| বাংলা | |||
| পালি | অট্ঠকথা | টীকা | অন্ন |
| 1101 পারাজিক পালি 1102 পাচিত্তিয় পালি 1103 মহাবগ্গ পালি (বিনয়) 1104 চূলবগ্গ পালি 1105 পরিবার পালি | 1201 পারাজিককণ্ড অট্ঠকথা-১ 1202 পারাজিককণ্ড অট্ঠকথা-২ 1203 পাচিত্তিয় অট্ঠকথা 1204 মহাবগ্গ অট্ঠকথা (বিনয়) 1205 চূলবগ্গ অট্ঠকথা 1206 পরিবার অট্ঠকথা | 1301 সারত্থদীপনী টীকা-১ 1302 সারত্থদীপনী টীকা-২ 1303 সারত্থদীপনী টীকা-৩ | 1401 দ্বেমাতিকাপালি 1402 বিনয়সংগহ অট্ঠকথা 1403 বজিরবুদ্ধি টীকা 1404 বিমতিবিনোদনী টীকা-১ 1405 বিমতিবিনোদনী টীকা-২ 1406 বিনয়ালংকার টীকা-১ 1407 বিনয়ালংকার টীকা-২ 1408 কঙ্খাবিতরণীপুরাণ টীকা 1409 বিনয়বিনিচ্ছয়-উত্তরবিনিচ্ছয় 1410 বিনয়বিনিচ্ছয় টীকা-১ 1411 বিনয়বিনিচ্ছয় টীকা-২ 1412 পাচিত্যাদিযোজনাপালি 1413 খুদ্ধসিক্খা-মূলসিক্খা 8401 বিসুদ্ধিমগ্গ-১ 8402 বিসুদ্ধিমগ্গ-২ 8403 বিসুদ্ধিমগ্গ-মহাটীকা-১ 8404 বিসুদ্ধিমগ্গ-মহাটীকা-২ 8405 বিসুদ্ধিমগ্গ নিদানকথা 8406 দীঘনিকায় (পু-বি) 8407 মজ্ঝিমনিকায় (পু-বি) 8408 সংযুত্তনিকায় (পু-বি) 8409 অঙ্গুত্তরনিকায় (পু-বি) 8410 বিনয়পিটক (পু-বি) 8411 অভিধম্মপিটক (পু-বি) 8412 অট্ঠকথা (পু-বি) 8413 নিরুত্তিদীপনী 8414 পরমত্থদীপনী সংগহমহাটীকাপাঠ 8415 অনুদীপনীপাঠ 8416 পট্ঠানুদ্দেস দীপনীপাঠ 8417 নমক্কারটীকা 8418 মহাপণামপাঠ 8419 লক্খণাতো বুদ্ধথোমনাগাথা 8420 সুতবন্দনা 8421 কমলাঞ্জলি 8422 জিনালংকার 8423 পজ্জমধু 8424 বুদ্ধগুণগাথাবলী 8425 চূলগন্থবংস 8426 মহাবংস 8427 সাসনবংস 8428 কচ্চায়নব্যাকরণং 8429 মোগ্গল্লানব্যাকরণং 8430 সদ্দনীতিপ্পকরণং (পদমালা) 8431 সদ্দনীতিপ্পকরণং (ধাতুমালা) 8432 পদরূপসিদ্ধি 8433 মোগ্গল্লানপঞ্চিকা 8434 পযোগসিদ্ধিপাঠ 8435 বুত্তোদয়পাঠ 8436 অভিধানপ্পদীপিকাপাঠ 8437 অভিধানপ্পদীপিকাটীকা 8438 সুবোধালংকারপাঠ 8439 সুবোধালংকারটীকা 8440 বালাবতার গণ্ঠিপদত্থবিনিচ্ছয়সার 8441 লোকনীতি 8442 সুত্তন্তনীতি 8443 সূরস্সতীনীতি 8444 মহারহনীতি 8445 ধম্মনীতি 8446 কবিদপ্পণনীতি 8447 নীতিমঞ্জরী 8448 নরদক্খদীপনী 8449 চতুরারক্খদীপনী 8450 চাণক্যনীতি 8451 রসবাহিনী 8452 সীমাবিসোধনীপাঠ 8453 বেস্সন্তরগীতি 8454 মোগ্গল্লান বুত্তিবিবরণপঞ্চিকা 8455 থূপবংস 8456 দাঠাবংস 8457 ধাতুপাঠবিলাসিনিয়া 8458 ধাতুবংস 8459 হত্থবনগল্লবিহারবংস 8460 জিনচরিতয় 8461 জিনবংসদীপং 8462 তেলকটাহগাথা 8463 মিলিদটীকা 8464 পদমঞ্জরী 8465 পদসাধনং 8466 সদ্দবিন্দুপকরণং 8467 কচ্চায়নধাতুমঞ্জুসা 8468 সামন্তকূটবণ্ণনা |
| 2101 সীলক্খন্ধবগ্গ পালি 2102 মহাবগ্গ পালি (দীঘ) 2103 পাথিকবগ্গ পালি | 2201 সীলক্খন্ধবগ্গ অট্ঠকথা 2202 মহাবগ্গ অট্ঠকথা (দীঘ) 2203 পাথিকবগ্গ অট্ঠকথা | 2301 সীলক্খন্ধবগ্গ টীকা 2302 মহাবগ্গ টীকা (দীঘ) 2303 পাথিকবগ্গ টীকা 2304 সীলক্খন্ধবগ্গ-অভিনবটীকা-১ 2305 সীলক্খন্ধবগ্গ-অভিনবটীকা-২ | |
| 3101 মূলপণ্ণাস পালি 3102 মজ্ঝিমপণ্ণাস পালি 3103 উপরিপণ্ণাস পালি | 3201 মূলপণ্ণাস অট্ঠকথা-১ 3202 মূলপণ্ণাস অট্ঠকথা-২ 3203 মজ্ঝিমপণ্ণাস অট্ঠকথা 3204 উপরিপণ্ণাস অট্ঠকথা | 3301 মূলপণ্ণাস টীকা 3302 মজ্ঝিমপণ্ণাস টীকা 3303 উপরিপণ্ণাস টীকা | |
| 4101 সগাথাবগ্গ পালি 4102 নিদানবগ্গ পালি 4103 খন্ধবগ্গ পালি 4104 সলায়তনবগ্গ পালি 4105 মহাবগ্গ পালি (সংযুত্ত) | 4201 সগাথাবগ্গ অট্ঠকথা 4202 নিদানবগ্গ অট্ঠকথা 4203 খন্ধবগ্গ অট্ঠকথা 4204 সলায়তনবগ্গ অট্ঠকথা 4205 মহাবগ্গ অট্ঠকথা (সংযুত্ত) | 4301 সগাথাবগ্গ টীকা 4302 নিদানবগ্গ টীকা 4303 খন্ধবগ্গ টীকা 4304 সলায়তনবগ্গ টীকা 4305 মহাবগ্গ টীকা (সংযুত্ত) | |
| 5101 এককনিপাত পালি 5102 দুকনিপাত পালি 5103 তিকনিপাত পালি 5104 চতুক্কনিপাত পালি 5105 পঞ্চকনিপাত পালি 5106 ছক্কনিপাত পালি 5107 সত্তকনিপাত পালি 5108 অট্ঠকাদিনিপাত পালি 5109 নবকনিপাত পালি 5110 দশকনিপাত পালি 5111 একাদশকনিপাত পালি | 5201 এককনিপাত অট্ঠকথা 5202 দুক-তিক-চতুক্কনিপাত অট্ঠকথা 5203 পঞ্চক-ছক্ক-সত্তকনিপাত অট্ঠকথা 5204 অট্ঠকাদিনিপাত অট্ঠকথা | 5301 এককনিপাত টীকা 5302 দুক-তিক-চতুক্কনিপাত টীকা 5303 পঞ্চক-ছক্ক-সত্তকনিপাত টীকা 5304 অট্ঠকাদিনিপাত টীকা | |
| 6101 খুদ্ধকপাঠ পালি 6102 ধম্মপদ পালি 6103 উদান পালি 6104 ইতিবুত্তক পালি 6105 সুত্তনিপাত পালি 6106 বিমানবত্থু পালি 6107 পেতবত্থু পালি 6108 থেরগাথা পালি 6109 থেরীগাথা পালি 6110 অপদান পালি-১ 6111 অপদান পালি-২ 6112 বুদ্ধবংস পালি 6113 চরিয়াপিটক পালি 6114 জাতক পালি-১ 6115 জাতক পালি-২ 6116 মহানিদ্দেস পালি 6117 চূলনিদ্দেস পালি 6118 পটিসম্ভিদামগ্গ পালি 6119 নেত্তিপ্পকরণ পালি 6120 মিলিন্দপঞ্হ পালি 6121 পেটকোপদেস পালি | 6201 খুদ্ধকপাঠ অট্ঠকথা 6202 ধম্মপদ অট্ঠকথা-১ 6203 ধম্মপদ অট্ঠকথা-২ 6204 উদান অট্ঠকথা 6205 ইতিবুত্তক অট্ঠকথা 6206 সুত্তনিপাত অট্ঠকথা-১ 6207 সুত্তনিপাত অট্ঠকথা-২ 6208 বিমানবত্থু অট্ঠকথা 6209 পেতবত্থু অট্ঠকথা 6210 থেরগাথা অট্ঠকথা-১ 6211 থেরগাথা অট্ঠকথা-২ 6212 থেরীগাথা অট্ঠকথা 6213 অপদান অট্ঠকথা-১ 6214 অপদান অট্ঠকথা-২ 6215 বুদ্ধবংস অট্ঠকথা 6216 চরিয়াপিটক অট্ঠকথা 6217 জাতক অট্ঠকথা-১ 6218 জাতক অট্ঠকথা-২ 6219 জাতক অট্ঠকথা-৩ 6220 জাতক অট্ঠকথা-৪ 6221 জাতক অট্ঠকথা-৫ 6222 জাতক অট্ঠকথা-৬ 6223 জাতক অট্ঠকথা-৭ 6224 মহানিদ্দেস অট্ঠকথা 6225 চূলনিদ্দেস অট্ঠকথা 6226 পটিসম্ভিদামগ্গ অট্ঠকথা-১ 6227 পটিসম্ভিদামগ্গ অট্ঠকথা-২ 6228 নেত্তিপ্পকরণ অট্ঠকথা | 6301 নেত্তিপ্পকরণ টীকা 6302 নেত্তিবিভাবিনী | |
| 7101 ধম্মসংগণী পালি 7102 বিভঙ্গ পালি 7103 ধাতুকথা পালি 7104 পুগ্গলপঞ্ঞাত্তি পালি 7105 কথাবত্থু পালি 7106 যমক পালি-১ 7107 যমক পালি-২ 7108 যমক পালি-৩ 7109 পট্ঠান পালি-১ 7110 পট্ঠান পালি-২ 7111 পট্ঠান পালি-৩ 7112 পট্ঠান পালি-৪ 7113 পট্ঠান পালি-৫ | 7201 ধম্মসংগণি অট্ঠকথা 7202 সম্মোহবিনোদনী অট্ঠকথা 7203 পঞ্চপকরণ অট্ঠকথা | 7301 ধম্মসংগণী-মূলটীকা 7302 বিভঙ্গ-মূলটীকা 7303 পঞ্চপকরণ-মূলটীকা 7304 ধম্মসংগণী-অনুটীকা 7305 পঞ্চপকরণ-অনুটীকা 7306 অভিধম্মাবতারো-নামরূপপরিচ্ছেদো 7307 অভিধম্মত্থসংগহো 7308 অভিধম্মাবতার-পুরাণটীকা 7309 অভিধম্মমাতিকাপালি | |
| 中文 | |||
| 巴利 | 義註 | 複註 | 藏外典籍 |
| 1101 巴拉基咖(波羅夷) 1102 巴吉帝亞(波逸提) 1103 大品(律藏) 1104 小品 1105 附隨 | 1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1 1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2 1203 巴吉帝亞(波逸提)義註 1204 大品義註(律藏) 1205 小品義註 1206 附隨義註 | 1301 心義燈-1 1302 心義燈-2 1303 心義燈-3 | 1401 疑惑度脫 1402 律攝註釋 1403 金剛智疏 1404 疑難解除疏-1 1405 疑難解除疏-2 1406 律莊嚴疏-1 1407 律莊嚴疏-2 1408 古老解惑疏 1409 律抉擇-上抉擇 1410 律抉擇疏-1 1411 律抉擇疏-2 1412 巴吉帝亞等啟請經 1413 小戒學-根本戒學 8401 清淨道論-1 8402 清淨道論-2 8403 清淨道大複註-1 8404 清淨道大複註-2 8405 清淨道論導論 8406 長部問答 8407 中部問答 8408 相應部問答 8409 增支部問答 8410 律藏問答 8411 論藏問答 8412 義注問答 8413 語言學詮釋手冊 8414 勝義顯揚 8415 隨燈論誦 8416 發趣論燈論 8417 禮敬文 8418 大禮敬文 8419 依相讚佛偈 8420 經讚 8421 蓮花供 8422 勝者莊嚴 8423 語蜜 8424 佛德偈集 8425 小史 8427 佛教史 8426 大史 8429 目犍連文法 8428 迦旃延文法 8430 文法寶鑑(詞幹篇) 8431 文法寶鑑(詞根篇) 8432 詞形成論 8433 目犍連五章 8434 應用成就讀本 8435 音韻論讀本 8436 阿毗曇燈讀本 8437 阿毗曇燈疏 8438 妙莊嚴論讀本 8439 妙莊嚴論疏 8440 初學入門義抉擇精要 8446 詩王智論 8447 智論花鬘 8445 法智論 8444 大羅漢智論 8441 世間智論 8442 經典智論 8443 勇士百智論 8450 考底利耶智論 8448 人眼燈 8449 四護衛燈 8451 妙味之流 8452 界清淨 8453 韋桑達拉頌 8454 目犍連語釋五章 8455 塔史 8456 佛牙史 8457 詞根讀本注釋 8458 舍利史 8459 象頭山寺史 8460 勝者行傳 8461 勝者宗燈 8462 油鍋偈 8463 彌蘭王問疏 8464 詞花鬘 8465 詞成就論 8466 正理滴論 8467 迦旃延詞根注 8468 邊境山注釋 |
| 2101 戒蘊品 2102 大品(長部) 2103 波梨品 | 2201 戒蘊品註義註 2202 大品義註(長部) 2203 波梨品義註 | 2301 戒蘊品疏 2302 大品複註(長部) 2303 波梨品複註 2304 戒蘊品新複註-1 2305 戒蘊品新複註-2 | |
| 3101 根本五十經 3102 中五十經 3103 後五十經 | 3201 根本五十義註-1 3202 根本五十義註-2 3203 中五十義註 3204 後五十義註 | 3301 根本五十經複註 3302 中五十經複註 3303 後五十經複註 | |
| 4101 有偈品 4102 因緣品 4103 蘊品 4104 六處品 4105 大品(相應部) | 4201 有偈品義注 4202 因緣品義注 4203 蘊品義注 4204 六處品義注 4205 大品義注(相應部) | 4301 有偈品複註 4302 因緣品註 4303 蘊品複註 4304 六處品複註 4305 大品複註(相應部) | |
| 5101 一集經 5102 二集經 5103 三集經 5104 四集經 5105 五集經 5106 六集經 5107 七集經 5108 八集等經 5109 九集經 5110 十集經 5111 十一集經 | 5201 一集義註 5202 二、三、四集義註 5203 五、六、七集義註 5204 八、九、十、十一集義註 | 5301 一集複註 5302 二、三、四集複註 5303 五、六、七集複註 5304 八集等複註 | |
| 6101 小誦 6102 法句經 6103 自說 6104 如是語 6105 經集 6106 天宮事 6107 餓鬼事 6108 長老偈 6109 長老尼偈 6110 譬喻-1 6111 譬喻-2 6112 諸佛史 6113 所行藏 6114 本生-1 6115 本生-2 6116 大義釋 6117 小義釋 6118 無礙解道 6119 導論 6120 彌蘭王問 6121 藏釋 | 6201 小誦義注 6202 法句義注-1 6203 法句義注-2 6204 自說義注 6205 如是語義註 6206 經集義注-1 6207 經集義注-2 6208 天宮事義注 6209 餓鬼事義注 6210 長老偈義注-1 6211 長老偈義注-2 6212 長老尼義注 6213 譬喻義注-1 6214 譬喻義注-2 6215 諸佛史義注 6216 所行藏義注 6217 本生義注-1 6218 本生義注-2 6219 本生義注-3 6220 本生義注-4 6221 本生義注-5 6222 本生義注-6 6223 本生義注-7 6224 大義釋義注 6225 小義釋義注 6226 無礙解道義注-1 6227 無礙解道義注-2 6228 導論義注 | 6301 導論複註 6302 導論明解 | |
| 7101 法集論 7102 分別論 7103 界論 7104 人施設論 7105 論事 7106 雙論-1 7107 雙論-2 7108 雙論-3 7109 發趣論-1 7110 發趣論-2 7111 發趣論-3 7112 發趣論-4 7113 發趣論-5 | 7201 法集論義註 7202 分別論義註(迷惑冰消) 7203 五部論義註 | 7301 法集論根本複註 7302 分別論根本複註 7303 五論根本複註 7304 法集論複註 7305 五論複註 7306 阿毘達摩入門 7307 攝阿毘達磨義論 7308 阿毘達摩入門古複註 7309 阿毘達摩論母 | |
| English | |||
| Pali Canon | Commentaries | Sub-commentaries | Other |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| Français | |||
| Canon Pali | Commentaires | Sous-commentaires | Autres |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| Deutsch | |||
| Pali-Kanon | Kommentare | Subkommentare | Sonstige |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| हिंदी | |||
| पाली कैनन | कमेंट्री | उप-टिप्पणियाँ | अन्य |
| 1101 पाराजिक पाळि 1102 पाचित्तिय पाळि 1103 महावग्ग पाळि (विनय) 1104 चूळवग्ग पाळि 1105 परिवार पाळि | 1201 पाराजिककण्ड अट्ठकथा-1 1202 पाराजिककण्ड अट्ठकथा-2 1203 पाचित्तिय अट्ठकथा 1204 महावग्ग अट्ठकथा (विनय) 1205 चूळवग्ग अट्ठकथा 1206 परिवार अट्ठकथा | 1301 सारत्थदीपनी टीका-1 1302 सारत्थदीपनी टीका-2 1303 सारत्थदीपनी टीका-3 | 1401 द्वेमातिकापाळि 1402 विनयसंगह अट्ठकथा 1403 वजिरबुद्धि टीका 1404 विमतिविनोदनी टीका-1 1405 विमतिविनोदनी टीका-2 1406 विनयालंकार टीका-1 1407 विनयालंकार टीका-2 1408 कंखावितरणीपुराण टीका 1409 विनयविनिच्छय-उत्तरविनिच्छय 1410 विनयविनिच्छय टीका-1 1411 विनयविनिच्छय टीका-2 1412 पाचित्यादियोजनापाळि 1413 खुद्दसिक्खा-मूलसिक्खा 8401 विसुद्धिमग्ग-1 8402 विसुद्धिमग्ग-2 8403 विसुद्धिमग्ग-महाटीका-1 8404 विसुद्धिमग्ग-महाटीका-2 8405 विसुद्धिमग्ग निदानकथा 8406 दीघनिकाय (पु-वि) 8407 मज्झिमनिकाय (पु-वि) 8408 संयुत्तनिकाय (पु-वि) 8409 अङ्गुत्तरनिकाय (पु-वि) 8410 विनयपिटक (पु-वि) 8411 अभिधम्मपिटक (पु-वि) 8412 अट्ठकथा (पु-वि) 8413 निरुत्तिदीपनी 8414 परमत्थदीपनी सङ्गहमहाटीकापाठ 8415 अनुदीपनीपाठ 8416 पट्ठानुद्देस दीपनीपाठ 8417 नमक्कारटीका 8418 महापणामपाठ 8419 लक्खणातो बुद्धथोमनागाथा 8420 सुतवन्दना 8421 कमलाञ्जलि 8422 जिनालंकार 8423 पज्जमधु 8424 बुद्धगुणगाथावली 8425 चूळगन्थवंस 8427 सासनवंस 8426 महावंस 8429 मोग्गल्लानब्याकरणं 8428 कच्चायनब्याकरणं 8430 सद्दनीतिप्पकरणं (पदमाला) 8431 सद्दनीतिप्पकरणं (धातुमाला) 8432 पदरूपसिद्धि 8433 मोग्गल्लानपञ्चिका 8434 पयोगसिद्धिपाठ 8435 वुत्तोदयपाठ 8436 अभिधानप्पदीपिकापाठ 8437 अभिधानप्पदीपिकाटीका 8438 सुबोधालंकारपाठ 8439 सुबोधालंकारटीका 8440 बालावतार गण्ठिपदत्थविनिच्छयसार 8446 कविदप्पणनीति 8447 नीतिमञ्जरी 8445 धम्मनीति 8444 महारहनीति 8441 लोकनीति 8442 सुत्तन्तनीति 8443 सूरस्सतीनीति 8450 चाणक्यनीति 8448 नरदक्खदीपनी 8449 चतुरारक्खदीपनी 8451 रसवाहिनी 8452 सीमविसोधनीपाठ 8453 वेस्सन्तरगीति 8454 मोग्गल्लान वुत्तिविवरणपञ्चिका 8455 थूपवंस 8456 दाठावंस 8457 धातुपाठविलासिनिया 8458 धातुवंस 8459 हत्थवनगल्लविहारवंस 8460 जिनचरितय 8461 जिनवंसदीपं 8462 तेलकटाहगाथा 8463 मिलिदटीका 8464 पदमञ्जरी 8465 पदसाधनं 8466 सद्दबिन्दुपकरणं 8467 कच्चायनधातुमञ्जुसा 8468 सामन्तकूटवण्णना |
| 2101 सीलक्खन्धवग्ग पाळि 2102 महावग्ग पाळि (दीघ) 2103 पाथिकवग्ग पाळि | 2201 सीलक्खन्धवग्ग अट्ठकथा 2202 महावग्ग अट्ठकथा (दीघ) 2203 पाथिकवग्ग अट्ठकथा | 2301 सीलक्खन्धवग्ग टीका 2302 महावग्ग टीका (दीघ) 2303 पाथिकवग्ग टीका 2304 सीलक्खन्धवग्ग-अभिनवटीका-1 2305 सीलक्खन्धवग्ग-अभिनवटीका-2 | |
| 3101 मूलपण्णास पाळि 3102 मज्झिमपण्णास पाळि 3103 उपरिपण्णास पाळि | 3201 मूलपण्णास अट्ठकथा-1 3202 मूलपण्णास अट्ठकथा-2 3203 मज्झिमपण्णास अट्ठकथा 3204 उपरिपण्णास अट्ठकथा | 3301 मूलपण्णास टीका 3302 मज्झिमपण्णास टीका 3303 उपरिपण्णास टीका | |
| 4101 सगाथावग्ग पाळि 4102 निदानवग्ग पाळि 4103 खन्धवग्ग पाळि 4104 सळायतनवग्ग पाळि 4105 महावग्ग पाळि (संयुत्त) | 4201 सगाथावग्ग अट्ठकथा 4202 निदानवग्ग अट्ठकथा 4203 खन्धवग्ग अट्ठकथा 4204 सळायतनवग्ग अट्ठकथा 4205 महावग्ग अट्ठकथा (संयुत्त) | 4301 सगाथावग्ग टीका 4302 निदानवग्ग टीका 4303 खन्धवग्ग टीका 4304 सळायतनवग्ग टीका 4305 महावग्ग टीका (संयुत्त) | |
| 5101 एककनिपात पाळि 5102 दुकनिपात पाळि 5103 तिकनिपात पाळि 5104 चतुक्कनिपात पाळि 5105 पञ्चकनिपात पाळि 5106 छक्कनिपात पाळि 5107 सत्तकनिपात पाळि 5108 अट्ठकादिनिपात पाळि 5109 नवकनिपात पाळि 5110 दसकनिपात पाळि 5111 एकादसकनिपात पाळि | 5201 एककनिपात अट्ठकथा 5202 दुक-तिक-चतुक्कनिपात अट्ठकथा 5203 पञ्चक-छक्क-सत्तकनिपात अट्ठकथा 5204 अट्ठकादिनिपात अट्ठकथा | 5301 एककनिपात टीका 5302 दुक-तिक-चतुक्कनिपात टीका 5303 पञ्चक-छक्क-सत्तकनिपात टीका 5304 अट्ठकादिनिपात टीका | |
| 6101 खुद्दकपाठ पाळि 6102 धम्मपद पाळि 6103 उदान पाळि 6104 इतिवुत्तक पाळि 6105 सुत्तनिपात पाळि 6106 विमानवत्थु पाळि 6107 पेतवत्थु पाळि 6108 थेरगाथा पाळि 6109 थेरीगाथा पाळि 6110 अपदान पाळि-1 6111 अपदान पाळि-2 6112 बुद्धवंस पाळि 6113 चरियापिटक पाळि 6114 जातक पाळि-1 6115 जातक पाळि-2 6116 महानिद्देस पाळि 6117 चूळनिद्देस पाळि 6118 पटिसम्भिदामग्ग पाळि 6119 नेत्तिप्पकरण पाळि 6120 मिलिन्दपञ्ह पाळि 6121 पेटकोपदेस पाळि | 6201 खुद्दकपाठ अट्ठकथा 6202 धम्मपद अट्ठकथा-1 6203 धम्मपद अट्ठकथा-2 6204 उदान अट्ठकथा 6205 इतिवुत्तक अट्ठकथा 6206 सुत्तनिपात अट्ठकथा-1 6207 सुत्तनिपात अट्ठकथा-2 6208 विमानवत्थु अट्ठकथा 6209 पेतवत्थु अट्ठकथा 6210 थेरगाथा अट्ठकथा-1 6211 थेरगाथा अट्ठकथा-2 6212 थेरीगाथा अट्ठकथा 6213 अपदान अट्ठकथा-1 6214 अपदान अट्ठकथा-2 6215 बुद्धवंस अट्ठकथा 6216 चरियापिटक अट्ठकथा 6217 जातक अट्ठकथा-1 6218 जातक अट्ठकथा-2 6219 जातक अट्ठकथा-3 6220 जातक अट्ठकथा-4 6221 जातक अट्ठकथा-5 6222 जातक अट्ठकथा-6 6223 जातक अट्ठकथा-7 6224 महानिद्देस अट्ठकथा 6225 चूळनिद्देस अट्ठकथा 6226 पटिसम्भिदामग्ग अट्ठकथा-1 6227 पटिसम्भिदामग्ग अट्ठकथा-2 6228 नेत्तिप्पकरण अट्ठकथा | 6301 नेत्तिप्पकरण टीका 6302 नेत्तिविभाविनी | |
| 7101 धम्मसङ्गणी पाळि 7102 विभङ्ग पाळि 7103 धातुकथा पाळि 7104 पुग्गलपञ्ञत्ति पाळि 7105 कथावत्थु पाळि 7106 यमक पाळि-1 7107 यमक पाळि-2 7108 यमक पाळि-3 7109 पट्ठान पाळि-1 7110 पट्ठान पाळि-2 7111 पट्ठान पाळि-3 7112 पट्ठान पाळि-4 7113 पट्ठान पाळि-5 | 7201 धम्मसङ्गणि अट्ठकथा 7202 सम्मोहविनोदनी अट्ठकथा 7203 पञ्चपकरण अट्ठकथा | 7301 धम्मसङ्गणी-मूलटीका 7302 विभङ्ग-मूलटीका 7303 पञ्चपकरण-मूलटीका 7304 धम्मसङ्गणी-अनुटीका 7305 पञ्चपकरण-अनुटीका 7306 अभिधम्मावतारो-नामरूपपरिच्छेदो 7307 अभिधम्मत्थसङ्गहो 7308 अभिधम्मावतार-पुराणटीका 7309 अभिधम्ममातिकापाळि | |
| Indonesia | |||
| Kanon Pali | Komentar | Sub-komentar | Lainnya |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| 日文 | |||
| パーリ仏典 | 註釈書 | 副註釈書 | その他 |
| 1101 パーラージカ・パーリ 1102 パーチッティヤ・パーリ 1103 マハーヴァッガ・パーリ(ヴィナヤ) 1104 チューラヴァッガ・パーリ 1105 パリヴァーラ・パーリ | 1201 パーラージカカンダ・アッタカター-1 1202 パーラージカカンダ・アッタカター-2 1203 パーチッティヤ・アッタカター 1204 マハーヴァッガ・アッタカター(ヴィナヤ) 1205 チューラヴァッガ・アッタカター 1206 パリヴァーラ・アッタカター | 1301 サーラッタディーパニー・ティーカー-1 1302 サーラッタディーパニー・ティーカー-2 1303 サーラッタディーパニー・ティーカー-3 | 1401 ドヴェマーティカー・パーリ 1402 ヴィナヤサンガハ・アッタカター 1403 ヴァジラブッディ・ティーカー 1404 ヴィマティヴィノーダニー・ティーカー-1 1405 ヴィマティヴィノーダニー・ティーカー-2 1406 ヴィナヤーランカーラ・ティーカー-1 1407 ヴィナヤーランカーラ・ティーカー-2 1408 カンカーウィタラニープラーナ・ティーカー 1409 ヴィナヤヴィニッチャヤ-ウッタラヴィニッチャヤ 1410 ヴィナヤヴィニッチャヤ・ティーカー-1 1411 ヴィナヤヴィニッチャヤ・ティーカー-2 1412 パーチッティヤーディヨージャナー・パーリ 1413 クッダシッカー-ムーラシッカー 8401 ヴィスッディマッガ-1 8402 ヴィスッディマッガ-2 8403 ヴィスッディマッガ・マハーティーカー-1 8404 ヴィスッディマッガ・マハーティーカー-2 8405 ヴィスッディマッガ・ニダーナカター 8406 ディーガニカーヤ(プ・ヴィ) 8407 マッジマニカーヤ(プ・ヴィ) 8408 サンユッタニカーヤ(プ・ヴィ) 8409 アングッタラニカーヤ(プ・ヴィ) 8410 ヴィナヤピタカ(プ・ヴィ) 8411 アビダンマピタカ(プ・ヴィ) 8412 アッタカター(プ・ヴィ) 8413 ニルッティディーパニー 8414 パラマッタディーパニー・サンガハマハーティカーパータ 8415 アヌディーパニーパータ 8416 パッターヌッデーサ・ディーパニーパータ 8417 ナマッカラ・ティーカー 8418 マハーパナーマ・パータ 8419 ラッカナート・ブッダトーマナーガーター 8420 スタヴァンダナー 8421 カマラーニャジャリ 8422 ジナランカーラ 8423 パッジャマドゥ 8424 ブッダグナガーター・ヴァリー 8425 チューラガンタヴァンサ 8427 サーサナヴァンサ 8426 マハーヴァンサ 8429 モッガラーナ・ビャーカラナン 8428 カッチャーヤナ・ビャーカラナン 8430 サッダニーティッパカラナン(パダマーラー) 8431 サッダニーティッパカラナン(ダートゥマーラー) 8432 パダルーパシッディ 8433 モッガラーナ・パンチカー 8434 パヨーガシッディ・パータ 8435 ヴットーダヤ・パータ 8436 アビダーナッパディーピカー・パータ 8437 アビダーナッパディーピカー・ティーカー 8438 スボーダーランカーラ・パータ 8439 スボーダーランカーラ・ティーカー 8440 バーラーヴァターラ・ガンティパダッタヴィニッチャヤサーラ 8446 カヴィダッパナニーティ 8447 ニーティマンジャリー 8445 ダンマニーティ 8444 マハーラハニーティ 8441 ローカニーティ 8442 スタンタニーティ 8443 スーラッサティニーティ 8450 チャーナキャニーティ 8448 ナラダッカディーパニー 8449 チャトゥラーラッカディーパニー 8451 ラサヴァーヒニー 8452 シーマヴィソーダニー・パータ 8453 ヴェッサンタラ・ギーティ 8454 モッガラーナ・ヴッティヴィヴァラナパンチカー 8455 トゥーパヴァンサ 8456 ダーターヴァンサ 8457 ダートゥパータヴィラーヴィシニヤー 8458 ダートゥヴァンサ 8459 ハッタヴァナッガラヴィハーラヴァンサ 8460 ジナチャリタヤ 8461 ジナヴァンサディーパン 8462 テーラカターガーター 8463 ミリダ・ティーカー 8464 パダマンジャリー 8465 パダサーダナン 8466 サッダビンドゥパカラナン 8467 カッチャーヤナ・ダートゥマンジューサー 8468 サーマンタクータ・ヴァンナナー |
| 2101 シーラッカンダワッガ・パーリ 2102 マハーワッガ・パーリ(ディーガ) 2103 パーティカワッガ・パーリ | 2201 シーラッカンダワッガ・アッタカター 2202 マハーワッガ・アッタカター(ディーガ) 2203 パーティカワッガ・アッタカター | 2301 シーラッカンダワッガ・ティーカー 2302 マハーワッガ・ティーカー(ディーガ) 2303 パーティカワッガ・ティーカー 2304 シーラッカンダワッガ・アビナワティーカー-1 2305 シーラッカンダワッガ・アビナワティーカー-2 | |
| 3101 ムーラパンナーサ・パーリ 3102 マッジマパンナーサ・パーリ 3103 ウパリパンナーサ・パーリ | 3201 ムーラパンナーサ・アッタカター-1 3202 ムーラパンナーサ・アッタカター-2 3203 マッジマパンナーサ・アッタカター 3204 ウパリパンナーサ・アッタカター | 3301 ムーラパンナーサ・ティーカー 3302 マッジマパンナーサ・ティーカー 3303 ウパリパンナーサ・ティーカー | |
| 4101 サガーター・ワッガ・パーリ 4102 ニダーナ・ワッガ・パーリ 4103 カンダ・ワッガ・パーリ 4104 サラーヤタナ・ワッガ・パーリ 4105 マハーワッガ・パーリ(サンユッタ) | 4201 サガーター・ワッガ・アッタカター 4202 ニダーナ・ワッガ・アッタカター 4203 カンダ・ワッガ・アッタカター 4204 サラーヤタナ・ワッガ・アッタカター 4205 マハーワッガ・アッタカター(サンユッタ) | 4301 サガーター・ワッガ・ティーカー 4302 ニダーナ・ワッガ・ティーカー 4303 カンダ・ワッガ・ティーカー 4304 サラーヤタナ・ワッガ・ティーカー 4305 マハーワッガ・ティーカー(サンユッタ) | |
| 5101 エーカカニパータ・パーリ 5102 ドゥカニパータ・パーリ 5103 ティカニパータ・パーリ 5104 チャトゥッカニパータ・パーリ 5105 パンチャカニパータ・パーリ 5106 チャッカニパータ・パーリ 5107 サッタカニパータ・パーリ 5108 アッタカーディニパータ・パーリ 5109 ナヴァカニパータ・パーリ 5110 ダサカニパータ・パーリ 5111 エーカーダサカニパータ・パーリ | 5201 エーカカニパータ・アッタカター 5202 ドゥカ・ティカ・チャトゥッカニパータ・アッタカター 5203 パンチャカ・チャッカ・サッタカニパータ・アッタカター 5204 アッタカーディニパータ・アッタカター | 5301 エーカカニパータ・ティーカー 5302 ドゥカ・ティカ・チャトゥッカニパータ・ティーカー 5303 パンチャカ・チャッカ・サッタカニパータ・ティーカー 5304 アッタカーディニパータ・ティーカー | |
| 6101 クッダカパータ・パーリ 6102 ダンマパダ・パーリ 6103 ウダーナ・パーリ 6104 イティヴッタカ・パーリ 6105 スッタニパータ・パーリ 6106 ヴィマーナヴァットゥ・パーリ 6107 ペーヴァットゥ・パーリ 6108 テーラガーター・パーリ 6109 テーリーガーター・パーリ 6110 アパダーナ・パーリ-1 6111 アパダーナ・パーリ-2 6112 ブッダヴァンサ・パーリ 6113 チャリヤーピタカ・パーリ 6114 ジャータカ・パーリ-1 6115 ジャータカ・パーリ-2 6116 マハーニッデーサ・パーリ 6117 チューラニッデーサ・パーリ 6118 パティサンビダーマッガ・パーリ 6119 ネッティッパカラナ・パーリ 6120 ミリンダパンハ・パーリ 6121 ペータコーパデーサ・パーリ | 6201 クッダカパータ・アッタカター 6202 ダンマパダ・アッタカター-1 6203 ダンマパダ・アッタカター-2 6204 ウダーナ・アッタカター 6205 イティヴッタカ・アッタカター 6206 スッタニパータ・アッタカター-1 6207 スッタニパータ・アッタカター-2 6208 ヴィマーナヴァットゥ・アッタカター 6209 ペータヴァットゥ・アッタカター 6210 テーラガーター・アッタカター-1 6211 テーラガーター・アッタカター-2 6212 テーリーガーター・アッタカター 6213 アパダーナ・アッタカター-1 6214 アパダーナ・アッタカター-2 6215 ブッダヴァンサ・アッタカター 6216 チャリヤーピタカ・アッタカター 6217 ジャータカ・アッタカター-1 6218 ジャータカ・アッタカター-2 6219 ジャータカ・アッタカター-3 6220 ジャータカ・アッタカター-4 6221 ジャータカ・アッタカター-5 6222 ジャータカ・アッタカター-6 6223 ジャータカ・アッタカター-7 6224 マハーニッデーサ・アッタカター 6225 チューラニッデーサ・アッタカター 6226 パティサンビダーマッガ・アッタカター-1 6227 パティサンビダーマッガ・アッタカター-2 6228 ネッティッパカラナ・アッタカター | 6301 ネッティッパカラナ・ティーカー 6302 ネッティヴィバーヴィニー | |
| 7101 ダンマサンガニー・パーリ 7102 ヴィバンガ・パーリ 7103 ダートゥカター・パーリ 7104 プッガラパンニャッティ・パーリ 7105 カター・ヴァットゥ・パーリ 7106 ヤマカ・パーリ-1 7107 ヤマカ・パーリ-2 7108 ヤマカ・パーリ-3 7109 パッターナ・パーリ-1 7110 パッターナ・パーリ-2 7111 パッターナ・パーリ-3 7112 パッターナ・パーリ-4 7113 パッターナ・パーリ-5 | 7201 ダンマサンガニ・アッタカター 7202 サンモーハヴィノーダニー・アッタカター 7203 パンチャパカラナ・アッタカター | 7301 ダンマサンガニー・ムーラティーカー 7302 ヴィバンガ・ムーラティーカー 7303 パンチャパカラナ・ムーラティーカー 7304 ダンマサンガニー・アヌティーカー 7305 パンチャパカラナ・アヌティーカー 7306 アビダンマーヴァターロ・ナーマルーパパリッチェード 7307 アビダンマッタ・サンガホ 7308 アビダンマーヴァターラ・プラーナティーカー 7309 アビダンマ・マーティカーパーリ | |
| ខ្មែរ | |||
| ព្រះត្រៃបិដកបាលី | អដ្ឋកថា | ដីកា | ផ្សេងទៀត |
| 1101 បារាជិកបាឡិ 1102 បាចិត្តិយបាឡិ 1103 មហាវគ្គបាឡិ (វិន័យ) 1104 ចូឡវគ្គបាឡិ 1105 បរិវារបាឡិ | 1201 បារាជិកកណ្ឌអដ្ឋកថា-១ 1202 បារាជិកកណ្ឌអដ្ឋកថា-២ 1203 បាចិត្តិយអដ្ឋកថា 1204 មហាវគ្គអដ្ឋកថា (វិន័យ) 1205 ចូឡវគ្គអដ្ឋកថា 1206 បរិវារអដ្ឋកថា | 1301 សារត្ថទីបនីដីកា-១ 1302 សារត្ថទីបនីដីកា-២ 1303 សារត្ថទីបនីដីកា-៣ | 1401 ទ្វេមាតិកាបាឡិ 1402 វិនយសង្គហអដ្ឋកថា 1403 វជិរពុទ្ធិដីកា 1404 វិមតិវិនោទនីដីកា-១ 1405 វិមតិវិនោទនីដីកា-២ 1406 វិនយាលង្ការដីកា-១ 1407 វិនយាលង្ការដីកា-២ 1408 កង្ខាវិតរណីបុរាណដីកា 1409 វិនយវិនិច្ឆយ-ឧត្តរវិនិច្ឆយ 1410 វិនយវិនិច្ឆយដីកា-១ 1411 វិនយវិនិច្ឆយដីកា-២ 1412 បាចិត្យាទិយោជនាបាឡិ 1413 ខុទ្ទសិក្ខា-មូលសិក្ខា 8401 វិសុទ្ធិមគ្គ-១ 8402 វិសុទ្ធិមគ្គ-២ 8403 វិសុទ្ធិមគ្គ-មហាដីកា-១ 8404 វិសុទ្ធិមគ្គ-មហាដីកា-២ 8405 វិសុទ្ធិមគ្គ និទានកថា 8406 ទីឃនិកាយ (បុ-វិ) 8407 មជ្ឈិមនិកាយ (បុ-វិ) 8408 សំយុត្តនិកាយ (បុ-វិ) 8409 អង្គុត្តរនិកាយ (បុ-វិ) 8410 វិនយបិដក (បុ-វិ) 8411 អភិធម្មបិដក (បុ-វិ) 8412 អដ្ឋកថា (បុ-វិ) 8413 និរុត្តិទីបនី 8414 បរមត្ថទីបនី សង្គហមហាដីកាបាឋ 8415 អនុទីបនីបាឋ 8416 បដ្ឋានុទ្ទេស ទីបនីបាឋ 8417 នមក្ការដីកា 8418 មហាបណាមបាឋ 8419 លក្ខណាតោ ពុទ្ធថោមនាគាថា 8420 សុតវន្ទនា 8421 កមលាញ្ជលិ 8422 ជិនាលង្ការ 8423 បជ្ជមធុ 8424 ពុទ្ធគុណគាថាវលី 8425 ចូឡគន្ថវង្ស 8427 សាសនវង្ស 8426 មហាវង្ស 8429 មោគ្គល្លានព្យាករណំ 8428 កច្ចាយនព្យាករណំ 8430 សទ្ទនីតិប្បករណំ (បទមាលា) 8431 សទ្ទនីតិប្បករណំ (ធាតុមាលា) 8432 បទរូបសិទ្ធិ 8433 មោគ្គល្លានបញ្ចិកា 8434 បយោគសិទ្ធិបាឋ 8435 វុត្តោទយបាឋ 8436 អភិធានប្បទីបិកាបាឋ 8437 អភិធានប្បទីបិកាដីកា 8438 សុពោធាលង្ការបាឋ 8439 សុពោធាលង្ការដីកា 8440 បាលាវតារ គណ្ឋិបទត្ថវិនិច្ឆយសារ 8446 កវិទប្បណនីតិ 8447 នីតិមញ្ជរី 8445 ធម្មនីតិ 8444 មហារហនីតិ 8441 លោកនីតិ 8442 សុត្តន្តនីតិ 8443 សូរស្សតិនីតិ 8450 ចាណក្យនីតិ 8448 នរទក្ខទីបនី 8449 ចតុរារក្ខទីបនី 8451 រសវាហិនី 8452 សីមវិសោធនីបាឋ 8453 វេស្សន្តរគីតិ 8454 មោគ្គល្លាន វុត្តិវិវរណបញ្ចិកា 8455 ថូបវង្ស 8456 ទាឋាវង្ស 8457 ធាតុបាឋវិលាសិនិយា 8458 ធាតុវង្ស 8459 ហត្ថវនគល្លវិហារវង្ស 8460 ជិនចរិតយ 8461 ជិនវង្សទីបំ 8462 តេលកដាហគាថា 8463 មិលិទដីកា 8464 បទមញ្ជរី 8465 បទសាធនំ 8466 សទ្ទពិន្ទុបករណំ 8467 កច្ចាយនធាតុមញ្ជុសា 8468 សាមន្តកូដវណ្ណនា |
| 2101 សីលក្ខន្ធវគ្គបាឡិ 2102 មហាវគ្គបាឡិ (ទីឃ) 2103 បាថិកវគ្គបាឡិ | 2201 សីលក្ខន្ធវគ្គអដ្ឋកថា 2202 មហាវគ្គអដ្ឋកថា (ទីឃ) 2203 បាថិកវគ្គអដ្ឋកថា | 2301 សីលក្ខន្ធវគ្គដីកា 2302 មហាវគ្គដីកា (ទីឃ) 2303 បាថិកវគ្គដីកា 2304 សីលក្ខន្ធវគ្គ-អភិនវដីកា-១ 2305 សីលក្ខន្ធវគ្គ-អភិនវដីកា-២ | |
| 3101 មូលបណ្ណាសបាឡិ 3102 មជ្ឈិមបណ្ណាសបាឡិ 3103 ឧបរិបណ្ណាសបាឡិ | 3201 មូលបណ្ណាសអដ្ឋកថា-១ 3202 មូលបណ្ណាសអដ្ឋកថា-២ 3203 មជ្ឈិមបណ្ណាសអដ្ឋកថា 3204 ឧបរិបណ្ណាសអដ្ឋកថា | 3301 មូលបណ្ណាសដីកា 3302 មជ្ឈិមបណ្ណាសដីកា 3303 ឧបរិបណ្ណាសដីកា | |
| 4101 សគាថាវគ្គបាឡិ 4102 និទានវគ្គបាឡិ 4103 ខន្ធវគ្គបាឡិ 4104 សឡាយតនវគ្គបាឡិ 4105 មហាវគ្គបាឡិ (សំយុត្ត) | 4201 សគាថាវគ្គអដ្ឋកថា 4202 និទានវគ្គអដ្ឋកថា 4203 ខន្ធវគ្គអដ្ឋកថា 4204 សឡាយតនវគ្គអដ្ឋកថា 4205 មហាវគ្គអដ្ឋកថា (សំយុត្ត) | 4301 សគាថាវគ្គដីកា 4302 និទានវគ្គដីកា 4303 ខន្ធវគ្គដីកា 4304 សឡាយតនវគ្គដីកា 4305 មហាវគ្គដីកា (សំយុត្ត) | |
| 5101 ឯកកនិបាតបាឡិ 5102 ទុកនិបាតបាឡិ 5103 តិកនិបាតបាឡិ 5104 ចតុក្កនិបាតបាឡិ 5105 បញ្ចកនិបាតបាឡិ 5106 ឆក្កនិបាតបាឡិ 5107 សត្តកនិបាតបាឡិ 5108 អដ្ឋកាទិនិបាតបាឡិ 5109 នវកនិបាតបាឡិ 5110 ទសកនិបាតបាឡិ 5111 ឯកាទសកនិបាតបាឡិ | 5201 ឯកកនិបាតអដ្ឋកថា 5202 ទុក-តិក-ចតុក្កនិបាតអដ្ឋកថា 5203 បញ្ចក-ឆក្ក-សត្តកនិបាតអដ្ឋកថា 5204 អដ្ឋកាទិនិបាតអដ្ឋកថា | 5301 ឯកកនិបាតដីកា 5302 ទុក-តិក-ចតុក្កនិបាតដីកា 5303 បញ្ចក-ឆក្ក-សត្តកនិបាតដីកា 5304 អដ្ឋកាទិនិបាតដីកា | |
| 6101 ខុទ្ទកបាឋបាឡិ 6102 ធម្មបទបាឡិ 6103 ឧទានបាឡិ 6104 ឥតិវុត្តកបាឡិ 6105 សុត្តនិបាតបាឡិ 6106 វិមានវត្ថុបាឡិ 6107 បេតវត្ថុបាឡិ 6108 ថេរគាថាបាឡិ 6109 ថេរីគាថាបាឡិ 6110 អបទានបាឡិ-១ 6111 អបទានបាឡិ-២ 6112 ពុទ្ធវង្សបាឡិ 6113 ចរិយាបិដកបាឡិ 6114 ជាតកបាឡិ-១ 6115 ជាតកបាឡិ-២ 6116 មហានិទ្ទេសបាឡិ 6117 ចូឡនិទ្ទេសបាឡិ 6118 បដិសម្ភិទាមគ្គបាឡិ 6119 នេត្តិប្បករណបាឡិ 6120 មិលិន្ទបញ្ហាបាឡិ 6121 បេដកោបទេសបាឡិ | 6201 ខុទ្ទកបាឋអដ្ឋកថា 6202 ធម្មបទអដ្ឋកថា-១ 6203 ធម្មបទអដ្ឋកថា-២ 6204 ឧទានអដ្ឋកថា 6205 ឥតិវុត្តកអដ្ឋកថា 6206 សុត្តនិបាតអដ្ឋកថា-១ 6207 សុត្តនិបាតអដ្ឋកថា-២ 6208 វិមានវត្ថុអដ្ឋកថា 6209 បេតវត្ថុអដ្ឋកថា 6210 ថេរគាថាអដ្ឋកថា-១ 6211 ថេរគាថាអដ្ឋកថា-២ 6212 ថេរីគាថាអដ្ឋកថា 6213 អបទានអដ្ឋកថា-១ 6214 អបទានអដ្ឋកថា-២ 6215 ពុទ្ធវង្សអដ្ឋកថា 6216 ចរិយាបិដកអដ្ឋកថា 6217 ជាតកអដ្ឋកថា-១ 6218 ជាតកអដ្ឋកថា-២ 6219 ជាតកអដ្ឋកថា-៣ 6220 ជាតកអដ្ឋកថា-៤ 6221 ជាតកអដ្ឋកថា-៥ 6222 ជាតកអដ្ឋកថា-៦ 6223 ជាតកអដ្ឋកថា-៧ 6224 មហានិទ្ទេសអដ្ឋកថា 6225 ចូឡនិទ្ទេសអដ្ឋកថា 6226 បដិសម្ភិទាមគ្គអដ្ឋកថា-១ 6227 បដិសម្ភិទាមគ្គអដ្ឋកថា-២ 6228 នេត្តិប្បករណអដ្ឋកថា | 6301 នេត្តិប្បករណដីកា 6302 នេត្តិវិភាវិនី | |
| 7101 ធម្មសង្គណីបាឡិ 7102 វិភង្គបាឡិ 7103 ធាតុកថាបាឡិ 7104 បុគ្គលបញ្ញត្តិបាឡិ 7105 កថាវត្ថុបាឡិ 7106 យមកបាឡិ-១ 7107 យមកបាឡិ-២ 7108 យមកបាឡិ-៣ 7109 បដ្ឋានបាឡិ-១ 7110 បដ្ឋានបាឡិ-២ 7111 បដ្ឋានបាឡិ-៣ 7112 បដ្ឋានបាឡិ-៤ 7113 បដ្ឋានបាឡិ-៥ | 7201 ធម្មសង្គណិអដ្ឋកថា 7202 សម្មោហវិនោទនីអដ្ឋកថា 7203 បញ្ចបករណអដ្ឋកថា | 7301 ធម្មសង្គណី-មូលដីកា 7302 វិភង្គ-មូលដីកា 7303 បញ្ចបករណ-មូលដីកា 7304 ធម្មសង្គណី-អនុដីកា 7305 បញ្ចបករណ-អនុដីកា 7306 អភិធម្មាវតារោ-នាមរូបបរិច្ឆេទោ 7307 អភិធម្មត្ថសង្គហោ 7308 អភិធម្មាវតារ-បុរាណដីកា 7309 អភិធម្មមាតិកាបាឡិ | |
| 한국인 | |||
| 팔리 대장경 | 주석서 | 부주석서 | 기타 |
| 1101 빠라지카 빨리 1102 빠찟띠야 빨리 1103 마하왁가 빨리 (비나야) 1104 출라왁가 빨리 1105 빠리와라 빨리 | 1201 빠라지까깐다 앗타카타-1 1202 빠라지까깐다 앗타카타-2 1203 빠찟띠야 앗타카타 1204 마하왁가 앗타카타 (비나야) 1205 출라왁가 앗타카타 1206 빠리와라 앗타카타 | 1301 사랏타디빠니 띠까-1 1302 사랏타디빠니 띠까-2 1303 사랏타디빠니 띠까-3 | 1401 드베마띠까빨리 1402 위나야상가하 앗타카타 1403 와지라붓디 띠까 1404 위마띠위노다니 띠까-1 1405 위마띠위노다니 띠까-2 1406 위나야랑까라 띠까-1 1407 위나야랑까라 띠까-2 1408 깡카위따라니뿌라나 띠까 1409 위나야위닛차야-웃따라위닛차야 1410 위나야위닛차야 띠까-1 1411 위나야위닛차야 띠까-2 1412 빠찟땨디요자나빨리 1413 쿳닷시카-물라시카 8401 위숟디막가-1 8402 위숟디막가-2 8403 위숟디막가-마하띠까-1 8404 위숟디막가-마하띠까-2 8405 위숟디막가 니다나까타 8406 디가니까야 (뿌-위) 8407 맛지마니까야 (뿌-위) 8408 삼윳따니까야 (뿌-위) 8409 앙굳따라니까야 (뿌-위) 8410 위나야삐따까 (뿌-위) 8411 아비담마삐따까 (뿌-위) 8412 앗타카타 (뿌-위) 8413 니룻띠디빠니 8414 빠라맛타디빠니 상가하마하띠까빠타 8415 아누디빠니빠타 8416 빳타누ㄸ데사 디빠니빠타 8417 나막까라띠까 8418 마하빠나마빠타 8419 락카나또 붓다토마나가타 8420 수타완다나 8421 까말란자리 8422 지나랑까라 8423 빳자마두 8424 붓다구나가타왈리 8425 출라간타왕사 8427 사사나왕사 8426 마하왕사 8429 목갈라나뱌까라낭 8428 깟차야나뱌까라낭 8430 삿다니띠빠까라낭 (빠다말라) 8431 삿다니띠빠까라낭 (다두말라) 8432 빠다루빠싣디 8433 목갈라나빤찌까 8434 빠요가싣디빠타 8435 붇또다야빠타 8436 아비다나빠디피까빠타 8437 아비다나빠디피까띠까 8438 수보다랑까라빠타 8439 수보다랑까라띠까 8440 발라와따라 간티빠닷타위닛차야사라 8446 까위닷빠나니띠 8447 니띠만자리 8445 담마니띠 8444 마하라하니띠 8441 로까니띠 8442 숫딴따니띠 8443 수랏사띠니띠 8450 짜낙야니띠 8448 나라닥카디빠니 8449 짜뚜라락카디빠니 8451 라사와히니 8452 시마위소다니빠타 8453 웨산따라기띠 8454 목갈라나 붇띠위와라나빤찌까 8455 투빠왕사 8456 다타왕사 8457 다두빠타윌라시니야 8458 다두왕사 8459 핟타와나갈라위하라왕사 8460 지나짜리따야 8461 지나왕사디빵 8462 떼라까타하가타 8463 밀리다띠까 8464 빠다만자리 8465 빠다사다낭 8466 삿다빈두빠까라낭 8467 깟차야나다두만주사 8468 사만따꿋타완나나 |
| 2101 실락칸다왁가 빨리 2102 마하왁가 빨리 (디가) 2103 빠티까왁가 빨리 | 2201 실락칸다왁가 앗타카타 2202 마하왁가 앗타카타 (디가) 2203 빠티까왁가 앗타카타 | 2301 실락칸다왁가 띠까 2302 마하왁가 띠까 (디가) 2303 빠티까왁가 띠까 2304 실락칸다왁가-아비나와띠까-1 2305 실락칸다왁가-아비나와띠까-2 | |
| 3101 물라빤나사 빨리 3102 맛지마빤나사 빨리 3103 우빠리빤나사 빨리 | 3201 물라빤나사 앗타카타-1 3202 물라빤나사 앗타카타-2 3203 맛지마빤나사 앗타카타 3204 우빠리빤나사 앗타카타 | 3301 물라빤나사 띠까 3302 맛지마빤나사 띠까 3303 우빠리빤나사 띠까 | |
| 4101 사가타왁가 빨리 4102 니다나왁가 빨리 4103 칸다왁가 빨리 4104 살라야따나왁가 빨리 4105 마하왁가 빨리 (삼윳따) | 4201 사가타왁가 앗타카타 4202 니다나왁가 앗타카타 4203 칸다왁가 앗타카타 4204 살라야따나왁가 앗타카타 4205 마하왁가 앗타카타 (삼윳따) | 4301 사가타왁가 띠까 4302 니다나왁가 띠까 4303 칸다왁가 띠까 4304 살라야따나왁가 띠까 4305 마하왁가 띠까 (삼윳따) | |
| 5101 에까까니빠따 빨리 5102 두까니빠따 빨리 5103 띠까니빠따 빨리 5104 짜뚝까니빠따 빨리 5105 빤짜까니빠따 빨리 5106 착까니빠따 빨리 5107 삿따까니빠따 빨리 5108 앗타까디니빠따 빨리 5109 나와까니빠따 빨리 5110 다사까니빠따 빨리 5111 에까다사까니빠따 빨리 | 5201 에까까니빠따 앗타카타 5202 두까-띠까-짜뚝까니빠따 앗타카타 5203 빤짜까-착까-삿따까니빠따 앗타카타 5204 앗타까디니빠따 앗타카타 | 5301 에까까니빠따 띠까 5302 두까-띠까-짜뚝까니빠따 띠까 5303 빤짜까-착까-삿따까니빠따 띠까 5304 앗타까디니빠따 띠까 | |
| 6101 쿳닥까빠타 빨리 6102 담마빠다 빨리 6103 우다나 빨리 6104 이띠웃따까 빨리 6105 숫따니빠따 빨리 6106 위마나왓투 빨리 6107 베따왓투 빨리 6108 테라가타 빨리 6109 테리가타 빨리 6110 아빠다나 빨리-1 6111 아빠다나 빨리-2 6112 붓다왕사 빨리 6113 짜리야삐따까 빨리 6114 자따까 빨리-1 6115 자따까 빨리-2 6116 마하닷데사 빨리 6117 출라닷데사 빨리 6118 빠티삼비다막가 빨리 6119 넷띠빠까라나 빨리 6120 밀린다빤하 빨리 6121 뻬따꼬빠데사 빨리 | 6201 쿳닥까빠타 앗타카타 6202 담마빠다 앗타카타-1 6203 담마빠다 앗타카타-2 6204 우다나 앗타카타 6205 이띠웃따까 앗타카타 6206 숫따니빠따 앗타카타-1 6207 숫따니빠따 앗타카타-2 6208 위마나왓투 앗타카타 6209 베따왓투 앗타카타 6210 테라가타 앗타카타-1 6211 테라가타 앗타카타-2 6212 테리가타 앗타카타 6213 아빠다나 앗타카타-1 6214 아빠다나 앗타카타-2 6215 붓다왕사 앗타카타 6216 짜리야삐따까 앗타카타 6217 자따까 앗타카타-1 6218 자따까 앗타카타-2 6219 자따까 앗타카타-3 6220 자따까 앗타카타-4 6221 자따까 앗타카타-5 6222 자따까 앗타카타-6 6223 자따까 앗타카타-7 6224 마하닷데사 앗타카타 6225 출라닷데사 앗타카타 6226 빠티삼비다막가 앗타카타-1 6227 빠티삼비다막가 앗타카타-2 6228 넷띠빠까라나 앗타카타 | 6301 넷띠빠까라나 띠까 6302 넷띠위바비니 | |
| 7101 담마상가니 빨리 7102 위방가 빨리 7103 다뚜까타 빨리 7104 뿍갈라빤냣띠 빨리 7105 까타왓투 빨리 7106 야마까 빨리-1 7107 야마까 빨리-2 7108 야마까 빨리-3 7109 빳타나 빨리-1 7110 빳타나 빨리-2 7111 빳타나 빨리-3 7112 빳타나 빨리-4 7113 빳타나 빨리-5 | 7201 담마상가니 앗타카타 7202 삼모하위노다니 앗타카타 7203 빤짜빠까라나 앗타카타 | 7301 담마상가니-물라띠까 7302 위방가-물라띠까 7303 빤짜빠까라나-물라띠까 7304 담마상가니-아누띠까 7305 빤짜빠까라나-아누띠까 7306 아비담마와따로-나마루빠빠릳체도 7307 아비담맛타상가호 7308 아비담마와따라-뿌라나띠까 7309 아비담마마띠까빨리 | |
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa 그분 복되신 분, 아라한, 완전히 깨달으신 분께 절합니다. Aṅguttaranikāye 앙굿따라 니까야의 Ekakanipāta-ṭīkā 에까까 니빠따(하나의 모음) 복주(復註) Ganthārambhakathā 저술 시작의 말씀(서문) Anantañāṇaṃ [Pg.1] karuṇāniketaṃ,Namāmi nāthaṃ jitapañcamāraṃ; Dhammaṃ visuddhaṃ bhavanāsahetuṃ,Saṅghañca seṭṭhaṃ hatasabbapāpaṃ. 무한한 지혜를 지니시고 자비의 거처이신 분, 다섯 마군을 물리치신 보호자께 절합니다. 존재의 소멸 원인인 청정한 법과, 모든 악을 물리친 수승한 승가에 절합니다. Kassapaṃ taṃ mahātheraṃ, saṅghassa pariṇāyakaṃ; Dīpasmiṃ tambapaṇṇimhi, sāsanodayakārakaṃ. 승가의 지도자이신 가섭 마하테라(대장로)께, 담바빤니 섬에서 교단의 부흥을 일으키신 분께 절합니다. Paṭipattiparādhīnaṃ, sadāraññanivāsinaṃ; Pākaṭaṃ gagane canda-maṇḍalaṃ viya sāsane. 수행에 전념하시고 항상 숲속에 거주하시며, 하늘의 달무리처럼 교단에서 널리 알려지신 분께 절합니다. Saṅghassa pitaraṃ vande, vinaye suvisāradaṃ; Yaṃ nissāya vasantohaṃ, vuḍḍhippattosmi sāsane. 승가의 아버지께 절합니다. 율(律)에 매우 능숙하시며, 제가 그분을 의지하여 머물면서 교단 안에서 성장을 이루었습니다. Anutheraṃ mahāpaññaṃ, sumedhaṃ sutivissutaṃ; Avikhaṇḍitasīlādi-parisuddhaguṇodayaṃ. 지혜가 크고 명성이 자자하며 현명하신 아누테라(부장로)께, 훼손되지 않은 계율 등 청정한 덕이 나타나시는 분께 절합니다. Bahussutaṃ satimantaṃ, dantaṃ santaṃ samāhitaṃ; Namāmi sirasā dhīraṃ, garuṃ me gaṇavācakaṃ. 많이 배우고 마음챙김이 있으며, 길들여지고 평온하며 집중된 분께, 저의 스승이자 무리의 강독자이신 현자께 머리 숙여 절합니다. Āgatāgamatakkesu[Pg.2], saddasatthanayaññusu; Yassantevāsibhikkhūsu, sāsanaṃ suppatiṭṭhitaṃ. 전승된 경전과 논리에 통달하고 문법의 법식을 아는 제자 비구들 사이에 교단이 잘 확립되었습니다. Yo sīhaḷindo dhitimā yasassī,Uḷārapañño nipuṇo kalāsu; Jāto visuddhe ravisomavaṃse,Mahabbalo abbhutavuttitejo. 용기 있고 명성 높은 사할라의 왕, 수승한 지혜를 지니고 기술에 능하며, 청정한 일월종(태양과 달의 혈통)에서 태어나 큰 힘과 경이로운 위력을 지닌 분이 계셨습니다. Jitvārivaggaṃ atiduppasayhaṃ,Anaññasādhāraṇavikkamena; Pattābhiseko jinadhammasevī,Abhippasanno ratanattayamhi. 그분은 정복하기 매우 어려운 적들을 비할 데 없는 용맹함으로 이기고, 즉위하여 승리자의 법(불법)을 받들고 삼보에 지극히 귀의하셨습니다. Ciraṃ vibhinne jinasāsanasmiṃ,Paccatthike suṭṭhu viniggahetvā; Sudhaṃva sāmaggirasaṃ pasatthaṃ,Pāyesi bhikkhū parisuddhasīle. 오랫동안 분열된 승리자의 가르침에서 반대자들을 잘 제압하고, 청정한 계율을 지닌 비구들에게 찬탄받는 화합의 맛을 감로수처럼 마시게 하셨습니다. Katvā vihāre vipule ca ramme,Tatrappitenekasahassasaṅkhe; Bhikkhū asese catupaccayehi,Santappayanto suciraṃ akhaṇḍaṃ. 넓고 아름다운 사원들을 짓고, 그곳에 수천 명의 비구들을 모시고 끊임없이 네 가지 필수품으로 오랫동안 만족하게 하셨습니다. Saddhammavuddhiṃ abhikaṅkhamāno,Sayampi bhikkhū anusāsayitvā; Niyojayaṃ ganthavipassanāsu,Akāsi vuddhiṃ jinasāsanassa. 정법의 증장을 갈망하여 몸소 비구들을 가르치고, 교학과 위빳사나에 전념하게 하여 승리자의 가르침을 증장시키셨습니다. Tenāhamaccantamanuggahīto,Anaññasādhāraṇasaṅgahena; Yasmā parakkantabhujavhayena,Ajjhesito bhikkhugaṇassa majjhe. 그분께 더할 나위 없는 은혜를 입고 비할 데 없는 보살핌을 받았기에, 빠락깐따부자(Parakkantabhuja)라는 이름을 가진 그분에 의해 비구들 가운데서 권유를 받았습니다. Tasmā [Pg.3] anuttānapadānamatthaṃ,Seṭṭhāya aṅguttaravaṇṇanāya; Sandassayissaṃ sakalaṃ suboddhuṃ,Nissāya pubbācariyappabhāvaṃ. 그러므로 수승한 앙굿따라 주석서의 명확하지 않은 구절의 의미를 모두가 잘 이해할 수 있도록 나타내기 위해, 옛 스승들의 위력에 의지하겠습니다. Ganthārambhakathāvaṇṇanā 저술 시작의 말씀에 대한 해설 1. Saṃvaṇṇanārambhe ratanattayaṃ namassitukāmo tassa visiṭṭhaguṇayogasandassanatthaṃ ‘‘karuṇāsītalahadaya’’ntiādimāha. Visiṭṭhaguṇayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā yathādhippetamatthaṃ sādheti. Ettha ca saṃvaṇṇanārambhe ratanattayappaṇāmakaraṇappayojanaṃ tattha tattha bahudhā papañcenti ācariyā, mayaṃ pana idhādhippetameva payojanaṃ dassayissāma, tasmā saṃvaṇṇanārambhe ratanattayappaṇāmakaraṇaṃ yathāpaṭiññātasaṃvaṇṇanāya anantarāyena parisamāpanatthanti veditabbaṃ. Idameva hi payojanaṃ ācariyena idhādhippetaṃ. Tathā hi vakkhati – 1. 주석을 시작함에 있어 삼보에 경배하고자 하여, 그분들의 뛰어난 덕과의 결합을 보여주기 위해 "자비로 냉철해진 마음" 등으로 말씀하셨다. 뛰어난 덕과의 결합에 의해 예배할 만한 가치가 있으며, 예배할 만한 분께 드리는 예배는 의도한 목적을 성취한다. 여기 주석의 시작에서 삼보에 경배를 드리는 목적에 대해 스승들은 여러 가지로 자세히 설명하지만, 우리는 여기서 의도된 목적만을 보여줄 것이다. 그러므로 주석의 시작에서 삼보에 경배를 드리는 것은 서약한 주석을 장애 없이 완성하기 위함임을 알아야 한다. 이것이 바로 스승께서 여기서 의도하신 목적이다. 실제로 다음과 같이 말씀하실 것이다. ‘‘Iti me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ; Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvenā’’ti. "이와 같이 청정한 마음을 가진 나의 삼보에 대한 예배로 이루어진 공덕으로 인해, 장애가 잘 제거된 상태가 되어 그 위력으로..." Ratanattayappaṇāmakaraṇena cettha yathāpaṭiññātasaṃvaṇṇanāya anantarāyena parisamāpanaṃ ratanattayapūjāya paññāpāṭavato, tāya paññāpāṭavañca rāgādimalavidhamanato. Vuttañhetaṃ – 여기서 삼보에 경배를 드림으로써 서약한 주석을 장애 없이 완성하는 것은 삼보에 대한 공양으로 인한 지혜의 예리함 때문이며, 그 지혜의 예리함은 탐욕 등의 때를 물리치는 데서 기인한다. 이에 대해 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hotī’’tiādi (a. ni. 6.10; 11.11). "마하나마여, 성스러운 제자가 여래를 계속해서 생각할 때, 그 순간 그의 마음은 탐욕에 사로잡히지 않고, 성냄에 사로잡히지 않으며, 어리석음에 사로잡히지 않는다. 그 순간 그의 마음은 곧게 뻗어 있다" 등이다. (앙굿따라 니까야 6.10; 11.11) Tasmā ratanattayapūjanena vikkhālitamalāya paññāya pāṭavasiddhi. 그러므로 삼보에 공양드림으로써 번뇌의 때가 씻겨 나간 지혜가 예리하게 성취되는 것이다. Atha vā ratanattayapūjanassa paññāpadaṭṭhānasamādhihetuttā paññāpāṭavaṃ. Vuttañhi tassa samādhihetuttaṃ – 또는 삼보에 공양드림이 지혜의 가까운 원인인 삼매의 원인이 되기 때문에 지혜가 예리해진다. 그것이 삼매의 원인이 됨에 대해 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Ujugatacitto [Pg.4] kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyatī’’ti (a. ni. 6.10; 11.11). "마하나마여, 마음이 곧게 선 성스러운 제자는 법의 의미를 깨닫고, 법을 깨달으며, 법과 관련된 환희를 얻는다. 환희가 생긴 자에게 기쁨이 생기고, 기쁜 마음을 가진 자의 몸은 편안해지며, 몸이 편안한 자는 행복을 느끼고, 행복한 자의 마음은 삼매에 든다." (앙굿따라 니까야 6.10; 11.11) Samādhissa ca paññāya padaṭṭhānabhāvo vuttoyeva – ‘‘samāhito yathābhūtaṃ pajānātī’’ti (saṃ. ni. 3.5; 4.99; 5.1071). Tato evaṃ paṭubhūtāya paññāya paṭiññāmahattakataṃ khedamabhibhuyya anantarāyena saṃvaṇṇanaṃ samāpayissati. 또한 삼매가 지혜의 가까운 원인이 됨은 이미 "삼매에 든 자는 있는 그대로 안다"라고 말씀하셨다. 이처럼 예리해진 지혜로 인하여 서약의 중대함으로 인한 피로를 극복하고 장애 없이 주석을 마칠 것이다. Atha vā ratanattayapūjāya āyuvaṇṇasukhabalavaḍḍhanato anantarāyena parisamāpanaṃ veditabbaṃ. Ratanattayappaṇāmena hi āyuvaṇṇasukhabalāni vaḍḍhanti. Vuttañhetaṃ – 또는 삼보에 대한 공양으로 수명, 용모, 행복, 힘이 증장됨으로써 장애 없이 완성되는 것임을 알아야 한다. 삼보에 경배함으로써 수명, 용모, 행복, 힘이 증장된다. 이에 대해 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Abhivādanasīlissa, niccaṃ vuḍḍhāpacāyino; Cattāro dhammā vaḍḍhanti, āyu vaṇṇo sukhaṃ bala’’nti. (dha. pa. 109) – "예경하는 습관이 있고 항상 어른을 공경하는 사람에게는 네 가지 법, 즉 수명과 용모와 행복과 힘이 증장한다." (법구경 109) Tato āyuvaṇṇasukhabalavuddhiyā hoteva kāriyaniṭṭhānaṃ. 그리하여 수명, 용모, 행복, 힘의 증장으로 인하여 과업의 완수가 이루어지는 것이다. Atha vā ratanattayagāravassa paṭibhānāparihānāvahattā. Aparihānāvahañhi tīsupi ratanesu gāravaṃ. Vuttañhetaṃ – 혹은 삼보에 대한 공경이 지혜의 쇠퇴하지 않음을 가져오기 때문이다. 참으로 세 가지 보배 모두에 대한 공경은 쇠퇴하지 않음을 가져온다. 이에 대해 이렇게 말씀하셨다. ‘‘Sattime, bhikkhave, aparihānīyā dhammā. Katame satta? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā’’ti (a. ni. 7.34). “비구들이여, 쇠퇴하지 않게 하는 일곱 가지 법이 있다. 무엇이 일곱인가? 스승에 대한 공경, 법에 대한 공경, 승가에 대한 공경, 수행에 대한 공경, 삼매에 대한 공경, 유순함, 유익한 친구를 둠이다.” (앙굿따라 니까야 7.34) Hoteva ca tato paṭibhānāparihānena yathāpaṭiññātaparisamāpanaṃ. 그로 인해 지혜가 쇠퇴하지 않음으로써 약속한 대로 해설의 완성이 이루어지는 것이다. Atha vā pasādavatthūsu pūjāya puññātisayabhāvato. Vuttañhi tassā puññātisayattaṃ – 혹은 청정한 믿음의 대상들에 대한 공양으로 인한 수승한 공덕의 상태 때문이다. 참으로 그 공덕의 수승함에 대해 이렇게 말씀하셨다. ‘‘Pūjārahe pūjayato, buddhe yadi va sāvake; Papañcasamatikkante, tiṇṇasokapariddave. “공양받을 만한 분들, 곧 부처님이나 혹은 제자들, 희론을 초월하고 슬픔과 탄식을 건넌 분들께 공양 올리는 자, Te [Pg.5] tādise pūjayato, nibbute akutobhaye; Na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ, imettamapi kenacī’’ti. (dha. pa. 195-196; apa. thera 1.10.1-2); 번뇌가 꺼지고 두려움 없는 그러한 분들께 공양 올리는 자의 그 공덕은, 누구라도 ‘이만큼이다’라고 그 양을 잴 수 없다.” (법구경 195-196; 아빠다나 1.10.1-2) Puññātisayo ca yathādhippetaparisamāpanūpāyo. Yathāha – 수승한 공덕은 의도한 바를 완성하는 방편이다. 다음과 같이 말씀하신 바와 같다. ‘‘Esa devamanussānaṃ, sabbakāmadado nidhi; Yaṃ yadevābhipatthenti, sabbametena labbhatī’’ti. (khu. pā. 8.10); “이것은 신들과 인간들에게 모든 원하는 바를 주는 보물 창고이니, 그들이 무엇을 원하든 이로써 모든 것을 얻게 된다.” (쿳다까빠타 8.10) Upāyesu ca paṭipannassa hoteva kāriyaniṭṭhānaṃ. Ratanattayapūjā hi niratisayapuññakkhettasambuddhiyā aparimeyyappabhāvo puññātisayoti bahuvidhantarāyepi lokasannivāse antarāyanibandhanasakalasaṃkilesaviddhaṃsanāya pahoti, bhayādiupaddavañca nivāreti. Tasmā vuttaṃ – ‘‘saṃvaṇṇanārambhe ratanattayappaṇāmakaraṇaṃ yathāpaṭiññātasaṃvaṇṇanāya anantarāyena parisamāpanattha’’nti. 방편에 들어선 자에게는 과업의 완성이 있게 마련이다. 참으로 삼보에 대한 공양은 위없는 복전의 깨달음으로 인한 헤아릴 수 없는 위력의 수승한 공덕이기에, 온갖 장애가 있는 세간에서도 장애의 원인이 되는 모든 번뇌를 부수기에 충분하며 공포 등의 재난을 물리친다. 그러므로 '해설을 시작할 때 삼보에 예를 올리는 것은, 약속한 해설을 장애 없이 완성하기 위함이다'라고 하였다. Evañca sappayojanaṃ ratanattayavandanaṃ kattukāmo paṭhamaṃ tāva bhagavato vandanaṃ kātuṃ tammūlakattā sesaratanānaṃ ‘‘karuṇāsītalahadayaṃ…pe… gativimutta’’nti āha. Tattha yassā desanāya saṃvaṇṇanaṃ kattukāmo, sā na vinayadesanā viya karuṇāpadhānā, nāpi abhidhammadesanā viya paññāpadhānā, atha kho karuṇāpaññāpadhānāti tadubhayappadhānameva tāva sammāsambuddhassa thomanaṃ kātuṃ ‘‘karuṇāsītalahadayaṃ, paññāpajjotavihatamohatama’’nti vuttaṃ. Tattha kiratīti karuṇā, paradukkhaṃ vikkhipati apanetīti attho. Atha vā kiṇātīti karuṇā, paradukkhe sati kāruṇikaṃ hiṃsati vibādhatīti attho. Paradukkhe sati sādhūnaṃ kampanaṃ hadayakhedaṃ karotīti vā karuṇā. Atha vā kamiti sukhaṃ, taṃ rundhatīti karuṇā. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṃ sukhaṃ rundhati vibandhatīti attho. Karuṇāya sītalaṃ karuṇāsītalaṃ, karuṇāsītalaṃ hadayaṃ assāti karuṇāsītalahadayo, taṃ karuṇāsītalahadayaṃ. 이와 같이 유익함이 있는 삼보에 대한 예경을 하려는 저자는, 다른 보배들의 근원이 되시는 세존께 먼저 예경하기 위해 나머지 보배들의 근본이 되시는 그분에 대해 '대비로 마음이 서늘하신 분... (중략) ... 윤회에서 벗어나신 분'이라고 하였다. 거기서 저자가 해설하고자 하는 이 가르침은 율장처럼 대비가 주가 되는 것도 아니고, 아비담마처럼 지혜가 주가 되는 것도 아니며, 대비와 지혜가 모두 주가 되는 것이기에 정등각자의 공덕을 기리기 위해 우선 '대비로 마음이 서늘하시고 지혜의 등불로 어리석음의 어둠을 부수신 분'이라고 하였다. 여기서 '끼라띠'라고 하여 대비(karuṇā)라 하니, 남의 고통을 제거한다는 뜻이다. 혹은 '끼나띠'라고 하여 대비라 하니, 남에게 고통이 있을 때 대비를 가진 자를 괴롭힌다는 뜻이다. 혹은 남의 고통이 있을 때 선인들의 마음을 떨게 하여 가슴 아프게 하기에 대비라 한다. 혹은 '깜'은 행복을 뜻하는데 그것을 막기에 대비라 한다. 이는 남의 고통을 제거하려는 특징이 자신의 행복을 돌보지 않음으로써 대비를 가진 자들의 행복을 막는다는 뜻이다. 대비로 서늘한 것이 '대비로 서늘함'이며, 대비로 서늘한 마음을 가진 분이 '대비로 서늘한 마음을 지닌 분'이다. Tattha kiñcāpi paresaṃ hitopasaṃhārasukhādiaparihānicchanasabhāvatāya, byāpādāratīnaṃ ujuvipaccanīkatāya ca sattasantānagatasantāpavicchedanākārappavattiyā mettāmuditānampi cittasītalabhāvakāraṇatā upalabbhati, tathāpi dukkhāpanayanākārappavattiyā parūpatāpāsahanarasā avihiṃsabhūtā [Pg.6] karuṇā visesena bhagavato cittassa cittappassaddhi viya sītibhāvanimittanti vuttaṃ – ‘‘karuṇāsītalahadaya’’nti. Karuṇāmukhena vā mettāmuditānampi hadayasītalabhāvakāraṇatā vuttāti daṭṭhabbaṃ. Atha vā asādhāraṇañāṇavisesanibandhanabhūtā sātisayaṃ niravasesañca sabbaññutaññāṇaṃ viya savisayabyāpitāya mahākaruṇābhāvaṃ upagatā karuṇāva bhagavato atisayena hadayasītalabhāvahetūti āha – ‘‘karuṇāsītalahadaya’’nti. Atha vā satipi mettāmuditānaṃ sātisaye hadayasītibhāvanibandhanatte sakalabuddhaguṇavisesakāraṇatāya tāsampi kāraṇanti karuṇāva bhagavato ‘‘hadayasītalabhāvakāraṇa’’nti vuttā. Karuṇānidānā hi sabbepi buddhaguṇā. Karuṇānubhāvanibbāpiyamānasaṃsāradukkhasantāpassa hi bhagavato paradukkhāpanayanakāmatāya anekānipi asaṅkhyeyyāni kappānaṃ akilantarūpasseva niravasesabuddhakaradhammasambharaṇaniratassa samadhigatadhammādhipateyyassa ca sannihitesupi sattasaṅkhārasamupanītahadayūpatāpanimittesu na īsakampi cittasītibhāvassa aññathattamahosīti. Etasmiñca atthavikappe tīsupi avatthāsu bhagavato karuṇā saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ. 비록 타인에게 이익을 가져다주고 행복이 줄어들지 않기를 바라는 성질이기에 자애(mettā)와 기쁨(muditā)에서도 마음을 서늘하게 하는 원인이 발견되지만, 고통을 제거하는 방식으로 전개되며 타인의 괴로움을 참지 못하는 성질인 대비가 특별히 세존의 마음을 서늘하게 만드는 직접적인 원인이기에 '대비로 마음이 서늘하신 분'이라 하였다. 또는 대비를 통해 자애와 기쁨 또한 마음을 서늘하게 함을 말한 것이다. 혹은 일체지처럼 모든 영역에 두루 퍼진 대비야말로 세존의 마음을 서늘하게 만드는 원인이기에 그렇게 불렀다. 혹은 모든 부처님의 공덕은 대비를 원천으로 하기 때문에 대비만을 '마음이 서늘해지는 원인'이라 하였다. 대비의 위력으로 윤회의 고통을 식힌 세존께서는 남의 고통을 제거하려는 원력으로 아승기 겁 동안 피로를 모른 채 불과를 이루는 법들을 닦는 데 전념하셨고, 법의 주권을 성취하셨기에 중생들의 고통 앞에서도 마음의 서늘함이 변하지 않으셨던 것이다. 이 해석들 모두 세존의 대비가 포함된 것으로 보아야 한다. Pajānātīti paññā, yathāsabhāvaṃ pakārehi paṭivijjhatīti attho. Paññāva ñeyyāvaraṇappahānato pakārehi dhammasabhāvāvajotanaṭṭhena pajjototi paññāpajjoto. Savāsanappahānato visesena hataṃ samugghātitaṃ vihataṃ. Paññāpajjotena vihataṃ paññāpajjotavihataṃ, muyhanti tena, sayaṃ vā muyhati, mohanamattameva vā tanti moho, avijjā. Sveva visayasabhāvappaṭicchādanato andhakārasarikkhatāya tamo viyāti mohatamo, paññāpajjotavihato mohatamo etassāti paññāpajjotavihatamohatamo, taṃ paññāpajjotavihatamohatamaṃ. Sabbesampi hi khīṇāsavānaṃ satipi paññāpajjotena avijjandhakārassa vihatabhāve saddhādhimuttehi viya diṭṭhippattānaṃ sāvakehi paccekasambuddhehi ca savāsanappahānena sammāsambuddhānaṃ kilesappahānassa viseso vijjatīti sātisayena avijjāpahānena bhagavantaṃ thomento āha – ‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’nti. 꿰뚫어 알기에 지혜(paññā)라 하니, 자성을 여러 방도로 통찰한다는 뜻이다. 지혜가 법의 자성을 비춘다는 의미에서 '지혜의 등불'이라 한다. '위하다'는 습기까지 끊어 특별히 타파된 것을 말한다. 지혜의 등불로 타파된 것이 '지혜의 등불로 타파됨'이다. 대상을 은폐하여 어둠과 흡사한 것이 '어리석음의 어둠'이다. 지혜의 등불로 어리석음의 어둠을 부수신 분이 '지혜의 등불로 어리석음의 어둠을 부수신 분'이다. 모든 아라한들이 무명의 어둠을 타파했을지라도, 습기까지 끊어버린 정등각자의 번뇌 끊음은 제자들이나 벽지불들과 차별이 있기에 세존을 찬탄하며 '지혜의 등불로 어리석음의 어둠을 부수신 분'이라 하였다. Atha [Pg.7] vā antarena paropadesaṃ attano santāne accantaṃ avijjandhakāravigamassa nibbattitattā, tattha ca sabbaññutāya balesu ca vasībhāvassa samadhigatattā, parasantatiyañca dhammadesanātisayānubhāvena sammadeva tassa pavattitattā bhagavāva visesato mohatamavigamena thometabboti āha – ‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’nti. Imasmiñca atthavikappe ‘‘paññāpajjoto’’ti padena bhagavato paṭivedhapaññā viya desanāpaññāpi sāmaññaniddesena, ekasesanayena vā saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ. 또한 타인의 가르침 없이 자신의 상속에서 무명의 어둠이 완전히 사라지는 상태를 일으켰기 때문이며, 그곳에서 일체지와 힘들에 대한 자재함을 성취했기 때문이며, 타인의 상속에서도 법문을 설하는 수승한 위력으로 그것이 올바르게 작용하게 했기에, 세존께서는 특별히 어리석음의 어둠을 없앤 분으로 찬탄받아야 한다고 하여 '지혜의 등불로 어리석음의 어둠을 물리친 분'이라고 하였다. 이 해석에서 '지혜의 등불'이라는 말은 세존의 체득하는 지혜뿐만 아니라 설법하는 지혜도 일반적인 지칭이나 '하나만 남기는 방식'에 의해 포함된 것으로 보아야 한다. Atha vā bhagavato ñāṇassa ñeyyapariyantikattā sakalañeyyadhammasabhāvāvabodhanasamatthena anāvaraṇañāṇasaṅkhātena paññāpajjotena sabbañeyyadhammasabhāvacchādakassa mohandhakārassa vidhamitattā anaññasādhāraṇo bhagavato mohatamavināsoti katvā vuttaṃ – ‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’nti. Ettha ca mohatamavidhamanante adhigatattā anāvaraṇañāṇaṃ kāraṇopacārena sasantānamohatamavidhamanaṃ daṭṭhabbaṃ. Abhinīhārasampattiyā savāsanappahānameva hi kilesānaṃ ñeyyāvaraṇappahānanti, parasantāne pana mohatamavidhamanassa kāraṇabhāvato anāvaraṇañāṇaṃ ‘‘mohatamavidhamana’’nti vuccatīti. 또한 세존의 지혜는 알아야 할 대상의 끝까지 미치기에, 모든 알 수 있는 법의 자성을 깨달을 수 있는 '장애 없는 지혜'라 불리는 지혜의 등불로써 모든 알 수 있는 법의 자성을 가리는 어리석음의 어둠을 타파했으므로, 세존의 어리석음의 어둠을 소멸한 것은 다른 이들과 공통되지 않는 것이라 하여 '지혜의 등불로 어리석음의 어둠을 물리친 분'이라고 하였다. 여기서 어리석음의 어둠을 타파한 끝에 얻은 것이기에 장애 없는 지혜를 원인에 결과를 대입하는 방식에 따라 자신의 상속에 있는 어리석음의 어둠을 타파한 것으로 보아야 한다. 원력의 성취를 통해 습기와 함께 번뇌를 버리는 것이 바로 알 수 있는 것에 대한 장애를 버리는 것이기 때문이다. 한편 타인의 상속에서 어리석음의 어둠을 타파하는 원인이 되기에 장애 없는 지혜를 '어리석음의 어둠을 타파함'이라고 부른다. Kiṃ pana kāraṇaṃ avijjāsamugghātoyeveko pahānasampattivasena bhagavato thomanānimittaṃ gayhati, na pana sātisayaniravasesakilesappahānanti? Tappahānavacaneneva tadekaṭṭhatāya sakalasaṃkilesagaṇasamugghātassa vuttattā. Na hi so tādiso kileso atthi, yo niravasesaavijjāpahānena na pahīyatīti. 그런데 어째서 버림의 성취라는 측면에서 오직 무명의 뿌리 뽑음만이 세존을 찬탄하는 근거로 취해지고, 모든 번뇌를 남김없이 수승하게 버린 것은 취해지지 않는가? 그것을 버렸다는 말만으로도 그것과 함께 작용하는 모든 오염원 무리를 뿌리 뽑았다는 것이 언급된 것이기 때문이다. 무명을 남김없이 버림으로써 버려지지 않는 그러한 번뇌는 존재하지 않기 때문이다. Atha vā vijjā viya sakalakusaladhammasamuppattiyā, niravasesākusaladhammanibbattiyā saṃsārappavattiyā ca avijjā padhānakāraṇanti tabbighātavacanena sakalasaṃkilesagaṇasamugghāto vutto eva hotīti vuttaṃ – ‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’nti. 또한 명지가 모든 유익한 법을 생기게 하듯이, 무명은 모든 해로운 법의 발생과 윤회의 전개에 대한 주된 원인이므로, 그것을 타파했다는 말로써 모든 오염원 무리를 뿌리 뽑았음이 실로 언급된 것이기에 '지혜의 등불로 어리석음의 어둠을 물리친 분'이라고 하였다. Narā ca amarā ca narāmarā, saha narāmarehīti sanarāmaro, sanarāmaro ca so loko cāti sanarāmaraloko, tassa garūti sanarāmaralokagaru, taṃ sanarāmaralokagaruṃ. Etena devamanussānaṃ viya tadavasiṭṭhasattānampi yathārahaṃ guṇavisesāvahatāya bhagavato upakārataṃ [Pg.8] dasseti. Na cettha padhānappadhānabhāvo codetabbo. Añño hi saddakkamo, añño atthakkamo. Īdisesu hi samāsapadesu padhānampi appadhānaṃ viya niddisīyati yathā ‘‘sarājikāya parisāyā’’ti (cūḷava. 336). Kāmañcettha sattasaṅkhārabhājanavasena tividho loko, garubhāvassa pana adhippetattā garukaraṇasamatthasseva yujjanato sattalokassa vasena attho gahetabbo. So hi lokīyanti ettha puññapāpāni tabbipāko cāti ‘‘loko’’ti vuccati. Amaraggahaṇena cettha upapattidevā adhippetā. 사람과 신은 '사람과 신'이며, 사람과 신과 함께하는 것이 '사람과 신과 함께하는 분'이고, 사람과 신과 함께하는 그분이면서 세간인 것이 '사람과 신이 함께하는 세간'이며, 그 세간의 스승이 '사람과 신이 함께하는 세간의 스승'이니, 그분을 '사람과 신이 함께하는 세간의 스승'이라 한다. 이것으로 천신과 인간뿐만 아니라 그 밖의 나머지 중생들에게도 적절하게 수승한 덕성을 가져다주시는 세존의 유익함을 보여준다. 여기서 주된 것과 주되지 않은 것의 순서를 따져서는 안 된다. 단어의 순서와 의미의 순서는 다르기 때문이다. 이와 같은 합성어에서는 '왕과 함께하는 회중과 함께'라는 표현처럼 주된 것도 주되지 않은 것처럼 나타나기도 한다. 비록 여기서 세간은 중생, 형성, 기세간의 측면에서 세 가지이지만, 스승이라는 상태가 의도되었으므로 존경받을 자격이 있는 것과만 어울리기에 중생세간의 측면에서 의미를 취해야 한다. 그 중생세간은 공덕과 죄, 그리고 그 과보가 그곳에서 경험되기에 '세간'이라 불린다. 여기서 신이라는 용어로는 태생에 의한 신이 의도되었다. Atha vā samūhattho lokasaddo samudāyavasena lokīyati paññāpīyatīti. Saha narehīti sanarā, sanarā ca te amarā cāti sanarāmarā, tesaṃ lokoti sanarāmaralokoti purimanayeneva yojetabbaṃ. Amarasaddena cettha visuddhidevāpi saṅgayhanti. Tepi hi maraṇābhāvato paramatthato amarā. Narāmarānaṃyeva ca gahaṇaṃ ukkaṭṭhaniddesavasena yathā ‘‘satthā devamanussāna’’nti (dī. ni. 1.157). Tathā hi sabbānatthapariharaṇapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantūpakāritāya aparimitanirupamappabhāvaguṇavisesasamaṅgitāya ca sabbasattuttamo bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ uttamagāravaṭṭhānaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘sanarāmaralokagaru’’nti. 또한 세간이라는 단어는 무더기라는 의미로서, 무리로서 인식되거나 알려진다는 뜻이다. 사람과 함께하는 이들이 '사람과 함께하는 이들'이고, 사람과 함께하는 이들이면서 신들인 이들이 '사람과 신들'이며, 그들의 세간이 '사람과 신의 세간'이니 이전의 방식대로 연결해야 한다. 여기서 신이라는 단어에는 청정신도 포함된다. 그들도 죽음이 없으므로 제일의적인 의미에서 신이기 때문이다. 사람과 신만을 거론한 것은 '신과 인간의 스승'이라는 표현처럼 뛰어난 것을 들어 나타내는 방식에 따른 것이다. 왜냐하면 모든 해로움을 물리치는 것을 앞세우고 남김없는 이익과 행복을 마련하는 데 전념하는 최상의 정진의 성취로써, 신과 인간을 포함한 중생들에게 지극한 도움을 주시며, 한량없고 비할 데 없는 위력과 특별한 덕성을 갖추셨기에, 세존께서는 모든 중생 가운데 으뜸이시며 한량없는 세계의 한량없는 중생들에게 최고의 공경을 받는 분이시기 때문이다. 그래서 '사람과 신이 함께하는 세간의 스승'이라고 하였다. Sobhanaṃ gataṃ gamanaṃ etassāti sugato. Bhagavato hi veneyyajanūpasaṅkamanaṃ ekantena tesaṃ hitasukhanipphādanato sobhanaṃ, tathā lakkhaṇānubyañjanappaṭimaṇḍitarūpakāyatāya dutavilambitakhalitānukaḍḍhananippīḷanukkuṭikakuṭilākuṭilatādi- dosarahitamavahasitarājahaṃsavasabhavāraṇamigarājagamanaṃ kāyagamanaṃ ñāṇagamanañca vipulanimmalakaruṇāsativīriyādiguṇavisesasahitamabhinīhārato yāva mahābodhi anavajjatāya sobhanamevāti. Atha vā sayambhuñāṇena sakalampi lokaṃ pariññābhisamayavasena parijānanto ñāṇena sammā gato avagatoti sugato, tathā lokasamudayaṃ pahānābhisamayavasena pajahanto anuppattidhammataṃ āpādento sammā gato atītoti sugato, lokanirodhaṃ nibbānaṃ sacchikiriyābhisamayavasena sammā gato adhigatoti [Pg.9] sugato, lokanirodhagāminipaṭipadaṃ bhāvanābhisamayavasena sammā gato paṭipannoti sugato. ‘‘Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti sugato’’tiādinā (cūḷani. mettagūmāṇavapucchāniddeso 27) nayena ayamattho vibhāvetabbo. Atha vā sundaraṃ ṭhānaṃ sammāsambodhiṃ, nibbānameva vā gato adhigatoti sugato, yasmā vā bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ veneyyānaṃ yathārahaṃ kālayuttameva ca dhammaṃ bhāsati, tasmā sammā gadatīti sugato, da-kārassa ta-kāraṃ katvā. Iti sobhanagamanatādīhi sugato, taṃ sugataṃ. 아름다운 걸음걸이를 가진 분이기에 '선서'이다. 세존께서 제도해야 할 중생들에게 다가가심은 오로지 그들에게 이익과 행복을 성취하게 하므로 아름다우며, 또한 상호로 장식된 색신을 가졌기에 너무 빠르거나 늦음, 비틀거림 등의 결함이 없고 왕거위나 황소, 사자왕의 걸음걸이를 능가하는 육신적인 걸음걸이와, 광대하고 청정한 자비와 마음챙김과 정진 등의 덕성을 갖추고 발원으로부터 대보리에 이르기까지 허물이 없으므로 지혜의 나아감 또한 참으로 아름답기 때문이다. 또한 스스로 깨달은 지혜로 온 세간을 두루 아는 통찰의 깨달음으로 온전히 아셨기에 '올바르게 가신 분', 즉 선서이다. 또한 세간의 발생을 버림의 깨달음으로 버려 다시는 일어나지 않게 하셨으므로 '올바르게 가신 분', 즉 선서이다. 세간의 소멸인 열반을 실현의 깨달음으로 올바르게 도달하셨기에 '올바르게 가신 분', 즉 선서이다. 세간의 소멸로 인도하는 도를 수행의 깨달음으로 올바르게 닦으셨기에 '올바르게 가신 분', 즉 선서이다. '예류도의 길로 버려진 번뇌들에 다시는 되돌아오지 않으므로 선서이다'라는 등의 방식으로 이 의미를 설명해야 한다. 또한 아름다운 곳인 정등각이나 열반에 도달하셨기에 선서이다. 또는 제도해야 할 이들에게 사실이고 참되며 이익이 있고 적절한 때에 맞는 법을 설하시므로, 올바르게 말씀하시는 분이기에 선서이다. 이와 같이 아름다운 걸음걸이 등으로 인해 선서이며, 그 선서이신 분을 찬탄한다. Puññapāpakammehi upapajjanavasena gantabbato gatiyo, upapattibhavavisesā. Tā pana nirayādivasena pañcavidhā. Tāhi sakalassapi bhavagāmikammassa ariyamaggādhigamena avipākārahabhāvakaraṇena nivattitattā bhagavā pañcahipi gatīhi suṭṭhu mutto visaṃyuttoti āha – ‘‘gativimutta’’nti. Etena bhagavato katthacipi gatiyā apariyāpannataṃ dasseti, yato bhagavā ‘‘devātidevo’’ti vuccati. Tenevāha – 선악의 업에 의해 태어남에 따라 가야 할 곳이 취(趣, gati)이니, 곧 태어남과 존재의 차별들이다. 그것은 지옥 등의 구분에 따라 다섯 가지가 있다. 세존께서는 성스러운 도(聖道)를 증득하여 모든 존재로 향하는 업이 과보를 일으키지 않게 함으로써 그것들을 물리치셨으므로, 다섯 가지 취에서 완전히 해탈하고 벗어나셨다는 의미에서 ‘취에서 벗어난 분(gativimutta)’이라고 한다. 이것으로 세존께서 그 어떤 취에도 포함되지 않음을 나타내니, 이 때문에 세존을 ‘천중천(天中天)’이라 부른다. 그래서 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo; Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje; Te mayhaṃ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā’’ti. (a. ni. 4.36); “그것으로 인해 신으로 태어나거나, 건달바나 새가 되거나, 야차의 상태에 이르거나, 인간의 상태로 태어나게 될 그러한 번뇌(āsava)들이 나에게는 다하였고, 파괴되었으며, 제거되었다.” (증지부 4.36) Taṃtaṃgatisaṃvattanikānañhi kammakilesānaṃ aggamaggena bodhimūleyeva suppahīnattā natthi bhagavato gatipariyāpannatāti accantameva bhagavā sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsasattanikāyehi suparimutto, taṃ gativimuttaṃ. Vandeti namāmi, thomemīti vā attho. 각각의 취로 인도하는 업과 번뇌들이 보리수 아래에서 최상의 도(道)에 의해 완전히 끊어졌기 때문에 세존께서는 취에 포함됨이 없으시니, 세존께서는 모든 존재(bhava), 태생(yoni), 취(gati), 식주(viññāṇaṭṭhiti), 유정거(sattāvāsa), 유정의 무리(sattanikāya)로부터 절대적으로 완전히 해탈하셨다. 그 취에서 벗어난 분을 예배하고 절하며 찬탄한다는 뜻이다. Atha vā gativimuttanti anupādisesanibbānadhātuppattiyā bhagavantaṃ thometi. Ettha hi dvīhi ākārehi bhagavato thomanā veditabbā attahitasampattito parahitappaṭipattito ca. Tesu attahitasampatti anāvaraṇañāṇādhigamato savāsanānaṃ sabbesaṃ kilesānaṃ accantappahānato anupādisesanibbānappattito ca veditabbā, parahitappaṭipatti lābhasakkārādinirapekkhacittassa sabbadukkhaniyyānikadhammadesanato viruddhesupi niccaṃ hitajjhāsayato ñāṇaparipākakālāgamanato ca. Sā panettha āsayato payogato ca duvidhā, parahitappaṭipatti tividhā ca, attahitasampatti [Pg.10] pakāsitā hoti. Kathaṃ? ‘‘Karuṇāsītalahadaya’’nti etena āsayato parahitappaṭipatti, sammāgadanatthena sugatasaddena payogato parahitappaṭipatti, ‘‘paññāpajjotavihatamohatamaṃ gativimutta’’nti etehi catusaccasampaṭivedhanatthena ca sugatasaddena tividhāpi attahitasampatti, avasiṭṭhena ‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’nti etena cāpi attahitasampatti parahitappaṭipatti pakāsitā hotīti. 또는 ‘취에서 벗어난 분’이란 무여열반계(無餘涅槃界)를 성취하심으로써 세존을 찬탄하는 것이다. 여기서 세존에 대한 찬탄은 자이(自利)의 성취와 이타(利他)의 실천이라는 두 가지 양상으로 알아야 한다. 그중 자이의 성취는 번뇌의 장애가 없는 지혜(無障智)의 증득과 습기(習氣)와 함께 모든 번뇌를 영원히 끊음과 무여열반의 성취로 알아야 하고, 이타의 실천은 이득과 명예 등에 무관심한 마음으로 모든 고통에서 벗어나게 하는 법을 설하심과 반대하는 자들에게도 항상 이익을 주려는 의도와 지혜가 성숙할 때를 기다림으로 알아야 한다. 그것은 여기서 의도(āsaya)와 노력(payoga)에 의한 두 가지로 나뉘고 이타의 실천은 세 가지인데, 자이의 성취가 드러나 있다. 어떻게 그러한가? ‘자비로 서늘해진 마음(karuṇāsītalahadaya)’이라는 구절로 의도에 의한 이타의 실천을, 바르게 말씀하셨다는 의미에서의 ‘선서(sugata)’라는 말로 노력에 의한 이타의 실천을, ‘지혜의 등불로 어리석음의 어둠을 부수고 취에서 벗어난 분’이라는 구절들과 사성제를 통달했다는 의미에서의 ‘선서’라는 말로 세 가지 자이의 성취를, 그리고 남은 ‘지혜의 등불로 어리석음의 어둠을 부수고’라는 구절로 자이의 성취와 이타의 실천이 드러나게 된다. Atha vā tīhi ākārehi bhagavato thomanā veditabbā hetuto, phalato, upakārato ca. Tattha hetu mahākaruṇā, sā paṭhamapadena dassitā. Phalaṃ catubbidhaṃ ñāṇasampadā, pahānasampadā, ānubhāvasampadā, rūpakāyasampadā cāti. Tāsu ñāṇappahānasampadā dutiyapadena saccappaṭivedhanatthena ca sugatasaddena pakāsitā honti, ānubhāvasampadā tatiyapadena, rūpakāyasampadā yathāvuttakāyagamanasobhanatthena sugatasaddena lakkhaṇānubyañjanapāripūriyā vinā tadabhāvato. Upakāro anantaraṃ abāhiraṃ karitvā tividhayānamukhena vimuttidhammadesanā. So sammāgadanatthena sugatasaddena pakāsito hotīti veditabbaṃ. 또는 세존에 대한 찬탄은 원인(hetu), 결과(phala), 도움(upakāra)의 세 가지 양상으로 알아야 한다. 거기서 원인은 대비심(大悲心)이니, 그것은 첫 번째 구절로 나타냈다. 결과는 지혜의 구족(ñāṇasampadā), 끊음의 구족(pahānasampadā), 위력의 구족(ānubhāvasampadā), 색신의 구족(rūpakāyasampadā)의 네 가지이다. 이 중 지혜와 끊음의 구족은 두 번째 구절과 진리를 통달했다는 의미에서의 ‘선서’라는 말로 드러나고, 위력의 구족은 세 번째 구절로, 색신의 구족은 앞서 언급한 몸의 거동이 아름답다는 의미에서의 ‘선서’라는 말로 드러나니, 상호(相好)의 원만함 없이는 그것이 불가능하기 때문이다. 도움은 지체 없이 외부를 가리지 않고 세 가지 탈것(三乘)의 입구를 통해 해탈의 법을 설하는 것이다. 그것은 바르게 말씀하셨다는 의미에서의 ‘선서’라는 말로 드러난다고 알아야 한다. Tattha ‘‘karuṇāsītalahadaya’’nti etena sammāsambodhiyā mūlaṃ dasseti. Mahākaruṇāsañcoditamānaso hi bhagavā saṃsārapaṅkato sattānaṃ samuddharaṇatthaṃ katābhinīhāro anupubbena pāramiyo pūretvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ adhigatoti karuṇā sammāsambodhiyā mūlaṃ. ‘‘Paññāpajjotavihatamohatama’’nti etena sammāsambodhiṃ dasseti. Anāvaraṇañāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraṇañāṇaṃ ‘‘sammāsambodhī’’ti vuccatīti. Sammāgamanatthena sugatasaddena sammāsambodhiyā paṭipattiṃ dasseti līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhallikattakilamathānuyogasassatucchedābhinivesādiantadvayarahitāya karuṇāpaññāpariggahitāya majjhimāya paṭipattiyā pakāsanato sugatasaddassa. Itarehi sammāsambodhiyā padhānappadhānabhedaṃ payojanaṃ dasseti. Saṃsāramahoghato sattasantāraṇañhettha padhānaṃ payojanaṃ, tadaññamappadhānaṃ. Tesu padhānena parahitappaṭipattiṃ dasseti, itarena attahitasampattiṃ. Tadubhayena attahitāya [Pg.11] paṭipannādīsu catūsu puggalesu bhagavato catutthapuggalabhāvaṃ dasseti. Tena ca anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṃ uttamavandaneyyabhāvaṃ attano ca vandanakiriyāya khettaṅgatabhāvaṃ dasseti. 거기서 ‘자비로 서늘해진 마음’이라는 구절로 정등각(正等覺)의 뿌리를 나타낸다. 대비심에 고무된 마음을 지니신 세존께서는 윤회의 늪에서 중생들을 건져내기 위해 서원을 세우시고 차례대로 바라밀을 채워 위없는 정등각을 증득하셨으니, 자비가 정등각의 뿌리이다. ‘지혜의 등불로 어리석음의 어둠을 부수고’라는 구절로는 정등각을 나타낸다. 장애 없는 지혜의 발판이 도의 지혜(道智)이고, 도의 지혜의 발판인 장애 없는 지혜를 ‘정등각’이라 하기 때문이다. 바르게 가셨다는 의미의 ‘선서’라는 말로는 정등각의 실천을 나타내니, 침체와 들뜸, 머무름과 애씀, 감각적 쾌락의 탐닉과 자기 고행의 전념, 상견(常見)과 단견(斷見)의 집착 등 양극단을 벗어나 자비와 지혜를 갖춘 중도(中道)의 실천을 나타내기 때문이다. 다른 구절들로는 정등각의 주된 목적과 부차적인 목적을 나타낸다. 윤회의 거대한 홍수에서 중생을 건너게 하는 것이 여기서 주된 목적이고, 그 외의 것은 부차적인 목적이다. 이 중 주된 것으로 이타의 실천을 나타내고, 다른 것으로 자이의 성취를 나타낸다. 그 둘에 의해 자신을 이롭게 하는 자 등의 네 부류의 사람 중에서 세존께서 네 번째 부류이심을 나타낸다. 그리고 그것으로 위없는 복전(無上福田)이심과 최상의 예배 대상이심, 그리고 자신의 예배 행위가 복전에 도달했음을 나타낸다. Ettha ca karuṇāgahaṇena lokiyesu mahaggatabhāvappattāsādhāraṇaguṇadīpanato bhagavato sabbalokiyaguṇasampatti dassitā hoti, paññāgahaṇena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguṇasampatti. Tadubhayaggahaṇasiddho hi attho ‘‘sanarāmaralokagaru’’ntiādinā papañcīyatīti. Karuṇāgahaṇena ca upagamanaṃ nirupakkilesaṃ dasseti, paññāgahaṇena apagamanaṃ. Tathā karuṇāgahaṇena lokasamaññānurūpaṃ bhagavato pavattiṃ dasseti lokavohāravisayattā karuṇāya, paññāgahaṇena samaññāya anatidhāvanaṃ. Sabhāvānavabodhena hi dhammānaṃ samaññaṃ atidhāvitvā sattādiparāmasanaṃ hotīti. Tathā karuṇāgahaṇena mahākaruṇāsamāpattivihāraṃ dasseti, paññāgahaṇena tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṃ catusaccañāṇaṃ, catupaṭisambhidāñāṇaṃ, catuvesārajjañāṇaṃ. Karuṇāgahaṇena mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa gahitattā sesāsādhāraṇañāṇāni, cha abhiññā, aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇāni, dasa balāni, cuddasa buddhañāṇāni, soḷasa ñāṇacariyā, aṭṭhārasa buddhadhammā, catucattālīsa ñāṇavatthūni, sattasattati ñāṇavatthūnīti evamādīnaṃ anekesaṃ paññāpabhedānaṃ vasena ñāṇacāraṃ dasseti. Tathā karuṇāgahaṇena caraṇasampattiṃ, paññāgahaṇena vijjāsampattiṃ. Karuṇāgahaṇena attādhipatitā, paññāgahaṇena dhammādhipatitā. Karuṇāgahaṇena lokanāthabhāvo, paññāgahaṇena attanāthabhāvo. Tathā karuṇāgahaṇena pubbakāribhāvo, paññāgahaṇena kataññutā. Tathā karuṇāgahaṇena aparantapatā, paññāgahaṇena anattantapatā. Karuṇāgahaṇena vā buddhakaradhammasiddhi, paññāgahaṇena buddhabhāvasiddhi. Tathā karuṇāgahaṇena paresaṃ tāraṇaṃ, paññāgahaṇena sayaṃtaraṇaṃ. Tathā karuṇāgahaṇena sabbasattesu anuggahacittatā, paññāgahaṇena sabbadhammesu virattacittatā dassitā hoti. 여기서 '자비(karuṇā)'를 거론함으로써 세간적인 고귀한 상태에 도달한 불공유(不共有)한 덕성을 밝히기에 세존의 모든 세간적 공덕의 구족이 나타나며, '통찰지(paññā)'를 거론함으로써 일체지(一切知)의 지혜의 토대인 도(道)의 지혜를 밝히기에 모든 출세간적 공덕의 구족이 나타난다. 이 두 가지를 거론함으로써 성취되는 의미는 '인간과 천신을 포함한 세상의 스승' 등의 구절로 자세히 설명된다. 또한 자비를 거론함으로써 번뇌 없는 다가감을 보여주고, 통찰지를 거론함으로써 멀어짐을 보여준다. 이와 같이 자비를 거론함으로써 자비가 세상의 언어적 관습의 영역이기 때문에 세상의 명칭에 부합하는 세존의 활동을 보여주고, 통찰지를 거론함으로써 명칭에 집착하여 뛰어넘지 않음을 보여준다. 왜냐하면 법들의 자성을 깨닫지 못함으로써 명칭을 뛰어넘어 중생 등으로 집착하게 되기 때문이다. 이와 같이 자비를 거론함으로써 대비상매(大悲常昧)의 머묾을 보여주고, 통찰지를 거론함으로써 삼세(三世)에 걸림 없는 지혜, 사성제의 지혜, 사무애해의 지혜, 사무소외의 지혜를 보여준다. 자비를 거론함으로써 대비정수지(大悲定殊智)가 포함되었기에, 나머지 불공유의 지혜들, 육신통, 여덟 종류의 회중에서 동요하지 않는 지혜, 십력, 십사불지(十四佛智), 십육지행(十六智行), 십팔불공법(十八不共法), 사십사지사(四十四智事), 칠십칠지사(七十七智事) 등 이와 같은 수많은 통찰지의 분류에 따른 지혜의 운용을 보여준다. 이와 같이 자비를 거론함으로써 행(行)의 구족을, 통찰지를 거론함으로써 명(明)의 구족을 보여준다. 자비를 거론함으로써 자신을 주권자로 삼음(자증상)을, 통찰지를 거론함으로써 법을 주권자로 삼음(법증상)을 보여준다. 자비를 거론함으로써 세상의 보호자 되심을, 통찰지를 거론함으로써 자신의 보호자 되심을 보여준다. 이와 같이 자비를 거론함으로써 먼저 도움을 주심을, 통찰지를 거론함으로써 은혜를 앎을 보여준다. 이와 같이 자비를 거론함으로써 남을 괴롭히지 않음을, 통찰지를 거론함으로써 자신을 괴롭히지 않음을 보여준다. 또한 자비를 거론함으로써 부처가 되게 하는 법(불가작법)의 성취를, 통찰지를 거론함으로써 부처의 상태(불성)의 성취를 보여준다. 이와 같이 자비를 거론함으로써 남들을 건너게 함을, 통찰지를 거론함으로써 스스로 건넘을 보여준다. 이와 같이 자비를 거론함으로써 모든 중생에 대해 자애로운 마음을 가짐을, 통찰지를 거론함으로써 모든 법에 대해 탐욕을 떠난 마음을 가짐을 보여주는 것이다. Sabbesañca buddhaguṇānaṃ karuṇā ādi tannidānabhāvato, paññā pariyosānaṃ tato uttarikaraṇīyābhāvato. Iti ādipariyosānadassanena [Pg.12] sabbe buddhaguṇā dassitā honti. Tathā karuṇāgahaṇena sīlakkhandhapubbaṅgamo samādhikkhandho dassito hoti. Karuṇānidānañhi sīlaṃ tato pāṇātipātādiviratippavattito, sā ca jhānattayasampayoginīti. Paññāvacanena paññākkhandho. Sīlañca sabbesaṃ buddhaguṇānaṃ ādi, samādhi majjhe, paññā pariyosānanti evampi ādimajjhapariyosānakalyāṇā sabbe buddhaguṇā dassitā honti nayato dassitattā. Eso eva hi niravasesato buddhaguṇānaṃ dassanupāyo, yadidaṃ nayaggahaṇaṃ, aññathā ko nāma samattho bhagavato guṇe anupadaṃ niravasesato dassetuṃ? Tenevāha – 또한 모든 부처님의 공덕은 자비가 그 시작이니 자비가 그 원인이 되기 때문이며, 통찰지가 그 완성(최종)이니 그보다 더 높이 닦아야 할 것이 없기 때문이다. 이와 같이 시작과 완성을 보여줌으로써 모든 부처님의 공덕이 나타나게 된다. 이와 같이 자비를 거론함으로써 계목(戒蘊)을 앞세운 정목(定蘊)이 나타난다. 자비가 원인이 되어 살생 등을 멀리하는 계가 발생하고, 그것은 세 가지 선정(색계, 무색계, 출세간)과 결합하기 때문이다. 통찰지라는 말로는 혜목(慧蘊)을 나타낸다. 계는 모든 부처님 공덕의 시작이고, 정은 중간이며, 통찰지는 완성이다. 이와 같이 시작과 중간과 완성의 훌륭함으로 모든 부처님의 공덕이 그 방법론에 따라 나타나게 된다. 이것이 바로 부처님의 공덕을 남김없이 보여주는 방편이니, 곧 이 방법(naya)을 취하는 것이다. 그렇지 않다면 그 누가 세존의 공덕을 하나하나 빠짐없이 다 보여줄 수 있겠는가? 그래서 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ,Kappampi ce aññamabhāsamāno; Khīyetha kappo ciradīghamantare,Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.304; 3.141; ma. ni. aṭṭha. 2.425; udā. aṭṭha. 53; bu. vaṃ. aṭṭha. 4.4; apa. aṭṭha. 2.7.parappasādakattheraapadānavaṇṇanā); "부처님이 부처님의 공덕을 찬탄한다면, 한 겁 동안 다른 말씀은 하지 않으신다 하더라도, 그 긴 세월의 겁은 다할지언정 여래의 공덕은 다하지 않으리라." Teneva ca āyasmatā sāriputtattherenapi buddhaguṇaparicchedanaṃ pati anuyuttena ‘‘no hetaṃ, bhante’’ti paṭikkhipitvā ‘‘apica me, bhante, dhammanvayo vidito’’ti vuttaṃ. 그렇기에 사리풋타 존자께서도 부처님의 공덕을 한정 짓는 것에 대하여 질문을 받았을 때 '세존이시여, 그렇지 않습니다'라고 부인하며, '다만 세존이시여, 저는 법의 이치(dhammanvaya)를 알 뿐입니다'라고 말씀하셨던 것이다. 2. Evaṃ saṅkhepena sakalasabbaññuguṇehi bhagavantaṃ abhitthavitvā idāni saddhammaṃ thometuṃ ‘‘buddhopī’’tiādimāha. Tattha buddhoti kattuniddeso. Buddhabhāvanti kammaniddeso. Bhāvetvā sacchikatvāti ca pubbakālakiriyāniddeso. Yanti aniyamato kammaniddeso. Upagatoti aparakālakiriyāniddeso. Vandeti kiriyāniddeso. Tanti niyamanaṃ. Dhammanti vandanakiriyāya kammaniddeso. Gatamalaṃ anuttaranti ca tabbisesanaṃ. 2. 이와 같이 요약해서 모든 일체지자의 공덕으로 세존을 찬탄하고 나서, 이제 정법(正法)을 찬탄하기 위해 'buddhopī' 등으로 시작하는 구절을 말씀하셨다. 거기서 'buddho(부처님)'는 주격을 나타낸다. 'buddbabhāvaṃ(부처의 상태)'은 목적격을 나타낸다. 'bhāvetvā sacchikatvā(닦고서 체득하여)'는 선행 동작의 동사를 나타낸다. 'yaṃ(어떤 것)'은 불특정 목적격을 나타낸다. 'upagato(도달한)'는 후속 동작의 동사를 나타낸다. 'vandeti(절한다)'는 본동사를 나타낸다. 'taṃ(그)'은 지시 대명사이다. 'dhammaṃ(법)'은 예배하는 행위의 목적격을 나타낸다. 'gatamalaṃ anuttaraṃ(때가 없고 위없는)'은 그것의 형용사이다. Tattha buddhasaddassa tāva ‘‘bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho’’tiādinā (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddeso 97; paṭi. ma. 1.162) niddesanayena attho veditabbo. Atha vā savāsanāya aññāṇaniddāya accantavigamato, buddhiyā vā vikasitabhāvato buddhavāti buddho jāgaraṇavikasanatthavasena. Atha vā kassacipi ñeyyadhammassa anavabuddhassa abhāvena ñeyyavisesassa kammabhāvena aggahaṇato kammavacanicchāya abhāvena avagamanatthavaseneva [Pg.13] kattuniddeso labbhatīti buddhavāti buddho yathā ‘‘dikkhito na dadātī’’ti. Atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhuñāṇena saha vāsanāya vihataviddhaṃsitaniravasesakileso mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiaparimeyyaguṇagaṇādhāro khandhasantāno buddho. Yathāha – 거기서 '붓다(Buddha)'라는 말은 먼저 '사성제를 깨달았기에 부처이며, 중생들을 깨닫게 하기에 부처이다'라는 등의 해석 방식에 따라 그 의미를 알아야 한다. 또는 습기(vāsanā)와 함께 무명(aññāṇa)이라는 잠에서 영원히 깨어났기에, 혹은 지혜가 활짝 피어났기에 붓다이니, 깨어남과 피어남의 의미에 의해서이다. 혹은 그 어떤 알아야 할 법(ñeyyadhamma)도 깨닫지 못한 것이 없으므로, 알아야 할 특별한 대상이 목적격으로 취해지지 않고 수동적 의미가 없으며, 단지 앎(avagamana)의 의미에 따라 주격의 표현을 얻게 되니, '계(戒)를 받은 자가 주지 않는다'는 말과 같이 '지혜를 가진 자가 붓다'인 것이다. 뜻으로 본다면, 파라밀로 성숙되어 스스로 존재하는 지혜(자성지)와 더불어 습기까지 파괴하고 박멸하여 번뇌를 남김없이 제거하였으며, 대비와 일체지 등의 헤아릴 수 없는 공덕 무리의 토대가 된 오온의 상속이 바로 부처이다. 다음과 같이 말씀하신 바와 같다. ‘‘Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāva’’nti (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddeso 97; paṭi. ma. 1.161). "'부처님'이란 스승 없이 스스로 존재하시며, 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 스스로 진리를 깨달으셨고, 거기서 일체지(一切知)에 도달하셨으며 힘(bala)들에 있어 자재함을 얻으신 그 세존을 말한다." Api-saddo sambhāvane. Tena ‘‘evaṃ guṇavisesayutto sopi nāma bhagavā’’ti vakkhamānaguṇadhamme sambhāvanaṃ dīpeti. Buddhabhāvanti sammāsambodhiṃ. Bhāvetvāti uppādetvā vaḍḍhetvā ca. Sacchikatvāti paccakkhaṃ katvā. Upagatoti patto, adhigatoti attho. Etassa buddhabhāvanti etena sambandho. Gatamalanti vigatamalaṃ, niddosanti attho. Vandeti paṇamāmi, thomemi vā. Anuttaranti uttararahitaṃ, lokuttaranti attho. Dhammanti yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyato ca saṃsārato ca apatamāne katvā dhāretīti dhammo. Ayañhettha saṅkhepattho – evaṃ vividhaguṇagaṇasamannāgato buddhopi bhagavā yaṃ ariyamaggasaṅkhātaṃ dhammaṃ bhāvetvā, phalanibbānaṃ pana sacchikatvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ adhigato, tamevaṃ buddhānampi buddhabhāvahetubhūtaṃ sabbadosamalarahitaṃ attano uttaritarābhāvena anuttaraṃ paṭivedhasaddhammaṃ namāmīti. Pariyattisaddhammassapi tappakāsanattā idha saṅgaho daṭṭhabbo. ‘아피(Api)’라는 단어는 추측 혹은 찬양의 의미이다. 이를 통해 ‘그와 같이 특별한 덕성을 구비하신 그분 세존께서도’라며 장차 설하게 될 덕성인 법에 대해 찬양함을 나타낸다. ‘부다바바(Buddhabhāva)’는 정등각(부처님 되심)을 말한다. ‘바웨트와(Bhāvetvā, 수습하여)’는 생겨나게 하고 증장시켜서라는 뜻이다. ‘삿치카트와(Sacchikatvā, 체득하여)’는 직접 목격하여라는 뜻이다. ‘우파가토(Upagato)’는 도달한, 즉 증득했다(adhigato)는 의미이다. 이것은 ‘부다바바’와 연결된다. ‘가타말라(Gatamala, 때가 없는)’는 때를 벗어난, 즉 허물이 없다는 의미이다. ‘반데티(Vandeti)’는 예배한다, 혹은 찬탄한다는 뜻이다. ‘아눗타라(Anuttara, 위없는)’는 더 이상 위가 없는, 즉 출세간을 뜻한다. ‘담마(Dhamma, 법)’란 가르침대로 실천하는 자를 악처와 윤회로부터 떨어지지 않게 지탱하고 보호해주기에 법이라 한다. 여기서 요약된 의미는 다음과 같다. 이와 같이 다양한 덕의 무리를 갖추신 부처님이신 세존께서도 성도(聖道)라 일컬어지는 법을 수습하고, 과(果)와 열반을 체득하여 위없는 정등각을 증득하셨으니, 바로 그 부처님들에게도 부처됨의 원인이 되고 모든 번뇌의 때가 없으며 자신보다 더 뛰어난 것이 없기에 위가 없는 통찰의 정법(통달정법)에 예배한다는 것이다. 교설의 정법(교정법) 또한 그것을 밝히는 것이기에 여기 포함되는 것으로 보아야 한다. Atha vā ‘‘abhidhammanayasamuddaṃ adhigañchi, tīṇi piṭakāni sammasī’’ti ca aṭṭhakathāyaṃ vuttattā pariyattidhammassapi sacchikiriyāsammasanapariyāyo labbhatīti sopi idha vutto evāti daṭṭhabbaṃ. Tathā ‘‘yaṃ dhammaṃ bhāvetvā sacchikatvā’’ti ca vuttattā buddhakaradhammabhūtāhi pāramitāhi saha pubbabhāge adhisīlasikkhādayopi idha dhammasaddena saṅgahitāti veditabbā. Tāpi hi vigatappaṭipakkhatāya gatamalā, anaññasādhāraṇatāya anuttarā cāti. Tathā hi sattānaṃ sakalavaṭṭadukkhanissaraṇāya katamahābhinīhāro mahākaruṇādhivāsanapesalajjhāsayo [Pg.14] paññāvisesapariyodātanimmalānaṃ dānadamasaññamādīnaṃ uttamadhammānaṃ satasahassādhikāni kappānaṃ cattāri asaṅkhyeyyāni sakkaccaṃ nirantaraṃ niravasesānaṃ bhāvanāpaccakkhakaraṇehi kammādīsu adhigatavasībhāvo acchariyācinteyyamahānubhāvo adhisīlaadhicittānaṃ paramukkaṃsapāramippatto bhagavā paccayākāre catuvīsatikoṭisatasahassamukhena mahāvajirañāṇaṃ pesetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti. 또는 주석서에서 ‘아비달마의 법의 바다를 증득하고 삼장을 검토했다’고 설했으므로 교정법(pariyattidhamma) 또한 체득과 검토의 방편으로 얻어지므로 여기서 언급된 것이라고 보아야 한다. 또한 ‘어떤 법을 수습하고 체득하여’라고 설했으므로, 부처를 이루는 법인 바라밀과 더불어 전단계의 증상계학(adhisīlasikkhā) 등도 여기서 법이라는 단어에 포함되는 것으로 알아야 한다. 그것들 또한 반대되는 것들이 사라졌기에 때가 없는(gatamala) 것이며, 다른 것들과 공유되지 않기에 위가 없는(anuttara) 것이다. 이와 같이 모든 존재를 온갖 윤회의 고통에서 건져내기 위해 커다란 서원을 세우고, 대비심의 머무름과 수승한 의지를 지녔으며, 특별한 지혜로 정화되어 티 없는 보시·조복·절제 등의 으뜸가는 법들을 4아승기 10만 겁 동안 공경하고 끊임없이 남김없이 수습하고 체득함으로써 업(kamma) 등에 대하여 자재함을 얻고, 경이롭고 생각할 수 없는 위력을 지니며, 증상계와 증상심의 지극한 정점인 바라밀에 도달하신 세존께서, 연기(paccayākāra)의 이치에 대해 2조 4천억의 갈래로 대회진지(大金剛智)를 내어 위없는 정등각을 깨달으신 것이다. Ettha ca ‘‘bhāvetvā’’ti etena vijjāsampadāya dhammaṃ thometi, ‘‘sacchikatvā’’ti etena vimuttisampadāya. Tathā paṭhamena jhānasampadāya, dutiyena vimokkhasampadāya. Paṭhamena vā samādhisampadāya, dutiyena samāpattisampadāya. Atha vā paṭhamena khayañāṇabhāvena, dutiyena anuppādañāṇabhāvena. Paṭhamena vā vijjūpamatāya, dutiyena vajirūpamatāya. Purimena vā virāgasampattiyā, dutiyena nirodhasampattiyā. Tathā paṭhamena niyyānabhāvena, dutiyena nissaraṇabhāvena. Paṭhamena vā hetubhāvena, dutiyena asaṅkhatabhāvena. Paṭhamena vā dassanabhāvena, dutiyena vivekabhāvena. Paṭhamena vā adhipatibhāvena, dutiyena amatabhāvena dhammaṃ thometi. Atha vā ‘‘yaṃ dhammaṃ bhāvetvā buddhabhāvaṃ upagato’’ti etena svākkhātatāya dhammaṃ thometi, ‘‘sacchikatvā’’ti etena sandiṭṭhikatāya. Tathā purimena akālikatāya, pacchimena ehipassikatāya. Purimena vā opaneyyikatāya, pacchimena paccattaṃ veditabbatāya dhammaṃ thometi. ‘‘Gatamala’’nti iminā saṃkilesābhāvadīpanena dhammassa parisuddhataṃ dasseti, ‘‘anuttara’’nti etena aññassa visiṭṭhassa abhāvadīpanena vipulaparipuṇṇataṃ. Paṭhamena vā pahānasampadaṃ dhammassa dasseti, dutiyena pabhavasampadaṃ. Bhāvetabbatāya vā dhammassa gatamalabhāvo yojetabbo. Bhāvanāguṇena hi so dosānaṃ samugghātako hotīti. Sacchikātabbabhāvena anuttarabhāvo yojetabbo. Sacchikiriyānibbattito hi taduttarikaraṇīyābhāvato anaññasādhāraṇatāya anuttaroti. Tathā ‘‘bhāvetvā’’ti etena saha pubbabhāgasīlādīhi sekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā honti. ‘‘Sacchikatvā’’ti etena saha asaṅkhatāya dhātuyā asekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā hontīti. 여기서 ‘수습하여’라는 말로는 명행구족의 명(vijjā, 지혜)의 성취로써 법을 찬탄하고, ‘체득하여’라는 말로는 해탈의 성취로써 찬탄한다. 이와 같이 첫 번째로는 선정의 성취로, 두 번째로는 해탈의 성취로 찬탄한다. 혹은 첫 번째로는 삼매의 성취로, 두 번째로는 등지(samāpatti)의 성취로 찬탄한다. 또는 첫 번째로는 진지(盡智)의 상태로, 두 번째로는 무생지(無生智)의 상태로 찬탄한다. 혹은 첫 번째로는 번개와 같은 지혜로, 두 번째로는 금강과 같은 지혜로 찬탄한다. 앞의 것으로는 이탐(離貪)의 성취를, 뒤의 것으로는 소멸(nirodha)의 성취를 찬탄한다. 또한 첫 번째로는 출리(出離)의 상태로, 두 번째로는 벗어남(nissaraṇa)의 상태로 찬탄한다. 첫 번째로는 원인의 상태로, 두 번째로는 무위(asaṅkhata)의 상태로 찬탄한다. 첫 번째로는 봄(dassana)의 상태로, 두 번째로는 멀리 여읨(viveka)의 상태로 찬탄한다. 첫 번째로는 지배적 상태(adhipati)로, 두 번째로는 불사(amatabhāva)의 상태로 법을 찬탄한다. 혹은 ‘어떤 법을 수습하여 정등각에 도달했는가’라는 말로는 잘 설해짐(svākkhātatā)의 성질로 법을 찬탄하고, ‘체득하여’라는 말로는 스스로 보아 알 수 있음(sandiṭṭhikatā)의 성질로 찬탄한다. 이와 같이 앞의 것으로는 시간이 걸리지 않음(akālikatā)을, 뒤의 것으로는 와서 보라는 것(ehipassikatā)을 찬탄한다. 앞의 것으로는 인도하여 이끄는 것(opaneyyikatā)을, 뒤의 것으로는 지혜로운 이들이 각자 알아야 하는 것(paccattaṃ veditabbatā)으로 법을 찬탄한다. ‘때가 없음’으로는 오염원(saṃkilesa)이 없음을 나타내어 법의 청정함을 보여주고, ‘위없음’으로는 다른 수승한 것이 없음을 나타내어 광대하고 원만함을 보여준다. 혹은 첫 번째로는 버림(pahāna)의 성취를, 두 번째로는 기원(pabhavasampada)의 성취를 보여준다. 수습해야 할 것이기에 법의 ‘때 없음’이 연결되어야 한다. 수습의 덕으로 인해 그것이 번뇌를 뿌리 뽑는 것이 되기 때문이다. 체득해야 할 것이기에 ‘위없음’이 연결되어야 한다. 체득하여 성취한 뒤에는 그 이상 더 할 일이 없고 다른 것과 공유되지 않기에 위가 없는 것이다. 또한 ‘수습하여’를 통해서는 전단계의 계율 등과 함께 유학(sekkhā)의 계·정·혜의 무리들이 나타나고, ‘체득하여’를 통해서는 무위의 영역과 함께 무학(asekkhā)의 계·정·혜의 무리들이 나타난다. 3. Evaṃ [Pg.15] saṅkhepeneva sabbadhammaguṇehi saddhammaṃ abhitthavitvā idāni ariyasaṅghaṃ thometuṃ ‘‘sugatassā’’tiādimāha. Tattha sugatassāti sambandhaniddeso. ‘‘Tassa puttāna’’nti etena sambandho. Orasānanti puttavisesanaṃ. Mārasenamathanānanti orasaputtabhāve kāraṇaniddeso tena kilesappahānameva bhagavato orasaputtabhāve kāraṇaṃ anujānātīti dasseti. Aṭṭhannanti gaṇanaparicchedaniddeso. Tena ca satipi tesaṃ sattavisesabhāvena anekasatasahassabhāve imaṃ gaṇanaparicchedaṃ nātivattantīti dasseti maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvānativattanato. Samūhanti samudāyaniddeso. Ariyasaṅghanti guṇavisiṭṭhasaṃhatabhāvaniddeso. Tena asatipi ariyapuggalānaṃ kāyasāmaggiyaṃ ariyasaṅghabhāvaṃ dasseti diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatabhāvato. 3. 이와 같이 요약하여 모든 법의 공덕으로 정법을 찬탄한 뒤, 이제 성문 승가를 찬탄하기 위해 ‘수가타의(Sugatassa)’ 등을 설하였다. 여기서 ‘수가타의’는 소유격을 나타내며, ‘그의 아들들에게’와 연결된다. ‘친아들(orasānaṃ)’은 아들 중에서도 특별한 수식어이다. ‘마라의 군대를 물리친’은 친아들임에 대한 이유를 나타내니, 번뇌를 버리는 것이 세존의 친아들이 되는 원인임을 인정하고 있음을 보여준다. ‘여덟’은 수량의 한정을 나타낸다. 이를 통해 비록 성스러운 존재들이 특별한 성격상 수십만 명에 달할지라도, 도(道)에 머무는 상태와 과(果)에 머무는 상태를 벗어나지 않으므로 이 숫자의 한정을 넘지 않음을 보여준다. ‘무리(samūha)’는 집단을 나타낸다. ‘성가(Ariyasaṅgha, 성문 승가)’는 덕으로 특별하게 화합된 상태를 나타낸다. 이를 통해 비록 성스러운 개개인들의 육체적 모임이 없을지라도, 견해와 계율의 공통성(diṭṭhisīlasāmañña)으로 화합된 상태이기에 성가임을 보여준다. Tattha urasi bhavā jātā saṃbaddhā ca orasā. Yathā hi sattānaṃ orasaputtā attajatāya pitu santakassa dāyajjassa visesena bhāgino honti, evametepi ariyapuggalā sammāsambuddhassa savanante ariyāya jātiyā jātatāya bhagavato santakassa vimuttisukhassa ariyadhammaratanassa ekantena bhāginoti orasā viya orasā. Atha vā bhagavato dhammadesanānubhāvena ariyabhūmiṃ okkamamānā okkantā ca ariyasāvakā bhagavato ure vāyāmajanitābhijātitāya nippariyāyena orasaputtāti vattabbataṃ arahanti. Sāvakehi pavattiyamānāpi hi dhammadesanā ‘‘bhagavato dhammadesanā’’icceva vuccati taṃmūlakattā lakkhaṇādivisesābhāvato ca. 여기서 가슴(urasi)에서 생겨나고 태어나고 연결된 이들이 친아들(orasā)입니다. 마치 중생들의 친아들이 스스로 태어남으로써 아버지 소유의 상속 재산을 특별히 상속받는 자가 되는 것처럼, 이 성자들도 정등각자의 가르침을 들은 뒤에 성스러운 태어남으로 태어났으므로 세존의 소유인 해탈의 행복과 성스러운 법의 보배를 전적으로 상속받는 자들이기에 친아들과 같아서 친아들이라 합니다. 또는 세존의 법문하시는 위신력으로 성스러운 단계에 들어서고 있는 자와 이미 들어선 성스러운 제자들은 세존의 가슴에서 정진을 통해 생겨난 고귀한 탄생으로 인해 직접적인 의미에서 친아들이라 불릴 만합니다. 제자들에 의해 설해지는 법문이라 할지라도 그것이 세존을 근본으로 하고 특징 등의 차이가 없기 때문에 '세존의 법문'이라고만 불리는 것과 같습니다. Yadipi ariyasāvakānaṃ ariyamaggādhigamasamaye bhagavato viya tadantarāyakaraṇatthaṃ devaputtamāro, māravāhinī vā na ekantena apasādeti, tehi pana apasādetabbatāya kāraṇe vimathite tepi vimathitā eva nāma hontīti āha – ‘‘mārasenamathanāna’’nti. Imasmiṃ panatthe ‘‘māramārasenamathanāna’’nti vattabbe ‘‘mārasenamathanāna’’nti ekadesasarūpekaseso katoti daṭṭhabbaṃ. Atha vā khandhābhisaṅkhāramārānaṃ viya devaputtamārassapi guṇamāraṇe sahāyabhāvūpagamanato kilesabalakāyo ‘‘senā’’ti vuccati. Yathāha – ‘‘kāmā te paṭhamā senā’’tiādi [Pg.16] (su. ni. 438; mahāni. 28, 68, 149). Sā ca tehi diyaḍḍhasahassabhedā, anantabhedā vā kilesavāhinī satidhammavicayavīriyasamathādiguṇappaharaṇehi odhiso vimathitā vihatā viddhastā cāti mārasenamathanā, ariyasāvakā. Etena tesaṃ bhagavato anujātaputtataṃ dasseti. 비록 성스러운 제자들이 성스러운 도를 증득할 때 세존의 경우처럼 그 장애를 일으키기 위해 천자마(devaputtamāro)나 마라의 군대가 전적으로 물리쳐지는 것은 아닐지라도, 그들에 의해 물리쳐져야 할 원인이 파괴되었을 때 그 마라들도 파괴된 것이나 다름없기 때문에 '마라의 군대를 부수는 분들'이라고 하였습니다. 이 의미에 있어서 '마라와 마라의 군대를 부수는 분들'이라고 말해야 할 것을 '마라의 군대를 부수는 분들'이라고 한 것은 유사한 단어 중 일부만 남기는 생략법(ekaseso)이 적용된 것으로 보아야 합니다. 또는 오온마와 행마처럼 천자마도 공덕을 죽이는 데 협력자가 되기 때문에 번뇌의 군대를 '군대(senā)'라고 부릅니다. '감각적 욕망이 너의 첫 번째 군대이다'라고 말씀하신 바와 같습니다. 그리고 그들에 의해 1,500가지로 분류되거나 무한하게 분류되는 번뇌의 군대가 마음챙김, 택법, 정진, 사마타 등의 공덕의 무기들로 부분적으로 부서지고 타격받고 소멸되었기에 성스러운 제자들을 마라의 군대를 부수는 분들이라 합니다. 이것으로 그들이 세존을 따라 태어난 아들임을 보여줍니다. Ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato ariyā niruttinayena. Atha vā sadevakena lokena saraṇanti araṇīyato upagantabbato, upagatānañca tadatthasiddhito ariyā, ariyānaṃ saṅghoti ariyasaṅgho, ariyo ca so saṅgho cāti vā ariyasaṅgho, taṃ ariyasaṅghaṃ. Bhagavato aparabhāge buddhadhammaratanānampi samadhigamo saṅgharatanādhīnoti assa ariyasaṅghassa bahūpakārataṃ dassetuṃ idheva ‘‘sirasā vande’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. 번뇌들로부터 멀리 떨어져 있고(āraka), 잘못된 길(anaya)로 나아가지 않으며, 올바른 길(aya)로 나아가기 때문에 어원적 해석에 따라 '성스러운 분들(ariyā)'이라 합니다. 또는 천신을 포함한 세상 사람들에 의해 귀의처로서 공경받고 다가가야 할 대상이며, 다가간 이들에게 그 목적을 성취하게 하므로 성스러운 분들입니다. 성스러운 분들의 무리이기에 '성스러운 승가(ariyasaṅgho)'이며, 또는 그 승가가 성스럽기에 '성스러운 승가'라 하니, 그 성스러운 승가에게 예배합니다. 세존의 사후에 불법의 보배들을 체득하는 것 또한 승가라는 보배에 달려 있으므로, 이 성스러운 승가의 큰 도움을 보여주기 위해 여기서 '머리 숙여 예배합니다'라고 말한 것으로 보아야 합니다. Ettha ca ‘‘sugatassa orasānaṃ puttāna’’nti etena ariyasaṅghassa pabhavasampadaṃ dasseti, ‘‘mārasenamathanāna’’nti etena pahānasampadaṃ sakalasaṃkilesappahānadīpanato. ‘‘Aṭṭhannampi samūha’’nti etena ñāṇasampadaṃ maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvadīpanato. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti etena pabhavasampadaṃ dasseti sabbasaṅghānaṃ aggabhāvadīpanato. Atha vā ‘‘sugatassa orasānaṃ puttāna’’nti ariyasaṅghassa visuddhanissayabhāvadīpanaṃ, ‘‘mārasenamathanāna’’nti sammāujuñāyasāmīcippaṭipannabhāvadīpanaṃ, ‘‘aṭṭhannampi samūha’’nti āhuneyyādibhāvadīpanaṃ, ‘‘ariyasaṅgha’’nti anuttarapuññakkhettabhāvadīpanaṃ. Tathā ‘‘sugatassa orasānaṃ puttāna’’nti etena ariyasaṅghassa lokuttarasaraṇagamanasabbhāvaṃ dīpeti. Lokuttarasaraṇagamanena hi te bhagavato orasaputtā jātā. ‘‘Mārasenamathanāna’’nti etena abhinīhārasampadāsiddhaṃ pubbabhāge sammāpaṭipattiṃ dasseti. Katābhinīhārā hi sammāpaṭipannā māraṃ māraparisaṃ vā abhivijinanti. ‘‘Aṭṭhannampi samūha’’nti etena viddhastavipakkhe sekkhāsekkhadhamme dasseti puggalādhiṭṭhānena maggaphaladhammānaṃ pakāsitattā. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti aggadakkhiṇeyyabhāvaṃ dasseti. Saraṇagamanañca sāvakānaṃ sabbaguṇānaṃ ādi, sapubbabhāgappaṭipadā sekkhā sīlakkhandhādayo majjhe, asekkhā sīlakkhandhādayo pariyosānanti ādimajjhapariyosānakalyāṇā saṅkhepato sabbe ariyasaṅghaguṇā pakāsitā honti. 여기서 '수카타의 가슴으로 낳은 아들들'이라는 말로 성스러운 승가의 근원의 구족함을 보여주고, '마라의 군대를 부수는 분들'이라는 말로 모든 번뇌의 버림을 밝힘으로써 버림의 구족함을 보여줍니다. '여덟 분의 무리'라는 말로 도에 머무는 이와 과에 머무는 이의 상태를 밝힘으로써 지혜의 구족함을 보여줍니다. '성스러운 승가'라는 말로 모든 승가 가운데 최상의 상태를 밝힘으로써 근원의 구족함을 보여줍니다. 또는 '수카타의 가슴으로 낳은 아들들'은 성스러운 승가의 청정한 의지처가 됨을 밝히는 것이고, '마라의 군대를 부수는 분들'은 바르게, 곧게, 참되게, 합당하게 행하는 상태를 밝히는 것이며, '여덟 분의 무리'는 공양받을 만한 분 등의 상태를 밝히는 것이고, '성스러운 승가'는 위없는 복전의 상태를 밝히는 것입니다. 또한 '수카타의 가슴으로 낳은 아들들'로 성스러운 승가에 출세간의 귀의함이 존재함을 밝힙니다. 출세간의 귀의함으로 인해 그들은 세존의 친아들로 태어난 것입니다. '마라의 군대를 부수는 분들'로 서원의 구족함으로 성취된 전단계의 바른 실천을 보여줍니다. 서원을 세우고 바르게 실천한 이들이 마라나 마라의 무리를 이기기 때문입니다. '여덟 분의 무리'로 반대되는 것들이 파괴된 유학과 무학의 법들을 보여주니, 인격적인 측면에서 도와 과의 법들이 드러나기 때문입니다. '성스러운 승가'로 최상의 보시를 받을 만한 상태를 보여줍니다. 제자들의 모든 공덕의 시작은 귀의함이며, 전단계의 실천인 유학의 계온 등은 중간이며, 무학의 계온 등은 끝입니다. 이와 같이 처음과 중간과 끝이 훌륭한 성스러운 승가의 모든 공덕이 요약되어 드러납니다. 4. Evaṃ [Pg.17] gāthāttayena saṅkhepato sakalaguṇasaṃkittanamukhena ratanattayassa paṇāmaṃ katvā idāni taṃnipaccakāraṃ yathādhippete payojane pariṇāmento ‘‘iti me’’tiādimāha. Tattha ratijananaṭṭhena ratanaṃ, buddhadhammasaṅghā. Tesañhi ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā yathābhūtaguṇe āvajjentassa amatādhigamahetubhūtaṃ anappakaṃ pītipāmojjaṃ uppajjati. Yathāha – 4. 이와 같이 세 게송으로 모든 공덕을 찬탄하는 방식을 통해 요약하여 삼보에 예를 표하고, 이제 그 공경의 행위를 의도한 목적에 따라 회향하면서 '이와 같이 나의' 등으로 시작하는 문장을 말하였습니다. 여기서 기쁨을 일으킨다는 의미에서 '보배(ratana)'는 불법승입니다. '이와 같이 그분 세존께서는' 등의 말씀으로 그분들의 있는 그대로의 공덕을 반조하는 자에게 불사의 증득의 원인이 되는 적지 않은 희열과 환희가 생겨나기 때문입니다. 다음과 같이 말씀하신 바와 같습니다. ‘‘Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosa…pe… na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tathāgataṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ, pamuditassa pīti jāyatī’’tiādi (a. ni. 6.10; 11.11). '마하나마여, 성스러운 제자가 여래를 계속해서 생각하는 그 시간에는 그의 마음이 탐욕에 휩싸이지 않고, 성냄에... (중략) ...미혹에 휩싸이지 않습니다. 그 시간에 여래를 대상으로 하는 그의 마음은 오직 곧게 뻗어 있습니다. 마하나마여, 마음이 곧게 뻗은 성스러운 제자는 의미에 대한 기쁨을 얻고, 법에 대한 기쁨을 얻으며, 법과 관련된 환희를 얻습니다. 환희하는 자에게 희열이 생겨납니다' 등입니다. Cittīkatādibhāvo vā ratanaṭṭho. Vuttañhetaṃ – 또는 존중되는 상태 등이 보배의 의미입니다. 다음과 같이 말씀하셨습니다. ‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ; Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 2.33; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.223; khu. pā. aṭṭha. 6.3; su. ni. aṭṭha. 1.226); '존중되고 가치가 높으며, 비할 데 없고 보기 드물며, 고귀한 존재들이 누리는 것이기에 보배라 불린다.' Cittīkatabhāvādayo ca anaññasādhāraṇā buddhādīsu eva labbhantīti. 존중되는 상태 등은 다른 것들과 공유되지 않으며 오직 부처님 등에서만 발견되기 때문입니다. Vandanāva vandanāmayaṃ yathā ‘‘dānamayaṃ, sīlamaya’’nti (dī. ni. 3.305; itivu. 60). Vandanā cettha kāyavācācittehi tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaninnatā, thomanā vā. Pujjabhāvaphalanibbattanato puññaṃ, attano santānaṃ punātīti vā. Suvihatantarāyoti suṭṭhu vihatantarāyo. Etena attano pasādasampattiyā, ratanattayassa ca khettabhāvasampattiyā taṃ puññaṃ atthappakāsanassa upaghātakaupaddavānaṃ vihanane samatthanti dasseti. Hutvāti pubbakālakiriyā. Tassa ‘‘atthaṃ pakāsayissāmī’’ti etena sambandho. Tassāti yaṃ ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ, tassa. Ānubhāvenāti balena. 예경(vandanā)이란 '보시로 이루어진(dānamaya), 지계로 이루어진(sīlamaya)' 등과 같이 예경으로 이루어진 것(vandanāmaya)을 의미한다. 여기서 예경은 몸과 말과 마음으로 세 가지 보배의 덕에 귀의하는 것 또는 찬탄하는 것이다. 공덕(puñña)이란 존경받을 만한 상태의 결과를 생기게 하기 때문이거나, 자신의 상속(santāna)을 정화하기 때문에 공덕이라 한다. '장애가 잘 제거된(suvihatantarāya)'이란 장애가 아주 잘 물리쳐진 것을 의미한다. 이것으로 자신의 청정한 믿음의 구족과 세 가지 보배의 복전(福田)됨의 구족으로 인해 그 공덕이 의미를 밝히는 데 방해가 되는 재해와 불운을 물리치는 데 능력이 있음을 보여준다. '하고서(hutvā)'는 과거 분사(pubbakālakiriyā)이다. 이것은 '의미를 밝히리라'는 구절과 연결된다. '그것의(tassa)'란 세 가지 보배에 대한 예경으로 이루어진 그 공덕의 의미이다. '위신력으로(ānubhāvena)'란 힘으로라는 뜻이다. 5. Evaṃ [Pg.18] ratanattayassa nipaccakārakaraṇe payojanaṃ dassetvā idāni yassā dhammadesanāya atthaṃ saṃvaṇṇetukāmo, tassā tāva guṇābhitthavanavasena upaññāpanatthaṃ ‘‘ekakadukādipaṭimaṇḍitassā’’tiādimāha, ekakādīni aṅgāni uparūpari vaḍḍhetvā desitehi suttantehi paṭimaṇḍitassa visiṭṭhassāti attho. Etena ‘‘aṅguttaro’’ti ayaṃ imassa āgamassa atthānugatā samaññāti dasseti. Nanu ca ekakādivasena desitāni suttāniyeva āgamo. Kassa pana ekakadukādīhi paṭimaṇḍitabhāvoti? Saccametaṃ paramatthato, suttāni pana upādāya paññatto āgamo. Yatheva hi atthabyañjanasamudāye suttanti vohāro, evaṃ suttasamudāye āgamoti vohāro. Ekakādīhi aṅgehi uparūpari uttaro adhikoti aṅguttaro, āgamissanti ettha, etena, etasmā vā attatthaparatthādayoti āgamo, ādikalyāṇādiguṇasampattiyā uttamaṭṭhena taṃtaṃabhipatthitasamiddhihetutāya paṇḍitehi varitabbato varo, āgamo ca so varo ca seṭṭhaṭṭhenāti āgamavaro, āgamasammatehi vā varoti āgamavaro. Aṅguttaro ca so āgamavaro cāti aṅguttarāgamavaro, tassa. 5. 이와 같이 세 가지 보배에 대해 공경을 다하는 목적을 보인 뒤, 이제 그 의미를 해설하고자 하는 그 설법에 대해, 먼저 그 덕을 찬탄하는 방식으로 제시하기 위해 '하나와 둘 등으로 장식된(ekakadukādipaṭimaṇḍitassa)' 등을 말하였다. 하나(ekaka) 등의 항목들을 차례차례 늘려가며 설해진 경들로 장식된 탁월한 것이라는 뜻이다. 이것으로 '앙굿따라(Aṅguttara)'라는 명칭이 이 전승(āgama)의 의미에 부합하는 이름임을 보여준다. 그런데 하나 등의 분류로 설해진 경들이 바로 전승(āgama)이 아니겠는가? 그렇다면 무엇이 하나와 둘 등으로 장식되었다는 것인가? 절대적인 의미(paramattha)에서는 그것이 사실이지만, 경들을 근거로 전승이라는 명칭이 설정된 것이다. 마치 단어와 구절의 모임에 대해 '경(sutta)'이라는 명칭이 쓰이듯이, 경들의 모임에 대해 '전승(āgama)'이라는 명칭이 쓰인다. 하나 등의 항목으로 위로 갈수록 더 많기(uttara/adhika) 때문에 '앙굿따라(Aṅguttara)'이다. 여기에서, 이것에 의해, 혹은 이것으로부터 자신과 타인의 이익 등이 온다(āgacchanti)고 해서 '아함(āgama, 전승)'이라 한다. 시작의 유익함 등의 덕을 갖추어 훌륭하다는 의미에서, 그리고 각각의 염원하는 성취의 원인이 되기에 현자들이 선택해야(varitabba) 하므로 '수승한(varā)' 것이다. 그것이 전승이면서 가장 뛰어나다는 의미에서 수승하므로 '아함가와라(āgamavara, 수승한 전승)'라 하거나, 전승으로 인정된 것들 중에서 수승하므로 '아함가와라'라고 한다. 앙굿따라이면서 그 수승한 전승이므로 '앙굿따라-아함가와라(Aṅguttarāgamavara)'이며, 그것의(tassa)라는 뜻이다. Puṅgavā vuccanti usabhā, asantasanaparissayasahanassa paripālanādiguṇehi taṃsadisatāya dhammakathikā eva puṅgavāti dhammakathikapuṅgavā, tesaṃ. Hetūpamādippaṭimaṇḍitanānāvidhadesanānayavicittatāya vicittapaṭibhānajananassa. Sumaṅgalavilāsinīādīsu (dī. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā; ma. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā; saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.ganthārambhakathā) pana ‘‘buddhānubuddhasaṃvaṇṇitassā’’ti vuttaṃ. Buddhānañhi saccappaṭivedhaṃ anugamma paṭividdhasaccā aggasāvakādayo ariyā buddhānubuddhā. Ayampi āgamo tehi atthasaṃvaṇṇanāvasena guṇasaṃvaṇṇanāvasena ca saṃvaṇṇito eva. Atha vā buddhā ca anubuddhā ca buddhānubuddhāti yojetabbaṃ. Sammāsambuddheneva hi tiṇṇaṃ piṭakānaṃ atthavaṇṇanākkamo bhāsito, yā ‘‘pakiṇṇakadesanā’’ti vuccati. Tato saṅgāyanādivaseneva sāvakehīti ācariyā vadanti. Idha pana ‘‘dhammakathikapuṅgavānaṃ vicittapaṭibhānajananassa’’icceva thomanā katā. Saṃvaṇṇanāsu cāyaṃ ācariyassa pakati, yā taṃtaṃsaṃvaṇṇanāsu ādito tassa tassa saṃvaṇṇetabbassa dhammassa visesaguṇakittanena thomanā. Tathā hi sumaṅgalavilāsinīpapañcasūdanīsāratthappakāsanīsu aṭṭhasālinīādīsu [Pg.19] ca yathākkamaṃ ‘‘saddhāvahaguṇassa, paravādamathanassa, ñāṇappabhedajananassa, tassa gambhīrañāṇehi ogāḷhassa abhiṇhaso nānānayavicittassā’’tiādinā thomanā katā. 황소(usabha)를 뿡가와(puṅgava)라고 부르는데, 두려움 없는 재난을 견디고 보호하는 등의 덕이 그와 유사하기 때문에 법사(dhammakathika)들이야말로 으뜸이므로 '법사들 중의 으뜸(dhammakathikapuṅgava)'이라 하며, 그들의(tesaṃ)라는 뜻이다. 비유 등을 사용해 장식된 다양한 설법의 체계가 다채로움으로써 다양한 변재를 일으키는 이의 [의미를 밝히리라]. 그러나 수망갈라윌라시니 등에서는 '부처님과 부처님을 뒤따라 깨달은 분들에 의해 찬탄된(buddhānubuddhasaṃvaṇṇitassa)'이라고 하였다. 부처님의 진리 깨달음을 따라 진리를 꿰뚫어 안 대제자 등의 성자들이 '부처님을 뒤따라 깨달은 분들(anubuddha)'이다. 이 전승 또한 그분들에 의해 의미의 해설과 덕의 찬탄을 통해 찬탄된 것이다. 또는 부처님들과 깨달은 분들을 '부처님과 깨달은 분들(buddhānubuddha)'이라고 결합해야 한다. 왜냐하면 삼장(tiṇṇaṃ piṭakānaṃ)의 의미를 해설하는 방법은 '잡다한 설법(pakiṇṇakadesanā)'이라 불리는 것으로서 바로 부처님에 의해 설해졌기 때문이다. 그 후 결집 등의 과정을 거치며 제자들에 의해 [전해졌다고] 스승들은 말한다. 그러나 여기서는 '법사들 중의 으뜸들에게 다채로운 변재를 일으키는 것'이라고만 찬탄이 이루어졌다. 주석서들에서 이것은 스승의 관례이니, 각각의 주석서 시작 부분에서 그 주석 대상이 되는 법의 특별한 덕을 기림으로써 찬탄하는 것이다. 그리하여 수망갈라윌라시니, 빠빤짜수다니, 사랏따빠까시니와 앗따살리니 등에서는 순서대로 '믿음을 가져오는 덕을 가진 것', '타론을 꺾는 것', '지혜의 분류를 일으키는 것', '깊은 지혜로 뛰어드는 것', '항상 다양한 방법으로 다채로운 것' 등의 방식으로 찬탄이 이루어졌다. 6. Attho kathīyati etāyāti atthakathā, sā eva aṭṭhakathā, ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā yathā ‘‘dukkhassa pīḷanaṭṭho’’ti (paṭi. ma. 1.17; 2.8). Āditotiādimhi paṭhamasaṅgītiyaṃ. Chaḷabhiññatāya paramena cittavasībhāvena samannāgatattā jhānādīsu pañcavidhavasitāsabbhāvato ca vasino, therā mahākassapādayo, tesaṃ satehi pañcahi. Yāti yā aṭṭhakathā. Saṅgītāti atthaṃ pakāsetuṃ yuttaṭṭhāne ‘‘ayaṃ etassa attho, ayaṃ etassa attho’’ti saṅgahetvā vuttā. Anusaṅgītā ca yasattherādīhi pacchāpi dutiyatatiyasaṅgītīsu. Iminā attano saṃvaṇṇanāya āgamanavisuddhiṃ dasseti. 6. 의미(attha)가 이것에 의해 설명된다(kathīyati)고 해서 앗따까타(atthakathā)이며, 그것이 바로 아따까타(aṭṭhakathā)이다. 'ttha' 자를 'ṭṭha' 자로 만든 것은 '괴로움의 압박하는 의미(dukkha-pīḷanaṭṭho)'에서와 같다. '처음부터(ādito)'는 처음에 제1차 결집에서를 말한다. 육신통을 가졌기에 마음의 지극한 자재를 갖추었고 선정 등에 다섯 가지 자재함을 가졌으므로 자재자(vasi)인 마하깟사빠 등 다섯 백 명의 장로들에 의해 [결집된 것이다]. '어떠한(yā)'이란 주석서를 의미한다. '결집되었다(saṅgītā)'는 것은 의미를 밝히기에 적절한 곳에서 '이것이 이것의 의미이다, 이것이 이것의 의미이다'라고 모아서 말해졌다는 것이다. 또한 야사 장로 등에 의해 나중에 제2차, 제3차 결집에서도 '다시 결집되었다(anusaṅgītā)'. 이것으로 자신의 해설이 전승의 순수함을 갖추었음을 보여준다. 7. Sīhassa lānato gahaṇato sīhaḷo, sīhakumāro. Taṃvaṃsajātatāya tambapaṇṇidīpe khattiyānaṃ, tesaṃ nivāsatāya tambapaṇṇidīpassa ca sīhaḷabhāvo veditabbo. Ābhatāti jambudīpato ānītā. Athāti pacchā. Aparabhāge hi asaṅkaratthaṃ sīhaḷabhāsāya aṭṭhakathā ṭhapitāti. Tena sā mūlaṭṭhakathā sabbasādhāraṇā na hotīti idaṃ atthappakāsanaṃ ekantena karaṇīyanti dasseti. Tenevāha – ‘‘dīpavāsīnamatthāyā’’ti. Tattha dīpavāsīnanti jambudīpavāsīnaṃ, dīpavāsīnanti vā sīhaḷadīpavāsīnaṃ atthāya sīhaḷabhāsāya ṭhapitāti yojanā. 7. 사자를 잡았기(lāna/gahaṇa) 때문에 '시할라(sīhaḷa)'이며 시할라 왕자(sīhakumāra)를 말한다. 그 혈통에서 태어났기에 땀바빤니 섬의 왕족들을 시할라라 하며, 그들이 거주하는 곳이기에 땀바빤니 섬이 시할라(Sīhaḷa)임을 알아야 한다. '가져온(ābhatā)'이란 잠부디빠(인도)에서 가져온 것을 말한다. '그 후에(atha)'란 나중에를 뜻한다. 나중에 혼란을 막기 위해 시할라어(Sīhaḷabhāsā)로 주석서를 보존했기 때문이다. 그것으로 그 원주석서(mūlaṭṭhakathā)가 모든 이에게 공통된 것이 아니게 되었으므로, 이 의미를 밝히는 일을 반드시 해야 함을 보여준다. 그래서 '섬에 사는 이들을 위하여(dīpavāsīnamatthāya)'라고 말한 것이다. 거기서 '섬에 사는 이들'이란 잠부디빠에 사는 이들을 위한 것이기도 하고, 혹은 '섬에 사는 이들'이란 시할라 섬에 사는 이들을 위하여 시할라어로 보존되었다는 뜻으로 연결된다. 8. Apanetvānāti kañcukasadisaṃ sīhaḷabhāsaṃapanetvāna. Tatoti aṭṭhakathāto. Ahanti attānaṃ niddisati. Manoramaṃ bhāsanti māgadhabhāsaṃ. Sā hi sabhāvaniruttibhūtā paṇḍitānaṃ manaṃ ramayatīti. Tenevāha – ‘‘tantinayānucchavika’’nti, pāḷigatiyā anulomikaṃ pāḷicchāyānuvidhāyininti attho. Vigatadosanti asabhāvaniruttibhāsantararahitaṃ. 8. '걷어내고(apanetvāna)'란 껍질(kañcuka)과 같은 시할라어를 걷어내고라는 뜻이다. '그로부터(tato)'는 주석서로부터를 말한다. '나(ahaṃ)'는 자신을 가리킨다. '즐거운 언어(manoramaṃ bhāsaṃ)'란 마가다어(Māgadhabhāsā)를 말한다. 그것은 본래의 언어(sabhāvanirutti)이므로 현자들의 마음을 즐겁게 하기 때문이다. 그래서 '성전의 체계에 적합한(tantinayānucchavika)'이라고 하였으니, 팔리(Pāḷi)의 방식에 순응하고 팔리의 모습을 따르는 것이라는 뜻이다. '허물이 없는(vigatadosa)'이란 본래의 언어가 아닌 다른 언어가 섞이지 않은 것을 말한다. 9. Samayaṃ avilomentoti siddhantaṃ avirodhento. Etena atthadosābhāvamāha. Aviruddhattā eva hi theravādāpi idha pakāsīyissanti. Theravaṃsadīpānanti thirehi sīlakkhandhādīhi samannāgatattā therā[Pg.20], mahākassapādayo, tehi āgatā ācariyaparamparā theravaṃso. Tappariyāpannā hutvā āgamādhigamasampannattā paññāpajjotena tassa samujjalanato theravaṃsadīpā, mahāvihāravāsino therā, tesaṃ. Vividhehi ākārehi nicchīyatīti vinicchayo, gaṇṭhiṭṭhānesu khīlamaddanākārena pavattā vimaticchedakathā. Suṭṭhu nipuṇo saṇho vinicchayo etesanti sunipuṇavinicchayā. Atha vā vinicchinotīti vinicchayo, yathāvuttatthavisayaṃ ñāṇaṃ. Suṭṭhu nipuṇo cheko vinicchayo etesanti sunipuṇavinicchayā. Etena mahākassapādittheraparamparābhato, tatoyeva ca aviparīto saṇhasukhumo mahāvihāravāsīnaṃ vinicchayoti tassa pamāṇabhūtataṃ dasseti. 9. '전통(결론)을 어기지 않는다는 것'은 결론을 모순되게 하지 않는다는 것이다. 이것으로써 의미상의 결함이 없음을 말한다. 모순되지 않기 때문에 장로들의 설[Theravāda] 또한 여기에서 밝혀질 것이다. '장로들의 가문의 등불들'이란 계의 무더기[sīlakkhandha] 등을 갖추었으므로 장로들이라 불리는 마하깟사빠 등이며, 그들로부터 전해 내려온 스승들의 전승이 장로들의 가문[Theravaṃso]이다. 그것에 포함되어 교학과 증득을 갖추었기에 지혜의 등불로써 그것을 밝히기 때문에 장로들의 가문의 등불들이니, 곧 대사(大寺, Mahāvihāra)에 거주하는 장로들을 말한다. 여러 가지 방식으로 판정하기에 판정[vinicchayo]이니, 난해한 대목에서 쐐기를 박는 방식으로 진행되는 의심을 끊는 설명이다. 매우 정교하고 세밀한 판정을 가진 자들이기에 '매우 정교한 판정을 가진 자들'이다. 또는 판정하기에 판정이니, 앞에서 말한 의미의 대상을 아는 지혜이다. 매우 정교하고 숙련된 판정을 가진 자들이기에 '매우 정교한 판정을 가진 자들'이다. 이것으로 마하깟사빠 등의 장로들의 전승으로부터 전해졌고, 바로 그렇기에 뒤바뀌지 않은, 대사 거주자들의 정교하고 미묘한 판정임을 그 권위가 됨으로써 보여준다. 10. Sujanassa cāti ca-saddo sampiṇḍanattho. Tena ‘‘na kevalaṃ jambudīpavāsīnaṃyeva atthāya, atha kho sādhujanānaṃ tosanatthañcā’’ti dasseti. Tena ca ‘‘tambapaṇṇidīpavāsīnampi atthāyā’’ti ayamattho siddho hoti uggahaṇādisukaratāya tesampi bahūpakārattā. Ciraṭṭhitatthanti ciraṭṭhitiatthaṃ, cirakālāvaṭṭhānāyāti attho. Idañhi atthappakāsanaṃ aviparītabyañjanasunikkhepassa atthasunītassa ca upāyabhāvato saddhammassa ciraṭṭhitiyā saṃvattati. Vuttañhetaṃ bhagavatā – 10. '착한 사람의 그리고[Sujanassa ca]'에서 '그리고[ca]'라는 단어는 결합의 의미이다. 그것으로 "단지 점부주(Jambudīpa) 거주자들만의 이익을 위해서가 아니라, 참으로 선한 사람들을 기쁘게 하기 위해서"임을 보여준다. 그리고 그것으로 "땀바빤니(Tambapaṇṇi) 섬 거주자들의 이익을 위해서이기도 하다"라는 이 의미가 확립되는데, 그들에게도 학습 등이 쉬워짐으로써 많은 도움이 되기 때문이다. '오래 머물게 하기 위한 목적[ciraṭṭhitatthaṃ]'이란 오래 머물게 하기 위한 목적, 즉 오랜 시간 동안 존속하게 하기 위해서라는 의미이다. 참으로 이 의미의 설명은 뒤바뀌지 않은 문자의 배치와 잘 이끌어낸 의미의 방편이 되기 때문에 정법이 오래 머물도록 이끈다. 세존께서는 이렇게 말씀하셨다. ‘‘Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattanti. Katame dve? Sunikkhittañca padabyañjanaṃ, attho ca sunīto’’ti (a. ni. 2.21). "비구들이여, 이 두 가지 법이 정법의 머무름과 혼란 없음과 사라지지 않음으로 이끈다. 무엇이 둘인가? 잘 배치된 어구와 문구, 그리고 잘 이끌어낸 의미이다." (앙굿따라 니까야 2.21) 11-12. Yaṃ atthavaṇṇanaṃ katthukāmo, tassā mahantattaṃ pariharituṃ ‘‘sāvatthipabhūtīna’’ntiādimāha. Tenāha – ‘‘na idha vitthārakathaṃ karissāmi, na taṃ idha vicārayissāmī’’ti ca. Tattha dīghassāti dīghanikāyassa. Majjhimassāti majjhimanikāyassa. ‘‘Saṅgītīnaṃ dvinnaṃ yā me atthaṃ vadantenā’’tipi pāṭho. Tatthapi saṅgītīnaṃ dvinnanti dīghamajjhimanikāyānanti attho gahetabbo. Meti karaṇatthe sāmivacanaṃ, mayāti attho. Sudanti nipātamattaṃ. Heṭṭhā dīghassa majjhimassa ca atthaṃ vadantena sāvatthipabhutīnaṃ nagarānaṃ yā vaṇṇanā katā, tassā vitthārakathaṃ na idha bhiyyo karissāmīti [Pg.21] yojetabbaṃ. Yāni ca tattha vatthūni vitthāravasena vuttāni, tesampi vitthārakathaṃ na idha bhiyyo karissāmīti sambandho. 11-12. 하고자 하는 의미의 주석이 방대함을 피하기 위해 '사왓띠 등'이라는 말을 하였다. 그래서 "여기서는 상세한 설명을 하지 않을 것이며, 그것을 여기에서 고찰하지 않을 것이다"라고 하였다. 거기서 '디가(dīgha)의'란 디가 니까야(Dīgha-nikāya)의 것을 말한다. '맛지마(majjhima)의'란 맛지마 니까야(Majjhima-nikāya)의 것을 말한다. "두 결집의 의미를 말하는 나에 의해"라는 구절도 있다. 거기서도 '두 결집의'란 디가 니까야와 맛지마 니까야의 것이라는 의미로 받아들여야 한다. '나의(me)'는 도구격의 의미를 지닌 소유격으로 '나에 의해(mayā)'라는 의미이다. '수당(sudaṃ)'은 불변사일 뿐이다. 앞에서 디가와 맛지마의 의미를 설명하면서 사왓띠 등의 도시들에 대해 행해진 주석의 상세한 설명을 여기서는 더 이상 하지 않겠다는 것으로 연결해야 한다. 또한 거기서 상세히 설해진 이야기(vatthu)들도 그 상세한 설명을 여기서는 더 이상 하지 않겠다는 것과 연결된다. 13. Idāni ‘‘na idha vitthārakathaṃ karissāmī’’ti sāmaññato vuttassa atthassa pavaraṃ dassetuṃ – ‘‘suttānaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Suttānaṃ ye atthā vatthūhi vinā na pakāsantīti yojetabbaṃ. 13. 이제 "여기서는 상세한 설명을 하지 않겠다"라고 일반적으로 말한 의미의 수승함을 보여주기 위해 "경들의 그러나" 등을 설하였다. 경들의 의미는 배경 이야기(vatthu)들 없이는 드러나지 않는다는 것과 연결해야 한다. 14. Yaṃ aṭṭhakathaṃ kattukāmo, tadekadesabhāvena visuddhimaggo ca gahetabboti kathikānaṃ upadesaṃ karonto tattha vicāritadhamme uddesavasena dasseti – ‘‘sīlakathā’’tiādinā. Tattha sīlakathāti cārittavārittādivasena sīlassa vitthārakathā. Dhutadhammāti piṇḍapātikaṅgādayo terasa kilesadhunanakadhammā. Kammaṭṭhānāni sabbānīti pāḷiyaṃ āgatāni aṭṭhatiṃsa, aṭṭhakathāyaṃ dveti niravasesāni yogakammassa bhāvanāya pavattiṭṭhānāni. Cariyāvidhānasahitoti rāgacaritādīnaṃ sabhāvādividhānena sahito. Jhānāni cattāri rūpāvacarajjhānāni, samāpattiyo catasso āruppasamāpattiyo. Aṭṭhapi vā paṭiladdhamattāni jhānāni samāpajjanavasībhāvappattiyā samāpattiyo. Jhānāni vā rūpārūpāvacarajjhānāni, samāpattiyo phalasamāpattinirodhasamāpattiyo. 14. 하고자 하는 주석서의 일부로서 ‘위숫디막가(청정도론)’를 받아들여야 함을 설법자들에게 지침을 내리면서, 거기서 고찰된 법들을 요강(uddesa)의 방식으로 보여준다. '계에 대한 설명[sīlakathā]' 등을 통해서이다. 거기서 '계에 대한 설명'이란 차릿따(cāritta, 행해야 함)와 와릿따(vāritta, 하지 말아야 함) 등에 의한 계의 상세한 설명이다. '두타법[dhutadhamma]'이란 분소의를 입는 수행[piṇḍapātikaṅga] 등 열세 가지 번뇌를 털어버리는 법들이다. '모든 명상 주제[kammaṭṭhānāni sabbāni]'란 경장(Pāḷi)에 나오는 서른여덟 가지와 주석서(Aṭṭhakathā)에 나오는 두 가지로 빠짐없는 수행의 닦음을 위한 토대들이다. '성향의 분류를 포함한 것[cariyāvidhānasahito]'이란 탐욕 성향 등의 본질 등의 분류를 포함한 것이다. '네 가지 선[jhānāni]'은 색계의 네 가지 선이며, '네 가지 등지[samāpattiyo]'는 네 가지 무색계 등지이다. 또는 여덟 가지 얻은 바 선들 자체가 증득의 자재를 얻었기에 등지이다. 또는 '선'은 색계와 무색계의 선이며, '등지'는 과등지와 멸진등지이다. 15. Lokiyalokuttarabhedā cha abhiññāyo sabbā abhiññāyo. Ñāṇavibhaṅgādīsu āgatanayena ekavidhādinā paññāya saṃkaletvā sampiṇḍetvā nicchayo paññāsaṅkalananicchayo. 15. 세간과 출세간으로 분류되는 '여섯 가지 신통[cha abhiññāyo]'은 모든 신통이다. ‘냐나위방가(ñāṇavibhaṅga, 지혜분별)’ 등에 전해지는 방식에 따라 한 가지 방식 등으로 지혜에 대해 종합하고 요약하여 판정하는 것이 '지혜의 요약된 판정'이다. 16. Paccayadhammānaṃ hetuādīnaṃ paccayuppannadhammānaṃ hetupaccayādibhāvo paccayākāro, tassa desanā paccayākāradesanā, paṭiccasamuppādakathāti attho. Sā pana ghanavinibbhogassa sudukkaratāya saṇhasukhumā, nikāyantaraladdhisaṅkararahitā, ekattanayādisahitā ca tattha vicāritāti āha – ‘‘suparisuddhanipuṇanayā’’ti. Paṭisambhidādīsu āgatanayaṃ avissajjetvāva vicāritattā avimuttatantimaggā. 16. 원인 등의 조건이 되는 법들[paccayadhamma]과 원인·조건 등의 상태로 조건에 의해 생겨난 법들[paccayuppannadhamma]이 연기(paccayākāra)이며, 그것의 설법이 '연기의 설법'이니, 곧 '연기설'이라는 의미이다. 그것은 무더기의 분별이 매우 어렵기에 정교하고 미묘하며, 다른 부파의 교설과 혼란스럽게 섞이지 않았고, 동일성의 방식 등을 포함하여 거기서 고찰되었기에 "매우 청정하고 정교한 방식"이라고 하였다. ‘빠띠삼비다(Paṭisambhidā, 무애해도)’ 등에 전해지는 방식을 버리지 않고 고찰되었기에 '성전의 길에서 벗어나지 않은 것'이다. 17. Iti pana sabbanti iti-saddo parisamāpane, pana-saddo vacanālaṅkāre, etaṃ sabbanti attho. Idhāti imissā aṭṭhakathāya na vicārayissāmi punaruttibhāvatoti adhippāyo. 17. '이와 같이 그러나 모든 것[iti pana sabbaṃ]'에서 '이와 같이(iti)'라는 단어는 마무리에, '그러나(pana)'라는 단어는 문장의 수식에 쓰였으니, 이것이 전부라는 의미이다. '여기서(idha)'란 이 주석서에서 중복되기 때문에 다시 고찰하지 않겠다는 뜻이다. 18. Idāni [Pg.22] tasseva avicāraṇassa ekantakāraṇaṃ niddhārento ‘‘majjhe visuddhimaggo’’tiādimāha. Tattha ‘‘majjhe ṭhatvā’’ti etena majjhabhāvadīpanena visesato catunnaṃ āgamānaṃ sādhāraṇaṭṭhakathā visuddhimaggo, na sumaṅgalavilāsinīādayo viya asādhāraṇaṭṭhakathāti dasseti. ‘‘Visesato’’ti ca idaṃ vinayābhidhammānampi visuddhimaggo yathārahaṃ atthavaṇṇanā hoti evāti katvā vuttaṃ. 18. 이제 바로 그 고찰하지 않음의 결정적인 이유를 확정하면서 "중간에 청정도론이[majjhe visuddhimaggo]" 등을 설하였다. 거기서 "중간에 서서"라는 이것은 중간의 상태를 밝힘으로써, 특히 네 가지 아가마(Āgama, 니까야)의 공통된 주석서가 ‘청정도론’이지, ‘수망갈라위라시니’ 등과 같은 개별적인 주석서가 아님을 보여준다. 그리고 "특히"라는 이것은 율장과 아비담마에 대해서도 ‘청정도론’이 적절하게 의미의 설명이 된다는 사실을 염두에 두고 한 말이다. 19. Iccevāti iti eva. Tampīti visuddhimaggampi. Etāyāti manorathapūraṇiyā. Ettha ca ‘‘sīhaḷadīpaṃ ābhatā’’tiādinā atthappakāsanassa nimittaṃ dasseti, ‘‘dīpavāsīnamatthāya sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ ciraṭṭhitatthañca dhammassā’’ti etena payojanaṃ, apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsa’’ntiādinā. ‘‘Sāvatthipabhutīna’’ntiādinā ca karaṇappakāraṃ. Heṭṭhimanikāyesu visuddhimagge ca vicāritānaṃ atthānaṃ avicāraṇampi hi idha karaṇappakāro evāti. 19. ‘Iccevā’는 ‘iti eva’라는 뜻이다. ‘Tampī’는 ‘Visuddhimagga(청정도론) 또한’이라는 뜻이다. ‘Etāyā’는 ‘Manorathapūraṇī(마노라타뿌라니)’에 의해서라는 뜻이다. 그리고 여기에서 ‘스리랑카 섬에 가져온(sīhaḷadīpaṃ ābhatā)’ 등으로 의미를 밝히는 원인을 보여주고, ‘섬에 거주하는 이들의 이익을 위하여, 선한 사람들의 만족을 위하여, 그리고 법의 영속을 위하여(dīpavāsīnamatthāya sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ ciraṭṭhitatthañca dhammassā)’라는 말로 그 목적을 보여주며, ‘거기에서 싱할라어(sīhaḷabhāsaṃ)를 제거하고’ 등으로, 그리고 ‘사왓티(Sāvatthi) 등에서’ 등으로 수행하는 방식을 보여준다. 왜냐하면 하부 니카야(Nikāya)들과 청정도론(Visuddhimagga)에서 검토된 의미들을 [여기서 다시] 검토하지 않는 것도 역시 여기서 수행하는 방식이기 때문이다. Ganthārambhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. 저술의 서문(Ganthārambhakathā)에 대한 설명이 끝났다. 1. Rūpādivaggavaṇṇanā 1. 형상 등(Rūpādi)의 장(Vagga)에 대한 설명 Nidānavaṇṇanā 인연(Nidāna)에 대한 설명 Vibhāgavantānaṃ sabhāvavibhāvanaṃ vibhāgadassanavaseneva hotīti paṭhamaṃ tāva nipātasuttavasena vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘tattha aṅguttarāgamo nāmā’’tiādimāha. Tattha tatthāti ‘‘aṅguttarāgamassa atthaṃ pakāsayissāmī’’ti yadidaṃ vuttaṃ, tasmiṃ vacane, ‘‘yassa atthaṃ pakāsayissāmī’’ti paṭiññātaṃ, so aṅguttarāgamo nāma nipātasuttavasena evaṃ vibhāgoti attho. Atha vā tatthāti ‘‘aṅguttaranissitaṃ attha’’nti etasmiṃ vacane yo aṅguttarāgamo vutto, so nipātasuttādivasena edisoti attho. 분류가 있는 것들의 본질을 밝히는 것은 분류를 보여주는 방식에 의해서만 이루어지기 때문에, 먼저 니빠따(Nipāta, 모음)와 숫따(Sutta, 경)에 따른 분류를 보여주기 위해 “거기서 앙굿따라 아가마(Aṅguttarāgamo)란...” 등으로 말하였다. 거기서 ‘거기서(tattha)’라는 말은, “앙굿따라 아가마의 의미를 밝히리라”라고 말해진 그 문장에서, “그것의 의미를 밝히리라”라고 약속된 바, 그 앙굿따라 아가마라는 것은 니빠따와 숫따에 의해 이와 같이 분류된다는 뜻이다. 혹은 ‘거기서’란 “앙굿따라에 의지한 의미(aṅguttaranissitaṃ atthaṃ)”라는 이 문장에서 언급된 그 앙굿따라 아가마는 니빠따와 숫따 등에 의해 이와 같다는 뜻이다. Idāni taṃ ādito paṭṭhāya saṃvaṇṇitukāmo attano saṃvaṇṇanāya paṭhamamahāsaṅgītiyaṃ nikkhittānukkamena pavattabhāvadassanatthaṃ ‘‘tassa nipātesu…pe… vuttaṃ nidānamādī’’tiādimāha. Tattha yathāpaccayaṃ tattha tattha desitattā paññattattā ca vippakiṇṇānaṃ dhammavinayānaṃ saṅgahetvā gāyanaṃ kathanaṃ saṅgīti. Etena taṃtaṃsikkhāpadānaṃ suttānañca ādipariyosānesu [Pg.23] antarantarā ca sambandhavasena ṭhapitaṃ saṅgītikāravacanaṃ saṅgahitaṃ hoti. Saṅgīyamānassa atthassa mahantatāya pūjanīyatāya ca mahatī saṅgīti mahāsaṅgīti, paṭhamā mahāsaṅgīti paṭhamamahāsaṅgīti, tassā pavattikālo paṭhamamahāsaṅgītikālo, tasmiṃ paṭhamamahāsaṅgītikāle. Nidadāti desanaṃ desakālādivasena aviditaṃ viditaṃ katvā nidassetīti nidānaṃ. Yo lokiyehi upogghātoti vuccati, svāyamettha ‘‘evaṃ me suta’’ntiādiko gantho veditabbo. Na ‘‘sanidānāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemī’’tiādīsu (a. ni. 3.126) viya ajjhāsayādidesanuppattihetu. Tenevāha – ‘‘evaṃ me sutantiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādī’’ti. 이제 그것을 처음부터 설명하고자 하여, 자신의 설명이 제1차 결집(Mahāsaṅgīti)에서 정해진 순서에 따라 진행됨을 보여주기 위해 “그 니빠따들 중에서... (중략) ...인연(nidāna) 등이 설해졌다”라고 말하였다. 거기서 조건에 따라 이곳저곳에서 설해지고 제정되어 흩어져 있는 법(Dhamma)과 율(Vinaya)을 모아서 함께 암송하고 말하는 것이 결집(saṅgīti)이다. 이것에 의해 각각의 학습계목(sikkhāpada)들과 경(sutta)들의 시작과 끝, 그리고 중간중간에 연결을 위해 놓인 결집자들의 말이 포함된다. 결집되는 내용의 대대함과 숭고함으로 인해 큰 결집이 마하상기띠(mahāsaṅgīti, 대결집)이고, 첫 번째의 대결집이 제1차 결집(paṭhamamahāsaṅgīti)이며, 그것이 일어난 시기가 제1차 결집 시기이다. 그 제1차 결집 시기에 [설해졌다]. 설법을 제시하고, 설법의 시간 등을 통해 알려지지 않은 것을 알려지게 하여 보여주는 것이 인연(nidāna)이다. 세속에서 서문(upogghāta)이라 불리는 것이 바로 여기서 ‘이와 같이 나는 들었다’ 등으로 시작되는 문헌(gantha)임을 알아야 한다. “비구들이여, 나는 인연(근거)이 있게 법을 설하노라” 등의 구절에서처럼 의도 등의 설법 발생 원인을 의미하는 것이 아니다. 그래서 “이와 같이 나는 들었다 등으로 시작되는 인연 등은 아난다 존자에 의해 제1차 결집 시기에 설해졌다”라고 말한 것이다. 1. ‘‘Sā panesā’’tiādinā bāhiranidāne vattabbaṃ atidisitvā idāni abbhantaranidānaṃ ādito paṭṭhāya saṃvaṇṇituṃ ‘‘yaṃ paneta’’nti vuttaṃ. Tattha yasmā saṃvaṇṇanaṃ karontena saṃvaṇṇetabbe dhamme padāni padavibhāgaṃ tadatthañca dassetvā tato paraṃ piṇḍatthādinidassanavasena ca saṃvaṇṇanā kātabbā, tasmā padāni tāva dassento ‘‘evanti nipātapada’’ntiādimāha. Tattha padavibhāgoti padānaṃ viseso, na padaviggaho. Atha vā padāni ca padavibhāgo ca padavibhāgo, padaviggaho ca padavibhāgo ca padavibhāgoti vā ekasesavasena padapadaviggahā padavibhāgasaddena vuttāti veditabbaṃ. Tattha padaviggaho ‘‘jetassa vanaṃ jetavana’’ntiādinā samāsapadesu daṭṭhabbo. 1. “그것은 이와 같다(Sā panesā)” 등으로 외부 인연(bāhiranidāne)에서 언급되어야 할 것을 유추하여 지시하고, 이제 내부 인연(abbhantaranidāna)을 처음부터 설명하기 위해 “그런데 이것이(yaṃ panetaṃ)”라고 말하였다. 거기서 설명을 하는 자는 설명해야 할 법의 단어들(padāni), 단어의 구분(padavibhāga), 그리고 그 의미를 보여준 뒤에, 그로부터 요약된 의미(piṇḍattha) 등을 제시하는 방식으로 설명을 해야 하므로, 우선 단어들을 보여주기 위해 “evaṃ은 니빠따(nipātapada, 불변사)이다” 등으로 말하였다. 여기서 ‘단어의 구분(padavibhāga)’이란 단어들의 차이(visesa)이지, 단어의 분석(padaviggaho, 어원적 분석)이 아니다. 혹은 ‘단어들과 단어의 구분’이 단어의 구분(padavibhāga)이거나, ‘단어의 분석과 단어의 구분’이 단어의 구분(padavibhāga)이라고 하는 ‘에까세사(ekasesa, 단수 축약)’의 방식에 의해 단어와 단어의 분석이 ‘padavibhāga’라는 말로 표현된 것임을 알아야 한다. 거기서 단어의 분석은 “제따(Jeta)의 숲이 제따와나(Jetavana)이다”라는 등의 합성어들에서 확인되어야 한다. Atthatoti padatthato. Taṃ pana padatthaṃ atthuddhārakkamena paṭhamaṃ evaṃ-saddassa dassento ‘‘evaṃ-saddo tāvā’’tiādimāha. Avadhāraṇādīti ettha ādi-saddena idamatthapucchāparimāṇādiatthānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tathā hi ‘‘evaṃgatāni puthusippāyatanāni, evamādīnī’’tiādīsu idaṃ-saddassa atthe evaṃ-saddo. Gata-saddo hi pakārapariyāyo, tathā vidhākāra-saddā ca. Tathā hi vidhayuttagatasadde lokiyā pakāratthe vadanti. ‘‘Evaṃ su te sunhātā suvilittā kappitakesamassū āmukkamaṇikuṇḍalābharaṇā odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti seyyathāpi tvaṃ etarahi [Pg.24] sācariyakoti. No hidaṃ, bho gotamā’’tiādīsu (dī. ni. 1.286) pucchāyaṃ. ‘‘Evaṃ lahuparivattaṃ (a. ni. 1.48), evamāyupariyanto’’ti (dī. ni. 1.244; pārā. 12) ca ādīsu parimāṇe. ‘의미상으로(atthatoti)’란 단어의 의미에 따라서라는 뜻이다. 의미를 추출하는 순서에 따라 먼저 ‘evaṃ’이라는 단어에 대해 그 단어의 의미를 보여주기 위해 “‘evaṃ’이라는 단어는 우선...” 등으로 말하였다. ‘결정(avadhāraṇa) 등’에서 ‘등(ādi)’이라는 말에 의해 ‘이것(idamatha)’의 의미, 질문(pucchā), 분량(parimāṇa) 등의 의미들이 포함된 것으로 보아야 한다. 실제로 “이와 같은(evaṃgatāni) 여러 기술의 처소들, 이와 같은 것들(evamādīnī)” 등의 구절에서 ‘evaṃ’이라는 단어는 ‘이것(idaṃ)’이라는 단어의 의미로 쓰였다. 왜냐하면 ‘gata’라는 단어는 ‘방식(pakāra)’의 동의어이며, ‘vidha’나 ‘ākāra’라는 단어도 마찬가지이기 때문이다. 실제로 세상 사람들은 ‘vidha’, ‘yutta’, ‘gata’라는 단어를 ‘방식’의 의미로 말한다. “그렇다면(evaṃ su) 그들이 목욕을 잘 하고, 향료를 잘 바르고, 머리와 수염을 잘 다듬고, 보석과 귀걸이 장신구를 착용하고, 흰 옷을 입고, 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥들을 갖추어 누리고 있습니까? 고따마시여, 그렇지 않습니다” 등의 구절에서는 질문의 의미이다. “이와 같이(evaṃ) 빨리 변하고”, “이와 같이(evaṃ) 수명의 한계가 있는” 등의 구절에서는 분량의 의미이다. Nanu ca ‘‘evaṃ su te sunhātā suvilittā evamāyupariyanto’’ti ettha evaṃ-saddena pucchanākāraparimāṇākārānaṃ vuttattā ākārattho eva evaṃ-saddoti? Na, visesasabbhāvato. Ākāramattavācako hi evaṃ-saddo ākāratthoti adhippeto yathā ‘‘evaṃ byākho’’tiādīsu (ma. ni. 1.234; pāci. 417; cūḷava. 65), na pana ākāravisesavācako. Evañca katvā ‘‘evaṃ jātena maccenā’’tiādīni (dha. pa. 53) upamādiudāharaṇāni upapannāni honti. Tathā hi ‘‘yathā hi…pe… bahu’’nti (dha. pa. 53) ettha puppharāsiṭṭhāniyato manussūpapattisappurisūpanissayasaddhammassavanayonisomanasikārabhogasampatti- ādidānādipuññakiriyāhetusamudāyato sobhāsugandhatādiguṇayogato mālāguṇasadisiyo pahūtā puññakiriyā maritabbasabhāvatāya maccena sattena kattabbāti jotitattā puppharāsimālāguṇāva upamā. Tesaṃ upamākāro yathā-saddena aniyamato vuttoti ‘‘evaṃ-saddo upamākāranigamanattho’’ti vattuṃ yuttaṃ, so pana upamākāro niyamiyamāno atthato upamāva hotīti āha – ‘‘upamāyaṃ āgato’’ti. Tathā ‘‘evaṃ iminā ākārena abhikkamitabba’’ntiādinā upadisiyamānāya samaṇasāruppāya ākappasampattiyā yo tattha upadisanākāro, so atthato upadeso evāti vuttaṃ – ‘‘evaṃ te…pe… upadese’’ti. Tathā evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugatāti ettha bhagavatā yathāvuttamatthaṃ aviparītato jānantehi kataṃ tattha saṃvijjamānaguṇānaṃ pakārehi haṃsanaṃ udaggatākaraṇaṃ sampahaṃsanaṃ, yo tattha sampahaṃsanākāroti yojetabbaṃ. 그리고 '이와 같이 그대들은 잘 씻었고 잘 발랐으며, 이와 같이 수명이 다한다'라는 문구에서 '이와 같이(evaṃ)'라는 말로 질문의 방식(pucchanākāra)과 분량의 방식(parimāṇākāra)이 설해졌으므로, '이와 같이(evaṃ)'라는 말은 방식의 의미(ākārattha)일 뿐이지 않는가? 아니다, 특별한 의미가 있기 때문이다. '이와 같이(evaṃ)'라는 말이 방식의 의미라고 의도된 것은 '이와 같이 참으로(evaṃ byākho)' 등의 예시에서처럼 단지 방식만을 나타내는 경우이지, 방식의 특별한 의미를 나타내는 것은 아니다. 이와 같이 함으로써 '이와 같이 태어난 죽을 운명의 존재에 의해(evaṃ jātena maccena)' 등의 비유(upamā) 예시들이 타당하게 된다. 즉, '마치 ... [꽃더미에서] 많은 [화환을 만들듯이]' (법구경 53)라는 게송에서, 꽃더미에 해당하는 인간으로 태어남, 선지식과의 교제, 정법을 들음, 근원적인 마나시카라(yonisomanasikāra), 재물의 성취 등 보시와 같은 공덕행의 원인들이 모여 아름다움과 향기 등의 덕성들이 갖추어짐으로써 화환과 같은 수많은 공덕행이 죽을 수밖에 없는 본성을 지닌 중생에 의해 행해져야 한다는 점이 밝혀졌으므로, 꽃더미와 화환이 바로 비유이다. 그 비유의 방식이 'yathā'라는 말에 의해 정해지지 않은 채 설해졌으므로, 'evaṃ이라는 말은 비유 방식의 결론을 나타내는 의미(upamākāranigamanattha)'라고 말하는 것이 타당하다. 그런데 그 비유 방식이 규정될 때 의미상으로는 비유(upamā) 자체가 되므로, '비유의 의미로 쓰였다(upamāyaṃ āgato)'라고 말한 것이다. 또한 '이와 같이 이 방식으로 나아가야 한다' 등의 구절에서 가르쳐지는 사문에게 적절한 위의(ākappasampatti)에 있어서, 그 가르치는 방식(upadisanākāra)은 의미상 가르침(upadesa) 그 자체이므로, '... 가르침의 의미에서(upadese)'라고 설해진 것이다. 또한 '세존이시여, 이것은 이와 같습니다(evametaṃ bhagavā). 선서여, 이것은 이와 같습니다'라는 구절에서, 세존에 의해 설해진 의미를 어긋남 없이 아는 자들이 그곳에 현존하는 공덕의 양상들로 인해 기뻐하고 고취되며 환희하는 것, 즉 그 환희하는 방식(sampahaṃsanākāra)이 결합되어야 한다. Evamevaṃ panāyanti ettha garahaṇākāroti yojetabbaṃ, so ca garahaṇākāro ‘‘vasalī’’tiādikhuṃsanasaddasannidhānato idha evaṃ-saddena pakāsitoti viññāyati. Yathā cettha, evaṃ upamākārādayopi upamādivasena vuttānaṃ puppharāsiādisaddānaṃ sannidhānatoti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ, bhanteti khotiādīsu pana dhammassa sādhukaṃ savanamanasikārena niyojitehi bhikkhūhi attano tattha ṭhitabhāvassa paṭijānanavasena vuttattā [Pg.25] ettha evaṃ-saddo vacanasampaṭicchanattho vutto, tena ‘‘evaṃ, bhante, sādhu bhante, suṭṭhu bhante’’ti vuttaṃ hoti. Evañca vadehīti ‘‘yathāhaṃ vadāmi, evaṃ samaṇaṃ ānandaṃ vadehī’’ti vadanākāro idāni vattabbo evaṃ-saddena nidassīyatīti nidassanattho vutto. Evaṃ noti etthāpi tesaṃ yathāvuttadhammānaṃ ahitadukkhāvahabhāve sanniṭṭhānajananatthaṃ anumatiggahaṇavasena ‘‘no vā, kathaṃ vo ettha hotī’’ti pucchāya katāya ‘‘evaṃ no ettha hotī’’ti vuttattā tadākārasanniṭṭhānaṃ evaṃ-saddena vibhāvitanti viññāyati. So pana tesaṃ dhammānaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanākāro niyamiyamāno avadhāraṇattho hotīti āha – ‘‘evaṃ no ettha hotītiādīsu avadhāraṇe’’ti. '그러나 이와 같이(evamevaṃ panāyaṃ)'라는 구절에서는 비난하는 방식(garahaṇākāra)이 결합되어야 한다. 그 비난하는 방식은 '천한 계집(vasalī)' 등과 같은 모욕적인 말의 근접성으로 인해 여기서는 '이와 같이(evaṃ)'라는 말로 밝혀진 것임을 알아야 한다. 여기서와 마찬가지로 비유 방식(upamākāra) 등도 비유 등의 의미로 설해진 꽃더미(puppharāsi) 등의 단어들이 근접해 있기 때문이라고 보아야 한다. 한편 '세존이시여, 그렇습니다(evaṃ, bhante)' 등의 구절에서는 법을 잘 듣고 마나시카라 하는 데 전념하는 비구들이 그 법에 머물러 있음을 스스로 인정하는 의미로 설해졌으므로, 여기서 'evaṃ'이라는 말은 말을 수용하는 의미(vacanasampaṭicchanattha)로 쓰였다. 따라서 그것은 '그렇습니다 세존이시여(evaṃ bhante), 훌륭합니다 세존이시여(sādhu bhante), 아주 좋습니다 세존이시여(suṭṭhu bhante)'라고 말한 것이 된다. '이와 같이 말하라(evañca vadehi)'라는 구절은 '내가 말하는 대로, 이와 같이 아난다 사문에게 말하라'는 뜻으로, 지금 말해야 할 말의 방식(vadanākāra)이 'evaṃ'이라는 말로 예시되므로 예시의 의미(nidassanattha)로 설해졌다. '이와 같이 우리에게(evaṃ no)'라는 구절에서도 위에서 언급된 법들이 이롭지 못하고 괴로움을 가져온다는 사실에 대해 확신을 주기 위해, 동의를 얻고자 '아니면 어떤가, 그대들에게는 어떻게 생각되는가?'라는 질문을 던졌을 때 '이와 같이 저희에게 생각됩니다(evaṃ no ettha hoti)'라고 답한 것이므로, 그 방식의 확신이 'evaṃ'이라는 말로 분명해진 것임을 알 수 있다. 그러나 그러한 법들이 해로움과 괴로움으로 인도하는 방식이 규정될 때는 강조(avadhāraṇa)의 의미가 되므로, '... 이와 같이 저희에게 생각됩니다 등의 구절에서는 강조의 의미로'라고 말한 것이다. Nānānayanipuṇanti ekattanānattaabyāpāraevaṃdhammatāsaṅkhātā, nandiyāvaṭṭatipukkhalasīhavikkīḷitaaṅkusadisālocanasaṅkhātā vā ādhārādibhedavasena nānāvidhā nayā nānānayā. Nayā vā pāḷigatiyo, tā ca paññattiādivasena saṃkilesabhāgiyādilokiyāditadubhayavomissakatādivasena kusalādivasena khandhādivasena saṅgahādivasena samayavimuttādivasena padhānādivasena kusalamūlādivasena tikapaṭṭhānādivasena ca nānappakārāti nānānayā, tehi nipuṇaṃ saṇhaṃ sukhumanti nānānayanipuṇaṃ. Āsayova ajjhāsayo, te ca sassatādibhedena tattha ca apparajakkhatādibhedena ca aneke, attajjhāsayādayo eva vā samuṭṭhānaṃ uppattihetu etassāti anekajjhāsayasamuṭṭhānaṃ. Atthabyañjanasampannanti atthabyañjanaparipuṇṇaṃ upanetabbābhāvato. Saṅkāsanapakāsanavivaraṇavibhajanauttānīkaraṇapaññattivasena chahi atthapadehi akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatanti vā attho daṭṭhabbo. '다양한 방법으로 정교한(nānānayanipuṇa)'이라는 말은, 단일함과 다양함, 비작위(abyāpāra), 법성(dhammatā)으로 일컬어지는 것들, 혹은 난디야왓타(nandiyāvaṭṭa), 티푹칼라(tipukkhala), 사자유희(sīhavikkīḷita), 앙쿠사(aṅkusa), 방위관찰(disālocana)로 일컬어지는 것들이 지지(ādhāra) 등의 구분에 따라 여러 가지 방법(naya)이 된 것이 '다양한 방법(nānānaya)'이다. 또는 방법(naya)이란 성전의 흐름(pāḷigati)을 말하는데, 그것들이 개념(paññatti) 등에 따라 오염과 관련된 것(saṃkilesabhāgiya), 세속적인 것(lokiya), 그 두 가지가 섞인 것 등이며, 유익함(kusala) 등에 따라, 온(khandha) 등에 따라, 포섭(saṅgaha) 등에 따라, 때에 따른 해탈(samayavimutta) 등에 따라, 정진(padhāna) 등에 따라, 선불선(kusalamūla) 등에 따라, 삼법(tika)과 발취(paṭṭhāna) 등에 따라 여러 가지 양상을 띠므로 '다양한 방법'이다. 그것들에 의해 정교하고(nipuṇa) 매끄럽고 세밀하다는 것이 '다양한 방법으로 정교한'이라는 뜻이다. 의향(āsaya)이 곧 경향(ajjhāsaya)이며, 그것들은 상견(sassata) 등의 구분에 따라, 그리고 그 안에서도 번뇌의 때가 적음 등의 구분에 따라 여러 가지이다. 자기 자신의 경향(attajjhāsaya) 등이 이것의 발생 원인(samuṭṭhāna)이므로 '수많은 경향에서 비롯된(anekajjhāsayasamuṭṭhāna)'이라 한다. '뜻과 형식이 구족된(atthabyañjanasampanna)'이란 덧붙일 것이 없기에 뜻과 형식이 원만하다는 것이다. 또는 제시(saṅkāsana), 설명(pakāsana), 열어보임(vivaraṇa), 분석(vibhajaṇa), 분명하게 함(uttānīkaraṇa), 개념 규정(paññatti)이라는 여섯 가지 뜻의 구절(atthapada)과, 철자(akkhara), 단어(pada), 형식(byañjana), 양상(ākāra), 어원(nirutti), 해설(niddesa)이라는 여섯 가지 형식의 구절(byañjanapada)을 갖추고 있다는 의미로 보아야 한다. Vividhapāṭihāriyanti ettha pāṭihāriyapadassa vacanatthaṃ ‘‘paṭipakkhaharaṇato rāgādikilesāpanayanato ca pāṭihāriya’’nti vadanti. Bhagavato pana paṭipakkhā rāgādayo na santi, ye haritabbā. Puthujjanānampi vigatūpakkilese aṭṭhaguṇasamannāgate citte hatapaṭipakkhe iddhividhaṃ pavattati, tasmā tattha pavattavohārena ca na sakkā idha ‘‘pāṭihāriya’’nti vatthuṃ. Sace pana mahākāruṇikassa bhagavato veneyyagatā ca kilesā [Pg.26] paṭipakkhā, tesaṃ haraṇato ‘‘pāṭihāriya’’nti vuttaṃ, evaṃ sati yuttametaṃ. Atha vā bhagavato ca sāsanassa ca paṭipakkhā titthiyā, tesaṃ haraṇato pāṭihāriyaṃ. Te hi diṭṭhiharaṇavasena ca diṭṭhippakāsane asamatthabhāvena ca iddhiādesanānusāsanīhi haritā apanītā hontīti. ‘‘Paṭī’’ti vā ayaṃ saddo ‘‘pacchā’’ti etassa atthaṃ bodheti ‘‘tasmiṃ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo’’tiādīsu (su. ni. 985; cūḷani. pārāyanavaggo, vatthugāthā 4) viya, tasmā samāhite citte vigatūpakkilese katakiccena pacchā haritabbaṃ pavattetabbanti paṭihāriyaṃ, attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchā haraṇaṃ paṭihāriyaṃ, iddhiādesanānusāsaniyo ca vigatūpakkilesena katakiccena ca sattahitatthaṃ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upakkilesesu parasattānaṃ upakkilesaharaṇāni hontīti paṭihāriyāni bhavanti. Paṭihāriyameva pāṭihāriyaṃ, paṭihāriye vā iddhiādesanānusāsanisamudāye bhavaṃ ekamekaṃ pāṭihāriyanti vuccati. Paṭihāriyaṃ vā catutthajjhānaṃ maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṃ, tasmiṃ vā nimittabhūte, tato vā āgatanti pāṭihāriyaṃ. Tassa pana iddhiādibhedena visayabhedena ca bahuvidhassa bhagavato desanāyaṃ labbhamānattā āha – ‘‘vividhapāṭihāriya’’nti. ‘다양한 신통(vividhapāṭihāriya)’에서 ‘신통(pāṭihāriya)’이라는 단어의 뜻에 대하여 “반대되는 것을 제거(paṭipakkhaharaṇa)하기 때문에, 또는 탐욕 등의 번뇌를 제거(kilesāpanayana)하기 때문에 신통(pāṭihāriya)이라 한다”라고들 말한다. 그러나 세존께는 제거해야 할 반대되는 탐욕 등이 존재하지 않는다. 범부들이라도 번뇌가 사라지고 여덟 가지 공덕을 갖춘 마음에는 반대되는 것이 꺾인 신통의 종류(iddhividha)가 일어나는데, 그러므로 거기에서 통용되는 명칭으로는 여기에서 ‘신통’이라는 의미를 세울 수 없다. 만약 대자비이신 세존께 제도될 대상(veneyya)의 번뇌가 반대되는 것이라면, 그것을 제거하기 때문에 ‘신통’이라 말한 것이니, 그렇다면 이는 타당하다. 또는 세존과 교법에 반대되는 이들이 외도(titthiya)들이며, 그들을 제거하기 때문에 신통이다. 그들은 견해를 제거당하고 사견을 드러낼 능력이 없게 됨으로써 신통과 기심(ādesanā)과 교계(anusāsanī)에 의해 제거되고 물리쳐지기 때문이다. 또는 ‘paṭī’라는 이 소리는 ‘pacchā(나중에)’라는 뜻을 밝히니, ‘그가 안으로 들어간 뒤에, 다른 브라만이 왔다(su. ni. 985)’ 등에서와 같다. 그러므로 삼매에 든 마음에서 번뇌가 사라졌을 때 할 일을 마친 자에 의해 나중에 제거되어야 할 것(haritabba)을 일으키는 것이기에 ‘신통(paṭihāriya)’이다. 혹은 자신의 번뇌들이 네 가지 도(magga)에 의해 제거된 뒤에 나중에 제거함이 ‘신통’이며, 신통·기심·교계는 번뇌가 사라지고 할 일을 마친 자에 의해 중생의 이익을 위해 다시 일으켜져야 하는 것이고, 자신의 번뇌들이 제거되었을 때 다른 중생들의 번뇌를 제거하는 것이 되기에 ‘신통들(paṭihāriyāni)’이 된다. ‘paṭihāriya’ 자체가 곧 ‘pāṭihāriya’이거나, 혹은 신통·기심·교계의 모음인 ‘paṭihāriya’에서 일어나는 하나하나를 ‘pāṭihāriya’라고 부른다. 또는 ‘paṭihāriya’는 반대되는 것을 제거하기 때문에 제4선(catutthajjhāna)과 도(magga)를 의미하며, 거기에서 생겨났거나 그것을 표상(nimitta)으로 하거나 그것으로부터 온 것이기에 ‘신통(pāṭihāriya)’이라 한다. 그런데 그것이 신통 등의 분류와 대상의 분류에 따라 여러 가지인 것이 세존의 설법에서 나타나기에 ‘다양한 신통(vividhapāṭihāriya)’이라고 하였다. Na aññathāti bhagavato sammukhā sutākārato na aññathāti attho, na pana bhagavato desitākārato. Acinteyyānubhāvā hi bhagavato desanā. Evañca katvā ‘‘sabbappakārena ko samattho viññātu’’nti idaṃ vacanaṃ samatthitaṃ bhavati, dhāraṇabaladassanañca na virujjhati sutākārāvirujjhanassa adhippetattā. Na hettha atthantaratāparihāro dvinnaṃ atthānaṃ ekavisayattā, itarathā thero bhagavato desanāya sabbathā paṭiggahaṇe samattho asamattho cāti āpajjeyyāti. ‘달리하지 않음(na aññathā)’은 세존의 면전에서 들은 양상과 다르지 않다는 뜻이지, 세존께서 설하신 양상과 다르지 않다는 뜻은 아니다. 세존의 설법은 불가사의한 위력을 지니고 있기 때문이다. 이와 같이 함으로써 “모든 방면에서 (설법을 완전히) 알 수 있는 자가 누구이겠는가”라는 이 문구의 타당성이 확보되며, 들은 양상과 어긋나지 않음을 의도한 것이므로 기억의 힘(dhāraṇabala)을 보여주는 것과도 모순되지 않는다. 여기서 두 가지 의미가 하나의 대상을 갖기 때문에 다른 의미가 되는 허물을 피할 수 있는 것이지, 그렇지 않다면 장로(아난다)가 세존의 설법을 모든 면에서 수지하는 데 유능하면서도 동시에 무능하다는 모순에 빠지게 될 것이기 때문이다. ‘‘Yo paro na hoti, so attā’’ti evaṃ vuttāya niyakajjhattasaṅkhātāya sasantatiyaṃ vattanato tividhopi me-saddo kiñcāpi ekasmiṃyeva atthe dissati, karaṇasampadānasāminiddesavasena pana vijjamānabhedaṃ sandhāyāha – ‘‘me-saddo tīsu atthesu dissatī’’ti. “타인이 아닌 것이 자아(attā)이다”라고 이와 같이 언급된, 자신(niyakajjhatta)이라 일컬어지는 자신의 상속(sasantati)에서 작용하기 때문에, 세 가지 ‘me’라는 단어는 비록 하나의 의미에서만 보일지라도, 도구격·위격·소유격의 표시에 따른 실제적인 차이를 염두에 두고 “me라는 단어는 세 가지 의미에서 보인다”라고 말하였다. Kiñcāpi [Pg.27] upasaggo kiriyaṃ viseseti, jotakabhāvato pana satipi tasmiṃ suta-saddo eva taṃ tamatthaṃ vadatīti anupasaggassa suta-saddassa atthuddhāre saupasaggassa gahaṇaṃ na virujjhatīti dassento ‘‘saupasaggo ca anupasaggo cā’’ti āha. Assāti sutasaddassa. Kammabhāvasādhanāni idha sutasadde sambhavantīti vuttaṃ – ‘‘upadhāritanti vā upadhāraṇanti vā attho’’ti. Mayāti atthe satīti yadā me-saddassa kattuvasena karaṇaniddeso, tadāti attho. Mamāti atthe satīti yadā sambandhavasena sāminiddeso, tadā. 비록 접두어(upasagga)가 동사를 수식할지라도, (접두어는) 의미를 밝혀주는 성질이 있으므로 접두어가 있을 때에도 ‘suta’라는 단어 자체가 그 각각의 의미를 말한다. 따라서 접두어가 없는 ‘suta’라는 단어의 의미를 추출할 때 접두어가 있는 것을 취하는 것이 모순되지 않음을 보여주기 위해 “접두어가 있는 것과 접두어가 없는 것”이라고 말하였다. ‘assa’는 ‘suta’라는 단어의 의미이다. 수동적 상태(kamma)나 작용(bhāva)의 성취가 여기 ‘suta’라는 단어에서 가능하기에 “수지된 것(upadhārita)이라는 뜻이거나 수지함(upadhāraṇa)이라는 뜻이다”라고 하였다. ‘나에 의해(mayā)’라는 의미일 때는 ‘me’라는 단어가 동사(kiriyā)와 관련된 도구격의 표시이며, 그때라는 뜻이다. ‘나의(mamā)’라는 의미일 때는 연관 관계에 따른 소유격의 표시이며, 그때를 말한다. Sutasaddasanniṭṭhāne payuttena evaṃ-saddena savanakiriyājotakena bhavitabbanti vuttaṃ – ‘‘evanti sotaviññāṇādiviññāṇakiccanidassana’’nti. Ādi-saddena sampaṭicchanādīnaṃ sotadvārikaviññāṇānaṃ tadabhinīhaṭānañca manodvārikaviññāṇānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Sabbesampi vākyānaṃ evakāratthasahitattā ‘‘suta’’nti etassa sutamevāti ayamattho labbhatīti āha – ‘‘assavanabhāvappaṭikkhepato’’ti. Etena avadhāraṇena niyāmataṃ dasseti. Yathā ca sutaṃ sutamevāti niyāmetabbaṃ, taṃ sammā sutaṃ hotīti āha – ‘‘anūnādhikāviparītaggahaṇanidassana’’nti. Atha vā saddantaratthāpohanavasena saddo atthaṃ vadatīti sutanti assutaṃ na hotīti ayametassa atthoti vuttaṃ – ‘‘assavanabhāvappaṭikkhepato’’ti. Iminā diṭṭhādivinivattanaṃ karoti. Idaṃ vuttaṃ hoti – na idaṃ mayā diṭṭhaṃ, na sayambhuñāṇena sacchikataṃ, atha kho sutaṃ, tañca sammadevāti. Tenevāha – ‘‘anūnādhikāviparītaggahaṇanidassana’’nti. Avadhāraṇatthe vā evaṃ-sadde ayamatthayojanā – ‘‘karīyatī’’ti tadapekkhassa suta-saddassa ayamattho vutto ‘‘assavanabhāvappaṭikkhepato’’ti. Tenevāha – ‘‘anūnādhikāviparītaggahaṇanidassana’’nti. Savana-saddo cettha kammattho veditabbo ‘‘suyyatī’’ti. ‘suta(들었다)’라는 단어의 확정에서 사용된 ‘evaṃ(이와 같이)’이라는 단어는 듣는 행위(savanakiriyā)를 밝혀주는 것이어야 하므로, “evaṃ은 이식(耳識) 등의 식의 작용을 나타내는 것”이라고 하였다. ‘등(ādi)’이라는 단어로 영수(sampaṭicchanā) 등의 이문(耳門)의 식들과 그것으로부터 유도된 의문(意門)의 식들을 포함하는 것으로 알아야 한다. 모든 문장은 ‘~함이 틀림없다(evakāra)’는 의미를 포함하고 있으므로, ‘suta’라는 단어에서 ‘들은 것임이 틀림없다’는 의미를 얻게 되기에 “듣지 않음의 상태를 부정함으로써”라고 하였다. 이 한정(avadhāraṇa)을 통해 결정된 상태(niyāmata)를 보여준다. 그리고 들은 것이 ‘들은 것 그대로’ 결정되어야 하기에, 그것이 ‘바르게 들은 것’이 된다고 하며 “부족함도 없고 과함도 없으며 전도되지 않게 파악함을 나타내는 것”이라고 하였다. 또는 다른 소리의 의미를 배제하는 방식(aññāpohana)으로 단어가 의미를 전달하므로, ‘들었다’는 것은 ‘듣지 않은 것이 아니다’라는 것이 이 단어의 의미라고 “듣지 않음의 상태를 부정함으로써”라고 하였다. 이것을 통해 (직접) 본 것 등을 제외시킨다. 즉, “이것은 내가 본 것이 아니며 스스로 깨달은 지혜(sayambhuñāṇa)로 체득한 것도 아니고, 오직 들은 것일 뿐이며 그것도 아주 바르게 들은 것이다”라는 뜻이다. 그래서 “부족함도 없고 과함도 없으며 전도되지 않게 파악함을 나타내는 것”이라고 하였다. 혹은 한정의 의미인 ‘evaṃ’이라는 단어에서 이러한 의미 연결이 가능하다. 즉 “행해진다(karīyatī)”라는 말에 의존하는 ‘suta’라는 단어의 이 의미가 “듣지 않음의 상태를 부정함으로써”라고 언급된 것이다. 그래서 “부족함도 없고 과함도 없으며 전도되지 않게 파악함을 나타내는 것”이라고 하였다. 여기서 ‘savana(들음)’라는 단어는 “들린다(suyyatī)”라는 의미에서 수동적 의미(kammattha)로 이해해야 한다. Evaṃ savanahetusavanavisesavasena padattayassa ekena pakārena atthayojanaṃ dassetvā idāni pakārantarehi taṃ dassetuṃ – ‘‘tathā eva’’ntiādi vuttaṃ. Tattha tassāti yā sā bhagavato sammukhā dhammassavanākārena pavattā manodvāraviññāṇavīthi, tassā. Sā hi nānappakārena ārammaṇe pavattituṃ samatthā. Tathā ca vuttaṃ – ‘‘sotadvārānusārenā’’ti. Nānappakārenāti vakkhamānānaṃ anekavihitānaṃ [Pg.28] byañjanatthaggahaṇānaṃ nānākārena. Etena imissā yojanāya ākārattho evaṃ-saddo gahitoti dīpeti. Pavattibhāvappakāsananti pavattiyā atthibhāvappakāsanaṃ. Sutanti dhammappakāsananti yasmiṃ ārammaṇe vuttappakārā viññāṇavīthi nānappakārena pavattā, tassa dhammattā vuttaṃ, na sutasaddassa dhammatthattā. Vuttassevatthassa pākaṭīkaraṇaṃ ‘‘ayañhetthā’’tiādi. Tattha viññāṇavīthiyāti karaṇatthe karaṇavacanaṃ, mayāti kattuatthe. 이와 같이 듣는 원인과 듣는 방식의 차이에 따라 세 단어(Evaṃ me sutaṃ)를 한 가지 방식으로 해석한 것을 보였고, 이제 다른 방식들로 그것을 보이기 위해 '그와 같이(tathā eva)' 등이 설해졌다. 거기서 '그의(tassa)'란 세존의 면전에서 법을 듣는 형태로 일어난 그 의문인식과정(manodvāraviññāṇavīthi)의 것을 말한다. 그것은 참으로 여러 방식으로 대상에 일어날 수 있기 때문이다. 그래서 '이문(耳門)을 따라서'라고 설해졌다. '여러 방식으로'란 설해질 여러 가지 문자와 의미를 파악하는 다양한 방식을 말한다. 이것으로 이 해석에서 '에왕(evaṃ)'이라는 단어가 양태(ākāra)의 의미로 취해졌음을 밝힌다. '일어남의 상태를 밝힘(pavattibhāvappakāsana)'이란 일어남의 실재함을 밝히는 것이다. '수땅(sutaṃ)'이 '법을 밝힘(dhammappakāsana)'이라는 것은, 앞에서 말한 방식의 인식과정이 여러 방식으로 일어난 그 대상이 법(dhamma)이기 때문에 그렇게 말한 것이지, '수따(suta)'라는 단어 자체가 법이라는 의미를 가졌기 때문은 아니다. 이미 설해진 의미를 명확하게 하는 것이 '여기에(ayañhetthā)' 등이다. 거기서 '인식과정에 의해(viññāṇavīthiyā)'는 도구의 의미에서 도구격이고, '나에 의해(mayā)'는 주체의 의미이다. Evanti niddisitabbappakāsananti nidassanatthaṃ evaṃ-saddaṃ gahetvā vuttaṃ nidassetabbassa nidassitabbattābhāvābhāvato. Tena evaṃ-saddena sakalampi suttaṃ paccāmaṭṭhanti dasseti. Sutasaddassa kiriyāsaddattā savanakiriyāya ca sādhāraṇaviññāṇappabandhappaṭibaddhattā tattha ca puggalavohāroti vuttaṃ – ‘‘sutanti puggalakiccappakāsana’’nti. Na hi puggalavohārarahite dhammappabandhe savanakiriyā labbhatīti. '에왕(evaṃ)'은 '제시되어야 할 것을 밝힘'이라는 것은, 제시하는 의미로 '에왕'이라는 단어를 취하여 설한 것인데, 제시될 것이 제시되어야 할 성질이 없지 않기 때문이다. 그것으로 '에왕'이라는 단어에 의해 경전 전체가 다시 언급됨을 보여준다. '수따(suta)'라는 단어는 행위의 단어(동사)이므로, 듣는 행위가 보편적인 인식의 연속과 결합되어 있고, 거기에는 개인에 대한 가설(puggalavohāro)이 있으므로 '수땅은 개인의 역할(puggalakicca)을 밝힘'이라고 설해졌다. 개인이라는 명칭이 없는 법의 연속에서는 듣는 행위가 성립하지 않기 때문이다. Yassa cittasantānassātiādipi ākāratthameva evaṃ-saddaṃ gahetvā purimayojanāya aññathā atthayojanaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha ākārapaññattīti upādāpaññatti eva dhammānaṃ pavattiākārupādānavasena tathā vuttā. Sutanti visayaniddesoti sotabbabhūto dhammo savanakiriyākattupuggalassa savanakiriyāvasena pavattiṭṭhānanti katvā vuttaṃ. Cittasantānavinimuttassa paramatthato kassaci kattuabhāvepi saddavohārena buddhiparikappitabhedavacanicchāya cittasantānato aññaṃ viya taṃsamaṅgiṃ katvā vuttaṃ – ‘‘cittasantānena taṃsamaṅgīno’’ti. Savanakiriyāvisayopi sotabbadhammo savanakiriyāvasena pavattacittasantānassa idha paramatthato kattubhāvato, savanavasena cittapavattiyā eva vā savanakiriyābhāvato taṃkiriyākattu ca visayo hotīti katvā vuttaṃ – ‘‘taṃsamaṅgīno kattuvisaye’’ti. Sutākārassa ca therassa sammānicchitabhāvato āha – ‘‘gahaṇasanniṭṭhāna’’nti. Etena vā avadhāraṇatthaṃ evaṃ-saddaṃ gahetvā ayamatthayojanā katāti daṭṭhabbaṃ. '어떤 마음의 상속의(Yassa cittasantānassa)' 등도 역시 양태(ākāra)의 의미로 '에왕'이라는 단어를 취하여 앞선 해석과는 다른 방식의 해석을 보이기 위해 설해졌다. 거기서 '양태의 가설(ākārapaññatti)'이란 법들이 일어나는 양태를 근거로 하였기에 그렇게 설해진 파생적 가설(upādāpaññatti)일 뿐이다. '수땅'이 '대상의 지시(visayaniddeso)'라는 것은, 들어야 할 법이 듣는 행위를 하는 개인의 듣는 행위에 따라 일어나는 근거지(basis)가 된다고 하여 설해진 것이다. 마음의 상속에서 벗어난 어떤 행위자도 궁극적인 의미(paramattha)에서는 존재하지 않지만, 언어적 관례에 따라 지혜로 설정된 차별적 표현의 의도로 마음의 상속과 다른 것처럼 그것을 갖춘 자를 상정하여 '마음의 상속으로 그것을 갖춘 자의'라고 설했다. 들어야 할 법인 듣는 행위의 대상 또한, 듣는 행위에 따라 일어나는 마음의 상속이 여기 궁극적 의미에서는 주체(kattu)가 되기 때문에, 혹은 듣는 것에 따른 마음의 일어남 자체가 듣는 행위가 되어 그 행위 주체의 대상이 된다고 하여 '그것을 갖춘 자의 행위 주체 대상에서'라고 설해졌다. 그리고 들은 양태에 대해 장로가 바르게 확신했기 때문에 '파악의 확정(gahaṇasanniṭṭhāna)'이라고 하였다. 또는 한정(avadhāraṇa)의 의미로 '에왕'이라는 단어를 취하여 이 해석이 이루어진 것으로 보아야 한다. Pubbe sutānaṃ nānāvihitānaṃ suttasaṅkhātānaṃ atthabyañjanānaṃ upadhāritarūpassa ākārassa nidassanassa, avadhāraṇassa vā pakāsanasabhāvo [Pg.29] evaṃ-saddoti tadākārādiupadhāraṇassa puggalapaññattiyā upādānabhūtadhammappabandhabyāpāratāya vuttaṃ – ‘‘evanti puggalakiccaniddeso’’ti. Savanakiriyā pana puggalavādinopi viññāṇanirapekkhā natthīti visesato viññāṇabyāpāroti āha – ‘‘sutanti viññāṇakiccaniddeso’’ti. Meti saddappavattiyā ekanteneva sattavisayattā viññāṇakiccassa ca tattheva samodahitabbato ‘‘meti ubhayakiccayuttapuggalaniddeso’’ti vuttaṃ. Avijjamānapaññattivijjamānapaññattisabhāvā yathākkamaṃ evaṃsaddasutasaddānaṃ atthāti te tathārūpapaññattiupādānabyāpārabhāvena dassento āha – ‘‘evanti puggalakiccaniddeso, sutanti viññāṇakiccaniddeso’’ti. Ettha ca karaṇakiriyākattukammavisesappakāsanavasena puggalabyāpāravisayapuggalabyāpāranidassanavasena gahaṇākāraggāhakatabbisayavisesaniddesavasena kattukaraṇabyāpārakattuniddesavasena ca dutiyādayo catasso atthayojanā dassitāti daṭṭhabbaṃ. 이전에 들었던 여러 가지 형태의 경(sutta)이라 불리는 의미와 문자들이 파악된 형태인 양태를 제시하거나, 혹은 한정하는 성질이 '에왕(evaṃ)'이라는 단어이다. 그러한 양태 등을 파악하는 것은 개인의 가설(puggalapaññatti)의 근거가 되는 법의 연속(dhammappabandha)의 작용이므로 '에왕은 개인의 역할에 대한 지시(puggalakiccaniddeso)'라고 설해졌다. 그러나 듣는 행위는 개인을 주장하는 자에게도 인식(viññāṇa)을 떠나서는 존재하지 않으므로, 특히 인식의 작용이라고 보아 '수땅은 인식의 역할에 대한 지시(viññāṇakiccaniddeso)'라고 하였다. '메(me)'라는 단어의 발생은 전적으로 중생을 대상으로 하며, 인식의 역할 또한 거기에서 합쳐져야 하므로 '메는 두 가지 역할이 결합된 개인의 지시'라고 설해졌다. 비실재 가설(avijjamānapaññatti)과 실재 가설(vijjamānapaññatti)의 성질이 각각 '에왕'과 '수따'의 의미이므로, 그것들을 그러한 형태의 가설을 취하는 작용으로 나타내면서 '에왕은 개인의 역할 지시이고, 수땅은 인식의 역할 지시이다'라고 하였다. 그리고 여기서 도구, 행위, 주체, 객체의 차이를 밝히는 방식에 따라, 그리고 개인의 작용의 대상과 개인의 작용의 제시를 밝히는 방식에 따라, 파악하는 방식과 파악하는 자와 그 대상의 차이를 지시하는 방식에 따라, 그리고 주체와 도구의 작용과 주체의 지시를 밝히는 방식에 따라 두 번째부터 네 번째까지의 네 가지 해석이 제시된 것으로 보아야 한다. Sabbassapi saddādhigamanīyassa atthassa paññattimukheneva paṭipajjitabbattā sabbapaññattīnañca vijjamānādivasena chasu paññattibhedesu antogadhattā tesu ‘‘eva’’ntiādīnaṃ paññattīnaṃ sarūpaṃ niddhārento āha – ‘‘evanti ca meti cā’’tiādi. Tattha evanti ca meti ca vuccamānassatthassa ākārādino dhammānaṃ asallakkhaṇabhāvato avijjamānapaññattibhāvoti āha – ‘‘saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānapaññattī’’ti. Tattha saccikaṭṭhaparamatthavasenāti bhūtatthauttamatthavasena. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo māyāmarīciādayo viya abhūtattho, anussavādīhi gahetabbo viya anuttamattho ca na hoti, so rūpasaddādisabhāvo, ruppanānubhavanādisabhāvo vā attho saccikaṭṭho paramattho cāti vuccati, na tathā ‘‘evaṃ me’’tipadānaṃ atthoti. Etamevatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘kiñhettha ta’’ntiādi vuttaṃ. Sutanti pana saddāyatanaṃ sandhāyāha – ‘‘vijjamānapaññattī’’ti. Teneva hi ‘‘yañhi taṃ ettha sotena upaladdha’’nti vuttaṃ. ‘‘Sotadvārānusārena upaladdha’’nti pana vutte atthabyañjanādi sabbaṃ labbhati. Taṃ taṃ upādāya vattabbatoti sotapathamāgate dhamme upādāya tesaṃ upadhāritākārādino paccāmasanavasena evanti, sasantatipariyāpanne khandhe upādāya meti vattabbattāti attho. Diṭṭhādisabhāvarahite saddāyatane pavattamānopi [Pg.30] sutavohāro ‘‘dutiyaṃ tatiya’’ntiādiko viya paṭhamādīni diṭṭhamutaviññāte apekkhitvā pavattoti āha – ‘‘diṭṭhādīni upanidhāya vattabbato’’ti. Assutaṃ na hotīti hi sutanti pakāsito ayamatthoti. 소리로써 도달해야 하는 모든 의미는 개념이라는 방편을 통해서만 체득될 수 있기 때문에, 모든 개념은 실재하는 개념 등의 구분에 따라 여섯 가지 개념의 갈래에 포함된다. 그중에서 '에방(evaṃ)' 등과 같은 개념들의 본질을 확정하면서 [주석서는] 'evanti ca meti ca' 등으로 말하였다. 거기서 '에방'과 '메(me)'라고 불리는 의미인 양태 등의 법들은 그 자체로 특징지어질 수 있는 상태가 아니기 때문에 실재하지 않는 개념의 상태라고 하여, [주석서는] '실재하는 의미인 제일의의 관점에서 실재하지 않는 개념이다'라고 말하였다. 여기서 '실재하는 의미인 제일의의 관점'이란 참된 의미와 최상의 의미의 관점을 말한다. 이것은 다음과 같은 의미이다. 환영이나 신기루 등과 같이 참되지 않은 의미가 아니고, 전승 등에 의해 파악되어야 하는 것과 같이 최상이 아닌 의미가 아닌 것, 즉 색이나 성 등의 자성, 혹은 변형됨이나 경험함 등의 자성을 가진 의미를 '실재하는 의미'이자 '제일의'라고 부른다. 그러나 '에방 메'라는 단어들의 의미는 그와 같지 않다. 바로 이 의미를 더욱 분명히 하기 위해 'kiñhettha taṃ' 등이 설해졌다. '수땅(sutaṃ)'에 대해서는 소리의 장소(성처)를 지칭하여 '실재하는 개념'이라고 말하였다. 그렇기 때문에 '여기서 귀로 얻어진 것'이라고 설해진 것이다. '귀의 문을 따라 얻어진 것'이라고 말하면 의미와 문자 등이 모두 얻어진다. 그것들을 근거로 하여 말해야 하므로, 귀의 길에 들어온 법들을 근거로 하여 그것들의 파악된 양태 등을 성찰하는 의미에서 '에방(이와 같이)'이라 하고, 자신의 상속에 포함된 온을 근거로 하여 '메(나에게)'라고 말해야 한다는 뜻이다. 봄(diṭṭha) 등의 자성이 없는 소리의 장소에서 일어나는 것임에도 불구하고 '들었다'는 세속적 명칭은, '둘째, 셋째' 등의 말이 첫째 등을 고려하여 일어나는 것처럼, 봄, 느낌, 앎을 고려하여 일어난다고 하여 [주석서는] '봄 등을 대비하여 말해야 하기 때문이다'라고 하였다. 즉, 듣지 않은 것이 아니라는 뜻에서 '들었다'라고 밝혀진 것이다. Attanā paṭividdhā suttassa pakāravisesā evanti therena paccāmaṭṭhāti āha – ‘‘asammohaṃ dīpetī’’ti. Nānappakārappaṭivedhasamattho hotīti etena vakkhamānassa suttassa nānappakārataṃ duppaṭivijjhatañca dasseti. Sutassa asammosaṃ dīpetīti sutākārassa yāthāvato dassiyamānattā vuttaṃ. Asammohenāti sammohābhāvena, paññāya eva vā savanakālasambhūtāya taduttarikālapaññāsiddhi. Evaṃ asammosenāti etthāpi vattabbaṃ. Byañjanānaṃ paṭivijjhitabbo ākāro nātigambhīro, yathāsutadhāraṇameva tattha karaṇīyanti satiyā byāpāro adhiko, paññā tattha guṇībhūtāti vuttaṃ – ‘‘paññāpubbaṅgamāyā’’tiādi ‘‘paññāya pubbaṅgamā’’ti katvā. Pubbaṅgamatā cettha padhānabhāvo ‘‘manopubbaṅgamā’’tiādīsu (dha. pa. 1, 2) viya, pubbaṅgamatāya vā cakkhuviññāṇādīsu āvajjanādīnaṃ viya appadhānatte paññā pubbaṅgamā etissāti ayampi attho yujjati, evaṃ satipubbaṅgamāyāti etthāpi vuttanayānusārena yathāsambhavamattho veditabbo. Atthabyañjanasampannassāti atthabyañjanaparipuṇṇassa, saṅkāsanappakāsanavivaraṇavibhajanauttānīkaraṇapaññattivasena chahi atthapadehi akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatassāti vā attho daṭṭhabbo. 스스로 관통하여 깨달은 경의 특별한 방식들을 장로가 '에방'이라고 성찰하였으므로 [주석서는] '어리석음 없음을 나타낸다'라고 말하였다. '다양한 방식의 통찰에 능숙하다'는 말로써 앞으로 설해질 경의 다양성과 통찰하기 어려움을 보여준다. '들은 것을 잊어버리지 않음을 나타낸다'는 것은 들은 양태를 사실 그대로 보여주고 있기 때문에 하신 말씀이다. '어리석음 없음으로'라는 것은 어리석음이 없는 상태에 의해서, 혹은 듣는 당시에 생긴 지혜에 의해 그 이후의 지혜가 성취됨을 뜻한다. '잊어버리지 않음'에 대해서도 이와 같이 말해야 한다. 문자들이 통찰되어야 할 양태는 그리 깊지 않으며 거기서는 들은 대로 기억하는 것만이 행해져야 하므로 마음챙김의 작용이 더 많고 지혜는 거기서 보조적인 역할을 한다. 그래서 [주석서는] '지혜가 앞장서는' 등을 '지혜를 앞세운 것'이라고 설명하였다. 여기서 '앞장섬'이란 '마음이 앞장서는' 등에서처럼 주도적인 상태를 의미한다. 혹은 안식 등에서 전향 등이 앞장서지만 주도적이지 않은 것처럼, 지혜가 그것(마음챙김)에 앞장선다는 의미도 성립한다. '마음챙김이 앞장서는'이라는 표현에서도 이와 같이 언급된 방식에 따라 상황에 맞는 의미를 이해해야 한다. '의미와 문자를 구족한'이란 의미와 문자가 원만한 것을 말한다. 즉, 제시, 공개, 개방, 분석, 명확화, 개념이라는 여섯 가지 의미의 요소와 음절, 단어, 문자, 형식, 언어, 설명이라는 여섯 가지 문자의 요소를 갖춘 것이라고 그 의미를 보아야 한다. Yonisomanasikāraṃ dīpeti evaṃ-saddena vuccamānānaṃ ākāranidassanāvadhāraṇatthānaṃ aviparītasaddhammavisayattāti adhippāyo. Avikkhepaṃ dīpetīti ‘‘cittapariyādānaṃ kattha bhāsita’’ntiādipucchāvase pakaraṇappattassa vakkhamānassa suttassa savanaṃ samādhānamantarena na sambhavatīti katvā vuttaṃ. Vikkhittacittassātiādi tassevatthassa samatthanavasena vuttaṃ. Sabbasampattiyāti atthabyañjanadesakappayojanādisampattiyā. Aviparītasaddhammavisayehi viya ākāranidassanāvadhāraṇatthehi yonisomanasikārassa, saddhammassavanena viya ca avikkhepassa yathā yonisomanasikārena phalabhūtena attasammāpaṇidhipubbekatapuññatānaṃ siddhi vuttā [Pg.31] tadavinābhāvato. Evaṃ avikkhepena phalabhūtena kāraṇabhūtānaṃ saddhammassavanasappurisūpanissayānaṃ siddhi dassetabbā siyā assutavato sappurisūpanissayarahitassa ca tadabhāvato. Na hi vikkhittacittotiādinā samatthanavacanena pana avikkhepena kāraṇabhūtena sappurisūpanissayena ca phalabhūtassa saddhammassavanassa siddhi dassitā. Ayaṃ panettha adhippāyo yutto siyā, saddhammassavanasappurisūpanissayā na ekantena avikkhepassa kāraṇaṃ bāhiraṅgattā, avikkhepo pana sappurisūpanissayo viya saddhammassavanassa ekantakāraṇanti. Evampi avikkhepena sappurisūpanissayasiddhijotanā na samatthitāva. No na samatthitā vikkhittacittānaṃ sappurisapayirupāsanābhāvassa atthasiddhattā. Ettha ca purimaṃ phalena kāraṇassa siddhidassanaṃ nadīpūrena viya upari vuṭṭhisabbhāvassa, dutiyaṃ kāraṇena phalassa siddhidassanaṃ daṭṭhabbaṃ ekantavassinā viya meghavuṭṭhānena vuṭṭhippavattiyā. '에방'이라는 단어로 표현되는 양태, 예시, 확정의 의미들이 전도되지 않은 바른 가르침을 대상으로 하기 때문에 체계적 주의력을 나타낸다는 것이 그 의도이다. '산란하지 않음을 나타낸다'는 것은 '마음의 사로잡힘이 어디에서 설해졌는가' 등의 질문에 따라 맥락상 제시된, 앞으로 설해질 경을 듣는 것은 삼매 없이는 불가능하기 때문에 하신 말씀이다. '산란한 마음을 가진 자는' 등은 바로 그 의미를 확증하기 위해 설해졌다. '모든 구족'이란 의미, 문자, 설법자, 목적 등의 구족을 말한다. 전도되지 않은 바른 가르침을 대상으로 하는 양태, 예시, 확정의 의미들에 의해 체계적 주의력이 나타나고, 바른 가르침을 듣는 것에 의해 산란하지 않음이 나타나듯이, 결과인 체계적 주의력에 의해 자신을 바르게 정립함과 과거에 지은 공덕의 성취가 언급되는데, 이는 그것들이 서로 분리될 수 없기 때문이다. 이와 같이 결과인 산란하지 않음에 의해 원인인 바른 가르침을 들음과 선지식에 의지함의 성취가 나타나야 한다. 왜냐하면 듣지 못한 자나 선지식에 의지함이 없는 자에게는 그것이 없기 때문이다. 그러나 '참으로 산란한 마음을 가진 자는' 등의 확증하는 문장으로는, 원인인 산란하지 않음과 선지식에 의지함에 의해 결과인 바른 가르침을 듣는 것의 성취가 나타나 있다. 여기서 다음과 같은 의도가 타당할 것이다. 바른 가르침을 들음과 선지식에 의지함은 외부적인 것이기 때문에 산란하지 않음의 절대적인 원인은 아니지만, 산란하지 않음은 선지식에 의지함과 마찬가지로 바른 가르침을 듣는 것의 절대적인 원인이 된다는 것이다. 이와 같더라도 산란하지 않음에 의해 선지식에 의지함의 성취를 나타내는 것은 아직 확증되지 않은 것과 같다. 아니, 확증되지 않은 것이 아니다. 산란한 마음을 가진 자들에게는 선지식을 가까이함이 없다는 의미가 성립하기 때문이다. 여기서 전자는 결과로써 원인의 성취를 보여주는 것이니, 강물의 범람으로 상류에 비가 왔음을 아는 것과 같다. 후자는 원인으로써 결과의 성취를 보여주는 것으로 보아야 하니, 반드시 비를 뿌리는 구름이 일어남으로써 비가 내리는 것과 같다. Bhagavato vacanassa atthabyañjanappabhedaparicchedavasena sakalasāsanasampattiogāhanākāro niravasesaparahitapāripūritākāraṇanti vuttaṃ – ‘‘evaṃ bhaddako ākāro’’ti. Yasmā na hotīti sambandho. Pacchimacakkadvayasampattinti attasammāpaṇidhipubbekatapuññatāsaṅkhātaguṇadvayaṃ. Aparāparaṃ vuttiyā cettha cakkabhāvo, caranti etehi sattā sampattibhavesūti vā. Ye sandhāya vuttaṃ – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṃ devamanussānaṃ catucakkaṃ vattatī’’tiādi (a. ni. 4.31). Purimapacchimabhāvo cettha desanākkamavasena daṭṭhabbo. Pacchimacakkadvayasiddhiyāti pacchimacakkadvayassa atthitāya. Sammāpaṇihitatto pubbe ca katapuñño suddhāsayo hoti tadasiddhihetūnaṃ kilesānaṃ dūrībhāvatoti āha – ‘‘āsayasuddhi siddhā hotī’’ti. Tathā hi vuttaṃ – ‘‘sammāpaṇihitaṃ cittaṃ, seyyaso naṃ tato kare’’ti (dha. pa. 43), ‘‘katapuññosi tvaṃ, ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṃ hohisi anāsavo’’ti (dī. ni. 2.207) ca. Tenevāha – ‘‘āsayasuddhiyā adhigamabyattisiddhī’’ti. Payogasuddhiyāti yonisomanasikārapubbaṅgamassa dhammassavanappayogassa visadabhāvena. Tathā cāha – ‘‘āgamabyattisiddhī’’ti, sabbassa vā kāyavacīpayogassa niddosabhāvena. Parisuddhakāyavacīpayogo hi vippaṭisārābhāvato avikkhittacitto pariyattiyaṃ visārado hotīti. 부처님의 말씀의 뜻과 문채의 구분을 확정함으로써 온전한 가르침의 성취에 들어가는 방식은 남김없이 타인의 이익을 충만하게 하는 원인이다’라고 하는 것이 ‘이와 같이 좋은 방식이다’라는 말의 의미이다. (그 방식이 없다면) 존재하지 않기 때문이라는 것이 문맥상의 연결이다. ‘뒷부분의 두 가지 전륜(cakkadvaya)의 성취’란 자신을 바르게 세움(attasammāpaṇidhi)과 과거에 쌓은 공덕(pubbekatapuññatā)이라 불리는 두 가지 공덕을 말한다. 여기서 ‘바퀴(cakka)’의 성격은 반복적으로 회전하기 때문이거나, 중생들이 이것들을 통해 행복한 존재의 상태로 나아가기 때문이다. ‘비구들이여, 네 가지 바퀴가 있으니, 이것들을 갖춘 천신과 인간들에게는 네 가지 바퀴가 회전한다’(증지부 4.31) 등의 말씀은 이를 염두에 둔 것이다. 여기서 전후 관계는 설법의 순서에 따른 것으로 보아야 한다. ‘뒷부분의 두 가지 전륜의 확립으로 인하여’라는 것은 뒷부분 두 전륜의 존재로 인함이다. 스스로를 바르게 세우고 과거에 공덕을 쌓은 자는 그 성취를 방해하는 번뇌들이 멀리 떨어져 있으므로 의도가 청정하다(āsayasuddhi). 그래서 ‘의도의 청정이 성취된다’라고 하였다. 이에 대해 ‘바르게 세워진 마음은 그보다 더 나은 일을 해준다’(법구경 43)와 ‘아난다여, 그대는 공덕을 쌓았으니 정진에 힘쓰라. 머지않아 번뇌 없는 자가 되리라’(장부 2.207)는 말씀이 그것이다. 그러므로 ‘의도의 청정으로 인하여 증득의 탁월함이 성취된다’라고 하였다. ‘수행의 청정(payogasuddhiyā)’이란 지혜로운 주의력(yonisomanasikāra)을 앞세운 법을 듣는 수행의 명료함을 의미한다. 그래서 ‘교학의 탁월함이 성취된다’라고 하였거나, 혹은 모든 몸과 말의 행위(payoga)에 허물이 없음을 의미한다. 몸과 말의 행위가 청정한 자는 후회가 없으므로 마음이 산란하지 않아 교학(pariyatti)에 능숙해지기 때문이다. Nānappakārapaṭivedhadīpakenātiādinā [Pg.32] atthabyañjanesu therassa evaṃ-saddasuta-saddānaṃ asammohadīpanato catuppaṭisambhidāvasena atthayojanaṃ dasseti. Tattha sotappabhedapaṭivedhadīpakenāti etena ayaṃ suta-saddo evaṃ-saddasannidhānato, vakkhamānāpekkhāya vā sāmaññeneva sotabbadhammavisesaṃ āmasatīti dasseti. Manodiṭṭhikaraṇānaṃ pariyattidhammānaṃ anupekkhanasuppaṭivedhā visesato manasikārappaṭibaddhāti te vuttanayena yonisomanasikāradīpakena evaṃ-saddena yojetvā, savanadhāraṇavacīparicayā pariyattidhammā visesena sotāvadhānappaṭibaddhāti te avikkhepadīpakena suta-saddena yojetvā dassento sāsanasampattiyā dhammassavane ussāhaṃ janeti. Tattha dhammāti pariyattidhammā. Manasā anupekkhitāti ‘‘idha sīlaṃ kathitaṃ, idha samādhi, idha paññā, ettakā ettha anusandhayo’’tiādinā nayena manasā anu anu pekkhitā. Diṭṭhiyā suppaṭividdhāti nijjhānakkhanti bhūtāya, ñātapariññāsaṅkhātāya vā diṭṭhiyā tattha tattha vuttarūpārūpadhamme ‘‘iti rūpaṃ, ettakaṃ rūpa’’ntiādinā suṭṭhu vavatthapetvā paṭividdhā. ‘다양한 방식의 통찰을 밝히는 것’ 등으로 시작하여 장로가 ‘이와 같이(evaṃ)’라는 단어와 ‘들었다(suta)’라는 단어에 대해 혼동이 없음을 밝힘으로써 네 가지 무애해(paṭisambhidā)의 관점에서 의미의 연결을 보여준다. 거기서 ‘청각의 구분을 통찰함’이란 ‘들었다’라는 단어가 ‘이와 같이’와 인접해 있거나, 혹은 설해질 내용을 고찰함에 있어 보편적으로 들어야 할 법의 특징을 가리킴을 보여준다. 마음과 견해의 대상이 되는 교학(pariyatti)의 법들은 고찰과 통찰이 특히 마음의 작용(manasikāra)에 결부되어 있으므로, 그것들을 앞에서 말한 방식대로 지혜로운 주의력을 나타내는 ‘이와 같이’라는 단어와 연결하고, 듣고 암기하고 말로 익히는 교학의 법들은 특히 귀를 기울임에 결부되어 있으므로, 그것들을 산란함이 없음을 나타내는 ‘들었다’라는 단어와 연결하여 보여줌으로써 가르침의 성취를 위해 법을 듣는 일에 정진하도록 독려한다. 