānavasena paralokaṃ passati. Tenāha ‘‘cattāro apāyā’’tiādi. Pañcamapadanti ‘‘kāyassa bhedā’’tiādinā vutto pañcamo ādīnavakoṭṭhāso. Vuttavipariyāyenāti vuttatthāya ādīnavakathāya vipariyāyena ‘‘appamatto taṃ taṃ kasivaṇijjādiṃ yathākālaṃ sampādetuṃ sakkotī’’tiādinā. Pāsaṃsaṃ sīlamassa atthīti sīlavā. Sīlasampannoti sīlena samannāgato sampannasīloti evamādikaṃ pana atthavacanaṃ sukaranti anāmaṭṭhaṃ. Catutthādīni uttānatthāneva.

'그에게'란 계가 없는 자에게를 말한다. '계를 받아 지녀서 행한 곳'이란 노력하여 성취한 일을 말한다. '의식에 떠오른다(āpāthaṃ āgacchati)'란 그것이 마음에 나타난다는 뜻이다. '눈을 뜨고 이 세상을'이란 눈을 뜰 때 자신의 자식과 아내 등을 통해 이 세상을 보는 것이다. '눈을 감고 저 세상을'이란 눈을 감을 때 태어날 곳의 조짐(gatinimitta)이 나타남으로써 저 세상을 보는 것이다. 그래서 '네 가지 악처' 등이라고 하였다. '다섯 번째 구절'이란 '몸이 무너져' 등으로 설해진 다섯 번째 위험의 부분을 말한다. '반대로 설해진 바에 따라'란 위험에 대한 설명과 반대로 '방일하지 않는 자는 적절한 시기에 그 농사나 상업 등을 성취할 수 있다'는 등의 내용이다. 찬탄받을 계가 그에게 있으므로 '계가 있는 자(sīlavā)'라 한다. '계를 갖춘 자(sīlasampanno)'란 계를 구비한 자, 계가 원만한 자라는 등의 뜻풀이는 쉬우므로 다루지 않았다. 네 번째 등은 뜻이 분명하다.

Sīlasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

계 경 등의 주해를 마친다.

Akkosakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

욕설 품의 주해를 마친다.

(23) 3. Dīghacārikavaggo

(23) 3. 긴 유행 품(Dīghacārikavagga)

1-10. Paṭhamadīghacārikasuttādivaṇṇanā

1-10. 첫 번째 긴 유행 경 등의 주해

221-230. Tatiyassa paṭhamādīni suviññeyyāni. Pañcame raho nisajjāya āpajjatīti ‘‘yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiya’’nti imasmiṃ sikkhāpade (pāci. 290) vuttaṃ āpattiṃ āpajjati. Paṭicchanne āsane āpajjatīti ‘‘yo pana bhikkhu mātugāmena raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeyya, pācittiya’’nti imasmiṃ vuttaṃ āpattiṃ āpajjati. Mātugāmassa uttari chappañcavācāhi dhammaṃ desento [Pg.80] āpajjatīti ‘yo pana bhikkhu mātugāmassa uttari chappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā purisaviggahenā’’ti (pāci. 63) evaṃ vuttaṃ āpattiṃ āpajjati. Tenāha ‘‘tesaṃ tesaṃ sikkhāpadānaṃ vasena veditabbānī’’ti. Chaṭṭhādīni uttānatthāni.

제3편의 첫 번째 등은 이해하기 쉽다. 다섯 번째에서 '밀실에 앉아 범계를 저지른다'란 '비구가 여인과 함께 단둘이 밀실에 앉아 있으면 파일제이다'라는 학습계목(Pāci. 290)에서 설해진 죄를 범하는 것이다. '은폐된 좌석에서 범계를 저지른다'란 '비구가 여인과 함께 은폐된 좌석에 앉아 있으면 파일제이다'라는 조항의 죄를 범하는 것이다. '여인에게 다섯 내지 여섯 마디를 초과하여 법을 설함으로써 범계를 저지른다'란 '비구가 지각 있는 남자가 곁에 있지 않은 상황에서 여인에게 다섯 내지 여섯 마디를 초과하여 법을 설하면 파일제이다' (Pāci. 63)라고 설해진 죄를 범하는 것이다. 그래서 '각각의 학습계목에 따라 알아야 한다'라고 하였다. 여섯 번째 등은 뜻이 분명하다.

Paṭhamadīghacārikasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 긴 유행 경 등의 주해를 마친다.

Dīghacārikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

긴 유행 품의 주해를 마친다.

231-302. Catutthavaggādīni uttānatthāni.

231-302. 네 번째 품 등은 뜻이 분명하다.

Iti manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya

이로써 마노라타뿌라니(Manorathapūraṇī) 앙굿따라 니까야 주석서의

Pañcakanipātavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā samattā.

오법 집합(Pañcakanipāta)의 주해에서 명확하지 않은 의미에 대한 설명이 끝났다.

. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

그분 복되신 분, 아라한, 정등각자께 절합니다.

Aṅguttaranikāye

앙굿따라 니까야에서

Chakkanipāta-ṭīkā

육법 집합 복주(Chakkanipāta-ṭīkā)

1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ

1. 첫 번째 오십 편(Paṭhamapaṇṇāsakaṃ)

1. Āhuneyyavaggo

1. 공양받을 만한 분 품(Āhuneyyavaggo)

1. Paṭhamaāhuneyyasuttavaṇṇanā

1. 첫 번째 공양받을 만한 분 경의 주해

1. Chakkanipātassa [Pg.81] paṭhame cakkhunā rūpaṃ disvāti nissayavohārena vuttaṃ. Sasambhārakaniddesoyaṃ yathā ‘‘dhanunā vijjhatī’’ti, tasmā nissayasīsena nissitassa gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenāyamattho ‘‘cakkhudvāre rūpārammaṇe āpāthagate taṃ rūpaṃ cakkhuviññāṇena disvā’’ti. Neva sumano hotīti javanakkhaṇe iṭṭhe ārammaṇe rāgaṃ anuppādento neva sumano hoti gehassitapemavasenapi maggena sabbaso rāgassa samucchinnattā. Na dummanoti aniṭṭhe adussanto na dummano. Pasādaññathattavasenapi iṭṭhepi aniṭṭhepi majjhattepi ārammaṇe na samaṃ sammā ayoniso gahaṇaṃ asamapekkhanaṃ. Ayañcassa paṭipatti sativepullappattiyā paññāvepullappattiyā cāti āha ‘‘sato sampajāno hutvā’’ti. Satiyā yuttattā sato. Sampajaññena yuttattā sampajāno. Ñāṇuppattipaccayarahitakālepi pavattibhedanato ‘‘satatavihāro kathito’’ti vuttaṃ. Satatavihāroti khīṇāsavassa niccavihāro sabbadā pavattanakavihāro. Ṭhapetvā hi samāpattivelaṃ bhavaṅgavelañca khīṇāsavā imināva chaḷaṅgupekkhāvihārena viharanti.

1. 6권(여섯의 모음)의 첫 번째에서 ‘눈으로 형색을 보고’라는 것은 의지처에 대한 표현(nissayavohārena)으로 설해진 것입니다. 이것은 마치 ‘활로 쏜다’고 하는 것처럼 구성 요소들을 통한 설명(sasambhārakaniddeso)이므로, 의지처(눈)를 통해 의지하는 것(안식)을 파악하는 것으로 보아야 합니다. 그러므로 ‘눈의 문에 형색의 대상이 나타났을 때 그 형색을 안식(cakkhuviññāṇa)으로 보고’라는 뜻입니다. ‘기뻐하지도 않고’라는 것은 속행(javana)의 순간에 즐거운 대상에 대해 탐욕을 일으키지 않기에 기뻐하지 않는 것이니, 재가에 머무는 애정(gehassitapema)에 의해서나 도(magga)에 의해 탐욕이 완전히 끊어졌기 때문입니다. ‘슬퍼하지도 않고’라는 것은 즐겁지 않은 대상에 대해 노여워하지 않기에 슬퍼하지 않는 것입니다. 청정함이 변하는 상태(pasādaññathatta)에 의해서도 즐겁거나 즐겁지 않거나 중립적인 대상에 대해 고르지 않게, 즉 바르지 않게 파악하거나(ayoniso gahaṇa) 균형 있게 관찰하지 못함(asamapekkhana)이 없습니다. 그리고 이 수행은 마음챙김의 충만함과 통찰지의 충만함을 성취했기 때문임을 나타내기 위해 ‘마음챙기고 알아차리며’라고 하셨습니다. 마음챙김을 갖추었기에 ‘마음챙기는 자(sato)’이고, 알아차림을 갖추었기에 ‘알아차리는 자(sampajāno)’입니다. 지혜가 일어날 조건이 없는 때에도 일어나는 차이에 따라 ‘항상 머묾(satatavihāro)이 설해졌다’고 합니다. ‘항상 머묾’이란 번뇌 다한 이(khīṇāsava)의 영원한 머묾, 항상 일어나는 머묾입니다. 사실 선정에 든 시간과 바왕가(bhavaṅga)의 시간을 제외하고 번뇌 다한 이들은 오직 이 육지사(chaḷaṅgupekkhā)의 머묾으로 머뭅니다.

Ettha ca ‘‘chasu dvāresupi upekkhako viharatī’’ti iminā chaḷaṅgupekkhā kathitā. ‘‘Sampajāno’’ti vacanato pana cattāri ñāṇasampayuttacittāni labbhanti tehi vinā sampajānatāya asambhavato. Satatavihārabhāvato aṭṭha mahākiriyacittāni labbhanti. ‘‘Neva sumano na dummano’’ti vacanato aṭṭha mahākiriyacittāni, hasituppādo, voṭṭhabbanañcāti dasa cittāni labbhanti. Rāgadosasahajātānaṃ somanassadomanassānaṃ abhāvo tesampi sādhāraṇoti chaḷaṅgupekkhāvasena āgatānaṃ imesaṃ satatavihārānaṃ somanassaṃ kathaṃ labbhatīti ce? Āsevanato. Kiñcāpi [Pg.82] khīṇāsavo iṭṭhāniṭṭhepi ārammaṇe majjhatto viya bahulaṃ upekkhako viharati attano parisuddhapakatibhāvāvijahanato, kadāci pana tathā cetobhisaṅkhārābhāve yaṃ taṃ sabhāvato iṭṭhaṃ ārammaṇaṃ, tassa yāthāvasabhāvaggahaṇavasenapi arahato cittaṃ pubbāsevanavasena somanassasahagataṃ hutvā pavattateva.

여기에서 ‘여섯 문에서 평온하게 머문다’는 것으로 육지사가 설해졌습니다. ‘알아차리며(sampajāno)’라는 말로부터 네 가지 지혜와 결합된 마음(ñāṇasampayuttacitta)이 얻어지는데, 이것들 없이는 알아차림이 불가능하기 때문입니다. 항상 머무는 상태이므로 여덟 가지 대작용심(mahākiriyacitta)이 얻어집니다. ‘기뻐하지도 않고 슬퍼하지도 않고’라는 말로부터 여덟 가지 대작용심과 미소 짓는 마음(hasituppāda), 결정하는 마음(voṭṭhabbana)의 열 가지 마음이 얻어집니다. 탐욕과 성냄에 수반되는 기쁨과 슬픔의 부재가 그것들에도 공통적인데, 육지사의 측면에서 언급된 이 ‘항상 머묾’에 어떻게 기쁨(somanassa)이 얻어지는가? 반복 수행(āsevana)에 의해서입니다. 번뇌 다한 이는 즐겁거나 즐겁지 않은 대상에 대해서도 평온한 자처럼 대개 평온하게 머무는데, 자신의 청정한 본래 성품을 버리지 않기 때문입니다. 그러나 때때로 그와 같이 의도적 형성(cetobhisaṅkhāra)이 없을 때, 본래 즐거운 대상에 대해서는 그 실제 자성(yāthāvasabhāva)을 파악함에 따라서도 아라한의 마음은 이전의 반복의 힘에 의해 기쁨과 결합되어(somanassasahagata) 일어날 뿐입니다.

Paṭhamaāhuneyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 아후네요(공양받을 만한 자) 경의 주해가 끝났습니다.

2-7. Dutiyaāhuneyyasuttādivaṇṇanā

2-7. 두 번째 아후네요 경 등의 주해

2-7. Dutiye (visuddhi. 2.380) anekavihitanti anekavidhaṃ nānappakāraṃ. Iddhividhanti iddhikoṭṭhāsaṃ. Paccanubhotīti paccanubhavati, phusati sacchikaroti pāpuṇātīti attho. Idānissa anekavihitabhāvaṃ dassento ‘‘ekopi hutvā’’tiādimāha. Tattha ‘‘ekopi hutvā’’ti iminā karaṇato pubbeva pakatiyā ekopi hutvā. Bahudhā hotīti bahūnaṃ santike caṅkamitukāmo vā sajjhāyaṃ kātukāmo vā pañhaṃ pucchitukāmo vā hutvā satampi sahassampi hoti. Āvibhāvaṃ tirobhāvanti ettha āvibhāvaṃ karoti, tirobhāvaṃ karotīti ayamattho. Idameva hi sandhāya paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 3.11) vuttaṃ – ‘‘āvibhāvanti kenaci anāvuṭaṃ hoti appaṭicchannaṃ vivaṭaṃ, tirobhāvanti kenaci āvuṭaṃ hoti paṭicchannaṃ pihitaṃ paṭikujjita’’nti. Tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāseti ettha tirokuṭṭanti parakuṭṭaṃ, kuṭṭassa parabhāganti vuttaṃ hoti. Esa nayo itaresu. Kuṭṭoti ca gehabhittiyā etaṃ adhivacanaṃ. Pākāroti gehavihāragāmādīnaṃ parikkhepapākāro. Pabbatoti paṃsupabbato vā pāsāṇapabbato vā. Asajjamānoti alaggamāno seyyathāpi ākāse viya.

2-7. 두 번째에서 (청정도론 2.380) ‘여러 가지(anekavihita)’란 여러 종류, 다양한 방식입니다. ‘신통의 종류(iddhividha)’란 신통의 부류입니다. ‘경험한다(paccanubhoti)’란 경험하고, 접촉하고, 실현하고, 도달한다는 뜻입니다. 이제 그것의 여러 가지 상태를 보여주기 위해 ‘하나가 되었다가’ 등을 설하셨습니다. 거기서 ‘하나가 되었다가’라는 것은 (신통을) 행하기 전의 본래 상태로 하나인 것입니다. ‘여럿이 된다’는 것은 많은 이들 곁에서 경행하고 싶거나, 암송하고 싶거나, 질문하고 싶어서 백 명이나 천 명도 되는 것입니다. ‘나타남과 사라짐(āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ)’에서 여기서는 나타나게 하고, 사라지게 한다는 뜻입니다. 바로 이것을 염두에 두고 무애해도(paṭisambhidāmagga)에서 다음과 같이 말씀하셨습니다. “나타남(āvibhāva)이란 누구에게도 가려지지 않고 은폐되지 않고 열려 있는 것이며, 사라짐(tirobhāva)이란 누군가에게 가려지고 은폐되고 덮이고 닫혀 있는 것이다.” ‘벽을 꿰뚫고 담을 꿰뚫고 산을 꿰뚫고 마치 허공에서처럼 막힘없이(asajjamāno) 간다’에서 여기 ‘벽을 꿰뚫고(tirokuṭṭaṃ)’란 다른 벽(parakuṭṭaṃ), 즉 벽의 저쪽 편을 말합니다. 다른 것들도 이와 같습니다. ‘벽(kuṭṭa)’은 집의 벽에 대한 명칭입니다. ‘담(pākāra)’은 집, 사원, 마을 등의 울타리 담입니다. ‘산(pabbata)’은 흙산이나 바위산입니다. ‘막힘없이(asajjamāno)’란 마치 허공에서처럼 걸리지 않는 것입니다.

Ummujjanimujjanti ettha ummujjanti uṭṭhānaṃ vuccati. Nimujjanti saṃsīdanaṃ. Ummujjañca nimujjañca ummujjanimujjaṃ. Udakepi abhijjamāneti ettha yaṃ udakaṃ akkamitvā saṃsīdati, taṃ bhijjamānanti vuccati, viparītaṃ abhijjamānaṃ. Pallaṅkena gacchati. Pakkhī [Pg.83] sakuṇoti pakkhehi yuttasakuṇo. Imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasatīti ettha candimasūriyānaṃ dvācattālīsayojanasahassassa upari caraṇena mahiddhikatā, tīsu dīpesu ekakkhaṇe ālokakaraṇena mahānubhāvatā veditabbā. Evaṃ uparicaraṇaālokakaraṇehi mahiddhike mahānubhāve. Parāmasatīti gaṇhāti, ekadese vā chupati. Parimajjatīti samantato ādāsatalā viya parimajjati. Yāva brahmalokāpīti brahmalokampi paricchedaṃ katvā. Kāyena vasaṃ vattetīti tatra brahmaloke kāyena attano vasaṃ vatteti.

‘솟아오름과 잠김(ummujjanimujja)’에서 여기 ‘솟아오름(ummujjanti)’은 위로 올라오는 것을 말합니다. ‘잠김(nimujjanti)’은 가라앉는 것입니다. 솟아오름과 잠김이 ‘솟아오름과 잠김’입니다. ‘물에서도 갈라지지 않고’에서 물을 밟고 가라앉는 것을 ‘갈라짐(bhijjamāna)’이라 하고, 그 반대를 ‘갈라지지 않음(abhijjamāna)’이라 합니다. ‘가부좌를 하고 간다’. ‘날개 달린 새(pakkhī sakuṇo)’는 날개를 가진 새입니다. ‘이와 같이 큰 신통과 큰 위력을 가진 저 달과 해를 손으로 만진다’에서 달과 해가 4만 2천 요자나 위에서 운행하므로 큰 신통(mahiddhika)이라 하고, 세 개의 대륙에 한순간에 빛을 비추므로 큰 위력(mahānubhāva)이라 함을 알아야 합니다. 이와 같이 위에서의 운행과 빛을 비춤으로 인해 큰 신통과 큰 위력을 가진 것입니다. ‘만진다(parāmasati)’란 잡거나 한 부분을 만지는 것입니다. ‘어루만진다(parimajjati)’란 거울 표면을 닦듯이 사방으로 문지르는 것입니다. ‘범천의 세상에 이르기까지(yāva brahmalokāpi)’란 범천의 세상까지를 한계로 정하여. ‘몸으로 권능을 행사한다(kāyena vasaṃ vatteti)’란 그 범천의 세상에서 몸으로 자신의 권능을 휘두르는 것입니다.

Dibbāya sotadhātuyāti ettha dibbasadisattā dibbā. Devatānañhi sucaritakammanibbattā pittasemharuhirādīhi apalibuddhā upakkilesavimuttatāya dūrepi ārammaṇasampaṭicchanasamatthā dibbā pasādasotadhātu hoti. Ayañcāpi imassa bhikkhuno vīriyabhāvanābalena nibbattā ñāṇasotadhātu tādisāyevāti dibbasadisattā dibbā. Apica dibbavihāravasena paṭiladdhattā attanā ca dibbavihārasannissitattāpi dibbā. Savanaṭṭhena nijjīvaṭṭhena ca sotadhātu. Sotadhātukiccakaraṇena sotadhātu viyātipi sotadhātu. Tāya sotadhātuyā. Visuddhāyāti suddhāya nirupakkilesāya. Atikkantamānusikāyāti manussūpacāraṃ atikkamitvā saddasavane mānusikaṃ maṃsasotadhātuṃ atikkantāya vītivattetvā ṭhitāya. Ubho sadde suṇātīti dve sadde suṇāti. Katame dve? Dibbe ca mānuse ca, devānañca manussānañca saddeti vuttaṃ hoti. Etena padesapariyādānaṃ veditabbaṃ. Ye dūre santike cāti ye saddā dūre paracakkavāḷepi, ye ca santike antamaso sadehasannissitapāṇakasaddāpi, te suṇātīti vuttaṃ hoti. Etena nippadesapariyādānaṃ veditabbaṃ.

"천이계로(Dibbāya sotadhātuyā)"에서 천상과 같기 때문에 '천상의(dibba)'라고 한다. 왜냐하면 천인들의 이계(귀)는 선행의 업에서 생겨나고 담즙·점액·혈액 등으로 방해받지 않으며, 오염원으로부터 벗어나 있기 때문에 멀리 있는 대상도 받아들일 수 있는 천상의 정색(pasāda)인 이계이기 때문이다. 또한 이 비구의 정진과 수행의 힘으로 생겨난 지혜의 이계도 그와 같으므로, 천상과 같다는 의미에서 '천상의'라고 한다. 또한 천상의 머무름(dibba-vihāra)을 통하여 얻어진 것이고, 그 자체로 천상의 머무름에 의지하고 있기 때문에 '천상의'라고도 한다. 듣는다는 의미와 자아가 없다는 의미에서 '이계(sotadhātu)'이다. 또한 이계의 기능을 수행하므로 이계와 같다는 의미에서도 '이계'이다. '그 천이계로'라는 뜻이다. "청정하고(visuddhāya)"란 깨끗하고 오염원이 없다는 뜻이다. "인간의 영역을 넘어선(atikkantamānusikāya)"이란 인간의 영역을 넘어서서, 소리를 듣는 데 있어 인간의 육체적인 이계를 초월하여 그 너머에 머물고 있다는 뜻이다. "두 가지 소리를 듣는다(ubho sadde suṇāti)"란 두 종류의 소리를 듣는다는 것이다. 어떤 두 가지인가? "천상의 소리와 인간의 소리" 즉 천인들의 소리와 인간들의 소리를 말한다. 이것으로 일부의 범위를 포괄하는 것(padesapariyādāna)을 알 수 있다. "멀리 있거나 가까이 있거나(ye dūre santike ca)"란 멀리 다른 세계에 있는 소리들이나, 가깝게는 자기 몸에 의지해 사는 벌레들의 소리까지도 듣는다는 뜻이다. 이것으로 남김없이 전체 범위를 포괄하는 것(nippadesapariyādāna)을 알 수 있다.

Parasattānanti attānaṃ ṭhapetvā sesasattānaṃ. Parapuggalānanti idampi iminā ekatthameva. Veneyyavasena pana desanāvilāsena ca byañjananānattaṃ kataṃ. Cetasā cetoti attano cittena tesaṃ cittaṃ. Pariccāti paricchinditvā. Pajānātīti sarāgādivasena nānappakārato jānāti. Sarāgaṃ vā cittantiādīsu pana aṭṭhalobhasahagatacittaṃ sarāgaṃ cittanti veditabbaṃ. Avasesaṃ cātubhūmakaṃ kusalābyākatacittaṃ vītarāgaṃ. Dve [Pg.84] domanassacittāni, dve vicikicchuddhaccacittānīti imāni pana cattāri cittāni imasmiṃ duke saṅgahaṃ na gacchanti. Keci pana therā tānipi saṅgaṇhanti. Duvidhaṃ pana domanassacittaṃ sadosaṃ cittaṃ nāma. Sabbampi cātubhūmakaṃ kusalābyākatacittaṃ vītadosaṃ. Sesāni dasa akusalacittāni imasmiṃ duke saṅgahaṃ na gacchanti. Keci pana therā tānipi saṅgaṇhanti. Samohaṃ vītamohanti ettha pana pāṭipuggalikanayena vicikicchuddhaccasahagatadvayameva samohaṃ. Mohassa pana sabbākusalesu sambhavato dvādasavidhampi akusalacittaṃ samohaṃ cittanti veditabbaṃ. Avasesaṃ vītamohaṃ. Thinamiddhānugataṃ pana saṃkhittaṃ, uddhaccānugataṃ vikkhittaṃ. Rūpāvacarārūpāvacaraṃ mahaggataṃ, avasesaṃ amahaggataṃ. Sabbampi tebhūmakaṃ sauttaraṃ, lokuttaraṃ anuttaraṃ. Upacārappattaṃ appanāppattañca samāhitaṃ, ubhayamappattaṃ asamāhitaṃ. Tadaṅgavikkhambhanasamucchedappaṭippassaddhinissaraṇavimuttiṃ pattaṃ pañcavidhampi etaṃ vimuttaṃ, vimuttimappattaṃ vā avimuttanti veditabbaṃ.

"다른 중생들의(parasattānaṃ)"란 자신을 제외한 나머지 중생들을 말한다. "다른 개인들의(parapuggalānaṃ)"라는 말도 이것과 같은 의미이다. 다만 제도할 대상(veneyya)에 따르거나 설법의 묘미(desanāvilāsa)에 따라 표현의 차이를 둔 것이다. "마음으로 [그들의] 마음을(cetasā ceto)"이란 자신의 마음으로 그들의 마음을 뜻한다. "구분하여(paricca)"란 분별하여라는 뜻이다. "꿰뚫어 안다(pajānātīti)"란 탐욕이 있음 등의 상태에 따라 여러 방면으로 안다는 뜻이다. "탐욕이 있는 마음(sarāgaṃ vā cittaṃ)" 등의 구절에서, 여덟 가지 로바(lobha, 탐욕)가 함께하는 마음을 '탐욕이 있는 마음'으로 알아야 한다. 그 외의 사계(cātubhūmaka)의 유익한 마음(kusalacitta)과 무기심(abyākatacitta)은 '탐욕이 없는 마음'이다. 두 가지 도마나사(domanassa, 근심)의 마음과 두 가지 의심(vicikicchā)·들뜸(uddhacca)이 함께하는 마음 등 이 네 가지 마음은 이 이분법(duka)에 포함되지 않는다. 그러나 어떤 장로들은 그것들도 포함시킨다. 두 가지 도마나사의 마음은 '성냄이 있는 마음(sadosa)'이라 한다. 모든 사계의 유익한 마음과 무기심은 '성냄이 없는 마음'이다. 나머지 열 가지 불선심(akusalacitta)은 이 이분법에 포함되지 않는다. 어떤 장로들은 그것들도 포함시킨다. "어리석음이 있는(samohaṃ), 어리석음이 없는(vītamohaṃ)"에서 개별적인 방식에 따르면 의심과 들뜸이 함께하는 두 가지 마음만이 '어리석음이 있는 마음'이다. 그러나 어리석음(moha)은 모든 불선심에 존재하므로, 열두 가지 불선심 모두를 '어리석음이 있는 마음'으로 알아야 한다. 나머지는 '어리석음이 없는 마음'이다. 혼침과 수면이 따르는 것은 '위축된 마음(saṃkhitta)'이고, 들뜸이 따르는 것은 '흩어진 마음(vikkhitta)'이다. 색계와 무색계의 마음은 '고귀한 마음(mahaggata)'이고, 나머지는 '고귀하지 않은 마음(amahaggata)'이다. 삼계(tebhūmaka)의 모든 마음은 '위가 있는 마음(sauttara)'이고, 출세간의 마음은 '위가 없는 마음(anuttara)'이다. 근접삼매와 안지삼매에 도달한 것은 '집중된 마음(samāhita)'이고, 둘 다 도달하지 못한 것은 '집중되지 않은 마음(asamāhita)'이다. 부분적인 해탈(tadaṅga), 억제에 의한 해탈(vikkhambhana), 절단에 의한 해탈(samuccheda), 가라앉힘에 의한 해탈(paṭippassaddhi), 벗어남에 의한 해탈(nissaraṇa)에 도달한 다섯 종류의 마음은 '해탈한 마음(vimutta)'이며, 해탈에 도달하지 못한 것은 '해탈하지 못한 마음(avimutta)'으로 알아야 한다.

Anekavihitanti (pārā. aṭṭha. 1.12) anekavidhaṃ, anekehi vā pakārehi pavattitaṃ saṃvaṇṇitanti attho. Pubbenivāsanti samanantarātītabhavaṃ ādiṃ katvā tattha tattha nivutthasantānaṃ. Anussaratīti khandhapaṭipāṭivasena, cutipaṭisandhivasena vā anugantvā anugantvā sarati. Seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ…pe… pubbenivāsaṃ anussaratīti. Tattha ekampi jātinti ekampi paṭisandhimūlaṃ cutipariyosānaṃ ekabhavapariyāpannaṃ khandhasantānaṃ. Esa nayo dvepi jātiyotiādīsupi. Anekepi saṃvaṭṭakappetiādīsu pana parihāyamāno kappo saṃvaṭṭakappo, vaḍḍhamāno vivaṭṭakappoti veditabbo. Tattha saṃvaṭṭena saṃvaṭṭaṭṭhāyī gahito hoti taṃmūlakattā, vivaṭṭena vivaṭṭaṭṭhāyī. Evañhi sati yāni tāni ‘‘cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyāni. Katamāni cattāri? Saṃvaṭṭo saṃvaṭṭaṭṭhāyī vivaṭṭo vivaṭṭaṭṭhāyī’’ti (a. ni. 4.156) vuttāni, tāni pariggahitāni honti.

"여러 가지의(anekavihitaṃ)"란 여러 종류의, 또는 여러 가지 방식으로 전개되고 상세히 설명되었다는 의미이다. "전생(pubbenivāsaṃ)"이란 바로 직전의 과거 생을 시작으로 하여 여기저기 머물렀던 [오온의] 상속(santāna)을 말한다. "회상한다(anussaratīti)"란 오온의 차례에 따라, 또는 죽음과 재생의 차례에 따라 거슬러 올라가며 기억하는 것이다. 즉 "한 번의 태어남을... (중략) ... 전생을 회상한다"라고 한 것과 같다. 거기서 "한 번의 태어남(ekampi jātiṃ)"이란 한 번의 재생연결을 시작으로 죽음으로 끝나는, 한 생에 포함된 오온의 상속을 말한다. 이러한 방식은 "두 번의 태어남" 등의 구절에서도 마찬가지이다. "여러 겁의 수겁(saṃvaṭṭakappa) 동안" 등의 구절에서, 파괴되어 가는 겁을 '수겁(saṃvaṭṭakappa, 괴겁)'이라 하고, 생성되어 가는 겁을 '비겁(vivaṭṭakappa, 성겁)'이라 함을 알아야 한다. 거기서 수겁에는 수겁에 머무는 기간(saṃvaṭṭaṭṭhāyī)이 그것을 원인으로 하기 때문에 포함되고, 비겁에는 비겁에 머무는 기간(vivaṭṭaṭṭhāyī)이 포함된다. 이와 같이 할 때, "비구들이여, 겁에는 네 가지의 무량수가 있다. 무엇이 네 가지인가? 수겁, 수겁유지, 비겁, 비겁유지이다"라고 말씀하신 네 가지가 모두 포함되게 된다.

Amutrāsinti amumhi saṃvaṭṭakappe ahaṃ amumhi bhave vā yoniyā vā gahiyā vā viññāṇaṭṭhitiyā vā sattāvāse vā sattanikāye vā āsiṃ. Evaṃnāmoti tisso vā phusso vā. Evaṃgottoti gotamo vā kaccāyano vā kassapo vā. Idamassa atītabhave attano nāmagottānussaraṇavasena vuttaṃ. Sace pana tasmiṃ kāle attano vaṇṇasampattilūkhapaṇītajīvikabhāvaṃ [Pg.85] sukhadukkhabahulataṃ appāyukadīghāyukabhāvaṃ vā anussaritukāmo hoti, tampi anussaratiyeva. Tenāha ‘‘evaṃvaṇṇo…pe… evamāyupariyanto’’ti. Tattha evaṃvaṇṇoti odāto vā sāmo vā. Evamāhāroti sālimaṃsodanāhāro vā pavattaphalabhojano vā. Evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedīti anena pakārena kāyikacetasikānaṃ sāmisanirāmisādippabhedānaṃ sukhadukkhānaṃ paṭisaṃvedī. Evamāyupariyantoti evaṃ vassasataparimāṇāyupariyanto vā caturāsītikappasahassāyupariyanto vā. So tato cuto amutra udapādinti so ahaṃ tato bhavato yonito gahito viññāṇaṭṭhitito sattāvāsato sattanikāyato vā cuto punaamukasmiṃ nāma bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse sakkanikāye vā udapādiṃ. Tatrāpāsinti tatrāpi bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse sattanikāye vā puna ahosiṃ. Evaṃnāmotiādi vuttanayameva.

"거기에 있었다(amutrāsiṃ)"란 저 수겁 동안에 나는 저 생(bhava)이나 태생(yoni)이나 전생의 몸(gahi)이나 식의 머묾(viññāṇaṭṭhiti)이나 중생의 거처(sattāvāsa)나 중생의 부류(sattanikāya) 속에 있었다는 뜻이다. "이러한 이름(evaṃnāmo)"이란 티사(Tissa)라거나 풋사(Phussa)라는 이름이다. "이러한 성(evaṃgotto)"이란 고타마(Gotama)나 깟짜야나(Kaccāyana)나 까사빠(Kassapa)라는 성이다. 이것은 과거 생에서 자신의 이름과 성을 기억하는 것에 대해 말한 것이다. 만약 그때 자신의 용모의 뛰어남이나 추함, 비천하거나 고귀한 생계의 상태, 즐거움과 괴로움의 많고 적음, 혹은 짧은 수명이나 긴 수명의 상태를 기억하고자 한다면, 그것 또한 기억해 낸다. 그래서 "이러한 용모였고... (중략) ... 이러한 수명의 한계가 있었다"라고 말씀하신 것이다. 거기서 "이러한 용모(evaṃvaṇṇo)"란 희다거나 검다는 것이다. "이러한 음식(evamāhāro)"이란 살리 쌀과 고기 밥을 먹었다거나, 혹은 자연의 과일을 먹었다는 것이다. "이러한 즐거움과 괴로움을 겪었고(evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī)"란 이러한 방식으로 육체적·정신적인, 세속적·비세속적 등의 구분에 따른 즐거움과 괴로움을 겪었다는 뜻이다. "이러한 수명의 한계(evamāyupariyanto)"란 이와 같이 백 년 정도의 수명이라거나, 8만 4천 겁의 수명의 한계 같은 것을 말한다. "그는 거기서 죽어 저기에 태어났다(so tato cuto amutra udapādi)"란 그 나(ahaṃ)는 그 생이나 태생이나 몸이나 식의 머묾이나 중생의 거처나 중생의 부류로부터 죽어서, 다시 저러한 이름의 생이나 태생이나 거처나 식의 머묾이나 중생의 거처나 중생의 부류에 태어났다는 뜻이다. "거기서도 있었다(tatrāpāsiṃ)"란 저 생이나 태생이나 거처나 식의 머묾이나 중생의 거처나 중생의 부류에 다시 있었다는 뜻이다. "이러한 이름" 등은 앞에서 설명한 것과 같다.

Apica amutrāsinti idaṃ anupubbena ārohantassa yāvadicchakaṃ anussaraṇaṃ. So tatoti paṭinivattantassa paccavekkhaṇaṃ, tasmā ‘‘idhūpapanno’’ti imissā idhūpapattiyā anantarameva uppattiṭṭhānaṃ sandhāya ‘‘amutra udapādi’’nti idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tatrāpāsinti evamādi panassa tatrāpi imissā upapattiyā antare upapattiṭṭhāne nāmagottādīnaṃ anussaraṇadassanatthaṃ vuttaṃ. So tato cuto idhūpapannoti svāhaṃ tato anantaruppattiṭṭhānato cuto idha amukasmiṃ nāma khattiyakule vā brāhmaṇakule vā nibbattoti. Itīti evaṃ. Sākāraṃ sauddesanti nāmagottavasena sauddesaṃ, vaṇṇādivasena sākāraṃ. Nāmagottena hi satto ‘‘tisso kassapo’’ti uddisīyati, vaṇṇādīhi ‘‘sāmo odāto’’ti nānattato paññāyati, tasmā nāmagottaṃ uddeso, itare ākārā.

또한 '거기에 내가 있었다'라는 것은 순서대로 거슬러 올라가는 자가 원하는 만큼 기억하는 것입니다. '그는 거기서'라는 것은 되돌아오는 자의 관찰입니다. 그러므로 '여기에 태어났다'라는 이 태어남의 바로 직전의 태어난 장소를 가리켜 '거기에 태어났다'라고 설해진 것임을 알아야 합니다. '거기서 나는' 등의 말은 그 태어남과 이 태어남 사이의 태어난 장소에서의 이름과 성씨 등을 기억하는 것을 보여주기 위해 설해진 것입니다. '그는 거기서 죽어 여기에 태어났다'라는 것은 '나는 그 직전의 태어난 장소에서 죽어 여기 어떤 왕족이나 바라문 가문에 태어났다'는 뜻입니다. '이와 같이(iti)'는 그러하다는 뜻입니다. '형태와 더불어 상세한 내용과 함께(sākāraṃ sauddesaṃ)'는 성씨와 이름에 의해서는 상세한 내용과 함께이고, 피부색 등에 의해서는 형태와 함께입니다. 이름과 성씨에 의해 중생은 '띳사' 혹은 '깟사빠'라고 지칭되며, 피부색 등에 의해 '검다' 혹은 '희다'라고 차별되어 알려집니다. 그러므로 이름과 성씨는 상세한 내용(uddesa)이며, 그 밖의 것들은 형태(ākāra)입니다.

Dibbenātiādīsu dibbasadisattā dibbaṃ. Devatānañhi sucaritakammanibbattaṃ pittasemharuhirādīhi apalibuddhaṃ upakkilesavimuttatāya dūrepi ārammaṇasampaṭicchanasamatthaṃ dibbaṃ pasādacakkhu hoti. Idañcāpi vīriyabhāvanābalena nibbattaṃ ñāṇacakkhu tādisamevāti dibbasadisattā dibbaṃ. Dibbavihāravasena paṭiladdhattā attano ca dibbavihārasannissitattāpi dibbaṃ. Ālokapariggahena mahājutikattāpi [Pg.86] dibbaṃ. Tirokuṭṭādigatarūpadassanena mahāgatikattāpi dibbaṃ. Taṃ sabbaṃ saddasatthānusārena veditabbaṃ. Dassanaṭṭhena cakkhu. Cakkhukiccakaraṇena cakkhumivātipi cakkhu. Cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddhaṃ. Yo hi cutimeva passati, na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo upapātameva passati, na cutiṃ, so navasattapātubhāvadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo pana tadubhayaṃ passati, so yasmā duvidhampi taṃ diṭṭhigataṃ ativattati, tasmā taṃ dassanaṃ diṭṭhivisuddhihetu hoti. Ubhayampi cetaṃ buddhaputtā passanti. Tena vuttaṃ ‘‘cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddha’’nti. Manussūpacāraṃ atikkamitvā rūpadassanena atikkantamānusakaṃ, mānusaṃ vā maṃsacakkhuṃ atikkantattā atikkantamānusakanti veditabbaṃ. Tena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena.

'천상의(dibba)' 등의 구절에서 천인(deva)과 유사하기 때문에 천상적입니다. 천인들에게는 선행의 업으로 생겨나고 담즙, 점액, 혈액 등에 의해 장애를 받지 않으며 오염원에서 벗어났기에 멀리 있는 대상도 받아들일 수 있는 천상적인 감관의 눈(pasādacakkhu)이 있기 때문입니다. 정진과 수행의 힘으로 생겨난 이 지혜의 눈(ñāṇacakkhu) 또한 그와 같기에 천인과 유사하다는 의미에서 천상적입니다. 천상적인 머뭄(dibbavihāra)에 의해 얻어진 것이고 그 자체로 천상적인 머뭄에 의지하기 때문에 천상적입니다. 빛을 파악함으로써 큰 광명을 가지기 때문에 천상적입니다. 벽 너머 등의 형색을 보는 큰 능력을 가지기 때문에 천상적입니다. 이 모든 것은 어원론에 따라 알아야 합니다. 보는 의미에서 눈(cakkhu)입니다. 눈의 기능을 수행하기 때문에 눈과 같다는 의미에서도 눈입니다. 죽음과 태어남을 봄으로써 견해의 청정함(견청정)의 원인이 되기에 '청정한(visuddha)' 것입니다. 죽음만을 보고 태어남을 보지 못하는 자는 단멸견을 가지며, 태어남만을 보고 죽음을 보지 못하는 자는 새로운 중생이 출현한다는 견해를 가지기 때문입니다. 그러나 그 두 가지를 모두 보는 자는 두 종류의 사견을 모두 뛰어넘기 때문에, 그 봄은 견청정의 원인이 됩니다. 부처님의 제자들은 이 두 가지를 모두 봅니다. 그래서 '죽음과 태어남을 봄으로써 견청정의 원인이 되기에 청정한'이라고 설해진 것입니다. 인간의 범위를 넘어서 형색을 보기에 '인간을 넘어선(atikkantamānusaka)' 것이며, 혹은 인간의 육안을 넘어섰기에 '인간을 넘어선' 것이라고 알아야 합니다. '그 청정하고 인간을 넘어선 천안으로'라는 뜻입니다.

Satte passatīti manussānaṃ maṃsacakkhunā viya satte oloketi. Cavamāne upapajjamāneti ettha cutikkhaṇe vā upapattikkhaṇe vā dibbacakkhunā daṭṭhuṃ na sakkā. Ye pana āsannacutikā idāni cavissanti, te cavamānāti, ye ca gahitappaṭisandhikā sampatinibbattā ca, te upapajjamānāti adhippetā. Te evarūpe cavamāne upapajjamāne ca passatīti dasseti. Hīneti mohanissandayuttattā hīnānaṃ jātikulabhogādīnaṃ vasena hīḷite uññāte. Paṇīteti amohanissandayuttattā tabbiparīte. Suvaṇṇeti adosanissandayuttattā iṭṭhakantamanāpavaṇṇayutte. Dubbaṇṇeti dosanissandayuttattā aniṭṭhākantāmanāpavaṇṇayutte, virūpavirūpetipi attho. Sugateti sugatigate, alobhanissandayuttattā vā aḍḍhe mahaddhane. Duggateti duggatigate, lobhanissandayuttattā vā dalidde appannapāne.

'중생들을 본다'는 것은 사람들의 육안처럼 중생들을 보는 것입니다. '죽어가는 자들과 태어나는 자들'에서, 죽는 순간이나 태어나는 순간에는 천안으로 볼 수 없습니다. 그러나 죽음이 임박하여 곧 죽을 자들을 '죽어가는 자들'이라 하고, 재생연결을 맺고 막 태어난 자들을 '태어나는 자들'이라고 의도한 것입니다. 그런 부류의 죽어가는 자들과 태어나는 자들을 본다는 것을 보여줍니다. '비천한'은 어리석음의 결과와 결합되어 있기에 종족, 가문, 부귀 등의 면에서 멸시받고 경시되는 자들입니다. '고귀한'은 어리석지 않음의 결과와 결합되어 있기에 그 반대되는 자들입니다. '용모가 아름다운'은 성내지 않음의 결과와 결합되어 있기에 원하고 즐겁고 마음에 드는 피부색을 가진 자들입니다. '용모가 추한'은 성냄의 결과와 결합되어 있기에 원치 않고 즐겁지 않고 마음에 들지 않는 피부색을 가진 자들이며, 못생기고 흉측하다는 뜻이기도 합니다. '행복한 곳에 간'은 선처에 간 자들이거나, 혹은 탐욕 없음의 결과와 결합되어 있기에 부유하고 큰 재물을 가진 자들입니다. '불행한 곳에 간'은 악처에 간 자들이거나, 혹은 탐욕의 결과와 결합되어 있기에 가난하고 먹고 마실 것이 부족한 자들입니다.

Yathākammūpageti yaṃ yaṃ kammaṃ upacitaṃ, tena tena upagate. Kāyaduccaritenātiādīsu duṭṭhu caritaṃ kilesapūtikattāti duccaritaṃ. Kāyena duccaritaṃ, kāyato vā uppannaṃ duccaritanti kāyaduccaritaṃ. Itaresupi eseva nayo. Samannāgatāti samaṅgibhūtā. Ariyānaṃ upavādakāti buddhapaccekabuddhasāvakānaṃ ariyānaṃ antamaso gihisotāpannānampi anatthakāmā hutvā antimavatthunā vā guṇaparidhaṃsanena vā upavādakā, akkosakā garahakāti vuttaṃ hoti. Micchādiṭṭhikāti viparītadassanā[Pg.87]. Micchādiṭṭhikammasamādānāti micchādiṭṭhivasena samādinnanānāvidhakammā, yepi micchādiṭṭhimūlakesu kāyakammādīsu aññepi samādāpenti.

'업을 따라가는'은 쌓은 바 저마다의 업에 따라 도달한 자들을 말합니다. '몸의 악행' 등의 구절에서, 오염원으로 부패하여 나쁘게 행해진 것이기에 악행(duccarita)입니다. 몸으로 지은 악행, 혹은 몸으로부터 생겨난 악행이 몸의 악행(kāyaduccarita)입니다. 다른 것들(입과 마음의 악행)도 이와 같은 방식입니다. '갖추고'는 구족한 상태가 된 것입니다. '성자들을 비방하는'은 부처님, 벽지불, 성스러운 제자들, 나아가 재가 예류자들에게까지 해를 끼치려는 마음을 품고, 파계의 죄목을 씌우거나 덕성을 깎아내림으로써 비방하고 욕하고 비난하는 자들을 말합니다. '사견을 가진'은 뒤바뀐 견해를 가진 자들입니다. '사견에 따른 업을 짓는'은 사견에 의해 여러 가지 업을 지은 자들 혹은 사견에 근거한 몸의 업 등을 다른 이들에게도 짓게 한 자들을 말합니다.

Kāyassa bhedāti upādinnakkhandhapariccāgā. Paraṃ maraṇāti tadanantaraṃ abhinibbattakkhandhaggahaṇā. Atha vā kāyassa bhedāti jīvitindriyassūpacchedā. Paraṃ maraṇāti cuticittato uddhaṃ. Apāyanti evamādi sabbaṃ nirayavevacanameva. Nirayo hi saggamokkhahetubhūtā puññasammatā ayā apetattā, sukhānaṃ vā āyassa abhāvā apāyo. Dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati, dosabahulatāya vā duṭṭhena kammena nibbattā gatīti duggati. Vivasā nipatanti tattha dukkaṭṭakārinoti vinipāto, vinassantā vā ettha patanti sambhijjamānaṅgapaccaṅgāti vinipāto. Natthi ettha assādasaññito ayoti nirayo.

'몸이 무너진 뒤'란 집착된 오온을 버림입니다. '죽은 뒤'란 그 직후에 새로 생겨난 오온을 취함입니다. 혹은 '몸이 무너진 뒤'란 생명 기능(jīvitindriya)의 끊어짐이고, '죽은 뒤'란 죽음의 마음(cuticitta) 이후를 뜻합니다. '처참한 곳(apāya)' 등의 모든 표현은 지옥의 동의어들입니다. 지옥은 천상과 해탈의 원인이 되는 공덕이라고 인정되는 '선(aya)'이 없기 때문이며, 혹은 행복의 '증가(āya)'가 없기에 처참한 곳(apāya)입니다. 괴로움의 행선지이자 귀착처이기에 괴로운 곳(duggati)이며, 혹은 성냄이 많음으로 인해 사악한 업으로 생겨난 행선지이기에 괴로운 곳입니다. 악행을 저지른 자들이 속수무책으로 그곳에 떨어지기 때문에 타락하는 곳(vinipāta)이며, 혹은 사지가 찢기며 파멸하여 그곳에 떨어지기에 타락하는 곳입니다. 그곳에는 '즐거움'이라고 일컬어질 만한 '이익(aya)'이 전혀 없기에 지옥(niraya)입니다.

Atha vā apāyaggahaṇena tiracchānayoniṃ dīpeti. Tiracchānayoni hi apāyo sugatito apetattā, na duggati mahesakkhānaṃ nāgarājādīnaṃ sambhavato. Duggatiggahaṇena pettivisayañca. So hi apāyo ceva duggati ca sugatito apetattā dukkhassa ca gatibhūtattā, na tu vinipāto asurasadisaṃ avinipatitattā. Vinipātaggahaṇena asurakāyaṃ. So hi yathāvuttena atthena apāyo ceva duggati ca sabbasamussayehi vinipatitattā vinipātoti vuccati. Nirayaggahaṇena avīciādikamanekappakāraṃ nirayamevāti. Upapannāti upagatā, tattha abhinibbattāti adhippāyo. Vuttavipariyāyena sukkapakkho veditabbo. Ayaṃ pana viseso – tattha sugatiggahaṇena manussāgatipi saṅgayhati, saggaggahaṇena devagatiyeva. Tattha sundarā gatīti sugati. Rūpādīhi visayehi suṭṭhu aggoti saggo. So sabbopi lujjanappalujjanaṭṭhena lokoti ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana sabbākārena visuddhimaggasaṃvaṇṇanāto gahetabbo. Tatiyādīni uttānatthāni.

또는 아빠야(apāya, 악도)라는 말로 축생의 모태를 비춥니다. 축생의 모태는 선처(sugati)를 벗어났기에 악도이지만, 큰 신통력을 가진 용왕 등이 생겨나므로 도고(duggati, 악처)는 아닙니다. 악처(duggati)라는 말로는 아귀계를 비춥니다. 그것은 선처를 벗어났고 고통의 행선지이므로 악도이자 악처이지만, 아수라와 같이 전락한 것은 아니므로 비니빠따(vinipāta, 타락처)는 아닙니다. 타락처(vinipāta)라는 말로는 아수라의 무리를 비춥니다. 그것은 앞에서 말한 의미대로 악도이자 악처이며, 모든 즐거움에서 전락했기에 타락처라 불립니다. 니라야(niraya, 지옥)라는 말로는 아비지옥을 비롯한 여러 종류의 지옥만을 의미합니다. 우빠빤나(upapannā)는 도달했다는 뜻이며, 거기에 태어났다는 의미입니다. 설해진 것의 반대로 정법의 측면(sukkapakkha)을 알아야 합니다. 여기에는 차이가 있으니, 선처(sugati)라는 말에는 인간의 행선지도 포함되며, 천상(sagga)이라는 말로는 오직 천상의 행선지만을 의미합니다. 그곳에서 훌륭한 행선지이기에 선처입니다. 형색 등의 대상 중에서 매우 으뜸이기에 천상(sagga)입니다. 그 모든 것이 무너지고 파괴된다는 의미에서 세상(loka)이라 합니다. 이것이 여기서의 요약입니다. 자세한 내용은 모든 측면에서 청정도론의 설명을 참고해야 합니다. 세 번째 등은 그 의미가 분명합니다.

Dutiyaāhuneyyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 공양받을 만한 자의 경 등의 설명이 끝났다.

8. Anuttariyasuttavaṇṇanā

8. 무상(無上)의 경 설명

8. Aṭṭhame [Pg.88] natthi etesaṃ uttarāni visiṭṭhānīti anuttarāni, anuttarāni eva anuttariyāni yathā ‘‘anantameva anantariya’’nti āha ‘‘niruttarānī’’ti. Dassanānuttariyaṃ nāma phalavisesāvahattā. Esa nayo sesesupi. Sattavidhaariyadhanalābhoti sattavidhasaddhādilokuttaradhanalābho. Sikkhāttayassa pūraṇanti adhisīlasikkhādīnaṃ tissannaṃ sikkhānaṃ pūraṇaṃ. Tattha pūraṇaṃ nippariyāyato asekkhānaṃ vasena veditabbaṃ. Kalyāṇaputhujjanato paṭṭhāya hi satta sekhā tisso sikkhā pūrenti nāma, arahā paripuṇṇasikkhoti. Iti imāni anuttariyāni lokiyalokuttarāni kathitāni.

8. 여덟 번째에서, 이것들보다 더 높고 뛰어난 것이 없기에 무상(anuttara)이라 하며, '끝없는 것(ananta)이 바로 무간(anantariya)이다'라고 말하는 것처럼 무상(anuttara)이 바로 무상(anuttariya)입니다. 그래서 '위가 없는 것들(niruttarāni)'이라고 하였습니다. 견무상(dassanānuttariya)이란 특별한 과보를 가져오기 때문입니다. 이 방식은 나머지에도 적용됩니다. 일곱 가지 성스러운 부(성재)의 얻음이란 믿음 등 일곱 가지 출세간적인 부의 얻음을 말합니다. 세 가지 공부(삼학)를 채운다는 것은 증상계학 등 세 가지 공부의 완성입니다. 여기서 완성은 직접적으로는 무학(asekha)의 관점에서 이해해야 합니다. 선량한 범부로부터 시작하여 일곱 유학(sekhā)이 세 가지 공부를 채워가지만, 아라한은 공부를 완전히 성취한 분입니다. 이와 같이 이 무상(anuttariya)들은 세간적이고 출세간적인 것으로 설해졌습니다.

Anuttariyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

무상의 경 설명이 끝났다.

9. Anussatiṭṭhānasuttavaṇṇanā

9. 수념처(隨念處)의 경 설명

9. Navame anussatiyo eva diṭṭhadhammikasamparāyikādihitasukhānaṃ kāraṇabhāvato ṭhānānīti anussatiṭṭhānāni. Buddhaguṇārammaṇā satīti yathā buddhānussati visesādhigamassa ṭhānaṃ hoti, evaṃ ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā buddhaguṇe ārabbhe uppannā sati. Evaṃ anussarato hi pīti uppajjati, so taṃ pītiṃ khayato vayato paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Upacārakammaṭṭhānaṃ nāmetaṃ gihīnampi labbhati. Upacārakammaṭṭhānanti ca paccakkhato upacārajjhānāvahaṃ kammaṭṭhānaparamparāya sammasanaṃ yāva arahattā lokiyalokuttaravisesāvahaṃ. Esa nayo sabbattha.

9. 아홉 번째에서, 수념(anussati)들이 바로 현세와 내세 등의 이익과 행복의 원인이 되기 때문에 처(ṭhāna)라 하여 수념처(anussatiṭṭhāna)입니다. 부덕(佛德)을 대상으로 하는 마음챙김(sati)이 불수념(buddhānussati)으로서 특별한 성취의 기반이 되는 것처럼, '이와 같이 그분 세존께서는...' 등으로 부처님의 덕성을 반연하여 일어난 마음챙김을 말합니다. 이와 같이 계속해서 새기는 자에게는 희열(pīti)이 일어나고, 그는 그 희열을 소멸과 사라짐의 관점에서 확립하여 아라한과에 이릅니다. 이것은 근접 수행(upacārakammaṭṭhāna)이라 하며 재가자들에게도 가능합니다. 근접 수행이란 직접적으로는 근접정(upacārajjhāna)을 가져오는 수행이며, 차례대로 아라한에 이르기까지 세간적이고 출세간적인 특별한 성취를 가져오는 관찰입니다. 이 방식은 모든 곳에 적용됩니다.

Anussatiṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

수념처의 경 설명이 끝났다.

10. Mahānāmasuttavaṇṇanā

10. 마하나마 경 설명

10. Dasame tasmiṃ samayeti buddhāguṇānussaraṇasamaye. Rāgapariyuṭṭhitanti rāgena pariyuṭṭhitaṃ. Pariyuṭṭhānappattipi, rāgena vā saṃhitaṃ cittaṃ [Pg.89] araññamiva corehi tena pariyuṭṭhitanti vuttaṃ, tassa pariyuṭṭhānaṭṭhānabhāvatopi pariyuṭṭhitarāganti attho. Byañjanaṃ pana anādiyitvā atthamattaṃ dassento ‘‘uppajjamānena rāgena uṭṭhahitvā gahita’’nti āha. Ujukamevāti pageva kāyavaṅkādīnaṃ apanītattā cittassa ca anujubhāvakarānaṃ mānādīnaṃ abhāvato, rāgādipariyuṭṭhānābhāvena vā oṇatiuṇṇativirahato ujubhāvameva gataṃ. Atha vā ujukamevāti kammaṭṭhānassa thinaṃ middhaṃ otiṇṇatāya līnuddhaccavigamato majjhimasamathanimittappaṭipattiyā ujubhāvameva gataṃ. Aṭṭhakathaṃ nissāyāti bhavajātiādīnaṃ padānaṃ atthaṃ nissāya. Atthavedanti vā hetuphalaṃ paṭicca uppannaṃ tuṭṭhimāha. Dhammavedanti hetuṃ paṭicca uppannaṃ tuṭṭhiṃ. ‘‘Ārakattā araha’’nti anussarantassa hi yadidaṃ bhagavato kilesehi ārakattaṃ, so hetu. Ñāpako cettha hetu adhippeto, na kārako sampāpako. Tatonena ñāyamāno arahattattho phalaṃ. Iminā nayena sesapadesupi hetuso phalavipāko veditabbo. Dhammānussatiādīsupi hi ādimajjhapariyosānakalyāṇatādayo suppaṭipattiādayo ca tattha tattha hetubhāvena niddiṭṭhāyeva. Dhammūpasaṃhitanti yathāvuttahetuphalasaṅkhātaguṇūpasaṃhitaṃ.

10. 열 번째에서, '그때에'란 부처님의 덕성을 계속해서 새기는 때를 말합니다. '탐욕에 휩싸이지 않고'란 탐욕에 의해 압도되지 않은 것입니다. 압도된 상태에 이르렀거나, 혹은 탐욕과 결합된 마음이 마치 도둑들이 가득한 숲과 같아서 그것에 의해 휩싸였다고 설해진 것이며, 탐욕이 일어나는 장소가 된다는 점에서도 탐욕에 휩싸인 것이라는 뜻입니다. 문구에 얽매이지 않고 그 의미만을 나타내면서 '일어나는 탐욕에 의해 일어나 잡힌 것'이라고 하였습니다. '곧게 된다(ujukameva)'란 이미 몸의 굽음 등이 제거되었기 때문이며, 마음을 곧지 않게 만드는 자만 등이 없기 때문이며, 혹은 탐욕 등에 휩싸이지 않음으로써 기울어짐이나 치솟음이 없어 곧은 상태에 이른 것입니다. 또는 '곧게 된다'란 수행에서 혼침과 수면이 내려앉아 나태함과 들뜸이 사라짐으로써 중도의 사마타 표상을 닦아 곧은 상태에 이른 것입니다. '주석서에 의지하여'란 태어남 등의 구절의 의미에 의지하여라는 뜻입니다. 의미에 대한 확신(atthaveda)이란 원인에 따른 결과를 인연하여 일어난 만족을 말합니다. 법에 대한 확신(dhammaveda)이란 원인을 인연하여 일어난 만족을 말합니다. '멀리 떠나셨기에 아라한(arahaṃ)'이라고 수념하는 자에게 세존께서 번뇌로부터 멀리 떠나 계심이 바로 원인입니다. 여기서 원인은 알려주는 원인(ñāpako hetu)을 의미하며, 결과를 만드는 원인(kārako)이 아닙니다. 이로부터 그것에 의해 알려지는 아라한의 의미가 결과입니다. 이런 방식으로 나머지 구절에서도 원인에 따른 과보를 이해해야 합니다. 법수념 등에서도 처음과 중간과 끝의 훌륭함 등과 잘 실천함 등이 각각 원인의 상태로 지시되어 있습니다. '법과 결합된'이란 앞에서 말한 원인과 결과로 이루어진 덕성과 결합된 것을 말합니다.

Mahānāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

마하나마 경 설명이 끝났다.

Āhuneyyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

공양받을 만한 자의 품 설명이 끝났다.

2. Sāraṇīyavaggo

2. 사라니야 품

1. Paṭhamasāraṇīyasuttavaṇṇanā

1. 첫 번째 사라니야 경 설명

11. Dutiyassa paṭhame saritabbayuttakāti anussaraṇārahā. Mijjati siniyhati etāyāti mettā, mittabhāvo. Mettā etassa atthīti mettaṃ, kāyakammaṃ. Taṃ pana yasmā mettāsahagatacittasamuṭṭhānaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘mettena cittena kātabbaṃ kāyakamma’’nti. Esa nayo sesadvayepi. Imānīti mettakāyakammādīni. Bhikkhūnaṃ vasena āgatāni tesaṃ seṭṭhaparisabhāvato. Yathā pana bhikkhunīsupi labbhanti, evaṃ gihīsupi labbhanti catuparisasādhāraṇattāti taṃ dassento ‘‘bhikkhūnañhī’’tiādimāha. Bhikkhuno [Pg.90] sabbampi anavajjakāyakammaṃ ābhisamācārikakammantogadhamevāti āha ‘‘mettena cittena…pe… kāyakammaṃ nāmā’’ti. Bhattivasena pavattiyamānā cetiyabodhīnaṃ vandanā mettāsiddhāti katvā tadatthāya gamanaṃ ‘‘mettaṃ kāyakamma’’nti vuttaṃ. Ādi-saddena cetiyabodhibhikkhūsu vuttāvasesāpacāyanādivasena pavattamettāvasena pavattaṃ kāyikaṃ kiriyaṃ saṅgaṇhāti.

11. 두 번째의 첫 번째에서, '기억해야 할 만한 것들'이란 기억할 만한 가치가 있는 것들입니다. 이것에 의해 자애가 생기고 친밀해지므로 자애(mettā)이며, 친구의 상태입니다. 자애를 가진 것이 자애로운(mettaṃ) 신업(kāyakammaṃ)입니다. 그것은 자애와 결합된 마음에서 일어난 것이므로 '자애로운 마음으로 행해야 할 몸의 업'이라고 설해졌습니다. 이 방식은 나머지 둘에도 적용됩니다. '이것들'이란 자애로운 신업 등을 말합니다. 비구들의 관점에서 전해진 것은 그들이 수승한 회중이기 때문입니다. 비구니들에게도 있듯이 재가자들에게도 네 부류의 제자들에게 공통된 것이기에 그것을 나타내기 위해 '비구들에게...' 등을 말하였습니다. 비구의 모든 허물없는 몸의 업은 예의 바른 행실(ābhisamācārika)에 포함되므로 '자애로운 마음으로... 신업이라 한다'라고 하였습니다. 공양의 방식으로 행해지는 제티야와 보리수에 대한 예배는 자애로 이루어지는 것이므로 그것을 위해 가는 것을 '자애로운 신업'이라 하였습니다. '등'이라는 단어로 제티야, 보리수, 비구들에 대해 설해진 것 외에 공경 등의 방식으로 일어나는 자애의 힘으로 행해지는 신체적인 행위를 포함합니다.

Tepiṭakampi buddhavacanaṃ kathiyamānanti adhippāyo. Tepiṭakampi buddhavacanaṃ paripucchanaatthakathanavasena pavattiyamānameva mettaṃ vacīkammaṃ nāma hitajjhāsayena pavattitabbato. Tīṇi sucaritānīti kāyavacīmanosucaritāni. Cintananti evaṃ cintanamattampi manokammaṃ, pageva paṭipannā bhāvanāti dasseti.

삼장(三藏)의 부처님 말씀이라도 설해진다는 뜻이다. 삼장의 부처님 말씀이라도 질문과 주석의 방식으로 행해지는 것은 이익을 주려는 의도로 행해져야 하기 때문에 자애로운 구업(口業)이라 한다. ‘세 가지 선행’이란 신·구·의(身·口·意)의 세 가지 선행을 말한다. ‘생각함’이란 이와 같이 생각하는 것만으로도 의업(意業)이며, 하물며 닦아온 수행(명상)임에랴 하는 것을 보여준다.

Āvīti pakāsaṃ. Pakāsabhāvo cettha yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa sammukhabhāvatoti āha ‘‘sammukhā’’ti. Rahoti appakāsaṃ. Appakāsatā ca yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa apaccakkhabhāvatoti āha ‘‘parammukhā’’ti. Sahāyabhāvagamanaṃ tesaṃ purato. Tesu karontesuyeva hi sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā kāyakammaṃ nāma hoti. Ubhayehīti navakehi therehi ca. Paggayhāti paggaṇhitvā uddhaṃ katvā kevalaṃ ‘‘devo’’ti avatvā guṇehi thirabhāvajotanaṃ ‘‘devatthero’’ti vacanaṃ paggayha vacanaṃ. Mamattabodhanaṃ vacanaṃ mamāyanavacanaṃ. Ekantaparammukhassa manokammassa sammukhatā nāma viññattisamuṭṭhāpanavasena hoti, tañca kho loke kāyakammanti pākaṭaṃ paññātaṃ. Hatthavikārādīni anāmasitvā eva dassento ‘‘nayanāni ummīletvā’’tiādimāha. Kāmaṃ mettāsinehasiniddhānaṃ nayanānaṃ ummīlanā pasannena mukhena olokanañca mettaṃ kāyakammameva, yassa pana cittassa vasena nayanānaṃ mettāsinehasiniddhatā mukhassa ca pasannatā, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘mettaṃ manokammaṃ nāmā’’ti.

‘아위(āvī)’란 공개됨을 뜻한다. 여기서 공개된 상태란 그 신업(身業)을 행하는 대상이 되는 사람의 면전에 있는 상태이므로 ‘면전에서’라고 하였다. ‘라호(raho)’란 공개되지 않음을 뜻한다. 비공개된 상태란 그 신업을 행하는 대상이 되는 사람이 보이지 않는 상태이므로 ‘보이지 않는 곳에서’라고 하였다. ‘동반자의 상태로 감’은 그들 앞에서 하는 것이다. 그들이 행하고 있을 때 동반자의 상태로 가는 것이 바로 ‘면전에서의 신업’이다. ‘둘 다’란 아홉 명의 장로들과 다른 장로들 모두를 말한다. ‘받들어’란 받들어 올리는 것으로, 단순히 ‘데와(deva)’라고만 하지 않고 덕행으로써 견고함을 나타내는 ‘데왓테라(devatthero)’라는 말을 받들어 부르는 것이다. 아끼는 마음을 일깨우는 말이 아끼는 말(mamāyanavacana)이다. 전적으로 등 뒤에서 행하는 의업의 면전성(面前性)은 암시(viññatti)를 일으키는 방식으로 이루어지는데, 그것은 세상에서 신업(身業)으로 널리 알려져 있다. 손의 움직임 등을 언급하지 않고 단지 ‘눈을 뜨고’ 등으로 예시를 든 것이다. 자애와 사랑으로 젖은 눈을 뜨고 맑은 얼굴로 바라보는 것은 분명 자애로운 신업이지만, 그 마음으로 인해 눈에 자애의 정이 깃들고 얼굴이 맑아지는 것이기에 그 마음을 염두에 두고 ‘자애로운 의업’이라고 부른 것이다.

Lābha-saddo kammasādhano ‘‘lābhā vata, bho, laddho’’tiādīsu viya. So cettha ‘‘dhammaladdhā’’ti vacanato atītakālikoti āha ‘‘cīvarādayo laddhapaccayā’’ti. Dhammato āgatāti dhammikā, parisuddhagamanā paccayā. Tenāha ‘‘dhammaladdhā’’ti. Imameva hi atthaṃ dassetuṃ ‘‘kuhanādī’’tiādi [Pg.91] vuttaṃ. Na sammā gayhamānā hi dhammaladdhā nāma na hontīti tappaṭisedhanatthaṃ pāḷiyaṃ ‘‘dhammaladdhā’’ti vuttaṃ. Deyyaṃ dakkhiṇeyyañca appaṭivibhattaṃ katvā bhuñjatīti appaṭivibhattabhogī nāma hoti. Tenāha ‘‘dve paṭivibhattāni nāmā’’tiādi. Cittena vibhajananti etena cittuppādamattenapi vibhajanaṃ paṭivibhattaṃ nāma, pageva payogatoti dasseti. Cittena vibhajanapubbakaṃ vā kāyena vibhajananti mūlameva dassetuṃ ‘‘evaṃ cittena vibhajana’’nti vuttaṃ. Tena cittuppādamattena paṭivibhāgo kātabboti dasseti. Appaṭivibhattanti bhāvanapuṃsakaniddeso, appaṭivibhattaṃ lābhaṃ bhuñjatīti kammaniddeso vā. Taṃ neva gihīnaṃ deti attano ājīvasodhanatthaṃ. Na attanā paribhuñjati ‘‘mayhaṃ asādhāraṇabhogitā mā hotū’’ti. Paṭiggaṇhanto ca…pe… passatīti iminā āgamanato paṭṭhāya sādhāraṇabuddhiṃ upaṭṭhāpeti. Evaṃ hissa sādhāraṇabhogitā sukarā, sāraṇīyadhammo cassa pūro hoti.

‘라바(lābha, 이득)’라는 단어는 ‘오, 참으로 이득을 얻었구나’ 등의 용례에서처럼 행위의 결과를 뜻한다. 여기서는 ‘법답게 얻은’이라는 표현이 있으므로 과거에 얻은 것을 의미하며, 따라서 ‘가사 등의 얻어진 필수품’이라고 하였다. ‘법으로부터 온 것’은 법답고 청정한 과정을 거친 필수품이다. 그래서 ‘법답게 얻은(dhammaladdhā)’이라고 하였다. 바로 이 의미를 나타내기 위해 ‘속임수 등’의 표현이 쓰였다. 올바르게 얻지 않은 것은 법답게 얻은 것이라 할 수 없으므로, 이를 배제하기 위해 법구(Pāḷi)에서 ‘법답게 얻은’이라고 명시하였다. 보시물과 공양 받을 자의 몫을 따로 나누지 않고 누리는 것을 ‘나누지 않고 누리는 자(appaṭivibhattabhogī)’라고 한다. 그래서 ‘두 가지 나눔이라 함은’ 등의 내용이 언급되었다. ‘마음으로 나누는 것’은 마음을 일으키는 것만으로도 나눈 것이 되며, 하물며 실제 행동으로 옮긴 경우임에랴 하는 것을 보여준다. 혹은 마음으로 나누는 것을 앞세운 몸의 나눔이라는 근본을 보여주기 위해 ‘이와 같이 마음으로 나누는 것’이라고 하였다. 이는 마음을 일으키는 것만으로도 나눔의 실천을 해야 함을 보여준다. ‘나누지 않은’이라는 말은 상태를 나타내는 중성 명사이거나, ‘나누지 않은 이득을 누린다’는 목적어적 표현이다. 그것을 자신의 생계를 깨끗이 하려는 목적으로 재가자에게 주지 않는다. 또한 ‘나만이 독점하여 누리는 일이 없도록 하리라’며 혼자 소비하지 않는다. ‘받으면서… 본다’는 것은 이득이 들어올 때부터 공동의 것이라는 인식을 갖는 것이다. 이와 같이 해야 공동으로 누리는 것이 쉬워지고, 사라니야 법(sāraṇīyadhamma, 기억해야 할 법)이 충만해진다.

Atha vā paṭiggaṇhanto ca…pe… passatīti iminā tassa lābhassa tīsu kālesu sādhāraṇato ṭhapanaṃ dassitaṃ. Paṭiggaṇhanto ca saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti iminā paṭiggahaṇakālo dassito. Gahetvā…pe… passatīti iminā paṭiggahitakālo. Tadubhayaṃ pana tādisena pubbabhāgena vinā na hotīti atthasiddho purimakālo. Tayidaṃ paṭiggahaṇato pubbevassa hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggaṇhissāmī’’ti, paṭiggaṇhantassa hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggaṇhāmī’’ti, paṭiggahetvā hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti hi paṭiggahitaṃ mayā’’ti. Evaṃ tilakkhaṇasampannaṃ katvā laddhaṃ lābhaṃ osāraṇalakkhaṇaṃ avikopetvā paribhuñjanto sādhāraṇabhogī appaṭivibhattabhogī ca hoti.

혹은 ‘받으면서… 본다’는 말로 그 이득을 세 시기(三時)에 걸쳐 공동의 것으로 두는 것을 나타냈다. ‘받으면서 승가와 공동의 것이 되기를’이라는 말로 받는 시기(受時)를 나타냈고, ‘받고 나서… 본다’는 말로 받은 후의 시기를 나타냈다. 그 두 시기는 그러한 전단계 없이는 이루어질 수 없으므로 받기 전의 시기도 당연히 성립된다. 이는 받기 전에도 ‘승가와 공동의 것이 되도록 받으리라’는 마음이 있고, 받으면서도 ‘승가와 공동의 것이 되도록 받는다’는 마음이 있으며, 받고 나서도 ‘승가와 공동의 것이 되도록 내가 받았다’는 마음이 있는 것이다. 이와 같이 세 가지 특징을 갖추어 얻은 이득을, 함께 내어놓는 성질을 훼손하지 않고 누리는 자가 바로 공동으로 누리는 자이자 나누지 않고 누리는 자이다.

Imaṃ pana sāraṇīyadhammanti imaṃ catutthaṃ saritabbayuttadhamaṃ. Na hi…pe… gaṇhanti, tasmā sādhāraṇabhogitā dussīlassa natthīti ārambhopi tāva na sambhavati, kuto pūraṇanti adhippāyo. Parisuddhasīloti iminā lābhassa dhammikabhāvaṃ dasseti. Vattaṃ akhaṇḍentoti iminā appaṭivibhattabhogitaṃ sādhāraṇabhogitañca dasseti. Sati pana tadubhaye sāraṇīyadhammo pūrito eva hotīti āha ‘‘pūretī’’ti. Odissakaṃ katvāti etena anodissakaṃ katvā pituno, ācariyupajjhāyādīnaṃ vā [Pg.92] therāsanato paṭṭhāya dentassa sāraṇīyadhammoyeva hotīti dasseti. Dātabbanti avassaṃ dātabbaṃ. Sāraṇīyadhammo panassa na hoti paṭijaggaṭṭhāne odissakaṃ katvā dinnattā. Tenāha ‘‘palibodhajagganaṃ nāma hotī’’ti. Muttapalibodhassa vaṭṭati amuttapalibodhassa pūretuṃ asakkuṇeyyattā. Yadi evaṃ sabbena sabbaṃ sāraṇīyadhammaṃ pūrentassa odissakadānaṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? No na vaṭṭati yuttaṭṭhāneti dassento ‘‘tena panā’’tiādimāha. Iminā odissakadānaṃ panassa na sabbattha vāritanti dasseti. Gilānādīnañhi odissakaṃ katvā dānaṃ appaṭivibhāgapakkhikaṃ ‘‘asukassa na dassāmī’’ti paṭikkhepassa abhāvato. Byatirekappadhāno hi paṭibhāgo. Tenāha ‘‘avasesa’’ntiādi. Adātumpīti pi-saddena dātumpi vaṭṭatīti dasseti. Tañca kho karuṇāyanavasena, na vattaparipūraṇavasena, tasmā dussīlassapi atthikassa sati sambhave dātabbaṃ. Dānañhi nāma na kassaci nivāritaṃ.

‘이 사라니야 법을’이란 이 네 번째로 기억해야 할 법을 말한다. 파계한 자에게는 공동으로 누리는 성품이 없으므로 시작조차 불가능한데 하물며 충만함이 있겠느냐는 뜻이다. ‘청정한 계행을 가진 자’라는 말로 이득의 법다움을 나타낸다. ‘의무를 저버리지 않는 자’라는 말로 나누지 않고 누리는 것과 공동으로 누리는 것을 나타낸다. 이 두 가지가 있다면 사라니야 법은 충만해지기에 ‘충만하게 한다’고 하였다. ‘대상을 지정하여’라는 말은, 대상을 지정하지 않고 아버지나 스승, 아사리 등에게 어른의 좌석부터 차례로 드리는 것은 사라니야 법이 됨을 보여준다. ‘주어야 한다’는 것은 반드시 주어야 함을 의미한다. 그러나 돌보아야 할 대상을 지정하여 준 것이기에 사라니야 법은 성립되지 않는다. 그래서 ‘장애를 돌보는 것이라 한다’고 하였다. 장애(부담)에서 벗어난 자에게는 (사라니야 법을 닦는 것이) 합당하지만, 장애에서 벗어나지 못한 자는 충만하게 할 수 없기 때문이다. 만약 그렇다면 모든 면에서 사라니야 법을 충만하게 하려는 자에게 대상을 지정하여 보시하는 것이 합당한가, 그렇지 않은가? 적절한 경우에는 합당하지 않은 것이 아님을 보여주기 위해 ‘그러나 그것으로’ 등의 내용을 말하였다. 이것으로 대상을 지정한 보시가 모든 경우에 금지된 것은 아님을 보여준다. 병든 자 등에게 대상을 지정하여 보시하는 것은 ‘아무개에게는 주지 않겠다’는 배척이 없으므로, (이득을) 나누지 않는 측면에 속하기 때문이다. 나눔이란 본래 배제를 전제로 하는 것이다. 그래서 ‘남은 것’ 등의 표현을 썼다. ‘주지 않는 것조차’라는 말의 ‘조차’는 주는 것도 합당함을 보여준다. 그것은 자비심에 의한 것이지 의무의 완성을 위한 것은 아니다. 따라서 파계한 자라도 도움이 필요한 경우에는 가능하다면 주어야 한다. 보시라는 것은 누구에게도 금지된 것이 아니기 때문이다.

Susikkhitāyāti sāraṇīyapūraṇavidhimhi susikkhitāya, sukusalāyāti attho. Idāni tassa kosallaṃ dassetuṃ ‘‘susikkhitāya hī’’tiādi vuttaṃ. Dvādasahi vassehi pūrehi, na tato oranti iminā tassa duppūrataṃ dasseti. Tathā hi so mahapphalo mahānisaṃso diṭṭhadhammikehipi tāvagarutarehi phalānisaṃsehi anugatoti taṃsamaṅgī ca puggalo visesalābhī ariyapuggalo viya loke acchariyabbhutadhammasamannāgato hoti. Tathā hi so duppajahadānamayassa sīlamayassa puññassa paṭipakkhadhammaṃ sudūre vikkhambhitaṃ katvā visuddhena cetasā loke pākaṭo paññāto hutvā viharati. Tassimamatthaṃ byatirekato anvayato ca vibhāvetuṃ ‘‘sace hī’’tiādi vuttaṃ. Taṃ suviññeyyameva.

'잘 훈련된'이란 화합하는 법(sāraṇīya-dhamma)을 실천하는 방법에 잘 훈련되었다는 뜻으로, '매우 능숙한'이라는 의미이다. 이제 그것의 능숙함을 보여주기 위해 '잘 훈련되었기에' 등이 설해졌다. 12년 동안 실천해야 하며, 그보다 짧아서는 안 된다는 것은 그것을 실천하기가 어렵다는 것을 보여준다. 이처럼 그것은 큰 결실과 큰 공덕이 있어 현세에서도 매우 수승한 과보와 공덕이 따르며, 그것을 갖춘 사람은 특별한 성취를 얻은 성자처럼 세상에서 경이롭고 놀라운 법을 갖춘 자가 된다. 그는 버리기 어려운 보시와 지계로 이루어진 공덕의 반대되는 법을 멀리 물리치고, 청정한 마음으로 세상에 널리 알려지고 인정받으며 머문다. 이러한 의미를 부정적 방식과 긍정적 방식으로 설명하기 위해 '만일' 등이 설해졌다. 그것은 이해하기 쉽다.

Idānissa samparāyike diṭṭhadhammike ca ānisaṃse dassetuṃ ‘‘evaṃ pūritasāraṇīyadhammassā’’tiādi vuttaṃ. Neva issā na macchariyaṃ hoti cirakālabhāvanāya vidhutabhāvato. Manussānaṃ piyo hoti pariccāgasīlatāya vissutattā. Tenāha ‘‘dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū’’tiādi (a. ni. 5.34). Sulabhapaccayo hoti dānavasena uḷārajjhāsayānaṃ paccayalābhassa idhānisaṃsasabhāvato dānassa. Pattagatamassa diyyamānaṃ [Pg.93] na khīyati pattagatasseva dvādasavassikassa mahāvattassa avicchedena pūritattā. Aggabhaṇḍaṃ labhati devasikaṃ dakkhiṇeyyānaṃ aggato paṭṭhāya dānassa dinnattā. Bhaye vā…pe… āpajjanti deyyappaṭiggāhakavikappaṃ akatvā attani nirapekkhacittena cirakālaṃ dānassa pūritatāya pasāritacittattā.

이제 이것의 내생과 현세의 공덕을 보여주기 위해 '이와 같이 화합하는 법을 완성한 자는' 등이 설해졌다. 오랜 기간의 수행으로 (번뇌가) 제거되었기 때문에 질투도 없고 인색함도 없다. 베푸는 성품으로 널리 알려졌기에 사람들에게 사랑을 받는다. 그래서 '주는 자는 사랑받고 많은 이들이 그를 따른다'(A.ni. 5.34)라고 말씀하셨다. 보시의 힘으로 고결한 뜻을 가진 이들에게 필수품을 얻는 것이 보시의 현세적 공덕이기에 필수품을 얻기가 쉽다. 12년 동안 큰 서원을 끊임없이 실천했기 때문에, 발우에 담겨 주어지는 것이 줄어들지 않는다. 공양받을 만한 이들에게 최상의 것부터 보시했기 때문에 매일 최상의 물건을 얻는다. 공포가 닥치더라도... (중략) ... 보시물이나 받는 자를 가리지 않고 자신에 대해 집착 없는 마음으로 오랫동안 보시를 실천하여 마음이 넓어졌기 때문에 (두려움에 빠지지 않는다).

Tatrāti tesu ānisaṃsesu vibhāvetabbesu. Imāni phalāni vatthūni kāraṇāni. Mahāgirigāmo nāma nāgadīpapasse eko gāmova. Alabhantāpīti appapuññatāya alābhino samānāpi. Bhikkhācāramaggasabhāganti sabhāgaṃ tabbhāgiyaṃ bhikkhācāramaggaṃ jānanti. Anuttarimanussadhammattā therānaṃ saṃsayavinodanatthañca ‘‘sāraṇīyadhammo me, bhante, pūrito’’ti āha. Tathā hi dutiyavatthusmimpi therena attā pakāsito. Daharakāle evaṃ kira sāraṇīyadhammapūrako ahosi. Manussānaṃ piyatāya sulabhapaccayatāyapi idaṃ vatthumeva. Pattagatākhīyanassa pana visesaṃ vibhāvanato ‘‘idaṃ tāva…pe… ettha vatthū’’ti vuttaṃ.

'거기서'란 설명되어야 할 그 공덕들 중에서라는 뜻이다. 이것들은 결과이며 대상이고 원인들이다. 마하기리가마(Mahāgirigāma)는 나가디파(Nāgadīpa) 근처의 한 마을이다. '얻지 못하더라도'란 복이 적어 얻지 못하는 자들일지라도라는 뜻이다. '탁발하는 길의 부분'이란 탁발하는 길의 적절한 부분을 안다는 뜻이다. 장로들은 초인적인 법(anuttarimanussadhamma)을 가졌기에 의구심을 없애기 위해 '존자시여, 저는 화합하는 법을 성취했습니다'라고 말했다. 이처럼 두 번째 이야기에서도 장로는 자신을 드러냈다. 젊었을 때 이와 같이 화합하는 법을 실천했다고 한다. 사람들에게 사랑받고 필수품을 쉽게 얻는 것 또한 바로 이 사례이다. 발우에 담긴 것이 줄어들지 않는 특별한 설명을 위해 '이것은 우선... (중략) ... 여기에 사례가 있다'라고 설해졌다.

Giribhaṇḍamahāpūjāyāti cetiyagirimhi sakalalaṅkādīpe yojanappamāṇe samudde ca nāvāsaṅghāṭādike ṭhapetvā dīpapupphagandhādīhi kariyamānāya mahāpūjāya. Tassā ca paṭipattiyā avañjhabhāvavibhāvanatthaṃ ‘‘ete mayhaṃ pāpuṇissantī’’ti āha. Pariyāyenapi lesenapi. Anucchavikanti ‘‘sāraṇīyadhammapūrako’’ti yathābhūtapavedanaṃ tumhākaṃ anucchavikanti attho.

'기리반다 대회공양'이란 체티야기리(Cetiyagiri)에서 온 랑카 섬 전체에 걸쳐, 그리고 바다에 배들을 연결해 띄워놓고 등불과 꽃과 향 등으로 올린 큰 공양을 말한다. 그 실천이 헛되지 않음을 밝히기 위해 '이것들이 나에게 올 것이다'라고 말했다. '우회적으로' 또는 '암시적으로'라는 뜻이다. '적절한'이란 '화합하는 법을 실천하는 자'라고 있는 그대로 알리는 것이 당신들에게 적절하다는 의미이다.

Anārocetvāva palāyiṃsu corabhayena. ‘‘Attano dujjīvikāyā’’tipi vadanti. Ahaṃ sāraṇīyadhammapūrikā, mama pattapariyāpannenapi sabbāpimā bhikkhuniyo yāpessantīti āha ‘‘mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayitthā’’ti. Vaṭṭissatīti kappissati. Therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi, therassa pana sīlatejeneva devatā ussukkaṃ āpajji.

도적에 대한 두려움 때문에 알리지도 않고 도망쳤다. '자신의 고단한 생계 때문에'라고도 말한다. '나는 화합하는 법을 실천하는 자이니, 내 발우에 담긴 것만으로도 이 모든 비구니들이 살아갈 수 있을 것이다'라고 하며 '그들이 떠난 것을 걱정하지 마십시오'라고 말했다. '될 것이다'란 합당할 것이라는 뜻이다. 장로니는 화합하는 법을 실천하는 이였고, 장로의 경우에는 계율의 위신력(sīlateja)으로 인해 천신이 열성을 다해 도왔다.

Natthi etesaṃ khaṇḍanti akhaṇḍāni. Taṃ pana nesaṃ khaṇḍaṃ dassetuṃ ‘‘yassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha upasampannasīlānaṃ uddesakkamena ādiantā veditabbā. Tenāha ‘‘sattasū’’tiādi. Na hi añño koci āpattikkhandhānaṃ [Pg.94] anukkamo atthi, anupasampannasīlānaṃ samādānakkamenapi ādiantā labbhanti. Pariyante chinnasāṭako viyāti tatrante dasante vā chinnavatthaṃ viya. Visadisudāharaṇañcetaṃ ‘‘akhaṇḍānī’’ti imassa adhikatattā. Evaṃ sesānampi udāharaṇāni. Khaṇḍikatā bhinnatā khaṇḍaṃ, taṃ etassa atthīti khaṇḍaṃ, sīlaṃ. Chiddantiādīsupi eseva nayo. Vemajjhe bhinnaṃ vinivijjhanavasena. Visabhāgavaṇṇena gāvī viyāti sambandho. Visabhāgavaṇṇena upaḍḍhaṃ tatiyabhāgagataṃ sambhinnavaṇṇaṃ sabalaṃ, visabhāgavaṇṇeheva bindūhi antarantarāhi vimissaṃ kammāsaṃ. Ayaṃ imesaṃ viseso. Sabalarahitāni asabalāni, tathā akammāsāni. Sīlassa taṇhādāsabyato mocanaṃ vivaṭṭūpanissayabhāvāpādanaṃ, tasmā taṇhādāsabyato mocanavacanena tesaṃ sīlānaṃ vivaṭṭūpanissayatamāha. Bhujissabhāvakaraṇatoti iminā bhujissakarāni bhujissānīti uttarapadalopenāyaṃ niddesoti dasseti. Yasmā vā taṃsamaṅgipuggalo serī sayaṃvasī bhujisso nāma hoti, tasmāpi bhujissāni. Aviññūnaṃ appamāṇatāya ‘‘viññuppasatthānī’’ti vuttaṃ. Suparisuddhabhāvena vā sampannattā viññūhi pasatthānīti viññuppasatthāni.

'그것들에게 부서짐이 없다'는 것은 훼손되지 않았음(akhaṇḍā)을 의미한다. 그 부서짐을 보여주기 위해 '누구의' 등이 설해졌다. 거기서 구족계를 받은 이들의 계율은 송출되는 순서에 따라 시작과 끝을 알아야 한다. 그래서 '일곱 가지' 등이 설해졌다. 죄의 무리(āpattikkhandha)에는 다른 순서가 없기 때문이다. 구족계를 받지 않은 이들의 계율은 수계하는 순서에 따라서도 시작과 끝을 얻는다. '가장자리가 찢어진 옷처럼'이란 끝부분이나 가장자리가 찢어진 옷과 같다는 뜻이다. 이것은 '훼손되지 않음'이 주제이기에 그와 반대되는 비유이다. 나머지 비유들도 이와 같다. 부서지거나 깨진 상태가 '부서짐(khaṇḍa)'이며, 그것이 있는 계율이 부서진 계율이다. '구멍 난' 등의 표현도 이와 같은 방식이다. 중간이 뚫려 깨진 것이다. '다른 색깔의 소와 같이'라는 구절과 연결된다. 다른 색깔이 절반이나 3분의 1을 차지하여 섞인 색깔이 '얼룩진 것(sabala)'이고, 다른 색깔의 점들이 여기저기 섞인 것이 '반점 있는 것(kammāsa)'이다. 이것이 이들의 차이점이다. 얼룩이 없는 것이 '얼룩지지 않은 것(asabala)'이며, 마찬가지로 '반점 없는 것(akammāsa)'이다. 계율이 갈애의 노예 상태에서 벗어나는 것은 해탈의 의지처(vivaṭṭūpanissaya)가 되는 상태를 만드는 것이므로, 갈애의 노예 상태에서 벗어난다는 말로 그 계율들이 해탈의 의지처가 됨을 설한 것이다. '자유로운 상태로 만들기 때문에'라는 말은 자유를 주는 것이 자유로운(bhujissāni) 것이라는 후단 생략의 설명임을 보여준다. 혹은 그것을 갖춘 사람이 스스로를 통제하는 자유로운 사람(bhujisso)이 되기 때문에 '자유로운 것'이다. 무지한 자들의 평가는 기준이 되지 않기에 '지혜로운 이들이 찬탄하는 것'이라 하였다. 혹은 매우 청정함을 갖추었기에 지혜로운 이들에게 찬탄받는 것이 '지혜로운 이들이 찬탄하는 것'이다.

Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattāti ‘‘imināhaṃ sīlena devo vā bhavissāmi devaññataro vā’’ti taṇhāparāmāsena, ‘‘imināhaṃ sīlena devo hutvā tattha nicco dhuvo sassato bhavissāmī’’ti diṭṭhiparāmāsena ca aparāmaṭṭhattā. Parāmaṭṭhunti ‘‘ayaṃ te sīlesu doso’’ti catūsu vipattīsu yāya kāyaci vipattiyā dassanena parāmaṭṭhuṃ, anuddhaṃsetuṃ codetunti attho. Sīlaṃ nāma avippaṭisārādipārampariyena yāvadeva samādhisampādanatthanti āha ‘‘samādhisaṃvattanikānī’’ti. Samādhisaṃvattanappayojanāni samādhisaṃvattanikāni.

'갈애와 사견에 의해 오염되지 않았다'는 것은 '내가 이 계율로 인해 천신이나 그와 유사한 존재가 되리라'는 갈애에 의한 집착과, '내가 이 계율로 천신이 되어 그곳에서 영원하고 견고하며 상주하리라'는 사견에 의한 집착으로 오염되지 않았음을 의미한다. '비난받을'이란 '이것이 그대 계율의 결점이다'라고 네 가지 타락(vipatti) 중 어느 하나라도 지적하여 비난하거나 비판하고 책망할 수 있다는 뜻이다. 계율이란 후회 없음 등의 과정을 거쳐 오직 삼매를 성취하기 위한 것이기에 '삼매로 인도하는 것'이라고 하였다. 삼매로 인도하는 목적을 가진 것이 '삼매로 인도하는 것'이다.

Samānabhāvo sāmaññaṃ, paripuṇṇacatupārisuddhibhāvena majjhe bhinnasuvaṇṇassa viya bhedābhāvato sīlena sāmaññaṃ sīlasāmaññaṃ, taṃ gato upagatoti sīlasāmaññagato. Tenāha ‘‘samānabhāvūpagatasīlo’’ti, sīlasampattiyā samānabhāvaṃ upagatasīlo sabhāgavuttikoti attho. Kāmaṃ puthujjanānampi catupārisuddhisīle nānattaṃ na siyā, taṃ pana na ekantikaṃ, idaṃ ekantikaṃ niyatabhāvatoti āha ‘‘natthi [Pg.95] maggasīle nānatta’’nti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttanti maggasīlaṃ sandhāya taṃ ‘‘yāni tāni sīlānī’’tiādi vuttaṃ.

동등한 상태가 사만냐(sāmañña, 동등함)이다. 네 가지 청정계(catupārisuddhisīla)가 원만히 갖추어진 상태이기에 마치 금덩이들 사이에 차별이 없는 것처럼 계율에 의해 동등한 것이 계의 동등함(sīlasāmañña)이며, 그것에 도달하여 이른 것이 계의 동등함에 도달한 자(sīlasāmaññagato)이다. 그러므로 '동등한 상태에 도달한 계를 가진 자'라고 하였으니, 계의 성취에 의해 동등한 상태에 도달한 계를 가진 자, 즉 동일한 행실을 가진 자라는 뜻이다. 진실로 범부들에게도 네 가지 청정계에 차이가 없을 수 있으나, 그것은 결정적인 것은 아니다. 이것은 결정적이고 확정적인 상태이기 때문에 '도의 계에는 차별이 없다'고 말하였다. 그것을 염두에 두고 '그 계들이란' 등으로 설해진 것은 도의 계를 염두에 두고 설한 것이다.

Yāyanti yā ayaṃ mayhañceva tumhākañca paccakkhabhūtā. Diṭṭhīti maggasammādiṭṭhi. Niddosāti niddhutadosā, samucchinnarāgādipāpadhammāti attho. Niyyātīti vaṭṭadukkhato nissarati niggacchati. Sayaṃ niyyantīyeva hi taṃsamaṅgipuggalaṃ vaṭṭadukkhato niyyāpetīti vuccati. Yā satthu anusiṭṭhi, taṃ karotīti takkaro, tassa, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjantassāti attho. Samānadiṭṭhibhāvanti sadisadiṭṭhibhāvaṃ saccasampaṭivedhena abhinnadiṭṭhibhāvaṃ.

'나와 너에게 분명하게 드러난 것'이란 바로 이것이다. '견해(diṭṭhi)'란 도의 바른 견해(maggasammādiṭṭhi)이다. '허물이 없는(niddosā)'이란 허물을 털어버린, 즉 탐욕 등의 악한 법들을 완전히 끊어버린 것이라는 뜻이다. '벗어나게 한다(niyyāti)'는 것은 윤회의 괴로움에서 벗어나 나가는 것이다. 스스로 벗어나는 것 자체가 그것을 갖춘 인물을 윤회의 괴로움에서 벗어나게 한다고 일컬어진다. '스승의 가르침(anusiṭṭhi)'대로 행하는 자를 '그대로 행하는 자(takkaro)'라 하며, 그에게, 즉 가르침을 받은 대로 실천하는 자에게라는 뜻이다. '동등한 견해의 상태(samānadiṭṭhibhāva)'란 유사한 견해의 상태, 즉 사성제의 꿰뚫음(saccasampaṭivedha)에 의해 차별이 없는 견해의 상태를 말한다.

Paṭhamasāraṇīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 사라니야 수타(Sāraṇīyasutta, 함께 기억해야 할 경)의 주해(vaṇṇanā)가 끝났다.

2. Dutiyasāraṇīyasuttavaṇṇanā

2. 두 번째 사라니야 수타의 주해

12. Dutiye sabrahmacārīnanti sahadhammikānaṃ. Piyaṃ piyāyitabbakaṃ karontīti piyakaraṇā. Garuṃ garuṭṭhāniyaṃ karontīti garukaraṇā. Saṅgaṇhanatthāyāti saṅgahavatthuvisesabhāvato sabrahmacārīnaṃ saṅgahaṇāya saṃvattantīti sambandho. Avivadanatthāyāti saṅgahavatthubhāvato eva na vivadanatthāya. Sati ca avivadanahetubhūtasaṅgahakatte tesaṃ vasena sabrahmacārīnaṃ samaggabhāvo bhedābhāvo siddhoyevāti āha ‘‘sāmaggiyā’’tiādi.

12. 두 번째 경에서 '범행을 함께하는 자들(sabrahmacārīnaṃ)'이란 도반(sahadhammika)들을 말한다. 사랑받을 만한 일을 하기에 '사랑을 일으키는 것(piyakaraṇā)'이다. 존경받을 만한 위치에 있게 하기에 '존경을 일으키는 것(garukaraṇā)'이다. '섭수하기 위해(saṅgaṇhanatthāya)'란 섭수법(saṅgahavatthu)의 특별한 상태가 됨으로써 범행을 함께하는 자들을 섭수하는 것으로 이어진다는 연결이다. '다투지 않기 위해(avivadanatthāya)'란 섭수법이 됨으로써 바로 다투지 않게 하기 위한 것이다. 그리고 다투지 않는 원인이 되는 섭수하는 성질이 있을 때, 그것들로 인해 범행을 함께하는 자들의 화합된 상태, 즉 분열되지 않음이 성취되므로 '화합을 위하여(sāmaggiyā)' 등으로 말하였다.

Dutiyasāraṇīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 사라니야 수타의 주해 끝.

3. Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā

3. 닛사라니야 수타(Nissāraṇīyasutta, 벗어남의 경)의 주해

13. Tatiye vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappunaṃ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitā. Yuttayānasadisā katāti yathā yuttamājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathāruci pavattirahaṃ gahitā. Vatthukatāti vā adhiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katā, sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisesatāya pavattiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katāti vuttaṃ hoti. Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato [Pg.96] subhāvitabhāvena taṃtaṃadhiṭṭhānayogyatāya ṭhapitā. Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanūpacayaṃ gamitā. Tenāha ‘‘upacitā’ti. Suṭṭhu samāraddhāti iddhibhāvanāsikhāppattiyā sammadeva sambhāvitā. Abhūtabyākaraṇaṃ byākarotīti ‘‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā’’tiādinā attani avijjamānaguṇābhibyāhāraṃ byāharati. Cetovimuttisaddaṃ apekkhitvā ‘‘nissaṭā’’ti vuttaṃ. Puna byāpādo natthīti idāni mama byāpādo nāma sabbaso natthīti ñatvā.

13. 세 번째 경에서 '증장되었다(vaḍḍhitā)'는 수행의 원만함에 의해 더욱 증진된 것이다. '거듭 행해졌다(punappunaṃ katā)'는 수행을 많이 함으로써 반복하여 일으켜진 것이다. '길들여진 탈것처럼 되었다(yuttayānasadisā katā)'는 잘 길들여진 준마가 끄는 수레가 능숙한 마부에 의해 통제되어 마음먹은 대로 가듯이, 이처럼 마음먹은 대로 운용될 수 있게 파악된 것이다. '토대로 삼았다(vatthukatā)'는 확고한 토대의 의미에서 토대처럼 만든 것이며, 모든 면에서 수번뇌를 정화하여 신통의 특별함에 의해 운용되는 장소가 되었기에 장애가 잘 정화된 토대처럼 만든 것을 말한다. '확립되었다(adhiṭṭhitā)'는 반대되는 것이 멀리 사라졌기에 잘 닦인 상태로서 각각의 결의(adhiṭṭhāna)에 적합하게 세워진 것이다. '사방으로 쌓였다(samantato citā)'는 모든 부분에서 수행의 축적에 도달한 것이다. 그래서 '쌓였다(upacitā)'고 하였다. '잘 시작되었다(suṭṭhu samāraddhā)'는 신통 수행의 정점에 도달하여 아주 잘 완성된 것이다. '허망하지 않은 선언을 한다(abhūtabyākaraṇaṃ byākarotīti)'는 '참으로 나는 자애의 심해탈을 닦았다'는 등으로 자신에게 없는 덕을 말하지 않는 것이다. '심해탈(cetovimutti)'이라는 단어에 응하여 '벗어났다(nissaṭā)'고 하였다. '다시는 악의가 없다'는 것은 이제 나에게 악의라는 것이 전혀 없음을 알고서 한 말이다.

Balavavipassanāti bhayatupaṭṭhāne ñāṇaṃ, ādīnavānupassane ñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ, bhaṅgañāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Yesaṃ nimittānaṃ abhāvena arahattaphalasamāpattiyā animittatā, taṃ dassetuṃ ‘‘sā hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha rāgassa nimittaṃ, rāgo eva vā nimittaṃ rāganimittaṃ. Ādi-saddena dosanimittādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Rūpavedanādisaṅkhāranimittaṃ rūpanimittādi. Tesaṃyeva niccādivasena upaṭṭhānaṃ niccanimittādi. Tayidaṃ nimittaṃ yasmā sabbena sabbaṃ arahattaphale natthi, tasmā vuttaṃ ‘‘sā hi…pe… animittā’’ti. Nimittaṃ anussarati anugacchati ārabbha pavattati sīlenāti nimittānusārī. Tenāha ‘‘vuttappabhedaṃ nimittaṃ anusaraṇasabhāva’’nti.

'강력한 위빳사나'란 공포의 나타남의 지혜(bhayatupaṭṭhāne ñāṇaṃ), 재난의 관찰의 지혜(ādīnavānupassane ñāṇaṃ), 벗어나고 싶어 하는 지혜(muccitukamyatāñāṇaṃ), 소멸의 지혜(bhaṅgañāṇaṃ)라는 네 가지 지혜의 동의어이다. 어떤 표상(nimitta)들이 없음으로 인해 아라한과의 성취가 표상 없음(animitta)이 되는지 그것을 보여주기 위해 '그것은 참으로...' 등으로 설하였다. 거기서 탐욕의 표상, 혹은 탐욕 자체가 표상인 것이 탐욕의 표상(rāganimitta)이다. '등'이라는 단어로 분노의 표상 등이 포함되는 것으로 보아야 한다. 루빠(색), 웨다나(수) 등의 형성된 것의 표상이 색의 표상(rūpanimitta) 등이다. 바로 그것들이 상주하는 것 등으로 나타나는 것이 상주 표상(niccanimitta) 등이다. 이러한 표상은 아라한과에 어떤 식으로든 전혀 없기 때문에 '그것은 참으로... (중략) ...표상 없음(animittā)'이라고 하였다. 표상을 따라가고 좇으며 그것을 원인으로 삼아 일어나는 성품이 표상을 따르는 것(nimittānusārī)이다. 그래서 '설명된 갈래의 표상을 따르는 성질'이라고 하였다.

Asmimānoti ‘‘asmī’’ti pavatto attavisayo māno. Ayaṃ nāma ahamasmīti rūpalakkhaṇo vedanādīsu vā aññataralakkhaṇo ayaṃ nāma attā ahaṃ asmīti. Asmimāno samugghātīyati etenāti asmimānasamugghāto, arahattamaggo. Puna asmimāno natthīti tassa anuppattidhammatāpādanaṃ kittento samugghātattameva vibhāveti.

'아만(asmimāno)'이란 '내가 있다'고 일어나는 자아의 영역에 대한 자만이다. '이름하여 이것이 나다'라는 색의 특징, 혹은 수 등에서의 어떤 특징이 '이름하여 이것이 자아이며 나다'라고 하는 것이다. '아만이 이것에 의해 완전히 뿌리 뽑힌다'는 것이 아만의 근절(asmimānasamugghāto)이며, 아라한의 도(magga)를 말한다. '다시는 아만이 없다'는 것은 그것이 다시는 생기지 않는 법의 상태를 가져옴을 찬탄하며 근절된 상태 자체를 상세히 설명하는 것이다.

Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

닛사라니야 수타의 주해 끝.

4-5. Bhaddakasuttādivaṇṇanā

4-5. 밧다카 수타(Bhaddakasutta) 등의 주해

14-15. Catutthe āramitabbaṭṭhena vā kammaṃ ārāmo etassāti kammārāmo. Kamme rato na ganthadhure vipassanādhure vāti kammarato. Punappunaṃ yuttoti tapparabhāvena anu anu yutto pasuto. Ālāpasallāpoti itthivaṇṇapurisavaṇṇādivasena punappunaṃ lapanaṃ. Pañcame natthi vattabbaṃ.

14-15. 네 번째 경에서 즐길 만한 장소로서 혹은 일이 그의 즐거움의 장소이기에 '일에 즐거워함(kammārāmo)'이라 한다. 일에 빠져 있고 경전 공부(ganthadhura)나 위빳사나 수행(vipassanādhura)에 있지 않기에 '일을 좋아하는 자(kammarato)'이다. 거듭 전념한다는 것은 그것에 몰두하여 계속해서 뒤따라 전념하고 매진하는 것이다. '이야기(ālāpasallāpo)'란 여자의 모습이나 남자의 모습 등을 두고 거듭 말하는 것이다. 다섯 번째 경에서는 설명할 것이 없다.

Bhaddakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

밧다카 수타 등의 주해 끝.

6. Nakulapitusuttavaṇṇanā

6. 나꿀라삐뚜 수타(Nakulapitusutta, 나꿀라삐뚜의 경)의 주해

16. Chaṭṭhe [Pg.97] visabhāgavedanuppattiyā kakaceneva catuiriyāpathaṃ chindanto ābādhayatīti ābādho, so yassa atthīti ābādhiko. Taṃsamuṭṭhānadukkhena dukkhito. Adhimattagilānoti dhātusaṅkhayena parikkhīṇasarīro.

16. 여섯 번째 경에서 불균형한 느낌의 발생으로 인해 마치 톱으로 네 가지 자세(iriyāpatha)를 자르는 것처럼 괴롭히기에 '질병(ābādha)'이라 하며, 그것이 있는 자가 '병든 자(ābādhiko)'이다. 그것에서 비롯된 괴로움으로 인해 고통받는 것이다. '심하게 아픈 자(adhimattagilāno)'란 신체의 요소들이 소모되어 쇠약해진 몸을 가진 자이다.

Sappaṭibhayakantārasadisā soḷasavatthukā aṭṭhavatthukā ca vicikicchā tiṇṇā imāyāti tiṇṇavicikicchā. Vigatā samucchinnā pavattiādīsu ‘‘evaṃ nu kho na nu kho’’ti evaṃ pavattikā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkathā. Sārajjakarānaṃ pāpadhammānaṃ pahīnattā rāgavikkhepesu sīlādiguṇesu ca tiṭṭhakattā vesārajjaṃ, visāradabhāvaṃ veyyattiyaṃ pattāti vesārajjappattā. Attanā eva paccakkhato diṭṭhattā na paraṃ pacceti, nassa paro paccetabbo atthīti aparappaccayā.

위험한 광야와 같은 16가지 경우와 8가지 경우의 의심을 이것에 의해 건넜기에 '의심을 건넌 자(tiṇṇavicikicchā)'이다. '이러한가 저러한가'라고 일어나는 망설임이 사라지고 단절된 자이기에 '망설임이 사라진 자(vigatakathaṃkathā)'이다. 위축되게 만드는 악한 법들이 버려졌고, 탐욕의 동요가 없는 상태와 계율 등의 덕에 머물러 있기에 두려움 없음(vesārajja), 즉 두려움 없는 상태인 숙련됨에 도달했기에 '두려움 없음에 도달한 자(vesārajjappattā)'이다. 스스로 직접 보았기에 남을 의지하지 않으며, 그에게 다른 사람을 의지할 필요가 없기에 '남에게 의지하지 않는 자(aparappaccayā)'이다.

Gilānā vuṭṭhitoti gilānabhāvato vuṭṭhāya ṭhito. Bhāvappadhāno hi ayaṃ niddeso. Gilāno hutvā vuṭṭhitoti idaṃ pana atthamattanidassanaṃ.

'병에서 일어난 자(gilānā vuṭṭhito)'란 병든 상태에서 일어나 서 있는 자를 말한다. 이것은 상태를 위주로 한 설명이다. '병들었다가 일어난 자'라는 설명은 단지 의미만을 나타낸 것이다.

Nakulapitusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

나쿨라피투 수타(나쿨라 부친 경) 주석이 끝났다.

7. Soppasuttavaṇṇanā

7. 솝파 수타(졸음 경) 주석.

17. Sattame paṭisallānā vuṭṭhitoti ettha paṭisallānanti tehi tehi saddhivihārikaantevāsikaupāsakādisattehi ceva rūpārammaṇādisaṅkhārehi ca paṭinivattitvā apasakkitvā nilīyanaṃ vivecanaṃ. Kāyacittehi tato vivitto ekībhāvo pavivekoti āha ‘‘ekībhāvāyā’’tiādi. Ekībhāvatoti ca iminā kāyavivekato vuṭṭhānamāha. Dhammanijjhānakkhantitotiādinā cittavivekato. Vuṭṭhitoti tato duvidhavivekato bhavaṅguppattiyā sabrahmacārīhi samāgamena upeto.

17. 일곱 번째 경에서 '홀로 머묾(paṭisallāna)에서 일어났다'라는 것은, 여기서 '홀로 머묾'이란 이러저러한 공주자, 제자, 재가신도 등의 중생들로부터, 그리고 형색의 대상 등과 같은 형성된 것들로부터 물러나고 멀리하여 은둔하고 적정하는 것이다. 몸과 마음으로 그것들로부터 멀어져 홀로 된 상태가 적정이기에 '홀로 되기 위해' 등이라고 하였다. '홀로 된 상태로부터'라는 말로 신(身)적정으로부터 일어남을 말한다. '법을 사유하여 인함' 등으로는 심(心)적정으로부터 일어남을 말한다. '일어났다'는 것은 그 두 가지 적정으로부터 유분(bhavaṅga)이 일어남으로써 도반들과 만남을 갖게 된 것이다.

Soppasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

솝파 수타 주석이 끝났다.

8. Macchabandhasuttavaṇṇanā

8. 맛차반다 수타(그물로 물고기 잡는 자 경) 주석.

18. Aṭṭhame [Pg.98] macchaghātakanti macchabandhaṃ kevaṭṭaṃ. Orabbhikādīsu urabbhā vuccanti eḷakā, urabbhe hantīti orabbhiko. Sūkarikādīsupi eseva nayo.

18. 여덟 번째 경에서 '물고기를 죽이는 자'란 물고기를 잡는 어부를 말한다. '양을 잡는 자' 등에서 양(urabbha)은 숫양을 말하며, 양을 죽이는 자가 양을 잡는 자이다. 돼지를 잡는 자 등에서도 이와 같은 방식이다.

Macchabandhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

맛차반다 수타 주석이 끝났다.

9. Paṭhamamaraṇassatisuttavaṇṇanā

9. 첫 번째 마라낫사티 수타(죽음에 대한 마음챙김 경) 주석.

19. Navame evaṃnāmake gāmeti nātikānāmakaṃ gāmaṃ nissāya. Dvinnaṃ cūḷapitimahāpitiputtānaṃ dve gāmā, tesu ekasmiṃ gāme. Ñātīnañhi nivāsaṭṭhānabhūto gāmo ñātiko, ñātikoyeva nātiko ña-kārassa na-kārādeso ‘‘animittā na nāyare’’tiādīsu (visuddhi. 1.174; saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.20; jā. aṭṭha. 2.2.34) viya. So kira gāmo yesaṃ tadā tesaṃ pubbapurisena attano ñātīnaṃ sādhāraṇabhāvena nivasito, tena ñātikoti paññāyittha. Atha pacchā dvīhi dāyādehi dvidhā vibhajitvā paribhutto. Giñjakā vuccati iṭṭhakā, giñjakāhiyeva kato āvasathoti giñjakāvasatho. So hi āvāso yathā sudhāparikammena payojanaṃ natthi, evaṃ iṭṭhakāhi eva cinitvā chādetvā kato. Tasmiṃ kira padese mattikā sakkharamarumpavālukādīhi asammissā kathinā saṇhasukhumā, tāya katāni kulālabhājanānipi silāmayāni viya daḷhāni. Tasmā te upāsakā tāya mattikāya dīghaputhū iṭṭhakā kāretvā ṭhapetvā ṭhapetvā dvāravātapānakavāṭatulāyo sabbaṃ dabbasambhārena vinā tāhi iṭṭhakāhiyeva pāsādaṃ kāresuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘iṭṭhakāmaye pāsāde’’ti.

19. 아홉 번째 경에서 '이러저러한 이름의 마을'이란 나티카라는 이름의 마을을 의지하여 있음을 말한다. 숙부와 백부의 두 아들에게 두 마을이 있었는데, 그중 한 마을이다. 친척들의 거주지가 된 마을이 냐티카(Ñātika)이며, 냐(ña) 자가 나(na) 자로 바뀌어 냐티카가 곧 나티카가 된 것이다. 전해오는 바에 의하면, 그 마을은 당시 사람들의 선조가 자신의 친척들과 공동으로 거주했기에 '냐티카'라고 알려졌다. 그 후 나중에 두 명의 상속자에 의해 둘로 나뉘어 사용되었다. '긴자카'는 벽돌을 말하며, 벽돌로만 지어진 숙소이기에 '긴자카바사토(벽돌집)'라 한다. 그 거처는 석회 칠을 할 필요가 없을 정도로 벽돌만으로 쌓고 지붕을 덮어 만들었다. 그 지역의 진흙은 다른 물질이 섞이지 않고 단단하며 고와서, 그것으로 만든 옹기그릇들도 마치 돌로 만든 것처럼 견고했다. 그래서 그 재가신도들은 그 진흙으로 벽돌들을 만들게 하여 쌓아서, 목재 재료 없이 오직 벽돌들만으로 궁전을 지었다. 그래서 '벽돌로 된 궁전'이라고 말한 것이다.

Rattindivanti ekarattidivaṃ. Bhagavato sāsananti ariyamaggappaṭivedhāvahaṃ satthu ovādaṃ. Bahu vata me kataṃ assāti bahu vata mayā attahitaṃ pabbajitakiccaṃ kataṃ bhaveyya.

'밤낮'이란 하루 낮밤을 말한다. '세존의 가르침'이란 성스러운 도의 통찰을 가져다주는 스승의 훈계이다. '참으로 내가 많은 것을 하였으리라'는 것은 참으로 내가 자신에게 이익이 되는 출가자의 임무를 많이 완수하였으리라는 뜻이다.

Tadantaranti tattakaṃ velaṃ. Ekapiṇḍapātanti ekaṃ divasaṃ yāpanappahonakaṃ piṇḍapātaṃ. Yāva anto paviṭṭhavāto bahi nikkhamati, bahi nikkhantavāto [Pg.99] vā anto pavisatīti ekasseva pavesanikkhamo viya vuttaṃ, taṃ nāsikāvātabhāvasāmaññenāti daṭṭhabbaṃ.

'그 사이'란 그 정도의 시간을 말한다. '한 끼의 공양'이란 하루를 연명하기에 충분한 한 번의 탁발 음식을 말한다. '안으로 들어온 숨이 밖으로 나가거나 밖으로 나간 숨이 안으로 들어올 때까지'라고 한 것은 한 번 들이쉬고 내쉬는 과정을 말한 것인데, 이는 콧구멍을 통하는 숨의 일반적인 성질에 따른 것임을 알아야 한다.

Paṭhamamaraṇassatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 마라낫사티 수타 주석이 끝났다.

10. Dutiyamaraṇassatisuttavaṇṇanā

10. 두 번째 마라낫사티 수타(죽음에 대한 마음챙김 경) 주석.

20. Dasame nikkhanteti vītivatte. Patigatāyāti paccāgatāya, sampattāyāti attho. Tenāha ‘‘paṭipannāyā’’ti. So mamassa antarāyoti yathāvuttā na kevalaṃ kālakiriyāva, mama atidullabhaṃ khaṇaṃ labhitvā tassa satthusāsanamanasikārassa ceva jīvitassa ca saggamokkhānañca antarāyo assa, bhaveyyāti attho. Tenāha ‘‘tividho antarāyo’’tiādi. Vipajjeyyāti vipattiṃ gaccheyya. Satthakena viya aṅgapaccaṅgānaṃ kantanakārakā kāye sandhibandhanacchedakavātā satthakavātā. Kattukamyatāchandoti niyyānāvaho kattukamyatākusalacchando. Payogavīriyanti bhāvanānuyogavīriyaṃ. Na paṭivāti na paṭinivattatīti appaṭivānī, antarā vosānānāpajjanavīriyaṃ. Tenāha ‘‘anukkaṇṭhanā appaṭisaṅgharaṇā’’ti.

20. 열 번째 경에서 '지나갔을 때'란 경과했을 때를 말한다. '돌아왔을 때'란 도달했을 때라는 뜻이다. '그것이 나의 장애가 될 것이니'란 죽음뿐만 아니라, 얻기 힘든 기회를 얻었음에도 가르침을 마음에 잡도리하는 일과 생명, 그리고 천상과 해탈에 장애가 될 것이라는 뜻이다. '실패하리라'란 불행에 빠지리라는 것이다. 칼로 팔다리를 베는 것과 같이 몸의 마디를 끊는 바람이 '칼바람'이다. '하려는 의지'란 해탈로 인도하는 선한 실천 의지를 말한다. '정진의 노력'이란 수행에 전념하는 정진이다. '물러서지 않는다'는 것은 되돌아가지 않는다는 것이니 '물러남이 없는 것'이며, 중간에 중단하지 않는 정진을 말한다. 그래서 '낙담하지 않음, 되돌리지 않음'이라고 하였다.

Dutiyamaraṇassatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 마라낫사티 수타 주석이 끝났다.

Sāraṇīyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

사라니야 박가(기억해야 할 법의 모음) 주석이 끝났다.

3. Anuttariyavaggo

3. 아눗타리야 박가(위없는 것의 모음).

1-2. Sāmakasuttādivaṇṇanā

1-2. 사마카 수타 등의 주석.

21-22. Tatiyassa paṭhame kevalakappanti ettha kevala-saddo anavasesattho, kappa-saddo samantabhāvattho. Tasmā kevalakappaṃ pokkharaṇiyanti evamattho daṭṭhabbo. Anavasesaṃ pharituṃ samatthassapi obhāsassa kenaci kāraṇena ekadesapharaṇampi siyā, ayaṃ pana sabbasova pharatīti dassetuṃ samantattho kappa-saddo gahito. Attano obhāsena pharitvāti vatthālaṅkārasarīrasamuṭṭhitena obhāsena pharitvā, candimā [Pg.100] viya ekobhāsaṃ ekapajjotaṃ karitvāti attho. Samanuññoti sammadeva katamanuñño. Tenāha ‘‘samānacitto’’ti, samānajjhāsayoti attho. Dukkhaṃ vaco etasminti dubbaco, tassa kammaṃ dovacassaṃ, tassa puggalassa anādariyavasena pavattā cetanā, tassa bhāvo atthitā dovacassatā. Atha vā dovacassameva dovacassatā. Sā atthato saṅkhārakkhandho hoti. Cetanāpadhāno hi saṅkhārakkhandho. Catunnaṃ vā khandhānaṃ apadakkhiṇaggāhitākārena pavattānaṃ etaṃ adhivacananti vadanti. Pāpā assaddhādayo puggalā etassa mittāti pāpamitto, tassa bhāvo pāpamittatā. Sāpi atthato dovacassatā viya daṭṭhabbā. Yāya hi cetanāya puggalo pāpamitto pāpasampavaṅko nāma hoti, sā cetanā pāpamittatā. Cattāropi vā arūpino khandhā tadākārappavattā pāpamittatā. Dutiyaṃ uttānameva.

세 번째 모음의 첫 번째 경에서 '완전히(kevalakappa)'란, 여기서 'kevala'는 남김이 없다는 뜻이며, 'kappa'는 두루하다는 뜻이다. 그러므로 '연못을 완전히'라는 뜻으로 보아야 한다. 광명이 전부 퍼진다는 것을 보여주기 위해 'kappa'라는 단어를 사용했다. '자신의 광명으로 가득 채워'란 의복과 몸에서 우러나온 광명으로 달처럼 하나의 광명으로 만들었다는 뜻이다. '찬성하는'이란 올바르게 동의하는 것이다. 그래서 '한 마음인'이라고 하였으니 의향이 같다는 뜻이다. 말이 고통스러운 것이 '말을 듣지 않는 자'이며, 그 행위가 '불순종'이고, 그 상태가 '불순종함'이다. 그것은 실질적으로 행온(saṅkhārakkhandha)에 속한다. 의도가 중심이 되기 때문이다. 믿음이 없는 등의 악한 사람들이 친구인 것이 '악한 친구를 둔 자'이며, 그 상태가 '악한 친구와 사귐'이다. 이것 역시 불순종함과 같이 보아야 한다. 악한 친구를 사귀게 되는 의도가 바로 악한 친구와 사귐이다. 혹은 그와 같은 방식으로 작용하는 네 가지 무색의 무더기들이 악한 친구와 사귐이다. 두 번째 경은 명확하다.

Sāmakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

사마카 수타 등의 주석이 끝났다.

3. Bhayasuttavaṇṇanā

3. 바야 수타(두려움 경) 주석.

23. Tatiye sambhavati jātimaraṇaṃ etenāti sambhavo, upādānanti āha ‘‘jātiyā ca maraṇassa ca sambhave paccayabhūte’’ti. Anupādāti anupādāya. Tenāha ‘‘anupādiyitvā’’ti. Jātimaraṇāni sammā khīyanti etthāti jātimaraṇasaṅkhayo, nibbānanti āha ‘‘jātimaraṇānaṃ saṅkhayasaṅkhāte nibbāne’’ti. Sabbadukkhaṃ upaccagunti sakalampi vaṭṭadukkhaṃ atikkantā carimacittanirodhena vaṭṭadukkhalesassapi asambhavato.

23. 세 번째에서 '생겨난다(sambhavati)'는 이것에 의해 태어남과 죽음이 생긴다는 의미에서 '생겨남(sambhavo)'이니, 취착(upādāna)을 말한다. 그래서 '태어남과 죽음의 생겨남에 조건이 되는 것'이라고 하였다. '안우파다(anupādā)'는 취착하지 않음(anupādāya)이다. 그래서 '취착하지 않고서'라고 하였다. '태어남과 죽음의 소멸(jātimaraṇasaṅkhayo)'이란 여기에서 태어남과 죽음이 완전히 소멸된다는 의미에서 열반(nibbāna)을 말한다. 그래서 '태어남과 죽음의 소멸이라 불리는 열반에서'라고 하였다. '모든 괴로움을 넘어섰다(sabbadukkhaṃ upaccaguṃ)'는 것은 모든 윤회의 괴로움을 넘어섰다는 것이니, 마지막 마음의 소멸에 의해 윤회의 괴로움이 조금도 생겨나지 않기 때문이다.

Bhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

공포 경의 주석(Bhayasuttavaṇṇanā)이 끝났다.

4. Himavantasuttavaṇṇanā

4. 히말라야 경의 주석(Himavantasuttavaṇṇanā)

24. Catutthe samāpattikusalo hotīti samāpajjanakusalo hoti. Tenāha ‘‘samāpajjituṃ kusalo’’ti. Tattha antogatahetuattho ṭhiti-saddo, tasmā ṭhapanakusaloti atthoti āha ‘‘samādhiṃ ṭhapetuṃ sakkotīti attho’’ti. Tattha ṭhapetuṃ sakkotīti sattaṭṭhaaccharāmattaṃ [Pg.101] khaṇaṃ jhānaṃ ṭhapetuṃ sakkoti adhiṭṭhānavasibhāvassa nipphāditattā. Yathāparicchedenāti yathāparicchinnakālena. Vuṭṭhātuṃ sakkoti vuṭṭhānavasibhāvassa nipphāditattā. Kallaṃ sañjātaṃ assāti kallitaṃ, tasmiṃ kallite kallitabhāve kusalo kallitakusalo. Hāsetuṃ tosetuṃ sampahaṃsetuṃ. Kallaṃ kātunti samādhānassa paṭipakkhadhammānaṃ dūrīkaraṇena sahakārīkāraṇānañca samappadhānena samāpajjane cittaṃ samatthaṃ kātuṃ. Samādhissa gocarakusaloti samādhismiṃ nipphādetabbe tassa gocare kammaṭṭhānasaññite pavattiṭṭhāne bhikkhācāragocare satisampajaññayogato kusalo cheko. Tenāha ‘‘samādhissa asappāye anupakārake dhamme vajjetvā’’tiādi. Paṭhamajjhānādisamādhiṃ abhinīharitunti paṭhamajjhānādisamādhiṃ visesabhāgiyatāya abhinīharituṃ upanetuṃ.

24. 네 번째에서 '증득에 능숙하다(samāpattikusalo hoti)'는 것은 증득하여 들어가는 데 능숙하다는 것이다. 그래서 '증득해 들어가는 데 능숙한'이라고 하였다. 거기서 '지속(ṭhiti)'이라는 말은 내포된 원인이라는 뜻이므로, 머물게 하는 데 능숙하다는 뜻이다. 그래서 '삼매를 머물게 할 수 있다는 뜻이다'라고 하였다. 거기서 '머물게 할 수 있다'는 것은 결심의 자재함(adhiṭṭhānavasī)을 성취했기 때문에 일곱 번이나 여덟 번 손가락을 튕길 정도의 찰나 동안 선정을 유지할 수 있다는 것이다. '정해진 대로(yathaparicchedena)'라는 것은 정해진 시간대로라는 뜻이다. 출정의 자재함(vuṭṭhānavasī)을 성취했기 때문에 출정할 수 있다. '칼리타(kallita)'는 준비된 것이며, 그 준비된 것, 즉 준비된 상태에 능숙한 것이 '준비에 능숙함(kallitakusalo)'이다. [그것은] 기쁘게 하고, 만족시키고, 환희하게 하는 것이다. '준비시키는 것(kallaṃ kātuṃ)'이란 삼매의 반대되는 법들을 멀리하고 협조적인 원인들을 잘 적용함으로써 증득에 마음이 유능하게 만드는 것이다. '삼매의 영역에 능숙함(samādhissa gocarakusalo)'이란 삼매에서 성취해야 할 그것의 영역인 명상 주제라고 이름 붙여진 발생 처소와 탁발의 영역에서 마음챙김과 알아차림의 수행을 통해 능숙하고 정통한 자를 말한다. 그래서 '삼매에 적합하지 않고 도움이 되지 않는 법들을 멀리하고' 등이라고 하였다. '초선 등의 삼매를 이끌어내는 것(abhinīharituṃ)'이란 초선 등의 삼매를 특별한 단계로 이끌어내고 인도하는 것이다.

Himavantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

히말라야 경의 주석이 끝났다.

5. Anussatiṭṭhānasuttavaṇṇanā

5. 수념의 근거 경의 주석(Anussatiṭṭhānasuttavaṇṇanā)

25. Pañcame anussatikāraṇānīti anussatiyo eva diṭṭhadhammikasamparāyikādihitasukhānaṃ hetubhāvato kāraṇāni. Nikkhantanti nissaṭaṃ. Muttanti vissaṭṭhaṃ. Vuṭṭhitanti apetaṃ. Sabbametaṃ vikkhambhanameva sandhāya vadati. Gedhamhāti pañcakāmaguṇato. Idampīti buddhānussativasena laddhaṃ upacārajjhānamāha. Ārammaṇaṃ karitvāti paccayaṃ karitvā, pādakaṃ katvāti attho.

25. 다섯 번째에서 '수념의 원인들(anussatikāraṇāni)'이란 수념 자체가 현세와 내세 등의 이익과 행복의 원인이 되기 때문에 원인들이다. '벗어난(nikkhanta)'은 빠져나온 것이다. '해방된(mutta)'은 풀려난 것이다. '멀어진(vuṭṭhita)'은 떠난 것이다. 이 모든 것은 오직 억제(vikkhambhana)만을 염두에 두고 말한 것이다. '탐욕으로부터(gedhamhā)'는 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥으로부터이다. '이것 또한(idampī)'은 불수념의 힘으로 얻어진 근접정(upacārajjhāna)을 말한다. '대상으로 하여(ārammaṇaṃ karitvā)'는 조건을 삼아, 즉 토대를 삼아라는 뜻이다.

Anussatiṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

수념의 근거 경의 주석이 끝났다.

6. Mahākaccānasuttavaṇṇanā

6. 마하깟짜나 경의 주석(Mahākaccānasuttavaṇṇanā)

26. Chaṭṭhe sambādheti vā taṇhāsaṃkilesādīnaṃ sampīḷe saṅkare gharāvāse. Okāsā vuccantīti maggaphalasukhādhigamāya okāsabhāvato okāsāti vuccanti. Okāsādhigamoti lokuttaradhammassa adhigamāya adhigantabbaokāso. Visujjhanatthāyāti rāgādīhi malehi abhijjhāvisamalobhādīhi [Pg.102] ca upakkiliṭṭhacittānaṃ visuddhatthāya. Sā panāyaṃ cittassa visuddhi sijjhamānā yasmā sokādīnaṃ anupādāya saṃvattati, tasmā vuttaṃ ‘‘sokaparidevānaṃ samatikkamāyā’’tiādi. Tattha socanaṃ ñātibyasanādinimittaṃ cetaso santāpo antotāpo antonijjhānaṃ soko, ñātibyasanādinimittameva socikatā. ‘‘Kahaṃ ekaputtakā’’tiādinā (ma. ni. 2.353-354; saṃ. ni. 2.63) paridevanavasena lapanaṃ paridevo. Samatikkamanatthāyāti pahānāya. Āyatiṃ anuppajjanañhi idha samatikkamo. Dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāyāti kāyikadukkhassa ca cetasikadomanassassa cāti imesaṃ dvinnaṃ atthaṅgamāya, nirodhāyāti attho. Ñāyati nicchayena kamati nibbānaṃ, taṃ vā ñāyati paṭivijjhati etenāti ñāyo, ariyamaggo. Idha pana saha pubbabhāgena ariyamaggo gahitoti āha ‘‘sahavipassanakassa maggassa adhigamanatthāyā’’ti. Apaccayaparinibbānassāti anupādisesanibbānaṃ sandhāya vadati. Paccayavasena anuppannaṃ asaṅkhataṃ amatadhātumeva. Sesamettha uttānameva.

26. 여섯 번째에서 '비좁은 곳(sambādhe)'이란 갈애와 번뇌 등의 압박과 뒤섞임이 있는 가정생활을 말한다. '트인 곳(okāsā)'이라 불리는 것은 도(道)와 과(果)의 행복을 얻기 위한 기회의 상태이기 때문에 트인 곳이라 불린다. '트인 곳을 얻음(okāsādhigamo)'이란 출세간의 법을 얻기 위해 얻어야 할 기회이다. '청정하게 하기 위하여(visujjhanatthāya)'란 탐욕 등의 때와 간탐과 부정의한 탐욕 등으로 오염된 마음들의 청정을 위해서이다. 그런데 이 마음의 청정이 이루어질 때, 그것이 슬픔 등을 일으키지 않게 되므로 '슬픔과 비탄을 뛰어넘기 위하여' 등이라고 하였다. 거기서 '슬픔(soka)'은 친지의 불운 등을 원인으로 하는 마음의 타오름, 안으로 타오름, 안으로 소진됨이니, 친지의 불운 등을 원인으로 하여 슬퍼하는 상태이다. '어디 있느냐, 외아들아' 등과 같이 비탄의 힘으로 울부짖는 것이 '비탄(paridevo)'이다. '넘어서기 위하여(samatikkamanatthāya)'란 버리기 위해서이다. 여기서 넘어섬이란 미래에 다시 생겨나지 않음이다. '고통과 슬픔의 사라짐을 위하여(dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya)'란 육체적인 고통(dukkha)과 정신적인 슬픔(domanassa), 이 두 가지의 사라짐, 즉 소멸을 위해서라는 뜻이다. '냐야(ñāyo)'는 확실하게 깨달아 열반으로 나아가는 것이며, 그것에 의해 열반이 알려지거나(ñāyati) 꿰뚫어지기 때문에 냐야이니, 성스러운 도(ariyamaggo)를 말한다. 그러나 여기서는 예비 단계와 함께하는 성스러운 도가 취해졌으므로 '위빳사나와 함께하는 도를 얻기 위하여'라고 하였다. '조건 없는 완전한 열반(apaccayaparinibbānassa)'이란 무여열반(anupādisesanibbāna)을 염두에 두고 말한 것이다. 그것은 조건에 의해 생겨나지 않은 형성되지 않은 불사의 요소(amatadhātu) 자체이다. 나머지는 여기서 명확하다.

Mahākaccānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

마하깟짜나 경의 주석이 끝났다.

7. Paṭhamasamayasuttavaṇṇanā

7. 첫 번째 시기 경의 주석(Paṭhamasamayasuttavaṇṇanā)

27. Sattame vaḍḍhetīti manaso vivaṭṭanissitaṃ vaḍḍhiṃ āvahati. Manobhāvanīyoti vā manasā bhāvito sambhāvito. Yañca āvajjato manasi karoto cittaṃ vinīvaraṇaṃ hoti. Imasmiṃ pakkhe kammasādhano sambhāvanattho bhāvanīya-saddo. ‘‘Thinamiddhavinodanakammaṭṭhāna’’nti vatvā tadeva vibhāvento ‘‘ālokasaññaṃ vā’’tiādimāha. Vīriyārambhavatthuādīnaṃ vāti ettha ādi-saddena idha avuttānaṃ atibhojane nimittaggāhādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Vuttañhetaṃ ‘‘cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattanti atibhojane nimittaggāho, iriyāpathasamparivattanatā, ālokasaññāmanasikāro, abbhokāsavāso, kalyāṇamittatā, sappāyakathā’’ti (itivu. aṭṭha. 111). Antarāyasaddapariyāyo idha antarā-saddoti āha ‘‘anantarāyenā’’ti.

27. 일곱 번째에서 '증장시킨다(vaḍḍheti)'는 것은 마음의 해탈에 의지하는 증장을 가져온다는 것이다. 혹은 '마음으로 닦아야 할 것(manobhāvanīyo)'은 마음으로 닦여지고 존중되는 것이다. 그리고 그것을 숙고하고 마음에 잡도리하는 자의 마음은 장애(nīvaraṇa)가 없게 된다. 이 경우 '바와니야(bhāvanīya)'라는 단어는 피동의 의미를 지닌 존중의 뜻이다. '혼침과 수면을 물리치는 명상 주제'라고 말하고 바로 그것을 상세히 설명하면서 '광명상(ālokasaññā)이나' 등을 말하였다. '정진을 시작하는 근거 등(vīriyārambhavatthuādīnaṃ)'에서 '등(ādi)'이라는 단어는 여기서 언급되지 않은 과식할 때의 상(nimitta)을 취하는 것 등을 포함하는 것으로 보아야 한다. 참으로 다음과 같이 말씀하셨다. '여섯 가지 법이 혼침과 수면을 버리는 데 도움이 되나니, 과식할 때의 상을 취함, 자세를 바꾸는 것, 광명상을 마음에 잡도리함, 노지에서 머묾, 선우(善友)를 둠, 적절한 대화이다.' 여기서 '안따라(antarā)'라는 말은 장애(antarāya)라는 말의 동의어이므로 '장애 없이(anantarāyena)'라고 하였다.

Paṭhamasamayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 시기 경의 주석이 끝났다.

8. Dutiyasamayasuttavaṇṇanā

8. 두 번째 시기 경의 주석(Dutiyasamayasuttavaṇṇanā)

28. Aṭṭhame [Pg.103] maṇḍalasaṇṭhānamāḷasaṅkhepena katā bhojanasālā maṇḍalamāḷāti adhippetāti āha ‘‘bhojanasālāyā’’ti. Sesamettha suviññeyyameva.

28. 여덟 번째에서 원형 모양의 정자(māḷa) 형식으로 간략하게 만들어진 식당이 '원형 식당(maṇḍalamāḷā)'으로 의도되었기에 '식당에서'라고 하였다. 나머지는 여기서 아주 이해하기 쉽다.

Dutiyasamayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 시기 경의 주석이 끝났다.

9. Udāyīsuttavaṇṇanā

9. 우다이 경의 주석(Udāyīsuttavaṇṇanā)

29. Navame diṭṭhadhammo vuccati paccakkho attabhāvoti āha ‘‘imasmiṃyeva attabhāve’’ti. Sukhavihāratthāyāti nikkilesatāya nirāmisena sukhena vihāratthāya. Ālokasaññaṃ manasi karotīti sūriyacandapajjotamaṇiukkāvijjuādīnaṃ āloko divā rattiñca upaladdho, yathāladdhavaseneva ālokaṃ manasi karoti, citte ṭhapeti. Tathā ca naṃ manasi karoti, yathāssa subhāvitālokakasiṇassa viya kasiṇāloko yathicchakaṃ yāvadicchakañca so āloko rattiyaṃ upatiṭṭhati. Yena tattha divāsaññaṃ ṭhapeti, divāriva vigatathinamiddho hoti. Tenāha ‘‘yathā divā tathā ratti’’nti. Divāti saññaṃ ṭhapetīti vuttanayena manasi katvā divāriva saññaṃ uppādeti. Yathānena divā…pe… tatheva taṃ manasi karotīti yathānena divā upaladdho sūriyāloko, evaṃ rattimpi divā diṭṭhākāreneva taṃ ālokaṃ manasi karoti. Yathā canena rattiṃ…pe… manasi karotīti yathā rattiyaṃ candāloko upaladdho, evaṃ divāpi rattiṃ diṭṭhākāreneva taṃ ālokaṃ manasi karoti, citte ṭhapeti. Vivaṭenāti thinamiddhena apihitattā vivaṭena. Anonaddhenāti asañchāditena. Sahobhāsakanti saññāṇobhāsaṃ. Dibbacakkhuñāṇaṃ rūpagatassa dibbassa itarassa ca dassanaṭṭhena idha ñāṇadassananti adhippetanti āha ‘‘dibbacakkhusaṅkhātassā’’tiādi.

29. 아홉 번째에서 ‘현법(diṭṭhadhammo)’은 직접 경험하는 자아의 상태(attabhāvo)를 말하므로 ‘바로 이 자아의 상태에서’라고 하였다. ‘안락하게 머물기 위해(sukhavihāratthāya)’란 번뇌가 없으므로 세속적이지 않은(nirāmisena) 행복으로 머물기 위함을 뜻한다. ‘빛의 서상(ālokasaññaṃ)을 마음에 잡도리한다’는 것은 해, 달, 등불, 보석, 횃불, 번개 등의 빛을 낮이나 밤에 얻은 대로, 얻은 방식 그대로 빛을 마음에 잡도리하고 마음에 두는 것을 말한다. 또한 그것을 마음에 잡도리하되, 잘 닦인 빛의 까시나(ālokakasiṇa)처럼 그 빛이 밤에도 원하는 대로 원하는 만큼 나타나도록 마음에 잡도리한다. 그것으로 거기에서 낮이라는 인식을 확립하여, 낮과 같이 혼침과 수면(thinamiddha)이 사라진 상태가 된다. 그래서 ‘낮과 같이 밤에도’라고 하였다. ‘낮이라는 인식을 확립한다’는 것은 앞서 말한 방법으로 마음에 잡도리하여 낮과 같은 인식을 일으키는 것이다. ‘그가 낮에... 처럼 똑같이 그것을 마음에 잡도리한다’는 것은 그가 낮에 얻은 햇빛처럼, 밤에도 낮에 보았던 방식 그대로 그 빛을 마음에 잡도리하는 것을 말한다. ‘그가 밤에... 처럼 마음에 잡도리한다’는 것은 밤에 달빛을 얻은 것처럼, 낮에도 밤에 보았던 방식 그대로 그 빛을 마음에 잡도리하고 마음에 두는 것을 말한다. ‘열린(vivaṭena)’이란 혼침과 수면에 의해 덮이지 않았기 때문에 열린 것을 말한다. ‘가려지지 않은(anonaddhenāti)’이란 덮이지 않은 것이다. ‘광명과 함께(sahobhāsakanti)’란 인식의 광명을 뜻한다. ‘지견(ñāṇadassana)’은 여기서 물질로 된 천상과 그 밖의 것을 보는 의미에서 천안통(dibbacakkhuñāṇa)이 의도된 것이므로 ‘천안이라고 불리는 것의’라고 하였다.

Uddhaṃ jīvitapariyādānāti jīvitakkhayato upari maraṇato paraṃ. Samuggatenāti uṭṭhitena. Dhumātattāti uddhaṃ uddhaṃ dhumātattā sūnattā[Pg.104]. Setarattehi viparibhinnaṃ vimissitaṃ nīlaṃ, purimavaṇṇavipariṇāmabhūtaṃ vā nīlaṃ vinīlaṃ, vinīlameva vinīlakanti ka-kārena padavaḍḍhanamāha anatthantarato yathā ‘‘pītakaṃ lohitaka’’nti. Paṭikūlattāti jigucchanīyattā. Kucchitaṃ vinīlaṃ vinīlakanti kucchanattho vā ayaṃ ka-kāroti dassetuṃ vuttaṃ yathā ‘‘pāpako kittisaddo abbhuggacchatī’’ti (dī. ni. 3.316; a. ni. 5.213). Paribhinnaṭṭhānehi kākadhaṅkādīhi. Vissandamānaṃ pubbanti vissavantapubbaṃ, tahaṃ tahaṃ paggharantapubbanti attho. Tathābhāvanti vissandamānapubbataṃ.

‘생명이 다한 뒤(uddhaṃ jīvitapariyādānā)’란 생명이 끊어진 뒤, 즉 죽은 후를 말한다. ‘부풀어 오른(samuggatena)’이란 부어오른 것이다. ‘부풀어 오름(dhumātattā)’이란 위로 위로 부풀어 오르고 부은 상태를 말한다. ‘검푸른(vinīla)’이란 흰색과 붉은색이 뒤섞여 푸른색이 된 것, 혹은 이전의 색이 변하여 푸른색이 된 것을 말한다. ‘검푸른 것(vinīlaka)’은 ‘까(ka)’라는 글자를 붙여 뜻의 차이 없이 단어를 확장한 것이니, ‘노란 것(pītaka)’, ‘붉은 것(lohitaka)’과 같다. ‘혐오스럽기(paṭikūlattā)’ 때문이란 역겹기 때문이다. 혹은 이 ‘까(ka)’라는 글자가 ‘나쁜 명성(pāpako kittisaddo)이 퍼진다’는 구절에서처럼 혐오스러운 검푸른 상태를 나타내기 위해 쓰였다는 것을 보여주기 위해 ‘검푸른 것(vinīlakanti)’이라고 하였다. ‘까마귀나 솔개 등’은 (시신이) 뜯어 먹힌 곳들을 말한다. ‘피고름이 흐르는(vissandamānaṃ pubbanti)’이란 피고름이 새어 나오는 것, 즉 여기저기서 피고름이 흘러내리는 것을 의미한다. ‘그러한 상태(tathābhāvaṃ)’란 피고름이 흐르는 상태를 말한다.

So bhikkhūti yo ‘‘passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍita’’nti vutto, so bhikkhu. Upasaṃharati sadisataṃ. Ayampi khotiādi upasaṃharaṇākāradassanaṃ. Āyūti rūpajīvitindriyaṃ. Arūpajīvitindriyaṃ panettha viññāṇagatikameva. Usmāti kammajatejo. Evaṃpūtikasabhāvoti evaṃ ativiya pūtisabhāvo āyuādivigame viyāti adhippāyo. Ediso bhavissatīti evaṃbhāvīti āha ‘‘evamevaṃ uddhumātādibhedo bhavissatī’’ti.

‘그 비구(so bhikkhū)’란 ‘시신이 묘지에 버려진 것을 본다면’이라고 언급된 그 비구를 말한다. (자신의 몸도) ‘이와 같다’고 비교하여 관찰한다. ‘이 몸 또한’ 등의 구절은 비교하여 관찰하는 방식을 보여주는 것이다. ‘수명(āyū)’은 색법의 생명기능(rūpajīvitindriya)이다. 여기서 무색법의 생명기능(arūpajīvitindriya)은 식(viññāṇa)과 함께하는 것일 뿐이다. ‘온기(usmā)’는 업에서 생긴 화대(kammajatejo)이다. ‘이처럼 부패하는 성질(evaṃpūtikasabhāvo)’이란 수명 등이 사라졌을 때처럼 매우 부패하는 성질을 가진다는 뜻이다. ‘이와 같이 될 것이다(ediso bhavissatī)’란 이와 같이 될 운명임을 말하므로, ‘이와 같이 부풀어 오르는 등의 분해 과정이 있을 것이다’라고 하였다.

Luñcitvā luñcitvāti uppāṭetvā uppāṭetvā. Sesāvasesamaṃsalohitayuttanti sabbaso akkhāditattā tahaṃ tahaṃ sesena appāvasesena maṃsalohitena yuttaṃ. Aññena hatthaṭṭhikanti avisesena hatthaṭṭhikānaṃ vippakiṇṇatā jotitāti anavasesato tesaṃ vippakiṇṇataṃ dassento ‘‘catusaṭṭhibhedampī’’tiādimāha. Terovassikānīti tirovassagatāni. Tāni pana saṃvaccharaṃ vītivattāni hontīti āha ‘‘atikkantasaṃvaccharānī’’ti. Purāṇatāya ghanabhāvavigamena vicuṇṇatā idha pūtibhāvo. So yathā hoti, taṃ dassento ‘‘abbhokāse’’tiādimāha. Anekadhātūnanti cakkhudhātuādīnaṃ, kāmadhātuādīnaṃ vā. Satiyā ca ñāṇassa ca atthāyāti ‘‘abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotī’’tiādinā (dī. ni. 1.214; 2.376; ma. ni. 1.109) vuttāya sattaṭṭhānikāya satiyā ceva taṃsampayuttañāṇassa ca atthāya.

‘뜯어 먹혀(luñcitvā luñcitvā)’란 뽑히고 뽑혀서이다. ‘살과 피가 조금 남아 있는(sesāvasesamaṃsalohitayuttanti)’이란 완전히 다 먹히지 않았기 때문에 여기저기 조금씩 살과 피가 남아 있는 것을 말한다. ‘다른 곳에 손뼈가(aññena hatthaṭṭhikaṃ)’는 특별한 구분 없이 손뼈들이 흩어져 있음을 밝힌 것이니, 그것들이 남김없이 흩어져 있음을 보여주기 위해 ‘육십사 마디라도’ 등의 말을 하였다. ‘일 년이 넘은(terovassikānī)’이란 일 년이 지난 것이다. 그것들은 일 년이 경과한 것이므로 ‘일 년이 지난’이라고 하였다. 오래되어 견고함이 사라지고 가루가 된 것이 여기서 ‘부패한 상태(pūtibhāvo)’이다. 그것이 어떻게 되는지 보여주기 위해 ‘노지에서’ 등의 말을 하였다. ‘여러 요소들(anekadhātūnaṃ)’이란 안처(cakkhudhātu) 등의 요소들, 또는 욕계(kāmadhātu) 등의 요소들을 말한다. ‘마음챙김과 지혜를 위하여(satiyā ca ñāṇassa ca atthāya)’란 ‘나아갈 때나 물러날 때나 분명하게 알아차리는 자가 된다’는 등의 구절에서 설해진 일곱 가지 처소의 마음챙김(sattaṭṭhānikā sati)과 그것에 결합된 지혜를 위함이다.

Udāyīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

우다이 경(Udāyīsutta)의 주석이 끝났다.

10. Anuttariyasuttavaṇṇanā

10. 위없음 경(Anuttariyasutta)의 주석

30. Dasame [Pg.105] nihīnanti lāmakaṃ, kiliṭṭhaṃ vā. Gāmavāsikānanti bālānaṃ. Puthujjanānaṃ idanti pothujjanikaṃ. Tenāha ‘‘puthujjanānaṃ santaka’’nti, puthujjanehi sevitabbattā tesaṃ santakanti vuttaṃ hoti. Anariyanti na niddosaṃ. Niddosaṭṭho hi ariyaṭṭho. Tenāha ‘‘na uttamaṃ na parisuddha’’nti. Ariyehi vā na sevitabbanti anariyaṃ. Anatthasaṃhitanti diṭṭhadhammikasamparāyikādivividhavipulānatthasahitaṃ. Tādisañca atthasannissitaṃ na hotīti āha ‘‘na atthasannissita’’nti. Na vaṭṭe nibbindanatthāyāti catusaccakammaṭṭhānābhāvato. Asati pana vaṭṭe nibbidāya virāgādīnaṃ asambhavoyevāti āha ‘‘na virāgāyā’’tiādi.

30. 열 번째에서 ‘천한(nihīnaṃ)’이란 비천하거나 오염된 것이다. ‘마을 사람들의(gāmavāsikānaṃ)’란 어리석은 자들의 것이다. ‘범부들의 이것(puthujjanānaṃ idaṃ)’이 ‘범부의 것(pothujjanikaṃ)’이다. 그래서 ‘범부들의 소유’라고 하였다. 범부들이 닦아야 할 것이기에 그들의 소유라고 한 것이다. ‘성스럽지 못한(anariyaṃ)’이란 결점이 없지 않은 것이다. 결점이 없는 상태가 성스러운 의미이기 때문이다. 그래서 ‘수승하지도 않고 청정하지도 않은’이라고 하였다. 혹은 성자들이 닦지 않는 것이기에 성스럽지 못한 것이다. ‘이익이 없는(anatthasaṃhitanti)’이란 현세와 내세 등에 다양한 종류의 커다란 불이익과 결합된 것을 말한다. 그러한 것은 이익과 결부된 것이 아니기에 ‘이익과 결부되지 않은’이라고 하였다. ‘윤회에서 염오하기 위함이 아닌(na vaṭṭe nibbindanatthāyā)’이란 사성제의 수행 주제(kammaṭṭhāna)가 없기 때문이다. 윤회에 대한 염오가 없으면 탐욕의 빛바램(virāga) 등은 생길 수 없으므로 ‘탐욕의 빛바램을 위함이 아니요’ 등을 말하였다.

Anuttamaṃ anuttariyanti āha ‘‘etaṃ anuttara’’nti. Hatthisminti nimittatthe bhummanti āha ‘‘hatthinimittaṃ sikkhitabba’’nti. Hatthivisayattā hatthisannissitattā ca hatthisippaṃ ‘‘hatthī’’ti gahetvā ‘‘hatthismimpi sikkhatī’’ti vuttaṃ. Tasmā hatthisippe sikkhatīti evamettha attho daṭṭhabbo. Sesapadesupi eseva nayo.

더할 나위 없는 것이 ‘위없음(anuttariyaṃ)’이기에 ‘이것은 위없는 것이다’라고 하였다. ‘코끼리에서(hatthismiṃ)’는 의미상 처소격(nimittatthe bhummanti)이므로 ‘코끼리의 표상(hatthinimittaṃ)을 익혀야 한다’고 하였다. 코끼리의 영역이고 코끼리에 의존하는 것이기에 코끼리 기술(hatthisippaṃ)을 ‘코끼리’라고 취하여 ‘코끼리에 대해서도 기술을 배운다’고 하였다. 그러므로 여기서 코끼리 기술을 배운다는 뜻으로 이해해야 한다. 나머지 구절들도 이와 같은 방식이다.

Liṅgabyattayena vibhattibyattayena pāricariyeti vuttanti āha ‘‘pāricariyāya paccupaṭṭhitā’’ti. Sesamettha suviññeyyameva.

성(liṅga)의 교체와 격(vibhatti)의 교체로 ‘시중듦(pāricariye)’이라고 설해진 것에 대해 ‘시중듦(pāricariyāya)을 위해 준비된’이라고 하였다. 그 외의 나머지는 여기서 쉽게 이해할 수 있다.

Anuttariyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

위없음 경(Anuttariyasutta)의 주석이 끝났다.

Anuttariyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

위없음 품(Anuttariyavagga)의 주석이 끝났다.

4. Devatāvaggo

4. 천신 품(Devatāvaggo)

1-4. Sekhasuttādivaṇṇanā

1-4. 유학 경(Sekhasutta) 등의 주석

31-34. Catutthassa paṭhame sekhānaṃ paṭiladdhaguṇassa parihāni nāma natthīti āha ‘‘uparūpariguṇaparihānāyā’’ti, uparūpariladdhabbānaṃ maggaphalānaṃ parihānāya anuppādāyāti attho. Tatiyādīni uttānatthāneva.

서른한 번째부터 서른네 번째까지의 경들 중, 네 번째 품의 첫 번째 경에서 ‘유학(sekha)들이 이미 얻은 덕성(guṇa)의 쇠퇴라는 것은 없다’는 것을 말하기 위해 ‘더 높은 단계의 덕성이 쇠퇴하지 않기 위해’라고 하였다. 이는 ‘더 높이 얻어야 할 도(magga)와 과(phala)가 사라지지 않고 생겨나기 위해’라는 뜻이다. 세 번째 경 등은 그 뜻이 명백하다.

Sekhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

유학 경(Sekhasutta) 등의 주석이 끝났다.

5. Vijjābhāgiyasuttavaṇṇanā

5. 명지 참여 경(Vijjābhāgiyasutta)의 주석

35. Pañcame [Pg.106] sampayogavasena vijjaṃ bhajanti, sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatādipaccayavasena tāya saha ekībhāvaṃ gacchantīti vijjābhāgiyā. Atha vā vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattanti vijjāsabhāgatāya tadekadese vijjākoṭṭhāse pavattantīti vijjābhāgiyā. Tattha vipassanāñāṇaṃ, manomayiddhi, cha abhiññāti aṭṭha vijjā. Purimena atthena tāhi sampayuttadhammā vijjābhāgiyā. Pacchimena atthena tāsu yā kāci ekāva vijjā vijjā, sesā vijjābhāgiyā. Evaṃ vijjāpi vijjāya sampayuttadhammāpi ‘‘vijjābhāgiyā’’tveva veditabbā. Idha pana vipassanāñāṇasampayuttā saññāva vijjābhāgiyāti āgatā, saññāsīsena sesasampayuttadhammāpi vuttā evāti daṭṭhabbaṃ. Aniccānupassanāñāṇeti aniccānupassanāñāṇe nissayapaccayabhūte uppannasaññā, tena sahagatāti attho. Sesesupi eseva nayo.

35. 다섯 번째에서는 상응(결합)의 힘에 의해 지혜를 닦는 것을 말한다. 함께 생겨남(sahajātā), 상호(aññamañña), 의지(nissaya), 상응(sampayutta), 존재(atthi), 불이탈(avigata) 등의 연(緣)의 힘에 의해 지혜와 더불어 일체가 되기 때문에 '명의 부분에 속하는 것(vijjābhāgiyā)'이라 한다. 혹은 지혜의 부분(분류), 즉 지혜의 몫에 머물거나, 지혜와 유사함으로 인해 그 한 부분인 지혜의 몫에서 작용하기에 '명의 부분에 속하는 것'이라 한다. 거기서 위빳사나 지혜, 의성신(의념으로 만든 몸)의 신통, 여섯 가지 신통의 여덟 가지 명(明)이 있다. 앞의 의미에 따르면 이것들과 상응하는 법들이 '명의 부분에 속하는 것'이다. 뒤의 의미에 따르면 이것들 중 어떤 것이든 하나가 지혜이며 나머지는 '명의 부분에 속하는 것'이다. 이와 같이 지혜 자체도, 지혜와 상응하는 법들도 '명의 부분에 속하는 것'으로 알아야 한다. 그러나 여기서는 위빳사나 지혜와 상응하는 인식(saññā)만이 '명의 부분에 속하는 것'으로 나왔는데, 인식을 으뜸으로 하여 나머지 상응하는 법들도 설해진 것이라고 보아야 한다. '무상관의 지혜에서'라는 것은 무상관의 지혜가 의지연(依止緣)이 되어 일어난 인식, 즉 그것과 함께하는 것이라는 뜻이다. 나머지에 대해서도 이와 같은 방식이다.

Vijjābhāgiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

명의 부분 경(Vijjābhāgiyasutta)의 주석이 끝났다.

6. Vivādamūlasuttavaṇṇanā

6. 분쟁의 뿌리 경(Vivādamūlasutta)의 주석

36. Chaṭṭhe kodhanoti kujjhanasīlo. Yasmā so appahīnakodhatāya adhigatakodho nāma hoti, tasmā ‘‘kodhena samannāgato’’ti āha. Upanāho etassa atthīti upanāhī, upanayhanasīloti vā upanāhī. Vivādo nāma uppajjamāno yebhuyyena paṭhamaṃ dvinnaṃ vasena uppajjatīti vuttaṃ ‘‘dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo’’ti. So pana yathā bahūnaṃ anatthāvaho hoti, taṃ nidassanamukhena nidassento ‘‘katha’’ntiādimāha. Abbhantaraparisāyāti parisabbhantare.

36. 여섯 번째에서 '성내는 자(kodhano)'란 성내는 성품을 가진 자를 말한다. 그는 성냄을 버리지 못했기에 성냄을 얻은 상태이므로 '성냄을 갖춘 자'라고 하였다. '원한을 품는 자(upanāhī)'란 그에게 원한(upanāha)이 있다는 것이며, 혹은 원한을 맺는 성품이 있다는 것이다. '분쟁'이란 일어날 때 대체로 처음에는 두 사람에 의해서 일어나므로 '두 비구의 분쟁'이라고 설해졌다. 그것이 어떻게 많은 이들에게 해로움을 가져오는지 그 사례를 통해 보여주기 위해 '어떻게' 등으로 시작하는 말을 하였다. '내부 대중 사이에서'란 대중 내부에서라는 뜻이다.

Guṇamakkhanāya pavattopi attano kārakaṃ gūthena paharantiṃ gūtho viya paṭhamataraṃ makkhetīti makkho, so etassa atthīti makkhī. Paḷāsatīti paḷāso, parassa guṇe ḍaṃsitvā viya apanetīti attho. So etassa atthīti paḷāsī. Paḷāsī puggalo hi dutiyassa dhuraṃ na deti, samaṃ haritvā ativadati. Tenāha ‘‘yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato’’ti. Issatīti issukī. Maccharāyatīti maccharaṃ, taṃ etassa atthīti [Pg.107] maccharī. Saṭhayati na sammā bhāsatīti saṭho aññathā santaṃ attānaṃ aññathā pavedanato. Māyā etassa atthī māyāvī. Micchā pāpikā viññugarahitā etassa diṭṭhīti micchādiṭṭhi, kammapathapariyāpannāya ‘‘natthi dinna’’ntiādivatthukāya micchattapariyāpannāya aniyyānikāya diṭṭhiyā samannāgatoti attho. Tenāha ‘‘natthikavādī’’tiādi.

남의 덕을 깎아내리는 작용을 하더라도, 오물로 때리는 자를 오물이 먼저 더럽히듯 자기를 먼저 더럽히기에 '막카(makkha, 은혜를 저버림)'라 하며, 그것이 있는 자를 '막키(makkhī, 은혜를 저버리는 자)'라 한다. '빨라사(paḷāsa, 대적함)'란 대적하는 것이니, 다른 사람의 덕을 물어뜯듯 제거해버린다는 뜻이다. 그것이 있는 자를 '빨라시(paḷāsī, 대적하는 자)'라 한다. 대적하는 사람은 상대방에게 짐(책임이나 공적)을 주지 않고, 똑같이 취급하며 오만하게 말한다. 그래서 '유가가하(yugaggāha, 대등하게 맞섬)의 특징을 가진 빨라사를 갖춘 자'라고 하였다. 질투하는 자를 '잇수끼(issukī)'라 한다. 인색하게 구는 것을 '맛차라(macchara, 인색)'라 하며, 그것이 있는 자를 '맛차리(maccharī, 인색한 자)'라 한다. 제대로 말하지 않고 속이는 자를 '사타(saṭha, 간사한 자)'라 하니, 있는 그대로의 자신과 다르게 알리기 때문이다. '마야(māyā, 기만)'가 있는 자가 '마야위(māyāvī, 기만하는 자)'이다. 잘못되고 나쁘며 현자들에게 비난받는 견해를 가진 자를 '미차딧티(micchādiṭṭhi, 사견)'라 하니, 업의 길에 포함되며 '보시는 효과가 없다'는 등의 대상을 가진, 그릇됨에 포함되어 벗어날 수 없는 견해를 갖추었다는 뜻이다. 그래서 '허무론자(natthikavādī)' 등이라고 하였다.

Saṃ attano diṭṭhiṃ, sayaṃ vā attanā yathāgahitaṃ parāmasati, sabhāvaṃ atikkamitvā parato āmasatīti sandiṭṭhīparāmāsī. Ādhānaṃ daḷhaṃ gaṇhātīti ādhānaggāhī, daḷhaggāhī, ‘‘idameva sacca’’nti thiraggāhīti attho. Yuttaṃ kāraṇaṃ disvāva laddhiṃ paṭinissajjatīti paṭinissaggī, dukkhena kicchena kasirena bahumpi kāraṇaṃ dassetvā na sakkā paṭinissaggaṃ kātunti duppaṭinissaggī. Yo attano uppannadiṭṭhiṃ ‘‘idameva sacca’’nti daḷhaṃ gaṇhitvā api buddhādīhi kāraṇaṃ dassetvā vuccamāno na paṭinissajjati. Tassetaṃ adhivacanaṃ. Tādiso hi puggalo yaṃ yadeva dhammaṃ vā adhammaṃ vā suṇāti, taṃ sabbaṃ ‘‘evaṃ amhākaṃ ācariyehi kathitaṃ, evaṃ amhehi suta’’nti kummova aṅgāni sake kapāle antoyeva samodahati. Yathā hi kacchapo attano hatthapādādike aṅge kenaci ghaṭite sabbāni aṅgāni attano kapāleyeva samodahati, na bahi nīharati, evamayampi ‘‘na sundaro tava gāho, chaḍḍehi na’’nti vutto taṃ na vissajjati, antoyeva attano hadaye eva ṭhapetvā vicarati, kumbhīlaggāhaṃ gaṇhāti. Yathā susumārā gahitaṃ na paṭinissajjanti, evaṃ gaṇhāti.

자신의 견해를, 혹은 스스로 취한 바를 움켜쥐는 것이며, 본성을 넘어서서 다른 것까지 움켜쥐는 것을 '자신의 견해를 움켜쥐는 자(sandiṭṭhīparāmāsī)'라 한다. '단단히 붙잡는 자(ādhānaggāhī)'란 강하게 붙잡는 것이니, '이것만이 진리이다'라고 견고하게 붙잡는다는 뜻이다. 합당한 이유를 보고서야 취한 것을 포기하는 자는 '잘 버리는 자(paṭinissaggī)'이며, 고통과 어려움과 수고로움으로 많은 이유를 보여주어도 포기하게 할 수 없는 자를 '버리기 어려운 자(duppaṭinissaggī)'라 한다. 자신이 일으킨 견해를 '이것만이 진리이다'라고 견고하게 붙잡아 부처님 등이 이유를 들어 말해주어도 포기하지 않는 자, 그것이 바로 이 사람을 가리키는 말이다. 그러한 사람은 어떤 법이나 법 아닌 것을 듣더라도 그 모든 것을 '이것은 우리 스승들께서 말씀하신 것이고 우리가 들은 것이다'라며 마치 거북이가 자신의 껍질 안으로 사지를 집어넣듯이 안으로만 갈무리한다. 마치 거북이가 자신의 손발 등 지체를 누군가 건드리면 모든 지체를 자신의 등껍질 안으로만 집어넣고 밖으로 내놓지 않듯이, 이 사람도 '그대의 집착은 좋지 않으니 그것을 버려라'라는 말을 들어도 그것을 놓지 않고, 오직 자신의 마음속에만 두고 다니며 악어의 움켜쥠(kumbhīlaggāha)을 취한다. 악어들이 움켜쥔 것을 놓지 않듯이 그렇게 움켜쥔다.

Vivādamūlasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

분쟁의 뿌리 경의 주석이 끝났다.

7. Chaḷaṅgadānasuttavaṇṇanā

7. 여섯 가지 요소를 갖춘 보시 경(Chaḷaṅgadānasutta)의 주석

37. Sattame dakkhanti vaḍḍhanti etāyāti dakkhiṇā, pariccāgamayaṃ puññaṃ, tassūpakaraṇabhūto deyyadhammo ca. Idha pana deyyadhammo adhippeto. Tenevāha ‘‘dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpetī’’ti. Ito uṭṭhitenāti ito khettato uppannena. Rāgo vinayati etenāti rāgavinayo, rāgassa samucchedikā paṭipadā. Tenāha ‘‘rāgavinayapaṭipadaṃ paṭipannā’’ti.

37. 일곱 번째에서, 이것에 의해 공덕이 보고 자라나기에 '닥키나(dakkhiṇā, 공양/보시)'라 하니, 이는 버림으로 이루어진 복과 그 수단이 되는 보시물(deyyadhamma)을 말한다. 그러나 여기서는 보시물을 뜻한다. 그래서 '보시를 확립한다'고 하였다. '이곳에서 일어난 것으로'란 이 비옥한 밭(공양의 대상)에서 생긴 것으로라는 뜻이다. 탐욕이 이것에 의해 제어되기에 '라가위나야(rāgavinayo, 탐욕의 제어)'라 하니, 탐욕을 완전히 끊어버리는 수행이다. 그래서 '탐욕을 제어하는 수행을 닦는 자'라고 하였다.

‘‘Pubbeva dānā sumano’’tiādigāthāya pubbeva dānā muñcacetanāya pubbe dānūpakaraṇasambharaṇato paṭṭhāya sumano ‘‘sampattīnaṃ nidānaṃ anugāmikadānaṃ [Pg.108] dassāmī’’ti somanassito bhaveyya. Dadaṃ cittaṃ pasādayeti dadanto deyyadhammaṃ dakkhiṇeyyahatthe patiṭṭhāpento ‘‘asārato dhanato sārādānaṃ karomī’’ti attano cittaṃ pasādeyya. Datvā attamano hotīti dakkhiṇeyyānaṃ deyyadhammaṃ pariccajitvā ‘‘paṇḍitapaññattaṃ nāma mayā anuṭṭhitaṃ, aho sādhu suṭṭhū’’ti attamano pamudito pītisomanassajāto hoti. Esāti yā ayaṃ pubbacetanā muñcacetanā aparacetanāti imāsaṃ kammaphalānaṃ saddhānugatānaṃ somanassapariggahitānaṃ tividhānaṃ cetanānaṃ pāripūrī, esā.

'보시하기 전부터 기뻐하고' 등의 게송에서, '보시하기 전부터'라는 것은 보시를 집행하는 의도(muñcacetanā)로 보시 도구를 준비할 때부터 '행복의 원인이자 뒤따르는 보시를 베풀리라' 하며 기뻐하는(somanassito) 상태가 되어야 함을 뜻한다. '보시하며 마음을 깨끗이 한다'는 것은 보시물을 공양 올릴 대상의 손에 두면서 '본질 없는 재물에서 본질을 취하노라' 하며 자신의 마음을 깨끗이 하는 것이다. '보시하고 나서 만족한다'는 것은 공양 올릴 대상에게 보시물을 내어주고서 '현자들께서 가르치신 바를 내가 수행했으니, 아, 참으로 좋구나' 하며 마음이 기뻐하고 즐거워하며 희열과 환희가 생겨난 상태를 말한다. '이것'이란 바로 이러한 전의(前意), 보시할 때의 의도(muñcacetanā), 후의(後意)라는, 업의 과보와 믿음에 따르고 기쁨으로 채워진 세 가지 의도의 원만함을 뜻한다.

Sīlasaññamenāti kāyikavācasikasaṃvarena. Hatthapādeti dakkhiṇeyyānaṃ hatthapāde. Mukhaṃ vikkhāletvāti tesaṃyeva mukhaṃ vikkhāletvā, attanāva mukhodakaṃ datvāti adhippāyo.

'계율의 절제에 의해'란 신체와 언어의 단속에 의해서이다. '손과 발'이란 공양 올릴 대상의 손과 발을 뜻한다. '입을 씻어주고'란 바로 그분들의 입을 씻어주는 것이니, 자신이 직접 입 헹굴 물을 드린다는 뜻이다.

Chaḷaṅgadānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

여섯 가지 요소를 갖춘 보시 경의 주석이 끝났다.

8-11. Attakārīsuttādivaṇṇanā

8-11. 자기가 행하는 자 경(Attakārīsutta) 등의 주석

38-41. Aṭṭhame kusalakiriyāya ādiārambhabhāvena pavattavīriyaṃ ṭhitasabhāvatāya sabhāvadhāraṇaṭṭhena dhātūti vuttanti āha – ‘‘ārambhadhātūti ārabhanavasena pavattavīriya’’nti. Laddhāsevanaṃ vīriyaṃ balappattaṃ hutvā paṭipakkhe vidhamatīti āha ‘‘nikkamadhātūti kosajjato nikkhamanasabhāvaṃ vīriya’’nti. Parakkamanasabhāvoti adhimattatarānaṃ paṭipakkhadhammānaṃ vidhamanasamatthatāya paṭupaṭutarabhāvena paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanasabhāvo. Navamādīsu natthi vattabbaṃ.

여덟 번째에서 유익한 행위를 위해 처음 시작하는 상태로 일어나는 정진이 [법의] 본성을 보존한다는 의미에서 ‘요소(dhātu)’라고 불린다는 것을 보여주기 위해 '시작의 요소(ārambhadhātū)란 시작하는 방식으로 일어나는 정진이다'라고 하였다. 습득된 수행으로서 정진이 힘을 얻어 반대되는 것을 물리친다는 것을 보여주기 위해 '탈출의 요소(nikkamadhātū)란 게으름에서 벗어나는 성질의 정진이다'라고 하였다. '분투하는 성질(parakkamanasabhāvo)'이란 더욱 강력한 반대되는 법들을 물리칠 수 있는 능력 때문에 더욱 예리한 상태로 계속해서 다음 단계로 나아가는 성질이다. 아홉 번째 등에서는 말할 것이 없다.

Attakārīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

앗따까리 경 등의 주해를 마친다.

12. Nāgitasuttavaṇṇanā

12. 나기따 경 주해

42. Dvādasame māhaṃ nāgita yasena samāgamanti mā ahaṃ yasena samāgamanaṃ patthemi. Mā ca mayā yasoti yaso ca mayā mā samāgacchatūti [Pg.109] attho. Iminā attano lābhasakkārena anatthikataṃ vibhāveti. Pañcahi vimuttīhīti tadaṅgavimuttiādīhi pañcahi vimuttīhi. Sesamettha uttānameva.

42. 열두 번째에서 '나기따여, 나는 명성과 만나지 않기를'이라는 것은 '나는 명성과 만나기를 바라지 않는다'는 뜻이다. '그리고 나에게 명성이 [생기지 않기를]'이라는 것은 '명성이 나에게 오지 않기를'이라는 뜻이다. 이것으로 자신의 이득과 명예에 대한 무관심을 나타낸다. '다섯 가지 해탈(pañcahi vimuttīhi)'이란 부분적인 해탈(tadaṅgavimutti) 등의 다섯 가지 해탈을 말한다. 그 밖의 나머지는 여기서 명백한 것들이다.

Nāgitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

나기따 경 주해를 마친다.

Devatāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

데와따 품 주해를 마친다.

5. Dhammikavaggo

5. 담미까 품

1. Nāgasuttavaṇṇanā

1. 나가 경 주해

43. Pañcamassa paṭhame parisiñcitunti (ma. ni. aṭṭha. 1.272) yo cuṇṇamattikādīhi gattāni ubbaṭṭento mallakamuṭṭhādīhi vā ghaṃsanto nahāyati, so ‘‘nahāyatī’’ti vuccati. Yo tathā akatvā pakatiyāva nahāyati, so ‘‘parisiñcatī’’ti vuccati. Bhagavato ca sarīre tathā haritabbaṃ rajojallaṃ nāma nupalimpati acchachavibhāvato, utuggahaṇatthaṃ pana bhagavā kevalaṃ udake otarati. Tenāha ‘‘gattāni parisiñcitu’’nti.

43. 다섯 번째의 첫 번째 경에서 '씻어내기 위하여(parisiñcituṃ)'에 대해, 가루나 점토 등으로 몸을 문지르거나 조개껍데기나 주먹 등으로 밀면서 씻는 자를 '목욕한다(nahāyati)'라고 한다. 그렇게 하지 않고 자연스럽게 씻는 자를 '뿌려 적신다(parisiñcati)'라고 한다. 세존의 몸에는 투명한 피부 상태 때문에 제거해야 할 먼지나 때가 달라붙지 않지만, 세존께서는 단지 온도를 조절하기 위해 물에 들어가신다. 그래서 '몸을 씻어내기 위하여'라고 하였다.

Pubbakoṭṭhakoti pācīnakoṭṭhako. Sāvatthiyaṃ kira jetavanavihāro kadāci mahā, kadāci khuddako. Tathā hi so vipassissa bhagavato kāle yojaniko ahosi, sikhissa tigāvuto, vessabhussa aḍḍhayojaniko, kakusandhassa gāvutappamāṇo, koṇāgamanassa aḍḍhagāvutappamāṇo, kassapassa vīsatiusabhappamāṇo, amhākaṃ bhagavato kāle aṭṭhakarīsappamāṇo jāto. Tampi nagaraṃ tassa vihārassa kadāci pācīnato hoti, kadāci dakkhiṇato, kadāci pacchimato, kadāci uttarato. Jetavanagandhakuṭiyaṃ pana catunnaṃ mañcapādānaṃ patiṭṭhitaṭṭhānaṃ acalameva. Cattāri hi acalacetiyaṭṭhānāni nāma mahābodhipallaṅkaṭṭhānaṃ, isipatane dhammacakkappavattanaṭṭhānaṃ, saṅkassanagare devorohanakāle sopānassa patiṭṭhānaṭṭhānaṃ, mañcapādaṭṭhānanti. Ayaṃ pana pubbakoṭṭhako kassapadasabalassa vīsatiusabhavihārakāle pācīnadvārakoṭṭhako ahosi. So idāni ‘‘pubbakoṭṭhako’’tveva paññāyati.

푸바꼬따까(Pubbakoṭṭhaka)는 동쪽 성문을 말한다. 전해오는 바에 의하면, 사밧띠의 제따와나 사원은 때로는 거대했고 때로는 작았다. 즉, 위빳시 세존 당시에는 1요자나였고, 시키 세존 때는 3가부따, 웨사부 세존 때는 0.5요자나, 까꾸산다 세존 때는 1가부따, 꼬나가마나 세존 때는 0.5가부따, 까사빠 세존 때는 20우사바였으며, 우리 세존 당시에는 8까리사 크기가 되었다. 그 도시 또한 이 사원에 대해 때로는 동쪽에, 때로는 남쪽에, 때로는 서쪽에, 때로는 북쪽에 있었다. 그러나 제따와나 향실의 네 침상 다리가 놓인 자리는 결코 바뀌지 않는다. 결코 바뀌지 않는 네 곳의 성지(acala-cetiya-ṭṭhāna)란 마하보디의 금강보좌 자리, 이시빠따나에서 법륜을 굴리신 자리, 상까사 성에서 천상에서 내려오실 때 계단이 놓였던 자리, 그리고 침상 다리가 놓인 자리이다. 이 동쪽 성문은 까사빠 십력존께서 20우사바 크기의 사원에 계실 때 동쪽 문루였다. 그것이 지금도 '동쪽 성문'으로 알려져 있다.

Kassapadasabalassa [Pg.110] kāle aciravatī nagaraṃ parikkhipitvā sandamānā pubbakoṭṭhakaṃ patvā udakena bhinditvā mahantaṃ udakarahadaṃ māpesi samatittikaṃ anupubbagambhīraṃ. Tattha ekaṃ rañño nhānatitthaṃ, ekaṃ nāgarānaṃ, ekaṃ bhikkhusaṅghassa, ekaṃ buddhānanti evaṃ pāṭiekkāni nhānatitthāni honti ramaṇīyānivippakiṇṇarajatapaṭṭasadisavālukāni. Iti bhagavatā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena ayaṃ evarūpo pubbakoṭṭhako, tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. Athāyasmā ānando udakasāṭikaṃ upanāmesi. Bhagavā surattadupaṭṭaṃ apanetvā udakasāṭikaṃ nivāsesi. Thero dupaṭṭena saddhiṃ mahācīvaraṃ attano hatthagataṃ akāsi. Bhagavā udakaṃ otari, sahotaraṇenevassa udake macchakacchapā sabbe suvaṇṇavaṇṇā ahesuṃ, yantanāḷikāhi suvaṇṇarasadhārāni siñcanakālo viya suvaṇṇapaṭappasāraṇakālo viya ca ahosi. Atha bhagavato nahānavattaṃ dassetvā paccuttiṇṇassa thero surattadupaṭṭaṃ upanāmesi. Bhagavā taṃ nivāsetvā vijjullatāsadisaṃ kāyabandhanaṃ bandhitvā mahācīvaraṃ antantena saṃharitvā padumagabbhasadisaṃ katvā upanītaṃ dvīsu kaṇṇesu gahetvā aṭṭhāsi. Tena vuttaṃ ‘‘pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā ekacīvaro aṭṭhāsī’’ti.

까사빠 십력존 당시에 아찌라와띠 강이 도시를 에워싸고 흐르다가 동쪽 성문에 이르러 물길을 터서, 가득 차 있고 점차 깊어지는 커다란 호수를 만들었다. 거기에는 왕의 목욕 터 하나, 시민들의 것 하나, 비구 승가의 것 하나, 부처님들의 것 하나 등, 은판을 흩어놓은 듯한 모래가 깔린 아름다운 개별 목욕 터들이 있었다. 이와 같이 세존께서는 존자 아난다와 함께 이러한 동쪽 성문이 있는 곳으로 몸을 씻기 위해 가셨다. 그때 존자 아난다가 목욕용 수건을 드렸다. 세존께서는 짙은 붉은색의 이중 가사를 벗고 목욕용 수건을 입으셨다. 장로께서는 이중 가사와 함께 대가사를 자신의 손에 챙겼다. 세존께서 물로 들어가시자, 들어가심과 동시에 물속의 물고기와 거북들이 모두 황금색이 되었으며, 마치 기계 관을 통해 황금 즙의 줄기를 붓는 때와 같고 황금 판을 펼치는 때와 같았다. 이어 세존의 목욕 의식을 보여드리고 물에서 나오시자 장로께서 짙은 붉은색 이중 가사를 드렸다. 세존께서는 그것을 입으시고 번개와 같은 허리띠를 매신 뒤, 대가사를 끝부분부터 접어 연꽃 봉오리처럼 만들어 바쳐진 두 귀퉁이를 잡고 서 계셨다. 그래서 '동쪽 성문에서 몸을 씻고 한 벌의 옷을 입고 서 계셨다'라고 하였다.

