中文
巴利義註複註藏外典籍
1101 巴拉基咖(波羅夷)
1102 巴吉帝亞(波逸提)
1103 大品(律藏)
1104 小品
1105 附隨
1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1
1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2
1203 巴吉帝亞(波逸提)義註
1204 大品義註(律藏)
1205 小品義註
1206 附隨義註
1301 心義燈-1
1302 心義燈-2
1303 心義燈-3
1401 疑惑度脫
1402 律攝註釋
1403 金剛智疏
1404 疑難解除疏-1
1405 疑難解除疏-2
1406 律莊嚴疏-1
1407 律莊嚴疏-2
1408 古老解惑疏
1409 律抉擇-上抉擇
1410 律抉擇疏-1
1411 律抉擇疏-2
1412 巴吉帝亞等啟請經
1413 小戒學-根本戒學

8401 清淨道論-1
8402 清淨道論-2
8403 清淨道大複註-1
8404 清淨道大複註-2
8405 清淨道論導論

8406 長部問答
8407 中部問答
8408 相應部問答
8409 增支部問答
8410 律藏問答
8411 論藏問答
8412 義注問答
8413 語言學詮釋手冊
8414 勝義顯揚
8415 隨燈論誦
8416 發趣論燈論
8417 禮敬文
8418 大禮敬文
8419 依相讚佛偈
8420 經讚
8421 蓮花供
8422 勝者莊嚴
8423 語蜜
8424 佛德偈集
8425 小史
8427 佛教史
8426 大史
8429 目犍連文法
8428 迦旃延文法
8430 文法寶鑑(詞幹篇)
8431 文法寶鑑(詞根篇)
8432 詞形成論
8433 目犍連五章
8434 應用成就讀本
8435 音韻論讀本
8436 阿毗曇燈讀本
8437 阿毗曇燈疏
8438 妙莊嚴論讀本
8439 妙莊嚴論疏
8440 初學入門義抉擇精要
8446 詩王智論
8447 智論花鬘
8445 法智論
8444 大羅漢智論
8441 世間智論
8442 經典智論
8443 勇士百智論
8450 考底利耶智論
8448 人眼燈
8449 四護衛燈
8451 妙味之流
8452 界清淨
8453 韋桑達拉頌
8454 目犍連語釋五章
8455 塔史
8456 佛牙史
8457 詞根讀本注釋
8458 舍利史
8459 象頭山寺史
8460 勝者行傳
8461 勝者宗燈
8462 油鍋偈
8463 彌蘭王問疏
8464 詞花鬘
8465 詞成就論
8466 正理滴論
8467 迦旃延詞根注
8468 邊境山注釋
2101 戒蘊品
2102 大品(長部)
2103 波梨品
2201 戒蘊品註義註
2202 大品義註(長部)
2203 波梨品義註
2301 戒蘊品疏
2302 大品複註(長部)
2303 波梨品複註
2304 戒蘊品新複註-1
2305 戒蘊品新複註-2
3101 根本五十經
3102 中五十經
3103 後五十經
3201 根本五十義註-1
3202 根本五十義註-2
3203 中五十義註
3204 後五十義註
3301 根本五十經複註
3302 中五十經複註
3303 後五十經複註
4101 有偈品
4102 因緣品
4103 蘊品
4104 六處品
4105 大品(相應部)
4201 有偈品義注
4202 因緣品義注
4203 蘊品義注
4204 六處品義注
4205 大品義注(相應部)
4301 有偈品複註
4302 因緣品註
4303 蘊品複註
4304 六處品複註
4305 大品複註(相應部)
5101 一集經
5102 二集經
5103 三集經
5104 四集經
5105 五集經
5106 六集經
5107 七集經
5108 八集等經
5109 九集經
5110 十集經
5111 十一集經
5201 一集義註
5202 二、三、四集義註
5203 五、六、七集義註
5204 八、九、十、十一集義註
5301 一集複註
5302 二、三、四集複註
5303 五、六、七集複註
5304 八集等複註
6101 小誦
6102 法句經
6103 自說
6104 如是語
6105 經集
6106 天宮事
6107 餓鬼事
6108 長老偈
6109 長老尼偈
6110 譬喻-1
6111 譬喻-2
6112 諸佛史
6113 所行藏
6114 本生-1
6115 本生-2
6116 大義釋
6117 小義釋
6118 無礙解道
6119 導論
6120 彌蘭王問
6121 藏釋
6201 小誦義注
6202 法句義注-1
6203 法句義注-2
6204 自說義注
6205 如是語義註
6206 經集義注-1
6207 經集義注-2
6208 天宮事義注
6209 餓鬼事義注
6210 長老偈義注-1
6211 長老偈義注-2
6212 長老尼義注
6213 譬喻義注-1
6214 譬喻義注-2
6215 諸佛史義注
6216 所行藏義注
6217 本生義注-1
6218 本生義注-2
6219 本生義注-3
6220 本生義注-4
6221 本生義注-5
6222 本生義注-6
6223 本生義注-7
6224 大義釋義注
6225 小義釋義注
6226 無礙解道義注-1
6227 無礙解道義注-2
6228 導論義注
6301 導論複註
6302 導論明解
7101 法集論
7102 分別論
7103 界論
7104 人施設論
7105 論事
7106 雙論-1
7107 雙論-2
7108 雙論-3
7109 發趣論-1
7110 發趣論-2
7111 發趣論-3
7112 發趣論-4
7113 發趣論-5
7201 法集論義註
7202 分別論義註(迷惑冰消)
7203 五部論義註
7301 法集論根本複註
7302 分別論根本複註
7303 五論根本複註
7304 法集論複註
7305 五論複註
7306 阿毘達摩入門
7307 攝阿毘達磨義論
7308 阿毘達摩入門古複註
7309 阿毘達摩論母

မြန်မာ
ပဠိအဋ္ဌကထာဋီကာအည
1101 ပါရာဇိက ပါဠိ
1102 ပါစိတ္တိယ ပါဠိ
1103 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဝိနယ)
1104 စူဠဝဂ္ဂ ပါဠိ
1105 ပရိဝါရ ပါဠိ
1201 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၁
1202 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၂
1203 ပါစိတ္တိယ အဋ္ဌကထာ
1204 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဝိနယ)
1205 စူဠဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
1206 ပရိဝါရ အဋ္ဌကထာ
1301 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၁
1302 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၂
1303 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၃
1401 ဒွေမာတိကာပါဠိ
1402 ဝိနယသင်္ဂဟ အဋ္ဌကထာ
1403 ဝဇိရဗုဒ္ဓိ ဋီကာ
1404 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၁
1405 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၂
1406 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၁
1407 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၂
1408 ကင်္ခာဝိတရဏီပုရာဏ ဋီကာ
1409 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ-ဥတ္တရဝိနိစ္ဆယ
1410 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၁
1411 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၂
1412 ပါစိတျာဒိယောဇနာပါဠိ
1413 ခုဒ္ဒသိက္ခာ-မူလသိက္ခာ

8401 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၁
8402 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၂
8403 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၁
8404 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၂
8405 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ နိဒါနကထာ

8406 ဒီဃနိကာယ (ပု-ဝိ)
8407 မဇ္ဈိမနိကာယ (ပု-ဝိ)
8408 သံယုတ္တနိကာယ (ပု-ဝိ)
8409 အင်္ဂုတ္တရနိကာယ (ပု-ဝိ)
8410 ဝိနယပိဋက (ပု-ဝိ)
8411 အဘိဓမ္မပိဋက (ပု-ဝိ)
8412 အဋ္ဌကထာ (ပု-ဝိ)
8413 နိရုတ္တိဒီပနီ
8414 ပရမတ္ထဒီပနီ သင်္ဂဟမဟာဋီကာပါဌ
8415 အနုဒီပနီပါဌ
8416 ပဋ္ဌာနုဒ္ဒေသ ဒီပနီပါဌ
8417 နမက္ကာရဋီကာ
8418 မဟာပဏာမပါဌ
8419 လက္ခဏာတော ဗုဒ္ဓထောမနာဂါထာ
8420 သုတဝန္ဒနာ
8421 ကမလာဉ္ဇလိ
8422 ဇိနာလင်္ကာရ
8423 ပဇ္ဇမဓု
8424 ဗုဒ္ဓဂုဏဂါထာဝလီ
8425 စူဠဂန္ထဝံသ
8427 သာသနဝံသ
8426 မဟာဝံသ
8429 မောဂ္ဂလ္လာနဗျာကရဏံ
8428 ကစ္စာယနဗျာကရဏံ
8430 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ပဒမာလာ)
8431 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ဓါတုမာလာ)
8432 ပဒရူပသိဒ္ဓိ
8433 မောဂလ္လာနပဉ္စိကာ
8434 ပယောဂသိဒ္ဓိပါဌ
8435 ဝုတ္တောဒယပါဌ
8436 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာပါဌ
8437 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာဋီကာ
8438 သုဗောဓါလင်္ကာရပါဌ
8439 သုဗောဓါလင်္ကာရဋီကာ
8440 ဗာလာဝတာရ ဂဏ္ဌိပဒတ္ထဝိနိစ္ဆယသာရ
8446 ကဝိဒပ္ပဏနီတိ
8447 နီတိမဉ္ဇရီ
8445 ဓမ္မနီတိ
8444 မဟာရဟနီတိ
8441 လောကနီတိ
8442 သုတ္တန္တနီတိ
8443 သူရဿတိနီတိ
8450 စာဏကျနီတိ
8448 နရဒက္ခဒီပနီ
8449 စတုရာရက္ခဒီပနီ
8451 ရသဝါဟိနီ
8452 သီမဝိသောဓနီပါဌ
8453 ဝေဿန္တရဂီတိ
8454 မောဂ္ဂလ္လာန ဝုတ္တိဝိဝရဏပဉ္စိကာ
8455 ထူပဝံသ
8456 ဒါဌာဝံသ
8457 ဓါတုပါဌဝိလာသိနိယာ
8458 ဓါတုဝံသ
8459 ဟတ္ထဝနဂလ္လဝိဟာရဝံသ
8460 ဇိနစရိတယ
8461 ဇိနဝံသဒီပံ
8462 တေလကဋာဟဂါထာ
8463 မိလိဒဋီကာ
8464 ပဒမဉ္ဇရီ
8465 ပဒသာဓနံ
8466 သဒ္ဒဗိန္ဒုပကရဏံ
8467 ကစ္စာယနဓါတုမဉ္ဇုသာ
8468 သာမန္တကူဋဝဏ္ဏနာ
2101 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
2102 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဒီဃ)
2103 ပါထိကဝဂ္ဂ ပါဠိ
2201 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2202 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဒီဃ)
2203 ပါထိကဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2301 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
2302 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (ဒီဃ)
2303 ပါထိကဝဂ္ဂ ဋီကာ
2304 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၁
2305 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၂
3101 မူလပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3102 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3103 ဥပရိပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3201 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၁
3202 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၂
3203 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3204 ဥပရိပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3301 မူလပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3302 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3303 ဥပရိပဏ္ဏာသ ဋီကာ
4101 သဂါထာဝဂ္ဂ ပါဠိ
4102 နိဒါနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4103 ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
4104 သဠာယတနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4105 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (သံယုတ္တ)
4201 သဂါထာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4202 နိဒါနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4203 ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4204 သဠာယတနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4205 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (သံယုတ္တ)
4301 သဂါထာဝဂ္ဂ ဋီကာ
4302 နိဒါနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4303 ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
4304 သဠာယတနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4305 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (သံယုတ္တ)
5101 ဧကကနိပါတ ပါဠိ
5102 ဒုကနိပါတ ပါဠိ
5103 တိကနိပါတ ပါဠိ
5104 စတုက္ကနိပါတ ပါဠိ
5105 ပဉ္စကနိပါတ ပါဠိ
5106 ဆက္ကနိပါတ ပါဠိ
5107 သတ္တကနိပါတ ပါဠိ
5108 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ပါဠိ
5109 နဝကနိပါတ ပါဠိ
5110 ဒသကနိပါတ ပါဠိ
5111 ဧကာဒသကနိပါတ ပါဠိ
5201 ဧကကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5202 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5203 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5204 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5301 ဧကကနိပါတ ဋီကာ
5302 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ ဋီကာ
5303 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ ဋီကာ
5304 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ဋီကာ
6101 ခုဒ္ဒကပါဌ ပါဠိ
6102 ဓမ္မပဒ ပါဠိ
6103 ဥဒါန ပါဠိ
6104 ဣတိဝုတ္တက ပါဠိ
6105 သုတ္တနိပါတ ပါဠိ
6106 ဝိမာနဝတ္ထု ပါဠိ
6107 ပေတဝတ္ထု ပါဠိ
6108 ထေရဂါထာ ပါဠိ
6109 ထေရီဂါထာ ပါဠိ
6110 အပဒါန ပါဠိ-၁
6111 အပဒါန ပါဠိ-၂
6112 ဗုဒ္ဓဝံသ ပါဠိ
6113 စရိယာပိဋက ပါဠိ
6114 ဇာတက ပါဠိ-၁
6115 ဇာတက ပါဠိ-၂
6116 မဟာနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6117 စူဠနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6118 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ ပါဠိ
6119 နေတ္တိပ္ပကရဏ ပါဠိ
6120 မိလိန္ဒပဉှ ပါဠိ
6121 ပေဋကောပဒေသ ပါဠိ
6201 ခုဒ္ဒကပါဌ အဋ္ဌကထာ
6202 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၁
6203 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၂
6204 ဥဒါန အဋ္ဌကထာ
6205 ဣတိဝုတ္တက အဋ္ဌကထာ
6206 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၁
6207 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၂
6208 ဝိမာနဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6209 ပေတဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6210 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၁
6211 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၂
6212 ထေရီဂါထာ အဋ္ဌကထာ
6213 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၁
6214 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၂
6215 ဗုဒ္ဓဝံသ အဋ္ဌကထာ
6216 စရိယာပိဋက အဋ္ဌကထာ
6217 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၁
6218 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၂
6219 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၃
6220 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၄
6221 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၅
6222 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၆
6223 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၇
6224 မဟာနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6225 စူဠနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6226 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၁
6227 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၂
6228 နေတ္တိပ္ပကရဏ အဋ္ဌကထာ
6301 နေတ္တိပ္ပကရဏ ဋီကာ
6302 နေတ္တိဝိဘာဝိနီ
7101 ဓမ္မသင်္ဂဏီ ပါဠိ
7102 ဝိဘင်္ဂ ပါဠိ
7103 ဓါတုကထာ ပါဠိ
7104 ပုဂ္ဂလပညတ္တိ ပါဠိ
7105 ကထာဝတ္ထု ပါဠိ
7106 ယမက ပါဠိ-၁
7107 ယမက ပါဠိ-၂
7108 ယမက ပါဠိ-၃
7109 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၁
7110 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၂
7111 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၃
7112 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၄
7113 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၅
7201 ဓမ္မသင်္ဂဏိ အဋ္ဌကထာ
7202 သမ္မောဟဝိနောဒနီ အဋ္ဌကထာ
7203 ပဉ္စပကရဏ အဋ္ဌကထာ
7301 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-မူလဋီကာ
7302 ဝိဘင်္ဂ-မူလဋီကာ
7303 ပဉ္စပကရဏ-မူလဋီကာ
7304 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-အနုဋီကာ
7305 ပဉ္စပကရဏ-အနုဋီကာ
7306 အဘိဓမ္မာဝတာရော-နာမရူပပရိစ္ဆေဒေါ
7307 အဘိဓမ္မတ္ထသင်္ဂဟော
7308 အဘိဓမ္မာဝတာရ-ပုရာဏဋီကာ
7309 အဘိဓမ္မမာတိကာပါဠိ

English
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Français
Canon PaliCommentairesSubcommentairesAutres
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

हिंदी
पाली कैननकमेंट्रीउप-टिप्पणियाँअन्य
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Indonesia
Kanon PaliKomentarSub-komentarLainnya
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

日文
巴利義註複註藏外典籍
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

한국인
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi


Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

그분 복되신 분, 아라한, 완전히 깨달으신 분께 절하옵니다.

Saṃyuttanikāyo

쌍윳따 니까야

Mahāvaggo

마하왁가(대편)

1. Maggasaṃyuttaṃ

1. 막가 쌍윳따(도 상응)

1. Avijjāvaggo

1. 아윗자왁가(무명 품)

1. Avijjāsuttaṃ

1. 아윗자 숫따(무명 경)

1. Evaṃ [Pg.1] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

1. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 사왓띠의 아나따삔디까 승원인 제따 숲에 머무셨다. 거기서 세존께서는 비구들을 “비구들이여”라고 부르셨다. 그 비구들은 “네, 세존이시여”라고 대답했다. 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, anvadeva ahirikaṃ anottappaṃ. Avijjāgatassa, bhikkhave, aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti; micchādiṭṭhissa micchāsaṅkappo pahoti; micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti; micchāvācassa micchākammanto pahoti; micchākammantassa micchāājīvo pahoti; micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti; micchāvāyāmassa micchāsati pahoti; micchāsatissa micchāsamādhi pahoti.

“비구들이여, 무명(無明)은 해로운 법들의 성취에 앞서가는 것이며, 부끄러움 없음(無慙)과 창피함 없음(無愧)이 뒤따른다. 비구들이여, 무명에 빠진 지혜 없는 자에게는 그릇된 견해(邪見)가 생기고, 그릇된 견해를 가진 자에게는 그릇된 사유(邪思惟)가 생기며, 그릇된 사유를 가진 자에게는 그릇된 말(邪語)이 생기고, 그릇된 말을 가진 자에게는 그릇된 행위(邪業)가 생기며, 그릇된 행위를 가진 자에게는 그릇된 생계(邪命)가 생기고, 그릇된 생계를 가진 자에게는 그릇된 정진(邪精進)이 생기며, 그릇된 정진을 가진 자에게는 그릇된 마음챙김(邪念)이 생기고, 그릇된 마음챙김을 가진 자에게는 그릇된 삼매(邪定)가 생긴다.

‘‘Vijjā [Pg.2] ca kho, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, anvadeva hirottappaṃ. Vijjāgatassa, bhikkhave, viddasuno sammādiṭṭhi pahoti; sammādiṭṭhissa sammāsaṅkappo pahoti; sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti; sammāvācassa sammākammanto pahoti; sammākammantassa sammāājīvo pahoti; sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti; sammāvāyāmassa sammāsati pahoti; sammāsatissa sammāsamādhi pahotī’’ti. Paṭhamaṃ.

비구들이여, 명(明)은 유익한 법들의 성취에 앞서가는 것이며, 부끄러움(慚)과 창피함(愧)이 뒤따른다. 비구들이여, 명을 갖춘 지혜로운 자에게는 바른 견해(正見)가 생기고, 바른 견해를 가진 자에게는 바른 사유(正思惟)가 생기며, 바른 사유를 가진 자에게는 바른 말(正語)이 생기고, 바른 말을 가진 자에게는 바른 행위(正業)가 생기며, 바른 행위를 가진 자에게는 바른 생계(正命)가 생기고, 바른 생계를 가진 자에게는 바른 정진(正精進)이 생기며, 바른 정진을 가진 자에게는 바른 마음챙김(正念)이 생기고, 바른 마음챙김을 가진 자에게는 바른 삼매(正定)가 생긴다.” 첫 번째 경.

2. Upaḍḍhasuttaṃ

2. 우빳다 숫따(절반 경)

2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakyesu viharati nagarakaṃ nāma sakyānaṃ nigamo. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘upaḍḍhamidaṃ, bhante, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’ti.

2. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 사낏야인들의 나가라까라는 니가마(마을)에 머무셨다. 그때 아난다 존자가 세존께 다가가서 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 아난다 존자는 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 훌륭한 친구를 가짐, 훌륭한 동료를 가짐, 훌륭한 도반을 가짐은 청정범행의 절반입니다.”

‘‘Mā hevaṃ, ānanda, mā hevaṃ, ānanda! Sakalamevidaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṃ, ānanda, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati.

“아난다여, 그렇게 말하지 마라. 아난다여, 그렇게 말하지 마라. 아난다여, 훌륭한 친구를 가짐, 훌륭한 동료를 가짐, 훌륭한 도반을 가짐은 이 청정범행의 전부이다. 아난다여, 훌륭한 친구를 가지고 훌륭한 동료를 가지고 훌륭한 도반을 가진 비구에게는 고귀한 여덟 가지 성스러운 도(팔정도)를 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부할 것이 기대된다.

‘‘Kathañcānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idhānanda, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ; sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ …pe… sammāvācaṃ bhāveti …pe… sammākammantaṃ bhāveti…pe… sammāājīvaṃ bhāveti…pe… sammāvāyāmaṃ bhāveti…pe… sammāsatiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, ānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti.

아난다여, 어떻게 비구가 훌륭한 친구를 가지고 훌륭한 동료를 가지고 훌륭한 도반을 가지면서 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하는가? 아난다여, 여기 비구는 멀리함(원리)에 의지하고, 탐욕의 빛바램(이욕)에 의지하고, 소멸에 의지하고, 놓아버림(사리)으로 회향하는 바른 견해를 닦는다. 바른 사유를 닦고 ... 바른 말을 닦고 ... 바른 행위를 닦고 ... 바른 생계를 닦고 ... 바른 정진을 닦고 ... 바른 마음챙김을 닦고 ... 멀리함에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하고, 놓아버림으로 회향하는 바른 삼매를 닦는다. 아난다여, 이와 같이 비구가 훌륭한 친구를 가지고 훌륭한 동료를 가지고 훌륭한 도반을 가지면서 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부한다.

‘‘Tadamināpetaṃ[Pg.3], ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamevidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti; jarādhammā sattā jarāya parimuccanti; maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṃ, ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamevidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’ti. Dutiyaṃ.

아난다여, 훌륭한 친구를 가짐, 훌륭한 동료를 가짐, 훌륭한 도반을 가짐이 청정범행의 전부라는 것은 이러한 법의 방식(Pariyāya)에 의해서도 알 수 있다. 아난다여, 참으로 나라는 훌륭한 친구를 의지함으로써 태어나야만 하는 성질을 가진 중생들이 태어남에서 벗어나고, 늙어야만 하는 성질을 가진 중생들이 늙음에서 벗어나고, 죽어야만 하는 성질을 가진 중생들이 죽음에서 벗어나고, 근심, 탄식, 고통, 슬픔, 절망의 성질을 가진 중생들이 근심, 탄식, 고통, 슬픔, 절망에서 벗어난다. 아난다여, 참으로 이러한 법의 방식에 의해서도 훌륭한 친구를 가짐, 훌륭한 동료를 가짐, 훌륭한 도반을 가짐이 청정범행의 전부라는 것을 알 수 있다.” 두 번째 경.

3. Sāriputtasuttaṃ

3. 사리뿟따 숫따(사리불 경)

3. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sakalamidaṃ, bhante, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’ti.

3. 사왓띠가 배경이다. 그때 사리뿟따 존자가 세존께 다가가서 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 사리뿟따 존자는 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 훌륭한 친구를 가짐, 훌륭한 동료를 가짐, 훌륭한 도반을 가짐은 청정범행의 전부입니다.”

‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Sakalamidaṃ, sāriputta, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṃ, sāriputta, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti?

“장하다, 장하다, 사리뿟따여! 사리뿟따여, 훌륭한 친구를 가짐, 훌륭한 동료를 가짐, 훌륭한 도반을 가짐은 청정범행의 전부이다. 사리뿟따여, 훌륭한 친구를 가지고 훌륭한 동료를 가지고 훌륭한 도반을 가진 비구에게는 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부할 것이 기대된다. 사리뿟따여, 어떻게 비구가 훌륭한 친구를 가지고 훌륭한 동료를 가지고 훌륭한 도반을 가지면서 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하는가?

‘‘Idha, sāriputta, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti.

사리뿟따여, 여기 비구는 멀리함에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하고, 놓아버림으로 회향하는 바른 견해를 닦는다. ... 바른 삼매를 닦는다. 사리뿟따여, 이와 같이 비구가 훌륭한 친구를 가지고 훌륭한 동료를 가지고 훌륭한 도반을 가지면서 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부한다.”

‘‘Tadamināpetaṃ, sāriputta, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, sāriputta, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā [Pg.4] parimuccanti; jarādhammā sattā jarāya parimuccanti; maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṃ, sāriputta, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’ti. Tatiyaṃ.

“사리풋타여, 참으로 이러한 이유로도 선한 친구를 가짐, 선한 동료를 가짐, 선한 도반을 가짐이 이 청정범행의 전부라는 것을 알아야 한다. 사리풋타여, 선한 친구인 나를 의지하여 태어나는 성질을 가진 중생들이 태어남에서 벗어나고, 늙는 성질을 가진 중생들이 늙음에서 벗어나며, 죽는 성질을 가진 중생들이 죽음에서 벗어나고, 슬픔·비탄·고통·뇌뇌·절망의 성질을 가진 중생들이 슬픔·비탄·고통·뇌뇌·절망에서 벗어나기 때문이다. 사리풋타여, 이러한 이유로 선한 친구를 가짐, 선한 동료를 가짐, 선한 도반을 가짐이 이 청정범행의 전부라는 것을 알아야 한다.” 이것이 세 번째 경이다.

4. Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttaṃ

4. 자눗소니 브라만 경

4. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā ānando jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ sabbasetena vaḷavābhirathena sāvatthiyā niyyāyantaṃ. Setā sudaṃ assā yuttā honti setālaṅkārā, seto ratho, setaparivāro, setā rasmiyo, setā patodalaṭṭhi, setaṃ chattaṃ, setaṃ uṇhīsaṃ, setāni vatthāni, setā upāhanā, setāya sudaṃ vālabījaniyā bījīyati. Tamenaṃ jano disvā evamāha – ‘‘brahmaṃ vata, bho, yānaṃ! Brahmayānarūpaṃ vata, bho’’ti!!

4. 사왓티가 배경이다. 그때 아난다 존자는 아침 일찍 옷을 매만져 입고 발다와 가사를 수하고 사왓티로 탁발을 하러 들어갔다. 아난다 존자는 자눗소니 브라만이 암말이 끄는 온통 하얀 수레를 타고 사왓티에서 나가는 것을 보았다. 말들도 하얗고 하얀 장식을 했으며, 수레도 하얗고 하얀 장식품을 갖추었으며, 고삐도 하얗고 채찍막대도 하얗고 일산도 하얗고 머리띠도 하얗고 옷도 하얗고 신발도 하얗고 하얀 불자로 부채질을 하고 있었다. 사람들이 이를 보고 이렇게 말했다. “오, 참으로 신성한 수레(brahmaṃ yānaṃ)로구나! 참으로 신성한 수레의 모습이로구나!”