여기서 ‘법들(dhammā)’이란 교학의 법들을 의미한다. ‘마음으로 고찰함(manasā anupekkhitā)’이란 ‘여기서는 계(sīla)가 설해졌고, 여기서는 정(samādhi), 여기서는 혜(paññā)가 설해졌으며, 여기에는 이러한 문맥들이 있다’라는 등의 방식으로 마음으로 거듭 살피는 것이다. ‘견해로 잘 꿰뚫음(diṭṭhiyā suppaṭividdhā)’이란 숙고에 의한 인내(nijjhānakkhanti)나 알려진 것에 대한 철저한 앎(ñātapariññā)이라 불리는 견해를 통해, 도처에서 언급된 색(rūpa)과 비색(arūpa)의 법들에 대해 ‘이것이 색이다, 이만큼이 색이다’라는 등으로 잘 확정하여 꿰뚫는 것을 말한다. Sakalena vacanenāti pubbe tīhi padehi visuṃ visuṃ yojitattā vuttaṃ. Asappurisabhūminti akataññutaṃ, ‘‘idhekacco pāpabhikkhu tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ pariyāpuṇitvā attano dahatī’’ti (pārā. 195) evaṃ vuttaṃ anariyavohārāvatthaṃ. Sā eva anariyavohārāvatthā asaddhammo. Nanu ca ānandattherassa ‘‘mamedaṃ vacana’’nti adhimānassa, mahākassapattherādīnañca tadāsaṅkāya abhāvato asappurisabhūmisamatikkamādivacanaṃ niratthakanti? Nayidamevaṃ, ‘‘evaṃ me suta’’nti vadantena ayampi attho vibhāvitoti dassanato. Keci pana ‘‘devatānaṃ parivitakkāpekkhaṃ tathāvacananti edisī codanā anavakāsā’’ti vadanti. Tasmiṃ kira khaṇe ekaccānaṃ devatānaṃ evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘‘bhagavā parinibbuto, ayañca āyasmā desanākusalo idāni dhammaṃ deseti, sakyakulappasuto tathāgatassa bhātā cūḷapituputto, kiṃ nu kho sayaṃ sacchikataṃ dhammaṃ deseti, udāhu bhagavato eva vacanaṃ yathāsuta’’nti, evaṃ tadāsaṅkitappakārato asappurisabhūmisamokkamādito atikkamādi vibhāvitanti. Attano adahantoti ‘‘mameda’’nti attani aṭṭhapento. Appetīti [Pg.33] nidasseti. Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthesu yathārahaṃ satte netīti netti, dhammoyeva netti dhammanetti. ‘전체 문장으로(sakalena vacanena)’라는 말은 앞에서 세 단어를 각각 따로 연결했었기 때문에 하는 말이다. ‘비성자의 경지(asappurisabhūmi)’란 배은망덕함을 말한다. ‘여기 어떤 악한 비구가 여래께서 선포하신 법과 율을 배워서는 그것을 자신의 것이라고 주장한다’(바라이 195)라고 설해진 것처럼 성스럽지 못한 언어의 상태를 말한다. 바로 그러한 성스럽지 못한 언어의 상태가 비법(asaddhammo)이다. 그렇다면 아난다 장로에게 ‘이것은 나의 말이다’라는 자만심이 없었고, 마하가섭 장로 등에게도 그런 의심이 없었으므로 비성자의 경지를 초월했다는 등의 말은 무의미한 것 아닌가? 그렇지 않다. ‘이와 같이 나는 들었다’라고 말함으로써 이러한 의미 또한 밝혀지는 것이기 때문이다. 어떤 이들은 ‘천신들의 의구심을 고려하여 그렇게 말한 것이므로 그러한 비판은 타당하지 않다’라고 말한다. 전하는 바에 따르면, 그 순간 어떤 천신들의 마음속에 ‘세존께서는 반열반하셨고, 설법에 능숙한 이 존자가 지금 법을 설하고 있다. 그는 석가족 출신으로 여래의 형제이자 숙부의 아들인데, 혹시 스스로 깨달은 법을 설하는 것인가, 아니면 들은 그대로 부처님의 말씀을 설하는 것인가?’라는 의구심이 생겼다고 한다. 그러한 의심의 유형으로부터 벗어나기 위해 비성자의 경지를 초월함 등을 밝힌 것이다. ‘자신의 것으로 삼지 않음’이란 ‘이것은 내 것이다’라고 자신에게 두지 않는 것이다. ‘맡기다(appeti)’는 것은 나타내 보여준다는 뜻이다. 현세의 이익, 내세의 이익, 그리고 궁극적인 이익으로 중생들을 적절하게 인도하므로 인도자(netti)이며, 법 자체가 인도자이므로 법의 인도자(dhammanetti)이다. Daḷhataraniviṭṭhā vicikicchā kaṅkhā. Nātisaṃsappanaṃ matibhedamattaṃ vimati. Assaddhiyaṃ vināseti bhagavatā bhāsitattā sammukhā cassa paṭiggahitattā khalitaduruttādiggahaṇadosābhāvato ca. Ettha ca pañcamādayo tisso atthayojanā ākārādiatthesu aggahitavisesameva evaṃ-saddaṃ gahetvā dassitā, tato parā catasso ākāratthameva evaṃ-saddaṃ gahetvā vibhāvitā, pacchimā pana tisso yathākkamaṃ ākāratthaṃ nidassanatthaṃ avadhāraṇatthañca evaṃ-saddaṃ gahetvā yojitāti daṭṭhabbaṃ. 보다 강하게 박힌 회의(vicikicchā)가 의혹(kaṅkhā)이다. 지나친 동요가 아니라 단지 생각의 갈래가 나뉘는 정도가 망설임(vimati)이다. 세존에 의해 말씀하셨고 그분 면전에서 직접 받아들여졌으며, 잘못 내뱉거나 잘못 듣는 등의 오류가 없기 때문에 불신을 없애준다. 여기서 다섯 번째부터 세 가지 의미 해석은 방식(ākāra) 등의 의미에서 구체적인 구분을 취하지 않은 채 ‘이와 같이(evaṃ)’라는 단어를 사용하여 나타낸 것이고, 그 뒤의 네 가지는 오직 방식의 의미로만 ‘이와 같이’라는 단어를 사용하여 설명한 것이다. 마지막 세 가지는 순서대로 방식의 의미, 예시(nidassana)의 의미, 그리고 한정(avadhāraṇa)의 의미로 ‘이와 같이’라는 단어를 취하여 연결한 것임을 알아야 한다. Eka-saddo aññaseṭṭhaasahāyasaṅkhādīsu dissati. Tathā hesa ‘‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadantī’’tiādīsu (ma. ni. 3.27) aññatthe dissati, ‘‘cetaso ekodibhāva’’ntiādīsu (dī. ni. 1.228; pārā. 11) seṭṭhe, ‘‘eko vūpakaṭṭho’’tiādīsu (dī. ni. 1.405; 2.215; ma. ni. 1.80; saṃ. ni. 3.63; cūḷava. 445) asahāye ‘‘ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā’’tiādīsu (a. ni. 8.29) saṅkhāyaṃ. Idhāpi saṅkhāyanti dassento āha – ‘‘ekanti gaṇanaparicchedaniddeso’’ti. Kālañca samayañcāti yuttakālañca paccayasāmaggiñca. Khaṇoti okāso. Tathāgatuppādādiko hi maggabrahmacariyassa okāso tappaccayappaṭilābhahetuttā. Khaṇo eva ca samayo. Yo khaṇoti ca samayoti ca vuccati, so eko evāti hi attho. Mahāsamayoti mahāsamūho. Samayopi khoti sikkhāpadapūraṇassa hetupi. Samayappavādaketi diṭṭhippavādake. Tattha hi nisinnā titthiyā attano attano samayaṃ pavadantīti. Atthābhisamayāti hitappaṭilābhā. Abhisametabboti abhisamayo, abhisamayo attho abhisamayaṭṭhoti pīḷanādīni abhisametabbabhāvena ekībhāvaṃ upanetvā vuttāni. Abhisamayassa vā paṭivedhassa visayabhūto attho abhisamayaṭṭhoti tāneva tathā ekattena vuttāni. Tattha [Pg.34] pīḷanaṃ dukkhasaccassa taṃsamaṅgino hiṃsanaṃ avipphārikatākaraṇaṃ. Santāpo dukkhadukkhatādivasena santapanaṃ paridahanaṃ. ‘에카(Eka, 하나)’라는 단어는 ‘다른(añña)’, ‘수승한(seṭṭha)’, ‘동반자 없는(asahāya)’, ‘수(saṅkhā)’ 등의 의미로 나타난다. 즉, “일부 사람들은 ‘자아와 세상은 영원하며, 이것만이 진실이고 다른 것은 헛되다’라고 주장한다”는 등의 문장(M.N. 3.27)에서는 ‘다른’의 의미로 나타나고, “마음이 하나로 된 상태(정지, 定止)” 등의 문장(D.N. 1.228; Pārā. 11)에서는 ‘수승한’의 의미로, “홀로 외딴곳에 머무는” 등의 문장(D.N. 1.405; 2.215; M.N. 1.80; S.N. 3.63; Cūḷava. 445)에서는 ‘동반자 없는’의 의미로, “비구들이여, 청정범행을 닦기 위한 오직 하나의 찰나이며 시기이다”라는 등의 문장(A.N. 8.29)에서는 ‘수’의 의미로 쓰였다. 여기서도 ‘수’의 의미임을 나타내기 위해 “하나(eka)란 수의 한정을 나타낸다”고 하였다. ‘시간(kāla)과 시기(samaya)’란 적절한 때와 제반 조건의 화합을 말한다. ‘찰나(khaṇa)’란 기회이다. 여래의 출현 등은 도(道)의 청정범행을 위한 기회이니, 그것이 원인이 되어 [도의] 연(緣)을 얻기 때문이다. 찰나가 곧 시기이다. 찰나라고도 하고 시기라고도 불리는 것은 바로 그 하나를 의미하기 때문이다. ‘마하사마야(Mahāsamaya)’란 큰 모임이다. 또한 ‘사마야(samaya)’는 학습계율(학처)을 채우기 위한 원인이 되기도 한다. ‘사마야파바다카(samayappavādaka, 견해를 주장하는 자)’는 견해를 선포하는 자들을 말한다. 거기(모임)에 앉은 외도들이 각자 자기들의 견해(samaya)를 주장하기 때문이다. ‘앗타비사마야(atthābhisamaya)’란 이익의 획득을 말한다. ‘통찰해야 할 것’이 통찰(abhisamaya)이며, 통찰해야 할 대상인 의미(attha)가 통찰의 의미(abhisamayaṭṭha)이니, 압박함 등의 성질들을 통찰해야 할 상태로서 하나로 묶어 설한 것이다. 혹은 통찰, 즉 꿰뚫음의 대상이 되는 의미가 통찰의 의미이니, 그것들을 그와 같이 단일성으로 설한 것이다. 거기서 ‘압박함(pīḷana)’은 괴로움의 성질로서 그것을 갖춘 자를 해치고 무력하게 만드는 것이며, ‘불타오름(santāpa)’은 고고성(苦苦性) 등으로 인해 타오르고 고통받는 것이다. Tattha sahakārikāraṇe sanijjhaṃ sameti samavetīti samayo, samavāyo. Sameti samāgacchati ettha maggabrahmacariyaṃ tadādhārapuggalehīti samayo, khaṇo. Sameti ettha, etena vā saṃgacchati satto, sabhāvadhammo vā sahajātādīhi, uppādādīhi vāti samayo, kālo. Dhammappavattimattatāya atthato abhūtopi hi kālo dhammappavattiyā adhikaraṇaṃ karaṇaṃ viya ca kappanāmattasiddhena rūpena voharīyatīti. Samaṃ, saha vā avayavānaṃ ayanaṃ pavatti avaṭṭhānanti samayo, samūho yathā ‘‘samudāyo’’ti. Avayavasahāvaṭṭhānameva hi samūhoti. Avasesapaccayānaṃ samāgame eti phalaṃ etasmā uppajjati pavattati cāti samayo, hetu yathā ‘‘samudayo’’ti. Sameti saṃyojanabhāvato sambaddho eti attano visaye pavattati, daḷhaggahaṇabhāvato vā saṃyuttā ayanti pavattanti sattā yathābhinivesaṃ etenāti samayo, diṭṭhi. Diṭṭhisaṃyojanena hi sattā ativiya bajjhantīti. Samiti saṅgati samodhānanti samayo, paṭilābho. Samassa yānaṃ, sammā vā yānaṃ apagamoti samayo, pahānaṃ. Abhimukhaṃ ñāṇena sammā etabbo abhisametabboti abhisamayo, dhammānaṃ aviparīto sabhāvo. Abhimukhabhāvena sammā eti gacchati bujjhatīti abhisamayo, dhammānaṃ aviparītasabhāvāvabodho. Evaṃ tasmiṃ tasmiṃ atthe samayasaddassa pavatti veditabbā. Samayasaddassa atthuddhāre abhisamayasaddassa udāharaṇaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Assāti samayasaddassa. Kālo attho samavāyādīnaṃ atthānaṃ idha asambhavato, desadesakaparisānaṃ viya suttassa nidānabhāvena kālassa apadisitabbato ca. 그중에서 협조적인 원인들이 함께 모여 결합하는 것을 ‘사마야(samaya)’, 즉 ‘화합(samavāya)’이라 한다. 도(道)의 청정범행이 그것을 의지하는 인격자들과 마주하여 결합하는 것을 ‘사마야’, 즉 ‘찰나(khaṇa)’라 한다. 중생이나 본성적 법(sabhāvadhamma)이 동생연(sahajātādi)이나 발생(uppādādi) 등과 더불어 여기서 혹은 이것에 의해 마주하는 것을 ‘사마야’, 즉 ‘시간(kāla)’이라 한다. 법의 전개일 뿐이어서 실재로는 존재하지 않는 시간도, 법의 전개에 있어 장소나 도구처럼 가설적인 형태로 통용되기 때문이다. 구성 요소들이 고르게 또는 함께 진행하거나 머무는 것을 ‘사마야’, 즉 ‘사무다야(samudāya, 집합)’와 같은 ‘모임(samūha)’이라 한다. 요소들이 함께 머무는 것 자체가 모임이기 때문이다. 나머지 조건들이 화합할 때 결과가 이것으로부터 생겨나고 진행하는 것을 ‘사마야’, 즉 ‘사무다야(samudaya, 발생)’와 같은 ‘원인(hetu)’이라 한다. 결합된 상태(상요자나)이기 때문에 묶여서 자신의 대상에서 전개되거나, 혹은 강한 집착으로 인해 중생들이 그것에 묶여 각자의 집착에 따라 진행되는 것을 ‘사마야’, 즉 ‘견해(diṭṭhi)’라 한다. 견해라는 결박으로 인해 중생들이 매우 단단히 묶이기 때문이다. 만남, 화합, 모임을 ‘사마야’, 즉 ‘획득(paṭilābha)’이라 한다. 평온함(sama)으로 가는 것, 혹은 바르게 가는 것(멀어짐)을 ‘사마야’, 즉 ‘버림(pahāna)’이라 한다. 지혜를 마주하여 바르게 가야 할 것, 즉 통찰해야 할 것을 ‘아비사마야(abhisamaya)’, 즉 ‘법들의 변함없는 본성’이라 한다. 마주하는 상태로 바르게 가서 알고 깨닫는 것을 ‘아비사마야’, 즉 ‘법들의 변함없는 본성인 깨달음’이라 한다. 이처럼 각 상황에 따른 사마야라는 단어의 쓰임새를 알아야 한다. ‘사마야’라는 단어의 의미를 추출할 때 ‘아비사마야’라는 단어의 사례도 앞서 말한 방식에 따라 이해해야 한다. 여기서(본문에서) ‘사마야’의 의미는 시간(kāla)이다. 화합 등의 다른 의미는 여기서 적절하지 않으며, 장소나 설법자, 청중처럼 경전의 서문으로서 시간을 명시해야 하기 때문이다. Kasmā panettha aniyamitavaseneva kālo niddiṭṭho, na utusaṃvaccharādivasena niyametvāti āha – ‘‘tattha kiñcāpī’’tiādi. Utusaṃvaccharādivasena niyamaṃ akatvā samayasaddassa vacane ayampi guṇo laddho hotīti dassento ‘‘ye vā ime’’tiādimāha. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhatīti. Tattha diṭṭhadhammasukhavihārasamayo devasikaṃ jhānasamāpattīhi vītināmanakālo, visesato sattasattāhāni. Suppakāsāti dasasahassilokadhātuyā pakampanaobhāsapātubhāvādīhi [Pg.35] pākaṭā. Yathāvuttabhedesu eva samayesu ekadesaṃ pakārantarehi saṅgahetvā dassetuṃ ‘‘yo cāya’’ntiādimāha. Tathā hi ñāṇakiccasamayo attahitappaṭipattisamayo ca abhisambodhisamayo, ariyatuṇhībhāvasamayo diṭṭhadhammasukhavihārasamayo, karuṇākiccaparahitappaṭipattidhammikathāsamayo desanāsamayoyeva. 왜 여기서는 계절이나 연도 등으로 한정하지 않고 불확정적으로만 시간을 표시했는가에 대해 “거기서 비록~” 등으로 설명한다. 계절이나 연도 등으로 한정하지 않고 ‘사마야’라는 단어를 사용함으로써 얻게 되는 장점을 보여주기 위해 “혹은 이러한~” 등의 문장을 설하였다. 일반적인 표현은 구체적인 상황에서 그 의미가 확정되기 때문이다. 그중에서 ‘현법락주(現法樂住)의 시기’는 매일 선정의 증득으로 시간을 보내는 시기이며, 특히 [성도 후] 7주간(49일)을 의미한다. ‘잘 알려진(suppakāsā)’이란 일만 소천세계의 진동과 광명의 나타남 등으로 분명하게 드러난 것을 말한다. 앞서 언급된 분류의 시기들 중 일부를 다른 방식으로 포괄하여 보여주기 위해 “또한 이것은~” 등의 문장을 설하였다. 즉, 지혜의 작용을 하는 시기이자 자신을 위한 수행의 시기가 ‘정등각의 시기(abhisambodhisamayo)’이며, 성스러운 침묵의 시기가 ‘현법락주의 시기’이고, 자비의 작용이자 타인을 위한 수행으로서 법을 설하는 시기가 곧 ‘설법의 시기’이기 때문이다. Karaṇavacanena niddeso katoti sambandho. Tatthāti abhidhammavinayesu. Tathāti bhummakaraṇehi. Adhikaraṇattho ādhārattho. Bhāvo nāma kiriyā, kiriyāya kiriyantaralakkhaṇaṃ bhāvenabhāvalakkhaṇaṃ. Tattha yathā kālo sabhāvadhammaparicchinno sayaṃ paramatthato avijjamānopi ādhārabhāvena paññāto taṅkhaṇappavattānaṃ tato pubbe parato ca abhāvato ‘‘pubbaṇhe jāto, sāyanhe gacchatī’’ti ca ādīsu, samūho ca avayavavinimutto avijjamānopi kappanāmattasiddho avayavānaṃ ādhārabhāvena paññāpīyati ‘‘rukkhe sākhā, yavarāsiyaṃ sambhūto’’tiādīsu, evaṃ idhāpīti dassento āha – ‘‘adhikaraṇaṃ…pe… dhammāna’’nti. Yasmiṃ kāle, dhammapuñje vā kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃ eva kāle, dhammapuñje ca phassādayopi hontīti ayañhi tattha attho. Yathā ‘‘gāvīsu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgato’’ti dohanakiriyāya gamanakiriyā lakkhīyati, evaṃ idhāpi ‘‘yasmiṃ samaye, tasmiṃ samaye’’ti ca vutte ‘‘satī’’ti ayamattho viññāyamāno eva hoti padatthassa sattāvirahābhāvatoti samayassa sattākiriyāya cittassa uppādakiriyā, phassādīnaṃ bhavanakiriyā ca lakkhīyatīti. Yasmiṃ samayeti yasmiṃ navame khaṇe, yasmiṃ yonisomanasikārādihetumhi, paccayasamavāye vā sati kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃyeva khaṇe hetumhi paccayasamavāye ca phassādayopi hontīti ubhayattha samayasadde bhummaniddeso kato lakkhaṇabhūtabhāvayuttoti dassento āha – ‘‘khaṇa…pe… lakkhīyatī’’ti. 격의 의미로 설명된 것이 문맥이라는 뜻이다. '거기서'란 아비담마와 율에서이다. '그와 같이'란 처소격들에 의해서이다. 처소(adhikaraṇa)의 의미는 의지처(ādhāra)의 의미이다. '상태(bhāva)'란 작용(행위)을 이름하며, 어떤 작용에 의해 다른 작용의 특징을 나타내는 것을 '상태에 의한 상태의 특징'이라 한다. 거기서 마치 시간(kāla)은 본성법(sabhāvadhamma)에 의해 한정된 것으로서 그 자체로는 승의(勝義)적으로 존재하지 않더라도, '오전에 태어나고 저녁에 간다'는 등의 표현에서 보듯, 그 순간에 일어나는 법들에 대해 그 전후에는 존재하지 않는다는 측면에서 의지처의 상태로 알려지는 것과 같고, 또한 무리(samūho)는 개별 구성원을 떠나서는 존재하지 않더라도 단지 개념상으로 성립하여, '나무에 가지가 있고, 보리 더미에서 생겨났다'는 등의 표현에서 보듯 구성원들의 의지처인 상태로 알려지는 것과 같으니, 여기에서도 이와 같음을 보이시려고 '처소(의지처)는 ... 법들의'라고 말씀하셨다. 즉, 어느 시간에 혹은 어느 법의 무리에 욕계 유익한 마음이 일어났을 때, 바로 그 시간과 그 법의 무리에 접촉(phassa) 등도 있다는 것이 여기서의 의미이다. 마치 '암소들이 젖이 짜질 때 갔다, 젖이 다 짜졌을 때 왔다'고 할 때 젖 짜는 작용에 의해 가는 작용이 특징지어지는 것처럼, 여기에서도 '어느 때에, 바로 그 때에'라고 말할 때 '있을 때'라는 이 의미는 법의 의미가 실재에서 벗어나지 않으므로 저절로 이해되는 것이니, 시(時)의 존재 작용에 의해 마음의 일어남 작용과 접촉 등의 존재 작용이 특징지어진다는 것이다. '어느 때에'란 어느 아홉 번째 순간에, 혹은 어느 여리작의(yonisomanasikāra) 등의 원인이 있을 때, 혹은 조건의 결합이 있을 때 욕계 유익한 마음이 일어난다면, 바로 그 순간과 원인과 조건의 결합 속에 접촉 등도 있게 된다는 것이니, 두 군데의 '때(samaya)'라는 단어에 처소격의 설명이 사용된 것은 특징이 되는 상태와 결합되어 있음을 보이시려고 '순간은 ... 특징지어진다'라고 말씀하셨다. Hetuattho karaṇattho ca sambhavati ‘‘annena vasati, ajjhenena vasati, pharasunā chindati, kudālena khaṇatī’’tiādīsu viya. Vītikkamañhi sutvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā otiṇṇe vatthusmiṃ taṃ puggalaṃ paṭipucchitvā [Pg.36] vigarahitvā ca taṃ taṃ vatthuṃ otiṇṇakālaṃ anatikkamitvā teneva kālena sikkhāpadāni paññāpento bhagavā viharati sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno tatiyapārājikādīsu viya. 원인의 의미와 도구의 의미는 '음식으로 살고, 학습으로 살고, 도끼로 자르고, 괭이로 판다'는 등에서와 같이 성립한다. 허물을 듣고 비구 승가를 소집하여 사건이 드러났을 때, 그 인물에게 질문하고 꾸짖은 뒤, 그 사건이 발생한 때를 넘기지 않고 바로 그 시기에 학습계목들을 제정하시면서 세존께서는 머무시니, 이는 세 번째 파라지카 등에서와 같이 학습계목 제정의 원인을 고려하신 것이다. Accantameva ārambhato paṭṭhāya yāva desanāniṭṭhānaṃ parahitappaṭipattisaṅkhātena karuṇāvihārena. Tadatthajotanatthanti accantasaṃyogatthajotanatthaṃ. Upayogavacananiddeso kato yathā ‘‘māsaṃ ajjhetī’’ti. Porāṇāti aṭṭhakathācariyā. Abhilāpamattabhedoti vacanamattena viseso. Tena suttavinayesu vibhattibyattayo katoti dasseti. 시작부터 설법이 끝날 때까지 타인의 이익을 실천하는 것으로 규정되는 자비의 머묾으로 철저하게 지속되는 것이다. '그 의미를 밝히기 위해'란 철저한 결합(accantasaṃyoga)의 의미를 나타내기 위함이다. 목적격(upayogavacana)의 설명이 사용된 것은 '한 달 동안 공부한다'는 것과 같다. '옛 스승들'이란 주석가 스승들을 말한다. '표현상의 차이일 뿐'이란 단어의 차이일 뿐이라는 것이다. 그것으로 경과 율에서 격의 변화가 일어났음을 보여준다. Idāni ‘‘bhagavā’’ti imassa atthaṃ dassento āha – ‘‘bhagavāti garū’’tiādi. Bhagavāti vacanaṃ seṭṭhanti seṭṭhavācakaṃ vacanaṃ, seṭṭhaguṇasahacaraṇaṃ seṭṭhanti vuttaṃ. Atha vā vuccatīti vacanaṃ, attho. Yasmā yo ‘‘bhagavā’’ti vacanena vacanīyo attho, so seṭṭhoti attho. Bhagavāti vacanamuttamanti etthāpi eseva nayo. Gāravayuttoti garubhāvayutto garuguṇayogato. Garukaraṇaṃ vā sātisayaṃ arahatīti gāravayutto, gāravārahoti attho. Sippādisikkhāpakā garū honti, na ca gāravayuttā, ayaṃ pana tādiso na hoti, tasmā garūti vatvā gāravayuttoti vuttanti keci. Vuttoyeva, na idha vattabbo visuddhimaggassa imissā aṭṭhakathāya ekadesabhāvatoti adhippāyo. 이제 '세존(bhagavā)'이라는 이 단어의 의미를 보이시려고 '세존은 스승(garū)이다'라고 등을 말씀하셨다. '세존'이라는 말은 최상(seṭṭha)이라는 뜻이니, 최상의 덕과 수반되므로 최상이라 하였다. 혹은 불리는 것이 단어(vacana)이므로 그 의미를 뜻한다. '세존'이라는 말로 불려야 할 의미가 최상이기 때문이다. '세존은 으뜸가는 말이다'라는 구절에서도 이와 같은 방식이다. '공경을 갖추었다(gāravayutta)'는 것은 스승의 상태(garubhāva)를 갖추었으니 스승의 덕과 결합되었기 때문이다. 혹은 각별히 존경받을 만하므로 공경을 갖춘 것이니, 공경받아 마땅하다는 뜻이다. 어떤 이들은 기술 등을 가르치는 이들도 스승(garū)이지만 공경을 갖춘(gāravayutta) 것은 아닌데, 이분은 그러한 분이 아니므로 스승이라 하고 나서 공경을 갖추었다고 말한 것이라고 한다. 이미 언급되었으므로 청정도론이 이 주석서의 한 부분이기에 여기서는 다시 말할 필요가 없다는 것이 의도이다. Dhammasarīraṃ paccakkhaṃ karotīti ‘‘yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā’’ti (dī. ni. 2.216) vacanato dhammassa satthubhāvapariyāyo vijjatīti katvā vuttaṃ. Vajirasaṅghātasamānakāyo parehi abhejjasarīrattā. Na hi bhagavato rūpakāye kenaci sakkā antarāyo kātunti. Desanāsampattiṃ niddisati vakkhamānassa sakalasuttassa evanti niddisanato. Sāvakasampattiṃ niddisati paṭisambhidāpattena pañcasu ṭhānesu bhagavatā etadagge ṭhapitena mayā mahāsāvakena sutaṃ, tañca kho mayā sutaṃ, na anussutikaṃ, na paramparābhatanti imassa atthassa dīpanato. Kālasampattiṃ niddisati ‘‘bhagavā’’ti padassa sannidhāne payuttassa samayasaddassa kālassa buddhuppādappaṭimaṇḍitabhāvadīpanato[Pg.37]. Buddhuppādaparamā hi kālasampadā. Tenetaṃ vuccati – 법신(dhammasarīra)을 직접 목격한다는 것은, '아난다여, 내가 그대들에게 설하고 제정한 법과 율이 내가 간 후에 그대들의 스승이다'라는 말씀에 따라 법이 스승의 상태라는 방편이 존재한다는 것을 두고 하신 말씀이다. (부처님은) 타인에 의해 파괴될 수 없는 몸이기에 금강신(vajirasaṅghātasamānakāya)과 같다. 세존의 색신(rūpakāya)은 그 누구도 해칠 수 없기 때문이다. 설법의 원만함(desanāsampatti)을 지시하니, 앞으로 설할 전체 경을 '이와 같이'라고 지시하기 때문이다. 제자의 원만함(sāvakasampatti)을 지시하니, 무애해를 얻고 다섯 분야에서 세존에 의해 으뜸으로 세워진 대제자인 '나'에 의해 들었다는 것, 그리고 그것을 내가 직접 들었지 전해 들은 것이나 전승된 것이 아니라는 점을 밝히기 때문이다. 때의 원만함(kālasampatti)을 지시하니, '세존'이라는 단어 곁에 쓰인 '때(samaya)'라는 단어가 시간의 부처님 출현으로 장엄된 상태를 밝히기 때문이다. 부처님의 출현이야말로 최고의 때의 원만함이기 때문이다. 그래서 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Kappakasāye kaliyuge, buddhuppādo aho mahacchariyaṃ; Hutāvahamajjhe jātaṃ, samuditamakarandamaravinda’’nti. (dī. ni. ṭī. 1.1; saṃ. ni. ṭī. 1.1.1 devatāsaṃyutta); "겁의 오탁이 가득한 악세에 부처님이 출현하심은 아, 참으로 경이롭구나. 불길 한가운데서 피어난, 꿀이 가득한 연꽃과 같도다." Bhagavāti desakasampattiṃ niddisati guṇavisiṭṭhasattuttamagarugāravādhivacanabhāvato. '세존'이라는 단어로 설법자의 원만함을 지시하니, 덕이 탁월하고 중생 가운데 으뜸이며 공경받을 만한 분의 칭호이기 때문이다. Evaṃnāmake nagareti kathaṃ panetaṃ nagaraṃ evaṃnāmakaṃ jātanti? Vuccate, yathā kākandassa isino nivāsaṭṭhāne māpitā nagarī kākandī, mākandassa nivāsaṭṭhāne māpitā mākandī, kusambassa nivāsaṭṭhāne māpitā kosambīti vuccati, evaṃ savatthassa isino nivāsaṭṭhāne māpitā nagarī sāvatthīti vuccati. Evaṃ tāva akkharacintakā vadanti. Aṭṭhakathācariyā pana bhaṇanti – ‘‘yaṃ kiñci manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ, sabbamettha atthī’’ti sāvatthi. Satthasamāyoge ca ‘kiṃ bhaṇḍamatthī’ti pucchite ‘sabbamatthī’ti vacanamupādāya sāvatthi. 이러한 이름의 도시에서, 어떻게 이 도시는 이러한 이름을 갖게 되었는가? 답하자면, 카칸다(Kākanda) 선인이 머물던 곳에 세워진 도시를 카칸디(Kākandī)라 하고, 마칸다(Mākanda) 선인이 머물던 곳에 세워진 도시를 마칸디(Mākandī)라 하며, 쿠삼바(Kusamba) 선인이 머물던 곳에 세워진 도시를 코삼비(Kosambī)라 부르는 것과 같이, 사밧타(Savattha) 선인이 머물던 곳에 세워진 도시이기에 사밧티(Sāvatthī)라 부른다. 우선 문법학자들은 이와 같이 말한다. 그러나 주석가 스승들은 '인간이 수용하고 향유하는 것이라면 무엇이든 여기 다 있다(sabbaṃ ettha atthi)'고 하여 사밧티라고 한다. 또한 상인들이 모였을 때 '무슨 물건이 있소?'라고 물으면 '모두 있소(sabbaṃ atthi)'라고 대답하는 말에서 유래하여 사밧티라고 한다. ‘‘Sabbadā sabbūpakaraṇaṃ, sāvatthiyaṃ samohitaṃ; Tasmā sabbamupādāya, sāvatthīti pavuccati. (ma. ni. aṭṭha. 1.14; khu. pā. aṭṭha. 5.maṅgalasuttavaṇṇanā; udā. aṭṭha. 5; paṭi. ma. 2.1.184); "언제나 모든 도구가 사밧티에 모여 있다. 그러므로 그 모든 것(sabbaṃ)을 취하여 사밧티라 불린다." ‘‘Kosalānaṃ puraṃ rammaṃ, dassaneyyaṃ manoramaṃ; Dasahi saddehi avivittaṃ, annapānasamāyutaṃ. 코살라 사람들의 즐거운 도시는 보기에 아름답고 마음을 즐겁게 하네. 열 가지 소리가 끊이지 않고, 음식과 음료가 가득하네. ‘‘Vuddhiṃ vepullataṃ pattaṃ, iddhaṃ phītaṃ manoramaṃ; Āḷakamandāva devānaṃ, sāvatthipuramuttama’’nti. (ma. ni. aṭṭha. 1.14; khu. pā. aṭṭha. 5.maṅgalasuttavaṇṇanā); 번영과 광대함에 이르렀고, 융성하고 풍요로우며 마음을 즐겁게 하니, 마치 신들의 알라카만다와 같구나, 최상의 사왓티 도시는. Avisesenāti na visesena, vihārabhāvasāmaññenāti attho. Iriyāpathavihāro…pe… vihāresūti iriyāpathavihāro dibbavihāro brahmavihāro ariyavihāroti etesu catūsu vihāresu. Samaṅgiparidīpananti samaṅgibhāvaparidīpanaṃ. Etanti viharatīti etaṃ padaṃ. Tathā hi taṃ ‘‘idhekacco gihisaṃsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī’’tiādīsu (saṃ. ni. 4.241) iriyāpathavihāre āgataṃ, ‘‘yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi [Pg.38]… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’’tiādīsu (dha. sa. 499; vibha. 624) dibbavihāre, ‘‘so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’tiādīsu (dī. ni. 1.556; 3.308; ma. ni. 1.77, 459, 509; 2.309, 315, 451, 471; 3.230, vibha. 642, 643) brahmavihāre, ‘‘so khohaṃ, aggivessana, tassāyeva kathāya pariyosāne tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṃ karomi, samādahāmi, yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’tiādīsu (ma. ni. 1.387) ariyavihāre. '차별 없이(avisesena)'란 특별함이 없이 머무는 상태(vihārabhāva)의 일반적인 의미라는 뜻이다. '위하라(vihara)들 중에'란 위엄 있는 네 가지 머묾, 즉 자세에 의한 머묾(iriyāpathavihāro), 천상의 머묾(dibbavihāro), 범천의 머묾(brahmavihāro), 성스러운 머묾(ariyavihāro) 중에서라는 뜻이다. '구족함을 설명함(samaṅgiparidīpana)'이란 구족된 상태를 설명하는 것이다. '이것'이란 '머문다(viharati)'라는 이 단어를 말한다. 사실 이 단어는 "여기 어떤 자는 재가자와 섞여 기쁨을 함께하고 슬픔을 함께하며 머문다" 등에서는 자세에 의한 머묾으로 나타나고, "비구들이여, 비구가 감각적 욕망을 멀리하고... 초선에 들어 머문다" 등에서는 천상의 머묾으로, "그는 자애가 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머문다" 등에서는 범천의 머묾으로, "악기벳사나여, 나는 그 대화의 끝에 바로 그 이전의 삼매의 표상에 안으로 마음을 확고히 하고 가라앉히며 전일하게 하고 집중하여, 그로써 항상 머문다" 등에서는 성스러운 머묾으로 나타난다. Tattha iriyanaṃ pavattanaṃ iriyā, kāyappayogo. Tassā pavattanūpāyabhāvato ṭhānādi iriyāpatho. Ṭhānasamaṅgī vā hi kāyena kiñci kareyya gamanādīsu aññatarasamaṅgī vā. Atha vā iriyati pavattati etena attabhāvo, kāyakiccaṃ vāti iriyā, tassā pavattiyā upāyabhāvato pathoti iriyāpatho, ṭhānādi eva. So ca atthato gatinivattiādiākārena pavatto catusantatirūpappabandho eva. Viharaṇaṃ, viharati etenāti vā vihāro. Divi bhavo dibbo, tattha bahulappavattiyā brahmapārisajjādidevaloke bhavoti attho. Tattha yo dibbānubhāvo, tadatthāya saṃvattatīti vā dibbo, abhiññābhinīhāravasena mahāgatikattā vā dibbo, dibbo ca so vihāro cāti dibbavihāro, catasso rūpāvacarasamāpattiyo. Arūpasamāpattiyopi ettheva saṅgahaṃ gacchanti. Brahmānaṃ, brahmāno vā vihārā brahmavihārā, catasso appamaññāyo. Ariyo, ariyānaṃ vā vihāro ariyavihāro, cattāri sāmaññaphalāni. So hi ekaṃ iriyāpathabādhanantiādi yadipi bhagavā ekenapi iriyāpathena cirataraṃ kālaṃ attabhāvaṃ pavattetuṃ sakkoti, tathāpi upādinnakasarīrassa ayaṃ sabhāvoti dassetuṃ vuttaṃ. Yasmā vā bhagavā yattha katthaci vasanto veneyyānaṃ dhammaṃ desento nānāsamāpattīhi ca kālaṃ vītināmento vasatīti sattānaṃ attano ca vividhahitasukhaṃ harati upaneti uppādeti, tasmā vividhaṃ haratīti viharatīti evamettha attho veditabbo. 그 중에서 움직이고 진행하는 것이 '이리야(iriyā)', 즉 몸의 작용이다. 그것이 진행되는 방편이 되기에 서 있는 것 등이 '자세(iriyāpatha)'이다. 서 있는 상태를 갖춘 자가 몸으로 무언가를 하거나, 걷는 것 등의 다른 상태를 갖춘 자가 하기 때문이다. 또는 이것에 의해 개체(attabhāva)나 신체적 행위가 움직이고 진행되기에 '이리야'라 하며, 그것의 진행을 위한 방편이기에 '통로(patha)'라 하니, 곧 서 있는 것 등이다. 그것은 의미상 가는 것과 멈추는 것 등의 양상으로 전개되는 네 가지 상속의 물질적 연속(catusantatirūpappabandho)일 뿐이다. 머무는 것, 또는 이것에 의해 머물기에 '머묾(vihāra)'이라 한다. 천상에 존재하는 것이 '천상의(dibba)'이며, 그곳에서 빈번하게 일어나기에 범중천 등의 천상 세계에 존재하는 것이라는 뜻이다. 거기서 천상의 위력을 갖거나, 그것을 위해 작용하기에 '천상의'라 하며, 혹은 신통의 실현으로 인해 큰 경지에 이르기에 '천상의'라 한다. 그것이 천상이면서 머묾이기에 '천상의 머묾(dibbavihāro)'이라 하니, 네 가지 색계 선정이다. 무색계 선정들 또한 여기에 포함된다. 범천들의 머묾, 혹은 범천과 같은 머묾이 '범천의 머묾(brahmavihāro)'이니, 네 가지 무량심이다. 성스러운 자의, 혹은 성스러운 자들의 머묾이 '성스러운 머묾(ariyavihāro)'이니, 네 가지 사문과이다. "그는 하나의 자세에서 오는 고통을..." 등의 구절은 비록 세존께서 하나의 자세로도 아주 오랜 시간 동안 개체를 유지하실 수 있지만, 취착된 몸(업보신)의 본성이 이러함을 보여주기 위해 말씀하신 것이다. 또는 세존께서 어느 곳에 머무시든 제도할 대상에게 법을 설하시고 다양한 선정으로 시간을 보내며 머무시기에, 중생들과 자신에게 다양한 이익과 행복을 가져오고(harati), 인도하고, 생겨나게 하시므로, '다양한 것을 가져온다(vividhaṃ harati)'는 의미에서 '머문다(viharati)'라고 여기에서 그 의미를 이해해야 한다. Jetassa [Pg.39] rājakumārassāti ettha attano paccatthikajanaṃ jinātīti jeto. Sotasaddo viya hi kattusādhano jetasaddo. Atha vā raññā pasenadikosalena attano paccatthikajane jite jātoti jeto. Rañño hi jayaṃ āropetvā kumāro jitavāti jetoti vutto. Maṅgalakāmatāya vā tassa evaṃnāmameva katanti jeto. Maṅgalakāmatāya hi jeyyoti etasmiṃ atthe jetoti vuttaṃ. Vitthāro panātiādinā ‘‘anāthapiṇḍikassa ārāme’’ti ettha sudatto nāma so, gahapati, mātāpitūhi katanāmavasena, sabbakāmasamiddhatāya pana vigatamaccheratāya karuṇādiguṇasamaṅgitāya ca niccakālaṃ anāthānaṃ piṇḍamadāsi. Tena anāthapiṇḍikoti saṅkhaṃ gato. Āramanti ettha pāṇino, visesena vā pabbajitāti ārāmo, tassa pupphaphalādisobhāya nātidūranaccāsannatādipañcavidhasenāsanaṅgasampattiyā ca tato tato āgamma ramanti abhiramanti, anukkaṇṭhitā hutvā nivasantīti attho. Vuttappakārāya vā sampattiyā tattha tattha gatepi attano abbhantaraṃyeva ānetvā rametīti ārāmo. So hi anāthapiṇḍikena gahapatinā jetassa rājakumārassa hatthato aṭṭhārasahiraññakoṭīhi santhārena kiṇitvā aṭṭhārasahiraññakoṭīhi senāsanāni kārāpetvā aṭṭhārasahiraññakoṭīhi vihāramahaṃ niṭṭhāpetvā evaṃ catupaññāsahiraññakoṭipariccāgena buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyātito, tasmā ‘‘anāthapiṇḍikassa ārāmo’’ti vuccatīti imamatthaṃ nidasseti. '제따(Jeta) 왕자의'라는 구절에서, 자신의 적대자들을 이기기에 '제따'라고 한다. '소따(sota)'라는 단어처럼 능동적 형성어이기 때문이다. 혹은 빠세나디 꼬살라 왕이 자신의 적대자들을 이겼을 때 태어났기에 '제따'라고 한다. 왕의 승리를 기리어 왕자가 '승리한 자(jitavā)'라는 의미로 '제따'라 불린 것이다. 또는 길상함을 바라는 마음에서 그에게 그런 이름을 붙여준 것이니 '제따'라 한다. 길상함을 바라는 뜻에서 '승리해야 할 자(jeyya)'라는 의미로 '제따'라고 불린 것이다. '자세한 설명은...' 등으로 시작되는 '아나따삔디까(급고독)의 원림에'라는 구절에서, 그 장자는 부모님이 지어주신 이름으로는 '수닷따(Sudatta)'였으나, 모든 욕구가 충족되고 인색함이 없으며 자비 등의 덕성을 갖추어 항상 의지할 곳 없는 이들(anātha)에게 음식(piṇḍa)을 보시했다. 그로 인해 '아나따삔디까(급고독)'라는 이름으로 알려지게 되었다. '원림(ārāma)'이란 생명들, 특히 출가자들이 즐기는 곳이라는 뜻이다. 꽃과 열매 등의 아름다움과 너무 멀지도 너무 가깝지도 않은 등의 다섯 가지 처소의 구성을 갖추었기에, 여기저기서 와서 즐기고 기뻐하며 지루해하지 않고 머문다는 의미이다. 또는 앞서 말한 구족함으로 인해 다른 곳에 갔더라도 다시 안으로 이끌어 즐겁게 하기에 '원림'이라 한다. 그것은 아나따삔디까 장자가 제따 왕자의 손에서 18억 황금 조각을 바닥에 깔아 매입하고, 18억 황금 조각으로 처소들을 짓고, 18억 황금 조각으로 사원 낙성식을 마쳐, 이처럼 총 54억 황금 조각을 보시하여 부처님을 상수로 하는 비구 승가에 봉헌했기에 '아나따삔디까의 원림'이라 불린다는 사실을 보여준다. Tatthāti ‘‘ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’’ti yaṃ vuttaṃ vākyaṃ, tattha. Siyāti kassaci evaṃ parivitakko siyā, vakkhamānākārena kadāci codeyya vāti attho. Atha tattha viharatīti yadi jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme viharati. Na vattabbanti nānāṭhānabhūtattā sāvatthijetavanānaṃ, ‘‘ekaṃ samaya’’nti ca vuttattāti adhippāyo. Idāni codako tameva attano adhippāyaṃ ‘‘na hi sakkā’’tiādinā vivarati. Itaro sabbametaṃ aviparītaṃ atthaṃ ajānantena tayā vuttanti dassento ‘‘na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabba’’ntiādimāha. Tattha etanti ‘‘sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’’ti etaṃ vacanaṃ. Evanti ‘‘yadi tāva bhagavā’’tiādinā [Pg.40] yaṃ taṃ bhavatā coditaṃ, taṃ atthato evaṃ na kho pana daṭṭhabbaṃ, na ubhayattha apubbaṃ acarimaṃ vihāradassanatthanti attho. Idāni attanā yathādhippetaṃ aviparītamatthaṃ, tassa ca paṭikacceva vuttabhāvaṃ, tena ca appaṭividdhataṃ pakāsento ‘‘nanu avocumha…pe… jetavane’’ti āha. Evampi ‘‘jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme viharati’’cceva vattabbaṃ, na ‘‘sāvatthiya’’nti codanaṃ manasi katvā vuttaṃ – ‘‘gocaragāmanidassanattha’’ntiādi. ‘거기에서(Tattha)’란 ‘한때 세존께서 사왓띠의 제따 숲 아나따삔디까 승원에 머무셨다’라고 설해진 문장에서 ‘그 장소’를 뜻한다. ‘있을지 모른다(Siyā)’는 것은 누군가 이와 같이 사유할 수 있거나, 장차 설해질 방식으로 혹시라도 비난할 수도 있다는 뜻이다. ‘그런데 거기서 머무신다면(Atha tattha viharatīti)’이란 만약 제따 숲의 아나따삔디까 승원에 머무신다면, 사왓띠와 제따 숲은 서로 다른 장소이기 때문에 ‘사왓띠에 머무셨다’라고 말해서는 안 되며, ‘한때’라고 설했기 때문이라는 것이 논박자의 의도이다. 이제 논박자는 자신의 의도를 ‘할 수 없기 때문이다(na hi sakkā)’ 등으로 밝힌다. 다른 쪽(주석가)은 이 모든 것이 진실한 의미를 알지 못하는 당신에 의해 설해진 것임을 보이면서 ‘그것을 그렇게 보아서는 안 된다(na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ)’ 등으로 말한다. 여기서 ‘그것(etaṃ)’이란 ‘사왓띠의 제따 숲 아나따삔디까 승원에 머무셨다’는 말을 가리킨다. ‘그렇게(evaṃ)’란 ‘만약 세존께서’ 등으로 그대에 의해 논박된 것처럼, 그것을 의미상 그렇게 보아서는 안 된다는 것이며, 양쪽 장소에서 앞뒤가 맞지 않게 머무심을 보이기 위한 것이 아니라는 뜻이다. 이제 자신이 의도한 대로의 전도되지 않은 의미와, 그것이 이미 앞에서 설해진 바 있음과 그에 의해 통찰되지 못했음을 밝히며 ‘우리가 말하지 않았는가… 제따 숲에’라고 말한다. 이와 같더라도 ‘제따 숲의 아나따삔디까 승원에 머무셨다’라고만 말해야지 ‘사왓띠’라고 말해서는 안 된다는 비난을 염두에 두고 ‘탁발하는 마을을 나타내기 위해서(gocaragāmanidassanatthaṃ)’ 등이 설해진 것이다. Avassañcettha gocaragāmakittanaṃ kattabbaṃ. Tathā hi taṃ yathā jetavanādikittanaṃ pabbajitānuggahakaraṇādianekappayojanaṃ, evaṃ gocaragāmakittanampi gahaṭṭhānuggahakaraṇādivividhapayojananti dassento ‘‘sāvatthivacanenā’’tiādimāha. Tattha paccayaggahaṇena upasaṅkamapayirupāsanānaṃ okāsadānena dhammadesanāya saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhāpanena yathūpanissayaṃ uparivisesādhigamāvahanena ca gahaṭṭhānuggahakaraṇaṃ, uggahaparipucchānaṃ kammaṭṭhānānuyogassa ca anurūpavasanaṭṭhānapariggahenettha pabbajitānuggahakaraṇaṃ veditabbaṃ. Karuṇāya upagamanaṃ, na lābhādinimittaṃ. Paññāya apagamanaṃ, na virodhādinimittanti upagamanāpagamanānaṃ nirupakkilesataṃ vibhāveti. Dhammikasukhaṃ nāma anavajjasukhaṃ. Devatānaṃ upakārabahulatā janavivittatāya. Pacurajanavivittañhi ṭhānaṃ devā upasaṅkamitabbaṃ maññanti. Tadatthaparinipphādananti lokatthanipphādanaṃ, buddhakiccasampādananti attho. Evamādināti ādi-saddena sāvatthikittanena rūpakāyassa anuggaṇhanaṃ dasseti, jetavanādikittanena dhammakāyassa. Tathā purimena parādhīnakiriyākaraṇaṃ, dutiyena attādhīnakiriyākaraṇaṃ. Purimena vā karuṇākiccaṃ, itarena paññākiccaṃ. Purimena cassa paramāya anukampāya samannāgamaṃ, pacchimena paramāya upekkhāya samannāgamaṃ dīpeti. Bhagavā hi sabbasatte paramāya anukampāya anukampati, na ca tattha sinehadosānupatito paramupekkhakabhāvato. Upekkhako ca na parahitasukhakaraṇe appossukko mahākāruṇikabhāvato. Tassa mahākāruṇikatāya lokanāthatā, upekkhakatāya attanāthatā. 그리고 여기서 탁발하는 마을을 언급함은 반드시 행해져야 한다. 왜냐하면 제따 숲 등을 언급하는 것이 출가자들을 보살피는 등 여러 목적이 있듯이, 탁발하는 마을을 언급하는 것도 재가자들을 보살피는 등의 다양한 목적이 있기 때문이다. 이를 나타내며 ‘사왓띠라는 말로써(sāvatthivacanenā)’ 등을 설했다. 거기서 필수품을 받음으로써, 방문하고 친근히 함으로써, 법을 설함으로써, 귀의처와 계에 안립시킴으로써, 근기에 따라 위로 수승한 성취를 가져오게 함으로써 재가자들을 보살피는 것이며, 배움과 질문, 수행의 정진에 적합한 거처를 선택함으로써 출가자들을 보살피는 것임을 알아야 한다. 대비심으로 다가가는 것이지 이득 등을 목적으로 하지 않는다. 지혜로 물러나는 것이지 반목 등을 원인으로 하지 않음으로써, 나아감과 물러남의 오염원 없음을 상세히 설명한다. ‘법다운 행복’이란 허물없는 행복을 말한다. 사람들이 한적하기 때문에 천신들의 도움이 많다. 많은 사람이 없는 곳을 천신들은 다가가야 할 곳이라 생각하기 때문이다. ‘그 목적의 성취’란 세상의 이익을 성취함, 즉 부처님의 직무를 완수함을 의미한다. ‘이와 같이(Evamādinā)’ 등에서 ‘등’이라는 말로 사왓띠를 언급함으로써 색신(rūpakāya)을 보살피는 것을 나타내고, 제따 숲 등을 언급함으로써 법신(dhammakāya)을 보살피는 것을 나타낸다. 또한 앞의 것으로 타인에게 의존하는 행위를 함을, 뒤의 것으로 자신에게 의존하는 행위를 함을 나타낸다. 또는 앞의 것으로 대비심의 직무를, 뒤의 것으로 지혜의 직무를 나타낸다. 앞의 것으로 세존의 지극한 자애를 갖춤을, 뒤의 것으로 지극한 평온을 갖춤을 밝힌다. 세존께서는 모든 중생을 지극한 자애로 가련히 여기시되, 애착의 허물에 빠지지 않으시니 지극한 평온을 지니셨기 때문이다. 또한 평온을 지니셨으나 타인의 이익과 행복을 만드는 데 소홀하지 않으시니 대비심을 지니셨기 때문이다. 그분은 대비심으로 인해 세상의 구원자(lokanātha)이시고, 평온으로 인해 자기 자신의 주인(attanātha)이시다. Tathā hesa bodhisattabhūto mahākaruṇāya sañcoditamānaso sakalalokahitāya ussukkamāpanno mahābhinīhārato paṭṭhāya [Pg.41] tadatthanipphādanatthaṃ puññañāṇasambhāre sampādento aparimitaṃ kālaṃ anappakaṃ dukkhamanubhosi, upekkhakatāya sammā patitehi dukkhehi na vikampitatā. Mahākāruṇikatāya saṃsārābhimukhatā, upekkhakatāya tato nibbindanā. Tathā upekkhakatāya nibbānābhimukhatā, mahākāruṇikatāya tadadhigamo. Tathā mahākāruṇikatāya paresaṃ ahiṃsāpanaṃ, upekkhakatāya sayaṃ parehi abhāyanaṃ. Mahākāruṇikatāya paraṃ rakkhato attano rakkhaṇaṃ, upekkhakatāya attānaṃ rakkhato paresaṃ rakkhaṇaṃ. Tenassa attahitāya paṭipannādīsu catutthapuggalabhāvo siddho hoti. Tathā mahākāruṇikatāya saccādhiṭṭhānassa ca cāgādhiṭṭhānassa ca pāripūrī, upekkhakatāya upasamādhiṭṭhānassa ca paññādhiṭṭhānassa ca pāripūrī. Evaṃ purisuddhāsayappayogassa mahākāruṇikatāya lokahitatthameva rajjasampadādibhavasampattiyā upagamanaṃ, upekkhakatāya tiṇāyapi amaññamānassa tato apagamanaṃ. Iti suvisuddhaupagamāpagamassa mahākāruṇikatāya lokahitatthameva dānavasena sampattīnaṃ pariccajanā, upekkhakatāya cassa phalassa attano apaccāsīsanā. Evaṃ samudāgamanato paṭṭhāya acchariyabbhutaguṇasamannāgatassa mahākāruṇikatāya paresaṃ hitasukhatthaṃ atidukkarakāritā, upekkhakatāya kāyampi analaṅkāritā. 또한 이분께서는 보살이었을 때 대비심에 의해 마음이 고무되어 온 세상의 이익을 위해 힘쓰셨으니, 위대한 서원으로부터 시작하여 그 목적을 이루기 위해 공덕과 지혜의 자량(sambhāra)을 쌓으며 한량없는 시간 동안 적지 않은 고통을 겪으셨으나, 평온을 지니셨기에 닥쳐온 고통들에 흔들리지 않으셨다. 대비심으로 인해 윤회를 향하셨고, 평온으로 인해 그로부터 염오하셨다. 또한 평온으로 인해 열반을 향하셨고, 대비심으로 인해 그것을 성취하셨다. 또한 대비심으로 인해 타인을 해치지 않게 하셨고, 평온으로 인해 스스로 타인을 두려워하지 않으셨다. 대비심으로 타인을 보호함으로써 자신을 보호하셨고, 평온으로 자신을 보호함으로써 타인을 보호하셨다. 이로써 그분에게는 ‘자신과 타인 모두의 이익을 위해 실천하는 자’인 네 번째 부류의 사람임이 확립된다. 또한 대비심으로 진실의 결단과 버림의 결단을 원만히 하셨고, 평온으로 고요함의 결단과 지혜의 결단을 원만히 하셨다. 이처럼 수승한 의도와 노력은 대비심으로 인해 오직 세상의 이익을 위해서만 왕권의 성취와 존재의 성취 등에 나아가셨고, 평온으로 인해 그것을 풀 한 포기만큼도 여기지 않고 그로부터 물러나셨다. 이와 같이 지극히 청정한 나아감과 물러남은 대비심으로 인해 오직 세상의 이익을 위해서만 보시를 통해 성취한 것들을 버리셨고, 평온으로 인해 그 과보에 대해 스스로 기대하지 않으셨다. 이처럼 도를 닦을 때부터 경이롭고 놀라운 덕성을 갖추셨으니, 대비심으로 인해 타인의 이익과 행복을 위해 행하기 매우 어려운 일을 행하셨고, 평온으로 인해 자신의 몸조차 아끼지 않으셨다. Tathā mahākāruṇikatāya carimattabhāve jiṇṇāturamatadassanena sañjātasaṃvego, upekkhakatāya uḷāresu devabhogasadisesu bhogesu nirapekkho mahābhinikkhamanaṃ nikkhami. Tathā mahākāruṇikatāya ‘‘kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno’’tiādinā (dī. ni. 2.57; saṃ. ni. 2.4, 10) karuṇāmukheneva vipassanārambho, upekkhakatāya buddhabhūtassa satta sattāhāni vivekasukheneva vītināmanaṃ. Mahākāruṇikatāya dhammagambhīrataṃ paccavekkhitvā dhammadesanāya appossukkanaṃ āpajjitvāpi mahābrahmuno ajjhesanāpadesena okāsakaraṇaṃ, upekkhakatāya pañcavaggiyādiveneyyānaṃ ananurūpasamudācārepi anaññathābhāvo. Mahākāruṇikatāya katthaci paṭighātābhāvenassa sabbattha amittasaññābhāvo, upekkhakatāya katthacipi anurodhābhāvena sabbattha sinehasanthavābhāvo. Mahākāruṇikatāya paresaṃ pasādanā, upekkhakatāya [Pg.42] pasannākārehi na vikampanā. Mahākāruṇikatāya dhammānurāgābhāvena tattha ācariyamuṭṭhiabhāvo, upekkhakatāya sāvakānurāgābhāvena parivāraparikammatābhāvo. Mahākāruṇikatāya dhammaṃ desetuṃ parehi saṃsaggamupagacchatopi upekkhakatāya na tattha abhirati. Mahākāruṇikatāya gāmādīnaṃ āsannaṭṭhāne vasatopi upekkhakatāya araññaṭṭhāne eva viharaṇaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘purimenassa paramāya anukampāya samannāgamaṃ dīpetī’’ti. 그와 같이 위대한 자비심(mahākāruṇikatā)으로 인하여 마지막 생애에 늙고 병들고 죽은 자를 봄으로써 염리심(saṃvega)이 생겨났고, 평온함(upekkhakatā)으로 인하여 천상의 즐거움과 같은 고귀한 즐거움들에 미련 없이 위대한 출가를 하셨다. 그와 같이 위대한 자비심으로 인하여 '세상이 참으로 고통에 빠졌구나'라는 등의 자비의 문을 통해서만 위빳사나를 시작하셨고, 평온함으로 인하여 부처가 되신 후 일곱 번의 칠 일(7주)을 오직 적정의 행복(vivekasukha)으로만 보내셨다. 위대한 자비심으로 인하여 법의 심오함을 관찰하고 법을 설하는 데 소극적이 되셨음에도 불구하고 대범천의 간청을 빌미로 기회를 만드셨으며, 평온함으로 인하여 오비구 등 제도해야 할 대상들의 부적절한 행위에도 변함이 없으셨다. 위대한 자비심으로 인하여 어디에도 거부감이 없으셨기에 모든 곳에서 적이라는 인식이 없으셨고, 평온함으로 인하여 어디에도 순응(애착)함이 없으셨기에 모든 곳에서 애정과 친밀함이 없으셨다. 위대한 자비심으로 인하여 다른 이들을 청정하게 신뢰하게 하셨고, 평온함으로 인하여 청정한 신뢰의 모습들에도 흔들리지 않으셨다. 위대한 자비심으로 인하여 법에 대한 탐착이 없으셨기에 그곳에 '스승의 주먹(비밀)'이 없으셨고, 평온함으로 인하여 제자들에 대한 탐착이 없으셨기에 시중을 받으려는 마음이 없으셨다. 위대한 자비심으로 인하여 법을 설하기 위해 다른 이들과 접촉하셨을지라도, 평온함으로 인하여 그곳에서 즐거움을 느끼지 않으셨다. 위대한 자비심으로 인하여 마을 근처에 머무셨을지라도, 평온함으로 인하여 오직 숲속에 머무셨다. 그래서 '이전의 구절로 그분의 지고한 연민의 성취를 나타낸다'라고 설해진 것이다. Tanti tatrāti padaṃ. ‘‘Desakālaparidīpana’’nti ye desakālā idha viharaṇakiriyāvisesanabhāvena vuttā, tesaṃ paridīpananti dassento ‘‘yaṃ samayaṃ…pe… dīpetī’’ti āha. Taṃ-saddo hi vuttassa atthassa paṭiniddeso, tasmā idha kālassa desassa vā paṭiniddeso bhavitumarahati, na aññassa. Ayaṃ tāva tatra-saddassa paṭiniddesabhāve atthavibhāvanā. Yasmā pana īdisesu ṭhānesu tatra-saddo dhammadesanāvisiṭṭhaṃ desakālañca vibhāveti, tasmā vuttaṃ – ‘‘bhāsitabbayutte vā desakāle dīpetī’’ti. Tena tatrāti yatra bhagavā dhammadesanatthaṃ bhikkhū ālapati bhāsati, tādise dese, kāle vāti attho. Na hītiādinā tamevatthaṃ samattheti. Nanu ca yattha ṭhito bhagavā ‘‘akālo kho tāvā’’tiādinā bāhiyassa dhammadesanaṃ paṭikkhipi, tattheva antaravīthiyaṃ ṭhito tassa dhammaṃ desesīti? Saccametaṃ, adesetabbakāle adesanāya idaṃ udāharaṇaṃ. Tenevāha – ‘‘akālo kho tāvā’’ti. 본문의 'tatra'라는 단어가 바로 그것이다. '장소와 시간의 명시'라는 것은 여기서 머무는 행위의 수식어로서 언급된 장소와 시간들을 명시하는 것임을 나타내기 위해 '어느 때에... (중략) ...나타낸다'라고 말씀하신 것이다. 'taṃ'이라는 단어는 언급된 의미를 다시 지시하는 대명사이므로, 여기서 시간이나 장소를 다시 지시하는 것이어야 마땅하며 다른 것을 지시해서는 안 된다. 이것이 우선 'tatra'라는 단어가 재지시(paṭiniddesa)의 역할을 할 때의 의미 분석이다. 그러나 이와 같은 대목에서 'tatra'라는 단어는 법문이 설해지기에 적절한 장소와 시간을 설명하기 때문에, '혹은 법을 설하기에 적당한 장소와 시간을 나타낸다'라고 설해진 것이다. 그러므로 'tatra'는 세존께서 법을 설하기 위해 비구들을 부르고 말씀하신 바로 그러한 장소나 시간을 의미한다. '결코 그렇지 않다'는 등의 구절로 바로 그 의미를 확증한다. 세존께서 머무시며 '아직은 때가 아니다'라는 등으로 바히야에게 법을 설하는 것을 거절하셨던 바로 그 길거리(antaravīthi)에서 그에게 법을 설하지 않으셨는가? 그것은 사실이다. 하지만 이것은 설해서는 안 될 때에 설하지 않은 것에 대한 예시이다. 그래서 '아직은 때가 아니다'라고 말씀하신 것이다. Yaṃ pana tattha vuttaṃ – ‘‘antaragharaṃ paviṭṭhamhā’’ti, tampi tassa akālabhāvasseva pariyāyena dassanatthaṃ vuttaṃ. Tassa hi tadā addhānaparissamena rūpakāye akammaññatā ahosi, balavapītivegena nāmakāye. Tadubhayassa vūpasamaṃ āgamento papañcaparihāratthaṃ bhagavā ‘‘akālo kho’’ti pariyāyena paṭikkhipi. Adesetabbadese adesanāya pana udāharaṇaṃ ‘‘atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi (saṃ. ni. 2.154), vihārapacchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdī’’ti (dī. ni. 1.363) ca evamādikaṃ idha ādisaddena saṅgahitaṃ. ‘‘Atha kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe nesādo idha pāpāni kammāni karitvā’’tiādīsu (ma. ni. 3.251) padapūraṇamatte kho-saddo, ‘‘dukkhaṃ kho agāravo viharati [Pg.43] appatisso’’tiādīsu (a. ni. 4.21) avadhāraṇe, ‘‘kittāvatā nu kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhantī’’tiādīsu (ma. ni. 1.31) ādikālatthe, vākyārambheti attho. Tattha padapūraṇena vacanālaṅkāramattaṃ kataṃ hoti, ādikālatthena vākyassa upaññāsamattaṃ. Avadhāraṇatthena pana niyamadassanaṃ, tasmā āmantesi evāti āmantane niyamo dassito hoti. 거기서 '마을 안으로 들어갔기 때문에'라고 언급된 것 또한 그가 법을 듣기에 적절하지 않은 때임을 방편으로 나타내기 위해 설해진 것이다. 왜냐하면 그때 그는 먼 길을 온 피로 때문에 색신(rūpakāya)이 적절하지 않은 상태였고, 강한 기쁨의 충동 때문에 명신(nāmakāya) 또한 그러했기 때문이다. 그 두 가지가 진정되기를 기다리며 장애(papañca)를 피하기 위해 세존께서는 '지금은 때가 아니다'라고 방편으로 거절하셨다. 설해서는 안 될 장소에서 설하지 않은 예로는 '그때 세존께서는 길에서 벗어나 어떤 나무 아래에 앉으셨다', '사원의 그늘진 곳에 마련된 자리에 앉으셨다' 등과 같은 것이 여기서 '등(ādi)'이라는 단어에 포함된다. '비구들이여, 그 어리석은 자는 이전에 여기서 사냥꾼이었고 여기서 악행을 저질렀다'는 등의 구절에서 'kho'라는 단어는 단순히 문장을 채우는 어조사(padapūraṇa)이고, '존중하지 않고 공경하지 않으며 머무는 것은 참으로(kho) 고통이다' 등의 구절에서는 강조(avadhāraṇa)의 의미이며, '도반들이여, 스승께서 멀리 떠나 머무실 때 제자들은 어느 정도로 원리(viveka)를 배우지 않는가' 등의 구절에서는 초기 시간의 의미, 즉 문장의 시작을 의미한다. 거기서 어조사로는 단지 언어적 수식만 이루어지고, 초기 시간의 의미로는 문장의 도입만이 이루어진다. 그러나 강조의 의미로는 결정적인 보여줌(niyama)이 되므로, '오직 그렇게 부르셨다'라고 부름에서의 한정이 나타나게 된다. Bhagavāti lokagarudīpananti kasmā vuttaṃ, nanu pubbepi bhagavāsaddassa attho vuttoti? Yadipi vutto, taṃ panassa yathāvutte ṭhāne viharaṇakiriyāya kattu visesadassanatthaṃ kataṃ, na āmantanakiriyāya, idha pana āmantanakiriyāya, tasmā tadatthaṃ puna ‘‘bhagavā’’ti pāḷiyaṃ vuttanti tassatthaṃ dassetuṃ ‘‘bhagavāti lokagarudīpana’’nti āha. Tena lokagarubhāvato tadanurūpaṃ paṭipattiṃ patthento attano santikaṃ upagatānaṃ bhikkhūnaṃ ajjhāsayānurūpaṃ dhammaṃ desetuṃ te āmantesīti dasseti. Kathāsavanayuttapuggalavacananti vakkhamānāya cittapariyādānadesanāya savanayoggapuggalavacanaṃ. Catūsupi parisāsu bhikkhū eva edisānaṃ desanānaṃ visesena bhājanabhūtāti sātisayaṃ sāsanasampaṭiggāhakabhāvadassanatthaṃ idha bhikkhuggahaṇanti dassetvā idāni saddatthaṃ dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādimāha. Tattha bhikkhakoti bhikkhūti bhikkhanadhammatāya bhikkhūti attho. Bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti buddhādīhi ajjhupagataṃ bhikkhācariyaṃ, uñchācariyaṃ, ajjhupagatattā anuṭṭhitattā bhikkhu. Yo hi appaṃ vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, so kasigorakkhādijīvikākappanaṃ hitvā liṅgasampaṭicchaneneva bhikkhācariyaṃ ajjhupagatattā bhikkhu, parappaṭibaddhajīvikattā vā vihāramajjhe kājabhattaṃ bhuñjamānopi bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu, piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāya pabbajjāya ussāhajātattā vā bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhūti evamettha attho daṭṭhabbo. Ādinā nayenāti ‘‘chinnabhinnapaṭadharoti bhikkhu, bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu, bhinnattā pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ bhikkhū’’tiādinā (vibha. 510) vibhaṅge āgatanayena. Ñāpaneti avabodhane, paṭivedaneti attho. 세존(Bhagavā)은 세상의 스승임을 밝히는 것이라고 왜 말했는가? 이미 앞에서도 '세존(bhagavā)'이라는 단어의 의미가 언급되지 않았는가? 비록 언급되었을지라도, 그것은 이미 설명된 곳에서 머무는 행위의 주체에 대한 특별한 측면을 보이기 위해 행해진 것이지, 부르는 행위(호칭)를 위한 것이 아니다. 그러나 여기서는 부르는 행위로서의 의미이므로, 그 의미를 위해 다시 '세존이시여'라고 팔리어 본문에서 설해졌고, 그 의미를 보이기 위해 '세존(bhagavā)은 세상의 스승임을 밝히는 것'이라고 하였다. 이를 통해 세상의 스승인 상태로부터 그에 걸맞은 실천을 원하면서 자신에게 다가온 비구들의 성향에 알맞은 법을 설하기 위해 그들을 부르셨음을 나타낸다. '말을 들을 자격이 있는 사람에 대한 호칭'이라는 것은 장차 설해질 마음을 완전히 압도하는 가르침을 듣기에 적합한 사람에 대한 호칭이다. 네 부류의 회중(사부대중) 가운데서도 비구들이야말로 이러한 설법을 받는 특별한 그릇이므로, 가르침을 받아들이는 수용자로서의 뛰어난 상태를 보이기 위해 여기서 비구들을 거론했음을 보이고 나서, 이제 단어의 의미를 보이기 위해 '또한(apicā)' 등을 설하였다. 거기서 '구걸하는 자(bhikkhako)'가 비구(bhikkhū)라는 것은 구걸하는 성질을 가졌기에 비구라는 의미이다. '걸식을 받아들인 자'란 부처님 등이 받아들인 걸식과 줍는 행위(uñchācariya)를 받아들여 실천하고 있기에 비구이다. 참으로 적든 많든 재물의 무리를 버리고 집에서 집 없는 곳으로 출가한 자는, 농사나 축산 등의 생계 수단을 버리고 [수행자의] 표식(가사 등)을 받아들임으로써 걸식을 받아들였기에 비구이다. 또는 타인에게 의존한 생계 때문에 사찰 한가운데서 멜대(kāja)로 운반된 음식을 먹고 있을지라도 걸식을 받아들였기에 비구이다. 또는 탁발 음식에 의지하여 출가에 대한 열의가 생겼기에 걸식을 받아들였기에 비구라고 이와 같이 여기서 그 의미를 보아야 한다. '등의 방식'이란 '기워 누더기가 된 옷을 입은 자가 비구이고, 악하고 불선한 법들을 깨뜨리는 자가 비구이며, 악하고 불선한 법들을 깨뜨렸기에 비구이다' 등(Vibha. 510) 위방가(Vibhaṅga)에 전해지는 방식에 의해서이다. '알림(ñāpana)'이란 일깨움이며, '통달(paṭivedana)'이라는 의미이다. Bhikkhanasīlatāti [Pg.44] bhikkhanena jīvanasīlatā, na kasivāṇijjādinā jīvanasīlatā. Bhikkhanadhammatāti ‘‘uddissa ariyā tiṭṭhantī’’ti (jā. 1.7.59) evaṃ vuttā bhikkhanasabhāvatā, na yācanakohaññasabhāvatā. Bhikkhane sādhukāritāti ‘‘uttiṭṭhe nappamajjeyyā’’ti (dha. pa. 168) vacanaṃ anussaritvā tattha appamajjanā. Atha vā sīlaṃ nāma pakatisabhāvo, idha pana tadadhiṭṭhānaṃ. Dhammoti vataṃ. Sādhukāritāti sakkaccakāritā ādarakiriyā. Hīnādhikajanasevitanti ye bhikkhubhāve ṭhitāpi jātimadādivasena uddhatā unnaḷā, ye ca gihibhāve paresaṃ adhikabhāvampi anupagatattā bhikkhācariyaṃ paramakāruññataṃ maññanti, tesaṃ ubhayesampi yathākkamaṃ ‘‘bhikkhavo’’ti vacanena hīnajanehi daliddehi paramakāruññataṃ pattehi parakulesu bhikkhācariyāya jīvikaṃ kappentehi sevitaṃ vuttiṃ pakāsento uddhatabhāvaniggahaṃ karoti. Adhikajanehi uḷārabhogakhattiyakulādito pabbajitehi buddhādīhi ājīvavisodhanatthaṃ sevitaṃ vuttiṃ pakāsento dīnabhāvaniggahaṃ karotīti yojetabbaṃ. Yasmā ‘‘bhikkhavo’’ti vacanaṃ āmantanabhāvato abhimukhīkaraṇaṃ, pakaraṇato sāmatthiyato ca sussusājananaṃ sakkaccasavanamanasikāraniyojanañca hoti, tasmā tamatthaṃ dassento ‘‘bhikkhavoti iminā’’tiādimāha. Tattha sādhukaṃ savanamanasikāreti sādhukasavane sādhukamanasikāre ca. Kathaṃ pana pavattitā savanādayo sādhukaṃ pavattitā hontīti? ‘‘Addhā imāya sammāpaṭipattiyā sakalasāsanasampatti hatthagatā bhavissatī’’ti ādaragāravayogena kathādīsu aparibhavādinā ca. Vuttañhi ‘‘pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi pañcahi? Kathaṃ na paribhoti, kathitaṃ na paribhoti, na attānaṃ paribhoti, avikkhittacitto dhammaṃ suṇāti ekaggacitto, yoniso ca manasikaroti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammatta’’nti (a. ni. 5.151). Tenevāha – ‘‘sādhukaṃ savanamanasikārāyattā hi sāsanasampattī’’ti. '구걸하는 습성(Bhikkhanasīlatā)'이란 구걸로써 살아가는 습성이며, 농사나 상업 등으로 살아가는 습성이 아니다. '구걸하는 성질(Bhikkhanadhammatā)'이란 '성자들은 목적을 가지고 서 계신다'(Jā. 1.7.59)라고 이와 같이 설해진 구걸하는 본성을 말하며, 간청하거나 속이는 본성이 아니다. '구걸함에 있어서 잘 행함(Bhikkhane sādhukāritā)'이란 '일어나라, 방일하지 마라'(Dhp. 168)는 말씀을 기억하여 거기서 방일하지 않음이다. 혹은 '습성(sīla)'이란 본래의 성질을 말하는데, 여기서는 그것에 대한 결심(adhiṭṭhāna)이다. '법(dhamma)'은 지켜야 할 규범(vata)이다. '잘 행함(sādhukāritā)'은 정성스럽게 행함이며 공경하는 마음으로 하는 행위이다. '낮거나 높은 사람들이 닦는 것'이란 비구의 상태에 머물면서도 가문(종성)에 대한 자만 등으로 거만하고 방자한 자들과, 재가자의 상태에서 타인의 고결한 상태를 따르지 않고 걸식을 지극히 가련한 것으로 여기는 자들, 이들 양쪽 모두에게 각각 '비구들이여'라는 말로써, 지극히 가련한 상태에 이른 가난하고 낮은 사람들이 남의 집에서 걸식하며 생계를 이어가는 방식으로 닦는 것임을 밝힘으로써 거만한 마음을 굴복시킨다. 또한 거룩한 재물을 가진 왕족 등의 가문에서 출가한 고귀한 이들이 부처님 등과 같이 생계를 청정하게 하기 위해 닦는 방식임을 밝힘으로써 비굴한 마음을 굴복시키는 것이라고 연결해야 한다. '비구들이여'라는 말은 부르는 형태이기에 [청중을] 마주하게 하는 것이며, 문맥과 맥락의 힘에 의해 듣고자 하는 마음을 일으키고 정성스럽게 듣고 주의를 기울이게 하는 것이 되므로, 그 의미를 보이기 위해 '비구들이여라는 이 말로써' 등을 설하였다. 거기서 '정성스럽게 듣고 주의를 기울임'이란 정성스러운 경청과 정성스러운 주의 집중을 말한다. 어떻게 행해진 경청 등이 정성스럽게 행해진 것이 되는가? '참으로 이러한 바른 실천에 의해 모든 가르침의 성취가 손안에 들어올 것이다'라고 공경과 존중의 마음을 가짐으로써 설법 등에 대해 가벼이 여기지 않는 것 등에 의해서이다. 원래 설해지기를, '비구들이여, 다섯 가지 법을 갖추고 유익한 가르침을 듣는 자는 유익한 법들에 있어서 결정적인 바른 상태(niyāma)에 들어갈 수 있다. 어떤 다섯 가지인가? 설법을 비방하지 않고, 설해진 내용을 비방하지 않으며, 자기 자신을 비방하지 않고, 흩어지지 않은 마음으로 일념이 되어 법을 들으며, 이치에 맞게 주의를 기울인다(yoniso manasikaroti). 비구들이여, 이러한 다섯 가지 법을 갖추고 유익한 가르침을 듣는 자는 유익한 법들에 있어서 결정적인 바른 상태에 들어갈 수 있다'(A.ni. 5.151)라고 하였다. 그래서 '정성스러운 경청과 주의 집중에 가르침의 성취가 달려 있기 때문이다'라고 말한 것이다. Pubbe sabbaparisāsādhāraṇattepi bhagavato dhammadesanāya ‘‘jeṭṭhaseṭṭhā’’tiādinā bhikkhūnaṃ eva āmantane kāraṇaṃ dassetvā idāni bhikkhū [Pg.45] āmantetvāva dhammadesanāya payojanaṃ dassetuṃ ‘‘kimatthaṃ pana bhagavā’’ti codanaṃ samuṭṭhāpeti. Tattha aññaṃ cintentāti aññavihitā. Vikkhittacittāti asamāhitacittā. Dhammaṃ paccavekkhantāti hiyyo tato paraṃ divasesu vā sutadhammaṃ pati pati manasā avekkhantā. Bhikkhū āmantetvā dhamme desiyamāne ādito paṭṭhāya desanaṃ sallakkhetuṃ sakkontīti imamatthaṃ byatirekamukhena dassetuṃ ‘‘te anāmantetvā’’tiādi vuttaṃ. 앞서 세존의 법문이 모든 회중(사부대중)에게 공통됨에도 불구하고 '연장자이며 수승한 자'라는 등의 이유로 비구들만을 부르신 까닭을 보였고, 이제 비구들을 부르고 나서 법을 설하시는 목적을 보이기 위해 '그런데 세존께서는 왜'라는 질문을 제기한다. 거기서 '다른 것을 생각하는 자들'이란 딴청을 피우는 자들이다. '산란한 마음을 가진 자들'이란 집중되지 못한 마음을 가진 자들이다. '법을 반조하는 자들'이란 어제나 그 이후의 날들에 들었던 법에 대해 거듭거듭 마음으로 반조하고 있는 자들이다. 비구들을 불러서 법이 설해질 때 처음부터 설법을 잘 파악할 수 있다는 이 의미를 반대되는 측면을 통해 보이기 위해 '그들을 부르지 않고서' 등이 설해졌다. Bhikkhavoti cettha sandhivasena i-kāralopo daṭṭhabbo. Bhikkhavo itīti ayaṃ iti-saddo hetuparisamāpanādiatthapadatthavipariyāyapakārāvadhāraṇanidassanādianekatthappabhedo. Tathā hesa ‘‘ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.79) hetvatthe dissati. ‘‘Tasmātiha me, bhikkhave, dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā. Kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā’’tiādīsu (ma. ni. 1.19) parisamāpane. ‘‘Iti vā iti evarūpā naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato’’tiādīsu (dī. ni. 1.13) ādiatthe. ‘‘Māgaṇḍiyoti tassa brāhmaṇassa saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanamabhilāpo’’tiādīsu (mahāni. 73, 75) padatthavipariyāye. ‘‘Iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito, saupaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito, saupasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito’’tiādīsu (ma. ni. 3.124) pakāre. ‘‘Atthi idappaccayā jarāmaraṇanti puṭṭhena satā, ‘ānanda, atthī’tissa vacanīyaṃ. ‘Kiṃ paccayā jarāmaraṇa’nti iti ce vadeyya. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ iccassa vacanīya’’ntiādīsu (dī. ni. 2.96) avadhāraṇe. ‘‘Atthīti kho, kaccāna, ayameko anto, natthīti kho, kaccāna, ayaṃ dutiyo anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; saṃ. ni. 3.90) nidassane. Idhāpi nidassane eva daṭṭhabbo. Bhikkhavoti hi āmantanākāro. Tamesa iti-saddo nidasseti ‘‘bhikkhavoti āmantesī’’ti. Iminā nayena ‘‘bhaddante’’tiādīsupi yathārahaṃ iti-saddassa attho veditabbo. Pubbe ‘‘bhagavā āmantesī’’ti vuttattā ‘‘bhagavato paccassosu’’nti [Pg.46] idha ‘‘bhagavato’’ti sāmivacanaṃ āmantanameva sambandhiantaraṃ apekkhatīti iminā adhippāyena ‘‘bhagavato āmantanaṃ paṭiassosu’’nti vuttaṃ. ‘‘Bhagavato’’ti pana idaṃ paṭissavasambandhena sampadānavacanaṃ yathā ‘‘devadattāya paṭissuṇotī’’ti. Yaṃ nidānaṃ bhāsitanti sambandho. Imassa suttassa sukhāvagāhaṇatthanti kamalakuvalayujjalavimalasādurasasalilāya pokkharaṇiyā sukhāvataraṇatthaṃ nimmalasilātalaracanāvilāsasobhitaratanasopānaṃ vippakiṇṇamuttātalasadisavālukācuṇṇapaṇḍarabhūmibhāgaṃ titthaṃ viya suvibhattabhittivicitravedikāparikkhittassa nakkhattapathaṃ phusitukāmatāya viya paṭivijambhitasamussayassa pāsādavarassa sukhārohanatthaṃ dantamayasaṇhamuduphalakañcanalatāvinaddhamaṇigaṇappabhāsamudayujjalasobhaṃ sopānaṃ viya suvaṇṇavalayanūpurādisaṅghaṭṭanasaddasammissitassa kathitahasitamadhurassaragehajanavijambhitavicaritassa uḷāraissariyavibhavasobhitassa mahāgharassa sukhappavesanatthaṃ suvaṇṇarajatamaṇimuttāpavāḷādijutivissaravijjotitasuppatiṭṭhitavisāladvārabāhaṃ mahādvāraṃ viya ca atthabyañjanasampannassa buddhānaṃ desanāñāṇagambhīrabhāvasaṃsūcakassa imassa suttassa sukhāvagāhatthaṃ. 여기서 '비구들이여(Bhikkhavo)'라는 말은 연성(sandhi)에 의하여 'i' 모음이 생략된 것으로 보아야 한다. '비구들이여(Bhikkhavo)' 뒤의 'iti'라는 단어는 원인(hetu), 결론(parisamāpana), 등등(ādi), 단어의 의미(padattha), 반대(vipariyāya), 방식(pakāra), 한정(avadhāraṇa), 예시(nidassana) 등 여러 가지 의미의 구분이 있다. 실제로 이것(iti)은 '비구들이여, 부서지기 때문에(ruppatīti) 물질(rūpa)이라 불린다' 등의 대목(상윳타 니까야 3.79)에서 원인의 의미로 나타난다. '비구들이여, 그러므로 그대들은 나의 법의 상속자가 되고 재물의 상속자가 되지 말라. 나는 그대들에 대해 연민이 있다. 어떻게 하면 나의 제자들이 재물의 상속자가 아니라 법의 상속자가 되겠는가' 등의 대목(맛지마 니까야 1.19)에서는 결론의 의미로 쓰였다. '이러저러한(iti vā iti) 무용, 노래, 연주, 구경거리를 멀리하고' 등의 대목(디가 니까야 1.13)에서는 '등등(ādi)'의 의미로 쓰였다. '마간디야(Māgaṇḍiyo)란 그 바라문의 명칭, 칭호, 시설, 관용, 이름, 명명, 명칭, 어원, 표현, 어구이다' 등의 대목(마하니데사 73, 75)에서는 단어 의미의 환언(padatthavipariyāya)으로 쓰였다. '비구들이여, 이와 같이(iti) 어리석은 자는 두려움이 있고 현명한 자는 두려움이 없으며, 어리석은 자는 재난이 있고 현명한 자는 재난이 없으며, 어리석은 자는 불행이 있고 현명한 자는 불행이 없다' 등의 대목(맛지마 니까야 3.124)에서는 방식(pakāra)의 의미로 쓰였다. '이것을 조건으로 늙음과 죽음이 있는가?라고 질문을 받았을 때, 아난다여, 있습니다라고 답해야 한다. 무엇을 조건으로 늙음과 죽음이 있는가?라고(iti) 말한다면, 태어남을 조건으로 늙음과 죽음이 있다라고 답해야 한다' 등의 대목(디가 니까야 2.96)에서는 한정(avadhāraṇa)의 의미로 쓰였다. '깟짜나여, 있다(atthīti)는 것이 하나의 극단이고, 없다(natthīti)는 것이 두 번째 극단이다' 등의 대목(상윳타 니까야 2.15; 3.90)에서는 예시(nidassana)의 의미로 쓰였다. 여기서도 예시의 의미로 보아야 한다. 왜냐하면 '비구들이여(Bhikkhavo)'는 부르는 형태(호칭)이기 때문이다. 이 'iti'라는 단어는 '비구들이여라고(iti) 부르셨다'라고 예시한다. 이런 방식으로 '대덕이시여(bhaddante)' 등에서도 적절하게 'iti'의 의미를 알아야 한다. 앞에서 '세존께서 부르셨다'라고 말했기 때문에, '세존께 응답했다'는 대목에서 '세존의(bhagavato)'라는 소유격은 부름이라는 다른 관계를 필요로 한다는 취지에서 '세존의 부름에 응답했다'라고 설명된 것이다. 그러나 'bhagavato'는 응답과의 관계에서 '데와닷따에게 응답하다'와 같이 여격의 의미로 쓰인 것이다. '어떤 인연(nidāna)이 설해졌는가'라는 것이 문맥의 연결이다. 이 경을 쉽게 파악하기 위해서라는 뜻인데, 이는 연꽃과 수련이 빛나고 맑고 달콤한 물이 있는 연못에 쉽게 내려가기 위해 깨끗한 바위판으로 잘 만들어진 보석 계단이 있고, 흩어진 진주 같은 모래 가루로 하얀 지면을 이룬 나루터와 같고, 잘 분할된 벽과 화려한 난간으로 둘러싸여 별들의 길에 닿으려는 듯 솟아오른 훌륭한 궁전에 쉽게 오르기 위해 상아로 만든 매끄럽고 부드러운 발판과 금빛 덩굴로 엮인 보석들의 광채가 빛나는 계단과 같으며, 금팔찌와 발찌 등의 부딪치는 소리가 섞인 웃음과 달콤한 목소리의 집안사람들이 북적이며 거니는 거대한 부와 권세로 빛나는 큰 저택에 쉽게 들어가기 위해 금과 은, 보석, 진주, 산호 등의 빛이 쏟아져 잘 세워진 넓은 문기둥이 있는 큰 대문과 같은 것이다. 의미와 어구가 구족하고 부처님들의 설법과 지혜의 깊음을 나타내는 이 경을 쉽게 파악하기 위해서이다. Etthāha – ‘‘kimatthaṃ pana dhammavinayasaṅgahe kayiramāne nidānavacanaṃ, nanu bhagavatā bhāsitavacanasseva saṅgaho kātabbo’’ti? Vuccate, desanāya ṭhitiasammosasaddheyyabhāvasampādanatthaṃ. Kāladesadesakanimittaparisāpadesehi upanibandhitvā ṭhapitā hi desanā ciraṭṭhitikā hoti asammosadhammā saddheyyā ca. Desakālakattuhetunimittehi upanibaddho viya vohāravinicchayo. Teneva ca āyasmatā mahākassapena ‘‘cittapariyādānasuttaṃ, āvuso ānanda, kattha bhāsita’’ntiādinā desādipucchāsu katāsu tāsaṃ vissajjanaṃ karontena dhammabhaṇḍāgārikena ‘‘evaṃ me suta’’ntiādinā imassa suttassa nidānaṃ bhāsitaṃ. Apica satthusampattippakāsanatthaṃ nidānavacanaṃ. Tathāgatassa hi bhagavato pubbacaraṇānumānāgamatakkābhāvato sammāsambuddhabhāvasiddhi. Na hi sammāsambussa pubbacaraṇādīhi attho atthi sabbattha appaṭihatañāṇacāratāya ekappamāṇattā ca ñeyyadhammesu. Tathā ācariyamuṭṭhidhammamacchariyasāsanasāvakānānurāgābhāvato khīṇāsavabhāvasiddhi. Na hi sabbaso khīṇāsavassa te sambhavantīti suvisuddhassa parānuggahappavatti. Evaṃ [Pg.47] desakasaṃkilesabhūtānaṃ diṭṭhisīlasampadādūsakānaṃ avijjātaṇhānaṃ accantābhāvasaṃsūcakehi ñāṇappahānasampadābhibyañjanakehi ca sambuddhavisuddhabhāvehi purimavesārajjadvayasiddhi, tato ca antarāyikaniyyānikadhammesu sammohābhāvasiddhito pacchimavesārajjadvayasiddhīti bhagavato catuvesārajjasamannāgamo attahitaparahitappaṭipatti ca nidānavacanena pakāsitā hoti. Tattha tattha sampattaparisāya ajjhāsayānurūpaṃ ṭhānuppattikappaṭibhānena dhammadesanādīpanato, idha pana rūpagarukānaṃ puggalānaṃ ajjhāsayānurūpaṃ ṭhānuppattikappaṭibhānena dhammadesanādīpanatoti yojetabbaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘satthusampattippakāsanatthaṃ nidānavacana’’nti. 여기서 다음과 같은 질문이 있을 수 있다. '법과 율을 결집할 때 왜 인연(nidāna)을 설하는가? 세존께서 설하신 말씀만 결집해야 하지 않는가?' 이에 대해 답한다면, 설법의 안착과 혼란 없음, 그리고 신뢰성을 성취하기 위해서이다. 시간, 장소, 설법자, 원인, 대중, 지명 등으로 묶여 확립된 설법은 오래 지속되고 혼란되지 않으며 신뢰할 수 있기 때문이다. 이는 마치 장소, 시간, 행위자, 원인, 조건으로 묶인 세속의 판결과 같다. 바로 그렇기 때문에 존자 마하깟사빠가 '도반 아난다여, 짓따빠리야다나 경(Cittapariyādāna-sutta)은 어디서 설해졌는가?' 등으로 장소 등에 대해 질문했을 때, 법의 창고지기인 존자 아난다가 대답하면서 '이와 같이 나는 들었다' 등으로 이 경의 인연을 설한 것이다. 또한 스승의 성취를 드러내기 위해 인연을 설한다. 세존이신 여래께서는 이전의 행적이나 추론, 전승, 사유에 의지함이 없으므로 정등각자이심이 증명된다. 정등각자에게는 이전의 행적 등이 필요 없으니, 모든 대상에 걸림 없는 지혜의 작용이 있고 알아야 할 법들에 대해 유일한 표준이시기 때문이다. 또한 스승의 비밀(가르침을 숨김)이나 법에 대한 인색함, 가르침이나 제자들에 대한 편애가 없으므로 번뇌가 다한 분(아라한)임이 증명된다. 번뇌를 완전히 다한 분에게는 그런 것들이 존재할 수 없으므로, 지극히 청정한 분으로서 타인을 돕는 활동을 하시는 것이다. 이와 같이 설법자의 오염원이 되며 견해와 계행의 성취를 파괴하는 무지와 갈애가 완전히 없음을 나타내고, 지혜와 버림의 성취를 드러내는 정등각의 청정함에 의해 앞의 두 가지 두려움 없음(사무소외)이 성취된다. 그리고 장애가 되는 법들과 해탈로 인도하는 법들에 대해 미혹이 없음이 증명됨으로써 뒤의 두 가지 두려움 없음이 성취되니, 세존의 네 가지 두려움 없음의 구족과 자익(自利)과 타익(他利)의 실천이 인연의 말씀에 의해 밝혀진 것이다. 여기저기서 모여든 대중의 성향에 맞춰 즉각적인 변재로 법을 설하심을 밝히는 것인데, 여기서는 특히 형상을 중시하는 사람들의 성향에 맞춰 즉각적인 변재로 법을 설하심을 밝히는 것으로 연결해야 한다. 그래서 '스승의 성취를 드러내기 위해 인연을 설한다'라고 하였다. Tathā sāsanasampattippakāsanatthaṃ nidānavacanaṃ. Ñāṇakaruṇāpariggahitasabbakiriyassa hi bhagavato natthi niratthakā paṭipatti, attahitatthā vā. Tasmā paresaṃ eva atthāya pavattasabbakiriyassa sammāsambuddhassa sakalampi kāyavacīmanokammaṃ yathāpavattaṃ vuccamānaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ sattānaṃ anusāsanaṭṭhena sāsanaṃ, na kapparacanā. Tayidaṃ satthucaritaṃ kāladesadesakaparisāpadesehi saddhiṃ tattha tattha nidānavacanehi yathārahaṃ pakāsīyati. ‘‘Idha pana rūpagarukānaṃ puggalāna’’ntiādi sabbaṃ purimasadisameva. Tena vuttaṃ – ‘‘sāsanasampattippakāsanatthaṃ nidānavacana’’nti. Apica satthuno pamāṇabhāvappakāsanena vacanena sāsanassa pamāṇabhāvadassanatthaṃ nidānavacanaṃ, tañca desakappamāṇabhāvadassanaṃ heṭṭhā vuttanayānusārena ‘‘bhagavā’’ti ca iminā padena vibhāvitanti veditabbaṃ. Bhagavāti hi tathāgatassa rāgadosamohādisabbakilesamaladuccaritadosappahānadīpanena vacanena anaññasādhāraṇasuparisuddhañāṇakaruṇādiguṇavisesayogaparidīpanena tato eva sabbasattuttamabhāvadīpanena ayamattho sabbathā pakāsito hotīti. Idamettha nidānavacanappayojanassa mukhamattanidassanaṃ. 그와 같이 가르침(sāsana)의 성취를 드러내기 위한 서언(nidānavacana)이다. 지혜와 자비로 섭수된 모든 행위를 하시는 세존께는 무의미한 실천이나 오직 자신만을 위한 실천이란 없기 때문이다. 그러므로 오직 타인의 이익을 위해 모든 행위를 하시는 정등각자의 몸과 말과 마음의 업 전체는 그것이 일어난 대로 설해질 때, 금생과 내생과 궁극적 경지에 따라 중생들을 적절히 훈계(anusāsana)한다는 의미에서 가르침(sāsana)이지, 지어낸 허구(kapparacanā)가 아니다. 이 스승의 행적은 시간, 장소, 설법자, 청중의 지시와 함께 도처에서 서언들을 통해 적절하게 드러난다. “여기서는 형색을 중시하는 사람들에게” 등의 내용은 모두 이전과 같다. 그러므로 “가르침의 성취를 드러내기 위한 서언”이라고 말한다. 또한 스승의 권위(pamāṇabhāva)를 드러내는 말을 통해 가르침의 권위를 보여주기 위한 것이 서언이며, 그 설법자의 권위를 보여주는 것은 앞서 말한 방식에 따라 ‘세존(bhagavā)’이라는 단어로 밝혀졌음을 알아야 한다. ‘세존’이라는 말은 여래의 탐욕, 성냄, 어리석음 등 모든 번뇌의 때와 악행의 허물을 버렸음을 밝히고, 다른 이와 공유되지 않는 매우 청정한 지혜와 자비 등의 특별한 덕성을 갖추었음을 밝히며, 그로 인해 모든 중생 가운데 가장 뛰어나다는 의미를 온갖 측면에서 드러내기 때문이다. 이것이 여기서 서언의 목적을 개괄적으로 보여주는 것이다. Nikkhittassāti desitassa. Desanā hi desetabbassa sīlādiatthassa veneyyasantānesu nikkhipanato ‘‘nikkhepo’’ti vuccati. Suttanikkhepaṃ vicāretvāva vuccamānā pākaṭā hotīti sāmaññato bhagavato desanāya samuṭṭhānassa vibhāgaṃ dassetvā ‘‘etthāyaṃ desanā evaṃsamuṭṭhānā’’ti desanāya samuṭṭhāne dassite suttassa sammadeva nidānaparijānanena vaṇṇanāya suviññeyyattā vuttaṃ. Tattha yathā [Pg.48] anekasataanekasahassabhedānipi suttantāni saṃkilesabhāgiyādipaṭṭhānanayavasena soḷasavidhataṃ nātivattanti, evaṃ attajjhāsayādisuttanikkhepavasena catubbidhabhāvanti āha – ‘‘cattāro hi suttanikkhepā’’ti. Ettha ca yathā attajjhāsayassa aṭṭhuppattiyā ca parajjhāsayapucchāhi saddhiṃ saṃsaggabhedo sambhavati ‘‘attajjhāsayo ca parajjhāsayo ca, attajjhāsayo ca pucchāvasiko ca, aṭṭhuppattiko ca parajjhāsayo ca, aṭṭhuppattiko ca pucchāvasiko cā’’ti ajjhāsayapucchānusandhisabbhāvato, evaṃ yadipi aṭṭhuppattiyā attajjhāsayenapi saṃsaggabhedo sambhavati, attajjhāsayādīhi pana purato ṭhitehi aṭṭhuppattiyā saṃsaggo natthīti na idha niravaseso vitthāranayo sambhavatīti ‘‘cattāro suttanikkhepā’’ti vuttaṃ. Tadantogadhattā vā sesanikkhepānaṃ mūlanikkhepavasena cattārova dassitā. Yathādassanañhettha ayaṃ saṃsaggabhedo gahetabboti. ‘설해진 것(nikkhittassa)’이란 설법된 것을 의미한다. 설법은 설해져야 할 계(sīla) 등의 의미를 교화될 대상의 상속에 내려놓는(nikkhipana) 것이기에 ‘배치(nikkhepa)’라고 불린다. 경의 배치를 고찰한 뒤에 설해지는 것이 명확해지므로, 일반적으로 세존의 설법이 일어난 원인(samuṭṭhāna)의 구분을 보여준 뒤, “여기서 이 설법은 이와 같이 일어났다”라고 설법의 원인이 제시될 때, 경의 인연(nidāna)을 올바르게 이해함으로써 그 설명이 쉽게 이해될 수 있도록 하기 위해 이 말이 언급되었다. 거기서 수백 수천 가지로 나뉘는 경들이 오염의 부분에 속하는 것 등의 설정 방식에 따라 16가지 종류를 벗어나지 않듯이, 자신의 의도 등에 따른 경의 배치 방식에 따라 네 가지 종류가 된다고 하여 “네 가지 경의 배치가 있다”라고 하였다. 여기서 자신의 의도나 사정의 발생(aṭṭhuppatti)이 타인의 의도나 질문과 결합되는 차이가 발생할 수 있다. 즉 “자신의 의도와 타인의 의도”, “자신의 의도와 질문에 따른 것”, “사정의 발생과 타인의 의도”, “사정의 발생과 질문에 따른 것” 등으로 의도와 질문의 연관성이 존재하기 때문이다. 이와 같이 사정의 발생이 자신의 의도와도 결합되는 차이가 발생할 수 있지만, 자신의 의도 등이 먼저 앞서 있으면 사정의 발생과의 결합은 없으므로, 여기서 빠짐없이 상세한 분류가 생기는 것은 아니기에 “네 가지 경의 배치”라고 말한 것이다. 혹은 나머지 배치들이 이 네 가지에 포함되기에 근본적인 배치로서 네 가지만을 제시한 것이다. 여기서 보는 바와 같이 이 결합의 차이를 이해해야 한다. Tatrāyaṃ vacanattho – nikkhipīyatīti nikkhepo, suttaṃ eva nikkhepo suttanikkhepo. Atha vā nikkhipanaṃ nikkhepo, suttassa nikkhepo suttanikkhepo, suttadesanāti attho. Attano ajjhāsayo attajjhāsayo, so assa atthi kāraṇabhūtoti attajjhāsayo. Attano ajjhāsayo etassāti vā attajjhāsayo. Parajjhāsayepi eseva nayo. Pucchāya vaso pucchāvaso, so etassa atthīti pucchāvasiko. Suttadesanāvatthubhūtassa atthassa uppatti atthuppatti, atthuppattiyeva aṭṭhuppatti ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā. Sā etassa atthīti aṭṭhuppattiko. Atha vā nikkhipīyati suttaṃ etenāti suttanikkhepo, attajjhāsayādi eva. Etasmiṃ atthavikappe attano ajjhāsayo attajjhāsayo. Paresaṃ ajjhāsayo parajjhāsayo. Pucchīyatīti pucchā, pucchitabbo attho. Pucchāvasena pavattaṃ dhammappaṭiggāhakānaṃ vacanaṃ pucchāvasikaṃ, tadeva nikkhepasaddāpekkhāya pulliṅgavasena vuttaṃ – ‘‘pucchāvasiko’’ti. Tathā aṭṭhuppatti eva aṭṭhuppattikoti evamettha attho veditabbo. 여기서 단어의 뜻은 이러하다. 배치된다고 해서 ‘배치(nikkhepo)’이며, 경 자체가 배치인 것이 ‘경의 배치(suttanikkhepo)’이다. 또는 배치하는 행위가 ‘배치’이며, 경을 배치하는 것이 ‘경의 배치’이니, ‘경의 설법’이라는 뜻이다. 자신의 의도가 ‘자신의 의도(attajjhāsayo)’이며, 그것이 그 설법의 원인이 된 것이 ‘자신의 의도에 의한 것’이다. 또는 자신의 의도가 이것에 있다고 해서 ‘자신의 의도에 의한 것’이다. 타인의 의도에 대해서도 이와 같은 방식이다. 질문의 힘이 ‘질문의 힘(pucchāvaso)’이며, 그것이 이것에 있다고 해서 ‘질문에 따른 것(pucchāvasiko)’이다. 경 설법의 토대가 되는 의미의 발생이 ‘의미의 발생(atthuppatti)’이며, ttha를 ṭṭha로 바꾸어 ‘사정의 발생(aṭṭhuppatti)’이라 한다. 그것이 이것에 있다고 해서 ‘사정의 발생에 따른 것(aṭṭhuppattiko)’이다. 또는 그것에 의해 경이 배치된다고 하여 ‘경의 배치’라 하니, 곧 자신의 의도 등이다. 이 해석의 경우 자신의 의도가 ‘자신의 의도’이다. 타인의 의도가 ‘타인의 의도’이다. 질문되는 것이 ‘질문(pucchā)’이니, 질문되어야 할 의미이다. 질문의 힘에 의해 진행된 법을 받아들이는 자들의 말이 ‘질문에 따른 것(pucchāvasikaṃ)’이며, 그것은 ‘배치’라는 단어에 대응하여 남성 명사로 ‘질문에 따른 것(pucchāvasiko)’이라고 하였다. 마찬가지로 사정의 발생 자체가 ‘사정의 발생에 따른 것(aṭṭhuppattiko)’이다. 이와 같이 여기서 그 의미를 이해해야 한다. Apicettha paresaṃ indriyaparipākādikāraṇanirapekkhattā attajjhāsayassa visuṃ suttanikkhepabhāvo yutto kevalaṃ attano ajjhāsayeneva dhammatantiṭṭhapanatthaṃ pavattitadesanattā. Parajjhāsayapucchāvasikānaṃ pana paresaṃ ajjhāsayapucchānaṃ desanāpavattihetubhūtānaṃ uppattiyaṃ pavattitānaṃ [Pg.49] kathamaṭṭhuppattiyā anavarodho, pucchāvasikaaṭṭhuppattikānaṃ vā parajjhāsayānurodhena pavattitānaṃ kathaṃ parajjhāsaye anavarodhoti? Na codetabbametaṃ. Paresañhi abhinīhāraparipucchādivinimuttasseva suttadesanākāraṇuppādassa aṭṭhuppattibhāvena gahitattā parajjhāsayapucchāvasikānaṃ visuṃ gahaṇaṃ. Tathā hi brahmajāladhammadāyādasuttādīnaṃ vaṇṇāvaṇṇaāmisuppādādidesanānimittaṃ ‘‘aṭṭhuppattī’’ti vuccati. Paresaṃ pucchaṃ vinā ajjhāsayaṃ eva nimittaṃ katvā desito parajjhāsayo, pucchāvasena desito pucchāvasikoti pākaṭoyamatthoti. Attano ajjhāsayeneva kathesīti dhammatantiṭṭhapanatthaṃ kathesi. Vimuttiparipācanīyā dhammā saddhindriyādayo. Ajjhāsayanti adhimuttiṃ. Khantinti diṭṭhinijjhānakkhantiṃ. Mananti paññatticittaṃ. Abhinīhāranti paṇidhānaṃ. Bujjhanabhāvanti bujjhanasabhāvaṃ, paṭivijjhanākāraṃ vā. Rūpagarukānanti pañcasu ārammaṇesu rūpārammaṇagarukā rūpagarukā. Cittena rūpaninnā rūpapoṇā rūpapabbhārā rūpadassanappasutā rūpena ākaḍḍhitahadayā, tesaṃ rūpagarukānaṃ. 또한 여기서 타인의 감관의 성숙(indriyaparipāka) 등의 원인과 무관하기에, 단지 자신의 의도만으로 법의 전통을 세우기 위해 행해진 설법이라는 점에서 ‘자신의 의도’를 별도의 경의 배치로 삼는 것이 타당하다. 그런데 타인의 의도나 질문이 설법 발생의 원인이 되어 일어난 ‘타인의 의도’와 ‘질문에 따른 것’이 어째서 ‘사정의 발생’에 포함되지 않는가? 또는 ‘질문에 따른 것’과 ‘사정의 발생’이 타인의 의도에 맞추어 행해졌는데 어째서 ‘타인의 의도’에 포함되지 않는가? 그렇게 따져 물어서는 안 된다. 타인의 간청(abhinīhāra)이나 질문 등에서 벗어난 경 설법의 원인이 생긴 것만을 ‘사정의 발생’으로 간주했기 때문에, ‘타인의 의도’와 ‘질문에 따른 것’을 별도로 취급한 것이다. 과연 범망경이나 법상속경 등에서 칭송과 비난, 공양물의 발생 등이 설법의 계기가 된 것을 ‘사정의 발생’이라 부른다. 타인의 질문 없이 의도만을 계기로 설해진 것이 ‘타인의 의도’, 질문에 따라 설해진 것이 ‘질문에 따른 것’임은 이 의미로 명확하다. “자신의 의도만으로 설하셨다” 함은 법의 전통을 세우기 위해 설하셨다는 뜻이다. 해탈을 성숙시키는 법들은 믿음의 기능 등이다. ‘의도(ajjhāsaya)’는 확신을, ‘인연(khanti)’은 견해를 숙고하여 받아들임을, ‘마음(mana)’은 명칭에 따른 마음을, ‘서원(abhinīhāra)’은 염원을 의미한다. ‘깨닫는 성품(bujjhanabhāva)’은 깨닫는 본성 혹은 통찰하는 방식을 말한다. ‘형색을 중시하는 사람들(rūpagarukānaṃ)’이란 다섯 가지 대상 중에서 형색의 대상을 중시하는 사람들이다. 마음이 형색으로 기울고, 형색으로 향하고, 형색에 의지하며, 형색을 보는 데 전념하고, 형색에 마음이 끌린 이들이 ‘형색을 중시하는 사람들’이다. Paṭisedhatthoti paṭikkhepattho. Kassa pana paṭikkhepatthoti? Kiriyāpadhānañhi vākyaṃ, tasmā ‘‘na samanupassāmī’’ti samanupassanākiriyāpaṭisedhattho. Tenāha – ‘‘imassa pana padassā’’tiādi. Yo paro na hoti, so attāti lokasamaññāmattasiddhaṃ sattasantānaṃ sandhāya – ‘‘aha’’nti satthā vadati, na bāhirakaparikappitaṃ ahaṃkāravisayaṃ ahaṃkārassa bodhimūleyeva samucchinnattā. Lokasamaññānatikkamantā eva hi buddhānaṃ lokiye visaye desanāpavatti. Bhikkhaveti ālapane kāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva. Aññanti apekkhāsiddhattā aññatthassa ‘‘idāni vattabbaitthirūpato añña’’nti āha. Ekampi rūpanti ekaṃ vaṇṇāyatanaṃ. Samaṃ visamaṃ sammā yāthāvato anu anu passatīti samanupassanā, ñāṇaṃ. Saṃkilissanavasena anu anu passatīti samanupassanā, diṭṭhi. No niccatoti ettha iti-saddo ādiattho, evamādikoti attho. Tena ‘‘dukkhato samanupassatī’’ti evamādīni saṅgaṇhāti. Olokentopīti devamanussavimānakapparukkhamaṇikanakādigatāni rūpāni anavasesaṃ sabbaññutaññāṇena olokentopi. Sāmaññavacanopi yaṃ-saddo ‘‘ekarūpampī’’ti rūpassa [Pg.50] adhigatattā rūpavisayo icchitoti ‘‘yaṃ rūpa’’nti vuttaṃ. Tathā purisasaddo pariyādiyitabbacittapuggalavisayoti rūpagarukassāti visesitaṃ. Gahaṇaṃ ‘‘khepana’’nti ca adhippetaṃ, pariyādānañca uppattinivāraṇanti āha – ‘‘catubhūmakakusalacitta’’nti. Tañhi rūpaṃ tādisassa parittakusalassapi uppattiṃ nivāreti, kimaṅgaṃ pana mahaggatānuttaracittassāti lokuttarakusalacittassapi uppattiyā nivāraṇaṃ hotuṃ samatthaṃ, lokiyakusaluppattiyā nivārakatte vattabbameva natthīti ‘‘catubhūmakakusalacittaṃ pariyādiyitvā’’ti vuttaṃ. Na hi kāmaguṇassādappasutassa purisassa dānādivasena savipphārikā kusaluppatti sambhavati. Gaṇhitvā khepetvāti attānaṃ assādetvā pavattamānassa akusalacittassa paccayo hontaṃ pavattinivāraṇena muṭṭhigataṃ viya gahetvā anuppādanirodhena khepetvā viya tiṭṭhati. Tāva mahati lokasannivāse tassa pariyādiyaṭṭhānaṃ avicchedato labbhatīti āha – ‘‘tiṭṭhatī’’ti yathā ‘‘pabbatā tiṭṭhanti, najjo sandantī’’ti. Tenāha – ‘‘idha ubhayampi vaṭṭatī’’tiādi. 금지의 의미(paṭisedhattho)는 거부의 의미(paṭikkhepattho)이다. 무엇을 거부하는 의미인가? 문장은 작용이 위주가 되므로, '나는 관찰하지 못한다'는 것은 관찰하는 작용을 금지하는 의미이다. 그러므로 '이 단어의...'라고 말한 것이다. 다른 존재가 아닌 것을 자아라고 하는 것은 세간의 명칭일 뿐인 유정의 상속을 반조하여 부처님께서 '나'라고 말씀하신 것이지, 외부에서 상상된 아집의 대상인 아집을 말하는 것이 아니다. 왜냐하면 깨달음의 뿌리에서 이미 아집이 단멸되었기 때문이다. 부처님들께서는 세간의 명칭을 넘어서지 않으면서 세간의 영역에서 설법을 펼치시기 때문이다. '비구들이여'라고 부르는 이유는 앞에서 이미 언급된 바와 같다. '다른 것'이라는 말은 기대되는 대상이 확정되었기 때문에 '이제 말해야 할 여인의 형색과는 다른 것'을 의미한다고 하였다. '하나의 형색이라도'는 하나의 색처를 말한다. 고르게 또는 고르지 않게, 바르게 있는 그대로 거듭해서 관찰하기 때문에 '관찰(samanupassanā)', 즉 지혜이다. 오염의 측면에서 거듭해서 관찰하기 때문에 '관찰', 즉 견해이다. '영원하지 않음으로'에서 '이와 같이(iti)'라는 단어는 시초를 의미하므로, '이와 같은 것들'이라는 뜻이다. 그것으로 '괴로움으로 관찰한다'는 등의 내용을 포함한다. '보고 있더라도'라는 것은 천상과 인간의 궁전, 겁수, 보석, 금 등에 속한 형색들을 남김없이 일체지(sabbaññutaññāṇa)로 보고 있더라도라는 뜻이다. 일반적인 표현인 '어떤(yaṃ)'이라는 단어는 '하나의 형색이라도'에서 형색이 이미 파악되었기 때문에 형색의 영역을 의도하여 '어떤 형색'이라고 말한 것이다. 이와 같이 '남자'라는 단어는 사로잡히게 될 마음을 가진 인물의 영역이므로 '형색을 중요시하는 자'라고 구별하였다. '취함'은 '소진함'이라는 뜻이며, '압도함'은 생겨남을 막는 것이라고 하여 '사계(catubhūmaka)의 유익한 마음'이라고 하였다. 그 형색은 그와 같은 미세한 유익한 마음의 생겨남조차 막는데, 하물며 고결하고 위없는 마음, 즉 출세간의 유익한 마음의 생겨남을 막는 것에는 얼마나 능하겠는가? 세간의 유익한 마음의 생겨남을 막는 것에 대해서는 말할 필요도 없기에 '사계의 유익한 마음을 압도하여'라고 말한 것이다. 감각적 쾌락의 즐거움에 빠진 남자에게 보시 등을 통한 광대한 유익한 마음의 생겨남은 일어날 수 없기 때문이다. '사로잡아 소진시켜'라는 것은 자신을 즐기며 일어나는 해로운 마음의 원인이 되어, 작용을 막음으로써 손아귀에 넣은 것처럼 잡고, 생겨나지 못하게 소멸시킴으로써 소진시키는 것처럼 머문다는 뜻이다. 그토록 거대한 세간의 거주처에서 그것을 압도하는 상태가 끊임없이 얻어지기에 '머문다'고 하였다. 마치 '산들은 서 있고, 강들은 흐른다'고 하는 것과 같다. 그러므로 '여기서는 두 가지 모두 타당하다'고 말한 것이다. Yathayidanti sandhivasena ākārassa rassattaṃ yakārāgamo cāti āha – ‘‘yathā ida’’nti. Itthiyā rūpanti itthisarīragataṃ tappaṭibaddhañca rūpāyatanaṃ. Paramatthassa niruḷho, paṭhamaṃ sādhāraṇato saddasatthalakkhaṇāni vibhāvetabbāni, pacchā asādhāraṇatoti tāni pāḷivasena vibhāvetuṃ – ‘‘ruppatīti kho…pe… veditabba’’nti āha. Tattha ruppatīti sītādivirodhipaccayehi vikāraṃ āpādīyati, āpajjatīti vā attho. Vikāruppatti ca virodhipaccayasannipāte visadisuppatti vibhūtatarā, kuto panāyaṃ visesoti ce? ‘‘Sītenā’’tiādivacanato. Evañca katvā vedanādīsu anavasesarūpasamaññā sāmaññalakkhaṇanti sabbarūpadhammasādhāraṇaṃ rūppanaṃ. Idāni atthuddhāranayena rūpasaddaṃ saṃvaṇṇento ‘‘ayaṃ panā’’tiādimāha. Rūpakkhandhe vattatīti ‘‘oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā’’tiādivacanato (ma. ni. 1.361; 2.113; 3.86, 89; vibha. 2). Rūpūpapattiyāti ettha rūpabhavo rūpaṃ uttarapadalopena. Rūpabhavūpapattiyāti ayañhettha attho. Kasiṇanimitteti pathavīkasiṇādisaññite paṭibhāganimitte. Rūppati attano phalassa sabhāvaṃ karotīti rūpaṃ, sabhāvahetūti [Pg.51] āha – ‘‘sarūpā…pe… ettha paccaye’’ti. Karacaraṇādiavayavasaṅghātabhāvena rūpīyati nirūpīyatīti rūpaṃ, rūpakāyoti āha – ‘‘ākāso…pe… ettha sarīre’’ti. 'Yathayidaṃ'은 연성(sandhi)에 의해 'ā'가 단음이 되고 'y'가 삽입된 것이라 하여 'yathā idaṃ'이라고 하였다. '여인의 형색'이란 여인의 몸에 속하고 그것에 결부된 색처(rūpāyatana)를 말한다. 제일의(paramattha)에 정착된 것인데, 먼저 공통적으로 문법적 특징을 밝히고, 나중에 개별적으로 밝히기 위해 경전의 구절에 따라 '변형된다고 해서... (ruppatīti kho)' 등을 말하였다. 거기서 '변형된다(ruppati)'는 것은 추위 등 상반되는 조건들에 의해 변형을 겪는다는 뜻이다. 변형의 발생은 상반되는 조건들이 모였을 때 서로 다른 상태가 생겨나는 것이 더욱 분명한데, 어떻게 그러한 차이가 있는가? '추위에 의해' 등의 말씀 때문이다. 이와 같이 하여 수(受) 등의 법들에서 예외 없는 형색의 일반적인 명칭은 보편적 특징이므로, 모든 색법(rūpa-dhamma)에 공통되는 변형됨(ruppana)을 의미한다. 이제 의미를 추출하는 방식으로 '형색(rūpa)'이라는 단어를 설명하면서 '이것은...' 등을 말하였다. '색온(rūpakkhandha)에 해당한다'는 것은 '거칠거나 미세하거나' 등의 말씀에 따른 것이다. '색계에 태어남(rūpūpapatti)'에서 'rūpa'는 뒷단어가 생략된 색계(rūpabhava)를 뜻한다. '색계에 태어남'이 여기에서의 의미이다. '카시나 표상(kasiṇanimitta)'이란 지(地)카시나 등으로 알려진 닮은 표상(paṭibhāganimitta)을 말한다. 변형되어 자신의 과보의 자성(sabhāva)을 만들기 때문에 '형색'이며, 자성의 원인이라고 하여 '자신의 형색... 여기 조건에서'라고 하였다. 손과 발 등 지체들의 결합된 상태로 묘사되고 규정되기 때문에 '형색', 즉 형색의 몸(rūpakāya)이라 하여 '공간... 여기 몸에서'라고 하였다. Rūpayati vaṇṇavikāraṃ āpajjamānaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsetīti rūpaṃ, vaṇṇāyatanaṃ. Ārohapariṇāhādibhedarūpagataṃ saṇṭhānasampattiṃ nissāya pasādaṃ āpajjamāno rūpappamāṇoti vuttoti āha – ‘‘ettha saṇṭhāne’’ti. Piyarūpantiādīsu sabhāvattho rūpasaddo. Ādisaddena rūpajjhānādīnaṃ saṅgaho. ‘‘Rūpī rūpāni passatī’’ti ettha ajjhattaṃ kesādīsu parikammasaññāvasena paṭiladdharūpajjhānaṃ rūpaṃ, taṃ assa atthīti rūpīti vutto. Itthiyā catusamuṭṭhāne vaṇṇeti itthisarīrapariyāpannameva rūpaṃ gahitaṃ, tappaṭibaddhavatthālaṅkārādirūpampi pana purisacittassa pariyādāyakaṃ hotīti dassetuṃ – ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ. Gandhavaṇṇaggahaṇena vilepanaṃ vuttaṃ. Kāmaṃ ‘‘asukāya itthiyā pasādhana’’nti sallakkhitassa akāyappaṭibaddhassapi vaṇṇo paṭibaddhacittassa purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyya, taṃ pana na ekantikanti ekantikaṃ dassento ‘‘kāyappaṭibaddho’’tiāha. Upakappatīti cittassa pariyādānāya upakappati. Purimassevāti pubbe vuttaatthasseva daḷhīkaraṇatthaṃ vuttaṃ yathā ‘‘dvikkhattuṃ bandhaṃ subandha’’nti. Nigamanavasena vā etaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Opammavasena vuttanti ‘‘yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti sakalamevidaṃ purimavacanaṃ upamāvasena vuttaṃ, tattha pana upamābhūtaṃ atthaṃ dassetuṃ – ‘‘yathayidaṃ…pe… itthirūpa’’nti vuttaṃ. Pariyādāne ānubhāvo sambhavo pariyādānānubhāvo, tassa dassanavasena vuttaṃ. 색의 변화를 일으키며 마음속에 있는 상태를 드러내기 때문에 '형색', 즉 색처(vaṇṇāyatana)이다. 키와 너비 등의 차이를 가진 형색에 속한 형태의 완성에 의지하여 명징한 믿음(pasāda)에 이르는 자를 '형색을 척도로 삼는 자(rūpappamāṇa)'라고 한다고 하여 '여기 형태에서'라고 하였다. '사랑스러운 성품(piyarūpa)' 등의 구절에서 '형색'이라는 단어는 자성(sabhāva)의 의미이다. '등(ādi)'이라는 단어에는 색계 선정(rūpajjhāna) 등이 포함된다. '형색을 가진 자가 형색들을 본다'는 것에서, 안으로 머리카락 등에 대한 예비적 표상(parikamma-saññā)을 통해 얻은 색계 선정이 '형색'이며, 그것을 가진 자를 '형색을 가진 자(rūpī)'라고 하였다. '여인의 네 가지 조건에서 생긴 색'에서는 여인의 몸에 포함된 형색만을 취한 것이지만, 그것에 결부된 의복이나 장신구 등의 형색도 남자의 마음을 압도하는 것이 됨을 보이기 위해 '또한(apicā)' 등을 말하였다. 향기와 색을 언급함으로써 도포제(연고)를 말하였다. 물론 '아무개 여인의 장식'이라고 인식된, 몸에 결부되지 않은 것의 색도 마음이 얽매인 남자의 마음을 압도하여 머물 수 있겠지만, 그것은 결정적인 것이 아니기에 결정적인 것을 보이기 위해 '몸에 결부된 것' 등을 말하였다. '도움이 된다'는 것은 마음을 압도하는 데 도움이 된다는 뜻이다. '이전의 것과 마찬가지로'라는 것은 앞에서 언급한 의미를 공고히 하기 위해 말한 것으로, 마치 '두 번 묶은 것이 잘 묶인 것이다'라고 하는 것과 같다. 또는 결론으로서 이것이 언급된 것으로 보아야 한다. 비유의 방식으로 언급되었다는 것은 '이와 같이 남자의 마음을 압도하여 머무는 것'이라는 이 모든 앞의 문장이 비유의 방식으로 언급되었다는 것인데, 거기서 비유가 된 의미를 보이기 위해 'yathayidaṃ... 여인의 형색'이라고 말한 것이다. 압도함에 있어서의 위력과 발생 가능성이 '압도하는 위력(pariyādānānubhāvo)'이며, 그것을 보여주기 위해 언급된 것이다. Idaṃ pana ‘‘itthirūpa’’ntiādivacanaṃ pariyādānānubhāve sādhetabbe dīpetabbe vatthu kāraṇaṃ. Nāgo nāma so rājā, dīghadāṭhikattā pana ‘‘mahādāṭhikanāgarājā’’ti vutto. Asaṃvaraniyāmenāti cakkhudvārikena asaṃvaranīhārena. Nimittaṃ gahetvāti rāguppattihetubhūtaṃ rūpaṃ subhanimittaṃ gahetvā. Visikādassanaṃ gantvāti sivathikadassanaṃ gantvā. Tattha hi ādīnavānupassanā ijjhati. Vatthulobhena kuto tādisāya maraṇanti asaddahanto ‘‘mukhaṃ tumhākaṃ dhūmavaṇṇa’’nti te daharasāmaṇere uppaṇḍento vadati. ‘여인의 형색’ 등이라는 이 말은 마음을 사로잡는 위력을 성취하고 드러내야 할 대상이자 원인이다. 나아(Nāgo)라는 이름의 그 왕은 어금니가 길었기 때문에 ‘마하 다티카 나아 가라자(큰 어금니의 나아 왕)’라고 불렸다. ‘단속하지 않는 방식’이란 눈의 문을 통해 단속하지 않는 태도를 말한다. ‘표상을 취하여’란 탐욕이 생기는 원인이 되는 형색을 아름다운 표상으로 취한 것이다. ‘거리 구경을 가서’란 시다림 구경을 간 것이다. 왜냐하면 그곳에서는 형색의 재난을 관찰하는 것이 이루어지기 때문이다. 재물에 대한 욕심 때문에 ‘그와 같은 여인에게 어찌 죽음이 있겠는가’라며 믿지 않으면서, 그 젊은 사미들을 조롱하며 ‘그대들의 얼굴이 연기 색깔이구려’라고 말한다. Ratanattaye suppasannattā kākavaṇṇatissādīhi visesanatthañca so tissamahārājā saddhāsaddena visesetvā vuccati. Daharassa cittaṃ pariyādāya [Pg.52] tiṭṭhatīti adhikāravasena vuttaṃ. Niṭṭhituddesakiccoti gāme asappāyarūpadassanaṃ imassa anatthāya siyāti ācariyena nivāritagāmappaveso pacchā niṭṭhituddesakicco hutvā ṭhito. Tena vuttaṃ – ‘‘atthakāmānaṃ vacanaṃ aggahetvā’’ti. Nivatthavatthaṃ sañjānitvāti attanā diṭṭhadivase nivatthavatthaṃ tassā matadivase sivathikadassanatthaṃ gatena laddhaṃ sañjānitvā. Evampīti evaṃ maraṇasampāpanavasenapi. Ayaṃ tāvettha aṭṭhakathāya anuttānatthadīpanā. 삼보에 대해 매우 청정한 믿음을 가졌기에, 카까완나 띳사 등과 구별하기 위해 그 띳사 대왕을 ‘신심(saddha)’이라는 단어로 수식하여 부른다. ‘젊은이의 마음을 완전히 사로잡아 머문다’는 것은 그 사건의 위력으로 인해 설해진 것이다. ‘공부의 임무를 마친 자’란, 마을에서 부적절한 형색을 보는 것이 이 사람에게 해가 될 것이라 하여 스승에 의해 마을 출입이 금지되었다가, 나중에 공부의 임무를 마친 상태로 머문 자를 말한다. 그래서 ‘이익을 바라는 자들의 말을 듣지 않고’라고 설해졌다. ‘입고 있던 옷을 알아보고’란 자기가 그 여인을 본 날 입었던 옷을 그녀가 죽은 날 시다림을 보러 가서 발견하고 알아본 것을 뜻한다. ‘이와 같이’란 이처럼 죽음에 이르게 하는 방식에 의해서도 마음을 사로잡는다는 뜻이다. 이것이 우선 여기 주석서에서 명확하지 않은 의미를 설명한 것이다. Nettinayavaṇṇanā 넷띠(Netti)의 방식에 따른 설명 Idāni pakaraṇanayena pāḷiyā atthavaṇṇanaṃ karissāma. Sā pana atthasaṃvaṇṇanā yasmā desanāya samuṭṭhānappayojanabhājanesu piṇḍatthesu ca niddhāritesu sukarā hoti suviññeyyā ca, tasmā suttadesanāya samuṭṭhānādīni paṭhamaṃ niddhārayissāma. Tattha samuṭṭhānaṃ nāma desanānidānaṃ, taṃ sādhāraṇamasādhāraṇanti duvidhaṃ. Tattha sādhāraṇampi ajjhattikabāhirabhedato duvidhaṃ. Tattha sādhāraṇaṃ ajjhattikasamuṭṭhānaṃ nāma lokanāthassa mahākaruṇā. Tāya hi samussāhitassa bhagavato veneyyānaṃ dhammadesanāya cittaṃ udapādi, yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesī’’tiādi (ma. ni. 1.283; mahāva. 9; saṃ. ni. 1.173). Ettha ca hetāvatthāyapi mahākaruṇāya saṅgaho daṭṭhabbo yāvadeva saṃsāramahoghato saddhammadesanāhatthadānehi sattasantāraṇatthaṃ taduppattito. Yathā ca mahākaruṇā, evaṃ sabbaññutaññāṇaṃ dasabalañāṇādayo ca desanāya abbhantarasamuṭṭhānabhāvena vattabbā. Sabbañhi ñeyyadhammaṃ tesaṃ desetabbākāraṃ sattānañca āsayānusayādiṃ yāthāvato jānanto bhagavā ṭhānāṭṭhānādīsu kosallena veneyyajjhāsayānurūpaṃ vicittanayadesanaṃ pavattesīti. Bāhiraṃ pana sādhāraṇaṃ samuṭṭhānaṃ dasasahassamahābrahmaparivārassa sahampatibrahmuno ajjhesanaṃ. Tadajjhesanuttarakālañhi dhammagambhīratāpaccavekkhaṇājanitaṃ appossukkataṃ paṭippassambhetvā dhammassāmī dhammadesanāya ussāhajāto ahosi. Asādhāraṇampi abbhantarabāhirabhedato duvidhameva. Tattha abbhantaraṃ yāya mahākaruṇāya yena ca desanāñāṇena [Pg.53] idaṃ suttaṃ pavattitaṃ, tadubhayaṃ veditabbaṃ. Bāhiraṃ pana rūpagarukānaṃ puggalānaṃ ajjhāsayo. Svāyamattho aṭṭhakathāyaṃ vutto eva. 이제 논서(pakaraṇa)의 방식에 따라 빠알리 성전의 의미를 설명하겠다. 그 의미의 설명은 설법의 기원(samuṭṭhāna), 목적(payojana), 대상(bhājana), 그리고 요약된 의미(piṇḍattha)가 확정될 때 수월하고 이해하기 쉬우므로, 먼저 경전 설법의 기원 등을 확정할 것이다. 거기서 기원이란 설법의 인연(nidāna)을 말하며, 그것은 공통적인 것과 특별한 것의 두 종류가 있다. 공통적인 것 또한 내부적인 것과 외부적인 것으로 나뉜다. 거기서 공통적이고 내부적인 기원이란 세상의 보호자이신 세존의 대비심(mahākaruṇā)이다. 그 대비심에 의해 고취된 세존께 제도될 자들을 위한 법을 설하려는 마음이 일어났으니, 이를 두고 ‘중생들에 대한 가련함을 의지하여 부처님의 눈으로 세상을 관찰하셨다’ (M.i.283; Vin.i.9; S.i.173) 등과 같이 말씀하셨다. 또한 여기서는 수행 단계의 원인으로서의 대비심 또한 포함되는 것으로 보아야 하니, 이는 윤회의 거대한 폭포로부터 올바른 법을 설하는 손길을 내밀어 중생들을 건너게 하려는 목적으로 그것이 생겨났기 때문이다. 대비심과 마찬가지로 일체지(sabbaññutaññāṇa)와 십력(dasabala)의 지혜 등도 설법의 내부적 기원으로 말해져야 한다. 왜냐하면 세존께서는 모든 알아야 할 법과 그것들이 설해져야 할 방식, 그리고 중생들의 성향(āsaya)과 잠재 성향(anusaya) 등을 여실히 아시고서, 경우(ṭhāna)와 경우가 아닌 것(aṭṭhāna) 등에 대한 능숙함으로 제도될 자들의 성향에 맞게 다양한 방식의 설법을 펼치셨기 때문이다. 외부적이고 공통적인 기원은 일만 대범천을 거느린 사함빠띠 범천의 간청이다. 그 간청 이후에 법의 깊음을 관찰함으로 인해 생긴 소극적인 마음을 가라앉히고, 법의 주인께서는 법을 설하려는 의욕을 내셨다. 특별한 기원 또한 내부적이고 외부적인 두 종류가 있다. 내부적인 것은 이 경이 설해지게 된 대비심과 설법의 지혜, 이 두 가지로 알아야 한다. 외부적인 것은 형색을 중시하는(rūpagaruka) 사람들의 성향이다. 이 의미는 이미 주석서에서 언급되었다. Payojanampi sādhāraṇāsādhāraṇato duvidhaṃ. Tattha sādhāraṇaṃ yāva anupādāparinibbānaṃ vimuttirasattā bhagavato desanāya. Tenevāha – ‘‘etadatthā kathā, etadatthā mantanā’’tiādi. Asādhāraṇaṃ pana tesaṃ rūpagarukānaṃ puggalānaṃ rūpe chandarāgassa jahāpanaṃ, ubhayampetaṃ bāhirameva. Sace pana veneyyasantānagatampi desanābalasiddhisaṅkhātaṃ payojanaṃ adhippāyasamijjhanabhāvato yathādhippetatthasiddhiyā mahākāruṇikassa bhagavatopi payojanamevāti gaṇheyya, iminā pariyāyenassa abbhantaratāpi siyā. 목적(payojana) 또한 공통적인 것과 특별한 것의 두 종류가 있다. 거기서 공통적인 것은 세존의 설법이 해탈의 맛을 지니기에 무집착의 반열반(anupādāparinibbāna)에 이르기까지를 말한다. 그래서 ‘이러한 목적을 위한 담론이며, 이러한 목적을 위한 상의이다’ 등과 같이 말씀하셨다. 특별한 목적은 형색을 중시하는 사람들에게서 형색에 대한 욕탐(chandarāga)을 버리게 하는 것이니, 이 둘 모두 외부적인 것이다. 만일 제도될 자들의 상속에 일어난 설법의 힘으로 성취된 목적을, 의도한 목적이 성취되었다는 점에서 대비심을 지니신 세존의 목적이기도 하다고 간주한다면, 이러한 방식을 통해 그 목적은 내부적인 것이 될 수도 있다. Apica tesaṃ rūpagarukānaṃ puggalānaṃ rūpasmiṃ vijjamānassa ādīnavassa yāthāvato anavabodho imissā desanāya samuṭṭhānaṃ, tadavabodho payojanaṃ. So hi imāya desanāya bhagavantaṃ payojeti tannipphādanaparāyaṃ desanāti katvā. Yañhi desanāya sādhetabbaṃ phalaṃ, taṃ ākaṅkhitabbattā desakaṃ desanāya payojetīti payojananti vuccati. Tathā tesaṃ puggalānaṃ tadaññesañca veneyyānaṃ rūpamukhena pañcasu upādānakkhandhesu ādīnavadassanañcettha payojanaṃ. Tathā saṃsāracakkanivattisaddhammacakkappavattisassatādimicchāvādanirākaraṇaṃ sammāvādapurekkhāro akusalamūlasamūhananaṃ kusalamūlasamāropanaṃ apāyadvārapidahanaṃ saggamaggadvāravivaraṇaṃ pariyuṭṭhānavūpasamanaṃ anusayasamugghātanaṃ ‘‘mutto mocessāmī’’ti purimapaṭiññāvisaṃvādanaṃ tappaṭipakkhamāramanorathavisaṃvādanaṃ titthiyadhammanimmathanaṃ buddhadhammapatiṭṭhāpananti evamādīnipi payojanāni idha veditabbāni. 또한 형색을 중시하는 그 사람들에게 형색에 존재하는 재난(ādīnava)을 여실히 알지 못하는 것이 이 설법의 기원이며, 그것을 깨닫는 것이 목적이다. 참으로 깨달음이 이 설법을 통해 세존을 움직이게 하여 그 결과를 완수하게 하는 설법이 되게 하기 때문이다. 설법을 통해 성취되어야 할 결과는 갈망되는 것이기에 설법자를 설법으로 이끈다는 점에서 목적이라고 불린다. 또한 그들과 그 외의 제도될 자들에게 형색을 통로로 하여 오취온에서 재난을 보게 하는 것이 여기의 목적이다. 또한 윤회의 수레바퀴를 멈추고 정법의 수레바퀴를 굴리는 것, 상견 등의 그릇된 견해를 배격하고 정견을 앞세우는 것, 불선뿌리를 뽑아내고 선뿌리를 심는 것, 악처의 문을 닫고 천상의 길로 향하는 문을 여는 것, 번뇌의 일어남(pariyuṭṭhāna)을 가라앉히고 잠재 성향(anusaya)을 뿌리 뽑는 것, ‘내가 해탈하여 남들을 해탈하게 하리라’는 이전의 서원을 어기지 않는 것, 그 반대되는 마라의 염원을 좌절시키는 것, 외도의 법을 짓누르고 부처님의 법을 확립하는 것 등의 목적들을 여기서 알아야 한다. Yathā te puggalā rūpagarukā, evaṃ tadaññe ca sakkāyagarukā sakkāyasmiṃ allīnā saṅkhatadhammānaṃ sammāsambuddhassa ca paṭipattiṃ ajānantā asaddhammassavanasādhāraṇaparicariyamanasikāraparā saddhammassavanadhāraṇaparicayappaṭivedhavimukhā ca bhavavippamokkhesino veneyyā imissā desanāya bhājanaṃ. 그 사람들이 형색을 중시하는 것처럼, 그 외에도 유신견을 중시하고 유신견에 집착하며, 유위법과 정등각자의 실천을 알지 못하고, 그릇된 법을 듣고 시중들고 마음 쓰는 데 전념하며, 바른 법을 듣고 수지하고 익히고 통달하는 것을 멀리하면서도, 존재로부터의 해탈을 구하는 제도될 자들이 이 설법의 그릇(bhājana, 대상)이다. Piṇḍattā [Pg.54] cettha rūpaggahaṇena rūpadhāturūpāyatanarūpakkhandhapariggaṇhanaṃ rūpamukhena catudhammānaṃ vaṭṭattayavicchedanūpāyo āsavoghādivivecanaṃ abhinandananivāraṇasaṅgatikkamo vivādamūlapariccāgo sikkhattayānuyogo pahānattayadīpanā samathavipassanānuṭṭhānaṃ bhāvanāsacchikiriyāsiddhīti evamādayo veditabbā. 여기서 [주제의] 요약에 의해 '물질(rūpa)'을 파악함에 있어서, 색계(rūpadhātu), 색처(rūpāyatana), 색온(rūpakkhandha)을 파악하는 것, 물질을 입구로 하여 네 가지 법에 대해 세 가지 순환(vaṭṭa)을 끊는 방편, 번뇌(āsava)와 폭류(ogha) 등의 구별, [감각적 즐거움에 대한] 환희의 저지와 초월, 다툼의 뿌리를 버림, 삼학(三學)의 수행, 세 가지 버림의 조명, 사마타와 위빳사나의 일으킴, 수행과 실현의 성취 등이 이와 같이 알아야 할 것들이다. Ito paraṃ pana soḷasa hārā dassetabbā. Tattha ‘‘rūpa’’nti sahajātā tassa nissayabhūtā tappaṭibaddhā ca sabbe rūpārūpadhammā taṇhāvajjā dukkhasaccaṃ. Taṃsamuṭṭhāpikā tadārammaṇā ca taṇhā samudayasaccaṃ. Tadubhayesaṃ appavatti nirodhasaccaṃ. Nirodhappajānanā paṭipadā maggasaccaṃ. Tattha samudayena assādo, dukkhena ādīnavo, magganirodhehi nissaraṇaṃ, rūpārammaṇassa akusalacittassa kusalacittassa ca pariyādānaṃ phalaṃ. Yañhi desanāya sādhetabbaṃ payojanaṃ, taṃ phalanti vuttovāyamattho. Tadatthaṃ hidaṃ suttaṃ bhagavatā desitanti. Yathā taṃ kusalacittaṃ na pariyādiyati, evaṃ paṭisaṅkhānabhāvanābalapariggahitā indriyesu guttadvāratā upāyo. Purisassa kusalacittapariyādānenassa rūpassa aññarūpāsādhāraṇatādassanāpadesena atthakāmehi tato cittaṃ sādhukaṃ rakkhitabbaṃ. Ayamettha bhagavato āṇattīti ayaṃ desanāhāro. Assādādisandassanavibhāvanalakkhaṇo hi desanāhāro. Vuttañhetaṃ nettippakaraṇe – 이후로는 16가지 방법(hāra)을 보여주어야 한다. 그중에서 '물질(rūpa)'이란 그와 함께 생겨나고(sahajāta) 그것의 의지처가 되며(nissaya) 그것에 묶여 있는, 갈애를 제외한 모든 색법(물질)과 비색법(정신)을 말하며, 이것이 괴로움의 성스러운 진리(苦聖諦)이다. 그것을 일으키고 그것을 대상으로 하는 갈애가 일어남의 성스러운 진리(集聖諦)이다. 그 두 가지가 일어나지 않는 것이 소멸의 성스러운 진리(滅聖諦)이다. 소멸을 꿰뚫어 아는 수행이 도의 성스러운 진리(道聖諦)이다. 거기서 일어남에 의한 것이 달콤함(assāda)이고, 괴로움에 의한 것이 재난(ādīnava)이며, 도와 소멸에 의한 것이 벗어남(nissaraṇa)이다. 물질을 대상으로 하는 불선심(不善心)과 선심(善心)을 완전히 압도하는 것이 결과(phala)이다. 왜냐하면 설법을 통해 성취되어야 할 유익함, 그것이 결과라고 일컬어지는 의미이기 때문이다. 그 목적을 위해 세존께서는 이 경을 설하셨다. 그 선심이 압도되지 않게 하는 것, 즉 숙고와 수행의 힘으로 거두어들여 감관의 문을 수호함이 방편(upāya)이다. 남자의 선심을 압도하는 이 물질이 다른 물질과 구별되는 특별함이 있음을 보여주심으로써, 자신의 이익을 구하는 자들은 그로부터 마음을 잘 보호해야 한다. 이것이 여기서 세존의 명령(āṇatti)이니, 이것이 설법의 방법(desanā-hāra)이다. 달콤함 등을 보여주고 설명하는 특징이 설법의 방법이기 때문이다. 네띳빠까라나(Netti-ppakaraṇa)에서 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Assādādīnavatā, nissaraṇampi ca phalaṃ upāyo ca; Āṇattī ca bhagavato, yogīnaṃ desanāhāro’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “달콤함과 재난, 그리고 벗어남과 결과와 방편, 그리고 세존의 명령은 수행자들을 위한 설법의 방법(desanā-hāra)이다.” (네띠. 4 niddesavāra) Desīyati saṃvaṇṇīyati etāya suttatthoti desanā, desanāya sahacaraṇato vā desanā. Nanu ca aññepi hārā desanāsaṅkhātassa suttassa atthasaṃvaṇṇanāto desanāya sahacārino vāti? Saccametaṃ, ayaṃ pana hāro yebhuyyena yathārutavaseneva viññāyamāno desanāya saha caratīti vattabbataṃ arahati, na tathāpare. Na hi assādādīnavanissaraṇādisandassanarahitā suttadesanā atthi. Kiṃ pana tesaṃ assādādīnaṃ anavasesānaṃ vacanaṃ desanāhāro, udāhu [Pg.55] ekaccānanti? Niravasesānaṃyeva. Yasmiñhi sutte assādādīnavanissaraṇāni sarūpato āgatāni, tattha vattabbameva natthi. Yattha pana ekadesena āgatāni, na ca sarūpena, tattha anāgataṃ atthavasena niddhāretvā hāro yojetabbo. 이것에 의해 경의 뜻이 설해지고(desīyati) 상세히 설명되기에(saṃvaṇṇīyati) ‘설법(desanā)’이라 하며, 혹은 설법과 함께 작용하기에 설법이라 한다. 그런데 다른 방법들도 설법이라 일컬어지는 경의 의미를 상세히 설명하므로 설법과 함께 작용하는 것이 아닌가? 그것은 사실이지만, 이 방법은 주로 문자 그대로의 의미에 따라 이해되면서 설법과 함께 작용한다고 말할 가치가 있으며, 다른 것들은 그렇지 않다. 실로 달콤함, 재난, 벗어남 등을 보여주지 않는 경의 설법은 없기 때문이다. 그러면 그 달콤함 등을 하나도 빠짐없이 말하는 것이 설법의 방법인가, 아니면 일부만 말하는 것인가? 하나도 빠짐없는 것이다. 어떤 경에서 달콤함, 재난, 벗어남이 구체적인 형태로 나타나 있다면, 거기에는 별도로 말할 것이 없다. 그러나 어떤 부분적으로만 나타나고 구체적인 형태가 아니라면, 거기서는 나타나지 않은 것을 그 의미에 따라 확정하여 그 방법을 적용해야 한다. Sayaṃ samantacakkhubhāvato taṃdassanena sabhāvato ca ‘‘aha’’nti vuttaṃ. Bhikkhanasīlatādiguṇayogato abhimukhīkaraṇatthañca, ‘‘bhikkhave’’ti vuttaṃ. Attābhāvato aparatādassanatthañca ‘‘añña’’nti vuttaṃ. Ekassa anupalabbhadassanatthaṃ anekabhāvappaṭisedhanatthañca ‘‘ekarūpampī’’ti vuttaṃ. Tādisassa rūpassa abhāvato adassanato ca ‘‘na samanupassāmī’’ti vuttaṃ. Tassa paccāmasanato aniyamato ca ‘‘ya’’nti vuttaṃ. Idāni vuccamānākāraparāmasanato tadaññākāranisedhanato ca ‘‘eva’’nti vuttaṃ. Visabhāgindriyavatthuto sabhāgavatthusmiṃ tadabhāvato ca ‘‘purisassā’’ti vuttaṃ. Nimittaggāhassa vatthubhāvato tathā parikappitattā ca ‘‘cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti vuttaṃ. Evanti vuttākāraparāmasanatthañceva nidassanatthañca ‘‘yathā’’ti vuttaṃ. Attano paccakkhabhāvato bhikkhūnaṃ paccakkhakaraṇatthañca ‘‘ida’’nti vuttaṃ. Itthisantānapariyāpannato tappaṭibaddhabhāvato ca ‘‘itthirūpa’’nti vuttanti evaṃ anupadavicayato vicayo hāro. Vicīyanti etena, ettha vā padapañhādayoti vicayo, viciti eva vā tesanti vicayo. Padapucchāvissajjanapubbāparānuggahanaṃ assādādīnañca visesaniddhāraṇavasena pavicayalakkhaṇo hi vicayo hāro. Vuttampi cetaṃ – 스스로 일체를 보는 눈을 가졌기에 그것을 봄으로써 그리고 자성(sabhāva)에 의해 ‘나(ahaṃ)’라고 말씀하셨다. 비구의 습성을 지닌 등의 공덕을 갖추었기에 대면하게 하려고 ‘비구들이여(bhikkhave)’라고 말씀하셨다. 자아(attā)가 아니기에 타자성(aparatā)을 보여주려고 ‘다른(aññaṃ)’이라고 말씀하셨다. 하나임이 발견됨을 보여주고 여럿임(anekabhāva)을 부정하기 위해 ‘하나의 형태라도(ekarūpampī)’라고 말씀하셨다. 그러한 물질이 없고 보이지 않기에 ‘나는 보지 못한다(na samanupassāmī)’라고 말씀하셨다. 그것을 지칭하고 정해지지 않았기에 ‘어떤(yaṃ)’이라고 말씀하셨다. 이제 말해지는 양상을 지칭하고 그 외의 양상을 부정하기에 ‘이와 같이(evaṃ)’라고 말씀하셨다. 상이한 감관의 토대이기에 동질의 토대에서는 그것이 없음을 보여주려고 ‘남자의(purisassa)’라고 말씀하셨다. 표상을 취하는 대상이 되고 그렇게 상상되었기에 ‘마음을 사로잡아 머문다(cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī)’라고 말씀하셨다. 이와 같이 말해진 양상을 지칭하고 예시하기 위해 ‘무엇처럼(yathā)’이라고 말씀하셨다. 자신의 목전(paccakkha)에 있는 것이기에 비구들에게 목전의 것으로 만들어주기 위해 ‘이(idaṃ)’라고 말씀하셨다. 여자의 상속(santāna)에 속하고 그것에 매여 있기에 ‘여자의 모습(itthirūpaṃ)’이라고 말씀하신 것이다. 이와 같이 단어별로 조사하는 것이 조사의 방법(vicaya-hāra)이다. 이것에 의해, 혹은 여기서 단어와 질문 등이 조사(vicīyanti)되기에 조사라 하며, 혹은 그것들에 대한 조사(viciti) 그 자체가 조사이다. 질문과 답변, 앞뒤의 연결, 그리고 달콤함 등의 특징을 확정하는 것에 의한 조사의 특징이 조사의 방법이다. 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Yaṃ pucchitañca vissajjitañca, suttassa yā ca anugīti; Suttassa yo pavicayo, hāro vicayoti niddiṭṭho’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “질문된 것과 답변된 것, 그리고 경에 대한 찬가(anugīti), 경에 대한 조사(pavicayo), 이것이 조사의 방법(vicaya-hāra)이라고 명시되었다.” (네띠. 4 niddesavāra) Anādimati saṃsāre itthipurisānaṃ aññamaññarūpābhirāmatāya ‘‘itthirūpaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti yujjatīti ayaṃ yuttihāro. Byañjanatthānaṃ yuttāyuttavibhāgavibhāvanalakkhaṇo hi yuttihāro. Vuttampi cetaṃ – 시작 없는 윤회 속에서 여인과 남자가 서로의 모습에 즐거워하기에 ‘여인의 모습이 남자의 마음을 사로잡아 머문다’라는 것이 타당하다(yujjati). 이것이 타당성의 방법(yutti-hāra)이다. 문구와 의미의 타당함과 타당하지 않음을 구별하여 설명하는 특징이 타당성의 방법이기 때문이다. 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Sabbesaṃ hārānaṃ, yā bhūmī yo ca gocaro tesaṃ; Yuttāyuttiparikkhā, hāro yuttīti niddiṭṭho’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “모든 방법의 토대이자 그들의 영역인 것, 타당함과 타당하지 않음의 조사, 이것이 타당성의 방법(yutti-hāra)이라고 명시되었다.” (네띠. 4 niddesavāra) Yuttīti [Pg.56] ca upapatti sādhanayutti, idha pana yuttivicāraṇā yutti uttarapadalopena ‘‘rūpabhavo rūpa’’nti yathā. Yuttisahacaraṇato vā yutti. 타당성(yutti)이란 성립이자 증명하는 논리인데, 여기서는 타당성을 고찰하는 것이 타당성이다. 이는 뒷부분의 단어가 생략된 것으로서, 예를 들어 ‘색계의 존재(rūpabhava)’를 ‘색(rūpa)’이라고 하는 것과 같다. 또는 타당성과 함께 작용하기에 타당성이라 한다. Itthirūpaṃ ayoniso olokiyamānaṃ indriyesu aguttadvāratāya padaṭṭhānaṃ, sā kusalānaṃ dhammānaṃ abhāvanāya padaṭṭhānaṃ, sā sabbassapi saṃkilesapakkhassa parivuddhiyā padaṭṭhānaṃ. Byatirekato pana itthirūpaṃ yoniso olokiyamānaṃ satipaṭṭhānabhāvanāya padaṭṭhānaṃ, sā bojjhaṅgānaṃ bhāvanāpāripūriyā padaṭṭhānaṃ, sā vijjāvimuttīnaṃ pāripūriyā padaṭṭhānaṃ, kusalassa cittassa pariyādānaṃ sammohābhinivesassa padaṭṭhānaṃ, so saṅkhārānaṃ padaṭṭhānaṃ, saṅkhārā viññāṇassāti sabbaṃ āvattati bhavacakkaṃ. Byatirekato pana kusalassa cittassa apariyādānaṃ tesaṃ tesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya pāripūriyā padaṭṭhānanti ayaṃ tāva avisesato nayo. Visesato pana sīlassa apariyādānaṃ avippaṭisārassa padaṭṭhānaṃ, avippaṭisāro pāmojjassātiādinā yāva anupādāparinibbānaṃ netabbaṃ. Ayaṃ padaṭṭhāno hāro. Sutte āgatadhammānaṃ padaṭṭhānabhūte dhamme tesañca padaṭṭhānabhūteti sambhavato padaṭṭhānabhūtadhammaniddhāraṇalakkhaṇo hi padaṭṭhāno hāro. Vuttañcetaṃ – 여성의 형상을 지혜롭지 못하게(ayoniso) 관찰하는 것은 감각기능을 수호하지 않음의 발족처(padaṭṭhāna)이며, 그것은 유익한 법들을 닦지 않음의 발족처이고, 모든 번뇌의 측면이 커지는 것의 발족처이다. 반대로 여성의 형상을 지혜롭게 관찰하는 것은 사념처 수행의 발족처이며, 그것은 칠각지의 수행 완성의 발족처이고, 명지와 해탈의 완성의 발족처이다. 유익한 마음을 사로잡는 것은 미혹의 집착의 발족처이며, 그것은 형성의 발족처이고, 형성은 식의 발족처라는 식으로 온 존재의 수레바퀴(bhavacakka)가 회전한다. 반대로 유익한 마음을 사로잡히지 않는 것은 여러 유익한 법들의 생겨남과 성취를 위한 발족처라는 것이 일단 일반적인 방식이다. 특별한 방식으로는, 계를 어기지 않음은 후회 없음의 발족처이고, 후회 없음은 환희의 발족처라는 등의 순서로 취착 없는 반열반까지 이끌어야 한다. 이것이 발족처(Padaṭṭhāna)의 하라(Hāra)이다. 경전에 나타난 법들의 발족처가 되는 법들과 그 법들 자체의 발족처가 되는 것을 적절하게 확정하는 특징을 가진 것이 발족처의 하라이다. 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Dhammaṃ deseti jino, tassa ca dhammassa yaṃ padaṭṭhānaṃ; Iti yāva sabbadhammā, eso hāro padaṭṭhāno’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “승리자(Jina)께서는 법을 설하시고, 그 법의 발족처가 무엇인지도 설하신다. 이와 같이 모든 법에 이르기까지 (탐구하는 것), 이것이 발족처의 하라이다.” (네띠 4, 니데사바라) Padaṭṭhānanti āsannakāraṇaṃ. Idha pana padaṭṭhānavicāraṇā padaṭṭhānotiādi yuttihāre vuttanayeneva veditabbaṃ. 발족처(Padaṭṭhāna)란 근접 원인(āsannakāraṇa)을 의미한다. 여기서는 발족처를 조사하는 것이 발족처라는 등의 내용은 유티(Yutti) 하라에서 설명된 방식대로 알아야 한다. Ekarūpanti ca rūpāyatanaggahaṇena channampi bāhirānaṃ āyatanānaṃ gahaṇaṃ bāhirāyatanabhāvena ekalakkhaṇattā. Cittanti manāyatanaggahaṇena channampi ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ gahaṇaṃ ajjhattikāyatanabhāvena ekalakkhaṇattā. Evaṃ khandhadhātādivasenapi ekalakkhaṇatā vattabbā. Ayaṃ lakkhaṇo hāro. Lakkhīyanti etena, ettha vā ekalakkhaṇadhammā avuttāpi ekaccavacanenāti lakkhaṇo. Sutte anāgatepi dhamme vuttappakāre āgate viya niddhāretvā yā saṃvaṇṇanā, so lakkhaṇo hāro. Vuttampi cetaṃ – ‘하나의 형상(Ekarūpa)’이란 형상처(rūpāyatana)를 거론함으로써 나머지 여섯 가지 외부 처(āyatana)를 포함하는 것이니, 외부 처라는 성질로서 하나의 특징을 갖기 때문이다. ‘마음(Citta)’이란 의처(manāyatana)를 거론함으로써 나머지 여섯 가지 내부 처를 포함하는 것이니, 내부 처라는 성질로서 하나의 특징을 갖기 때문이다. 이와 같이 온(khandha)이나 계(dhātu) 등을 통해서도 하나의 특징이 설명되어야 한다. 이것이 특징(Lakkhaṇa)의 하라이다. 이것에 의해, 혹은 여기서 하나의 특징을 가진 법들이 언급되지 않았더라도 일부분의 표현으로 특징지어지므로 특징이라 한다. 경전에 직접 나타나지 않은 법일지라도 언급된 방식대로 나타난 것처럼 확정하여 설명하는 것, 그것이 특징의 하라이다. 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Vuttamhi [Pg.57] ekadhamme, ye dhammā ekalakkhaṇā keci; Vuttā bhavanti sabbe, so hāro lakkhaṇo nāmā’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “어떤 하나의 법이 설해졌을 때, 그와 동일한 특징을 가진 법들은 모두 설해진 것이 된다. 이것을 특징(Lakkhaṇa)이라 이름하는 하라이다.” (네띠 4, 니데사바라) Nidāne imissā desanāya rūpagarukānaṃ puggalānaṃ rūpasmiṃ anādīnavadassitā vuttā, ‘‘kathaṃ nu kho ime imaṃ desanaṃ sutvā rūpe ādīnavadassanamukhena sabbasmimpi khandhapañcake sabbaso chandarāgaṃ pahāya sakalavaṭṭadukkhato mucceyyuṃ, pare ca tattha patiṭṭhāpeyyu’’nti ayamettha bhagavato adhippāyo. Padanibbacanaṃ niruttaṃ, taṃ ‘‘eva’’ntiādinidānapadānaṃ ‘‘nāha’’ntiādipāḷipadānañca aṭṭhakathāyaṃ tassā līnatthavaṇṇanāya ca vuttanayānusārena sukarattā na vitthārayimha. 이 설법의 인연(Nidāna)에서 형색을 중시하는 인색한 자들에게 형색에서의 재난을 보지 못함이 언급되었다. ‘어떻게 하면 이들이 이 설법을 듣고 형색에서의 재난을 보는 문을 통해 오온 전체에 대한 욕탐을 완전히 버리고 모든 윤회의 괴로움에서 벗어날 수 있을까, 그리고 다른 이들도 그곳에 안주시킬 수 있을까’ 하는 것이 여기서 세존의 의도(adhippāya)이다. 단어의 어원적 해석(nirutta)은 ‘에왕(evaṃ)’ 등의 인연 구절과 ‘나항(nāhaṃ)’ 등의 빠알리 구절에 대해 주석서와 그 복주서에서 설명된 방식에 따라 용이하므로 자세히 서술하지 않았다. Padapadatthadesanādesanānikkhepasuttasandhivasena pañcavidhā sandhi. Tattha padassa padantarena sambandho padasandhi. Padatthassa padatthantarena sambandho padatthasandhi, yo ‘‘kiriyākārakasambandho’’ti vuccati. Nānānusandhikassa suttassa taṃtaṃanusandhīhi sambandho, ekānusandhikassa ca pubbāparasambandho desanāsandhi, yā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘pucchānusandhi, ajjhāsayānusandhi, yathānusandhī’’ti tidhā vibhattā. Ajjhāsayo cettha attajjhāsayo parajjhāsayoti dvidhā veditabbo. Desanānikkhepasandhi catunnaṃ suttanikkhepānaṃ vasena veditabbā. Suttasandhi idha paṭhamanikkhepavaseneva veditabbā. ‘‘Kasmā panettha idameva cittapariyādānasuttaṃ paṭhamaṃ nikkhitta’’nti nāyamanuyogo katthaci na pavattati. Apica ime sattā anādimati saṃsāre paribbhamantā itthipurisā aññamaññesaṃ pañcakāmaguṇasaṅkhātarūpābhirāmā, tattha itthī purisassa rūpe sattā giddhā gadhitā laggā laggitā āsattā, sā cassā tattha āsatti dubbivecanīyā. Tathā puriso itthiyā rūpe, tattha ca dassanasaṃsaggo garutaro itaresañca mūlabhūto. Teneva hi bhagavā ‘‘kathaṃ nu kho mātugāme paṭipajjitabba’’nti (dī. ni. 2.203) puṭṭho ‘‘adassanamevā’’ti avoca. Tasmā bhagavā pañcasu kāmaguṇesu rūpe chandarāgahāpanatthaṃ idameva suttaṃ paṭhamaṃ desesi. Nibbānādhigamāya paṭipattiyā ādi resā paṭipattīti. Yaṃ pana ekissā desanāya desanantarena saṃsandanaṃ, ayampi desanāsandhi. Sā idha evaṃ veditabbā. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave…pe… tiṭṭhatī’’ti ayaṃ desanā. ‘‘Ye kho, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā[Pg.58], tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjanti aneke pāpakā akusalā dhammā’’ti (saṃ. ni. 4.118) imāya desanāya saṃsandati. Tathā ‘‘rūpe maññati, rūpesu maññati, rūpato maññati, rūpaṃ ‘me’ti maññati. Rūpaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāyā’’ti (saṃ. ni. 4.112) evamādīhi desanāhi saṃsandatīti ayaṃ catubyūho hāro. Viyūhīyanti vibhāgena piṇḍīyanti etena, ettha vāti byūho, nibbacanādīnaṃ catunnaṃ byūhoti catubyūho, catunnaṃ vā byūho etthāti catubyūho. Nibbacanādhippāyādīnaṃ catunnaṃ vibhāgalakkhaṇo hi catubyūho hāro. Vuttañhetaṃ – 구절(Pada), 구절의 의미(Padattha), 설법(Desanā), 설법의 배치(Desanānikkhepa), 경(Sutta)의 결합에 따라 다섯 가지 결합(Sandhi)이 있다. 거기서 구절과 다른 구절의 연결은 구절 결합이다. 구절의 의미와 다른 구절의 의미의 연결은 구절 의미 결합이며, 이는 ‘행위와 격의 연결’이라 불린다. 여러 결속을 가진 경전에서 각각의 결속으로 연결되는 것과 하나의 결속을 가진 경전에서 전후가 연결되는 것이 설법 결합이며, 이는 주석서에서 ‘질문에 의한 결속, 의도에 의한 결속, 이전 내용에 따른 결속’의 세 가지로 나누어진다. 여기서 의도는 자신의 의도와 타인의 의도 두 가지로 알아야 한다. 설법 배치 결합은 네 가지 경전 배치의 방식에 따라 알아야 한다. 경 결합은 여기서 첫 번째 배치의 방식에 따라 알아야 한다. ‘왜 여기서 바로 이 마음을 사로잡는 경을 처음에 배치했는가’라는 질문은 어디서든 가능하다. 또한, 시작을 알 수 없는 윤회 속에서 방황하는 이 중생들은 남자와 여자로서 서로에게 오욕락이라 일컬어지는 형색에 즐거워하며, 거기서 여자는 남자의 형색에 집착하고 탐닉하며 매달리고 묶여 있는데, 그 집착은 떨쳐내기 어렵다. 남자 또한 여자의 형색에 그러하며, 거기서 시각적 접촉은 다른 것보다 더 중하며 다른 것들의 근본이 된다. 바로 그렇기 때문에 세존께서는 ‘여인들에 대해 어떻게 처신해야 합니까?’라는 질문을 받으셨을 때 ‘보지 않는 것이다’라고 말씀하셨다. 그러므로 세존께서는 다섯 가지 욕락 중에서도 형색에 대한 욕탐을 제거하기 위해 바로 이 경을 처음에 설하셨다. 이것이 열반을 얻기 위한 실천의 시작인 실천이다. 또한 하나의 설법이 다른 설법과 일치하는 것, 이것 또한 설법 결합이다. 그것은 여기서 다음과 같이 알아야 한다. ‘비구들이여, 나는 … 머문다’라는 이 설법은 ‘비구들이여, 눈으로 인식되는 형색들로서 원하고 즐겁고 마음에 들고 사랑스러우며 감각적 욕망과 연결되어 있고 탐착을 불러일으키는 것들, 만약 비구가 그것을 기뻐하고 환영하며 집착하여 머문다면, 기뻐하고 환영하며 집착하여 머무는 그에게 수많은 악하고 해로운 법들이 생겨난다’라는 설법과 일치한다. 또한 ‘형색에서 상상하고, 형색들 안에서 상상하고, 형색으로부터 상상하고, 형색을 ‘나의 것’이라고 상상한다. 비구들이여, 형색을 철저히 알지 못하고 통달하지 못하고 탐욕을 빛바래게 하지 못하고 버리지 못하면 괴로움의 소멸에 이를 수 없다’는 등의 설법들과 일치하므로 이것이 네 가지 구성(Catubyūha)의 하라이다. 이것에 의해 구분이 지어지고 모아지므로 구성(Byūho)이라 하며, 어원 등 네 가지의 구성이므로 네 가지 구성이라 하거나, 네 가지 구성이 여기에 있으므로 네 가지 구성이라 한다. 어원, 의도 등의 네 가지를 구분하는 특징을 가진 것이 네 가지 구성의 하라이다. 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Neruttamadhippāyo, byañjanamatha desanānidānañca; Pubbāparānusandhī, eso hāro catubyūho’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “언어적 해석(Nerutta), 의도(adhippāya), 문구(byañjana), 그리고 설법의 인연(desanānidāna), 그리고 전후의 문맥(pubbāparānusandhī), 이것이 네 가지로 배열된 방법(catubyūha hāra)이다.” (네띠빡까라나 4. 닛데사바라) ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ…pe… itthirūpa’’nti etena ayonisomanasikāro dīpito. Yaṃ tattha cittaṃ pariyādiyati, tena yonisomanasikāro. Tattha ayonisomanasikaroto taṇhāvijjā parivaḍḍhanti, tāsu taṇhāgahaṇena nava taṇhāmūlakā dhammā āvaṭṭanti, avijjāgahaṇena avijjāmūlakaṃ sabbaṃ bhavacakkaṃ āvaṭṭati, yonisomanasikāraggahaṇena ca yonisomanasikāramūlakā dhammā āvaṭṭanti, catubbidhañca sampatticakkanti. Ayaṃ āvaṭṭo hāro. Āvaṭṭayanti etena, ettha vā sabhāgavisabhāgā ca dhammā, tesaṃ vā āvaṭṭananti āvaṭṭo. Desanāya gahitadhammānaṃ sabhāgāsabhāgadhammavasena āvaṭṭanalakkhaṇo hi āvaṭṭo hāro. Vuttampi cetaṃ – “비구들이여, 나는 다른... 여자의 형상과 같은 것을 보지 못했다”는 이것으로 지혜롭지 못한 주의(ayonisomanasikāra)가 밝혀졌다. 거기서 마음을 사로잡는 것은 지혜로운 주의(yonisomanasikāra)에 의한 것이다. 거기서 지혜롭지 못하게 주의하는 자에게는 갈애와 무명이 증장하고, 그 가운데 갈애를 거머쥠으로써 아홉 가지 갈애를 뿌리로 하는 법들이 회전하며, 무명을 거머쥠으로써 무명을 뿌리로 하는 모든 존재의 바퀴(bhavacakka)가 회전한다. 지혜로운 주의를 거머쥠으로써 지혜로운 주의를 뿌리로 하는 법들이 회전하며, 네 가지 성취의 바퀴가 회전한다. 이것이 회전의 방법(āvaṭṭa hāra)이다. 이것으로, 혹은 여기서 상응하는 법들과 상응하지 않는 법들이 회전하거나, 혹은 그것들의 회전이기에 회전(āvaṭṭa)이라 한다. 설법에서 파악된 법들을 상응하는 법과 상응하지 않는 법의 힘으로 회전시키는 특징이 회전의 방법이기 때문이다. 이것에 대해 이렇게 말씀하셨다. ‘‘Ekamhi padaṭṭhāne, pariyesati sesakaṃ padaṭṭhānaṃ; Āvaṭṭati paṭipakkhe, āvaṭṭo nāma so hāro’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “하나의 발소처(padaṭṭhāna)에서 나머지 발소처를 탐구하고, 반대되는 것에서 회전하니, 그것이 회전이라 불리는 방법이다.” (네띠빡까라나 4. 닛데사바라) Rūpaṃ catubbidhaṃ kammasamuṭṭhānaṃ, cittasamuṭṭhānaṃ, utusamuṭṭhānaṃ, āhārasamuṭṭhānaṃ, tathā iṭṭhaṃ iṭṭhamajjhattaṃ aniṭṭhaṃ aniṭṭhamajjhattanti. Idha pana iṭṭhaṃ adhippetaṃ. Cittaṃ kusalacittamettha veditabbaṃ. Taṃ kāmāvacaraṃ, rūpāvacaraṃ, arūpāvacaraṃ, lokuttaranti catubbidhaṃ. Vedanādisampayuttadhammabhedato anekavidhanti [Pg.59] ayaṃ vibhattihāro. Vibhajīyanti etena, ettha vā sādhāraṇāsādhāraṇānaṃ saṃkilesavodānadhammānaṃ bhūmiyoti vibhatti. Vibhajanaṃ vā etesaṃ bhūmiyoti vibhatti. Saṃkilesadhamme vodānadhamme ca sādhāraṇāsādhāraṇato padaṭṭhānato bhūmito vibhajanalakkhaṇo hi vibhattihāro. Vuttampi cetaṃ – 물질(rūpa)은 업에서 생긴 것, 마음에서 생긴 것, 온도에서 생긴 것, 음식에서 생긴 것의 네 가지이며, 또한 즐거운 것, 즐거움과 괴로움의 중간인 것, 괴로운 것, 괴로움과 즐거움의 중간인 것이다. 여기서는 즐거운 것이 의도되었다. 마음은 여기서 유익한 마음으로 알아야 한다. 그것은 욕계, 색계, 무색계, 출세간의 네 가지이다. 수(vedanā) 등의 상응하는 법의 차이에 따라 여러 가지인 것이 분석의 방법(vibhatti hāra)이다. 이것으로, 혹은 여기서 공통되거나 공통되지 않은 오염원(saṃkilesa)과 정화(vodāna)의 법들의 단계(bhūmi)가 분석되기에 분석(vibhatti)이라 한다. 혹은 이것들의 단계에 따른 분석이 분석이다. 오염원의 법들과 정화의 법들을 공통됨과 공통되지 않음으로부터, 발소처로부터, 단계로부터 분석하는 특징이 분석의 방법이기 때문이다. 이것에 대해 이렇게 말씀하셨다. ‘‘Dhammañca padaṭṭhānaṃ, bhūmiñca vibhajjate ayaṃ hāro; Sādhāraṇe asādhāraṇe ca neyyo vibhattī’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “법과 발소처와 단계를 분석하는 이 방법은, 공통된 것과 공통되지 않은 것에서 분석(vibhatti)이라 알아야 한다.” (네띠빡까라나 4. 닛데사바라) Itthirūpaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati ayoniso manasikaroto, yoniso manasikaroto na pariyādiyati susaṃvutindriyattā sīlesu samāhitassāti ayaṃ parivatto hāro. Paṭipakkhavasena parivattīyanti iminā, ettha vā sutte vuttadhammā, parivattanaṃ vā tesanti parivatto. Niddiṭṭhānaṃ dhammānaṃ paṭipakkhato parivattanalakkhaṇo hi parivatto hāro. Vuttañhetaṃ – 여자의 형상은 지혜롭지 못하게 주의하는 자에게는 남자의 마음을 사로잡고 머물지만, 감각기관을 잘 단속하였기에 계율에 집중된 자에게는 지혜롭게 주의하므로 사로잡지 못한다. 이것이 반전의 방법(parivatta hāra)이다. 반대되는 것의 힘으로 이것에 의해, 혹은 여기서 경전에서 설해진 법들이 반전되거나, 혹은 그것들의 반전이기에 반전(parivatta)이라 한다. 설해진 법들을 반대되는 것의 측면에서 반전시키는 특징이 반전의 방법이기 때문이다. 이것에 대해 이렇게 말씀하셨다. ‘‘Kusalākusale dhamme, niddiṭṭhe bhāvite pahīne ca; Parivattati paṭipakkhe, hāro parivattano nāmā’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “유익하거나 해로운 법들이 설해지고 닦아지거나 버려졌을 때, 반대되는 것으로 반전하는 것이 반전이라 불리는 방법이다.” (네띠빡까라나 4. 닛데사바라) Bhikkhave, samaṇā pabbajitāti pariyāyavacanaṃ. Aññaṃ paraṃ kiñcīti pariyāyavacanaṃ. Rūpaṃ vaṇṇaṃ cakkhuviññeyyanti pariyāyavacanaṃ. Samanupassāmi olokessāmi jānāmīti pariyāyavacanaṃ. Evaṃ itthaṃ imaṃ pakāranti pariyāyavacanaṃ. Purisassa puggalassāti pariyāyavacanaṃ. Cittaṃ viññāṇaṃ manoti pariyāyavacanaṃ. Pariyādāya gahetvā khepetvāti pariyāyavacanaṃ. Tiṭṭhati dharati ṭhātīti pariyāyavacanaṃ. Yathā yena pakārena yenākārenāti pariyāyavacanaṃ. Itthī nārī mātugāmoti pariyāyavacananti ayaṃ vevacano hāro. Vividhaṃ vacanaṃ ekassevatthassa vācakametthāti vivacanaṃ, vivacanameva vevacanaṃ. Vividhaṃ vuccati etena atthoti vā vivacanaṃ, vivacanameva vevacanaṃ. Ekasmiṃ atthe anekapariyāyasaddappayojanalakkhaṇo hi vevacano hāro. Vuttañhetaṃ – '비구들이여'는 사문, 출가자라는 동의어이다. '다른 어떤 것'은 다른 것, 그 외의 것이라는 동의어이다. '형상'은 색깔, 눈으로 인식되는 것이라는 동의어이다. '관찰한다'는 볼 것이다, 안다는 동의어이다. '이와 같이'는 이처럼, 이러한 방식으로라는 동의어이다. '남자의'는 인격적인 존재의라는 동의어이다. '마음'은 아는 마음(viññāṇa), 의(mano)라는 동의어이다. '사로잡아'는 붙잡아, 소진시켜라는 동의어이다. '머문다'는 지속한다, 서 있다는 동의어이다. '어떻게'는 어떤 방식으로, 어떤 양상으로라는 동의어이다. '여자'는 여인, 여인들이라는 동의어이다. 이것이 동의어의 방법(vevacana hāra)이다. 하나의 대상에 대해 여러 가지 말이 여기서 말해지기에 동의어(vivacana)이며, 동의어(vivacana)가 바로 동의어(vevacana)이다. 혹은 이것으로 대상이 여러 가지로 말해지기에 동의어(vivacana)이며, 동의어(vivacana)가 바로 동의어(vevacana)이다. 하나의 대상에 대해 여러 동의어를 사용하는 특징이 동의어의 방법이기 때문이다. 이것에 대해 이렇게 말씀하셨다. ‘‘Vevacanāni bahūni tu, sutte vuttāni ekadhammassa; Yo jānāti suttavidū, vevacano nāma so hāro’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “경전에서 하나의 법에 대해 설해진 많은 동의어들을 경전에 능숙한 자가 아는 것, 그것이 동의어라 불리는 방법이다.” (네띠빡까라나 4. 닛데사바라) Rūpaṃ [Pg.60] kāḷasāmādivasena anekadhā paññattaṃ. Puriso khattiyādivasena anekadhā paññatto. Cittaṃ parittamahaggatādivasena anekadhā paññattaṃ. ‘‘Pariyādāyā’’ti ettha pariyādānaṃ pariyādāyakānaṃ pāpadhammānaṃ vasena vītikkamapariyuṭṭhānādinā ca anekadhā paññattaṃ. Ayaṃ paññattihāro. Pakārehi, pabhedato vā ñāpīyanti iminā, ettha vā atthāti paññatti. Ekekassa dhammassa anekāhi paññattīhi paññāpetabbākāravibhāvanalakkhaṇo hi paññattihāro. Vuttañhetaṃ – 물질은 검은색, 푸른색 등의 구분에 따라 여러 가지로 규정(paññatta)된다. 사람은 크샤트리아 등의 구분에 따라 여러 가지로 규정된다. 마음은 미세한 것, 고결한 것 등의 구분에 따라 여러 가지로 규정된다. '사로잡아'라는 구절에서 사로잡음은 사로잡는 나쁜 법들의 힘에 의해 범함(vītikkama)과 나타남(pariyuṭṭhāna) 등으로 여러 가지로 규정된다. 이것이 규정의 방법(paññatti hāra)이다. 이것으로, 혹은 여기서 대상들이 여러 방식이나 분류에 따라 알려지기에 규정(paññatti)이라 한다. 각각의 법을 여러 가지 규정으로 규정해야 할 양상을 밝히는 특징이 규정의 방법이기 때문이다. 이것에 대해 이렇게 말씀하셨다. ‘‘Ekaṃ bhagavā dhammaṃ, paññattīhi vividhāhi deseti; So ākāro ñeyyo, paññattī nāma so hāro’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “세존께서 하나의 법을 여러 가지 규정으로 설하시니, 그 양상을 알아야 하며 그것이 규정이라 불리는 방법이다.” (네띠빡까라나 4. 닛데사바라) Virodhipaccayasamavāye visadisuppattiruppanavaṇṇavikārāpattiyā taṃsamaṅgino hadayaṅgatabhāvappakāsanaṃ rūpaṭṭhoti aniccatāmukhena otaraṇaṃ, aniccassa pana dukkhattā dukkhatāmukhena, dukkhassa ca anattakattā suññatāmukhena otaraṇaṃ. Cittaṃ manoviññāṇadhātu, tassā pariyādāyikā taṇhā tadekaṭṭhā ca pāpadhammā dhammadhātūti dhātumukhena otaraṇaṃ. Evaṃ khandhāyatanādimukhehipi otaraṇaṃ vattabbanti ayaṃ otaraṇo hāro. Otārīyanti anuppavesīyanti etena, ettha vā suttāgatā dhammā paṭiccasamuppādādīsūti otaraṇo. Paṭiccasamuppādādimukhena suttatthassa otaraṇalakkhaṇo hi otaraṇo hāro. Vuttañhetaṃ – 반대되는 조건들이 결합하여 서로 다른 것이 발생하고 변형되며 색깔의 변화에 이르게 됨으로써 그것을 갖춘 자의 마음속에 있는 상태를 드러내는 것이 물질의 의미이므로, 무상(aniccatā)의 관문으로 들어가는 것(otaraṇa)이며, 무상한 것은 괴로움이기에 고성제(dukkhatā)의 관문으로, 괴로운 것은 무아이기에 공성(suññatā)의 관문으로 들어가는 것이다. 마음은 의식계(manoviññāṇadhātu)이며, 그것을 사로잡는 갈애와 그와 한 자리에 있는 나쁜 법들은 법계(dhammadhātū)이므로, 계(dhātu)의 관문으로 들어가는 것이다. 이와 같이 온(khandha)과 처(āyatana) 등의 관문으로도 들어가야 한다고 말해야 하니, 이것이 들어감의 방법(otaraṇa hāra)이다. 이것으로, 혹은 여기서 경전에 나타난 법들이 연기(paṭiccasamuppāda) 등으로 들어가거나 스며들기에 들어감(otaraṇa)이라 한다. 연기 등의 관문으로 경전의 의미를 들어가게 하는 특징이 들어감의 방법이기 때문이다. 이것에 대해 이렇게 말씀하셨다. ‘‘Yo ca paṭiccuppādo, indriyakhandhā ca dhātuāyatanā; Etehi otarati yo, otaraṇo nāma so hāro’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “연기, 감각기관, 온, 계, 처, 이것들로 들어가는 것, 그것이 들어감이라 불리는 방법이다.” (네띠빡까라나 4. 닛데사바라) Nāhaṃ, bhikkhave…pe… samanupassāmīti ārambho. Evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti padasuddhi, na pana ārambhasuddhi. Yathayidantiādi padasuddhi ceva ārambhasuddhi cāti ayaṃ sodhano hāro. Sodhīyanti samādhīyanti etena, ettha vā sutte padapadatthapañhārambhāti sodhano. Sutte padapadatthapañhārambhānaṃ sodhanalakkhaṇo hi sodhano hāro. Vuttañhetaṃ – ‘비구들이여, 나는 …(생략)… 보지 못한다’는 것은 시작(ārambha)이다. ‘이와 같이 사람의 마음을 사로잡아 머문다’는 것은 구절의 청정(padasuddhi)이지, 시작의 청정(ārambhasuddhi)은 아니다. ‘이른바’ 등은 구절의 청정이자 시작의 청정이다. 이것이 소다나 하라(Sodhana hāra, 정화의 방법)이다. 이것에 의해, 혹은 이 경에서 구절과 구절의 의미와 질문과 시작이 정화되고 해결되므로 소다나(sodhana)라 한다. 경의 구절과 구절의 의미와 질문과 시작을 정화하는 특징을 가진 것이 소다나 하라이기 때문이다. 이에 대해 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Vissajjitamhi pañhe, gāthāyaṃ pucchitāyamārabbha; Suddhāsuddhaparikkhā, hāro so sodhano nāmā’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “질문이 답변되었을 때, 질문된 게송에 대하여 청정함과 청정하지 않음을 조사하는 것, 그 방법을 소다나(Sodhana)라고 한다.” (네띠빠까라나 4, 니데사바라) Aññanti [Pg.61] sāmaññato adhiṭṭhānaṃ kassaci visesassa anāmaṭṭhattā. Ekarūpampīti taṃ avikappetvā visesavacanaṃ. Yathayidanti sāmaññato adhiṭṭhānaṃ aniyamavacanabhāvato. Itthirūpanti taṃ avikappetvā visesavacananti ayaṃ adhiṭṭhāno hāro. Adhiṭṭhīyanti anuppavattīyanti etena, ettha vā sāmaññavisesabhūtā dhammā vinā vikappenāti adhiṭṭhāno. Suttāgatānaṃ dhammānaṃ avikappanavaseneva sāmaññavisesaniddhāraṇalakkhaṇo hi adhiṭṭhāno hāro. Vuttampi cetaṃ – ‘다른’이라는 말은 어떤 특별한 차이를 언급하지 않았으므로 일반적인 규정(adhiṭṭhāna)이다. ‘하나의 형태라도’라는 말은 그것을 분별하지 않고 말한 특별한 표현이다. ‘이른바’라는 말은 정해지지 않은 표현이므로 일반적인 규정이다. ‘여성의 형태’라는 말은 그것을 분별하지 않고 말한 특별한 표현이다. 이것이 아딧타나 하라(Adhiṭṭhāna hāra, 확정의 방법)이다. 이것에 의해, 혹은 여기에서 일반적이거나 특별한 법들이 분별 없이 확정되고 계속 이어지므로 아딧타나(adhiṭṭhāna)라 한다. 경에 나타난 법들을 분별하지 않고 일반적인 것과 특별한 것을 가려내는 특징을 가진 것이 아딧타나 하라이기 때문이다. 이에 대해 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Ekattatāya dhammā, yepi ca vemattatāya niddiṭṭhā; Tena vikappayitabbā, eso hāro adhiṭṭhāno’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “단일성으로 설해진 법들이나 차별성으로 설해진 법들이나, 그것에 의해 분별되어야 하니, 이것이 아딧타나 방법이다.” (네띠빠까라나 4, 니데사바라) Rūpassa kammāvijjādayo kammacittādayo ca hetu. Samanupassanāya āvajjanādayo. Kusalassa cittassa yoniso manasikārādayo. Pariyādāyāti ettha pariyādānassa ayonisomanasikārādayoti ayaṃ parikkhāro hāro. Parikaroti abhisaṅkharoti phalanti parikkhāro, hetu paccayo ca. Parikkhāraṃ ācikkhatīti parikkhāro, hāro. Parikkhāravisayattā, parikkhārasahacaraṇato vā parikkhāro. Sutte āgatadhammānaṃ parikkhārasaṅkhātahetupaccaye niddhāretvā saṃvaṇṇanālakkhaṇo hi parikkhāro hāro. Vuttañhetaṃ – 형색(Rūpa)의 원인(hetu)은 업과 무명 등이며, 업과 마음 등이다. 관찰(samanupassanā)의 원인은 주의(āvajjanā) 등이다. 유익한 마음의 원인은 지혜로운 주의(yoniso manasikāra) 등이다. ‘사로잡아’라는 말에서 사로잡음의 원인은 지혜롭지 못한 주의(ayoniso manasikāra) 등이다. 이것이 파릭카라 하라(Parikkhāra hāra, 구비의 방법)이다. 결과를 만들고 형성하므로 파릭카라(parikkhāra)이며, 이는 원인(hetu)과 조건(paccaya)이다. 원인을 알려주므로 파릭카라이며 하라(방법)이다. 원인이 그 대상이거나 원인과 함께 작용하기 때문에 파릭카라이다. 경에 나타난 법들의 파릭카라라고 불리는 원인과 조건을 가려내어 설명하는 특징을 가진 것이 파릭카라 하라이기 때문이다. 이에 대해 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Ye dhammā yaṃ dhammaṃ, janayantippaccayā paramparato; Hetumavakaḍḍhayitvā, eso hāro parikkhāro’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “어떤 법들이 어떤 법을 인연에 의해 차례로 생겨나게 할 때, 그 원인을 끌어내어 밝히는 것, 이것이 파릭카라 방법이다.” (네띠빠까라나 4, 니데사바라) Purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti ettha pariyādāyikā visesato taṇhāvijjā veditabbā tāsaṃ vasena pariyādānasambhavato. Tāsu taṇhāya rūpamadhiṭṭhānaṃ, avijjāya arūpaṃ. Visesato taṇhāya samatho paṭipakkho, avijjāya vipassanā. Samathassa cetovimutti, phalavipassanāya paññāvimutti. Tathā hi tā rāgavirāgā avijjāvirāgāti visesetvā vuccantīti ayaṃ samāropano hāro. Samāropīyanti etena, ettha vā padaṭṭhānādimukhena dhammāti samāropano. Sutte āgatadhammānaṃ padaṭṭhānavevacanabhāvanāpahānasamāropanavicāraṇalakkhaṇo hi samāropano hāro. Vuttañhetaṃ – ‘사람의 마음을 사로잡아 머문다’는 구절에서 마음을 사로잡는 것은 특별히 갈애(taṇhā)와 무명(avijjā)으로 알아야 하니, 그것들의 힘에 의해 사로잡힘이 발생하기 때문이다. 그중에서 갈애는 형색을 토대(adhiṭṭhāna)로 하고, 무명은 무형(arūpa)을 토대로 한다. 특별히 갈애의 반대편은 사마타(samatha, 지)이고, 무명의 반대편은 위빳사나(vipassanā, 관)이다. 사마타의 결과는 심해탈(cetovimutti)이고, 위빳사나의 결과는 혜해탈(paññāvimutti)이다. 그와 같이 그것들은 탐욕의 빛바램(rāgavirāga)과 무명의 빛바램(avijjāvirāga)으로 구별하여 불린다. 이것이 사마로빠나 하라(Samāropana hāra, 귀입의 방법)이다. 이것에 의해, 혹은 여기에서 근거(padaṭṭhāna) 등을 통하여 법들이 귀입(samāropana)되므로 사마로빠나이다. 경에 나타난 법들을 근거, 동의어, 수행, 버림에 귀입시켜 고찰하는 특징을 가진 것이 사마로빠나 하라이기 때문이다. 이에 대해 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Ye [Pg.62] dhammā yaṃ mūlā, ye cekatthā pakāsitā muninā; Te samāropayitabbā, esa samāropano hāro’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “어떤 법들이 어떤 근원을 가졌는지, 그리고 어떤 것들이 같은 의미라고 성자(muninā)에 의해 밝혀졌는지, 그것들을 귀입시켜야 하니, 이것이 사마로빠나 방법이다.” (네띠빠까라나 4, 니데사바라) Ettāvatā ca – 이로써 - ‘‘Desanā vicayo yutti, padaṭṭhāno ca lakkhaṇo; Catubyūho ca āvaṭṭo, vibhatti parivattano. “설시(Desanā), 조사(Vicaya), 논리(Yutti), 족처(Padaṭṭhāna), 특징(Lakkhaṇa), 사배열(Catubyūha), 회전(Āvaṭṭa), 분석(Vibhatti), 역전(Parivattana),” Vevacano ca paññatti, otaraṇo ca sodhano; Adhiṭṭhāno parikkhāro, samāropano soḷaso’’ti. (netti. 1 uddesavāra) – “동의어(Vevacana), 시설(Paññatti), 하강(Otaraṇa), 정화(Sodhana), 확정(Adhiṭṭhāna), 구비(Parikkhāra), 귀입(Samāropana)의 열여섯 가지이다.” (네띠빠까라나 1, 우데사바라) - Evaṃ vuttā soḷasa hārā dassitāti veditabbā. Harīyanti etehi, ettha vā suttageyyādivisayā aññāṇasaṃsayavipallāsāti hārā. Haranti vā sayaṃ tāni, haraṇamattameva vāti hārā phalūpacārena. Atha vā harīyanti voharīyanti dhammasaṃvaṇṇakadhammappaṭiggāhakehi dhammassa dānaggahaṇavasenāti hārā. Atha vā hārā viyāti hārā. Yathā hi anekaratanāvalisamūho hārasaṅkhāto attano avayavabhūtaratanasamphassehi samupajaniyamānahilādasukho hutvā tadupabhogijanasarīrasantāpaṃ nidāghapariḷāhūpajanitaṃ vūpasameti, evameva tepi nānāvidhaparamattharatanappabandhā saṃvaṇṇanāvisesā attano avayavabhūtaparamattharatanādhigamena samuppādiyamānanibbutisukhā dhammappaṭiggāhakajanahadayaparitāpaṃ kāmarāgādikilesahetukaṃ vūpasamentīti. Atha vā hārayanti aññāṇādinīhāraṃ apagamaṃ karonti ācikkhantīti vā hārā. Atha vā sotujanacittassa haraṇato ramaṇato ca hārā niruttinayena yathā ‘‘bhavesu vantagamano bhagavā’’ti (visuddhi. 1.144; pārā. aṭṭha. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanā). 이와 같이 말한 열여섯 가지 방법(하라)이 제시되었음을 알아야 한다. 이것들에 의해 경(Sutta)이나 게송(Geyya) 등의 대상에 대한 무지, 의심, 전도(vipallāsa)가 제거(harīyanti)되기에 하라(hāra)이다. 또는 그것들이 스스로 그것들을 제거하거나, 제거하는 작용 그 자체이기에 결과에 원인의 이름을 붙여 하라라고 한다. 또는 법을 설명하는 이와 법을 받아들이는 이들 사이에 법을 주고받는 방식으로 통용(voharīyanti)되기 때문에 하라라고 한다. 또는 목걸이(hāra)와 같기 때문에 하라라고 한다. 마치 여러 보석이 꿰어진 목걸이가 그 구성 요소인 보석들의 감촉을 통해 환희와 즐거움을 일으켜 그것을 착용한 사람의 무더위로 인한 몸의 열기를 식혀주는 것과 같이, 저 여러 가지 제일의제(paramattha) 보석들로 연결된 특별한 설명들도 그 구성 요소인 제일의제의 보석들을 얻음으로써 열반의 즐거움을 일으켜 법을 받아들이는 사람들의 마음에 있는 감각적 탐욕 등의 번뇌로 인한 고통을 식혀주기 때문이다. 또는 무지 등을 제거(nīhāra)하거나 사라지게 하거나 알려주기 때문에 하라이다. 또는 듣는 이의 마음을 끌어당기고(haraṇato) 즐겁게 하기 때문에 하라이다. 이는 어원적 해석(niruttinaya)에 따라 ‘여러 존재에서 떠나간 분(vantagamano)이신 세존(bhagavā)’이라 하는 것과 같다. Ito paraṃ pana nandiyāvaṭṭādipañcavidhanayā veditabbā – tattha taṇhāvijjā samudayasaccaṃ, tāsaṃ adhiṭṭhānādibhūtā rūpadhammā dukkhasaccaṃ, tesaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, nirodhappajānanā paṭipadā maggasaccaṃ. Taṇhāgahaṇena cettha māyāsāṭheyyamānātimānamadappamādapāpicchatāpāpamittatāahirikaanottappādivasena akusalapakkho netabbo. Avijjāgahaṇena viparītamanasikārakodhūpanāhamakkhapaḷāsaissāmacchariya- sārambhadovacassatābhavadiṭṭhivibhavadiṭṭhiādivasena akusalapakkho netabbo. Vuttavipariyāyato [Pg.63] kusalapakkho netabbo. Kathaṃ? Amāyāasāṭheyyādivasena aviparītamanasikārādivasena ca. Tathā samathapakkhiyānaṃ saddhindriyādīnaṃ, vipassanāpakkhiyānaṃ aniccasaññādīnañca vasena vodānapakkho netabboti ayaṃ nandiyāvaṭṭassa nayassa bhūmi. Yo hi taṇhāavijjāhi saṃkilesapakkhassa suttatthassa samathavipassanāhi vodānapakkhassa ca catusaccayojanamukhena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso, ayaṃ nandiyāvaṭṭanayo nāma. Vuttañhetaṃ – 이후로는 난디야밧타(nandiyāvaṭṭa) 등 다섯 가지 방법(naya)을 알아야 한다. 거기서 갈애와 무명은 집성제(集聖諦)이고, 그것들의 토대가 되는 색법(rūpadhamma)들은 고성제(苦聖諦)이며, 그것들이 일어나지 않음은 멸성제(滅聖諦)이고, 멸을 철저히 아는 실천은 도성제(道聖諦)이다. 여기서 갈애를 붙잡음으로써 속임수, 아첨, 자만, 과도한 자만, 취함, 방일, 악한 욕구, 나쁜 친구, 무참, 무괴 등에 의한 불선(不善)의 측면을 이끌어내야 한다. 무명을 붙잡음으로써 전도된 주의, 분노, 원한, 위선, 시기, 인색, 경쟁, 완고함, 유견(有見), 비유견(非有見) 등에 의한 불선의 측면을 이끌어내야 한다. 위에서 말한 것의 반대로부터 선(善)의 측면을 이끌어내야 한다. 어떻게 하는가? 속이지 않음, 아첨하지 않음 등과 전도되지 않은 주의 등에 의해서이다. 그와 같이 사마타의 편에 있는 믿음의 기능(saddhindriya) 등과 위빳사나의 편에 있는 무상한 지각(aniccasaññā) 등에 의해서 청정의 측면을 이끌어내야 하니, 이것이 난디야밧타 방법의 범위이다. 갈애와 무명에 의한 오염의 측면에 있는 경의 의미와 사마타와 위빳사나에 의한 청정의 측면의 의미를 사성제에 결합하는 방식을 통해 이끌어내는 특징을 가진 특별한 주석, 이것을 난디야밧타 방법이라고 한다. 이에 대해 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Taṇhañca avijjampi ca, samathena vipassanāya yo neti; Saccehi yojayitvā, ayaṃ nayo nandiyāvaṭṭo’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “갈애와 무명을 사마타와 위빳사나로써 이끌어내고, 진리(사성제)와 연결하는 것, 이것이 난디야왓따(Nandiyāvaṭṭa) 방식이다.” (넷띠빠까라나 4, 니데사바라) Nandiyāvaṭṭassa viya āvaṭṭo etassāti nandiyāvaṭṭo. Yathā hi nandiyāvaṭṭo anto ṭhitena padhānāvayavena bahiddhā āvaṭṭati, evamayampi nayoti attho. Atha vā nandiyā taṇhāya pamodassa vā āvaṭṭo etthāti nandiyāvaṭṭo. 난디야왓따와 같은 회전이 이것에 있기 때문에 ‘난디야왓따’라고 한다. 마치 난디야왓따가 내부에 머무는 주요한 부분에 의해 외부로 회전하듯이, 이 방식도 그러하다는 뜻이다. 또는 갈애(nandī)나 기쁨의 회전이 여기에 있기 때문에 ‘난디야왓따’이다. Heṭṭhā vuttanayena gahitesu taṇhāvijjātappakkhiyadhammesu taṇhā lobho, avijjā moho, avijjāya sampayutto lohite sati pubbo viya taṇhāya sati sijjhamāno āghāto doso iti tīhi akusalamūlehi gahitehi, tappaṭipakkhato kusalacittaggahaṇena ca tīṇi kusalamūlāni gahitāni eva honti. Idhāpi lobho sabbāni vā sāsavakusalamūlāni samudayasaccaṃ, tannibbattā tesaṃ adhiṭṭhānagocarabhūtā upādānakkhandhā dukkhasaccantiādinā saccayojanā veditabbā. Phalaṃ panettha vimokkhattayavasena niddhāretabbaṃ, tīhi akusalamūlehi tividhaduccaritasaṃkilesamalavisamaakusalasaññāvitakkādivasena akusalapakkho netabbo, tathā tīhi kusalamūlehi tividhasucaritasamakusalasaññāvitakkasaddhammasamādhivimokkhamukhādivasena vodānapakkho netabboti ayaṃ tipukkhalassa nayassa bhūmi. Yo hi akusalamūlehi saṃkilesapakkhassa kusalamūlehi vodānapakkhassa suttatthassa ca catusaccayojanāmukhena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso, ayaṃ tipukkhalanayo nāma. Tīhi avayavehi [Pg.64] lobhādīhi saṃkilesapakkhe, alobhādīhi ca vodānapakkhe pukkhalo sobhanoti tipukkhalo. Vuttañhetaṃ – 앞에서 언급한 방식에 따라 파악된 갈애와 무명 및 그에 속하는 법들 중에서, 갈애는 탐욕이고 무명은 어리석음이다. 무명과 상응하는 혈액이 있을 때 고름이 생기는 것처럼, 갈애가 있을 때 일어나는 분노는 성냄이다. 이렇게 세 가지 불선뿌리가 파악되면, 그 반대되는 선한 마음을 파악함으로써 세 가지 선뿌리가 파악된 것이다. 여기서도 탐욕이나 모든 유루의 선뿌리가 집제(集諦)이며, 그것에서 생겨나 그것들의 토대와 대상이 된 취온(取蘊)들이 고제(苦諦)라는 등의 진리의 연결을 알아야 한다. 여기서 결과는 세 가지 해탈의 관점에서 결정되어야 한다. 세 가지 불선뿌리에 의해 세 가지 악행, 오염원, 때(垢), 불균형, 불선한 지각, 사유 등의 방식으로 불선의 측면이 이끌어져야 하며, 이와 같이 세 가지 선뿌리에 의해 세 가지 선행, 균형, 선한 지각, 사유, 정법, 삼매, 해탈의 문 등의 방식으로 정화의 측면이 이끌어져야 한다. 이것이 띠뿍칼라(Tipukkhala) 방식의 토대이다. 세 가지 불선뿌리로 오염의 측면을, 세 가지 선뿌리로 정화의 측면을, 그리고 경전의 의미를 사성제의 연결이라는 문을 통해 이끌어내는 설명의 특수성, 이것이 띠뿍칼라 방식이다. 탐욕 등 세 가지 부분으로 오염의 측면에서, 무탐 등 세 가지 부분으로 정화의 측면에서 아름답게(pukkhalo) 하기에 띠뿍칼라이다. 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Yo akusale samūlehi,Neti kusale ca kusalamūlehi; Bhūtaṃ tathaṃ avitathaṃ,Tipukkhalaṃ taṃ nayaṃ āhū’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “뿌리와 함께 불선한 법들을, 선뿌리와 함께 선한 법들을 이끌어내니, 사실이고 참되며 틀림없는 이 방식을 띠뿍칼라라고 부른다.” (넷띠빠까라나 4, 니데사바라) Vuttanayena gahitesu taṇhāvijjātappakkhiyadhammesu visesato taṇhādiṭṭhīnaṃ vasena asubhe ‘‘subha’’nti, dukkhe ‘‘sukha’’nti ca vipallāsā, avijjādiṭṭhīnaṃ vasena anicce ‘‘nicca’’nti, anattani ‘‘attā’’ti vipallāsā veditabbā. Tesaṃ paṭipakkhato kusalacittaggahaṇena siddhehi sativīriyasamādhipaññindriyehi cattāri satipaṭṭhānāni siddhāniyeva honti. 앞서 말한 방식대로 파악된 갈애와 무명 및 그에 속하는 법들 중에서, 특히 갈애와 견해의 영향으로 부정한 것에 대해 ‘깨끗하다’고 하고, 괴로운 것에 대해 ‘즐겁다’고 하는 전도(vipallāsa)가 있으며, 무명과 견해의 영향으로 무상한 것에 대해 ‘영원하다’고 하고, 무아에 대해 ‘자아’라고 하는 전도가 있음을 알아야 한다. 그것들의 반대인 선한 마음을 파악함으로써 확립되는 마음챙김, 정진, 삼매, 통찰의 기능들에 의해 네 가지 사념처가 확립된 것이다. Tattha catūhi indriyehi cattāro puggalā niddisitabbā. Kathaṃ? Duvidho hi taṇhācarito mudindriyo tikkhindriyoti, tathā diṭṭhicarito. Tesu paṭhamo asubhe ‘‘subha’’nti vipariyesaggāhī satibalena yathābhūtaṃ kāyasabhāvaṃ sallakkhento bhāvanābalena taṃ vipallāsaṃ samugghātetvā sammattaniyāmaṃ okkamati. Dutiyo asukhe ‘‘sukha’’nti vipariyesaggāhī ‘‘uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’tiādinā (ma. ni. 1.26; a. ni. 4.14; 6.58) vuttena vīriyasaṃvarabhūtena vīriyabalena paṭipakkhaṃ vinodento bhāvanābalena taṃ vipallāsaṃ vidhametvā sammattaniyāmaṃ okkamati. Tatiyo anicce ‘‘nicca’’nti vipallāsaggāhī samathabalena samāhitacitto saṅkhārānaṃ khaṇikabhāvaṃ sallakkhento bhāvanābalena taṃ vipallāsaṃ samugghātetvā sammattaniyāmaṃ okkamati. Catuttho santatisamūhakiccārammaṇaghanavañcitatāya phassādidhammapuñjamatte anattani ‘‘attā’’ti micchābhinivesī catukoṭikasuññatāmanasikārena taṃ micchābhinivesaṃ viddhaṃsento sāmaññaphalaṃ sacchikaroti. Subhasaññādīhi catūhipi vā vipallāsehi samudayasaccaṃ, tesamadhiṭṭhānārammaṇabhūtā pañcupādānakkhandhā dukkhasaccantiādinā saccayojanā veditabbā. Phalaṃ panettha cattāri sāmaññaphalāni, catūhi cettha vipallāsehi caturāsavoghayogaganthaagatitaṇhupādānasallaviññāṇaṭṭhitiapariññādivasena akusalapakkho netabbo, tathā catūhi satipaṭṭhānehi [Pg.65] catubbidhajjhānavihārādhiṭṭhānasukhabhāgiyadhammaappamaññāsammappadhānaiddhipādādivasena vodānapakkho netabboti ayaṃ sīhavikkīḷitassa nayassa bhūmi. Yo hi subhasaññādīhi vipallāsehi sakalassa saṃkilesapakkhassa saddhindriyādīhi ca vodānapakkhassa catusaccayojanāvasena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso, ayaṃ sīhavikkīḷito nāma. Vuttañhetaṃ – 거기서 네 가지 기능에 따라 네 부류의 인물을 제시해야 한다. 어떻게 그러한가? 갈애 성향자는 연한 기능(연근)과 날카로운 기능(이근)의 두 종류가 있고, 견해 성향자도 그러하다. 그들 중 첫 번째는 부정한 것에 대해 ‘깨끗하다’고 전도된 집착을 하는 자인데, 마음챙김의 힘으로 몸의 자성을 있는 그대로 관찰하고 수행의 힘으로 그 전도를 뿌리 뽑아 정성결정(正性決定)에 들어간다. 두 번째는 괴로움에 대해 ‘즐겁다’고 전도된 집착을 하는 자인데, ‘일어난 감각적 욕망의 사유를 용납하지 않는다’는 등의 정진의 단속인 정진의 힘으로 반대되는 것을 물리치고 수행의 힘으로 그 전도를 타파하여 정성결정에 들어간다. 세 번째는 무상한 것에 대해 ‘영원하다’고 전도된 집착을 하는 자인데, 사마타의 힘으로 마음이 집중되어 형성된 것들의 찰나성을 관찰하고 수행의 힘으로 그 전도를 뿌리 뽑아 정성결정에 들어간다. 네 번째는 상속, 집단, 작용, 대상의 조밀함(ghana)에 속아 접촉 등의 법의 무더기일 뿐인 무아에 대해 ‘자아’라고 그릇되게 몰입하는 자인데, 사구(四句)의 공성에 대한 주의집중으로 그 그릇된 몰입을 분쇄하여 사문과를 증득한다. 깨끗하다는 지각 등 네 가지 전도가 집제이며, 그것들의 토대와 대상이 된 오취온이 고제라는 등의 진리의 연결을 알아야 한다. 여기서 결과는 네 가지 사문과이다. 여기서는 네 가지 전도에 의해 네 가지 번뇌, 폭류, 결합, 매듭, 치우침, 갈애의 취착, 화살, 식의 머묾, 미지 등의 방식으로 불선의 측면이 이끌어져야 하며, 이와 같이 네 가지 사념처에 의해 네 가지 선정의 머묾, 토대, 즐거움의 요소, 무량심, 사정근, 신족 등의 방식으로 정화의 측면이 이끌어져야 한다. 이것이 사자유희(Sīhavikkīḷita) 방식의 토대이다. 깨끗하다는 지각 등의 전도들로 오염의 전체 측면을, 믿음 등의 기능들로 정화의 측면을 사성제의 연결을 통해 이끌어내는 설명의 특수성, 이것이 사자유희라 불린다. 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Yo neti vipallāsehi,Kilese indriyehi saddhamme; Etaṃ nayaṃ nayavidū,Sīhavikkīḷitaṃ āhū’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “전도된 것들로부터 번뇌를, 기능들로부터 참된 법을 이끌어내니, 방식을 아는 이들은 이 방식을 사자유희라고 부른다.” (넷띠빠까라나 4, 니데사바라) Asantāsanajavaparakkamādivisesayogena sīho bhagavā, tassa vikkīḷitaṃ desanā vacīkammabhūto vihāroti katvā vipallāsatappaṭipakkhaparidīpanato sīhassa vikkīḷitaṃ etthāti sīhavikkīḷito, nayo. Balavisesayogadīpanato vā sīhavikkīḷitasadisattā nayo sīhavikkīḷito. Balaviseso cettha saddhādibalaṃ, dasabalāni eva vā. 두려움 없음, 속도, 용맹함 등의 특별한 능력을 갖추셨기에 세존은 사자이시며, 그분의 유희는 가르침이라는 언어적 행위의 머무름이다. 전도와 그 반대되는 것을 밝히는 것에서 사자의 유희가 여기에 있기에 사자유희 방식이라 한다. 또는 특별한 힘의 결합을 나타내기에 사자의 유희와 비슷하므로 사자유희 방식이라 한다. 여기서 특별한 힘이란 믿음 등의 힘이나 열 가지 힘을 말한다. Imesaṃ pana tiṇṇaṃ atthanayānaṃ siddhiyā vohāranayadvayaṃ siddhameva hoti. Tathā hi atthanayattayadisābhāvena kusalādidhammānaṃ ālocanaṃ disālocanaṃ. Vuttañhetaṃ – 이 세 가지 의미의 방식이 성취됨으로써 두 가지 표현의 방식도 성취된다. 즉, 세 가지 의미의 방식의 방향으로서 선한 법 등을 살피는 것이 방위의 관찰(Disālocana)이다. 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Veyyākaraṇesu hi ye,Kusalākusalā tahiṃ tahiṃ vuttā; Manasā olokayate,Taṃ khu disālocanaṃ āhū’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “해설들에서 여기저기 설해진 선하고 불선한 법들을 마음으로 살펴보는 것, 그것을 참으로 방위의 관찰이라 부른다.” (넷띠빠까라나 4, 니데사바라) Tathā ālocitānaṃ tesaṃ dhammānaṃ atthanayattayayojane samānayanato aṅkuso viya aṅkuso. Vuttañhetaṃ – 그와 같이 관찰된 법들을 세 가지 의미의 방식에 연결하여 모으는 것이기에 갈고리(Aṅkusa)와 같아서 갈고리 방식이라 한다. 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Oloketvā disalocanena, ukkhipiya yaṃ samāneti; Sabbe kusalākusale, ayaṃ nayo aṅkuso nāmā’’ti. (netti. 4 niddesavāra); “방위의 관찰로 살펴보고 나서 모든 선하고 불선한 법들을 들어 올려 모으는 것, 이 방식을 갈고리라 부른다.” (넷띠빠까라나 4, 니데사바라) Tasmā manasāva atthanayānaṃ disābhūtadhammānaṃ locanaṃ disālocanaṃ, tesaṃ samānayanaṃ aṅkusoti pañcapi nayāni yuttāni honti. 그러므로 마음으로써 의미의 방식들의 방향이 되는 법들을 살피는 것이 방위의 관찰이고, 그것들을 모으는 것이 갈고리 방식이니, 다섯 가지 방식이 모두 합당하게 된다. Ettāvatā [Pg.66] ca – 그리고 이와 같이 – ‘‘Paṭhamo nandiyāvaṭṭo, dutiyo ca tipukkhalo; Sīhavikkīḷito nāma, tatiyo nayalañjako. “첫 번째는 난디야밧타(Nandiyāvaṭṭa, 기쁨의 회전)이고, 두 번째는 티푸칼라(Tipukkhala, 세 개의 연꽃)이며, 세 번째는 시하빅킬리타(Sīhavikkīḷito, 사자의 유희)라 이름하는 나얄란자카(Nayalañjaka, 이치의 표식)이다. Disālocanamāhaṃsu, catutthaṃ nayamuttamaṃ; Pañcamo aṅkuso nāma, sabbe pañca nayā gatā’’ti. (netti. 1 uddesavāra) – 디살로카나(Disālocana, 방향의 조망)를 네 번째 으뜸가는 이치라 하며, 다섯 번째는 앙쿠사(Aṅkusa, 갈고리)라 이름하니, 이 모든 다섯 가지 이치가 설해졌다.” (네띠빠까라나 1, 주제의 장) – Evaṃ vuttapañcanayāpi ettha dassitāti veditabbā. Nayati saṃkilesaṃ vodānañca vibhāgato ñāpetīti nayo, lañjeti pakāseti suttatthanti lañjako, nayo ca so lañjako cāti nayalañjako. Idañca suttaṃ soḷasavidhe suttantapaṭṭhāne saṃkilesabhāgiyaṃ byatirekamukhena nibbedhāsekkhabhāgiyanti daṭṭhabbaṃ. Aṭṭhavīsatividhe pana suttantapaṭṭhāne lokiyalokuttaraṃ sattadhammādhiṭṭhānaṃ ñāṇaññeyyaṃ dassanabhāvanaṃ sakavacanaṃ vissajjanīyaṃ kusalākusalaṃ anuññātaṃ paṭikkhittañcāti veditabbaṃ. 이와 같이 설해진 다섯 가지 이치(五理, pañca naya)도 여기에서 제시된 것임을 알아야 한다. 번뇌(saṃkilesa)와 청정(vodāna)을 구분에 따라 이끌어 알려주기 때문에 나야(Nayo, 이치)라 하며, 경의 의미를 표시하고 밝히기 때문에 란자카(lañjako)라 하니, 이치이면서 표시하는 것이므로 나얄란자카(nayalañjaka)이다. 그리고 이 경은 16가지 유형의 경전 분류(suttantapaṭṭhāna) 중에서 번뇌에 속하는 부분(saṃkilesabhāgiya)이며, 반대되는 측면을 통해서는 통찰과 무학의 부분(nibbedhāsekkhabhāgiya)인 것으로 보아야 한다. 또한 28가지 유형의 경전 분류 중에서는 세간과 출세간, 중생 중심과 법 중심, 지혜와 지혜의 대상, 견도와 수도, 자신의 말, 해설되어야 할 것, 유익함과 해로움, 허용된 것과 금지된 것인 줄 알아야 한다. Tattha soḷasavidhasuttantaṃ paṭṭhānaṃ nāma ‘‘saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ, nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, vāsanābhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, neva saṃkilesabhāgiyaṃ na vāsanābhāgiyaṃ na nibbedhabhāgiyaṃ na asekkhabhāgiyaṃ sutta’’nti (netti. 89) evaṃ vuttasoḷasasāsanapaṭṭhānāni. 그중에서 16가지 유형의 경전 분류란, '번뇌에 속하는 경, 습기에 속하는 경, 통찰에 속하는 경, 무학에 속하는 경, 번뇌와 습기에 속하는 경, 번뇌와 통찰에 속하는 경, 번뇌와 무학에 속하는 경, 습기와 통찰에 속하는 경, 습기와 무학에 속하는 경, 통찰과 무학에 속하는 경, 번뇌와 습기와 통찰에 속하는 경, 번뇌와 습기와 무학에 속하는 경, 번뇌와 통찰과 무학에 속하는 경, 습기와 통찰과 무학에 속하는 경, 번뇌와 습기와 통찰과 무학에 속하는 경, 번뇌에도 습기에도 통찰에도 무학에도 속하지 않는 경' (네띠빠까라나 89) 등 이와 같이 설해진 16가지 가르침의 분류이다. Tattha saṃkilissanti etenāti saṃkileso, saṃkilesabhāge saṃkilesakoṭṭhāse pavattaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ. Vāsanā puññabhāvanā, vāsanābhāge pavattaṃ vāsanābhāgiyaṃ, vāsanaṃ bhajāpetīti vā vāsanābhāgiyaṃ. Nibbijjhanaṃ lobhakkhandhādīnaṃ padālanaṃ nibbedho, nibbedhabhāge [Pg.67] pavattaṃ, nibbedhaṃ bhajāpetīti vā nibbedhabhāgiyaṃ. Pariniṭṭhitasikkhā dhammā asekkhā, asekkhabhāge pavattaṃ, asekkhe bhajāpetīti vā asekkhabhāgiyaṃ. Tesu yattha taṇhādisaṃkileso vibhatto, idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ. Yattha dānādipuññakiriyavatthu vibhattaṃ, idaṃ vāsanābhāgiyaṃ. Yattha sekkhā sīlakkhandhādayo vibhattā, idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ. Yattha pana asekkhā sīlakkhandhādayo vibhattā, idaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Itarāni tesaṃ vomissakanayavasena vuttāni. Sabbāsavasaṃvarapariyāyādīnaṃ vasena sabbabhāgiyaṃ veditabbaṃ. Tattha hi saṃkilesadhammā lokiyasucaritadhammā sekkhā dhammā asekkhā dhammā ca vibhattā. Sabbabhāgiyaṃ pana ‘‘passaṃ na passatī’’tiādikaṃ udakādianuvādavacanaṃ veditabbaṃ. 거기서 이것에 의해 더러워지기 때문에 번뇌(saṃkileso)라 하며, 번뇌의 부분 또는 번뇌의 부류에서 일어나는 것을 번뇌에 속하는 것(saṃkilesabhāgiyaṃ)이라 한다. 습기(vāsanā)는 공덕을 닦는 것이며, 습기의 부분에서 일어나는 것을 습기에 속하는 것(vāsanābhāgiyaṃ)이라 하거나, 습기를 공유하게 하므로 습기에 속하는 것이라 한다. 꿰뚫음은 탐욕의 무리 등을 깨뜨리는 것이므로 통찰(nibbedho)이라 하며, 통찰의 부분에서 일어나는 것 또는 통찰을 공유하게 하므로 통찰에 속하는 것(nibbedhabhāgiyaṃ)이라 한다. 학습을 완성한 법들이 무학(asekkhā)이며, 무학의 부분에서 일어나는 것 또는 무학을 공유하게 하므로 무학에 속하는 것(asekkabhāgiyaṃ)이라 한다. 그들 중에서 갈애 등의 번뇌가 분류된 것이 번뇌에 속하는 것이다. 보시 등 공덕을 짓는 토대가 분류된 것이 습기에 속하는 것이다. 유학(sekkhā)의 계온(sīlakkhandha) 등이 분류된 것이 통찰에 속하는 것이다. 반면에 무학의 계온 등이 분류된 것이 무학에 속하는 것이다. 그 나머지는 그것들을 혼합한 이치에 따라 설해진 것이다. 모든 번뇌의 단속의 방편(sabbāsavasaṃvarapariyāya) 등에 따라 모든 부분에 속하는 것(sabbabhāgiya)을 알아야 한다. 거기에는 참으로 번뇌의 법들, 세간의 선행의 법들, 유학의 법들, 그리고 무학의 법들이 분류되어 있기 때문이다. 또한 모든 부분에 속하는 것이란 '보면서도 보지 못한다'는 등의 물(水) 등에 비유한 설법인 줄 알아야 한다. Aṭṭhavīsatividhaṃ suttantapaṭṭhānaṃ pana ‘‘lokiyaṃ, lokuttaraṃ, lokiyañca lokuttarañca, sattādhiṭṭhānaṃ, dhammādhiṭṭhānaṃ, sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca, ñāṇaṃ, ñeyyaṃ, ñāṇañca ñeyyañca, dassanaṃ, bhāvanā, dassanañca bhāvanā ca, sakavacanaṃ, paravacanaṃ, sakavacanañca paravacanañca, vissajjanīyaṃ, avissajjanīyaṃ, vissajjanīyañca avissajjanīyañca, kammaṃ, vipāko, kammañca vipāko ca kusalaṃ, akusalaṃ, kusalañca akusalañca anuññātaṃ, paṭikkhittaṃ, anuññātañca paṭikkhittañca, thavo’’ti (netti. 112) evamāgatāni aṭṭhavīsati sāsanapaṭṭhānāni. Tattha lokiyanti loke niyutto, loke vā vidito lokiyo. Idha pana lokiyo attho yasmiṃ sutte vutto, taṃ suttaṃ lokiyaṃ. Tathā lokuttaraṃ. Yasmiṃ pana sutte padesena lokiyaṃ, padesena lokuttaraṃ vuttaṃ, taṃ lokiyañca lokuttarañca. Sattaadhippāyasattapaññattimukhena desitaṃ sattādhiṭṭhānaṃ. Dhammavasena desitaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ. Ubhayavasena desitaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Buddhādīnaṃ pana guṇābhitthavanavasena pavattaṃ suttaṃ thavo nāma – 28가지 유형의 경전 분류란 '세간, 출세간, 세간과 출세간, 중생 중심의 가르침, 법 중심의 가르침, 중생 중심과 법 중심의 가르침, 지혜, 지혜의 대상, 지혜와 지혜의 대상, 견도, 수도, 견도와 수도, 자신의 말, 타인의 말, 자신의 말과 타인의 말, 해설되어야 할 것, 해설되지 말아야 할 것, 해설되어야 할 것과 되지 말아야 할 것, 업, 과보, 업과 과보, 유익함, 해로움, 유익함과 해로움, 허용된 것, 금지된 것, 허용된 것과 금지된 것, 찬탄' (네띠빠까라나 112) 등 이와 같이 전해지는 28가지 가르침의 분류이다. 거기서 세간(lokiya)이란 세상에 묶여 있거나 세상에 알려진 것이 세간이다. 그러나 여기서는 세간적인 의미가 설해진 경을 세간적인 경이라 한다. 출세간도 마찬가지이다. 어떤 경에서 부분적으로는 세간이, 부분적으로는 출세간이 설해졌다면 그것은 세간과 출세간의 경이다. 중생의 의도나 중생이라는 명칭을 방편으로 설해진 것을 중생 중심의 가르침(sattādhiṭṭhāna)이라 한다. 법(dhamma)에 따라 설해진 것을 법 중심의 가르침(dhammādhiṭṭhāna)이라 한다. 두 가지 모두에 따라 설해진 것을 중생 중심과 법 중심의 가르침이라 한다. 이러한 방식에 따라 모든 항목의 의미를 알아야 한다. 또한 부처님 등의 공덕을 찬양함에 따라 일어난 경을 찬탄(thava)이라 이름하니 - ‘‘Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṃ caturo padā; Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā’’ti. (dha. pa. 273; netti. 170; peṭako. 30) ādikaṃ viya – “길 중에는 여덟 가지 성스러운 길이 으뜸이요, 진리 중에는 네 가지 구절(사성제)이 으뜸이며, 법들 중에는 탐욕을 떠남이 으뜸이요, 두 발 달린 존재들 중에는 눈을 갖춘 자가 으뜸이다.” (법구경 273, 네띠빠까라나 170, 뻬따꼬빠데사 30)라는 등과 같다. Nettinayavaṇṇanā niṭṭhitā. 네띠빠까라나의 이치에 대한 설명이 끝났다. 2. Saddagarukādīnanti [Pg.68] ādisaddena gandharasaphoṭṭhabbagaruke saṅgaṇhāti. Āsayavasenāti ajjhāsayavasena. Utusamuṭṭhānopi itthisantānagato saddo labbhati, so idha nādhippetoti ‘‘cittasamuṭṭhāno’’ti vuttaṃ. Kathitasaddo ālāpādisaddo. Gītasaddo sarena gāyanasaddo. Itthiyā hasanasaddopettha saṅgahetabbo tassapi purisena assādetabbato. Tenāha – ‘‘apica kho mātugāmassa saddaṃ suṇāti tirokuṭṭā vā tiropākārā vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā, so tadassādetī’’tiādi. Nivatthanivāsanassāti khalitthaddhassa nivāsanassa. Alaṅkārassāti nūpurādikassa alaṅkārassa. Itthisaddotveva veditabboti itthipaṭibaddhabhāvato vuttaṃ. Tenāha – ‘‘sabbopī’’tiādi. Avidūraṭṭhāneti tassa hatthikulassa vasanaṭṭhānato avidūraṭṭhāne. Kāyūpapannoti sampannakāyo thirakathinamahākāyo. Mahāhatthīti mahānubhāvo hatthī. Jeṭṭhakaṃ katvāti yūthapatiṃ katvā. 2. ‘사따가루까디낭(Saddagarukādīnaṃ)’에서 ‘아디(ādi, 등)’라는 말은 향기, 맛, 감촉을 중요하게 여기는 자들을 포함합니다. ‘아사야와세나(Āsayavasena)’는 의도(ajjhāsaya)에 따른다는 뜻입니다. 계절의 변화(utu)로 생긴 소리도 여인의 몸에서 생겨날 수 있지만, 여기서는 그것을 뜻하지 않기에 ‘마음에서 생긴 것(cittasamuṭṭhāna)’이라고 말했습니다. ‘카티따사또(Kathitasaddo)’는 대화 등의 소리입니다. ‘기따사또(Gītasaddo)’는 가락에 맞추어 부르는 노래 소리입니다. 여인의 웃음소리 또한 여기 포함되어야 하는데, 남자들이 그것 또한 즐기기 때문입니다. 그래서 ‘여인의 웃음소리나 말소리나 노래 소리를 담 너머나 울타리 너머로 듣고 그것을 즐긴다’는 등의 말씀이 있습니다. ‘니왓타니와사낫사(Nivatthanivāsanassa)’는 빳빳한 옷자락의 소리를 뜻합니다. ‘알랑까랏사(Alaṅkārassā)’는 발찌(nūpura) 등의 장신구 소리입니다. ‘잇티사또(Itthisaddo, 여인의 소리)’라고만 알아야 하는 이유는 여인과 관련된 것이기 때문입니다. 그래서 ‘모든 것’ 등의 말씀이 있습니다. ‘아위두랏타네(Avidūraṭṭhāne)’는 그 코끼리 무리가 사는 곳에서 멀지 않은 곳을 뜻합니다. ‘까유빠빤노(Kāyūpapanno)’는 원만하고 견고하며 거대한 몸을 갖추었다는 뜻입니다. ‘마하핫티(Mahāhatthī)’는 신통력이 큰 코끼리입니다. ‘젯타깡 까뜨와(Jeṭṭhakaṃ katvā)’는 무리의 우두머리(yūthapati)로 삼았다는 뜻입니다. Kathinatikkhabhāvena siṅgasadisattā aḷasaṅkhātāni siṅgāni etassa atthīti siṅgī, suvaṇṇavaṇṇatāya mahābalatāya ca sīhahatthiādimigasadisattā migo viyāti migo. Tattha tattha kiccaṃ netubhāvena cakkhuyeva nettaṃ, taṃ uggataṭṭhena āyataṃ etassāti āyatacakkhunetto. Aṭṭhi eva taco etassāti aṭṭhittaco. Tenābhibhūtoti tena migena abhibhūto ajjhotthaṭo niccalaggahito hutvā. Karuṇaṃ rudāmīti kāruññapatto hutvā rodāmi viravāmi. Paccatthikabhayato mutti nāma yathā tathā sahāyavato hoti, na ekākinoti āha – ‘‘mā heva maṃ pāṇasamaṃ jaheyyā’’ti. Tattha mā heva manti maṃ evarūpaṃ byasanaṃ pattaṃ attano pāṇasamaṃ piyasāmikaṃ tvaṃ māheva jahi. 딱딱하고 날카롭기 때문에 뿔과 같은 집게(aḷa)라 불리는 뿔들을 가졌기에 ‘싱기(siṅgī, 뿔 달린 자)’라 하며, 황금빛 색깔과 큰 힘을 지녔으며 사자나 코끼리 같은 짐승과 비슷하기에 ‘미고(migo, 짐승)’와 같다고 하여 ‘미고’라고 합니다. 여기저기서 할 일을 인도하는 역할을 하기에 눈(cakkhu)이 곧 인도자(netta)인데, 그것이 솟아올라 길게 찢어졌기에 ‘아야따짝쿠넷또(āyatacakkhunetto, 길고 큰 눈을 가진 자)’라 합니다. 뼈가 곧 껍질이기에 ‘앗팃따쪼(aṭṭhittaco, 뼈 가죽을 가진 자)’라 합니다. ‘떼나비부또(Tenābhibhūto)’는 그 짐승에게 제압당하고 덮쳐져서 꼼짝 못 하게 붙잡혔다는 뜻입니다. ‘까루낭 루다미(Karuṇaṃ rudāmī)’는 가련한 상태가 되어 울부짖는다는 뜻입니다. 원수의 두려움으로부터의 벗어남이란 모름지기 동료가 있는 자에게 있는 것이지, 홀로 있는 자에게는 없기에 ‘나의 생명과도 같은 임이여, 나를 버리지 마소서’라고 말했습니다. 여기서 ‘마 헤와 망(mā heva maṃ)’은 ‘이러한 재난에 처한 나를, 당신의 생명과 같이 소중한 남편인 나를 결코 버리지 마소서’라는 뜻입니다. Kuñce girikūṭe ramati abhiramati, tattha vā vicarati, koñjanādaṃ nadanto vā vicarati, ku vā pathavī, tadabhighātena jīratīti kuñjaro. Saṭṭhihāyananti jātiyā saṭṭhivassakālasmiṃ kuñjarā thāmena parihāyanti, taṃ sandhāya evamāha. Pathabyā cāturantāyāti catūsu disāsu samuddaṃ patvā ṭhitāya cāturantāya pathaviyā. Suppiyoti suṭṭhu piyo. Tesaṃ tvaṃ vārijo seṭṭhoti ye samudde vā gaṅgāya vā yamunāya vā nammadānadiyā vā kuḷīrā, tesaṃ sabbesaṃ vaṇṇasampattiyā mahantattena ca vārimhi [Pg.69] jātattā vārijo tvameva seṭṭho pasatthataro. Muñca rodantiyā patinti sabbesaṃ seṭṭhattā tameva yācāmi, rodamānāya mayhaṃ sāmikaṃ muñca. Athāti gahaṇassa sithilakaraṇasamanantarameva. Etassāti paṭisattumaddanassa. ‘꾼짜(kuñca)’는 산봉우리(girikūṭa)에서 즐거워하거나 그곳을 거닐거나 혹은 코끼리 울음소리(koñjanāda)를 내며 거니는 것을 말하며, ‘꾸(ku)’는 땅이고 그것을 밟아 닳게 하기에 ‘꾼자로(kuñjaro, 코끼리)’라고 합니다. ‘삿티하야낭(Saṭṭhihāyanaṃ)’은 태어난 지 60년이 되면 코끼리들은 힘이 쇠퇴하는데, 그것을 염두에 두고 이렇게 말한 것입니다. ‘빠타뱌 짜뚜란따야(Pathabyā cāturantāya)’는 네 방향의 바다에 닿아 있는 사대해(四大海)의 땅을 뜻합니다. ‘숩삐요(Suppiyo)’는 매우 사랑스럽다는 뜻입니다. ‘떼상 뜨왕 와리조 셋토(Tesaṃ tvaṃ vārijo seṭṭho)’는 바다나 갱지스 강, 야무나 강, 남마다 강에 사는 게들 중에서 색깔이 뛰어나고 몸집이 크며 물에서 태어났기에 당신이야말로 가장 훌륭하고 찬탄받을 만하다는 뜻입니다. ‘문짜 로단띠야 빠띵(Muñca rodantiyā patiṃ)’은 당신이 모든 존재 중에 가장 뛰어나기에 간청하오니, 울고 있는 나의 남편을 풀어달라는 뜻입니다. ‘아타(Atha)’는 붙잡았던 힘을 늦춘 직후를 말합니다. ‘에땃사(Etassa)’는 적을 짓밟는 자라는 뜻입니다. Pabbatagahanaṃ nissāyāti tisso pabbatarājiyo atikkamitvā catutthāya pabbatarājiyaṃ pabbatagahanaṃ upanissāya. Evaṃ vadatīti ‘‘udetayaṃ cakkhumā’’tiādinā (jā. 1.2.17) imaṃ buddhamantaṃ mantento vadati. ‘빳바따가하낭 닛사야(Pabbatagahanaṃ nissāya)’는 세 개의 산맥을 지나 네 번째 산맥에 있는 깊은 산속에 의지하여 산다는 뜻입니다. ‘에왕 와다띠(Evaṃ vadati)’는 ‘눈을 가진 이 분이 떠오르네(udetayaṃ cakkhumā)’ 등으로 시작되는 이 불수(佛呪, buddhamanta)를 염송하며 말한다는 뜻입니다. Tattha udetīti pācīnalokadhātuto uggacchati. Cakkhumāti sakalacakkavāḷavāsīnaṃ andhakāraṃ vidhamitvā cakkhuppaṭilābhakaraṇena yantena tesaṃ dinnaṃ cakkhu, tena cakkhunā cakkhumā. Ekarājāti sakalacakkavāḷe ālokakarānaṃ antare seṭṭhaṭṭhena rañjanaṭṭhena ca ekarājā. Harissavaṇṇoti harisamānavaṇṇo, suvaṇṇavaṇṇoti attho. Pathaviṃ pabhāsetīti pathavippabhāso. Taṃ taṃ namassāmīti tasmā taṃ evarūpaṃ bhavantaṃ namassāmi vandāmi. Tayājja guttā viharemha divasanti tayā ajja rakkhitā hutvā imaṃ divasaṃ catuiriyāpathavihārena sukhaṃ vihareyyāma. 여기서 ‘우데띠(udeti)’는 동쪽 세계(pācīnalokadhātu)에서 떠오른다는 뜻입니다. ‘짝쿠마(Cakkhumā, 눈을 가진 분)’는 온 세상 사람들의 어둠을 몰아내고 눈을 얻게 해주는 방편으로 그들에게 눈을 주었기에, 그 눈으로 인해 눈을 가진 분이라 합니다. ‘에까라자(Ekarājā, 유일한 왕)’는 온 세상에서 빛을 내는 존재들 중에서 가장 뛰어나고 기쁨을 준다는 의미에서 유일한 왕입니다. ‘하릿사완노(Harissavaṇṇo)’는 황금과 같은 색, 즉 황금빛이라는 뜻입니다. ‘빠타윙 빠바세띠(Pathaviṃ pabhāseti)’는 땅을 비춘다는 뜻입니다. ‘당 땅 나맛사미(Taṃ taṃ namassāmi)’는 그러므로 그러한 분인 당신에게 경배하고 예배드린다는 뜻입니다. ‘따야즈자 굿따 위하렘하 디와상(Tayājja guttā viharemha divasaṃ)’은 오늘 당신의 보호를 받아 이 낮 동안 네 가지 자세(사위의)로 행복하게 머물고자 한다는 뜻입니다. Evaṃ bodhisatto imāya gāthāya sūriyaṃ namassitvā dutiyagāthāya atīte parinibbute buddhe ceva buddhaguṇe ca namassati ‘‘ye brāhmaṇā’’tiādinā. Tattha ye brāhmaṇāti ye bāhitapāpā parisuddhā brāhmaṇā. Vedagūti vedānaṃ pāraṃ gatā, vedehi pāraṃ gatāti vā vedagū. Idha pana sabbe saṅkhatadhamme vidite pākaṭe katvā katāti vedagū. Tenevāha – ‘‘sabbadhamme’’ti. Sabbe khandhāyatanadhātudhamme salakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena attano ñāṇassa vidite pākaṭe katvā tiṇṇaṃ mārānaṃ matthakaṃ madditvā sammāsambodhiṃ pattā, saṃsāraṃ vā atikkantāti attho. Te me namoti te mama imaṃ namakkāraṃ paṭicchantu. Te ca maṃ pālayantūti evaṃ mayā namassitā ca te bhagavanto maṃ pālayantu rakkhantu. Namattu buddhānaṃ…pe… vimuttiyāti ayaṃ mama namakkāro atītānaṃ parinibbutānaṃ buddhānaṃ atthu, tesaṃyeva catūsu phalesu ñāṇasaṅkhātāya bodhiyā atthu, tathā tesaññeva arahattaphalavimuttiyā [Pg.70] vimuttānaṃ atthu, yā ca nesaṃ tadaṅgavikkhambhanasamucchedappaṭippassaddhinissaraṇasaṅkhātā pañcavidhā vimutti, tāya vimuttiyāpi ayaṃ mayhaṃ namakkāro atthūti attho. Imaṃ so parittaṃ katvā, moro carati esanāti idaṃ pana padadvayaṃ satthā abhisambuddho hutvā āha. Tassattho – bhikkhave, so moro imaṃ parittaṃ imaṃ rakkhaṃ katvā attano gocarabhūmiyaṃ pupphaphalādīnaṃ atthāya nānappakārāya esanāya caratīti. 이와 같이 보살은 이 게송으로 태양에 경배한 뒤, 두 번째 게송인 ‘예 브라마나(ye brāhmaṇā)’ 등으로 과거에 반열반하신 부처님들과 부처님의 덕성에 경배합니다. 여기서 ‘예 브라마나’는 악을 물리치고 청정한 브라만들을 뜻합니다. ‘웨다구(Vedagū)’는 명지(Veda)의 저편에 도달했거나 명지를 통해 저편에 도달한 자를 뜻합니다. 여기서는 모든 형성된 법(saṅkhatadhamma)을 다 알고 분명히 한 자를 웨다구라 합니다. 그래서 ‘삽바담메(sabbadhamme, 모든 법)’라고 말한 것입니다. 모든 오온, 십이처, 십팔계의 법을 개별적 특징과 보편적 특징을 통해 자신의 지혜로 분명히 알고, 세 마라(Māra)의 머리를 짓밟고 정등각을 성취했거나 윤회를 넘어섰다는 의미입니다. ‘떼 메 나모(Te me namo)’는 그들이 나의 이 경배를 받아주시기를 바란다는 뜻입니다. ‘떼 짜 망 빨라얀뚜(Te ca maṃ pālayantu)’는 내가 이와 같이 경배한 그 세존들께서 나를 보호하고 지켜주시기를 바란다는 뜻입니다. ‘나맛뚜 붓다낭(Namattu buddhānaṃ) … 위뭇띠야(vimuttiyā)’는 나의 이 경배가 과거의 반열반하신 부처님들께, 그분들의 네 가지 도과(道果)의 지혜인 깨달음(bodhi)에, 그리고 그분들의 아라한과(阿羅漢果)의 해탈에 있기를 바라며, 또한 그분들의 부분적(tadaṅga), 억압적(vikkhambhana), 단절적(samuccheda), 고요적(paṭippassaddhi), 벗어남(nissaraṇa)이라 불리는 다섯 가지 해탈에 나의 이 경배가 있기를 바란다는 뜻입니다. ‘이망 소 빠릿땅 까뜨와, 모로 짜라띠 에사나(Imaṃ so parittaṃ katvā, moro carati esanā, 그는 이 수호주를 외우고서 먹이를 찾아 거닌다)’라는 이 두 구절은 스승께서 정등각을 성취하신 후에 말씀하신 것입니다. 그 뜻은 ‘비구들이여, 그 공작은 이 수호주를 만들어 자신을 보호하고, 자신의 먹이 활동 구역에서 꽃과 열매 등을 얻기 위해 여러 가지 탐색을 하며 거닌다’는 것입니다. Evaṃ divasaṃ caritvā sāyaṃ pabbatamatthake nisīditvā atthaṃ gacchantaṃ sūriyaṃ olokento buddhaguṇe āvajjetvā nivāsaṭṭhāne rakkhāvaraṇatthāya puna brahmamantaṃ vadanto ‘‘apetaya’’ntiādimāha. Tenevāha – ‘‘divasaṃ gocaraṃ gahetvā’’tiādi. Tattha apetīti apayāti atthaṃ gacchati. Imaṃ so parittaṃ katvā moro vāsamakappayīti idampi abhisambuddho hutvā āha. Tassattho – bhikkhave, so moro imaṃ parittaṃ imaṃ rakkhaṃ katvā attano nivāsaṭṭhāne vāsaṃ saṃkappayitthāti. Parittakammato puretaramevāti parittakammakaraṇato puretarameva. Morakukkuṭikāyāti kukkuṭikāsadisāya moracchāpikāya. 