Evaṃ ṭhitassa pana bhagavato sarīraṃ vikasitapadumapupphasadisaṃ sabbapāliphullaṃ pāricchattakaṃ, tārāmarīcivikasitañca gaganatalaṃ siriyā avahasamānaṃ viya virocittha, byāmappabhāparikkhepavilāsinī cassa dvattiṃsavaralakkhaṇamālā ganthitvā ṭhapitā dvattiṃsa candimā viya, dvattiṃsa sūriyā viya, paṭipāṭiyā ṭhapitadvattiṃsacakkavattidvattiṃsadevarājadvattiṃsamahābrahmāno viya ca ativiya virocittha. Yasmā ca bhagavato sarīraṃ sudhantacāmīkarasamānavaṇṇaṃ, suparisodhitapavāḷaruciratoraṇaṃ, suvisuddhanīlaratanāvalisadisakesatanuruhaṃ, tasmā tahaṃ tahaṃ viniggatasujātajātihiṅgulakarasūpasobhitaṃ upari satamegharatanāvalisucchāditaṃ jaṅgamamiva kanakagirisikharaṃ virocittha. Tasmiñca samaye dasabalassa sarīrato nikkhamitvā chabbaṇṇarasmiyo samantato asītihatthappamāṇe padese ādhāvantī vidhāvantī ratanāvaliratanadāmaratanacuṇṇavippakiṇṇaṃ viya pasāritaratanacittakañcanapaṭṭamiva āsiñcamānalākhārasadhārācittamiva ukkāsatanipātasamākulamiva nirantaravippakiṇṇakaṇikārakiṅkiṇikapupphamiva vāyuvegasamuddhatacinapiṭṭhacuṇṇarañjitamiva [Pg.111] indadhanuvijjullatāvitānasanthatamiva ca gaganatalaṃ, taṃ ṭhānaṃ pavanañca sammā pharanti. Vaṇṇabhūmi nāmesā. Evarūpesu ṭhānesu buddhānaṃ sarīravaṇṇaṃ vā guṇavaṇṇaṃ vā cuṇṇiyapadehi vā gāthāhi vā atthañca upamāyo ca kāraṇāni ca āharitvā paṭibalena dhammakathikena pūretvā kathetuṃ vaṭṭati. Evarūpesu hi ṭhānesu dhammakathikassa thāmo veditabbo. Pubbasadisāni kurumānoti nirudakāni kurumāno, sukkhāpayamānoti attho. Sodake gatte cīvaraṃ pārupantassa hi cīvare kaṇṇikāni uṭṭhahanti, parikkhārabhaṇḍaṃ dussati, buddhānaṃ pana sarīre rajojallaṃ na upalimpati, padumapatte ukkhittaudakabindu viya udakaṃ vinivaṭṭetvā gacchati. Evaṃ santepi sikkhāgāravatāya bhagavā ‘‘pabbajitavattaṃ nāmeta’’nti mahācīvaraṃ ubhosu kaṇṇesu gahetvā purato kāyaṃ paṭicchādetvā aṭṭhāsi.

그렇게 서 계시는 세존의 몸은 활짝 핀 연꽃과 같고, 모든 가지에 꽃이 만발한 파리찻타카(pāricchattaka) 나무와 같았으며, 별빛이 빛나는 허공을 그 아름다움으로 비웃는 듯 빛났다. 한 길(byāma)의 광채가 둘러싸인 우아함 속에 서른두 가지 대장부의 표상(dvattiṃsavaralakkhaṇa)이 엮어 놓은 듯 자리 잡고 있어, 마치 서른두 개의 달이나 서른두 개의 태양과 같았고, 나란히 배치된 서른두 명의 전륜성왕이나 서른두 명의 천왕, 서른두 명의 대범천처럼 지극히 찬란하게 빛났다. 세존의 몸은 잘 제련된 금과 같은 색이고, 잘 닦인 산호처럼 아름다운 광채가 나며, 매우 깨끗하고 푸른 보석의 줄과 같은 머리카락과 몸의 털을 가졌기에, 여기저기서 솟아난 수승한 천연 진사(hiṅgulaka)의 빛깔로 장식되어 있고 위로는 백 가지 구름 보석의 줄로 잘 덮인, 마치 움직이는 황금 산의 꼭대기처럼 빛났다. 그때 다사발라(십력자)의 몸에서 육색광명이 나와 사방으로 80팔주(hattha) 정도의 구역에 치달리고 흩어지니, 보석 줄과 보석 목걸이와 보석 가루가 뿌려진 듯하고, 펼쳐진 보석 무늬의 황금 천 같았으며, 부어지는 칠액(lākhā)의 흐름으로 장식된 듯하고, 번갯불이 떨어져 뒤섞인 듯했으며, 끊임없이 흩날리는 카니카라(kaṇikāra) 꽃이나 킹키니카(kiṅkiṇika) 꽃과 같았고, 바람의 힘으로 흩날리는 중국 가루(cīnapiṭṭha)에 물든 듯했으며, 무지개와 번개 줄기의 휘장이 펼쳐진 듯이 허공과 그 장소와 숲을 온통 가득 채웠다. 이곳을 '색의 대지(Vaṇṇabhūmi)'라고 한다. 이와 같은 곳에서 법사(dhammakathika)는 부처님의 신체적 아름다움이나 공덕의 아름다움에 대해 문장(pada)이나 게송으로 그 의미와 비유와 원인을 가져와 능숙하게 가득 채워 설해야 한다. 이런 곳에서 법사의 역량이 확인되는 법이다. '이전과 같이 한다'는 것은 물이 없게 한다는 것이니, 말린다는 뜻이다. 몸에 물기가 있는 상태에서 가사를 입으면 가사의 귀퉁이가 들리고 도구가 상하기 마련이지만, 부처님의 몸에는 먼지나 때가 묻지 않으며 연꽃잎에 떨어진 물방울처럼 물이 굴러떨어진다. 그럼에도 불구하고 배움에 대한 공경(sikkhāgāravatā) 때문에 세존께서는 '이것이 출가자의 예법이다'라고 생각하시며 대가사의 양 귀퉁이를 잡고 앞쪽 몸을 가리고 서 계셨다.

Tāḷitañca vāditañca tāḷitavāditaṃ, tūriyānaṃ tāḷitavāditaṃ tūriyatāḷitavāditaṃ. Mahantañca taṃ tūriyatāḷitavāditañcāti mahātūriyatāḷitavāditaṃ. Tenāha ‘‘mahantenā’’tiādi. Atha vā bherimudiṅgapaṇavāditūriyānaṃ tāḷitaṃ vīṇāveḷugomukhiādīnaṃ vāditañca tūriyatāḷitavāditanti vā evamettha attho daṭṭhabbo.

'두드린 것(tāḷita)'과 '연주한 것(vādita)'을 '타리타와디타'라 하고, 악기들의 타리타와디타를 '투리야타리타와디타(tūriyatāḷitavādita)'라 한다. 그것이 큰 것을 '마하투리야타리타와디타'라 한다. 그래서 '마한테나(mahantena)...' 등으로 말씀하신 것이다. 또는 베리(bheri), 무딩가(mudiṅga), 파나와(paṇava) 등의 타악기를 치는 것을 '타리타'라 하고, 비나(vīṇā), 벨루(veḷu), 고무키(gomukhi) 등을 연주하는 것을 '와디타'라 하여 '투리야타리타와디타'라고 한다고 그 의미를 보아야 한다.

Abhiññāpāraṃ gatoti abhiññāpāragū. Evaṃ sesesupi. So hi bhagavā sabbadhamme abhijānanto gatoti abhiññāpāragū. Tesu pañcupādānakkhandhe parijānanto gatoti pariññāpāragū. Sabbakilese pajahanto gatoti pahānapāragū. Cattāro magge bhāvento gatoti bhāvanāpāragū. Nirodhaṃ sacchikaronto gatoti sacchikiriyāpāragū. Sabbasamāpattiṃ samāpajjanto gatoti samāpattipāragū. Subrahmadevaputtādayoti ettha so kira devaputto accharāsaṅghaparivuto nandanakīḷitaṃ katvā pāricchattakamūle paññattāsane nisīdi. Taṃ pañcasatā parivāretvā nisinnā, pañcasatā rukkhaṃ abhiruhitvā madhurassarena gāyitvā pupphāni pātenti. Tāni gahetvā itarā ekatovaṇṭikamālāva ganthenti. Atha rukkhaṃ abhiruḷhā upacchedakavasena ekappahāreneva kālaṃ katvā avīcimhi nibbattā mahādukkhaṃ anubhavanti. Atha kāle gacchante devaputto ‘‘imāsaṃ neva saddo suyyati[Pg.112], na pupphāni pātenti, kahaṃ nu kho gatā’’ti āvajjento niraye nibbattabhāvaṃ disvā piyavatthukasokena ruppamāno cintesi – ‘‘etā tāva yathākammena gatā, mayhaṃ āyusaṅkhāro kittako’’ti. So ‘‘sattame divase mayāpi avasesāhi pañcasatāhi saddhiṃ kālaṃ katvā tattheva nibbattitabba’’nti disvā balavatarena sokena samappito. ‘‘Imaṃ mayhaṃ sokaṃ sadevake loke aññatra tathāgatā nibbāpetuṃ samattho natthī’’ti cintetvā satthu santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ ṭhito –

신통(abhiññā)의 저편에 도달한 자가 '아빈냐파라구(abhiññāpāragū)'이다. 나머지도 이와 같다. 그 세존께서는 모든 법을 수승하게 알면서 가셨기에 아빈냐파라구이다. 그중에서 다섯 가지 취착의 무리(pañcupādānakkhandha)를 철저히 알면서 가셨기에 '파린냐파라구(pariññāpāragū)'이다. 모든 번뇌를 버리면서 가셨기에 '파하나파라구(pahānapāragū)'이다. 네 가지 도(magga)를 닦으면서 가셨기에 '바와나파라구(bhāvanāpāragū)'이다. 소멸(nirodha)을 실현하면서 가셨기에 '삿치키리야파라구(sacchikiriyāpāragū)'이다. 모든 삼매(samāpatti)에 들면서 가셨기에 '사마팟티파라구(samāpattipāragū)'이다. '수브라흐마(Subrahmā) 천자와 그 일행'이라는 대목에서, 전해지는 바에 따르면 그 천자는 요정(accharā) 무리에 둘러싸여 난다나(Nandana) 숲에서 유희를 즐긴 뒤 파리찻타카 나무 아래 마련된 자리에 앉았다. 500명의 요정이 그를 둘러싸고 앉았고, 다른 500명은 나무에 올라가 감미로운 목소리로 노래하며 꽃을 떨어뜨렸다. 그러면 아래의 요정들이 그것을 받아 화환을 엮었다. 그때 나무에 올라가 있던 요정들이 수명이 다하여 일제히 죽어 아비지옥(Avīci)에 태어나 큰 고통을 겪게 되었다. 시간이 흐른 뒤 천자는 '이들의 목소리가 들리지 않고 꽃도 떨어지지 않으니, 도대체 어디로 갔는가?'라고 살피다가 그들이 지옥에 떨어진 것을 보고 사랑하는 대상에 대한 슬픔으로 괴로워하며 생각했다. '이들은 자기 업에 따라 갔지만, 나의 수명은 얼마나 남았는가?' 그가 보니 '7일째 되는 날 나도 남은 500명과 함께 죽어 바로 그곳에 태어날 것'임을 알고 더욱 강한 슬픔에 휩싸였다. '세상에서 여래를 제외하고는 나의 이 슬픔을 소멸시켜 줄 수 있는 분이 없다'라고 생각하고 스승님께 나아가 절을 올리고 한쪽에 서서 다음과 같이 말했다.

‘‘Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggamidaṃ mano;

Anuppannesu kicchesu, atho uppatitesu ca;

Sace atthi anutrastaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti. (saṃ. ni. 1.98) –

'이 마음은 항상 떨고 있고, 이 정신은 항상 불안합니다. 아직 닥치지 않은 괴로움에 대해서도, 이미 닥친 괴로움에 대해서도 그러합니다. 만약 두려움이 없는 상태가 있다면, 제가 여쭈오니 제게 말씀해 주소서.' (상윳타 니까야 1.98)

Imaṃ gāthamabhāsi. Bhagavāpissa –

그는 이 게송을 읊었다. 세존께서도 그에게 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Nāññatra bojjhā tapasā, nāññatrindriyasaṃvarā;

Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṃ passāmi pāṇina’’nti. (saṃ. ni. 1.98) –

'깨달음의 요소(bojjha)와 고행(tapas)이 아니고서는, 감관의 단속(indriyasaṃvara)이 아니고서는, 모든 것을 놓아버림(sabbanissagga)이 아니고서는, 중생들의 안온함을 나는 보지 못하노라.' (상윳타 니까야 1.98)

Dhammaṃ desesi. So desanāpariyosāne vigatasoko pañcahi accharāsatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāya bhagavantaṃ namassamāno aṭṭhāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘dukkhappattā subrahmadevaputtādayo’’ti. Ādi-saddena candasūriyadevaputtādayo saṅgaṇhāti. Catūhi kāraṇehīti ārakattā, arīnaṃ arānañca hatattā, paccayādīnaṃ arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvāti imehi catūhi kāraṇehi.

설법이 끝났을 때 그는 슬픔을 거두고 500명의 요정들과 함께 예류과(sotāpattiphala)를 성취하여 세존께 예배하며 서 있었다. 그것을 가리켜 '고통에 처한 수브라흐마 천자와 그 일행'이라고 한 것이다. '그 일행(ādi)'이라는 말에는 달의 천자와 해의 천자 등이 포함된다. '네 가지 이유로'라는 것은 번뇌로부터 멀리 떠나 있음(āraka), 적(ari)과 바퀴살(ara)을 파괴함, 공양물(paccaya) 등을 받을 만함(arahatta), 은밀하게 악을 행하지 않음(rahābhāva)이라는 이 네 가지 이유를 말한다.

Dasavidhasaṃyojanānīti orambhāgiyuddhambhāgiyabhedato dasavidhasaṃyojanāni. Sabbe accarucīti sabbasatte atikkamitvā pavattaruci. Aṭṭhamakanti sotāpattimaggaṭṭhaṃ sandhāya vadati. Sotāpannoti phalaṭṭho gahito.

'열 가지 결박(saṃyojana)'이란 낮은 단계의 결박(orambhāgiya)과 높은 단계의 결박(uddhambhāgiya)으로 분류되는 열 가지 결박을 말한다. '모두보다 훨씬 뛰어난 광채(sabbe accarucī)'란 모든 중생을 능가하여 나타나는 광채를 말한다. '여덟 번째 분(aṭṭhamaka)'은 예류도(sotāpattimagga)에 든 분을 가리켜 말한 것이다. '예류자(sotāpanna)'는 예류과(phala)에 머무는 분을 뜻한다.

Soraccanti ‘‘tattha katamaṃ soraccaṃ? Yo kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo, kāyikavācasiko avītikkamo, idaṃ vuccati soraccaṃ, sabbāpi sīlasaṃvaro soracca’’nti (dha. sa. 1349) vacanato sucisīlaṃ ‘‘soracca’’nti vuttaṃ. Karūṇāti karuṇābrahmavihāramāha. Karuṇāpubbabhāgoti tassa pubbabhāgaṃ upacārajjhānaṃ vadati.

‘유순함(soracca)’에 대하여 ‘거기서 유순함이란 무엇인가? 신체적으로 범하지 않음, 언어적으로 범하지 않음, 신체와 언어로 범하지 않음을 말한다. 이것을 유순함이라 부르며, 모든 계의 단속(sīlasaṃvara)이 곧 유순함이다’라는 구절(법집요, 1349)에 따라 청정한 계를 ‘유순함’이라 하였다. ‘자비(karūṇā)’는 자비의 사무량심을 말한다. ‘자비의 예비 단계(karuṇāpubbabhāga)’는 그 예비 단계인 근접 정(upacārajjhāna)을 말한다.

Duvidhena [Pg.113] jhānenāti ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇūpanijjhānabhedato duvidhena jhānamanena. Pañcavidhamicchājīvavasenāti kuhanālapanānemittikatānippesikatālābhenalābhaṃnijigīsanatāsaṅkhāta- pañcavidhamicchājīvavasena. Na lippatīti na allīyati anusayato ārammaṇakaraṇato vā taṇhādiṭṭhiabhinivesābhāvato. Sesamettha uttānameva.

‘두 가지 선(jhāna)으로’란 대상에 대한 성찰(ārammaṇūpanijjhāna)과 특성에 대한 성찰(lakkhaṇūpanijjhāna)의 구분에 따른 두 가지 선으로라는 뜻이다. ‘다섯 가지 그릇된 생계의 힘으로’란 속임(kuhanā), 지껄임(lapanā), 암시(nemittikatā), 핍박(nippesikatā), 이익으로 이익을 구함(lābhena lābhaṃ nijigīsanatā)이라 일컬어지는 다섯 가지 그릇된 생계의 힘을 말한다. ‘물들지 않는다’란 갈애나 견해의 집착이 없으므로 잠재성향(anusaya)이나 대상을 취함에 있어서 결합하거나 달라붙지 않는다는 것이다. 나머지는 여기서 명백하다.

Nāgasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

나카 경(Nāgasutta)의 주석이 끝났다.

2. Migasālāsuttavaṇṇanā

2. 미가살라 경(Migasālāsuttavaṇṇanā)의 주석

44. Dutiye samasamagatiyāti ka-kārassa ya-kāravasena niddesoti āha ‘‘samabhāveneva samagatikā’’ti. Bhavissantīti atītatthe anāgatavacanaṃ katanti āha ‘‘bhavissantīti jātā’’ti. Purāṇassa hi isidattassa ca samagatikaṃ sandhāya sā evamāha.

44. 두 번째에서 ‘완전히 평등한 행선지를 가진 자(samasamagatiyā)’란 k-자가 y-자로 변한 설시이므로 ‘평등한 상태로서 같은 행선지를 가진 자’라고 설명하였다. ‘될 것이다(bhavissanti)’는 과거의 의미에 미래형 어미를 사용한 것이므로 ‘태어났다’고 하였다. 왜냐하면 그녀(미가살라)가 고(故) 푸라나와 이시다타의 같은 행선지를 염두에 두고 그렇게 말했기 때문이다.

Ammakāti mātugāmo. Upacāravacanañhetaṃ. Itthīsu yadidaṃ ammakā mātugāmo jananī janikāti. Tenāha ‘‘itthī hutvā itthisaññāya eva samannāgatā’’ti.

‘엄마카(ammakā)’란 여인(mātugāmo)을 말한다. 이는 관용적인 표현이다. 여인들에 대하여 ‘엄마카, 여인, 생모, 낳은 자’ 등으로 불린다. 그래서 ‘여인이 되어 여인이라는 인식(itthisaññā)을 갖추었다’라고 하였다.

Diṭṭhiyā paṭivijjhitabbaṃ appaṭividdhaṃ hotīti atthato kāraṇato ca paññāya paṭivijjhitabbaṃ appaṭividdhaṃ hoti, nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā yāthāvato aviditaṃ hoti. Samaye samaye kilesehi vimuccanakaṃ pītipāmojjaṃ idha sāmāyikaṃ ma-kāre akārassa dīghaṃ katvā. Tenāha – ‘‘sāmāyikampi vimuttiṃ na labhatīti kālānukālaṃ dhammassavanaṃ nissāya pītipāmojjaṃ na labhatī’’ti. Pamiṇantīti ettha ārambhattho pa-saddoti āha ‘‘tuletuṃ ārabhantī’’ti. Paṇītoti visiṭṭho.

‘견해로 꿰뚫어야 할 것을 꿰뚫지 못한 것’이란 의미와 원인의 측면에서 지혜로 꿰뚫어야 할 것을 꿰뚫지 못한 것으로, 엉킨 것을 풀고 덤불을 걷어내듯 있는 그대로 알지 못한 것이다. ‘때때로 번뇌로부터 해방되는 희열과 환희’에서 ‘사마이카(sāmāyika)’는 m-자 뒤의 a-자를 길게 한 것이다. 그래서 ‘일시적인(sāmāyika) 해탈도 얻지 못한다 함은 때때로 법을 듣는 것에 의지하여 생기는 희열과 환희를 얻지 못함을 말한다’라고 하였다. ‘측량한다(pamiṇanti)’에서 ‘pa-’ 소리는 시작의 의미이므로 ‘비교하기 시작한다’라고 하였다. ‘수승한(paṇīto)’은 탁월함을 뜻한다.

Tadantaranti vacanavipallāsena upayogatthe sāmivacanaṃ katanti āha ‘‘taṃ antaraṃ taṃ kāraṇa’’nti. Lobhassa aparāparuppattiyā bahuvacanavasena ‘‘lobhadhammā’’ti vuttā. Sīlena visesī ahosi methunadhammaviratiyā samannāgatattā.

‘그 차이(tadantaraṃ)’란 단어의 도치에 의해 목적격의 의미에 소유격 문구를 사용한 것이므로 ‘그 차이, 그 원인’이라고 하였다. 탐욕이 거듭거듭 일어나는 것에 대해 복수형으로 ‘탐욕의 법들(lobhadhammā)’이라 하였다. 계로써 수승하게 되었다는 것은 음욕의 법으로부터 멀어짐(methunadhammavirati)을 갖추었기 때문이다.

Migasālāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

미가살라 경의 주석이 끝났다.

3-6. Iṇasuttādivaṇṇanā

3-6. 이나 경(Iṇasutta) 등의 주석

45-48. Tatiye [Pg.114] daliddo nāma duggato, tassa bhāvo dāliddiyaṃ. Na etassa sakaṃ sāpateyyanti assako, asāpateyyo. Tenāha ‘‘attano santakena rahito’’ti. ‘‘Buddho dhammo saṅgho’’ti vutte ‘‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’ti kenaci akampiyabhāvena okappanaṃ ratanattayaguṇe ogāhetvā kappanaṃ okappanasaddhā nāma. ‘‘Idaṃ akusalaṃ kammaṃ no sakaṃ, idaṃ pana kammaṃ saka’’nti evaṃ byatirekato anvayato ca kammassakatajānanapaññā kammassakatapaññā. Tividhañhi duccaritaṃ attanā katampi sakakammaṃ nāma na hoti atthabhañjanato. Sucaritaṃ sakakammaṃ nāma atthajananato. Iṇādānasminti paccattavacanatthe etaṃ bhummanti āha ‘‘iṇaggahaṇaṃ vadāmī’’ti.

45-48. 세 번째에서 ‘가난한 자(daliddo)’란 곤궁한 자를 뜻하며, 그 상태가 ‘가난(dāliddiyaṃ)’이다. 자기 소유의 재산이 없는 것을 ‘가진 것 없는 자(assako)’, ‘재산 없는 자’라 한다. 그래서 ‘자기 소유가 없는 자’라고 하였다. ‘붓다, 담마, 상가’라고 일컬어질 때 ‘세존께서는 정등각자이시고, 법은 잘 설해졌으며, 상가는 잘 도를 닦는다’라고 누군가에 의해 흔들릴 수 없는 상태로 확신하는 것, 삼보의 공덕에 깊이 들어가는 확신을 ‘확신하는 믿음(okappanasaddhā)’이라 한다. ‘이 해로운 업은 나의 것이 아니나, 이 업은 참으로 나의 것이다’라고 이와 같이 부정과 긍정의 방식으로 업이 자신의 주인임을 아는 지혜를 ‘업자성 정견(kammassakatapaññā)’이라 한다. 세 가지 악행은 비록 자신이 지었더라도 이익을 파괴하므로 ‘자신의 업’이라 할 수 없다. 선행은 이익을 생성하므로 ‘자신의 업’이라 불린다. ‘빚을 지는 것(iṇādānasmiṃ)’에서 이는 처격(locative)이 주격의 의미로 쓰인 것이므로 ‘빚을 지는 것을 (가난이라) 말한다’고 설명하였다.

Kaṭaggāhoti kataṃ sabbaso siddhameva katvā gahaṇaṃ. So pana vijayalābho hotīti āha ‘‘jayaggāho’’ti. Hirimano etassāti hirimanoti āha ‘‘hirisampayuttacitto’’ti, pāpajigucchanalakkhaṇāya hiriyā sampayuttacittoti attho. Ottappati ubbijjati bhāyati sīlenāti ottappī, ottappena samannāgato. Nirāmisaṃ sukhanti tatiyajjhānasukhaṃ dūrasamussāritakāmāmisattā. Upekkhanti catutthajjhānupekkhaṃ, na yaṃ kiñci upekkhāvedananti āha ‘‘catutthajjhānupekkha’’nti. Āraddhavīriyoti paggahitaparipuṇṇakāyikacetasikavīriyoti attho. Yo gaṇasaṅgaṇikaṃ vinodetvā catūsu iriyāpathesu aṭṭhaārambhavatthuvasena ekako hoti, tassa kāyikaṃ vīriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti. Cittasaṅgaṇikaṃ vinodetvā aṭṭhasamāpattivasena ekako hoti. Gamane uppannakilesassa ṭhānaṃ pāpuṇituṃ na deti, ṭhāne uppannakilesassa nisajjaṃ, nisajjāya uppannakilesassa sayanaṃ pāpuṇituṃ na deti, uppannaṭṭhāneyeva kilese niggaṇhāti. Ayaṃ cetasikaṃ vīriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti. Paṭipakkhadūrībhāvena seṭṭhaṭṭhena ca eko udetīti ekodi, ekaggatā. Tassa yogato ekaggacitto idha ekodi. Paṭipakkhato attānaṃ nipāti, taṃ vā nipayati visosetīti nipako. Aññataraṃ kāyādibhedaṃ ārammaṇaṃ sātisayāya satiyā saratīti sato. Tenāha ‘‘ekaggacitto’’tiādi.

‘승패를 결정함(kaṭaggāho)’이란 행한 것을 완전히 성취된 상태로 만드는 것이니, 곧 승리를 얻는 것이므로 ‘승리의 획득’이라 하였다. ‘부끄러움을 아는 마음을 가진 자’를 ‘히리마노(hirimano)’라 하였으니, 즉 죄악을 혐오하는 특징인 부끄러움(hiri)과 결합한 마음을 가진 자라는 뜻이다. ‘오타피(ottappī)’란 계로 인해 두려워하고 전율하며 무서워하는 자, 즉 두려움(ottappa)을 갖춘 자를 말한다. ‘비세속적인 행복(nirāmisaṃ sukhaṃ)’이란 감각적 욕망의 미끼를 멀리 물리쳤기 때문에 제3선의 행복을 뜻한다. ‘평온(upekkhā)’은 제4선의 평온을 뜻하며, 일반적인 평온의 느낌이 아니므로 ‘제4선의 평온’이라 하였다. ‘정진을 시작한 자(āraddhavīriyo)’란 신체적, 정신적 정진을 드높여 완수했다는 의미이다. 대중과의 섞임을 떨쳐버리고 네 가지 자세(iriyāpatha)에서 여덟 가지 정진의 근거에 따라 홀로 있는 자의 신체적 정진이 ‘시작되었다’고 한다. 마음의 섞임을 떨쳐버리고 여덟 가지 증득(samāpatti)에 따라 홀로 있는 자, 가고 있는 중에 일어난 번뇌가 서 있는 상태까지 미치지 못하게 하고, 서 있는 중에 일어난 번뇌가 앉아 있는 상태까지, 앉아 있는 중에 일어난 번뇌가 누워 있는 상태까지 미치지 못하게 하여 번뇌가 일어난 바로 그 자리에서 굴복시키는 자, 이의 정신적 정진이 ‘시작되었다’고 한다. 반대되는 것(paṭipakkha)에서 멀어지고 수승한 의미에서 홀로 솟아오른 것이 ‘에코디(ekodi)’, 즉 일념(ekaggatā)이다. 그것을 수행하여 마음이 집중된 상태가 여기서의 ‘에코디’이다. 반대되는 것으로부터 자신을 보호하거나 그것을 건조시켜 떨어뜨리는 자가 ‘슬기로운 자(nipako)’이다. 신체 등 어떤 하나의 대상을 뛰어난 마음챙김으로 기억하는 자가 ‘마음챙기는 자(sato)’이다. 그래서 ‘집중된 마음을 가진 자’ 등으로 설명하였다.

Akuppā me vimuttīti mayhaṃ arahattaphalavimutti akuppatāya akuppārammaṇatāya ca akuppā. Sā hi rāgādīhi na kuppatīti akuppatāyapi akuppā[Pg.115]. Akuppaṃ nibbānamassā ārammaṇanti akuppārammaṇatāyapi akuppā. Tenevāha ‘‘akuppārammaṇattā’’tiādi. Bhavasaṃyojanānanti kāmarāgapaṭighamānadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsabhavarāgaissāmacchariya- avijjāsaṅkhātānaṃ dasannaṃ saṃyojanānaṃ. Imāni hi satte bhavesu saṃyojenti upanibandhanti bhavābhavena saṃyojenti, tasmā bhavasaṃyojanānīti vuccanti. Khīṇāsavo uttamaaṇaṇo kilesaiṇānaṃ abhāvato. Aññe hi sattā yāva na kilesā pahīyanti, tāva saiṇā nāma aserivihārabhāvato. Catutthādīni uttānatthāni.

‘나의 해탈은 요동함이 없다(akuppā me vimuttī)’란 나의 아라한과 해탈은 요동하지 않기 때문에, 또한 요동하지 않는 대상을 가졌기 때문에 요동함이 없는 것이다. 그것은 탐욕 등에 의해 흔들리지 않기에 요동함이 없으며, 요동함이 없는 열반을 그 대상으로 하기에 또한 요동함이 없다. 그래서 ‘요동함이 없는 대상을 가졌기 때문에’ 등으로 설명하였다. ‘존재의 결박들(bhavasaṃyojanānaṃ)’이란 감각적 욕망, 분노, 자만, 견해, 의심, 계금취, 존재에 대한 욕망, 질투, 인색, 무명이라 일컬어지는 열 가지 결박을 말한다. 이것들은 중생들을 존재계에 결박하고 묶어두며 이 존재에서 저 존재로 얽매이게 하므로 ‘존재의 결박들’이라 불린다. 번뇌가 다한 자(khīṇāsavo)는 번뇌라는 빚이 없으므로 ‘최고의 빚 없는 자’이다. 다른 중생들은 번뇌가 제거되지 않는 한, 자유롭지 못한 상태이므로 ‘빚이 있는 자’라고 불린다. 네 번째 등은 의미가 명백하다.

Iṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

이나 경 등의 주석이 끝났다.

7. Khemasuttavaṇṇanā

7. 케마 경(Khemasuttavaṇṇanā)의 주석

49. Sattame vutthabrahmacariyavāsoti nivutthabrahmacariyavāso. Katakaraṇīyoti ettha karaṇīyanti pariññāpahānabhāvanāsacchikiriyamāha. Taṃ pana yasmā catūhi maggehi paccekaṃ catūsu saccesu kattabbattā soḷasavidhaṃ veditabbaṃ. Tenāha ‘‘catūhi maggehi kattabba’’nti. Khandhakilesaabhisaṅkhārasaṅkhātā tayo osīdāpanaṭṭhena bhārā viyāti bhārā. Te ohitā oropitā nikkhittā pātitā etenāti ohitabhāro. Tenāha ‘‘khandhabhāraṃ…pe… otāretvā ṭhito’’ti. Anuppatto sadatthanti anuppattasadattho. Sadatthoti ca sakatthamāha ka-kārassa da-kāraṃ katvā. Ettha hi arahattaṃ attano yonisomanasikārāyattattā attūpanibandhaṭṭhena sasantānapariyāpannattā attānaṃ avijahanaṭṭhena attano uttamatthena ca attano atthattā ‘‘sakattho’’ti vuccati. Tenāha ‘‘sadattho vuccati arahatta’’nti. Sammadaññā vimuttoti sammā aññāya vimutto, acchinnabhūtāya maggapaññāya sammā yathābhūtaṃ dukkhādīsu yo yathā jānitabbo, tathā jānitvā vimuttoti attho. Tenāha ‘‘sammā hetunā’’tiādi. Vimuttoti ca dve vimuttiyo sabbassa cittasaṃkilesassa maggo nibbānādhimutti ca. Nibbāne adhimuccanaṃ tattha ninnapoṇapabbhāratāya. Arahā sabbakilesehi vimuttacittattā cittavimuttiyā vimutto. Nibbānaṃ adhimuttattā nibbāne vimutto. Sesamettha uttānameva.

49. 일곱 번째 [경]에서 '범행의 삶을 마친 자(vutthabrahmacariyavāso)'란 청정범행의 삶을 완수한 자를 말한다. '해야 할 일을 마친 자(katakaraṇīyo)'란 여기에서 해야 할 일인 철지(pariññā), 단멸(pahāna), 수습(bhāvanā), 작증(sacchikiriya)을 말한다. 그것은 네 가지 도(道)에 의해 각각 네 가지 성제에서 행해져야 하므로 열여섯 가지로 알아야 한다. 그래서 '네 가지 도에 의해 행해져야 할 것'이라고 하였다. 온(khandha)·번뇌(kilesa)·행(abhisaṅkhāra)이라 불리는 세 가지는 가라앉게 하는 성질 때문에 짐과 같으므로 '짐(bhārā)'이라 한다. 그것들을 내려놓고, 벗어버리고, 던져버리고, 떨어뜨렸기에 '짐을 내려놓은 자(ohitabhāro)'라고 한다. 그래서 '온의 짐을 … 생략 … 내려놓고 머무는 자'라고 하였다. '자신의 목적에 도달한 자(anuppatto sadatthaṃ)'란 자신의 목적을 성취한 자이다. '자신의 목적(sadattho)'은 s-kāra를 d-kāra로 바꾸어 'sakattho'라고 한 것이다. 여기에서 아라한과는 자신의 여리작의(yonisomanasikāra)에 달려 있고, 자신에게 결속되어 있으며, 자신의 상속에 포함되어 있고, 자신을 떠나지 않는 상태이며, 자신의 수승한 목적이자 자신의 이익이기 때문에 '자신의 목적(sakattho)'이라 불린다. 그래서 '자신의 목적은 아라한과를 말한다'라고 하였다. '바른 지혜로 해탈한 자(sammadaññā vimutto)'란 바르게 알고서 해탈한 자이니, 끊어짐이 없는 도의 지혜로써 바르게 여실하게 괴로움 등에서 알아야 할 것을 있는 그대로 알아서 해탈했다는 뜻이다. 그래서 '바른 원인으로' 등의 말이 나왔다. '해탈한 자(vimutto)'란 두 가지 해탈, 즉 모든 마음의 오염원으로부터의 도(道)의 해탈과 열반에 대한 확신(adhimutti)이다. 열반에 확신하는 것은 그곳으로 기울고 향하고 쏠려 있기 때문이다. 아라한은 모든 번뇌로부터 마음이 해탈했기에 심해탈(cittavimutti)로 해탈한 자이다. 열반에 확신했기에 열반에서 해탈한 자이다. 나머지는 여기에서 명백하다.

Khemasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

케마 경 주해(Khemasuttavaṇṇanā)가 끝났다.

8. Indriyasaṃvarasuttavaṇṇanā

8. 인드리아상와라 경 주해(Indriyasaṃvarasuttavaṇṇanā)

50. Aṭṭhame [Pg.116] upanisīdati phalaṃ etthāti kāraṇaṃ upanisā. Yathābhūtañāṇadassananti yathāsabhāvajānanasaṅkhātaṃ dassanaṃ. Etena taruṇavipassanaṃ dasseti. Taruṇavipassanā hi balavavipassanāya paccayo hoti. Taruṇavipassanāti nāmarūpapariggahe ñāṇaṃ, paccayapariggahe ñāṇaṃ, sammasane ñāṇaṃ, maggāmagge vavatthapetvā ṭhitañāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Nibbindati etāyāti nibbidā. Balavavipassanāti bhayatupaṭṭhāne ñāṇaṃ ādīnavānupassane ñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Paṭisaṅkhānupassanā pana muccitukamyatāpakkhikā eva. ‘‘Yāva maggāmaggañāṇadassanavisuddhi, tāva taruṇavipassanā’’ti hi vacanato upakkilesavimuttaudayabbayañāṇato balavavipassanā. Virajjati ariyo saṅkhārato etenāti virāgo, ariyamaggo. Arahattaphalanti ukkaṭṭhaniddesato vuttaṃ. Indriyasaṃvarassa sīlarakkhaṇahetuttā vuttaṃ ‘‘sīlānurakkhaṇaindriyasaṃvaro kathito’’ti.

50. 여덟 번째 [경]에서, 결과가 그곳에 의지해 앉는다는 의미에서 '원인(upanisā)'은 근거이다. '여실지견(yathābhūtañāṇadassana)'이란 본성대로 아는 것이라고 하는 봄(dassana)이다. 이것으로 초기 위빠사나(taruṇavipassanā)를 나타낸다. 초기 위빠사나는 강력한 위빠사나의 조건이 되기 때문이다. 초기 위빠사나란 명색을 파악하는 지혜, 조건을 파악하는 지혜, 명상하는 지혜, 도와 도 아님을 확정하여 머무는 지혜라는 네 가지 지혜의 동의어이다. '염오(nibbidā)'란 이것에 의해 염오하게 되는 것이다. 강력한 위빠사나란 공포의 출현에 대한 지혜, 재난을 관찰하는 지혜, 해탈하기를 원하는 지혜, 상카라에 대한 평온의 지혜라는 네 가지 지혜의 동의어이다. 반조의 관찰(paṭisaṅkhānupassanā)은 해탈하기를 원하는 측면에 속할 뿐이다. '도와 도 아님을 판별하는 지혜의 청정까지는 초기 위빠사나이다'라는 말씀에 따라, 번뇌(upakkilesa)에서 벗어난 생멸의 지혜부터 강력한 위빠사나이다. '이탐(virāgo)'이란 이것에 의해 성자가 형성된 것(saṅkhāra)에서 탐욕이 빛바래는 것이니, 성스러운 도(ariyamagga)이다. '아라한과'는 가장 뛰어난 것을 제시하기 위해 설해졌다. 감관의 단속이 계를 지키는 원인이 되기 때문에 '계의 보호는 감관의 단속이라고 설해졌다'라고 하였다.

Indriyasaṃvarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

인드리아상와라 경 주해가 끝났다.

9. Ānandasuttavaṇṇanā

9. 아난다 경 주해(Ānandasuttavaṇṇanā)

51. Navame therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamātiādipāḷipadesu imināva nayena attho daṭṭhabbo – sīlādiguṇānaṃ thirabhāvappattiyā therā. Suttageyyādi bahu sutaṃ etesanti bahussutā. Vācuggatadhāraṇena sammadeva garūnaṃ santike āgamitabhāvena āgato pariyattidhammasaṅkhāto āgamo etesanti āgatāgamā. Suttātidhammasaṅkhātassa dhammassa dhāraṇena dhammadharā. Vinayadhāraṇena vinayadharā. Tesaṃyeva dhammavinayānaṃ mātikāya dhāraṇena mātikādharā. Tattha tattha dhammaparipucchāya paripucchati. Taṃ atthaparipucchāya paripañhati vīmaṃsati vicāreti. Idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa kvatthoti paripucchanapañhanākāradassanaṃ. Āvivaṭañceva pāḷiyā atthaṃ padesantarapāḷidassanena āgamato vivaranti. Anuttānīkatañca yuttivibhāvanena uttānīkaronti. Kaṅkhāṭṭhāniyesu dhammesu saṃsayuppattiyā [Pg.117] hetuyā gaṇṭhiṭṭhānabhūtesu pāḷipadesu yāthāvato vinicchayadānena kaṅkhaṃ paṭivinodenti.

51. 아홉 번째 [경]의 '장로 비구들이 머무는데, 다문박식하고 전승된 교학을 익힌 이들이며' 등의 경 문구에서 이와 같은 방식으로 의미를 보아야 한다. 계 등의 덕성이 견고한 상태에 이르렀기에 '장로(therā)'이다. 경(Sutta)과 응송(Geyya) 등을 많이 들었기에 '다문박식한 이들(bahussutā)'이다. 암송하여 간직함으로써 스승들 곁에서 바르게 전승된 상태가 된, 교학의 법이라 일컬어지는 전승된 교학(āgama)을 갖추었기에 '전승된 교학을 익힌 이들(āgatāgamā)'이다. 경 등의 법이라 일컬어지는 법을 수지하였기에 '법을 수지하는 이들(dhammadharā)'이다. 율을 수지하였기에 '율을 수지하는 이들(vinayadharā)'이다. 바로 그 법과 율의 논모(mātikā)를 수지하였기에 '논모를 수지하는 이들(mātikādharā)'이다. 여기저기에서 법에 관해 질문함으로써 질문한다. 그것의 의미를 질문함으로써 묻고 검토하고 조사한다. '존자시여, 이것은 어떠합니까? 이것의 의미는 무엇입니까?'라는 것은 질문하고 묻는 양상을 보여주는 것이다. 드러나지 않은 구절의 의미를 다른 구절의 전승된 가르침을 보여줌으로써 전승에 따라 드러낸다(vivaranti). 명확하지 않은 것을 논리적인 설명으로 명확하게 한다(uttānīkaronti). 의심스러운 법들에 대해 의심이 일어나는 원인이 되어 난해한 지점이 된 경의 구절들에서 올바르게 판결을 내려줌으로써 의심을 물리친다.

Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

아난다 경 주해가 끝났다.

10. Khattiyasuttavaṇṇanā

10. 캇띠야 경 주해(Khattiyasuttavaṇṇanā)

52. Dasame bhoge adhippāyo etesanti bhogādhippāyā. Paññatthāya etesaṃ mano upavicaratīti paññūpavicārā. Pathaviyā dāyatthāya vā cittaṃ abhiniveso etesanti pathavībhinivesā. Mantā adhiṭṭhānaṃ patiṭṭhā etesanti mantādhiṭṭhānā. Iminā nayena sesapadānipi veditabbāni. Sesaṃ uttānameva.

52. 열 번째 [경]에서, 재물(bhoga)에 목적(adhippāyo)이 있는 자들이기에 '재물을 목적으로 하는 이들(bhogādhippāyā)'이다. 지혜를 위해 그들의 마음이 움직이기에 '지혜를 따라 움직이는 이들(paññūpavicārā)'이다. 대지의 소유권에 마음이 집착하기에 '영토에 집착하는 이들(pathavībhinivesā)'이다. 상의함(mantā)이 결정이자 근거이기에 '상의함에 근거하는 이들(mantādhiṭṭhānā)'이다. 이런 방식으로 나머지 구절들도 알아야 한다. 나머지는 명백하다.

Khattiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

캇띠야 경 주해가 끝났다.

11. Appamādasuttavaṇṇanā

11. 압빰마다 경 주해(Appamādasuttavaṇṇanā)

53. Ekādasame jaṅgalānanti ettha yo nipicchalo na anūpo nirudakatāya thaddhalūkho bhūmippadeso, so ‘‘jaṅgalo’’ti vuccati. Tabbahulatāya pana idha sabbo bhūmippadeso jaṅgalo. Tasmiṃ jaṅgale jātā bhavāti vā jaṅgalā, tesaṃ jaṅgalānaṃ. Evañhi nadicarānampi hatthīnaṃ saṅgaho kato hoti samodhātabbānaṃ viya samodhāyakānampi idha jaṅgalaggahaṇena gahetabbato. Pathavītalacārīnanti iminā jalacārino ca nivatteti adissamānapādattā. ‘‘Pāṇāna’’nti sādhāraṇavacanampi ‘‘padajātānī’’ti saddantarasannidhānena visesaniviṭṭhameva hotīti āha ‘‘sapādakapāṇāna’’nti. ‘‘Muttagata’’ntiādīsu (ma. ni. 2.119; a. ni. 9.11) gata-saddo viya idha jāta-saddo anatthantaroti āha ‘‘padajātānīti padānī’’ti. Samodhānanti samavarodhaṃ, antogadhaṃ vā. Tenāha ‘‘odhānaṃ upanikkhepaṃ gacchantī’’ti. Kūṭaṅgamāti pārimantena kūṭaṃ upagacchanti. Kūṭaninnāti kūṭacchiddamagge pavisanavasena kūṭe ninnā. Kūṭasamosaraṇāti chidde anupavisanavasena ca āhacca avatthānena ca kūṭe samodahitvā ṭhitā. Vaṇṭe [Pg.118] patamāne sabbāni bhūmiyaṃ patantīti āha ‘‘vaṇṭānuvattakāni bhavantī’’ti.

53. 열한 번째 [경]의 '숲에 사는 동물들(jaṅgalānaṃ)'에서, 질척이지 않고 늪지가 아니며 물이 없어 딱딱하고 거친 지면을 '숲(jaṅgalo)'이라 한다. 그러나 여기서는 그것이 많기 때문에 모든 지면을 숲이라 한다. 그 숲에서 태어나고 존재하는 자들이기에 숲에 사는 동물들(jaṅgalā)이다, 그들 숲에 사는 동물들의 [발자국]이다. 이와 같이 하면 강에 사는 코끼리들도 포함되니, 포함되어야 할 것들처럼 포함하는 것들도 여기서 '숲'이라는 표현으로 잡아야 하기 때문이다. '지면을 다니는 이들(pathavītalacārīnaṃ)'이라는 말로 수중 생물들은 제외하는데, 발이 보이지 않기 때문이다. '생명체들의(pāṇānaṃ)'라는 일반적인 단어도 '여러 발자국(padajātāni)'이라는 다른 단어의 인접함으로 인해 특수하게 한정되므로 '발이 있는 생명체들의'라고 하였다. '배설물(muttagata)' 등의 단어에서 'gata'라는 말이 그러하듯이, 여기서 'jāta'라는 말도 의미가 다르지 않으므로 '여러 발자국(padajātāni)이란 발자국(padāni)들이다'라고 하였다. '포섭됨(samodhānaṃ)'이란 하나로 모임, 혹은 포함됨이다. 그래서 '포함됨, 아래에 놓임으로 나아간다'라고 하였다. '지붕 마룻대로 향한다(kūṭaṅgamā)'란 위쪽의 마룻대로 향하는 것이다. '지붕 마룻대로 쏠린다(kūṭaninnā)'란 지붕 마룻대의 틈새 길로 들어가는 방식으로 마룻대로 쏠리는 것이다. '지붕 마룻대로 모인다(kūṭasamosaraṇā)'란 틈새로 들어가지 않고 마주쳐 머무름으로써 마룻대에 함께 놓여 머무는 것이다. [열매의] 꼭지가 떨어질 때 모두 땅에 떨어지므로 '꼭지를 따르는 것들이 된다'라고 하였다.

Appamādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

압빰마다 경 주해가 끝났다.

12. Dhammikasuttavaṇṇanā

12. 담미까 경 주해(Dhammikasuttavaṇṇanā)

54. Dvādasame jātibhūmiyanti ettha jananaṃ jāti, jātiyā bhūmi jātibhūmi, jātaṭṭhānaṃ. Taṃ kho panetaṃ neva kosalamahārājādīnaṃ, na caṅkibrāhmaṇādīnaṃ, na sakkasuyāmasantusitādīnaṃ, na asītimahāsāvakānaṃ, na aññesaṃ sattānaṃ ‘‘jātibhūmī’’ti vuccati. Yassa pana jātadivase dasasahassī lokadhātu ekaddhajamālāvippakiṇṇakusumavāsacuṇṇagaṇasugandhā sabbapāliphullamiva nandanavanaṃ virocamānā paduminipaṇṇe udakabindu viya akampittha, jaccandhādīnañca rūpadassanādīni anekāni pāṭihāriyāni pavattiṃsu. Tassa sabbaññubodhisattassa jātaṭṭhānaṃ, sātisayassa pana janakakapilavatthusannissayo ‘‘jātibhūmī’’ti vuccati. Jātibhūmakā upāsakāti jātibhūmivāsino upāsakā. Santanetvā sabbaso tanetvā pattharitvā ṭhitamūlāni mūlasantānakāni. Tāni pana atthato mūlāniyevāti āha ‘‘mūlasantānakānanti mūlāna’’nti.

54. 열두 번째 [담미까 숫타]의 ‘태어난 땅(jātibhūmi)’에서, 여기서 ‘jāti’는 태어남이고, ‘jāti’의 땅이 ‘jātibhūmi’이니, 곧 태어난 장소이다. 그러나 이것은 코살라 국왕 등이나 찬키 바라문 등, 혹은 사까, 수야마, 산투시따 [천신] 등, 또는 80대 제자들이나 다른 중생들의 ‘태어난 땅’을 말하는 것이 아니다. 태어난 날에 일만 세계가 마치 온갖 깃발과 화환이 흩뿌려지고 꽃가루와 향 가루로 가득하여 꽃이 만발한 난다나 숲(환희원)처럼 빛나며 연꽃잎 위의 물방울처럼 흔들렸고, 나면서부터 눈먼 자 등이 형상을 보는 등 수많은 기적이 일어났던, 그 일체지 보살의 태어난 장소이자 수승하신 분의 아버지의 거처인 카필라왓투를 ‘태어난 땅’이라 부른다. ‘태어난 땅의 우바새들(jātibhūmakā upāsakā)’이란 그 탄생지에 거주하는 우바새들이다. ‘사방으로 뻗어 나가(santanetvā)’는 모든 방향으로 뻗어 나가고 퍼져서 고정된 뿌리들이니, 곧 뿌리들의 줄기들이다. 그것은 의미상으로는 뿌리 자체이므로 ‘뿌리의 줄기들이란 뿌리들이다’라고 하였다.

Jātadivase āvudhānaṃ jotitattā, rañño aparimitassa ca sattakāyassa anatthato paripālanasamatthatāya ca ‘‘jotipālo’’ti laddhanāmattā vuttaṃ ‘‘nāmena jotipālo’’ti. Govindoti govindiyābhisekena abhisitto, govindassa ṭhāne ṭhapanābhisekena abhisittoti attho. Taṃ kira tassa brāhmaṇassa kulaparamparāgataṃ ṭhānantaraṃ. Tenāha ‘‘ṭhānena mahāgovindo’’ti. Gavaṃ paññañca vindati paṭilabhatīti govindo, mahanto govindoti mahāgovindo. Goti hi paññāyetaṃ adhivacanaṃ ‘‘gacchati atthe bujjhatī’’ti katvā. Mahāgovindo ca amhākaṃ bodhisattoyeva. So kira disampatissa nāma rañño purohitassa govindabrāhmaṇassa putto hutvā attano pitussa ca rañño ca accayena tassa putto reṇu, sahāyā [Pg.119] cassa sattabhū, brahmadatto, vessabhū, bharato, dve dhataraṭṭhāti ime satta rājāno yathā aññamaññaṃ na vivadanti. Evaṃ rajje patiṭṭhāpetvā tesaṃ atthadhamme anusāsante jambudīpatale sabbesaṃ rājāva raññaṃ, brahmāva brāhmaṇānaṃ, devova gahapatikānaṃ sakkato garukato mānito pūjito apacito uttamagāravaṭṭhānaṃ ahosi. Tena vuttaṃ ‘‘reṇuādīnaṃ sattannaṃ rājūnaṃ purohito’’ti. Imeva satta bhāradhārā mahārājāno. Vuttañhetaṃ –

태어난 날에 무기들이 빛났기 때문이고, 왕의 무량한 군대를 재난으로부터 보호할 능력이 있었기에 ‘조티팔라(빛의 수호자)’라는 이름을 얻었으므로 ‘이름은 조티팔라이다’라고 하였다. ‘고빈다(Govindo)’는 고빈디야 관정(고빈다의 지위에 임명하는 관정)을 받았다는 것이니, 고빈다의 직위에 임명하는 관정을 받았다는 의미이다. 그것은 그 바라문 가문에 대대로 전해 내려오는 직함이었다. 그래서 ‘지위로는 마하고빈다’라고 하였다. 소(ga)와 지혜를 얻고 획득하기에 고빈다이며, 위대한 고빈다이기에 마하고빈다이다. ‘Go’는 ‘가서 의미를 깨닫는다’는 뜻에서 지혜의 대명사이다. 그리고 마하고빈다는 바로 우리 보살이시다. 그는 디삼빠띠 왕의 가신(purohita)이었던 고빈다 바라문의 아들이었는데, 그의 부친과 왕이 서거한 후, 왕의 아들 레누(Reṇu)와 그의 친구들인 사따부(Sattabhū), 브라마닷따(Brahmadatta), 벳사부(Vessabhū), 바라따(Bharata), 두 명의 다따랏타(Dhataraṭṭha) 등 이 일곱 왕이 서로 다투지 않게 하였다. 이처럼 왕국에 안착시키고 그들에게 이익과 법을 가르치니, 잠부디파 전역에서 모든 왕들에게는 왕 중의 왕으로, 바라문들에게는 범천처럼, 거사들에게는 신처럼 공경받고 존중받으며 존경과 공양과 우대를 받는 최고의 경의를 받는 대상이 되었다. 그래서 ‘레누 등을 비롯한 일곱 왕의 가신(purohita)’이라고 하였다. 이들이 바로 일곱 명의 짐을 짊어진 대왕들이다. 그리하여 다음과 같이 설해졌다.

‘‘Sattabhū brahmadatto ca, vessabhū bharato saha;

Reṇu dve ca dhataraṭṭhā, tadāsuṃ satta bhāradhā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 2.308);

“사따부와 브라마닷따, 그리고 벳사부와 바라따, 레누와 두 명의 다따랏타, 이들이 당시 일곱 명의 바랏다(짐을 진 자)였다.” (디가 니까야 주석서 2.308)

Rañño diṭṭhadhammikasamparāyikatthānaṃ puro vidhānato pure saṃvidhānato purohito. Kodhāmagandhenāti kodhasaṅkhātena pūtigandhena. Karuṇā assa atthīti karuṇanti sapubbabhāgakaruṇajjhānaṃ vuttanti āha ‘‘karuṇāya ca karuṇāpubbabhāge ca ṭhitā’’ti. Yakāro sandhivasena āgatoti āha ‘‘yeteti ete’’ti. Arahattato paṭṭhāya sattamoti sakadāgāmī. Sakadāgāmiṃ upādāyāti sakadāgāmibhāvaṃ paṭicca. Sakadāgāmissa hi pañcindriyāni sakadāgāmibhāvaṃ paṭicca mudūni nāma honti. Sesamettha suviññeyyameva.

왕의 현세와 내세의 이익을 위해 앞에서 관리하고 미리 준비하기에 ‘푸로히타(purohita)’이다. ‘분노의 악취(kodhāmagandhena)’란 분노라고 하는 썩은 냄새를 말한다. ‘연민을 가진 자(karuṇaṃ)’란 자비(karuṇā)가 있는 자이니, 예비 단계의 연민의 선정(jhāna)을 말한다고 하여 ‘연민과 연민의 예비 단계에 머무는 자’라고 하였다. ‘Ya’라는 글자는 연음(sandhi)에 의해 삽입된 것이라 ‘yeteti ete(그들)’라고 하였다. ‘아라한과로부터 일곱 번째’는 일래자(사다함)이다. ‘일래자를 포함하여’란 일래자의 상태에 기인한다는 뜻이다. 일래자의 다섯 가지 감각기관(pañcindriyāni)은 일래자의 상태에 기인하여 부드러워지기 때문이다. 나머지 내용은 이해하기 쉽다.

Dhammikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

담미까 숫타(Dhammikasutta) 설명이 끝났다.

Dhammikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

담미까 왁가(Dhammikavagga, 담미까 품) 설명이 끝났다.

Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.

첫 번째 50개 경전 모음(Paṭhamapaṇṇāsaka)이 끝났다.

2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ

2. 두 번째 50개 경전 모음(Dutiyapaṇṇāsaka).

6. Mahāvaggo

6. 마하왁가(Mahāvaggo, 대품).

1. Soṇasuttavaṇṇanā

1. 소나 숫타(Soṇasutta) 설명.

55. Chaṭṭhassa [Pg.120] paṭhame nisīdi bhagavā paññatte āsaneti ettha kiṃ taṃ āsanaṃ paṭhamameva paññattaṃ, udāhu bhagavantaṃ disvā paññattanti ce? Bhagavato dharamānakāle padhānikabhikkhūnaṃ vattametaṃ, yadidaṃ attano vasanaṭṭhāne buddhāsanaṃ paññapetvāva nisīdananti dassento āha ‘‘padhānikabhikkhū’’tiādi. Buddhakāle kira yattha yattha ekopi bhikkhu viharati, sabbattha buddhāsanaṃ paññattameva hoti. Kasmā? Bhagavā hi attano santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā phāsukaṭṭhāne viharante manasi karoti – ‘‘asuko mayhaṃ santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā gato, asakkhi nu kho visesaṃ nibbattetuṃ, no’’ti. Atha naṃ passati kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā akusalavitakkaṃ vitakkayamānaṃ, tato ‘‘kathañhi nāma mādisassa satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā viharantaṃ imaṃ kulaputtaṃ akusalavitakkā adhibhavitvā anamatagge vaṭṭadukkhe saṃsāressantī’’ti tassa anuggahatthaṃ tattheva attānaṃ dassetvā taṃ kulaputtaṃ ovaditvā ākāsaṃ uppatitvā puna attano vasanaṭṭhānameva gacchati. Athevaṃ ovadiyamānā te bhikkhū cintayiṃsu ‘‘satthā amhākaṃ manaṃ jānitvā āgantvā amhākaṃ samīpe ṭhitaṃyeva attānaṃ dasseti. Tasmiṃ khaṇe, ‘bhante, idha nisīdatha nisīdathā’ti āsanapariyesanaṃ nāma bhāro’’ti. Te āsanaṃ paññapetvāva viharanti. Yassa pīṭhaṃ atthi, so taṃ paññapeti. Yassa natthi, so mañcaṃ vā phalakaṃ vā pāsāṇaṃ vā vālikāpuñjaṃ vā paññapeti. Taṃ alabhamānā purāṇapaṇṇānipi saṃkaḍḍhitvā tattha paṃsukūlaṃ pattharitvā ṭhapenti.

55. 여섯 번째의 첫 번째 경전에서 ‘세존께서 마련된 자리에 앉으셨다’고 할 때, 그 자리는 미리 마련되어 있었던 것인가, 아니면 세존을 뵙고 나서 마련된 것인가? 세존께서 살아계실 때 정진하는 비구들의 관례였으니, 즉 자신의 거처에 부처님의 자리를 마련해 두고 앉는 것임을 보여주기 위해 ‘정진하는 비구들’ 등을 언급하였다. 부처님 당시에 단 한 명의 비구라도 머무는 곳에는 어디든 부처님의 자리가 마련되어 있었다고 한다. 왜인가? 세존께서는 당신 곁에서 명상 주제(kammaṭṭhāna)를 받아 편안한 곳에 머무는 이들을 마음에 두시고 ‘아무개가 내 곁에서 명상 주제를 받아 갔는데, 과연 수승한 법을 성취할 수 있을까, 없을까?’라고 생각하시기 때문이다. 그때 그가 명상 주제를 놓아버리고 해로운 사유를 하는 것을 보시면, ‘어찌 나와 같은 스승 곁에서 명상 주제를 받아 수행하는 이 선남자를 해로운 사유가 압도하여 끝없는 윤회의 고통에 헤매게 하겠는가’라며 그를 돕기 위해 그곳에 당신을 나타내어 그 선남자를 훈계하시고, 공중으로 솟아올라 다시 당신의 거처로 돌아가신다. 이처럼 훈계를 받은 비구들은 생각했다. ‘스승님께서는 우리 마음을 아시고 오셔서 우리 곁에 당신을 나타내신다. 그때 “세존이시여, 여기 앉으십시오”라며 자리를 찾는 것은 번거로운 일이다.’ 그래서 그들은 아예 자리를 마련해 두고 지냈다. 의자가 있는 자는 그것을 마련했고, 없는 자는 침상이나 판자, 바위나 모래더미를 마련했다. 그것조차 얻지 못하면 헌 잎사귀들을 모아 그 위에 분소의(paṃsukūla)를 깔아 두었다.

Satta sarāti – chajjo, usabho, gandhāro, majjhimo, pañcamo, dhevato, nisādoti ete satta sarā. Tayo gāmāti – chajjagāmo, majjhimagāmo, sādhāraṇagāmoti tayo gāmā, samūhāti attho. Manussaloke vīṇāvādanā ekekassa sarassa vasena tayo tayo mucchanāti katvā ekavīsati mucchanā. Devaloke vīṇāvādanā pana samapaññāsa mucchanāti vadanti. Tattha hi ekekassa sarassa vasena satta [Pg.121] satta mucchanā, antarassa sarassa ca ekāti samapaññāsa mucchanā. Teneva sakkapañhasuttasaṃvaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.345) ‘‘samapaññāsa mucchanā mucchetvā’’ti pañcasikhassa vīṇāvādanaṃ dassentena vuttaṃ. Ṭhānā ekūnapaññāsāti ekekasseva sarassa satta satta ṭhānabhedā, yato sarassa maṇḍalatāvavatthānaṃ hoti. Ekūnapaññāsaṭṭhānaviseso tisso duve catasso catasso tisso duve catassoti dvāvīsati sutibhedā ca icchitā.

일곱 가지 음(sarā)이란 사조(chajjo), 우사보(usabho), 간다로(gandhāro), 맛지모(majjhimo), 빤짜모(pañcamo), 데와또(dhevato), 니사도(nisādo)의 일곱 가지 음이다. 세 가지 마을(gāmā)이란 사조가모, 맛지마가모, 사다라나가모의 세 가지 마을이며 무리(samūhā)라는 뜻이다. 인간 세상에서는 비파 연주 시 각 음에 따라 세 가지씩의 무차나(mucchanā)가 있어 21개 무차나가 된다. 천상계의 비파 연주에는 50개 무차나가 있다고 한다. 거기서는 각 음에 따라 일곱 가지씩의 무차나가 있고, 사이 음에 한 가지가 있어 50개가 된다. 그래서 제석문경 주석(D.A. 2.345)에서 빤짜시카의 비파 연주를 보여주며 '50개 무차나를 울려서'라고 말하였다. 49개 지위(ṭhānā)란 각 음마다 일곱 가지씩의 지위 차이가 있어 음의 영역이 확정되는 것이다. 49개 지위의 차별은 3, 2, 4, 4, 3, 2, 4의 비율로 22개 수띠(suti, 미세음)의 차이가 인정된다.

Atigāḷhaṃ āraddhanti thinamiddhachambhitattānaṃ vūpasamatthaṃ ativiya āraddhaṃ. Sabbattha niyuttā sabbatthikā. Sabbena vā līnuddhaccapakkhiyena atthetabbā sabbatthikā. Samathoyeva samathanimittaṃ. Evaṃ sesesupi. Khayā rāgassa vītarāgattāti ettha yasmā bāhirako kāmesu vītarāgo na khayā rāgassa vītarāgo sabbaso avippahīnarāgattā. Vikkhambhitarāgo hi so. Arahā pana khayā eva, tasmā vuttaṃ ‘‘khayā rāgassa vītarāgattā’’ti. Esa nayo dosamohesupi.

'지나치게 정진했다(Atigāḷhaṃ āraddhaṃ)'는 것은 혼침과 전율을 가라앉히기 위해 과도하게 정진했다는 것이다. 모든 곳에 결합된 것이 사밧티카(sabbatthikā, 일체처)이다. 혹은 침체됨과 들뜸의 부류로부터 모든 것으로 존재해야 하는 것이 사밧티카이다. 사마타 자체가 사마타의 표상(nimitta)이다. 나머지도 이와 같다. '탐욕의 멸진으로 탐욕을 떠났기 때문에'라는 구절에서, 외부의 사람들은 욕계의 탐욕을 떠났더라도 탐욕의 멸진으로 탐욕을 떠난 것은 아닌데, 탐욕이 완전히 제거되지 않았기 때문이다. 그는 단지 탐욕을 억눌렀을 뿐이다. 그러나 아라한은 탐욕을 완전히 멸진했으므로 '탐욕의 멸진으로 탐욕을 떠났기 때문에'라고 하였다. 이 원리는 성냄과 어리석음에도 적용된다.

Lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamānoti ettha labbhati pāpuṇīyatīti lābho, catunnaṃ paccayānametaṃ adhivacanaṃ. Sakkaccaṃ kātabboti sakkāro. Paccayā eva hi paṇītapaṇītā sundarasundarā abhisaṅkharitvā katā ‘‘sakkāro’’ti vuccati, yā ca parehi attano gāravakiriyā, pupphādīhi vā pūjā. Silokoti vaṇṇabhaṇanaṃ. Taṃ lābhañca, sakkārañca, silokañca, nikāmayamāno, pavattayamānoti attho. Tenevāha ‘‘catupaccayalābhañca…pe… patthayamāno’’ti.

'이득과 명예와 칭송을 갈망하며'에서, 얻어지는 것이므로 '이득(lābho)'이며, 이는 네 가지 필수품(paccaya)의 동의어이다. 정중하게 행해져야 하는 것이 '명예(sakkāro)'이다. 아주 훌륭하고 좋은 필수품들을 잘 갖추어 공양하는 것을 명예(공양)라 하며, 타인들이 자신에게 행하는 경의나 꽃 등으로 하는 공양도 포함된다. '칭송(siloko)'은 덕을 찬탄하는 것이다. 그러한 이득과 명예와 칭송을 원하고 추구한다는 뜻이다. 그래서 '네 가지 필수품의 이득을... (중략)... 바라는'이라고 말한 것이다.

Thūṇanti pasūnaṃ bandhanatthāya nikhātatthambhasaṅkhātaṃ thūṇaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.

'기둥(thūṇa)'이란 짐승들을 묶어두기 위해 땅에 박은 말뚝을 의미한다. 나머지는 이해하기 쉽다.

Soṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

소나 경 주석이 끝났다.

2. Phaggunasuttavaṇṇanā

2. 팍구나 경 주석

56. Dutiye samadhosīti samantato adhosi. Sabbabhāgena pariphandanacalanākārena apacitiṃ dasseti. Vattaṃ kiretaṃ bāḷhagilānenapi vuḍḍhataraṃ [Pg.122] disvā uṭṭhitākārena apaciti dassetabbā. Tena pana ‘‘mā cali mā calī’’ti vattabbo, taṃ pana calanaṃ uṭṭhānākāradassanaṃ hotīti āha ‘‘uṭṭhānākāraṃ dassetī’’ti. Santimāni āsanānīti paṭhamameva paññatthāsanaṃ sandhāya vadati. Buddhakālasmiñhi ekassapi bhikkhuno vasanaṭṭhāne – ‘‘sace satthā āgacchissati, āsanaṃ paññattameva hotū’’ti antamaso phalakamattampi paṇṇasanthāramattampi paññattameva. Khamanīyaṃ yāpanīyanti kacci dukkhaṃ khamituṃ, iriyāpathaṃ vā yāpetuṃ sakkāti pucchati. Sīsavedanāti kutoci nikkhamituṃ alabhamānehi vātehi samuṭṭhāpitā balavatiyo sīsavedanā honti.

56. 두 번째 경에서 '꿈틀거렸다(samadhosī)'는 것은 사방으로 움직였다는 뜻이다. 몸 전체가 요동치고 움직이는 모습으로 공경을 표한 것이다. 비록 중병에 걸렸더라도 연장자를 보고 일어나는 듯한 모습으로 공경을 표해야 한다는 것이 규칙(vatta)이다. 그러자 세존께서 '움직이지 마십시오, 움직이지 마십시오'라고 말씀하셨는데, 그 움직임이 일어나는 모습을 보여주는 것이기에 '일어나는 기색을 보였다'라고 하였다. '여기에 이 좌석들이 있다'는 것은 처음에 미리 마련된 좌석을 두고 하신 말씀이다. 부처님 당시에는 한 명의 비구가 머무는 곳이라도 '만약 스승께서 오신다면 좌석이 마련되어 있어야 한다'고 생각하여, 적어도 판자나 풀 방석이라도 미리 마련해 두었다. '견딜 만하며 버틸 만한가'라는 질문은 고통을 견디고 일상 활동을 유지할 수 있는지를 묻는 것이다. '머리의 통증(sīsavedanā)'이란 밖으로 빠져나가지 못한 바람(기운) 때문에 일어난 강력한 두통을 말한다.

Phaggunasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

팍구나 경 주석이 끝났다.

2. Chaḷabhijātisuttavaṇṇanā

2. 여섯 가지 계급(Chaḷabhijāti) 경 주석

57. Tatiye abhijātiyoti ettha abhi-saddo upasaggamattaṃ, na atthavisesajotakoti āha ‘‘cha jātiyo’’ti. Abhijāyatīti etthāpi eseva nayo.

57. 세 번째 경에서 '계급(abhijātiyo)'이라는 단어에서 '아비(abhi)'는 접두사일 뿐 특별한 의미를 나타내는 것은 아니라고 하며 '여섯 가지 계급'이라 하였다. '태어나다(abhijāyatī)'에서도 이와 같다.

Urabbhe hanantīti orabbhikā. Evaṃ sūkarikādayo veditabbā. Rodenti kururakammantatāya sappaṭibaddhe satte assūni mocentīti ruddā, te eva luddā ra-kārassa la-kāraṃ katvā. Iminā aññepi ye keci māgavikā nesādā vuttā, te pāpakammappasutatāya ‘‘kaṇhābhijātī’’ti vadati.

양을 잡는 자들이 오랍비카(orabbhikā)이다. 돼지 도살자 등도 이와 같이 알아야 한다. 잔혹한 일(kamma)로 인연 있는 생명들을 울게 하여 눈물을 흘리게 하므로 루따(ruddā)라고 하며, '라(ra)'를 '라(la)'로 바꾸어 루따(luddā, 사냥꾼)라고도 한다. 이를 통해 다른 사냥꾼들이나 어부들도 말한 것이며, 그들은 악업에 전념하기에 '검은 계급(kaṇhābhijāti)'이라고 부른다.

Bhikkhūti ca buddhasāsane bhikkhū. Te kira sacchandarāgena paribhuñjantīti adhippāyena catūsu paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādantīti ‘‘kaṇṭakavuttikā’’ti vadati. Kasmāti ce? Yasmā te paṇīte paccaye paṭisevantīti tassa micchāgāho. Ñāyaladdhepi paccaye bhuñjamānā ājīvakasamayassa vilomaggāhitāya paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti nāmāti vadatīti. Atha vā kaṇṭakavuttikā evaṃnāmakā eke pabbajitā, ye savisesaṃ attakilamathānuyogaṃ anuyuttā. Tathā hi te kaṇṭake vattantā viya hontīti ‘‘kaṇṭakavuttikā’’ti vuttā. Imameva ca atthavikappaṃ sandhāyāha ‘‘kaṇṭakavuttikāti samaṇā nāmete’’ti.

'비구들'이란 부처님의 가르침 안의 비구들이다. 그(아지위카 교주)는 비구들이 자신들의 욕망에 따라 수용한다고 생각하여, 네 가지 필수품에 가시를 넣어 먹는다는 뜻으로 '가시 같은 삶을 사는 자들(kaṇṭakavuttikā)'이라 부른다. 왜인가? 그들이 훌륭한 필수품을 수용한다는 것이 그의 그릇된 견해이기 때문이다. 법답게 얻은 필수품을 먹음에도 불구하고, 아지위카의 교리에 어긋나게 받아들인다 하여 필수품에 가시를 넣어 먹는다고 말하는 것이다. 또는 가시 같은 삶을 사는 자들이라는 이름의 어떤 출가자들이 있어, 그들이 특별히 자가학행(attakilamathānuyoga)에 전념하기도 한다. 그들은 가시 위에서 지내는 것과 같으므로 '가시 같은 삶을 사는 자들'이라 불린다. 바로 이러한 다른 해석을 염두에 두고 '가시 같은 삶을 사는 자들은 수행자들이다'라고 말한 것이다.

Lohitābhijāti [Pg.123] nāma nigaṇṭhā ekasāṭakāti vuttā. Te kira ṭhatvā bhuñjananahānappaṭikkhepādivatasamāyogena purimehi dvīhi paṇḍaratarā.

붉은 계급(lohitābhijāti)이란 옷 한 벌을 입는 니간타(nigaṇṭhā)들을 말한다. 그들은 서서 먹거나 목욕을 거부하는 등의 계율을 실천함으로써 앞의 두 부류보다 더 희다(깨끗하다).

Acelakasāvakāti ājīvakasāvake vadati. Te kira ājīvakaladdhiyā suvisuddhacittatāya nigaṇṭhehipi paṇḍaratarā. Evañca katvā attano paccayadāyake nigaṇṭhehipi jeṭṭhakatare karoti.

벌거숭이 수행자의 제자들(acelakasāvakā)은 아지위카의 제자들을 말한다. 그들은 아지위카의 교리에 의해 마음이 아주 청정하므로 니간타들보다 더 희다. 이렇게 하여 자기들에게 필수품을 보시하는 이들을 니간타들보다 더 상급자로 만든다.

Ājīvakā ājīvakiniyo ‘‘sukkābhijātī’’ti vuttā. Te kira purimehi catūhi paṇḍaratarā. Nandādayo hi tathārūpaṃ ājīvakappaṭipattiṃ ukkaṃsaṃ pāpetvā ṭhitā, tasmā nigaṇṭhehi ājīvakasāvakehi ca paṇḍaratarāti ‘‘paramasukkābhijātī’’ti vuttā.

아지위카와 아지위키니(여성 아지위카)들을 '흰 계급(sukkābhijātī)'이라 하였다. 그들은 앞의 네 부류보다 더 희다. 난다(Nanda) 등은 그러한 아지위카의 수행을 정점에 이르게 했으므로, 니간타들이나 아지위카 제자들보다 더 희다고 하여 '지극히 흰 계급(paramasukkābhijātī)'이라 불린다.

Bilaṃ olaggeyyunti maṃsabhāgaṃ nhārunā vā kenaci vā ganthitvā purisassa hatthe vā kese vā olambanavasena bandheyyuṃ. Iminā satthadhammaṃ nāma dasseti. Satthavāho kira mahākantāraṃ paṭipanno antarāmagge goṇe mate maṃsaṃ gahetvā sabbesaṃ satthikānaṃ ‘‘idaṃ khāditvā ettakaṃ mūlaṃ dātabba’’nti koṭṭhāsaṃ olambati. Goṇamaṃsaṃ nāma khādantāpi atthi, akhādantāpi atthi, khādantāpi mūlaṃ dātuṃ sakkontāpi asakkontāpi. Satthavāho yena mūlena goṇo gahito, taṃ mūlaṃ satthikehi dhāraṇatthaṃ sabbesaṃ balakkārena koṭṭhāsaṃ datvā mūlaṃ gaṇhāti. Ayaṃ satthadhammo.

'덩어리를 매달아 두다(bilaṃ olaggeyyuṃ)'는 것은 고기 덩어리를 힘줄이나 다른 것으로 묶어서 사람의 손이나 머리카락에 매달아 놓는 방식으로 묶는 것을 말한다. 이것으로 이른바 '상단의 법(satthadhamma)'을 보여준다. 전해오는 이야기에 따르면, 상단주(satthavāho)가 거대한 광야에 들어섰을 때 길에서 소가 죽자 그 고기를 취하여 모든 상인들에게 '이것을 먹고 이만큼의 값을 지불해야 한다'라며 몫을 매달아 놓았다. 소고기를 먹는 사람도 있고 먹지 않는 사람도 있으며, 먹는 사람 중에도 값을 지불할 능력이 있는 사람도 있고 없는 사람도 있다. 상단주는 소를 샀던 그 값을 상인들로부터 받아내기 위해 모든 이들에게 강제로 몫을 나누어 주고 값을 받는다. 이것이 상단의 법이다.

Kaṇhābhijātiyo samānoti kaṇhe nīcakule jāto hutvā. Kaṇhadhammanti paccatte upayogavacananti āha ‘‘kaṇhasabhāvo hutvā abhijāyatī’’ti, taṃ antogadhahetuatthaṃ padaṃ, uppādetīti attho. Tasmā kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyatīti kāḷakaṃ dasadussīlyadhammaṃ uppādeti. Sukkaṃ dhammaṃ abhijāyatīti etthāpi iminā nayena attho veditabbo. So hi ‘‘ahaṃ pubbepi puññānaṃ akatattā nīcakule nibbatto, idāni puññaṃ karissāmī’’ti puññasaṅkhātaṃ paṇḍaradhammaṃ karoti.

'검은 태생인 자(kaṇhābhijātiyo)'란 검은색의 비천한 가문에서 태어난 것을 말한다. '검은 법(kaṇhadhamma)'이란 목적격으로 쓰여 '검은 자성(kaṇhasabhāvo)이 되어 태어난다'는 뜻인데, 이는 원인의 의미를 포함하는 말로 '발생시킨다'는 뜻이다. 그러므로 '검은 법을 발생시킨다'는 것은 검은 성질인 열 가지 악행(dasadussīlya)의 법을 발생시키는 것을 뜻한다. '흰 법을 발생시킨다'는 것 또한 이와 같은 방식으로 그 의미를 이해해야 한다. 그는 '나는 과거에도 공덕을 짓하지 않아 비천한 가문에서 태어났으니, 이제는 공덕을 짓겠다'라고 생각하며 공덕이라 불리는 깨끗한(흰) 법을 행한다.

Akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānanti sace kaṇhaṃ bhaveyya, kaṇhavipākaṃ dadeyya yathā dasavidhaṃ dussīlyadhammaṃ. Sace sukkaṃ, sukkavipākaṃ dadeyya yathā dānasīlādikusalakammaṃ. Dvinnampi appadānato ‘‘akaṇhaṃ asukka’’nti vuttaṃ. Nibbānañca nāma imasmiṃ atthe arahattaṃ adhippetaṃ ‘‘abhijāyatī’’ti vacanato[Pg.124]. Tañhi kilesanibbānante jātattā nibbānaṃ nāma yathā ‘‘rāgādīnaṃ khayante jātattā rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo’’ti. Paṭippassambhanavasena vā kilesānaṃ nibbāpanato nibbānaṃ. Taṃ esa abhijāyati pasavati. Idhāpi hi antogadhahetu atthaṃ ‘‘jāyatī’’ti padaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘jāyatī’’ti imassa pāpuṇātīhi atthaṃ gahetvāva ‘‘nibbānaṃ pāpuṇātī’’ti vuttaṃ. Sukkābhijātiyo samānoti sukke uccakule jāto hutvā. Sesamettha suviññeyyameva.

'검지도 희지도 않은 열반(akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānaṃ)'이란, 만약 그것이 검은 것이라면 열 가지 악행의 법처럼 검은 과보를 줄 것이고, 만약 흰 것이라면 보시나 지계 등의 유익한 업처럼 흰 과보를 줄 것이기 때문이다. 그러나 열반은 이 두 가지 중 어느 것도 주지 않기 때문에 '검지도 희지도 않다'고 설해진 것이다. 여기서 '열반'은 '태어난다(증득한다)'는 표현으로 보아 아라한 과(arahatta)를 의미한다. 그것은 번뇌가 소멸(nibbāna)된 끝에 생겨나기에 열반이라 하니, 이는 마치 '탐욕 등이 다한 끝에 생겨나기에 탐욕의 멸진, 성냄의 멸진, 어리석음의 멸진이라 한다'는 것과 같다. 또는 번뇌를 가라앉혀 소멸시키기에 열반이라 한다. 그것을 그는 발생시킨다(증득한다). 여기서도 '태어난다(jāyati)'는 단어는 원인의 의미를 포함하고 있다. 그러나 주석서에서는 '태어난다'는 말의 의미를 '도달한다'로 취하여 '열반에 도달한다'라고 설명했다. '흰 태생인 자(sukkābhijātiyo)'란 흰색의 고귀한 가문에서 태어난 것을 말한다. 나머지는 여기서 쉽게 알 수 있는 내용이다.

Chaḷabhijātisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

여섯 가지 태생의 경(Chaḷabhijātisutta)에 대한 해설이 끝났다.

4. Āsavasuttavaṇṇanā

4. 번뇌의 경(Āsavasutta)에 대한 해설

58. Catutthe saṃvarenāti saṃvarena hetubhūtena vā. Idhāti ayaṃ idha-saddo sabbākārato indiyasaṃvarasaṃvutassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano, aññassa tathābhāvappaṭisedhano vāti vuttaṃ ‘‘idhāti idhasmiṃ sāsane’’ti. Paṭisaṅkhāti paṭisaṅkhāya. Saṅkhā-saddo ñāṇakoṭṭhāsapaññattigaṇanādīsu dissati ‘‘saṅkhāyekaṃ paṭisevatī’’tiādīsu (ma. ni. 2.168) hi ñāṇe dissati. ‘‘Papañcasaññāsaṅkhā samudācarantī’’tiādīsu (ma. ni. 1.202, 204) koṭṭhāse. ‘‘Tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ saṅkhā samaññā’’tiādīsu (dha. sa. 1313-1315) paññattiyaṃ. ‘‘Na sukaraṃ saṅkhātu’’ntiādīsu (saṃ. ni. 2.128) gaṇanāya. Idha pana ñāṇe daṭṭhabbo. Tenevāha ‘‘paṭisañjānitvā paccavekkhitvāti attho’’ti. Ādīnavapaccavekkhaṇā ādīnavapaṭisaṅkhāti yojanā. Sampalimaṭṭhanti ghaṃsitaṃ. Anubyañjanasoti hatthapādasitaālokitavilokitādippakārabhāgaso. Tañhi ayonisomanasikaroto kilesānaṃ anubyañjanato ‘‘anubyañjana’’nti vuccati. Nimittaggāhoti itthipurisanimittassa subhanimittādikassa vā kilesavatthubhūtassa nimittassa gāho. Ādittapariyāyenāti ādittapariyāye (saṃ. ni. 4.28; mahāva. 54) āgatanayena veditabbo.

58. 네 번째에서 '단속으로(saṃvarena)'란 단속을 원인으로 한다는 뜻이다. '여기(idha)'라는 말에 대해서는 '여기는 이 가르침(sāsane) 안을 뜻한다'라고 하였는데, 이는 모든 면에서 감관의 단속을 갖춘 사람의 의지처가 되는 가르침을 밝히고, 다른 곳에는 그러한 상태가 없음을 부정하는 것이다. '심사숙고하여(paṭisaṅkhā)'란 깊이 생각한 후라는 뜻이다. '상카(saṅkhā)'라는 단어는 지혜, 부분, 명칭, 계산 등의 의미로 쓰인다. '지혜로써 숙고하여[saṅkhāya] 수용한다' 등의 구절에서는 지혜의 의미로 쓰인다. '희론의 지각에 따른 부분들[saṅkhā]이 일어난다' 등의 구절에서는 부분(koṭṭhāsa)의 의미로 쓰인다. '그 갖가지 법들에 대한 명칭[saṅkhā]과 이름' 등의 구절에서는 명칭(paññatti)의 의미로 쓰인다. '계산하기[saṅkhātuṃ] 쉽지 않다' 등의 구절에서는 계산의 의미로 쓰인다. 그러나 여기서는 지혜의 의미로 보아야 한다. 그래서 '잘 알아차리고 반조한다는 뜻이다'라고 설명한 것이다. '재난의 반조'가 곧 '재난에 대한 심사숙고'라고 연결된다. '문질러진(sampalimaṭṭha)'이란 비벼진 것을 말한다. '세세한 특징(anubyañjanaso)'이란 손, 발, 미소, 보는 것, 훑어보는 것 등의 구체적인 부분들을 말한다. 그것을 이치에 맞지 않게 마음에 잡도리하면 번뇌들이 뒤따라 나타나기 때문에 '세세한 특징[anubyañjana]'이라 부른다. '상을 취함(nimittaggāho)'이란 남녀의 모습이나 아름다운 모습 등 번뇌의 대상이 되는 상을 취하는 것이다. '아딧타빠리야야 경(Ādittapariyāya)의 방식에 따라'라는 것은 아딧타빠리야야 경에 전해지는 방식대로 이해해야 한다.

Yathā itthiyā indriyaṃ itthindriyaṃ, na evamidaṃ, idaṃ pana cakkhumeva indriyanti cakkhundriyaṃ. Tenāha ‘‘cakkhumeva indriya’’nti. Yathā āvāṭe niyataṭṭhitiko kacchapo ‘‘āvāṭakacchapo’’ti vuccati, evaṃ tappaṭibaddhavuttitāya taṃ ṭhāno [Pg.125] saṃvaro cakkhundriyasaṃvaro. Tenāha ‘‘cakkhundriye saṃvaro cakkhundriyasaṃvaro’’ti. Nanu ca cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā natthi. Na hi cakkhupasādaṃ nissāya sati vā muṭṭhassaccaṃ vā uppajjati. Apica yadā rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthaṃ āgacchati, tadā bhavaṅge dvikkhattuṃ uppajjitvā niruddhe kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati. Tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ, tato vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ, tato vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ, tato kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati, tadanantaraṃ javanaṃ javati. Tatthāpi neva bhavaṅgasamaye, na āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye ca saṃvaro vā asaṃvaro vā atthi. Javanakkhaṇe pana sace dussīlyaṃ vā muṭṭhassaccaṃ vā aññāṇaṃ vā akkhanti vā kosajjaṃ vā uppajjati, asaṃvaro hoti. Tasmiṃ pana sīlādīsu uppannesu saṃvaro hoti, tasmā ‘‘cakkhundriye saṃvaro’’ti kasmā vuttanti āha ‘‘javane uppajjamānopi hesa…pe… cakkhundriyasaṃvaroti vuccatī’’ti.

마치 여자의 기능이 여근(itthindriya)인 것처럼 이것도 그러한 것은 아니다. 이것은 눈 자체가 기능이기에 안근(cakkhundriya)이라 한다. 그래서 '눈 자체가 기능이다'라고 하였다. 마치 구덩이에 머물러 있는 거북이를 '구덩이 거북이'라고 부르는 것처럼, 그곳(안근)에 매여 작용하기 때문에 그 장소에서의 단속을 안근의 단속이라 한다. 그래서 '안근에서의 단속이 안근의 단속이다'라고 하였다. 그런데 안근 자체에는 단속이나 비단속이 없지 않은가? 눈의 감성(cakkhupasāda)을 의지해서 마음챙김이나 망각이 일어나는 것은 아니기 때문이다. 그러나 형색이라는 대상이 눈의 영역에 들어올 때, 존재지속심(bhavaṅga)이 두 번 일어나 멸한 뒤, 작용만 하는 의계(kiriyamanodhātu)가 전향의 역할을 수행하며 일어나 멸한다. 그다음 안비식이 보는 역할을, 그다음 과보의 의계가 받아들이는 역할을, 그다음 과보의 의식계가 조사하는 역할을, 그다음 작용만 하는 무인 의식계가 결정하는 역할을 수행하며 일어나 멸하며, 그 직후에 속행(javana)이 일어난다. 거기서 존재지속심의 순간이나 전향 등의 어느 순간에도 단속이나 비단속은 존재하지 않는다. 그러나 속행의 순간에 만약 부도덕함이나 망각, 무지, 인내 없음, 게으름이 일어나면 비단속이 된다. 반면 그 순간에 계(sīla) 등이 일어나면 단속이 된다. 그렇다면 왜 '안근에서의 단속'이라고 말했는가? 이에 대해 '속행에서 일어나는 것이지만... (중략) ... 안근의 단속이라 불린다'라고 답한 것이다.

Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā nagare catūsu dvāresu asaṃvutesu kiñcāpi antogharadvārakoṭṭhakagabbhādayo susaṃvutā, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ arakkhitaṃ agopitameva hoti. Nagaradvārena hi pavisitvā corā yadicchakaṃ kareyyuṃ, evamevaṃ javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīni vīthicittānipi. Yathā pana nagaradvāresu saṃvutesu kiñcāpi antogharādayo asaṃvutā, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ sugopitameva hoti. Nagaradvāresu hi pihitesu corānaṃ paveso natthi, evamevaṃ javane sīlādīsu uppannesu dvārampi suguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīni vīthicittānipi, tasmā javanakkhaṇe uppajjamānopi cakkhundriyasaṃvaroti vuttoti.

이 말의 의미는 다음과 같다. 마치 성벽의 네 대문이 단속되지 않았을 때, 비록 집 안의 문들이나 다락방, 침실 등이 잘 단속되어 있더라도 성 안의 모든 물건은 보호받지 못하고 지켜지지 않는 것과 같다. 도둑들이 성문을 통해 들어와 마음대로 할 것이기 때문이다. 이와 마찬가지로 자와나(javana, 속행) 단계에서 부도덕 등이 일어날 때, 그 단속함이 없다면 (감관의) 문도 보호되지 않고 바왕가(bhavaṅga, 유분심)나 아왓자나(āvajjana, 전향) 등의 인식과정의 마음들도 보호되지 않는다. 그러나 마치 성문들이 단속되었을 때는 비록 집 안의 문 등이 단속되지 않았더라도 성 안의 모든 물건이 잘 보호되고 잘 지켜지는 것과 같다. 성문들이 닫혀 있으면 도둑들이 들어올 수 없기 때문이다. 이와 마찬가지로 자와나 단계에서 계(sīla) 등이 일어날 때, 문도 잘 보호되고 바왕가나 아왓자나 등의 인식과정의 마음들도 잘 보호된다. 그러므로 자와나의 찰나에 일어나는 것이라도 '안근의 단속'이라고 불리는 것이다.

Saṃvarena samannāgato puggalo saṃvutoti āha ‘‘upeto’’ti. Ayamevettha attho sundarataroti upari pāḷiyaṃ sandissanato vuttaṃ. Tenāha ‘‘tathā hī’’tiādi.

단속을 갖춘 사람을 단속된 자라고 하며 '구족한(upeto)'이라고 하였다. 이것이 여기서 더 나은 의미라는 사실이 이후의 경전(Pāḷi) 구절에서 나타나므로 설해졌다. 그래서 "그와 같이(tathā hī)" 등으로 말씀하신 것이다.

Yanti ādesoti iminā liṅgavipallāsena saddhiṃ vacanavipallāso katoti dasseti, nipātapadaṃ vā etaṃ puthuvacanatthaṃ. Vighātakarāti cittavighātakarā[Pg.126], kāyacittadukkhanibbattakā vā. Yathāvuttakilesahetukā dāhānubandhā vipākā eva vipākapariḷāhā. Yathā panettha āsavā aññe ca vighātakarā kilesapariḷāhā sambhavanti, taṃ dassetuṃ ‘‘cakkhudvārasmiñhī’’tiādi vuttaṃ. Taṃ suviññeyyameva. Ettha ca saṃvaraṇūpāyo, saṃvaritabbaṃ, saṃvaro, yato so saṃvaro, yattha saṃvaro, yathā saṃvaro, yañca saṃvaraphalanti ayaṃ vibhāgo veditabbo. Kathaṃ? ‘‘Paṭisaṅkhā yoniso’’ti hi saṃvaraṇūpāyo. Cakkhundriyaṃ saṃvaritabbaṃ. Saṃvaraggahaṇena gahitā sati saṃvaro. ‘‘Asaṃvutassā’’ti saṃvaraṇāvadhi. Asaṃvarato hi saṃvaraṇaṃ. Saṃvaritabbaggahaṇasiddho idha saṃvaravisayo. Cakkhundriyañhi saṃvaraṇaṃ ñāṇaṃ rūpārammaṇe saṃvarayatīti avuttasiddhoyamattho. Āsavatannimittakilesapariḷāhābhāvo phalaṃ. Evaṃ sotadvārādīsu yojetabbaṃ. Sabbatthevāti manodvāre pañcadvāre cāti sabbasmiṃ dvāre.