Atha kho āyasmā ānando sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

그때 아난다 존자는 사왓티에서 탁발을 마치고 공양을 한 뒤 탁발에서 돌아와 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 아난다 존자는 세존께 이렇게 말씀드렸다.

‘‘Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasaṃ khvāhaṃ, bhante, jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ sabbasetena vaḷavābhirathena sāvatthiyā niyyāyantaṃ. Setā sudaṃ assā yuttā honti setālaṅkārā, seto ratho, setaparivāro, setā rasmiyo, setā patodalaṭṭhi, setaṃ chattaṃ, setaṃ uṇhīsaṃ, setāni vatthāni, setā upāhanā, setāya sudaṃ vālabījaniyā bījīyati. Tamenaṃ jano disvā evamāha – ‘brahmaṃ vata, bho, yānaṃ! Brahmayānarūpaṃ vata, bho’ti!! Sakkā nu kho, bhante, imasmiṃ dhammavinaye brahmayānaṃ paññāpetu’’nti?

“세존이시여, 저는 오늘 아침에 옷을 매만져 입고 발다와 가사를 수하고 사왓티로 탁발을 하러 들어갔습니다. 세존이시여, 저는 거기서 자눗소니 브라만이 암말이 끄는 온통 하얀 수레를 타고 사왓티에서 나가는 것을 보았습니다. 말들도 하얗고 하얀 장식을 했으며, 수레도 하얗고 하얀 장식품을 갖추었으며, 고삐도 하얗고 채찍막대도 하얗고 일산도 하얗고 머리띠도 하얗고 옷도 하얗고 신발도 하얗고 하얀 불자로 부채질을 하고 있었습니다. 사람들이 이를 보고 ‘오, 참으로 신성한 수레로구나! 참으로 신성한 수레의 모습이로구나!’라고 말하는 것을 보았습니다. 세존이시여, 이 법과 율에서도 ‘신성한 수레(brahmayāna)’를 천명할 수 있습니까?”

‘‘Sakkā[Pg.5], ānandā’’ti bhagavā avoca – ‘‘imasseva kho etaṃ, ānanda, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ – ‘brahmayānaṃ’ itipi, ‘dhammayānaṃ’ itipi, ‘anuttaro saṅgāmavijayo’ itipī’’ti.

“아난다여, 천명할 수 있다.”라고 세존께서 말씀하셨다. “아난다여, 이 성스러운 여덟 가지 구성 요소로 된 길(팔정도)에 대하여 ‘신성한 수레(brahmayāna)’라고도 하고, ‘법의 수레(dhammayāna)’라고도 하며, ‘전쟁에서의 무상한 승리(anuttaro saṅgāmavijayo)’라고도 한다.”

‘‘Sammādiṭṭhi, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosavinayapariyosānā hoti, mohavinayapariyosānā hoti. Sammāsaṅkappo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosavinayapariyosāno hoti, mohavinayapariyosāno hoti. Sammāvācā, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosa…pe… mohavinayapariyosānā hoti. Sammākammanto, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāājīvo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāvāyāmo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāsati, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosa… mohavinayapariyosānā hoti. Sammāsamādhi, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti.

“아난다여, 바른 견해(정견)를 닦고 많이 행하면 탐욕의 빛바램으로 끝맺음하고, 성냄의 빛바램으로 끝맺음하고, 어리석음의 빛바램으로 끝맺음하게 된다. 아난다여, 바른 사유(정사유)를 닦고 많이 행하면... 아난다여, 바른 말(정어)... 아난다여, 바른 행위(정업)... 아난다여, 바른 생계(정명)... 아난다여, 바른 정진(정정진)... 아난다여, 바른 마음챙김(정념)... 아난다여, 바른 삼매(정정)를 닦고 많이 행하면 탐욕의 빛바램으로 끝맺음하고, 성냄의 빛바램으로 끝맺음하고, 어리석음의 빛바램으로 끝맺음하게 된다.”

‘‘Iminā kho etaṃ, ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā imassevetaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ – ‘brahmayānaṃ’ itipi, ‘dhammayānaṃ’ itipi, ‘anuttaro saṅgāmavijayo’ itipī’’ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

“아난다여, 참으로 이러한 이유로 이 성스러운 여덟 가지 구성 요소로 된 길에 대하여 ‘신성한 수레’라고도 하고, ‘법의 수레’라고도 하며, ‘전쟁에서의 무상한 승리’라고도 한다는 것을 알아야 한다.” 세존께서는 이 말씀을 하셨다. 이 말씀을 하신 뒤 선서(Sugata)이신 스승께서는 이어서 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Yassa saddhā ca paññā ca, dhammā yuttā sadā dhuraṃ;

Hirī īsā mano yottaṃ, sati ārakkhasārathi.

“믿음과 지혜라는 두 법이 항상 멍에에 매여 있고, 부끄러움이 수레채이며 마음이 끈이고, 마음챙김이 지키는 마부이다.”

‘‘Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo;

Upekkhā dhurasamādhi, anicchā parivāraṇaṃ.

“수레는 계행이라는 장식품을 갖추었고, 선정이라는 차축에 정진이라는 바퀴가 있으며, 평온과 삼매가 수레의 앞머리이고, 욕심 없음이 덮개이다.”

‘‘Abyāpādo avihiṃsā, viveko yassa āvudhaṃ;

Titikkhā cammasannāho, yogakkhemāya vattati.

“악의 없음과 해치지 않음과 떨쳐버림이 무기이고, 인내가 갑옷이니, 네 가지 속박에서 벗어난 안온함(열반)을 향해 나아간다.”

‘‘Etadattani [Pg.6] sambhūtaṃ, brahmayānaṃ anuttaraṃ;

Niyyanti dhīrā lokamhā, aññadatthu jayaṃ jaya’’nti. catutthaṃ;

“자기 자신에게서 생겨난 이 위없는 신성한 수레를 타고, 현자들은 세상에서 나가 참으로 완전한 승리를 거둔다.” 이것이 네 번째 경이다.

5. Kimatthiyasuttaṃ

5. 무슨 목적 경

5. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu…pe… ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

5. 사왓티가 배경이다. 그때 많은 비구들이 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 그 비구들은 세존께 이렇게 말씀드렸다.

‘‘Idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṃ pucchanti – ‘kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti? Evaṃ puṭṭhā mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākaroma – ‘dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti. Kacci mayaṃ, bhante, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṃ byākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’’ti?

“세존이시여, 여기 다른 종교의 유행자들이 저희에게 ‘도반들이여, 무슨 목적으로 사문 고타마의 문하에서 청정범행을 닦습니까?’라고 묻습니다. 세존이시여, 그렇게 질문을 받았을 때 저희는 그들에게 ‘도반들이여, 괴로움을 철저히 알기 위해서 세존의 문하에서 청정범행을 닦습니다.’라고 대답합니다. 세존이시여, 질문을 받고 이렇게 대답하는 것이 세존께서 말씀하신 대로 말하는 것입니까? 세존을 사실이 아닌 것으로 비방하는 것은 아닙니까? 법에 적절하게 대답하는 것입니까? 법에 따른 어떠한 반론도 비난받을 만한 근거를 남기지 않습니까?”

‘‘Taggha tumhe, bhikkhave, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca maṃ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṃ byākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati. Dukkhassa hi pariññatthaṃ mayi brahmacariyaṃ vussati. Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā’’’ti.

“비구들이여, 진실로 너희가 이와 같이 질문을 받고 이와 같이 답변한다면, 너희는 내가 설한 대로 말하는 자들이며, 사실이 아닌 것으로 나를 비방하지 않는 것이며, 법에 합당하게 그에 부수되는 법을 설명하는 것이니, 어떤 법에 따른 논박이나 비난도 받지 않게 될 것이다. 참으로 나에게서 청정범행을 닦는 것은 괴로움을 완전히 알기 위함이다. 비구들이여, 만일 외도 유행자들이 너희에게 ‘벗들이여, 이 괴로움을 완전히 알기 위한 길이나 수행 방법이 있습니까?’라고 묻는다면, 비구들이여, 이와 같이 질문을 받은 너희는 그 외도 유행자들에게 이와 같이 답변해야 한다. ‘벗들이여, 이 괴로움을 완전히 알기 위한 길과 수행 방법이 참으로 있습니다’라고.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā’’ti. Pañcamaṃ.

“비구들이여, 그러면 이 괴로움을 완전히 알기 위한 길과 수행 방법은 무엇인가? 그것은 바로 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해(정견) … 내지 … 바른 삼매(정정)이다. 비구들이여, 이것이 바로 이 괴로움을 완전히 알기 위한 길이요 수행 방법이다. 비구들이여, 이와 같이 질문을 받은 너희는 그 외도 유행자들에게 이와 같이 답변해야 한다.” 다섯 번째 경.

6. Paṭhamaaññatarabhikkhusuttaṃ

6. 제1 안냐따라빅쿠 경

6. Sāvatthinidānaṃ[Pg.7]. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘brahmacariyaṃ, brahmacariya’nti, bhante, vuccati. Katamaṃ nu kho, bhante, brahmacariyaṃ, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti?

6. 사왓띠가 기원입니다. 그때 어떤 비구가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. … 한 곁에 앉은 그 비구는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, ‘청정범행, 청정범행’이라고 합니다. 세존이시여, 도대체 청정범행이란 무엇이며, 청정범행의 완성(끝)이란 무엇입니까?”

‘‘Ayameva kho, bhikkhu, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yo kho, bhikkhu, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti. Chaṭṭhaṃ.

“비구여, 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 길(팔정도)이 바로 청정범행이니, 즉 바른 견해 … 내지 … 바른 삼매이다. 비구여, 탐욕의 소멸, 성냄의 소멸, 미혹의 소멸이 바로 청정범행의 완성이다.” 여섯 번째 경.

7. Dutiyaaññatarabhikkhusuttaṃ

7. 제2 안냐따라빅쿠 경

7. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca –

7. 사왓띠가 기원입니다. 그때 어떤 비구가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. … 한 곁에 앉은 그 비구는 세존께 이와 같이 여쭈었다.

‘‘‘Rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’ti, bhante, vuccati. Kissa nu kho etaṃ, bhante, adhivacanaṃ – ‘rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’’’ti? ‘‘Nibbānadhātuyā kho etaṃ, bhikkhu, adhivacanaṃ – ‘rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’ti. Āsavānaṃ khayo tena vuccatī’’ti.

“세존이시여, ‘탐욕의 제어, 성냄의 제어, 미혹의 제어’라고 합니다. 세존이시여, ‘탐욕의 제어, 성냄의 제어, 미혹의 제어’라는 이것은 무엇을 뜻하는 명칭입니까?” “비구여, ‘탐욕의 제어, 성냄의 제어, 미혹의 제어’라는 이것은 바로 열반의 요소(열반계)를 뜻하는 명칭이다. 그러므로 이것은 번뇌의 소멸이라고도 한다.”

Evaṃ vutte so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘amataṃ, amata’nti, bhante, vuccati. Katamaṃ nu kho, bhante, amataṃ, katamo amatagāmimaggo’’ti? ‘‘Yo kho, bhikkhu, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati amataṃ. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo amatagāmimaggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhī’’ti. Sattamaṃ.

이와 같이 말씀하시자 그 비구는 세존께 다시 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, ‘불사(不死), 불사’라고 합니다. 세존이시여, 도대체 불사란 무엇이며, 불사로 인도하는 길은 무엇입니까?” “비구여, 탐욕의 소멸, 성냄의 소멸, 미혹의 소멸을 불사라고 한다. 그리고 이 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 길이 바로 불사로 인도하는 길이니, 즉 바른 견해 … 내지 … 바른 삼매이다.” 일곱 번째 경.

8. Vibhaṅgasuttaṃ

8. 위방가 경(분석 경)

8. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ desessāmi vibhajissāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

8. 사왓띠가 기원입니다. “비구들이여, 너희들에게 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 길을 설하고 분석해 주겠다. 그것을 잘 듣고 마음속으로 깊이 새겨라. 이제 설하겠다.” “예, 세존이시여.”라고 그 비구들은 세존께 응답했다. 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“비구들이여, 그러면 무엇이 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 길인가? 그것은 즉 바른 견해 … 내지 … 바른 삼매이다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Yaṃ kho, bhikkhave, dukkhe [Pg.8] ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi.

“비구들이여, 그러면 무엇이 바른 견해(정견)인가? 비구들이여, 괴로움에 대한 지혜, 괴로움의 원인에 대한 지혜, 괴로움의 소멸에 대한 지혜, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음에 대한 지혜를 비구들이여, 이를 바른 견해라 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo? Yo kho, bhikkhave, nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsaṅkappo.

“비구들이여, 그러면 무엇이 바른 사유(정사유)인가? 비구들이여, 출리(감각적 욕망에서 벗어남)에 대한 사유, 악의 없음에 대한 사유, 해치지 않음에 대한 사유를 비구들이여, 이를 바른 사유라 한다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Yā kho, bhikkhave, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāvācā.

“비구들이여, 그러면 무엇이 바른 말(정어)인가? 비구들이여, 거짓말을 멀리하고, 이간질하는 말을 멀리하고, 거친 말을 멀리하고, 꾸며내는 말을 멀리하는 것을 비구들이여, 이를 바른 말이라 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Yā kho, bhikkhave, pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammākammanto.

“비구들이여, 그러면 무엇이 바른 행위(정업)인가? 비구들이여, 살생을 멀리하고, 도둑질을 멀리하고, 음행을 멀리하는 것을 비구들이여, 이를 바른 행위라 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchāājīvaṃ pahāya sammāājīvena jīvitaṃ kappeti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāājīvo.

“비구들이여, 그러면 무엇이 바른 생계(정명)인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 그릇된 생계를 버리고 바른 생계로 삶을 영위하니, 비구들이여, 이를 바른 생계라 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāvāyāmo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti…pe… anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāvāyāmo.

“비구들이여, 그러면 무엇이 바른 정진(정정진)인가? 비구들이여, 여기 비구는 아직 일어나지 않은 사악하고 해로운 법들을 일어나지 못하게 하기 위해 의욕을 일으키고 노력하며 정진을 시작하고 마음을 다잡고 애를 쓴다. 이미 일어난 사악하고 해로운 법들을 버리기 위해 의욕을 일으키고 … 내지 … 아직 일어나지 않은 유익한 법들을 일으키기 위해 의욕을 일으키고 … 내지 … 이미 일어난 유익한 법들을 유지하고 사라지지 않게 하며 더욱 증장시키고 충만하게 하며 닦아서 완성하기 위해 의욕을 일으키고 노력하며 정진을 시작하고 마음을 다잡고 애를 쓴다. 비구들이여, 이를 바른 정진이라 한다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammāsati? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsati.

“비구들이여, 그러면 무엇이 바른 마음챙김(정념)인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열정적으로 정지(正知)하고 마음챙기며 세상에 대한 탐욕과 고뇌를 제거한다. 느낌들에서 느낌을 관찰하며 머문다. 열정적으로 정지하고 마음챙기며 세상에 대한 탐욕과 고뇌를 제거한다. 마음에서 마음을 관찰하며 머문다. 열정적으로 정지하고 마음챙기며 세상에 대한 탐욕과 고뇌를 제거한다. 법들에서 법을 관찰하며 머문다. 열정적으로 정지하고 마음챙기며 세상에 대한 탐욕과 고뇌를 제거한다. 비구들이여, 이를 바른 마음챙김이라 한다.”

‘‘Katamo [Pg.9] ca, bhikkhave, sammāsamādhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“비구들이여, 무엇이 바른 삼매(正定)인가? 비구들이여, 여기 비구는 감각적 욕망들로부터 멀어지고 해로운 법들로부터 멀어져서, 일으킨 생각(위딱까)과 지속적 고찰(위짜라)이 있고, 떨쳐버림(원리)에서 생긴 희열(삐띠)과 행복(쑤카)이 있는 초선(첫 번째 선정)에 들어 머문다. 일으킨 생각과 지속적 고찰이 가라앉았기 때문에, 안으로 평온하고 마음이 한곳으로 집중되어, 일으킨 생각과 지속적 고찰은 없고, 삼매에서 생긴 희열과 행복이 있는 제2선에 들어 머문다. 희열이 빛바랬기 때문에 평온하게 머물고, 마음챙김(싸띠)과 알아차림(쌈빠자나)이 있으며, 몸으로 행복을 경험한다. 성자들이 그에 대해 ‘평온하고 마음챙김하며 행복하게 머문다’고 칭송하는 제3선에 들어 머문다. 행복도 버리고 괴로움도 버려서, 이미 기쁨과 슬픔이 소멸하였으므로, 괴롭지도 즐겁지도 않으며 평온으로 인해 마음챙김이 청정한 제4선에 들어 머문다. 비구들이여, 이것을 바른 삼매라 한다.” 여덟 번째.

9. Sūkasuttaṃ

9. 까끄라기 경

9. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā micchāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindissati, lohitaṃ vā uppādessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, so vata bhikkhu micchāpaṇihitāya diṭṭhiyā micchāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindissati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā.

9. 사왓띠에서 설해졌다. “비구들이여, 예를 들어 잘못 놓인 벼의 까끄라기나 보리의 까끄라기를 손이나 발로 밟았을 때, 그 까끄라기가 손이나 발을 찌르거나 피를 나게 할 것이라는 점은 있을 수 없는 일이다. 그것은 왜 그러한가? 비구들이여, 까끄라기가 잘못 놓여 있기 때문이다. 비구들이여, 그와 마찬가지로 그 비구가 잘못 설정된 견해와 잘못 설정된 도(道)의 수행으로써 무명을 타파하고 명지(明智)를 일으키며 열반을 실현할 것이라는 점은 있을 수 없는 일이다. 그것은 왜 그러한가? 비구들이여, 견해가 잘못 설정되어 있기 때문이다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindissati, lohitaṃ vā uppādessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, so vata bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindissati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā.

“비구들이여, 예를 들어 바르게 놓인 벼의 까끄라기나 보리의 까끄라기를 손이나 발로 밟았을 때, 그 까끄라기가 손이나 발을 찌르거나 피를 나게 할 것이라는 점은 있을 수 있는 일이다. 그것은 왜 그러한가? 비구들이여, 까끄라기가 바르게 놓여 있기 때문이다. 비구들이여, 그와 마찬가지로 비구가 바르게 설정된 견해와 바르게 설정된 도의 수행으로써 무명을 타파하고 명지를 일으키며 열반을 실현할 것이라는 점은 있을 수 있는 일이다. 그것은 왜 그러한가? 비구들이여, 견해가 바르게 설정되어 있기 때문이다.”

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikarotīti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ [Pg.10] vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikarotī’’ti. Navamaṃ.

“비구들이여, 그러면 어떻게 비구가 바르게 설정된 견해와 바르게 설정된 도의 수행으로써 무명을 타파하고 명지를 일으키며 열반을 실현하는가? 비구들이여, 여기 비구는 원리(멀리함)에 의지하고, 탐욕의 빛바램(이욕)에 의지하고, 소멸에 의지하고, 놓아버림(해탈)으로 향하는 바른 견해를 닦는다. ... (중략) ... 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 바르게 설정된 견해와 바르게 설정된 도의 수행으로써 무명을 타파하고 명지를 일으키며 열반을 실현한다.” 아홉 번째.

10. Nandiyasuttaṃ

10. 난디야 경

10. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho nandiyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho nandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kati nu kho, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā’’ti?

10. 사왓띠에서 설해졌다. 그때 난디야 유행자가 세존께 다가갔다. 다가가서 세존과 함께 환담을 나누고 즐겁고 기억할 만한 대화를 마친 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 난디야 유행자는 세존께 이렇게 여쭈었다. “고따마 존자시여, 몇 가지 법을 닦고 많이 행해야 열반으로 나아가고, 열반으로 기우며, 열반으로 귀결됩니까?”

‘‘Aṭṭhime kho, nandiya, dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, nandiya, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā’’ti. Evaṃ vutte nandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama …pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. Dasamaṃ.

“난디야여, 여기 여덟 가지 법을 닦고 많이 행하면 열반으로 나아가고 열반으로 기우며 열반으로 귀결된다. 무엇이 여덟인가? 즉, 바른 견해 ... (중략) ... 바른 삼매이다. 난디야여, 이 여덟 가지 법을 닦고 많이 행하면 열반으로 나아가고 열반으로 기우며 열반으로 귀결된다.” 이와 같이 말씀하시자 난디야 유행자가 세존께 이렇게 여쭈었다. “경이롭습니다, 고따마 존자시여! 경이롭습니다, 고따마 존자시여! ... (중략) ... 고따마 존자께서는 저를 오늘부터 목숨이 다할 때까지 귀의한 재가신자로 받아 주소서.” 열 번째.

Avijjāvaggo paṭhamo.

첫 번째 무명(無明)의 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약(우다나)은 다음과 같다.

Avijjañca upaḍḍhañca, sāriputto ca brāhmaṇo;

Kimatthiyo ca dve bhikkhū, vibhaṅgo sūkanandiyāti.

무명 경, 절반 경, 사리뿟따 경, 바라문 경, 어떤 목적 경, 두 비구 경, 분석 경, 까끄라기 경, 난디야 경이다.

2. Vihāravaggo

2. 머묾의 품(Vihāravagga)

1. Paṭhamavihārasuttaṃ

1. 첫 번째 머묾의 경

11. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisalliyituṃ. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti [Pg.11] kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

11. 사왓띠에서 설해졌다. “비구들이여, 나는 보름 동안 홀로 머물고자 한다. 탁발한 음식을 가져오는 한 사람 외에는 누구도 내게 와서는 안 된다.” “그렇게 하겠습니다, 세존이시여.”라고 비구들은 세존께 대답하고, 탁발한 음식을 가져오는 한 사람 외에는 아무도 세존께 다가가지 않았다.

Atha kho bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – ‘‘yena svāhaṃ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vihāsiṃ. So evaṃ pajānāmi – ‘micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ; sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ…pe… micchāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; sammāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; chandapaccayāpi vedayitaṃ; vitakkapaccayāpi vedayitaṃ; saññāpaccayāpi vedayitaṃ; chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; chando ca vūpasanto hoti, vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; appattassa pattiyā atthi āyāmaṃ, tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayita’’’nti. Paṭhamaṃ.

그 후 세존께서는 보름이 지나 홀로 머묾에서 나오시어 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 나는 정등각을 이룬 직후에 머물렀던 그 머묾의 일부분으로 머물렀다. 나는 이와 같이 알았다. ‘그릇된 견해를 연하여 경험되는 느낌이 있고, 바른 견해를 연하여 경험되는 느낌이 있다. ... (중략) ... 그릇된 삼매를 연하여 경험되는 느낌이 있고, 바른 삼매를 연하여 경험되는 느낌이 있다. 욕구(chanda)를 연하여 경험되는 느낌이 있고, 일으킨 생각을 연하여 경험되는 느낌이 있으며, 지각(saññā)을 연하여 경험되는 느낌이 있다. 욕구가 가라앉지 않고 일으킨 생각이 가라앉지 않으며 지각이 가라앉지 않았을 때 그를 연하여 경험되는 느낌이 있다. 욕구가 가라앉고 일으킨 생각이 가라앉으며 지각이 가라앉았을 때 그를 연하여 경험되는 느낌이 있다. 아직 도달하지 못한 것(아라한과)에 도달하기 위해 정진(노력)이 있으며, 그 상태에 도달했을 때에도 그를 연하여 경험되는 느낌이 있다’는 것을 나는 안다.” 첫 번째.

2. Dutiyavihārasuttaṃ

2. 두 번째 머묾의 경

12. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Icchāmahaṃ, bhikkhave, temāsaṃ paṭisalliyituṃ. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

12. 사왓띠에서 설해졌다. “비구들이여, 나는 석 달 동안 홀로 머물고자 한다. 탁발한 음식을 가져오는 한 사람 외에는 누구도 내게 와서는 안 된다.” “그렇게 하겠습니다, 세존이시여.”라고 비구들은 세존께 대답하고, 탁발한 음식을 가져오는 한 사람 외에는 아무도 세존께 다가가지 않았다.

Atha kho bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – ‘‘yena svāhaṃ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vihāsiṃ. So evaṃ pajānāmi – ‘micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ; micchādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ; sammādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ…pe… micchāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; micchāsamādhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ, sammāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; sammāsamādhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; chandapaccayāpi vedayitaṃ; chandavūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; vitakkapaccayāpi vedayitaṃ; vitakkavūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; saññāpaccayāpi vedayitaṃ; saññāvūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; chando ca vūpasanto hoti[Pg.12], vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; appattassa pattiyā atthi āyāmaṃ, tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayita’’’nti. Dutiyaṃ.

그 후 세존께서는 그 3개월이 지난 뒤 홀로 명상하는 곳에서 나오셔서 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 내가 처음에 깨달음을 얻었을 때 머물렀던 그 머묾의 일부분으로써 (이 3개월 동안) 머물렀다. 나는 이와 같이 안다. ‘그릇된 견해(사견)를 조건으로도 경험되는 것이 있고, 그릇된 견해의 가라앉음을 조건으로도 경험되는 것이 있다. 바른 견해(정견)를 조건으로도 경험되는 것이 있고, 바른 견해의 가라앉음을 조건으로도 경험되는 것이 있다. … (중략) … 그릇된 삼매를 조건으로도 경험되는 것이 있고, 그릇된 삼매의 가라앉음을 조건으로도 경험되는 것이 있다. 바른 삼매를 조건으로도 경험되는 것이 있고, 바른 삼매의 가라앉음을 조건으로도 경험되는 것이 있다. 의욕(찬다)을 조건으로도 경험되는 것이 있고, 의욕의 가라앉음을 조건으로도 경험되는 것이 있다. 사유(위딱까)를 조건으로도 경험되는 것이 있고, 사유의 가라앉음을 조건으로도 경험되는 것이 있다. 인식(산냐)을 조건으로도 경험되는 것이 있고, 인식의 가라앉음을 조건으로도 경험되는 것이 있다. 의욕도 가라앉지 않고, 사유도 가라앉지 않고, 인식도 가라앉지 않았을 때, 그 조건을 통해서도 경험되는 것이 있다. 의욕도 가라앉고, 사유도 가라앉고, 인식도 가라앉았을 때, 그 조건을 통해서도 경험되는 것이 있다. 아직 도달하지 못한 것(아라한과)에 도달하기 위한 노력이 있으며, 그 상태에 도달했을 때 그 조건을 통해서도 경험되는 것이 있다’라고.” 두 번째 경.