이와 같이 낮 동안 유행하고 저녁에 산꼭대기에 앉아, 저무는 해를 바라보며 부처님의 공덕을 관하고, 거처의 보호와 방어를 위해 다시 브라만 주문인 ‘아페타양(apetayaṃ)’ 등을 읊었다. 그래서 ‘낮 동안 먹이 활동을 하고’ 등이라고 하였다. 거기서 ‘아페티(apeti)’는 물러가다, 저물다는 뜻이다. ‘이 호신주를 만들고 공작은 잠자리에 들었네’라는 말도 (부처님께서) 정등각자가 되신 후에 말씀하신 것이다. 그 의미는 ‘비구들이여, 그 공작은 이 호신주와 이 보호를 행하고 자신의 거처에서 잠자리를 정했다’는 것이다. ‘호신 업무보다 훨씬 이전부터’라는 것은 호신 업무를 행하기 이전부터를 말한다. ‘공작 암탉과 같은’이란 암탉과 닮은 어린 공작을 말한다. 3. Tatiye rūpāyatanassa viya gandhāyatanassapi samuṭṭhāpakapaccayavasena viseso natthīti āha – ‘‘catusamuṭṭhānika’’nti. Itthiyā sarīragandhassa kāyāruḷhaanulepanādigandhassa ca tappaṭibaddhabhāvato avisesena gahaṇappasaṅge idhādhippetagandhaṃ niddhārento ‘‘svāya’’ntiādimāha. Tattha itthiyāti pākatikāya itthiyā. Duggandhoti pākatikāya itthiyā sarīragandhabhāvato duggandho hoti. Idhādhippetoti iṭṭhabhāvato assādetabbattā vuttaṃ. Kathaṃ pana itthiyā sarīragandhassa duggandhabhāvoti āha – ‘‘ekaccā hī’’tiādi. Tattha assassa viya gandho assā atthīti assagandhinī. Meṇḍakassa viya gandho assā atthīti meṇḍakagandhinī. Sedassa viya gandho assā atthīti sedagandhinī. Soṇitassa viya gandho assā atthīti soṇitagandhinī. Rajjatevāti anādimati saṃsāre avijjādikilesavāsanāya parikaḍḍhitahadayattā phoṭṭhabbassādagadhitacittatāya ca andhabālo evarūpāyapi duggandhasarīrāya itthiyā rajjatiyeva. Pākatikāya itthiyā sarīragandhassa duggandhabhāvaṃ dassetvā idāni visiṭṭhāya ekaccāya itthiyā tadabhāvaṃ dassetuṃ – ‘‘cakkavattino [Pg.71] panā’’tiādimāha. Yadi evaṃ īdisāya itthiyā sarīragandhopi idha kasmā nādhippetoti āha – ‘‘ayaṃ na sabbāsaṃ hotī’’tiādi. Tiracchānagatāya itthiyā ekaccāya ca manussitthiyā sarīragandhassa ativiya assādetabbabhāvadassanato puna tampi avisesena anujānanto ‘‘itthikāye gandho vā hotū’’tiādimāha. Itthigandhotveva veditabboti tappaṭibaddhabhāvato vuttaṃ. 3. 세 번째(경)에서 형색의 영역(루파야타나)과 마찬가지로 냄새의 영역(간다야타나)에 대해서도 발생하는 조건의 차이가 없음을 나타내기 위해 ‘네 가지 원인에서 생긴 것(사사무타니카)’이라고 하였다. 여인의 몸 냄새와 몸에 바른 연고 등의 냄새는 여인과 관련된 것이라는 점에서는 차이가 없기에, 여기서 의도된 냄새를 가려내기 위해 ‘스와양(svāyaṃ)’ 등을 말하였다. 거기서 ‘여인의’란 일반적인 여인을 말한다. ‘악취’란 일반적인 여인의 몸 냄새가 본래 악취이기 때문에 악취라고 한 것이다. 여기서 의도된 것은 즐거운 대상이기에 (냄새를) 즐겨야 한다는 뜻에서 말씀하신 것이다. 그런데 어떻게 여인의 몸 냄새가 악취인가에 대해 ‘어떤 여인은’ 등을 말하였다. 거기서 말의 냄새와 같은 냄새를 가진 자를 ‘말 냄새 나는 여인(assagandhinī)’, 숫양의 냄새와 같은 냄새를 가진 자를 ‘숫양 냄새 나는 여인(meṇḍakagandhinī)’, 땀 냄새와 같은 냄새를 가진 자를 ‘땀 냄새 나는 여인(sedagandhinī)’, 피 냄새와 같은 냄새를 가진 자를 ‘피 냄새 나는 여인(soṇitagandhinī)’이라 한다. ‘집착한다(rajjate)’는 것은 시작 없는 윤회에서 무명 등의 번뇌의 습기에 이끌린 마음과 감촉의 즐거움에 묶인 마음 때문에, 어리석은 범부는 이와 같은 악취 나는 몸을 가진 여인에게조차 집착한다는 것이다. 일반적인 여인의 몸 냄새가 악취임을 보인 뒤, 이제 특별한 어떤 여인에게는 그것이 없음을 보이기 위해 ‘그러나 전륜성왕의 (왕비는)’ 등을 말하였다. 만약 그렇다면 왜 이런 여인의 몸 냄새도 여기서 의도되지 않았는가에 대해 ‘이것은 모든 여인에게 있는 것이 아니다’ 등을 말하였다. 어떤 축생 여인(암컷)과 어떤 인간 여인의 몸 냄새가 매우 즐길 만한 것으로 보이기 때문에, 다시 그것을 차별 없이 허용하며 ‘여인의 몸에 있는 냄새이든’ 등을 말하였다. 여인과 관련된 것이라는 점 때문에 ‘여인의 냄새’라고만 알아야 한다. 4. Catutthādīsu kiṃ tenāti jivhāviññeyyarase idhādhippete kiṃ tena avayavarasādinā vuttena payojanaṃ. Oṭṭhamaṃsaṃ sammakkhetīti oṭṭhamaṃsasammakkhano, kheḷādīni. Ādisaddena oṭṭhamaṃsamakkhano tambulamukhavāsādiraso gayhati. Sabbo so itthirasoti itthiyāvassa gahetabbattā. 4. 네 번째(경) 등에서 ‘그것으로 무엇을(kiṃ tena)’이란, 여기서 혀로 인식되는 맛(설식의 대상)이 의도되었는데, 이미 언급된 지체의 맛 등이 무슨 소용이 있겠느냐는 것이다. ‘입술 살에 묻은 것(oṭṭhamaṃsaṃ sammakkheti)’이란 입술 살에 묻은 침 등을 말한다. ‘등(ādi)’이라는 말로 입술 살에 묻은 보검(tambula)이나 입을 향기롭게 하는 것 등의 맛이 포함된다. 그 모든 것이 여인에게서 취해져야 하기에 ‘여인의 맛(itthirasa)’이다. 5. Itthiphoṭṭhabboti etthāpi eseva nayo. Yadi panettha itthigatāni rūpārammaṇādīni avisesato purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, atha kasmā bhagavatā tāni visuṃ visuṃ gahetvā desitānīti āha – ‘‘iti satthā’’tiādi. Yathā hītiādinā tamevatthaṃ samattheti. Gametīti vikkhepaṃ gameti, ayameva vā pāṭho. Gametīti ca saṅgameti. Na tathā sesā saddādayo, na tathā rūpādīni ārammaṇānīti etena sattesu rūpādigarukatā asaṃkiṇṇā viya dassitā, na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ anekavidhattā sattānaṃ ajjhāsayassāti dassetuṃ – ‘‘ekaccassa cā’’tiādi vuttaṃ. Pañcagarukavasenāti pañcārammaṇagarukavasena. Ekaccassa hi purisassa yathāvuttesu pañcasupi ārammaṇesu garukatā hoti, ekaccassa tattha katipayesu, ekasmiṃ eva vā, te sabbepi pañcagarukātveva veditabbā yathā ‘‘sattisayo aṭṭhavimokkhā’’ti. Na pañcagarukajātakavasena ekekārammaṇe garukasseva nādhippetattā. Ekekārammaṇagarukānañhi pañcannaṃ puggalānaṃ tattha āgatattā taṃ jātakaṃ ‘‘pañcagarukajātaka’’nti vuttaṃ. Yadi evaṃ tena idha payojanaṃ natthīti āha – ‘‘sakkhibhāvatthāyā’’ti. Āharitvā kathetabbanti rūpādigarukatāya ete anayabyasanaṃ pattāti dassetuṃ kathetabbaṃ. 5. ‘여인의 감촉(itthiphoṭṭhabba)’에서도 이와 같은 방식이다. 그런데 만약 여인에게 속한 형색 등의 대상이 차별 없이 남자의 마음을 완전히 사로잡는다면, 왜 세존께서는 그것들을 각각 나누어 설하셨는가에 대해 ‘이와 같이 스승께서는’ 등을 말하였다. ‘마치 ~처럼’ 등을 통해 그 의미를 확증한다. ‘가메티(gameti)’는 흐트러뜨린다는 뜻이거나, 혹은 이것이 원문이라면 결합시킨다는 뜻이다. 나머지 소리 등은 그렇지 않고, 형색 등의 대상도 그렇지 않다는 것은, 중생들에게 형색 등에 대한 중시가 섞이지 않은 것처럼 보이기 위함이다. 그러나 중생들의 의향이 여러 가지이므로 반드시 그렇게 보아서는 안 됨을 보이기 위해 ‘어떤 이에게는’ 등이 언급되었다. ‘다섯 가지를 중시하는 면에서(pañcagarukavasena)’란 다섯 가지 대상을 중시하는 면에서라는 뜻이다. 어떤 남자에게는 앞에서 말한 다섯 가지 대상 모두에 중시함이 있고, 어떤 이에게는 그중 몇 가지에, 혹은 단 하나에만 있을 수 있는데, 그 모두를 ‘아티사요 앗타위목카(sattisayo aṭṭhavimokkhā)’와 같이 ‘다섯 가지를 중시하는 자’라고만 알아야 한다. ‘판차가루카 자타카(Pañcagarukajātaka)’에서 하나의 대상만을 중시하는 자가 의도되지 않은 것은 아니다. 하나의 대상을 각각 중시하는 다섯 부류의 인물이 거기에 나오기 때문에 그 자타카를 ‘판차가루카 자타카’라고 부른 것이다. 만약 그렇다면 여기서 그것이 무슨 소용이 있는가에 대해 ‘증거로 삼기 위해(sakkhibhāvatthāya)’라고 하였다. 형색 등을 중시함으로 인해 이들이 재앙과 멸망에 이르렀음을 보이기 위해 인용하여 설명해야 한다. 6-8. Tesanti [Pg.72] suttānaṃ. Uppaṇḍetvā gaṇhituṃ na icchīti tassa thokaṃ virūpadhātukattā na icchi. Anatikkamantoti saṃsandento. Dve hatthaṃ pattānīti dve uppalāni hatthaṃ gatāni. Pahaṭṭhākāraṃ dassetvāti aparāhi itthīhi ekekaṃ laddhaṃ, mayā dve laddhānīti santuṭṭhākāraṃ dassetvā. Parodīti tassā pubbasāmikassa mukhagandhaṃ saritvā. Tassa hi mukhato uppalagandho vāyati. Hāretvāti tasmā ṭhānā apanetvā, ‘‘harāpetvā’’ti vā pāṭho, ayamevattho. 6-8. ‘그들의(tesaṃ)’란 경들의 의미다. ‘비웃으며 받기를 원하지 않았다’는 것은 그녀의 모습이 약간 추했기 때문에 원하지 않았다는 것이다. ‘어기지 않으며(anatikkamanto)’란 대조해 보며라는 뜻이다. ‘두 송이가 손에 들어왔다’는 것은 두 송이의 연꽃이 손에 들어왔다는 것이다. ‘기뻐하는 기색을 보이며’란 다른 여인들은 한 송이씩 얻었는데 나는 두 송이를 얻었다며 만족해하는 기색을 보여주는 것이다. ‘울었다(parodi)’는 것은 그녀의 이전 남편의 입 냄새를 기억했기 때문이다. 그의 입에서는 연꽃 향기가 났었다. ‘하레트와(hāretvā)’는 그 장소에서 치우게 하고라는 뜻이며, ‘하라페트와(harāpetvā)’라는 이문도 있는데 의미는 같다. Sādhu sādhūti bhāsatoti dhammakathāya anumodanavasena ‘‘sādhu sādhū’’ti bhāsato. Uppalaṃva yathodaketi yathā uppalaṃ uppalagandho mukhato nibbattoti. Vaṭṭameva kathitanti yathārutavasena vuttaṃ. Yadipi evaṃ vuttaṃ, tathāpi yathārutamatthe avatvā vivaṭṭaṃ nīharitvā kathetabbaṃ vimuttirasattā bhagavato desanāya. ‘장하도다 장하도다(sādhu sādhu)라고 말하는 자’란 법문에 대해 기뻐하며 찬탄하는 뜻으로 ‘장하도다 장하도다’라고 말하는 자를 뜻한다. ‘물속의 연꽃처럼’이란 입에서 연꽃 향기가 난 것처럼을 말한다. ‘윤회(vaṭṭa)적인 면만 설해졌다’는 것은 문자 그대로의 의미로 설해졌다는 것이다. 비록 이와 같이 설해졌을지라도, 문자 그대로의 의미에만 머물지 않고 해탈(vivaṭṭa)을 이끌어내어 설명해야 한다. 세존의 가르침은 해탈의 맛(vimuttirasa)을 지니고 있기 때문이다. Rūpādivaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 형색 등의 장(Rūpādivagga)에 대한 주석이 끝났다. Iti manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya 이로써 마노라타푸라니 앙굿타라 니까야 주석서 중에서 Paṭhamavaggavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā niṭṭhitā. 첫 번째 장의 주석인 간결한 의미의 설명(Anuttānatthadīpanā)이 끝났다. 2. Nīvaraṇappahānavaggavaṇṇanā 2. 장애의 제거 장(Nīvaraṇappahānavagga)에 대한 주석. 11. Dutiyassāti dutiyavaggassa. Ekadhammampīti ettha ‘‘ekasabhāvampī’’ti iminā sabhāvatthoyaṃ dhammasaddo ‘‘kusalā dhammā’’tiādīsu viyāti dassitaṃ hoti. Yadaggena ca sabhāvattho, tadaggena nissattattho siddho evāti ‘‘nissattaṭṭhena dhammo veditabbo’’ti vuttaṃ. Subhanimittanti dhammapariyāyena vuttaṃ. Tañhi atthato kāmacchando vā siyā. So hi attano gahaṇākārena subhanti, tenākārena pavattanakassa aññassa kāmacchandassa nimittattā ‘‘subhanimitta’’nti ca vuccati. Tassa ārammaṇaṃ vā subhanimittaṃ. Iṭṭhañhi iṭṭhākārena vā gayhamānaṃ rūpādiārammaṇaṃ ‘‘subhanimitta’’nti vuccati. Ārammaṇameva cettha nimittaṃ. Tathā hi vakkhati – ‘‘subhanimittanti rāgaṭṭhāniyaṃ ārammaṇa’’nti. Samuccayattho vā-saddo anekatthattā nipātānaṃ. Bhiyyobhāvāyāti punappunaṃ bhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya, vaḍḍhiyāti attho. Ajāto nijjāto. Sesapadāni tasseva [Pg.73] vevacanāni. Kāmesūti pañcasu kāmaguṇesu. Kāmacchandoti kāmasaṅkhāto chando, na kattukamyatāchando na dhammacchando. Kāmanavasena rajjanavasena ca kāmo eva rāgo kāmarāgo. Kāmanavasena nandanavasena ca kāmo eva nandīti kāmanandī. Kāmanavasena taṇhāyanavasena ca kāmataṇhā. Ādisaddena ‘‘kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosāna’’nti etesaṃ padānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tattha vuttanayeneva kāmatthaṃ viditvā sinehanaṭṭhena kāmasneho, pariḷāhanaṭṭhena kāmapariḷāho, mucchanaṭṭhena kāmamucchā, gilitvā pariniṭṭhāpanaṭṭhena kāmajjhosānaṃ veditabbaṃ. Kāmacchando eva kusalappavattito cittassa nīvaraṇaṭṭhena kāmacchandanīvaraṇaṃ, soti kāmacchando. Asamudācāravasenāti asamudācārabhāvena. Ananubhūtārammaṇavasenāti ‘‘idaṃ nāmeta’’nti vatthuvasena utvā tasmiṃ attabhāve ananubhūtassa ārammaṇassa vasena. Rūpasaddādibhedaṃ pana ārammaṇaṃ ekasmimpi attabhāve ananubhūtaṃ nāma nattheva, kimaṅgaṃ pana anādimati saṃsāre. 11. ‘두 번째의’란 두 번째 품(vaggassa)에 대한 것이다. ‘하나의 법이라도’라는 말에서 여기서 ‘하나의 자성이라도’라는 말로써, 이 담마(dhamma)라는 단어는 ‘유익한 법들(kusalā dhammā)’ 등에서와 같이 자성(sabhāva)의 의미라는 점이 나타난다. 자성의 의미가 있는 곳에 생명이 없다는 의미(비유정성)가 바로 확립되므로 ‘생명이 없다는 의미에서 법이라 알아야 한다’고 설해졌다. ‘아름다운 표상(subhanimitta)’은 법의 방편으로 설해진 것이다. 그것은 실제 의미상 감각적 욕망(kāmacchando)일 것이다. 왜냐하면 그것은 스스로를 인식하는 방식에 의해 아름다움이라 불리며, 그러한 방식으로 일어나는 다른 감각적 욕망의 원인(nimitta)이 되기에 ‘아름다운 표상’이라고도 불린다. 혹은 그것의 대상이 아름다운 표상이다. 원하고 바라는 방식으로 취해지는 색 등의 대상이 ‘아름다운 표상’이라 불리기 때문이다. 여기서는 대상 자체가 바로 표상이다. 그래서 ‘아름다운 표상이란 탐욕이 일어날 만한 대상이다’라고 설하게 될 것이다. ‘vā’라는 단어는 불변어들이 여러 의미를 가지므로 집합(samuccaya)의 의미이다. ‘더욱 많아짐을 위하여’는 거듭거듭 생겨나기 위함이다. ‘창성함을 위하여’는 광대해짐을, 즉 증장을 의미한다. ‘나지 않은(ajāto)’은 생겨나지 않은 것이다. 나머지 단어들은 그것의 동의어들이다. ‘감각적 욕망들에서’란 다섯 가지 욕망의 가닥(kāmaguṇa)에서이다. ‘감각적 욕망(kāmacchando)’이란 감각적 욕망이라 일컬어지는 열의(chando)이지, 하고자 하는 열의(kattukamyatāchando)나 법에 대한 열의(dhammacchando)가 아니다. 갈망하는 방식과 물드는 방식에 의한 감각적 욕망 자체가 탐욕이므로 ‘감각적 탐욕(kāmarāgo)’이다. 갈망하는 방식과 즐기는 방식에 의한 감각적 욕망 자체가 환희이므로 ‘감각적 환희(kāmanandī)’이다. 갈망하는 방식과 갈애하는 방식에 의한 감각적 욕망 자체가 갈애이므로 ‘감각적 갈애(kāmataṇhā)’이다. ‘등(ādi)’이라는 단어로 ‘감각적 애착, 감각적 번뇌, 감각적 미혹, 감각적 집착’이라는 이 단어들이 포함된 것으로 보아야 한다. 거기서 설해진 방식대로 감각적 욕망의 의미를 알고서, 끈적이는 의미에서 감각적 애착, 타오르는 의미에서 감각적 번뇌, 미혹되는 의미에서 감각적 미혹, 삼켜서 끝장을 보는 의미에서 감각적 집착이라고 알아야 한다. 감각적 욕망 자체가 유익한 마음의 전개로부터 마음을 가로막는다는 의미에서 ‘감각적 욕망의 장애(kāmacchandanīvaraṇa)’이며, 그것이 바로 감각적 욕망이다. ‘활동하지 않음에 의해서’란 활동하지 않는 상태에 의해서이다. ‘경험하지 못한 대상에 의해서’란 “이것은 무엇이다”라고 대상을 지칭하여 말하자면, 그 생(attabhāva)에서 경험해보지 못한 대상에 의해서이다. 그러나 색·성 등의 차별을 가진 대상은 한 생에서조차 경험해보지 못한 것이란 결코 없는데, 하물며 시작을 알 수 없는 윤회(saṃsāra)에서이겠는가. Yaṃ vuttaṃ – ‘‘asamudācāravasena cā’’tiādi, taṃ atisaṃkhittanti vitthārato dassetuṃ – ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tattha bhavaggahaṇena mahaggatabhavo gahito. So hi oḷārikakilesasamudācārarahito. Tajjanīyakammakatādikāle pārivāsikakāle ca caritabbāni dveasīti khuddakavattāni nāma. Na hi tāni sabbāsu avatthāsu caritabbāni, tasmā tāni na mahāvattesu antogadhānīti ‘‘cuddasa mahāvattānī’’ti vuttaṃ. Tathā āgantukavattaāvāsikagamika-anumodanabhattagga- piṇḍacārikaāraññakasenāsanajantāgharavaccakuṭiupajjhāya- saddhivihārikaācariya-antevāsikavattānīti etāni cuddasa mahāvattāni nāmāti vuttaṃ. Itarāni pana ‘‘pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññāpessāmī’’ti (cūḷava. 75) ārabhitvā ‘‘na upasampādetabbaṃ, na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabba’’nti (cūḷava. 81) vuttāni pakatatte caritabbavattāni chasaṭṭhi, tato paraṃ ‘‘na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikavuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ, mūlāyapaṭikassanārahena, mānattārahena, mānattacārikena, abbhānārahena bhikkhunā saddiṃ ekacchanne āvāse vatthabba’’ntiādīni pakatatte caritabbehi anaññattā visuṃ visuṃ agaṇetvā pārivāsikavuḍḍhatarādīsu puggalantaresu caritabbattā [Pg.74] tesaṃ vasena sampiṇḍetvā ekekaṃ katvā gaṇitāni pañcāti ekasattativattāni. Ukkhepanīyakammakatavattesu vattapaññāpanavasena vuttaṃ – ‘‘na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ…pe… piṭṭhiparikammaṃ sāditabba’’nti idaṃ abhivādanādīnaṃ assādiyanaṃ ekaṃ, ‘‘na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo’’tiādīni (cūḷava. 51) ca dasāti evaṃ dvāsīti honti. Etesveva pana kānici tajjanīyakammakatādivattāni kānici pārivāsikādivattānīti aggahitaggahaṇena dvāvīsativattanti veditabbaṃ. ‘‘Cuddasa mahāvattānī’’ti vatvāpi ‘‘āgantukagamikavattāni cā’’ti imesaṃ visuṃ gahaṇaṃ imāni abhiṇhaṃ sambhavantīti katvā. Kileso okāsaṃ na labhati sabbadā vattappaṭipattiyaṃyeva byāvaṭacittatāya. Ayonisomanasikāranti aniccādīsu ‘‘nicca’’ntiādinā pavattaṃ anupāyamanasikāraṃ. Sativossagganti satiyā vissajjanaṃ, sativirahanti attho. Evampīti vakkhamānāpekkhāya avuttasampiṇḍanattho pi-saddo. ‘활동하지 않음에 의해서’ 등이라고 설해진 것은 너무나 요약된 것이므로 상세히 보이기 위해 ‘거기서’ 등을 설하셨다. 거기서 ‘존재를 취함’으로써 고귀한 존재(mahaggatabhava)가 취해진다. 그것은 거친 번뇌의 활동이 없기 때문이다. 견책 업(tajjanīyakamma) 등을 받은 때와 별거(pārivāsika) 기간에 행해야 할 것을 82가지 소의무(khuddakavatta)라고 한다. 그것들은 모든 상황에서 행해져야 하는 것이 아니기에 큰 의무들(mahāvatta)에 포함되지 않으므로, ‘14가지 큰 의무’라고 설해졌다. 이와 같이 온 비구의 의무, 머무는 비구의 의무, 떠나는 비구의 의무, 수희의 의무, 식당의 의무, 탁발의 의무, 숲속 처소의 의무, 땀 목욕실의 의무, 변소의 의무, 은사의 의무, 공주 비구의 의무, 스승의 의무, 문하생의 의무, 이것들을 14가지 큰 의무라고 부른다고 설해졌다. 그러나 다른 것들, 즉 “별거하는 비구들의 의무를 제정하리라”라고 시작하여 “구족계 주어서는 안 된다, 땅바닥에서 경행하는 자의 경행처에서 경행해서는 안 된다”라고 설해진 정상 비구(pakatatta)에게 행해야 할 의무는 66가지이다. 그 뒤에 “비구들이여, 별거 중인 비구는 자신보다 법랍이 높은 별거 비구와 함께, 또한 근본 죄로 돌아가야 마땅한 자, 마낫따를 받아야 마땅한 자, 마낫따를 행하는 자, 사면받아야 마땅한 자와 함께 한 지붕 아래 머물러서는 안 된다” 등은 정상 비구에게 행해야 할 것과 다르지 않으므로 따로따로 세지 않고, 별거 선배 비구 등 다른 인물들에 대해 행해야 하는 것이기에 그것들에 따라 합쳐서 각각 하나씩으로 계산하여 5가지가 되니, 71가지 의무가 된다. 정직 업을 받은 자의 의무를 제정하는 중에 “정상 비구의 절, 일어섬… (중략) …등 마사지를 허용해서는 안 된다”라고 설해진 절 등의 허용함에 관한 것 1가지와, “정상 비구는 계의 파계로 비난받아서는 안 된다” 등 10가지가 있어 이와 같이 82가지가 된다. 그러나 이것들 중에서도 어떤 것들은 견책 업 등을 받은 자의 의무이고 어떤 것들은 별거 자 등의 의무인데, 중복된 것을 제외하고 잡으면 22가지 의무라고 알아야 한다. ‘14가지 큰 의무’라고 말하고서도 ‘온 비구와 떠나는 비구의 의무’ 등을 따로 취한 것은 이것들이 빈번하게 발생하기 때문이다. 항상 의무를 실천하는 일에만 마음이 몰두해 있으므로 번뇌가 기회를 얻지 못한다. ‘지혜롭지 못한 주의력’이란 무상한 것 등에 대해 ‘상주한다’는 등의 방식으로 일어나는 잘못된 주의력이다. ‘마음챙김을 놓음’이란 마음챙김을 버림이며, 마음챙김이 없음을 뜻한다. ‘이와 같이 또한(evampī)’에서 ‘또한(pi)’이라는 단어는 앞으로 말할 것을 기대하면서 언급되지 않은 것을 합치는 의미이다. Anusandhivasenāti pucchānusandhiādianusandhivasena. Pubbāparavasenāti pubbāparaganthasallakkhaṇavasena. Gaṇhantassāti ācariyamukhato gaṇhantassa. Sajjhāyantassāti ācariyamukhato uggahitaganthaṃ sajjhāyantassa. Vācentassāti pāḷiṃ tadatthañca uggaṇhāpanavasena paresaṃ vācentassa. Desentassāti desanāvasena paresaṃ dhammaṃ desentassa. Pakāsentassāti attano attano saṃsayaṭṭhāne pucchantānaṃ yāthāvato atthaṃ pakāsentassa. Kileso okāsaṃ na labhati rattindivaṃ ganthakammesuyeva byāvaṭacittatāya. Evampīti vuttasampiṇḍanattho pi-saddo. Evaṃ sesesupi. ‘문맥(anusandhi)에 의해서’란 질문의 문맥 등의 문맥에 의해서이다. ‘앞뒤 관계에 의해서’란 앞뒤 문헌의 내용을 고찰함에 의해서이다. ‘받아들이는 자’란 스승의 입으로부터 받아들이는 자이다. ‘독송하는 자’란 스승의 입으로부터 배운 문헌을 독송하는 자이다. ‘가르치는 자’란 성전과 그 의미를 배우게 함으로써 타인에게 가르치는 자이다. ‘설법하는 자’란 설법을 통해 타인에게 법을 설하는 자이다. ‘밝히는 자’란 저마다 의심스러운 점에 대해 묻는 이들에게 사실 그대로의 의미를 밝혀주는 자이다. 밤낮으로 교학 공부(ganthakamma)에만 마음이 몰두해 있으므로 번뇌가 기회를 얻지 못한다. ‘이와 같이 또한(evampī)’에서 ‘또한(pi)’이라는 단어는 설해진 것을 합치는 의미이다. 나머지에서도 이와 같다. Dhutaṅgadharo hotīti vuttamevatthaṃ pakāseti ‘‘terasa dhutaṅgaguṇe samādāya vattatī’’ti. Bāhullāyāti cīvarādipaccayabāhullāya. Yathā cīvarādayo paccayā bahulaṃ uppajjanti, tathā āvattassa pavattassāti attho. Parihīnajjhānassāti jhānantarāyakarena visabhāgarūpadassanādinā kenaci nimittena parihīnajjhānassa. Vissaṭṭhajjhānassāti asamāpajjanavasena pariccattajjhānassa. Bhassādīsūti ādi-saddena gaṇasaṅgaṇikaniddānavakammādiṃ saṅgaṇhāti. Sattasu vā anupassanāsūti ettha satta anupassanā nāma aniccānupassanā dukkhānupassanā anattānupassanā nibbidānupassanā virāgānupassanā [Pg.75] nirodhānupassanā paṭinissaggānupassanā khayānupassanā vayānupassanā vipariṇāmānupassanā animittānupassanā appaṇihitānupassanā suññatānupassanā adhipaññādhammavipassanā yathābhūtañāṇadassanaṃ ādīnavānupassanā paṭisaṅkhānupassanā vivaṭṭānupassanāti imāsu aṭṭhārasasu mahāvipassanāsu ādito vuttā aniccānupassanādi-paṭinissaggānupassanāpariyantā satta. Ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ visuddhimaggasaṃvaṇṇanāto (visuddhi. mahāṭī. 2.741) gahetabbaṃ. ‘두타행을 수지하는 자(Dhutaṅgadharo hotī)’라는 말은 ‘열세 가지 두타행의 덕을 수지하여 실천한다’라고 그 의미를 밝히고 있다. ‘풍족함 때문에(Bāhullāya)’란 가사 등의 필수품이 풍족하기 때문이다. 가사 등의 필수품이 풍부하게 생겨나듯이, 돌아오거나 나아가는 자에게 [풍족함이] 있다는 뜻이다. ‘선정에서 퇴보한 자(Parihīnajjhānassā)’란 선정의 장애를 일으키는 부적절한 형상을 보는 것 등의 어떤 표상으로 인해 선정에서 퇴보한 자를 의미한다. ‘선정을 놓아버린 자(Vissaṭṭhajjhānassā)’란 선정에 들지 않음으로써 선정을 포기한 자를 의미한다. ‘잡담 등에서(Bhassādīsū)’의 ‘등’이라는 단어는 대중과의 사귐, 잠, 잡무 등을 포함한다. ‘일곱 가지 관찰에서(Sattasu vā anupassanāsū)’ 여기의 일곱 가지 관찰이란 무상관, 고관, 무아관, 염오관, 이탐관, 소멸관, 포기관, 진멸관, 변괴관, 상 없는 관, 원함 없는 관, 공관, 증상혜법관, 여실지견관, 과환관, 심사관, 이탈관이라는 이 열여덟 가지 대위빠사나 중에서 처음에 언급된 무상관부터 포기관까지의 일곱 가지를 말한다. 여기서 설명해야 할 내용은 청정도론 대주석(Visuddhimagga-mahāṭīkā)에서 가져와야 한다. Anāsevanatāyāti purimattabhāve jhānena vikkhambhitakilesassa kāmacchandādiāsevanāya abhāvato. Ananubhūtapubbanti tasmiṃ attabhāve ananubhūtapubbaṃ. Jātoti etasseva vevacanaṃ sañjātotiādi. Nanu ca khaṇikattā sabbadhammānaṃ uppannassa kāmacchandassa taṅkhaṇaṃyeva avassaṃ nirodhasambhavato niruddhe ca tasmiṃ puna aññasseva uppajjanato ca kathaṃ tassa punappunabhāvo rāsibhāvo cāti āha – ‘‘tattha sakiṃ uppanno kāmacchando’’tiādi. Aṭṭhānametanti akāraṇametaṃ. Yena kāraṇena uppanno kāmacchando na nirujjhati, niruddho ca sveva puna uppajjissati, tādisaṃ kāraṇaṃ natthīti attho. ‘수행하지 않음으로써(Anāsevanatāyāti)’란 이전 생에서 선정에 의해 억제된 번뇌를 [이번 생에서] 감각적 욕망 등을 수행(습득)하지 않았기 때문이다. ‘이전에 경험하지 못한 것(Ananubhūtapubbaṃ)’이란 그 생에서 이전에 경험해 보지 못한 것을 말한다. ‘생겨났다(Jāto)’는 이것의 동의어인 ‘생겼다(sañjāto)’ 등이다. ‘모든 법은 찰나적이므로 일어난 감각적 욕망은 그 찰나에 반드시 소멸할 수밖에 없고, 그것이 소멸하면 다시 다른 것이 일어날 뿐인데 어떻게 그것이 반복되거나 무더기가 되는가?’라고 묻는다면, ‘거기서 한 번 일어난 감각적 욕망은...’ 등으로 답한다. ‘그럴 리가 없다(Aṭṭhānametaṃ)’는 것은 합당한 이유가 없다는 뜻이다. 일어난 감각적 욕망이 소멸하지 않거나, 소멸한 것이 바로 다시 일어날 그러한 원인은 없다는 의미이다. Rāgaṭṭhāniyanti rāgajanakaṃ. Aniccādīsu niccādivasena viparītamanasikāro, idha ayonisomanasikāroti āha – ‘‘anicce nicca’’ntiādi. Ayonisomanasikāroti anupāyamanasikāro, kusaladhammappavattiyā akāraṇabhūto manasikāroti attho. Uppathamanasikāroti kusaladhammappavattiyā amaggabhūto manasikāro. Saccavippaṭikūlenāti saccābhisamayassa anunulomavasena. Āvajjanātiādinā āvajjanāya paccayabhūtā tato purimuppannā manodvārikā akusalajavanappavatti phalavohārena tathā vuttā. Tassa hi vasena sā akusalappavattiyā upanissayo hoti. Āvajjanāti bhavaṅgacittaṃ āvajjayatīti āvajjanā. Anu anu āvajjetīti anvāvajjanā. Bhavaṅgārammaṇato aññaṃ ābhujatīti ābhogo. Samannāharatīti samannāhāro. Tadevārammaṇaṃ attānaṃ anubandhitvā uppajjamāno manasi karoti ṭhapetīti manasikāro. Ayaṃ vuccati ayonisomanasikāroti ayaṃ anupāyauppathamanasikāralakkhaṇo ayonisomanasikāro nāma vuccati. ‘탐욕이 일어날 만한 것(Rāgaṭṭhāniyaṃ)’이란 탐욕을 일으키는 것을 말한다. 무상한 것 등에 대해 상주한다는 등의 방식으로 뒤바뀐 주의를 기울이는 것을 여기서는 ‘여리하지 못한 마음챙김(ayonisomanasikāro)’이라 하여 ‘무상한 것을 상주한다고...’ 등으로 말한다. ‘여리하지 못한 마음챙김’이란 방편이 없는 마음챙김이며, 유익한 법이 일어나는 원인이 되지 못하는 마음챙김이라는 뜻이다. ‘그릇된 길의 마음챙김(Uppathamanasikāro)’이란 유익한 법이 일어나는 길이 되지 못하는 마음챙김이다. ‘진리에 어긋나는 것(Saccavippaṭikūlena)’이란 진리의 깨달음에 순응하지 않는 방식을 말한다. ‘전향(Āvajjanā)’ 등에서, 전향의 조건이 되어 그 이전에 일어난 의문(manodvāra)의 해로운 자바나(javana)의 전개를 결과의 명칭으로 부른 것이다. 그것의 영향으로 해로운 마음의 전개에 대한 강한 의지처(upanissaya)가 되기 때문이다. ‘전향’이란 유분심(bhavaṅga)을 전향시키기에 전향이라 한다. 거듭 전향하기에 ‘추적 전향(anvāvajjana)’이라 한다. 유분심의 대상과는 다른 것을 향하기에 ‘전념(ābhogo)’이라 한다. 함께 가져오기에 ‘주의(samannāhāro)’라 한다. 바로 그 대상을 자신에게 결합하여 일어나며 마음속에 머물게 하기에 ‘마음챙김(manasikāra)’이라 한다. 이것을 ‘여리하지 못한 마음챙김’이라 부르니, 곧 방편이 없고 그릇된 길로 향하는 특징을 가진 것을 ‘여리하지 못한 마음챙김’이라 한다. 12. Dutiye [Pg.76] bhattabyāpatti viyāti bhattassa pūtibhāvena vippakārappatti viya, cittassa byāpajjananti cittassa vikārabhāvāpādanaṃ. Tenevāha – ‘‘pakativijahanabhāvo’’ti. Byāpajjati tena cittaṃ pūtikummāsādayo viya purimapakatiṃ jahatīti byāpādo. Paṭighoyeva uparūpari uppajjamānassa paṭighassa nimittabhāvato paṭighanimittaṃ, paṭighassa ca kāraṇabhūtaṃ ārammaṇaṃ paṭighanimittanti āha – ‘‘paṭighassapi paṭighārammaṇassapi etaṃ adhivacana’’nti. Aṭṭhakathāyanti mahāaṭṭhakathāyaṃ. 12. 두 번째에서 ‘음식이 상한 것처럼(bhattabyāpatti viya)’이란 음식이 부패하여 변질된 것처럼, ‘마음의 상함(cittassa byāpajjananti)’은 마음이 변질된 상태에 이르는 것을 말한다. 그래서 ‘본래의 성품을 버린 상태’라고 말한 것이다. 그것에 의해 마음이 상하므로, 부패한 보리밥(pūtikummāsa) 등처럼 이전의 본래 성품을 버리는 것이 ‘진심(byāpādo, 악의)’이다. 반감(paṭigha) 그 자체가 거듭해서 일어나는 반감의 원인이 되기에 ‘반감의 표상’이라 하며, 또한 반감의 원인이 되는 대상을 ‘반감의 표상’이라 하기에 ‘반감에 대해서도, 반감의 대상에 대해서도 이것은 같은 이름이다’라고 하였다. ‘주석서에서(Aṭṭhakathāyaṃ)’란 대주석서(Mahāaṭṭhakathā)를 말한다. 13. Tatiye thinatā thinaṃ, sappipiṇḍo viya avipphārikatāya cittassa ghanabhāvo baddhatāti attho. Medhatīti middhaṃ, akammaññabhāvena hiṃsatīti attho. ‘‘Yā tasmiṃ samaye cittassa akalyatā’’tiādinā (dha. sa. 1162) thinassa, ‘‘yā tasmiṃ samaye kāyassa akalyatā’’tiādinā (dha. sa. 1163) ca middhassa abhidhamme niddiṭṭhattā vuttaṃ – ‘‘cittassa akammaññatā thinaṃ, tiṇṇaṃ khandhānaṃ akammaññatā middha’’nti. Satipi aññamaññāvippayoge cittakāyalahutādīnaṃ viya cittacetasikānaṃ yathākkamaṃ taṃtaṃviseso siyā, yā tesaṃ akalyatādīnaṃ visesapaccayatā, ayametesaṃ sabhāvoti daṭṭhabbaṃ. Kapimiddhassāti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘pacalāyikabhāvassā’’ti. Akkhidalānaṃ pacalabhāvaṃ karotīti pacalāyiko, pacalāyikassa bhāvo pacalāyikabhāvo, pacalāyikattanti vuttaṃ hoti. Ubhinnanti thinamiddhānaṃ. ‘‘Vitthāro veditabbo’’ti iminā sambandho veditabbo. Cittassa akalyatāti cittassa gilānabhāvo. Gilāno hi akalyakoti vuccati. Vinayepi vuttaṃ – ‘‘nāhaṃ, bhante, akalyako’’ti (pārā. 151). Kālaṃ khamatīti hi kalyaṃ, arogatā, tassaṃ niyutto kalyako, na kalyako akalyako. Akammaññatāti cittagelaññasaṅkhātova akammaññatākāro. Olīyanāti olīyanākāro. Iriyāpathūpatthambhitañhi cittaṃ iriyāpathaṃ sandhāretuṃ asakkontaṃ rukkhe vagguli viya khīle laggitaphāṇitavārako viya ca olīyati lambati, tassa taṃ ākāraṃ sandhāya – ‘‘olīyanā’’ti vuttaṃ. Dutiyapadaṃ upasaggena vaḍḍhitaṃ. Kāyassāti vedanādikkhandhattayasaṅkhātassa nāmakāyassa. Akalyatā akammaññatāti heṭṭhā vuttanayameva. Megho viya ākāsaṃ onayhatīti onāho. Onayhatīti ca chādeti avattharati vāti attho[Pg.77]. Sabbatobhāgena onāhoti pariyonāho. Aratiādīnaṃ attho vibhaṅge (vibha. 856) vuttanayeneva veditabboti tattha vuttapāḷiyā dassetuṃ – ‘‘vuttaṃ heta’’ntiādimāha. 13. 세 번째에서 ‘해태함(thinatā)’은 해태(thina)를 의미하며, 마치 버터 덩어리가 퍼지지 않는 것처럼 마음이 경직되어 굳어진 상태나 속박된 상태라는 뜻이다. ‘해치다(medhatī)’는 것에서 혼면(middha)이 유래하며, 이는 작업에 부적합한 상태로 해를 끼친다는 뜻이다. 아비담마에서 해태에 대하여는 “그때의 마음의 건강하지 못함(akalyatā) 등”(법집론 1162)으로, 혼면에 대하여는 “그때의 몸의 건강하지 못함 등”(법집론 1163)으로 설해졌기에, “마음의 무구동성(작업에 부적합함)이 해태이고, 세 무더기(수·상·행)의 무구동성이 혼면이다”라고 설해졌다. 비록 해태와 혼면이 서로 떨어져 있지 않더라도, 마음과 몸의 가벼움(경안) 등의 경우처럼 마음과 마음작용들에 대해 각각 그 차이가 있을 것이니, 그들의 불건강함 등이 차별적인 원인이 되는 성품이 곧 이들의 자성이라고 보아야 한다. ‘원숭이의 혼면(kapimiddha)’이라 함은 “졸음의 상태(pacalāyikabhāva)”라고 그 의미를 설명한다. 눈꺼풀을 떨리게 하므로 ‘졸음(pacalāyika)’이라 하고, 졸음의 상태를 ‘졸음의 상태’라고 한다. ‘둘 다’라는 것은 해태와 혼면 둘 다를 가리킨다. “상세한 내용은 알아야 한다”는 구절과 연결지어 이해해야 한다. ‘마음의 불건강함’이란 마음의 병든 상태를 말한다. 병든 자를 건강하지 못한 자(akalyako)라고 부르기 때문이다. 율장에서도 “존자시여, 저는 건강하지 못합니다”라고 설해졌다. 시간을 견디는 힘이 있는 것을 ‘건강함(kalya)’, 즉 병이 없는 것이라 하고, 그러한 상태를 ‘건강한 자(kalyako)’, 그렇지 못한 자를 ‘불건강한 자’라 한다. ‘무구동성’이란 마음의 병이라고 일컬어지는 작업에 부적합한 양상을 말한다. ‘위축됨(olīyanā)’은 위축되는 양상이다. 자세(威儀)에 의해 지탱되던 마음이 자세를 유지하지 못하고 나무에 매달린 박쥐처럼, 혹은 말뚝에 걸린 조청 통처럼 위축되어 처지는 양상을 가리켜 ‘위축됨’이라 하였다. 두 번째 단어(avalīyanā)는 접두사에 의해 강조된 것이다. ‘몸의’라는 것은 느낌 등의 세 무더기로 이루어진 정신적인 몸(名身)을 뜻한다. 불건강함과 무구동성은 앞에서 설명한 방식과 같다. 구름이 하늘을 덮는 것과 같으므로 ‘덮임(onāho)’이라 한다. ‘덮는다’는 것은 가리거나 펼쳐진다는 뜻이다. 모든 방향에서 덮는 것이 ‘완전한 덮임(pariyonāho)’이다. 싫증(arati) 등의 의미는 위방가(분별론)에서 설명된 방식대로 이해해야 하므로, 거기서 설해진 성전을 보이기 위해 “이와 같이 설해졌다” 등을 언급하였다. Tattha pantesūti dūresu, vivittesu vā. Adhikusalesūti samathavipassanādhammesu. Aratīti ratippaṭikkhepo. Aratitāti aramanākāro. Anabhiratīti anabhiratabhāvo. Anabhiramanāti anabhiramanākāro. Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhanākāro. Paritassitāti ukkaṇṭhanavaseneva paritassanā, ukkaṇṭhitasseva tattha tattha taṇhāyanāti vuttaṃ hoti. Paritassitāti vā kampanā. Tandīti jātiālasiyaṃ, pakatiālasiyanti attho. Tathā hi kusalakaraṇe kāyassa avipphārikatā līnatā jātiālasiyaṃ tandī nāma, na rogautujādīhi kāyagelaññaṃ. Tandiyanāti tandiyanākāro. Tandimanatāti tandiyā abhibhūtacittatā. Alasassa bhāvo ālasyaṃ, ālasyāyanākāro ālasyāyanā. Ālasyāyitassa bhāvo ālasyāyitattaṃ. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyālasiyaṃ kathitaṃ. Thinamiddhakāraṇānañhi rāgādikilesānaṃ vasena nāmakāyassa ālasiyaṃ, tadeva rūpakāyassāpīti daṭṭhabbaṃ. Jambhanāti phandanā. Punappunaṃ jambhanā vijambhanā. Ānamanāti purato namanā. Vinamanāti pacchato namanā. Sannamanāti samantato namanā. Paṇamanāti yathā tantato uṭṭhitapesakāro kismiñcideva gahetvā ujuṃ kāyaṃ ussāpeti, evaṃ kāyassa uddhaṃ ṭhapanā. Byādhiyakanti uppannabyādhitā. Iti sabbehipi imehi padehi thinamiddhakāraṇānaṃ rāgādikilesānaṃ vasena kāyabaddhanameva kathitaṃ. Bhuttāvissāti bhuttavato. Bhattamucchāti bhattagelaññaṃ. Balavabhattena hi mucchāpatto viya hoti. Bhattakilamathoti bhattena kilantabhāvo. Bhattapariḷāhoti bhattadaratho. Tasmiñhi samaye pariḷāhuppattiyā upahatindriyo hoti, kāyo jīratīti. Kāyaduṭṭhullanti bhattaṃ nissāya kāyassa akammaññataṃ. Akalyatātiādi heṭṭhā vuttanayameva. Līnanti avipphārikatāya paṭikuṭitaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. Thinanti sappipiṇḍo viya avipphārikatāya ghanabhāvena ṭhitaṃ. Thiyanāti ākāraniddeso. Thiyibhāvo thiyitattaṃ[Pg.78], avipphāravaseneva baddhatāti attho. Imehi pana sabbehipi padehi thinamiddhakāraṇānaṃ rāgādikilesānaṃ vasena cittassa gilānākāro kathitoti veditabbo. Purimā cattāro dhammāti arati, tandī, vijambhitā, bhattasammadoti ete cattāro dhammā. Yadā thinamiddhaṃ uppannaṃ hoti, tadā aratiādīnampi sambhavato ‘‘upanissayakoṭiyā pana hotī’’ti vuttaṃ, upanissayakoṭiyā paccayo hotīti attho. 거기서 ‘외진 곳’이란 멀리 떨어지거나 적막한 곳을 말한다. ‘수승한 선법들’이란 사마타와 위빳사나의 법들을 의미한다. ‘싫증(arati)’이란 즐거움의 반대이다. ‘싫증의 상태’는 즐거워하지 않는 양상이다. ‘불만족’은 만족하지 못하는 상태이며, ‘즐기지 않음’은 즐거워하지 않는 양상이다. ‘권태(ukkaṇṭhitā)’는 지루해하는 양상이다. ‘초조함(paritassitā)’은 권태로 인해 발생하는 불안함이니, 권태를 느끼는 자에게 일어나는 갈애를 뜻한다. 혹은 ‘초조함’은 떨림을 의미한다. ‘게으름(tandī)’은 타고난 게으름, 즉 본래적인 나태함을 뜻한다. 선법을 행함에 있어 몸이 펴지지 않고 위축되는 타고난 게으름이 ‘탄디’이지, 질병이나 기후 등으로 인한 몸의 병듬을 말하는 것이 아니다. ‘나태함’은 나태한 양상을, ‘나태한 마음’은 나태함에 압도된 마음의 상태를 말한다. 게으른 자의 성질이 ‘게으름(ālasya)’이며, 게으름을 피우는 양상이 ‘게으름 피움’이다. 게으름을 부리는 상태가 ‘게으름의 상태’이다. 이 모든 단어들을 통해 번뇌로 인한 몸의 게으름을 설명하였다. 해태와 혼면의 원인이 되는 탐욕 등의 번뇌로 인해 정신적인 몸(名身)이 게으른 것이며, 그것이 곧 물질적인 몸(色身)에도 해당한다고 보아야 한다. ‘기지개’는 몸의 떨림이다. 반복적으로 기지개를 켜는 것이 ‘기지개 켬’이다. ‘앞으로 굽힘’은 앞으로 숙이는 것, ‘뒤로 굽힘’은 뒤로 젖히는 것, ‘사방으로 굽힘’은 사방으로 구부리는 것을 말한다. ‘곧게 세움’은 마치 베 짜는 사람이 베틀에서 일어나 무언가를 잡고 몸을 바로 세우는 것처럼 몸을 위로 세우는 것이다. ‘병든 상태’는 병에 걸린 상태이다. 이 모든 단어들을 통해 해태와 혼면의 원인인 번뇌로 인해 몸이 속박된 상태를 설명하였다. ‘식후에’는 음식을 먹은 자를 뜻한다. ‘식후의 몽롱함’은 음식을 먹고 느끼는 병적인 상태이다. 음식을 많이 먹으면 마치 혼절한 것처럼 되기 때문이다. ‘식후의 피로’는 음식으로 인해 지친 상태이고, ‘식후의 열기’는 음식으로 인한 고통이다. 그때 열기가 발생하여 감각 기능이 저하되고 몸이 쇠약해지기 때문이다. ‘몸의 거칠음’은 음식을 원인으로 하여 몸이 작업하기에 부적합해진 상태를 말한다. ‘불건강함’ 등은 앞서 설명한 것과 같다. ‘위축됨(līnaṃ)’은 펴지지 못하고 움츠러든 상태이다. 나머지 두 단어는 양상과 상태를 나타낸다. ‘해태(thinaṃ)’는 버터 덩어리처럼 펴지지 않고 굳어진 채 머무는 것이다. ‘해태한 양상(thiyanā)’은 그 양상을, ‘해태한 상태(thiyibhāvo)’는 펴지지 않음으로 인해 굳어진 상태를 뜻한다. 이 모든 단어들로 번뇌에 의해 마음이 병든 양상을 설명한 것임을 알아야 한다. ‘앞의 네 가지 법’이란 싫증, 게으름, 기지개 켬, 식후의 몽롱함이라는 이 네 가지를 말한다. 해태와 혼면이 일어날 때 싫증 등도 함께 나타나므로 “강한 의지처(수증연)의 단계에 있다”고 하였으니, 곧 강한 의지처로서의 조건(paccaya)이 된다는 뜻이다. 14. Catutthe uddatassa bhāvo uddhaccaṃ. Yassa dhammassa vasena uddhataṃ hoti cittaṃ, taṃsampayuttā vā dhammā, so dhammo uddaccaṃ. Kucchitaṃ kataṃ kukataṃ, duccaritaṃ sucaritañca. Akatampi hi kukatameva. Evañhi vattāro honti ‘‘yaṃ mayā na kataṃ, taṃ kukata’’nti. Evaṃ katākataṃ duccaritaṃ sucaritañca kukataṃ, taṃ ārabbha vippaṭisāravasena pavattaṃ pana cittaṃ idha kukatanti veditabbaṃ. Tassa bhāvo kukkuccaṃ. Cittassa uddhatākāroti cittassa avūpasamākārova vutto. Avūpasamalakkhaṇañhi uddhaccaṃ. Yathāpavattassa katākatākāravisiṭṭhassa duccaritasucaritassa anusocanavasena virūpaṃ paṭisaraṇaṃ vippaṭisāro. Kukkuccassapi katākatānusocanavasena cittavikkhepabhāvato avūpasamākāro sambhavatīti āha – ‘‘cetaso avūpasamoti uddhaccakukkuccassevataṃ nāma’’nti. Sveva ca cetaso avūpasamoti uddhaccakukkuccameva niddiṭṭhaṃ. Tañca attanova attanā sahajātaṃ na hotīti āha – ‘‘ayaṃ pana upanissayakoṭiyā paccayo hotī’’ti. Upanissayapaccayatā ca purimuppannavasena veditabbā. 14. 네 번째, 들떠 있는 상태가 들뜸(uddhacca)이다. 어떤 법의 힘으로 마음이나 그와 결합된 법들이 들뜨게 될 때, 그 법이 들뜸이다. 나쁘게 행해진 것이 '구까따(kukata)'이니, 악행과 (잘못된) 선행을 말한다. 하지 않은 것 또한 실로 '구까따'이다. 왜냐하면 사람들이 “내가 하지 않은 것, 그것이 잘못한 것(kukata)이다”라고 말하기 때문이다. 이와 같이 행한 것과 행하지 않은 악행과 선행이 '구까따'인데, 그것을 대상으로 하여 후회의 힘으로 일어난 마음을 여기서는 '구까따'라고 알아야 한다. 그것의 상태가 후회(kukkucca)이다. '마음의 들뜬 모습'이란 마음이 가라앉지 않은 모습을 말한 것이다. 들뜸은 가라앉지 않음을 특징으로 하기 때문이다. 이미 일어난, 행하거나 행하지 않은 모습으로 구별되는 악행과 선행에 대해 슬퍼함으로 인해 나타나는 일그러진 반추가 후회(vippaṭisāra)이다. 후회(kukkucca) 또한 행하거나 행하지 않은 것에 대한 슬퍼함으로 인해 마음이 산란해지는 상태가 되어 가라앉지 않은 모습이 생겨나므로, “마음의 가라앉지 않음이란 바로 들뜸과 후회의 이름이다”라고 하였다. 바로 그 마음의 가라앉지 않음이 들뜸과 후회라고 지칭된 것이다. 그리고 그것은 자기 자신과 함께 생겨나는 것이 아니므로 “이것은 강한 의지 조건(강한 의지연)의 단계에서 조건이 된다”라고 하였다. 강한 의지 조건 상태는 이전에 일어난 것의 힘으로 알아야 한다. 15. Pañcame vigatā cikicchā assāti vicikicchā. Sabhāvaṃ vicinanto tāya kicchatīti vā vicikicchā. 15. 다섯 번째, 치료(cikicchā)가 떠나버렸기에 의심(vicikicchā)이다. 혹은 그것에 의해 자성(sabhāva)을 조사하면서 괴로워하기(kicchati) 때문에 의심이다. 16. Chaṭṭhe hetuṃ vā paccayaṃ vā na labhatīti ettha hetuggahaṇena janakaṃ kāraṇamāha, paccayaggahaṇena anupālanakaṃ kāraṇaṃ. Hetunti vā upādānakāraṇaṃ. Paccayanti sahakāraṇaṃ vuttaṃ. Tanti kilesaṃ. Vivaṭṭetvā arahattaṃ gaṇhātīti vivaṭṭābhimukhaṃ cittaṃ pesetvā vipassanaṃ vaḍḍhento arahattaphalaṃ gaṇhāti. Bhikkhāya caranti etthāti bhikkhācāro, gocaragāmassetaṃ adhivacanaṃ, tasmiṃ bhikkhācāre. Vayaṃ āgammāti dārabharaṇānurūpaṃ vayaṃ āgamma. Āyūhantoti upacinanto. Aṅgārapakkanti vītaccikaṅgāresu pakkaṃ. Kiṃ nāmetanti bhikkhū garahanto āha. Jīvamānapetakasattoti [Pg.79] jīvamāno hutvā ‘‘teneva attabhāvena petabhāvaṃ pattasatto bhavissatī’’ti parikappavasena vuttaṃ. Kuṭanti pānīyaghaṭaṃ. Yāva dāruṇanti ativiya dāruṇaṃ. Vipāko kīdiso bhavissatīti tayā katakammassa āyatiṃ anubhavitabbavipāko kīdiso bhavissati. 16. 여섯 번째, '원인(hetu)이나 조건(paccaya)을 얻지 못한다'는 것에서, '원인'을 취함으로써 발생시키는 원인(janaka-kāraṇa)을 말하고, '조건'을 취함으로써 유지시키는 원인(anupālanaka-kāraṇa)을 말한다. 혹은 원인은 직접적 원인(upādāna-kāraṇa)을, 조건은 협력하는 원인(sahakāraṇa)을 말한다. '그것'은 번뇌이다. '굴러 떨어져(vivaṭṭetvā) 아라한과를 얻는다'는 것은 윤회에서 벗어남(vivaṭṭa)을 향해 마음을 보내어 위빳사나를 닦아서 아라한과를 얻는다는 것이다. '거기서 음식을 위해 다니는 것'이 '빗카짜라(bhikkhācāra, 탁발)'이니, 이는 탁발 마을(gocaragāma)의 유의어이며, 그 탁발 처소에서라는 뜻이다. '나이에 이르러'란 처자를 부양하기에 적절한 나이에 이르러서이다. '쌓는 자(āyūhanto)'란 모으는 자이다. '숯불에 익힌 것'이란 불꽃 없는 숯불에서 익힌 것이다. '이것이 무엇인가'라며 비구는 꾸짖으며 말한다. '살아있는 아귀와 같은 중생'이란 살아있으면서 “바로 그 몸으로 아귀의 상태에 이른 중생이 될 것이다”라고 가정을 통해 말한 것이다. '구따(kuṭa)'란 물항아리이다. '다루나(dāruṇa)할 때까지'란 매우 잔혹할 때까지이다. '과보가 어떠하겠는가'란 그대가 지은 업으로 인해 미래에 겪게 될 과보가 어떠하겠는가를 묻는 것이다. Visaṅkharitvāti chedanabhedanādīhi vināsetvā. Dīpakamigapakkhinoti attano nisinnabhāvassa dīpanato evaṃladdhanāmā migapakkhino, yena araññaṃ netvā nesādo tesaṃ saddena āgatāgate migapakkhino vadhitvā gaṇhāti. Theranti cūḷapiṇḍapātikatissattheraṃ. Iddhiyā abhisaṅkharitvāti adhiṭṭhānādivasena iddhiṃ abhisaṅkharitvā. Upayogatthe cetaṃ karaṇavacanaṃ. Aggipapaṭikanti accikaraṇaṃ, vipphuliṅganti attho. Passantassevāti anādare sāmivacanaṃ. Tassa therassāti tassa milakkhatissattherassa. Tassāti tassā aggipapaṭikāya. Paṭibalassāti uggahaṇasajjhāyādīsu paṭibalassa. Dukkhaṃ upanisā kāraṇametissāti dukkhūpanisā, dukkhanibandhanā dukkhahetukā saddhāti vuttaṃ hoti. Vattamukhena kammaṭṭhānassa kathitattā ‘‘vattasīse ṭhatvā’’ti vuttaṃ. Palālavaraṇakanti palālapuñjaṃ. '해체하여(visaṅkharitvā)'란 자르고 부수는 등의 방법으로 파괴하여라는 뜻이다. '미끼 짐승과 새'란 자신이 앉아 있는 상태를 나타내어(dīpana) 그렇게 이름 붙여진 짐승과 새를 말하는데, 사냥꾼이 그것을 숲으로 데려가면 그것의 소리를 듣고 찾아온 짐승과 새들을 죽여서 잡는다. '장로'란 쭐라삔다빠띠까 띳사 장로를 말한다. '신통력으로 꾸며내어'란 결심 등을 통해 신통력을 일으켜서라는 뜻이다. 여기서 도구격은 목적의 의미로 쓰였다. '불꽃'이란 빛의 작용 즉 불꽃(vipphuliṅga)이라는 뜻이다. '보고 있는 자에게'에서 소유격은 무시의 의미로 쓰였다. '그 장로에게'란 그 밀락카띳사 장로에게라는 뜻이다. '그것의'란 그 불꽃의라는 뜻이다. '유능한 자'란 암송과 독송 등에 능숙한 자를 말한다. '괴로움이 이 믿음의 발판(upanisā, 원인)이다'라는 것이 '둑쿠빠니사(dukkhūpanisā)'이니, 괴로움에 얽매이고 괴로움을 원인으로 한 믿음이라는 말이다. 수행의 문을 통해 명상 주제가 설해졌으므로 '수행의 정점에 서서'라고 하였다. '빨랄라와라나까'란 볏짚 더미를 말한다. Ārambhathāti samathavipassanādīsu vīriyaṃ karotha. Nikkamathāti kosajjato nikkhamatha, kāmānaṃ vā panūdanāya nikkhamatha, ubhayenapi vīriyameva vuttaṃ. Vīriyañhi ārambhanakavasena ārambho, kosajjato nikkhamanavasena ‘‘nikkamo’’ti vuccati. Yuñjatha buddhasāsaneti buddhassa bhagavato pariyattipaṭipattipaṭivedhasaṅkhāte tividhasāsane yuñjatha yogaṃ karotha. Evamanuyuñjantā maccuno senaṃ dhunātha viddhaṃsetha. Tattha maccuno senanti – '시작하라(ārambhatha)'란 사마타와 위빳사나 등에 정진을 기울이라는 뜻이다. '나아가라(nikkamatha)'란 게으름에서 벗어나라, 혹은 감각적 욕망을 물리치기 위해 나아가라는 뜻이니, 두 단어 모두 정진(vīriya)을 말한다. 정진은 시작하는 의미에서 '아람바(ārambha)'라 하고, 게으름에서 벗어나는 의미에서 '닉카마(nikkama)'라고 한다. '부처님의 가르침에 전념하라'란 부처님 세존의 교학·수행·관통이라 불리는 세 가지 가르침에 전념하고 수행하라는 뜻이다. 이와 같이 전념하는 자들은 죽음의 군대를 떨쳐버리고 파괴하라. 거기서 죽음의 군대란 다음과 같다. ‘‘Kāmā te paṭhamā senā, dutiyā arati vuccati; Tatiyā khuppipāsā te, catutthī taṇhā pavuccati. “감각적 욕망이 너의 첫 번째 군대요, 즐거움 없음이 두 번째라 불린다. 세 번째는 너의 배고픔과 목마름이며, 네 번째는 갈애라 불린다.” ‘‘Pañcamaṃ thinamiddhaṃ te, chaṭṭhā bhīrū pavuccati; Sattamī vicikicchā te, makkho thambho te aṭṭhamo. “다섯 번째는 너의 해태와 혼침이며, 여섯 번째는 공포라 불린다. 일곱 번째는 너의 의심이며, 여덟 번째는 얕봄과 완고함이다.” ‘‘Lābho [Pg.80] siloko sakkāro,Micchāladdho ca yo yaso; Yo cattānaṃ samukkaṃse,Pare ca avajānāti. “이득과 칭송과 숭배, 그리고 그릇되게 얻은 명성, 자신을 치켜세우고 남을 업신여기는 것.” ‘‘Esā namuci te senā, kaṇhassābhippahārinī; Na naṃ asūro jināti, jetvā ca labhate sukha’’nti. (su. ni. 438-441) – “나무찌(마라)여, 이것이 공격해오는 너의 검은 군대다. 용맹하지 못한 자는 이를 이기지 못하나, 이기는 자는 행복을 얻는다.” (수따니빠따 438-441) Evamāgataṃ kāmādibhedaṃ maccuno senaṃ. Ettha ca yasmā āditova agāriyabhūte satte vatthukāmesu kilesakāmā mosayanti, te abhibhuyya anagāriyabhāvaṃ upagatānaṃ pantesu senāsanesu aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu arati uppajjati. Vuttañhetaṃ – ‘‘pabbajitena kho, āvuso, abhirati dukkarā’’ti (saṃ. ni. 4.331). Tato te parappaṭibaddhajīvikattā khuppipāsā bādhati, tāya bādhitānaṃ pariyesanataṇhā cittaṃ kilamayati. Atha nesaṃ kilantacittānaṃ thinamiddhaṃ okkamati, tato visesamanadhigacchantānaṃ durabhisambhavesu araññavanapatthesu pantesu senāsanesu viharataṃ utrāsasaññitā bhīru jāyati. Tesaṃ ussaṅkitaparisaṅkitānaṃ dīgharattaṃ vivekarasamanassādayamānānaṃ viharataṃ ‘‘na siyā nu kho esa maggo’’ti paṭipattiyaṃ vicikicchā uppajjati. Taṃ vinodetvā viharataṃ appamattakena visesādhigamena mānamakkhathambhā jāyanti. Tepi vinodetvā viharataṃ tato adhikataraṃ visesādhigamanaṃ nissāya lābhasakkārasilokā uppajjanti. Lābhādīhi mucchitvā dhammappatirūpakāni pakāsento micchāyasaṃ adhigantvā tattha ṭhitā jātiādīhi attānaṃ ukkaṃsenti, paraṃ vambhenti, tasmā kāmādīnaṃ paṭhamasenādibhāvo veditabbo. Naḷāgāranti naḷehi vinaddhatiṇacchannagehaṃ. 이와 같이 다가온 욕탐 등으로 분류되는 죽음(마라)의 군대이다. 여기서 처음부터 재가자였던 중생들을 감각 대상의 욕탐(vatthukāma)에 대하여 번뇌의 욕탐(kilesakāma)이 현혹시키는데, 그것을 극복하고 출가의 상태에 이른 이들에게 멀리 떨어진 처소나 혹은 여러 가지 뛰어난 선법(adhikusala)들에 대해 싫증(arati)이 생긴다. 이에 대하여 ‘도반이여, 출가자에게 즐거움을 얻기란 참으로 어려운 일이다’(상윳따 니까야 4.331)라고 설해졌다. 그 후 그들은 타인에게 의존하는 생계 때문에 굶주림과 목마름에 시달리게 되며, 그것에 시달리는 이들에게 구하려는 갈애가 마음을 지치게 한다. 이어서 그렇게 마음이 지친 이들에게 해태와 혼침(thinamiddha)이 스며들고, 그로부터 특별한 성취를 얻지 못한 채 도달하기 어려운 숲이나 밀림, 멀리 떨어진 처소에서 머무는 이들에게 두려움이라는 인식을 가진 공포(bhīru)가 생긴다. 의심하고 또 의심하며 오랜 세월 은둔의 맛을 즐기지 못하고 머무는 그들에게 ‘이것이 길이 아닐지도 모른다’는 수행에 대한 의심(vicikicchā)이 일어난다. 그것을 물리치고 머무는 이들에게 아주 작은 특별한 성취로 인해 자만(māna), 위선(makkha), 고집(thambha)이 생긴다. 그것들조차 물리치고 머무는 이들에게 그보다 더 뛰어난 특별한 성취를 의지하여 이득과 공양과 명성(lābhasakkārasiloka)이 일어난다. 이득 등에 매혹되어 법답지 않은 것들을 드러내며 삿된 명성을 얻고, 거기에 안주하여 가문 등으로 자신을 치켜세우고 남을 비하한다. 그러므로 욕탐 등이 첫 번째 군대 등이 됨을 알아야 한다. ‘갈대 집(Naḷāgāra)’이란 갈대로 엮고 풀로 덮은 집을 말한다. Vihassatīti uggahaṇasajjhāyanamanasikārādīhi viharissati. Jātisaṃsāranti punappunaṃ jātisaṅkhātasaṃsāravaṭṭaṃ. Dukkhassantaṃ karissatīti dukkhassa antasaṅkhātaṃ nibbānaṃ sacchikarissati. Palālapuñjāhanti palālapuñjaṃ ahanti padacchedo. Tatiyaṃ ṭhānanti anāgāmiphalaṃ sandhāya vadati. ‘머물 것이다(Vihassati)’란 배움과 독송과 숙고 등으로 머물 것이라는 의미이다. ‘태어남의 윤회(Jātisaṃsāra)’란 거듭되는 태어남으로 특징지어지는 윤회의 회전을 말한다. ‘괴로움의 끝을 낼 것이다’란 괴로움의 끝이라 일컬어지는 열반을 실현할 것이라는 뜻이다. ‘팔랄라푼자항(Palālapuñjāhaṃ)’은 ‘팔랄라푼장(palālapuñjaṃ)’과 ‘아항(ahaṃ)’의 단어 분리이다. ‘세 번째 단계(Tatiyaṃ ṭhānaṃ)’는 불환과(anāgāmiphala)를 염두에 두고 한 말이다. Tivassabhikkhukāleti upasampadato tīṇi vassāni assāti tivasso, tivasso ca so bhikkhu cāti tivassabhikkhu, tassa, tena vā [Pg.81] upalakkhito kālo tivassabhikkhukālo, tasmiṃ. Yadā so tivasso bhikkhu nāma hoti, tadāti vuttaṃ hoti. Kammaṃ karotīti bhāvanākammaṃ karoti. Ganthakammanti ganthavisayaṃ uggahaṇādikammaṃ. Piṇḍāpacitiṃ katvāti antovasse temāsaṃ dinnapiṇḍassa kilesakkhayakaraṇena apacitiṃ pūjaṃ katvā. Piṇḍāpacitiṃ karonto hi bhikkhu yehi attano yo piṇḍapāto dinno, tesaṃ tassa mahapphalabhāvaṃ icchanto attano santānameva kilesakkhayakaraṇena visodhetvā arahattaṃ gaṇhāti. ‘3년 된 비구의 때(Tivassabhikkhukāle)’란 구족계를 받은 지 3년이 된 자를 3년 된 비구라 하며, 그에 의해 특징지어지는 시기인 그때를 말한다. 그가 3년 된 비구라 불릴 때라는 뜻이다. ‘수행을 한다’는 것은 명상 수행(bhāvanākamma)을 한다는 의미이다. ‘교학의 일(Ganthakamma)’이란 경전의 영역에 속하는 학습 등의 작업이다. ‘발바리치(Piṇḍāpaciti)를 행하여’란 안거 중 3개월 동안 제공된 공양물(piṇḍa)에 대하여 번뇌를 소멸함으로써 그 보답인 공경(apaciti)을 드렸다는 뜻이다. 실로 공양에 보답하는 비구는 자신에게 공양물을 보시한 이들에게 그것이 큰 과보가 되기를 바라며, 자신의 상속(santāna)을 번뇌의 소멸로써 정화하여 아라한과를 증득한다. Mahābhūtīti ettha pūjāvacano mahantasaddo, bhūtīti ca nāmekadesena tissabhūtittheraṃ ālapati. Bhavati hi nāmekadesenapi vohāro yathā ‘‘devadatto datto’’ti. Mahābhūtīti vā piyasamudāhāro, so mahati bhūti vibhūti puññañāṇādisampadā assāti mahābhūti. Channaṃ sepaṇṇigacchamūlanti sākhāpalāsādīhi channaṃ ghanacchāyaṃ sepaṇṇigacchamūlaṃ. Asubhakammaṭṭhānaṃ pādakaṃ katvāti kesādiasubhakoṭṭhāsabhāvanāya paṭiladdhaṃ upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vā pādakaṃ katvā. Asubhavisayaṃ upacārajjhānādikammamevettha upari pavattetabbabhāvanākammassa kāraṇabhāvato ṭhānanti kammaṭṭhānaṃ. ‘마하부티(Mahābhūti)’에서 ‘마한타(mahanta)’는 존경의 표현이며, ‘부티(bhūtī)’는 이름의 일부분으로 티싸부티(Tissabhūti) 장로를 부르는 말이다. ‘데바닷따’를 ‘닷따’라고 부르듯이 이름의 일부분으로도 통용되기 때문이다. 혹은 ‘마하부티’는 다정한 호칭으로, 큰 번영(vibhūti)이나 복덕과 지혜 등의 구족을 가진 자라는 의미에서 ‘마하부티’라 한다. ‘세빤니 숲의 뿌리’란 가지와 잎 등으로 뒤덮여 그늘이 짙은 세빤니 나무 아래를 말한다. ‘부정관 수행을 토대로 하여’란 머리카락 등의 부정함에 대한 명상으로 얻어진 근접 삼매나 안지 삼매를 기초로 삼았다는 뜻이다. 부정함의 대상을 취하는 근접 선정 등의 수행 자체가 위로 이어서 닦아야 할 명상 수행의 원인이 되므로, 이를 수행의 기초(kammaṭṭhāna)라고 한다. Sahassadvisahassasaṅkhāmattattā ‘‘mahāgaṇe’’ti vuttaṃ. Attano vasanaṭṭhānato therassa santikaṃ gantvāti attano vasanaṭṭhānato ākāsena gantvā vihārasamīpe otaritvā divāṭṭhāne nisinnattherassa santikaṃ gantvā. Kiṃ āgatosīti kiṃkāraṇā āgatosi. Sabbesu rattidivasabhāgesu okāsaṃ alabhantoti so kira thero ‘‘tuyhaṃ okāso na bhavissati, āvuso’’ti vuttepi ‘‘vitakkamāḷake ṭhitakāle pucchissāmi, bhante’’ti vatvā ‘‘tasmiṃ ṭhāne aññe pucchissantī’’ti vutte ‘‘bhikkhācāramagge, bhante’’ti vatvā ‘‘tatrāpi aññe pucchantī’’ti vutte dupaṭṭanivāsanaṭṭhāne, saṅghāṭipārupanaṭṭhāne, pattanīharaṇaṭṭhāne, gāme caritvā āsanasālāya yāgupītakāle, bhanteti. Tatthāpi therā attano kaṅkhaṃ vinodenti, āvusoti. Antogāmato nikkhamanakāle pucchissāmi, bhanteti. Tatrāpi aññe pucchanti, āvusoti. Antarāmagge, bhanteti. Bhojanasālāya bhattakiccapariyosāne, bhante. Divāṭṭhāne pādadhovanakāle, bhanteti. Tato paṭṭhāya [Pg.82] yāva aruṇā apare pucchanti, āvusoti. Dantakaṭṭhaṃ gahetvā mukhadhovanatthaṃ gamanakāle, bhanteti. Tadāpi aññe pucchantīti. Mukhaṃ dhovitvā āgamanakāle, bhanteti. Tatrāpi aññe pucchissantīti. Senāsanaṃ pavisitvā nisinnakāle, bhanteti. Tatrāpi aññe pucchanti, āvusoti. Evaṃ sabbesu rattidivasabhāgesu yācamāno okāsaṃ na labhi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘evaṃ okāse asati maraṇassa kathaṃ okāsaṃ labhissathā’’ti. Bhante, nanu mukhaṃ dhovitvā senāsanaṃ pavisitvā tayo cattāro pallaṅke uṇhāpetvā yonisomanasikārakammaṃ karontānaṃ okāsalābhena bhavitabbaṃ siyāti adhippāyena vadati. Maṇivaṇṇeti indanīlamaṇivaṇṇe. 천 명 혹은 이천 명 정도의 수이기 때문에 ‘대중(mahāgaṇe)’이라 했다. ‘자신이 머무는 곳에서 장로에게 가서’란 자신이 머물던 곳에서 허공으로 날아가 사원 근처에 내려와, 낮에 머무는 곳에 앉아 계신 장로에게 간 것을 말한다. ‘무슨 일로 왔는가’란 무슨 까닭으로 왔느냐는 물음이다. ‘밤낮의 모든 시간에 기회를 얻지 못하여’란, 전해오는 바에 따르면 그 장로가 “도반이여, 그대에게 기회가 없을 것이네”라고 말했음에도 불구하고, “존자시여, 사유의 정자에 계실 때 여쭙겠습니다”라고 하자 “거기서는 다른 이들이 물을 것이네”라고 답하고, “존자시여, 탁발하러 가는 길에 여쭙겠습니다”라고 하자 “거기서도 다른 이들이 묻는다네”라고 하며, 이처럼 하체를 가리는 옷을 입을 때, 가사를 수할 때, 발다리를 꺼낼 때, 마을에서 행선한 후 식당에서 죽을 마실 때도 기회가 없었다는 것이다. 그때도 다른 장로들이 자신의 의문을 풀기 때문이었다. “존자시여, 마을에서 나올 때 여쭙겠습니다”, “도반이여, 거기서도 다른 이들이 묻는다네”, “존자시여, 길 중간에서 여쭙겠습니다”, “존자시여, 식당에서 식사를 마친 후에 여쭙겠습니다”, “존자시여, 낮에 머무는 곳에서 발을 씻을 때 여쭙겠습니다”라고 해도, “도반이여, 그때부터 새벽까지 다른 이들이 묻는다네”라고 했다. “존자시여, 양치질 나무를 들고 세수하러 갈 때 여쭙겠습니다”, “그때도 다른 이들이 묻는다네”, “존자시여, 세수하고 돌아올 때 여쭙겠습니다”, “거기서도 다른 이들이 물을 것이네”, “존자시여, 처소에 들어가 앉아 계실 때 여쭙겠습니다”, “도반이여, 거기서도 다른 이들이 묻는다네”라고 했다. 이와 같이 밤낮의 모든 시간에 간청했으나 기회를 얻지 못했음을 두고 “이처럼 기회가 없는데 죽음의 기회는 어떻게 얻겠습니까”라고 말한 것이다. “존자시여, 세수하고 처소에 들어가 세 번 내지 네 번 가부좌를 틀고 몸을 데우며 여리작의(yonisomanasikāra)를 수행하는 분들에게는 기회를 얻음이 있어야 하지 않겠습니까”라는 의도로 말한 것이다. ‘마니완나(Maṇivaṇṇe)’는 청색 사파이어(indanīla)의 색을 의미한다. Ghaṭentassevāti vāyāmantasseva. Visuddhipavāraṇanti ‘‘parisuddho aha’’nti evaṃ pavattaṃ visuddhipavāraṇaṃ. Arahantānameva hesā pavāraṇā. Kāḷakaṃ vāti mahantaṃ kāḷakaṃ sandhāya vadati, tilako vāti khuddakaṃ sandhāya. Ubhayenapi sīlassa parisuddhabhāvameva vibhāveti. ‘정진하는 자에게만(Ghaṭentassevāti)’이란 노력하는 자에게만이라는 뜻이다. ‘청정 자수(Visuddhipavāraṇā)’란 “나는 청정하다”라고 이와 같이 행해지는 청정의 자수를 말한다. 이것은 아라한들만의 자수이다. ‘검은 점(Kāḷaka)’은 큰 점을 염두에 두고 한 말이며, ‘주근깨(tilaka)’는 작은 점을 뜻한다. 이 두 가지 표현 모두 계율의 청정함을 상세히 나타낸다. Padhānakammikāti padhānakamme niyuttā. Laddhamagganti laddhūpāyaṃ, paṭhamameva laddhūpadesanti vuttaṃ hoti. Apattānīti chaḍḍitāni. Alābūneva sāradeti saradakāle vātātapahatāni tattha tattha vippakiṇṇaalābūni viya. Kāpotakānīti kapotakavaṇṇāni. Tāni disvāna kā ratīti tāni evarūpāni aṭṭhīni disvā tumhākaṃ kā nāma rati, nanu appamattakāpi rati kātuṃ na vaṭṭatiyevāti attho. Dutiyakathaṃ akathitapubboti attano vuḍḍhatarena saddhiṃ vuttavacanassa paccanīkaṃ dutiyakathaṃ akathitapubbo. ‘빠하나깜미까(Padhānakammikā)’는 정진의 업에 종사하는 자들을 말한다. ‘랏다막가(Laddhamagga)’는 방편을 얻은 것, 즉 처음부터 지도를 얻은 것을 의미한다. ‘아빳따니(Apattāni)’는 버려진 것들이다. ‘알라부네와 사라데(Alābūneva sārade)’는 가을철에 바람과 햇볕에 맞아 여기저기 흩어져 있는 박들과 같다는 의미이다. ‘까뽀따까니(Kāpotakāni)’는 비둘기 색을 띤 것들이다. ‘따니 디스와나 까 라띠(Tāni disvāna kā ratī)’는 그러한 뼈들을 보고서 그대들에게 무슨 즐거움이 있겠는가, 즉 조금의 즐거움도 가질 가치가 없다는 뜻이다. ‘두띠야까땅 아까띠따뿝보(Dutiyakathaṃ akathitapubbo)’는 자신보다 어른인 분이 하신 말씀에 반대되는 두 번째 말을 이전에 해본 적이 없는 자를 말한다. Tadaṅgena, tadaṅgassa pahānaṃ tadaṅgappahānaṃ. Yañhi rattibhāge samujjalitena dīpena andhakārassa viya tena tena vipassanāya avayavabhūtena ñāṇaṅgena paṭipakkhavaseneva tassa tassa pahātabbadhammassa pahānamidaṃ tadaṅgappahānaṃ nāma. Yathā kāmacchandādayo na cittaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhanti, evaṃ pariyuṭṭhānassa nisedhanaṃ appavattikaraṇaṃ vikkhambhanaṃ vikkhambhanappahānaṃ. Yañhi sasevāle udake pakkhittena ghaṭena sevālassa viya tena tena lokiyasamādhinā nīvaraṇādīnaṃ paccanīkadhammānaṃ vikkhambhanamidaṃ vikkhambhanappahānaṃ nāma. Sammā upacchijjanti etena kilesāti samucchedo, pahīyanti etena kilesāti pahānaṃ, samucchedasaṅkhātaṃ [Pg.83] pahānaṃ niravasesappahānanti samucchedappahānaṃ. Yañhi asanivicakkābhihatassa rukkhassa viya ariyamaggañāṇena saṃyojanādīnaṃ dhammānaṃ yathā na puna vattanti, evaṃ pahānamidaṃ samucchedappahānaṃ nāma. Paṭippassambhati vūpasammati kilesadaratho etāyāti paṭippassaddhi, phalaṃ, sāyeva pahānanti paṭippassaddhippahānaṃ. Sabbe kilesā sabbasaṅkhatā vā nissaranti apagacchanti etenāti nissaraṇaṃ, nibbānaṃ, tadeva pahānanti nissaraṇappahānaṃ. Paṭippassambhayamānanti paṭippassambhaṃ kilesavūpasamaṃ kurumānaṃ. Lokiyalokuttarehīti tadaṅgavikkhambhanappahānānaṃ lokiyattā, itaresaṃ lokuttarattā vuttaṃ. ‘그 부분(요소)으로써’ 버리는 것, 즉 그 부분의 버림이 ‘따당갑빠하나(tadaṅgappahāna, 부분적인 버림)’이다. 밤에 밝혀진 등불에 의해 어둠이 사라지듯이, 위빳사나의 구성 요소가 되는 각각의 지혜의 요소로써 그에 대응하는 각각의 버려져야 할 법들을 물리치는 방식으로 버리는 것이 따당갑빠하나이다. 감각적 욕망 등이 마음을 압도하여 머물지 못하도록 압도를 금지하고 일어나지 않게 하는 억압이 ‘윅깜바나(vikkhambhana)’이며, 이것이 ‘윅깜바납빠하나(vikkhambhanappahāna, 억압에 의한 버림)’이다. 이끼가 낀 물에 항아리를 던져 넣으면 이끼가 물러나듯이, 각각의 세간적인 삼매로써 장애 등의 반대되는 법들을 억누르는 것이 윅깜바납빠하나이다. 이것에 의해 번뇌들이 바르게 끊어지므로 ‘사뭇체다(samuccheda, 절단)’이고, 이것에 의해 번뇌들이 버려지므로 ‘빠하나(pahāna, 버림)’이니, 절단이라 불리는 버림, 즉 남김 없는 버림이 ‘사뭇체답빠하나(samucchedappahāna, 절단에 의한 버림)’이다. 벼락을 맞은 나무처럼, 성스러운 도의 지혜로써 결박 등의 법들이 다시는 일어나지 않도록 버리는 것이 사뭇체답빠하나이다. 이것에 의해 번뇌의 괴로움이 가라앉고 평온해지므로 ‘빠띠빳삿디(paṭippassaddhi, 평온)’이며, 이는 과(果)를 의미하고, 그 자체가 버림이므로 ‘빠띠빳삿딧빠하나(paṭippassaddhippahāna, 평온에 의한 버림)’이다. 이것에 의해 모든 번뇌나 모든 형성된 것들이 벗어나고 떠나가므로 ‘닛사라나(nissaraṇa, 벗어남)’이며, 이는 열반을 의미하고, 그 자체가 버림이므로 ‘닛사라납빠하나(nissaraṇappahāna, 벗어남에 의한 버림)’이다. ‘빠띠빳삼바야마낭(Paṭippassambhayamānaṃ)’은 평온하게 함, 즉 번뇌의 가라앉음을 만드는 것을 의미한다. ‘세간적·출세간적인 것들에 의해(Lokiyalokuttarehī)’라고 한 것은 따당갑빠하나와 윅깜바납빠하나는 세간적이기 때문이고, 나머지는 출세간적이기 때문에 하신 말씀이다. Nimīyati phalaṃ etena uppajjanaṭṭhāne pakkhipamānaṃ viya hotīti nimittaṃ, kāraṇassetaṃ adhivacanaṃ. Asubhassa nimittaṃ, asubhameva vā nimittanti asubhanimittaṃ. Asubhanissitampi hi jhānaṃ nissite nissayavohārena asubhanti voharīyati yathā ‘‘mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī’’ti. Tenevāha – ‘‘dasasu asubhesu uppannaṃ sārammaṇaṃ paṭhamajjhāna’’nti. Anicce aniccantiādinā nayena vuttassāti iminā catubbidhaṃ yonisomanasikāraṃ dasseti. Heṭṭhā cettha idha ca catubbidhassa ayonisomanasikārassa yonisomanasikārassa ca gahaṇaṃ niravasesadassanatthaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Tesu pana asubhe ‘‘asubha’’nti manasikāro idhādhippeto, tadanukūlattā vā itaresampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. 이것에 의해 결과가 계량되고, 생겨나는 장소에 던져 넣는 것과 같으므로 ‘니밋따(nimitta, 표상/원인)’라고 하니, 이는 원인(kāraṇa)의 동의어이다. 부정(不淨)의 표상, 혹은 부정 그 자체가 표상이므로 ‘아수바니밋따(asubhanimitta, 부정의 표상)’이다. 부정함에 의지한 선정(jhana)이라 하더라도, 의지하는 것에 의지처의 명칭을 사용하는 관용적 표현에 따라 ‘부정(asubha)’이라고 불린다. 마치 “침대들이 소리를 지른다”라고 하는 것과 같다. 그래서 “열 가지 부정함에서 일어난 대상을 가진 초선(初禪)”이라고 말씀하신 것이다. ‘무상한 것에서 무상함’ 등의 방식으로 설해진 것이라고 함으로써 네 가지 지혜로운 주의(yonisomanasikāra)를 보여준다. 여기서 앞뒤로 네 가지 지혜롭지 못한 주의와 지혜로운 주의를 거론한 것은 남김없이 보여주기 위함이라고 보아야 한다. 그중에서도 여기서는 부정함에 대해 ‘부정하다’라고 주의를 기울이는 것이 의도된 것이며, 혹은 그것에 도움이 되기 때문에 다른 것들도 거론된 것으로 보아야 한다. Ekādasasu asubhesu paṭikūlākārassa uggaṇhanaṃ, yathā vā tattha uggahanimittaṃ uppajjati, tathā paṭipatti asubhanimittassa uggaho. Upacārappanāvahāya asubhabhāvanāya anuyuñjanaṃ asubhabhāvanānuyogo. Bhojane mattaññuno thinamiddhābhibhavābhāvā otāraṃ alabhamāno kāmacchando pahīyatīti vadanti. Bhojananissitaṃ pana āhāre paṭikūlasaññaṃ, tabbipariṇāmassa tadādhārassa tassa ca udariyabhūtassa asubhatādassanaṃ, kāyassa ca āhāraṭṭhitikatādassanaṃ yo uppādeti, so visesato bhojane pamāṇaññū nāma, tassa ca kāmacchando pahīyateva. Dasavidhañhi asubhanimittanti pākaṭavasena vuttaṃ. Kāyagatāsatiṃ pana gahetvā ekādasavidhampi asubhanimittaṃ veditabbaṃ. 열한 가지 부정함에서 혐오스러운 양상을 파악하는 것, 또는 거기서 익힌 표상(uggahanimitta)이 일어나는 방식의 수행이 부정의 표상을 파악하는 것(asubhanimittassa uggaho)이다. 근접 삼매와 안지 삼매를 가져오는 부정 수행에 전념하는 것이 ‘아수바바와나누요가(asubhabhāvanānuyogo, 부정 수행의 헌신)’이다. 음식에 절제하는 자는 혼침과 수면의 압도가 없으므로, 감각적 욕망이 들어올 틈을 얻지 못해 버려진다고 설한다. 음식에 의지하여 식염의상(āhāre paṭikūlasaññā)을 일으키고, 음식의 변화와 그 의지처와 위 속에 들어있는 상태의 더러움을 관찰하며, 몸이 음식에 의존하여 유지됨을 관찰하는 자는 특별히 ‘음식의 양을 아는 자(bhojane mattaññū)’라 불리며, 그의 감각적 욕망은 참으로 버려진다. ‘열 가지 부정의 표상’이라고 한 것은 명확하게 드러난 것에 따라 말씀하신 것이다. 그러나 몸에 대한 마음챙김(kāyagatāsati)을 포함시키면 열한 가지 부정의 표상으로 알아야 한다. Abhutvā udakaṃ piveti pānīyassa okāsadānatthaṃ cattāro pañca ālope abhutvā pānīyaṃ piveyyāti attho. Tena vuttaṃ – ‘‘catunnaṃ [Pg.84] pañcannaṃ ālopānaṃ okāse satī’’ti. Abhidhammaṭīkākārena panettha ‘‘cattāro pañca ālope, bhutvāna udakaṃ pive’’ti pāṭhaṃ parikappetvā aññathā attho vaṇṇito, so aṭṭhakathāya na sameti. Asubhakammikatissatthero dantaṭṭhidassāvī. ‘아부뜨와 우다깡 삐웨띠(Abhutvā udakaṃ piveti)’는 마실 물의 공간을 마련하기 위해 네 다섯 입을 먹지 않은 상태에서 물을 마셔야 한다는 뜻이다. 그래서 “네 다섯 입의 공간이 있을 때”라고 말씀하신 것이다. 여기서 아비담마 복주서(Abhidhamma-Tika)의 저자는 “네 다섯 입을 먹고 나서 물을 마신다”라는 독법을 상정하여 다르게 의미를 설명했으나, 이는 주석서(Atthakatha)와 일치하지 않는다. 아수바깜미까 띳사 어른(Asubhakammikatissatthero)은 치아 뼈를 보고 깨달은 분이다. 17. Sattame mijjati hitapharaṇavasena siniyhatīti mitto, hitesī puggalo, tasmiṃ mitte bhavā, mittassa vā esāti mettā, hitesitā. Tattha ‘‘mettā’’ti vutte appanāpi upacāropi vaṭṭati sādhāraṇavacanabhāvatoti āha – ‘‘mettāti ettāvatā pubbabhāgopi vaṭṭatī’’ti. Api-saddo appanaṃ sampiṇḍeti. Appanaṃ appattāya mettāya suṭṭhu muccanassa abhāvato cetovimuttīti ‘‘appanāva adhippetā’’ti vuttaṃ. 17. 일곱 번째 구절에서, 이익을 퍼뜨림으로써 촉촉하게 적시므로 ‘밋따(mitta, 친구)’이니, 즉 이익을 바라는 사람이다. 그 친구에게 있거나 친구의 것이므로 ‘멧따(mettā, 자애)’이니, 즉 이익을 바라는 마음이다. 거기서 ‘자애’라고 했을 때, 일반적인 용어이므로 안지 삼매(appanā)와 근접 삼매(upacāra)가 모두 포함된다. 그래서 “자애라고 함으로써 이 단계에서는 준비 단계(pubbabhāga)도 포함된다”라고 말씀하신 것이다. ‘아삐(api, ~도)’라는 단어는 안지 삼매를 함께 묶어준다. 안지에 도달하지 못한 자애로는 (번뇌로부터의) 온전한 해방이 없기 때문에, ‘심해탈(cetovimutti)’이라는 말에서는 오직 안지 삼매만이 의도된 것이라고 설해졌다. Sattesu mettāyanassa hitūpasaṃhārassa uppādanaṃ pavattanaṃ mettānimittassa uggaho. Paṭhamuppanno mettāmanasikāro parato uppajjanakassa kāraṇabhāvato mettāmanasikārova mettānimittaṃ. Kammaṃyeva sakaṃ etesanti kammassakā, sattā, tabbhāvo kammassakatā, kammadāyādatā. Dosamettāsu yāthāvato ādīnavānisaṃsānaṃ paṭisaṅkhānavīmaṃsā idha paṭisaṅkhānaṃ. Mettāvihārīkalyāṇamittavantatā idha kalyāṇamittatā. Odissakaanodissakadisāpharaṇānanti attaatipiyamajjhattaverivasena odissakatā, sīmāsambhede kate anodissakatā, ekādidisāpharaṇavasena disāpharaṇatā mettāya uggahaṇe veditabbā. Vihāraracchagāmādivasena vā odissakadisāpharaṇaṃ. Vihārādiuddesarahitaṃ puratthimādidisāvasena anodissakadisāpharaṇaṃ. Evaṃ vā dvidhā uggahaṇaṃ sandhāya – ‘‘odissakaanodissakadisāpharaṇa’’nti vuttaṃ. Uggaho ca yāva upacārā daṭṭhabbo. Uggahitāya āsevanā bhāvanā. Tattha sabbe sattā, pāṇā, bhūtā, puggalā, attabhāvapariyāpannāti etesaṃ vasena pañcavidhā. Ekekasmiṃ averā hontu, abyāpajjhā, anīghā, sukhī attānaṃ pariharantūti catudhā pavattito vīsatividhā anodhisopharaṇā mettā. Sabbā itthiyo, purisā, ariyā, anariyā, devā, manussā, vinipātikāti sattādhikaraṇavasena pavattā sattavidhā aṭṭhavīsatividhā vā, dasahi disāhi disādhikaraṇavasena pavattā dasavidhā ca, ekekāya [Pg.85] vā disāya sattādiitthādiaverādibhedena asītādhikacatusatappabhedā ca odhisopharaṇā veditabbā. Mettaṃ bhāventassāti mettājhānaṃ bhāventassa. Tvaṃ etassa kuddhotiādi paccavekkhaṇāvidhidassanaṃ. Appaṭicchitapaheṇakaṃ viyāti asampaṭicchitapaṇṇākāraṃ viya. Paṭisaṅkhāneti vīmaṃsāyaṃ. Vattaniaṭaviyaṃ attaguttattherasadise. 중생들에 대해 자애를 품고 이익을 가져오려는 마음을 일으키고 지속시키는 것이 자애의 표상(mettānimitta)을 익히는 것이다. 처음 일어난 자애의 작의(mettāmanasikāro)는 나중에 일어나는 것의 원인이 되기 때문에 자애의 작의 자체가 바로 자애의 표상이다. 중생들이 자기의 업을 소유하고 있다는 것은 '업이 자신의 것'임을 의미하며, 그 상태가 업의 소유 상태(kammassakatā)이자 업의 상속성(kammadāyādatā)이다. 여기서 반조(paṭisaṅkhāna)란 분노와 자애에 대하여 그 과실과 공덕을 있는 그대로 고찰하고 검토하는 것을 말한다. 여기서 선우(kalyāṇamittatā)란 자애에 머무는 선지식을 가지는 것을 의미한다. 한정된(odissaka), 한정되지 않은(anodissaka), 방향으로 퍼뜨리는(disāpharaṇa) 수행이란, 자신·아주 사랑하는 이·중립적인 이·원수를 구분하는 것은 한정된 방식이고, 경계의 차별을 없앤 것은 한정되지 않은 방식이며, 동쪽 등 한 방향씩 퍼뜨리는 것은 방향에 따른 전개로 자애를 익힐 때 알아야 한다. 혹은 사찰·거리·마을 등의 단위로 하는 것은 한정된 방향의 전개이고, 사찰 등의 구체적 장소 지정 없이 동서남북 등의 방향에 따라 하는 것은 한정되지 않은 방향의 전개이다. 이와 같이 두 종류의 익힘을 염두에 두고 '한정된 것, 한정되지 않은 것, 방향에 따른 전개'라고 설한 것이다. 이 익힘은 근접(upacārā) 단계까지 보아야 한다. 그렇게 익힌 것을 거듭 닦는 것이 수행(bhāvanā)이다. 그 중에서 모든 중생(sattā), 숨 쉬는 자(pāṇā), 생명체(bhūtā), 개인(puggalā), 개체에 속한 자(attabhāvapariyāpannā)라는 다섯 가지 방식을 통해, 각각에 대하여 '원한이 없기를, 고통이 없기를, 병고가 없기를, 행복하게 자신을 보호하기를'이라는 네 가지로 전개하면 20가지의 한정되지 않은 확산의 자애가 된다. 모든 여성, 남성, 성자, 범부, 천신, 인간, 악도 중생이라는 일곱 가지 분류에 따른 28가지와, 10개 방향에 따른 10가지, 그리고 각각의 방향에서 여성 등에 대하여 원한 없음 등의 차별로 나누면 528가지의 한정된 확산의 자애를 알아야 한다. '자애를 닦는 자에게'란 자애의 선정을 닦는 자를 말한다. '그대는 왜 이 사람에게 화를 내는가' 등은 반조의 방법을 보여주는 것이다. '받지 않은 선물처럼'이란 수락하지 않은 선물과 같다는 뜻이다. '반조한다'는 것은 검토한다는 의미이다. 왓따니 숲의 앗따굿따 장로의 사례와 같다. 18. Aṭṭhame kusaladhammasampaṭipattiyā paṭṭhapanasabhāvatāya tappaṭipakkhānaṃ visosanasabhāvatāya ca ārambhadhātuādito pavattavīriyanti āha – ‘‘paṭhamārambhavīriya’’nti. Yasmā paṭhamārambhamattassa kosajjavidhamanaṃ thāmagamanañca natthi, tasmā vuttaṃ – ‘‘kosajjato nikkhantattā tato balavatara’’nti. Yasmā pana aparāparuppattiyā laddhāsevanaṃ uparūpari visesaṃ āvahantaṃ ativiya thāmagatameva hoti, tasmā vuttaṃ – ‘‘paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavatara’’nti. Panūdanāyāti nīharaṇāya. Yathā mahato palighassa ugghāṭakajanassa mahanto ussāho icchitabbo, evamidhāpīti ‘‘nikkamo cetaso palighugghāṭanāyā’’ti vuttaṃ. Mahāparakkamo eva parena kataṃ bandhanaṃ chindeyya, evamidhāpīti vuttaṃ – ‘‘parakkamo cetaso bandhanacchedanāyā’’ti. 18. 여덟 번째에서, 유익한 법의 성취를 시작하는 성질(paṭṭhapanasabhāva)과 그 반대되는 것들을 말려버리는 성질(visosanasabhāva) 때문에 시작하는 요소(ārambhadhātu) 등으로부터 전개되는 정진을 '첫 시작의 정진(paṭhamārambhavīriya)'이라고 하였다. 첫 시작만으로는 게으름을 물리치고 힘 있는 상태에 이르지 못하므로 '게으름에서 벗어났기에 그보다 더 강하다'라고 설한 것이다. 그러나 거듭된 생겨남을 통해 수행을 얻고 위로 갈수록 특별한 성취를 가져오는 것은 매우 강력한 힘을 갖게 되므로, '점점 더 높은 경지에 올라서기에 그보다도 더 강하다'라고 설하였다. '물리치기 위해'라는 것은 제거하기 위해서라는 뜻이다. 마치 큰 빗장을 열려는 사람에게 큰 노력이 필요한 것처럼, 여기서도 '마음의 빗장을 열기 위한 나아감(nikkama)'이라고 설한 것이다. 위대한 용기(parakkamo)만이 타인이 만든 결박을 끊을 수 있듯이, 여기서도 '마음의 결박을 끊기 위한 용기'라고 설하였다. Āraddhaṃ saṃsādhitaṃ paripūritaṃ vīriyaṃ etassāti āraddhavīriyo, nipphannavīriyo, āraddhaṃ paṭṭhapitaṃ vīriyaṃ etassāti āraddhavīriyo. Vīriyārambhappasutoti āha – ‘‘āraddhavīriyassāti paripuṇṇavīriyassaceva paggahitavīriyassa cā’’ti. Catudosāpagatanti atilīnatādīhi catūhi dosehi apagataṃ. Catudosāpagatattameva vibhāveti ‘‘na ca atilīna’’ntiādinā. Atilīnañhi bhāvanācittaṃ kosajjapakkhikaṃ siyā, atipaggahitañca uddhaccapakkhikaṃ. Bhāvanāvīthiṃ anajjhogāhetvā saṅkocāpatti atilīnatā. Ajjhogāhetvā antosaṅkoco ajjhattaṃ saṃkhittatā. Atipaggahitatā accāraddhavīriyatā. Bahiddhā vikkhittatā bahivisaṭavitakkānudhāvanā. Tadetaṃ vīriyaṃ caṅkamādikāyikappayogāvahaṃ kāyikaṃ, tadaññaṃ cetasikaṃ. Rattidivassa pañca koṭṭhāseti pubbaṇhasāyanhapaṭhamamajjhimapacchimayāmasaṅkhāte pañca koṭṭhāse. Tadubhayampīti kāyikaṃ cetasikañca vīriyaṃ. Milakkhatissattherassa mahāsīvattherassa ca vatthu heṭṭhā dassitameva. 정진을 시작하고 성취하고 충만하게 한 자를 '정진을 시작한 자(āraddhavīriyo)' 혹은 '정진을 완성한 자'라고 한다. 정진의 시작에 전념한다는 의미에서 '정진을 시작한 자란 정진이 원만하고 정진을 북돋운 자'라고 설명하였다. '네 가지 허물에서 벗어난 것'이란 너무 위축된 상태 등 네 가지 허물에서 벗어난 것을 말한다. 너무 위축되지 않았다는 등으로 네 가지 허물이 없음을 상세히 밝힌다. 너무 위축된 수행의 마음은 게으름의 편에 서게 되고, 너무 고양된 마음은 들뜸의 편에 서게 된다. 수행의 과정에 몰입하지 못하고 오그라드는 것이 너무 위축된 상태(atilīnatā)이다. 몰입은 했으나 내부적으로 오그라드는 것은 안으로 수축된 상태(ajjhattaṃ saṃkhittatā)이다. 너무 고양된 상태는 과도하게 애쓰는 정진이다. 밖으로 흩어지는 것은 외부의 대상을 따라 사유가 달려가는 것이다. 이러한 정진 중에서 경행 등의 신체적 노력을 동반하는 것은 신체적(kāyika) 정진이고, 그 외의 것은 정신적(cetasika) 정진이다. '밤낮의 다섯 부분'이란 오전, 오후, 초경, 중경, 종경의 다섯 부분을 말한다. '그 둘 다'라는 것은 신체적 정진과 정신적 정진 모두를 의미한다. 밀락카띳사 장로와 마하시와 장로의 이야기는 앞에서 이미 보여준 바와 같다. Pītimallakattherassa [Pg.86] vatthu pana evaṃ veditabbaṃ. So kira gihikāle mallayuddhāya āhiṇḍanto tīsu rajjesu paṭākaṃ gahetvā tambapaṇṇidīpaṃ āgamma rājānaṃ disvā raññā katānuggaho ekadivasaṃ kilañcakāsanasālādvārena gacchanto ‘‘rūpaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatī’’ti (saṃ. ni. 3.33-34; 4.102; ma. ni. 1.247) natumhākavaggaṃ sutvā cintesi – ‘‘neva kira rūpaṃ attano, na vedanā’’ti. So taṃyeva aṅkusaṃ katvā nikkhamitvā mahāvihāraṃ gantvā pabbajjaṃ yācitvā pabbajito upasampanno dvemātikā paguṇaṃ katvā tiṃsa bhikkhū gahetvā avaravāliyaaṅgaṇaṃ gantvā samaṇadhammaṃ akāsi. Pādesu avahantesu jaṇṇukehi caṅkamati. Tamenaṃ rattiṃ eko migaluddako ‘‘migo’’ti maññamāno pahari, satti vinivijjhitvā gatā. So taṃ sattiṃ harāpetvā pahāramukhāni tiṇavaṭṭiyā pūrāpetvā pāsāṇapiṭṭhiyaṃ attānaṃ nisīdāpetvā okāsaṃ kāretvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā ukkāsitasaddena āgatānaṃ bhikkhūnaṃ byākaritvā imaṃ udānaṃ udānesi – 삐띠말라까 장로의 이야기는 다음과 같이 알아야 한다. 그는 재가자 시절에 무술 시합을 하러 다니며 세 나라에서 승리의 깃발을 얻었는데, 땀바빤니 섬에 들어와 왕을 알현하고 왕의 후원을 받게 되었다. 어느 날 그는 대자리 좌복이 있는 강당 문을 지나가다가 '비구들이여, 물질(rūpa)은 너희의 것이 아니다. 그것을 버려라. 그것을 버리는 것이 너희에게 오랜 세월 이익과 행복이 될 것이다'라는 '나뚬하까왁가(너희의 것이 아님 품)'를 듣고 생각했다. '참으로 물질은 자신의 것이 아니고, 느낌도 그러하구나.' 그는 이 가르침을 지침(aṅkusa)으로 삼아 출가하여 마하위하라에 가서 구족계 부를 것을 요청하고 비구가 되었다. 그는 두 마띠까(계목)를 숙달한 뒤 30명의 비구와 함께 아와라왈리양가나로 가서 사문법을 닦았다. 발이 움직이지 않게 되자 무릎으로 경행하였다. 그러던 어느 밤, 한 사슴 사냥꾼이 그를 사슴으로 오해하여 창으로 찔렀고 창이 몸을 관통했다. 그는 그 창을 뽑아내게 하고 상처 부위를 풀뭉치로 채운 뒤, 바위 위에 앉아 기회를 만들어 위빳사나를 닦아 사해해탈과 함께 아라한과를 얻었다. 그리고 기침 소리를 듣고 달려온 비구들에게 자신의 성취를 밝히며 이 감흥어(udāna)를 읊었다. ‘‘Bhāsitaṃ buddhaseṭṭhassa, sabbalokaggavādino; Na tumhākaṃ idaṃ rūpaṃ, taṃ jaheyyātha bhikkhavo. (dī. ni. aṭṭha. 2.373; ma. ni. aṭṭha. 1.106); “모든 세상에서 으뜸가는 설법을 하시는 위대한 부처님께서 말씀하셨다. ‘비구들이여, 이 물질은 너희의 것이 아니니 그것을 버려라.’” ‘‘Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino; Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 2.373; ma. ni. aṭṭha. 1.106; theragā. 1168); “형성된 것들(saṅkhārā)은 참으로 무상하여, 일어나고 사라지는 성질이 있네. 생겨났다가 사라지나니, 그것들의 가라앉음이 진정한 행복이네.” Kuṭumbiyaputtatissattherassapi vatthu evaṃ veditabbaṃ. Sāvatthiyaṃ kira tisso nāma kuṭumbiyaputto cattālīsa hiraññakoṭiyo pahāya pabbajitvā agāmake araññe viharati, tassa kaniṭṭhabhātubhariyā ‘‘gacchatha, naṃ jīvitā voropethā’’ti pañcasate core pesesi, te gantvā theraṃ parivāretvā nisīdiṃsu. Thero āha – ‘‘kasmā āgatattha upāsakā’’ti? Taṃ jīvitā voropessāmāti. Pāṭibhogaṃ me upāsakā gahetvā ajjekarattiṃ jīvitaṃ dethāti. Ko te, samaṇa, imasmiṃ ṭhāne pāṭibhogo bhavissatīti? Thero mahantaṃ pāsāṇaṃ gahetvā ūruṭṭhīni bhinditvā ‘‘vaṭṭati upāsakā pāṭibhogo’’ti āha. Te apakkamitvā caṅkamanasīse aggiṃ katvā nipajjiṃsu. Therassa vedanaṃ vikkhambhetvā [Pg.87] sīlaṃ paccavekkhato parisuddhasīlaṃ nissāya pītipāmojjaṃ uppajji. Tato anukkamena vipassanaṃ vaḍḍhento tiyāmarattiṃ samaṇadhammaṃ katvā aruṇuggamane arahattaṃ patto imaṃ udānaṃ udānesi – 구툼비야뿟따 띳사(Kuṭumbiyaputta Tissa) 장로의 이야기도 이와 같이 알려져야 한다. 사왓띠에서 띳사라는 이름의 장자의 아들이 4억의 황금을 버리고 출가하여 마을 없는 숲속에 머물렀는데, 그의 남동생의 아내가 “가서 그를 죽여라”며 오백 명의 도둑을 보냈다. 그들이 가서 장로를 에워싸고 앉았다. 장로가 “우빠사까들이여, 왜 왔는가?”라고 물으니, “당신을 죽이러 왔다”고 했다. 장로가 “우빠사까들이여, 나를 담보로 잡고 오늘 밤 하루만 생명을 달라”고 했다. “수행자여, 이 장소에서 누가 당신의 담보가 되겠는가?”라고 하자, 장로는 큰 돌을 집어 허벅지 뼈를 부러뜨리고는 “우빠사까들이여, 담보가 되었다”고 말했다. 그들은 물러나 경행처 끝에 불을 피우고 누웠다. 장로는 고통을 억제하고 계를 반조하자, 청정한 계에 의지하여 희열과 환희가 생겨났다. 이어서 차례로 위빳사나를 증장시켜 밤의 세 시기 동안 사문법을 닦아 새벽녘에 아라한과를 얻고 이 감흥어(우다나)를 읊었다. ‘‘Ubho pādāni bhinditvā, saññapessāmi vo ahaṃ; Aṭṭiyāmi harāyāmi, sarāgamaraṇaṃ ahaṃ. “두 다리를 부러뜨려 그대들에게 확신을 주노라. 나는 탐욕이 있는 채로 죽는 것을 부끄러워하고 혐오하노라.” ‘‘Evāhaṃ cintayitvāna, yathābhūtaṃ vipassisaṃ; Sampatte aruṇuggamhi, arahattaṃ apāpuṇi’’nti. (visuddhi. 1.20; dī. ni. aṭṭha. 2.373; ma. ni. aṭṭha. 1.106); “이와 같이 생각하며 있는 그대로 통찰(위빳사나)하였고, 새벽이 되었을 때 아라한과에 도달하였노라.” (청정도론 1.20; 장부주석 2.373; 중부주석 1.106) Atibhojane nimittaggāhoti atibhojane thinamiddhassa nimittaggāho, ‘‘ettake bhutte taṃ bhojanaṃ thinamiddhassa kāraṇaṃ hoti, ettake na hotī’’ti thinamiddhassa kāraṇākāraṇaggāho hotīti attho. Byatirekavasena cetaṃ vuttaṃ, tasmā ettake bhutte taṃ bhojanaṃ thinamiddhassa kāraṇaṃ na hotīti bhojane mattaññutāva atthato dassitāti daṭṭhabbaṃ. Tenāha – ‘‘catupañca…pe… taṃ na hotī’’ti. Divā sūriyālokanti divā gahitanimittaṃ sūriyālokaṃ rattiyaṃ manasikarontassapīti evamettha attho veditabbo. Dhutaṅgānaṃ vīriyanissitattā vuttaṃ – ‘‘dhutaṅganissitasappāyakathāyapī’’ti. ‘과식에 있어서 표상을 취함’이란 과식할 때 해태와 혼침의 표상을 취하는 것이니, “이만큼 먹으면 그 음식은 해태와 혼침의 원인이 되고, 이만큼 먹으면 원인이 되지 않는다”라고 하여 해태와 혼침의 원인과 원인 아님을 파악하는 것이라는 뜻이다. 이것은 반대되는 경우를 통해 설해진 것이므로, 그러므로 “이만큼 먹으면 그 음식은 해태와 혼침의 원인이 되지 않는다”라고 하여 음식에 있어서의 적절한 양을 아는 것을 실질적인 의미로 나타낸 것이라고 보아야 한다. 그래서 “네댓 입…… (중략) ……그것은 원인이 되지 않는다”라고 설하신 것이다. ‘낮의 햇빛’이란 낮에 취한 표상인 햇빛을 밤에 마음속에 잡도리하는 사람에게도 있다는 뜻으로 여기서 이해해야 한다. 두타행은 정진에 의지하기 때문에 “두타행에 의지한 적절한 이야기로써도”라고 설해졌다. 19. Navame jhānena vā vipassanāya vā vūpasamitacittassāti jhānena vā vipassanāya vā avūpasamakarakilesavigamanena vūpasamitacittassa. Kukkuccampi katākatānusocanavasena pavattamānaṃ cetaso avūpasamāvahatāya uddhaccena samānalakkhaṇanti ubhayassa pahānakāraṇaṃ abhinnaṃ katvā vuttaṃ. Bahussutassa ganthato atthato ca suttādīni vicārentassa tabbahulavihārino atthavedādippaṭilābhasambhavato vikkhepo na hoti. Yathā vidhippaṭipattiyā yathānurūpapattikārappavattiyā ca vikkhepo ca katākatānusocanañca na hotīti ‘‘bāhusaccenapi uddhaccakukkuccaṃ pahīyatī’’ti āha. Yadaggena bāhusaccena uddhaccakukkuccaṃ pahīyati, tadaggena paripucchakatāvinayappakataññutāhipi taṃ pahīyatīti daṭṭhabbaṃ. Vuddhasevitā ca vuddhasīlitaṃ āvahatīti cetaso vūpasamakarattā ‘‘uddhaccakukkuccappahānakārī’’ti vuttaṃ, vuddhataṃ pana anapekkhitvā kukkuccavinodakā vinayadharā kalyāṇamittāti vuttāti daṭṭhabbaṃ. Vikkhepo ca pabbajitānaṃ yebhuyyena [Pg.88] kukkuccahetuko hotīti ‘‘kappiyākappiyaparipucchābahulassā’’tiādinā vinayanayeneva paripucchakatādayo niddiṭṭhā. 19. 아홉 번째(경)에서 ‘선정이나 위빳사나로 마음이 가라앉은 자’란 선정이나 위빳사나에 의해 가라앉지 않게 하는 번뇌들이 사라짐으로써 마음이 가라앉은 자를 말한다. 후회(kukkucca) 또한 한 일과 하지 않은 일에 대해 후회하는 방식으로 일어나 마음의 가라앉지 않음을 가져오므로 들뜸(uddhacca)과 유사한 특징을 가진다고 하여, 두 가지를 제거하는 원인을 구별하지 않고 설하였다. 다문(많이 배움)한 자가 문구와 의미에 따라 경전 등을 고찰하며 그것에 많이 머물면 뜻과 법의 즐거움 등을 얻을 수 있으므로 산란함이 생기지 않는다. 올바른 방법의 실천과 그에 합당한 도달의 원인을 일으킴에 따라 산란함과 후회가 생기지 않으므로 “다문함으로써도 들뜸과 후회가 제거된다”라고 설하셨다. 다문함이 지극할 때 들뜸과 후회가 제거되듯이, 질문함과 율에 능숙함 등에 의해서도 그것이 제거된다고 보아야 한다. ‘어른들을 모시는 것’은 어른들의 습성을 가져오며 마음을 가라앉게 하므로 “들뜸과 후회를 제거하는 것”이라 설해졌다. 그러나 나이를 고려하지 않더라도 후회를 제거해 주는 율사들이 선지식이라고 불린다고 보아야 한다. 출가자들의 산란함은 대개 후회를 원인으로 하기에 “허용되는 것과 허용되지 않는 것에 대해 자주 질문하는 자” 등의 표현으로 율의 방식에 따라 질문함 등이 제시되었다. 20. Dasame bahussutānaṃ dhammasabhāvāvabodhasambhavato vicikicchā anavakāsā evāti āha – ‘‘bāhusaccenapi…pe… vicikicchā pahīyatī’’ti. Kāmaṃ bāhusaccaparipucchakatāhi sabbāpi aṭṭhavatthukā vicikicchā pahīyati, tathāpi ratanattayavicikicchāmūlikā sesavicikicchāti āha – ‘‘tīṇi ratanāni ārabbha paripucchābahulassapī’’ti. Ratanattayaguṇāvabodhehi ‘‘satthari kaṅkhatī’’tiādivicikicchāya asambhavoti. Vinaye pakataññutā ‘‘sikkhāya kaṅkhatī’’ti (dha. sa. 1008; vibha. 915) vuttāya vicikicchāya pahānaṃ karotīti āha – ‘‘vinaye ciṇṇavasībhāvassapī’’ti. Okappaniyasaddhāsaṅkhātaadhimokkhabahulassāti saddheyyavatthuno anuppavisanasaddhāsaṅkhātaadhimokkhena adhimuccanabahulassa. Adhimuccanañca adhimokkhuppādanamevāti daṭṭhabbaṃ. Saddhāya vā taṃninnapoṇatā adhimutti adhimokkho. Nīvaraṇānaṃ paccayassa ceva paccayaghātassa ca vibhāvitattā vuttaṃ – ‘‘vaṭṭavivaṭṭaṃ kathita’’nti. 20. 열 번째(경)에서 다문한 자들에게는 법의 자성에 대한 깨달음이 가능하므로 의심(vicikicchā)이 생길 여지가 없기에 “다문함으로써도…… (중략) ……의심이 제거된다”라고 설하셨다. 물론 다문함과 질문함 등에 의해 여덟 가지 대상에 대한 모든 의심이 제거되지만, 그럼에도 삼보에 대한 의심이 나머지 의심들의 근본이기에 “세 가지 보배에 대해 자주 질문하는 자에게도”라고 설하셨다. 삼보의 공덕을 깨달음으로써 “스승에 대해 의심한다” 등의 의심이 생기지 않기 때문이다. 율에 능숙함은 “수행(학처)에 대해 의심한다”라고 설해진 의심의 제거를 하므로 “율에 익숙해진 자에게도”라고 설하셨다. ‘확신하는 믿음이라 일컬어지는 결정을 많이 하는 자’란 믿어야 할 대상에 깊이 들어가는 믿음이라 일컬어지는 결정(adhimokkha)으로 확신하는 일이 많은 자를 말한다. 결정한다는 것은 결정을 일으키는 것임을 알아야 한다. 혹은 믿음에 의해 그것으로 기우는 것이 결정(adhimutti)이자 확정(adhimokkha)이다. 장애의 원인과 그 원인을 타파하는 것이 밝혀졌으므로 “윤회와 윤회에서 벗어남이 설해졌다”라고 하였다. Nīvaraṇappahānavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 장애의 제거에 관한 품의 주석이 끝났다. 3. Akammaniyavaggavaṇṇanā 3. 다룰 수 없음(수행하기에 적당하지 않음)의 품의 주석 21. Tatiyassa paṭhame abhāvitanti samathavipassanābhāvanāvasena na bhāvitaṃ tathā abhāvitattā. Tañhi ‘‘avaḍḍhita’’nti vuccati paṭipakkhābhibhavena paribrūhanābhāvato. Tenāha bhagavā – ‘‘akammaniyaṃ hotī’’ti. 21. 세 번째(품)의 첫 번째(경)에서 ‘닦이지 않은 것’이란 사마타와 위빳사나의 수행의 방식으로 닦이지 않았기에 닦이지 않은 것이다. 그것은 반대되는 것을 제압하여 증장함이 없기 때문에 ‘증장되지 않은 것’이라 불린다. 그래서 세존께서 “다룰 수 없는 것이 된다”라고 설하셨다. 22. Dutiye vuttavipariyāyena attho veditabbo. Paṭhameti tatiyavaggassa paṭhamasutte. Vaṭṭavasenāti vipākavaṭṭavasena. Tebhūmakavaṭṭanti tebhūmakavipākavaṭṭaṃ. Vaṭṭapaṭilābhāya kammanti vipākavaṭṭassa paṭilābhāya upanissayabhūtaṃ kammaṃ, tassa sahāyabhūtaṃ kilesavaṭṭampi kammaggahaṇeneva saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Vivaṭṭapaṭilābhāya kammanti vivaṭṭādhigamassa upanissayabhūtaṃ kammaṃ. Yaṃ pana carimabhavanibbattakaṃ kammaṃ, taṃ vivaṭṭappaṭilābhāya kammaṃ hoti, na hotīti? Na hoti vaṭṭapādakabhāvato. Carimabhavapaṭisandhi [Pg.89] viya pana vivaṭṭūpanissayoti sakkā viññātuṃ. Na hi kadāci tihetukapaṭisandhiyā vinā visesādhigamo sambhavati. Imesu suttesūti imesu pana paṭhamadutiyasuttesu yathākkamaṃ vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ. 22. 두 번째(경)는 앞에서 설한 것의 반대로 의미를 이해해야 한다. ‘첫 번째’란 세 번째 품의 첫 번째 경을 말한다. ‘윤회의 방식’이란 과보의 윤회의 방식을 말한다. ‘삼계의 윤회’란 삼계의 과보의 윤회이다. ‘윤회를 얻기 위한 업’이란 과보의 윤회를 얻는 것에 대한 보조적 원인이 되는 업을 말하며, 그 조력자가 되는 번뇌의 윤회도 ‘업’이라는 표현 속에 포함된 것으로 보아야 한다. ‘윤회에서 벗어남을 얻기 위한 업’이란 윤회에서 벗어남(vivaṭṭa)을 깨닫는 것에 대한 보조적 원인이 되는 업이다. 그렇다면 마지막 생에 태어나게 하는 업은 윤회에서 벗어남을 얻기 위한 업인가 아닌가? 그것은 윤회의 토대가 되기 때문에 아니다. 그러나 마지막 생의 재생연결은 윤회에서 벗어남의 보조적 원인이라고 이해할 수 있다. 왜냐하면 세 가지 원인을 갖춘 재생연결 없이는 수승한 법의 깨달음이 결코 일어날 수 없기 때문이다. 이 경들, 즉 첫 번째와 두 번째 경에서는 차례대로 윤회와 윤회에서 벗어남만이 설해졌다. 23. Tatiye abhāvitanti ettha bhāvanā nāma samādhibhāvanā. Sā yattha āsaṅkitabbā, taṃ kāmāvacarapaṭhamamahākusalacittādiabhāvitanti adhippetanti āha – ‘‘devamanussasampattiyo’’tiādi. 23. 세 번째 [경]에서 ‘수행되지 않은’이란 여기에서 수행(bhāvanā)은 삼매수행(samādhibhāvanā)을 의미한다. 그것이 의심되는 곳에서는 욕계의 첫 번째 대해탈심(mahākusalacitta) 등이 수행되지 않은 것을 뜻한다고 ‘천상과 인간의 성취’ 등으로 설하셨다. 24. Catutthe yasmā cittanti vivaṭṭavaseneva uppannacittaṃ adhippetaṃ, tasmā jātijarābyādhimaraṇasokādidukkhassa anibbattanato mahato atthāya saṃvattatīti yojanā veditabbā. 24. 네 번째 [경]에서 ‘마음’이란 해탈(vivaṭṭa)의 방식으로 일어난 마음을 뜻하기 때문에, 태어남·늙음·병듬·죽음·슬픔 등의 괴로움이 생겨나지 않으므로 큰 이익을 가져온다고 그 연결을 이해해야 한다. 25-26. Pañcamachaṭṭhesu uppannanti avigatuppādādikhaṇattayampi abhāvitaṃ bhāvanārahitaṃ apātubhūtameva paṇḍitasammatassa uppannakiccassa asādhanato yathā ‘‘aputto’’ti. So hi samattho hutvā pitu puttakiccaṃ asādhento aputtoti loke vuccati, evaṃ sampadamidaṃ. Tenāha – ‘‘kasmā’’tiādi. Tesu dhammesūti lokuttarapādakajjhānādīsu. Thero pana matthakappattameva bhāvitaṃ cittaṃ dassento ‘‘maggacittamevā’’ti āha. 25-26. 다섯 번째와 여섯 번째 [경]에서 ‘일어난’이란 생성(uppāda) 등 세 찰나가 사라지지 않았음에도 불구하고, 수행되지 않았고 수행이 결여되었으며 나타나지 않은 것과 같으니, 현자가 인정하는 ‘일어난 것의 기능’을 성취하지 못했기 때문으로, 마치 ‘아들 없는 사람’과 같다. 그는 능력이 있음에도 아버지에 대한 아들의 도리를 다하지 못하면 세상에서 ‘아들이 없다’고 불리는 것과 같이, 이것도 그와 같다. 그래서 ‘어째서인가’ 등을 설하셨다. ‘그 법들에서’란 출세간의 토대가 되는 선정 등을 말한다. 그러나 장로께서는 절정에 도달한 수행된 마음만을 보여주시며 ‘도의 마음(maggacitta)뿐이다’라고 말씀하셨다. 27-28. Sattamaṭṭhamesu punappunaṃ akatanti bhāvanābahulīkāravasena punappunaṃ na kataṃ. Imānipi dveti imesu dvīsu suttesu āgatāni imānipi dve cittāni. 27-28. 일곱 번째와 여덟 번째 [경]에서 ‘거듭 행해지지 않은’이란 수행과 많이 공부함(bahulīkāra)의 방식으로 거듭 행해지지 않았음을 뜻한다. ‘이들 둘도’란 이 두 경에 나오는 이들 두 마음을 말한다. 29-30. Navame adhivahatīti āneti. Dukkhenāti kicchena. Duppesanatoti dukkhena pesetabbato. Matthakappattaṃ vipassanāsukhaṃ pākatikajjhānasukhato santatarapaṇītataramevāti āha – ‘‘jhānasukhato vipassanāsukha’’nti. Tenāha bhagavā – 29-30. 아홉 번째 [경]에서 ‘가져오다(adhivahati)’란 가져오는 것을 말한다. ‘괴로움으로’란 어려움으로라는 뜻이다. ‘보내기 어렵기 때문에(duppesanato)’란 어렵게 보내져야 하기 때문이다. 절정에 이른 위빳사나의 행복이 일반적인 선정의 행복보다 더 고요하고 수승하기 때문에 ‘선정의 행복보다 위빳사나의 행복’이라고 말씀하셨다. 그래서 세존께서는 다음과 같이 설하셨다. ‘‘Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno; Amānusī rati hoti, sammā dhammaṃ vipassato. “빈집에 들어간, 고요한 마음을 지닌 비구에게, 법을 바르게 통찰할 때, 인간을 넘어서는 기쁨이 있네. ‘‘Yato [Pg.90] yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374); 오온의 생멸을 반조할 때마다, 그는 희열과 환희를 얻으리니, 아는 자들에게 그것이 바로 불사(不死)로다.” (법구경 374) Tañhi cittaṃ vissaṭṭhaindavajirasadisaṃ amoghabhāvato. 실로 그 마음은 헛되지 않기 때문에(amoghabhāva) 던져진 인드라의 금강저와 같다. Akammaniyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 공용(供用)에 적당하지 않음 품(Akammaniyavagga)에 대한 설명이 끝났다. 4. Adantavaggavaṇṇanā 4. 길들여지지 않음 품(Adantavagga)에 대한 설명 31-36. Catutthassa paṭhame adantanti cittabhāvanāya vinā na dantaṃ. Tenāha – ‘‘satisaṃvararahita’’nti. Catutthe tatiye vuttavipariyāyena attho veditabbo. Pañcamachaṭṭhesu purimasadisoyevāti tatiyacatutthasadiso eva. 31-36. 네 번째 품의 첫 번째 [경]에서 ‘길들여지지 않은’이란 마음수행 없이는 길들여지지 않는다는 것이다. 그래서 ‘마음챙김의 단속이 없는’이라고 설하셨다. 네 번째 품의 세 번째 [경]에서는 설해진 것의 반대로 그 의미를 알아야 한다. 다섯 번째와 여섯 번째 [경]에서 ‘이전과 같다’는 것은 세 번째, 네 번째 [경]과 같다는 의미이다. 37-38. Sattamaṭṭhamesu upamā panetthāti yathā paṭhamādīsu adantahatthiassādayo upamābhāvena gahitā, evamettha satthamaṭṭhamesu ‘‘asaṃvutagharadvārādivasena veditabbā’’ti vuttaṃ. 37-38. 일곱 번째와 여덟 번째 [경]에서 ‘여기서 비유란’ 첫 번째 등에서 길들여지지 않은 코끼리나 말 등이 비유로 취해진 것처럼, 여기 일곱 번째와 여덟 번째에서는 ‘단속되지 않은 집 대문 등의 방식에 따라 이해해야 한다’고 설해졌다. 39-40. Navamadasamesu catūhipi padehīti adantādīhi catūhi padehi yojetvā navamadasamāni suttāni vuttānīti yojanā. 39-40. 아홉 번째와 열 번째 [경]에서 ‘네 가지 구절로’란 길들여지지 않음 등의 네 가지 구절을 결합하여 아홉 번째와 열 번째 경들이 설해졌다는 연결이다. Adantavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 길들여지지 않음 품(Adantavagga)에 대한 설명이 끝났다. 5. Paṇihitaacchavaggavaṇṇanā 5. 잘못 설정함과 맑음 품(Paṇihitaacchavagga)에 대한 설명 41. Pañcamassa paṭhame upamāva opammaṃ, so eva attho, tasmiṃ opammatthe bodhetabbe nipāto. Seyyathāpīti yathāti attho. Ettha ca tatra bhagavā katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti vatthasutte viya, pāricchattakopama (a. ni. 7.69) aggikkhandhopamādi (a. ni. 7.72) suttesu viya ca. Katthaci upamāya atthaṃ parivāretvā dasseti loṇambilasutte (a. ni. 3.101) viya, suvaṇṇakārasattasūriyopamādisuttesu [Pg.91] (a. ni. 7.66) viya ca. Imasmiṃ pana sālisūkopame upamāya atthaṃ parivāretvā dassento ‘‘seyyathāpi, bhikkhave’’tiādimāhāti potthakesu likhanti, taṃ majjhimaṭṭhakathāya vatthasuttavaṇṇanāya (ma. ni. aṭṭha. 1.70) na sameti. Tattha hi idaṃ vuttaṃ – 41. 다섯 번째 품의 첫 번째 [경]에서 ‘비유(opamma)’란 비유(upamā)와 같으며, 그 의미도 같다. 그것은 비유의 의미로 알아야 할 불변어이다. ‘세이야타피(Seyyathāpi)’란 ‘마치 ~와 같이(yathā)’라는 뜻이다. 여기서 세존께서는 어떤 경우에는 옷 비유의 경(Vatthasutta)이나 파릿찻따까 나무 비유의 경(Pāricchattakopamasutta), 불덩이 비유의 경(Aggikkhandhopamasutta) 등에서처럼 의미로써 비유를 둘러싸서 보여주신다. 어떤 경우에는 소금 덩어리 비유의 경(Loṇambilasutta)이나 금세공사 경, 일곱 개의 해 비유의 경(Sattasūriyopamasutta) 등에서처럼 비유로써 의미를 둘러싸서 보여주신다. 그러나 이 벼 가락지 비유(Sālisūkopama)에서 비유로써 의미를 둘러싸서 보여주시며 ‘비구들이여, 마치 ~와 같이’ 등을 설하셨다고 책들에 기록되어 있는데, 그것은 맛지마 니까야 주석서의 옷 비유의 경 설명(MA. i. 70)과 일치하지 않는다. 거기서는 다음과 같이 설해졌기 때문이다. Seyyathāpi, bhikkhave, vatthanti upamāvacanamevetaṃ. Upamaṃ karonto ca bhagavā katthaci paṭhamaṃyeva upamaṃ dassetvā pacchā atthaṃ dasseti, katthaci paṭhamaṃ atthaṃ dassetvā pacchā upamaṃ, katthaci upamāya atthaṃ parivāretvā dasseti, katthaci atthena upamaṃ. Tathā hesa ‘‘seyyathāpissu, bhikkhave, dve agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyyā’’ti sakalampi devadūtasuttaṃ (ma. ni. 3.261 ādayo) upamaṃ paṭhamaṃ dassetvā pacchā atthaṃ dassento āha. ‘‘Tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi, ākāse’’tiādinā pana nayena sakalampi iddhividhaṃ atthaṃ paṭhamaṃ dassetvā pacchā upamaṃ dassento āha. ‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇapuriso sāratthiko sāragavesī’’tiādinā (ma. ni. 1.314) nayena sakalampi cūḷasāropamasuttaṃ upamāya atthaṃ parivāretvā dassento āha. ‘‘Idha pana, bhikkhave, ekacce kulaputtā dhammaṃ pariyāpuṇanti suttaṃ…pe… seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko’’tiādinā nayena sakalampi alagaddasuttaṃ (ma. ni. 1.238) mahāsāropamasuttanti evamādīni suttāni atthena upamaṃ parivāretvā dassento āha. Svāyaṃ idha paṭhamaṃ upamaṃ dassetvā pacchā atthaṃ dassetīti. ‘비구들이여, 마치 옷과 같이’라는 것은 비유의 말이다. 비유를 드실 때 세존께서는 어떤 경우에는 먼저 비유를 보여주시고 나중에 의미를 보여주시며, 어떤 경우에는 먼저 의미를 보여주시고 나중에 비유를 보여주시고, 어떤 경우에는 비유로써 의미를 둘러싸서 보여주시고, 어떤 경우에는 의미로써 비유를 둘러싸서 보여주신다. 그와 같이 ‘비구들이여, 마치 문이 있는 두 집이 있고, 거기 눈 있는 사람이 가운데 서서 보듯이’라며 천사 경(Devadūtasutta) 전체에서 비유를 먼저 보여주시고 나중에 의미를 설하셨다. 또한 ‘벽을 넘고 담을 넘고 산을 넘어 걸림 없이 가기를 마치 허공에서 하듯’이라는 등의 방식으로는 신통 변화의 모든 의미를 먼저 보여주시고 나중에 비유를 설하셨다. ‘마치 심재(心材)를 구하고 심재를 찾는 어떤 브라만 남자가’라는 등의 방식으로는 소(小)심재비유경(Cūḷasāropamasutta) 전체를 비유로써 의미를 둘러싸서 설하셨다. ‘여기 비구들이여, 어떤 선남자들이 법을 배우니, 즉 경... 마치 비구들이여, 물뱀을 구하는 사람이’라는 등의 방식으로는 알라갓두빠마 경(Alagaddasutta), 대(大)심재비유경(Mahāsāropamasutta) 등과 같은 경들을 의미로써 비유를 둘러싸서 설하셨다. 여기(이 경)에서는 먼저 비유를 보여주시고 나중에 의미를 보여주시는 것이다. Ettha hi cūḷasāropamādīsu (ma. ni. 1.312) paṭhamaṃ upamaṃ vatvā tadanantaraṃ upameyyatthaṃ vatvā puna upamaṃ vadanto upamāya atthaṃ parivāretvā dassetīti vutto. Alagaddūpamasuttādīsu pana atthaṃ paṭhamaṃ vatvā tadanantaraṃ upamaṃ vatvā puna atthaṃ vadanto atthena upamaṃ parivāretvā dassetīti vutto. Tenevettha līnatthappakāsiniyaṃ vuttaṃ – ‘‘upameyyatthaṃ paṭhamaṃ vatvā tadanantaraṃ atthaṃ vatvā puna upamaṃ vadanto upamāya atthaṃ parivāretvā [Pg.92] dassetī’’ti vutto. Atthena upamaṃ parivāretvāti etthāpi eseva nayoti. Idha pana katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti. ‘‘Vatthasutte viya pāricchattakopamaaggikkhandhopamādisuttesu viya cā’’ti vuttaṃ. Tattha vatthasutte tāva ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, vatthaṃ saṃkiliṭṭhaṃ malaggahitaṃ, tamenaṃ rajako yasmiṃ yasmiṃ raṅgajāte upasaṃhareyya. Yadi nīlakāya, yadi pītakāya, yadi lohitakāya, yadi mañjiṭṭhakāya, durattavaṇṇamevassa aparisuddhavaṇṇamevassa. Taṃ kissa hetu? Aparisuddhattā, bhikkhave, vatthassa. Evameva kho, bhikkhave, citte saṃkiliṭṭhe duggati pāṭikaṅkhā’’tiādinā (ma. ni. 1.70) paṭhamaṃ upamaṃ dassetvā pacchā upameyyattho vutto, na pana paṭhamaṃ atthaṃ vatvā tadanantaraṃ upamaṃ dassetvā puna attho vutto. Yena katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti. Vatthasutte viyāti vadeyya. 여기 ‘소사라유경’(Cūḷasāropama) 등(M. ni. 1.312)에서는 첫 번째 비유를 설하고 그다음에 비유될 의미를 설하고 다시 비유를 설함으로써 비유로써 의미를 에워싸서 보여준다고 하였다. ‘알라갓두파마경’(Alagaddūpama) 등에서는 의미를 먼저 설하고 그다음에 비유를 설하고 다시 의미를 설함으로써 의미로써 비유를 에워싸서 보여준다고 하였다. 그래서 ‘리낫타파카시니’(Līnatthappakāsinī)에 말하기를, “비유될 의미를 먼저 설하고 그다음에 의미를 설하고 다시 비유를 설함으로써 비유로써 의미를 에워싸서 보여준다”라고 하였다. ‘의미로써 비유를 에워싸서’라는 표현도 이와 같은 방식이다. 그러나 여기 어떤 곳에서는 의미로써 비유를 에워싸서 보여준다. “‘왓타경’(Vattha)에서와 같이, ‘파릿찻타코파마경’(Pāricchattakopama), ‘악기크한도파마경’(Aggikkhandhopama) 등의 경에서와 같이”라고 하였다. 거기 ‘왓타경’에서는 우선 “비구들이여, 예를 들어 더럽고 때 묻은 옷을 염색공이 어떤 색으로 물들이든, 푸른색이든 노란색이든 붉은색이든 진홍색이든, 그 색깔은 나쁘고 깨끗하지 못할 것이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 옷이 깨끗하지 않기 때문이다. 이와 같이 비구들이여, 마음이 오염되면 불행한 곳(duggati)이 예정되어 있다”라는 등(M. ni. 1.70)으로 먼저 비유를 보여주고 나중에 비유될 의미가 설해졌지, 먼저 의미를 설하고 그다음에 비유를 보여주고 다시 의미를 설한 것은 아니다. 따라서 어떤 곳에서 의미로써 비유를 에워싸서 보여준다는 것을 ‘왓타경’과 같다고 말해야 할 것이다. Tathā pāricchattakopamepi ‘‘yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro paṇḍupalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā, tasmiṃ samaye honti paṇḍupalāso dāni pāricchattako koviḷāro, na cirasseva dāni pannapalāso bhavissati…pe… evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye ariyasāvako agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya ceteti. Paṇḍupalāso, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṃ samaye hotī’’tiādinā (a. ni. 7.69) paṭhamaṃ upamaṃ dassetvā pacchā attho vutto. Aggikkhandhopame ‘‘passatha no tumhe, bhikkhave, amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtanti. Evaṃ, bhanteti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, yaṃ khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakaññaṃ vā gahapatikaññaṃ vā mudutalunahatthapādaṃ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā’’tiādinā (a. ni. 7.72) paṭhamaṃ upamaṃyeva dassetvā pacchā attho vutto, na pana paṭhamaṃ atthaṃ vatvā tadanantaraṃ upamaṃ dassetvā puna attho vutto, tasmā ‘‘katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti vatthasutte viya pāricchattakopamaaggikkhandhopamādisuttesu viya cā’’ti na vattabbaṃ. 그와 같이 ‘파릿찻타코파마경’에서도 “비구들이여, 삼십삼천의 파릿찻타카 코빌라라 나무의 잎이 누렇게 되었을 때, 삼십삼천의 신들은 기뻐하며 ‘이제 파릿찻타카 코빌라라 나무의 잎이 누렇게 되었으니, 머지않아 잎이 떨어질 것이다’라고 한다. … 이와 같이 비구들이여, 성스러운 제자가 출가를 위해 마음을 낼 때, 비구들이여, 그때 성스러운 제자는 잎이 누렇게 된 나무와 같다”라는 등(A. ni. 7.69)으로 먼저 비유를 보여주고 나중에 의미가 설해졌다. ‘악기크한도파마경’에서도 “비구들이여, 저기 타오르고 불붙고 불꽃이 치솟는 거대한 불덩이를 보느냐? ‘그러합니다, 세존이시여.’ 비구들이여, 어떻게 생각하느냐? 저 거대한 불덩이를 껴안고 앉거나 눕는 것과, 손발이 부드럽고 가녀린 왕족의 처녀나 브라만 처녀나 거사의 처녀를 껴안고 앉거나 눕는 것 중 어느 것이 더 낫겠느냐?”라는 등(A. ni. 7.72)으로 먼저 비유만을 보여주고 나중에 의미가 설해졌지, 먼저 의미를 설하고 그다음에 비유를 보여주고 다시 의미를 설한 것은 아니다. 그러므로 “어떤 곳에서는 의미로써 비유를 에워싸서 보여주는데, ‘왓타경’에서와 같고 ‘파릿찻타코파마경’, ‘악기크한도파마경’ 등의 경에서와 같다”라고 말해서는 안 된다. Keci [Pg.93] panettha evaṃ vaṇṇayanti ‘‘atthaṃ paṭhamaṃ vatvā pacchā ca upamaṃ dassento atthena upamaṃ parivāretvā dasseti nāma, upamaṃ pana paṭhamaṃ vatvā pacchā atthaṃ dassento upamāya atthaṃ parivāretvā dasseti nāma, tadubhayassapi āgataṭṭhānaṃ nidassento ‘vatthasutte viyā’tiādimāhā’’ti. Tampi ‘‘katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti vatthasutte viya pāricchattakopamaaggikkhandhopamādisuttesu viya cā’’ti vattabbaṃ, evañca vuccamāne ‘‘katthaci upamāya atthaṃ parivāretvā dasseti loṇambilasutte viyā’’ti visuṃ na vattabbaṃ ‘‘aggikkhandhopamādisutte viyā’’ti ettha ādisaddeneva saṅgahitattā. Loṇambilasuttepi hi – 이에 대해 어떤 이들은 이와 같이 설명한다. “의미를 먼저 설하고 나중에 비유를 보여주는 것을 ‘의미로써 비유를 에워싸서 보여준다’라고 하며, 비유를 먼저 설하고 나중에 의미를 보여주는 것을 ‘비유로써 의미를 에워싸서 보여준다’라고 한다. 그 두 가지가 모두 나타나는 곳을 예시하며 ‘‘왓타경’에서와 같이’ 등이라고 말한 것이다.” 그것 또한 “어떤 곳에서는 의미로써 비유를 에워싸서 보여주는데, ‘왓타경’에서와 같고 ‘파릿찻타코파마경’, ‘악기크한도파마경’ 등의 경에서와 같다”라고 말해야 한다. 이와 같이 말해진다면 “어떤 곳에서는 비유로써 의미를 에워싸서 보여주는데, ‘로남빌라경’(Loṇambila)에서와 같다”라고 별도로 말해서는 안 된다. ‘악기크한도파마경’ 등의 경에서라는 구절에서 ‘등(ādi)’이라는 말에 이미 포함되어 있기 때문이다. ‘로남빌라경’에서도 그러하다. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo rājānaṃ vā rājamahāmattaṃ vā nānaccayehi sūpehi paccupaṭṭhito assa ambilaggehipi tittakaggehipi kaṭukaggehipi madhuraggehipi khārikehipi akhārikehipi loṇikehipi aloṇikehipi. “비구들이여, 예를 들어 영리하고 숙련되고 솜씨 좋은 요리사가 왕이나 왕의 대신에게 여러 가지 소스의 국(sūpa)을 올린다고 하자. 신맛, 쓴맛, 매운맛, 단맛, 짠맛, 짜지 않은 맛, 소금을 넣은 맛, 소금을 넣지 않은 맛 등으로 말이다.” ‘‘Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo sakassa bhattassa nimittaṃ uggaṇhāti ‘idaṃ vā me ajja bhattasūpeyyaṃ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṃ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṃ bhāsati. Ambilaggaṃ vā me ajja bhattasūpeyyaṃ ruccati, ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati…pe… aloṇikassa vā vaṇṇaṃ bhāsatī’ti. Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo lābhī ceva hoti acchādanassa, lābhī vetanassa, lābhī abhihārānaṃ. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo sakassa bhattanimittaṃ uggaṇhāti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco paṇḍito byatto kusalo bhikkhu kāye kāyānupassī viharati…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṃ samādhiyati, upakkilesā pahīyanti, so taṃ nimittaṃ uggaṇhāti. “비구들이여, 그 영리하고 숙련되고 솜씨 좋은 요리사는 자기 주인의 징후를 파악한다. ‘오늘 나의 주인은 이 소스를 좋아하시는구나, 혹은 이것을 가져가시는구나, 혹은 이것을 많이 드시는구나, 혹은 이것을 칭찬하시는구나. 오늘 나의 주인은 신맛이 나는 소스를 좋아하시는구나, 신맛이 나는 소스를 가져가시는구나, 신맛이 나는 소스를 많이 드시는구나, 신맛이 나는 소스를 칭찬하시는구나. … 혹은 소금을 넣지 않은 맛을 칭찬하시는구나’라고. 비구들이여, 그 영리하고 숙련되고 솜씨 좋은 요리사는 의복도 얻고 보수도 얻고 선물도 얻는다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 그 영리하고 숙련되고 솜씨 좋은 요리사가 자기 주인의 징후를 파악하기 때문이다. 이와 같이 비구들이여, 여기 어떤 영리하고 숙련되고 솜씨 좋은 비구가 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. … 느낌에서 … 마음에서 … 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열성적이고 정지(正知)하고 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 다스리면서. 그가 법에서 법을 관찰하며 머물 때 마음은 삼매에 들고 오염원들은 제거된다. 그는 그 징후를 파악한다.” ‘‘Sa [Pg.94] kho, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu lābhī ceva hoti diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṃ, lābhī hoti satisampajaññassa. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṃ uggaṇhātī’’ti (saṃ. ni. 5.374) – “비구들이여, 그 영리하고 숙련되고 솜씨 좋은 비구는 현생에서 행복한 머묾을 얻고 마음 챙김과 알아차림을 얻는다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 그 영리하고 숙련되고 솜씨 좋은 비구가 자기 마음의 징후를 파악하기 때문이다.” (Saṃ. ni. 5.374) Evaṃ paṭhamaṃ upamaṃ dassetvā pacchā attho vutto. ‘‘Suvaṇṇakārasūriyopamādisuttesu viya cā’’ti idañca udāharaṇamattena saṅgahaṃ gacchati suvaṇṇakārasuttādīsu paṭhamaṃ upamāya adassitattā. Etesu hi suvaṇṇakāropamasutte (a. ni. 3.103) tāva – 이와 같이 먼저 비유를 보여주고 나중에 그 의미를 설하였습니다. ‘금 세공사와 태양의 비유 등의 경들에서처럼’이라는 구절은 금 세공사 경 등에서 먼저 비유가 제시되지 않았기 때문에 단지 예시로서 포함된 것입니다. 이 중 금 세공사의 비유 경(A3:103)에서는 우선 다음과 같이 설하셨습니다. ‘‘Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā tīṇi nimittāni kālena kālaṃ manasi kātabbāni, kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasi kātabbaṃ, kālena kālaṃ paggahanimittaṃ manasi kātabbaṃ, kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasi kātabbaṃ. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ samādhinimittaṃyeva manasi kareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ paggahanimittaṃyeva manasi kareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ uddhaccāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ upekkhānimittaṃyeva manasi kareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ na sammā samādhiyeyya āsavānaṃ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṃ samādhinimittaṃ…pe… paggahanimittaṃ…pe… upekkhānimittaṃ manasi karoti, taṃ hoti cittaṃ muduñca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. “비구들이여, 증상심(adhicitta)에 전념하는 비구는 때에 맞추어 세 가지 표상을 마음에 잡아야 한다. 때에 맞추어 삼매의 표상을 마음에 잡아야 하고, 때에 맞추어 정진의 표상을 마음에 잡아야 하며, 때에 맞추어 평온의 표상을 마음에 잡아야 한다. 비구들이여, 만약 증상심에 전념하는 비구가 오로지 삼매의 표상에만 마음을 기울인다면, 그 마음은 게으름으로 흐르기 쉽다. 비구들이여, 만약 증상심에 전념하는 비구가 오로지 정진의 표상에만 마음을 기울인다면, 그 마음은 들뜸으로 흐르기 쉽다. 비구들이여, 만약 증상심에 전념하는 비구가 오로지 평온의 표상에만 마음을 기울인다면, 그 마음은 번뇌를 소멸하기 위한 바른 삼매에 들지 못할 것이다. 비구들이여, 그러나 증상심에 전념하는 비구가 때에 맞추어 삼매의 표상을 … (중략) … 정진의 표상을 … (중략) … 평온의 표상을 마음에 잡을 때, 그 마음은 부드럽고 다루기 쉬우며 빛나고 부서지지 않으며 번뇌를 소멸하기 위한 바른 삼매에 들게 된다.” ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṃ bandheyya, ukkaṃ bandhitvā ukkāmukhaṃ ālimpeyya, ukkāmukhaṃ ālimpitvā saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya, ukkāmukhe pakkhipitvā kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ abhidhameyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ [Pg.95] daheyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ udakena paripphoseyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ nibbāpeyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ ajjhupekkheyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ na sammā paripākaṃ gaccheyya. Yato ca kho, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati, taṃ hoti jātarūpaṃ muduñca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya. Yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati, yadi paṭṭikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakena yadi suvaṇṇamālāya, tañcassa atthaṃ anubhoti. “비구들이여, 마치 금 세공사나 그 도제가 화덕을 만들고, 화덕을 만든 뒤에 화구에 불을 지피고, 화구에 불을 지핀 뒤에 집게로 금을 집어 화구에 넣고, 화구에 넣은 뒤에 때에 맞추어 불을 불고, 때에 맞추어 물을 뿌리고, 때에 맞추어 평온하게 지켜보는 것과 같다. 비구들이여, 만약 금 세공사나 그 도제가 그 금을 오로지 불기만 한다면, 그 금은 타버릴 수도 있다. 비구들이여, 만약 금 세공사나 그 도제가 그 금에 오로지 물만 뿌린다면, 그 금은 식어버릴 수도 있다. 비구들이여, 만약 금 세공사나 그 도제가 그 금을 오로지 평온하게 지켜보기만 한다면, 그 금은 제대로 제련되지 않을 것이다. 비구들이여, 그러나 금 세공사나 그 도제가 그 금을 때에 맞추어 불을 불고, 때에 맞추어 물을 뿌리고, 때에 맞추어 평온하게 지켜볼 때, 그 금은 부드럽고 다루기 쉬우며 빛나고 부서지지 않으며 작업을 하기에 적절하게 된다. 그래서 그가 머리띠든 귀걸이든 목걸이든 금목걸이든 어떤 장신구를 만들고자 원하든 그 목적을 달성하게 된다.” ‘‘Evameva kho, bhikkhave, adhicittamanuyuttena bhikkhu…pe… sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane’’ti (a. ni. 3.103) – “이와 같이 비구들이여, 증상심에 전념하는 비구는 … (중략) … 번뇌를 소멸하기 위한 바른 삼매에 들게 된다. 그리고 신통으로 실현해야 할 어떤 법에 대해서든 신통으로 실현하기 위해 마음을 기울이면, 그 토대가 갖추어졌을 때마다 그것을 직접 체험할 수 있는 능력을 갖게 된다.” (A3:103) Evaṃ paṭhamaṃ atthaṃ dassetvā tadatantaraṃ upamaṃ vatvā punapi attho evaṃ paṭhamaṃ atthaṃ dassetvā tadanantaraṃ upamaṃ vatvā punapi attho vutto. 이처럼 먼저 의미를 보여주고 그 직후에 비유를 말한 뒤 다시 의미가 설해졌고, 이처럼 먼저 의미를 보여주고 그 직후에 비유를 말한 뒤 다시 의미가 설해졌습니다. Sattasūriyopame ca – 그리고 일곱 개의 태양 비유 경(A7:66)에서도 다음과 같이 설하셨습니다. ‘‘Aniccā, bhikkhave, saṅkhārā, adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā, anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā, yāvañcidaṃ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ alaṃ virajjituṃ alaṃ vimuccituṃ. Sineru, bhikkhave, pabbatarājā caturāsītiyojanasahassāni āyāmena, caturāsītiyojanasahassāni vitthārena, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamudde ajjhogāḷho, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamuddā accuggato. Hoti so kho, bhikkhave, samayo, yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni devo na vassati, deve [Pg.96] kho pana, bhikkhave, avassante ye kecime bījagāmabhūtagāmā osadhitiṇavanappatayo, te ussussanti visussanti na bhavanti. Evaṃ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ adhuvā, bhikkhave, saṅkhārā’’tiādinā (a. ni. 7.66) – “비구들이여, 형성된 것들(saṅkhārā)은 무상하다. 비구들이여, 형성된 것들은 견고하지 않다. 비구들이여, 형성된 것들은 위안이 되지 않는다. 비구들이여, 참으로 모든 형성된 것들에 대해 염오하고, 탐욕을 빛바래게 하고, 해탈하기에 충분하다. 비구들이여, 산들의 왕인 시네루 산은 길이가 8만 4천 요자나이고, 너비가 8만 4천 요자나이며, 대양 속으로 8만 4천 요자나 잠겨 있고, 대양 위로 8만 4천 요자나 솟아 있다. 비구들이여, 오랜 세월이 흐른 뒤 어느 때인가 많은 해, 수백 년, 수천 년, 수십만 년 동안 비가 내리지 않는 때가 온다. 비구들이여, 비가 내리지 않을 때 씨앗과 식물, 약초, 풀, 숲의 큰 나무 등 무엇이든 그것들은 마르고 시들어 없어지게 된다. 비구들이여, 이와 같이 형성된 것들은 무상하며, 이와 같이 형성된 것들은 견고하지 않다”라는 등의 말씀입니다. Paṭhamaṃ atthaṃ dassetvā tadanantaraṃ upamaṃ vatvā punapi attho vutto. Atha vā ‘‘sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ aruṇuggaṃ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ kalyāṇamittatā’’ti yadetaṃ saṃyuttanikāye (saṃ. ni. 5.49) āgataṃ, taṃ idha sūriyopamasuttanti adhippetaṃ siyā. Tampi ‘‘katthaci upamāya atthaṃ parivāretvā dassetī’’ti iminā na sameti paṭhamaṃ upamaṃ vatvā tadanantaraṃ atthaṃ dassetvā puna upamāya avuttattā. Paṭhamameva hi tattha upamā dassitā, ‘‘imasmiṃ pana sālisūkopame upamāya atthaṃ parivāretvā dassento seyyathāpi, bhikkhaveti ādimāhā’’ti. Idampi vacanamasaṅgahitaṃ vatthasuttassa imassa ca visesābhāvato. Ubhayatthāpi hi paṭhamaṃ upamaṃ dassetvā pacchā attho vutto, tasmā evamettha pāṭhena bhavitabbaṃ ‘‘tatra bhagavā katthaci paṭhamaṃyeva upamaṃ dassetvā pacchā atthaṃ dasseti vatthasutte viya pāricchattakopama- (a. ni. 7.69) aggikkhandhopamādisuttesu (a. ni. 7.72) viya ca, katthaci atthena upamaṃ parivāretvā dasseti suvaṇṇakārasattasūriyopamādisuttesu (a. ni. 7.66) viya, imasmiṃ pana sālisūkopame paṭhamaṃ upamaṃ dassetvā pacchā atthaṃ dassento seyyathāpi, bhikkhaveti ādimāhā’’ti. Aññathā majjhimaṭṭhakathāya virujjhati. Idhāpi ca pubbenāparaṃ na sameti. Majjhimaṭṭhakathāya vuttanayeneva vā idhāpi pāṭho gahetabbo. 처음에 의미를 나타내고 그 다음에 비유를 말한 뒤 다시 의미가 설해졌다. 혹은 '비구들이여, 해가 뜰 때 이것이 전조요 이것이 전조 증상이니, 곧 새벽녘의 빛이다. 비구들이여, 이와 같이 비구에게 성스러운 팔정도가 생겨나는 데 이것이 전조요 이것이 전조 증상이니, 곧 좋은 친구를 사구는 것(선우구족)이다'라고 상윳타니까야(S5.49)에 전해지는 내용이 여기서는 '해의 비유 경(Sūriyopamasutta)'으로 의도된 것일 수 있다. 그것 역시 '어떤 곳에서는 비유로써 의미를 둘러싸서 나타낸다'라는 것과 일치하지 않는데, 처음에 비유를 말하고 그 다음에 의미를 나타낸 뒤 다시 비유로써 설해지지 않았기 때문이다. 거기서는 처음부터 비유가 제시되었으니, '그러나 이 벼 수염의 비유(sālisūkopama)에서는 비유로써 의미를 둘러싸서 나타내면서, 비구들이여, 마치 ~와 같다라고 시작한다'고 한 것이다. 이 설명 또한 왓타 숫따(Vatthasutta)와 이것(벼 수염의 비유) 사이에 특별한 차이가 없으므로 적절하지 않다. 양쪽 모두에서 처음에 비유를 제시하고 나중에 의미가 설해졌으므로, 여기서는 다음과 같이 읽어야 한다. '거기서 세존께서는 어떤 곳에서는 처음부터 비유를 제시하고 나중에 의미를 나타내시니 왓타 숫따나 빠릿찻따꼬빠마 숫따(A7.69), 악긱칸도빠마 숫따(A7.72) 등과 같고, 어떤 곳에서는 의미로써 비유를 둘러싸서 나타내시니 수완나까라 숫따, 사따수리요빠마 숫따(A7.66) 등과 같으며, 그러나 이 벼 수염의 비유에서는 처음에 비유를 제시하고 나중에 의미를 나타내면서 비구들이여, 마치 ~와 같다라고 시작한다.' 그렇지 않으면 맛지마 주석서와 모순된다. 여기서도 앞뒤가 일치하지 않게 된다. 그러므로 맛지마 주석서에서 설한 방식대로 여기서도 문장을 취해야 한다. Kaṇasadiso sāliphalassa tuṇḍe uppajjanakavālo sālisūkaṃ, tathā yavasūkaṃ. Sūkassa tanukabhāvato bhedavato bhedo nātimahā hotīti āha – ‘‘bhindissati, chaviṃ chindissatīti attho’’ti. Yathā micchāṭhapitasālisūkādi akkantampi hatthādiṃ na bhindati bhindituṃ ayoggabhāvena ṭhitattā, evaṃ ācayagāmicittaṃ avijjaṃ na bhindati bhindituṃ [Pg.97] ayoggabhāvena uppannattāti imamatthaṃ dasseti ‘‘micchāṭhapitenā’’tiādinā. Aṭṭhasu ṭhānesūti ‘‘dukkhe aññāṇa’’ntiādinā vuttesu dukkhādīsu catūsu saccesu pubbantādīsu catūsu cāti aṭṭhasu ṭhānesu. Ghanabahalanti cirakālaparibhāvanāya ativiya bahalaṃ. Mahāvisayatāya mahāpaṭipakkhatāya bahuparivāratāya bahudukkhatāya ca mahatī avijjāti mahāavijjā. Taṃ mahāavijjaṃ. Mahāsaddo hi bahubhāvatthopi hoti ‘‘mahājano’’tiādīsu viya. Taṇhāvānato nikkhantabhāvenāti tattha taṇhāya abhāvameva vadati. 벼 알곡의 끝부분에 생겨나는 겨와 같은 털이 벼 수염(sālisūka)이며, 보리 수염(yavasūka)도 그와 같다. 수염이 가늘기 때문에 찌르는 것의 파괴력이 그리 크지 않다고 하여 '부술 것이요, 피부를 찢을 것이다라는 뜻이다'라고 하였다. 잘못 놓인 벼 수염 등이 밟더라도 손 등을 찌르지 못하는 것은 찌르기에 적합하지 않은 상태로 놓여 있기 때문인 것처럼, 윤회로 향하는 마음은 무명을 깨뜨리지 못하니 깨뜨리기에 부적합하게 일어났기 때문이라는 뜻을 '잘못 놓인 것에 의해' 등으로 나타낸다. '여덟 곳에서'란 '괴로움에 대한 무지' 등으로 설해진 괴로움 등의 사성제와 과거 등의 네 가지를 합한 여덟 곳을 말한다. '겹겹이 두꺼운 것'이란 오랜 시간 동안 익혀져 매우 두터워진 것이다. 대상이 광대하고, 대치되는 힘이 크며, 따르는 번뇌가 많고, 괴로움이 크기 때문에 큰 무명(mahā-avijjā)이라 한다. 그것은 큰 무명이다. '마하(mahā, 큰)'라는 단어는 '마하지나(mahājana, 대중)' 등에서처럼 많은 상태라는 뜻도 있다. '갈애의 그물에서 벗어난 상태로 인하여'라는 것은 거기서 갈애가 없음을 말한다. 42. Dutiye pādeneva avamaddite akkantanti vuccamāne hatthena avamadditaṃ akkantaṃ viya akkantanti ruḷhī hesāti āha – ‘‘akkantanteva vutta’’nti. Ariyavohāroti ariyadesavāsīnaṃ vohāro. Mahantaṃ aggahetvā appamattakasseva gahaṇe payojanaṃ dassetuṃ – ‘‘kasmā panā’’tiādi āraddhaṃ. Tena ‘‘vivaṭṭūpanissayakusalaṃ nāma yoniso uppāditaṃ appaka’’nti na cintetabbaṃ, anukkamena laddhapaccayaṃ hutvā vaḍḍhamānaṃ khuddakanadī viya pakkhandamahoghā samuddaṃ, anukkamena nibbānamahāsamuddameva purisaṃ pāpetīti dīpeti. Paccekabodhiṃ buddhabhūminti ca paccatte upayogavacanaṃ. Vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti yathākkamena vuttaṃ. 42. 두 번째 게송에서 발로 밟은 것을 '밟힌(akkanta)'이라고 하는데, 손으로 누른 것을 밟힌 것이라고 부르는 것처럼 '밟힌'이라고 한 것은 관용적인 표현이다. '성스러운 언어(ariyavohāra)'란 성스러운 지역에 사는 이들의 언어이다. 큰 것을 취하지 않고 아주 적은 것을 취할 때의 이득을 보이기 위해 '그러나 왜' 등으로 시작하였다. 그것으로 '해탈의 의지처가 되는 선법(vivaṭṭūpanissayakusala)은 지혜롭게 일으켰다 하더라도 적은 것이다'라고 생각해서는 안 된다. 그것은 점차로 조건을 얻어 증장하여 작은 강이 넘실거리는 큰 물결이 되어 바다에 이르듯, 점차로 사람을 열반이라는 큰 바다에 이르게 함을 나타낸다. '벽지불의 깨달음(paccekabodhi)'과 '부처님의 경지(buddhabhūmi)'라는 단어는 목적격으로 쓰인 것이다. '윤회와 해탈이 설해졌다'는 것은 순서대로 설해졌음을 뜻한다. 43. Tatiye dosena paduṭṭhacittanti sampayuttadhammānaṃ, yasmiṃ santāne uppajjati, tassa ca dūsanena visasaṃsaṭṭhapūtimuttasadisena dosena padūsitacittaṃ. Attano cittenāti attano cetopariyañāṇena sabbaññutaññāṇena vā sahitena cittena. Paricchinditvāti ñāṇena paricchinditvā. Iṭṭhākārena etīti ayo, sukhaṃ. Sabbaso apeto ayo etassa, etasmāti vā apāyo, kāyikassa cetasikassa ca dukkhassa gati pavattiṭṭhānanti duggati, kāraṇāvasena vividhaṃ vikārena ca nipātiyanti etthāti vinipāto, appakopi natthi ayo sukhaṃ etthāti nirayoti evamettha attho veditabbo. 43. 세 번째 게송에서 '성냄으로 오염된 마음'이란 상응하는 법들과 그것이 일어난 상속(개체)을 오염시키기 때문에, 독이 섞인 썩은 오줌과 같은 성냄으로 아주 오염된 마음을 말한다. '자신의 마음으로'란 자신의 타심통이나 일체지(sabbaññutaññāṇa)를 동반한 마음을 뜻한다. '구분하여'란 지혜로 구분하여라는 뜻이다. '바람직한 방식으로 가는 것'이 아요(ayo) 즉, 행복이다. 행복이 완전히 떠난 것 혹은 그것으로부터 떠난 것이기에 아빠야(apāya, 악도)이다. 육체적 정신적 괴로움이 진행되는 장소이기에 둑가띠(duggati, 악처)이다. 원인에 따라 다양한 변형으로 떨어지는 곳이기에 위니빠따(vinipāta, 타락처)이다. 아주 적은 행복(ayo)도 없기에 니라야(niraya, 지옥)라고 이와 같이 여기서 그 뜻을 알아야 한다. 44. Catutthe saddhāpasādena pasannanti saddhāsaṅkhātena pasādena pasannaṃ, na indriyānaṃ avippasannatāya. Sukhassa gatinti sukhassa pavattiṭṭhānaṃ. Sukhamevettha gacchanti, na dukkhanti vā sugati. Manāpiyarūpāditāya saha aggehīti saggaṃ, lokaṃ. 44. 네 번째 게송에서 '믿음의 깨끗함으로 깨끗해진'이란 믿음이라 불리는 청정함으로 깨끗해진 것이지 감관의 맑지 않음을 뜻하는 것이 아니다. '행복의 행선지'란 행복이 이어지는 처소이다. 여기서는 행복으로만 가고 괴로움으로는 가지 않기에 수가띠(sugati, 선처)이다. 마음에 드는 형색 등과 함께 으뜸가는 것이기에 상가(sagga, 천상) 세상이다. 45. Pañcame [Pg.98] pariḷāhavūpasamakaro rahado etthāti rahado, udakapuṇṇo rahado udakarahado. Udakaṃ dahati dhāretīti udakadaho. Āviloti kalalabahulatāya ākulo. Tenāha – ‘‘avippasanno’’ti. Luḷitoti vātena āloḷito. Tenāha – ‘‘aparisaṇṭhito’’ti. Vātābhighātena vīcitaraṅgamalasamākulatāya hi parito na saṇṭhito vā aparisaṇṭhito. Vātābhighātena udakassa ca appabhāvena kalalībhūto kaddamabhāvappattoti āha – ‘‘kaddamībhūto’’ti. Sippiyo muttasippiādayo. Sambukā saṅkhasalākavisesā. Carantampi tiṭṭhantampīti yathālābhavacanametaṃ daṭṭhabbaṃ. Tameva hi yathālābhavacanataṃ dassetuṃ – ‘‘etthā’’tiādi āraddhaṃ. 45. 다섯 번째 게송에서 '열기를 가라앉히는 호수가 여기에 있다'고 하여 호수(rahada)이며, 물이 가득 찬 호수가 물 호수(udakarahada)이다. 물을 담고 유지하므로 물 웅덩이(udakadaha)이다. '흐린(āvilo)'이란 진흙이 많아 혼탁한 것이다. 그래서 '맑지 않은'이라고 하였다. '동요된(luḷito)'이란 바람에 의해 흔들린 것이다. 그래서 '안정되지 않은(aparisaṇṭhito)'이라고 하였다. 바람의 충격으로 물결과 파도와 불순물이 뒤섞여 주변이 안정되지 않은 것이 '안정되지 않은' 것이다. 바람의 충격과 물의 부족으로 진흙투성이가 되어 뻘의 상태에 이른 것을 '진흙이 된'이라고 하였다. '십삐요(sippiyo)'는 진주조개 등을 말한다. '삼부까(sambukā)'는 소라와 조개의 종류들이다. '움직이는 것이나 머물러 있는 것'이란 있는 그대로를 말하는 것으로 보아야 한다. 바로 그 있는 그대로의 표현임을 나타내기 위해 '여기서' 등으로 시작하였다. Pariyonaddhenāti paṭicchāditena. Tayidaṃ kāraṇena āvilabhāvassa dassanaṃ. Diṭṭhadhamme imasmiṃ attabhāve bhavo diṭṭhadhammiko, so pana lokiyopi hoti lokuttaropīti āha – ‘‘lokiyalokuttaramissako’’ti. Pecca samparetabbato samparāyo, paraloko. Tenāha – ‘‘so hi parattha atthoti parattho’’ti. Iti dvidhāpi sakasantatipariyāpanno eva gahitoti itarampi saṅgahetvā dassetuṃ – ‘‘apicā’’tiādimāha. Ayanti kusalakammapathasaṅkhāto dasavidho dhammo. Satthantarakappāvasāneti idaṃ tassa āsannabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Yassa kassaci antarakappassāvasāneti veditabbaṃ. Ariyānaṃ yuttanti ariyānaṃ ariyabhāvāya yuttaṃ, tato eva ariyabhāvaṃ kātuṃ samatthaṃ. Ñāṇameva ñeyyassa paccakkhakaraṇaṭṭhena dassananti āha – ‘‘ñāṇameva hī’’tiādi. Kiṃ pana tanti āha – ‘‘dibbacakkhū’’tiādi. ‘Pariyonaddhena’란 은폐된 것(paṭicchāditena)을 의미한다. 이것은 원인에 의해 흐려진 상태를 보여주는 것이다. ‘현세(diṭṭhadhamma)’의 이 유신(attabhāva)에 있는 존재가 현세적인 것(diṭṭhadhammika)인데, 그것은 세간적인 것이기도 하고 출세간적인 것이기도 하므로 “세간과 출세간이 섞인 것”이라고 하였다. 죽어서 가야 할 곳이 내생(samparāya), 즉 타세(paraloka)이다. 그래서 “그것은 저세상에서의 이익이므로 내생의 이익(parattho)이다”라고 하였다. 이와 같이 두 가지 모두 자신의 상속(sakasantati)에 포함되는 것만을 취했으므로, 다른 것[타인의 이익]까지 포함하여 보여주기 위해 “또한(apicā)” 등을 설하였다. ‘이것(ayaṃ)’이란 선업도(kusalakammapatha)라고 일컬어지는 열 가지 법이다. ‘칼의 중간 겁의 끝에(satthantarakappāvasāne)’라는 것은 그것이 임박했음을 염두에 두고 설한 것이다. 어떤 중간 겁의 끝에서라도 그러하다고 알아야 한다. ‘성자들에게 적합하다(ariyānaṃ yuttaṃ)’는 것은 성자들의 성스러운 상태(ariyabhāva)에 적합하다는 것이며, 바로 그 때문에 성스러운 상태를 만들 능력이 있다는 것이다. 앎(ñāṇa) 자체가 알 수 있는 대상(ñeyya)을 분명하게 하는 의미에서 봄(dassana)이기에 “앎 자체가 참으로” 등을 설하였다. “그것은 무엇인가?”라고 하여 “천안(dibbacakkhu)” 등을 설하였다. 46. Chaṭṭhe acchoti tanuko. Tanubhāvameva hi sandhāya ‘‘abahalo’’ti vuttaṃ. Yasmā pasanno nāma accho na bahalo, tasmā ‘‘pasannotipi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Vippasannoti visesena pasanno. So pana sammā pasanno nāma hotīti āha – ‘‘suṭṭhu pasanno’’ti. Anāviloti akaluso. Tenāha – ‘‘parisuddho’’tiādi. Saṅkhanti khuddakasevālaṃ, yaṃ ‘‘tilabījaka’’nti vuccati. Sevālanti kaṇṇikasevālaṃ. Paṇakanti udakamalaṃ. Cittassa āvilabhāvo nīvaraṇahetukoti āha – ‘‘anāvilenāti pañcanīvaraṇavimuttenā’’ti. 46. 여섯 번째에서 ‘accho’란 얇은 것이다. 얇은 상태만을 염두에 두어 “두껍지 않은(abahalo)”이라고 설했다. 깨끗한(pasanno) 것은 맑고(accho) 두껍지 않기 때문에 “깨끗하다고 말하는 것도 타당하다”라고 설했다. ‘Vippasanno’란 특별히 깨끗한 것이다. 그것은 참으로 바르게 깨끗한 상태가 된다는 뜻으로 “매우 깨끗한(suṭṭhu pasanno)”이라고 설했다. ‘Anāvilo’란 탁하지 않은 것이다. 그래서 “아주 깨끗한(parisuddho)” 등을 설했다. ‘Saṅkha’란 작은 이끼(khuddakasevāla)이며, ‘깨알(tilabījaka)’이라고 불리는 것이다. ‘Sevāla’란 연꽃 이끼(kaṇṇikasevāla)이다. ‘Paṇaka’란 물때(udakamala)이다. 마음이 흐려지는 것은 장애(nīvaraṇa)가 원인이기에 “흐리지 않음으로써(anāvilenā)란 다섯 가지 장애에서 벗어남으로써”라고 설했다. 47. Sattame [Pg.99] rukkhajātānīti ettha jātasaddena padavaḍḍhanameva kataṃ yathā ‘‘kosajāta’’nti āha – ‘‘rukkhānamevetaṃ adhivacana’’nti. Koci hi rukkho vaṇṇena aggo hoti yathā taṃ rattacandanādi. Koci gandhena yathā taṃ gosītacandanaṃ. Koci rasena khadirādi. Koci thaddhatāya campakādi. Maggaphalāvahatāya vipassanāvasena bhāvitampi gahitaṃ. ‘‘Tattha tattheva sakkhibhabbataṃ pāpuṇātī’’ti (a. ni. 3.103) vacanato ‘‘abhiññāpādakacatutthajjhānacittameva, āvuso’’ti phussamittatthero vadati. 47. 일곱 번째의 ‘나무 종류들(rukkhajātāni)’에서 ‘jāta’라는 단어는 ‘kosajāta’에서처럼 단어를 보충한 것에 불과하므로 “나무들의 동의어일 뿐이다”라고 설했다. 어떤 나무는 색깔에서 으뜸인데, 적단향 등이 그러하다. 어떤 것은 향기에서 그러한데, 고시따 단향 등이 그러하다. 어떤 것은 맛에서 그러한데, 카디라 나무 등이 그러하다. 어떤 것은 단단함에서 그러한데, 참빠까 나무 등이 그러하다. 도와 과를 가져오기 위해 위빳사나(vipassanā)의 측면에서 닦은 것도 포함된다. “거기 그곳에서 증득할 능력을 갖게 된다(A. ni. 3.103)”는 구절에 따라, “도반들이여, 그것은 신통의 기초가 되는 제4선의 마음일 뿐이다”라고 푸사밋따(Phussamitta) 장로는 말한다. 48. Aṭṭhame cittassa parivattanaṃ uppādanirodhā evāti āha – ‘‘evaṃ lahuṃ uppajjitvā lahuṃ nirujjhanaka’’nti. Adhimattapamāṇattheti atikkantapamāṇatthe, pamāṇātītatāyanti attho. Tenāha – ‘‘ativiya na sukarā’’ti. Cakkhuviññāṇampi adhippetamevāti sabbassapi cittassa samānakhaṇattā vuttaṃ. Cittassa ativiya lahuparivattibhāvaṃ theravādena dīpetuṃ – ‘‘imasmiṃ panatthe’’tiādi vuttaṃ. Cittasaṅkhārāti sasampayuttaṃ cittaṃ vadati. Vāhasatānaṃ kho, mahārāja, vīhīnanti potthakesu likhanti, ‘‘vāhasataṃ kho, mahārāja, vīhīna’’nti pana pāṭhena bhavitabbaṃ. Milindapañhepi (mi. pa. 4.1.2) hi katthaci ayameva pāṭho dissati. ‘‘Vāhasatāna’’nti vā paccatte sāmivacanaṃ byattayena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Aḍḍhacūḷanti thokena ūnaṃ upaḍḍhaṃ. Kassa pana upaḍḍhanti? Adhikārato vāhassāti viññāyati. ‘‘Aḍḍhacuddasa’’nti keci. ‘‘Aḍḍhacatuttha’’nti apare. Sādhikaṃ diyaḍḍhasataṃ vāhāti daḷhaṃ katvā vadanti, vīmaṃsitabbaṃ. Catunāḷiko tumbo. Pucchāya abhāvenāti ‘‘sakkā pana, bhante, upamaṃ kātu’’nti evaṃ pavattāya pucchāya abhāvena na katā upamā. Dhammadesanāpariyosāneti sannipatitaparisāya yathāraddhadhammadesanāya pariyosāne. 48. 여덟 번째에서 마음의 변화는 일어나고 사라짐일 뿐이므로 “이와 같이 빨리 일어나고 빨리 사라지는 것”이라고 설했다. ‘과도한 정도(adhimattapamāṇa)’의 의미는 한도를 넘은 것, 즉 한도를 초과했다는 의미이다. 그래서 “매우 쉽지 않다”라고 설했다. 안식(cakkhuviññāṇa)도 의도된 것인데, 모든 마음은 순간이 동일하기 때문에 그렇게 설한 것이다. 마음의 매우 빠른 변화 상태를 장로들의 설(theravāda)로 설명하기 위해 “이 점에 있어서는” 등을 설했다. ‘마음의 형성(cittasaṅkhāra)’은 그와 결합된 마음을 말한다. 문헌들에는 “대왕이여, 백여 대의 벼(vāhasatānaṃ vīhīnaṃ)”라고 [복수로] 쓰여 있지만, “대왕이여, 백 대의 벼(vāhasataṃ vīhīnaṃ)”라는 독송으로 되어야 한다. 밀린다빵하(Mi. pa. 4.1.2)에서도 곳곳에서 이 독송이 보인다. “Vāhasatānaṃ”이라는 소유격은 주격(paccatta) 대신에 격이 바뀌어 사용된 것으로 보아야 한다. ‘절반보다 조금 적은 것(aḍḍhacūḷa)’은 조금 부족한 절반이다. 무엇의 절반인가? 문맥상 수레 한 대분(vāha)의 절반임이 이해된다. 어떤 이들은 “14와 2분의 1”이라 하고, 다른 이들은 “3과 2분의 1(aḍḍhacatuttha)”이라 한다. 150대 이상의 수레라고 단정하여 말하기도 하니 검토해 보아야 한다. 4나리까(nāḷika)가 1툼바(tumba)이다. “질문이 없었기 때문”이란 “존자시여, 비유를 들어주실 수 있겠습니까?”와 같은 질문이 없었기에 비유를 들지 않았다는 것이다. ‘법문의 결론에서’란 모인 대중에게 시작한 법문의 결론에서라는 뜻이다. 49. Navame pabhassaranti pariyodātaṃ sabhāvaparisuddhaṭṭhena. Tenāha – ‘‘paṇḍaraṃ parisuddha’’nti. Pabhassaratādayo nāma vaṇṇadhātuyaṃ labbhanakavisesāti āha – ‘‘kiṃ pana cittassa vaṇṇo nāma atthī’’ti? Itaro arūpatāya ‘‘natthī’’ti paṭikkhipitvā pariyāyakathā ayaṃ tādisassa cittassa parisuddhabhāvanādīpanāyāti dassento ‘‘nīlādīna’’ntiādimāha. Tathā hi ‘‘so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte’’ti (dī. ni. 1.243-244; ma. ni. 1.384-386, 431-433; pārā. 12-13) vuttaṃ[Pg.100]. Tenevāha – ‘‘idampi nirupakkilesatāya parisuddhanti pabhassara’’nti. Kiṃ pana bhavaṅgacittaṃ nirupakkilesanti? Āma sabhāvato nirupakkilesaṃ, āgantukaupakkilesavasena pana siyā upakkiliṭṭhaṃ. Tenāha – ‘‘tañca kho’’tiādi. Tattha attano tesañca bhikkhūnaṃ paccakkhabhāvato pubbe ‘‘ida’’nti vatvā idāni paccāmasanavasena ‘‘ta’’nti āha. Ca-saddo atthūpanayane. Kho-saddo vacanālaṅkāre, avadhāraṇe vā. Vakkhamānassa atthassa nicchitabhāvato bhavaṅgacittena sahāvaṭṭhānābhāvato upakkilesānaṃ āgantukatāti āha – ‘‘asahajātehī’’tiādi. Rāgādayo upecca cittasantānaṃ kilissanti vibādhenti upatāpenti cāti āha – ‘‘upakkilesehīti rāgādīhī’’ti. Bhavaṅgacittassa nippariyāyato upakkilesehi upakkiliṭṭhatā nāma natthi asaṃsaṭṭhabhāvato, ekasantatipariyāpannatāya pana siyā upakkiliṭṭhatāpariyāyoti āha – ‘‘upakkiliṭṭhaṃ nāmāti vuccatī’’ti. Idāni tamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādimāha. Tena bhinnasantānagatāyapi nāma iriyāya loke gārayhatā dissati, pageva ekasantānagatāya iriyāyāti imaṃ visesaṃ dasseti. Tenāha – ‘‘javanakkhaṇe…pe… upakkiliṭṭhaṃ nāma hotī’’ti. 49. 아홉 번째에서 ‘빛나는(pabhassara)’이란 본성상 깨끗하다는 의미에서 아주 깨끗함(pariyodāta)을 뜻한다. 그래서 “희고 깨끗한(paṇḍaraṃ parisuddhaṃ)”이라고 설했다. 빛남 등이란 색의 요소(vaṇṇadhātu)에서 얻어지는 특징이기에 “그런데 마음에 색깔이라는 것이 있는가?”라고 물었다. 상대방[장로]은 무형이기 때문에 “없다”라고 부정하고, 이것은 그러한 마음의 깨끗한 상태를 설명하기 위한 방편의 설(pariyāyakathā)임을 보여주기 위해 “청색 등”의 말을 하였다. 실제로 “그는 이와 같이 마음이 집중되고 깨끗하며 아주 맑을 때”라고 설해졌다. 그래서 “이것도 오염원이 없으므로 깨끗하며 빛나는 것이다”라고 설했다. 그렇다면 바왕가(bhavaṅga) 마음이 오염원이 없는 것인가? 그렇다. 본성상으로는 오염원이 없지만, 외부에서 온 오염원(āgantukaupakkilesa)에 의해 오염될 수 있다. 그래서 “그것은 참으로” 등을 설했다. 거기서 자신과 그 비구들에게 분명한 사실이기에 앞에서는 ‘이것(idaṃ)’이라고 말했고, 이제는 다시 가리키는 의미에서 ‘그것(taṃ)’이라고 하였다. ‘Ca’라는 단어는 의미를 이끌어내기 위함이다. ‘Kho’라는 단어는 문장을 꾸미거나 강조하기 위함이다. 설해질 의미가 확실하고 바왕가 마음과 함께 머물지 않으므로 오염원이 외부에서 왔다고 하여 “함께 생겨나지 않은 것들에 의해” 등을 설했다. 탐욕 등이 다가와서 마음의 상속을 더럽히고 방해하고 괴롭히기에 “오염원들에 의해, 즉 탐욕 등에 의해”라고 설했다. 엄밀히 말하면 바왕가 마음은 오염원과 섞이지 않으므로 오염원에 의해 오염되는 일이 없지만, 하나의 상속에 포함되어 있다는 점에서 방편으로 오염되었다고 말할 수 있으므로 “오염되었다고 불린다”라고 설했다. 이제 그 의미를 비유로 명확히 하기 위해 “마치 ~처럼” 등을 설했다. 그것으로 다른 상속에 속한 행동이라도 세상에서 비난을 받는데, 하물며 같은 상속에 속한 행동은 오죽하겠느냐는 차이를 보여준다. 그래서 “자바나(javana)의 순간에… 오염된 것이 된다”라고 설했다. 50. Dasame bhavaṅgacittameva cittanti ‘‘pabhassaramidaṃ, bhikkhave, citta’’nti vuttaṃ bhavaṅgacittameva. Yadaggena bhavaṅgacittaṃ tādisapaccayasamavāye upakkiliṭṭhaṃ nāma vuccati, tadaggena tabbidhurapaccayasamavāye upakkilesato vimuttanti vuccati. Tenāha – ‘‘upakkilesehi vippamuttaṃ nāma hotī’’ti. Sesamettha navamasutte vuttanayānusārena veditabbaṃ. 50. 열 번째 경에서 '심(心)은 바로 바방가(bhavaṅga)의 마음이다'라고 한 것은, '비구들이여, 이 마음은 빛난다'라고 설해진 것이 바로 바방가(유분심)의 마음이기 때문이다. 바방가의 마음이 그러한 원인들의 결합으로 인해 오염되었다고 일컬어지는 그 시점부터, 그와 반대되는 원인들의 결합으로 오염원으로부터 벗어났을 때 '번뇌로부터 해탈했다'고 일컬어진다. 그래서 '번뇌들로부터 완전히 벗어난 것이 된다'고 말씀하신 것이다. 이 경에서 나머지 부분은 아홉 번째 경에서 설해진 방식에 따라 알아야 한다. Paṇihitaacchavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 원함과 채움(Paṇihita-accha) 품에 대한 주해가 끝났다. 6. Accharāsaṅghātavaggavaṇṇanā 6. 손가락 퉁김(Accharāsaṅghāta) 품에 대한 주해 51. Chaṭṭhassa paṭhame assutavāti ettha ‘‘sādhu paññāṇavā naro’’tiādīsu (jā. 2.18.101) atthitāmattassa bodhako vā-saddo. ‘‘Sīlavā hoti kalyāṇadhammo’’tiādīsu (ma. ni. 3.381) pasaṃsāvisiṭṭhāya atthitāya. ‘‘Paññavā hoti [Pg.101] udayatthagāminiyā paññāya samannāgato’’tiādīsu (dī. ni. 3.317; ma. ni. 2.25) atisayatthavisiṭṭhāya atthitāya, tasmā yassa pasatthaṃ atisayena vā sutaṃ atthi, so sutavā, saṃkilesaviddhaṃsanasamatthaṃ pariyattidhammassavanaṃ, taṃ sutvā tathattāya paṭipatti ca ‘‘sutavā’’ti iminā padena pakāsitā. Sotabbayuttaṃ sutvā kattabbanipphattivasena suṇīti vā sutavā, tappaṭikkhepena na sutavāti assutavā. 51. 여섯 번째 모음의 첫 번째 경에 나오는 '듣지 못한(assutavā)'이라는 말에서, '사람이 지혜를 가짐(paññāṇavā)은 훌륭하다' 등의 구절(Jā. 2.18.101)에 쓰인 '-바(-vā)'라는 단어는 단순히 '있음'을 나타낸다. '계를 갖추고(sīlavā) 선한 법을 가진 자가 된다' 등의 구절(M.N. 3.381)에서는 칭송받을 만한 뛰어난 상태의 '있음'을 의미한다. '생멸에 이르는 통찰력을 갖춘(paññavā) 자가 된다' 등의 구절(D.N. 3.317; M.N. 2.25)에서는 최상의 의미로 뛰어난 '있음'을 나타낸다. 그러므로 칭송받을 만하거나 최상의 '들음(suta)'을 가진 자를 '다문(sutavā, 많이 들은 자)'이라고 한다. 오염원을 파괴할 수 있는 교법(pariyatti-dhamma)을 듣고, 그것을 들어서 그대로 실천하는 것을 '다문(sutavā)'이라는 단어로 나타낸 것이다. 들어야 할 마땅한 것을 듣고 해야 할 일을 완수함으로써 듣는 자를 '다문'이라 하며, 그것을 부정하여 듣지 못한 자를 '무문(assutavā, 듣지 못한 자)'이라 한다. Ayañhi akāro ‘‘ahetukā dhammā (dha. sa. 2 dukamātikā), abhikkhuko āvāso’’tiādīsu (pāci. 1047) taṃsamāyoganivattiyaṃ diṭṭho. ‘‘Appaccayā dhammā’’ti (dha. sa. 7 dukamātikā) taṃsambandhibhāvanivattiyaṃ. Paccayuppannañhi paccayasambandhīti apaccayuppannattā ataṃsambandhitā ettha jotitā. ‘‘Anidassanā dhammā’’ti (dha. sa. 9 dukamātikā) taṃsabhāvanivattiyaṃ. Nidassanañhi ettha daṭṭhabbatā. Atha vā passatīti nidassanaṃ, cakkhuviññāṇaṃ. Taggahetabbatānivattiyaṃ, tathā ‘‘anāsavā dhammā’’ti (dha. sa. 15 dukamātikā). ‘‘Appaṭighā dhammā (dha. sa. 10 dukamātikā) anārammaṇā dhammā’’ti (dha. sa. 55 dukamātikā) taṃkiccanivattiyaṃ. ‘‘Arūpino dhammā acetasikādhammā’’ti taṃsabhāvanivattiyaṃ. Tadaññatā hi idha pakāsitā. ‘‘Amanusso’’ti tabbhāvamattanivattiyaṃ. Manussattamattaṃ natthi, aññaṃ taṃsadisanti. Sadisatā hi ettha sūcitā. ‘‘Assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño’’ti (a. ni. 3.13) ca taṃsambhāvanīyaguṇanivattiyaṃ. Garahā hi idha ñāyati. ‘‘Kacci bhoto anāmayaṃ (jā. 1.15.146; 2.20.129) anudarā kaññā’’ti ca tadanappabhāvanivattiyaṃ. ‘‘Anuppannā dhammā’’ti (dha. sa. 17 tikamātikā) taṃsadisabhāvanivattiyaṃ. Atītānañhi uppannapubbattā uppādidhammānañca paccayekadesasiddhiyā āraddhuppādabhāvato kālavinimuttassa ca vijjamānattā uppannānukūlatā, pageva paccuppannānanti tabbidhuratā hettha viññāyati. ‘‘Asekkhā dhammā’’ti (dha. sa. 11 tikamātikā) tadapariyosānanivattiyaṃ. Tanniṭṭhānañhettha pakāsitanti evaṃ anekesaṃ atthānaṃ jotako. Idha pana ‘‘arūpino dhammā (dha. sa. 11 dukamātikā), acetasikā dhammā’’tiādīsu (dha. sa. 57 dukamātikā) viya taṃsabhāvanivattiyaṃ daṭṭhabbo, aññattheti attho. Etenassa sutādiñāṇavirahaṃ dasseti. Tena vuttaṃ – ‘‘āgamādhigamābhāvā ñeyyo assutavā itī’’ti. 여기서 '아(a-)'라는 글자는 '원인 없는 법들(ahetukā dhammā)', '비구가 없는 처소(abhikkhuko āvāso)' 등에서와 같이 그것과의 결합을 부정하는 의미로 쓰였다. '조건 지어지지 않은 법들(appaccayā dhammā)'에서는 그것과의 관계를 부정하는 의미로 쓰였다. 조건에서 생겨난 것은 조건과 관계된 것이지만, 조건에서 생겨나지 않았기에 그 관계가 없음을 여기서 나타낸 것이다. '볼 수 없는 법들(anidassanā dhammā)'에서는 그 자성을 부정하는 의미로 쓰였다. 여기서 '니닷사나(nidassana)'는 보여질 수 있는 성질을 의미한다. 혹은 보는 것이 '니닷사나', 즉 안식(眼識)을 뜻하기도 한다. 그것에 의해 파악될 수 없음을 나타내며, '번뇌 없는 법들(anāsavā dhammā)'도 마찬가지다. '저항이 없는 법들(appaṭighā dhammā)', '대상이 없는 법들(anārammaṇā dhammā)'에서는 그 작용을 부정하는 의미로 쓰였다. '색이 없는 법들(arūpino dhammā)', '심소가 아닌 법들(acetasikā dhammā)'에서는 그 자성을 부정하는 의미로 쓰였다. 여기서는 그것과 다른 성질임을 나타낸 것이다. '인간이 아닌 존재(amanusso)'는 그 존재 자체를 부정하는 의미이다. 인간의 존재 상태는 없지만 그와 유사한 다른 존재임을 뜻하며, 여기서는 유사함이 시사되었다. '수행자가 아니면서 수행자라 자칭하고, 범행을 닦지 않으면서 범행을 닦는 자라 자칭하는 자(assamaṇo... abrahmacārī)'에서는 존경받을 만한 덕성이 없음을 나타낸다. 여기서는 비난의 의미가 담겨 있다. '그대에게 병이 없기를(anāmayaṃ)', '배가 나오지 않은(anudarā) 처녀' 등에서는 그것이 아주 적음을 나타낸다. '생겨나지 않은 법들(anuppannā dhammā)'에서는 그와 유사한 상태를 부정하는 의미로 쓰였다. 과거의 법들은 이미 생겨났었고, 생겨나고 있는 법들은 조건의 일부가 성취되어 생겨나기 시작한 상태이며, 시간을 초월한 법들은 실재하고 있으므로 생겨난 것과 유사한 면이 있지만, 미래의 법들은 그와 반대되는 성질임을 여기서 알 수 있다. '무학의 법들(asekkhā dhammā)'에서는 아직 끝나지 않음을 부정하는 의미로 쓰였다. 여기서는 그 완성을 나타낸 것이다. 이처럼 '아(a-)'는 여러 가지 의미를 나타낸다. 그러나 여기서는 '색이 없는 법들', '심소가 아닌 법들' 등에서와 같이 그 자성을 부정하는 의미로 보아야 하며, '다른 것'이라는 의미이다. 이것으로 그에게 들음(suta) 등의 지혜가 없음을 보여준다. 그래서 '전승(āgama)과 증득(adhigama)이 없으므로 무문(assutavā)이라 알아야 한다'고 설해진 것이다. Idāni [Pg.102] tassatthaṃ vivaranto ‘‘yo hī’’tiādimāha. Tattha yasmā khandhadhātādikosallenapi upakkilesaupakkiliṭṭhānaṃ jānanahetubhūtaṃ bāhusaccaṃ hoti. Yathāha – ‘‘kittāvatā nu kho, bhante, bahussuto hoti? Yato kho, bhikkhu, khandhakusalo hoti. Dhātu…pe… āyatana…pe… paṭiccasamuppādakusalo hoti. Ettāvatā kho, bhikkhu, bahussuto hotī’’ti. Tasmā ‘‘yassa ca khandhadhātuāyatanapaccayākārasatipaṭṭhānādīsū’’tiādi vuttaṃ. Tattha vācuggatakaraṇaṃ uggaho. Atthaparipucchanaṃ puripucchā. Kusalehi saha codanāpariharaṇavasena vinicchayakaraṇaṃ vinicchayo. Ācariye pana payirupāsitvā atthadhammānaṃ āgamanaṃ sutamayañāṇavasena avabujjhanaṃ āgamo. Maggaphalanibbānānaṃ sacchikiriyā adhigamo. 이제 그 의미를 설명하면서 '어떤 사람이(yo hi)' 등을 설하셨다. 거기서 온(khandha), 계(dhātu) 등에 능숙함으로 인해 오염원과 오염된 것을 아는 원인이 되는 다문(bāhusacca)이 있게 된다. 설해진 바와 같이, '세존이시여, 어느 정도라야 다문(많이 들은 자)이라 합니까? 비구여, 온(蘊)에 능숙하고, 계(界)... 처(處)... 연기(緣起)에 능숙할 때이다. 비구여, 이 정도면 다문이라 한다'라고 하셨다. 그러므로 '어떤 이가 온, 계, 처, 연기, 염처 등에 대해서'라고 말씀하신 것이다. 거기서 '외우는 것(vācuggatakaraṇaṃ)'은 암기(uggaho)이다. '의미를 묻는 것'은 문물(paripucchā)이다. 현명한 이들과 함께 힐난하고 해결하는 방식으로 판별하는 것은 결정(vinicchayo)이다. 스승을 모시고 교법의 의미를 듣는 지혜의 방식으로 깨닫는 것은 전승(āgama)이다. 도(道), 과(果), 열반(nibbāna)을 실현하는 것은 증득(adhigama)이다. Bahūnaṃ nānappakārānaṃ sakkāyadiṭṭhādīnaṃ avihatattā tā janenti, tāhi vā janitāti puthujjanā. Avighātameva vā jana-saddo vadati. Puthu satthārānaṃ mukhullokikāti ettha puthū janā satthupaṭiññā etesanti puthujjanā. Sabbagatīhi avuṭṭhitāti ettha janetabbā, jāyanti vā ettha sattāti janā, gatiyo, tā puthū etesanti puthujjanā. Ito pare jāyanti etehīti janā, abhisaṅkhārādayo, te etesaṃ puthū vijjantīti puthujjanā. Abhisaṅkhārādiattho eva vā jana-saddo daṭṭhabbo. Oghā kāmoghādayo. Rāgaggiādayo santāpā. Te eva sabbepi vā kilesā pariḷāhā. Puthu pañcasu kāmaguṇesu rattāti ettha jāyatīti jano, rāgo gedhoti evamādiko, puthu jano etesanti puthujjanā. Puthūsu janā jātā rattāti evaṃ rāgādiattho eva vā jana-saddo daṭṭhabbo. 수많은 다양한 유신견(sakkāyadiṭṭhi) 등이 제거되지 않았기에 그것들을 생성하거나, 그것들에 의해 생성되므로 범부(puthujjana)라 한다. 혹은 '자나(jana)'라는 단어는 '제거되지 않음'을 뜻한다. 수많은 스승들의 얼굴만을 바라보는 자들이라는 뜻에서, 수많은 스승을 모시는 자들이기에 범부이다. 모든 태어날 곳(gati)에서 벗어나지 못했다는 의미에서, 태어나야 할 곳 또는 중생들이 태어나는 곳이 '자나(jana)' 즉 태어날 곳들이며, 그것들이 많은 자들이기에 범부이다. 이것들로부터 나중에 태어나게 하는 것들이 '자나', 즉 의도적 형성(abhisaṅkhāra) 등이며, 그것들이 수없이 존재하기에 범부이다. 또는 '자나'라는 단어를 의도적 형성 등의 의미로 보아야 한다. 폭류는 감욕의 폭류 등이다. 고뇌는 탐욕의 불길 등이다. 그것들 또는 모든 번뇌가 열기(pariḷāha)이다. 수많은 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥에 물들어 있다는 의미에서, 여기서 '자나'는 생겨나는 것, 즉 탐욕이나 갈망 등을 뜻하며, 그러한 '자나'가 많은 자들이기에 범부이다. 수많은 사람(jana)으로 태어나 물든 자들이라는 의미에서, '자나'라는 단어를 탐욕 등의 의미로 보아야 한다. Rattāti vatthaṃ viya raṅgajātena cittassa vipariṇāmakarena chandarāgena rattā sārattā. Giddhāti abhikaṅkhanasabhāvena abhigijjhanena giddhā gedhaṃ āpannā. Gadhitāti ganthitā viya dummocanīyabhāvena tattha paṭibaddhā. Mucchitāti kilesavasena visaññibhūtā viya anaññakiccā mohamāpannā. Ajjhopannāti anaññasādhāraṇe viya katvā gilitvā pariniṭṭhāpetvā ṭhitā. Laggāti vaṅkakaṇṭake viya āsattā, mahāpalipe yāva nāsikaggā palipannapuriso viya uddharituṃ asakkuṇeyyabhāvena nimuggā[Pg.103]. Laggitāti makkaṭālepe ālaggabhāvena sammasito viya makkaṭo pañcannaṃ indriyānaṃ vasena ālaggitā. Palibuddhāti sambaddhā, upaddutā vā. Āvutāti āvaritā. Nivutāti nivāritā. Ovutāti paliguṇṭhitā, pariyonaddhā vā. Pihitāti pidahitā. Paṭicchannāti chāditā. Paṭikujjitāti heṭṭhāmukhajātā. "물든(Rattā)"이란 물감에 의해 물든 옷처럼 마음을 변화시키는 욕탐(chandarāga)에 의해 물들고 강하게 매료된 상태를 말합니다. "탐하는(Giddhā)"이란 갈망하는 성질로 인해 몹시 탐내어 탐욕(gedha)에 빠진 상태입니다. "묶인(Gadhitā)"이란 마치 매듭이 지어진 것처럼 풀기 어려운 상태로 거기에 결박된 것입니다. "미혹된(Mucchitā)"이란 번뇌의 힘으로 인해 마치 의식을 잃은 것처럼 다른 할 일 없이 어리석음에 빠진 상태입니다. "집착하는(Ajjhopannā)"이란 타인과 공유할 수 없는 것처럼 독점하여 삼켜버리고 끝까지 고수하며 머무는 것입니다. "걸린(Laggā)"이란 굽은 갈고리에 걸린 것과 같고, 큰 수렁에 코끝까지 빠진 사람이 빠져나올 수 없는 상태로 잠겨 있는 것과 같습니다. "매달린(Laggitā)"이란 원숭이 끈끈이에 매달려 붙잡힌 원숭이처럼 다섯 가지 감각기관의 힘에 의해 매달린 상태입니다. "얽매인(Palibuddhā)"이란 속박되거나 시달리는 것입니다. "Āvutā"는 가려진 것입니다. "Nivutā"는 차단된 것입니다. "Ovutā"는 덮여 있거나 둘러싸인 것입니다. "Pihitā"는 닫힌 것입니다. "Paṭicchannā"는 은폐된 것입니다. "Paṭikujjitā"는 아래로 엎어진 것을 의미합니다. ‘‘Assutavā’’ti etena avijjandhatā vuttāti āha – ‘‘andhaputhujjano vutto’’ti. Cittaṭṭhiti cittapariggaho natthīti yāya paṭipattiyā cittassa upakkilesaṃ tato vippamuttiñca yathāsabhāvato jāneyya, sā cittabhāvanā cittaṭṭhiti. Ekārammaṇe suṭṭhu samādhānavasena avaṭṭhitiṃ pādakaṃ katvā pavattitā sampayuttadhammehi nissayārammaṇehi ca saddhiṃ cittassa pariggahasaññitā vipassanābhāvanāpi natthi, yāya vuttamatthaṃ yathāsabhāvato jāneyya. "배우지 못한(Assutavā)"이라는 말로 무지의 눈멂을 설하였기에 "눈먼 범부라 하였다"고 말합니다. "마음의 확립(cittaṭṭhiti)과 마음의 장악(cittapariggaho)이 없다"는 것은, 어떤 수행을 통해 마음의 오염원과 그로부터의 해방을 있는 그대로 알게 되는 것인데, 그러한 마음의 닦음(cittabhāvanā)이 곧 마음의 확립입니다. 하나의 대상에 잘 집중함으로써 얻어진 확립을 기초로 삼아 일어나는, 상응하는 법들과 의지처가 되는 대상들과 함께 마음을 장악하는 것이라 일컫는 위빳사나 수행(vipassanābhāvanā)도 없으니, 그것 없이는 앞서 말한 의미를 있는 그대로 알 수 없기 때문입니다. 52. Dutiye sutavāti padassa attho anantarasutte vuttoyeva. Ariyasāvakoti ettha catukkaṃ sambhavatīti taṃ dassetuṃ – ‘‘atthi ariyo’’tiādi āraddhaṃ. Paccekaṃ saccāni buddhavantoti paccekabuddhā. Nanu sabbepi ariyā paccekameva saccāni paṭivijjhanti dhammassa paccattavedanīyabhāvato? Nayidamīdisaṃ paṭivedhaṃ sandhāya vuttaṃ. Yathā pana sāvakā aññesaṃ nissayena saccāni paṭivijjhanti paratoghosena vinā tesaṃ dassanamaggassa anuppajjanato. Yathā ca sammāsambuddhā aññesaṃ nissayabhāvena saccāni abhisambujjhanti, na evamete, ete pana aparaneyyā hutvā aparanāyakabhāvena saccāni paṭivijjhanti. Tena vuttaṃ – ‘‘paccekaṃ saccāni buddhavantoti paccekabuddhā’’ti. 52. 두 번째 경에서 "배운(sutavā)"이라는 단어의 의미는 바로 앞의 경에서 설한 바와 같습니다. "성스러운 제자(Ariyasāvaka)"라는 구절에는 네 가지 경우가 가능하므로 그것을 보이기 위해 "성자가 있다"는 등의 설명이 시작되었습니다. "각각 진리를 깨달은 자들"이 벽지불(Paccekabuddha)입니다. 모든 성자들도 법은 각자 스스로 깨달아야 하는 것(paccattavedanīya)이기에 진리를 각각 깨닫는 것이 아닙니까? 하지만 여기서 말하는 깨달음은 그러한 성질을 염두에 둔 것이 아닙니다. 제자들은 타인의 가르침(paratoghosa)에 의지하여 진리를 깨닫기에 타인의 음성 없이는 그들에게 견도(dassanamagga)가 생기지 않습니다. 정등각자들이 타인에게 의지하지 않고 진리를 스스로 깨닫는 것처럼, 벽지불들도 이와 같이 남의 인도를 받지 않고(aparaneyya) 스스로 진리를 깨닫습니다. 그래서 "각각 진리를 깨달은 자들이 벽지불이다"라고 한 것입니다. Atthi sāvako na ariyoti ettha pothujjanikāya saddhāya ratanattaye abhippasanno saddhopi gahito eva. Gihī anāgataphaloti idaṃ pana nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. Yathāvuttapuggalo hi saraṇagamanato paṭṭhāya sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannoicceva vattabbataṃ labhati. Svāyamattho dakkhiṇāvisuddhisuttena (ma. ni. 3.376 ādayo) dīpetabbo. Sutavāti ettha vuttaattho nāma attahitaparahitappaṭipatti, tassa vasena sutasampanno. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘so ca hoti sutena upapanno, appampi [Pg.104] ce sahitaṃ bhāsamāno’’ti ca ādi. Ariyasāvakoti veditabboti ariyassa bhagavato dhammassavanakicce yuttappayuttabhāvato vuttaṃ. Upakkilesehi vippamutti anupakkiliṭṭhatā, tassā yathāsabhāvajānanaṃ daḷhatarāya eva cittabhāvanāya sati hoti, na aññathāti ‘‘balavavipassanā kathitā’’ti vuttaṃ. "성자가 아닌 제자가 있다"는 것은 범부의 믿음으로 삼보에 청정한 믿음을 가진 신자도 포함된다는 뜻입니다. "아직 과(果)를 얻지 못한 재가자"라는 표현은 단지 예시로 이해해야 합니다. 왜냐하면 앞서 말한 인물은 귀의하는 순간부터 예류과를 증득하기 위해 수행하는 자라고 불릴 자격을 얻기 때문입니다. 이 의미는 보시청정경(MN 142)을 통해 밝혀져야 합니다. "배운(sutavā)"에서 언급된 의미는 자리이타(自利利他)의 수행이며, 그 수행을 통해 배움을 갖춘 자를 말합니다. 이를 염두에 두고 "그는 배움을 갖추었으니, 비록 적은 가르침을 말할지라도..." 등이 설해진 것입니다. "성스러운 제자로 알아야 한다"는 것은 거룩하신 세존의 법을 듣는 일에 전념하고 정진하기 때문에 하신 말씀입니다. 오염원들로부터의 해방, 즉 오염되지 않은 상태는 더욱 강력한 마음 수행이 있을 때만 있는 그대로 알 수 있으며 그렇지 않으면 불가능하므로 "강력한 위빳사나가 설해졌다"고 하는 것입니다. 53. Tatiye aggikkhandhopamasuttantaaṭṭhuppattiyanti aggikkhandhopamasutte (a. ni. 7.72) desanāaṭṭhuppattiyaṃ. Taṃdesanāhetukañhi ekaccānaṃ bhikkhūnaṃ micchāpaṭipattiṃ nimittaṃ katvā bhagavā imaṃ suttaṃ desesi. Avijahitameva hoti sabbakālaṃ suppatiṭṭhitasatisampajaññattā. Yasmā buddhānaṃ rūpakāyo bāhirabbhantarehi malehi anupakkiliṭṭho sudhotajātimaṇisadiso, tasmā vuttaṃ – ‘‘upaṭṭhākānuggahatthaṃ sarīraphāsukatthañcā’’ti. Vītināmetvāti phalasamāpattīhi vītināmetvā. Kālaparicchedavasena vivittāsane vītināmanaṃ vivekaninnatāya ceva paresaṃ diṭṭhānugatiāpajjanatthañca. Nivāsetvāti vihāranivāsanaparivattanavasena nivāsetvā. Kadāci ekakassa, kadāci bhikkhusaṅghaparivutassa, kadāci pakatiyā, kadāci pāṭihāriyehi vattamānehi ca gāmappaveso tathā tathā vinetabbapuggalavasena. Upasaṃharitvāti himavantādīsu pupphitarukkhādito ānetvā. Oṇatuṇṇatāya bhūmiyā satthu padanikkhepasamaye samabhāvāpatti, sukhasamphassavikasitapadumasampaṭicchanañca suppatiṭṭhitapādatāya nissandaphalaṃ, na iddhinimmānaṃ. Nidassanamattañcetaṃ sakkharākaṭhalakaṇṭakasaṅkukalalādiapagamo sucibhāvāpattīti evamādīnampi tadā labbhanato. 53. 세 번째에서 "불무더기 비유경의 설법 배경(aggikkhandhopamasuttanta-aṭṭhuppatti)"이란 불무더기 비유경(AN 7.72)이 설해지게 된 배경을 의미합니다. 그 설법의 원인이 된 일부 비구들의 잘못된 수행을 계기로 세존께서 이 경을 설하셨습니다. 항상 잘 확립된 마음챙김과 알아차림(sati-sampajañña)을 갖추고 계시기에 그것을 결코 놓지 않으십니다. 부처님들의 색신(rūpakāya)은 안팎의 더러움에 오염되지 않아 잘 닦인 보석과 같으므로, "시자들을 돕고 몸의 편안함을 위해서"라고 말씀하셨습니다. "시간을 보냈다(vītināmetvā)"는 것은 과등지(phalasamāpatti)로 시간을 보내신 것입니다. 정해진 시간 동안 외딴 처소에서 시간을 보내시는 것은 적정(viveka)으로 향하는 성향 때문이며, 또한 다른 이들이 그 본보기를 따르게 하기 위함입니다. "머물며(nivāsetvā)"는 처소에 머물며 일상을 바꾸는 방식으로 머무는 것입니다. 때로는 혼자서, 때로는 비구 승가에 둘러싸여, 때로는 평상시처럼, 때로는 신통을 행하며 마을에 들어가는 것은 각각 제도해야 할 사람에 따른 것입니다. "가져와서(upasaṃharitvā)"는 히말라야 등에서 꽃핀 나무들로부터 가져오는 것을 말합니다. 울퉁불퉁한 땅이 스승께서 발을 내디디실 때 평탄해지고, 부드러운 감촉의 활짝 핀 연꽃이 발을 받쳐주는 것은 발이 지면에 잘 확립된 것의 결과(nissandaphala)이지 신통으로 만들어낸 것이 아닙니다. 이것은 단지 예시일 뿐이며, 자갈, 옹이, 가시, 말뚝, 진흙 등이 사라지고 깨끗하게 변하는 등의 일도 그때 일어나기 때문입니다. Indakhīlassa anto ṭhapitamatteti idaṃ yāvadeva veneyyajanavinayatthāya satthu pāṭihāriyaṃ pavattanti katvā vuttaṃ. Dakkhiṇapādeti idaṃ buddhānaṃ sabbapadakkhiṇatāya. ‘‘Chabbaṇṇarasmiyo’’ti vatvāpi ‘‘suvaṇṇarasapiñjarāni viyā’’ti idaṃ buddhānaṃ sarīre pītābhāya yebhuyyatāya vuttaṃ. Madhurenākārena saddaṃ karonti daṭṭhabbasārassa diṭṭhatāya. Bheriādīnaṃ pana saddāyanaṃ dhammatāva. Paṭimānentīti ‘‘sudullabhaṃ idaṃ ajja amhehi labbhati, ye mayaṃ īdisena paṇītena āhārena bhagavantaṃ upaṭṭhahāmā’’ti patītamānasā mānenti pūjenti. Tesaṃ santānāni oloketvāti [Pg.105] tesaṃ tathā upaṭṭhākānaṃ puggalānaṃ atīte etarahi ca pavattacittasantānāni oloketvā. Arahatte patiṭṭhahantīti sambandho. Tatthāti vihāre. Gandhamaṇḍalamāḷeti catujjātiyagandhena kataparibhaṇḍe maṇḍalamāḷe. "기둥(indakhīla) 안에 둔 것만으로도"라는 것은 오직 제도될 중생을 인도하기 위해 스승의 신통이 발현된 것을 두고 한 말입니다. "오른발로"라는 것은 부처님들의 모든 행위가 오른쪽을 향하는 성질(sabbapadakkhiṇatā)이 있기 때문입니다. "여섯 가지 색의 빛"이라고 말하면서도 "황금빛 즙으로 물든 것 같다"고 한 것은 부처님 몸에서 황금빛 광명이 유독 많이 나오기 때문입니다. 그분들은 진리의 정수를 보았기에 감미로운 목소리를 냅니다. 하지만 북 등의 소리가 나는 것은 자연스러운 이치(dhammatā)일 뿐입니다. "기다리며(paṭimānentī)"란 "오늘 우리는 참으로 얻기 어려운 기회를 얻었다. 우리가 이토록 훌륭한 음식으로 세존을 공양하게 되다니"라며 기쁜 마음으로 존경하고 공양하는 것입니다. "그들의 상속을 살피고"라는 것은 그처럼 공양하는 이들의 과거와 현재에 흐르는 마음의 상속(cittasantāna)을 살펴본다는 뜻입니다. 이는 "아라한과에 머물게 된다"는 구절과 연결됩니다. "거기서"란 사원을 의미합니다. "향기로운 원형 정사(gandhamaṇḍalamāḷa)"란 네 가지 종류의 향료로 장식된 원형 정사를 말합니다. Dullabhā khaṇasampattīti satipi manussattappaṭilābhe patirūpadesavāsaindriyāvekallasaddhāpaṭilābhādayo guṇā dullabhāti attho. Cātumahārājika…pe… vasavattibhavanaṃ gacchantīti idaṃ tattha suññavimānāni sandhāya vuttaṃ. Bhagavā gandhakuṭiṃ pavisitvā pacchābhattaṃ tayo bhāge katvā paṭhamabhāge sace ākaṅkhati, dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti. Sace ākaṅkhati, buddhāciṇṇaphalasamāpattiṃ samāpajjati. Atha yathākālaparicchedaṃ tato vuṭṭhahitvā dutiyabhāge pacchimayāme tatiyakoṭṭhāse viya lokaṃ voloketi veneyyānaṃ ñāṇaparipākaṃ passituṃ. Tenāha – ‘‘sace ākaṅkhatī’’tiādi. '찰나의 성취(khaṇasampatti)를 얻기 어렵다'는 것은 인간의 상태를 얻었을지라도 적당한 지역에 거주함, 감각기관의 온전함, 신심의 획득 등과 같은 공덕들을 얻기 어렵다는 뜻이다. '사대왕천... (중략) ...타화자재천으로 간다'는 것은 거기 있는 빈 천궁들을 염두에 두고 설해진 것이다. 세존께서는 향실에 들어가셔서 식후의 시간을 세 부분으로 나누어, 만약 원하신다면 첫 번째 부분에 오른쪽 옆구리를 바닥에 대고 사자누움을 하신다. 만약 원하신다면 부처님들께서 닦으신 과등지(果等至)에 드신다. 그런 다음 정해진 시간에 따라 거기서 일어나, 식후의 두 번째 부분에 마치 새벽녘의 세 번째 부분에서처럼 제도할 대상들의 지혜가 성숙했는지를 보기 위해 세상을 관찰하신다. 그래서 '만약 원하신다면' 등으로 말씀하셨다. Kālayuttanti pattakallaṃ, ‘‘imissā velāya imassa evaṃ vattabba’’nti taṃkālānurūpaṃ. Samayayuttanti tasseva vevacanaṃ, aṭṭhuppattianurūpaṃ vā. Samayayuttanti vā ariyasamayasaṃyuttaṃ. Desakālānurūpameva hi buddhā bhagavanto dhammaṃ desenti, desentā ca ariyasammataṃ paṭiccasamuppādanayaṃ dīpentāva desenti. Atha vā samayayuttanti hetūdāharaṇasahitaṃ. Kālena sāpadesañhi bhagavā dhammaṃ deseti, kālaṃ viditvā parisaṃ uyyojeti, na yāva samandhakārā dhammaṃ deseti. '때에 적합함(kālayutta)'이란 적절한 시기를 뜻하며, '이 시간에는 이것을 이와 같이 말해야 한다'는 것과 같이 그 시간에 부합하는 것을 말한다. '시기에 적합함(samayayutta)'이란 그것의 동의어이거나, 혹은 사건의 발생(aṭṭhuppatti)에 부합하는 것이다. 또는 '시기에 적합함'이란 성스러운 시기(ariyasamaya)와 관련된 것을 말한다. 부처님들인 세존께서는 오직 장소와 시간에 적합하게 법을 설하시며, 설하실 때는 성자들이 인정하는 연기(緣起)의 이치를 드러내며 설하신다. 아니면 '시기에 적합함'이란 원인과 비유를 갖춘 것을 말한다. 세존께서는 때에 맞추어 근거를 들어 법을 설하시고, 시간을 알아 대중들을 보내시지, 칠흑 같은 어둠이 될 때까지 법을 설하지는 않으신다. Utuṃ gaṇhāpeti, na pana malaṃ pakkhāletīti adhippāyo. Na hi bhagavato kāye rajojallaṃ upalimpatīti. Tato tatoti attano attano divāṭṭhānādito. Okāsaṃ labhamānāti purebhattapacchābhattapurimayāmesu okāsaṃ alabhitvā idāni majjhimayāme okāsaṃ labhamānā, bhagavatā vā katokāsatāya okāsaṃ labhamānā. Pacchābhattassa tīsu bhāgesu paṭhamabhāge sīhaseyyakappanaṃ ekantikaṃ na hotīti āha – ‘‘purebhattato paṭṭhāya nisajjāpīḷitassa sarīrassā’’ti. Teneva hi tattha ‘‘sace ākaṅkhatī’’ti tadā sīhaseyyakappanassa anibaddhatā vibhāvitā. Kilāsubhāvo parissamo[Pg.106]. Sīhaseyyaṃ kappeti sarīrassa kilāsubhāvamocanatthanti yojetabbaṃ. Buddhacakkhunā lokaṃ voloketīti idaṃ pacchimayāme bhagavato bahulaṃ āciṇṇavasena vuttaṃ. Appekadā avasiṭṭhabalañāṇehi sabbaññutaññāṇeneva ca bhagavā tamatthaṃ sādhetīti. 기온을 조절하는 것이지, 때를 씻어내는 것이 아니라는 의미이다. 세존의 몸에는 먼지와 때가 묻지 않기 때문이다. '거기서부터 저기서부터'란 각자의 낮 동안 머물던 곳 등으로부터를 말한다. '기회를 얻는 자들'이란 오전, 오후, 초야에 기회를 얻지 못하다가 이제 중야에 기회를 얻거나, 세존께서 허락하심으로써 기회를 얻는 자들을 말한다. 식후의 세 부분 중 첫 번째 부분에 사자누움을 하는 것이 결정적인 것은 아니기에 '오전부터 앉아 있어서 피로해진 몸을 위해'라고 하였다. 바로 그 때문에 거기서 '만약 원하신다면'이라고 하여 그때 사자누움을 하는 것이 확정되지 않았음을 밝히셨다. 'Kilāsubhāvo'는 피로함이다. '몸의 피로함을 해소하기 위해 사자누움을 하신다'라고 연결해야 한다. '부처의 눈으로 세상을 살피신다'는 것은 새벽녘에 세존께서 자주 행하시던 관습에 따라 설해진 것이다. 어떤 때는 나머지 힘들과 일체지(sabbaññutaññāṇa)로써 세존께서는 그 목적을 성취하신다. Imasmiṃyeva kicceti pacchimayāmakicce. Balavatā paccanutāpena saṃvaḍḍhamānena karajakāye mahāpariḷāho uppajjatīti āha – ‘‘nāmakāye santatte karajakāyo santatto’’ti. Nidhānagatanti sannicitalohitaṃ sandhāya vuttaṃ. Uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggañchīti lohitaṃ uṇhaṃ hutvā mukhato uggañchi. Ṭhānanti bhikkhupaṭiññaṃ. Taṃ pāpaṃ vaḍḍhamānanti bhikkhupaṭiññāya avijahitattā tathā pavaḍḍhamānapāpaṃ. Antimavatthuajjhāpannānampi upāyena pavattiyamāno yonisomanasikāro sātthako hotiyevāti dassento ‘‘jātasaṃvegā’’tiādimāha. Aho sallekhitanti aho ativiya sallekhena itaṃ pavattaṃ. Kāsāvapajjototi bhikkhūnaṃ bahubhāvato ito cito ca vicarantānaṃ tesaṃ kāsāvajutiyā pajjotito. Isivātaparivātoti sīlakkhandhādīnaṃ nibbānassa ca esanato isīnaṃ bhikkhūnaṃ guṇagandhena ceva guṇagandhavāsitena sarīragandhena ca parito samantato vāyito. '바로 이 소임에서'란 새벽녘의 소임을 말한다. 증폭되는 강력한 후회로 인해 육신에 큰 번열이 생긴다는 의미에서 '정신적 몸(nāmakāya)이 불타오르면 육신(karajakāya)도 불타오른다'라고 하였다. 'nidhānagata'란 축적된 혈액을 염두에 두고 하신 말씀이다. '뜨거운 피가 입에서 솟구쳤다'는 것은 피가 뜨거워져서 입 밖으로 나온 것을 말한다. '지위(ṭhāna)'란 비구라는 선언이다. '그 악업이 자라난다'는 것은 비구라는 선언을 저버리지 않았기 때문에 그와 같이 자라나는 악업을 말한다. 바라이 죄를 범한 자들에게도 방편으로써 행해지는 여리작의(yonisomanasikāra)는 반드시 유익하다는 것을 보여주기 위해 '회개가 일어난' 등의 말씀을 하셨다. '아, 참으로 덜어내었구나(sallekhita)!'란 '아, 참으로 지극히 덜어냄(sallekha)으로써 행해졌구나'라는 뜻이다. '가사의 빛'이란 비구들이 많아서 여기저기 다니는 그들의 가사 빛으로 환하게 밝혀진 것을 말한다. '수행자의 바람이 사방에서 부는'이란 계온 등과 열반을 구하는 수행자들인 비구들의 공덕의 향기와 공덕의 향기가 밴 몸의 향기가 사방에서 불어오는 것을 말한다. Dhammasaṃvego uppajji anāvajjanena pubbe tassa atthassa asaṃviditattā. Dhammasaṃvegoti ca tādise atthe dhammatāvasena uppajjanakaṃ sahottappañāṇaṃ. Assāsaṭṭhānanti cittassāsakāraṇaṃ kammaṭṭhānaṃ. Sabbesaṃ kiccānaṃ pubbabhāgo sabbapubbabhāgo. ‘‘Sabbe sattā averā hontū’’tiādinā hi cittassa paṭṭhānaṃ upaṭṭhānaṃ hitapharaṇaṃ. Itaraṃ ito thokaṃ mahantanti katvā idaṃ ‘‘cūḷaccharāsaṅghātasutta’’nti vuttaṃ. Accharāsaṅghāto vuccati aṅguliphoṭanakkhaṇo akkhinimisakālo, yo ekassa akkharassa uccāraṇakkhaṇo. Tenāha – ‘‘dve aṅguliyo paharitvā saddakaraṇamatta’’nti. Sabbasattānaṃ hitapharaṇacittanti sabbesampi sattānaṃ sammadeva hitesitavasena pavattacittaṃ. Āvajjento āsevatīti hitesitavasena āvajjento. Āvajjanena ābhujantopi āsevati nāma ñāṇavippayuttena. Jānantoti tathā ñāṇamattaṃ uppādentopi. Passantoti tathā ñāṇacakkhunā paccakkhato viya vipassantopi. Paccavekkhantoti tamatthaṃ pati [Pg.107] pati avekkhantopi. Saddhāya adhimuccantotiādi pañcannaṃ indriyānaṃ vasena vuttaṃ. Abhiññeyyantiādi catusaccavasena vuttaṃ. Sabbameva cetaṃ vitthārato, sāmaññena āsevanadassanamevāti idhādhippetameva āsevanatthaṃ dassetuṃ – ‘‘idha panā’’tiādi vuttaṃ. 이전에 숙고하지 않아 그 의미를 알지 못했기 때문에 법에 대한 회개(dhammasaṃvega)가 일어났다. '법에 대한 회개'란 그러한 상황에서 법의 성질에 따라 일어나는 두려움을 동반한 지혜를 말한다. '안식처'란 마음이 안식을 얻는 근거인 명상 주제이다. '모든 소임의 앞부분'이란 가장 앞부분을 말한다. '모든 중생이 원한이 없기를' 등과 같이 마음을 일으키고 확립하며 이익을 퍼뜨리는 것이다. 다른 것에 비해 이것이 조금 중대하다고 하여 이것을 '찰나경(Cūḷaccharāsaṅghātasutta)'이라고 하였다. '손가락 튕기는 순간'이란 손가락을 튕기는 찰나, 눈 깜빡이는 시간이며, 한 글자를 발음하는 찰나를 말한다. 그래서 '두 손가락을 부딪쳐 소리를 내는 정도'라고 하였다. '모든 중생에게 이익을 퍼뜨리는 마음'이란 모든 중생에게 진실로 이익을 바라는 마음으로 진행되는 마음이다. '기울이며 닦는다'는 것은 이익을 바라는 마음으로 주의를 기울이는 것이다. 주의를 기울여 마음을 돌리는 자도 지혜가 결합되지 않은 상태에서는 닦는다고 한다. '아는 자'란 그와 같이 지혜의 상태를 일으키는 자이다. '보는 자'란 그와 같이 지혜의 눈으로 마치 눈앞에서 보듯 통찰하는 자이다. '반조하는 자'란 그 의미를 거듭해서 살피는 자이다. '믿음으로 확신하는' 등은 오근의 기능에 따른 것이다. '마땅히 알아야 할 것' 등은 사성제에 따른 것이다. 이 모든 것은 상세한 설명이며, 일반적으로 닦음을 보여주는 것일 뿐이다. 여기에서 의도된 닦음의 의미를 보여주기 위해 '여기서는' 등의 말을 하였다. Arittajjhānoti avirahitajjhāno. Atucchajjhānoti jhānena atuccho. Cāgo vā vevacananti āha – ‘‘apariccattajjhāno’’ti. Viharatīti padassa vibhaṅge (vibha. 540) āgatanayena atthaṃ dassento ‘‘viharatīti iriyatī’’tiādimāha. Ayaṃ panettha saddattho – viharatīti ettha vi-saddo vicchedatthajotano. Haratīti neti, pavattetīti attho, vicchinditvā harati viharatīti vuttaṃ hoti. So hi ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ aññena iriyāpathena vicchinditvā aparipatantaṃ attabhāvaṃ harati pavatteti, tasmā ‘‘viharatī’’ti vuccati. Iriyatīti ṭhānanisajjādikiriyaṃ karonto pavattati. Pavattatīti ṭhānādisamaṅgī hutvā pavattati. Pāletīti ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ iriyāpathantarehi rakkhanto pāleti. Yapeti yāpetīti tasseva vevacanaṃ. Ekañhi iriyāpathabādhanaṃ aññena iriyāpathena vicchinditvā aparipatantaṃ attabhāvaṃ pālento yapeti yāpetīti vuccati. Caratīti ṭhānanisajjādīsu aññatarasamaṅgī hutvā pavattati. Iminā padenāti ‘‘viharatī’’ti iminā padena. 'Arittajjhāno'는 선(禪)을 여의지 않은 사람을 말한다. 'Atucchajjhāno'는 선으로 헛되지 않은 사람이다. 'Cāgo'(버림)의 유의어로서 '선(禪)을 포기하지 않은 이(apariccattajjhāno)'라고 하였다. '머물다(viharati)'라는 단어에 대해서는 위방가(Vibha. 540)에 전해지는 방식에 따라 그 의미를 나타내면서 '머문다는 것은 움직이는(iriyati) 것이다'라고 하였다. 여기서 단어의 뜻은 다음과 같다. '머물다(viharati)'에서 'vi'라는 글자는 끊어짐의 의미를 나타낸다. 'harati'는 이끌다, 나아가게 한다는 뜻이니, 끊으면서 이끌어가는 것을 '머문다(viharati)'라고 한 것이다. 그는 하나의 위의(威儀)에서 생기는 괴로움을 다른 위의로 끊어줌으로써 무너지지 않게 이 몸(attabhāva)을 이끌고 나아가게 하므로 '머문다'라고 한다. '움직인다(iriyati)'는 것은 서거나 앉는 등의 동작을 하며 나아가는 것이다. '나아간다(pavattati)'는 것은 서는 것 등을 갖추어 나아가는 것이다. '보호한다(pāleti)'는 것은 한 위의의 괴로움을 다른 위의로 보호하며 지키는 것이다. '유지한다(yapeti, yāpeti)'는 그것의 유의어이다. 즉, 한 위의의 괴로움을 다른 위의로 끊어줌으로써 무너지지 않게 이 몸을 보호하며 유지하는 것을 'yapeti, yāpeti'라고 한다. '수행한다(carati)'는 것은 서거나 앉는 등의 행위 중 어느 하나를 갖추어 나아가는 것이다. '이 단어로(iminā padena)'라는 것은 '머문다(viharati)'라는 이 단어를 말한다. Iriyāpathavihāroti ettha iriyanaṃ pavattanaṃ iriyā, kāyappayogo kāyikakiriyā. Tassā pavattanūpāyabhāvato iriyāya patho iriyāpatho, ṭhānanisajjādi. Na hi ṭhānanisajjādīhi avatthāhi vinā kiñci kāyikakiriyaṃ pavattetuṃ sakkā. Ṭhānasamaṅgī vā hi kāyena kiñci kareyya, gamanādīsu aññatarasamaṅgī vā. Viharaṇaṃ, viharati etenāti vā vihāro, iriyāpathova vihāro iriyāpathavihāro, so ca atthato ṭhānanisajjādiākārappavatto catusantatirūpappabandho eva. Ovādānusāsanīnaṃ ekānekavārādivisiṭṭhoyeva bhedo, na pana paramatthato tesaṃ nānākaraṇanti dassetuṃ – ‘‘paramatthato panā’’tiādimāha. Tattha ese eke ekaṭṭhetiādīsu eso eko ekatthotiādinā attho veditabbo. '위의의 머묾(iriyāpathavihāro)'에서 'iriyana'는 나아감(pavattana)을 뜻하므로 '위의(iriyā)'이고, 신체적 노력은 신체적 행위이다. 그것이 나아가는 수단이 되므로 위의의 길, 즉 '위의(iriyāpatho)'라 하니 서거나 앉는 것 등이다. 서거나 앉는 등의 상태 없이는 어떠한 신체적 행위도 진행될 수 없기 때문이다. 서 있는 상태에서 몸으로 무언가를 하거나, 걷는 등의 상태에서 무언가를 하게 된다. '머무는 것' 혹은 '이것으로써 머문다'는 것이 '머묾(vihāro)'이다. 위의 자체가 머묾이므로 '위의의 머묾(iriyāpathavihāro)'이라 한다. 그것은 실재하는 의미로 볼 때 서거나 앉는 등의 모습으로 진행되는 네 가지 상속의 물질적 연속(catusantatirūpappabandho)일 뿐이다. 훈계(ovāda)와 교계(anusāsanī)는 한 번 하느냐 여러 번 하느냐 등의 차이가 있을 뿐, 궁극적인 의미(paramatthato)에서 그 둘의 차이가 없음을 보여주기 위해 '궁극적으로는(paramatthato pana)' 등을 설하였다. 그중에서 'ese eke ekaṭṭhe' 등은 'eso eko ekattho'(이것은 하나이며 같은 의미이다)라는 등의 방식으로 그 뜻을 이해해야 한다. Raṭṭhassa[Pg.108], raṭṭhato vā laddho piṇḍo raṭṭhapiṇḍo. Tenāha – ‘‘ñātiparivaṭṭaṃ pahāyā’’tiādi. Tattha ‘‘amhākamete’’ti viññāyantīti ñātī, pitāmahapituputtādivasena parivaṭṭanaṭṭhena parivaṭṭo, ñātiyeva parivaṭṭo ñātiparivaṭṭo. Theyyaparibhogo nāma anarahassa paribhogo. Bhagavatā hi attano sāsane sīlavato paccayā anuññātā, na dussīlassa. Dāyakānampi sīlavato eva pariccāgo, na dussīlassa attano kārānaṃ mahapphalabhāvassa paccāsīsanato. Iti satthārā ananuññātattā dāyakehi ca apariccattattā saṅghamajjhepi nisīditvā paribhuñjantassa dussīlassa paribhogo theyyāya paribhogo theyyaparibhogo. Iṇavasena paribhogo iṇaparibhogo paṭiggāhakato dakkhiṇāvisuddhiyā abhāvato iṇaṃ gahetvā paribhogo viyāti attho. 나라(raṭṭha)의, 혹은 나라로부터 얻은 음식을 '나라의 공양물(raṭṭhapiṇḍo)'이라 한다. 그래서 "친족의 무리를 버리고" 등을 설하였다. 거기서 "이들은 우리의 사람들이다"라고 알려지는 이들이 '친족(ñātī)'이다. 할아버지, 아버지, 아들 등의 관계를 통해 주위에 머무는 상태가 '무리(parivaṭṭa)'이니, 친족이 곧 무리이므로 '친족의 무리(ñātiparivaṭṭo)'이다. '도둑질로서의 수용(theyyaparibhogo)'이란 자격이 없는 자의 수용을 말한다. 세존께서는 자신의 가르침 안에서 계를 지키는 자에게 사사공양(paccaya)을 허용하셨지, 계를 어기는 자에게 허용하신 것이 아니기 때문이다. 보시자들 또한 계를 지키는 자에게만 보시하는데, 이는 자신의 공덕이 큰 과보를 맺기를 바라기 때문이다. 이처럼 스승께서 허용하지 않으셨고 보시자들도 (부도덕한 자에게는) 내어준 것이 아니므로, 승가 대중 사이에 앉아 수용하는 부도덕한 자의 수용은 도둑질에 의한 수용이기에 '도둑질로서의 수용'이라 한다. 빚으로서의 수용인 '채무의 수용(iṇaparibhogo)'은 수용하는 자 측에서 보시의 청정함(dakkhiṇāvisuddhi)이 없기에 빚을 내어 수용하는 것과 같다는 뜻이다. Dātabbaṭṭhena dāyaṃ, taṃ ādiyantīti dāyādā, puttānametaṃ adhivacanaṃ, tesaṃ bhāvo dāyajjaṃ, dāyajjavasena paribhogo dāyajjaparibhogo, puttabhāvena paribhogoti vuttaṃ hoti. Sekkhā hi bhikkhū bhagavato orasaputtā, te pitu santakānaṃ dāyādā hutvā te paccaye paribhuñjanti. Kiṃ pana te bhagavato paccaye paribhuñjanti, udāhu gihīnanti? Gihīhi dinnāpi bhagavatā anuññātattā bhagavato santakā ananuññātesu sabbena sabbaṃ paribhogābhāvato, anuññātesuyeva ca paribhogasambhavato. Dhammadāyādasuttañcettha sādhakaṃ. 주어져야 하는 것이기에 '선물(dāya)'이라 하고, 그것을 받는 이들이기에 '상속자(dāyādā)'라 하니, 이는 아들들의 유의어이다. 그들의 상태가 '상속(dāyajja)'이며, 상속의 방식으로 수용하는 것이 '상속으로서의 수용(dāyajjaparibhogo)'이다. 즉, 아들의 자격으로 수용하는 것을 말한다. 유학(sekkhā)의 비구들은 세존의 가슴에서 태어난 아들(orasaputtā)들이니, 그들은 아버지의 재산에 대한 상속자가 되어 그 공양물들을 수용한다. 그런데 그들이 세존의 공양물을 수용하는 것인가, 아니면 재가자들의 것을 수용하는 것인가? 재가자들이 준 것이라도 세존께서 허용하셨기에 세존의 소유이다. 허용되지 않은 것은 결코 수용할 수 없으며, 허용된 것만을 수용할 수 있기 때문이다. '법의 상속자 경(Dhammadāyādasutta)'이 이에 대한 근거가 된다. Vītarāgā eva taṇhāya dāsabyaṃ atītattā sāmino hutvā paribhuñjantīti āha – ‘‘khīṇāsavassa paribhogo sāmiparibhogo nāmā’’ti. Avītarāgānañhi taṇhāparavasatāya paccayaparibhoge sāmibhāvo natthi, tadabhāvena vītarāgānaṃ tattha sāmibhāvo yathāruciparibhogasambhavato. Tathā hi te paṭikūlampi appaṭikūlākārena, appaṭikūlampi paṭikūlākārena, tadubhayampi vajjetvā ajjhupekkhanākārena paccaye paribhuñjanti, dāyakānañca manorathaṃ pūrenti. Yo panāyaṃ sīlavato paccavekkhitaparibhogo, so iṇaparibhogassa paccanīkattā āṇaṇyaparibhogo nāma hoti. Yathā hi iṇāyiko attano ruciyā icchitaṃ desaṃ gantuṃ na labhati, evaṃ iṇaparibhogayutto lokato [Pg.109] nissarituṃ na labhatīti tappaṭipakkhattā sīlavato paccavekkhitaparibhogo ‘‘āṇaṇyaparibhogo’’ti vuccati, tasmā nippariyāyato catuparibhogavinimutto visuṃyevāyaṃ paribhogoti veditabbo. So idha visuṃ na vutto, dāyajjaparibhogeyeva vā saṅgahaṃ gacchati. Sīlavāpi hi imāya sikkhāya samannāgatattā ‘‘sekho’’tveva vuccati. Imesu paribhogesu sāmiparibhogo dāyajjaparibhogo ca ariyānaṃ puthujjanānañca vaṭṭati, iṇaparibhogo na vaṭṭati. Theyyaparibhoge kathāyeva natthi. Kathaṃ panettha sāmiparibhogo dāyajjaparibhogo ca puthujjanānaṃ sambhavati? Upacāravasena. Yo hi puthujjanassapi sallekhappaṭipattiyaṃ ṭhitassa paccayagedhaṃ pahāya tattha anupalittena cittena paribhogo, so sāmiparibhogo viya hoti. Sīlavato pana paccavekkhitaparibhogo dāyajjaparibhogo viya hoti dāyakānaṃ manorathassa avirādhanato. Kalyāṇaputhujjanassa paribhoge vattabbameva natthi tassa sekkhasaṅgahato. Sekkhasuttaṃ (saṃ. ni. 5.13) hetassa atthassa sādhakaṃ. 