'얀(yan)'이라는 대용어는 성(性)의 변화와 함께 수(數)의 변화가 행해졌음을 보여주거나, 혹은 이것이 복수의 의미를 지닌 불변사(nipāta)이다. '비가따까라(vighātakarā, 고통을 일으키는)'란 마음의 고통을 일으키는 것, 혹은 몸과 마음의 괴로움을 생겨나게 하는 것을 의미한다. 앞에서 언급한 번뇌를 원인으로 하여 열기가 따르는 과보가 바로 '위빠까빠릴라하(vipākapariḷāhā, 과보의 열뇌)'이다. 여기서 어떻게 번뇌(āsava)와 그 밖의 고통을 일으키는 번뇌의 열뇌가 발생하는지 보여주기 위해 "안문(眼門)에서..." 등의 말씀이 설해졌다. 그것은 쉽게 이해될 수 있다. 그리고 여기서 단속의 수단, 단속해야 할 것, 단속 그 자체, 무엇으로부터의 단속인가, 어디에서의 단속인가, 어떻게 단속하는가, 그리고 단속의 결과가 무엇인가라는 분류를 알아야 한다. 어떻게 그러한가? "지혜롭게 숙고하여(paṭisaṅkhā yoniso)"가 단속의 수단이다. 안근은 단속해야 할 대상이다. '단속(saṃvara)'이라는 용어에 포함된 '사띠(sati, 마음챙김)'가 단속이다. "단속하지 않는 자에게(asaṃvutassa)"는 단속의 경계이다. 비단속으로부터 단속하기 때문이다. 단속해야 할 대상을 파악함으로써 여기서 단속의 영역이 확립된다. 안근을 단속하는 지혜가 형상이라는 대상에 대하여 단속한다는 것은 직접 말하지 않아도 성립되는 의미이다. 번뇌와 그로 인한 번뇌의 열뇌가 없는 것이 그 결과이다. 이와 같이 이문(耳門) 등에 대해서도 적용해야 한다. "모든 곳에서(sabbattheva)"란 의문(意門)과 오문(五門) 즉 모든 문에서라는 뜻이다.

Paṭisaṅkhā yoniso cīvarantiādīsu ‘‘sītassa paṭighātāyā’’tiādinā paccavekkhaṇameva yoniso paṭisaṅkhā. Īdisanti evarūpaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Bhavapatthanāya assādayatoti bhavapatthanāmukhena bhāvitaṃ ārammaṇaṃ assādentassa. Cīvaranti nivāsanādi yaṃ kiñcicīvaraṃ. Paṭisevatīti nivāsanādivasena paribhuñjati. Yāvadevāti payojanaparimāṇaniyamanaṃ. Sītappaṭighātādiyeva hi yogino cīvarappaṭisevanappayojanaṃ. Sītassāti sītadhātukkhobhato vā utupariṇāmato vā uppannassa sītassa. Paṭighātāyāti paṭighātanatthaṃ tappaccayassa vikārassa vinodanatthaṃ. Uṇhassāti aggisantāpato uppannassa uṇhassa. Ḍaṃsādayo pākaṭāyeva. Puna yāvadevāti niyatappayojanaparimāṇaniyamanaṃ. Niyatañhi payojanaṃ cīvaraṃ paṭisevantassa hirikopīnappaṭicchādanaṃ, itaraṃ kadāci. Hirikopīnanti sambādhaṭṭhānaṃ. Yasmiñhi aṅge vivaṭe hirī kuppati vinassati, taṃ hiriyā kopanato hirikopīnaṃ, taṃpaṭicchādanatthaṃ cīvaraṃ paṭisevati.

"지혜롭게 숙고하여 가사를..." 등의 구절에서 "추위를 막기 위해..." 등은 바로 반조(paccavekkhaṇa)가 지혜로운 숙고이다. '이와 같은(īdisaṃ)'이란 이와 같은 종류의 즐거운 대상이다. '존재에 대한 갈망으로 즐기는 자'란 존재에 대한 갈망을 수단으로 하여 증장된 대상을 즐기는 자를 말한다. '가사(cīvara)'란 하의(nivāsana) 등 어떤 종류의 가사든 말한다. '수용한다(paṭisevati)'란 하의 등으로 사용하는 것이다. '오직 ~만을 위하여(yāvadeva)'란 목적의 범위를 한정하는 것이다. 추위를 막는 것 등이 수행자가 가사를 수용하는 목적이기 때문이다. '추위의(sītassa)'란 냉대(sītadhātu)의 동요나 기후의 변화로부터 생긴 추위를 말한다. '막기 위해(paṭighātāya)'란 그것을 방지하기 위해, 즉 그것을 원인으로 하는 이상 상태를 제거하기 위해서이다. '더위의(uṇhassa)'란 불의 열기로부터 생긴 더위를 말한다. 등에(ḍaṃsa) 등은 분명하다. 다시 '오직 ~만을 위하여'란 정해진 목적의 범위를 한정하는 것이다. 가사를 수용하는 자에게 정해진 목적은 수치스러운 부위를 가리는 것이며, 다른 목적은 때때로 있을 뿐이다. '수치스러운 부위(hirikopīna)'란 부끄러운 부위를 말한다. 어떤 신체 부위가 노출되었을 때 수치심(hirī)이 일어나고 사라지게 되는데, 수치심 때문에 부끄러운 곳이라 하여 '히리고삐나'라 하며, 그것을 가리기 위해 가사를 수용한다.

Piṇḍapātanti yaṃ kiñci āhāraṃ. So hi piṇḍolyena bhikkhuno patte patanato, tattha tattha laddhabhikkhāpiṇḍānaṃ pāto sannipātoti vā ‘‘piṇḍapāto’’ti vuccati. Neva davāyāti na kīḷanāya. Na madāyāti na balamadamānamadapurisamadatthaṃ. Na maṇḍanāyāti na aṅgapaccaṅgānaṃ pīṇanabhāvatthaṃ. Na vibhūsanāyāti na tesaṃyeva sobhatthaṃ, chavisampattiatthanti attho[Pg.127]. Imāni yathākkamaṃ mohadosasaṇṭhānavaṇṇarāgūpanissayappahānatthāni veditabbāni. Purimaṃ vā dvayaṃ attano saṃkilesuppattinisedhanatthaṃ, itaraṃ parassapi. Cattāripi kāmasukhallikānuyogassa pahānatthaṃ vuttānīti veditabbāni. Kāyassāti rūpakāyassa. Ṭhitiyā yāpanāyāti pabandhaṭṭhitatthañceva pavattiyā avicchedanatthañca, cirakālaṭṭhitatthaṃ jīvitindriyassa pavattāpanatthaṃ. Vihiṃsūparatiyāti jighacchādukkhassa uparamatthaṃ. Brahmacariyānuggahāyāti sāsanamaggabrahmacariyānaṃ anuggaṇhanatthaṃ. Itīti evaṃ iminā upāyena. Purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmīti purāṇaṃ abhuttapaccayā uppajjanakavedanaṃ paṭihanissāmi. Navañca vedanaṃ na uppādessāmīti navaṃ bhuttapaccayā uppajjanakavedanaṃ na uppādessāmi. Tassā hi anuppajjanatthameva āhāraṃ paribhuñjati. Ettha abhuttapaccayā uppajjanakavedanā nāma yathāvuttajighacchānimittā vedanā. Sā hi abhuñjantassa bhiyyo bhiyyopavaḍḍhanavasena uppajjati, bhuttapaccayā anuppajjanakavedanāpi khudānimittāva aṅgadāhasūlādivedanā appavattā. Sā hi bhuttapaccayā anuppannāva na uppajjissati. Vihiṃsānimittatā cetāsaṃ vihiṃsāya viseso.

'발다(piṇḍapāta, 탁발 음식)'란 어떤 종류의 음식이든 말한다. 그것은 덩어리 형태(piṇḍa)로 비구의 바루에 떨어지기(patana) 때문에, 혹은 여기저기서 얻은 음식 덩어리들의 떨어짐(pāta) 즉 모임이기 때문에 '삔다빠따'라고 불린다. '재미를 위해서가 아니고(neva davāya)'란 놀이를 위해서가 아니라는 뜻이다. '취기를 위해서가 아니고(na madāya)'란 힘의 도취, 자만심의 도취, 남성다움의 도취를 위해서가 아니라는 뜻이다. '장식을 위해서가 아니고(na maṇḍanāya)'란 사지(신체)를 풍만하게 하기 위해서가 아니라는 뜻이다. '치장을 위해서가 아니고(na vibhūsanāya)'란 그것들의 아름다움을 위해서, 즉 피부의 윤택함을 위해서가 아니라는 뜻이다. 이것들은 순서대로 어리석음, 분노, 외형과 색깔에 대한 탐욕의 근거를 제거하기 위한 것임을 알아야 한다. 혹은 앞의 두 가지는 자신의 오염원이 생기는 것을 막기 위함이고, 뒤의 두 가지는 타인에 대해서도 그러하다. 이 네 가지 모두 감각적 쾌락에 빠지는 수행(욕락전수)을 버리기 위해 설해진 것임을 알아야 한다. '몸의(kāyassa)'란 색신(色身)을 말한다. '머묾과 유지를 위해(ṭhitiyā yāpanāya)'란 계속해서 유지되게 하기 위함이며 존속이 끊어지지 않게 하기 위함이니, 오랜 시간 머물게 하고 생명기능(jīvitindriya)을 지속시키기 위함이다. '해로움을 멈추기 위해(vihiṃsūparatiyā)'란 배고픔의 고통을 멈추기 위함이다. '청정범행을 돕기 위해(brahmacariyānuggahāya)'란 교법의 길인 청정범행을 돕기 위함이다. '이와 같이(itī)'란 이러한 방법으로라는 뜻이다. '옛 느낌을 물리치고(purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi)'란 먹지 않은 것을 원인으로 일어나는 옛 느낌을 물리칠 것이라는 뜻이다. '새로운 느낌을 일으키지 않으리라(navañca vedanaṃ na uppādessāmi)'란 먹은 것을 원인으로 일어나는 새로운 느낌을 일으키지 않겠다는 뜻이다. 그것이 생기지 않게 하기 위해 음식을 수용하기 때문이다. 여기서 먹지 않은 것을 원인으로 일어나는 느낌이란 앞에서 말한 배고픔을 원인으로 하는 느낌이다. 그것은 먹지 않는 자에게 점점 더 커지면서 일어난다. 먹은 것을 원인으로 생기지 않는 느낌이란 배고픔을 원인으로 하는 몸의 화끈거림이나 통증 등의 느낌이 일어나지 않는 것을 말한다. 그것은 먹음으로써 생기지 않았으므로 일어나지 않을 것이다. 이것들이 해로움을 원인으로 한다는 점이 해로움의 특징이다.

Yātrā ca me bhavissatīti yāpanā ca me catunnaṃ iriyāpathānaṃ bhavissati. ‘‘Yāpanāyā’’ti iminā jīvitindriyayāpanā vuttā, idha catunnaṃ iriyāpathānaṃ avicchedasaṅkhātā yāpanāti ayametāsaṃ viseso. Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti ayuttapariyesanappaṭiggahaṇaparibhogaparivajjanena anavajjatā, parimitaparibhogena phāsuvihāro. Asappāyāparimitabhojanapaccayā aratitandīvijambhitāviññugarahādidosābhāvena vā anavajjatā. Sappāyaparimitabhojanapaccayā kāyabalasambhavena phāsuvihāro. Yāvadatthaṃ udarāvadehakabhojanaparivajjanena vā seyyasukhapassasukhamiddhasukhādīnaṃ abhāvato anavajjatā. Catupañcālopamattaūnabhojanena catuiriyāpathayogyatāpādanato phāsuvihāro. Vuttañhetaṃ –

"나의 삶의 유지가 있을 것이요"라는 것은 "나의 네 가지 위의(行住坐臥)의 유지가 있을 것"이라는 뜻이다. '유지(yāpanā)'라는 말로 여기서는 생명 기능(命根)의 유지가 언급되었는데, 여기서는 네 가지 위의가 끊어지지 않는 것을 유지라고 하는 것이 그 차이점이다. "허물이 없음과 편안한 머묾"이란 부적절한 추구·받음·사용을 멀리함에 의한 허물 없음이며, 적절한 양의 사용에 의한 편안한 머묾이다. 또는 적절하지 않거나 과도한 음식으로 인한 싫증, 나태, 하품, 현자의 비난 등의 허물이 없는 것이 허물 없음이다. 적절하고 절제된 음식으로 인해 몸의 힘이 생겨나는 것이 편안한 머묾이다. 또는 배가 가득 차도록 먹는 것을 피함으로써 수면의 즐거움, 옆으로 눕는 즐거움, 혼침의 즐거움 등이 없는 것이 허물 없음이다. 네댓 숟가락 정도 덜 먹음으로써 네 가지 위의를 수행하기에 적합하게 하는 것이 편안한 머묾이다. 이에 대해 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’’ti. (theragā. 983;

mi. pa. 6.5.10);

"네댓 숟가락을 남겨두고 먹는 것을 멈추고 물을 마셔야 한다. 이것이 스스로 정진하는 비구의 편안한 머묾을 위해 충분하다." (장로게 983, 밀린다팡하 6.5.10)

Ettāvatā [Pg.128] ca payojanapariggaho, majjhimā ca paṭipadā dīpitā hoti. Yātrā ca me bhavissatīti payojanapariggahadīpanā. Yātrā hi naṃ āhārūpayogaṃ payojeti. Dhammikasukhāpariccāgahetuko phāsuvihāro majjhimā paṭipadā antadvayaparivajjanato.

이로써 목적의 파악과 중도가 밝혀진 것이다. "나의 삶의 유지가 있을 것이요"라는 것은 목적의 파악을 밝힌 것이다. 왜냐하면 유지는 음식을 사용하는 목적이 되기 때문이다. 법다운 행복을 버리지 않는 것에 근거한 편안한 머묾은 양극단을 피하기에 중도이다.

Senāsananti senañca āsanañca. Yattha vihārādike seti nipajjati āsati nisīdati, taṃ senāsanaṃ. Utuparissayavinodanappaṭisallānārāmatthanti utuyeva parisahanaṭṭhena parissayo sarīrābādhacittavikkhepakaro, tassa vinodanatthaṃ, anuppannassa anuppādanatthaṃ, uppannassa vūpasamanatthañcāti attho. Atha vā yathāvutto utu ca sīhabyagghādipākaṭaparissayo ca rāgadosādipaṭicchannaparissayo ca utuparissayo, tassa vinodanatthañceva ekībhāvaphāsukatthañca. Cīvarappaṭisevane hirīkopīnappaṭicchādanaṃ viya taṃ niyatapayojananti puna ‘‘yāvadevā’’ti vuttaṃ.

"거처(senāsana)"란 침구(sena)와 좌석(āsana)을 말한다. 사찰 등에서 자고 눕고 앉는 곳이 거처이다. "기후의 위험을 물리치고 홀로 머묾의 즐거움을 위해"라는 것은 기후 자체가 괴롭히는 의미에서의 위험으로서 신체의 질병과 마음의 산란을 일으키는데, 그것을 물리치기 위해, 즉 생기지 않은 것은 생기지 않게 하고 생긴 것은 가라앉히기 위해서라는 뜻이다. 또는 앞에서 말한 기후와 사자, 호랑이 등과 같은 드러난 위험, 그리고 탐욕, 성냄 등과 같은 감추어진 위험이 '기후와 위험'이며, 그것을 물리치고 홀로 있음의 편안함을 위해서라는 뜻이다. 가사를 사용하는 데 있어 부끄러운 곳을 가리는 것이 정해진 목적인 것처럼, 여기서도 다시 "오직 ~을 위해서만"이라고 말한 것이다.

Gilānapaccayabhesajjaparikkhāranti rogassa paccanīkappavattiyā gilānapaccayo, tato eva bhisakkassa anuññātavatthutāya bhesajjaṃ, jīvitassa parivārasambhārabhāvehi parikkhāro cāti gilānapaccayabhesajjaparikkhāro, taṃ. Veyyābādhikānanti veyyābādhato dhātukkhobhato ca taṃnibbattakuṭṭhagaṇḍapīḷakādirogato uppannānaṃ. Vedanānanti dukkhavedanānaṃ. Abyābajjhaparamatāyāti niddukkhaparamabhāvāya. Yāva taṃ dukkhaṃ sabbaṃ pahīnaṃ hoti, tāva paṭisevāmīti yojanā. Evamettha saṅkhepeneva pāḷivaṇṇanā veditabbā. Navavedanuppādatopīti na kevalaṃ āyatiṃ eva vipākapariḷāhā, atha kho atibhojanapaccayā alaṃsāṭakādīnaṃ viya navavedanuppādatopi veditabbā.

"병의 보조 조건인 약과 필수품"이란 질병의 역행하는 진행을 막기 위한 '병의 보조 조건'이며, 의사가 허락한 물건이기에 '약'이며, 생명의 주변 도구가 되기에 '필수품'이니, 이것이 '병의 보조 조건인 약과 필수품'이다. "병고에서 생긴"이란 고통(veyyābādha)과 사대의 어긋남(dhātukkhobha)으로부터, 그리고 그로부터 생긴 나병, 종기, 뾰루지 등의 질병으로부터 생겨난 것을 말한다. "느낌들"이란 고통스러운 느낌들이다. "괴로움이 없는 최상의 상태를 위하여"란 괴로움이 없는 최상의 상태를 위해서라는 뜻이다. "그 괴로움이 모두 사라질 때까지 사용한다"고 연결된다. 이와 같이 여기서 간략하게나마 빠알리 주석을 알아야 한다. "새로운 느낌의 발생으로부터도"라는 것은 단지 미래의 과보의 번뇌뿐만 아니라, 과식으로 인해 알람사따카(배가 불러 옷이 끼는 사람) 등에게 일어나는 것과 같은 새로운 느낌의 발생으로부터도 (지켜야 함을) 알아야 한다.

Kammaṭṭhānikassa calanaṃ nāma kammaṭṭhānapariccāgoti āha ‘‘calati kampati kammaṭṭhānaṃ vijahatī’’ti. ‘‘Khamo hoti sītassa uṇhassā’’ti ettha ca lomasanāgattherassa vatthu kathetabbaṃ. Thero kira cetiyapabbate piyaṅguguhāya padhānaghare viharanto antaraṭṭhake himapātasamaye lokantarikanirayaṃ paccavekkhitvā kammaṭṭhānaṃ avijahantova abbhokāse vītināmesi. Gimhasamaye ca pacchābhattaṃ bahicaṅkame kammaṭṭhānaṃ manasikaroto sedāpissa kacchehi muccanti. Atha naṃ antevāsiko āha – ‘‘idha, bhante, nisīdatha, sītalo okāso’’ti. Thero ‘‘uṇhabhayenevamhi, āvuso, idha nisinno’’ti avīcimahānirayaṃ paccavekkhitvā [Pg.129] nisīdiyeva. Uṇhanti cettha aggisantāpova veditabbo sūriyasantāpassa parato vuccamānattā. Sūriyasantāpavasena panetaṃ vatthu vuttaṃ.

명상하는 자에게 '흔들림'이란 명상 주제를 포기하는 것을 말하므로 "흔들리고 동요하며 명상 주제를 버린다"라고 하였다. "추위와 더위를 견딘다"는 것과 관련하여 로마사나가(Lomasanāga) 장로의 이야기를 해야 한다. 장로는 제티야 산(Cetiya-pabbata)의 삐양구(Piyaṅgu) 동굴 정진 처소에 머물 때, 한겨울 눈이 내리는 기간에 로깐따리카(Lokantarika) 지옥을 관찰하며 명상 주제를 버리지 않고 노지에서 시간을 보냈다. 여름철에는 식후에 밖에서 포행하며 명상 주제를 작의할 때 그의 겨드랑이에서 땀이 흘러내렸다. 그러자 제자가 "스님, 여기 앉으십시오. 시원한 곳입니다."라고 말했다. 장로는 "도반이여, 나는 더위에 대한 두려움 때문에 여기 앉아 있네"라며 아비지(Avīci) 대지옥을 관찰하며 그대로 앉아 있었다. 여기서 '더위(uṇha)'란 불의 뜨거움으로 이해해야 하는데, 태양의 열기는 뒤에 따로 언급되기 때문이다. 그러나 이 이야기는 태양의 열기와 관련하여 전해진 것이다.

Yo ca dve tayo vāre bhattaṃ vā pānīyaṃ vā alabhamānopi anamatagge saṃsāre attano pettivisayūpapattiṃ paccavekkhitvā avedhanto kammaṭṭhānaṃ na vijahatiyeva. Ḍaṃsamakasavātātapasamphassehi phuṭṭho cepi tiracchānūpapattiṃ paccavekkhitvā avedhanto kammaṭṭhānaṃ na vijahatiyeva. Sarīsapasamphassena phuṭṭho cāpi anamatagge saṃsāre sīhabyagghādimukhesu anekavāraṃ parivattitapubbabhāvaṃ paccavekkhitvā avedhanto kammaṭṭhānaṃ na vijahatiyeva padhāniyatthero viya, ayaṃ ‘‘khamo jighacchāya…pe… sarīsapasamphassāna’’nti veditabbo. Theraṃ kira khaṇḍacelavihāre kaṇikārapadhāniyaghare ariyavaṃsadhammaṃ suṇantaññeva ghoraviso sappo ḍaṃsi. Thero jānitvāpi pasannacitto nisinno dhammaṃyeva suṇāti, visavego thaddho ahosi. Thero upasampadamāḷaṃ ādiṃ katvā sīlaṃ paccavekkhitvā ‘‘visuddhasīlomhī’’ti pītiṃ uppādesi, saha pītuppādā visaṃ nivattitvā pathaviṃ pāvisi. Thero tattheva cittekaggataṃ labhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi.

두세 차례 음식이나 마실 것을 얻지 못하더라도, 끝없는 윤회(anamatagga saṃsāra) 속에서 자신이 아귀계에 태어났던 것을 관찰하며 동요하지 않고 명상 주제를 결코 버리지 않는 자이다. 등애, 모기, 바람, 태양의 접촉에 닿더라도 축생계에 태어났던 것을 관찰하며 동요하지 않고 명상 주제를 결코 버리지 않는 자이다. 기어 다니는 생물(파충류)의 접촉에 닿더라도, 끝없는 윤회 속에서 사자나 호랑이 등의 입속에서 수없이 뒹굴었던 과거의 상태를 관찰하며 빠다니야(Padhāniya) 장로처럼 동요하지 않고 명상 주제를 결코 버리지 않는 자, 이가 바로 "굶주림... 기어 다니는 생물의 접촉을 견디는 자"라고 이해해야 한다. 전해오는 이야기에 따르면, 칸다젤라(Khaṇḍacela) 사원의 까니까라(Kaṇikāra) 정진 처소에서 아리야왕사(Ariyavaṃsa) 법문을 듣고 있을 때 맹독이 있는 뱀이 장로를 물었다. 장로는 이를 알고도 평온한 마음으로 앉아 법을 듣기만 했고, 독의 기운이 멈추었다. 장로는 구족계 수계 때부터의 계행을 관찰하며 "나는 청정한 계를 가졌다"라고 기쁨을 일으켰고, 기쁨이 일어남과 동시에 독은 물러나 땅속으로 들어갔다. 장로는 바로 그곳에서 마음의 집중을 얻고 위빳사나를 닦아 아라한과를 성취했다.

Yo pana akkosavasena durutte duruttattāyeva ca durāgate api antimavatthusaññite vacanapathe sutvā khantiguṇaṃyeva paccavekkhitvā na vedhati dīghabhāṇakaabhayatthero viya, ayaṃ ‘‘khamo duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathāna’’nti veditabbo. Thero kira paccayasantosabhāvanārāmatāya mahāariyavaṃsappaṭipadaṃ kathesi, sabbo mahāgāmo āgacchati, therassa mahāsakkāro uppajji. Taṃ aññataro mahāthero adhivāsetuṃ asakkonto ‘‘dīghabhāṇako ‘ariyavaṃsaṃ kathemī’ti sabbarattiṃ kolāhalaṃ karotī’’tiādīhi akkosi. Ubhopi ca attano attano vihāraṃ gacchantā gāvutamattaṃ ekapathena agamaṃsu. Sakalagāvutampi so taṃ akkosiyeva. Tato yattha dvinnaṃ vihārānaṃ maggo bhijjati, tattha ṭhatvā dīghabhāṇakatthero taṃ vanditvā ‘‘eso, bhante, tumhākaṃ maggo’’ti āha. So assuṇanto [Pg.130] viya agamāsi. Theropi vihāraṃ gantvā pāde pakkhāletvā nisīdi. Tamenaṃ antevāsiko ‘‘kiṃ, bhante, sakalagāvutaṃ paribhāsantaṃ na kiñci avocutthā’’ti āha. Thero ‘‘khantiyevāvuso, mayhaṃ bhāro, na akkhanti, ekapaduddhārepi kammaṭṭhānaviyogaṃ na passāmī’’ti āha.

또한 어떤 사람이 욕설로 인해 잘못 말한 것이나, 잘못 말했기 때문에 잘못 전해진 말이나, 심지어 파라지카(antimavatthu)라고 불리는 말의 길을 듣고서도, 디가바나까 아바야(Dīghabhāṇaka Abhaya) 장로처럼 인욕의 덕을 관찰하며 흔들리지 않는다면, 이 사람은 ‘잘못 말해지고 잘못 전해진 말의 길을 참아내는 자’라고 알아야 한다. 전해지는 바에 의하면, 장로는 필수품에 대한 만족과 수행의 즐거움 때문에 ‘대성종도(大聖種道, mahāariyavaṃsappaṭipada)’를 설하였는데, 온 마을 사람들이 모여들었고 장로에게 큰 공양이 생겼다. 어떤 다른 장로가 그것을 견디지 못하고 “디가바나까가 ‘성종(聖種)’을 설한다고 하면서 밤새도록 소란을 피운다”는 등의 말로 욕을 하였다. 두 사람 모두 각자의 사원으로 가면서 약 1가부따(gāvuta) 정도를 같은 길로 갔다. 그 전체 거리 동안 그는 계속 장로를 욕했다. 그 후 두 사원으로 가는 길이 갈라지는 곳에 서서 디가바나까 장로는 그에게 절을 하며 “존자시여, 이것이 당신의 길입니다”라고 말했다. 그는 못 들은 척하며 가버렸다. 장로도 사원으로 돌아가 발을 씻고 앉았다. 그러자 제자가 그에게 “존자시여, 한 가부따 내내 욕설을 하는 자에게 어찌하여 아무 말씀도 하지 않으셨습니까?”라고 물었다. 장로는 “도반이여, 인욕이야말로 나의 짐이지 불인(不忍)이 아니네. 나는 한 발자국을 내디딜 때도 명상 주제(kammaṭṭhāna)를 놓치는 것을 보지 못했네”라고 말했다.

Vacanameva tadatthaṃ ñāpetukāmānañca patho upāyoti āha ‘‘vacanameva vacanapatho’’ti. Asukhaṭṭhena vā tibbā. Yañhi na sukhaṃ, taṃ aniṭṭhaṃ tibbanti vuccati. Adhivāsakajātiko hotīti yathāvuttavedanānaṃ adhivāsakasabhāvo hoti. Cittalapabbate padhāniyattherassa kira rattiṃ padhānena vītināmetvā ṭhitassa udaravāto uppajjati. So taṃ adhivāsetuṃ asakkonto āvattati parivattati. Tamenaṃ caṅkamanapasse ṭhito piṇḍapātiyatthero āha – ‘‘āvuso, pabbajito nāma adhivāsanasīlo hotī’’ti. So ‘‘sādhu, bhante’’ti adhivāsetvā niccalo sayi. Vāto nābhito yāva hadayaṃ phālesi. Thero vedanaṃ vikkhambhetvā vipassanto muhuttena anāgāmī hutvā parinibbāyi. Evaṃ sabbatthāti ‘‘uṇhena phuṭṭhassa sītaṃ patthayato’’tiādinā sabbattha uṇhādinimittaṃ kāmāsavuppatti veditabbā. Natthi sugatibhave sītaṃ vā uṇhaṃ vāti aniṭṭhaṃ sītaṃ vā uṇhaṃ vā natthīti adhippāyo. Attaggāhe sati attaniyaggāhoti āha ‘‘mayhaṃ sītaṃ uṇhanti gāho diṭṭhāsavo’’ti.

말 그 자체가 그 뜻을 알리고자 하는 자들의 길이자 방편이기에 ‘말 그 자체가 말의 길(vacanapatha)’이라고 하였다. 또는 즐겁지 않다는 의미에서 ‘격심한(tibbā)’이다. 즐겁지 않은 것, 그것은 원치 않는 것이며 격심한 것이라 불린다. ‘인내하는 성품을 가진 자가 된다’는 것은 앞서 언급한 감수들을 인내하는 자성이 있다는 것이다. 전해지는 바에 의하면, 짓탈라빳바따(Cittalapabbate) 산에서 밤새 정진하며 서 있던 빠다니야(Padhāniya) 장로에게 복통(udaravāto)이 생겼다. 그는 그것을 견디지 못해 엎치락뒤치락하였다. 그때 경행처 옆에 서 있던 삔다빠띠야(Piṇḍapātiya) 장로가 “도반이여, 출가자란 모름지기 인내하는 습성이 있어야 하오”라고 말했다. 그는 “알겠습니다, 존자시여”라고 하며 인내하며 움직이지 않고 누웠다. 바람이 배꼽에서부터 심장에 이르기까지 찢어 놓았다. 장로는 통증을 억누르고 위빳사나를 닦아 순식간에 아나함(anāgāmī)이 되어 반열반하였다. 이와 같이 모든 곳에서라는 것은 ‘더위에 닿은 자가 추위를 바라는 것’ 등의 구절처럼, 모든 경우에 더위 등을 원인으로 감각적 욕망의 번뇌(kāmāsava)가 일어나는 것을 알아야 한다는 뜻이다. 선처(sugatibhava)에는 추위나 더위가 없다는 것은 원치 않는 추위나 더위가 없다는 의미이다. 자아에 대한 집착이 있을 때 ‘나의 것’에 대한 집착이 있기에, ‘나의 추위, 나의 더위’라고 집착하는 것이 견혹(見惑, diṭṭhāsavo)이라고 하였다.

Ahaṃ samaṇoti ‘‘ahaṃ samaṇo, kiṃ mama jīvitena vā maraṇena vā’’ti evaṃ cintetvāti adhippāyo. Paccavekkhitvāti gāmappavesappayojanādiñca paccavekkhitvā. Paṭikkamatīti hatthiādīnaṃ samīpagamanato apakkamati. Ṭhāyanti etthāti ṭhānaṃ, kaṇṭakānaṃ ṭhānaṃ kaṇṭakaṭṭhānaṃ, yattha kaṇṭakāni santi, taṃ okāsanti vuttaṃ hoti. Amanussaduṭṭhānīti amanussasañcārena dūsitāni, saparissayānīti attho. Aniyatavatthubhūtanti aniyatasikkhāpadassa kāraṇabhūtaṃ. Vesiyādibhedatoti vesiyāvidhavāthullakumārikāpaṇḍakapānāgārabhikkhunibhedato. Samānanti samaṃ, avisamanti attho. Akāsi vāti tādisaṃ anācāraṃ akāsi vā. Sīlasaṃvarasaṅkhātenāti kathaṃ parivajjanaṃ sīlaṃ? Anāsanaparivajjanena hi [Pg.131] anācāraparivajjanaṃ vuttaṃ. Anācārāgocaraparivajjanaṃ cārittasīlatāya sīlasaṃvaro. Tathā hi bhagavatā ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharatī’’ti (vibha. 508) sīlasaṃvaravibhajane ācāragocarasampattiṃ dassentena ‘‘atthi anācāro, atthi agocaro’’tiādinā (vibha. 513-514) ācāragocarā vibhajitvā dassitā. ‘‘Caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjetī’’ti vacanato hatthiādiparivajjanampi bhagavato vacanānuṭṭhānanti katvā ācārasīlamevāti veditabbaṃ.

‘나는 사문이다’라는 것은 ‘나는 사문이다, 나의 삶이나 죽음이 내게 무슨 상관인가’라고 이와 같이 생각한다는 뜻이다. ‘성찰하여’라는 것은 마을에 들어가는 목적 등을 성찰하여라는 뜻이다. ‘물러난다’는 것은 코끼리 등에게 가까이 가는 것으로부터 물러난다는 뜻이다. ‘그곳에 서 있다’는 뜻에서 장소(ṭhāna)이며, 가시가 있는 장소가 ‘가시밭(kaṇṭakaṭṭhāna)’이니 가시가 있는 그 장소를 말한다. ‘비인간(amanussa)에 의해 오염된 곳’이란 비인간의 출입으로 오염된 곳, 즉 위험이 있는 곳이라는 뜻이다. ‘부정(不定)의 대상이 되는 것’이란 부정학처(aniyata-sikkhāpada)의 원인이 되는 것을 말한다. ‘창녀 등의 구분’이란 창녀, 과부, 노처녀, 내시, 술집, 비구니의 구분을 말한다. ‘평등한’이란 고르다는 뜻이며, 치우침이 없다는 뜻이다. ‘행했다’는 것은 그와 같은 옳지 못한 행위(anācāra)를 행했다는 것이다. ‘계의 단속이라 일컬어지는 것’에서 어떻게 피하는 것이 계가 되는가? 앉지 말아야 할 자리를 피함으로써 옳지 못한 행위를 피하는 것을 말하기 때문이다. 옳지 못한 행위와 옳지 못한 행처(agocara)를 피하는 것은 실천의 계(cārittasīla)로서 계의 단속(sīlasaṃvara)이다. 이와 같이 세존께서는 ‘계목의 단속으로 단속하며 머문다’(Vibha. 508)라고 계의 단속을 분류하시면서, 행실과 행처의 구족을 보이시며 ‘옳지 못한 행위가 있고, 옳지 못한 행처가 있다’(Vibha. 513-514)는 등의 말씀으로 행실과 행처를 분류하여 보이셨다. ‘사나운 코끼리를 피한다’는 말씀에 따라 코끼리 등을 피하는 것 또한 세존의 말씀을 실행하는 것이므로 행실의 계(ācārasīla)라고 알아야 한다.

Itipīti imināpi kāraṇena ayonisomanasikārasamuṭṭhitattāpi, lobhādisahagatattāpi, kusalappaṭipakkhatopītiādīhi kāraṇehi ayaṃ vitakko akusaloti attho. Iminā nayena sāvajjotiādīsupi attho veditabbo. Ettha ca akusalotiādinā diṭṭhadhammikaṃ kāmavitakkassa ādīnavaṃ dasseti, dukkhavipākoti iminā samparāyikaṃ. Attabyābādhāya saṃvattatītiādīsupi imināva nayena ādīnavavibhāvanā veditabbā. Uppannassa kāmavitakkassa anadhivāsanaṃ nāma puna tādisassa anuppādanaṃ. Taṃ panassa pahānaṃ vinodanaṃ byantikaraṇaṃ anabhāvagamananti ca vattuṃ vaṭṭatīti pāḷiyaṃ – ‘‘uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’ti vatvā ‘‘pajahatī’’tiādi vuttanti tamatthaṃ dassento ‘‘anadhivāsento kiṃ karotī’’tiādimāha. Pahānañcettha vikkhambhanameva, na samucchedoti dassetuṃ ‘‘vinodetī’’tiādi vuttanti vikkhambhanavaseneva attho dassito. Uppannuppanneti tesaṃ pāpavitakkānaṃ uppādāvatthāgahaṇaṃ vā kataṃ siyā anavasesaggahaṇaṃ vā. Tesu paṭhamaṃ sandhāyāha ‘‘uppannamatte’’ti, sampatijāteti attho. Anavasesaggahaṇaṃ byāpanicchāyaṃ hotīti dassetuṃ ‘‘satakkhattumpi uppannuppanne’’ti vuttaṃ.

‘이와 같이’란 이러한 이유로도, 즉 지혜롭지 못한 주의(ayonisomanasikāra)에서 생겨났기 때문이기도 하고, 탐욕 등과 함께하기 때문이기도 하며, 유익함(kusala)에 반대되기 때문이기도 하다는 등의 이유로 이 사유(vitakka)가 해롭다는 뜻이다. 이러한 방식으로 ‘허물이 있다’는 등의 구절에서도 그 뜻을 알아야 한다. 여기서 ‘해롭다’는 등의 말로는 감각적 욕망에 대한 사유(kāmavitakka)의 현세적인 재난을 보여주고, ‘괴로운 과보가 있다’는 말로는 내세적인 재난을 보여준다. ‘자신을 해치게 된다’는 등의 구절에서도 이와 같은 방식으로 재난을 드러내는 것임을 알아야 한다. 일어난 감각적 욕망에 대한 사유를 ‘용납하지 않는다(anadhivāsana)’는 것은 다시는 그와 같은 것이 일어나지 않게 함을 말한다. 그것은 그것의 버림(pahāna), 물리침(vinodana), 끝냄(byantikaraṇa), 존재하지 않게 함(anabhāvagama)이라고 말할 수 있다. 그래서 성전(Pāḷi)에서 ‘일어난 감각적 욕망에 대한 사유를 용납하지 않는다’라고 말한 뒤에 ‘버린다’는 등의 말을 한 것이다. 그 뜻을 나타내기 위해 ‘용납하지 않으면서 무엇을 하는가?’라는 등의 말을 하였다. 여기서 버림이란 억누름(vikkhambhana)일 뿐이며 단절(samuccheda)이 아님을 보이기 위해 ‘물리친다’는 등의 말을 하였으니, 억누름의 관점에서 그 의미가 설명된 것이다. ‘일어나고 일어날 때마다’라는 것은 그 사악한 사유들이 일어나는 상태를 파악한 것이거나, 남김없이 파악한 것이다. 그중 첫 번째를 염두에 두고 ‘일어나자마자’라고 하였으니, 막 생겨났을 때라는 뜻이다. 남김없이 파악한다는 것은 물리치고자 하는 의지에서 비롯됨을 보이기 위해 ‘백 번이라도 일어나고 일어날 때마다’라고 말하였다.

Ñātivitakkoti ‘‘amhākaṃ ñātayo sukhajīvino sampattiyuttā’’tiādinā gehassitapemavasena ñātake ārabbha uppannavitakko. Janapadavitakkoti ‘‘amhākaṃ janapado subhikkho sampannasasso ramaṇīyo’’tiādinā gehassitapemavasena janapadaṃ ārabbha uppannavitakko. Ukkuṭikappadhānādīhi dukkhe nijjiṇṇe samparāye sattā sukhī honti amarāti dukkarakārikāya paṭisaṃyutto amaratthāya vitakko. Taṃ vā ārabbha amarāvikkhepadiṭṭhisahagato amaro ca so vitakko cāti [Pg.132] amarāvitakko. Parānuddayatāpaṭisaṃyuttoti paresu upaṭṭhākādīsu sahananditādivasena pavatto anuddayatāpatirūpako gehassitapemappaṭisaṃyutto vitakko. Lābhasakkārasilokappaṭisaṃyuttoti cīvarādilābhena ca sakkārena ca kittisaddena ca ārammaṇakaraṇavasena paṭisaṃyutto. Anavaññattippaṭisaṃyuttoti ‘‘aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na heṭṭhā katvā maññeyyuṃ, pāsāṇacchattaṃ viya garuṃ kareyyu’’nti uppannavitakko.

친족에 대한 사유(ñātivitakko)는 ‘우리 친족들은 행복하게 살고 성취를 이루었다’는 등 집착에 바탕을 둔 애착으로 친족에 대하여 일어난 사유이다. 지방에 대한 사유(janapadavitakko)는 ‘우리 지방은 먹을 것이 풍부하고 곡식이 잘 익으며 아름답다’는 등 집착에 바탕을 둔 애착으로 지방에 대하여 일어난 사유이다. 쭈그려 앉아 정진하는 등의 고행으로 괴로움이 소멸되면 내세에 중생들이 행복해지고 불사(不死)가 된다는 고행과 관련된 불사를 위한 사유, 또는 그것에 대하여 불사란 혼란스러운 견해(amarāvikkhepadiṭṭhisahagato)와 결합된 불사에 대한 사유이므로 불사(amarā)의 사유라고 한다. 타인에 대한 연민과 관련된 것(parānuddayatāpaṭisaṃyutto)은 시봉하는 이 등에 대하여 함께 기뻐하는 등의 방식으로 전개되는 연민을 가장한 것으로, 집착에 바탕을 둔 애착과 관련된 사유이다. 이득과 명성과 명예와 관련된 것(lābhasakkārasilokappaṭisaṃyutto)은 가사 등의 이득과 예경과 명성을 대상(ārammaṇa)으로 삼는 것과 관련된 것이다. 멸시받지 않음과 관련된 것(anavaññattippaṭisaṃyutto)은 ‘아, 다른 사람들이 나를 멸시하지 않기를, 하찮게 여겨 생각하지 않기를, 돌우산처럼 나를 공경히 대하기를’ 하고 일어난 사유이다.

Kāmavitakko kāmasaṅkappanasabhāvato kāmāsavappattiyā sātisayattā ca kāmanākāroti āha ‘‘kāmavitakko panettha kāmāsavo’’ti. Tabbisesoti kāmāsavaviseso bhavasabhāvattāti adhippāyo. Kāmavitakkādike vinodeti attano santānato nīharati etenāti vinodanaṃ, vīriyanti āha ‘‘vīriyasaṃvarasaṅkhātena vinodanenā’’ti.

감각적 욕망에 대한 사유(kāmavitakko)는 감각적 욕망을 사유하는 성질이고, 감각적 욕망의 번뇌(kāmāsava)에 도달함이 탁월하므로 감각적 욕망의 방식이라고 하여 ‘여기서 감각적 욕망에 대한 사유는 감각적 욕망의 번뇌이다’라고 하였다. 그것의 차별(tabbiseso)은 존재의 성질이기 때문에 감각적 욕망의 번뇌의 차별이라는 뜻이다. 감각적 욕망에 대한 사유 등을 물리치는 것(vinodeti)은 자신의 상속(santāna)으로부터 제거하는 것이므로 물리침(vinodana)이라 하고, 이를 정진(vīriya)이라 하여 ‘정진의 단속이라 불리는 물리침으로써’라고 하였다.

‘‘Satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiyo paripūrentī’’ti vacanato vijjāvimuttīnaṃ anadhigamo tato ca sakalavaṭṭadukkhānativatti abhāvanāya ādīnavo. Vuttavipariyāyena bhagavato orasaputtabhāvādivasena ca bhāvanāya ānisaṃso veditabbo. Thomentoti āsavapahānassa dukkarattā tāya eva dukkarakiriyāya taṃ abhitthavanto. Saṃvareneva pahīnāti saṃvarena pahīnā eva. Tena vuttaṃ ‘‘na appahīnesuyeva pahīnasaññī’’ti.

‘일곱 가지 보리분법(bojjhaṅga)을 닦고 많이 행하면 명지(vijjā)와 해탈(vimutti)을 성취한다’는 말씀에 따라, 명지와 해탈을 얻지 못함과 그로 인해 모든 윤회의 괴로움에서 벗어나지 못하는 것은 수행하지 않음의 과실(ādīnava)이다. 앞서 말한 것의 반대와 부처님의 친아들이 됨 등에 의해서 수행의 공덕(ānisaṃso)을 알아야 한다. 칭찬한다는 것(thomentoti)은 번뇌의 끊음이 어려우므로 그 어려운 수행을 통하여 그것을 찬탄하는 것이다. 단속으로 끊어졌다는 것(saṃvareneva pahīnā)은 단속에 의해서만 끊어진 것이다. 그래서 ‘끊어지지 않았음에도 끊어졌다는 생각을 가진 것이 아니다’라고 하였다.

Āsavasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

번뇌 경(Āsavasutta)의 설명이 끝났다.

5. Dārukammikasuttavaṇṇanā

5. 다루깜미까 경(Dārukammikasutta)의 설명.

59. Pañcame puttasambādhasayananti puttehi sambādhasayanaṃ. Ettha puttasīsena dārapariggahaṃ puttadāresu uppilo viya. Tena tesaṃ rogādihetu sokābhibhavena ca cittassa saṃkiliṭṭhataṃ dasseti. Kāmabhogināti iminā pana rāgābhibhavanti. Ubhayenapi vikkhittacittataṃ dasseti. Kāsikacandananti ujjalacandanaṃ. Taṃ kira vaṇṇavisesasamujjalaṃ hoti pabhassaraṃ, tadatthameva naṃ saṇhataraṃ karonti. Tenevāha ‘‘saṇhacandana’’nti[Pg.133], kāsikavatthañca candanañcāti attho. Mālāgandhavilepananti vaṇṇasobhatthañceva sugandhabhāvatthañca mālaṃ, sugandhabhāvatthāya gandhaṃ, chavirāgakaraṇatthañceva subhatthañca vilepanaṃ dhārentena. Jātarūparajatanti suvaṇṇañceva avasiṭṭhadhanañca sādiyantena. Sabbenapi kāmesu abhigiddhabhāvameva pakāseti.

59. 다섯 번째에서 자식들로 붐비는 침상(puttasambādhasayana)이란 자식들로 붐비는 침상을 말한다. 여기서 ‘자식’이라는 말로 아내를 거두는 것(dārapariggaha)을 포함하니, 처자식으로 인한 압박과 같다. 그것으로 그들의 병 등의 원인과 슬픔에 압도됨으로써 마음이 오염됨을 보여준다. ‘감각적 욕망을 누리는 자(kāmabhoginā)’라는 표현으로는 탐욕에 압도됨을 보여준다. 이 두 가지로 마음이 산란해짐을 보여준다. 까시산 샌달우드(kāsikacandana)란 빛나는 샌달우드이다. 그것은 색깔이 매우 빛나고 찬란하여 그것을 위해 매우 곱게 만든다. 그래서 ‘고운 샌달우드’라고 하였으니, 까시산 천과 샌달우드라는 뜻이다. 화환과 향과 연고(mālāgandhavilepana)란 색의 아름다움을 위해서나 좋은 향기를 위해서 화환을, 좋은 향기를 위해서 향을, 피부색을 좋게 하거나 아름다움을 위해서 연고를 지니는 것이다. 금과 은(jātarūparajata)이란 황금과 나머지 재물을 받아들이는 것이다. 이 모든 것으로 감각적 욕망에 몹시 탐닉하는 상태를 드러낸다.

Dārukammikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

다루깜미까 경(Dārukammikasutta)의 설명이 끝났다.

6. Hatthisāriputtasuttavaṇṇanā

6. 핫티사리뿟따 경(Hatthisāriputtasutta)의 설명.

60. Chaṭṭhe hatthiṃ sāretīti hatthisārī, tassa puttoti hatthisāriputto. So kira sāvatthiyaṃ hatthiācariyassa putto bhagavato santike pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā sukhumesu khandhadhātuāyatanādīsu atthantaresu kusalo ahosi. Tena vuttaṃ – ‘‘therānaṃ bhikkhūnaṃ abhidhammakathaṃ kathentānaṃ antarantarā kathaṃ opātetī’’ti. Tattha antarantarā kathaṃ opātetīti therehi vuccamānassa kathāpabandhassa antare antare attano kathaṃ pavesetīti attho. Pañcahi saṃsaggehīti savanasaṃsaggo, dassanasaṃsaggo, samullāpasaṃsaggo, sambhogasaṃsaggo, kāyasaṃsaggoti imehi pañcahi saṃsaggehi. Kiṭṭhakhādakoti kiṭṭhaṭṭhāne uppannasassañhi kiṭṭhanti vuttaṃ kāraṇūpacārena. Sippiyo suttiyo. Sambukāti saṅkhamāha.

60. 여섯 번째에서 코끼리를 부리는 자(hatthiṃ sāreti)가 핫티사리(hatthisārī)이며, 그의 아들이 핫티사리뿟따(hatthisāriputto)이다. 그는 사왓티에서 코끼리 조련사의 아들로 부처님 처소에서 출가하여 삼장을 배우고 미세한 오온, 십팔계, 십이처 등의 의미의 차이에 능숙했다. 그래서 ‘장로 비구들이 아비담마에 관한 담화를 나누는 도중에 끼어들어 말을 한다’고 하였다. 거기서 ‘도중에 끼어들어 말을 한다’는 것은 장로들에 의해 설해지는 담화의 흐름 사이에 자신의 말을 집어넣는다는 뜻이다. 다섯 가지 접촉(pañcahi saṃsaggehi)이란 듣는 접촉, 보는 접촉, 대화하는 접촉, 함께 누리는 접촉, 몸의 접촉이라는 이 다섯 가지 접촉을 말한다. 곡식을 먹는 것(kiṭṭhakhādako)이란 곡식이 자라는 곳에 생긴 곡물을 기운(kiṭṭha)이라고 원인에 의한 비유(kāraṇūpacāra)로 부른 것이다. 시삐요(sippiyo)는 조개껍데기이다. 삼부까(sambukā)는 소라(saṅkha)를 말한다.

Gihibhāve vaṇṇaṃ kathesīti (dī. ni. aṭṭha. 1.422) kassapasammāsambuddhassa kira sāsane dve sahāyakā ahesuṃ, aññamaññaṃ samaggā ekatova sajjhāyanti. Tesu eko anabhirato gihibhāve cittaṃ uppādetvā itarassa ārocesi. So gihibhāve ādīnavaṃ, pabbajjāya ānisaṃsaṃ dassetvā ovadi. So taṃ sutvā abhiramitvā puna ekadivasaṃ tādise citte uppanne taṃ etadavoca – ‘‘mayhaṃ, āvuso, evarūpaṃ cittaṃ uppajjati, imāhaṃ pattacīvaraṃ tuyhaṃ dassāmī’’ti. So pattacīvaralobhena tassa gihibhāve ānisaṃsaṃ dassetvā pabbajjāya ādīnavaṃ kathesi. Tassa taṃ sutvāva gihibhāvato cittaṃ nivattetvā pabbajjāyameva abhirami. Evamesa tadā sīlavantassa bhikkhuno gihibhāve [Pg.134] ānisaṃsakathāya kathitattā idāni cha vāre vibbhamitvā sattamavāre pabbajitvā mahāmoggallānassa mahākoṭṭhikattherassa ca abhidhammakathaṃ kathentānaṃ antarantarā kathaṃ opātesi. Atha naṃ mahākoṭṭhikatthero apasādesi. So mahāsāvakassa kathite patiṭṭhātuṃ asakkonto vibbhamitvā gihi jāto. Poṭṭhapādassa panāyaṃ gihisahāyako ahosi, tasmā vibbhamitvā dvīhatīhaccayena poṭṭhapādassa santikaṃ gato. Atha naṃ so disvā – ‘‘samma, kiṃ tayā kataṃ, evarūpassa nāma satthu sāsanā apasakkantosi, ehi pabbajituṃ dāni te vaṭṭatī’’ti taṃ gahetvā bhagavato santikaṃ agamāsi. Tasmiṃ ṭhāne pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ ‘‘sattame vāre pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇī’’ti.

재가자의 상태를 찬탄했다는 것은(dī. ni. aṭṭha. 1.422) 깟사빠 정등각자의 가르침에 두 친구가 있었는데, 서로 화합하여 함께 독송하였다. 그들 중 한 명이 즐거움을 느끼지 못하고 재가자가 되려는 마음을 일으켜 다른 친구에게 알렸다. 그는 재가자의 과실과 출가의 공덕을 보여주며 훈계했다. 그는 그것을 듣고 즐거워하며 지내다가 다시 어느 날 그런 마음이 생겨 그에게 이렇게 말했다. ‘벗이여, 나에게 이런 마음이 생기니, 나의 발우와 가사를 그대에게 주겠소.’ 그는 발우와 가사에 대한 욕심으로 그에게 재가의 공덕을 보여주고 출가의 과실을 말했다. 그는 그것을 듣자마자 재가자가 되려는 마음을 돌려 출가 생활에만 전념했다. 이와 같이 그는 그때 지계하는 비구에게 재가의 공덕을 말했기 때문에, 이번 생에 여섯 번이나 환속했다가 일곱 번째에 출가하여 마하모갈라나 장로와 마하고띳티따 장로가 아비담마에 관한 담화를 나누는 도중에 끼어들어 말을 했다. 그때 마하고띳티따 장로가 그를 꾸짖었다. 그는 대제자의 꾸지람을 견디지 못하고 환속하여 재가자가 되었다. 그는 뽓따빠다의 재가 시절 친구였기에, 환속한 지 이삼일 뒤에 뽓따빠다를 찾아갔다. 그러자 그가 보고 ‘이보게, 자네 무슨 짓을 한 건가? 이런 스승의 가르침에서 물러나다니. 이리 오게, 이제 자네는 출가하는 것이 마땅하네’라고 하며 그를 데리고 부처님 처소로 갔다. 그곳에서 출가하여 아라한과를 증득했다. 그래서 ‘일곱 번째에 출가하여 아라한과를 증득했다’고 하였다.

Hatthisāriputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

핫티사리뿟따 경(Hatthisāriputtasutta)의 설명이 끝났다.

7. Majjhesuttavaṇṇanā

7. 맛제 경(Majjhesutta)의 설명.

61. Sattame mantāti ya-kāralopena niddeso, karaṇatthe vā etaṃ paccattavacanaṃ. Tenāha ‘‘tāya ubho ante viditvā’’ti. Phassavasena nibbattattāti dvayadvayasamāpattiyaṃ aññamaññaṃ samphassavasena nibbattattā, ‘‘phassapaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jātī’’ti iminā cānukkamena phassasamuṭṭhānattā imassa kāyassa phassavasena nibbattattāti vuttaṃ. Eko antoti ettha ayaṃ anta-saddo antaabbhantaramariyādalāmakaabhāvakoṭṭhāsapadapūraṇasamīpādīsu dissati. ‘‘Antapūro udarapūro’’tiādīsu (su. ni. 197) hi ante antasaddo. ‘‘Caranti loke parivārachannā anto asuddhā, bahi sobhamānā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.122) abbhantare. ‘‘Kāyabandhanassa anto jīrati (cūḷava. 278) sā haritantaṃ vā panthantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā’’tiādīsu (ma. ni. 1.304) mariyādāyaṃ. ‘‘Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikāna’’ntiādīsu (saṃ. ni. 3.80; itivu. 91) lāmake. ‘‘Esevanto dukkhassā’’tiādīsu (ma. ni. 3.393; saṃ. ni. 2.51) abhāve. Sabbapaccayasaṅkhayo hi dukkhassa abhāvo [Pg.135] koṭītipi vuccati. ‘‘Tayo antā’’tiādīsu (dī. ni. 3.305) koṭṭhāse. ‘‘Iṅgha tāva suttantaṃ vā gāthāyo vā abhidhammaṃ vā pariyāpuṇassu, suttante okāsaṃ kārāpetvā’’ti (pāci. 442) ca ādīsu padapūraṇe. ‘‘Gāmantaṃ vā osaṭo (pārā. 409-410; cūḷava. 343) gāmantasenāsana’’ntiādīsu (pārā. aṭṭha. 2.410) samīpe. Svāyamidha koṭṭhāse vattatīti ayameko koṭṭhāsoti.

61. 일곱 번째에서 '만따(mantā)'는 '야(ya)' 글자가 생략된 형태의 설명이거나, 혹은 격식상 주격의 변화이다. 그러므로 '그것에 의해 양 극단을 알고서'라고 하였다. '촉의 힘으로 생겨난 것'이란 두 가지(근과 경)의 만남에서 서로 간의 접촉을 통해 생겨난 것이며, '촉을 조건으로 갈애가, 갈애를 조건으로 취착이, 취착을 조건으로 존재가, 존재를 조건으로 태어남이'라는 이 순서에 따라 촉에서 기인한 것이므로 이 몸이 촉의 힘에 의해 생겨났다고 말한 것이다. '한쪽 끝(eko anto)'에서 이 '안따(anta)'라는 단어는 내장, 내부, 경계, 비천함, 부재, 부분, 어사충전(padapūraṇa), 근처 등에서 나타난다. '내장이 가득 차고 위장이 가득 찬(Antapūro udarapūro)' 등의 구절에서는 내장을 뜻한다. '세상에 무리들에게 둘러싸여 다니지만 내부는 불결하고 외부만 빛나는(anto asuddhā, bahi sobhamānā)' 등의 구절에서는 내부를 뜻한다. '허리띠의 끝이 닳는다(Kāyabandhanassa anto jīrati)', '풀밭의 끝이나 길의 끝이나 바위의 끝이나 물의 끝(haritantaṃ vā panthantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā)' 등의 구절에서는 경계를 뜻한다. '비구들이여, 이것은 생계 수단 중에서 비천한 것(Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ)' 등의 구절에서는 비천함을 뜻한다. '이것이 바로 괴로움의 끝(Esevanto dukkhassa)' 등의 구절에서는 부재를 뜻한다. 모든 조건의 소멸인 괴로움의 부재는 '한계(koṭi)'라고도 불리기 때문이다. '세 가지 부분(Tayo antā)' 등의 구절에서는 부분을 뜻한다. '자, 이제 숫딴따(suttanta)나 가타나 아비담마를 배우고, 숫딴따에 기회를 만들어(suttante okāsaṃ kārāpetvā)' 등의 구절에서는 어사충전을 뜻한다. '마을 근처로 갔을 때(Gāmantaṃ vā osaṭo)', '마을 근처의 처소(gāmantasenāsanaṃ)' 등의 구절에서는 근처를 뜻한다. 여기서 이것은 부분의 의미로 쓰였으므로 '이것은 하나의 부분이다'라는 뜻이다.

Santo paramatthato vijjamāno dhammasamūhoti sakkāyo, pañcupādānakkhandhā. Tenāha ‘‘tebhūmakavaṭṭa’’nti. Sesamettha suviññeyyameva.

승의제(paramatthato)로 실재하는 법들의 무리가 '유신(sakkāya)'이며, 이는 오취온이다. 그러므로 '삼계의 윤회'라고 하였다. 그 외의 것은 여기서 쉽게 이해할 수 있다.

Majjhesuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

‘마제경(Majjhesutta)’의 주해를 마친다.

8. Purisindriyañāṇasuttavaṇṇanā

8. ‘남근지경(Purisindriyañāṇa-sutta)’의 주해

62. Aṭṭhame nibbattivasena apāyasaṃvattaniyena vā kammunā apāyesu niyuttoti āpāyiko nerayikoti etthāpi eseva nayo. Avīcimhi uppajjitvā tattha āyukappasaññitaṃ antarakappaṃ tiṭṭhatīti kappaṭṭho. Nirayūpapattipariharaṇavasena tikicchituṃ asakkuṇeyyoti atekiccho. Akhaṇḍānīti ekadesenapi akhaṇḍitāni. Bhinnakālato paṭṭhāya bījaṃ bījatthāya na upakappati. Apūtīnīti udakatemanena apūtikāni. Pūtikañhi bījaṃ bījatthāya na upakappati. Avātātapahatānīti vātena ca ātapena ca na hatāni nirojataṃ na pāpitāni. Nirojañhi kasaṭaṃ bījaṃ bījatthāya na upakappati. ‘‘Sārādānī’’ti vattabbe ā-kārassa rassattaṃ katvā pāḷiyaṃ ‘‘sāradānī’’ti vuttanti āha ‘‘sārādānī’’ti. Taṇḍulasārassa ādānato sārādāni, gahitasārāni patiṭṭhitasārāni. Nissarañhi bījaṃ bījatthāya na upakappati. Sukhasayitānīti cattāro māse koṭṭhe pakkhittaniyāmeneva sukhasayitāni suṭṭhu sannicitāni. Maṇḍakhetteti ūsakhārādidosehi aviddhaste sārakkhette. Abhidoti abhi-saddena samānatthanipātapadanti āha ‘‘abhiaḍḍharatta’’nti. Natthi etassa bhidāti vā abhido. ‘‘Abhidaṃ aḍḍharatta’’nti vattabbe upayogatthe paccattavacanaṃ. Aḍḍharattanti [Pg.136] ca accantasaṃyogavacanaṃ, bhummatthe vā. Tasmā abhido aḍḍharattanti abhinne aḍḍharattasamayeti attho. Puṇṇamāsiyañhi gaganamajjhassa purato vā pacchato vā cande ṭhite aḍḍharattasamayo bhinno nāma hoti, majjhe eva pana ṭhite abhinno nāma.

62. 여덟 번째에서, 태어남의 힘으로 혹은 악처에 떨어질 업에 의해 악처에 결박된 자가 '아빠이까(āpāyika)'이며, '네라이까(nerayika, 지옥에 떨어진 자)'도 이와 같은 방식이다. 아비지옥에 태어나 그곳에서 '겁(kappa)'이라 불리는 중간겁 동안 머물기에 '깝빳토(kappaṭṭho)'라 한다. 지옥에 태어남을 피하도록 치료할 수 없기에 '아떼낃쪼(atekiccho, 불치)'라 한다. '아칸다니(akhaṇḍāni)'는 일부분도 손상되지 않은 것이다. 깨진 때부터 씨앗은 씨앗으로서의 쓸모가 없다. '아뿌띠니(apūtīni)'는 물에 젖어 썩지 않은 것이다. 썩은 씨앗은 씨앗으로서의 쓸모가 없기 때문이다. '아와따따빠하따니(avātātapahatāni)'는 바람과 열기에 손상되지 않아 영양분(oja)이 없어지지 않은 것이다. 영양분 없는 쭉정이 씨앗은 씨앗으로서의 쓸모가 없기 때문이다. '사라다니(sārādā니)'라고 말해야 할 것을 '아(ā)'를 짧게 하여 경전(Pāḷi)에서는 '사라다니(sāradāni)'라고 하였다. 쌀의 알맹이(sāra)를 취했기에 '사라다니'이며, 알맹이를 가졌고 알맹이가 확립된 것이다. 알맹이 없는 씨앗은 씨앗으로서의 쓸모가 없기 때문이다. '수카사이다니(sukhasayitāni)'는 넉 달 동안 곳간에 넣어둔 그대로 잘 보관되고 잘 모아진 것이다. '만다켓떼(maṇḍakhetteti)'는 소금기 등의 결함에 의해 훼손되지 않은 비옥한 땅이다. '아비도(abhido)'에서 '아비(abhi)'는 단어와 뜻이 같은 불변사이다. 그래서 '아비 앗다랏땅(abhiaḍḍharattaṃ)'이라 하였다. 혹은 그 깨뜨림(bhidā)이 없으므로 '아비도(abhido)'이다. '아비당 앗다랏땅(abhidaṃ aḍḍharattaṃ)'이라 해야 할 곳에 대격의 의미로 주격의 형태를 썼다. '앗다랏땅(aḍḍharattaṃ)'은 지속적인 결합을 나타내거나 처격의 의미이다. 그러므로 '아비도 앗다랏땅'은 '나뉘지 않은 한밤중'이라는 뜻이다. 보름날에 달이 하늘 한가운데를 기준으로 앞이나 뒤에 있을 때는 한밤중의 시간이 나뉘었다고 하며, 정중앙에 있을 때만 나뉘지 않았다고 한다.

Suppabuddhasunakkhattādayoti ettha (dha. pa. aṭṭha. 2.127 suppabuddhasakyavatthu) suppabuddho kira sākiyo ‘‘mama dhītaraṃ chaḍḍetvā nikkhanto, mama puttaṃ pabbājetvā tassa veriṭṭhāne ṭhito cā’’ti imehi dvīhi kāraṇehi satthari āghātaṃ bandhitvā ekadivasaṃ ‘‘na dāni nimantitaṭṭhānaṃ gantvā bhuñjituṃ dassāmī’’ti gamanamaggaṃ pidahitvā antaravīthiyaṃ suraṃ pivanto nisīdi. Athassa satthari bhikkhusaṅghaparivute taṃ ṭhānaṃ āgate ‘‘satthā āgato’’ti ārocesuṃ. So āha – ‘‘purato gacchāti tassa vadetha, nāyaṃ mayā mahallakataro, nāssa maggaṃ dassāmī’’ti. Punappunaṃ vuccamānopi tatheva nisīdi. Satthā mātulassa santikā maggaṃ alabhitvā tatova nivatti. Sopi carapurisaṃ pesesi – ‘‘gaccha tassa kathaṃ sutvā ehī’’ti. Satthāpi nivattanto sitaṃ katvā ānandattherena – ‘‘ko nu kho, bhante, sitapātukamme paccayo’’ti puṭṭho āha – ‘‘passasi, ānanda, suppabuddha’’nti. Passāmi, bhante. Bhāriyaṃ tena kammaṃ kataṃ mādisassa buddhassa maggaṃ adentena, ito sattame divase heṭṭhāpāsāde pāsādamūle pathaviyā pavisissatī’’ti ācikkhi.

'숩빠붓다와 수낙캇따 등'에서, 숩빠붓다 사끼야는 '나의 딸을 버리고 출가했고, 나의 아들을 출가시켜 그의 원수 자리에 있게 했다'는 이 두 가지 이유로 스승(부처님)께 원한을 품고서, 어느 날 '이제 초청받은 곳에 가서 공양하는 것을 허락하지 않겠다'며 길을 막고 거리 중간에서 술을 마시며 앉아 있었다. 그때 비구 승가에 둘러싸인 스승께서 그곳에 오시자 [사람들이] '스승께서 오셨다'고 알렸다. 그는 '앞으로 가라고 전해라. 저자가 나보다 나이가 많은 것도 아닌데 길을 내주지 않겠다'고 말했다. 거듭 말해도 그는 그대로 앉아 있었다. 스승께서는 외삼촌에게 길을 얻지 못하고 그곳에서 되돌아오셨다. 그는 첩자를 보내 '가서 그가 하는 말을 듣고 오너라'고 했다. 스승께서도 되돌아오며 미소를 지으셨는데, 아난다 장로가 '세존이시여, 미소를 지으신 원인이 무엇입니까?'라고 여쭈니 이렇게 말씀하셨다. '아난다여, 숩빠붓다를 보았느냐?', '보았습니다, 세존이시여.', '그는 나와 같은 부처에게 길을 내주지 않음으로써 무거운 업을 지었다. 지금으로부터 7일째 되는 날, 궁전 아래층 바닥에서 대지로 가라앉을 것이다'라고 예언하셨다.

Sunakkhattopi (ma. ni. aṭṭha. 1.147) pubbe bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dibbacakkhuparikammaṃ pucchi. Athassa bhagavā kathesi. So dibbacakkhuṃ nibbattetvā ālokaṃ vaḍḍhetvā olokento devaloke nandanavanacittalatāvanaphārusakavanamissakavanesu dibbasampattiṃ anubhavamāne devaputte ca devadhītaro ca disvā – ‘‘etesaṃ evarūpāya attabhāvasampattiyā ṭhitānaṃ kira madhuro nu kho saddo bhavissatī’’ti saddaṃ sotukāmo hutvā dasabalaṃ upasaṅkamitvā dibbasotadhātuparikammaṃ pucchi. Bhagavā panassa – ‘‘dibbasotadhātussa upanissayo natthī’’ti ñatvā parikammaṃ na kathesi. Na hi buddhā yaṃ na bhavissati, tassa parikammaṃ kathenti. So bhagavati āghātaṃ bandhitvā cintesi – ‘‘ahaṃ samaṇaṃ gotamaṃ paṭhamaṃ dibbacakkhuparikammaṃ pucchiṃ, so mayhaṃ ‘sampajjatu vā mā vā sampajjatū’ti kathesi. Ahaṃ pana paccattapurisakārena taṃ nibbattetvā dibbasotadhātuparikammaṃ pucchiṃ, taṃ me na kathesi. Addhā evaṃ [Pg.137] hoti ‘ayaṃ rājapabbajito dibbacakkhuñāṇaṃ nibbattetvā, dibbasotañāṇaṃ nibbattetvā, cetopariyakammañāṇaṃ nibbattetvā, āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ nibbattetvā, mayā samasamo bhavissatī’ti issāmacchariyavasena mayhaṃ na kathetī’’ti bhiyyoso āghātaṃ bandhitvā kāsāyāni chaḍḍetvā gihibhāvaṃ patvāpi na tuṇhībhūto vihāsi. Dasabalaṃ pana asatā tucchena abbhācikkhitvā apāyūpago ahosi. Tampi bhagavā byākāsi. Vuttañhetaṃ – ‘‘evampi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto mayā vuccamāno apakkameva imasmā dhammavinayā, yathā taṃ āpāyiko’’ti (dī. ni. 3.6). Tena vuttaṃ ‘‘aparepi suppabuddhasunakkhattādayo bhagavatā ñātāvā’’ti. Ādi-saddena kokālikādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.

수낙카따(Sunakkhatta) 또한 (맛지마 니까야 주석서 1.147) 예전에 세존께 다가와 천안(天眼) 수행법을 물었다. 이에 세존께서는 그에게 말씀해 주셨다. 그는 천안을 얻어 광명을 증장시켜 관찰하다가, 천상 세계의 난다나(Nandana) 숲, 찟따라따(Cittalatā) 숲, 파루사까(Phārusaka) 숲, 미싸까(Missaka) 숲에서 천상의 행복을 누리는 천자(天子)들과 천녀(天女)들을 보고는, ‘이와 같은 신체적 성취를 갖춘 저들의 소리는 참으로 감미롭겠구나’라고 생각하며 소리를 듣고 싶어졌다. 그래서 십력존(十力尊)께 다가와 천이(天耳) 수행법을 물었다. 그러나 세존께서는 그에게 천이통을 얻을 근거(숙연)가 없음을 아시고 수행법을 말씀해 주지 않으셨다. 부처님들께서는 이루어지지 않을 일에 대해서는 수행법을 말씀하지 않으시기 때문이다. 그는 세존께 원한을 품고 생각했다. ‘나는 사문 고따마에게 먼저 천안 수행법을 물었고, 그는 나에게 “성취되든 말든 알아서 하라”는 식으로 말해주었다. 그러나 내가 스스로의 노력으로 그것을 얻은 뒤 천이 수행법을 묻자, 나에게 말해주지 않았다. 필시 이러할 것이다. “이 왕족 출신 출가자가 천안의 지혜를 얻고, 천이의 지혜를 얻고, 타심통의 지혜를 얻고, 번뇌의 멸진에 대한 지혜를 얻으면 나와 동등해질 것이다”라고 여기며 질투와 인색함 때문에 나에게 말해주지 않는 것이다’라고 더욱 원한을 품고는 가사를 버리고 재가자가 되었으나 조용히 지내지 않았다. 그는 십력존을 거짓되고 헛된 말로 비방하다가 악도(惡道)에 떨어졌다. 세존께서는 그 일에 대해서도 예언하셨다. 이와 같이 설해졌다. ‘박가와(Bhaggava)여, 릿차비의 아들 수낙카따는 내가 그렇게 말했음에도 이 법과 율을 떠나버렸으니, 그는 지옥에 갈 자와 같다’ (디가 니까야 3.6). 그래서 ‘그 외에 숩빠붓다와 수낙카따 등도 세존께서 아신 바이다’라고 한 것이다. ‘등(等)’이라는 단어에는 꼬깔리까(Kokālika) 등이 포함되는 것으로 보아야 한다.

Susīmo paribbājakoti (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.70) evaṃnāmako vedaṅgesu kusalo paṇḍito paribbājako. Aññatitthiyā hi parihīnalābhasakkārasilokā ‘‘samaṇo gotamo na jātigottādīni ārabbha lābhaggappatto jāto, kaviseṭṭho panesa uttamakavitāya sāvakānaṃ bandhaṃ bandhitvā deti. Te taṃ uggaṇhitvā upaṭṭhākānaṃ upanisinnakathampi anumodanampi sarabhaññampīti evamādīni kathenti. Te tesaṃ pasannānaṃ lābhaṃ upasaṃharanti. Sace mayaṃ yaṃ samaṇo gotamā jānāti, tato thokaṃ jāneyyāma, attano samayaṃ tattha pakkhipitvā mayampi upaṭṭhākānaṃ katheyyāma. Tato etehi lābhitarā bhaveyyāma. Ko nu kho samaṇassa gotamassa santike pabbajitvā khippameva uggaṇhituṃ sakkhissatī’’ti evaṃ cintetvā ‘‘susimo paṭibalo’’ti disvā upasaṅkamitvā evamāhaṃsu ‘‘ehi tvaṃ, āvuso susīma, samaṇe gotame brahmacariyaṃ cara, tvaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā amhe vāceyyāsi, taṃ mayaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā gihīnaṃ bhāsissāma, evaṃ mayampi sakkatā bhavissāma garukatā mānitā pūjitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti (saṃ. ni. 2.70).

수시마(Susīma) 유행자란 (쌍윳따 니까야 주석서 2.2.70) 이러한 이름을 가진, 베당가(Vedaṅga)에 능통한 현명한 유행자였다. 다른 스승을 따르는 외도들은 이익과 공양과 명성이 줄어들자, ‘사문 고따마는 가문이나 종족 등에 힘입어 최고의 이익을 얻게 된 것이 아니라, 시인들 중에 뛰어난 자로서 훌륭한 시로 제자들에게 문구를 지어 주기 때문이다. 그들이 그것을 익혀 공양하는 자들에게 설법이나 수희의 말이나 서라번(영송) 등을 한다. 그러면 그들이 신심 있는 자들로부터 이익을 얻어 온다. 만일 우리도 사문 고따마가 아는 것을 조금이라도 알 수 있다면, 우리 자신의 교리를 거기에 섞어서 우리도 공양하는 자들에게 말할 수 있을 것이다. 그러면 우리도 저들보다 더 많은 이익을 얻을 수 있을 것이다. 과연 누가 사문 고따마의 곁으로 출가하여 그것을 신속히 익힐 수 있겠는가?’라고 생각했다. 그러다 ‘수시마가 적임자다’라고 보고 그에게 다가가 이와 같이 말했다. ‘수시마 도반이여, 오라. 그대는 사문 고따마의 곁에서 범행(梵行)을 닦으라. 그대가 법을 배워서 우리에게 가르쳐 주면, 우리가 그 법을 익혀 재가자들에게 설할 것이다. 그러면 우리도 존경받고 존중받고 공경받고 예배받으며, 가사, 공양, 처소, 병 치료를 위한 약품의 필수품들을 얻게 될 것이다’ (쌍윳따 니까야 2.70).

Atha susīmo paribbājako tesaṃ vacanaṃ sampaṭicchitvā yenānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Thero ca taṃ ādāya bhagavantaṃ [Pg.138] upasaṅkamitvā etamatthaṃ ārocesi. Bhagavā pana cintesi ‘‘ayaṃ paribbājako titthiyasamaye ‘ahaṃ pāṭiekko satthā’ti paṭijānamāno carati, ‘idheva maggabrahmacariyaṃ carituṃ icchāmī’ti kira vadati, kiṃ nu kho mayi pasanno, udāhu mayhaṃ vā mama sāvakānaṃ dhammakathāya pasanno’’ti. Athassa ekaṭṭhānepi pasādābhāvaṃ ñatvā ‘‘ayaṃ mama sāsane ‘dhammaṃ thenessāmī’ti pabbajati, itissa āgamanaṃ aparisuddhaṃ, nipphatti nu kho kīdisā’’ti olokento ‘‘kiñcāpi ‘dhammaṃ thenessāmī’ti pabbajati, katipāheneva pana ghaṭetvā arahattaṃ gaṇhissatī’’ti ñatvā ‘‘tenahānanda, susīmaṃ pabbājethā’’ti āha. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘evaṃ bhagavatā ko ñāto? Susīmo paribbājako’’ti.

그때 수시마 유행자는 그들의 말을 받아들여 아난다 존자에게 다가가 출가를 요청했다. 장로는 그를 데리고 세존께 다가가 이 사정을 보고했다. 세존께서는 생각하셨다. ‘이 유행자는 외도의 교단에서 “내가 유일한 스승이다”라고 자처하며 다니던 자인데, “이곳에서 도(道)를 위한 범행을 닦고 싶다”고 말하는구나. 과연 나에 대해 신심이 있는 것인가, 아니면 나나 내 제자들의 법문에 매료된 것인가?’ 그리고 그에게서 단 한 곳에서도 신심이 없음을 아시고는, ‘이 자는 나의 가르침에서 “법을 훔치겠다”는 생각으로 출가하는구나. 이와 같이 그의 동기는 불순하지만, 그 결과는 어떠할 것인가?’라고 살펴보셨다. ‘비록 “법을 훔치겠다”는 생각으로 출가하더라도, 며칠 지나지 않아 정진하여 아라한과를 얻을 것이다’라는 것을 아시고는, ‘그렇다면 아난다여, 수시마를 출가시켜라’라고 말씀하셨다. 그것을 염두에 두고 ‘이와 같이 세존께서는 누구를 아셨는가? 수시마 유행자이다’라고 설해진 것이다.

Santatimahāmattoti (dha. pa. aṭṭha. 2.141 santatimahāmattavatthu) so kira ekasmiṃ kāle rañño pasenadissa paccantaṃ kupitaṃ vūpasametvā āgato. Athassa rājā tuṭṭho satta divasāni rajjaṃ datvā ekaṃ naccagītakusalaṃ itthiṃ adāsi. So satta divasāni surāmadamatto hutvā sattame divase sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito hatthikkhandhavaragato nahānatitthaṃ gacchanto satthāraṃ piṇḍāya pavisantaṃ dvārantare disvā hatthikkhandhavaragatova sīsaṃ cāletvā vandi. Satthā sitaṃ katvā ‘‘ko nu kho, bhante, sitapātukaraṇe hetū’’ti ānandattherena puṭṭho sitakāraṇaṃ ācikkhanto āha – ‘‘passasi, ānanda, santatimahāmattaṃ, ajjeva sabbābharaṇappaṭimaṇḍito mama santikaṃ āgantvā cātuppadikagāthāvasāne arahattaṃ patvā parinibbāyissatī’’ti. Tena vuttaṃ ‘‘evaṃ ko ñāto bhagavatāti? Santatimahāmatto’’ti.

산따띠(Santati) 대관(법구경 주석서 2.141 산따띠 대관의 이야기)은 예전에 빠세나디 왕의 변방 반란을 진압하고 돌아왔다. 이에 왕은 기뻐하며 7일 동안 왕권을 부여하고 춤과 노래에 능한 여인을 주었다. 그는 7일 동안 술에 취해 지내다 7일째 되는 날 모든 장식으로 치장하고 고귀한 코끼리 등에 올라 목욕하러 가다가, 마을로 탁발하러 들어오시는 스승을 성문 입구에서 보고는 코끼리 등에 오른 채로 고개를 숙여 경배했다. 스승께서 미소를 지으시자, 아난다 장로가 ‘존자시여, 미소를 지으신 원인이 무엇입니까?’라고 물었고, 미소의 원인을 설명하시며 말씀하셨다. ‘아난다여, 저 산따띠 대관을 보아라. 오늘 중으로 모든 장신구를 걸친 채 나에게 와서 사구게(四句偈)가 끝날 무렵에 아라한과를 증득하고 반열반에 들 것이다.’ 그래서 ‘이와 같이 세존께서는 누구를 아셨는가? 산따띠 대관이다’라고 설해진 것이다.

Purisindriyañāṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

개별 근기에 대한 지혜의 경(Purisindriyañāṇa-sutta)에 대한 주해가 끝났다.

9. Nibbedhikasuttavaṇṇanā

9. 니베디까 경(Nibbedhika-sutta, 꿰뚫음의 경)에 대한 주해.

63. Navame parihāyati attano phalaṃ pariggahetvā vattati, tassa vā kāraṇabhāvaṃ upagacchatīti pariyāyoti idha kāraṇaṃ vuttanti āha ‘‘nibbijjhanakāraṇa’’nti.

63. 아홉 번째에서 ‘쇠퇴한다’는 것은 자신의 결과를 취하여 유지되거나, 그 원인이 된다는 뜻이다. 방편(pariyāya)이란 여기서는 원인을 의미하므로 ‘꿰뚫는 원인(통찰의 원인)’이라고 하였다.

‘‘Anujānāmi[Pg.139], bhikkhave, ahatānaṃ vatthānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭi’’nti ettha hi paṭalaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahantī’’ti (saṃ. ni. 1.4) ettha rāsaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā’’ti (ma. ni. 3.379) ettha ānisaṃsaṭṭho. ‘‘Antaṃ antaguṇaṃ (dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110; khu. pā. 3.dvattiṃsākāro), kayirā mālāguṇe bahū’’ti (dha. pa. 53) ettha bandhanaṭṭho guṇaṭṭho. Idhāpi esova adhippetoti āha ‘‘bandhanaṭṭhena guṇā’’ti. Kāmarāgassa saṃyojanassa paccayabhāvena vatthukāmesupi bandhanaṭṭho rāsaṭṭho vā guṇaṭṭho daṭṭhabbo. Cakkhuviññeyyāti vā cakkhuviññāṇataṃdvārikaviññāṇehi jānitabbā. Sotaviññeyyātiādīsupi eseva nayo. Iṭṭhārammaṇabhūtāti sabhāveneva iṭṭhārammaṇajātikā, iṭṭhārammaṇabhāvaṃ vā pattā. Kamanīyāti kāmetabbā. Manavaḍḍhanakāti manoharā. Etena parikappanatopi iṭṭhārammaṇabhāvaṃ saṅgaṇhāti. Piyajātikāti piyāyitabbasabhāvā. Kāmūpasañhitāti kāmarāgena upecca sambandhanīyā sambandhā kātabbā. Tenāha ‘‘ārammaṇaṃ katvā’’tiādi. Saṅkapparāgoti vā subhādivasena saṅkappitavutthamhi uppannarāgo. Evamettha vatthukāmaṃ paṭikkhipitvā kilesakāmo vutto tasseva vasena tesampi kāmabhāvasiddhito, kilesakāmassapi iṭṭhavedanā diṭṭhādisampayogabhedena pavattiākārabhedena ca atthi vicittakāti tato visesetuṃ ‘‘citravicitrārammaṇānī’’ti āha, nānappakārāni rūpādiārammaṇānīti attho.

‘비구들이여, 새 옷으로 된 두 겹의 승가리를 허용하노라’라는 구절에서 ‘guṇa’의 의미는 ‘겹(paṭala)’의 의미이다. ‘시간은 흐르고 밤은 지나가며, 세월의 무리(vayoguṇā)는 차례로 버려지네’(Saṃ. Ni. 1.4)라는 구절에서 ‘guṇa’의 의미는 ‘무리(rāsa)’의 의미이다. ‘백 배(sataguṇā)의 보시가 기대되어야 한다’(Ma. Ni. 3.379)라는 구절에서 ‘guṇa’의 의미는 ‘공덕의 이익(ānisaṃsa)’의 의미이다. ‘창자와 창자간막(antaguṇaṃ), 많은 꽃다발의 묶음(mālāguṇe)을 만들어야 하네’(Dha. Pa. 53)라는 구절에서 ‘guṇa’의 의미는 ‘묶음(bandhana)’의 의미이다. 여기에서도 바로 이 의미(묶음)가 의도되었으므로 ‘묶음의 의미로서의 guṇa’라고 하였다. 감각적 탐욕의 결합(saṃyojana)의 원인이 되기 때문에 대상으로서의 욕망(vatthukāma)에 대해서도 묶음의 의미나 무리의 의미로서 ‘guṇa’라고 보아야 한다. ‘안식으로 알 수 있는 것’이란 안식이나 그 문을 통한 인식으로 알아야 할 것들을 말한다. 이식으로 알 수 있는 것 등에서도 동일한 방식이다. ‘바람직한 대상이 된 것’이란 본성 자체가 바람직한 대상의 종류이거나, 바람직한 대상의 상태에 도달한 것이다. ‘갈구할 만한 것’이란 갈구되어야 할 것을 말한다. ‘마음을 북돋우는 것’이란 마음을 사로잡는(manohara) 것이다. 이것으로 상상에 의한 바람직한 대상의 상태도 포함한다. ‘사랑스러운 성질의 것’이란 사랑받아야 할 본성을 가진 것이다. ‘욕망과 결합된 것’이란 감각적 탐욕으로 다가가 결합되어야 하거나 결합을 만들어야 하는 것이다. 그래서 ‘대상을 삼아서’ 등이라고 하였다. ‘사유의 탐욕’이란 아름다움 등의 양상으로 사유된 대상에서 일어난 탐욕이다. 이와 같이 여기서 대상으로서의 욕망(vatthukāma)을 배제하고 번뇌로서의 욕망(kilesakāmo)을 설한 것은, 바로 그 번뇌욕으로 인해 대상들에 대해서도 욕망의 상태가 성립하기 때문이다. 번뇌욕 또한 즐거운 느낌, 본 것 등의 결합의 차이와 작용 방식의 차이에 따라 다양함(vicittakā)이 있으므로 그것을 차별화하기 위해 ‘다양하고 다채로운 대상들’이라고 하였으니, 여러 가지 종류의 색(rūpa) 등의 대상을 의미한다.

Athettha dhīrā vinayanti chandanti atha etesu ārammaṇesu dhitisampannā paṇḍitā chandarāgaṃ vinayanti.

‘여기서 현자들은 욕구를 다스린다’는 것은, 이러한 대상들에 대해 지혜(dhiti)를 갖춘 현자들이 욕탐(chandarāga)을 다스려 제거한다는 뜻이다.

Tajjātikanti taṃsabhāvaṃ, atthato pana tassa kāmassa anurūpanti vuttaṃ hoti. Puññassa bhāgo puññabhāgo, puññakoṭṭhāso. Tena nibbatto, tattha vā bhavoti puññabhāgiyo. Apuññabhāgiyoti etthāpi eseva nayo. Vipākoyeva vepakkanti āha ‘‘vohāravipāka’’nti.

‘그것과 같은 종류(tajjātika)’란 그것과 같은 본성을 가진 것이며, 의미상으로는 그 욕망에 부합하는 것이라고 말해진 것이다. 공덕의 부분(bhāga)이 공덕의 몫(puññabhāgo)이며, 공덕의 조각이다. 그것(공덕)에 의해 생겨났거나 그곳(공덕)에 속하는 것이 ‘공덕의 몫을 가진 것(puññabhāgiya)’이다. ‘공덕이 아닌 것의 몫을 가진 것(apuññabhāgiya)’에 대해서도 이와 같은 방식이다. 과보(vipāka) 자체를 과보의 상태(vepakkā)라고 하여 ‘언어적 표현으로서의 과보’라고 하였다.

Sabbasaṅgāhikāti kusalākusalasādhāraṇā. Saṃvidahanacetanāti sampayuttadhammesu saṃvidahanalakkhaṇā cetanā. Urattāḷinti uraṃ tāḷetvā[Pg.140]. Ekapadanti ekapadacitaṃ mantaṃ. Tenāha ‘‘ekapadamantaṃ vā’’tiādi.

‘모두를 포함하는 것’이란 유익함(kusalā)과 해로움(akusalā)에 공통된 것을 말한다. ‘조절하는 의도’란 함께 발생한 법들 속에서 조절하는 특징을 가진 의도(cetanā)이다. ‘가슴을 치며’란 가슴을 때림으로써이다. ‘한 구절’이란 한 구절로 구성된 만트라를 말한다. 그래서 ‘한 구절의 만트라 혹은’ 등이라고 하였다.

Nibbedhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

꿰뚫음의 경(Nibbedhika-sutta)에 대한 설명이 끝났다.

10. Sīhanādasuttavaṇṇanā

10. 사자후의 경(Sīhanāda-sutta)에 대한 설명

64. Dasame tathāgatabalānīti aññehi asādhāraṇāni tathāgatasseva balāni. Nanu cetāni sāvakānampi ekaccāni uppajjantīti? Kāmaṃ uppajjanti, yādisāni pana buddhānaṃ ṭhānāṭṭhānañāṇādīni, na tādisāni tadaññesaṃ kadāci uppajjantīti aññehi asādhāraṇāni. Imameva hi yathāvuttaṃ lesaṃ apekkhitvā sādhāraṇabhāvato āsayānusayañāṇādīsu eva asādhāraṇasamaññā niruḷhā. Yathā pubbabuddhānaṃ balāni puññassa sampattiyā āgatāni, tathā āgatabalānīti vā tathāgatabalāni. Usabhassa idaṃ āsabhaṃ, seṭṭhaṭṭhānaṃ. Pamukhanādanti seṭṭhanādaṃ. Paṭivedhañāṇañceva desanāñāṇañcāti ettha paññāya pabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ. Karuṇāya pabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Tattha paṭivedhañāṇaṃ uppajjamānaṃ uppannanti duvidhaṃ. Tañhi abhinikkhamanato yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Tusitabhavanato yāva mahābodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Dīpaṅkarato paṭṭhāya yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Desanāñāṇampi pavattamānaṃ pavattanti duvidhaṃ. Tañhi yāva aññātakoṇḍaññassa sotāpattimaggā pavattamānaṃ, phalakkhaṇe pavattaṃ nāma. Tesu paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ. Ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ, buddhānaññeva orasañāṇaṃ.