3. Sekkhasuttaṃ

3. 세카 경 (유학자 경)

13. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘sekkho, sekkho’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sekkho hotī’’ti?

13. 사왓티를 배경으로 한다. 그때 어떤 비구가 세존께 다가갔다. … (중략) … 한 곁에 앉은 그 비구는 세존께 이렇게 여쭈었다. “세존이시여, ‘세카(유학자), 세카’라고 합니다. 세존이시여, 어느 정도까지가 세카입니까?”

‘‘Idha, bhikkhu, sekkhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti…pe… sekkhena sammāsamādhinā samannāgato hoti. Ettāvatā kho, bhikkhu, sekkho hotī’’ti. Tatiyaṃ.

“비구여, 여기 세카의 바른 견해를 구족하고 … 세카의 바른 삼매를 구족한다. 비구여, 이 정도로 세카가 된다.” 세 번째 경.

4. Paṭhamauppādasuttaṃ

4. 첫 번째 일어남 경 (파타마 웁파다 경)

14. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā’’ti. Catutthaṃ.

14. 사왓티를 배경으로 한다. “비구들이여, 닦고 많이 수습하면 아직 생겨나지 않았던 이 여덟 가지 법들이 생겨나니, 이는 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 분인 여래의 출현 없이는 불가능하다. 무엇이 여덟인가? 즉, 바른 견해 … 바른 삼매이다. 비구들이여, 이 여덟 가지 법들은 닦고 많이 수습하면 아직 생겨나지 않았던 것들이 생겨나니, 이는 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 분인 여래의 출현 없이는 불가능하다.” 네 번째 경.

5. Dutiyauppādasuttaṃ

5. 두 번째 일어남 경 (두티야 웁파다 경)

15. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Pañcamaṃ.

15. 사왓티를 배경으로 한다. “비구들이여, 닦고 많이 수습하면 아직 생겨나지 않았던 이 여덟 가지 법들이 생겨나니, 이는 선서(수갓따)의 율(위나야) 없이는 불가능하다. 무엇이 여덟인가? 즉, 바른 견해 … 바른 삼매이다. 비구들이여, 이 여덟 가지 법들은 닦고 많이 수습하면 아직 생겨나지 않았던 것들이 생겨나니, 이는 선서의 율 없이는 불가능하다.” 다섯 번째 경.

6. Paṭhamaparisuddhasuttaṃ

6. 첫 번째 청정 경 (파타마 파리슛다 경)

16. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā parisuddhā pariyodātā [Pg.13] anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

16. 사왓티를 배경으로 한다. “비구들이여, 청정하고 깨끗하며 결점이 없고 번뇌가 사라진, 아직 생겨나지 않았던 이 여덟 가지 법들은 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 분인 여래의 출현 없이는 생겨나지 않는다. 무엇이 여덟인가? 즉, 바른 견해 … 바른 삼매이다. 비구들이여, 청정하고 깨끗하며 결점이 없고 번뇌가 사라진, 아직 생겨나지 않았던 이 여덟 가지 법들은 여래의 출현 없이는 생겨나지 않는다.” 여섯 번째 경.

7. Dutiyaparisuddhasuttaṃ

7. 두 번째 청정 경 (두티야 파리슛다 경)

17. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Sattamaṃ.

17. 사왓티를 배경으로 한다. “비구들이여, 청정하고 깨끗하며 결점이 없고 번뇌가 사라진, 아직 생겨나지 않았던 이 여덟 가지 법들은 선서의 율 없이는 생겨나지 않는다. 무엇이 여덟인가? 즉, 바른 견해 … 바른 삼매이다. 비구들이여, 청정하고 깨끗하며 결점이 없고 번뇌가 사라진, 아직 생겨나지 않았던 이 여덟 가지 법들은 선서의 율 없이는 생겨나지 않는다.” 일곱 번째 경.

8. Paṭhamakukkuṭārāmasuttaṃ

8. 첫 번째 꾸꾸따라마 경

18. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca bhaddo pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā bhaddo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhaddo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca –

18. 이와 같이 나는 들었다. 한때 존자 아난다와 존자 밧다는 빠딸리뿟따의 꾸꾸따라마에 머물고 있었다. 그때 존자 밧다는 저녁 무렵에 홀로 명상하는 곳에서 나와 존자 아난다가 있는 곳으로 다가갔다. 다가가서 존자 아난다와 함께 즐겁게 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할 만한 이야기를 나눈 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 존자 밧다는 존자 아난다에게 이렇게 말했다.

‘‘‘Abrahmacariyaṃ, abrahmacariya’nti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, abrahmacariya’’nti? ‘‘Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – ‘abrahmacariyaṃ, abrahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, abrahmacariya’’’nti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Ayameva kho, āvuso, aṭṭhaṅgiko micchāmaggo abrahmacariyaṃ, seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“‘벗 아난다여, 비범행(非梵行), 비범행’이라고 합니다. 벗이여, 무엇이 비범행입니까?” “훌륭합니다, 밧다 벗이여! 밧다 벗이여, 그대의 통찰력이 훌륭하고, 변재가 훌륭하며, 질문이 참으로 좋습니다. 밧다 벗이여, 그대는 ‘벗 아난다여, 비범행, 비범행이라고 합니다. 무엇이 비범행입니까?’라고 묻는군요.” “그렇습니다, 벗이여.” “벗이여, 바로 여덟 가지 성분으로 된 그릇된 길(팔미차도)이 비범행입니다. 즉, 그릇된 견해 … 그릇된 삼매입니다.” 여덟 번째 경.

9. Dutiyakukkuṭārāmasuttaṃ

9. 두 번째 꾸꾸따라마 경

19. Pāṭaliputtanidānaṃ. ‘‘‘Brahmacariyaṃ, brahmacariya’nti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, brahmacariyaṃ, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti? ‘‘Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – ‘brahmacariyaṃ, brahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso[Pg.14], brahmacariyaṃ, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’’nti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti. Navamaṃ.

19. 빠딸리뿟따를 배경으로 한다. “‘벗 아난다여, 범행(梵行), 범행’이라고 합니다. 벗이여, 무엇이 범행이며, 무엇이 범행의 끝입니까?” “훌륭합니다, 밧다 벗이여! 밧다 벗이여, 그대의 통찰력이 훌륭하고, 변재가 훌륭하며, 질문이 참으로 좋습니다. 밧다 벗이여, 그대는 ‘벗 아난다여, 범행, 범행이라고 합니다. 무엇이 범행이며, 무엇이 범행의 끝입니까?’라고 묻는군요.” “그렇습니다, 벗이여.” “벗이여, 바로 여덟 가지 성분으로 된 성스러운 길(팔정도)이 범행입니다. 즉, 바른 견해 … 바른 삼매입니다. 벗이여, 탐욕의 소멸, 성냄의 소멸, 어리석음의 소멸—이것이 범행의 끝입니다.” 아홉 번째 경.

10. Tatiyakukkuṭārāmasuttaṃ

10. 세 번째 꾸꾸따라마 경

20. Pāṭaliputtanidānaṃ. ‘‘‘Brahmacariyaṃ, brahmacariya’nti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, brahmacariyaṃ, katamo brahmacārī, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti? ‘‘Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – ‘brahmacariyaṃ, brahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, brahmacariyaṃ, katamo brahmacārī, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’’nti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yo kho, āvuso, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato – ayaṃ vuccati brahmacārī. Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti. Dasamaṃ.

20. 파탈리푸트라에서의 인연입니다. “도반 아난다여, ‘청정한 삶, 청정한 삶’이라고 합니다. 도반이여, 무엇이 청정한 삶이며, 누가 청정한 삶을 사는 자이며, 무엇이 청정한 삶의 완성입니까?” “훌륭합니다, 도반 밧다여! 도반 밧다여, 당신의 탐구는 훌륭하고, 지혜는 뛰어나며, 질문은 유익합니다. 도반 밧다여, 당신은 ‘도반 아난다여, 청정한 삶, 청정한 삶이라고 합니다. 도반이여, 무엇이 청정한 삶이며, 누가 청정한 삶을 사는 자이며, 무엇이 청정한 삶의 완성입니까?’라고 이와 같이 묻는 것입니까?” “그렇습니다, 도반이여.” “도반이여, 이 성스러운 여덟 가지 구성 요소가 있는 길(팔정도)이 바로 청정한 삶입니다. 즉, 바른 견해... 내지... 바른 집중입니다. 도반이여, 누구든지 이 성스러운 여덟 가지 구성 요소가 있는 길을 갖춘 자, 이 사람을 청정한 삶을 사는 자라고 합니다. 도반이여, 탐욕의 소멸, 성냄의 소멸, 미혹의 소멸, 이것이 청정한 삶의 완성입니다.” 열 번째 소경.

Tīṇi suttantāni ekanidānāni.Vihāravaggo dutiyo.

세 가지 소경은 배경이 같다. 두 번째 머뭄의 품(Vihāravagga)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약(Udāna)은 다음과 같다.

Dve vihārā ca sekkho ca, uppādā apare duve;

Parisuddhena dve vuttā, kukkuṭārāmena tayoti.

두 가지 ‘머뭄(Vihāra)’과 ‘유학(Sekha)’, 그리고 뒤에 오는 두 가지 ‘일어남(Uppāda)’, ‘청정함(Parisuddha)’에 관한 두 가지, ‘쿠쿠타라마(Kukkuṭārāma)’에서 설해진 세 가지가 있다.

3. Micchattavaggo

3. 3. 그릇됨의 품(Micchattavagga)

1. Micchattasuttaṃ

1. 1. 그릇됨 경

21. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Micchattañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammattañca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, micchattaṃ? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi[Pg.15]. Idaṃ vuccati, bhikkhave, micchattaṃ. Katamañca, bhikkhave, sammattaṃ? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sammatta’’nti. Paṭhamaṃ.

21. 사밧티에서의 인연입니다. “비구들이여, 그대들에게 그릇됨과 올바름에 대해 설하리라. 그것을 들어라. 비구들이여, 무엇이 그릇됨인가? 즉, 그릇된 견해... 내지... 그릇된 집중이다. 비구들이여, 이것을 그릇됨이라고 한다. 비구들이여, 무엇이 올바름인가? 즉, 바른 견해... 내지... 바른 집중이다. 비구들이여, 이것을 올바름이라고 한다.” 첫 번째 소경.

2. Akusaladhammasuttaṃ

2. 2. 해로운 법 경

22. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Akusale ca kho, bhikkhave, dhamme desessāmi, kusale ca dhamme. Taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, akusalā dhammā? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ime vuccanti, bhikkhave, akusalā dhammā. Katame ca, bhikkhave, kusalā dhammā? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime vuccanti, bhikkhave, kusalā dhammā’’ti. Dutiyaṃ.

22. 사밧티에서의 인연입니다. “비구들이여, 해로운 법(불선법)과 유익한 법(선법)에 대해 설하리라. 그것을 들어라. 비구들이여, 무엇이 해로운 법인가? 즉, 그릇된 견해... 내지... 그릇된 집중이다. 비구들이여, 이것들을 해로운 법이라고 한다. 비구들이여, 무엇이 유익한 법인가? 즉, 바른 견해... 내지... 바른 집중이다. 비구들이여, 이것들을 유익한 법이라고 한다.” 두 번째 소경.

3. Paṭhamapaṭipadāsuttaṃ

3. 3. 첫 번째 실천 경

23. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Micchāpaṭipadañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipadañca. Taṃ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā’’ti. Tatiyaṃ.

23. 사밧티에서의 인연입니다. “비구들이여, 그대들에게 그릇된 실천과 올바른 실천에 대해 설하리라. 그것을 들어라. 비구들이여, 무엇이 그릇된 실천인가? 즉, 그릇된 견해... 내지... 그릇된 집중이다. 비구들이여, 이것을 그릇된 실천이라고 한다. 비구들이여, 무엇이 올바른 실천인가? 즉, 바른 견해... 내지... 바른 집중이다. 비구들이여, 이것을 올바른 실천이라고 한다.” 세 번째 소경.

4. Dutiyapaṭipadāsuttaṃ

4. 4. 두 번째 실천 경

24. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṃ na vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ’’.

24. 사밧티에서의 인연입니다. “비구들이여, 나는 재가자든 출가자든 그릇된 실천을 찬탄하지 않는다. 비구들이여, 재가자든 출가자든 그릇되게 실천하는 자는 그릇된 실천을 근거로 하는 원인 때문에 유익하고 바른 진리의 법(성스러운 도)을 성취하지 못한다.”}, {

‘‘Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṃ na vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.

“비구들이여, 무엇이 그릇된 실천인가? 즉, 그릇된 견해... 내지... 그릇된 집중이다. 비구들이여, 이것을 그릇된 실천이라고 한다. 비구들이여, 나는 재가자든 출가자든 그릇된 실천을 찬탄하지 않는다. 재가자든 출가자든 그릇되게 실천하는 자는 그릇된 실천을 근거로 하는 원인 때문에 유익하고 바른 진리의 법을 성취하지 못한다.”

‘‘Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṃ vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā. Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṃ vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave[Pg.16], pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusala’’nti. Catutthaṃ.

“비구들이여, 나는 재가자든 출가자든 올바른 실천을 찬탄한다. 비구들이여, 재가자든 출가자든 올바르게 실천하는 자는 올바른 실천을 근거로 하는 원인 때문에 유익하고 바른 진리의 법을 성취한다. 비구들이여, 무엇이 올바른 실천인가? 즉, 바른 견해... 내지... 바른 집중이다. 비구들이여, 이것을 올바른 실천이라고 한다. 비구들이여, 나는 재가자든 출가자든 올바른 실천을 찬탄한다. 비구들이여, 재가자든 출가자든 올바르게 실천하는 자는 올바른 실천을 근거로 하는 원인 때문에 유익하고 바른 진리의 법을 성취한다.” 네 번째 소경.

5. Paṭhamaasappurisasuttaṃ

5. 5. 첫 번째 선하지 못한 사람 경

25. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, sappurisañca. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo, micchāvāco, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappuriso’’.

25. 사밧티에서의 인연입니다. “비구들이여, 그대들에게 선하지 못한 사람과 선한 사람에 대해 설하리라. 그것을 들어라. 비구들이여, 누가 선하지 못한 사람인가? 비구들이여, 여기 어떤 사람은 그릇된 견해를 가지고 있고, 그릇된 사유, 그릇된 말, 그릇된 행위, 그릇된 생계, 그릇된 정진, 그릇된 마음챙김, 그릇된 집중을 가지고 있다. 비구들이여, 이 사람을 선하지 못한 사람이라고 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo, sammāvāco, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sappuriso’’ti. Pañcamaṃ.

“비구들이여, 누가 선한 사람인가? 비구들이여, 여기 어떤 사람은 바른 견해를 가지고 있고, 바른 사유, 바른 말, 바른 행위, 바른 생계, 바른 정진, 바른 마음챙김, 바른 집중을 가지고 있다. 비구들이여, 이 사람을 선한 사람이라고 한다.” 다섯 번째 소경.

6. Dutiyaasappurisasuttaṃ

6. 6. 두 번째 선하지 못한 사람 경

26. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca. Sappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi sappurisena sappurisatarañca. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappuriso’’.

26. 사밧티에서의 인연입니다. “비구들이여, 그대들에게 선하지 못한 사람과 선하지 못한 사람보다 더 선하지 못한 사람에 대해 설하리라. 또한 선한 사람과 선한 사람보다 더 선한 사람에 대해 설하리라. 그것을 들어라. 비구들이여, 누가 선하지 못한 사람인가? 비구들이여, 여기 어떤 사람은 그릇된 견해를 가지고 있고... 내지... 그릇된 집중을 가지고 있다. 비구들이여, 이 사람을 선하지 못한 사람이라고 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhi, micchāñāṇī, micchāvimutti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro.

“비구들이여, 누가 선하지 못한 사람보다 더 선하지 못한 사람인가? 비구들이여, 여기 어떤 사람은 그릇된 견해를 가지고 있고... 내지... 그릇된 집중, 그릇된 지혜, 그릇된 해탈을 가지고 있다. 비구들이여, 이 사람을 선하지 못한 사람보다 더 선하지 못한 사람이라고 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sappuriso.

“비구들이여, 누가 선한 사람인가? 비구들이여, 여기 어떤 사람은 바른 견해를 가지고 있고... 내지... 바른 집중을 가지고 있다. 비구들이여, 이 사람을 선한 사람이라고 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhi, sammāñāṇī, sammāvimutti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“비구들이여, 누가 선한 사람보다 더 선한 사람인가? 비구들이여, 여기 어떤 사람은 바른 견해를 가지고 있고... 내지... 바른 집중, 바른 지혜, 바른 해탈을 가지고 있다. 비구들이여, 이 사람을 선한 사람보다 더 선한 사람이라고 한다.” 여섯 번째 소경.

7. Kumbhasuttaṃ

7. 7. 항아리 경

27. Sāvatthinidānaṃ[Pg.17]. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho anādhāro suppavattiyo hoti, sādhāro duppavattiyo hoti; evameva kho, bhikkhave, cittaṃ anādhāraṃ suppavattiyaṃ hoti, sādhāraṃ duppavattiyaṃ hoti. Ko ca, bhikkhave, cittassa ādhāro? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ cittassa ādhāro. Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho anādhāro suppavattiyo hoti, sādhāro duppavattiyo hoti; evameva kho, bhikkhave, cittaṃ anādhāraṃ suppavattiyaṃ hoti, sādhāraṃ duppavattiyaṃ hotī’’ti. Sattamaṃ.

27. 사왓티에서. "비구들이여, 예를 들어 받침대가 없는 항아리는 구르기 쉽고, 받침대가 있는 항아리는 구르기 어렵다. 그와 같이 비구들이여, 받침대가 없는 마음은 흔들리기 쉽고, 받침대가 있는 마음은 흔들리기 어렵다. 비구들이여, 무엇이 마음의 받침대인가? 그것은 바로 이 여덟 가지 성스러운 도(팔정도)이니, 즉 바른 견해 ... 바른 삼매이다. 이것이 마음의 받침대이다. 비구들이여, 예를 들어 받침대가 없는 항아리는 구르기 쉽고, 받침대가 있는 항아리는 구르기 어렵다. 그와 같이 비구들이여, 받침대가 없는 마음은 흔들리기 쉽고, 받침대가 있는 마음은 흔들리기 어렵다."

8. Samādhisuttaṃ

8. 8. 삼매 경

28. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmi saupanisaṃ saparikkhāraṃ. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso saparikkhāro? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsati. Yā kho, bhikkhave, imehi sattahaṅgehi cittassa ekaggatā saparikkhāratā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso itipi saparikkhāro itipī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

28. 사왓티에서. "비구들이여, 그대들에게 원인이 있고 구성 요소를 갖춘 성스러운 바른 삼매를 설하리라. 그것을 들으라. 비구들이여, 무엇이 원인이 있고 구성 요소를 갖춘 성스러운 바른 삼매인가? 즉 바른 견해 ... 바른 마음챙김이다. 비구들이여, 이 일곱 가지 요소와 함께하는 마음의 일념(한끝됨)과 그 구성 요소들을 갖춘 것 — 비구들이여, 이것을 원인이 있는 성스러운 바른 삼매라고도 하고 구성 요소를 갖춘 것이라고도 한다."

9. Vedanāsuttaṃ

9. 9. 느낌 경

29. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā – imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Navamaṃ.

29. 사왓티에서. "비구들이여, 이러한 세 가지 느낌이 있다. 무엇이 세 가지인가? 즐거운 느낌, 괴로운 느낌, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌이다. 비구들이여, 이것들이 세 가지 느낌이다. 비구들이여, 이 세 가지 느낌을 철저히 알기 위해 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다. 무엇이 성스러운 여덟 가지 도인가? 즉 바른 견해 ... 바른 삼매이다. 비구들이여, 이 세 가지 느낌을 철저히 알기 위해 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다."

10. Uttiyasuttaṃ

10. 10. 웃띠야 경

30. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko [Pg.18] udapādi – ‘pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā. Katame nu kho pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā’’’ti? ‘‘Sādhu sādhu, uttiya! Pañcime kho, uttiya, kāmaguṇā vuttā mayā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ime kho, uttiya, pañca kāmaguṇā vuttā mayā. Imesaṃ kho, uttiya, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Imesaṃ kho, uttiya, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Dasamaṃ.

30. 사왓티에서. 그때 웃띠야 존자가 세존께서 계신 곳으로 다가가 ... 한 곁에 앉은 웃띠야 존자는 세존께 이와 같이 말씀드렸다. "세존이시여, 제가 홀로 한적한 곳에 머물 때 마음속에 이런 생각이 일어났습니다. '세존께서는 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥을 말씀하셨다. 세존께서 말씀하신 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥이란 무엇인가?'" "훌륭하구나, 훌륭하구나, 웃띠야여! 웃띠야여, 내가 말한 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥은 이러한 다섯 가지이다. 무엇이 다섯인가? 눈으로 인식되는 형색들로서, 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 감각적 욕망을 자극하고 매혹적인 것들이다. 귀로 인식되는 소리들 ... 코로 인식되는 냄새들 ... 혀로 인식되는 맛들 ... 몸으로 인식되는 감촉들로서, 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 감각적 욕망을 자극하고 매혹적인 것들이다. 웃띠야여, 이것들이 내가 말한 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥이다. 웃띠야여, 이 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥을 버리기 위해 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다. 무엇이 성스러운 여덟 가지 도인가? 즉 바른 견해 ... 바른 삼매이다. 웃띠야여, 이 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥을 버리기 위해 이 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다."

Micchattavaggo tatiyo.

그릇됨의 품(미찻따왁가), 그 세 번째가 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약(우다나):

Micchattaṃ akusalaṃ dhammaṃ, duve paṭipadāpi ca;

Asappurisena dve kumbho, samādhi vedanuttiyenāti.

그릇됨, 해로운 법, 두 가지 실천 경들, 비선사에 관한 두 경, 항아리 경, 삼매 경, 느낌 경, 웃띠야 경이다.

4. Paṭipattivaggo

4. 4. 실천의 품 (빠띠빳띠왁가)

1. Paṭhamapaṭipattisuttaṃ

1. 1. 첫 번째 실천 경

31. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Micchāpaṭipattiñca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipattiñca. Taṃ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipatti? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipatti. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipatti? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipattī’’ti. Paṭhamaṃ.

31. 사왓티에서. "비구들이여, 그대들에게 그릇된 실천과 바른 실천을 설하리라. 그것을 들으라. 비구들이여, 무엇이 그릇된 실천인가? 즉 그릇된 견해 ... 그릇된 삼매이다. 비구들이여, 이것을 그릇된 실천이라 한다. 비구들이여, 무엇이 바른 실천인가? 즉 바른 견해 ... 바른 삼매이다. 비구들이여, 이것을 바른 실천이라 한다."

2. Dutiyapaṭipattisuttaṃ

2. 2. 두 번째 실천 경

32. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Micchāpaṭipannañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipannañca. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, micchāpaṭipanno? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave[Pg.19], micchāpaṭipanno. Katamo ca, bhikkhave, sammāpaṭipanno? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipanno’’ti. Dutiyaṃ.

32. 사왓티에서. "비구들이여, 그대들에게 그릇되게 실천하는 자와 바르게 실천하는 자를 설하리라. 그것을 들으라. 비구들이여, 누가 그릇되게 실천하는 자인가? 여기 비구들이여, 어떤 사람은 그릇된 견해를 가졌고 ... 그릇된 삼매를 가졌다. 비구들이여, 이 사람을 그릇되게 실천하는 자라 한다. 비구들이여, 누가 바르게 실천하는 자인가? 여기 비구들이여, 어떤 사람은 바른 견해를 가졌고 ... 바른 삼매를 가졌다. 비구들이여, 이 사람을 바르게 실천하는 자라 한다."

3. Viraddhasuttaṃ

3. 3. 놓친 자 경 (위랏다 숫따)

33. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āraddho, āraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āraddho, āraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī’’ti. Tatiyaṃ.

33. 사왓티에서. "비구들이여, 누구든지 성스러운 여덟 가지 도를 놓친 자는 괴로움의 소멸로 바르게 이끄는 성스러운 여덟 가지 도를 놓친 것이다. 비구들이여, 누구든지 성스러운 여덟 가지 도를 닦기 시작한 자는 괴로움의 소멸로 바르게 이끄는 성스러운 여덟 가지 도를 닦기 시작한 것이다. 비구들이여, 무엇이 성스러운 여덟 가지 도인가? 즉 바른 견해 ... 바른 삼매이다. 비구들이여, 누구든지 이 성스러운 여덟 가지 도를 놓친 자는 괴로움의 소멸로 바르게 이끄는 성스러운 여덟 가지 도를 놓친 것이다. 비구들이여, 누구든지 이 성스러운 여덟 가지 도를 닦기 시작한 자는 괴로움의 소멸로 바르게 이끄는 성스러운 여덟 가지 도를 닦기 시작한 것이다."

4. Pāraṅgamasuttaṃ

4. 4. 저 언덕으로 감 경

34. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattanti. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantī’’ti.

34. 사왓티에서. "비구들이여, 이 여덟 가지 법을 닦고 많이 행하면 이쪽 언덕에서 저쪽 언덕(피안)으로 가게 된다. 무엇이 여덟인가? 즉 바른 견해 ... 바른 삼매이다. 비구들이여, 이 여덟 가지 법을 닦고 많이 행하면 이쪽 언덕에서 저쪽 언덕으로 가게 된다."

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. 선서(善逝)께서는 이와 같이 말씀하시고 스승께서는 이어서 다시 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino;

Athāyaṃ itarā pajā, tīramevānudhāvati.

"사람들 가운데 저 언덕에 이르는 사람은 적고, 나머지 사람들은 이쪽 언덕에서만 서성이네."

‘‘Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino;

Te janā pāramessanti, maccudheyyaṃ suduttaraṃ.

"잘 설해진 법에 따라 법답게 행하는 자들은, 건너기 어려운 죽음의 영역을 넘어 저 언덕에 이르리라."

‘‘Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya, sukkaṃ bhāvetha paṇḍito;

Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṃ.

"현자는 어두운 법을 버리고 밝은 법을 닦아야 하네. 세속의 집을 떠나 집 없는 곳(열반)에 의지하여, 즐거움을 얻기 어려운 그 적정 속에서."