탐욕을 여읜 이들은 갈애의 노예 상태를 벗어났기에 주인이 되어 수용하므로 "번뇌가 다한 자의 수용이 주인으로서의 수용(sāmiparibhogo)이다"라고 하였다. 탐욕을 여의지 못한 이들은 갈애에 예속되어 있으므로 공양물의 수용에 있어 주인의 상태가 없지만, 탐욕을 여읜 이들은 갈애가 없기에 그곳에서 뜻하는 대로 수용할 수 있는 주인의 상태가 있다. 실제로 그들은 혐오스러운 것도 혐오스럽지 않은 방식으로, 혐오스럽지 않은 것도 혐오스러운 방식으로, 또는 그 둘을 모두 멀리하여 평온한 방식으로 공양물을 수용하며 보시자들의 염원을 채워준다. 한편, 계를 지키는 자가 반조하며 수용하는 것(paccavekkhitaparibhogo)은 채무의 수용과 반대되므로 '빚 없음의 수용(āṇaṇyaparibhogo)'이라 한다. 채무자가 자신의 뜻대로 가고 싶은 곳에 가지 못하듯, 채무의 수용에 묶인 자는 세상에서 벗어나지 못한다. 그와 반대되기에 계를 지키는 자의 반조를 통한 수용을 '빚 없음의 수용'이라 부른다. 그러므로 이것은 엄밀히 말해(nippariyāyato) 앞의 네 가지 수용과는 구별되는 별개의 수용으로 이해해야 한다. 여기서는 별도로 언급되지 않았으나 '상속으로서의 수용'에 포함된다. 계를 지키는 자도 이 학습(sikkhā)을 갖추었기에 '유학(sekho)'이라 불리기 때문이다. 이러한 수용들 중에서 '주인으로서의 수용'과 '상속으로서의 수용'은 성자들과 범부들에게 모두 해당되지만, '채무의 수용'은 마땅하지 않다. '도둑질로서의 수용'은 말할 필요조차 없다. 그런데 어떻게 '주인으로서의 수용'과 '상속으로서의 수용'이 범부들에게 가능하겠는가? 방편(upacāra, 근접함)의 의미로 그러하다. 범부라 할지라도 털어버림의 수행(sallekhappaṭipatti)에 머물며 공양물에 대한 탐착을 버리고 오염되지 않은 마음으로 수용한다면, 그것은 주인으로서의 수용과 같기 때문이다. 또한 계를 지키는 자의 반조를 통한 수용은 보시자의 염원을 어기지 않기에 상속으로서의 수용과 같다. 선한 범부(kalyāṇaputhujjana)의 수용은 그가 유학(sekkha)에 포함되기에 더 말할 것도 없다. '유학 경(Sekkhasutta)'이 이 의미를 뒷받침한다. Imassa bhikkhunoti accharāsaṅghātamattampi kālaṃ mettacittaṃ āsevantassa bhikkhuno. Amogho raṭṭhapiṇḍaparibhogoti ‘‘ayaṃ pabbajito samaṇo bhikkhūti āmisaṃ dentānaṃ tāya mettāsevanāya attano santāne dosamalassa vā tadekaṭṭhānañca pāpadhammānaṃ pabbājanato vūpasamanato saṃsāre ca bhayassa sammāva ikkhaṇato ajjhāsayassa avisaṃvādanenassa amogho raṭṭhapiṇḍaparibhogo. Mahaṭṭhiyanti mahatthikaṃ mahāpayojanaṃ. Mahapphalanti vipulapphalaṃ. Mahānisaṃsanti mahānissandapphalaṃ. Mahājutikanti mahānubhāvaṃ. Mahāvipphāranti mahāvitthāraṃ. Ettha ca paṭhamaṃ kāraṇaṃ mettāsevanāya tassa bhikkhuno sāmiādibhāvena raṭṭhapiṇḍaparibhogārahatā, dutiyaṃ parehi dinnassa dānassa mahaṭṭhiyabhāvakaraṇaṃ. Ko pana vādoti mettāya āsevanamattampi evaṃmahānubhāvaṃ, ko pana vādo bahulīkāre, ettha vattabbameva natthī’’ti attho. "이 비구에게(Imassa bhikkhunoti)"란 손가락을 한 번 튕길 정도의 짧은 시간 동안이라도 자애의 마음(mettacitta)을 닦는 비구를 말한다. "나라의 공양물을 헛되이 먹는 것이 아니다(Amogho raṭṭhapiṇḍaparibhogoti)"란, '이 출가한 사문 비구다'라며 보시물을 주는 이들에게 그 자애의 수행을 통해 자신의 상속(santāna)에서 성냄의 때나 그와 같은 장소에 있는 악한 법들을 내쫓고 가라앉히며, 윤회에서의 두려움을 바르게 통찰함으로써 그 의지(ajjhāsaya)가 어긋나지 않기에 그의 나라 공양물 섭취는 헛되지 않다는 것이다. "큰 이익이 있다(Mahaṭṭhiyan)"는 큰 목적과 큰 효용이 있다는 뜻이다. "큰 과보가 있다(Mahapphalan)"는 풍부한 과보가 있다는 뜻이다. "큰 공덕이 있다(Mahānisaṃsan)"는 큰 흐름의 결과가 있다는 뜻이다. "큰 광채가 있다(Mahājutikan)"는 큰 위력이 있다는 뜻이다. "큰 확장이 있다(Mahāvipphāran)"는 매우 넓게 퍼짐을 뜻한다. 여기서 첫 번째 이유는 자애의 수행으로 인해 그 비구가 주인 된 상태 등으로 나라의 공양물을 받을 자격이 있다는 것이고, 두 번째는 타인이 드린 보시를 큰 이익이 있게 만든다는 것이다. 하물며 자애를 단지 닦기만 해도 이와 같이 큰 위력이 있는데, 하물며 그것을 많이 닦는 것(bahulīkāra)에 대해서는 말할 필요조차 없다는 뜻이다. 54. Catutthe uppādeti vaḍḍhetīti ettha bhāvanāsaddassa uppādanavaḍḍhanatthatā pubbe vuttā eva. 54. 네 번째에서 "일으키고 증장시킨다(uppādeti vaḍḍhetī)"는 것에서 '수행(bhāvanā)'이라는 단어가 일으킴과 증장의 의미라는 것은 앞에서 이미 언급되었다. 55. Pañcame [Pg.110] imesu dvīsūti catutthapañcamesu. ‘‘Tatiye vuttanayeneva veditabba’’nti vatvā tathā veditabbataṃ dassetuṃ – ‘‘yo hi āsevatī’’tiādi vuttaṃ. Tena āsevanābhāvanāmanasikārānaṃ atthavisesābhāvamāha. Yadi evaṃ suttantassa desanā kathanti āha – ‘‘sammāsambuddho panā’’tiādi. Yāya dhammadhātuyāti sabbaññutaññāṇamāha. Tena hi dhammānaṃ ākārabhedaṃ ñatvā tadanurūpaṃ ekampi dhammaṃ tathā vibhajitvā bhagavā dasseti. Tīhi koṭṭhāsehīti āsevanābhāvanāmanasikārabhāgehi. Mettā hi sabbavatthuno mettāyanavasena ānītā sevanā āsevanā, tassā vaḍḍhanā bhāvanā, avissajjetvā manasi ṭhapanaṃ manasikāro. 55. 다섯 번째에서 "이 둘에(imesu dvīsū)"란 네 번째와 다섯 번째를 말한다. "세 번째에서 설한 방식대로 알아야 한다"고 말한 뒤, 그와 같이 알아야 함을 보이기 위해 "수행하는 자는(yo hi āsevatī)" 등이 설해졌다. 이것으로 수행(āsevanā)·닦음(bhāvanā)·주의기울임(manasikāra) 사이에 의미의 차이가 없음을 말한다. 만약 그렇다면 경(suttanta)의 설법은 어떠한가 하여 "정등각자께서는(sammāsambuddho panā)" 등이 설해졌다. "어떤 법의 성질(dhammadhātuya)"에 의해란 일체지(sabbaññutaññāṇa)를 말한다. 이로써 법들의 양상의 차이를 알아 그에 맞게 단 하나의 법이라도 그와 같이 분류하여 세존께서 보여주신다. "세 부분으로(tīhi koṭṭhāsehī)"란 수행·닦음·주의기울임의 부분들을 말한다. 자애는 모든 대상을 자애로운 방식으로 가져오는 수행이 아세바나(āsevanā)이고, 그것을 증장시키는 것이 바바나(bhāvanā)이며, 놓아버리지 않고 마음에 두는 것이 마나시카라(manasikāra)이다. 56. Chaṭṭhe aniyamitavacanaṃ ‘‘ime nāmā’’ti niyametvā avuttattā. Niyamitavacanaṃ ‘‘akusalā’’ti sarūpeneva vuttattā. Asesato pariyādinnā honti appakassapi akusalabhāgassa aggahitassa abhāvato. Akusalaṃ bhajantīti akusalabhāgiyā. Akusalapakkhe bhavāti akusalapakkhikā. Tenāha – ‘‘akusalāyevā’’tiādi. Paṭhamataraṃ gacchatīti paṭhamataraṃ pavattati, paṭhamo padhāno hutvā vattatīti attho. Ekuppādādivasena hi ekajjhaṃ pavattamānesu catūsu arūpakkhandhesu ayameva paṭhamaṃ uppajjatīti idaṃ natthi, lokuttaramaggesu viya pana paññindriyassa, lokiyadhammesu manindriyassa puretarassa bhāvo sātisayoti ‘‘sabbete manopubbaṅgamā’’ti vuttaṃ. Tathā hi abhidhammepi (dha. sa. 1) ‘‘yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotī’’ti cittaṃ pubbaṅgamaṃ jeṭṭhaṃ katvā desanā pavattā. Suttesupi vuttaṃ – ‘‘manopubbaṅgamā dhammā (dha. pa. 1, 2), chadvārādhipati rājā’’ti (dha. pa. aṭṭha. 2.buddhavaggo, erakapattanāgarājavatthu). Tenāha – ‘‘ete hī’’tiādi. Tesaṃ mano uppādakoti ca yadaggena mano sampayuttadhammānaṃ jeṭṭhako hutvā pavattati, tadaggena te attānaṃ anuvattāpento te tathā uppādento nāma hotīti katvā vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana cittassa jeṭṭhakabhāvameva sandhāya rājagamanaññāyena sahuppattipi paṭhamuppatti viya katvā vuttāti ayamattho dassito. Anvadevāti eteneva cittassa khaṇavasena paṭhamuppattiyā abhāvo dīpitoti daṭṭhabbo. Tenevāha – ‘‘ekatoyevāti attho’’ti. 56. 여섯 번째에서 "한정되지 않은 말"은 "이러한 것들"이라고 한정하여 말하지 않았기 때문이고, "한정된 말"은 "불선(akusalā)"이라고 그 자체로 말했기 때문이다. "남김없이 다 포함된다(asesato pariyādinnā honti)"는 것은 아주 작은 불선의 부분도 포함되지 않은 것이 없기 때문이다. "불선을 따르는 것"이 불선에 속하는 것(akusalabhāgiyā)이다. "불선의 편에 있는 것"이 불선의 편(akusalapakkhikā)이다. 그래서 "불선들만이(akusalāyevā)" 등이 설해졌다. "먼저 간다(paṭhamataraṃ gacchatī)"는 것은 먼저 일어나며, 첫 번째 주도적인 것이 되어 일어난다는 뜻이다. 왜냐하면 동일한 발생(ekuppāda) 등의 방식으로 함께 일어나는 네 가지 무색온(arūpakkhandha) 중에서 이것만이 먼저 일어난다는 시간적 선후는 없지만, 출세간의 도(magga)에서 통찰의 기능(paññindriya)이 그러하듯, 세간의 법에서는 마음의 기능(manindriya)이 앞서는 상태가 두드러지기에 "이 모든 것들은 마음이 앞서간다(sabbete manopubbaṅgamā)"고 설해진 것이다. 이와 같이 아비담마에서도 "어떤 때에 욕계의 선한 마음이 일어나는가"라고 하여 마음을 앞서가는 것, 으뜸가는 것으로 하여 설법이 진행되었다. 경전들에서도 "법들은 마음이 앞서가고, 여섯 문을 다스리는 왕이다"라고 설해졌다. 그래서 "이것들은(ete hī)" 등이 설해졌다. "그것들의 마음이 일으키는 자"라는 것은, 마음이 상응하는 법들의 으뜸이 되어 일어나기에, 그 정도로 그것들을 자신을 따르게 하며 그것들을 그렇게 일으킨다고 하여 설해진 것이다. 주석서(Aṭṭhakathā)에서는 마음의 으뜸 된 상태만을 염두에 두고 왕이 가는 법식에 따라, 함께 일어남에도 불구하고 먼저 일어나는 것처럼 표현하여 이 의미를 나타냈다. "바로 뒤따른다(anvadevā)"는 이것으로 마음이 찰나의 관점에서 먼저 일어나는 것이 아님이 밝혀졌다고 보아야 한다. 그래서 "동시에 일어난다는 뜻이다"라고 설해진 것이다. 57. Sattame [Pg.111] catubhūmakāpi kusalā dhammā kathitāti ‘‘ye keci kusalā dhammā’’ti anavasesapariyādānato vuttaṃ. 57. 일곱 번째에서 사계(catubhūmaka)의 선한 법들이 설해졌으니, "어떤 선한 법들이든(ye keci kusalā dhammā)"이라고 하여 남김없이 모두 포함하여 설해진 것이다. 58. Aṭṭhame idanti liṅgavipallāsena niddeso, nipātapadaṃ vā etaṃ ‘‘yadida’’ntiādīsu viyāti āha – ‘‘ayaṃ pamādoti attho’’ti. Pamajjanākāroti pamādāpatti. Cittassa vossaggoti imesu ettakesu ṭhānesu satiyā aniggaṇhitvā cittassa vossajjanaṃ sativiraho. Vossaggānuppadānanti vossaggassa anu anu padānaṃ punappunaṃ vissajjanaṃ. Asakkaccakiriyatāti etesaṃ dānādīnaṃ kusaladhammānaṃ pavattane puggalassa vā deyyadhammassa vā asakkaccakiriyā. Satatabhāvo sātaccaṃ, sātaccena kiriyā sātaccakiriyā, sāyeva sātaccakiriyatā, na sātaccakiriyatā asātaccakiriyatā. Anaṭṭhitakiriyatāti aniṭṭhitakiriyatā nirantaraṃ na anuṭṭhitakiriyatā ca. Olīnavuttitāti nirantarakaraṇasaṅkhātassa vipphārassa abhāvena olīnavuttitā. Nikkhittachandatāti kusalakiriyāya vīriyachandassa nikkhittabhāvo. Nikkhittadhuratāti vīriyadhurassa oropanaṃ, osakkitamānasatāti attho. Anadhiṭṭhānanti kusalakaraṇe appatiṭṭhitabhāvo. Ananuyogoti ananuyuñjanaṃ. Kusaladhammesu āsevanādīnaṃ abhāvo anāsevanādayo. Pamādoti sarūpaniddeso. Pamajjanāti ākāraniddeso. Pamajjitattanti bhāvaniddeso. Parihāyantīti iminā pamādassa sāvajjataṃ dasseti. Tayidaṃ lokiyānaṃ vasena, na lokuttarānanti āha – ‘‘uppannā…pe… ida’’ntiādi. 58. 여덟 번째에서 '이것(idaṃ)'은 성(gender)이 바뀌어 제시된 것이거나, 혹은 '이른바(yadidaṃ)' 등에서처럼 불변사(nipāta)로 쓰인 것이기에 "이 방일(pamādoti)이라는 뜻이다"라고 하였다. "방일하는 양상"이 방일의 범함(pamādāpatti)이다. "마음의 방임(cittassa vossaggoti)"이란 이 많은 경우들에서 마음챙김(sati)으로 제어하지 않고 마음을 내버려 두는 마음챙김의 부재이다. "방임의 허용(vossaggānuppadānan)"이란 방임을 거듭거듭 허용하여 다시 또 놓아버리는 것이다. "공경하지 않으며 행함(asakkaccakiriyatā)"이란 이러한 보시 등의 선법을 실행함에 있어 사람이나 보시물에 대해 정성을 다하지 않는 행위이다. 지속적인 상태가 사탓짜(sātacca)이고, 지속적으로 행하는 것이 사탓짜끼리야(sātaccakiriyā)이며, 그것이 바로 사탓짜끼리야따(sātaccakiriyatā)인데, 지속적으로 행하지 않는 것이 아사탓짜끼리야따(asātaccakiriyatā)이다. "중단하며 행함(anaṭṭhitakiriyatā)"이란 끝까지 마치지 못하고 행함이며 끊임없이 실천하지 않음이다. "움츠러든 태도(olīnavuttitā)"란 끊임없는 실천이라 불리는 확장이 없기에 움츠러든 태도이다. "의욕을 버림(nikkhittachandatā)"이란 선한 행위에 대한 정진의 의욕을 내던진 상태이다. "책임을 내려놓음(nikkhittadhuratā)"이란 정진의 멍에를 벗어놓는 것이니, 마음이 뒤로 물러난다는 뜻이다. "결정하지 않음(anadhiṭṭhānan)"이란 선을 행함에 있어 확립되지 못한 상태이다. "전념하지 않음(ananuyogoti)"이란 몰두하지 않음이다. 선법들에 있어서 수행(āsevanā) 등이 없는 것이 아나세바나(anāsevanā) 등이다. "방일(pamādo)"은 그 자체의 제시이고, "방일함(pamajjanā)"은 양상의 제시이며, "방일한 상태(pamajjitattan)"는 성질의 제시이다. "쇠퇴한다(parihāyantī)"는 이것으로 방일의 비난받을 만함을 보여준다. 이것은 세간적인 것들의 관점이지 출세간적인 것들에 대한 것이 아니기에 "일어난... 이것" 등이 설해졌다. 59. Navame na pamajjati etenāti appamādo, pamādassa paṭipakkho satiyā avippavāso. Atthato niccaṃ upaṭṭhitāya satiyā etaṃ nāmaṃ. Pamādo pana satiyā satisampajaññassa vā paṭipakkhabhūto akusalacittuppādo daṭṭhabbo. Tenāha – ‘‘pamādassa paṭipakkhavasena vitthārato veditabbo’’ti. 59. 아홉 번째에서 "이것에 의해 방일하지 않는다"는 것이 불방일(appamādo)이며, 방일의 반대이자 마음챙김을 놓치지 않는 것이다. 의미상으로는 항상 확립되어 있는 마음챙김을 일컫는 이름이다. 반면 방일은 마음챙김이나 마음챙김과 알아차림(satisampajañña)의 반대가 되는 불선한 마음의 일어남으로 보아야 한다. 그래서 "방일의 반대되는 측면을 통해 상세히 알아야 한다"고 설해졌다. 60. Dasame kucchitaṃ sīdatīti kusīto da-kārassa ta-kāraṃ katvā, tassa bhāvo kosajjaṃ, ālasiyanti attho. 60. 열 번째에서 "추하게 가라앉는다(kucchitaṃ sīdatī)"고 하여 '다(da)' 자를 '타(ta)' 자로 바꾸어 쿠시따(kusīto, 게으른 자)라 하며, 그 상태가 코삿자(kosajjaṃ, 나태)이니 게으름(ālasiyaṃ)이라는 뜻이다. Accharāsaṅghātavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 손가락 튕기기 품(Accharāsaṅghātavagga)의 주석이 끝났다. 7. Vīriyārambhādivaggavaṇṇanā 7. 정진의 시작 등의 품(Vīriyārambhādivagga)의 주석 61. Sattamassa [Pg.112] paṭhame vīrānaṃ kammanti vīriyaṃ, vidhinā vā īrayitabbaṃ pavattetabbanti vīriyaṃ, tadeva kusalakiriyāya padhānaṭṭhena ārambho vīriyārambho. Āraddhavīriyatā paggahitavīriyatā paripuṇṇavīriyatāti paccekaṃ vīriyatāsaddo yojetabbo. 61. 일곱 번째 품의 첫 번째 경에서 '정진(vīriya)'이란 용맹한 이들의 활동이라는 뜻이다. 또는 방법(vidhi)에 따라 분발하고 실천해야 하는 것이 정진이다. 바로 그것이 유익한 일을 하는 데 있어서 정진하는 의미에서의 시작이기에 '정진의 시작(vīriyārambho)'이라 한다. '시작된 정진의 상태(āraddhavīriyatā)', '붙들린 정진의 상태(paggahitavīriyatā)', '충만한 정진의 상태(paripuṇṇavīriyatā)'라는 각각의 구절에 '정진의 상태(-vīriyatā)'라는 단어를 결합해야 한다. 62. Dutiye mahatī icchā etassāti mahiccho, tassa bhāvo mahicchatā. Mahāvisayo lobho mahālobho mahantānaṃ vatthūnaṃ bahūnañca abhigijjhanato. Itarītarātiādinā pabbajitānaṃ uppajjanamahicchatā vuttā. Pañcahi kāmaguṇehītiādi gahaṭṭhānaṃ vasena vuttaṃ. Icchāti sabhāvaniddeso. Icchāgatāti icchāpavattā. Mahicchatāti mahāicchatā. Atthato panāyaṃ rāgo evāti vuttaṃ – ‘‘rāgo sārāgo’’tiādi. 62. 두 번째 경에서, 큰 욕망을 가진 자를 '욕심이 많은 자(mahiccho)'라 하고, 그 상태를 '욕심이 많음(mahicchatā)'이라 한다. 커다란 대상에 대한 탐욕은 크고 많은 물건들을 탐착하기 때문에 '큰 탐욕(mahālobho)'이라 한다. '이것저것' 등의 구절로는 출가자들에게 생겨나는 욕심이 많음에 대해 설했다. '다섯 가지 감각적 욕망의 가닥들로' 등의 구절은 재가자들의 관점에서 설한 것이다. '욕망(icchā)'이란 그 자성(sabhāva)을 나타낸다. '욕망에 빠짐(icchāgata)'이란 욕망이 작용함을 뜻한다. '욕심이 많음'이란 커다란 욕망이다. 뜻으로는 이것은 탐욕(rāgo)일 뿐이니, '탐욕, 강한 탐욕' 등으로 설해진 것과 같다. 63. Tatiye appicchassāti ettha appa-saddo abhāvattho ‘‘appābādho hoti appātaṅko’’tiādīsu (ma. ni. 2.304) viyāti āha – ‘‘anicchassā’’ti. Loke pākaṭassa hi akkhirogakucchirogādibhedassa ābādhassa abhāvaṃ sandhāya ‘‘appābādho’’ti vuttaṃ. Idāni vuttamevatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘ettha hī’’tiādi vuttaṃ. Byañjanaṃ sāvasesaṃ viya parittakepi appasaddassa dissamānattā. Attho pana niravaseso sabbaso paccayicchāya abhāvassa adhippetattā. Tenāha – ‘‘na hī’’tiādi. 63. 세 번째 경의 '욕심이 적은 이(appicchassa)'에서 '적음(appa)'이라는 단어는 '병이 적고(appābādho) 아픔이 적다(appātaṅko)' 등의 용례에서처럼 '없음(abhāva)'의 의미이다. 그래서 '욕망이 없는 이(anicchassa)'라고 설명한 것이다. 세상에 알려진 눈병이나 배앓이 등의 질병이 없는 것을 두고 '병이 적다'라고 말하기 때문이다. 이제 앞에서 말한 의미를 더욱 분명히 하기 위해 '여기서 진실로' 등이 언급되었다. 문구상으로는 '적다(appa)'는 단어가 약간의 나머지가 있는 것처럼 보일지라도, 그 의미는 모든 면에서 필수품에 대한 욕망이 전혀 없는 것을 뜻하기 때문에 나머지가 없는 것이다. 그래서 "진실로 ~하지 않는다" 등이 설해진 것이다. Icchāya abhāveneva appiccho nāma hotīti imamatthaṃ pakārantarena dīpetuṃ – ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ. Atricchatā nāma atra atra icchā. Asantaguṇasambhāvanatāya pāpā lāmikā nihīnā icchā pāpicchatā. Yāya paccayuppādanatthaṃ attani vijjamānaguṇe sambhāveti, paccayānaṃ paṭiggahaṇe ca na mattaṃ jānāti, ayaṃ mahicchatā. Asantaguṇasambhāvanatāti attani avijjamānānaṃ guṇānaṃ vijjamānānaṃ viya paresaṃ pakāsanā. Santaguṇasambhāvanatāti icchācāre ṭhatvā attani vijjamānasīladhutadhammādiguṇavibhāvanā. Tādisassapi paṭiggahaṇe amattaññutāpi hoti, sāpi abhidhamme āgatāyevāti sambandho. Dussantappayoti duttappayo. 욕망이 없어야만 '욕심이 적은 자'라고 불린다는 이 의미를 다른 방법으로 설명하기 위해 '또한' 등이 언급되었다. '지나친 욕심(atricchatā)'이란 여기저기에 욕심을 내는 것이다. 자신에게 없는 덕성을 있는 것처럼 꾸미려는 사악하고 천박하며 비열한 욕망이 '나쁜 욕심(pāpicchatā)'이다. 필수품을 얻기 위해 자신에게 있는 덕성을 내세우고, 필수품을 받는 데 절도를 모르는 것이 '큰 욕심(mahicchatā)'이다. '없는 덕성을 꾸밈'이란 자신에게 없는 덕성을 있는 것처럼 남들에게 드러내는 것이다. '있는 덕성을 꾸밈'이란 욕망에 사로잡혀 자신에게 실제로 있는 계율이나 두타행 등의 덕성을 드러내는 것이다. 그러한 자가 공양물을 받는 데 절도를 모르는 것 또한 아비달마에 나오는데, 이것도 연결된다. '만족시키기 어려움(dussantappayo)'이란 충족시키기 어렵다는 뜻이다. Atilūkhabhāvanti [Pg.113] pattacīvaravasena ativiya lūkhabhāvaṃ. Tadassa disvā manussā ‘‘ayaṃ amaṅgaladivaso, sumbhakasiniddhapattacīvaro ayyo pubbaṅgamo kātabbo’’ti cintetvā, ‘‘bhante, thokaṃ bahi hothā’’ti āhaṃsu. Ummujjīti manussānaṃ ajānantānaṃyeva pathaviyaṃ nimujjitvā gaṇhantoyeva ummujji. Yadi thero ‘‘khīṇāsavabhāvaṃ jānantū’’ti iccheyya, na naṃ manussā ‘‘bahi hothā’’ti vadeyyuṃ, khīṇāsavānaṃ pana tathācittameva na uppajjeyya. '지나치게 초라함'이란 바루와 가사 면에서 매우 초라한 상태를 말한다. 그것을 보고 사람들은 "오늘은 불길한 날이다. 저렇게 지저분한 바루와 가사를 가진 스님을 앞세워야겠다(혹은 피해야겠다)."라고 생각하여 "스님, 잠시 밖에 계십시오."라고 말했다. '나타났다(ummujji)'는 것은 사람들이 알지 못하는 사이에 땅속으로 들어가 공양물을 받으면서 나타난 것을 말한다. 만약 장로가 "내가 번뇌가 다한 자임을 알게 하리라"라고 바랐다면, 사람들이 그에게 "밖에 계십시오"라고 말하지 않았을 것이다. 그러나 번뇌가 다한 이들에게는 그러한 마음 자체가 일어나지 않는다. Appicchatāpadhānaṃ puggalādhiṭṭhānaṃ catubbidhaicchāpabhedaṃ dassetvā punapi puggalādhiṭṭhānena catubbidhaṃ icchābhedaṃ dassento ‘‘aparopi catubbidho appiccho’’tiādimāha. Paccayaappicchoti paccayesu icchārahito. Dhutaṅgaappicchoti dhutaguṇasambhāvanāya icchārahito. Pariyattiappicchoti bahussutasambhāvanāya icchārahito. Adhigamaappicchoti ‘‘ariyo’’ti sambhāvanāya icchārahito. Dāyakassa vasanti appaṃ vā yaṃ dātukāmo bahuṃ vāti dāyakassa cittassa vasaṃ, ajjhāsayanti attho. Deyyadhammassa vasanti deyyadhammassa abahubhāvaṃ. Attano thāmanti attano pamāṇaṃ. Yattakena attā yāpeti, tattakasseva gahaṇaṃ. Yadi hītiādi saṅkhepato vuttassa atthassa vivaraṇaṃ. Pamāṇenevāti yāpanappamāṇeneva. '욕심이 적음'을 중심으로 사람에 입각하여 네 가지 욕망의 구분을 보여준 뒤, 다시 사람에 입각하여 네 가지 욕망의 구분을 보여주기 위해 "또 다른 네 가지 욕심이 적은 이" 등을 설했다. '필수품에 욕심이 적은 이'는 필수품에 욕망이 없는 이이다. '두타행에 욕심이 적은 이'는 두타의 덕성을 내세우려는 욕망이 없는 이이다. '교학에 욕심이 적은 이'는 많이 배웠다는 명성을 얻으려는 욕망이 없는 이이다. '증득에 욕심이 적은 이'는 '성자'라는 명성을 얻으려는 욕망이 없는 이이다. '시주의 뜻에 따라'란 적게 주든 많이 주든 시주의 마음의 뜻(의도)에 따른다는 뜻이다. '보시물의 형편에 따라'란 보시물이 많지 않음을 뜻한다. '자신의 한도에 따라'란 자신의 분량을 뜻한다. 자신을 지탱할 수 있을 만큼만 받는 것이다. "한도에 따라서만"이란 생계를 유지할 정도의 분량에 따라서만이라는 뜻이다. Ekabhikkhupi nāññāsīti sosānikavatte sammadeva vattitattā ekopi bhikkhu na aññāsi. Abbokiṇṇanti avicchedaṃ. Dutiyo maṃ jāneyyāti dutiyo sahāyabhūtopi yathā maṃ jānituṃ na sakkuṇeyya, tathā saṭṭhi vassāni nirantaraṃ susāne vasāmi, tasmā ahaṃ aho sosānikuttamo. Upakāro hutvāti uggahaparipucchādīhi pariyattidhammavasena upakāro hutvā. Dhammakathāya janapadaṃ khobhetvāti lomahaṃsanasādhukāradānacelukkhepādivasena sannipatitaṃ itarañca ‘‘kathaṃ nu kho appaṃ ayyassa santike dhammaṃ sossāmā’’ti kolāhalavasena mahājanaṃ khobhetvā? Yadi thero bahussutabhāvaṃ jānāpetuṃ iccheyya, pubbeva janapadaṃ khobhento dhammaṃ katheyya. Gatoti ‘‘ayaṃ so, yena rattiyaṃ dhammakathā katā’’ti jānanabhāvena pariyattiappicchatāya purāruṇāva gato. "한 비구도 알지 못했다"는 것은 묘지 거주자의 수행(sosānikavatta)을 완벽하게 실천했기에 한 명의 비구도 알지 못했다는 뜻이다. '끊임없이(abbokiṇṇanti)'란 중단 없는 것을 말한다. "동료인 두 번째 사람조차 나를 알지 못하도록 60년 동안 계속해서 묘지에서 살았으니, 나는 참으로 최고의 묘지 거주자이다." [라는 생각을 하지 않았다.] '도움이 되어'란 배움과 질문 등을 통해 교학의 법으로 도움이 되었다는 뜻이다. '법문으로 온 지방을 들썩이게 했다'는 것은 전율과 찬탄과 옷을 던지는 등의 일로 모여든 대중과 다른 이들이 "어떻게 스님 곁에서 조금이라도 법을 들을 수 있을까"라며 소란을 피워 온 지방을 흔들어 놓았다는 말인가? 만약 장로가 자신이 박식함을 알리고자 했다면, 진작에 온 지방을 흔들며 법을 설했을 것이다. [그러나 그는] '교학에 욕심이 적음' 때문에, 밤에 법문을 한 이가 바로 이 사람이라는 사실이 알려지지 않도록 새벽이 되기 전에 떠나버렸다. Tayo [Pg.114] kulaputtā viyāti pācīnavaṃsadāye sāmaggivāsaṃvuṭṭhā anuruddho, nandiyo, kimiloti ime tayo kulaputtā viya. Etesupi hi anuruddhattherena bhagavatā ‘‘atthi pana vo anuruddhā evaṃ appamattānaṃ ātāpīnaṃ pahitattānaṃ viharantānaṃ uttarimanussadhammo alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti (ma. ni. 1.328) puṭṭhena ‘‘idha pana mayaṃ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmā’’tiādinā (ma. ni. 1.328) anupubbavihārasamāpattīsu ārocitāsu itare therā na icchiṃsu. Tathā hi te pakkante bhagavati āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ – ‘‘kinnu mayaṃ āyasmato anuruddhassa evamārocimha ‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ mayaṃ lābhino’ti? Yaṃ no āyasmā anuruddho bhagavato sammukhāpi āsavānaṃ khayaṃ pakāsetī’’ti? Ghaṭīkāropi attano ariyabhāve kikissa rañño bhagavatā ārocite na attamano ahosi? Tenāha – ‘‘ghaṭīkārakumbhakāro viyā’’ti. Imasmiṃ panattheti ‘‘yathayidaṃ, bhikkhave, appicchatā’’ti vutte appicchatāsaṅkhāte atthe. Balavaalobhenāti daḷhatarappavattikena alobhena. ‘세 명의 명문가 자제들처럼’이란 파치나밤사다야(Pācīnavaṃsadāya) 숲에서 화합하며 머물렀던 아누룻다, 난디야, 끼밀라라는 이 세 명의 명문가 자제들을 말한다. 이들에게 세존께서 ‘아누룻다들이여, 이와 같이 방일하지 않고 열성적으로 정진하며 스스로를 다스리며 머무는 그대들에게 인간의 법을 넘어선 성스러운 지견의 특별함인 안락한 머묾(phāsuvihāra)을 증득하였는가?’(M1:328)라고 물으셨을 때, ‘세존이시여, 저희는 여기서 원하기만 하면 감각적 욕망을 멀리하고 해로운 법들을 멀리한 뒤, 심(vitakka)과 사(vicāra)가 있고 멀리 떠남에서 생긴 희열과 행복이 있는 초선(初禪)을 구족하여 머뭅니다’(M1:328)라며 차례대로 머무는 선정의 증득(anupubbavihārasamāpatti)을 말씀드렸으나, 다른 장로들은 그것을 드러내기를 원치 않았다. 그리하여 세존께서 떠나신 뒤에 그들은 아누룻다 존자에게 ‘우리가 아누룻다 존자에게 이러한 선정들을 우리가 얻었다고 말했습니까? 아누룻다 존자께서는 세존 앞에서 번뇌의 소멸(āsavānaṃ khaya)까지도 밝히시는군요’라고 말하였다. 가띠까라(Ghaṭīkāra) 도공도 세존께서 끼끼(Kiki) 왕에게 자신의 성스러운 상태(ariya-bhāva)를 말씀하셨을 때 기뻐하지 않았다. 그래서 ‘가띠까라 도공처럼’이라고 말한 것이다. ‘비구들이여, 이와 같이 소욕(appicchatā, 적은 욕심)함은’이라고 설해진 이 구절의 뜻은 ‘소욕’이라 일컬어지는 의미에 대해서이다. ‘강력한 무탐(balava-alobha)으로’란 매우 견고하게 일어나는 탐욕 없음(alobha)을 의미한다. 64. Catutthe natthi etassa santuṭṭhīti asantuṭṭhi, tassa bhāvo asantuṭṭhitā. Taṃ pana sarūpato dassento ‘‘asantuṭṭhe puggale…pe… lobho’’ti āha. Sevantassātiādīni aññamaññavevacanāni. 64. 네 번째 구절에서 ‘그에게 만족(santuṭṭhi)이 없는 것’이 부지족(asantuṭṭhi)이며, 그 상태가 부지족성(asantuṭṭhitā)이다. 그것을 본질적인 모습으로 나타내기 위해 ‘만족하지 못하는 사람에게…(중략)… 탐욕(lobho)’이라고 하였다. ‘수행하는 자(sevantassa)’ 등의 표현은 서로 같은 의미의 다른 말들이다. 65-67. Pañcame tussanaṃ tuṭṭhi, samaṃ, sakena, santena vā tuṭṭhi etassāti santuṭṭhi, tassa bhāvo santuṭṭhitā. Yassa santosassa atthitāya bhikkhu ‘‘santuṭṭho’’ti vuccati, taṃ dassento ‘‘itarītarapaccayasantosena samannāgatassā’’ti āha – cīvarādike yattha katthaci kappiye paccaye santussanena samaṅgībhūtassāti attho. Atha vā itaraṃ vuccati hīnaṃ paṇītato aññattā, tathā paṇītampi itaraṃ hīnato aññattā. Apekkhāsiddhā hi itaratā. Iti yena dhammena hīnena vā paṇītena vā cīvarādipaccayena santussati, so tathā pavatto alobho itarītarapaccayasantoso, tena samannāgatassa[Pg.115]. Yathālābhaṃ attano lābhānurūpaṃ santoso yathālābhasantoso. Sesapadadvayepi eseva nayo. Labbhatīti vā lābho, yo yo lābho yathālābho, tena santoso yathālābhasantoso. Balanti kāyabalaṃ. Sāruppanti bhikkhuno anucchavikatā. 65-67. 다섯 번째 구절에서 기뻐하는 것이 만족(tuṭṭhi)이며, 평등하게(samaṃ) 자신의 것(sakena) 혹은 있는 것(santena)에 만족하는 것이 지족(santuṭṭhi)이고, 그 상태가 지족성(santuṭṭhitā)이다. 어떠한 만족(santosa)이 있기에 비구를 ‘만족하는 자(santuṭṭho)’라 부르는지 보여주기 위해 ‘이러저러한 필수품에 대한 만족을 구족한 자’라고 하였다. 이는 가사 등의 어떤 허용된 필수품이든 그것에 만족함으로써 갖추어진 상태라는 의미이다. 혹은 ‘이러저러한 것(itara)’이란 수승한 것 이외의 비천한 것을 말하며, 수승한 것 또한 비천한 것 이외의 다른 것이므로 ‘이러저러한 것’이라 한다. ‘이러저러함’은 상대적으로 성립하기 때문이다. 이와 같이 비천하거나 수승한 가사 등의 필수품에 만족하는 것, 그렇게 일어난 무탐(alobha)이 이러저러한 필수품에 대한 만족이며, 그것을 구족한 자를 의미한다. ‘얻은 바에 따름(yathālābha)’이란 자신이 얻은 바에 합당하게 만족하는 것이 얻은 바에 따른 만족(yathālābha-santosa)이다. 나머지 두 구절(yathābala, yathāsāruppa)에도 이와 같은 방식이 적용된다. ‘얻어진 것’이 ‘라바(lābha, 이득)’이며, 어떤 이득이든 얻은 그대로 만족하는 것이 얻은 바에 따른 만족이다. ‘힘(bala)’은 몸의 힘을 뜻한다. ‘적절함(sāruppa)’은 비구에게 합당한 상태를 뜻한다. Yathāladdhato aññassa apatthanā nāma siyā appicchatāpi pavattiākāroti tato vinivecitameva santosassa sarūpaṃ dassento ‘‘labhantopi na gaṇhātī’’ti āha. Taṃ parivattetvā pakatidubbalādīnaṃ garucīvaraṃ aphāsubhāvāvahaṃ sarīrakhedāvahañca hotīti payojanavasena na atricchatādivasena taṃ parivattetvā lahukacīvaraparibhogo santosavirodhi na hotīti āha – ‘‘lahukena yāpentopi santuṭṭhova hotī’’ti. Mahagghacīvaraṃ bahūni vā cīvarāni labhitvā tāni vissajjetvā tadaññassa gahaṇaṃ yathāsāruppanaye ṭhitattā na santosavirodhīti āha – ‘‘tesaṃ…pe… dhārentopi santuṭṭhova hotī’’ti. Evaṃ sesapaccayesupi yathāsāruppaniddese api-saddaggahaṇe adhippāyo veditabbo. Muttaharītakanti gomuttaparibhāvitaṃ, pūtibhāvena vā chaḍḍitaṃ harītakaṃ. Buddhādīhi vaṇṇitanti appicchatāsantuṭṭhīsu bhikkhū niyojetuṃ ‘‘pūtimuttabhesajjaṃ nissāya pabbajjā’’tiādinā (mahāva. 73, 128) buddhādīhi pasatthaṃ. Paramasantuṭṭhova hoti paramena ukkaṃsagatena santosena samannāgatattā. Yathāsāruppasantosova aggoti tattha tattha bhikkhu sāruppaṃyeva nissāya santussanavasena pavattanato aggo. Chaṭṭhasattamesu natthi vattabbaṃ. 얻은 것 외에 다른 것을 바라지 않는 것을 소욕(appicchatā)이라 할 수도 있으나, 여기서는 만족(santosa)의 본질적인 모습을 분별하여 보여주기 위해 ‘얻으면서도 취하지 않는 것’이라고 하였다. 그것을 바꾸어 말하면, 본래 허약한 자들에게 무거운 가사는 불편을 초래하고 몸을 고달프게 하므로, 탐욕 등이 아니라 필요에 의해 그것을 바꾸어 가벼운 가사를 사용하는 것은 만족에 위배되지 않는다는 의미에서 ‘가벼운 것으로 생활하더라도 만족하는 자이다’라고 하였다. 값비싼 가사나 많은 가사를 얻었을 때 그것들을 보시하고 다른 것을 가지는 것도 적절함의 원칙(yathāsāruppanaya)에 따른 것이라면 만족에 위배되지 않으므로 ‘그것들을…(중략)… 지니더라도 만족하는 자이다’라고 하였다. 이와 같이 나머지 필수품들에 대해서도 적절함의 해설에서 ‘-도(api)’라는 단어를 사용한 의도를 이해해야 한다. ‘오줌에 절인 하리따까(muttaharītaka)’란 소의 오줌에 담가둔 것이거나, 혹은 썩어서 버려진 하리따까 열매를 말한다. ‘부처님 등이 찬탄하신 것’이란 비구들을 소욕과 지족에 전념하게 하기 위해 ‘부패한 오줌으로 만든 약에 의지하여 출가함’(Vin.1.58) 등의 말씀으로 부처님 등이 칭송하신 것을 의미한다. ‘최상의 만족을 하는 자’란 가장 탁월한 수준에 도달한 만족을 구족하였기 때문이다. ‘적절함에 따른 만족이 으뜸이다’란 곳곳에서 비구가 적절함에만 의지하여 만족하는 방식으로 수행하기 때문에 최상이라는 뜻이다. 여섯 번째와 일곱 번째 구절은 설명할 것이 없다. 68-69. Aṭṭhamanavamesu na sampajānātīti asampajāno, tassa bhāvo asampajaññaṃ. Vuttappaṭipakkhena sampajaññaṃ veditabbaṃ. 68-69. 여덟 번째와 아홉 번째 구절에서 바르게 알지 못하는 자가 무지한 자(asampajāna)이며, 그 상태가 무치(asampajañña, 바르지 못한 알아차림)이다. 설해진 것의 반대 법으로써 정지(sampajañña, 바른 알아차림)를 알아야 한다. 70. Dasame pāpamittā devadattasadisā. Te hi hīnācāratāya, dukkhassa vā sampāpakatāya ‘‘pāpā’’ti vuccanti. Tenākārena pavattānanti yo pāpamittassa khanti ruci adhimutti tanninnatātaṃsampavaṅkatādiākāro, tenākārena pavattānaṃ. Catunnaṃ khandhānamevetaṃ nāmanti catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ [Pg.116] ‘‘pāpamittatā’’ti etaṃ nāmaṃ. Yasmā assaddhiyādipāpadhammasamannāgatā puggalā visesato pāpā puññadhammavimokkhatāya, te yassa mittā sahāyā, so pāpamitto, tassa bhāvo pāpamittatā. Tenāha – ‘‘ye te puggalā assaddhā’’tiādi. 70. 열 번째 구절에서 나쁜 벗들(pāpamittā)은 데와닷따와 같은 자들이다. 그들은 비천한 행실을 가졌거나 고통에 이르게 하기 때문에 ‘나쁜 자들’이라 불린다. ‘그러한 방식으로 행하는 자들’이란 나쁜 벗에 대한 용납, 즐거움, 확신, 기우는 마음, 성향 등을 가진 자들을 의미한다. ‘네 가지 무더기(khandha)의 명칭’이란 네 가지 무색온(arūpakkhandha)의 명칭이 바로 ‘나쁜 벗임(pāpamittatā)’이라는 것이다. 왜냐하면 믿음 없음 등의 해로운 법(pāpadhamma)을 갖춘 사람들은 공덕이 되는 법의 해탈에서 벗어나 있으므로 특별히 나쁜 자들인데, 그들을 벗이나 동료로 삼는 자가 나쁜 벗을 가진 자이며, 그 상태가 나쁜 벗임(pāpamittatā)이기 때문이다. 그래서 ‘믿음이 없는 저 사람들’ 등으로 설한 것이다. Vīriyārambhādivaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 정진의 시작 등에 대한 품(Vīriyārambhādivagga)의 해설이 끝났다. 8. Kalyāṇamittādivaggavaṇṇanā 8. 선지식 등에 대한 품(Kalyāṇamittādivagga)의 해설 71. Aṭṭhamassa paṭhame buddhā, sāriputtādayo vā kalyāṇamittā. Vuttapaṭipakkhanayenāti ‘‘pāpamittatā’’ti pade vuttassa paṭipakkhanayena. 71. 여덟 번째의 첫 번째 구절에서 부처님들이나 사리뿟따 존자 등이 선지식(kalyāṇamitta, 좋은 벗)이다. ‘설해진 반대 방식에 의해’란 ‘나쁜 벗임’이라는 단어에서 설명된 것의 반대 방식에 의해서라는 뜻이다. 72-73. Dutiye yogoti samaṅgībhāvo. Payogoti payuñjanaṃ paṭipatti. Ayogoti asamaṅgībhāvo. Appayogoti appayuñjanaṃ appaṭipatti. Anuyogenāti anuyogahetu. 72-73. 두 번째 구절에서 요가(yoga)란 구족함(합치함)이다. 빠요가(payoga)란 실천하며 수행하는 것이다. 아요가(ayoga)란 구족하지 못함이다. 아빠요가(appayoga)란 실천하지 않고 수행하지 않는 것이다. ‘헌신함(anuyogena)으로’란 헌신을 원인으로 한다는 뜻이다. 74. Catutthe bujjhanakasattassāti catunnaṃ ariyasaccānaṃ paṭivijjhanakapuggalassa. Aṅgabhūtāti tasseva paṭivedhassa kāraṇabhūtā. Ettha ca cattāri ariyasaccāni bujjhati, aññāṇaniddāya vāpi bujjhatīti bodhīti laddhanāmo ariyasāvako bujjhanakasatto, tassa bujjhanakasattassa. Bodhiyāti tassā dhammasāmaggisaṅkhātāya bodhiyā. Bujjhanaṭṭhena bodhiyo, bodhiyo eva saccasampaṭibodhassa aṅgāti vuttaṃ. ‘‘Bujjhantīti bojjhaṅgā’’ti. Vipassanādīnaṃ kāraṇānaṃ bujjhitabbānañca saccānaṃ anurūpaṃ bujjhanato anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭimukhaṃ paccakkhabhāvena abhimukhaṃ bujjhanato paṭibujjhantīti bojjhaṅgā, sammā aviparītato bujjhanato sambujjhantīti bojjhaṅgāti evaṃ atthavisesadīpakehi upasaggehi anubujjhantītiādi vuttaṃ. Bodhisaddo sabbavisesayuttaṃ bujjhanasāmaññena saṅgaṇhāti. Bodhāya saṃvattantīti iminā tassā dhammasāmaggiyā bujjhanassa ekantakāraṇataṃ dasseti. Evaṃ panetaṃ padaṃ vibhattamevāti vuttappakārena etaṃ ‘‘bojjhaṅgā’’ti (paṭi. ma. 2.17) padaṃ niddese paṭisambhidāmagge vibhattameva. 74. 네 번째[경]에서 '깨어나는 유정(bujjhanakasatta)'이란 네 가지 성스러운 진리를 꿰뚫어 아는 사람을 말한다. '구성 요소가 된(aṅgabhūta)'이란 바로 그 꿰뚫어 앎의 원인이 된 것을 말한다. 여기에서 네 가지 성스러운 진리를 깨닫고, 또한 무명의 잠에서 깨어나기 때문에 '깨달음(bodhi)'이라는 이름을 얻은 성스러운 제자가 곧 깨어나는 유정이며, 그 깨어나는 유정의 [것]이다. '깨달음(bodhi)'이란 법의 화합이라 일컬어지는 그 깨달음을 말한다. 깨닫는다는 의미에서 깨달음(bodhi)이며, 깨달음 그 자체가 바로 진리를 완전히 깨닫는 것의 구성 요소이므로 '[보장가(bojjhaṅga)]'라고 한다. '깨어나기 때문에 보장가(bojjhaṅga)이다.' 위빠사나 등의 원인들과 깨달아야 할 진리들에 적합하게 깨닫기 때문에 '따라 깨닫는 것(anubujjhanti)'이 보장가이며, 직접적인 대면을 통해 마주하여 깨닫기 때문에 '마주하여 깨닫는 것(paṭibujjhanti)'이 보장가이며, 바르고 전도됨 없이 깨닫기 때문에 '바르게 깨닫는 것(sambujjhanti)'이 보장가라는 식으로, 특별한 의미를 나타내는 접두사들을 통해 '따라 깨닫는다' 등이 설해졌다. '보디(bodhi)'라는 단어는 모든 차이점을 갖춘 깨어남의 일반적인 성격에 의해 포괄된다. '깨달음을 위해 이바지한다'는 것으로써 법의 화합인 그 깨어남의 절대적인 원인임을 보여준다. 이와 같이 이 단어는 구분되어 설해졌으므로, 앞에서 말한 방식대로 이 '보장가(bojjhaṅga)'라는 단어는 니데사(niddesa, 해석)인 빠띠삼비다막가(Paṭisambhidāmagga)에서 구분되어 있다. 75. Pañcame [Pg.117] yāthāvasarasabhūmīti yāthāvato sakiccakaraṇabhūmi. Sāti yāthāvasarasabhūmi. Vipassanāti balavavipassanā. Keci ‘‘bhaṅgañāṇato paṭṭhāyā’’ti vadanti. Vipassanāya pādakajjhāne ca satiādayo bojjhaṅgapakkhikā eva pariyāyabodhipakkhiyabhāvato. Tatthātiādi catubbidhānaṃ bojjhaṅgānaṃ bhūmivibhāgadassanaṃ. 75. 다섯 번째[경]에서 '사실 그대로의 본질적인 지계(yāthāvasarasabhūmi)'란 사실 그대로 자신의 역할을 수행하는 지계를 말한다. '그것(sā)'은 사실 그대로의 본질적인 지계이다. '위빠사나'란 강력한 위빠사나이다. 어떤 이들은 '무너짐의 지혜(bhaṅgañāṇa)로부터 시작한다'라고 말한다. 위빠사나와 그 기초가 되는 선정(pādakajjhāna)에 있을 때, 사띠(염) 등은 방편상의 보디빠끼야(깨달음의 편에 있는 것)의 상태이므로 바로 보장가의 부류에 속한다. '거기서' 등은 네 종류의 보장가의 지계에 대한 구분을 보여주는 것이다. 76. Chaṭṭhe tesaṃ antareti tesaṃ bhikkhūnaṃ antare. Kāmaṃ saṅgītiāruḷhavasena appakamidaṃ suttapadaṃ, bhagavā panettha sannipatitaparisāya ajjhāsayānurūpaṃ vitthārikaṃ karotīti katvā idaṃ vuttaṃ – ‘‘mahatī desanā bhavissatī’’ti. Gāmanigamādikathā natthīti tassā kathāya atiracchānakathābhāvamāhu. Tathā hi sā pubbe bahuñātikaṃ ahosi bahupakkhaṃ, idāni appañātikaṃ appapakkhanti aniccatāmukhena niyyānikapakkhikā jātā. Etāyāti yathāvuttāya parihāniyā. Patikiṭṭhanti nihīnaṃ. Mama sāsaneti idaṃ kammassakatajjhānapaññānampi visesanameva. Tadubhayampi hi bāhirakānaṃ tappaññādvayato sātisayameva sabbaññubuddhānaṃ desanāya laddhavisesato vivaṭṭūpanissayato ca. 76. 여섯 번째[경]에서 '그들 사이에'란 그 비구들 사이에라는 뜻이다. 물론 이 경의 구절은 결집에 포함된 것이라 짧지만, 세존께서는 모인 대중의 성향에 맞게 상세하게 설명하신다는 점을 고려하여 '위대한 설법이 있을 것이다'라고 말해진 것이다. 마을이나 도시에 대한 이야기 등이 없다는 것은 그 이야기가 저속한 이야기(tiracchānakathā)가 아님을 말한다. 왜냐하면 그것은 이전에는 친족도 많고 추종자도 많았으나, 지금은 친족도 적고 추종자도 적다는 무상함의 관문을 통해 해탈의 편에 서게 되었기 때문이다. '이것에 의해'란 앞에서 말한 쇠퇴함에 의해서이다. '천시된다(patikiṭṭhaṃ)'는 것은 비천하다는 뜻이다. '나의 가르침 안에서'라는 말은 업이 자신의 주인임(kammassakatā)과 선정의 지혜에 대해서도 수식하는 것이다. 이 두 가지는 외도들의 그 두 가지 지혜보다 훨씬 수승한데, 일체지자이신 부처님의 가르침에 의해 특별함을 얻었고 윤회에서 벗어남(vivaṭṭa)의 의지처가 되기 때문이다. 77. Sattame tesaṃ cittācāraṃ ñatvāti tathā kathentānaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ tattha upagamanena attano desanāya bhājanabhūtaṃ cittappavattiṃ ñatvā. Kammassakatādīti ādisaddena jhānapaññādīnaṃ catunnampi paññānaṃ gahaṇaṃ. 77. 일곱 번째[경]에서 '그들의 마음의 행보를 알고서'란 그렇게 말하고 있는 그 비구들에게 다가감으로써 자신의 설법을 담을 그릇이 된 마음의 흐름을 알고서라는 뜻이다. '업이 자신의 주인임(kammassakatā) 등'에서 '등'이라는 단어는 선정의 지혜 등 네 가지 지혜 모두를 포함한다. 78-80. Aṭṭhamādīsu heṭṭhā vuttanayenevāti ‘‘yā esa mama sāsane’’tiādinā heṭṭhā vuttanayeneva. Sesamettha uttānatthameva. 78-80. 여덟 번째 등에서는 '나의 가르침 안에 있는 이...' 등과 같이 앞에서 설해진 방식대로이다. 여기서 나머지는 의미가 명확하다. Kalyāṇamittādivaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 선우(善友) 등의 품에 대한 설명이 끝났다. 81-82. Navame vagge natthi vattabbaṃ. 81-82. 아홉 번째 품에는 언급할 내용이 없다. 10. Dutiyapamādādivaggavaṇṇanā 10. 두 번째 방일 등의 품에 대한 설명 98-115. Dasame vagge ajjhattasantāne bhavaṃ ajjhattikaṃ. Ajjhattasantānato bahiddhā bhavaṃ bāhiraṃ. Vuttapaṭipakkhanayenāti ‘‘avināsāyā’’ti evamādinā attho gahetabbo. Catukkoṭiketi ‘‘anuyogo akusalānaṃ[Pg.118], ananuyogo kusalānaṃ, anuyogo kusalānaṃ, ananuyogo akusalāna’’nti (a. ni. 1.96) evaṃ pariyosānasutte āgatanayaṃ gahetvā ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmī’’tiādinā (a. ni. 1.11) āgatasuttānaṃ samaññā jātā. 98-115. 열 번째 품에서 자기 내부의 상속에 있는 것은 '안의 것(ajjhattika)'이다. 내부 상속의 밖으로 있는 것은 '밖의 것(bāhira)'이다. '설해진 반대 방식에 의해'란 '멸하지 않기 위해' 등과 같은 방식으로 의미를 파악해야 한다. 네 가지 범주(catukkoṭika)란 '해로운 법들에 전념함, 유익한 법들에 전념하지 않음, 유익한 법들에 전념함, 해로운 법들에 전념하지 않음'(A.1.96) 등과 같이 마지막 경에서 전해진 방식을 취하여 '비구들이여, 나는 다른 어떤 한 법도 보지 못한다' 등(A.1.11)으로 전해진 경들의 명칭이 생겨났다. 130. Suttantanaye yathācodanā saṃkilesadhammānaṃ vipariyesanaṃ, taṃtaṃdhammakoṭṭhāsānañca ūnato adhikato ca pavedanaṃ adhammaṃ dhammoti dīpanaṃ. Tesaṃyeva pana aviparītato anūnādhikato ca pavedanaṃ dhammaṃ dhammoti dīpanaṃ. Evaṃ vinayappaṭipattiyā ayathāvidhippavedanaṃ adhammaṃ dhammoti dīpanaṃ. Yathāvidhippavedanaṃ dhammaṃ dhammoti dīpanaṃ. Suttantanayena pañcavidho saṃvaravinayo pahānavinayo ca vinayo, tappaṭipakkhena avinayo. Vinayanayena vatthusampadādinā yathāvidhippaṭipatti eva vinayo, tabbipariyāyena avinayo veditabbo. Tiṃsa nissaggiyā pācittiyāti ettha iti-saddo ādyattho. Tena dvenavuti pācittiyā, cattāro pāṭidesaniyā, satta adhikaraṇasamathāti imesaṃ saṅgaho. Ekatiṃsa nissaggiyāti ettha ‘‘tenavuti pācittiyā’’tiādinā vattabbaṃ. Sesamettha suviññeyyameva. 130. 경전의 방식(Suttantanaye)에 따르면, 비난받을 만한 것에 따라 오염원인 법들을 뒤바꾸어 설하거나, 각각의 법의 분류를 부족하게 혹은 지나치게 알리는 것이 법이 아닌 것을 법이라고 나타내는 것이다. 그러나 그것들을 전도됨 없이 부족함이나 지나침 없이 알리는 것이 법을 법이라고 나타내는 것이다. 이와 같이 율(vinaya)의 실천에 있어서 법식에 맞지 않게 알리는 것이 법이 아닌 것을 법이라고 나타내는 것이다. 법식에 맞게 알리는 것이 법을 법이라고 나타내는 것이다. 경전의 방식으로는 다섯 가지 종류의 단속의 제어(saṃvara-vinaya)와 버림의 제어(pahāna-vinaya)가 제어(vinaya)이며, 그 반대가 제어가 아님(avinaya)이다. 율의 방식(Vinayanaya)으로는 물품의 구비 등에 따라 법식대로 실천하는 것만이 제어(vinaya)이며, 그 반대가 제어가 아님(avinaya)으로 알아야 한다. '30가지 니사기 빠찌띠야(nissaggiya pācittiya)'에서 '이티(iti)'라는 단어는 '등'의 의미이다. 그것으로 92가지 빠찌띠야, 4가지 빠띠데사니야, 7가지 아디까라나사마타가 포함된다. '31가지 니사기'라는 것에서는 '93가지 빠찌띠야' 등으로 말해져야 한다. 여기서 나머지는 쉽게 이해할 수 있다. Adhigantabbato adhigamo, maggaphalāni. Nibbānaṃ pana antaradhānābhāvato idha na gayhati. Paṭipajjanaṃ paṭipatti, sikkhattayasamāyogo. Paṭipajjitabbato vā paṭipatti. Pariyāpuṇitabbato pariyatti, piṭakattayaṃ. Maggaggahaṇena gahitāpi tatiyavijjāchaṭṭhābhiññā vijjābhiññāsāmaññato ‘‘tisso vijjā cha abhiññā’’ti punapi gahitā. Tato paraṃ cha abhiññāti vassasahassato paraṃ cha abhiññā nibbattetuṃ sakkonti, na paṭisambhidāti adhippāyo. Tatoti abhiññākālato pacchā. Tāti abhiññāyo. Pubbabhāge jhānasinehābhāvena kevalāya vipassanāya ṭhatvā aggaphalappattā sukkhavipassakā nāma, maggakkhaṇe pana ‘‘jhānasineho natthī’’ti na vattabbo ‘‘samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ bhāvetī’’ti (a. ni. 4.170) vacanato. Pacchimakassāti sabbapacchimassa. Kiñcāpi ariyo aparihānadhammo[Pg.119], sotāpannassa pana uddhaṃ jīvitapariyādānā adhigatadhammo uppanno nāma natthi, paccayasāmaggiyā asati yāva uparivisesaṃ nibbattetuṃ na sakkonti, tāva adhigamassa asambhavo evāti āha – ‘‘sotāpannassa…pe… nāma hotī’’ti. Tassidaṃ manussalokavasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. 성취되어야 할 것이기에 성취(adhigama)란 도(magga)와 과(phala)를 말한다. 그러나 열반은 사라지지 않으므로 여기서는 포함되지 않는다. 실천하는 것이 수행(paṭipatti)이며, 이는 세 가지 학습(sikkhattaya, 三學)에 전념하는 것이다. 혹은 실천해야 할 것이기에 수행이라 한다. 학습해야 할 것이기에 학습(pariyatti)이며, 이는 세 가지 바구니(piṭakattaya, 三藏)를 말한다. 도(magga)를 얻음으로써 이미 얻어졌음에도 불구하고, 세 번째 명지와 여섯 번째 신통은 명지와 신통이라는 공통성 때문에 '세 가지 명지, 여섯 가지 신통'이라고 다시 언급되었다. 그 후 '여섯 가지 신통'이란 천 년 이후에는 여섯 가지 신통은 일으킬 수 있지만, 무애해(paṭisambhidā)는 불가능하다는 뜻이다. '그로부터(tato)'란 신통의 시기 이후를 말한다. '그것들(tā)'이란 신통들을 말한다. 앞선 단계에서 선정에 대한 애착이 없으므로 오직 위빳사나에만 머물러 최상의 과(아라한과)를 얻은 자들을 '마른 위빳사나 수행자(sukkhavipassaka, 乾觀者)'라 한다. 그러나 도의 순간에 '선정에 대한 애착이 없다'고 말해서는 안 되니, '사마타와 위빳사나를 쌍으로 닦는다'(A.4.170)는 말씀이 있기 때문이다. '마지막 사람의(pacchimakassa)'란 가장 마지막 사람의 것을 말한다. 성자는 쇠퇴하지 않는 법을 가졌을지라도, 예류자에게는 목숨이 다한 뒤에 일어난 성취된 법이란 존재하지 않는다. 조건의 구비가 없어서 더 높은 특별한 경지를 일으킬 수 없는 한, 성취는 불가능하기에 '예류자에게는... 이름이 있다'라고 설하신 것이다. 이것은 인간 세상을 기준으로 설해진 것임을 알아야 한다. Na codentīti aññamaññasmiṃ vijjamānaṃ dosaṃ jānantāpi na codenti na sārenti. Akukkuccakā hontīti kukkuccaṃ na uppādenti. ‘‘Asakkaccakārino hontī’’ti ca paṭhanti, sāthalikatāya sikkhāsu asakkaccakārino hontīti attho. Bhikkhūnaṃ satepi sahassepi dharamāneti idaṃ bāhullavasena vuttaṃ. Antimavatthuanajjhāpannesu katipayamattesupi bhikkhūsu dharantesu, ekasmiṃ vā dharante paṭipatti anantarahitā eva nāma hoti. Tenevāha – ‘‘pacchimakassa…pe… antarahitā hotī’’ti. '비난하지 않는다'는 것은 서로에게 존재하는 허물을 알면서도 비난하지 않고 상기시키지 않는다는 뜻이다. '후회하지 않는 자들이 된다'는 것은 후회를 일으키지 않는다는 뜻이다. 또한 '성의 없이 행하는 자들이 된다'라고도 읽는데, 이는 게으름 때문에 학습(sikkhā)에 성의가 없게 된다는 의미이다. '백 명의 비구들이나 천 명의 비구들이 살아 있는 동안'이라는 표현은 다수를 기준으로 말한 것이다. 마지막 죄(antimavatthu, 바라이)를 범하지 않은 비구들이 단 몇 명이라도 살아 있는 한, 혹은 단 한 명이라도 살아 있는 한, 수행(paṭipatti)은 사라지지 않은 것이다. 그래서 '마지막 사람의... 사라지지 않는다'라고 말씀하신 것이다. Antevāsike gahetunti antevāsike saṅgahetuṃ. Atthavasenāti aṭṭhakathāvasena. Matthakato paṭṭhāyāti uparito paṭṭhāya. Uposathakkhandhakamattanti vinayamātikāpāḷimāha. Āḷavakapañhādīnaṃ viya devesu pariyattiyā pavatti appamāṇanti āha – ‘‘manussesū’’ti. '제자들을 거두기 위해(antevāsike gahetuṃ)'란 제자들을 섭수하기 위해서이다. '뜻에 따라(atthavasena)'란 주석(aṭṭhakathā)의 방식에 따라라는 뜻이다. '꼭대기부터 시작하여(matthakato paṭṭhāya)'란 위에서부터 시작하여라는 뜻이다. '포살건도(uposathakkhandhaka)의 정도'란 율의 마띠까(mātikā) 본문을 말한다. 알라바까(Āḷavaka)의 질문 등과 같이 천신들 사이에서 교학(pariyatti)이 유지되는 것은 한량이 없으므로 '인간들 사이에서'라고 말씀하신 것이다. Oṭṭhaṭṭhivaṇṇanti oṭṭhānaṃ aṭṭhivaṇṇaṃ, dantakasāvaṃ ekaṃ vā dve vā vāre rajitvā dantavaṇṇaṃ katvā dhārentīti vuttaṃ hoti. Kesesu vā allīyāpentīti tena kāsāvakhaṇḍena kese bandhantā allīyāpenti. Bhikkhugottassa abhibhavanato vināsanato gotrabhuno. Atha vā gottaṃ vuccati sādhāraṇaṃ nāmaṃ, mattasaddo luttaniddiṭṭho, tasmā ‘‘samaṇā’’ti gottamattaṃ anubhavanti dhārentīti gotrabhuno, nāmamattasamaṇāti attho. Kāsāvagatakaṇṭhatāya, kāsāvaggahaṇahetuuppajjanakasokatāya vā kāsāvakaṇṭhā. Saṅghagatanti saṅghaṃ uddissa dinnattā saṅghagataṃ. Taṃ sarīranti taṃ dhātusarīraṃ. '낙타 뼈 색깔(oṭṭhaṭṭhivaṇṇa)'이란 낙타 뼈의 색깔을 말하며, 치아의 즙(dantakasāva)으로 한두 번 물들여 치아 색깔을 만들어 지닌다는 뜻이다. '머리카락에 붙인다'는 것은 그 가사 조각으로 머리를 묶어 붙인다는 뜻이다. 비구의 계보(gotta)를 능가하고 파괴하므로 고뜨라부(gotrabhū, 성종성)라 한다. 혹은 계보(gotta)란 공통된 이름을 말하고, '마따(matta, 뿐)'라는 단어는 생략되어 나타난 것이니, 그러므로 '사문'이라는 이름만을 누리고 유지하므로 고뜨라부라 하며, 이름뿐인 사문이라는 뜻이다. 목에 가사를 걸쳤기 때문에, 혹은 가사를 수하는 원인으로 발생하는 슬픔 때문에 가사목(kāsāvakaṇṭhā)이라 한다. '승가에 속한 것(saṅghagata)'이란 승가를 향해 보시되었기에 승가에 속한 것이다. '그 몸'이란 그 사리 몸(dhātusarīra)을 말한다. Tenevāti pariyattiantaradhānamūlakattā eva itaraantaradhānassa. Sakko devarājā chātakabhaye paratīragamanāya bhikkhū ussukkamakāsīti adhippāyo. Neti ubhayepi paṃsukūlikatthere dhammakathikatthere ca. Therāti tattha ṭhitā sakkhibhūtā therā. Dhammakathikattherā ‘‘yāva tiṭṭhanti [Pg.120] suttantā…pe… yogakkhemā na dhaṃsatī’’ti idaṃ suttaṃ āharitvā ‘‘suttante rakkhite sante, paṭipatti hoti rakkhitā’’ti iminā vacanena paṃsukūlikatthere appaṭibhāne akaṃsu. Idāni pariyattiyā anantaradhānameva itaresaṃ anantaradhānahetūti imamatthaṃ byatirekato anvayato ca upamāhi vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Taṃ suviññeyyameva. '그 때문에(teneva)'란 교학의 사라짐이 다른 사라짐의 근본 원인이기 때문이다. 천제석(Sakka)이 기근의 공포 속에서 비구들이 저편 기슭으로 가도록 애썼다는 뜻이다. '아니다(ne)'란 분소의(paṃsukūlika) 장로들과 법사(dhammakathikatthera) 장로들 모두를 말한다. '장로들(therā)'이란 그곳에 머물며 증인이 된 장로들이다. 법사 장로들은 '경전들이 남아 있는 한... 유가안온(yogakkhema)은 파괴되지 않는다'라는 경전을 인용하여, '경전이 수호될 때 수행(paṭipatti)도 수호된다'는 이 말로 분소의 장로들을 말문이 막히게 했다. 이제 교학이 사라지지 않는 것만이 다른 것들이 사라지지 않는 원인이라는 이 의미를 반대와 순차의 비유로 상세히 설명하기 위해 '마치 ~처럼(yathā hi)' 등이 설해졌다. 그것은 이해하기 쉽다. Dutiyapamādādivaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 두 번째 방일 등의 품(Pamādādivagga)에 대한 설명이 끝났다. 140-150. Ekādasamadvādasamavaggā suviññeyyā eva. 140-150. 열한 번째와 열두 번째 품은 이해하기 쉽다. 13. Ekapuggalavaggavaṇṇanā 13. 일인품(Ekapuggalavagga)에 대한 설명 170. Ekapuggalassāti ekapuggalavaggassa. Tenāha – ‘‘paṭhame’’ti. Ekoti gaṇanaparicchedo, tato eva dutiyādipaṭikkhepattho. Padhānāsahāyatthopi ekasaddo hotīti tannivattanatthaṃ ‘‘gaṇanaparicchedo’’ti āha. Sammutiyā desanā sammutidesanā. Paramatthassa desanā paramatthadesanā. Tatthāti sammutiparamatthadesanāsu, na sammutiparamatthesu. Tenāha – ‘‘evarūpā sammutidesanā, evarūpā paramatthadesanā’’ti. Tatridaṃ sammutiparamatthānaṃ lakkhaṇaṃ – yasmiṃ bhinne, buddhiyā vā avayavavinibbhoge kate na taṃsamaññā, sā ghaṭapaṭādippabhedā sammuti, tabbipariyāyena paramatthā. Na hi kakkhaḷaphusanādisabhāve so nayo labbhati. Tattha rūpādidhammasamūhaṃ santānavasena pavattamānaṃ upādāya puggalavohāroti puggaloti sammutidesanā. Sesapadesupi eseva nayo. Uppādavayavanto sabhāvadhammā na niccāti aniccāti āha – ‘‘aniccanti paramatthadesanā’’ti. Esa nayo sesapadesupi. Nanu khandhadesanāpi sammutidesanāva. Rāsaṭṭho vā hi khandhaṭṭho koṭṭhāsaṭṭho vāti? Saccametaṃ, ayaṃ pana khandhasamaññā phassādīsu pavattatajjāpaññatti viya paramatthasannissayā tassa āsannatarā, puggalasamaññādayo viya na dūreti paramatthasaṅgahā vuttā. Khandhasīsena vā tadupādānasabhāvadhammā eva gahitā. Nanu ca sabhāvadhammā sabbepi sammutimukheneva desanaṃ ārohanti, na samukhenāti sabbāpi desanā sammutidesanāva siyāti? Nayidamevaṃ, desetabbadhammavibhāgena desanāvibhāgassa adhippetattā. Na hi saddo kenaci pavattinimittena vinā atthaṃ pakāsetīti. 170. '한 사람의(ekapuggalassā)'란 일인품을 말한다. 그래서 '첫 번째에서'라고 말씀하셨다. '하나(eka)'란 숫자의 한정이며, 그로부터 두 번째 등을 부정하는 의미가 나온다. '하나'라는 단어는 '주요함'이나 '동료 없음'의 의미로도 쓰이므로 이를 배제하기 위해 '숫자의 한정'이라고 말씀하신 것이다. 세속적인 방식(sammuti)에 의한 설법이 세속제(sammutidesanā)이고, 궁극적 실재(paramattha)에 대한 설법이 승의제(paramatthadesanā)이다. '그중에서'란 세속제와 승의제의 설법 중에서이지, 세속적 실재와 궁극적 실재 사이에서가 아니다. 그래서 '이와 같은 것이 세속제요, 이와 같은 것이 승의제이다'라고 말씀하신 것이다. 여기서 세속제와 승의제의 특징은 이러하다. 그것이 부서졌을 때나 지혜로 부분들을 분리했을 때 그 명칭이 사라지는 것, 즉 항아리나 옷 등과 같은 구분이 세속(sammuti)이며, 그 반대가 승의(paramattha)이다. 왜냐하면 견고함(kakkhaḷa)이나 접촉(phusanā) 등의 자성(sabhāva)에 있어서는 그러한 방식이 성립하지 않기 때문이다. 거기서 색(rūpa) 등의 법의 무리가 상속(santāna)의 방식으로 진행되는 것에 근거하여 '인습적 명칭(vohāra)으로서의 보전(puggala)'이라 하니, '보전(인물)'이라는 것은 세속제이다. 나머지 구절들에서도 이와 같은 방식이다. 생멸(uppādavaya)이 있는 자성법들은 영원하지 않으므로 '무상(anicca)'이라 하니, '무상은 승의제이다'라고 말씀하신 것이다. 이 방식은 나머지 구절들에서도 마찬가지이다. '오온(khandha)에 대한 설법도 세속제가 아닌가? 왜냐하면 온(khandha)의 의미는 쌓임(rāsa)의 의미이거나 부분(koṭṭhāsa)의 의미이기 때문인가?'라고 묻는다면, 그것은 사실이다. 그러나 이 '오온'이라는 명칭은 촉(phassa) 등에서 발생하는 그것에 따른 시설(tajja-paññatti)처럼 궁극적 실재에 의지하고 있으며 그것에 더 가깝고, 보전(puggala)이라는 명칭 등처럼 멀지 않으므로 승의제의 범주에 포함하여 말씀하신 것이다. 또는 '온(khandha)'이라는 제목으로 그것에 의해 취해진 자성법들 자체가 파악된 것이다. '모든 자성법들도 세속의 문을 통해서만 설법으로 나타나지, 자성의 문으로 나타나지 않으므로 모든 설법은 세속제이어야 하지 않는가?'라고 묻는다면, 그렇지 않다. 설해져야 할 법의 구분에 따라 설법의 구분이 의도되었기 때문이다. 어떤 발생 근거(pavattinimitta) 없이는 소리가 의미를 밝힐 수 없기 때문이다. Sammutivasena [Pg.121] desanaṃ sutvāti ‘‘idhekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpānuyogamanuyutto’’tiādinā (pu. pa. 174) sammutimukhena pavattitadesanaṃ sutamayañāṇuppādavasena sutvā. Atthaṃ paṭivijjhitvāti tadanusārena catusaccasaṅkhātaṃ atthaṃ saha vipassanāya maggapaññāya paṭivijjhitvā. Mohaṃ pahāyāti tadekaṭṭhakilesehi saddhiṃ anavasesaṃ mohaṃ pajahitvā. Visesanti aggaphalanibbānasaṅkhātaṃ visesaṃ. Tesanti tādisānaṃ veneyyānaṃ. Paramatthavasenāti ‘‘pañcimāni, bhikkhave, indriyānī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.471-476 ādayo) paramatthadhammavasena. Sesaṃ anantaranaye vuttasadisameva. '세속적 관습(sammuti)에 의한 설법을 듣고'라는 것은 "여기 어떤 사람은 자신을 고통스럽게 하고 자신을 괴롭히는 수행에 전념한다" 등(인시설 174)의 세속적 방편으로 전개된 설법을 문소성혜(듣는 지혜)의 발생을 통해 듣는 것을 의미한다. '의미를 통찰하여'라는 것은 그것을 따라 위빳사나와 함께 도의 지혜(maggapaññā)로써 사성제라 일컬어지는 의미를 통찰하는 것이다. '어리석음을 버리고'라는 것은 그것과 함께 일어나는 번뇌들과 함께 남김없이 어리석음을 버리는 것이다. '특별함'이란 제일의 과(아라한과)와 열반이라 일컬어지는 특별함이다. '그들에게'란 그러한 교화될 중생들에게라는 뜻이다. '궁극적 의미(제일의제)에 의하여'라는 것은 "비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다" 등(상윳타 니까야 5.471-476 등)의 궁극적 실재의 법에 의한 것이다. 나머지는 앞의 방식에서 말한 것과 같다. Tatrāti tassaṃ sammutivasena paramatthavasena ca desanāyaṃ. Desabhāsākusaloti nānādesabhāsāsu kusalo. Tiṇṇaṃ vedānanti nidassanamattaṃ, tiṇṇaṃ vedānaṃ sippuggahaṇaṭṭhānānampīti adhippāyo. Teneva sippuggahaṇaṃ parato vakkhati. Sippāni vā vijjāṭṭhānabhāvena vedantogadhāni katvā ‘‘tiṇṇaṃ vedāna’’nti vuttaṃ. Kathetabbabhāvena ṭhitāni, na katthaci sannicitabhāvenāti vedānampi kathetabbabhāveneva ṭhānaṃ dīpento ‘‘guhā tīṇi nihitā na gayhantī’’tiādimicchāvādaṃ paṭikkhipati. Nānāvidhā desabhāsā etesanti nānādesabhāsā. '거기에서'란 그 세속적 관습에 의한 설법과 궁극적 의미에 의한 설법에서라는 뜻이다. '지방 언어에 능숙한 자'란 여러 지방의 언어들에 능숙한 자를 말한다. '세 베다의'라는 것은 예시일 뿐이며, 세 베다와 기술을 익히는 분야들도 포함한다는 뜻이다. 바로 그렇기 때문에 뒤에서 기술을 익힘에 대해 말할 것이다. 혹은 기술들이 학문의 분야로서 베다에 포함되는 것으로 보아 '세 베다의'라고 말한 것이다. '말해져야 할 상태로 존재하며, 어디에도 쌓여 있는 상태로 존재하는 것이 아니다'라는 것은 베다 또한 단지 말해져야 할 상태로 존재함을 나타냄으로써, "세 베다는 동굴에 감추어져 있어 파악할 수 없다"는 등의 사견을 배척하는 것이다. 여러 종류의 지방 언어들을 가진 이들이 '여러 지방 언어를 사용하는 자들'이다. Paramo uttamo attho paramattho, dhammānaṃ yathābhūtasabhāvo. Lokasaṅketamattasiddhā sammuti. Yadi evaṃ kathaṃ sammutikathāya saccatāti āha – ‘‘lokasammutikāraṇā’’ti, lokasamaññaṃ nissāya pavattanatoti attho. Lokasamaññā hi abhinivesena viññeyyā, nāññāpanā ekaccassa sutassa sāvanā viya na musā anatidhāvitabbato tassā. Tenāha bhagavā – ‘‘janapadaniruttiṃ nābhiniveseyya, samaññaṃ nātidhāvaye’’ti. Dhammānanti sabhāvadhammānaṃ. Bhūtakāraṇāti yathābhūtakāraṇā yathābhūtaṃ nissāya pavattanato. Sammutiṃ voharantassāti ‘‘puggalo, satto’’tiādinā lokasamaññaṃ kathentassa. 지고하고 수승한 의미가 궁극적 의미(paramattha)이며, 그것은 법들의 있는 그대로의 자성(sabhāva)이다. 세상의 약속만으로 성립된 것이 세속적 관습(sammuti)이다. 만약 그렇다면 어떻게 세속적인 이야기에 진실성이 있는가? 이에 대해 "세상의 세속적 관습 때문에"라고 하였으니, 세상의 통칭(samaññā)을 의지하여 전개되기 때문이라는 뜻이다. 세상의 통칭은 집착에 의해 인식되어야 하며, 어떤 이가 들은 것을 들려주는 것처럼 속이는 것이 아니니, 그것을 넘어서지 않아야 하기 때문에 거짓이 아니다. 그래서 세존께서는 "지방의 방언에 집착하지 말고, 통칭을 넘어서지 말라"고 말씀하셨다. '법들의'란 자성법들의라는 뜻이다. '사실에 근거함'이란 있는 그대로의 원인에 근거하여, 있는 그대로를 의지하여 전개되기 때문이다. '세속적 관습을 사용하는 자에게'란 "인간, 중생" 등으로 세상의 통칭을 말하는 자에게라는 뜻이다. Hirottappadīpanatthanti lokapālanakicce hirottappadhamme kiccato pakāsetuṃ. Tesañhi kiccaṃ sattasantāne eva pākaṭaṃ hotīti puggalādhiṭṭhānāya kathāya taṃ vattabbaṃ. Esa nayo sesesupi. Yasmiñhi [Pg.122] cittuppāde kammaṃ uppannaṃ, taṃsantāne eva tassa phalassa uppatti kammassakatā. Evañhi kataviññāṇanāso akatāgamo ca natthīti sā puggalādhiṭṭhānāya eva desanāya dīpetabbā. Tehi sattehi kātabbapuññakiriyā paccattapurisakāro. Sopi santānavasena niṭṭhapetabbato puggalādhiṭṭhānāya eva kathāya dīpetabbo. Ānantariyadīpanatthanti cutianantaraṃ phalaṃ anantaraṃ nāma, tasmiṃ anantare niyuttāni taṃnibbattanena anantarakaraṇasīlāni, anantarakaraṇapayojanāni vāti ānantariyāni, mātughātādīni, tesaṃ dīpanatthaṃ. Tānipi hi santānavasena niṭṭhapetabbato ‘‘mātaraṃ jīvitā voropetī’’tiādinā (paṭṭhā. 1.1.423) puggalādhiṭṭhānāya eva kathāya dīpetabbāni, tathā ‘‘so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’tiādinā (dī. ni. 1.556; 3.308; ma. ni. 1.77; 2.309; 3.230; vibha. 642-643) ‘‘so anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati ekampi jāti’’ntiādinā (dī. ni. 1.244-245; ma. ni. 1.148, 384, 431; pārā. 12), ‘‘atthi dakkhiṇā dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato’’tiādinā (ma. ni. 3.381) ca pavattā brahmavihārapubbenivāsadakkhiṇāvisuddhikathā puggalādhiṭṭhānā eva katvā dīpetabbā sattasantānavisayattā. ‘‘Aṭṭha purisapuggalā (saṃ. ni. 1.249) na samayavimutto puggalo’’tiādinā (pu. pa. 2) ca paramatthakathaṃ kathentopi lokasammutiyā appahānatthaṃ puggalakathaṃ katheti. Etena vuttāvasesāya kathāya puggalādhiṭṭhānabhāve payojanaṃ sāmaññavasena saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Kāmañcetaṃ sabbaṃ apariññātavatthukānaṃ vasena vuttaṃ, pariññātavatthukānampi pana evaṃ desanā sukhāvahā hoti. '양심과 수치심을 나타내기 위해'라는 것은 세상을 보호하는 기능인 양심(hiri)과 수치심(ottappa)의 법을 그 기능의 측면에서 밝히기 위함이다. 왜냐하면 그것들의 기능은 중생의 상속(santāna)에서만 분명하게 나타나므로, 인격(puggala)을 위주로 한 설법으로 말해져야 하기 때문이다. 이 방식은 나머지에서도 마찬가지다. 어떤 마음의 일어남 속에서 업이 발생하면, 바로 그 상속에서 그 과보가 발생하는 것이 '업이 자신의 주인임(kammassakatā)'이다. 이렇게 해야만 지어진 인식의 소멸이나 짓지 않은 것의 도래가 없게 되므로, 그것은 인격 위주의 설법으로 밝혀져야 한다. 그 중생들에 의해 행해져야 할 공덕행이 개인적인 인간의 노력(purisakāra)이다. 그것 또한 상속에 의해 완수되어야 하므로 인격 위주의 설법으로 밝혀져야 한다. '무간업을 나타내기 위해'라는 것은 죽음 직후에 과보가 있는 것을 '무간(anantara)'이라 하며, 그 무간에 결부되어 그것을 발생시킴으로써 즉각적으로 작용하는 성질이 있거나, 즉각적으로 작용하는 목적이 있는 것이 무간업(ānantariya)이니, 어머니를 죽이는 일 등이며, 그것들을 나타내기 위함이다. 그것들 역시 상속에 의해 완수되어야 하므로 "어머니를 살해한다" 등(파타나 1.1.423)의 인격 위주의 설법으로 밝혀져야 한다. 이와 같이 "그는 자애가 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머문다" 등, "그는 여러 가지 전생의 거처를 기억하니" 등, "보시물은 보시자로 인해 청정해지지만" 등으로 전개된 사무량심, 숙명통, 보시의 청정에 관한 설법은 중생의 상속의 영역이므로 인격 위주로 삼아 밝혀져야 한다. "여덟 부류의 장부", "일시적으로 해탈한 사람이 아니다" 등으로 궁극적 의미의 설법을 하면서도 세상의 관습을 버리지 않기 위해 인격에 관한 설법을 하시는 것이다. 이것으로 말하지 않은 나머지 설법에서 인격 위주가 되는 목적이 일반적으로 포함되었음을 알아야 한다. 진실로 이 모든 것은 대상을 온전히 알지 못한 이들을 위해 말씀하신 것이지만, 대상을 온전히 안 이들에게도 이러한 설법은 행복을 가져다준다. Ekapuggaloti visiṭṭhasamācārāpassayavirahito ekapuggalo. Buddhānañhi sīlādiguṇena sadevake loke visiṭṭho nāma koci natthi, tathā sadisopi samānakāle. Tenāha – ‘‘na imasmiṃ loke parasmiṃ vā pana buddhena seṭṭho sadiso ca vijjatī’’ti (vi. va. 1047; kathā. 799), tasmā sadisopi koci natthi. Hīnopi apassayabhūto nattheva. Tena vuttaṃ – ‘‘visiṭṭhasamācārāpassayavirahito ekapuggalo’’ti. Ye [Pg.123] ca sīlādiguṇehi natthi etesaṃ samāti asamā, purimakā sammāsambuddhā. Tehi samo majjhe bhinnasuvaṇṇanekkhaṃ viya nibbisiṭṭhoti asamasamaṭṭhenapi ekapuggalo aññassa tādisassa abhāvā. Tena vuttaṃ – ‘‘asadisaṭṭhenā’’tiādi. '유일한 분(ekapuggalo)'이란 더 뛰어난 행실의 의지처가 없는 유일한 분을 말한다. 부처님들보다 계율 등의 덕성에서 천신을 포함한 세상에 더 뛰어난 자란 존재하지 않으며, 같은 시대에 그와 대등한 자도 없기 때문이다. 그래서 "이 세상이나 저 세상에서 부처님보다 더 훌륭하거나 대등한 자는 존재하지 않는다"(비만나왓투 1047)라고 하였으니, 그러므로 대등한 자도 존재하지 않는다. 의지처가 되는 더 열등한 자 또한 결코 없다. 그래서 "더 뛰어난 행실의 의지처가 없는 유일한 분"이라고 말한 것이다. 또한 계율 등의 덕성에 있어 그들과 대등한 이가 없으므로 '대등함이 없는 이들(asama)'은 이전의 정등각자들이다. 그들과 대등하여, 마치 쪼개진 황금 덩어리들 사이에 차이가 없는 것과 같다는 '대등함이 없는 이와 대등하다는 의미(asamasama)'에서도, 그러한 다른 이가 존재하지 않으므로 유일한 분이다. 그래서 "비교할 수 없다는 의미에서" 등으로 말한 것이다. Sattaloko adhippeto sattanikāye uppajjanato. Manussaloke eva uppajjati devabrahmalokānaṃ buddhānaṃ uppattiyā anokāsabhāvato. Kāmadevaloke tāva nuppajjati brahmacariyavāsassa aṭṭhānabhāvato tathā anacchariyabhāvato. Acchariyadhammā hi buddhā bhagavanto. Tesaṃ sā acchariyadhammatā devattabhāve ṭhitānaṃ loke na pākaṭā hoti yathā manussabhūtānaṃ. Devabhūte hi sammāsambuddhe dissamānaṃ buddhānubhāvaṃ devānubhāvatova loke dahati, na buddhānubhāvato. Tathā sati ‘‘ayaṃ sammāsambuddho’’ti nādhimuccati na sampasīdati, issarakuttaggāhaṃ na vissajjeti, devattabhāvassa ca cirakālāvaṭṭhānato ekaccasassatavādato na parimuccati. Brahmaloke nuppajjatīti etthāpi eseva nayo. Sattānaṃ tādisaggāhavinimocanatthañhi buddhā bhagavanto manussasugatiyaṃyeva uppajjanti, na devasugatiyaṃ. Yasmā imaṃ cakkavāḷaṃ majjhe katvā iminā saddhiṃ cakkavāḷānaṃ dasasahassasseva jātikkhettabhāvo dīpito ito aññassa buddhānaṃ uppattiṭṭhānassa tepiṭake buddhavacane āgataṭṭhānassa abhāvato. Tasmā vuttaṃ – ‘‘imasmiṃyeva cakkavāḷe uppajjatī’’ti. ‘유정세상(sattaloka)’은 유정의 무리(sattanikāya)가 태어나는 곳을 의미한다. 부처님들께서는 오직 인간 세상(manussaloka)에서만 태어나신다. 천상이나 범천의 세상은 부처님들께서 태어나실 기회가 없기 때문이다. 우선 욕계 천상에는 청정범행(brahmacariya)을 닦을 처소가 없고, 경이롭지 않기 때문에 태어나지 않으신다. 부처님 세존들께서는 참으로 경이로운 법(acchariyadhamma)을 지니신 분들이다. 그분들의 그러한 경이로운 성품은 천신의 몸(devattabhāva)으로 세상에 머물 때에는 인간의 몸일 때처럼 드러나지 않는다. 천신이 된 정등각자에게서 보이는 부처님의 위신력을 세상 사람들은 천신의 위신력으로 여기지, 부처님의 위신력으로 여기지 않기 때문이다. 그렇게 되면 ‘이분이 정등각자이시다’라고 확신하지 못하고 청정하게 믿지 못하며, 창조주가 만들었다는 견해(issarakuttaggāha)를 버리지 못한다. 또한 천신의 몸은 매우 오랜 기간 지속되기 때문에 일부 상견(sassatavāda)에서 벗어나지 못한다. 범천의 세상(brahmaloka)에서 태어나지 않으신다는 것 또한 이와 같은 이치다. 중생들의 그러한 집착에서 벗어나게 하기 위해 부처님 세존들께서는 오직 인간이라는 선처(manussasugati)에서만 태어나시고, 천상의 선처(devasugati)에서는 태어나지 않으신다. 이 세계(cakkavāḷa)를 중심으로 하여 이와 함께하는 일만 세계가 태생의 영역(jātikkhetta)임이 밝혀졌으며, 이 외에 부처님께서 태어나시는 장소로 삼장(Tepiṭaka)의 불설(Buddhavacana)에 전해지는 곳이 없기 때문이다. 그러므로 ‘오직 이 세계에서만 태어나신다’고 설해졌다. Idha uppajjantopi kasmā jambudīpe eva uppajjati, na sesadīpesūti? Keci tāva āhu – ‘‘yasmā pathaviyā nābhibhūtā buddhabhāvasahā acalaṭṭhānabhūtā bodhimaṇḍabhūmi jambudīpe eva, tasmā jambudīpe eva uppajjatī’’ti. Eteneva ‘‘tattha majjhimadese eva uppajjatī’’ti etampi saṃvaṇṇitanti daṭṭhabbaṃ tathā itaresampi avijahitaṭṭhānānaṃ tattheva labbhanato. Yasmā purimabuddhānaṃ mahābodhisattānaṃ paccekabuddhānañca nibbattiyā sāvakabodhisattānaṃ sāvakabodhiyā abhinīhāro sāvakapāramiyā sambharaṇaparipācanañca buddhakkhettabhūte imasmiṃyeva cakkavāḷe jambudīpe eva ijjhati, na aññattha. Veneyyajanavinayanattho ca buddhuppādo, tasmā aggasāvakamahāsāvakādiveneyyavisesāpekkhāya imasmiṃ jambudīpe eva buddhā nibbattanti, na sesadīpesu. Ayañca nayo sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇoti tesaṃ uttamapurisānaṃ [Pg.124] tattheva uppatti sampatticakkānaṃ viya aññamaññūpanissayatāya daṭṭhabbā. Tena vuttaṃ – aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tīsu dīpesu buddhā na nibbattanti, jambudīpe eva nibbattantīti dīpaṃ passī’’ti (dī. ni. aṭṭha. 2.17; bu. vaṃ. aṭṭha. 27 avidūrenidānakathā). 인간 세상에 태어나시더라도 왜 오직 잠부디파(Jambudīpa)에서만 태어나시고 다른 대륙들에서는 태어나지 않으시는가? 어떤 이들은 ‘대지의 배꼽과 같고 부처의 성품을 지탱하며 흔들림 없는 장소인 보리도량(bodhimaṇḍa)의 땅이 잠부디파에만 있기 때문에 오직 잠부디파에서만 태어나신다’고 말한다. 이로써 ‘그곳 중림국(majjhimadesa)에서만 태어나신다’는 설명 또한 이해되어야 한다. 그와 같이 다른 버려지지 않는 장소들(avijahitaṭṭhāna) 또한 그곳에서만 발견되기 때문이다. 과거의 부처님들, 위대한 보살들, 벽지불들의 출현과 성문 보살들의 성문 보리에 대한 서원, 그리고 성문 바라밀의 축적과 성숙이 부처님의 영역인 이 세계의 잠부디파에서만 성취되며 다른 곳에서는 성취되지 않기 때문이다. 또한 부처님의 출현은 교화될 중생(veneyyajana)을 인도하기 위함이므로, 상수 제자와 대제자 등 특별히 교화될 이들을 고려하여 부처님들은 이 잠부디파에서 태어나시고 다른 대륙들에서는 태어나지 않으신다. 이러한 방식은 모든 부처님께서 행하신 관례이므로, 그 최상의 분들의 출현은 마치 구족된 바퀴들이 서로 의지하듯 그곳에서 태어나는 것으로 보아야 한다. 그러므로 주석서에 ‘세 대륙에서는 부처님들이 나지 않으시고, 잠부디파에서만 태어나신다는 대륙의 선별을 보셨다’고 설해졌다. Ubhayampidaṃ vippakatavacanameva uppādakiriyāya vattamānakālikattā. Uppajjamānoti vā uppajjituṃ samattho. Sattiattho cāyaṃ māna-saddo. Yāvatā hi sāmatthiyena mahābodhisattānaṃ carimabhave uppatti icchitabbā, tatthakena bodhisambhārasambhūtena paripuṇṇena samannāgatoti attho. Bhedoti viseso. Tameva hi tividhaṃ visesaṃ dassetuṃ – ‘‘esa hī’’tiādi vuttaṃ. Aṭṭhaṅgasamannāgatassa mahābhinīhārassa siddhakālato paṭṭhāya mahābodhisatto buddhabhāvāya niyatabhāvappattatāya bodhisambhārapaṭipadaṃ paṭipajjamāno yathāvuttasāmatthiyayogena uppajjamāno nāmāti attho uppādassa ekantikattā. Pariyesantoti vicinanto. Paripakkagate ñāṇeti iminā tato pubbe ñāṇassa aparipakkatāya eva laddhāvasarāya kammapilotiyā vasena bodhisatto tathā mahāpadhānaṃ padahīti dasseti. Arahattaphalakkhaṇe uppanno nāma ‘‘uppanno hotī’’ti vattabbattā. Āgatova nāma hetusampadāya sammadeva nipphannattā. 이 두 가지는 태어남의 작용이 현재 시제이기 때문에 아직 완료되지 않은 표현이다. ‘태어나는 분(uppajjamāno)’이란 태어날 능력이 있는 분을 뜻한다. 이 ‘māna’라는 단어는 능력(satti)의 의미를 담고 있다. 대보살들이 마지막 생애에 태어남을 원하게 되는 그 능력에 있어, 어떤 보리 자량(bodhisambhāra)으로 생성되고 완성된 구족함을 갖추었는가라는 뜻이다. ‘차별(bheda)’이란 특별함이다. 바로 그 세 가지 특별함을 보여주기 위해 ‘이분은...’ 등으로 설해졌다. 여덟 가지 요소를 구족한 위대한 서원이 성취된 때로부터 대보살은 부처가 되기로 확정된 상태(niyatabhāva)에 이르러 보리 자량의 수행을 닦으면서, 앞에서 언급한 능력의 결합으로 태어나는 것이라 불리며, 이는 태어남이 확실하기 때문이다. ‘추구하는 분(pariyesanto)’이란 조사하는 분이다. ‘지혜가 성숙했을 때’라는 말로써, 그 이전에는 지혜가 성숙하지 않았기에 기회를 얻은 업의 잔재(kammapiloti) 때문에 보살이 그와 같이 큰 정진(mahāpadhāna)을 하였음을 보여준다. 아라한과의 순간에 ‘태어난 분’이라 함은 ‘태어났다’라고 불려야 하기 때문이다. ‘오신 분(āgato)’이라 함은 원인의 구족함(hetusampadā)으로 인해 완전히 성취되었기 때문이다. Hitatthāyāti lokiyalokuttarassa hitassa siddhiyā. Sukhatthāyāti etthāpi eseva nayo. Tassāti tassa sattalokassa. So panāyaṃ sattaloko yena anukkamena dhammābhisamayaṃ pāpuṇi, taṃ teneva anukkamena dassento ‘‘mahābodhimaṇḍe’’tiādimāha. Yāvajjadivasāti ettha ajja-saddena sāsanassa avaṭṭhānakālaṃ vadati. Devamanussānanti ukkaṭṭhaniddesoti dassetuṃ – ‘‘na kevala’’ntiādi vuttaṃ. Etesampīti nāgasupaṇṇādīnampi. ‘이익을 위하여(hitatthāya)’란 세간과 출세간의 이익을 성취하기 위함이다. ‘행복을 위하여(sukhatthāya)’ 또한 이와 같은 이치다. ‘그의(tassa)’란 그 유정세상의 이익과 행복을 뜻한다. 그 유정세상이 어떤 순서로 법의 깨달음(dhammābhisamaya)에 이르게 되었는지를 그 순서대로 보여주면서 ‘대보리도량에서’ 등으로 설하였다. ‘오늘날까지’에서 ‘오늘(ajja)’이라는 단어는 가르침(sāsana)이 머무는 기간을 말한다. ‘천신과 인간의’라는 표현은 뛰어난 부류만을 거론한 것임을 보여주기 위해 ‘그들뿐만 아니라’ 등이 설해졌다. ‘이들 또한’은 용(nāga)이나 금시조(supaṇṇa) 등을 포함한다. Ayaṃ pucchāti iminā ‘‘katamo’’ti padassa sāmaññato pucchābhāvo dassito, na visesatoti tassa pucchāvisesabhāvañāpanatthaṃ mahāniddese (mahāni. 150) āgatā sabbāpi pucchā atthuddhāranayena dasseti ‘‘pucchā ca nāmesā’’tiādinā. Adiṭṭhaṃ jotīyati etāyāti adiṭṭhajotanā. Diṭṭhaṃ saṃsandīyati etāyāti diṭṭhasaṃsandanā. Saṃsandanañca sākacchāvasena [Pg.125] vinicchayakaraṇaṃ. Vimatiṃ chindati etāyāti vimaticchedanā. Anumatiyā pucchā anumatipucchā. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave’’tiādi pucchāya ‘‘kā tumhākaṃ anumatī’’ti anumati pucchitā hoti. Kathetukamyatāpucchāti kathetukamyatāya pucchā. Lakkhaṇanti ñātuṃ icchito yo koci sabhāvo. Aññātanti yena kenaci ñāṇena aññātabhāvamāha. Adiṭṭhanti dassanabhūtena ñāṇena paccakkhaṃ viya adiṭṭhataṃ. Atulitanti ‘‘ettakaṃ eta’’nti tulābhūtena atulitataṃ. Atīritanti tīraṇabhūtena akatañāṇakiriyāsamāpanataṃ. Avibhūtanti ñāṇassa apākaṭabhāvaṃ. Avibhāvitanti ñāṇena apākaṭakatabhāvaṃ. ‘이것은 질문이다’라는 말로써 ‘어떠한(katamo)’이라는 단어가 일반적인 질문임을 나타낸 것이며, 특별한 질문이 아님을 뜻한다. 그 질문의 특별한 성격을 알리기 위해 마하니뎃사(Mahāniddesa)에 나오는 모든 질문을 의미 추출의 방식에 따라 ‘질문이라는 것은...’ 등으로 설명한다. 보지 못한 것을 밝히는 것이므로 ‘보지 못한 것을 밝히는 질문(adiṭṭhajotanā)’이다. 이미 본 것을 대조해 확인하는 것이므로 ‘본 것을 대조하는 질문(diṭṭhasaṃsandanā)’이다. 대조하는 것이란 대화를 통해 판별을 내리는 것이다. 의심을 끊어주는 것이므로 ‘의심을 끊는 질문(vimaticchedanā)’이다. 동의를 구하는 질문이 ‘동의를 구하는 질문(anumatipucchā)’이다. “비구들이여, 이를 어떻게 생각하는가?” 등의 질문에서 “그대들의 생각은 어떠한가?”라고 동의를 묻는 것이다. 설하고자 하는 욕구에 의한 질문이 ‘설하고자 하는 욕구의 질문(kathetukamyatāpucchā)’이다. ‘특징(lakkhaṇa)’이란 알고자 하는 어떤 본성(sabhāva)이다. ‘알지 못함(aññāta)’이란 어떤 지혜로도 알지 못하는 상태를 말한다. ‘보지 못함(adiṭṭha)’이란 보는 지혜로써 마치 눈앞에서 보듯 직접 보지 못한 상태이다. ‘달아보지 못함(atulita)’이란 “이것은 이만큼이다”라고 저울질하듯 그 양을 재어보지 못한 상태이다. ‘숙고하지 못함(atīrita)’이란 숙고하는 지혜에 의한 작용이 완성되지 않은 상태이다. ‘분명하지 않음(avibhūta)’이란 지혜에 그 모습이 명확히 드러나지 않은 상태이다. ‘설명되지 않음(avibhāvita)’이란 지혜에 의해 명확하게 규명되지 않은 상태이다. Yehi guṇavisesehi nimittabhūtehi bhagavati ‘‘tathāgato’’ti ayaṃ samaññā pavattā, taṃdassanatthaṃ ‘‘aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato’’tiādi vuttaṃ. Guṇavisesanemittikāneva hi bhagavato sabbāni nāmāni. Yathāha – 세존께 ‘여래(Tathāgata)’라는 이 명칭이 붙게 된 원인이 되는 특별한 덕성들을 보여주기 위해 “여덟 가지 이유로 세존은 여래이시다” 등이 설해졌다. 진실로 세존의 모든 명칭은 특별한 덕성에 기인한 것이다. 다음과 같이 설해진 바와 같다. ‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino; Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato’’ti. (dha. sa. aṭṭha. 1313; udā. aṭṭha. 53; paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.76); “위대한 선인(부처님)의 명칭은 그분의 공덕에 따라 헤아릴 수 없으니, 천 가지 명칭이라 할지라도 그 공덕에 따라 명칭을 부여해야 한다.” (법집론 주석 1313; 우다나 주석 53; 무애해도 주석 1.1.76) Tathā āgatoti ettha ākāraniyamanavasena opammasampaṭipādanattho tathā-saddo. Sāmaññajotanāpi hi visese avatiṭṭhatīti. Paṭipadāgamanattho āgata-saddo, na ñāṇagamanattho ‘‘tathalakkhaṇaṃ āgato’’tiādīsu (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.12; saṃ. ni. aṭṭha. 2.3.78; a. ni. aṭṭha. 1.1.170; udā. aṭṭha. 18) viya, nāpi kāyagamanattho ‘‘āgato kho mahāsamaṇo, magadhānaṃ giribbaja’’ntiādīsu (mahāva. 63) viya. Tattha yadākāraniyamanavasena opammasampaṭipādanattho tathā-saddo, taṃkaruṇāpadhānattā mahākaruṇāmukhena purimabuddhānaṃ āgamanappaṭipadaṃ udāharaṇavasena sāmaññato dassento yaṃ-taṃ-saddānaṃ ekantasambandhabhāvato ‘‘yathā sabbaloka…pe… āgatā’’ti sādhāraṇato vatvā puna taṃ paṭipadaṃ mahāpadhānasuttādīsu (dī. ni. 2.1 ādayo) sambahulaniddesena supākaṭānaṃ āsannānañca vipassiādīnaṃ channaṃ sammāsambuddhānaṃ vasena nidassento ‘‘yathā vipassī bhagavā’’tiādimāha. Tattha yena abhinīhārenāti manussattaliṅgasampattihetusatthudassanapabbajjāabhiññādiguṇasampattiadhikāracchandānaṃ vasena aṭṭhaṅgasamannāgatena [Pg.126] mahāpaṇidhānena. Sabbesañhi buddhānaṃ kāyappaṇidhānaṃ imināva abhinīhārena samijjhatīti. Evaṃ mahābhinīhāravisesena ‘‘tathāgato’’ti padassa atthaṃ dassetvā idāni pāramipūraṇavasena dassetuṃ – ‘‘yathā vipassī bhagavā…pe… kassapo bhagavā dānapāramiṃ pūretvā’’tiādimāha. 여기서 ‘여래(Tathāgata)’라고 할 때, ‘tathā’라는 단어는 방식의 규정에 따라 비유를 성취시킨다는 의미이다. 왜냐하면 일반적인 표현이라도 특별한 의미를 나타내기 때문이다. ‘āgata’라는 단어는 수행의 길(도)을 통해 왔다는 의미이지, ‘여실한 특징(tathalakkhaṇa)에 도달했다’는 등의 구절에서처럼 지혜로 도달했다는 의미가 아니며, ‘위대한 사문이 마가다의 기리브바자에 오셨다’는 등의 구절에서처럼 몸으로 왔다는 의미도 아니다. 거기서 방식의 규정에 따라 비유를 성취시킨다는 의미인 ‘tathā’라는 단어는, 자비(karuṇā)를 으뜸으로 삼기에 대비(大悲)의 방편으로 이전 부처님들이 오신 수행의 길을 사례로서 일반적인 측면에서 보여주는 것이다. ‘yaṃ’과 ‘taṃ’이라는 단어의 절대적 결합 관계 때문에 ‘모든 세상이 … 온 것과 같이’라고 공통적으로 말한 뒤, 다시 그 수행의 길을 ‘대본경’ 등에서 상세하게 설명되어 매우 잘 알려져 있고 시간적으로 가까운 위빳시 등 여섯 정등각자들을 통해 나타내며 ‘위빳시 세존께서 …와 같이’라고 말씀하셨다. 거기서 ‘어떠한 서원(abhinīhāra)으로’라는 것은 인간성, 남성성, 구족한 원인(아라한과를 얻을 수 있는 상태), 스승과의 만남, 출가, 신통 등의 공덕 구족, 헌신, 열의에 의한 여덟 가지 요소를 갖춘 위대한 서원을 의미한다. 모든 부처님의 육신의 서원은 이 서원에 의해 성취되기 때문이다. 이와 같이 위대한 서원의 차별성에 의해 ‘여래’라는 단어의 의미를 보여준 뒤, 이제 바라밀을 채움으로써 그 의미를 보여주기 위해 ‘위빳시 세존께서 … 깟사빠 세존께서 보시바라밀을 채우시고’ 등을 말씀하셨다. Ettha ca suttantikānaṃ mahābodhippaṭipadāya kosallajananatthaṃ kā panetā pāramiyo, kenaṭṭhena pāramiyo, katividhā cetā, ko tāsaṃ kamo, kāni lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānāni, ko paccayo, ko saṃkileso, kiṃ vodānaṃ, ko paṭipakkho, kā paṭipatti, ko vibhāgo, ko saṅgaho, ko sampādanūpāyo, kittakena kālena sampādanaṃ, ko ānisaṃso, kiñcetāsaṃ phalanti pāramīsu ayaṃ vitthārakathā veditabbā. Sā panesā icchantena dīghāgamaṭīkāyaṃ (dī. ni. ṭī. 1.7) vuttanayeneva veditabbā, na idha dassitā. Yathāvuttāya paṭipadāya yathāvuttavibhāgānaṃ pāramīnaṃ pūritabhāvaṃ sandhāyāha – ‘‘samatiṃsa pāramiyo pūretvā’’ti. 그리고 여기서 경전 연구자들에게 최상의 깨달음의 길에 대한 숙련을 일으키기 위해, ‘과연 이 바라밀들은 무엇인가? 어떤 의미에서 바라밀인가? 그것들은 몇 가지인가? 그것들의 순서는 무엇인가? 그것들의 특징·역할·나타남·가까운 원인은 무엇인가? 원인은 무엇인가? 오염은 무엇인가? 청정은 무엇인가? 반대되는 것은 무엇인가? 실천은 무엇인가? 분류는 무엇인가? 포섭은 무엇인가? 성취하는 방편은 무엇인가? 얼마만큼의 시간 동안 성취하는가? 공덕은 무엇인가? 그것들의 과보는 무엇인가?’라는 바라밀들에 대한 이 상세한 설명을 알아야 한다. 그것은 원하는 이라면 ‘디가니까야 소초(Dīghāgamaṭīkā)’에서 설해진 방식대로 알아야 하며, 여기서는 제시하지 않는다. 위에서 언급한 수행의 길에 따라 위에서 언급한 분류대로 바라밀들이 채워진 상태를 염두에 두고 ‘서른 가지 바라밀을 채우고’라고 말씀하셨다. Satipi mahāpariccāgānaṃ dānapāramibhāve pariccāgavisesabhāvadassanatthañceva sudukkarabhāvadassanatthañca mahāpariccāgehi visuṃ gahaṇaṃ. Tatoyeva ca aṅgapariccāgato visuṃ nayanapariccāgaggahaṇaṃ, pariccāgabhāvasāmaññepi dhanarajjapariccāgato puttadārapariccāgaggahaṇañca kataṃ. Gatapaccāgatikavattasaṅkhātāya pubbabhāgappaṭipadāya saddhiṃ abhiññāsamāpattinipphādanaṃ pubbayogo. Dānādīsuyeva sātisayappaṭipattinipphādanaṃ pubbacariyā, yā vā cariyāpiṭakasaṅgahitā. ‘‘Abhinīhāro pubbayogo, dānādippaṭipatti vā kāyavivekavasena ekacariyā vā pubbacariyā’’ti keci. Dānādīnañceva appicchatādīnañca saṃsāranibbānesu ādīnavānisaṃsānañca vibhāvanavasena sattānaṃ bodhittaye patiṭṭhāpanaparipācanavasena ca pavattā kathā dhammakkhānaṃ. Ñātīnaṃ atthacariyā ñātatthacariyā. Sāpi karuṇāyanavaseneva. Ādi-saddena lokatthacariyādayo saṅgaṇhāti. Kammassakatañāṇavasena anavajjakammāyatanasippāyatanavijjāṭṭhānaparicayavasena khandhāyatanādiparicayavasena lakkhaṇattayatīraṇavasena ca ñāṇacāro buddhicariyā. Sā pana atthato paññāpāramīyeva, ñāṇasambhāradassanatthaṃ visuṃ [Pg.127] gahaṇaṃ. Koṭīti pariyanto, ukkaṃsoti attho. Cattāro satipaṭṭhāne bhāvetvāti sambandho. Tattha bhāvetvāti uppādetvā. Brūhetvāti vaḍḍhetvā. Satipaṭṭhānādiggahaṇena āgamanappaṭipadaṃ matthakaṃ pāpetvā dasseti. Vipassanāsahagatā eva vā satipaṭṭhānādayo daṭṭhabbā. Ettha ca ‘‘yena abhinīhārenā’’tiādinā āgamanappaṭipadāya ādiṃ dasseti, ‘‘dānapārami’’ntiādinā majjhaṃ, ‘‘cattāro satipaṭṭhāne’’tiādinā pariyosānanti veditabbaṃ. 거대한 포기(대사, 大捨)들이 보시바라밀의 성격을 가짐에도 불구하고, 포기의 특별한 상태를 보여주고 행하기 매우 어려움을 보여주기 위해 대사들을 별도로 취하였다. 바로 그 때문에 신체 일부의 포기로부터 눈의 포기를 별도로 취하였고, 포기라는 일반적인 상태는 같을지라도 재물과 왕국의 포기로부터 자녀와 아내의 포기를 별도로 취한 것이다. 가고 돌아오는 의무라고 불리는 예비 단계의 수행과 함께 신통과 등지를 성취하는 것이 ‘전비수행(pubbayogo)’이다. 보시 등에서 탁월한 실천을 성취하는 것이 ‘전비행(pubbacariyā)’이며, 혹은 ‘소행장’에 포함된 행실이다. 어떤 이들은 ‘서원이 전비수행이고, 보시 등의 실천 혹은 신체적 격리에 따른 독행이 전비행이다’라고 말한다. 보시 등과 적은 욕심 등에 대해, 그리고 윤회와 열반에서의 결점과 공덕을 밝힘으로써 중생들을 세 가지 깨달음에 확립시키고 성숙시키기 위해 진행된 설법이 ‘법의 가르침’이다. 친지들의 이익을 위한 행위가 ‘친지이행’이다. 그것 또한 자비의 마음에 따른 것이다. ‘등(ādi)’이라는 단어로 ‘세상이행’ 등을 포함한다. 업자성지에 따라 결점 없는 직업, 기술, 학문의 숙련에 따라, 그리고 온·처 등의 숙련에 따라, 세 가지 특성을 판단함에 따른 지혜의 움직임이 ‘불행(buddhicariyā)’이다. 그것은 실질적으로는 통찰지바라밀일 뿐이지만, 지혜의 자량을 보여주기 위해 별도로 취하였다. ‘코티(koṭī)’는 한계이며, 최상이라는 뜻이다. ‘네 가지 마음챙김의 확립을 닦아서’라고 연결된다. 거기서 ‘닦아서’란 생겨나게 해서라는 뜻이다. ‘증장시켜서’란 번성하게 해서라는 뜻이다. 마음챙김의 확립 등을 언급함으로써 오심의 수행을 정점에 이르게 하여 보여준다. 혹은 위빳사나와 결합된 마음챙김의 확립 등으로 보아야 한다. 여기서 ‘어떠한 서원으로’ 등으로 수행의 시작을 보여주고, ‘보시바라밀을’ 등으로 중간을, ‘네 가지 마음챙김의 확립을’ 등으로 마지막을 보여준다는 것을 알아야 한다. Sampatijātoti muhuttajāto nikkhantamatto. Nikkhantamattañhi mahāsattaṃ paṭhamaṃ brahmāno suvaṇṇajālena paṭiggaṇhiṃsu, tesaṃ hatthato cattāro mahārājāno ajinappaveṇiyā, tesaṃ hatthato manussā dukūlacumbaṭakena paṭiggaṇhiṃsu, manussānaṃ hatthato muccitvā pathaviyaṃ patiṭṭhito. Yathāhātiādinā mahāpadānadesanāya vuttavacanaṃ nidasseti. Setamhi chatteti dibbasetacchatte. Anudhāriyamāneti dhāriyamāne. Ettha ca chattaggahaṇeneva khaggādīni pañca kakudhabhaṇḍāni vuttānevāti daṭṭhabbaṃ. Khaggatālavaṇṭamorahatthakavālabījaniuṇhīsapaṭṭāpi hi chattena saha tadā upaṭṭhitā ahesuṃ. Chattādīniyeva ca tadā paññāyiṃsu, na chattādiggāhakā. Sabbā ca disāti dasa disā, nayidaṃ sabbadisāvilokanaṃ sattapadavītihāruttarakālaṃ. Mahāsatto hi manussānaṃ hatthato muccitvā puratthimaṃ disaṃ olokesi, tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā, ‘‘mahāpurisa, idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaro’’ti āhaṃsu. Evaṃ catasso disā catasso anudisā heṭṭhā uparīti sabbā disā anuviloketvā sabbattha attanā sadisaṃ adisvā ‘‘ayaṃ uttarā disā’’ti sattapadavītihārena agamāsi. Āsabhinti uttamaṃ. Aggoti sabbapaṭhamo. Jeṭṭhoti seṭṭhoti ca tasseva vevacanaṃ. Ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavoti imasmiṃ attabhāve pattabbaṃ arahattaṃ byākāsi. ‘‘Anekesaṃ visesādhigamānaṃ pubbanimittabhāvenā’’ti saṃkhittena vuttamatthaṃ ‘‘yañhī’’tiādinā vitthārato dasseti. Tattha etthāti – 갓 태어났다(Sampatijātoti)는 것은 태어난 지 얼마 안 된, 막 나온 상태를 말한다. 태어난 지 얼마 안 된 위대한 분(대보살)을 처음에 범천들이 황금 그물로 받았고, 그들의 손에서 사천왕이 영양 가죽 자리에 받았으며, 그들의 손에서 인간들이 비단 쿠션으로 받았고, 인간들의 손에서 벗어나 지상에 서셨다. '이와 같이'라는 등의 말로 대본경(Mahāpadāna Sutta)의 설법에 기술된 말씀을 나타낸다. '흰 일산 아래에서'란 천상의 흰 일산 아래에서를 의미한다. '받쳐 들려진 채'란 들려져 있는 상태를 말한다. 여기서 일산을 드는 것만으로 칼 등의 다섯 가지 왕실 휘장(kakudhabhaṇḍāni)이 언급된 것으로 보아야 한다. 칼, 부채, 공작 깃털 부채, 불자(拂子), 관(冠)도 일산과 함께 그때 나타났기 때문이다. 그때 일산 등만이 보였고, 일산 등을 잡은 자들은 보이지 않았다. '모든 방향'이란 열 가지 방향을 말하는데, 이는 일곱 걸음을 걷고 난 후의 모든 방향을 살핌을 의미하는 것이 아니다. 위대한 분은 인간들의 손에서 벗어나 동쪽 방향을 보셨고, 그곳에서 천신과 인간들이 향과 꽃 등으로 공양하며 '위대한 분이시여, 여기 당신과 같은 분은 없는데, 어찌 더 뛰어난 분이 있겠습니까?'라고 말했다. 이처럼 동서남북 사방과 그 사이의 네 방향, 그리고 아래와 위까지 모든 방향을 살피고 어디에서도 자신과 같은 이를 보지 못하고 '이곳이 북쪽이다'라며 일곱 걸음을 걸어 가셨다. '사자후와 같은(Āsabhinti)'은 최상의 것이라는 의미다. '으뜸(Aggo)'은 모든 것의 첫째라는 뜻이다. '장자(Jeṭṭhoti)'와 '최상(Seṭṭhoti)'은 그와 같은 의미의 다른 말이다. '이것이 마지막 태어남이다, 이제 다시 태어남은 없다'라고 하여 이 몸에서 얻게 될 아라한 과를 선언하셨다. '수많은 특별한 증득의 전조로서'라고 요약하여 말한 의미를 '왜냐하면(yañhī)' 등으로 상세히 보여준다. 그중 여기서— ‘‘Anekasākhañca [Pg.128] sahassamaṇḍalaṃ,Chattaṃ marū dhārayumantalikkhe; Suvaṇṇadaṇḍā vītipatanti cāmarā,Na dissare cāmarachattagāhakā’’ti. (su. ni. 693) – 수천 개의 원이 그려진 가지 많은 일산(日傘)을 천신들이 허공에서 받쳐 들었고, 금 자루 달린 불자(拂子)들이 흔들렸으나, 일산과 불자를 든 자들은 보이지 않았네. (숫타니파타 693) — Imissā gāthāya. Sabbaññutaññāṇameva sabbattha appaṭihatacāratāya anāvaraṇañāṇanti āha – ‘‘sabbaññutānāvaraṇañāṇapaṭilābhassā’’ti. Tathā ayaṃ bhagavāpi gato…pe… pubbanimittabhāvenāti etena abhijātiyaṃ dhammatāvasena uppajjanakavisesā sabbabodhisattānaṃ sādhāraṇāti dasseti. Pāramitānissandā hi teti. 이 게송에서, 일체지(一體智)야말로 모든 곳에서 걸림 없이 작용하므로 장애 없는 지혜(anāvaraṇañāṇa)라고 하여 '일체지인 장애 없는 지혜의 성취의 (전조이다)'라고 하였다. 이와 같이 이 세존께서도 가셨으며... (중략) ...전조로서라는 이 말로, 태어남에 있어서 법성(法性)의 힘으로 일어나는 특별한 일들은 모든 보살에게 공통된 것임을 보여준다. 그것들은 바라밀의 과보이기 때문이다. Vikkamīti agamāsi. Marūti devā. Samāti vilokanasamatāya samā sadisiyo. Mahāpuriso hi yathā ekaṃ disaṃ vilokesi, evaṃ sesadisāpi, na katthaci vilokane vibandho tassa ahosīti. Samāti vā viloketuṃ yuttāti attho. Na hi tadā bodhisattassa virūpabībhacchavisamarūpāni viloketuṃ ayuttāni disāsu upaṭṭhahantīti. 나아갔다(Vikkamī)는 것은 가셨다는 뜻이다. 마루(Marū)는 천신들이다. 평등하다(Samā)는 것은 살핌의 평등함 때문에 평등하고 동일하다는 뜻이다. 위대한 분이 한 방향을 보신 것처럼 다른 남은 방향들도 그러하였으니, 그에게는 어디를 살피는 데에도 장애가 없었기 때문이다. 혹은 평등하다(Samā)는 것은 보기에 적절하다는 의미이다. 그때 보살이 살피기에 부적절한 추하고 혐오스럽고 고르지 못한 모습들이 방향들에 나타나지 않았기 때문이다. ‘‘Evaṃ tathā gato’’ti kāyagamanaṭṭhena gatasaddena tathāgatasaddaṃ niddisitvā idāni ñāṇagamanaṭṭhena taṃ dassetuṃ – ‘‘atha vā’’tiādimāha. Tattha nekkhammenāti alobhappadhānena kusalacittuppādena. Kusalā hi dhammā idha nekkhammaṃ, na pabbajjādayo. ‘‘Paṭhamajjhānenā’’ti ca vadanti. Pahāyāti pajahitvā. Gato adhigato, paṭipanno uttarivisesanti attho. Pahāyāti vā pahānahetu, pahānalakkhaṇaṃ vā. Hetulakkhaṇattho hi ayaṃ pahāyasaddo. Kāmacchandādippahānahetukañhi ‘‘gato’’ti ettha vuttaṃ gamanaṃ avabodho, paṭipatti eva vā kāmacchandādippahānena ca lakkhīyati. Esa nayo padāletvātiādīsupi. Abyāpādenāti mettāya. Ālokasaññāyāti vibhūtaṃ katvā manasikaraṇena upaṭṭhitaālokasañjānanena. Avikkhepenāti samādhinā. Dhammavavatthānenāti kusalādidhammānaṃ yāthāvanicchayena. ‘‘Sappaccayanāmarūpavavatthānenā’’tipi vadanti. Evaṃ kāmacchandādinīvaraṇappahānena ‘‘abhijjhaṃ loke pahāyā’’tiādinā (vibha. 508) vuttāya paṭhamajjhānassa pubbabhāgappaṭipadāya bhagavato tathāgatabhāvaṃ dassetvā idāni saha upāyena aṭṭhahi [Pg.129] samāpattīhi aṭṭhārasahi ca mahāvipassanāhi taṃ dassetuṃ – ‘‘ñāṇenā’’tiādimāha. Nāmarūpapariggahakaṅkhāvitaraṇānañhi vibandhabhūtassa mohassa dūrīkaraṇena ñātapariññāyaṃ ṭhitassa aniccasaññādayo sijjhanti, tathā jhānasamāpattīsu abhiratinimittena pāmojjena tattha anabhiratiyā vinoditāya jhānādīnaṃ samadhigamoti samāpattivipassanānaṃ arativinodanaavijjāpadālanādiupāyo, uppaṭipāṭiniddeso pana nīvaraṇasabhāvāya avijjāya heṭṭhā nīvaraṇesupi saṅgahadassanatthanti daṭṭhabbo. Samāpattivihārappavesavibandhanena nīvaraṇāni kavāṭasadisānīti āha – ‘‘nīvaraṇakavāṭaṃ ugghāṭetvā’’ti. '이와 같이 가신 분(Evaṃ tathā gato)'이라고 신체적인 감(kāyagamana)의 의미로 '가신 분'이라는 단어를 사용하여 '여래'라는 단어를 설명하였는데, 이제 지혜의 감(ñāṇagamana)의 의미로 그것을 보여주기 위해 '혹은(atha vā)' 등을 말하였다. 거기서 출리(nekkhammenā)란 무탐을 위주로 하는 유익한 마음의 일어남을 뜻한다. 여기서 유익한 법들이 출리이지, 출가 등을 뜻하는 것이 아니다. 또한 초선으로라고도 말한다. '버리고(Pahāyā)'란 제거하고라는 뜻이다. '가셨다(Gato)'는 것은 도달했다, 더 높은 특별한 경지에 들었다는 의미이다. 혹은 버리고(Pahāyā)란 버림의 원인이나 버림의 특징을 말한다. 이 '버리고'라는 단어는 원인과 특징의 의미를 갖기 때문이다. 감각적 욕망 등에 대한 버림을 원인으로 하여 '가셨다'라고 여기서 말한 '감(gamana)'은 깨달음이며, 혹은 감각적 욕망 등의 버림에 의한 수행을 특징으로 한다. 이 방식은 '뚫고 나아가서' 등의 말에서도 마찬가지이다. 비악의(abyāpādenā)란 자애를 뜻한다. 광명상(ālokasaññāyā)이란 분명하게 하여 마음을 기울임으로써 나타난 광명을 인식함으로를 뜻한다. 산란하지 않음(avikkhepenā)이란 삼매를 뜻한다. 법의 확립(dhammavavatthānenā)이란 유익한 법 등의 여실한 결정이다. '조건을 갖춘 명색의 확립'이라고도 말한다. 이와 같이 감각적 욕망 등의 장애를 버림으로써 '세상의 탐욕을 버리고' 등의 말로 설해진 초선의 예비 단계의 수행으로 세존의 여래되심을 보여주고, 이제 방편과 함께 여덟 가지 등지(samāpatti)와 열여덟 가지 대위빠사나(mahāvipassanā)로 그것을 보여주기 위해 '지혜로(ñāṇenā)' 등을 말하였다. 명색의 파악과 의심을 극복하는 데 장애가 되는 어리석음을 멀리함으로써 알려진 철지(ñātapariññā)에 머무는 이에게 무상상 등이 성취된다. 그와 같이 선정의 등지에서 즐거움의 표상으로 인한 기쁨으로 그곳에 대한 즐기지 않음이 물리쳐졌을 때 선정 등을 증득하게 되므로, 등지와 위빠사나는 즐기지 않음을 물리치고 무명이라는 문빗장을 부수는 등의 방편이다. 역순으로 설명된 것은 장애의 성질인 무명을 아래의 장애들에도 포함시켜 보여주기 위함이라고 보아야 한다. 선정의 머묾에 드는 것을 막는 장애들은 문과 같으므로 '장애의 문을 열고'라고 말하였다. ‘‘Rattiṃ vitakketvā vicāretvā divā kammante payojetī’’ti (ma. ni. 1.251) vuttaṭṭhāne vitakkavicārā dhūmāyanā adhippetāti āha – ‘‘vitakkavicāradhūma’’nti. Kiñcāpi paṭhamajjhānūpacāreyeva dukkhaṃ, catutthajjhānopacāreyeva ca sukhaṃ pahīyati, atisayappahānaṃ pana sandhāyāha – ‘‘catutthajjhānena sukhadukkhaṃ pahāyā’’ti. Rūpasaññāti saññāsīsena rūpāvacarajjhānāni ceva tadārammaṇāni ca vuttāni. Rūpāvacarajjhānampi hi ‘‘rūpa’’nti vuccati uttarapadalopena ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīsu (ma. ni. 2.248; 3.312; dha. sa. 248; paṭi. ma. 1.209). Tassa ārammaṇampi kasiṇarūpaṃ ‘‘rūpa’’nti vuccati purimapadalopena ‘‘bahiddhā rūpāni passati suvaṇṇadubbaṇṇānī’’tiādīsu (dī. ni. 2.173-174; ma. ni. 2.249; dha. sa. 244-245). Tasmā idha rūpe rūpajjhāne taṃsahagatasaññā rūpasaññāti evaṃ saññāsīsena rūpāvacarajjhānāni vuttāni. Rūpaṃ saññā assāti rūpasaññaṃ, rūpassa nāmanti vuttaṃ hoti. Evaṃ pathavīkasiṇādibhedassa tadārammaṇassa cetaṃ adhivacananti veditabbaṃ. Paṭighasaññāti cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ rūpādīnaṃ ārammaṇānañca paṭighātena paṭihananena visayivisayasamodhāne samuppannā dvipañcaviññāṇasahagatā saññā paṭighasaññā. Nānattasaññāyoti nānatte gocare pavattā saññā, nānattā vā saññā nānattasaññā, aṭṭha kāmāvacarakusalasaññā, dvādasa akusalasaññā, ekādasa kāmāvacarakusalavipākasaññā, dve akusalavipākasaññā, ekādasa kāmāvacarakiriyasaññāti etāsaṃ catucattālīsasaññānametaṃ adhivacanaṃ. Etā hi yasmā rūpasaññādibhede nānatte [Pg.130] nānāsabhāve gocare pavattanti, yasmā ca nānattā nānāsabhāvā aññamaññaṃ asadisā, tasmā ‘‘nānattasaññā’’ti vuccanti. “밤에 사유하고 고찰하여 낮에 일을 도모한다”(M.ni. 1.251)고 설해진 구절에서 사유와 고찰은 연기를 피워 올리는 것에 비유되기에 “사유와 고찰의 연기”라고 하였다. 비록 괴로움은 제1선정의 근접정에서 사라지고 즐거움은 제4선정의 근접정에서 사라지지만, 완전히 제거됨을 염두에 두고 “제4선정으로써 즐거움과 괴로움을 버리고”라고 설하였다. ‘색상(rūpasaññā)’이란 상(인식)을 우두머리로 하여 색계의 선정들과 그 대상을 말한다. 색계의 선정 또한 ‘rūpī rūpāni passati’(M.ni. 2.248 등) 등의 구절에서 보듯 뒷말이 생략되어 ‘색(rūpa)’이라고 불린다. 또한 그 대상인 까시나의 형색도 ‘bahiddhā rūpāni passati...’(D.ni. 2.173 등) 등의 구절에서 보듯 앞말이 생략되어 ‘색(rūpa)’이라고 불린다. 그러므로 여기서 색(색계 선정)과 색계 선정에 동반된 인식(상)을 ‘색상’이라 하며, 이처럼 인식을 머리로 하여 색계의 선정들을 설명한 것이다. 색이 그 인식을 가진 것이 색상이며, 이는 색의 명칭이라는 의미이다. 이와 같이 지까시나 등으로 분류되는 그 대상에 대한 명칭임을 알아야 한다. ‘유대 상(paṭighasaññā)’이란 안근 등의 토대와 색경 등의 대상이 충돌함으로써 대상과 감관이 만날 때 일어나는 5종의 2배수 식(10식)에 동반된 인식이다. ‘차별 상(nānattasaññā)’이란 다양한 대상에서 일어나는 인식, 혹은 그 자체가 다양한 인식이다. 구체적으로는 욕계의 유익한 인식 8가지, 해로운 인식 12가지, 욕계의 유익한 과보의 인식 11가지, 해로운 과보의 인식 2가지, 욕계의 작용의 인식 11가지 등 총 44가지 인식의 명칭이다. 이것들은 색상 등의 차별이 있고 서로 다른 성질의 대상에서 일어나며, 또한 서로 다른 성질을 지녀 서로 닮지 않았기에 ‘차별 상’이라 불린다. Aniccassa, aniccanti vā anupassanā aniccānupassanā, tebhūmakadhammānaṃ aniccataṃ gahetvā pavattāya anupassanāyetaṃ nāmaṃ. Niccasaññanti saṅkhatadhamme ‘‘niccā sassatā’’ti pavattaṃ micchāsaññaṃ. Saññāsīsena diṭṭhicittānampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Esa nayo ito paresupi. Nibbidānupassanāyāti saṅkhāresu nibbijjanākārena pavattāya anupassanāya. Nandinti sappītikataṇhaṃ. Virāgānupassanāyāti saṅkhāresu virajjanākārena pavattāya anupassanāya. Nirodhānupassanāyāti saṅkhārānaṃ nirodhassa anupassanāya. ‘‘Te saṅkhārā nirujjhantiyeva, āyatiṃ samudayavasena na uppajjantī’’ti evaṃ vā anupassanā nirodhānupassanā. Tenevāha – ‘‘nirodhānupassanāya nirodheti, no samudetī’’ti. Muccitukamyatā hi ayaṃ balappattāti. Paṭinissajjanākārena pavattā anupassanā paṭinissaggānupassanā. Paṭisaṅkhā santiṭṭhanā hi ayaṃ. Ādānanti niccādivasena gahaṇaṃ. Santatisamūhakiccārammaṇānaṃ vasena ekattaggahaṇaṃ ghanasaññā. Āyūhanaṃ abhisaṅkharaṇaṃ. Avatthāvisesāpatti vipariṇāmo. Dhuvasaññanti thirabhāvaggahaṇaṃ. Nimittanti samūhādighanavasena sakiccaparicchedatāya ca saṅkhārānaṃ saviggahaggahaṇaṃ. Paṇidhinti rāgādipaṇidhiṃ. Sā panatthato taṇhāvasena saṅkhāresu nanditā. Abhinivesanti attānudiṭṭhiṃ. 무상한 것에 대해, 혹은 무상하다고 관찰하는 것이 무상관(aniccānupassanā)이다. 삼계의 법들의 무상함을 파악하여 전개되는 관찰의 명칭이다. ‘상(常)이라는 인식(niccasaññā)’이란 형성된 법(유위법)에 대해 “항구하고 영원하다”라고 일어나는 그릇된 인식이다. 상(인식)을 우두머리로 하여 견해와 마음 또한 포함되는 것으로 보아야 한다. 이러한 방식은 이후의 다른 항목에도 적용된다. ‘염오관(nibbidānupassanā)’이란 형성된 것들에서 싫어하여 여의려는 모습으로 일어나는 관찰이다. ‘희열(nandi)’이란 기쁨을 동반한 갈애이다. ‘이욕관(virāgānupassanā)’이란 형성된 것들에서 탐욕이 빛바래는 모습으로 일어나는 관찰이다. ‘멸진관(nirodhānupassanā)’이란 형성된 것들의 소멸을 관찰하는 것이다. 혹은 “그 형성된 것들은 소멸하며, 미래에 다시는 생겨나지 않는다”라고 관찰하는 것이 멸진관이다. 그러므로 “멸진관으로써 소멸시키고, 발생시키지 않는다”라고 하였다. 해탈코자 하는 욕구(muccitukamyatā)가 힘을 얻은 상태를 말한다. 버리는 모습으로 전개되는 관찰이 ‘방하관(paṭinissaggānupassanā)’이다. 이는 재성찰(paṭisaṅkhā)을 통해 안주함이다. ‘취함(ādāna)’이란 상(常) 등의 관점으로 붙잡는 것이다. 상속, 집합, 작용, 대상의 측면에서 하나라고 붙잡는 것이 ‘덩어리라는 인식(ghanasaññā)’이다. ‘쌓아 올림(āyūhana)’은 업을 형성하는 것이다. 상태의 특별한 변화가 ‘전변(vipariṇāmo)’이다. ‘견고함의 인식(dhuvasaññā)’이란 견고한 상태로 파악하는 것이다. ‘표상(nimitta)’이란 집합 등의 덩어리로서 자신의 작용을 한정 짓는 방식에 의해 형성된 것들을 형상으로 파악하는 것이다. ‘원함(paṇidhi)’이란 탐욕 등의 원함이다. 그것은 본질적으로 갈애의 힘에 의해 형성된 것들에서 기뻐하는 것이다. ‘집착(abhinivesa)’이란 유신견(attānudiṭṭhi)이다. Aniccadukkhādivasena sabbadhammatīraṇaṃ adhipaññādhammavipassanā. Sārādānābhinivesanti asāre sāraggahaṇavipallāsaṃ. Issarakuttādivasena loko samuppannoti abhiniveso sammohābhiniveso. Keci pana ‘‘ahosiṃ nu kho ahamatītamaddhānantiādinā pavattasaṃsayāpatti sammohābhiniveso’’ti vadanti. Saṅkhāresu leṇatāṇabhāvaggahaṇaṃ ālayābhiniveso. ‘‘Ālayaratā ālayasammuditā’’ti (dī. ni. 2.64; ma. ni. 1.281; 2.337; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 7) vacanato ālayo taṇhā, sāyeva cakkhādīsu rūpādīsu ca abhinivesavasena pavattiyā ālayābhinivesoti keci. ‘‘Evaṃvidhā saṅkhārā paṭinissajjīyantī’’ti pavattaṃ ñāṇaṃ paṭisaṅkhānupassanā. Vaṭṭato vigatattā vivaṭṭaṃ, nibbānaṃ. Tattha ārammaṇakaraṇasaṅkhātena anupassanena pavattiyā vivaṭṭānupassanā, gotrabhū. Saṃyogābhinivesanti saṃyujjanavasena saṅkhāresu [Pg.131] abhinivisanaṃ. Diṭṭhekaṭṭheti diṭṭhiyā sahajātekaṭṭhe pahānekaṭṭhe ca. Oḷāriketi uparimaggavajjhe kilese apekkhitvā vuttaṃ, aññathā dassanapahātabbāpi dutiyamaggavajjhehi oḷārikāti. Aṇusahagateti aṇubhūte. Idaṃ heṭṭhimamaggavajjhe apekkhitvā vuttaṃ. Sabbakileseti avasiṭṭhasabbakilese. Na hi paṭhamādimaggehipi pahīnā kilesā puna pahīyantīti. 무상, 고 등의 관점으로 모든 법을 판단하는 것이 증상혜법위빠사나이다. ‘실질을 취하려는 집착’이란 실질 없는 것에서 실질을 취하려는 전도된 집착이다. 조물주 등에 의해 세상이 생겨났다는 집착이 ‘미혹에 의한 집착’이다. 어떤 이들은 “과거에 나는 존재했었는가” 등과 같이 일어나는 의심의 발생이 ‘미혹에 의한 집착’이라고 말한다. 형성된 것들에서 피난처나 안식처라는 관념을 취하는 것이 ‘애착에 의한 집착(ālayābhinivesa)’이다. “애착을 즐기고 애착을 기뻐한다”(D.ni. 2.64 등)는 구절에 따라 애착은 갈애이며, 그 갈애가 안근이나 색경 등에 집착하는 방식으로 일어나는 것이 애착에 의한 집착이라고 말하는 이들도 있다. “이와 같은 종류의 형성된 것들을 버린다”라고 일어나는 지혜가 ‘재성찰의 관찰(paṭisaṅkhānupassanā)’이다. 윤회에서 벗어났기에 이탈(vivaṭṭa)이라 하며, 이는 열반을 뜻한다. 거기서 대상을 취하는 작용으로서의 관찰을 통해 전개되므로 ‘이탈관(vivaṭṭānupassanā)’이라 하며, 이는 종성지(gotrabhū)를 의미한다. ‘결합에 의한 집착’이란 결합하는 방식으로 형성된 것들에 집착하는 것이다. ‘견해와 같은 위치’란 견해와 함께 생겨난 같은 위치이거나 제거되는 같은 위치에 있는 것을 말한다. ‘거친 번뇌’란 상위 도(道)에 의해 제거될 번뇌를 고려하여 말한 것이다. 그렇지 않다면 견도(見道)에 의해 제거될 번뇌들도 제2도의 번뇌들에 비하면 거친 것이기 때문이다. ‘미세하게 수반되는 것’이란 아주 미세해진 것이다. 이는 하위 도에 의해 제거될 번뇌를 고려하여 말한 것이다. ‘모든 번뇌’란 남은 모든 번뇌를 말한다. 첫 번째 도 등으로 이미 제거된 번뇌가 다시 제거되지는 않기 때문이다. Kakkhaḷattaṃ kathinabhāvo. Paggharaṇaṃ dravabhāvo. Lokiyavāyunā bhastāya viya yena taṃtaṃkalāpassa uddhumāyanaṃ, thaddhabhāvo vā, taṃ vitthambhanaṃ. Vijjamānepi kalāpantarabhūtānaṃ kalāpantarabhūtehi phuṭṭhabhāve taṃtaṃbhūtavivittatā rūpapariyanto ākāsoti yesaṃ yo paricchedo, tehi so asamphuṭṭhova, aññathā bhūtānaṃ paricchedabhāvo na siyā byāpitabhāvāpattito. Yasmiṃ kalāpe bhūtānaṃ paricchedo, tehi asamphuṭṭhabhāvo asamphuṭṭhalakkhaṇaṃ. Tenāha – bhagavā ākāsadhātuniddese (dha. sa. 637) ‘‘asamphuṭṭho catūhi mahābhūtehī’’ti. ‘단단함’은 딱딱한 상태이다. ‘스며 나옴’은 액체 상태이다. 대장장이의 풀무질처럼 세상의 바람에 의해 각 무리(kalāpa)가 부풀어 오르는 것 혹은 뻣뻣한 상태가 ‘지탱함(vitthambhana)’이다. 무리들 사이에 공간이 존재할 때, 다른 무리들과 접촉하지 않는 상태인 무리 간의 빈틈을 색의 한계인 ‘공(ākāsa)’이라 한다. 각각의 구분이 있는 것들끼리는 서로 접촉하지 않는다. 그렇지 않다면 법들이 서로 스며들어 버려 구분이 생기지 않을 것이기 때문이다. 어떤 무리 안에서 요소들의 한계가 설정될 때, 그것들이 접촉하지 않는 상태가 ‘비접촉의 특징’이다. 그래서 세존께서는 공계(ākāsadhātu)를 설명하실 때(Dha.sa. 637) “사대(mahābhūta)에 의해 접촉되지 않는 것”이라고 말씀하셨다. Virodhipaccayasannipāte visadisuppatti ruppanaṃ. Cetanāpadhānattā saṅkhārakkhandhadhammānaṃ cetanāvasenetaṃ vuttaṃ – ‘‘saṅkhārānaṃ abhisaṅkharaṇalakkhaṇa’’nti. Tathā hi suttantabhājanīye saṅkhārakkhandhavibhaṅge (vibha. 92) ‘‘cakkhusamphassajā cetanā’’tiādinā cetanāva vibhattā. Abhisaṅkharalakkhaṇā ca cetanā. Yathāha – ‘‘tattha katamo puññābhisaṅkhāro, kusalā cetanā kāmāvacarā’’tiādi. Pharaṇaṃ savipphārikatā. Assaddhiyeti assaddhiyahetu. Nimittatthe bhummaṃ. Esa nayo kosajjetiādīsu. Vūpasamalakkhaṇanti kāyacittapariḷāhūpasamalakkhaṇaṃ. Līnuddhaccarahite adhicitte pavattamāne paggahaniggahasampahaṃsanesu abyāvaṭatāya ajjhupekkhanaṃ paṭisaṅkhānaṃ pakkhapātupacchedato. 반대되는 조건들이 모였을 때 서로 다른 양상이 일어나는 것이 '변형됨(ruppana)'이다. 의도(cetanā)가 행온(saṅkhārakkhandha)의 법들 중에서 주된 것이기 때문에, 의도의 힘에 의해 '행(saṅkhāra)은 결합하고 형성하는 특징(abhisaṅkharaṇa-lakkhaṇa)이 있다'라고 설해졌다. 이처럼 경(Suttanta)의 분석인 행온분별(Saṅkhārakkhandhavibhaṅga)에서 '안촉에서 생긴 의도' 등의 말씀으로 의도만이 분석되었다. 그리고 의도는 결합하고 형성하는 특징을 가진다. '거기서 공덕의 형성(puññābhisaṅkhāra)이란 무엇인가? 욕계의 유익한 의도이다'라고 설해진 것과 같다. '퍼짐(pharaṇa)'이란 확산되는 성질을 말한다. '불신(assaddhiya)에서'란 불신의 원인으로 인함이다. 처격(bhumma)은 원인의 의미로 쓰였다. 이 방식은 '게으름(kosajja)' 등에도 적용된다. '가라앉음의 특징(vūpasama-lakkhaṇa)'이란 몸과 마음의 번열이 가라앉는 특징을 말한다. 침잠함(līna)과 들뜸(uddhacca)이 없는 증상심(adhicitta)이 작용할 때, 분별(paṭisaṅkhāna)을 통해 편벽됨(pakkhapāta)을 끊어버림으로써 노력(paggaha)과 억제(niggaha)와 기쁘게 함(sampahaṃsana)에 관여하지 않는 상태가 평온(ajjhupekkhaṇa)이다. Musāvādādīnaṃ visaṃvādanādikiccatāya lūkhānaṃ apariggāhakānaṃ paṭipakkhabhāvato pariggāhakasabhāvā sammāvācā, siniddhabhāvato sampayuttadhamme sammāvācāpaccayasubhāsitānaṃ sotārañca puggalaṃ pariggaṇhātīti sā pariggahalakkhaṇā. Kāyikakiriyā kiñci kattabbaṃ samuṭṭhāpeti, sayañca samuṭṭhahanaṃ ghaṭanaṃ hotīti sammākammantasaṅkhātā viratīpi [Pg.132] samuṭṭhānalakkhaṇā daṭṭhabbā, sampayuttadhammānaṃ vā ukkhipanaṃ samuṭṭhāpanaṃ kāyikakiriyāya bhārukkhipanaṃ viya. Jīvamānassa sattassa, sampayuttadhammānaṃ vā jīvitindriyapavattiyā, ājīvasseva vā suddhi vodānaṃ. ‘‘Saṅkhārā’’ti idha cetanā adhippetāti vuttaṃ – ‘‘saṅkhārānaṃ cetanālakkhaṇa’’nti. Namanaṃ ārammaṇābhimukhabhāvo. Āyatanaṃ pavattanaṃ. Āyatanavasena hi āyasaṅkhātānaṃ cittacetasikānaṃ pavatti. Taṇhāya hetulakkhaṇanti vaṭṭassa janakahetubhāvo, maggassa pana nibbānasampāpakattanti ayametesaṃ viseso. 거짓말 등은 기만하는 등의 기능이 있어 거칠고 포용하지 못하는데, 정어(sammāvācā)는 이것의 반대이므로 포용하는 성질을 가진다. 부드러운 성질 때문에 상응하는 법들과 정어를 조건으로 하는 잘 설해진 말을 듣는 사람을 포용하므로, 그것은 '포용하는 특징(pariggaha-lakkhaṇa)'을 가진다. 신체적 행위는 어떤 해야 할 일을 일으키고, 그 자체로 일어남(samuṭṭhahana)과 정진(ghaṭana)이 되므로, 정업(sammākammanta)이라 불리는 절제(virati) 또한 '일으키는 특징(samuṭṭhāna-lakkhaṇa)'을 가진 것으로 보아야 한다. 혹은 신체적 행위로 짐을 들어 올리는 것처럼 상응하는 법들을 들어 올리는 것이 일으키는 것이다. 살아있는 중생의, 혹은 상응하는 법들의 생명 기능의 전개에 있어서 생계 그 자체의 청정함이 정명(ājīva)의 정화(vodāna)이다. 여기서 '행(saṅkhāra)'은 의도를 뜻한다고 하여 '행은 의도의 특징을 가진다'라고 설해졌다. '기욺(namana)'이란 대상을 향하는 상태이다. '처(āyatana)'란 일어남(pavatti)이다. '아야(āya)'라고 불리는 심(cittta)과 심소(cetasika)의 일어남이 처의 작용에 의한 것이기 때문이다. 갈애가 '원인의 특징'을 가진다는 것은 윤회를 생성하는 원인이 된다는 뜻이며, 도(magga)의 경우에는 열반에 이르게 한다는 것, 이것이 이들 사이의 차이점이다. Tathalakkhaṇaṃ aviparītasabhāvo. Ekaraso aññamaññanātivattanaṃ anūnādhikabhāvo. Yuganaddhā samathavipassanāva. ‘‘Saddhāpaññā paggahāvikkhepā’’tipi vadanti. Khayoti kilesakkhayo maggo. Anuppādapariyosānatāya anuppādo phalaṃ. Passaddhi kilesavūpasamo. Chandassāti kattukāmatāchandassa. Mūlalakkhaṇaṃ patiṭṭhābhāvo. Samuṭṭhānalakkhaṇaṃ ārammaṇappaṭipādakatāya sampayuttadhammānaṃ uppattihetutā. Samodhānaṃ visayādisannipātena gahetabbākāro, yā saṅgatīti vuccati. Samaṃ, saha odahanti anena sampayuttadhammāti vā samodhānaṃ, phasso. Samosaranti sannipatanti etthāti samosaraṇaṃ. Vedanāya vinā appavattamānā sampayuttadhammā vedanānubhavananimittaṃ samosaṭā viya hontīti evaṃ vuttaṃ. Gopānasīnaṃ kūṭaṃ viya sampayuttānaṃ pāmokkhabhāvo pamukhalakkhaṇaṃ. Tato, tesaṃ vā sampayuttadhammānaṃ uttari padhānanti tatuttari. Paññuttarā hi kusalā dhammā. Vimuttiyāti phalassa. Tañhi sīlādiguṇasārassa paramukkaṃsabhāvena sāraṃ. Ayañca lakkhaṇavibhāgo chadhātupañcajhānaṅgādivasena taṃtaṃsuttapadānusārena porāṇaṭṭhakathāyaṃ āgatanayena ca katoti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi pubbe vuttopi koci dhammo pariyāyantarappakāsanatthaṃ puna dassito, tato eva ca ‘‘chandamūlakā kusalā dhammā manasikārasamuṭṭhānā phassasamodhānā vedanāsamosaraṇā’’ti, ‘‘paññuttarā kusalā dhammā’’ti, ‘‘vimuttisāramidaṃ brahmacariya’’nti, ‘‘nibbānogadhañhi, āvuso, brahmacariyaṃ nibbānapariyosāna’’nti (saṃ. ni. 5.512) ca suttapadānaṃ vasena ‘‘chandassa mūlalakkhaṇa’’ntiādi vuttaṃ. '참됨의 특징(tatha-lakkhaṇa)'이란 뒤바뀌지 않은 본성이다. '한 가지 맛(ekaraṣa)'이란 서로를 넘어서지 않는 것, 즉 모자라지도 넘치지도 않는 상태를 말한다. '쌍으로 결합함(yuganaddha)'이란 사마타와 위빳사나를 말한다. 또한 '믿음과 통찰, 노력과 산란하지 않음'이라고도 한다. '멸(khaya)'이란 번뇌를 멸하는 도(magga)를 말한다. '불생(anuppāda)'이란 생겨나지 않음으로 끝나기 때문에 과(phala)를 말한다. '경안(passaddhi)'이란 번뇌가 가라앉음이다. '욕구(chanda)'란 하고자 하는 욕구를 말한다. '뿌리의 특징'이란 토대가 되는 상태이다. '일으키는 특징'이란 대상을 인도함으로써 상응하는 법들이 일어나는 원인이 되는 것이다. '결합(samodhāna)'이란 대상 등이 모여서 파악되는 방식이니, '만남(saṅgati)'이라고도 불린다. 혹은 이것(촉)에 의해 상응하는 법들이 함께(samaṃ, saha) 놓여지기 때문에 '결합(samodhāna)'이라 하며, 이것이 '촉(phassa)'이다. '내려앉음(samosaraṇa)'이란 여기에 모여든다는 뜻이다. 수(vedanā) 없이는 일어나지 않는 상응하는 법들이 수의 경험을 위해 모여드는 것과 같으므로 이와 같이 설해졌다. 서까래들의 대들보처럼 상응하는 법들의 우두머리가 되는 상태가 '으뜸인 특징(pamukha-lakkhaṇa)'이다. 그것보다 혹은 그 상응하는 법들보다 위에 있는 주된 것이므로 '그보다 뛰어남(tatuttari)'이다. 유익한 법들은 통찰(paññā)이 으뜸이기 때문이다. '해탈(vimutti)의'란 과(phala)를 말한다. 그것이 계(sīla) 등의 덕목이라는 정수의 최상의 탁월함으로서 정수(sāra)이기 때문이다. 그리고 이 특징의 분류는 6계와 5선정 지분 등에 따라 각각의 경전 구절을 따르고 고대 주석서(porāṇa-aṭṭhakathā)에 전해지는 방식에 따라 이루어진 것임을 알아야 한다. 그리하여 이전에 언급된 어떤 법이라도 다른 방식을 밝히기 위해 다시 제시된 것이며, 바로 그 때문에 '유익한 법들은 욕구를 뿌리로 하고, 주의집중을 일어남으로 하며, 촉을 결합으로 하고, 수를 내려앉음으로 한다', '유익한 법들은 통찰이 으뜸이다', '이 범행은 해탈이 정수이다', '벗이여, 범행은 열반에 빠져들며 열반으로 끝난다'라는 경전의 구절들에 따라 '욕구의 뿌리의 특징' 등이 설해진 것이다. Tathadhammā [Pg.133] nāma cattāri ariyasaccāni aviparītasabhāvattā. Tathāni taṃsabhāvattā, avitathāni amusāsabhāvattā, anaññathāni aññākārarahitattā. Jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭhoti jātipaccayā sambhūtaṃ hutvā sahitassa attano paccayānurūpassa uddhaṃ uddhaṃ āgatabhāvo, anupavattatthoti attho. Atha vā sambhūtaṭṭho ca samudāgataṭṭho ca sambhūtasamudāgataṭṭho, na jātito jarāmaraṇaṃ na hoti, na ca jātiṃ vinā aññato hotīti jātipaccayasambhūtaṭṭho, itthañca jātito samudāgacchatīti jātipaccayasamudāgataṭṭho. Yā yā jāti yathā yathā paccayo hoti, tadanurūpaṃ pātubhāvoti attho. Avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭhoti etthāpi na avijjā saṅkhārānaṃ paccayo na hoti, na ca avijjaṃ vinā saṅkhārā uppajjanti. Yā yā avijjā yesaṃ yesaṃ saṅkhārānaṃ yathā yathā paccayo hoti, ayaṃ avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho, paccayabhāvoti attho. '참된 법들(tathadhamma)'이란 뒤바뀌지 않는 본성을 가졌으므로 사성제를 말한다. 그 본성을 가졌기에 '참된 것(tatha)'이며, 허망하지 않은 본성을 가졌기에 '거짓 없는 것(avitatha)'이며, 다른 상태가 없기에 '달리 되지 않는 것(anaññatha)'이다. '태어남(jāti)을 조건으로 생겨나고 도달하는 의미'란 태어남을 조건으로 생겨나서 결합된 자아가 자신의 조건에 따라 위로 위로 도달하는 상태를 말하니, 순차적으로 일어나는 의미라는 뜻이다. 또는 생겨나는 의미(sambhūtaṭṭho)와 도달하는 의미(samudāgataṭṭho)가 '생겨나고 도달하는 의미'이다. 태어남으로부터 늙음과 죽음이 생기지 않는 법이 없고, 태어남 없이는 다른 곳에서 생기지도 않으므로 '태어남을 조건으로 생겨나는 의미'이며, 이와 같이 태어남으로부터 도달하므로 '태어남을 조건으로 도달하는 의미'이다. 어떤 태어남이든 그것이 조건이 되는 방식에 따라 그에 맞게 나타난다는 뜻이다. '무명에 의한 행의 조건이 되는 의미'라는 구절에서도, 무명이 행의 조건이 되지 않는 것이 아니며 무명 없이 행이 생겨나는 것도 아니다. 어떤 무명이 어떤 행에 대해 어떤 방식으로 조건이 되는가 하는 이것이 무명에 의한 행의 조건이 되는 의미이며, 조건이 되는 상태라는 뜻이다. Bhagavā taṃ jānāti passatīti sambandho. Tenāti bhagavatā. Taṃ vibhajjamānanti yojetabbaṃ. Tanti rūpāyatanaṃ. Iṭṭhāniṭṭhādīti ādi-saddena majjhattaṃ saṅgaṇhāti, tathā atītānāgatapaccuppannaparittaajjhattabahiddhātadubhayādibhedaṃ. Labbhamānakapadavasenāti ‘‘rūpāyatanaṃ diṭṭhaṃ, saddāyatanaṃ sutaṃ, gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ mutaṃ, sabbaṃ rūpaṃ manasā viññāta’’nti (dha. sa. 966) vacanato diṭṭhapadañca viññātapadañca rūpārammaṇe labbhati. Anekehi nāmehīti ‘‘rūpārammaṇaṃ iṭṭhaṃ aniṭṭhaṃ majjhattaṃ parittaṃ atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ ajjhattaṃ bahiddhā diṭṭhaṃ viññātaṃ rūpaṃ rūpāyatanaṃ rūpadhātu vaṇṇanibhā sanidassanaṃ sappaṭighaṃ nīlaṃ pītaka’’nti evamādīhi anekehi nāmehi. Terasahi vārehīti rūpakaṇḍe āgate terasa niddesavāre sandhāyāha. Dvepaññāsāya nayehīti ekekasmiṃ vāre catunnaṃ catunnaṃ vavatthāpananayānaṃ vasena dvipaññāsāya nayehi. Tathamevāti aviparītadassitāya appaṭivattiyadesanatāya ca tathameva hoti. Jānāmi abbhaññāsinti vattamānātītakālesu ñāṇappavattidassanena anāgatepi ñāṇappavatti vuttāyevāti daṭṭhabbā. Vidita-saddo anāmaṭṭhakālaviseso veditabbo ‘‘diṭṭhaṃ sutaṃ muta’’ntiādīsu (dī. ni. 3.188; ma. ni. 1.7-8; saṃ. ni. 3.208; a. ni. 4.23) viya. Na upaṭṭhāsīti attattaniyavasena na upagañchi[Pg.134]. Yathā rūpārammaṇādayo dhammā yaṃsabhāvā yaṃpakārā ca, tathā ne passati jānāti gacchatīti tathāgatoti evaṃ padasambhavo veditabbo. Keci pana ‘‘niruttinayena pisodarādipakkhepena vā dassīsaddassa lopaṃ, āgata-saddassa cāgamaṃ katvā tathāgato’’ti vaṇṇenti. ‘세존께서 그것을 알고 보신다’는 구절은 앞뒤의 연결을 나타낸다. ‘그분(Tenā)’은 세존을 의미한다. ‘그것을 분석하면서(vibhajjamānaṃ)’라고 결합해야 한다. ‘그것(Taṃ)’은 색처(rūpāyatana)이다. ‘원하는 것, 원치 않는 것 등’에서 ‘등(ādi)’이라는 단어는 중립적인 것을 포함하며, 또한 과거·미래·현재, 보잘것없는 것, 안과 밖, 그 양쪽 등의 분류를 포함한다. ‘얻을 수 있는 단어의 힘에 의해서(Labbhamānakapadavasena)’라는 것은 ‘색처는 보여진 것(diṭṭha)이고, 성처는 들린 것(suta)이며, 향처·미처·촉처는 인식된 것(muta)이고, 모든 색은 마노로 인지된 것(viññāta)이다’(Dhs. 966)라는 말씀에 따라 ‘보여진 것’이라는 단어와 ‘인지된 것’이라는 단어가 색의 대상(rūpārammaṇa)에서 얻어진다는 뜻이다. ‘수많은 이름으로(Anekehi nāmehi)’라는 것은 ‘색의 대상은 원하는 것, 원치 않는 것, 중립적인 것, 보잘것없는 것, 과거·미래·현재, 안, 밖, 보여진 것, 인지된 것, 색, 색처, 색계, 빛깔, 모습, 나타남이 있는 것, 부딪침이 있는 것, 푸른 것, 노란 것’ 등과 같은 수많은 이름을 말한다. ‘열세 가지 단락으로(Terasahi vārehi)’라는 것은 색의 편(Rūpakaṇḍa)에 나오는 열세 가지 설명 단락을 염두에 두고 말한 것이다. ‘쉰두 가지 방법으로(Dvepaññāsāya nayehi)’라는 것은 각 단락마다 네 가지씩의 확정하는 방법(vavatthāpananaya)에 따라 쉰두 가지 방법이 된다는 것이다. ‘그와 같이(Tathameva)’라는 것은 전도됨 없이 보심과 되돌릴 수 없는 설법 때문에 바로 그러하다는 것이다. ‘안다, 철저히 알았다’는 것은 현재와 과거의 지혜의 작용을 보여줌으로써 미래에도 지혜가 작용함이 설해졌다고 보아야 한다. ‘알려진(Vidita)’이라는 단어는 ‘보여진 것, 들린 것, 인식된 것’ 등(D.iii.188 등)에서처럼 특정한 시간을 지칭하지 않는 것으로 이해해야 한다. ‘나타나지 않았다(Na upaṭṭhāsi)’는 것은 자아나 자아에 속한 것으로 다가가지 않았다는 뜻이다. 색의 대상 등의 법들이 어떠한 자성을 가졌고 어떠한 양상을 가졌는지, 그와 같이 그것들을 보고 알고 가신다는 의미에서 ‘타타가토(Tathāgata, 여래)’라는 단어의 성립을 이해해야 한다. 그러나 어떤 이들은 ‘어원적 방법(niruttinaya)이나 피소다라(pisodara) 등의 규칙에 따라 ‘다씨(dassī)’라는 단어의 생략과 ‘아가타(āgata)’라는 단어의 삽입을 통해 타타가토라고 부른다’고 설명한다. Yaṃ rattinti yassaṃ rattiyaṃ. Accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ. Tiṇṇaṃ mārānanti kilesābhisaṅkhāradevaputtasaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ mārānaṃ. Anupavajjanti niddosatāya na upavajjaṃ. Anūnanti pakkhipitabbābhāvena na ūnaṃ. Anadhikanti apanetabbābhāvena na adhikaṃ. Sabbākāraparipuṇṇanti atthabyañjanādisampattiyā sabbākārena paripuṇṇaṃ. No aññathāti ‘‘tathevā’’ti vuttamevatthaṃ byatirekena sampādeti. Tena yadatthaṃ bhāsitaṃ, tadatthanipphādanato yathā bhāsitaṃ bhagavatā, tathevāti aviparītadesanataṃ dasseti. Gadatthoti etena tathaṃ gadatīti tathāgatoti da-kārassa ta-kāraṃ katvā niruttinayena vuttanti dasseti. Tathā gatamassāti tathāgato. Gatanti ca kāyassa vācāya vā pavattīti attho. Tathāti ca vutte yaṃ-taṃ-saddānaṃ abyabhicāritasambandhatāya yathāti ayamattho upaṭṭhitoyeva hoti. Kāyavācākiriyānañca aññamaññānulomena vacanicchāyaṃ kāyassa vācā, vācāya ca kāyo sambandhabhāvena upatiṭṭhatīti imamatthaṃ dassento āha – ‘‘bhagavato hī’’tiādi. Imasmiṃ pana atthe tathāvāditāya tathāgatoti ayampi attho siddho hoti. So pana pubbe pakārantarena dassitoti āha – ‘‘evaṃ tathākāritāya tathāgato’’ti. ‘어떤 밤(Yaṃ rattiṃ)’이란 ‘어느 밤에’라는 뜻이다. 이것은 전시간(Accantasaṃyoga)을 나타내는 대격이다. ‘세 마라의(Tiṇṇaṃ mārānaṃ)’란 번뇌마(kilesa-māra), 형성마(abhisaṅkhāra-māra), 천자마(devaputta-māra)라고 일컬어지는 세 마라를 말한다. ‘나무랄 데 없는(Anupavajja)’이란 허물이 없기에 비난받을 것이 없다는 뜻이다. ‘모자람이 없는(Anūna)’이란 덧붙일 것이 없기에 부족함이 없다는 뜻이다. ‘지나침이 없는(Anadhika)’이란 제거할 것이 없기에 남음이 없다는 뜻이다. ‘모든 양상으로 원만한(Sabbākāraparipuṇṇa)’이란 뜻과 문장 등의 성취에 있어 모든 측면에서 원만함을 뜻한다. ‘다름이 없다(No aññathā)’는 것은 ‘그와 같이(tatheva)’라고 설해진 의미를 반대되는 경우를 배제함으로써 확정하는 것이다. 그로 인해 설하신 그 의미를 성취하므로, 세존께서 설하신 바와 같이 그대로라는 ‘전도되지 않은 설법’을 보여준다. ‘가닷토(Gadattho)’라는 설명은 ‘여실하게 말한다(tathaṃ gadati)’는 뜻에서 ‘타타가토’라 한 것으로, ‘다(da)’를 ‘타(ta)’로 바꾸어 어원적으로 설한 것임을 보여준다. ‘그와 같이 가셨다(Tathā gatamassa)’는 것은 타타가토이다. ‘갔다(gata)’는 것은 몸이나 말의 작용이라는 뜻이다. ‘그와 같이(Tathā)’라고 했을 때 ‘어떠한-그러한(yaṃ-taṃ)’이라는 단어들의 어긋남 없는 관계에 의해 ‘어떠한 것과 같이’라는 이 의미가 바로 나타나게 된다. 몸과 말의 행위가 서로 수순하기를 바라는 경우에, 몸에 의한 말과 말에 의한 몸이 상호 연결된 상태로 나타난다는 이 의미를 보여주기 위해 ‘세존께서는 참으로(Bhagavato hi)’ 등으로 말씀하셨다. 이 의미에서 여실하게 말한다는 뜻으로 타타가토라는 이 의미 역시 성립된다. 그것은 앞서 다른 방식으로 보여주었기에 ‘이와 같이 여실하게 행하시기에 타타가토이시다’라고 하였다. Tiriyaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsūti etena yadeke ‘‘tiriyaṃ viya upari adho ca santi lokadhātuyo’’ti vadanti, taṃ paṭisedheti. Desanāvilāsoyeva desanāvilāsamayo yathā ‘‘puññamayaṃ dānamaya’’ntiādīsu (dī. ni. 3.305; itivu. 60; netti. 33). Nipātānaṃ vācakasaddasannidhāne tadatthajotanabhāvena pavattanato gata-saddoyeva avagatatthaṃ atītatthañca vadatīti āha – ‘‘gatoti avagato atīto’’ti. Atha vā abhinīhārato paṭṭhāya yāva [Pg.135] sambodhi, etthantare mahābodhiyānapaṭipattiyā hānaṭṭhānasaṃkilesanivattīnaṃ abhāvato yathā paṇidhānaṃ, tathā gato abhinīhārānurūpaṃ paṭipannoti tathāgato. Atha vā mahiddhikatāya paṭisambhidānaṃ ukkaṃsādhigamena anāvaraṇañāṇatāya ca katthacipi paṭighātābhāvato yathā ruci, tathā kāyavācācittānaṃ gatāni gamanāni pavattiyo etassāti tathāgato. Yasmā ca loke vidhayuttagatapakārasaddā samānatthā dissanti, tasmā yathāvidhā vipassiādayo bhagavanto, ayampi bhagavā tathāvidhoti tathāgato. Yathā yuttā ca te bhagavanto, ayampi bhagavā tathā yuttoti tathāgato. Atha vā yasmā saccaṃ tatvaṃ tacchaṃ tathanti ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ, tasmā tathena ñāṇena āgatoti tathāgatoti evampi tathāgatasaddassa attho veditabbo. ‘가로로 무량한 세계들에서’라는 말은, ‘가로로 있는 것처럼 위와 아래에도 세계들이 있다’고 말하는 일부의 주장을 반박하는 것이다. ‘설법의 묘미(Desanāvilāsa)’ 자체가 설법의 묘미로 이루어진 것이니, 마치 ‘복으로 이루어진(puññamaya)’, ‘보시로 이루어진(dānamaya)’ 등과 같다. 불변어(nipāta)가 의미를 나타내는 단어와 결합하여 그 의미를 밝히는 역할을 하므로, ‘가토(gato)’라는 단어가 이해된(avagato) 의미와 지나간(atīto) 의미를 말한다고 하여 ‘가토(gato)란 이해된 것이고 지나간 것이다’라고 하였다. 혹은 서원(abhinīhāra)으로부터 깨달음(sambodhi)에 이르기까지, 그 중간에 대보리심의 실천에 있어 쇠퇴함이나 정체됨이나 오염됨이 없으므로 서원한 바와 같이, 즉 서원에 부합하게 실천하셨기에 타타가토이시다. 혹은 대신통을 갖추었기에 무애해(paṭisambhidā)의 탁월함을 얻으셨고, 장애 없는 지혜(anāvaraṇañāṇa)를 갖추었기에 어디에서도 가로막힘이 없으므로 원하시는 대로 몸과 말과 마음의 감(gata), 즉 작용들이 일어난다는 의미에서 타타가토이시다. 그리고 세상에서 ‘양상(vidha)’, ‘방식(yutta)’, ‘감(gata)’, ‘종류(pakāra)’ 등의 단어들이 같은 의미로 쓰이는 것이 보이므로, 위빳시 부처님 등이 어떠한 양상(yathāvidhā)이었던 것처럼 이 세존 또한 그러한 양상(tathāvidha)이시기에 타타가토이시다. 또한 그 부처님들께서 어떠한 방식(yathā yuttā)이었던 것처럼 이 세존 또한 그러한 방식(tathā yutta)이시기에 타타가토이시다. 혹은 진리(sacca), 실제(tatva), 사실(taccha), 여실함(tatha)은 지혜를 일컫는 말이므로, 여실한(tatha) 지혜로 도달하셨기에(āgata) 타타가토라는 이와 같은 의미로도 타타가토라는 단어의 뜻을 이해해야 한다. ‘‘Pahāya kāmādimale yathā gatā,Samādhiñāṇehi vipassiādayo; Mahesino sakyamunī jutindharo,Tathāgato tena tathāgato mato. “감각적 욕망 등의 오염원을 버리고, 삼매와 지혜로써 위빳시 부처님 등이 가신 것처럼, 찬란한 빛을 발하는 석가모니 대성자께서도 그와 같이 가셨으므로 여래(Tathāgata)라 여겨집니다.” ‘‘Tathañca dhātāyatanādilakkhaṇaṃ,Sabhāvasāmaññavibhāgabhedato; Sayambhuñāṇena jinoyamāgato,Tathāgato vuccati sakyapuṅgavo. “요소(계)와 감각장소(처) 등의 특징을 그 자성과 보편적 특징과 분류의 차별에 따라, 이 승리자께서는 스스로 존재하시는 지혜(자구지)로써 도달하셨으니, 석가문의 으뜸이신 분을 여래라 부릅니다.” ‘‘Tathāni saccāni samantacakkhunā,Tathā idappaccayatā ca sabbaso; Anaññaneyyena yato vibhāvitā,Yāthāvato tena jino tathāgato. “여실한 진리들과 연기성(이것을 조건으로 함)을 모든 면에서, 다른 이에게 배울 필요 없는 지혜로써 여실하게 밝히셨으므로, 승리자께서는 진실로 여래이십니다.” ‘‘Anekabhedāsupi lokadhātusu,Jinassa rupāyatanādigocare; Vicittabhede tathameva dassanaṃ,Tathāgato tena samantalocano. “수많은 갈래로 나뉜 세계들에서도 승리자께서 색처 등을 대상으로 하심에 있어 그 다양함 속에서도 그와 같이(여실히) 보시니, 그러므로 일체안을 갖춘 분은 여래이십니다.” ‘‘Yato [Pg.136] ca dhammaṃ tathameva bhāsati,Karoti vācāyanulomamattano; Guṇehi lokaṃ abhibhuyyirīyati,Tathāgato tenapi lokanāyako. “법을 있는 그대로 설하시고 자신의 말에 부합하게 실천하시며, 덕성으로 세상을 압도하며 나아가시니, 그러므로 세상의 인도자께서는 또한 여래이십니다.” ‘‘Yathābhinīhāramato yathāruci,Pavattavācā tanucittabhāvato; Yathāvidhā yena purā mahesino,Tathāvidho tena jino tathāgato’’ti. (dī. ni. ṭī. 1.7) – “서원하신 대로, 뜻하신 대로, 몸과 마음과 말의 전개에 따라, 옛 대성자들께서 그러하셨던 양상 그대로 이 승리자께서도 그러하시니, 그러므로 승리자께서는 여래이십니다.” (Dī. ni. ṭī. 1.7) Saṅgahagāthā mukhamattameva, kasmā? Appamādapadaṃ viya sakalakusaladhammasampaṭipattiyā sabbabuddhaguṇānaṃ saṅgāhakattā. Tenevāha – ‘‘sabbākārenā’’tiādi. Sesamettha uttānatthameva. 요약 게송은 단지 서문일 뿐이다. 왜 그러한가? [그것은] 불방일의 구절이 모든 선법의 수행을 [포괄하는] 것처럼, 모든 부처님의 덕성을 포괄하는 것이기 때문이다. 그래서 "모든 양상으로" 등으로 말한 것이다. 그 나머지의 의미는 여기서 명확하다. 171. Dutiye uppattīti paṭhamāya jātiyā nibbattiṃ vatvā ariyāya jātiyā nibbattiṃ dassetuṃ – ‘‘nipphattī’’ti āha. Tadā hissa buddhabhāvanipphattīti. ‘‘Dullabho’’tiādiṃ vatvā kāraṇassa dūrasambhārabhāvato tattha kāraṇaṃ dassento ‘‘ekavāra’’ntiādimāha. Idaṃ vuttaṃ hoti – tattha vāragaṇanā nāma māsasaṃvaccharakappagaṇanādikā, kappānaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ dve asaṅkhyeyyāni tīṇi asaṅkhyeyyānipi pāramiyo pūretvāpi buddhena bhavituṃ na sakkā, heṭṭhimakoṭiyā pana cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca nirantaraṃ dasa pāramiyo pūretvā buddhabhāvaṃ pattuṃ sakkā, na ito aññathāti iminā kāraṇena dullabho pātubhāvo buddhānanti. 171. 두 번째에서 '발생(uppatti)'이란 첫 번째 태어남의 생성을 말하며, 성스러운 태어남의 생성을 보이기 위해 '완성(nipphatti)'이라고 말하였다. 그때가 바로 그의 부처 상태의 완성이기 때문이다. "얻기 힘들다" 등을 말하고 나서, 원인이 되는 자량(sambhāra)이 멀리 있다는 사실로부터 거기서 원인을 보이며 "한 번" 등을 말하였다. 이것은 다음과 같은 의미이다. 거기서 횟수를 센다는 것은 달, 해, 겁 등을 세는 것인데, 겁의 일 아승기, 이 아승기, 심지어 삼 아승기 동안 바라밀을 채우더라도 부처가 될 수는 없다. 하한선으로는 사 아승기와 십만 겁 동안 끊임없이 십바라밀을 채워야 부처 상태에 도달할 수 있으며, 이와 다르지 않다. 이러한 이유로 부처님들의 출현은 얻기 힘든 것이다. 172. Tatiye niccaṃ na hotīti abhiṇhappavattikaṃ na hoti kadācideva sambhavato. Yebhuyyena manussā acchariyaṃ disvā accharaṃ paharanti, taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘accharaṃ paharitvā passitabbo’’ti. Samannāgatattāti etena acchariyā guṇadhammā etasmiṃ santīti acchariyoti dasseti. Apica ādito pabhuti abhinīhārāvaho, tato parampi anaññasādhāraṇe guṇadhamme āciṇṇavāti acchariyoti āha – ‘‘āciṇṇamanussotipi acchariyamanusso’’tiādi. Mahābodhiñāṇameva maṇḍabhūtaṃ mahābodhimaṇḍo. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṃ [Pg.137] ‘‘mahābodhī’’ti vuccati. Anivattakenāti bodhiyā niyatabhāvāpattiyā mahābodhisattabhāvato anivattanasabhāvena. Buddhakārakadhammānaṃ pūraṇampi na aññassa kassaci āciṇṇantiādinā hetuavatthāya phalāvatthāya sattānaṃ upakārāvatthāya cāti tīsupi avatthāsu lokanātho anaññasādhāraṇānaṃ guṇadhammānaṃ āciṇṇatāya acchariyamanusso vuttoti dasseti. 172. 세 번째에서 '항상 있는 것이 아니다'라는 것은 가끔씩만 발생하기 때문에 끊임없이 일어나는 것이 아니라는 뜻이다. 대개 사람들은 경이로운 것을 보고 손가락을 퉁기는데, 그것을 염두에 두고 "손가락을 퉁기며 보아야 할 분"이라고 말한 것이다. '구비하였기 때문에'라는 것은 이것으로써 경이로운 덕성이 그에게 있기에 경이로운 분임을 보여준다. 또한 처음부터 서원을 받들어 왔고, 그 이후로도 다른 이들과 공유되지 않는 덕성들을 닦아왔기에 경이로운 분이라 하며, "닦은 사람이 경이로운 사람이다" 등으로 말하였다. 대보리지의 지혜 자체가 정수가 된 것이 대보리도량(mahābodhimaṇḍo)이다. 일체지(sabbaññutaññāṇa)의 가까운 원인은 도의 지혜(maggañāṇa)이며, 도의 지혜의 가까운 원인은 일체지인데, 이를 '대보리(mahābodhī)'라 부른다. '물러나지 않는 자에 의해'라는 것은 보리의 확정된 상태에 이름으로써 대보살의 상태에서 물러나지 않는 성품을 가졌기 때문이다. 부처를 만드는 법들을 성취하는 것 또한 다른 누구도 닦은 적이 없다는 것 등을 통해, 원인의 단계, 결과의 단계, 중생을 돕는 단계라는 세 단계 모두에서 세상의 보호자(lokanātho)가 다른 이와 공유되지 않는 덕성들을 닦았기에 경이로운 사람이라 불린다고 보여준다. 173. Catutthe kāle kiriyāti kālakiriyā. Katarasmiṃ kāle kīdisī kiriyā. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhati, visesatthinā ca viseso anuppayojitabboti āha – ‘‘ekasmiṃ kāle pākaṭā kiriyā’’ti. Katarasmiṃ pana ekasmiṃ kāle, kathañca pākaṭāti? Kappānaṃ satasahassādhikāni anekāni asaṅkhyeyyāni abhikkamitvā yathādhippetamanorathapāripūrivasena samupaladdhe ekasmiṃ kāle, sadevaloke ativiya acchariyamanussassa parinibbānanti accantapākaṭā. Anutāpakarāti cetodukkhāvahā. Dasasahassacakkavāḷesūti vuttaṃ tassa buddhakkhettabhāvena paricchinnattā, tadaññesañca avisayattā. 173. 네 번째에서 '시간에 이루어지는 행위'가 갈라끼리야(kālakiriyā, 임종)이다. 어떤 시간에 어떠한 행위인가? 일반적인 표현은 특수한 것에 머무르며, 특수한 것을 원하는 자에 의해 특수한 것이 적용되어야 하므로 "한 시기에 분명한 행위"라고 말하였다. 그렇다면 어떤 한 시기이며, 어떻게 분명한가? 수십만 겁이 더해진 여러 아승기를 지나 의도한 염원의 충족을 통해 얻어진 한 시기에, 천상을 포함한 세상에서 지극히 경이로운 사람의 반열반(parinibbāna)이기에 지극히 분명한 것이다. '후회를 일으키는 것'이란 마음의 고통을 가져오는 것이다. '만 개의 세계들에서'라고 말한 것은 그것이 부처님의 영역(buddhakkhetta)으로 한정되어 있고, 그 외의 것들은 [영향력의] 영역이 아니기 때문이다. 174. Pañcame dutiyassa buddhassāti dutiyassa sabbaññubuddhassa abhāvā. Sutabuddho nāma sutamayena ñāṇena bujjhitabbassa buddhattā. Catusaccabuddho nāma catunnaṃ ariyasaccānaṃ anavasesato buddhattā. Paccekabuddho nāma paccekaṃ attanoyeva yathā catusaccasambodho hoti, evaṃ buddhattā. Sammāsambuddho eva hi yathā sadevakassa lokassa catusaccasambodho hoti, evaṃ saccāni abhisambujjhati. Cattāri vā aṭṭha vā soḷasa vāti idaṃ katamahābhinīhārānaṃ mahābodhisattānaṃ paññādhikasaddhādhikavīriyādhikavibhāgavasena vuttaṃ. ‘‘Paññādhikānañhi saddhā mandā hoti, paññā tikkhā. Saddhādhikānaṃ paññā majjhimā hoti. Vīriyādhikānaṃ paññā mandā, paññānubhāvena ca sammāsambodhi adhigantabbā’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Avisesena pana vimuttiparipācanīyadhammānaṃ tikkhamajjhimamudubhāvena tayopete bhedā yuttāti vadanti. Tividhā hi bodhisattā abhinīhārakkhaṇe bhavanti ugghaṭitaññuvipañcitaññuneyyabhedena. Tesu [Pg.138] ugghaṭitaññū sammāsambuddhassa sammukhā cātuppadikaṃ gāthaṃ suṇanto tatiyapade apariyositeyeva chahi abhiññāhi saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pattuṃ samatthūpanissayo hoti. Dutiyo satthu sammukhā ekaṃ gāthaṃ suṇanto apariyositeyeva catutthapade chahi abhiññāhi arahattaṃ pattuṃ samatthūpanissayo hoti. Itaro bhagavato sammukhā cātuppadikagāthaṃ sutvā pariyositāya gāthāya chahi abhiññāhi arahattaṃ pattuṃ samatthūpanissayo hoti. Tayopete vinā kālabhedena katābhinīhārā laddhabyākaraṇā pāramiyo pūrento yathākkamaṃ yathāvuttabhedena kālena sammāsambodhiṃ pāpuṇanti, tesu tesu pana kālabhedesu aparipuṇṇesu te te mahāsattā divase divase vessantaradānasadisaṃ dānaṃ dentāpi tadanurūpaṃ sīlādisesapāramidhamme ācinantāpi antarā buddhā bhavissantīti akāraṇametaṃ. Kasmā? Ñāṇassa aparipaccanato. Paricchinnakālanipphāditaṃ viya hi sassaṃ paricchinnakāle nipphāditā sammāsambodhi tadantarā sabbussāhena vāyamantenapi na sakkā pāpuṇitunti pāramipūrī yathāvuttakālavisesena sampajjatīti veditabbaṃ. Saddhinti samānakāle. 174. 다섯 번째에서 '두 번째 부처의'라는 것은 두 번째 일체지불이 없기 때문이다. '문불(sutabuddho)'이란 들어서 얻는 지혜로 깨달아야 할 바를 깨달은 분이다. '사제불(catusaccabuddho)'이란 네 가지 성스러운 진리를 남김없이 깨달은 분이다. '벽지불(paccekabuddho)'이란 각각 스스로 네 가지 성스러운 진리의 깨달음을 얻은 것과 같은 분이다. 오직 정등각자(sammāsambuddho)만이 천상을 포함한 세상에 네 가지 성스러운 진리의 깨달음이 있게끔 진리들을 완전히 깨닫는다. '넷 혹은 여덟 혹은 열여섯'이라는 것은 서원을 세운 대보살들을 지혜 중심, 믿음 중심, 정진 중심의 분류에 따라 말한 것이다. 주석서에는 "지혜 중심인 자들은 믿음은 약하고 지혜는 날카롭다. 믿음 중심인 자들은 지혜가 중간 정도이다. 정진 중심인 자들은 지혜가 약하며, 지혜의 위력으로 정등각을 얻어야 한다"라고 하였다. 그러나 차별 없이 해탈을 성숙시키는 법들의 예리함, 중간, 약함에 따라 이 세 가지 분류가 적절하다고들 말한다. 왜냐하면 서원의 순간에 보살들은 우가띳딴뉴, 위빤찟딴뉴, 네이야의 세 종류가 있기 때문이다. 그들 중 우가띳딴뉴는 정등각자 앞에서 4구 게송을 들을 때 세 번째 구절이 끝나기도 전에 육신통 및 사무애해와 함께 아라한과에 도달할 수 있는 토대를 갖춘 자이다. 두 번째는 스승 앞에서 한 게송을 들을 때 네 번째 구절이 끝나기 전에 육신통과 함께 아라한과에 도달할 수 있는 토대를 갖춘 자이다. 다른 하나는 세존 앞에서 4구 게송을 듣고 그 게송이 끝났을 때 육신통과 함께 아라한과에 도달할 수 있는 토대를 갖춘 자이다. 이 세 부류는 시간의 차이 없이 서원을 세우고 수기를 받아 바라밀을 채우면서, 각각 언급된 구분에 따른 시간 안에 정등각에 도달한다. 그러나 그러한 시간의 구분이 채워지지 않았다면, 그 대사들이 매일같이 웨산따라와 같은 보시를 베풀고 그에 합당한 지계 등 나머지 바라밀 법들을 닦을지라도, 그 사이에는 부처가 될 수 없으니 이는 근거가 없는 일이다. 왜 그러한가? 지혜가 아직 성숙하지 않았기 때문이다. 정해진 시간에 맺히는 곡식처럼, 정해진 시간에 성취되는 정등각은 그 중간에 온 힘을 다해 노력하더라도 도달할 수 없다. 그러므로 바라밀의 충족은 언급된 특정한 시간에 따라 이루어지는 것임을 알아야 한다. '함께(saddhiṃ)'라는 것은 '동시에'라는 뜻이다. Asahāyoti nippariyāyato vuttaṃ. Sahaayanaṭṭho hi sahāyaṭṭho. Paṭipattivasena bhagavatā saha samaṃ ayanaṃ nāma kassacipi nattheva. Hatthādiavayavato paṭi paṭi minitabbato paṭimā vuccati attabhāvo. Samattho nāma natthīti devo vā māro vā brahmā vā koci natthi. Paṭisamoti paṭinidhibhāvena samo. Paṭibhāgaṃ dātunti ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā vuttassa dhammabhāgassa dhammakoṭṭhāsassa paṭipakkhabhūtaṃ katvā bhāgaṃ koṭṭhāsaṃ paṭivacanaṃ dātuṃ samattho nāma natthi. Natthi etassa sīlādiguṇehi paṭibimbabhūto puggaloti appaṭipuggalo. Tenāha – ‘‘añño kocī’’tiādi. Tisahassimahāsahassīnaṃ vibhāgo parato āvi bhavissati. Sesamettha suviññeyyameva. 도반이 없다는 것은 직접적인 의미로 설해진 것이다. 함께 감(ayana)의 의미가 도반(sahāya)의 의미이기 때문이다. 실천의 측면에서 세존과 함께 똑같이 가는 자는 누구에게도 전혀 없다. 손 등의 지체에 대하여 각각 측정되어야 하기에 몸(attabhāvo)을 형상(paṭimā)이라 한다. 동등한 자가 없다는 것은 신이나 마라나 범천이나 그 누구도 없다는 것이다. '대등한 자'란 대신할 수 있는 존재로서 대등함을 뜻한다. '대응하는 몫을 내놓다'라는 것은 '네 가지 마음챙김의 확립' 등으로 설해진 법의 부류, 법의 부분에 대항하여 그 몫, 부분, 대답을 내놓을 수 있는 자가 없다는 뜻이다. 이 분의 계행 등의 덕성에서 거울에 비친 듯한 존재인 인격자가 없으므로 '비교할 수 없는 분(appaṭipuggalo)'이라 한다. 그래서 "다른 누구도..."라고 말씀하신 것이다. 삼천대천세계의 구분은 뒤에서 명확해질 것이다. 여기서 나머지는 쉽게 이해될 수 있는 것이다. 175. Chaṭṭhādīsu tasmiṃ puggaleti sammāsambuddhe. Tanti paññācakkhu. Pātubhūtameva hoti tassa sahassa uppajjanato. Uppattīti uppajjanaṃ. Nipphattīti parivuddhi. Kīvarūpassāti kīdisassa. Sāvakavisayeva hatthagataṃ paññācakkhu nāma dvinnaṃ aggasāvakānaṃyevāti āha – ‘‘sāriputtattherassā’’tiādi. Samādhipaññāti samādhisahagatā paññā. ‘‘Samādhisaṃvattanikā [Pg.139] khippanisantiādivisesāvahā paññā’’ti keci. Ālokoti paññāāloko eva. Tathā obhāso. Tīṇipīti tīṇipi suttāni. Lokiyalokuttaramissakānīti pubbabhāgapaññāya adhippetattā vuttaṃ. 175. 여섯 번째 등에서 '그 사람에게'란 정등각자에게를 의미한다. '그것'은 지혜의 눈(paññācakkhu)이다. 그것이 생겨남과 동시에 나타난 것이 된다. '일어남(uppatti)'이란 생겨남이다. '완성(nipphatti)'이란 원만함이다. '어떠한 종류의'란 어떤 종류의 지혜인가를 뜻한다. 제자의 영역에서 손에 들어온 지혜의 눈이란 두 명의 상수제자들에게만 해당하므로 '사리뿟따 장로의...' 등으로 말씀하셨다. '삼매의 지혜'란 삼매와 함께하는 지혜이다. 어떤 이들은 '삼매로 인도하며 신속한 통찰 등의 차이를 가져오는 지혜'라고도 한다. '빛(āloka)'이란 바로 지혜의 빛이다. '광명(obhāsa)'도 마찬가지이다. '세 가지 모두'란 세 경 모두를 뜻한다. '세간과 출세간이 섞여 있다'는 것은 예비 단계의 지혜가 의도되었기에 하신 말씀이다. Uttamadhammānanti attano uttaritarassa abhāvena seṭṭhadhammānaṃ. Daṭṭhabbato dassanaṃ, bhagavato rūpakāyo. Tatthapi visesato rūpāyatanaṃ. Tenāha – ‘‘cakkhuviññāṇena daṭṭhuṃ labhatī’’ti. Natthi ito uttaranti anuttaraṃ, tadeva anuttariyaṃ, dassanañca taṃ anuttariyañcāti dassanānuttariyaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Ayaṃ pana padaviseso – suyyatīti savanaṃ, bhagavato vacanaṃ. Labbhatīti lābho, bhagavati saddhā. Sikkhitabbato sikkhā. Sīlasamādhipaññāparicaraṇaṃ pāricariyā, upaṭṭhānaṃ. Anussaraṇaṃ anussati, satthu guṇānussaraṇaṃ. Imesanti yathāvuttānaṃ channaṃ anuttariyānaṃ. Pātubhāvo hotīti tathāgatassa pātubhāvā tappaṭibaddhattā tabbisayattā ca pātubhāvo hoti. ‘‘Dassanānuttariya’’nti ca sadevake loke uttaritarassa bhagavato rūpassa na dassanamattaṃ adhippetaṃ, atha kho tassa rūpadassanamukhena aveccappasādena buddhaguṇe okappetvā ogāhetvā dassanaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenāha – ‘‘āyasmā hī’’tiādi. Idampi dassanānuttariyanti pubbe vuttato nibbisesattā vuttaṃ. Dasabalaṃ dassanāya labhitvāti ānandatthero viya pasādabhattimettāpubbakaṃ dasabalaṃ dassanāya labhitvā. Dassanaṃ vaḍḍhetvāti dassanamukhena pavattaṃ vipassanācāraṃ vaḍḍhetvā. Dassanamukhena yāva anulomañāṇaṃ vipassanācāraṃ vaḍḍhetvā tadanantaraṃ aṭṭhamakamahābhūmiṃ okkamanto dassanaṃ sotāpattimaggaṃ pāpeti nāma. Idha parato pavattaṃ dassanaṃ dassanameva nāma, mūladassanaṃ pana saccadassanassapi kāraṇabhāvato dassanānuttariyaṃ nāma. Esa nayo sesānuttariyesupi. '최상의 법들'이란 자신보다 더 높은 것이 없기에 가장 수승한 법들을 말한다. 보아야 하기에 '봄(dassana)'이며, 이는 세존의 색신(rūpakāya)이다. 그중에서도 특히 형색의 영역(rūpāyatana)이다. 그래서 "안식(眼識)으로 보는 것을 얻는다"라고 하셨다. "이보다 더 위가 없다"는 것이 '위없음(anuttara)'이며, 그것이 바로 '위대함(anuttariya)'이다. 봄이자 그 위대함이기에 '봄의 위대함(dassanānuttariya)'이다. 나머지 구절들에서도 이와 같은 방식이다. 이 구절들의 차별점은 다음과 같다. 들리기에 '들음(savana)'이니, 세존의 말씀이다. 얻어지기에 '얻음(lābho)'이니, 세존에 대한 신심이다. 닦아야 하기에 '공부(sikkhā)'이다. 계·정·혜를 받들어 섬김이 '봉사(pāricariyā)'이며, 시봉이다. 거듭 기억함이 '수념(anussati)'이니, 스승의 공덕을 기억하는 것이다. '이것들의'란 앞에서 말한 여섯 가지 위대함의 뜻이다. '출현한다'는 것은 여래의 출현으로 인해 그것에 결부되고 그것을 대상으로 하기에 출현하는 것이다. '봄의 위대함'이란 천신을 포함한 세상에서 그보다 더 위가 없는 세존의 모습을 단지 보는 것만을 의미하는 것이 아니라, 그 모습을 보는 것을 통해 흔들림 없는 청정한 믿음으로 부처님의 공덕을 확신하고 몰입하여 보는 것을 보아야 한다. 그래서 "장로께서는..." 등으로 말씀하셨다. 이것도 '봄의 위대함'이라고 한 것은 앞에서 말한 것과 차이가 없기 때문이다. '십력(十力)을 뵙기 위해 얻었다'는 것은 아난다 장로처럼 청정함과 헌신과 자애를 앞세워 십력을 뵙기 위해 얻은 것을 말한다. '봄을 증장시켜'란 봄을 통해 진행되는 위빠사나의 수행 과정을 증장시키는 것이다. 봄을 통해 수순지(anuloma-ñāṇa)에 이르기까지 위빠사나 수행을 증장시키고, 그 직후에 여덟 번째 큰 단계에 들어서며 봄을 예류도에 이르게 하는 것을 말한다. 여기서 뒤에 일어나는 봄은 단지 봄이라 불리지만, 근본적인 봄은 진리를 보는 원인이 되기에 '봄의 위대함'이라 불린다. 이 방식은 나머지 위대함들에도 적용된다. Dasabale saddhaṃ paṭilabhatīti sammāsambuddhe bhagavati saddhaṃ paṭilabhati. Tisso sikkhā sikkhitvāti tisso pubbabhāgasikkhā sikkhitvā. Paricaratīti upaṭṭhānaṃ karoti. ‘‘Itipi so bhagavā’’tiādinā buddhānussativasena anussatijjhānaṃ uppādetvā taṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhento ‘‘anussatiṃ vaḍḍhetvā’’ti vutto. '십력에 대한 믿음을 얻는다'는 것은 정등각자이신 세존에 대한 믿음을 얻는다는 뜻이다. '세 가지 공부를 닦아'란 세 가지 예비 단계의 공부를 닦는 것을 말한다. '봉사한다'는 것은 시봉하는 것을 말한다. "이와 같이 그분 세존께서는..." 등의 불수념(佛隨念)을 통해 수념의 선정을 일으키고 그것을 발판으로 삼아 위빠사나를 증장시키는 것을 "수념을 증장시켜"라고 하였다. Sacchikiriyā [Pg.140] hotīti paccakkhakaraṇaṃ hoti. Maggakkhaṇe hi labbhamānā paṭisambhidā phalakkhaṇe sacchikatā nāma hoti tato paraṃ atthādīsu yathicchitaṃ viniyogakkhamabhāvato. Catassoti gaṇanaparicchedo. Paṭisambhidāti pabhedā. Kassa pana pabhedāti? ‘‘Atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’tiādivacanato (vibha. 718-721) ñāṇassetā pabhedā. Tasmā catasso paṭisambhidāti cattāro ñāṇappabhedāti attho. Atthapaṭisambhidāti atthe paṭisambhidā, atthapabhedassa salakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇanti attho. Tathā dhammapabhedassa salakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Niruttipabhedassa salakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ niruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Paṭibhānapabhedassa salakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ paṭibhāne pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā. '실현이 있다'는 것은 눈앞에서 직접 확인하는 것이다. 도(道)의 순간에 얻어지는 무애해(paṭisambhidā)는 과(果)의 순간에 실현된 것이라 한다. 그 이후에는 의미(attha) 등에 대해 뜻하는 대로 적용할 수 있기 때문이다. '네 가지'는 수적인 한정이다. '무애해'란 분석적 지혜이다. 누구의 분석인가? "의미에 대한 지혜가 의미무애해이다" 등의 말씀에 따라 이는 지혜의 분석이다. 그러므로 '네 가지 무애해'란 네 가지 지혜의 분석이라는 뜻이다. '의미무애해(atthapaṭisambhidā)'란 의미에 대한 무애해이니, 의미의 분석적 차이를 개별적 특징으로 드러내고 확정할 수 있는, 의미의 분석에 도달한 지혜라는 뜻이다. 마찬가지로 법의 분석적 차이를 개별적 특징으로 드러내고 확정할 수 있는, 법의 분석에 도달한 지혜가 '법무애해(dhammapaṭisambhidā)'이다. 언어적 표현의 분석적 차이를 개별적 특징으로 드러내고 확정할 수 있는, 언어적 표현의 분석에 도달한 지혜가 '언어무애해(niruttipaṭisambhidā)'이다. 달변(paṭibhāna)의 분석적 차이를 개별적 특징으로 드러내고 확정할 수 있는, 달변의 분석에 도달한 지혜가 '사변무애해(paṭibhānapaṭisambhidā)'이다. Atthesu ñāṇantiādīsu atthoti saṅkhepato hetuphalaṃ. Tañhi hetuvasena araṇīyaṃ gantabbaṃ pattabbaṃ, tasmā ‘‘attho’’ti vuccati. Pabhedato pana yaṃ kiñci paccayuppannaṃ, nibbānaṃ, bhāsitattho, vipāko, kiriyāti ime pañca dhammā ‘‘attho’’ti veditabbā. Taṃ atthaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Dhammoti saṅkhepato paccayo. So hi yasmā tanti dahati vidahati pavatteti ceva pāpeti ca ṭhapeti ca, tasmā ‘‘dhammo’’ti vuccati. Pabhedato pana yo koci phalanibbattako hetu ariyamaggo bhāsitaṃ kusalaṃ akusalanti pañcavidhoti veditabbo, taṃ dhammaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. '의미들에 대한 지혜' 등에서 '의미(attha)'란 요약하면 원인의 결과이다. 그것은 원인에 의해 도달해야 하고 성취되어야 하는 것이기에 '의미(attha)'라 불린다. 분석적으로는 연기된 것(paccayuppanna), 열반(nibbāna), 설해진 내용(bhāsitattha), 과보(vipāka), 작용(kiriya)이라는 이 다섯 가지 법을 '의미'라고 알아야 한다. 그 의미를 관찰하는 자에게 그 분석에 도달한 지혜가 '의미무애해'이다. '법(dhamma)'이란 요약하면 원인(paccayo)이다. 그것은 그것(결과)을 지탱하고 형성하고 전개하며, 또한 이르게 하고 확립하기에 '법'이라 불린다. 분석적으로는 결과를 생기게 하는 어떤 원인, 성스러운 도(道), 설해진 말씀(bhāsita), 유익한 것(kusala), 해로운 것(akusala)이라는 다섯 가지로 알아야 한다. 그 법을 관찰하는 자에게 그 법의 분석에 도달한 지혜가 '법무애해'이다. Atthadhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe ca dhamme ca sabhāvaniruttisaddaṃ ārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa tasmiṃ sabhāvaniruttiabhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ. Evamayaṃ niruttipaṭisambhidā saddārammaṇā nāma jātā, na paññattiārammaṇā. Kasmā? Yasmā saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī’’ti pajānāti. Paṭisambhidāpatto hi ‘‘phasso’’ti vutte ‘‘ayaṃ sabhāvaniruttī’’ti jānāti, ‘‘phassā’’ti vā ‘‘phassa’’nti vā vutte ‘‘ayaṃ na sabhāvaniruttī’’ti jānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Ayaṃ panesa [Pg.141] nāmākhyātopasaggābyayapadampi jānātiyeva sabhāvaniruttiyā yāthāvato jānanato. Ñāṇesu ñāṇanti sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa pabhedagataṃ ñāṇaṃ. 의미와 법에 대한 언어적 표현에서의 지혜란 그 의미와 법에 있어서 자성어(sabhāvanirutti)의 소리를 대상으로 삼아 관조하는 자에게 일어나는 그 자성어의 표현에 대한 차별된 지혜이다. 이와 같이 이 언어분석지(niruttipaṭisambhidā)는 소리를 대상으로 하는 것이지 개념(paññatti)을 대상으로 하는 것이 아니다. 왜냐하면 소리를 듣고 '이것은 자성어이다, 이것은 자성어가 아니다'라고 꿰뚫어 알기 때문이다. 분석지를 얻은 자는 'phasso'라고 말하면 '이것은 자성어이다'라고 알며, 'phassā' 혹은 'phassaṃ'이라고 말하면 '이것은 자성어가 아니다'라고 안다. 수(受) 등의 경우에도 이와 같은 방식이다. 또한 그는 명사, 동사, 접두사, 불변어의 단어 또한 자성어를 여실하게 알기 때문에 다 안다. 지혜들에서의 지혜란 모든 것에 통용되는 지혜를 대상으로 삼아 관조하는 자의 차별된 지혜이다. Imā pana catasso paṭisambhidā sekkhabhūmiyaṃ asekkhabhūmiyanti dvīsu ṭhānesu pabhedaṃ gacchanti. Adhigamo pariyatti savanaṃ paripucchā pubbayogoti imehi pañcahi kāraṇehi visadā honti. Adhigamo nāma saccappaṭivedho. Pariyatti nāma buddhavacanaṃ. Tañhi gaṇhantassa paṭisambhidā visadā honti. Savanaṃ nāma dhammassavanaṃ. Sakkaccaṃ dhammaṃ suṇantassapi hi paṭisambhidā visadā honti. Paripucchā nāma aṭṭhakathā. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassapi hi paṭisambhidā visadā honti. Pubbayogo nāma pubbayogāvacaratā. Haraṇapaccāharaṇanayena paṭipākaṭakammaṭṭhānassapi paṭisambhidā visadā hontīti. Lokiyalokuttarā vāti ettha tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapaṭisambhidā siyā lokiyā, siyā lokuttarāti evaṃ vibhajitvā attho veditabbo. 이 네 가지 분석지는 유학지(有學地)와 무학지(無學地)라는 두 단계에서 차별을 얻는다. 증득(adhigamo), 교학(pariyatti), 청문(savanaṃ), 문답(paripucchā), 전생의 수행(pubbayogo)이라는 이 다섯 가지 원인으로 인하여 명료해진다. 증득이란 성제(聖諦)의 체득을 말한다. 교학이란 부처님의 말씀을 말한다. 그것을 수지하는 자에게 분석지는 명료해진다. 청문이란 법을 듣는 것이다. 공경하는 마음으로 법을 듣는 자에게도 분석지는 명료해진다. 문답이란 주석서(aṭṭhakathā)를 말한다. 배운 경전(pāḷi)의 의미를 설명하는 자에게도 분석지는 명료해진다. 전생의 수행이란 전생에 수행자(yogāvacara)로서 정진했음을 말한다. 순행과 역행의 방법으로 분명해진 업처(kammaṭṭhāna)를 닦는 자에게도 분석지는 명료해진다. '세간적인가 출세간적인가'라는 점에 대해서는, 여기서 세 가지 분석지는 세간적이고, 의미분석지(atthapaṭisambhidā)는 세간적일 수도 있고 출세간적일 수도 있다고 이와 같이 분석하여 그 의미를 이해해야 한다. Buddhuppādeyevāti avadhāraṇena buddhuppāde eva labbhanato, abuddhuppāde alabbhanato anaññasādhāraṇo paṭivedho adhippeto. Evañca katvā ‘‘mahato cakkhussā’’tiādīsu paññāmahattādikampi anaññasādhāraṇameva adhippetanti daṭṭhabbaṃ. Tathā vijjāvimuttiphalasacchikiriyādayopi paresaṃ tabbhāvāvahā daṭṭhabbā. Yā kāci dhātuyo lokiyā lokuttarā vā, sabbā tā imāheva saṅgahitā, ettheva antogadhāti vuttaṃ – ‘‘imāva aṭṭhārasa dhātuyo nānāsabhāvato nānādhātuyo’’ti. Svāyamattho anekadhātunānādhātuñāṇavibhaṅgena (vibha. 751) dīpetabbo. ‘‘Sacchikiriyā’’ti vuttattā ‘‘vijjāti phale ñāṇa’’nti vuttaṃ. '오직 부처님이 출현하셨을 때만'이라는 한정은 부처님이 출현하셨을 때만 얻어지고 부처님이 출현하지 않으셨을 때는 얻어지지 않으므로, 다른 이들과 공통되지 않는 체득을 의미한다. 이와 같이 '위대한 눈(mahato cakkhussa)' 등의 구절에서 지혜의 위대함 등도 다른 이들과 공통되지 않는 것만을 의미한다고 보아야 한다. 그와 같이 명지(vijjā)와 해탈(vimutti), 과(phala)의 체득 등도 다른 이들에게 그러한 상태를 가져다주는 것으로 보아야 한다. 세간적이든 출세간적이든 그 어떤 요소(dhātuyo)들이라도, 그것들은 모두 이것들에 의해 섭수되며 여기에 포함된다고 설해졌다. 즉 '이들 18계(dhātuyo)가 서로 다른 자성으로 인하여 다양한 요소들이다'라고 하였다. 바로 이 의미는 아네카다투나나다투냐나 비방가(多種界種種界智分別)를 통해 밝혀져야 한다. '체득(sacchikiriyā)'이라고 설했기 때문에 '명지(vijjā)는 과(phala)에 대한 지혜이다'라고 설해졌다. 187. Yasmā cakkati aparāparaṃ parivattatīti cakkaṃ, tasmā iriyāpathāpi aparāparaṃ parivattanaṭṭhena cakkasadisattā cakkanti vuttā, tathā patirūpadesavāsādisampattiyo. Tato paṭṭhāya dhammacakkaṃ abhinīharati nāmāti ettha tadā mahāsatto attānaṃ abhinīhārayogaṃ karonto ‘‘dhammacakkaṃ abhinīharati nāmā’’ti vutto tato paṭṭhāya dhammacakkābhinīhāravibandhakaradhammānuppajjanato. Abhinīhaṭaṃ nāmāti etthapi ayameva [Pg.142] nayo. Arahattamaggaṃ paṭivijjhantopi dhammacakkaṃ uppādetiyeva nāma tadatthaṃ ñāṇaṃ paripācetīti katvā. Arahattaphalakkhaṇe dhammacakkaṃ uppāditaṃ nāma tasmiṃ khaṇe dhammacakkassa uppādanāya kātabbakiccassa kassaci abhāvā. Paṭivedhañāṇañhi idha ‘‘dhammacakka’’nti adhippetaṃ. Idāni desanāñāṇavasena dhammacakkaṃ dassetuṃ – ‘‘kadā pavatteti nāmā’’tiādimāha. Na kevalaṃ therasseva, atha kho sabbesampi sāsanikānaṃ dhammakathā bhagavato dhammadesanā catunnaṃ ariyasaccānaṃ catunnañca ekattādinayānaṃ avirādhanatoti dassetuṃ – ‘‘yo hi koci bhikkhu vā’’tiādi āraddhaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva. 187. 수레바퀴(cakka)는 계속해서 구르기 때문에 수레바퀴라고 하므로, 네 가지 자세(iriyāpathā) 또한 계속해서 바뀌는 성질 때문에 수레바퀴와 같아서 수레바퀴라 불린다. 적당한 지역에 거주하는 등의 성취(sampattiyo)도 마찬가지이다. '그때부터 법륜(dhammacakka)을 전한다'는 것은, 여기서 당시 대사(mahāsatto)가 스스로 서원(abhinīhāra)의 정진을 함에 있어서 '법륜을 전한다'고 일컬어지는데, 그때부터 법륜을 전하는 데 장애가 되는 법들이 일어나지 않기 때문이다. '전해졌다(abhinīhaṭaṃ)'는 것 또한 이와 같은 방식이다. 아라한 도(arahattamagga)를 체득하는 자 또한 법륜을 일으키는 것이니, 그 목적을 위해 지혜를 성숙시키기 때문이다. 아라한 과(arahattaphala)의 순간에는 법륜이 일어났다고 하니, 그 순간에는 법륜의 발생을 위해 해야 할 어떤 임무도 없기 때문이다. 여기서 체득의 지혜(paṭivedhañāṇa)가 '법륜'으로 의도되었다. 이제 설법의 지혜(desanāñāṇa)의 측면에서 법륜을 보이기 위해 '언제 굴리는가' 등의 말을 시작하였다. 단지 장로(사리불)뿐만 아니라, 모든 불제자들의 법문도 세존의 설법인 사성제와 네 가지 일성(一性) 등의 이치에 어긋나지 않음을 보이기 위해 '어떤 비구든지' 등의 구절을 시작하였다. 나머지는 쉽게 이해할 수 있다. Ekapuggalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 1인품(Ekapuggalavagga)의 설명이 끝났다. 14. Etadaggavaggo 14. 에닷닥가품(Etadaggavaggo, 최고품) (14) 1. Paṭhamaetadaggavaggo (14) 1. 첫 번째 에닷닥가품 Etadaggapadavaṇṇanā 에닷닥가(Etadagga, 이것이 최고다) 구절에 대한 설명 188. Etadaggesu paṭhamavaggassa paṭhame ādimhi dissatīti ettha aggasaddoti ānetvā yojetabbaṃ. Ajjataggeti ajjadivasaṃ ādiṃ katvāti attho. Aṅgulaggenāti aṅgulikoṭiyā. Ambilagganti ambilakoṭṭhāso. Koṭibhūtāti paramakoṭibhūtā tasmiṃ ṭhāne tādisānaṃ aññesaṃ abhāvato. Tato eva seṭṭhabhūtātipi aggā. Etadaggasannikkhepoti etadagge ṭhapanaṃ aṭṭhuppattiādīhi catūhipi kāraṇehi. Mahāpaññatāya therena etadaggaṭṭhānassa laddhabhāvaṃ vitthārato dassetuṃ – ‘‘katha’’ntiādimāha. Dve padantarānīti kaṇḍambamūle yugandharapabbateti dvīsu ṭhānesu dve padāni dassetvā. Muṇḍapīṭhakanti yaṃ sattaṅgaṃ pañcaṅgaṃ vā na hoti, kevalaṃ muṇḍakapīṭhaṃ, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Avattharitvā nisīdīti buddhānubhāvena ajjhottharitvā nisīdi. Tenāha – ‘‘evaṃ nisīdanto’’tiādi. Kāyasakkhiṃ katvāti nāmakāyena desanāya sampaṭicchanavasena sakkhibhūtaṃ katvā. Kusalā dhammā akusalā dhammā abyākatā dhammāti iti-saddo ādyattho, tena sabbaṃ abhidhammadesanaṃ saṅgaṇhāti. 188. '에닷닥가'들 가운데 첫 번째 품의 첫 번째에서 '보인다'는 구절에 '최고(agga)'라는 단어를 가져와서 연결해야 한다. '오늘을 시작으로(ajjatagge)'는 오늘을 시작으로 한다는 의미이다. '손가락 끝으로(aṅgulaggenāti)'는 손가락의 끝부분을 말한다. '식초 부분(ambilagganti)'은 식초의 분량이다. '정점이 된(koṭibhūtāti)'은 지극한 정점이 된 것이니, 그 자리에서 그와 같은 다른 것이 없기 때문이다. 바로 그렇기 때문에 탁월한 것이라는 의미에서 '최고(aggā)'이다. '에닷닥가의 설정(etadaggasannikkhepoti)'이란 사건의 발생(aṭṭhuppatti) 등 네 가지 원인에 의해 에닷닥가의 위치에 임명하는 것이다. 대혜(大慧)로 인하여 장로(사리불)가 에닷닥가의 위치를 얻게 된 것을 상세히 보이기 위해 '어떻게' 등의 말을 시작하였다. '두 구절 사이'란 칸담바 나무 아래와 유간타라 산이라는 두 장소에서 두 구절을 보인 것이다. '등 없는 의자(muṇḍapīṭhakaṃ)'란 팔다리 등받이가 없는 오직 평평한 의자만을 가리켜 말한 것이다. '덮고 앉았다'는 것은 부처님의 신통력으로 압도하여 앉았음을 말한다. 그래서 '이와 같이 앉으면서' 등을 설했다. '신증(kāyasakkhiṃ)으로 하여'란 정신적 몸(nāmakāya)으로 설법을 받아들임으로써 증거로 삼는 것을 말한다. '유익한 법들, 해로운 법들, 무기의 법들'에서 '이와 같이(iti)'라는 단어는 '등(等)'의 의미이니, 그것으로 모든 아비달마 설법을 포함한다. Pāṭihāriyaṭṭhāneti yamakapāṭihāriyassa kataṭṭhāne. Passathāti tesaṃ bahubhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Assāti manussasamūhassa ekabhāvaṃ. Ākappanti [Pg.143] ākāraṃ. Mahājanoti sadevake loke sabbo mahājano. Yathā nirayadassanaṃ saṃvegajananatthaṃ, evaṃ devalokadassanampi saṃvegajananatthameva ‘‘anupubbikathāyaṃ saggakathā viya evaṃ sabbasampattisamupetopi saggo anicco addhuvo cavanadhammo’’ti. Sajjetvāti samapaṇṇāsāya mucchanāhi yathā kāmena nivādetuṃ sakkā, evaṃ sajjetvā. 신통의 장소에서 '보라'고 한 것은 그들의 많음을 염두에 두고 설한 것이다. '그의(assā)'란 인간 무리의 하나됨을 말한다. '위의(ākappaṃ)'란 모습(ākāra)이다. '대중(mahājano)'이란 천신을 포함한 세상의 모든 큰 무리이다. 지옥을 보여주는 것이 두려움(saṃvega)을 일으키기 위함이듯, 천상을 보여주는 것 또한 '차제설(anupubbikathā) 중의 천상에 대한 설법처럼, 이와 같이 모든 성취를 갖춘 천상이라 할지라도 무상하고 영원하지 않으며 죽어서 물러나는 법이다'라고 하여 두려움을 일으키기 위함이다. '준비하여(sajjetvā)'란 50종의 선율로 마음대로 소리 낼 수 있게 하듯이, 그와 같이 준비하여(설법하여)라는 뜻이다. Puthujjanapañcakaṃ pañhanti puthujjanapañhaṃ ādiṃ katvā pavattitaṃ khīṇāsavapañhapariyantaṃ pañhapañcakaṃ. Paṭhamaṃ…pe… pucchīti puthujjanavisaye pañhaṃ pucchi. Paṭisambhidā yathābhinīhāraṃ yathāsakaṃ vipassanābhinīhārena paṭhamabhūmiyādayo viya pavattitavisayāti vuttaṃ – ‘‘te attano attano paṭisambhidāvisaye ṭhatvā kathayiṃsū’’ti. Buddhavisaye pañhaṃ pucchīti – "범부의 다섯 가지 질문"이란 범부에 대한 질문을 시작으로 하여 번뇌를 다한 자(아라한)에 대한 질문으로 끝나는 다섯 가지 질문의 묶음을 말한다. "첫 번째로... 질문했다"는 것은 범부의 영역에 속하는 질문을 했다는 뜻이다. 분별지(paṭisambhidā)는 각자의 서원과 수행의 결과에 따라, 즉 자신의 위빳사나 수행의 성취에 따라 첫 번째 단계 등과 같이 작용하는 영역이므로, "그들은 각자 자신의 분별지의 영역에 머물면서 말하였다"라고 설해졌다. "부처님의 영역에 속하는 질문을 했다"는 것은 다음과 같다. ‘‘Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha; Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisā’’ti. (su. ni. 1044) – "법을 철저히 안 자들과 이곳의 많은 유학(sekha)들, 그들의 처신에 대해 묻노니, 지혜로운 분이시여, 저에게 말씀해 주소서." (숫타니파타 1044) Idaṃ pañhaṃ pucchi. Tattha saṅkhātadhammāti saṅkhātā ñātā catusaccadhammā, ye ca saṅkhātadhammā catūhi maggehi paṭividdhacatusaccadhammāti attho. Iminā asekkhā kathitā. Puthu-saddo ubhayatthapi yojetabbo ‘‘ye puthū saṅkhātadhammā, ye ca puthū sekhā’’ti. Tesanti tesaṃ dvinnaṃ sekkhāsekkhapuggalānaṃ me puṭṭhoti yojetabbaṃ, mayā puṭṭhoti attho. Iriyanti sekkhāsekkhabhūmiyā āgamanappaṭipadaṃ. Iriyati gacchati sekkhabhūmiṃ asekkhabhūmiñca etāyāti iriyā, taṃ tesaṃ iriyaṃ āgamanappaṭipadaṃ mayā puṭṭho pabrūhi kathehīti attho. Evaṃ bhagavā buddhavisaye pañhaṃ pucchitvā ‘‘imassa nu kho, sāriputta, saṃkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo’’ti āha. Thero pañhaṃ oloketvā ‘‘satthā maṃ sekkhāsekkhānaṃ bhikkhūnaṃ āgamanappaṭipadaṃ pucchatī’’ti pañhe nikkaṅkho hutvā ‘‘āgamanappaṭipadā nāma khandhādivasena bahūhipi mukhehi sakkā kathetuṃ, katarākārena nu kho kathento satthu ajjhāsayaṃ gaṇhituṃ sakkhissāmī’’ti ajjhāsaye kaṅkhi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘dhammasenāpati…pe… na sakkotī’’ti. Pucchitapañhaṃ vissajjetuṃ paṭibhāne asati disāvilokanaṃ sattānaṃ sabhāvoti dassento, ‘‘puratthima…pe... nāsakkhī’’ti āha. Tattha pañhuppattiṭṭhānanti pañhuppattikāraṇaṃ. 이 질문을 던졌다. 거기서 '법을 철저히 안 자들(saṅkhātadhammā)'이란 네 가지 성스러운 진리의 법을 철저히 알고 깨달은 이들을 말한다. 즉, 네 가지 도(magga)로써 사성제를 꿰뚫어 안 자들이라는 뜻이다. 이것으로 무학(asekha)을 가리켰다. '많은(puthu)'이라는 단어는 양쪽 모두에 연결해야 하니, '철저히 법을 안 많은 이들과 많은 유학들'이라는 뜻이다. '그들의(tesaṃ)'는 '유학과 무학인 그들 두 부류에 대해 내가 물었다'고 연결해야 하니, 나에 의해 질문되었다는 뜻이다. '처신(iriya)'이란 유학과 무학의 단계에 이르는 실천행(āgamanappaṭipada)을 말한다. 이 실천행을 통해 유학의 단계와 무학의 단계로 나아가기에 처신(행함)이라 하며, '그들의 실천행에 대해 내가 물었으니 말씀해 주십시오'라는 뜻이다. 이와 같이 세존께서 부처님의 영역에 속하는 질문을 던지신 후, "사리뿟따여, 이 요약해서 말한 것의 의미를 어떻게 상세히 이해해야 하겠느냐?"라고 말씀하셨다. 장로는 질문을 살펴보고 '스승님께서 나에게 유학과 무학 비구들의 실천행에 대해 묻고 계시는구나'라고 질문에 대해서는 의심이 없었으나, '실천행이란 온(khandha) 등의 측면에서 여러 갈래로 설명할 수 있는데, 어떤 방식으로 설명해야 스승님의 의중에 맞을까?'라고 의중(ajjhāsaya)에 대해서는 의구심이 생겼다. 이를 염두에 두고 "법의 장군이... 할 수 없었다"라고 설해진 것이다. 질문받은 것에 대해 답할 지혜(paṭibhāna)가 떠오르지 않을 때 방향을 살피는 것이 중생들의 본성임을 나타내기 위해 "동쪽... 할 수 없었다"라고 설해졌다. 거기서 '질문이 발생한 근거(pañhuppattiṭṭhāna)'란 질문이 생기게 된 원인을 말한다. Therassa [Pg.144] kilamanabhāvaṃ jānitvāti ‘‘sāriputto pañhe nikkaṅkho, ajjhāsaye me kaṅkhamāno kilamatī’’ti therassa kilamanabhāvaṃ ñatvā. Catumahābhūtikakāyapariggahanti etena khandhamukhena nāmarūpapariggaho vutto. ‘‘Bhūtamidanti, sāriputta, samanupassasī’’ti hi vadantena bhagavatā khandhavasena nāmarūpapariggaho dassito. Evaṃ kirassa bhagavato ahosi ‘‘sāriputto mayā naye adinne kathetuṃ na sakkhissati, dinne pana naye mamajjhāsayaṃ gahetvā khandhavasena kathessatī’’ti. Therassa saha nayadānena so pañho nayasatena nayasahassena upaṭṭhāsi. Tenāha – ‘‘aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā’’ti. '장로의 피로함을 알고서'란 "사리뿟따는 질문에 대해서는 의심이 없으나 나의 의중을 헤아리느라 피로해하고 있구나"라고 장로의 고충을 아신 것을 말한다. '사대(四大)로 이루어진 몸을 파악함'이라는 구절로써 온(khandha)의 측면에서 명색(nāmarūpa)을 파악하는 것이 설해졌다. "사리뿟따여, 이것이 존재(bhūta)라고 관찰하느냐?"라고 말씀하시면서 세존께서는 온의 관점에서 명색의 파악을 보여주셨다. 세존께서는 '사리뿟따가 내가 지침(naya)을 주지 않으면 말할 수 없겠지만, 지침을 주면 나의 의중을 파악하여 온의 관점에서 말할 것이다'라고 생각하셨던 것이다. 장로에게 지침이 주어지자마자 그 질문은 수백, 수천 가지의 지침으로 나타났다. 그래서 "알았습니다, 세존이시여. 알았습니다, 행복하신 분이시여"라고 말한 것이다. Arūpāvacare paṭisandhi nāma na hotīti bodhisambhārasambharaṇassa anokāsabhāvato vuttaṃ. Tenāha – ‘‘abhabbaṭṭhānattā’’ti, laddhabyākaraṇānaṃ bodhisattānaṃ uppattiyā abhabbadesattāti attho. Rūpāvacare nibbattīti kammavasitāsambhavato arūpāvacare anibbattitvā rūpāvacare nibbatti. 무색계에서는 재생연결이 일어나지 않는다는 것은 보살이 수행의 자량(bodhisambhāra)을 쌓을 기회가 없기 때문에 설해진 것이다. 그래서 "부적절한 장소이기 때문이다"라고 하였으니, 수기를 받은 보살들이 태어나기에 적절하지 않은 곳이라는 뜻이다. '색계에 태어남'이란 업에 대한 자재함이 있기 때문에 무색계에 태어나지 않고 색계에 태어나는 것을 말한다. Parosahassantiādinā parosahassajātakaṃ dasseti. Tattha parosahassampīti atirekasahassampi. Samāgatānanti sannipatitānaṃ bhāsitassa atthaṃ jānituṃ asakkontānaṃ bālānaṃ. Kandeyyuṃ te vassasataṃ apaññāti te evaṃ samāgatā apaññā ime bālattā sasā viya vassasatampi vassasahassampi rodeyyuṃ parideveyyuṃ. Rodamānāpi pana atthaṃ vā kāraṇaṃ vā neva jāneyyunti dīpeti. Ekova seyyo puriso sapaññoti evarūpānaṃ bālānaṃ parosahassatopi eko paṇḍitapurisova seyyo varataroti attho. Kīdiso sapaññoti āha – ‘‘yo bhāsitassa vijānāti attha’’nti, ayaṃ jeṭṭhantevāsiko viya yo bhāsitassa atthaṃ jānāti, so tādiso sapañño varataroti attho. Dutiye parosatajātake jhāyeyyunti yāthāvato atthaṃ jānituṃ samāhitā hutvā cinteyyuṃ. Sesamettha vuttanayameva. '천 명 이상의'라는 구절 등으로 '파로사하사 자타카(Parosahassa Jātaka)'를 보여준다. 거기서 '천 명 이상이라도(parosahassampi)'란 천 명을 넘는 숫자를 말한다. '모인 자들의(samāgatānaṃ)'란 함께 모였으나 설해진 것의 의미를 알지 못하는 어리석은 자들을 말한다. '지혜 없는 그들은 백 년 동안 울부짖으리라'란 그렇게 모인 지혜 없는 이들은 어리석기 때문에 토끼들처럼 백 년이나 천 년 동안이라도 울며 슬퍼할 것이라는 뜻이다. 울고 있을지라도 의미나 원인은 전혀 알지 못한다는 것을 나타낸다. '지혜로운 한 사람의 인간이 더 낫다'란 이런 어리석은 자들이 천 명 넘게 있는 것보다 지혜로운 한 명의 현자가 훨씬 훌륭하다는 뜻이다. 어떤 이가 지혜로운 자인가에 대해 "설해진 것의 의미를 아는 자"라고 하였으니, 이 상좌 제자처럼 설해진 것의 의미를 아는 자, 그런 지혜로운 자가 더 훌륭하다는 뜻이다. 두 번째 '파로사타 자타카(Parosata Jātaka)'에서 '명상하리라(jhāyeyyuṃ)'란 의미를 올바르게 알기 위해 집중하여 생각한다는 뜻이다. 나머지는 여기서 설해진 방식과 같다. Tatiyajātake ye saññinoti ṭhapetvā nevasaññānāsaññāyatanalābhino avasesacittakasatte dasseti. Tepi duggatāti tassā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā alābhato tepi duggatā dukkhaṃ upagatā saññībhave. ‘‘Saññā rogo saññā gaṇḍo saññā salla’’nti [Pg.145] (ma. ni. 3.24) hi te saññāya ādīnavadassino. Yepi asaññinoti asaññībhave nibbatte acittakasatte dasseti. Tepi imissāyeva samāpattiyā alābhato duggatāyeva. Jhānasukhaṃ anaṅgaṇaṃ niddosaṃ yathāvuttadosābhāvato. Balavacittekaggatāsabhāvenapi taṃ anaṅgaṇaṃ nāma jātaṃ. Nevasaññī nāsaññīti āhāti atīte kira bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto araññāyatane kālaṃ karonto antevāsikehi puṭṭho ‘‘nevasaññī nāsaññī’’ti āha. Purimajātake vuttanayeneva tāpasā jeṭṭhantevāsikassa kathaṃ na gaṇhiṃsu. Bodhisatto ābhassarato āgantvā ākāse ṭhatvā imaṃ gāthamāha. Tena vuttaṃ – ‘‘sesaṃ vuttanayeneva veditabba’’nti. 세 번째 자타카에서 '지각(saññā)이 있는 자들'이란 비상비비상처(nevasaññānāsaññāyatana)를 얻은 자들을 제외한 나머지 마음을 가진 중생들을 가리킨다. '그들도 불행한 곳에 있다'란 그 비상비비상처의 등지(samāpatti)를 얻지 못했기 때문에 그들도 불행에 처해 유상(saññī)의 존재 상태에서 고통에 이른 것을 말한다. 진실로 그들은 "지각은 병이요, 지각은 종기요, 지각은 화살이다"(MN 121)라며 지각의 재난을 보는 자들이다. '지각이 없는 자들(asaññin)'이란 무상천(asaññībhave)에 태어난 마음 없는 중생들을 가리킨다. 그들도 역시 이 등지를 얻지 못했기 때문에 불행한 곳에 있는 것과 같다. '선정의 즐거움은 번뇌가 없고(anaṅgaṇa) 허물이 없다'란 앞에서 언급한 허물들이 없기 때문이다. 강력한 심일경성(心一境性)의 성질 때문에 그것을 번뇌 없음(anaṅgaṇa)이라 부른다. '비상비비상(nevasaññī nāsaññī)이라고 말했다'는 것은, 과거 바라나시에서 브라흐마다따가 다스릴 때 보살이 숲속에서 임종하며 제자들이 묻자 "비상비비상"이라고 말한 것을 뜻한다. 이전의 자타카에서 설한 방식대로 수행자들은 상좌 제자의 말을 받아들이지 않았다. 보살은 아밧사라(광음천)에서 와서 허공에 머물며 이 게송을 읊었다. 그래서 "나머지는 설해진 방식대로 알아야 한다"라고 하였다. Catutthajātake (jā. 1.1.135) candassa viya ābhā etassāti candābhaṃ, odātakasiṇaṃ. Sūriyābhanti sūriyassa viya ābhā etassāti sūriyābhaṃ, pītakasiṇaṃ. Yodha paññāya gādhatīti yo puggalo idha sattaloke idaṃ kasiṇadvayaṃ paññāya gādhati, ārammaṇaṃ katvā anuppavisati, tattha vā patiṭṭhahati. Avitakkena dutiyajjhānena ābhassarūpago hotīti so puggalo tathā katvā paṭiladdhena dutiyena jhānena ābhassarabrahmalokūpago hoti. Sesaṃ purimanayeneva veditabbanti iminā imaṃ dasseti (jā. aṭṭha. 1.1.135 candābhajātakavaṇṇanā) – atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto araññāyatane kālaṃ karonto antevāsikehi pucchito ‘‘candābhaṃ sūriyābha’’nti vatvā ābhassare nibbatto. Tāpasā jeṭṭhantevāsikassa na saddahiṃsu. Bodhisatto āgantvā ākāse ṭhito imaṃ gāthaṃ abhāsi. 네 번째 자타카(Jā. 1.1.135)에서 달(canda)과 같은 광채(ābhā)가 이것에 있다는 뜻으로 찬다바(candābha, 달의 광채)라 하며, 이는 백색 가시나(odātakasiṇa)이다. 수리야바(sūriyābha, 해의 광채)란 해(sūriya)와 같은 광채가 이것에 있다는 뜻으로, 황색 가시나(pītakasiṇa)이다. '여기서 지혜로써 통찰한다(Yodha paññāya gādhati)'란 어떤 사람이 이 중생계에서 이 두 가지 가시나를 지혜로써 통찰하고, 대상을 삼아 깊이 들어가거나 그곳에 확고히 머무는 것을 말한다. '위탁카(vitakka)가 없는 제2선으로 아밧사라[광음천]의 형상을 얻는다'란 그 사람이 그렇게 수행하여 얻은 제2선으로 아밧사라 범천의 세계에 태어나는 것을 말한다. 나머지는 이전의 방식대로 알아야 한다는 것으로 이것을 나타낸다(Jā. aṭṭha. 1.1.135, 찬다바 자타카 주석). 과거 바라나시에서 브라흐마다타 왕이 다스릴 때, 보살은 숲의 처소에서 목숨을 마칠 무렵 제자들이 질문하자 '찬다바, 수리야바'라고 말하고 아밧사라 천상에 태어났다. 고행자들은 우두머리 제자의 말을 믿지 않았다. 보살이 나타나 허공에 머물며 이 게송을 읊었다. Pañcamajātake āsīsethevāti āsācchedaṃ akatvā attano kammesu āsaṃ kareyyeva. Na nibbindeyyāti na nibbedaṃ uppādeyya, na ukkaṇṭheyyāti attho. Voti nipātamattaṃ. Yathā icchinti ahañhi saṭṭhihatthā narakā uṭṭhānaṃ icchiṃ, somhi tatheva jāto, tato uṭṭhitoyevāti dīpeti. 다섯 번째 자타카에서 '희망을 가져야만 한다(āsīsetheva)'란 희망을 끊지 말고 자신의 일에 희망을 가져야만 한다는 뜻이다. '염리하지 말아야 한다(na nibbindeyya)'란 염증을 일으키지 말아야 하며, 싫증 내지 말아야 한다는 뜻이다. '보(vo)'는 단지 어조사이다. '바란 대로(yathā icchiṃ)'란 '나는 참으로 60 팔꿈치 깊이의 구덩이에서 벗어나기를 바랐고, 나는 바로 그렇게 되었으며, 거기서 벗어났다'는 것을 나타낸다. Atīte (jā. aṭṭha. 4.13.sarabhamigajātakavaṇṇanā) kira bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sarabhamigayoniyaṃ nibbattitvā araññe paṭivasati. Rājā migavittako ahosi [Pg.146] thāmasampanno. Ekadivasaṃ gantvā amacce āha – ‘‘yassa passena migo palāyati, teneva so dātabbo’’ti. Athekadivasaṃ sarabhamigo uṭṭhāya rañño ṭhitaṭṭhānena palāyi. Atha naṃ amaccā uppaṇḍesuṃ. Rājā cintesi – ‘‘ime maṃ parihāsanti, mama pamāṇaṃ na jānantī’’ti gāḷhaṃ nivāsetvā pattikova khaggaṃ ādāya ‘‘sarabhaṃ gaṇhissāmī’’ti vegena pakkhandi. Atha naṃ disvā tīṇi yojanāni anubandhi. Sarabho araññaṃ pāvisi. Rājāpi pāvisiyeva. Tattha sarabhamigassa gamanamagge saṭṭhihatthamatto mahāpūtipātanarakaāvāṭo atthi, so tiṃsahatthamattaṃ udakena puṇṇo tiṇehi ca paṭicchanno. Sarabho udakagandhaṃ ghāyitvāva āvāṭabhāvaṃ ñatvā thokaṃ osakkitvā gato. Rājā pana ujukameva āgacchanto tasmiṃ pati. 과거(Jā. aṭṭha. 4.13. 사라바미가 자타카 주석) 바라나시에서 브라흐마다타 왕이 다스릴 때, 보살은 사라바(sarabha) 사슴의 태에 태어나 숲에서 살고 있었다. 왕은 사냥을 즐겼으며 힘이 넘쳤다. 어느 날 왕이 나가서 신하들에게 말하기를 '누구의 곁으로 사슴이 달아나든, 그 사람이 책임을 져야 한다'라고 했다. 그런데 어느 날 사라바 사슴이 일어나 왕이 서 있는 곳으로 달아났다. 그러자 신하들이 왕을 조롱했다. 왕은 생각하기를 '이들이 나를 비웃는구나, 나의 능력을 모르는구나' 하고는, 옷을 단단히 여미고 보행의 상태에서 칼을 들고 '사라바를 잡으리라' 하며 기세 좋게 달려 나갔다. 왕은 사슴을 보고 3요자나(yojana)를 추격했다. 사라바 사슴은 숲으로 들어갔다. 왕도 따라 들어갔다. 그곳 사라바 사슴이 가는 길목에 60 팔꿈치 깊이의 거대한 부패한 구덩이가 있었는데, 그것은 30 팔꿈치 정도 물이 차 있었고 풀로 덮여 있었다. 사라바 사슴은 물 냄새를 맡고 구덩이가 있음을 알아차려 조금 비켜서 지나갔다. 그러나 왕은 곧장 달려오다가 그곳에 빠졌다. Sarabho tassa padasaddaṃ asuṇanto nivattitvā taṃ apassanto ‘‘narakaāvāṭe patito bhavissatī’’ti ñatvā āgantvā olokento taṃ gambhīre udake appatiṭṭhe kilamantaṃ disvā tena katāparādhaṃ hadaye akatvā sañjātakāruñño ‘‘mā mayi passante varāko nassatu, imamhā taṃ dukkhā mocessāmī’’ti āvāṭatīre ṭhito ‘‘mā bhāyi, mahārāja, ahaṃ taṃ dukkhā mocessāmī’’ti vatvā attano piyaputtaṃ uddharituṃ ussāhaṃ karonto viya tassuddharaṇatthāya silāya yoggaṃ katvā ‘‘vijjhissāmī’’ti āgataṃ rājānaṃ saṭṭhihatthā narakā uddharitvā assāsetvā piṭṭhiṃ āropetvā araññā nīharitvā senāya avidūre otāretvā ovādamassa datvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Rājā senaṅgaparivuto nagaraṃ gantvā ‘‘ito paṭṭhāya sakalaraṭṭhavāsino pañca sīlāni rakkhantū’’ti dhammabheriṃ carāpesi. Mahāsattena pana attano kataguṇaṃ kassaci akathetvā sāyaṃ nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā alaṅkatasayane sayitvā paccūsakāle mahāsattassa guṇaṃ saritvā uṭṭhāya sayanapiṭṭhe pallaṅkena nisīditvā pītipuṇṇena hadayena udānaṃ udānento ‘‘āsīsetheva puriso’’tiādinā imā cha gāthā abhāsi. 사라바 사슴은 왕의 발소리가 들리지 않자 되돌아와서 왕이 보이지 않는 것을 보고 '구덩이에 빠졌을 것이다'라고 생각했다. 와서 내려다보니 왕이 깊고 발이 닿지 않는 물속에서 허우적거리는 것을 보고, 왕이 자신에게 저지른 잘못을 마음에 두지 않고 연민의 정을 일으켰다. '내가 보고 있는 동안 저 가련한 자가 죽게 내버려 둘 수 없다. 이 고통에서 그를 구해내리라' 하고 구덩이 가장자리에 서서 '대왕이여, 두려워 마소서. 내가 왕을 이 고통에서 구해내겠나이다'라고 말했다. 마치 자신의 사랑하는 아들을 건져 올리려고 애쓰는 것처럼, 그를 건져 올리기 위해 돌로 연습을 한 뒤, 자신을 쏘러 왔던 왕을 60 팔꿈치 깊이의 구덩이에서 건져 올렸다. 그리고 왕을 안심시키고 등에 태워 숲에서 데리고 나와 군대에서 멀지 않은 곳에 내려놓았다. 왕에게 훈계를 하고 오계(pañcasīla)에 머물게 했다. 왕은 군대를 거느리고 성으로 돌아가 '이제부터 온 나라 백성들은 오계를 지키라'고 법의 북을 울리게 했다. 