64. 열 번째 소경에서 ‘여래의 힘’이란 다른 이들과 공유되지 않는 오직 여래만의 힘들을 말한다. ‘이러한 힘들은 제자들에게도 일부 생겨나지 않는가?’라고 묻는다면, 물론 생겨나지만, 부처님들의 처(處)와 비처(非處)를 아는 지혜 등과 같은 것은 다른 이들에게 결코 생겨나지 않으므로 다른 이들과 공유되지 않는 것이다. 이와 같이 언급된 근거를 고려하여, 공유되는 성질이 있기 때문에 아사야누사야 지혜(성향과 잠재성향을 아는 지혜) 등에 대해서만 ‘공유되지 않는 것(asādhāraṇa)’이라는 명칭이 확립된 것이다. 혹은 과거 부처님들의 힘이 공덕의 성취로 온 것처럼, 그와 같이 온 힘들이라는 뜻에서 ‘여래의 힘(tathāgatabalāni)’이다. 황소의 것이 ‘사바(āsabha)’이며, 가장 뛰어난 자리를 의미한다. ‘가장 앞선 소리’란 가장 뛰어난 소리를 뜻한다. ‘통달의 지혜와 설법의 지혜’에서, 여기서 통달의 지혜란 지혜에 의해 증진되어 자신의 성스러운 과보를 가져오는 것이다. 설법의 지혜란 자비에 의해 증진되어 제자들의 성스러운 과보를 가져오는 것이다. 그중 통달의 지혜는 ‘일어나고 있는 것’과 ‘일어난 것’의 두 종류가 있다. 출가에서부터 아라한 도에 이르기까지는 ‘일어나고 있는 것’이라 하고, 과(果)의 순간에는 ‘일어난 것’이라 한다. 또는 투시타 천상에서부터 대보리좌의 아라한 도에 이르기까지는 ‘일어나고 있는 것’이라 하고, 과의 순간에는 ‘일어난 것’이라 한다. 또는 디팡카라 부처님 때로부터 아라한 도에 이르기까지는 ‘일어나고 있는 것’이라 하고, 과의 순간에는 ‘일어난 것’이라 한다. 설법의 지혜 또한 ‘진행되고 있는 것’과 ‘진행된 것’의 두 종류이다. 안냐꼰단냐가 예류도에 이르기까지는 ‘진행되고 있는 것’이라 하고, 과의 순간에는 ‘진행된 것’이라 한다. 그중 통달의 지혜는 출세간이고, 설법의 지혜는 세간이다. 그러나 이 둘 모두 다른 이들과는 공유되지 않는, 부처님들만의 고유한 지혜이다.

Ṭhānañca ṭhānato pajānātīti kāraṇañca kāraṇato pajānāti. Yasmā tattha phalaṃ tiṭṭhati tadāyattavuttitāya uppajjati ceva pavattati ca, tasmā ṭhānanti vuccati. Bhagavā ‘‘ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetū paccayā uppādāya, taṃ taṃ ṭhānaṃ, ye ye dhammā yeyaṃ yeyaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā uppādāya, taṃ taṃ aṭṭhāna’’nti pajānanto ṭhānato aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti.

‘처를 처로서 안다’는 것은 원인을 원인으로서 안다는 것이다. 거기서 결과가 머물고, 그것에 의지하여 작용함으로써 생겨나고 진행되기 때문에 ‘처(ṭhāna)’라고 불린다. 세존께서는 ‘어떠한 법들이 어떠한 법들의 일어남을 위한 원인과 조건이 되면 그것이 처이고, 어떠한 법들이 어떠한 법들의 일어남을 위한 원인과 조건이 되지 않으면 그것이 비처(aṭṭhāna)이다’라고 아시면서, 처와 비처를 있는 그대로 아신다.

Samādiyantīti [Pg.141] samādānāni, tāni pana samādiyitvā katāni hontīti āha ‘‘samādiyitvā katāna’’nti. Kammameva vā kammasamādānanti etena ‘‘samādāna’’nti saddassa apubbatthābhāvaṃ dasseti muttagatasadde gatasaddassa viya. Gatīti nirayādigatiyo. Upadhīti attabhāvo. Kāloti kammassa vipaccanārahakālo. Payogoti vipākuppattiyā paccayabhūtā kiriyā.

‘수지한다’는 것이 수지(samādāna)들이며, 그것들은 수지하여 행해진 것이라는 의미에서 ‘수지하여 행해진 것들’이라고 하였다. 또는 업 자체가 업의 수지이다. 이것으로 ‘수지(samādāna)’라는 단어에 별도의 새로운 의미가 없음을 보여준다. 마치 ‘muttagata(오줌)’라는 단어에서 ‘gata’가 그러한 것과 같다. ‘행선지(gati)’란 지옥 등의 행선지들이다. ‘의거(upadhi)’란 개체(자체)이다. ‘시간(kāla)’이란 업이 익기에 적절한 시간이다. ‘노력(payoga)’이란 과보의 발생에 조건이 되는 작용이다.

Catunnaṃ jhānānanti paccanīkajjhāpanaṭṭhena ārammaṇūpanijjhānaṭṭhena ca catunnaṃ rūpāvacarajjhānānaṃ. Catukkanayena hetaṃ vuttaṃ. Aṭṭhannaṃ vimokkhānanti ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīnaṃ (ma. ni. 2.248; 3.312; dha. sa. 248; paṭi. ma. 1.209) aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ. Tiṇṇaṃ samādhīnanti savitakkasavicārādīnaṃ tiṇṇaṃ samādhīnaṃ. Navannaṃ anupubbasamāpattīnanti paṭhamajjhānasamāpattiādīnaṃ navannaṃ anupubbasamāpattīnaṃ. Ettha ca paṭipāṭiyā aṭṭhannaṃ samādhītipi nāmaṃ, samāpattītipi cittekaggatāsabbhāvato, nirodhasamāpattiyā tadabhāvato na samādhīti nāmaṃ. Hānabhāgiyaṃ dhammanti appaguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ kāmādipakkhandanaṃ. Visesabhāgiyaṃ dhammanti paguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ dutiyajjhānādipakkhandanaṃ. Iti saññāmanasikārānaṃ kāmādidutiyajjhānādipakkhandanāni hānabhāgiyavisesabhāgiyadhammāti dassitāni. Tehi pana jhānānaṃ taṃsabhāvatā dhammasaddena vuttā. Tasmāti vuttamevatthaṃ hetubhāvena paccāmasati. Vodānanti paguṇatāsaṅkhātaṃ vodānaṃ. Tañhi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhahitvā dutiyajjhānādīnaṃ adhigamassa paccayattā ‘‘vuṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Ye pana ‘‘nirodhato phalasamāpattiyā vuṭṭhānanti pāḷi natthī’’ti vadanti. Te ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanaṃ phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo’’ti imāya pāḷiyaṃ (paṭṭhā. 1.1.417) paṭisedhetabbā.

'네 가지 선정'이란 장애를 태워 없앤다는 의미와 대상을 깊이 사유한다는 의미에서 네 가지 색계 선정을 말한다. 이것은 4분법의 방식으로 설해진 것이다. '여덟 가지 해탈'이란 "색을 가진 자가 색들을 본다"는 등의 여덟 가지 해탈을 말한다. '세 가지 삼매'란 유심유사 등의 세 가지 삼매를 말한다. '아홉 가지 차제정'이란 초선정 등의 아홉 가지 차제정(등지)을 말한다. 여기서 순차적인 여덟 가지는 심일경성이 존재하기 때문에 삼매라고도 하고 성취(등지)라고도 이름하지만, 멸진정은 그것(심일경성)이 없기 때문에 삼매라고 이름하지 않는다. '퇴보에 속하는 법'이란 숙달되지 못한 초선정 등에서 출정하여 인식과 잡도리함이 감각적 욕망 등으로 향하는 것이다. '향상에 속하는 법'이란 숙달된 초선정 등에서 출정하여 인식과 잡도리함이 제2선정 등으로 향하는 것이다. 이와 같이 인식과 잡도리함이 감각적 욕망이나 제2선정 등으로 향하는 것들이 퇴보에 속하는 법과 향상에 속하는 법으로 나타난다. 그러나 그것들에 의해 선정들의 그러한 성질이 '법(dhamma)'이라는 단어로 설해졌다. '그러므로'라는 말은 이미 설해진 의미를 원인으로서 다시 언급하는 것이다. '청정(vodāna)'이란 숙달됨이라 일컬어지는 청정이다. 그것은 초선정 등에서 나와서 제2선정 등을 얻는 조건이 되기 때문에 '출정(vuṭṭhāna)'이라 불린다. 그러나 "멸진정으로부터 과증득으로 나오는 것에 대한 성전(Pāḷi)은 없다"라고 말하는 자들이 있다. 그들은 "멸진정에서 나오는 자에게 비상비비상처가 과증득에 대하여 무간연으로 조건이 된다"라는 이 성전(Paṭṭhāna)에 의해 반박되어야 한다.

Sīhanādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

사자후경의 주석이 끝났다.

Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

마하박가(대품)의 주석이 끝났다.

7. Devatāvaggo

7. 천신 품

1-3. Anāgāmiphalasuttādivaṇṇanā

1-3. 불환과경 등의 주석

65-67. Sattamassa [Pg.142] paṭhamādīni uttānatthāni. Tatiye abhisamācāre uttamasamācāre bhavaṃ ābhisamācārikaṃ, vattappaṭipattivattaṃ. Tenāha ‘‘uttamasamācārabhūta’’ntiādi. Sekhapaṇṇattisīlanti sekhiyavasena paññattasīlaṃ.

65-67. 일곱 번째 품의 첫 번째 경 등은 의미가 명백하다. 세 번째 경에서, '아비사마짜리카(예의범절에 관한)'란 수승한 품행 속에 있는 것으로서, 의무와 실천의 의무를 말한다. 그래서 "최상의 품행이 된 것" 등이라고 말한 것이다. '유학자의 규정된 계'란 세키야(학습법)의 방식에 따라 규정된 계를 의미한다.

Anāgāmiphalasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

불환과경 등의 주석이 끝났다.

4-5. Saṅgaṇikārāmasuttādivaṇṇanā

4-5. 상가니까라마경 등의 주석

68-69. Catutthe gaṇena saṅgaṇaṃ samodhānaṃ gaṇasaṅgaṇikā, sā āramitabbaṭṭhena ārāmo etassāti gaṇasaṅgaṇikārāmo. Saṅgaṇikāti vā sakaparisasamodhānaṃ. Gaṇoti nānājanasamodhānaṃ. Sesamettha suviññeyyameva. Pañcamaṃ uttānatthameva.

68-69. 네 번째 경에서, 무리와 함께 섞이는 것 또는 모이는 것이 '무리와 어울림(gaṇasaṅgaṇikā)'이며, 그것을 즐겨야 할 의미에서 즐기는 것이 그에게 있으므로 '무리와 어울리기를 즐김(gaṇasaṅgaṇikārāmo)'이다. 또는 '어울림'이란 자신의 회중과 모이는 것이다. '무리'란 여러 사람들과 모이는 것이다. 여기의 나머지는 쉽게 이해할 수 있다. 다섯 번째 경은 의미가 명백하다.

Saṅgaṇikārāmasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

상가니까라마경 등의 주석이 끝났다.

6. Samādhisuttavaṇṇanā

6. 삼매경 주석

70. Chaṭṭhe paṭippassambhanaṃ paṭippassaddhīti atthato ekanti āha ‘‘na paṭippassaddhiladdhenāti kilesappaṭippassaddhiyā aladdhenā’’ti. Sukkapakkhe santenātiādīsu aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya sabbakilesasantatāya ca santena, atappaniyaṭṭhena paṇītena, kilesappaṭippassaddhiyā laddhattā, kilesappaṭippassaddhibhāvaṃ vā laddhattā paṭippassaddhiladdhena, passaddhikilesena vā arahatā laddhattā paṭippassaddhiladdhena, ekodibhāvena adhigatattā ekodibhāvādhigatenāti evamattho daṭṭhabbo.

70. 여섯 번째 경에서, 가라앉음(paṭippassambhana)과 안식(paṭippassaddhi)은 의미상 하나이므로, "'안식을 얻지 못한 것에 의해서가 아니다'라는 것은 번뇌의 안식을 얻지 못한 것에 의해서가 아니다"라고 설했다. 선한 법의 측면에서 '고요한 것에 의해' 등의 구절에서, 구성 요소의 고요함과 대상의 고요함과 모든 번뇌의 고요함에 의해 고요하며, 괴롭히지 않는다는 의미에서 수승하고, 번뇌의 안식을 얻었기 때문에, 또는 번뇌가 안식된 상태를 얻었기 때문에 '안식을 얻은' 것이며, 또는 번뇌를 가라앉힌 아라한에 의해 얻어졌기 때문에 '안식을 얻은' 것이며, 일경성에 의해 도달되었으므로 '일경성에 도달한' 것이라고 이와 같이 그 의미를 보아야 한다.

Samādhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

삼매경 주석이 끝났다.

7-10. Sakkhibhabbasuttādivaṇṇanā

7-10. 증득할 능력이 있음 경 등의 주석

71-74. Sattame [Pg.143] tasmiṃ tasmiṃ viseseti tasmiṃ tasmiṃ sacchikātabbe visese. Sakkhibhāvāya paccakkhakāritāya bhabbo sakkhibhabbo, tassa bhāvo sakkhibhabbatā. Taṃ sakkhibhabbataṃ. Sati satiāyataneti sati satikāraṇe. Kiñcettha kāraṇaṃ? Abhiññā vā abhiññāpādakajjhānaṃ vā, avasāne pana chaṭṭhābhiññāya arahattaṃ vā kāraṇaṃ, arahattassa vipassanā vāti veditabbaṃ. Yañhi taṃ tatra tatra sakkhibhabbatāsaṅkhātaṃ iddhividhapaccanubhavanādi, tassa abhiññā kāraṇaṃ. Atha iddhividhapaccanubhavanādi abhiññā, evaṃ sati abhiññāpādakajjhānaṃ kāraṇaṃ. Arahattampi ‘‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmī’’ti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhapetvā chaṭṭhābhiññaṃ nibbattentassa kāraṇaṃ. Idañca sabbasādhāraṇaṃ na hoti, sādhāraṇavasena pana arahattassa vipassanā kāraṇaṃ. Atha vā sati āyataneti tassa tassa visesādhigamassa upanissayasaṅkhāte kāraṇe satīti evamettha attho daṭṭhabbo.

71-74. 일곱 번째 경에서, '그 각각의 수승한 법에'란 그 각각의 직접 경험해야 할 수승한 법을 의미한다. 직접 경험하는 것인 증득에 적합한 것이 '증득할 수 있음'이며, 그것의 상태가 '증득할 수 있는 능력'이다. '근거가 있을 때'란 원인이 있을 때를 말한다. 여기서 원인은 무엇인가? 신통 혹은 신통의 기초가 되는 선정이며, 궁극적으로는 여섯 번째 신통인 아라한과이거나, 아라한과를 위한 위빳사나가 원인이라고 알아야 한다. 왜냐하면 거기서 각각 증득할 수 있는 능력이라 일컬어지는 신통의 변화를 경험하는 것 등의 원인은 신통이기 때문이다. 만약 신통의 변화를 경험하는 것 등이 신통이라면, 그때 원인은 신통의 기초가 되는 선정이다. 아라한과 또한 "언제쯤 나는 그 영역을 성취하여 머물 것인가"라며 위없는 해탈들에 대한 열망을 일으켜 여섯 번째 신통을 일으키는 자에게 원인이 된다. 그리고 이것은 모든 이에게 공통된 것은 아니며, 공통된 점에서는 아라한과를 위한 위빳사나가 원인이다. 또는 '근거가 있을 때'란 그 각각의 수승한 증득의 강력한 의지처라 일컬어지는 원인이 있을 때라고 이와 같이 여기서 그 의미를 보아야 한다.

Hānabhāgiyādīsu ‘‘paṭhamajjhānassa lābhiṃ kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, hānabhāgiyo samādhi. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati, ṭhitibhāgiyo samādhi. Avitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, visesabhāgiyo samādhi. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṃhitā, nibbedhabhāgiyo samādhī’’ti (vibha. 799) iminā nayena sabbasamāpattiyo vitthāretvā hānabhāgiyādiattho veditabbo. Tattha paṭhamajjhānassa lābhinti yvāyaṃ appaguṇassa paṭhamassa jhānassa lābhī, taṃ. Kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācarantīti tato vuṭṭhitaṃ ārammaṇavasena kāmasahagatā hutvā saññāmanasikārā samudācaranti tudanti, tassa kāmānatītassa kāmānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena so paṭhamajjhānasamādhi hāyati parihāyati, tasmā hānabhāgiyo vutto. Tadanudhammatāti tadanurūpasabhāvo. Sati santiṭṭhatīti idaṃ micchāsatiṃ sandhāya vuttaṃ. Yassa hi paṭhamajjhānānurūpasabhāvā paṭhamajjhānaṃ santato paṇītato disvā assādayamānā abhinandamānā nikanti hoti, tassa nikantivasena so paṭhamajjhānasamādhi neva hāyati na vaḍḍhati, ṭhitikoṭṭhāsiko hoti. Tena vuttaṃ [Pg.144] ‘‘ṭhitibhāgiyo samādhī’’ti. Avitakkasahagatāti avitakkaṃ dutiyajjhānaṃ santato paṇītato manasikaroto ārammaṇavasena avitakkasahagatā. Saññāmanasikārā samudācarantīti paguṇapaṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ dutiyajjhānādhigamatthāya codenti tudanti. Tassa upari dutiyajjhānānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena so paṭhamajjhānasamādhi visesabhūtassa dutiyajjhānassa uppattipadaṭṭhānatāya ‘‘visesabhāgiyo’’ti vutto.

퇴보하는 부분 등에서 ‘초선을 얻은 자에게 감각적 욕망과 함께하는 인식과 작의가 일어난다면, 그것은 퇴보하는 부분의 삼매이다. 그 법에 따르는 마음챙김이 머문다면, 그것은 머무는 부분의 삼매이다. 일으킨 생각이 없는 것과 함께하는 인식과 작의가 일어난다면, 그것은 수승한 부분의 삼매이다. 탐욕의 빛바램과 결합된 염오와 함께하는 인식과 작의가 일어난다면, 그것은 꿰뚫음의 부분의 삼매이다’(비방가 799)라는 이 방식에 따라 모든 등지(들)에 대해 상세히 설명함으로써 퇴보하는 부분 등의 의미를 알아야 한다. 거기서 ‘초선을 얻은 자’란 익숙하지 않은 초선을 얻은 자를 말한다. ‘감각적 욕망과 함께하는 인식과 작의가 일어난다’는 것은 선정에서 출정하여 대상의 힘으로 감각적 욕망과 함께하게 되어 인식과 작의가 일어나고 마음을 찌르는 것이니, 감각적 욕망을 뛰어넘지 못하고 감각적 욕망으로 뛰어드는 인식과 작의의 힘으로 인해 그 초선 삼매는 줄어들고 사라지므로 ‘퇴보하는 부분’이라 한다. ‘그 법에 따름’이란 그에 적합한 자성이다. ‘마음챙김이 머문다’는 것은 사된 마음챙김을 염두에 두고 한 말이다. 초선에 적합한 자성에 의해 초선을 평화롭고 수승한 것으로 보아 즐기고 기뻐하며 애착을 갖는 자에게, 그 애착의 힘으로 인해 초선 삼매는 줄어들지도 않고 늘어나지도 않으며 유지되는 부분이 된다. 그래서 ‘머무는 부분의 삼매’라고 한다. ‘일으킨 생각이 없는 것과 함께하는’이란 일으킨 생각이 없는 제2선을 평화롭고 수승한 것으로 작의할 때 대상의 힘으로 일으킨 생각이 없는 것과 함께하는 것을 말한다. ‘인식과 작의가 일어난다’는 것은 익숙한 초선에서 출정하여 제2선의 증득을 위해 권고하고 찌르는 것이다. 그 상위의 제2선으로 뛰어드는 인식과 작의의 힘으로 인해 그 초선 삼매는 수승하게 된 제2선이 일어나는 발판이 되므로 ‘수승한 부분’이라 한다.

Nibbidāsahagatāti tameva paṭhamajjhānalābhiṃ jhānato vuṭṭhitaṃ nibbidāsaṅkhātena vipassanāñāṇena sahagatā. Vipassanāñāṇañhi jhānaṅgesu pabhedena upaṭṭhahantesu nibbindati ukkaṇṭhati, tasmā ‘‘nibbidā’’ti vuccati. Samudācarantīti nibbānasacchikiriyatthāya codenti tudanti. Virāgūpasaṃhitāti virāgasaṅkhātena nibbānena upasaṃhitā. Vipassanāñāṇañhi sakkā iminā maggena virāgaṃ nibbānaṃ sacchikātunti pavattito ‘‘virāgūpasaṃhita’’nti vuccati. Taṃsampayuttā saññāmanasikārā virāgūpasaṃhitā eva nāma. Tassa tesaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena paṭhamajjhānasamādhi ariyamaggappaṭivedhassa padaṭṭhānatāya ‘‘nibbedhabhāgiyo’’ti vutto. Hānaṃ bhajantīti hānabhāgiyā, hānabhāgo vā etesaṃ atthīti hānabhāgiyā, parihānakoṭṭhāsikāti attho. Iminā nayena ṭhitibhāgiyo veditabbo. Aṭṭhamādīni uttānatthāneva.

‘염오와 함께하는’이란 바로 그 초선을 얻은 자가 선정에서 출정하여 염오라고 일컬어지는 위빳사나 지혜와 함께하는 것을 말한다. 위빳사나 지혜는 선정의 요소들이 나누어져 나타날 때 염오하고 싫어하므로 ‘염오(nibbidā)’라고 한다. ‘일어난다’는 것은 열반의 실현을 위해 권고하고 찌르는 것이다. ‘탐욕의 빛바램(이욕)과 결합된’이란 이욕이라 일컬어지는 열반과 결합된 것이다. 위빳사나 지혜는 ‘이 도로써 이욕인 열반을 실현할 수 있다’고 진행되기에 ‘이욕과 결합된 것’이라 한다. 그것과 상응하는 인식과 작의도 바로 이욕과 결합된 것이라 이름한다. 그 인식과 작의의 힘으로 인해 초선 삼매는 성스러운 도의 꿰뚫음의 발판이 되므로 ‘꿰뚫음의 부분’이라 한다. 쇠퇴를 겪으므로 퇴보하는 부분(hānabhāgiya)이라 하거나, 혹은 그들에게 쇠퇴의 부분이 있으므로 퇴보하는 부분이라 하니, 사라지는 부분이라는 의미이다. 이와 같은 방식으로 ‘머무는 부분’을 알아야 한다. 여덟 번째 등은 의미가 명확하다.

Sakkhibhabbasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

증득하기에 적합함 경 등의 주석이 끝났다.

Devatāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

천신 품의 주석이 끝났다.

8. Arahattavaggo

8. 아라한 품

1-3. Dukkhasuttādivaṇṇanā

1-3. 괴로움 경 등의 주석

75-77. Aṭṭhamassa paṭhamādīsu natthi vattabbaṃ. Tatiye tividhaṃ kuhanavatthunti paccayappaṭisevanasāmantajappanairiyāpathappavattanasaṅkhātaṃ tividhaṃ kuhanavatthuṃ. Ukkhipitvāti ‘‘mahākuṭumbiko mahānāviko mahādānapatī’’tiādinā paggaṇhitvā lapanaṃ. Avakkhipitvāti ‘‘kiṃ imassa jīvitaṃ, bījabhojano nāmāya’’nti hīḷetvā lapanaṃ.

75-77. 여덟 번째의 첫 번째 등에는 설명할 것이 없다. 세 번째에서 ‘세 가지 기만의 토대’란 필수품의 수용, 주변에서의 지껄임, 위儀를 갖추어 행동함이라 일컬어지는 세 가지 기만의 토대를 말한다. ‘치켜세움으로써(ukkhipitvā)’란 ‘큰 부자다, 큰 선주다, 큰 보시주다’ 등의 방식으로 추켜세워 지껄이는 것이다. ‘깎아내림으로써(avakkhipitvā)’란 ‘이 자의 삶이 어떠한가, 씨앗이나 먹는 자다’라고 멸시하며 지껄이는 것이다.

Dukkhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

괴로움 경 등의 주석이 끝났다.

4. Sukhasomanassasuttavaṇṇanā

4. 행복과 기쁨 경의 주석

78. Catutthe [Pg.145] yathāvuttadhammādīsu tassa kilesanimittaṃ dukkhaṃ anavassananti ‘‘sukhasomanassabahulo viharatī’’ti vuttaṃ. Kāyikasukhañceva cetasikasomanassañca bahulaṃ assāti sukhasomanassabahulo. Yavati tena phalaṃ missitaṃ viya hotīti yoni, ekantikaṃ kāraṇaṃ. Assāti yathāvuttassa bhikkhuno. Paripuṇṇanti avikalaṃ anavasesaṃ.

78. 네 번째에서 설해진 법 등에 대해, 그 번뇌의 표상이 되는 괴로움이 없으므로 ‘행복과 기쁨이 가득하여 머문다’고 설해졌다. 신체적 행복과 정신적 기쁨이 가득한 자가 행복과 기쁨이 가득한 자이다. 그것에 의해 과보가 섞인 것과 같은 것이 태(yoni)이며, 절대적인 원인이다. ‘그에게(assā)’란 위에서 언급한 비구에게이다. ‘원만함(paripuṇṇaṃ)’이란 결함이 없고 남김이 없는 것이다.

Sukhasomanassasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

행복과 기쁨 경의 주석이 끝났다.

5. Adhigamasuttavaṇṇanā

5. 증득 경의 주석

79. Pañcame āgacchanti etena kusalā vā akusalā vāti āgamanaṃ, kusalākusalānaṃ uppattikāraṇaṃ. Tattha kusaloti āgamanakusalo. Evaṃ dhamme manasikaroto kusalā vā akusalā vā dhammā abhivaḍḍhantīti evaṃ jānanto. Apagacchanti kusalā vā akusalā vā etenāti apagamanaṃ. Tesaṃ eva anuppattikāraṇaṃ, tattha kusaloti apagamanakusalo. Evaṃ dhamme manasikaroto kusalā vā akusalā vā dhammā nābhivaḍḍhantīti evaṃ jānanto. Upāyakusaloti ṭhānuppattikapaññāsamannāgato. Idañca accāyikakicce vā bhaye vā uppanne tassa tikicchanatthaṃ ṭhānuppattiyā kāraṇajānanavasena veditabbaṃ.

79. 다섯 번째에서 이것에 의해 유익하거나 해로운 법들이 오기 때문에 ‘옴(āgamana)’, 즉 유익하거나 해로운 법들이 일어나는 원인이다. 거기서 ‘교묘한 자(kusalo)’란 오는 것에 교묘한 자이다. 이와 같이 법을 작의하는 자에게 유익하거나 해로운 법들이 증장한다고 이와 같이 아는 자이다. 이것에 의해 유익하거나 해로운 법들이 물러가기 때문에 ‘물러감(apagamana)’, 즉 그것들이 생기지 않는 원인이다. 거기서 ‘교묘한 자’란 물러감에 교묘한 자이다. 이와 같이 법을 작의하는 자에게 유익하거나 해로운 법들이 증장하지 않는다고 이와 같이 아는 자이다. ‘방편에 교묘한 자(upāyakusalo)’란 상황에 맞게 일어나는 지혜를 구비한 자이다. 이것은 긴급한 일이나 두려움이 생겼을 때 그것을 치료하기 위해 상황에 따라 원인을 아는 힘으로 이해해야 한다.

Adhigamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

증득 경의 주석이 끝났다.

6-7. Mahantattasuttādivaṇṇanā

6-7. 위대함 경 등의 주석

80-81. Chaṭṭhe sampatteti kilese sampatte. Sattamaṃ uttānameva.

80-81. 여섯 번째에서 ‘도달했을 때’란 번뇌가 도달했을 때를 말한다. 일곱 번째는 의미가 명확하다.

Mahantattasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

위대함 경 등의 주석이 끝났다.

8-10. Dutiyanirayasuttādivaṇṇanā

8-10. 두 번째 지옥 경 등의 주석

82-84. Aṭṭhame [Pg.146] kāyapāgabbhiyādīhīti ādi-saddena vacīpāgabbhiyaṃ manopāgabbhiyañca saṅgaṇhāti. Navamādīni uttānatthāneva.

82-84. 여덟 번째에서 ‘몸의 무례함 등으로써’의 ‘등’이라는 단어로 말의 무례함과 마음의 무례함을 포함한다. 아홉 번째 등은 의미가 명확하다.

Dutiyanirayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 지옥 경 등의 주석이 끝났다.

Arahattavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

아라한 품의 주석이 끝났다.

9. Sītivaggo

9. 서늘함 품

1. Sītibhāvasuttavaṇṇanā

1. 서늘함 경의 주석

85. Navamassa paṭhame sītibhāvanti nibbānaṃ, kilesavūpasamaṃ vā. Niggaṇhātīti accāraddhavīriyatādīhi uddhataṃ cittaṃ uddhaccapakkhato rakkhaṇavasena niggaṇhāti. Paggaṇhātīti atisithilavīriyatādīhi līnaṃ cittaṃ kosajjapātato rakkhaṇavasena paggaṇhāti. Sampahaṃsetīti samappavattacittaṃ tathāpavattiyaṃ paññāya toseti uttejeti vā. Yadā vā paññāpayogamandatāya upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ cittaṃ bhāvanāya na pakkhandati, tadā jātiādīni saṃvegavatthūni paccavekkhitvā sampahaṃseti samuttejeti. Ajjhupekkhatīti yadā pana cittaṃ alīnaṃ anuddhataṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ sammadeva bhāvanāvītiṃ otiṇṇaṃ hoti, tadā paggahaniggahasampahaṃsanesu kiñci byāpāraṃ akatvā samappavattesu assesu sārathī viya ajjhupekkhati, upekkhakova hoti. Paṇītādhimuttikoti paṇīte uttame maggaphale adhimutto ninnapoṇapabbhāro.

85. 아홉 번째 품의 첫 번째 경에서 '시원함(sītibhāva)'이란 열반 또는 번뇌의 가라앉음을 의미한다. '억제한다(niggaṇhāti)'는 것은 지나치게 과도한 정진 등으로 들뜬 마음을 들뜸의 측면으로부터 보호함으로써 억제하는 것이다. '북돋운다(paggaṇhāti)'는 것은 너무 느슨한 정진 등으로 침체된 마음을 게으름에 빠지는 것으로부터 보호함으로써 북돋우는 것이다. '환희하게 한다(sampahaṃseti)'는 것은 평온하게 진행되는 마음을 지혜로써 그렇게 진행되도록 만족시키거나 고무하는 것이다. 혹은 지혜의 작용이 둔하거나 고요함의 행복을 얻지 못해 즐거움이 없는 마음이 수행에 뛰어들지 못할 때, 태어남 등의 소스라침의 대상(saṃvegavatthu)을 관찰하여 환희하게 하고 고무하는 것이다. '평온하게 관조한다(ajjhupekkhati)'는 것은 마음이 침체되지도 들뜨지도 않고 즐거움이 없지도 않으며 대상에 평온하게 진행되어 수행의 경로에 잘 들어섰을 때, 북돋우거나 억제하거나 환희하게 하는 어떤 일도 하지 않고, 평온하게 달리는 말들을 보는 마부처럼 관조하는 것이니, 단지 평온할 뿐이다. '수승한 것에 확신을 가진 자(paṇītādhimuttiko)'란 수승하고 최상인 도와 과에 확신을 가져 그쪽으로 기울고 치우치고 치달려 있는 자를 말한다.

Sītibhāvasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

시원함의 경(Sītibhāvasutta)에 대한 설명이 끝났다.

2-11. Āvaraṇasuttādivaṇṇanā

2-11. 장애의 경(Āvaraṇasutta) 등의 설명

86-95. Dutiye acchandikoti kattukamyatākusalacchandarahito. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Duppaññoti bhavaṅgapaññāya parihīno[Pg.147]. Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgaṃ lokuttarassa paccayo na hoti, sopi duppañño eva nāma. Abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhātaṃ ariyamaggaṃ okkamituṃ adhigantuṃ abhabbo. Na kammāvaraṇatāyātiādīsu abhabbavipariyāyena attho veditabbo. Catutthādīni uttānatthāni.

86-95. 두 번째 경에서 '의욕이 없는 자(acchandiko)'란 하고자 하는 유익한 의욕(kusalacchanda)이 없는 자이다. 북구로주의 사람들은 의욕이 없는 상태에 들어 있다. '지혜가 없는 자(duppañño)'란 바방가(bhavaṅga)의 지혜가 결여된 자이다. 설령 바방가의 지혜가 구족되었더라도 그 바방가가 출세간의 조건이 되지 못하는 자 역시 지혜가 없는 자라고 한다. '선한 법들에 있어서 결정된 바른 길에 들어설 수 없다(abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattan)'는 것은 유익한 법들에 있어서 바른 길의 결정(sammattaniyāma)이라 불리는 성스러운 도에 들어서거나 성취할 수 없다는 것이다. '업의 장애가 아니기 때문에' 등의 구절은 불가능함의 반대 의미로 이해해야 한다. 네 번째 경 등은 그 의미가 명백하다.

Āvaraṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

장애의 경 등의 설명이 끝났다.

Sītivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

시원함의 품(Sītivagga)에 대한 설명이 끝났다.

10. Ānisaṃsavaggo

10. 공덕의 품(Ānisaṃsavagga)

1-11. Pātubhāvasuttādivaṇṇanā

1-11. 나타남의 경(Pātubhāvasutta) 등의 설명

96-106. Dasamassa paṭhamādīsu natthi vattabbaṃ. Aṭṭhame mettā etassa atthīti mettāvā, tassa bhāvo mettāvatā, mettāpaṭipatti, tāya. Sā pana mettāvatā mettāvasena pāricariyāti āha ‘‘mettāyuttāya pāricariyāyā’’ti. Paricaranti vippakatabrahmacariyattā. Pariciṇṇasatthukena sāvakena nāma satthuno yāva dhammena kātabbā pāricariyā, tāya sammadeva sampāditattā. Navamādīni uttānatthāni.

96-106. 열 번째 품의 첫 번째 경 등에는 설명할 것이 없다. 여덟 번째 경에서 자애를 가진 자를 '자애가 있는 자(mettāvā)'라 하고, 그의 상태를 '자애로움(mettāvatā)' 즉 자애의 실천이라 하며, 그것에 의해서라는 뜻이다. 그 자애로움은 자애에 의한 시봉(pāricariyā)이기에 "자애가 결합된 시봉으로써"라고 하였다. 시봉한다는 것은 청정범행을 닦는 자들이기 때문이다. 스승을 시봉해 온 제자라 함은 마땅히 법에 따라 스승에게 행해야 할 시봉을 그것에 의해 완전히 완수했기 때문이다. 아홉 번째 경 등은 그 의미가 명백하다.

Pātubhāvasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

나타남의 경 등의 설명이 끝났다.

Ānisaṃsavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

공덕의 품에 대한 설명이 끝났다.

107-116. Ekādasamavaggo uttānatthoyeva.

107-116. 열한 번째 품은 그 의미가 명백하다.

Iti manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya

이와 같이 마노라타뿌라니(Manorathapūraṇī)라 불리는 앙굿따라 니까야 주석서에서

Chakkanipātavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā samattā.

여섯의 모음(Chakkanipāta)의 설명 중 명백하지 않은 의미에 대한 해설이 완료되었다.

. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

그분 복되신 분, 아라한, 완전히 깨달으신 분께 예경 올립니다.

Aṅguttaranikāye

앙굿따라 니까야

Sattakanipāta-ṭīkā

일곱의 모음(Sattakanipāta) 복주(ṭīkā)

1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ

1. 첫 번째 오십 개 묶음(Paṭhamapaṇṇāsaka)

1. Dhanavaggavaṇṇanā

1. 재물의 품(Dhanavagga)의 설명

1-10. Sattakanipātassa paṭhamo vaggo uttānattho.

1-10. 일곱의 모음의 첫 번째 품은 그 의미가 명백하다.

2. Anusayavaggo

2. 잠재성향의 품(Anusayavagga)

4.Puggalasuttavaṇṇanā

4. 인간의 경(Puggalasutta)의 설명

14. Dutiyassa [Pg.149] catutthe ubhato ubhayathā, ubhato ubhohi bhāgehi vimuttoti ubhatobhāgavimutto ekadesasarūpekasesanayena. Dvīhi bhāgehīti karaṇe nissakke cetaṃ bahuvacanaṃ. Āvuttiādivasena ayaṃ niyamo veditabboti āha ‘‘arūpasamāpattiyā’’tiādi. Etena ‘‘samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena, maggena samucchedavimokkhena vimuttattā ubhatobhāgavimutto’’ti evaṃ pavatto tipiṭakacūḷanāgattheravādo, ‘‘nāmakāyato rūpakāyato ca vimuttattā ubhatobhāgavimutto’’ti evaṃ pavatto tipiṭakamahārakkhitattheravādo, ‘‘samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena ekavāraṃ, maggena samucchedavimokkhena ekavāraṃ vimuttattā ubhatobhāgavimutto’’ti evaṃ pavatto tipiṭakacūḷābhayattheravādo cāti imesaṃ tiṇṇampi theravādānaṃ ekajjhaṃ saṅgaho katoti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca paṭhamavāde dvīhi bhāgehi vimutto ubhatobhāgavimutto vutto, dutiyavāde ubhato bhāgato vimuttoti ubhatobhāgavimutto, tatiyavāde dvīhi bhāgehi dve vāre vimuttoti ayametesaṃ visesoti. Vimuttoti kilesehi vimutto, kilesavikkhambhanasamucchedanehi vā kāyato vimuttohi attho.

14. 두 번째 품의 네 번째 경에서 '양면(ubhato)'은 양쪽으로라는 뜻이고, '양면으로 두 부분에 의해 해탈했다'는 것이 '양면해탈(ubhatobhāgavimutto)'이며, 이는 부분적 동일성에 의한 생략법으로 설명된다. '두 부분에 의해(dvīhi bhāgehi)'에서 이 복수형은 도구격과 탈격의 의미이다. 반복 등의 방식에 의해 이 규칙이 이해되어야 하므로 "무색계 선정으로" 등을 말하였다. 이로써 "선정에 의한 억압의 해탈과 도에 의한 섬멸의 해탈로 해탈했기 때문에 양면해탈이다"라고 주장하는 띠삐따까 쭐라나가 장로의 학설과, "명신과 색신으로부터 해탈했기 때문에 양면해탈이다"라고 주장하는 띠삐따까 마하락끼따 장로의 학설, 그리고 "선정에 의한 억압의 해탈로 한 번, 도에 의한 섬멸의 해탈로 한 번 해탈했기 때문에 양면해탈이다"라고 주장하는 띠삐따까 쭐라바야 장로의 학설이라는 이 세 가지 장로들의 학설이 모두 하나로 포함된 것으로 보아야 한다. 여기서 첫 번째 학설에서는 두 부분에 의해 해탈한 자를 양면해탈이라 하였고, 두 번째 학설에서는 양쪽 부분으로부터 해탈한 자를 양면해탈이라 하였으며, 세 번째 학설에서는 두 부분에 의해 두 번 해탈한 자를 말하니 이것이 이들의 차이점이다. 해탈했다는 것은 번뇌들로부터 해탈했다는 것이거나, 번뇌의 억압과 섬멸에 의해 몸으로부터 해탈했다는 의미이다.

Soti ubhatobhāgavimutto. Kāmañcettha rūpāvacaracatutthajjhānampi arūpāvacarajjhānaṃ viya duvaṅgikaṃ āneñjappattanti vuccati. Taṃ pana padaṭṭhānaṃ katvā arahattaṃ patto ubhatobhāgavimutto nāma na hoti rūpakāyato [Pg.150] avimuttattā. Tañhi kilesakāyatova vimuttaṃ, na rūpakāyato, tasmā tato vuṭṭhāya arahattaṃ patto ubhatobhāgavimutto na hotīti āha ‘‘catunnaṃ arūpa…pe… pañcavidho hotī’’ti. Arūpasamāpattīnanti niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Arahattaṃ pattaanāgāminoti bhūtapubbagatiyā vuttaṃ. Na hi arahattaṃ patto anāgāmī nāma hoti. ‘‘Rūpī rūpāni passatī’’tiādike nirodhasamāpattiante aṭṭha vimokkhe vatvā –

그는 양면해탈자이다. 물론 여기서 색계 제4선도 무색계 선정처럼 두 가지 요소를 갖추어 '부동(āneñja)에 도달한 것'이라 불린다. 그러나 그것을 발판으로 하여 아라한과를 얻은 자는 색신으로부터 해탈하지 못했기 때문에 양면해탈자라 부르지 않는다. 그는 단지 번뇌의 몸으로부터만 해탈했을 뿐 색신으로부터는 아니기 때문이며, 따라서 그것으로부터 나와서 아라한과를 얻은 자는 양면해탈자가 아니라고 하여 "네 가지 무색... (중략) ...다섯 종류가 있다"라고 말하였다. '무색계 선정들의'는 한정의 의미를 가진 소유격이다. '아라한과를 얻은 불환자'라는 말은 과거의 상태에 따라 불린 것이다. 아라한과를 얻은 자를 불환자라 부를 수는 없기 때문이다. "색이 있는 자가 색들을 본다" 등 멸진정에 이르는 여덟 가지 해탈을 말하고 나서—

‘‘Yato ca kho, ānanda, bhikkhu ime aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati, ānanda, bhikkhu ubhatobhāgavimutto’’ti –

"아난다여, 비구가 이 여덟 가지 해탈을 몸으로 체득하여 머물고, 지혜로써 보아 그의 번뇌들이 다했을 때, 아난다여, 이 비구를 양면해탈자라 한다."라고—

Yadipi mahānidāne (dī. ni. 2.130) vuttaṃ, taṃ pana ubhatobhāgavimuttaseṭṭhavasena vuttanti, idha pana sabbaubhatobhāgavimutte saṅgahaṇatthaṃ ‘‘pañcavidho hotī’’ti vatvā ‘‘pāḷi panettha…pe… aṭṭhavimokkhalābhino vasena āgatā’’ti āha. Majjhimanikāye pana kīṭāgirisutte (ma. ni. 2.182) –

비록 마하니다나 경에서 설해졌으나, 그것은 최상의 양면해탈자를 기준으로 설해진 것이다. 그러나 여기서는 모든 양면해탈자를 포함하기 위해 "다섯 종류가 있다"라고 말하고 나서, "여기서 경전은 ... (중략) ... 여덟 가지 해탈을 얻은 자를 기준으로 전해진다"라고 하였다. 한편 맛지마 니까야의 끼따기리 경에서는—

‘‘Katamo ca, bhikkhave, puggalo ubhatobhāgavimutto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo ubhatobhāgavimutto’’ti –

“비구들이여, 어떤 사람이 양면으로 해탈한 자(양면해탈자)인가? 비구들이여, 여기 어떤 사람은 색계(rūpe)를 초월한 고요한 해탈인 무색계의 성취들을 몸으로 체득하여 머물고, 통찰지(paññāya)로써 보아 그의 번뇌들이 소멸되었다. 비구들이여, 이를 일러 양면으로 해탈한 사람이라 한다.”

Arūpasamāpattivasena cattāro ubhatobhāgavimuttā, seṭṭho ca vutto vuttalakkhaṇūpapattito. Yathāvuttesu hi pañcasu purimā cattāro samāpattisīsaṃ nirodhaṃ na samāpajjantīti pariyāyena ubhatobhāgavimuttā nāma. Aṭṭhasamāpattilābhī anāgāmī taṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattoti nippariyāyena ubhatobhāgavimuttaseṭṭho nāma.

무색계 등지(arūpasamāpatti)에 따라 네 종류의 양면해탈자가 있으며, 최상의 자는 설해진 특징을 구족하였기에 언급되었다. 앞에서 말한 다섯 명 중에서 앞의 네 명은 등지의 정점인 멸진정(nirodha)에 들지 못하므로 방편상(pariyāyena) 양면해탈자라 불린다. 여덟 가지 등지를 얻은 불환자가 그 [멸진정]에 들었다가 거기서 나와 위빳사나를 닦아 아라한과를 얻은 자는 직설적으로(nippariyāyena) 최상의 양면해탈자라 불린다.

Katamo ca puggalotiādi puggalapaññattipāḷi. Tattha katamoti pucchāvacanaṃ. Puggaloti asādhāraṇato pucchitabbavacanaṃ. Idhāti idhasmiṃ sāsane. Ekaccoti eko. Aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharatīti [Pg.151] aṭṭha samāpattiyo samāpajjitvā nāmakāyato paṭilabhitvā viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontīti vipassanāpaññāya saṅkhāragataṃ, maggapaññāya cattāri saccāni passitvā cattāropi āsavā parikkhīṇā honti. Disvāti dassanahetu. Na hi āsave paññāya passanti, dassanakāraṇā pana parikkhīṇā disvā parikkhīṇāti vuttā dassanāyattaparikkhayattā. Evañhi dassanaṃ āsavānaṃ khayassa purimakiriyābhāvena vuttaṃ.

‘어떤 사람이...’ 등으로 시작하는 문구는 푸갈라빤냣띠(인시설)의 성전 구절이다. 거기서 ‘어떤(katamo)’은 질문의 말이다. ‘사람(puggalo)’은 개별적으로 물어야 할 대상이다. ‘여기(idha)’는 이 가르침(sāsane) 안을 의미한다. ‘어떤 한 사람(ekacco)’은 한 명을 뜻한다. ‘여덟 가지 해탈을 몸으로 체득하여 머문다’는 것은 여덟 가지 등지에 들어 명신(nāmakāya)으로 얻어 머무는 것을 말한다. ‘통찰지로써 보아 그의 번뇌들이 소멸되었다’는 것은 위빳사나 지혜로 형성된 것들(saṅkhāra)을 보고, 도의 지혜로 네 가지 성스러운 진리를 보아 네 가지 번뇌가 모두 소멸되었음을 뜻한다. ‘보아(disvāt)’는 보는 것을 원인으로 한다는 뜻이다. 번뇌를 지혜로 [직접] 보는 것이 아니라, 보는 것으로 인해 소멸되었으므로, ‘보아서 소멸되었다’고 말하는 것은 소멸이 봄에 의존하기 때문이다. 이처럼 봄(dassana)은 번뇌의 소멸을 위한 선행적 행위로서 언급된 것이다.

Paññāvimuttoti visesato paññāya eva vimutto, na tassa adhiṭṭhānabhūtena aṭṭhavimokkhasaṅkhātena sātisayena samādhināti paññāvimutto. Yo ariyo anadhigataaṭṭhavimokkho sabbaso āsavehi vimutto, tassetaṃ adhivacanaṃ. Adhigatepi hi rūpajjhānavimokkhe na so sātisayasamādhinissitoti na tassa vasena ubhatobhāgavimuttatā hotīti vuttovāyamattho. Arūpajjhānesu pana ekasmimpi sati ubhatobhāgavimuttoyeva nāma hoti. Tena hi aṭṭhavimokkhekadesena taṃnāmadānasamatthena aṭṭhavimokkhalābhītveva vuccati. Samudāye hi pavatto vohāro avayavepi dissati yathā taṃ ‘‘sattisayo’’ti anavasesato āsavānaṃ parikkhīṇattā. Aṭṭhavimokkhapaṭikkhepavaseneva na ekadesabhūtarūpajjhānappaṭikkhepavasena. Evañhi arūpajjhānekadesābhāvepi aṭṭhavimokkhapaṭikkhepo na hotīti siddhaṃ hoti. Arūpāvacarajjhānesu hi ekasmimpi sati ubhatobhāgavimuttoyeva nāma hoti.

‘통찰지로 해탈한 자(paññāvimutto)’란 특별히 통찰지에 의해서만 해탈한 자를 말하며, 그 토대가 되는 여덟 가지 해탈이라 일컬어지는 뛰어난 삼매에 의해서가 아니기에 통찰지해탈자라 한다. 여덟 가지 해탈을 얻지 못하고 모든 번뇌로부터 완전히 해탈한 성자를 가리키는 명칭이다. 비록 색계 선정의 해탈을 얻었더라도 뛰어난 삼매에 의지한 것이 아니기에 그로 인해 양면해탈자가 될 수 없다는 뜻이 이와 같다. 그러나 무색계 선정 중 하나라도 있다면 그는 양면해탈자라고 불린다. 그러므로 여덟 가지 해탈의 일부분만으로도 그 명칭을 부여할 수 있기에 ‘여덟 가지 해탈을 얻은 자’라고만 불린다. 전체에 통용되는 명칭이 부분에도 적용되는 것은 ‘sattisayo(그는 힘이 세다)’라는 표현과 같으며, 이는 번뇌가 남김없이 소멸되었기 때문이다. 이는 여덟 가지 해탈을 배제하는 방식에 의한 것이지, 그 일부분인 색계 선정을 배제하는 방식에 의한 것이 아니다. 이처럼 무색계 선정의 일부가 없더라도 여덟 가지 해탈을 부정하는 것은 아님이 입증된다. 무색계 선정들 중 하나라도 있다면 그는 양면해탈자라 불리기 때문이다.

Phuṭṭhantaṃ sacchikatoti phuṭṭhānaṃ anto phuṭṭhanto, phuṭṭhānaṃ arūpajjhānānaṃ anantaro kāloti adhippāyo. Accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ. Taṃ phuṭṭhānantarakālameva sacchikātabbaṃ sacchikato sacchikaraṇūpāyenāti vuttaṃ hoti, bhāvanapuṃsakaṃ vā etaṃ ‘‘ekamantaṃ nisīdī’’tiādīsu viya. Yo hi arūpajjhānena rūpakāyato nāmakāyekadesato ca vikkhambhanavimokkhena vimutto, tena nirodhasaṅkhāto vimokkho ālocito pakāsito viya hoti, na pana kāyena sacchikato. Nirodhaṃ pana ārammaṇaṃ katvā ekaccesu āsavesu khepitesu tena so sacchikato hoti, tasmā so sacchikātabbaṃ nirodhaṃ yathāālocitaṃ nāmakāyena sacchi karotīti ‘‘kāyasakkhī’’ti vuccati, na [Pg.152] tu ‘‘vimutto’’ti ekaccānaṃ āsavānaṃ aparikkhīṇattā. Tenāha ‘‘jhānaphassaṃ paṭhamaṃ phusati, pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikarotī’’ti. Ayaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā kāyasakkhibhāvaṃ pattānaṃ catunnaṃ, nirodhā vuṭṭhāya aggamaggappattaanāgāmino ca vasena ubhatobhāgavimutto viya pañcavidho nāma hotīti vuttaṃ abhidhammaṭīkāyaṃ (pu. pa. mūlaṭī. 24) ‘‘kāyasakkhimhipi eseva nayo’’ti. Ekacce āsavāti heṭṭhimamaggavajjhā āsavā.

‘접촉의 끝을 실현했다(phuṭṭhantaṃ sacchikato)’는 것은 접촉한 것들의 끝을 의미하며, 접촉된 무색계 선정들 직후의 시간을 뜻한다. 이는 시간의 지속을 나타내는 대격 용법이다. 그 접촉 직후의 시간에 실현해야 할 것을 실현하는 수단으로써 실현했다는 뜻이거나, ‘한 곁에(ekamantaṃ) 앉았다’는 등의 표현처럼 부사적 용법으로 쓰인 것이다. 무색계 선정을 통해 색신(rūpakāya)과 명신(nāmakāya)의 일부로부터 억압에 의한 해탈로 해탈한 자에게는 멸진이라 불리는 해탈이 비추어지고 드러난 것과 같으나, 아직 몸으로 실현한 것은 아니다. 그러나 멸진을 대상으로 삼아 일부 번뇌를 소멸시켰을 때 그는 그것을 실현한 것이 되며, 따라서 실현해야 할 멸진을 비추어진 대로 명신으로 실현하기에 ‘신증자(kāyasakkhī)’라 불린다. 하지만 일부 번뇌가 아직 소멸되지 않았기에 ‘해탈한 자’라고는 하지 않는다. 그래서 ‘먼저 선정의 접촉을 경험하고, 나중에 멸진인 열반을 실현한다’고 설해진 것이다. 이는 네 가지 무색계 등지 각각에서 나와 형성된 것들을 파악하여 신증자의 상태에 이른 네 부류와, 멸진정에서 나와 제일 높은 도에 이른 불환자의 경우를 포함하여, 양면해탈자처럼 다섯 종류가 된다고 아비담마 복주서에서 ‘신증자에게도 이 원칙이 적용된다’고 설명한다. ‘일부 번뇌’란 하위의 도에 의해 제거되지 않은 번뇌들을 말한다.

Diṭṭhantaṃ pattoti dassanasaṅkhātassa sotāpattimaggañāṇassa anantaraṃ pattoti vuttaṃ hoti. ‘‘Diṭṭhattā patto’’tipi pāṭho. Etena catusaccadassanasaṅkhātāya diṭṭhiyā nirodhassa pattataṃ dīpeti. Tenāha ‘‘dukkhā saṅkhārā’’tiādi. Tattha paññāyāti maggapaññāya. Paṭhamaphalaṭṭhato paṭṭhāya yāva aggamaggaṭṭhā diṭṭhippatto. Tenāha ‘‘sopi kāyasakkhī viya chabbidho hotī’’ti. Yathā pana paññāvimutto, evaṃ ayampi sukkhavipassako catūhi arūpajjhānehi vuṭṭhāya diṭṭhippattabhāvappattā cattāro cāti pañcavidho hotīti veditabbo. Saddhāvimuttepi eseva nayo. Idaṃ dukkhanti ettakaṃ dukkhaṃ, na ito uddhaṃ dukkhanti. Yathābhūtaṃ pajānātīti ṭhapetvā taṇhaṃ upādānakkhandhapañcakaṃ dukkhasaccanti yāthāvato pajānāti. Yasmā pana taṇhā dukkhaṃ janeti nibbatteti, tato taṃ dukkhaṃ samudeti, tasmā naṃ ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Yasmā pana idaṃ dukkhañca samudayo ca nibbānaṃ patvā nirujjhati, appavattiṃ gacchati, tasmā na ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ariyo pana aṭṭhaṅgiko maggo taṃ dukkhanirodhaṃ gacchati, tena taṃ ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ettāvatā nānākkhaṇe saccavavatthānaṃ dassitaṃ. Idāni taṃ ekakkhaṇe dassetuṃ ‘‘tathāgatappaveditā’’tiādi vuttaṃ. Tathāgatappaveditāti tathāgatena bodhimaṇḍe paṭividdhā viditā pākaṭā katā. Dhammāti catusaccadhammā. Vodiṭṭhā hontīti sudiṭṭhā. Vocaritāti sucaritā, paññāya suṭṭhu carāpitāti attho. Ayanti ayaṃ evarūpo puggalo diṭṭhippattoti.

'견득(見得)에 이르렀다'는 것은 '봄(見)'이라 일컬어지는 예류도(豫流道)의 지혜 직후에 이르렀다는 뜻이다. '견(見)으로 인하여 이르렀다'는 읽기도 있다. 이것으로 사성제(四聖諦)를 보는 것이라 일컬어지는 견(見)을 통해 소멸에 도달했음을 나타낸다. 그래서 '형성된 것(行)은 괴로움이다'라고 말씀하신 것이다. 거기서 '통찰지(지혜)로써'란 도(道)의 통찰지를 말한다. 첫 번째 과(果)에 머무는 자로부터 아라한도(阿羅漢道)에 머무는 자까지를 견득이라 한다. 그래서 '그 또한 신증(身證)처럼 여섯 종류가 있다'고 말씀하신 것이다. 그러나 혜해탈(慧解脫)과 마찬가지로, 이 또한 건관자(乾觀者, 순수 위빠사나 수행자)와 네 가지 무색계 선정에서 나와 견득의 상태에 도달한 네 부류를 합하여 다섯 종류가 있다고 이해해야 한다. 신해탈(信解脫)에서도 이와 같은 방식이다. '이것이 괴로움이다'라는 것은 이만큼이 괴로움이며 이 위로는 괴로움이 없다는 뜻이다. '여실히 안다'는 것은 갈애를 제외한 오취온(五取蘊)이 괴로움의 성제(苦聖諦)임을 있는 그대로 안다는 뜻이다. 갈애는 괴로움을 낳고 발생시키므로 그로부터 괴로움이 일어난다. 그러므로 그것을 '이것이 괴로움의 일어남(集)이다'라고 여실히 안다. 또한 이 괴로움과 그 일어남이 열반에 이르러 소멸하고 다시는 일어나지 않게 되므로, 그것을 '이것이 괴로움의 소멸(滅)이다'라고 여실히 안다. 성스러운 팔정도는 그 괴로움의 소멸로 나아가는 것이므로, 그것을 '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음(道)이다'라고 여실히 안다. 이로써 서로 다른 순간에 사성제를 확정하는 것이 제시되었다. 이제 그것을 한 찰나에 보여주기 위해 '여래가 잘 설하신' 등의 문장이 설해졌다. '여래가 잘 설하신'이란 여래께서 보리도량에서 꿰뚫어 아시고 밝히신 것을 말한다. '법(法)들'이란 사성제의 법들이다. '잘 보게 된다(vodiṭṭhā)'는 것은 바르게 보았다는 것이다. '수행한다(vocaritā)'는 것은 바르게 실천했다는 것이며, 통찰지로써 잘 수행하게 했다는 뜻이다. '이'란 이러한 종류의 보충이 견득(見得)이라는 것이다.

Saddhāya vimuttoti saddahanavasena vimutto. Etena sabbathā avimuttassapi saddhāmattena vimuttabhāvaṃ dasseti. Saddhāvimuttoti vā saddhāya adhimuttoti [Pg.153] attho. Kiṃ pana nesaṃ kilesappahāne nānattaṃ atthīti? Natthi. Atha kasmā saddhāvimutto diṭṭhippattaṃ na pāpuṇātīti? Āgamanīyanānattena. Diṭṭhippatto hi āgamanamhi kilese vikkhambhento appadukkhena akasirena akilamantova sakkoti vikkhambhituṃ, saddhāvimutto pana dukkhena kasirena kilamanto sakkoti vikkhambhituṃ, tasmā saddhāvimutto diṭṭhippattaṃ na pāpuṇāti. Tenāha ‘‘etassa hī’’tiādi. Saddahantassāti ‘‘ekaṃsato ayaṃ paṭipadā kilesakkhayaṃ āvahati sammāsambuddhena bhāsitattā’’ti evaṃ saddahantassa. Yasmā panassa aniccānupassanādīhi niccasaññāpahānavasena bhāvanāya pubbenāparaṃ visesaṃ passato tattha tattha paccakkhatāpi atthi, tasmā vuttaṃ ‘‘saddahantassa viyā’’ti. Sesapadadvayaṃ tasseva vevacanaṃ. Ettha ca pubbabhāgamaggabhāvanāti vacanena āgamanīyanānattena diṭṭhippattasaddhāvimuttānaṃ paññānānattaṃ hotīti dassitaṃ. Abhidhammaṭṭhakathāyampi (pu. pa. aṭṭha. 28) ‘‘nesaṃ kilesappahāne nānattaṃ natthi, paññāya nānattaṃ atthiyevā’’ti vatvā ‘‘āgamanīyanānatteneva saddhāvimutto diṭṭhippattaṃ na pāpuṇātīti sanniṭṭhānaṃ kata’’nti vuttaṃ.

'신해탈(信解脫)'이란 믿음에 근거하여 해탈한 자이다. 이것으로 모든 면에서 해탈하지 못한 자라도 믿음만으로 해탈한 상태가 됨을 보여준다. 또는 신해탈이란 믿음에 확신이 있는 자라는 뜻이다. 그러면 이들의 번뇌를 버림에 있어서 차이가 있는가? 차이는 없다. 그렇다면 왜 신해탈은 견득(見得)에 도달하지 못하는가? 수행의 근기가 다르기 때문이다. 견득인 자는 수행의 과정에서 번뇌를 억제할 때 큰 고통 없이, 어렵지 않게, 피로하지 않고 억제할 수 있지만, 신해탈인 자는 고통스럽고 어렵고 피로하게 억제할 수 있으므로 신해탈은 견득에 도달하지 못한다. 그래서 '그에게는' 등의 문장이 설해졌다. '믿는 자에게'란 '이 도닦음은 정등각자께서 말씀하신 것이기에 한결같이 번뇌의 소멸을 가져온다'라고 이와 같이 믿는 자를 말한다. 무상관(無常觀) 등으로 상락아정의 지각(常想)을 버림으로써 수행의 전후 차이를 보는 자에게는 곳곳에 직접적인 체험도 있으므로 '믿는 자처럼'이라고 말씀하신 것이다. 나머지 두 단어는 그것의 동의어이다. 여기서 '준비 단계의 도(道)의 수행'이라는 말로써 수행 근기의 차이에 따라 견득과 신해탈의 통찰지에 차이가 있음을 보여주었다. 아비담마 주석서(Puggala-paññatti-aṭṭhakathā)에서도 '그들의 번뇌를 버림에는 차이가 없으나, 통찰지에는 분명히 차이가 있다'고 말한 뒤, '수행 근기의 차이 때문에 신해탈은 견득에 도달하지 못한다고 결론 내렸다'고 설해져 있다.

Ārammaṇaṃ yāthāvato dhāreti avadhāretīti dhammo, paññā. Taṃ paññāsaṅkhātaṃ dhammaṃ adhimattatāya pubbaṅgamaṃ hutvā pavattaṃ anussaratīti dhammānusārī. Tenāha ‘‘dhammo’’tiādi. Paññāpubbaṅgamanti paññāpadhānaṃ. ‘‘Saddhaṃ anussarati, saddhāpubbaṅgamaṃ maggaṃ bhāvetī’’ti imamatthaṃ eseva nayoti atidisati. Paññaṃ vāhetīti paññāvāhī, paññaṃ sātisayaṃ pavattetīti attho. Tenāha ‘‘paññāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāvetī’’ti. Paññā vā puggalaṃ vāheti nibbānābhimukhaṃ gametīti paññāvāhī. Saddhāvāhīti etthāpi iminā nayeneva attho veditabbo. Ubhatobhāgavimuttādikathāti ubhatobhāgavimuttādīsu āgamanato paṭṭhāya vattabbakathā. Tasmāti visuddhimagge (visuddhi. 2.773, 889) vuttattā. Tato eva visuddhimaggasaṃvaṇṇanāyaṃ (visuddhi. mahāṭī. 2.773) vuttanayeneva cettha attho veditabbo.

'대상을 여실하게 지니고 확정하는 것'이 법(法)이며, 곧 통찰지이다. 그 통찰지라 일컬어지는 법이 수승하게 앞장서서 나아가는 것을 따르는 자가 법수행자(法隨行者)이다. 그래서 '법'이라고 말씀하신 것이다. '통찰지가 앞장선 것'이란 통찰지를 주된 것으로 함을 뜻한다. '믿음을 따르고, 믿음이 앞장선 도를 닦는다'는 뜻도 이와 같은 방식이라고 적용한다. '통찰지를 실어 나르는 자'가 통찰지 수행자(paññāvāhī)이며, 통찰지를 탁월하게 일으킨다는 뜻이다. 그래서 '통찰지가 앞장선 성스러운 도를 닦는다'고 말씀하신 것이다. 혹은 통찰지가 그 인물을 열반으로 실어 나르고 인도하므로 통찰지 수행자(paññāvāhī)라 한다. '믿음 수행자(saddhāvāhī)'에서도 이와 같은 방식으로 그 의미를 이해해야 한다. '양면해탈(ubhatobhāgavimutta) 등에 대한 설명'은 양면해탈 등에 관해 수행의 시작부터 언급해야 할 설명이다. 그것은 청정도론(Visuddhimagga)에 설해져 있기 때문이다. 그러므로 청정도론의 주석(Visuddhimagga-mahāṭīkā)에 설해진 방식대로 여기서도 그 의미를 이해해야 한다.

Puggalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

인물 경(Puggalasutta)의 주석이 끝났다.

5. Udakūpamāsuttavaṇṇanā

5. 물 비유 경(Udakūpamāsutta)의 주석

15. Pañcame [Pg.154] ekantakāḷakehīti natthikavādaahetukavādaakiriyavādasaṅkhātehi niyatamicchādiṭṭhidhammehi. Tenāha ‘‘niyatamicchādiṭṭhiṃ sandhāya vutta’’nti. Evaṃ puggaloti iminā kāraṇena ekavāraṃ nimuggo nimuggoyeva so hoti. Etassa hi puna bhavato vuṭṭhānaṃ nāma natthīti vadanti makkhaligosālādayo viya. Heṭṭhā heṭṭhā narakaggīnaṃyeva āhāro. Sādhu saddhā kusalesūti kusaladhammesu saddhā nāma sāhu laddhakāti ummujjati, so tāvattakeneva kusalena ummujjati nāma. Sādhu hirītiādīsupi eseva nayo. Caṅkavāreti rajakānaṃ khāraparissāvane, surāparissāvane vā. Evaṃ puggaloti ‘‘evaṃ sādhu saddhā’’ti imesaṃ saddhādīnaṃ vasena ekavāraṃ ummujjitvā tesaṃ parihāniyā puna nimujjatiyeva devadattādayo viya. Devadatto hi aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo nibbattetvāpi puna buddhānaṃ paṭipakkhatāya tehi guṇehi parihīno ruhiruppādakammaṃ saṅghabhedakammañca katvā kāyassa bhedā dutiyacittavārena cuticittamanantarā niraye nibbatto. Kokāliko dve aggasāvake upavaditvā padumaniraye nibbatto.

15. 다섯 번째에서 '순전히 검은 것들로써'란 허무론(natthikavāda), 무인론(ahetukavāda), 무작론(akiriyavāda)이라 일컬어지는 결정적 사견의 법들을 말한다. 그래서 '결정적 사견을 염두에 두고 설해진 것'이라고 하였다. '이와 같은 인물'이란 이러한 이유로 한 번 가라앉으면 가라앉은 그대로인 자를 말한다. 그에게는 다시 존재로부터 벗어남이란 존재하지 않는다고 막칼리 고살라 등은 말한다. 아래로 아래로 내려가 지옥불의 먹이가 될 뿐이다. '유익한 법들에 대한 믿음은 훌륭하다'는 것은 유익한 법들에 대한 믿음이라는 것을 얻었기에 떠오른다는 것이며, 그는 단지 그만큼의 선업으로 떠오른다고 하는 것이다. '부끄러움(hirī)은 훌륭하다' 등의 구절에서도 이와 같은 방식이다. '걸러내는 그릇(caṅkavāra)'이란 염색공들이 잿물을 거르거나 술을 거르는 기구를 말한다. '이와 같은 인물'이란 '이와 같이 믿음은 훌륭하다'는 등의 이 믿음 등을 인하여 한 번 떠올랐다가, 그것들의 상실로 인하여 데와닷따 등처럼 다시 가라앉는 자를 말한다. 데와닷따는 여덟 가지 등지(等持)와 다섯 가지 신통을 얻었음에도 불구하고, 부처님께 적대함으로 인하여 그 공덕들을 잃고 부처님 몸에 피를 내는 업과 교단을 분열시키는 업을 지어, 몸이 무너진 뒤 두 번째 심찰나인 죽음의 마음 직후에 지옥에 태어났다. 꼬깔리까는 두 분의 상수제자를 비방하여 빠두마 지옥에 태어났다.

Neva hāyati no vaḍḍhatīti appahonakakālepi na hāyati, pahonakakālepi na vaḍḍhati. Ubhayampi panetaṃ agārikenapi anagārikenapi dīpetabbaṃ. Ekacco hi agāriko appahonakakāle pakkhikabhattaṃ vassikaṃ vā upanibandhāpesi, so pacchā pahonakakālepi pakkhikabhattādimattameva pavatteti. Anagārikopi ādimhi appahonakakāle uddesaṃ dhutaṅgaṃ vā gaṇhāti, medhāvī balavīriyasampattiyā pahonakakāle tato uttariṃ na karoti. Evaṃ puggaloti evaṃ imāya saddhādīnaṃ ṭhitiyā puggalo ummujjitvā ṭhito nāma hoti. Ummujjitvā pataratīti sakadāgāmipuggalo kilesatanutāya uṭṭhahitvā gantabbadisābhimukho tarati nāma.

"줄어들지도 않고 늘어나지도 않는다"는 것은 부족한 때에도 줄어들지 않고, 충분한 때에도 늘어나지 않는다는 의미이다. 이 두 가지는 재가자나 출가자 모두에게 나타날 수 있다. 어떤 재가자는 부족한 때에 보름마다 바치는 공양이나 안거 기간의 공양을 약속했다가, 나중에 풍족해진 때에도 단지 그 보름 공양만큼만 계속한다. 출가자 또한 처음에 부족한 때에 학습이나 두타행을 수지했다가, 총명하여 힘과 정진을 갖추어 충분해진 때에도 그 이상의 것을 행하지 않는다. 이와 같이 이 믿음 등이 머묾(ṭhiti)으로 인해 개인이 떠올라 서 있는 것을 말한다. "떠올라 헤엄친다"는 것은 일래자(사다함)가 번뇌가 엷어짐으로써 일어나 가야 할 방향을 향해 건너가는 것을 말한다.

Paṭigādhappatto hotīti anāgāmipuggalaṃ sandhāya vadati. Ime pana satta puggalā udakopamena dīpitā. Satta kira jaṅghavāṇijā addhānamaggappaṭipannā antarāmagge ekaṃ puṇṇanadiṃ pāpuṇiṃsu. Tesu paṭhamaṃ otiṇṇo udakabhīruko puriso otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjitvā puna saṇṭhātuṃ nāsakkhi, avassaṃva macchakacchapabhattaṃ jāto. Dutiyo otiṇṇaṭṭhāne nimujjitvā [Pg.155] sakiṃ uṭṭhahitvā puna nimuggo uṭṭhātuṃ nāsakkhi, antoyeva macchakacchapabhattaṃ jāto. Tatiyo nimujjitvā uṭṭhito majjhe nadiyā ṭhatvā neva orato āgantuṃ, na pāraṃ gantuṃ asakkhi. Catuttho uṭṭhāya ṭhito uttaraṇatitthaṃ olokesi. Pañcamo uttaraṇatitthaṃ oloketvā patarati. Chaṭṭho taṃ disvā pārimatīraṃ gantvā kaṭippamāṇe udake ṭhito. Sattamo pārimatīraṃ gantvā gandhacuṇṇādīhi nhatvā varavatthādīni nivāsetvā surabhivilepanaṃ vilimpitvā nīluppalamālādīni pilandhitvā nānālaṅkārappaṭimaṇḍito mahānagaraṃ pavisitvā pāsādamāruhitvā uttamabhojanaṃ bhuñjati.

"바닥에 닿았다"는 것은 불환자(아나함)를 두고 하는 말이다. 이 일곱 부류의 개인은 물의 비유로 설명된다. 일곱 명의 행상인이 먼 길을 가다가 도중에 물이 가득 찬 강을 만났다. 그들 중 처음 물에 들어간 물을 무서워하는 사람은 들어간 그 자리에서 바로 가라앉아 다시 일어서지 못하고, 결국 물고기와 거북의 밥이 되었다. 두 번째 사람은 들어간 곳에서 가라앉았다가 한 번 일어났으나, 다시 가라앉아 일어나지 못하고 안에서 물고기와 거북의 밥이 되었다. 세 번째 사람은 가라앉았다가 일어나 강 중간에 서서 이쪽으로 오지도 못하고 저쪽으로 건너가지도 못했다. 네 번째 사람은 일어나 서서 건너갈 나루터를 바라보았다. 다섯 번째 사람은 건너갈 나루터를 보고 헤엄쳐 건넌다. 여섯 번째 사람은 그것을 보고 건너가 허리춤 깊이의 물에 섰다. 일곱 번째 사람은 건너편 기슭에 도달하여 향가루 등으로 씻고 좋은 옷 등을 입고 향기로운 화장품을 바르고 푸른 연꽃 화환 등을 쓰고 여러 장신구로 단장한 뒤, 대도시에 들어가 궁전에 올라가 최고의 음식을 먹는다.

Tattha jaṅghavāṇijā viya ime satta puggalā, nadī viya vaṭṭaṃ, paṭhamassa udakabhīrukassa purisassa otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjanaṃ viya micchādiṭṭhikassa vaṭṭe nimujjanaṃ, ummujjitvā nimujjanapuriso viya saddhādīnaṃ uppattimatthakena ummujjitvā tāsaṃ hāniyā nimuggapuggalo, majjhe nadiyā ṭhatvā viya saddhādīnaṃ ṭhitiyā ṭhitipuggalo, uttaraṇatitthaṃ olokento viya sotāpanno, patarantapuriso viya kilesakāmāvaṭṭatāya pataranto sakadāgāmī, taritvā kaṭimatte udake ṭhitapuriso viya anāvaṭṭadhammattā anāgāmī, nhatvā pārimatīraṃ uttaritvā thale ṭhitapuriso viya cattāro oghe atikkamitvā nibbānathale ṭhito khīṇāsavabrāhmaṇo, thale ṭhitapurisassa nagaraṃ pavisitvā pāsādaṃ āruyha uttamabhojanabhuñjanaṃ viya khīṇāsavassa nibbānārammaṇasamāpattiṃ appetvā vītināmanaṃ veditabbaṃ.

여기서 행상인들은 이 일곱 부류의 개인과 같고, 강은 윤회와 같다. 첫 번째 물을 무서워하는 사람이 들어간 자리에서 가라앉는 것은 사견을 가진 자가 윤회에 가라앉는 것과 같다. 떠올랐다가 가라앉는 사람은 믿음 등의 생겨남을 통해 잠시 떠올랐으나 그것들의 쇠퇴로 인해 가라앉는 개인과 같다. 강 중간에 서 있는 사람은 믿음 등의 머묾으로 인해 정체된 개인과 같다. 건너갈 나루터를 바라보는 사람은 예류자(수다원)와 같고, 헤엄쳐 가는 사람은 번뇌와 욕망의 소용돌이에서 헤엄쳐 나가는 일래자(사다함)와 같다. 건너가서 허리춤 깊이의 물에 서 있는 사람은 돌아오지 않는 법을 가졌기에 불환자(아나함)와 같고, 씻고 건너편 기슭으로 올라가 육지에 선 사람은 네 가지 폭류를 건너 열반의 육지에 선 번뇌가 다한 브라만(아라한)과 같다. 육지에 선 사람이 성에 들어가 궁전에 올라 최고의 음식을 먹는 것은, 번뇌가 다한 자가 열반을 대상으로 하는 삼매의 증득(삼마파티)에 들어 시간을 보내는 것으로 알아야 한다.

Udakūpamāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

물의 비유 경(Udakūpama Sutta)의 주석이 끝났다.

6-9. Aniccānupassīsuttādivaṇṇanā

6-9. 무상관 경(Aniccānupassī Sutta) 등의 주석

16-19. Chaṭṭhe ‘‘idha samasīsī kathito’’ti vatvā evaṃ samasīsitaṃ vibhajitvā idhādhippetaṃ dassetuṃ ‘‘so catubbidho hotī’’tiādimāha. Rogavasena samasīsī rogasamasīsī. Esa nayo sesesupi. Ekappahārenevāti ekavelāyameva. Yo cakkhurogādīsu aññatarasmiṃ sati ‘‘ito anuṭṭhito arahattaṃ pāpuṇissāmī’’ti vipassanaṃ paṭṭhapesi, athassa arahattañca rogato vuṭṭhānañca ekakālameva hoti[Pg.156], ayaṃ rogasamasīsī nāma. Iriyāpathassa pariyosānanti iriyāpathantarasamāyogo. Yo ṭhānādīsu iriyāpathesu aññataraṃ adhiṭṭhāya ‘‘avikopetvāva arahattaṃ pāpuṇissāmī’’ti vipassanaṃ paṭṭhapesi. Athassa arahattappatti ca iriyāpathavikopanañca ekappahāreneva hoti, ayaṃ iriyāpathasamasīsī nāma. Jīvitasamasīsī nāmāti ettha ‘‘palibodhasīsaṃ māno, parāmāsasīsaṃ diṭṭhi, vikkhepasīsaṃ uddhaccaṃ, kilesasīsaṃ avijjā, adhimokkhasīsaṃ saddhā, paggahasīsaṃ vīriyaṃ, upaṭṭhānasīsaṃ sati, avikkhepasīsaṃ samādhi, dassanasīsaṃ paññā, pavattasīsaṃ jīvitindriyaṃ, cutisīsaṃ vimokkho, saṅkhārasīsaṃ nirodho’’ti paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 3.33) vuttesu sattarasasu sīsesu pavattasīsaṃ kilesasīsanti dve sīsāni idhādhippetāni – ‘‘apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañcā’’ti vacanato. Tesu kilesasīsaṃ arahattamaggo pariyādiyati, pavattasīsaṃ jīvitindriyaṃ cuticittaṃ pariyādiyati. Tattha avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ jīvitindriyaṃ pariyādātuṃ na sakkoti, jīvitindriyapariyādāyakaṃ avijjaṃ pariyādātuṃ na sakkoti. Aññaṃ avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ, aññaṃ jīvitandriyapariyādāyakaṃ. Yassa cetaṃ sīsadvayaṃ samaṃ pariyādānaṃ gacchati, so jīvitasamasīsī nāma.

16-19. 여섯 번째에서 "여기서 사마시시(samasīsī, 동시 도달자)가 설해졌다"고 말한 뒤, 이와 같이 사마시시를 분류하여 여기서 의도된 바를 보이기 위해 "그는 네 종류가 있다"는 등의 말을 하였다. 질병에 의한 사마시시가 질병 사마시시이다. 나머지도 이와 같은 방식이다. "단번에"라는 것은 바로 같은 시간에라는 뜻이다. 안질환 등 어떤 질병이 있을 때 "여기서 일어나기 전에 아라한과를 얻으리라"고 위빳사나를 시작한 자가, 아라한과에 도달함과 동시에 질병에서 회복되는 것이 한꺼번에 일어난다면 이를 질병 사마시시라 한다. "위의(posture)의 끝"이란 다른 자세로 바뀌는 찰나를 말한다. 서 있는 자세 등 어느 한 자세를 취하고 "이 자세를 무너뜨리지 않고 아라한과를 얻으리라"고 위빳사나를 시작한 자가, 아라한과의 도달과 자세의 변경이 단번에 일어난다면 이를 위의 사마시시라 한다. 수명 사마시시라는 것은, 여기 ‘빠띠삼비다막가’에서 설해진 17가지 머리(sīsa) 중 '진행의 머리(pavattasīsa)'와 '번뇌의 머리(kilesasīsa)'라는 두 가지 머리가 여기서 의도된 것이다. "이전도 이후도 없이 번뇌의 소멸과 수명의 소멸이 동시에 일어난다"는 말씀 때문이다. 그중 아라한 도(道)가 번뇌의 머리를 소멸시키고, 죽음의 마음(cuticitta)이 진행의 머리인 생명기능(jīvitindriya)을 소멸시킨다. 거기서 무명을 소멸시키는 마음은 생명기능을 소멸시킬 수 없고, 생명기능을 소멸시키는 마음은 무명을 소멸시킬 수 없다. 무명을 소멸시키는 마음과 생명기능을 소멸시키는 마음은 별개이다. 이 두 머리가 동시에 소멸에 이르는 자를 수명 사마시시라 한다.

Kathaṃ panidaṃ samaṃ hotīti? Vārasamatāya. Yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, sotāpattimagge pañca paccavekkhaṇāni, sakadāgāmimagge pañca, anāgāmimagge pañca, arahattamagge cattārīti ekūnavīsatime paccavekkhaṇañāṇe patiṭṭhāya bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyato imāya vārasamatāya idaṃ ubhayasīsapariyādānampi samaṃ hotīti imāya vārasamatāya. Vārasamavuttidāyakena hi maggacittena attano anantaraṃ viya nipphādetabbā paccavekkhaṇavārā ca kilesapariyādānasseva vārāti vattabbataṃ arahati. ‘‘Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hotī’’ti (ma. ni. 1.78; saṃ. ni. 3.12, 14) vacanato paccavekkhaṇaparisamāpanena kilesapariyādānaṃ sampāpitaṃ nāma hotīti imāya vāravuttiyā samatāya kilesapariyādānajīvitapariyādānānaṃ samatā veditabbā. Tenevāha ‘‘yasmā panassa…pe... tasmā evaṃ vutta’’nti.

그러면 어떻게 이것이 동시에 일어나는가? 과정의 평등함(vārasamatā)에 의해서이다. 도(道)에서 일어나는 과정에서 예류도에 다섯 가지 반조가 있고, 일래도에 다섯 가지, 불환도에 다섯 가지, 아라한도에 네 가지가 있으니, 이 열아홉 가지 반조의 지혜에 머물러 바왕가(bhavaṅga, 유분심)에 든 뒤 반열반하는 자에게 이 과정의 평등함에 의해 두 가지 정점(번뇌와 생명)의 소멸이 동시에 일어나는 것이 바로 이 과정의 평등함 때문이다. 과정의 평등한 작용을 일으키는 도의 마음에 의해 자신의 바로 다음처럼 성취되어야 할 반조의 과정들과 번뇌 소멸의 과정들이라 불릴 만하기 때문이다. '해탈했을 때 해탈했다는 지혜가 생긴다'는 말씀에 따라 반조를 마침으로써 번뇌의 소멸이 성취된 것이라 하니, 이러한 과정 작용의 평등함에 의해 번뇌의 소멸과 생명의 소멸의 평등함을 알아야 한다. 그래서 '그에게 ~이기에 ... 그러므로 이와 같이 설해졌다'라고 하였다.

Āyuno vemajjhaṃ anatikkamitvā antarāva kilesaparinibbānena parinibbāyatīti antarāparinibbāyī. Tenāha ‘‘yo pañcasu suddhāvāsesū’’tiādi[Pg.157]. Vemajjheti avihādīsu yattha uppanno, tattha āyuno vemajjhe. Āyuvemajjhaṃ upahacca atikkamitvā tattha parinibbāyatīti upahaccaparinibbāyī. Tenāha ‘‘yo tatthevā’’tiādi. Asaṅkhārena appayogena anussāhena akilamanto tikkhindriyatāya sukheneva parinibbāyatīti asaṅkhāraparinibbāyī. Tenāha ‘‘yo tesaṃyevā’’tiādi. Tesaṃyeva puggalānanti niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Appayogenāti adhimattappayogena vinā appakasirena. Sasaṅkhārena sappayogena kilamanto dukkhena parinibbāyatīti sasaṅkhāraparinibbāyī. Uddhaṃvāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ vaṭṭasotañcāti, uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhamassa maggasotanti uddhaṃbhoto. Paṭisandhivasena akaniṭṭhaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī.

수명의 중간을 넘기지 않고 중간에 번뇌의 완전한 소멸(kilesaparinibbāna)로 반열반하므로 '중간에 반열반하는 자(antarāparinibbāyī, 중반반열반자)'라 한다. 그래서 '다섯 정거천(suddhāvāsa) 중에서 누군가가...'라고 하였다. '중간에'라는 것은 아비하(Aviha, 무번천) 등에 태어난 곳에서 그 수명의 중간을 의미한다. 수명의 중간을 쳐서(upahacca) 넘기고 거기서 반열반하므로 '생의 끝에 반열반하는 자(upahaccaparinibbāyī, 생반반열반자)'라 한다. 그래서 '거기에서 바로...'라고 하였다. 유위의 작용(saṅkhāra) 없이, 노력이나 애씀 없이, 피로하지 않고, 날카로운 감관(tikkhindriya) 덕분에 안락하게 반열반하므로 '유위의 작용 없이 반열반하는 자(asaṅkhāraparinibbāyī, 무행반열반자)'라 한다. 그래서 '바로 그들(tesaṃyeva) 인물들 중에서...'라고 하였다. '그들 인물들 중에서'라는 말은 한정하는 소유격이다. '작용 없이'라는 것은 과도한 노력 없이 어려움 없이를 의미한다. 유위의 작용(saṅkhāra)과 노력을 가지고 피로를 느끼며 고통스럽게 반열반하므로 '유위의 작용을 가지고 반열반하는 자(sasaṅkhāraparinibbāyī, 유행반열반자)'라 한다. 위로 흐르는 성질 때문에 갈애의 흐름과 윤회의 흐름이 위로 향하거나, 위로 가서 얻어야 하기에 도의 흐름이 위로 향하는 자를 '흐름이 위로 향하는 자(uddhaṃsota, 상류반열반자)'라 한다. 재생연결의 과정을 통해 아까니타(Akaniṭṭha, 색구경천)로 가는 자를 '아까니타로 가는 자(akaniṭṭhagāmī)'라 한다.

Ettha pana catukkaṃ veditabbaṃ. Yo hi avihato paṭṭhāya cattāro devaloke sodhetvā akaniṭṭhaṃ gantvā parinibbāyati, ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Ayañhi avihesu kappasahassaṃ vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā atappaṃ gacchati, tatrāpi dve kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā sudassaṃ gacchati, tatrāpi cattāri kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā sudassiṃ gacchati, tatrāpi aṭṭha kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā akaniṭṭhaṃ gacchati, tattha vasanto aggamaggaṃ adhigacchati. Tattha yo avihato paṭṭhāya dutiyaṃ vā catutthaṃ vā devalokaṃ gantvā parinibbāyati, ayaṃ uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāma. Yo kāmabhavato cavitvā akaniṭṭhesu parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo heṭṭhā catūsu devalokesu tattha tattheva nibbattitvā parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmīti.

여기서 네 가지 부류를 알아야 한다. 무번천(Aviha)에서 시작하여 네 천상을 거치며 청정하게 한 뒤 아까니타(Akaniṭṭha)에 가서 반열반하는 자, 이가 '아까니타로 가는 상류반열반자'이다. 그는 무번천에서 1,000겁을 살면서 아라한과를 얻지 못해 아땁빠(Atappa, 무열천)로 가고, 거기서도 2,000겁을 살면서 아라한과를 얻지 못해 수닷사(Sudassa, 선견천)로 가며, 거기서도 4,000겁을 살면서 아라한과를 얻지 못해 수닷시(Sudassī, 선현천)로 가고, 거기서도 8,000겁을 살면서 아라한과를 얻지 못해 아까니타로 가며, 거기 살면서 최상의 도(aggamagga)를 성취한다. 한편, 무번천에서 시작하여 두 번째나 네 번째 천상에 가서 반열반하는 자는 '상류반열반자'이지만 '아까니타로 가는 자'는 아니다. 욕계(kāmabhava)에서 죽어 아까니타에 태어나 반열반하는 자는 '상류반열반자'가 아니며 '아까니타로 가는 자'이다. 아래의 네 천상들 중 어느 곳에서 태어나 바로 거기서 반열반하는 자는 '상류반열반자'도 아니고 '아까니타로 가는 자'도 아니다.

Ete pana avihesu uppannasamanantaraāyuvemajjhaṃ appatvāva parinibbāyanavasena tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī, eko uddhaṃsototi pañcavidho, asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyivibhāgena dasa honti, tathā atappasudassasudassīsūti cattāro dasakāti cattārīsaṃ. Akaniṭṭhe pana uddhaṃsoto natthi, tayo antarāparinibbāyino, eko [Pg.158] upahaccaparinibbāyīti cattāro, asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyivibhāgena aṭṭhāti aṭṭhacattārīsaṃ anāgāmino. Sattamādīsu natthi vattabbaṃ.

무번천(Aviha)에 태어난 직후부터 수명의 중간에 이르기 전에 반열반하는 구분에 따라 세 종류의 중반반열반자, 한 종류의 생반반열반자, 한 종류의 상류반열반자가 있어 다섯 종류가 되며, 무행(asaṅkhāra)과 유행(sasaṅkhāra) 반열반자의 구분에 따라 열 종류가 된다. 이와 같이 무열천, 선견천, 선현천에서도 각각 열 종류씩 있어 마흔 종류가 된다. 그러나 색구경천(Akaniṭṭha)에는 상류반열반자가 없으므로, 세 종류의 중반반열반자와 한 종류의 생반반열반자 등 네 종류가 있고, 무행과 유행 반열반자의 구분에 따라 여덟 종류가 되어 총 마흔여덟 종류의 불환자(anāgāmī)가 있다. 일곱 번째 등은 언급할 것이 없다.

Aniccānupassīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

무상수관경(Aniccānupassīsutta) 등의 주석이 끝났다.

10. Niddasavatthusuttavaṇṇanā

10. 닛다사왓투 경(Niddasavatthusutta)의 주석

20. Dasame niddasavatthūnīti ādisaddalopenāyaṃ niddesoti āha ‘‘niddasādivatthūnī’’ti. Natthi idāni imassa dasāti niddaso. Pañhoti ñātuṃ icchito attho. Puna dasavasso na hotīti tesaṃ matimattametanti dassetuṃ ‘‘so kirā’’ti kirasaddaggahaṇaṃ. Niddasoti cetaṃ vacanamattaṃ. Tassa nibbīsādibhāvassa viya ninnavādibhāvassa ca icchitattāti dassetuṃ ‘‘na kevalañcā’’tiādi vuttaṃ. Gāme vicarantoti gāme piṇḍāya caranto. Na idaṃ titthiyānaṃ adhivacanaṃ tesu tannimittassa abhāvā, sāsanepi sekhassapi na idaṃ adhivacanaṃ, kimaṅgaṃ pana puthujjanassa. Yassa panetaṃ adhivacanaṃ yena ca kāraṇena, taṃ dassetuṃ ‘‘khīṇāsavasseta’’ntiādi vuttaṃ. Appaṭisandhikabhāvo hissa paccakkhato kāraṇaṃ. Paramparāya itarāni yāni pāḷiyaṃ āgatāniṃ.