‘‘Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano;

Pariyodapeyya attānaṃ, cittaklesehi paṇḍito.

"거기서 기쁨을 구해야 하니, 감각적 욕망을 버리고 아무것도 소유하지 않은 채, 현자는 마음의 번뇌들로부터 자신을 깨끗이 닦아야 하네."

‘‘Yesaṃ [Pg.20] sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṃ subhāvitaṃ;

Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā;

Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā’’ti. catutthaṃ;

“누구든지 깨달음의 요소들(칠보리분)에 대해 마음을 바르게 잘 닦았으며, 집착을 버리고 취착함이 없이 (열반에) 머물기를 즐기는 자들, 번뇌가 다하고 빛나는 그들은 세상에서 완전한 열반에 든 자들이다.” (네 번째 경이 끝났다.)

5. Paṭhamasāmaññasuttaṃ

5. 제1 사문경 (사문됨의 경)

35. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, sāmaññaphalāni ca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, sāmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṃ. Katamāni ca, bhikkhave, sāmaññaphalāni? Sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ – imāni vuccanti, bhikkhave, sāmaññaphalānī’’ti. Pañcamaṃ.

35. 사밧티에서 설하셨다. “비구들이여, 그대들에게 사문됨(사문성)과 사문됨의 과보들을 설하리라. 그것을 들으라. 비구들이여, 사문됨이란 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해(정견)…(중략)… 바른 삼매(정정)이다. 비구들이여, 이것을 사문됨이라 한다. 비구들이여, 사문됨의 과보들이란 무엇인가? 수다원과, 사다함과, 아나함과, 아라한과이니, 비구들이여, 이것들을 사문됨의 과보들이라 한다.” (다섯 번째 경이 끝났다.)

6. Dutiyasāmaññasuttaṃ

6. 제2 사문경 (사문됨의 경)

36. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, sāmaññatthañca. Taṃ suṇātha. Katamañca kho, bhikkhave, sāmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṃ. Katamo ca, bhikkhave, sāmaññattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññattho’’ti. Chaṭṭhaṃ.

36. 사밧티에서 설하셨다. “비구들이여, 그대들에게 사문됨과 사문됨의 목적을 설하리라. 그것을 들으라. 비구들이여, 사문됨이란 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해…(중략)… 바른 삼매이다. 비구들이여, 이것을 사문됨이라 한다. 비구들이여, 사문됨의 목적이란 무엇인가? 비구들이여, 탐욕의 소멸, 성냄의 소멸, 어리석음의 소멸이니, 비구들이여, 이것을 사문됨의 목적이라 한다.” (여섯 번째 경이 끝났다.)

7. Paṭhamabrahmaññasuttaṃ

7. 제1 바라문경 (바라문됨의 경)

37. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brahmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmaññaphalāni ca. Taṃ suṇātha. Katamañca kho, bhikkhave, brahmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmaññaṃ. Katamāni ca, bhikkhave, brahmaññaphalāni? Sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ – imāni vuccanti, bhikkhave, brahmaññaphalānī’’ti. Sattamaṃ.

37. 사밧티에서 설하셨다. “비구들이여, 그대들에게 바라문됨(범행성)과 바라문됨의 과보들을 설하리라. 그것을 들으라. 비구들이여, 바라문됨이란 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해…(중략)… 바른 삼매이다. 비구들이여, 이것을 바라문됨이라 한다. 비구들이여, 바라문됨의 과보들이란 무엇인가? 수다원과, 사다함과, 아나함과, 아라한과이니, 비구들이여, 이것들을 바라문됨의 과보들이라 한다.” (일곱 번째 경이 끝났다.)

8. Dutiyabrahmaññasuttaṃ

8. 제2 바라문경 (바라문됨의 경)

38. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brahmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmaññatthañca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmaññaṃ. Katamo [Pg.21] ca, bhikkhave, brahmaññattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, brahmaññattho’’ti. Aṭṭhamaṃ.

38. 사밧티에서 설하셨다. “비구들이여, 그대들에게 바라문됨과 바라문됨의 목적을 설하리라. 그것을 들으라. 비구들이여, 바라문됨이란 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해…(중략)… 바른 삼매이다. 비구들이여, 이것을 바라문됨이라 한다. 비구들이여, 바라문됨의 목적이란 무엇인가? 비구들이여, 탐욕의 소멸, 성냄의 소멸, 어리석음의 소멸이니, 비구들이여, 이것을 바라문됨의 목적이라 한다.” (여덟 번째 경이 끝났다.)

9. Paṭhamabrahmacariyasuttaṃ

9. 제1 범행경 (청정범행의 경)

39. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brahmacariyañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyaphalāni ca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmacariyaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmacariyaṃ. Katamāni ca, bhikkhave, brahmacariyaphalāni? Sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ – imāni vuccanti, bhikkhave, brahmacariyaphalānī’’ti. Navamaṃ.

39. 사밧티에서 설하셨다. “비구들이여, 그대들에게 청정범행과 청정범행의 과보들을 설하리라. 그것을 들으라. 비구들이여, 청정범행이란 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해…(중략)… 바른 삼매이다. 비구들이여, 이것을 청정범행이라 한다. 비구들이여, 청정범행의 과보들이란 무엇인가? 수다원과, 사다함과, 아나함과, 아라한과이니, 비구들이여, 이것들을 청정범행의 과보들이라 한다.” (아홉 번째 경이 끝났다.)

10. Dutiyabrahmacariyasuttaṃ

10. 제2 범행경 (청정범행의 경)

40. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brahmacariyañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyatthañca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmacariyaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmacariyaṃ. Katamo ca, bhikkhave, brahmacariyattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, brahmacariyattho’’ti. Dasamaṃ.

40. 사밧티에서 설하셨다. “비구들이여, 그대들에게 청정범행과 청정범행의 목적을 설하리라. 그것을 들으라. 비구들이여, 청정범행이란 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해…(중략)… 바른 삼매이다. 비구들이여, 이것을 청정범행이라 한다. 비구들이여, 청정범행의 목적이란 무엇인가? 비구들이여, 탐욕의 소멸, 성냄의 소멸, 어리석음의 소멸이니, 비구들이여, 이것을 청정범행의 목적이라 한다.” (열 번째 경이 끝났다.)

Paṭipattivaggo catuttho.

네 번째 실천의 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

이 품의 요약 게송:

Paṭipatti paṭipanno ca, viraddhañca pāraṃgamā;

Sāmaññena ca dve vuttā, brahmaññā apare duve;

Brahmacariyena dve vuttā, vaggo tena pavuccatīti.

실천경과 실천하는 자경, 어긋남경과 건너감경, 사문됨에 대해 두 경을 설하셨고, 그 외에 바라문됨에 대해 두 경을 설하셨으며, 청정범행에 대해 두 경을 설하셨으니, 그리하여 품(Vagga)이라 불린다.

5. Aññatitthiyapeyyālavaggo

5. 외도 반복의 품

1. Rāgavirāgasuttaṃ

1. 탐욕의 빛바램 경 (탐욕 이탐 경)

41. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti, evaṃ [Pg.22] puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘rāgavirāgatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā rāgavirāgāyā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā rāgavirāgāyā’ti. Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā ca paṭipadā rāgavirāgāya? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā rāgavirāgāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā’’ti. Paṭhamaṃ.

41. 사밧티에서 설하셨다. “비구들이여, 만일 다른 가르침을 믿는 유행자들이 그대들에게 이렇게 묻는다면—‘벗들이여, 어떤 목적으로 사문 고타마의 문하에서 청정범행을 닦습니까?’—비구들이여, 그렇게 질문을 받았을 때 그대들은 그 다른 가르침을 믿는 유행자들에게 이렇게 대답해야 한다. ‘벗들이여, 탐욕의 빛바램(이탐)을 위해 세존의 문하에서 청정범행을 닦습니다.’ 비구들이여, 만일 다른 가르침을 믿는 유행자들이 그대들에게 이렇게 묻는다면—‘벗들이여, 탐욕의 빛바램을 위한 길이나 실천방법이 있습니까?’—비구들이여, 그렇게 질문을 받았을 때 그대들은 그 다른 가르침을 믿는 유행자들에게 이렇게 대답해야 한다. ‘벗들이여, 탐욕의 빛바램을 위한 길과 실천방법이 있습니다.’ 비구들이여, 탐욕의 빛바램을 위한 길이란 무엇이며 실천방법이란 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해…(중략)… 바른 삼매이다. 비구들이여, 이것이 탐욕의 빛바램을 위한 길이며 실천방법이다. 비구들이여, 질문을 받았을 때 그대들은 그 다른 가르침을 믿는 유행자들에게 이와 같이 대답해야 한다.” (첫 번째 경이 끝났다.)

2-7. Saṃyojanappahānādisuttachakkaṃ

2-7. 결박의 제거 등의 여섯 경

42-47. ‘‘Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘saṃyojanappahānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘anusayasamugghātanatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘addhānapariññatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘āsavānaṃ khayatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘vijjāvimuttiphalasacchikiriyatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘ñāṇadassanatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe…. Sattamaṃ.

42-47. “비구들이여, 만일 다른 가르침을 믿는 유행자들이 그대들에게 이렇게 묻는다면—‘벗들이여, 어떤 목적으로 사문 고타마의 문하에서 청정범행을 닦습니까?’—비구들이여, 그렇게 질문을 받았을 때 그대들은 그 다른 가르침을 믿는 유행자들에게 이렇게 대답해야 한다. ‘벗들이여, 결박(상요자나)을 버리기 위해서 세존의 문하에서 청정범행을 닦습니다’…(중략)… ‘잠재성향(아누사야)을 뿌리 뽑기 위해서’…(중략)… ‘여정(윤회의 기간)을 철저히 알기 위해서’…(중략)… ‘번뇌(아사와)를 소멸하기 위해서’…(중략)… ‘명지와 해탈의 과보를 실현하기 위해서’…(중략)… ‘지견(앎과 봄)을 얻기 위해서 세존의 문하에서 청정범행을 닦습니다’…(중략)…. (일곱 번째 경이 끝났다.)”

8. Anupādāparinibbānasuttaṃ

8. 취착 없는 완전한 열반 경

48. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā anupādāparinibbānāyā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha [Pg.23] – ‘atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā anupādāparinibbānāyā’ti. Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā ca paṭipadā anupādāparinibbānāya? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā anupādāparinibbānāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā’’ti. Aṭṭhamaṃ.

48. 사밧티에서 설하셨다. "비구들이여, 만약 외도 유행자들이 그대들에게 '벗들이여, 어떤 목적으로 사문 고타마의 처소에서 범행을 닦는가?'라고 묻는다면, 비구들이여, 그대들은 그 외도 유행자들에게 '벗들이여, 취착 없는 반열반을 목적으로 세존의 처소에서 범행을 닦습니다'라고 답해야 한다. 비구들이여, 만약 외도 유행자들이 그대들에게 '벗들이여, 취착 없는 반열반을 위한 길(maggo)이 있습니까? 실천(paṭipadā)이 있습니까?'라고 묻는다면, 비구들이여, 그대들은 그 외도 유행자들에게 '벗들이여, 취착 없는 반열반을 위한 길도 있고 실천도 있습니다'라고 답해야 한다. 비구들이여, 취착 없는 반열반을 위한 길은 무엇이며 실천은 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 도(팔정도)이니, 즉 바른 견해... 바른 삼매이다. 비구들이여, 이것이 취착 없는 반열반을 위한 길이요 실천이다. 비구들이여, 이와 같이 질문을 받았을 때 그대들은 그 외도 유행자들에게 이와 같이 답해야 한다."

Aññatitthiyapeyyālavaggo pañcamo.

외도 반복 품(외도 페이야라 품), 다섯 번째.

Tassuddānaṃ –

그 요약(웃다나)은 다음과 같다.

Virāgasaṃyojanaṃ anusayaṃ, addhānaṃ āsavā khayā;

Vijjāvimuttiñāṇañca, anupādāya aṭṭhamī.

이욕, 결박, 잠재성향, 길(윤회), 번뇌의 멸진, 명지와 해탈, 지견, 그리고 여덟 번째는 집착 없음이다.

6. Sūriyapeyyālavaggo

6. 태양 반복 품(수리야 페이야라 품).

1. Kalyāṇamittasuttaṃ

1. 좋은 친구의 경(선우경).

49. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

49. 사밧티에서 설하셨다. "비구들이여, 해가 뜨려 할 때 새벽빛이 그 전조이자 징조인 것처럼, 비구에게 여덟 가지 성스러운 도가 생겨나는 데는 좋은 친구를 가짐(선우)이 그 전조이자 징조이다. 비구들이여, 좋은 친구를 가진 비구에게는 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부할 것이 기대된다. 비구들이여, 어떻게 좋은 친구를 가진 비구가 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 은둔에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하고 놓아버림으로 회향하는 바른 견해를 닦으며... 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 좋은 친구를 가진 비구는 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부한다."

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

2-6. 계의 구족 등 다섯 가지 경.

50-54. ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya [Pg.24] etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – sīlasampadā. Sīlasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ… yadidaṃ – chandasampadā… yadidaṃ – attasampadā… yadidaṃ – diṭṭhisampadā… yadidaṃ – appamādasampadā…. Chaṭṭhaṃ.

50-54. "비구들이여, 해가 뜨려 할 때 새벽빛이 그 전조이자 징조인 것처럼, 비구에게 여덟 가지 성스러운 도가 생겨나는 데는 계의 구족(sīlasampadā)이 그 전조이자 징조이다. 계를 구족한 비구에게는... (위와 같음)... 열의의 구족(chandasampadā)... 자기 성취의 구족(attasampadā)... 견해의 구족(diṭṭhisampadā)... 불방일의 구족(appamādasampadā)..."

7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

7. 지혜로운 주의력 구족의 경(여리작의구족경).

55. ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimmittaṃ, yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.

55. "비구들이여, 해가 뜨려 할 때 새벽빛이 그 전조이자 징조인 것처럼, 비구에게 여덟 가지 성스러운 도가 생겨나는 데는 지혜로운 주의력의 구족(yonisomanasikārasampadā)이 그 전조이자 징조이다. 지혜로운 주의력을 구족한 비구에게는 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부할 것이 기대된다. 비구들이여, 어떻게 지혜로운 주의력을 구족한 비구가 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 은둔에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하고 놓아버림으로 회향하는 바른 견해를 닦으며... 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 지혜로운 주의력을 구족한 비구는 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부한다."

1. Kalyāṇamittasuttaṃ

1. 좋은 친구의 경(선우경).

56. ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

56. "비구들이여, 해가 뜨려 할 때 새벽빛이 그 전조이자 징조인 것처럼, 비구에게 여덟 가지 성스러운 도가 생겨나는 데는 좋은 친구를 가짐이 그 전조이자 징조이다. 비구들이여, 좋은 친구를 가진 비구에게는 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 많이 공부할 것이 기대된다. 비구들이여, 어떻게 좋은 친구를 가진 비구가 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 탐욕의 길들임으로 끝맺고, 성냄의 길들임으로 끝맺고, 어리석음의 길들임으로 끝맺는 바른 견해를 닦으며... 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 좋은 친구를 가진 비구는 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부한다."

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

2-6. 계의 구족 등 다섯 가지 경.

57-61. ‘‘Sūriyassa[Pg.25], bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – sīlasampadā…pe… yadidaṃ – chandasampadā…pe… yadidaṃ – attasampadā…pe… yadidaṃ – diṭṭhisampadā…pe… yadidaṃ – appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

57-61. "비구들이여, 해가 뜨려 할 때 새벽빛이 그 전조이자 징조인 것처럼, 비구에게 여덟 가지 성스러운 도가 생겨나는 데는 계의 구족... 열의의 구족... 자기 성취의 구족... 견해의 구족... 불방일의 구족이 그 전조이자 징조이다... (이하 생략)..."

7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

7. 지혜로운 주의력 구족의 경.

62. ‘‘Yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.

62. “그것은 바로 지혜로운 주의(여리작의)의 구족입니다. 비구들이여, 지혜로운 주의를 구족한 비구에게는 고귀한 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부할 것이 기대됩니다. 비구들이여, 어떻게 지혜로운 주의를 구족한 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부합니까? 비구들이여, 여기 비구는 탐욕의 제거가 최종 목적이고 성냄의 제거가 최종 목적이며 어리석음의 제거가 최종 목적인 바른 견해를 닦습니다. ... 탐욕의 제거가 최종 목적이고 성냄의 제거가 최종 목적이며 어리석음의 제거가 최종 목적인 바른 삼매를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 지혜로운 주의를 구족한 비구는 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부합니다.” 일곱 번째.

Sūriyapeyyālavaggo chaṭṭho.

수리야페이야라 제6장이 끝났습니다.

Tassuddānaṃ –

그 장의 요약송은 이러합니다.

Kalyāṇamittaṃ sīlañca, chando ca attasampadā;

Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṃ.

선우(좋은 친구), 계행, 열의, 심(心)의 구족, 견해, 방일하지 않음, 그리고 지혜로운 주의가 일곱 번째입니다.

7. Ekadhammapeyyālavaggo

7. 하나의 법 반복의 장(제7장)

1. Kalyāṇamittasuttaṃ

1. 선우 경

63. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ[Pg.26], bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

63. 사왓티에서 설해졌습니다. “비구들이여, 하나의 법이 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 생겨나게 하는 데 많은 도움이 됩니다. 어떤 하나의 법입니까? 그것은 바로 선우(좋은 친구)를 가지는 것입니다. 비구들이여, 선우를 가진 비구에게는 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부할 것이 기대됩니다. 비구들이여, 어떻게 선우를 가진 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부합니까? 비구들이여, 여기 비구는 떨쳐버림에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 놓아버림으로 향하는 바른 견해를 닦습니다. ... 떨쳐버림에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 놓아버림으로 향하는 바른 삼매를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 선우를 가진 비구는 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부합니다.” 첫 번째.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

2-6. 계행의 구족 등에 관한 다섯 경

64-68. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – sīlasampadā…pe… yadidaṃ – chandasampadā…pe… yadidaṃ – attasampadā…pe… yadidaṃ – diṭṭhisampadā…pe… yadidaṃ – appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

64-68. “비구들이여, 하나의 법이 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 생겨나게 하는 데 많은 도움이 됩니다. 어떤 하나의 법입니까? 그것은 바로 계행의 구족입니다. ... (중략) ... 그것은 바로 열의의 구족입니다. ... (중략) ... 그것은 바로 심(心)의 구족입니다. ... (중략) ... 그것은 바로 견해의 구족입니다. ... (중략) ... 그것은 바로 방일하지 않음의 구족입니다. ... (중략) ...” 여섯 번째.

7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

7. 지혜로운 주의의 구족 경

69. ‘‘Yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.

69. “그것은 바로 지혜로운 주의의 구족입니다. 비구들이여, 지혜로운 주의를 구족한 비구에게는 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부할 것이 기대됩니다. 비구들이여, 어떻게 지혜로운 주의를 구족한 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부합니까? 비구들이여, 여기 비구는 떨쳐버림에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 놓아버림으로 향하는 바른 견해를 닦습니다. ... 떨쳐버림에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 놓아버림으로 향하는 바른 삼매를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 지혜로운 주의를 구족한 비구는 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부합니다.” 일곱 번째.

1. Kalyāṇamittasuttaṃ

1. 선우 경

70. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ[Pg.27], bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

70. 사왓티에서 설해졌습니다. “비구들이여, 하나의 법이 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 생겨나게 하는 데 많은 도움이 됩니다. 어떤 하나의 법입니까? 그것은 바로 선우를 가지는 것입니다. 비구들이여, 선우를 가진 비구에게는 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부할 것이 기대됩니다. 비구들이여, 어떻게 선우를 가진 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부합니까? 비구들이여, 여기 비구는 탐욕의 제거가 최종 목적이고 성냄의 제거가 최종 목적이며 어리석음의 제거가 최종 목적인 바른 견해를 닦습니다. ... 탐욕의 제거가 최종 목적이고 성냄의 제거가 최종 목적이며 어리석음의 제거가 최종 목적인 바른 삼매를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 선우를 가진 비구는 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부합니다.” 첫 번째.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

2-6. 계행의 구족 등에 관한 다섯 경

71-75. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – sīlasampadā…pe… yadidaṃ – chandasampadā…pe… yadidaṃ – attasampadā…pe… yadidaṃ – diṭṭhisampadā…pe… yadidaṃ – appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

71-75. 사왓티에서 설해졌습니다. “비구들이여, 하나의 법이 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 생겨나게 하는 데 많은 도움이 됩니다. 어떤 하나의 법입니까? 그것은 바로 계행의 구족입니다. ... (중략) ... 그것은 바로 열의의 구족입니다. ... (중략) ... 그것은 바로 심(心)의 구족입니다. ... (중략) ... 그것은 바로 견해의 구족입니다. ... (중략) ... 그것은 바로 방일하지 않음의 구족입니다. ... (중략) ...” 여섯 번째.

7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

7. 지혜로운 주의의 구족 경

76. ‘‘Yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.

76. “그것은 바로 지혜로운 주의의 구족입니다. 비구들이여, 지혜로운 주의를 구족한 비구에게는 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부할 것이 기대됩니다. 비구들이여, 어떻게 지혜로운 주의를 구족한 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부합니까? 비구들이여, 여기 비구는 바른 견해를 닦습니다. ... 탐욕의 제거가 최종 목적이고 성냄의 제거가 최종 목적이며 어리석음의 제거가 최종 목적인 바른 삼매를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 지혜로운 주의를 구족한 비구는 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 공부합니다.” 일곱 번째.

Ekadhammapeyyālavaggo sattamo.

하나의 법 반복의 장 제7장이 끝났습니다.

Tassuddānaṃ –

그 장의 요약송은 이러합니다.

Kalyāṇamittaṃ sīlañca, chando ca attasampadā;

Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṃ.

선우, 계행, 열의, 심(心)의 구족, 견해, 방일하지 않음, 그리고 지혜로운 주의가 일곱 번째입니다.

8. Dutiyaekadhammapeyyālavaggo

8. 제2 하나의 법 반복의 장(제8장)

1. Kalyāṇamittasuttaṃ

1. 선우 경

77. Sāvatthinidānaṃ[Pg.28]. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

77. 사왓티에서 설해졌습니다. “비구들이여, 나는 좋은 친구를 두는 것보다, 아직 생겨나지 않은 성스러운 팔정도를 생겨나게 하고 이미 생겨난 성스러운 팔정도를 수행의 완성으로 이끄는 다른 어떤 법도 보지 못한다. 비구들이여, 좋은 친구를 둔 비구에게는 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부할 것이 기대된다. 비구들이여, 좋은 친구를 둔 비구가 어떻게 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 원리에 의지하고, 이탐에 의지하고, 소멸에 의지하고, 해방으로 향하는 바른 견해를 닦는다. ... (중략) ... 원리에 의지하고, 이탐에 의지하고, 소멸에 의지하고, 해방으로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 좋은 친구를 둔 비구는 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다.” 이것이 첫 번째 경입니다.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

2-6. 계의 구족 등에 관한 다섯 가지 경.

78-82. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, yathayidaṃ, bhikkhave, sīlasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, chandasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, attasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, diṭṭhisampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

78-82. “비구들이여, 나는 아직 생겨나지 않은 성스러운 팔정도를 생겨나게 하고 이미 생겨난 성스러운 팔정도를 수행의 완성으로 이끄는 계의 구족보다 ... (중략) ... 열의의 구족보다 ... (중략) ... 마음의 구족보다 ... (중략) ... 견해의 구족보다 ... (중략) ... 불방일의 구족보다 더 나은 다른 어떤 법도 보지 못한다.” 이것이 여섯 번째 경입니다.

7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

7. 지혜로운 주의의 구족 경

83. ‘‘Yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu [Pg.29] yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.

83. “비구들이여, (지혜로운 주의의 구족보다 더 나은 것은 없다.) 지혜로운 주의를 구족한 비구에게는 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부할 것이 기대된다. 비구들이여, 지혜로운 주의를 구족한 비구가 어떻게 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 원리에 의지하고, 이탐에 의지하고, 소멸에 의지하고, 해방으로 향하는 바른 견해를 닦는다. ... (중략) ... 원리에 의지하고, 이탐에 의지하고, 소멸에 의지하고, 해방으로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 지혜로운 주의를 구족한 비구는 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다.” 이것이 일곱 번째 경입니다.

1. Kalyāṇamittasuttaṃ

1. 좋은 친구 경

84. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

84. “비구들이여, 나는 좋은 친구를 두는 것보다, 아직 생겨나지 않은 성스러운 팔정도를 생겨나게 하고 이미 생겨난 성스러운 팔정도를 수행의 완성으로 이끄는 다른 어떤 법도 보지 못한다. 비구들이여, 좋은 친구를 둔 비구에게는 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부할 것이 기대된다. 비구들이여, 좋은 친구를 둔 비구가 어떻게 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 탐욕의 제거로 귀결되고, 성냄의 제거로 귀결되고, 어리석음의 제거로 귀결되는 바른 견해를 닦는다. ... (중략) ... 탐욕의 제거로 귀결되고, 성냄의 제거로 귀결되고, 어리석음의 제거로 귀결되는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 좋은 친구를 둔 비구는 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다.” 이것이 첫 번째 경입니다.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

2-6. 계의 구족 등에 관한 다섯 가지 경.

85-89. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, yathayidaṃ, bhikkhave, sīlasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, chandasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, attasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, diṭṭhisampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

85-89. “비구들이여, 나는 아직 생겨나지 않은 성스러운 팔정도를 생겨나게 하고 이미 생겨난 성스러운 팔정도를 수행의 완성으로 이끄는 계의 구족보다 다른 어떤 법도 보지 못한다. ... (중략) ... 열의의 구족보다 ... (중략) ... 마음의 구족보다 ... (중략) ... 견해의 구족보다 ... (중략) ... 불방일의 구족보다 더 나은 다른 어떤 법도 보지 못한다.” 이것이 여섯 번째 경입니다.

7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

7. 지혜로운 주의의 구족 경

90. ‘‘Yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho[Pg.30], bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.

90. “비구들이여, 지혜로운 주의의 구족보다 (더 나은 것은 없다). 지혜로운 주의를 구족한 비구에게는 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부할 것이 기대된다. 비구들이여, 지혜로운 주의를 구족한 비구가 어떻게 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 탐욕의 제거로 귀결되고, 성냄의 제거로 귀결되고, 어리석음의 제거로 귀결되는 바른 견해를 닦는다. ... (중략) ... 탐욕의 제거로 귀결되고, 성냄의 제거로 귀결되고, 어리석음의 제거로 귀결되는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 지혜로운 주의를 구족한 비구는 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다.” 이것이 일곱 번째 경입니다.