대장부는 자신이 베푼 은덕을 아무에게도 말하지 않았으나, 왕은 저녁에 온갖 맛있는 음식을 먹고 장식된 침상에 누웠다가, 새벽녘에 대장부의 은덕을 기억하며 일어나 침상 위에 가부좌를 틀고 앉아 기쁨이 충만한 마음으로 '사람은 희망을 가져야만 하네'라는 등의 이 여섯 게송의 우다나(Udāna)를 읊었다. Tattha ahitā hitā cāti dukkhaphassā sukhaphassā ca, maraṇaphassā, jīvitaphassātipi attho. Sattānañhi maraṇaphasso ahito, jīvitaphasso hito. Tesaṃ acintito maraṇaphasso āgacchatīti dasseti[Pg.147]. Acintitampīti mayā ‘‘āvāṭe patissāmī’’ti na cintitaṃ, ‘‘sarabhaṃ māressāmī’’ti cintitaṃ. Idāni pana me cintitaṃ naṭṭhaṃ, acintitameva jātanti udānavasena vadati. Bhogāti yasaparivārā, ete cintāmayā na honti. Tasmā ñāṇavatā vīriyameva kātabbanti vadati. Vīriyavato hi acintitampi hotiyeva. 거기서 '해로운 것과 유익한 것(ahitā hitā ca)'이란 고통스러운 접촉과 즐거운 접촉, 또는 죽음의 접촉과 삶의 접촉이라는 뜻이기도 하다. 중생들에게 죽음의 접촉은 해로운 것이고, 삶의 접촉은 유익한 것이기 때문이다. 그것들 중 예상치 못한 죽음의 접촉이 다가온다는 것을 보여준다. '예상치 못한 것도(Acintitampi)'란 내가 '구덩이에 빠지리라'고 생각하지 않았고, '사라바를 죽이리라'고 생각했다는 것이다. '그러나 지금은 내가 생각했던 것은 사라졌고, 생각지도 않았던 일이 일어났다'고 우다나를 통해 말한다. '재물(Bhoga)'이란 명성과 추종자들이니, 이것들은 생각만으로 되는 것이 아니다. 그러므로 지혜로운 자는 정진을 해야만 한다고 말한다. 정진하는 자에게는 예상치 못한 일도 참으로 이루어지기 때문이다. Tassetaṃ udānaṃ udānentasseva aruṇaṃ uṭṭhahi. Purohito pātova sukhaseyyapucchanatthaṃ āgantvā dvāre ṭhito tassa udānagītasaddaṃ sutvā cintesi – ‘‘rājā hiyyo migavaṃ agamāsi, tattha sarabhamigaṃ viddho bhavissati, tena maññe udānaṃ udānetī’’ti. Evaṃ brāhmaṇassa rañño paripuṇṇabyañjanaṃ udānaṃ sutvā sumajjite ādāse mukhaṃ olokentassa chāyā viya raññā ca sarabhena ca katakāraṇaṃ pākaṭaṃ ahosi, so nakhaggena dvāraṃ ākoṭesi. Rājā ‘‘ko eso’’ti pucchi. Ahaṃ, deva, purohitoti. Athassa dvāraṃ vivaritvā ‘‘ito ehācariyā’’ti āha. So pavisitvā rājānaṃ jayāpetvā ekamantaṃ ṭhito ‘‘ahaṃ, mahārāja, tayā araññe katakāraṇaṃ jānāmi, tvaṃ ekaṃ sarabhamigaṃ anubandhanto narake patito, atha naṃ so sarabho silāya yoggaṃ katvā narakato uddhari, so tvaṃ tassa guṇaṃ saritvā udānaṃ udānesī’’ti vatvā ‘‘sarabhaṃ giriduggasmi’’ntiādinā dve gāthā abhāsi. 왕이 이 우다나를 읊고 있을 때 동이 텄다. 제관(Purohita)이 아침 일찍 안부를 물으려 와서 문 앞에 서 있다가, 왕의 우다나 노랫소리를 듣고 생각했다. '왕께서 어제 사냥을 가셨는데, 거기서 사라바 사슴을 맞히셨나 보다. 그래서 우다나를 읊으시는 것 같다.' 이와 같이 브라만 제관이 왕의 완벽한 문장으로 된 우다나를 듣고 나니, 잘 닦인 거울에 얼굴을 비추어 보는 그림자처럼 왕과 사라바 사슴 사이에 있었던 일이 분명해졌다. 그는 손톱 끝으로 문을 두드렸다. 왕이 '누구냐?'라고 물었다. '대왕이여, 저 제관입니다'라고 대답했다. 그러자 왕이 문을 열고 '이리 오시오, 스승이여'라고 말했다. 그는 들어가 왕에게 승리를 축원하고 한 곁에 서서 '대왕이여, 저는 왕께서 숲에서 겪으신 일을 압니다. 왕께서는 사라바 사슴 한 마리를 쫓다가 구덩이에 빠졌고, 그때 그 사라바 사슴이 돌로 연습을 하여 구덩이에서 건져주었습니다. 왕께서는 그 은덕을 기억하며 우다나를 읊으신 것입니다'라고 말하고, '험한 산의 사라바 사슴을(Sarabhaṃ giriduggasmiṃ)'이라는 등의 두 게송을 읊었다. Tattha anusarīti anubandhi. Vikkantanti uddharaṇatthāya kataparakkamaṃ. Anujīvasīti upajīvasi, tassānubhāvena tayā jīvitaṃ laddhanti attho. Samuddharīti uddharaṇaṃ akāsi. Silāya yoggaṃ sarabho karitvāti silāya sopānasadisāya narakato uddharaṇayoggataṃ karitvā. Alīnacittanti saṅkocaṃ appattacittaṃ. Ta migaṃ vadesīti suvaṇṇasarabhamigaṃ idha sirisayane nipanno vaṇṇesi. Taṃ sutvā rājā, ‘‘ayaṃ mayā saddhiṃ na migavaṃ āgato, sabbañca pavattiṃ jānāti, kathaṃ nu kho jānāti, pucchissāmi na’’nti cintetvā – ‘‘kiṃ tvaṃ nu tatthevā’’ti navamagāthamāha. Tattha bhiṃsarūpanti kiṃ nu te ñāṇaṃ balavajātikaṃ, tenetaṃ jānāsīti vadati. Brāhmaṇo ‘‘nāhaṃ sabbaññubuddho, byañjanaṃ amakkhetvā tayā kathitagāthāya pana mayhaṃ attho upaṭṭhātī’’ti dīpento ‘‘na cevaha’’nti dasamagāthamāha[Pg.148]. Tattha subhāsitānanti byañjanaṃ amakkhetvā suṭṭhu bhāsitānaṃ. Atthaṃ tadānentīti yo tesaṃ attho, taṃ ānenti upadhārentīti attho. Tadā purohito dhammasenāpati ahosi. Tenevāha – ‘‘atītepī’’tiādi. Sesaṃ uttānatthameva. 여기서 'anusarī'란 뒤쫓았다는 뜻이다. 'Vikkantaṃ'이란 건져 올리기 위해 기울인 노력을 의미한다. 'Anujīvasi'란 의지하여 산다는 뜻이니, 그의 위력으로 그대가 생명을 얻었다는 의미이다. 'Samuddharī'란 건져 올렸음을 의미한다. 'Silāya yoggaṃ sarabho karitvā'란 사라바가 바위를 계단처럼 만들어 구덩이에서 건져 올리기에 적합하게 만들었음을 의미한다. 'Alīnacittaṃ'이란 위축되지 않은 마음이다. '그 사슴을 칭송했다' 함은 침상에 누워 황금 사라바 사슴을 칭송했다는 것이다. 그 말을 듣고 왕은 '이 자는 나와 함께 사냥을 가지 않았는데 모든 상황을 다 알고 있구나. 도대체 어떻게 아는 것일까, 물어봐야겠다'라고 생각하여 아홉 번째 게송인 '그대도 정녕 그곳에 있었는가?'라고 말하였다. 거기서 'bhiṃsarūpaṃ'이란 그대의 지혜가 강력하여 그것으로 아는 것인가라고 묻는 것이다. 바라문이 '나는 일체지자 부처님은 아니지만, 문구를 훼손하지 않고 그대가 읊은 게송을 통해 나에게 그 의미가 나타났다'라고 설명하며 열 번째 게송인 '나는 결코...' 등을 말하였다. 여기서 'subhāsitānaṃ'이란 문구를 훼손하지 않고 잘 설해진 것들을 의미한다. 'Atthaṃ tadāṇenti'란 그 의미를 가져온다, 즉 고찰한다는 뜻이다. 그때의 제관은 법의 장군(사리불)이었다. 그래서 '과거에도...' 등으로 말한 것이다. 나머지는 의미가 명확하다. Aññāsikoṇḍaññattheravatthu 안냐시꼰단냐 장로 이야기 Aññāsikoṇḍaññattherādayotiādīsu pana yāthāvasarasaguṇavasenāti yathāsabhāvaguṇavasena. Pabbajjāvasena paṭivedhavasena suciraṃ sunipuṇaṃ rattindivaparicchedajānanavasena ca rattaññutā veditabbāti taṃ dassento ‘‘ṭhapetvā hi sammāsambuddha’’ntiādimāha. Pākaṭova hotīti satipaññāvepullappattiko pākaṭo vibhūto hoti. Aññāsikoṇḍaññoti sāvakesu sabbapaṭhamaṃ cattāri ariyasaccāni ñātakoṇḍañño. Sabbesupi etadaggesūti sabbesupi etadaggasuttesu, sabbesu vā etadaggaṭṭhapanesu. '안냐시꼰단냐 장로 등'의 구절에서 '마땅히 갖춘 성품의 힘에 따라'란 본래 성품의 공덕에 따름을 의미한다. 출가와 통찰에 의해서, 그리고 아주 오랫동안 능숙하게 밤낮의 구분을 아는 것에 의해서 경험이 풍부함(rattaññutā)을 알아야 하니, 이를 보여주기 위해 '정등각자를 제외하고' 등을 설하셨다. '분명하게 된다'는 것은 마음챙김과 지혜의 풍만함을 얻어 분명하고 명확하게 된다는 것이다. '안냐시꼰단냐'란 제자들 중에서 가장 먼저 사성제를 깨달은 꼰단냐를 말한다. '모든 으뜸(etadagga)에서'란 모든 으뜸에 관한 경전들에서, 혹은 모든 으뜸의 직위에 임명함에 있어서를 의미한다. Dhurapattānīti pattānaṃ pamukhabhūtāni bāhirapattāni. Navutihatthānīti majjhimapurisassa hatthena navutiratanāni. Padumeneva taṃ taṃ padesaṃ uttarati atikkamatīti padumuttaro, bhagavā. Gandhadāmamālādāmādīhīti ādisaddena pattadāmādiṃ saṅgaṇhāti. Tattha gandhadāmehi katamālā gandhadāmaṃ. Lavaṅgatakkolajātipupphādīhi katamālā mālādāmaṃ. Tamālapattādīhi katamālā pattadāmaṃ. Vaṅgapaṭṭeti vaṅgadese uppannaghanasukhumavatthe. Uttamasukhumavatthanti kāsikavatthamāha. '두라빳따(Dhurapattāni)'란 꽃잎들 중 으뜸이 되는 바깥쪽 꽃잎들을 말한다. '90핫타'란 보통 사람의 손으로 90라따나(Ratanas)이다. 연꽃처럼 그곳 그곳을 넘어서고 초월하므로 '빠두뭇따라(Padumuttara)'라 하며, 이분은 세존이시다. '향기로운 꽃줄과 화환 줄 등'에서 '등'이라는 단어로 잎사귀 줄 등을 포함한다. 거기서 향기로운 꽃들로 만든 줄이 '간다다마'이고, 정향과 딱꼴라, 자띠 꽃 등으로 만든 줄이 '말라다마'이며, 따말라 잎 등으로 만든 줄이 '빳따다마'이다. '왕가빳따'란 왕가 지방에서 생산된 치밀하고 부드러운 천을 말한다. '최상의 부드러운 천'이란 카시산 천을 말한다. Teparivaṭṭadhammacakkappavattanasuttantapariyosāneti ettha ‘‘idaṃ dukkhaṃ ariyasacca’’ntiādinā saccavasena, ‘‘dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyya’’ntiādinā kiccavasena, ‘‘dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññāta’’ntiādinā katavasena ca tīhi ākārehi parivaṭṭetvā catunnaṃ saccānaṃ desitattā tayo parivaṭṭā etassa atthīti tiparivaṭṭaṃ, tiparivaṭṭameva teparivaṭṭaṃ, teparivaṭṭañca taṃ dhammacakkappavattanañcāti teparivaṭṭadhammacakkappavattanaṃ, tadeva suttantaṃ, tassa pariyosāneti attho. '세 번의 굴림이 있는 법륜경의 결론에서'라는 말에 대하여: 여기서 '이것은 괴로움의 성스러운 진리이다' 등의 진리(Sacca)의 측면과, '괴로움의 성스러운 진리는 철저히 알아야 한다' 등의 역할(Kicca)의 측면과, '괴로움의 성스러운 진리를 철저히 알았다' 등의 수행함(Kata)의 측면으로, 네 가지 성스러운 진리를 세 가지 양상으로 굴려 설했기 때문에 세 번의 굴림(Tiparivaṭṭa)이 있는 것이다. 'Tiparivaṭṭa'가 곧 'Teparivaṭṭa'이며, 그것이 법의 바퀴를 굴림(Dhammacakkappavattana)이므로 'Teparivaṭṭadhammacakkappavattana'이다. 그것이 바로 경전(Suttanta)이며, 그것의 결론이라는 뜻이다. Sāligabbhaṃ phāletvā ādāyāti sāligabbhaṃ phāletvā tattha labbhamānaṃ sālikhīrarasaṃ ādāya. Anucchavikanti buddhānaṃ anucchavikaṃ khīrapāyasaṃ pacāpema. Veṇiyo purisabhāvavasena bandhitvā kalāpakaraṇe [Pg.149] kalāpaggaṃ. Khale kalāpānaṃ ṭhapanadivase khalaggaṃ. Madditvā vīhīnaṃ rāsikaraṇadivase khalabhaṇḍaggaṃ. Koṭṭhesu hi dhaññassa pakkhipanadivase koṭṭhaggaṃ. '쌀알의 속을 갈라 취하여'란 쌀알의 속을 갈라 거기서 얻어지는 쌀 우유 즙을 취한다는 뜻이다. '적절한 것'이란 부처님들께 적합한 우유 죽을 쑤게 한다는 뜻이다. 볏단을 남자처럼 묶어 다발을 만들 때를 '깔라빡가(다발의 으뜸)'라 한다. 타작마당에 볏단을 쌓아두는 날을 '칼락가(타작마당의 으뜸)'라 한다. 타작하여 벼를 쌓아두는 날을 '칼라반닥가(타작마당 물품의 으뜸)'라 한다. 곡식을 곳간에 넣는 날을 '콧닥가(곳간의 으뜸)'라 한다. Dve gatiyoti dve eva nipphattiyo, dve niṭṭhāti attho. Tasmiṃ kumāre sabbaññutaṃ patteti koṇḍaññamāṇavasseva laddhiyaṃ ṭhatvā itarepi cha janā putte anusāsiṃsu. Bodhirukkhamūle pācīnapassaṃ acalaṭṭhānaṃ nāma, yaṃ ‘‘vajirāsana’’ntipi vuccati. Mahataṃ mahatiyo vahatīti ‘‘pācīnamukho’’ti avatvā ‘‘pācīnalokadhātuabhimukho’’ti vuttaṃ. Maṃsacakkhupi lokanāthassa appaṭighātaṃ mahāvisayañcāti. Caturaṅgasamannāgatanti ‘‘kāmaṃ taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatū’’tiādinā (ma. ni. 2.184; saṃ. ni. 2.22, 237; a. ni. 2.5; mahāni. 196) vuttacaturaṅgasamannāgataṃ. '두 가지 길'이란 오직 두 가지 성취, 즉 두 가지 결말이라는 뜻이다. '그 왕자가 일체지자의 상태에 도달한다'는 꼰단냐 학자만의 확신에 입각하여, 나머지 여섯 사람도 아들들에게 훈계하였다. 보리수 아래 동쪽 부분은 흔들림 없는 장소이며, '금강좌(Vajirāsana)'라고도 불린다. 위대한 이들에게 위대한 것을 실어 나르기에 '동쪽을 향함'이라 하지 않고 '동방 세계를 향함'이라고 하였다. 세상의 구원자(부처님)의 육안 또한 장애가 없고 그 영역이 광대하다. '네 가지 요소를 갖춘 것'이란 '살가죽과 힘줄과 뼈만 남더라도...' 등으로 설해진 네 가지 정진의 요소를 갖춘 것을 말한다. Idaṃ pana sabbamevāti ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ desessāmī’’tiādinayappavattaṃ (ma. ni. 1.284; 2.341; mahāva. 10) sabbameva. Parivitakkamattameva tathā atthasiddhiyā abhāvato. Pupphitaphalitaṃ katvāti abhiññāpaṭisambhidāhi sabbapāliphullaṃ, maggaphalehi sabbaso phalabhārabharitañca karonto pupphitaṃ phalitaṃ katvā. Apakkamitukāmo hutvāti dvepi aggasāvake attano nipaccakāraṃ karonte disvā tesaṃ guṇātirekataṃ bahu maññanto buddhānaṃ santikā apakkamitukāmo hutvā. Tatthevāti chaddantadahatīreyeva. '이것은 모두'란 '내가 누구에게 먼저 법을 설할까' 등의 방식으로 전개된 모든 내용을 말한다. 단순한 생각만으로는 그와 같이 목적이 성취되지 않기 때문이다. '꽃피우고 열매 맺게 하여'란 신통과 무애해로 모든 교법을 꽃피우고, 도와 과로 모든 면에서 열매가 가득 맺히게 하는 것이다. '물러나고자 하여'란 두 상수제자가 자신에게 지극한 예경을 표하는 것을 보고 그들의 뛰어난 공덕을 높이 평가하여 부처님 곁에서 물러나고자 한 것이다. '바로 그곳에'란 찬단따 호숫가에만 있다는 뜻이다. Sāriputta-moggallānattheravatthu 사리뿟따와 목갈라나 장로 이야기 189-190. Dutiyatatiyesu iddhimantānanti ettha manta-saddo atisayatthavisayoti therassa atisayikaiddhitaṃ dassetuṃ – ‘‘iddhiyā sampannāna’’nti vuttaṃ. Saha paṃsūhi kīḷiṃsūti sahapaṃsukīḷitā. Idhalokattabhāvamevāti diṭṭhadhammikaattabhāvameva. Soḷasa paññā paṭivijjhitvā ṭhitoti majjhimanikāye anupadasuttantadesanāya ‘‘mahāpañño, bhikkhave, sāriputto, puthupañño, bhikkhave, sāriputto, hāsapañño, bhikkhave, sāriputto, javanapañño, bhikkhave, sāriputto, tikkhapañño, bhikkhave, sāriputto, nibbedhikapañño, bhikkhave, sāriputto’’ti (ma. ni. 3.93) evamāgatā [Pg.150] mahāpaññādikā cha, tasmiṃyeva sutte āgatā navānupubbavihārasamāpattipaññā, arahattamaggapaññāti imā soḷasavidhā paññā paṭivijjhitvā sacchikatvā ṭhito. 189-190. '신통을 가진 자들(iddhimantānaṃ) 중'이라는 구절에서, 여기서 'manta'라는 단어는 탁월함의 의미를 담고 있다. 이는 장로의 탁월한 신통력을 보여주기 위해 '신통을 구족한 자들'이라고 설명된 것이다. '흙과 함께 놀았다'는 것은 함께 흙장난을 하며 놀았다는 의미이다. '이 세상의 존재 상태(idhalokattabhāva)만'이라는 것은 현세의 존재 상태만을 의미한다. '열여섯 가지 지혜를 꿰뚫어 머문다'는 것은 맛지마 니까야의 '차제경(Anupada Sutta)' 설법에서 '비구들이여, 사리뿟다는 대지혜(mahāpañño)를 갖추었고, 광대지혜(puthupañño), 희열지혜(hāsapañño), 속퇴지혜(javanapañño), 예리지혜(tikkhapañño), 통찰지혜(nibbedhikapañño)를 갖추었다'고 전해지는 대지혜 등의 여섯 가지와, 그 경전에서 언급된 아홉 가지 차제정(아홉 가지 단계적인 머묾의 성취)의 지혜, 그리고 아라한도의 지혜까지 이 열여섯 가지 종류의 지혜를 꿰뚫어 깨닫고 머문다는 뜻이다. Pañhasākacchanti pañhassa pucchanavasena vissajjanavasena ca sākacchaṃ karoti. Atthikehi upaññātaṃ magganti etaṃ anubandhanassa kāraṇavacanaṃ. Idañhi vuttaṃ hoti – yaṃnūnāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandheyyaṃ. Kasmā? Yasmā idaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhanaṃ nāma atthikehi upaññātaṃ maggaṃ, ñāto ceva upagato ca maggoti attho. Atha vā atthikehi amhehi maraṇe sati amatenapi bhavitabbanti evaṃ kevalaṃ atthīti upaññātaṃ, anumānañāṇena upagantvā ñātaṃ nibbānaṃ nāma atthi, taṃ magganto pariyesantoti evampettha attho daṭṭhabbo. '질문에 대한 대화(pañhasākacchaṃ)'는 질문을 하고 답변을 하는 방식으로 대화를 나누는 것이다. '구도자들이 인지한 길(atthikehi upaññātaṃ maggaṃ)'이라는 것은 뒤따라가는 이유를 설명하는 말이다. 즉, '내가 이 비구를 뒤에서 바짝 따라가야겠다'고 말한 것과 같다. 왜인가? 이 '뒤에서 바짝 따라감'이라는 것이 구도자들이 인지한 길, 즉 알려지고 도달한 길이라는 의미이기 때문이다. 또는, 구도자인 우리에게 '죽음이 있다면 불사(不死, amata)도 있어야 한다'고 하여 오직 '존재한다'고만 인지되었으나, 추론의 지혜로 도달하여 알게 된 열반이라는 것이 존재하니, 그 길을 찾고 구한다는 것이 이 구절의 뜻으로 보아야 한다. Nesaṃ parisāyāti dvinnaṃ aggasāvakānaṃ parivārabhūtaparisāya. Dve aggasāvaketi sāriputtamoggallāne dve mahānubhāve sāvake. Ṭhānantareti aggasāvakattasaññite ṭhānantare ṭhapesi. Kasmā panettha ‘‘aggasāvake’’ti avatvā ‘‘mahāsāvake’’ti vuttaṃ. Yadi aññepi mahātherā abhiññātādiguṇavisesayogena ‘‘mahāsāvakā’’ti vattabbataṃ labhanti, imeyeva pana sāvakesu anaññasādhāraṇabhūtā visesato ‘‘mahāsāvakā’’ti vattabbāti dassanatthaṃ ‘‘dvepi mahāsāvake’’ti vuttaṃ. '그들의 회중에서(nesaṃ parisāyā)'란 두 분의 상수제자를 수행하는 회중 내에서라는 뜻이다. '두 분의 상수제자'란 사리뿟다와 목갈라나라는 위대한 신통력을 지닌 두 제자를 의미한다. '직위(ṭhānantara)'란 상수제자라고 명명된 직위에 임명하셨다는 것이다. 그런데 왜 여기서 '상수제자(aggasāvaka)'라고 하지 않고 '대제자(mahāsāvaka)'라고 했는가? 다른 대장로들도 널리 알려진 특성 등의 특별한 공덕을 갖추었기에 '대제자'라고 불릴 수 있지만, 이 두 분만은 제자들 중에서 다른 이들과 공유되지 않는 특별한 의미에서 '대제자'라 불릴 만함을 보여주기 위해 '두 분의 대제자'라고 한 것이다. Mahākassapattheravatthu 마하깟사빠 장로 이야기 191. Catutthe yasmā dhutavādadhutadhammadhutaṅgāni dhutamūlakāni, tasmā ‘‘dhuto veditabbo’’ti āraddhaṃ, tattha kilese dhuni dhutavāti dhuto, dhutakileso puggalo, kilesadhunano vā dhammo, kilesadhunano dhammoti ca sapubbabhāgo ariyamaggo daṭṭhabbo. Taṃ dhutasaññitaṃ kilesadhunanadhammaṃ vadati, pare tattha patiṭṭhāpetīti dhutavādo. Catukkañcettha sambhavatīti taṃ dassetuṃ – ‘‘ettha panā’’tiādi āraddhaṃ. Tayidanti nipāto, tassa so ayanti attho. Dhutabhūtassa dhutabhūtā dhammā dhutadhammā. Appicchatā santuṭṭhitā heṭṭhā vuttā eva[Pg.151]. Kilese sammā likhati tacchatīti sallekho, kilesajegucchī, tassa bhāvo sallekhatā. Dvīhipi kāmehi viviccatīti paviveko, yonisomanasikārabahulo puggalo, tassa bhāvo pavivekatā. Iminā sarīraṭṭhapanamattena atthīti idamaṭṭhi ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā, tassa bhāvo idamaṭṭhitā, imehi vā kusaladhammehi atthi idamaṭṭhi, yena ñāṇena ‘‘pabbajitena nāma paṃsukūlikaṅgādīsu patiṭṭhitena bhavitabba’’nti yathānusiṭṭhaṃ dhutaguṇe samādiyati ceva pariharati ca, taṃ ñāṇaṃ idamaṭṭhitā. Tenāha – ‘‘idamaṭṭhitā ñāṇamevā’’ti. Dhutadhammā nāmāti dhutaṅgasevanāya paṭipakkhabhūtānaṃ pāpadhammānaṃ dhunanavasena pavattiyā dhutoti laddhanāmāya dhutaṅgacetanāya upakārakā dhammāti katvā dhutadhammā nāma. Anupatantīti tadantogadhā tappariyāpannā honti tadubhayasseva pavattivisesabhāvato. Paṭikkhepavatthūsūti dhutaṅgasevanāya paṭikkhipitabbavatthūsu pahātabbavatthūsu. 191. 네 번째에서, 두타설(dhutavāda), 두타법(dhutadhamma), 두타지(dhutaṅga)는 '두타(dhuta, 털어냄)'를 근본으로 하기에 '두타에 대해 알아야 한다'고 시작되었다. 여기서 번뇌를 털어냈기에 '두타자(dhuta)'이니, 즉 번뇌를 털어낸 사람을 말하거나, 번뇌를 털어내는 법을 의미한다. 번뇌를 털어내는 법으로서는 초기 단계의 성스러운 도(ariya-magga)로 보아야 한다. 그 '두타'라고 이름 붙여진 번뇌를 털어내는 법을 설하고, 다른 이들을 거기에 안주시키는 자를 '두타설자(dhutavāda)'라고 한다. 여기에는 네 가지 경우가 가능하므로 이를 보여주기 위해 '여기서(ettha pana)' 등으로 시작하였다. 'tayidaṃ'은 니빠따(불변사)로, '그것은 바로 이것이다'라는 뜻이다. 두타가 된 자의 두타가 된 법들이 '두타법(dhutadhamma)'이다. 소욕(적은 욕심)과 지족(만족함)은 앞에서 설명한 바와 같다. 번뇌를 바르게 긁어내고 깎아내기에 '삭제(sallekha, 살레카)'이니, 즉 번뇌를 혐오함이며, 그 상태가 '삭제성(sallekhatā)'이다. 두 가지 욕망(욕망의 대상과 욕망의 번뇌)으로부터 멀어지기에 '원리(paviveko)'이니, 즉 여리작의(지혜로운 주의력)가 많은 사람이며, 그 상태가 '원리성(pavivekatā)'이다. '이 몸을 유지하는 것만으로 족하다(iminā sarīraṭṭhapanamattena atthi)'는 뜻에서 'idamaṭṭhi'이며(t가 ṭṭha로 변함), 그 상태가 '차정성(idamaṭṭhitā)'이다. 혹은 이 선법들에 의해 '이것이 있다(idamaṭṭhi)'는 것이니, 즉 '출가자라면 마땅히 분소의를 입는 수행 등에 안주해야 한다'고 가르침대로 두타의 덕을 수지하고 지니는 지혜가 바로 '차정성'이다. 그래서 '차정성은 바로 지혜이다'라고 하였다. '두타법'이란 두타 수행에 반대되는 악한 법들을 털어버리는 방식으로 작용하여 '두타'라는 이름을 얻은 두타 수행의 의지(cetana)를 돕는 법들이기에 '두타법'이라 한다. '뒤따른다(anupatanti)'는 것은 그것에 포함되고 속한다는 뜻이니, 두 가지 모두가 작용의 특별한 상태이기 때문이다. '거부해야 할 대상들에서'란 두타 수행을 위해 거부하고 버려야 할 대상들을 의미한다. Paṃsukūlikaṅgaṃ…pe… nesajjikaṅganti uddesopi peyyālanayena dassito. Yadettha vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.22 ādayo) vitthārato vuttaṃ. Dhutavādaggahaṇeneva therassa dhutabhāvopi gahito hotīti ‘‘dhutavādāna’’nteva vuttaṃ. Ayaṃ mahāti abhinīhārādimahantatāyapi sāsanassa upakāritāyapi ayaṃ thero mahā, guṇamahantatāya pasaṃsāvacanameva vā etaṃ therassa yadidaṃ mahākassapoti yathā ‘‘mahāmoggallāno’’ti. '분소의를 입는 수행(paṃsukūlikaṅgaṃ) ... 나아가 ... 항상 앉아 있는 수행(nesajjikaṅgaṃ)'이라는 목록도 생략의 방식으로 보여주었다. 여기서 언급되어야 할 모든 것은 위숫디막가(청정도론)에서 상세히 설명되었다. '두타설자'라는 표현만으로도 장로가 두타를 행하는 상태가 이미 포함되어 있기에 '두타설자들 중'이라고만 하였다. '이분은 위대하다(ayaṃ mahā)'는 것은 발원 등의 원대함이나 교단에 끼친 공헌으로 인해 이 장로가 위대하다는 것이며, 혹은 '마하 목갈라나'라고 하는 것처럼 장로의 덕이 위대함을 찬탄하는 표현으로 '마하 깟사빠'라고 부른 것이다. Satthu dhammadesanāya vatthuttaye sañjātappasādatāya upāsakabhāve ṭhitattā vuttaṃ – ‘‘uposathaṅgāni adhiṭṭhāyā’’tiādi. Etassa aggabhāvassāti yojetabbaṃ. Saccakāroti saccabhāvāvaho kāro, avisaṃvādanavasena vā tadatthasādhanoti attho. Kolāhalanti kutūhalavipphāro. Satthā sattame sattame saṃvacchare dhammaṃ kathento sattānaṃ savanayoggaṃ kālaṃ sallakkhento divā sāyanhasamayaṃ katheti, rattiyaṃ sakalayāmaṃ. Tenāha – ‘‘brāhmaṇo brāhmaṇe āha – ‘bhoti kiṃ rattiṃ dhammaṃ suṇissasi divā’’’ti. Vissāsikoti vissāsikabhāvo. ‘‘Tato paṭṭhāya so’’ti vā pāṭho. 스승의 법문과 삼보에 대해 신심이 생겨 우바새(재가신자)의 지위에 머물렀기 때문에 '포살의 요소를 수지하고' 등으로 설해졌다. '이 수승한 상태의'라고 연결해야 한다. '확신(saccakāro)'이란 진실한 상태를 가져오는 행위이며, 혹은 거짓이 없음으로써 그 목적을 성취하는 것을 의미한다. '떠들썩함(kolāhalaṃ)'이란 호기심이 퍼져나가는 것이다. 스승께서는 7년마다 법을 설하실 때 중생들이 들을 만한 때를 살피시어 낮에는 저녁 무렵에 설하시고, 밤에는 밤새도록 설하신다. 그래서 '브라만은 브라만들에게 말했다. - 여러분, 밤에 법을 들으시겠습니까, 아니면 낮에 들으시겠습니까?'라고 하였다. '신뢰할 만한 자(vissāsiko)'란 신뢰할 수 있는 상태를 말한다. '그때부터 그는'이라는 독법도 있다. Dve [Pg.152] asaṅkhyeyyāni pūritapāramissāti idaṃ sā paramparāya sotapatitaṃ atthaṃ gahetvā āha. Adinnavipākassāti avipakkavipākassa. Bhaddake kāleti yutte kāle. Nakkhattanti nakkhattena lakkhitaṃ chaṇaṃ. Tasmiṃ tasmiñhi nakkhatte anubhavitabbachaṇāni nakkhattāni nāma, itarāni pana chaṇāni nāma. Sammāpatitadukkhato vimocanena tato niyyānāvahatāya icchitatthassa labhāpanato ca niyyānikaṃ. Tesanti suvaṇṇapadumānaṃ. Olambakāti suvaṇṇaratanavicittā ratanadāmā. Puññaniyāmenāti puññānubhāvasiddhena niyāmena. Svassa bārāṇasirajjaṃ dātuṃ katokāso. Phussarathanti maṅgalarathaṃ. Setacchattauṇhīsavālabījanikhaggamaṇipādukāni pañcavidhaṃ rājakakudhabhaṇḍanti vadanti. Idha pana setacchattaṃ visuṃ gahitanti sīhāsanaṃ pañcamaṃ katvā vadanti. Pārupanakaṇṇanti pārupanavatthassa dasantaṃ. Dibbavatthadāyipuññānubhāvacodito ‘‘nanu tātā thūla’’nti āha. Aho tapassīti aho kapaṇo ahaṃ rājāti attho. Buddhānaṃ saddahitvāti buddhānaṃ sāsanaṃ saddahitvā. Caṅkamanasatānīti iti-saddo ādyattho. Tena hi aggisālādīni pabbajitasāruppāni ṭhānāni saṅgaṇhāti. ‘두 아승기 동안 바라밀을 채웠다’는 것은 전승되어 내려오는 의미를 취하여 말한 것이다. ‘아딘나비파카(adinnavipāka)’는 과보가 아직 익지 않았음을 의미한다. ‘밧다케 깔레(bhaddake kāle)’는 적절한 때를 의미한다. ‘낙갓따(nakkhatta)’는 별자리로 표시되는 축제이다. 왜냐하면 특정 별자리에서 즐겨야 하는 축제를 ‘낙갓따’라고 하며, 그 외의 다른 축제들은 ‘차나(chaṇa)’라고 부르기 때문이다. ‘니야니까(niyyānika)’는 바르게 닥친 괴로움으로부터 벗어나게 하고, 그로부터 해탈로 이끌며, 원하는 목적을 달성하게 해주기 때문에 해탈로 이끄는 것(출리)이다. ‘떼상(tesaṃ)’은 그 황금 연꽃들을 의미한다. ‘올람바까(olambakā)’는 황금과 보석으로 화려하게 장식된 보석 줄이다. ‘뿐냐니야메나(puññaniyāmena)’는 공덕의 위력으로 성취된 방식에 의한 것이다. 그에게 바라나시의 왕위를 줄 기회가 만들어졌다. ‘풋사라타(phussaratha)’는 상서로운 수레(축원의 수레)를 말한다. 흰 일산, 머리띠, 부채, 칼, 보석 신발의 다섯 가지를 왕의 다섯 가지 상징물(rājakakudhabhaṇḍa)이라고 말한다. 그러나 여기서는 흰 일산을 별도로 취하고 사자좌(sīhāsana)를 다섯 번째로 하여 말한다. ‘빠루빠나깐나(pārupanakaṇṇa)’는 겉옷의 옷자락 끝을 의미한다. 천상의 옷을 보시한 공덕의 위력에 촉구되어 “여보게들, 너무 거칠지 않은가?”라고 말했다. ‘아호 따빳시(aho tapassī)’는 “아, 가련한 내가 왕이로구나”라는 뜻이다. ‘붓다낭 삿다히똬(buddhānaṃ saddahitvā)’는 부처님들의 가르침을 믿고서라는 뜻이다. ‘짱까마나사따니(caṅkamanasatāni)’에서 ‘이띠(iti)’라는 단어는 ‘등등’의 의미이다. 그러므로 이것은 정화(精舍)의 화실(火室) 등 출가자에게 적합한 장소들을 포함한다. Sādhukīḷitanti ariyānaṃ parinibbutaṭṭhāne kātabbasakkāraṃ vadati. Nappamajji, nirogā ayyāti pucchitākāradassanaṃ. Parinibbutā devāti devī paṭivacanaṃ adāsi. Paṭiyādetvāti niyyātetvā. Samaṇakapabbajjanti samitapāpehi ariyehi anuṭṭhātabbapabbajjaṃ. So hi rājā paccekabuddhānaṃ vesassa diṭṭhattā ‘‘idameva bhaddaka’’nti tādisaṃyeva liṅgaṃ gaṇhi. Tatthevāti brahmaloke eva. Vīsatime vasse sampatteti āharitvā sambandho. Brahmalokato cavitvā nibbattattā, brahmacariyādhikārassa ca cirakālasambhūtattā ‘‘evarūpaṃ kathaṃ mā kathethā’’ti āha. Vīsati dharaṇāni nikkhanti vadanti, pañcapalaṃ nikkhanti apare. Itthākaroti itthiratanassa uppattiṭṭhānaṃ. Ayyadhītāti amhākaṃ ayyassa dhītā, bhaddakāpilānīti attho. Samānapaṇṇanti sadisapaṇṇaṃ sadisalekhaṃ kumārassa kumārikāya ca yuttaṃ paṇṇalekhaṃ. Te purisā samāgataṭṭhānato magadharaṭṭhe mahātitthagāmaṃ maddaraṭṭhe sāgalanagarañca uddissa apakkamantā aññamaññaṃ vissajjantā nāma hontīti ‘‘ito ca etto ca pesesu’’nti vuttā. ‘사두낄리따(sādhukīḷita)’는 성자들이 반열반하신 장소에서 행해야 할 예경을 말한다. ‘나빠맛지 니로가 아야(nappamajji, nirogā ayyā)’는 (건강과 안부를) 묻는 형식을 보여준다. ‘빠리닙부따 데와(parinibbutā devā)’라고 왕비가 대답했다. ‘빠띠야뎃똬(paṭiyādetvā)’는 양도하여 넘겨주었다는 뜻이다. ‘사마나까빳밧자(samaṇakapabbajja)’는 악을 가라앉힌 성자들이 닦아야 할 출가를 의미한다. 그 왕은 벽지불의 모습을 보았기에 “이것이야말로 좋구나”라며 그와 같은 표상을 취했다. ‘똣테와(tattheva)’는 바로 그 범천(brahmaloka)을 의미한다. ‘위사띠메 왓세 삼빳떼(vīsatime vasse sampatte)’는 (20년이 되었을 때) 가져와서 연결한 것이다. 범천에서 죽어 태어났고, 오랫동안 청정범행을 닦아온 권능 때문에 “이러한 말을 하지 마시오”라고 말했다. 어떤 이들은 20다라나(dharaṇa)를 1니카(nikkha)라 하고, 다른 이들은 5빨라(pala)를 1니카라고 한다. ‘잇타까로(itthākaro)’는 여인보(女人寶)가 나타나는 곳이다. ‘아야디따(ayyadhītā)’는 우리 주인님의 따님, 즉 밧다 까삘라니를 뜻한다. ‘사마나빤나(samānapaṇṇa)’는 왕자와 공주에게 적합하게 비슷하게 쓰인 서신(글)이다. 그 사람들이 모였던 장소에서 마가다국의 마하띳따 마을과 맛다국의 사갈라 성을 향해 떠나면서 서로 헤어지는 것을 “이쪽저쪽으로 보냈다”라고 말한 것이다. Pupphadāmanti hatthihatthappamāṇaṃ pupphadāmaṃ. Tānīti tāni ubhohi ganthāpitāni dve pupphadāmāni. Teti ubho bhaddā ceva pippalikumāro ca[Pg.153]. Lokāmisenāti kāmassādena. Asaṃsaṭṭhāti na saṃyuttā ghaṭe jalantena viya padīpena ajjhāsaye samujjalantena vimokkhabījena samussāhitacittattā. Yantabaddhānīti sassasampādanatthaṃ tattha tattha dvārakavāṭayojanavasena baddhāni nikkhamanatumbāni. Kammantoti kasikammakaraṇaṭṭhānaṃ. Dāsikagāmāti dāsānaṃ vasanagāmā. Osāretvāti pakkhipitvā. Ākappakuttavasenāti ākāravasena kiriyāvasena. Ananucchavikanti pabbajitabhāvassa ananurūpaṃ. Tassa matthaketi dvedhāpathassa dvidhābhūtaṭṭhāne. Etesaṃ saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭatīti nisīdatīti sambandho. Sā pana tattha satthu nisajjā edisīti dassetuṃ – ‘‘nisīdanto panā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yā buddhānaṃ aparimitakālasambhūtācinteyyāpariññeyyapuññasambhārūpacayanibbattā rūpappabhāvabuddhaguṇavijjotitā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjanasamujjalitā byāmappabhāketumālālaṅkatā sabhāvasiddhitāya akittimā rūpakāyasirī, taṃyeva mahākassapassa adiṭṭhapubbappasādasaṃvaddhanatthaṃ aniggūhitvā nisinno bhagavā ‘‘buddhavesaṃ gahetvā…pe… nisīdī’’ti vutto. Asītihatthappadesaṃ byāpetvā pavattiyā asītihatthāti vuttā. Satasākhoti bahusākho anekasākho. Suvaṇṇavaṇṇova ahosi nirantaraṃ buddharasmīhi samantato samokiṇṇabhāvato. ‘뿝파다마(pupphadāma)’는 코끼리 코 크기만 한 꽃다발이다. ‘따니(tāni)’는 두 사람이 엮게 한 그 두 개의 꽃다발이다. ‘떼(te)’는 밧다와 삐빨리 왕자 두 사람을 말한다. ‘로까미세나(lokāmisenā)’는 감각적 욕망의 즐거움을 의미한다. ‘아상삿타(asaṃsaṭṭhā)’는 섞이지 않았다는 것이니, 마치 항아리 속에서 타오르는 등불처럼 내면에서 밝게 빛나는 해탈의 씨앗에 의해 마음이 고무되었기 때문에 (욕망과) 결합되지 않은 것이다. ‘얀따밧다니(yantabaddhāni)’는 곡물을 생산하기 위해 여기저기 문과 빗장의 연결 방식으로 묶어 놓은 배수구들이다. ‘깜만또(kammanto)’는 농사일을 하는 장소이다. ‘다시까가마(dāsikagāmā)’는 노비들이 사는 마을들이다. ‘오사렛똬(osāretvā)’는 집어넣어서라는 뜻이다. ‘아깝빠꿋따와세나(ākappakuttavasena)’는 용모와 동작의 방식에 따른 것이다. ‘아나눗차위까(ananucchavika)’는 출가자의 상태에 적합하지 않은 것이다. ‘땃사 맛다께(tassa matthake)’는 갈림길이 두 갈래로 나뉘는 지점이다. ‘이들을 섭수하는 것이 마땅하다’고 여겨 ‘앉으셨다’는 연결이다. 그런데 거기서 스승의 앉으심이 어떠했는지를 보여주기 위해 “앉으시면서…” 등의 말이 설해졌다. 거기서 부처님들의 한량없는 시간 동안 쌓아온, 생각할 수 없고 다 알 수 없는 공덕 자량의 축적으로 생겨나고, 형색의 광채와 부처님의 공덕으로 빛나며, 32대인상과 80소상으로 찬란하고, 상광(byāmappabhā)과 계투말라(ketumālā)로 장식된, 본래적으로 성취된 인위적이지 않은 색신의 장엄을, 오직 마하깠사빠에게 이전에 없던 신심을 일으키기 위해 숨기지 않고 앉아 계신 세존을 “부처의 모습을 취하여… (중략) …앉으셨다”라고 한 것이다. 80암나(hattha)의 영역을 덮으며 퍼졌기에 ‘80암나’라고 한다. ‘사따사꼬(satasākho)’는 많은 가지, 무수한 가지를 가진 것이다. 사방에서 끊임없이 부처님의 광명이 두루 퍼졌기 때문에 그 나무는 황금색이 되었다. Tīsu ṭhānesūti dūrato nātidūre āsanneti tīsu ṭhānesu. Tīhi ovādehīti ‘‘tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘tibbaṃ me hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavissati theresu navesu majjhimesū’ti. Evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘yaṃ kiñci dhammaṃ suṇissāmi kusalūpasaṃhitaṃ, sabbaṃ taṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karitvā sabbaṃ cetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇissāmī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabba’’nti (saṃ. ni. 2.154) imehi tīhi ovādehi. Ettha hi bhagavā paṭhamaṃ ovādaṃ therassa brāhmaṇajātikattā jātimānappahānatthamabhāsi, dutiyaṃ bāhusaccaṃ nissāya uppajjanakaahaṃkārappahānatthaṃ, tatiyaṃ upadhisampattiṃ nissāya uppajjanakaattasinehappahānatthaṃ[Pg.154]. Mudukā kho tyāyanti mudukā kho te ayaṃ. Kasmā pana bhagavā evamāha? Therena saha cīvaraṃ parivattetukāmatāya. Kasmā parivattetukāmo jātoti? Theraṃ attano ṭhāne ṭhapetukāmatāya. Kiṃ sāriputtamoggallānā natthīti? Atthi, evaṃ panassa ahosi ‘‘imena ciraṃ ṭhassanti, kassapo pana vīsativassasatāyuko, so mayi parinibbute sattapaṇṇiguhāyaṃ vasitvā dhammavinayasaṅgahaṃ katvā mama sāsanaṃ pañcavassasahassaparimāṇakālappavattanakaṃ karissatīti attano ṭhāne ṭhapesi. Evaṃ bhikkhū kassapassa sussūsitabbaṃ maññissantī’’ti. Tasmā evamāha. ‘세 곳에서’란 멀리서, 너무 멀지 않은 곳에서, 가까운 곳에서라는 세 지점을 말한다. ‘세 가지 훈계로써’란 “가섭이여, 그러므로 그대는 ‘나에게 장로들, 신참들, 중견들에 대해 강한 양심과 수치심(hirottappa)이 확립될 것이다’라고 이와 같이 공부해야 한다. 가섭이여, 그대는 이와 같이 공부해야 한다. 가섭이여, 그러므로 그대는 ‘유익함과 결합된 어떤 법을 듣더라도, 그 모든 것을 뼈에 새기고 마음에 새기며 온 마음으로 집중하고 귀를 기울여 법을 들을 것이다’라고 이와 같이 공부해야 한다. 가섭이여, 그대는 이와 같이 공부해야 한다. 가섭이여, 그러므로 그대는 ‘기쁨과 동반된 나의 신념처(몸에 대한 마음챙김)를 놓지 않을 것이다’라고 이와 같이 공부해야 한다. 가섭이여, 그대는 이와 같이 공부해야 한다.”(S.n. 2.154)라고 하신 이 세 가지 훈계를 말한다. 여기서 세존께서는 장로가 브라만 출신이었기 때문에 첫 번째 훈계는 태생에 대한 자만(jātimāna)을 제거하기 위해 설하셨고, 두 번째는 다문(多聞)에 의지해 일어나는 아만(ahaṃkāra)을 제거하기 위해, 세 번째는 소유의 성취(upadhisampatti)에 의지해 일어나는 자신에 대한 애착을 제거하기 위해 설하셨다. ‘참으로 그대의 가사는 부드럽구나’란 그대의 이것이 부드럽다는 것이다. 왜 세존께서는 이와 같이 말씀하셨는가? 장로와 더불어 가사를 바꾸고 싶어 하셨기 때문이다. 왜 바꾸고 싶어 하셨는가? 장로를 당신의 자리에 세우고 싶어 하셨기 때문이다. 사리뿟따나 목갈라나가 없었는가? 있었다. 그러나 세존께서는 “이들로는 오래가지 못할 것이나, 가섭은 120세를 살 것이다. 그는 내가 반열반한 후 칠엽굴(sattapaṇṇiguhā)에 머물며 법과 율을 결집하여 나의 가르침이 5천 년 동안 지속되게 할 것이다”라고 생각하시어 그를 당신의 자리에 세우셨다. “이와 같이 비구들이 가섭의 가르침을 잘 들어야 한다고 생각할 것이다.”라고 하셨다. 그래서 이와 같이 말씀하신 것이다. Candūpamoti candasadiso hutvā. Kiṃ parimaṇḍalatāya? No, apica kho yathā cando gaganatalaṃ pakkhandamāno na kenaci saddhiṃ santhavaṃ vā sinehaṃ vā ālayaṃ vā karoti, na ca na hoti mahājanassa piyo manāpo, ayampi evaṃ kenaci saddhiṃ santhavādīnaṃ akaraṇena bahujanassa piyo manāpo candūpamo hutvā khattiyakulādīni cattāri kulāni upasaṅkamatīti attho. Apakasseva kāyaṃ apakassa cittanti teneva santhavādīnaṃ akaraṇena kāyañca cittañca apakaḍḍhitvā, apanetvāti attho. Niccaṃ navoti niccanavakova, āgantukasadiso hutvāti attho. Āgantuko hi paṭipāṭiyā sampattagehaṃ pavisitvā sace naṃ gharasāmikā disvā ‘‘amhākampi puttabhātaro vippavāsaṃ gantvā evaṃ vicariṃsū’’ti anukampamānā nisīdāpetvā bhojenti, bhuttamattoyeva ‘‘tumhākaṃ bhājanaṃ gaṇhathā’’ti uṭṭhāya pakkamati, na tehi saddhiṃ santhavaṃ vā karoti, kiccakaraṇīyāni vā saṃvidahati, evamayampi paṭipāṭiyā sampattaṃ gharaṃ pavisitvā yaṃ iriyāpathe pasannā manussā denti, taṃ gahetvā chinnasanthavo tesaṃ kiccakaraṇīye abyāvaṭo hutvā nikkhamatīti dīpeti. ‘달과 같이’란 달과 같이 된다는 것이다. 원만함 때문인가? 아니다. 다만 달이 허공을 가로질러 가면서 그 누구와도 친밀함이나 애착이나 집착을 맺지 않으면서도 대중에게 사랑받고 기쁨을 주는 것처럼, 이 비구 또한 그 누구와도 친밀함 등을 맺지 않음으로써 많은 사람에게 사랑받고 기쁨을 주는 달과 같은 존재가 되어 왕족 등 네 부류의 가문(kulāni)에 다가간다는 의미이다. ‘몸을 멀리하고 마음을 멀리하여’란 바로 그 친밀함 등을 맺지 않음으로써 몸과 마음을 끌어내고 제거했다는 의미이다. ‘항상 새로운’이란 항상 처음 온 사람처럼, 나그네와 같이 된다는 의미이다. 나그네는 차례대로 도달한 집으로 들어가서, 만약 집주인이 그를 보고 “우리 아들이나 형제들도 타향에 가서 이렇게 돌아다녔지”라고 가엾게 여겨 자리에 앉히고 음식을 대접하면, 먹자마자 “당신의 그릇을 받으시오”라고 말하고 일어나 떠나며, 그들과 친밀함을 맺거나 해야 할 일들을 주선하지 않는다. 이와 같이 이 비구 또한 차례대로 도달한 집에 들어가 사람들이 그 위의에 감동하여 주는 것을 받고, 맺어진 친밀함을 끊고 그들의 일에 관여하지 않은 채 떠난다는 것을 보여준다. Appagabbhoti nappagabbho, aṭṭhaṭṭhānena kāyapāgabbhiyena, catuṭṭhānena vacīpāgabbhiyena, anekaṭṭhānena manopāgabbhiyena ca virahitoti attho. Aṭṭhaṭṭhānaṃ kāyapāgabbhiyaṃ nāma saṅghagaṇapuggalabhojanasālajantāgharanahānatitthabhikkhācāramaggesu antaragharapavesane ca kāyena appatirūpakaraṇaṃ. Catuṭṭhānaṃ vacīpāgabbhiyaṃ nāma saṅghagaṇapuggalaantaragharesu appatirūpavācānicchāraṇaṃ. Anekaṭṭhānaṃ manopāgabbhiyaṃ nāma tesu tesu [Pg.155] ṭhānesu kāyavācāhi ajjhācāraṃ anāpajjitvāpi manasā kāmavitakkādīnaṃ vitakkanaṃ. Sabbesampi imesaṃ pāgabbhiyānaṃ abhāvena appagabbho hutvā kulāni upasaṅkamatīti attho. Kassapasaṃyuttena ca candūpamappaṭipadāditherassa dhutavādesu aggabhāvassa bodhitattā vuttaṃ ‘‘etadeva kassapasaṃyuttaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā’’ti. ‘무모하지 않음(appagabbho)’이란 무모하지 않은 것이니, 여덟 가지 상황의 신체적 무모함, 네 가지 상황의 언어적 무모함, 그리고 여러 상황의 정신적 무모함이 없는 것을 의미한다. 여덟 가지 상황의 신체적 무모함이란 승가, 대중, 개인의 식당, 목욕실, 목욕터, 탁발 길, 마을에 들어갈 때 몸으로 부적절하게 행동하는 것을 말한다. 네 가지 상황의 언어적 무모함이란 승가, 대중, 개인, 그리고 마을 집들 안에서 부적절한 말을 내뱉는 것을 말한다. 여러 상황의 정신적 무모함이란 각각의 장소에서 몸과 말로 허물을 범하지 않더라도 마음으로 감각적 욕망에 대한 사유(kāmavitakka) 등을 일으키는 것을 말한다. 이 모든 무모함이 없으므로 무모하지 않은 자가 되어 가문들에 다가간다는 의미이다. 가섭 상윳따(Kassapasaṃyutta)에서 달과 같은 수행(candūpama-paṭipadā)과 장로가 두타행의 설법자들 중 최고임이 밝혀졌기 때문에 “이 가섭 상윳따를 인연(atthuppatti)으로 삼아”라고 말한 것이다. Anuruddhattheravatthu 아누룻다 어른스님 이야기 192. Pañcame bhojanapapañcamattanti gocaragāme piṇḍāya caraṇāhāraparibhogasaññitaṃ bhojanapapañcamattaṃ. Dīparukkhānanti lohadantakaṭṭhamayānaṃ mahantānaṃ dīparukkhānaṃ. Lohamayesupi hi tesu dīpādhāresu dīparukkhakāti ruḷhiresā daṭṭhabbā. Olambakadīpamaṇḍaladīpasañcaraṇadīpādikā sesadīpā. 192. 다섯 번째에서 ‘음식의 번잡함의 정도(bhojanapapañcamattaṃ)’란 공양을 위해 마을로 다니는 음식 섭취라고 알려진 음식의 번잡함의 정도를 말한다. ‘등나무(dīparukkha, 등잔대)들’이란 철, 상아, 나무로 만든 커다란 등나무들을 말한다. 철로 만든 등잔 받침이라 하더라도 그것들을 ‘등나무’라고 부르는 것은 관용적인 표현(ruḷhi)으로 보아야 한다. 매다는 등잔, 쟁반형 등잔, 이동식 등잔 등은 나머지 등잔들이다. Anupariyāyi padakkhiṇakaraṇavasena. Ahaṃ tenāti yena tuyhaṃ attho, ahaṃ tena pavāremi, tasmā taṃ āharāpetvā gaṇhāti attho. Suvaṇṇapātiyaṃyevassa bhattaṃ uppajjīti devatānubhāvena uppajji, na kiñci pacanakiccaṃ atthi. Satta mahāpurisavitakke vitakkesīti ‘‘appicchassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassā’’tiādike satta mahāpurisavitakke vitakkesi. Aṭṭhameti ‘‘nippapañcārāmassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo papañcārāmassā’’ti etasmiṃ purisavitakke. ‘두루 다녔다(anupariyāyi)’란 오른쪽으로 도는 방식(padakkhiṇa)으로 돌았다는 것이다. ‘내가 그것으로’란 그대에게 필요한 것이 무엇이든 내가 그것으로 권하노니, 그것을 가져오게 하여 받으라는 의미이다. ‘황금 발우에 담긴 밥이 그에게 생겼다’란 천신의 위력으로 생긴 것이지, 요리하는 과정이 전혀 없었음을 말한다. ‘일곱 가지 대인사유(mahāpurisavitakka)를 사유했다’란 “이 법은 욕심이 적은 자를 위한 것이지, 욕심이 많은 자를 위한 것이 아니다” 등의 일곱 가지 대인사유를 사유했음을 말한다. 여덟 번째란 “이 법은 희론을 즐기지 않는 자를 위한 것이지, 희론을 즐기는 자를 위한 것이 아니다”라는 이 대인사유를 말한다. Mama saṅkappamaññāyāti ‘‘appicchassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassā’’tiādinā (dī. ni. 3.358; a. ni. 8.30) mahāpurisavitakkavasena āraddhamattaṃ matthakaṃ pāpetuṃ asamatthabhāvena ṭhitaṃ mama saṅkappaṃ jānitvā. Manomayenāti manomayena viya manasā nimmitasadisena, pariṇāmitenāti attho. Iddhiyāti ‘‘ayaṃ kāyo idaṃ cittaṃ viya hotū’’ti evaṃ pavattāya adhiṭṭhāniddhiyā. ‘나의 의도를 알아차리고’란 “이 법은 욕심이 적은 자를 위한 것이지...” 등의 대인사유를 통해 수행을 시작했으나 정점에 도달하게 할 능력이 부족한 상태에 머물러 있던 나의 의도를 알아차리고라는 뜻이다. ‘의성(manomaya)으로’란 마치 마음으로 만든 것처럼, 마음으로 창조된 것과 같은 형상으로 변화시켰다는 의미이다. ‘신통(iddhiyā)으로’란 “이 몸이 이 마음과 같이 되어라”라고 이와 같이 일으킨 결심통(adhiṭṭhāniddhi)을 말한다. Yadā me ahu saṅkappoti yasmiṃ kāle mayhaṃ ‘‘kīdiso nu kho aṭṭhamo mahāpurisavitakko’’ti parivitakko ahosi, yadā me ahu saṅkappo, tato mama saṅkappamaññāya iddhiyā upasaṅkami, uttari desayīti yojanā. Uttari desayīti ‘‘nippapañcārāmassāyaṃ dhammo nippapañcaratino[Pg.156], nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino’’ti (dī. ni. 3.358; a. ni. 8.30) imaṃ aṭṭhamaṃ mahāpurisavitakkaṃ pūrento upari desayi. Taṃ pana desitaṃ dassento āha – ‘‘nippapañcarato buddho, nippapañcamadesayī’’ti, papañcā nāma rāgādayo kilesā, tesaṃ vūpasamanatāya tadabhāvato ca lokuttaradhammā nippapañcā nāma. Yathā taṃ pāpuṇāti, tathā dhammaṃ desesi, sāmukkaṃsikaṃ catusaccadesanaṃ adesayīti attho. ‘나에게 생각이 일어났을 때(Yadā me ahu saṅkappo)’란 나에게 ‘여덟 번째 대인의 사유는 과연 어떠한 것인가?’라는 사유가 있었던 때를 말하며, ‘나에게 생각이 일어났을 때, 그때 나의 사유를 알고 신통력으로 다가와 더 높은 것을 설하셨다’는 연결이다. ‘더 높은 것을 설하셨다’란 ‘이 법은 번뇌의 확산(papañca)이 없는 것을 즐기고 번뇌의 확산이 없는 것을 기뻐하는 자를 위한 것이지, 번뇌의 확산을 즐기고 번뇌의 확산을 기뻐하는 자를 위한 것이 아니다’(D.3.358; A.8.30)라는 이 여덟 번째 대인의 사유를 채워주며 그 이상의 것을 설하셨다는 것이다. 그 설하신 내용을 보여주며 ‘부처님은 번뇌의 확산이 없는 것을 즐기시고, 번뇌의 확산이 없는 법을 설하셨다’라고 하였다. ‘번뇌의 확산’이란 탐욕 등의 번뇌를 말하며, 그것들이 가라앉아 존재하지 않기 때문에 출세간의 법들을 ‘번뇌의 확산이 없음’이라 한다. 그것에 어떻게 도달하는지 그와 같이 법을 설하셨으니, 즉 스스로 증득하신 사성제의 가르침을 설하셨다는 뜻이다. Tassāhaṃ dhammamaññāyāti tassa satthu desanādhammaṃ jānitvā. Vihāsinti yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjanto vihariṃ. Sāsane ratoti sikkhattayasaṅgahe sāsane abhirato. Tisso vijjā anuppattāti pubbenivāsañāṇaṃ, dibbacakkhuñāṇaṃ, āsavakkhayañāṇanti imā tisso vijjā mayā anuppattā sacchikatā. Tato eva kataṃ buddhassa sāsanaṃ, anusiṭṭhi ovādo anuṭṭhitoti attho. ‘나는 그 법을 알고(Tassāhaṃ dhammamaññāya)’란 그 스승의 설법을 알고 나서라는 뜻이다. ‘머물렀다(vihāsiṃ)’란 가르침(훈계)받은 대로 실천하며 머물렀다는 것이다. ‘가르침에 기뻐하며(sāsane rato)’란 삼학을 포함하는 가르침 안에서 즐거워하는 것이다. ‘세 가지 명지를 증득했다(tisso vijjā anuppattā)’란 숙명통, 천안통, 누진통이라는 이 세 가지 명지를 내가 얻어 체득했다는 것이다. 그로부터 바로 ‘부처님의 가르침을 성취했다’는 것은 그 훈계와 가르침을 완수했다는 뜻이다. Bhaddiyattheravatthu 밧디야 장로 이야기 193. Chaṭṭhe ucca-saddena samānattho uccā-saddoti āha – ‘‘uccākulikānanti ucce kule jātāna’’nti. Kāḷī sā devīti kāḷavaṇṇatāya kāḷī sā devī. Kulānukkamena rajjānuppatti mahākulinassevāti vuttaṃ – ‘‘soyeva cā’’tiādi. 193. 여섯 번째에서, ‘uccā’라는 말은 ‘ucca’와 같은 의미이므로 ‘명문가에 태어난 이들(uccākulikānaṃ)’이란 ‘높은 가문에서 태어난 이들’이라고 하였다. ‘깔리 여신(Kāḷī sā devī)’이란 검은색이기 때문에 깔리 여신이라 한다. 가문의 서열에 따라 왕위를 계승하는 것은 대귀족에게만 해당한다는 점을 ‘그는 또한’ 등으로 설명하였다. Lakuṇḍakabhaddiyattheravatthu 라꾼다까 밧디야 장로 이야기 194. Sattame rittakoti deyyavatthurahito. Guṇe āvajjetvāti bhagavato rūpaguṇe ceva ākappasampadādiguṇe ca attano adhippāyaṃ ñatvā ambapakkassa paṭiggahaṇaṃ paribhuñjananti evamādike yathāupaṭṭhite guṇe āvajjetvā. 194. 일곱 번째에서 ‘텅 빈(rittako)’이란 보시물이 없는 것을 말한다. ‘덕성을 사유하며(guṇe āvajjetvā)’란 세존의 형색의 덕성과 위의의 구족 등의 덕성에서 자신의 의도를 알고 잘 익은 망고를 받아서 잡수시는 것 등과 같이 나타난 덕성들을 사유하며라는 뜻이다. Piṇḍolabhāradvājattheravatthu 삔돌라 바라드와자 장로 이야기 195. Aṭṭhame abhītanādabhāvena sīhassa viya nādo sīhanādo, so etesaṃ atthīti sīhanādikā, tesaṃ sīhanādikānaṃ. Garahitabbapasaṃsitabbadhamme yāthāvato jānantasseva garahā pasaṃsā [Pg.157] ca yuttarūpāti āha – ‘‘buddhā ca nāmā’’tiādi. Khīṇā jātītiādīhi paccavekkhaṇañāṇassa bhūmiṃ dasseti. Tena hi ñāṇena ariyasāvako paccavekkhanto ‘‘khīṇā jātī’’tiādiṃ pajānāti. Katamā panassa jāti khīṇā, kathañca pajānātīti? Na tāvassa atītā khīṇā pubbeva khīṇattā, na anāgatā anāgate vāyāmābhāvato, na paccuppannā vijjamānattā. Yā pana maggassa abhāvitattā uppajjeyya ekacatupañcavokārabhavesu ekacatupañcakkhandhappabhedā jāti, sā maggassa bhāvitattā anuppādadhammataṃ āpajjanena khīṇā. Taṃ so maggabhāvanāya pahīnakilese paccavekkhitvā ‘‘kilesābhāve vijjamānampi kammaṃ āyatiṃ appaṭisandhikaṃ hotī’’ti jānanto pajānāti. 195. 여덟 번째에서, 두려움 없는 외침이기 때문에 사자와 같은 외침이 사자후(sīhanāda)이며, 그것을 가진 이들이 ‘사자후를 토하는 자들(sīhanādikā)’이다. 비난받아야 할 법과 칭송받아야 할 법을 사실대로 아는 자에게만 비난과 칭송이 적절하다는 의미로 ‘부처님들이란’ 등으로 말씀하셨다. ‘태어남은 다했다(khīṇā jāti)’ 등의 구절로 반조하는 지혜의 토대를 보여준다. 성스러운 제자는 그 지혜로 반조하면서 ‘태어남은 다했다’ 등을 꿰뚫어 안다. 그렇다면 그의 어떤 태어남이 다하였으며, 어떻게 꿰뚫어 아는가? 우선 그의 과거의 태어남은 이미 소멸했기에 다한 것이 아니며, 미래의 것은 미래에 노력이 없어서가 아니며, 현재의 것은 실재하기 때문에 다한 것이 아니다. 그러나 도(道)를 닦지 않음으로 인해 일어날 수 있는 1온, 4온, 5온의 존재에서의 1종, 4종, 5종 무더기의 차별된 태어남은 도를 닦음으로써 다시 태어나지 않는 법의 성질에 이르렀기에 다한 것이다. 그는 도의 수행으로 끊어진 번뇌를 반조하여 ‘번뇌가 없을 때 현존하는 업일지라도 미래에 재생을 일으키지 않는다’는 것을 알면서 꿰뚫어 아는 것이다. Vusitanti vuṭṭhaṃ parivuṭṭhaṃ, kataṃ caritaṃ niṭṭhitanti attho. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Puthujjanakalyāṇakena hi saddhiṃ satta sekkhā maggabrahmacariyaṃ vasanti nāma, khīṇāsavo vuṭṭhavāso. Tasmā ariyasāvako attano brahmacariyavāsaṃ paccavekkhanto ‘‘vusitaṃ brahmacariya’’nti pajānāti. Kataṃ karaṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanābhisamayavasena soḷasavidhaṃ kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. Puthujjanakalyāṇakādayo hi taṃ kiccaṃ karonti, khīṇāsavo katakaraṇīyo. Tasmā ariyasāvako attano karaṇīyaṃ paccavekkhanto ‘‘kataṃ karaṇīya’’nti pajānāti. Nāparaṃ itthattāyāti idāni puna itthabhāvāya evaṃ soḷasavidhakiccabhāvāya, kilesakkhayāya vā maggabhāvanāya kiccaṃ me natthīti pajānāti. Atha vā itthattāyāti itthabhāvato imasmā evaṃpakārā idāni vattamānakkhandhasantānā aparaṃ khandhasantānaṃ mayhaṃ natthi, ime pana pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhanti chinnamūlakā rukkhā viya, te carimakaviññāṇanirodhena anupādāno viya jātavedo nibbāyissantīti pajānāti. ‘살았다(vusitaṃ)’란 거주했다, 완전히 거주했다, 행해야 할 바를 행하여 끝마쳤다는 뜻이다. ‘청정범행(brahmacariyaṃ)’이란 도(道)의 청정범행을 말한다. 선한 범부와 더불어 일곱 유학(sekkhā)들은 도의 청정범행을 살고 있는 중이며, 번뇌가 다한 아라한은 살기를 마친 것이다. 그러므로 성스러운 제자는 자신의 청정범행의 삶을 반조하면서 ‘청정범행은 성취되었다’라고 꿰뚫어 안다. ‘할 일을 다 했다(kataṃ karaṇīyaṃ)’란 사성제에 대해 네 가지 도(道)로써 철저한 앎, 버림, 실현, 닦음의 깨달음을 통해 16가지의 역할을 마무리했다는 뜻이다. 선한 범부 등은 그 일을 하고 있는 자들이고, 번뇌가 다한 자는 할 일을 마친 자이다. 그러므로 성스러운 제자는 자신의 할 일을 반조하면서 ‘할 일을 다 마쳤다’라고 꿰뚫어 안다. ‘더 이상 이런 상태로 되지 않는다(nāparaṃ itthattāya)’란 이제 다시 이런 존재의 상태, 즉 16가지 역할의 상태가 되거나 번뇌를 멸하기 위한 도의 수행의 역할이 나에게 없음을 꿰뚫어 아는 것이다. 혹은 ‘이런 상태(itthattā)’란 이러한 종류의 현재 진행 중인 오온의 상속으로부터 나에게 또 다른 오온의 상속은 없으며, 이 다섯 가지 무더기는 뿌리 뽑힌 나무처럼 철저히 알아진 상태로 머물다가, 마지막 의식의 소멸과 함께 연료 없는 불처럼 반열반할 것임을 꿰뚫어 아는 것이다. Mantāṇiputtapuṇṇattheravatthu 만따니뿟따 뿐나 장로 이야기 196. Navame aṭṭhārasasupi vijjāṭṭhānesu nipphattiṃ gatattā ‘‘sabbasippesu kovido hutvā’’ti vuttaṃ. Abhidayāabbhaññāvahasseva dhammassa tattha upalabbhanato ‘‘mokkhadhammaṃ adisvā’’ti vuttaṃ. Tenāha – ‘‘idaṃ vedattayaṃ nāmā’’tiādi[Pg.158]. Tathā hi anena duggatiparimuccanampi dullabhaṃ, abhiññāparivārānaṃ aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ lābhitāya sayaṃ ekadesena upasanto paramukkaṃsagataṃ uttamadamathasamathaṃ anaññasādhāraṇaṃ bhagavantaṃ sambhāvento ‘‘ayaṃ puriso’’tiādimāha. Piṭakāni gahetvā āgacchantīti phalabhājanāni gahetvā assāmikāya āgacchanti. Buddhānanti gāravavasena bahuvacananiddeso kato. Paribhuñjīti devatāhi pakkhittadibbojaṃ vanamūlaphalāphalaṃ paribhuñji. Patte patiṭṭhāpitasamanantarameva hi devatā tattha dibbojaṃ pakkhipiṃsu. Sammasitvāti paccavekkhitvā, parivattetvāti ca vadanti. Arahattaṃ pāpuṇiṃsūti mahādevattherassa anumodanakathāya anupubbikathāsakkhikāya suvisodhitacittasantānā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. 196. 아홉 번째에서, 18가지 학문 분야에서 숙련되었기 때문에 ‘모든 기술에 능통하게 되어’라고 하였다. 비탄과 고통만을 가져오는 법만이 거기서 발견되기 때문에 ‘해탈의 법을 보지 못하고’라고 하였다. 그래서 ‘이 삼베다라는 것은’ 등을 말씀하셨다. 사실 이것으로는 악처에서 벗어나기도 어렵다. 신통력을 동반한 여덟 가지 등지(samāpatti)를 얻었기에 스스로 어느 정도 평온해진 상태에서, 지고의 경지에 도달하여 최상의 절제와 평온을 지니고 타인과 공유되지 않는 세존을 찬탄하며 ‘이 분은’ 등으로 말씀하셨다. ‘바구니를 들고 오다’란 과일 바구니를 들고 주인이 없는 곳으로 오는 것을 말한다. ‘부처님들(buddhānaṃ)’이라 한 것은 존경의 의미로 복수형 표현을 쓴 것이다. ‘잡수셨다’란 신들이 넣은 천상의 정수가 섞인 숲의 뿌리와 과일들을 잡수셨다는 것이다. 발우를 내려놓자마자 신들이 그곳에 천상의 정수를 넣었기 때문이다. ‘관찰하여(sammasitvā)’란 반조하여, 혹은 마음을 돌이켜보아라고도 말한다. ‘아라한과를 증득했다’란 마하데바 장로의 축원과 순차적인 설법을 직접 들음으로써 마음의 흐름이 아주 깨끗해져서 아라한과를 증득했다는 뜻이다. Dasahi kathāvatthūhīti appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā vīriyārambhakathā sīlasampadākathā samādhisampadākathā paññāsampadākathā vimuttisampadākathā vimuttiñāṇadassanasampadākathāti imehi dasahi kathāvatthūhi. Jātibhūmiraṭṭhavāsinoti jātibhūmivantadesavāsino, satthu jātadesavāsinoti attho. Sīsānulokikoti purato gacchantassa sīsaṃ anu anu passanto. Okāsaṃ sallakkhetvāti sākacchāya avasaraṃ sallakkhetvā. Sattavisuddhikkamaṃ pucchīti ‘‘kiṃ nu kho, āvuso, sīlavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’tiādinā (ma. ni. 1.257) satta visuddhiyo pucchi. Dhammakathikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi savisesena dasakathāvatthulābhitāya. ‘열 가지 이야기 소재(토대)로써’란 소욕(적은 욕심)에 관한 이야기, 지족(만족)에 관한 이야기, 원리(멀리 여읨)에 관한 이야기, 섞이지 않음(불상거)에 관한 이야기, 정진의 시작에 관한 이야기, 계의 구족에 관한 이야기, 정의 구족에 관한 이야기, 혜의 구족에 관한 이야기, 해탈의 구족에 관한 이야기, 해탈지견의 구족에 관한 이야기라는 이 열 가지 이야기 소재를 말한다. ‘태어난 땅의 나라에 사는 이들’이란 태어난 땅이 있는 지방에 사는 이들, 즉 스승님이 태어난 지방에 사는 이들이라는 의미이다. ‘머리를 뒤따라 보는 이’란 앞서가는 이의 머리 쪽을 계속해서 살피는 자이다. ‘기회를 포착하여’란 담소를 나눌 기회를 포착하여를 말한다. ‘칠청정의 단계를 물었다’란 “도반이여, 세존 아래에서 청정범행을 닦는 것은 계청정을 위해서입니까?”라는 등의 방식(중부 24번 경전)으로 일곱 가지 청정을 물었다는 것이다. 특별히 열 가지 이야기 소재를 갖추었기 때문에 설법가들 중에서 으뜸인 위치에 세우셨다. Mahākaccānattheravatthu 마하깟짜나(대가전연) 장로 이야기 197. Dasame saṃkhittena kathitadhammassāti madhupiṇḍikasuttantadesanāsu viya saṅkhepena desitadhammassa. Taṃ desanaṃ vitthāretvāti taṃ saṅkhepadesanaṃ āyatanādivasena vitthāretvā. Atthaṃ vibhajamānānanti tassā saṅkhepadesanāya atthaṃ vibhajitvā kathentānaṃ. Atthavasena vāti ‘‘ettakā etassa atthā’’ti atthavasena vā desanaṃ pūretuṃ sakkonti. Byañjanavasena vāti ‘‘ettakāni ettha byañjanāni desanāvasena vattabbānī’’ti byañjanavasena vā pūretuṃ sakkonti. Ayaṃ pana mahākaccānatthero ubhayavasenapi sakkoti tassa saṅkhepena uddiṭṭhassa vitthārena satthu ajjhāsayānurūpaṃ [Pg.159] desanato, tasmā tattha aggoti vutto. Vuttanayenevāti ‘‘pātova subhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāyā’’tiādinā heṭṭhā vuttanayeneva. Aññehīti aññāsaṃ itthīnaṃ kesehi ativiya dīghā. Na kevalañca dīghā eva, atha kho siniddhanīlamudukañcikā ca. Nikkesīti appakesī yathā ‘‘anudarā kaññā’’ti. 197. 열 번째의 ‘요약하여 설해진 법에 대하여’란 ‘꿀과자 경’(Madhupiṇḍika Sutta)의 가르침에서처럼 간략하게 설해진 법에 대해서라는 의미이다. ‘그 가르침을 상세히 풀이하여’란 그 요약된 가르침을 처(處, āyatana) 등에 따라 상세히 설명하여라는 뜻이다. ‘의미를 분석하는 이들 중에서’란 그 요약된 설법의 의미를 분석하여 말하는 이들 중에서를 말한다. ‘의미에 따라서거나’란 “이것의 의미는 이만큼이다”라고 의미에 따라 설법을 채울 수 있음을 말한다. ‘문구에 따라서거나’란 “이 문구들은 설법의 방식에 따라 설해져야 할 것들이다”라고 문구에 따라 채울 수 있음을 말한다. 그런데 이 마하깟짜나 장로는 두 가지 방식 모두에 능숙하니, 간략하게 제시된 것을 상세하게 스승의 의도에 부합하도록 설하기 때문이다. 그러므로 그 분야에서 으뜸이라고 불렸다. ‘말한 방식 그대로’란 “아침 일찍 좋은 음식을 먹고 포살의 구성 요소들을 결심하여”라는 등의 앞에서 말한 방식 그대로를 의미한다. ‘다른 이들보다’란 다른 여인들의 머리카락보다 유난히 길다는 것이다. 단지 길 뿐만 아니라, 매끄럽고 검푸르며 부드럽고 끝이 말려 있다. ‘머리카락이 없는 듯하다’란 “배가 없는 처녀”라고 하듯 머리카락이 매우 적다는 의미이다. Paṇiyanti vikketabbabhaṇḍaṃ. Āvajjetvāti upanissayaṃ kesānaṃ pakatibhāvāpattiñca āvajjetvā. Gāravenāti muṇḍasīsāpi there gāravena ekavacaneneva āgantvā. Nimantetvāti svātanāya nimantetvā. Imissā itthiyāti yathāvuttaseṭṭhidhītaramāha. Diṭṭhadhammikovāti avadhāraṇaṃ aṭṭhānapayuttaṃ, diṭṭhadhammiko yasapaṭilābhova ahosīti attho. Yasapaṭilābhoti ca bhavasampattipaṭilābho. Sattasu hi javanacetanāsu paṭhamā diṭṭhadhammavedanīyaphalā, pacchimā upapajjavedanīyaphalā, majjhe pañca aparāpariyavedanīyaphalā, tasmā paṭhamaṃ ekaṃ cetanaṃ ṭhapetvā sesā yathāsakaṃ paripuṇṇaphaladāyino honti, paṭhamacetanāya pana diṭṭhadhammiko yasapaṭilābhova ahosi. ‘상품’이란 판매할 물건이다. ‘숙고하여’란 귀의처와 머리카락이 원래대로 돌아온 상태를 숙고하여를 말한다. ‘공경함으로’란 머리를 깎았음에도 장로에 대한 존경심 때문에 단수(한 명)로만 와서이다. ‘청하여’란 내일 오시기를 청하여를 말한다. ‘이 여인의’란 앞에서 언급한 장자의 딸을 말한다. ‘현세적인’이란 단정적인 표현이 적절하지 않을 수도 있으나, 현세에서 명성을 얻는 결과만이 있었다는 뜻이다. ‘명성의 획득’이란 존재의 성취를 얻는 것이다. 일곱 가지 자바나(javana, 속행) 의도 중에서 첫 번째는 현세에서 과보를 받는 것(현법수보)이고, 마지막은 다음 생에 과보를 받는 것(차생수보)이며, 중간의 다섯 가지는 차후의 생들에 과보를 받는 것(후수보)이다. 그러므로 첫 번째 하나의 의도를 제외하고 나머지는 각각의 완전한 과보를 주는 것이 되지만, 첫 번째 의도로 인해서는 현세에서의 명성 획득만이 있었던 것이다. Paṭhamaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 첫 번째 에땃악가(으뜸) 품에 대한 설명이 끝났다. 14. Etadaggavaggo 14. 에땃악가(으뜸) 품 (14) 2. Dutiyaetadaggavaggavaṇṇanā (14) 2. 두 번째 에땃악가(으뜸) 품에 대한 설명 Cūḷapanthakattheravatthu 쭐라빤따까 장로 이야기 198-200. Dutiyassa paṭhame manena nibbattitanti abhiññāmanena uppāditaṃ. Manena katakāyoti abhiññācittena desantaraṃ pattakāyo. Manena nibbattitakāyoti abhiññāmanasā nimmitakāyo ‘‘aññaṃ kāyaṃ abhinimminātī’’tiādīsu (dī. ni. 1.236-237; paṭi. ma. 3.14) viya. Ekasadiseyevāti attasadiseyeva. Ekavidhamevāti attanā katappakārameva. Etapparamo hi yebhuyyena sāvakānaṃ iddhinimmānavidhi. Aggo nāma jāto ekadesena satthu iddhinimmānānuvidhānato. 198-200. 두 번째의 첫 번째에서, ‘마음으로 생겨난’이란 신통의 마음으로 만들어진 것을 말한다. ‘마음으로 만든 몸’이란 신통의 마음으로 다른 곳에 도달한 몸이다. ‘마음으로 생겨난 몸’이란 “다른 몸을 화작한다”는 등의 구절(장부 1권 236-237쪽 등)에서처럼 신통의 마음으로 변화시켜 만든 몸을 뜻한다. ‘자신과 똑같은’이란 자신과 흡사한 것을 말한다. ‘한 종류만’이란 자신이 만든 것과 같은 방식만을 말한다. 이것이 대체로 제자들의 신통 변화의 최고 한도이다. 스승의 신통 변화를 일부분 따라 했기에 으뜸이라 불리게 되었다. Lābhitāyāti [Pg.160] ettha lābhīti īkāro atisayattho. Tena therassa catunnaṃ rūpāvacarajjhānānaṃ atisayena savisesalābhitaṃ dasseti. Arūpāvacarajjhānānaṃ lābhitāyāti etthāpi eseva nayo. Na kevalañcetā cetosaññāvivaṭṭakusalatā rūpārūpajjhānalābhitāya eva, atha kho imehipi kāraṇehīti dassetuṃ – ‘‘cūḷapanthako cā’’tiādi vuttaṃ. Cetoti cettha cittasīsena samādhi vutto, tasmā cetaso samādhissa vivaṭṭanaṃ cetovivaṭṭo, ekasmiṃyevārammaṇe samādhicittaṃ vivaṭṭetvā heṭṭhimassa heṭṭhimassa uparūpari hāpanato rūpāvacarajjhānalābhī cetovivaṭṭakusalo nāma. ‘‘Sabbaso rūpasaññāna’’ntiādinā (dha. sa. 265) vuttasaññā atikkamitvā ‘‘ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagata’’nti (dha. sa. 265-268) saññāsīsena vuttajjhānānaṃ vivaṭṭakusalo, tathā itthipurisādisaññā niccasaññādito cittaṃ vivaṭṭetvā kevale rūpārūpadhammamatte asaṅkhate nibbāne ca visesato vaṭṭanato ca suññatānupassanābahulo saññāvivaṭṭakusalo. Samādhikusalatāya cetovivaṭṭakusalatā tabbahulavihāritāya. Tathā vipassanākusalatāya saññāvivaṭṭakusalatā. Ekoti cūḷapanthakattheraṃ vadati. Samādhilakkhaṇeti savitakkasavicārādisamādhisabhāve. Puna ekoti mahāpanthakattheramāha. Vipassanālakkhaṇeti sattaanupassanā aṭṭhārasamahāvipassanādivipassanāsabhāve. Samādhigāḷhoti samādhismiṃ ogāḷhacitto subhāvitabhāvanatā. Aṅgasaṃkhitteti caturaṅgikativaṅgikādivasena jhānaṅgānaṃ saṅkhipane. Ārammaṇasaṃkhitteti kasiṇugghāṭimākāsādinibbattanena kasiṇādiārammaṇānaṃ saṃkhipane. Aṅgavavatthāpaneti vitakkādīnaṃ jhānaṅgānaṃ vavatthāpane. Ārammaṇavavatthāpaneti pathavīkasiṇādijjhānārammaṇānaṃ vavatthāpane. ‘얻는 자이기 때문에’에서 ‘얻는 자(lābhī)’의 장음 ‘ī’는 최상급의 의미이다. 그것으로 장로가 네 가지 색계 선정을 탁월하고 특별하게 얻었음을 보여준다. ‘무색계 선정을 얻는 자이기 때문에’라는 구절에서도 이와 같은 방식이다. 단지 이러한 마음의 상(想)의 회전에 능숙한 것이 색계와 무색계 선정을 얻었기 때문만은 아니며, 또한 이러한 이유들 때문임을 보여주기 위해 “쭐라빤따까와...” 등의 내용이 설해졌다. 여기서 ‘마음(ceto)’이란 마음을 우두머리로 하는 삼매를 말한다. 그러므로 마음의 삼매가 회전하는 것이 심회전(心廻轉)이다. 하나의 대상에서 삼매의 마음을 회전시켜 아래 단계에서 차례차례 위 단계로 높여가거나 낮추기에 색계 선정을 얻은 자를 심회전에 능숙한 자라고 한다. “모든 형태의 물질에 대한 상(想)을...” 등의 구절(법집론 265)에서 말한 상을 초월하여 “공무변처상의 상과 함께하는... 내지... 비상비비상처의 상과 함께하는”(법집론 265-268)이라는 구절처럼 상을 중심으로 설해진 선정들의 회전에 능숙한 자이다. 또한 여자나 남자 등의 상이나 상주한다는 상 등으로부터 마음을 돌려 오직 색법과 무색법뿐인 것과 무위인 열반에 대해 특별히 회전시키기 때문에, 공(空)에 대한 관찰이 많은 자를 상회전(想廻轉)에 능숙한 자라고 한다. 삼매에 능숙하기 때문에 심회전에 능숙한 것이며, 그것에 많이 머물기 때문이다. 또한 위빳사나(통찰)에 능숙하기 때문에 상회전에 능숙한 것이다. ‘하나’는 쭐라빤따까 장로를 말한다. ‘삼매의 특징에서’란 일으킨 생각(vitakka)과 지속적 고찰(vicāra) 등이 있는 삼매의 성질을 뜻한다. 다시 ‘하나’는 마하빤따까 장로를 말한다. ‘위빳사나의 특징에서’란 칠관(七觀)이나 십팔대위빳사나 등의 통찰의 성질을 뜻한다. ‘삼매에 깊이 든’이란 수행이 잘 닦여 삼매에 마음이 깊이 가라앉은 상태이다. ‘구성 요소의 요약에서’란 4지(支)나 3지 등의 방식에 따른 선정 요소들의 요약을 말한다. ‘대상의 요약에서’란 까시나를 제거한 허공 등을 생겨나게 함으로써 까시나 등의 대상을 요약하는 것을 말한다. ‘구성 요소의 확립에서’란 일으킨 생각 등의 선정 요소들을 확립하는 것을 말한다. ‘대상의 확립에서’란 지(地)까시나 등의 선정 대상들을 확립하는 것을 말한다. Jhānaṅgehīti rūpāvacarajjhānaṅgehi, jhānaṅgāneva jhānaṃ. Puna jhānaṅgehīti arūpāvacarajjhānaṅgehi. Bhātāti jeṭṭhabhātā. Assāti kuṭumbiyassa. Suvaṇṇapūjanti sovaṇṇamayaṃ pupphapūjaṃ katvā. Devapureti tāvatiṃsabhavane sudassanamahānagare. Aggadvārenāti tasmiṃ divase aggaṃ sabbapaṭhamaṃ vivaṭena nagaradvārena nikkhamitvā. '선정의 구성 요소들로(Jhānaṅgehi)'란 색계 선정의 구성 요소들을 의미하며, 선정의 구성 요소 자체가 선정이다. 다시 '선정의 구성 요소들로'란 무색계 선정의 구성 요소들을 의미한다. '형(Bhātā)'이란 형님을 말한다. '그의(Assā)'란 장자(또는 재산가)의 것이다. '황금 공양(Suvaṇṇapūjaṃ)'이란 금으로 만든 꽃으로 공양을 올린 것을 말한다. '천상 도시(Devapure)'란 도리천에 있는 수닷사나(Sudassana) 대성시를 의미한다. '정문으로(Aggadvārena)'란 그날 가장 먼저 열린 성문으로 나갔음을 의미한다. Kokanadanti [Pg.161] padumavisesanaṃ yathā ‘‘kokāsaka’’nti. Taṃ kira bahupattaṃ vaṇṇasampannaṃ atisugandhañca hoti. ‘‘Kokanadaṃ nāma setapaduma’’ntipi vadanti. Pātoti pageva. Ayañhettha attho – yathā kokanadasaṅkhātaṃ padumaṃ pāto sūriyuggamanavelāyaṃ phullaṃ vikasitaṃ avītagandhaṃ siyā virocamānaṃ, evaṃ sarīragandhena guṇagandhena ca sugandhaṃ saradakāle antalikkhe ādiccamiva attano tejasā tapantaṃ aṅgehi niccharaṇakajutiyā aṅgīrasaṃ sammāsambuddhaṃ passāti. '코카나다(Kokanada)'란 '코카사카(kokāsaka)'와 같이 연꽃의 일종이다. 그것은 잎이 많고 색이 수려하며 향기가 매우 좋다고 한다. "코카나다는 백연꽃(setapaduma)의 이름이다"라고도 한다. '아침(Pāto)'이란 이른 아침을 뜻한다. 여기서의 의미는 다음과 같다. 즉, 코카나다라고 불리는 연꽃이 아침 해가 뜰 때 활짝 피어나 향기를 잃지 않고 빛나는 것처럼, 육신의 향기와 덕의 향기로 향기로우며 가을철 허공에서 태양처럼 자신의 위광으로 빛나고 신체에서 뿜어져 나오는 광채로 빛나는 분인 앙기라사(Aṅgīrasa) 정등각자를 보라는 것이다. Cūḷapanthako kira kassapasammāsambuddhakāle pabbajitvā paññavā hutvā aññatarassa dandhabhikkhuno uddesagahaṇakāle parihāsakeḷiṃ akāsi. So bhikkhu tena parihāsena lajjito neva uddesaṃ gaṇhi, na sajjhāyamakāsi. Tena kammenāyaṃ pabbajitvāva dandho jāto, tasmā gahitagahitapadaṃ upariuparipadaṃ gaṇhantassa nassati. Iddhiyā abhisaṅkharitvā suddhaṃ coḷakhaṇḍaṃ adāsīti tassa pubbahetuṃ disvā tadanurūpe kammaṭṭhāne niyojento suddhaṃ coḷakhaṇḍaṃ adāsi. So kira pubbe rājā hutvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ karonto nalāṭato sede muccante parisuddhena sāṭakena nalāṭaṃ puñchi, sāṭako kiliṭṭho ahosi. So ‘‘imaṃ sarīraṃ nissāya evarūpo parisuddhasāṭako pakatiṃ jahitvā kiliṭṭho jāto, aniccā vata saṅkhārā’’ti aniccasaññaṃ paṭilabhi. Tena kāraṇenassa rajoharaṇameva paccayo jāto. 전해오는 바에 따르면, 주다판타카(Cūḷapanthaka)는 가섭 부처님 당시에 출가하여 지혜로운 이가 되었으나, 어느 어리석은 비구가 경을 배울 때 그를 비웃고 조롱하였다. 그 비구는 그 조롱 때문에 부끄러워하며 경을 배우지도 않고 암송하지도 않게 되었다. 그 업으로 인해 그는 이번 생에 출가하자마자 어리석은 자가 되었으며, 그래서 외운 구절도 다음 구절을 외우려 하면 잊어버리게 되었다. 부처님께서 신통력으로 만드신 깨끗한 천 조각을 주셨다는 것은 그의 과거 인연을 보시고 그에 적합한 수행 주제(kammaṭṭhāna)에 전념하게 하시려고 깨끗한 천 조각을 주신 것이다. 그는 과거에 왕이었을 때 도시를 순행하다가 이마에서 땀이 흐르자 깨끗한 천으로 이마를 닦았는데, 그 천이 더러워졌다. 그는 "이 몸 때문에 이토록 깨끗한 천이 본래의 모습을 잃고 더러워졌구나. 참으로 형성된 것들(saṅkhārā)은 무상하도다"라며 무상의 지각(aniccasaññā)을 얻었다. 그 원인으로 그에게는 먼지를 닦는 것(rajoharaṇa, 천 조각)이 수행의 조건이 된 것이다. Lomānīti coḷakhaṇḍatantagataaṃsuke vadati. ‘‘Kiliṭṭhadhātukānī’’ti kiliṭṭhasabhāvāni. Evaṃgatikamevāti idaṃ cittampi bhavaṅgavasena pakatiyā paṇḍaraṃ parisuddhaṃ rāgādisampayuttadhammavasena saṃkiliṭṭhaṃ jātanti dasseti. Nakkhattaṃ samānetvāti nakkhattaṃ samannāharitvā, āvajjetvāti attho. Biḷārassatthāyāti biḷārassa gocaratthāya. Jalapathakammikenāti samuddakammikena. Cārinti khāditabbatiṇaṃ. Saccakāranti saccabhāvāvahaṃ kāraṃ, ‘‘attanā gahite bhaṇḍe aññesaṃ na dātabba’’nti vatvā dātabbalañjanti vuttaṃ hoti. Tatiyena paṭihārenāti tatiyena sāsanena. Pattikā hutvāti sāmino hutvā. '털들(Lomāni)'이란 천 조각의 올에서 나온 실 가닥들을 말한다. '더러워지는 성질의 것들(Kiliṭṭhadhātukāni)'이란 더러워지는 본성을 가진 것들이라는 뜻이다. '그와 같은 성질의 것일 뿐이다'라는 말은 이 마음 또한 바방가(bhavaṅga)의 측면에서는 본래 빛나고 깨끗하지만, 탐욕 등과 결합된 법들로 인해 오염된 것임을 나타낸다. '별자리를 맞추어(Nakkhattaṃ samānetvā)'란 별자리를 살피어, 즉 숙고하여라는 뜻이다. '고양이를 위하여(Biḷārassatthāya)'란 고양이의 먹이를 위해서라는 뜻이다. '수로로 일하는 자에 의해(Jalapathakammikena)'란 해상 무역을 하는 자에 의해서라는 뜻이다. '풀을 뜯는(Cāriṃ)'이란 풀을 뜯어 먹는 것을 말한다. '성실함의 증표(Saccakāraṃ)'란 진실함을 나타내는 증표를 말하는데, "자신이 취한 물건을 다른 이에게 주어서는 안 된다"라고 말하며 주어야 할 보증금을 말한다. '세 번째 전갈로(Tatiyena paṭihārena)'란 세 번째 통지로라는 뜻이다. '주인이 되어(Pattikā hutvā)'란 소유주가 되어라는 뜻이다. Appakenapīti thokenapi parittenapi. Medhāvīti paññavā. Pābhatenāti bhaṇḍamūlena. Vicakkhaṇoti vohārakusalo. Samuṭṭhāpeti attānanti mahantaṃ dhanaṃ yasañca uppādetvā tattha attānaṃ saṇṭhapeti patiṭṭhāpeti[Pg.162]. Yathā kiṃ? Aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ, yathā paṇḍito puriso parittakaṃ aggiṃ anukkamena gomayacuṇṇādīni pakkhipitvā mukhavātena dhamento samuṭṭhāpeti vaḍḍheti, mahantaṃ aggikkhandhaṃ karoti, evameva paṇḍito thokampi pābhataṃ labhitvā nānāupāyehi payojetvā dhanañca yasañca vaḍḍheti, vaḍḍhetvā puna tattha attānaṃ patiṭṭhāpeti. Tāya eva vā pana dhanassa mahantatāya attānaṃ samuṭṭhāpeti, abhiññātaṃ pākaṭaṃ karotīti attho. '적은 것으로도(Appakenapi)'란 아주 조금으로도, 미미한 것으로도라는 뜻이다. '현명한 자(Medhāvī)'란 지혜로운 자를 뜻한다. '밑천으로(Pābhatena)'란 상품의 자본금을 뜻한다. '식견 있는 자(Vicakkhaṇo)'란 거래에 능숙한 자를 뜻한다. '자신을 일으세운다(Samuṭṭhāpeti attānaṃ)'란 큰 재물과 명성을 일으켜 그 토대 위에 자신을 확고히 세우고 안주시킨다는 뜻이다. 무엇과 같은가? '작은 불을 불어 키우듯이(Aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ)', 마치 현명한 사람이 아주 작은 불에 점차 소똥 가루 등을 넣고 입바람으로 불어 일으키고 키워서 커다란 불덩어리로 만들듯이, 그와 같이 현명한 이는 아주 적은 밑천을 얻더라도 여러 방책을 사용하여 재물과 명성을 키우고, 그것을 키운 뒤 다시 그곳에 자신을 안주시킨다. 또는 그 재산의대대함으로 자신을 일으켜 세워, 널리 알려지고 유명하게 만든다는 의미이다. Subhūtittheravatthu 수부티(Subhūti) 장로 이야기 201-202. Tatiye raṇāti hi rāgādayo kilesā vuccantīti ‘‘saraṇā dhammā’’tiādīsu (dha. sa. 100 dukamātikā) rāgādayo kilesā ‘‘raṇā’’ti vuccanti. Raṇanti etehīti raṇā. Yehi abhibhūtā sattā nānappakārena kandanti paridevanti, tasmā te rāgādayo ‘‘raṇā’’ti vuttā. Desitaniyāmato anokkamitvāti desitānokkamanato anupagantvā deseti, satthārā desitaniyāmeneva anodissakaṃ katvā dhammaṃ desetīti vuttaṃ hoti. Evanti evaṃ mettājhānato vuṭṭhāya bhikkhāgahaṇe sati. Bhikkhādāyakānaṃ mahapphalaṃ bhavissatīti idaṃ cūḷaccharāsaṅghātasuttena (a. ni. 1.51 ādayo) dīpetabbaṃ. Accharāsaṅghātamattampi hi kālaṃ mettacittaṃ āsevantassa bhikkhuno dinnadānaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ, tena ca so amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjatīti ayamattho tattha āgatoyeva. Nimittaṃ gaṇhitvāti ākāraṃ sallakkhetvā. 201-202. 세 번째에서 '라나(raṇa, 번뇌)'란 탐욕 등의 번뇌를 말한다. '싸움이 있는(saraṇā) 법들' 등의 구절에서 탐욕 등의 번뇌를 '라나'라고 부른다. 이것들 때문에 싸운다고 해서 '라나'이다. 이것들에 압도된 중생들이 여러 모양으로 울부짖고 비탄에 잠기기 때문에, 그 탐욕 등의 번뇌를 '라나'라고 부른 것이다. '설해진 방식에서 벗어나지 않고(Desitaniyāmato anokkamitvā)'란 설해진 방식을 어기지 않고 설한다는 것이니, 스승께서 설하신 방식대로만 대상을 한정하지 않고 법을 설한다는 뜻이다. '이와 같이(Evaṃ)'란 이와 같이 자애의 선정에서 나와 탁발을 할 때를 말한다. '시주자들에게 큰 결실이 있을 것이다'라는 것은 ‘손가락 튕기기 소경’으로 설명되어야 한다. 손가락을 한 번 튕기는 정도의 짧은 시간이라도 자애의 마음을 닦는 비구에게 올린 보시는 큰 결실과 큰 공덕이 있으며, 그로 인해 그는 헛되지 않게 나라의 음식을 먹는다는 뜻이 그 경에 전해온다. '표상을 취하여(Nimittaṃ gaṇhitvā)'란 모습을 관찰하여라는 뜻이다. Khadiravaniyarevatattheravatthu 카디라바니야 레바타(Khadiravaniyarevata) 장로 이야기 203. Pañcame vanasabhāganti sabhāgaṃ vanaṃ, sabhāganti ca sappāyanti attho. Yañhi pakativiruddhaṃ byādhiviruddhañca na hoti, taṃ ‘‘sabhāga’’nti vuccati. Udakasabhāgantiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Kalyāṇakammāyūhanakkhaṇoti kalyāṇakammūpacayassa okāso. Tiṇṇaṃ bhātikānanti upatisso, cundo, upasenoti imesaṃ tiṇṇaṃ jeṭṭhabhātikānaṃ. Tissannañca bhaginīnanti cālā, upacālā, sīsupacālāti imesaṃ tissannaṃ jeṭṭhabhaginīnaṃ. Ettha ca sāriputtatthero sayaṃ pabbajitvā [Pg.163] cālā, upacālā, sīsupacālāti tisso bhaginiyo, cundo upasenoti ime bhātaro pabbājesi, revatakumāro ekova gehe avasissati. Tena vuttaṃ – ‘‘amhākaṃ…pe… pabbājentī’’ti. Mahallakatarāti vuddhatarā. Idañca kumārikāya cirajīvitaṃ abhikaṅkhamānā āhaṃsu. Sā kira tassa ayyikā vīsativassasatikā khaṇḍadantā palitakesā valittacā tilakāhatagattā gopānasivaṅkā ahosi. Vidhāvanikanti vidhāvanakīḷikaṃ. Tissannaṃ sampattīnanti anussavavasena manussadevamokkhasampattiyo sandhāya vadati, manussadevabrahmasampattiyo vā. Sīvalissa puññaṃ vīmaṃsissāmāti ‘‘sīvalinā katapuññassa vipākadānaṭṭhānamida’’nti ñatvā evamāha. Sabhāgaṭṭhānanti samaṃ desaṃ. 203. 다섯 번째에서 '바나사바가(숲의 적정함)'란 적정한 숲을 말하며, '사바가'란 (수행에) 적당함이라는 뜻이다. 본래의 성질에 어긋나지 않고 질병에 어긋나지 않는 것을 '사바가(적정함)'라 부른다. '물의 적정함' 등에서도 이와 같은 방식으로 그 의미를 알아야 한다. '수승한 업을 쌓는 순간'이란 수승한 업을 쌓을 기회를 말한다. '세 형제'란 우파팃사(사리풋타), 춘다, 우파세나라는 이들 세 형을 말한다. '세 자매'란 찰라, 우파찰라, 시수파찰라라는 이들 세 누나를 말한다. 여기서 사리풋타 장로는 스스로 출가한 뒤에 찰라, 우파찰라, 시수파찰라 세 누이와 춘다, 우파세나 두 동생을 출가시켰고, 오직 레바타 동자만이 집에 남았다. 그래서 "우리들의... (중략)... 출가시킨다"라고 말한 것이다. '나이가 더 많은 자'란 연장자를 뜻한다. 이것은 신부(처녀)가 장수하기를 바라는 마음에서 말한 것이다. 그녀는 그의 할머니였는데 120세나 되어 이빨은 빠지고 머리는 희었으며 살은 늘어지고 몸에는 검은 반점이 생겼으며 서까래처럼 굽어 있었다. '위다와니까'란 뛰어다니며 노는 유희를 말한다. '세 가지 성취'란 전해오는 말에 따라 인간의 성취, 천상의 성취, 해탈의 성취를 염두에 두고 한 말이거나, 또는 인간, 천상, 범천의 성취를 말한다. "시왈리의 공덕을 시험해 보리라"는 것은 '이곳이 시왈리가 지은 공덕의 과보가 나타나는 곳이다'라고 알고서 이와 같이 말한 것이다. '사바갓타나(적당한 장소)'란 평탄한 곳을 말한다. Taṃ bhūmirāmaṇeyyakanti kiñcāpi arahanto gāmante kāyavivekaṃ na labhanti, cittavivekaṃ pana labhanteva. Tesañhi dibbappaṭibhāgānipi ārammaṇāni cittaṃ cāletuṃ na sakkonti, tasmā gāmo vā hotu araññādīnaṃ vā aññataraṃ, ‘yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ’, so bhūmippadeso ramaṇīyo evāti attho. '그 땅이 즐거운 곳이다'라는 것은, 비록 아라한들이 마을 끝에서 몸의 원리(kāyaviveka)는 얻지 못하더라도 마음의 원리(cittaviveka)는 반드시 얻기 때문이다. 그들에게는 천상의 것과 비슷한 대상들조차 마음을 흔들 수 없기에, 마을이든 숲이든 다른 어떤 곳이든 '아라한들이 머무는 곳, 그 땅은 즐거운 곳'이며, 그 땅의 구역은 진정으로 아름답다는 뜻이다. Kaṅkhārevatattheravatthu 캉카레바타 장로 이야기 204. Chaṭṭhe akappiyo, āvuso, guḷoti ekadivasaṃ thero antarāmagge guḷakaraṇaṃ okkamitvā guḷe piṭṭhampi chārikampi pakkhitte disvāna ‘‘akappiyo guḷo, sāmiso na kappati guḷo vikāle paribhuñjitu’’nti kukkuccāyanto evamāha. Akappiyā muggāti ekadivasaṃ antarāmagge vacce muggaṃ jātaṃ disvā ‘‘akappiyā muggā, pakkāpi muggā jāyantī’’ti kukkuccāyanto evamāha. Sesamettha sabbaṃ uttānameva. 204. 여섯 번째에서 "도반들이여, 설탕은 허용되지 않습니다"라고 한 것은, 어느 날 장로가 길을 가다가 설탕 만드는 곳에 들어가서 설탕에 가루와 재가 섞인 것을 보고 "이 설탕은 부적절하다. 세속의 물건이 섞인 설탕은 때 아닌 때(오후)에 먹기에 적절하지 않다"라고 의심하며 이와 같이 말한 것이다. "녹두는 허용되지 않는다"는 것은, 어느 날 길을 가다가 변소에 녹두가 자란 것을 보고 "녹두는 부적절하다. 익힌 녹두에서도 싹이 난다"라고 의심하며 이와 같이 말한 것이다. 그 밖의 나머지는 모두 명백하다. Soṇakoḷivisattheravatthu 소나 콜리위사 장로 이야기 205. Sattame hāpetabbameva ahosi accāraddhavīriyattā. Udakena samupabyūḷheti udakena thalaṃ ussāretvā tattha tattha rāsikate. Haritūpalittāyāti gomayaparibhaṇḍakatāya. Tividhena udakena posentīti khīrodakaṃ gandhodakaṃ kevalodakanti evaṃ tividhena udakena posenti paripālenti. Parissāvetvāti parisodhetvā gahite taṇḍuleti yojetabbaṃ. Devo maññeti devo viya[Pg.164]. Vīṇovādenāti ‘‘taṃ kiṃ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo accāyatā honti, api nu te vīṇā tasmiṃ samaye saravatī vā hoti kammaññā vāti? No hetaṃ, bhanteti. Evameva kho, soṇa, accāraddhavīriyaṃ uddhaccāya saṃvattati, atisithilavīriyaṃ kosajjāya saṃvattati. Tasmātiha tvaṃ, soṇa, vīriyasamataṃ adhiṭṭhaha, indriyānañca samataṃ paṭivijjhā’’ti (mahāva. 243) evaṃ vīṇaṃ upamaṃ katvā pavattitena vīṇopamovādena. Vīriyasamathayojanatthāyāti vīriyassa samathena yojanatthāya. 205. 일곱 번째에서 지나치게 정진했기 때문에 오히려 (정진을) 늦추어야만 했다. '물로 모여진 것'이란 물로 땅의 흙을 씻어내어 여기저기 쌓아놓은 것을 말한다. '하리투빨릿타(푸르게 칠해진)'란 소똥으로 바닥을 바른 것을 말한다. '세 가지 물로 기른다'는 것은 젖 섞인 물, 향수, 순수한 물이라는 세 종류의 물로 기르고 보살피는 것을 말한다. '걸러내어'라는 말은 깨끗이 씻어낸 쌀에 연결해서 이해해야 한다. '신과 같다고 생각한다'는 것은 신과 같다는 뜻이다. '비나(거문고)의 훈계'란 "소나여, 그대는 어떻게 생각하는가? 비나의 줄이 너무 팽팽할 때 그 비나에서 고운 소리가 나거나 연주하기에 적당하겠는가? 아닙니다, 세존이시여. 소나여, 그와 같이 지나친 정진은 들뜸으로 이어지고, 너무 느슨한 정진은 게으름으로 이어진다. 그러므로 소나여, 그대는 정진의 평온을 확립하고 감각 기능들의 균형을 꿰뚫어라"(Mahāva. 243)라고 비나의 비유를 들어 설하신 훈계를 말한다. '정진의 평온을 갖추기 위해'라는 뜻이다. Soṇakuṭikaṇṇattheravatthu 소나 쿠티깐나 장로 이야기 206. Aṭṭhame kuṭikaṇṇoti vuccatīti ‘‘koṭikaṇṇo’’ti vattabbe ‘‘kuṭikaṇṇo’’ti voharīyati. Kulaghare bhavā kulagharikā. Sā kira avantiraṭṭhe kulaghare mahāvibhavassa seṭṭhissa bhariyā. Dasabalassa dhammakathaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya cintesīti idaṃ aṅguttarabhāṇakānaṃ matena vuttaṃ. Suttanipātaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘sapariso bhagavantaṃ upasaṅkamma dhammadesanaṃ assosi, na ca kañci visesaṃ adhigañchi. Kasmā? So hi dhammaṃ suṇanto hemavataṃ anussaritvā ‘āgato nu kho me sahāyako, no’ti disādisaṃ oloketvā taṃ apassanto ‘vañcito me sahāyo, yo evaṃ vicittappaṭibhānaṃ bhagavato desanaṃ na suṇātī’ti vikkhittacitto ahosī’’ti vuttaṃ. 206. 여덟 번째에서 '꼬띠깐나'라고 불려야 할 것을 '쿠티깐나'라고 부른다. 명문가에서 태어났기에 '꿀라가리카'라 한다. 그녀는 아반티국의 명문가인 큰 부자 장자의 아내였다. "십력자(부처님)의 법문을 듣고 예류과에 머물며 생각했다"는 것은 앙굿따라 니까야 송송자들의 견해에 따라 설해진 것이다. 그러나 숫타니파타 주석서에서는 "권속들과 함께 세존께 다가가 법문을 들었으나 어떤 특별한 법을 증득하지는 못했다. 왜인가? 그녀는 법을 들으면서 헤마와타를 떠올리며 '내 친구가 왔을까, 오지 않았을까' 하고 사방을 두리번거렸고, 그를 보지 못하자 '부처님의 이토록 탁월한 설법을 듣지 못하다니 내 친구는 기회를 놓쳤구나'라고 생각하며 마음이 산란해졌기 때문이다"라고 설한다. Yasmā paṭisandhijātiabhinikkhamanabodhiparinibbānesveva dvattiṃsa pubbanimittāni hutvāva paṭivigacchanti, na ciraṭṭhitikāni honti, dhammacakkappavattane (saṃ. ni. 5.1081; paṭi. ma. 2.30) pana tāni savisesāni hutvā cirataraṃ ṭhatvā nirujjhanti, tasmā vuttaṃ – ‘‘tiyojanasahassaṃ himavantaṃ akālapupphitaṃ disvā’’tiādi. Aggabalakāyāti sabbapurato gacchantā balakāyā. Kena pupphitabhāvaṃ jānāsīti kena kāraṇena himavantassa pupphitabhāvaṃ jānāsīti, yena kāraṇena imaṃ akālapupphapāṭihāriyaṃ jātaṃ, taṃ jānāsīti vuttaṃ hoti. Tassa pavattitabhāvanti tassa dhammacakkassa bhagavatā pavattitabhāvaṃ. Sadde nimittaṃ gaṇhīti sadde ākāraṃ sallakkhesi. Tatoti ‘‘ahaṃ ‘etaṃ amatadhammaṃ tampi [Pg.165] jānāpessāmī’ti tava santikaṃ āgatosmī’’ti yaṃ vuttaṃ, tadanantaranti attho. 재생연결, 탄생, 출가, 성도, 반열반 때에만 서른두 가지 전조가 나타났다가 사라지며 오래 머물지 않지만, 초전법륜 때는 그것들이 더욱 특별하게 더 오래 머물다가 소멸한다. 그러므로 "삼천 유순의 히말라야가 때 아닌 꽃을 피운 것을 보고" 등이 설해진 것이다. '앞선 군대'란 모든 무리의 가장 앞에서 가는 군대를 말한다. "어떤 이유로 꽃이 핀 것을 아는가"라는 것은 어떤 연유로 이러한 때 아닌 꽃의 기적이 일어났는지를 아느냐는 뜻이다. '그것이 굴려진 사실'이란 세존에 의해 그 법의 바퀴가 굴려진 사실을 말한다. '소리에서 표상을 취했다'는 것은 소리의 양상을 관찰했다는 뜻이다. '그 뒤에'란 "나는 '그 불사의 법을 당신에게도 알게 하리라' 하며 당신에게 왔다"라고 말한 바로 그 다음을 뜻한다. Sātāgiro hemavatassa buddhuppādaṃ kathetvā taṃ bhagavato santikaṃ ānetukāmo ‘‘ajja pannaraso’’tiādigāthamāha. Tattha (su. ni. aṭṭha. 1.153) ajjāti ayaṃ rattindivo pakkhagaṇanato pannaraso, upavasitabbato uposatho. Tīsu vā uposathesu ajja pannaraso uposatho, na cātuddasiuposatho, na sāmaggīuposatho. Divi bhavāni dibbāni, dibbāni ettha atthīti dibbāni. Kāni tāni? Rūpāni. Tañhi rattiṃ devānaṃ dasasahassilokadhātuto sannipatitānaṃ sarīravatthābharaṇavimānappabhāhi abbhādiupakkilesavirahitāya candappabhāya ca sakalajambudīpo alaṅkato ahosīti ativiya alaṅkato ca parivisuddhidevassa bhagavato sarīrappabhāya. Tenāha – ‘‘dibbā ratti upaṭṭhitā’’ti. 사타기라(Sātāgira)는 헤마바타(Hemavata)에게 부처님의 출현을 말하고 그를 세존의 처소로 데려오고 싶어서 ‘오늘은 보름날’이라는 등의 게송을 읊었다. 거기서(Su. Ni. Aṭṭha. 1.153) ‘오늘(ajja)’은 밤낮의 반달 계산에 따르면 보름이며, 포살을 지켜야 하기에 포살일(uposatha)이다. 혹은 세 가지 포살 중에서 오늘은 15일 포살이지, 14일 포살도 아니고 화합 포살도 아니다. ‘천상에 존재하는 것들이 천상의(dibbāni)’ 것이며, ‘천상의 것들이 여기에 있으므로 천상의(dibbāni)’ 것이다. 그것들은 무엇인가? 형색(Rūpāni)들이다. 왜냐하면 그 밤에 일만 세계로부터 모여든 신들의 몸과 옷, 장신구, 천궁의 빛들과 구름 등의 오염원이 없는 달빛으로 온 잠부디파(Jambudīpa)가 장엄되었으며, 지극히 청정한 천신이신 세존의 몸의 광채로 더욱 장엄되었기 때문이다. 그래서 ‘천상의 밤이 찾아왔네’라고 하였다. Evaṃ rattiguṇavaṇṇanāpadesenapi sahāyassa cittaṃ pasādaṃ janento buddhuppādaṃ kathetvā āha – ‘‘anomanāmaṃ satthāraṃ, handa passāma gotama’’nti. Tattha anomehi alāmakehi sabbākāraparipūrehi guṇehi nāmaṃ assāti anomanāmo. Tathā hissa ‘‘bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho’’tiādinā (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddeso 97; paṭi. ma. 1.162) nayena buddhoti anomehi guṇehi nāmaṃ. ‘‘Bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā’’tiādinā (mahāni. 84) nayena bhagavāti anomehi guṇehi nāmaṃ. Esa nayo ‘‘arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno’’tiādīsu. Diṭṭhadhammikādiatthehi devamanusse anusāsati ‘‘imaṃ pajahatha, imaṃ samādāya vattathā’’ti satthā. Taṃ anomanāmaṃ satthāraṃ. Handāti vacasāyatthe nipāto. Passāmāti tena attānaṃ saha saṅgahetvā paccuppannabahuvacanaṃ. Gotamanti gotamagottaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘satthā, na satthā’’ti mā vimatiṃ akāsi, ekantabyavasito hutvāva ehi passāma gotamanti. 이와 같이 밤의 공덕을 찬탄하는 구실로써 친구의 마음에 청정한 믿음을 일으키며 부처님의 출현을 말하고 ‘고귀한 이름의 스승, 고타마를 뵈러 갑시다’라고 말하였다. 거기서 ‘고귀한(anoma) 이름’이란 비천하지 않고 모든 측면에서 원만한 덕으로 이루어진 이름을 가진 분을 말한다. 참으로 그분은 ‘진리들을 깨달았으므로 부처님(Buddha), 대중들을 깨닫게 하므로 부처님’이라는 등의(Mahāni. 192 등) 방식에 따라 부처님이라 불리니 고귀한 덕에 의한 이름이다. ‘탐욕을 부수었으므로 세존(Bhagavā), 성냄을 부수었으므로 세존’이라는 등의(Mahāni. 84) 방식에 따라 세존이라 불리니 고귀한 덕에 의한 이름이다. ‘아라한, 정등각자, 명행족’ 등의 명칭에서도 이와 같은 방식이 적용된다. 현세의 이익 등을 통해 ‘이것은 버리고, 이것을 받들어 행하라’고 신과 인간들을 훈계하시므로 ‘스승(Satthā, 천인사)’이라 한다. 그 고귀한 이름의 스승을 뵙자는 것이다. ‘한다(Handa)’는 권유의 뜻을 가진 불변어이다. ‘뵙시다(Passāma)’는 자신을 포함하여 표현한 현재 복수형이다. ‘고타마(Gotama)’는 고타마 성씨를 말한다. 이것은 ‘스승인가, 스승이 아닌가’라는 의심을 하지 말고 전적으로 확신을 가지고 ‘와서 고타마를 뵙자’고 말한 것이다. Evaṃ vutte hemavato ‘‘ayaṃ sātāgiro ‘anomanāmaṃ satthāra’nti bhaṇanto tassa sabbaññutaṃ pakāseti, sabbaññuno ca dullabhā loke, sabbaññupaṭiññehi pūraṇādisadiseheva loko upadduto. So pana yadi sabbaññū, addhā tādilakkhaṇaṃ patto bhavissati, tena evaṃ gahessāmī’’ti [Pg.166] cintetvā tādilakkhaṇaṃ pucchanto āha – ‘‘kacci mano’’tiādi. Tattha kaccīti pucchā. Manoti cittaṃ. Supaṇihitoti suṭṭhu ṭhapito acalo asampavedhī. Sabbesu bhūtesu sabbabhūtesu. Tādinoti tādilakkhaṇaṃ pattasseva sato. Pucchā eva vā ayaṃ ‘‘so tava satthā sabbabhūtesu tādī, udāhu no’’ti. Iṭṭhe aniṭṭhecāti evarūpe ārammaṇe. Saṅkappāti vitakkā. Vasīkatāti vasaṃ gamitā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ taṃ satthāraṃ vadasi, tassa te satthuno kacci tādilakkhaṇaṃ sampattassa sato sabbabhūtesu mano supaṇihito, udāhu yāva paccayaṃ na labhati, tāva supaṇihito viya khāyati. So vā te satthā kacci sabbabhūtesu sattesu tādī, udāhu no, ye ca iṭṭhāniṭṭhesu ārammaṇesu rāgadosavasena saṅkappā uppajjeyyuṃ, tyāssa kacci vasīkatā, udāhu kadāci tesampi vasena vattatīti. 이와 같이 말하자 헤마바타는 ‘이 사타기라가 고귀한 이름의 스승이라고 말하는 것은 그분의 일체지(sabbaññuta)를 드러내는 것인데, 일체지자는 세상에서 얻기 어렵고, 푸라나(Pūraṇa) 등과 같이 일체지자라고 자처하는 자들로 인해 세상이 어지럽혀져 있다. 만약 그분이 참으로 일체지자라면 반드시 그러한(tādi) 특징을 갖추었을 것이니, 그것으로 확인해 보리라’고 생각하고 그러한 특징을 물으며 ‘그의 마음은(kacci mano)’이라는 등의 게송을 읊었다. 여기서 ‘깟찌(kacci)’는 질문을 나타낸다. ‘마음(mano)’은 식(citta)이다. ‘잘 확립된(supaṇihito)’이란 잘 놓여서 흔들림 없고 동요함이 없는 것이다. ‘모든 생명에게(sabbesu bhūtesu)’는 모든 존재에게라는 뜻이다. ‘그러한 분의(tādino)’란 그러한 특징(tādilakkhaṇa, 如如함)에 도달한 분을 말한다. 혹은 이것은 ‘그대의 스승은 모든 중생에게 그러한가(tādī), 아니면 그렇지 않은가’라는 질문이다. ‘즐겁거나 즐겁지 않은 것(iṭṭhe aniṭṭhe ca)’은 그러한 대상에 대해서이다. ‘사유(saṅkappā)’는 비딱까(vitakka)들이다. ‘제어되었는가(vasīkatā)’는 지배 하에 들어갔는가이다. 이것은 ‘그대가 말하는 그 스승이 그러한 특징을 갖추었을 때, 모든 중생에게 마음이 잘 확립되어 있는가, 아니면 조건을 만나지 않을 때까지만 잘 확립된 것처럼 보이는 것인가? 또한 그대의 스승은 모든 중생에게 그러한 분인가, 아니면 그렇지 않은가? 즐겁거나 즐겁지 않은 대상에서 탐욕과 성냄의 힘으로 일어날 수 있는 사유들이 그분에게 제어되었는가, 아니면 가끔 그것들의 힘에 따라 움직이는가?’라고 말한 것이다. Tīṇi vassānīti soṇassa pabbajitadivasato paṭṭhāya tīṇi vassāni. Tadā kira bhikkhū yebhuyyena majjhimadeseyeva vasiṃsu, tasmā tattha katipayā eva ahesuṃ. Te ca ekasmiṃ nigame eko dveti evaṃ visuṃ visuṃ vasiṃsu, therānañca katipaye bhikkhū ānetvā aññesu ānīyamānesu pubbaṃ ānītā kenacideva karaṇīyena pakkamiṃsu, kañci kālaṃ āgametvā puna tesu ānīyamānesu itare pakkamiṃsu, evaṃ punappunaṃ ānayanena sannipāto cireneva ahosi, thero ca tadā ekavihārī ahosi. Tena vuttaṃ – ‘‘tīṇi vassāni gaṇaṃ pariyesitvā’’ti. Tīṇi vassānīti ca accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Satthu adhippāyaṃ ñatvāti attano āṇāpaneneva ‘‘iminā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitukāmo bhagavā’’ti satthu adhippāyaṃ jānitvā. Bhagavā kira yena saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitukāmo, tassa senāsanapaññattiyaṃ ānandattheraṃ āṇāpeti. ‘3년 동안’이란 소나(Soṇa)가 출가한 날로부터 3년이다. 그때 비구들은 대부분 중부 지방(Majjhimadesa)에 살았으므로 그곳(변방)에는 소수만이 있었다. 그들은 한 마을에 한두 명씩 이와 같이 따로따로 살았는데, 장로들이 몇몇 비구들을 데려오고 또 다른 이들이 데려와질 때, 먼저 온 이들이 어떤 일로 떠나버리고, 얼마간 기다려 다시 다른 이들이 데려와질 때 나머지 사람들이 떠나버려, 이렇게 거듭 데려오느라 대중의 집결이 오랜 뒤에야 이루어졌다. 그때 장로는 혼자 머물고 있었다. 그래서 ‘3년 동안 대중을 찾아다니며’라고 하였다. ‘3년 동안(tīṇi vassāni)’은 기간의 지속을 나타내는 대격(accusative)이다. ‘스승의 의중을 알고’란 자신의 명령을 통해 ‘세존께서 이 사람과 함께 같은 향실(gandhakuṭi)에 머물고자 하시는구나’라고 스승의 의중을 알았음을 의미한다. 참으로 세존께서는 누구와 함께 같은 향실에 머물고자 하시면, 아난다 장로에게 그의 처소를 마련하라고 명령하신다. Ajjhokāse vītināmetvāti ajjhokāse nisajjāya vītināmetvā. Yasmā bhagavā āyasmato soṇassa samāpattisamāpajjanena paṭisanthāraṃ karonto sāvakasādhāraṇā sabbā samāpattiyo anulomappaṭilomaṃ samāpajjanto bahudeva rattiṃ ajjhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṃ pāvisi, tasmā āyasmāpi soṇo bhagavato adhippāyaṃ ñatvā tadanurūpaṃ sabbā tā samāpattiyo [Pg.167] samāpajjanto bahudeva rattiṃ ajjhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṃ pāvisīti vadanti. Pavisitvā ca bhagavatā anuññāto cīvaratirokaraṇiyaṃ katvā bhagavato pādapasse nisajjāya vītināmesi. Ajjhesīti āṇāpesi. Paṭibhātu taṃ bhikkhu dhammo bhāsitunti bhikkhu tuyhaṃ dhammo bhāsituṃ upaṭṭhātu, ñāṇamukhaṃ āgacchatu, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ bhaṇāhīti attho. Aṭṭhakavaggiyānīti aṭṭhakavaggabhūtāni kāmasuttādisoḷasasuttāni (mahāni. 1). Suggahitoti sammā uggahito. Sabbe vare yācīti vinayadharapañcamena gaṇena upasampadā dhuvanhānaṃ cammattharaṇaṃ gaṇaṅgaṇūpāhanaṃ cīvaravippavāsoti ime pañca vare yāci. Sutte āgatamevāti udānapāḷiyaṃ āgatasuttaṃ sandhāya vadati. ‘노지에서 (시간을) 보내고’란 노지(露地)에 앉아서 시간을 보냈다는 뜻이다. 세존께서 아유스만 소나의 삼매에 드는 것(samāpatti)에 맞추어 환대(paṭisanthāra)를 하시며 제자들과 공통된 모든 삼매에 순역으로 드시면서 밤의 많은 시간을 노지에 앉아 보내신 후 발을 씻고 거처로 들어가셨기에, 아유스만 소나도 세존의 의중을 알고 그에 맞추어 그 모든 삼매에 들면서 밤의 많은 시간을 노지에 앉아 보낸 뒤 발을 씻고 거처로 들어갔다고 한다. 들어가서는 세존의 허락을 받아 가사로 칸막이를 만들고 세존의 발치에 앉아 시간을 보냈다. ‘요청하셨다(Ajjhesī)’는 명령하셨다는 뜻이다. ‘비구여, 그대에게 법을 설할 영감이 떠오르기를(paṭibhātu)’이란 비구여, 그대에게 법을 설할 내용이 나타나고 지혜의 문으로 들어오게 하여, 들은 대로 배운 대로 법을 설하라는 의미이다. ‘의품(Aṭṭhakavaggiyānī)’이란 의품(Aṭṭhakavagga)에 속하는 가마숫타(Kāmasutta) 등 16가지 경들이다. ‘잘 익힌(suggahito)’이란 바르게 파악하여 암기한 것이다. ‘모든 소원을 빌었다’란 5인 승단에 의한 구직계, 항상 목욕함, 가죽 깔개 사용, 겹창 신발, 가사를 떼어놓고 지냄이라는 이 다섯 가지 소원을 빌었다. ‘경에 나온 그대로’란 우다나 파알리(Udānapāḷi)에 전해지는 경을 가리켜 말한 것이다. Sīvalittheravatthu 시발리 장로 이야기(Sīvalittheravatthu) 207. Navame sākacchitvā sākacchitvāti raññā saddhiṃ paṭivirujjhanavasena punappunaṃ sākacchaṃ katvā. Guḷadadhinti patthinnaṃ guḷasadisaṃ kaṭhinadadhiṃ. Atiañchitunti ativiya ākaḍḍhituṃ. Kañjiyaṃ vāhetvāti dadhimatthuṃ pavāhetvā, parissāvetvāti attho. ‘‘Dadhito kañjiyaṃ gahetvā’’tipi pāṭho. Nanti suppavāsaṃ. Bījapacchiṃ phusāpentīti iminā sambandho. Yāva na ukkaḍḍhantīti yāva dāne na ukkaḍḍhanti, dātukāmāva hontīti adhippāyo mahādukkhaṃ anubhosīti pasavanibandhanaṃ mahantaṃ dukkhaṃ anubhosi. Sāmikaṃ āmantetvāti sattāhaṃ mūḷhagabbhā tibbāhi kharāhi dukkhavedanāhi phuṭṭhā ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā, yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti. Suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho, yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno. Susukhaṃ vata nibbānaṃ, yatthidaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjatī’’ti (udā. 18) imehi tīhi vitakkehi taṃ dukkhaṃ adhivāsentī satthu santikaṃ pesetukāmatāya sāmikaṃ āmantetvā. Pure maraṇāti maraṇato puretarameva. Iṅgitanti ākāraṃ. Jīvitabhattanti jīvitasaṃsaye dātabbabhattaṃ. Sabbakammakkhamo ahosīti sattavassikehi dārakehi kātabbaṃ yaṃ kiñci kammaṃ kātuṃ samatthatāya sabbassa kammassa khamo ahosi. Teneva so sattāhaṃ mahādāne [Pg.168] dīyamāne jātadivasato paṭṭhāya dhammakaraṇaṃ ādāya saṅghassa udakaṃ parissāvetvā adāsi. 207. 아홉 번째에서 ‘대화하고 대화하여’라는 것은 왕과 함께 반대하는 방식으로 거듭해서 대화를 나누었다는 뜻이다. ‘꿀 같은 낙(酪)’이란 굳은 것이 마치 꿀과 같은 딱딱한 낙을 말한다. ‘매우 끌어당기기 위해’란 아주 세게 끌어당기는 것이다. ‘강지(kañjiya)를 흘려보내고’란 낙의 수분(유청)을 흘려보냈다는 것으로, 걸러냈다는 의미이다. ‘낙에서 강지를 취하여’라는 판본도 있다. ‘그녀를’이란 수빠바사를 말한다. ‘씨앗 바구니를 만지게 한다’는 것과 이 문구는 연결된다. ‘꺼려하지 않을 때까지’란 보시할 때 인색해하지 않고 오직 주고자 하는 마음이 될 때까지라는 뜻이다. ‘큰 고통을 겪었다’는 것은 출산과 관련된 큰 진통을 겪었다는 뜻이다. ‘남편을 불러’라는 것은 7일 동안 태아가 나오지 않아 극심하고 가혹한 고통을 겪으면서, ‘그 세존은 참으로 바르게 깨달은 분이시로다, 이와 같은 고통을 버리기 위해 법을 설하시니. 그 세존의 제자 공동체는 참으로 잘 도를 닦는구나, 이와 같은 고통을 버리기 위해 수행하니. 열반은 참으로 지극히 행복하구나, 여기에는 이와 같은 고통이 존재하지 않으니’(자설경 18)라는 이 세 가지 생각으로 그 고통을 참아내며, 스승님 처소에 사람을 보내고 싶어서 남편을 부른 것이다. ‘죽기 전에’란 죽음보다 더 이전이다. ‘거동’이란 모습(태도)이다. ‘생명의 음식’이란 생명이 위태로운 상황에서 주어야 할 음식이다. ‘모든 일에 능숙해졌다’는 것은 일곱 살 아이들이 해야 할 어떤 일이든 할 수 있는 능력이 있었으므로 모든 일에 감당할 수 있게 되었다는 뜻이다. 그래서 그는 7일 동안 큰 보시가 행해질 때, 태어난 날부터 시작하여 정수기(dhammakaraṇa)를 들고 승가의 물을 걸러서 공양하였다. Yomantiādigāthāya ‘‘yo bhikkhu imaṃ rāgapalipathañceva kilesaduggañca saṃsāravaṭṭañca catunnaṃ saccānaṃ appaṭivijjhanakamohañca atīto cattāro oghe tiṇṇo hutvā pāraṃ anuppatto, duvidhena jhānena jhāyī, taṇhāya abhāvena anejo, kathaṃkathāya abhāvena akathaṃkathī, upādānānaṃ abhāvena anupādiyitvā kilesanibbānena nibbuto, tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī’’ti attho. ‘어떤 이가...’로 시작되는 게송에서, ‘어떤 비구가 이 탐욕의 늪과 번뇌의 험로와 윤회의 수레바퀴와 사성제를 꿰뚫어 알지 못하는 어리석음을 넘어서고, 네 가지 폭류를 건너 피안에 도달했으며, 두 가지 선정으로 사유하고, 갈애가 없으므로 동요함이 없으며, 의심이 없으므로 의혹이 없고, 집착이 없으므로 취착하지 않으며 번뇌의 소멸로 반열반에 들었다면, 나는 그를 바라문이라 부른다’는 뜻이다. Sabbesaṃyeva pana kesānaṃ oropanañca arahattasacchikiriyā ca apacchāapurimā ahosīti iminā therassa khuraggeyeva arahattuppatti dīpitā. Ekacce pana ācariyā evaṃ vadanti ‘‘heṭṭhā vuttanayena dhammasenāpatinā ovāde dinne ‘yaṃ mayā kātuṃ sakkā, tamahaṃ jānissāmī’ti pabbajitvā vipassanākammaṭṭhānaṃ gahetvā taṃ divasaṃyeva aññataraṃ vicittaṃ kuṭikaṃ disvā pavisitvā mātukucchiyaṃ satta vassāni attanā anubhūtadukkhaṃ anussaritvā tadanusārena atītānāgate ñāṇaṃ nentassa ādittā viya tayo bhavā upaṭṭhahiṃsu. Ñāṇassa paripākaṃ gatattā vipassanāvīthiṃ otaritvā tāvadeva maggappaṭipāṭiyā sabbepi āsave khepento arahattaṃ pāpuṇī’’ti. Ubhayathāpi therassa arahattuppattiyeva pakāsitā, thero pana pabhinnappaṭisambhido chaḷabhiñño ahosi. 그러나 모든 머리카락을 깎는 것과 아라한과를 증득하는 것이 앞뒤가 없었다(동시였다)는 이것으로, 장로가 삭도대 위에서 바로 아라한이 되었음을 나타낸다. 어떤 스승들은 이렇게 말한다. ‘위에서 말한 방식대로 법장군(사리불)에 의해 훈계가 주어졌을 때, “제가 할 수 있는 것을 저는 알게 될 것입니다”라고 하며 출가하여 위빳사나 명상 주제를 잡고, 바로 그날 어떤 화려한 작은 오두막을 보고 들어가서, 어머니 모태에서 7년 동안 스스로 겪었던 고통을 회상하며 그것을 따라 과거와 미래에 지혜를 인도할 때, 불타오르는 듯한 세 가지 존재(삼계)가 나타났다. 지혜가 성숙함에 이르렀기에 위빳사나의 길에 들어서서 곧바로 도의 차례대로 모든 번뇌를 소멸하고 아라한과에 도달했다’라고. 두 가지 경우 모두 장로의 아라한과 증득만을 밝힌 것이며, 장로는 분석적 지혜(사무애해)를 갖춘 육신통 아라한이 되었다. Vakkalittheravatthu 밧깔리 장로 이야기 208. Dasame āhārakaraṇavelanti bhojanakiccavelaṃ. Adhigacche padaṃ santanti saṅkhārūpasamaṃ sukhanti laddhanāmaṃ santaṃ padaṃ nibbānaṃ adhigaccheyya. Paṭhamapādena pabbate ṭhitoyevāti paṭhamena pādena gijjhakūṭe pabbate ṭhitoyeva. Sesamettha suviññeyyameva. 208. 열 번째에서 ‘식사 업무의 시간’이란 식사하는 시간을 말한다. ‘평화로운 곳을 얻으리’란 형성된 것들의 가라앉음(행적정)인 행복이라 이름 붙여진 평화로운 곳인 열반을 얻는다는 것이다. 첫 번째 구절에서 ‘산에 머물러’란 첫 번째 발로 기사굴산에 머물러 있는 바로 그때를 말한다. 나머지 내용은 여기서 이해하기 쉽다. Dutiyaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 두 번째 에닷악가 품의 주석이 끝났다. 14. Etadaggavaggo 14. 에닷악가 품 (14) 3. Tatiyaetadaggavaggavaṇṇanā (14) 3. 세 번째 에닷악가 품의 주석 Rāhula-raṭṭhapālattheravatthu 라훌라 장로와 랏타빨라 장로 이야기 209-210. Tatiyassa [Pg.169] paṭhamadutiyesu tisso sikkhāti adhisīlaadhicittaadhipaññāsaṅkhātā tisso sikkhā. Cuddasa bhattacchede katvāti sattāhaṃ nirāhāratāya ekekasmiṃ divase dvinnaṃ bhattacchedānaṃ vasena cuddasa bhattacchede katvā. 209-210. 세 번째 품의 첫 번째와 두 번째에서 ‘세 가지 공부(삼학)’란 증상계, 증상심, 증상혜라고 일컬어지는 세 가지 공부를 말한다. ‘열네 번의 식사를 끊고’란 7일 동안 음식을 먹지 않았기에 하루에 두 번의 식사를 거른 것을 기준으로 열네 번의 식사를 끊었다는 뜻이다. Tesanti tesaṃ tāpasānaṃ. Lābubhājanādiparikkhāraṃ saṃvidhāyāti lābubhājanāditāpasaparikkhāraṃ saṃvidahitvā. Sapariḷāhakāyadhātukoti ussannapittatāya sapariḷāhakāyasabhāvo. Satasahassāti satasahassaparimāṇā. Satasahassaṃ parimāṇaṃ etesanti satasahassā uttarapadalopena yathā ‘‘rūpabhavo rūpa’’nti, atthiatthe vā akārapaccayo daṭṭhabbo. Pāṇātipātādiakusaladhammasamudācārasaṅkhāto āmagandho kuṇapagandho natthi etesanti nirāmagandhā, yathāvuttakilesasamudācārarahitāti attho. Kilesasamudācāro hettha ‘‘āmagandho’’ti vutto. Kiṃkāraṇā? Amanuññattā, kilesaasucimissattā, sabbhi jigucchitattā, paramaduggandhabhāvavahattā ca. Tathā hi ye ye ussannakilesā sattā, te te atiduggandhā honti. Teneva nikkilesānaṃ matasarīrampi duggandhaṃ na hoti. Dānaggaparivahanaketi dānaggadhuravahanake. Māpakoti divase divase parimitaparibbayadānavasena dhaññamāpako. ‘그들의’란 그 유행자들의 것이다. ‘박 공양구 등의 필수품을 준비하여’란 박으로 만든 그릇 등 유행자의 필수품을 마련하여라는 뜻이다. ‘열기가 있는 몸의 요소를 가진’이란 담즙이 넘쳐나서 열기가 있는 몸의 성질을 가졌다는 것이다. ‘십만’이란 십만의 수량을 가진 것이다. ‘십만이 이들의 수량이다’라는 뜻에서 십만이라고 하며, ‘루빠바보(rūpabhavo)’를 ‘루빠(rūpa)’라고 하듯 뒷부분의 단어가 생략된 것이거나, 혹은 소유의 의미에서 ‘아(a)’ 접미사가 붙은 것으로 보아야 한다. 살생 등 불선한 법을 행함에서 비롯된 비린내(āmagandha), 즉 송장 썩는 냄새가 이들에게는 없으므로 ‘비린내가 없는 자들(nirāmagandhā)’이라고 하니, 앞에서 말한 번뇌의 작용이 없다는 뜻이다. 여기서 번뇌의 작용을 ‘비린내’라고 불렀다. 무슨 까닭인가? 즐겁지 않고, 번뇌라는 부정한 것이 섞여 있으며, 선한 이들이 혐오하고, 지극히 악취 나는 상태를 가져오기 때문이다. 사실 번뇌가 치성한 중생들은 누구든 매우 악취가 난다. 그러므로 번뇌가 없는 이들은 죽은 몸조차 악취가 나지 않는다. ‘보시를 주관하는 곳에서’란 보시의 소임을 맡아 수행하는 곳에서라는 뜻이다. ‘측량하는 자’란 매일매일 한정된 비용의 보시에 따라 곡물을 측량하여 주는 자를 말한다. Pāḷiyanti vinayapāḷiyaṃ. Migajātakaṃ āharitvā kathesīti atīte kira bodhisatto migayoniyaṃ nibbattitvā migagaṇaparivuto araññe vasati. Athassa bhaginī attano puttakaṃ upanetvā ‘‘bhātika imaṃ bhāgineyyaṃ migamāyaṃ sikkhāpehī’’ti āha. Bodhisatto ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ‘‘gaccha tāta, asukavelāyaṃ nāma āgantvā sikkheyyāsī’’ti āha. So mātulena vuttavelaṃ anatikkamitvā taṃ upasaṅkamitvā migamāyaṃ sikkhi. So ekadivasaṃ vane vicaranto pāsena baddho baddharavaṃ viravi. Migagaṇo palāyitvā ‘‘putto te pāsena baddho’’ti tassa mātuyā ārocesi. Sā bhātu santikaṃ gantvā ‘‘bhātika bhāgineyyo [Pg.170] te migamāyaṃ sikkhāpito’’ti pucchi. Bodhisatto ‘‘mā tvaṃ puttassa kiñci pāpakaṃ āsaṅki, suggahitā tena migamāyā, idāni taṃ hāsayamāno āgacchissatī’’ti vatvā ‘‘migaṃ tipallattha’’ntiādimāha. 이 내용은 율장(Vinaya-pāḷi)에 전해진다. 부처님께서는 이 사슴 본생담(Migajātaka)을 가져오셔서 설하셨다. 과거에 보살은 사슴의 모태에서 태어나 사슴 무리에 둘러싸여 숲속에 살고 있었다. 그때 그의 누이가 자신의 어린 아들을 데려와서 ‘오라버니, 이 조카에게 사슴의 속임수(migamāya)를 가르쳐 주십시오.’라고 말했다. 보살은 ‘좋다’고 허락하고는 ‘얘야, 가거라. 아무 때에 와서 배우도록 하여라.’라고 말했다. 그는 외삼촌이 말한 시간을 어기지 않고 그에게 다가가 사슴의 속임수를 배웠다. 그는 어느 날 숲을 거닐다가 덫에 걸리자 덫에 걸린 소리를 내질렀다. 사슴 무리는 도망쳐서 그의 어머니에게 ‘당신의 아들이 덫에 걸렸습니다.’라고 알렸다. 그녀는 오라버니에게 가서 ‘오라버니, 조카에게 사슴의 속임수를 가르쳐 주셨나요?’라고 물었다. 보살은 ‘너는 아들에게 어떤 나쁜 일이 생길까 걱정하지 마라. 그는 사슴의 속임수를 잘 익혔으니, 이제 너를 기쁘게 하며 돌아올 것이다.’라고 말하고는 ‘세 가지 자세를 취하는 사슴(migaṃ tipallatthaṃ)’이라는 등의 게송을 읊었다. Tattha miganti bhāgineyyamigaṃ. Tipallatthaṃ vuccati sayanaṃ, ubhohi passehi ujukameva ca nipannakavasena tīhākārehi pallatthaṃ assa, tīṇi vā pallatthāni assāti tipallattho, taṃ tipallatthaṃ. Anekamāyanti bahumāyaṃ bahuvañcanaṃ. Aṭṭhakkhuranti ekekasmiṃ pāde dvinnaṃ dvinnaṃ vasena aṭṭhahi khurehi samannāgataṃ. Aḍḍharattāpapāyinti purimayāmaṃ atikkamitvā majjhimayāme araññato āgamma pānīyassa pivanato aḍḍharatte āpaṃ pivatīti aḍḍharattāpapāyī. ‘‘Aḍḍharatte āpapāyi’’ntipi pāṭho. Mama bhāgineyyaṃ migaṃ ahaṃ sādhukaṃ migamāyaṃ uggaṇhāpesiṃ. Kathaṃ? Yathā ekena sotena chamāyaṃ assasanto chahi kalāhi atibhoti bhāgineyyo. Idaṃ vuttaṃ hoti – ayañhi tava puttaṃ tathā uggaṇhāpesiṃ, yathā ekasmiṃ uparimanāsikāsote vātaṃ sannirumbhitvā pathaviyaṃ allīnena ekena heṭṭhimanāsikāsotena tatheva chamāyaṃ assasanto chahi kalāhi luddakaṃ atibhoti, chahi koṭṭhāsehi ajjhottharati vañcetīti attho. Katamehi chahi? Cattāro pāde pasāretvā ekena passena seyyāya, khurehi tiṇapaṃsukhaṇanena, jivhāninnāmanena, udarassa uddhumātabhāvakaraṇena, uccārapassāvavissajjanena, vātassa nirumbhanenāti. Atha vā tathā naṃ uggaṇhāpesiṃ, yathā ekena sotena chamāyaṃ assasanto. Chahīti heṭṭhā vuttehi chahi kāraṇehi. Kalāhīti kalāyissati, luddakaṃ vañcessatīti attho. Bhotīti bhaginiṃ ālapati. Bhāgineyyoti evaṃ chahi kāraṇehi vañcakaṃ bhāgineyyaṃ niddisati. 거기서 ‘사슴을(migaṃ)’이란 조카 사슴을 말한다. ‘세 가지 자세를 가진(tipallatthaṃ)’이란 누워 있는 모습을 말하는데, 양쪽 옆구리로 똑바로 눕고 [등으로 눕는] 세 가지 방식의 자세(pallattha)를 가졌거나, 혹은 세 가지 자세가 있다고 해서 ‘세 가지 자세를 가진’이라 하며, 그 세 가지 자세를 가진 자를 뜻한다. ‘여러 가지 속임수를 가진(anekamāyaṃ)’이란 많은 방편과 많은 기만을 가진 것을 뜻한다. ‘여덟 개의 굽을 가진(aṭṭhakkhuraṃ)’이란 각 발마다 두 개씩 여덟 개의 굽을 갖춘 것을 말한다. ‘한밤중에 물을 마시는(aḍḍharattāpapāyiṃ)’이란 초야(初夜)를 지나 중야(中夜)에 숲에서 나와 물을 마시기 때문에 한밤중에 물을 마시는 자라고 한다. ‘aḍḍharatte āpapāyiṃ’이라는 독본도 있다. 나는 내 조카 사슴에게 사슴의 속임수를 아주 잘 가르쳤다. 어떻게인가? 조카가 한쪽 콧구멍으로 땅바닥에 숨을 쉬면서 여섯 가지 기술(kalā)로 [사냥꾼을] 이겨내도록 가르쳤다. 이 말의 의미는 이러하다. 즉, 네 아들에게 이와 같이 가르쳤으니, 한쪽 위 콧구멍의 바람을 막고 땅에 밀착시킨 한쪽 아래 콧구멍으로 땅바닥에 숨을 쉬면서 여섯 가지 기술로 사냥꾼을 이겨내고, 여섯 부분으로 압도하고 기만한다는 뜻이다. 그 여섯 가지는 무엇인가? 네 발을 뻗고 한쪽 옆구리로 눕는 것, 굽으로 풀과 흙을 파헤치는 것, 혀를 내미는 것, 배를 불룩하게 만드는 것, 대소변을 누는 것, 숨을 참는 것이다. 혹은, 한쪽 콧구멍으로 땅바닥에 숨을 쉬는 그를 그렇게 가르쳤다는 것이다. ‘여섯 가지로(chahi)’란 위에서 말한 여섯 가지 이유로라는 뜻이다. ‘기술들로(kalāhi)’란 기술을 부릴 것이니, 즉 사냥꾼을 기만할 것이라는 뜻이다. ‘부인이여(bhoti)’라고 누이를 부르는 말이다. ‘조카(bhāgineyyo)’란 이와 같이 여섯 가지 이유로 기만하는 조카를 가리킨다. Evaṃ bodhisatto bhāgineyyassa migamāyaṃ sādhukaṃ uggahitabhāvaṃ vadanto bhaginiṃ samassāsesi. Sopi migapotako pāse baddho anibandhitvāyeva bhūmiyaṃ mahāphāsukapassena pāde pasāretvā nipanno pādānaṃ āsannaṭṭhāne khurehi eva paharitvā paṃsuñca tiṇāni ca uppāṭetvā uccārapassāvaṃ vissajjetvā sīsaṃ pātetvā jivhaṃ ninnāmetvā sarīraṃ kheḷakilinnaṃ katvā vātaggahaṇena udaraṃ uddhumātakaṃ katvā akkhīni parivattetvā heṭṭhānāsikāsotena vātaṃ sañcarāpento uparimanāsikāsotena [Pg.171] vātaṃ sannirumbhitvā sakalasarīraṃ thaddhabhāvaṃ gāhāpetvā matakākāraṃ dassesi, nīlamakkhikāpi naṃ samparivāresuṃ, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne kākā nilīyiṃsu. Luddo āgantvā udare hatthena paharitvā ‘‘pātova baddho bhavissati, pūtiko jāto’’ti tassa bandhanarajjuṃ mocetvā ‘‘ettheva dāni naṃ ukkantitvā maṃsaṃ ādāya gamissāmī’’ti nirāsaṅko hutvā sākhāpalāsaṃ gahetuṃ āraddho. Migapotakopi uṭṭhāya catūhi pādehi ṭhatvā kāyaṃ vidhunitvā gīvaṃ pasāretvā mahāvātena chinnavalāhako viya vegena mātu santikaṃ agamāsi. Satthā ‘‘na, bhikkhave, rāhulo idāneva sikkhākāmo, pubbepi sikkhākāmoyevā’’ti evaṃ migajātakaṃ āharitvā kathesi. 이와 같이 보살은 조카가 사슴의 속임수를 잘 익혔음을 말하며 누이를 안심시켰다. 그 어린 사슴도 덫에 걸리자 몸부림치지 않고 곧장 땅바닥에 옆구리를 대고 발을 뻗고 누워, 발 근처를 굽으로 쳐서 흙과 풀을 파헤치고 대소변을 내보내고 머리를 떨구고 혀를 내밀어 몸을 침으로 적시고 숨을 참아 배를 불룩하게 만들고 눈동자를 굴리고 아래 콧구멍으로는 숨이 통하게 하되 위 콧구멍으로는 숨을 막아 온몸을 뻣뻣하게 하여 죽은 모습을 보였다. 청파리들도 그를 에워싸고 여기저기 까마귀들도 내려앉았다. 사냥꾼이 와서 손으로 배를 쳐보고는 ‘이른 아침에 걸린 모양인데 벌써 썩었구나.’라고 하며 묶인 줄을 풀어주고는 ‘이제 여기서 가죽을 벗겨 고기를 가지고 가야겠다.’라고 생각하며 아무 의심 없이 나뭇가지를 꺾으러 갔다. 그러자 어린 사슴은 일어나 네 발로 서서 몸을 흔들고 목을 길게 빼고는, 강풍에 찢긴 구름처럼 빠른 속도로 어머니에게 달려갔다. 부처님께서는 ‘비구들이여, 라훌라는 지금만 배우기를 좋아하는 것이 아니라 전생에도 배우기를 좋아했다.’라고 하시며 이 사슴 본생담을 가져오셔서 설하셨다. Ambalaṭṭhiyarāhulovādaṃ desesīti ‘‘passasi no tvaṃ, rāhula, imaṃ parittaṃ udakāvasesaṃ udakādāne ṭhapitanti? Evaṃ, bhante. Evaṃ parittakaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ, yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā’’ti evamādinā ambalaṭṭhiyarāhulovādaṃ (ma. ni. 2.107 ādayo) kathesi. Gehasitaṃ vitakkaṃ vitakkentassāti āyasmā kira rāhulo bhagavato piṭṭhito piṭṭhito gacchantova pādatalato yāva upari kesantā tathāgataṃ olokesi, so bhagavato buddhavesavilāsaṃ disvā ‘‘sobhati bhagavā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavicittasarīro byāmappabhāparikkhittatāya vippakiṇṇasuvaṇṇacuṇṇamajjhagato viya vijjulatāparikkhitto kanakapabbato viya yantasamākaḍḍhitaratanavicittasuvaṇṇaagghikaṃ viya paṃsukūlacīvarappaṭicchannopi rattakambalaparikkhittakanakapabbato viya pavāḷalatāpaṭimaṇḍitasuvaṇṇaghaṭikaṃ viya cīnapiṭṭhacuṇṇapūjitasuvaṇṇacetiyaṃ viya lākhārasānulitto kanakathūpo viya rattavalāhakantaragato taṅkhaṇamuggatapuṇṇacando viya aho samatiṃsapāramitānubhāvena sajjitassa attabhāvassa sirisampattī’’ti cintesi. Tato attānampi oloketvā ‘‘ahampi sobhāmi, sace bhagavā catūsu mahādīpesu cakkavattirajjaṃ akarissa, mayhaṃ pariṇāyakaṭṭhānantaramadassa, evaṃ sante ativiya jambudīpatalaṃ atisobhissā’’ti attabhāvaṃ nissāya gehasitaṃ chandarāgaṃ uppādesi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘satthu ceva attano ca rūpasampattiṃ disvā gehasitaṃ vitakkaṃ vitakkentassā’’ti. ‘암발랏띠까 라훌로와다 경’을 설하셨다는 것은 “라훌라야, 너는 물그릇에 담겨 있는 이 적은 양의 물을 보느냐? … 이와 같이 라훌라야, 고의로 거짓말을 하고도 부끄러워하지 않는 자들의 사문 수행은 이처럼 보잘것없다”라는 등의 ‘암발랏띠까 라훌로와다 경’(MN 61 등)을 말씀하신 것이다. ‘가정에 얽매인 생각을 일으키는 이에게’라는 것은, 들리는 바에 의하면 라훌라 존자가 세존의 뒤를 따라가면서 발바닥부터 머리카락 끝까지 여래를 관찰하였다고 한다. 그는 세존의 부처님으로서의 위엄 있는 모습을 보고 ‘세존께서는 서른두 가지 대인상을 갖추어 장엄한 몸으로 빛나고 계시구나. 마치 흩뿌려진 금가루 속에 있는 것처럼 한 길의 광명에 둘러싸여 있고, 번갯불에 둘러싸인 황금산과 같으며, 기계로 끌어올린 보석들로 장식된 황금 깃대와 같구나. 분소의를 입고 계셔도 붉은 담요를 두른 황금산 같고, 산호 넝쿨로 장식된 황금 항아리 같으며, 진가루로 공양된 황금 탑 같고, 옻칠을 한 황금 탑 같으며, 붉은 구름 사이에 그 순간 떠오른 보름달 같구나. 아! 서른 가지 바라밀의 위신력으로 갖추어진 이 몸의 영광스러운 성취여!’라고 생각했다. 그러고 나서 자기 자신을 보고는 ‘나 또한 아름답구나. 만약 세존께서 네 대륙의 전륜성왕이 되셨다면 나에게 부수장관의 지위를 주셨을 텐데, 그렇게 되었다면 잠부디파 전역이 참으로 더욱 빛났을 것이다’라고 생각하며 자신의 몸을 의지하여 가정에 얽매인 탐욕을 일으켰다. 이것을 염두에 두고 “스승과 자신의 자태를 보고 가정에 얽매인 생각을 일으키는 이에게”라고 설해진 것이다. Bhagavāpi [Pg.172] purato gacchantova cintesi – ‘‘paripuṇṇacchavimaṃsalohito dāni rāhulassa attabhāvo, rajanīyesu rūpārammaṇādīsu cittassa pakkhandanakālo jāto, nipphalatāya nu kho rāhulo vītināmetī’’ti. Atha sahāvajjaneneva pasanne udake macchaṃ viya parisuddhe ādāsamaṇḍale mukhanimittaṃ viya ca tassa taṃ cittuppādaṃ addasa, disvā ca ‘‘ayaṃ rāhulo mayhaṃ atrajo hutvā mama pacchato āgacchanto ‘ahaṃ sobhāmi, mayhaṃ vaṇṇāyatanaṃ pasanna’nti attabhāvaṃ nissāya gehasitaṃ chandarāgaṃ uppādeti, atitthe pakkhando, uppathaṃ paṭipanno, agocare carati, disāmūḷhaaddhiko viya agantabbaṃ disaṃ gacchati, ayaṃ kho panassa kileso abbhantare vaḍḍhanto attatthampi yathābhūtaṃ passituṃ na dassissati paratthampi ubhayatthampi, tato nirayepi paṭisandhiṃ gaṇhāpessati, tiracchānayoniyampi pettivisayepi asurakāyepi sambādhepi mātukucchisminti anamatagge saṃsāravaṭṭe paripātessati. Yathā kho pana anekaratanapūrā mahānāvā bhinnaphalakantarena udakaṃ ādiyamānā muhuttampi na ajjhupekkhitabbā hoti, vegena vegenassā vivaraṃ pidahituṃ vaṭṭati, evameva ayampi na ajjhupekkhitabbo. Yāvassa ayaṃ kileso abbhantare sīlaratanādīni na vināseti, tāvadeva naṃ niggaṇhissāmī’’ti ajjhāsayaṃ akāsi. Tato rāhulaṃ āmantetvā ‘‘yaṃ kiñci, rāhula, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbanti. Rūpameva nu kho bhagavā rūpameva nu kho sugatāti. Rūpampi rāhula, vedanāpi rāhula, saññāpi rāhula, saṅkhārāpi rāhula, viññāṇampi rāhulā’’ti mahārāhulovādasuttaṃ (ma. ni. 2.113 ādayo) abhāsi. Taṃ dassetuṃ – ‘‘yaṃ kiñci rāhula…pe… kathesī’’ti vuttaṃ. 세존께서도 앞서 가시면서 생각하셨다. ‘이제 라훌라의 몸은 피부와 살과 피가 충만해졌고, 매혹적인 형상 등의 대상에 마음이 달려갈 시기가 되었구나. 라훌라가 무의미하게 시간을 보내고 있지는 않은가?’ 그러자 마치 맑은 물속의 물고기를 보듯, 깨끗한 거울 속의 얼굴 모습을 보듯, 곧바로 주의를 기울임으로써 그의 그러한 마음의 일어남을 보셨다. 보시고 나서 ‘이 라훌라가 나의 친아들로서 내 뒤를 따라오면서 <나는 아름답다, 나의 용모가 맑다>라고 자신의 몸을 의지하여 가정에 얽매인 탐욕을 일으키고 있구나. 잘못된 길에 뛰어들었고, 그릇된 길을 가고 있으며, 가지 말아야 할 곳에서 노닐고 있구나. 길을 잃은 여행객이 가서는 안 될 방향으로 가는 것처럼 가고 있구나. 그의 내면에서 자라나는 이 번뇌는 자신을 위해서나 타인을 위해서나 혹은 둘 다를 위해서도 있는 그대로를 보지 못하게 할 것이며, 그로 인해 지옥이나 축생의 태, 아귀계, 아수라의 무리, 그리고 어머니 태중이라는 좁은 곳에 다시 태어나게 하여 끝을 알 수 없는 윤회의 수레바퀴 속에서 그를 익게 만들 것이다. 비유하자면 온갖 보석으로 가득 찬 큰 배가 깨진 판자 틈으로 물이 들어올 때는 잠시도 방치해서는 안 되고 신속하게 그 틈을 막아야 하듯이, 이 또한 방치해서는 안 된다. 이 번뇌가 그의 내면에서 계행이라는 보석 등을 파괴하기 전에 바로 그를 제압해야겠다’라고 결심하셨다. 그리하여 라훌라를 불러 말씀하셨다. “라훌라야, 그것이 과거의 것이든 미래의 것이든 현재의 것이든, 안의 것이든 밖의 것이든, 거친 것이든 미세한 것이든, 저열한 것이든 고귀한 것이든, 멀리 있든 가까이 있든, 모든 물질에 대해 ‘이것은 내 것이 아니다, 이것은 내가 아니다, 이것은 나의 자아가 아니다’라고 이와 같이 있는 그대로 바른 지혜로써 보아야 한다.” “세존이시여, 오직 물질뿐입니까? 수갓님이시여, 오직 물질뿐입니까?” “라훌라야, 물질도 또한 그러하고, 느낌도, 인식도, 형성들도, 알음알이도 그러하다”라고 ‘마하라훌로와다 경’(MN 62 등)을 설하셨다. 그것을 나타내기 위해 “라훌라야, 어떤 물질이든… (중략) … 설하셨다”라고 한 것이다. Saṃyuttake pana rāhulovādoti rāhulasaṃyutte vuttarāhulovādaṃ sandhāya vadanti. Tattha ‘‘sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ, bhante, bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti therena yācito ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ[Pg.173], dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’tiādinā rāhulovādaṃ (saṃ. ni. 2.188 ādayo) ārabhi. Therassa vipassanācāroyeva, na pana mahārāhulovādo viya vitakkūpacchedāya vuttoti adhippāyo. 상윳따 니까야의 ‘라훌로와다’는 ‘라훌라 상윳따’에서 설해진 라훌로와다를 염두에 두고 말하는 것이다. 거기서 “세존이시여, 세존께서는 저에게 간략하게 법을 설해주십시오. 제가 세존의 법을 듣고 혼자 떨어져 방일하지 않고 부지런히 스스로를 독려하며 머물겠습니다”라고 장로가 요청했을 때, “라훌라야, 너는 어떻게 생각하느냐? 눈은 영원하냐, 무상하냐? 무상합니다, 세존이시여. 그러면 무상한 것은 괴로움이냐, 즐거움이냐? 괴로움입니다, 세존이시여. 그러면 무상하고 괴로움이며 변하기 마련인 것을 ‘이것은 내 것이다, 이것은 나다, 이것은 나의 자아다’라고 관찰하는 것이 타당하겠느냐?”라는 등의 ‘라훌로와다’(SN 18.1 등)를 시작하셨다. 이는 장로의 위빳사나 수행을 위한 것이지, ‘마하라훌로와다 경’처럼 생각을 끊기 위해 설해진 것은 아니라는 뜻이다. Athassa satthā ñāṇaparipākaṃ ñatvātiādīsu bhagavato kira rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘‘paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācanīyā dhammā, yannūnāhaṃ rāhulaṃ uttari āsavānaṃ khaye vineyya’’nti? Athassa bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi – ‘‘gaṇhāhi, rāhula, nisīdanaṃ, yena andhavanaṃ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā rāhulo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavato piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṃ abhivanditvā anubandhitā honti ‘‘ajja bhagavā āyasmantaṃ rāhulaṃ uttari āsavānaṃ khaye vinessatī’’ti. Atha kho bhagavā andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi rāhulo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Atha āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantetvā ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’tiādinā rāhulovādaṃ (saṃ. ni. 4.121) adāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘andhavane nisinno cūḷarāhulovādaṃ kathesī’’ti. ‘그에게 스승께서 지혜가 성숙했음을 알고서’ 등의 말씀에서, 세존께서 홀로 물러나 명상에 드셨을 때 ‘라훌라의 해탈을 성숙하게 하는 법들이 성숙했구나. 내가 라훌라를 번뇌의 소멸로 더 인도해 주면 어떨까?’라는 마음의 사유가 일어났다고 한다. 그래서 세존께서는 오전에 옷을 입고 발우와 가사를 수하고 사밧티에서 탁발을 마친 뒤, 공양을 마치고 돌아와 라훌라 존자를 불러 말씀하셨다. ‘라훌라야, 니시다나(좌구)를 챙겨라. 낮 동안 머물기 위해 안다바나로 가자.’ ‘예, 세존이시여.’라고 라훌라 존자가 대답하고 니시다나를 챙겨 세존의 뒤를 따라갔다. 그때 수천 명의 천신들이 ‘오늘 세존께서 라훌라 존자를 번뇌의 소멸로 더 인도하시리라’고 생각하며 세존께 예배드리고 뒤를 따랐다. 그후 세존께서는 안다바나에 들어가 어떤 나무 아래 마련된 자리에 앉으셨다. 라훌라 존자도 세존께 예배드리고 한 곁에 앉았다. 그때 라훌라 존자를 불러 ‘라훌라야, 이를 어떻게 생각하느냐? 눈은 영원한가 무상한가?’ ‘무상합니다, 세존이시여.’ ‘무상한 것은 괴로움인가 즐거움인가?’ ‘괴로움입니다, 세존이시여.’ ‘무상하고 괴로우며 변하기 마련인 것을 ‘이것은 내 것이다, 이것은 나다, 이것은 나의 자아다’라고 관찰하는 것이 마땅하겠느냐?’라는 등의 말씀으로 라훌라오바다(상윳타 니까야 4.121)를 설하셨다. 그것을 두고 ‘안다바나에 앉아 소라훌라교계경을 설하셨다’고 말씀하신 것이다. Koṭisatasahassadevatāhīti āyasmatā rāhulena padumuttarassa bhagavato pādamūle pathavindhararājakāle patthanaṃ ṭhapentena saddhiṃ patthanaṃ ṭhapitadevatāyevetā. Tāsu pana kāci bhūmaṭṭhadevatā, kāci antalikkhaṭṭhakā, kāci cātumahārājikādidevaloke, kāci brahmaloke nibbattā, imasmiṃ pana divase sabbā ekaṭṭhāne andhavanasmiṃyeva sannipatitā. ‘백천억의 천신들과 함께’라는 것은 라훌라 존자가 빠두뭇따라 세존의 발아래에서 빠타빈다라 왕이었을 때 서원을 세울 때 함께 서원을 세웠던 바로 그 천신들이다. 그들 중 어떤 이들은 지거천(地居天)에, 어떤 이들은 허공에 머무는 천신으로, 어떤 이들은 사왕천 등의 천상 세계에, 어떤 이들은 범천의 세계에 태어났으나, 이날은 모두 한자리에, 즉 안다바나에 모였다. Ābhidosikanti [Pg.174] pārivāsikaṃ ekarattātikkantaṃ pūtibhūtaṃ. Ekarattātikkantasseva hi nāmasaññā esā, yadidaṃ ābhidosikoti. Ayaṃ panettha vacanattho – pūtibhāvadosena abhibhūtoti abhidoso, abhidosoyeva ābhidosiko. Kummāsanti yavakummāsaṃ. Adhivāsetvāti ‘‘tena hi, tāta raṭṭhapāla, adhivāsehi svātanāya bhatta’’nti pitarā nimantito svātanāya bhikkhaṃ adhivāsetvā. Ettha ca thero pakatiyā ukkaṭṭhasapadānacāriko svātanāya bhikkhaṃ nāma nādhivāseti, mātu anuggahena pana adhivāseti. Mātu kirassa theraṃ anussaritvā anussaritvā mahāsoko uppajjati, rodaneneva dukkhī viya jātā, tasmā thero ‘‘sacāhaṃ taṃ apassitvā gamissāmi, hadayampissā phaleyyā’’ti anuggahena adhivāsesi. Paṇḍitā hi bhikkhū mātāpitūnaṃ ācariyupajjhāyānaṃ vā kātabbaṃ anuggahaṃ ajjhupekkhitvā dhutaṅgasuddhikā na bhavanti. ‘아비도시까(ābhidosika)’란 하룻밤이 지나서 부패한, 묵은 음식을 말한다. 하룻밤이 지난 것에 대한 명칭이 바로 ‘아비도시까’이다. 여기서 어원을 따지자면, 부패한 상태의 허물(dosa)에 압도된(abhibhūta) 것이 아비도사(abhidosa)이고, 아비도사가 곧 아비도시까이다. ‘꿈마사(kummāsa)’란 보리 가루 반죽을 말한다. ‘허락하고서’란 ‘애야 랏타팔라야, 내일 공양을 받아다오’라고 아버지가 청하자 내일의 음식을 허락한 것을 말한다. 여기서 장로는 본래 차례대로 탁발하는 수행(次第乞食)을 엄격히 지키기에 내일의 공양을 허락하지 않지만, 어머니에 대한 자애로 허락한 것이다. 장로를 계속해서 생각하다가 어머니에게 큰 슬픔이 생겨 울기만 하여 괴로워졌기에, 장로는 ‘만일 내가 그녀를 보지 않고 떠난다면 그녀의 심장이 터질지도 모른다’라는 생각에 자애로 허락한 것이다. 지혜로운 비구들은 부모나 스승, 아사리에 대해 해야 할 자애의 마음을 도외시하면서 두타행의 청정만을 추구하지는 않는다. Alaṅkatapaṭiyatte itthijaneti pitarā uyyojite itthijane. Pitā kirassa dutiyadivase sakanivesane mahantaṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ kārāpetvā kilañjehi paṭicchādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikāyo ‘‘etha tumhe vadhū, yena alaṅkārena alaṅkatā pubbe raṭṭhapālassa kulaputtassa piyā hotha manāpā, tena alaṅkārena alaṅkarothā’’ti āṇāpetvā paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā kāle ārocite āgantvā paññatte āsane nisinnaṃ ‘‘idaṃ te, raṭṭhapāla, mattikaṃ dhanaṃ, aññaṃ pettikaṃ, aññaṃ pitāmahaṃ; sakkā, tāta raṭṭhapāla, bhoge ca bhuñjituṃ, puññāni ca kātuṃ? Ehi tvaṃ, tāta raṭṭhapāla, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’’ti yācitvā tena paṭikkhipitvā dhamme desite ‘‘ahaṃ imaṃ uppabbājessāmī’’ti ānayiṃ, so ‘‘dāni me dhammakathaṃ kātuṃ āraddho, alaṃ me vacanaṃ na karissatī’’ti uṭṭhāya gantvā tassa orodhānaṃ dvāraṃ vivarāpetvā ‘‘ayaṃ vo sāmiko, gacchatha, yaṃ kiñci katvāna gaṇhituṃ vāyamathā’’ti uyyojesi. Tīsu vayesu ṭhitā nāṭakitthiyo theraṃ parivārayiṃsu. Tāsu ayaṃ asubhasaññaṃ uppādesi. Tena vuttaṃ – ‘‘alaṅkatapaṭiyatte itthijane asubhasaññaṃ uppādetvā’’ti. ‘장식하고 단장한 여인들에게서’란 아버지가 보낸 여인들을 말한다. 그의 아버지는 다음 날 자기 집에 많은 금과 보석 더미를 쌓아두고 발로 가리게 한 뒤, 라타팔라 존자의 옛 아내들에게 ‘며느리들아, 너희들이 예전에 라타팔라 도령의 사랑과 총애를 받았을 때 하던 그 장식으로 단장하거라’라고 시켰다. 그리고 맛있는 음식을 준비하게 하고 시간이 되었음을 알렸을 때, 장로가 와서 마련된 자리에 앉자 ‘랏타팔라야, 이것은 네 어머니의 재산이고, 저것은 아버지의 것이며, 또 다른 것은 할아버지의 것이다. 얘야 랏타팔라야, 감각적 즐거움을 누리면서 공덕을 쌓는 것도 가능하지 않겠느냐? 얘야 랏타팔라야, 어서 와서 계를 반납하고 낮은 삶(재가)으로 돌아가 즐거움을 누리고 공덕을 쌓아라’라고 요청했다. 그가 거절하고 법을 설하자 아버지는 ‘내가 이 자를 환속시키리라’ 생각하며 데려왔으나, 장로가 ‘이제 나에게 법문을 하기 시작했으니 내 말을 듣지 않겠구나’라고 생각하며 일어나 가서 후궁의 문을 열게 하고는 ‘이분이 너희의 남편이다. 가서 어떻게 해서든 그를 붙잡도록 노력해라’라며 보냈다. 세 가지 연령대의 무희들이 장로를 에워쌌다. 그들에게서 그는 부정(不淨)한 지각을 일으켰다. 그래서 ‘장식하고 단장한 여인들에게서 부정의 지각을 일으켜’라고 말한 것이다. Ṭhitakova [Pg.175] dhammaṃ desetvāti – 서서 법을 설하며 이르기를 — ‘‘Passa cittakataṃ bimbaṃ, arukāyaṃ samussitaṃ; Āturaṃ bahusaṅkappaṃ, yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti. “보라, 화려하게 꾸며진 몸을, 상처투성이며 뼈대만 세워진 것을. 병들고 온갖 공상을 불러일으키나, 결코 영원히 머무를 수 없는 것을. ‘‘Passa cittakataṃ rūpaṃ, maṇinā kuṇḍalena ca; Aṭṭhiṃ tacena onaddhaṃ, saha vatthehi sobhati. 보라, 보석과 귀걸이로 화려하게 꾸며진 형상을. 뼈 위에 가죽을 덮어씌워 옷과 함께 있을 때만 아름다워 보일 뿐. ‘‘Alattakakatā pādā, mukhaṃ cuṇṇakamakkhitaṃ; Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. 발에는 붉은 염료를 칠하고 얼굴에는 가루분을 발랐으니, 어리석은 자를 미혹시키기엔 충분하지만 저 언덕(해탈)을 구하는 자에게는 그렇지 않다. ‘‘Aṭṭhāpadakatā kesā, nettā añjanamakkhitā; Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. 머리카락은 땋아 올리고 눈에는 안연을 발랐으니, 어리석은 자를 미혹시키기엔 충분하지만 저 언덕을 구하는 자에게는 그렇지 않다. ‘‘Añjanīvaṇṇavā cittā, pūtikāyo alaṅkato; Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. 안연 통처럼 색칠된 화려하고 장식된 썩어갈 몸, 어리석은 자를 미혹시키기엔 충분하지만 저 언덕을 구하는 자에게는 그렇지 않다. ‘‘Odahi migavo pāsaṃ, nāsadā vāguraṃ migo; Bhutvā nivāpaṃ gacchāmi, kandante migabandhake’’ti. (ma. ni. 2.302; theragā. 769-774) – 사냥꾼이 덫을 놓았으나 사슴은 그물에 걸리지 않았네. 먹이만 먹고 나는 떠나노니, 사냥꾼들이 울부짖는 가운데.” Imāhi gāthāhi dhammaṃ desetvā. 이 게송들로 법을 설하고서. Ākāsaṃ uppatitvāti ākāsaṃ pakkhanditvā. Kasmā pana thero ākāsena gato? Pitā kirassa seṭṭhi sattasu dvārakoṭṭhakesu aggaḷāni dāpetvā malle āṇāpesi ‘‘sace nikkhamitvā gacchati, hatthapādesu naṃ gahetvā kāsāyāni haritvā gihivesaṃ gaṇhāpethā’’ti. Tasmā thero ‘‘ete mādisaṃ mahākhīṇāsavaṃ hatthe vā pāde vā gahetvā apuññaṃ pasaveyyuṃ, taṃ nesaṃ mā ahosī’’ti cintetvā ākāsena agamāsi. Migacīranti evaṃnāmakaṃ uyyānaṃ. Catupārijuññapaṭimaṇḍitanti jarāpārijuññaṃ, byādhipārijuññaṃ, bhogapārijuññaṃ, ñātipārijuññanti imehi catūhi pārijuññehi paṭimaṇḍitaṃ. Pārijuññanti ca parihānīti attho. Sesamettha suviññeyyameva. "허공으로 솟구쳤다"는 것은 허공으로 뛰어올랐다는 뜻이다. 왜 장로는 허공으로 갔는가? 전해오는 바에 의하면, 그의 아버지인 장자(seṭṭhi)가 일곱 개의 대문에 빗장을 지르게 하고 장사들에게 "만약 그가 밖으로 나가려 하면, 손발을 잡아 가사를 벗기고 재가자의 옷을 입혀라"라고 명령했기 때문이다. 그래서 장로는 "이들이 나처럼 번뇌를 다한 큰 아라한의 손이나 발을 잡아 불선업을 짓게 해서는 안 된다"라고 생각하여 허공으로 간 것이다. '미가치라(Migacīra)'는 그런 이름의 동산이다. '네 가지 쇠퇴함으로 장식된(Catupārijuññapaṭimaṇḍitaṃ)'이란 노쇠함의 쇠퇴, 병듦의 쇠퇴, 재물의 쇠퇴, 친지의 쇠퇴라는 이 네 가지 쇠퇴함으로 꾸며졌다는 뜻이다. '파리준냐(Pārijuñña)'는 '쇠퇴(parihānī)'라는 뜻이다. 나머지는 여기서 이해하기 쉽다. Kuṇḍadhānattheravatthu 군다다나 장로 이야기 211. Tatiye salākaṃ gaṇhantīti salākagāhakā. Sunāparantajanapadaṃ gacchantepi paṭhamameva salākaṃ gaṇhīti sambandho. Chabbassantareti channaṃ [Pg.176] vassānaṃ abbhantare. Mettīti mittabhāvo. Bhedake satīti bhedakaraṇe sati. Gumbasabhāgatoti gumbasamīpato, ayameva vā pāṭho. Itthī hutvāti itthī viya hutvā, manussitthivaṇṇaṃ māpetvāti attho. Dīgharattānugatoti dīghakālaṃ anubandho. Ettakaṃ addhānanti ettakaṃ kālaṃ. Handāvusoti gaṇhāvuso. Atthaṃ gahetvāti bhūtatthaṃ gahetvā, ayameva vā pāṭho. Koṇḍo jātoti dhutto jāto. 211. 제3(의 품계)에서 '사라카(표)를 받는다'는 것은 사라카를 받는 자들이라는 뜻이다. 수나파란타 지방으로 가면서도 처음부터 사라카를 받았다는 문맥의 연결이다. '6년 이내에'란 6년의 기간 안에라는 뜻이다. '멧티(Mettī)'는 우정(mittabhāvo)이다. '이간질하는 자가 있을 때'란 이간질을 할 때라는 뜻이다. '덤불 근처에서(Gumbasabhāgato)'란 덤불 가까이에서라는 뜻이며, 혹은 이것이 그대로의 본문이다. '여자가 되어'란 여자처럼 되어, 인간 여자의 모습을 만들어냈다는 뜻이다. '오랜 세월 동안 따라다닌'이란 오랜 시간 동안 뒤쫓았다는 것이다. '이만한 길을'이란 이만큼의 시간을 의미한다. '자, 도반이여'란 '자, 받으시오 도반이여'라는 뜻이다. '사실을 포착하여(Atthaṃ gahetvā)'란 실제 사실을 파악하여라는 뜻이며, 혹은 이것이 그대로의 본문이다. '코노(Koṇḍo)가 되었다'는 것은 건달(dhutto)이 되었다는 뜻이다. Māvoca pharusaṃ kañcīti kañci ekapuggalaṃ pharusaṃ mā avoca. Vuttā paṭivadeyyu tanti tayā pare dussīlāti vuttā tampi tatheva paṭivadeyyuṃ. Dukkhā hi sārambhakathāti esā kāraṇuttarā yugaggāhakathā nāma dukkhā. Paṭidaṇḍā phuseyyu tanti kāyadaṇḍādīhi paraṃ paharantassa tādisāva paṭidaṇḍā tava matthake pateyyuṃ. "누구에게도 거친 말을 하지 말라"는 것은 어떤 한 사람에게라도 거친 말을 하지 말라는 뜻이다. "말을 하면 대꾸할 것이다"는 당신이 타인에게 "계율이 없다"고 말하면 그들도 똑같이 대꾸할 것이라는 뜻이다. "분노의 말은 고통스럽기 때문이니"란 경쟁적으로 맞대응하는 말은 고통스럽다는 이유를 설명하는 것으로, 소위 '유각가카타(yugaggāhakathā, 경쟁하는 말)'라 불린다. "보복이 그대에게 닿을 것이다"란 신체적인 처벌 등으로 타인을 때리는 자에게는 그와 같은 보복이 자신의 머리 위로 떨어질 것이라는 뜻이다. Sace neresi attānanti sace attānaṃ niccalaṃ kātuṃ sakkhissasi. Kaṃso upahato yathāti mukhavaṭṭiyaṃ chinditvā talamattaṃ katvā ṭhapitaṃ kaṃsatālaṃ viya. Tādisañhi hatthehi pādehi daṇḍena vā pahatampi saddaṃ na karoti. Esa pattosi nibbānanti sace evarūpo bhavituṃ sakkhissasi, imaṃ paṭipadaṃ pūrayamāno eso tvaṃ idāni appattopi nibbānaṃ pattosi nāma. Sārambho te na vijjatīti ‘‘evañca sati tvaṃ dussīlo, ahaṃ susīlo’’ti evamādiko uttarikaraṇavācālakkhaṇo sārambho te na vijjati, na bhavissatiyevāti attho. Parikkilesenāti saṃkilesahetunā. "만약 그대가 자신을 움직이지 않게 한다면"이란 만약 자신을 흔들림 없게 할 수 있다면이라는 뜻이다. "깨진 놋쇠 그릇처럼"이란 테두리를 깎아내고 바닥 부분만 남겨둔 놋쇠 종처럼이라는 뜻이다. 그런 종은 손이나 발이나 막대기로 쳐도 소리를 내지 않는다. "그대는 열반에 이른 것이다"란 만약 이와 같이 될 수 있다면, 이 수행을 완성해 나가는 그대는 지금 비록 이르지 못했더라도 열반에 이른 것이나 다름없다는 뜻이다. "그대에게는 경쟁심이 존재하지 않는다"란 "이러하니 당신은 계율이 없고 나는 계율이 있다"는 식의 우월감을 드러내는 말의 특징인 경쟁심이 그대에게는 존재하지 않으며, 앞으로도 없을 것이라는 뜻이다. '파릭킬레세나(Parikkilesenā)'는 오염(saṃkilesa)의 원인으로라는 뜻이다. Vaṅgīsattheravatthu 방기사 장로 이야기 212. Catutthe sampannapaṭibhānānanti paripuṇṇapaṭibhānānaṃ. Cutiṃ yo vedi…pe… sabbasoti yo sattānaṃ cutiñca paṭisandhiñca sabbākārena pākaṭaṃ katvā jānāti, taṃ ahaṃ alagganatāya asattaṃ, paṭipattiyā suṭṭhu gatattā sugataṃ, catunnaṃ saccānaṃ sambuddhattā buddhaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho. Yassa gatinti yassete devādayo gatiṃ na jānanti, tamahaṃ āsavānaṃ khīṇatāya khīṇāsavaṃ, kilesehi ārakattā arahantaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho. 212. 제4(의 품계)에서 '지혜로운 달변가들 가운데'란 원만한 지혜와 변재를 갖춘 자들 가운데라는 뜻이다. "죽음을 아는 자... (생략) ...모든 면에서"란 중생의 죽음과 다시 태어남을 모든 측면에서 분명하게 드러내어 아는 자를 말하며, 그를 나는 어디에도 머물지 않기에 '집착 없는 자(asatta)', 도를 잘 닦아 갔기에 '선서(sugata)', 사성제를 스스로 깨달았기에 '부처(buddha)'이자 '브라만'이라고 부른다는 뜻이다. "그의 갈 곳을"이란 천신 등이 그의 갈 곳을 알지 못하는 자를 말하며, 그를 나는 번뇌가 다했기에 '누진(khīṇāsava)', 번뇌로부터 멀어졌기에 '아라한'이자 '브라만'이라고 부른다는 뜻이다. Upasenavaṅgantaputtattheravatthu 우파세나 방간타풋타 장로 이야기 213. Pañcame [Pg.177] sabbapāsādikānanti sabbaso pasādaṃ janentānaṃ. Kintāyanti kiṃ te ayaṃ. Atilahunti atisīghaṃ. Yassa tasmiṃ attabhāve uppajjanārahānaṃ maggaphalānaṃ upanissayo natthi, taṃ buddhā ‘‘moghapuriso’’ti vadanti ariṭṭhalāḷudāyiādike viya. Upanissaye satipi tasmiṃ khaṇe magge vā phale vā asati ‘‘moghapurisā’’ti vadantiyeva dhaniyattherādike viya. Imassapi tasmiṃ khaṇe maggaphalānaṃ abhāvato ‘‘moghapurisā’’ti āha, tucchamanussāti attho. Bāhullāyāti parisabāhullāya. Anekapariyāyenāti anekakāraṇena. 213. 제5(의 품계)에서 '모든 면에서 신심을 일으키게 하는 자들 가운데'란 모든 면에서 청정함을 일으키는 자들이라는 뜻이다. "이것이 당신에게 무엇입니까?"란 "이것이 당신에게 무슨 일입니까?"라는 뜻이다. '지나치게 빨리'란 매우 신속하게라는 뜻이다. 그 태생(존재)에서 생겨날 만한 도와 과의 의지처(upanissaya)가 없는 자를 부처님께서는 아릿타나 랄루다인 등처럼 "어리석은 사람(moghapurisa)"이라고 부르신다. 의지처가 있더라도 그 순간에 도나 과가 없으면 다니야 장로 등처럼 "어리석은 사람"이라고 부르시기도 한다. 이 사람의 경우에도 그 순간에 도와 과가 없었기 때문에 "어리석은 사람"이라고 말씀하신 것이니, '텅 빈 사람'이라는 뜻이다. '다수이기 때문에'란 대중이 많기 때문에라는 뜻이다. '여러 가지 방법으로'란 여러 가지 이유로라는 뜻이다. Icchāmahaṃ, bhikkhaveti bhagavā kira taṃ addhamāsaṃ na kañci bodhaneyyasattaṃ addasa, tasmā evamāha, evaṃ santepi tantivasena dhammadesanā kattabbā siyā. Yasmā panassa etadahosi – ‘‘mayi okāsaṃ kāretvā paṭisallīne bhikkhū adhammikaṃ katikavattaṃ karissanti, taṃ upaseno bhindissati, ahaṃ tassa pasīditvā bhikkhūnaṃ dassanaṃ anujānissāmi. Tato maṃ passitukāmā bahū bhikkhū dhutaṅgāni samādiyissanti, ahañca tehi ujjhitasanthatapaccayā sikkhāpadaṃ paññapessāmī’’ti, tasmā evamāha. Therassāti upasenattherassa. Manāpāni te bhikkhu paṃsukūlānīti ‘‘bhikkhu tava imāni paṃsukūlāni manāpāni attano ruciyā khantiyā gahitānī’’ti pucchati. Na kho me, bhante, manāpāni paṃsukūlānīti, bhante, na mayā attano ruciyā khantiyā gahitāni, galaggāhena viya matthakatāḷanena viya ca gāhito mayāti dasseti. Pāḷiyaṃ āgatamevāti vinayapāḷiṃ sandhāya vadati. "비구들이여, 나는 원한다"는 것은 세존께서 그 보름 동안 제도해야 할 중생을 보지 못하셨기 때문에 이렇게 말씀하신 것이라고 한다. 설령 그렇더라도 법의 흐름에 따른 법문은 이루어져야 한다. 그런데 세존께 이런 생각이 드셨기 때문이다. "내가 허락을 구하고 홀로 선정에 들어 있을 때, 비구들이 여법하지 못한 규약을 만들 것이고, 우파세나가 그것을 깨뜨릴 것이니, 나는 그에게 만족하여 비구들의 친견을 허락하리라. 그러면 나를 보고자 하는 많은 비구들이 두타행을 닦을 것이고, 나는 그들이 버린 깔개(santhata)를 인연으로 학처를 제정하리라." 그래서 이와 같이 말씀하신 것이다. '장로의'란 우파세나 장로의라는 뜻이다. "비구여, 그대의 분소의는 마음에 드는가?"란 "비구여, 이 분소의들은 그대의 취향과 인내로 스스로 선택한 것이라 마음에 드는가?"라고 물으시는 것이다. "세존이시여, 저의 분소의들은 마음에 드는 것이 아닙니다"란 "세존이시여, 제가 제 취향과 인내로 선택한 것이 아니라, 마치 목덜미를 잡히거나 머리를 얻어맞는 것처럼 저에게 강제로 주어진 것입니다"라고 드러내는 것이다. '파알리에 나온 그대로'란 율장(Vinaya-pāḷi)을 지칭하여 하시는 말씀이다. Dabbattheravatthu 답바 장로 이야기 214. Chaṭṭhe aṭṭhārasasu mahāvihāresūti rājagahassa samantato ṭhitesu aṭṭhārasasu mahāvihāresu. Upavijaññāti āsannapasūtikālā. Rahogatoti rahasi gato. Saṅghassa veyyāvaccakaraṇe kāyaṃ yojetukāmo cintesīti thero kira attano katakiccabhāvaṃ disvā ‘‘ahaṃ imaṃ sarīraṃ dhāremi, tañca kho vātamukhe ṭhitapadīpo viya aniccatāmukhe ṭhitaṃ nacirasseva nibbāyanadhammaṃ yāva [Pg.178] na nibbāyati, tāva kiṃ nu kho ahaṃ saṅghassa veyyāvaccaṃ kareyya’’nti cintento iti paṭisañcikkhati ‘‘tiroraṭṭhesu bahū kulaputtā bhagavantaṃ adisvāva pabbajanti, te ‘bhagavantaṃ passissāma ceva vandissāmā’ti ca dūratopi āgacchanti, tatra yesaṃ senāsanaṃ nappahoti, te silāpattakepi seyyaṃ kappenti. Pahomi kho panāhaṃ attano ānubhāvena tesaṃ tesaṃ kulaputtānaṃ icchāvasena pāsādavihāraaḍḍhayogādīni mañcapīṭhattharaṇāni nimminitvā dātuṃ? Punadivase cettha ekacce ativiya kilantarūpā honti, te gāravena bhikkhūnaṃ purato ṭhatvā bhattānipi na uddisāpenti, ahaṃ kho pana tesaṃ bhattānipi uddisituṃ pahomī’’ti. Iti paṭisañcikkhanto ‘‘yaṃnūnāhaṃ saṅghassa senāsanañca paññapeyyaṃ, bhattāni ca uddiseyya’’nti cintesi. Sabhāgasabhāgānanti suttantikādiguṇavasena sabhāgānaṃ, na mittasanthavavasena. Thero hi yāvatikā suttantikā honti, te uccinitvā uccinitvā ekato tesaṃ anurūpameva senāsanaṃ paññapeti. Venayikābhidhammikakammaṭṭhānikakāyadaḷhibahulesupi eseva nayo. Teneva pāḷiyaṃ (pārā. 380) vuttaṃ – ‘‘yete bhikkhū suttantikā, tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññapetī’’tiādi. 214. 여섯 번째에서 ‘열여덟 군데의 대가람에’라는 것은 라자가하(왕사성) 주변에 위치한 열여덟 군데의 대가람을 의미한다. ‘해산할 때가 된’이란 해산할 시기가 가까워진 것을 말한다. ‘은밀한 곳으로 갔다’는 것은 조용한 곳으로 갔음을 뜻한다. 승가를 위한 봉사를 하는 데에 몸을 바치고자 생각했다는 것은, 장로께서 자신이 해야 할 일을 다 마쳤음을 보시고 ‘나는 이 몸을 유지하고 있다. 그런데 그것은 바람 앞에 놓인 등불처럼 무상함 앞에 놓여 있어서 머지않아 꺼지게 마련이다. 그러니 꺼지기 전까지 승가를 위해 어떤 봉사를 할 수 있을까’라고 생각하며 이와 같이 숙고하신 것이다. ‘타국에서 많은 선남자들이 부처님을 뵙지 못한 채 출가하여, 부처님을 뵙고 예배드리기 위해 먼 곳에서 찾아온다. 그중 처소가 부족한 이들은 바위 위에서 잠을 자기도 한다. 나는 내 신통력으로 그 선남자들이 원하는 바에 따라 전각이나 정사, 아따요가(Aḍḍhayoga) 등의 처소와 침상, 의자, 깔개 등을 만들어 줄 수 있지 않은가? 또한 다음 날 어떤 이들은 매우 지친 나머지 공경하는 마음으로 비구들 앞에 서서 공양(음식)을 청하지도 못하는데, 나는 그들을 위해 공양을 배정해 줄 수도 있다’라고 숙고하셨다. 이와 같이 숙고하면서 ‘내가 승가를 위해 처소를 마련하고 공양을 배정해야겠다’고 생각하셨다. ‘비슷비슷한 이들에게’라는 것은 경(Sutta)을 공부하는 등의 덕성에 따라 비슷한 이들을 말하며, 친분이나 사귐에 따른 것이 아니다. 장로께서는 경을 공부하는 이들이 있으면 그들을 가려 뽑아 한데 모아 그들에게 적합한 처소를 마련해 주셨다. 율(Vinaya), 논(Abhidhamma), 수행(Kammaṭṭhāna), 신체 단련에 힘쓰는 이들에게도 이와 같은 방식이었다. 그래서 율장(Pārā. 380)에 ‘경을 공부하는 비구들에게 그들을 위한 처소를 한데 모아 마련해 주었다’는 등의 내용이 설해진 것이다. Aṅguliyā jalamānāyāti tejokasiṇacatutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya abhiññāñāṇena aṅgulijalanaṃ adhiṭṭhahitvā teneva tejodhātusamāpattijanitena aggijālena aṅguliyā jalamānāya. Ayaṃ mañcotiādīsu pana there ‘‘ayaṃ mañco’’tiādiṃ vadante nimmitāpi attano attano gataṭṭhāne ‘‘ayaṃ mañco’’tiādiṃ vadanti. Ayañhi nimmitānaṃ dhammatā. ‘손가락이 타오를 때’란 불의 까시나(tejokasiṇa)의 제4선을 성취하고 거기서 나와 신통지로써 손가락이 타오르도록 결정한 것이다. 그 화계(火界)의 정(定)에서 생겨난 불꽃으로 손가락이 타오르게 된 것이다. ‘이것은 침상이다’ 등의 말에서, 장로가 ‘이것은 침상이다’라고 말하면 생성된 분신들도 각자의 자리에서 ‘이것은 침상이다’라고 말한다. 이것이 분신(화신)들의 법칙(dhammatā)이다. ‘‘Ekasmiṃ bhāsamānasmiṃ, sabbe bhāsanti nimmitā; Ekasmiṃ tuṇhimāsine, sabbe tuṇhī bhavanti te’’ti. (dī. ni. 2.286); “하나가 말하면 생성된 자들 모두가 말하고, 하나가 침묵하여 앉아 있으면 그들 모두가 침묵하게 된다.” (디가 니까야 2.286) Yasmiṃ pana vihāre mañcapīṭhādīni na paripūrenti, tattha attano ānubhāvena pūrenti, tena nimmitānaṃ avatthukaṃ vacanaṃ na hoti sabbattha mañcapīṭhādīnaṃ sabbhāvato. Sabbavihāresu ca gamanamagge samappamāṇe katvā adhiṭṭhāti. Katikasaṇṭhānādīnaṃ pana nānappakārattā tasmiṃ tasmiṃ vihāre katikavattāni visuṃ visuṃ kathāpetīti veditabbaṃ. Aniyametvā [Pg.179] nimmitānañhi ‘‘ekasmiṃ bhāsamānasmi’’ntiādidhammatā vuttā. Tathā hi ye vaṇṇavayasarīrāvayavaparikkhārakiriyāvisesādīhi niyamaṃ akatvā nimmitā honti, te aniyametvā nimmitattā iddhimatā sadisāva honti. Ṭhānanisajjādīsu bhāsitatuṇhībhāvādīsu vā yaṃ yaṃ iddhimā karoti, taṃ tadeva karonti. Sace pana nānappakāre kātukāmo hoti, keci paṭhamavaye, keci majjhimavaye, keci pacchimavaye, tathā dīghakese upaḍḍhamuṇḍe missakakese upaḍḍharattacīvare paṇḍukacīvare, padabhāṇadhammakathāsarabhaññapañhapucchanapañhavissajjanarajanapacanacīvarasibbanadhovanādīni karonte, aparepi vā nānappakāre kātukāmo hoti, tena pādakajjhānato vuṭṭhāya ‘‘ettakā bhikkhū paṭhamavayā hontū’’tiādinā nayena parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhite adhiṭṭhānacittena saddhiṃ icchiticchitappakārāyeva honti. Puna attano vasanaṭṭhānameva āgacchatīti tehi saddhiṃ janapadakathaṃ kathento anisīditvā attano vasanaṭṭhānaṃ veḷuvanameva paccāgacchati. Pāḷiyanti vinayapāḷiyaṃ. 침상이나 의자 등이 부족한 정사에는 자신의 신통력으로 그것을 채웠으므로, 생성된 분신들이 실체 없는 말을 하는 것이 아니다. 모든 곳에 침상과 의자 등이 실제로 존재하기 때문이다. 그리고 모든 정사의 통행로를 적절한 크기로 만들어 결정(adhiṭṭhāna)하셨다. 계약 조건이나 규정 등이 다양하기에 각 정사마다 규정을 별도로 말하게 하셨음을 알아야 한다. 특정하지 않고 생성된 이들에게는 ‘하나가 말하면’ 등의 법칙이 설해졌다. 즉, 외모, 나이, 신체 부위, 소지품, 동작의 특징 등을 특정하지 않고 생성된 이들은 특정하지 않고 생성되었기에 신통을 부리는 자와 똑같은 모습을 띤다. 서 있거나 앉아 있을 때, 혹은 말하거나 침묵할 때 신통을 부리는 자가 하는 것을 그대로 따라 한다. 하지만 만약 다양한 모습을 만들고자 하여 어떤 이는 청년기, 어떤 이는 장년기, 어떤 이는 노년기로, 혹은 머리가 긴 이, 반쯤 깎은 이, 머리가 섞인 이, 가사가 반쯤 붉은 이, 노란 가사를 입은 이 등으로, 그리고 구절을 읊거나 법문을 하거나 성수(聲誦)를 하거나 질문을 하고 답을 하거나 염색하고 삶고 가사를 꿰매고 세탁하는 등의 일을 하는 다양한 모습들을 만들고자 한다면, 장로께서는 토대인 선정(pādakajjhāna)에서 나와 ‘이만큼의 비구들은 청년기이기를’ 하는 등의 방식으로 예비 수행(parikamma)을 한 뒤 다시 선정에 들었다가 나와서 결정하면, 그 결정하는 마음과 함께 원하는 대로의 모습이 된다. 다시 자신이 거처하는 곳으로 돌아오실 때는 그들과 함께 세속적인 이야기(janapadakatha)를 하며 머물지 않고 곧바로 자신이 거처하는 죽림정사(Veḷuvana)로 돌아오셨다. ‘빠알리에서’라는 것은 율장(Vinaya-pāḷi)을 말한다. Pilindavacchattheravatthu 삘린다왓차 장로 이야기 215. Sattame piyānanti piyāyitabbānaṃ. Manāpānanti manavaḍḍhanakānaṃ. Pilindoti panassa gottaṃ, vacchoti nāmanti ettha vuttavipariyāyenapi vadanti ‘‘pilindoti nāmaṃ, vacchoti gotta’’nti. Teneva ācariyadhammapālattherena theragāthāsaṃvaṇṇanāya (theragā. aṭṭha. 1.8 pilindavacchattheragāthāvaṇṇanā) vuttaṃ – ‘‘pilindotissa nāmaṃ akaṃsu, vacchoti pana gottaṃ. Tena so aparabhāge pilindavacchoti paññāyitthā’’ti. Saṃsandetvāti ekato katvā. 215. 일곱 번째에서 ‘사랑스러운 것들(piyānaṃ)’이란 사랑받을 만한 것들을 말한다. ‘마음에 드는 것들(manāpānaṃ)’이란 마음을 북돋우는 것들을 말한다. ‘삘린다’는 그의 성(gotta)이고 ‘왓차’는 이름이라고 하지만, 여기서 기술된 것과 반대로 ‘삘린다는 이름이고 왓차는 성이다’라고도 말한다. 그래서 담마빨라(Dhammapāla) 스님께서는 테라가타 주석서에서 ‘삘린다는 그의 이름으로 지어졌고, 왓차는 성이다. 그래서 그는 나중에 삘린다왓차로 알려지게 되었다’라고 말씀하셨다. ‘대조해 보고(saṃsandetvā)’란 하나로 합쳤다는 뜻이다. Satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvāti idaṃ aṅguttarabhāṇakānaṃ kathāmaggena vuttaṃ. Apare pana bhaṇanti – anuppanneyeva amhākaṃ bhagavati sāvatthiyaṃ brāhmaṇagehe nibbattitvā pilindavacchoti paññāto saṃsāre saṃvegabahulatāya paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā cūḷagandhāraṃ nāma vijjaṃ sādhetvā ākāsacārī paracittavidū ca hutvā rājagahe lābhaggayasaggappatto paṭivasati. Atha yadā amhākaṃ bhagavā abhisambuddho hutvā anukkamena rājagahaṃ upagato, tato paṭṭhāya buddhānubhāvena [Pg.180] tassa sā vijjā na sampajjati, atthakiccaṃ na sādheti. So cintesi – ‘‘sutaṃ kho pana metaṃ ‘ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ yattha mahāgandhāravijjā dharati, tattha cūḷagandhāravijjā na sampajjatī’ti. Samaṇassa pana gotamassa āgatakālato paṭṭhāya nāyaṃ mama vijjā sampajjati, nissaṃsayaṃ samaṇo gotamo mahāgandhāravijjaṃ jānāti, yannūnāhaṃ taṃ payirupāsitvā tassa santike vijjaṃ pariyāpuṇeyya’’nti. So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca – ‘‘ahaṃ, mahāsamaṇa, tava santike ekaṃ vijjaṃ pariyāpuṇitukāmo, okāsaṃ me karohī’’ti. Bhagavā ‘‘tena hi pabbajā’’ti āha. So ‘‘vijjāya parikammaṃ pabbajjā’’ti maññamāno pabbajīti. Paravambhanavasenāti paresaṃ garahanavasena. 스승의 법문을 듣고 신심을 얻어 출가하였다는 것은 앙굿따라 송자들의 전승에 따라 설해진 것이다. 그러나 다른 이들은 다음과 같이 말한다. 우리 세존께서 출현하시기 전, 사왓띠의 브라만 가문에서 태어나 필린다왓차라고 알려진 그는 윤회에 대한 강한 혐오심 때문에 유행자로 출가하여 쭐라간타라라는 명칭의 명주를 성취하였고, 허공을 날고 타심통을 얻어 라자가하에서 최고의 이득과 명성을 누리며 살고 있었다. 그 후 우리 세존께서 위없는 깨달음을 얻으시고 점차 라자가하에 이르셨을 때, 그때부터 부처님의 위신력으로 그의 명주가 성취되지 않았고 목적한 바를 이루지 못했다. 그는 생각했다. '스승에서 스승으로 전해 내려오는 말에 의하면, 마하간타라 명주가 머무는 곳에서는 쭐라간타라 명주가 성취되지 않는다고 들었다. 사문 고따마가 온 때부터 나의 이 명주가 성취되지 않으니, 사문 고따마는 틀림없이 마하간타라 명주를 알고 있을 것이다. 내가 그를 섬기며 그에게서 명주를 배우는 것이 좋겠다.' 그는 세존께 다가가 이렇게 말했다. '대사문이시여, 저는 당신 곁에서 한 가지 명주를 배우고자 하오니 제게 기회를 주십시오.' 세존께서는 '그러면 출가하라'고 말씀하셨다. 그는 '출가는 명주를 익히기 위한 예비 단계이다'라고 생각하며 출가하였다. '다른 이를 비방함에 의해서'라는 것은 타인을 비난함에 의해서라는 뜻이다. Akakkasanti apharusaṃ. Viññāpaninti atthaviññāpaniṃ. Saccanti bhūtatthaṃ. Nābhisajeti yāya girāya aññaṃ kujjhāpanavasena na lagāpeyya, khīṇāsavo nāma evarūpameva giraṃ na bhāseyya, tasmā tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ vadāmīti attho. '거칠지 않은'이란 거칠지 않음을 뜻한다. '이해시키는'이란 의미를 이해시키는 것을 뜻한다. '진실한'이란 사실에 근거함을 뜻한다. '노엽게 하지 않는'이란 그 말로 인해 다른 이를 화나게 하여 집착하게 하지 않는 것을 말하니, 번뇌가 다한 자는 이와 같은 말만을 할 뿐이다. 그러므로 나는 그를 브라만이라 부른다는 뜻이다. Anuvicinitvāti anuvicāretvā. Caṇḍikataṃ gacchantanti sīghagatiyā gacchantaṃ. '사유하여'란 거듭 관찰하여라는 뜻이다. '맹렬한 기세로 가는'이란 빠른 속도로 가는 것을 뜻한다. Bāhiyadārucīriyattheravatthu 바히야 다루찌리야 장로 이야기 216. Aṭṭhame ekarattivāsena gantvāti devatānubhāvena gantvā. ‘‘Buddhānubhāvenā’’tipi vadanti. Evaṃ gato ca vihāraṃ pavisitvā sambahule bhikkhū bhuttapātarāse kāyālasiyavimocanatthāya abbhokāse caṅkamante disvā ‘‘kahaṃ etarahi satthā’’ti pucchi. Bhikkhū ‘‘sāvatthiyaṃ piṇḍāya paviṭṭho’’ti vatvā taṃ pucchiṃsu – ‘‘tvaṃ pana kuto āgato’’ti? Suppārakā āgatomhīti. Kadā nikkhantosīti? Hiyyo sāyaṃ nikkhantomhīti. Dūrato āgato, tava pāde dhovitvā telena makkhetvā thokaṃ vissamāhi, āgatakāle satthāraṃ dakkhissatīti. Ahaṃ, bhante, satthu vā attano vā jīvitantarāyaṃ na jānāmi, ekarattenevamhi katthaci aṭṭhatvā anisīditvā vīsayojanasatikaṃ maggaṃ āgato, satthāraṃ passitvāva vissamissāmīti. So evaṃ vatvā taramānarūpo sāvatthiṃ pavisitvā bhagavantaṃ anopamāya buddhasiriyā piṇḍāya carantaṃ disvā [Pg.181] ‘‘cirassaṃ vata me diṭṭho sammāsambuddho’’ti diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya oṇatasarīro gantvā antaravīthiyameva pañcapatiṭṭhitena vanditvā gopphakesu daḷhaṃ gahetvā evamāha – ‘‘desetu me, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu me sugato dhammaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. 216. 여덟 번째로, '하룻밤 사이에 가서'란 천신의 위신력으로 간 것을 말한다. '부처님의 위신력으로'라고도 말한다. 그렇게 가서 사원에 들어가 많은 비구들이 아침 식사를 마친 후 몸의 나른함을 풀기 위해 노지에서 경행하는 것을 보고 '지금 스승께서는 어디에 계십니까?'라고 물었다. 비구들이 '사왓띠로 탁발을 나가셨다'고 대답하며 그에게 물었다. '그대는 어디서 왔는가?' '숩빠라까에서 왔습니다.' '언제 출발했는가?' '어제 저녁에 출발했습니다.' '먼 길을 왔으니, 발을 씻고 기름을 바르고 잠시 쉬어라. 스승께서 돌아오시면 뵐 수 있을 것이다.' '존자들이여, 저는 스승님이나 저 자신의 생명의 위험을 알지 못합니다. 하룻밤 만에 어디에서도 멈추거나 앉지 않고 백이십 유순의 길을 달려왔습니다. 스승님을 뵙고 나서야 쉴 것입니다.' 그는 이렇게 말하고 서둘러 사왓띠에 들어가 세존께서 비할 데 없는 부처님의 영광으로 탁발하시는 것을 보고 '참으로 오랜만에 정등각자를 뵙는구나'라고 생각했다. 그는 본 자리에서부터 몸을 굽혀 다가가 길 한복판에서 오체투지로 절하고 발목을 단단히 잡고 이렇게 말했다. '세존이시여, 제게 법을 설해 주십시오. 선서여, 제게 법을 설해 주십시오. 그것이 저에게 오랜 세월 이익과 행복이 되게 해주십시오.' Atha naṃ satthā ‘‘akālo kho tāva, bāhiya, antaragharaṃ paviṭṭhomhi piṇḍāyā’’ti paṭikkhipi. Taṃ sutvā bāhiyo, ‘‘bhante, saṃsāre saṃsarantena kabaḷīkārāhāro na no laddhapubbo, tumhākaṃ vā mayhaṃ vā jīvitantarāyaṃ na jānāmi, desetha me dhamma’’nti. Satthā dutiyampi paṭikkhipiyeva. Evaṃ kirassa ahosi ‘‘imassa maṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya sakalasarīraṃ pītiyā nirantaraṃ ajjhotthaṭaṃ hoti, balavapītivegena dhammaṃ sutvāpi na sakkhissati paṭivijjhituṃ, majjhattupekkhā tāva tiṭṭhatu, ekaratteneva vīsayojanasataṃ maggaṃ āgatattā darathopissa balavā, sopi tāva paṭippassambhatū’’ti. Tasmā dvikkhattuṃ paṭikkhipitvā tatiyaṃ yācito antaravīthiyaṃ ṭhitova ‘‘tasmātiha te, bāhiya, evaṃ sikkhitabbaṃ diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissatī’’tiādinā (udā. 10) nayena dhammaṃ deseti. Imamatthaṃ saṃkhipitvā dassento ‘‘satthāraṃ piṇḍāya paviṭṭha’’ntiādimāha. Tattha antaraghareti antaravīthiyaṃ. 그러자 스승께서는 '바히야여, 지금은 때가 아니다. 탁발을 위해 마을에 들어왔노라'고 거절하셨다. 그 말을 듣고 바히야는 '세존이시여, 윤회하는 동안 저희가 덩어리진 음식을 얻지 못한 적은 없었습니다. 저는 당신이나 저의 생명의 위험을 알지 못합니다. 제게 법을 설해 주십시오'라고 했다. 스승께서는 두 번째로도 거절하셨다. 그것은 다음과 같은 이유 때문이었다고 한다. '이 자는 나를 본 때부터 온몸이 희열로 가득 차 있다. 강한 희열의 힘 때문에 법을 들어도 꿰뚫어 알 수 없을 것이다. 우선 평온이 머물게 해야 한다. 또한 하룻밤 만에 백이십 유순의 길을 왔기에 피로가 심하니, 그것도 가라앉아야 한다.' 그리하여 두 번 거절하신 뒤 세 번째 요청을 받으셨을 때, 길 한복판에 서신 채로 '바히야여, 그러므로 너는 이와 같이 배워야 한다. 볼 때는 단지 보는 것만이 있게 하라'는 등의 (우다나 10) 방식으로 법을 설하셨다. 이 내용을 요약하여 보여주며 '스승께서 탁발을 위해 들어가셨다'는 등의 문장이 시작된다. 거기서 '마을 안'이란 길 한복판을 뜻한다. Aparipuṇṇapattacīvaratāya pattacīvaraṃ pariyesantoti so kira vīsativassasahassāni samaṇadhammaṃ karonto ‘‘bhikkhunā nāma attano paccaye labhitvā aññaṃ anoloketvā sayameva bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti ekabhikkhussapi pattena vā cīvarena vā saṅgahaṃ nākāsi. Tenassa ‘‘iddhimayapattacīvaraṃ na uppajjissatī’’ti ñatvā ehibhikkhubhāvena pabbajjaṃ na adāsi. Tāvadeva ca pabbajjaṃ yācito ‘‘paripuṇṇaṃ te pattacīvara’’nti pucchitvā ‘‘aparipuṇṇa’’nti vutte ‘‘tena hi pattacīvaraṃ pariyesāhī’’ti vatvā pakkāmi. Tasmā so pattacīvaraṃ pariyesanto saṅkāraṭṭhānato coḷakhaṇḍāni saṃkaḍḍhati. '발우와 가사를 갖추지 못해 발우와 가사를 구하러 다니는'이란, 그는 이만 년 동안 사문법을 닦으면서 '비구는 마땅히 자신의 공양물을 얻어 다른 이의 것을 보지 않고 스스로 먹어야 한다'고 생각하며, 단 한 명의 비구에게도 발우나 가사로 공양을 올리지 않았기 때문이다. 그 때문에 그에게 '신통으로 생긴 발우와 가사가 생기지 않을 것'임을 아시고 '오라 비구여'라는 방식으로 출가를 허락하지 않으셨다. 출가를 요청받았을 때 '발우와 가사를 갖추었는가?'라고 물으셨고, '갖추지 못했습니다'라고 답하자 '그러면 발우와 가사를 구해 오너라'고 말씀하시고 떠나신 것이다. 그래서 그는 발우와 가사를 구하기 위해 쓰레기장에서 헝겊 조각들을 줍고 있었던 것이다. Sahassamapīti paricchedavacanaṃ. Ekasahassaṃ dvesahassānīti evaṃ sahassena ce paricchinnā gāthā honti, tā ca anatthapadasaṃhitā ākāsavaṇṇapabbatavaṇṇādīni pakāsakehi anibbānadīpakehi anatthakehi padehi saṃhitā yāva bahukā honti, tāva pāpikā evāti attho[Pg.182]. Ekaṃ gāthāpadaṃ seyyoti ‘‘appamādo amatapadaṃ…pe… yathā matā’’ti (dha. pa. 21) evarūpā ekagāthāpi seyyoti attho. '천 개라도'라는 것은 수량을 한정한 말이다. 일천, 이천 등과 같이 수천으로 이루어진 게송일지라도, 그것이 무의미한 구절들로 이루어져 허공의 빛깔이나 산의 빛깔 등을 나타낼 뿐 열반을 밝히지 못하는 무익한 구절들로 이어진 것이라면, 많으면 많을수록 나쁠 뿐이라는 뜻이다. '한 구절의 게송이 더 낫다'는 것은 '방일하지 않음은 불사의 길이다... (법구경 21)'와 같은 이러한 한 구절의 게송이라도 더 낫다는 뜻이다. Kumārakassapattheravatthu 꾸마라 까쌉빠 장로 이야기 217. Navame ekaṃ buddhantaraṃ sampattiṃ anubhavamānoti sāvakabodhiyā niyatatāya puññasambhārassa ca sātisayattā vinipātaṃ agantvā ekaṃ buddhantaraṃ devesu ca manussesu ca sampattiṃ anubhavamāno. ‘‘Ekissā kuladārikāya kucchimhi uppanno’’ti vatvā tamevassa uppannabhāvaṃ mūlato paṭṭhāya dassetuṃ – ‘‘sā cā’’tiādi vuttaṃ. Tattha sāti kuladārikā. Ca-saddo byatirekattho. Tena vuccamānaṃ visesaṃ jotayati. Kulagharanti patikulagehaṃ. Gabbhanimittanti gabbhassa saṇṭhitabhāvaviggahaṃ. Satipi visākhāya sāvatthivāsikulapariyāpannatte tassā tattha padhānabhāvadassanatthaṃ ‘‘visākhañcā’’tiādi vuttaṃ yathā ‘‘brāhmaṇā āgatā, vāsiṭṭhopi āgato’’ti. Bhagavatā evaṃ gahitanāmattāti yojanā. Yasmā rājaputtā loke ‘‘kumārā’’ti voharīyanti, ayañca rañño kittimaputto, tasmā āha – ‘‘rañño…pe… sañjāniṃsū’’ti. 217. 아홉 번째로 '한 분의 부처님이 나타나시는 기간 동안의 번영을 누리며'라는 것은, 그가 제자의 깨달음(sāvakabodhi)이 확정되었고 복덕의 자량(資糧)이 탁월했기 때문에 악도에 떨어지지 않고 한 분의 부처님이 나타나시는 기간 동안 천상과 인간계에서 번영을 누렸음을 의미한다. '한 명문가 딸의 태중에 태어나서'라고 말한 뒤, 그의 태어남을 근본부터 보여주기 위해 '그녀는' 등으로 설해졌다. 여기서 '그녀(sā)'는 명문가의 딸이다. 'ca'라는 단어는 차이를 나타내는 의미이다. 그것은 언급되고 있는 특별함을 드러낸다. '명문가(Kulaghara)'는 시댁을 의미한다. '태중의 징조(gabbhanimitta)'는 태아가 안착된 상태의 형상을 의미한다. 위사카가 사밧티에 거주하는 가문에 속해 있음에도 불구하고 그녀가 그곳에서 주도적인 역할을 함을 보여주기 위해, 마치 '브라만들이 왔고, 와싯타도 왔다'고 하는 것처럼 '위사카와' 등으로 설해졌다. 세존에 의해 이와 같은 이름을 얻게 되었다는 구성이다. 세상에서 왕자들을 '쿠마라(kumārā)'라고 부르는데, 이분은 왕의 양자(養子)였으므로 '왕의 … (중략) … 인지했다'고 설했다. Pañcadasa pañhe abhisaṅkharitvāti ‘‘bhikkhu, bhikkhu, ayaṃ vammiko rattiṃ dhūpāyati, divā pajjalatī’’tiādinā vammikasutte (ma. ni. 1.249) āgatanayena pañcadasa pañhe abhisaṅkharitvā. Pāyāsiraññoti ‘‘natthi paraloko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti (dī. ni. 2.410, 412) evaṃladdhikassa pāyāsirājassa. Rājā hi tadā anabhisitto hutvā pasenadinā kosalena dinnasetabyanagaraṃ ajjhāvasanto imaṃ diṭṭhiṃ gaṇhi. Pañcadasahi pañhehi paṭimaṇḍetvāti ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rājañña, ime candimasūriyā imasmiṃ vā loke parasmiṃ vā devā vā te manussā’’ti evamādīhi (dī. ni. 2.411) pañcadasahi pañhehi paṭimaṇḍitaṃ katvā. Suttanteti pāyāsisuttante (dī. ni. 2.406 ādayo). '열다섯 가지 질문을 구성하여'라는 것은 “개미집 경”(M1.249)에 전해지는 방식대로 '비구여, 비구여, 이 개미집은 밤에는 연기를 뿜고 낮에는 불타오른다'는 등의 열다섯 가지 질문을 구성했음을 의미한다. '빠야시 왕의'라는 것은 '저 세상은 없다, 화생하는 중생은 없다, 선악업의 과보와 결과는 없다'(D2.410, 412)라는 견해를 가진 빠야시 왕을 가리킨다. 당시 왕은 아직 관정(灌頂)을 받지 않은 상태에서 코살라의 빠세나디 왕으로부터 하사받은 세따뱌 성에 거주하며 이러한 견해를 가졌다. '열다섯 가지 질문으로 장식하여'라는 것은 '왕자여, 이를 어떻게 생각하오? 저 달과 해는 이 세상에 속하오, 아니면 저 세상에 속하오? 그것들은 신들이오, 아니면 인간들이오?'라는 등의(D2.411) 열다섯 가지 질문으로 장식된 상태로 만들었음을 의미한다. '경전에서'는 “빠야시 경”(D2.406 등)을 가리킨다. Mahākoṭṭhikattheravatthu 마하꼿히따 장자 이야기 218. Dasamaṃ uttānatthameva. 218. 열 번째는 그 의미가 분명하다. Tatiyaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 세 번째 에따닥가 품의 주석이 끝났다. 14. Etadaggavaggo 14. 에따닥가 품 (14) 4. Catutthaetadaggavaggavaṇṇanā (14) 4. 네 번째 에따닥가 품의 주석 Ānandattheravatthu 아난다 장자 이야기 219-223. Catutthavaggassa [Pg.183] paṭhame heṭṭhā vuttappamāṇanti heṭṭhā koṇḍaññattherassa vatthumhi ‘‘tassa dhurapattāni navutihatthāni honti, kesaraṃ tiṃsahatthaṃ, kaṇṇikā dvādasahatthā, pādena patiṭṭhitaṭṭhānaṃ ekādasahattha’’nti evaṃ vuttappamāṇaṃ. Rañño pesesīti paccantassa kupitabhāvaṃ ārocetvā pesesi. Theragāthāsaṃvaṇṇanāyaṃ (theragā. aṭṭha. 2.1016 ānandattheragāthāvaṇṇanā) pana ‘‘paccantassa kupitabhāvaṃ rañño anārocetvā sayameva taṃ vūpasamesi, taṃ sutvā rājā tuṭṭhamānaso puttaṃ pakkosāpetvā ‘varaṃ te, sumana, dammi, gaṇhāhī’ti āhā’’ti vuttaṃ. Na metaṃ cittaṃ atthīti mama evarūpaṃ cittaṃ natthi. Avañjhanti atucchaṃ. Aññaṃ varehīti aññaṃ patthehi, aññaṃ gaṇhāhīti vuttaṃ hoti. Udakaṃ adhiṭṭhāyāti ‘‘udakaṃ hotū’’ti adhiṭṭhahitvā. Gatenāti gamanena. Na āmisacakkhukāti cīvarādipaccayasaṅkhātaṃ āmisaṃ na olokenti. 219-223. 네 번째 품의 첫 번째에서 '앞서 언급된 크기'란 앞서 꼰단냐 장자의 이야기에서 '그 줄기는 90암마나(hattha)이고, 수술은 30암마나, 자방은 12암마나이며, 발로 딛고 선 자리는 11암마나이다'라고 언급된 크기를 말한다. '왕에게 보냈다'는 것은 변방의 소요 사태를 알리며 보냈다는 뜻이다. 그러나 “테라가타 주석”(ThagA.2.1016 아난다 장자 게송 주석)에서는 '변방의 소요 사태를 왕에게 알리지 않고 스스로 진압했다. 왕이 그 소식을 듣고 기뻐하며 아들을 불러서 '수마나야, 너에게 소원을 주마, 그것을 가져라'라고 말했다'고 설해져 있다. '나에게는 그런 마음이 없다'는 것은 나에게는 그러한 마음이 없다는 뜻이다. '헛되지 않게(avañjha)'란 비어 있지 않게라는 뜻이다. '다른 것을 소원으로 빌어라'라는 것은 다른 것을 갈구하라, 다른 것을 취하라는 의미이다. '물을 결정하여'란 '물이 되어라'라고 결정한 것을 뜻한다. '간 것으로(gatena)'란 가는 행위를 의미한다. '세속적인 이익을 보지 않는다(na āmisacakkhukā)'란 가사 등의 필수품으로 이루어진 세속적 이익을 바라보지 않는다는 뜻이다. Vasanaṭṭhānasabhāgeyevāti vasanaṭṭhānasamīpeyeva. Ekantavallabhoti upaṭṭhākaṭṭhāne ekantena vallabho. Etassevāti etasseva bhikkhussa. Dvejjhakathā na hontīti dvidhābhūtakathā na honti, anekantikakathā na hontīti vuttaṃ hoti. Anibaddhāti aniyatā. Lohitena galantenāti itthambhūtakkhāne karaṇavacanaṃ, galantena lohitena yuttoti attho. Anvāsattoti anugato. Uṭṭhehi, āvuso ānanda, uṭṭhehi, āvuso ānandāti turite idamāmeḍitavacanaṃ. Duvidhena udakenāti sītudakena uṇhudakena ca. Tividhena dantakaṭṭhenāti khuddakaṃ mahantaṃ majjhimanti evaṃ tippakārena dantakaṭṭhena. Nava vāre anupariyāyatīti satthari pakkosante paṭivacanadānāya thinamiddhavinodanatthaṃ navakkhattuṃ anupariyāyati. Tenevāha – ‘‘evañhissa ahosī’’tiādi. Sesamettha suviññeyyameva. '거처가 비슷한 곳에서만'이란 거처 근처에서만이라는 뜻이다. '전적으로 사랑받는 자'란 시봉하는 자리에서 전적으로 사랑받는 자를 의미한다. '바로 이'란 바로 이 비구에게를 뜻한다. '두 갈래의 말은 없다'는 것은 두 가지로 나뉜 말이 없다, 즉 불확실한 말이 없다는 의미이다. '얽매이지 않은(anibaddha)'이란 정해지지 않은 것을 뜻한다. '피를 흘리며'는 상태를 나타내는 도구격으로, 피를 흘리는 상태라는 뜻이다. '뒤따랐다(anvāsatto)'는 것은 따라갔다는 의미이다. '일어나십시오, 아난다 도반이여, 일어나십시오, 아난다 도반이여'라는 급박한 상황에서의 반복된 말이다. '두 종류의 물'이란 찬물과 따뜻한 물을 말한다. '세 종류의 치목(양치 나뭇가지)'이란 작은 것, 큰 것, 중간 것의 세 가지 종류의 치목을 뜻한다. '아홉 번을 순회한다'는 것은 스승께서 부르실 때 응답하기 위해, 그리고 졸음(thinamiddha)을 쫓기 위해 아홉 번을 순회한다는 뜻이다. 그래서 '그에게 이와 같았다'는 등의 말이 설해진 것이다. 나머지는 여기서 쉽게 이해할 수 있는 내용이다. Uruvelakassapattheravatthu 우루웰라 깟사빠 장자 이야기 224. Dutiye yaṃ vattabbaṃ, taṃ vitthārato vinayapāḷiyaṃ āgatameva. 224. 두 번째에서 언급되어야 할 내용은 율장(Vinaya Pāḷi)에 상세히 전해지는 바와 같다. Kāḷudāyittheravatthu 깔루다이 장자 이야기 225. Tatiye [Pg.184] gamanākappanti gamanākāraṃ. Sesamettha uttānameva. 225. 세 번째에서 '가는 모습(gamanākappa)'이란 가는 양상을 말한다. 나머지는 여기서 명확하다. Bākulattheravatthu 바꿀라 장자 이야기 226. Catutthe nirābādhānanti ābādharahitānaṃ. Yathā ‘‘dvāvīsati dvattiṃsā’’tiādimhi vattabbe ‘‘bāvīsati bāttiṃsā’’tiādīni vuccanti, evamevaṃ dve kulāni assāti dvikulo, dvekuloti vā vattabbe bākuloti vuttanti āha – ‘‘bākuloti dvīsu kulesu vaḍḍhitattā evaṃladdhanāmo’’ti. Upayogenāti ānubhāvena. Phāsukakāleti arogakāle. Gadduhanamattampīti goduhanamattampi kālaṃ. Idha pana na sakalo goduhanakkhaṇo adhippeto, atha kho gāviṃ thane gahetvā ekakhīrabinduduhanakālamattaṃ adhippetaṃ. Ārogyasālanti āturānaṃ arogabhāvakaraṇatthāya katasālaṃ. 226. 네 번째에서 '병이 없는 자들의(nirābādhānaṃ)'란 병이 없는 자들을 뜻한다. '22, 32' 등에서 'dvāvīsati, dvattiṃsā'라고 해야 할 것을 'bāvīsati, bāttiṃsā' 등으로 부르는 것처럼, 'dvikulo' 또는 'dvekulo'라고 해야 할 것을 'bākulo'라고 불렀기에 '바꿀라는 두 가문에서 자랐기 때문에 이와 같은 이름을 얻었다'고 설했다. '작용(upayoga)으로'란 위력으로라는 뜻이다. '편안한 때(phāsukakāle)'란 병이 없는 때를 말한다. '우유를 짜는 순간만큼이라도'란 소의 젖을 짜는 시간만큼이라도라는 뜻이다. 그러나 여기서는 소의 젖을 짜는 전체 시간을 의미하는 것이 아니라, 암소의 젖꼭지를 잡고 우유 한 방울을 짜내는 정도의 찰나의 시간을 의미한다. '요양소(ārogyasāla)'란 환자들을 건강하게 만들기 위해 만든 건물을 의미한다. Nimujjanummujjanavasenāti jāṇuppamāṇe udake thokaṃyeva nimujjanummujjanavasena. Chaḍḍetvā palāyīti macchassa mukhasamīpeyeva chaḍḍetvā palāyi. Dārakassa tejenāti dārakassa puññatejena. Māriyamānāva marantīti daṇḍādīhi pothetvā māriyamānāva maranti, na jālena baddhatāmattena amāriyamānā. Nīhaṭamattova matoti nīhaṭakkhaṇeyeva mato. Tenassa māraṇatthaṃ upakkamo na kato, yena upakkamena dārakassa ābādho siyā. Tanti macchaṃ. Sakalamevāti avikalameva paripuṇṇāvayavameva. Na keḷāyatīti na nandati, kismiñci na maññati. Piṭṭhito phālentīti dārakassa puññatejena piṭṭhito phālentī. Bheriṃ carāpetvāti ‘‘puttaṃ labhi’’nti ugghosanavasena bheriṃ carāpetvā. Pakatiṃ ācikkhīti attano puttabhāvaṃ kathesi. Kucchiyā dhāritattā amātā kātuṃ na sakkāti jananībhāvato amātā kātuṃ na sakkā. Macchaṃ gaṇhantāpīti macchaṃ vikkiṇitvā gaṇhantāpi. Tathā gaṇhantā ca tappariyāpannaṃ sabbaṃ gaṇhanti nāmāti āha – ‘‘vakkayakanādīni bahi katvā gaṇhantā nāma natthī’’ti. Ayampi amātā kātuṃ na sakkāti dinnaputtabhāvato na sakkā. ‘잠겼다 떴다 함으로써’라는 것은 무릎 높이의 물에서 조금씩 잠겼다 떴다 하는 것을 뜻한다. ‘버리고 달아났다’는 것은 물고기의 입 근처에서 바로 버리고 달아났음을 말한다. ‘아이의 위력으로’라는 것은 아이의 공덕의 힘으로라는 뜻이다. ‘죽임을 당하면서 죽는다’는 것은 몽둥이 등으로 맞아서 죽임을 당하면서 죽는 것이지, 그물에 걸린 것만으로 죽임을 당하지 않은 채 죽는 것이 아님을 뜻한다. ‘꺼내지자마자 죽었다’는 것은 꺼내진 순간에 죽었다는 뜻이다. 그 때문에 그를 죽이기 위한 방편을 쓰지 않았으며, 그 방편으로 인해 아이에게 병이 생기지 않도록 하였다. ‘그것을’이란 물고기를 말한다. ‘온전하게만’이란 결손 없이 지체가 완전한 상태를 뜻한다. ‘애착하지 않는다’는 것은 즐거워하지 않으며, 어떤 것에서도 (자아라고) 생각하지 않는다는 뜻이다. ‘등 쪽에서 가르다’라는 것은 아이의 공덕의 위력으로 등 쪽에서 가르는 것을 말한다. ‘북을 울리게 하여’라는 것은 ‘아들을 얻었다’라고 선포하기 위해 북을 울리게 한 것을 뜻한다. ‘본래의 사정을 알렸다’는 것은 자신의 아들임을 말한 것이다. ‘태중에 머물렀기에 어머니가 아니라고 할 수 없다’는 것은 낳아준 존재이기에 어머니가 아니라고 할 수 없다는 뜻이다. ‘물고기를 잡는 사람들도’라는 것은 물고기를 팔기 위해 잡는 사람들도 마찬가지이다. 그처럼 잡는 사람들은 그에 속한 모든 것을 잡는다는 뜻에서 ‘콩팥이나 간 등을 제외하고 잡는 법은 없다’라고 말한 것이다. ‘이 사람 또한 어머니가 아니라고 할 수 없다’는 것은 아들을 (주어서) 길러준 존재이기에 (어머니가 아니라고) 할 수 없다는 뜻이다. Sobhitattheravatthu 소비타 장로 이야기 227. Pañcamaṃ [Pg.185] uttānatthameva. 227. 다섯 번째는 그 의미가 분명하다. Upālittheravatthu 우팔리 장로 이야기 228. Chaṭṭhe bhārukacchakavatthunti aññataro kira bhārukacchadesavāsī bhikkhu supinante purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ paṭisevitvā ‘‘assamaṇo ahaṃ vibbhamissāmī’’ti bhārukacchaṃ gacchanto antarāmagge āyasmantaṃ upāliṃ passitvā etamatthaṃ ārocesi. Āyasmā upāli, evamāha – ‘‘anāpatti, āvuso, supinantenā’’ti. Yasmā supinante avisayattā evaṃ hoti. Tasmā upālitthero bhagavatā avinicchitapubbampi imaṃ vatthuṃ nayaggāhena evaṃ vinicchini. Gahapatino dve dārakā honti putto ca bhāgineyyo ca. Atha so gahapati gilāno hutvā āyasmantaṃ ajjukaṃ etadavoca – ‘‘imaṃ, bhante, okāsaṃ yo imesaṃ dārakānaṃ saddho hoti pasanno, tassa ācikkheyyāsī’’ti. Tena ca samayena tassa ca gahapatino bhāgineyyo saddho hoti pasanno. Athāyasmā ajjuko taṃ okāsaṃ tassa dārakassa ācikkhi. So tena sāpateyyena kuṭumbañca saṇṭhapesi, dānañca paṭṭhapesi. Atha tassa gahapatino putto āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, bhante ānanda, pituno dāyajjo putto vā bhāgineyyo vā’’ti. Putto kho, āvuso, pituno dāyajjoti. Āyasmā, bhante, ayyo ajjuko amhākaṃ sāpateyyaṃ amhākaṃ methunakassa ācikkhīti. Assamaṇo, āvuso, so ajjukoti. Athāyasmā ajjuko āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘dehi me, āvuso ānanda, vinicchaya’’nti. Te ubhopi upālittherassa santikaṃ agamaṃsu. Athāyasmā upāli, āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘yo nu kho, āvuso ānanda, sāmikena ‘imaṃ okāsaṃ itthannāmassa ācikkhā’ti vutto, tassa ācikkhati, kiṃ so āpajjatī’’ti? Na, bhante, kiñci āpajjati antamaso dukkaṭamatthampīti. Ayaṃ, āvuso, āyasmā ajjuko sāmikena ‘‘imaṃ okāsaṃ itthannāmassa ācikkhā’’ti vutto tassa ācikkhati, anāpatti, āvuso, āyasmato ajjukassāti. Bhagavā taṃ sutvā ‘‘sukathitaṃ, bhikkhave, upālinā’’ti vatvā [Pg.186] sādhukāramadāsi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Kumārakassapavatthu (a. ni. aṭṭha. 1.1.217) pana heṭṭhā āgatameva. 228. 여섯 번째의 ‘바루캇차 사람 이야기’는 다음과 같다. 바루캇차 지방에 사는 어떤 비구가 꿈속에서 옛 아내와 부정한 행위를 하고 나서, ‘나는 사문이 아니니 환속하리라’라고 생각하며 바루캇차로 가던 길에 우팔리 존자를 만나 이 일을 말씀드렸다. 우팔리 존자는 ‘도반이여, 꿈속에서 한 일은 죄가 되지 않습니다(anāpatti)’라고 말하였다. 꿈속의 일은 통제할 수 있는 영역이 아니기 때문에 그러하다. 그리하여 우팔리 장로는 세존께서 이전에 판결하신 적이 없는 이 사건에 대해서도 추론의 원칙(nayaggāha)을 통해 이와 같이 판결하였다. [또한] 어떤 장자에게 아들과 조카, 두 아이가 있었다. 그 장자가 병이 들어 앗주카 존자에게 이와 같이 말했다. ‘존자시여, 이 장소를 이 아이들 중에서 믿음과 청정한 신심이 있는 자에게 알려주십시오.’ 그때 그 장자의 조카가 믿음과 청정한 신심이 있었다. 그러자 앗주카 존자는 그 장소를 그 아이(조카)에게 알려주었다. 그는 그 재산으로 가문을 일으키고 보시를 행하였다. 그러자 장자의 아들이 아난다 존자에게 이와 같이 물었다. ‘아난다 존자시여, 누가 아버지의 상속자입니까? 아들입니까, 조카입니까?’ ‘도반이여, 아들이 아버지의 상속자입니다.’ ‘존자시여, 앗주카 장로께서 우리의 재산을 우리 사촌(조카)에게 알려주었습니다.’ ‘도반이여, 그 앗주카는 사문이 아닙니다.’ 그러자 앗주카 존자가 아난다 존자에게 ‘도반 아난다여, 나에게 판결을 내려주십시오’라고 말하였다. 두 분은 모두 우팔리 장로에게 갔다. 우팔리 장로가 아난다 존자에게 물었다. ‘도반 아난다여, 만약 주인으로부터 “이 장소를 아무개에게 알려주라”는 말을 들은 사람이 그것을 알려주었다면, 그에게 어떤 죄가 있습니까?’ ‘존자시여, 미세한 악작죄(dukkaṭa)조차도 아무런 죄가 되지 않습니다.’ ‘도반이여, 이 앗주카 존자는 주인으로부터 “이 장소를 아무개에게 알려주라”는 말을 듣고 그에게 알려준 것이니, 앗주카 존자에게는 죄가 없습니다.’ 세존께서 이를 들으시고 ‘비구들이여, 우팔리가 잘 말하였다’라고 말씀하시며 찬탄(sādhukāra)을 보내셨는데, 이를 염두에 두고 하신 말씀이다. 한편 쿠마라캇사파 이야기는 앞에서 이미 나왔다. Channaṃ khattiyānanti bhaddiyo sakyarājā anuruddho ānando bhagu kimilo devadattoti imesaṃ channaṃ khattiyānaṃ. Pasādhakoti maṇḍayitā. Pāḷiyanti saṅghabhedakkhandhakapāḷiyanti (cūḷava. 330 ādayo). ‘여섯 왕자들’이란 밧디야 석가왕, 아누룻다, 아난다, 바구, 키밀라, 데바닷타 등 이들 여섯 왕자를 말한다. ‘치장해주는 자(pasādhako)’란 꾸며주는 사람(이발사)이다. ‘빨리(Pāḷi)에’라는 것은 상가베다 칸다카(Saṅghabhedakkhandhaka)의 성전(Cūḷavagga 330 이하)을 뜻한다. Nandakattheravatthu 난다카 장로 이야기 229. Sattame ekasamodhāneti ekasmiṃ samodhāne, ekasmiṃ sannipāteti attho. Sesaṃ suviññeyyameva. 229. 일곱 번째의 ‘한데 모음(ekasamodhāne)’이란 한곳에 모음, 한자리에 집결함이라는 뜻이다. 나머지는 이해하기 쉽다. Nandattheravatthu 난다 장로 이야기 230. Aṭṭhame na taṃ catusampajaññavasena aparicchinditvā oloketīti sātthakasappāyagocaraasammohasampajaññasaṅkhātānaṃ catunnaṃ sampajaññānaṃ vasena aparicchinditvā taṃ disaṃ na oloketi. So hi āyasmā ‘‘yamevāhaṃ indriyesu aguttadvārataṃ nissāya sāsane anabhiratiādivippakārappatto, tameva suṭṭhu niggahessāmī’’ti ussāhajāto balavahirottappo, tattha ca katādhikārattā indriyasaṃvaro ukkaṃsapāramippatto catusampajaññaṃ amuñcitvāva sabbadisaṃ āloketi. Vuttañcetaṃ bhagavatā – 230. 여덟 번째에서 ‘그것을 네 가지 분명한 앎(sampajañña)으로 분별하지 않고서는 바라보지 않는다’라는 것은 이익, 적합함, 행처(gocara), 미혹 없음의 네 가지 분명한 앎으로써 분별하지 않고서는 그 방향을 바라보지 않는다는 뜻이다. 그 존자는 ‘내가 바로 감관의 문을 지키지 않았기 때문에 가르침에 기뻐하지 않는 등의 장애에 빠졌으니, 그것을 철저히 억제하리라’라는 열의가 생겨 강력한 수치심과 두려움을 갖게 되었고, 그 수행을 완수하여 감관의 단속에서 으뜸가는 완성(ukkaṃsapārami)에 이르렀기에, 네 가지 분명한 앎을 놓지 않고 모든 방향을 관찰하였다. 이에 대해 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Sace, bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṃ cetaso samannāharitvā nando puratthimaṃ disaṃ āloketi ‘evaṃ me puratthimaṃ disaṃ ālokayato nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāsavissantī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Sace, bhikkhave, nandassa pacchimā disā, uttarā disā, dakkhiṇā disā, uddhaṃ, adho, anudisā anuviloketabbā hoti, sabbaṃ cetaso samannāharitvā nando anudisaṃ anuviloketi ‘evaṃ me anudisaṃ anuvilokayato…pe… sampajāno hotī’’’ti (a. ni. 8.9). “비구들이여, 만약 난다가 동쪽 방향을 바라보아야 한다면, 난다는 온 마음을 다해 ‘내가 이처럼 동쪽 방향을 바라볼 때 탐욕과 슬픔, 사악하고 해로운 법들이 흘러들지 않게 하리라’라고 생각하며 동쪽 방향을 바라본다. 그곳에서 이와 같이 분명하게 아는 자(sampajāna)가 된다. 비구들이여, 만약 난다가 서쪽, 북쪽, 남쪽, 위, 아래, 중간 방향을 두루 살펴보아야 한다면, 난다는 온 마음을 다해 ... (중략) ... 분명하게 아는 자가 된다.” (A. ni. 8.9). Abhisekagehapavesanaāvāhamaṅgalesu [Pg.187] vattamānesūti idha tīṇi maṅgalāni vuttāni, vinayaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘taṃ divasameva nandakumārassa kesavissajjanaṃ, paṭṭabandho, gharamaṅgalaṃ, chattamaṅgalaṃ, āvāhamaṅgalanti pañca maṅgalāni hontī’’ti vuttaṃ. Tattha kulamariyādavasena kesoropanaṃ kesavissajjanaṃ. Yuvarājapaṭṭabandhanaṃ paṭṭabandho. Abhinavagharappavesanamaho gharamaṅgalaṃ. Vivāhakaraṇamaho āvāhamaṅgalaṃ. Yuvarājachattamaho chattamaṅgalaṃ. ‘왕관을 씌우고, 집에 들어가고, 혼례를 치르는 축제들이 진행될 때’라고 함은 여기 세 가지 축제를 말한다. 그러나 율장 주석서에서는 ‘그날 바로 난다 왕자의 머리카락을 다듬는 일(kesavissajjana), 머리띠를 묶는 일(paṭṭabandho), 집들이 축제(gharamaṅgala), 우산 축제(chattamaṅgala), 혼례 축제(āvāhamaṅgala)의 다섯 가지 축제가 있었다’라고 설해졌다. 거기서 가문의 관례에 따라 머리카락을 깎는 것이 머리카락 다듬기(kesavissajjana)이다. 부왕(Yuvarāja)의 머리띠를 묶는 것이 머리띠 묶기(paṭṭabandho)이다. 새 집에 들어가는 의식이 집들이 축제(gharamaṅgala)이다. 결혼을 하는 의식이 혼례 축제(āvāhamaṅgala)이다. 부왕의 우산을 올리는 의식이 우산 축제(chattamaṅgala)이다. Nandakumāraṃ abhisekamaṅgalaṃ na tathā pīḷesi, yathā janapadakalyāṇiyā vuttavacananti ajjhāharitabbaṃ. Tadeva pana vacanaṃ sarūpato dassetuṃ – ‘‘pattaṃ ādāya gamanakāle’’tiādi vuttaṃ. Janapadakalyāṇīti janapadamhi kalyāṇī uttamā cha sarīradosarahitā pañca kalyāṇasamannāgatā. Sā hi yasmā nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷī nāccodātāti atikkantā mānusavaṇṇaṃ, asampattā dibbavaṇṇaṃ, tasmā cha sarīradosarahitā. Chavikalyāṇaṃ maṃsakalyāṇaṃ nhārukalyāṇaṃ aṭṭhikalyāṇaṃ vayakalyāṇanti imehi pana kalyāṇehi samannāgatattā pañca kalyāṇasamannāgatā nāma. Tassā hi āgantukobhāsakiccaṃ natthi, attano sarīrobhāseneva dvādasahatthe ṭhāne ālokaṃ karoti, piyaṅgusāmā vā hoti suvaṇṇasāmā vā, ayamassā chavikalyāṇatā. Cattāro panassā hatthapādā mukhapariyosānañca lākhārasaparikammakataṃ viya rattapavāḷarattakambalasadisaṃ hoti, ayamassā maṃsakalyāṇatā. Vīsati pana nakhapattāni maṃsato amuttaṭṭhāne lākhārasapūritāni viya, muttaṭṭhāne khīradhārāsadisāni honti, ayamassā nhārukalyāṇatā. Dvattiṃsa dantā suphusitā sudhotavajirapanti viya khāyanti, ayamassā aṭṭhikalyāṇatā. Vīsaṃvassasatikāpi samānā soḷasavassuddesikā viya hoti nippalitena, ayamassā vayakalyāṇatā. Iti imehi pañcahi kalyāṇehi samannāgatattā ‘‘janapadakalyāṇī’’ti vuccati. Tuvaṭanti sīghaṃ. 