20. 열 번째 [경]에서 '닛다사왓투(niddasavatthūni, 도달함의 근거)'라는 것은 '아디(ādi)'라는 단어가 생략된 설명이기에 '닛다사 등(niddasādi)의 근거'라고 말한 것이다. '이제 그에게 열(dasa)이 없다'는 것이 닛다사(niddasa)이다. 질문(pañha)이란 알고자 하는 의미이다. '다시는 열 살이 되지 않는다'는 것은 그들의 견해일 뿐임을 나타내기 위해 '그는 ~라고 한다(so kira)'라는 '끼라(kira)'라는 단어를 사용했다. 닛다사라는 것은 말뿐이다. 니비사(nibbīsa, 독이 없는 상태) 등과 같이 낮추어 말하는 상태를 원했음을 나타내기 위해 '비단 ~뿐만 아니라' 등을 설했다. '마을을 다니는'이라는 것은 마을에 탁발을 위해 다니는 것이다. 이것은 외도들에 대한 명칭이 아니니 그들에게는 그런 원인이 없기 때문이며, 가르침 안에서도 유학(sekhā)에 대한 명칭도 아닌데, 하물며 범부에게야 어떠하겠는가. 이것이 누구에 대한 명칭이며 어떤 이유 때문인지를 나타내기 위해 '이것은 번뇌를 다한 자(khīṇāsava, 아라한)에 대한 것' 등을 설했다. 재생연결이 없는 상태가 그의 직접적인 원인이기 때문이다. 전승에 따라 경전에 전해지는 다른 것들도 그러하다.

Sikkhāya sammadeva ādānaṃ sikkhāsamādānaṃ. Taṃ panassā pāripūriyā veditabbanti āha ‘‘sikkhāttayapūraṇe’’ti. Sikkhāya vā sammadeva ādito paṭṭhāya rakkhaṇaṃ sikkhāsamādānaṃ. Tañca atthato pūraṇena paricchinnaṃ arakkhaṇe sabbena sabbaṃ abhāvato, rakkhaṇe ca paripūraṇato. Balavacchandoti daḷhacchando. Āyatinti anantarānāgatadivasādikālo adhippeto, na anāgatabhavoti āha ‘‘anāgate punadivasādīsupī’’ti. Sikkhaṃ paripūrentassa tattha nibaddhabhattitā avigatapematā. Tebhūmakadhammānaṃ aniccādivasena sammadeva nijjhānaṃ dhammanisāmanāti āha ‘‘vipassanāyetaṃ adhivacana’’nti. Taṇhāvinayeti bhaṅgānupassanāñāṇānubhāvasiddhe taṇhāvikkhambhane. Ekībhāveti gaṇasaṅgaṇikākilesasaṅgaṇikāvigamasiddhe vivekavāse. Vīriyārambheti sammappadhānassa paggaṇhane[Pg.159]. Taṃ pana sabbaso vīriyassa paribrūhanaṃ hotīti āha ‘‘kāyikacetasikassa vīriyassa pūraṇe’’ti. Satiyañceva nipakabhāve cāti satokāritāya ceva sampajānakāritāya ca. Satisampajaññabaleneva hi vīriyārambho ijjhati. Diṭṭhipaṭivedheti maggasammādiṭṭhiyā paṭivijjhane. Tenāha ‘‘maggadassane’’ti.

학습(계·정·혜)을 올바르게 받아들이는 것이 학습의 수용(학습수지)이다. 그것은 학습의 원만함을 통해 알아야 한다고 해서 ‘삼학의 완성에서’라고 하였다. 또는 학습을 처음부터 올바르게 보호하는 것이 학습의 수용이다. 그리고 그것은 실질적으로 완성을 통해 규정되니, 보호하지 않으면 전적으로 존재하지 않기 때문이고, 보호하면 원만해지기 때문이다. ‘강한 의욕(balavacchando)’이란 견고한 의욕이다. ‘미래에(āyatiṃ)’란 중단 없는 미래의 날들 등의 시간을 의미하며, 미래의 생이 아니라고 해서 ‘미래의 다음 날들 등에서도’라고 하였다. 학습을 완성하는 자에게 그곳에 묶인 헌신은 사라지지 않는 애정이다. 삼계(三界)의 법들을 무상(無常) 등으로 올바르게 관찰하는 것이 법의 조사(dhammanisāmanā)이므로 ‘이것은 위빳사나의 동의어이다’라고 하였다. ‘갈애의 제어(taṇhāvinaye)’란 무너짐의 관찰 지혜(bhaṅgānupassanāñāṇā)의 위력으로 성취되는 갈애의 억제에서이다. ‘독처함(ekībhāve)’이란 무리와 번뇌의 사귐을 떠남으로써 성취되는 떨어진 거처에서이다. ‘정진의 시작(vīriyārambhe)’이란 바른 노력을 기울임에서이다. 그것은 정진을 전적으로 증장시키는 것이므로 ‘신체적·정신적 정진의 완성에서’라고 하였다. ‘사띠(sati)와 지혜로운 상태(nipakabhāve)에서’란 마음챙겨 행함과 분명히 알아 행함을 말한다. 사띠와 분명한 앎의 힘에 의해서만 정진의 시작이 성취되기 때문이다. ‘견해의 꿰뚫음(diṭṭhipaṭivedhe)’이란 도의 바른 견해로 꿰뚫음에서이다. 그래서 ‘도의 봄(maggadassane)에서’라고 하였다.

Niddasavatthusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

닛다사왓투 수타 주석이 끝났다.

Anusayavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

아누사야 품(Anusayavagga) 주석이 끝났다.

3. Vajjisattakavaggo

3. 왓지삿따까 품(Vajjisattakavaggo)

1. Sārandadasuttavaṇṇanā

1. 사란다다 수타 주석

21. Tatiyassa paṭhame devāyatanabhāvena cittattā lokassa cittīkāraṭṭhānatāya ca cetiyaṃ ahosi. Yāvakīvanti (dī. ni. ṭī. 2.134) ekamevetaṃ padaṃ aniyamato parimāṇavācī. Kālo cettha adhippetoti āha ‘‘yattakaṃ kāla’’nti. Abhiṇhaṃ sannipātāti niccasannipātā. Taṃ pana niccasannipātataṃ dassetuṃ ‘‘divasassā’’tiādi vuttaṃ. Sannipātabahulāti pacurasannipātā. Vosānanti saṅkocaṃ. ‘‘Vuddhiyevā’’tiādinā vuttamatthaṃ byatirekamukhena dassetuṃ ‘‘abhiṇhaṃ asannipatantā hī’’tiādi vuttaṃ. Ākulāti khubhitā na pasannā. Bhijjitvāti vaggabandhato vibhajja visuṃ visuṃ hutvā.

21. 세 번째 품의 첫 번째 경에서, 하늘의 거처(devāyatanabhāva)인 상태와 마음을 깨끗하게 하는 곳이고 세상의 존경을 받는 장소라는 의미에서 제띠야(cetiya, 성소)가 되었다. ‘야와끼완(yāvakīvanti)’은 하나의 단어로서 정해지지 않은 분량을 나타내는 말이다. 여기서는 시간이 의미된다고 하여 ‘얼마간의 시간 동안’이라고 하였다. ‘자주 모임(abhiṇhaṃ sannipātā)’이란 항상 모이는 것이다. 그 항상 모이는 상태를 보이기 위해 ‘낮에’ 등이 언급되었다. ‘모임이 많음(sannipātabahulā)’이란 빈번한 모임이다. ‘보사낭(vosānam)’이란 위축이다. ‘성장할 뿐(vuddhiyevā)’ 등으로 언급된 의미를 반대의 측면에서 보이기 위해 ‘자주 모이지 않으면’ 등이 언급되었다. ‘혼란한(ākulā)’이란 요동쳐서 맑지 않은 것이다. ‘갈라져서(bhijjitvāti)’란 무리의 결속에서 나뉘어 각각 따로따로 되어이다.

Sannipātabheriyāti sannipātārocanabheriyā. Addhabhuttā vāti sāmibhuttā vā. Osīdamāneti hāyamāne.

‘집회의 북(sannipātabheriyā)’이란 집회를 알리는 북이다. ‘반쯤 먹었을 때(addhabhuttā vā)’란 주인이 먹었을 때이거나이다. ‘쇠퇴할 때(osīdamāne)’란 줄어들 때이다.

Suṅkanti bhaṇḍaṃ gahetvā gacchantehi pabbatakhaṇḍanādititthagāmadvārādīsu rājapurisānaṃ dātabbabhāgaṃ. Balinti nipphannasassādito chabhāgaṃ sattabhāgantiādinā laddhabbakaraṃ. Daṇḍanti dasavīsatikahāpaṇādikaṃ aparādhānurūpaṃ gahetabbadhanadaṇḍaṃ. Vajjidhammanti vajjirājadhammaṃ. Idāni apaññattapaññāpanādīsu tappaṭikkhepe ca ādīnavānisaṃse ca vitthārato dassetuṃ ‘‘tesa’’ntiādi [Pg.160] vuttaṃ. Pāricariyakkhamāti upaṭṭhānakkhamā. Porāṇaṃ vajjidhammanti ettha pubbe kira vajjirājāno ‘‘ayaṃ coro’’ti ānetvā dassite ‘‘gaṇhatha naṃ cora’’nti avatvā vinicchayamahāmattānaṃ denti. Te vinicchinitvā sace acoro hoti, vissajjenti. Sace coro, attanā kiñci akatvā vohārikānaṃ denti, tepi vinicchinitvā acoro ce, vissajjenti. Coro ce, suttadharānaṃ denti. Tepi vinicchinitvā acoro ce, vissajjenti. Coro ce, aṭṭakulikānaṃ denti, tepi tatheva katvā senāpatissa, senāpati uparājassa, uparājā rañño. Rājā vinicchinitvā sace acoro hoti, vissajjeti. Sace pana coro hoti, paveṇipaṇṇakaṃ vācāpeti. Tattha ‘‘yena idaṃ nāma kataṃ, tassa ayaṃ nāmadaṇḍo’’ti likhitaṃ. Rājā tassa kiriyaṃ tena samānetvā tadanucchavikaṃ daṇḍaṃ karoti. Iti etaṃ porāṇaṃ vajjidhammaṃ samādāya vattantānaṃ manussā na ujjhāyanti. Paramparāgatesu aṭṭakulesu jātā agatigamanaviratā aṭṭamahallakapurisā aṭṭakulikā.

‘세금(suṅka)’이란 물건을 가지고 가는 자들이 산의 고개나 나루터, 마을의 입구 등에서 왕의 관리들에게 주어야 하는 몫이다. ‘조공(bali)’이란 생산된 곡물 등에서 6분의 1이나 7분의 1 등으로 받아야 하는 세금이다. ‘벌금(daṇḍa)’이란 10이나 20 까하빠나 등 죄의 경중에 따라 받아야 할 벌금이다. ‘왓지의 법(vajjidhamma)’이란 왓지 왕들의 법이다. 이제 정해지지 않은 것을 정하는 것 등에 대해 그것의 반대와 재난과 이익을 상세히 보이기 위해 ‘그들의(tesaṃ)’ 등이 언급되었다. ‘시중들기에 적당한(pāricariyakkhamā)’이란 받들기에 적당한이다. ‘옛 왓지의 법(porāṇaṃ vajjidhammaṃ)’에서 여기서는 옛날 왓지 왕들이 ‘이 자가 도둑이다’라고 데려와 보여주었을 때, ‘이 도둑을 잡아라’라고 말하지 않고 판관들에게 넘겨주었다고 한다. 그들이 조사하여 만약 도둑이 아니면 석방한다. 만약 도둑이면, 자신들이 직접 아무것도 하지 않고 법률가들에게 넘겨준다. 그들도 조사하여 도둑이 아니면 석방한다. 도둑이면 법전 수지자들에게 넘겨준다. 그들도 조사하여 도둑이 아니면 석방한다. 도둑이면 8개 가문의 의원들에게 넘겨준다. 그들도 그와 같이 하고 나서 장군에게, 장군은 부왕에게, 부왕은 왕에게 넘겨준다. 왕이 조사하여 만약 도둑이 아니면 석방한다. 만약 도둑이면 전례의 문서를 읽게 한다. 거기에는 ‘누구든 이런 이름을 가진 일을 저지른 자에게는 이런 이름의 벌금이 처해진다’라고 기록되어 있다. 왕은 그의 행위를 그것과 대조하여 그에 합당한 처벌을 한다. 이처럼 이 옛 왓지의 법을 지키며 살아가는 사람들에 대해 사람들은 비난하지 않는다. 대대로 전해 내려오는 8개 가문에서 태어나 치우친 길로 가지 않는 8명의 원로들이 8개 가문의 의원(aṭṭakulikā)들이다.

Sakkāranti upakāraṃ. Garubhāvaṃ paccupaṭṭhapetvāti ‘‘ime amhākaṃ garuno’’ti tattha garubhāvaṃ paṭi paṭi upaṭṭhapetvā. Mānessantīti sammānessanti. Taṃ pana sammānanaṃ tesu nesaṃ attamanatāpubbakanti āha ‘‘manena piyāyissantī’’ti. Nipaccakāraṃ paṇipātaṃ. Dassentīti garucittabhāraṃ dassenti. Sandhānetunti sambandhaṃ avicchinnaṃ katvā ghaṭetuṃ.

‘공경(sakkāra)’이란 도움이다. ‘존경심을 일으켜(garubhāvaṃ paccupaṭṭhapetvāti)’란 ‘이분들은 우리의 어른이시다’라고 그곳에 존경심을 거듭거듭 일으켜서이다. ‘존중할 것이니(mānessantī)’란 올바르게 존중할 것이다. 그 존중함은 그들에 대해 기쁜 마음을 앞세운 것이라고 하여 ‘마음으로 사랑할 것이다’라고 하였다. ‘겸손한 예경(nipaccakāra)’이란 절하는 것이다. ‘보일 것이니(dassentī)’란 존경하는 마음의 무게를 보일 것이다. ‘결합하기 위해(sandhānetuṃ)’란 단절되지 않게 연결하여 합하기 위해서이다.

Pasayhakārassāti balakkārassa. Kāmaṃ vuddhiyā pūjanīyatāya ‘‘vuddhihāniyo’’ti vuttaṃ, attho pana vuttānukkameneva yojetabbo. Pāḷiyaṃ vā yasmā ‘‘vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti vuttaṃ, tasmā tadanukkamena ‘‘vuddhihāniyo’’ti vuttaṃ.

‘강제로 하는 자의(pasayhakārassā)’란 폭력으로 하는 자의이다. 기꺼이 성장하고 공경할 만하기 때문에 ‘성장과 쇠퇴(vuddhihāniyo)’라고 하였으나, 의미는 언급된 순서에 따라 연결해야 한다. 또는 경전에서 ‘성장만이 기대되고 쇠퇴는 없다’라고 하였으므로, 그 순서에 따라 ‘성장과 쇠퇴’라고 언급되었다.

Vipaccituṃ aladdhokāse pāpakamme, tassa kammassa vipāke vā anavasarova devasopasaggo. Tasmiṃ pana laddhokāse siyā devatopasaggassa avasaroti āha ‘‘anuppannaṃ…pe… vaḍḍhentī’’ti. Eteneva anuppannaṃ sukhanti etthāpi attho veditabbo. Balakāyassa diguṇatiguṇatādassanaṃ paṭibhayabhāvadassananti evamādinā devatānaṃ saṅgāmasīse sahāyatā veditabbā.

악업이 과보를 맺을 기회를 얻지 못했을 때, 그 업의 과보에 대해서는 신의 장애가 일어날 기회가 전혀 없다. 그러나 그것이 기회를 얻었을 때 신의 장애의 기회가 생길 수 있다고 하여 ‘일어나지 않은... 등... 증장시킨다’라고 하였다. 이로써 ‘일어나지 않은 행복’이라는 곳에서도 의미를 알아야 한다. 군대의 힘이 2배, 3배가 되는 것을 보이는 것이 두려운 상태를 보이는 것이라는 등에서 신들이 전쟁터에서 돕는 자가 됨을 알아야 한다.

Anicchitanti [Pg.161] aniṭṭhaṃ. Āvaraṇatoti nisedhanato. Dhammato anapetā dhammiyāti idha ‘‘dhammikā’’ti vuttā. Migasūkarādighātāya sunakhādīnaṃ kaḍḍhitvā vanacaraṇaṃ vājo, tattha niyuttā, te vā vājentīti vājikā, migavadhacārino.

‘원하지 않는(anicchitaṃ)’이란 달갑지 않은 것이다. ‘막음으로부터(āvaraṇato)’란 금지함으로부터이다. 법에서 벗어나지 않은 것이 법다운 것(dhammiyā)인데 여기서는 ‘법다운(dhammikā)’이라고 하였다. 사슴이나 돼지 등을 죽이기 위해 개 등을 끌고 숲을 다니는 것이 ‘와조(vāja)’이고, 거기에 종사하는 자들, 혹은 그들을 몰아내는 자들이 ‘와지까(vājikā)’, 즉 사냥꾼들이다.

Sārandadasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

사란다다 수타 주석이 끝났다.

2. Vassakārasuttavaṇṇanā

2. 왓사까라 수타 주석

22. Dutiye abhiyātukāmoti ettha abhi-saddo abhibhavanattho ‘‘anabhividitu’’ntiādīsu viyāti āha ‘‘abhibhavanatthāya yātukāmo’’ti. Vajjirājānoti ‘‘vajjetabbā ime’’ti ādito pavattaṃ vacanaṃ upādāya vajjīti laddhanāmā rājāno, vajjiraṭṭhassa vā rājāno vajjirājāno. Raṭṭhassa pana vajjisamaññā tannivāsirājakumāravasena veditabbā. Rājiddhiyāti rājabhāvānugatena pabhāvena. So pana pabhāvo nesaṃ gaṇarājānaṃ mitho sāmaggiyā loke pākaṭo. Ciraṭṭhāyī ca ahosīti ‘‘samaggabhāvaṃ kathetī’’ti vuttaṃ. Anu anu taṃsamaṅgino bhāveti vaḍḍhetīti anubhāvo, anubhāvo eva ānubhāvo, patāpo. So pana nesaṃ patāpo hatthiassādivāhanasampattiyā tattha ca subhikkhitabhāvena loke pākaṭo jātoti ‘‘etena…pe… kathetī’’ti vuttaṃ. Tāḷacchiggaḷenāti kuñcikāchiddena. Asananti saraṃ. Atipātayissantīti atikkāmenti. Poṅkhānupoṅkhanti poṅkhassa anupoṅkhaṃ, purimasarassa poṅkhapadānugatapoṅkhaṃ itaraṃ saraṃ katvāti attho. Avirādhitanti avirajjhitaṃ. Ucchindissāmīti ummūlanavasena kulasantatiṃ chindissāmi. Ayanaṃ vaḍḍhanaṃ ayo, tappaṭipakkhena anayoti āha ‘‘avaḍḍhi’’nti. Ñātīnaṃ byasanaṃ vināso ñātibyasanaṃ.

22. 두 번째인 ‘abhiyātukāmo’라는 구절에서, ‘abhi’라는 접두사는 ‘anabhividitu’ 등에서와 같이 압도한다는 의미를 가진다. 그래서 ‘압도하기 위해 가고자 하는’이라고 하였다. ‘Vajjirājāno’란 ‘이들을 피해야 한다(vajjetabbā)’는 말에서 유래하여 밧지(Vajjī)라 이름 붙여진 왕들 또는 밧지국의 왕들을 말한다. 나라의 이름인 밧지는 그곳에 거주하는 왕자들에 따라 이해되어야 한다. ‘Rājiddhiyā’란 왕의 상태에 따르는 위력(pabhāva)을 말한다. 그 위력은 그들 공화국 왕들의 상호 화합으로 세상에 알려졌다. ‘Ciraṭṭhāyī ca ahosī’라는 구절은 ‘화합하는 상태를 말한다’고 설명되었다. 뒤따라 그 화합을 갖춘 자를 성숙하게 하고 증장시키는 것이 ‘anubhāvo’이며, ‘anubhāvo’가 곧 ‘ānubhāvo’ 즉 위엄이다. 그들의 위엄은 코끼리와 말 등의 탈것의 풍부함과 그곳의 풍족함으로 세상에 널리 알려졌기에 ‘이로써... (중략) ...말한다’고 하였다. ‘Tāḷacchiggaḷenāti’는 열쇠 구멍으로라는 뜻이다. ‘Asanan’은 화살을 의미한다. ‘Atipātayissantī’는 지나가게 한다는 뜻이다. ‘Poṅkhānupoṅkhaṃ’은 화살 깃 뒤에 화살 깃이 오게 하는 것이니, 앞선 화살의 깃 부분에 다른 화살의 깃이 닿게 하여 다른 화살을 쏜다는 뜻이다. ‘Avirādhitanti’는 빗나가지 않았다는 뜻이다. ‘Ucchindissāmī’는 뿌리를 뽑음으로써 가문의 계보를 끊겠다는 뜻이다. ‘Ayana’은 증장(vaḍḍhana) 즉 ‘ayo’이며, 그 반대가 ‘anay’이므로 ‘avaḍḍhi(쇠퇴)’라고 하였다. ‘Ñātibyasanaṃ’은 친족의 파멸이다.

Gaṅgāyāti gaṅgāsamīpe. Paṭṭanagāmanti sakaṭapaṭṭanagāmaṃ. Tatrāti tasmiṃ paṭṭane. Balavāghātajātoti uppannabalavakodho. Meti mayhaṃ. Gatenāti gamanena. Sītaṃ vā uṇhaṃ vā natthi tāya velāya. Abhimukhaṃ yuddhenāti abhimukhaṃ ujukameva saṅgāmakaraṇena. Upalāpanaṃ sāmaṃ dānañcāti dassetuṃ ‘‘ala’’ntiādi vuttaṃ. Bhedopi idha upāyo evāti [Pg.162] vuttaṃ ‘‘aññatra mithubhedā’’ti. Yuddhassa pana anupāyatā pageva pakāsitā. Idanti ‘‘aññatra upalāpanāya aññatra mithubhedā’’ti idaṃ vacanaṃ. Kathāya nayaṃ labhitvāti ‘‘yāvakīvañca …pe… parihānī’’ti imāya bhagavato kathāya upāyaṃ labhitvā. Anukampāyāti vajjirājesu anuggahena.

‘Gaṅgāyā’란 강 근처를 말한다. ‘Paṭṭanagāmaṃ’이란 선착장 마을을 말한다. ‘Tatrā’란 그 선착장에서를 말한다. ‘Balavāghātajātoti’란 강한 분노가 일어났다는 뜻이다. ‘Me’는 나의(mayhaṃ)라는 뜻이다. ‘Gatenāti’는 가는 것으로라는 뜻이다. 그때는 춥지도 덥지도 않은 시기였다. ‘Abhimukhaṃ yuddhenāti’란 정면으로 직접 전쟁을 하는 것으로라는 뜻이다. ‘Upalāpanaṃ’은 달래는 것(sāmaṃ)과 주는 것(dānañca)임을 보여주기 위해 ‘ala’ 등이 언급되었다. 여기서는 ‘bhedopi(이간)’ 또한 방책(upāya)이므로 ‘상호 간의 이간질 외에는’이라고 하였다. 전쟁이 방책이 되지 못함은 이미 앞에서 밝혀졌다. ‘Idanti’란 ‘달래는 것 외에는, 상호 간의 이간질 외에는’이라는 이 말을 가리킨다. ‘Kathāya nayaṃ labhitvāti’란 ‘얼마나 오래... (중략) ...쇠퇴하지 않으리라’는 세존의 말씀에서 방책을 얻어서라는 뜻이다. ‘Anukampāyāti’란 밧지 왕들에 대한 배려를 뜻한다.

Rājāpi tameva pesetvā sabbe…pe… pāpesīti rājā taṃ attano santikaṃ āgataṃ ‘‘kiṃ, ācariya, bhagavā avacā’’ti pucchi. So ‘‘yathā bho samaṇassa gotamassa vacanaṃ na sakkā vajjī kenaci gahetuṃ, apica upalāpanāya vā mithubhedena vā sakkā’’ti āha. Tato naṃ rājā ‘‘upalāpanāya amhākaṃ hatthiassādayo nassissanti, bhedeneva te gahessāmi, kiṃ karomā’’ti pucchi. Tena hi, mahārāja, tumhe vajjī ārabbha parisati kathaṃ samuṭṭhāpetha, tato ahaṃ ‘‘kiṃ te, mahārāja, tehi, attano santakena kasivaṇijjādīni katvā jīvantu ete rājāno’’ti vatvā pakkamissāmi. Tato tumhe ‘‘kiṃ nu, bho, esa brāhmaṇo vajjī ārabbha pavattaṃ kathaṃ paṭibāhatī’’ti vadeyyātha. Divasabhāge cāhaṃ tesaṃ paṇṇākāraṃ pesessāmi, tampi gāhāpetvā tumhepi mama dosaṃ āropetvā bandhanatāḷanādīni akatvāva kevalaṃ khuramuṇḍaṃ maṃ katvā nagarā nīharāpetha, athāhaṃ ‘‘mayā te nagare pākāro parikhā ca kāritā, ahaṃ thiradubbalaṭṭhānañca uttānagambhīraṭṭhānañca jānāmi, na cirassaṃ dāni taṃ ujuṃ karissāmī’’ti vakkhāmi. Taṃ sutvā tumhe ‘‘gacchatū’’ti vadeyyāthāti. Rājā sabbaṃ akāsi.

왕 또한 그를 보내어 모든... (중략) ...이르게 했다는 것은, 왕이 자신에게 온 그에게 ‘스승이여, 세존께서 무엇이라 말씀하셨는가?’라고 물었음을 뜻한다. 그는 ‘수행자 고타마의 말씀에 따르면, 밧지인들은 누구에 의해서도 함락될 수 없으나, 달래거나 상호 간의 이간질을 통해서는 가능할 것’이라고 말했다. 그러자 왕은 그에게 ‘달래는 방책으로는 우리의 코끼리와 말 등이 소모될 것이니, 이간질로 그들을 잡으리라. 어찌해야 하는가?’라고 물었다. ‘대왕이여, 그렇다면 대중이 모인 자리에서 밧지인들에 관한 이야기를 시작하십시오. 그러면 제가 "대왕이여, 그들이 당신과 무슨 상관입니까? 그 왕들은 자기 소유로 농사나 장사 등을 하며 살게 내버려 두십시오"라고 말하며 떠날 것입니다. 그때 대왕께서는 "이 바라문은 어찌하여 밧지인들에 관한 이야기를 가로막는가?"라고 말씀하십시오. 그리고 낮에 제가 그들에게 예물을 보낼 터이니, 대왕께서는 그것을 가로채시고 저의 죄를 물어 결박하거나 때리지는 말고 오직 머리만 깎아 성 밖으로 내쫓으십시오. 그러면 저는 "내가 저 성의 성벽과 해자를 만들었으니, 견고한 곳과 취약한 곳, 얕은 곳과 깊은 곳을 잘 안다. 머지않아 그것을 바로잡으리라"고 말하겠습니다. 그 말을 듣고 대왕께서는 "가라"고 말씀하십시오.’ 왕은 이 모든 것을 실행했다.

Licchavī tassa nikkhamanaṃ sutvā ‘‘saṭho brāhmaṇo, mā tassa gaṅgaṃ uttāretuṃ adatthā’’ti āhaṃsu. Tatra ekaccehi ‘‘amhe ārabbha kathitattā kira so evaṃ karotī’’ti vutte ‘‘tena hi bhaṇe etū’’ti vadiṃsu. So gantvā licchavī disvā ‘‘kimāgatatthā’’ti pucchito taṃ pavattiṃ ārocesi. Licchavino ‘‘appamattakena nāma evaṃ garuṃ daṇḍaṃ kātuṃ na yutta’’nti vatvā ‘‘kiṃ te tatra ṭhānantara’’nti pucchiṃsu. Vinicchayamahāmaccohamasmīti. Tadeva te ṭhānantaraṃ hotūti. So suṭṭhutaraṃ vinicchayaṃ karoti. Rājakumārā tassa santike sippaṃ uggaṇhanti. So patiṭṭhitaguṇo hutvā ekadivasaṃ ekaṃ licchaviṃ gahetvā ekamantaṃ gantvā ‘‘dārakā [Pg.163] kasantī’’ti pucchi. Āma, kasanti. Dve goṇe yojetvāti. Āma, dve goṇe yojetvāti. Ettakaṃ vatvā nivatto. Tato tamañño ‘‘kiṃ ācariyo āhā’’ti pucchitvā tena vuttaṃ – asaddahanto ‘‘na meso yathābhūtaṃ kathetī’’ti tena saddhiṃ bhijji.

리차비족은 그가 성을 나갔다는 소식을 듣고 ‘교활한 바라문이다, 그가 강을 건너지 못하게 하라’고 말했다. 그때 어떤 이들이 ‘우리를 위해 말했기 때문에 그가 그렇게 된 것이라 한다’고 하자, ‘그렇다면 여보게들, 오게 하라’고 말했다. 그는 가서 리차비들을 보고 ‘무슨 일로 왔는가?’라는 질문을 받자 그 경위를 알렸다. 리차비들은 ‘사소한 일로 그토록 무거운 벌을 주는 것은 옳지 않다’고 말하며 ‘그곳에서 당신의 직책은 무엇이었는가?’라고 물었다. ‘저는 재판관(Vinicchayamahāmacco)이었습니다.’ ‘그렇다면 그 직책을 그대로 맡으십시오.’ 그는 재판을 매우 잘 수행했다. 왕자들은 그의 곁에서 기술을 배웠다. 그는 신임을 얻게 되자, 어느 날 한 리차비를 데리고 한쪽으로 가서 ‘아이들이 농사를 짓는가?’라고 물었다. ‘네, 짓습니다.’ ‘소 두 마리를 메워서 하는가?’ ‘네, 소 두 마리를 메워서 합니다.’ 이 말만 하고 물러났다. 그러자 다른 이가 ‘스승님이 무엇이라 말씀하셨는가?’라고 물었고, 대답을 들은 그는 믿지 못하며 ‘그가 사실대로 말하지 않는다’고 생각하여 그와 사이가 벌어졌다.

Brāhmaṇo aparampi ekadivasaṃ ekaṃ licchaviṃ ekamantaṃ netvā ‘‘kena byañjanena bhuttosī’’ti pucchitvā nivatto. Tampi añño pucchitvā asaddahanto tatheva bhijji. Brāhmaṇo aparampi divasaṃ ekaṃ licchaviṃ ekamantaṃ netvā ‘‘atiduggatosi kirā’’ti pucchi. Ko evamāhāti. Asuko nāma licchavīti. Aparampi ekamantaṃ netvā ‘‘tvaṃ kira bhīrujātiko’’ti pucchi. Ko evamāhāti? Asuko nāma licchavīti. Evaṃ aññena akathitameva aññassa kathento tīhi saṃvaccharehi te rājāno aññamaññaṃ bhinditvā yathā dve ekamaggena na gacchanti, tathā katvā sannipātabheriṃ carāpesi. Licchavino ‘‘issarā sannipatantu, sūrā sannipatantū’’ti vatvā na sannipatiṃsu. Brāhmaṇo ‘‘ayaṃ dāni kālo, sīghaṃ āgacchatū’’ti rañño sāsanaṃ peseti. Rājā sutvāva balabheriṃ carāpetvā nikkhami. Vesālikā sutvā ‘‘rañño gaṅgaṃ uttarituṃ na dassāmā’’ti bheriṃ carāpesuṃ. Te sutvā ‘‘gacchantu sūrarājāno’’tiādīni vatvā na sannipatiṃsu. ‘‘Nagarappavesanaṃ na dassāma, dvārāni pidahissāmā’’ti bheriṃ carāpesuṃ. Ekopi na sannipati. Yathāvivaṭehi dvārehi pavisitvā sabbe anayabyasanaṃ pāpetvā gato. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘rājāpi tameva pesetvā sabbepi bhinditvā gantvā anayabyasanaṃ pāpesī’’ti.

브라만은 또 다른 날에 한 리차비 왕을 한쪽으로 데려가 "어떤 반찬으로 식사를 했는가?"라고 묻고는 돌아갔다. 다른 사람이 그에게 묻자 믿지 못하고 그와 같이 갈라졌다. 브라만은 또 다른 날에 한 리차비를 한쪽으로 데려가 "그대는 참으로 매우 가난하다고 하더군"이라고 물었다. "누가 그렇게 말했는가?" "아무개라는 리차비가 그랬네." 또 다른 사람을 한쪽으로 데려가 "그대는 참으로 겁쟁이라더군"이라고 물었다. "누가 그렇게 말했는가?" "아무개라는 리차비가 그랬네." 이와 같이 다른 사람이 말하지 않은 것을 다른 이에게 말함으로써, 3년 만에 그 왕들을 서로 이간질하여 두 사람이 한 길로 가지 않을 정도로 만들고는 소집용 북을 울리게 했다. 리차비들은 "권력자들이나 모여라, 용사들이나 모여라"라고 말하며 모이지 않았다. 브라만은 "지금이 때이니 속히 오십시오"라고 왕에게 전령을 보냈다. 왕은 듣자마자 군대의 북을 울리며 출정했다. 웨살리 사람들은 이를 듣고 "왕이 강을 건너게 두지 않겠다"며 북을 울렸다. 그들은 이를 듣고 "용맹한 왕들이나 가라"라고 말하며 모이지 않았다. "성 안으로 들어오게 두지 않겠다, 문들을 닫겠다"며 북을 울렸으나, 단 한 명도 모이지 않았다. (왕은) 열려 있는 문들로 들어가 모두를 파멸에 이르게 하고 떠났다. 그것을 염두에 두고 "왕 또한 그를 보내어 모두를 이간질하고 가서 파멸에 이르게 했다"라고 설해진 것이다.

Vassakārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

왓사카라 수타(Vassakāra-sutta)에 대한 주석이 끝났다.

2. Paṭhamasattakasuttavaṇṇanā

2. 첫 번째 일곱 가지 법의 경(Paṭhamasattaka-sutta)에 대한 주석

23. Tatiye aparihānāya hitāti aparihāniyā (dī. ni. ṭī. 2.136), na parihāyanti etehīti vā aparihāniyā. Evaṃ saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassento ‘‘idhāpi cā’’tiādimāha. Tattha tatotiādi disāsu āgatasāsane vuttavacanaṃ vuttakathanaṃ. Vihārasīmā ākulā yasmā[Pg.164], tasmā uposathapavāraṇā ṭhitā. Olīyamānakoti pāḷito atthato ca vinassamānako. Ukkhipāpentāti paguṇabhāvakaraṇena atthasaṃvaṇṇanāvasena ca paggaṇhantā.

23. 세 번째(경)에서, 쇠퇴하지 않는 데 도움이 되기에 '쇠퇴하지 않음의 법(aparihāniyā)'이라 한다. 혹은 이것들에 의해 쇠퇴하지 않기에 '쇠퇴하지 않음의 법'이다. 이와 같이 요약해서 설해진 의미를 상세히 보이기 위해 "여기에서도(idhāpi cā)" 등으로 시작하는 말을 했다. 거기서 '그로부터(tato)' 등은 여러 곳에서 전해진 가르침에 나타난 말씀, 즉 설해진 내용이다. 사찰의 경계가 혼란스럽기 때문에 포살과 자자가 중단되었다. '올리야마나코(olīyamānako)'는 문헌상으로나 의미상으로 사라져 가는 자이다. '일으켜 세우는 자들(ukkhipāpentā)'은 익숙하게 함으로써, 그리고 의미를 해설함으로써 받들어 올리는 자들이다.

Sāvatthiyaṃ bhikkhū viya (pārā. 565) pācittiyaṃ desāpetabboti paññāpentā. Vajjiputtakā viya (cūḷava. 446) dasavatthudīpanena. Tathā akarontāti navaṃ katikavattaṃ vā sikkhāpadaṃ vā amaddantā dhammavinayato sāsanaṃ dīpentā khuddakampi ca sikkhāpadaṃ asamūhanantā. Āyasmā mahākassapo viya cāti ‘‘suṇātu me, āvuso, saṅgho, santāmhākaṃ sikkhāpadāni gihigatāni. Gihinopi jānanti ‘idaṃ vo samaṇānaṃ sakyaputtikānaṃ kappati, idaṃ vo na kappatī’ti. Sacepi hi mayaṃ khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanissāma, bhavissanti vattāro ‘dhūmakālikaṃ samaṇena gotamena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, yāvimesaṃ satthā aṭṭhāsi, tāvime sikkhāpadesu sikkhiṃsu. Yato imesaṃ satthā parinibbuto, na dānime sikkhāpadesu sikkhantī’ti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho apaññattaṃ na paññapeyya, paññattaṃ na samucchindeyya, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vatteyyā’’ti imaṃ (cūḷava. 442) tantiṃ ṭhapento āyasmā mahākassapo viya ca.

사왓티의 비구들처럼(Pārājika 565) 파치띠야(pācittiya)를 참회하게 해야 한다고 규정하는 자들이다. 왓지붓따카들처럼(Cūḷavagga 446) 열 가지 사항을 밝힘으로써 그러하다. 그렇게 하지 않는 자들이란, 새로운 규범이나 학습계율을 강요하지 않으면서 법과 율에 따라 교단을 밝히고, 사소한 학습계율이라 할지라도 폐지하지 않는 자들이다. 존자 마하깟사빠처럼 "도반들이여, 승가는 나의 말을 들으십시오. 우리의 학습계율들은 재가자들에게도 알려져 있습니다. 재가자들도 '이것은 석가자의 아들들인 사문들에게 허용되고, 이것은 허용되지 않는다'는 것을 압니다. 만약 우리가 사소하고 미세한 학습계율들을 폐지한다면, '사문 고따마가 제자들에게 제정한 학습계율은 연기처럼 일시적인 것이었다. 그들의 스승이 계실 때까지는 그들이 학습계율을 닦았지만, 스승이 반열반에 드시자 이제는 학습계율을 닦지 않는다'라고 말하는 자들이 생길 것입니다. 만약 승가에 적절한 때가 되었다면, 승가는 제정되지 않은 것을 제정하지 말고, 제정된 것을 폐지하지 말며, 제정된 대로의 학습계율을 받아 지녀야 합니다"라고 이 전승(tanti)을 확립한 존자 마하깟사빠와 같은 자들이다.

Thirabhāvappattāti sāsane thirabhāvaṃ anivattitabhāvaṃ upagatā. Therakārakehīti therabhāvasādhakehi sīlādiguṇehi asekkhadhammehi. Bahū rattiyoti pabbajitā hutvā bahū rattiyo jānanti. Sīlādiguṇesu patiṭṭhāpanameva sāsane pariṇāyakatāti āha ‘‘tīsu sikkhāsu pavattentī’’ti. Ovādaṃ na denti abhājanabhāvato. Paveṇikathanti ācariyaparamparābhataṃ sammāpaṭipattidīpanaṃ dhammakathaṃ. Sārabhūtaṃ dhammapariyāyanti samathavipassanāmaggaphalasampāpanena sāsane sārabhūtaṃ bojjhaṅgakosallaanuttarasītibhāva- (a. ni. 6.85) adhicittasuttādidhammatantiṃ. Ādikaṃ ovādanti ādi-saddena ‘‘evaṃ te āloketabbaṃ, evaṃ te viloketabbaṃ, evaṃ te samiñjitabbaṃ, evaṃ te pasāretabbaṃ, evaṃ te saṅghāṭipattacīvaraṃ dhāretabba’’nti ovādaṃ saṅgaṇhāti.

'확고함에 이른 자들(thirabhāvappattā)'이란 교단에서 확고한 상태, 즉 물러나지 않는 상태에 이른 자들이다. '장로가 되게 하는 법(therakārakehi)'이란 장로의 상태를 성취하게 하는 계율 등의 덕목과 무학의 법들을 말한다. '많은 밤(bahū rattiyo)'이란 출가한 지 오래되어 많은 밤을 보내며 아는 것이다. 계율 등의 덕목에 머물게 하는 것이야말로 교단의 인도자(pariṇāyakā)이기에 "세 가지 학습(삼학)을 실천하게 한다"라고 하였다. (가르침을 담을) 그릇이 되지 못하기에 훈계를 주지 않는다. '전승된 이야기(paveṇikathaṃ)'란 스승에서 스승으로 전해 내려온, 바른 수행을 밝혀주는 법문이다. '핵심적인 법의 문(sārabhūtaṃ dhammapariyāyaṃ)'이란 사마타와 위빳사나, 도와 과를 성취하게 함으로써 교단의 핵심이 되는 칠각지(bojjhaṅga)에 대한 숙련됨, 무상의 고요함(anuttarasītibhāva), 아디찟따 숫따(Adhicitta-sutta) 등의 법의 전승을 말한다. '최초의 훈계(ādikaṃ ovādaṃ)'에서 '최초(ādi)'라는 단어로 "이와 같이 보아야 하고, 이와 같이 돌아보아야 하며, 이와 같이 구부려야 하고, 이와 같이 펴야 하며, 이와 같이 가사와 발우와 옷을 지녀야 한다"라는 훈계를 포함한다.

Punabbhavadānaṃ punabbhavo uttarapadalopena. Itareti ye na paccayavasikā na āmisacakkhukā, te na gacchanti taṇhāya vasaṃ.

'푸납바와다낭(punabbhavadānaṃ)'은 뒤의 단어가 생략된 '다시 태어남(punabbhava)'이다. '그 밖의 사람들(itare)'이란 필수품에 휘둘리지 않고 물질적 이익에 눈이 멀지 않은 자들이니, 그들은 갈애의 지배를 받지 않는다.

Āraññakesūti [Pg.165] araññabhāgesu araññapariyāpannesu. Nanu yattha katthacipi taṇhā sāvajjā evāti codanaṃ sandhāyāha ‘‘gāmantasenāsanesu hī’’tiādi. Tena ‘‘anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato’’ti ettha vuttapihādayo piya āraññakasenāsanesu sālayatā sevitabbapakkhikā evāti dasseti.

'숲에 거주하는 것(āraññakesu)'이란 숲의 구역들, 숲에 속한 곳들을 말한다. "어디에서든 갈애는 허물이 있는 것이 아닌가"라는 반론을 염두에 두고 "마을 근처의 처소에서는" 등을 말씀하셨다. 그것으로써 "위없는 해탈에 대한 열망을 일으키는 자에게" 여기에서 언급된 열망 등은 숲의 처소에 대해 애착을 갖는 자들이 닦아야 할 측면임을 보여준다.

Attanāvāti sayameva. Tena parehi anussāhitānaṃ saraseneva anāgatānaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ āgamanaṃ, āgatānañca phāsuvihāraṃ paccāsīsantīti dasseti. Imināva nīhārenāti imāya paṭipattiyā. Aggahitadhammaggahaṇanti aggahitassa pariyattidhammassa uggahaṇaṃ. Gahitasajjhāyakaraṇanti uggahitassa suṭṭhu atthacintanaṃ. Cintarattho hi ayaṃ sajjhāyasaddo. Entīti upagacchanti. Nisīdanti āsanapaññāpanādinā.

'스스로(attanāva)'란 저절로라는 뜻이다. 그것으로써 다른 이들의 권유 없이 스스로의 뜻으로 아직 오지 않은 계행이 청정한 비구들이 오기를, 그리고 이미 온 이들이 편안하게 머물기를 바란다는 것을 보여준다. '이러한 방식(imināva nīhārena)'이란 이러한 실천을 말한다. '배우지 않은 법을 배우는 것(aggahitadhammaggahaṇaṃ)'이란 배우지 않은 교학(pariyatti)의 법을 익히는 것이다. '배운 것을 암송하는 것(gahitasajjhāyakaraṇaṃ)'이란 익힌 것의 의미를 잘 사유하는 것이다. 여기서 '암송(sajjhāya)'이라는 단어는 사유한다는 의미이기 때문이다. '온다(enti)'는 것은 다가오는 것이다. '앉는다(nisīdanti)'는 것은 자리를 마련하는 것 등을 의미한다.

Paṭhamasattakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 일곱 가지 법의 경에 대한 주석이 끝났다.

4-6. Dutiyasattakasuttādivaṇṇanā

4-6. 두 번째 일곱 가지 법의 경 등에 대한 주석

24-26. Catutthe karontoyevāti yathāvuttaṃ tiracchānakathaṃ kathentoyeva. Atiracchānakathābhāvepi tassa tattha tapparabhāvadassanatthaṃ avadhāraṇavacanaṃ. Pariyantakārīti sapariyantaṃ katvā vattā. ‘‘Pariyantavatiṃ vācaṃ bhāsitā’’ti (dī. ni. 1.9, 194) hi vuttaṃ. Appabhassovāti parimitakathoyeva ekantena kathetabbasseva kathanato. Samāpattisamāpajjanaṃ ariyo tuṇhībhāvo. Niddāyatiyevāti niddokkamane anādīnavadassī niddāyatiyeva, iriyāpathaparivattanādinā na naṃ vinodeti. Evaṃ saṃsaṭṭhovāti vuttanayena gaṇasaṅgaṇikāya saṃsaṭṭho eva viharati. Dussīlā pāpicchā nāmāti sayaṃ nissīlā asantaguṇasambhāvanicchāya samannāgatattā pāpā lāmakā icchā etesanti pāpicchā. Pāpapuggalehi mittikaraṇato pāpamittā. Tehi sadā sahapavattanena pāpasahāyā. Tattha ninnatādinā tadadhimuttatāya pāpasampavaṅkā. Pañcamādīni uttānatthāniyeva.

네 번째에서 'Karontoyevā'는 앞에서 말한 축생의 대화(tiracchānakatha)를 하는 자를 말한다. 축생의 대화를 하지 않더라도 거기(축생의 대화)에 전념하고 있음을 나타내기 위해 한정하는 말을 쓴 것이다. 'Pariyantakārī'는 한계를 두고 말하는 자를 뜻한다. "한계가 있는 말을 한다"(dī. ni. 1.9, 194)고 설해졌기 때문이다. 'Appabhasso'는 오직 말해야 할 것만을 말하기 때문에 제한된 말만 하는 자를 말한다. 삼매에 드는 것(Samāpattisamāpajjanaṃ)이 거룩한 침묵(ariyo tuṇhībhāvo)이다. 'Niddāyatiyevā'는 잠드는 것의 위험을 보지 못하고 잠만 자는 자를 말하며, 자세를 바꾸는 등의 방법으로 잠을 쫓아버리지 않는 것이다. 'Evaṃ saṃsaṭṭho'는 설명한 방식대로 대중과 어울려(gaṇasaṅgaṇikāya) 섞여 지내는 것을 말한다. 'Dussīlā pāpicchā'는 스스로 계율이 없으면서 존재하지 않는 덕을 인정받으려는 욕구가 있기 때문에 '악하고 저열한 욕구(pāpicchā)'를 가진 자들이다. 악한 사람들을 친구로 삼기 때문에 '악한 친구(pāpamittā)'이다. 그들과 항상 함께 행동하므로 '악한 동료(pāpasahāyā)'이다. 거기서 그쪽으로 기울어져 있기 때문에 '악한 무리(pāpasampavaṅkā)'이다. 다섯 번째 등은 뜻이 분명하다.

Dutiyasattakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 일곱 법의 경 등의 주석이 끝났다.

7-11. Saññāsuttādivaṇṇanā

7-11. 인식의 경 등의 주석

27-31. Sattame [Pg.166] aniccāti anupassati etāyāti aniccānupassanā. Tathāpavattavipassanā pana yasmā attanā sahagatasaññāya bhāvitāya bhāvitā eva hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘aniccānupassanādīhi sahagatasaññā’’ti. Imā satta lokiyavipassanāpi honti ‘‘anicca’’ntiādinā pavattanato. ‘‘Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho’’ti āgatavasena panettha dve lokuttarā hontīti veditabbā. ‘‘Virāgo nirodho’’ti hi tattha nibbānaṃ vuttanti idha virāgasaññā, tā vuttasaññā nibbānārammaṇāpi siyuṃ. Sesamettha suviññeyyameva. Aṭṭhamādīni uttānatthāneva.

27-31. 일곱 번째에서 '무상하다(aniccā)'고 관찰하는 수단이기에 무상관(aniccānupassanā)이다. 그렇게 전개되는 위빳사나는 자신과 함께하는 인식이 닦아짐으로써 닦아지는 것이기 때문에 "무상관 등과 함께하는 인식"이라고 하였다. 이 일곱 가지는 '무상하다'는 등으로 전개되기 때문에 세간적인 위빳사나이기도 하다. 그러나 "이것은 고요하다, 이것은 탁월하다, 즉 모든 형성의 가라앉음(sabbasaṅkhārasamatho)이다"라는 문구에 따라 여기서는 두 가지 출세간적인 것이 있다고 알아야 한다. "탐욕의 빛바램(virāgo), 소멸(nirodho)"은 거기서 열반을 말한 것이므로 여기서는 이욕인(virāgasaññā)이며, 이러한 인식들은 열반을 대상으로 할 수도 있다. 나머지는 이해하기 쉽다. 여덟 번째 등은 뜻이 분명하다.

Saññāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

인식의 경 등의 주석이 끝났다.

Vajjisattakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

밧지칠법품의 주석이 끝났다.

4. Devatāvaggo

4. 천신 품

5. Paṭhamamittasuttavaṇṇanā

5. 첫 번째 친구 경의 주석

36. Catutthassa pañcame attano guyhaṃ tassa āvikarotīti attano guyhaṃ nigguhituṃ yuttakathaṃ aññassa akathetvā tasseva ācikkhati. Tassa guyhaṃ aññesaṃ nācikkhatīti tena kathitaguyhaṃ yathā aññe na jānanti, evaṃ anāvikaronto chādeti.

36. 네 번째 품의 다섯 번째에서, '자신의 비밀을 그에게 드러낸다'는 것은 자신의 비밀로서 감추어야 마땅한 이야기를 다른 사람에게는 말하지 않고 오직 그에게만 말해주는 것이다. '그의 비밀을 다른 사람에게 말하지 않는다'는 것은 그가 말한 비밀을 다른 사람들이 알지 못하도록 드러내지 않고 숨겨주는 것이다.

Paṭhamamittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 친구 경의 주석이 끝났다.

6-11. Dutiyamittasuttādivaṇṇanā

6-11. 두 번째 친구 경 등의 주석

37-42. Chaṭṭhe piyo ca hoti manāpo cāti kalyāṇamittalakkhaṇaṃ dassitaṃ. Kalyāṇamitto hi saddhāsampanno ca hoti sīlasampanno sutasampanno cāgasampanno vīriyasampanno satisampanno samādhisampanno paññāsampanno. Tattha saddhāsampattiyā saddahati tathāgatassa sambodhiṃ kammañca kammaphalañca, tena sambodhiyā hetubhūtaṃ sattesu hitasukhaṃ na pariccajati[Pg.167]. Sīlasampattiyā sattānaṃ piyo hoti garu bhāvanīyo codako pāpagarahī vattā vacanakkhamo. Sutasampattiyā saccapaṭiccasamuppādādipaṭisaṃyuttānaṃ gambhīrānaṃ kathānaṃ kattā hoti. Cāgasampattiyā appiccho hoti santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho. Vīriyasampattiyā āraddhavīriyo hoti attahitaparahitapaṭipattiyaṃ. Satisampattiyā upaṭṭhitassatī hoti. Samādhisampattiyā avikkhitto hoti samāhitacito. Paññāsampattiyā aviparītaṃ pajānāti. So satiyā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ gatiyo samannesamāno paññāya sattānaṃ hitāhitaṃ yathābhūtaṃ jānitvā samādhinā tattha ekaggacitto hutvā vīriyena satte ahite nisedhetvā hite niyojeti. Tena vuttaṃ ‘‘piyo…pe… niyojetī’’ti. Sattamādīni uttānatthāni.

37-42. 여섯 번째에서 '사랑스럽고 마음에 든다'는 등은 선지식(kalyāṇamitta)의 특징을 보여준 것이다. 선지식은 믿음을 갖추고 계행을 갖추고 배움을 갖추고 베풂을 갖추고 정진을 갖추고 마음챙김을 갖추고 삼매를 갖추고 통찰지를 갖춘 자이다. 거기서 믿음의 구족으로 여래의 깨달음과 업과 업의 과보를 믿으며, 그로 인해 깨달음의 원인이 되는 중생들의 이익과 행복을 저버리지 않는다. 계행의 구족으로 중생들에게 사랑스럽고 존경받고 공경받으며, 훈계하고 악을 꾸짖고 충고하며 인내하는 자가 된다. 배움의 구족으로 진리와 연기 등에 관련된 깊은 이야기를 하는 자가 된다. 베풂의 구족으로 적은 욕심을 가지고 만족하며 멀리 떨어져 홀로 지낸다. 정진의 구족으로 자기 이익과 타인 이익의 실천에 정진을 일으킨 자가 된다. 마음챙김의 구족으로 마음챙김이 확립된 자가 된다. 삼매의 구족으로 산란함이 없이 마음이 집중된 자가 된다. 통찰지의 구족으로 전도되지 않게 꿰뚫어 안다. 그는 마음챙김으로 유익하고 해로운 법들의 추이를 살피고, 통찰지로 중생들의 이익과 불이익을 있는 그대로 알며, 삼매로 거기에 마음을 집중하고, 정진으로 중생들을 해로운 것에서 막고 유익한 것에 전념하게 한다. 그래서 "사랑스럽고... (중략) ...전념하게 한다"고 설해진 것이다. 일곱 번째 등은 뜻이 분명하다.

Dutiyamittasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 친구 경 등의 주석이 끝났다.

Devatāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

천신 품의 주석이 끝났다.

5. Mahāyaññavaggo

5. 위대한 제사 품

1. Sattaviññāṇaṭṭhitisuttavaṇṇanā

1. 일곱 가지 알음알이의 머묾 경의 주석

44. Pañcamassa paṭhame yasmā nidassanatthe nipāto (dī. ni. ṭī. 2.127) tasmā seyyathāpi manussāti yathā manussāti vuttaṃ hoti. Viseso hotiyeva satipi bāhirassa kāraṇassa abhede ajjhattikassa bhinnattā. Nānattaṃ kāye etesaṃ, nānatto vā kāyo etesanti nānattakāyā. Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo. Nesanti manussānaṃ. Nānattā saññā etesaṃ atthīti nānattasaññino. Sukhasamussayato vinipāto etesaṃ atthīti vinipātikā satipi devabhāve dibbasampattiyā abhāvato. Apāyesu vā gato natthi nipāto etesanti vinipātikā. Tenāha ‘‘catuapāyavinimuttā’’ti. Piyaṅkaramātādīnaṃ viyāti piyaṅkaramātā kira yakkhinī paccūsasamaye anuruddhattherassa dhammaṃ sajjhāyato sutvā –

44. 다섯 번째 품의 첫 번째에서 'Seyyathāpi'는 예시를 나타내는 불변어이므로, 'seyyathāpi manussā'는 "마치 사람들처럼"이라는 뜻이다. 외부적인 조건이 같더라도 내부적인 것이 다르기 때문에 차이가 있다. 'Nānatattakāyā'는 그들에게 몸이 다양하거나 혹은 몸이 다양한 자들이라는 뜻이다. 이런 방식으로 나머지 구절들의 뜻도 알아야 한다. 'Nesaṃ'은 그들 사람들을 뜻한다. 'Nānattasaññino'는 그들에게 다양한 인식이 있다는 뜻이다. 'Vinipātikā'는 행복이 쌓인 곳에서 떨어진 자들이라는 뜻인데, 천신의 상태에 있더라도 천상의 자산이 없기 때문이다. 또는 네 가지 악처에 떨어진 적이 없는 자들이 'Vinipātikā'이다. 그래서 "네 가지 악처에서 벗어난 자들"이라고 하였다. 피양까라의 어머니 등과 같다는 것은, 전해오는 바에 의하면 피양까라의 어머니인 야차녀가 새벽녘에 아누룻다 어른이 법을 암송하는 것을 듣고—

‘‘Mā [Pg.168] saddamakarī piyaṅkara, bhikkhu dhammapadāni bhāsati;

Api dhammapadaṃ vijāniya, paṭipajjema hitāya no siyā.

"피양까라야, 소리 내지 마라. 비구가 법구(Dhammapada)를 읊고 계신다. 우리도 법구를 잘 알아서 실천하면 우리에게 이익이 될 것이다."

‘‘Pāṇesu ca saṃyamāmase, sampajānamusā na bhaṇāmase;

Sikkhema susīlyamattano, api muccema pisācayoniyā’’ti. (saṃ. ni. 1.240) –

"살생을 삼가고, 알면서 거짓말을 하지 말자. 우리 자신의 지계를 배우면, 우리도 야차의 모태에서 벗어날 수 있을 것이다."

Evaṃ puttakaṃ saññāpetvā taṃ divasaṃ sotāpattiphalaṃ pattā. Uttaramātā pana bhagavato dhammaṃ sutvāva sotāpannā jātā.

이처럼 아들을 타이르고 그날 예류과를 얻었다. 웃따라의 어머니 또한 부처님의 법을 듣고 바로 예류자가 되었다.

Brahmakāye paṭhamajjhānanibbatte brahmasamūhe, brahmanikāye vā bhavāti brahmakāyikā. Mahābrahmuno parisāya bhavāti brahmapārisajjā tassa paricārakaṭṭhāne ṭhitattā. Mahābrahmuno purohitaṭṭhāne ṭhitāti brahmapurohitā. Āyuvaṇṇādīhi mahantā brahmānoti mahābrahmāno. Satipi tesaṃ tividhānampi paṭhamena jhānena gantvā nibbattabhāve jhānassa pana pavattibhedena ayaṃ visesoti dassetuṃ ‘‘brahmapārisajjā panā’’tiādi vuttaṃ. Parittenāti hīnena. Sā cassa hīnatā chandādīnaṃ hīnatāya veditabbā. Paṭiladdhamattaṃ vā hīnaṃ. Kappassāti asaṅkhyeyyakappassa. Hīnapaṇītānaṃ majjhe bhavattā majjhimaṃ. Sā cassa majjhimatā chandādīnaṃ majjhimatāya veditabbā. Paṭilabhitvā nātisubhāvitaṃ vā majjhimaṃ. Upaḍḍhakappoti asaṅkhyeyyakappassa upaḍḍhakappo. Vipphārikataroti brahmapārisajjehi pamāṇato vipulataro sabhāvato uḷārataro ca hoti. Sabhāvenapi hi uḷāratamova. Taṃ panettha appamāṇaṃ. Tassa hi parittābhādīnaṃ parittasubhādīnañca kāye satipi sabhāvavematte ekattavaseneva vavatthapīyatīti ‘‘ekattakāyā’’tveva te vuccanti. Paṇītenāti ukkaṭṭhena. Sā cassa ukkaṭṭhatā chandādīnaṃ ukkaṭṭhatāya veditabbā. Subhāvitaṃ vā, sammadeva, vasibhāvaṃ pāpitaṃ paṇītaṃ ‘‘padhānabhāvaṃ nīta’’nti katvā. Idhāpi kappo asaṅkhyeyyakappavaseneva veditabbo paripuṇṇamahākappassa asambhavato. Itīti evaṃ vuttappakārena. Teti ‘‘brahmakāyikā’’ti vuttā tividhāpi brahmāno. Saññāya ekattāti tihetukabhāvena ekasabhāvattā. Na hi tassā sampayuttadhammavasena aññopi koci bhedo atthi. Evanti iminā nānattakāyā ekattasaññino gahitāti dasseti.

범신(梵身), 즉 초선정에서 태어난 범천들의 무리 혹은 범천의 부류에 속하기 때문에 '범중천(梵衆天, brahmakāyikā)'이라 한다. 대범천의 무리에 속하기 때문에 '범보천(梵輔天, brahmapārisajjā)'이라 하는데, 그의 시종의 지위에 머물기 때문이다. 대범천의 고문(purohita) 지위에 머물기 때문에 '범사천(梵司天, brahmapurohitā)'이라 한다. 수명과 용색 등에서 위대한 범천들이기에 '대범천(大梵天, mahābrahmāno)'이라 한다. 비록 그들 세 종류가 모두 초선정을 통해 태어났음에도 불구하고, 선정의 전개 방식에 따른 차이가 있음을 보이기 위해 '범보천은...' 등으로 말씀하셨다. '수준 낮은(parittenā)'이란 '열등한(hīnena)' 뜻이다. 그 열등함은 욕구(chanda) 등이 열등함에서 기인한 것으로 알아야 한다. 또는 겨우 얻은 정도인 것이 열등한 것이다. '겁(kappassā)'이란 '아승기겁(asaṅkhyeyyakappassa)'을 의미한다. 열등한 것과 승묘한 것 중간에 있기 때문에 '중간(majjhimaṃ)'이다. 그 중간임은 욕구 등이 중간임에서 기인한 것으로 알아야 한다. 또는 얻은 뒤에 아주 잘 닦이지 않은 것이 중간이다. '반 겁(upaḍḍhakappo)'이란 아승기겁의 절반이다. '더 광대한(vipphārikataroti)'이란 범보천들보다 양적으로 더 넓고 본성상 더 수승하다는 것이다. 본성적으로도 가장 수승하다. 그러나 그것은 여기서 무량하다. 비록 소광천(parittābhā) 등과 소정천(parittasubhā) 등의 신체에 본성적인 차이가 있더라도, 하나인 상태(ekatta)로서만 규정되기에 '한결같은 몸(ekattakāyā)'이라 불린다. '승묘한(paṇītenā)'이란 '최상의(ukkaṭṭhena)' 뜻이다. 그 최상임은 욕구 등이 최상임에서 기인한 것으로 알아야 한다. 또는 잘 닦여서 바르게 자재함에 도달한 것이 승묘한 것이니, '으뜸가는 상태에 도달했다'는 뜻이다. 여기서도 '겁'은 아승기겁의 의미로 이해해야 하니, 완전한 대겁(mahākappa)은 불가능하기 때문이다. '이와 같이(itī)'란 앞에서 말한 방식대로이다. '그들(te)'이란 '범중천'이라 불리는 세 종류의 범천들을 모두 가리킨다. '인식의 단일함(saññāya ekattā)'이란 삼인(三因, tihetuka)을 갖춘 상태로서 본성이 하나이기 때문이다. 그것에 상응하는 법들에 따른 다른 어떤 차별도 없기 때문이다. '이와 같이'라는 말로써, 몸은 서로 다르지만 인식은 하나인 자들을 포함한다는 것을 보여준다.

Daṇḍaukkāyāti [Pg.169] daṇḍadīpikāya. Sarati dhāvati, vissarati vippakiṇṇā viya dhāvati. Dve kappāti dve mahākappā. Ito paresupi eseva nayo. Idhāti imasmiṃ sutte. Ukkaṭṭhaparicchedavasena ābhassaraggahaṇeneva sabbepi te parittābhāappamāṇābhāpi gahitā.

막대기 횃불(daṇḍaukkāyā)이란 막대기 등불을 말한다. '움직이다(sarati)'는 '달리다'는 뜻이고, '흩어지다(vissarati)'는 흩뿌려진 것처럼 달리는 것이다. '두 겁(dve kappā)'이란 두 대겁이다. 이 이후의 것들도 이와 같은 방식이다. '여기서(idhā)'란 이 경에서이다. 최상의 범위를 설정함으로써 광음천(ābhassarā)을 거론하는 것만으로도 소광천과 무량광천도 모두 포함된 것이다.

Sundarā pabhā subhā, tāya kiṇṇā subhākiṇṇāti vattabbe. Bhā-saddassa rassattaṃ antima-ṇa-kārassa ha-kārañca katvā ‘‘subhakiṇhā’’ti vuttā. Aṭṭhakathāyaṃ pana niccalāya ekagghanāya pabhāya subhoti pariyāyavacananti ‘‘subhena okiṇṇā vikiṇṇā’’ti attho vutto. Etthāpi antima-ṇa-kārassa ha-kārakaraṇaṃ icchitabbameva. Na chijjitvā pabhā gacchati ekagghanattā. Catutthaviññāṇaṭṭhitimeva bhajanti kāyassa saññāya ca ekarūpattā. Vipulasantasukhāyuvaṇṇādiphalattā vehapphalā. Etthāti viññāṇaṭṭhitiyaṃ.

아름다운 빛(sundarā pabhā)은 '청정한 빛(subhā)'이며, 그것으로 가득 차 있으므로 '청정광충만천(subhākiṇṇā)'이라 불러야 한다. 'bhā'라는 단어를 단음으로 만들고 마지막 'ṇa'를 'ha'로 바꾸어 '변정천(subhakiṇhā)'이라 하였다. 주석서에서는 움직임이 없고 한결같이 뭉쳐진 빛에 대하여 '청정함(subha)'이 동의어라고 하여, '청정함으로 덮여 있고 흩뿌려져 있다'는 의미로 설명했다. 여기서도 마지막 'ṇa'를 'ha'로 바꾸는 것이 마땅하다. 빛은 끊이지 않고 나아가는데, 이는 한결같이 뭉쳐져 있기 때문이다. 몸과 인식이 한 모양(ekarūpa)이기 때문에 오직 제4 식주(識住)에 해당한다. 광대하고 고요한 행복과 수명, 용색 등의 과보를 갖기 때문에 '광과천(vehapphalā)'이라 한다. '여기서'란 식주(識住)에서이다.

Vivaṭṭapakkhe ṭhitā apunarāvattanato. ‘‘Na sabbakālikā’’ti vatvā tameva asabbakālikattaṃ vibhāvetuṃ ‘‘kappasatasahassampī’’tiādi vuttaṃ. Soḷasakappasahassaccayena uppannānaṃ suddhāvāsabrahmānaṃ parinibbāyanato aññesañca tattha anuppajjanato buddhasuññe loke suññaṃ taṃ ṭhānaṃ hoti, tasmā suddhāvāsā na sabbakālikā. Khandhāvāraṭṭhānasadisā honti suddhāvāsabhūmiyo. Iminā suttena suddhāvāsānaṃ sattāvāsabhāvadīpaneneva viññāṇaṭṭhitibhāvopi dīpito hoti, tasmā suddhāvāsāpi sattasu viññāṇaṭṭhitīsu catutthaviññāṇaṭṭhitiṃ, navasu sattāvāsesu catutthasattāvāsañca bhajanti.

다시는 돌아오지 않기 때문에 '해탈의 편(vivaṭṭapakkha)'에 머문다. '항상 있지는 않다'고 말한 뒤에, 그 항상 있지 않음을 분명히 하기 위해 '백천 겁 동안이라도' 등을 말씀하셨다. 만 육천 겁이 지난 후 태어난 정거천 범천들이 반열반하고 다른 자들이 그곳에 태어나지 않기 때문에, 부처님이 계시지 않는 세상(buddhasuññe loke)에서는 그 장소는 비게 된다. 그러므로 정거천은 항상 있는 것이 아니다. 정거천의 대지는 군대의 진영지와 같다. 이 경으로 정거천이 중생들의 거처(sattāvāsa)임을 밝힘으로써 식주(識住)임도 밝혀진 것이 된다. 그러므로 정거천도 일곱 가지 식주 중에서는 제4 식주에, 아홉 가지 유정거(sattāvāsa) 중에서는 제4 유정거에 해당한다.

Sukhumattāti saṅkhārāvasesasukhumabhāvappattattā. Paribyattaviññāṇakiccābhāvato neva viññāṇaṃ, na sabbaso aviññāṇaṃ hotīti nāviññāṇaṃ, tasmā paripphutaviññāṇakiccavantīsu viññāṇaṭṭhitīsu na vuttaṃ.

'미세하기 때문에(sukhumattā)'란 형성된 것들의 잔여가 미세한 상태에 도달했기 때문이다. 분명한 식의 작용이 없기 때문에 '인식하는 것도 아니고(neva viññāṇaṃ)', 완전히 '인식하지 않는 것도 아니기(na aviññāṇaṃ)' 때문에 '비상비비상(nāviññāṇa)'이라 한다. 그러므로 명확한 식의 작용이 있는 식주(識住)들에는 포함되지 않는다고 말씀하신 것이다.

Sattaviññāṇaṭṭhitisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

'일곱 가지 식주에 대한 경'의 주석이 끝났다.

2. Samādhiparikkhārasuttavaṇṇanā

2. '삼매의 구성 요소에 대한 경'의 주석.

45. Dutiye samādhiparikkhārāti ettha tayo parikkhārā. ‘‘Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo’’ti (saṃ. ni. 5.4) hi ettha alaṅkāro parikkhāro [Pg.170] nāma. ‘‘Sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataṃ hotī’’ti (a. ni. 7.67) ettha parivāro parikkhāro nāma. ‘‘Gilānapaccaya…pe… jīvitaparikkhārā’’ti (ma. ni. 1.191-192) ettha sambhāro parikkhāro nāma. So idha adhippetoti āha ‘‘maggasamādhissa sambhārā’’ti. Parivāraparikkhāropi vaṭṭatiyeva. Parivāro hi sammādiṭṭhādayo maggadhammā sammāsamādhissa sahajātādipaccayabhāvena parikaraṇato abhisaṅkharaṇato. Parikkhatāti parivāritā. Ayaṃ vuccati ariyo sammāsamādhīti ayaṃ sattahi ratanehi parivuto cakkavattī viya sattahi aṅgehi parivuto ariyo sammāsamādhīti vuccati. Upecca nissīyatīti upanisā, saha upanisāyāti saupaniso, saupanissayo attho, saparivāroyevāti vuttaṃ hoti. Sahakārikāraṇabhūto hi dhammasamūho idha ‘‘upaniso’’ti adhippeto.

45. 두 번째 경인 '삼매의 구성 요소(samādhiparikkhārā)'에서, 여기에 세 가지 구성 요소(parikkhārā)가 있다. "계의 장엄을 갖춘 수레요, 선정은 차축이며 정진은 바퀴이다"(S5.4)에서 여기서는 '장식(alaṅkāro)'이 parikkhāra이다. "일곱 가지 성의 방비(nagaraparikkhāra)로 잘 보호된다"(A7.67)에서 여기서는 '부속물(parivāro)'이 parikkhāra이다. "병자를 위한 약제... 생필품(jīvitaparikkhārā)"(M1.191-192)에서 여기서는 '필수품(sambhāro)'이 parikkhāra이다. 그것이 여기서 의도된 것이기에 "도(道)의 삼매를 위한 필수 재료들"이라고 하였다. '권속으로서의 구성 요소'라는 말도 타당하다. 바른 견해 등 도의 법들이 바른 삼매에 대해 구생연(俱生緣) 등의 조건이 되어 보조하고 형성하기 때문에 권속인 것이다. '구성되었다(parikkhatā)'는 '둘러싸였다(parivāritā)'는 뜻이다. '이것을 성스러운 바른 삼매라 한다'는 것은, 이것이 일곱 가지 보석에 둘러싸인 전륜성왕처럼 일곱 가지 구성 요소(aṅga)에 둘러싸여 있기에 성스러운 바른 삼매라 불린다는 것이다. 가까이 가서 의지하므로 '우파니사(upanisā, 근거)'이며, 그 근거와 함께하므로 '사우파니사(saupaniso)'이니, '근거를 갖춘'이라는 뜻이며 '권속을 갖춘'이라고 말한 것과 같다. 협력하는 원인이 되는 법들의 무리가 여기서 '우파니사(근거)'라고 의도된 것이다.

Samādhiparikkhārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

'삼매의 구성 요소에 대한 경'의 주석이 끝났다.

3. Paṭhamaaggisuttavaṇṇanā

3. '첫 번째 불(火)에 대한 경'의 주석.

46. Tatiye anuḍahanaṭṭhenāti kāmaṃ āhuneyyaggiādayo tayo aggī brāhmaṇehipi icchitā santi. Te pana tehi icchitamattāva, na sattānaṃ tādisā atthasādhakā. Ye pana sattānaṃ atthasādhakā, te dassetuṃ ‘‘āhunaṃ vuccatī’’tiādi vuttaṃ. Tattha ānetvā hunanaṃ pūjanaṃ ‘‘āhuna’’nti vuttaṃ, taṃ āhunaṃ arahantī mātāpitaro. Tenāha bhagavā – ‘‘āhuneyyāti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacana’’nti (itivu. 106). Yadaggena ca te puttānaṃ bahūpakāratāya āhuneyyāti, tesu sammāpaṭipatti nesaṃ hitasukhāvahā, tadaggena tesu micchāpaṭipatti ahitadukkhāvahāti āha ‘‘tesu…pe… nibbattantī’’ti.

46. 세 번째는 ‘태운다(anuḍahana)’는 의미에 대해서이다. 공양을 바칠 만한 불(āhuneyyaggi) 등 세 가지 불은 바라문들도 원하는 것들이다. 그러나 그것들은 단지 그들이 원하는 것일 뿐, 중생들에게 그와 같은 이익을 가져다주지는 못한다. 중생들에게 진정으로 이익을 가져다주는 것들을 보여주기 위해 ‘아후낭 부짜띠(āhunaṃ vuccatī, 공양이라 불린다)’ 등이 설해졌다. 거기서 가져와서 공양하고 숭배하는 것을 ‘아후나(āhuna)’라고 하며, 그 공양을 받을 만한 분들이 부모님이다. 그래서 세존께서는 ‘비구들이여, 아후네이야(āhuneyya, 공양받을 만한 분)란 부모를 일컫는 명칭이다’(Itiv. 106)라고 말씀하셨다. 부모가 자식들에게 많은 도움을 주기 때문에 공양받을 만한 분인 것과 마찬가지로, 그들에 대한 바른 실천은 이익과 행복을 가져오며, 그들에 대한 잘못된 실천은 해악과 고통을 가져온다는 의미에서 ‘그들에게… (중략) …태어난다’고 하신 것이다.

Svāyamattho (dī. ni. aṭṭha. 3.305) mittavindakavatthunā veditabbo. Mittavindako hi mātarā, ‘‘tāta, ajja uposathiko hutvā vihāre sabbarattiṃ dhammassavanaṃ suṇohi, sahassaṃ te dassāmī’’ti vutto dhanalobhena uposathaṃ samādāya vihāraṃ gantvā ‘‘idaṃ ṭhānaṃ akutobhaya’’nti sallakkhetvā dhammāsanassa heṭṭhā nipanno sabbarattiṃ niddāyitvā gharaṃ [Pg.171] agamāsi. Mātā pātova yāguṃ pacitvā upanāmesi. So sahassaṃ gahetvāva pivi. Athassa etadahosi ‘‘dhanaṃ saṃharissāmī’’ti. So nāvāya samuddaṃ pakkhanditukāmo ahosi. Atha naṃ mātā, ‘‘tāta, imasmiṃ kule cattālīsakoṭidhanaṃ atthi, alaṃ gamanenā’’ti nivāreti. So tassā vacanaṃ anādiyitvā gacchati eva. Sā purato aṭṭhāsi. Atha naṃ kujjhitvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ purato tiṭṭhatī’’ti pādena paharitvā patitaṃ antaraṃ katvā agamāsi.

이 의미는 밋따빈다까의 이야기(Dī. Ni. Aṭṭha. 3.305)를 통해 이해해야 한다. 밋따빈다까는 그의 어머니로부터 ‘얘야, 오늘 포살을 지키고 사원에서 밤새 법문을 들으렴. 그러면 네게 천 금을 주마’라는 말을 듣고, 재물에 대한 탐욕으로 포살을 수지하고 사원에 가서 ‘이곳은 어디서도 두려움이 없는 곳이다’라고 생각하며 법좌 아래 누워 밤새 잠을 자고 집으로 돌아갔다. 어머니는 아침 일찍 죽을 끓여 대접했다. 그는 천 금을 받고 나서야 죽을 마셨다. 그 후에 그는 ‘재물을 모으리라’고 생각했다. 그는 배를 타고 바다로 나가고자 했다. 그때 어머니는 ‘얘야, 이 가문에는 4억의 재산이 있으니 갈 필요 없다’며 만류했다. 그는 어머니의 말을 듣지 않고 기어이 가려 했다. 어머니가 그의 앞을 가로막자, 그는 화가 나서 ‘이 여자가 내 앞을 막아서는구나’라며 발로 차서 넘어뜨리고는 떠나버렸다.

Mātā uṭṭhahitvā ‘‘mādisāya mātari evarūpaṃ kammaṃ katvā gatassa te gataṭṭhāne sukhaṃ bhavissatīti evaṃsaññī nāma tvaṃ puttā’’ti āha. Tassa nāvaṃ āruyha gacchato sattame divase nāvā aṭṭhāsi. Atha te manussā ‘‘addhā ettha pāpapuggalo atthi, salākaṃ dethā’’ti āhaṃsu. Salākā dīyamānā tasseva tikkhattuṃ pāpuṇi. Te tassa uḷumpaṃ datvā taṃ samudde pakkhipiṃsu. So ekaṃ dīpaṃ gantvā vimānapetīhi saddhiṃ sampattiṃ anubhavanto tāhi ‘‘purato purato mā agamāsī’’ti vuccamānopi taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ sampattiṃ passanto anupubbena khuracakkadharaṃ ekaṃ addasa. Taṃ cakkaṃ padumapupphaṃ viya upaṭṭhāsi. So taṃ āha, ‘‘ambho, idaṃ tayā piḷandhitaṃ padumaṃ mayhaṃ dehī’’ti. Na idaṃ, sāmi, padumaṃ, khuracakkaṃ etanti. So ‘‘vañcesi maṃ tvaṃ, kiṃ mayā padumaṃ na diṭṭhapubba’’nti vatvā ‘‘tvaṃ lohitacandanaṃ vilimpitvā piḷandhanaṃ padumapupphaṃ mayhaṃ na dātukāmo’’ti āha. So cintesi ‘‘ayampi mayā katasadisaṃ kammaṃ katvā tassa phalaṃ anubhavitukāmo’’ti. Atha naṃ ‘‘gaṇha, re’’ti vatvā tassa matthake cakkaṃ khipi. Tena vuttaṃ –

어머니는 일어나서 ‘나와 같은 어머니에게 이런 업을 짓고 떠난 네가, 간 곳에서 행복할 것이라고 생각하느냐, 아들아’라고 말했다. 그가 배를 타고 가던 중 일곱째 날에 배가 멈춰 섰다. 그때 사람들이 ‘분명 여기 악한 사람이 있다. 제비를 뽑자’고 말했다. 제비를 뽑자 그에게만 세 번이나 걸렸다. 그들은 그에게 뗏목을 주어 바다에 던져버렸다. 그는 어느 섬에 가서 천상 저택의 아귀(vimānapetī)들과 함께 번영을 누리다가, 그녀들이 ‘더 이상 앞으로 가지 마세요’라고 말했음에도 불구하고, 갑절의 번영을 기대하며 계속 나아가다가 마침내 날카로운 칼날 바퀴(khuracakka)를 머리에 쓴 자를 보게 되었다. 그 바퀴는 마치 연꽃처럼 보였다. 그는 그에게 ‘이보시오, 당신이 쓰고 있는 그 연꽃을 내게 주시오’라고 말했다. ‘주인이여, 이것은 연꽃이 아니라 칼날 바퀴입니다.’ 그는 ‘당신이 나를 속이는군요. 내가 연꽃을 본 적이 없단 말입니까?’라고 말하며 ‘당신은 붉은 백단을 바르고 연꽃을 쓰고서 내게 주고 싶지 않은 것이오’라고 했다. 그 자는 ‘이 자도 내가 지은 것과 비슷한 업을 짓고 그 과보를 누리려 하는구나’라고 생각했다. 그리고 ‘자, 받아라’고 말하며 그의 머리 위에 바퀴를 던졌다. 그래서 이렇게 설해졌다.

‘‘Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhi pica soḷasa;

Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;

Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti. (jā. 1.1.104;

1.5.103);

‘넷에서 여덟을 얻고, 여덟에서 다시 열여섯을, 열여섯에서 서른둘을 얻었으나, 지나친 욕심으로 바퀴에 이르렀네. 욕망에 압도된 사람의 머리 위에서 바퀴가 도는구나.’ (Jā. 1.1.104; 1.5.103)

Soti gehasāmiko bhattā. Purimanayenevāti anuḍahanassa paccayatāya. Tatridaṃ vatthu – kassapabuddhakāle sotāpannassa upāsakassa bhariyā aticāraṃ carati. So taṃ paccakkhato disvā ‘‘kasmā evaṃ karosī’’ti āha. Sā ‘‘sacāhaṃ evarūpaṃ karomi, ayaṃ me sunakho viluppamāno [Pg.172] khādatū’’ti vatvā kālakatā kaṇṇamuṇḍakadahe vemānikapetī hutvā nibbattā divā sampattiṃ anubhavati, rattiṃ dukkhaṃ. Tadā bārāṇasirājā migavaṃ caranto araññaṃ pavisitvā anupubbena kaṇṇamuṇḍakadahaṃ sampatto tāya saddhiṃ sampattiṃ anubhavati. Sā taṃ vañcetvā rattiṃ dukkhaṃ anubhavati. So ñatvā ‘‘kattha nu kho gacchatī’’ti piṭṭhito piṭṭhito gantvā avidūre ṭhito kaṇṇamuṇḍakadahato nikkhamitvā taṃ ‘‘paṭapaṭa’’nti khādamānaṃ ekaṃ sunakhaṃ disvā asinā dvidhā chindi, dve ahesuṃ. Puna chinne cattāro, puna chinne aṭṭha, puna chinne soḷasa ahesuṃ. Sā ‘‘kiṃ karosi, sāmī’’ti āha. So ‘‘kiṃ ida’’nti āha. Sā ‘‘evaṃ akatvā kheḷapiṇḍaṃ bhūmiyaṃ niṭṭhubhitvā pādena ghaṃsāhī’’ti āha. So tathā akāsi. Sunakhā antaradhāyiṃsu. Muṭṭhiyogo kirāyaṃ tassa sunakhantaradhānassa, yadidaṃ kheḷapiṇḍaṃ bhūmiyaṃ niṭṭhubhitvā pādena ghaṃsanaṃ, taṃ divasaṃ tassā kammaṃ khīṇaṃ. Rājā vippaṭisārī hutvā gantuṃ āraddho. Sā ‘‘mayhaṃ, sāmi, kammaṃ khīṇaṃ, mā agamāsī’’ti āha. Rājā assutvāva gato.

‘그’는 집주인인 남편을 말한다. ‘이전과 같은 방식’이란 [고통으로] 태우는 원인이 된다는 의미이다. 이에 대한 이야기는 다음과 같다. 가섭불 시대에 수다원 우바새의 아내가 간통을 저질렀다. 그는 그것을 목격하고 ‘왜 이런 짓을 하오?’라고 물었다. 그녀는 ‘만일 내가 그런 짓을 했다면, 이 개가 나를 뜯어먹을 것입니다’라고 말하고 죽어서 칸나문다까 호수의 천상 저택의 아귀(vemānikapetī)로 태어나 낮에는 번영을 누리고 밤에는 고통을 겪었다. 그때 바라나시 왕이 사냥을 하다가 숲에 들어가 차례차례 칸나문다까 호수에 이르러 그녀와 함께 즐거움을 누렸다. 그녀는 왕을 속이고 밤에는 고통을 겪었다. 왕은 이를 알고 ‘그녀가 도대체 어디로 가는가’ 하며 뒤를 밟아 가까운 곳에 서서 보았다. 그녀가 칸나문다까 호수에서 나와 ‘짝짝’ 소리를 내며 그녀를 뜯어먹는 개 한 마리를 보고 칼로 두 토막을 냈더니 개가 두 마리가 되었다. 다시 자르니 네 마리가 되고, 또 자르니 여덟 마리, 다시 자르니 열여섯 마리가 되었다. 그녀가 ‘주군이여, 무엇을 하십니까?’라고 묻자, 왕은 ‘이게 대체 무엇이오?’라고 했다. 그녀는 ‘그렇게 하지 마시고, 땅에 침을 뱉고 발로 비비십시오’라고 했다. 왕이 그렇게 하자 개들이 사라졌다. 땅에 침을 뱉고 발로 비비는 이 행위가 그 개들을 사라지게 하는 비방(秘方)이었던 것인데, 그날로 그녀의 업이 다하였다. 왕은 후회하며 떠나려 했다. 그녀는 ‘주군이여, 제 업이 다했으니 가지 마십시오’라고 했으나, 왕은 듣지 않고 가버렸다.

Dakkhiṇāti cattāro paccayā dīyamānā dakkhanti etehi hitasukhānīti, taṃ dakkhiṇaṃ arahatīti dakkhiṇeyyo, bhikkhusaṅgho.

닥키나(Dakkhiṇā, 보시)란 네 가지 필수품이 보시되는 것이니, 이것들에 의해 이익과 행복을 본다(dakkhanti)는 뜻이다. 그 보시를 받을 만한 분을 닥키네이야(dakkhiṇeyyo)라 하며, 이는 비구 승가를 말한다.

Paṭhamaaggisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

제1 불의 경에 대한 설명이 끝났다.

4-5. Dutiyaaggisuttādivaṇṇanā

4-5. 제2 불의 경 등에 대한 설명

47-48. Catutthe yaññavāṭaṃ sampādetvā mahāyaññaṃ uddissa saviññāṇakāni aviññāṇakāni ca yaññūpakaraṇāni sajjitānīti āha pāḷiyaṃ ‘‘mahāyañño upakkhaṭo’’ti. Taṃ upakaraṇaṃ tesaṃ tathāsajjananti āha ‘‘upakkhaṭoti paccupaṭṭhito’’ti. Vacchatarasatānīti yuvabhāvappattāni nātibalavavacchasatāni. Te pana vacchā eva honti, na dammā, balībaddā vā. Urabbhāti taruṇameṇḍakā vuccanti. Upanītānīti ṭhapanatthāya upanītāni. Vihiṃsaṭṭhenāti hiṃsanaṭṭhena. Upavāyatūti upagantvā sarīradarathaṃ nibbāpento saṇhasītalā vāto vāyatu. Sesaṃ suviññeyyameva. Pañcame natthi vattabbaṃ.

47-48. 네 번째 경에서 제사장을 마련하고 큰 제사(mahāyañña)를 목적으로 유정과 무정의 제사 도구들을 갖추었다는 것을 경전(Pāḷi)에서 ‘대제사가 준비되었다(mahāyañño upakkhaṭo)’고 설했다. 그 도구들을 그와 같이 갖추어 놓은 것을 뜻하므로 ‘우빡카따(upakkhaṭo)란 준비된(paccupaṭṭhito) 것’이라고 하였다. ‘백 마리의 어린 황소들(vacchatarasatāni)’이란 젊은 상태에 이르렀으나 아주 힘이 세지는 않은 수백 마리의 송아지들이다. 그것들은 단지 송아지일 뿐이며 길들여진 소나 황소가 아니다. ‘우랍바(urabbhā)’란 어린 양들을 말한다. ‘끌고 왔다(upanītānī)’는 것은 배치를 위해 끌고 온 것을 뜻한다. ‘해친다(vihiṃsaṭṭhena)’는 것은 살생한다는 뜻이다. ‘불어오기를(upavāyatū)’이란 가까이 와서 몸의 열기를 식혀주는 부드럽고 시원한 바람이 불어오기를 바라는 것이다. 나머지는 이해하기 쉽다. 다섯 번째 경에는 설명할 것이 없다.

Dutiyaaggisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 아기 수타(Aggya-sutta) 등의 주석이 끝났다.

6. Dutiyasaññāsuttavaṇṇanā

6. 두 번째 산냐 수타(Saññā-sutta)의 주석

49. Chaṭṭhe [Pg.173] nhāruvilekhananti cammaṃ likhantānaṃ cammaṃ likhitvā chaḍḍitakasaṭaṃ. ‘‘Esohamasmī’’tiādinā ahaṃkaraṇaṃ ahaṅkāro. ‘‘Etaṃ mamā’’ti mamaṃkaraṇaṃ mamaṅkāro. Tenāha ‘‘ahaṅkāradiṭṭhito’’tiādi. Tisso vidhāti seyyasadisahīnavasena tayo mānā. ‘‘Ekavidhena rūpasaṅgaho’’tiādīsu (dha. sa. 584) koṭṭhāso ‘‘vidhā’’ti vutto. ‘‘Kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) pakāro. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, vidhā. Katamā tisso? Seyyohamasmīti vidhā’’ti (vibha. 920) ettha māno ‘‘vidhā’’ti vutto. Idhāpi mānova adhippeto. Māno hi vidahanato hīnādivasena tividhā. Tenākārena dahanato upadahanato ‘‘vidhā’’ti vuccati.

49. 여섯 번째에서 '나루빌레카나(nhāruvilekhana)'란 가죽을 긁는 사람들이 가죽을 긁어내고 버린 찌꺼기를 의미한다. '이것이 나다'라는 등의 생각으로 '나'라는 관념을 만드는 것이 아만(ahaṅkāra)이다. '이것은 내 것이다'라고 '내 것'이라는 관념을 만드는 것이 아소만(mamaṅkāra)이다. 그래서 '아만과 사견으로 인하여'라고 한 것이다. '세 가지 차별(tisso vidhā)'이란 우월함, 동등함, 열등함에 따른 세 가지 자만(māna)을 말한다. '한 가지 방식의 물질의 요약' 등에서(Dhs. 584) '비다(vidhā)'는 분류(koṭṭhāsa)를 의미한다. '어떠한 종류(kathaṃvidhaṃ)의 계를 갖춘 이를 말하는가, 어떠한 종류의 지혜를 갖춘 이를 말하는가' 등에서(Saṃ. ni. 1.95) '비다'는 유형(pakāra)을 의미한다. '비구들이여, 이러한 세 가지 차별이 있다. 무엇이 셋인가? 내가 더 낫다는 차별이다' 등에서(Vibh. 920) '비다'는 자만을 의미한다. 여기에서도 자만만이 의도되었다. 자만은 그것을 설정함에 따라 열등함 등에 의해 세 가지가 되기 때문이다. 그러한 방식으로 스스로를 내세우고 타인과 비교하며 높낮이를 따지기 때문에 '비다'라고 불린다.

Dutiyasaññāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

두 번째 산냐 수타의 주석이 끝났다.

7-8. Methunasuttādivaṇṇanā

7-8. 메투나 수타(Methuna-sutta) 등의 주석

50-51. Sattame idhāti imasmiṃ loke. Ekaccoti eko. Samaṇo vā brāhmaṇo vāti pabbajjāmattena samaṇo vā, jātimattena brāhmaṇo vā. Dvayaṃdvayasamāpattinti dvīhi dvīhi samāpajjitabbaṃ, methunanti attho. Na heva kho samāpajjatīti sambandho. Ucchādanaṃ ubbaṭṭanaṃ. Sambāhanaṃ parimaddanaṃ. Sādiyatīti adhivāseti. Tadassādetīti ucchādanādiṃ abhiramati. Nikāmetīti icchati. Vittinti tuṭṭhiṃ. Idampi khoti ettha idanti yathāvuttaṃ sādiyanādiṃ khaṇḍādibhāvavasena ekaṃ katvā vuttaṃ. Pi-saddo vakkhamānaṃ upādāya samuccayattho, kho-saddo avadhāraṇattho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yadetaṃ brahmacāripaṭiññassa asatipi dvayaṃdvayasamāpattiyaṃ mātugāmassa ucchādananahāpanasambāhanasādiyanādi. Idampi ekaṃsena tassa brahmacariyassa khaṇḍādibhāvāpādanato khaṇḍampi chiddampi sabalampi kammāsampīti. Evaṃ pana khaṇḍādibhāvāpattiyā so aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, na parisuddhaṃ, saṃyutto methunasaṃyogena, na [Pg.174] visaṃyutto. Tato cassa na jātiādīhi parimuttīti dassento ‘‘ayaṃ vuccatī’’tiādimāha.

50-51. 일곱 번째에서 '여기(idha)'란 이 세상에서를 말한다. '어떤 사람(ekacco)'이란 한 사람을 가리킨다. '사문이나 바라문(samaṇo vā brāhmaṇo vā)'이란 출가한 것만으로 사문이거나 태생만으로 바라문인 자를 말한다. '둘씩 짝을 짓는 범행(dvayaṃdvayasamāpatti)'이란 둘이서 함께 행해야 하는 것, 즉 음행(methuna)을 의미한다. '함께 행하지는 않지만(na heva kho samāpajjatī)'과 연결된다. '바르고 문지름(ucchādana)'은 몸을 닦아내는 것이다. '안마하고 주무름(sambāhana)'은 몸을 누르고 마사지하는 것이다. '기뻐한다(sādiyatī)'는 그것을 수용하고 받아들인다는 뜻이다. '그것을 즐긴다(tadassādetī)'는 바르고 문지르는 행위 등에서 즐거움을 느낀다는 것이다. '갈망한다(nikāmetī)'는 그것을 원한다는 뜻이다. '만족(vitti)'은 기쁨이다. '이것도 역시(idampi kho)'에서 '이것(idaṃ)'은 앞에서 언급한 수용하고 즐기는 것 등을 통틀어 하나로 묶어 말한 것이다. '피(pi, 역시)'라는 단어는 뒤에 올 내용을 포함하는 의미이고, '코(kho, 참으로)'라는 단어는 의미를 확정하는 것이다. 이것은 다음과 같은 의미이다. '청정범행(brahmacariya)을 서약한 자가 비록 직접적인 음행을 하지는 않더라도, 여인이 몸을 씻기고 안마해 주는 것을 즐기는 것 등, 이것도 확실히 청정범행에 결함 등을 생기게 하므로 결함이 있고, 구멍이 났으며, 얼룩지고 반점이 생겼다고 하는 것이다.' 이와 같이 결함이 생김으로써 그는 청정하지 못한 범행을 닦는 것이며, 음행의 속박에 묶여 있는 것이지 벗어난 것이 아니다. 그러므로 그에게는 태어남 등으로부터의 해탈이 없음을 보여주기 위해 '그를 일러 ~라 한다' 등으로 설하신 것이다.

Sañjagghatīti kilesavasena mahāhasitaṃ hasati. Saṃkīḷatīti kāyasaṃsaggavasena kīḷati. Saṃkelāyatīti sabbaso mātugāmaṃ kelāyanto viharati. Cakkhunāti attano cakkhunā. Cakkhunti mātugāmassa cakkhuṃ. Upanijjhāyatīti upecca nijjhāyati oloketi. Tirokuṭṭanti kuṭṭassa parato. Tathā tiropākāraṃ, ‘‘mattikāmayā bhitti kuṭṭaṃ, iṭṭhakāmayā pākāro’’ti vadanti. Yā kāci vā bhitti porisakā diyaḍḍharatanappamāṇā kuṭṭaṃ, tato adhiko pākāro. Assāti brahmacāripaṭiññassa. Pubbeti vatasamādānato pubbe. Kāmaguṇehīti kāmakoṭṭhāsehi. Samappitanti suṭṭhu appitaṃ sahitaṃ. Samaṅgibhūtanti samannāgataṃ. Paricārayamānanti kīḷantaṃ, upaṭṭhahiyamānaṃ vā. Paṇidhāyāti patthetvā. Sīlenātiādīsu yamaniyamādisamādānavasena sīlaṃ, avītikkamavasena vataṃ. Ubhayampi vā sīlaṃ, dukkaracariyavasena pavattitaṃ vataṃ. Taṃtaṃakiccasammatato vā nivattilakkhaṇaṃ sīlaṃ, taṃtaṃsamādānavato vesabhojanakiccakaraṇādivisesappaṭipatti vataṃ. Sabbathāpi dukkaracariyā tapo. Methunā virati brahmacariyanti evampettha pāḷivaṇṇanā veditabbā. Aṭṭhamaṃ uttānameva.

‘함께 웃고(sañjagghatī)’란 번뇌의 힘으로 크게 웃는 것을 말한다. ‘함께 즐기고(saṃkīḷatī)’란 신체적 접촉을 통해 노는 것이다. ‘함께 애착하고(saṃkelāyatī)’란 온갖 방식으로 여인에게 애착하며 머무는 것이다. ‘눈으로(cakkhunā)’란 자신의 눈을 뜻하며, ‘눈을(cakkhunti)’이란 여인의 눈을 뜻한다. ‘바라본다(upanijjhāyatī)’란 가까이 다가가서 뚫어지게 쳐다보는 것이다. ‘벽 너머로(tirokuṭṭaṃ)’란 담장 너머를 말한다. 마찬가지로 ‘울타리 너머(tiropākāra)’에 대해 ‘진흙으로 만든 벽은 쿠타(kuṭṭa)이고, 벽돌로 만든 것은 파카라(pākāra)이다’라고 설명한다. 혹은 사람 키의 1.5배 정도 되는 모든 벽을 쿠타라고 하고, 그보다 더 높은 것을 파카라라고 한다. ‘그에게(assā)’란 청정범행을 서약한 자를 가리킨다. ‘이전에(pubbe)’란 계를 수지하기 이전을 말한다. ‘감각적 욕망의 가닥들로(kāmaguṇehī)’란 욕망의 대상들로이다. ‘충만하여(samappitaṃ)’란 아주 가득 차서 함께하는 것이다. ‘갖추어(samaṅgibhūtaṃ)’란 구족하게 된 것이다. ‘누리고 있는(paricārayamānaṃ)’이란 즐기거나 시중을 받고 있는 것을 말한다. ‘발원하여(paṇidhāya)’란 갈망하여 바라는 것이다. ‘계로써(sīlēna)’ 등에서 계(sīla)는 지켜야 할 규범들을 수지함에 따른 것이고, 고행(vata)은 범하지 않음에 따른 실천이다. 혹은 둘 다 계의 일종이며, 행하기 어려운 고행을 실천하는 것이 고행(vata)이다. 혹은 마땅히 하지 말아야 할 일들을 그만두는 특징이 계이고, 그것을 수지한 자가 의복이나 음식을 취하는 등의 특별한 수행이 고행(vata)이다. 어떤 방식으로든 행하기 어려운 실천이 고행(tapa)이다. ‘음행으로부터의 멀어짐이 청정범행이다’라고 이와 같이 여기서 조문의 설명을 이해해야 한다. 여덟 번째 수타는 뜻이 명확하다.

Methunasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

메투나 수타 등의 주석이 끝났다.

9. Dānamahapphalasuttavaṇṇanā

9. 다나마합팔라 수타(Dānamahapphala-sutta)의 주석

52. Navame ‘‘sāhu dāna’’nti dānaṃ detīti ‘‘dānaṃ nāma sādhu sundara’’nti dānaṃ detīti attho. Dānañhi datvā taṃ paccavekkhantassa pāmojjapītisomanassādayo uppajjanti, lobhadosaissāmaccherādayo vidūrībhavanti. Idāni dānaṃ anukūladhammaparibrūhanena paccanīkadhammavidūrīkaraṇena ca bhāvanācittassa upasobhanāya ca parikkhārāya ca hotīti ‘‘alaṅkārabhūtañceva parivārabhūtañca detī’’ti vuttaṃ. Jhānānāgāmī nāma hoti jhānaṃ nibbattetvā [Pg.175] brahmalokūpapannānaṃ ariyānaṃ heṭṭhā anuppajjanato. Imaṃ pecca paribhuñjissāmīti sāpekkhassa dānaṃ paralokaphalāsāya sātisayāya ca pubbācāravasena uppajjamānāya anubhavattā taṇhuttaraṃ nāma hotīti āha ‘‘paṭhamaṃ taṇhuttariyadāna’’nti. Dānaṃ nāma buddhādīhi pasatthanti garuṃ cittīkāraṃ upaṭṭhapetvā dātabbattā ‘‘dutiyaṃ cittīkāradāna’’nti vuttaṃ. Pubbakehi pitupitāmahehi dinnapubbaṃ katapubbaṃ jahāpetuṃ nāma nānucchavikanti attabhāvasabhāgavasena hirottappaṃ paccupaṭṭhapetvā dātabbato ‘‘tatiyaṃ hirottappadāna’’nti vuttaṃ. ‘‘Ahaṃ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṃ dānaṃ adātu’’nti evaṃsaññī hutvā dento niravasesaṃ katvā detīti āha ‘‘catutthaṃ niravasesadāna’’nti. ‘‘Yathā tesaṃ pubbakānaṃ isīnaṃ tāni mahāyaññakāni ahesuṃ, evaṃ me ayaṃ dānaparibhogo bhavissatī’’ti evaṃsaññino dānaṃ dakkhiṇaṃ arahesu dātabbato ‘‘pañcamaṃ dakkhiṇeyyadāna’’nti vuttaṃ. ‘‘Imaṃ me dānaṃ dadato cittaṃ pasīdatī’’tiādinā pītisomanassaṃ uppādetvā dentassa dānaṃ somanassabāhullappattiyā somanassupacāraṃ nāma hotīti āha ‘‘chaṭṭhaṃ somanassupavicāradāna’’nti vuttaṃ.

52. 아홉 번째에서 ‘보시는 좋은 것(sāhu dānaṃ)’이라며 보시를 한다는 것은 ‘보시란 참으로 훌륭하고 좋은 것’이라고 여기며 보시한다는 뜻이다. 보시를 하고 나서 그것을 반조하는 자에게는 희열, 기쁨, 즐거움 등이 생겨나고, 탐욕, 성냄, 시기, 인색함 등이 멀어지기 때문이다. 보시는 유익한 법들을 증장시키고 반대되는 법들을 물리치며 수행하는 마음을 장엄하고 보조하는 것이기에 ‘장식품이 되고 도구가 되는 보시를 한다’라고 하였다. ‘선정의 아나함(jhānānāgāmī)’이란 선정을 닦아 범천의 세상에 태어난 성자들은 그 아래 세상으로 다시 태어나지 않기 때문이다. ‘죽어서 이것을 누리리라’ 하며 보상에 집착하는 자의 보시는, 내세의 과보에 대한 뛰어난 열망과 선조들의 관습에 따라 생겨난 것을 누리는 것이므로 갈애가 우세한 보시라고 하여 ‘첫 번째는 갈애가 우세한 보시(taṇhuttariyadāna)’라고 하였다. 보시란 부처님 등에 의해 찬탄된 것이므로 존중하고 공경하는 마음을 일으켜 보시해야 하기에 ‘두 번째는 공경하는 보시(cittīkāradāna)’라고 하였다. 이전의 조상들이 해왔던 전통을 저버리는 것은 적절하지 않다는 자신의 신분에 따른 부끄러움과 창피함(해·괴)을 확립하여 보시하는 것을 ‘세 번째는 히로타파 보시(hirottappadāna)’라고 하였다. ‘나는 요리를 하지만 이들은 요리를 하지 않는다. 요리를 하는 내가 요리를 하지 않는 이들에게 보시하지 않는 것은 합당하지 않다’라고 생각하며 보시하는 자는 남김없이 다 주기 때문에 ‘네 번째는 남김없는 보시(niravasesadāna)’라고 하였다. ‘옛 선인들의 위대한 제사가 있었던 것처럼, 나의 이 보시도 그와 같을 것이다’라고 생각하는 자의 보시는 공양받을 만한 분들에게 드려야 하므로 ‘다섯 번째는 공양물을 드리는 보시(dakkhiṇeyyadāna)’라고 하였다. ‘이 보시를 하는 나의 마음이 깨끗해진다’는 등의 생각으로 기쁨과 즐거움을 일으키며 보시하는 자의 보시는 즐거움이 가득하게 되므로 ‘여섯 번째는 소마낫사 우파위차라 보시(somanassupavicāradāna)’라고 하였다.

Dānamahapphalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

다나마합팔라 수타의 주석이 끝났다.

10. Nandamātāsuttavaṇṇanā

10. 난다마타 수타(Nandamātā-sutta)의 주석

53. Dasame ‘‘vutthavasso pavāretvā…pe… nikkhamī’’ti aṅguttarabhāṇakānaṃ matenetaṃ vuttaṃ. Majjhimabhāṇakā pana vadanti ‘‘bhagavā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya jetavanato bhikkhusaṅghaparivuto cārikaṃ nikkhami. Teneva ca akāle nikkhantattā kosalarājādayo vāretuṃ ārabhiṃsu. Pavāretvā hi caraṇaṃ buddhāciṇṇa’’nti. Puṇṇāya sammāpaṭipattiṃ paccāsīsanto bhagavā ‘‘mama nivattanapaccayā tvaṃ kiṃ karissasī’’ti āha. Puṇṇāpi…pe… pabbajīti ettha seṭṭhi ‘‘puṇṇāya bhagavā nivattito’’ti sutvā taṃ bhujissaṃ katvā dhītuṭṭhāne ṭhapesi. Sā pabbajjaṃ yācitvā pabbaji, pabbajitvā vipassanaṃ ārabhi. Athassā satthā āraddhavipassakabhāvaṃ ñatvā imaṃ obhāsagāthaṃ vissajjesi –

53. “안굿따라 니까야를 송출하는 자들(Aṅguttarabhāṇaka)”의 견해에 따르면 "안거를 마치고 자자(自恣)를 한 뒤... (중략) ...떠났다"라고 설해졌다. 그러나 “맛지마 니까야를 송출하는 자들(Majjhimabhāṇaka)”은 "세존께서 안거를 시작할 때가 가까워졌을 때 비구 승가에 둘러싸여 제타와나를 떠나 유행을 시작하셨다. 그때는 (안거를 시작해야 할) 때가 아니었으므로 코살라 국왕 등이 만류하기 시작했다. 자자를 마친 뒤 유행하는 것이 부처님들의 관습이기 때문이다"라고 말한다. 푼나(Puṇṇā)의 바른 수행을 기대하시며 세존께서는 "내가 돌아가는 것을 계기로 그대는 무엇을 하겠는가?"라고 말씀하셨다. 푼나 역시... (중략) ...출가했다는 대목에서, 장자는 "세존께서 푼나 때문에 (가시던 길을) 되돌리셨다"라는 말을 듣고 그녀를 노비의 신분에서 해방시켜 딸의 지위에 두었다. 그녀는 출가를 청하여 출가했고, 출가한 뒤 위빳사나를 시작했다. 그때 스승께서는 그녀가 위빳사나를 시작했음을 아시고 이 빛의 게송을 읊으셨다.

‘‘Puṇṇe [Pg.176] pūrassu saddhammaṃ, cando pannaraso yathā;

Paripuṇṇāya paññāya, dukkhassantaṃ karissasī’’ti. (therīgā. 3);

"푼나여, 보름달처럼 참된 법으로 가득 채워라. 원만한 지혜로써 괴로움의 끝을 보리라." (테리가타 3)

Sā gāthāpariyosāne arahattaṃ patvā abhiññātā sāvikā ahosi. Sesamettha suviññeyyameva.

그녀는 게송이 끝날 때 아라한과를 얻어 널리 알려진 여제자가 되었다. 그 밖의 나머지는 여기에서 이해하기 쉽다.

Nandamātāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

난다마따 경 주해(Nandamātāsuttavaṇṇanā)가 끝났다.

Mahāyaññavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

마하얀냐 품 주해(Mahāyaññavaggavaṇṇanā)가 끝났다.

Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.

첫 번째 오십 편(Paṭhamapaṇṇāsaka)이 끝났다.

6. Abyākatavaggo

6. 결정되지 않은 품(Abyākatavaggo)

1-2. Abyākatasuttādivaṇṇanā

1-2. 결정되지 않은 경 등의 주해(Abyākatasuttādivaṇṇanā)

54-55. Chaṭṭhavaggassa paṭhamaṃ suviññeyyameva. Dutiye atīte attabhāve nibbattakaṃ kammanti ‘‘purimakammabhavasmiṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo’’ti evamāgataṃ saparikkhāraṃ pañcavidhaṃ kammavaṭṭamāha. Etarahi me attabhāvo na siyāti viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanāsahitaṃ paccuppannaṃ pañcavidhaṃ vipākavaṭṭamāha. Yaṃ atthikanti yaṃ paramatthato vijjamānakaṃ. Tenāha ‘‘bhūta’’nti. Tañhi paccayanibbattatāya ‘‘bhūta’’nti vuccati. Taṃ pajahāmīti tappaṭibaddhacchandarāgappahānena tato eva āyatiṃ anuppattidhammatāpādanavasena pajahāmi pariccajāmi. Haritantanti (ma. ni. aṭṭha. 1.303) haritameva. Anta-saddena padavaḍḍhanaṃ kataṃ yathā ‘‘vanantaṃ suttanta’’nti, allatiṇādīni āgamma nibbāyatīti attho. Pathantanti mahāmaggaṃ. Selantanti pabbataṃ. Udakantanti udakaṃ. Ramaṇīyaṃ vā bhūmibhāganti tiṇagumbādirahitaṃ vivittaṃ abbhokāsabhūmibhāgaṃ. Anāhārāti apaccayā nirupādānā. Sesamettha uttānameva.

54-55. 여섯 번째 품의 첫 번째는 이해하기 쉽다. 두 번째에서, 과거의 존재에서 태어남을 일으키는 업에 대하여 "이전의 업유(業有)에서 어리석음은 무명이고, 의도는 상카라(형성)이며, 애착은 갈애이고, 집착함은 취착이며, 의지는 유(有)이다"라고 이와 같이 언급된 보조적인 것들을 포함한 다섯 가지 업의 회전(業輪, kammavaṭṭa)을 말씀하셨다. "지금 나의 존재가 있지 않기를"이라는 말은 식, 명색, 육입, 촉, 수와 함께하는 현재의 다섯 가지 과보의 회전(果報輪, vipākavaṭṭa)을 말씀하신 것이다. '실재하는 것(atthikanti)'이란 궁극적인 의미에서 존재하는 것을 말한다. 그래서 "생겨난 것(bhūta)"이라고 말씀하셨다. 그것은 조건에 의해 생겨난 것이기에 '생겨난 것'이라 불린다. "그것을 버린다(pajahāmīti)"는 것은 그것에 묶인 욕탐을 제거함으로써 그것이 다시는 생겨나지 않는 법의 성질을 갖게 하는 방식으로 버리고 포기한다는 뜻이다. '하리딴딴(haritantanti)'은 푸른색 그 자체를 말한다. '안따(anta)'라는 말은 '와난따(vananta, 숲)', '숫딴따(suttanta, 경)'처럼 단어를 덧붙인 것인데, 싱싱한 풀 등을 의지하여 (불이) 꺼진다는 의미이다. '빠딴딴(pathantanti)'은 큰길을, '셀란딴(selantanti)'은 바위를, '우다깐딴(udakantanti)'은 물을 뜻한다. 또는 '즐거운 지면(ramaṇīyaṃ vā bhūmibhāganti)'이란 풀숲 등이 없는 한적하고 트인 지면을 뜻한다. '자양분이 없는(anāhārāti)'이란 조건이 없고 취착이 없음을 뜻한다. 나머지는 여기에서 명백하다.

Abyākatasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

결정되지 않은 경 등의 주해(Abyākatasuttādivaṇṇanā)가 끝났다.

3. Tissabrahmāsuttavaṇṇanā

3. 띳사 브라흐마 경 주해(Tissabrahmāsuttavaṇṇanā)

56. Tatiye [Pg.177] vivittāni tādisāni pana pariyantāni atidūrāni hontīti āha ‘‘antimapariyantimānī’’ti. Ante bhavāni antimāni, antimāniyeva pariyantimāni. Ubhayenapi atidūrataṃ dasseti. Samannāhāre ṭhapayamānoti indriyaṃ samākārena vattento indriyasamataṃ paṭipādento nāma hoti. Vipassanācittasampayutto samādhi, satipi saṅkhāranimittāvirahe niccanimittādivirahato ‘‘animitto’’ti vuccatīti āha ‘‘animittanti balavavipassanāsamādhi’’nti.

56. 세 번째에서, 그와 같이 한적한 곳들은 경계가 아주 멀리 떨어져 있다는 뜻에서 "끝과 경계에 있는(antimapariyantimānī)"이라고 말씀하셨다. 끝에 있는 것이 안띠마(antima)이고, 안띠마인 것이 바로 빠리얀띠마(pariyantima)이다. 두 단어 모두 아주 멀리 떨어져 있음을 나타낸다. "주의를 집중하여 유지하며(samannāhāre ṭhapayamānoti)"는 감각 기능을 평등한 방식으로 작용시켜 감각 기능의 균형을 이루는 것을 말한다. 위빳사나의 마음과 결합된 삼매는 형성된 것들의 표상(saṅkhāranimitta)이 나타나지 않더라도, 항상하다는 표상 등이 없기 때문에 "표상 없는(animitto)"이라 불린다는 의미에서 "표상 없는 것이란 강력한 위빳사나 삼매를 뜻한다"라고 말씀하셨다.

Tissabrahmāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

띳사 브라흐마 경 주해(Tissabrahmāsuttavaṇṇanā)가 끝났다.

4-7. Sīhasenāpatisuttādivaṇṇanā

4-7. 씨하 장군 경 등의 주해(Sīhasenāpatisuttādivaṇṇanā)

57-60. Catutthe kucchito ariyo kadariyo. Thaddhamacchariyasadisaṃ hi kucchitaṃ sabbanihīnaṃ natthi sabbakusalānaṃ ādibhūtassa nisedhanato. Sesamettha pañcamādīni ca uttānatthāneva.

57-60. 네 번째에서, 혐오스러운 성자는 '까다리야(kadariya, 인색한 자)'이다. 굳어버린 인색함과 같은 것은 참으로 혐오스럽고 가장 비천한 것인데, 모든 선법의 근본이 되는 것(보시)을 막기 때문이다. 나머지와 다섯 번째 등은 여기에서 의미가 명백하다.

Sīhasenāpatisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

씨하 장군 경 등의 주해(Sīhasenāpatisuttādivaṇṇanā)가 끝났다.

8. Pacalāyamānasuttavaṇṇanā

8. 졸음 경 주해(Pacalāyamānasuttavaṇṇanā)

61. Aṭṭhame ālokasaññaṃ manasi kareyyāsīti divā vā rattiṃ vā sūriyapajjotacandamaṇiādīnaṃ ālokaṃ ‘‘āloko’’ti manasi kareyyāsi. Idaṃ vuttaṃ hoti – sūriyacandālokādiṃ divā rattiñca upaladdhaṃ yathāladdhavaseneva manasi kareyyāsi, citte ṭhapeyyāsi. Yathā te subhāvitālokakasiṇassa viya kasiṇāloko yadicchakaṃ yāvadicchakañca so āloko rattiyaṃ upatiṭṭhati, yena tattha divāsaññaṃ ṭhapeyyāsi, divā viya vigatathinamiddhova bhaveyyāsīti. Tenāha ‘‘yathā divā tathā ratti’’nti. Iti vivaṭena cetasāti evaṃ apihitena cittena thinamiddhapidhānena apihitattā. Apariyonaddhenāti samantato anonaddhena asañchāditena. Sahobhāsanti sañāṇobhāsaṃ. Thinamiddhavinodanaālokopi vā hotu kasiṇālokopi [Pg.178] vā parikammālokopi vā, upakkilesāloko viya sabboyaṃ āloko ñāṇasamuṭṭhānovāti. Yesaṃ akaraṇe puggalo mahājāniyo hoti, tāni avassaṃ kātabbāni. Yāni akātumpi vaṭṭanti, sati samavāye kātabbato tāni karaṇīyānīti āha ‘‘itarāni karaṇīyānī’’ti. Atha vā kattabbāni kammāni karaṇaṃ arahantīti karaṇīyāni. Itarāni kiccānītipi vadanti.

61. 여덟 번째에서, "빛의 인상을 마음에 잡도리해야 한다(ālokasaññaṃ manasi kareyyāsī)"는 것은 낮이나 밤이나 태양 빛, 등불 빛, 달빛, 보석 빛 등을 "빛"이라고 마음에 잡도리해야 함을 뜻한다. 이는 다음과 같이 말씀하신 것이다. 즉, 태양이나 달빛 등을 낮이나 밤에 얻은 그대로 마음에 잡도리하고 마음에 간직해야 한다. 그러면 빛의 까시나를 잘 닦은 사람처럼 그 빛의 까시나가 밤에도 원하는 대로 원하는 만큼 나타나서, 그곳에 낮이라는 인식을 확립하게 되어 낮과 같이 졸음(혼침과 수면)이 사라지게 될 것이라는 뜻이다. 그래서 "낮에 그러하듯 밤에도 그러하며"라고 말씀하셨다. "이와 같이 열린 마음으로(iti vivaṭena cetasāti)"는 혼침과 수면의 덮개에 의해 가려지지 않았기에 이와 같이 가려지지 않은 마음을 뜻한다. "덮여 있지 않은(apariyonaddhenāti)"이란 사방으로 둘러싸이거나 덮이지 않았음을 뜻한다. "광명과 함께(sahobhāsanti)"는 지혜의 광명과 함께함을 뜻한다. 혼침과 수면을 물리치는 빛이든, 까시나의 빛이든, 예비 수행의 빛이든, 마치 오염원의 빛과 같은 이 모든 빛은 지혜로부터 생겨난 것이기 때문이다. 그것을 행하지 않으면 사람이 큰 손실을 보게 되는 일들은 반드시 행해야 한다. 또한 하지 않아도 무방하지만 인연이 화합했을 때 행해야 하는 일들에 대해 "그 밖의 해야 할 일들(itarāni karaṇīyānī)"이라고 말씀하셨다. 또는 해야 할 업들이 행할 만한 가치가 있기에 '까라니야(karaṇīya, 해야 할 일)'라고 한다. 다른 주석가들은 '끽짜(kicca, 업무)'라고도 말한다.

Ādinayappavattā viggāhikakathāti ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi, micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca, adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahito tvamasi. Cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī’’ti (dī. ni. 1.18; ma. ni. 3.41) evaṃpavattā kathā. Tattha sahitaṃ meti (dī. ni. aṭṭha. 1.18) mayhaṃ vacanaṃ sahitaṃ siliṭṭhaṃ, atthayuttaṃ kāraṇayuttanti attho. Sahitanti vā pubbāparāviruddhaṃ. Asahitaṃ teti tuyhaṃ vacanaṃ asahitaṃ asiliṭṭhaṃ. Adhiciṇṇaṃ te viparāvattanti yaṃ tuyhaṃ dīgharattāciṇṇavasena suppaguṇaṃ, taṃ mayhaṃ ekavacaneneva viparāvattaṃ parivattitvā ṭhitaṃ, na kiñci jānāsīti attho. Āropito te vādoti mayā tava vāde doso āropito. Cara vādappamokkhāyāti dosamocanatthaṃ cara vicara, tattha tattha gantvā sikkhāti attho. Nibbeṭhehi vā sace pahosīti atha sayaṃ pahosi, idāni eva nibbeṭhehīti attho.

시작하는 방식에 따른 논쟁적인 대화(viggāhikakathā)란 ‘그대는 이 법과 율을 알지 못한다, 나는 이 법과 율을 안다, 그대가 어떻게 이 법과 율을 알겠는가, 그대는 그릇되게 실천하고 있고, 나는 바르게 실천하고 있다, 나의 말은 이치에 맞고(sahitaṃ), 그대의 말은 이치에 맞지 않는다(asahitaṃ), 먼저 말해야 할 것을 나중에 말하고, 나중에 말해야 할 것을 먼저 말하였다, 그대가 오랫동안 익혀온 것은 뒤집혔다, 그대의 논리는 논파되었고, 그대는 꺾였다, 그대의 논리에서 벗어나기 위해 노력하라, 만약 능력이 있다면 해명해 보라’(D.I.18; M.III.41)와 같이 전개되는 대화이다. 여기서 ‘나의 말은 이치에 맞다(sahitaṃ me)’는 (D.A.I.18) 나의 말이 일관되고 조리 있으며, 의미가 있고 이유가 있다는 뜻이다. 또는 ‘sahitaṃ’은 앞뒤가 모순되지 않음을 의미한다. ‘그대의 말은 이치에 맞지 않는다(asahitaṃ te)’는 그대의 말이 일관되지 않고 조리가 없다는 뜻이다. ‘그대가 오랫동안 익혀온 것은 뒤집혔다(adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ)’는 그대가 오랜 세월 익혀서 매우 능숙해진 그것이 나의 한마디 말로 뒤집혀 바뀌어 버렸으며, 그대는 아무것도 모른다는 뜻이다. ‘그대의 논리는 논파되었다(āropito te vādo)’는 내가 그대의 논리에서 결함을 찾아내어 제기했다는 뜻이다. ‘논리에서 벗어나기 위해 노력하라(cara vādappamokkhāya)’는 결함에서 벗어나기 위해 여기저기 다니며 배우라는 뜻이다. ‘만약 능력이 있다면 해명해 보라(nibbeṭhehi vā sace pahosī)’는 만약 스스로 능력이 있다면 지금 바로 해명해 보라는 뜻이다.

Taṇhā sabbaso khīyanti etthāti taṇhāsaṅkhayo, tasmiṃ. Taṇhāsaṅkhayeti ca idaṃ visaye bhummanti āha ‘‘taṃ ārammaṇaṃ katvā’’ti. Vimuttacittatāyāti sabbasaṃkilesehi vippayuttacittatāya. Aparabhāge paṭipadā nāma ariyasaccābhisamayo. Sā sāsanacārigocarā paccattaṃ veditabbatoti āha ‘‘pubbabhāgappaṭipadaṃ saṃkhittena desethāti pucchatī’’ti. Akuppadhammatāya khayavayasaṅkhātaṃ antaṃ atītāti accantā, so eva aparihāyanasabhāvattā accantā niṭṭhā assāti accantaniṭṭhā. Tenāha ‘‘ekantaniṭṭho satataniṭṭhoti attho’’ti. Na hi paṭividdhassa [Pg.179] lokuttaradhammassa dassannaṃ kuppannaṃ nāma atthi. Accantameva catūhi yogehi khemo etassa atthīti accantayogakkhemī. Maggabrahmacariyassa vusitattā tassa ca aparihāyanasabhāvattā accantaṃ brahmacārīti accantabrahmacārī. Tenāha ‘‘niccabrahmacārīti attho’’ti. Pariyosānanti maggabrahmacariyapariyapariyosānaṃ vaṭṭadukkhapariyosānañca.

갈애가 모든 면에서 소멸하는 곳이기에 갈애의 멸진(taṇhāsaṅkhayo)이라 하며, 그곳에서라는 뜻이다. ‘갈애의 멸진에서(taṇhāsaṅkhaye)’라는 표현에 대해 이것은 대상으로서의 처소격(visaye bhummaṃ)이므로 ‘그것을 대상으로 하여’라고 설명하였다. ‘해탈한 마음의 상태이기에(vimuttacittatāyā)’란 모든 번뇌로부터 벗어난 마음의 상태를 말한다. 나중 단계에서의 실천(paṭipadā)이란 성제(聖諦)의 관통을 의미한다. 그것은 교단의 수행자가 유행하며 개인적으로 깨달아야 할 영역이기에 ‘앞 단계의 실천을 간략히 설해 달라고 묻는 것이다’라고 하였다. 불퇴전의 법(akuppadhamma)이기에 소멸과 사라짐으로 일컬어지는 끝(anta)을 넘어섰으므로 궁극적(accantā)이며, 그것은 결코 쇠퇴하지 않는 성질이기에 궁극적인 마침(niṭṭhā)이 있는 자를 ‘궁극적인 완성을 이룬 자(accantaniṭṭhā)’라 한다. 그래서 ‘결정적인 마침, 영원한 마침이라는 뜻이다’라고 하였다. 왜냐하면 통찰된 출세간법의 견해는 흔들리는 법이 없기 때문이다. 네 가지 속박(yoga)으로부터 완전히 벗어나 안온(khema)을 얻었기에 ‘궁극적인 요가안온에 이른 자(accantayogakkhemī)’이다. 도(道)의 청정범행을 다 닦았고 그것이 쇠퇴하지 않는 성질이기에 궁극적인 청정범행 수행자로서 ‘궁극적인 청정범행을 닦는 자(accantabrahmacārī)’이다. 그래서 ‘항상된 청정범행을 닦는 자라는 뜻이다’라고 하였다. ‘결경(pariyosāna)’이란 도의 청정범행의 끝이자 윤회의 괴로움의 끝을 말한다.

Pañcakkhandhāti pañcupādānakkhandhā. Sakkāyasabbañhi sandhāya idha ‘‘sabbe dhammā’’ti vuttaṃ vipassanāvisayassa adhippetattā. Tasmā āyatanadhātuyopi taggatikā eva daṭṭhabbā. Tenāha bhagavā ‘‘nālaṃ abhinivesāyā’’ti. Na yuttā abhinivesāya ‘‘etaṃ mama, eso me attā’’ti ajjhosānāya. ‘‘Alameva nibbindituṃ alaṃ virajjitu’’ntiādīsu (dī. ni. 2.272; saṃ. ni. 2.124, 128, 134, 143) viya alaṃ-saddo yuttatthopi hotīti āha ‘‘na yuttā’’ti. Sampajjantīti bhavanti. Yadipi ‘‘tatiyā catutthī’’ti idaṃ visuddhidvayaṃ abhiññāpaññā, tassa pana sapaccayanāmarūpadassanabhāvato sati ca paccayapariggahe sapaccayattā aniccanti, nāmarūpassa aniccatāya dukkhaṃ, dukkhañca anattāti atthato lakkhaṇattayaṃ supākaṭameva hotīti āha ‘‘aniccaṃ dukkhaṃ anattāti ñātapariññāya abhijānātī’’ti. Tatheva tīraṇapariññāyāti iminā aniccādibhāvena nālaṃ abhinivesāyāti nāmarūpassa upasaṃharati, na abhiññāpaññānaṃ sambhāradhammānaṃ. Purimāya hi atthato āpannaṃ lakkhaṇattayaṃ gaṇhāti salakkhaṇasallakkhaṇaparattā tassā. Dutiyāya sarūpato tassā lakkhaṇattayāropanavasena sammasanabhāvato. Ekacittakkhaṇikatāya abhinipātamattatāya ca appamattakampi. Rūpapariggahassa oḷārikabhāvato arūpapariggahaṃ dasseti. Dassento ca vedanāya āsannabhāvato, visesato sukhasārāgitāya, bhavassādagadhitamānasatāya ca therassa vedanāvasena nibbattetvā dasseti.

오온(pañcakkhandhā)은 오취온(pañcupādānakkhandhā)을 말한다. 유신(sakkāya) 전체를 지칭하여 여기서 ‘모든 법(sabbe dhammā)’이라고 한 것은 위빳사나의 대상을 의도했기 때문이다. 그러므로 처(āyatana)와 계(dhātu)도 그와 같은 범주로 보아야 한다. 그래서 세존께서는 ‘집착(abhinivesa)하기에 적당하지 않다’라고 말씀하셨다. ‘이것은 내 것이다, 이것은 나다’라고 고집하는 집착에 적당하지 않다는 뜻이다. ‘실로 염오할 만하고, 실로 탐욕을 빛바래게 할 만하다’ 등의 구절에서처럼, ‘alaṃ(적당하다/충분하다)’이라는 단어는 타당하다는 의미로도 쓰이기에 ‘타당하지 않다(na yuttā)’라고 설명한 것이다. ‘성취된다(sampajjantī)’는 것은 ‘생겨난다’는 뜻이다. 비록 ‘세 번째, 네 번째’라고 하는 이 두 가지 청정은 신통의 지혜(abhiññāpaññā)이지만, 그것이 원인과 함께하는 명색(nāmarūpa)을 보는 것이고, 원인을 파악할 때 원인과 함께하기에 무상하며, 명색의 무상함 때문에 괴로움(dukkha)이고, 괴로움이기에 무아(anattā)라는 세 가지 특성(lakkhaṇattaya)이 의미상으로 매우 분명해지기 때문에, ‘무상·고·무아라는 알음의 철지(ñātapariññā)로써 분명히 안다’라고 하였다. 마찬가지로 ‘조사의 철지(tīraṇapariññā)로써’라는 말은 이러한 무상 등의 방식으로 ‘집착하기에 적당하지 않다’며 명색에 적용하는 것이지, 신통 지혜의 자량(sambhāra)이 되는 법들에 적용하는 것이 아니다. 앞선 단계(알음의 철지)에서는 개별적 특징을 관찰하는 것이 주된 목적이기에 의미상으로 도출되는 세 가지 특성을 파악한다. 두 번째 단계(조사의 철지)에서는 그 자체로 세 가지 특성을 부여하여 추론(sammasana)하는 방식을 취한다. 또한 찰나적인 마음 상태와 그저 마주치는 정도에 불과하므로 아주 미세한 것에 대해서도 그러하다. 물질의 파악(rūpapariggaha)은 거칠기 때문에 비물질의 파악(arūpapariggaha)을 보여준다. 보여줄 때 느낌(vedanā)의 인접성 때문에, 특히 즐거움의 본질에 탐착하고 존재의 달콤함에 묶여 있는 마음 때문에, 장로(thera)에게 느낌의 측면에서 (지혜를) 일으켜 보여주는 것이다.

Khayavirāgoti khayasaṅkhāto virāgo saṅkhārānaṃ palujjanā. Yaṃ āgamma sabbaso saṅkhārehi virajjanā hoti, taṃ nibbānaṃ accantavirāgo. Nirodhānupassimhipīti nirodhānupassipadepi. Eseva nayoti atidisitvā taṃ [Pg.180] ekadesena vivaranto ‘‘nirodhopi hi…pe… duvidhoyevā’’ti āha. Khandhānaṃ pariccajanaṃ tappaṭibaddhakilesappahānavasenāti yenākārena vipassanā kilese pajahati, tenākārena taṃnimittakkhandhe ca pajahatīti vattabbataṃ arahatīti āha ‘‘sā hi…pe… vossajjatī’’ti. Ārammaṇatoti kiccasādhanavasena ārammaṇakaraṇato. Evañhi maggato aññesaṃ nibbānārammaṇānaṃ pakkhandanavossaggābhāvo siddhova hoti. Pariccajanena pakkhandanena cāti dvīhipi vā kāraṇehi. Soti maggo. Sabbesaṃ khandhānaṃ vossajjanaṃ tappaṭibaddhasaṃkilesappahānena daṭṭhabbaṃ. Yasmā vā vipassanācittaṃ pakkhandatīti maggasampayuttacittaṃ sandhāyāha. Maggo ca samucchedavasena kilese khandhe ca pariccajati, tasmā yathākkamaṃ vipassanāmaggānañca vasena pakkhandanapariccāgavossaggāpi veditabbā. Tadubhayasamaṅgīti vipassanāsamaṅgī maggasamaṅgī ca. ‘‘Aniccānupassanāya niccasaññaṃ pajahatī’’tiādivacanato (paṭi. ma. 1.52) hi yathā vipassanāya kilesānaṃ pariccāgappaṭinissaggo labbhati, evaṃ āyatiṃ tehi kilesehi uppādetabbakkhandhānampi pariccāgapaṭinissaggo vattabbo. Pakkhandanapaṭinissaggo pana magge labbhamānāya ekantakāraṇabhūtāya vuṭṭhānagāminivipassanāya vasena veditabbo. Magge pana tadubhayampi ñāyāgatameva nippariyāyatova labbhamānattā. Tenāha ‘‘tadubhayasamaṅgīpuggalo’’tiādi. Pucchantassa ajjhāsayavasena ‘‘na kiñci loke upādiyatī’’ti ettha kāmupādānavasena upādiyanaṃ paṭikkhipatīti āha ‘‘taṇhāvasena na upādiyatī’’ti. Taṇhāvasena vā asati upādiyane diṭṭhivasena upādiyanaṃ anavakāsamevāti ‘‘taṇhāvasena’’icceva vuttaṃ. Na parāmasatīti nādiyati. Diṭṭhiparāmāsavasena vā ‘‘nicca’’ntiādinā na parāmasati. Saṃkhitteneva kathesīti tassa ajjhāsayavasena papañcaṃ akatvā kathesi.

‘소멸의 탐욕 없음(khayavirāgo)’이란 소멸이라고 일컬어지는 탐욕 없음이며, 형성된 것들의 부서짐이다. 그것을 의지하여 모든 형성된 것들로부터 탐욕을 완전히 여의게 되는 것, 그것이 열반이며 궁극적인 탐욕 없음이다. ‘소멸을 관찰하는 자에 있어서도’라는 것은 ‘소멸을 관찰하는 자’라는 구절에서도 마찬가지이다. ‘이것이 바로 그 방법이다’라고 유추하여 설명하면서 그 일부분을 드러내며 “소멸 또한 ... 두 가지일 뿐이다”라고 말씀하셨다. ‘오온을 버리는 것은 그것에 결박된 번뇌를 제거함에 의한 것’이라는 말은, 위빳사나가 번뇌를 버리는 그 방식대로 그 번뇌를 원인으로 하는 오온도 버린다고 말해야 마땅함을 뜻하므로, “그것은 참으로 ... 놓아버린다”라고 하셨다. ‘대상으로서’라는 것은 작용을 성취하는 방식에 의해 대상으로 삼음으로써이다. 이와 같이 도(道) 이외의 다른 것들이 열반을 대상으로 하여 뛰어듦(pakkhandana)과 놓아버림(vossagga)이 없음은 확실하게 성립된다. ‘버림과 뛰어듦에 의해서’라는 것은 이 두 가지 이유에 의해서이다. ‘그것’은 도(道)이다. 모든 오온의 놓아버림은 그것에 결박된 오염원(번뇌)의 제거를 통해 보아야 한다. 혹은 위빳사나의 마음이 뛰어든다고 하는 것은 도(道)와 결합된 마음을 가리켜 말씀하신 것이다. 도(道)는 단절(samuccheda)을 통해 번뇌와 오온을 버린다. 그러므로 순서대로 위빳사나와 도에 의해 뛰어듦, 버림, 놓아버림을 알아야 한다. ‘그 두 가지를 구족한 자’란 위빳사나를 구족한 자와 도를 구족한 자이다. “무상을 관찰함으로 영원하다는 인식을 버린다” 등의 구절(Paṭi. ma. 1.52)에 따라 위빳사나에 의해 번뇌를 버림과 놓아버림을 얻는 것처럼, 장차 그 번뇌들에 의해 생겨날 오온들의 버림과 놓아버림도 언급되어야 한다. 그러나 뛰어듦과 놓아버림은 도(道)에서 얻어지는 확고한 원인이 되는 출세간으로 인도하는 위빳사나(vuṭṭhānagāminivipassanā)에 의해 알아야 한다. 하지만 도(道)에 있어서는 그 두 가지 모두가 이치에 맞게 도달한 것이며, 방편 없이 직접적으로 얻어지기 때문이다. 그래서 “그 두 가지를 구족한 사람” 등이라고 말씀하셨다. 질문자의 의도에 따라 “세상에서 아무것도 움켜쥐지 않는다”는 것은 여기서 감각적 욕망에 의한 집착을 부정하는 것이므로 “갈애에 의해 움켜쥐지 않는다”고 하셨다. 혹은 갈애에 의한 집착이 없을 때 견해에 의한 집착이 있을 여지가 전혀 없으므로 “갈애에 의해”라고만 말씀하신 것이다. ‘움켜쥐지 않는다(na parāmasati)’는 것은 취하지 않는다는 뜻이다. 혹은 견해의 집착에 의해 “영원하다”는 등으로 움켜쥐지 않는다는 뜻이다. ‘요약해서 말씀하셨다’는 것은 그의 의도에 따라 번잡함 없이 말씀하셨다는 뜻이다.

Pacalāyamānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

졸음 경(Pacalāyamāna Sutta)의 주해가 끝났다.

9. Mettasuttavaṇṇanā

9. 자애 경(Metta Sutta)의 주해

62. Navame mā, bhikkhave, puññānanti (itivu. aṭṭha. 62) ettha ti paṭisedhe nipāto. Puñña-saddo ‘‘kusalānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhatī’’tiādīsu [Pg.181] (dī. ni. 3.80) puññaphale āgato. ‘‘Avijjāgatoyaṃ, bhikkhave, purisapuggalo puññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharotī’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.51) kāmarūpāvacarasucaritesu. ‘‘Puññūpagaṃ hoti viññāṇa’’ntiādīsu (saṃ. ni. 2.51) sugativisesabhūte upapattibhave. ‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, puññakiriyavatthūni dānamayaṃ puññakiriyavatthu, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthū’’tiādīsu (itivu. 60; dī. ni. 3.305; a. ni. 8.36) kusalacetanāyaṃ. Idha pana tebhūmakakusaladhamme veditabbo. Bhāyitthāti ettha duvidhaṃ bhayaṃ ñāṇabhayaṃ, sārajjabhayanti. Tattha ‘‘yepi te, bhikkhave, devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā, tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajjantī’’ti (a. ni. 4.33) āgataṃ ñāṇabhayaṃ. ‘‘Ahudeva bhayaṃ, ahu chambhitattaṃ, ahu lomahaṃso’’tiādīsu (dī. ni. 2.318) āgataṃ sārajjabhayaṃ. Idhāpi sārajjabhayameva. Ayañhettha attho – bhikkhave, dīgharattaṃ kāyavacīsaṃyamo vattappaṭivattapūraṇaṃ ekāsanaṃ ekaseyyaṃ indriyadamo dhutadhammehi cittassa niggaho satisampajaññaṃ kammaṭṭhānānuyogavasena vīriyārambhoti evamādīni yāni bhikkhunā nirantaraṃ pavattetabbāni puññāni, tehi mā bhāyittha, mā bhayaṃ santāsaṃ āpajjittha. Ekaccassa diṭṭhadhammasukhassa uparodhabhayena samparāyikanibbānasukhadāyakehi puññehi mā bhāyitthāti. Nissakke idaṃ sāmivacanaṃ.

62. 아홉 번째 경의 “비구들이여, 공덕을 [두려워하지] 마라”(Itivu. aṭṭha. 62)에서 ‘마(mā)’는 부정의 불변사이다. ‘공덕(puñña)’이라는 단어는 “비구들이여, 유익한 법들을 받아 지닌 원인으로 이와 같이 공덕이 증장한다” 등의 구절(Dī. ni. 3.80)에서는 공덕의 과보라는 의미로 쓰였다. “비구들이여, 무명에 빠진 이 사람은 공덕이 되는 의도적 행위(saṅkhāra)를 지으면” 등의 구절(Saṃ. ni. 2.51)에서는 욕계와 색계의 선행(sucarita)이라는 의미로 쓰였다. “식이 공덕에 이르게 된다” 등의 구절(Saṃ. ni. 2.51)에서는 뛰어난 선처인 재생의 존재(upapattibhava)라는 의미로 쓰였다. “비구들이여, 세 가지 공덕 지음의 토대가 있으니, 보시로 이루어진 공덕 지음의 토대, 지계로 이루어진 공덕 지음의 토대, 수행으로 이루어진 공덕 지음의 토대이다” 등의 구절(Itivu. 60; Dī. ni. 3.305; A. ni. 8.36)에서는 유익한 의도(kusalacetanā)라는 의미로 쓰였다. 그러나 여기서는 삼계의 유익한 법으로 알아야 한다. ‘두려워하라(bhāyittha)’와 관련하여 여기에는 지혜의 두려움(ñāṇabhaya)과 당혹함의 두려움(sārajjabhaya)이라는 두 가지 두려움이 있다. 그중 “수명이 길고 용색이 뛰어나며 행복이 가득하고 높은 천상 저택에 오래 머무는 저 신들조차 여래의 법문을 듣고 대체로 두려움과 전율과 공포에 휩싸인다”(A. ni. 4.33)에 나오는 것이 지혜의 두려움이다. “두려움이 생겼고, 떨림이 생겼고, 소름이 돋았다” 등의 구절(Dī. ni. 2.318)에 나오는 것이 당혹함의 두려움이다. 여기에서도 당혹함의 두려움일 뿐이다. 이것의 의미는 이러하다. 비구들이여, 오랜 세월 몸과 말의 단속, 의무와 의례의 이행, 홀로 앉음과 홀로 누움, 감관의 제어, 두타행을 통한 마음의 억제, 알아차림과 분명한 알아차림, 명상 수행의 전념 등에 의해 비구가 끊임없이 행해야 할 공덕들을 두려워하지 말고, 두려움과 공포에 빠지지 마라. 어떤 이가 현세의 행복이 방해받을까 두려워하는 것에 대해, 내생과 열반의 행복을 주는 공덕들을 두려워하지 말라는 것이다. (문법적으로) 이것은 탈격의 의미를 지닌 속격이다.

Idāni tato abhāyitabbabhāve kāraṇaṃ dassento ‘‘sukhasseta’’ntiādimāha. Tattha sukha-saddo ‘‘sukho buddhānamuppādo, sukhā virāgatā loke’’tiādīsu (dha. pa. 194) sukhamūle āgato. ‘‘Yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatitaṃ sukhāvakkanta’’ntiādīsu (saṃ. ni. 3.60) sukhārammaṇe. ‘‘Yāvañcidaṃ, bhikkhave, na sukaraṃ akkhānena pāpuṇituṃ yāva sukhā saggā’’tiādīsu (ma. ni. 3.255) sukhapaccayaṭṭhāne. ‘‘Sukho puññassa uccayo’’tiādīsu (dha. pa. 118) sukhahetumhi. ‘‘Diṭṭhadhammasukhavihārā ete dhammā’’tiādīsu (ma. ni. 1.82) abyāpajje. ‘‘Nibbānaṃ paramaṃ sukha’’ntiādīsu (ma. ni. 2.215; dha. pa. 203, 204) nibbāne. ‘‘Sukhassa ca pahānā’’tiādīsu (dī. ni. 1.232; ma. ni. 1.271; saṃ. ni. 2.152) sukhavedanāyaṃ. ‘‘Adukkhamasukhaṃ santaṃ, sukhamicceva bhāsita’’ntiādīsu (saṃ. ni. 4.253; itivu. 53) upekkhāvedanāyaṃ. ‘‘Dvepi [Pg.182] mayā, ānanda, vedanā vuttā pariyāyena sukhā vedanā dukkhā vedanā’’tiādīsu (ma. ni. 2.89) iṭṭhasukhesu. ‘‘Sukho vipāko puññāna’’ntiādīsu (peṭako. 23) iṭṭhavipāke. Idhāpi iṭṭhavipāke eva daṭṭhabbo. Iṭṭhassātiādīsu icchitabbato ceva aniṭṭhappaṭipakkhato ca iṭṭhassa. Kamanīyato manasmiñca kamanato pavisanato kantassa. Piyāyitabbato santappanato ca piyassa. Mananīyato manassa vaḍḍhanato ca manāpassāti attho veditabbo. Yadidaṃ puññānīti puññānīti yadidaṃ vacanaṃ, etaṃ sukhassa iṭṭhassa vipākassa adhivacanaṃ nāmaṃ. Sukhassetaṃ yadidaṃ puññānīti phalena kāraṇassa abhedopacāraṃ vadati. Tena katūpacitānaṃ puññānaṃ avassaṃbhāviphalaṃ sutvā appamattena sakkaccaṃ puññāni kattabbānīti puññakiriyāyaṃ niyojeti, ādarañca nesaṃ tattha uppādeti.

이제 그로부터 두려워하지 않아야 할 이유를 보이시며 ‘행복이란 이것이다(sukhasseta)’라는 등의 말씀을 하셨다. 거기서 ‘행복(sukha)’이라는 단어는 ‘부처님들의 출현은 행복이요, 세상에서 탐욕을 여읨은 행복이다’(법구경 194) 등의 구절에서는 행복의 근원(sukhamūla)에 대해 쓰였다. ‘마할리여, 물질은 행복이고 행복을 따르고 행복에 들었다’(상윳따 니까야 3.60) 등의 구절에서는 행복의 대상(sukhārammaṇa)에 대해 쓰였다. ‘비구들이여, 천상의 행복에 이르렀다고 말로 설명하기란 쉽지 않다’(맛지마 니까야 3.255) 등의 구절에서는 행복의 조건이 되는 곳(sukhapaccayaṭṭhāna)에 대해 쓰였다. ‘공덕을 쌓는 것은 행복이다’(법구경 118) 등의 구절에서는 행복의 원인(sukhahetu)에 대해 쓰였다. ‘이 법들은 현법에서 행복하게 머무는 것이다’(맛지마 니까야 1.82) 등의 구절에서는 고통 없음(abyāpajja)에 대해 쓰였다. ‘열반은 최상의 행복이다’(맛지마 니까야 2.215; 법구경 203, 204) 등의 구절에서는 열반에 대해 쓰였다. ‘행복을 버림으로써’(디가 니까야 1.232; 맛지마 니까야 1.271; 상윳따 니까야 2.152) 등의 구절에서는 즐거운 느낌(sukhavedanā)에 대해 쓰였다. ‘괴롭지도 즐겁지도 않은 고요함을 단지 행복이라고 말하였다’(상윳따 니까야 4.253; 이띠붓따까 53) 등의 구절에서는 평온의 느낌(upekkhāvedanā)에 대해 쓰였다. ‘아난다여, 나에 의해 즐거운 느낌과 괴로운 느낌의 두 가지 느낌이 방편으로 설해졌다’(맛지마 니까야 2.89) 등의 구절에서는 원하는 행복(iṭṭhasukha)에 대해 쓰였다. ‘공덕의 과보는 행복이다’(뻬따꼬빠데사 23) 등의 구절에서는 원하는 과보(iṭṭhavipāka)에 대해 쓰였다. 여기서도 역시 원하는 과보로 보아야 한다. ‘원하는 것(iṭṭhassa)’ 등에서 원할 만한 것이며 원하지 않는 것의 반대이기 때문에 ‘원하는 것’이라 한다. 매혹적이며 마음속에서 매혹되어 들어가기 때문에 ‘매혹적인 것(kanta)’이라 한다. 사랑스러워해야 하고 만족을 주기 때문에 ‘사랑스러운 것(piya)’이라 한다. 생각할 만하고 마음을 증장시키기 때문에 ‘마음에 드는 것(manāpa)’이라는 뜻으로 이해해야 한다. ‘이른바 공덕들이란(yadidaṃ puññānīti)’은 ‘공덕들이란(puññānīti)’ 하는 이 말은, 행복이라는 원하는 과보의 명칭이다. ‘행복이란 이것이다, 이른바 공덕들이다’라는 것은 결과(행복)로써 원인(공덕)을 나타내는 무차별적 비유(abhedopacāra)로 설하신 것이다. 이를 통해 지어 쌓은 공덕의 필연적인 과보를 듣고, 방일하지 말고 정성껏 공덕을 지어야 함을 공덕을 짓는 일에 권면하고, 그 일에 대한 정성을 그들에게 일으키게 한다.

Idāni attanā sunettakāle katena puññakammena dīgharattaṃ paccanubhūtaṃ bhavantarappaṭicchannaṃ uḷārataraṃ puññavipākaṃ udāharitvā tamatthaṃ pākaṭataraṃ karonto ‘‘abhijānāmi kho panāha’’ntiādimāha. Tattha abhijānāmīti abhivisiṭṭhena ñāṇena jānāmi, paccakkhato bujjhāmi. Dīgharattanti cirakālaṃ. Puññānanti dānādīnaṃ kusaladhammānaṃ. Satta vassānīti satta saṃvaccharāni. Mettacittanti mijjatīti mettā, siniyhatīti attho. Mitte bhavā, mittassa vā esā pavattītipi mettā. Lakkhaṇādito pana hitākārappavattilakkhaṇā, hitūpasaṃhārarasā, āghātavinayapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ manāpabhāvadassanapadaṭṭhānā. Byāpādūpasamo etissā sampatti, sinehasambhavo vipatti. Mettacittaṃ bhāvetvāti mettāsahagataṃ cittaṃ, cittasīsena samādhi vuttoti mettāsamādhiṃ metābrahmavihāraṃ uppādetvā ceva vaḍḍhetvā ca.

이제 예전에 수넷따(Sunetta) 시절에 자신이 지은 공덕으로 인해 오랜 세월 동안 경험했던, 다른 생에 가려져 있던 매우 수승한 공덕의 과보를 예로 들어 그 의미를 더욱 분명하게 하시며 ‘나는 분명히 알고 있다(abhijānāmi kho panāha)’라는 등의 말씀을 하셨다. 거기서 ‘분명히 알고 있다’는 것은 탁월한 지혜로 알며, 직접적으로 깨닫는다는 것이다. ‘오랜 세월(dīgharatta)’이란 오랜 기간을 의미한다. ‘공덕들(puññāna)’이란 보시 등의 유익한 법들을 말한다. ‘7년(satta vassāni)’이란 일곱 해를 말한다. ‘자애의 마음(mettacitta)’에서 자애(mettā)란 친밀해지기(mijjati) 때문에 자애이며, 사랑한다는 의미이다. 친구(mitta)에게 있거나 친구의 태도이기에 자애라고도 한다. 그 특징 등으로 보면, 이익을 주는 행상(行相)을 특징으로 하고, 이익을 가져오는 것을 역할(맛)로 하며, 원한을 없애는 것으로 나타나고, 중생들의 마음에 드는 모습을 보는 것을 가까운 원인으로 한다. 악의가 가라앉는 것이 이 자애의 성취이며, 애착이 생기는 것은 실패이다. ‘자애의 마음을 닦아서(mettacittaṃ bhāvetvā)’란 자애와 결합한 마음을 말하며, 마음을 으뜸으로 삼아 삼매가 설해진 것이므로, 자애삼매인 자애의 범주(mettabrahmavihāra)를 일으키고 증장시켜서라는 뜻이다.

Satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappeti satta mahākappe. Saṃvaṭṭavivaṭṭaggahaṇeneva hi saṃvaṭṭaṭṭhāyivivaṭṭaṭṭhāyinopi gahitā. Imaṃ lokanti kāmalokaṃ. Saṃvaṭṭamāne sudanti saṃvaṭṭamāne, sudanti nipātamattaṃ, vipajjamāneti attho. ‘‘Varasaṃvattaṭṭhāne suda’’ntipi paṭhanti. Kappeti kāle. Kappasīsena hi kālo vutto, kāle khīyamāne sabbopi khīyateva. Yathāha – ‘‘kālo [Pg.183] ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā’’ti (jā. 1.2.190). ‘‘Ābhassarūpago homī’’ti vuttattā tejosaṃvaṭṭavasenettha kappavuṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Ābhassarūpagoti tattha paṭisandhiggahaṇavasena ābhassarabrahmalokaṃ upagacchāmīti ābhassarūpago homi. Vivaṭṭamāneti saṇṭhahamāneti attho. Suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmīti kassaci sattassa tattha nibbattassa abhāvato suññaṃ yaṃ paṭhamajjhānabhūmisaṅkhātaṃ brahmavimānaṃ ādito nibbattati, taṃ paṭisandhiggahaṇavasena upapajjāmi upemi.

‘일곱 번의 수축과 팽창의 겁 동안(satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe)’이란 일곱 번의 대겁(mahākappa) 동안을 말한다. 수축과 팽창을 언급함으로써 수축하여 머무는 기간과 팽창하여 머무는 기간도 포함된 것이다. ‘이 세상(imaṃ loka)’이란 욕계 세상을 말한다. ‘수축할 때(saṃvaṭṭamāne sudant)’에서 ‘수축할 때’에 ‘수다(suda)’는 단순한 어조사이며, 파괴될 때라는 뜻이다. ‘가장 수수한 수축의 시기에(varasaṃvattaṭṭhāne suda)’라고 읽기도 한다. ‘겁(kappe)’은 시간이다. 겁을 으뜸으로 하여 시간이 설해진 것이니, 시간이 다하면 모든 것이 다하게 된다. ‘시간은 중생들을 삼키고, 자신과 함께 모든 것을 삼킨다’(자따까 1.2.190)고 하신 바와 같다. ‘광음천에 이르는 자가 되었다(ābhassarūpago homi)’고 말씀하셨으므로, 여기서는 화재(火災)에 의한 세계의 파괴를 통한 겁의 끝을 이해해야 한다. ‘광음천에 이르는 자(ābhassarūpago)’란 거기서 재생연결을 취함으로써 광음천(Abhassara)의 범천 세상에 들어갔으므로 광음천에 이르는 자가 된 것이다. ‘팽창할 때(vivaṭṭamāne)’란 다시 형성될 때라는 뜻이다. ‘텅 빈 범천의 궁전에 태어난다’는 것은, 거기에 태어난 어떤 중생도 없기 때문에 텅 비어 있는 것인데, 초선천(初禪天)의 대지라 일컬어지는 범천의 궁전이 처음에 생겨날 때 거기에 재생연결을 취함으로써 태어나서 이르게 된다는 것이다.

Brahmāti kāmāvacarasattehi visiṭṭhaṭṭhena tathā tathā brūhitaguṇatāya brahmavihārato nibbattanaṭṭhena ca brahmā. Brahmapārisajjabrahmapurohitehi mahanto brahmāti mahābrahmā, tato eva te abhibhavitvā ṭhitattā abhibhū. Tehi na kenacipi guṇena abhibhūtoti anabhibhūto. Aññadatthūti ekaṃsavacane nipāto. Dassanato daso, atītānāgatapaccuppannānaṃ dassanasamattho abhiññāñāṇena passitabbaṃ passāmīti attho. Sesabrahmānaṃ iddhipādabhāvanābalena attano cittañca mama vase vattemīti vasavattī homīti yojetabbaṃ. Tadā kira bodhisatto aṭṭhasamāpattilābhīpi samāno tathā sattahitaṃ attano pāramipūraṇañca olokento tāsu eva dvīsu jhānabhūmīsu nikanti uppādetvā mettābrahmavihāravasena aparāparaṃ saṃsari. Tena vuttaṃ ‘‘satta vassāni…pe… vasavattī’’ti.

‘범천(Brahmā)’이란 욕계의 중생들보다 뛰어난 의미에서, 또한 자비희사의 범주(brahmavihāra)를 통해 수행을 증장시켜 태어난 의미에서 범천이다. 범중천(brahmapārisajja)과 범보천(brahmapurohita)보다 위대한 범천이기에 대범천(mahābrahmā)이며, 바로 그 이유로 그들을 압도하여 머물기에 정복자(abhibhū)이다. 그들에 의해 어떤 덕성으로도 정복되지 않았기에 정복되지 않는 자(anabhibhūto)이다. ‘결정적으로(aññadatthu)’는 확실함을 나타내는 어조사이다. 보는 자(daso)란 보는 자이니, 과거, 미래, 현재의 볼 수 있는 것들을 신통의 지혜로 볼 수 있다는 의미이다. 나머지 범천들을 신족통(iddhipāda)의 수행력으로 자신의 마음과 나의 권능 아래 둔다는 뜻에서 ‘자재자(vasavattī)가 된다’고 연결해야 한다. 그때 보살은 여덟 가지 등지(samāpatti)를 얻었음에도 불구하고 중생의 이익과 자신의 바라밀 성취를 살펴보고, 바로 그 두 가지 선정의 경지에 애착을 일으켜 자애의 범주(brahmavihāra)에 따라 거듭 윤회하였다. 그래서 ‘7년 동안... (중략) ... 자재자가 되었다’고 말씀하신 것이다.

Evaṃ bhagavā rūpāvacarapuññassa vipākamahantataṃ pakāsetvā idāni kāmāvacarapuññassapi vipākaṃ dassento ‘‘chattiṃsakkhattu’’ntiādimāha. Tattha sakko ahosinti chattiṃsakkhattuṃ chattiṃsavāre aññattha anupapajjitvā nirantaraṃ sakko devānamindo tāvatiṃsadevarājā ahosiṃ. Rājā ahosintiādīsu catūhi acchariyadhammehi catūhi saṅgahavatthūhi ca lokaṃ rañjetīti rājā. Cakkaratanaṃ vatteti, catūhi sampatticakkehi vattati, tehi ca paraṃ vatteti, parahitāya ca iriyāpathacakkānaṃ vatto etasmiṃ atthīti cakkavattī. ‘‘Rājā’’ti cettha sāmaññaṃ, ‘‘cakkavattī’’ti visesaṃ. Dhammena caratīti dhammiko, ñāyena samena vattatīti attho. Dhammeneva rajjaṃ labhitvā rājā jātoti dhammarājā, dasavidhe kusaladhamme agarahite ca rājadhamme niyuttoti dhammiko. Tena ca dhammena sakalaṃ [Pg.184] lokaṃ rañjetīti dhammarājā. Parahitadhammakaraṇena vā dhammiko, attahitadhammakaraṇena dhammarājā. Yasmā cakkavattī dhammena ñāyena rajjaṃ adhigacchati, na adhammena, tasmā vuttaṃ ‘‘dhammena laddharajjattā dhammarājā’’ti.

이와 같이 세존께서는 색계 공덕의 과보가 큼을 밝히신 뒤, 이제 욕계 공덕의 과보 또한 보여주시기 위해 '서른여섯 번' 등으로 말씀하셨다. 거기서 '삭까가 되었다'는 것은 서른여섯 번, 즉 서른여섯 차례 동안 다른 곳에 태어나지 않고 연이어 도리천의 왕인 신들의 제왕 삭까가 되었다는 뜻이다. '왕이 되었다'는 등의 구절에서, 네 가지 경이로운 법과 네 가지 섭수물(포섭의 원리)로 세상을 기쁘게 하기에 '왕(rājā)'이라 한다. 전륜보를 굴리고, 네 가지 성취의 바퀴로 나아가며, 그것들로 타인을 감화시키고, 타인의 이익을 위해 행주좌와의 바퀴를 굴리는 성품이 그에게 있으므로 '전륜성왕(cakkavattī)'이라 한다. 여기서 '왕'은 일반적인 명칭이고, '전륜성왕'은 특별한 명칭이다. 법(dhamma)으로 행하기에 '여법한 자(dhammika)'이며, 이치와 평등함으로 실천한다는 뜻이다. 법에 의해서만 왕위를 얻어 왕이 되었으므로 '법왕(dhammarājā)'이며, 열 가지 선업과 비난받지 않을 왕의 도리에 전념하기에 '여법한 자'이다. 그리고 그 법으로 온 세상을 기쁘게 하기에 '법왕'이다. 혹은 타인의 이익을 위한 법을 실천하므로 '여법한 자'이고, 자신의 이익을 위한 법을 실천하므로 '법왕'이다. 전륜성왕은 법과 이치로 왕위를 얻지 비법으로 얻지 않기 때문에 '법으로 왕위를 얻었으므로 법왕이라 한다'고 설해진 것이다.

Catūsu disāsu samuddapariyosānatāya cāturantā nāma tattha tattha dīpe mahāpathavīti āha ‘‘puratthima…pe… issaro’’ti. Vijitāvīti vijetabbassa vijitavā, kāmakodhādikassa abbhantarassa paṭirājabhūtassa bāhirassa ca arigaṇassa vijayī vijinitvā ṭhitoti attho. Kāmaṃ cakkavattino kenaci yuddhaṃ nāma natthi, yuddhena pana sādhetabbassa vijayassa siddhiyā ‘‘vijitasaṅgāmo’’ti vuttaṃ. Janapado vā catubbidhaacchariyadhammena samannāgato asmiṃ rājini thāvariyaṃ kenaci asaṃhāriyaṃ daḷhabhattibhāvaṃ patto, janapade vā attano dhammikāya paṭipattiyā thāvariyaṃ thirabhāvaṃ pattoti janapadatthāvariyappatto. Caṇḍassa hi rañño balidaṇḍādīhi lokaṃ pīḷayato manussā majjhimajanapadaṃ chaḍḍetvā pabbatasamuddatīrakandarādīni nissāya paccante vāsaṃ kappenti. Atimudukassa rañño corehi sāhasikadhanavilopapīḷitā manussā paccantaṃ pahāya janapadamajjhe vāsaṃ kappenti. Iti evarūpe rājini janapado thirabhāvaṃ na pāpuṇāti.

사방으로 바다가 끝이기에 '사해를 경계로 하는 자(cāturanta)'라 하며, 여기저기 섬들에 있는 대지를 두고 '동쪽... (중략) ... 주권자'라고 말씀하셨다. '승리자(vijitāvī)'란 정복해야 할 대상을 정복한 자를 말하며, 탐욕과 분노 등 내면의 대적자와 외부의 적군을 이기고 정복하여 머무는 자라는 뜻이다. 물론 전륜성왕에게는 누구와의 전쟁도 없지만, 전쟁을 통해 성취해야 할 승리를 이루었기에 '전쟁에서 승리한 자(vijitasaṅgāmo)'라고 하였다. 또는 이 왕의 통치 아래서 네 가지 경이로운 법을 갖춘 지방(janapada)이 누구에 의해서도 흔들리지 않는 견고함과 확고한 충성심에 도달했거나, 지방에서 자신의 여법한 실천을 통해 견고함과 확고함에 도달했기에 '지방의 견고함에 이른 자(janapadatthāvariyappatto)'라고 한다. 왜냐하면 세금과 형벌 등으로 세상을 괴롭히는 난폭한 왕 치하에서는 사람들이 중앙 지역을 버리고 산이나 바닷가, 동굴 등에 의지하여 변방에 살기 때문이다. 너무 온순한 왕 치하에서는 난폭한 도적들의 재물 약탈에 시달리는 사람들이 변방을 버리고 지방의 중앙에 거처를 잡는다. 이와 같이 [두 극단에 치우친] 왕의 치하에서 지방은 확고함을 얻지 못한다.

Sattaratanasamannāgatoti cakkaratanādīhi sattahi ratanehi samupeto. Tesu hi rājā cakkavattī cakkaratanena ajitaṃ jināti, hatthiassaratanehi vijite sukheneva anuvicarati, pariṇāyakaratanena vijitamanurakkhati, avasesehi upabhogasukhamanubhavati. Paṭhamena cassa ussāhasattiyogo, pacchimena mantasattiyogo, hatthiassagahapatiratanehi pabhusattiyogo suparipuṇṇo hoti. Itthimaṇiratanehi upabhogasukhamanubhavati, sesehi issariyasukhaṃ. Visesato cassa purimāni tīṇi adosakusalamūlajanitakammānubhāvena sampajjanti, majjhimāni alobhakusalamūlajanitakammānubhāvena, pacchimamekaṃ amohakusalamūlajanitakammānubhāvenāti.

'일곱 가지 보배를 구족한 자(sattaratanasamannāgato)'란 전륜보 등 일곱 보배를 갖춘 자이다. 그중에서 전륜성왕은 전륜보로 정복되지 않은 곳을 정복하고, 코끼리보와 말보로 정복된 곳을 편안하게 순행하며, 장군보(pariṇāyakarataṇa)로 정복된 곳을 보호하고, 나머지 보배들로 수용의 즐거움을 누린다. 첫 번째 보배(전륜보)로 노력의 힘(ussahasatti)을 갖추고, 마지막 보배(장군보)로 지략의 힘(mantasatti)을 갖추며, 코끼리보·말보·장자보로 지배의 힘(pabhusatti)을 원만히 갖춘다. 여인보와 구슬보로 수용의 즐거움을 누리고, 나머지로 통치권의 즐거움을 누린다. 특히 그중 앞의 셋은 성내지 않음(무진)의 선뿌리에서 생긴 업의 위력으로 성취되고, 중간의 셋은 탐욕 없음(무탐)의 선뿌리에서 생긴 업의 위력으로, 마지막 하나는 어리석음 없음(무치)의 선뿌리에서 생긴 업의 위력으로 성취된다.

Sūrāti sattivanto, nibbhayāti atthoti āha ‘‘abhīruno’’ti. Aṅganti kāraṇaṃ. Yena kāraṇena ‘‘vīrā’’ti vucceyyuṃ, taṃ vīraṅgaṃ. Tenāha ‘‘vīriyassetaṃ nāma’’nti. Yāva cakkavāḷapabbatā cakkassa vattanato ‘‘cakkavāḷapabbataṃ sīmaṃ katvā ṭhitasamuddapariyanta’’nti vuttaṃ. Adaṇḍenāti iminā dhanadaṇḍassa sarīradaṇḍassa ca akaraṇaṃ vuttaṃ. Asatthenāti iminā [Pg.185] pana senāya yujjhanassāti tadubhayaṃ dassetuṃ ‘‘na daṇḍenā’’tiādi vuttaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ye katāparādhe satte satampi sahassampi gaṇhanti, te dhanadaṇḍena rajjaṃ kārenti. Ye chejjabhejjaṃ anusāsanti, te satthadaṇḍena. Ahaṃ pana duvidhampi daṇḍaṃ pahāya adaṇḍena ajjhāvasiṃ. Ye ekatodhārādinā satthena paraṃ viheṭhenti, te satthena rajjaṃ kārenti nāma. Ahaṃ pana satthena khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ kassaci anuppādetvā dhammeneva ‘‘ehi kho, mahārājā’’ti evaṃ paṭirājūhi sampaṭicchitāgamano vuttappakāraṃ pathaviṃ abhijinitvā ajjhāvasiṃ, abhivijinitvā sāmī hutvā vasinti.

'용맹한 자들(sūrā)'이란 능력을 갖춘 자들이며, '두려움이 없는 자들'이라는 뜻이기에 '겁내지 않는 자들(abhīruno)'이라고 하였다. '요소(aṅga)'란 원인을 뜻한다. 그 원인으로 인해 '용사(vīrā)'라고 불리게 되는 것이 '용사의 요소(vīraṅga)'이다. 그래서 '이것은 정진(vīriya)의 이름이다'라고 하였다. 철위산에 이르기까지 바퀴가 굴러가므로 '철위산을 경계로 삼고 바다를 끝으로 하여'라고 하였다. '형벌 없이(adaṇḍena)'라는 말은 재산형이나 신체형을 가하지 않음을 뜻한다. '무기 없이(asatthena)'라는 말은 군대의 전투를 통하지 않음을 뜻하며, '형벌이 아니라'는 등의 말로 이 두 가지를 보여주었다. 그 의미는 이러하다. 죄를 지은 중생들을 백 명이나 천 명씩 잡아 가두는 자들은 재산형으로 나라를 다스린다. 신체를 자르거나 부수라고 명령하는 자들은 무력의 형벌로 다스린다. 그러나 나는 두 종류의 형벌을 모두 버리고 형벌 없이 다스렸다. 한쪽 날이 있는 무기 등으로 타인을 해치는 자들은 무기로 나라를 다스리는 자들이다. 그러나 나는 무기로 작은 파리가 마시는 정도의 피도 흘리게 하지 않고, 여법하게 '어서 오십시오, 대왕이시여'라고 주변 왕들의 영접을 받으며, 앞에서 말한 방식대로 대지를 정복하여 다스렸으니, 완전히 정복하여 주인이 되어 머물렀다는 것이다.

Iti bhagavā attānaṃ kāyasakkhiṃ katvā puññānaṃ vipākamahantataṃ pakāsetvā idāni tamevatthaṃ gāthābandhanena dassento ‘‘passa, puññānaṃ vipāka’’ntiādimāha. Sukhesinoti ālapanavacanametaṃ, tena sukhapariyesake satte āmanteti. Pāḷiyaṃ pana ‘‘passathā’’ti vattabbe ‘‘passā’’ti vacanabyattayo katoti daṭṭhabbo. Manussānaṃ ure satthaṃ ṭhapetvā icchitadhanaharaṇādinā vā sāhasakāritāya sāhasikā, tesaṃ kammaṃ sāhasikakammaṃ. Pathaviyā issaro pathabyoti āha ‘‘puthavisāmiko’’ti.

이와 같이 세존께서는 스스로 몸소 증인이 되어 공덕의 과보가 큼을 밝히신 뒤, 이제 그 의미를 게송의 형식으로 보여주시려고 '보라, 공덕의 과보를' 등으로 말씀하셨다. '행복을 구하는 자들이여(sukhesino)'는 호칭어로서, 이를 통해 행복을 추구하는 중생들을 부르신 것이다. 빠알리 원문에서는 [복수인] 'passathā(보라)'라고 해야 할 곳에 [단수인] 'passa'로 어형 변화가 일어난 것으로 보아야 한다. 사람들의 가슴에 무기를 들이대고 원하는 재물을 빼앗는 등의 폭력을 행하기에 '폭력적인 자들(sāhasikā)'이라 하며, 그들의 행위가 '폭력적인 행위(sāhasikakamma)'이다. 대지의 주인은 'pathabya'이기에 '대지의 주인(puthavisāmiko)'이라 하였다.

Mettasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

자애경(Mettasutta) 주해를 마친다.

10. Bhariyāsuttavaṇṇanā

10. 아내경(Bhariyāsuttavaṇṇanā) 주해

63. Dasame uccāsaddā mahāsaddā uddhaṃ uggatattā uccaṃ patthaṭattā mahantaṃ avinibbhogaṃ vinibhuñjitvā gahetuṃ asakkuṇeyyaṃ saddaṃ karontā vadanti. Vacīghosopi hi bahūhi ekajjhaṃ pavattito atthato ca saddato ca duravabodho kevalaṃ mahānigghoso eva hutvā sotapathamāgacchati. Macchavilopeti macche vilumpitvā viya gahaṇe, macchānaṃ vā vilumpane. Kevaṭṭānañhi macchapacchiṭṭhapitaṭṭhāne mahājano sannipatitvā ‘‘idha aññaṃ ekaṃ macchaṃ dehi, ekaṃ macchaphālaṃ dehi, etassa te mahā dinno, mayhaṃ khuddako’’ti evaṃ uccāsaddamahāsaddaṃ karonti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘kevaṭṭānaṃ macchapacchiṃ otāretvā ṭhitaṭṭhāne’’ti. Macchaggahaṇatthaṃ jāle pakkhittepi tasmiṃ ṭhāne kevaṭṭā ceva aññe ca ‘‘paviṭṭho na paviṭṭho[Pg.186], gahito na gahito’’ti mahāsaddaṃ karonti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘jāle vā…pe… mahāsaddo hotī’’ti. Kattabbavattanti pādaparikammādikattabbakiccaṃ. Kharāti cittena vācāya ca kakkhaḷā. Sesamettha uttānameva.

63. 열 번째 소경전에서 ‘크고 높은 소리(uccāsaddā mahāsaddā)’란 소리가 위로 올라가고 널리 퍼짐으로써 크게 뒤섞여 구별하기 어려운 소리를 내며 말하는 것을 의미한다. 말소리라도 많은 사람들이 일제히 내면 뜻으로나 소리로 알아듣기 어렵고 오직 큰 소음(mahānigghoso)만 되어 귓가에 들려온다. ‘물고기를 가로챌 때(macchavilope)’란 물고기를 가로채는 것처럼 붙잡는 것이나, 물고기를 약탈하는 상황을 말한다. 어부들이 물고기 광주리를 내려놓은 곳에 많은 사람들이 모여 “여기 다른 물고기 한 마리 주시오, 물고기 한 조각 주시오, 저 사람에게는 큰 것을 주면서 나에게는 작은 것을 주오”라고 하며 이처럼 크고 높은 소리를 낸다. 그것을 가리켜 “어부들이 물고기 광주리를 내려놓고 서 있는 곳에서”라고 설해진 것이다. 물고기를 잡기 위해 그물을 던졌을 때도 그 장소에서 어부들과 다른 사람들이 “들어왔다 안 들어왔다, 잡혔다 안 잡혔다”라고 큰 소리를 낸다. 그것을 가리켜 “그물에서… (중략) …큰 소리가 난다”라고 설해진 것이다. ‘행해야 할 의무(kattabbavatta)’란 발을 씻겨드리는 등의 행해야 할 소임(kattabbakicca)을 말한다. ‘거친(kharā)’이란 마음으로나 말로나 거친 것을 말한다. 여기서 나머지는 명백하다.

Bhariyāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

아내 경의 설명(Bhariyāsuttavaṇṇanā)이 끝났다.

11. Kodhanasuttavaṇṇanā

11. 분노 경의 설명(Kodhanasuttavaṇṇanā)

64. Ekādasame sapattakaraṇāti vā sapattehi kātabbā. Kodhananti kujjhanasīlaṃ. Kodhanoyanti kujjhano ayaṃ. Ayanti ca nipātamattaṃ. Kodhaparetoti kodhena anugato, parābhibhūto vā. Dubbaṇṇova hotīti pakatiyā vaṇṇavāpi alaṅkatappaṭiyattopi mukhavikārādivasena virūpo eva hoti. Etarahi āyatiñcāti kodhābhibhūtassa ekantamidaṃ phalanti dīpetuṃ ‘‘dubbaṇṇovā’’ti avadhāraṇaṃ katvā puna ‘‘kodhābhibhūto’’ti vuttaṃ.

64. 열한 번째 소경전에서 ‘원수가 하는 일(sapattakaraṇā)’이란 원수들이 하는 일 혹은 원수들에 의해 행해지는 일을 말한다. ‘분노하는(kodhana)’이란 화를 내는 성품을 가진 것이다. ‘이 분노하는 자(kodhanoyaṃ)’는 ‘화내는 이(kujjhano)’와 ‘이(ayaṃ)’의 결합이다. ‘ayaṃ’은 어조사일 뿐이다. ‘분노에 휩싸인(kodhapareto)’이란 분노가 뒤따르거나 분노에 정복된 것을 뜻한다. ‘용모가 추해진다(dubbaṇṇova hoti)’는 것은 본래 용모가 수려하고 장식을 잘 갖추었더라도 얼굴의 변형 등으로 인해 추하게 되는 것을 말한다. ‘현재와 미래에’라는 것은 분노에 정복된 자에게 이것이 결정적인 결과임을 밝히기 위해 ‘용모가 추해진다’라고 단정한 뒤 다시 ‘분노에 정복된’이라고 설한 것이다.

Ayasabhāvanti akittimabhāvaṃ. Attano paresañca anatthaṃ janetīti anatthajanano. Antaratoti abbhantarato, cittato vā. Taṃ jano nāvabujjhatīti kodhasaṅkhātaṃ antarato abbhantare attano citteyeva jātaṃ anatthajananacittappakopanādibhayaṃ bhayahetuṃ ayaṃ bālamahājano na jānāti. Yanti yattha. Bhummatthe hi etaṃ paccattavacanaṃ. Yasmiṃ kāle kodho sahate naraṃ, andhatamaṃ tadā hotīti sambandho. Yanti vā kāraṇavacanaṃ, yasmā kodho uppajjamāno naraṃ sahate abhibhavati, tasmā andhatamaṃ tadā hoti, yadā kuddhoti attho yaṃ-taṃ-saddānaṃ ekantasambandhabhāvato. Atha vā yanti kiriyāparāmasanaṃ. Sahateti yadetaṃ kodhassa sahanaṃ abhibhavanaṃ, etaṃ andhatamaṃ bhavananti attho. Atha vā yaṃ naraṃ kodho sahate abhibhavati, tassa andhatamaṃ tadā hoti. Tato ca kuddho atthaṃ na jānāti, kuddho dhammaṃ na passatīti.

‘불명예스러운 상태(ayasabhāva)’란 명성이 없는 상태를 말한다. 자신과 타인에게 해로움을 일으키므로 ‘해로움을 일으키는 것(anatthajanano)’이라 한다. ‘내부에서(antarato)’란 안에서, 혹은 마음으로부터를 뜻한다. ‘사람들이 그것을 깨닫지 못한다’는 것은 분노라고 하는, 자신의 마음속에서 생겨나 해로움을 일으키고 마음을 동요시키는 등의 두려움의 원인을 이 어리석은 중생들이 알지 못한다는 뜻이다. ‘yaṃ’은 ‘어느 곳에서(yattha)’의 의미이다. 이는 처격의 의미를 지닌 주격 표현이다. ‘분노가 사람을 압도할 때, 그때 칠흑 같은 어둠이 있게 된다’는 문맥이다. 또는 ‘yaṃ’은 원인을 나타내는 말로, 분노가 일어나 사람을 압도하기 때문에 분노했을 때 칠흑 같은 어둠이 있게 된다는 뜻이다. 이는 yaṃ과 taṃ이라는 단어가 필연적으로 연결되기 때문이다. 또는 ‘yaṃ’은 행위를 지칭한다. 분노가 압도하고 정복하는 것, 이것이 곧 칠흑 같은 어둠이 된다는 뜻이다. 또는 분노가 어떤 사람을 압도하면 그에게 그때 칠흑 같은 어둠이 있게 된다. 그리하여 “분노한 자는 이익을 알지 못하고, 분노한 자는 법을 보지 못한다”라고 한 것이다.

Bhūnaṃ vuccati vuddhi, tassa hananaṃ ghāto etesanti bhūnahaccāni. Tenāha ‘‘hatavuddhīnī’’ti. Dama-saddena vuttamevatthaṃ vibhāvetuṃ paññāvīriyena [Pg.187] diṭṭhiyāti vuttanti dassento ‘‘katarena damenā’’tiādimāha. Anekattho hi dama-saddo. ‘‘Saccena danto damasā upeto, vedantagū vusitabrahmacariyo’’ti (saṃ. ni. 1.195; su. ni. 467) ettha hi indriyasaṃvaro damoti vutto ‘‘manacchaṭṭhāni indriyāni dametī’’ti katvā. ‘‘Yadi saccā damā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjatī’’ti (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 191) ettha paññā damo ‘‘saṃkilesaṃ dameti pajahatī’’ti katvā. ‘‘Dānena damena saṃyamena saccavajjena atthi puññaṃ, atthi puññassa āgamo’’ti (saṃ. ni. 4.365) ettha uposathakammaṃ damo ‘‘upavasanavasena kāyakammādīni dametī’’ti katvā. ‘‘Sakkhissasi kho tvaṃ, puṇṇa, iminā damūpasamena samannāgato sunāparantasmiṃ janapadantare viharitu’’nti (ma. ni. 3.396; saṃ. ni. 4.88) ettha adhivāsanakkhanti damo ‘‘kodhūpanāhamakkhādike dameti vinodetī’’ti katvā. ‘‘Na mānakāmassa damo idhatthi, na monamatthi asamāhitassā’’ti (saṃ. ni. 1.9) ettha abhisambojjhaṅgādiko samādhipakkhiko dhammo damo ‘‘dammati cittaṃ etenā’’ti katvā. Idhāpi ‘‘taṃ damena samucchinde, paññāvīriyena diṭṭhiyā’’ti vacanato dama-saddena paññāvīriyadiṭṭhiyo vuttā.

‘bhū’는 번영(vuddhi)을 말하며, 그것을 파괴하고 죽이는 것이므로 ‘번영을 파괴함(bhūnahaccāni)’이라 한다. 그래서 “성장을 파괴하는 것(hatavuddhīni)”이라 하였다. ‘절제(dama)’라는 단어로 설해진 의미를 지혜와 정진과 견해로써 상세히 설명하기 위해 “어떤 절제인가” 등으로 시작하는 말을 하였다. ‘절제(dama)’라는 단어는 여러 의미가 있기 때문이다. “진실로써 길들여지고 절제를 갖추었으며, 지혜의 끝에 도달하고 청정행을 닦은 이”(Saṃ. ni. 1.195)에서 절제는 “여섯 감관을 길들이기 때문”에 감관의 단속(indriyasaṃvara)을 뜻한다. “만약 진실, 절제, 관대함, 인내가 있다면”(Saṃ. ni. 1.246)에서 절제는 “번뇌를 굴복시키고 버리기 때문”에 지혜(paññā)를 뜻한다. “보시와 절제와 자제와 진실한 말로써 복이 있고 복의 과보가 있다”(Saṃ. ni. 4.365)에서 절제는 “금욕을 통해 신업 등을 다스리기 때문”에 포살의 실천(uposathakamma)을 뜻한다. “뿐나여, 그대는 이러한 절제와 고요를 갖추고 수나빠란따 지방에서 머물 수 있겠는가”(Ma. ni. 3.396)에서 절제는 “분노와 원한 등을 다스리고 물리치기 때문”에 수용하는 인내(adhivāsanakkhanti)를 뜻한다. “자만을 바라는 자에게는 절제가 없고, 집중하지 못한 자에게는 성자의 침묵이 없다”(Saṃ. ni. 1.9)에서 절제는 “이것으로써 마음이 길들여지기 때문”에 깨달음의 구성 요소(bojjhaṅga) 등 삼매의 편에 선 법을 뜻한다. 여기서도 “그것을 절제로써 끊어라, 지혜와 정진과 견해로써”라고 하였으므로 ‘절제(dama)’라는 단어로 지혜와 정진과 견해를 말한 것이다.

Kodhanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

분노 경의 설명(Kodhanasuttavaṇṇanā)이 끝났다.

Abyākatavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

무기 품의 설명(Abyākatavaggavaṇṇanā)이 끝났다.

7. Mahāvaggo

7. 대품(Mahāvaggo)

1-2. Hiriottappasuttādivaṇṇanā

1-2. 히리옷땁빠 경 등의 설명(Hiriottappasuttādivaṇṇanā)

65-66. Sattamassa paṭhamaṃ uttānameva. Dutiye tayo saṃvaṭṭāti āposaṃvaṭṭo, tejosaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti tayo saṃvaṭṭā. Tisso saṃvaṭṭasīmāti ābhassarā, subhakiṇhā, vehapphalāti tisso saṃvaṭṭasīmā. Yadā hi kappo tejena saṃvaṭṭati vinassati, tadā ābhassarato heṭṭhā agginā ḍayhati. Yadā āpena saṃvaṭṭati, tadā subhakiṇhato heṭṭhā udakena vilīyati. Yadā vāyunā saṃvaṭṭati, tadā vehapphalato heṭṭhā vāyunā viddhaṃsati. Vitthārato pana sadāpi ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassati. Buddhakkhettaṃ nāma tividhaṃ hoti jātikkhettaṃ āṇākkhettaṃ [Pg.188] visayakkhettanti. Tattha jātikkhettaṃ nāma dasasahassacakkavāḷapariyantaṃ hoti, yaṃ tathāgatassa paṭisandhigahaṇādīsu kampati. Āṇākkhettaṃ koṭisahassacakkavāḷapariyantaṃ, yattha ratanasuttaṃ (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) khandhaparittaṃ (a. ni. 4.67; cūḷava. 251) dhajaggaparittaṃ (saṃ. ni. 1.249). Āṭānāṭiyaparittaṃ (dī. ni. 3.275 ādayo), moraparittanti (jā. 1.2.17-18) imesaṃ parittānaṃ ānubhāvo vattati. Visayakkhettaṃ anantamaparimāṇaṃ, yaṃ ‘‘yāvatā vā pana ākaṅkheyyā’’ti vuttaṃ. Evametesu tīsu buddhakkhettesu ekaṃ āṇākkhettaṃ vinassati. Tasmiṃ pana vinassante jātikkhettaṃ vinaṭṭhameva hoti. Vinassantañca ekatova vinassati, saṇṭhahantampi ekatova saṇṭhahati.

65-66. 일곱 번째 품의 첫 번째 경은 그 의미가 분명하다. 두 번째 경에서 '세 가지 파멸(saṃvaṭṭa)'이란 물에 의한 파멸, 불에 의한 파멸, 바람에 의한 파멸의 세 가지 파멸을 말한다. '세 가지 파멸의 경계(saṃvaṭṭasīmā)'란 광음천(Ābhassara), 변정천(Subhakiṇha), 광과천(Vehapphala)의 세 가지 파멸의 경계이다. 겁(kappa)이 불에 의해 파멸하고 멸망할 때는 광음천 아래가 불에 탄다. 물에 의해 파멸할 때는 변정천 아래가 물에 녹는다. 바람에 의해 파멸할 때는 광과천 아래가 바람에 의해 흩어진다. 상세히 말하자면, 항상 하나의 불찰(佛刹, buddhakkhetta)이 멸망한다. 불찰은 세 종류가 있으니, 생장불찰(jātikkhetta), 위령불찰(āṇākkhetta), 경계불찰(visayakkhetta)이다. 여기서 생장불찰이란 일만 세계(cakkavāḷa)의 범위를 말하며, 여래께서 수태하실 때 등에 진동하는 곳이다. 위령불찰은 일천억 세계의 범위로, 보배경, 자애경, 기당경, 아따나띠야경, 공작경 등 이러한 보호주(paritta)들의 위력이 미치는 곳이다. 경계불찰은 '원하는 만큼'이라고 설해진 것처럼 끝이 없고 무한하다. 이 세 가지 불찰 중에서 하나의 위령불찰이 멸망한다. 그것이 멸망할 때 생장불찰은 이미 멸망한 상태이다. 멸망할 때도 동시에 멸망하고, 형성될 때도 동시에 형성된다.

Tīṇi saṃvaṭṭamūlānīti rāgadosamohasaṅkhātāni tīṇi saṃvaṭṭakāraṇāni. Rāgādīsu hi akusalamūlesu ussannesu loko vinassati. Tathā hi rāge ussannatare agginā vinassati, dose ussannatare udakena, mohe ussannatare vātena. Keci pana ‘‘dose ussannatare agginā, rāge udakenā’’ti vadanti.

'세 가지 파멸의 뿌리'란 탐욕(rāga), 성냄(dosa), 미혹(moha)이라 불리는 세 가지 파멸의 원인을 말한다. 탐욕 등의 불선근(akusalamūla)이 치성할 때 세상은 멸망한다. 즉, 탐욕이 아주 치성하면 불에 의해 멸망하고, 성냄이 아주 치성하면 물에 의해, 미혹이 아주 치성하면 바람에 의해 멸망한다. 그러나 어떤 이들은 '성냄이 아주 치성하면 불에 의해, 탐욕은 물에 의해 멸망한다'고 말하기도 한다.

Tīṇi kolāhalānīti kappakolāhalaṃ, buddhakolāhalaṃ, cakkavattikolāhalanti tīṇi kolāhalāni. Tattha ‘‘vassasatasahassamatthake kappuṭṭhānaṃ nāma bhavissatī’’tiādinā devatāhi ugghositasaddo kappakolāhalaṃ nāma hoti. ‘‘Ito vassasatasahassamatthake loko vinassissati, mettaṃ, mārisā, bhāvetha karuṇaṃ muditaṃ upekkha’’nti manussapathe devatā ghosantiyo caranti. ‘‘Vassasahassamatthake buddho uppajjissatī’’ti buddhakolāhalaṃ nāma hoti. ‘‘Ito vassasahassamatthake buddho uppajjitvā dhammānudhammappaṭipanno saṅgharatanena parivārito dhammaṃ desento vicarissatī’’ti devatā ugghosanti. ‘‘Vassasatamatthake pana cakkavattī uppajjissatī’’ti cakkavattikolāhalaṃ nāma hoti. ‘‘Ito vassasatamatthake sattaratanasampanno cātuddīpissaro sahassaparivāro vehāsaṅgamo cakkavattī rājā uppajjissatī’’ti devatā ugghosanti.

'세 가지 소동(kolāhala)'이란 겁의 소동(kappakolāhala), 부처의 소동(buddhakolāhala), 전륜성왕의 소동(cakkavattikolāhala)의 세 가지 소동을 말한다. 그중 '십만 년 후에 겁의 소멸이 있을 것이다'라고 천신들이 선포하는 소리가 겁의 소동이다. 천신들은 인간들이 다니는 길에서 '이제부터 십만 년 후에 세상이 멸망할 것이니, 벗들이여, 자애를 닦고 연민과 기쁨과 평온을 닦으시오'라고 외치며 다닌다. '일천 년 후에 부처님께서 출현하실 것이다'라는 것이 부처의 소동이다. 천신들은 '이제부터 일천 년 후에 부처님께서 출현하시어 법에 따라 법을 실천하시고, 승가라는 보배에 둘러싸여 법을 설하며 유행하실 것이다'라고 선포한다. '백 년 후에 전륜성왕이 출현하실 것이다'라는 것이 전륜성왕의 소동이다. 천신들은 '이제부터 백 년 후에 일곱 가지 보배를 갖추고 네 대륙의 주인이자 천 명의 권속을 거느리고 하늘을 날아다니는 전륜성왕이 출현하실 것이다'라고 선포한다.

Aciraṭṭhena na dhuvāti udakabubbuḷādayo viya na ciraṭṭhāyitāya dhuvabhāvarahitā. Assāsarahitāti supinake pītapānīyaṃ viya anulittacandanaṃ viya ca assāsavirahitā.

오래 머물지 못한다는 의미에서 '영원하지 않다(na dhuvā)'는 것은 물거품 등과 같이 오래 유지되지 않으므로 영원함이 없다는 것이다. '위안이 없다(assāsarahitā)'는 것은 꿈속에서 마신 물이나 몸에 바른 향나무와 같이 참된 위안이 없음을 뜻한다.

Upakappanameghoti [Pg.189] kappavināsakameghaṃ sandhāya vadati. Yasmiñhi samaye kappo agginā nassati, āditova kappavināsakamahāmegho uṭṭhahitvā koṭisatasahassacakkavāḷe ekamahāvassaṃ vassati. Manussā tuṭṭhahaṭṭhā sabbabījāni nīharitvā vapanti. Sassesu pana gokhāyitakamattesu jātesu gadrabharavaṃ ravanto ekabindumpi na vassati, tadā pacchinnaṃ pacchinnameva vassaṃ hoti. Tenāha ‘‘tadā nikkhantabījaṃ..pe… ekabindumpi devo na vassatī’’ti. ‘‘Vassasatasahassa accayena kappavuṭṭhānaṃ bhavissatī’’tiādinā devatāhi vuttavacanaṃ sutvā yebhuyyena manussā ca bhummadevatā ca saṃvegajātā aññamaññaṃ muducittā hutvā mettādīni puññānī katvā devaloke nibbattanti, avīcito paṭṭhāya tuccho hotīti.

'겁을 멸하는 비구름(Upakappanamegha)'은 겁을 멸망시키는 비구름을 가리킨다. 겁이 불에 의해 멸망할 때, 처음에 겁을 멸하는 거대한 비구름이 일어나 십조(十兆) 세계에 거대한 비를 내린다. 사람들은 기뻐하며 모든 씨앗을 꺼내어 뿌린다. 그러나 곡식들이 소가 뜯어먹을 정도로 자랐을 때, 나귀 울음소리 같은 소리를 내며 한 방울의 비도 내리지 않게 되어 비가 완전히 끊어지게 된다. 그래서 '그때 내놓은 씨앗이... (중략) ...하늘은 한 방울의 비도 내리지 않는다'라고 하였다. '십만 년이 지나면 겁의 소멸이 있을 것이다'라는 천신들의 말을 듣고 대부분의 인간들과 지거천(地居天)들은 두려움과 떨림을 느껴 서로 부드러운 마음을 갖게 되고, 자애 등의 공덕을 지어 천상 세계에 태어난다. 그 결과 아비지옥에서부터 시작하여 세상은 텅 비게 된다.

Pañca bījajātānīti mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījanti pañca bījāni jātāni. Tattha mūlabījanti vacā, vacattaṃ, haliddaṃ, siṅgiveranti evamādi. Khandhabījanti assattho, nigrodhoti evamādi. Phaḷubījanti ucchu, veḷu, naḷoti evamādi. Aggabījanti ajjukaṃ, phaṇijjakanti evamādi. Bījabījanti vīhiādi pubbaṇṇañceva muggamāsādiaparaṇṇañca. Paccayantarasamavāye visadisuppattiyā visesakāraṇabhāvato ruhanasamatthe sāraphale niruḷho bīja-saddo tadatthasiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti mūlādito nivattanatthaṃ ekena bīja-saddena visesetvā vuttaṃ ‘‘bījabīja’’nti ‘‘rūparūpaṃ (visuddhi. 2.449) dukkhadukkha’’nti (saṃ. ni. 4.327) yathā. Yathā phalapākapariyantā osadhirukkhā veḷukadaliādayo.

'다섯 가지 종자(bījajāta)'란 뿌리 종자(mūlabīja), 줄기 종자(khandhabīja), 마디 종자(phaḷubīja), 삽수 종자(aggabīja), 씨앗 종자(bījabīja)의 다섯 가지 종자를 말한다. 여기서 뿌리 종자란 창포, 강황, 생강 등과 같은 것이다. 줄기 종자란 보리수, 니그로다 나무 등과 같은 것이다. 마디 종자란 사탕수수, 대나무, 갈대 등과 같은 것이다. 삽수 종자란 눈개승마, 배초향 등과 같은 것이다. 씨앗 종자란 벼 등의 곡식과 콩, 팥 등의 잡곡이다. 다른 조건들이 갖추어졌을 때 같은 종류를 발생시키는 특별한 원인이 되기에 싹을 틔울 능력이 있는 알찬 열매에 '종자(bīja)'라는 단어가 확립되었으나, 그 의미를 실현하기 위해 뿌리 등에도 사용된다. 따라서 뿌리 등과 구별하기 위해 '종자'라는 단어를 덧붙여 '씨앗 종자(bījabīja)'라고 특별히 부른 것이니, 이는 '색 그 자체(rūparūpa)'나 '고통 그 자체(dukkhadukkha)'라고 하는 것과 같다. 또한 열매가 익으면 죽는 대나무나 바나나 나무와 같은 일년생 식물을 말한다.

Yaṃ kadācītiādīsu yanti nipātamattaṃ. Kadācīti kismiñci kāle. Karahacīti tasseva vevacanaṃ. Dīghassa addhunoti dīghassa kālassa. Accayenāti atikkamena. Sesamettha uttānameva.

'어느 때에(yaṃ kadāci)' 등에서 'yaṃ'은 불변사일 뿐이다. 'kadāci'는 어떤 때에라는 뜻이다. 'karahaci'는 그것의 유의어이다. '긴 세월의(dīghassa addhuno)'는 긴 시간의라는 뜻이다. '경과로써(accayena)'는 지남으로써라는 뜻이다. 나머지는 여기서 그 의미가 분명하다.

Hiriottappasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

양심과 수치심의 경(Hiriottappasutta) 등의 주석이 끝났다.

3. Nagaropamasuttavaṇṇanā

3. 도시의 비유 경(Nagaropamasutta)의 주석

67. Tatiye paccante bhavaṃ paccantimaṃ. ‘‘Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.4) viya alaṅkāravacano parikkhārasaddoti āha ‘‘nagarālaṅkārehi alaṅkata’’nti. Parivāravacanopi vaṭṭatiyeva ‘‘satta samādhiparikkhārā’’tiādīsu [Pg.190] (dī. ni. 3.330) viya. Nemaṃ vuccati thambhādīhi anupatabhūmippadesoti āha ‘‘gambhīraāvāṭā’’ti, gambhīraṃ bhūmiṃ anuppaviṭṭhāti attho. Suṭṭhu sannisīdāpitāti bhūmiṃ nikhanitvā sammadeva ṭhapitā.

67. 세 번째 경에서, 변방에 있는 것을 '변경(paccantima)'이라 한다. '계율을 장구(parikkhāra)로 한 수레, 선정의 차축, 정진의 바퀴' 등에서처럼 'parikkhāra'라는 단어는 장식의 의미이므로 '도시의 시설들로 장식된'이라고 하였다. '일곱 가지 삼매의 구성 요소(parikkhāra)' 등에서처럼 권속의 의미로도 쓰인다. 기둥 등이 박혀 있는 지면의 부위를 '기초(nema)'라 부르므로 '깊은 해자(gambhīraāvāṭā)'라고 하였으니, 깊은 땅속으로 들어갔다는 뜻이다. '잘 안착된(suṭṭhu sannisīdāpitā)'이란 땅을 파고 제대로 세워졌다는 뜻이다.

Anupariyāyeti etenāti anupariyāyo, soyeva pathoti anupariyāyapatho, parito pākārassa anuyāyamaggo.

이것에 의해서 주위를 돌아다닌다고 해서 아누빠리야야(anupariyāya, 순행)라 하며, 그것이 바로 길이라서 아누빠리야야빠타(anupariyāyapatha, 순행로)이니, 성벽 주위를 따라가는 길이다.

Hatthiṃ ārohanti ārohāpayanti cāti hatthārohā (dī. ni. ṭī. 1.163). Yena hi payogena puriso hatthino ārohanayoggo hoti, hatthissa taṃ payogaṃ vidhāyantānaṃ sabbesampetesaṃ gahaṇaṃ. Tenāha ‘‘sabbepī’’tiādi. Tattha hatthācariyā nāma ye hatthino hatthārohakānañca sikkhāpakā. Hatthivejjā nāma hatthibhisakkā. Hatthibandhā nāma hatthīnaṃ pādarakkhakā. Ādi-saddena hatthīnaṃ yavapadāyakādike saṅgaṇhāti. Assārohā rathikāti etthāpi eseva nayo. Rathe niyuttā rathikā. Ratharakkhā nāma rathassa āṇirakkhakā. Dhanuṃ gaṇhanti gaṇhāpenti cāti dhanuggahā, issāsā dhanusippassa sikkhāpakā ca. Tenāha ‘‘dhanuācariyā issāsā’’ti. Celena celapaṭākāya yuddhe akanti gacchantīti celakāti āha – ‘‘ye yuddhe jayaddhajaṃ gahetvā purato gacchantī’’ti. Yathā tathā ṭhite senike brūhakaraṇavasena tato tato calayanti uccālentīti calakā. Sakuṇagghiādayo viya maṃsapiṇḍaṃ parasenāsamūhaṃ sāhasikamahāyodhatāya chetvā chetvā dayanti uppatitvā gacchantīti piṇḍadāyakā. Dutiyavikappe piṇḍe dayanti janasammadde uppatantā viya gacchantīti piṇḍadāyakāti attho veditabbo. Uggatuggatāti thāmajavaparakkamādivasena ativiya uggatā, udaggāti attho. Pakkhandantīti attano vīrasūrabhāvena asajjamānā parasenaṃ anupavisantīti attho. Thāmajavabalaparakkamādisampattiyā mahānāgā viya mahānāgā. Ekasūrāti ekākisūrā attano sūrabhāveneva ekākino hutvā yujjhanakā. Sajālikāti savammikā. Saraparittāṇanti cammaparisibbitaṃ kheṭakaṃ, cammamayaṃ vā phalakaṃ. Gharadāsayodhāti attano dāsayodhā.

코끼리에 올라타거나 올라타게 한다고 해서 핫타로하(hatthārohā, 코끼리 기병)라 한다(Dī. Ni. Ṭī. 1.163). 어떤 방책에 의해 사람이 코끼리를 타기에 적합하게 되면, 코끼리에게 그 방책을 행하게 하는 모든 이들을 포함한다. 그래서 '모두 다'라고 말한 것이다. 그중에 핫타짜리야(hatthācariyā)란 코끼리와 코끼리 기병을 훈련시키는 이들이다. 핫티벳자(hatthivejjā)란 코끼리 의사들이다. 핫티반다(hatthibandhā)란 코끼리의 발을 보호하는 이들이다. '등'이라는 단어에는 코끼리에게 보리(먹이)를 주는 이 등을 포함한다. 맛사로하(assārohā, 기마병)와 라티까(rathikā, 전차병)에 대해서도 같은 방식이다. 전차에 배속된 이들이 라티까이다. 라타락카(ratharakkhā)란 전차의 축핀(āṇi)을 보호하는 이들이다. 활을 잡거나 잡게 한다고 해서 다눅가하(dhanuggahā, 궁수)이며, 이사사(issāsā)는 활 쏘는 기술의 교관들이다. 그래서 '활의 스승인 이사사'라고 하였다. 옷이나 깃발을 들고 전쟁터에 가기 때문에 첼라까(celakā)라고 하며, '전쟁에서 승리의 깃발을 들고 앞서가는 이들'이라고 설명한다. 군사들이 서 있는 대로 상황에 따라 증원하기 위해 여기저기 움직이게 하거나 높이 들어 올린다고 해서 짤라까(calakā)라 한다. 매가 고깃덩어리를 낚아채듯, 용맹한 대전사의 기질로 적군의 무리를 베고 베어 도약하며 나아가므로 삔다다야까(piṇḍadāyakā)라 한다. 두 번째 해석으로는 군중의 무리(piṇḍe) 속에서 도약하듯 나아가므로 삔다다야까라고도 이해해야 한다. 욱가뚱가따(uggatuggatā)란 힘과 속도, 용맹함 등으로 매우 드높다는 것이니, 기개가 높다는 뜻이다. 빡칸단띠(pakkhandantī)란 자신의 영웅적 용맹함으로 거침없이 적군 속으로 뛰어든다는 뜻이다. 힘, 속도, 체력, 용맹함 등을 갖추어 마치 큰 코끼리(mahānāga)와 같으므로 마하나가라 한다. 에까수라(ekasūrā)란 홀로 용맹한 이들이니, 자신의 용맹함만으로 홀로 되어 싸우는 이들이다. 사잘리까(sajālikā)란 갑옷을 입은 이들이다. 사라빠릿따나(saraparittāṇa, 화살 보호구)란 가죽으로 꿰맨 방패(kheṭaka)나 가죽으로 된 판(phalaka)을 말한다. 가라다사요다(gharadāsayodhā)란 자기 집의 노예 전사들이다.

Sampakkhandanalakkhaṇāti saddheyyavatthuno evametanti sampakkhandanalakkhaṇā. Sampasādanalakkhaṇāti pasīditabbe vatthusmiṃ pasīdanalakkhaṇā. Okappanasaddhāti [Pg.191] okkantitvā pakkhanditvā adhimuccanaṃ. Pasādanīye vatthusmiṃ pasīdanaṃ pasādasaddhā. Ayaṃ anudhammoti ayaṃ navannaṃ lokuttaradhammānaṃ anulomadhammo. Nibbidābahuloti ukkaṇṭhanābahulo. Saddhā bandhati pātheyyanti saddhā nāmāyaṃ sattassa maraṇavasena mahāpathaṃ saṃvajato mahākantāraṃ paṭipajjato mahāviduggaṃ pakkhandato pātheyyapuṭaṃ bandhati, sambalaṃ vissajjetīti attho. Saddhañhi uppādetvā dānaṃ deti, sīlaṃ rakkhati, uposathakammaṃ karoti. Tenetaṃ vuttaṃ ‘‘saddhā bandhati pātheyya’’nti. Sirīti issariyaṃ. Issariye hi abhimukhībhūte thalatopi jalatopi bhogā āgacchantiyeva. Tenetaṃ vuttaṃ ‘‘sirī bhogānamāsayo’’ti. Saddhā dutiyā purisassa hotīti purisassa devaloke, manussaloke ceva nibbānañca gacchantassa saddhā dutiyā hoti, sahāyakiccaṃ sādheti. Bhattapuṭādīti ādi-saddena dutiyikādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Anekasarasatāti anekasabhāvatā, anekakiccatā vā. Sesaṃ suviññeyyameva.

확신하는 특징(sampakkhandanalakkhaṇā)이란 믿어야 할 대상에 대해 '이와 같다'라고 확신하는 특징이다. 맑게 하는 특징(sampasādanalakkhaṇā)이란 맑아져야 할 대상에 대해 맑아지는 특징이다. 확신하는 믿음(okappanasaddhā)이란 깊이 들어가 뛰어들어 확신하는 것이다. 맑아지는 대상에 대해 맑아지는 것이 청정한 믿음(pasādasaddhā)이다. '이것은 법에 부합하는 것(anudhammo)'이란 아홉 가지 출세간법에 수순하는 법을 말한다. '염오가 많음(nibbidābahulo)'이란 권태로운 마음이 많음을 뜻한다. '믿음은 여비를 마련한다(saddhā bandhati pātheyyaṃ)'는 것은, 믿음이라는 것이 죽음을 통해 큰 길을 여행하고, 큰 광야를 지나고, 험난한 곳으로 뛰어드는 중생을 위해 여비 주머니를 묶어주는 것이니, 양식을 마련해준다는 뜻이다. 왜냐하면 믿음을 일으켜서 보시를 하고, 계를 지키며, 포살을 하기 때문이다. 그래서 '믿음은 여비를 마련한다'라고 설해졌다. 시리(sirī, 복덕)란 권세(issariya)를 말한다. 권세가 앞에 나타나면 육지에서든 물에서든 재물이 찾아오기 마련이다. 그래서 '복덕은 부의 거처이다'라고 설해졌다. '믿음은 사람의 동반자가 된다(saddhā dutiyā purisassa hoti)'는 것은 천상이나 인간계, 그리고 열반으로 가는 사람에게 믿음이 두 번째(동반자)가 되어 친구의 역할을 다한다는 뜻이다. '바리때 주머니 등(bhattapuṭādi)'에서 '등'이라는 말에는 동반자 등이 포함되는 것으로 보아야 한다. '여러 가지 본성(anekasarasatā)'이란 여러 가지 자성을 가졌거나 여러 가지 역할을 함을 뜻한다. 나머지는 쉽게 이해할 수 있다.

Nagaropamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

성곽의 비유 경(Nagaropama-sutta)의 주해(vaṇṇanā)가 끝났다.

4. Dhammaññūsuttavaṇṇanā

4. 법을 아는 자의 경(Dhammaññū-sutta)의 주해

68. Catutthe suttageyyādidhammaṃ jānātīti dhammaññū. Tassa tasseva suttageyyādinā bhāsitassa tadaññassa suttapadatthassa bodhakassa saddassa atthakusalatāvasena atthaṃ jānātīti atthaññū. ‘‘Ettakomhi sīlena samādhinā paññāyā’’ti evaṃ yathā attano pamāṇajānanavasena attānaṃ jānātīti attaññū. Paṭiggahaṇaparibhogapariyesanavissajjanesu mattaṃ jānātīti mattaññū. Niddese pana paṭiggahaṇamattaññutāya eva paribhogādimattaññutā pabodhitā hotīti paṭiggahaṇamattaññutāva dassitā. ‘‘Ayaṃ kālo uddesassa, ayaṃ kālo paripucchāya, ayaṃ kālo yogassa adhigamāyā’’ti evaṃ kālaṃ jānātīti kālaññū. Tattha pañca vassāni uddesassa kālo, dasa paripucchāya, idaṃ atisambādhaṃ, atikkhapaññassa tāvatā kālena tīretuṃ asakkuṇeyyattā dasa vassāni uddesassa kālo, vīsati paripucchāya, tato paraṃ yoge kammaṃ kātabbaṃ. Khattiyaparisādikaṃ [Pg.192] aṭṭhavidhaṃ parisaṃ jānātīti parisaññū. Bhikkhuparisādikaṃ catubbidhaṃ, khattiyaparisādikaṃ manussaparisaṃyeva puna catubbidhaṃ gahetvā aṭṭhavidhaṃ vadanti apare. Niddese panassa khattiyaparisādicatubbidhaparisaggahaṇaṃ nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘Imaṃ me sevantassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, tasmā ayaṃ puggalo sevitabbo, vipariyāyato añño asevitabbo’’ti sevitabbāsevitabbapuggalaṃ jānātīti puggalaparoparaññū. Evañhi tesaṃ puggalānaṃ paroparaṃ ukkaṭṭhanihīnataṃ jānāti nāma. Niddesepissa sevitabbāsevitabbapuggale vibhāvanameva samaṇakathākatanti daṭṭhabbaṃ.

68. 네 번째(경)에서 경(sutta)과 응송(geyya) 등의 법을 아는 이를 담망뉴(dhammaññū, 법을 아는 자)라 한다. 각각의 경과 응송 등으로 설해진 것이나 그 밖의 경의 구절의 뜻을 드러내는 말의 의미에 능숙하여 그 뜻을 아는 이를 앗탕뉴(atthaññū, 뜻을 아는 자)라 한다. '나는 계·정·혜에 있어 이 정도이다'라고 이와 같이 자신의 분량을 아는 것을 통해 자신을 아는 이를 앗땅뉴(attaññū, 자신을 아는 자)라 한다. 수용, 사용, 구함, 지출에 있어서 적절한 정도를 아는 이를 맛땅뉴(mattaññū, 적절함을 아는 자)라 한다. 주석(niddesa)에서는 수용의 적절함을 아는 것만으로도 사용 등의 적절함이 드러나기에 수용의 적절함만을 보여주었다. '지금은 암송할 시간이다, 지금은 질문할 시간이다, 지금은 수행에 전념할 시간이다'라고 이와 같이 시간을 아는 이를 깔랑뉴(kālaññū, 시간을 아는 자)라 한다. 그중 암송의 시간은 5년, 질문의 시간은 10년인데, 이것은 매우 제약된 것이어서, 지혜가 아주 날카로운 이도 그 정도 시간에 다 끝낼 수 없으므로 암송의 시간은 10년, 질문의 시간은 20년이며, 그 후에 수행에 전념해야 한다. 왕족의 회중 등 여덟 종류의 회중을 아는 이를 빠리상뉴(parisaññū, 회중을 아는 자)라 한다. 비구 회중 등 네 종류가 있고, 왕족의 회중 등 인간의 회중만을 다시 네 종류로 취하여 여덟 종류라고 다른 이들은 말한다. 주석에서의 왕족의 회중 등 네 종류의 회중을 취한 것은 단지 예시일 뿐이라고 보아야 한다. '내가 이 사람을 사귀면 불선법은 줄어들고 선법은 늘어난다. 그러므로 이 사람은 사귀어야 할 사람이고, 그 반대인 다른 사람은 사귀지 말아야 할 사람이다'라고 이와 같이 사귀어야 할 사람과 사귀지 말아야 할 사람을 아는 이를 뿌갈라빠로빠랑뉴(puggalaparoparaññū, 사람의 우열을 아는 자)라 한다. 이와 같이 그 사람들의 우월함과 열등함을 아는 것을 말한다. 주석에서 사귀어야 할 사람과 사귀지 말아야 할 사람을 구별한 것은 사문(수행자)들의 이야기를 한 것이라고 보아야 한다.

Dhammaññūsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

법을 아는 자의 경(Dhammaññū-sutta)의 주해(vaṇṇanā)가 끝났다.

5-6. Pāricchattakasuttādivaṇṇanā

5-6. 빠릿찻따까 경(Pāricchattaka-sutta) 등의 주해

69-70. Pañcame patitapalāsoti patitapatto. Ettha paṭhamaṃ paṇḍupalāsataṃ, dutiyaṃ pannapalāsatañca vatvā tatiyaṃ jālakajātatā, catutthaṃ khārakajātatā ca pāḷiyaṃ vuttā. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana mahāgovindasuttavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.294) imameva pāḷiṃ āharitvā dassentena paṭhamaṃ paṇḍupalāsataṃ, dutiyaṃ pannapalāsatañca vatvā tatiyaṃ khārakajātatā, catutthaṃ jālakajātatā ca dassitā. Evañhi tattha vuttaṃ – ‘‘pāricchattake pupphamāne ekaṃ vassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti, te tassa paṇḍupalāsabhāvato paṭṭhāya attamanā honti. Yathāha –

69-70. 다섯 번째 소경에서 'patitapalāso'는 떨어진 잎을 뜻한다. 여기서는 첫 번째는 누런 잎의 상태(paṇḍupalāsa)를, 두 번째는 잎이 떨어진 상태(pannapalāsa)를 말하고 나서, 세 번째는 그물망처럼 형성된 상태(jālakajātā)를, 네 번째는 눈이 트는 상태(khārakajātā)가 성전(Pāḷi)에서 설해졌다. 그러나 디가 니까야 주석서의 마하고빈다 숫타 설명(dī. ni. aṭṭha. 2.294)에서는 이 성전을 인용하여 보여주면서, 첫 번째로 누런 잎의 상태를, 두 번째로 잎이 떨어진 상태를 말하고, 세 번째로 눈이 트는 상태를, 네 번째로 그물망처럼 형성된 상태를 보여주었다. 그곳에서는 이와 같이 설해졌다. — '파리찻타카 나무에 꽃이 피기 시작할 때, (신들은) 1년 동안 시중을 들러 가는데, 그들은 그 나무가 누런 잎이 된 상태에서부터 기뻐한다. 설해진 바와 같다 — '

Yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro, paṇḍupalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti ‘paṇḍupalāso dāni pāricchattako, koviḷāro, na cirasseva pannapalāso bhavissatī’ti. Yasmiṃ samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako, koviḷāro, pannapalāso hoti, jālakajāto hoti, khārakajāto hoti, kuṭumalakajāto hoti, korakajāto hoti, attamanā, bhikkhave[Pg.193], devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti ‘korakajāto dāni pāricchattako koviḷāro, na cirasseva sabbapāliphullo bhavissatī’ti.

비구들이여, 삼십삼천 신들의 파리찻타카 고빌라라 나무가 누런 잎이 될 때, 그때 삼십삼천의 신들은 '이제 파리찻타카 고빌라라 나무가 누런 잎이 되었으니, 머지않아 잎이 떨어질 것이다'라고 하며 기뻐한다. 비구들이여, 삼십삼천 신들의 파리찻타카 고빌라라 나무의 잎이 떨어지고, 그물망처럼 형성되고, 눈이 트고, 봉오리가 맺히고, 꽃부리가 형성될 때, 그때 삼십삼천의 신들은 '이제 파리찻타카 고빌라라 나무에 꽃부리가 형성되었으니, 머지않아 나무 전체에 꽃이 만발할 것이다'라고 하며 기뻐한다."

Līnatthappakāsiniyampi (dī. ni. ṭī. 2.294) ettha evamattho dassito – pannapalāsoti patitapatto. Khārakajātoti jātakhuddakamakuḷo. Ye hi nīlapattakā ativiya khuddakā makuḷā, te ‘‘khārakā’’ti vuccanti. Jālakajātoti tehiyeva khuddakamakuḷehi jātajālako sabbaso jālo viya jāto. Keci pana ‘‘jālakajātoti ekajālo viya jāto’’ti atthaṃ vadanti. Pāricchattako kira khārakaggahaṇakāle sabbatthakameva pallaviko hoti, te cassa pallavā pabhassarapavāḷavaṇṇasamujjalā honti. Tena so sabbaso samujjalanto tiṭṭhati. Kuṭumalajātoti sañjātamahāmakuḷo. Korakajātoti sañjātasūcibhedo sampativikasamānāvattho. Sabbapāliphulloti sabbaso phullitavikasitoti. Ayañca anukkamo dīghabhāṇakānaṃ vaḷañjanānukkamena dassito, na ettha ācariyassa virodho āsaṅkitabbo.

리낱타빠카시니(Līnatthappakāsinī, dī. ni. ṭī. 2.294)에서도 여기서 이와 같은 의미가 설명되었다. 'pannapalāso'는 떨어진 잎이다. 'khārakajātoti'는 작은 꽃봉오리가 생겨난 것이다. 푸른 잎사귀처럼 아주 작은 꽃봉오리들을 '카라카(khāraka)'라고 부른다. 'jālakajātoti'는 바로 그 작은 꽃봉오리들이 생겨나서 전체가 그물처럼 된 것을 말한다. 어떤 이들은 'jālakajātoti 하나의 그물처럼 된 것'이라고 의미를 말한다. 파리찻타카 나무는 눈이 트는 시기에(khārakaggahaṇakāle) 모든 곳에서 싹이 돋아나는데, 그 싹들은 빛나는 산호색으로 눈부시게 빛난다. 그래서 그것은 전체적으로 눈부시게 빛나며 서 있게 된다. 'kuṭumalajātoti'는 큰 꽃봉오리가 생겨난 상태이다. 'korakajātoti'는 뾰족한 끝이 갈라져 곧 피어나려는 상태이다. 'sabbapāliphulloti'는 모든 방향으로 활짝 피어난 상태이다. 이 순서는 디가바나카(Dīghabhāṇaka, 디가 니까야 암송법사)들의 관습적인 순서에 따라 보여진 것이므로, 여기서 스승의 견해와 모순된다고 의심해서는 안 된다.

Kantanakavātoti devānaṃ puññakammapaccayā pupphānaṃ chindanakavāto. Kantatīti chindati. Sampaṭicchanakavātoti chinnānaṃ chinnānaṃ pupphānaṃ sampaṭiggaṇhakavāto. Cinantoti nānāvidhabhattisannivesavasena nicinaṃ karonto. Aññataradevatānanti nāmagottavasena apaññātadevatānaṃ. Reṇuvaṭṭīti reṇusaṅghāto. Kaṇṇikaṃ āhaccāti sudhammāya kūṭaṃ āhantvā.

'kantanakavātoti'는 신들의 공덕의 결과로 꽃들을 꺾는 바람이다. 'kantatī'는 꺾는다는 뜻이다. 'sampaṭicchanakavātoti'는 꺾인 꽃들을 하나하나 받아내는 바람이다. 'cinantoti'는 여러 가지 무늬의 배치에 따라 쌓아 올리는 것이다. 'aññataradevatānanti'는 이름과 성씨가 알려지지 않은 신들을 말한다. 'reṇuvaṭṭī'는 꽃가루 뭉치이다. 'kaṇṇikaṃ āhaccāti'는 수담마 법당의 꼭대기에 부딪쳐서라는 뜻이다.

Anupharaṇānubhāvoti khīṇāsavassa bhikkhuno kittisaddassa yāva brahmalokā anupharaṇasaṅkhāto ānubhāvo. Pabbajjānissitaṃ hotīti pabbajjāya catupārisuddhisīlampi dassitamevāti adhippāyo. Paṭhamajjhānasannissitantiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Idha pana ubhayato paricchedo heṭṭhā sīlato upari arahattato ca paricchedassa dassitattā. Tenetaṃ vuttanti tena kāraṇena etaṃ ‘‘catupārisuddhisīlaṃ pabbajjānissitaṃ hotī’’tiādivacanaṃ vuttaṃ. Chaṭṭhaṃ uttānameva.

'anupharaṇānubhāvoti'는 번뇌가 다한 비구의 명성이 범천의 세계까지 퍼져나가는 위력을 말한다. 'pabbajjānissitaṃ hotī'는 출가에 의지한다는 것은 사종청정계(catupārisuddhisīla)를 보여주는 것이라는 의미이다. 초선에 의지한다는 등의 구절에서도 이와 같은 방식으로 의미를 이해해야 한다. 여기서는 아래로는 계율로부터 위로는 아라한과에 이르기까지 양 끝의 한계가 보여졌기 때문이다. 'tenetaṃ vuttaṃ'이라는 것은 그러한 까닭에 '사종청정계는 출가에 의지한다'는 등의 말이 설해졌다는 것이다. 여섯 번째 소경은 그 의미가 분명하다.

Pāricchattakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

파리찻타카 숫타 등의 설명이 끝났다.

7. Bhāvanāsuttavaṇṇanā

7. 바바나 숫타(수행 경)의 설명

71. Sattame [Pg.194] atthassa asādhikā ‘‘bhāvanaṃ ananuyuttassā’’ti vuttattā. Sambhāvanattheti ‘‘api nāma evaṃ siyā’’ti vikappanattho sambhāvanattho. Evañhi loke siliṭṭhavacanaṃ hotīti ekameva saṅkhaṃ avatvā aparāya saṅkhāya saddhiṃ vacanaṃ loke siliṭṭhavacanaṃ hoti yathā ‘‘dve vā tīṇi vā udakaphusitānī’’ti. Sammā adhisayitānīti pādādīhi attanā nesaṃ kiñci upaghātaṃ akarontiyā bahivātādiparissayapariharaṇatthaṃ sammadeva upari sayitāni. Upariattho hettha adhi-saddo. Utuṃ gaṇhāpentiyāti tesaṃ allasinehapariyādānatthaṃ attano kāyusmāvasena utuṃ gaṇhāpentiyā. Tenāha ‘‘usmīkatānī’’ti. Sammā paribhāvitānīti sammadeva sabbaso kukkuṭavāsanāya vāsitāni. Tenāha ‘‘kukkuṭagandhaṃ gāhāpitānī’’ti. Ettha ca sammāparisedanaṃ kukkuṭagandhaparibhāvanañca sammāadhisayanasammāparisedananipphattiyā ānubhāvanipphāditanti daṭṭhabbaṃ. Sammāadhisayaneneva hi itaradvayaṃ ijjhati. Na hi sammāadhisayanato visuṃ sammāparisedanassa sammāparibhāvanassa ca kāraṇaṃ atthi. Tena pana saddhiṃyeva itaresaṃ dvinnampi ijjhanato vuttaṃ.

71. 일곱 번째 소경에서 '수행에 전념하지 않는 자'라고 설해졌으므로 (수행은) 목적을 달성하지 못한다. 'sambhāvanatthe'에서 'sambhāvana'의 의미는 '설마 그렇게 되겠는가'라는 가정을 나타내는 뜻이다. 세상에서 매끄러운 말이라는 것은 하나의 수치만을 말하지 않고 다른 수치와 함께 말하는 것이 세상에서 매끄러운 말이 되니, 예를 들어 '두 방울이나 세 방울의 물방울'이라고 하는 것과 같다. 'sammā adhisayitānī'는 (암탉이) 발 등으로 그것들에 어떤 상처도 입히지 않으면서 외부의 바람 등의 위험을 막기 위해 그 위에 제대로 앉아 있는 것을 말한다. 여기서 'adhi'라는 접두어는 '위(upari)'라는 뜻이다. 'utuṃ gaṇhāpentiyā'는 그것들의 축축한 습기를 없애기 위해 자신의 체온으로 적절한 온도를 얻게 하는 것을 말한다. 그래서 '따뜻하게 하였다(usmīkatānī)'라고 하였다. 'sammā paribhāvitānī'는 암탉의 체취로 모든 면에서 제대로 배어들게 한 것을 말한다. 그래서 '암탉의 냄새가 배게 하였다(kukkuṭagandhaṃ gāhāpitānī)'라고 하였다. 여기서 제대로 따뜻하게 하는 것과 암탉의 냄새가 배게 하는 것은 제대로 앉아 있음과 제대로 따뜻하게 함의 성취에 따른 위력으로 이루어진 것임을 알아야 한다. 왜냐하면 제대로 앉아 있음으로써 나머지 두 가지가 성취되기 때문이다. 제대로 앉아 있는 것 외에 별도로 제대로 따뜻하게 하거나 제대로 냄새가 배게 하는 원인이 있는 것은 아니다. 그러나 그것(제대로 앉아 있음)과 더불어 나머지 두 가지도 성취되기 때문에 그렇게 설해진 것이다.

Tividhakiriyākaraṇenāti sammāadhisayanāditividhakiriyākaraṇenāti attho. Kiñcāpi ‘‘evaṃ aho vata me’’tiādinā na icchā uppajjeyya kāraṇassa pana sampāditattā, atha kho bhabbāva te abhinibbhijjitunti yojanā. Kasmā bhabbāti āha ‘‘te hi yasmā tāyā’’tiādi. Sayampīti aṇḍāni. Pariṇāmanti paripākaṃ bahinikkhamanayogyataṃ. Yathā kapālassa tanutā ālokassa anto paññāyamānassa kāraṇaṃ, tathā kapālassa tanutāya nakhasikhāmukhatuṇḍakānaṃ kharatāya ca allasinehapariyādānaṃ kāraṇavacananti daṭṭhabbaṃ. Tasmāti ālokassa anto paññāyamānato sayañca paripākagatattā.

'tividhakiriyākaraṇenāti'는 제대로 앉아 있는 것 등의 세 가지 행위를 함으로써라는 뜻이다. '비록 ~하기를 바라는 욕구가 일어나지 않더라도' 원인이 갖추어졌기 때문에, '참으로 그것들은 뚫고 나올 수 있다'고 연결된다. 왜 가능한가에 대해 '그것들은 참으로 그 암탉에 의해' 등의 말이 설해졌다. 'sayampī'는 알들을 말한다. 'pariṇāmanti'는 성숙하여 밖으로 나오기에 적합한 상태가 되는 것이다. 껍질의 얇음이 안의 빛이 보이는 원인이 되는 것처럼, 껍질의 얇음과 발톱 끝과 부리의 단단함에 의해 축축한 습기가 제거되는 것이 원인이라는 설명임을 알아야 한다. 'tasmā'는 안의 빛이 보이고 스스로 성숙한 상태에 이르렀기 때문이다.

Opammasampaṭipādananti opammatthassa upameyyena sammadeva paṭipādanaṃ. Tanti opammasampaṭipādanaṃ. Evanti idāni vuccamānākārena. Atthenāti upameyyatthena saṃsandetvā saha yojetvā. Sampādanena sampayuttadhammavasena ñāṇassa tikkhabhāvo veditabbo. Ñāṇassa hi sabhāvato satinepakkato ca tikkhabhāvo, samādhivasena kharabhāvo, saddhāvasena vippasannabhāvo. Pariṇāmakāloti balavavipassanākālo. Vaḍḍhikāloti [Pg.195] vuṭṭhānagāminivipassanākālo. Anulomaṭṭhāniyā hi vipassanā gahitagabbhā nāma tadā maggagabbhassa gahitattā. Tajjātikanti tassa vipassanānuyogassa anurūpaṃ. Satthāpi avijjaṇḍakosaṃ paharati, desanāpi vineyyasantānagataṃ avijjaṇḍakosaṃ paharati, yathāṭhāne ṭhātuṃ na deti.

'비유의 성취(opammasampaṭipādana)'란 비유의 의미를 비교되는 대상(upameyya)을 통해 바르게 제시하는 것을 말한다. '그것(Taṃ)'은 비유의 성취를 의미한다. '이와 같이(Evaṃ)'는 지금 말하고 있는 방식대로라는 뜻이다. '의미로써(Atthenāti)'는 비교되는 대상의 의미와 대조하고 결합하여라는 뜻이다. 성취를 통하여 상응하는 법의 작용에 의한 지혜의 예리함(tikkhabhāvo)을 알아야 한다. 지혜는 본래 마음 챙김과 알아차림(satinepakkato)으로 인해 예리하고, 삼매로 인해 견고하며(kharabhāvo), 신심으로 인해 맑고 깨끗하다(vippasannabhāvo). '결실의 시기'는 강력한 위빳사나의 시기이다. '성장의 시기'는 출리도에 이르는 위빳사나(vuṭṭhānagāminivipassanā)의 시기이다. 수순(anuloma)의 단계에 있는 위빳사나는 '태를 가졌다'고 하는데, 그때 도(magga)의 태를 가졌기 때문이다. '그것과 같은 종류(tajjātika)'란 그 위빳사나의 수행에 적합한 것을 말한다. 스승께서도 무명의 알껍데기를 깨뜨리시고, 설법 또한 제도해야 할 중생의 상속에 든 무명의 알껍데기를 깨뜨려 제자리에 머물지 못하게 한다.

Olambakasaṅkhātanti olambakasuttasaṅkhātaṃ. ‘‘Pala’’nti hi tassa suttassa nāmaṃ. Cāretvā dāruno heṭṭhā dosajānanatthaṃ ussāpetvā. Gaṇḍaṃ haratīti palagaṇḍoti etena ‘‘palena gaṇḍahāro palagaṇḍoti pacchimapade uttarapadalopena niddeso’’ti dasseti. Gahaṇaṭṭhāneti hatthena gahetabbaṭṭhāne. Sammadeva khipīyanti etena kāyaduccaritādīnīti saṅkhepo, pabbajjāva saṅkhepo pabbajjāsaṅkhepo. Tena vipassanaṃ anuyuñjantassa puggalassa ajānantasseva āsavānaṃ parikkhayo idha vipassanānisaṃsoti adhippeto.

'올람바카(olambaka)라고 하는 것'은 올람바카 실(추)을 말한다. '빨라(Pala)'는 그 실의 이름이다. 나무 아래에서 허물을 알기 위해 움직여보고 들어 올린 뒤에. '혹을 제거한다'는 뜻에서 '빨라간다(palagaṇḍo, 석공)'라고 한다. 이것으로 '빨라(pala)로 혹(gaṇḍa)을 제거하는 자가 빨라간다이며, 뒤 단어에서 앞 단어가 생략되어 나타낸 것'임을 보여준다. '잡는 곳에'라는 것은 손으로 잡아야 할 곳에라는 뜻이다. '바르게 던져진'이라는 것으로 몸의 악행 등을 요약한 것이며, 출가 자체가 요약이므로 '출가의 요약(pabbajjāsaṅkhepo)'이라 한다. 이로써 위빳사나에 전념하는 수행자가 자신도 모르는 사이에 번뇌가 다하는 것이 여기서 위빳사나의 공덕으로 의도된 것이다.

Hemantikena kāraṇabhūtena, bhummatthe vā etaṃ karaṇavacanaṃ, hemantiketi attho. Paṭippassambhantīti paṭippassaddhaphalāni honti. Tenāha ‘‘pūtikāni bhavantī’’ti. Mahāsamuddo viya sāsanaṃ agādhagambhīrabhāvato. Nāvā viya yogāvacaro mahoghuttarato. Pariyāyanaṃ viyāti parito aparāparaṃ yāyanaṃ viya. Khajjamānānanti khādantena viya udakena khepiyamānabandhanānaṃ. Tanubhāvoti pariyuṭṭhānapavattiyā asamatthatāya dubbalabhāvo. Vipassanāñāṇapītipāmojjehīti vipassanāñāṇasamuṭṭhitehi pītipāmojjehi. Okkhāyamāneti vipassanākammaṭṭhāne vīthippaṭipāṭiyā okkhāyamāne, paṭisaṅkhānupassanāya vā okkhāyamāne. Saṅkhārupekkhāya pakkhāyamāne. Dubbalatā dīpitā ‘‘appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī’’ti vuttattā.

'겨울의(hemantikena)'는 원인이 되는 것이며, 혹은 처소의 의미인 구격으로 '겨울에'라는 뜻이다. '가라앉는다(paṭippassambhanti)'는 것은 그 결과가 평온해진다는 것이다. 그래서 "부패하게 된다"라고 하였다. 대해와 같은 것은 교법(sāsana)이 끝없이 깊기 때문이며, 배와 같은 것은 수행자가 큰 폭류를 건너기 때문이다. '두루 돌아다님(pariyāyanaṃ)'과 같다는 것은 사방으로 왔다 갔다 하는 것과 같다. '먹히는 것들(khajjamānānaṃ)'이란 갉아먹는 듯한 물에 의해 결박이 풀어지는 것을 말한다. '미약함(tanubhāvo)'이란 번뇌의 발현(pariyuṭṭhāna)이 일어나기에 부적합하여 약해진 상태를 말한다. '위빳사나 지혜의 희열과 환희(vipassanāñāṇapītipāmojjehī)'란 위빳사나 지혜에서 생긴 희열과 환희를 말한다. '드러날 때(okkhāyamāne)'란 위빳사나 수행의 과정에서 순차적으로 드러날 때, 혹은 반조의 위빳사나(paṭisaṅkhānupassanā)에서 드러날 때를 말한다. 상카라에 대한 평온(saṅkhārupekkhā)에서 분명해진다. "매우 적은 노력으로도 결박들이 가라앉고 부패하게 된다"라고 설해졌으므로 나약함이 나타난 것이다.

Bhāvanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

수행 경(Bhāvanā-sutta)에 대한 설명이 끝났다.

8-9. Aggikkhandhopamasuttādivaṇṇanā

8-9. 불덩어리 비유 경(Aggikkhandhopama-sutta) 등의 설명

72-73. Aṭṭhame passatha nūti api passatha. Mahantanti vipulaṃ. Aggikkhandhanti aggisamūhaṃ. Ādittanti padittaṃ. Sampajjalitanti samantato pajjalitaṃ accivipphuliṅgāni [Pg.196] muñcantaṃ. Sajotibhūtanti samantato uṭṭhitāhi jālāhi ekappabhāsamudayabhūtaṃ. Taṃ kiṃ maññathāti taṃ idāni mayā vuccamānatthaṃ kiṃ maññathāti anumatiggahaṇatthaṃ pucchati. Yadettha satthā aggikkhandhāliṅganaṃ kaññāliṅganañca ānesi, tamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘ārocayāmī’’tiādimāha.

72-73. 여덟 번째 [경]에서 '보느냐(passatha nu)'는 보느냐는 물음이다. '거대한(mahantaṃ)'은 광대한 것을 말한다. '불덩어리(aggikkhandhaṃ)'는 불의 무리를 말한다. '타오르는(ādittaṃ)'은 불붙은 것을 말한다. '활활 타오르는(sampajjalitaṃ)'은 사방에서 불꽃과 불똥을 튀기며 타오르는 것을 말한다. '불꽃이 된(sajotibhūtaṃ)'은 사방에서 일어나는 불길로 인해 하나의 빛 덩어리가 된 것을 말한다. '그것을 어떻게 생각하느냐(taṃ kiṃ maññatha)'는 지금 내가 말하려는 의미에 대해 어떻게 생각하느냐고 동의를 구하기 위해 묻는 것이다. 여기서 스승께서 불덩어리를 껴안는 것과 처녀를 껴안는 것을 비유로 드신 것은 그 의미를 밝히기 위해 "내가 너희에게 말하노니" 등으로 말씀하신 것이다.

Dussīlassāti nissīlassa sīlavirahitassa. Pāpadhammassāti dussīlattā eva hīnajjhāsayatāya lāmakasabhāvassa. Asucisaṅkassarasamācārassāti aparisuddhatāya asuci hutvā saṅkāya saritabbasamācārassa. Dussīlo hi kiñcideva asāruppaṃ disvā ‘‘idaṃ asukena kataṃ bhavissatī’’ti paresaṃ āsaṅkā hoti. Kenacideva karaṇīyena mantayante bhikkhū disvā ‘‘kacci nu kho ime mayā katakammaṃ jānitvā mantentī’’ti attanoyeva saṅkāya saritabbasamācāro. Paṭicchannakammantassāti lajjitabbatāya paṭicchādetabbakammantassa. Assamaṇassāti na samaṇassa. Salākaggahaṇādīsu ‘‘ahampi samaṇo’’ti micchāpaṭiññāya samaṇapaṭiññassa. Aseṭṭhacāritāya abrahmacārissa. Uposathādīsu ‘‘ahampi brahmacārī’’ti micchāpaṭiññāya brahmacāripaṭiññassa. Pūtinā kammena sīlavipattiyā anto anupaviṭṭhattā antopūtikassa. Chadvārehi rāgādikilesānussavanena tintattā avassutassa. Sañjātarāgādikacavarattā sīlavantehi chaḍḍetabbattā ca kasambujātassa.

'계행이 나쁜 자(dussīlassa)'란 계행이 없고 계가 결여된 자를 말한다. '악한 법을 가진 자(pāpadhammassa)'란 계행이 나쁘기 때문에 저열한 성향을 가져서 비천한 성품을 지닌 자를 말한다. '부정하고 의심스러운 행실을 하는 자(asucisaṅkassarasamācārassa)'란 불성실함 때문에 부정하게 되어 의심하며 기억해야 할 행실을 가진 자를 말한다. 계행이 나쁜 자는 조금이라도 부적절한 것을 보고는 "이것은 아무개가 한 것일 거야"라고 남들이 의심하게 된다. 또한 어떤 일을 의논하는 비구들을 보고는 "혹시 저들이 내가 지은 업을 알고 의논하는 것은 아닐까"라고 스스로 의심하며 기억해야 할 행실을 가진 자이다. '행위를 숨기는 자(paṭicchannakammantassa)'란 부끄러운 일이라서 숨겨야 할 행위를 가진 자를 말한다. '사문이 아니면서(assamaṇassa)'란 사문이 아니라는 뜻이다. 제비를 뽑는 등의 일에서 "나도 사문이다"라고 거짓으로 자처하므로 '사문이라 자처하는 자'이다. 수승하지 못한 행실을 하므로 '청정범행을 닦지 않는 자(abrahmacārissa)'이다. 포살 등의 날에 "나도 청정범행을 닦는 자다"라고 거짓으로 자처하므로 '청정범행을 닦는 자라고 자처하는 자'이다. 계행의 파괴로 인해 업이 부패하여 내면이 썩어 들어갔으므로 '안으로 썩은 자(antopūtika)'이다. 여섯 감각기관을 통해 탐욕 등의 번뇌가 흘러나와 젖어 있으므로 '번뇌가 흐르는 자(avassuta)'이다. 탐욕 등의 쓰레기가 생겨났고 계를 지키는 자들이 버려야 할 대상이므로 '쓰레기 같은 자(kasambujāta)'이다.

Vālarajjuyāti vālehi katarajjuyā. Sā hi kharatarā hoti. Ghaṃseyyāti mathanavasena ghaṃseyya. Teladhotāyāti telena nisitāya. Paccorasminti patiurasmiṃ, abhimukhe uramajjheti adhippāyo. Ayosaṅkunāti saṇḍāsena. Pheṇuddehakanti pheṇaṃ uddehetvā uddehetvā, anekavāraṃ pheṇaṃ uṭṭhāpetvāti attho. Evamettha saṅkhepato pāḷivaṇṇanā veditabbā. Navamaṃ uttānameva.

'꼬리털 밧줄(vālarajjuyā)'은 털로 만든 밧줄을 말한다. 그것은 매우 거칠다. '비벼대면(ghaṃseyya)'은 마찰하여 비빈다는 뜻이다. '기름에 씻긴(teladhotāyā)'은 기름으로 연마된이라는 뜻이다. '가슴에(paccorasmiṃ)'는 가슴을 마주 보고, 즉 가슴 한복판에라는 뜻이다. '철 말뚝(ayosaṅkunā)'은 집게를 말한다. '거품을 내뿜으며(pheṇuddehakaṃ)'는 거품을 계속해서 내뿜으며, 즉 여러 번 거품을 일으키며라는 뜻이다. 이와 같이 여기서 간략하게 경의 설명을 알아야 한다. 아홉 번째 [경]은 그 의미가 명백하다.

Aggikkhandhopamasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

불덩어리 비유 경 등의 설명이 끝났다.

10. Arakasuttavaṇṇanā

10. 아라카 경(Araka-sutta)의 설명

74. Dasame parittanti ittaraṃ. Tenāha ‘‘appaṃ thoka’’nti. Pabandhānupacchedassa paccayabhāvo idha jīvitassa raso kiccanti adhippetanti āha [Pg.197] ‘‘sarasaparittatāyapī’’ti. Tadadhīnavuttitāyapi hi ‘‘yo, bhikkhave, ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’’ti vacanato parittaṃ khaṇaparittatāyapi. Paramatthato hi atiparitto sattānaṃ jīvitakkhaṇo ekacittakkhaṇappavattimattoyeva. Yathā nāma rathacakkaṃ pavattamānampi ekeneva nemippadesena pavattati, tiṭṭhamānampi ekeneva tiṭṭhati, evamevaṃ ekacittakkhaṇikaṃ sattānaṃ jīvitaṃ tasmiṃ citte niruddhamatte satto niruddhoti vuccati. Yathāha ‘‘atīte cittakkhaṇe jīvittha na jīvati na jīvissati. Anāgate cittakkhaṇe na jīvittha na jīvati jīvissati. Paccuppanne cittakkhaṇe na jīvittha jīvati na jīvissati.

74. 열 번째 [경]에서 '보잘것없는(parittaṃ)'은 미미한 것이다. 그래서 "적고 미미한"이라고 하였다. 흐름이 끊기지 않는 조건이 되는 것이 여기서 생명의 본질이자 역할로 의도된 것이기에 "그 자체의 본질이 보잘것없기 때문이기도 하다"라고 하였다. 그것에 의존하여 살아가기 때문이기도 하니, "비구들이여, 오래 사는 자는 백 년 혹은 조금 더 산다"라는 말씀에 따라 보잘것없으며, 순간적으로 보잘것없기 때문이기도 하다. 궁극적인 의미에서 중생의 수명은 한 마음의 찰나(ekacittakkhaṇa) 동안만 지속될 뿐이어서 매우 짧다. 비유하자면 수레바퀴가 구를 때도 오직 바퀴 테의 한 지점으로만 구르고, 멈춰 서 있을 때도 한 지점으로만 서 있는 것과 같다. 이와 같이 중생의 삶은 한 마음의 찰나일 뿐이며, 그 마음이 사라지는 즉시 중생도 사라졌다고 한다. 설해진 바와 같다. "과거의 마음 찰나에 살았지, [지금] 살고 있는 것도 아니고 [미래에] 살 것도 아니다. 미래의 마음 찰나에 살지 않았고, [지금] 살고 있는 것도 아니지만 [미래에] 살 것이다. 현재의 마음 찰나에 살지 않았고, [지금] 살고 있지만 [미래에] 살 것은 아니다."

‘‘Jīvitaṃ attabhāvo ca, sukhadukkhā ca kevalā;

Ekacittasamāyuttā, lahuso vattate khaṇo.

삶과 개아(개별적 존재), 그리고 모든 즐거움과 괴로움은 오직 하나의 마음과 결합되어 있으며, 그 순간은 매우 빠르게 흘러간다.

‘‘Ye niruddhā marantassa, tiṭṭhamānassa vā idha;

Sabbepi sadisā khandhā, gatā appaṭisandhikā.

죽어가는 자에게나 여기 살아 있는 자에게나 소멸한 것들은, 모든 무더기(오온)가 동일하며 다시 연결됨 없이 가버린 것이다.

‘‘Anibbattena na jāto, paccuppannena jīvati;

Cittabhaṅgā mato loko, paññatti paramatthiyā’’ti. (mahāni. 10);

생겨나지 않은 상태로는 태어나지 않고, 현재의 상태로 살아가며, 마음이 무너짐에 따라 세상은 죽나니, 이것이 궁극적 의미에 따른 가설(명칭)이다. (대니데사 10)

Lahusanti lahukaṃ. Tenāha ‘‘lahuṃ uppajjitvā nirujjhanato lahusa’’nti. Parittaṃ lahusanti ubhayaṃ panetaṃ appakassa vevacanaṃ. Yañhi appakaṃ, taṃ parittañceva lahukañca hoti. Idha pana āyuno adhippetattā rassanti vuttaṃ hoti. Mantāyanti karaṇatthe etaṃ bhummavacananti āha ‘‘mantāya boddhabbaṃ, paññāya jānitabbanti attho’’ti. Mantāyanti vā manteyyanti vuttaṃ hoti, mantetabbaṃ mantāya upaparikkhitabbanti attho. Paññāya jānitabbanti jānitabbaṃ jīvitassa parittabhāvo bahudukkhādibhāvo. Jānitvā ca pana sabbapalibodhe chinditvā kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Yasmā itthi jātassa amaraṇaṃ, appaṃ vā bhiyyo vassasatato upari appaṃ aññaṃ vassasataṃ appatvā vīsaṃ vā tiṃsaṃ vā cattālīsaṃ vā paṇṇāsaṃ vā saṭṭhi vā vassāni jīvati, evaṃdīghāyuko pana atidullabho. ‘‘Asuko hi evaṃ ciraṃ jīvatī’’ti tattha tattha gantvā daṭṭhabbo hoti. Tattha visākhā upāsikā vīsasataṃ jīvati, tathā pokkharasātibrāhmaṇo, brahmāyubrāhmaṇo, bāvariyabrāhmaṇo, ānandatthero, mahākassapattheroti[Pg.198]. Anuruddhatthero pana vassasatañceva paṇṇāsañca vassāni. Bākulatthero vassasatañceva saṭṭhi ca vassāni, ayaṃ sabbadīghāyuko, sopi dve vassasatāni na jīvi.

‘lahusa’는 가볍다는 뜻이다. 그래서 “빠르게 일어나 사라지기 때문에 가볍다(lahusa)”라고 하였다. ‘적음(paritta)’과 ‘가벼움(lahusa)’ 이 둘은 모두 ‘작음(appaka)’의 동의어이다. 작은 것은 적고 또한 가벼운 것이기 때문이다. 여기서는 수명을 의미하므로 ‘짧다’는 뜻이다. ‘mantāya’는 도구의 의미를 지닌 처격의 용법이므로 “지혜로 깨달아야 하고, 통찰지로 알아야 한다는 뜻이다”라고 하였다. 또는 ‘mantāya’는 ‘사유해야 한다(manteyya)’는 뜻이니, 사유되어야 하고 지혜로 관찰되어야 한다는 의미이다. 통찰지로 알아야 한다는 것은 생명의 짧음과 많은 괴로움 등을 알아야 한다는 것이다. 알고 난 후에는 모든 장애를 끊고 선업을 지어야 하며, 청정범행을 닦아야 한다. 태어난 자에게 죽지 않음이란 없으며, 수명이 짧거나 백 년을 조금 넘기더라도, 백 년에 못 미쳐 20년, 30년, 40년, 50년, 60년을 살기 마련인데, 이처럼 장수하는 자는 매우 드물다. “아무개는 참으로 이렇게 오래 산다”라고 하여 여기저기 가서 보아야 할 정도이다. 거기에는 비사카 우바이가 120세를 살았고, 폭카라사티 바라문, 브라마유 바라문, 바바리 바라문, 아난다 장로, 마하가섭 장로 등이 그러하다. 아누룻다 장로는 150년을 살았다. 바쿨라 장로는 160년을 살았는데, 이분이 가장 장수한 분이지만 그분조차도 200년을 살지는 못했다.

Arakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

아라카 경 주석이 끝났다.

Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

대품 주석이 끝났다.

8. Vinayavaggo

8. 율의 품

1-8. Paṭhamavinayadharasuttādivaṇṇanā

1-8. 첫 번째 율사 경 등에 대한 설명

75-82. Aṭṭhamassa paṭhamaṃ dutiyañca uttānatthameva. Tatiye vinayalakkhaṇe patiṭṭhito lajjibhāvena vinayalakkhaṇe ṭhito hoti. Alajjī (pārā. aṭṭha. 1.45) hi bahussutopi samāno lābhagarukatāya tantiṃ visaṃvādetvā uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ dīpetvā sāsane mahantaṃ upaddavaṃ karoti, saṅghabhedampi saṅgharājimpi uppādeti. Lajjī pana kukkuccako sikkhākāmo jīvitahetupi tantiṃ avisaṃvādetvā dhammameva vinayameva ca dīpeti, satthusāsanaṃ garuṃ katvā ṭhapeti. Evaṃ yo lajjī, so vinayaṃ ajahanto avokkamantova lajjibhāvena vinayalakkhaṇe ṭhito hoti patiṭṭhito.

75-82. 여덟 번째의 첫 번째와 두 번째는 그 의미가 명확하다. 세 번째에서 ‘율의 특징에 확립되었다’는 것은 부끄러움을 아는 마음으로 율의 특징에 머무는 것을 말한다. 부끄러움을 모르는 자는 비록 많이 배웠을지라도 이득을 중히 여겨 전통을 어기고 법이 아닌 것을 법이라 하고 율이 아닌 것을 율이라 하여 스승의 가르침을 왜곡함으로써 교단에 큰 재앙을 일으키고, 승가의 분열과 승가의 분쟁을 일으킨다. 그러나 부끄러움을 아는 자는 조심성이 있고 배움을 원하여 목숨을 걸고서라도 전통을 어기지 않으며 법과 율만을 드러내고 스승의 가르침을 존중하여 받든다. 이와 같이 부끄러움을 아는 자는 율을 버리지 않고 어기지 않으면서 부끄러움을 아는 상태로 율의 특징에 머물고 확립된 자이다.

Asaṃhīroti ettha saṃhīro nāma yo pāḷiyaṃ vā aṭṭhakathāyaṃ vā heṭṭhā vā uparito vā padapaṭipāṭiyā vā pucchiyamāno vitthunati vipphandati, saṇṭhātuṃ na sakkoti, yaṃ yaṃ parena vuccati, taṃ taṃ anujānāti, sakavādaṃ chaḍḍetvā paravādaṃ gaṇhāti. Yo pana pāḷiyaṃ vā aṭṭhakathāyaṃ vā heṭṭhupariyavasena vā padapaṭipāṭiyā vā pucchiyamāno na vitthunati na vipphandati, ekekalomaṃ saṇḍāsena gaṇhanto viya ‘‘evaṃ mayaṃ vadāma, evaṃ no ācariyā vadantī’’ti vissajjeti. Yamhi pāḷi ca pāḷivinicchayo ca suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasā viya parikkhayaṃ pariyādānaṃ agacchanto tiṭṭhati, ayaṃ vuccati asaṃhīro. Yasmā pana evarūpo yaṃ yaṃ parena vuccati, taṃ taṃ nānujānāti, attanā suvinicchinitaṃ katvā gahitaṃ aviparītamatthaṃ na [Pg.199] vissajjeti, tasmā vuttaṃ ‘‘na sakkoti gahitaggahaṇaṃ vissajjāpetu’’nti. Catutthādīni suviññeyyāni.

‘이끌리지 않는 자(asaṃhīro)’에서 ‘이끌리는 자’란 경전이나 주석서에 대해 앞뒤 문맥이나 구절의 순서에 따라 질문을 받을 때 당황하여 흔들리고 안정을 유지하지 못하며, 타인이 말하는 것에 대해 무엇이든 동조하고 자신의 주장을 버리고 타인의 주장을 취하는 자를 말한다. 그러나 경전이나 주석서에 대해 전후 문맥이나 구절의 순서에 따라 질문을 받아도 당황하지 않고 흔들리지 않으며, 핀셋으로 털을 하나하나 뽑듯이 “우리는 이렇게 말하며, 우리 스승님들께서는 이렇게 말씀하신다”라고 답변하는 자가 있다. 그에게는 경전과 경전에 대한 판별이 황금 그릇에 담긴 사자의 기름처럼 줄어들거나 고갈되지 않고 유지되니, 이 사람을 ‘이끌리지 않는 자’라고 부른다. 이러한 사람은 타인이 말하는 것에 대해 무엇이든 동조하지 않고, 스스로 잘 판별하여 파악한 뒤바뀌지 않은 의미를 놓지 않으므로 “파악한 것을 놓게 할 수 없다”라고 말한 것이다. 네 번째 등은 이해하기 쉽다.

Paṭhamavinayadharasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

첫 번째 율사 경 등에 대한 설명이 끝났다.

9. Satthusāsanasuttavaṇṇanā

9. 스승의 가르침 경에 대한 설명

83. Navame vivekaṭṭhoti vivitto. Tenāha ‘‘dūrībhūto’’ti. Satiavippavāse ṭhitoti kammaṭṭhāne satiṃ avijahitvā ṭhito. Pesitattoti kāye ca jīvite ca anapekkhatāya nibbānaṃ pesitacitto tanninno tappoṇo tappabbhāro.

83. 아홉 번째에서 ‘멀리 여읨에 머무는 자(vivekaṭṭho)’란 은거한 자이다. 그러므로 “멀리 떨어진”이라고 하였다. ‘마음 챙김에서 벗어나지 않고 머무는 자’란 명상 주제에서 마음 챙김을 놓지 않고 머무는 자이다. ‘열반에 마음을 둔 자(pesitatto)’란 몸과 생명에 애착이 없으므로 열반으로 마음을 보낸 자로서, 그곳으로 기울고 그곳으로 향하고 그곳으로 치달아 있는 자이다.

Satthusāsanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

스승의 가르침 경에 대한 설명이 끝났다.

10. Adhikaraṇasamathasuttavaṇṇanā

10. 쟁사 가라앉힘 경에 대한 설명

84. Dasame adhikarīyanti etthāti adhikaraṇāni. Ke adhikarīyanti? Samathā. Kathaṃ adhikarīyanti? Samanavasena. Tasmā te tesaṃ samanavasena pavattantīti āha ‘‘adhikaraṇāni samentī’’tiādi. Uppannānaṃ uppanānanti uṭṭhitānaṃ uṭṭhitānaṃ. Samathatthanti samanatthaṃ. Dīghanikāye saṅgītisuttavaṇṇanāyampi (dī. ni. aṭṭha. 3.331) vitthāratoyevāti etthāyaṃ vitthāranayo – adhikaraṇesu tāva dhammoti vā adhammoti vā aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantānaṃ bhikkhūnaṃ yo vivādo, idaṃ vivādādhikaraṇaṃ nāma. Sīlavipattiyā vā ācāradiṭṭhiājīvavipattiyā vā anuvadantānaṃ yo anuvādo upavadanā ceva codanā ca, idaṃ anuvādādhikaraṇaṃ nāma. Mātikāyaṃ āgatā pañca, vibhaṅge dveti sattapi āpattikkhandhā, idaṃ āpattādhikaraṇaṃ nāma. Yaṃ saṅghassa apalokanādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ karaṇaṃ, idaṃ kiccādhikaraṇaṃ nāma.

84. 열 번째에서 ‘이것에 의해 행해진다’고 하여 쟁사(adhikaraṇa)들이다. 무엇이 행해지는가? 가라앉힘(samatha)들이다. 어떻게 행해지는가? 가라앉힘의 방식에 의해서이다. 그러므로 그것들이 가라앉힘의 방식에 의해 진행된다고 하여 “쟁사들을 가라앉힌다”라고 말한 것이다. ‘일어난 것들’이란 발생한 것들을 의미한다. ‘가라앉힘을 위하여’란 가라앉히기 위해서이다. 디가 니까야 상기티 숫타 주석서에서도 상세한 방식이 설명되어 있는데, 그 상세한 방식은 다음과 같다. 쟁사들 중에는 먼저 법이라거나 법이 아니라고 하며 18가지 사안으로 논쟁하는 비구들의 논쟁이 있으니, 이것을 ‘논쟁의 쟁사’라고 한다. 계율의 파괴나 행실, 견해, 생계의 파괴에 대해 비난하고 꾸짖으며 고발하는 것이 있으니, 이것을 ‘비난의 쟁사’라고 한다. 마띠까에 나오는 다섯 가지와 비방가에 나오는 두 가지를 합친 일곱 가지 범계의 무리, 이것을 ‘범계의 쟁사’라고 한다. 승가가 행하는 고지 등 네 가지 갈마를 행하는 것, 이것을 ‘사무의 쟁사’라고 한다.

Tattha vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. Sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yasmiṃ vihāre uppannaṃ tasmiṃyeva [Pg.200] vā, aññatra vūpasametuṃ gacchantānaṃ antarāmagge vā, yattha gantvā saṅghassa niyyātitaṃ, tattha saṅghena vā, saṅghe vūpasametuṃ asakkonte tattheva ubbāhikāya sammatapuggalehi vā vinicchitaṃ sammati. Evaṃ sammamāne ca panetasmiṃ yā saṅghasammukhato dhammasammukhato vinayasammukhatā puggalasammukhatā, ayaṃ sammukhāvinayo nāma. Tattha ca kārakasaṅghassa saṅghasāmaggivasena sammukhibhāvo saṅghasammukhatā. Sametabbassa vatthuno bhūtattā dhammasammukhatā. Yathā taṃ sametabbaṃ, tathevassa samanaṃ vinayasammukhatā. Yo ca vivadati, yena ca vivadati, tesaṃ ubhinnaṃ atthapaccatthikānaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā. Ubbāhikāya vūpasame panettha saṅghasammukhatā parihāyati. Evaṃ tāva sammukhāvinayeneva sammati.

거기서 논쟁에 의한 쟁송은 면전 판결과 다수결 판결이라는 두 가지 가라앉힘에 의해 가라앉는다. 면전 판결만으로 가라앉히는 경우, 논쟁이 발생한 그 사찰에서 가라앉히거나, 혹은 다른 곳으로 해결하러 가는 도중에, 또는 가서 승가에 위임했을 때 그곳에서 승가에 의해, 또는 승가에서 가라앉힐 수 없을 때 그곳에서 위임 심사 위원으로 지명된 비구들에 의해 판결되어 가라앉는다. 이와 같이 가라앉힐 때 승가 면전, 법 면전, 율 면전, 당사자 면전이 갖추어지는 것, 이것을 면전 판결이라 한다. 여기서 가라앉히는 실무를 맡은 승가가 화합하여 출석하는 것이 승가 면전이고, 가라앉혀야 할 사건이 사실에 부합하는 것이 법 면전이며, 그 사건을 가라앉혀야 하는 방식 그대로 가라앉히는 것이 율 면전이다. 그리고 논쟁하는 자와 논쟁의 대상이 되는 자, 이 두 당사자가 서로 마주하는 것이 당사자 면전이다. 다만 위임 심사에 의해 가라앉을 때는 승가 면전은 제외된다. 이와 같이 먼저 면전 판결만으로 가라앉는다.

Sace panevampi na sammati, atha naṃ ubbāhikāya sammatā bhikkhū ‘‘na mayaṃ sakkoma vūpasametu’’nti saṅghasseva niyyātenti. Tato saṅgho pañcaṅgasamannāgataṃ bhikkhuṃ salākaggāhāpakaṃ sammannati, tena guḷhakavivaṭakasakaṇṇajappakesu tīsu salākaggāhakesu aññataravasena salākaṃ gāhāpetvā sannipatitāya parisāya dhammavādīnaṃ yebhuyyatāya yathā te dhammavādino vadanti, evaṃ vūpasantaṃ adhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca vūpasantaṃ hoti. Tattha sammukhāvinayo vuttanayo eva. Yaṃ pana yebhuyyasikākammassa karaṇaṃ, ayaṃ yebhuyyasikā nāma. Evaṃ vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati.

만약 이와 같이 해도 가라앉지 않으면, 위임된 비구들은 ‘우리는 해결할 수 없다’고 하며 승가에 다시 위탁한다. 그러면 승가는 다섯 가지 요건을 갖춘 비구를 투표 관리 비구로 선임한다. 그는 비밀 투표, 공개 투표, 귓속말 투표라는 세 가지 투표 방식 중 하나로 투표를 시행하고, 소집된 대중 가운데 법을 말하는 자들이 다수인 것에 따라 법을 말하는 자들이 말하는 방식대로 가라앉히면, 그 쟁송은 면전 판결과 다수결 판결에 의해 가라앉은 것이 된다. 여기서 면전 판결은 앞에서 설명한 방식과 같다. 다수결에 의한 갈마를 시행하는 것, 이것을 다수결 판결이라 한다. 이와 같이 논쟁에 의한 쟁송은 두 가지 가라앉힘에 의해 가라앉는다.

Anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yo ca anuvadati, yañca anuvadati, tesaṃ vacanaṃ sutvā sace kāci āpatti natthi, ubho khamāpetvā, sace atthi ayaṃ nāmettha āpattīti evaṃ vinicchitaṃ vūpasammati. Tattha sammukhāvinayalakkhaṇaṃ vuttanayameva.

비난에 의한 쟁송은 면전 판결, 기억 면전 판결, 불치 면전 판결, 죄상 확정 판결이라는 네 가지 가라앉힘에 의해 가라앉는다. 면전 판결만으로 가라앉히는 경우, 비난하는 자와 비난받는 자의 말을 듣고 만약 어떤 범계도 없다면 양측을 화해시키고, 만약 있다면 ‘여기에 이러한 범계가 있다’고 이와 같이 판결하여 가라앉힌다. 여기서 면전 판결의 특징은 앞에서 설명한 방식과 같다.

Yadā pana khīṇāsavassa bhikkhuno amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsitassa sativinayaṃ yācamānassa saṅgho ñatticatutthena kammena sativinayaṃ deti, tadā sammukhāvinayena ca sativinayena ca vūpasantaṃ hoti. Dinne pana sativinaye puna tasmiṃ puggale kassaci anuvādo na ruhati. Yadā ummattako bhikkhu ummādavasena kate assāmaṇake ajjhācāre ‘‘saratāyasmā evarūpiṃ āpatti’’nti bhikkhūhi codiyamāno ‘‘ummattakena [Pg.201] me, āvuso, etaṃ kataṃ, nāhaṃ taṃ sarāmī’’ti bhaṇantopi bhikkhūhi codiyamānova puna acodanatthāya amūḷhavinayaṃ yācati, saṅgho cassa ñatticatutthena kammena amūḷhavinayaṃ deti. Tadā sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca vūpasantaṃ hoti. Dinne pana amūḷhavinaye puna tasmiṃ puggale kassaci tappaccayā anuvādo na ruhati. Yadā pana pārājikena vā pārājikasāmantena vā codiyamānassa aññenaññaṃ paṭicarato pāpussannatāya pāpiyassa puggalassa ‘‘sacāyaṃ acchinnamūlo bhavissati, sammā vattitvā osāraṇaṃ labhissati. Sace chinnamūlo, ayamevassa nāsanā bhavissatī’’ti maññamāno saṅgho ñatticatutthena kammena tassapāpiyasikaṃ karoti, tadā sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca vūpasantaṃ hotīti. Evaṃ anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati.

번뇌를 다한 비구가 근거 없는 지계의 실추로 비난을 받았으나 그것을 부인하며 기억 면전 판결을 요청할 때, 승가가 백사갈마로 기억 면전 판결을 주면, 그때는 면전 판결과 기억 면전 판결에 의해 가라앉은 것이 된다. 기억 면전 판결이 내려지면 다시는 그 인물에 대해 누구도 비난을 제기할 수 없다. 미친 비구가 광기 상태에서 사문에 어긋나는 행위를 저질렀을 때 비구들이 ‘존자여, 그러한 범계를 기억합니까?’라고 추궁하면, ‘도반들이여, 나는 미쳤을 때 그것을 행했으므로 기억나지 않습니다’라고 말함에도 비구들이 계속 추궁할 때, 다시는 추궁받지 않기 위해 불치 면전 판결을 요청하고 승가가 그에게 백사갈마로 불치 면전 판결을 주면, 그때는 면전 판결과 불치 면전 판결에 의해 가라앉은 것이 된다. 불치 면전 판결이 내려지면 다시는 그 인물에 대해 그 사건으로 누구도 비난을 제기할 수 없다. 바라이죄나 그에 준하는 죄로 고발당한 자가 횡설수설하며 회피할 때, 그의 악함이 현저하므로 승가가 ‘만약 이 자가 근본이 잘리지 않았다면 올바르게 행하여 복권을 얻을 것이고, 만약 근본이 잘렸다면 이것이 곧 그의 멸빈이 될 것이다’라고 판단하여 백사갈마로 죄상 확정 판결을 내리면, 그때는 면전 판결과 죄상 확정 판결에 의해 가라앉은 것이 된다. 이와 같이 비난에 의한 쟁송은 네 가지 가라앉힘에 의해 가라앉는다.

Āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Tassa sammukhāvinayeneva vūpasamo natthi. Yadā pana ekassa vā bhikkhuno santike saṅghagaṇamajjhesu vā bhikkhu lahukaṃ āpattiṃ deseti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca vūpasammati. Tattha sammukhāvinaye tāva yo ca deseti, yassa ca deseti, tesaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhato. Sesaṃ vuttanayameva.

범계에 의한 쟁송은 면전 판결, 자백에 따른 판결, 초복 판결이라는 세 가지 가라앉힘에 의해 가라앉는다. 그것은 면전 판결만으로는 가라앉지 않는다. 비구가 한 명의 비구 앞에서 혹은 승가나 무리 사이에서 가벼운 범계를 고백할 때, 그때 범계에 의한 쟁송은 면전 판결과 자백에 따른 판결에 의해 가라앉는다. 여기서 면전 판결은 고백하는 자와 고백을 듣는 자, 그 두 사람의 대면인 당사자 면전이다. 나머지는 앞에서 설명한 것과 같다.

Puggalassa ca gaṇassa ca desanākāle saṅghasammukhato parihāyati. Yaṃ panettha ‘‘ahaṃ, bhante, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno’’ti ca ‘‘passasī’’ti ca ‘‘āma, passāmī’’ti ca paṭiññātāya ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti karaṇaṃ, taṃ paṭiññātakaraṇaṃ nāma. Saṅghādisese parivāsādiyācanā paṭiññā, parivāsādīnaṃ dānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ nāma.

비구 개인이나 무리에게 고백할 때는 승가 면전은 제외된다. 여기서 ‘존자여, 저는 이러이러한 범계를 저질렀습니다’라고 말하고 ‘그것을 봅니까?’ ‘예, 봅니다’라고 자백한 뒤 ‘장래에는 단속하십시오’라고 조치하는 것, 이것을 자백에 따른 판결이라 한다. 승잔죄에서 별주 등을 요청하는 것은 자백이며, 별주 등을 주는 것은 자백에 따른 판결이라 한다.

Dvepakkhajātā pana bhaṇḍanakārakā bhikkhū bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhācāraṃ caritvā puna lajjidhamme uppanne ‘‘sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya saṃvatteyyā’’ti aññamaññaṃ āpattiyā kārāpane dosaṃ disvā yadā bhikkhū tiṇavatthārakakammaṃ karonti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca sammati. Tatra hi yattakā hatthapāsūpagatā ‘‘na metaṃ khamatī’’ti evaṃ diṭṭhāvikammaṃ akatvā ‘‘dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti [Pg.202] na ukkoṭenti, niddampi okkantā honti, sabbesaṃ ṭhapetvā thullavajjañca gihipaṭisaṃyuttañca sabbāpattiyo vuṭṭhahanti. Evaṃ āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati.

두 편으로 갈라져 다투던 비구들이 사문에 어긋나는 행위를 많이 저질렀으나 다시 부끄러워하는 마음이 생겼을 때, ‘만약 우리가 이 범계들로 서로 처벌하게 한다면, 그 쟁송이 거칠고 험악하게 변할 수도 있다’라며 서로 범계를 처벌하게 하는 것의 과오를 보고 비구들이 초복 판결의 갈마를 행하면, 그때 범계에 의한 쟁송은 면전 판결과 초복 판결에 의해 가라앉는다. 그때 수계 범위 내에 있는 자들이 ‘나는 이것을 용납하지 않는다’라고 견해를 밝히지 않거나, ‘잘못된 갈마이므로 다시 행해야 한다’라고 번복하지 않는다면, 잠든 자들까지 포함하여 중죄와 재가자와 관련된 범계를 제외한 모든 이의 모든 범계가 사면된다. 이와 같이 범계에 의한 쟁송은 세 가지 가라앉힘에 의해 가라앉는다.

Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati sammukhāvinayeneva. Iti imāni cattāri adhikaraṇāni yathānurūpaṃ imehi sattahi samathehi sammanti. Tena vuttaṃ – ‘‘uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo…pe… tiṇavatthārako’’ti. Sesaṃ sabbattha uttānameva.

처분쟁송(기사쟁송)은 한 가지 가라앉힘(止羅), 즉 면전비니(現前毘尼)만으로 가라앉는다. 이와 같이 이 네 가지 쟁송은 적절하게 이 일곱 가지 가라앉힘으로써 가라앉는다. 그래서 “일어난 여러 쟁송들을 가라앉히고 평정하기 위하여 면전비니를 주어야 하며… (내지) … 초복비니(草覆毘尼)를 주어야 한다”라고 말씀하셨다. 나머지는 모든 곳에서 의미가 명백하다.

Adhikaraṇasamathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

쟁송지라경(爭訟止羅經)에 대한 주석이 끝났다.

Vinayavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

비니품(毘尼品)에 대한 주석이 끝났다.

Iti manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya

이와 같이 앙굿따라 니까야의 주석서인 마노라타푸라니의

Sattakanipātavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā samattā.

일곱의 모음(七集) 주석에서 명확하지 않은 의미를 밝히는 설명이 완성되었다.


සිංහල
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Español
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

แบบไทย
บาลีแคนข้อคิดเห็นคำอธิบายย่อยอื่น
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Tiếng Việt
Kinh điển PaliChú giảiPhụ chú giảiKhác
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1
1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2
1203 Chú Giải Pācittiya
1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật)
1205 Chú Giải Cūḷavagga
1206 Chú Giải Parivāra
1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1
1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2
1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha
1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi
1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1
1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2
1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1
1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2
1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1
1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Thanh Tịnh Đạo - 1
8402 Thanh Tịnh Đạo - 2
8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1
8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2
8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo

8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8410 Tạng Luật (Vấn Đáp)
8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp)
8412 Chú Giải (Vấn Đáp)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Phụ Chú Giải Namakkāra
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8444 Mahārahanīti
8445 Dhammanīti
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8450 Cāṇakyanīti
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Phụ Chú Giải Milinda
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2203 Chú Giải Pāthikavagga
2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga
2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1
2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1
3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2
3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa
3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa
3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ)
4201 Chú Giải Sagāthāvagga
4202 Chú Giải Nidānavagga
4203 Chú Giải Khandhavagga
4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga
4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga
4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga
4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga
4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga
4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Chú Giải Ekakanipāta
5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta
5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi - 1
6111 Apadāna Pāḷi - 2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi - 1
6115 Jātaka Pāḷi - 2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Chú Giải Khuddakapāṭha
6202 Chú Giải Dhammapada - 1
6203 Chú Giải Dhammapada - 2
6204 Chú Giải Udāna
6205 Chú Giải Itivuttaka
6206 Chú Giải Suttanipāta - 1
6207 Chú Giải Suttanipāta - 2
6208 Chú Giải Vimānavatthu
6209 Chú Giải Petavatthu
6210 Chú Giải Theragāthā - 1
6211 Chú Giải Theragāthā - 2
6212 Chú Giải Therīgāthā
6213 Chú Giải Apadāna - 1
6214 Chú Giải Apadāna - 2
6215 Chú Giải Buddhavaṃsa
6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka
6217 Chú Giải Jātaka - 1
6218 Chú Giải Jātaka - 2
6219 Chú Giải Jātaka - 3
6220 Chú Giải Jātaka - 4
6221 Chú Giải Jātaka - 5
6222 Chú Giải Jātaka - 6
6223 Chú Giải Jātaka - 7
6224 Chú Giải Mahāniddesa
6225 Chú Giải Cūḷaniddesa
6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1
6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2
6228 Chú Giải Nettippakaraṇa
6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi - 1
7107 Yamaka Pāḷi - 2
7108 Yamaka Pāḷi - 3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5
7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi
7202 Chú Giải Sammohavinodanī
7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa
7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī
7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga
7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa
7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī
7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra
7309 Abhidhammamātikāpāḷi