Dutiyaekadhammapeyyālavaggo aṭṭhamo.

두 번째 단일 법 반복의 장(에카담마 페이야라)인 여덟 번째 장이 끝났습니다.

Tassuddānaṃ –

이 장의 요약 게송은 다음과 같습니다.

Kalyāṇamittaṃ sīlañca, chando ca attasampadā;

Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṃ.

좋은 친구, 계, 열의, 마음의 구족, 견해, 불방일, 그리고 일곱 번째는 지혜로운 주의이다.

1. Gaṅgāpeyyālavaggo

1. 강가 페이야라 장(강가 반복의 장)

1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ

1. 제1 동쪽으로 흐름 경

91. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

91. 사왓티가 쾌합니다. "비구들이여, 예를 들어 갠지스 강이 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 향하고, 동쪽으로 쏠리듯이; 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 성도(팔정도)를 닦고, 성스러운 여덟 가지 성도를 많이 수행하면 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 쏠리게 됩니다. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 여덟 가지 성도를 닦고, 성스러운 여덟 가지 성도를 많이 수행하면 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 쏠리게 됩니까? 비구들이여, 여기 비구는 원리에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 인도되는 바른 견해를 닦습니다... 중략... 원리에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 인도되는 바른 삼매를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 성도를 닦고, 성스러운 여덟 가지 성도를 많이 수행하면 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 쏠리게 됩니다." 첫 번째 경.

2-5. Dutiyādipācīnaninnasuttacatukkaṃ

2-5. 제2 등 동쪽으로 흐름 경들의 네 가지 경.

92-95. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe…. Pañcamaṃ.

92-95. "비구들이여, 예를 들어 야무나 강이 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 향하고, 동쪽으로 쏠리듯이; 비구들이여, 이와 같이... 중략... 비구들이여, 예를 들어 아치라와티 강이 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 향하고, 동쪽으로 쏠리듯이; 비구들이여, 이와 같이... 중략... 비구들이여, 예를 들어 사라부 강이 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 향하고, 동쪽으로 쏠리듯이; 비구들이여, 이와 같이... 중략... 비구들이여, 예를 들어 마히 강이 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 향하고, 동쪽으로 쏠리듯이; 비구들이여, 이와 같이... 중략..." 다섯 번째 경.

6. Chaṭṭhapācīnaninnasuttaṃ

6. 제6 동쪽으로 흐름 경.

96. ‘‘Seyyathāpi[Pg.31], bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

96. "비구들이여, 예를 들어 갠지스 강, 야무나 강, 아치라와티 강, 사라부 강, 마히 강이라는 이 큰 강들은 모두 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 향하고, 동쪽으로 쏠리듯이; 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 성도를 닦고, 성스러운 여덟 가지 성도를 많이 수행하면 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 쏠리게 됩니다. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 여덟 가지 성도를 닦고, 성스러운 여덟 가지 성도를 많이 수행하면 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 쏠리게 됩니까? 비구들이여, 여기 비구는 원리에 의지하고... 중략... 원리에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 인도되는 바른 삼매를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 성도를 닦고, 성스러운 여덟 가지 성도를 많이 수행하면 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 쏠리게 됩니다." 여섯 번째 경.

1. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ

1. 제1 바다로 흐름 경.

97. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

97. "비구들이여, 예를 들어 갠지스 강이 바다로 기울고, 바다로 향하고, 바다로 쏠리듯이; 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 성도를 닦고, 성스러운 여덟 가지 성도를 많이 수행하면 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 쏠리게 됩니다. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 여덟 가지 성도를 닦고, 성스러운 여덟 가지 성도를 많이 수행하면 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 쏠리게 됩니까? 비구들이여, 여기 비구는 원리에 의지하고... 중략... 원리에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 인도되는 바른 삼매를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 성도를 닦고, 성스러운 여덟 가지 성도를 많이 수행하면 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 쏠리게 됩니다." 첫 번째 경.

2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ

2-6. 제2 등 바다로 흐름 경들의 다섯 가지 경.

98-102. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī [Pg.32] nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

98-102. "비구들이여, 예를 들어 야무나 강이 바다로 기울고, 바다로 향하고, 바다로 쏠리듯이; 이와 같이 비구는... 중략... 비구들이여, 아치라와티 강이 바다로 기울고... 비구들이여, 사라부 강이 바다로 기울고... 비구들이여, 마히 강이 바다로 기울고... [중략] ... 비구들이여, 예를 들어 갠지스 강, 야무나 강, 아치라와티 강, 사라부 강, 마히 강이라는 이 큰 강들은 모두 바다로 기울고, 바다로 향하고, 바다로 쏠리듯이; 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 성도를 닦고, 성스러운 여덟 가지 성도를 많이 수행하면 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 쏠리게 됩니다. 비구들이여, 어떻게... 비구는 원리에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 인도되는 바른 견해를 닦습니다... 중략... 원리에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 인도되는 바른 삼매를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 성도를 닦고, 성스러운 여덟 가지 성도를 많이 수행하면 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 쏠리게 됩니다." 여섯 번째 경.

Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.

첫 번째 갠지스 강 반복 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

이 품의 요약(우다나)은 다음과 같다.

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Ete dve cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti;

Gaṅgāpeyyālī pācīnaninnavācanamaggī, vivekanissitaṃ dvādasakī paṭhamakī.

동쪽으로 흐르는 것이 여섯이고, 바다로 흐르는 것이 여섯이다. 이들 두 가지의 여섯은 열둘이 되니, 그로 인해 이 묶음을 품이라 부른다. 갠지스 강 반복 품은 동쪽으로 흐른다는 설법의 방식에 따른 것이며, 첫 번째는 원리에 의지하는 법을 설한 열두 가지 경의 묶음이다.

2. Dutiyagaṅgāpeyyālavaggo

2. 제2 갠지스 강 반복 품.

1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ

1. 제1 동쪽으로 흐름 경.

103. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ [Pg.33] dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

103. 비구들이여, 마치 갱가 강이 동쪽으로 흐르고, 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 팔정도를 수행하고, 성스러운 팔정도를 많이 닦으면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리느니라. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 팔정도를 수행하고, 성스러운 팔정도를 많이 닦아 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리는가? 비구들이여, 여기 비구는 탐욕의 빛바램이 그 끝이고, 성냄의 빛바램이 그 끝이며, 어리석음의 빛바램이 그 끝인 바른 견해를 수행한다. ... 탐욕의 빛바램이 그 끝이고, 성냄의 빛바램이 그 끝이며, 어리석음의 빛바램이 그 끝인 바른 삼매를 수행한다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 팔정도를 수행하고, 성스러운 팔정도를 많이 닦으면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리느니라. 첫 번째.

2-6. Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṃ

2-6. 두 번째 등 동쪽으로 흐름 경 다섯 가지

104. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṃ.

104. 비구들이여, 마치 야무나 강이 동쪽으로 흐르고, 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 앞의 경과 같음) 두 번째.

105. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṃ.

105. 비구들이여, 마치 아찌라와띠 강이 동쪽으로 흐르고, 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 앞의 경과 같음) 세 번째.

106. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṃ.

106. 비구들이여, 마치 사라부 강이 동쪽으로 흐르고, 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 앞의 경과 같음) 네 번째.

107. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṃ.

107. 비구들이여, 마치 마히 강이 동쪽으로 흐르고, 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 앞의 경과 같음) 다섯 번째.

108. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… chaṭṭhaṃ.

108. 비구들이여, 마치 갱가, 야무나, 아찌라와띠, 사라부, 마히라는 이들 큰 강들이 모두 동쪽으로 흐르고, 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 앞의 경과 같음) 여섯 번째.

1. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ

1. 첫 번째 바다로 흐름 경

109. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

109. 비구들이여, 마치 갱가 강이 바다로 흐르고, 바다로 기울고, 바다로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 팔정도를 수행하고, 성스러운 팔정도를 많이 닦으면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리느니라. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 팔정도를 수행하고, 성스러운 팔정도를 많이 닦아 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리는가? 비구들이여, 여기 비구는 탐욕의 빛바램이 그 끝이고, 성냄의 빛바램이 그 끝이며, 어리석음의 빛바램이 그 끝인 바른 견해를 수행한다. ... 탐욕의 빛바램이 그 끝이고, 성냄의 빛바램이 그 끝이며, 어리석음의 빛바램이 그 끝인 바른 삼매를 수행한다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 팔정도를 수행하고, 성스러운 팔정도를 많이 닦으면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리느니라. 첫 번째.

2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ

2-6. 두 번째 등 바다로 흐름 경 다섯 가지

110. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṃ.

110. 비구들이여, 마치 야무나 강이 바다로 흐르고, 바다로 기울고, 바다로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 앞의 경과 같음) 두 번째.

111. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī [Pg.34] nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṃ.

111. 비구들이여, 마치 아찌라와띠 강이 바다로 흐르고, 바다로 기울고, 바다로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 앞의 경과 같음) 세 번째.

112. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṃ.

112. 비구들이여, 마치 사라부 강이 바다로 흐르고, 바다로 기울고, 바다로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 앞의 경과 같음) 네 번째.

113. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṃ.

113. 비구들이여, 마치 마히 강이 바다로 흐르고, 바다로 기울고, 바다로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 앞의 경과 같음) 다섯 번째.

114. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

114. 비구들이여, 마치 갱가, 야무나, 아찌라와띠, 사라부, 마히라는 이들 큰 강들이 모두 바다로 흐르고, 바다로 기울고, 바다로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 팔정도를 수행하고, 성스러운 팔정도를 많이 닦으면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리느니라. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 팔정도를 수행하고, 성스러운 팔정도를 많이 닦아 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리는가? 비구들이여, 여기 비구는 탐욕의 빛바램이 그 끝이고, 성냄의 빛바램이 그 끝이며, 어리석음의 빛바램이 그 끝인 바른 견해를 수행한다. ... 탐욕의 빛바램이 그 끝이고, 성냄의 빛바램이 그 끝이며, 어리석음의 빛바램이 그 끝인 바른 삼매를 수행한다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 팔정도를 수행하고, 성스러운 팔정도를 많이 닦으면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리느니라. 여섯 번째.

(Rāgavinayadvādasakī dutiyakī samuddaninnanti).

(탐욕의 빛바램 열두 가지와 두 번째의 바다로 흐름이다.)

1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ

1. 첫 번째 동쪽으로 흐름 경

115. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

115. 비구들이여, 마치 갱가 강이 동쪽으로 흐르고, 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 팔정도를 수행하고, 성스러운 팔정도를 많이 닦으면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리느니라. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 팔정도를 수행하고, 성스러운 팔정도를 많이 닦아 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리는가? 비구들이여, 여기 비구는 불사(不死)로 빠져들고, 불사로 나아가며, 불사로 귀결되는 바른 견해를 수행한다. ... 불사로 빠져들고, 불사로 나아가며, 불사로 귀결되는 바른 삼매를 수행한다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 팔정도를 수행하고, 성스러운 팔정도를 많이 닦으면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리느니라. 첫 번째.

2-6. Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṃ

2-6. 두 번째 등 동쪽으로 흐름 경 다섯 가지

116. Seyyathāpi[Pg.35], bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṃ.

116. 비구들이여, 예를 들어 야무나 강이 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 향하는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 생략) ... 두 번째.

117. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṃ.

117. 비구들이여, 예를 들어 아찌라와띠 강이 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 향하는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 생략) ... 세 번째.

118. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṃ.

118. 비구들이여, 예를 들어 사라부 강이 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 향하는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 생략) ... 네 번째.

119. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṃ.

119. 비구들이여, 예를 들어 마히 강이 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 향하는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 생략) ... 다섯 번째.

120. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… chaṭṭhaṃ.

120. 비구들이여, 예를 들어 갠지스 강, 야무나 강, 아찌라와띠 강, 사라부 강, 마히 강과 같은 큰 강들이 모두 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 향하는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구는... (이하 생략) ... 여섯 번째.

1. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ

1. 첫 번째 바다로 흐름 경

121. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

121. 비구들이여, 예를 들어 갠지스 강이 바다로 흐르고 바다로 기울고 바다로 향하는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 많이 행하면, 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 됩니다. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 많이 행하여 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 됩니까? 비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 불사에 이르고 불사를 지향하며 불사에서 완성되는 바른 견해를 닦고... (이하 생략) ... 불사에 이르고 불사를 지향하며 불사에서 완성되는 바른 삼매를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 많이 행하면, 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 됩니다. 첫 번째.

2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ

2-6. 두 번째 등 바다로 흐름 경들 다섯 가지.

122-126. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā[Pg.36], yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

122-126. 비구들이여, 예를 들어 야무나 강이 바다로 흐르고 바다로 기울고 바다로 향하는 것과 같이, 이와 같이 비구는... (이하 생략) ... 비구들이여, 예를 들어 아찌라와띠 강이 바다로 흐르고 바다로 기울고 바다로 향하는 것과 같이, 이와 같이 비구는... (이하 생략) ... 비구들이여, 예를 들어 사라부 강이 바다로 흐르고 바다로 기울고 바다로 향하는 것과 같이, 이와 같이 비구는... (이하 생략) ... 비구들이여, 예를 들어 마히 강이 바다로 흐르고 바다로 기울고 바다로 향하는 것과 같이, 이와 같이 비구는... (이하 생략) ... 비구들이여, 예를 들어 갠지스 강, 야무나 강, 아찌라와띠 강, 사라부 강, 마히 강과 같은 큰 강들이 모두 바다로 흐르고 바다로 기울고 바다로 향하는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 많이 행하면, 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 됩니다. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 많이 행하여 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 됩니까? 비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 불사에 이르고 불사를 지향하며 불사에서 완성되는 바른 견해를 닦고... (이하 생략) ... 불사에 이르고 불사를 지향하며 불사에서 완성되는 바른 삼매를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 많이 행하면, 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 됩니다. 여섯 번째.

(Amatogadhadvādasakī tatiyakī).

(불사에 이르는 열두 가지 경들의 모음, 세 번째 묶음).

1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ

1. 첫 번째 동쪽으로 흐름 경

127. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

127. 비구들이여, 예를 들어 갠지스 강이 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 향하는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 많이 행하면, 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 됩니다. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 많이 행하여 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 됩니까? 비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하는 바른 견해를 닦고... (이하 생략) ... 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하는 바른 삼매를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 가진 도를 많이 행하면, 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 됩니다. 첫 번째.

2-6. Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṃ

2-6. 두 번째 등 동쪽으로 흐름 경들 다섯 가지.

128-132. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā [Pg.37] pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

128-132. “비구들이여, 예를 들어 야무나 강이 동쪽으로 굽어들고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 향하듯이, 그와 같이 비구도... (중략) ... 비구들이여, 예를 들어 아치라와띠 강이... 사라부 강이... 마히 강이... 비구들이여, 예를 들어 갠지스 강, 야무나 강, 아치라와띠 강, 사라부 강, 마히 강이라는 이 모든 큰 강들이 동쪽으로 굽어들고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 향하듯이, 그와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 많이 행하면 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 된다. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 많이 행하면 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하는 바른 견해를 닦는다... (중략) ... 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 많이 행하면 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 된다.” 여섯 번째.

1. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ

1. 제1 바다로 향함 경

133. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

133. 133. “비구들이여, 예를 들어 갠지스 강이 바다로 굽어들고 바다로 기울고 바다로 향하듯이, 그와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 많이 행하면 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 된다. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 많이 행하면 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하는 바른 견해를 닦는다... (중략) ... 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 많이 행하면 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 된다.” 첫 번째.

2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ

2-6. 제2 이하 바다로 향함 경 다섯 가지

134-138. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā [Pg.38] samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

134-138. “비구들이여, 예를 들어 야무나 강이 바다로 굽어들고 바다로 기울고 바다로 향하듯이, 그와 같이 비구도... (중략) ... 비구들이여, 예를 들어 아치라와띠 강이... 사라부 강이... 마히 강이... 비구들이여, 예를 들어 갠지스 강, 야무나 강, 아치라와띠 강, 사라부 강, 마히 강이라는 이 모든 큰 강들이 바다로 굽어들고 바다로 기울고 바다로 향하듯이, 그와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 많이 행하면 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 된다. 비구들이여, 어떻게 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 많이 행하면 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하는 바른 견해를 닦는다... (중략) ... 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 닦고 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 많이 행하면 열반으로 굽어들고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 된다.” 여섯 번째.

(Gaṅgāpeyyālī).

(갠지스 반복 품 끝)

Dutiyagaṅgāpeyyālavaggo dutiyo.

두 번째 갠지스 반복 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약 게송은 다음과 같다.

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Ete dve cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti;

Nibbānaninno dvādasakī, catutthakī chaṭṭhā navakī.

동쪽으로 향함이 여섯이요, 바다로 향함이 여섯이다. 이 둘의 여섯이 합쳐 열둘이 되니, 그 때문에 품이라 불린다. 열반으로 향함 열두 가지와 네 번째와 여섯 번째와 아홉 번째이다.

5. Appamādapeyyālavaggo

5. 방일하지 않음 반복 품

1. Tathāgatasuttaṃ

1. 여래 경

139. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ [Pg.39] bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.

139. 사와띠 기원. “비구들이여, 발이 없는 중생이든, 발이 둘인 중생이든, 발이 넷인 중생이든, 발이 많은 중생이든, 형상이 있는 중생이든, 형상이 없는 중생이든, 지각이 있는 중생이든, 지각이 없는 중생이든, 지각이 있는 것도 아니고 없는 것도 아닌 중생이든, 그들 중에서는 아라한이며 정등각자이신 여래가 최고라고 일컬어진다. 비구들이여, 그와 같이 유익한 법들이 무엇이든, 그 모든 것들은 방일하지 않음을 근본으로 하고 방일하지 않음으로 모인다. 방일하지 않음이 그러한 법들 중에서 최고라고 일컬어진다. 비구들이여, 방일하지 않는 비구에게는 이러한 것이 기대된다. 즉, 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 닦을 것이고, 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 많이 행할 것이다. 비구들이여, 어떻게 방일하지 않는 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 많이 행하는가? 비구들이여, 여기 비구는 떨쳐버림을 의지하고 탐욕의 빛바램을 의지하고 소멸을 의지하고 버림으로 회향하는 바른 견해를 닦는다... (중략) ... 떨쳐버림을 의지하고 탐욕의 빛바램을 의지하고 소멸을 의지하고 버림으로 회향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 방일하지 않는 비구는 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 구성 요소의 길을 많이 행한다.”

‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.

“비구들이여, 발이 없는 중생이나, 발이 둘인 중생이나, 발이 넷인 중생이나, 발이 많은 중생이나, 물질(rūpa)이 있는 중생이나, 물질이 없는 중생이나, 인식이 있는 중생이나, 인식이 없는 중생이나, 인식이 있는 것도 아니고 없는 것도 아닌 중생들이 있는 한, 여래, 즉 아라한이시며 정등각자가 그들 가운데 가장 뛰어나다고 불린다. 비구들이여, 이와 같이 유익한 법(kusalā dhammā)이 무엇이든, 그 모든 법은 방일하지 않음(appamāda)을 근본으로 하고 방일하지 않음에 모인다. 방일하지 않음이 그 법들 가운데 가장 뛰어나다고 불린다. 비구들이여, 방일하지 않는 비구에게는 성스러운 여덟 가지 길(팔정도)을 닦고, 성스러운 여덟 가지 길을 많이 공부할 것이 기대된다. 비구들이여, 어떻게 방일하지 않는 비구가 성스러운 여덟 가지 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 길을 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 비구는 탐욕의 제거를 끝으로 하고, 성냄의 제거를 끝으로 하고, 어리석음의 제거를 끝으로 하는 바른 견해(sammādiṭṭhi)를 닦으며, ... (중략) ... 탐욕의 제거를 끝으로 하고, 성냄의 제거를 끝으로 하고, 어리석음의 제거를 끝으로 하는 바른 삼매(sammāsamādhi)를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 방일하지 않는 비구는 성스러운 여덟 가지 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 길을 많이 공부한다.”

‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu [Pg.40] appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.

“비구들이여, 발이 없는 중생이나, 발이 둘인 중생이나, 발이 넷인 중생이나, 발이 많은 중생이나, 물질이 있는 중생이나, 물질이 없는 중생이나, 인식이 있는 중생이나, 인식이 없는 중생이나, 인식이 있는 것도 아니고 없는 것도 아닌 중생들이 있는 한, 여래, 즉 아라한이시며 정등각자가 그들 가운데 가장 뛰어나다고 불린다. 비구들이여, 이와 같이 유익한 법이 무엇이든, 그 모든 법은 방일하지 않음을 근본으로 하고 방일하지 않음에 모인다. 방일하지 않음이 그 법들 가운데 가장 뛰어나다고 불린다. 비구들이여, 방일하지 않는 비구에게는 성스러운 여덟 가지 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 길을 많이 공부할 것이 기대된다. 비구들이여, 어떻게 방일하지 않는 비구가 성스러운 여덟 가지 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 길을 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 비구는 불사(不死, amata)에 뛰어들고, 불사로 나아가고, 불사로 끝나는 바른 견해를 닦으며, ... (중략) ... 불사에 뛰어들고, 불사로 나아가고, 불사로 끝나는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 방일하지 않는 비구는 성스러운 여덟 가지 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 길을 많이 공부한다.”

‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 발이 없는 중생이나, 발이 둘인 중생이나, 발이 넷인 중생이나, 발이 많은 중생이나, 물질이 있는 중생이나, 물질이 없는 중생이나, 인식이 있는 중생이나, 인식이 없는 중생이나, 인식이 있는 것도 아니고 없는 것도 아닌 중생들이 있는 한, 여래, 즉 아라한이시며 정등각자가 그들 가운데 가장 뛰어나다고 불린다. 비구들이여, 이와 같이 유익한 법이 무엇이든, 그 모든 법은 방일하지 않음을 근본으로 하고 방일하지 않음에 모인다. 방일하지 않음이 그 법들 가운데 가장 뛰어나다고 불린다. 비구들이여, 방일하지 않는 비구에게는 성스러운 여덟 가지 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 길을 많이 공부할 것이 기대된다. 비구들이여, 어떻게 방일하지 않는 비구가 성스러운 여덟 가지 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 길을 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 비구는 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 굽어든 바른 견해를 닦으며, ... (중략) ... 열반으로 기울고, 열반으로 향하고, 열반으로 굽어든 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 방일하지 않는 비구는 성스러운 여덟 가지 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 길을 많이 공부한다. (첫 번째)”

2. Padasuttaṃ

2. 발자국 경

140. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṃ pāṇānaṃ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti; hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – mahantattena; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Dutiyaṃ.

140. “비구들이여, 예를 들어 지상의 생물들의 모든 발자국이 코끼리의 발자국 안에 포함되듯이, 코끼리의 발자국이 그 크기 때문에 그들 가운데 가장 뛰어나다고 불린다. 비구들이여, 이와 같이 유익한 법이 무엇이든, 그 모든 법은 방일하지 않음을 근본으로 하고 방일하지 않음에 모인다. 방일하지 않음이 그 법들 가운데 가장 뛰어나다고 불린다. 비구들이여, 방일하지 않는 비구에게는 성스러운 여덟 가지 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 길을 많이 공부할 것이 기대된다. 비구들이여, 어떻게 방일하지 않는 비구가 성스러운 여덟 가지 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 길을 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 비구는 멀리 떨어짐(viveka)을 의지하고, 탐욕의 빛바램(virāga)을 의지하고, 소멸(nirodha)을 의지하고, 내맡김(vossagga)으로 숙성되는 바른 견해를 닦으며, ... (중략) ... 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 방일하지 않는 비구는 성스러운 여덟 가지 길을 닦고, 성스러운 여덟 가지 길을 많이 공부한다. (두 번째)”

3-7. Kūṭādisuttapañcakaṃ

3-7. 지붕 꼭대기 등의 다섯 경

141. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā; kūṭaṃ tāsaṃ aggamakkhāyati[Pg.41]; evameva kho, bhikkhave…pe… tatiyaṃ.

141. “비구들이여, 예를 들어 뾰족한 집의 모든 서까래가 지붕 꼭대기로 향하고, 지붕 꼭대기로 기울고, 지붕 꼭대기에 모이듯이, 지붕 꼭대기가 그들 가운데 가장 뛰어나다고 불린다. 비구들이여, 이와 같이... (세 번째)”

142. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… catutthaṃ.

142. “비구들이여, 예를 들어 모든 뿌리 향들 중에서 검은 침향(kāḷānusāriya)이 가장 뛰어나다고 불리듯이, 비구들이여, 이와 같이... (네 번째)”

143. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… pañcamaṃ.

143. “비구들이여, 예를 들어 모든 심재 향들 중에서 붉은 산달향(lohitacandana)이 가장 뛰어나다고 불리듯이, 비구들이여, 이와 같이... (다섯 번째)”

144. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pupphagandhā, vassikaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… chaṭṭhaṃ.

144. “비구들이여, 예를 들어 모든 꽃 향들 중에서 자스민(vassika) 향이 가장 뛰어나다고 불리듯이, 비구들이여, 이와 같이... (여섯 번째)”

145. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci kuṭṭarājāno, sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… sattamaṃ.

145. “비구들이여, 예를 들어 모든 소왕(小王)들이 전륜성왕을 따르듯이, 전륜성왕이 그들 가운데 가장 뛰어나다고 불리듯이, 비구들이여, 이와 같이... (일곱 번째)”

8-10. Candimādisuttatatiyakaṃ

8-10. 달 등의 세 경

146. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā, sabbā tā candimappabhāya kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… aṭṭhamaṃ.

146. “비구들이여, 예를 들어 모든 별들의 빛이 달빛의 16분의 1의 가치도 되지 못하듯이, 달빛이 그 모든 별빛들 가운데 가장 뛰어나다고 불린다. 비구들이여, 이와 같이... (여덟 번째)”

147. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave…pe… navamaṃ.

147. “비구들이여, 예를 들어 가을철에 구름 한 점 없이 맑은 하늘에 태양이 떠오르면서 허공에 가득한 모든 어둠을 몰아내고 빛나고 타오르고 찬란하게 빛나는 것과 같다. 비구들이여, 그와 같이... (중략) ...아홉 번째.”

148. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ, kāsikavatthaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Dasamaṃ.