난다 왕자에게 관례 축제가 자나파다깔야니(Janapadakalyāṇī)가 한 말만큼 그렇게 고통을 주지는 않았다는 말이 보충되어야 한다. 그 말을 구체적으로 보이기 위해 ‘바루를 들고 갈 때’ 등이 설해졌다. 자나파다깔야니란 나라(janapada)에서 가장 아름답고(kalyāṇī) 뛰어난 여인으로, 여섯 가지 신체적 결함이 없고 다섯 가지 아름다움(kalyāṇa)을 갖춘 이이다. 그녀는 너무 크지도 너무 작지도 않고, 너무 여위지도 너무 뚱뚱하지도 않으며, 너무 검지도 너무 희지도 않아 인간의 용모를 넘어섰고 천상의 용모에는 채 미치지 못했으므로 여섯 가지 신체적 결함이 없다. 피부의 아름다움, 살의 아름다움, 힘줄(손톱)의 아름다움, 뼈(치아)의 아름다움, 나이의 아름다움이라는 이 다섯 가지 아름다움을 갖추었기에 다섯 가지 아름다움을 갖춘 자라 한다. 그녀는 외부의 광채가 필요 없으며, 자신의 몸에서 나오는 광채만으로 12팔꿈치 거리의 공간을 밝힌다. 피양구 열매처럼 검거나 황금빛으로 검으니, 이것이 그녀의 피부의 아름다움이다. 그녀의 손발과 입술 끝은 마치 연고를 바른 듯 붉은 산호나 붉은 담요와 같으니, 이것이 그녀의 살의 아름다움이다. 스무 개의 손발톱은 살과 붙어 있는 부분은 연고를 채운 듯하고, 떨어진 부분은 우유 줄기 같으니, 이것이 그녀의 힘줄(손톱)의 아름다움이다. 서른두 개의 치아는 잘 닦인 금강석 줄처럼 가지런히 빛나니, 이것이 그녀의 뼈(치아)의 아름다움이다. 백 살이 되어도 흰머리 하나 없이 열여섯 살 소녀처럼 보이니, 이것이 그녀의 나이의 아름다움이다. 이처럼 다섯 가지 아름다움을 갖추었기에 ‘자나파다깔야니’라 불린다. ‘Tuvaṭaṃ’은 신속히라는 뜻이다. Imasmiṃ ṭhāne nivattessati, imasmiṃ ṭhāne nivattessatīti cintentamevāti so kira tathāgate gāravavasena ‘‘pattaṃ vo, bhante, gaṇhathā’’ti vattuṃ avisahanto evaṃ cintesi – ‘‘sopānasīse pattaṃ gaṇhissatī’’ti[Pg.188]. Satthā tasmimpi ṭhāne na gaṇhi. Itaro ‘‘sopānapādamūle gaṇhissatī’’ti cintesi. Satthā tatthāpi na gaṇhi. Itaro ‘‘rājaṅgaṇe gaṇhissatī’’ti cintesi. Satthā tatthāpi na gaṇhi. Evaṃ ‘‘idha gaṇhissati, ettha gaṇhissatī’’ti cintentameva satthā vihāraṃ netvā pabbājesi. ‘이곳에서 멈추시겠지, 저곳에서 멈추시겠지라고 생각할 뿐이었다’는 것은, 그가 여래에 대한 공경심 때문에 ‘세존이시여, 바루를 받으소서’라고 감히 말하지 못하고 이같이 생각했음을 뜻한다. ‘계단 꼭대기에서 바루를 받으시겠지.’ 스승께서는 그곳에서도 받지 않으셨다. 다른 이는 ‘계단 아래에서 받으시겠지’라고 생각했다. 스승께서는 거기서도 받지 않으셨다. 다른 이는 ‘궁전 뜰에서 받으시겠지’라고 생각했다. 스승께서는 거기서도 받지 않으셨다. 이처럼 ‘여기서 받으시겠지, 저기서 받으시겠지’라고 생각하고 있을 때 스승께서는 그를 사원으로 데려가 출가시키셨다. Mahākappinattheravatthu 마하깝삐나 장로 이야기 231. Navame sutavittakoti dhammassavanapiyo. Paṭihārakassāti dovārikassa. Saccakārenāti saccakiriyāya. Satthā ‘‘uppalavaṇṇā āgacchatū’’ti cintesi. Therī āgantvā sabbā pabbājetvā bhikkhunīupassayaṃ gatāti idaṃ aṅguttarabhāṇakānaṃ kathāmaggaṃ dassentena vuttaṃ. Teneva dhammapadaṭṭhakathāyaṃ (dha. pa. aṭṭha. 1.mahākappinattheravatthu) vuttaṃ – 231. 아홉 번째에서 ‘sutavittako’는 법을 듣기 좋아하는 자라는 뜻이다. ‘paṭihārakassa’는 문지기의 말이다. ‘saccakārena’는 진실의 서약에 의해서이다. 스승께서는 ‘웁빨라완나가 오너라’라고 생각하셨다. 장로니가 와서 모두를 출가시키고 비구니 거처로 갔다는 것은 앙굿따라 니까야 송출자들의 전승을 보여주기 위해 설해진 것이다. 그와 관련하여 법구경 주석서에 이같이 설해졌다. ‘‘Tā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā pabbajjaṃ yāciṃsu. Evaṃ kira vutte satthā uppalavaṇṇāya āgamanaṃ cintesīti ekacce vadanti. Satthā pana tā upāsikāyo āha – ‘sāvatthiṃ gantvā bhikkhunīupassaye pabbājethā’ti. Tā anupubbena janapadacārikaṃ caramānā antarāmagge mahājanena abhihaṭasakkārasammānā padasāva vīsayojanasatikaṃ maggaṃ gantvā bhikkhunīupassaye pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsū’’ti. “그녀들은 스승께 절하고 한 곁에 서서 출가를 요청했다. 이렇게 말했을 때 스승께서 웁빨라완나가 오는 것을 생각하셨다고 어떤 이들은 말한다. 그러나 스승께서는 그 여신도들에게 ‘사왓티로 가서 비구니 거처에서 출가하라’고 말씀하셨다. 그녀들은 차례로 지방을 유행하며 도중에 많은 사람들로부터 공양과 존경을 받았으며, 도보로 100유순의 길을 걸어가서 비구니 거처에서 출가하여 아라한과를 성취했다.” Dhammapītīti dhammapāyako, dhammaṃ pivantoti attho. Dhammo ca nāmesa na sakkā bhājanena yāguādīni viya pātuṃ, navavidhaṃ pana lokuttaradhammaṃ nāmakāyena phusanto ārammaṇato sacchikaronto pariññābhisamayādīhi dukkhādīni ariyasaccāni paṭivijjhanto dhammaṃ pivati nāma. Sukhaṃ setīti desanāmattametaṃ, catūhipi iriyāpathehi sukhaṃ viharatīti attho. Vippasannenāti anāvilena nirupakkilesena. Ariyappavediteti buddhādīhi ariyehi pavedite satipaṭṭhānādibhede bodhipakkhiyadhamme. Sadā ramatīti evarūpo dhammapīti vippasannena cetasā viharanto paṇḍiccena samannāgato sadā ramati abhiramati. Bāhitapāpattā ‘‘brāhmaṇā’’ti theraṃ ālapati. ‘Dhammapītī’는 법을 마시는 자, 즉 법을 마시는 자라는 뜻이다. 법이라는 것은 그릇으로 죽 등을 마시는 것처럼 마실 수 있는 것이 아니다. 아홉 가지 세간을 넘어선 법(출세간법)을 명신(정신적 신체)으로 접촉하여 대상으로 실현하며, 편지와 증득 등으로 고성제 등 사성제를 꿰뚫어 아는 것을 법을 마신다고 한다. ‘행복하게 잠들다’는 것은 단지 설법상의 표현일 뿐이며, 네 가지 자세 모두에서 행복하게 머문다는 뜻이다. ‘Vippasannena’는 흐리지 않고 번뇌가 없는 상태를 말한다. ‘Ariyappavedite’는 부처님 등 성자들에 의해 설해진 사념처 등 서른일곱 가지 조도법을 말한다. ‘항상 즐거워한다’는 것은 이와 같이 법을 마시고 맑은 마음으로 머무는 자는 지혜를 갖추어 항상 즐거워하고 기뻐한다는 뜻이다. 악을 물리쳤으므로 ‘브라만’이라 부르며 장로에게 말을 건넨다. Sāgatattheravatthu 사가따 장로 이야기 232. Dasame [Pg.189] chabbaggiyānaṃ vacanenāti kosambikā kira upāsakā āyasmantaṃ sāgataṃ upasaṅkamitvā abhivādetvā ekamantaṃ ṭhitā evamāhaṃsu – ‘‘kiṃ, bhante, ayyānaṃ dullabhañca manāpañca, kiṃ paṭiyādemā’’ti? Evaṃ vutte chabbaggiyā bhikkhū kosambike upāsake etadavocuṃ – ‘‘atthāvuso kāpotikā, nāma pasannā bhikkhūnaṃ dullabhā ca manāpā ca, taṃ paṭiyādethā’’ti. Atha kosambikā upāsakā ghare ghare kāpotikaṃ pasannaṃ paṭiyādetvā āyasmantaṃ sāgataṃ piṇḍāya carantaṃ disvā etadavocuṃ – ‘‘pivatu, bhante, ayyo sāgato kāpotikaṃ pasannaṃ, pivatu, bhante, ayyo sāgato kāpotikaṃ pasanna’’nti. Athāyasmā sāgato ghare ghare kāpotikaṃ pasannaṃ pivitvā nagaramhā nikkhamanto nagaradvāre pati. Tena vuttaṃ – ‘‘chabbaggiyānaṃ vacanena sabbagehesu kāpotikaṃ pasannaṃ paṭiyādetvā’’tiādi. Tattha kāpotikā nāma kapotapādasamānavaṇṇā rattobhāsā. Pasannāti surāmaṇḍassetaṃ adhivacanaṃ. Vinaye samuṭṭhitanti surāpānasikkhāpade (pāci. 326 ādayo) āgataṃ. 232. 열 번째에서 ‘육군 비구들의 말에 따라’라는 것은 꼬삼비의 우바새들이 사가따 존자를 찾아가서 절하고 한 곁에 서서 이와 같이 말했기 때문이다. “존자시여, 존자들께서 얻기 어렵고 좋아하시는 것이 무엇입니까? 무엇을 준비해 드릴까요?” 이렇게 말하자 육군 비구들이 꼬삼비 우바새들에게 이같이 말했다. “도반들이여, 까뽀띠까라고 불리는 맑은 술이 비구들이 얻기 어렵고 좋아하는 것이니 그것을 준비하십시오.” 그러자 꼬삼비 우바새들은 집집마다 까뽀띠까 술을 준비해 두었다가 사가따 존자가 탁발하러 다니는 것을 보고 이같이 말했다. “존자 사가따여, 까뽀띠까 술을 드십시오. 존자 사가따여, 까뽀띠까 술을 드십시오.” 그리하여 사가따 존자는 집집마다 까뽀띠까 술을 마시고 성을 나오다가 성문에서 쓰러졌다. 그래서 ‘육군 비구들의 말에 따라 모든 집에서 까뽀띠까 술을 준비하여’ 등이 설해진 것이다. 거기서 ‘까뽀띠까’란 비둘기 발과 같은 색깔의 붉은 빛이 나는 술이다. ‘pasannā’란 술의 정수를 가리키는 말이다. 율장에서 발생했다는 것은 음주학처에서 전해진 것을 말한다. Rādhattheravatthu 라다 장로 이야기 233. Ekādasame satthā sāriputtattherassa saññaṃ adāsīti brāhmaṇaṃ pabbājetuṃ saññaṃ adāsi, āṇāpesīti vuttaṃ hoti. Bhagavā kira taṃ brāhmaṇaṃ pabbajjaṃ alabhitvā kisaṃ lūkhaṃ dubbaṇṇaṃ uppaṇḍuppaṇḍukajātaṃ disvā bhikkhū āmantesi – ‘‘ko, bhikkhave, tassa brāhmaṇassa adhikāraṃ saratī’’ti. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, tassa brāhmaṇassa adhikāraṃ sarāmī’’ti. Kiṃ pana tvaṃ, sāriputta, brāhmaṇassa adhikāraṃ sarasīti. Idha me, bhante, so brāhmaṇo rājagahe piṇḍāya carantassa kaṭacchubhikkhaṃ dāpesi, imaṃ kho ahaṃ, bhante, tassa brāhmaṇassa adhikāraṃ sarāmī’’ti. Sādhu sādhu, sāriputta. Kataññuno hi, sāriputta, sappurisā katavedino, tena hi tvaṃ, sāriputta, taṃ brāhmaṇaṃ pabbājehi upasampādehīti. Aṭṭhuppattiyaṃ āgatoti alīnacittajātakassa (jā. 1.2.11-12) aṭṭhuppattiyaṃ (jā. aṭṭha. 2.2.alīnacittajātakavaṇṇanā) āgato. 233. 열한 번째에서 ‘스승께서 사리뿟따 장로에게 기억을 일깨워주셨다’는 것은 그 바라문을 출가시키도록 기억을 일깨워주셨다, 즉 명령하셨다는 뜻이다. 전하는 바에 따르면, 세존께서는 그 바라문이 출가하지 못해 여위고 거칠어지며 안색이 나빠지고 황달 기가 있는 것을 보시고 비구들을 부르셨다. “비구들이여, 누가 저 바라문의 은혜를 기억하는가?” 이렇게 말씀하시자 존자 사리뿟따가 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 제가 저 바라문의 은혜를 기억합니다.” “사리뿟따여, 그대는 바라문의 어떤 은혜를 기억하는가?” “세존이시여, 예전에 제가 라자가하에서 탁발을 다닐 때, 저 바라문이 국자 한 술의 음식을 보시하게 했습니다. 세존이시여, 저는 저 바라문의 이 은혜를 기억합니다.” “장하구나, 장하구나 사리뿟따여. 사리뿟따여, 참된 사람들은 은혜를 알고 은혜를 갚는 법이다. 그러니 사리뿟따여, 그대가 저 바라문을 출가시키고 구족계를 주도록 하라.” 이 인연담은 알리나찟따 자따까(본생경 156번)의 인연담에 나온다. Nidhīnanti [Pg.190] tattha tattha nidahitvā ṭhapitānaṃ hiraññasuvaṇṇādipūrānaṃ nidhikumbhīnaṃ. Pavattāranti kicchajīvike duggatamanusse anukampaṃ katvā ‘‘ehi, te sukhena jīvanupāyaṃ dassessāmī’’ti nidhiṭṭhānaṃ netvā hatthaṃ pasāretvā ‘‘imaṃ gahetvā sukhaṃ jīvā’’ti ācikkhitāraṃ viya. Vajjadassinanti dve vajjadassino ‘‘iminā naṃ asāruppena vā khalitena vā saṅghamajjhe niggaṇhissāmī’’ti randhagavesako ca, anaññātaṃ ñāpanatthāya ñātaṃ anuggaṇhanatthāya sīlādīnamassa vuddhikāmatāya taṃ taṃ vajjaṃ olokanena ullumpanasabhāvasaṇṭhito ca. Ayaṃ idha adhippeto. Yathā hi duggatamanusso ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti tajjetvāpi pothetvāpi nidhiṃ dassente kopaṃ na karoti, pamuditova hoti, evamevaṃ evarūpe puggale asāruppaṃ vā khalitaṃ vā disvā ācikkhante kopo na kātabbo, tuṭṭheneva bhavitabbaṃ. ‘‘Bhante, mahantaṃ vo kammaṃ kataṃ mayhaṃ ācariyupajjhāyaṭṭhāne ṭhatvā ovadantehi, punapi maṃ vadeyyāthā’’ti pavāretabbameva. ‘보물들이란’ 여기저기 묻어 둔 금과 은 등이 가득 찬 보물 항아리들을 말한다. ‘가리켜 보여주는 이란’ 어렵게 사는 가난한 사람을 가엾게 여겨 “오너라, 네가 행복하게 살 방도를 보여주겠다”라고 보물이 있는 곳으로 데려가 손을 뻗으며 “이것을 가져가서 행복하게 살아라” 하고 일러주는 사람과 같다. ‘허물을 보는 이란’ 두 종류가 있다. “이 부적절한 행위나 실수로 그를 승가 한가운데서 제압하겠다”라며 결점을 찾는 자와, 알지 못하는 것을 알게 하고 아는 것을 도와주기 위해, 즉 그의 계행 등이 증장하기를 바라는 마음에서 그 허물을 살피고 끌어올려 주려는 성품을 가진 자이다. 여기서는 후자가 의도된 것이다. 마치 가난한 사람이 “이것을 가져라” 하며 꾸짖거나 때리면서 보물을 보여주더라도 화를 내지 않고 기뻐만 하는 것처럼, 이와 같이 부적절한 일이나 실수를 보고 일러주는 사람에 대해 화를 내지 말고 기뻐해야만 한다. “스승님, 저의 스승과 화상의 위치에 계시며 훈계해 주심으로써 저에게 큰일을 해주셨습니다. 다시 저에게 말씀해 주십시오”라고 청해야만 한다. Niggayhavādinti ekacco hi saddhivihārikādīnaṃ asāruppaṃ vā khalitaṃ vā disvā ‘‘ayaṃ me mukhodakadānādīhi sakkaccaṃ upaṭṭhahati, sace naṃ vakkhāmi, na maṃ upaṭṭhahissati, evaṃ me parihāni bhavissatī’’ti taṃ vattuṃ avisahanto na niggayhavādī nāma hoti, so imasmiṃ sāsane kacavaraṃ ākirati. Yo pana tathārūpaṃ vajjaṃ disvā vajjānurūpaṃ tajjento paṇāmento daṇḍakammaṃ karonto vihārā nīharanto sikkhāpeti, ayaṃ niggayhavādī nāma seyyathāpi, sammāsambuddho. Vuttañhetaṃ – ‘‘niggayha niggayhāhaṃ, ānanda, vakkhāmi, pavayha pavayha, ānanda, vakkhāmi, yo sāro, so ṭhassatī’’ti (ma. ni. 3.196). Medhāvinti dhammojapaññāya samannāgataṃ. Tādisanti evarūpaṃ paṇḍitaṃ bhajeyya payirupāseyya. Tādisañhi ācariyaṃ bhajamānassa antevāsikassa seyyo hoti na pāpiyo, vaḍḍhiyeva hoti, no parihānīti. ‘꾸짖어 말하는 이란’ 어떤 이가 공주 등의 부적절한 행위나 실수를 보고도 “이 사람은 나에게 세숫물 등을 주며 정성껏 시봉하고 있다. 만약 내가 그에게 말하면 나를 시봉하지 않을 것이고, 그러면 나에게 손해가 생길 것이다”라고 생각하여 감히 말하지 못하는 자는 ‘꾸짖어 말하는 이’라고 불리지 않으며, 그는 이 가르침에 쓰레기를 뿌리는 자이다. 그러나 그와 같은 허물을 보고 그 허물에 맞게 꾸짖고 내쫓고 벌을 주고 사원에서 추방하면서 가르치는 자가 바로 ‘꾸짖어 말하는 이’이니, 마치 정등각자와 같다. “아난다여, 나는 거듭거듭 꾸짖으며 말할 것이고, 아난다여, 나는 거듭거듭 쳐내며 말할 것이다. 알맹이인 자만이 남을 것이다”라고 설해졌기 때문이다. ‘지혜로운 이란’ 법의 정수인 지혜를 갖춘 자를 말한다. ‘그러한’이란 이와 같은 현자를 친근히 하고 받들어야 한다는 뜻이다. 그러한 스승을 모시는 제자에게는 더 나은 일이 생길 뿐 나쁜 일은 없으며, 오직 성장이 있을 뿐 퇴보는 없기 때문이다. Mogharājattheravatthu 모가라자 장로 이야기 234. Dvādasame kaṭṭhavāhananagareti kaṭṭhavāhanena gahitattā evaṃladdhanāmake nagare. Atīte kira bārāṇasivāsī eko rukkhavaḍḍhakī sake ācariyake adutiyo. Tassa soḷasa sissā ekamekassa sahassaṃ antevāsikā. Evaṃ te sattarasādhikā soḷasa sahassā ācariyantevāsikā [Pg.191] sabbepi bārāṇasiṃ upanissāya jīvikaṃ kappentā pabbatasamīpaṃ gantvā rukkhe gahetvā tattheva nānāpāsādavikatiyo niṭṭhāpetvā kullaṃ bandhitvā gaṅgāya bārāṇasiṃ ānetvā sace rājā atthiko hoti, rañño ekabhūmakaṃ vā sattabhūmakaṃ vā pāsādaṃ yojetvā denti. No ce, aññesampi vikkiṇitvā puttadāraṃ posenti. Atha nesaṃ ekadivasaṃ ācariyo ‘‘na sakkā vaḍḍhakikammena niccaṃ jīvituṃ, dukkarañhi jarākāle etaṃ kamma’’nti cintetvā antevāsike āmantesi – ‘‘tātā, udumbarādayo appasārarukkhe ānethā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ānayiṃsu. So tehi kaṭṭhasakuṇaṃ katvā tassabbhantaraṃ pavisitvā vātena yantaṃ pūresi. Kaṭṭhasakuṇo suvaṇṇahaṃsarājā viya ākāse laṅghitvā vanassa upari caritvā antevāsīnaṃ purato oruhi. 234. 열두 번째에서 ‘깟따와하나 도시에서’란 깟따와하나가 차지했기 때문에 그렇게 이름 붙여진 도시를 말한다. 옛날 바라나시에 한 목수가 살았는데 그는 자신의 기술에서 독보적이었다. 그에게는 16명의 제자가 있었고, 그들 각자에게는 천 명의 문하생이 있었다. 이처럼 16,017명에 달하는 스승과 문하생들은 모두 바라나시 근처에 의지해 살며, 산 근처로 가서 나무를 베어 그곳에서 여러 종류의 궁전들을 완성한 뒤, 뗏목을 묶어 강을 따라 바라나시로 운반해 왔다. 만약 왕이 필요로 하면 왕에게 1층 또는 7층짜리 궁전을 조립해 주었다. 그렇지 않으면 다른 사람들에게도 팔아 처자를 부양했다. 그러던 어느 날 스승은 ‘목수 일로 평생 살 수는 없다. 늙어서 이 일은 하기 힘들다’라고 생각하고 문하생들을 불러 말했다. “얘들아, 우둠바라처럼 단단하지 않은 나무들을 가져오너라.” 그들은 “알겠습니다”라고 대답하고 가져왔다. 그는 그것들로 나무 새를 만들고 그 안으로 들어가 바람으로 장치를 채웠다. 나무 새는 황금 거위 왕처럼 하늘로 솟아올라 숲 위를 날아다다가 문하생들 앞에 내려앉았다. Athācariyo sisse āha – ‘‘tātā īdisāni kaṭṭhavāhanāni katvā sakkā sakalajambudīpe rajje gahetuṃ, tumhepi tātā etāni karotha, rajjaṃ gahetvā jīvissāma, dukkaraṃ vaḍḍhakisippena jīvitu’’nti. Te tathā katvā ācariyassa paṭivedesuṃ. Tato ne ācariyo āha – ‘‘katamaṃ tātā rajjaṃ gaṇhāmā’’ti? Bārāṇasirajjaṃ ācariyāti. Alaṃ tātā, mā etaṃ rucittha, mayañhi taṃ gahetvāpi ‘‘vaḍḍhakirājā, vaḍḍhakiyuvarājā’’ti vaḍḍhakivādā na muccissāma, mahanto jambudīpo, aññattha gacchāmāti. Tato saputtadārakā kaṭṭhavāhanāni abhiruhitvā sajjāvudhā hutvā himavantābhimukhā gantvā himavati aññataraṃ nagaraṃ pavisitvā rañño nivesaneyeva paccuṭṭhaṃsu. Te tattha rajjaṃ gahetvā ācariyaṃ rajje abhisiñciṃsu. So ‘‘kaṭṭhavāhano rājā’’ti pākaṭo ahosi, taṃ nagaraṃ tena gahitattā ‘‘kaṭṭhavāhananagara’’nteva nāmaṃ labhi. 그러자 스승이 제자들에게 말했다. “얘들아, 이런 나무 탈것을 만들면 온 점부주의 왕권을 차지할 수 있다. 너희들도 이것을 만들어라. 우리는 왕권을 차지해 살 것이다. 목수 기술로 사는 것은 힘들구나.” 그들은 그렇게 만들고 스승에게 보고했다. 그러자 스승이 그들에게 물었다. “얘들아, 어느 왕국을 차지할까?” “스승님, 바라나시 왕국입니다.” “그만두어라 얘들아, 그것은 좋지 않다. 우리가 그곳을 차지하더라도 목수 왕, 목수 부왕이라는 목수라는 딱지에서 벗어나지 못할 것이다. 점부주는 넓으니 다른 곳으로 가자.” 그리하여 그들은 처자식과 함께 나무 탈것에 올라 무기를 갖추고 히말라야를 향해 가서, 히말라야의 어떤 도시에 들어가 왕궁 바로 앞에 나타났다. 그들은 거기서 왕권을 차지하고 스승을 왕으로 즉위시켰다. 그는 ‘깟따와하나 왕’으로 알려지게 되었고, 그 도시는 그가 차지했기 때문에 ‘깟따와하나 도시’라는 이름을 얻게 되었다. Tapacāranti tapacaraṇaṃ. Pāsāṇacetiye piṭṭhipāsāṇe nisīdīti pāsāṇakacetiyanti laddhavohāre piṭṭhipāsāṇe sakkena māpite mahāmaṇḍape nisīdi. Tattha kira mahato pāsāṇassa upari pubbe devaṭṭhānaṃ ahosi, uppanne pana bhagavati vihāro jāto, so teneva purimavohārena ‘‘pāsāṇacetiya’’nti vuccati. ‘따빠짜라’란 고행의 실천을 말합니다. ‘파사나 쩨띠야의 바위 언덕에 앉으셨다’는 것은 ‘파사나 쩨띠야’라고 불리는 바위 언덕 위에 제석천이 만든 큰 당우(堂宇)에 앉으셨다는 뜻입니다. 전해지는 바에 따르면, 그곳의 큰 바위 위에는 이전에 천신들의 성소(聖所)가 있었으나, 세존께서 출현하시자 사찰이 되었으며, 그 이전의 명칭 그대로 ‘파사나 쩨띠야(바위 성소)’라고 불리게 된 것입니다. Tena [Pg.192] pucchite dutiyo hutvā satthāraṃ pañhaṃ pucchīti – 그의 질문을 받고 두 번째로 스승님께 다음과 같이 질문을 드렸습니다. ‘‘Muddhaṃ muddhādhipātañca, bāvarī paripucchati; Taṃ byākarohi bhagavā, kaṅkhaṃ vinaya no ise’’ti. (su. ni. 1031) – “바바리(Bāvarī)가 머리와 머리를 떨어뜨리는 것에 대해 묻습니다. 세존이시여, 그것을 설명해 주십시오. 선인이시여, 저희의 의심을 풀어 주십시오.” (숫타니파타 1031) Evaṃ tena pañhe pucchite bhagavatā ca – 이와 같이 그가 질문을 던졌을 때, 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨습니다. ‘‘Avijjā muddhāti jānāhi, vijjā muddhādhipātinī; Saddhāsatisamādhīhi, chandavīriyena saṃyutā’’ti. (su. ni. 1032) – “무명(無明)이 머리임을 알라. 믿음과 마음챙김과 삼매와 열망과 정진이 결합된 지혜가 머리를 떨어뜨리는(부수는) 것이니라.” (숫타니파타 1032) Pañhe vissajjite dutiyo hutvā pañhaṃ pucchi. 질문에 대한 답변이 이루어지자, 두 번째가 되어 질문을 던졌습니다. Athassa…pe… pañhaṃ kathesīti – 그 후 그에게 … (중략) … 질문을 말씀하셨습니다. ‘‘Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti. (su. ni. 1124) – “세상을 어떻게 관찰해야 죽음의 왕이 보지 못하게 됩니까?” (숫타니파타 1124) Tena pañhe pucchite – 그가 질문을 던졌을 때 다음과 같이 답하셨습니다. ‘‘Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharāja sadā sato; Attānudiṭṭhiṃ ūhacca, evaṃ maccutaro siyā; Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti. (su. ni. 1125) – “모가라자(Mogharāja)여, 항상 깨어 있는 마음으로 세상을 공(空)하다고 관찰하라. 자아라는 견해를 뽑아버리면 죽음을 건너게 될 것이니, 세상을 이와 같이 관찰하는 자를 죽음의 왕은 보지 못하느니라.” (숫타니파타 1125) Pañhaṃ vissajjesi. 이렇게 질문에 답하셨습니다. Sesajanāti tasmiṃ samāgame sannipatitā sesajanā. Na kathīyantīti ‘‘ettakā sotāpannā’’tiādinā na vuccanti. Evaṃ pārāyane vatthu samuṭṭhitanti pārāyanavagge idaṃ vatthu samuṭṭhitaṃ. ‘남은 사람들’이란 그 모임에 함께 모였던 나머지 사람들을 의미합니다. ‘언급되지 않았다’는 것은 “이만큼의 숫자가 예류자가 되었다”는 등의 기록이 없다는 뜻입니다. 이와 같이 ‘빠라야나(Pārāyana)’에서 사건이 발생했다는 것은 빠라야나 품(Vagga)에서 이 사건이 일어났음을 의미합니다. Catutthaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 네 번째 에따닥가 품의 주해를 마칩니다. Therapāḷisaṃvaṇṇanā niṭṭhitā. 장로 게송의 주해를 마칩니다. 14. Etadaggavaggo 14. 에따닥가 품 (최고로 꼽힌 자들의 장) (14) 5. Pañcamaetadaggavaggavaṇṇanā (14) 5. 다섯 번째 에따닥가 품의 주해 Mahāpajāpatigotamītherīvatthu 마하빠자빠띠 고따미 장로니 이야기 235. Theripāḷisaṃvaṇṇanāya paṭhame yadidaṃ mahāgotamīti ettha ‘‘yadidaṃ mahāpajāpati gotamī’’ti ca paṭhanti. Tattha gotamīti gottaṃ. Nāmakaraṇadivase [Pg.193] panassā laddhasakkārā brāhmaṇā lakkhaṇasampattiṃ disvā ‘‘sace ayaṃ dhītaraṃ labhissati, cakkavattirañño mahesī bhavissati. Sace puttaṃ labhissati, cakkavattirājā bhavissatī’’ti ubhayathāpi ‘‘mahatīyevassā pajā bhavissatī’’ti byākariṃsu, tasmā puttapajāya ceva dhītupajāya ca mahantatāya ‘‘mahāpajāpatī’’ti vohariṃsu. Tadubhayaṃ pana saṃsandetvā ‘‘mahāpajāpatigotamī’’ti vuttaṃ. Vārabhikkhanti vārena dātabbaṃ bhikkhaṃ. Nāmaṃ akaṃsūti gottaṃyeva nāmaṃ akaṃsu. Mātucchanti cūḷamātaraṃ. Mātubhaginī hi mātucchāti vuccati. Kalahavivādasuttapariyosāneti ‘‘kutopahūtā kalahā vivādā’’tiādinā suttanipāte āgatassa kalahavivādasuttassa (su. ni. 868 ādayo) pariyosāne. Idañca aṅguttarabhāṇakānaṃ kathāmaggānusārena vuttaṃ. Apare pana ‘‘tasmiṃyeva suttanipāte ‘attadaṇḍābhayaṃ jāta’ntiādinā āgatassa attadaṇḍasuttassa (su. ni. 941 ādayo) pariyosāne’’ti vadanti. Nikkhamitvā pabbajitānanti ettha ehibhikkhupabbajjāya ete pabbajitāti vadanti. Teneva suttanipāte attadaṇḍasuttasaṃvaṇṇanāya (su. ni. aṭṭha. 2.942 ādayo) vuttaṃ – ‘‘desanāpariyosāne pañcasatā sākiyakumārā koḷiyakumārā ca ehibhikkhupabbajjāya pabbajitā. Te gahetvā bhagavā mahāvanaṃ pāvisī’’ti. Sesamettha suviññeyyameva. 235. 장로니 게송 주해의 첫 번째 ‘야디당 마하고따미’에서, 어떤 판본에는 ‘야디당 마하빠자빠띠 고따미’라고 되어 있습니다. 여기서 ‘고따미’는 성(姓)입니다. 그녀의 이름을 짓는 날에 공양을 받은 브라만들이 그녀의 상호가 완벽함을 보고 “만약 이 여인이 딸을 낳으면 전륜성왕의 왕비가 될 것이고, 아들을 낳으면 전륜성왕이 될 것이다”라고 예언하며, 어느 쪽이든 “그녀의 권속(pajā)이 거대할 것”이라고 풀이했습니다. 그리하여 아들 권속과 딸 권속의 방대함 때문에 ‘마하빠자빠띠’라고 불렀습니다. 이 두 가지를 합쳐서 ‘마하빠자빠띠 고따미’라고 부릅니다. ‘와라빅캉’은 차례대로 주어지는 음식을 뜻합니다. ‘이름을 지었다’는 것은 성(姓)을 이름으로 삼았다는 것입니다. ‘마뚯차’는 작은어머니를 뜻합니다. 어머니의 자매를 마뚯차라고 부르기 때문입니다. ‘깔라하비와다 숫타(Kalahavivāda Sutta)의 결말에’라는 것은 숫타니파타에 나오는 “다툼과 분쟁은 어디서 생기는가” 등으로 시작되는 깔라하비와다 경(Sn 868 등)의 결말을 말합니다. 이것은 앙굿따라 니까야를 외우는 분들의 전승에 따라 말한 것입니다. 다른 이들은 “동일한 숫타니파타의 ‘무기를 잡음에서 두려움이 생긴다’ 등으로 시작되는 앗따단다 경(Attadaṇḍa Sutta, Sn 941 등)의 결말에”라고 말합니다. ‘출가하여 비구가 된 자들의’라는 대목에서, 이들은 ‘에히 빅쿠(오라, 비구여)’의 방식으로 출가했다고 말합니다. 그래서 숫타니파타의 앗따단다 경 주해(Sn-a 2.942 등)에는 “설법의 결말에 오백 명의 석가족 공자들과 꼴리야족 공자들이 ‘에히 빅쿠’의 방식으로 출가했다. 세존께서는 그들을 데리고 대림(大林)으로 들어가셨다”라고 기록되어 있습니다. 나머지는 이해하기 쉽습니다. Khemātherīvatthu 케마 장로니 이야기 236. Dutiye parapariyāpannā hutvāti paresaṃ dāsī hutvā. Suvaṇṇarasapiñjaro ahosīti suvaṇṇarasapiñjaro viya ahosi. 236. 두 번째 ‘파라빠리야빤나(parapariyāpannā)가 되어’라는 것은 남의 여종이 되었다는 뜻입니다. ‘황금물처럼 노란빛이었다’는 것은 마치 황금물처럼 빛나는 색이었다는 뜻입니다. Makkaṭakova jālanti yathā nāma makkaṭako suttajālaṃ katvā majjhaṭṭhāne nābhimaṇḍale nipanno pariyante patitaṃ paṭaṅgaṃ vā makkhikaṃ vā vegena gantvā vijjhitvā tassa rasaṃ pivitvā punāgantvā tasmiṃyeva ṭhāne nipajjati, evameva ye sattā rāgarattā dosapaduṭṭhā mohamūḷhā sayaṃkataṃ taṇhāsotaṃ anupatanti, te taṃ samatikkamituṃ na sakkonti, evaṃ duratikkamaṃ. Etampi chetvāna vajanti dhīrāti paṇḍitā etaṃ bandhanaṃ chinditvā anapekkhino nirālayā hutvā arahattamaggena sabbaṃ dukkhaṃ pahāya vajanti gacchantīti attho. ‘거미가 그물을 (치듯)’이란, 마치 거미가 줄로 그물을 만들고 그 중심부인 나선형의 중간에 앉아 있다가, 가장자리에 떨어진 나방이나 파리를 향해 빠르게 달려가 쏘아서 그 즙을 마시고 다시 그 자리로 돌아와 앉는 것과 같습니다. 이와 같이 탐욕에 물들고 분노에 오염되며 어리석음에 빠진 중생들은 스스로가 만든 갈애의 흐름을 따라가며, 그것을 뛰어넘지 못하니 참으로 극복하기 어렵습니다. ‘지혜로운 이들은 이것마저 끊고 나아간다’는 것은 현자들이 이 속박을 끊어내어, 아무런 미련도 없고 집착도 없는 상태가 되어 아라한의 도로써 모든 괴로움을 버리고 목적지로 간다는 의미입니다. Uppalavaṇṇātherīvatthu 웁빨라완나 장로니 이야기 237. Tatiyaṃ [Pg.194] uttānatthameva. 237. 세 번째는 그 의미가 명확합니다. Paṭācārātherīvatthu 빠따짜라 장로니 이야기 238. Catutthe paṭihārasatenapīti dvārasatenapi. Paṭihārasaddo hi dvāre dovārike ca dissati. Kulasabhāganti attano gehasamīpaṃ. 238. 네 번째 ‘빠띠하라사떼나삐(paṭihārasatenapī)’란 ‘백 개의 문으로도’라는 뜻입니다. ‘빠띠하라’라는 단어는 문(門)과 문지기라는 뜻으로 둘 다 쓰이기 때문입니다. ‘꿀라사바강(kulasabhāgaṃ)’은 자기 집 근처를 의미합니다. Tāṇāyāti tāṇabhāvāya patiṭṭhānatthāya. Bandhavāti putte ca pitaro ca ṭhapetvā avasesā ñātisuhajjā. Antakenādhipannassāti maraṇena abhibhūtassa. Pavattiyañhi puttādayo annapānādidānena ceva uppannakiccanittharaṇena ca tāṇā hutvāpi maraṇakāle kenaci upāyena maraṇaṃ paṭibāhituṃ asamatthatāya tāṇatthāya leṇatthāya na santi nāma. Teneva vuttaṃ – ‘‘natthi ñātīsu tāṇatā’’ti. ‘따나야(tāṇāya)’란 보호가 되고 의지처가 되기 위해서라는 뜻입니다. ‘반다와(bandhavā)’란 아들과 부모를 제외한 나머지 친지들과 친구들을 말합니다. ‘죽음에 사로잡힌 자에게’란 죽음에 압도당한 자를 뜻합니다. 살아있을 때는 아들 등이 음식 등을 제공하거나 당면한 문제를 해결해 줌으로써 보호자가 될 수 있지만, 죽음의 순간에는 어떤 방법으로도 죽음을 막을 능력이 없으므로 보호처도 안식처도 되지 못합니다. 그래서 “친지들 중에는 보호자가 없다”라고 하신 것입니다. Etamatthavasanti etaṃ tesaṃ aññamaññassa tāṇaṃ bhavituṃ asamatthabhāvasaṅkhātaṃ kāraṇaṃ jānitvā paṇḍito catupārisuddhisīlena saṃvuto rakkhitagopito hutvā nibbānagamanaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ sīghaṃ sodheyyāti attho. ‘에따맛따와상(etamatthavasaṃ)’이란 그들이 서로에게 보호자가 될 수 없다는 이 이치를 깨닫고, 현자는 네 가지 청정계(catupārisuddhisīla)로 스스로를 단속하고 수호하며, 열반에 이르는 팔정도를 신속히 닦아야 한다는 뜻입니다. Dhammadinnātherīvatthu 담마딘나 장로니 이야기 239. Pañcame parāyattaṭṭhāneti paresaṃ dāsiṭṭhāne. Sujātattherassa adhikārakammaṃ katvāti sā kira attano kese vikkiṇitvā sujātattherassa nāma aggasāvakassa dānaṃ datvā patthanaṃ akāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Hatthe pasāriteti tassa hatthāvalambanatthaṃ pubbāciṇṇavasena hatthe pasārite. So kira anāgāmī hutvā gehaṃ āgacchanto yathā aññesu divasesu ito cito ca olokento sitaṃ kurumāno hasamāno āgacchati, evaṃ anāgantvā santindriyo santamānaso hutvā agamāsi. Dhammadinnā sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā vīthiṃ olokayamānā tassa āgamanākāraṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho eta’’nti cintetvā tassa paccuggamanaṃ kurumānā sopānasīse ṭhatvā olambanatthaṃ hatthaṃ pasāresi. Upāsako attano hatthaṃ samiñjesi. Sā [Pg.195] ‘‘pātarāsabhojanakāle jānissāmī’’ti cintesi. Upāsako pubbe tāya saddhiṃ ekato bhuñjati. Taṃ divasaṃ pana taṃ anapaloketvā yogāvacarabhikkhu viya ekakova bhuñji. Tenāha – ‘‘bhuñjamānopi imaṃ detha, imaṃ harathāti na byāharī’’ti. Tattha imaṃ dethāti imaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā detha. Imaṃ harathāti imaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā apaharatha. Santhavavasenāti kilesasanthavavasena. Cirakālaparibhāvitāya ghaṭadīpajālāya viya abbhantare dibbamānāya hetusampattiyā codiyamānā āha – ‘‘evaṃ sante…pe… mayhaṃ pabbajjaṃ anujānāthā’’ti. 239. 다섯 번째 구절의 '타인에게 예속된 곳에서(parāyattaṭṭhāne)'란 타인의 하녀의 지위에서라는 뜻이다. '수자타(Sujāta) 장로에게 수기(授記)를 받을 만한 선행을 지었다(adhikārakammaṃ katvā)'는 것은 그녀가 자신의 머리카락을 팔아 상수제자인 수자타 장로에게 보시를 하고 서원을 세웠음을 말한다. 그것을 염두에 두고 이와 같이 설해진 것이다. '손을 내밀었을 때(hatthe pasārite)'란 그를 붙들어주기 위해 예전부터 해오던 습관에 따라 손을 내밀었을 때를 말한다. 그는 아나함(anāgāmī)이 되어 집으로 돌아올 때, 다른 날들처럼 여기저기를 둘러보며 미소 짓고 웃으며 오던 것과는 달리, 감각기관이 고요하고 마음이 평온해진 상태로 왔다. 담마딘나(Dhammadinnā)는 사자창(sīhapañjara)을 열고 거리를 살피다가 그가 오는 모습을 보고 '도대체 무슨 일인가'라고 생각하며 마중을 나가 계단 꼭대기에 서서 그를 부축하기 위해 손을 내밀었다. 그러자 재가신자는 자신의 손을 거두어들였다. 그녀는 '아침 식사 때가 되면 알게 되겠지'라고 생각했다. 그 재가신자는 예전에는 그녀와 함께 식사를 했었다. 그러나 그날은 그녀를 쳐다보지도 않고 수행하는 비구처럼 혼자서만 식사를 했다. 그래서 '식사를 하면서도 이 음식을 주시오, 이 음식을 치우시오라고 말하지 않았다'라고 설해진 것이다. 여기서 '이것을 주시오'란 이 먹을 것이나 음식을 주라는 것이며, '이것을 가져가시오'란 이 먹을 것이나 음식을 치우라는 것이다. '친밀함 때문에(santhavavasena)'란 번뇌의 친밀함 때문이다. 오랫동안 닦아온 항아리 등불의 불꽃처럼 내면에서 빛나는 원인(hetu)의 성취에 이끌려 그녀는 '이러할진대... (중략) ... 저의 출가를 허락해 주십시오'라고 말했다. Ayaṃ tāva seṭṭhi gharamajjhe ṭhitova dukkhassantaṃ akāsīti sā kira ‘‘dhammadinne tuyhaṃ doso natthi, ahaṃ pana ajja paṭṭhāya santhavavasena…pe… kulagharaṃ gacchā’’ti vutte evaṃ cintesi – ‘‘pakatipuriso evaṃ vattā nāma natthi, addhā etena lokuttaradhammo nāma paṭividdho’’ti. Tenassā ayaṃ saṅkappo ahosi ‘‘ayaṃ tāva seṭṭhi gharamajjhe ṭhitova dukkhassantaṃ akāsī’’ti. Majjhimanikāyaṭṭhakathāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.460) pana ‘‘atha kasmā mayā saddhiṃ yathāpakatiyā ālāpasallāpamattampi na karothāti so cintesi – ‘ayaṃ lokuttaradhammo nāma garu bhāriyo na pakāsetabbo; sace kho panāhaṃ na kathessāmi, ayaṃ hadayaṃ phāletvā ettheva kālaṃ kareyyā’ti tassā anuggahatthāya kathesi – ‘dhammadinne ahaṃ satthu dhammadesanaṃ sutvā lokuttaradhammaṃ nāma adhigato, taṃ adhigatassa evarūpā lokiyakiriyā na vaṭṭatī’’’ti vuttaṃ. '이 장자는 집 한가운데 서서 괴로움의 끝을 보았구나(dukkhassantaṃ akāsī)'라는 구절은, 그가 '담마딘나여, 그대에게는 잘못이 없소. 하지만 나는 오늘부터 친밀함으로... (중략) ... 친가로 가시오'라고 말했을 때 그녀가 이와 같이 생각했음을 말한다. '평범한 사람은 결코 이렇게 말할 수 없다. 틀림없이 그는 출세간의 법(lokuttaradhamma)을 깨달은 것이다.' 그래서 그녀는 '이 장자는 집 한가운데 서서 괴로움의 끝을 보았구나'라는 생각을 하게 된 것이다. 한편, 맛지마 니까야 주석서(MN-A i.460)에는 다음과 같이 전한다. '그녀가 그런데 왜 저와 평소처럼 대화조차 하지 않으십니까?라고 물었을 때, 그는 이 출세간의 법은 지극히 중대하고 무거운 것이라 함부로 드러내서는 안 된다. 하지만 내가 말해주지 않는다면 그녀는 심장이 터져 여기서 죽고 말 것이다라고 생각하여 그녀를 배려하는 마음으로 이렇게 말했다. 담마딘나여, 나는 스승님의 법문을 듣고 출세간의 법을 체득했소. 그것을 체득한 이에게는 이런 세속적인 행위가 어울리지 않소라고.' Pañcakkhandhādivasena pañhe pucchīti ‘‘sakkāyo sakkāyoti ayye vuccati, katamo nu kho ayye sakkāyo vutto bhagavatā’’tiādinā cūḷavedallasutte (ma. ni. 1.460 ādayo) āgatanayena pucchi. Pucchitaṃ pucchitaṃ vissajjesīti ‘‘pañca kho ime, āvuso visākha, upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā’’tiādinā (ma. ni. 1.460 ādayo) tattheva āgatanayena vissajjesi. Sūrabhāvanti tikkhabhāvaṃ. Anadhigataarahattamaggassa uggahena vinā tattha pañho na upaṭṭhātīti āha – ‘‘uggahavasena arahattamaggepi pucchī’’ti. Taṃ nivattentīti ‘‘vimuttiyā panāyye kiṃ paṭibhāgo’’ti pucchite ‘‘vimuttiyā kho, āvuso visākha, nibbānaṃ paṭibhāgo’’ti (ma. ni. 1.466) vutte ‘‘nibbānassa, panāyye, kiṃ paṭibhāgo’’ti puna pucchite taṃ nivattentī ‘‘accasarāvuso [Pg.196] visākhā’’tiādimāha. Tattha accasarāti apucchitabbaṃ pucchanto pañhaṃ atikkāmitā ahosīti attho. Nāsakkhi pañhānaṃ pariyantaṃ gahetunti pañhānaṃ paricchedappamāṇaṃ gahetuṃ nāsakkhi. Pañhānañhi paricchedaṃ gahetuṃ yuttaṭṭhāne aṭṭhatvā tato paraṃ pucchanto nāsakkhi pañhānaṃ pariyantaṃ gahetuṃ. Appaṭibhāgadhammassa ca paṭibhāgaṃ pucchi. Nibbānaṃ nāmetaṃ appaṭibhāgaṃ, na sakkā nīlaṃ vā pītakaṃ vāti kenaci dhammena saddhiṃ paṭibhāgaṃ katvā dassetuṃ, tañca tvaṃ iminā adhippāyena pucchasīti attho. Nibbānogadhanti nibbānaṃ ogāhetvā ṭhitaṃ, nibbānantogadhaṃ nibbānaṃ anuppaviṭṭhanti attho. Nibbānaparāyaṇanti nibbānaṃ paraṃ ayanamassa parāgati, na tato paraṃ gacchatīti attho. Nibbānaṃ pariyosānaṃ avasānaṃ assāti nibbānapariyosānaṃ. '오온 등을 토대로 질문을 던졌다'는 것은 '존자시여, 유신(sakkāya), 유신이라고들 합니다. 세존께서 말씀하신 유신이란 도대체 무엇입니까?'라는 등 ‘소유분경(Cūḷavedalla Sutta)’(MN i.460 이하)에 전해지는 방식에 따라 질문했다는 뜻이다. '묻는 질문마다 대답했다'는 것은 '벗 위사카여, 이 다섯 가지 취착의 무리(upādānakkhandhā)를 세존께서는 유신이라 말씀하셨습니다'라는 등 바로 그 경전에 전해지는 방식에 따라 답변했다는 뜻이다. '용맹함(sūrabhāva)'이란 예리함을 뜻한다. 아직 아라한과를 얻지 못한 이라도 배움(uggaha)이 없으면 그에 관한 질문이 떠오르지 않기에 '배운 바를 토대로 아라한 도(道)에 대해서도 질문했다'라고 한 것이다. '그것을 제지하며(taṃ nivattentī)'란 '존자시여, 해탈(vimutti)의 상대되는 것(paṭibhāga)은 무엇입니까?'라고 물었을 때 '벗 위사카여, 해탈의 상대되는 것은 열반입니다'라고 대답했으나, 다시 '존자시여, 열반의 상대되는 것은 무엇입니까?'라고 묻자 그것을 제지하며 '벗 위사카여, 그대는 도를 넘었습니다(accasarā)'라고 말한 것을 가리킨다. 여기서 '도를 넘었다'는 것은 묻지 말아야 할 것을 물음으로써 질문의 한계를 넘어섰다는 뜻이다. '질문의 끝을 잡을 수 없었다'는 것은 질문의 범위와 한도를 파악할 수 없었다는 것이다. 질문의 범위를 정해야 할 곳에 멈추지 않고 그 너머를 물었기에 질문의 끝을 잡을 수 없었던 것이다. 또한 그는 상대되는 것이 없는 법(appaṭibhāgadhammassa)에 대해 상대되는 것을 물었다. 열반이란 상대되는 것이 없어서, 푸르다거나 노랗다거나 하는 식으로 어떤 법과 비교하여 보여줄 수 없는 것인데, 그대가 그러한 의도로 묻고 있다는 뜻이다. '열반에 잠겨 있음(nibbānogadh)'이란 열반에 깊이 가라앉아 머무는 것, 즉 열반 안으로 깊이 들어갔다는 뜻이다. '열반이 귀결점임(nibbānaparāyaṇā)'이란 열반이 그에게 최고의 귀결점(parāgati)이며 그 너머로 더 이상 가지 않는다는 뜻이다. '열반이 종착지임(nibbānapariyosāna)'이란 열반이 그것의 마지막(pariyosāna)이자 끝(avasāna)이라는 뜻이다. Pureti atītesu khandhesu. Pacchāti anāgatesu khandhesu. Majjheti paccuppannesu khandhesu. Akiñcananti yassa etesu tīsu taṇhāgāhasaṅkhātaṃ kiñcanaṃ natthi, tamahaṃ rāgakiñcanādīhi akiñcanaṃ kassaci gahaṇassa abhāvena anādānaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho. '이전(pure)'이란 과거의 오온에 대해서이다. '이후(pacchā)'란 미래의 오온에 대해서이다. '중간(majjhe)'이란 현재의 오온에 대해서이다. '아무것도 가진 것이 없음(akiñcana)'이란 이 세 가지 시제에서 갈애의 집착이라 불리는 어떤 것(kiñcana)도 없는 사람을 말한다. 나는 탐욕 등의 장애물이 없으며(akiñcana), 어떠한 취착도 없기에(anādāna) 붙잡을 것이 없는 그를 바라문이라 부른다는 뜻이다. Paṇḍitāti dhātuāyatanādikusalatāsaṅkhātena paṇḍiccena samannāgatā. Vuttañhetaṃ – '현명한 자(paṇḍitā)'란 요소(dhātu)와 감각장소(āyatana) 등에 능숙한 지혜(paṇḍiccena)를 갖춘 이들을 말한다. 이와 관련하여 다음과 같이 설해졌다. ‘‘Kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito hoti? Yato kho, ānanda, bhikkhu dhātukusalo ca hoti āyatanakusalo ca paṭiccasamuppādakusalo ca ṭhānāṭṭhānakusalo ca, ettāvatā kho, ānanda, bhikkhu paṇḍito hotī’’ti. '세존이시여, 어느 정도라야 현명한 자라고 할 수 있습니까? 아난다여, 비구가 요소에 능숙하고, 감각장소에 능숙하고, 연기에 능숙하고, 가능함과 불가능함(處非處)에 능숙하다면, 아난다여, 그 정도면 비구는 현명한 자라고 할 수 있다.' Mahāpaññāti mahante atthe mahante dhamme mahantā niruttiyo mahantāni paṭibhānāni pariggahaṇe samatthāya paññāya samannāgatā. Imissā hi theriyā asekkhappaṭisambhidāppattatāya paṭisambhidāyo pūretvā ṭhitatāya paññāmahattaṃ. Yathā taṃ dhammadinnāyāti yathā dhammadinnāya bhikkhuniyā byākataṃ, ahaṃ evameva byākareyyanti attho. Tanti nipātamatthaṃ. '대혜(mahāpaññā)'란 위대한 의미(attha), 위대한 법(dhamma), 위대한 언어(nirutti), 위대한 변재(paṭibhāna)를 파악할 수 있는 지혜를 갖춘 것을 말한다. 이 장로니는 무학(asekkha)의 무애해(paṭisambhidā)를 얻어 무애해를 구족하고 있기에 그 지혜가 광대하다. '담마딘나가 대답한 것과 같이(yathā taṃ dhammadinnāya)'란 담마딘나 비구니가 설명한 것과 똑같이 나(부처님)도 설명했을 것이라는 뜻이다. 여기서 taṃ은 불변사(nipāta)의 의미이다. Nandātherīvatthu 난다 장로니 이야기 240. Chaṭṭhe [Pg.197] aññaṃ maggaṃ apassantīti aññaṃ upāyaṃ apassantī. Vissatthāti nirāsaṅkā. Itthinimittanti itthiyā subhanimittaṃ, subhākāranti vuttaṃ hoti. Dhammapade gāthaṃ vatvāti – 240. 제6 장에서 '다른 길을 보지 못한다'는 것은 다른 방편을 보지 못한다는 뜻이다. '확신한'이란 의심이 없는 것이다. '여인의 형상'이란 여인의 아름다운 모습, 즉 아름다운 형태를 말한다. 법구경의 게송을 읊었다는 것은 다음과 같다. ‘‘Aṭṭhīnaṃ nagaraṃ kataṃ, maṃsalohitalepanaṃ; Yattha jarā ca maccu ca, māno makkho ca ohito’’ti. (dha. pa. 150) – “뼈들로 성이 만들어졌고 살과 피로 덧칠해졌으니, 그곳에는 늙음과 죽음, 그리고 자만과 위선이 도사리고 있다.” (법구경 150) Imaṃ gāthaṃ vatvā. Tatrāyamadhippāyo – yatheva hi pubbaṇṇāparaṇṇādīnaṃ odahanatthāya kaṭṭhāni ussāpetvā vallīhi bandhitvā mattikāya vilimpitvā nagarasaṅkhātaṃ bahiddhā gehaṃ karonti, evamidaṃ ajjhattikampi tīṇi aṭṭhisatāni ussāpetvā nhāruvinaddhaṃ maṃsalohitalepanaṃ tacapaṭicchannaṃ jīraṇalakkhaṇāya jarāya maraṇalakkhaṇassa maccuno ārogyasampadādīni paṭicca uppajjanalakkhaṇassa mānassa sukatakāraṇavināsanalakkhaṇassa makkhassa ca odahanatthāya nagaraṃ kataṃ. Evarūpo eva hi ettha kāyikacetasiko ābādho ohito, ito uddhaṃ kiñci gayhūpagaṃ natthīti. 이 게송을 읊고서. 여기서의 뜻은 다음과 같다. 마치 아침이나 저녁 등에 (곡식을) 갈무리하기 위해 나무를 세우고 덩굴로 묶고 진흙을 발라 외부의 집이라 불리는 성을 만드는 것처럼, 이 내부에서도 삼백 개의 뼈를 세우고 힘줄로 엮고 살과 피로 덧칠하고 피부로 덮어, 쇠퇴하는 특징인 늙음과 죽는 특징인 죽음, 그리고 건강의 성취 등을 의지하여 일어나는 특징인 자만과 지은 공덕을 파괴하는 특징인 위선을 갈무리하기 위해 성이 만들어진 것이다. 참으로 이와 같은 육체적·정신적 질병이 여기에 도사리고 있으며, 이 이상으로 취할 만한 가치가 있는 것은 아무것도 없다는 뜻이다. Suttaṃ abhāsīti – 경을 설했다는 것은 — ‘‘Caraṃ vā yadi vā tiṭṭhaṃ, nisinno uda vā sayaṃ; Samiñjeti pasāreti, esā kāyassa iñjanā. “걷거나 혹은 서 있거나, 앉아 있거나 혹은 누워 있거나, 구부리거나 펴거나, 이것이 몸의 움직임이다.” ‘‘Aṭṭhinahārusaṃyutto, tacamaṃsāvalepano; Chaviyā kāyo paṭicchanno, yathābhūtaṃ na dissatī’’ti. (su. ni. 195-196) – “뼈와 힘줄로 연결되고 피부와 살로 덧칠되어 겉가죽으로 덮인 이 몸은 있는 그대로 보이지 않는다.” (숫타니파타 195-196) Ādinā suttamabhāsi. 등과 같이 경을 설하셨다. Soṇātherīvatthu 소나 테리(Soṇātherī)의 이야기 241. Sattame sabbepi visuṃ visuṃ gharāvāse patiṭṭhāpesīti ettha sabbepi visuṃ visuṃ gharāvāse patiṭṭhāpetvā ‘‘puttāva maṃ paṭijaggissanti, kiṃ me visuṃ kuṭumbenā’’ti sabbaṃ sāpateyyampi vibhajitvā adāsīti veditabbaṃ. Teneva hi tato paṭṭhāya ‘‘ayaṃ amhākaṃ kiṃ karissatī’’ti attano santikaṃ āgataṃ ‘‘mātā’’ti saññampi na kariṃsu. Tathā hi naṃ katipāhaccayena jeṭṭhaputtassa bhariyā ‘‘aho amhākaṃ ayaṃ jeṭṭheputto [Pg.198] meti dve koṭṭhāse datvā viya imameva gehaṃ āgacchatī’’ti āha. Sesaputtānaṃ bhariyāyopi evamevaṃ vadiṃsu. Jeṭṭhadhītaraṃ ādiṃ katvā tāsaṃ gehaṃ gatakāle tāpi naṃ evameva vadiṃsu. Sā avamānappattā hutvā ‘‘kiṃ me imesaṃ santike vutthena, bhikkhunī hutvā jīvissāmī’’ti bhikkhunīupassayaṃ gantvā pabbajjaṃ yāci, tā naṃ pabbājesuṃ. Imameva vatthuṃ dassento ‘‘bahuputtikasoṇā tesaṃ attani agāravabhāvaṃ ñatvā ‘gharāvāsena kiṃ karissāmī’ti nikkhamitvā pabbajī’’ti āha. 241. 제7 장에서 '모두를 각각의 가정을 꾸리게 했다'는 것은, 모두를 각각의 가정에 정착시킨 후 '아들들이 나를 돌봐줄 것이니, 나에게 따로 재산이 무슨 소용이 있겠는가'라며 모든 재산을 나누어 주었음을 알아야 한다. 바로 그 때문에 그때부터 '이 노인이 우리에게 무엇을 해 주겠는가'라며 자기들에게 온 그를 '어머니'라는 생각조차 하지 않았다. 그리하여 며칠이 지나지 않아 큰아들의 아내가 '아니, 우리 큰아들이 내 것이라고 (재산의) 두 몫이나 준 것처럼 이 집으로만 오시네요'라고 말했다. 다른 아들들의 아내들도 이와 똑같이 말했다. 큰딸을 시작으로 그들의 집으로 갔을 때에도 그녀들 또한 그에게 이와 같이 말했다. 그는 멸시를 당하자 '이들 곁에서 살아서 무엇하겠는가, 비구니가 되어 살아가리라' 생각하고 비구니 처소로 가서 출가를 요청했고, 그녀들은 그를 출가시켰다. 이 사건을 보여주면서 '많은 자식을 둔 소나는 그들이 자신에 대해 공경하는 마음이 없음을 알고 가정을 꾸려 무엇하겠는가라며 출가하여 비구니가 되었다'고 설해진 것이다. Vihāraṃ gacchantiyoti bhikkhuvihāraṃ gacchantiyo. Dhammamuttamanti navavidhalokuttaradhammaṃ. So hi uttamadhammo nāma yo hi taṃ na passati, tassa vassasatampi jīvanato taṃ dhammaṃ passantassa paṭivijjhantassa ekāhampi ekakkhaṇampi jīvitaṃ seyyo. Āgantukajanoti vihāragataṃ bhikkhunījanaṃ sandhāya vadati. Anupadhāretvāti asallakkhetvā. ‘수풀(사원)로 가는 이들’이란 비구니 사원으로 가는 이들이다. ‘최상의 법’이란 아홉 가지 출세간의 법이다. 그것이 바로 최상의 법이라 불리는 것이니, 그것을 보지 못하는 자가 백 년을 사는 것보다 그 법을 보며 통찰하는 자의 단 하루, 단 한 순간의 삶이 더 훌륭하다. ‘나그네들’이란 사원에 간 비구니들을 가리켜 말한다. ‘숙고하지 않고’란 살피지 않고라는 뜻이다. Bakulātherīvatthu 바꿀라 테리(Bakulātherī)의 이야기 242. Aṭṭhamaṃ uttānatthameva. 242. 제8 장은 그 의미가 명백하다. Kuṇḍalakesātherīvatthu 꾼달라께사 테리(Kuṇḍalakesātherī)의 이야기 243. Navame catukketi vīthicatukke. Catunnaṃ samāhāro catukkaṃ. Cārakatoti bandhanāgārato. Ubbaṭṭetvāti uddharitvā. 243. 제9 장에서 ‘네 거리에서’란 큰길의 네 거리를 말한다. 네 가지가 모인 것이 네 거리이다. ‘감옥으로부터’란 교도소로부터라는 뜻이다. ‘치켜올려’란 들어 올려라는 뜻이다. Muhuttamapi cintayeti muhuttaṃ taṅkhaṇampi ṭhānuppattikapaññāya taṅkhaṇānurūpaṃ atthaṃ cintituṃ sakkuṇeyya. Sahassamapi ce gāthā, anatthapadasaṃhitāti ayaṃ gāthā dārucīriyattherassa bhagavatā bhāsitā, idhāpi ca sāyeva gāthā dassitā. Therigāthāsaṃvaṇṇanāyaṃ ācariyadhammapālattherenapi kuṇḍalakesittheriyā vatthumhi ayameva gāthā vuttā. Dhammapadaṭṭhakathāyaṃ pana kuṇḍalakesittheriyā vatthumhi – ‘잠시라도 생각하면’이란 잠시 그 순간이라도 상황에 맞는 지혜로 그 순간에 합당한 이익을 생각할 수 있다는 뜻이다. ‘비록 게송이 천 구절이라도 이익 없는 구절로 이루어졌다면’이라는 이 게송은 세존께서 다루찌리야 장로에게 설하신 것인데, 여기서도 바로 그 게송이 제시되었다. 테리가타 주석서에서 아짜리야 담마빨라 장로도 꾼달라께사 테리의 이야기에서 바로 이 게송을 언급했다. 그러나 법구경 주석서의 꾼달라께사 테리 이야기에서는 — ‘‘Yo ca gāthāsataṃ bhāse, anatthapadasaṃhitā; Ekaṃ dhammapadaṃ seyyo, yaṃ sutvā upasammatī’’ti. (dha. pa. aṭṭha. 1.102) – “이익 없는 구절로 된 백 개의 게송을 읊는 것보다, 듣고서 평온을 얻는 단 하나의 법의 구절이 더 훌륭하다.” (법구경 주석서 1.102) — Ayaṃ gāthā āgatā. Taṃtaṃbhāṇakānaṃ kathāmaggānusārena tattha tattha tathā vuttanti na idha ācariyassa pubbāparavirodho saṅkitabbo. 이 게송이 전해진다. 여러 법사(Bhāṇaka)들의 전승 방식에 따라 곳곳에서 그렇게 설해진 것이므로, 여기서 스승의 앞뒤 모순을 의심해서는 안 된다. Bhaddākāpilānītherī-bhaddākaccānātherīvatthu 밧다 까삘라니 테리(Bhaddākāpilānītherī)와 밧다 까짜나 테리(Bhaddākaccānātherī)의 이야기 244-245. Dasamaṃ [Pg.199] ekādasamañca uttānatthameva. 244-245. 제10 장과 제11 장은 그 의미가 명백하다. Kisāgotamītherīvatthu 끼사고따미 테리(Kisāgotamītherī)의 이야기 246. Dvādasame tīhi lūkhehīti vatthalūkhasuttalūkharajanalūkhasaṅkhātehi tīhi lūkhehi. Siddhatthakanti sāsapabījaṃ. 246. 제12 장에서 ‘세 가지 거친 것들로’란 거친 옷, 거친 실, 거친 염색이라 불리는 세 가지 거친 것들을 말한다. ‘싯닷따까’란 겨자씨를 말한다. Taṃ puttapasusammattanti taṃ rūpabalādisampanne putte ca pasū ca labhitvā ‘‘mama puttā abhirūpā balasampannā paṇḍitā sabbakiccasamatthā, mama goṇo arogo abhirūpo mahābhāravaho, mama gāvī bahukhīrā’’ti evaṃ puttehi ca pasūhi ca sammattaṃ naraṃ. Byāsattamanasanti cakkhuviññeyyādīsu ārammaṇesu hiraññasuvaṇṇādīsu pattacīvarādīsu vā yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tattha tattheva lagganāya sattamānasaṃ. Suttaṃ gāmanti niddaṃ upagataṃ sattakāyaṃ. Mahoghovāti yathā evarūpaṃ gāmaṃ gambhīrato vitthārato ca mahanto mahānadiogho antamaso sunakhampi asesetvā sabbaṃ ādāya gacchati, evaṃ vuttappakāraṃ naraṃ maccu ādāya gacchatīti attho. Amataṃ padanti maraṇarahitaṃ koṭṭhāsaṃ, amataṃ mahānibbānanti attho. Sesamettha uttānameva. ‘자식과 가축에 취한 그 사람’이란 외모와 힘 등을 갖춘 자식들과 가축들을 얻어 '내 아들들은 아름답고 힘이 넘치며 총명하여 모든 일에 능숙하다. 내 황소는 병이 없고 잘생겼으며 큰 짐을 잘 운반한다. 내 암소는 우유가 많이 나온다'며 이처럼 자식들과 가축들에 취해 있는 사람을 말한다. ‘마음이 집착된 자’란 눈으로 인식되는 대상 등이나 금과 은 등, 혹은 발다리와 가사 등에 얻은 것마다 거기에 달라붙어 집착하는 마음을 가진 자를 뜻한다. ‘잠든 마을을 홍수가 쓸어가듯’이란 잠에 빠진 생명체들의 무리를 가리킨다. ‘큰 홍수처럼’이란 마치 이와 같은 마을을 깊이와 너비에서 거대한 큰 강의 범람이 적어도 개 한 마리조차 남기지 않고 모두 휩쓸고 가버리듯, 이와 같이 설해진 부류의 사람을 죽음이 휩쓸고 간다는 의미이다. ‘불사의 경지’란 죽음이 없는 영역, 즉 불사의 대열반을 의미한다. 그 외의 나머지는 여기서 명백하다. Siṅgālakamātātherīvatthu 싱갈라까마따 테리(Siṅgālakamātātherī)의 이야기 247. Terasamaṃ uttānatthameva. 247. 제13 장은 그 의미가 명백하다. (Pañcamaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.) (제5 에따닥가 품의 설명이 끝났다.) Theripāḷisaṃvaṇṇanā niṭṭhitā. 장로니경(Therīpāḷi)에 대한 설명이 끝났다. 14. Etadaggavaggo 14. 에따닥가 품(Etadaggavaggo) (14) 6. Chaṭṭhaetadaggavaggavaṇṇanā (14) 6. 제6 에따닥가 품의 설명 Tapussa-bhallikavatthu 따뿟사와 발리까(Tapussa-Bhallika)의 이야기 248. Upāsakapāḷisaṃvaṇṇanāya [Pg.200] paṭhame sabbapaṭhamaṃ saraṇaṃ gacchantānanti sabbesaṃ paṭhamaṃ hutvā saraṇaṃ gacchantānaṃ. Ito paranti sattasattāhato paraṃ. Gamanūpacchedaṃ akāsīti gamanavicchedaṃ akāsi. Yathā te goṇā dhuraṃ chaḍḍetvā pothiyamānāpi na gacchanti, tathā akāsīti attho. Tesanti tapussabhallikānaṃ. Adhimuccitvāti āvisitvā. Yakkhassa āvaṭṭo yakkhāvaṭṭo. Evaṃ sesesupi. Atītabuddhānaṃ āciṇṇaṃ olokesīti atītabuddhā kena bhājanena paṭiggaṇhiṃsūti buddhāciṇṇaṃ olokesi. Dvevācike saraṇe patiṭṭhāyāti saṅghassa anuppannattā buddhadhammavasena dvevācike saraṇe patiṭṭhahitvā. Cetiyanti pūjanīyavatthuṃ. Jīvakesadhātuyāti jīvamānassa bhagavato kesadhātuyā. 248. 재가자 품(Upāsakapāḷi) 주석의 첫 번째에서 '가장 먼저 귀의하는 이들(sabbapaṭhamaṃ saraṇaṃ gacchantānaṃ)'이란 모든 이들 중에 처음이 되어 귀의하는 이들을 말한다. '이후에(Ito paraṃ)'란 7주(49일)가 지난 후를 말한다. '가는 것을 차단했다(Gamanūpacchedaṃ akāsi)'는 것은 가는 것을 중단시켰다는 뜻이다. 마치 황소들이 멍에를 내던지고 매를 맞아도 가지 않는 것처럼 그렇게 만들었다는 뜻이다. '그들에게(Tesaṃ)'란 따뿟사와 발리까에게이다. '빙의하여(Adhimuccitvā)'란 들어가서(접신하여)이다. 야차의 회전이 야차-회전(yakkhāvaṭṭa)이다. 다른 것들도 이와 같다. '과거 부처님들의 관행을 살피셨다(Atītabuddhānaṃ āciṇṇaṃ olokesi)'는 것은 과거 부처님들이 어떤 그릇으로 받으셨는가 하는 부처님들의 관행을 살피셨다는 뜻이다. '두 마디 말의 귀의에 확립되어(Dvevācike saraṇe patiṭṭhāya)'란 승가가 아직 생기지 않았기 때문에 부처님과 가르침에 따라 두 마디 말의 귀의에 확립된 것이다. '제띠야(Cetiya)'란 공양 올릴 만한 물건이다. '살아계신 분의 머리카락 사리(Jīvakesadhātuyā)'란 살아계신 세존의 머리카락 사리를 말한다. Anāthapiṇḍikaseṭṭhivatthu 아나따삔디까(급고독) 장자 이야기 249. Dutiye teneva guṇenāti teneva dāyakabhāvasaṅkhātena guṇena. So hi sabbakāmasamiddhatāya vigatamaccheratāya karuṇādiguṇasamaṅgitāya ca niccakālaṃ anāthānaṃ piṇḍamadāsi. Tena sabbakālaṃ upaṭṭhito anāthānaṃ piṇḍo etassa atthīti anāthapiṇḍikoti saṅkhaṃ gato. Yojanikavihāre kāretvāti yojane yojane ekamekaṃ vihāraṃ kāretvā. ‘‘Evarūpaṃ dānaṃ pavattesī’’ti vatvā tameva dānaṃ vibhajitvā dassento ‘‘devasikaṃ pañca salākabhattāni hontī’’tiādimāha. Tattha salākāya gāhetabbaṃ bhattaṃ salākabhattaṃ. Ekasmiṃ pakkhe ekadivasaṃ dātabbaṃ bhattaṃ pakkhikabhattaṃ. Dhuragehe ṭhapetvā dātabbaṃ bhattaṃ dhurabhattaṃ. Āgantukānaṃ dātabbaṃ bhattaṃ āgantukabhattaṃ. Evaṃ sesesupi. Pañca āsanasatāni gehe niccapaññattāneva hontīti gehe nisīdāpetvā bhuñjantānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ pañca āsanasatāni niccapaññattāni honti. 249. 두 번째에서 '바로 그 덕성으로(teneva guṇena)'란 보시자라는 상태로 일컬어지는 바로 그 덕성으로라는 뜻이다. 그는 참으로 모든 원함이 성취되었고, 인색함이 사라졌으며, 자비 등의 덕성을 갖추었기에 항상 의지할 곳 없는 이들(anātha)에게 음식(piṇḍa)을 주었다. 그 때문에 항상 의지할 곳 없는 이들을 위한 음식이 그에게 준비되어 있다 하여 '아나따삔디까'라는 명칭을 얻게 되었다. '요자나마다 정사를 짓게 하여(Yojanikavihāre kāretvā)'란 1요자나마다 하나씩 정사를 짓게 하여라는 뜻이다. "이와 같은 보시를 행했다"라고 말하고 그 보시를 나누어서 보여주며 "매일 다섯 가지의 당번 음식(살라까-밧따)이 있고" 등으로 말하였다. 거기서 제비(salākā)를 뽑아 받는 음식이 '살라까-밧따(당번 음식)'이다. 보름(pakkhā) 중 하루에 주어야 하는 음식이 '빡키까-밧따(보름 음식)'이다. 주요한 집(dhurageha)에 마련해 두고 주어야 하는 음식이 '두라-밧따(상시 보시 음식)'이다. 방문객들에게 주어야 하는 음식이 '아가누까-밧따(나그네 음식)'이다. 다른 것들도 이와 같다. '집에 항상 500개의 좌석이 마련되어 있었다'는 것은 집에서 앉아 공양하는 500명의 비구들을 위해 500개의 좌석이 항상 준비되어 있었다는 뜻이다. Cittagahapativatthu 찟따 거사 이야기 250. Tatiye migā eva migarūpāni. Bhikkhaṃ samādāpetvāti, ‘‘bhante, mayhaṃ anuggahaṃ karotha, idha nisīditvā bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti bhikkhāgahaṇatthaṃ samādāpetvā[Pg.201]. Vivaṭṭaṃ uddissa upacitaṃ nibbedhabhāgiyakusalaṃ upanissayo. Saḷāyatanavibhattimeva desesīti saḷāyatanavibhāgappaṭisaṃyuttameva dhammakathaṃ kathesi. Therenāti tattha sannihitānaṃ sabbesaṃ jeṭṭhena mahātherena. Pañhaṃ vissajjetuṃ asakkontenāti cittena gahapatinā ‘‘yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti, ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vā, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na hoti ca tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle gaṇitāni, imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṃ sati honti, kismiṃ asati na hontī’’ti evamādinā (saṃ. ni. 4.345) pañhe puṭṭhe taṃ pañhaṃ vissajjetuṃ asakkontena. Imaṃ kira pañhaṃ yāvatatiyaṃ puṭṭho mahāthero tuṇhī ahosi. Atha isidattatthero cintesi – ‘‘ayaṃ thero neva attanā byākaroti, na aññaṃ ajjhesati, upāsako ca bhikkhusaṅghaṃ vihesati, ahametaṃ byākaritvā phāsuvihāraṃ katvā dassāmī’’ti. Evaṃ cintetvā ca āsanato vuṭṭhāya therassa santikaṃ gantvā ‘‘byākaromahaṃ, bhante, cittassa gahapatino etaṃ pañha’’nti (saṃ. ni. 4.345) āha. Evaṃ vutte thero ‘‘byākarohi tvaṃ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṃ pañha’’nti isidattaṃ ajjhesi. Tena vuttaṃ – ‘‘pañhaṃ vissajjetuṃ asakkontena ajjhiṭṭho’’ti. 250. 세 번째에서 '사슴 형상(migarūpāni)'은 사슴 바로 그것들이다. '탁발을 권유하여(Bhikkhaṃ samādāpetvā)'란 "존자시여, 제게 자비를 베풀어 주십시오. 여기 앉으셔서 공양을 받으십시오"라고 공양을 받도록 권유한 것이다. 윤회의 종식(vivaṭṭa)을 목적으로 쌓은 꿰뚫음의 지혜로 인도하는 선업(nibbedhabhāgiyakusala)이 의지처(upanissaya)이다. '육처분별만을 설하셨다(Saḷāyatanavibhattimeva desesi)'는 것은 육처의 분류와 관련된 법문만을 하셨다는 것이다. '장로에 의해(Therena)'란 그곳에 모인 모든 이들 중 가장 연장자인 마하테라(큰 장로)에 의해서이다. '질문에 답할 수 없었기에(Pañhaṃ vissajjetuṃ asakkontena)'라는 말은, 찟따 거사가 "존자시여, 세상에 '세상은 영원하다'거나 '세상은 영원하지 않다'거나, '세상은 끝이 있다'거나 '세상은 끝이 없다'거나, '생명이 곧 몸이다'거나 '생명과 몸은 다르다'거나, '여래는 사후에 존재한다'거나 '여래는 사후에 존재하지 않는다'거나, '여래는 사후에 존재하기도 하고 존재하지 않는 것도 아니다'거나 '여래는 사후에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니다'라는 등등의, '범망경'에 열거된 62가지 견해들은 무엇이 있을 때 생겨나고 무엇이 없을 때 생겨나지 않습니까?"라고 물었을 때(상윳따 니까야 4.345) 그 질문에 답하지 못했음을 말한다. 전해지는 바에 따르면, 이 질문을 세 번이나 받았음에도 큰 장로는 침묵을 지켰다. 그때 이시다따 장로가 생각하기를 "이 장로님은 스스로 답하지도 않고 다른 이에게 권하지도 않는데, 거사가 비구 승가를 번거롭게 하고 있구나. 내가 이것을 해설하여 편안하게 해주리라" 생각했다. 그렇게 생각하고 자리에서 일어나 장로에게 가서 "존자시여, 제가 찟따 거사의 그 질문에 답하겠습니다(상윳따 니까야 4.345)"라고 말했다. 그렇게 말하자 장로가 "이시다따 도반이여, 그대가 찟따 거사의 질문에 답하게"라고 이시다따에게 요청했다. 그래서 "질문에 답할 수 없어서 요청받았다"라고 한 것이다. Pañhaṃ vissajjetvāti ‘‘yā imā, gahapati, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā…pe… yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle gaṇitāni, imā kho, gahapati, diṭṭhiyo sakkāyadiṭṭhiyā sati honti, sakkāyadiṭṭhiyā asati na hontī’’tiādinā nayena pañhaṃ vissajjetvā. Gihisahāyakabhāve ñāteti therassa gihisahāyakabhāve cittena gahapatinā ñāte. Citto kira, gahapati, tassa pañhaveyyākaraṇe tuṭṭho ‘‘kuto, bhante, ayyo isidatto āgacchatī’’ti vatvā ‘‘avantiyā kho ahaṃ, gahapati, āgacchāmī’’ti vutto ‘‘atthi, bhante, avantiyā [Pg.202] isidatto nāma kulaputto amhākaṃ adiṭṭhasahāyo pabbajito, diṭṭho so āyasmatā’’ti pucchi. Thero ca ‘‘evaṃ, gahapatī’’ti vatvā ‘‘kahaṃ nu kho, bhante, so āyasmā etarahi viharatī’’ti puna puṭṭho tuṇhī ahosi. Atha citto gahapati ‘‘ayyo no, bhante, isidatto’’ti pucchitvā ‘‘evaṃ, gahapatī’’ti vutte attano gihisahāyabhāvaṃ aññāsi. '질문에 답하여(Pañhaṃ vissajjetvā)'란 "거사여, 세상에 일어나는 여러 견해들, 즉 '세상은 영원하다'거나 '세상은 영원하지 않다'거나... 등등의 '범망경'에 열거된 62가지 견해들은 거사여, 유신견(sakkāyadiṭṭhi)이 있을 때 있고, 유신견이 없을 때 없습니다"라는 방식으로 질문에 답한 것이다. '재가 시절의 친구 사이임을 알게 됨에(Gihisahāyakabhāve ñāte)'란 장로가 재가 시절의 친구였음을 찟따 거사가 알게 된 것을 말한다. 전하는 바에 따르면 찟따 거사는 그 질문의 해설에 기뻐하며 "존자 이시다따께서는 어디서 오셨습니까?"라고 묻자, "거사여, 아반띠에서 왔습니다"라는 말을 듣고, "존자시여, 아반띠에 이시다따라는 이름의 가문 자제가 있는데 저희의 보지 못한 친구로서 출가했습니다. 존자께서 그분을 보셨습니까?"라고 물었다. 장로가 "그렇습니다, 거사여"라고 답하고, "존자시여, 지금 그분은 어디에 머무십니까?"라고 다시 묻자 침묵했다. 그때 찟따 거사가 "존자님께서 바로 저희의 이시다따이십니까?"라고 묻고 "그렇습니다, 거사여"라고 대답하자 자신의 재가 시절 친구임을 알게 되었다. Tejosamāpattipāṭihāriyaṃ dassetvāti ekasmiṃ kira divase citto gahapati ‘‘sādhu me, bhante, ayyo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ dassetū’’ti mahātheraṃ yāci. Thero ‘‘tena hi tvaṃ, gahapati, āḷinde uttarāsaṅgaṃ paññāpetvā tattha tiṇakalāpaṃ okirā’’ti vatvā tena ca tathā kate sayaṃ vihāraṃ pavisitvā ca ghaṭikaṃ datvā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāresi, yathā tāḷacchiggaḷena ca aggaḷantarikāya ca acci nikkhamitvā tiṇāni jhāpeti, uttarāsaṅgaṃ na jhāpeti. Atha citto gahapati uttarāsaṅgaṃ papphoṭetvā saṃviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṃ ṭhito theraṃ bahi nikkhamantaṃ disvā ‘‘abhiramatu, bhante, ayyo macchikāsaṇḍe, ramaṇīyaṃ ambāṭakavanaṃ, ahaṃ ayyassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti āha. Tato thero ‘‘na dāni idha vasituṃ sakkā’’ti tamhā vihārā pakkāmi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘tejosamāpatti pāṭihāriyaṃ dassetvā ‘idāni idha vasituṃ na yutta’nti yathāsukhaṃ pakkāmī’’ti. Dve aggasāvakātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ vitthārato vinayapāḷiyaṃ āgatameva. ‘화광삼매(火光三昧)의 신통을 보여주었다’는 것은, 전해오는 바에 의하면 어느 날 치따(Citta) 장자가 “존자시여, 제게 상인법(上人法)인 신통의 기적을 보여주십시오”라고 대장로에게 요청했다. 장로가 “그렇다면 장자여, 복도에 가사를 펴고 그 위에 풀 한 단을 뿌려 두시오”라고 말하고, 그가 그렇게 하자 장로는 처소로 들어가 빗장을 걸고 다음과 같은 신통력을 발휘했다. 즉 열쇠 구멍과 문틈 사이로 불꽃이 나와 풀들을 태웠으나 가사는 태우지 않았다. 그러자 치따 장자는 가사를 털고는 전율하며 소름이 돋은 채 한 곁에 서서 장로가 밖으로 나오는 것을 보고 “존자시여, 맛찌까산다에 머물러 주십시오. 암바따까 숲은 즐거운 곳입니다. 제가 존자님께 가사, 공양, 처소, 약품의 필수품을 마련해 드리는 데 힘쓰겠습니다”라고 말했다. 그러자 장로는 “이제 여기 머무를 수 없겠구나”라고 생각하고 그 절을 떠났다. 그것을 염두에 두고 ‘화광삼매의 신통을 보여준 뒤 이제 여기 머무는 것은 적절하지 않다고 생각하고 마음 편히 떠났다’라고 설해진 것이다. ‘두 분의 상수제자’ 등에서 말해야 할 것은 율장(Vinaya Pāḷi)에 상세히 나오는 바와 같다. Saddhoti lokiyalokuttarāya saddhāya samannāgato. Sīlenāti agāriyasīlaṃ anagāriyasīlanti duvidhaṃ sīlaṃ, tesu idha agāriyaṃ sīlaṃ adhippetaṃ, tena samannāgatoti attho. Yasobhogasamappitoti yādiso anāthapiṇḍikādīnaṃ pañcaupāsakasataparivārasaṅkhāto agāriyo yaso, tādiseneva yasena, yo ca dhanadhaññādiko ceva sattavidhaariyadhanasaṅkhāto cāti duvidho bhogo, tena ca samannāgatoti attho. Yaṃ yaṃ padesanti puratthimādīsu disāsu evarūpo kulaputto yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tattha evarūpena lābhasakkārena pūjitova hotīti attho. ‘믿음이 있고(Saddho)’란 세간적·출세간적 믿음을 갖춘 것을 말한다. ‘계행으로써(Sīlena)’란 재가의 계와 출가의 계라는 두 종류의 계 중에서 여기서는 재가의 계를 뜻하며, 그것을 갖추었다는 의미이다. ‘명성과 부를 갖춘(Yasobhogasamappito)’이란 아나타삔디까 등과 같이 오백 명의 우바새를 권속으로 둔 것과 같은 재가의 명성과, 돈과 곡식 등의 재물 및 일곱 가지 성스러운 재산(七聖財)이라는 두 종류의 부를 갖추었다는 의미이다. ‘어느 곳이든(Yaṃ yaṃ padesaṃ)’이란 동쪽 등의 방향 중에서 이러한 선남자가 어느 지역을 찾든 그곳에서 이와 같은 이익과 공경으로 존경을 받게 된다는 의미이다. Hatthakaāḷavakavatthu 핫타카 알라바카의 이야기 251. Catutthe [Pg.203] catubbidhena saṅgahavatthunāti dānapiyavacanaatthacariyāsamānattatāsaṅkhātena catubbidhena saṅgahavatthunā. ‘‘Sve bhattacāṭiyā saddhiṃ āḷavakassa pesetabbo ahosī’’ti vuttamatthaṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ – ‘‘tatrāyaṃ anupubbikathā’’tiādimāha. Migavatthāya araññaṃ gantvāti āḷavako rājā vividhanāṭakūpabhogaṃ chaḍḍetvā corappaṭibāhanatthañca paṭirājanisedhanatthañca byāyāmakaraṇatthañca sattame sattame divase migavaṃ gacchanto ekadivasaṃ balakāyena saddhiṃ ‘‘yassa passena migo palāyati, tasseva so bhāro’’ti katakatikavatto migavatthāya araññaṃ gantvā. Ekaṃ miganti attano ṭhitaṭṭhānena palātaṃ eṇimigaṃ. Anubandhitvāti tiyojanamaggaṃ ekakova anubandhitvā. Javasampanno hi rājā dhanuṃ gahetvā pattikova tiyojanaṃ taṃ migamanubandhi. Ghātetvāti yasmā eṇimigā tiyojanavegā eva honti, tasmā parikkhiṇajavaṃ taṃ migaṃ udakaṃ pavisitvā ṭhitaṃ ghātetvā. Dvidhā chetvā dhanukoṭiyaṃ lagetvā nivattetvā āgacchantoti anatthikopi maṃsena ‘‘nāsakkhi migaṃ gahetu’’nti apavādamocanatthaṃ dvidhā chinnaṃ dhanukoṭiyaṃ lagetvā āgacchanto. Sandacchāyanti ghanacchāyaṃ bahalapattapalāsaṃ. 251. 네 번째에서 ‘네 가지 섭수물(四攝法)로써’란 보시, 애어, 이행, 동사라는 네 가지 섭수물을 말한다. “내일 밥 한 그릇과 함께 알라바카에게 보내야 한다”라고 설해진 의미를 분명히 하기 위해 “여기에 이러한 순차적인 이야기가 있다” 등을 설했다. ‘사냥을 위해 숲으로 가서’란 알라바카 왕이 여러 가지 연희의 즐거움을 뒤로하고 도둑을 막고 적국의 왕을 제지하며 체력을 단련하기 위해 매 7일마다 사냥을 나갔는데, 어느 날 군대와 함께 “누구의 옆으로 짐승이 달아나든 그 사람의 책임이다”라고 약속을 정하고 사냥을 위해 숲으로 갔다. ‘한 마리의 사슴’이란 자신이 서 있는 곳으로 달아난 고라니를 말한다. ‘추격하여’란 3유순의 길을 혼자서 추격한 것이다. 발이 빠른 왕은 활을 들고 맨발로 3유순 동안 그 사슴을 쫓았다. ‘죽이고’란 고라니는 원래 3유순 정도의 속력밖에 없으므로, 기력이 다해 물속에 들어가 서 있는 그 사슴을 죽인 것이다. ‘둘로 잘라 활 끝에 걸고 돌아오면서’란 고기가 필요 없었음에도 “사슴을 잡지 못했다”라는 비난을 피하기 위해 둘로 자른 것을 활 끝에 걸고 돌아오던 중이었다. ‘짙은 그늘’이란 잎과 가지가 무성하여 두터운 그늘을 말한다. Rukkhe adhivatthā devatāti āḷavakaṃ yakkhaṃ sandhāya vadati. So hi mahārājūnaṃ santikā varaṃ labhitvā majjhanhikasamaye tassa rukkhassa chāyāya phuṭṭhokāsaṃ paviṭṭhe pāṇino khādanto tattha paṭivasati. Āḷavakassa nisīdanapallaṅke nisīdīti yattha abhilakkhitesu maṅgaladivasādīsu āḷavako nisīditvā siriṃ anubhoti, tasmiṃyeva dibbaratanapallaṅke nisīdi. Attano gamane asampajjamāne ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti āvajjentāti tadā kira sātāgirahemavatā bhagavantaṃ jetavaneyeva vanditvā ‘‘yakkhasamāgamaṃ gamissāmā’’ti saparivārā nānāyānehi ākāsena gacchanti, ākāse ca yakkhānaṃ na sabbattha maggo atthi, ākāsaṭṭhāni vimānāni pariharitvā maggaṭṭhāneneva maggo hoti, āḷavakassa pana vimānaṃ bhūmaṭṭhaṃ suguttaṃ pākāraparikkhittaṃ susaṃvihitadvāraṭṭālakagopuraṃ upari kaṃsajālasañchannamañjūsāsadisaṃ tiyojanaṃ ubbedhena, tassa upari maggo hoti, te taṃ padesamāgamma gantumasamatthā [Pg.204] ahesuṃ. Buddhānañhi nisinnokāsassa uparibhāgena yāva bhavaggā koci gantumasamattho, tasmā attano gamane asampajjamāne ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti āvajjesuṃ. Tesaṃ kathaṃ sutvā cintesīti yasmā assaddhassa saddhākathā dukkathā hoti dussīlādīnaṃ sīlakathādayo viya, tasmā tesaṃ yakkhānaṃ santikā bhagavato pasaṃsaṃ sutvā eva aggimhi pakkhittaloṇasakkharā viya abbhantare uppannakopena paṭapaṭāyamānahadayo hutvā cintesi. Pabbatakūṭanti kelāsapabbatakūṭaṃ. ‘나무에 거주하는 천신’이란 알라바카 야차를 가리켜 말한다. 그는 대왕들로부터 정오에 그 나무 그늘이 닿는 곳에 들어오는 생명들을 잡아먹어도 좋다는 허락을 받아 그곳에 살고 있었다. ‘알라바카의 보좌에 앉으셨다’란 경사스러운 날 등에 알라바카가 앉아 영광을 누리던 바로 그 천상의 보석 보좌에 앉으신 것을 말한다. ‘자신들의 행차가 나아가지 못하자 도대체 무슨 까닭인가라고 반조하며’란, 그때 사따기라와 헤마와따가 제타와나에서 세존께 예배드리고 “야차들의 집회에 가자”라며 권속들과 함께 여러 탈것을 타고 허공으로 가고 있었다. 허공에는 야차들의 길이 모든 곳에 있는 것이 아니라, 허공에 있는 궁전(vimāna)들을 피해서 길로 정해진 곳으로만 길이 나 있다. 그런데 알라바카의 궁전은 지상에 있으면서 잘 보호되어 담장으로 둘러싸여 있고 성문과 망루가 잘 갖추어져 있으며, 위로는 놋쇠 그물로 덮인 상자와 같고 높이가 3유순이었는데, 그 위로 길이 나 있었다. 그들은 그 지역에 이르러 더 이상 갈 수가 없었다. 부처님께서 앉아 계신 곳의 위쪽으로는 범천의 가장 높은 곳까지 그 누구도 지나갈 수 없기 때문에, 자신들의 행차가 나아가지 못하자 “도대체 무슨 까닭인가”라고 반조해 본 것이다. ‘그들의 말을 듣고 생각하기를’이란 믿음이 없는 자에게 믿음에 대한 이야기가 고통스러운 것처럼, 그 야차들로부터 세존에 대한 찬탄을 듣자마자 마치 불속에 던져진 소금 덩어리처럼 내면에서 분노가 일어나 심장이 두근거리며 생각한 것이다. ‘산봉우리’란 께일라사 산봉우리를 말한다. Ito paṭṭhāya āḷavakayuddhaṃ vitthāretabbanti so kira manosilātale vāmapādena ṭhatvā ‘‘passatha dāni tumhākaṃ vā satthā mahānubhāvo, ahaṃ vā’’ti dakkhiṇapādena saṭṭhiyojanamattaṃ kelāsakūṭapabbataṃ akkami, taṃ ayokūṭappahato viya niddhantaayapiṇḍo papaṭikāyo muñci. So tatra ṭhatvā ‘‘ahaṃ āḷavako’’ti ugghosesi, sakalajambudīpaṃ saddo phari. Tiyojanasahassavitthatahimavāpi sampakampi yakkhassānubhāvena. So vātamaṇḍalaṃ samuṭṭhāpesi ‘‘eteneva samaṇaṃ palāpessāmī’’ti. Te puratthimādibhedā vātā samuṭṭhahitvā aḍḍhayojanayojanadviyojanatiyojanappamāṇāni pabbatakūṭāni padāletvā vanagaccharukkhādīni ummūletvā āḷavinagaraṃ pakkhandā jiṇṇahatthisālādīni cuṇṇentā chadaniṭṭhakā ākāse bhamentā. Bhagavā ‘‘mā kassaci uparodho hotū’’ti adhiṭṭhāsi. Te vātā dasabalaṃ patvā cīvarakaṇṇamattampi cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Tato mahāvassaṃ samuṭṭhāpesi ‘‘udakena ajjhottharitvā samaṇaṃ māressāmī’’ti. Tassānubhāvena uparūpari satapaṭalasahassapaṭalādibhedā valāhakā uṭṭhahitvā pavassiṃsu. Vuṭṭhidhārāvegena pathavī chiddā ahosi. Vanarukkhādīnaṃ upari mahogho āgantvā dasabalassa cīvare ussāvabindumattampi temetuṃ nāsakkhi. Tato pāsāṇavassaṃ samuṭṭhāpesi. Mahantāni mahantāni pabbatakūṭāni dhūmāyantāni pajjalantāni ākāsenāgantvā dasabalaṃ patvā dibbamālāguḷāni sampajjiṃsu. Tato paharaṇavassaṃ samuṭṭhāpesi. Ekatodhārā ubhatodhārā asisattikhurappādayo dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbapupphāni ahesuṃ. 여기서부터 알라바카와의 싸움을 상세히 설명해야 한다. 전하는 바에 따르면, 그는 마노실라(웅황) 바닥 위에 왼발을 딛고 서서 '이제 너희들의 스승이 큰 위신력이 있는지, 아니면 내가 있는지 보아라' 하고는 오른발로 60요자나 크기의 켈라사 산봉우리를 밟았다. 그러자 그것은 쇠망치로 얻어맞은, 불에 달궈진 쇳덩이에서 불꽃이 튀는 것처럼 파편들을 쏟아냈다. 그는 거기 서서 '나는 알라바카다!'라고 외쳤고, 그 소리는 온 잠부디파(인도 대륙)를 뒤덮었다. 3,000요자나 넓이의 히말라야 산도 야차의 위력으로 진동했다. 그는 '이것으로 사문을 쫓아버리겠다'라며 회오리바람을 일으켰다. 동쪽 등에서 일어난 그 바람들은 0.5요자나, 1요자나, 2요자나, 3요자나 크기의 산봉우리들을 찢어발기고 숲의 나무 등을 뿌리째 뽑아 알라비 시로 몰아쳤으며, 낡은 코끼리 외양간 등을 가루로 만들고 지붕 기와들을 허공에 휘날리게 했다. 세존께서는 '누구에게도 해가 없기를' 하고 결정하셨다. 그 바람들은 십력자(부처님)에게 도달하자 가사 귀퉁이조차 움직이지 못했다. 그러자 그는 '물로 덮어버려 사문을 죽이겠다'라며 폭우를 일으켰다. 그의 위력으로 백 겹, 천 겹으로 겹쳐진 구름들이 일어나 비를 퍼부었다. 빗줄기의 기세로 대지가 갈라질 정도였다. 숲의 나무들 위로 거대한 홍수가 밀려왔으나, 십력자의 가사에는 이슬 한 방울조차 적시지 못했다. 그러자 그는 돌비(石雨)를 일으켰다. 거대한 산봉우리들이 연기를 내고 불을 뿜으며 허공으로 날아왔으나, 십력자에게 도달하자 천상의 꽃다발이 되었다. 그러자 그는 무기비(武器雨)를 일으켰다. 한쪽 날만 선 것, 양날이 선 것, 칼, 창, 화살 등이 연기를 내고 불을 뿜으며 허공으로 날아왔으나, 십력자의 발치에서 천상의 꽃들이 되었다. Tato [Pg.205] aṅgāravassaṃ samuṭṭhāpesi. Kiṃsukavaṇṇā aṅgārā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbapupphāni hutvā vikiriṃsu. Tato kukkuḷavassaṃ samuṭṭhāpesi. Accuṇho kukkuḷo ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle candanacuṇṇaṃ hutvā nipati. Tato vālikavassaṃ samuṭṭhāpesi. Atisukhumā vālikā dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbapupphāni hutvā nipatiṃsu. Tato kalalavassaṃ samuṭṭhāpesi. Taṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbagandhaṃ hutvā nipati. Tato andhakāraṃ samuṭṭhāpesi ‘‘bhiṃsetvā samaṇaṃ palāpessāmī’’ti. Caturaṅgasamannāgataṃ andhakārasadisaṃ hutvā dasabalaṃ patvā sūriyappabhāvihatamivandhakāraṃ antaradhāyi. Evaṃ yakkho imāhi navahi vātavassapāsāṇapaharaṇaṅgārakukkuḷavālikakalalandhakāravuṭṭhīhi bhagavantaṃ palāpetumasakkonto nānāvidhappaharaṇahatthaanekappakārarūpabhūtagaṇasamākulāya caturaṅginiyā senāya sayameva bhagavantaṃ abhigato. Te bhūtagaṇā anekappakāravikāre katvā ‘‘gaṇhatha hanathā’’ti bhagavato upari āgacchantā viya ca honti. Apica kho niddhantalohapiṇḍaṃ viya makkhikā bhagavantaṃ allīyitumasamatthā eva ahesuṃ. 그러자 그는 숯불비(炭雨)를 일으켰다. 킨슈카 꽃 색깔의 숯불들이 허공으로 날아왔으나, 십력자의 발치에서 천상의 꽃이 되어 흩어졌다. 그러자 그는 뜨거운 재의 비(灰雨)를 일으켰다. 몹시 뜨거운 재가 허공으로 날아왔으나, 십력자의 발치에서 전단향 가루가 되어 떨어졌다. 그러자 그는 모래비(沙雨)를 일으켰다. 아주 미세한 모래가 연기를 내고 불을 뿜으며 허공으로 날아왔으나, 십력자의 발치에서 천상의 꽃이 되어 떨어졌다. 그러자 그는 진흙비(泥雨)를 일으켰다. 그것이 연기를 내고 불을 뿜으며 허공으로 날아왔으나, 십력자의 발치에서 천상의 향기가 되어 떨어졌다. 그러자 그는 '공포를 주어 사문을 쫓아버리겠다'라며 어둠을 일으켰다. 사중(四重)의 어둠과 같은 암흑이 되었으나, 십력자에게 도달하자 태양 빛에 사라지는 어둠처럼 사라졌다. 이와 같이 야차는 이 아홉 가지 바람, 비, 돌, 무기, 숯불, 재, 모래, 진흙, 어둠의 비로도 세존을 쫓아낼 수 없게 되자, 갖가지 무기를 손에 든 여러 가지 형상의 귀신 무리들로 가득 찬 사분군(四分軍)을 이끌고 직접 세존께 다가갔다. 그 귀신 무리들은 온갖 기괴한 형상을 지어내며 '잡아라, 죽여라' 하고 세존 위로 덮쳐오는 듯하였다. 그러나 그들은 불에 달궈진 쇳덩이에 파리가 붙지 못하듯, 세존께 가까이 갈 수조차 없었다. Evaṃ sabbarattiṃ anekappakāravibhiṃsākāradassanenapi bhagavantaṃ cāletumasakkonto āḷavako cintesi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ kenaci ajeyyaṃ dussāvudhaṃ muñceyya’’nti. Sace hi so duṭṭho ākāse taṃ dussāvudhaṃ muñceyya, dvādasa vassāni devo na vasseyya. Sace pathaviyaṃ muñceyya, sabbarukkhatiṇādīni sussitvā dvādasavassantaraṃ na puna ruheyyuṃ. Sace samudde muñceyya, tattakapāle udakabindu viya sabbaṃ susseyya. Sace sinerupabbate muñceyya, khaṇḍākhaṇḍaṃ hutvā vikireyya. So evaṃmahānubhāvaṃ dussāvudhaṃ uttarisāṭakaṃ muñcitvā aggahesi. Yebhuyyena dasasahassilokadhātudevatā vegena sannipatiṃsu ‘‘ajja bhagavā āḷavakaṃ damessati, tattha dhammaṃ sossāmā’’ti. Yuddhadassanakāmāpi devatā sannipatiṃsu. Evaṃ sakalampi ākāsaṃ devatāhi paripuṇṇaṃ ahosi. Athāḷavako bhagavato samīpe uparūpari vicaritvā vatthāvudhaṃ muñci[Pg.206]. Taṃ asanicakkaṃ viya ākāse bheravasaddaṃ karontaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ bhagavantaṃ patvā yakkhassa mānamaddanatthaṃ pādapuñchanacoḷaṃ hutvā pādamūle nipati. Āḷavako taṃ disvā chinnavisāṇo viya usabho, uddhaṭadāṭho viya sappo nittejo nimmado nipātitamānaddhajo ahosi. Evamidaṃ āḷavakayuddhaṃ vitthāretabbaṃ. 이처럼 밤새도록 온갖 종류의 공포스러운 모습을 보여주었음에도 세존을 동요하게 할 수 없자 알라바카는 생각했다. '내가 누구도 이길 수 없는 두싸부다(Dussāvudha, 옷 무기)를 던져야겠다.' 만약 그가 분노하여 공중에 그 두싸부다를 던지면 12년 동안 비가 내리지 않을 것이요, 땅에 던지면 모든 나무와 풀 등이 말라비틀어져 12년 동안 다시는 자라지 않을 것이며, 바다에 던지면 달궈진 가마솥 위의 물방울처럼 모두 마를 것이고, 시네루(수미산) 산에 던지면 산산조각이 나 흩어질 것이다. 그는 이처럼 큰 위력을 지닌 두싸부다인 겉옷을 던지며 집어삼키려 했다. 대개의 일만 세계의 천신들이 '오늘 세존께서 알라바카를 항복시키실 것이니, 거기서 법을 듣자'라며 급히 모여들었다. 싸움을 구경하고 싶은 천신들도 모여들었다. 이처럼 온 허공이 천신들로 가득 찼다. 그때 알라바카는 세존의 위쪽에서 이리저리 다니며 옷 무기를 던졌다. 그것은 벼락 소리와 같은 무서운 소리를 내며 허공에서 연기를 내고 불을 뿜으며 세존께 도달했으나, 야차의 자만심을 꺾기 위해 발을 닦는 걸레가 되어 발치에 떨어졌다. 알라바카는 그것을 보고 뿔이 잘린 황소처럼, 독니가 빠진 뱀처럼 위엄도 자만심도 사라져 자만의 깃발이 꺾여버렸다. 이와 같이 알라바카와의 싸움을 상세히 설명해야 한다. Aṭṭha pañhe pucchīti – 여덟 가지 질문을 물었다는 것은 다음과 같다. ‘‘Kiṃ sūdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ,Kiṃ su suciṇṇaṃ sukhamāvahāti; Kiṃ su have sādutaraṃ rasānaṃ,Kathaṃ jīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti. (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 183) – "무엇이 이 세상에서 사람의 으뜸가는 재산입니까? 무엇을 잘 실천해야 행복을 가져옵니까? 무엇이 참으로 맛 중에 가장 답니까? 어떻게 사는 삶을 으뜸가는 삶이라 합니까?" Ādinā aṭṭha pañhe pucchi. Satthā vissajjesīti – 이와 같이 여덟 가지 질문을 물었다. 스승께서 답변하셨다는 것은 다음과 같다. ‘‘Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ,Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti; Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ,Paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti. (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 184) – "믿음이 이 세상에서 사람의 으뜸가는 재산이며, 법을 잘 실천하는 것이 행복을 가져오느니라. 진실이 참으로 맛 중에 가장 달며, 지혜롭게 사는 삶을 으뜸가는 삶이라 하느니라." Ādinā vissajjesi. Vikkandamānāyāti accantaṃ paridevamānāya. 이와 같이 답변하셨다. '울부짖는(vikkandamānāya)'이란 몹시 비탄하며 우는 것을 말한다. Mahānāmasakkavatthu 마하나마 석가족 이야기 252. Pañcame satthā tato paraṃ paṭiññaṃ nādāsīti saṃvaccharato paraṃ sikkhāpadapaññattiyā paccayappavāraṇāsādiyanassa vāritattā ‘‘paṭiññaṃ nādāsī’’ti vuttaṃ. Tathā hi bhagavā tatiyavārepi mahānāmena sakkena ‘‘icchāmahaṃ, bhante, saṅghaṃ yāvajīvaṃ bhesajjena pavāretu’’nti (pāci. 304-305) vutte ‘‘sādhu sādhu, mahānāma, tena hi tvaṃ, mahānāma, saṅghaṃ yāvajīvaṃ bhesajjena pavārehī’’ti paṭiññaṃ adāsiyeva. Evaṃ paṭiññaṃ datvā pacchā chabbaggiyehi bhikkhūhi mahānāmassa sakkassa viheṭhitabhāvaṃ sutvā chabbaggiye bhikkhū vigarahitvā sikkhāpadaṃ paññapesi ‘‘agilānena bhikkhunā cātumāsappaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punappavāraṇāya aññatra niccappavāraṇāya. Tato ce uttari sādiyeyya, pācittiya’’nti. Tasmā paṭhamaṃ anujānitvāpi pacchā sikkhāpadabandhanena vāritattā ‘‘paṭiññaṃ nādāsī’’ti vuttaṃ. 252. 다섯 번째에서 ‘스승께서는 그 뒤로는 허락을 주지 않으셨다’는 것은, 1년 뒤에 계목의 제정을 통해 약품의 초대를 수락하는 것이 금지되었기 때문에 ‘허락을 주지 않으셨다’고 설해진 것입니다. 실제로 세존께서는 세 번째까지 석가족 마하나마가 ‘대덕이시여, 저는 승가에 평생토록 약품으로 초대하기를 원합니다’(빠찌띠야 304-305)라고 말했을 때, ‘장하구나, 마하나마여. 마하나마여, 그렇다면 그대는 승가에 평생토록 약품으로 초대하라’고 허락을 주셨습니다. 이처럼 허락을 주신 뒤에, 나중에 여섯 무리의 비구들이 석가족 마하나마를 괴롭힌 사실을 들으시고 여섯 무리의 비구들을 꾸짖으신 후 ‘병들지 않은 비구는 다시 초대받는 경우를 제외하고, 혹은 영구적인 초대를 제외하고는 4개월 동안의 필수품 초대를 수락해야 한다. 그 이상으로 수락하면 바치띠야이다’라고 계목을 제정하셨습니다. 그러므로 처음에는 허용하셨음에도 불구하고 나중에 계목의 결박으로 금지하셨기 때문에 ‘허락을 주지 않으셨다’고 설해진 것입니다. Uggagahapatyādivatthu 우까 가호장자 등의 이야기 253-256. Chaṭṭhasattamaaṭṭhamanavamāni [Pg.207] suviññeyyāneva. 253-256. 여섯 번째, 일곱 번째, 여덟 번째, 아홉 번째는 이해하기 쉽다. Nakulapitugahapativatthu 나꿀라삐뚜 가호장자의 이야기 257. Dasame susumāragirinagareti evaṃnāmake nagare. Tassa kira nagarassa vatthupariggahadivase avidūre udakarahade susumāro saddamakāsi, giraṃ nicchāresi. Atha nagare anantarāyena māpite tameva susumāragirakaraṇaṃ subhanimittaṃ katvā ‘‘susumāragirī’’tvevassa nāmaṃ akaṃsu. Keci pana ‘‘susumārasaṇṭhānattā susumāro nāma eko giri, so tassa nagarassa samīpe, tasmā taṃ susumāragiri etassa atthīti susumāragirīti vuccatī’’ti vadanti. Bhesakaḷāvaneti bhesakaḷānāmake vane. ‘‘Bhesakalāvane’’tipi pāṭho. Kathaṃ pana bhagavati nesaṃ puttasaññā patiṭṭhāsīti āha – ‘‘ayaṃ kirā’’tiādi. Daharasseva daharā ānītāti me daharasseva sato daharā ānītāti attho. Aticaritāti atikkamitvā caranto. 257. 열 번째에서 ‘수수마라기리성에서’란 이와 같은 이름의 성에서라는 뜻입니다. 전해오는 말에 따르면 그 성의 터를 잡던 날, 멀지 않은 곳의 연못에서 악어(susumāra)가 소리를 내고 음성을 내뱉었다고 합니다. 그래서 성이 아무런 장애 없이 완공되었을 때, 바로 그 악어의 소리를 상서로운 징조로 삼아 ‘수수마라기리(악어산)’라고 이름을 지었습니다. 그러나 어떤 이들은 ‘악어의 형상을 닮았기 때문에 수수마라라고 불리는 산이 하나 있는데, 그 산이 성 근처에 있어서 이 성에 수수마라기리가 있다고 하여 수수마라기리라고 불린다’고 말합니다. ‘베사깔라바나에서’란 베사깔라라는 이름의 숲에서라는 뜻입니다. ‘베사깔라바네’라는 독법도 있습니다. 어떻게 세존에 대해 그들에게 아들이라는 인식이 생겼는가에 대해 ‘이분은 전해오는 바에 따르면’ 등으로 설명합니다. ‘어릴 때부터 어릴 때 데려왔다’는 것은 내가 어릴 때 그녀를 어릴 때 데려왔다는 의미입니다. ‘아띠짜리따(aticaritā)’란 도를 넘어서 행동하는 것[부정행위]을 말합니다. (Chaṭṭhaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.) (여섯 번째 으뜸 품의 설명이 끝났다.) Upāsakapāḷisaṃvaṇṇanā niṭṭhitā. 우빠사까(남성 재가신자) 빠알리의 주석이 끝났다. 14. Etadaggavaggo 14. 으뜸 품 (14) 7. Sattamaetadaggavaggavaṇṇanā (14) 7. 일곱 번째 으뜸 품의 설명 Sujātāvatthu 수자따의 이야기 258. Upāsikāpāḷisaṃvaṇṇanāya paṭhamaṃ suviññeyyameva. 258. 우빠시까(여성 재가신자) 빠알리 주석에서 첫 번째는 이해하기 쉽다. Visākhāvatthu 위사카의 이야기 259. Dutiye mahālatāpasādhanassāti mahālatāpiḷandhanassa. Tasmiñca piḷandhane catasso vajiranāḷiyo upayogaṃ agamaṃsu. Muttānaṃ ekādasa nāḷiyo, pavāḷassa dvāvīsati nāḷiyo, padumarāgamaṇīnaṃ tettiṃsa nāḷiyo. Iti etehi ca aññehi ca indanīlādīhi nīlapītalohitodātamañjiṭṭhasāmakabaravaṇṇavasena sattavaṇṇehi vararatanehi niṭṭhānaṃ agamāsi, taṃ sīse paṭimukkaṃ yāva pādapiṭṭhiyā bhassati, pañcannaṃ [Pg.208] hatthīnaṃ balaṃ dhārayamānāva naṃ itthī dhāretuṃ sakkoti. Antoaggi bahi na nīharitabbotiādīnaṃ attho upari āvi bhavissati. Sesamettha suviññeyyameva. 259. 두 번째에서 ‘마할라따빠사다나의’란 마할라따(대만향) 장식의라는 뜻입니다. 그 장식에는 네 나리(nāḷi)의 다이아몬드가 사용되었습니다. 진주는 열한 나리, 산호는 스물두 나리, 루비는 서른세 나리가 사용되었습니다. 이와 같이 이것들과 인다닐라(청옥) 등 청색, 황색, 적색, 백색, 진홍색, 검은색, 얼룩덜룩한 색의 일곱 가지 색을 띤 보석들로 완성되었습니다. 그것을 머리에 쓰면 발판까지 내려오는데, 코끼리 다섯 마리의 힘을 가진 여인이라야 그것을 감당할 수 있습니다. ‘안의 불을 밖으로 내어가지 말아야 한다’는 등의 의미는 뒤에 분명해질 것입니다. 그 밖의 것은 여기에서 이해하기 쉽습니다. Khujjuttarā-sāmāvatīvatthu 쿠줏따라와 사마바띠의 이야기 260-261. Tatiyacatutthesu pāyāsassāti bahalatarassa pāyāsassa. Taṃ pāyāsaṃ bhuñjantesūti taṃ bahalataraṃ garusiniddhaṃ pāyāsaṃ bhuñjantesu. Jīrāpetuṃ asakkontoti antarāmagge appāhāratāya mandagahaṇikattā jīrāpetuṃ asakkonto. Vāḷamigaṭṭhāneti vāḷamigehi adhiṭṭhitaṭṭhāne. Anuvijjantoti vicārento. Sālāti naḷakārasālā. Mudhā na karissatīti mūlyaṃ vinā na karissati. Ālimpesīti aggiṃ adāsi, aggiṃ jālesīti attho. Pekkhāti āgamehi. Upadhisampadāti sarīrasampatti. Vaṭarukkhaṃ patvāti nigrodharukkhaṃ patvā. Suvaṇṇakaṭaketi suvaṇṇavalaye. Abbhuṃ meti me avaḍḍhīti attho. Anto asodhetvāti paṇṇasālāya anto kassaci atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā anupadhāretvā. Sesaṃ suviññeyyameva. 260-261. 세 번째와 네 번째에서 ‘빠야사(우유죽)의’란 매우 걸쭉한 우유죽을 의미합니다. ‘그 우유죽을 먹을 때’란 그 매우 걸쭉하고 무겁고 기름진 우유죽을 먹을 때를 말합니다. ‘소화시킬 수 없어서’란 도중에 음식이 부족하여 소화력이 약해졌기 때문에 소화시킬 수 없었다는 것입니다. ‘맹수가 있는 곳에서’란 맹수들이 살고 있는 장소에서라는 뜻입니다. ‘아누빗잔또(anuvijjanto)’란 조사하면서라는 뜻입니다. ‘살라(sālā)’란 갈대 세공인의 작업장입니다. ‘헛되이 하지 않을 것이다’란 대가 없이는 하지 않을 것이라는 뜻입니다. ‘불을 붙였다(ālimpesi)’란 불을 주었다, 즉 불을 지폈다는 의미입니다. ‘뻭카(pekkhā)’란 기다림으로. ‘우빠디삼빠다(upadhisampadā)’란 신체의 구족입니다. ‘와따 나무에 이르러’란 니그로다 나무에 이르러라는 뜻입니다. ‘황금 팔찌들’이란 황금으로 된 팔찌들입니다. ‘나에게 증가했다(abbhuṃ me)’란 나에게 늘어났다는 의미입니다. ‘안을 살피지 않고’란 잎새집 안을 누군가 있는지 없는지 조사하지 않고라는 뜻입니다. 나머지는 이해하기 쉽습니다. Uttarānandamātāvatthu 웃따라 난다마따의 이야기 262. Pañcame upanissayaṃ disvāti iminā yathā visesādhigamassa satipi paccuppannapaccayasamavāye avassaṃ upanissayasampadā icchitabbā, evaṃ diṭṭhadhammavedanīyabhāvena vipaccanakassa kammassapi paccuppannasamavāyo viya upanissayasampadāpi savisesā icchitabbāti dasseti. Tathā hi ukkaṃsagatasappurisūpanissayayonisomanasikāresu labbhamānesupi upanissayarahitassa visesādhigamo na sampajjatevāti. Kappiyaṃ katvāti yathā kappiyaṃ hoti, tathā katvā. Patte patiṭṭhapeyyāti āhāraṃ dānamukhe vissajjeyya. Tīhi cetanāhīti pubbabhāgamuñcaanumodanācetanāhi. Vuttañhetaṃ – 262. 다섯 번째에서 ‘의지처[강한 조건]를 보고’란, 비록 특별한 증득을 위한 현재의 조건들이 갖추어져 있더라도 반드시 의지처의 구족이 요구되듯이, 이처럼 현생에 과보를 받는 업(순현법수업)으로 익어가는 경우에도 현재의 조건들이 모이는 것처럼 의지처의 구족 또한 특별히 요구됨을 보여줍니다. 실제로 수승한 선우(善友)라는 의지처와 여리작의(如理作意)가 있더라도 의지처가 결여된 자에게는 특별한 증득이 이루어지지 않기 때문입니다. ‘허용되는 것으로 만들어’란 허용되는 방식이 되도록 하여라는 뜻입니다. ‘발바닥에 놓아야 한다(patte patiṭṭhapeyyā)’란 음식을 보시의 통로로 내놓아야 한다는 것입니다. ‘세 가지 의도로써’란 전 단계의 의도(예비), 보시하는 순간의 의도, 기뻐하는 의도(사후)를 말합니다. 이에 대하여 다음과 같이 설해졌습니다. ‘보시하기 전부터 기뻐하고, 주는 동안 마음을 맑게 하며, 주고 나서 흡족해하니, 이것이 공덕의 구족이다.’(A6:37; Pv 305) ‘‘Pubbeva dānā sumano, dadaṃ cittaṃ pasādaye; Datvā attamano hoti, esā puññassa sampadā’’ti. (a. ni. 6.37; pe. va. 305); ‘보시하기 전부터 기뻐하고, 주는 동안 마음을 맑게 하며, 주고 나서 흡족해하니, 이것이 공덕의 구족이다.’(증지부 6.37; 아귀사 305) Tava [Pg.209] manaṃ sandhārehīti ‘‘ajja bhattaṃ cirāyita’’nti kodhato tava cittaṃ sandhārehi, mā kujjhīti attho. Olokitolokitaṭṭhānaṃ…pe… samparikiṇṇaṃ viya ahosīti tena kasitaṭṭhānaṃ sabbaṃ suvaṇṇabhāvāpattiyā mahākosātakipupphehi sañchannaṃ viya ahosi. Tādiseti tayā sadise. Na kopemīti na vināsemi, jātiyā na hīḷemi. Pūjaṃ karotīti sammāsambuddhassa pūjaṃ karoti. Antaravatthunti gehaṅgaṇaṃ. Bhoti sambodhane nipāto. Jeti avaññālapanaṃ. Sayaṃ ariyasāvikābhāvato satthuvasena ‘‘sapitikā dhītā’’ti vatvā satthu sammukhā dhammassavanena tassā visesādhigamaṃ paccāsīsantī ‘‘dasabale khamanteyeva khamissāmī’’ti āha. Kadariyanti thaddhamacchariṃ. ‘그대의 마음을 다스려라’란 ‘오늘 식사가 늦어졌다’는 분노로부터 그대의 마음을 다스리고 화내지 말라는 뜻입니다. ‘바라보고 바라본 곳마다…(중략)… 가득 찬 것 같았다’는 것은 그가 쟁기질한 곳이 모두 황금으로 변하여 큰 수박 꽃들로 뒤덮인 것처럼 되었다는 뜻입니다. ‘그러한 [이에게]’란 당신과 같은 이에게라는 뜻입니다. ‘노하지 않겠다’란 망치지 않겠다, 태생으로 비하하지 않겠다는 뜻입니다. ‘공양을 올린다’란 정등각자께 공양을 올린다는 뜻입니다. ‘안뜰(antaravatthu)’이란 집의 마당입니다. ‘보(bhoti)’는 부르는 말인 호칭 조사입니다. ‘제(je)’는 얕잡아 부르는 말입니다. 자신은 이미 성스러운 여제자이기에 스승을 중심으로 ‘아버지를 모신 딸’이라고 말하고, 스승의 면전에서 법을 들음으로써 그녀(시리마)가 특별한 증득을 얻기를 바라며 ‘십력(十力)께서 용서하셔야만 나도 용서할 것이다’라고 말한 것입니다. ‘인색한 자(kadariya)’란 완고하게 인색한 자를 말합니다. Suppavāsāvatthu 숩빠바사의 이야기 263. Chaṭṭhe paṇītadāyikānanti paṇītarasavatthūnaṃ dāyikānaṃ. Āyuno ṭhitihetuṃ bhojanaṃ dentī āyuṃ deti nāma. Esa nayo vaṇṇaṃ detītiādīsu. Tenāha – ‘‘pañca ṭhānānī’’ti. Kammasarikkhakañcetaṃ phalanti dassento ‘‘āyuṃ kho pana datvā’’tiādimāha. Tattha datvāti dānahetu. Bhāginīti bhāgavatī laddhuṃ bhabbā. 263. 여섯 번째 '수승한 것을 보시하는 이들 중에'란 수승한 맛의 물건들을 보시하는 이들 중이라는 뜻이다. 수명의 존속 원인이 되는 음식을 주는 것을 '수명을 주는 것'이라 한다. 이 방식은 '안색을 준다'는 등의 표현에서도 동일하다. 그래서 '다섯 가지 경우'라고 말씀하셨다. 이것은 업과 유사한 과보임을 나타내시려고 '수명을 주고 나서'라고 말씀하셨다. 거기서 '주고 나서'란 보시의 원인 때문이다. '운이 좋은 여인(bhāginī)'이란 행운을 얻기에 적합한 여인을 말한다. Suppiyāvatthu 수삐야 이야기 264. Sattame ūrumaṃsaṃ chinditvā dāsiyā adāsīti āgataphalā viññātasāsanā ariyasāvikā attano sarīradukkhaṃ acintetvā tassa bhikkhuno rogavūpasamameva paccāsīsantī attano ūrumaṃsaṃ chinditvā dāsiyā adāsi. Satthāpi tassā tathāpavattaṃ ajjhāsayasampattiṃ disvā ‘‘mama sammukhībhāvūpagamanenevassā vaṇo ruhitvā sañchavi jāyati, phāsubhāvo hotī’’ti ca disvā ‘‘pakkosatha na’’nti āha. Sā cintesīti ‘‘sabbalokassa hitānukampako satthā na maṃ dukkhāpetuṃ pakkosati, atthettha kāraṇa’’nti cintesi. Attanā katakāraṇaṃ sabbaṃ kathesīti buddhānubhāvavibhāvanatthaṃ kathesi, na attano daḷhajjhāsayatāya vibhāvanatthaṃ. Gilānupaṭṭhākīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti agaṇitattadukkhā gilānānaṃ bhikkhūnaṃ gelaññavūpasamane yuttappayuttāti gilānupaṭṭhākīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti. 264. 일곱 번째에서, 자신의 넓적다리 살을 베어 하녀에게 주었다는 것은, 도의 과보에 이르고 가르침을 깨달은 성스러운 제자인 그녀가 자신의 몸의 고통은 생각하지 않고, 오직 그 비구의 병이 낫기만을 바라며 자신의 넓적다리 살을 베어 하녀에게 주어 보낸 것을 말한다. 스승께서도 그녀의 그와 같은 지극한 정성을 보시고, '내가 직접 감으로써 그녀의 상처가 아물어 새 살이 돋고 편안해질 것이다'라고 보시고는 '그녀를 불러오너라'라고 말씀하셨다. 그녀는 생각하기를, '온 세상에 이익과 연민을 가지신 스승께서 나를 괴롭게 하려고 부르시는 것이 아니니, 여기에는 반드시 이유가 있을 것이다'라고 생각했다. 그녀가 자신이 한 일을 모두 말한 것은 부처님의 위신력을 밝히기 위함이지, 자신의 굳건한 의지를 드러내기 위함이 아니었다. '병든 이를 돌보는 이들 중에 으뜸'에 세우신 것은, 자신의 고통은 돌보지 않고 병든 비구들의 병을 낫게 하는 데 온 힘을 다했기 때문이다. Kātiyānīvatthu 까띠야니 이야기 265. Aṭṭhame [Pg.210] aveccappasannānanti ratanattayaguṇe yāthāvato ñatvā pasannānaṃ, so panassa pasādo maggenāgatattā kenaci akampanīyo. Adhigatenāti maggādhigameneva adhigatena. ‘‘Avigatenā’’ti vā pāṭho, tassattho ‘‘kadāci avigacchantenā’’ti. So appadhaṃsiyo ca hoti, tasmā vuttaṃ – ‘‘adhigatena acalappasādenā’’ti. Tattha kāyasakkhiṃ katvāti pamukhaṃ katvā, vacanatthato pana nāmakāyena desanāya sampaṭicchanavasena sakkhibhūtaṃ katvāti attho. Ummaggaṃ khanitvāti gharasandhicchedanena antopavisanamaggaṃ khanitvā. Dullabhassavananti dullabhasaddhammassavanaṃ. Mahāpathavī pavisitabbā bhaveyyāti avīcippavesanaṃ vadati. 265. 여덟 번째에서, '확고하게 믿는 이들 중에'란 삼보의 덕을 사실 그대로 알아서 믿는 이들을 말하는데, 그 믿음은 도(magga)를 통해 얻어진 것이므로 누구에 의해서도 흔들리지 않는다. '증득한'이란 도의 증득으로 얻어진 것을 말한다. 혹은 '떠나지 않는(avigatenā)'이라는 독본도 있는데, 그 뜻은 '결코 떠나가지 않는'이다. 그것은 훼손될 수 없는 것이기에 '증득한 흔들림 없는 믿음으로'라고 설해졌다. 거기서 '몸으로 증명하여'란 앞세운다는 뜻이며, 어원적으로는 명신(nāmakāya)으로써 가르침을 받아들임에 따라 증인이 되었다는 뜻이다. '구멍을 뚫고'란 집의 벽을 뚫고 안으로 들어가는 통로를 판 것을 말한다. '듣기 어려운 것을 들음'이란 듣기 어려운 바른 법을 듣는 것이다. '대지에 들어가는 일이 있더라도'라는 것은 아비지옥에 들어가는 것을 말한다. Nakulamātāvatthu 나꿀라 어머니 이야기 266. Navame vissāsakathaneneva nakulamātā nakulapitā ca satthuvissāsikā nāma jātāti vuttaṃ – ‘‘vissāsikānanti vissāsakathaṃ kathentīnaṃ upāsikāna’’nti. Gahapatānīti gehasāminī. Vuttamevāti upāsakapāḷiyaṃ nakulapitukathāyaṃ vuttanayameva. 266. 아홉 번째에서, 친밀한 대화만으로도 나꿀라 어머니와 나꿀라 아버지는 스승과 친밀한 사이가 되었기에, '친밀한 이들 중에'란 친밀한 대화를 나누는 우빠시까들 중에라는 뜻이다. '가호부인(gahapatānī)'이란 집안의 여주인을 말한다. '설해진 바와 같다'는 것은 우빠사까 빨리의 나꿀라 아버지 이야기에서 설해진 방식 그대로라는 뜻이다. Kāḷīkuraragharikāvatthu 깔리 꾸라라가리카 이야기 267. Dasame anussavenevāti paccakkhato rūpadassanena satthu sammukhā dhammassavanena ca vinā kevalaṃ anussavaneneva parassa vacanaṃ anugatassavaneneva uppannena pasādena. Anussavikappasādanti anussavato āgatappasādaṃ. 267. 열 번째에서, '풍문만으로'란 직접 형상을 보거나 스승의 면전에서 법을 듣는 일 없이, 오직 풍문으로 즉 타인의 말을 전해 듣고 생긴 믿음을 말한다. '풍문에 의한 믿음'이란 풍문으로부터 전해진 믿음이다. (Sattamaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.) (일곱 번째 에따닥가 품의 설명이 끝났다.) Upāsikāpāḷisaṃvaṇṇanā samattā. 우빠시까 빨리(여성 재가신자 품)의 주석이 완료되었다. Niṭṭhitā ca manorathapūraṇiyā 마노라타뿌라니(앙굿따라 니까야 주석서)가 끝났다. Aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya 앙굿따라 니까야 주석서 중에서 Etadaggavaggavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā. 에따닥가 품 설명의 명확하지 않은 의미를 밝힘. 15. Aṭṭhānapāḷi (paṭhamavagga) 15. 아타나 빨리 (첫 번째 품) (15) 1. Aṭṭhānapāḷi-paṭhamavaggavaṇṇanā (15) 1. 아타나 빨리 첫 번째 품의 설명 268. Aṭṭhānapāḷivaṇṇanāyaṃ [Pg.211] avijjamānaṃ ṭhānaṃ aṭṭhānaṃ, natthi ṭhānanti vā aṭṭhānaṃ. Anavakāsoti etthāpi eseva nayo. Tadatthanigamanameva hi ‘‘netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti vacananti. Tenāha – ‘‘ubhayenapī’’tiādi. Yanti kāraṇatthe paccattavacanaṃ. Hetuattho cettha kāraṇatthoti āha – ‘‘yanti yena kāraṇenā’’ti. Ukkaṭṭhaniddesenettha diṭṭhisampatti veditabbāti vuttaṃ – ‘‘maggadiṭṭhiyā sampanno’’ti. Kuto panāyamattho labbhatīti? Liṅgato, liṅgaṃ cetassa niccato upagamanappaṭikkhepo. Catubhūmakesūti idaṃ catutthabhūmakasaṅkhārānaṃ ariyasāvakassa visayabhāvūpagamanato vuttaṃ, na pana te ārabbha niccato upagamanasabbhāvato. Vakkhati hi ‘‘tadabhāve catutthabhūmakasaṅkhārā panā’’tiādinā. Abhisaṅkhatasaṅkhāraabhisaṅkharaṇakasaṅkhārānaṃ sappadesattā nippadesasaṅkhāraggahaṇatthaṃ ‘‘saṅkhatasaṅkhāresū’’ti vuttaṃ, lokuttarasaṅkhārānaṃ pana nivattane kāraṇaṃ sayameva vakkhati. Etaṃ kāraṇaṃ natthīti tathā upagamane setughāto natthi. Tejussadattāti saṃkilesavidhamanatejassa adhikabhāvato. Tathā hi te gambhīrabhāvena duddasā akusalānaṃ ārammaṇaṃ na hontīti. Idaṃ pana pakaraṇavasena vuttaṃ. Appahīnavipallāsānañhi santānesu kusaladhammānampi te ārammaṇaṃ na honti. 268. 아타나 빨리 설명에서, 존재하지 않는 경우를 아타나(불가능)라 하며, 경우가 없다는 것도 아타나이다. '근거 없음(anavakāso)'에서도 이와 같은 방식이다. 그 의미를 결론짓는 것이 바로 '이러한 경우는 존재하지 않는다'라는 문장이다. 그래서 '둘 다에 의해서도'라고 말씀하셨다. '야(yan)'는 원인의 의미를 지닌 주격 어미이다. 여기서 원인의 의미는 근거의 의미이므로 '야란 어떤 원인에 의해서'라고 말씀하셨다. 여기서는 수승한 제시에 의해 견해의 성취를 알아야 하기에 '도의 견해를 성취한 이'라고 설해졌다. 이 의미는 특징(liṅga)으로부터 얻는데, 그 특징은 영원하다고 간주하는 것에 대한 거부이다. '네 가지 지위에서'라고 한 것은 네 번째 지위의 형성된 것들이 성스러운 제자의 영역이 되기 때문에 설해진 것이지, 그것들을 대상으로 영원하다고 간주하는 것이 존재하기 때문은 아니다. 나중에 '그것이 없을 때 네 번째 지위의 형성된 것들은' 등으로 설명할 것이다. 형성된 것 전체를 취하기 위해 '형성된 것들 중에서'라고 설해졌고, 출세간의 형성된 것들을 제외하는 원인은 스스로 설명할 것이다. '그러한 원인은 없다'는 것은 그와 같이 간주함에 있어서 장애가 없다는 것이다. 빛의 기운이 치성하여 그것들이 깊고 오묘하여 불선의 대상이 되지 않는다는 것이다. 이것은 문맥에 따라 설해진 것으로, 전도가 제거되지 않은 이들의 상속에서는 유익한 법들조차 그것들의 대상이 되지 않기 때문이다. 269. Asukhe sukhanti vipallāso ca idha sukhato upagamanassa ṭhānanti dassento ‘‘ekanta…pe… attadiṭṭhivasenā’’ti padhānadiṭṭhimāha. Gūthanti gūthaṭṭhānaṃ, diṭṭhiyā nibbānassa avisayabhāvo heṭṭhā vutto evāti kasiṇādipaṇṇattisaṅgahatthanti vuttaṃ. 269. 즐겁지 않은 것에서 즐겁다는 전도와 관련하여, 여기서 즐거움으로 간주하는 경우임을 나타내시려고 '오로지... 유아견의 힘으로'라고 하여 주요 견해를 말씀하셨다. '똥'이란 똥이 있는 곳을 말하며, 견해에 의해 열반이 대상이 되지 않는다는 점은 앞에서 설해졌으므로 까시나 등의 시설을 포함하기 위해 설해진 것이다. 270. Paricchedoti paricchindanaṃ paricchijja tassa gahaṇaṃ. Svāyaṃ yesu niccādito upagamanaṃ sambhavati, tesaṃ vasenayeva kātabboti dassento ‘‘sabbavāresu vā’’tiādimāha. Sabbavāresūti ‘‘niccato upagaccheyyā’’tiādinā āgatesu sabbesu suttapadesu. Puthujjano hīti hi-saddo hetuattho. Yasmā yaṃ yaṃ saṅkhāraṃ puthujjano niccādivasena gaṇhāti, taṃ taṃ ariyasāvako aniccādivasena gaṇhanto yāthāvato [Pg.212] jānanto taṃ gāhaṃ taṃ diṭṭhiṃ vissajjeti, tasmā yattha gāho, tattha vissajjanāti catubhūmakasaṅkhārā idha saṅkhāraggahaṇena na gayhantīti attho. 270. '구별(pariccheda)'이란 구별하여 파악하는 것이다. 그것은 영원함 등으로 간주하는 것이 가능한 것들에 대해서만 행해져야 함을 나타내시려고 '모든 경우에'라고 말씀하셨다. 이는 전래된 모든 경의 구절들을 말한다. '범부(puthujjano)는'에서 '히(hi)'는 원인의 의미이다. 범부가 어떤 형성된 것을 영원함 등으로 파악할 때마다, 성스러운 제자는 그것을 무상함 등으로 파악하여 여실히 알면서 그 견해를 놓아버리기 때문에, 파악이 있는 곳에 놓아버림이 있다는 뜻이다. 따라서 여기서는 '형성된 것'을 취함으로써 네 가지 지위의 형성된 것들은 포함되지 않는다는 의미이다. 271. Puttasambandhena mātupitusamaññā dattakittimādivasenapi puttavohāro loke dissati, so ca kho pariyāyenāti nippariyāyena siddhaṃ taṃ dassetuṃ – ‘‘janikāva mātā, janakova pitā’’ti vuttaṃ. Tathā ānantariyakammassa adhippetattā ‘‘manussabhūtova khīṇāsavo arahāti adhippeto’’ti vuttaṃ. ‘‘Aṭṭhānameta’’ntiādinā ‘‘mātuādīnaṃyeva jīvitā voropane ariyasāvakassa abhabbabhāvadassanato tadaññaṃ ariyasāvako jīvitā voropetīti idaṃ atthato āpannamevā’’ti maññamāno vadati – ‘‘kiṃ pana ariyasāvako aññaṃ jīvitā voropeyyā’’ti? ‘‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti vacanato ‘‘etampi aṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Tenevāha – ‘‘sace hī’’tiādi. Evaṃ sante kasmā ‘‘mātara’’ntiādinā visesetvā vuttanti āha – ‘‘puthujjanabhāvassa panā’’tiādi. Tattha baladīpanatthanti saddhādibalasamannāgamadīpanatthaṃ. Ariyamaggenāgatasaddhādhibalavasena hi ariyasāvako tādisaṃ sāvajjaṃ na karoti. 271. 자식과의 관계로 인해 어머니·아버지라는 명칭이 부여되는데, 세상에서는 양자(dattakitti) 등의 경우에도 아들이라는 표현이 보이지만, 그것은 방편적인 표현(pariyāya)일 뿐이다. 따라서 방편이 아닌 실질적으로 확립된 것을 보여주기 위해 "낳아준 이가 어머니이고, 낳아준 이가 아버지이다"라고 설해졌다. 또한 무간업(ānantariyakamma)의 의도된 바에 따라 "인간이 된 번뇌 다한 아라한이 의도된 것이다"라고 설해졌다. "그럴 수 없다(aṭṭhānametaṃ)" 등의 구절에서 "어머니 등의 생명을 끊는 것에 대해 성스러운 제자가 그럴 가능성이 없는 상태임을 보았기 때문에, 그 외에 성스러운 제자가 생명을 끊는다는 것은 의미상 타당하다"라고 생각하며 "그렇다면 성스러운 제자가 다른 생명을 끊을 수 있는가?"라고 묻는다. "견해를 구족한 사람(diṭṭhisampanno puggalo)이 고의로 생명의 목숨을 끊는다는 것은 불가능하고 그럴 기회가 없으며, 그러한 일은 존재하지 않는다"라는 말씀에 따라 "이것 또한 불가능하다"라고 설해졌다. 그러므로 "만약 ~한다면" 등이 설해진 것이다. 상황이 이러함에도 왜 "어머니를" 등으로 구별하여 설했는가에 대해 "범부의 상태이기 때문에" 등이 설해졌다. 거기서 '힘을 나타내기 위함(baladīpanatthaṃ)'이란 믿음 등의 힘을 갖추었음을 나타내기 위함이다. 성스러운 도(ariyamagga)로 얻어진 믿음 등의 힘 때문에 성스러운 제자는 그와 같은 허물 있는 행위를 하지 않기 때문이다. 275. Pañcahi kāraṇehīti idamettha nipphādakāni tesaṃ pubbabhāgiyāni ca kāraṇāni kāraṇabhāvasāmaññena ekajjhaṃ gahetvā vuttaṃ, na pana sabbesaṃ samānayogakkhamattā. Ākārehīti kāraṇehi. Anussāvanenāti anurūpaṃ sāvanena. Bhedassa anurūpaṃ yathā bhedo hoti, evaṃ bhinditabbānaṃ bhikkhūnaṃ attano vacanassa sāvanena viññāpanena. Tenāha – ‘‘nanu tumhe’’tiādi. Kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvāti etena pākaṭaṃ katvā bhedakaravatthudīpanaṃ vohāro, tattha attano nicchitamatthaṃ rahassavasena viññāpanaṃ anussāvananti dasseti. 275. '다섯 가지 원인으로'라는 것은 여기서 그 결과(승가 분열)를 일으키는 원인들과 그에 앞서는 원인들을 '원인'이라는 공통된 성질로 하나로 묶어 설한 것이지, 모든 것이 동일한 작용을 하기 때문은 아니다. '방법들로(ākārehīti)'는 '원인들로'라는 뜻이다. '듣게 함으로써(anussāvanenāti)'는 분열에 적절하게 들려줌으로써라는 뜻이다. 분열에 적합하도록, 즉 분열이 일어나도록 분열시켜야 할 비구들에게 자신의 말을 들려주어 알게 함으로써라는 뜻이다. 그래서 "그대들은 ~하지 않는가" 등이 설해졌다. '귓속말로 말의 분열을 일으켜'라는 것은 이것을 통해 분명하게 하여 분열을 일으키는 사물을 나타내는 표현이다. 거기서 자신이 결정한 의미를 비밀리에 알리는 것이 '듣게 함(anussāvana)'임을 보여준다. Kammameva uddeso vā pamāṇanti tehi saṅghabhedasiddhito vuttaṃ, itare pana tesaṃ sambhārabhūtā. Tenāha – ‘‘vohārā’’tiādi. Tatthāti voharaṇe. Cutianantaraṃ phalaṃ anantaraṃ nāma, tasmiṃ anantare niyuttāni, tannibbattanena anantarakaraṇasīlāni, anantarappayojanāni cāti ānantariyāni, tāni eva kammānīti ānantariyakammāni. '업(kamma) 자체가 목적(uddesa)이거나 기준(pamāṇa)이다'라고 하는 것은 그것들에 의해 승가 분열이 성립되기 때문에 설해진 것이며, 다른 것들은 그것들의 구성 요소(sambhāra)일 뿐이다. 그래서 "표현(vohāra)으로부터" 등이 설해졌다. '거기서'란 표현함에 있어서이다. 죽은 직후의 과보를 '무간(anantara)'이라 하며, 그 무간에 연결된 것들, 그것을 발생시킴으로써 무간의 결과를 만드는 성질을 가진 것들, 무간을 목적으로 하는 것들을 '무간(ānantariya)'이라 하며, 그러한 업들이 바로 '무간업(ānantariyakammāni)'이다. Kammatoti [Pg.213] ‘‘evaṃ ānantariyakammaṃ hoti, evaṃ ānantariyakammasadisa’’nti evaṃ kammavibhāgato. Dvāratoti kāyadvārato. Kappaṭṭhitiyatoti ‘‘idaṃ kappaṭṭhitiyavipākaṃ, idaṃ na kappaṭṭhitiyavipāka’’nti evaṃ kappaṭṭhitiyavibhāgato. Pākasādhāraṇādīhīti ‘‘idamettha vipaccati, idaṃ na vipaccatī’’ti vipaccanavibhāgato, gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇāsādhāraṇato, ādi-saddena vedanādivibhāgato ca. '업(kamma)으로부터'란 "이와 같이 무간업이 되고, 이와 같이 무간업과 유사한 것이 된다"는 식으로 업의 분류에 따른 것이다. '문(dvāra)으로부터'란 신문(kāyadvāra)으로부터이다. '겁에 머묾(kappaṭṭhitiya)으로부터'란 "이것은 겁 동안 머무는 과보이고, 이것은 겁 동안 머무는 과보가 아니다"라는 식으로 겁에 머무는 분류에 따른 것이다. '과보의 공통성 등(pākasādhāraṇādīhīti)'이란 "여기서 이것은 성숙하고, 이것은 성숙하지 않는다"는 성숙의 분류와, 재가자와 출가자에게 공통되거나 공통되지 않음으로부터, 그리고 '등(ādi)'이라는 단어를 통해 수(vedanā) 등의 분류로부터를 의미한다. Kammato tāva vinicchayo vuccatīti sambandho. Yasmā manussattabhāve ṭhitasseva kusaladhammānaṃ tikkhavisadabhāvāpatti, yathā tiṇṇaṃ bodhisattānaṃ bodhittayanibbattiyaṃ, evaṃ manussabhāve ṭhitasseva edisānaṃ akusaladhammānampi tikkhavisadabhāvāpattīti āha – ‘‘manussabhūtassevā’’ti. Pākatikamanussānampi ca kusaladhammānaṃ visesappatti vimānavatthuaṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbā. Yathāvutto ca attho samānajātiyassa vikopane garutaro, na tathā vijātiyassāti vuttaṃ – ‘‘manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā’’ti. Liṅgaparivatte ca so eva ekakammanibbatto bhavaṅgappabandho jīvitindriyapabandho ca, na aññoti āha – ‘‘api parivattaliṅga’’nti. Arahattaṃ pattepi eseva nayo. Tassa vipākantiādi kammassa ānantariyabhāvasamatthanaṃ. Catukkoṭiyañcettha sambhavati. Tattha paṭhamā koṭi dassitā, itarāsu visaṅketabhāvaṃ dassetuṃ – ‘‘yo panā’’tiādi vuttaṃ. Yadipi tattha visaṅketo, kammaṃ pana garutaraṃ ānantariyasadisaṃ bhāyitabbanti āha – ‘‘bhāriyaṃ…pe… tiṭṭhatī’’ti. Ayaṃ pañhoti ñāpanicchānibbattā kathā. '우선 업에 따른 판별이 설해진다'라는 것이 연결 문구이다. 왜냐하면 인간의 상태에 머물러야만 유익한 법(kusaladhamma)들이 예리하고 명료하게 되기 때문인데, 예를 들어 세 분의 보살들이 세 가지 깨달음(bodhi)을 성취하는 것과 같이, 인간의 상태에 머물러야만 이러한 해로운 법(akusaladhamma)들도 예리하고 명료하게 되기 때문이다. 그래서 "인간이 된 자만이"라고 설해졌다. 일반적인 사람들의 유익한 법의 특별한 성취에 대해서도 ‘비만나밧투(Vimānavatthu)’ 주석서에서 설해진 방식대로 알아야 한다. 그리고 설해진 의미는 같은 종(samānajātiya)을 해치는 것이 더 무겁고, 다른 종(vijātiya)을 해치는 것은 그렇지 않다는 뜻에서 "인간이 된 어머니나 아버지를"이라고 설해졌다. 성별이 바뀐 경우(liṅgaparivatte)에도 그것은 동일한 업에 의해 생성된 바왕가(bhavaṅga)의 연속이자 생명 기능(jīvitindriya)의 연속이며 다른 것이 아니므로 "성별이 바뀌었더라도"라고 설해졌다. 아라한과를 얻었을 때도 이와 같은 원리가 적용된다. '그것의 과보' 등은 업의 무간성(ānantariyabhāva)을 확립하는 것이다. 여기에는 네 가지 경우(catukkoṭi)가 발생할 수 있다. 거기서 첫 번째 경우가 제시되었고, 나머지 경우들에 대해 의도와 어긋나는 상태를 보여주기 위해 "그러나 어떤 사람이" 등이 설해졌다. 비록 거기서 의도가 어긋났더라도, 그 업은 매우 무거워 무간업과 유사한 것으로 두려워해야 하므로 "중대하다... 머문다"라고 설해졌다. 이 질문은 알려주고자 하는 의도에서 생겨난 문답이다. Abhisandhināti adhippāyena. Ānantariyaṃ phusatīti maraṇādhippāyeneva ānantariyavatthuno vikopitattā vuttaṃ. Ānantariyaṃ na phusatīti ānantariyavatthuabhāvato ānantariyaṃ na hoti. Sabbattha hi purimaṃ abhisandhicittaṃ appamāṇaṃ, vadhakacittaṃ pana tadārammaṇaṃ jīvitindriyañca ānantariyabhāve pamāṇanti daṭṭhabbaṃ. Saṅgāmacatukkaṃ sampattavasena yojetabbaṃ. Yo hi parasenāya aññañca yodhaṃ pitarañca kammaṃ karonte disvā yodhassa usuṃ khipati ‘‘etaṃ vijjhitvā mama pitaraṃ vijjhissatī’’ti, yathādhippāyaṃ gate pitughātako hoti. ‘‘Yodhe viddhe mama pitā palāyissatī’’ti khipati, usuṃ ayathādhippāyaṃ gantvā pitaraṃ māreti, vohāravasena pitughātakoti vuccati, ānantariyaṃ pana natthīti. Coracatukkaṃ pana yo ‘‘coraṃ māressāmī’’ti [Pg.214] coravesena gacchantaṃ pitaraṃ māreti, ānantariyaṃ phusatītiādinā yojetabbaṃ. Tenevāti teneva payogena. Arahantaghātako hotiyevāti arahato māritattā vuttaṃ, puthujjanasseva taṃ dinnaṃ hotīti etthāyamadhippāyo – yathā vadhakacetanā paccuppannārammaṇāpi pabandhavicchedanavasena jīvitindriyaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattati, na evaṃ cāgacetanā. Sā hi cajitabbavatthuṃ ārammaṇaṃ katvā cajanamattameva hoti, aññasantakabhāvakaraṇañca tassa cajanaṃ, tasmā yassa taṃ santakaṃ kataṃ, tasseva dinnaṃ hotīti. '의도(abhisandhina)로써'란 뜻(adhippāya)으로써라는 말이다. '무간업에 닿는다'란 죽이려는 의도로써만 무간업의 대상(vatthu)을 해쳤기 때문에 설해졌다. '무간업에 닿지 않는다'란 무간업의 대상이 부재하기 때문에 무간업이 되지 않는다는 것이다. 모든 경우에 있어서 이전의 의도적인 마음(abhisandhicitta)이 척도가 되며, 살해하는 마음(vadhakacitta)은 그때의 대상과 생명 기능이 무간업의 상태에 있는지를 결정하는 기준임을 알아야 한다. 전쟁의 네 가지 경우(saṅgāmacatukka)는 상황에 따라 적용되어야 한다. 적군 중에서 다른 전사와 자신의 아버지가 싸우는 것을 보고 전사에게 화살을 쏘며 "이 자를 맞히고 나서 내 아버지를 맞히겠다"라고 생각했는데, 의도한 대로 아버지를 죽게 했다면 부친 살해자가 된다. "전사가 맞으면 내 아버지가 도망갈 것이다"라고 쏘았는데 화살이 의도와 다르게 가서 아버지를 죽였다면, 세간의 관점에서는 부친 살해자라고 불리지만 무간업은 성립하지 않는다. 도적의 네 가지 경우(coracatukka)는 "도적을 죽이겠다"라고 생각하고 도적의 모습으로 가는 아버지를 죽인 경우 등에 대해 '무간업에 닿는다'는 식으로 적용되어야 한다. '바로 그것 때문에(teneva)'란 바로 그 노력(payoga) 때문에라는 뜻이다. '아라한 살해자가 된다'는 것은 아라한을 죽였기 때문에 설해진 것이며, '범부에게 준 것이 된다'는 여기에는 이런 뜻이 있다. 즉, 살해하려는 의지(vadhakacetanā)는 현재의 대상을 조건으로 하더라도 연속성을 끊는 방식으로 생명 기능을 대상으로 하여 작용하지만, 보시하려는 의지(cāgacetanā)는 그렇지 않다. 보시 의지는 포기해야 할 물건을 대상으로 하여 단지 포기하는 것일 뿐이며, 그것을 다른 사람의 소유로 만드는 것이 그 포기함이기 때문이다. 따라서 그것이 누구의 소유가 되었는가에 따라 그 사람에게 준 것이 된다. Lohitaṃ samosaratīti abhighātena pakuppamānaṃ sañcitaṃ hoti. Mahantataranti garutaraṃ. Sarīrappaṭijaggane viyāti satthurūpakāyappaṭijaggane viya. ‘피가 맺힌다’는 것은 타격에 의해 요동쳐 모여든 것을 말한다. ‘더 큰 것’은 더 무거운 것이다. ‘신체를 돌봄에 있어서처럼’은 스승의 색신을 돌봄에 있어서와 같다는 뜻이다. Asannipatiteti idaṃ sāmaggiyadīpanaṃ. Bhedo ca hotīti saṅghassa bhedo ca hoti. Vaṭṭatīti saññāyāti ‘‘īdisaṃ karaṇaṃ saṅghabhedāya na hotī’’ti saññāya. Tathā navato ūnaparisāyāti navato ūnaparisāya karontassa tathāti yojetabbaṃ. Tathāti ca iminā ‘‘na ānantariyakamma’’nti imaṃ ākaḍḍhati, na pana ‘‘bhedova hotī’’ti idaṃ. Heṭṭhimantena hi navannameva vasena saṅghabhedo. Dhammavādino anavajjāti yathādhammaṃ anavaṭṭhānato. Saṅghabhedassa pubbabhāgo saṅgharāji. ‘모이지 않았을 때’라는 이것은 화합을 나타내는 것이다. ‘분열이 있다’는 것은 승가의 분열이 있다는 것이다. ‘허용된다는 인식으로’라는 것은 “이러한 행위는 승가 분열을 일으키지 않는다”라는 인식으로 하는 것을 말한다. ‘그와 같이 아홉 명 미만의 무리로’라는 것도 아홉 명 미만의 무리로 행하는 자에게 그와 같다고 연결해야 한다. 그리고 ‘그와 같이’라는 이 말은 “무간업이 아니다”라는 이것을 끌어오는 것이지, “분열이 있을 뿐이다”라는 이것을 끌어오는 것이 아니다. 왜냐하면 최소한 아홉 명에 의해서만 승가 분열이 되기 때문이다. ‘법을 말하는 자들은 허물이 없다’는 것은 법에 따라 머물지 않음이 없기 때문이다. 승가 분열의 전 단계가 승가의 균열(saṅgharāji)이다. Kāyadvārameva pūrenti kāyakammabhāveneva lakkhitabbato. Saṇṭhahantehi kappe…pe… muccatīti idaṃ kappaṭṭhakathāya (kathā. 654 ādayo) na sameti. Tattha hi aṭṭhakathāya (kathā. aṭṭha. 654-657) vuttaṃ – ‘‘āpāyikoti idaṃ suttaṃ yaṃ so ekaṃ kappaṃ asītibhāge katvā tato ekabhāgamattaṃ kālaṃ tiṭṭheyya, taṃ āyukappaṃ sandhāya vutta’’nti. Kappavināseyevāti ca āyukappavināse evāti atthe sati natthi virodho. Ettha ca saṇṭhahanteti idampi ‘‘sveva vinassissatī’’ti viya abhūtaparikappavasena vuttaṃ. Ekadivasameva niraye paccati, tato paraṃ kappābhāve āyukappassapi abhāvatoti avirodhato atthayojanā daṭṭhabbā. Sesānīti saṅghabhedato aññāni ānantariyakammāni. ‘신문(身門)만을 채운다’는 것은 신업(身業)의 상태로만 특징지어지기 때문이다. ‘머무는 자들이 겁(劫) 동안… 벗어난다’는 이것은 겁에 관한 주석(Kathā. 654 등)과 일치하지 않는다. 거기 주석서(Kathā. aṭṭha. 654-657)에서는 “지옥에 떨어진다는 이 경전 구절은, 그가 하나의 겁을 80등분 하여 그중 한 부분 정도의 기간 동안 머문다는 것이니, 그것은 수명겁(āyukappa)을 염두에 두고 설해진 것이다”라고 했기 때문이다. ‘겁의 파괴에서만’이라는 것도 수명겁의 파괴에서만이라는 의미라면 모순이 없다. 그리고 여기서 ‘머무는 동안’이라는 이것도 “내일이면 멸망할 것이다”라고 하는 것처럼 가정에 의한 표현이다. 단 하루만 지옥에서 고통을 겪고, 그 후에는 겁이 없으므로 수명겁도 없게 되기 때문에 모순이 없다는 식으로 의미 연결을 보아야 한다. ‘나머지들’이란 승가 분열 이외의 다른 무간업들을 말한다. Yadi tāni ahosikammasaṅkhaṃ gacchanti, evaṃ sati kathaṃ nesaṃ ānantariyatā cutianantaraṃ vipākadānābhāvato. Atha sati phaladāne cutianantaro [Pg.215] eva etesaṃ phalakālo, na aññoti phalakālaniyamena niyatatā icchitā, na phaladānaniyamena. Evampi niyataphalakālānaṃ aññesampi upapajjavedanīyānaṃ diṭṭhadhammavedanīyānañca niyatatā āpajjeyya, tasmā vipākadhammadhammānaṃ paccayantaravikalatādīhi avipaccamānānampi attano sabhāvena vipākadhammatā viya balavatā ānantariyena vipāke dinne avipaccamānānampi ānantariyānaṃ phaladāne niyatasabhāvā ānantariyasabhāvā ca pavattīti attano sabhāvena phaladānaniyameneva niyatā ānantariyatā ca veditabbā. Avassañca ānantariyasabhāvā tato eva niyatasabhāvā ca tesaṃ pavattīti sampaṭicchitabbametaṃ, aññassa balavato ānantariyassa abhāve sati cutianantaraṃ ekantena phaladānato. 만약 그것들이 실효된 업(ahosikamma)의 범주에 들어간다면, 죽음 직후에 과보를 주는 일이 없으므로 어떻게 그것들에게 무간성(ānantariyatā)이 있겠는가? 만약 과보를 주는 일이 있다면, 죽음 직후만이 그것들의 과보를 주는 때이지 다른 때가 아니라는 과보 시기의 확정으로 확정성(niyatatā)이 의도된 것이지, 과보를 주는 필연성으로 의도된 것은 아니다. 이와 같이 과보의 시기가 확정된 것들이라면 다른 차생수업(upapajjavedanīya)이나 현법수업(diṭṭhadhammavedanīya) 업들도 확정성이 있게 될 것이다. 그러므로 과보를 낳는 성질의 법들이 다른 조건의 결여 등으로 인해 과보를 맺지 못하더라도 자신의 본성상 과보를 낳는 법인 것과 같이, 강력한 무간업에 의해 과보가 주어졌을 때 과보를 맺지 못하는 무간업들이라도 과보를 주는 데 있어서 확정적인 본성과 무간의 본성이 전개된다. 따라서 자신의 본성상 과보를 주는 필연성에 의해서만 확정성과 무간성이 이해되어야 한다. 그리고 무간의 본성으로부터 바로 그것들의 확정적인 본성이 전개된다는 것은 반드시 인정되어야 한다. 다른 강력한 무간업이 없을 때에는 죽음 직후에 반드시 과보를 주기 때문이다. Nanu evaṃ aññesampi upapajjavedanīyānaṃ aññasmiṃ vipākadāyake asati cutianantarameva ekantena phaladānato niyatasabhāvā ānantariyasabhāvā ca pavatti āpajjatīti? Nāpajjati asamānajātikena cetopaṇidhivasena upaghātakena ca nivattetabbavipākattā anantare ekantaphaladāyakattābhāvā, na pana ānantariyānaṃ paṭhamajjhānādīnaṃ dutiyajjhānādīni viya asamānajātikaṃ phalanivattakaṃ atthi sabbānantariyānaṃ avīciphalattā, na ca heṭṭhūpapattiṃ icchato sīlavato cetopaṇidhi viya uparūpapattijanakakammaphalaṃ ānantariyaphalaṃ nivattetuṃ samattho cetopaṇidhi atthi anicchantasseva avīcipātanato, na ca ānantariyopaghātakaṃ kiñci kammaṃ atthi, tasmā tesaṃyeva anantare ekantavipākajanakasabhāvā pavattīti. Anekāni ca ānantariyāni katāni ekantena vipāke niyatasabhāvattā uparatāvipaccanasabhāvāsaṅkattā nicchitāni sabhāvato niyatāneva. Tesu pana samānasabhāvesu ekena vipāke dinne itarāni attanā kattabbakiccassa teneva katattā na dutiyaṃ tatiyampi ca paṭisandhiṃ karonti, na samatthatāvighātattāti natthi tesaṃ ānantariyakatānivatti, garugarutarabhāvo pana tesaṃ labbhatevāti saṅghabhedassa siyā garutarabhāvoti ‘‘yena…pe… vipaccatī’’ti āha. Ekassa pana aññāni upatthambhakāni hontīti daṭṭhabbāni. Paṭisandhivasena vipaccatīti vacanena itaresaṃ pavattivipākadāyitā anuññātā viya dissati. No vā tathā sīlavatīti yathā pitā sīlavā, tathā sīlavatī [Pg.216] no vā hotīti yojanā. Sace mātā sīlavatī, mātughāto paṭisandhivasena vipaccatīti yojanā. “그렇다면 다른 차생수업업들도 다른 과보를 주는 업이 없을 때 죽음 직후에 반드시 과보를 주기 때문에, 확정적인 본성과 무간의 본성의 전개에 해당하지 않는가?”라고 하겠는가? 그렇지 않다. 종류가 다른 마음의 서원이나 장애하는 요소에 의해 저지될 수 있는 과보를 가진 것들은 무간에 반드시 과보를 주는 것이 아니기 때문이다. 그러나 무간업들에게는 첫 번째 선정 등에 대해 두 번째 선정 등이 그러하듯이 종류가 다른 과보를 저지하는 것이 없다. 모든 무간업은 아비지옥의 과보를 갖기 때문이며, 낮은 태생을 원하는 계를 지닌 자의 마음의 서원처럼 위로 태어나게 하는 업의 과보를 무간업의 과보가 저지할 수 있는 그런 마음의 서원이 (무간업을 지은 자에게는) 없기 때문이다. 원치 않더라도 아비지옥에 떨어지기 때문이며, 또한 무간업을 저지할 수 있는 어떤 업도 없기 때문이다. 그러므로 그것들만이 무간에 반드시 과보를 낳는 본성으로 전개되는 것이다. 여러 무간업을 지었을 때 반드시 과보를 맺는 확정적인 본성이기에, 과보를 맺지 않고 중단되는 성질이 있을 수 없다고 결정된 것이 본성상 확정된 것이다. 그러나 그 동일한 본성을 가진 것들 중에서 하나가 과보를 주었을 때, 다른 것들은 자신이 해야 할 일을 그것이 이미 해버렸기 때문에 두 번째, 세 번째의 재생연결을 일으키지는 않는다. 그것은 능력의 장애 때문이 아니므로 지어진 무간업의 무간성이 없어지는 것은 아니다. 다만 그것들 사이에 무겁고 더 무거운 차이는 존재하므로 “어떤 업에 의해서… 과보를 받는다”라고 말한 것이다. 하나에 대해 다른 것들은 후원하는 것(upatthambhaka)이 된다고 보아야 한다. “재생연결의 측면에서 과보를 받는다”라는 말로 다른 것들이 존속 기간 중에 과보를 준다는 점은 허용된 것처럼 보인다. ‘혹은 그와 같이 계를 지닌 여인이 아니거나’라는 것은 아버지가 계를 지닌 것처럼 어머니도 그와 같이 계를 지닌 여인이거나 아니라는 연결이다. 만약 어머니가 계를 지녔다면, 어머니를 살해한 업이 재생연결의 측면에서 과보를 받는다는 연결이다. Pakatattoti anukkhitto. Samānasaṃvāsakoti apārājiko. Samānasīmāyanti ekasīmāyaṃ. ‘정상적인 상태의 수행자(pakatatto)’란 쫓겨나지 않은 자이다. ‘함께 살 수 있는 자(samānasaṃvāsako)’란 바라이죄를 범하지 않은 자이다. ‘동일한 구역 안에서’란 하나의 결계(sīmā) 안에 있다는 뜻이다. 276. Satthu kiccaṃ kātuṃ asamatthoti yaṃ satthārā kātabbakiccaṃ anusāsanādi, naṃ kātuṃ asamatthoti bhagavantaṃ paccakkhāya. Aññaṃ titthakaranti aññaṃ satthāraṃ. Vuttañhetaṃ – 276. ‘스승의 직무를 수행할 능력이 없는 자’란 스승에 의해 행해져야 할 직무인 교계(anusāsana) 등을 행할 능력이 없는 자이니, 세존을 거부하고 나서를 말한다. ‘다른 스승(titthakara)’이란 다른 스승을 말한다. 이에 대해 다음과 같이 설해졌다. ‘‘Titthaṃ jānitabbaṃ, titthakaro jānitabbo, titthiyā jānitabbā, titthiyasāvakā jānitabbā. Tattha titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo. Ettha hi satthā taranti uplavanti ummujjanimujjaṃ karonti, tasmā titthanti vuccanti. Tādisānaṃ diṭṭhīnaṃ uppādetā titthakaro nāma pūraṇakassapādiko. Tassa laddhiṃ gahetvā pabbajitā titthiyā nāma. Te hi titthe jātāti titthiyā. Yathāvuttaṃ vā diṭṭhigatasaṅkhātaṃ titthaṃ etesaṃ atthīti titthikā, titthikā eva titthiyā. Tesaṃ paccayadāyakā titthiyasāvakāti veditabbā’’ti (ma. ni. aṭṭha. 1.140). “길(tittha)을 알아야 하고, 길을 만드는 자(titthakara)를 알아야 하며, 외도(titthiya)들을 알아야 하고, 외도의 제자(titthiyasāvaka)들을 알아야 한다. 여기서 길이란 예순두 가지 견해를 말한다. 여기에서 스승들이 (윤회의 바다를) 건너고 떠다니며 가라앉았다가 떠올랐다 하므로 길이라고 불린다. 그러한 견해들을 일으킨 자를 길을 만드는 자라 하니 푸라나 캇사파 등이다. 그의 교설을 받아들여 출가한 자들을 외도라 한다. 그들은 길에서 생겨났으므로 외도(titthiya)라 한다. 혹은 앞서 말한 견해에 속하는 길을 가진 자들이라 하여 외도(titthika)라 하며, 외도(titthika)가 곧 외도(titthiya)이다. 그들에게 공양물을 보시하는 자들을 외도의 제자라 알아야 한다.” (Majjhima Nikāya Commentary 1.140) 277. Abhijātiādīsu pakampanadevatūpasaṅkamanādinā jātacakkavāḷena samānayogakkhamaṃ dasasahassaparimāṇaṃ cakkavāḷaṃ jātikhettaṃ. Saraseneva āṇāpavattanaṭṭhānaṃ āṇākhettaṃ. Visayabhūtaṃ ṭhānaṃ visayakhettaṃ. Dasasahassī lokadhātūti imāya lokadhātuyā saddhiṃ imaṃ lokadhātuṃ parivāretvā ṭhitā dasasahassī lokadhātu. Tattakānaṃyeva jātikhettabhāvo dhammatāvasena veditabbo. ‘‘Pariggahavasenā’’ti keci, ‘‘sabbesaṃyeva buddhānaṃ tattakaṃyeva jātikhettaṃ tannivāsīnaṃyeva devatānaṃ dhammābhisamayo’’ti ca vadanti. Mātukucchi okkamanakālādīnaṃ channaṃ eva gahaṇaṃ nidassanamattaṃ mahābhinīhārādikālepi tassa pakampanassa labbhanato. Āṇākhettaṃ nāma yaṃ ekajjhaṃ saṃvaṭṭati vivaṭṭati ca, āṇā pavattati āṇāya tannivāsidevatānaṃ sirasā sampaṭicchanena, tañca kho kevalaṃ buddhānaṃ ānubhāveneva, na adhippāyavasena. Adhippāyavasena [Pg.217] pana ‘‘yāvatā vā pana ākaṅkheyyā’’ti (a. ni. 3.81) vacanato tato parampi āṇā vatteyyeva. 277. [부처님께서 탄생하실 때 등에 따라 대지가 진동하거나 천신이 찾아오는 것 등이 일어나는] 탄생의 전륜(jātacakkavāḷa)과 결합된 만 개의 세계계가 ‘태어나는 구역(jātikhetta)’이다. 사력(Sarasena)처럼 명령이 집행되는 곳이 ‘명령 구역(āṇākhetta)’이다. [부처님의 지혜가] 미치는 대상인 곳이 ‘영역 구역(visayakhetta)’이다. ‘만 세계계’란 이 세계계와 더불어 이 세계계를 둘러싸고 있는 만 개의 세계계를 말한다. 오직 그만큼의 범위가 태어나는 구역이 된다는 것은 법의 본성(dhammatā)에 따른 것으로 이해해야 한다. 어떤 이들은 “수용의 힘에 의해서”라고 말하고, 또 어떤 이들은 “모든 부처님에게 오직 그만큼만이 태어나는 구역이며, 그곳에 거주하는 천신들에게만 법의 깨달음이 일어난다”고 말한다. 모태에 드는 순간 등 여섯 가지만을 언급한 것은 예시일 뿐이며, 대서원(mahābhinīhāra)의 시기 등에도 그러한 진동이 있기 때문이다. ‘명령 구역’이란 함께 수축하고 팽창하는 구역으로, 그곳에 거주하는 천신들이 머리 숙여 받듦으로써 명령이 집행되는 곳이다. 그것은 오직 부처님의 위신력에 의한 것이지 의도에 의한 것은 아니다. 그러나 의도에 의해서라면 “원하는 만큼 어디까지라도”(증지부 3.81)라는 말씀에 따라 그 너머까지도 명령이 미칠 수 있다. Na uppajjantīti pana atthīti ‘‘na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjatī’’tiādiṃ (ma. ni. 1.285; mahāva. 11; kathā. 405) imissā lokadhātuyā ṭhatvā vadantena bhagavatā ‘‘kiṃ panāvuso, sāriputta, atthetarahi aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā samasamā sambodhiyanti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, ‘no’ti vadeyya’’nti (dī. ni. 3.161) vatvā tassa kāraṇaṃ dassetuṃ – ‘‘aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyu’’nti imaṃ suttaṃ (a. ni. 1.277; vibha. 809; ma. ni. 3.129; mi. pa. 5.1.1) āharantena dhammasenāpatinā ca buddhakhettabhūtaṃ imaṃ lokadhātuṃ ṭhapetvā aññattha anuppatti vuttā hotīti adhippāyo. “[동시에] 태어나지 않는다”는 것은 “나에게는 스승이 없으며, 나와 대등한 자도 존재하지 않는다”(중부 1.285 등)라고 이 세계계에 머물며 말씀하신 세존에 의해, 또한 “존자 사리불이여, 지금 세존과 대등한 다른 사문이나 바라문들이 깨달음을 얻는 경우가 있습니까?”라는 질문에 “세존이시여, 그렇지 않습니다” (장부 3.161)라고 대답하고 그 이유를 보이기 위해 “한 세계계에 두 분의 아라한 정등각자가 전후를 다투지 않고 동시에 태어난다는 것은 있을 수 없는 일이며 불가능한 일이다”(증지부 1.277 등)라는 경전을 인용한 법의 사령관(사리불)에 의해 언급된 것이다. 이는 부처님의 구역인 이 세계계를 제외하고 다른 곳에서는 부처님이 동시에 나지 않음을 설한 것이라는 뜻이다. Ekatoti saha, ekasmiṃ kāleti attho, so pana kālo kathaṃ paricchinnoti carimabhave paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya yāva dhātuparinibbānāti dassento, ‘‘tatthā’’tiādimāha. Anacchariyattāti dvīsupi uppajjamānesu acchariyattābhāvatoti attho. Dvīsupi uppajjamānesu anacchariyatā, kimaṅgaṃ pana bahūsūti dassento, ‘‘yadi cā’’tiādimāha. Buddhā nāma majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya ekasadisāti tesaṃ desanāpi ekarasā ekadhāti āha – ‘‘desanāya ca visesābhāvato’’ti. Etenapi anacchariyattameva sādheti. Vivādabhāvatoti etena vivādābhāvatthaṃ dve buddhā ekato na uppajjantīti dasseti. Etaṃ kāraṇanti etaṃ anacchariyatādikāraṇaṃ. Tatthāti milindapañhe. ‘함께(ekato)’란 같이, 즉 ‘한 때에’라는 뜻이다. 그 시기가 어떻게 한정되는지를 보여주기 위해, 마지막 생의 수태 순간부터 사리 반열반(dhātuparinibbāna)에 이르기까지임을 나타내며 “거기서(tattha)” 등을 말하였다. ‘경이롭지 않기 때문에’란 두 분이 [동시에] 나타나면 경이로움이 없어지기 때문이라는 뜻이다. 두 분이 나타나는 것조차 경이롭지 않은데 하물며 여럿이 나타나는 것은 어떠하겠는가를 보여주기 위해 “만일(yadi ca)” 등을 말하였다. 부처님들은 중간이 잘린 황금처럼 서로 동일하시기에, 그분들의 설법 또한 한결같은 맛이고 한결같은 방식이라는 의미에서 “설법에 차별이 없기 때문에”라고 하였다. 이것으로도 경이롭지 않음을 증명한다. ‘분쟁의 상태로 인해’란 분쟁이 없도록 하기 위해 두 분의 부처님이 동시에 나지 않음을 보여준다. ‘이 이유’란 이러한 경이롭지 않음 등의 이유이다. ‘거기서’란 밀린다팡하(Milindapañha)를 의미한다. Ekaṃ eva buddhaṃ dhāretīti ekabuddhadhāraṇī. Etena evaṃsabhāvā ete buddhaguṇā, yena dutiyabuddhaguṇe dhāretuṃ asamatthā ayaṃ lokadhātūti dasseti. Paccayavisesanipphannānañhi guṇadhammānaṃ bhāriyo viseso mahāpathaviyāpi dussahoti sakkā viññātuṃ. Tathā hi abhisambodhisamaye upagatassa lokanāthassa guṇabhāraṃ bodhirukkhassa tīsupi disāsu mahāpathavī sandhāretuṃ nāsakkhi. Tasmā ‘‘na dhāreyyā’’ti vatvā tameva adhāraṇaṃ pariyāyantarehi pakāsento ‘‘caleyyā’’tiādimāha. Tattha caleyyāti paripphandeyya. Kampeyyāti pavedheyya[Pg.218]. Nameyyāti ekapassena nameyya. Onameyyāti osīdeyya. Vinameyyāti vividhaṃ ito cito ca nameyya. Vikireyyāti vātena thusamuṭṭhi viya vippakireyya. Vidhameyyāti vinasseyya. Viddhaṃseyyāti sabbaso viddhastā bhaveyya. Tathābhūtā ca na katthaci tiṭṭheyyāti āha – ‘‘na ṭhānamupagaccheyyā’’ti. “오직 한 분의 부처님만을 지탱한다”는 것은 ‘한 분 부처님을 지탱하는 것’이다. 이것은 이러한 부처님의 덕(불덕)의 본성이 그러하여, 두 번째 부처님의 덕을 지탱하기에 이 세계계가 부족함을 보여준다. 연(paccaya)의 차별로 완성된 공덕의 법들의 무게감은 대지조차 감당하기 어려울 정도로 막중하다는 것을 알 수 있다. 사실 대각(abhisambodhi)을 이룰 때 다가온 세상의 보호자(부처님)의 공덕의 무게를 보리수 주변 세 방향의 대지가 견뎌내지 못했다. 그러므로 “지탱하지 못할 것이다”라고 말하고, 그 지탱하지 못함을 다른 표현들로 밝히기 위해 “흔들릴 것이다(caleyyā)” 등을 말하였다. 거기서 ‘caleyyā’는 요동치는 것, ‘kampeyyā’는 전율하는 것, ‘nameyyā’는 한쪽으로 기우는 것, ‘onameyyā’는 가라앉는 것, ‘vinameyyā’는 이리저리 휘어지는 것, ‘vikireyyā’는 바람에 날리는 겨 한 줌처럼 흩어지는 것, ‘vidhameyyā’는 파괴되는 것, ‘viddhaṃseyyā’는 완전히 무너지는 것을 의미한다. 그렇게 되면 어느 곳에도 고정되지 못할 것이므로 “자리를 잡지 못할 것이다”라고 하였다. Idāni tattha nidassanaṃ dassento, ‘‘yathā, mahārājā’’tiādimāha. Tattha eke puriseti ekasmiṃ purise. Samupādikāti samaṃ uddhaṃ pajjati pavattatīti samupādikā, udakassa upari samaṃ gāminīti attho. ‘‘Samuppādikā’’tipi paṭhanti, ayamevattho. Vaṇṇenāti saṇṭhānena. Pamāṇenāti ārohena. Kisathūlenāti kisathūlabhāvena, pariṇāhenāti attho. Dvinnampīti dvepi, dvinnampi vā sarīrabhāraṃ. 이제 그에 대한 예시를 보여주기 위해 “마치 대왕이여(yathā, mahārājā)” 등을 말하였다. 거기서 ‘한 사람에게(eke purise)’란 한 사람의 무게가 실린 배를 의미한다. ‘수면과 수평을 이루는(samupādikā)’이란 물 위에서 평평하게 나아간다는 뜻이다. ‘samuppādikā’로 읽기도 하나 의미는 같다. ‘외양으로(vaṇṇenā)’는 형태를, ‘크기로(pamāṇenā)’는 높이를, ‘여위고 비대함으로(kisathūlenā)’는 둘레를 의미한다. ‘두 사람 모두의(dvinnampī)’란 두 명의 신체 무게를 뜻한다. Chādentanti rocentaṃ ruciṃ uppādentaṃ. Tandikatoti tena bhojanena tandibhūto. Anonamitadaṇḍajātoti yāvadatthaṃ bhojanena onamituṃ asakkuṇeyyatāya anonamanadaṇḍo viya jāto. Sakiṃ bhutto vameyyāti ekampi ālopaṃ ajjhoharitvā vameyyāti attho. ‘가득 채우는(chādentanti)’이란 만족을 주어 즐거움을 일으키는 것이다. ‘나태해진(tandikatoti)’이란 그 음식으로 인해 몸이 무거워진 상태이다. ‘굽힐 수 없는 막대기처럼 된(anonamitadaṇḍajātoti)’이란 배불리 먹어서 굽힐 수 없게 되어 굽혀지지 않는 막대기처럼 된 것을 말한다. ‘한 번 먹고 토할 것이다(sakiṃ bhutto vameyyā)’란 한 입이라도 더 삼키면 토하게 된다는 뜻이다. Atidhammabhārena pathavī calatīti dhammena nāma pathavī tiṭṭheyya. Sā kiṃ teneva calati vinassatīti adhippāyena pucchati. Puna thero ‘‘ratanaṃ nāma loke kuṭumbaṃ sandhārentaṃ abhimatañca lokena attano garusabhāvatāya sakaṭabhaṅgassa kāraṇaṃ atibhārabhūtaṃ diṭṭhaṃ. Evaṃ dhammo ca hitasukhavisesehi taṃsamaṅgīnaṃ dhārento abhimato ca viññūnaṃ gambhīrappameyyabhāvena garusabhāvattā atibhārabhūto pathavīcalanassa kāraṇaṃ hotī’’ti dassento, ‘‘idha, mahārāja, dve sakaṭā’’tiādimāha. Eteneva tathāgatassa mātukucchiokkamanādikāle pathavīkampanakāraṇaṃ saṃvaṇṇitanti daṭṭhabbaṃ. Ekassāti ekasmā, ekassa vā sakaṭassa ratanaṃ, tasmā sakaṭā gahetvāti attho. “지나친 법의 무게로 대지가 흔들린다”고 했는데, 대지는 법에 의해 유지되는 것이 아니냐는 의도로 질문하는 것이다. 어찌하여 그 법 때문에 흔들리고 파괴되는가? 이에 장로는 “대왕이여, 세상에서 보석(ratana)이란 가문을 부양하고 세상 사람들에게 사랑받는 것이지만, 스스로의 무거운 성질 때문에 수레가 부서지는 원인이 되는 과적(atibhāra)이 됨을 봅니다. 이와 같이 법도 이익과 행복으로써 중생들을 지탱하고 지혜로운 이들에게 사랑받지만, 그 깊고 헤아릴 수 없는 무거운 성질 때문에 과적이 되어 대지 진동의 원인이 됩니다”라고 설명하며 “대왕이여, 여기 두 대의 수레가 있다” 등을 말하였다. 이것으로 여래가 모태에 드는 등의 시기에 대지가 진동하는 원인이 설명된 것으로 보아야 한다. ‘한 대의(ekassā)’란 한 대의 수레에서 보석을 가져왔다는 뜻이다. Osāritanti uccāritaṃ, vuttanti attho. Aggoti sabbasattehi aggo. Jeṭṭhoti vuddhataro. Seṭṭhoti pasatthataro. Visiṭṭhehi sīlādīhi guṇehi samannāgatattā visiṭṭho. Uggatatamoti uttamo. Pavaroti [Pg.219] tasseva vevacanaṃ. Natthi etassa samoti asamo. Asamā pubbabuddhā, tehi samoti asamasamo. Natthi etassa paṭisamo paṭipuggaloti appaṭisamo. Natthi etassa paṭibhāgoti appaṭibhāgo. Natthi etassa paṭipuggaloti appaṭipuggalo. ‘오사리땅(Osāritaṃ)’은 발설되었다는 것이니, ‘말해졌다’는 뜻이다. ‘악고(Aggo, 으뜸)’는 모든 중생 중에서 으뜸이라는 것이다. ‘제토(Jeṭṭho, 어른)’는 더 연장자라는 것이다. ‘셋토(Seṭṭho, 최상)’는 더 훌륭하다는 것이다. 수승한 계행 등의 덕성들을 갖추었기 때문에 ‘위싯토(Visiṭṭho, 수승함)’이다. 가장 높이 올라갔기 때문에 ‘웃따모(Uttamo, 지고함)’이다. ‘빠와로(Pavaro, 수승함)’는 그것의 유의어이다. 그와 동등한 자가 없으므로 ‘아사모(Asamo, 비구)’이다. 과거의 부처님들과 같으므로, 그들과 같다는 의미에서 ‘아사마사모(Asamasamo, 비구비구)’이다. 그와 대등한 대적자(對敵者)가 없으므로 ‘압빠띠사모(Appaṭisamo, 무등)’이다. 그와 비길 만한 대상이 없으므로 ‘압빠띠바고(Appaṭibhāgo, 무비)’이다. 그와 대등한 개인이 없으므로 ‘압빠띠뿍갈로(Appaṭipuggalo, 무쌍)’이다. Sabhāvapakatikāti sabhāvabhūtā akittimā pakati. Kāraṇamahantattāti kāraṇānaṃ mahantatāya, mahantehi buddhakaradhammehi pāramisaṅkhātehi kāraṇehi buddhaguṇānaṃ nibbattitoti vuttaṃ hoti. Pathavīādīni mahantāni vatthūni, mahantā cakkavāḷādayo attano attano visaye ekekāva, evaṃ sammāsambuddhopi mahanto attano visaye eko eva. Ko ca tassa visayo? Buddhabhūmi, yāvatakaṃ vā ñeyyaṃ. ‘‘Ākāso viya anantavisayo bhagavā eko eva hotī’’ti vadanto paracakkavāḷesupi dutiyassa buddhassa abhāvaṃ dasseti. ‘사바와빠까띠까(Sabhāvapakatikā, 본성이 그러함)’란 본래 그러한 것으로서 인위적이지 않은 천성이다. ‘까라나마한땋따(Kāraṇamahantattā, 원인의 거대함)’란 원인들의 거대함 때문이니, 바라밀이라 일컬어지는 거대한 불작법(佛作法)의 원인들로 인하여 부처님의 공덕이 생겨난다는 것을 말한다. 대지 등은 거대한 물체이고, 대천세계 등은 각자의 영역에서 하나씩만 존재하듯이, 정등각자 또한 거대한 분으로서 자신의 영역에서 오직 한 분뿐이다. 그러면 그분의 영역은 무엇인가? 그것은 부처님의 경지(Buddhabhūmi), 즉 알 수 있는 모든 것(ñeyya)의 범위이다. ‘세존께서는 허공처럼 무한한 영역을 가지신 오직 한 분이시다’라고 말하는 것은 다른 대천세계들에도 제2의 부처님이 존재하지 않음을 보여주는 것이다. Imināva padenāti ‘‘ekissā lokadhātuyā’’ti iminā eva padena. Dasa cakkavāḷasahassāni gahitānīti jātikhettāpekkhāya gahitāni. Ekacakkavāḷenevāti iminā eva ekacakkavāḷena, na yena kenaci. Yathā ‘‘imasmiṃyeva cakkavāḷe uppajjantī’’ti vutte imasmimpi cakkavāḷe jambudīpe eva, tatthāpi majjhimadese evāti paricchindituṃ vaṭṭati, evaṃ ‘‘ekissā lokadhātuyā’’ti jātikhette adhippetepi imināva cakkavāḷena paricchindituṃ vaṭṭati. ‘이 문구로써(Imināva padena)’란 ‘한 세계계에(ekissā lokadhātuyā)’라는 바로 이 문구를 말한다. ‘일만 대천세계를 포함한다’는 것은 태어나는 영역(jātikhetta)의 관점에서 취해진 것이다. ‘오직 하나의 대천세계에만’이라는 것은 어떤 세계계가 아니라 바로 이 대천세계를 의미한다. 마치 ‘바로 이 대천세계에 태어나신다’라고 했을 때, 이 대천세계 중에서도 오직 잠부디파(Jambudīpa)에만, 그중에서도 오직 중국(majjhimadesa, 中國)에만 태어나신다고 한정하는 것이 타당하듯이, ‘한 세계계에’라고 하여 태어나는 영역이 의도되었을지라도 바로 이 대천세계로 한정하는 것이 타당하다. Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 첫 번째 품의 주석이 끝났다. 15. Aṭṭhānapāḷi (dutiyavagga) 15. 앗타나빨리(불가능함의 경, 제2품) (15) 2. Aṭṭhānapāḷi-dutiyavaggavaṇṇanā (15) 2. 앗타나빨리-제2품 주석 278. Vivādupacchedatoti vivādupacchedakāraṇā. Dvīsu uppannesu yo vivādo bhaveyya, tassa anuppādoyevettha vivādupacchedo. Ekasmiṃ dīpetiādinā dīpantarepi ekajjhaṃ na uppajjati, pageva ekadīpeti dasseti. Sopi parihāyethāti cakkavāḷassa padese eva pavattitabbattā parihāyeyya. 278. ‘위와둡빳체다또(Vivādupacchedato)’란 논쟁을 끊어버리는 원인을 말한다. 두 분이 출현했을 때 발생할 수 있는 논쟁이 아예 일어나지 않게 하는 것이 여기서 논쟁을 끊는 것이다. ‘하나의 섬에(ekasmiṃ dīpe)’ 등의 표현은 다른 섬이라 할지라도 함께 출현하지 않음을 보여주며 하물며 같은 섬이겠는가라는 뜻이다. ‘그것 또한 쇠퇴할 것이다’라는 것은 대천세계의 한 부분에서만 실행되어야 하므로 세력이 줄어들 것이기 때문이다. 279-280. Manussattanti [Pg.220] manussabhāvo tasseva pabbajjādiguṇānaṃ yoggabhāvato. Liṅgasampattīti purisabhāvo. Hetūti manovacīpaṇidhānapubbikā hetusampadā. Satthāradassananti satthusammukhībhāvo. Pabbajjāti kammakiriyavādīsu tāpasesu, bhikkhūsu vā pabbajjā. Guṇasampattīti abhiññādiguṇasampadā. Adhikāroti buddhe uddissa adhiko kāro, savisesā upakārakiriyā adhiko sakkāroti vuttaṃ hoti. Chandova chandatā, sammāsambodhiṃ uddissa sātisayo kattukamyatākusalacchando. Aṭṭhadhammasamodhānāti etesaṃ aṭṭhannaṃ dhammānaṃ samāyogena. Abhinīhāroti kāyapaṇidhānaṃ. Samijjhatīti nipphajjati. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana paramatthadīpaniyā cariyāpiṭakavaṇṇanāya (cariyā. aṭṭha. pakiṇṇakakathā) vuttanayena veditabbo. Sabbākāraparipūramevāti paripuṇṇalakkhaṇatāya sattuttamādīhi sabbākārena sampannameva. Na hi itthiyā kosohitavatthaguyhatādi sambhavati. Dutiyapakati ca nāma paṭhamapakatito nihīnā eva. Tenevāha – anantaravāre ‘‘yasmā’’tiādi. 279-280. ‘마눗삿땅(Manussattaṃ)’이란 인간의 상태를 말하니, 출가 등의 공덕을 갖추기에 적합하기 때문이다. ‘링가삼빳띠(Liṅgasampatti)’는 남성의 상태이다. ‘헤뚜(Hetu)’는 마음과 말의 서원을 앞세운 원인의 성취이다. ‘삿타라닷사낭(Satthāradassanaṃ)’은 스승(부처님)을 직접 뵙는 것이다. ‘빱밧자(Pabbajjā)’는 업과 행을 설하는 고행자들이나 비구들 사이에서의 출가이다. ‘구나삼빳띠(Guṇasampatti)’는 신통 등의 공덕의 성취이다. ‘아디까로(Adhikāro)’는 부처님을 향한 지극한 정성이니, 특별한 도움을 드리는 행위나 지극한 공경을 말한다. ‘찬다(Chanda)’는 원함이며, 정등각을 향한 특별한 실천 의지인 유익한 갈망(kusalachanda)이다. ‘앗타담마사모다나(Aṭṭhadhammasamodhānā)’란 이 여덟 가지 법의 결합을 뜻한다. ‘아비니하로(Abhinīhāro)’는 몸으로 세우는 서원(kāyapaṇidhāna)이다. ‘사밋자띠(Samijjhati)’는 성취된다는 뜻이다. 이것이 요약된 의미이며, 상세한 내용은 ‘빠라맛타디빠니’의 ‘짜리야삐따까 주석’(Cariyāpiṭaka-vaṇṇanā)에서 설명된 방식대로 이해해야 한다. ‘모든 양상으로 원만함(sabbākāraparipūrameva)’이란 원만한 상호(lakkhaṇa)를 갖추어 최고의 존재로서 모든 면에서 구족된 것을 말한다. 여인에게는 음장상(陰藏相) 등이 있을 수 없기 때문이다. 또한 이른바 두 번째 본성은 첫 번째 본성보다 열등한 법이다. 그러므로 다음 구절에서 ‘야스마(yasmā, 왜냐하면)’ 등을 설하신 것이다. 281. Idha purisassa tattha nibbattanatoti imasmiṃ manussaloke purisabhūtassa tattha brahmaloke brahmattabhāvena nibbattanato. Tena asatipi purisaliṅge purisākārā brahmāno hontīti dasseti. Taṃyeva ca purisākāraṃ sandhāya vuttaṃ bhagavatā ‘‘yaṃ puriso brahmattaṃ kāreyyā’’ti. Tenevāha – ‘‘samānepī’’tiādi. Yadi evaṃ itthiyo brahmaloke na uppajjeyyunti āha – ‘‘brahmatta’’ntiādi. 281. ‘이곳의 남자가 그곳에 태어남으로 인해(idha purisassa tattha nibbattanato)’라는 것은 이 인간 세상에서 남자의 몸이었던 자가 저 범천의 세계에 범천의 존재로 태어나기 때문이다. 이는 비록 남성의 성기가 없더라도 범천들은 남성의 형상을 하고 있음을 보여준다. 세존께서 ‘남자가 범천의 상태를 이룬다’라고 말씀하신 것은 바로 그 남성의 형상을 염두에 두신 것이다. 그러므로 ‘비록 동일하더라도’ 등을 설하신 것이다. 만약 그렇다면 여인들은 범천의 세계에 태어날 수 없는 것인가라는 의문에 대해 ‘범천의 상태(brahmatta)’ 등을 설하신 것이다. 290-295. ‘‘Kāyaduccaritassā’’tiādipāḷiyā kammaniyāmo nāma kathito. Samañjanaṃ samaṅgo, samannāgamo, so etassa atthīti samaṅgī, samannāgato, samañjanasīlo vā samaṅgī, pubbabhāge upakaraṇasamudāyato pabhuti āyūhanavasena āyūhanasamaṅgītā, sanniṭṭhāpakacetanāvasena cetanāsamaṅgitā. Cetanāsantativasena vā āyūhanasamaṅgitā, taṃtaṃcetanākkhaṇavasena cetanāsamaṅgītā. Katūpacitassa avipakkavipākassa kammassa vasena kammasamaṅgitā. Kamme pana vipaccituṃ āraddhe vipākappavattivasena vipākasamaṅgitā. Kammādīnaṃ upaṭṭhānakālavasena upaṭṭhānasamaṅgitā. Kusalākusalakammāyūhanakkhaṇeti kusalakammassa akusalakammassa [Pg.221] ca samīhanakkhaṇe. Tathāti iminā kusalākusalakammapadaṃ ākaḍḍhati. Yathā kataṃ kammaṃ phaladānasamatthaṃ hoti, tathā kataṃ upacitaṃ. Vipākārahanti dutiyabhavādīsu vipaccanārahaṃ. Uppajjamānānaṃ upapattinimittaṃ upaṭṭhātīti yojanā. Upapattiyā uppajjanassa nimittaṃ kāraṇanti upapattinimittaṃ, kammaṃ, kammanimittaṃ, gatinimittañca. Aṭṭhakathāyaṃ pana gatinimittavaseneva yojanā dassitā. Kammakammanimittānampi upaṭṭhānaṃ yathārahaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘Yānissa tāni pubbe katāni kammāni, tānissa tasmiṃ samaye olambanti ajjholambanti abhilambanti’’ti (ma. ni. 3.248) vacanato sāyanhe mahantānaṃ pabbatakūṭānaṃ chāyā viya āsannamaraṇassa sattassa citte supine viya vipaccituṃ katokāsaṃ kammaṃ, tassa nimittaṃ gatinimittaṃ upatiṭṭhateva. Calatīti parivattati. Ekena hi kammunā tajje nimitte upaṭṭhite paccayavisesavasena tato aññena kammunā tadaññassa nimittassa upaṭṭhānaṃ parivattanaṃ. Sesā niccalā avasesā catubbidhāpi samaṅgitā niccalā aparivattanato. ‘신체적 악행(Kāyaduccaritassa)’ 등의 경문에서는 이른바 업의 법칙(kammaniyāmo)이 설해졌다. 구족함(samañjana)이란 구족(samaṅga), 갖춤(samannāgamo)을 의미하며, 그것이 그에게 있다는 뜻에서 구족자(samaṅgī)라 하니, 곧 구족한 자(samannāgato)이다. 또는 구족하는 성품을 가진 자가 구족자이다. 앞 단계에서 도구의 모임으로부터 시작하여 업을 쌓는 힘에 의한 것을 축적구족(āyūhanasamaṅgītā)이라 하고, 결정하는 의도의 힘에 의한 것을 의도구족(cetanāsamaṅgitā)이라 한다. 또는 의도의 연속성에 의한 것을 축적구족이라 하고, 각각의 의도의 찰나에 의한 것을 의도구족이라 한다. 지어서 쌓였으나 아직 과보를 맺지 않은 업의 힘에 의한 것을 업구족(kammasamaṅgitā)이라 한다. 업이 비로소 익기 시작하여 과보가 일어나는 상태에 의한 것을 과보구족(vipākasamaṅgitā)이라 한다. 업 등이 나타나는 시기에 의한 것을 나타남구족(upaṭṭhānasamaṅgitā)이라 한다. ‘유익하거나 해로운 업을 쌓는 찰나에’라는 것은 유익한 업과 해로운 업을 불러일으키는 찰나를 말한다. ‘그와 같이’라는 이 말로써 유익하고 해로운 업이라는 단어를 끌어온다. 지은 업이 과보를 줄 능력이 있게 된 것과 같이 쌓인 것을 말한다. ‘과보를 받을 만한’이란 다음 생 등에서 과보가 익기에 적절함을 의미한다. ‘태어나는 자들에게 재생의 표상(upapattinimittaṃ)이 나타난다’라고 연결된다. 재생하여 생겨나는 것의 표상, 즉 원인을 재생의 표상이라 하며, 이는 업(kamma), 업의 표상(kammanimitta), 태어날 곳의 표상(gatinimittañca)이다. 주석서에서는 태어날 곳의 표상의 측면에서만 연결하여 설명하였다. 업과 업의 표상이 나타나는 것 또한 상황에 맞게 보아야 한다. ‘그가 이전에 지었던 그 업들이 그 시기에 그에게 매달리고, 달라붙고, 걸린다’ (중부 3.248)라는 말씀에 따라, 저녁 무렵 거대한 산봉우리의 그림자가 드리워지는 것처럼, 죽음에 임박한 중생의 마음속에 꿈결처럼 과보를 맺을 기회를 얻은 업이나 그 표상, 혹은 태어날 곳의 표상이 나타나는 것이다. ‘흔들린다(calati)’는 것은 바뀐다는 뜻이다. 하나의 업에 의해 그에 적절한 표상이 나타났더라도, 특정한 조건에 의해 다른 업으로 인해 그와 다른 표상이 나타나는 것으로 바뀌는 것이다. 나머지는 ‘흔들리지 않음’이니, 그 외의 네 가지 종류의 구족은 바뀌지 않으므로 흔들리지 않는 것이다. Sunakhavājikoti sunakhehi migavājavasena vajanasīlo, sunakhaluddakoti attho. Talasantharaṇapūjanti bhūmitalassa pupphehi santharaṇapūjaṃ. Āyūhanacetanā kammasamaṅgitāvasenāti kāyaduccaritassa aparāparaṃ āyūhanena sanniṭṭhāpakacetanāya tasseva pakappane kammakkhayakarañāṇena akhepitattā yathūpacitakammunā ca samaṅgibhāvassa vasena. ‘개와 함께 다니는 자(Sunakhavājiko)’란 개들로 하여금 짐승을 쫓게 하며 다니는 성품을 가진 자로, 개를 부리는 사냥꾼이라는 뜻이다. ‘지면에 펼쳐 공양함(Talasantharaṇapūja)’이란 지면에 꽃을 뿌려 공양하는 것이다. ‘축적하는 의도와 업구족의 힘에 의해’라는 것은 신체적 악행을 거듭 쌓음으로써 결정하는 의도로써 그것을 구상하고, 업을 소멸시키는 지혜에 의해 제거되지 않았기 때문에 쌓인 업과 구족된 상태의 힘에 의해서라는 뜻이다. Kammanti akusalakammaṃ. Tasmiṃyeva khaṇeti āyūhanakkhaṇeyeva. Tassāti kammasamaṅgino puggalassa saggo vārito, tañce kammaṃ vipākavāraṃ labheyyāti adhippāyo. Saggo vāritoti ca nidassanamattaṃ. Manussalokopissa vāritovāti. Apare pana purimehi vipākāvaraṇassa anuddhaṭattā ‘‘tasmiṃyeva khaṇe’’ti ca avisesena vuttattā taṃ dosaṃ pariharituṃ ‘‘āyūhitakammaṃ nāmā’’tiādimāha. Yadā kammaṃ vipākavāraṃ labhatīti idaṃ katokāsassa appaṭibāhiyattā vuttaṃ. Tathā hi bhagavā tatiyapārājikavatthusmiṃ (pārā. 162 ādayo) paṭisallīyi, imasmiṃ sutte ‘‘kāyaduccaritasamaṅgī’’ti āgatattā vipākūpaṭṭhānasamaṅgitā na labbhanti. ‘업(Kamma)’이란 해로운 업을 말한다. ‘바로 그 찰나에’란 쌓는 찰나에 곧바로라는 뜻이다. 그 업을 구족한 보충의 천상이 가로막힌다는 것은, 만약 그 업이 과보를 줄 순서를 얻는다면 그러하다는 의미이다. ‘천상이 가로막힌다’는 것은 예시일 뿐이다. 인간 세상 또한 그에게 가로막히기 때문이다. 그러나 다른 이들은 앞의 것들에 의해 과보의 장애가 제거되지 않았으므로 ‘바로 그 찰나에’라고 차별 없이 설해진 것에 대해, 그 허물을 피하기 위해 ‘쌓인 업이란...’ 등으로 설명하였다. ‘업이 과보의 순서를 얻을 때’라는 말은 기회를 얻은 업이 저지될 수 없음을 뜻한다. 그리하여 세존께서는 세 번째 바라이죄의 사건(pārā. 162 이하)에서 선정에 드셨다. 이 경에서는 ‘신체적 악행을 구족한 자’라고 나왔으므로 과보가 나타나는 구족(vipākūpaṭṭhānasamaṅgitā)은 얻어지지 않는다. (Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.) (제2권의 설명이 끝났다.) Aṭṭhānapāḷivaṇṇanāyaṃ anuttānatthadīpanā niṭṭhitā. 불가능함의 경(Aṭṭhānapāḷi) 주해에서 분명하지 않은 의미를 밝히는 설명이 끝났다. 16. Ekadhammapāḷi 16. 일법경(Ekadhammapāḷi) (16) 1. Ekadhammapāḷi-paṭhamavaggavaṇṇanā (16) 1. 일법경 제1권 주해 296. Ekadhammapāḷivaṇṇanāyaṃ [Pg.222] idha dhamma-saddo sabhāvattho ‘‘kusalā dhammā’’tiādīsu viyāti āha – ‘‘ekasabhāvo’’ti. Ekantenāti ekaṃsena, avassanti attho. Vaṭṭeti saṃsāravaṭṭe. Nibbindanatthāyāti anabhiramanatthāya. Virajjanatthāyāti arajjanatthāya. Virajjanāyāti palujjanāya. Tenevāha – ‘‘vigamāyā’’ti. Rāgādīnaṃ nirodhāyāti maggañāṇena rāgādīnaṃ nirodhanatthāya. Maggañāṇena nirodhanaṃ nāma accantaṃ appavattikaraṇanti āha – ‘‘appavattikaraṇatthāyā’’ti. Yathā khādanīyassa mukhe katvā khādanaṃ nāma yāvadeva ajjhoharaṇatthaṃ, evaṃ rāgādīnaṃ nirodhanaṃ vaṭṭanirodhanatthamevāti vuttaṃ – ‘‘vaṭṭasseva vā nirujjhanatthāyā’’ti. Yasmā kilesesu khīṇesu itaraṃ vaṭṭadvayampi khīṇameva hoti, tasmā mūlameva gaṇhanto ‘‘upasamāyāti kilesavūpasamanatthāyā’’ti āha. Saṅkhatadhammānaṃ abhijānanaṃ nāma tattha lakkhaṇattayāropanamukhenevāti āha – ‘‘aniccādi…pe… abhijānanatthāyā’’ti. Sambujjhitabbāni nāma cattāri ariyasaccāni tabbinimuttassa ñeyyassa abhāvato. ‘‘Catunnaṃ saccānaṃ bujjhanatthāyā’’ti vatvā tayidaṃ bujjhanaṃ yassa ñāṇassa vasena ijjhati, tassa ñāṇassa vasena dassetuṃ – ‘‘bodhi vuccatī’’tiādi vuttaṃ. Appaccayanibbānassāti amatadhātuyā. 296. 일법경 주해에서 여기서 ‘법(dhamma)’이라는 단어는 ‘유익한 법들’ 등에서와 같이 자성(sabhāva)의 의미이기에 ‘한 가지 자성(ekasabhāvo)’이라고 하였다. ‘결정적으로(Ekantenā)’란 일방적으로, 반드시라는 뜻이다. ‘윤회시킨다(Vaṭṭeti)’란 생사윤회에서이다. ‘염오하기 위하여(Nibbindanatthāyā)’란 즐거워하지 않기 위해서이다. ‘탐욕을 빛바래게 하기 위하여(Virajjanatthāyā)’란 탐착하지 않기 위해서이다. ‘이탐(Virajjanāyā)’이란 부서짐(소멸)을 위해서이다. 그래서 ‘사라짐을 위하여(vigamāyā)’라고 하였다. ‘탐욕 등의 소멸을 위하여’란 도의 지혜로 탐욕 등을 소멸시키기 위해서이다. 도의 지혜로 소멸시킨다는 것은 철저하게 다시 일어나지 않게 함을 뜻하므로 ‘다시 일어나지 않게 하기 위하여’라고 하였다. 마치 음식을 입에 넣고 씹는 것이 단지 삼키기 위함인 것처럼, 탐욕 등을 소멸시키는 것은 오직 윤회를 소멸시키기 위함이므로 ‘윤회 자체를 소멸시키기 위하여’라고 하였다. 번뇌가 다하면 다른 두 가지 윤회(업윤회, 과보윤회)도 다한 것이 되므로, 근본을 취하여 ‘가라앉히기 위하여(upasamāyāti), 즉 번뇌를 가라앉히기 위하여’라고 하였다. 형성된 법들을 철저히 아는 것(abhijānana)은 거기서 무상 등의 세 가지 특성을 관찰하는 문을 통해서이기에 ‘무상 등... 철저히 알기 위하여’라고 하였다. 깨달아야 할 것(sambujjhitabbāni)이란 네 가지 성스러운 진리를 말하니, 그것을 벗어난 알 대상(ñeyya)은 없기 때문이다. ‘네 가지 진리를 깨닫기 위하여’라고 말한 뒤, 이 깨달음이 어떤 지혜에 의해 성취되는지 그 지혜의 관점에서 보여주기 위해 ‘보리(bodhi)라 불린다’ 등이 설해졌다. ‘조건 지어지지 않은 열반(Appaccayanibbānassa)’이란 불사의 요소(amatadhātu)를 말한다. Ussāhajananatthanti kammaṭṭhāne abhiruciuppādanāya. Visakaṇṭakoti guḷassa vāṇijasamaññā. ‘‘Kismiñci dese desabhāsā’’ti keci. Ucchuraso samapākapakko cuṇṇādīhi missetvā piṇḍīkato guḷo, apiṇḍīkato phāṇitaṃ. Pākavisesena khaṇḍakhaṇḍasedito khaṇḍo, malābhāvaṃ āpanno sakkarā. ‘노력을 일으키기 위하여’란 수행 주제(kammaṭṭhāna)에 대한 의욕을 일으키기 위함이다. ‘비사간타코(Visakaṇṭako)’는 설탕 상인의 이름이다. ‘어떤 지역의 지방어’라고 하는 이들도 있다. 사탕수수 즙을 적절히 달여서 가루 등과 섞어 덩어리로 만든 것이 설탕(guḷo)이고, 덩어리로 만들지 않은 것이 당밀(phāṇitaṃ)이다. 특별히 달여서 조각조각 자른 것이 조각설탕(khaṇḍo)이며, 불순물이 없어진 것이 흰 설탕(sakkarā)이다. Saratīti sati. Anu anu saratīti anussati, anu anurūpā satītipi anussati. Duvidhaṃ hotīti payojanavasena duvidhaṃ hoti. Cittasampahaṃsanatthanti pasādanīyavatthusmiṃ pasāduppādanena bhāvanācittassa paritosanatthaṃ. Vipassanatthanti vipassanāsukhatthaṃ. Upacārasamādhinā hi citte samāhite vipassanāsukhena ijjhati. Cittuppādoti bhāvanāvasena pavatto cittuppādo. Upahaññati patihaññati paṭikūlattā ārammaṇassa. Tato [Pg.223] eva ukkaṇṭhati, kammaṭṭhānaṃ riñcati, nirassādo hoti bhāvanassādassa alabbhanato. Pasīdati buddhaguṇānaṃ pasādanīyattā. Tathā ca kaṅkhādicetokhilābhāvena vinīvaraṇo hoti. Dametvāti nīvaraṇanirākaraṇena nibbisevanaṃ katvā. Evaṃ kammaṭṭhānantarānuyuñjanena cittaparidamanassa upamaṃ dassento, ‘‘katha’’ntiādimāha. 기억한다고 해서 마음챙김(sati)이라 한다. 거듭거듭 기억한다고 해서 수념(anussati)이라 하며, 또한 적절한 마음챙김이라 해서 수념이라 한다. 두 가지가 있다는 것은 목적에 따라 두 가지가 있다는 것이다. 마음을 기쁘게 하기 위함이란 청정한 대상에 대해 청정함을 일으킴으로써 수행하는 마음을 만족하게 하기 위함이다. 위빳사나를 위함이란 위빳사나의 행복을 위함이다. 근접삼매로 마음이 집중되면 위빳사나의 행복으로 성취되기 때문이다. 마음의 일어남이란 수행의 힘으로 전개되는 마음의 일어남이다. 대상의 역겨움 때문에 부딪히고 저항을 받는다. 그로 인해 싫증을 내고 명상 주제를 버리며 수행의 맛을 얻지 못해 무미건조해진다. 부처님의 덕성이 청정하기 때문에 마음이 맑아진다. 그와 같이 의심 등의 마음의 거친 황무지가 없으므로 장애가 없는 상태가 된다. 길들여서라는 것은 장애를 제거하여 그것과 어울리지 않게 함으로써이다. 이와 같이 다른 명상 주제에 전념함으로써 마음을 길들이는 비유를 보이면서 '어떻게'라는 등의 말을 하였다. Ko ayaṃ…pe… anussarīti ko ayaṃ mama abbhantare ṭhatvā anussari. Pariggaṇhantoti bāhirakaparikappitassa anussarakassa sabbaso abhāvadassanametaṃ. Tenāha – ‘‘na añño kocī’’ti. Disvāti pariyesananayena vuttappakāraṃ cittameva anussarīti disvā sabbampetanti etaṃ hadayavatthuādippabhedaṃ sabbampi. Idañca rūpaṃ purimañca arūpanti idaṃ ruppanasabhāvattā rūpaṃ, purimaṃ ataṃsabhāvattā arūpanti saṅkhepato rūpārūpaṃ vavatthapetvā. Pañcakkhandhe vavatthapetvāti yojanā. Sambhāvikāti samuṭṭhāpikā. Tassāti samudayasaccassa. Nirodhoti nirodhanimittaṃ. Appanāvāroti yathāraddhāya desanāya nigamanavāro. '누가 이것을... 기억하였는가'라는 것은 누가 내 안에서 머물며 기억하였는가라는 뜻이다. 파악한다는 것은 외부에서 상상된 기억하는 자가 전혀 없음을 보여주는 것이다. 그래서 '다른 누구도 아니다'라고 하였다. '보고'라는 것은 탐구하는 방법으로 말한 방식대로 마음만이 기억한다는 것을 보고, '이 모든 것'이란 심장 토대 등의 구별이 있는 모든 것을 말한다. '이것은 물질이고 앞의 것은 비물질이다'라는 것은 이것은 변하는 성질이 있으므로 물질이고, 앞의 것은 그러한 성질이 없으므로 비물질이라고 요약하여 물질과 비물질을 규정한 것이다. '오온을 규정하여'라고 연결된다. '발생시키는 것'이란 일으키는 것이다. '그것의'란 집성제(일어남의 진리)를 말한다. '소멸'이란 소멸의 표상이다. '안착의 장'이란 시작한 설법대로의 결론 부분이다. 297. Eseva nayoti iminā yvāyaṃ ‘‘taṃ paneta’’ntiādinā atthanayo buddhānussatiyaṃ vibhāvitoti atidisati, svāyaṃ atideso payojanavasena navasupi anussatīsu sādhāraṇavasena vuttopi ānāpānassatiādīsu tīsu vipassanatthāneva hontīti iminā apavādena nivattitoti tāsaṃ ekappayojanatāva daṭṭhabbā. Dhamme anussati dhammānussatīti samāsapadavibhāgadassanampi vacanatthadassanapakkhikamevāti āha – ‘‘ayaṃ panettha vacanattho’’ti. Dhammaṃ ārabbhāti hi dhammassa anussatiyā visayabhāvadassanametaṃ. Esa nayo sesesupi. Sīlaṃ ārabbhāti attano pārisuddhisīlaṃ ārabbha. Cāgaṃ ārabbhāti attano cāgaguṇaṃ ārabbha. Devatā ārabbhāti ettha devatāguṇasadisatāya attano saddhāsīlasutacāgapaññāsu devatāsamaññā. Bhavati hi taṃsadisepi tabbohāro yathā ‘‘tāni osadhāni, esa brahmadatto’’ti ca. Tenāha – ‘‘devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā’’tiādi. Tattha devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvāti ‘‘yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena, yathārūpena [Pg.224] sutena, yathārūpena cāgena, yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’’ti evaṃ devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā. Assāsapassāsanimittaṃ nāma tattha laddhabbappaṭibhāganimittaṃ. Gatāti ārammaṇakaraṇavasena upagatā pavattā. 297. '이와 같은 방법'이란 '그것은 참으로 이와 같다'는 등의 의미의 방법이 불수념에서 설명된 것을 확장하는 것이며, 이 확장은 목적에 따라 아홉 가지 수념 모두에 공통되는 것으로 언급되었지만, 아나빠나사띠 등 세 가지에서는 위빳사나를 위한 것일 뿐이라는 예외 규정에 의해 배제되었으므로, 그것들의 목적은 하나임을 알아야 한다. '법에 대한 수념이 법수념이다'라는 합성어의 분석을 보여주는 것도 단어의 의미를 보여주는 측면에 속하므로 '여기에 그 단어의 의미가 있다'라고 하였다. '법을 대상으로 하여'라는 것은 법이 수념의 대상임을 보여주는 것이다. 이 방법은 나머지에도 적용된다. '계를 대상으로 하여'라는 것은 자신의 청정한 계를 대상으로 함을 말한다. '보시를 대상으로 하여'라는 것은 자신의 보시의 덕성을 대상으로 함을 말한다. '천신을 대상으로 하여'라는 것은 여기서 천신의 덕성과 유사하기 때문에 자신의 믿음, 계, 배움, 보시, 지혜에 대해 천신이라는 명칭을 붙인 것이다. 그와 유사한 것에도 그러한 표현을 쓰기 때문인데, '그것들은 약초다', '이 사람은 브라흐마닷따다'라고 하는 것과 같다. 그래서 '천신들을 증인의 자리에 두고'라고 하였다. 거기서 천신들을 증인의 자리에 둔다는 것은 '이러한 믿음을 갖춘 저 천신들은 여기서 죽어 저곳에 태어났고, 나에게도 그러한 믿음이 있다. 이러한 계와 배움과 보시와 지혜를 갖춘 저 천신들은 여기서 죽어 저곳에 태어났고, 나에게도 그러한 지혜가 있다'라고 이와 같이 천신들을 증인의 자리에 두는 것이다. '들숨날숨의 표상'이란 거기서 얻어야 할 닮은 표상을 말한다. '이르렀다'란 대상을 삼음으로써 다가가 전개되었다는 뜻이다. Upasammati ettha dukkhanti upasamo, nibbānaṃ. Accantameva ettha upasammati vaṭṭattayanti accantūpasamo, nibbānameva. Khiṇoti khepeti kileseti khayo, ariyamaggo. Te eva upasametīti upasamo, ariyamaggo eva. Khayo ca so upasamo cāti khayūpasamo. Tatracāyaṃ upasamo dhammo evāti dhammānussatiyā upasamānussati ekasaṅgahoti? Saccaṃ ekasaṅgaho dhammabhāvasāmaññe adhippete, saṅkhatadhammato pana asaṅkhatadhammo sātisayo uḷāratamapaṇītatamabhāvatoti dīpetuṃ visuṃ nīharitvā vuttaṃ. Imameva hi visesaṃ sandhāya bhagavā – ‘‘dhammānussatī’’ti vatvāpi upasamānussatiṃ avoca anussarantassa savisesaṃ santapaṇītabhāvena upaṭṭhānato. Evañca katvā idha khayūpasamaggahaṇampi samatthitanti daṭṭhabbaṃ. Yatheva hi samānepi lokuttaradhammabhāve ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyatī’’tiādivacanato (itivu. 90) maggaphaladhammehi nibbānadhammo sātisayo, evaṃ phaladhammato maggadhammo kilesappahānena acchariyadhammabhāvato, tasmā accantūpasamena saddhiṃ khayūpasamopi gahitoti daṭṭhabbaṃ. Vipassanatthāneva hontīti kasmā vuttanti? ‘‘Ekantanibbidāyātiādivacanato’’ti keci, taṃ akāraṇaṃ buddhānussatiādīsupi tathā desanāya āgatattā. Yathā pana buddhānussatiādīni kammaṭṭhānāni vipassanatthāni honti, nimittasampahaṃsanatthānipi honti, na evametāni, etāni pana vipassanatthānevāti tathā vuttaṃ. 여기서 괴로움이 가라앉는다고 해서 가라앉음(정멸, upasama) 즉 열반이다. 여기서 윤회의 회전이 완전히 가라앉는다고 해서 절대적인 가라앉음 즉 열반 자체이다. 번뇌를 소멸시킨다고 해서 소멸(khaya) 즉 성스러운 도이다. 그것들을 가라앉히기 때문에 가라앉음 즉 성스러운 도이다. 소멸이면서 가라앉음이기에 소멸의 가라앉음(khayūpasama)이다. 여기서 가라앉음의 법도 참으로 법이므로, 법수념에 적정수념이 포함되는 것인가? 그렇다, 법이라는 일반적인 상태를 뜻할 때는 포함된다. 그러나 형성된 법(유위법)보다 형성되지 않은 법(무위법)이 뛰어나고 가장 광대하고 가장 수승한 상태임을 밝히기 위해 별도로 분리하여 설하셨다. 바로 이러한 차별점을 염두에 두고, 세존께서는 '법수념'이라 말씀하셨음에도 불구하고 수념하는 자에게 특별히 평온하고 수승한 상태로 나타나기 때문에 '적정수념'을 말씀하신 것이다. 이와 같이 하여 여기서 '소멸의 가라앉음'을 취한 것도 타당하다고 보아야 한다. 비록 출세간법이라는 점에서는 같을지라도 '비구들이여, 유위이든 무위이든 모든 법 중에서 탐욕의 빛바램이 으뜸이라 불린다'라는 등의 말씀처럼 도와 과의 법들보다 열반의 법이 뛰어나듯이, 과의 법보다 도의 법이 번뇌의 소멸로 인해 경이로운 법이 되기 때문에, 절대적인 가라앉음과 함께 소멸의 가라앉음도 취해진 것이라고 보아야 한다. '위빳사나를 위한 것일 뿐이다'라고 왜 말했는가? 어떤 이들은 '절대적인 염오를 위하여'라는 등의 구절 때문이라고 하지만, 그것은 이유가 되지 않는다. 불수념 등에서도 그와 같이 설해져 있기 때문이다. 그러나 불수념 등의 명상 주제들은 위빳사나를 위한 것이기도 하고 표상을 기쁘게 하기 위한 것이기도 하지만, 이것들은 그렇지 않고 위빳사나만을 위한 것이기 때문에 그렇게 말한 것이다. Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 첫 번째 품에 대한 주석이 끝났다. 16. Ekadhammapāḷi 16. 에까담마빨리(하나의 법 경전) (16) 2. Ekadhammapāḷi-dutiyavaggavaṇṇanā (16) 2. 에까담마빨리 제2품 주석 298. Micchā passati tāya, sayaṃ vā micchā passati, micchādassanameva vā tanti micchādiṭṭhi, yaṃ kiñci viparītadassanaṃ. Tenāha – ‘‘dvāsaṭṭhividhāyā’’tiādi[Pg.225]. Micchādiṭṭhi etassāti micchādiṭṭhiko. Tassa micchādiṭṭhikassa. 298. 그것에 의해 잘못 보거나, 스스로 잘못 보거나, 단지 잘못 보는 것 자체이기에 그릇된 견해(사견)라 하니, 어떤 것이든 뒤바뀐 봄을 말한다. 그래서 '예순두 가지'라는 등의 말을 하였다. 그릇된 견해를 가진 자를 사견을 가진 자라 한다. '사견을 가진 자에게'라는 뜻이다. 299. Sammā passati tāya, sayaṃ vā sammā passati, sammādassanamattameva vā tanti sammādiṭṭhi. Pañcavidhāyāti kammassakatājhānavipassanāmaggaphalavasena pañcavidhāya. Tattha jhānacittuppādapariyāpannaṃ ñāṇaṃ jhānasammādiṭṭhi, vipassanāñāṇaṃ vipassanāsammādiṭṭhi. 299. 그것에 의해 바르게 보거나, 스스로 바르게 보거나, 단지 바르게 보는 것 자체이기에 바른 견해(정견)라 한다. '다섯 가지'라는 것은 업자성, 선정, 위빳사나, 도, 과에 따른 다섯 가지를 말한다. 거기서 선정의 마음의 일어남에 포함된 지혜가 선정 정견이고, 위빳사나의 지혜가 위빳사나 정견이다. 302. Pañcasu khandhesu ‘‘nicca’’ntiādinā pavatto anupāyamanasikāro. 302. 다섯 가지 무더기[五蘊]에 대해 '영원하다'는 등의 방식으로 일어나는 부적절한 주의력[비여리작의]이다. 303. ‘‘Anicca’’ntiādinā pavatto upāyamanasikāro. Yāva niyāmokkamanāti yāva micchattaniyāmokkamanā. Micchattaniyāmokkamananayo pana sāmaññaphalasuttavaṇṇanāyaṃ taṭṭīkāya ca vuttanayeneva veditabbo. 303. '무상하다'는 등의 방식으로 일어나는 적절한 주의력[여리작의]이다. '결정(niyāma)에 들어갈 때까지'란 사특함의 결정(micchattaniyāma)에 들어갈 때까지를 의미한다. 사특함의 결정에 들어가는 방식은 '사문과경 주석(Sāmaññaphalasutta-vaṇṇanā)'과 그 복주(復註)에서 설해진 방식대로 알아야 한다. 304. Ayaṃ tividhā saggāvaraṇā ceva hotīti kammapathappattiyā mahāsāvajjabhāvato vuttaṃ. Saggāvaraṇāya hontiyā maggavibandhakabhāve vattabbameva natthīti vuttaṃ – ‘‘maggāvaraṇā cā’’ti. ‘‘Sassato loko’’tiādikā dasavatthukā antaggāhikā micchādiṭṭhi. Maggāvaraṇāva hoti viparītadassanabhāvato, na saggāvaraṇā akammapathapattitoti adhippāyo. Idaṃ pana vidhānaṃ paṭikkhipitvāti viparītadassanañca na maggāvaraṇañcāti viruddhametaṃ uddhammabhāvato. Tathā hi sati appahīnāya eva sakkāyadiṭṭhiyā maggādhigamena bhavitabbanti adhippāyena yathāvuttavidhānaṃ paṭikkhipitvā. ‘‘Na saggāvaraṇā’’ti saggūpapattiyā avibandhakattaṃ vadantehi diṭṭhiyā saggāvahatāpi nāma anuññātā hotīti taṃ vādaṃ paṭikkhipantena ‘‘diṭṭhi nāma saggaṃ upanetuṃ samatthā nāma natthī’’ti vuttaṃ. Kasmā? Ekantagarutarasāvajjabhāvato. Tenāha – ‘‘ekantaṃ nirayasmiṃyeva nimujjāpetī’’tiādi. 304. 이것은 세 가지 방식으로 천상에 가는 데 장애가 된다는 것은, 업도(業道)에 이르는 것이 큰 허물이 되기 때문에 설해진 것이다. 천상에 가는 장애가 된다면 도(道)를 가로막는 장애가 됨은 말할 필요도 없기에 '도를 가로막는 장애이기도 하다'라고 설해졌다. '세상은 영원하다'는 등의 열 가지 토대를 가진 고정된 사견(micchādiṭṭhi)은 전도된 견해이기 때문에 도의 장애가 되지만, 업도에 이르지 않기 때문에 천상의 장애는 아니라는 뜻이다. 그러나 이러한 규정을 배제하고서, 전도된 견해이면서 도의 장애가 아니라는 것은 법에 어긋나기 때문에 모순된 것이다. 왜냐하면 유신견(sakkāyadiṭṭhi)을 제거하지 않고도 도를 얻을 수 있어야 한다는 뜻이 되기 때문이다. 따라서 앞서 말한 규정을 배제하고, '천상의 장애가 아니다'라고 하여 천상에 태어나는 것을 방해하지 않는다고 말하는 자들에 의해 사견이 천상으로 인도한다는 점이 인정된 셈이 되므로, 그 주장을 반박하며 '사견이라는 것은 천상으로 인도할 능력이 없다'고 설해진 것이다. 왜냐하면 그것은 전적으로 매우 중대한 허물이기 때문이다. 그래서 '오로지 지옥에만 떨어지게 한다'는 등의 말씀이 있는 것이다. 305. Vaṭṭaṃ viddhaṃsetīti maggasammādiṭṭhi kilesavaṭṭaṃ kammavaṭṭañca viddhaṃseti. Vipākavaṭṭaṃ kā nu viddhaṃseti nāma. Evaṃ pana attano kāraṇena viddhastabhavaṃ phalasammādiṭṭhi paṭibāhatīti vuttaṃ avasaradānato. Iccetaṃ kusalanti arahattaṃ pāpetuṃ sace sakkoti, evametaṃ vipassanāya paṭisandhianākaḍḍhanaṃ [Pg.226] kusalaṃ anavajjaṃ. Satta bhave detīti sotāpattimaggassa paccayabhūtā vipassanāsammādiṭṭhi tassa puggalassa satta bhave deti. Evamayanti pañcavidhampi sammādiṭṭhiṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāha – ‘‘lokiyalokuttarā sammādiṭṭhi kathitā’’ti. Imasmiṃ panattheti ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmī’’tiādinā vutte gatimaggasaṅkhāte atthe. ‘‘Sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti vuttattā ‘‘lokikā bhavanipphādikāva veditabbā’’ti vuttaṃ. 305. '윤회를 파괴한다'는 것은 도의 바른 견해(maggasammādiṭṭhi)가 번뇌의 윤회와 업의 윤회를 파괴한다는 것이다. 그렇다면 과보의 윤회는 무엇이 파괴하는가? 자기의 원인에 의해 파괴된 존재를 과보의 바른 견해(phalasammādiṭṭhi)가 기회를 주지 않음으로써 막는다고 설해졌다. '이것이 선(kusalatā)이다'라는 것은 만약 아라한과에 이르게 할 수 있다면, 이와 같이 위빳사나의 재생연결을 끌어오지 않음이 유익하고[善] 허물이 없는 것이다. '일곱 번의 생을 준다'는 것은 예류도의 조건이 되는 위빳사나의 바른 견해가 그 보좌에게 일곱 번의 생을 허용한다는 것이다. '이와 같이'라는 것은 다섯 가지 종류의 바른 견해를 모두 염두에 두고 설해진 것이다. 그래서 '세간적·출세간적 바른 견해가 설해졌다'고 하였다. '이 뜻에서'라는 것은 '비구들이여, 나는 다른 어떤 하나의 법도 보지 못하노라'는 등의 말씀에서 설해진 갈(gati)과 도(magga)라고 일컬어지는 뜻이다. '선처인 천상 세계에 태어난다'고 설해졌기 때문에 '세간적인 것은 존재를 성취시키는 것으로 알아야 한다'고 설해진 것이다. 306. Yathādiṭṭhīti atthabyāpanicchāyaṃ yathā-saddo, tena uttarapadatthappadhāno samāsoti āha – ‘‘yā yā diṭṭhī’’ti. Tassā tassā anurūpanti taṃtaṃdiṭṭhianurūpanti attho. Samattanti anavasesaṃ. Tenāha – ‘‘paripuṇṇa’’nti. Samādinnanti ādimajjhapariyosānesu samaṃ ekasadisaṃ katvā ādinnaṃ gahitaṃ anissaṭṭhaṃ. Tadetanti yadetaṃ ‘‘yañceva kāyakamma’’ntiādinā vuttaṃ, tadetaṃ kāyakammaṃ. Yathādiṭṭhiyaṃ ṭhitakāyakammanti yā pana diṭṭhi ‘‘natthi tatonidānaṃ pāpa’’ntiādinā pavattā, tassaṃ diṭṭhiyaṃ ṭhitakassa ṭhitamattassa anissaṭṭhassa taṃdiṭṭhikassa kāyakammaṃ. Diṭṭhisahajātaṃ kāyakammanti tassa yathādiṭṭhikassa paresaṃ hatthamuddādinā viññāpanakāle tāya diṭṭhiyā sahajātaṃ kāyakammaṃ. Na cettha vacīkammāsaṅkā uppādetabbā pāṇaghātādīnaṃyeva adhippetattā. Diṭṭhānulomikaṃ kāyakammanti yathā paresaṃ pākaṭaṃ hoti, evaṃ diṭṭhiyā anulomikaṃ katvā pavattitaṃ kāyakammaṃ. Tenāha – ‘‘samādinnaṃ gahitaṃ parāmaṭṭha’’nti. Tatthātiādi suviññeyyameva. Eseva nayoti iminā yathāvuttāya diṭṭhiyā ṭhitavacīkammaṃ, diṭṭhisahajātaṃ vacīkammaṃ, diṭṭhānulomikaṃ vacīkammanti tividhaṃ hotīti evamādi atidisati. Micchādiṭṭhikassāti kammapathappattāya micchādiṭṭhiyā micchādiṭṭhikassa. ‘‘Yāya kāyaci micchādiṭṭhiyā micchādiṭṭhikassa sato’’ti apare. 306. '견해대로(yathādiṭṭhi)'에서 'yathā'라는 말은 그 뜻을 결정하는 의미로 쓰였으므로, 뒤의 단어의 의미가 강조되는 복합어이다. 그래서 '어떠어떠한 견해'라고 설명한 것이다. '그에 걸맞게'란 그 각각의 견해에 부합한다는 뜻이다. '온전하게'란 남김없이라는 뜻이다. 그래서 '충분하게'라고 하였다. '수지한(samādinna)'이란 처음과 중간과 끝을 고르고 동일하게 하여 취하고 움켜쥐어 놓지 않은 것이다. '그것은'이란 '신업(身業)이라 하는 것' 등의 말씀에서 설해진 그 신업을 말한다. '견해에 머문 신업'이란 '그 원인으로 인한 악은 없다'는 등의 방식으로 일어나는 견해에 머물러 있기만 하고 그것을 놓지 않은 그 견해를 가진 자의 신업이다. '견해와 함께 일어난 신업'이란 그 견해를 가진 자가 타인에게 손짓 등으로 알릴 때 그 견해와 동시에 일어난 신업을 말한다. 여기서는 살생 등이 의도된 것이므로 구업(口業)에 대한 의심을 일으켜서는 안 된다. '견해에 수순하는 신업'이란 타인에게 드러나듯이 견해에 수순하여 행해진 신업을 말한다. 그래서 '수지하고 거머쥐고 집착된 것'이라고 하였다. '거기서' 등은 이해하기 쉽다. '이와 같은 방식'이란 위에서 언급한 견해에 머문 구업, 견해와 함께 일어난 구업, 견해에 수순하는 구업의 세 가지가 있다는 등의 내용을 유추하여 적용하는 것이다. '사견을 가진 자의'란 업도(業道)에 이른 사견을 가진 자를 의미한다. 어떤 이들은 '어떤 사견이든 사견을 가진 자의'라고 설명하기도 한다. Diṭṭhisahajātāti yathāvuttāya diṭṭhiyā sahajātā cetanā. Esa nayo sesapadesupi. Patthanāti ‘‘idaṃ nāma kareyya’’nti taṇhāpatthanā. Cetanāpatthanānaṃ vasenāti yathāvuttadiṭṭhigatanissitacetasikanikāmanānaṃ vasena. Cittaṭṭhapanāti cittassa paṇidahanā. Phassādayoti cetanādiṭṭhitaṇhādivinimuttā phassādidhammā. Yasmā diṭṭhi pāpikā, tasmā tassa puggalassa sabbe te dhammā aniṭṭhāya…pe… saṃvattantīti yojanā. Purimassevāti [Pg.227] tittakapadasseva. Tittakaṃ kaṭukanti ca ubhayaṃ idha aniṭṭhapariyāyaṃ daṭṭhabbaṃ ‘‘pacchā te kaṭukaṃ bhavissatī’’tiādīsu viya. '견해와 함께 일어난 것들'이란 위에서 말한 견해와 함께 일어난 의도(cetanā)를 말한다. 이 방식은 나머지 구절들에도 적용된다. '발원(patthanā)'이란 '이러한 것을 하게 되기를' 바라는 갈애의 발원이다. '의도와 발원의 힘으로'란 위에서 말한 사견에 의지한 마음의 작용인 갈망들의 힘에 의한 것이다. '마음의 설정(cittaṭṭhapanā)'이란 마음의 서원[願]이다. '감촉[觸] 등'이란 의도, 견해, 갈애 등을 제외한 촉 등의 법들을 말한다. 견해가 사악하기 때문에 그 사람의 그 모든 법이 원치 않는 결과로... (중략) ... 이어진다는 구성이다. '이전의 것과 같다'는 것은 쓴맛의 구절과 같다는 것이다. '쓰고 매운 것' 이 둘은 여기서 '나중에 너에게 고통[매움]이 될 것이다'라는 등의 구절에서처럼 원치 않는 결과(aniṭṭha)의 동의어로 보아야 한다. Amboyanti ambo ayaṃ. Tameva pūjanti tameva pubbe laddhaparisiñcanadānādipūjaṃ. Nivesareti pavisiṃsu. Asātasannivāsenāti amadhuranimbamūlasaṃsaggena. '망고는'이란 '이 망고는'이라는 뜻이다. '그것을 받든다'는 것은 이전에 받은 물주기와 거름 주기 등의 보살핌을 말한다. '안착했다'는 것은 들어갔다는 뜻이다. '즐겁지 않은 것과의 공존으로'란 달지 않은 님바 나무의 뿌리와 섞임으로 인해서이다. Taṃ pana paṭikkhipitvā…pe… vuttanti sabbāpi micchādiṭṭhi ekantasāvajjattā aniṭṭhāya dukkhāya saṃvattatīti adhippāyena vuttaṃ. Anantarasutteti dasamasutte. Yojetvā veditabbānīti navamasutte viya yojetvā veditabbāni. Cittaṭṭhapanāva patthanāti ettha paṇidhi cāti vattabbaṃ. 그러나 그것을 부정하고... (중략) ... 설해진 것은, 모든 사견이 전적으로 허물이 크기 때문에 원치 않는 결과와 고통으로 이어진다는 취지로 설해진 것이다. '다음 경'이란 열 번째 경을 말한다. '결합하여 알아야 한다'는 것은 아홉 번째 경에서처럼 결합하여 알아야 한다는 것이다. '마음의 설정이 바로 발원이다'라는 여기서는 '서원(paṇidhi)이기도 하다'라고 말해야 한다. Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 두 번째 품에 대한 설명이 끝났다. 16. Ekadhammapāḷi 16. 하나의 법 모음(Ekadhamma-pāḷi) (16) 3. Ekadhammapāḷi-tatiyavaggavaṇṇanā (16) 3. 하나의 법 모음 - 세 번째 품에 대한 설명 308. Tatiyassa paṭhame ayāthāvadiṭṭhikoti aniccādibhāvesu dhammesu niccātiādinā uppannadiṭṭhiko. Tenāha – ‘‘tāyeva micchādiṭṭhiyā viparītadassano’’ti saddhammāti ettha santo pasattho sundaro dhammo, yo manussadhammotipi vuccati. Tato hi micchādiṭṭhiko paraṃ vuṭṭhāpeyya, na ariyadhammato. Tenāha – ‘‘dasakusalakammapathadhammato’’ti. Evarūpāti iminā pāthikaputtādike saṅgaṇhāti. 308. 세 번째 품의 첫 번째 경에서 '여실하지 않은 견해를 가진 자(ayāthāvadiṭṭhiko)'란 무상함 등의 법에 대해 영원하다는 등의 견해가 일어난 자를 말한다. 그래서 '바로 그 사견에 의해 전도된 견해를 가진 자'라고 하였다. '정법(saddhamma)'에서 '정(sat)'은 훌륭하고 칭송받으며 아름다운 법을 말하며, 이는 '인간의 법(manussadhamma)'이라고도 불린다. 왜냐하면 사견을 가진 자는 거기서 깨어나게 해야 하는 것이지, 성스러운 법(ariyadhamma)에서 깨어나게 하는 것이 아니기 때문이다. 그래서 '열 가지 유익한 업도의 법으로부터'라고 하였다. '이와 같은 자'라는 것은 빠띠까뿟따(Pāthikaputta) 등을 포함한다. 309. Sabbaññubodhisattoti sabbaññubhāgī bodhisatto. Ādi-saddena pūritapāramikā paccekabodhisattā ekaccasāvakabodhisattā ca saṅgayhanti. 309. '일체지 보살(Sabbaññubodhisatto)'이란 일체지의 공덕을 가진 보살을 말한다. '등(ādi)'이라는 단어에는 바라밀을 채운 벽지불 보살들과 일부 성문 보살들도 포함된다. 310. Paramāti mahāsāvajjabhāvena paramā, ukkaṃsagatāti attho. Tesanti ānantariyakammānaṃ. Paricchedoti vipākavasena pariyosānaṃ. Vaṭṭassa mūlaṃ, tato taṃsamaṅgīpuggalo vaṭṭassa khāṇūti vuccati. Tenāha – ‘‘tāyā’’tiādi. Tañce gāhaṃ na vissajjeti, tassa punapi tabbhāvāvahattā vuttaṃ – ‘‘bhavato vuṭṭhānaṃ natthī’’ti, na pana sabbaso vuṭṭhānassa abhāvato. Yādise hi paccaye paṭicca ayaṃ taṃ dassanaṃ okkanto puna kadāci tappaṭipakkhe paccaye paṭicca tato sīsukkhipanamassa na hotīti na [Pg.228] vattabbaṃ. Akusalañhi nāmetaṃ abalaṃ dubbalaṃ, na kusalaṃ viya mahābalaṃ. Aññathā sammattaniyāmo viya micchattaniyāmopi accantiko siyā, na ca micchattaniyāmo accantiko. Teneva papañcasūdaniyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 2.100) – 310. '가장 큰(paramā)'이란 매우 큰 죄가 되는 상태로서 가장 큰 것, 즉 극치에 도달했다는 뜻이다. '그것들의(tesaṃ)'란 오역죄(ānantariyakamma)들을 말한다. '한계(paricchedo)'란 과보의 측면에서의 종결이다. 윤회의 뿌리이며, 그로 인해 그것을 갖춘 인색한 사람은 '윤회의 그루터기(vaṭṭassa khāṇu)'라 불린다. 그래서 "그것에 의해" 등으로 말씀하셨다. 만약 그 집착을 버리지 못한다면, 그것이 다시 그러한 상태를 초래하기 때문에 "존재(bhavato, 윤회)로부터 벗어남이 없다"라고 말씀하신 것이지, 결코 벗어남이 전혀 없다는 뜻은 아니다. 왜냐하면 어떤 조건을 의지하여 이러한 견해에 빠졌을 때, 다시 언젠가 그 반대되는 조건을 의지하여 거기서 머리를 치켜드는 일(벗어남)이 그에게 생기지 않을 것이라고 말해서는 안 되기 때문이다. 불선(akusala)이라는 것은 힘이 없고 약하며, 선(kusala)처럼 큰 힘이 있는 것이 아니다. 그렇지 않다면 결정된 바른 길(sammattaniyāmo)처럼 결정된 그릇된 길(micchattaniyāmo)도 절대적인 것이 되겠지만, 결정된 그릇된 길은 절대적인 것이 아니다. 그렇기 때문에 ‘빠빤짜수다니’에서 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Kiṃ panesa ekasmiṃyeva attabhāve niyato hoti, udāhu aññasmimpīti? Ekasmiṃyeva niyato, āsevanavasena bhavantarepi taṃ diṭṭhiṃ roceti evā’’ti – "그러면 이것은 오직 한 생(attabhāve)에서만 결정된 것인가, 아니면 다른 생에서도 그러한가? 오직 한 생에서만 결정된 것이지만, 습성(āsevana)으로 인해 다음 생에서도 그 견해를 즐기게 된다." Vuttaṃ. Tatoyeva ca sumaṅgalavilāsiniyampi (dī. ni. aṭṭha. 1.170-172) vuttaṃ – 라고 말씀하셨다. 바로 그 이유 때문에 ‘수망갈라빌라시니’에서도 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Ye vā pana tesaṃ laddhiṃ gahetvā rattiṭṭhāne divāṭṭhāne nisinnā sajjhāyanti vīmaṃsanti, tesaṃ ‘karoto na karīyati pāpaṃ, natthi hetu, natthi paccayo, mato ucchijjatī’ti tasmiṃ ārammaṇe micchāsati santiṭṭhati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, javanāni javanti. Paṭhamajavane satekicchā honti, tathā dutiyādīsu. Sattame buddhānampi atekicchā anivattino ariṭṭhakaṇṭakasadisā, tattha koci ekaṃ dassanaṃ okkamati, koci dve, koci tīṇipi, ekasmiṃ okkantepi dvīsu tīsu okkantesupi niyatamicchādiṭṭhikova hoti. Patto saggamaggāvaraṇañceva mokkhamaggāvaraṇañca, abhabbo tassattabhāvassa anantaraṃ saggampi gantuṃ, pageva mokkhaṃ, vaṭṭakhāṇu nāmesa satto pathavigopako, yebhuyyena evarūpassa bhavato vuṭṭhānaṃ natthī’’ti. "또한 그들의 교설을 받아들여 밤낮으로 머무는 곳에 앉아 암송하고 고찰하는 이들에게 '행해도 악이 행해지지 않는다, 원인도 없고 조건도 없다, 죽으면 단멸한다'는 그 대상에 그릇된 마음챙김(micchāsati)이 확립되고, 마음이 한끝에 집중되며, 속행(javana)들이 일어난다. 첫 번째 속행에서는 치료될 수 있고(satekicchā), 두 번째 등에서도 그러하다. 일곱 번째 속행에서는 부처님들로서도 치료될 수 없으며 물러나지 않으니, 마치 아릿타카 가시(ariṭṭhakaṇṭaka)와 같다. 거기서 어떤 이는 한 가지 견해에 빠지고, 어떤 이는 두 가지, 어떤 이는 세 가지 견해 모두에 빠진다. 한 가지에 빠지든 두세 가지에 빠지든 그는 결정된 사견을 가진 자(niyatamicchādiṭṭhiko)가 된다. 그는 천상으로 가는 길의 장애와 해탈로 가는 길의 장애에 이르렀으며, 그 생 바로 다음에 천상에 가는 것조차 불가능한데 하물며 해탈은 말할 것도 없다. '윤회의 그루터기'라 불리는 이 중생은 대지를 지키는 자와 같아서, 대체로 이러한 자에게는 존재로부터 벗어남이 없다." Piṭṭhicakkavāḷeti jhāyamānacakkavāḷassa parato ekasmiṃ okāse. Yaṃ jhāyamānānaṃ ajjhāyamānānañca cakkavāḷānamantaraṃ, yattha lokantarikanirayasamaññā, tādise ekasmiṃ okāse. Paccatiyevāti cakkavāḷe jhāyamāne ajjhāyamānepi attano kammabalena paccatiyeva. '철위산 너머(Piṭṭhicakkavāḷe)'란 불타고 있는 세계(cakkavāḷa) 너머의 한 장소이다. 불타는 세계들과 불타지 않는 세계들 사이의 공간, 즉 로깐따리까(Lokantarika) 지옥이라 불리는 그러한 한 장소를 말한다. '정말로 요리된다(Paccatiyevā)'란 세계가 불타든 불타지 않든 자신의 업의 힘으로 정말로 과보를 겪는다는 뜻이다. 311. Catutthe ‘‘mā khalī’’ti vacanaṃ upādāya evaṃladdhanāmoti taṃ kira sakaddamāya bhūmiyā telaghaṭaṃ gahetvā gacchantaṃ, ‘‘tāta, mā khalī’’ti sāmiko āha. So pamādena khalitvā patitvā sāmikassa bhayena palāyituṃ āraddho. Sāmiko upadhāvitvā sāṭakakaṇṇe aggahesi. So sāṭakaṃ chaḍḍetvā acelako hutvā palāto paṇṇena vā tiṇena vā paṭicchādetumpi ajānanto jātarūpeneva ekaṃ gāmaṃ [Pg.229] pāvisi. Manussā taṃ disvā ‘‘ayaṃ samaṇo arahā appiccho, natthi iminā sadiso’’ti pūvabhattādīni gahetvā upasaṅkamitvā ‘‘mayhaṃ sāṭakaṃ anivatthabhāvena idaṃ uppanna’’nti tato paṭṭhāya sāṭakaṃ labhitvāpi na nivāsesi, tadeva ca pabbajjaṃ aggahesi. Tassa santike aññepi aññepīti pañcasatā manussā pabbajiṃsu. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘mā khalīti vacanaṃ upādāya evaṃladdhanāmo titthakaro’’ti. 311. 네 번째에서 '미끄러지지 마라(mā khali)'라는 말을 근거로 하여 그러한 이름을 얻게 된 자라는 뜻이다. 전해오는 말에 따르면, 그가 진흙탕 길에서 기름 항아리를 들고 가고 있을 때 주인이 "얘야, 미끄러지지 마라"라고 말했다. 그는 부주의로 미끄러져 넘어졌고 주인이 두려워 달아나기 시작했다. 주인이 달려와 그의 옷자락을 붙잡았다. 그는 옷을 버려두고 알몸이 되어 달아났는데, 나뭇잎이나 풀로 가릴 줄도 모른 채 태어난 그대로의 모습으로 한 마을에 들어갔다. 사람들이 그를 보고 "이 사문은 아라한이며 욕심이 적으니 그와 대등한 자가 없다"라고 하며 과자나 음식 등을 가지고 다가오자, 그는 "내가 옷을 입지 않았기 때문에 이런 일이 생겼구나"라고 생각하고 그때부터 옷을 얻어도 입지 않았으며 바로 그것을 출가로 삼았다. 그의 곁에서 다른 이들도 줄을 이어 오백 명의 사람들이 출가했다. 그것을 염두에 두고 "미끄러지지 마라(mā khali)는 말을 근거로 하여 그러한 이름을 얻게 된 외도 스승"이라고 말씀하신 것이다. Samāgataṭṭhāneti dvinnaṃ nadīnaṃ udakappavāhassa sannipātaṭṭhāne. Dvinnaṃ udakānanti dvinnaṃ udakappavāhānaṃ. Yathāvuttaṭṭhāne macchaggahaṇatthaṃ khipitabbato khippaṃ, kuminaṃ, tadeva idha khippanti vuttaṃ. Tenāha – ‘‘kumina’’nti. Ucchūhīti udakaucchūhi. Tucchapuriso ariyadhammābhāvato. Jhānamattampi hi tassa nattheva, kuto ariyamaggo. Manussakhippaṃ maññeti manussā patitvā byasanappattiatthaṃ oṭṭitaṃ kuminaṃ viya. Tenāha – ‘‘mahājanassā’’tiādi. '모인 곳(Samāgataṭṭhāne)'이란 두 강물의 흐름이 합쳐지는 곳이다. '두 물의'란 두 강물의 흐름을 말한다. 앞서 말한 장소에서 물고기를 잡기 위해 던져야 하므로 '키빳(khippa)', 즉 통발(kumina)인데, 여기서는 그것을 '키빳'이라고 불렀다. 그래서 "통발"이라고 말씀하셨다. '갈대들로(ucchūhi)'란 물갈대들을 말한다. '빈 사람(tucchapuriso)'이란 성스러운 법이 없기 때문이다. 그에게는 선정조차 전혀 없는데 어찌 성스러운 도가 있겠는가. '인간 그물(manussakhippaṃ)'이란 사람들이 빠져서 재앙에 이르게 하기 위해 쳐놓은 통발과 같다는 의미이다. 그래서 "많은 사람의" 등으로 말씀하셨다. 312. Pañcamādīsu bāhirakasāsananti avisesena vuttaṃ – tassa sabbassapi aniyyānikattā satthupaṭiññassapi asabbaññubhāvato. Tenāha – ‘‘tattha hī’’tiādi. Gaṇoti sāvakagaṇo. Tathābhāvāyāti ācariyena vuttākāratāya samaṅgibhāvatthaṃ. Jaṅghasatanti bahū aneke satte. Samakameva akusalaṃ pāpuṇātīti tesaṃ sabbesaṃ ekajjhaṃ samādapanepi tesaṃ akusalena samakameva akusalaṃ pāpuṇāti ekajjhaṃ bahūnaṃ samādapanepi tathā ussahanassa balavabhāvato. Visuṃ visuṃ samādapane vattabbameva natthi. Yathā hi dhammacariyāyaṃ samakamevāti vattabbā kalyāṇamittatā, evaṃ adhammacariyāyaṃ akalyāṇamittatāti. 312. 다섯 번째 등에서 '외부의 가르침(bāhirakasāsana)'이란 차별 없이 말씀하신 것인데, 그것은 모두가 벗어나게 해주지 못하며 스승이라 자처하는 자도 일체지자가 아니기 때문이다. 그래서 "거기서는 정말로" 등으로 말씀하셨다. '무리(gaṇo)'란 제자들의 무리이다. '그러한 상태가 되기 위하여(tathābhāvāya)'란 스승이 말한 방식대로 갖추기 위해서라는 뜻이다. '백 개의 정강이(jaṅghasata)'란 많고 수많은 중생을 말한다. '동시에 불선을 얻는다'란 그들 모두를 한꺼번에 권유하더라도 그들의 불선과 동시에 불선을 얻는다는 뜻이니, 한꺼번에 많은 이를 권유할 때에도 그만큼 노력의 힘이 강하기 때문이다. 각각 따로 권유하는 경우에는 말할 것도 없다. 마치 법을 행함에 있어서 동시에 행하도록 하는 것을 '선지식'이라 부르듯이, 이와 같이 비법을 행함에 있어서는 '악지식'이라 하는 것이다. 313. Suṭṭhu akkhāteti ekantato niyyānikabhāvena akkhāte. Satthā ca sabbaññū hotīti asabbaññuno niyyānikabhāvena kathetuṃ asakkuṇeyyattā. Dhammo ca svākkhāto sammāsambuddhappaveditattā. Gaṇo ca suppaṭipanno satthārā suvinītattā. Samādapako hītiādi suppaṭipattiyā nidassanaṃ daṭṭhabbaṃ. 313. '잘 설해진(suṭṭhu akkhāte)'이란 오로지 벗어나게 하는 성질로서 설해진 것을 말한다. 스승이 일체지자라는 것은, 일체지자가 아닌 자는 벗어나게 하는 성질에 대해 말할 수 없기 때문이다. 법이 잘 설해졌다는 것(svākkhāto)은 정등각자에 의해 선포되었기 때문이며, 무리가 잘 실천한다는 것(suppaṭipanno)은 스승에 의해 잘 훈련되었기 때문이다. '권유하는 자는 정말로' 등은 바른 실천의 예시로 보아야 한다. 314. Pamāṇaṃ jānitabbanti ‘‘ayaṃ ettakena yāpeti, imassa ettakaṃ dātuṃ yutta’’nti evaṃ pamāṇaṃ jānitabbaṃ. Atireke…pe… nibbānasampatti vā natthi durakkhātattā dhammassa. Tassāti paṭiggāhakassa. Appicchapaṭipadā nāma natthi durakkhāte dhammavinayeti adhippāyo. 314. '정도를 알아야 한다'란 "이 사람은 이만큼으로 살아간다, 이 사람에게는 이만큼을 주는 것이 적당하다"라고 이와 같이 정도를 알아야 한다는 뜻이다. '그 이상은 ... (중략) ...' 열반의 성취란 없으니, 법이 잘못 설해졌기 때문이다. '그의(tassa)'란 받는 자의 것이다. 잘못 설해진 법과 율에는 '욕심 적음의 실천'이란 존재하지 않는다는 뜻이다. 315. Dāyakassa [Pg.230] vaso nāma uḷāruḷāratābhedo ajjhāsayo. Deyyadhammassa pana thokabahutāva deyyadhammassa vaso nāma. Attano thāmoti yāpanappamāṇaṃ. Yadi hītiādi ‘‘katha’’ntiādinā saṅkhepato vuttassa atthassa vivaraṇaṃ. Anuppannassāti anuppanno assa puggalassa. Cakkhubhūto hotīti mahājanassa cakkhu viya hoti. Sāsanaṃ ciraṭṭhititaṃ karotīti anuppannalābhuppādanena mahājanassa pasāduppādanena ca ciraṭṭhitikaṃ karoti. 315. 보시자의 힘(vaso)이란 원대함과 매우 원대함의 차이가 있는 의도(ajjhāsayo)를 말한다. 반면에 보시물(deyyadhamma)의 힘이란 보시물의 적고 많음을 뜻한다. '자신의 힘(thāma)'이란 생계를 유지할 만한 정도를 말한다. '만약(Yadi hī)' 등의 구절은 '어떻게' 등으로 요약하여 설해진 의미를 상세히 풀이한 것이다. '생기지 않은 자에게(anuppannassā)'란 이 인물에게 생기지 않은 것을 말한다. '눈이 된다(cakkhubhūto hotī)'는 것은 대중에게 눈과 같이 된다는 뜻이다. '가르침이 오래 머물게 한다(sāsanaṃ ciraṭṭhititaṃ karotī)'는 것은 생기지 않은 이익을 생기게 하고 대중에게 청정한 믿음을 일으킴으로써 가르침이 오래 머물도록 한다는 의미이다. Kuṭumbariyavihāreti kuṭumbariyagāmasannissitavihāre. Bhuñjanatthāyāti tasmiṃyeva gehe nisīditvā bhuñjanatthāya. Gahetvā gamanatthāyāti gehato bahi gahetvā gamanatthāya. Dhurabhattānīti niccabhattāni. Cūḷupaṭṭhākanti veyyāvaccakaraṃ. Vīmaṃsitvāti yathā uddissa kataṃ na hoti, evaṃ vīmaṃsitvā. Mahājano appiccho bhavituṃ maññatīti mahājano sayaṃ appiccho bhavituṃ maññati diṭṭhānugatiṃ āpajjanena. Mahājanassāti bahujanassa. Avattharitvāti vitthārikaṃ katvā. 쿠툼바리야 사원(Kuṭumbariyavihāre)이란 쿠툼바리야 마을에 의지한 사원을 말한다. '먹기 위하여(bhuñjanatthāyā)'란 바로 그 집에서 앉아서 먹기 위함을 뜻한다. '가지고 가기 위하여(gahetvā gamanatthāyā)'란 집 밖으로 가지고 나가기 위함이다. '항상 하는 공양(Dhurabhattānī)'이란 일정한 식사를 말한다. '어린 시봉자(cūḷupaṭṭhāka)'란 시공을 드는 사람을 뜻한다. '조사하여(vīmaṃsitvā)'란 특정인을 지칭하여 행해진 것이 아님을 이와 같이 조사하여 본다는 것이다. '대중이 적은 욕심을 가지려 한다(mahājano appiccho bhavituṃ maññatī)'는 것은 대중 스스로가 본보기를 따름으로써 적은 욕심을 가지려 함을 의미한다. '대중의(Mahājanassā)'란 많은 사람의라는 뜻이다. '널리 퍼뜨려(avattharitvā)'란 상세하게 하여라는 의미이다. 316. Pañcātapatappanaṃ catūsu passesu aggisantāpassa upari sūriyasantāpassa ca tappanaṃ, tañca kho gimhakāle. Chinnappapātapabbatasikharato patanaṃ maruppapātapatanaṃ. Pubbaṇhādīsu ādiccābhimukhāvaṭṭanaṃ ādiccānuparivattanaṃ. 316. 오열고행(pañcātapatappanaṃ)이란 사방에서 불의 열기로, 위에서는 태양의 열기로 고통을 주는 것인데, 그것도 한여름에 하는 것이다. '깎아지른 듯한 절벽에서 떨어짐'이란 사막의 절벽에서 떨어지는 것을 말한다. '오전 등에서 태양을 마주보고 도는 것'이란 태양을 따라 회전하는 것이다. 317. Ayampīti svākkhāte dhammavinaye kusītopi. Sāmaññanti tapacaraṇaṃ. Dupparāmaṭṭhanti micchācaritaṃ saṃkiliṭṭhaṃ. Nirayāyupakaḍḍhatīti nirayadukkhāya naṃ kaḍḍhati. 317. 이 또한(Ayampīti)이란 잘 설해진 법과 율에 있어서 게으른 자도 포함된다. '사문법(Sāmaññanti)'이란 고행을 닦는 것이다. '잘못 쥐어진(dupparāmaṭṭhaṃ)'이란 그릇되게 행해진 더러운 것을 뜻한다. '지옥으로 끌고 간다(Nirayāyupakaḍḍhatī)'는 것은 그를 지옥의 고통으로 끌어당긴다는 의미이다. 318. Vuttappakāreti pañcātapatappanādike vuttappakāre. 318. 말한 바와 같은 종류에서(Vuttappakāreti)란 오열고행 등에서 말한 바와 같은 종류를 뜻한다. 319. Evanti vuttappakārāya cittappasādavhayasuppaṭipattiyā. Tena samaṇadhammakaraṇasukhañca saṅgaṇhāti. 319. 이와 같이(Evanti)란 말한 바와 같은 종류의 '마음의 청정'이라 불리는 바른 실천을 말한다. 그것으로 사문법을 닦는 즐거움 또한 포함한다. 320. Navakanipāteti imasmiṃyeva aṅguttaranikāye vakkhamānaṃ navakanipātaṃ sandhāyāha. Nava puggalāti sattakkhattuparamakolaṃkolādayo nava puggalā. Sabbatthāti imasmiṃ sutte vuttāvasiṭṭhesu sabbesu suttesu. 320. 9모음(Navakanipāteti)이란 이 앙굿타라 니까야에서 설해질 9모음을 염두에 두고 말한 것이다. '아홉 인물(Nava puggalā)'이란 일곱 번 태어나는 것이 최대인 자(sattakkhattuparamakolaṃkola) 등 아홉 종류의 성자를 말한다. '모든 곳에서(Sabbatthā)'란 이 경에서 설해진 것 외에 나머지 모든 경들에서라는 뜻이다. Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 세 번째 품에 대한 설명이 끝났다. 16. Ekadhammapāḷi 16. 에카담마빨리(하나의 법의 본문) (16) 4. Ekadhammapāḷi-catutthavaggavaṇṇanā (16) 4. 에카담마빨리 제4품에 대한 설명 322. Catutthassa [Pg.231] paṭhame saññāṇabhūtāti upalakkhaṇabhūtā. Pañcadasayojanāvaṭṭakkhandhāti pañcadasayojanakkhandhaparikkhepā. Yathā cāti ca-saddena kadambarukkhādīnaṃ kappaṭṭhāyibhāvaṃ viya yojanasatubbedhādibhāvaṃ samuccinoti, na pana jambuyā jambudīpassa viya tehi aparagoyānādīnaṃ saññāṇabhāvaṃ. Rāmaṇeyyakanti ramaṇīyabhāvaṃ. Sesapadesūti vanarāmaṇeyyakādipadesu. Uggataṃ kūlaṃ ussitabhāvo etassāti ukkūlaṃ, vigataṃ apagataṃ kūlaṃ etassāti vikūlanti āha – ‘‘unnataṭṭhānaṃ ninnaṭṭhāna’’nti ca. Nandiyāvaṭṭamacchapiṭṭhenevāti kujjakakulisakamacchasaṅghātapiṭṭheneva. 322. 네 번째 품의 첫 번째에서, '표식이 된(saññāṇabhūtā)'이란 특징이 된 것을 뜻한다. '15요자나 둘레의 줄기(pañcādasayojanāvaṭṭakkhandhā)'란 15요자나의 줄기 둘레를 말한다. '그리고 ~처럼(Yathā cā)'에서 '그리고(ca)'라는 단어는 까담바 나무 등이 겁(kappa) 동안 유지되는 것처럼 100요자나 높이 등이 되는 것을 포함한다. 그러나 염부제의 염부나무처럼 그것들이 아빠라고야나 등의 표식이 된다는 뜻은 아니다. '아름다움(Rāmaṇeyyakaṃ)'이란 즐거운 상태를 말한다. '나머지 구절들에서(Sesapadesū)'란 숲의 아름다움 등의 구절들에서라는 뜻이다. 둑이 솟아올라 높아진 상태인 것을 '솟은 둑(ukkūla)', 둑이 없거나 낮아진 상태인 것을 '낮은 둑(vikūla)'이라 하였으며, '높은 곳과 낮은 곳'이라고도 하였다. '난디야밧따 물고기의 등처럼(Nandiyāvaṭṭamacchapiṭṭhenevā)'이란 굽어 있는 꿀리사까 물고기 떼의 등처럼이라는 뜻이다. 323. Dutiyādīsu cattāro apāyā aññatra manussehīti adhippetā, na devā aññatra manussehīti hīnāya jātiyā adhippetattā. Upādāyupādāyāpi majjhimadeso labbhati, yattha gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ aññesampi kammavādikiriyavādiviññujātikānaṃ, yo patirūpadesoti vuccati. Tenāha – ‘‘sakalopi hī’’tiādi. 323. 두 번째 등에서 '네 가지 악처는 인간을 제외한 것(cattāro apāyā aññatra manussehī)'으로 의도되었고, '천상은 인간을 제외한 것(devā aññatra manussehī)'은 비천한 태생으로 의도된 것이 아니다. 상대적으로(upādāyupādāyāpi) 중간 지방(majjhimadeso)이 얻어지는데, 그곳은 비구, 비구니, 우바새, 우바이들과 그 외에 업을 설하고 작용을 설하는 지혜로운 이들이 가는 곳으로, '적절한 지방'이라 불리는 곳이다. 그러므로 '전체적으로는 실로' 등이 설해진 것이다. 324. Eḷāti doso. Tenāha – ‘‘niddosamukhāti attho’’ti. 324. 엘라(Eḷā)는 허물(doso)이다. 그러므로 '허물없는 입이라는 뜻이다'라고 하였다. 326. Tathāgatassa guṇe jānitvā cakkhunāpi dassanaṃ dassanameva, ajānitvā pana dassanaṃ tiracchānagatānampi hotiyevāti āha – ‘‘ye tathāgatassa guṇe jānitvā’’tiādi. 326. 여래의 덕성을 알고 눈으로 보는 것만이 (진정한) 봄이며, 알지 못하고 보는 것은 축생들에게도 일어나는 일이다. 그러므로 '여래의 덕성을 알고' 등이 설해진 것이다. 327. Pakāsetvā kathitanti saccāni pakāsetvā kathitaṃ. 327. 드러내어 설해진 것(Pakāsetvā kathitanti)이란 사성제를 드러내어 설한 것이다. 328. Sutānaṃ dhammānaṃ asammoso dhāraṇanti āha – ‘‘dhārentīti na pammussantī’’ti. 328. 들은 법들을 잊지 않고 기억하는 것을 말한다. 그러므로 '지닌다는 것은 잊어버리지 않는다는 것이다'라고 하였다. 329. Atthānatthaṃ upaparikkhantīti ‘‘ayaṃ imissā pāḷiyā attho, ayaṃ na attho’’ti atthānatthaṃ upaparikkhanti. Anatthaparihārena hi atthaggahaṇaṃ yathā adhammaparivajjanena dhammappaṭipatti. 329. 유익함과 무익함을 살핀다(Atthānatthaṃ upaparikkhantīti)는 것은 '이것은 이 본문의 뜻이고, 이것은 뜻이 아니다'라고 뜻과 뜻 아닌 것을 조사하는 것이다. 참으로 무익함을 버림으로써 유익함을 얻는 것은 법 아닌 것을 멀리함으로써 법을 실천하는 것과 같다. 330. Anulomapaṭipadanti nibbānassa anulomikaṃ paṭipadaṃ. 330. 수순하는 실천(Anulomapaṭipadanti)이란 열반에 수순하는 실천을 뜻한다. 331. Saṃvegajanakesu [Pg.232] kāraṇesūti saṃvegajanakesu jātiādīsu kāraṇesu. Saṃvejanīyesu ṭhānesu sahottappañāṇaṃ saṃvego. 331. 전율을 일으키는 원인들에서(Saṃvegajanakesu kāraṇesūti)란 태어남 등의 전율을 일으키는 원인들에서를 말한다. 전율해야 할 처소에서 두려움(ottappa)과 함께하는 지혜가 전율(saṃvega)이다. 332. Upāyenāti yena upāyena vaṭṭūpacchedo, tena upāyena. Padhānavīriyaṃ karontīti sammappadhānasaṅkhātaṃ vīriyaṃ karonti uppādenti. 332. 방편으로(Upāyenāti)란 어떤 방편으로 윤회가 끊어지는가 하는 그 방편으로이다. 정진을 한다(Padhānavīriyaṃ karontīti)란 사정근이라 불리는 정진을 하고 일으키는 것이다. 333. Vavassajīyanti vissajjīyanti ettha saṅkhārāti vavassaggo, asaṅkhatā dhātūti āha – ‘‘vavassaggo vuccati nibbāna’’nti. 333. 여기서 형성된 것들(saṅkhārā)이 놓아버려지므로 놓음(vavassaggo)이라 하며, 그것은 무위의 요소(asaṅkhatā dhātū)이다. 그러므로 '놓음이란 열반을 말한다'라고 하였다. 334. Uttamannānanti uttamānaṃ pañcannaṃ bhojanānaṃ. Uttamarasānanti uttamānaṃ rasānaṃ. Uñchācārenāti uñchācariyāya kassaci apariggahabhūtassa kiñci ayācitvā gahaṇaṃ uñchācāro. Ettha cātiādinā annādīnaṃ aggabhāvo nāma manāpaparamo icchitakkhaṇalābho, na tesaṃ lābhitāmattanti dasseti. Paṭilabhantīti denti paṇītabhāvena. Bhattassa ekapātīti ekapātipūraṃ bhattaṃ. Idaṃ kiṃ nāmāti ‘‘idaṃ annaggarasaggaṃ nāma hoti, na hotī’’ti pucchati. Uñchena kapālābhatenāti missakabhattena. Yāpenteti yāpanasīsena yāpanahetuṃ bhattaṃ vadati. Upādāya aggarasaṃ nāmāti taṃ taṃ upādāyupādāya annaggarasaggaṃ daṭṭhabbanti dasseti. Cakkavattiāhārato hi cātumahārājikānaṃ āhāro aggoti evaṃ yāva paranimmitavasavattidevā netabbaṃ. 334. 으뜸가는 음식들(Uttamannānanti)이란 수승한 다섯 가지 음식을 말한다. 으뜸가는 맛들(Uttamarasānanti)이란 수승한 맛들을 말한다. '얻어먹는 행위(uñchācārenā)'란 누군가에게 소유되지 않은 것을 구걸하지 않고 얻는 행위이다. '여기에서' 등으로 시작하는 구절은 음식 등의 으뜸가는 상태란 마음에 드는 최고의 것을 원하는 순간에 얻는 것을 말하며, 단지 그것들을 얻는 것만을 뜻하는 것이 아님을 보여준다. '얻는다(Paṭilabhantī)'는 것은 수승한 상태로 보시한다는 뜻이다. '밥 한 그릇(Bhattassa ekapātī)'이란 발우 하나 가득 찬 밥을 말한다. '이것은 무엇인가(Idaṃ kiṃ nāmā)'란 '이것이 최고의 음식과 최고의 맛인가 아닌가'라고 묻는 것이다. '구걸하여 얻은 발우의 밥으로(Uñchena kapālābhatenā)'란 섞인 밥으로라는 뜻이다. '연명한다(yāpenteti)'는 것은 연명을 위주로 하여 연명의 원인이 되는 밥을 말한다. '최고의 맛에 대하여(upādāya aggarasaṃ nāmā)'란 상대적으로 최고의 음식과 맛을 보아야 함을 보여준다. 참으로 전륜성왕의 음식보다 사대왕천 신들의 음식이 수승하며, 이와 같이 타화자재천까지 적용되어야 한다. 335. Attharaso nāma cattāri sāmaññaphalāni ‘‘ariyamaggānaṃ phalabhūto raso’’ti katvā. Dhammaraso nāma cattāro maggā ‘‘sāmaññaphalassa hetubhūto raso’’ti katvā vimuttiraso nāma amataṃ nibbānaṃ ‘‘sabbasaṅkhārasamatho’’ti katvā. 335. 뜻의 맛(Attharaso)이란 네 가지 사문과를 '성스러운 도의 과보가 되는 맛'이라 하여 부르는 이름이다. 법의 맛(Dhammaraso)이란 네 가지 도를 '사문과의 원인이 되는 맛'이라 하여 부르는 이름이다. 해탈의 맛(vimuttiraso)이란 불사(amata)인 열반을 '모든 형성된 것의 가라앉음'이라 하여 부르는 이름이다. Catutthavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 네 번째 품에 대한 설명이 끝났다. Jambudīpapeyyālo niṭṭhito. 잠부디빠 뻬얄라(염부제 축약)가 끝났다. 17. Pasādakaradhammavaggavaṇṇanā 17. 청정하게 하는 법의 품에 대한 설명 366. Addhamidanti sandhivasena pāḷiyaṃ rassaṃ katvā vuttaṃ, ma-kāro padasandhikaroti āha – ‘‘addhā ida’’nti. Ekaṃso esāti ekaṃso hetu [Pg.233] esa lābhānaṃ. Pāpakaṃ nāmāti appakampi pāpaṃ nāma byattaṃ ekaṃsena na karoti. Tathassāti tathā sammāpaṭipajjamānassa assa. Āraññikattaṃ…pe… tecīvarikattanti imesaṃ dhutadhammānaṃ gahaṇeneva itaresampi taṃsabhāgānaṃ gahitabhāvo daṭṭhabbo. Thāvarappattabhāvoti sāsane thirabhāvappatti therabhāvo. Ākappassa sampattīti ‘‘añño me ākappo karaṇīyo’’ti evaṃ vuttassa ākappassa sampatti. Kolaputtīti kolaputtiyanti āha – ‘‘kulaputtabhāvo’’ti. Sampannarūpatāti upadhisampadā. Vacanakiriyāyāti vacanappayogassa madhurabhāvo mañjussaratā. Tenassa lābho uppajjatīti idaṃ na lābhuppādanūpāyadassanaparaṃ, atha kho evaṃ sammāpaṭipajjamānassa anicchantasseva lābho uppajjatīti lābhassa abyabhicārahetudassanaparaṃ daṭṭhabbaṃ. Yathāha – 366. 'Addhamidaṃ'은 결합(sandhi)에 따라 빠알리에서 짧게 발음된 것이며, m-자가 음절을 결합하여 'addhā idaṃ'이라고 말한 것이다. 'Ekaṃso esa'란 이것이 이익의 확실한 원인이라는 뜻이다. 'Pāpakaṃ nāma'란 조금의 악이라도 분명히 결코 행하지 않는다는 것이다. 'Tathassa'란 그와 같이 바르게 실천하는 자에게 (있을 결과)를 말한다. '숲에 사는 것(āraññikattaṃ)'... 등 '세 벌의 가사를 입는 것(tecīvarikattaṃ)'까지의 이러한 두타법(dhutadhamma)을 수지함에 의해 그와 유사한 다른 것들도 수지된 것으로 보아야 한다. '안정된 상태(thāvarappattabhāvo)'란 교단 내에서 견고한 상태에 도달함, 즉 장로의 상태(therabhāvo)를 말한다. '용모의 구족(ākappassa sampatti)'이란 '다른 용모를 갖추어야 한다'고 설해진 것과 같은 용모의 구족이다. 'Kolaputtī'란 '가문의 아들임(kulaputtabhāvo)'을 말한다. '구족된 형색(sampannarūpatā)'이란 형체(upadhi)의 구족이다. '말의 수행(vacanakiriyā)'이란 언어 사용의 감미로움과 목소리의 아름다움이다. '그로 인해 그에게 이익이 생긴다'는 것은 이익을 얻기 위한 수단을 보여주려는 의도가 아니라, 오히려 이와 같이 바르게 실천하는 자에게는 원하지 않더라도 이익이 생긴다는, 이익의 어긋남 없는 원인을 보여주려는 것으로 보아야 한다. 다음과 같이 설해진 바와 같다. ‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu lābhī assaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti, sīlesvevassa paripūrakārī’’ti (ma. ni. 1.65). "비구들이여, 만일 비구가 '내가 가사, 공양물, 거처, 병구완을 위한 약품과 필수품을 얻는 자가 되기를' 바란다면, 그는 계율을 온전히 지키는 자가 되어야 한다" (맛지마 니까야 1.65). Pasādakaradhammavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 청정하게 하는 법의 품(Pasādakaradhammavagga)에 대한 설명이 끝났다. 18. Aparaaccharāsaṅghātavaggavaṇṇanā 18. 또 다른 손가락 튕기기 품(Aparaaccharāsaṅghātavagga)에 대한 설명 382. Idampi suttanti ettha pi-saddo heṭṭhā vuttacūḷaccharāsaṅghātasuttaṃ sampiṇḍeti. Cūḷaccharāsaṅghātasutte appanaṃ appattāya mettāya tāvamahanto vipāko dassito, kimaṅgaṃ pana imissā appanāppattāya mettāyāti dassetuṃ – ‘‘appanāppattāya hī’’tiādimāha. Vipākakathāyeva natthīti vipāke kathāyeva natthi, ayameva vā pāṭho. Gaṇanānupubbatāti gaṇanānupubbatāya. Paṭhamaṃ uppannantipi paṭhamaṃ, paṭhamaṃ samāpajjatīti idaṃ pana na ekantalakkhaṇaṃ. Ciṇṇavasībhāvo hi aṭṭhasamāpattilābhī ādito paṭṭhāya matthakaṃ pāpentopi samāpajjituṃ sakkoti, matthakato paṭṭhāya ādiṃ pāpentopi, antarantarā okkantopi samāpajjituṃ sakkoti eva. Pubbuppattiyaṭṭhena pana paṭhamaṃ nāma hoti. Vibhaṅgeti jhānavibhaṅge. Vipassanaṃ kayiramānaṃ lakkhaṇūpanijjhānakiccaṃ maggena sijjhati taggatasammohaviddhaṃsanato[Pg.234]. Apica vipassanāya lakkhaṇūpanijjhānaṃ maggena uppannena sijjhati itarathā parivattanato, tasmā maggo lakkhaṇūpanijjhānaṃ, na aniccādilakkhaṇānaṃ ārammaṇakaraṇato. Yathā phalaṃ nibbānassa asaṅkhatalakkhaṇaṃ ārammaṇakaraṇavasena upanijjhāyati, evaṃ maggopi. Evampissa lakkhaṇūpanijjhānataṃ veditabbaṃ. Vattabbameva natthi arittajjhānatāya. Sesaṃ visesaṃ, arittajjhānā evāti attho. 382. '이 경도(Idampi suttaṃ)'에서 '도(pi)'라는 단어는 앞에서 설해진 '소(小) 손가락 튕기기 경'을 결합시킨다. '소 손가락 튕기기 경'에서는 안지(appanā)에 이르지 못한 자애(mettā)에도 그토록 큰 과보가 있음이 밝혀졌는데, 하물며 안지에 도달한 자애의 경우는 어떠하겠는가를 보여주기 위해 '안지에 도달한 것에는...' 등으로 말씀하셨다. '과보에 대한 설명이 필요 없다(Vipākakathāyeva natthi)'는 것은 과보에 대해서는 아예 말할 것도 없다는 것이니, 이것이 바로 본문의 뜻이다. '수순에 따른 계산(gaṇanānupubbatā)'이란 계산의 순서에 의한 것이다. '처음 발생한 것'도 첫 번째이고, '처음에 증득한다'고 할 때의 이것은 결코 결정적인 특징은 아니다. 여덟 가지 등지(samāpatti)를 얻어 숙달된 자(vasībhāvo)는 처음부터 끝까지 이르게 할 수도 있고, 끝에서 처음으로 이르게 할 수도 있으며, 중간중간 건너뛰면서도 증득할 수 있기 때문이다. 다만 먼저 발생했다는 의미에서 '첫 번째'라고 불린다. '비방가(Vibhaṅga)에서'란 '선정 비방가'를 말한다. 위빠사나를 행할 때의 '특성의 주시(lakkhaṇūpanijjhāna)'의 역할은 도(magga)에 의해 성취되는데, 그것이 그 대상에 대한 미혹을 타파하기 때문이다. 또한 위빠사나의 특성 주시는 도가 일어남으로써 성취되니, 그렇지 않으면 바뀌기 때문이다. 그러므로 도가 '특성 주시'인 것이지, 무상 등의 특성을 대상으로 하기 때문이 아니다. 과(phala)가 무위(asaṅkhata)의 특성인 열반을 대상으로 하는 방식에 의해 주시하는 것처럼, 도 또한 그러하다. 이와 같이 그것이 '특성의 주시'임을 알아야 한다. '선정을 비우지 않음(arittajjhānatā)'에 대해서는 더 이상 말할 필요가 없다. 나머지는 특별한 것이니, 선정을 비우지 않는다는 뜻이다. 386-387. Hitapharaṇanti sattesu hitānurūpaṃ jhānassa pharitvā pavattanaṃ. Cetopaṭipakkhato vimuccati etāyāti cetovimutti, appanāppattā mettā. Tenāha – ‘‘idhā’’tiādi. Eseva nayoti iminā karuṇādīnampi appanāppattataṃ atidisati. Vaṭṭaṃ honti kammavaṭṭabhāvato. Vaṭṭapādā hontīti vipākavaṭṭassa kāraṇaṃ honti. 386-387. '이익을 퍼뜨림(Hitapharaṇa)'이란 중생들에게 이익에 맞게 선정을 퍼뜨려 전개하는 것이다. 마음의 대립되는 것으로부터 이것에 의해 해탈하므로 '심해탈(cetovimutti)'이라 하니, 곧 안지(appanā)에 도달한 자애이다. 그래서 '여기에(idha)' 등으로 말씀하셨다. '이와 같은 방식이다(Eseva nayo)'라는 것은 이것으로 연민(karuṇā) 등의 안지 도달도 유추 적용된다는 뜻이다. 업의 회전(kammavaṭṭa)의 상태이므로 '회전(vaṭṭa)'이 된다. '회전의 토대(vaṭṭapādā)'가 된다는 것은 과보의 회전(vipākavaṭṭa)의 원인이 된다는 뜻이다. 390. Ajjhattaparikammavasenāti attano kesādīsu parikammakaraṇavasena. Aṭṭhārasavidheti aṭṭhārasappabhede. Kāyeti rūpakāye. Rūpakāyo hi idha aṅgapaccaṅgānaṃ kesādīnañca dhammānaṃ samūhaṭṭhena hatthikāyarathakāyādayo viya kāyoti adhippeto. Samūhavisayatāya cassa kāyasaddassa samudāyūpādanatāya ca asubhākārassa ‘‘kāye’’ti ekavacanaṃ. Tathā ārammaṇādivibhāgena anekabhedabhinnampi cittaṃ cittabhāvasāmaññena ekajjhaṃ gahetvā ‘‘citte’’ti ekavacanaṃ kataṃ. Kāyānupassīti imassa atthaṃ dassetuṃ – ‘‘tameva kāyaṃ paññāya anupassanto’’ti āha. Tameva kāyanti ca avadhāraṇena vedanādianupassanaṃ nivatteti. Tena ca puna kāyaggahaṇassa payojanaṃ sūcitanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Kāye’’ti hi vatvāpi puna ‘‘kāyānupassī’’ti dutiyaṃ kāyaggahaṇaṃ asammissato vavatthānaghanavinibbhogādidassanatthaṃ kataṃ. Tena vedanādayopi ettha sitā, ettha paṭibaddhāti kāyavedanādianupassanappasaṅgepi āpanne na kāye vedanānupassī cittānupassī dhammānupassī vā. Atha kho kāyānupassīyevāti kāyasaṅkhātavatthusmiṃ kāyānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṃ dassitaṃ hoti. Tathā na kāye aṅgapaccaṅgavinimuttaekadhammānupassī, nāpi kesalomādivinimuttaitthipurisānupassī. Yopi cettha kesalomādiko bhūtupādāyasamūhasaṅkhāto kāyo, katthapi na bhūtupādāyavinimuttaekadhammānupassī, atha kho rathasambhārānupassako viya aṅgapaccaṅgasamūhānupassī[Pg.235], nāgarāvayavānupassako viya kesalomādisamūhānupassī, kadalikkhandhapattavaṭṭivinibbhujjako rittamuṭṭhiviniveṭhako viya ca bhūtupādāyasamūhānupassīyevāti nānappakārato samūhavaseneva kāyasaṅkhātassa vatthuno dassanena ghanavinibbhogo dassito hoti. Na hettha yathāvuttasamūhavinimutto kāyo vā itthī vā puriso vā añño vā koci dhammo dissati, yathāvuttadhammasamūhamatteyeva pana tathā tathā sattā micchābhinivesaṃ karonti. 390. '내적인 예비 수행(ajjhattaparikammavasena)'이란 자신의 머리카락 등에 대해 예비 수행을 하는 것을 말한다. '18가지 종류(aṭṭhārasavidha)'란 18가지 갈래를 의미한다. '몸에서(kāye)'란 색신(rūpakāya)을 뜻한다. 여기서 색신은 사지(四肢)와 머리카락 등의 법들이 모여 있다는 의미에서, 코끼리 부대(hatthikāya)나 전차 부대(rathakāya) 등과 같이 '몸(kāya)'이라고 의도된 것이다. 이 '몸'이라는 단어가 집합을 대상으로 하고 부정한 모습들의 집합을 취하기 때문에 '몸에서(kāye)'라고 단수로 쓰인 것이다. 그와 마찬가지로 대상 등에 따라 여러 갈래로 나뉘는 마음도 '마음'이라는 보편적인 성격에 따라 하나로 묶어 '마음에서(citte)'라고 단수로 표현하였다. '몸을 관찰하는 자(kāyānupassī)'라는 말의 의미를 밝히기 위해 '바로 그 몸을 지혜로써 관찰하는 자'라고 하였다. '바로 그 몸을'이라고 한정함으로써 느낌 등에 대한 관찰을 배제한다. 이로써 '몸'이라는 단어를 다시 사용한 목적이 암시된 것으로 보아야 한다. '몸에서'라고 말했음에도 다시 '몸을 관찰하는 자'라고 두 번째로 '몸'이라는 단어를 쓴 것은, 섞이지 않게 확정하고 견고함(ghana)을 해체하여 보여주기 위함이다. 이로 인해 느낌 등도 여기에 의지하고 여기에 결합되어 있어 몸·느낌 등에 대한 관찰이 일어날 상황일지라도, 몸에서 느낌을 관찰하거나 마음을 관찰하거나 법을 관찰하는 것이 아니다. 오직 몸을 관찰하는 자일 뿐이니, 몸이라 불리는 대상에서 몸을 관찰하는 방식만을 보여줌으로써 섞이지 않게 확정함을 나타낸 것이다. 그와 같이 몸에서 사지와 분리된 어떤 하나의 법을 관찰하는 것도 아니고, 머리카락 등과 분리된 여인이나 남자를 관찰하는 것도 아니다. 여기서 머리카락 등 근본 요소(bhūta)와 파생 요소(upādāya)의 집합으로 일컬어지는 몸이 있을 때, 결코 근본 요소나 파생 요소와 분리된 어떤 하나의 법을 관찰하는 것이 아니라, 전차의 부속품들을 관찰하는 자처럼 사지의 집합을 관찰하는 것이고, 도시의 구성 요소들을 관찰하는 자처럼 머리카락 등의 집합을 관찰하는 것이며, 바나나 줄기의 껍질을 벗기거나 빈 주먹을 펴는 자처럼 근본 요소와 파생 요소의 집합만을 관찰하는 것이다. 이와 같이 여러 방면에서 집합의 방식으로써 몸이라 일컬어지는 대상을 보여줌으로써 견고함의 해체가 드러나게 된다. 여기에는 위에서 말한 집합과 분리된 몸이나 여인이나 남자나 혹은 다른 어떤 법도 보이지 않으며, 다만 위에서 말한 법들의 집합일 뿐인 것에 대해 중생들이 이러저러하게 그릇된 집착을 하는 것이다. Aṭṭhārasavidhenāti aṭṭhārasavidhā. Satipaṭṭhānabhāvakassāti satipaṭṭhānabhāvaṃ bhāventassa. Tīsu bhavesu kilese ātapetīti ātāpo, vīriyassetaṃ nāmaṃ. Yadipi hi kilesānaṃ pahānaṃ ātāpananti, taṃ sammādiṭṭhiādīnampi attheva. Ātapasaddo viya pana ātāpasaddopi vīriyeva niruḷho. Atha vā paṭipakkhappahāne sampayuttadhammānaṃ abbhussahanavasena pavattamānassa vīriyassa sātisayaṃ tadātāpananti vīriyameva tathā vuccati, na aññadhammā, tasmā ātāpoti vīriyassa nāmaṃ, so assa atthīti ātāpī. Ayañca īkāro pasaṃsāya atisayassa vā dīpakoti ātāpiggahaṇena sammappadhānasamaṅgitaṃ dasseti. Tenevāha – ‘‘ātāpīti…pe… vīriyena vīriyavā’’ti. Sampajānoti sampajaññasaṅkhātena ñāṇena samannāgato. Tenāha – ‘‘aṭṭhārasavidhena…pe… sammā pajānanto’’ti. Ayaṃ panettha vacanattho – sammā samantato sāmañca pajānanto sampajāno, asammissato vavatthāne aññadhammānupassitābhāvena sammā aviparītaṃ sabbākārappajānena samantato uparūparivisesāvahabhāvena pavattiyā sammā pajānantoti attho. '18가지 방식'이란 18가지 종류를 말한다. '사념처를 닦는 자'란 사념처의 수행을 닦는 이를 말한다. 세 가지 존재(三有)에서 번뇌를 태우는 것이기에 '아따빠(ātāpo, 열성)'라고 하며, 이것은 정진(vīriya)의 이름이다. 비록 번뇌를 버리는 것이 태움(ātāpana)일지라도, 그것은 정견(正見) 등에도 존재한다. 그러나 '아따빠'라는 말은 '정진'에서만 확립된 용어이다. 혹은 반대되는 것을 버릴 때 결합된 법들을 격려하는 방식으로 일어나는 정진이 그것들을 태우는 데 탁월하므로 정진만을 그렇게 부르며, 다른 법들은 그렇지 않다. 그러므로 '아따뽀(ātāpo)'는 정진의 이름이며, 그것을 가진 자를 '아따삐(ātāpī, 열심인 자)'라고 한다. 이 'ī'라는 접미사는 찬탄이나 탁월함을 나타내는 것이며, '아따삐'라는 표현을 통해 바른 노력(正勤)을 구비했음을 보여준다. 그래서 "열심인 자란... 정진으로 정진하는 자이다"라고 설해진 것이다. '샘빠자노(sampajāno, 분명히 아는 자)'란 '분명히 앎(sampajañña)'이라 불리는 지혜를 갖춘 자를 말한다. 그래서 "18가지 방식으로... 바르게 아는 자"라고 설해진 것이다. 여기서 문구의 뜻은 이렇다. 바르게(sammā), 두루(samantato), 스스로(sāmañca) 아는 자가 '샘빠자노'이다. 혼란 없이 확정함에 있어 다른 법을 관찰하지 않으므로 '바르게'이고, 뒤바뀜 없이 모든 측면으로 알기에 '두루'이며, 위로 더욱 수승한 차별을 가져오는 상태로 진행되기에 '바르게 아는 자'라는 뜻이다. Kāyo ca idha lujjanappalujjanaṭṭhena lokoti adhippetoti āha – ‘‘tasmiṃyeva kāyasaṅkhāte loke’’ti. Pañcakāmaguṇikataṇhanti rūpādīsu pañcasu kāmaguṇesu pavattamānaṃ taṇhaṃ. Yasmā panettha abhijjhāgahaṇena kāmacchando, domanassaggahaṇena byāpādo saṅgahaṃ gacchati, tasmā nīvaraṇapariyāpannabalavadhammadvayadassanena nīvaraṇappahānaṃ vuttaṃ hotīti veditabbaṃ. Visesena cettha abhijjhāvinayena kāyasampattimūlakassa anurodhassa, domanassavinayena kāyavipattimūlakassa virodhassa, abhijjhāvinayena ca kāye abhiratiyā, domanassavinayena kāyabhāvanāya anabhiratiyā, abhijjhāvinayena kāye abhūtānaṃ [Pg.236] subhasukhabhāvādīnaṃ pakkhepassa, domanassavinayena kāye bhūtānaṃ asubhāsukhabhāvādīnaṃ apanayanassa ca pahānaṃ vuttaṃ. Tena yogāvacarassa yogānubhāvo yogasamatthatā ca dīpitā hoti. Yogānubhāvo hi esa, yadidaṃ anurodhavirodhavippamutto aratiratisaho abhūtapakkhepabhūtāpanayanavirahito ca hoti. Anurodhavirodhavippamutto cesa aratiratisaho abhūtaṃ apakkhipanto bhūtañca anapanento yogasamattho hotīti. Suddharūpasammasanameva kathitanti kevalaṃ kāyānupassanābhāvato vuttaṃ. 여기서 '몸(kāya)'은 부서지고 무너지는 의미에서 '세상(loka)'이라고 의도되었기에 "그 몸이라 일컬어지는 세상에서"라고 하였다. '오욕락에 대한 갈애'란 색(色) 등 다섯 가지 욕망의 대상에서 일어나는 갈애를 뜻한다. 여기서 '탐욕(abhijjhā)'을 언급함으로써 감각적 욕구(kāmacchanda)가, '싫어하는 마음(domanassa)'을 언급함으로써 악의(byāpāda)가 포함되므로, 장애(nīvaraṇa)에 속하는 두 가지 강력한 법을 보여줌으로써 장애의 버림을 설한 것이라고 알아야 한다. 특별히 여기서 탐욕을 다스림으로써 몸의 성취를 근거로 한 순응을, 싫어하는 마음을 다스림으로써 몸의 쇠퇴를 근거로 한 거부를 버림이 설해졌다. 또한 탐욕을 다스림으로써 몸에 대한 즐거움을, 싫어하는 마음을 다스림으로써 몸의 수행에 대한 즐거움 없음을, 탐욕을 다스림으로써 몸에 대해 실제가 아닌 아름다움이나 행복함 등을 투영하는 것을, 싫어하는 마음을 다스림으로써 몸에 실제하는 부정함이나 고통 등을 밀어내는 것을 버림이 설해졌다. 이를 통해 수행자(yogāvacara)의 수행의 위력과 수행의 능력이 나타난다. 수행의 위력이란 순응과 거부에서 벗어나고, 즐거움과 즐거움 없음을 이겨내며, 실제가 아닌 것을 투영하지 않고 실제인 것을 밀어내지 않는 것이다. 순응과 거부에서 벗어나고, 즐거움과 즐거움 없음을 이겨내며, 실제가 아닌 것을 투영하지 않고 실제인 것을 밀어내지 않는 자가 수행에 능숙한 자이다. '순수한 물질의 파악만을 설했다'는 것은 오직 신관(身觀)의 상태로부터 설해진 것이다. Sukhādibhedāsu vedanāsūti sukhadukkhaadukkhamasukhasāmisanirāmisabhedāsu vedanāsu. Tattha sukhayatīti sukhā, sampayuttadhamme kāyañca laddhassāde karotīti attho. Suṭṭhu vā khādati, khanati vā kāyikaṃ cetasikañca ābādhanti sukhā, sukaraṃ okāsadānaṃ etissāti vā sukhā. Dukkhayatīti dukkhā, sampayuttadhamme kāyañca pīḷeti vibādhatīti attho. Duṭṭhu vā khādati, khanati vā kāyikaṃ cetasikañca sātanti dukkhā, dukkaraṃ okāsadānaṃ etissāti vā dukkhā. Dukkhasukhappaṭikkhepena adukkhamasukhāti upekkhā vuttā. Vediyati ārammaṇarasaṃ anubhavatīti vedanā. Vediyamānoti anubhavamāno. Sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānātīti kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘ahaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti pajānātīti attho. Tattha kāmaṃ uttānaseyyakāpi dārakā thaññapivanādikāle sukhaṃ vedanaṃ vediyamānā ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vediyāmā’’ti pajānanti, na panetaṃ evarūpaṃ pajānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Evarūpañhi jānanaṃ sattupaladdhiṃ na jahati, attasaññaṃ na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṃ sattupaladdhiṃ jahati, attasaññaṃ ugghāṭeti, kammaṭṭhānañceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti. Idañhi ‘‘ko vediyati, tassa vedanā, kiṃ kāraṇā vedanā’’ti evaṃ sampajānantassa vediyanaṃ sandhāya vuttaṃ. '즐거운 느낌 등의 차별'이란 즐겁고, 괴롭고, 즐겁지도 괴롭지도 않은 느낌들과 세속적이고 세속적이지 않은 차별을 가진 느낌들을 말한다. 거기서 '즐겁게 하기에' 즐거움(sukha)이니, 결합된 법들과 몸을 만족스럽게 한다는 뜻이다. 혹은 신체적이고 정신적인 질병을 잘(su) 씹어 먹거나 파내기에 즐거움이며, 혹은 그것에 기회를 주기가 쉽기에 즐거움이다. '괴롭게 하기에' 괴로움(dukkha)이니, 결합된 법들과 몸을 압박하고 괴롭힌다는 뜻이다. 혹은 신체적이고 정신적인 안락을 나쁘게(du) 씹어 먹거나 파내기에 괴로움이며, 혹은 그것에 기회를 주기가 어렵기에 괴로움이다. 괴로움과 즐거움을 배제함으로써 '괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌'인 평온(upekkhā)이 설해졌다. 느껴지는 것, 즉 대상의 맛을 경험하는 것이 '느낌(vedanā)'이다. '느끼고 있는'이란 경험하고 있는 것이다. '즐거운 느낌을 느끼고 있다고 분명히 안다'는 것은 신체적이거나 정신적인 즐거운 느낌을 느끼면서 "나는 즐거운 느낌을 느끼고 있다"라고 분명히 안다는 뜻이다. 거기서 비록 누워 있는 아기들도 젖을 먹을 때 즐거운 느낌을 느끼며 "즐거운 느낌을 느끼고 있다"라고 알지만, 여기서의 앎은 그런 종류의 앎을 가리키는 것이 아니다. 그런 종류의 앎은 유정이라는 인식을 버리지 못하고 자아라는 관념을 철폐하지 못하며, 명상 주제나 사념처의 수행이 되지 않기 때문이다. 그러나 이 비구의 앎은 유정이라는 인식을 버리고 자아라는 관념을 철폐하며, 명상 주제이자 사념처의 수행이 된다. 이것은 "누가 느끼는가, 누구에게 느낌이 있는가, 무슨 원인으로 느낌이 있는가"라고 이와 같이 분명히 아는 자의 느낌을 염두에 두고 설해진 것이다. Tattha ko vediyatīti? Na koci satto vā puggalo vā vediyati. Kassa vedanāti? Na kassaci sattassa vā puggalassa vā vedanā. Kiṃ kāraṇā vedanāti? Vatthuārammaṇā ca panassa vedanāti. Tasmā esa evaṃ pajānāti ‘‘taṃ taṃ sukhādīnaṃ vatthubhūtaṃ rūpādiṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva [Pg.237] vediyati, taṃ pana vedanāpavattiṃ upādāya ‘ahaṃ vediyāmī’ti vohāramattaṃ hotī’’ti. Evaṃ ‘‘sukhādīnaṃ vatthubhūtaṃ rūpādiṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vediyatī’’ti sallakkhento esa ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī’’ti pajānātīti veditabbo. 거기서 누가 느끼는가? 어떤 유정도 보특가라도 느끼지 않는다. 누구에게 느낌이 있는가? 어떤 유정에게도 보특가라에게도 느낌은 없다. 무슨 원인으로 느낌이 있는가? 토대(vatthu)와 대상(ārammaṇa)으로 인해 그 느낌이 있는 것이다. 그러므로 그는 이와 같이 분명히 안다. "그 즐거움 등의 토대가 되는 색 등을 대상으로 하여 느낌만이 느낄 뿐이다. 그런데 그 느낌의 일어남을 근거로 '내가 느낀다'라는 세속적 명칭이 있을 뿐이다." 이와 같이 "즐거움 등의 토대가 되는 색 등을 대상으로 하여 느낌만이 느낄 뿐이다"라고 관찰하는 자가 "즐거운 느낌을 느끼고 있다"라고 분명히 아는 것이라고 이해해야 한다. Atha vā sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānātīti sukhavedanākkhaṇe dukkhāya vedanāya abhāvato sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ‘‘sukhaṃ vedanaṃyeva vediyāmī’’ti pajānāti. Tena yā pubbe bhūtapubbā dukkhā vedanā, tassā idāni abhāvato imissā ca sukhāya vedanāya ito paraṃ paṭhamaṃ abhāvato ‘‘vedanā nāma aniccā addhuvā vipariṇāmadhammā’’ti itiha tattha sampajāno hoti. Dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānātītiādīsupi eseva nayo. 또는 '즐거운 느낌을 느끼고 있다고 분명히 안다'는 것은, 즐거운 느낌이 있는 순간에 괴로운 느낌이 없기 때문에, 즐거운 느낌을 느끼면서 "즐거운 느낌만을 느끼고 있다"라고 분명히 아는 것이다. 그것으로써 이전에 존재했던 괴로운 느낌이 지금은 없고, 이 즐거운 느낌도 이후에는 곧 없어질 것이기에 "느낌이란 무상하고 견고하지 않으며 변하는 성질의 것이다"라고 그 점에 대해 분명히 아는 자가 된다. '괴로운 느낌을 느끼고 있다고 분명히 안다' 등의 구절에서도 이와 같은 방식이 적용된다. Sāmisaṃ vā sukhantiādīsu yasmā kilesehi āmasitabbato āmisā nāma pañca kāmaguṇā. Ārammaṇakaraṇavasena saha āmisehīti sāmisā, tasmā sāmisā sukhā nāma pañcakāmaguṇāmisanissitā chasu dvāresu uppannā chagehassitā somanassavedanā. Sāmisā dukkhā nāma chagehassitā domanassavedanā. Sā ca chasu dvāresu ‘‘iṭṭhārammaṇaṃ nānubhavissāmi nānubhavāmī’’ti vitakkayato uppannā kāmaguṇanissitā domanassavedanā veditabbā. Nirāmisā sukhā nāma chanekkhammassitā somanassavedanā. Sā ca chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate aniccādivasena vipassanaṃ paṭṭhapetvā ussukkāpetuṃ sakkontassa ‘‘ussakkitā me vipassanā’’ti somanassajātassa uppannā somanassavedanā daṭṭhabbā. ‘유사의(세속적인) 즐거움(sāmisaṃ sukhaṃ)’ 등의 표현에서, 번뇌들에 의해 거머쥐어지는 것(āmasitabbato)이기에 ‘아미사(āmisa, 미끼/세속)’라 불리는 것은 다섯 가지 가닥의 감각적 욕망(오욕락)이다. 대상으로서 취하는 방식으로 세속의 미끼와 함께하기에 ‘유사의’라고 하며, 그러므로 유사의 즐거움이란 다섯 가지 가닥의 감각적 욕망이라는 세속의 미끼에 의지하여 여섯 감각 대문에서 일어난 여섯 가지 재가에 의지한 기쁨의 느낌(somanassavedanā)을 말한다. 유사의 괴로움(sāmisa dukkhā)이란 여섯 가지 재가에 의지한 근심의 느낌(domanassavedanā)을 말한다. 그것은 여섯 감각 대문에서 ‘좋아하는 대상을 경험하지 못할 것이다, 경험하지 못하고 있다’라고 사유하는 자에게 일어나는, 감각적 욕망에 의지한 근심의 느낌으로 알아야 한다. 무사의(비세속적인) 즐거움(nirāmisā sukhā)이란 여섯 가지 출가(nekkhamma)에 의지한 기쁨의 느낌을 말한다. 그것은 여섯 감각 대문에서 좋아하는 대상이 나타났을 때 무상(無常) 등의 관점으로 위빳사나(vipassanā)를 시작하여 정진할 수 있는 자에게 ‘나의 위빳사나가 향상되었다’라며 기쁨이 생겨날 때 일어나는 기쁨의 느낌으로 보아야 한다. Nirāmisā dukkhā nāma chanekkhammassitā domanassavedanā. Sā pana chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate anuttaravimokkhasaṅkhātaariyaphaladhammesu pihaṃ paṭṭhapetvā tadadhigamāya aniccādivasena vipassanaṃ paṭṭhapetvā ussukkāpetuṃ asakkontassa ‘‘imampi pakkhaṃ imampi māsaṃ imampi saṃvaccharaṃ vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyabhūmiṃ pāpuṇituṃ nāsakkhi’’nti anusocato uppannā domanassavedanā. 무사의(비세속적인) 괴로움(nirāmisā dukkhā)이란 여섯 가지 출가에 의지한 근심의 느낌을 말한다. 그것은 여섯 감각 대문에서 좋아하는 대상이 나타났을 때, 무상심(無上心)의 해탈이라 일컬어지는 성스러운 과(果)의 법들에 대해 열망을 일으키고, 그것을 체득하기 위해 무상 등의 관점으로 위빳사나를 시작하여 정진하려 하나 정진할 수 없는 자에게, ‘이번 보름(pakkha)에도, 이번 달에도, 이번 해에도 위빳사나에 정진하여 성자의 단계(ariyabhūmi)에 도달하지 못했구나’라고 슬퍼할 때 일어나는 근심의 느낌이다. Sāmisā adukkhamasukhā nāma chagehassitā upekkhāvedanā. Sā ca chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate guḷapiṇḍake nilīnamakkhikā viya rūpādīni anuvattamānā tattheva laggā laggitā hutvā uppannā kāmaguṇanissitā [Pg.238] upekkhāvedanā. Nirāmisā adukkhamasukhā nāma chanekkhammassitā upekkhāvedanā. Sā pana chasu dvāresu iṭṭhādiārammaṇe āpāthagate iṭṭhe arajjantassa, aniṭṭhe adussantassa, asamapekkhanena amuyhantassa uppannā vipassanāñāṇasampayuttā upekkhāvedanā. Evaṃ vuttanti mahāsatipaṭṭhānasutte vuttaṃ. Sāva vedanā veditabbāti lujjanappalujjanaṭṭhena sā vedanā ‘‘loko’’ti veditabbā. 유사의(세속적인) 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌(sāmisā adukkhamasukhā)이란 여섯 가지 재가에 의지한 평온의 느낌(upekkhāvedanā)을 말한다. 그것은 여섯 감각 대문에서 좋아하는 대상이 나타났을 때, 설탕 덩어리에 붙은 파리처럼 형색 등을 따라다니며 바로 그곳에 달라붙어 떨어지지 않은 채 일어나는 감각적 욕망에 의지한 평온의 느낌이다. 무사의(비세속적인) 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌(nirāmisā adukkhamasukhā)이란 여섯 가지 출가에 의지한 평온의 느낌이다. 그것은 여섯 감각 대문에서 좋아하거나 싫어하는 대상이 나타났을 때, 좋아하는 것에 탐착하지 않고 싫어하는 것에 화내지 않으며 평등하게 바라봄으로써 미혹되지 않는 자에게 일어나는, 위빳사나 지혜와 결합된 평온의 느낌이다. ‘이와 같이 말씀하셨다’는 것은 대념처경(Mahāsatipaṭṭhānasutta)에서 설해진 바를 뜻한다. ‘그 느낌을 알아야 한다’는 것은 부서지고 무너지는 성질(lujjanappalujjana) 때문에 그 느낌을 ‘세상(loka)’이라고 알아야 한다는 것이다. Evaṃ vitthāriteti ‘‘sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ…pe… sadosaṃ vā cittaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ, samohaṃ vā cittaṃ, vītamohaṃ vā cittaṃ, saṃkhittaṃ vā cittaṃ, vikkhittaṃ vā cittaṃ, mahaggataṃ vā cittaṃ, amahaggataṃ vā cittaṃ, sauttaraṃ vā cittaṃ, anuttaraṃ vā cittaṃ, samāhitaṃ vā cittaṃ, asamāhitaṃ vā cittaṃ, vimuttaṃ vā cittaṃ, avimuttaṃ vā cittanti pajānātī’’ti evaṃ satipaṭṭhānasutte (dī. ni. 2.381; ma. ni. 1.114) vitthāretvā dassite soḷasavidhe citte. ‘이와 같이 상세히 설명된’이라는 것은, ‘탐욕이 있는 마음을 탐욕이 있는 마음이라 꿰뚫어 알고, 탐욕을 여읜 마음을… (중략) … 성냄이 있는 마음, 성냄을 여읜 마음, 미혹이 있는 마음, 미혹을 여읜 마음, 위축된 마음, 산란한 마음, 고귀한 마음, 고귀하지 않은 마음, 위가 있는 마음, 위가 없는 마음, 집중된 마음, 집중되지 않은 마음, 해방된 마음, 해방되지 않은 마음을 꿰뚫어 안다’라고 이와 같이 대념처경(D.ii.299; M.i.59)에서 상세히 설명하여 보여주신 열여섯 가지 종류의 마음에 대해서이다. Tattha sarāganti aṭṭhavidhaṃ lobhasahagataṃ. Vītarāganti lokiyakusalābyākataṃ. Idaṃ pana yasmā sammasanaṃ na dhammasamodhānaṃ, tasmā idha ekapadepi lokuttaraṃ na labbhati. Sesāni cattāri akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Sadosanti duvidhaṃ domanassasahagataṃ. Vītadosanti lokiyakusalābyākataṃ. Sesāni dasa akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Samohanti vicikicchāsahagatañceva uddhaccasahagatañcāti duvidhaṃ. Yasmā pana moho sabbākusalesu uppajjati, tasmā sesānipi idha vattantiyeva. Imasmiññeva hi duke dvādasākusalacittāni pariyādinnānīti. Vītamohanti lokiyakusalābyākataṃ. 거기서 탐욕이 있는 마음(sarāgaṃ)이란 여덟 가지 탐욕과 결합된 마음을 말한다. 탐욕을 여읜 마음(vītarāgaṃ)이란 세간적인 유익한 마음(kusalacitta)과 무기(無記)의 마음을 말한다. 그러나 이것은 법들을 하나로 모으는 것이 아니라 명상을 위한 것이기에, 여기서는 단 한 구절에서도 출세간(lokuttara)의 마음은 얻어지지 않는다. 나머지 네 가지 불선한 마음들은 앞의 구절에도 뒤의 구절에도 속하지 않는다. 성냄이 있는 마음(sadosaṃ)이란 두 가지 근심(domanassa)과 결합된 마음이다. 성냄을 여읜 마음(vītadosaṃ)이란 세간적인 유익한 마음과 무기의 마음이다. 나머지 열 가지 불선한 마음들은 앞의 구절에도 뒤의 구절에도 속하지 않는다. 미혹이 있는 마음(samohaṃ)이란 의심(vicikicchā)과 결합된 것과 들뜸(uddhacca)과 결합된 것의 두 가지이다. 그러나 미혹은 모든 불선한 마음에서 일어나기 때문에, 나머지 불선한 마음들도 여기서 모두 다루어진다. 실로 이 쌍(duka)에서 열두 가지 불선한 마음이 모두 포함된다. 미혹을 여읜 마음(vītamohaṃ)이란 세간적인 유익한 마음과 무기의 마음이다. Saṃkhittanti thinamiddhānupatitaṃ. Etañhi saṅkucitacittaṃ nāma ārammaṇe saṅkocavasena pavattanato. Vikkhittanti uddhaccasahagataṃ. Etañhi pasaṭacittaṃ nāma ārammaṇe savisesaṃ vikkhepavasena visaṭabhāvena pavattanato. Mahaggatanti rūpāvacaraṃ arūpāvacarañca. Amahaggatanti kāmāvacaraṃ. Sauttaranti kāmāvacaraṃ. Anuttaranti rūpāvacaraṃ arūpāvacarañca. Tatrāpi sauttaraṃ rūpāvacaraṃ, anuttaraṃ arūpāvacarameva. Samāhitanti yassa appanāsamādhi vā upacārasamādhi vā atthi. Asamāhitanti ubhayasamādhivirahitaṃ. Vimuttanti [Pg.239] tadaṅgavikkhambhanavimuttīhi vimuttaṃ. Avimuttanti ubhayavimuttirahitaṃ. Samucchedappaṭippassaddhinissaraṇavimuttīnaṃ pana idha okāsova natthi, okāsābhāvo ca sammasanacārassa adhippetattā veditabbo. 위축된 마음(saṃkhittaṃ)이란 혼침과 수면(thinamiddha)에 빠진 것이다. 이것은 대상에 대하여 위축되는 방식으로 일어나기 때문에 ‘움츠러든 마음’이라 불린다. 산란한 마음(vikkhittaṃ)이란 들뜸(uddhacca)과 결합된 것이다. 이것은 대상에 대하여 특별히 흩어지는 방식으로 퍼져서 일어나기 때문에 ‘퍼진 마음’이라 불린다. 고귀한 마음(mahaggataṃ)이란 색계와 무색계의 마음이다. 고귀하지 않은 마음(amahaggataṃ)이란 욕계의 마음이다. 위가 있는 마음(sauttaraṃ)이란 욕계의 마음이다. 위가 없는 마음(anuttaraṃ)이란 색계와 무색계의 마음이다. 거기서 또한 색계는 ‘위가 있는 마음’이며 무색계만이 ‘위가 없는 마음’이다. 집중된 마음(samāhitaṃ)이란 안지(appanā, 본삼매)나 근접(upacāra, 근접삼매) 삼매가 있는 마음이다. 집중되지 않은 마음(asamāhitaṃ)이란 두 가지 삼매가 없는 마음이다. 해방된 마음(vimuttaṃ)이란 부분적인 해방(tadaṅga)이나 억누름에 의한 해방(vikkhambhana)으로 해방된 것이다. 그러나 여기서는 단멸(samuccheda), 고요해짐(paṭippassaddhi), 벗어남(nissaraṇa)에 의한 해방은 일어날 여지가 없다. 그 기회가 없음은 여기서 명상(sammasana)의 과정이 의도되었기 때문임을 알아야 한다. Upādānassa khandhā upādānakkhandhā, upādānassa paccayabhūtā dhammapuñjā dhammarāsayoti attho. Upādānehi ārammaṇakaraṇādivasena upādātabbā vā khandhā upādānakkhandhā. Cha ajjhattikabāhirāyatanānīti cakkhu sotaṃ ghānaṃ jivhā kāyo manoti imāni cha ajjhattikāyatanāni ceva, rūpaṃ saddo gandho raso phoṭṭhabbo dhammāti imāni cha bāhirāyatanāni ca. Ettha pana lokuttaradhammā na gahetabbā sammasanacārassa adhippetattā. Satta sambojjhaṅgāti satisambojjhaṅgādayo satta sambojjhaṅgā. Satiādayo hi sambodhissa, sambodhiyā vā aṅgāti sambojjhaṅgā. Tathā hi sambujjhati āraddhavipassakato paṭṭhāya yogāvacaroti sambodhi, yāya vā so satiādikāya sattadhammasāmaggiyā sambujjhati, kilesaniddāto uṭṭhāti, saccāni vā paṭivijjhati, sā dhammasāmaggī sambodhi, tassa sambodhissa, tassā vā sambodhiyā aṅgāti sambojjhaṅgā. 집착의 대상이 되는 무더기들이 취온(upādānakkhandhā)이며, 집착의 조건이 되는 법들의 무더기, 법들의 집합이라는 뜻이다. 또는 취착(upādāna)에 의해 대상이 됨으로써 취해져야 할 무더기들이 취온이다. 여섯 가지 안팎의 감각장소(āyatana)란 안·이·비·설·신·의라는 여섯 가지 안의 감각장소와 색·성·향·미·촉·법이라는 여섯 가지 밖의 감각장소이다. 여기서도 명상의 과정이 의도되었기 때문에 출세간의 법들은 취해서는 안 된다. 일곱 가지 깨달음의 구성 요소(칠각지)란 염각지(satisambojjhaṅga) 등 일곱 가지를 말한다. 마음챙김(sati) 등이 깨달음(sambodhi)의 구성 요소이거나, 깨달음을 위한 구성 요소이기에 깨달음의 구성 요소(sambojjhaṅga)라고 한다. 왜냐하면 위빳사나를 시작한 수행자가 수행을 통해 깨닫기 때문에 ‘깨달음(sambodhi)’이라 하며, 또는 그가 마음챙김 등 일곱 가지 법의 화합에 의해 깨닫고, 번뇌의 잠에서 깨어나며, 사성제를 통찰하기 때문에 그 법들의 화합이 ‘깨달음’이다. 그 깨달음의, 혹은 그 깨달음을 위한 구성 요소이기에 깨달음의 구성 요소라 한다. Cattāri ariyasaccānīti ‘‘dukkhaṃ dukkhasamudayo dukkhanirodho dukkhanirodhagāminipaṭipadā’’ti (saṃ. ni. 5.1071-1072) evaṃ vuttāni cattāri ariyasaccāni. Tattha purimāni dve saccāni vaṭṭaṃ pavattihetubhāvato. Pacchimāni vivaṭṭaṃ nivaṭṭatadadhigamūpāyabhāvato. Tesu bhikkhuno vaṭṭe kammaṭṭhānābhiniveso hoti sarūpato pariggahasambhavato. Vivaṭṭe natthi abhiniveso avisayattā avisayatte ca payojanābhāvato. Pañcadhā vuttesūti satipaṭṭhānasutte vuttesu. Suddhaarūpasammasanamevāti rūpena amissitattā kevalaṃ arūpasammasanameva. Khandhāyatanasaccakoṭṭhāsānaṃ pañcakkhandhasaṅgahato ‘‘rūpārūpasammasana’’nti vuttaṃ. Pubbabhāgiyānampi satipaṭṭhānānaṃ saṅgahitattā ‘‘lokiyalokuttaramissakāneva kathitānī’’ti āha. 네 가지 성스러운 진리란 ‘괴로움, 괴로움의 원인, 괴로움의 소멸, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음’(상윳따 니까야 5.1071-1072)이라고 이와 같이 설해진 네 가지 성스러운 진리를 말한다. 여기서 앞의 두 진리는 윤회(vaṭṭa)와 그 발생 원인의 상태이기 때문이며, 뒤의 두 진리는 윤회의 벗어남(vivaṭṭa)과 그 벗어남을 얻는 방편의 상태이기 때문이다. 이들 중에서 비구에게는 윤회에 대한 수행 주제의 전념이 있는데, 이는 자성(自性)을 통해 파악이 가능하기 때문이다. 윤회의 벗어남에는 그 대상이 아니므로 전념이 없으며, 대상이 아님에 목적이 없기 때문이다. ‘다섯 가지 방식으로 설해진 것’이란 사띠빳따나 숫따(염처경)에서 설해진 것을 말한다. ‘오직 순수한 무색법에 대한 파악’이란 색법(rūpa)과 섞이지 않았기에 오직 무색법에 대한 파악만을 의미한다. 무더기(khandha), 감각장소(āyatana), 진리(sacca)의 부분들을 오온에 포함시키기 때문에 ‘색법과 무색법에 대한 파악’이라고 설해졌다. 예비 단계의 사띠빳따나들도 포함되어 있으므로 ‘세간적이고 출세간적인 것이 섞여서 설해진 것일 뿐이다’라고 하였다. 394. Anibbattānanti ajātānaṃ. Payogaṃ parakkamanti ettha bhusaṃ yogo payogo, payogova parakkamo, payogasaṅkhātaṃ parakkamanti attho. Cittaṃ ukkhipatīti kosajjapakkhe patituṃ apadānavasena ukkhipati. Padhānavīriyanti [Pg.240] sammappadhānalakkhaṇappattavīriyaṃ. Lokiyāti lokiyasammappadhānakathā. Sabbapubbabhāgeti sabbamaggānaṃ pubbabhāge. Kassapasaṃyuttapariyāyenāti kassapasaṃyutte āgatasuttena ‘‘uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṃvatteyyu’’nti (saṃ. ni. 2.145) āgatattā. Sā lokiyāti veditabbā. 394. ‘생겨나지 않은 것들(anibbattānaṃ)’이란 태어나지 않은 것들을 말한다. ‘노력을 기울인다(payogaṃ parakkama)’에서 여기서 강한 전념(yogo)이 노력(payoga)이며, 노력이 곧 힘씀(parakkama)이니, 노력이라 일컬어지는 힘씀이라는 뜻이다. ‘마음을 일으킨다(cittaṃ ukkhipati)’는 게으름의 측면에 떨어지지 않도록 정진의 힘으로 북돋는 것이다. ‘정근(padhānavīriya)’이란 바른 정진(sammappadhāna)의 특징에 도달한 정진을 말한다. ‘세간적인 것(lokiyā)’이란 세간적인 바른 정진에 관한 설명이다. ‘모든 예비 단계(sabbapubbabhāge)’란 모든 도(maggānaṃ)의 예비 단계를 의미한다. ‘깟사빠 상윳따의 방식(kassapasaṃyuttapariyāyena)’이란 깟사빠 상윳따에 전해지는 경전에 ‘나에게 일어난 사악하고 불선한 법들이 제거되지 않으면 해로움으로 인도될 것이다’(상윳따 니까야 2.145)라고 전해지기 때문이다. 그것은 세간적인 것으로 알아야 한다. Samathavipassanāvāti avadhāraṇena maggaṃ nivattetvā tassa nivattane kāraṇaṃ dassento, ‘‘maggo panā’’tiādimāha. Sakiṃ uppajjitvāti idaṃ bhūtakathanamattaṃ. Niruddhassa puna anuppajjanato ‘‘na koci guṇo’’ti āsaṅkeyyāti āha – ‘‘so hī’’tiādi. Anantarameva yathā phalaṃ uppajjati, tathā pavattiyevassa paccayadānaṃ. Purimasmimpīti ‘‘anuppannā me kusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu’’nti etthapi. Vuttanti porāṇaṭṭhakathāyaṃ. Taṃ pana tathāvuttavacanaṃ na yuttaṃ dutiyasmiṃ viya purimasmiṃ maggassa aggahaṇe kāraṇābhāvato. Purimasmiṃ aggahite magge anuppajjamāno maggo anatthāya saṃvatteyyāti āpajjeyya, na cetaṃ yuttaṃ āpajjamāne tasmiṃ padhānatthasambhavato. Catukiccasādhanavasenāti anuppannākusalānuppādanādicatukiccasādhanavasena. ‘사마타와 위빳사나’란 확정함(avadhāraṇa)으로써 도를 돌이키게 하고 그것을 돌이키는 원인을 보이면서 ‘도는 그러나’ 등을 말하였다. ‘한 번 일어나서(sakiṃ uppajjitvā)’라는 것은 일어난 사실만을 말하는 것이다. 소멸한 것은 다시 일어나지 않기에 ‘아무런 공덕이 없다’라고 의심할 수 있으므로 ‘그것은 참으로’ 등을 말하였다. 바로 다음에 과보가 일어나는 것처럼, 그렇게 과보가 일어나는 것에 조건을 제공하는 것이다. ‘앞의 경우에도(purimasmimpī)’란 ‘나에게 일어나지 않은 선한 법들이 일어난다면 해로움으로 인도될 것이다’라는 여기에서도 마찬가지이다. (이것은) 고대 주석서(porāṇaṭṭhakathā)에서 설해졌다. 그러나 그렇게 설해진 말은 두 번째의 경우와 같이 앞의 경우에도 도(magga)를 잡지 않을 이유가 없으므로 적절치 않다. 앞의 경우에 도가 잡히지 않는다면, 일어나지 않는 도가 해로움으로 인도된다는 결론에 이르게 되는데, 이는 적절하지 않으며, 그러한 상황이 발생할 때 정진의 의미가 성립하기 때문이다. ‘네 가지 임무를 성취함(catukiccasādhanavasena)’이란 일어나지 않은 불선법을 일어나지 않게 하는 등의 네 가지 기능을 성취함에 따름을 의미한다. Vuttanayenāti ‘‘asamudācāravasena vā ananubhūtārammaṇavasena vā’’tiādinā vuttanayena. Vijjamānāti dharamānasabhāvā. Khaṇattayapariyāpannattā uppādādisamaṅgino vattamānabhāvena uppannaṃ vattamānuppannaṃ. Tañhi uppādato paṭṭhāya yāva bhaṅgā uddhaṃ pannaṃ pattanti nippariyāyato ‘‘uppanna’’nti vuccati. Anubhavitvā bhavitvā ca vigataṃ bhutvāvigataṃ. Anubhavanabhavanāni hi bhavanasāmaññena bhutvā-saddena vuttāni. Sāmaññameva hi upasaggena visesīyati. Idha vipākānubhavanavasena tadārammaṇaṃ avipakkavipākassa sabbathā avigatattā bhavitvāvigatamattavasena kammañca ‘‘bhutvāvigatuppanna’’nti vuttaṃ. Na aṭṭhasāliniyaṃ viya rajjanādivasena anubhūtāpagataṃ javanaṃ uppajjitvā niruddhatāvasena bhūtāpagatañca saṅkhataṃ bhūtāpagatuppannanti. Tasmā idha okāsakatuppannaṃ vipākameva vadati, na tattha viya kammampi. Aṭṭhasāliniyañhi bhūtāvigatuppannaṃ okāsakatuppannañca aññathā dassitaṃ. Vuttañhi tattha (dha. sa. aṭṭha. 1 kāmāvacarakusalapadabhājanīya) – ‘설해진 방식(vuttanayena)’이란 ‘수행하지 않음으로써 혹은 경험하지 못한 대상임으로써’ 등의 설해진 방식이다. ‘존재하는(vijjamānā)’이란 유지되고 있는 자성(sabhāva)이다. 세 찰나(khaṇattaya)에 포함되기에 일어남(uppāda) 등을 갖추고 현재의 상태로 일어난 것이 ‘현재 일어나 있는 것(vattamānuppanna)’이다. 그것은 일어남으로부터 시작하여 멸함에 이르기까지 도달한 것이기에 직접적인 의미(nippariyāya)로 ‘일어난 것(uppanna)’이라 불린다. 경험하고 존재한 뒤 사라진 것이 ‘경험하고 사라진 것(bhutvāvigata)’이다. 경험함과 존재함은 존재함의 일반적인 특성에 의해 ‘bhutvā’라는 단어로 설해졌다. 일반적인 의미가 접두사에 의해 차별화된다. 여기서는 과보를 경험하는 측면에서 그 대상(tadārammaṇa)을, 아직 과보를 주지 않은 업이 완전히 사라지지 않았기에 존재하고 사라진 상태라는 측면에서 업을 ‘경험하고 사라져 현전하는 것(bhutvāvigatuppanna)’이라 하였다. 이는 ‘아따살리니’에서처럼 탐착 등에 의해 경험하고 떠나버린 속행(javana)이 일어나 소멸한 상태라는 측면에서 존재하고 떠난 것이며, 형성된 것(saṅkhata)이 존재하고 떠나 현전하는 것(bhūtāpagatuppanna)이라는 설명과는 다르다. 그러므로 여기서 ‘기회가 만들어져 현전하는 것(okāsakatuppanna)’은 과보만을 말하며, 거기서처럼 업까지 말하는 것은 아니다. ‘아따살리니’에서는 존재하고 사라져 현전하는 것과 기회가 만들어져 현전하는 것이 다르게 설명되어 있다. 거기서 다음과 같이 설해졌다. ‘‘Ārammaṇarasaṃ [Pg.241] anubhavitvā niruddhaṃ anubhūtāpagatasaṅkhātaṃ kusalākusalaṃ, upādādittayaṃ anuppatvā niruddhaṃ bhūtāpagatasaṅkhātaṃ sesasaṅkhatañca bhūtāpagatuppannaṃ nāma. ‘Yānissa tāni pubbe katāni kammānī’ti evamādinā nayena vuttaṃ kammaṃ atītampi samānaṃ aññaṃ vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassokāsaṃ katvā ṭhitattā, tathākatokāsañca vipākaṃ anuppannampi samānaṃ evaṃ kate okāse ekantena uppajjanato okāsakatuppannaṃ nāmā’’ti. “대상의 맛을 경험하고 멸하여, 경험하고 떠난 것이라 일컬어지는 유익하거나 해로운 법, 그리고 세 찰나의 일어남 등에 이르러 멸하여 존재하고 떠난 것이라 일컬어지는 나머지 형성된 것들을 ‘존재하고 떠나 현전하는 것(bhūtāpagatuppanna)’이라 한다. ‘그가 예전에 지은 업들’ 등의 방식으로 설해진 업은, 과거의 것일지라도 다른 과보를 저지하고 자신의 과보를 위한 기회를 만들어 머물고 있기 때문에, 또한 그렇게 만들어진 기회에 과보가 아직 일어나지 않았을지라도 그렇게 기회가 만들어졌을 때 반드시 일어나기 때문에 ‘기회가 만들어져 현전하는 것(okāsakatuppanna)’이라 한다.” Idha pana sammohavinodaniyaṃ vuttanayeneva bhutvāvigatuppannaṃ okāsakatuppannañca dassitaṃ. Vuttañhi, sammohavinodaniyaṃ (vibha. aṭṭha. 406) – 그러나 여기 ‘삼모하비노다니’에서는 설해진 방식대로 ‘경험하고 사라져 현전하는 것’과 ‘기회가 만들어져 현전하는 것’이 제시되었다. ‘삼모하비노다니’에 다음과 같이 설해졌다. ‘‘Kamme pana jahite ārammaṇarasaṃ anubhavitvā niruddho vipāko bhutvāvigataṃ nāma. Kammaṃ uppajjitvā niruddhaṃ bhutvāvigataṃ nāma. Tadubhayampi bhutvāvigatuppannanti saṅkhyaṃ gacchati. Kusalākusalaṃ kammaṃ aññakammassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karoti. Evaṃ kate okāse vipāko uppajjamāno okāsakaraṇato paṭṭhāya uppannoti vuccati. Idaṃ okāsakatuppannaṃ nāmā’’ti. “업에 있어서는 (그것이) 버려졌을 때, 대상의 맛을 경험하고 멸한 과보를 ‘경험하고 사라진 것’이라 한다. 업이 일어나서 멸한 것을 ‘경험하고 사라진 것’이라 한다. 이 두 가지 모두 ‘경험하고 사라져 현전하는 것’이라는 수치에 들어간다. 유익하거나 해로운 업이 다른 업의 과보를 저지하고 자신의 과보를 위한 기회를 만든다. 이렇게 기회가 만들어졌을 때, 과보는 기회를 만든 때로부터 ‘일어난 것’이라 불린다. 이것을 ‘기회가 만들어져 현전하는 것’이라 한다.” Tattha aṭṭhasāliniyā ayamadhippāyo – ‘‘satipi sabbesampi cittuppādānaṃ saṃvedayitasabhāvā ārammaṇānubhavane savipallāse pana santāne cittābhisaṅkhāravasena pavattito abyākatehi visiṭṭho kusalākusalānaṃ sātisayo visayānubhavanākāro. Yathā vikappaggāhavasena rāgādīhi tabbipakkhehi ca akusalaṃ kusalañca nippariyāyato ārammaṇarasaṃ anubhavati, na tathā vipāko kammavegakkhittattā, nāpi kiriyā ahetukānaṃ atidubbalatāya, sahetukānañca khīṇakilesassa chaḷaṅgupekkhāvato uppajjamānānaṃ atisantavuttittā, tasmā rajjanādivasena ārammaṇarasānubhavanaṃ sātisayanti akusalaṃ kusalañca uppajjitvā niruddhatāsāmaññena sesasaṅkhatañca bhūtāpagata’’nti vuttaṃ. Sammohavinodaniyā pana vipākānubhavanavasena tadārammaṇaṃ avipakkapākassa sabbathā avigatattā bhavitvāvigatamattavasena kammañca bhutvāpagatanti [Pg.242] vuttaṃ. Teneva tattha okāsakatuppannanti vipākamevāha, na kammampi, tasmā idhāpi sammohavinodaniyaṃ vuttanayeneva bhutvāpagatuppannaṃ okāsakatuppannañca vibhattanti daṭṭhabbaṃ. 거기서 “앗따살리니”(Aṭṭhasālinī)의 의도는 이러하다. ‘모든 마음의 일어남에는 그것을 느끼는 자성(saṃvedayitasabhāva)이 있지만, 전도된 흐름(savipallāsa santāna) 속에서 심소의 형성(cittābhisaṅkhāra)의 힘으로 전개되는 대상의 체험에 있어서는 유익함(kusala)과 해로움(akusala)이 무기(abyākata)보다 구별되며 뛰어난 대상 체험의 양상을 가진다. 마치 분별하여 취함에 따라 탐욕 등과 그 반대되는 것들로 인해 해로움과 유익함이 방편 없이 대상의 맛을 체험하는 것과 같으니, 과보는 업의 힘에 의해 던져진 것이기 때문에 그러하지 않고, 작용(kiriya) 또한 원인 없는 것들(ahetuka)은 매우 약하기 때문이며, 원인이 있는 것들(sahetuka)은 번뇌가 다한 자의 육사구사(chaḷaṅgupekkha)를 갖춘 자에게 일어나는 매우 고요한 활동이기 때문에 그러하지 않다. 그러므로 탐착하는 등의 방식으로 대상의 맛을 체험하는 것이 뛰어나다’고 하여, 유익함과 해로움이 일어났다가 멸한 보편성에 따라 나머지 형성된 것(saṅkhata)을 ‘있어왔다 사라진 것(bhūtāpagata)’이라고 불렀다. 반면 “삼모하비노다니”(Sammohavinodanī)에서는 과보의 체험의 측면에서 그때의 대상이 과보의 성숙을 완전히 벗어나지 않았으므로, 있어왔다 사라진 것에 불과한 상태를 통해 업을 ‘있어왔다 사라진 것’이라 불렀다. 바로 그 때문에 거기서 ‘기회가 마련되어 일어난 것(okāsakatuppanna)’이라 하며 과보만을 말하고 업은 말하지 않았으니, 여기서도 “삼모하비노다니”에서 설한 방식대로 ‘있어왔다 사라져 일어난 것(bhutvāpagatuppanna)’과 ‘기회가 마련되어 일어난 것’이 분류된 것으로 보아야 한다. Pañcakkhandhā pana vipassanāya bhūmi nāmāti sammasanassa ṭhānabhāvato vuttaṃ. Tesūti atītādibhedesu. Anusayitakilesāti appahīnā maggena pahātabbā adhippetā. Tenāha – ‘‘atītā vā…pe… na vattabbā’’ti. Hontu tāva ‘‘atītā’’ti vā ‘‘paccuppannā’’ti vā na vattabbā, ‘‘anāgatā’’ti pana kasmā na vattabbā, nanu kāraṇalābhe uppajjanārahā appahīnaṭṭhena thāmagatā kilesā anusayāti vuccantīti? Saccametaṃ, anāgatabhāvopi nesaṃ na paricchinno itarānāgatakkhandhānaṃ viyāti ‘‘anāgatā vāti na vattabbā’’ti vuttaṃ. Yadi hi nesaṃ paricchinno anāgatabhāvo siyā, tato ‘‘paccuppannā, atītā’’ti ca vattabbā siyuṃ, paccayasamavāye pana uppajjanārahataṃ upādāya anāgatavohāro tattha veditabbo. 오온(五蘊)은 위빳사나의 토대(bhūmi)라고 함은 그것이 파악하는 장소이기 때문에 하신 말씀이다. ‘그것들 중에서’라는 것은 과거 등의 분류 중에서라는 뜻이다. ‘잠재된 번뇌(anusayitakilesa)’란 아직 끊어지지 않아 도(道)에 의해 제거되어야 할 것을 의미한다. 그래서 ‘과거라고도… (중략) … 말할 수 없다’고 하셨다. 우선 ‘과거’라거나 ‘현재’라고 말할 수 없다 하더라도, ‘미래’라고는 왜 말할 수 없는가? 원인을 얻었을 때 일어날 가치가 있고 아직 끊어지지 않은 상태로 힘을 얻은 번뇌를 잠재성(anusaya)이라 부르지 않는가? 그것은 사실이다. 그러나 그들의 미래 상태 또한 다른 미래의 오온들처럼 한정되지 않았기에 ‘미래라고도 말할 수 없다’고 하신 것이다. 만약 그들의 미래 상태가 한정되어 있다면 ‘현재’나 ‘과거’라고도 말할 수 있어야 하겠지만, 조건의 화합이 있을 때 일어날 가치가 있다는 점에 근거하여 거기서 미래라는 명칭을 이해해야 한다. Idaṃ bhūmiladdhuppannaṃ nāmāti idaṃ yathāvuttaṃ kilesajātaṃ appahīnaṭṭhena bhūmiladdhuppannaṃ nāma kāraṇalābhe sati vijjamānakiccakaraṇato. Tāsu tāsu bhūmisūti manussadevādiattabhāvasaṅkhātesu upādānakkhandhesu. Ārammaṇakaraṇavasena hi bhavanti ettha kilesāti bhūmiyo, upādānakkhandhā. Asamugghātagatāti tasmiṃ tasmiṃ santāne anuppattidhammataṃ anāpāditatāya samugghātaṃ samucchedaṃ na gatāti asamugghātagatā. Bhūmiladdhuppannaṃ nāmāti ettha laddhabhūmikaṃ bhūmiladdhanti vuttaṃ aggiāhito viya. Okāsakatuppannasaddepi ca aṭṭhasāliniyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1 kāmāvacarakusalapadabhājanīya) āgatanayena okāso kato etena kusalākusalakammena, okāso kato etassa vipākassāti ca duvidhatthepi evameva katasaddassa paranipāto veditabbo. Idha pana okāsakatuppannasaddena vipākasseva gahitattā ‘‘okāso kato etassa vipākassā’’ti evaṃ viggaho daṭṭhabbo. ‘이것이 토대를 얻어 일어난 것(bhūmiladdhuppanna)이다’라는 것은, 말한 바와 같은 번뇌의 무리가 아직 끊어지지 않은 상태이므로 원인을 얻었을 때 실제적인 작용을 하기 때문에 ‘토대를 얻어 일어난 것’이라 이름한다. ‘각각의 토대에서’라는 것은 인간이나 천신 등의 존재로 불리는 취온(取蘊)들에서라는 뜻이다. 대상을 만드는 방식으로 번뇌가 여기에 머물기 때문에 ‘토대’라 하니 곧 취온을 말한다. ‘뿌리 뽑히지 않은 상태(asamugghātagata)’란 각각의 상속(santāna)에서 다시 일어나지 않는 법성(anuppattidhammatā)을 얻지 못했기에 근절되거나 끊어짐에 이르지 못한 상태를 말한다. ‘토대를 얻어 일어난 것’에서 ‘토대를 얻었다(bhūmiladdha)’는 것은 마치 불이 지펴진 것과 같으므로 ‘얻어진 토대를 가진 것’을 의미한다. ‘기회가 마련되어 일어난 것(okāsakatuppannasadda)’이라는 말 또한 “앗따살리니”에서 전해지는 방식에 따라 ‘이 유익하거나 해로운 업에 의해 기회가 만들어졌다’는 것과 ‘이 과보를 위해 기회가 만들어졌다’는 두 가지 의미 모두에서 ‘만들어졌다(kata)’는 단어의 도치로 이해해야 한다. 그러나 여기서는 ‘기회가 마련되어 일어난 것’이라는 말로 과보만을 취했으므로 ‘이 과보를 위해 기회가 만들어졌다’라고 그 분석(viggaha)을 보아야 한다. Khaṇattayasamaṅgitāya samudācārappattaṃ samudācāruppannaṃ. Tenāha – ‘‘sampati vattamānaṃyevā’’ti. Ārammaṇaṃ adhiggayha daḷhaṃ gahetvā pavattaṃ ārammaṇādhiggahituppannaṃ. Vikkhambhanappahānavasena appahīnā avikkhambhitā. Samucchedappahānavasena appahīnā asamugghātitā. Nimittaggāhavasena ārammaṇassa adhiggahitattā [Pg.243] taṃ ārammaṇaṃ anussaritānussaritakkhaṇe kilesuppattihetubhāvena upatiṭṭhanato adhiggahitameva nāmaṃ hotīti āha – ‘‘ārammaṇassa adhiggahitattā’’ti. Ettha ca āhaṭakhīrarukkho viya nimittaggāhavasena adhiggahitaṃ ārammaṇaṃ, anāhaṭakhīrarukkho viya avikkhambhitatāya antogatakilesaārammaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Nimittaggāhikā avikkhambhitakilesā vā puggalā vā āhaṭānāhaṭakhīrarukkhasadisā. Purimanayenevāti avikkhambhituppanne vuttanayeneva. Vitthāretabbanti ‘‘imasmiṃ nāma ṭhāne nuppajjissantī’’ti na vattabbā. Kasmā? Asamugghātitattā. Yathā kiṃ? Yathā sace khīrarukkhaṃ kuṭhāriyā āhaneyyuṃ, imasmiṃ nāma ṭhāne khīraṃ na nikkhameyyāti na vattabbaṃ, evaṃ. Idaṃ asamugghātituppannaṃ nāmāti evaṃ yojetvā vitthāretabbaṃ. 세 찰나(생, 주, 멸)를 갖추어 나타남에 이른 것이 ‘나타나 일어난 것(samudācāruppanna)’이다. 그래서 ‘지금 현재의 것일 뿐이다’라고 하셨다. 대상을 점유하여 굳게 붙잡고 전개되는 것이 ‘대상을 점유하여 일어난 것(ārammaṇādhiggahituppanna)’이다. 억제에 의한 제거(vikkhambhanappahāna)로 제거되지 않은 것이 ‘억제되지 않은 것(avikkhambhita)’이다. 근절에 의한 제거(samucchedappahāna)로 제거되지 않은 것이 ‘뿌리 뽑히지 않은 것(asamugghātita)’이다. 상을 취함(nimittaggāha)으로 인해 대상을 점유했기 때문에, 그 대상을 회상하거나 회상하는 찰나에 번뇌가 일어나는 원인이 되는 상태로 머물므로 ‘점유된 것’이라는 명칭을 얻는다고 하여 ‘대상을 점유했기 때문에’라고 하셨다. 여기서 상을 취함으로 인해 점유된 대상은 마치 유액이 든 나무(khīrarukkha)와 같고, 억제되지 않아 내면에 포함된 번뇌의 대상은 마치 유액이 든 나무인지 확인되지 않은 나무와 같다고 보아야 한다. 상을 취하거나 번뇌가 억제되지 않은 인물들은 유액이 든 나무를 가져오거나 가져오지 않은 것과 같다. ‘앞의 방식대로’라는 것은 억제되지 않고 일어난 것에 대해 설한 방식과 같다는 뜻이다. 상세히 설명하자면 ‘이러한 곳에서는 일어나지 않을 것이다’라고 말해서는 안 된다. 왜인가? 뿌리 뽑히지 않았기 때문이다. 비유하자면 마치 유액이 든 나무를 도끼로 친다면 ‘이 지점에서는 유액이 나오지 않을 것이다’라고 말할 수 없는 것과 같다. 이것이 ‘뿌리 뽑히지 않고 일어난 것’이라는 이름이라고 이와 같이 결합하여 상세히 설명해야 한다. Imesu uppannesūti yathāvuttesu aṭṭhasu uppannesu. Idaṃ na maggavajjhaṃ appahātabbavatthuttā. Maggavajjhaṃ maggena paheyyavatthuttā. Rattoti rāgena samannāgato. Esa nayo duṭṭho mūḷhoti etthāpi. Vinibaddhoti mānasaṃyojanena virūpaṃ nibandhito. Parāmaṭṭhoti diṭṭhiparāmāsena dhammasabhāvaṃ atikkamma parato āmaṭṭho. Aniṭṭhaṅgatoti niṭṭhaṃ agato, saṃsayāpannoti attho. Thāmagatoti anusayavasena daḷhataṃ upagato. Yuganaddhāti pahātabbappahāyakayuge naddhā viya vattanakā ekakālikattā. Saṃkilesikāti saṃkilesadhammasahitā. ‘이러한 일어남들 가운데’란 말한 바와 같은 여덟 가지 일어남 가운데라는 뜻이다. ‘이것은 도(道)에 의해 버려질 것이 아니다’라는 것은 버려질 대상이 아니기 때문이다. ‘도에 의해 버려질 것’이란 도에 의해 제거되어야 할 대상을 의미한다. ‘물든 자(ratta)’란 탐욕을 구족한 자이다. ‘성난 자, 미혹한 자’라는 표현에서도 이 방식이 적용된다. ‘결박된 자(vinibaddha)’란 자만의 결박(mānasaṃyojana)으로 흉하게 묶인 자이다. ‘취착된 자(parāmaṭṭha)’란 사견의 취착(diṭṭhiparāmāsa)으로 법의 자성을 넘어 다른 것으로 잘못 파악된 자이다. ‘확신에 이르지 못한 자(aniṭṭhaṅgata)’란 결론에 이르지 못한 자이니, 의심에 빠진 자라는 뜻이다. ‘힘을 얻은 자(thāmagata)’란 잠재성(anusaya)의 방식으로 견고함에 이른 자이다. ‘유가낫다(yuganaddhā, 쌍으로 묶임)’란 제거되어야 할 것과 제거하는 것이 쌍으로 묶인 것처럼 전개되는 것으로, 동일한 시간의 것이기 때문이다. ‘오염원과 함께하는 것(saṃkilesikā)’이란 오염시키는 법(saṃkilesadhamma)들을 동반한 것이다. Pāḷiyanti paṭisambhidāpāḷiyaṃ (paṭi. ma. 3.21). Tikālikesupi kilesesu vāyāmābhāvadassanatthaṃ ajātaphalataruṇarukkho pāḷiyaṃ nidassito, aṭṭhakathāyaṃ pana jāto satto asamudāhaṭakileso nāma natthīti ‘‘jātaphalarukkhena dīpetabba’’nti vatvā tamatthaṃ vivarituṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Atha vā maggena pahīnakilesānameva atītādibhedena tidhā navattabbataṃ pākaṭaṃ kātuṃ ajātaphalarukkho upamāvasena pāḷiyaṃ ābhato, atītādīnaṃ appahīnatādassanatthampi ‘‘jātaphalarukkhena dīpetabba’’nti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tattha yathā acchinne rukkhe nibbattanārahāni phalāni chinne anuppajjamānāni kadāci sasabhāvāni ahesuṃ, honti, bhavissanti vāti atītādibhāvena na vattabbāni, evaṃ maggena pahīnakilesā ca daṭṭhabbā magge anuppanne uppattirahānaṃ uppanne sabbena sabbaṃ abhāvato[Pg.244]. Yathā ca chede asati phalāni uppajjissantīti chedanassa sātthakatā, evaṃ maggabhāvanāya ca sātthakatā yojetabbā. Nāpi na pajahatīti uppajjanārahānaṃ pajahanato vuttaṃ. Uppajjitvāti lakkhaṇe tvā-saddo. Maggassa uppajjanakiriyāya hi samudayappahānanibbānasachikaraṇakiriyā viya khandhānaṃ parijānanakiriyā lakkhīyati. 빠알리(본문)는 ‘무애해도’(Paṭi. ma. 3.21)를 의미한다. 삼세의 번뇌들에 대해 더 이상 노력할 필요가 없음을 보이기 위해 본문에서는 열매 맺지 않은 어린 나무를 예로 들었으나, 주석서에서는 태어난 중생 가운데 번뇌를 일으키지 않은 자란 없으므로 ‘열매 맺은 나무로 설명해야 한다’고 말하며 그 뜻을 밝히기 위해 ‘마치 ~와 같이’ 등을 설하였다. 또는 도(道)에 의해 제거된 번뇌들이 과거 등의 차이에 따라 세 가지로 말해질 수 없음을 분명히 하기 위해 본문에서는 비유로써 열매 맺지 않은 나무를 가져왔고, 과거 등의 번뇌들이 아직 제거되지 않았음을 보이기 위해서도 주석서에서 ‘열매 맺은 나무로 설명해야 한다’고 설하였다. 거기서 마치 베어지지 않은 나무에서 생겨날 법한 열매들이, 나무가 베어지면 생겨나지 않으므로 그것들이 한때 고유한 자성을 가졌었다거나, 현재 있다거나, 미래에 있을 것이라는 식으로 과거 등의 상태로 말해서는 안 되는 것과 같이, 도에 의해 제거된 번뇌들도 그렇게 보아야 한다. 도가 일어나지 않았을 때는 일어날 법한 것들이었으나, 도가 일어난 후에는 완전히 부재하기 때문이다. 또한 베어냄이 없을 때 열매들이 일어날 것이라는 점에서 베어냄의 유익함이 있듯이, 도의 수행(도닦음)의 유익함도 이와 같이 연결해야 한다. ‘버리지 않는다’고 하지 않은 것은 일어날 법한 것들을 버리는 것이기 때문에 설해진 것이다. ‘일어나서(Uppajjitvā)’에서 ‘-vã(고서/어서)’라는 말은 특징(lakkhaṇa)을 나타낸다. 도가 일어나는 작용에 의해, 집제(集諦)를 버리고 멸제(滅諦)를 체득하는 작용처럼 오온을 철저히 아는 작용이 특징 지어지기 때문이다. Tepi pajahatiyevāti ye tehi kilesehi janetabbā upādinnakkhandhā, tepi pajahatiyeva tannimittassa abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhanato. Tenāha – ‘‘vuttampi ceta’’ntiādi. Abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhenāti kammaviññāṇassa anuppattidhammatāpādanena. Etthāti etasmiṃ sotāpattimaggañāṇe hetubhūte. Eteti nāmarūpasaññitā saṅkhārā. Sabbabhavehi vuṭṭhātiyevātipi vadantīti arahattamaggo sabbabhavehi vuṭṭhātiyevāti vadanti taduppattito uddhaṃ bhavūpapattiyā kilesassapi abhāvato. ‘그것들 또한 버린다’는 것은 그 번뇌들에 의해 생성되어야 할 취온(取蘊)들을 말하며, 그것들의 원인인 업형성식(abhisaṅkhāraviññāṇa)이 소멸하기 때문에 그것들 또한 버리는 것이다. 그래서 ‘이 또한 설해졌다’라고 하였다. ‘업형성식의 소멸로 인하여’라는 것은 업식이 다시는 일어나지 않는 성질을 갖게 함으로써이다. ‘여기서’라는 것은 원인이 되는 이 예류도지(豫流道智)에서를 의미한다. ‘이것들’이란 명색(名色)이라 이름 붙여진 형성(saṅkhāra)들이다. ‘모든 존재에서 벗어난다’고도 말하는데, 이는 아라한도가 모든 존재에서 완전히 벗어나는 것이라고 말하는 것이니, 그 도가 일어난 후에는 다시 존재에 태어날 번뇌 또한 없기 때문이다. Ekacittakkhaṇikattā maggassāti adhippāyena ‘‘kathaṃ anuppannānaṃ…pe… ṭhitiyā bhāvanā hotī’’ti pucchati. Maggappavattiyāyeva ubhayakiccasiddhito āha – ‘‘maggappavattiyāyevā’’ti. Maggo hītiādinā tamatthaṃ vivarati. Anuppanno nāma vuccati, tasmā tassa bhāvanā anuppannānaṃ uppādāya bhāvanā vuttāti yojetabbā. Vattuṃ vaṭṭatīti yāvatā maggassa pavattiyeva ṭhiti, tattakāneva nibbattitalokuttarāni. 도의 일심찰나적(一心刹那的) 성격으로 인해 ‘어떻게 일어나지 않은... (중략)... 머묾의 수행이 있는가?’라고 묻는다. 도의 발생에 의해서만 두 가지 역할이 성취되므로 ‘도의 발생에 의해서만’이라고 하였다. ‘도란...’ 등으로 그 의미를 밝힌다. (수행의 대상이) ‘일어나지 않은 것’이라 불리므로, 그 수행은 일어나지 않은 것들의 발생을 위한 수행이라 설해졌다고 연결해야 한다. ‘말하는 것이 타당하다’는 것은 도의 발생이 곧 머묾인 한, 그만큼만 생성된 출세간의 법들이 있다는 것이다. 398-401. Kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi chandasamādhīti āha – ‘‘chandaṃ nissāya pavatto samādhi chandasamādhī’’ti padhānasaṅkhārāti catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Tenāha – ‘‘padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā’’ti. Tattha padhānabhūtāti vīriyabhūtā. Saṅkhatasaṅkhārādinivattanatthaṃ padhānaggahaṇanti. Atha vā taṃ taṃ visesaṃ saṅkharotīti saṅkhāro, sabbaṃ vīriyaṃ. Tattha catukiccasādhakato sesanivattanatthaṃ padhānaggahaṇanti, padhānabhūtā seṭṭhabhūtāti attho. Catubbidhassa pana vīriyassa adhippetattā bahuvacananiddeso kato. Tehi dhammehīti chandasamādhinā padhānasaṅkhārehi ca. Iddhipādanti ettha ijjhatīti iddhi, samijjhati nipphajjatīti attho. Ijjhanti vā etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontītipi iddhi. Paṭhamenatthena iddhi eva pādo [Pg.245] iddhipādo, iddhikoṭṭhāsoti attho. Dutiyenatthena iddhiyā pādoti iddhipādo, pādoti patiṭṭhā, adhigamūpāyoti attho. Tena hi yasmā uparūparivisesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti, tasmā pādoti vuccati. Tenāha – ‘‘iddhiyā pādaṃ, iddhibhūtaṃ vā pādaṃ iddhipāda’’nti. 398-401. 하고자 하는 의욕(kattukamyatāchanda)을 우두머리로 하여 얻은 삼매가 욕삼매(欲三昧)이므로 ‘의욕을 의지하여 발생한 삼매가 욕삼매이다’라고 하였다. 정근행(padhānasaṅkhāra)이란 네 가지 역할을 성취하는 정정진(sammappadhānavīriya)의 동의어이다. 그래서 ‘정근(精勤)이 된 형성들이 정근행이다’라고 하였다. 거기서 ‘정근이 된’이란 ‘정진(vīriya)이 된’을 의미한다. 유위 형성(saṅkhatasaṅkhāra) 등을 제외하기 위해 ‘정근’이라는 용어를 사용한 것이다. 또는 이러저러한 수승함을 형성한다고 해서 형성(saṅkhāra)이라 하니, 모든 정진을 의미한다. 그중에서 네 가지 역할을 성취하는 정진을 나머지 정진과 구별하기 위해 ‘정근’이라는 용어를 썼으니, ‘정근이 된 것’은 ‘수승하게 된 것’이라는 뜻이다. 네 가지 종류의 정진이 의도되었으므로 복수형으로 표현되었다. ‘그 법들에 의해’라는 것은 욕삼매와 정근행들을 의미한다. 신족(iddhipāda)에서 ‘iddhi’는 성취된다는 뜻이니, 성취되고 완성된다는 의미이다. 또는 이것에 의해 중생들이 성취하고 번영하고 탁월함에 이르기 때문에 ‘iddhi(성취/신통)’라 한다. 첫 번째 의미로는 성취 그 자체가 발(pāda)이므로 신족(iddhipāda)이니, 성취의 부분이라는 뜻이다. 두 번째 의미로는 성취의 발이므로 신족이니, 발이란 토대 혹은 증득의 방편이라는 뜻이다. 왜냐하면 이것을 통해 위로 더욱 수승한 형성이라 일컬어지는 성취에 도달하기(pajjanti) 때문에 발(pāda)이라 불린다. 그래서 ‘성취의 발이거나, 성취가 된 발이 신족이다’라고 하였다. Atha vā iddhipādanti nipphattipariyāyena ijjhanaṭṭhena, ijjhanti etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena iddhīti saṅkhaṃ gatānaṃ upacārajjhānādikusalacittasampayuttānaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūtaṃ sesacittacetasikarāsinti attho. Teneva iddhipādavibhaṅge (vibha. 434-437) ‘‘iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho’’ti vuttaṃ. Sā eva ca tathāvuttā iddhi yasmā heṭṭhimā heṭṭhimā uparimāya uparimāya tayo chandasamādhippadhānasaṅkhārā pādabhūtā adhiṭṭhānabhūtā, tasmā vuttaṃ ‘‘iddhibhūtaṃ vā pāda’’nti. Tathā heṭṭhā dhammā iddhipi honti iddhipādāpi, sesā pana sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Vīriyacittavīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasaṅkhātāpi tayo tayo dhammā iddhipi honti iddhipādāpi, sesā pana sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. 또는 신족(iddhipāda)이란 완성(nipphatti)이라는 방편으로 ‘성취됨’의 의미에서, 혹은 ‘이것에 의해 중생들이 성취하고 번영하고 탁월함에 이른다’는 이 방편으로 성취(iddhi)라는 명칭을 얻은, 근접정과 선한 마음에 결합된 욕삼매와 정근행들의 토대(adhiṭṭhāna)가 되는 나머지 심·심소의 무리를 뜻한다. 그러므로 ‘신족진분(Iddhipādavibhaṅga)’(Vibha. 434-437)에서 ‘신족이란 그와 같은 상태에 있는 수온... (중략)... 식온이다’라고 설해진 것이다. 그리고 바로 그와 같이 설해진 성취(iddhi)에 대해, 아래의 것들이 각각 그 위의 욕삼매와 정근행 세 가지의 발이 되고 토대가 되기 때문에 ‘성취가 된 발’이라고 하였다. 이와 같이 아래의 법들은 성취(iddhi)이기도 하고 신족(iddhipāda)이기도 하지만, 나머지 상응하는 네 가지 온(蘊)은 오직 신족일 뿐이다. 정진·심·검사(vīriyacittavīmaṃsā)와 삼매와 정근행이라 일컬어지는 각각 세 가지 법들도 성취이기도 하고 신족이기도 하지만, 나머지 상응하는 네 가지 온은 오직 신족일 뿐이다. Apica pubbabhāgo pubbabhāgo iddhipādo nāma, paṭilābho paṭilābho iddhi nāmāti veditabbā. Ayamattho upacārena vā vipassanāya vā dīpetabbo. Paṭhamajjhānaparikammañhi iddhipādo nāma, paṭhamajjhānaṃ iddhi nāma. Dutiyajhāna… tatiyajhāna… catutthajhāna… ākāsānañcāyatana… viññāṇañcāyatana… ākiñcaññāyatana… nevasaññānāsaññāyatanaparikammaṃ iddhipādo nāma, nevasaññānāsaññāyatanaṃ iddhi nāma. Sotāpattimaggassa vipassanā iddhipādo nāma, sotāpattimaggo iddhi nāma. Sakadāgāmi-anāgāmi-arahattamaggassa vipassanā iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma. Paṭilābhenapi dīpetuṃ vaṭṭatiyeva. Paṭhamajjhānañhi iddhipādo nāma, dutiyajjhānaṃ iddhi nāma. Dutiyajjhānaṃ iddhipādo nāma, tatiyajjhānaṃ iddhi nāma…pe… anāgāmimaggo iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma. 또한 예비적인 단계(pubbabhāgo)는 '신족(iddhipādo)'이라 부르고, 그 성취(paṭilābho)는 '신통(iddhi)'이라 부른다는 점을 알아야 한다. 이 의미는 근접(upacāra)이나 위빳사나(vipassanā)에 의해 설명되어야 한다. 즉, 초선정을 위한 예비 수행(parikamma)이 신족이고 초선정이 신통이다. 제2선정... 제3선정... 제4선정... 공무변처... 식무변처... 무소유처... 비상비비상처를 위한 예비 수행이 신족이고 비상비비상처가 신통이다. 예류도의 위빳사나가 신족이고 예류도가 신통이다. 일래도·불환도·아라한도의 위빳사나가 신족이고 아라한도가 신통이다. 또한 성취의 관점에서도 설명하는 것이 마땅하다. 즉 초선정이 신족이고 제2선정이 신통이다. 제2선정이 신족이고 제3선정이 신통이며, ... 내지 ... 불환도가 신족이고 아라한도가 신통이다. Sesesupīti vīriyasamādhiādīsupi. Tattha hi vīriyaṃ, cittaṃ, vīmaṃsaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi vīriyasamādhi, cittasamādhi, vīmaṃsāsamādhīti [Pg.246] attho veditabbo. Chandādīsu ekanti chandādīsu catūsu ādito vuttattā ādibhūtaṃ ekaṃ padhānaṃ chandanti adhippāyo. Tenevāha – ‘‘tadāssa paṭhamiddhipādo’’ti. Evaṃ sesāpīti etena vīriyaṃ cittaṃ vīmaṃsaṃ nissāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇantānaṃ vasena dutiyavīriyiddhipādādayo yojetabbāti dasseti. Iminā hi suttantena catunnaṃ bhikkhūnaṃ matthakappattaṃ kammaṭṭhānaṃ dassitaṃ. Eko hi bhikkhu chandaṃ avassayati, kattukamyatākusaladhammacchandena atthanipphattiyaṃ sati ‘‘ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi, natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro’’ti chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbatteti. Eko vīriyaṃ avassayati, eko cittaṃ, eko paññaṃ avassayati, paññāya atthanipphattiyaṃ sati ‘‘ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi, natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro’’ti paññaṃ jeṭṭhakaṃ paññaṃ dhuraṃ paññaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbatteti. '나머지에서도'라는 말은 정진삼매 등에서도 그러하다는 뜻이다. 거기서 정진, 마음, 검토를 증상(adhipati)으로 하여 얻어진 삼매가 정진삼매, 마음삼매, 검토삼매라는 뜻으로 이해해야 한다. '열의 등 가운데 하나'란 열의 등 네 가지 가운데 처음에 언급되었으므로, 처음인 하나인 주요한 열의를 뜻한다. 그래서 "그때 이것이 그의 첫 번째 신족이다"라고 설해진 것이다. '이와 같이 나머지들도'라는 것은 정진, 마음, 검토에 의지하여 위빳사나를 닦아 아라한과에 도달하는 이들에 따라 두 번째 정진신족 등이 결합되어야 함을 보여준다. 이 경의 말씀으로 정점에 도달한 네 비구의 명상 주제가 제시된다. 어떤 비구는 열의에 의지한다. 유익한 법을 행하고자 하는 열의(kattukamyatā-kusala-dhamma-chanda)를 통해 목적이 성취될 때, 그는 "나는 출세간법을 일으키리라. 이것을 일으키는 데 나에게 짐이 될 것이 없다"라고 하며 열의를 으뜸으로 삼고, 열의를 주역으로 삼고, 열의를 앞세워 출세간법을 일으킨다. 어떤 비구는 정진에 의지하고, 어떤 비구는 마음에 의지하고, 어떤 비구는 통찰지(paññā)에 의지한다. 통찰지를 통해 목적이 성취될 때, 그는 "나는 출세간법을 일으키리라. 이것을 일으키는 데 나에게 짐이 될 것이 없다"라고 하며 통찰지를 으뜸으로 삼고, 통찰지를 주역으로 삼고, 통찰지를 앞세워 출세간법을 일으킨다. Kathaṃ? Yathā hi catūsu amaccaputtesu ṭhānantaraṃ patthetvā vicarantesu eko upaṭṭhānaṃ avassayati, eko sūrabhāvaṃ, eko jātiṃ, eko mantaṃ. Kathaṃ? Tesu hi paṭhamo upaṭṭhāne appamādakāritāya atthanipphattiyā sati labbhamānaṃ ‘‘lacchāmetaṃ ṭhānantara’’nti upaṭṭhānaṃ avassayati. Dutiyo upaṭṭhāne appamattopi ‘‘ekacco saṅgāme paccupaṭṭhite saṇṭhātuṃ na sakkoti, avassaṃ pana rañño paccanto kuppissati, tasmiṃ kuppite rathassa purato kammaṃ katvā rājānaṃ ārādhetvā āharāpessāmetaṃ ṭhānantara’’nti sūrabhāvaṃ avassayati. Tatiyo ‘‘sūrabhāvepi sati ekacco hīnajātiko hoti, jātiṃ sodhetvā ṭhānantaraṃ dento mayhaṃ dassatī’’ti jātiṃ avassayati. Catuttho ‘‘jātimāpi eko amantanīyo hoti, mantena kattabbakicce uppanne āharāpessāmetaṃ ṭhānantara’’nti mantaṃ avassayati. Te sabbepi attano attano avassayabalena ṭhānantarāni pāpuṇiṃsu. 어떻게 그러한가? 예를 들어 높은 관직을 바라며 지내는 네 명의 대신 아들들 중에, 한 명은 시중(upaṭṭhāna)에 의지하고, 한 명은 용맹함(sūrabhāva)에, 한 명은 가문(jāti)에, 한 명은 지략(manta)에 의지하는 것과 같다. 어떻게 그러한가? 그들 중 첫 번째는 시중드는 일에 방일하지 않음으로써 목적이 성취될 때, 얻게 될 관직을 생각하며 "나는 이 관직을 얻으리라"라고 시중에 의지한다. 두 번째는 시중드는데 방일하지 않더라도 "전쟁이 일어났을 때 어떤 이는 굳건히 서 있지 못한다. 하지만 분명히 왕의 변방에 반란이 일어날 것이니, 그때 전차 앞에서 공을 세워 왕을 기쁘게 하여 이 관직을 얻으리라"라고 하며 용맹함에 의지한다. 세 번째는 "용맹함이 있더라도 어떤 이는 비천한 가문 출신이다. 가문을 조사하여 관직을 줄 때 나에게 줄 것이다"라고 하며 가문에 의지한다. 네 번째는 "가문이 좋더라도 어떤 이는 조언할 능력이 없다. 지략으로 해야 할 일이 생겼을 때 이 관직을 얻으리라"라고 하며 지략에 의지한다. 그들 모두는 각자 의지하는 힘을 통해 관직에 올랐다. Tattha upaṭṭhāne appamatto hutvā ṭhānantaraṃ patto viya chandaṃ avassāya kattukamyatākusaladhammacchandena ‘‘atthanipphattiyaṃ sati ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi, natthi mayhaṃ etassa nibbattane sāro’’ti chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo [Pg.247] raṭṭhapālatthero (ma. ni. 2.293 ādayo) viya. So hi āyasmā ‘‘chande sati kathaṃ nānujānissantī’’ti sattāhampi bhattāni abhuñjitvā mātāpitaro anujānāpetvā pabbajitvā chandameva avassāya lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Sūrabhāvena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ patto viya vīriyaṃ jeṭṭhakaṃ vīriyaṃ dhuraṃ vīriyaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo soṇatthero (mahāva. 243 ādayo) viya. So hi āyasmā vīriyaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. 거기서 시중드는데 방일하지 않아 관직에 오른 자처럼, 열의에 의지하여 유익한 법을 행하고자 하는 열의를 통해 "목적이 성취될 때 나는 출세간법을 일으키리라. 이것을 일으키는 데 나에게 어려움이 없다"라고 하며 열의를 으뜸으로 삼고 열의를 주역으로 삼고 열의를 앞세워 출세간법을 일으키는 자는 랏타빨라(Raṭṭhapāla) 장로와 같다고 보아야 한다. 그 존자는 "열의가 있다면 어찌 허락하지 않으시겠는가?"라고 하며 이레 동안이나 음식을 먹지 않고 부모님의 허락을 받아 출가하였고, 열의에만 의지하여 출세간법을 일으켰다. 용맹함으로 왕을 기쁘게 하여 관직에 오른 자처럼, 정진을 으뜸으로 삼고 정진을 주역으로 삼고 정진을 앞세워 출세간법을 일으키는 자는 소나(Soṇa) 장로와 같다고 보아야 한다. 그 존자는 정진을 주역으로 삼아 출세간법을 일으켰다. Jātisampattiyā ṭhānantaraṃ pattoviya cittaṃ jeṭṭhakaṃ cittaṃ dhuraṃ cittaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo sambhūtatthero (theragā. aṭṭha. 2 sambhūtattheragāthāvaṇṇanā) viya. So hi āyasmā cittaṃ jeṭṭhakaṃ cittaṃ dhuraṃ cittaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Mantaṃ avassāya ṭhānantaraṃ patto viya vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ vīmaṃsaṃ dhuraṃ vīmaṃsaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo thero mogharājā (su. ni. 1122 ādayo; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddeso 85) viya. So hi āyasmā vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ vīmaṃsaṃ dhuraṃ vīmaṃsaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Tassa hi bhagavā ‘‘suññato lokaṃ avekkhassū’’ti (su. ni. 1125; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddeso 88) suññatākathaṃ kathesi. Paññānissitamānaniggahatthañca dvikkhattuṃ pucchito pañhaṃ na kathesi. Ettha ca punappunaṃ chanduppādanaṃ tosanaṃ viya hotīti chandassa upaṭṭhānasadisatā vuttā, thāmabhāvato vīriyassa sūrattasadisatā, ‘‘chadvārādhipati rājā’’ti (dha. pa. aṭṭha. 2.erakapattanāgarājavatthu) vacanato pubbaṅgamatā cittassa visiṭṭhajātisadisatā. 가문의 훌륭함으로 관직에 오른 자처럼, 마음을 으뜸으로 삼고 마음을 주역으로 삼고 마음을 앞세워 출세간법을 일으키는 자는 삼부따(Sambhūta) 장로와 같다고 보아야 한다. 그 존자는 마음을 으뜸으로 삼고 마음을 주역으로 삼고 마음을 앞세워 출세간법을 일으켰다. 지략에 의지하여 관직에 오른 자처럼, 검토(vīmaṃsa)를 으뜸으로 삼고 검토를 주역으로 삼고 검토를 앞세워 출세간법을 일으키는 자는 모가라자(Mogharāja) 장로와 같다고 보아야 한다. 그 존자는 검토를 으뜸으로 삼고 검토를 주역으로 삼고 검토를 앞세워 출세간법을 일으켰다. 세존께서는 그에게 "세상을 공(空)한 것으로 관찰하라"라고 공성에 관한 가르침을 설하셨다. 또한 통찰지에 근거한 자만을 굴복시키기 위해, 두 번이나 질문했음에도 질문에 답하지 않으셨다. 여기서 거듭해서 열의를 일으키는 것은 기쁘게 하는 것과 같기에 열의를 시중에 비유하였고, 견고한 성질 때문에 정진을 용맹함에 비유하였으며, "여섯 문을 다스리는 왕"이라는 말씀에 따라 앞서 나가는 성질 때문에 마음을 뛰어난 가문에 비유하였다. 402-406. Attano saddhādhureti attano saddhākicce saddahanakiriyāya. Indaṭṭhaṃ kāretīti anuvattanavasena sampayuttadhammesu indaṭṭhaṃ kāreti, tasmā ādhipateyyaṭṭhena saddhā eva indriyanti saddhindriyaṃ. Tathā vīriyādīnaṃ sakasakakiccesūti āha – ‘‘vīriyindriyādīsupi eseva nayo’’ti. Visodhentoti vipakkhavivajjanasapakkhanisevanasarikkhūpanissayasaṅgaṇhanalakkhaṇehi tīhi kāraṇehi visodhanavasena sodhento. 402-406. '자신의 믿음의 짐(책임)에서'라는 말은 자신의 믿음의 기능인 믿는 행위에 대한 것이다. '지배적인 역할을 한다'는 것은 동반된 법들을 따르게 함으로써 지배적인 역할을 수행한다는 것이며, 그러므로 지배적인 의미에서 믿음 자체가 감관(indriya)이기에 믿음의 감관(신근, 信根)이라 한다. 정진 등의 각자의 기능에 대해서도 이와 같으므로, '정진의 감관 등에서도 이와 같은 방식이다'라고 하였다. '정화함'이란 반대되는 것을 멀리함(vipakkhavivajjana), 일치하는 것을 가까이함(sapakkhanisevana), 적절한 의지처를 취함(sarikkhūpanissayasaṅgaṇhana)이라는 세 가지 원인에 의해 정화의 작용으로써 깨끗하게 하는 것이다. Assaddhe puggale parivajjayatoti buddhādīsu pasādasinehābhāvena saddhārahite lūkhapuggale sabbaso vajjayato. Saddhe puggale sevatoti [Pg.248] buddhādīsu saddhādhimutte vakkalittherasadise sevato. Pasādanīyeti pasādāvahe sampasādanīyasuttādike (dī. ni. 3.141 ādayo). Paccavekkhatoti pāḷito atthato ca pati pati avekkhantassa cintentassa. Visujjhatīti paṭipakkhamalavigamato paccayavasena sabhāvasaṃsuddhito visuddhaphalanibbattito ca saddhindriyaṃ visujjhati. Esa nayo sesesupi. Sammappadhāneti sammappadhānappaṭisaṃyutte (saṃ. ni. 5.651-662 ādayo) suttante. Esa nayo sesesupi. Jhānavimokkheti paṭhamajjhānādijjhānāni ceva paṭhamavimokkhādivimokkhe ca. Kāmañcettha jhānāniyeva vimokkhā, pavattiākāravasena pana visuṃ gahaṇaṃ. '믿음이 없는 사람을 멀리함'이란 부처님 등에 대해 청정한 믿음과 애정이 없어 신심이 결여된 거친 사람들을 완전히 멀리하는 것이다. '믿음이 있는 사람을 사귐'이란 부처님 등에 대해 믿음이 확고한 박칼리(Vakkali) 장로와 같은 이들을 사귀는 것이다. '청정한 신심을 일으키는 것'이란 청정한 신심을 가져다주는 [삼파사다니야(Sampasādanīya)] 경 등이다. '관찰함'이란 성전(pāḷi)과 그 의미(attha)를 반복해서 관찰하고 사유하는 자의 것이다. '청정해짐'이란 반대되는 오염원(때)이 사라짐으로써, 조건에 의해 자성이 청정해짐으로써, 그리고 청정한 과보가 생겨남으로써 신근이 청정해지는 것이다. 나머지 감관들도 이와 같다. '바른 정진(사정근)'이란 바른 정진과 관련된 경전들을 말한다. 나머지들도 이와 같다. '선정과 해탈'이란 초선 등의 선정과 제1해탈 등의 해탈을 말한다. 사실 여기서는 선정 자체가 해탈이지만, 작용하는 양상에 따라 별도로 구분하여 취한 것이다. Gambhīrañāṇacariyanti gambhīrānaṃ ñāṇānaṃ pavattiṭṭhānaṃ. Tenāha – ‘‘saṇhasukhuma’’ntiādi. Khandhantaranti sabhāvajātibhūmiādivasena khandhānaṃ nānattaṃ. Esa nayo sesesupi. Akatābhinivesoti pubbe akatabhāvanābhiniveso. Saddhādhurādīsūti saddhādhure paññādhure ca. Avasāneti bhāvanāpariyosāne. Vivaṭṭetvāti saṅkhārārammaṇato vivaṭṭetvā nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā. Arahattaṃ gaṇhātīti maggaparamparāya arahattaṃ gaṇhāti. Akampiyaṭṭhenāti paṭipakkhehi akampiyabhāvena. Etenevassa sampayuttadhammesu thirabhāvopi vibhāvito daṭṭhabbo. Na hi sampayuttadhammesu thirabhāvena vinā paṭipakkhehi akampiyatā sambhavati. Sampayuttadhammesu thirabhāveneva hi akusalānaṃ abyākatānañca nesaṃ balavabhāvūpapatti. Assaddhiyeti assaddhiyahetu. Nimittatthe hetaṃ bhummavacanaṃ. Esa nayo sesesupi. '깊은 지혜의 영역'이란 깊은 지혜가 일어나는 장소이다. 그래서 '미세하고 섬세함' 등이라고 하였다. '오온의 차이'란 자성, 태생, 단계 등에 따른 오온의 다양함이다. 나머지도 이와 같다. '전념하지 않음'이란 이전에 수행에 전념함이 없었음을 말한다. '믿음을 앞세움 등'이란 믿음을 앞세움과 지혜를 앞세움에 관한 것이다. '마지막에'란 수행의 끝을 말한다. '벗어나서'란 형성된 것(유위)을 대상으로 하는 것에서 벗어나 열반을 대상으로 함을 말한다. '아라한과를 얻음'이란 도의 과정을 통해 아라한과를 얻는 것이다. '흔들리지 않는 의미'란 반대되는 것들에 의해 흔들리지 않는 상태를 말한다. 이로써 동반된 법들의 견고함도 설명된 것으로 보아야 한다. 동반된 법들의 견고함 없이는 반대되는 것들에 의해 흔들리지 않음이 가능하지 않기 때문이다. 동반된 법들의 견고함에 의해서만, 그것들이 불선한 법들과 무기인 법들에 대해 강력한 상태를 얻는 것이 가능해진다. '믿음 없음에서'라는 말은 믿음 없음의 원인을 뜻한다. 여기서 처격(locative)은 원인의 의미로 쓰였다. 나머지도 이와 같다. 418. Ādipadānanti satiādipadānaṃ. Saraṇaṭṭhenāti cirakatacirabhāsitānaṃ anussaraṇaṭṭhena. Upaṭṭhānalakkhaṇāti kāyādīsu asubhākārādisallakkhaṇamukhena tattha upatiṭṭhanasabhāvā. Upatiṭṭhanañca ārammaṇaṃ upagantvā ṭhānaṃ, avissajjanaṃ vā ārammaṇassa. Apilāpanalakkhaṇāti asammussanasabhāvā, udake alābu viya ārammaṇe plavitvā gantuṃ appadānaṃ, pāsāṇassa viya niccalassa ārammaṇassa ṭhapanaṃ sāraṇaṃ asammuṭṭhakaraṇaṃ apilāpanaṃ. Sāpateyyanti santakaṃ. Apilāpanaṃ asammuṭṭhaṃ karoti apilāpeti, sāyaṃ pātañca rājānaṃ issariyasampattiṃ sallakkhāpeti sāretīti attho. Kaṇhasukkasappaṭibhāge dhammeti kaṇhasukkasaṅkhāte sappaṭibhāge dhamme. Kaṇho hi dhammo sukkena, sukko [Pg.249] ca kaṇhena sappaṭibhāgo. Vitthāra-saddo ādisaddattho. Tena ‘‘ime cattāro dhammā sammappadhānā, ime cattāro iddhipādā, imāni pañcindriyāni, imāni pañca balāni, ime satta bojjhaṅgā, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, ayaṃ samatho, ayaṃ vipassanā, ayaṃ vijjā, ayaṃ vimutti, ime lokuttaradhammāti evaṃ kho, mahārāja, apilāpanalakkhaṇā satī’’ti (mi. pa. 2.1.13) imaṃ pāḷisesaṃ saṅgaṇhāti. Therenāti nāgasenattherena. So hi dhammānaṃ kiccaṃ lakkhaṇaṃ katvā asseti ‘‘apilāpanalakkhaṇā sati, ākoṭanalakkhaṇo vitakko’’tiādinā. Evañhi dhammā subodhā hontīti. Sammosapaccanīkaṃ kiccaṃ asammoso, na sammosābhāvamattanti āha – ‘‘asammosarasā vā’’ti. Yassa dhammassa balena sampayuttadhammā ārammaṇābhimukhā bhavanti, sā sati. Tasmā sā tesaṃ ārammaṇābhimukhabhāvaṃ paccupaṭṭhāpesi, sayaṃ vā ārammaṇābhimukhabhāvena paccupatiṭṭhatīti vuttaṃ – ‘‘gocarābhimukhībhāvapaccupaṭṭhānā’’ti. Sammā pasattho bojjhaṅgoti sambojjhaṅgo. Bodhiyā vakkhamānāya dhammasāmaggiyā, bodhissa vā ariyasāvakassa aṅgoti bojjhaṅgo. Yā hītiādinā tameva saṅkhepato vuttamatthaṃ vivarati. ‘‘Yā hi ayaṃ dhammasāmaggī’’ti etassa ‘‘bodhīti vuccatī’’ti iminā sambandho. Dhammasāmaggiyāti dhammasamūhena, yāya dhammasāmaggiyāti sambandho. Patiṭṭhānāyūhanā oghataraṇasuttavaṇṇanāyaṃ (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.1) ‘‘kilesavasena patiṭṭhānaṃ, abhisaṅkhāravasena āyūhanā. Taṇhā diṭṭhivasena patiṭṭhānaṃ, avasesakilesābhisaṅkhārehi āyūhanā. Taṇhāvasena patiṭṭhānaṃ, diṭṭhivasena āyūhanā. Sassatadiṭṭhiyā patiṭṭhānaṃ, ucchedadiṭṭhiyā āyūhanā. Līnavasena patiṭṭhānaṃ, uddhaccavasena āyūhanā. Kāmasukhallikānuyogavasena patiṭṭhānaṃ, attakilamathānuyogavasena āyūhanā. Sabbākusalābhisaṅkhāravasena patiṭṭhānaṃ, sabbalokiyakusalābhisaṅkhāravasena āyūhanā’’ti evaṃ vuttesu sattasu pakāresu idha avuttānaṃ vasena veditabbā. Paṭipakkhabhūtāyāti ettha līnappatiṭṭhānakāmasukhallikānuyogaucchedābhinivesānaṃ dhammavicayavīriyapītippadhānā dhammasāmaggī paṭipakkho, uddhaccāyūhanaattakilamathānuyogasassatābhinivesānaṃ passaddhisamādhiupekkhāpadhānā dhammasāmaggī paṭipakkho. Sati pana ubhayatthāpi icchitabbā. Tathā hi sā ‘‘sabbatthikā’’ti vuttā. 418. '첫 번째 구절들'이란 마음챙김(sati) 등 첫 번째 구절들을 의미한다. '기억하는 의미로'란 오래전에 행하고 오래전에 말한 것들을 다시 기억해내는 의미로이다. '확립되는 특징'이란 몸 등에서 부정(不淨)한 모습 등을 관찰하는 방식을 통해 거기에 확립되는 자성이다. '확립됨'이란 대상에 다가가서 머무는 것, 또는 대상을 놓치지 않는 것이다. '떠내려가지 않는 특징'이란 잊어버리지 않는 자성이며, 물 위의 박(조구)처럼 대상에서 떠내려가게 하지 않는 것, 바위처럼 흔들림 없이 대상을 고정시키고, 기억나게 하며, 잊지 않게 하는 것이 '떠내려가지 않음(apilāpana)'이다. '자기의 재산(Sāpateyya)'이란 소유물이다. '떠내려가지 않게 함'은 잊지 않게 한다는 것이며, 아침저녁으로 왕에게 통치권의 성취를 살피게 하고 기억나게 한다는 뜻이다. '흑과 백의 대조적인 법들'이란 검은 것과 흰 것으로 일컬어지는 대조적인 법들을 말한다. 검은 법은 흰 것과, 흰 법은 검은 것과 대조되기 때문이다. '상세함'이라는 말은 '등(ādisadda)'의 의미이다. 그것으로써 "이 네 가지 바른 노력, 이 네 가지 성취수단, 이 다섯 가지 능력, 이 다섯 가지 힘, 이 일곱 가지 깨달음의 구성 요소, 이 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 길, 이 사마타, 이 위빳사나, 이 명지(vijjā), 이 해탈, 이 출세간의 법들 - 대왕이여, 이와 같이 마음챙김은 떠내려가지 않는 특징을 가집니다."(밀린다팡하 2.1.13)라는 이 경전의 나머지 부분을 포함한다. '장로에 의해'란 나가세나 장로에 의해서이다. 그는 법들의 역할과 특징을 규정하여 "마음챙김은 떠내려가지 않는 특징을 가지고, 일으킨 생각(vitakka)은 두드리는 특징을 가진다"는 등으로 보여주기 때문이다. 이와 같이 법들은 이해하기 쉬워지기 때문이다. '잊지 않음(asammosa)'은 망각에 반대되는 역할이지, 단지 망각의 부재만이 아니라는 의미에서 "혹은 잊지 않는 역할(rasa)을 한다"라고 하였다. 어떤 법의 힘으로 결합된 법들이 대상을 향하게 된다면, 그것이 마음챙김이다. 그러므로 그것이 그 법들을 대상을 향하게 하거나, 스스로 대상에 직면하는 상태로 나타난다는 의미에서 "대상에 직면함으로 나타남"이라고 하였다. '바르게 칭송되는 깨달음의 구성 요소'가 '칠각지(sambojjhaṅgo)'이다. 설해질 깨달음의 법들의 화합(집합)의 구성 요소이거나, 깨닫는 자인 성스러운 제자의 구성 요소이므로 깨달음의 구성 요소(bojjhaṅgo)이다. "그것은(Yā hi)" 등은 바로 그 요약된 의미를 설명한다. "이 법들의 화합이 바로"라는 구절은 "깨달음이라 불린다"라는 구절과 연결된다. '법들의 화합으로'란 법들의 무리로, '어떠한 법들의 화합에 의해서'와 연결된다. 머무름(patiṭṭhāna)과 애씀(āyūhanā)은 폭류를 건넘 경의 주석서(SN-A 1.1.1)에서 "번뇌에 의한 머무름, 업 형성에 의한 애씀. 갈애와 견해에 의한 머무름, 나머지 번뇌와 업 형성에 의한 애씀. 갈애에 의한 머무름, 견해에 의한 애씀. 상견(常見)에 의한 머무름, 단견(斷見)에 의한 애씀. 해태(līna)에 의한 머무름, 들뜸(uddhacca)에 의한 애씀. 감각적 욕락에 전념함에 의한 머무름, 스스로를 괴롭히는 전념에 의한 애씀. 모든 불선한 업 형성에 의한 머무름, 모든 세간적인 선한 업 형성에 의한 애씀"이라고 설해진 일곱 가지 방식 중 여기서 언급되지 않은 것들에 의해서 이해되어야 한다. '반대되는 것'에 대하여, 여기서 해태에 의한 머무름, 감각적 욕락에의 전념, 단견에의 집착에 대해서는 법을 간택함(dhammavicaya), 정진(vīriya), 희열(pīti)이 주가 되는 법들의 화합이 반대되는 것이고; 들뜸에 의한 애씀, 스스로를 괴롭히는 전념, 상견에의 집착에 대해서는 편안함(passaddhi), 삼매(samādhi), 평온(upekkhā)이 주가 되는 법들의 화합이 반대되는 것이다. 그러나 마음챙김(sati)은 양쪽 모두에서 필요하다. 그래서 그것은 "모든 곳에서 유익하다(sabbatthikā)"라고 설해졌다. Kilesasantānaniddāya [Pg.250] uṭṭhahatīti etena sikhāppattavipassanāya sahagatānampi satiādīnaṃ bojjhaṅgabhāvaṃ dasseti. Vuṭṭhānagāminivipassanā hi kilese nirodhentī eva pavattatīti. Cattāri vātiādinā pana maggaphalasahagatānaṃ bojjhaṅgabhāvaṃ dasseti. Sattahi bojjhaṅgehi bhāvitehi saccappaṭivedho hotīti kathamidaṃ jānitabbanti codanaṃ sandhāyāha – ‘‘yathāhā’’tiādi. Jhānaṅgamaggaṅgādayo viyāti etena bodhibojjhaṅgasaddānaṃ samudāyāvayavavisayataṃ dasseti. Senaṅgarathaṅgādayo viyāti etena puggalapaññattiyā avijjamānapaññattibhāvaṃ dasseti. "번뇌의 상속이라는 잠에서 일어난다"는 이것으로써 정점에 도달한 위빳사나와 함께하는 마음챙김 등의 각지(覺支) 상태를 보여준다. 출기(出起)로 인도하는 위빳사나는 번뇌를 소멸시키면서만 일어나기 때문이다. "혹은 네 가지" 등은 도(道)와 과(果)에 함께하는 각지 상태를 보여준다. "일곱 가지 각지를 닦음으로써 진리의 꿰뚫음이 일어난다"는 것을 어떻게 알 수 있는가라는 질문을 염두에 두고 "말한 바와 같이" 등을 말하였다. "선정의 구성 요소(jhānaṅga)나 도의 구성 요소(maggaṅga) 등과 같이"라는 이것으로써 '깨달음(bodhi)'과 '각지(bojjhaṅga)'라는 단어가 전체와 부분의 관계임을 보여준다. "군대의 구성 요소나 전차의 구성 요소 등과 같이"라는 이것으로써 보충된 개념(puggalapaññatti)에서 실재하지 않는 개념(avijjamānapaññatti)의 상태를 보여준다. Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgāti kāraṇattho aṅgasaddoti katvā vuttaṃ. Bujjhantīti bodhiyo, bodhiyo eva aṅgāni bojjhaṅgānīti vuttaṃ – ‘‘bujjhantīti bojjhaṅgā’’ti. Vipassanādīnaṃ kāraṇādīnaṃ bujjhitabbānañca saccānaṃ anurūpaṃ paccakkhabhāvena paṭimukhaṃ aviparītatāya sammā ca bujjhantīti evaṃ atthavisesadīpakehi upasaggehi ‘‘anubujjhantī’’tiādi vuttaṃ. Bodhisaddo hi sabbavisesayuttabujjhanaṃ sāmaññena saṅgaṇhāti. Saṃ-saddo pasaṃsāyaṃ sundarabhāve ca dissatīti āha – ‘‘pasattho sundaro ca bojjhaṅgo sambojjhaṅgo’’ti. "깨달음으로 인도하기 때문에 깨달음의 구성 요소(bojjhaṅga)이다"라고 한 것은 '구성 요소(aṅga)'라는 단어가 원인의 의미임을 나타낸 것이다. "깨닫기 때문에 깨달음(bodhi)이며, 깨달음 자체가 구성 요소들이기에 깨달음의 구성 요소이다"라는 의미에서 "깨닫기 때문에 깨달음의 구성 요소이다"라고 하였다. 위빳사나 등의 원인 등과 깨달아야 할 진리들에 부합하게, 직접적인 상태로, 직면하여, 뒤바뀜 없이, 그리고 바르게 깨닫는다는 이와 같은 특별한 의미를 나타내는 접두사들을 사용하여 "따라 깨닫는다(anubujjhanti)" 등을 말하였다. '깨달음(bodhi)'이라는 단어는 모든 특별한 성질을 갖춘 깨달음을 일반적으로 포함하기 때문이다. '삼(saṃ-)'이라는 접두사는 찬탄과 아름다운 상태에서 나타나므로 "칭송되고 아름다운 깨달음의 구성 요소가 칠각지(sambojjhaṅgo)이다"라고 하였다. Dhamme vicinatīti dhammavicayo. Tattha dhammeti catusaccadhamme tabbinimuttassa sabhāvadhammassa abhāvato. Tato eva so pavicayalakkhaṇo. Obhāsanarasoti visayobhāsanaraso. Asammuyhanākārena paccupatiṭṭhatīti asammohapaccupaṭṭhāno. 법들을 간택하기에 법을 간택함(dhammavicayo)이다. 거기서 '법들'이란 네 가지 성스러운 진리의 법들이니, 그것에서 벗어난 고유 성질의 법(sabhāvadhamma)은 없기 때문이다. 그러므로 그것은 철저히 간택하는 특징을 가진다. 비추는 역할(rasa)이란 대상을 비추는 역할이다. 미혹되지 않는 모습으로 나타나기에 미혹되지 않음으로 나타남(paccupaṭṭhāna)이다. Vīrassa bhāvo, kammaṃ vāti vīriyaṃ. Īrayitabbatoti pavattetabbato. Paggahalakkhaṇanti kosajjapakkhe patituṃ adatvā sampayuttadhammānaṃ paggahalakkhaṇaṃ. Tato eva sampayuttadhamme upatthambhanarasaṃ. Anosīdanaṃ asaṃsīdanaṃ. 용맹한 자의 상태나 행위가 정진(vīriya)이다. 분발해야 하기 때문에, 즉 가동시켜야 하기 때문이다. '북돋우는 특징'이란 게으름의 측면에 빠지지 않게 하여 결합된 법들을 북돋우는 특징이다. 그러므로 결합된 법들을 지탱해주는 역할(rasa)을 한다. 가라앉지 않음은 침체되지 않음이다. Pīṇayatīti tappeti. Pīṇanakiccena sampayuttadhammānaṃ viya taṃsamuṭṭhānapaṇītarūpehi kāyassābyapanaṃ. Pharaṇapītivasena hetaṃ lakkhaṇaṃ vuttaṃ, tathā rasoti. Udaggabhāvo odagyaṃ, taṃ paccupaṭṭhapetīti odagyapaccupaṭṭhānā. Ubbegapītivasena cetaṃ vuttaṃ. 만족시키기에 흡족하게 한다. 만족시키는 역할로써 결합된 법들을 만족시키듯이, 그것에서 생겨난 수승한 물질들로 몸을 충만하게 한다. 이것은 번지는 희열(pharaṇapīti)의 관점에서 특징과 역할이 설해진 것이다. 고양된 상태가 환희(odagya)이며, 그것을 나타내기에 환희로 나타남(paccupaṭṭhāna)이다. 이것은 고양되는 희열(ubbegapīti)의 관점에서 설해진 것이다. Kāyacittadarathappassambhanatoti kāyadarathassa cittadarathassa ca passambhanato vūpasamanato. Tenāha – ‘‘upasamalakkhaṇā’’ti, kāyacittadarathānaṃ [Pg.251] vūpasamanalakkhaṇāti attho. Kāyoti cettha vedanādayo tayo khandhā. Daratho sārambho, dukkhadomanassapaccayānaṃ uddhaccādikānaṃ kilesānaṃ, tathāpavattānaṃ vā catunnaṃ khandhānametaṃ adhivacanaṃ. Darathanimmaddanena pariḷāhaparipphandanavirahito sītibhāvo aparipphandanasītibhāvo. 몸과 마음의 고뇌를 가라앉힘(경안)이라는 것은 몸의 고뇌와 마음의 고뇌를 가라앉히고 진정시키는 것을 말한다. 그래서 '진정의 특징을 가진다'라고 하였으니, 몸과 마음의 고뇌를 진정시키는 특징이라는 뜻이다. 여기서 '몸'이란 느낌 등 세 가지 무더기(蘊)를 말한다. '고뇌'는 흥분이며, 괴로움과 슬픔의 원인이 되는 들뜸 등의 번뇌를 가리키거나, 그와 같이 작용하는 네 가지 무더기를 지칭하는 말이다. 고뇌를 눌러버림으로써 번열과 요동이 없는 냉정한 상태가 '요동 없는 냉정함'이다. Sammā cittassa ṭhapanaṃ samādhānaṃ. Avikkhepo sampayuttānaṃ avikkhittatā. Yena sampayuttā avikkhittā honti, so dhammo avikkhepo. Avisāro attano eva avisaraṇabhāvo. Atha vā vikkhepappaṭipakkhatāya avikkhepalakkhaṇo. Nhānīyacuṇṇassa udakaṃ viya sampayuttadhammānaṃ sampiṇḍanakiccatāya avisārabhāvena lakkhitabbo avisāralakkhaṇo. Nivāte dīpacciṭṭhiti viya cetaso ṭhitibhāvena paccupatiṭṭhatīti cittaṭṭhitipaccupaṭṭhāno. 마음을 바르게 놓음이 삼매이다. 산만하지 않음이란 결합된 법들이 흩어지지 않은 상태이다. 그것에 의해 결합된 법들이 흩어지지 않게 되는 법이 산만하지 않음이다. 흩어지지 않음이란 그 자체로 흩어져 나가지 않는 상태이다. 또는 산만함의 반대이므로 산만하지 않음의 특징을 가진다. 목욕 가루에 부은 물처럼 결합된 법들을 뭉치게 하는 역할을 하므로 흩어지지 않는 성질로 파악되는 것이 흩어지지 않음의 특징이다. 바람 없는 곳에 있는 등불의 불꽃처럼 마음이 머무는 상태로 나타나므로 '마음의 머묾으로 나타남'이다. Ajjhupekkhanatoti samappavattesu assesu sārathi viya sampayuttadhammānaṃ ajjhupekkhanato. Paṭisaṅkhānalakkhaṇāti majjhattabhāve ṭhatvā vīmaṃsanasaṅkhātappaṭisaṅkhānalakkhaṇā. Samavāhitalakkhaṇāti samaṃ avisamaṃ yathāsakakiccesu sampayuttadhammānaṃ pavattanalakkhaṇā. Udāsīnabhāvena pavattamānāpi sesasampayuttadhamme yathāsakakiccesu pavatteti, yathā rājā tuṇhī nisinnopi atthakaraṇe dhammaṭṭhe yathāsakaṃ kiccesu appamatto pavatteti. Alīnānuddhatappavattipaccayattā ūnādhikanivāraṇarasā. Pakkhapātupacchedanarasāti ‘‘idaṃ nihīnakiccaṃ hotu, idaṃ atirekatarakicca’’nti evaṃ pakkhapātanavasena viya pavatti pakkhapāto, taṃ upacchindantī viya hotīti pakkhapātupacchedanarasā. Sampayuttadhammānaṃ sakasakakicce majjhattabhāvena paccupatiṭṭhatīti majjhattabhāvapaccupaṭṭhāno. Bojjhaṅgānaṃ uparūpari uppādanameva brūhanaṃ vaḍḍhanañcāti āha – ‘‘uppādetī’’ti. 관조한다는 것은 고르게 달리는 말들을 지켜보는 마부처럼 결합된 법들을 관조하는 것이다. '성찰의 특징'이란 중립적인 상태에 머물러 조사라고 하는 성찰을 하는 특징이다. '고르게 이끄는 특징'이란 결합된 법들이 각자의 역할에서 치우침 없이 고르게 진행되도록 하는 특징이다. 무관심한 상태로 진행되면서도 나머지 결합된 법들이 각자의 역할에 충실하게 수행하도록 만드니, 마치 왕이 비록 조용히 앉아 있을지라도 법관들이 각자의 직무를 방일함 없이 수행하도록 만드는 것과 같다. 침체되지도 않고 들뜨지도 않게 진행되는 원인이 되므로, 부족하거나 과한 것을 막는 역할을 한다. '편벽됨을 끊는 역할'이란 '이것은 열등한 역할이 되어라, 이것은 과도한 역할이 되어라' 하는 식으로 편벽되게 진행되는 것을 끊어버리는 듯하기 때문에 편벽됨을 끊는 역할이라 한다. 결합된 법들이 각자의 직무를 수행할 때 중립적인 상태로 나타나므로 '중립으로 나타남'이다. 깨달음의 구성 요소들을 계속해서 생겨나게 하는 것이 바로 증진과 증장(vaḍḍhana)이므로 '생겨나게 한다'라고 하였다. Sati ca sampajaññañca satisampajaññaṃ, satipadhānaṃ vā sampajaññaṃ satisampajaññaṃ. Taṃ sabbattha satokāribhāvāvahattā satisambojjhaṅgassa uppādāya hoti. Yathā paccanīkadhammappahānaṃ anurūpadhammasevanā ca anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya hoti, evaṃ satirahitapuggalavivajjanā, satokāripuggalasevanā, tattha ca yuttatā satisambojjhaṅgassa uppādāya [Pg.252] hotīti imamatthaṃ dasseti, ‘‘satisampajañña’’ntiādinā. Sattasu ṭhānesūti ‘‘abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hotī’’ti (dī. ni. 2.376; ma. ni. 1.109) evaṃ vuttesu abhikkantādīsu sattasu ṭhānesu. Tissadattatthero nāma yo bodhimaṇḍe suvaṇṇasalākaṃ gahetvā ‘‘aṭṭhārasasu bhāsāsu katarabhāsāya dhammaṃ kathemī’’ti parisaṃ padhāresi. Abhayattheroti dattābhayattheramāha. Abhinivesanti vipassanābhinivesaṃ. 마음챙김과 알아차림이 마음챙김-알아차림이다. 혹은 마음챙김이 주가 된 알아차림이 마음챙김-알아차림이다. 그것은 모든 곳에서 마음챙겨 행하는 상태를 가져오기에 마음챙김 깨달음의 구성 요소를 일으키는 원인이 된다. 장애가 되는 법을 버리고 적절한 법을 닦는 것이 아직 생겨나지 않은 유익한 법들을 생겨나게 하는 것처럼, 마음챙김이 없는 사람을 멀리하고 마음챙김을 하는 사람을 가까이하며 그 일에 전념하는 것이 마음챙김 깨달음의 구성 요소를 일으키는 원인이 된다는 이 뜻을 '마음챙김-알아차림' 등의 구절로 보여준다. '일곱 가지 경우에'라는 것은 '나아갈 때나 돌아올 때도 분명하게 알아차리며 행하고, 앞을 볼 때나 옆을 볼 때도, 굽힐 때나 펼 때도, 가사를 입고 바루를 들 때도, 먹고 마시고 씹고 맛볼 때도, 대소변을 볼 때도, 가고 서고 앉고 잠들고 깨고 말하고 침묵할 때도 분명하게 알아차리며 행한다'라고 설해진 나아감 등 일곱 가지 경우를 말한다. 팃사닷타 장로란 보디만다에서 금 막대기를 들고 '열여덟 가지 언어 중 어떤 언어로 법을 설하리까?'라고 대중에게 물었던 분이다. 아바야 장로란 닷타바야 장로를 말한다. '전념'이란 위빳사나에 전념하는 것을 말한다. Paripucchakatāti pariyogāhetvā pucchakabhāvo. Ācariye payirupāsitvā pañcapi nikāye saha aṭṭhakathāya pariyogāhetvā yaṃ yaṃ tattha gaṇṭhiṭṭhānabhūtaṃ, taṃ taṃ ‘‘idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko attho’’ti khandhāyatanādiatthaṃ pucchantassa hi dhammavicayasambojjhaṅgo uppajjati. Tenāha – ‘‘khandhadhātu…pe… bahulatā’’ti. 질문함이란 깊이 파고들어 묻는 상태를 말한다. 스승을 모시고 다섯 니카야를 주석서와 함께 깊이 연구하여 그 가운데 난해한 대목이 있을 때마다 '스님, 이것은 어떠합니까? 이것의 의미는 무엇입니까?'라며 온·처 등의 의미를 묻는 자에게 택법 깨달음의 구성 요소가 생긴다. 그래서 '온, 처... (중략) ...많이 함'이라고 말씀하신 것이다. Vatthuvisadakiriyāti ettha cittacetasikānaṃ pavattiṭṭhānabhāvato sarīraṃ tappaṭibaddhāni cīvarādīni ca vatthūnīti adhippetāni. Tāni yathā cittassa sukhāvahāni honti, tathā karaṇaṃ tesaṃ visadakiriyā. Tenāha – ‘‘ajjhattikabāhirāna’’ntiādi. Ussannadosanti vātapittādivasena upacitadosaṃ. Sedamalamakkhitanti sedena ceva jallikāsaṅkhātena sarīramalena ca makkhitaṃ. Ca-saddena aññampi sarīrassa pīḷāvahaṃ accāsanādiṃ saṅgaṇhāti. Senāsanaṃ vāti vā-saddena malaggahitapattādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Paribhaṇḍakaraṇādīhīti ādi-saddena pattapacanādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Avisadeti vatthumhi avisade sati, visayabhūte vā. Kathaṃ bhāvanamanuyuttassa tāni ajjhattikabāhiravatthūni visayo? Antarantarā pavattanakacittuppādavaseneva vuttaṃ. Te hi cittuppādā cittekaggatāya aparisuddhabhāvāya saṃvattanti. Cittacetasikesūti nissayādipaccayabhūtesu cittacetasikesu. Ñāṇampīti api-saddo sampiṇḍanattho. Tena ‘‘na kevalaṃ vatthuyeva, atha kho tasmiṃ aparisuddhe ñāṇampi aparisuddhaṃ [Pg.253] hotī’’ti nissayāparisuddhiyā taṃnissitāparisuddhi viya visayassa aparisuddhatāya visayino aparisuddhiṃ dasseti. 물질을 깨끗하게 함에서, 여기서는 마음과 마음작용이 일어나는 토대가 되므로 신체와 그에 딸린 가사 등을 '물질'이라고 의도한 것이다. 그것들이 마음에 행복을 가져다주도록 만드는 것이 그것들을 깨끗하게 하는 것이다. 그래서 '내적인 것과 외적인 것...' 등으로 말씀하셨다. '항진된 병소'란 바람이나 담즙 등으로 인해 축적된 병의 근원이다. '땀과 때에 절은'이란 땀과 피부의 때라고 하는 몸의 오물로 더러워진 것을 말한다. '와'라는 단어는 신체에 고통을 주는 부적절한 자리 등 다른 것들도 포함한다. '혹은 처소'에서 '혹은'이라는 단어는 때가 낀 바루 등을 포함하는 것으로 보아야 한다. '장식을 함 등'에서 '등'이라는 단어는 바루를 굽는 것 등을 포함하는 것으로 보아야 한다. '물질이 깨끗하지 못할 때'란 물질이 깨끗하지 못하거나 대상이 깨끗하지 못할 때를 말한다. 수행에 전념하는 이에게 어떻게 그러한 내적·외적 물질들이 대상이 되는가? 이는 간간이 일어나는 마음의 일어남에 따라 말씀하신 것이다. 그러한 마음의 일어남은 마음의 한 끝임이 청정하지 못하게 되는 원인이 된다. '마음과 마음작용에서'란 의지처 등의 조건이 되는 마음과 마음작용을 말한다. '지혜 또한'에서 '또한'은 결합의 의미이다. 그것은 '단순히 물질뿐만 아니라, 그 물질이 청정하지 못할 때는 지혜 또한 청정하지 못하게 된다'는 뜻이니, 의지처가 청정하지 못함으로 인해 그에 의지하는 것이 청정하지 못하게 되는 것처럼 대상의 불청결로 인해 대상을 갖는 것의 불청결을 보여준다. Samabhāvakaraṇanti kiccato anūnādhikabhāvakaraṇaṃ. Saddhindriyaṃ balavaṃ hoti, saddheyyavatthusmiṃ paccayavasena adhimokkhakiccassa paṭutarabhāvena paññāya avisadatāya vīriyādīnañca sithilatādinā saddhindriyaṃ balavaṃ hoti. Tenāha – ‘‘itarāni mandānī’’ti. Tatoti tasmā, saddhindriyassa balavabhāvato itaresañca mandattāti attho. Kosajjapakkhe patituṃ adatvā sampayuttadhammānaṃ paggaṇhanaṃ anubalappadānaṃ paggaho. Paggahova kiccaṃ paggahakiccaṃ. Kātuṃ na sakkotīti ānetvā sambandhitabbaṃ. Ārammaṇaṃ upagantvā ṭhānaṃ, anissajjanaṃ vā upaṭṭhānaṃ. Vikkhepappaṭipakkho, yena vā sampayuttā avikkhittā honti, so avikkhepo. Rūpagataṃ viya cakkhunā yena yāthāvato visayasabhāvaṃ passati, taṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti balavatā saddhindriyena adhibhūtattā. Sahajātadhammesu hi indaṭṭhaṃ kārentānaṃ sahapavattamānānaṃ dhammānaṃ ekadesatāvaseneva atthasiddhi, na aññathā. Tasmāti vuttamevatthaṃ kāraṇabhāvena paccāmasati. Tanti saddhindriyaṃ. Dhammasabhāvapaccavekkhaṇenāti yassa saddheyyassa vatthuno uḷāratādiguṇe adhimuccanassa sātisayappavattiyā saddhindriyaṃ balavaṃ jātaṃ, tassa paccayapaccayuppannatādivibhāgato yāthāvato vīmaṃsanena. Evañhi evaṃdhammatānayena yāthāvasarasato pariggayhamāne savipphāro adhimokkho na hoti ‘‘ayaṃ imesaṃ dhammānaṃ sabhāvo’’ti parijānanavasena paññābyāpārassa sātisayattā. Dhuriyadhammesu hi yathā saddhāya balavabhāve paññāya mandabhāvo hoti, evaṃ paññāya balavabhāve saddhāya mandabhāvo hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena hāpetabba’’nti. 균등하게 함이란 기능 면에서 부족하거나 넘치지 않는 상태로 만드는 것을 말한다. 믿음의 기능(信根)이 강해지면, 믿어야 할 대상에 대해 확신하는 작용이 원인(paccaya)의 힘으로 인해 더욱 날카로워지지만, 통찰지(智慧)의 불명료함과 정진 등의 느슨함 때문에 믿음의 기능이 강해진다. 그래서 '나머지는 약하다'라고 하였다. '그로부터(tato)'는 '그러므로, 믿음의 기능이 강한 상태이기 때문에 나머지는 약하다'는 뜻이다. 해태(게으름) 쪽으로 떨어지지 않게 하고 상응하는 법들을 북돋아 주며 보조하는 힘을 주는 것이 '격려(paggaha)'이다. 격려하는 것이 바로 기능(kicca)이기에 '격려하는 기능'이라 한다. (다른 기능들이) '수행할 수 없다'는 말은 (문맥에) 가져와서 연결해야 한다. 대상에 다가가 머무는 것, 또는 놓치지 않는 것이 '확립(upaṭṭhāna)'이다. 산란함의 반대이거나, 또는 그것에 의해 상응하는 법들이 흩어지지 않는 것이 '산란하지 않음(avikkhepo)'이다. 눈으로 형색을 보듯이, 강한 믿음의 기능에 압도되었기 때문에 대상을 있는 그대로의 자성대로 보는 '보는 기능(dassanakicca)'을 수행할 수 없다. 왜냐하면 함께 생겨난 법들(sahajātadhamma) 사이에서 지배적인 역할을 수행하며 함께 작용하는 법들은, 부분적인 균형을 통해서만 목적을 달성할 수 있고 다른 방식으로는 불가능하기 때문이다. '그러므로'라는 말은 앞에서 언급된 내용을 원인으로서 다시 가리킨다. '그것'은 믿음의 기능이다. '법의 자성을 관찰함(dhammasabhāvapaccavekkhaṇa)으로써'라는 말은, 믿어야 할 대상의 고귀함 등의 공덕에 확신을 가짐이 지나치게 작용하여 믿음의 기능이 강해진 경우에, 그것을 연기와 연생(paccaya-paccayuppanna) 등의 구분을 통해 여실하게 조사(vīmaṃsanena)하는 것을 말한다. 이와 같이 법의 성질(dhammatānaya)에 따라 여실한 본질(rasa)로 파악할 때, '이것이 이 법들의 자성이다'라고 꿰뚫어 아는 지혜의 작용이 뛰어나게 되므로, 확산되는 확신(savipphāro adhimokkho)은 일어나지 않는다. 주요한 법들(dhuriyadhamma) 가운데 믿음이 강할 때 지혜가 약해지는 것과 마찬가지로, 지혜가 강할 때 믿음이 약해진다. 그래서 '그것을 법의 자성을 관찰함으로써 줄여야 한다'고 하였다. Tathā amanasikārenāti yenākārena bhāvanamanuyuñjantassa saddhindriyaṃ balavaṃ jātaṃ, tenākārena bhāvanāya ananuyuñjanatoti vuttaṃ hoti. Idha duvidhena saddhindriyassa balavabhāvo attano vā paccayavisesena kiccuttariyato vīriyādīnaṃ vā mandakiccatāya. Tattha paṭhamavikappe hāpanavidhi dassito, dutiyavikappe pana yathā manasikaroto vīriyādīnaṃ mandakiccatāya saddhindriyaṃ balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena vīriyādīnaṃ [Pg.254] paṭukiccabhāvāvahena manasikārena saddhindriyaṃ tehi samarasaṃ karontena hāpetabbaṃ. Iminā nayena sesindriyesupi hāpanavidhi veditabbo. 그와 같이 '주의를 기울이지 않음으로써'라는 말은, 수행에 전념하는 수행자에게 믿음의 기능이 강해지게 한 그 방식대로 수행에 전념하지 않는 것을 뜻한다. 여기에서 믿음의 기능이 강해지는 것에는 두 가지 방식이 있다. 자신의 특별한 원인으로 인해 기능이 과도해지는 경우와, 정진 등의 기능이 약하기 때문인 경우이다. 그중 첫 번째 경우(자신의 원인)에 대해서는 줄이는 방법이 제시되었고, 두 번째 경우(타 기능의 약화)에는, 어떻게 주의를 기울였기에 정진 등이 약해져서 믿음의 기능이 강해졌는지를 살펴보고, 그와 반대로 주의를 기울이지 않음으로써, 즉 정진 등을 예리하게 만드는 주의력을 기울여 믿음의 기능을 그것들과 균등하게 함으로써 줄여야 한다. 이 방식에 따라 나머지 기능들에서도 줄이는 방법을 알아야 한다. Vakkalittheravatthūti so hi āyasmā saddhādhimuttatāya katādhikāro satthu rūpadassanappasuto eva hutvā viharanto satthārā ‘‘kiṃ te, vakkali, iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passatī’’tiādinā (saṃ. ni. 3.87) nayena ovaditvā kammaṭṭhāne niyojitopi taṃ ananuyuñjanto paṇāmito attānaṃ vinipātetuṃ papātaṭṭhānaṃ abhiruhi. Atha naṃ satthā yathānisinnova obhāsavissajjanena attānaṃ dassetvā – 박칼리 장자의 이야기(Vakkalittheravatthu)란 다음과 같다. 그 존자는 믿음으로 확신하는 성향(信解)이 강하여 공덕을 쌓았으나, 부처님의 용모를 뵙는 것에만 전념하며 지냈다. 부처님께서는 '박칼리야, 이 썩어가는 몸을 보아서 무엇 하겠느냐? 박칼리야, 법을 보는 자가 나를 보는 것이다'라는 등의 방식으로 훈계하시고 명상 주제(kammaṭṭhāna)를 주셨음에도, 그것에 전념하지 못하여 쫓겨나자 스스로 목숨을 끊으려고 절벽으로 올라갔다. 그때 부처님께서는 앉아 계신 채로 광명을 발하여 모습을 나타내시고— ‘‘Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno buddhasāsane; Adhigacche padaṃ santaṃ, saṅkhārūpasamaṃ sukha’’nti. (dha. pa. 381) – "'희열이 가득한 비구는 부처님의 가르침에 청정한 믿음을 가져, 모든 형성된 것들이 가라앉은 평온한 곳, 안락한 열반의 경지에 이르리라.' (법구경 381)—" Gāthaṃ vatvā ‘‘ehi, vakkalī’’ti āha. So teneva amatena abhisitto haṭṭhatuṭṭho hutvā vipassanaṃ paṭṭhapesi, saddhāya pana balavabhāvena vipassanāvīthiṃ na otari. Taṃ ñatvā bhagavā tassa indriyasamattappaṭipādanāya kammaṭṭhānaṃ sodhetvā adāsi. So satthārā dinnanaye ṭhatvā vipassanaṃ ussukkāpetvā maggappaṭipāṭiyā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ – ‘‘vakkalittheravatthu cettha nidassana’’nti. Etthāti saddhindriyassa adhimattabhāve sesindriyānaṃ sakiccākaraṇe. Itarakiccabhedanti upaṭṭhānādikiccavisesaṃ. Passaddhādīti ādi-saddena samādhiupekkhāsambojjhaṅgānaṃ saṅgaho. Hāpetabbanti yathā saddhindriyassa balavabhāvo dhammasabhāvapaccavekkhaṇena hāyati, evaṃ vīriyindriyassa adhimattatā passaddhiādibhāvanāya hāyati samādhipakkhiyattā tassā. Tathā hi samādhindriyassa adhimattataṃ kosajjapātato rakkhantī vīriyādibhāvanā viya vīriyindriyassa adhimattataṃ uddhaccapātato rakkhantī passaddhādibhāvanā ekaṃsato hāpeti. Tena vuttaṃ – ‘‘passaddhādibhāvanāya hāpetabba’’nti. 이 게송을 읊으신 뒤 '오라, 박칼리여'라고 말씀하셨다. 그는 그 불사(不死)의 법에 젖어 기쁨과 즐거움을 느끼며 위빳사나를 시작했으나, 믿음의 기능이 너무 강하여 위빳사나의 길에 들어서지 못했다. 이를 아신 세존께서는 그의 기능의 균형(indriyasamatta)을 맞추기 위해 명상 주제를 다듬어 주셨다. 그는 부처님께서 주신 가르침에 머물며 위빳사나에 정진하여 차례로 아라한과에 이르렀다. 그래서 '박칼리 장자의 이야기가 여기에서 예증이다'라고 하였다. '여기에서'란 믿음의 기능이 과도하여 나머지 기능들이 제 역할을 하지 못하는 경우를 말한다. '다른 기능의 차이'란 확립(upaṭṭhāna) 등의 기능적 차이를 뜻한다. '평온(passaddhi) 등'에서 '등'이라는 단어에는 삼매와 평온의 깨달음의 구성 요소(sambojjhaṅga)들이 포함된다. '줄여야 한다'는 것은, 믿음의 기능이 강할 때 법의 자성을 관찰함으로써 줄어드는 것처럼, 정진의 기능이 과도할 때는 평온 등을 닦음으로써 줄여야 한다는 것이다. 왜냐하면 그것은 삼매의 편에 속하기 때문이다. 삼매의 기능이 과도한 것을 해태에 빠지지 않도록 보호하는 것이 정진 등의 수행인 것처럼, 정진의 기능이 과도하여 들뜸에 빠지는 것을 막아주는 평온 등의 수행은 정진을 확실히 줄여준다. 그래서 '평온 등의 수행으로 줄여야 한다'고 하였다. Soṇattherassa vatthūti sukhumālasoṇattherassa vatthu. So hi āyasmā satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā sītavane viharanto ‘‘mama sarīraṃ sukhumālaṃ, na ca sakkā sukheneva sukhaṃ adhigantuṃ, kilametvāpi samaṇadhammo [Pg.255] kātabbo’’ti ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāya padhānamanuyuñjanto pādatalesu phoṭesu uṭṭhitesupi vedanaṃ ajjhupekkhitvā daḷhavīriyaṃ karonto accāraddhavīriyatāya visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi. Satthā tattha gantvā vīṇūpamovādena ovaditvā vīriyasamatāyojanavidhiṃ dassento kammaṭṭhānaṃ visodhetvā gijjhakūṭaṃ gato. Theropi satthārā dinnanayena vīriyasamataṃ yojetvā bhāvento vipassanampi ussukkāpetvā arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘soṇattherassa vatthu dassetabba’’nti. Sesesupīti satisamādhipaññindriyesupi. 소나 장자의 이야기(Soṇattherassa vatthu)란 유복하게 자란 소나 존자의 이야기이다. 그 존자는 세존 곁에서 명상 주제를 받아 시타바나(Sītavana) 숲에 머물면서, '내 몸은 연약하다. 안락함만으로는 안락을 얻을 수 없으니, 몸을 고되게 해서라도 사문법을 닦아야겠다'라고 결심하고 오직 서 있거나 걷는 수행(caṅkama)에만 전념하며 정진했다. 발바닥에 물집이 생겼음에도 통증을 참고 견디며 강력한 정진을 이어갔으나, 너무 지나친 정진(accāraddhavīriyatāya) 때문에 특별한 성취를 이룰 수 없었다. 세존께서 그곳에 가셔서 거문고의 비유(vīṇūpama)로 훈계하시며 정진의 균형을 맞추는 법을 보여주시고 명상 주제를 다듬어 주신 뒤 영축산으로 가셨다. 장자 또한 세존께서 가르쳐 주신 방식대로 정진의 균형을 맞추어 수행하며 위빳사나에 정진하여 아라한과에 머물게 되었다. 그래서 '소나 장자의 이야기를 보여주어야 한다'고 하였다. '나머지에서도'란 마음챙김(sati), 삼매(samādhi), 통찰지(paññā)의 기능에서도 마찬가지라는 뜻이다. Samatanti saddhāpaññānaṃ aññamaññaṃ anūnādhikabhāvaṃ, tathā samādhivīriyānaṃ. Yathā hi saddhāpaññānaṃ visuṃ dhuriyadhammabhūtānaṃ kiccato aññamaññānativattanaṃ visesato icchitabbaṃ, yato nesaṃ samadhuratāya appanā sampajjati, evaṃ samādhivīriyānaṃ kosajjuddhaccapakkhikānaṃ samarasatāya sati aññamaññūpatthambhanato sampayuttadhammānaṃ antadvayapātābhāvena sammadeva appanā ijjhati. Balavasaddhotiādi byatirekamukhena vuttassevatthassa samatthanaṃ. Tassattho – yo balavatiyā saddhāya samannāgato avisadañāṇo, so mudhappasanno hoti, na aveccappasanno. Tathā hi avatthusmiṃ pasīdati seyyathāpi titthiyasāvakā. Kerāṭikapakkhanti sāṭheyyapakkhaṃ bhajati. Saddhāhīnāya paññāya atidhāvanto ‘‘deyyavatthupariccāgena vinā cittuppādamattenapi dānamayaṃ puññaṃ hotī’’tiādīni parikappeti hetuppaṭirūpakehi vañcito, evaṃbhūto sukkhatakkaviluttacitto paṇḍitānaṃ vacanaṃ nādiyati, saññattiṃ na gacchati. Tenāha – ‘‘bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hotī’’ti. Yathā cettha saddhāpaññānaṃ aññamaññaṃ samabhāvo atthāvaho, anatthāvaho visamabhāvo, evaṃ samādhivīriyānaṃ aññamaññaṃ avikkhepāvaho samabhāvo, itaro vikkhepāvaho cāti kosajjaṃ abhibhavati, tena appanaṃ na pāpuṇātīti adhippāyo. Uddhaccaṃ abhibhavatīti etthāpi eseva nayo. Taṃ ubhayanti saddhāpaññādvayaṃ samādhivīriyadvayañca. Samaṃ kattabbanti samarasaṃ kātabbaṃ. ‘균형(samata)’이란 믿음(saddhā)과 지혜(paññā)가 서로 부족함도 넘침도 없는 상태를 말하며, 마찬가지로 삼매(samādhi)와 정진(vīriya)의 경우도 그러하다. 믿음과 지혜는 각기 주도적인 법(dhuriyadhamma)이 되어 그 역할에 있어 서로를 능가하지 않는 것이 특별히 요구되니, 그들의 균형을 통해 안지(安止, appanā)가 성취되기 때문이다. 이와 같이 게으름의 측면인 삼매와 들뜸의 측면인 정진이 서로 평등한 기능을 가질 때, 마음챙김에 의해 서로를 보조함으로써 상응하는 법들이 양 극단에 빠지지 않게 되어 안지가 바르게 성취된다. ‘강한 믿음을 가진 자(balavasaddho)’ 등의 구절은 반대되는 측면을 통해 앞서 언급된 의미를 확증하는 것이다. 그 뜻은 다음과 같다. 강한 믿음은 가졌으나 지혜가 명료하지 못한 자는 어리석게 신뢰하는 자(mudhappasanno)가 되며, 확신에 찬 신뢰(aveccappasanno)를 가진 자가 되지 못한다. 그리하여 외도의 제자들처럼 대상이 아닌 것에 신뢰를 보내게 된다. ‘기만적인 측면(kerāṭikapakkhanti)’이란 간사한 측면을 따르는 것을 말한다. 믿음이 결여된 지혜로 지나치게 치닫는 자는 원인과 유사한 것들에 속아 넘어가 ‘공양물을 보시하는 일 없이 마음을 내는 것만으로도 보시의 공덕이 된다’는 등의 가설을 세운다. 이와 같이 공허한 추론에 마음을 빼앗긴 자는 현자들의 말을 귀담아듣지 않고 납득하지도 못한다. 그래서 ‘약으로 인해 생긴 병은 치료할 수 없는 것과 같다’고 말한 것이다. 여기서 믿음과 지혜의 상호 균형이 유익함을 가져오고 불균형이 해로움을 가져오는 것과 같이, 삼매와 정진의 상호 균형은 산만함이 없는 상태를 가져오고 그렇지 못한 것은 산만함을 가져온다. 즉, 균형이 잡혀야 게으름을 극복하며, 그렇지 못하면 안지에 도달하지 못한다는 뜻이다. ‘들뜸을 극복한다’는 구절에서도 이와 동일한 방식이 적용된다. ‘그 둘 모두(taṃ ubhayanti)’란 믿음과 지혜의 쌍, 그리고 삼매와 정진의 쌍을 말한다. ‘평등하게 해야 한다’는 것은 평등한 기능을 가지도록 해야 한다는 뜻이다. Samādhikammikassāti samathakammaṭṭhānikassa. Evanti evaṃ sante, saddhāya thokaṃ balavabhāve satīti attho. Saddahantoti ‘‘pathavī pathavīti manasikaraṇamattena [Pg.256] kathaṃ jhānuppattī’’ti acintetvā ‘‘addhā sammāsambuddhena vuttavidhi ijjhissatī’’ti saddahanto saddhaṃ janento. Okappentoti ārammaṇaṃ anuppavisitvā viya adhimuccanavasena avakappento pakkhandanto. Ekaggatā balavatī vaṭṭati samādhippadhānattā jhānassa. Ubhinnanti samādhipaññānaṃ. Samādhikammikassa samādhino adhimattatā viya paññāya adhimattatāpi icchitabbāti āha – ‘‘samatāyapī’’ti, samabhāvenapīti attho. Appanāti lokiyaappanā. Tathā hi ‘‘hotiyevā’’ti sāsaṅkaṃ vadati. Lokuttarappanā pana tesaṃ samabhāveneva icchitā. Yathāha – ‘‘samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ bhāvetī’’ti (a. ni. 4.170; paṭi. ma. 2.5). ‘삼매를 닦는 자(samādhikammikassāti)’란 사마타 명상 주제를 가진 자를 말한다. ‘이와 같이(evanti)’란 이와 같은 상황에서 믿음이 약간 강한 상태를 의미한다. ‘믿는 자(saddahantoti)’란 ‘지대(地大), 지대라고 마음속으로 주의를 기울이는 것만으로 어떻게 선(jhāna)이 일어날 수 있는가’라고 의심하지 않고, ‘참으로 정등각자께서 말씀하신 방법대로 성취될 것이다’라고 믿으며 신심을 일으키는 자를 말한다. ‘확신하는 자(okappentoti)’란 대상 속으로 들어가는 것처럼 결정(adhimuccana)의 힘으로 확신하며 뛰어드는 자를 말한다. 선(jhāna)은 삼매가 주된 것이기에 마음의 한 끝임(ekaggatā)이 강하게 작용해야 한다. ‘양자 모두(ubhinnanti)’란 삼매와 지혜를 말한다. 삼매를 닦는 자에게 삼매의 과도함이 필요한 것처럼 지혜의 과도함 또한 요구되기에 ‘균형에 의해서도(samatāyapī)’라고 하였으니, 평등한 상태에 의해서도라는 뜻이다. ‘안지(appanāti)’는 세간적인 안지를 말한다. 그러기에 ‘참으로 일어난다(hotiyevā)’라고 확신을 가지고 말하는 것이다. 그러나 출세간의 안지는 오직 그것들의 균형에 의해서만 갈구된다. 전해오는 바와 같이 ‘사마타와 위빳사나를 쌍으로 닦는다’라고 하였다. Yadi visesato saddhāpaññānaṃ samādhivīriyānañca samatāva icchitā, kathaṃ satīti āha – ‘‘sati pana sabbattha balavatī vaṭṭatī’’ti. Sabbatthāti līnuddhaccapakkhikesu pañcasu indriyesu. Uddhaccapakkhike gaṇhanto ‘‘saddhāvīriyapaññāna’’nti āha. Aññathāpīti ca gahetabbā siyā. Tathā hi kosajjapakkhikena ca samādhināicceva vuttaṃ, na ‘‘passaddhisamādhiupekkhāhī’’ti. Sāti sati. Sabbesu rājakammesu niyutto sabbakammiko. Tenāti tena sabbattha icchitabbatthena kāraṇena. Āha aṭṭhakathāyaṃ. Sabbattha niyuttā sabbatthikā sabbattha līne uddhate ca citte icchitabbattā, sabbena vā līnuddhaccapakkhiyena bojjhaṅgagaṇena atthetabbāti sabbatthā, sāva sabbatthikā. Cittanti kusalacittaṃ. Tassa hi satipaṭisaraṇaṃ parāyaṇaṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya. Tenāha – ‘‘ārakkhapaccupaṭṭhānā’’tiādi. 만약 특별히 믿음과 지혜, 삼매와 정진의 균형만이 요구된다면, 마음챙김(sati)에 대해서는 어떠한가? 그리하여 ‘마음챙김은 모든 곳에서 강하게 작용해야 한다’고 하였다. ‘모든 곳(sabbatthā)’이란 침체되거나 들뜬 측면에 있는 다섯 가지 기능(indriya)을 말한다. 들뜸의 측면에 있는 것들을 취하면서 ‘믿음, 정진, 지혜’라고 하였다. ‘다른 경우에도(aññathāpī)’ 취해질 수 있을 것이다. 즉 게으름의 측면인 삼매와 함께라고만 언급되었을 뿐, ‘경안, 삼매, 평온’이라고 하지는 않았기 때문이다. ‘그것(sāti)’은 마음챙김이다. 모든 왕의 업무에 종사하는 자를 ‘사바깜미까(sabbakammika, 일체 업무 수행자)’라고 한다. ‘그러므로’란 모든 곳에서 요구된다는 그 이유 때문이다. 주석서에서 말하였다. 모든 곳에 적용되므로 ‘삽밧띠까(sabbatthikā, 모든 곳에 유익한 것)’라고 하니, 마음이 침체되었을 때나 들떴을 때나 모두 요구되기 때문이며, 혹은 침체되거나 들뜬 측면의 보리분법(bojjhaṅga) 무리 전체에 의해 존재해야 하기 때문에 ‘삽밧띠(sabbatthā)’라 하며, 그것이 바로 ‘삽밧띠까’이다. ‘마음(cittanti)’이란 유익한 마음(kusalacitta)을 말한다. 참으로 마음은 아직 얻지 못한 것을 얻고 도달하지 못한 것에 도달하기 위해 마음챙김을 의지처(paṭisaraṇa)이자 귀의처로 삼는다. 그래서 ‘보호로 나타나고(ārakkhapaccupaṭṭhānā)’ 등의 구절을 말한 것이다. Khandhādibhedesu anogāḷhapaññānanti pariyattibāhusaccavasenapi khandhāyatanādīsu appatiṭṭhitabuddhīnaṃ. Bahussutasevanā hi sutamayañāṇāvahā. Taruṇavipassanāsamaṅgīpi bhāvanāmayañāṇe ṭhitattā ekaṃsato paññavā eva nāma hotīti āha – ‘‘samapaññāsa…pe… puggalasevanā’’ti. Ñeyyadhammassa gambhīrabhāvavasena tapparicchedakañāṇassa gambhīrabhāvaggahaṇanti āha – ‘‘gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāyā’’ti. Tañhi ñeyyaṃ tādisāya paññāya caritabbato gambhīrañāṇacariyaṃ. Tassā vā paññāya tattha pabhedato pavatti gambhīrañāṇacariyā, tassā paccavekkhaṇāti āha – ‘‘gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā’’ti. ‘온(khandha) 등의 차별에 지혜가 깊이 들어가지 못한 자들(anogāḷhapaññānanti)’이란 교학의 다문(pariyattibāhusacca)에 의해서도 온(khandha)이나 처(āyatana) 등에 지혜가 확립되지 않은 이들을 말한다. 참으로 다문한 이를 섬기는 것은 문혜(sutamayañāṇā, 들어서 얻는 지혜)를 가져온다. 여린 위빳사나를 갖춘 자(taruṇavipassanāsamaṅgī)도 수행으로 얻는 지혜(bhāvanāmayañāṇā)에 머물기에 결정코 ‘지혜로운 자’라 불린다고 하여 ‘지혜의 균등… (중략) … 그러한 사람을 섬김’ 등을 언급하였다. 알아야 할 법(ñeyyadhamma)의 심오함으로 인해 그것을 판별하는 지혜도 심오함을 갖게 된다는 점을 취하여 ‘심오한 온 등에 작용하는 심오한 지혜에 의해’라고 하였다. 참으로 그 알아야 할 대상은 그러한 지혜에 의해 행해져야 하기에 ‘심오한 지혜의 행(gambhīrañāṇacariyā)’이라 한다. 또는 그 지혜가 그 대상에서 차별적으로 작용하는 것이 심오한 지혜의 행이며, 그것에 대한 반조이기에 ‘심오한 지혜에 의한 차별의 반조(gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā)’라고 하였다. Pañcavidhabandhanakammakāraṇaṃ [Pg.257] niraye nibbattasattassa yebhuyyena sabbapaṭhamaṃ karontīti devadūtasuttādīsu ādito vuttattā ca āha – ‘‘pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāyā’’ti. Sakaṭavahanādikāleti ādi-saddena tadaññaṃ manussehi tiracchānehi ca vibādhitabbakālaṃ saṅgaṇhāti. Ekaṃ buddhantaranti idaṃ aparāparesu petesuyeva uppajjanakasattavasena vuttaṃ, ekaccānaṃ vā petānaṃ ekaccatiracchānānaṃ viya dīghāyukatā siyāti tathā vuttaṃ. Tathā hi kāḷo nāgarājā catunnaṃ buddhānaṃ sammukhībhāvaṃ labhitvā ṭhitopi metteyyassapi bhagavato sammukhībhāvaṃ labhissatīti vadanti, yatassa kappāyukatā vuttā. 오형(五刑, pañcavidhabandhana)의 형벌은 지옥에 태어난 중생에게 대개 가장 먼저 행해지는 것이기에 데바두따 숫따(Devadūtasutta) 등에서 첫머리에 언급되었으므로 ‘오형의 형벌로부터 시작하여’라고 하였다. ‘수레를 끄는 등의 때에(sakaṭavahanādikāleti)’에서 ‘등(ādi)’이라는 단어는 그 외에 인간들이나 짐승들에 의해 고통받는 시기를 포함한다. ‘한 부처님의 출현 기간(ekaṃ buddhantaranti)’이라는 것은 여러 아귀들 사이에서 태어나는 중생들을 기준으로 말한 것이거나, 혹은 어떤 아귀들이나 어떤 축생들의 경우처럼 수명이 매우 길 수도 있음을 그렇게 말한 것이다. 이와 관련하여, 깔라(Kāḷo) 용왕은 네 분의 부처님을 직접 뵈었음에도 여전히 머물며 메테이야(Metteyya) 세존도 직접 뵙게 될 것이라고들 말하니, 그의 수명은 한 겁(kappa)이라고 전해진다. Evaṃ ānisaṃsadassāvinoti vīriyāyatto eva sabbo lokiyo lokuttaro ca visesādhigamoti evaṃ vīriye ānisaṃsadassanasīlassa. Gamanavīthinti sapubbabhāgaṃ nibbānagāminipaṭipadaṃ, saha vipassanāya ariyamaggappaṭipāṭi, sattavisuddhiparamparā vā. Sā hi ‘‘bhikkhuno vaṭṭaniyyānāya gantabbā paṭipajjitabbā paṭipadā’’ti katvā gamanavīthi nāma. ‘이와 같이 공덕을 보는 자(evaṃ ānisaṃsadassāvinoti)’란 모든 세간적, 출세간적 특별한 성취가 오직 정진에 달려 있다는 정진의 공덕을 보는 성품을 가진 자를 말한다. ‘가는 길(gamanavīthinti)’이란 열반으로 나아가는 선행 단계의 도(sapubbabhāga-paṭipadā)로서, 위빳사나와 함께하는 성스러운 도의 차례, 혹은 일곱 가지 청정(sattavisuddhi)의 연속을 말한다. 그것은 ‘비구가 윤회에서 벗어나기 위해 가야 할 길, 실천해야 할 도’이므로 ‘가는 길’이라 부른다. Kāyadaḷhībahuloti yathā tathā kāyassa daḷhīkammappasuto. Piṇḍapātanti raṭṭhapiṇḍaṃ. Paccayadāyakānaṃ attani kārassa attano sammāpaṭipattiyā mahapphalabhāvassa karaṇena piṇḍassa bhikkhāya paṭipūjanā piṇḍapātāpacāyanaṃ. '신체의 견고함을 중시함(Kāyadaḷhībahulo)'이란 이런저런 방식으로 몸을 튼튼하게 하는 일에 몰두하는 것을 말한다. '탁발 음식(Piṇḍapāta)'이란 나라(마을)에서 얻은 음식을 뜻한다. 공양물을 올리는 이들이 자신에게 베푼 행위가 자신의 바른 실천을 통해 큰 결실을 맺게 함으로써 탁발 음식을 공경하는 것이 탁발 음식에 대한 예우(piṇḍapātāpacāyana)이다. Nīharantoti pattatthavikato nīharanto. Taṃ saddaṃ sutvāti taṃ upāsikāya vacanaṃ paṇṇasālādvāre ṭhitova pañcābhiññatāya dibbasotena sutvā. Manussasampatti, dibbasampatti, nibbānasampattīti imā tisso sampattiyo. Dātuṃ sakkhissasīti tayi katena dānamayena veyyāvaccamayena ca puññakammena khettavisesabhāvūpagamanena aparāparaṃ devamanussānaṃ sampattiyo ante nibbānasampattiñca dātuṃ sakkhissasīti thero attānaṃ pucchati. Sitaṃ karontoti ‘‘akiccheneva mayā vaṭṭadukkhaṃ samatikkanta’’nti paccavekkhaṇāvasāne sañjātapāmojjavasena sitaṃ karonto. '꺼내면서'란 발다루(발때 주머니)에서 꺼내는 것을 말한다. '그 소리를 듣고'란 그 우바새(여성 신도)의 말을 잎새집(paṇṇasālā) 문에 서서 다섯 가지 신통력을 갖추었기에 천이통(dibbasota)으로 들었다는 뜻이다. 인간의 성취, 천상의 성취, 열반의 성취라는 이 세 가지 성취를 말한다. '줄 수 있을 것이다'란 그대에게 행해진 보시와 봉사의 공덕행이 수승한 복전의 상태에 이름으로써 천상과 인간의 성취를 거듭거듭 주고 마침내 열반의 성취까지 줄 수 있을 것이라고 장로가 자신에게 묻는 것이다. '미소를 지으며'란 "나는 큰 어려움 없이 윤회의 괴로움을 극복했다"라고 관찰을 마친 끝에 생긴 환희심(pāmojja)으로 인해 미소를 짓는 것이다. Nipparissayakāloti nirupaddavakālo, tadā bhikkhusaṅghassa sulabhā paccayā hontīti paccayahetukā cittapīḷā natthīti adhippāyo. Passantānaṃyevāti anādare sāmivacanaṃ. Khīradhenunti khīradāyikaṃ dhenuṃ[Pg.258]. Kiñcideva katvāti kiñcideva bhatikammaṃ katvā. Ucchuyantakammanti ucchuyantasālāya kātabbaṃ kiccaṃ. Tameva magganti upāsakena paṭipannamaggaṃ. Upakaṭṭhāyāti āsannāya. Vippaṭipannanti jātidhammakuladhammādilaṅghanena asammāpaṭipannaṃ. Evanti yathā asammāpaṭipanno putto tāya eva asammāpaṭipattiyā kulasantānato bāhiro hutvā pitu santikā dāyajjassa na bhāgī, evaṃ kusītopi teneva kusītabhāvena na sammāpaṭipanno satthu santikā laddhabbaariyadhanadāyajjassa na bhāgī. Āraddhavīriyova labhati sammāpaṭipajjanato. Uppajjati vīriyasambojjhaṅgoti yojanā, evaṃ sabbattha. '위험이 없는 때(Nipparissayakālo)'란 재난이 없는 때를 말하며, 그때는 비구 승가가 필수품을 구하기 쉬워 필수품으로 인한 마음의 고통이 없다는 뜻이다. '보고 있는 동안에만'은 경시(anādara)의 의미를 담은 소유격이다. '젖소(Khīradhenu)'란 우유를 주는 암소를 말한다. '무언가를 하고'란 어떤 품삯 일을 하고 나서를 뜻한다. '사탕수수 압착기 일(Ucchuyantakamma)'이란 사탕수수 압착 공장에서 해야 할 일을 말한다. '바로 그 길'이란 우바새가 걸어간 길을 뜻한다. '가까이 있음(Upakaṭṭha)'이란 근접했다는 뜻이다. '잘못 행하는 것(Vippaṭipanna)'이란 생의 도리나 가문의 도리 등을 어김으로써 바르게 행하지 않는 것을 말한다. 이와 같이 바르게 행하지 않는 아들이 그 잘못된 행실로 인해 가문의 계보에서 제외되어 아버지로부터 유산을 물려받지 못하는 것처럼, 게으른 자도 그 게으름 때문에 바르게 행하지 못하여 스승으로부터 얻어야 할 성스러운 재산이라는 유산을 물려받지 못한다. 정진하는 자만이 바르게 실천함으로써 얻는다. '정진각지(vīriyasambojjhaṅga)가 일어난다'고 연결되며, 다른 곳에서도 이와 같다. Mahāti sīlādiguṇehi mahanto vipulo anaññasādhāraṇo. Taṃ panassa guṇamahattaṃ dasasahassilokadhātukampanena loke pākaṭanti dassento ‘‘satthuno hī’’tiādimāha. '대(大, Maha)'란 계율 등의 덕성으로 인해 크고 광대하며 다른 이들과 공통되지 않는 독보적인 것을 말한다. 그의 그 거대한 덕성이 만 개의 세계를 진동시킴으로써 세상에 널리 알려졌음을 나타내기 위해 "스승의~" 등으로 말한 것이다. Yasmā satthusāsane pabbajitassa pabbajjūpagamanena sakyaputtiyabhāvo sañjāyati, tasmā buddhaputtabhāvaṃ dassento ‘‘asambhinnāyā’’tiādimāha. 스승의 가르침 안에서 출가한 자는 출가함에 따라 석가모니의 아들(sakyaputtiya)이 되기 때문에, 부처님의 아들임을 나타내기 위해 "혼혈이 아닌(asambhinnāya)" 등으로 말한 것이다. Alasānaṃ bhāvanāya nāmamattampi ajānantānaṃ kāyadaḷhībahulānaṃ yāvadatthaṃ bhuñjitvā seyyasukhādianuyuñjanakānaṃ tiracchānagatikānaṃ puggalānaṃ dūrato vajjanā kusītapuggalaparivajjanāti āha – ‘‘kucchiṃ pūretvā ṭhitaajagarasadise’’tiādi. ‘‘Divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhessāmā’’tiādinā bhāvanārambhavasena āraddhavīriyānaṃ daḷhaparakkamānaṃ kālena kālaṃ upasaṅkamanā āraddhavīriyapuggalasevanāti āha – ‘‘āraddhavīriye’’tiādi. Visuddhimagge (visuddhi. 1.64-65) pana jātimahattapaccavekkhaṇā sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇāti idaṃ dvayaṃ na gahitaṃ, thinamiddhavinodanatā sammappadhānapaccavekkhaṇatāti idaṃ dvayaṃ gahitaṃ. Tattha ānisaṃsadassāvitāya eva sammappadhānapaccavekkhaṇā gahitā hoti lokiyalokuttaravisesādhigamassa vīriyāyattatādassanabhāvato, thinamiddhavinodanaṃ pana tadadhimuttatāya eva gahitaṃ hoti. Vīriyuppādane yuttappayuttassa thinamiddhavinodanaṃ atthasiddhamevāti. Tattha [Pg.259] thinamiddhavinodanakusītapuggalaparivajjanaāraddhavīriyapuggalasevanatadadhi- muttatāpaṭipakkhavidhamanapaccayūpasaṃhāravasena apāyabhayapaccavekkhaṇādayo samuttejanavasena vīriyasambojjhaṅgassa uppādakā daṭṭhabbā. 수행(bhāvanā)에 대해서는 이름조차 모르고 신체의 견고함에만 몰두하여 배불리 먹고 잠자는 즐거움 등에만 빠져 있는 축생과 같은 게으른 자들을 멀리 피하는 것이 '게으른 자를 멀리함'이다. 그래서 "배를 채우고 누워 있는 구렁이와 같은" 등으로 말한 것이다. "낮 동안 경행과 앉아 있음으로써 장애가 되는 법들로부터 마음을 청정하게 하리라"는 등의 수행의 시작을 통해 정진을 시작하고 굳건히 노력하는 이들에게 때맞춰 다가가는 것이 '정진하는 자를 친근히 함'이다. 그래서 "정진하는 자를~" 등으로 말한 것이다. 청정도론(Visuddhimagga)에서는 가문의 위대함을 관찰함과 범행의 위대함을 관찰함이라는 이 두 가지는 취해지지 않았고, 혼침과 졸음을 쫓아냄과 바른 노력을 관찰함이라는 이 두 가지가 취해졌다. 거기서 이익을 보는 것을 알기 때문에 바른 노력을 관찰함이 취해진 것이니, 이는 세간과 출세간의 수승한 성취가 정진에 달려 있음을 보기 때문이며, 혼침과 졸음을 쫓아냄은 그에 전념(tadadhimutta)하기 위해 취해진 것이다. 정진을 일으키는 데 전념하고 몰두하는 자에게 혼침과 졸음을 쫓아내는 것은 당연히 이루어지는 일이기 때문이다. 거기서 혼침과 졸음을 쫓아냄, 게으른 자를 멀리함, 정진하는 자를 친근히 함, 그에 전념함, 반대되는 것을 물리침, 조건을 갖춤 등의 원인으로 악처의 두려움을 관찰하는 것 등은 고무(stimulate)를 통해 정진각지를 일으키는 원인으로 보아야 한다. Buddhānussatiyā upacārasamādhiniṭṭhattā vuttaṃ – ‘‘yāva upacārā’’ti. Sakalasarīraṃ pharamānoti pītisamuṭṭhānehi paṇītarūpehi sakalasarīraṃ pharamāno, dhammasaṅghaguṇe anussarantassapi yāva upacārā sakalasarīraṃ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjatīti evaṃ sesaanussatīsu, pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇāya ca yojetabbaṃ tassāpi vimuttāyatanabhāvena taggatikattā. Evarūpe kāleti ‘‘dubbhikkhabhayādīsū’’ti vuttakāle. Samāpatti…pe… na samudācarantīti idaṃ upasamānussatiyā vasena vuttaṃ. Saṅkhārānañhi vasena sappadesavūpasamepi nippadesavūpasame viya tathā saññāya pavattito bhāvanāmanasikāro kilesavikkhambhanasamattho hutvā upacārasamādhiṃ āvahanto tathārūpapītisomanassasamannāgato pītisambojjhaṅgassa upādāya hotīti. Tattha ‘‘vikkhambhitā kilesā’’ti pāṭho. Na samudācarantīti iti-saddo kāraṇattho. Yasmā na samudācaranti, tasmā taṃ nesaṃ asamudācāraṃ paccavekkhantassāti yojanā. Na hi kilese paccavekkhantassa bojjhaṅguppatti yuttā, pasādanīyesu ṭhānesu pasādasinehābhāvena lūkhahadayatāya lūkhatā. Sā tattha ādaragāravākaraṇena viññāyatīti āha – ‘‘asakkaccakiriyāya saṃsūcitalūkhabhāve’’ti. 불수념(buddhānussati)이 근접삼매(upacārasamādhi)에서 끝나기 때문에 "근접삼매까지"라고 말한 것이다. '온몸에 퍼지며'란 희열에서 생긴 수승한 물질(rūpa)들로 온몸을 가득 채우는 것이니, 법과 승가의 공덕을 염송하는 자에게도 근접삼매에 이르기까지 온몸에 퍼지는 희열각지가 일어난다는 이 원리는 나머지 수념들과 깨달음을 주는 경전(pasādanīyasutta)을 관찰하는 것에도 적용되어야 한다. 왜냐하면 그것 또한 해탈의 근거가 되므로 같은 부류에 속하기 때문이다. '이러한 때'란 "기근의 공포 등이 있을 때"라고 언급된 때를 말한다. '등지(samāpatti) ... 일어나지 않는다'는 이것은 적정수념(upasamānussati)의 관점에서 말한 것이다. 형성된 것들에 의해 일시적으로 가라앉음(vūpasama)에서도 전면적으로 가라앉음에서와 같이 그렇게 인식함으로써 진행되는 수행의 작의는 번뇌를 억제하는 능력이 있어 근접삼매를 인도하며, 그와 같은 희열과 기쁨을 동반하여 희열각지의 조건이 된다. 거기서 "번뇌가 억제되었다"는 문구가 있다. '일어나지 않는다'에서 '이티(iti)'는 이유를 뜻한다. 일어나지 않기 때문에, 그 일어나지 않음을 관찰하는 자에게 각지가 일어난다는 연결이다. 번뇌를 관찰하는 자에게 각지가 일어나는 것은 적절하지 않으며, 신심을 일으키는 대상에 대해 신심과 애정이 없음으로 인해 마음이 거칠어진 상태가 거침(lūkhata)이다. 그것은 거기서 존경과 공경을 표하지 않음으로써 알 수 있기에 "공손하지 않은 행위에 의해 암시된 거친 상태에서"라고 말한 것이다. Paṇītabhojanasevanatāti paṇītasappāyabhojanasevanatā. Utuiriyāpathasukhaggahaṇena sappāyautuiriyāpathaggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Tañhi tividhampi sappāyaṃ seviyamānaṃ kāyassa kalyatāpādanavasena cittassa kalyataṃ āvahantaṃ duvidhāyapi passaddhiyā kāraṇaṃ hoti. Ahetukasattesu labbhamānaṃ sukhadukkhanti ayameko anto, issarādivisamahetukanti pana ayaṃ dutiyo. Ete ubho ante anupagamma yathāsakaṃ kammunā hotīti ayaṃ majjhimā paṭipatti. Majjhatto payogo yassa so majjhattapayogo, tassa bhāvo majjhattapayogatā. Ayañhi sabhāvāsāraddhatāya taṃpassaddhakāyatāya kāraṇaṃ hoti, passaddhidvayaṃ [Pg.260] āvahati. Eteneva sāraddhakāyapuggalaparivajjanapassaddhakāyapuggalasevanānaṃ tadāvahanatā saṃvaṇṇitāti daṭṭhabbaṃ. ‘수승한 음식을 수용함’이란 수승하고 적절한 음식을 수용하는 것이다. ‘기후와 자세의 안락을 취함’으로부터 적절한 기후와 자세를 취하는 것을 보아야 한다. 이 세 가지 종류의 적절함을 수용하면 신체의 건강함을 성취함으로써 마음의 건강함을 가져오고, 두 종류의 경안(신경안과 심경안)의 원인이 된다. ‘원인 없는 중생들에게 생기는 즐거움과 괴로움’이라는 이것이 한쪽 끝이고, ‘조물주 등 부당한 원인에 의한 것’이라는 이것이 두 번째 끝이다. 이 두 끝으로 치우치지 않고 ‘각자의 업에 따라 일어난다’는 이것이 중도이다. 중립적인 노력을 기울이는 자가 중립적 노력가이며, 그 상태가 중립적 노력의 상태이다. 이것은 본성이 정진에 몰두함으로 인해 그 경안된 신체의 원인이 되며, 두 가지 경안을 가져온다. 이것으로써 거친 신체를 가진 사람을 멀리하고 경안된 신체를 가진 사람을 친근히 함이 그것을 가져온다고 설명된 것으로 보아야 한다. Vatthuvisadakiriyā indriyasamattappaṭipādanā ca paññāvahā vuttā, samādhānāvahāpi tā honti. Samādhānāvahabhāveneva paññāvahabhāvatoti vuttaṃ – ‘‘vatthuvisadakiriyā…pe… veditabbā’’ti. ‘토대의 청결히 함’과 ‘감각기능의 균형을 맞춤’은 지혜를 가져오는 것이라 설해졌으며, 그것들은 삼매를 가져오는 것이기도 하다. 삼매를 가져오는 성질에 의해 지혜를 가져오는 성질이 되기 때문에 ‘토대의 청결히 함… (중략) … 알아야 한다’라고 설해졌다. Kāraṇakosallabhāvanākosallānaṃ nānantariyabhāvato rakkhanākosallassa ca taṃmūlakattā ‘‘nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahakusalatā’’icceva vuttaṃ. Kasiṇanimittassāti ca nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. Asubhanimittādikassapi hi yassa kassaci jhānuppattinimittassa uggahakosallaṃ nimittakusalatā evāti. Atisithilavīriyatādīhīti ādi-saddena paññāpayogamandataṃ payogavekallañca saṅgaṇhāti. Tassa paggaṇhananti tassa līnassa cittassa dhammavicayasambojjhaṅgādisamuṭṭhāpanena layāpattito samuddharaṇaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘원인에 대한 교묘함과 수행에 대한 교묘함’은 전후 단계의 관계이며, ‘보호함에 대한 교묘함’은 그것을 근거로 하기 때문에 ‘표상에 대한 교묘함이란 가시나 표상을 파악하는 교묘함이다’라고만 설해졌다. ‘가시나 표상의 것’은 예시로만 보아야 한다. 부정의 표상 등 어떤 것이든 선정의 발생 원인이 되는 표상을 파악하는 교묘함이 바로 표상에 대한 교묘함이기 때문이다. ‘지나치게 느슨한 정진 등’에서 ‘등’이라는 단어는 지혜의 적용이 미약함과 적용의 결함을 포함한다. ‘그것을 북돋움’이란 그 침체된 마음을 택법각지 등을 일으킴으로써 침체에 빠진 상태로부터 건너가게 하는 것이다. 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ, taṃ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa. So tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṃsukena okireyya, bhabbo nu kho so puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletunti? Evaṃ, bhante’’ti (saṃ. ni. 5.234). “비구들이여, 마음이 침체되었을 때, 그때는 택법각지를 닦을 때이며, 정진각지를 닦을 때이며, 희열각지를 닦을 때이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 마음이 침체되었을 때, 그것은 이러한 법들에 의해 잘 일으켜지기 때문이다. 비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 작은 불을 피우고자 한다고 하자. 그가 그곳에 마른 풀을 던져 넣고, 마른 소똥을 던져 넣고, 마른 나뭇가지를 던져 넣으며, 입으로 바람을 불어넣고 흙을 뿌리지 않는다면, 비구들이여, 그 사람은 작은 불을 피울 수 있겠느냐?” “그렇습니다, 세존이시여.” (상윳따 니까야 5.234) Ettha ca yathāsakaṃ āhāravasena dhammavicayasambojjhaṅgādīnaṃ bhāvanā samuṭṭhāpanāti veditabbā, sā anantaraṃ vibhāvitā eva. 여기에서 각자의 음식(조건)에 따라 택법각지 등을 닦아 일으킨다는 것을 알아야 한다. 그것은 바로 뒤에서 상세히 설명된다. Accāraddhavīriyatādīhīti ādi-saddena paññāpayogabalavataṃ pamoduppilāpanañca saṅgaṇhāti. Tassa niggaṇhananti tassa uddhatassa cittassa samādhisambojjhaṅgādisamuṭṭhāpanena uddhatāpattito nisedhanaṃ. Vuttampi cetaṃ bhagavatā – ‘지나치게 격렬한 정진 등’에서 ‘등’이라는 단어는 지혜의 적용이 지나치게 강함과 들뜬 환희를 포함한다. ‘그것을 제어함’이란 그 들뜬 마음을 삼매각지 등을 일으킴으로써 들뜬 상태에 빠지는 것을 억제하는 것이다. 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Yasmiñca [Pg.261] kho, bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ, taṃ etehi dhammehi suvūpasamaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, allāni ca gomayāni nikkhipeyya, allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca na dadeyya, paṃsukena ca okireyya, bhabbo nu kho so puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetunti? Evaṃ, bhante’’ti (saṃ. ni. 5.234). “비구들이여, 마음이 들떴을 때, 그때는 경안각지를 닦을 때이며, 삼매각지를 닦을 때이며, 평온각지를 닦을 때이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 마음이 들떴을 때, 그것은 이러한 법들에 의해 잘 가라앉기 때문이다. 비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 커다란 불덩이를 끄고자 한다고 하자. 그가 그곳에 젖은 풀을 던져 넣고, 젖은 소똥을 던져 넣고, 젖은 나뭇가지를 던져 넣으며, 입으로 바람을 불지 않고 흙을 뿌린다면, 비구들이여, 그 사람은 커다란 불덩이를 끌 수 있겠느냐?” “그렇습니다, 세존이시여.” (상윳따 니까야 5.234) Etthāpi yathāsakaṃ āhāravasena passaddhisambojjhaṅgādīnaṃ bhāvanā samuṭṭhāpanāti veditabbā. Tattha passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanā vuttā eva, samādhisambojjhaṅgassa vuccamānā, itarassa anantaraṃ vakkhati. 여기에서도 각자의 음식(조건)에 따라 경안각지 등을 닦아 일으킨다는 것을 알아야 한다. 그중에서 경안각지의 수행은 이미 설해졌고, 삼매각지는 지금 설해지고 있으며, 다른 하나는 바로 뒤에서 설해질 것이다. Paññāpayogamandatāyāti paññābyāpārassa appakabhāvena. Yathā hi dānaṃ alobhappadhānaṃ, sīlaṃ adosappadhānaṃ, evaṃ bhāvanā amohappadhānā. Tattha yadā paññā na balavatī hoti, tadā bhāvanā pubbenāparaṃ visesāvahā na hoti. Anabhisaṅgato viya āhāro purisassa, yogino cittassa abhiruciṃ na janeti, tena taṃ nirassādaṃ hoti. Tathā bhāvanāya sammadeva avīthipaṭipattiyā upasamasukhaṃ na vindati, tenapi cittaṃ nirassādaṃ hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘paññāpayogamandatāyā…pe… nirassādaṃ hotī’’ti. Tassa saṃveguppādanaṃ pasāduppādanañca tikicchananti taṃ dassento, ‘‘aṭṭha saṃvegavatthūnī’’tiādimāha. Tattha jātijarābyādhimaraṇāni yathārahaṃ sugatiyaṃ duggatiyañca hontīti tadaññameva pañcavidhabandhanādikhuppipāsādiaññamaññaviheṭhanādihetukaṃ apāyadukkhaṃ daṭṭhabbaṃ. Tayidaṃ sabbaṃ tesaṃ tesaṃ sattānaṃ paccuppannabhavanissitaṃ gahitanti atīte anāgate ca kāle vaṭṭamūlakadukkhāni visuṃ gahitāni. Ye pana sattā āhārūpajīvino, tattha ca uṭṭhānaphalūpajīvino, tesaṃ aññehi asādhāraṇajīvitadukkhaṃ aṭṭhamaṃ saṃvegavatthu gahitanti daṭṭhabbaṃ. Ayaṃ vuccati samaye sampahaṃsanatāti ayaṃ bhāvanācittassa sampahaṃsitabbasamaye vuttanayeneva saṃvegajananavasena [Pg.262] ceva pasāduppādanavasena ca sammadeva pahaṃsanā, saṃvegajananapubbakapasāduppādanena tosanāti attho. ‘지혜의 적용이 미약함으로 인해’란 지혜의 작용이 적은 상태를 말한다. 예를 들어 보시는 무탐이 주도적이고, 지계는 무진이 주도적인 것처럼, 수행은 무치가 주도적이다. 그 수행에서 지혜가 강력하지 않을 때, 그 수행은 전후의 차별된 수승함을 가져오지 못한다. 마치 잘 배합되지 않은 음식처럼, 수행자의 마음에 즐거움을 일으키지 못하며, 그로 인해 그것은 맛이 없게 된다. 그와 같이 수행에서 바르게 도를 따르지 못하면 고요함의 즐거움을 얻지 못하며, 그로 인해서도 마음은 맛이 없게 된다. 그래서 ‘지혜의 적용이 미약함으로 인해… (중략) … 맛이 없게 된다’라고 설해졌다. 그것에 대해 소생을 일으키고 청정한 믿음을 일으키는 것이 치료법임을 보여주면서 ‘여덟 가지 소생의 근거’ 등을 말씀하셨다. 거기서 태어남, 늙음, 병듦, 죽음은 적절하게 선처와 악처에서 일어나는 것들이며, 그 외에 다섯 가지 포박 등과 주림과 목마름 등 서로 해치는 것 등을 원인으로 하는 악도의 괴로움을 보아야 한다. 이 모든 것은 각 중생의 현재 생에 속한 것으로 간주되므로, 과거와 미래의 시간에 윤회를 근본으로 하는 괴로움들은 별도로 간주된다. 또한 음식에 의존하여 살아가는 중생들, 그중에서 노력을 통해 얻은 결실에 의존하여 살아가는 자들에게 다른 이들과 공유되지 않는 생계의 괴로움이 여덟 번째 소생의 근거로 간주되어야 함을 보아야 한다. ‘이것을 적절한 때에 환희하게 함이라 한다’는 것은, 수행의 마음을 기쁘게 해야 할 때 설해진 방식대로 소생을 일으키고 청정한 믿음을 일으킴으로써 바르게 기쁘게 하는 것이니, 소생을 일으킨 뒤에 청정한 믿음을 일으킴으로써 만족하게 한다는 뜻이다. Sammāpaṭipattiṃ āgammāti līnuddhaccavirahena samathavīthipaṭipattiyā ca sammā avisamaṃ sammadeva bhāvanāpaṭipattiṃ āgamma. Alīnantiādīsu kosajjapakkhiyānaṃ dhammānaṃ anadhimattatāya alīnaṃ, uddhaccapakkhikānaṃ anadhimattatāya anuddhataṃ, paññāpayogasampattiyā upasamasukhādhigamena ca anirassādaṃ, tato eva ārammaṇe samappavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ. Alīnānuddhatāhi vā ārammaṇe samappavattaṃ, anirassādatāya samathavīthipaṭipannaṃ. Samappavattiyā vā alīnaṃ anuddhataṃ, samathavīthipaṭipattiyā anirassādanti daṭṭhabbaṃ. Tattha alīnatāya paggahe, anuddhatatāya niggahe, anirassādatāya sampahaṃsane na byāpāraṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati samaye ajjhupekkhanatāti ayaṃ ajjhupekkhitabbasamaye bhāvanācittassa paggahaniggahasampahaṃsanesu byāvaṭatāsaṅkhātaṃ paṭipakkhaṃ abhibhuyya ajjhupekkhanā vuccati. Paṭipakkhavikkhambhanato vipassanāya adhiṭṭhānabhāvūpagamanato ca upacārajjhānampi samādhānakiccanipphattiyā puggalassa samāhitabhāvasādhanamevāti tattha samadhurabhāvenāha – ‘‘upacāraṃ vā appanaṃ vā’’ti. Esa uppajjatīti esa samādhisambojjhaṅgo anuppanno uppajjati. '바른 수행에 의거하여'란 침울함과 들뜸이 없고 사마타의 길의 수행에 의해 바르고 평등하게, 바로 수행의 실천에 의거하는 것이다. '침울하지 않음' 등에서 해태의 부류인 법들이 과도하지 않기에 침울하지 않고, 들뜸의 부류인 법들이 과도하지 않기에 들뜨지 않으며, 통찰의 노력의 성취와 가라앉음의 행복의 획득에 의해 즐거움(미착)이 없고, 바로 그 때문에 대상에 평등하게 전개되는 사마타의 길에 들어선 것이다. 또는 침울함과 들뜸이 없기에 대상에 평등하게 전개되며, 즐거움(미착)이 없기에 사마타의 길에 들어선 것이다. 또는 평등한 전개에 의해 침울함과 들뜸이 없고, 사마타의 길의 수행에 의해 즐거움이 없다고 보아야 한다. 거기서 침울하지 않음으로써 고무(paggaha)하고, 들뜨지 않음으로써 억제(niggahe)하며, 즐거움이 없음으로써 환희(sampahaṃsane)하는 데에 노력을 들이지 않는다. 이것을 '그 시기에 평온함(ajjhupekkhanatā)'이라 하니, 이것은 평온하게 지켜보아야 할 시기에 수행하는 마음의 고무, 억제, 환희에 힘쓰는 상태라고 하는 반대되는 측면을 극복하고 평온하게 지켜보는 것을 말한다. 반대되는 측면을 억누름으로써, 그리고 위빳사나의 토대가 되는 상태에 도달함으로써 근접삼매라도 삼매의 작용을 성취함에 있어서 수행자의 삼매에 든 상태를 이루어주는 것이므로, 거기서 평등하게 균형 잡힌 상태에 의해 "근접(삼매)이나 본삼매"라고 하였다. "이것이 일어난다"는 것은 이 삼매각지가 아직 일어나지 않은 것이 일어난다는 뜻이다. Anurodhavirodhappahānavasena majjhattabhāvo upekkhāsambojjhaṅgassa kāraṇaṃ tasmiṃ sati sijjhanato, asati ca asijjhanato, so ca majjhattabhāvo visayavasena duvidhoti āha – ‘‘sattamajjhattatā saṅkhāramajjhattatā’’ti. Tadubhayena ca virujjhanaṃ passaddhisambojjhaṅgabhāvanāya eva dūrīkatanti anurujjhanasseva pahānavidhiṃ dassetuṃ – ‘‘sattamajjhattatā’’tiādi vuttaṃ. Tenāha – ‘‘sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā’’ti. Upekkhāya hi visesato rāgo paṭipakkho. Tathā cāha – ‘‘upekkhā rāgabahulassa visuddhimaggo’’ti (visuddhi. 1.269). Dvīhākārehīti kammassakatāpaccavekkhaṇaṃ, attasuññatāpaccavekkhaṇanti, imehi dvīhi kāraṇehi. Dvīhevāti avadhāraṇaṃ saṅkhyāsamānatādassanatthaṃ. Saṅkhyā eva hettha samānā, na saṅkhyeyyaṃ sabbathā samānanti. Assāmikabhāvo anattaniyatā. Sati hi attani tassa kiñcanabhāvena cīvaraṃ aññaṃ vā kiñci attaniyaṃ nāma siyā, so [Pg.263] pana koci natthevāti adhippāyo. Anaddhaniyanti na addhānakkhamaṃ, na ciraṭṭhāyī ittaraṃ aniccanti attho. Tāvakālikanti tasseva vevacanaṃ. 수순함(anurodha)과 거스름(virodha)을 버림으로써 중립적인 상태가 되는 것이 평온각지의 원인이다. 그것이 있을 때 성취되고, 없을 때 성취되지 않기 때문이다. 그 중립적인 상태는 대상에 따라 두 가지이니, "중생에 대한 중립성과 상카라(형성된 것)에 대한 중립성"이라고 하였다. 그 두 가지와 대립하는 것은 평온각지의 수행에 의해 멀리 물리쳐졌으므로, 오직 수순함을 버리는 방법만을 보이기 위해 "중생에 대한 중립성" 등이 설해졌다. 그래서 "중생과 상카라를 아끼는(kelāyana) 사람을 멀리함"이라 하였다. 평온에 대해서는 특히 탐욕(rāga)이 반대되는 것이다. 그래서 "평온은 탐욕이 많은 자의 청정도이다"(청정도론 1.269)라고 하였다. "두 가지 양상으로"란 업이 자신의 주인임을 반조함과 자아의 공함을 반조함이라는 이 두 가지 원인을 말한다. "오직 두 가지"라고 한 것은 수치가 같음을 나타내기 위함이다. 여기서는 오직 수치만이 같을 뿐이며, 헤아려지는 대상이 모든 면에서 같은 것은 아니다. "주인이 없음"은 무아의 상태이다. 자아가 있다면 그 무엇인가에 의해 가사나 다른 것이 '자아에 속한 것(attaniya)'이라 불리는 것이 있을 것이나, 그런 것은 전혀 없다는 뜻이다. "영원하지 않음(anaddhaniya)"은 긴 시간을 견디지 못함이니, 오래 머물지 못하고 일시적이며 무상하다는 뜻이다. "일시적임(tāvakālika)"은 그것의 동의어이다. Mamāyatīti mamattaṃ karoti, mamāti taṇhāya pariggayha tiṭṭhati. Dhanāyantāti dhanaṃ dabbaṃ karontā. '내 것이라고 여긴다'는 것은 '내 것'이라는 관념을 만드는 것이니, '나의 것'이라고 갈애로써 움켜쥐고 머무는 것이다. '재물을 구한다'는 것은 재물을 실질적인 것으로 만드는 자들이다. 419. Sammādassanalakkhaṇāti sammā aviparītaṃ aniccādivasena dassanasabhāvā. Sammāabhiniropanalakkhaṇoti sammadeva ārammaṇe cittassa abhiniropanasabhāvo. Caturaṅgasamannāgatā vācā janaṃ saṅgaṇhātīti tabbipakkhaviratisabhāvā sammāvācā bhedakaramicchāvācāpahānena jane sampayutte ca pariggaṇhanakiccavatī hotīti ‘‘pariggahalakkhaṇā’’ti vuttā. Visaṃvādanādikiccatāya hi lūkhānaṃ apariggāhakānaṃ musāvādādīnaṃ paṭipakkhabhūtā siniddhabhāvena pariggahaṇasabhāvā sammājappanakiccā sammāvācā tappaccayasubhāsitasampaṭiggāhake jane sampayuttadhamme ca pariggaṇhantī pavattatīti pariggahalakkhaṇā. Yathā cīvarakammādippayogasaṅkhāto kammanto kātabbaṃ cīvararajanādikaṃ samuṭṭhāpeti nipphādeti, taṃtaṃkiriyānipphādako vā cetanāsaṅkhāto kammanto hatthacalanādikaṃ kiriyaṃ samuṭṭhāpeti, evaṃ sāvajjakattabbakiriyāsamuṭṭhāpakamicchākammantappahānena sammākammanto niravajjassa kattabbassa niravajjākārena samuṭṭhāpanakiccavā hotīti āha – ‘‘sammāsamuṭṭhāpanalakkhaṇo’’ti. Sampayuttadhammānaṃ vā ukkhipanaṃ samuṭṭhāpanaṃ kāyikakiriyāya bhārukkhipanaṃ viya. Sammāvodāpanalakkhaṇoti jīvamānassa puggalassa, sampayuttadhammānaṃ vā jīvitindriyavuttiyā, ājīvasseva vā sammadeva sodhanaṃ vodāpanaṃ lakkhaṇaṃ etassāti sammāvodāpanalakkhaṇo. Atha vā kāyavācānaṃ khandhasantānassa ca saṃkilesabhūtamicchāājīvappahānena sammāājīvo ‘‘vodāpanalakkhaṇo’’ti vutto. Sammāvāyāmasatisamādhīsu vattabbaṃ heṭṭhā vuttameva. 419. '바른 견해의 특징'은 무상함 등의 관점으로 바르고 전도되지 않게 보는 본성이다. '바른 사유의 특징'은 대상에 마음을 바르게 몰입시키는 본성이다. 네 가지 요소를 갖춘 말은 사람들을 포섭(saṅgaṇhāti)하니, 그것과 반대되는 것(그릇된 말)으로부터 멀리하는 성질인 바른 말은 이간질하는 그릇된 말을 버림으로써 사람들을 화합하게 하고 포섭하는 역할을 하므로 "포섭하는 특징"이라 하였다. 왜냐하면 속이는 것 등의 기능 때문에 거칠고 사람들을 포섭하지 못하는 거짓말 등의 반대되는 것이 되어, 부드러운 상태로 포섭하는 본성을 가지고 바르게 말하는 역할을 하는 바른 말은 그 원인으로 인해 잘 설해진 말을 받아들이는 사람들과 상응하는 법들을 포섭하며 전개되기에 포섭하는 특징을 가진다. 가사를 만드는 등의 노력을 일컫는 '업(kammanta)'이 만들어야 할 가사를 물들이는 일 등을 일으키고 완성하듯이, 혹은 각각의 행위를 완성하는 것이나 의도로 일컬어지는 '업'이 손을 움직이는 등의 행위를 일으키듯이, 이와 같이 유죄의(허물 있는) 해야 할 일을 일으키는 그릇된 행위를 버림으로써 바른 행위는 무죄의(허물 없는) 해야 할 일을 무죄의 방식으로 일으키는 역할을 하므로 "바르게 일으키는 특징"이라고 하였다. 혹은 상응하는 법들을 들어 올리는 것이 일으킴(samuṭṭhāpana)이니, 이는 몸의 행위로 짐을 들어 올리는 것과 같다. '바르게 깨끗이 하는 특징'이란 살아있는 사람이나 혹은 상응하는 법들의 생명 기능의 전개인 생계를 바르게 정화하는 것, 즉 깨끗이 함을 특징으로 하기에 바르게 깨끗이 하는 특징이다. 또는 몸과 말과 오온의 상속의 오염원인 그릇된 생계를 버림으로써 바른 생계는 "깨끗이 하는 특징"이라 하였다. 바른 정진, 바른 마음챙김, 바른 삼매에 대해 말해야 할 것은 앞에서 이미 설한 바와 같다. Paññāya kusalānaṃ dhammānaṃ pubbaṅgamabhāvato sabbepi akusalā dhammā tassā paṭipakkhāvāti vuttaṃ – ‘‘aññehipi attano paccanīkakilesehi saddhi’’nti. Atha vā attano paccanīkakilesā diṭṭhekaṭṭhā avijjādayo paññāya ujupaccanīkabhāvato. Passatīti passantī [Pg.264] viya hoti vibandhābhāvato. Tenāha – ‘‘tappaṭicchādaka…pe… asammohato’’ti. Sammāsaṅkappādīnaṃ micchāsaṅkappādayo ujuvipaccanīkāti āha – ‘‘sammāsaṅkappādayo…pe… pajahantī’’ti. Tathevāti iminā attano paccanīkakilesehi saddhinti imamatthaṃ anukaḍḍhati. Visesatoti sammādiṭṭhiyā vuttakiccato visesena. Etthāti etesu sammāsaṅkappādīsu. 통찰지가 유익한 법들의 앞장서는 상태이기 때문에 모든 해로운 법들도 그것에 반대되는 것이라고 "자신의 반대되는 번뇌들과 함께"라고 하였다. 또는 자신의 반대되는 번뇌들은 견도(見道)에서 버려지는 무명 등인데, 이는 통찰지와 직접적으로 대립하기 때문이다. "본다"는 것은 장애가 없기 때문에 보는 것과 같다는 뜻이다. 그래서 "그것을 가리는 것... (중략) ... 미혹되지 않음으로 인해"라고 하였다. 바른 사유 등에게는 그릇된 사유 등이 직접적으로 대립하는 것이므로 "바른 사유 등은... (중략) ... 버린다"라고 하였다. "그와 같이"라는 말로써 '자신의 반대되는 번뇌들과 함께'라는 이 의미를 끌어온다. "특별히"라는 것은 바른 견해에서 설해진 역할보다 특별히 더 그렇다는 것이다. "여기서"라는 것은 이들 바른 사유 등에 있어서이다. Esā sammādiṭṭhi nāmāti lokiyaṃ lokuttarañca ekajjhaṃ katvā vadati missakatābhāvato. Tenāha – ‘‘pubbabhāge’’tiādi. Ekārammaṇā nibbānārammaṇattā. Kiccatoti pubbabhāge dukkhādīhi ñāṇehi kātabbakiccassa idha nipphattito, imasseva vā ñāṇassa dukkhādippakāsanakiccato. Cattāri nāmāni labhati dukkhapariññādicatukiccasādhanato. Tīṇi nāmāni labhati kāmasaṅkappādippahānakiccanipphattito. Sikkhāpadavibhaṅge (vibha. 703 ādayo) ‘‘viraticetanā taṃsampayuttā ca dhammā sikkhāpadānī’’ti vuttāni, tattha padhānānaṃ viraticetanānaṃ vasena ‘‘viratiyopi honti cetanādayopī’’ti āha. ‘‘Sammā vadati etāyā’’tiādinā atthasambhavato sammāvācādayo tayo viratiyopi honti cetanādayopi. Musāvādādīhi viramaṇakāle viratiyo, subhāsitādivācābhāsanādikāle cetanādayo yojetabbā. Maggakkhaṇe pana viratiyova maggalakkhaṇappattito. Na hi cetanā niyyānasabhāvā. Atha vā ekassa ñāṇassa dukkhādiñāṇatā viya ekāya viratiyā musāvādādiviratibhāvo viya ca ekāya cetanāya sammāvācādikiccattayasādhanasabhāvā sammāvācādibhāvāsiddhito ‘‘maggakkhaṇe viratiyovā’’ti vuttaṃ. 이것이 바른 견해(정견)라고 하는 것은 세간적인 것과 출세간적인 것을 혼합된 상태이기 때문에 하나로 합쳐서 말하는 것이다. 그래서 '앞선 단계에서' 등으로 말하였다. 하나의 대상을 가진다는 것은 열반을 대상으로 하기 때문이다. 역할로 보면, 앞선 단계에서 괴로움(고제) 등에 대한 지혜들로 해야 할 역할이 여기에서 성취되기 때문이거나, 혹은 이 지혜 자체가 괴로움 등을 밝히는 역할을 하기 때문이다. 괴로움의 철저한 지각(변지) 등 네 가지 역할을 수행하므로 네 가지 이름을 얻는다. 감각적 욕망에 대한 사유 등을 제거하는 역할이 성취되므로 세 가지 이름을 얻는다. 실차패다비방가(계분별)에서 '절제하는 의도(이치사)와 그와 결합된 법들이 계목이다'라고 설해졌는데, 거기에서 주된 절제하는 의도에 따라 '절제이기도 하고 의도 등이기도 하다'라고 말하였다. '이것에 의해 바르게 말한다'는 등의 의미가 가능하므로 바른 말(정어) 등 세 가지는 절제이기도 하고 의도 등이기도 하다. 거짓말 등으로부터 멀어지는 때에는 절제이고, 훌륭하게 말하는 등의 말을 하는 때에는 의도 등을 적용해야 한다. 그러나 도(道)의 순간에는 도의 특징에 도달했기 때문에 오직 절제일 뿐이다. 의도는 출리(出離, 해탈로 인도함)의 성질을 가진 것이 아니기 때문이다. 또는 하나의 지혜가 괴로움 등에 대한 지혜인 것과 같고, 하나의 절제가 거짓말 등으로부터 멀어지는 상태인 것과 같이, 하나의 의도가 바른 말 등의 세 가지 역할을 수행하는 성질이어서 바른 말 등의 상태가 성립되지 않으므로 '도의 순간에는 오직 절제뿐이다'라고 말하였다. Cattāri nāmāni labhatīti catusammappadhānacatusatipaṭṭhānavasena labhati. Maggakkhaṇeti ānetvā sambandho. Pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhi evāti yadipi samādhiupakārakānaṃ abhiniropanānumajjanasampiyāyanabrūhanasantasukhānaṃ vitakkādīnaṃ vasena catūhi jhānehi sammāsamādhi vibhatto, tathāpi vāyāmo viya anuppannākusalānuppādanādicatuvāyāmakiccaṃ, sati viya ca asubhāsukhāniccānattesu kāyādīsu subhādisaññāpahānalakkhaṇaṃ catusatikiccaṃ, eko samādhi catujjhānasamādhikiccaṃ na sādhetīti pubbabhāgepi paṭhamajjhānasamādhi, paṭhamajjhānasamādhi [Pg.265] eva maggakkhaṇepi, tathā pubbabhāgepi catutthajjhānasamādhi, catutthajjhānasamādhi eva maggakkhaṇepīti attho. '네 가지 이름을 얻는다'는 것은 네 가지 바른 노력(사정근)과 네 가지 마음챙김의 확립(사염처)에 따라 얻는다는 것이다. '도의 순간에'라는 말을 가져와서 연결해야 한다. 앞선 단계에서도 도의 순간에서도 오직 바른 삼매(정정)일 뿐이라는 것은, 비록 삼매를 돕는 법들인 일으킨 생각(심) 등이 (대상을) 올려놓고, 문지르고, 좋아하고, 증장시키고, 고요하고 행복하게 하는 것에 따라 네 가지 선(禪)으로 바른 삼매가 분류되지만, 그럼에도 불구하고 노력(정진)이 생겨나지 않은 불선법을 생겨나지 않게 하는 등의 네 가지 노력의 역할을 하는 것과 같고, 마음챙김(염)이 부정·고·무상·무아인 몸 등에 대해 정(淨) 등의 인식을 제거하는 특징인 네 가지 마음챙김의 역할을 하는 것과 같이, 하나의 삼매가 네 가지 선의 삼매의 역할을 성취하는 것은 아니므로, 앞선 단계에서도 초선정의 삼매이면 도의 순간에도 바로 그 초선정의 삼매이고, 또한 앞선 단계에서도 제4선정의 삼매이면 도의 순간에도 바로 그 제4선정의 삼매라는 뜻이다. ‘‘Kiṃ panāyaṃ maggadhammānaṃ desanānukkamo, kevalaṃ vācāya kamavattinibhāvato, udāhu kañci visesaṃ upādāyā’’ti vicāraṇāyaṃ kañci visesaṃ upādāyāti dassento āha – ‘‘imesū’’tiādi. Tattha bhāvanānubhāvā hitaphalāya sātisayaṃ tikkhavisadabhāvappattiyā acchariyabbhutasamatthatāyogena sabbaso paṭipakkhavidhamanena yāthāvato dhammasabhāvabodhanena ca sammādiṭṭhiyā bahukāratā veditabbā. Tenāha – ‘‘ayaṃ hī’’tiādi. '이 도의 법들을 설하신 순서는 단지 말의 순서에 따른 것인가, 아니면 어떤 특별한 이유를 근거로 한 것인가?'라는 조사에 대해, 어떤 특별한 이유를 근거로 한 것임을 보이면서 '이들 중에서' 등으로 말하였다. 거기에서 수행의 위력으로 유익한 결과를 위해 매우 날카롭고 명료한 상태에 도달함으로 인해, 경이롭고 놀라운 능력의 결합으로 모든 반대되는 것들을 물리치고 여실하게 법의 자성을 깨닫게 하므로 바른 견해의 큰 도움됨을 알아야 한다. 그래서 '이것은 진실로' 등으로 말하였다. Tassāti sammādiṭṭhiyā. Bahukāroti dhammasampaṭivedhe bahūpakāro. Idāni tamatthaṃ upamāhi vibhāvetuṃ, ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. '그것의'란 바른 견해의 것이다. '큰 도움이 됨'이란 법을 꿰뚫어 아는 데 많은 도움이 된다는 것이다. 이제 그 의미를 비유로 설명하기 위해 '예를 들어' 등으로 말하였다. Vacībhedassa kārako vitakko sāvajjānavajjavacībhedanivattanappavattanākārāya sammāvācāyapi upakārako evāti āha – ‘‘svāyaṃ…pe… sammāvācāyapi upakārako’’ti. Sammāsaṅkappo hi saccavācāya virativācāyapi visesapaccayo micchāsaṅkappatadekaṭṭhakilesappahānato. 언어 표현의 원인이 되는 일으킨 생각(심)은 허물이 있거나 허물이 없는 언어 표현을 그치게 하거나 일어나게 하는 방식에 따라 바른 말(정어)에도 도움이 되므로, '그것은... (중략) ... 바른 말에도 도움이 된다'라고 말하였다. 