148. “비구들이여, 예를 들어 베틀로 짠 온갖 옷들 중에서 카시 천이 으뜸이라고 불리는 것과 같다. 비구들이여, 그와 같이 어떠한 유익한 법들이라도 그 모든 것은 방일하지 않음(불방일)을 뿌리로 하고 방일하지 않음으로 모여든다. 방일하지 않음이 그 법들 중에서 최고라고 불린다. 비구들이여, 방일하지 않는 비구에게는 ‘성스러운 여덟 가지 구성 요소를 갖춘 길(팔정도)을 닦을 것이고 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 갖춘 길을 많이 공부할 것이다’라는 것이 기대된다. 비구들이여, 그러면 어떻게 비구가 방일하지 않으면서 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 비구는 멀리 여의어 있음에 의지하고, 탐욕이 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하고, 놓아버림으로 기우는 바른 견해를 닦는다... (중략) ...멀리 여의어 있음에 의지하고, 탐욕이 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하고, 놓아버림으로 기우는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 방일하지 않으면서 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다.” 열 번째.

(Yadapi tathāgataṃ, tadapi vitthāretabbaṃ).

(여래 경과 같이 다른 모든 경들도 상세히 설해야 한다.)

Appamādapeyyālavaggo pañcamo.

방일하지 않음 반복 품(불방일 품)이 다섯 번째로 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약 게송(우다나)은 다음과 같다.

Tathāgataṃ [Pg.42] padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sāro ca vassikaṃ;

Rājā candimasūriyā ca, vatthena dasamaṃ padaṃ.

여래, 발자국, 지붕, 뿌리, 정수 그리고 자스민, 왕, 달과 해, 그리고 옷에 관한 경이 열 번째이다.

6. Balakaraṇīyavaggo

6. 힘의 행사 품(발라카라니야 품)

1. Balasuttaṃ

1. 힘 경

149. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.

149. 사왓티가 배경이다. “비구들이여, 예를 들어 힘으로 해야 하는 모든 일들은 대지에 의지하고 대지에 서서 이와 같이 그 힘으로 해야 할 일들이 이루어지는 것과 같다. 비구들이여, 그와 같이 비구는 계율에 의지하고 계율에 서서 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 갖춘 길(팔정도)을 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다. 비구들이여, 어떻게 비구가 계율에 의지하고 계율에 서서 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 비구는 멀리 여의어 있음에 의지하고, 탐욕이 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하고, 놓아버림으로 기우는 바른 견해를 닦는다... (중략) ...멀리 여의어 있음에 의지하고, 탐욕이 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하고, 놓아버림으로 기우는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 계율에 의지하고 계율에 서서 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다.”

(Paragaṅgāpeyyālīvaṇṇiyato paripuṇṇasuttanti vitthāramaggī).

(다른 강가 반복 품을 설명하는 방식에 따라 경을 온전하게 상세히 설명하는 방식이다.)

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.

“비구들이여, 예를 들어 힘으로 해야 하는 모든 일들은 대지에 의지하고 대지에 서서 이와 같이 그 힘으로 해야 할 일들이 이루어지는 것과 같다. 비구들이여, 그와 같이 비구는 계율에 의지하고 계율에 서서 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 갖춘 길(팔정도)을 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다. 비구들이여, 어떻게 비구가 계율에 의지하고 계율에 서서 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 비구는 탐욕의 빛바램으로 끝나는, 성냄의 빛바램으로 끝나는, 어리석음의 빛바램으로 끝나는 바른 견해를 닦는다... (중략) ...탐욕의 빛바램으로 끝나는, 성냄의 빛바램으로 끝나는, 어리석음의 빛바램으로 끝나는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 계율에 의지하고 계율에 서서 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다.”

‘‘Seyyathāpi[Pg.43], bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.

“비구들이여, 예를 들어 힘으로 해야 하는 모든 일들은 대지에 의지하고 대지에 서서 이와 같이 그 힘으로 해야 할 일들이 이루어지는 것과 같다. 비구들이여, 그와 같이 비구는 계율에 의지하고 계율에 서서 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 갖춘 길(팔정도)을 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다. 비구들이여, 어떻게 비구가 계율에 의지하고 계율에 서서 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 비구는 불사(不死)로 빠져들고, 불사로 귀결되고, 불사로 끝나는 바른 견해를 닦는다... (중략) ...불사로 빠져들고, 불사로 귀결되고, 불사로 끝나는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 계율에 의지하고 계율에 서서 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 예를 들어 힘으로 해야 하는 모든 일들은 대지에 의지하고 대지에 서서 이와 같이 그 힘으로 해야 할 일들이 이루어지는 것과 같다. 비구들이여, 그와 같이 비구는 계율에 의지하고 계율에 서서 성스러운 여덟 가지 구성 요소를 갖춘 길(팔정도)을 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다. 비구들이여, 어떻게 비구가 계율에 의지하고 계율에 서서 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부하는가? 비구들이여, 여기 비구는 열반으로 향하고, 열반으로 기울고, 열반으로 굽어든 바른 견해를 닦는다... (중략) ...열반으로 향하고, 열반으로 기울고, 열반으로 굽어든 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 계율에 의지하고 계율에 서서 성스러운 팔정도를 닦고 성스러운 팔정도를 많이 공부한다.” 첫 번째.

2. Bījasuttaṃ

2. 씨앗 경

150. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vuḍḍhiṃ [Pg.44] virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesū’’ti. Dutiyaṃ.

150. 비구들이여, 예를 들어 성장하고 번식하고 광대해지는 모든 씨앗들과 식물들은 모두 대지를 의지하고 대지에 서서 이와 같이 성장하고 번식하고 광대해진다. 비구들이여, 그와 마찬가지로 비구가 계를 의지하고 계에 서서 고귀한 여덟 가지 성스러운 도(팔정도)를 닦고 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하면 법들에서 성장하고 번식하고 광대해짐에 이른다. 비구들이여, 어떻게 비구가 계를 의지하고 계에 서서 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하여 법들에서 성장하고 번식하고 광대해짐에 이르는가? 비구들이여, 여기 비구는 멀어짐을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 놓아버림으로 향하는 바른 견해를 닦는다. ... 멀어짐을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 놓아버림으로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 계를 의지하고 계에 서서 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하여 법들에서 성장하고 번식하고 광대해짐에 이른다.

3. Nāgasuttaṃ

3. 3. 나가의 경

151. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, himavantaṃ pabbatarājaṃ nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhenti, balaṃ gāhenti; te tattha kāyaṃ vaḍḍhetvā balaṃ gāhetvā kusobbhe otaranti, kusobbhe otaritvā mahāsobbhe otaranti, mahāsobbhe otaritvā kunnadiyo otaranti, kunnadiyo otaritvā mahānadiyo otaranti, mahānadiyo otaritvā mahāsamuddaṃ otaranti, te tattha mahantattaṃ vepullattaṃ āpajjanti kāyena; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesū’’ti. Tatiyaṃ.

151. 비구들이여, 예를 들어 나가(용)들은 산들의 왕 히말라야를 의지하여 몸을 키우고 힘을 얻는다. 그들은 그곳에서 몸을 키우고 힘을 얻어 작은 웅덩이로 내려가고, 작은 웅덩이로 내려가서는 큰 웅덩이로 내려가고, 큰 웅덩이로 내려가서는 작은 강으로 내려가고, 작은 강으로 내려가서는 큰 강으로 내려가고, 큰 강으로 내려가서는 대양으로 내려간다. 그들은 그곳 대양에서 몸으로 위대함과 광대함에 이르게 된다. 비구들이여, 그와 마찬가지로 비구가 계를 의지하고 계에 서서 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하면 법들에서 위대함과 광대함에 이르게 된다. 비구들이여, 어떻게 비구가 계를 의지하고 계에 서서 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하여 법들에서 위대함과 광대함에 이르게 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 멀어짐을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 놓아버림으로 향하는 바른 견해를 닦는다. ... 멀어짐을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 놓아버림으로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 계를 의지하고 계에 서서 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하여 법들에서 위대함과 광대함에 이르게 된다.

4. Rukkhasuttaṃ

4. 4. 나무의 경

152. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro. So mūlacchinno katamena papateyyā’’ti? ‘‘Yena, bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno [Pg.45] hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Catutthaṃ.

152. 비구들이여, 예를 들어 동쪽으로 기울고 동쪽으로 향하고 동쪽으로 굽은 나무가 있다고 하자. 그 나무의 뿌리가 잘리면 어느 쪽으로 쓰러지겠느냐? “세존이시여, 기운 쪽으로, 향한 쪽으로, 굽은 쪽으로 쓰러집니다.” 비구들이여, 그와 마찬가지로 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하면 열반으로 기울고 열반으로 향하고 열반으로 굽게 된다. 비구들이여, 어떻게 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하여 열반으로 기울고 열반으로 향하고 열반으로 굽게 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 멀어짐을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 놓아버림으로 향하는 바른 견해를 닦는다. ... 멀어짐을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 놓아버림으로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하여 열반으로 기울고 열반으로 향하고 열반으로 굽게 된다.

5. Kumbhasuttaṃ

5. 5. 항아리의 경

153. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho nikkujjo vamateva udakaṃ, no paccāvamati; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamatī’’ti. Pañcamaṃ.

153. 비구들이여, 예를 들어 거꾸로 엎어진 항아리는 물을 쏟아버리고 다시는 들이지 않는 것과 같다. 비구들이여, 그와 마찬가지로 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하면 사악하고 해로운 법들을 쏟아버리고 다시는 들이지 않는다. 비구들이여, 어떻게 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하여 사악하고 해로운 법들을 쏟아버리고 다시는 들이지 않는가? 비구들이여, 여기 비구는 멀어짐을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 놓아버림으로 향하는 바른 견해를 닦는다. ... 멀어짐을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 놓아버림으로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦고 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 많이 공부하여 사악하고 해로운 법들을 쏟아버리고 다시는 들이지 않는다.

6. Sūkasuttaṃ

6. 6. 수카의 경

154. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindissati lohitaṃ vā uppādessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindissati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ [Pg.46] bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikarotī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

154. “비구들이여, 마치 바르게 놓인 벼의 까락이나 보리의 까락을 손이나 발로 밟았을 때, 손이나 발을 찌르거나 피를 나게 할 것이라는 점은 가능한 일이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 까락이 바르게 놓였기 때문이다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 바르게 정립된 견해와 바르게 정립된 도의 닦음으로 무명을 깨뜨리고, 명지를 일으키며, 열반을 실현할 것이라는 점은 가능한 일이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 견해가 바르게 정립되었기 때문이다. 비구들이여, 그러면 어떻게 비구가 바르게 정립된 견해와 바르게 정립된 도의 닦음으로 무명을 깨뜨리고 명지를 일으키며 열반을 실현하는가? 여기 비구들이여, 비구는 멀리 여의어짐을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하며, 버림으로 회향하는 바른 견해를 닦는다. ... (중략) ... 멀리 여의어짐을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하며, 버림으로 회향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 바르게 정립된 견해와 바르게 정립된 도의 닦음으로 무명을 깨뜨리고, 명지를 일으키며, 열반을 실현한다.” 제6수타.

7. Ākāsasuttaṃ

7. 아카사 수타 (허공 경)

155. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti – puratthimāpi vātā vāyanti, pacchimāpi vātā vāyanti, uttarāpi vātā vāyanti, dakkhiṇāpi vātā vāyanti, sarajāpi vātā vāyanti, arajāpi vātā vāyanti, sītāpi vātā vāyanti, uṇhāpi vātā vāyanti, parittāpi vātā vāyanti, adhimattāpi vātā vāyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāparipūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchantī’’ti. Sattamaṃ.

155. “비구들이여, 마치 허공에 여러 가지 바람이 부는 것과 같으니, 동풍도 불고, 서풍도 불고, 북풍도 불고, 남풍도 불며, 먼지를 동반한 바람도 불고, 먼지가 없는 바람도 불며, 찬 바람도 불고, 더운 바람도 불며, 약한 바람도 불고, 강한 바람도 분다. 비구들이여, 이와 같이 성스러운 여덟 가지 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 도를 많이 공부하는 비구에게는 네 가지 사념처도 수행의 완성에 이르게 되고, 네 가지 바른 정진도 수행의 완성에 이르게 되며, 네 가지 성취수단도 수행의 완성에 이르게 되고, 다섯 가지 기능도 수행의 완성에 이르게 되며, 다섯 가지 힘도 수행의 완성에 이르게 되고, 일곱 가지 깨달음의 구성 요소도 수행의 완성에 이르게 된다. 비구들이여, 그러면 어떻게 성스러운 여덟 가지 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 도를 많이 공부하는 비구에게 네 가지 사념처, 네 가지 바른 정진, 네 가지 성취수단, 다섯 가지 기능, 다섯 가지 힘, 일곱 가지 깨달음의 구성 요소가 수행의 완성에 이르게 되는가? 여기 비구들이여, 비구는 바른 견해를 닦고 ... (중략) ... 멀리 여의어짐을 의지하고 탐욕의 빛바램을 의지하고 소멸을 의지하며 버림으로 회향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 성스러운 여덟 가지 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 도를 많이 공부하는 비구에게는 네 가지 사념처도, 네 가지 바른 정진도, 네 가지 성취수단도, 다섯 가지 기능도, 다섯 가지 힘도, 일곱 가지 깨달음의 구성 요소도 수행의 완성에 이르게 된다.” 제7수타.

8. Paṭhamameghasuttaṃ

8. 파타마 메가 수타 (첫 번째 구름 경)

156. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse ūhataṃ rajojallaṃ, tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva [Pg.47] kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

156. “비구들이여, 마치 여름의 마지막 달에 날아오른 먼지와 티끌을 때 아닌 큰 먹구름이 즉시 사라지게 하고 가라앉히는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 도를 많이 공부하면, 이미 일어난 나쁘고 해로운 법들을 즉시 사라지게 하고 가라앉힌다. 비구들이여, 그러면 어떻게 비구가 성스러운 여덟 가지 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 도를 많이 공부할 때, 이미 일어난 나쁘고 해로운 법들을 즉시 사라지게 하고 가라앉히는가? 여기 비구들이여, 비구는 바른 견해를 닦고 ... (중략) ... 멀리 여의어짐을 의지하고 탐욕의 빛바램을 의지하고 소멸을 의지하며 버림으로 회향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 도를 많이 공부하면, 이미 일어난 나쁘고 해로운 법들을 즉시 사라지게 하고 가라앉힌다.” 제8수타.

9. Dutiyameghasuttaṃ

9. 두티야 메가 수타 (두 번째 구름 경)

157. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ, tamenaṃ mahāvāto antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasametī’’ti. Navamaṃ.

157. “비구들이여, 마치 나타난 큰 구름을 강한 바람이 도중에 사라지게 하고 가라앉히는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 도를 많이 공부하면, 이미 일어난 나쁘고 해로운 법들을 도중에 사라지게 하고 가라앉힌다. 비구들이여, 그러면 어떻게 비구가 성스러운 여덟 가지 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 도를 많이 공부할 때, 이미 일어난 나쁘고 해로운 법들을 도중에 사라지게 하고 가라앉히는가? 여기 비구들이여, 비구는 바른 견해를 닦고 ... (중략) ... 멀리 여의어짐을 의지하고 탐욕의 빛바램을 의지하고 소멸을 의지하며 버림으로 회향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 성스러운 여덟 가지 도를 닦고 성스러운 여덟 가지 도를 많이 공부하면, 이미 일어난 나쁘고 해로운 법들을 도중에 사라지게 하고 가라앉힌다.” 제9수타.

10. Nāvāsuttaṃ

10. 나와 수타 (배의 경)

158. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhanabandhāya cha māsāni udake pariyādāya hemantikena thalaṃ ukkhittāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasireneva paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti[Pg.48]. Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī’’ti. Dasamaṃ.

158. 비구들이여, 예를 들어 바다를 항해하는 배가 등나무 끈으로 묶여 있는데, 육 개월 동안 물 위를 운항하다가 겨울철에 뭍으로 끌어올려졌다고 하자. 바람과 햇볕에 시달린 그 끈들은 장마철의 빗물에 젖게 되면 어렵지 않게 삭아버리고 썩어버린다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 행하면, 어렵지 않게 족쇄(상요자나)들이 삭아버리고 썩어버린다. 비구들이여, 어떻게 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 행하면, 어렵지 않게 족쇄들이 삭아버리고 썩어버리는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 멀리함을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 버림으로 회향하는 바른 견해를 닦으며… (중략) …멀리함을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 버림으로 회향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 행하면, 어렵지 않게 족쇄들이 삭아버리고 썩어버린다.

11. Āgantukasuttaṃ

11. 나그네의 집 경

159. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, āgantukāgāraṃ. Tattha puratthimāyapi disāya āgantvā vāsaṃ kappenti, pacchimāyapi disāya āgantvā vāsaṃ kappenti, uttarāyapi disāya āgantvā vāsaṃ kappenti, dakkhiṇāyapi disāya āgantvā vāsaṃ kappenti, khattiyāpi āgantvā vāsaṃ kappenti, brāhmaṇāpi āgantvā vāsaṃ kappenti, vessāpi āgantvā vāsaṃ kappenti, suddāpi āgantvā vāsaṃ kappenti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti, ye dhammā abhiññā pahātabbā, te dhamme abhiññā pajahati, ye dhammā abhiññā sacchikātabbā, te dhamme abhiññā sacchikaroti, ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti.

159. 비구들이여, 예를 들어 나그네의 집이 있다고 하자. 그곳에는 동쪽에서도 와서 머물고, 서쪽에서도 와서 머물고, 북쪽에서도 와서 머물고, 남쪽에서도 와서 머물며, 왕족들도 와서 머물고, 바라문들도 와서 머물고, 서민들도 와서 머물고, 천민들도 와서 머문다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 행하면, 최상의 지혜로 철저히 알아야 할 법들을 최상의 지혜로 철저히 알고, 최상의 지혜로 버려야 할 법들을 최상의 지혜로 버리며, 최상의 지혜로 체득해야 할 법들을 최상의 지혜로 체득하고, 최상의 지혜로 닦아야 할 법들을 최상의 지혜로 닦는다.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṃ. Katame pañca? Seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Ime, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca – ime, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca – ime, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca – ime, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto, ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti…pe… ye [Pg.49] dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti, ye dhammā abhiññā pahātabbā, te dhamme abhiññā pajahati, ye dhammā abhiññā sacchikātabbā, te dhamme abhiññā sacchikaroti, ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāvetī’’ti. Ekādasamaṃ.

비구들이여, 최상의 지혜로 철저히 알아야 할 법들이란 무엇인가? 그것은 ‘다섯 가지 취착의 무리(오취온)’라고 말해야 한다. 무엇이 다섯인가? 즉, 색취온… (중략) …식취온이다. 비구들이여, 이러한 법들이 최상의 지혜로 철저히 알아야 할 법들이다. 비구들이여, 최상의 지혜로 버려야 할 법들이란 무엇인가? 그것은 무명과 존재에 대한 갈애이다. 비구들이여, 이러한 법들이 최상의 지혜로 버려야 할 법들이다. 비구들이여, 최상의 지혜로 체득해야 할 법들이란 무엇인가? 그것은 명지와 해탈이다. 비구들이여, 이러한 법들이 최상의 지혜로 체득해야 할 법들이다. 비구들이여, 최상의 지혜로 닦아야 할 법들이란 무엇인가? 그것은 사마타와 위빳사나이다. 비구들이여, 이러한 법들이 최상의 지혜로 닦아야 할 법들이다. 비구들이여, 어떻게 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 행하여, 최상의 지혜로 철저히 알아야 할 법들을 최상의 지혜로 철저히 알고… (중략) …최상의 지혜로 닦아야 할 법들을 최상의 지혜로 닦는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 멀리함을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 버림으로 회향하는 바른 견해를 닦으며… (중략) …멀리함을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 버림으로 회향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 닦고, 고귀한 여덟 가지 성스러운 길을 많이 행하면, 최상의 지혜로 철저히 알아야 할 법들을 최상의 지혜로 철저히 알고, 최상의 지혜로 버려야 할 법들을 최상의 지혜로 버리며, 최상의 지혜로 체득해야 할 법들을 최상의 지혜로 체득하고, 최상의 지혜로 닦아야 할 법들을 최상의 지혜로 닦는다.

12. Nadīsuttaṃ

12. 강의 경

160. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddāla-piṭakaṃ ādāya – ‘mayaṃ imaṃ gaṅgaṃ nadiṃ pacchāninnaṃ karissāma pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāra’nti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so mahājanakāyo gaṅgaṃ nadiṃ pacchāninnaṃ kareyya pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāra’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Gaṅgā, bhante, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Sā na sukarā pacchāninnaṃ kātuṃ pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāraṃ. Yāvadeva pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarontaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā ñātisālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ – ‘ehambho purisa, kiṃ te ime kāsāvā anudahanti, kiṃ muṇḍo kapālamanusaṃcarasi! Ehi, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’ti. So vata, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Yañhi taṃ, bhikkhave, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ taṃ vata hīnāyāvattissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu [Pg.50] ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. (Yadapi balakaraṇīyaṃ, tadapi vitthāretabbaṃ.) Dvādasamaṃ.

160. “비구들이여, 예를 들어 갠지스 강이 동쪽으로 흐르고, 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 향해 있다고 하자. 그때 많은 사람들이 곡괭이와 바구니를 들고 와서 ‘우리는 이 갠지스 강을 서쪽으로 흐르게 하고, 서쪽으로 기울게 하고, 서쪽으로 향하게 하겠다’라고 말한다고 하자. 비구들이여, 그대들은 어떻게 생각하느냐? 그 많은 사람들이 갠지스 강을 서쪽으로 흐르고 기울고 향하게 할 수 있겠느냐?” “아닙니다, 세존이시여.” “그 이유는 무엇인가?” “세존이시여, 갠지스 강은 본래 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 향해 있기 때문입니다. 그 갠지스 강을 서쪽으로 흐르고 기울고 향하게 하는 것은 쉽지 않으며, 오직 그 사람들만이 지치고 고달프게 될 뿐입니다.” “비구들이여, 이와 같이 여덟 가지 성스러운 도(팔정도)를 닦고 팔정도를 많이 공부하는 비구에게, 왕들이나 대신들이나 친구들이나 동료들이나 친척들이나 혈육들이 재물로 유혹하며 ‘이보시오, 이 가사들이 그대에게 무슨 소용이오? 왜 머리를 깎고 발우를 들고 다니시오? 이리 오시오, 낮은 삶(속세)으로 돌아가서 재물을 즐기고 공덕을 쌓으시오’라고 권한다고 하자. 비구들이여, 성스러운 팔정도를 닦고 팔정도를 많이 공부하는 비구가 수행을 포기하고 낮은 삶으로 돌아가는 일은 결코 있을 수 없다. 그 이유는 무엇인가? 비구들이여, 오랜 세월 동안 은둔(멀리 떠남)으로 흐르고 은둔으로 기울고 은둔으로 향해 있는 그 마음이 낮은 삶으로 돌아가는 일은 결코 있을 수 없기 때문이다. 비구들이여, 그러면 어떻게 비구가 성스러운 팔정도를 닦고 팔정도를 많이 공부하는가? 여기 비구들이여, 비구는 은둔에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하고, 버림으로 향하는 바른 견해를 닦는다... (중략) ...바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 성스러운 팔정도를 닦고 팔정도를 많이 공부한다.” (힘의 수행 품에서 상세히 설명된 것과 같이 상세히 서술되어야 한다.) 열두 번째 경이 끝났다.

Balakaraṇīyavaggo chaṭṭho.

여섯 번째 힘의 수행 품(Balakaraṇīyavagga)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약 게송(Uddāna)은 다음과 같다.

Balaṃ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā;

Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.

힘(Bala), 씨앗(Bīja), 뱀(Nāga), 나무(Rukkho), 항아리(Kumbha), 이삭(Sūka), 허공(Ākāsa), 두 가지 구름(Megha), 배(Nāvā), 손님(Āgantuka), 강(Nadī)이다.

7. Esanāvaggo

7. 7. 구함의 품(Esanāvagga)

1. Esanāsuttaṃ

1. 1. 구함의 경(Esanāsutta)

161. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti.

161. 사왓띠에서의 인연이다. “비구들이여, 이 세 가지 구함(Esanā)이 있다. 무엇이 세 가지인가? 감각적 욕망에 대한 구함, 존재에 대한 구함, (그릇된) 수행에 대한 구함이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 구함이다. 비구들이여, 이 세 가지 구함을 특별한 지혜(Abhiññā)로 알기 위해 성스러운 팔정도를 닦아야 한다. 성스러운 팔정도란 무엇인가? 여기 비구들이여, 비구는 은둔에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하고, 버림으로 향하는 바른 견해를 닦는다... (중략) ...바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이 세 가지 구함을 특별한 지혜로 알기 위해 이 성스러운 팔정도를 닦아야 한다.”

‘‘Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti.

“비구들이여, 이 세 가지 구함이 있다. 무엇이 세 가지인가? 감각적 욕망에 대한 구함, 존재에 대한 구함, 수행에 대한 구함이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 구함이다. 비구들이여, 이 세 가지 구함을 특별한 지혜로 알기 위해 성스러운 팔정도를 닦아야 한다. 성스러운 팔정도란 무엇인가? 여기 비구들이여, 비구는 바른 견해를 닦고... (중략) ...탐욕의 제어로 끝을 맺고, 성냄의 제어로 끝을 맺고, 어리석음의 제어로 끝을 맺는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이 세 가지 구함을 특별한 지혜로 알기 위해 이 성스러운 팔정도를 닦아야 한다.”

‘‘Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho[Pg.51], bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti.

“비구들이여, 이 세 가지 구함이 있다. 무엇이 세 가지인가? 감각적 욕망에 대한 구함, 존재에 대한 구함, 수행에 대한 구함이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 구함이다. 비구들이여, 이 세 가지 구함을 특별한 지혜로 알기 위해 성스러운 팔정도를 닦아야 한다. 성스러운 팔정도란 무엇인가? 여기 비구들이여, 비구는 바른 견해를 닦고... (중략) ...불사(Nirvana)에 뛰어들고, 불사로 귀결되며, 불사로 끝을 맺는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이 세 가지 구함을 특별한 지혜로 알기 위해 이 성스러운 팔정도를 닦아야 한다.”

‘‘Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti.

“비구들이여, 이 세 가지 구함이 있다. 무엇이 세 가지인가? 감각적 욕망에 대한 구함, 존재에 대한 구함, 수행에 대한 구함이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 구함이다. 비구들이여, 이 세 가지 구함을 특별한 지혜로 알기 위해 성스러운 팔정도를 닦아야 한다. 성스러운 팔정도란 무엇인가? 여기 비구들이여, 비구는 바른 견해를 닦고... (중략) ...열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이 세 가지 구함을 특별한 지혜로 알기 위해 이 성스러운 팔정도를 닦아야 한다.”

‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ pariññāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. (Yadapi abhiññā, tadapi pariññāya vitthāretabbaṃ.)

“비구들이여, 이 세 가지 구함이 있다. 무엇이 세 가지인가? 감각적 욕망에 대한 구함, 존재에 대한 구함, 수행에 대한 구함이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 구함이다. 비구들이여, 이 세 가지 구함을 철저히 알기(Pariññā) 위해... (중략) ...이 성스러운 팔정도를 닦아야 한다.” (특별한 지혜로 아는 것에서 상세히 설명된 것과 같이, 철저히 아는 것에서도 상세히 서술되어야 한다.)

‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ parikkhayāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. (Yadapi abhiññā, tadapi parikkhayāya vitthāretabbaṃ.)

“비구들이여, 이 세 가지 구함이 있다. 무엇이 세 가지인가? 감각적 욕망에 대한 구함, 존재에 대한 구함, 수행에 대한 구함이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 구함이다. 비구들이여, 이 세 가지 구함을 완전히 소멸하기(Parikkhaya) 위해... (중략) ...이 성스러운 팔정도를 닦아야 한다.” (특별한 지혜로 아는 것에서 상세히 설명된 것과 같이, 소멸하는 것에서도 상세히 서술되어야 한다.)

‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. (Yadapi abhiññā, tadapi pahānāya vitthāretabbaṃ.) Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 이러한 세 가지 탐구가 있다. 무엇이 세 가지인가? 감각적 욕망에 대한 탐구, 존재에 대한 탐구, 범행(그릇된 견해에 따른 수행)에 대한 탐구이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 탐구이다. 비구들이여, 이 세 가지 탐구를 버리기 위해 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다. 무엇이 성스러운 여덟 가지 도인가? 비구들이여, 여기 비구는 바른 견해를 닦고… (중략) …적정에 의지하고 이탐에 의지하고 소멸에 의지하며 해탈로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이 세 가지 탐구를 버리기 위해 이 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다.” (최상의 지혜로 아는 것과 마찬가지로 버리는 것에 대해서도 상세히 설해야 한다.) 첫 번째.

2. Vidhāsuttaṃ

2. 자만 경

162. ‘‘Tisso [Pg.52] imā, bhikkhave, vidhā. Katamā tisso? ‘Seyyohamasmī’ti vidhā, ‘sadisohamasmī’ti vidhā, ‘hīnohamasmī’ti vidhā – imā kho, bhikkhave, tisso vidhā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vidhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… imāsaṃ kho, bhikkhave tissannaṃ vidhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. (Yathā esanā, evaṃ vitthāretabbaṃ). Dutiyaṃ.

162. “비구들이여, 이러한 세 가지 자만이 있다. 무엇이 세 가지인가? ‘내가 더 낫다’는 자만, ‘나는 동등하다’는 자만, ‘나는 못하다’는 자만이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 자만이다. 비구들이여, 이 세 가지 자만을 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다. 무엇이 성스러운 여덟 가지 도인가? 비구들이여, 여기 비구는 바른 견해를 닦고… (중략) …적정에 의지하고 이탐에 의지하고 소멸에 의지하며 해탈로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이 세 가지 자만을 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해 이 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다.” (탐구 경과 같이 상세히 설해야 한다.) 두 번째.

3. Āsavasuttaṃ

3. 번뇌 경

163. ‘‘Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo – ime kho, bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ āsavānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Tatiyaṃ.

163. “비구들이여, 이러한 세 가지 번뇌가 있다. 무엇이 세 가지인가? 욕루(감각적 욕망에 의한 번뇌), 유루(존재에 의한 번뇌), 무명루(무명에 의한 번뇌)이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 번뇌이다. 비구들이여, 이 세 가지 번뇌를 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해… (중략) …이 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다.” 세 번째.

4. Bhavasuttaṃ

4. 존재 경

164. ‘‘Tayome, bhikkhave, bhavā. Katame tayo? Kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo – ime kho, bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ bhavānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Catutthaṃ.

164. “비구들이여, 이러한 세 가지 존재가 있다. 무엇이 세 가지인가? 욕계의 존재(욕유), 색계의 존재(색유), 무색계의 존재(무색유)이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 존재이다. 비구들이여, 이 세 가지 존재를 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해… (중략) …이 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다.” 네 번째.

5. Dukkhatāsuttaṃ

5. 고성 경

165. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso? Dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā – imā kho, bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ dukkhatānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Pañcamaṃ.

165. “비구들이여, 이러한 세 가지 고통의 상태(고성)가 있다. 무엇이 세 가지인가? 고고성(고통스러운 느낌에 의한 괴로움), 행고성(형성된 것들에 의한 괴로움), 괴고성(변화에 의한 괴로움)이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 고성이다. 비구들이여, 이 세 가지 고성을 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해… (중략) …여덟 가지 도를 닦아야 한다.” 다섯 번째.

6. Khilasuttaṃ

6. 말뚝 경

166. ‘‘Tayome, bhikkhave, khilā. Katame tayo? Rāgo khilo, doso khilo, moho khilo – ime kho, bhikkhave, tayo khilā. Imesaṃ [Pg.53] kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ khilānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

166. “비구들이여, 이러한 세 가지 마음의 말뚝(거친 성향)이 있다. 무엇이 세 가지인가? 탐욕이라는 말뚝, 분노라는 말뚝, 미혹이라는 말뚝이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 말뚝이다. 비구들이여, 이 세 가지 말뚝을 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해… (중략) …이 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다.” 여섯 번째.

7. Malasuttaṃ

7. 때 경

167. ‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi? Rāgo malaṃ, doso malaṃ, moho malaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Sattamaṃ.

167. “비구들이여, 이러한 세 가지 때(오염원)가 있다. 무엇이 세 가지인가? 탐욕이라는 때, 분노라는 때, 미혹이라는 때이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 때이다. 비구들이여, 이 세 가지 때를 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해… (중략) …이 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다.” 일곱 번째.

8. Nīghasuttaṃ

8. 고통 경

168. ‘‘Tayome, bhikkhave, nīghā. Katame tayo? Rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho – ime kho, bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Aṭṭhamaṃ.

168. “비구들이여, 이러한 세 가지 고통(괴로움)이 있다. 무엇이 세 가지인가? 탐욕에 의한 고통, 분노에 의한 고통, 미혹에 의한 고통이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 고통이다. 비구들이여, 이 세 가지 고통을 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해… (중략) …이 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다.” 여덟 번째.

9. Vedanāsuttaṃ

9. 느낌 경

169. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā – imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Navamaṃ.

169. “비구들이여, 이러한 세 가지 느낌이 있다. 무엇이 세 가지인가? 즐거운 느낌, 괴로운 느낌, 즐겁지도 괴롭지도 않은 느낌이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 느낌이다. 비구들이여, 이 세 가지 느낌을 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해… (중략) …이 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다.” 아홉 번째.

10. Taṇhāsuttaṃ

10. 갈애 경

170. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā – imā kho, bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Dasamaṃ.

170. “비구들이여, 이러한 세 가지 갈애가 있다. 무엇이 세 가지인가? 감각적 욕망에 대한 갈애(욕애), 존재에 대한 갈애(유애), 비존재에 대한 갈애(무유애)이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 갈애이다. 비구들이여, 이 세 가지 갈애를 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다. 무엇이 성스러운 여덟 가지 도인가? 비구들이여, 여기 비구는 적정에 의지하고 이탐에 의지하고 소멸에 의지하며 해탈로 향하는 바른 견해를 닦고… (중략) …적정에 의지하고 이탐에 의지하고 소멸에 의지하며 해탈로 향하는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이 세 가지 갈애를 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해… (중략) …이 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다.” 열 번째.

11. Tasināsuttaṃ

11. 갈증 경

171. ‘‘Tisso [Pg.54] imā, bhikkhave, tasinā. Katamā tisso? Kāmatasinā, bhavatasinā, vibhavatasinā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ tasinānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ tasinānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Ekādasamaṃ.

171. “비구들이여, 이러한 세 가지 갈증이 있다. 무엇이 세 가지인가? 감각적 욕망에 대한 갈증, 존재에 대한 갈증, 비존재에 대한 갈증이다. 비구들이여, 이 세 가지 갈증을 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해… (중략) …탐욕의 빛바램으로 끝을 맺고, 분노의 빛바램으로 끝을 맺으며, 미혹의 빛바램으로 끝을 맺고… (중략) …불사에 뛰어들고 불사로 나아가며 불사로 끝을 맺고… (중략) …열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하는 것이다. 비구들이여, 이 세 가지 갈증을 최상의 지혜로 알고 철저히 알고 완전히 소멸시켜 버리기 위해… (중략) …이 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다.” 열한 번째.

Esanāvaggo sattamo.

일곱 번째 탐구 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā khilā;

Malaṃ nīgho ca vedanā, dve taṇhā tasināya cāti.

탐구, 자만, 번뇌, 존재, 고성, 말뚝, 때, 고통, 느낌, 그리고 두 가지인 갈애와 갈증이다.

8. Oghavaggo

8. 폭류 품

1. Oghasuttaṃ

1. 폭류 경

172. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Cattārome, bhikkhave, oghā. Katame cattāro? Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho – ime kho, bhikkhave, cattāro oghā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. (Yathā esanā, evaṃ sabbaṃ vitthāretabbaṃ.) Paṭhamaṃ.

172. 사왓티를 인연으로 합니다. "비구들이여, 이 네 가지 폭류가 있다. 무엇이 네 가지인가? 감각적 욕망의 폭류, 존재의 폭류, 견해의 폭류, 무명의 폭류이다. 비구들이여, 참으로 이것이 네 가지 폭류이다. 비구들이여, 이 네 가지 폭류를 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 소멸시키고, 버리기 위하여... (중략) ... 이 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦아야 한다." (구함 경과 같이 모든 것을 상세히 설명해야 한다.) 첫 번째.

2. Yogasuttaṃ

2. 결박 경

173. ‘‘Cattārome, bhikkhave, yogā. Katame cattāro? Kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo avijjāyogo – ime kho, bhikkhave, cattāro yogā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Dutiyaṃ.

173. "비구들이여, 이 네 가지 결박이 있다. 무엇이 네 가지인가? 감각적 욕망의 결박, 존재의 결박, 견해의 결박, 무명의 결박이다. 비구들이여, 참으로 이것이 네 가지 결박이다. 비구들이여, 이 네 가지 결박을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 소멸시키고, 버리기 위하여... (중략) ... 이 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦아야 한다." 두 번째.

3. Upādānasuttaṃ

3. 취착 경

174. ‘‘Cattārimāni[Pg.55], bhikkhave, upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri upādānāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Tatiyaṃ.

174. "비구들이여, 이 네 가지 취착이 있다. 무엇이 네 가지인가? 감각적 욕망에 대한 취착, 견해에 대한 취착, 계율과 의례에 대한 취착, 자아의 이론에 대한 취착이다. 비구들이여, 참으로 이것이 네 가지 취착이다. 비구들이여, 이 네 가지 취착을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 소멸시키고, 버리기 위하여... (중략) ... 이 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦아야 한다." 세 번째.

4. Ganthasuttaṃ

4. 매듭 경

175. ‘‘Cattārome, bhikkhave, ganthā. Katame cattāro? Abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho – ime kho, bhikkhave, cattāro ganthā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Catutthaṃ.

175. "비구들이여, 이 네 가지 몸의 매듭이 있다. 무엇이 네 가지인가? 간탐이라는 몸의 매듭, 악의라는 몸의 매듭, 계율과 의례에 대한 집착이라는 몸의 매듭, '이것만이 진리이다'라고 고집하는 몸의 매듭이다. 비구들이여, 참으로 이것이 네 가지 몸의 매듭이다. 비구들이여, 이 네 가지 몸의 매듭을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 소멸시키고, 버리기 위하여... (중략) ... 이 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦아야 한다." 네 번째.

5. Anusayasuttaṃ

5. 잠재성향 경

176. ‘‘Sattime, bhikkhave, anusayā. Katame satta? Kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo – ime kho, bhikkhave, sattānusayā. Imesaṃ kho, bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Pañcamaṃ.

176. "비구들이여, 이 일곱 가지 잠재성향이 있다. 무엇이 일곱 가지인가? 감각적 욕망의 잠재성향, 저항의 잠재성향, 견해의 잠재성향, 의심의 잠재성향, 자만의 잠재성향, 존재에 대한 탐욕의 잠재성향, 무명의 잠재성향이다. 비구들이여, 참으로 이것이 일곱 가지 잠재성향이다. 비구들이여, 이 일곱 가지 잠재성향을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 소멸시키고, 버리기 위하여... (중략) ... 이 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦아야 한다." 다섯 번째.

6. Kāmaguṇasuttaṃ

6. 감각적 욕망의 가닥 경

177. ‘‘Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā…pe… jivhāviññeyyā rasā…pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

177. "비구들이여, 이 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥이 있다. 무엇이 다섯 가지인가? 눈으로 인식되는 형상들이니, 원하고 사랑스럽고 마음에 들고 매혹적이며 감각적 욕망과 연결되어 욕정을 유발하는 것들이다. 귀로 인식되는 소리들... 코로 인식되는 냄새들... 혀로 인식되는 맛들... 몸으로 인식되는 감촉들이니, 원하고 사랑스럽고 마음에 들고 매혹적이며 감각적 욕망과 연결되어 욕정을 유발하는 것들이다. 비구들이여, 참으로 이것이 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 소멸시키고, 버리기 위하여... (중략) ... 이 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦아야 한다." 여섯 번째.

7. Nīvaraṇasuttaṃ

7. 장애 경

178. ‘‘Pañcimāni[Pg.56], bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ, thinamiddhanīvaraṇaṃ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Sattamaṃ.

178. "비구들이여, 이 다섯 가지 장애가 있다. 무엇이 다섯 가지인가? 감각적 욕망의 장애, 악의의 장애, 해태와 혼침의 장애, 들뜸과 후회의 장애, 의심의 장애이다. 비구들이여, 참으로 이것이 다섯 가지 장애이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 장애를 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 소멸시키고, 버리기 위하여... (중략) ... 이 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦아야 한다." 일곱 번째.

8. Upādānakkhandhasuttaṃ

8. 취착온 경

179. ‘‘Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime kho, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Aṭṭhamaṃ.

179. "비구들이여, 이 다섯 가지 취착온이 있다. 무엇이 다섯 가지인가? 즉, 색취착온, 수취착온, 상취착온, 행취착온, 식취착온이다. 비구들이여, 참으로 이것이 다섯 가지 취착온이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 취착온을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 소멸시키고, 버리기 위하여... (중략) ... 이 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦아야 한다." 여덟 번째.

9. Orambhāgiyasuttaṃ

9. 하분결 경

180. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo – imāni kho, bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Navamaṃ.

180. "비구들이여, 이 다섯 가지 하분결이 있다. 무엇이 다섯 가지인가? 유신견, 의심, 계율과 의례에 대한 집착, 감각적 욕망, 악의이다. 비구들이여, 참으로 이것이 다섯 가지 하분결이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 하분결을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 소멸시키고, 버리기 위하여... (중략) ... 이 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦아야 한다." 아홉 번째.

10. Uddhambhāgiyasuttaṃ

10. 상분결 경

181. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya [Pg.57] parikkhayāya pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti.

181. "비구들이여, 이 다섯 가지 상분결이 있다. 무엇이 다섯 가지인가? 색계에 대한 탐욕, 무색계에 대한 탐욕, 자만, 들뜸, 무명이다. 비구들이여, 참으로 이것이 다섯 가지 상분결이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 소멸시키고, 버리기 위하여 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦아야 한다. 무엇이 고귀한 여덟 가지 성스러운 도인가? 비구들이여, 여기 어떤 비구가 멀리 떨어짐을 의지하고, 탐욕이 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 내려놓음으로 기우는 바른 견해를 닦으며... (중략) ... 멀리 떨어짐을 의지하고, 탐욕이 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하고, 내려놓음으로 기우는 바른 삼매를 닦는다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 소멸시키고, 버리기 위하여 이 고귀한 여덟 가지 성스러운 도를 닦아야 한다."

‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ… amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ… nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Dasamaṃ.

“비구들이여, 상분결(上分結, 위 단계의 묶임)은 이 다섯 가지가 있다. 무엇이 다섯인가? 색계에 대한 탐욕(色貪), 무색계에 대한 탐욕(無色貪), 자만(慢), 들뜸(掉擧), 무명(無明)이다. 비구들이여, 이것들이 다섯 가지 상분결이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 수승한 지혜로 알고, 철저히 알고, 완전히 소멸하고, 버리기 위해서 성스러운 여덟 가지 도(팔정도)를 닦아야 한다. 무엇이 성스러운 여덟 가지 도인가? 비구들이여, 여기 이 법과 율(가르침) 안에서 비구는 바른 견해(정견)를 닦으며… (중략) …바른 삼매(정정)를 닦으니, 그것은 탐욕의 제어로 끝맺고, 성냄의 제어로 끝맺고, 어리석음의 제어로 끝맺으며, 불사(不死)에 잠기고, 불사로 나아가고, 불사로 끝맺으며, 열반으로 기울고, 열반으로 흐르고, 열반으로 향하는 것이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 수승한 지혜로 알고, 철저히 알고, 완전히 소멸하고, 버리기 위해서 이 성스러운 여덟 가지 도를 닦아야 한다.” 열 번째 경.

Oghavaggo aṭṭhamo.

여덟 번째 폭류의 품(폭류품)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약 게송(우다나)은 다음과 같다.

Ogho yogo upādānaṃ, ganthaṃ anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇaṃ, khandhā oruddhambhāgiyāti.

폭류, 멍에, 취착, 매듭, 그리고 잠재성향, 감각적 쾌락의 가닥, 장애, 무더기, 하분결과 상분결이다.

Vagguddānaṃ –

품의 요약 게송:

Avijjāvaggo paṭhamo, dutiyaṃ vihāraṃ vuccati;

Micchattaṃ tatiyo vaggo, catutthaṃ paṭipanneneva.

첫 번째는 무명의 품이고, 두 번째는 머묾(비하라)이라 불린다. 세 번째는 삿됨(사성)의 품이고, 네 번째는 수행자(빠티판나) 품이다.

Titthiyaṃ pañcamo vaggo, chaṭṭho sūriyena ca;

Bahukate sattamo vaggo, uppādo aṭṭhamena ca.

다섯 번째는 외도(팃티야)의 품이고, 여섯 번째는 태양(수리야)의 품이다. 일곱 번째는 많이 행함(바후까타)의 품이고, 여덟 번째는 일어남(웁빠다)의 품이다.

Divasavaggo navamo, dasamo appamādena ca;

Ekādasabalavaggo, dvādasa esanā pāḷiyaṃ;

Oghavaggo bhavati terasāti.

아홉 번째는 날(디바사)의 품이고, 열 번째는 불방일(압빠마다)의 품이다. 열한 번째는 힘(발라)의 품이며, 열두 번째는 구함(에사나)의 품이다. 마지막으로 열세 번째가 폭류(오가)의 품이다.

Maggasaṃyuttaṃ paṭhamaṃ.

첫 번째 도 상윳타(Maggasaṃyutta)가 끝났다.

2. Bojjhaṅgasaṃyuttaṃ

2. 보장가 상윳타 (깨달음의 일곱 가지 요소 상윳타)

1. Pabbatavaggo

1. 산의 품 (Pabbatavaggo)

1. Himavantasuttaṃ

1. 히말라야 산 경

182. Sāvatthinidānaṃ[Pg.58]. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, himavantaṃ pabbatarājānaṃ nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhenti, balaṃ gāhenti; te tattha kāyaṃ vaḍḍhetvā balaṃ gāhetvā kusobbhe otaranti, kusobbhe otaritvā mahāsobbhe otaranti, mahāsobbhe otaritvā kunnadiyo otaranti, kunnadiyo otaritvā mahānadiyo otaranti, mahānadiyo otaritvā mahāsamuddasāgaraṃ otaranti; te tattha mahantattaṃ vepullattaṃ āpajjanti kāyena; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesūti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ; dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesū’’ti. Paṭhamaṃ.

182. 사밧티에서 설하셨다. “비구들이여, 예를 들어 나가(nāga, 강력한 용)들이 산의 왕인 히말라야 산을 의지하여 몸을 키우고 힘을 얻는다. 그들은 거기서 몸을 키우고 힘을 얻은 뒤에 작은 웅덩이로 내려가고, 작은 웅덩이에서 큰 연못으로 내려가고, 큰 연못에서 작은 강으로 내려가고, 작은 강에서 큰 강으로 내려가며, 큰 강에서 큰 바다(대양)로 내려간다. 그들은 거기서 몸이 거대해지고 풍요로워진다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 계율을 의지하고 계율에 서서 일곱 가지 깨달음의 요소(칠각지)를 닦고 많이 행하면 법들에 있어서 거대함과 풍요로움에 이른다. 비구들이여, 어떻게 비구가 계율을 의지하고 계율에 서서 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 행하여 법들에 있어서 거대함과 풍요로움에 이르는가? 비구들이여, 여기 이 가르침 안에서 비구는 은둔을 의지하고, 탐욕의 빛바램(이욕)을 의지하고, 소멸을 의지하여 해탈로 기우는 염각지(念覺支, 마음챙김)를 닦는다. 택법각지를 닦으며… (중략) …정진각지를 닦으며… 희각지를 닦으며… 경안각지를 닦으며… 정각지를 닦으며… 은둔을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하여 해탈로 기우는 사각지(捨覺支, 평온)를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 계율을 의지하고 계율에 서서 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 행하면 법들에 있어서 거대함과 풍요로움에 이른다.” 첫 번째 경.

2. Kāyasuttaṃ

2. 몸 경

183. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇā āhāraṭṭhitikā, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti.

183. 사밧티에서 설하셨다. “비구들이여, 예를 들어 이 몸이 자양분(āhāra)에 의지해 머물고, 자양분을 연하여 존속하며, 자양분이 없으면 존속하지 못하는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 다섯 가지 장애(오개, nīvaraṇā)들도 자양분에 의지해 머물고, 자양분을 연하여 존속하며, 자양분이 없으면 존속하지 못한다.”

‘‘Ko [Pg.59] ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, subhanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 무엇이 아직 일어나지 않은 감각적 욕망(kāmacchanda)을 일어나게 하고, 이미 일어난 감각적 욕망을 더욱 늘리고 풍요롭게 하는 자양분인가? 비구들이여, ‘아름다운 표상(subha-nimitta)’이 있다. 그것에 대해 옳지 않은 방법으로 마음을 기울임(비리작의)을 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 감각적 욕망을 일어나게 하고 이미 일어난 감각적 욕망을 더욱 늘리고 풍요롭게 하는 자양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 무엇이 아직 일어나지 않은 악의(byāpāda)를 일어나게 하고, 이미 일어난 악의를 더욱 늘리고 풍요롭게 하는 자양분인가? 비구들이여, ‘적의의 표상(paṭigha-nimitta)’이 있다. 그것에 대해 옳지 않은 방법으로 마음을 기울임을 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 악의를 일어나게 하고 이미 일어난 악의를 더욱 늘리고 풍요롭게 하는 자양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 무엇이 아직 일어나지 않은 해태와 혼침(thinamiddha)을 일어나게 하고, 이미 일어난 해태와 혼침을 더욱 늘리고 풍요롭게 하는 자양분인가? 비구들이여, 싫증(arati), 게으름(tandi), 기지개 켜기(vijambhitā), 식후의 나른함(bhattasammada), 마음의 침체(cetasolīnatta)가 있다. 그것들에 대해 옳지 않은 방법으로 마음을 기울임을 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 해태와 혼침을 일어나게 하고 이미 일어난 해태와 혼침을 더욱 늘리고 풍요롭게 하는 자양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, cetaso avūpasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 무엇이 아직 일어나지 않은 들뜸과 후회(uddhaccakukkucca)를 일어나게 하고, 이미 일어난 들뜸과 후회를 더욱 늘리고 풍요롭게 하는 자양분인가? 비구들이여, 마음의 평온하지 못함(avūpasama)이 있다. 그것에 대해 옳지 않은 방법으로 마음을 기울임을 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 들뜸과 후회를 일어나게 하고 이미 일어난 들뜸과 후회를 더욱 늘리고 풍요롭게 하는 자양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, vicikicchāṭṭhānīyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 무엇이 아직 일어나지 않은 의심(vicikicchā)을 일어나게 하고, 이미 일어난 의심을 더욱 늘리고 풍요롭게 하는 자양분인가? 비구들이여, 의심의 바탕이 되는 법들이 있다. 그것들에 대해 옳지 않은 방법으로 마음을 기울임을 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 의심을 일어나게 하고 이미 일어난 의심을 더욱 늘리고 풍요롭게 하는 자양분이다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, ime pañca nīvaraṇā āhāraṭṭhitikā, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti.

“비구들이여, 예를 들어 이 몸이 자양분에 의지해 머물고, 자양분을 연하여 존속하며, 자양분이 없으면 존속하지 못하는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 이 다섯 가지 장애들도 자양분에 의지해 머물고, 자양분을 연하여 존속하며, 자양분이 없으면 존속하지 못한다.”

‘‘Seyyathāpi[Pg.60], bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā āhāraṭṭhitikā, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti.