바른 사유(정사유)는 그릇된 사유와 그와 결합된 번뇌를 제거하기 때문에 진실한 말과 절제하는 말에 대해서도 특별한 조건이 된다. Saṃvidahitvātiādīsu sammā vidahanaṃ kammantappayojanañca ekantānavajjavacīkāyakammavasena icchitabbanti virativācāvasena saṃvidahanaṃ viratikammantasseva payojanañca nidassitanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ hissa sammāvācāya sammākammantassāpi bahukāratā jotitā siyā. Vacībhedaniyāmikā hi vacīduccaritavirati kāyikakiriyaniyāmikāya kāyaduccaritaviratiyā upakārikā. Tathā hi visaṃvādanādimicchāvācato avirato micchākammantatopi na viramateva. Yathāha – ‘‘ekaṃ dhammaṃ atītassa…pe… natthi pāpaṃ akāriya’’nti. Tasmā avisaṃvādanādisammāvācāya ṭhito sammākammantampi pūretiyevāti vacīduccaritavirati kāyaduccaritaviratiyā upakārikā. '준비하고서' 등의 구절에서 바르게 준비하는 것과 행위의 목적은 전적으로 허물이 없는 언어적·신체적 행위에 따라 추구되어야 하므로, 절제하는 말에 따른 준비와 절제하는 행위의 목적이 제시된 것으로 보아야 한다. 그렇게 함으로써 바른 말은 바른 행위(정업)에도 큰 도움이 된다는 사실이 밝혀진다. 언어 표현을 제어하는 언어적 악행으로부터의 절제는, 신체적 행위를 제어하는 신체적 악행으로부터의 절제에 도움이 되기 때문이다. 사실 거짓말 등의 그릇된 말에서 멀어지지 못한 자는 그릇된 행위로부터도 결코 멀어지지 못한다. '한 가지 법을 어긴 자에게는... (중략) ... 저지르지 못할 악이 없다'라고 설하신 바와 같다. 그러므로 속이지 않는 등의 바른 말에 서 있는 자는 바른 행위 또한 성취하므로, 언어적 악행으로부터의 절제는 신체적 악행으로부터의 절제에 도움이 된다. Yasmā ājīvapārisuddhi nāma dussīlyappahānapubbikā, tasmā sammāvācākammantānantaraṃ sammāājīvo desitoti dassetuṃ – ‘‘catubbidhaṃ panā’’tiādi [Pg.266] vuttaṃ. Ettāvatāti parisuddhasīlājīvikāmattena. Idaṃ vīriyanti catusammappadhānavīriyaṃ. 생계의 청정은 부도덕함을 버리는 것이 선행되어야 하기 때문에 바른 말과 바른 행위 다음에 바른 생계(정명)가 설해졌음을 보이기 위해 '네 가지는...' 등으로 말하였다. '이 정도로'라는 것은 청정한 계율과 생계만으로라는 뜻이다. '이 정진'이란 네 가지 바른 노력(사정근)의 정진을 말한다. Vīriyārambhopi sammāsatipariggahito eva nibbānāvaho, na kevaloti dassetuṃ – ‘‘tato’’tiādi vuttaṃ. Sūpaṭṭhitāti bahiddhāvikkhepaṃ pahāya suṭṭhu upaṭṭhitā kātabbā. Samādhissa upakāradhammā nāma yathāvuttavatthuvisadakiriyādayo. Tappaṭipakkhato anupakāradhammā veditabbā. Gatiyoti nipphattiyo. Samanvesitvāti sammā pariyesitvā. 정진을 시작하는 것 또한 오직 바른 마음챙김(정념)에 의해 붙들려야만 열반으로 인도하며, 정진만으로는 그렇지 않다는 것을 보이기 위해 '그다음' 등으로 말하였다. '잘 확립된'이란 외부로의 산만함을 버리고 잘 확립되게 해야 한다는 것이다. 삼매에 도움이 되는 법들이란 앞에서 말한 대상의 명료한 작용 등이다. 그 반대되는 것들로부터 도움이 되지 않는 법들을 알아야 한다. '경지들(gatiyo)'이란 성취들이다. '찾아서(samanvesitvā)'란 바르게 탐구하여라는 뜻이다. 427. Yathā itthīsu kathā pavattā adhitthīti vuccati, evaṃ attānaṃ adhikicca pavattā ajjhattaṃ. ‘‘Evaṃ pavattamānā mayaṃ ‘attā’ti gahaṇaṃ gamissāmā’’ti iminā viya adhippāyena attānaṃ adhikicca uddissa pavattā sattasantatipariyāpannā ajjhattaṃ. Tasmiṃ ajjhattarūpe, attano kesādivatthuke kasiṇarūpeti attho. Parikammavasena ajjhattaṃ rūpasaññīti parikammakaraṇavasena ajjhattaṃ rūpasaññī, na appanāvasena. Na hi paṭibhāganimittārammaṇā appanā ajjhattavisayā sambhavati. Taṃ pana ajjhattaṃ parikammavasena laddhaṃ kasiṇanimittaṃ avisuddhameva hoti, na bahiddhā parikammavasena laddhaṃ viya visuddhaṃ. Tenāha – ‘‘taṃ panā’’tiādi. 427. 여인들에 대해 이야기가 진행되는 것을 '아디티(adhitthi, 여인에 관하여)'라고 부르는 것처럼, 자신에 관해 진행되는 것을 '아잣탐(ajjhattaṃ, 안으로/내적으로)'이라고 한다. '이렇게 진행되는 우리는 '자아'라는 집착에 빠질 것이다'라는 의도에서처럼, 자신에 관해 자신을 대상으로 진행되는 유정의 상속에 포함된 것이 내적이다. 그 내적인 색(형색)에서, 자신의 머리카락 등을 토대로 한 까시나의 형색이라는 뜻이다. '준비 단계의 수행에 의해 안으로 형색을 인식하는 자'란 준비 단계의 수행을 하는 것으로 인해 안으로 형색을 인식하는 자를 말하며, 안지(安止)에 의한 것은 아니다. 닮은 표상을 대상으로 하는 안지는 내적인 영역에서 일어날 수 없기 때문이다. 그런데 그 내적으로 준비 단계의 수행에 의해 얻어진 까시나의 표상은 결코 청정하지 않으며, 외부에서 준비 단계의 수행에 의해 얻어진 것처럼 청정하지 않다. 그래서 '그것은 그러나' 등으로 말하였다. Yassevaṃ parikammaṃ ajjhattaṃ uppannanti yassa puggalassa evaṃ vuttappakārena ajjhattaṃ parikammaṃ jātaṃ. Nimittaṃ pana bahiddhāti paṭibhāganimittaṃ sasantatipariyāpannaṃ na hotīti bahiddhā. Parittānīti yathāladdhāni suppasarāvamattāni. Tenāha – ‘‘avaḍḍhitānī’’ti. Parittavasenevāti vaṇṇavasena ābhoge vijjamānepi parittavaseneva idaṃ abhibhāyatanaṃ vuttaṃ parittatā hettha abhibhavanassa kāraṇaṃ. Vaṇṇābhoge satipi asatipi abhibhavatīti abhibhu, parikammaṃ, ñāṇaṃ vā. Abhibhu āyatanaṃ etassāti abhibhāyatanaṃ, jhānaṃ. Abhibhavitabbaṃ vā ārammaṇasaṅkhātaṃ āyatanaṃ etassāti abhibhāyatanaṃ. Atha vā ārammaṇābhibhavanato abhibhu ca taṃ āyatanañca yogino sukhavisesānaṃ adhiṭṭhānabhāvato manāyatanadhammāyatanabhāvato cāti sasampayuttajjhānaṃ abhibhāyatanaṃ. Abhibhāyatanabhāvanā nāma tikkhapaññasseva sambhavati, na itarassāti āha – ‘‘ñāṇuttariko puggalo’’ti. Abhibhavitvā samāpajjatīti ettha abhibhavanaṃ [Pg.267] samāpajjanañca upacārajjhānādhigamanasamanantarameva appanājhānuppādananti āha – ‘‘saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetī’’ti. Saha nimittuppādenāti ca appanāparivāsābhāvassa lakkhaṇavacanametaṃ. Yo khippābhiññoti vuccati, tatopi ñāṇuttarasseva abhibhāyatanabhāvanā. Etthāti etasmiṃ nimitte. Appanaṃ pāpetīti bhāvanāappanaṃ neti. '안으로 예비 수행(parikamma)이 이와 같이 일어났다'는 것은 어떤 사람에게 앞에서 말한 방식대로 안으로 예비 수행이 생겨난 것을 말한다. '표상(nimitta)은 밖이다'라는 것은 닮은 표상(paṭibhāganimitta)이 자신의 상속(sasantati)에 포함되지 않기 때문에 '밖'이라고 한다. '작은 것들'이란 얻어진 대로 작은 접시 정도의 크기인 것을 말한다. 그래서 "증대시키지 않은 것들"이라고 하였다. '작은 것에 의해서만'이라는 것은 색(vaṇṇa)에 의한 주의(ābhoga)가 있을지라도 작은 것에 의해서만 이 승처(abhibhāyatana)가 설해졌다는 것이니, 여기서는 작음이 극복(abhibhavana)의 원인이기 때문이다. 색에 대한 주의가 있든 없든 극복하므로 '승자(abhibhu)'라고 하니, 이는 예비 수행이거나 지혜이다. 이것에 승자(abhibhu)의 장소(āyatana)가 있다고 해서 승처(abhibhāyatana)라 하니, 곧 선정(jhāna)이다. 또는 이것에 극복되어야 할 대상이라고 불리는 처(āyatana)가 있다고 해서 승처라고 한다. 혹은 대상을 극복하기 때문에 '승자(abhibhu)'이고, 요가 수행자의 특별한 행복의 기반이 되며 의처(manāyatana)와 법처(dhammāyatana)가 되기 때문에 '처(āyatana)'라고 하니, 상응하는 법들과 함께하는 선정이 승처이다. 승처의 수행은 예리한 지혜를 가진 자에게만 가능하고 다른 이에게는 불가능하므로 "지혜가 뛰어난 사람"이라고 하였다. '극복하고 나서 증득한다'에서 극복과 증득은 근접 선정(upacārajjhāna)을 얻은 직후에 바로 본삼매(appanājhāna)를 일으키는 것을 말하므로, "표상이 생김과 동시에 여기서 본삼매에 이르게 한다"라고 하였다. '표상의 생김과 함께'라는 것은 본삼매의 머무름(parivāsa)이 없음을 나타내는 말이다. 속통지(khippābhiñña)라고 불리는 자보다 더 지혜가 뛰어난 자에게만 승처의 수행이 있다. '여기서'란 이 표상에서를 말한다. '본삼매에 이르게 한다'란 수행의 본삼매로 인도한다는 것이다. Ettha ca keci ‘‘uppanne upacārajjhāne taṃ ārabbha ye heṭṭhimantena dve tayo javanavārā pavattanti, te upacārajjhānapakkhikā eva, tadanantaraṃ bhavaṅgaparivāsena upacārasevanāya ca vinā appanā hoti, saha nimittuppādeneva appanaṃ pāpetī’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ. Na hi pārivāsikaparikammena appanāvāro icchito, nāpi mahaggatappamāṇajjhānesu viya upacārajjhāne ekantato paccavekkhaṇā icchitabbā. Tasmā upacārajjhānādhigamato paraṃ katipayabhavaṅgacittāvasāne appanaṃ pāpuṇanto ‘‘saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetī’’ti vutto. Saha nimittuppādenāti ca adhippāyikamidaṃ vacanaṃ, na nītatthaṃ, tattha adhippāyo vuttanayeneva veditabbo. Na antosamāpattiyaṃ tadā tathārūpassa ābhogassa asambhavato. Samāpattito vuṭṭhitassa ābhogo pubbabhāgabhāvanāvasena jhānakkhaṇe pavattaṃ abhibhavanākāraṃ gahetvā pavattoti daṭṭhabbaṃ. Abhidhammaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘imināssa pubbābhogo kathito’’ti vuttaṃ. Antosamāpattiyaṃ tadā tathā ābhogābhāve kasmā jhānasaññāyapīti vuttanti āha – ‘‘abhibhavasaññā hissa antosamāpattiyampi atthī’’ti. 여기서 어떤 이들은 "근접 선정이 일어났을 때 그것을 대상으로 하여 가장 낮게는 둘 내지 세 번의 속행(javana)의 과정이 일어나는데, 그것들은 근접 선정의 편에 속하며, 그 직후에 유분(bhavaṅga)의 머무름이나 근접의 닦음 없이 본삼매가 일어나니, 표상의 생김과 함께 본삼매에 이르게 한다"라고 말하지만, 그것은 그들의 개인적인 견해일 뿐이다. 머무름이 있는 예비 수행으로 본삼매의 과정이 일어나는 것을 원하지 않으며, 고귀한(mahaggata) 크기의 선정들에서처럼 근접 선정에서 결정적인 반조(paccavekkhaṇā)를 원해서도 안 되기 때문이다. 그러므로 근접 선정을 얻은 후 몇몇 유분심이 끝날 때 본삼매에 도달하는 것을 "표상의 생김과 동시에 여기서 본삼매에 이르게 한다"라고 말한 것이다. '표상의 생김과 함께'라는 것은 의도된 표현이지 문자 그대로의 의미(nītattha)가 아니며, 그 의도는 설해진 방식대로 이해해야 한다. 등지(samāpatti) 안에서는 그때 그러한 형태의 주의(ābhoga)가 불가능하기 때문이다. 등지에서 나온 자의 주의는 예비 단계의 수행의 힘으로 선정의 찰나에 일어났던 극복의 양상을 붙잡고 일어나는 것으로 보아야 한다. 아비담마 주석서에서는 "이것으로 그의 이전의 주의가 설해졌다"라고 하였다. 등지 안에서 그때 그러한 주의가 없음에도 불구하고 왜 "선정의 인식에서도"라고 했는가에 대해 "그의 극복의 인식은 등지 안에도 있기 때문이다"라고 하였다. Vaḍḍhitappamāṇānīti vipulappamāṇānīti attho, na ekaṅguladvaṅgulādivaḍḍhiṃ pāpitāni tathā vaḍḍhanassevettha asambhavato. Tenāha – ‘‘mahantānī’’ti. Bhattavaḍḍhitakanti bhuñjanabhājane vaḍḍhetvā dinnaṃ bhattaṃ, ekāsane purisena bhuñjitabbabhattato upaḍḍhabhattanti attho. '증대된 크기들'이란 광대한 크기들이라는 뜻이지, 한 손가락이나 두 손가락 정도의 증대에 이르게 한 것이 아니니, 여기서는 그렇게 증대하는 것이 불가능하기 때문이다. 그래서 "거대한 것들"이라고 하였다. '바쳐진 음식(bhattavaḍḍhitaka)'이란 먹는 그릇에 담아서 바쳐진 음식을 말하며, 한 자리에서 사람이 먹어야 할 음식의 절반 정도의 음식이라는 뜻이다. Rūpe saññā rūpasaññā, sā assa atthīti rūpasaññī, na rūpasaññī arūpasaññī. Saññāsīsena jhānaṃ vadati. Rūpasaññāya anuppādanamevettha alābhitā. Bahiddhāva uppannanti bahiddhāvatthusmiṃyeva uppannaṃ. Ettha ca – 색(rūpa)에 대한 인식이 색상(rūpasaññā)이고, 그것을 가진 자가 '색상을 가진 자(rūpasaññī)'이며, 색상을 가지지 않은 자가 '색상이 없는 자(arūpasaññī)'이다. 인식(saññā)이라는 명칭으로 선정을 말한다. 여기서는 색상을 일으키지 못하는 것 자체가 얻지 못함이다. '밖에서만 일어났다'는 것은 외부의 대상에서만 일어났다는 것이다. 그리고 여기서 — ‘‘Ajjhattaṃ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Ajjhattaṃ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni[Pg.268]. Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti (dī. ni. 3.338, 358; a. ni. 8.65; 10.29) – "안으로 색상을 가진 자가 밖으로 작고 아름답거나 추한 색들을 본다. 안으로 색상을 가진 자가 밖으로 무량하고 아름답거나 추한 색들을 본다. 안으로 색상이 없는 자가 밖으로 작고 아름답거나 추한 색들을 본다. 안으로 색상이 없는 자가 밖으로 무량하고 아름답거나 추한 색들을 본다." (디가 니까야 3.338, 358; 앙굿따라 니까야 8.65; 10.29) — Evamidha cattāri abhibhāyatanāni āgatāni. Abhidhamme (dha. sa. 244-245) pana ‘‘ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti evamāgatāni. Tattha ca kāraṇaṃ abhidhammaṭṭhakathāyaṃ vuttameva. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhasāliniyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 204) – 이와 같이 여기서는 네 가지 승처가 전해진다. 그러나 아비담마(법집론 244-245)에서는 "안으로 색상이 없는 자가 밖으로 작고 아름답거나 추한 색들을 본다, 무량하고 아름답거나 추한 색들을 본다"와 같이 전해진다. 그 이유는 아비담마 주석서에 이미 설해져 있다. 즉, 앗타살리니(법집론 주석서 204)에서 다음과 같이 설해졌다. ‘‘Kasmā pana yathā suttante ‘ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittānī’tiādi vuttaṃ, evaṃ avatvā idha catūsupi abhibhāyatanesu ajjhattaṃ arūpasaññitāva vuttāti. Ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyato. Tattha vā hi idha vā bahiddhā rūpāneva abhibhavitabbāni, tasmā tāni niyamato vattabbānī’’ti. "왜 경장(Suttanta)에서 '안으로 색상을 가진 어떤 이가 밖으로 작은 색들을 본다'는 등의 방식으로 설해진 것처럼 말하지 않고, 여기서는 네 가지 승처 모두에서 '안으로 색상이 없음'만을 설했는가? 안의 색들은 극복될 수 있는 것이 아니기 때문이다. 거기서나 여기서나 밖의 색들만이 극복되어야 할 것들이므로, 그것들을 결정적으로 설해야 하기 때문이다." Tatrāpi idhapi vuttāni ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī ajjhattaṃ arūpasaññīti idaṃ pana satthu desanāvilāsamattamevā’’ti. Ayaṃ panettha adhippāyo – idha vaṇṇābhogarahitāni sahitāni ca sabbāni parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni abhibhuyyāti. Pariyāyakathā hi suttantadesanāti. Abhidhamme pana nippariyāyadesanattā vaṇṇābhogarahitāni visuṃ vuttāni, tathā sahitāni. Atthi hi ubhayattha abhibhavanavisesoti. Tathā idha pariyāyadesanattā vimokkhānampi abhibhavanapariyāyo atthīti ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī’’tiādinā paṭhamadutiyaabhibhāyatanesu paṭhamavimokkho, tatiyacatutthaabhibhāyatanesu dutiyavimokkho, vaṇṇābhibhāyatanesu tatiyavimokkho ca abhibhavanapattito saṅgahito. Abhidhamme pana nippariyāyadesanattā vimokkhābhibhāyatanāni asaṅkarato desetuṃ vimokkhe vajjetvā abhibhāyatanāni kathitāni. Sabbāni ca vimokkhakiccāni jhānāni vimokkhadesanāyaṃ vuttāni. Tadetaṃ ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī’’ti āgatassa abhibhāyatanadvayassa abhidhamme abhibhāyatanesu avacanato ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīnañca sabbavimokkhakiccasādhāraṇavacanabhāvato vavatthānaṃ katanti viññāyati. 거기서도 여기서도 '안으로 물질의 산상을 가진 자, 안으로 물질의 산상이 없는 자'라고 설해진 것은 단지 스승의 설법의 묘미일 뿐이다. 여기에는 이러한 의도가 있다. 즉, 여기서는 색의 전향이 없는 것과 있는 것을 포함한 모든 미세한 아름다운 색과 추한 색을 정복한다는 것이다. 왜냐하면 경전의 설법은 방편의 설법(pariyāyadesanā)이기 때문이다. 그러나 아비달마에서는 직설의 설법(nippariyāyadesanā)이기 때문에 색의 전향이 없는 것과 있는 것을 각각 별도로 설하였다. 양쪽 모두에 정복의 차별이 있기 때문이다. 그와 같이 여기서는 방편의 설법이기 때문에 해탈에도 정복의 방편이 있으므로, '안으로 물질의 산상을 가진 자'라는 등의 말씀으로 첫 번째와 두 번째 승처(abhibhāyatana)에는 첫 번째 해탈이, 세 번째와 네 번째 승처에는 두 번째 해탈이, 색의 승처들에는 세 번째 해탈이 정복의 성취에 따라 포함되었다. 그러나 아비달마에서는 직설의 설법이므로 해탈과 승처를 혼동 없이 설하기 위해 해탈을 제외하고 승처들만을 설하였다. 그리고 모든 해탈의 역할을 하는 선정들은 해탈의 설법에서 설해졌다. 따라서 '안으로 물질의 산상을 가진 자'라고 전해지는 두 가지 승처가 아비달마의 승처들에서 언급되지 않은 점과, '색을 가진 자가 물질들을 본다'는 등의 말씀이 모든 해탈의 역할에 공통된 말씀이 된다는 점을 통해 확정된 것으로 이해된다. Ajjhattarūpānaṃ [Pg.269] anabhibhavanīyatoti idaṃ abhidhamme katthacipi ‘‘ajjhattarūpāni passatī’’ti avatvā sabbattha yaṃ vuttaṃ – ‘‘bahiddhā rūpāni passatī’’ti, tassa kāraṇavacanaṃ. Tena yaṃ aññahetukaṃ suttante ‘‘bahiddhā rūpāni passatī’’ti vacanaṃ, taṃ tena hetunā vuttaṃ. Yaṃ pana desanāvilāsahetukaṃ ajjhattaṃ arūpasaññitāya eva abhidhamme vacanaṃ, na tassa aññaṃ kāraṇaṃ maggitabbanti dasseti. Ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyatā ca tesaṃ bahiddhārūpānaṃ viya avibhūtattā. Desanāvilāso ca yathāvuttavavatthānavasena veditabbo veneyyajjhāsayavasena vijjamānapariyāyakathanabhāvato. Desanāvilāso hi nāma veneyyajjhāsayānurūpaṃ vijjamānassa ca pariyāyassa vibhāvanaṃ, na yassa kassaci, tasmā ‘‘idha pariyāyadesanattā’’tiādinā vuttappakāraṃ vavatthānaṃ desanāvilāsanibandhananti daṭṭhabbaṃ. 내부의 물질들을 정복할 수 없다는 것은 아비달마 어디에서도 '내부의 물질들을 본다'고 말하지 않고 도처에서 '외부의 물질들을 본다'고 설한 것에 대한 이유를 말한 것이다. 그 때문에 경전에서 다른 원인으로 '외부의 물질들을 본다'고 한 말씀은 그 원인으로 설해진 것이다. 그러나 설법의 묘미를 원인으로 하여 안으로 물질의 산상이 없다는 점에 대해서만 아비달마에서 언급한 것은 그 외에 다른 이유를 찾을 필요가 없음을 보여준다. 내부의 물질들을 정복할 수 없다는 것은 그것들이 외부의 물질들처럼 분명하게 드러나지 않기 때문이다. 설법의 묘미는 위에서 언급한 확정의 방식에 따라 이해해야 하며, 이는 제도될 자들의 성향에 따라 존재하는 방편의 설법이기 때문이다. 설법의 묘미란 제도될 자들의 성향에 맞추어 존재하는 방편을 드러내는 것이지, 아무에게나 하는 것이 아니다. 그러므로 '여기서는 방편의 설법이기 때문에'라는 등의 말씀으로 설해진 방식의 확정은 설법의 묘미에 기인한 것으로 보아야 한다. Suvaṇṇadubbaṇṇānīti eteneva siddhattā na nīlādiabhibhāyatanāni vattabbānīti ce? Na nīlādīsu katādhikārānaṃ nīlādibhāvasseva abhibhavanakāraṇattā. Na hi tesaṃ parisuddhāparisuddhavaṇṇānaṃ parittatā appamāṇatā vā abhibhavanakāraṇaṃ, atha kho nīlādibhāvo evāti. Etesu ca parittādikasiṇarūpesu yaṃyaṃcaritassa imāni abhibhāyatanāni ijjhanti, taṃ dassetuṃ – ‘‘imesu panā’’tiādi vuttaṃ. '아름다운 색과 추한 색'이라는 말만으로도 성립되므로 청색 등의 승처들을 말할 필요가 없지 않은가? 아니다. 청색 등에 공덕을 쌓은 자들에게는 청색 등의 상태 자체가 정복의 원인이 되기 때문이다. 그들에게는 청정하거나 청정하지 않은 색의 미세함이나 무량함이 정복의 원인이 아니라, 바로 청색 등의 상태가 정복의 원인인 것이다. 이러한 미세한 까시나 등의 물질들 중에서 어떤 성향을 가진 자에게 이 승처들이 성취되는지를 보여주기 위해 '이들 중에서'라는 등의 말씀이 설해졌다. Sabbasaṅgāhikavasenāti nīlavaṇṇanīlanidassananīlanibhāsānaṃ sādhāraṇavasena. Vaṇṇavasenāti sabhāvavaṇṇavasena. Nidassanavasenāti passitabbatāvasena, cakkhuviññāṇavīthiyā gahetabbatāvasena. Obhāsavasenāti sappabhāsatāya avabhāsanavasena. Vaṇṇadhātuyā vāti añjanarajatavatthādivaṇṇadhātuyā. Lokiyāneva rūpāvacarajjhānabhāvato. '모두를 포함하는 방식'이란 청색, 청색의 형상, 청색의 광택에 공통된 방식을 말한다. '색의 방식'이란 본래의 색의 방식을 말한다. '형상의 방식'이란 보여야 할 대상으로서 안식의 과정에 포착되어야 하는 방식을 말한다. '광택의 방식'이란 스스로 빛을 내며 빛나는 방식을 말한다. '색의 요소(vaṇṇadhātu)'란 안료, 은, 옷 등의 색의 요소를 말한다. 이것들은 세간의 색계 선정이기에 세간적인 것들일 뿐이다. 435. Rūpīti ettha yenāyaṃ sasantatipariyāpannena rūpena samannāgato, taṃ yassa jhānassa hetubhāvena visiṭṭharūpaṃ hoti. Yena visiṭṭhena rūpīti vucceyya, tadeva sasantatipariyāpannarūpanimittaṃ jhānaṃ. Idha pana paramatthato rūpibhāvasādhakanti āha – ‘‘ajjhattaṃ kesādīsū’’tiādi. Rūpajjhānaṃ rūpanti uttarapadalopena vuttaṃ – ‘‘rūpūpapattiyā’’tiādīsu (dha. sa. 160-161, 185-190 ādayo, 244-245 ādayo; vibha. 625) viya. 435. '색을 가진 자(rūpī)'라는 것은 여기서 자신의 상속(흐름)에 포함된 물질을 갖춘 것을 말하며, 그것은 어떤 선정의 원인이 되는 탁월한 물질이 된다. 탁월한 색을 가졌다고 할 때, 바로 그 자신의 상속에 포함된 물질의 표상을 대상으로 하는 선정을 말한다. 그러나 여기서는 궁극적인 의미에서 색을 가진 상태를 성취하는 것이라고 하여 '내부의 머리카락 등에서'라는 등의 말씀을 하였다. '색계에 태어남(rūpūpapatti)' 등에서처럼 뒷부분의 단어를 생략하고 색계 선정을 '색(rūpa)'이라고 불렀다. Subhantveva [Pg.270] adhimutto hotīti ayaṃ tatiyavimokkho. Idha suparisuddhanīlādivaṇṇakasiṇajjhānavasena vuttoti dassetvā idāni paṭisambhidāpāḷiyaṃ tassa brahmavihārajjhānavasena āgatabhāvaṃ dassetuṃ – ‘‘paṭisambhidāmagge panā’’tiādi āraddhaṃ. Idha pana uparipāḷiyaṃyeva brahmavihārānaṃ āgatattā taṃ nayaṃ paṭikkhipitvā parisuddhanīlādivaṇṇakasiṇavaseneva subhavimokkho anuññāto. '아름답다고 확신한다'는 것은 세 번째 해탈이다. 여기서 이것이 매우 청정한 청색 등의 색깔 까시나 선정에 의한 것이라고 설명한 뒤, 이제 무애해도(Paṭisambhidāmagga)에서 그것이 범주(brahmavihāra)의 선정에 의한 것으로 나타난 점을 보여주기 위해 '무애해도에서는'이라는 등의 설명을 시작하였다. 그러나 여기서는 뒤의 본문에서 범주들이 직접 나오기 때문에 그 방식을 배제하고, 청정한 청색 등의 색깔 까시나에 의한 것으로서 정해탈(subhavimokkha)이 인정되었다. 443. Parikammapathaviyāpīti akatāya vā katāya vā daḷhamaṇḍalādisaṅkhātaparikammapathaviyāpi. Uggahanimittādīnaṃ pathavīkasiṇanti nāmaṃ nissite nissayavohāravasena vuttanti daṭṭhabbaṃ, yathā ‘‘mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī’’ti. 443. '예비 단계의 지(地)에서도'라는 것은 가공하지 않았거나 가공된 견고한 원형의 판 등을 일컫는 예비 단계의 지(地)에서도 마찬가지라는 뜻이다. 익힌 표상 등에 '지(地) 까시나'라는 이름을 붙인 것은 의지하는 대상에 의지처의 명칭을 사용하는 관용적 표현(nissayavohāra)으로 이해해야 한다. 마치 '침상들이 소리를 지른다(침상 위의 사람들이 소리를 지른다)'고 하는 것과 같다. Sīlānīti pātimokkhasaṃvarādīni cattāri sīlāni. Sodhetvāti anāpajjanena āpannavuṭṭhāpanena kilesehi appaṭipīḷanena ca visodhetvā. Tividhañhi sīlassa visodhanaṃ nāma – anāpajjanaṃ āpannavuṭṭhāpanaṃ kilesehi ca appaṭipīḷananti. Kammaṭṭhānabhāvanaṃ paribundheti uparodheti pavattituṃ na detīti palibodho rakārassa lakāraṃ katvā, paribandhoti attho. Upacchinditvāti samāpannena saṅgāhaṇena vā uparundhitvā, apalibodhaṃ katvāti attho. Kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvāti – '계(sīlāni)'란 빠띠목카 단속의 계 등 네 가지 계를 말한다. '깨끗이 하여'란 죄를 짓지 않음으로써, 지은 죄를 참회하여 벗어남으로써, 그리고 번뇌에 억눌리지 않음으로써 깨끗하게 하는 것이다. 계를 깨끗하게 하는 것에는 세 가지가 있으니, 곧 죄를 짓지 않는 것, 지은 죄에서 벗어나는 것, 번뇌에 억눌리지 않는 것이다. '팔리보다(palibodha, 장애)'는 수행의 전념을 방해하고 억제하여 진행되지 못하게 한다는 뜻으로, '라'를 '라'로 바꾸어 '파리반다(paribandha, 속박)'와 같은 의미이다. '끊어 버리고'란 성취나 거둠으로써 억제하여 장애가 없게 한다는 뜻이다. '선지식을 가까이하여'라는 것은 다음과 같다. ‘‘Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo; Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako’’ti. (a. ni. 7.37) – "사랑스럽고 존경할 만하며 수양된 분, 조언을 아끼지 않고 남의 말을 잘 들어주는 분, 심오한 이야기를 들려주며 옳지 않은 길로 인도하지 않는 분." Evamādiguṇasamannāgataṃ ekantahitesiṃ vuddhipakkhe ṭhitaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā. 이와 같은 덕목을 갖추고 오로지 이익을 바라며 성장의 편에 서 있는 선지식을 가까이하여야 한다. Ananurūpaṃ vihāranti aṭṭhārasannaṃ dosānaṃ aññatarena samannāgataṃ. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāsu – '부적절한 처소'란 열여덟 가지 결점 중 어느 하나를 갖춘 곳을 말한다. 주석서들에는 다음과 같이 전해진다. ‘‘Mahāvāsaṃ navāvāsaṃ, jarāvāsañca panthaniṃ; Soṇḍiṃ paṇṇañca pupphañca, phalaṃ patthitameva ca. "너무 큰 처소, 새로운 처소, 낡은 처소, 길가에 있는 처소, 우물이 있는 곳, 잎이나 꽃이 있는 곳, 열매가 있는 곳, 사람들이 갈망하는 곳." ‘‘Nagaraṃ dārunā khettaṃ, visabhāgena paṭṭanaṃ; Paccantasīmā sappāyaṃ, yattha mitto na labbhati. "도시, 목재가 많은 곳, 농지, 서로 어울리지 않는 사람들이 있는 포구, 변방 지역, 국경 근처, 적절하지 않은 곳, 그리고 훌륭한 벗을 만날 수 없는 곳." ‘‘Aṭṭhārasetāni ṭhānāni, iti viññāya paṇḍito; Ārakā parivajjeyya, maggaṃ sappaṭibhayaṃ yathā’’ti. (visuddhi. 1.52); “이와 같이 이들 열여덟 가지 장소를 알아서, 현자는 위험이 도사리고 있는 길을 피하듯이 멀리서 피해야 한다.” (청정도론 1.52) Anurūpeti [Pg.271] gocaragāmato nātidūranaccāsannatādīhi pañcahi aṅgehi samannāgate. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘적당한 [거처]’란 탁발 마을에서 너무 멀지도 않고 너무 가깝지도 않은 것 등 다섯 가지 요소를 갖춘 것을 말한다. 이에 대해 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨다. ‘‘Kathañca, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti? Idha, bhikkhave, senāsanaṃ nātidūraṃ hoti naccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ divā appākiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassaṃ. Tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasirena uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā. Tasmiṃ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati ‘idaṃ, bhante, kathaṃ imassa ko attho’ti. Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttāniṃ karonti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hotī’’ti (a. ni. 10.11). “비구들이여, 어떻게 처소가 다섯 가지 요소를 갖추게 되는가? 비구들이여, 여기 처소가 너무 멀지도 않고 너무 가깝지도 않으며 오고 가기에 편리하고, 낮에는 사람들이 붐비지 않고 밤에는 소음과 소란이 없으며, 등에와 모기와 바람과 열기와 기어 다니는 생물들의 접촉이 적어야 한다. 또한 그 처소에 머무는 자에게 가사, 탁발 음식, 거처, 병의 치료를 위한 약품과 같은 필수품이 어려움 없이 생겨야 한다. 또한 그 처소에는 다문(多聞)하고 성전을 전승하며 법을 수지하고 율을 수지하고 마띠까를 수지하는 장로 비구들이 머물러야 한다. 그는 때때로 그들에게 다가가 ‘존자시여, 이것은 어떠합니까? 이것의 의미는 무엇입니까?’라고 묻고 질문한다. 그러면 그 존자들은 드러나지 않은 것을 드러내 주고, 분명하지 않은 것을 분명하게 해주며, 여러 가지 의심스러운 법들에 대해 의심을 풀어준다. 비구들이여, 이와 같이 처소는 다섯 가지 요소를 갖추게 된다.” (증지부 10.11) Ettha ca nātidūraṃ naccāsannaṃ gamanāgamanasampannanti ekaṃ aṅgaṃ, divā appākiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosanti ekaṃ, appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassanti ekaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa…pe… parikkhārāti ekaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane therā…pe… kaṅkhaṃ paṭivinodentīti ekanti evaṃ pañcaṅgāni veditabbāni. 여기서 ‘너무 멀지도 않고 너무 가깝지도 않으며 오고 가기에 편리한 것’이 하나의 요소이고, ‘낮에는 번잡하지 않고 밤에는 소음과 소란이 없는 것’이 하나이며, ‘등에와 모기와 바람과 열기와 기어 다니는 생물들의 접촉이 적은 것’이 하나이며, ‘그 처소에 머무는 자에게 … 필수품[이 생기는 것]’이 하나이며, ‘그 처소에 장로들이 … 의심을 풀어주는 것’이 하나라고 이와 같이 다섯 가지 요소로 알아야 한다. Khuddakapalibodhaṃ upacchinditvāti dīghakesanakhalomānaṃ chedanena cīvarakammacīvararajanapattapacanamañcapīṭhādisodhanavasena khuddakapalibodhaṃ upacchinditvā. ‘사소한 장애를 끊고’라는 것은 길게 자란 머리카락과 손톱과 털을 깎고, 가사를 만들고 물들이며, 발우를 굽고 침상과 의자 등을 청소하는 등의 방법으로 사소한 장애를 끊는 것을 의미한다. 453. Uddhumātakādīsūti ettha ādi-saddena vinīlakavipubbakavicchiddakavikkhāyitakahatavikkhittakalohitakapuḷavakaaṭṭhikānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tattha bhastā viya vāyunā uddhaṃ jīvitapariyādānā yathānukkamaṃ samuggatena sūnabhāvena dhumātattā uddhumātaṃ, uddhumātameva uddhumātakaṃ, paṭikūlattā vā kucchitaṃ uddhumātanti uddhumātakaṃ, tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Vinīlaṃ vuccati viparibhinnanīlavaṇṇaṃ, vinīlameva vinīlakaṃ, paṭikūlattā vā kucchitaṃ vinīlanti vinīlakaṃ, maṃsussadaṭṭhānesu rattavaṇṇassa[Pg.272], pubbasannicayaṭṭhānesu setavaṇṇassa, yebhuyyena ca nīlavaṇṇassa nilaṭṭhāne nīlasāṭakapārutasseva chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Paribhinnaṭṭhānesu vissandamānapubbaṃ vipubbaṃ, vipubbameva vipubbakaṃ, paṭikūlattā vā kucchitaṃ vipubbanti vipubbakaṃ, tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Vicchiddaṃ vuccati dvidhā chindanena apadhāritaṃ, vicchiddameva vicchiddakaṃ, paṭikūlattā vā kucchitaṃ vicchiddanti vicchiddakaṃ, vemajjhe chinnassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Ito ca etto ca vividhākārena soṇasiṅgālādīhi khāyitaṃ vikkhāyitaṃ, vikkhāyitameva vikkhāyitakaṃ, paṭikūlattā vā kucchitaṃ vikkhāyitanti vikkhāyitakaṃ, tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. 453. ‘부어오른 시체(부창상) 등’에서 ‘등’이라는 말에는 검푸른 시체(청어상), 고름이 흐르는 시체(농란상), 두 토막 난 시체(단괴상), 뜯어 먹힌 시체(식참상), 흩어진 시체(분산상), 베어지고 흩어진 시체(해산상), 피가 흐르는 시체(혈도상), 벌레가 우글거리는 시체(충취상), 뼈(골쇄상)의 포함을 보아야 한다. 거기서 풀무처럼 바람으로 인해 생명이 다함에 따라 차례대로 생겨난 부기로 인해 부풀어 오른 것이 부창(uddhumāta)이며, 부창인 것이 곧 부창상(uddhumātaka)이다. 혹은 혐오스러움 때문에 역겨운 부창이라는 뜻에서 부창상이다. 이것은 그러한 모습의 시신에 대한 명칭이다. 검푸른(vinīla) 것은 여기저기 푸른색으로 변한 것을 말하며, 검푸른 것이 곧 청어상(vinīlaka)이다. 혹은 혐오스러움 때문에 역겨운 검푸른 것이라는 뜻에서 청어상이다. 이것은 살이 많은 곳은 붉은색, 고름이 고인 곳은 흰색, 그리고 대개는 푸른색이 있는 곳에 푸른 옷을 걸친 것과 같은 시신에 대한 명칭이다. 터진 곳에서 고름이 흘러나오는 것이 농란(vipubba)이며, 농란인 것이 곧 농란상(vipubbaka)이다. 혹은 혐오스러움 때문에 역겨운 농란이라는 뜻에서 농란상이다. 이것은 그러한 모습의 시신에 대한 명칭이다. 두 토막 난(vicchidda) 것은 둘로 잘려 분리된 것을 말하며, 두 토막 난 것이 곧 단괴상(vicchiddaka)이다. 혹은 혐오스러움 때문에 역겨운 두 토막이라는 뜻에서 단괴상이다. 이것은 중간이 잘린 시신에 대한 명칭이다. 여기저기서 여러 방식으로 개와 여우 등에 의해 뜯어 먹힌 것이 식참(vikkhāyita)이며, 식참인 것이 곧 식참상(vikkhāyitaka)이다. 혹은 혐오스러움 때문에 역겨운 식참이라는 뜻에서 식참상이다. 이것은 그러한 모습의 시신에 대한 명칭이다. Vividhā khittaṃ vikkhittaṃ, vikkhittameva vikkhittakaṃ, paṭikūlattā vā kucchitaṃ vikkhittanti vikkhittakaṃ, aññena hatthaṃ, aññena pādaṃ, aññena sīsanti evaṃ tato tato vikkhittassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Hatañca taṃ purimanayeneva vikkhittakañcāti hatavikkhittakaṃ, kākapadākārena aṅgapaccaṅgesu satthena hanitvā vuttanayeneva vikkhittassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Lohitaṃ kirati vikkhipati ito cito ca paggharatīti lohitakaṃ, paggharitalohitamakkhitassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Puḷavā vuccanti kimayo, puḷave kiratīti puḷavakaṃ, kimiparipuṇṇassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Aṭṭhiyeva aṭṭhikaṃ, paṭikūlattā vā kucchitaṃ aṭṭhīti aṭṭhikaṃ, aṭṭhisaṅkhalikāyapi ekaṭṭhikassapi etaṃ adhivacanaṃ. Imesu dasasu asubhesu paṭhamajjhānameva uppajjati, na dutiyādīni. Tenāha – idha ‘‘paṭhamajjhānasahagatā saññā’’ti. Tathā hi aparisaṇṭhitajalāya sīghasotāya nadiyā arittabaleneva nāvā tiṭṭhati, vinā arittena na sakkā ṭhapetuṃ. Evamevaṃ dubbalattā ārammaṇassa vitakkabaleneva cittaṃ ekaggaṃ hutvā tiṭṭhati, vinā vitakkena na sakkā ṭhapetuṃ. Tasmā paṭhamajjhānamevettha hoti, na dutiyādīni. Ārammaṇassa dubbalatā cettha paṭikūlabhāvena cittaṃ ṭhapetuṃ asamatthatā. 여러 곳으로 던져진 것이 분산(vikkhitta)이며, 분산인 것이 곧 분산상(vikkhittaka)이다. 혹은 혐오스러움 때문에 역겨운 분산이라는 뜻에서 분산상이다. 이것은 한곳에는 손, 다른 곳에는 발, 다른 곳에는 머리 등 이리저리 흩어진 시신에 대한 명칭이다. 베어지고[hata] 앞에서 말한 방식대로 흩어진 것이 해산상(hatavikkhittaka)이다. 이것은 사지 부분부분에 까마귀 발 모양으로 칼자국을 내어 앞에서 말한 방식대로 흩뜨린 시신에 대한 명칭이다. 피가 흩뿌려지고 여기저기서 흘러나오는 것이 혈도상(lohitaka)이다. 이것은 흘러나온 피가 묻은 시신에 대한 명칭이다. ‘뿔라와(puḷavā)’는 벌레들을 말하며, 벌레들이 흩뿌려진 것이 충취상(puḷavaka)이다. 이것은 벌레들이 가득 찬 시신에 대한 명칭이다. 뼈 자체가 골쇄(aṭṭhika)이며, 혹은 혐오스러움 때문에 역겨운 뼈라는 뜻에서 골쇄상이다. 이것은 골격(뼈대)이나 낱개의 뼈에 대해서도 쓰이는 명칭이다. 이 열 가지 부정(不淨)에 대해서는 오직 초선(初禪)만이 일어날 뿐 제2선 등은 일어나지 않는다. 그래서 ‘여기 초선과 결합된 인식’이라고 하였다. 참으로 물살이 빠르고 물이 요동치는 강에서는 노의 힘에 의해서만 배가 머물 수 있고, 노 없이는 머물게 할 수 없는 것과 같다. 이와 같이 대상의 미약함 때문에 일으킨 생각(위따까)의 힘에 의해서만 마음이 집중되어 머물 수 있고, 일으킨 생각 없이는 머물게 할 수 없다. 그러므로 여기서는 초선만이 일어날 뿐 제2선 등은 없다. 여기서 대상의 미약함이란 혐오스러움 때문에 마음을 고정시키지 못함을 의미한다. ‘‘Rukkho mato, lohaṃ mata’’ntiādīsu yaṃ khandhappabandhaṃ upādāya rukkhādisamaññā, tasmiṃ anupacchinnepi allatādivigamanaṃ nissāya matavohāro sammutimaraṇaṃ. Saṅkhārānaṃ khaṇabhaṅgasaṅkhātaṃ khaṇikamaraṇaṃ. Samucchedamaraṇanti arahato santānassa sabbaso ucchedabhūtaṃ maraṇaṃ. Vipassanābhāvanāvasena cetaṃ vuttaṃ. Maraṇānussatibhāvanāyaṃ pana tividhampetaṃ nādhippetaṃ [Pg.273] asaṃvegavatthuto anupaṭṭhahanato abāhullato ca. Maraṇānussatiyañhi ekena bhavena paricchinnassa jīvitindriyappabandhassa vicchedo maraṇanti adhippeto saṃvegavatthuto upaṭṭhahanato bāhullato ca. Idāni imameva maraṇaṃ sandhāya vikappantaraṃ dassento, ‘‘heṭṭhā vuttalakkhaṇā vā’’tiādimāha. ‘나무가 죽었다, 쇠가 죽었다’ 등에서 나무 등의 명칭을 얻게 하는 그 무더기의 연속이 끊어지지 않았더라도 생기 등이 사라진 것에 근거하여 ‘죽었다’고 부르는 용어는 세속적인 죽음(세속사)이다. 형성된 것들(상카라)의 찰나적인 파괴를 일컫는 것은 찰나적인 죽음(찰나사)이다. 단절의 죽음(단제사)이란 아라한의 상속이 완전히 끊어지는 형태의 죽음이다. 이것은 위빳사나 수행의 관점에서 설해진 것이다. 그러나 죽음에 대한 마음챙김(사념수) 수행에서는 이 세 가지 죽음을 의도한 것이 아니다. 왜냐하면 그것들은 경각심(상웨가)의 대상이 아니고, 나타나지도 않으며, 보편적이지도 않기 때문이다. 죽음에 대한 마음챙김에서 의도하는 죽음이란 한 생으로 한정된 생명 기능의 연속이 끊어지는 것을 말하며, 이것은 경각심의 대상이고, 나타나며, 보편적이기 때문이다. 이제 바로 이 죽음을 염두에 두고 다른 분류를 보이기 위해 ‘위에서 말한 특징’ 등으로 시작하는 말을 하였다. Asitapītādibhedeti asitapītakhāyitasāyitappabhede, asitabbakhāditabbasāyitabbavibhāgeti attho kālabhedavacanicchāya abhāvato yathā ‘‘duddha’’nti. Kabaḷaṃ karīyatīti kabaḷīkāro, āharīyatīti āhāro, kabaḷīkāro ca so āhāro cāti kabaḷīkārāhāro. Vatthuvasena cetaṃ vuttaṃ. Savatthuko eva hi āhāro idha kammaṭṭhānabhāvena adhippeto. Ojālakkhaṇo pana āhāro ojaṭṭhamakaṃ rūpaṃ āharatīti āhāroti vuccati. So idha nādhippeto paṭikūlākāraggahaṇassa asambhavato. Nava paṭikūlānīti gamanapariyesanaparibhogāsayanidānaaparipakkaparipakkaphalanissandappaṭikūlavasena nava paṭikūlāni. Samakkhanappaṭikūlaṃ pana paribhogādīsu labbhamānattā idha visuṃ na gahitaṃ, aññathā tena saddhiṃ ‘‘dasa paṭikūlānī’’ti vattabbaṃ. Visuddhimagge (visuddhi. 1.303-304) pana samakkhanaṃ paribhogādīsu labbhamānampi nissandavasena visesato paṭikūlanti visuṃ gahetvā dasahākārehi paṭikūlatā vuttā. '먹고 마시는 것 등의 분류'라는 것은 먹고 마시고 씹고 맛보는 것의 분류이며, 시제의 차이를 구분하려는 의도가 없기 때문에 '우유'라는 표현에서처럼 먹어야 할 것, 씹어야 할 것, 맛보아야 할 것의 구분이라는 뜻이다. 덩어리로 만들어진다고 해서 단(덩어리)이며, 가져오기 때문에 식(음식)이다. 그것이 덩어리이면서 음식이기에 '단식(덩어리 식사, kabaḷīkārāhāra)'이라 한다. 이것은 그 대상을 기준으로 말한 것이다. 왜냐하면 여기서는 대상을 동반한 음식만이 수행의 주제로서 의도되었기 때문이다. 영양소의 특징을 가진 음식은 영양소를 여덟 번째로 하는 색(영양소-팔분체-색)을 가져온다고 해서 음식이라 불린다. 그것은 여기서는 의도되지 않았는데, 왜냐하면 그것에 대해서는 혐오스러운 양상을 취하는 것이 불가능하기 때문이다. '아홉 가지 혐오스러움'이란 가는 것, 찾는 것, 수용하는 것, 저장하는 것, 소화되는 것, 소화되지 않은 것, 소화된 것, 열매, 분출물의 관점에서 아홉 가지 혐오스러움이 있다. 그러나 '씹는 순간의 혐오스러움'은 수용하는 과정 등에서 발견되므로 여기서는 별도로 취급하지 않았다. 그렇지 않다면 그것과 함께 '열 가지 혐오스러움'이라고 말해야 했을 것이다. 그러나 청정도론(Visuddhimagga 1.303-304)에서는 씹는 순간이 수용 과정 등에서 발견되더라도 분출의 관점에서 특히 혐오스럽다고 보아 이를 별도로 취급하여 열 가지 방식으로 혐오스러움을 설명했다. Uppajjanakasaññanti paṭikūlākāraggahaṇavasena uppajjanakasaññaṃ. Saññāsaddo cāyaṃ ‘‘rūpasaññā saddasaññā’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.57) sañjānanalakkhaṇe dhamme āgato, ‘‘aniccasaññā dukkhasaññā’’tiādīsu vipassanāya āgato, ‘‘uddhumātakasaññāti vā sopākarūpasaññāti vā ime dhammā ekaṭṭhā, udāhu nānaṭṭhā’’tiādīsu samathe āgato. Idha pana samathassa parikamme daṭṭhabbo. Āhārehi paṭikūlākāraggahaṇaṃ, tappabhāvitaṃ vā upacārajjhānaṃ idha ‘‘āhāre paṭikūlasaññā’’ti adhippetaṃ. '일어나는 인식(상)'이란 혐오스러운 양상을 취함으로써 일어나는 인식을 말한다. 이 '인식(saññā)'이라는 단어는 '색상(형색에 대한 인식), 성상(소리에 대한 인식)' 등(S.n. 3.57)에서는 지각하는 특징을 가진 법으로서 나타나고, '무상상, 고상' 등에서는 위빳사나와 관련하여 나타나며, '부풀어 오른 시체에 대한 인식 혹은 푸르스름한 시체에 대한 인식, 이러한 법들은 동일한 장소에 있는가 아니면 다른 장소에 있는가' 등에서는 사마타와 관련하여 나타난다. 그러나 여기서는 사마타의 예비 수행(parikamma)으로 보아야 한다. 음식에 대해 혐오스러운 양상을 취하는 것, 또는 그것으로부터 비롯된 근접 선정(upacārajjhāna)이 여기서는 '식혐오상(āhāre paṭikūlasaññā)'으로 의도되었다. Ukkaṇṭhitasaññanti nibbindanākārena uppajjanakasaññaṃ. Aniccasaññanti ettha aniccaṃ khandhapañcakaṃ uppādavayaññathattabhāvato, hutvā abhāvato vā, tasmiṃ anicce khandhapañcake aniccanti uppajjamānā aniccalakkhaṇapariggāhikā saññā aniccasaññā. Tenāha – ‘‘pañcannaṃ upādānakkhandhāna’’ntiādi. Tattha udayo [Pg.274] nibbattilakkhaṇaṃ, vayo vipariṇāmalakkhaṇaṃ, aññathattaṃ jarā. Udayabbayaññathattaggahaṇena aniccalakkhaṇaṃ dasseti. Uppādavayaññathattabhāvato hi khandhapañcakaṃ aniccanti vuccati. Yassa ca sabhāvena khandhapañcakaṃ aniccanti vuccati, taṃ aniccalakkhaṇaṃ. Tena hi taṃ aniccanti lakkhīyati, aniccalakkhaṇañca udayabbayānaṃ amanasikārā santatiyā paṭicchannattā na upaṭṭhāti, udayabbayaṃ pana pariggahetvā santatiyā vikopitāya aniccalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. Na hi sammadeva udayabbayaṃ sallakkhentassa pubbāpariyena pavattamānānaṃ dhammānaṃ aññoññabhāvaṃ sallakkhaṇena santatiyā ugghāṭitāya dhammā sambandhabhāvena upaṭṭhahanti, atha kho ayosalākā viya asambandhabhāvenāti suṭṭhutaraṃ aniccalakkhaṇaṃ pākaṭaṃ hoti. '염오하는 인식'이란 넌더리 내는 양상으로 일어나는 인식을 말한다. '무상상'에서 '무상'이란 일어남과 사라짐과 변함이 있기 때문에, 혹은 존재했다가 없어지기 때문에 무상한 오온(다섯 가지 무더기)을 의미한다. 그 무상한 오온에 대해 '무상하다'라고 일어나며 무상의 특징을 파악하는 인식이 '무상상'이다. 그래서 "다섯 가지 취온의..." 등으로 말씀하신 것이다. 거기서 '일어남(udaya)'은 발생하는 특징이며, '사라짐(vaya)'은 변하는 특징이고, '변함(aññathatta)'은 늙음이다. 일어남, 사라짐, 변함을 파악함으로써 무상의 특징을 보여준다. 왜냐하면 일어남과 사라짐과 변함이 있기 때문에 오온을 무상하다고 부르기 때문이다. 또한 어떤 자성(sabhāva)에 의해 오온을 무상하다고 부르는가, 그것이 바로 무상의 특징(aniccalakkhaṇa)이다. 그것에 의해 그것이 무상하다고 특징지어지기 때문이다. 그리고 무상의 특징은 일어남과 사라짐을 주의 기울이지 않음으로써 상속(santati, 연속성)에 의해 가려져 나타나지 않지만, 일어남과 사라짐을 파악하여 상속이 깨어지면 무상의 특징이 사실 그대로의 본질에 따라 나타난다. 참으로 일어남과 사라짐을 바르게 관찰하는 이에게는 전후로 흐르는 법들의 상호 관계를 관찰함으로써 상속이 해체되어 법들이 연결된 상태로 나타나지 않고, 오히려 쇠꼬챙이들처럼 연결되지 않은 상태로 나타나게 되어 무상의 특징이 더욱 분명하게 드러나기 때문이다. ‘‘Yadaniccaṃ, taṃ dukkha’’nti (saṃ. ni. 3.15, 45, 46, 76, 77, 85; 2.4.1, 4) vacanato tadeva khandhapañcakaṃ abhiṇhappaṭipīḷanato dukkhaṃ, abhiṇhappaṭipīḷanākāro pana dukkhalakkhaṇaṃ. Tenevāha – ‘‘anicce khandhapañcake…pe… saññaṃ bhāvetī’’ti. Tattha paṭipīḷanaṃ nāma yathāpariggahitaṃ udayavayavasena saṅkhārānaṃ nirantaraṃ paṭipīḷiyamānatā vibādhiyamānatā. Dukkhalakkhaṇañca abhiṇhasampaṭipīḷanassa amanasikārā iriyāpathehi paṭicchannattā na upaṭṭhāti, abhiṇhasampaṭipīḷanaṃ pana manasi karitvā iriyāpathe labbhamānadukkhappaṭicchādakabhāve ugghāṭite dukkhalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. Tathā hi iriyāpathehi paṭicchannattā dukkhalakkhaṇaṃ na upaṭṭhāti, te ca iriyāpathā abhiṇhasampaṭipīḷanāmanasikārena paṭicchādakā jātā. Ekasmiñhi iriyāpathe uppannassa dukkhassa vinodakaṃ iriyāpathantaraṃ tassa paṭicchādakaṃ viya hoti, evaṃ sesāpi. Iriyāpathānaṃ pana taṃtaṃdukkhapatitākārabhāve yāthāvato ñāte tesaṃ dukkhappaṭicchādakabhāvo ugghāṭito nāma hoti saṅkhārānaṃ nirantaraṃ dukkhābhitunnatāya pākaṭabhāvato. Tasmā abhiṇhasampaṭipīḷanaṃ manasi karitvā iriyāpathe labbhamānadukkhappaṭicchādakabhāve ugghāṭite dukkhalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. "무상한 것은 괴로움이다"(S.n. 3.15 등)라는 말씀에 따라, 바로 그 오온이 끊임없이 압박받기 때문에 괴로움이며, 끊임없이 압박받는 양상이 괴로움의 특징(dukkhalakkhaṇa)이다. 그래서 "무상한 오온에 대해... (중략) ...인식을 닦는다"라고 말씀하신 것이다. 여기서 '압박함'이란 파악된 바와 같이 일어남과 사라짐에 의해 형성된 것(행, saṅkhāra)들이 끊임없이 억눌리고 괴롭힘을 당하는 상태를 말한다. 괴로움의 특징은 끊임없는 압박에 대해 주의를 기울이지 않음으로써 네 가지 자세(iriyāpatha)에 의해 가려져 나타나지 않지만, 끊임없는 압박을 마음에 잡도리하여 자세들에서 발견되는 괴로움을 은폐하는 성질이 해체되면 괴로움의 특징이 사실 그대로의 본질에 따라 나타난다. 이와 같이 자세들에 의해 가려져 있기 때문에 괴로움의 특징이 나타나지 않는 것이며, 그러한 자세들은 끊임없는 압박을 마음에 잡도리하지 않음으로써 은폐하는 것이 되었다. 왜냐하면 한 가지 자세에서 일어난 괴로움을 완화해 주는 다른 자세가 그것을 가려주는 것처럼 되기 때문이며, 다른 자세들도 마찬가지이다. 그러나 자세들이 각각의 괴로움에 빠져 있는 상태임을 사실대로 알게 될 때, 형성된 것들이 끊임없이 괴로움에 짓눌려 있음이 분명하게 드러나므로 자세들의 괴로움 은폐성이 해체되었다고 한다. 그러므로 끊임없는 압박을 마음에 잡도리하여 자세들에서 발견되는 괴로움을 은폐하는 성질이 해체될 때, 괴로움의 특징이 사실 그대로의 본질에 따라 나타난다. ‘‘Yaṃ dukkhaṃ, tadanattā’’ti vacanato tadeva khandhapañcakaṃ avasavattanato anattā, avasavattanākāro pana anattalakkhaṇaṃ. Tenāha – ‘‘paṭipīḷanaṭṭhenā’’tiādi[Pg.275]. Anattalakkhaṇañca nānādhātuvinibbhogassa amanasikārā ghanena paṭicchannattā na upaṭṭhāti, nānādhātuyo pana vinibbhujjitvā ‘‘aññā pathavīdhātu, aññā āpodhātū’’tiādinā, ‘‘añño phasso, aññā vedanā’’tiādinā ca visuṃ visuṃ katvā ghanavinibbhoge kate samūhaghane kiccārammaṇaghane ca bhedite anattalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. Yā hesā aññamaññūpatthambhesu samuditesu rūpārūpadhammesu ekattābhinivesavasena aparimadditasaṅkhārehi mamāyamānā samūhaghanatā, tathā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ kiccabhedassa satipi paṭiniyatabhāve ekato gayhamānā kiccaghanatā, tathā sārammaṇadhammānaṃ satipi ārammaṇakaraṇabhede ekato gayhamānā ārammaṇaghanatā. Sā catūsu dhātūsu ñāṇena vinibbhujitvā dissamānāsu hatthena parimaddiyamāno pheṇapiṇḍo viya vilīnaṃ āgacchati, yathāpaccayaṃ pavattamānā suññā ete dhammamattāti avasavattanākārasaṅkhātaṃ anattalakkhaṇaṃ pākaṭataraṃ hoti. “괴로운 것은 무아이다”라는 말씀에 따라, 바로 그 다섯 가지 무더기(오온)는 자신의 뜻대로 되지 않기 때문에 무아이며, 자신의 뜻대로 되지 않는 양상이 무아의 특징(무아상)이다. 그래서 “핍박받는 의미에서” 등이라고 하였다. 무아의 특징은 다양한 요소의 분별을 주의 깊게 살피지 않고 견고함(단일성)에 가려져 있기 때문에 나타나지 않지만, 다양한 요소들을 분별하여 “이것은 지계(地界)이고, 저것은 수계(水界)이다”라는 등과 같이, 또한 “이것은 촉(觸)이고, 저것은 수(受)이다”라는 등과 같이 각각 나누어 견고함의 분해가 이루어지고, 집합의 견고함, 작용의 견고함, 대상의 견고함이 깨어질 때 무아의 특징이 본질 그대로 나타난다. 서로가 서로를 지탱하며 일어난 물질적·정신적 법들에서 일체성(하나라는 관념)에 집착하여 형성된 것들을 파악하지 못한 채 ‘나의 것’이라 여기는 것이 집합의 견고함이며, 이와 같이 각각의 법들이 작용의 차이가 있음에도 불구하고 결정된 상태에 따라 하나로 취급되는 것이 작용의 견고함이며, 이와 같이 대상이 되는 법들에 대상화하는 작용의 차이가 있음에도 불구하고 하나로 취급되는 것이 대상의 견고함이다. 그것이 지혜에 의해 네 가지 요소로 분별되어 보일 때, 손으로 주무르는 거품 덩어리처럼 흩어지게 되며, 조건에 따라 일어나는 이 모든 것은 단지 법일 뿐 공하다는, 즉 자신의 뜻대로 되지 않는 양상이라 일컬어지는 무아의 특징이 더욱 분명해진다. Aparaaccharāsaṅghātavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 또 다른 손가락 퉁기기 품(손가락 한 번 튕기는 순간의 품)에 대한 설명이 끝났다. 19. Kāyagatāsativaggavaṇṇanā 19. 몸에 마음챙기는 품(신념처품)에 대한 설명 563. Cetasā phuṭoti cittena pharito. Cittena pharaṇañca samuddassa dvidhā sambhavatīti āha – ‘‘duvidhaṃ pharaṇa’’ntiādi. Purimena atthenāti ‘‘sampayogavasena vijjaṃ bhajantī’’ti vuttena atthena. Pacchimenāti ‘‘vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattantī’’ti vuttena. 563. ‘마음으로 접촉함(phuṭo)’이란 마음으로 가득 채움(pharito)을 의미한다. 마음으로 가득 채움은 두 가지 방식으로 발생하기에 “두 가지 가득 채움” 등이라 하였다. ‘앞의 의미’란 “결합의 힘으로 명지(明知)를 받든다”고 설해진 의미이다. ‘뒤의 의미’란 “명지의 부분, 명지의 영역에 머문다”고 설해진 것이다. 564. Mahato saṃvegāya saṃvattatītiādīsu ayaṃ pana aparo nayo. Yāthāvato kāyasabhāvappavedanato mahato saṃvegāya saṃvattati. Atthāyāti diṭṭhadhammikādiatthāya. Yogakkhemāyāti catūhi yogehi khemabhāvāya. Satisampajaññāyāti sabbattha satiavippavāsāya sattaṭṭhāniyasampajaññāya ca. Ñāṇadassanappaṭilābhāyāti vipassanāñāṇādhigamāya. Vijjāvimuttiphalasacchikiriyāyāti tisso vijjā cittassa adhimutti nibbānaṃ cattāri sāmaññaphalānīti etesaṃ paccakkhakaraṇāya. 564. “커다란 종교적 경외심으로 인도한다” 등에서 이것은 또 다른 방법이다. 몸의 자성을 있는 그대로 드러냄으로써 커다란 경외심으로 인도한다. ‘이익을 위하여’란 현세의 이익 등을 위함이다. ‘요가로부터의 안온을 위하여’란 네 가지 속박(yoga)으로부터 안전한 상태를 위함이다. ‘마음챙김과 알아차림을 위하여’란 모든 곳에서 마음챙김을 놓지 않음과 일곱 가지 경우의 알아차림을 위함이다. ‘앎과 봄을 얻기 위하여’란 위빳사나 지혜의 증득을 위함이다. ‘명지와 해탈의 과보를 실현하기 위하여’란 세 가지 명지, 마음의 해탈, 열반, 네 가지 사문과를 직접 체험하기 위함이다. 584. Paññāpaṭilābhāyātiādīsu [Pg.276] soḷasasu padesu paññāpaṭilābhāya paññāvuddhiyā paññāvepullāya paññābāhullāyāti imāni cattāri paññāvasena bhāvavacanāni, sesāni dvādasa puggalavasena bhāvavacanāni. Sappurisasaṃsevoti sappurisānaṃ bhajanaṃ. Saddhammassavananti tesaṃ sappurisānaṃ santike sīlādippaṭipattidīpakassa saddhammavacanassa savanaṃ. Yoniso manasikāroti sutānaṃ dhammānaṃ atthūpaparikkhāvasena upāyena manasikāro. Dhammānudhammappaṭipattīti lokuttaradhamme anugatassa sīlādippaṭipadādhammassa paṭipajjanaṃ. 584. “지혜를 얻기 위하여” 등의 16가지 구절 중에서, 지혜를 얻기 위하여, 지혜가 증장하기 위하여, 지혜가 광대해지기 위하여, 지혜가 풍부해지기 위하여라는 이 네 가지는 지혜의 관점에서의 표현이며, 나머지 열둘은 인격적인 관점에서의 표현이다. ‘선우(善友)를 가까이함’이란 훌륭한 사람들을 받드는 것이다. ‘바른 법을 들음’이란 그 훌륭한 사람들 곁에서 계율 등의 수행을 밝혀주는 바른 법의 말씀을 듣는 것이다. ‘체계적인 마음챙김’이란 들은 법들을 그 의미를 조사하는 방법을 통해 마음속에 새기는 것이다. ‘법에 일치하는 법의 수행’이란 출세간의 법에 따르는 계율 등의 실천적인 법을 닦는 것이다. Channaṃ abhiññāñāṇānanti iddhividhadibbasotacetopariyapubbenivāsadibbacakkhuāsavakkhayañāṇānaṃ. Tesattatīnaṃ ñāṇānanti paṭisambhidāpāḷiyaṃ (paṭi. ma. 1.1-2 mātikā) ‘‘sotāvadhāne paññā sutamaye ñāṇaṃ, sutvāna saṃvare paññā sīlamaye ñāṇa’’ntiādinā ñāṇakathāya niddiṭṭhānaṃ sāvakasādhāraṇāsādhāraṇānaṃ ñāṇānaṃ. Imesañhi tesattatiñāṇānaṃ sutamayañāṇādīni sattasaṭṭhiñāṇāni sāvakassa sādhāraṇāni, ‘‘indriyaparopariyatte ñāṇaṃ, sattānaṃ āsayānusaye ñāṇaṃ, yamakapāṭihīre ñāṇaṃ, mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṃ, sabbaññutaññāṇaṃ, anāvaraṇañāṇa’’nti (paṭi. ma. 1.68-73 mātikā) imāni cha asādhāraṇañāṇāni sāvakehi. ‘여섯 가지 신통의 지혜’란 신족통, 천이통, 타심통, 숙명통, 천안통, 누진통의 지혜를 말한다. ‘73가지 지혜’란 ‘무애해도’의 지혜론에서 “귀를 기울임에 있는 통찰지가 문소성혜(聞所成慧)이고, 듣고 나서 단속함에 있는 통찰지가 계소성혜(戒所成慧)이다” 등과 같이 명시된, 제자들과 공통되거나 공통되지 않은 지혜들을 말한다. 이 73가지 지혜 중에서 문소성혜 등의 67가지 지혜는 제자들에게도 공통된 것이며, “타인의 근기의 우열을 아는 지혜, 중생들의 성향과 잠재 성향을 아는 지혜, 쌍신변의 지혜, 대비정의 지혜, 일체지, 걸림 없는 지혜”라는 이 여섯 가지는 제자들과는 공통되지 않은 지혜이다. Sattasattatīnaṃ ñāṇānanti ettha – ‘77가지 지혜’에 대해서는 다음과 같다. ‘‘Jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ. Anāgatampi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ. Yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ. Bhavapaccayā jātīti ñāṇaṃ…pe… upādānapaccayā bhavoti ñāṇaṃ, taṇhāpaccayā upādānanti ñāṇaṃ, vedanāpaccayā taṇhāti ñāṇaṃ, phassapaccayā vedanāti ñāṇaṃ, saḷāyatanapaccayā phassoti ñāṇaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatananti ñāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpanti ñāṇaṃ, saṅkhārapaccayā viññāṇanti ñāṇaṃ, avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ, asati [Pg.277] avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ, atītampi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ, anāgatampi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ, yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, tampi khayadhamaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇa’’nti – “태어남을 연하여 늙음과 죽음이 있다는 지혜, 태어남이 없으면 늙음과 죽음이 없다는 지혜. 과거에도 태어남을 연하여 늙음과 죽음이 있었다는 지혜, 태어남이 없었으면 늙음과 죽음이 없었을 것이라는 지혜. 미래에도 태어남을 연하여 늙음과 죽음이 있을 것이라는 지혜, 태어남이 없으면 늙음과 죽음이 없을 것이라는 지혜. 그리고 그의 그 법주지(法住智)도 또한 사라지는 성질, 없어지는 성질, 탐욕이 빛바래는 성질, 소멸하는 성질의 것이라는 지혜. 존재를 연하여 태어남이 있다는 지혜…(중략)… 집착을 연하여 존재가 있다는 지혜, 갈애를 연하여 집착이 있다는 지혜, 느낌을 연하여 갈애가 있다는 지혜, 접촉을 연하여 느낌이 있다는 지혜, 여섯 감각장소를 연하여 접촉이 있다는 지혜, 명색을 연하여 여섯 감각장소가 있다는 지혜, 식을 연하여 명색이 있다는 지혜, 형성을 연하여 식이 있다는 지혜, 무명을 연하여 형성이 있다는 지혜, 무명이 없으면 형성이 없다는 지혜, 과거에도 무명을 연하여 형성이 있었다는 지혜, 무명이 없었으면 형성이 없었을 것이라는 지혜, 미래에도 무명을 연하여 형성이 있을 것이라는 지혜, 무명이 없으면 형성이 없을 것이라는 지혜, 그리고 그의 그 법주지도 또한 사라지는 성질, 없어지는 성질, 탐욕이 빛바래는 성질, 소멸하는 성질의 것이라는 지혜.” Bhagavatā nidānavagge (saṃ. ni. 2.34-35) jarāmaraṇādīsu ekādasasu paṭiccasamuppādaṅgesu paccekaṃ satta satta katvā vuttāni sattasattatiñāṇāni. 세존께서 인연품(상윳따 니까야 2.34-35)에서 늙음과 죽음 등의 11가지 연기 구성 요소에 대해 각각 일곱 가지씩 말씀하신 것이 77가지 지혜이다. Tattha dhammaṭṭhitiñāṇanti paccayākārañāṇaṃ. Paccayākāro hi dhammānaṃ pavattisaṅkhātāya ṭhitiyā kāraṇattā ‘‘dhammaṭṭhitī’’ti vuccati, tattha ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇa’’ntiādinā vuttasseva chabbidhassa ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Khayadhammanti khayagamanasabhāvaṃ. Vayadhammanti vayagamanasabhāvaṃ. Virāgadhammanti virajjanasabhāvaṃ. Nirodhadhammanti nirujjhanasabhāvanti attho. 거기서 ‘법주지(법의 머무름에 대한 지혜)’란 연기의 양상에 대한 지혜를 말한다. 연기의 양상은 법들의 일어남이라 일컬어지는 머무름의 원인이기에 ‘법주(法住)’라 불리며, 그것에 대한 지혜가 법주지이다. 이것은 “태어남을 연하여 늙음과 죽음이 있다” 등과 같이 설해진 여섯 가지 지혜의 다른 명칭이다. ‘사라지는 성질’이란 사라지는 자성을 가졌다는 뜻이다. ‘없어지는 성질’이란 없어지는 자성을 가졌다는 뜻이다. ‘탐욕이 빛바래는 성질’이란 빛바래는 자성을 가졌다는 뜻이다. ‘소멸하는 성질’이란 소멸하는 자성을 가졌다는 의미이다. Lābhotiādīsu lābhoyeva upasaggena visesetvā ‘‘paṭilābho’’ti vutto. Puna tasseva atthavivaraṇavasena ‘‘patti sampattī’’ti vuttaṃ. Phusanāti adhigamanavasena phusanā. Sacchikiriyāti paṭilābhasacchikiriyā. Upasampadāti nipphādanā. ‘이익(lābha)’ 등의 말들 중에서 ‘이익’ 자체가 접두사(pa-)에 의해 차별화되어 ‘얻음(paṭilābha)’이라고 불린다. 다시 그 의미를 상세히 설명하기 위해 ‘도달(patti)’, ‘성취(sampatti)’라고 하였다. ‘접촉(phusanā)’은 증득에 의한 접촉이다. ‘실현(sacchikiriyā)’은 얻음의 실현이다. ‘구족(upasampadā)’은 완성이다. Sattannañca sekkhānanti tisso sikkhā sikkhantīti sekkhasaññitānaṃ sotāpattimaggaṭṭhādīnaṃ sattannaṃ. Puthujjanakalyāṇakassa cāti nibbānagāminiyā paṭipadāya yuttattā sundaraṭṭhena kalyāṇasaññitassa puthujjanassa. Vaḍḍhitaṃ vaḍḍhanaṃ ekāyāti vaḍḍhitavaḍḍhanā. Yathāvuttānaṃ aṭṭhannampi paññānaṃ vasena visesatova arahato paññāvasena paññāvuddhiyā. Tathā paññāvepullāya. ‘일곱 유학(sekkha)들의’라는 것은 세 가지 공부(sikkhā)를 닦는다고 하여 유학이라 일컬어지는 예류도에 머무는 자 등 일곱 부류의 성자를 말한다. ‘선한 범부(puthujjanakalyāṇaka)의’라는 것은 열반으로 인도하는 수행을 갖추었기에 ‘훌륭하다’는 의미에서 선하다 일컬어지는 범부를 말한다. ‘증장된 늘어남(vaḍḍhita-vaḍḍhanā)’이란 늘어난 것이 다시 늘어나는 것이다. 앞에서 언급한 여덟 가지 지혜의 힘에 의한 것이며, 특히 아라한의 지혜의 힘에 의한 지혜의 증장이다. 그와 같이 지혜의 광대함에 대해서도 그러하다. Yassa kassacipi visesato anurūpadhammassa mahantaṃ nāma kiccasiddhiyā veditabbanti tadassa kiccasiddhiyā dassento ‘‘mahante atthe pariggaṇhātī’’tiādimāha. Tattha atthādīnaṃ mahantabhāvo mahāvisayatāya veditabbo, mahāvisayatā ca tesaṃ paṭisambhidāmagge āgatanayena veditabbā. Sīlakkhandhassa pana hetumahantatāya, paccayamahantatāya, nissayamahantatāya[Pg.278], pabhedamahantatāya, kiccamahantatāya, phalamahantatāya, ānisaṃsamahantatāya ca mahantabhāvo veditabbo. Tattha hetu alobhādayo. Paccayo hirottappasaddhāsativīriyādayo. Nissayo sāvakabodhipaccekabodhiniyatatā taṃsamaṅgino ca purisavisesā. Pabhedo cārittavārittādivibhāgo. Kiccaṃ tadaṅgādivasena paṭipakkhavidhamanaṃ. Phalaṃ saggasampadā nibbānasampadā ca. Ānisaṃso piyamanāpatādi. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge (visuddhi. 1.9) ākaṅkheyyasuttādīsu (ma. ni. 1.64 ādayo) ca āgatanayena veditabbo. Iminā nayena samādhikkhandhādīnampi mahantatā yathārahaṃ niddhāretvā vattabbā. Ṭhānāṭṭhānādīnaṃ mahantabhāvo pana mahāvisayatāya veditabbo. Tattha ṭhānāṭṭhānānaṃ mahāvisayatā bahudhātukasuttādīsu āgatanayena veditabbā. 그 어떤 것이든 특히 그에 적합한 법의 위대함은 기능의 성취에 의해 알아야 한다는 것을 보이기 위해, ‘위대한 의미를 파악한다’는 등의 말을 하였다. 거기서 의미(attha) 등의 위대함은 그 대상의 광대함(mahāvisayatā)으로 알아야 하며, 그 대상의 광대함은 무애해도(Paṭisambhidāmagga)에 전해지는 방식에 따라 알아야 한다. 한편 계온(sīlakkhandha)의 위대함은 원인의 위대함, 조건의 위대함, 의지처의 위대함, 분류의 위대함, 역할의 위대함, 과보의 위대함, 공덕의 위대함에 의해 알아야 한다. 여기서 원인은 무탐(alobha) 등이고, 조건은 양심(hiri)·수치심(ottappa)·믿음·마음챙김·정진 등이며, 의지처는 제자의 깨달음과 벽지불의 깨달음의 결정성 및 그것을 갖춘 특별한 사람들이다. 분류는 차리따(수행)와 와리따(금지) 등의 구분이다. 역할은 그 지분(tadaṅga) 등에 의해 반대되는 것(번뇌)을 물리침이다. 과보는 천상의 성취와 열반의 성취이다. 공덕은 사랑스럽고 마음에 듦 등이다. 이것이 여기서의 요약이며, 상세한 내용은 청정도론(Visuddhimagga)과 아강케이야 수타(Ākaṅkheyyasutta) 등에 전해지는 방식에 따라 알아야 한다. 이 방식에 따라 정온(samādhikkhandha) 등의 위대함도 적절하게 확정하여 말해야 한다. 가능함과 불가능함(ṭhānāṭṭhāna) 등의 위대함은 그 대상의 광대함으로 알아야 한다. 거기서 가능함과 불가능함의 광대함은 다계경(Bahudhātukasutta) 등에 전해지는 방식에 따라 알아야 한다. Vihārasamāpattīnaṃ mahāvisayatā samādhikkhandhe mahāvisayatāniddhāraṇanayena veditabbā, ariyasaccānaṃ sakalayānasaṅgāhakato saccavibhaṅge (vibha. 189 ādayo) taṃsaṃvaṇṇanāsu (vibha. aṭṭha. 189 ādayo) ca āgatanayena, satipaṭṭhānādīnaṃ satipaṭṭhānavibhaṅgādīsu (vibha. 355 ādayo) taṃsaṃvaṇṇanādīsu (vibha. aṭṭha. 355 ādayo) ca āgatanayena, sāmaññaphalānaṃ mahato hitassa mahato sukhassa mahato atthassa mahato yogakkhemassa nipphattibhāvato santapaṇītaatakkāvacarapaṇḍitavedanīyabhāvato, abhiññānaṃ mahāsambhārato mahāvisayato mahākiccato mahānubhāvato mahānipphattito, nibbānassa madanimmadanādimahatthasiddhito ca mahantabhāvo veditabbo. Pariggaṇhātīti sabhāvādito paricchijja gaṇhāti jānāti, paṭivijjhatīti attho. 머묾(vihāra)과 증득(samāpatti)의 광대함은 정온의 광대함을 확정하는 방식에 따라 알아야 하고, 성스러운 진리(ariyasacca)들의 위대함은 모든 탈것(yāna)을 포함하기에 분별론의 진리분별(Saccavibhaṅga)과 그 주석들에 전해지는 방식에 따라, 마음챙김의 확립(satipaṭṭhāna) 등은 염처분별(Satipaṭṭhānavibhaṅga) 등과 그 주석들에 전해지는 방식에 따라 알아야 한다. 사문과(sāmaññaphala)의 위대함은 큰 이익, 큰 행복, 큰 목적, 큰 안온(yogakkhema)을 성취하는 성질이며, 고요하고 수승하며 사유의 영역을 벗어나 현자만이 알 수 있는 상태이기 때문이다. 신통(abhiññā)의 위대함은 큰 자산, 큰 대상 영역, 큰 역할, 큰 위력, 큰 성취 때문이다. 열반의 위대함은 교만의 제거(madanimmadana) 등 큰 목적의 성취 때문이다. ‘파악한다(pariggaṇhāti)’는 것은 자성(sabhāva) 등에 의해 구별하여 붙잡아 아는 것, 즉 ‘꿰뚫어 안다’는 뜻이다. Puthupaññāti etthāpi vuttanayānusārena attho veditabbo. Ayaṃ pana viseso – puthu nānākkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti ‘‘ayaṃ rūpakkhandho nāma…pe… ayaṃ viññāṇakkhandho nāmā’’ti evaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ nānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati. Tesupi ekavidhena rūpakkhandho…pe… ekādasavidhena rūpakkhandho. Ekavidhena vedanākkhandho…pe… bahuvidhena vedanākkhandho. Ekavidhena saññākkhandho…pe… bahuvidhena saññākkhandho. Ekavidhena saṅkhārakkhandho…pe… bahuvidhena saṅkhārakkhandho. Ekavidhena viññāṇakkhandho…pe… bahuvidhena [Pg.279] viññāṇakkhandhoti evaṃ ekekassa khandhassa ekavidhādivasena atītādivasenapi nānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati. ‘광대한 지혜(puthupaññā)’라는 말도 위에서 말한 방식에 따라 그 의미를 알아야 한다. 다만 이러한 차이가 있다. ‘광대하다’는 것은 다양한 무더기(khandha)에 대해 지혜가 일어나는 것이니, “이것이 물질의 무더기이다… 이것이 아르마리의 무더기이다”라고 이와 같이 다섯 가지 무더기의 차별에 의지하여 지혜가 일어난다. 그중에서도 한 가지 방식의 물질의 무더기부터 열한 가지 방식의 물질의 무더기까지, 한 가지 방식의 느낌의 무더기부터 여러 가지 방식의 느낌의 무더기까지, 한 가지 방식의 인식의 무더기부터 여러 가지 방식의 인식의 무더기까지, 한 가지 방식의 형성의 무더기부터 여러 가지 방식의 형성의 무더기까지, 한 가지 방식의 아르마리의 무더기부터 여러 가지 방식의 아르마리의 무더기까지, 이와 같이 각각의 무더기에 대해 한 가지 방식 등과 과거 등의 구분에 따른 차별에 의지하여 지혜가 일어난다. Puthu nānādhātūsūti ‘‘ayaṃ cakkhudhātu nāma…pe… ayaṃ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve cātubhūmikā’’ti evaṃ dhātūsu nānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati. Tayidaṃ upādinnadhātuvasena vuttaṃ. Paccekabuddhānañhi dvinnañca aggasāvakānaṃ upādinnadhātūsu eva nānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati, tañca kho ekadesatova, na nippadesato. Bahiddhā anupādinnadhātūnaṃ nānākaraṇaṃ tesaṃ avisayova, sabbaññubuddhānaṃyeva pana ‘‘imāya dhātuyā ussannattā imassa rukkhassa khandho seto hoti, imassa kāḷo, imassa maṭṭho, imassa kharo, imassa bahalataco, imassa sukkhataco. Imassa pattaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṃ. Imassa pupphaṃ nīlaṃ, pītaṃ, lohitaṃ, odātaṃ, sugandhaṃ, duggandhaṃ, missakagandhaṃ. Phalaṃ khuddakaṃ, mahantaṃ, dīghaṃ, vaṭṭaṃ, suvaṇṇaṃ, dubbaṇṇaṃ, maṭṭhaṃ, pharusaṃ, sugandhaṃ, duggandhaṃ, madhuraṃ, tittakaṃ, ambilaṃ, kaṭukaṃ, kasāvaṃ. Kaṇṭako tikhiṇo, atikhiṇo, ujuko, kuṭilo, tambo, nīlo, lohito, odāto’’tiādinā dhātunānattaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati. ‘다양한 요소(dhātu)들에 대해 광대하다’는 것은 “이것이 눈의 요소이다… 이것이 마노의 아르마리 요소(의식계)이다. 그중 16가지 요소는 욕계에 속하고, 두 가지는 4계(cātubhūmika)에 속한다”라고 이와 같이 요소들의 차별에 의지하여 지혜가 일어난다. 이것은 집수된 요소(upādinnadhātu, 유집수)의 관점에서 설해진 것이다. 벽지불과 두 상수제자들에게는 오직 집수된 요소들에 대해서만 차별에 의지하는 지혜가 일어나며, 그것도 단지 일부분일 뿐 전부가 아니다. 외부의 집수되지 않은 요소(anupādinnadhātu, 무집수)들의 차별은 그들의 영역이 아니며, 오직 일체지자 부처님들에게만 “이 요소가 치성하기 때문에 이 나무의 줄기는 희고, 이것은 검고, 이것은 매끄럽고, 이것은 거칠고, 이것은 껍질이 두껍고, 이것은 껍질이 얇다. 이것의 잎은 색과 모양 등에 따라 이러하고, 이것의 꽃은 푸르고 노랗고 붉고 희며, 향기롭거나 악취가 나거나 냄새가 섞여 있다. 열매는 작거나 크고, 길거나 둥글고, 색이 좋거나 나쁘고, 매끄럽거나 거칠고, 향기롭거나 악취가 나고, 달거나 쓰고 시고 맵고 떫다. 가시는 날카롭거나 매우 날카롭고, 곧거나 굽었으며, 구리색, 푸른색, 붉은색, 흰색이다”라는 등의 방식으로 요소의 다양성에 의지하여 지혜가 일어난다. Puthu nānāāyatanesūti ‘‘idaṃ cakkhāyatanaṃ nāma…pe… idaṃ dhammāyatanaṃ nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve cātubhūmakā’’ti evaṃ āyatananānattaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati. ‘다양한 처(āyatana)들에 대해 광대하다’는 것은 “이것이 눈의 처이다… 이것이 법의 처이다. 그중 10가지 처는 욕계에 속하고, 두 가지는 4계에 속한다”라고 이와 같이 처의 다양성에 의지하여 지혜가 일어난다. Puthu nānāpaṭiccasamuppādesūti ajjhattabahiddhābhedato santānabhedato ca nānappabhedesu paṭiccasamuppādaṅgesu. Avijjādiaṅgāni hi paccekaṃ paṭiccasamuppādasaññitāni. Tenāha – saṅkhārapiṭake ‘‘dvādasa paccayā dvādasa paṭiccasamuppādā’’ti (saṃ. ni. ṭī. 1.1.110). ‘다양한 연기(paṭiccasamuppāda)들에 대해 광대하다’는 것은 안팎의 구분과 상속(santāna)의 구분에 의한 다양한 부류의 연기 지분들을 말한다. 무명(avijjā) 등의 지분들은 각각 연기라고 불리기 때문이다. 그래서 상카라삐따까(Saṅkhārapiṭake)에서 “열두 가지 조건이 열두 가지 연기이다”라고 하였다. Puthu nānāsuññatamanupalabbhesūti nānāsabhāvesu niccasārādivirahitesu suññasabhāvesu, tato eva itthipurisaattattaniyādivasena anupalabbhamānasabhāvesu. Ma-kāro hettha padasandhikaro. “여러 다양한 공성(空性)과 얻을 수 없음이란”은 영원한 실체 등이 없는 공한 자성인 다양한 자성들에서, 바로 그 때문에 여성·남성·자아·자아에 속한 것 등의 방식으로는 얻어질 수 없는 자성들에서라는 뜻이다. 여기서 ‘마(ma)’ 자는 단어의 결합을 돕는 글자(padasandhikara)이다. Puthu nānāatthesūti atthapaṭisambhidāvisayesu paccayuppannādinānāatthesu. Dhammesūti dhammapaṭisambhidāvisayesu paccayādinānādhammesu. Niruttīsūti [Pg.280] tesaṃyeva atthadhammānaṃ niddhāraṇavacanasaṅkhātesu nānāniruttīsu. Puthu nānāpaṭibhānesūti atthapaṭisambhidādivisayesu imāni ñāṇāni idamatthajotakānīti tathā tathā paṭibhānato upatiṭṭhanato paṭibhānānīti laddhanāmesu nānāñāṇesu. “여러 다양한 의미들에서”란 의미의 무애해(義無碍解)의 영역인 연생(緣生) 등의 다양한 의미들에서라는 뜻이다. “법들에서”란 법의 무애해(法無碍解)의 영역인 연(緣) 등의 다양한 법들에서라는 뜻이다. “언어들에서”란 바로 그 의미와 법들을 규정하는 말로 일컬어지는 다양한 언어들에서라는 뜻이다. “여러 다양한 변재(辯才)들에서”란 의미의 무애해 등의 영역에서 ‘이러한 지혜들은 이것의 의미를 비추는 것이다’라고 그렇게 그와 같이 나타나고 머물기 때문에 ‘변재(paṭibhāna)’라는 이름을 얻은 다양한 지혜들에서라는 뜻이다. Puthu nānāsīlakkhandhesūtiādīsu sīlassa puthuttaṃ nānattañca vuttameva, itaresaṃ pana vuttanayānusārena suviññeyyattā pākaṭameva. Yaṃ pana abhinnaṃ ekameva nibbānaṃ, tattha upacāravasena puthuttaṃ gahetabbanti āha – ‘‘puthu nānājanasādhāraṇe dhamme samatikkammā’’ti. Tenassa madanimmadanādipariyāyena puthuttaṃ paridīpitaṃ hoti. “여러 다양한 계온(戒蘊) 등에서”라는 구절 등에서 계의 다양함과 차별은 이미 말한 바와 같으며, 나머지는 말한 방식에 따라 쉽게 알 수 있으므로 명백하다. 그러나 나뉘지 않는 유일한 열반에 대해서는 방편(upacāra)에 의해 다양함을 취해야 한다고 하며 “여러 다양한 사람들에게 공통된 법들을 초월하여”라고 하였다. 그것으로 인해 열반의 다양함은 탐욕의 보채어짐을 가라앉힘(madanimmadanā) 등의 동의어를 통해 밝혀진 것이다. Vipule attheti mahante atthe. Mahantapariyāyo hi vipulasaddo. Gambhīresūti sasādīhi viya mahāsamuddo anupacitañāṇasambhārehi alabbhaneyyappatiṭṭhesu khandhesu ñāṇaṃ pavattatīti visayassa gambhīratāya ñāṇassa gambhīratā vibhāvitā. “광대한 의미에서”란 큰 의미에서라는 뜻이다. ‘광대하다(vipula)’는 말은 ‘크다(mahanta)’는 말과 같은 뜻이기 때문이다. “깊은 곳들에서”란 토끼 등이 바다를 건널 때 그러하듯이, 지혜의 자량(資糧)을 쌓지 못한 자들에게는 발붙일 곳을 얻을 수 없는 오온(五蘊)에서 지혜가 작용한다는 것이니, 대상의 깊음에 의해 지혜의 깊음이 드러난 것이다. Tikkhavisadabhāvādiguṇehi asādhāraṇattā paresaṃ paññāya na sāmantā, atha kho suvidūravidūreti asamantapaññā ākārassa rassattaṃ katvā. Keci ‘‘asamatthapaññā’’ti paṭhanti, tesaṃ yathāvuttaguṇehi aññehi asādhāraṇattā natthi etissā kāyaci samatthanti asamatthā paññāti yojanā. Atthavavatthānatoti atthappabhedassa yāthāvato sanniṭṭhānato. Na añño koci sakkoti abhisambhavitunti ñāṇagatiyā sampāpuṇituṃ na añño kocipi sakkoti, tasmā ayaṃ suvidūravidūreti asamantapaññā. Idāni puggalantaravasena asamantapaññaṃ vibhāvetuṃ, ‘‘puthujjanakalyāṇakassā’’tiādi āraddhaṃ. 날카로움과 맑음 등의 덕성들로 인해 다른 이들과 공통되지 않기에 다른 이들의 지혜와는 가깝지 않고, 참으로 매우 멀리 떨어져 있으므로 ‘불공(不共)의 지혜(asamantapaññā)’라고 하니, suvidūravidūre라는 형태의 모음을 짧게 한 것이다. 어떤 이들은 ‘비견될 바 없는 지혜(asamatthapaññā)’라고 읽는데, 그들에게는 앞서 말한 덕성들로 인해 다른 이들과 공통되지 않기에 그 어떤 지혜도 이것과 견줄 수 없다는 것이 ‘비견될 바 없는 지혜’라는 설명이다. 의미의 확정으로 인해, 즉 의미의 차별을 여실히 결론짓기 때문이다. 다른 누구도 이 지혜를 감당할 수 없다는 것, 즉 지혜의 경지에 도달할 수 있는 자가 다른 누구도 없다는 것이며, 그러므로 이것은 매우 멀리 떨어져 있는 불공의 지혜이다. 이제 다른 인물들의 차이에 따라 불공의 지혜를 밝히기 위해 “선량한 범부의...” 등의 구절이 시작되었다. ‘‘Paññāpabhedakusalo abhinnañāṇo adhigatappaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano balavā netā vinetā anunetā paññāpetā vinijjhāpetā pekkhatā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugāmī ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā. “그분은 지혜의 차별에 능숙하고, 나뉘지 않는 지혜를 가졌으며, 무애해(無碍解)를 증득하였고, 네 가지 두려움 없음(四無畏)에 도달하였으며, 열 가지 힘(十力)을 지니셨고, 사람 중의 황소이며, 사람 중의 사자이며, 사람 중의 코끼리이며, 사람 중의 고귀한 말이며, 사람 중의 짐을 지는 소이며, 무한한 지혜와 무한한 위광과 무한한 명성을 가졌으며, 풍요롭고 큰 재물을 가졌으며, 강력한 인도자이고 교화자이며 권면자이고 선포자이며 통찰하게 하는 자이고 관찰자이며 청정하게 하는 자이시다. 진실로 세존께서는 일어나지 않은 길을 일으키신 분이며, 생기지 않은 길을 생기게 하신 분이며, 설해지지 않은 길을 설하신 분이며, 길을 아는 분(道知者)이고 길을 통달한 분(道解者)이며 길에 능숙한 분(道熟者)이시다. 그리고 지금 제자들은 뒤를 따라 갖추어 그 길을 따라가는 자들로서 머문다.” ‘‘So [Pg.281] hi bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato, natthi tassa bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya. Atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti, yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthi taṃ sabbaṃ jānitabbaṃ, attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho, sabbaṃ taṃ antobuddhañāṇe parivattati. “참으로 세존께서는 알면서 아시고, 보면서 보시니, 눈이 되신 분, 지혜가 되신 분, 법이 되신 분, 범(梵)이 되신 분, 말씀하시는 분, 선포하시는 분, 의미를 이끌어내시는 분, 감로(甘露)를 주시는 분, 법의 주인이신 타타가타이시다. 그 세존께 지혜로써 알려지지 않은 것, 보이지 않은 것, 인지되지 않은 것, 체득되지 않은 것, 접촉되지 않은 것은 없다. 과거, 미래, 현재를 통틀어 모든 법은 모든 양상으로 부처님이신 세존의 지혜의 문 앞에 나타난다. 알아야 할 것(neyya)이라 불리는 것은 그것이 무엇이든, 자기의 이익이든 타인의 이익이든 양쪽 모두의 이익이든, 현세의 이익이든 내세의 이익이든, 명백한 의미이든 깊은 의미이든, 숨겨진 의미이든 가려진 의미이든, 이끌어내야 할 의미(neyya-attha)이든 확정된 의미(nīta-attha)이든, 과실 없는 의미이든 번뇌 없는 의미이든, 청정한 의미이든 최고인 실제의 의미(paramattha)이든, 그 모든 것이 부처님의 지혜 안에서 돌아간다.” ‘‘Sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti, sabbaṃ manokammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgate buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppanne buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ neyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ neyyaṃ. Neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi, aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā, yathā dvinnaṃ samuggapaṭalānaṃ sammā phusitānaṃ heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati, aññamaññapariyantaṭṭhāyino, evamevaṃ buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca aññamaññapariyantaṭṭhāyino. Yāvatakaṃ neyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ neyyaṃ, neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ, neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati. “부처님이신 세존의 모든 신업(身業)은 지혜를 따르고, 모든 구업(口業)은 지혜를 따르며, 모든 의업(意業)은 지혜를 따른다. 과거에 대해 부처님이신 세존께서는 걸림 없는 지혜를 가지셨고, 미래에 대해서도 부처님이신 세존께서는 걸림 없는 지혜를 가지셨으며, 현재에 대해서도 부처님이신 세존께서는 걸림 없는 지혜를 가지셨다. 알아야 할 것(所知)이 있는 만큼 지혜가 있고, 지혜가 있는 만큼 알아야 할 것이 있다. 지혜는 알아야 할 것을 한계로 하며, 알아야 할 것은 지혜를 한계로 한다. 알아야 할 것을 넘어서 지혜가 작용하지 않으며, 지혜를 넘어서 알아야 할 길은 없다. 그 법들은 서로가 서로를 한계로 하여 머문다. 마치 잘 맞물린 상자의 두 뚜껑 중 아래 뚜껑이 위 뚜껑을 넘지 않고 위 뚜껑이 아래 뚜껑을 넘지 않으며 서로가 서로를 한계로 하여 머무는 것과 같다. 이와 같이 부처님이신 세존의 알아야 할 것과 지혜는 서로가 서로를 한계로 하여 머문다. 알아야 할 것이 있는 만큼 지혜가 있고, 지혜가 있는 만큼 알아야 할 것이 있다. 지혜는 알아야 할 것을 한계로 하며, 알아야 할 것은 지혜를 한계로 한다. 알아야 할 것을 넘어서 지혜가 작용하지 않으며, 지혜를 넘어서 알아야 할 길은 없다. 그 법들은 서로가 서로를 한계로 하여 머문다. 부처님이신 세존의 지혜는 모든 법에서 작용한다.” ‘‘Sabbe [Pg.282] dhammā buddhassa bhagavato āvajjanappaṭibaddhā ākaṅkhappaṭibaddhā manasikārappaṭibaddhā cittuppādappaṭibaddhā, sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati. Sabbesaṃ sattānaṃ buddho āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbā sabbe satte pajānāti, sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. “모든 법은 부처님이신 세존의 전향(轉向)에 매여 있고, 원함에 매여 있으며, 작의(作意)에 매여 있고, 마음의 일어남에 매여 있다. 모든 중생에게 부처님이신 세존의 지혜가 작용한다. 부처님께서는 모든 중생의 성향(āsaya)을 아시고, 잠재 성향(anusaya)을 아시며, 행실(carita)을 아시고, 신해(adhimutti)를 아신다. 번뇌의 먼지가 적은 자와 많은 자, 감관이 날카로운 자와 무딘 자, 좋은 자질을 가진 자와 나쁜 자질을 가진 자, 가르치기 쉬운 자와 가르치기 어려운 자 등 모든 중생을 부처님께서는 온전히 아신다. 천신을 포함한 세상, 마라를 포함한 세상, 범천을 포함한 세상과 사문·바라문을 포함한 무리, 천신과 인간을 포함한 모든 존재가 부처님의 지혜 안에서 돌아간다.” ‘‘Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya antomahāsamudde parivattanti, evameva sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhino antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti, evameva yepi te sāriputtasamā paññāya, tepi buddhañāṇassa padese parivattanti, buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā atighaṃsitvā tiṭṭhati. Yepi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā, vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te te pañhaṃ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā’’ti (paṭi. ma. 3.5) – “마치 어떠한 물고기와 거북이들이라도, 적어도 티미티밍갈라(거대 물고기)를 포함하여 대양 안에서 선회하는 것과 같이, 그와 같이 신들과 함께하는 세상, 마라와 함께하는 세상, 범천과 함께하는 세상, 사문·바라문과 신과 인간을 포함한 대중은 부처님의 지혜 안에서 선회합니다. 마치 어떠한 새들이라도, 적어도 가루라와 베나떼이야(금시조)를 포함하여 허공의 한 부분에서 선회하는 것과 같이, 그와 같이 사리뿟따와 대등한 지혜를 가진 자들이라 할지라도, 그들은 부처님 지혜의 한 부분에서 선회하며, 부처님의 지혜는 신과 인간의 지혜를 가득 채우고 압도하여 머뭅니다. 또한 어떠한 찰제리 현자, 바라문 현자, 거사 현자, 사문 현자들이 정교하여 남의 주장을 격파하고 털끝을 쏘아 맞히는 궁수와 같아서, 지혜로써 견해들을 타파하며 돌아다니는 것으로 여겨지는 자들이라 하더라도, 그들은 질문을 거듭 준비하여”(무애해도 3.5) — Ādinā niddiṭṭhapāḷiṃ peyyālamukhena saṃkhipitvā dassento ‘‘paññāpabhedakusalo pabhinnañāṇo…pe… te pañhaṃ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā’’tiādimāha. 등으로 명시된 경전(Pāḷi)을 생략의 방법으로 요약하여 보여주면서 ‘지혜의 분석에 능숙하고 분석된 지혜를 가졌으며… (중략) …그들이 질문을 거듭 준비하여’ 등을 말하였다. Tattha pabhinnañāṇoti atthādīsu pabhedagatañāṇo. ‘‘Pabhedañāṇo’’tipi paṭhanti, soyeva attho. Te pañhanti te te attanā adhippetaṃ pañhaṃ. Niddiṭṭhakāraṇāti vissajjitakāraṇā. Upakkhittakāti bhagavato paññāveyyattiyena samīpe khittakā antevāsikā sampajjanti. 거기서 ‘분석된 지혜(pabhinnañāṇo)’란 의미 등에 있어서 분석에 도달한 지혜를 말한다. ‘분석의 지혜(pabhedañāṇo)’라고도 읽지만, 그 뜻은 같다. ‘그들의 질문(te pañhaṃ)’이란 그들 각자가 의도한 그 질문들을 말한다. ‘명시된 이유(niddiṭṭhakāraṇā)’란 답변된 이유를 말한다. ‘가까이 놓인 자들(upakkhittakā)’이란 세존의 지혜의 명석함으로 인해 곁으로 던져진 제자들이 된 자들을 말한다. Bhavati [Pg.283] abhibhavatīti bhūri. Kiṃ? Rāgādiṃ. Upasagge satipi tadeva padaṃ tamatthaṃ vadatīti upasaggena vināpi so attho viññeyyo anekatthattā dhātūnanti vuttaṃ – ‘‘abhibhuyyatī’’ti. Kārakabyattayena cetaṃ vuttaṃ, tasmā rāgaṃ abhibhuyyatīti sā sā maggapaññā attanā attanā vajjhaṃ rāgaṃ abhibhuyyati abhibhavati, madatīti attho. Abhibhavatīti sā sā phalapaññā taṃ taṃ rāgaṃ bhavi abhibhavi maddīti bhūripaññā. ‘‘Abhibhavitā’’ti vā pāṭho, ‘‘abhibhavitvā’’tipi paṭhanti. Abhibhavitvāti ca kiriyāya siddhabhāvadassanaṃ. Paññā ce siddhā, rāgābhibhavo ca siddho evāti. Sesesupi eseva nayo. ‘존재한다(bhavati)’와 ‘압도한다(abhibhavatī)’는 뜻이 ‘부리(bhūri, 광대한 지혜)’이다. 무엇을? 탐욕 등을. 접두어가 있더라도 바로 그 단어가 그 뜻을 말하므로, 접두어가 없더라도 어근들이 여러 가지 의미를 지니기 때문에 그 의미를 알아야 한다고 하여 ‘압도된다(abhibhuyyatī)’라고 하였다. 이것은 격(태)을 바꾸어 말한 것이니, 그러므로 탐욕을 압도한다는 것은 각각의 도(道)의 지혜가 자신에 의해 제거되어야 할 탐욕을 압도하고 정복하고 짓부순다는 의미이다. ‘압도한다’는 것은 각각의 과(果)의 지혜가 그 탐욕을 이겼고 압도했고 짓부수었으므로 광대한 지혜(bhūripaññā)이다. ‘압도하는 자(abhibhavitā)’라는 이본도 있고, ‘압도하고서(abhibhavitvā)’라고도 읽는다. ‘압도하고서’라는 것은 행위가 성취된 상태를 보여주는 것이다. 지혜가 성취되면 탐욕의 압도 또한 바로 성취되기 때문이다. 나머지 단어들에 대해서도 이와 같은 방식이다. Rāgādīsu pana rajjanalakkhaṇo rāgo. Dussanalakkhaṇo doso. Muyhanalakkhaṇo moho. Kujjhanalakkhaṇo kodho, upanandhanalakkhaṇo upanāho. Pubbakālaṃ kodho, aparakālaṃ upanāho. Paraguṇamakkhanalakkhaṇo makkho, yugaggāhalakkhaṇo palāso. Parasampattikhīyanalakkhaṇā issā, attano sampattiniggūhanalakkhaṇaṃ macchariyaṃ. Attanā katapāpappaṭicchādanalakkhaṇā māyā, attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇaṃ sāṭheyyaṃ. Cittassa uddhumātabhāvalakkhaṇo thambho, karaṇuttariyalakkhaṇo sārambho. Unnatilakkhaṇo māno, abbhunnatilakkhaṇo atimāno. Mattabhāvalakkhaṇo mado, pañcakāmaguṇesu cittavossaggalakkhaṇo pamādo. Bhavati abhibhavati arinti bhūri asarūpato parassa akārassa lopaṃ katvā. Tenāha – ‘‘ariṃ maddanipaññāti bhūripaññā’’ti. Bhavati ettha thāvarajaṅgamanti bhūri vuccati pathavī yathā ‘‘bhūmī’’ti bhūri viyāti bhūripaññā vitthatavipulaṭṭhena sabbaṃ sahatāya ca. Tenāha – ‘‘tāyā’’tiādi. Tattha pathavisamāyāti vitthatavipulaṭṭheneva pathavisamāya. Vitthatāyāti pajānitabbe visaye vitthatāya, na ekadese vattamānāya. Vipulāyāti uḷārabhūtāya. Samannāgatoti puggalo. Iti-saddo kāraṇatthe, iminā kāraṇena puggalassa bhūripaññāya samannāgatattā tassa paññā bhūripaññā nāmāti attho. ‘‘Bhūripaññassa paññā bhūripaññapaññā’’ti vattabbe ekassa paññāsaddassa lopaṃ katvā ‘‘bhūripaññā’’ti vuttaṃ. 탐욕 등에서 ‘탐욕(rāga)’은 집착하는 특징이 있다. ‘성냄(doso)’은 해치는 특징이 있다. ‘어리석음(moho)’은 미혹되는 특징이 있다. ‘분노(kodho)’는 화를 내는 특징이 있고, ‘원한(upanāho)’은 맺어두는 특징이 있다. 앞의 단계가 분노이고, 뒤의 단계가 원한이다. ‘비방(makkho)’은 타인의 덕을 덮어버리는 특징이 있고, ‘다툼(palāso)’은 대등하게 맞서려는 특징이 있다. ‘시기(issā)’는 타인의 성취를 시샘하는 특징이 있고, ‘인색(macchariyaṃ)’은 자신의 성취를 숨기려는 특징이 있다. ‘기만(māyā)’은 자신이 지은 죄를 은폐하는 특징이 있고, ‘아첨( sāṭheyyaṃ)’은 자신에게 없는 덕을 드러내는 특징이 있다. ‘고집(thambho)’은 마음이 부풀어 오른 특징이 있고, ‘경쟁(sārambho)’은 남보다 더 잘하려는 특징이 있다. ‘자만(māno)’은 고양된 특징이 있고, ‘과도한 자만(atimāno)’은 남보다 뛰어난 체하는 특징이 있다. ‘허영(mado)’은 취한 상태의 특징이 있고, ‘방일(pamādo)’은 다섯 가지 감각적 욕망의 대상에 마음을 놓아버리는 특징이 있다. ‘상대방(ari, 원수)을 이기고 압도한다(bhavati abhibhavati)’는 뜻에서, 형태가 같지 않은 뒤의 ‘a’자를 생략하여 ‘부리(bhūri)’가 된다. 그래서 ‘원수를 짓부수는 지혜가 광대한 지혜이다’라고 하였다. 여기(세상)에 움직이지 않는 것과 움직이는 것이 존재하므로 땅(pathavī)을 ‘부리(bhūri)’라고 부르니, 마치 ‘부미(bhūmī, 대지)’와 같다. 지혜가 대지와 같으므로 광대한 지혜(bhūripaññā)이니, 넓고 광대하다는 의미와 모든 것을 감내한다는 의미 때문이다. 그래서 ‘그것(대지)에 의해’ 등으로 말하였다. 거기서 ‘대지와 같다’는 것은 넓고 광대하다는 점에서만 대지와 같다는 것이다. ‘넓다’는 것은 알아야 할 대상에 대해 넓은 것이지, 일부분에만 작용하는 것이 아니라는 뜻이다. ‘광대하다’는 것은 탁월하게 된 것을 말한다. ‘구족한’이란 인물을 가리킨다. ‘이띠(iti)’라는 말은 원인의 의미이니, 이러한 원인으로 인물이 광대한 지혜를 구족했기 때문에 그의 지혜를 ‘광대한 지혜’라고 부른다는 의미이다. ‘광대한 지혜를 가진 자의 지혜(bhūripaññassa paññā)’라고 말해야 할 것인데, 하나의 ‘지혜(paññā)’라는 단어를 생략하여 ‘광대한 지혜(bhūripaññā)’라고 하였다. Apicāti [Pg.284] paññāpariyāyadassanatthaṃ vuttaṃ. Paññāyametanti paññāya etaṃ. Adhivacananti adhikaṃ vacanaṃ. Bhūrīti bhūte atthe khandhādike ramati saccasabhāvena, diṭṭhi viya na abhūteti bhūri. Medhāti asani viya siluccaye kilese medhati hiṃsatīti medhā, khippaṃ gahaṇadhāraṇaṭṭhena vā medhā. Pariṇāyikāti yassuppajjati, taṃ sattaṃ attahitappaṭipattiyaṃ sampayuttadhamme ca yāthāvalakkhaṇappaṭivedhe pariṇetīti pariṇāyikā. Imeheva aññānipi paññāpariyāyavacanāni honti. ‘또한(apicā)’이라는 것은 지혜의 동의어들을 보여주기 위해 하신 말씀이다. ‘이것에 의해 지혜로워진다(paññāyametaṃ)’는 것은 ‘지혜에 의한 이것’이라는 뜻이다. ‘명칭(adhivacana)’이란 더해진 명칭을 말한다. ‘부리(bhūri)’란 실재하는 의미인 온(khandha) 등에서 진실한 자성으로써 즐거워하는 것이니, 사견처럼 실재하지 않는 것에서 그러는 것이 아니기에 ‘부리’라 한다. ‘총명(medhā)’이란 벼락이 바위산을 부수듯 번뇌를 파괴하고 해치기에 ‘메다’라 하며, 혹은 신속하게 파악하고 지니는 의미에서 ‘메다’라 한다. ‘인도하는 것(pariṇāyikā)’이란 그것이 생겨나는 그 중생을 자기 이익의 실천으로, 그리고 결합된 법들을 여실한 특징으로 꿰뚫는 데로 인도하기에 ‘빠리나이까’라 한다. 이것들 이외에도 다른 지혜의 동의어들이 있다. Paññābāhullanti paññā bahulā assāti paññābahulo, tassa bhāvo paññābāhullaṃ. Tañca paññāya bāhullaṃ pavatti evāti tamatthaṃ paññāgarukassa puggalassa vasena dassento, ‘‘idhekacco paññāgaruko hotī’’tiādimāha. Tattha idhekaccoti puthujjanakalyāṇako, ariyo vā. Paññā garu ekassāti paññāgaruko. Paññāya carito pavattito paññācarito, paññāya caritaṃ pavattaṃ assāti vā paññācarito. Anulomikakhantiādivibhāgā paññā āsayo etassāti paññāsayo. Paññāya adhimutto tanninnoti paññādhimutto. Samussitaṭṭhena paññā dhajo etassāti paññādhajo. Paññāketūti tasseva vevacanaṃ. Paññānimittaṃ ādhipateyyaṃ etassāti paññādhipateyyo. Paññāsaṅkhāto vicayo, dhammasabhāvavicinanaṃ vā bahulaṃ etassāti vicayabahulo. Nānappakārena dhammasabhāvavicinanaṃ bahulaṃ assāti pavicayabahulo. Okkhāyanaṃ yāthāvato dhammānaṃ upaṭṭhānaṃ bahulaṃ etassāti okkhāyanabahulo. Paññāya tassa tassa dhammassa sammāpekkhanā sampekkhā, sampekkhāya ayanaṃ pavattanaṃ sampekkhāyanaṃ, sampekkhāyanaṃ dhammo pakati assāti sampekkhāyanadhammo. Sampekkhāyanaṃ vā yāthāvato dassanadhammo sabhāvo etassāti sampekkhāyanadhammo. Sabbaṃ dhammajātaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ katvā viharaṇasīloti vibhūtavihārī. 지혜가 많음(Paññābāhulla)이란 지혜가 많은 자를 지혜가 많은 자(paññābahulo)라고 하며, 그의 상태를 지혜가 많음이라 한다. 지혜가 많은 것의 전개(pavatti)를 지혜를 중시하는 사람의 관점에서 보여주기 위해 '여기 어떤 사람은 지혜를 중시한다' 등을 설하셨다. 거기서 '여기 어떤 사람'이란 선량한 범부나 성자를 말한다. 지혜를 무겁게(귀하게) 여기는 자가 지혜를 중시하는 자(paññāgaruko)이다. 지혜에 의해 행하고 움직이는 자가 지혜를 행하는 자(paññācarito)이며, 혹은 지혜에 의한 행함과 전개가 있는 자가 지혜를 행하는 자이다. 수순하는 인욕(anulomikakhanti) 등의 분류에 따른 지혜가 그의 의지처(āsayo)인 자가 지혜를 의지처로 하는 자(paññāsayo)이다. 지혜에 확신하고 전념하는 자가 지혜에 확신하는 자(paññādhimutto)이다. 높이 세워졌다는 의미에서 지혜가 그의 깃발인 자가 지혜를 깃발로 하는 자(paññādhajo)이다. 지혜를 상징(ketu)으로 하는 자는 그것의 동의어이다. 지혜라는 표상(nimitta)을 지배력(ādhipateyya)으로 삼는 자가 지혜를 증상(增上)으로 삼는 자(paññādhipateyyo)이다. 지혜라고 하는 조사(vicaya), 혹은 법의 자성(sabhāva)을 살피는 것이 많은 자가 조사가 많은 자(vicayabahulo)이다. 여러 가지 방법으로 법의 자성을 살피는 것이 많은 자가 정밀한 조사가 많은 자(pavicayabahulo)이다. 법들이 여실하게 나타남(okkhāyana)이 많은 자가 나타남이 많은 자(okkhāyanabahulo)이다. 지혜에 의해 그 각각의 법을 바르게 관찰하는 것이 관조(sampekkhā)이며, 관조의 진행이 관조의 전개(sampekkhāyana)이다. 관조의 전개가 법이자 본성인 자가 관조의 전개를 법으로 하는 자(sampekkhāyanadhammo)이다. 혹은 관조의 전개가 여실하게 보는 법이자 자성인 자가 관조의 전개를 법으로 하는 자이다. 모든 법의 무리를 분명하게(vibhūta) 하고 명확하게 밝혀서 머무는 성품을 가진 자가 분명하게 머무는 자(vibhūtavihārī)이다. Taccaritotiādīsu taṃ-saddena paññā paccāmaṭṭhā, tasmā tattha ‘‘paññācarito’’tiādinā attho veditabbo. Sā paññā caritā garukā bahulā assāti taccarito taggaruko tabbahulo. Tassaṃ paññāyaṃ ninno poṇo pabbhāro adhimuttoti tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto. Sā paññā adhipati tadadhipati, tadadhipatito āgato [Pg.285] tadādhipateyyo. Paññāgarukotiādīni ‘‘kāmaṃ sevantaṃyeva jānāti, ayaṃ puggalo nekkhammagaruko’’tiādīsu (paṭi. ma. 1.114) viya purimajātito pabhuti vuttāni. Taccaritotiādīni imissā jātiyā vuttāni. Idāni vuttamevatthaṃ nidassanavasenapi dassetuṃ – ‘‘yathā’’tiādi vuttaṃ. Evamevantiādīni dassitabbanigamanaṃ. '그것을 행하는 자(Taccarito)' 등의 어구에서 '그것(taṃ)'이라는 단어는 지혜를 가리킨다. 그러므로 거기서 '지혜를 행하는 자' 등의 의미로 이해해야 한다. 그 지혜를 행하고, 중시하고, 그것이 많은 자가 그것을 행하는 자, 그것을 중시하는 자, 그것이 많은 자이다. 그 지혜로 기울고, 치우치고, 비탈지고, 확신하는 자가 그것으로 기운 자, 그것으로 치우친 자, 그것으로 비탈진 자, 그것에 확신하는 자이다. 그 지혜가 지배적인 것이 '그것을 지배(tadadhipati)'하는 것이며, 그 지배로부터 나온 것이 '그것을 증상으로 삼는 자(tadādhipateyyo)'이다. '지혜를 중시하는 자' 등은 ‘무애해도’(1.114)에서 '감각적 욕망을 즐기는 자를 바로 안다, 이 사람은 출리를 중시한다' 등에서처럼 전생으로부터 비롯된 것으로 설해졌다. '그것을 행하는 자' 등은 이번 생에 대해 설해진 것이다. 이제 설해진 의미를 비유를 통해서도 보여주기 위해 '마치 ~와 같다(yathā)' 등을 설하셨다. '이와 같이(Evameva)' 등은 보여주어야 할 내용의 결론이다. Sīghapaññāti attano visaye sīghappavattikā paññā, yā samāraddhā attano paññākiccaṃ adandhāyantī avitthāyantī khippameva sampāpeti. Tenāha – ‘‘sīghaṃ sīghaṃ sīlāni paripūretī’’tiādi. Tattha sīghaṃ sīghanti bahūnaṃ sīlādīnaṃ saṅgahatthaṃ dvikkhattuṃ vuttaṃ. Sīlānīti cārittavārittavasena paññattāni pātimokkhasaṃvarasīlāni, ṭhapetvā vā indriyasaṃvaraṃ tassa visuṃ gahitattā itarāni tividhasīlāni. Indriyasaṃvaranti cakkhādīnaṃ channaṃ indriyānaṃ rāgappaṭighappavesaṃ akatvā satikavāṭena nivāraṇaṃ thakanaṃ. Bhojane mattaññutanti paccavekkhitaparibhogavasena bhojane pamāṇaññubhāvaṃ. Jāgariyānuyoganti divasassa tīsu koṭṭhāsesu rattiyā paṭhamamajjhimakoṭṭhāsesu ca jāgarati na niddāyati, samaṇadhammameva karotīti jāgaro, jāgarassa bhāvo, kammaṃ vā jāgariyaṃ, jāgariyassa anuyogo jāgariyānuyogo, taṃ jāgariyānuyogaṃ. Sīlakkhandhanti sekkhaṃ vā asekkhaṃ vā sīlakkhandhaṃ. Evamitarepi khandhā veditabbā. Paññākkhandhanti maggapaññā ca sekkhāsekkhānaṃ lokiyapaññā ca. Vimuttikkhandhanti phalavimutti. Vimuttiñāṇadassanakkhandhanti paccavekkhaṇañāṇaṃ. Sīghapaññāniddesasadisoyeva lahupaññāniddeso, tathā hāsapaññāniddeso. Javanapaññāniddeso pana kalāpasammasananayena pavatto. Tikkhapaññāniddeso vīriyassa ussukkāpanavasena, nibbedhikapaññāniddeso sabbaloke anabhiratasaññāvasena pavatto. Tattha turitakiriyā sīghatā. Adandhatā lahutā. Vegāyitattaṃ khippatā. 빠른 지혜(Sīghapaññā)란 자신의 대상에서 빠르게 작용하는 지혜이니, 시작되면 자신의 지혜의 작용을 지체하지 않고 머뭇거리지 않으며 신속하게 성취하는 것이다. 그래서 '신속하게 신속하게 계율을 원만히 구족하고' 등을 설하셨다. 거기서 '신속하게 신속하게'라는 것은 많은 계율 등을 포함하기 위해 두 번 언급된 것이다. '계율들'이란 행함(cāritta)과 하지 않음(vāritta)의 구분에 따라 제정된 계목의 단속계(pātimokkhasaṃvarasīla)이거나, 혹은 감각기관의 단속을 별도로 취했기 때문에 그것을 제외한 나머지 세 가지 계(tividhasīla)를 말한다. '감각기관의 단속'이란 눈 등 여섯 감각기관에 탐욕과 반감이 들어오지 않게 하여 마음챙김의 문으로 막고 닫는 것이다. '음식에 대한 절제'란 성찰하며 수용함으로써 음식에서 적당한 양을 아는 상태이다. '깨어 있음에 전념함'이란 낮의 세 부분과 밤의 초경과 종경에 깨어 있고 잠들지 않으며 사문법만을 닦는 것이 깨어 있음(jāgara)이고, 깨어 있음의 상태나 행위가 깨어 있음(jāgariya)이며, 깨어 있음에 전념하는 것이 깨어 있음에 전념함이다. '계온(sīlakkhandha)'은 유학(sekkha)이나 무학(asekkha)의 계온이다. 나머지 무더기(khandha)들도 이와 같이 알아야 한다. '혜온(paññākkhandha)'은 도(道)의 지혜와 유학과 무학의 세간적 지혜이다. '해탈온(vimuttikkhandha)'은 과(果)의 해탈이다. '해탈지견온(vimuttiñāṇadassanakkhandha)'은 반조의 지혜이다. 빠른 지혜에 대한 설명과 마찬가지로 가벼운 지혜(lahupaññā)의 설명도 그러하며, 즐거운 지혜(hāsapaññā)의 설명도 그러하다. 그러나 신속한 지혜(javanapaññā)의 설명은 오온의 파악(kalāpasammasana) 방식에 따라 전개된다. 날카로운 지혜(tikkhapaññā)의 설명은 정진을 독려하는 방식에 의하며, 꿰뚫는 지혜(nibbedhikapaññā)의 설명은 '모든 세상에 즐거워하지 않는 인식(anabhiratasaññā)'의 방식에 따라 전개된다. 거기서 서둘러 행함이 빠름(sīghatā)이다. 지체하지 않음이 가벼움(lahutā)이다. 속도를 내는 상태가 신속함(khippatā)이다. Hāsabahuloti pītibahulo. Sesapadāni tasseva vevacanāni. Atha vā hāsabahuloti mūlapadaṃ. Vedabahuloti tassā eva pītiyā sampayuttasomanassavedanāvasena niddesapadaṃ. Tuṭṭhibahuloti nātibalavapītiyā tuṭṭhākāravasena. Pāmojjabahuloti balavapītiyā pamuditabhāvavasena. Sīlāni paripūretīti haṭṭhappahaṭṭho udaggūdaggo [Pg.286] sampiyāyamāno sīlāni sampādeti. Pītisomanassasahagatā hi paññā abhirativasena ārammaṇe phullitā vikasitā viya pavattati, na evaṃ upekkhāsahagatāti. 기쁨이 많은 자(Hāsabahuloti)란 희열(pīti)이 많은 자이다. 나머지 단어들은 그것의 동의어들이다. 또는 '기쁨이 많은 자'가 근본어이고, '지복이 많은 자(Vedabahulo)'는 그 희열과 결합된 즐거운 느낌(somanassavedanā)의 관점에서 설명하는 말이다. '만족이 많은 자(Tuṭṭhibahulo)'는 아주 강하지 않은 희열이 만족하는 모습으로 나타난 관점이다. '환희가 많은 자(Pāmojjabahulo)'는 강한 희열이 환희하는 상태가 된 관점이다. '계율을 원만히 구족한다'는 것은 기쁘고 즐거워하며 환호하고 만족해하면서 계율을 성취하는 것이다. 희열과 즐거움이 함께하는 지혜는 즐거움(abhirati)으로 인해 대상에서 꽃이 피고 활짝 열리는 것처럼 작용하지만, 평온(upekkhā)과 함께하는 지혜는 그렇지 않기 때문이다. Aniccato khippaṃ javatīti ‘‘khandhapañcakaṃ anicca’’nti vegāyitena pavattati, paṭipakkhadūrībhāvena pubbābhisaṅkhārassa sātisayattā indena vissaṭṭhavajiraṃ viya lakkhaṇaṃ avirajjhantī adandhāyantī aniccalakkhaṇaṃ vegasā paṭivijjhati, tasmā sā javanapaññā nāmāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Evaṃ lakkhaṇārammaṇikavipassanāvasena javanapaññaṃ dassetvā balavavipassanāvasena dassetuṃ – ‘‘rūpa’’ntiādi vuttaṃ. Tattha khayaṭṭhenāti yattha yattha uppajjati, tattha tattheva bhijjanato khayasabhāvattā. Bhayaṭṭhenāti bhayānakabhāvato. Asārakaṭṭhenāti attasāravirahato niccasārādivirahato ca. Tulayitvāti tulābhūtāya vipassanāpaññāya tuletvā. Tīrayitvāti tāya eva tīraṇabhūtāya tīretvā. Vibhāvayitvāti yāthāvato pakāsetvā pākaṭaṃ katvā. Atha vā tulayitvāti kalāpasammasanavasena tulayitvā. Tīrayitvāti udayabbayānupassanāvasena tīretvā. Vibhāvayitvāti bhaṅgānupassanādivasena pākaṭaṃ katvā. Vibhūtaṃ katvāti saṅkhārupekkhānulomavasena phuṭaṃ katvā. Rūpanirodheti rūpakkhandhassa nirodhabhūte nibbāne. Khippaṃ javatīti ninnapoṇapabbhāravasena javati pavattati. Idāni sikhāppattavipassanāvasena javanapaññaṃ dassetuṃ, puna ‘‘rūpa’’ntiādi vuttaṃ. ‘무상으로 빠르게 달린다’는 것은 ‘오온은 무상하다’라고 서두르며 진행되는 것이다. 반대되는 것(상)과 멀리 떨어짐으로써 이전의 형성 작용이 뛰어난 까닭에, 인드라가 던진 금강저처럼 특징을 놓치지 않고 지체하지 않으며 무상의 특징을 속도감 있게 꿰뚫는다. 그러므로 그것을 ‘속구하는 지혜(速求慧, javanapaññā)’라고 한다는 뜻이다. 나머지 구절들에서도 이와 같은 방식이다. 이와 같이 특징을 대상으로 하는 위빳사나의 관점에서 속구하는 지혜를 보인 뒤, 강력한 위빳사나의 관점에서 보이기 위해 ‘물질’ 등을 설하였다. 거기서 ‘소멸의 의미로’라는 것은 어디서 일어나든 바로 거기서 부서지기 때문에 소멸하는 성질을 가졌기 때문이다. ‘공포의 의미로’라는 것은 두려운 성질 때문이다. ‘핵심 없음의 의미로’라는 것은 자아라는 핵심이 없고 영원함이라는 핵심 등이 없기 때문이다. ‘달아보고(tulayitvā)’라는 것은 저울과 같은 위빳사나의 지혜로 달아보아서라는 뜻이다. ‘판단하고(tīrayitvāya)’라는 것은 바로 그 판단이 되는 지혜로 판단해서라는 뜻이다. ‘분명히 하고(vibhāvayitvā)’라는 것은 있는 그대로 드러내어 명확하게 해서라는 뜻이다. 또는 ‘달아보고’라는 것은 무더기로 파악하는 방식(kalāpasammasana)으로 달아보아서이고, ‘판단하고’라는 것은 생멸의 관찰(udayabbayānupassanā)의 방식으로 판단해서이며, ‘분명히 하고’라는 것은 무너짐의 관찰(bhaṅgānupassanā) 등의 방식으로 명확하게 해서라는 뜻이다. ‘분명하게 하여(vibhūtaṃ katvā)’라는 것은 상카라에 대한 평온과 수순의 지혜(saṅkhārupekkhānuloma)의 방식으로 분명하게 해서라는 뜻이다. ‘물질의 소멸에서’라는 것은 물질의 무더기가 소멸한 경지인 열반에서라는 뜻이다. ‘빠르게 달린다’는 것은 [열반으로] 기울고 쏠리고 치우치는 방식으로 달리고 진행한다는 뜻이다. 이제 정점에 도달한 위빳사나의 관점에서 속구하는 지혜를 보이기 위해 다시 ‘물질’ 등을 설하였다. Ñāṇassa tikkhabhāvo nāma savisesaṃ paṭipakkhasamucchindanena veditabboti ‘‘khippaṃ kilese chindatīti tikkhapaññā’’ti vatvā te pana kilese vibhāgena dassento, ‘‘uppannaṃ kāmavitakka’’ntiādimāha. Samathavipassanāhi vikkhambhanatadaṅgavasena pahīnampi ariyamaggena asamūhatattā uppattidhammataṃ anatītatāya asamūhatuppannanti vuccati, taṃ idha ‘‘uppanna’’nti adhippetaṃ. Nādhivāsetīti santānaṃ āropetvā na vāseti. Pajahatīti samucchedavasena pajahati. Vinodetīti khipati. Byantiṃ karotīti vigatantaṃ karoti. Anabhāvaṃ gametīti anu abhāvaṃ gameti, vipassanākkamena ariyamaggaṃ patvā samucchedavaseneva abhāvaṃ gamayatīti attho. Ettha ca kāmappaṭisaṃyutto vitakko kāmavitakko. ‘‘Ime sattā [Pg.287] marantū’’ti paresaṃ maraṇappaṭisaṃyutto vitakko byāpādavitakko. ‘‘Ime sattā vihiṃsiyantū’’ti paresaṃ vihiṃsāpaṭisaṃyutto vitakko vihiṃsāvitakko. Pāpaketi lāmake. Akusale dhammeti akosallasambhūte dhamme. Tikkhapañño nāma khippābhiñño hoti, paṭipadā cassa na calatīti āha – ‘‘ekamhi āsane cattāro ariyamaggā’’tiādi. 지혜의 날카로움이란 특별히 반대되는 것(번뇌)을 끊어냄으로써 알 수 있는 것이기에 ‘번뇌를 빠르게 끊기에 날카로운 지혜(tikkhapaññā)이다’라고 말한 뒤, 그 번뇌들을 상세히 보이기 위해 ‘일어난 감각적 욕망에 대한 사유’ 등을 설하였다. 사마타와 위빳사나에 의해 억제(vikkhambhana)와 부분적인 버림(tadaṅga)의 방식으로 버려졌더라도 성스러운 도(道)에 의해 뿌리 뽑히지 않았기에, 일어나는 법의 성질을 벗어나지 못했으므로 ‘뿌리 뽑히지 않고 일어난 것’이라 하며, 여기서 ‘일어난’이란 이러한 의미이다. ‘용납하지 않는다’는 것은 상속(santāna)에 머물게 하지 않는다는 뜻이다. ‘버린다’는 것은 끊어냄(samuccheda)의 방식으로 버린다는 뜻이다. ‘제거한다’는 것은 내던진다는 뜻이다. ‘끝장낸다’는 것은 끝이 있게 한다는 뜻이다. ‘존재하지 않게 만든다’는 것은 뒤따라 존재하지 않게 만든다는 것이니, 위빳사나의 단계로 성스러운 도에 도달하여 끊어냄의 방식으로만 존재하지 않게 만든다는 뜻이다. 여기서 감각적 욕망과 관련된 사유가 감각적 욕망에 대한 사유(kāmavitakka)이다. ‘이 중생들이 죽기를’이라며 타인의 죽음과 관련된 사유가 악의에 찬 사유(byāpādavitakka)이다. ‘이 중생들이 괴롭힘을 당하기를’이라며 타인을 해침과 관련된 사유가 해치려는 사유(vihiṃsāvitakka)이다. ‘사악한’이란 저열한 것이다. ‘불선법’이란 선교(善巧)하지 못함에서 생긴 법들이다. 날카로운 지혜를 가진 자는 속히 통찰하는 자(khippābhiñño)가 되며, 그의 실천은 흔들리지 않기에 ‘한 자리에서 네 가지 성스러운 도를 [성취한다]’라고 설하였다. ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā’’ti yāthāvato dassanena saccappaṭivedho ijjhati, na aññathāti kāraṇamukhena nibbedhikapaññaṃ dassetuṃ – ‘‘sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hotī’’tiādi vuttaṃ. Tattha ubbegabahuloti ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā (dha. pa. 277) nayena sabbasaṅkhāresu abhiṇhappavattasaṃvego. Uttāsabahuloti ñāṇabhayavasena sabbasaṅkhāresu bahuso utrastamānaso. Tena ādīnavānupassanamāha. Ukkaṇṭhanabahuloti saṅkhārato uddhaṃ visaṅkhārābhimukhatāya ukkaṇṭhanabahulo. Iminā nibbidānupassanamāha. Aratibahulotiādinā tassā eva aparāparūpapattiṃ. Bahimukhoti sabbasaṅkhārato bahibhūtaṃ nibbānaṃ uddissa pavattañāṇamukho. Tathā pavattitavimokkhamukho. Nibbijjhanaṃ paṭivijjhanaṃ nibbedho, so etissā atthīti nibbedhikā, nibbijjhatīti vā nibbedhikā, sā eva paññā nibbedhikapaññā. Anibbiddhapubbanti anamatagge saṃsāre antaṃ pāpetvā anividdhapubbaṃ. Appadālitapubbanti tasseva atthavacanaṃ, antakaraṇeneva appadālitapubbanti attho. Lobhakkhandhanti lobharāsiṃ, lobhakoṭṭhāsaṃ vā. ‘모든 형성된 것(상카라)은 무상하고 괴로움이며 변하는 성질을 가졌고, 조건 지어졌으며 연기하였고, 소멸하는 성질, 사라지는 성질, 탐욕이 빛바래는 성질, 소멸하는 성질이다’라고 있는 그대로 봄으로써 진리의 꿰뚫음(saccappaṭivedha)이 성취되는 것이지 다른 방법으로는 되지 않기에, 원인의 측면에서 통달하는 지혜(nibbedhikapaññā)를 보이기 위해 ‘모든 형성된 것에 대해 전율이 많고’ 등을 설하였다. 거기서 ‘전율이 많고’란 ‘모든 형성된 것은 무상하다’ 등의 방식으로 모든 형성된 것에 대해 자주 일어나는 종교적 원동력(saṃvega)을 말한다. ‘공포가 많고’란 두려움의 지혜의 방식으로 모든 형성된 것에 대해 자주 공포를 느끼는 마음이다. 이것으로 재난의 관찰(ādīnavānupassanā)을 설한 것이다. ‘염오(厭惡)가 많고’란 형성된 것 위로 형성되지 않은 것(무위)을 향하기에 염오함이 많은 것이다. 이것으로 혐오의 관찰(nibbidānupassanā)을 설한 것이다. ‘즐거움 없음이 많고’ 등은 바로 그것이 거듭해서 일어남을 말한다. ‘밖을 향하고’란 모든 형성된 것의 밖에 있는 열반을 향해 진행하는 지혜의 입구이다. 그와 같이 진행된 해탈의 입구이다. 뚫고 들어감, 꿰뚫음이 통달(nibbedha)이며, 이것이 있는 지혜이기에 통달하는 지혜(nibbedhikā)라 하거나, 뚫고 들어가기에 통달하는 지혜라 하니, 바로 그 지혜가 통달하는 지혜이다. ‘이전에 뚫지 못한’이란 시작을 알 수 없는 윤회에서 끝에 도달하여 이전에 꿰뚫어 보지 못한 것이다. ‘이전에 부수지 못한’이란 바로 그것의 의미를 설명한 것으로, 끝을 냄으로써 이전에 부수지 못한 것이라는 뜻이다. ‘탐욕의 무더기’란 탐욕의 덩어리 혹은 탐욕의 부분을 말한다. Kāyagatāsativaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 몸에 대한 마음챙김의 품(身至念品)에 대한 설명이 끝났다. 20. Amatavaggavaṇṇanā 20. 불사품(不死品)에 대한 설명 600-611. Natthi ettha mataṃ maraṇaṃ vināsoti amataṃ, nibbānanti āha – ‘‘maraṇavirahitaṃ nibbānaṃ paribhuñjantī’’ti. Amatassa vā nibbānassa adhigamahetutāya [Pg.288] amatasadisaatappakasukhapatitatāya ca kāyagatāsati ‘‘amata’’nti vuttā. Paribhuñjantīti jhānasamāpajjanena vaḷañjanti. Viraddhanti anadhigamena virajjhitaṃ. Tenāha – ‘‘virādhitaṃ nādhigata’’nti. Āraddhanti sādhitaṃ nipphāditaṃ. Tañca paripuṇṇaṃ nāma hotīti āha – ‘‘āraddhanti paripuṇṇa’’nti. Pamādiṃsūti kālabyattayenedaṃ vuttanti āha – ‘‘pamajjantī’’ti. 600-611. 여기에 죽음이나 사라짐이 없기에 불사(不死, amata)이며 곧 열반이다. 그래서 ‘죽음이 없는 열반을 누린다’라고 하였다. 혹은 불사인 열반을 증득하는 원인이 되기 때문이며, 불사와 같은 열병 없는 행복에 속하기 때문에 몸에 대한 마음챙김을 ‘불사’라고 하였다. ‘누린다’는 것은 선정에 들어 사용한다는 것이다. ‘놓쳤다’는 것은 증득하지 못하여 그르쳤다는 것이다. 그래서 ‘그르쳤다는 것은 증득하지 못한 것’이라 하였다. ‘시작했다’는 것은 성취하고 완성했다는 것이다. 그것은 바로 원만한 것이기에 ‘시작했다는 것은 원만한 것’이라 하였다. ‘게을렀다’는 것은 시간의 경과에 따라 설해진 것이므로 ‘게으름을 피운다’라고 설하였다. Amatavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. 불사품(不死品)에 대한 설명이 끝났다. Iti manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya 이와 같이 마노라타뿌라니인 앙굿따라 니까야 주석서에서 Ekakanipātavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā samattā. 하나의 모음(하나의 법)의 설명 중 명확하지 않은 의미를 밝히는 것이 완료되었다. Paṭhamo bhāgo niṭṭhito. 제1권이 끝났다. | |||
| ອັກສອນລາວ | |||
| ປາລີ | ອັດຖະກະຖາ | ຏີກາ | ອັນຍາ |
| 1101 ປາຣາຊິກະ ປາລີ 1102 ປາຈິດຕິຍະ ປາລີ 1103 ມະຫາວັກຄະ ປາລີ (ວິໄນ) 1104 ຈູລະວັກຄະ ປາລີ 1105 ປະລິວາລະ ປາລີ | 1201 ປາຣາຊິກະກັນທະ ອັດຖະກະຖາ-1 1202 ປາຣາຊິກະກັນທະ ອັດຖະກະຖາ-2 1203 ປາຈິດຕິຍະ ອັດຖະກະຖາ 1204 ມະຫາວັກຄະ ອັດຖະກະຖາ (ວິໄນ) 1205 ຈູລະວັກຄະ ອັດຖະກະຖາ 1206 ປະລິວາລະ ອັດຖະກະຖາ | 1301 ສາຣັດຖະທີປະນີ ຏີກາ-1 1302 ສາຣັດຖະທີປະນີ ຏີກາ-2 1303 ສາຣັດຖະທີປະນີ ຏີກາ-3 | 1401 ທເວມາຕິກາປາລີ 1402 ວິນະຍະສັງຄະຫະ ອັດຖະກະຖາ 1403 ວະຊິລະພຸດທິ ຏີກາ 1404 ວິມະຕິວິໂນທະນີ ຏີກາ-1 1405 ວິມະຕິວິໂນທະນີ ຏີກາ-2 1406 ວິນະຍາລັງກາລະ ຏີກາ-1 1407 ວິນະຍາລັງກາລະ ຏີກາ-2 1408 ກັງຂາວິຕະຣະນີປຸຣານະ ຏີກາ 1409 ວິນະຍະວິນິດສະຍະ-ອຸຕຕະຣະວິນິດສະຍະ 1410 ວິນະຍະວິນິດສະຍະ ຏີກາ-1 1411 ວິນະຍະວິນິດສະຍະ ຏີກາ-2 1412 ປາຈິຕະຍາທິໂຍຊະນາປາລີ 1413 ຂຸທະທະສິກຂາ-ມູລະສິກຂາ 8401 ວິສຸດທິມັກຄະ-1 8402 ວິສຸດທິມັກຄະ-2 8403 ວິສຸດທິມັກຄະ-ມະຫາຏີກາ-1 8404 ວິສຸດທິມັກຄະ-ມະຫາຏີກາ-2 8405 ວິສຸດທິມັກຄະ ນິທານະກະຖາ 8406 ທີຆະນິກາຍະ (ປຸ-ວິ) 8407 ມັດຊິມະນິກາຍະ (ປຸ-ວິ) 8408 ສັງຍຸຕຕະນິກາຍະ (ປຸ-ວິ) 8409 ອັງຄຸຕຕະລະນິກາຍະ (ປຸ-ວິ) 8410 ວິນະຍະປິຕະກະ (ປຸ-ວິ) 8411 ອະພິທັມມະປິຕະກະ (ປຸ-ວິ) 8412 ອັດຖະກະຖາ (ປຸ-ວິ) 8413 ນິລຸຕຕິທີປະນີ 8414 ປະຣະມັດຖະທີປະນີ ສັງຄະຫະມະຫາຏີກາປາຖະ 8415 ອະນຸທີປະນີປາຖະ 8416 ປັດຖານຸທເທສະ ທີປະນີປາຖະ 8417 ນະມັກກາລະຏີກາ 8418 ມະຫາປະຖາມະປາຖະ 8419 ລັກຂະນາໂຕ ພຸດທະຖະມະນາຄາຖາ 8420 ສຸຕະວັນທະນາ 8421 ກະມະລາຍຈະລິ 8422 ຊິນາລັງກາລະ 8423 ປັດຊະມະທຸ 8424 ພຸດທະຄຸນະຄາຖາວະລີ 8425 ຈູລະຄັນຖະວັງສະ 8426 ມະຫາວັງສະ 8427 ສາສະນະວັງສະ 8428 ກັດຈາຍະນະພະຍາກະລະນັງ 8429 ມົກຄັນທານະພະຍາກະລະນັງ 8430 ສັດທະນີຕິປະກະລະນັງ (ປະທະມາລາ) 8431 ສັດທະນີຕິປະກະລະນັງ (ຘາຕຸມາລາ) 8432 ປະທະຣູປະສິດທິ 8433 ໂມຄັນທານະປັນຈິກາ 8434 ປະໂຍຄະສິດທິປາຖະ 8435 ວຸຕະໂທຍະປາຖະ 8436 ອະພິທານະປະປະທີປິກາປາຖະ 8437 ອະພິທານະປະປະທີປິກາຏີກາ 8438 ສຸໂພທາລັງກາລະປາຖະ 8439 ສຸໂພທາລັງກາລະຏີກາ 8440 ພາລາວະຕາລະ ຄັນຖິປະທັດຖະວິນິດສະຍະສາລະ 8441 ໂລກະນີຕິ 8442 ສຸດຕັນຕະນີຕິ 8443 ສູລັດສະຕິນີຕິ 8444 ມະຫາລະຫະນີຕິ 8445 ທັມມະນີຕິ 8446 ກະວິທັບປະຖານີຕິ 8447 ນີຕິມັນຊະລີ 8448 ນະລະທັກຂະທີປະນີ 8449 ຈະຕຸຣາລັກຂະທີປະນີ 8450 ຈານັກຍະນີຕິ 8451 ລະສະວາຫິນີ 8452 ສີມາວິໂສທະນີປາຖະ 8453 ເວສສັນຕະລະຄີຕິ 8454 ໂມຄັນທານະ ວຸຕຕິວິວະລະນະປັນຈິກາ 8455 ຖູປະວັງສະ 8456 ທາຐາວັງສະ 8457 ຘາຕຸປາຖະວິລາສິນີຍາ 8458 ຘາຕຸວັງສະ 8459 ຫັດຖະວະນະຄັນລະວິຫາລະວັງສະ 8460 ຊິນະຈະລິຕະຍະ 8461 ຊິນະວັງສະທີປັງ 8462 ເຕລະກະຕາຫາຄາຖາ 8463 ມິລິທະຏີກາ 8464 ປະທະມັນຊະລີ 8465 ປະທະສາຘະນັງ 8466 ສັດທະພິນທຸປະກະລະນັງ 8467 ກັດຈາຍະນະຘາຕຸມັນຊຸສາ 8468 ສາມັນຕະກູຏະວັນນະນາ |
| 2101 ສີລັກຂັນທະວັກຄະ ປາລີ 2102 ມະຫາວັກຄະ ປາລີ (ທີຆະ) 2103 ປາຖິກະວັກຄະ ປາລີ | 2201 ສີລັກຂັນທະວັກຄະ ອັດຖະກະຖາ 2202 ມະຫາວັກຄະ ອັດຖະກະຖາ (ທີຆະ) 2203 ປາຖິກະວັກຄະ ອັດຖະກະຖາ | 2301 ສີລັກຂັນທະວັກຄະ ຏີກາ 2302 ມະຫາວັກຄະ ຏີກາ (ທີຆະ) 2303 ປາຖິກະວັກຄະ ຏີກາ 2304 ສີລັກຂັນທະວັກຄະ-ອະພິນະວະຏີກາ-1 2305 ສີລັກຂັນທະວັກຄະ-ອະພິນະວະຏີກາ-2 | |
| 3101 ມູລະປັນຍາສະ ປາລີ 3102 ມັດຊິມະປັນຍາສະ ປາລີ 3103 ອຸປະລິປັນຍາສະ ປາລີ | 3201 ມູລະປັນຍາສະ ອັດຖະກະຖາ-1 3202 ມູລະປັນຍາສະ ອັດຖະກະຖາ-2 3203 ມັດຊິມະປັນຍາສະ ອັດຖະກະຖາ 3204 ອຸປະລິປັນຍາສະ ອັດຖະກະຖາ | 3301 ມູລະປັນຍາສະ ຏີກາ 3302 ມັດຊິມະປັນຍາສະ ຏີກາ 3303 ອຸປະລິປັນຍາສະ ຏີກາ | |
| 4101 ສະຄາຖາວັກຄະ ປາລີ 4102 ນິທານະວັກຄະ ປາລີ 4103 ຂັນທະວັກຄະ ປາລີ 4104 ສະຫຼາຍາຕະນະວັກຄະ ປາລີ 4105 ມະຫາວັກຄະ ປາລີ (ສັງຍຸຕຕະ) | 4201 ສະຄາຖາວັກຄະ ອັດຖະກະຖາ 4202 ນິທານະວັກຄະ ອັດຖະກະຖາ 4203 ຂັນທະວັກຄະ ອັດຖະກະຖາ 4204 ສະຫຼາຍາຕະນະວັກຄະ ອັດຖະກະຖາ 4205 ມະຫາວັກຄະ ອັດຖະກະຖາ (ສັງຍຸຕຕະ) | 4301 ສະຄາຖາວັກຄະ ຏີກາ 4302 ນິທານະວັກຄະ ຏີກາ 4303 ຂັນທະວັກຄະ ຏີກາ 4304 ສະຫຼາຍາຕະນະວັກຄະ ຏີກາ 4305 ມະຫາວັກຄະ ຏີກາ (ສັງຍຸຕຕະ) | |
| 5101 ເອກະກະນິປາຕະ ປາລີ 5102 ທຸກະນິປາຕະ ປາລີ 5103 ຕິກະນິປາຕະ ປາລີ 5104 ຈະຕຸກກະນິປາຕະ ປາລີ 5105 ປັຈຈະກະນິປາຕະ ປາລີ 5106 ຉັກກະນິປາຕະ ປາລີ 5107 ສັດຕະກະນິປາຕະ ປາລີ 5108 ອັດຖະກາທິນິປາຕະ ປາລີ 5109 ນະວະກະນິປາຕະ ປາລີ 5110 ທະສະກະນິປາຕະ ປາລີ 5111 ເອກາທະສະກະນິປາຕະ ປາລີ | 5201 ເອກະກະນິປາຕະ ອັດຖະກະຖາ 5202 ທຸກະ-ຕິກະ-ຈະຕຸກກະນິປາຕະ ອັດຖະກະຖາ 5203 ປັຈຈະກະ-ຉັກກະ-ສັດຕະກະນິປາຕະ ອັດຖະກະຖາ 5204 ອັດຖະກາທິນິປາຕະ ອັດຖະກະຖາ | 5301 ເອກະກະນິປາຕະ ຏີກາ 5302 ທຸກະ-ຕິກະ-ຈະຕຸກກະນິປາຕະ ຏີກາ 5303 ປັຈຈະກະ-ຉັກກະ-ສັດຕະກະນິປາຕະ ຏີກາ 5304 ອັດຖະກາທິນິປາຕະ ຏີກາ | |
| 6101 ຂຸທະທະກະປາຖະ ປາລີ 6102 ທຳມະປະທະ ປາລີ 6103 ອຸທານະ ປາລີ 6104 ອິຕິວຸຕຕະກະ ປາລີ 6105 ສຸດຕະນິປາຕະ ປາລີ 6106 ວິມານະວັດຖຸ ປາລີ 6107 ເປຕະວັດຖຸ ປາລີ 6108 ເຖລະຄາຖາ ປາລີ 6109 ເຖລີຄາຖາ ປາລີ 6110 ອະປະທານະ ປາລີ-1 6111 ອະປະທານະ ປາລີ-2 6112 ພຸດທະວັງສະ ປາລີ 6113 ຈະຣິຍາປິຕະກະ ປາລີ 6114 ຊາຕະກະ ປາລີ-1 6115 ຊາຕະກະ ປາລີ-2 6116 ມະຫານິທເທສະ ປາລີ 6117 ຈູລະນິທເທສະ ປາລີ 6118 ປະຕິສັມພິທາມັກຄະ ປາລີ 6119 ເນຕຕິປະກະລະນະ ປາລີ 6120 ມິລິນທະປັນຫາ ປາລີ 6121 ເປຏະກົປເທສະ ປາລີ | 6201 ຂຸທະທະກະປາຖະ ອັດຖະກະຖາ 6202 ທຳມະປະທະ ອັດຖະກະຖາ-1 6203 ທຳມະປະທະ ອັດຖະກະຖາ-2 6204 ອຸທານະ ອັດຖະກະຖາ 6205 ອິຕິວຸຕຕະກະ ອັດຖະກະຖາ 6206 ສຸດຕະນິປາຕະ ອັດຖະກະຖາ-1 6207 ສຸດຕະນິປາຕະ ອັດຖະກະຖາ-2 6208 ວິມານະວັດຖຸ ອັດຖະກະຖາ 6209 ເປຕະວັດຖຸ ອັດຖະກະຖາ 6210 ເຖລະຄາຖາ ອັດຖະກະຖາ-1 6211 ເຖລະຄາຖາ ອັດຖະກະຖາ-2 6212 ເຖລີຄາຖາ ອັດຖະກະຖາ 6213 ອະປະທານະ ອັດຖະກະຖາ-1 6214 ອະປະທານະ ອັດຖະກະຖາ-2 6215 ພຸດທະວັງສະ ອັດຖະກະຖາ 6216 ຈະຣິຍາປິຕະກະ ອັດຖະກະຖາ 6217 ຊາຕະກະ ອັດຖະກະຖາ-1 6218 ຊາຕະກະ ອັດຖະກະຖາ-2 6219 ຊາຕະກະ ອັດຖະກະຖາ-3 6220 ຊາຕະກະ ອັດຖະກະຖາ-4 6221 ຊາຕະກະ ອັດຖະກະຖາ-5 6222 ຊາຕະກະ ອັດຖະກະຖາ-6 6223 ຊາຕະກະ ອັດຖະກະຖາ-7 6224 ມະຫານິທເທສະ ອັດຖະກະຖາ 6225 ຈູລະນິທເທສະ ອັດຖະກະຖາ 6226 ປະຕິສັມພິທາມັກຄະ ອັດຖະກະຖາ-1 6227 ປະຕິສັມພິທາມັກຄະ ອັດຖະກະຖາ-2 6228 ເນຕຕິປະກະລະນະ ອັດຖະກະຖາ | 6301 ເນຕຕິປະກະລະນະ ຏີກາ 6302 ເນຕຕິວິພາວິນີ | |
| 7101 ທຳມະສັງຄະນີ ປາລີ 7102 ວິພັງຄະ ປາລີ 7103 ຘາຕຸກະຖາ ປາລີ 7104 ປຸກຄະລະປັນຍັດຕິ ປາລີ 7105 ກະຖາວັດຖຸ ປາລີ 7106 ຍະມະກະ ປາລີ-1 7107 ຍະມະກະ ປາລີ-2 7108 ຍະມະກະ ປາລີ-3 7109 ປັດຖານະ ປາລີ-1 7110 ປັດຖານະ ປາລີ-2 7111 ປັດຖານະ ປາລີ-3 7112 ປັດຖານະ ປາລີ-4 7113 ປັດຖານະ ປາລີ-5 | 7201 ທຳມະສັງຄະນິ ອັດຖະກະຖາ 7202 ສັມໂມຫະວິໂນທະນີ ອັດຖະກະຖາ 7203 ປັຈຈະປະກະລະນະ ອັດຖະກະຖາ | 7301 ທຳມະສັງຄະນີ-ມູລະຏີກາ 7302 ວິພັງຄະ-ມູລະຏີກາ 7303 ປັຈຈະປະກະລະນະ-ມູລະຏີກາ 7304 ທຳມະສັງຄະນີ-ອະນຸຏີກາ 7305 ປັຈຈະປະກະລະນະ-ອະນຸຏີກາ 7306 ອະພິທັມມາວະຕາໂຣ-ນາມະຣູປະປະຣິຈເທໂທ 7307 ອະພິທັມມັດຖະສັງຄະໂຫ 7308 ອະພິທັມມາວະຕາລະ-ປຸຣານະຏີກາ 7309 ອະພິທັມມາມາຕິກາປາລີ | |
| मराठी | |||
| पाळी | अट्ठकथा | टीका | अन्य |
| 1101 पाराजिक पाळी 1102 पाचित्तिय पाळी 1103 महावग्ग पाळी (विनय) 1104 चूळवग्ग पाळी 1105 परिवार पाळी | 1201 पाराजिककंड अट्ठकथा-१ 1202 पाराजिककंड अट्ठकथा-२ 1203 पाचित्तिय अट्ठकथा 1204 महावग्ग अट्ठकथा (विनय) 1205 चूळवग्ग अट्ठकथा 1206 परिवार अट्ठकथा | 1301 सारत्थदीपनी टीका-१ 1302 सारत्थदीपनी टीका-२ 1303 सारत्थदीपनी टीका-३ | 1401 द्वेमातिकापाळी 1402 विनयसंगह अट्ठकथा 1403 वजिरबुद्धि टीका 1404 विमतिविनोदनी टीका-१ 1405 विमतिविनोदनी टीका-२ 1406 विनयालंकार टीका-१ 1407 विनयालंकार टीका-२ 1408 कंखावितरणीपुराण टीका 1409 विनयविनिच्छय-उत्तरविनिच्छय 1410 विनयविनिच्छय टीका-१ 1411 विनयविनिच्छय टीका-२ 1412 पाचित्यादियोजनापाळी 1413 खुद्दसिक्खा-मूलसिक्खा 8401 विसुद्धिमग्ग-१ 8402 विसुद्धिमग्ग-२ 8403 विसुद्धिमग्ग-महाटीका-१ 8404 विसुद्धिमग्ग-महाटीका-२ 8405 विसुद्धिमग्ग निदानकथा 8406 दीघनिकाय (पु-वि) 8407 मज्झिमनिकाय (पु-वि) 8408 संयुत्तनिकाय (पु-वि) 8409 अंगुत्तरनिकाय (पु-वि) 8410 विनयपिटक (पु-वि) 8411 अभिधम्मपिटक (पु-वि) 8412 अट्ठकथा (पु-वि) 8413 निरुत्तिदीपनी 8414 परमत्थदीपनी संगहमहाटीकापाठ 8415 अनुदीपनीपाठ 8416 पट्ठानुद्देस दीपनीपाठ 8417 नमक्कारटीका 8418 महापणामपाठ 8419 लक्खणातो बुद्धथोमनागाथा 8420 सुतवंदना 8421 कमलांजलि 8422 जिनालंकार 8423 पज्जमधु 8424 बुद्धगुणगाथावली 8425 चूळगंथवंस 8426 महावंस 8427 सासनवंस 8428 कच्चायनव्याकरणं 8429 मोग्गल्लानव्याकरणं 8430 सद्दनीतिप्पकरणं (पदमाला) 8431 सद्दनीतिप्पकरणं (धातुमाला) 8432 पदरूपसिद्धि 8433 मोग्गल्लानपंचिका 8434 पयोगसिद्धिपाठ 8435 वुत्तोदयपाठ 8436 अभिधानप्पदीपिकापाठ 8437 अभिधानप्पदीपिकाटीका 8438 सुबोधालंकारपाठ 8439 सुबोधालंकारटीका 8440 बालावतार गंठिपदत्थविनिच्छयसार 8441 लोकनीति 8442 सुत्तंतनीति 8443 सूरस्सतीनीति 8444 महारहनीति 8445 धम्मनीति 8446 कविदप्पणनीति 8447 नीतिमंजरी 8448 नरदक्खदीपनी 8449 चतुरारक्खदीपनी 8450 चाणक्यनीति 8451 रसवाहिनी 8452 सीमाविसोधनीपाठ 8453 वेस्संतरगीति 8454 मोग्गल्लान वुत्तिविवरणपंचिका 8455 थूपवंस 8456 दाठावंस 8457 धातुपाठविलासिनिया 8458 धातुवंस 8459 हत्थवनगल्लविहारवंस 8460 जिनचरितय 8461 जिनवंसदीपं 8462 तेलकटाहगाथा 8463 मिलिदटीका 8464 पदमंजरी 8465 पदसाधनं 8466 सद्दबिंदुपकरणं 8467 कच्चायनधातुमंजुसा 8468 सामंतकूटवण्णना |
| 2101 सीलक्खंधवग्ग पाळी 2102 महावग्ग पाळी (दीघ) 2103 पाथिकवग्ग पाळी | 2201 सीलक्खंधवग्ग अट्ठकथा 2202 महावग्ग अट्ठकथा (दीघ) 2203 पाथिकवग्ग अट्ठकथा | 2301 सीलक्खंधवग्ग टीका 2302 महावग्ग टीका (दीघ) 2303 पाथिकवग्ग टीका 2304 सीलक्खंधवग्ग-अभिनवटीका-१ 2305 सीलक्खंधवग्ग-अभिनवटीका-२ | |
| 3101 मूलपण्णास पाळी 3102 मज्झिमपण्णास पाळी 3103 उपरिपण्णास पाळी | 3201 मूलपण्णास अट्ठकथा-१ 3202 मूलपण्णास अट्ठकथा-२ 3203 मज्झिमपण्णास अट्ठकथा 3204 उपरिपण्णास अट्ठकथा | 3301 मूलपण्णास टीका 3302 मज्झिमपण्णास टीका 3303 उपरिपण्णास टीका | |
| 4101 सगाथावग्ग पाळी 4102 निदानवग्ग पाळी 4103 खंधवग्ग पाळी 4104 सळायतनवग्ग पाळी 4105 महावग्ग पाळी (संयुत्त) | 4201 सगाथावग्ग अट्ठकथा 4202 निदानवग्ग अट्ठकथा 4203 खंधवग्ग अट्ठकथा 4204 सळायतनवग्ग अट्ठकथा 4205 महावग्ग अट्ठकथा (संयुत्त) | 4301 सगाथावग्ग टीका 4302 निदानवग्ग टीका 4303 खंधवग्ग टीका 4304 सळायतनवग्ग टीका 4305 महावग्ग टीका (संयुत्त) | |
| 5101 एककनिपात पाळी 5102 दुकनिपात पाळी 5103 तिकनिपात पाळी 5104 चतुक्कनिपात पाळी 5105 पंचकनिपात पाळी 5106 छक्कनिपात पाळी 5107 सत्तकनिपात पाळी 5108 अट्ठकादिनिपात पाळी 5109 नवकनिपात पाळी 5110 दसकनिपात पाळी 5111 एकादसकनिपात पाळी | 5201 एककनिपात अट्ठकथा 5202 दुक-तिक-चतुक्कनिपात अट्ठकथा 5203 पंचक-छक्क-सत्तकनिपात अट्ठकथा 5204 अट्ठकादिनिपात अट्ठकथा | 5301 एककनिपात टीका 5302 दुक-तिक-चतुक्कनिपात टीका 5303 पंचक-छक्क-सत्तकनिपात टीका 5304 अट्ठकादिनिपात टीका | |
| 6101 खुद्दकपाठ पाळी 6102 धम्मपद पाळी 6103 उदान पाळी 6104 इतिवुत्तक पाळी 6105 सुत्तनिपात पाळी 6106 विमानवत्थु पाळी 6107 पेतवत्थु पाळी 6108 थेरगाथा पाळी 6109 थेरीगाथा पाळी 6110 अपदान पाळी-१ 6111 अपदान पाळी-२ 6112 बुद्धवंस पाळी 6113 चरियापिटक पाळी 6114 जातक पाळी-१ 6115 जातक पाळी-२ 6116 महानिद्देस पाळी 6117 चूळनिद्देस पाळी 6118 पटिसंभिदामग्ग पाळी 6119 नेत्तिप्पकरण पाळी 6120 मिलिंदपंह पाळी 6121 पेटकोपदेस पाळी | 6201 खुद्दकपाठ अट्ठकथा 6202 धम्मपद अट्ठकथा-१ 6203 धम्मपद अट्ठकथा-२ 6204 उदान अट्ठकथा 6205 इतिवुत्तक अट्ठकथा 6206 सुत्तनिपात अट्ठकथा-१ 6207 सुत्तनिपात अट्ठकथा-२ 6208 विमानवत्थु अट्ठकथा 6209 पेतवत्थु अट्ठकथा 6210 थेरगाथा अट्ठकथा-१ 6211 थेरगाथा अट्ठकथा-२ 6212 थेरीगाथा अट्ठकथा 6213 अपदान अट्ठकथा-१ 6214 अपदान अट्ठकथा-२ 6215 बुद्धवंस अट्ठकथा 6216 चरियापिटक अट्ठकथा 6217 जातक अट्ठकथा-१ 6218 जातक अट्ठकथा-२ 6219 जातक अट्ठकथा-३ 6220 जातक अट्ठकथा-४ 6221 जातक अट्ठकथा-५ 6222 जातक अट्ठकथा-६ 6223 जातक अट्ठकथा-७ 6224 महानिद्देस अट्ठकथा 6225 चूळनिद्देस अट्ठकथा 6226 पटिसंभिदामग्ग अट्ठकथा-१ 6227 पटिसंभिदामग्ग अट्ठकथा-२ 6228 नेत्तिप्पकरण अट्ठकथा | 6301 नेत्तिप्पकरण टीका 6302 नेत्तिविभाविनी | |
| 7101 धम्मसंगणी पाळी 7102 विभंग पाळी 7103 धातुकथा पाळी 7104 पुग्गलपंयत्ति पाळी 7105 कथावत्थु पाळी 7106 यमक पाळी-१ 7107 यमक पाळी-२ 7108 यमक पाळी-३ 7109 पट्ठान पाळी-१ 7110 पट्ठान पाळी-२ 7111 पट्ठान पाळी-३ 7112 पट्ठान पाळी-४ 7113 पट्ठान पाळी-५ | 7201 धम्मसंगणि अट्ठकथा 7202 सम्मोहविनोदनी अट्ठकथा 7203 पंचपकरण अट्ठकथा | 7301 धम्मसंगणी-मूलटीका 7302 विभंग-मूलटीका 7303 पंचपकरण-मूलटीका 7304 धम्मसंगणी-अनुटीका 7305 पंचपकरण-अनुटीका 7306 अभिधम्मावतारो-नामरूपपरिच्छेदो 7307 अभिधम्मत्थसंगहो 7308 अभिधम्मावतार-पुराणटीका 7309 अभिधम्ममातिकापाळी | |
| မြန်မာ | |||
| ပါဠိတော် | အဋ္ဌကထာ | ဋီကာ | အခြား |
| 1101 ပါရာဇိက ပါဠိ 1102 ပါစိတ္တိယ ပါဠိ 1103 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဝိနယ) 1104 စူဠဝဂ္ဂ ပါဠိ 1105 ပရိဝါရ ပါဠိ | 1201 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၁ 1202 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၂ 1203 ပါစိတ္တိယ အဋ္ဌကထာ 1204 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဝိနယ) 1205 စူဠဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 1206 ပရိဝါရ အဋ္ဌကထာ | 1301 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၁ 1302 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၂ 1303 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၃ | 1401 ဒွေမာတိကာပါဠိ 1402 ဝိနယသင်္ဂဟ အဋ္ဌကထာ 1403 ဝဇိရဗုဒ္ဓိ ဋီကာ 1404 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၁ 1405 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၂ 1406 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၁ 1407 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၂ 1408 ကင်္ခာဝိတရဏီပုရာဏ ဋီကာ 1409 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ-ဥတ္တရဝိနိစ္ဆယ 1410 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၁ 1411 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၂ 1412 ပါစိတျာဒိယောဇနာပါဠိ 1413 ခုဒ္ဒသိက္ခာ-မူလသိက္ခာ 8401 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၁ 8402 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၂ 8403 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၁ 8404 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၂ 8405 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ နိဒါနကထာ 8406 ဒီဃနိကာယ (ပု-ဝိ) 8407 မဇ္ဈိမနိကာယ (ပု-ဝိ) 8408 သံယုတ္တနိကာယ (ပု-ဝိ) 8409 အင်္ဂုတ္တရနိကာယ (ပု-ဝိ) 8410 ဝိနယပိဋက (ပု-ဝိ) 8411 အဘိဓမ္မပိဋက (ပု-ဝိ) 8412 အဋ္ဌကထာ (ပု-ဝိ) 8413 နိရုတ္တိဒီပနီ 8414 ပရမတ္ထဒီပနီ သင်္ဂဟမဟာဋီကာပါဌ 8415 အနုဒီပနီပါဌ 8416 ပဋ္ဌာနုဒ္ဒေသ ဒီပနီပါဌ 8417 နမက္ကာရဋီကာ 8418 မဟာပဏာမပါဌ 8419 လက္ခဏာတော ဗုဒ္ဓထောမနာဂါထာ 8420 သုတဝန္ဒနာ 8421 ကမလာဉ္ဇလိ 8422 ဇိနာလင်္ကာရ 8423 ပဇ္ဇမဓု 8424 ဗုဒ္ဓဂုဏဂါထာဝလီ 8425 စူဠဂန္ထဝံသ 8427 သာသနဝံသ 8426 မဟာဝံသ 8429 မောဂ္ဂလ္လာနဗျာကရဏံ 8428 ကစ္စာယနဗျာကရဏံ 8430 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ပဒမာလာ) 8431 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ဓါတုမာလာ) 8432 ပဒရူပသိဒ္ဓိ 8433 မောဂလ္လာနပဉ္စိကာ 8434 ပယောဂသိဒ္ဓိပါဌ 8435 ဝုတ္တောဒယပါဌ 8436 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာပါဌ 8437 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာဋီကာ 8438 သုဗောဓါလင်္ကာရပါဌ 8439 သုဗောဓါလင်္ကာရဋီကာ 8440 ဗာလာဝတာရ ဂဏ္ဌိပဒတ္ထဝိနိစ္ဆယသာရ 8446 ကဝိဒပ္ပဏနီတိ 8447 နီတိမဉ္ဇရီ 8445 ဓမ္မနီတိ 8444 မဟာရဟနီတိ 8441 လောကနီတိ 8442 သုတ္တန္တနီတိ 8443 သူရဿတိနီတိ 8450 စာဏကျနီတိ 8448 နရဒက္ခဒီပနီ 8449 စတုရာရက္ခဒီပနီ 8451 ရသဝါဟိနီ 8452 သီမဝိသောဓနီပါဌ 8453 ဝေဿန္တရဂီတိ 8454 မောဂ္ဂလ္လာန ဝုတ္တိဝိဝရဏပဉ္စိကာ 8455 ထူပဝံသ 8456 ဒါဌာဝံသ 8457 ဓါတုပါဌဝိလာသိနိယာ 8458 ဓါတုဝံသ 8459 ဟတ္ထဝနဂလ္လဝိဟာရဝံသ 8460 ဇိနစရိတယ 8461 ဇိနဝံသဒီပံ 8462 တေလကဋာဟဂါထာ 8463 မိလိဒဋီကာ 8464 ပဒမဉ္ဇရီ 8465 ပဒသာဓနံ 8466 သဒ္ဒဗိန္ဒုပကရဏံ 8467 ကစ္စာယနဓါတုမဉ္ဇုသာ 8468 သာမန္တကူဋဝဏ္ဏနာ |
| 2101 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ 2102 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဒီဃ) 2103 ပါထိကဝဂ္ဂ ပါဠိ | 2201 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 2202 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဒီဃ) 2203 ပါထိကဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ | 2301 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ 2302 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (ဒီဃ) 2303 ပါထိကဝဂ္ဂ ဋီကာ 2304 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၁ 2305 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၂ | |
| 3101 မူလပဏ္ဏာသ ပါဠိ 3102 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ပါဠိ 3103 ဥပရိပဏ္ဏာသ ပါဠိ | 3201 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၁ 3202 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၂ 3203 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ 3204 ဥပရိပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ | 3301 မူလပဏ္ဏာသ ဋီကာ 3302 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ဋီကာ 3303 ဥပရိပဏ္ဏာသ ဋီကာ | |
| 4101 သဂါထာဝဂ္ဂ ပါဠိ 4102 နိဒါနဝဂ္ဂ ပါဠိ 4103 ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ 4104 သဠာယတနဝဂ္ဂ ပါဠိ 4105 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (သံယုတ္တ) | 4201 သဂါထာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 4202 နိဒါနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 4203 ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 4204 သဠာယတနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ 4205 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (သံယုတ္တ) | 4301 သဂါထာဝဂ္ဂ ဋီကာ 4302 နိဒါနဝဂ္ဂ ဋီကာ 4303 ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ 4304 သဠာယတနဝဂ္ဂ ဋီကာ 4305 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (သံယုတ္တ) | |
| 5101 ဧကကနိပါတ ပါဠိ 5102 ဒုကနိပါတ ပါဠိ 5103 တိကနိပါတ ပါဠိ 5104 စတုက္ကနိပါတ ပါဠိ 5105 ပဉ္စကနိပါတ ပါဠိ 5106 ဆက္ကနိပါတ ပါဠိ 5107 သတ္တကနိပါတ ပါဠိ 5108 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ပါဠိ 5109 နဝကနိပါတ ပါဠိ 5110 ဒသကနိပါတ ပါဠိ 5111 ဧကာဒသကနိပါတ ပါဠိ | 5201 ဧကကနိပါတ အဋ္ဌကထာ 5202 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ အဋ္ဌကထာ 5203 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ အဋ္ဌကထာ 5204 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ အဋ္ဌကထာ | 5301 ဧကကနိပါတ ဋီကာ 5302 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ ဋီကာ 5303 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ ဋီကာ 5304 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ဋီကာ | |
| 6101 ခုဒ္ဒကပါဌ ပါဠိ 6102 ဓမ္မပဒ ပါဠိ 6103 ဥဒါန ပါဠိ 6104 ဣတိဝုတ္တက ပါဠိ 6105 သုတ္တနိပါတ ပါဠိ 6106 ဝိမာနဝတ္ထု ပါဠိ 6107 ပေတဝတ္ထု ပါဠိ 6108 ထေရဂါထာ ပါဠိ 6109 ထေရီဂါထာ ပါဠိ 6110 အပဒါန ပါဠိ-၁ 6111 အပဒါန ပါဠိ-၂ 6112 ဗုဒ္ဓဝံသ ပါဠိ 6113 စရိယာပိဋက ပါဠိ 6114 ဇာတက ပါဠိ-၁ 6115 ဇာတက ပါဠိ-၂ 6116 မဟာနိဒ္ဒေသ ပါဠိ 6117 စူဠနိဒ္ဒေသ ပါဠိ 6118 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ ပါဠိ 6119 နေတ္တိပ္ပကရဏ ပါဠိ 6120 မိလိန္ဒပဉှ ပါဠိ 6121 ပေဋကောပဒေသ ပါဠိ | 6201 ခုဒ္ဒကပါဌ အဋ္ဌကထာ 6202 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၁ 6203 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၂ 6204 ဥဒါန အဋ္ဌကထာ 6205 ဣတိဝုတ္တက အဋ္ဌကထာ 6206 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၁ 6207 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၂ 6208 ဝိမာနဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ 6209 ပေတဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ 6210 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၁ 6211 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၂ 6212 ထေရီဂါထာ အဋ္ဌကထာ 6213 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၁ 6214 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၂ 6215 ဗုဒ္ဓဝံသ အဋ္ဌကထာ 6216 စရိယာပိဋက အဋ္ဌကထာ 6217 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၁ 6218 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၂ 6219 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၃ 6220 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၄ 6221 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၅ 6222 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၆ 6223 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၇ 6224 မဟာနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ 6225 စူဠနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ 6226 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၁ 6227 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၂ 6228 နေတ္တိပ္ပကရဏ အဋ္ဌကထာ | 6301 နေတ္တိပ္ပကရဏ ဋီကာ 6302 နေတ္တိဝိဘာဝိနီ | |
| 7101 ဓမ္မသင်္ဂဏီ ပါဠိ 7102 ဝိဘင်္ဂ ပါဠိ 7103 ဓါတုကထာ ပါဠိ 7104 ပုဂ္ဂလပညတ္တိ ပါဠိ 7105 ကထာဝတ္ထု ပါဠိ 7106 ယမက ပါဠိ-၁ 7107 ယမက ပါဠိ-၂ 7108 ယမက ပါဠိ-၃ 7109 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၁ 7110 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၂ 7111 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၃ 7112 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၄ 7113 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၅ | 7201 ဓမ္မသင်္ဂဏိ အဋ္ဌကထာ 7202 သမ္မောဟဝိနောဒနီ အဋ္ဌကထာ 7203 ပဉ္စပကရဏ အဋ္ဌကထာ | 7301 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-မူလဋီကာ 7302 ဝိဘင်္ဂ-မူလဋီကာ 7303 ပဉ္စပကရဏ-မူလဋီကာ 7304 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-အနုဋီကာ 7305 ပဉ္စပကရဏ-အနုဋီကာ 7306 အဘိဓမ္မာဝတာရော-နာမရူပပရိစ္ဆေဒေါ 7307 အဘိဓမ္မတ္ထသင်္ဂဟော 7308 အဘိဓမ္မာဝတာရ-ပုရာဏဋီကာ 7309 အဘိဓမ္မမာတိကာပါဠိ | |
| සිංහල | |||
| පාලි කැනනය | විවරණ | අටුවා | වෙනත් |
| 1101 පාරාජික පාළි 1102 පාචිත්තිය පාළි 1103 මහාවග්ග පාළි (විනය) 1104 චූළවග්ග පාළි 1105 පරිවාර පාළි | 1201 පාරාජිකකණ්ඩ අට්ඨකථා-1 1202 පාරාජිකකණ්ඩ අට්ඨකථා-2 1203 පාචිත්තිය අට්ඨකථා 1204 මහාවග්ග අට්ඨකථා (විනය) 1205 චූළවග්ග අට්ඨකථා 1206 පරිවාර අට්ඨකථා | 1301 සාරත්ථදීපනී ටීකා-1 1302 සාරත්ථදීපනී ටීකා-2 1303 සාරත්ථදීපනී ටීකා-3 | 1401 ද්වෙමාතිකාපාළි 1402 විනයසංගහ අට්ඨකථා 1403 වජිරබුද්ධි ටීකා 1404 විමතිවිනෝදනී ටීකා-1 1405 විමතිවිනෝදනී ටීකා-2 1406 විනයාලංකාර ටීකා-1 1407 විනයාලංකාර ටීකා-2 1408 කඞ්ඛාවිතරණීපුරාණ ටීකා 1409 විනයවිනිච්ඡය-උත්තරවිනිච්ඡය 1410 විනයවිනිච්ඡය ටීකා-1 1411 විනයවිනිච්ඡය ටීකා-2 1412 පාචිත්යාදියෝජනාපාළි 1413 ඛුද්දසික්ඛා-මූලසික්ඛා 8401 විසුද්ධිමග්ග-1 8402 විසුද්ධිමග්ග-2 8403 විසුද්ධිමග්ග-මහාටීකා-1 8404 විසුද්ධිමග්ග-මහාටීකා-2 8405 විසුද්ධිමග්ග නිදානකථා 8406 දීඝනිකාය (පු-වි) 8407 මජ්ඣිමනිකාය (පු-වි) 8408 සංයුත්තනිකාය (පු-වි) 8409 අඞ්ගුත්තරනිකාය (පු-වි) 8410 විනයපිටක (පු-වි) 8411 අභිධම්මපිටක (පු-වි) 8412 අට්ඨකථා (පු-වි) 8413 නිරුත්තිදීපනී 8414 පරමත්ථදීපනී සඞ්ගහමහාටීකාපාඨ 8415 අනුදීපනීපාඨ 8416 පට්ඨානුද්දේස දීපනීපාඨ 8417 නමක්කාරටීකා 8418 මහාපණාමපාඨ 8419 ලක්ඛණාතෝ බුද්ධථෝමනාගාථා 8420 සුතවන්දනා 8421 කමලාඤ්ජලි 8422 ජිනාලඞ්කාර 8423 පජ්ජමධු 8424 බුද්ධගුණගාථාවලී 8425 චූළගන්ථවංස 8427 සාසනවංස 8426 මහාවංස 8429 මොග්ගල්ලානබ්යාකරණං 8428 කච්චායනබ්යාකරණං 8430 සද්දනීතිප්පකරණං (පදමාලා) 8431 සද්දනීතිප්පකරණං (ධාතුමාලා) 8432 පදරූපසිද්ධි 8433 මොග්ගල්ලානපඤ්චිකා 8434 පයෝගසිද්ධිපාඨ 8435 වුත්තෝදයපාඨ 8436 අභිධානප්පදීපිකාපාඨ 8437 අභිධානප්පදීපිකාටීකා 8438 සුබෝධාලඞ්කාරපාඨ 8439 සුබෝධාලඞ්කාරටීකා 8440 බාලාවතාර ගණ්ඨිපදත්ථවිනිච්ඡයසාර 8446 කවිදප්පණනීති 8447 නීතිමඤ්ජරී 8445 ධම්මනීති 8444 මහාරහනීති 8441 ලෝකනීති 8442 සුත්තන්තනීති 8443 සූරස්සතිනීති 8450 චාණක්යනීති 8448 නරදක්ඛදීපනී 8449 චතුරාරක්ඛදීපනී 8451 රසවාහිනී 8452 සීමවිසෝධනීපාඨ 8453 වෙස්සන්තරගීති 8454 මොග්ගල්ලාන වුත්තිවිවරණපඤ්චිකා 8455 ථූපවංස 8456 දාඨාවංස 8457 ධාතුපාඨවිලාසිනියා 8458 ධාතුවංස 8459 හත්ථවනගල්ලවිහාරවංස 8460 ජිනචරිතය 8461 ජිනවංසදීපං 8462 තේලකටාහගාථා 8463 මිලිදටීකා 8464 පදමඤ්ජරී 8465 පදසාධනං 8466 සද්දබින්දුපකරණං 8467 කච්චායනධාතුමඤ්ජුසා 8468 සාමන්තකූටවණ්ණනා |
| 2101 සීලක්ඛන්ධවග්ග පාළි 2102 මහාවග්ග පාළි (දීඝ) 2103 පාථිකවග්ග පාළි | 2201 සීලක්ඛන්ධවග්ග අට්ඨකථා 2202 මහාවග්ග අට්ඨකථා (දීඝ) 2203 පාථිකවග්ග අට්ඨකථා | 2301 සීලක්ඛන්ධවග්ග ටීකා 2302 මහාවග්ග ටීකා (දීඝ) 2303 පාථිකවග්ග ටීකා 2304 සීලක්ඛන්ධවග්ග-අභිනවටීකා-1 2305 සීලක්ඛන්ධවග්ග-අභිනවටීකා-2 | |
| 3101 මූලපණ්ණාස පාළි 3102 මජ්ඣිමපණ්ණාස පාළි 3103 උපරිපණ්ණාස පාළි | 3201 මූලපණ්ණාස අට්ඨකථා-1 3202 මූලපණ්ණාස අට්ඨකථා-2 3203 මජ්ඣිමපණ්ණාස අට්ඨකථා 3204 උපරිපණ්ණාස අට්ඨකථා | 3301 මූලපණ්ණාස ටීකා 3302 මජ්ඣිමපණ්ණාස ටීකා 3303 උපරිපණ්ණාස ටීකා | |
| 4101 සගාථාවග්ග පාළි 4102 නිදානවග්ග පාළි 4103 ඛන්ධවග්ග පාළි 4104 සළායතනවග්ග පාළි 4105 මහාවග්ග පාළි (සංයුත්ත) | 4201 සගාථාවග්ග අට්ඨකථා 4202 නිදානවග්ග අට්ඨකථා 4203 ඛන්ධවග්ග අට්ඨකථා 4204 සළායතනවග්ග අට්ඨකථා 4205 මහාවග්ග අට්ඨකථා (සංයුත්ත) | 4301 සගාථාවග්ග ටීකා 4302 නිදානවග්ග ටීකා 4303 ඛන්ධවග්ග ටීකා 4304 සළායතනවග්ග ටීකා 4305 මහාවග්ග ටීකා (සංයුත්ත) | |
| 5101 එකකනිපාත පාළි 5102 දුකනිපාත පාළි 5103 තිකනිපාත පාළි 5104 චතුක්කනිපාත පාළි 5105 පඤ්චකනිපාත පාළි 5106 ඡක්කනිපාත පාළි 5107 සත්තකනිපාත පාළි 5108 අට්ඨකාදිනිපාත පාළි 5109 නවකනිපාත පාළි 5110 දසකනිපාත පාළි 5111 එකාදසකනිපාත පාළි | 5201 එකකනිපාත අට්ඨකථා 5202 දුක-තික-චතුක්කනිපාත අට්ඨකථා 5203 පඤ්චක-ඡක්ක-සත්තකනිපාත අට්ඨකථා 5204 අට්ඨකාදිනිපාත අට්ඨකථා | 5301 එකකනිපාත ටීකා 5302 දුක-තික-චතුක්කනිපාත ටීකා 5303 පඤ්චක-ඡක්ක-සත්තකනිපාත ටීකා 5304 අට්ඨකාදිනිපාත ටීකා | |
| 6101 ඛුද්දකපාඨ පාළි 6102 ධම්මපද පාළි 6103 උදාන පාළි 6104 ඉතිවුත්තක පාළි 6105 සුත්තනිපාත පාළි 6106 විමානවත්ථු පාළි 6107 පේතවත්ථු පාළි 6108 ථේරගාථා පාළි 6109 ථේරීගාථා පාළි 6110 අපදාන පාළි-1 6111 අපදාන පාළි-2 6112 බුද්ධවංස පාළි 6113 චරියාපිටක පාළි 6114 ජාතක පාළි-1 6115 ජාතක පාළි-2 6116 මහානිද්දේස පාළි 6117 චූළනිද්දේස පාළි 6118 පටිසම්භිදාමග්ග පාළි 6119 නෙත්තිප්පකරණ පාළි 6120 මිලින්දපඤ්හ පාළි 6121 පේටකෝපදේස පාළි | 6201 ඛුද්දකපාඨ අට්ඨකථා 6202 ධම්මපද අට්ඨකථා-1 6203 ධම්මපද අට්ඨකථා-2 6204 උදාන අට්ඨකථා 6205 ඉතිවුත්තක අට්ඨකථා 6206 සුත්තනිපාත අට්ඨකථා-1 6207 සුත්තනිපාත අට්ඨකථා-2 6208 විමානවත්ථු අට්ඨකථා 6209 පේතවත්ථු අට්ඨකථා 6210 ථේරගාථා අට්ඨකථා-1 6211 ථේරගාථා අට්ඨකථා-2 6212 ථේරීගාථා අට්ඨකථා 6213 අපදාන අට්ඨකථා-1 6214 අපදාන අට්ඨකථා-2 6215 බුද්ධවංස අට්ඨකථා 6216 චරියාපිටක අට්ඨකථා 6217 ජාතක අට්ඨකථා-1 6218 ජාතක අට්ඨකථා-2 6219 ජාතක අට්ඨකථා-3 6220 ජාතක අට්ඨකථා-4 6221 ජාතක අට්ඨකථා-5 6222 ජාතක අට්ඨකථා-6 6223 ජාතක අට්ඨකථා-7 6224 මහානිද්දේස අට්ඨකථා 6225 චූළනිද්දේස අට්ඨකථා 6226 පටිසම්භිදාමග්ග අට්ඨකථා-1 6227 පටිසම්භිදාමග්ග අට්ඨකථා-2 6228 නෙත්තිප්පකරණ අට්ඨකථා | 6301 නෙත්තිප්පකරණ ටීකා 6302 නෙත්තිවිභාවිනී | |
| 7101 ධම්මසංගණී පාළි 7102 විභඞ්ග පාළි 7103 ධාතුකථා පාළි 7104 පුග්ගලපඤ්ඤත්ති පාළි 7105 කථාවත්ථු පාළි 7106 යමක පාළි-1 7107 යමක පාළි-2 7108 යමක පාළි-3 7109 පට්ඨාන පාළි-1 7110 පට්ඨාන පාළි-2 7111 පට්ඨාන පාළි-3 7112 පට්ඨාන පාළි-4 7113 පට්ඨාන පාළි-5 | 7201 ධම්මසංගණි අට්ඨකථා 7202 සම්මෝහවිනෝදනී අට්ඨකථා 7203 පඤ්චපකරණ අට්ඨකථා | 7301 ධම්මසංගණී-මූලටීකා 7302 විභඞ්ග-මූලටීකා 7303 පඤ්චපකරණ-මූලටීකා 7304 ධම්මසංගණී-අනුටීකා 7305 පඤ්චපකරණ-අනුටීකා 7306 අභිධම්මාවතාරෝ-නාමරූපපරිච්ඡේදෝ 7307 අභිධම්මත්ථසංගහෝ 7308 අභිධම්මාවතාර-පුරාණටීකා 7309 අභිධම්මමාතිකාපාළි | |
| Español | |||
| El Canon Pali | Los Comentarios | Los Subcomentarios | Otros |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1 1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2 1203 Pācittiya Aṭṭhakathā 1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya) 1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā 1206 Parivāra Aṭṭhakathā | 1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1 1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2 1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā 1403 Vajirabuddhi Ṭīkā 1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1 1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2 1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1 1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2 1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1 1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Visuddhimagga-1 8402 Visuddhimagga-2 8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1 8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2 8405 Visuddhimagga nidānakathā 8406 Dīghanikāya (pu-vi) 8407 Majjhimanikāya (pu-vi) 8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi) 8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi) 8410 Vinayapiṭaka (pu-vi) 8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi) 8412 Aṭṭhakathā (pu-vi) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Namakkāraṭīkā 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Subodhālaṅkāraṭīkā 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8445 Dhammanīti 8444 Mahārahanīti 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8450 Cāṇakyanīti 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Milidaṭīkā 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā 2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha) 2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā | 2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā 2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha) 2303 Pāthikavagga Ṭīkā 2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1 2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1 3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2 3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā 3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā | 3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā 3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā 3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta) | 4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā 4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā 4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā 4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā 4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta) | 4301 Sagāthāvagga Ṭīkā 4302 Nidānavagga Ṭīkā 4303 Khandhavagga Ṭīkā 4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā 4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā 5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā 5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā 5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā | 5301 Ekakanipāta Ṭīkā 5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā 5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā 5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi-1 6111 Apadāna Pāḷi-2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi-1 6115 Jātaka Pāḷi-2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā 6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1 6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2 6204 Udāna Aṭṭhakathā 6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā 6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1 6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2 6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā 6209 Petavatthu Aṭṭhakathā 6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1 6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2 6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā 6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1 6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2 6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā 6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā 6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1 6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2 6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3 6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4 6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5 6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6 6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7 6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā 6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā 6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1 6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2 6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā | 6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi-1 7107 Yamaka Pāḷi-2 7108 Yamaka Pāḷi-3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5 | 7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā 7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā 7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā | 7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā 7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā 7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā 7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā 7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |
| แบบไทย | |||
| บาลีแคน | ข้อคิดเห็น | คำอธิบายย่อย | อื่น |
| 1101 ปาราชิกปาฬิ 1102 ปาจิตติยปาฬิ 1103 มหาวคฺคปาฬิ (วินัย) 1104 จูฬวคฺคปาฬิ 1105 ปริวารปาฬิ | 1201 ปาราชิกกณฺฑอฏฺฐกถา-๑ 1202 ปาราชิกกณฺฑอฏฺฐกถา-๒ 1203 ปาจิตฺติยอฏฺฐกถา 1204 มหาวคฺคอฏฺฐกถา (วินัย) 1205 จูฬวคฺคอฏฺฐกถา 1206 ปริวารอฏฺฐกถา | 1301 สารตฺถทีปนีฏีกา-๑ 1302 สารตฺถทีปนีฏีกา-๒ 1303 สารตฺถทีปนีฏีกา-๓ | 1401 ทเวมาติกาปาฬิ 1402 วินยสํคหอฏฺฐกถา 1403 วชิรพุทฺธิฏีกา 1404 วิมติวิโนทนีฏีกา-๑ 1405 วิมติวิโนทนีฏีกา-๒ 1406 วินยาลงฺการฏีกา-๑ 1407 วินยาลงฺการฏีกา-๒ 1408 กงฺขาวิตรณีปุราณฏีกา 1409 วินยวินิจฉย-อุตฺตรวินิจฉย 1410 วินยวินิจฉยฏีกา-๑ 1411 วินยวินิจฉยฏีกา-๒ 1412 ปาจิตฺยาทิโยชนาปาฬิ 1413 ขุทฺทสิกฺขา-มูลสิกฺขา 8401 วิสุทฺธิมคฺค-๑ 8402 วิสุทฺธิมคฺค-๒ 8403 วิสุทฺธิมคฺค-มหาฏีกา-๑ 8404 วิสุทฺธิมคฺค-มหาฏีกา-๒ 8405 วิสุทฺธิมคฺค-นิทานกถา 8406 ทีฆนิกาย (ปุ-วิ) 8407 มชฺฌิมนิกาย (ปุ-วิ) 8408 สํยุตฺตนิกาย (ปุ-วิ) 8409 องฺคุตฺตรนิกาย (ปุ-วิ) 8410 วินยปิฎก (ปุ-วิ) 8411 อภิธมฺมปิฎก (ปุ-วิ) 8412 อฏฺฐกถา (ปุ-วิ) 8413 นิรุตฺติทีปนี 8414 ปรมตฺถทีปนี สงฺคหมหาฏีกาปาฐ 8415 อนุทีปนีปาฐ 8416 ปฎฺฐานุทฺเทสทีปนีปาฐ 8417 นมกฺการฏีกา 8418 มหาปณามปาฐ 8419 ลกฺขณาโต พุทฺธโถมนาคาถา 8420 สุตวทน 8421 กมลาญฺชลิ 8422 ชินาลงฺการ 8423 ปชฺชมธุ 8424 พุทฺธคุณคาถาวลี 8425 จูฬคนฺถวํส 8427 สาสนวํส 8426 มหาวํส 8429 โมคฺคลฺลานพฺยากรณํ 8428 กจฺจายนพฺยากรณํ 8430 สทฺทานีติปฺปกรณํ (ปทมาลา) 8431 สทฺทานีติปฺปกรณํ (ธาตุมาลา) 8432 ปทรูปสิทฺธิ 8433 โมคคฺลานปญฺจิกา 8434 ปโยคสิทฺธิปาฐ 8435 วุตฺโตทยปาฐ 8436 อภิธานปฺปทีปิกาปาฐ 8437 อภิธานปฺปทีปิกาฏีกา 8438 สุโพธาลงฺการปาฐ 8439 สุโพธาลงฺการฏีกา 8440 พาลาวตาร คณฺฐิปทตฺถวินิจฺฉยสาร 8446 กวิทปฺปณนีติ 8447 นีติมญฺชรี 8445 ธมฺมนีติ 8444 มหารหนีติ 8441 โลกนีติ 8442 สุตฺตนฺตนีติ 8443 สูรสฺสตินีติ 8450 จาณกฺยนีติ 8448 นรทกฺขทีปนี 8449 จตุราวรกฺขทีปนี 8451 รสวาหินี 8452 สีมวิโสธนีปาฐ 8453 เวสฺสนฺตรคีติ 8454 โมคฺคลฺลาน วุตฺติวิวรณปญฺจิกา 8455 ถูปวํส 8456 ทาฐาวํส 8457 ธาตุปาฐวิลาสินิยา 8458 ธาตุวํส 8459 หตฺถวนคัลลวิหารวํส 8460 ชนจริตย 8461 ชนวํสทีปํ 8462 เตลกฏาหคาถา 8463 มิลิทฏีกา 8464 ปทมญฺชรี 8465 ปทสาธนํ 8466 สทฺทพินฺทุปกรณํ 8467 กจฺจายนธาตุมญฺชุสา 8468 สามนฺตกูฏวณฺณนา |
| 2101 สีลกฺขนฺธวคฺคปาฬิ 2102 มหาวคฺคปาฬิ (ทีฆ) 2103 ปาถิกวคฺคปาฬิ | 2201 สีลกฺขนฺธวคฺคอฏฺฐกถา 2202 มหาวคฺคอฏฺฐกถา (ทีฆ) 2203 ปาถิกวคฺคอฏฺฐกถา | 2301 สีลกฺขนฺธวคฺคฏีกา 2302 มหาวคฺคฏีกา (ทีฆ) 2303 ปาถิกวคฺคฏีกา 2304 สีลกฺขนฺธวคฺค-อภินวฏีกา-๑ 2305 สีลกฺขนฺธวคฺค-อภินวฏีกา-๒ | |
| 3101 มูลปณฺณาสปาฬิ 3102 มชฺฌิมปณฺณาสปาฬิ 3103 อุปริปณฺณาสปาฬิ | 3201 มูลปณฺณาสอฏฺฐกถา-๑ 3202 มูลปณฺณาสอฏฺฐกถา-๒ 3203 มชฺฌิมปณฺณาสอฏฺฐกถา 3204 อุปริปณฺณาสอฏฺฐกถา | 3301 มูลปณฺณาสฏีกา 3302 มชฺฌิมปณฺณาสฏีกา 3303 อุปริปณฺณาสฏีกา | |
| 4101 สคาถาวคฺคปาฬิ 4102 นิทานวคฺคปาฬิ 4103 ขนฺธวคฺคปาฬิ 4104 สฬายตนวคฺคปาฬิ 4105 มหาวคฺคปาฬิ (สํยุตฺต) | 4201 สคาถาวคฺคอฏฺฐกถา 4202 นิทานวคฺคอฏฺฐกถา 4203 ขนฺธวคฺคอฏฺฐกถา 4204 สฬายตนวคฺคอฏฺฐกถา 4205 มหาวคฺคอฏฺฐกถา (สํยุตฺต) | 4301 สคาถาวคฺคฏีกา 4302 นิทานวคฺคฏีกา 4303 ขนฺธวคฺคฏีกา 4304 สฬายตนวคฺคฏีกา 4305 มหาวคฺคฏีกา (สํยุตฺต) | |
| 5101 เอกกนิปาตปาฬิ 5102 ทุกนิปาตปาฬิ 5103 ติกนิปาตปาฬิ 5104 จตุกฺกนิปาตปาฬิ 5105 ปญฺจกนิปาตปาฬิ 5106 ฉกฺกนิปาตปาฬิ 5107 สตฺตกนิปาตปาฬิ 5108 อฏฺฐกาทินิปาตปาฬิ 5109 นวกนิปาตปาฬิ 5110 ทสกนิปาตปาฬิ 5111 เอกาทสกนิปาตปาฬิ | 5201 เอกกนิปาตอฏฺฐกถา 5202 ทุก-ติก-จตุกฺกนิปาตอฏฺฐกถา 5203 ปญฺจก-ฉกฺก-สตฺตกนิปาตอฏฺฐกถา 5204 อฏฺฐกาทินิปาตอฏฺฐกถา | 5301 เอกกนิปาตฏีกา 5302 ทุก-ติก-จตุกฺกนิปาตฏีกา 5303 ปญฺจก-ฉกฺก-สตฺตกนิปาตฏีกา 5304 อฏฺฐกาทินิปาตฏีกา | |
| 6101 ขุทฺทกปาฐปาฬิ 6102 ธมฺมปทปาฬิ 6103 อุทานปาฬิ 6104 อิติวุตฺตกปาฬิ 6105 สุตฺตนิบาตปาฬิ 6106 วิมานวตฺถุปาฬิ 6107 เปตวตฺถุปาฬิ 6108 เถรคาถาปาฬิ 6109 เถรีคาถาปาฬิ 6110 อปทานปาฬิ-๑ 6111 อปทานปาฬิ-๒ 6112 พุทธวงฺสปาฬิ 6113 จริยาปิฏกปาฬิ 6114 ชาตกปาฬิ-๑ 6115 ชาตกปาฬิ-๒ 6116 มหานิทฺเทสปาฬิ 6117 จูฬนิทฺเทสปาฬิ 6118 ปฏิสมฺภิทามคฺคปาฬิ 6119 เนตฺติปฺปกฺรณปาฬิ 6120 มิลินฺทปญฺหาปาฬิ 6121 เปฏโกปเทสปาฬิ | 6201 ขุทฺทกปาฐอฏฺฐกถา 6202 ธมฺมปทอฏฺฐกถา-๑ 6203 ธมฺมปทอฏฺฐกถา-๒ 6204 อุทานอฏฺฐกถา 6205 อิติวุตฺตกอฏฺฐกถา 6206 สุตฺตนิบาตอฏฺฐกถา-๑ 6207 สุตฺตนิบาตอฏฺฐกถา-๒ 6208 วิมานวตฺถุอฏฺฐกถา 6209 เปตวตฺถุอฏฺฐกถา 6210 เถรคาถาอฏฺฐกถา-๑ 6211 เถรคาถาอฏฺฐกถา-๒ 6212 เถรีคาถาอฏฺฐกถา 6213 อปทานอฏฺฐกถา-๑ 6214 อปทานอฏฺฐกถา-๒ 6215 พุทธวงฺสอฏฺฐกถา 6216 จริยาปิฏกอฏฺฐกถา 6217 ชาตกอฏฺฐกถา-๑ 6218 ชาตกอฏฺฐกถา-๒ 6219 ชาตกอฏฺฐกถา-๓ 6220 ชาตกอฏฺฐกถา-๔ 6221 ชาตกอฏฺฐกถา-๕ 6222 ชาตกอฏฺฐกถา-๖ 6223 ชาตกอฏฺฐกถา-๗ 6224 มหานิทฺเทสอฏฺฐกถา 6225 จูฬนิทฺเทสอฏฺฐกถา 6226 ปฏิสมฺภิทามคฺคอฏฺฐกถา-๑ 6227 ปฏิสมฺภิทามคฺคอฏฺฐกถา-๒ 6228 เนตฺติปฺปกฺรณอฏฺฐกถา | 6301 เนตฺติปฺปกฺรณฏีกา 6302 เนตฺติวิภาวินี | |
| 7101 ธมฺมสงฺคณีปาฬิ 7102 วิภงฺคปาฬิ 7103 ธาตุกถาปาฬิ 7104 ปุคฺคลปญฺญตฺติปาฬิ 7105 กถาวตฺถุปาฬิ 7106 ยมกปาฬิ-๑ 7107 ยมกปาฬิ-๒ 7108 ยมกปาฬิ-๓ 7109 ปฎฺฐานปาฬิ-๑ 7110 ปฎฺฐานปาฬิ-๒ 7111 ปฎฺฐานปาฬิ-๓ 7112 ปฎฺฐานปาฬิ-๔ 7113 ปฎฺฐานปาฬิ-๕ | 7201 ธมฺมสงฺคณิอฏฺฐกถา 7202 สมฺโมหวินิทนีอฏฺฐกถา 7203 ปญฺจปกรณอฏฺฐกถา | 7301 ธมฺมสงฺคณีมูลฏีกา 7302 วิภงฺคมูลฏีกา 7303 ปญฺจปกรณมูลฏีกา 7304 ธมฺมสงฺคณีอนุฏีกา 7305 ปญฺจปกรณอนุฏีกา 7306 อภิธมฺมาวตาโร-นามรูปปริจฺเฉโท 7307 อภิธมฺมตฺถสงฺคโห 7308 อภิธมฺมาวตาร-ปุราณฏีกา 7309 อภิธมฺมมาติกาปาฬิ | |
| བོད་མི | |||
| པཱ་ལི་གསུང་རབ། | འགྲེལ་བཤད། | འགྲེལ་བཤད་ཕྲན། | གཞན། |
| 1101 ཕ་ར་ཇི་ཀ་པཱ་ལི། 1102 པཱ་ཙི་ཏི་ཡ་པཱ་ལི། 1103 མ་ཧཱ་ཝག་ག་པཱ་ལི། (ཝི་ན་ཡ) 1104 ཙཱུ་ལ་ཝག་ག་པཱ་ལི། 1105 པ་རི་ཝཱ་ར་པཱ་ལི། | 1201 ཕ་ར་ཇི་ཀ་ཀཎྜ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༡ 1202 ཕ་ར་ཇི་ཀ་ཀཎྜ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༢ 1203 པཱ་ཙི་ཏི་ཡ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 1204 མ་ཧཱ་ཝག་ག་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། (ཝི་ན་ཡ) 1205 ཙཱུ་ལ་ཝག་ག་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 1206 པ་རི་ཝཱ་ར་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། | 1301 སཱ་རཏྠ་དཱི་པ་ནཱི་ཊཱི་ཀཱ-༡ 1302 སཱ་རཏྠ་དཱི་པ་ནཱི་ཊཱི་ཀཱ-༢ 1303 སཱ་རཏྠ་དཱི་པ་ནཱི་ཊཱི་ཀཱ-༣ | 1401 དྭེ་མཱ་ཏི་ཀཱ་པཱ་ལི། 1402 ཝི་ན་ཡ་སངྒ་ཧ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 1403 ཝ་ཇི་ར་བུད་དྷི་ཊཱི་ཀཱ། 1404 ཝི་མ་ཏི་ཝི་ནོ་ད་ནཱི་ཊཱི་ཀཱ-༡ 1405 ཝི་མ་ཏི་ཝི་ནོ་ད་ནཱི་ཊཱི་ཀཱ-༢ 1406 ཝི་ན་ཡཱ་ལངྐཱ་ར་ཊཱི་ཀཱ-༡ 1407 ཝི་ན་ཡཱ་ལངྐཱ་ར་ཊཱི་ཀཱ-༢ 1408 ཀངྑཱ་ཝི་ཏ་ར་ཎཱི་པུ་རཱ་ཎ་ཊཱི་ཀཱ། 1409 ཝི་ན་ཡ་ཝི་ནི་ཙ་ཡ་ཨུ་ཏྟ་ར་ཝི་ནི་ཙ་ཡ། 1410 ཝི་ན་ཡ་ཝི་ནི་ཙ་ཡ་ཊཱི་ཀཱ-༡ 1411 ཝི་ན་ཡ་ཝི་ནི་ཙ་ཡ་ཊཱི་ཀཱ-༢ 1412 པཱ་ཙི་ཏྱཱ་དི་ཡོ་ཇ་ནཱ་པཱ་ལི། 1413 ཁུད་ད་སིཀྑཱ་མཱུ་ལ་སིཀྑཱ། 8401 ཝི་སུད་དྷི་མགྒ-༡ 8402 ཝི་སུད་དྷི་མགྒ-༢ 8403 ཝི་སུད་དྷི་མགྒ་མ་ཧཱ་ཊཱི་ཀཱ-༡ 8404 ཝི་སུད་དྷི་མགྒ་མ་ཧཱ་ཊཱི་ཀཱ-༢ 8405 ཝི་སུད་དྷི་མགྒ་ནི་དཱ་ན་ཀ་ཐཱ། 8406 དཱི་གྷ་ནི་ཀཱ་ཡ། (པུ་ཝི) 8407 མཛྷི་མ་ནི་ཀཱ་ཡ། (པུ་ཝི) 8408 སཾ་ཡུཏྟ་ནི་ཀཱ་ཡ། (པུ་ཝི) 8409 ཨངྒུ་ཏྟ་ར་ནི་ཀཱ་ཡ། (པུ་ཝི) 8410 ཝི་ན་ཡ་པི་ཊ་ཀ། (པུ་ཝི) 8411 ཨ་བྷི་དྷམྨ་པི་ཊ་ཀ། (པུ་ཝི) 8412 ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། (པུ་ཝི) 8413 ནི་རུཏྟི་དཱི་པ་ནཱི། 8414 པ་ར་མཏྠ་དཱི་པ་ནཱི་སངྒ་ཧ་མ་ཧཱ་ཊཱི་ཀཱ་པཱ་ཋ། 8415 ཨ་ནུ་དཱི་པ་ནཱི་པཱ་ཋ། 8416 པཊྛཱ་ནུདྡེ་ས་དཱི་པ་ནཱི་པཱ་ཋ། 8417 ན་མཀྐཱ་ར་ཊཱི་ཀཱ། 8418 མ་ཧཱ་པ་ཎཱ་མ་པཱ་ཋ། 8419 ལཀྑ་ཎཱ་ཏོ་བུདྡྷ་ཐོ་མ་ནཱ་གཱ་ཐཱ། 8420 སུ་ཏ་ཝནྡ་ནཱ། 8421 ཀ་མ་ལཱཉྫ་ལི། 8422 ཇི་ནཱ་ལངྐཱ་ར། 8423 པཛྫ་མ་དྷུ། 8424 བུདྡྷ་གུ་ཎ་གཱ་ཐཱ་ཝ་ལཱི། 8425 ཙཱུ་ལ་གནྠ་ཝཾ་ས། 8427 སཱ་ས་ན་ཝཾ་ས། 8426 མ་ཧཱ་ཝཾ་ས། 8429 མོགྒ་ལླཱ་ན་བྱཱ་ཀ་ར་ཎཾ། 8428 ཀཙྩཱ་ཡ་ན་བྱཱ་ཀ་ར་ཎཾ། 8430 སདྡ་ནཱི་ཏི་པྤ་ཀ་ར་ཎཾ། (པ་ད་མཱ་ལཱ) 8431 སདྡ་ནཱི་ཏི་པྤ་ཀ་ར་ཎཾ། (དྷཱ་ཏུ་མཱ་ལཱ) 8432 པ་ད་རཱུ་པ་སིད་དྷི། 8433 མོ་ག་ལླཱ་ན་པཉྩ་ཀཱ། 8434 པ་ཡོ་ག་སིད་དྷི་པཱ་ཋ། 8435 བུཏྟོ་ད་ཡ་པཱ་ཋ། 8436 ཨ་བྷི་དྷཱ་ན་པྤ་དཱི་པི་ཀཱ་པཱ་ཋ། 8437 ཨ་བྷི་དྷཱ་ན་པྤ་དཱི་པི་ཀཱ་ཊཱི་ཀཱ། 8438 སུ་བོ་དྷཱ་ལངྐཱ་ར་པཱ་ཋ། 8439 སུ་བོ་དྷཱ་ལངྐཱ་ར་ཊཱི་ཀཱ། 8440 བཱ་ལཱ་ཝ་ཏཱ་ར་གཎྛི་པ་དཏྠ་ཝི་ནི་ཙ་ཡ་སཱ་ར། 8446 ཀ་ཝི་དཔྤ་ཎ་ནཱི་ཏི། 8447 ནཱི་ཏི་མཉྫ་རཱི། 8445 དྷམྨ་ནཱི་ཏི། 8444 མ་ཧཱ་ར་ཧ་ནཱི་ཏི། 8441 ལོ་ཀ་ནཱི་ཏི། 8442 སུཏྟནྟ་ནཱ་ཏི། 8443 སཱུ་རསྶ་ཏི་ནཱི་ཏི། 8450 ཙཱ་ཎཀྱ་ནཱི་ཏི། 8448 ན་ར་དཀྑ་དཱི་པ་ནཱི། 8449 ཙ་ཏུ་རཱ་རཀྑ་དཱི་པ་ནཱི། 8451 ར་ས་ཝཱ་ཧི་ནཱི། 8452 སཱི་མ་ཝི་སོ་ད་ནཱི་པཱ་ཋ། 8453 ཝེསྶནྟ་ར་གཱི་ཏི། 8454 མོགྒ་ལླཱ་ན་བུཏྟི་ཝི་ཝ་ར་ཎ་པཉྩ་ཀཱ། 8455 ཐཱུ་པ་ཝཾ་ས། 8456 དཱ་ཊྷཱ་ཝཾ་ས། 8457 དྷཱ་ཏུ་པཱ་ཋ་ཝི་ལཱ་སི་ནི་ཡཱ། 8458 དྷཱ་ཏུ་ཝཾ་ས། 8459 ཧཏྠ་ཝ་ན་གལླ་ཝི་ཧཱ་ར་ཝཾ་ས། 8460 ཇི་ན་ཙ་རི་ཏ་ཡ། 8461 ཇི་ན་ཝཾ་ས་དཱི་པཾ། 8462 ཏེ་ལ་ཀ་ཊཱ་ཧ་གཱ་ཐཱ། 8463 མི་ལི་ད་ཊཱི་ཀཱ། 8464 པ་ད་མཉྫ་རཱི། 8465 པ་ད་སཱ་ད་ནཾ། 8466 སདྡ་བིནྡུ་པ་ཀ་ར་ཎཾ། 8467 ཀཙྩཱ་ཡ་ན་དྷཱ་ཏུ་མཉྫུ་སཱ། 8468 སཱ་མནྟ་ཀཱུ་ཊ་ཝཎྞ་ནཱ། |
| 2101 སཱི་ལཀྑནྡྷ་ཝག་ག་པཱ་ལི། 2102 མ་ཧཱ་ཝག་ག་པཱ་ལི། (དཱི་གྷ) 2103 པཱ་ཐི་ཀ་ཝག་ག་པཱ་ལི། | 2201 སཱི་ལཀྑནྡྷ་ཝག་ག་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 2202 མ་ཧཱ་ཝག་ག་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། (དཱི་གྷ) 2203 པཱ་ཐི་ཀ་ཝག་ག་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། | 2301 སཱི་ལཀྑནྡྷ་ཝག་ག་ཊཱི་ཀཱ། 2302 མ་ཧཱ་ཝག་ག་ཊཱི་ཀཱ། (དཱི་གྷ) 2303 པཱ་ཐི་ཀ་ཝག་ག་ཊཱི་ཀཱ། 2304 སཱི་ལཀྑནྡྷ་ཝག་ག་ཨ་བྷི་ན་ཝ་ཊཱི་ཀཱ-༡ 2305 སཱི་ལཀྑནྡྷ་ཝག་ག་ཨ་བྷི་ན་ཝ་ཊཱི་ཀཱ-༢ | |
| 3101 མཱུ་ལ་པཎྞཱ་ས་པཱ་ལི། 3102 མཛྷི་མ་པཎྞཱ་ས་པཱ་ལི། 3103 ཨུ་པ་རི་པཎྞཱ་ས་པཱ་ལི། | 3201 མཱུ་ལ་པཎྞཱ་ས་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༡ 3202 མཱུ་ལ་པཎྞཱ་ས་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༢ 3203 མཛྷི་མ་པཎྞཱ་ས་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 3204 ཨུ་པ་རི་པཎྞཱ་ས་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། | 3301 མཱུ་ལ་པཎྞཱ་ས་ཊཱི་ཀཱ། 3302 མཛྷི་མ་པཎྞཱ་ས་ཊཱི་ཀཱ། 3303 ཨུ་པ་རི་པཎྞཱ་ས་ཊཱི་ཀཱ། | |
| 4101 ས་གཱ་ཐཱ་ཝག་ག་པཱ་ལི། 4102 ནི་དཱ་ན་ཝག་ག་པཱ་ལི། 4103 ཁནྡྷ་ཝག་ག་པཱ་ལི། 4104 ས་ལཱ་ཡ་ཏ་ན་ཝག་ག་པཱ་ལི། 4105 མ་ཧཱ་ཝག་ག་པཱ་ལི། (སཾ་ཡུཏྟ) | 4201 ས་གཱ་ཐཱ་ཝག་ག་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 4202 ནི་དཱ་ན་ཝག་ག་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 4203 ཁནྡྷ་ཝག་ག་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 4204 ས་ལཱ་ཡ་ཏ་ན་ཝག་ག་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 4205 མ་ཧཱ་ཝག་ག་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། (སཾ་ཡུཏྟ) | 4301 ས་གཱ་ཐཱ་ཝག་ག་ཊཱི་ཀཱ། 4302 ནི་དཱ་ན་ཝག་ག་ཊཱི་ཀཱ། 4303 ཁནྡྷ་ཝག་ག་ཊཱི་ཀཱ། 4304 ས་ལཱ་ཡ་ཏ་ན་ཝག་ག་ཊཱི་ཀཱ། 4305 མ་ཧཱ་ཝག་ག་ཊཱི་ཀཱ། (སཾ་ཡུཏྟ) | |
| 5101 ཨེ་ཀ་ཀ་ནི་པཱ་ཏ་པཱ་ལི། 5102 དུ་ཀ་ནི་པཱ་ཏ་པཱ་ལི། 5103 ཏི་ཀ་ནི་པཱ་ཏ་པཱ་ལི། 5104 ཙ་ཏུཀྐ་ནི་པཱ་ཏ་པཱ་ལི། 5105 པཉྩ་ཀ་ནི་པཱ་ཏ་པཱ་ལི། 5106 ཆཀྐ་ནི་པཱ་ཏ་པཱ་ལི། 5107 སཏྟ་ཀ་ནི་པཱ་ཏ་པཱ་ལི། 5108 ཨཊྛ་ཀཱ་དི་ནི་པཱ་ཏ་པཱ་ལི། 5109 ན་ཝ་ཀ་ནི་པཱ་ཏ་པཱ་ལི། 5110 ད་ས་ཀ་ནི་པཱ་ཏ་པཱ་ལི། 5111 ཨེ་ཀཱ་ད་ས་ཀ་ནི་པཱ་ཏ་པཱ་ལི། | 5201 ཨེ་ཀ་ཀ་ནི་པཱ་ཏ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 5202 དུ་ཀ་ཏི་ཀ་ཙ་ཏུཀྐ་ནི་པཱ་ཏ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 5203 པཉྩ་ཀ་ཆཀྐ་སཏྟ་ཀ་ནི་པཱ་ཏ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 5204 ཨཊྛ་ཀཱ་དི་ནི་པཱ་ཏ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། | 5301 ཨེ་ཀ་ཀ་ནི་པཱ་ཏ་ཊཱི་ཀཱ། 5302 དུ་ཀ་ཏི་ཀ་ཙ་ཏུཀྐ་ནི་པཱ་ཏ་ཊཱི་ཀཱ། 5303 པཉྩ་ཀ་ཆཀྐ་སཏྟ་ཀ་ནི་པཱ་ཏ་ཊཱི་ཀཱ། 5304 ཨཊྛ་ཀཱ་དི་ནི་པཱ་ཏ་ཊཱི་ཀཱ། | |
| 6101 ཁུད་ད་ཀ་པཱ་ཋ་པཱ་ལི། 6102 དྷམྨ་པ་ད་པཱ་ལི། 6103 ཨུ་དཱ་ན་པཱ་ལི། 6104 ཨི་ཏི་ཝུཏྟ་ཀ་པཱ་ལི། 6105 སུཏྟ་ནི་པཱ་ཏ་པཱ་ལི། 6106 ཝི་མཱ་ན་ཝཏྠུ་པཱ་ལི། 6107 པེ་ཏ་ཝཏྠུ་པཱ་ལི། 6108 ཐེ་ར་གཱ་ཐཱ་པཱ་ལི། 6109 ཐེ་རཱི་གཱ་ཐཱ་པཱ་ལི། 6110 ཨ་པ་དཱ་ན་པཱ་ལི-༡ 6111 ཨ་པ་དཱ་ན་པཱ་ལི-༢ 6112 བུདྡྷ་ཝཾ་ས་པཱ་ལི། 6113 ཙ་རི་ཡཱ་པི་ཊ་ཀ་པཱ་ལི། 6114 ཛཱ་ཏ་ཀ་པཱ་ལི-༡ 6115 ཛཱ་ཏ་ཀ་པཱ་ལི-༢ 6116 མ་ཧཱ་ནི་དྡེ་ས་པཱ་ལི། 6117 ཙཱུ་ལ་ནི་དྡེ་ས་པཱ་ལི། 6118 པ་ཊི་སམ་བྷི་དཱ་མགྒ་པཱ་ལི། 6119 ནེཏྟི་པྤ་ཀ་ར་ཎ་པཱ་ལི། 6120 མི་ལིནྡ་པཉྷ་པཱ་ལི། 6121 པེ་ཊ་ཀོ་པ་དེ་ས་པཱ་ལི། | 6201 ཁུད་ད་ཀ་པཱ་ཋ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 6202 དྷམྨ་པ་ད་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༡ 6203 དྷམྨ་པ་ད་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༢ 6204 ཨུ་དཱ་ན་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 6205 ཨི་ཏི་ཝུཏྟ་ཀ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 6206 སུཏྟ་ནི་པཱ་ཏ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༡ 6207 སུཏྟ་ནི་པཱ་ཏ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༢ 6208 ཝི་མཱ་ན་ཝཏྠུ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 6209 པེ་ཏ་ཝཏྠུ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 6210 ཐེ་ར་གཱ་ཐཱ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༡ 6211 ཐེ་ར་གཱ་ཐཱ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༢ 6212 ཐེ་རཱི་གཱ་ཐཱ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 6213 ཨ་པ་དཱ་ན་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༡ 6214 ཨ་པ་དཱ་ན་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༢ 6215 བུདྡྷ་ཝཾ་ས་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 6216 ཙ་རི་ཡཱ་པི་ཊ་ཀ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 6217 ཛཱ་ཏ་ཀ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༡ 6218 ཛཱ་ཏ་ཀ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༢ 6219 ཛཱ་ཏ་ཀ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༣ 6220 ཛཱ་ཏ་ཀ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༤ 6221 ཛཱ་ཏ་ཀ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༥ 6222 ཛཱ་ཏ་ཀ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༦ 6223 ཛཱ་ཏ་ཀ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༧ 6224 མ་ཧཱ་ནི་དྡེ་ས་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 6225 ཙཱུ་ལ་ནི་དྡེ་ས་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 6226 པ་ཊི་སམ་བྷི་དཱ་མགྒ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༡ 6227 པ་ཊི་སམ་བྷི་དཱ་མགྒ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ-༢ 6228 ནེཏྟི་པྤ་ཀ་ར་ཎ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། | 6301 ནེཏྟི་པྤ་ཀ་ར་ཎ་ཊཱི་ཀཱ། 6302 ནེཏྟི་ཝི་བྷཱི་ནཱི། | |
| 7101 དྷམྨ་སངྒ་ཎཱི་པཱ་ལི། 7102 ཝི་བྷངྒ་པཱ་ལི། 7103 དྷཱ་ཏུ་ཀ་ཐཱ་པཱ་ལི། 7104 པུགྒ་ལ་པཉྙཏྟི་པཱ་ལི། 7105 ཀ་ཐཱ་ཝཏྠུ་པཱ་ལི། 7106 ཡ་མ་ཀ་པཱ་ལི-༡ 7107 ཡ་མ་ཀ་པཱ་ལི-༢ 7108 ཡ་མ་ཀ་པཱ་ལི-༣ 7109 པཊྛཱ་ན་པཱ་ལི-༡ 7110 པཊྛཱ་ན་པཱ་ལི-༢ 7111 པཊྛཱ་ན་པཱ་ལི-༣ 7112 པཊྛཱ་ན་པཱ་ལི-༤ 7113 པཊྛཱ་ན་པཱ་ལི-༥ | 7201 དྷམྨ་སངྒ་ཎི་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 7202 སམྨོ་ཧ་ཝི་ནོ་ད་ནཱི་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། 7203 པཉྩ་པ་ཀ་ར་ཎ་ཨཊྛ་ཀ་ཐཱ། | 7301 དྷམྨ་སངྒ་ཎཱི་མཱུ་ལ་ཊཱི་ཀཱ། 7302 ཝི་བྷངྒ་མཱུ་ལ་ཊཱི་ཀཱ། 7303 པཉྩ་པ་ཀ་ར་ཎ་མཱུ་ལ་ཊཱི་ཀཱ། 7304 དྷམྨ་སངྒ་ཎཱི་ཨ་ནུ་ཊཱི་ཀཱ། 7305 པཉྩ་པ་ཀ་ར་ཎ་ཨ་ནུ་ཊཱི་ཀཱ། 7306 ཨ་བྷི་དྷམྨཱ་ཝ་ཏཱ་རོ་ནཱ་མ་རཱུ་པ་པ་རི་ཙྪེ་དོ། 7307 ཨ་བྷི་དྷམྨཏྠ་སངྒ་ཧོ། 7308 ཨ་བྷི་དྷམྨཱ་ཝ་ཏཱ་ར་པུ་རཱ་ཎ་ཊཱི་ཀཱ། 7309 ཨ་བྷི་དྷམྨ་མཱ་ཏི་ཀཱ་པཱ་ལི། | |
| Tiếng Việt | |||
| Kinh điển Pali | Chú giải | Phụ chú giải | Khác |
| 1101 Pārājika Pāḷi 1102 Pācittiya Pāḷi 1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật) 1104 Cūḷavagga Pāḷi 1105 Parivāra Pāḷi | 1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1 1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2 1203 Chú Giải Pācittiya 1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật) 1205 Chú Giải Cūḷavagga 1206 Chú Giải Parivāra | 1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1 1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2 1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3 | 1401 Dvemātikāpāḷi 1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha 1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi 1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1 1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2 1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1 1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2 1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa 1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya 1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1 1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2 1412 Pācityādiyojanāpāḷi 1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā 8401 Thanh Tịnh Đạo - 1 8402 Thanh Tịnh Đạo - 2 8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1 8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2 8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo 8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp) 8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp) 8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp) 8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp) 8410 Tạng Luật (Vấn Đáp) 8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp) 8412 Chú Giải (Vấn Đáp) 8413 Niruttidīpanī 8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha 8415 Anudīpanīpāṭha 8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha 8417 Phụ Chú Giải Namakkāra 8418 Mahāpaṇāmapāṭha 8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā 8420 Sutavandanā 8421 Kamalāñjali 8422 Jinālaṅkāra 8423 Pajjamadhu 8424 Buddhaguṇagāthāvalī 8425 Cūḷaganthavaṃsa 8426 Mahāvaṃsa 8427 Sāsanavaṃsa 8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8429 Moggallānabyākaraṇaṃ 8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā) 8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā) 8432 Padarūpasiddhi 8433 Mogallānapañcikā 8434 Payogasiddhipāṭha 8435 Vuttodayapāṭha 8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha 8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā 8438 Subodhālaṅkārapāṭha 8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra 8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra 8441 Lokanīti 8442 Suttantanīti 8443 Sūrassatinīti 8444 Mahārahanīti 8445 Dhammanīti 8446 Kavidappaṇanīti 8447 Nītimañjarī 8448 Naradakkhadīpanī 8449 Caturārakkhadīpanī 8450 Cāṇakyanīti 8451 Rasavāhinī 8452 Sīmavisodhanīpāṭha 8453 Vessantaragīti 8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā 8455 Thūpavaṃsa 8456 Dāṭhāvaṃsa 8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā 8458 Dhātuvaṃsa 8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa 8460 Jinacaritaya 8461 Jinavaṃsadīpaṃ 8462 Telakaṭāhagāthā 8463 Phụ Chú Giải Milinda 8464 Padamañjarī 8465 Padasādhanaṃ 8466 Saddabindupakaraṇaṃ 8467 Kaccāyanadhātumañjusā 8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā |
| 2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi 2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ) 2103 Pāthikavagga Pāḷi | 2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga 2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ) 2203 Chú Giải Pāthikavagga | 2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga 2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ) 2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga 2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1 2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2 | |
| 3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi 3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi 3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi | 3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1 3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2 3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa 3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa | 3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa 3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa 3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa | |
| 4101 Sagāthāvagga Pāḷi 4102 Nidānavagga Pāḷi 4103 Khandhavagga Pāḷi 4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi 4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ) | 4201 Chú Giải Sagāthāvagga 4202 Chú Giải Nidānavagga 4203 Chú Giải Khandhavagga 4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga 4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ) | 4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga 4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga 4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga 4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga 4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ) | |
| 5101 Ekakanipāta Pāḷi 5102 Dukanipāta Pāḷi 5103 Tikanipāta Pāḷi 5104 Catukkanipāta Pāḷi 5105 Pañcakanipāta Pāḷi 5106 Chakkanipāta Pāḷi 5107 Sattakanipāta Pāḷi 5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi 5109 Navakanipāta Pāḷi 5110 Dasakanipāta Pāḷi 5111 Ekādasakanipāta Pāḷi | 5201 Chú Giải Ekakanipāta 5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta 5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta 5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta | 5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta 5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta 5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta 5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta | |
| 6101 Khuddakapāṭha Pāḷi 6102 Dhammapada Pāḷi 6103 Udāna Pāḷi 6104 Itivuttaka Pāḷi 6105 Suttanipāta Pāḷi 6106 Vimānavatthu Pāḷi 6107 Petavatthu Pāḷi 6108 Theragāthā Pāḷi 6109 Therīgāthā Pāḷi 6110 Apadāna Pāḷi - 1 6111 Apadāna Pāḷi - 2 6112 Buddhavaṃsa Pāḷi 6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi 6114 Jātaka Pāḷi - 1 6115 Jātaka Pāḷi - 2 6116 Mahāniddesa Pāḷi 6117 Cūḷaniddesa Pāḷi 6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi 6119 Nettippakaraṇa Pāḷi 6120 Milindapañha Pāḷi 6121 Peṭakopadesa Pāḷi | 6201 Chú Giải Khuddakapāṭha 6202 Chú Giải Dhammapada - 1 6203 Chú Giải Dhammapada - 2 6204 Chú Giải Udāna 6205 Chú Giải Itivuttaka 6206 Chú Giải Suttanipāta - 1 6207 Chú Giải Suttanipāta - 2 6208 Chú Giải Vimānavatthu 6209 Chú Giải Petavatthu 6210 Chú Giải Theragāthā - 1 6211 Chú Giải Theragāthā - 2 6212 Chú Giải Therīgāthā 6213 Chú Giải Apadāna - 1 6214 Chú Giải Apadāna - 2 6215 Chú Giải Buddhavaṃsa 6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka 6217 Chú Giải Jātaka - 1 6218 Chú Giải Jātaka - 2 6219 Chú Giải Jātaka - 3 6220 Chú Giải Jātaka - 4 6221 Chú Giải Jātaka - 5 6222 Chú Giải Jātaka - 6 6223 Chú Giải Jātaka - 7 6224 Chú Giải Mahāniddesa 6225 Chú Giải Cūḷaniddesa 6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1 6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2 6228 Chú Giải Nettippakaraṇa | 6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa 6302 Nettivibhāvinī | |
| 7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi 7102 Vibhaṅga Pāḷi 7103 Dhātukathā Pāḷi 7104 Puggalapaññatti Pāḷi 7105 Kathāvatthu Pāḷi 7106 Yamaka Pāḷi - 1 7107 Yamaka Pāḷi - 2 7108 Yamaka Pāḷi - 3 7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1 7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2 7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3 7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4 7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5 | 7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi 7202 Chú Giải Sammohavinodanī 7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa | 7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī 7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga 7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa 7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī 7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa 7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo 7307 Abhidhammatthasaṅgaho 7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra 7309 Abhidhammamātikāpāḷi | |