“비구들이여, 예를 들어 이 몸이 자양분에 의해 유지되고, 자양분에 의지하여 머물며, 자양분이 없으면 머물지 못하는 것과 같다. 비구들이여, 그와 같이 일곱 가지 깨달음의 요소(칠각지)들도 자양분에 의해 유지되고, 자양분에 의지하여 머물며, 자양분이 없으면 머물지 못한다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 마음챙김의 깨달음의 요소(염각지)를 일어나게 하고, 이미 일어난 마음챙김의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분은 무엇인가? 비구들이여, 마음챙김의 깨달음의 요소의 토대가 되는 법들이 있다. 그곳에 지혜로운 주의 기울임(여리작의)을 많이 하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 마음챙김의 깨달음의 요소를 일어나게 하고, 이미 일어난 마음챙김의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā, hīnapaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 법의 조사의 깨달음의 요소(택법각지)를 일어나게 하고, 이미 일어난 법의 조사의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분은 무엇인가? 비구들이여, 유익한 법과 해로운 법, 허물이 있는 법과 허물이 없는 법, 저열한 법과 고귀한 법, 어둠과 밝음의 대조되는 부분들을 가진 법들이 있다. 그곳에 지혜로운 주의 기울임을 많이 하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 법의 조사의 깨달음의 요소를 일어나게 하고, 이미 일어난 법의 조사의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 정진의 깨달음의 요소(정진각지)를 일어나게 하고, 이미 일어난 정진의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분은 무엇인가? 비구들이여, 시작하는 요소(시작의 계), 나아가는 요소(분발의 계), 용맹하게 나아가는 요소(노력의 계)가 있다. 그곳에 지혜로운 주의 기울임을 많이 하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 정진의 깨달음의 요소를 일어나게 하고, 이미 일어난 정진의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 희열의 깨달음의 요소(희각지)를 일어나게 하고, 이미 일어난 희열의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분은 무엇인가? 비구들이여, 희열의 깨달음의 요소의 토대가 되는 법들이 있다. 그곳에 지혜로운 주의 기울임을 많이 하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 희열의 깨달음의 요소를 일어나게 하고, 이미 일어난 희열의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave[Pg.61], kāyapassaddhi, cittapassaddhi. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 경안의 깨달음의 요소(경안각지)를 일어나게 하고, 이미 일어난 경안의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분은 무엇인가? 비구들이여, 몸의 경안과 마음의 경안이 있다. 그곳에 지혜로운 주의 기울임을 많이 하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 경안의 깨달음의 요소를 일어나게 하고, 이미 일어난 경안의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 삼매의 깨달음의 요소(정각지)를 일어나게 하고, 이미 일어난 삼매의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분은 무엇인가? 비구들이여, 사마타의 표상(지止의 표상)과 산란하지 않음의 표상이 있다. 그곳에 지혜로운 주의 기울임을 많이 하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 삼매의 깨달음의 요소를 일어나게 하고, 이미 일어난 삼매의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 평온의 깨달음의 요소(사각지)를 일어나게 하고, 이미 일어난 평온의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분은 무엇인가? 비구들이여, 평온의 깨달음의 요소의 토대가 되는 법들이 있다. 그곳에 지혜로운 주의 기울임을 많이 하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 평온의 깨달음의 요소를 일어나게 하고, 이미 일어난 평온의 깨달음의 요소를 수행으로 완성하게 하는 자양분이다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, ime satta bojjhaṅgā āhāraṭṭhitikā, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhantī’’ti. Dutiyaṃ.

“비구들이여, 예를 들어 이 몸이 자양분에 의해 유지되고, 자양분에 의지하여 머물며, 자양분이 없으면 머물지 못하는 것과 같다. 비구들이여, 그와 같이 이 일곱 가지 깨달음의 요소들도 자양분에 의해 유지되고, 자양분에 의지하여 머물며, 자양분이 없으면 머물지 못한다.” (두 번째 경)

3. Sīlasuttaṃ

3. 계를 갖춤 경(Sīlasuttaṃ)

184. ‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū sīlasampannā samādhisampannā ñāṇasampannā vimuttisampannā vimuttiñāṇadassanasampannā, dassanampāhaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahukāraṃ vadāmi; savanampāhaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahukāraṃ vadāmi; upasaṅkamanampāhaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahukāraṃ vadāmi; payirupāsanampāhaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahukāraṃ vadāmi; anussatimpāhaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahukāraṃ vadāmi; anupabbajjampāhaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahukāraṃ vadāmi. Taṃ kissa hetu? Tathārūpānaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ dhammaṃ sutvā dvayena vūpakāsena vūpakaṭṭho viharati – kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. So tathā vūpakaṭṭho viharanto taṃ dhammaṃ anussarati anuvitakketi.

184. “비구들이여, 계를 구족하고 삼매를 구족하고 지혜를 구족하고 해탈을 구족하고 해탈지견을 구족한 그러한 비구들에 대해서, 비구들이여, 나는 그 비구들을 보는 것조차 큰 도움이 된다고 말한다. 그 비구들에 대해 듣는 것조차 큰 도움이 된다고 말한다. 그 비구들에게 다가가는 것조차 큰 도움이 된다고 말한다. 그 비구들을 시봉하는 것조차 큰 도움이 된다고 말한다. 그 비구들을 회상하는 것조차 큰 도움이 된다고 말한다. 그 비구들을 따라 출가하는 것조차 큰 도움이 된다고 말한다. 그것은 무슨 이유 때문인가? 비구들이여, 그러한 비구들의 법을 듣고서 두 가지 떨쳐버림, 즉 몸의 떨쳐버림과 마음의 떨쳐버림으로써 멀리 벗어나 머물기 때문이다. 그는 그렇게 멀리 벗어나 머물면서 그 법을 되새기고 사유한다.”

‘‘Yasmiṃ [Pg.62] samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā vūpakaṭṭho viharanto taṃ dhammaṃ anussarati anuvitakketi, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti; satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti; satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. So tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati.

“비구들이여, 비구가 그렇게 멀리 벗어나 머물면서 그 법을 되새기고 사유할 때, 그때 그 비구에게는 마음챙김의 깨달음의 요소(염각지)가 시작된다. 그때 비구는 마음챙김의 깨달음의 요소를 닦는다. 그때 비구에게는 마음챙김의 깨달음의 요소가 수행의 완성에 이르게 된다. 그는 그렇게 마음챙김하며 머물면서 그 법을 지혜로써 조사하고 검토하고 탐구에 들어간다.”

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti; dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti; dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ.

“비구들이여, 비구가 그렇게 마음챙김하며 머물면서 그 법을 지혜로써 조사하고 검토하고 탐구에 들어갈 때, 그때 그 비구에게는 법의 조사의 깨달음의 요소(택법각지)가 시작된다. 그때 비구는 법의 조사의 깨달음의 요소를 닦는다. 그때 비구에게는 법의 조사의 깨달음의 요소가 수행의 완성에 이르게 된다. 그 법을 지혜로써 조사하고 검토하고 탐구에 들어가는 그에게는 꺾이지 않는 정진이 시작된다.”

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti; vīriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti; vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā.

비구들이여, 어떤 때에 비구가 그 법을 지혜로써 선택하고 조사하며 면밀히 살피면, 꺾이지 않는 정진이 시작된다. 비구들이여, 그때 비구에게 정진각지(精進覺支)가 시작된 것이며, 그때 비구는 정진각지를 닦는다. 그때 비구의 정진각지는 수행의 완성에 이르게 된다. 정진을 시작한 비구에게는 세속적이지 않은 기쁨(pīti)이 생긴다.

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti; pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti; pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati.

비구들이여, 어떤 때에 정진을 시작한 비구에게 세속적이지 않은 기쁨이 생기면, 그때 비구에게 희각지(喜覺支)가 시작된 것이며, 그때 비구는 희각지를 닦는다. 그때 비구의 희각지는 수행의 완성에 이르게 된다. 기쁨을 얻은 비구는 몸도 고요해지고 마음도 고요해진다.

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati cittampi passambhati, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti; passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti; passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati.

비구들이여, 어떤 때에 기쁨을 얻은 비구의 몸도 고요해지고 마음도 고요해지면, 그때 비구에게 경안각지(輕安覺支)가 시작된 것이며, 그때 비구는 경안각지를 닦는다. 그때 비구의 경안각지는 수행의 완성에 이르게 된다. 몸이 고요하고 행복한 자의 마음은 삼매에 든다.

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati, samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti[Pg.63]; samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti; samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti.

비구들이여, 어떤 때에 몸이 고요하고 행복한 비구의 마음이 삼매에 들면, 그때 비구에게 정각지(定覺支)가 시작된 것이며, 그때 비구는 정각지를 닦는다. 그때 비구의 정각지는 수행의 완성에 이르게 된다. 그는 그렇게 삼매에 든 마음을 잘 평온하게 관찰한다.

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti; upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti; upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

비구들이여, 어떤 때에 비구가 그렇게 삼매에 든 마음을 잘 평온하게 관찰하면, 그때 비구에게 사각지(捨覺支)가 시작된 것이며, 그때 비구는 사각지를 닦는다. 그때 비구의 사각지는 수행의 완성에 이르게 된다.

‘‘Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, sattasu sambojjhaṅgesu evaṃ bahulīkatesu satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṃsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti, atha maraṇakāle aññaṃ ārādheti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti, atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti, atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti, atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti[Pg.64], no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, sattasu bojjhaṅgesu evaṃ bahulīkatesu ime satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā’’ti. Tatiyaṃ.

비구들이여, 이와 같이 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 행하면 일곱 가지 과보와 일곱 가지 공덕을 기대할 수 있다. 무엇이 일곱 가지 과보와 일곱 가지 공덕인가? 현생에서 일찍이 아라한과를 성취한다. 만약 현생에서 일찍이 아라한과를 성취하지 못한다면, 임종 시에 아라한과를 성취한다. 만약 현생에서 일찍이 성취하지 못하고 임종 시에도 성취하지 못한다면, 다섯 가지 낮은 단계의 결박(오하분결)이 소멸하여 중간에 반열반하는 자(중반열반)가 된다. 만약 현생에서 일찍이 성취하지 못하고, 임종 시에도 성취하지 못하고, 중간에 반열반하지 못한다면, 다섯 가지 낮은 단계의 결박이 소멸하여 수명이 절반을 지나 반열반하는 자(생반열반)가 된다. 만약 앞의 경우들을 다 성취하지 못한다면, 다섯 가지 낮은 단계의 결박이 소멸하여 자극이나 노력 없이 반열반하는 자(무행반열반)가 된다. 만약 앞의 경우들을 다 성취하지 못한다면, 다섯 가지 낮은 단계의 결박이 소멸하여 자극이나 노력과 함께 반열반하는 자(유행반열반)가 된다. 만약 앞의 경우들을 다 성취하지 못한다면, 다섯 가지 낮은 단계의 결박이 소멸하여 상류로 흘러가 아카니타(색구경천)에 이르는 자(상류반열반)가 된다. 비구들이여, 이와 같이 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 행하면 이러한 일곱 가지 과보와 일곱 가지 공덕을 기대할 수 있다. 세 번째 경.

4. Vatthasuttaṃ

4. 오색 옷감 경 (Vatthasutta)

185. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso, bhikkhavo’’ti! ‘‘Āvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca –

185. 한때 존자 사리풋타는 사왓티의 제타 숲 아나타삔디카 승원에 머물렀다. 그곳에서 존자 사리풋타는 비구들을 불렀다. '도반 비구들이여!' '도반이시여'라고 그 비구들은 존자 사리풋타에게 응답했다. 존자 사리풋타는 이와 같이 말했다.

‘‘Sattime, āvuso, bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo – ime kho, āvuso, satta bojjhaṅgā. Imesaṃ khvāhaṃ, āvuso, sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tena tena bojjhaṅgena pubbaṇhasamayaṃ viharāmi; yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi majjhanhikaṃ samayaṃ viharituṃ, tena tena bojjhaṅgena majjhanhikaṃ samayaṃ viharāmi; yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tena tena bojjhaṅgena sāyanhasamayaṃ viharāmi. Satisambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti, tiṭṭhantañca naṃ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi…pe… upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti, tiṭṭhantañca naṃ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi.

“도반들이여, 이 일곱 가지 깨달음의 구성 요소(보장가)가 있습니다. 무엇이 일곱입니까? 마음챙김의 깨달음의 구성 요소(염각지), 법을 간택하는 깨달음의 구성 요소(택법각지), 정진의 깨달음의 구성 요소(정진각지), 희열의 깨달음의 구성 요소(희각지), 편안함의 깨달음의 구성 요소(경안각지), 삼매의 깨달음의 구성 요소(정각지), 평온의 깨달음의 구성 요소(사각지)입니다. 도반들이여, 이것이 바로 일곱 가지 깨달음의 구성 요소입니다. 도반들이여, 나는 이 일곱 가지 깨달음의 구성 요소들 중에서 내가 오전 시간에 머물고자 원하는 바로 그 구성 요소로 오전 시간에 머물고, 정오 시간에 머물고자 원하는 바로 그 구성 요소로 정오 시간에 머물며, 저녁 시간에 머물고자 원하는 바로 그 구성 요소로 저녁 시간에 머뭅니다. 도반들이여, 만일 내게 ‘마음챙김의 깨달음의 구성 요소’라는 마음이 일어나면, 그것은 내게 ‘한량없다’는 마음이 들고, ‘잘 닦여졌다’는 마음이 들며, 그것이 머물고 있을 때 ‘머물고 있다’고 꿰뚫어 압니다. 만일 그것이 내게서 사라지면, ‘이러한 조건 때문에 내게서 사라진다’고 꿰뚫어 압니다. ... [중략] ... 평온의 깨달음의 구성 요소라는 마음이 일어나면, 그것은 내게 ‘한량없다’는 마음이 들고, ‘잘 닦여졌다’는 마음이 들며, 그것이 머물고 있을 때 ‘머물고 있다’고 꿰뚫어 압니다. 만일 그것이 내게서 사라지면, ‘이러한 조건 때문에 내게서 사라진다’고 꿰뚫어 압니다.”

‘‘Seyyathāpi, āvuso, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro assa. So yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya [Pg.65] pubbaṇhasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ pubbaṇhasamayaṃ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya majjhanhikaṃ samayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ majjhanhikaṃ samayaṃ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ sāyanhasamayaṃ pārupeyya. Evameva khvāhaṃ, āvuso, imesaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tena tena bojjhaṅgena pubbaṇhasamayaṃ viharāmi; yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi majjhanhikaṃ samayaṃ viharituṃ, tena tena bojjhaṅgena majjhanhikaṃ samayaṃ viharāmi; yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tena tena bojjhaṅgena sāyanhasamayaṃ viharāmi. Satisambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti, tiṭṭhantañca naṃ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi…pe… upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti, tiṭṭhantañca naṃ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘idappaccayā me cavatī’ti pajānāmī’’ti. Catutthaṃ.

“도반들이여, 예를 들어 왕이나 왕의 대신에게 여러 가지 색으로 물들인 옷들이 가득 찬 옷 상자가 있는 것과 같습니다. 그가 오전 시간에 입고자 원하는 바로 그 옷 한 쌍을 오전 시간에 입고, 정오 시간에 입고자 원하는 바로 그 옷 한 쌍을 정오 시간에 입으며, 저녁 시간에 입고자 원하는 바로 그 옷 한 쌍을 저녁 시간에 입는 것과 같습니다. 도반들이여, 그와 같이 나는 이 일곱 가지 깨달음의 구성 요소들 중에서 내가 오전 시간에 머물고자 원하는 바로 그 구성 요소로 오전 시간에 머물고, 정오 시간에 머물고자 원하는 바로 그 구성 요소로 정오 시간에 머물며, 저녁 시간에 머물고자 원하는 바로 그 구성 요소로 저녁 시간에 머뭅니다. 도반들이여, 만일 내게 ‘마음챙김의 깨달음의 구성 요소’라는 마음이 일어나면, 그것은 내게 ‘한량없다’는 마음이 들고, ‘잘 닦여졌다’는 마음이 들며, 그것이 머물고 있을 때 ‘머물고 있다’고 꿰뚫어 압니다. 만일 그것이 내게서 사라지면, ‘이러한 조건 때문에 내게서 사라진다’고 꿰뚫어 압니다. ... [중략] ... 평온의 깨달음의 구성 요소라는 마음이 일어나면, 그것은 내게 ‘한량없다’는 마음이 들고, ‘잘 닦여졌다’는 마음이 들며, 그것이 머물고 있을 때 ‘머물고 있다’고 꿰뚫어 압니다. 만일 그것이 내게서 사라지면, ‘이러한 조건 때문에 내게서 사라진다’고 꿰뚫어 압니다.”라고 말했습니다. 네 번째 경이 끝났다.

5. Bhikkhusuttaṃ

5. 5. 비구 경

186. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘bojjhaṅgā, bojjhaṅgā’ti, bhante, vuccanti. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘bojjhaṅgā’ti vuccantī’’ti? ‘‘Bodhāya saṃvattantīti kho, bhikkhu, tasmā ‘bojjhaṅgā’ti vuccanti. Idha, bhikkhu, satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Tassime satta bojjhaṅge bhāvayato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Bodhāya saṃvattantīti, bhikkhu, tasmā ‘bojjhaṅgā’ti vuccantī’’ti. Pañcamaṃ.

186. 사왓티를 인연으로 함. 그때 어떤 비구가 세존께서 계신 곳으로 다가갔습니다. ... 한쪽에 앉은 그 비구는 세존께 이와 같이 여쭈었습니다. “세존이시여, ‘깨달음의 구성 요소(보장가), 깨달음의 구성 요소’라고들 합니다. 세존이시여, 얼마만큼을 가지고 ‘깨달음의 구성 요소’라고 합니까?” “비구여, 깨달음(bodhi)으로 인도하기 때문에 ‘깨달음의 구성 요소(보장가)’라고 한다. 여기 비구여, 비구는 멀리 여읨(원리)에 의지하고, 탐욕의 빛바램(이욕)에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 회향하는 마음챙김의 깨달음의 구성 요소를 닦는다. ... [중략] ... 멀리 여읨에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 회향하는 평온의 깨달음의 구성 요소를 닦는다. 이 일곱 가지 깨달음의 구성 요소를 닦는 그의 마음은 감각적 욕망의 번뇌로부터도 해탈하고, 존재의 번뇌로부터도 해탈하며, 무명의 번뇌로부터도 해탈한다. 해탈했을 때 ‘해탈했다’는 지혜가 생긴다. ‘태어남은 다했다. 청정범행은 이루어졌다. 할 일은 다 마쳤다. 다시는 이러한 존재로 돌아오지 않는다’고 꿰뚫어 안다. 비구여, 깨달음으로 인도하기 때문에 ‘깨달음의 구성 요소’라고 한다.” 다섯 번째 경.

6. Kuṇḍaliyasuttaṃ

6. 6. 꾼달리야 경

187. Ekaṃ [Pg.66] samayaṃ bhagavā sākete viharati añjanavane migadāye. Atha kho kuṇḍaliyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kuṇḍaliyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahamasmi, bho gotama, ārāmanissayī parisāvacaro. Tassa mayhaṃ, bho gotama, pacchābhattaṃ bhuttapātarāsassa ayamācāro hoti – ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ anucaṅkamāmi anuvicarāmi. So tattha passāmi eke samaṇabrāhmaṇe itivādappamokkhānisaṃsañceva kathaṃ kathente upārambhānisaṃsañca – ‘bhavaṃ pana gotamo kimānisaṃso viharatī’’’ti? ‘‘Vijjāvimuttiphalānisaṃso kho, kuṇḍaliya, tathāgato viharatī’’ti.

187. 한때 세존께서는 사께따의 안자나 숲 사슴 공원에 머무셨습니다. 그때 꾼달리야 유행자가 세존께서 계신 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 세존과 함께 유쾌한 대화를 나누었습니다. 기쁘고 기억할 만한 대화를 마친 뒤 한쪽에 앉았습니다. 한쪽에 앉은 꾼달리야 유행자는 세존께 이와 같이 여쭈었습니다. “고따마 존자시여, 저는 숲(원림)에 의지하여 머물며 대중 속에 드나드는 사람입니다. 고따마 존자시여, 저는 아침 식사를 마친 뒤에 원림에서 원림으로, 공원에서 공원으로 거닐고 돌아다니는 것이 습관입니다. 그곳에서 저는 어떤 사문·바라문들이 논쟁에서 벗어나는 이익이나 남을 비방하는 이익을 위해 대화하는 것을 봅니다. 그러면 고따마 존자께서는 어떤 이익을 위해 머무십니까?” “꾼달리야여, 여래는 명지(vijjā)와 해탈(vimutti)의 과보라는 이익을 위해 머문다.”

‘‘Katame pana, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti? ‘‘Satta kho, kuṇḍaliya, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. ‘‘Katame pana, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī’’ti? ‘‘Cattāro kho, kuṇḍaliya, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī’’ti. ‘‘Katame pana, bho gotama, dhammā bhāvitā, bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūrentī’’ti? ‘‘Tīṇi kho, kuṇḍaliya, sucaritāni bhāvitāni bahulīkatāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrentī’’ti. ‘‘Katame pana, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā tīṇi sucaritāni paripūrentī’’ti? ‘‘Indriyasaṃvaro kho, kuṇḍaliya, bhāvito bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūretī’’ti.

“고따마 존자시여, 그러면 어떤 법들을 닦고 많이 수습할 때 명지와 해탈을 성취합니까?” “꾼달리야여, 일곱 가지 깨달음의 구성 요소를 닦고 많이 수습할 때 명지와 해탈을 성취한다.” “고따마 존자시여, 그러면 어떤 법들을 닦고 많이 수습할 때 일곱 가지 깨달음의 구성 요소를 성취합니까?” “꾼달리야여, 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)을 닦고 많이 수습할 때 일곱 가지 깨달음의 구성 요소를 성취한다.” “고따마 존자시여, 그러면 어떤 법들을 닦고 많이 수습할 때 네 가지 마음챙김의 확립을 성취합니까?” “꾼달리야여, 세 가지 선한 행위(삼묘행)를 닦고 많이 수습할 때 네 가지 마음챙김의 확립을 성취한다.” “고따마 존자시여, 그러면 어떤 법들을 닦고 많이 수습할 때 세 가지 선한 행위를 성취합니까?” “꾼달리야여, 감각 기능의 단속(인드리야 상와라)을 닦고 많이 수습할 때 세 가지 선한 행위를 성취한다.”

‘‘Kathaṃ bhāvito ca, kuṇḍaliya, indriyasaṃvaro kathaṃ bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūretīti? Idha, kuṇḍaliya, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā manāpaṃ nābhijjhati nābhihaṃsati, na rāgaṃ janeti. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva rūpaṃ disvā amanāpaṃ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto adīnamānaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhito ca kāyo hoti ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ.

"군달리야여, 감각기능의 단속(인드리아 상와라)이 어떻게 닦이고 어떻게 많이 실천될 때 세 가지 선행(수짜리따)을 성취하게 됩니까? 군달리야여, 여기 비구는 눈으로 형상을 보고 그것이 매혹적인 것이라 하더라도 탐착하지 않고 즐거워하지 않으며 탐욕을 일으키지 않습니다. 그리하여 그의 몸은 평온하고 마음은 안으로 머물러 잘 안주하고 잘 해탈해 있습니다. 또한 눈으로 매혹적이지 않은 형상을 보더라도 낙담하지 않고, 마음이 흔들리지 않으며, 마음이 위축되지 않고, 악의가 없는 마음을 가집니다. 그리하여 그의 몸은 평온하고 마음은 안으로 머물러 잘 안주하고 잘 해탈해 있습니다."

‘‘Puna [Pg.67] caparaṃ, kuṇḍaliya, bhikkhu sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya manāpaṃ nābhijjhati nābhihaṃsati, na rāgaṃ janeti. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Manasā kho paneva dhammaṃ viññāya amanāpaṃ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto adīnamānaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ.

"다시 군달리야여, 비구는 귀로 소리를 듣고... 코로 냄새를 맡고... 혀로 맛을 보고... 몸으로 감촉을 느끼고... 마음으로 법(담마)을 알아차려 매혹적인 것이라 하더라도 탐착하지 않고 즐거워하지 않으며 탐욕을 일으키지 않습니다. 그리하여 그의 몸은 평온하고 마음은 안으로 머물러 잘 안주하고 잘 해탈해 있습니다. 또한 마음으로 매혹적이지 않은 법을 알아차리더라도 낙담하지 않고, 마음이 흔들리지 않으며, 마음이 위축되지 않고, 악의가 없는 마음을 가집니다. 그리하여 그의 몸은 평온하고 마음은 안으로 머물러 잘 안주하고 잘 해탈해 있습니다."

‘‘Yato kho, kuṇḍaliya, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā manāpāmanāpesu rūpesu ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya manāpāmanāpesu dhammesu ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ suvimuttaṃ. Evaṃ bhāvito kho, kuṇḍaliya, indriyasaṃvaro evaṃ bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūreti.

"군달리야여, 비구가 눈으로 형상을 보고 매혹적이거나 매혹적이지 않은 형상들에 대하여 몸이 평온하고 마음이 안으로 머물러 잘 안주하고 잘 해탈해 있을 때, 귀로 소리를 듣고... 코로 냄새를 맡고... 혀로 맛을 보고... 몸으로 감촉을 느끼고... 마음으로 법을 알아차려 매혹적이거나 매혹적이지 않은 법들에 대하여 몸이 평온하고 마음이 안으로 머물러 잘 안주하고 잘 해탈해 있을 때, 군달리야여, 이와 같이 닦이고 이와 같이 많이 실천된 감각기능의 단속은 세 가지 선행을 성취하게 합니다."

‘‘Kathaṃ bhāvitāni ca, kuṇḍaliya, tīṇi sucaritāni kathaṃ bahulīkatāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti? Idha, kuṇḍaliya, bhikkhu kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti. Evaṃ bhāvitāni kho, kuṇḍaliya, tīṇi sucaritāni evaṃ bahulīkatāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti.

"군달리야여, 세 가지 선행이 어떻게 닦이고 어떻게 많이 실천될 때 네 가지 마음챙김의 확립(사띠빳따나)을 성취하게 됩니까? 군달리야여, 여기 비구는 몸의 악행을 버리고 몸의 선행을 닦으며, 말의 악행을 버리고 말의 선행을 닦고, 마음의 악행을 버리고 마음의 선행을 닦습니다. 군달리야여, 이와 같이 세 가지 선행이 닦이고 많이 실천될 때 네 가지 마음챙김의 확립을 성취하게 합니다."

‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, kuṇḍaliya, cattāro satipaṭṭhānā kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Idha, kuṇḍaliya, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ bhāvitā kho, kuṇḍaliya, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.

"군달리야여, 네 가지 마음챙김의 확립이 어떻게 닦이고 어떻게 많이 실천될 때 일곱 가지 깨달음의 요소(봇장가)를 성취하게 됩니까? 군달리야여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머무르니, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음챙김을 갖추어 세상에 대한 탐욕과 고통을 제거합니다. ... 느낌에서... 마음에서... 법에서 법을 관찰하며 머무르니, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음챙김을 갖추어 세상에 대한 탐욕과 고통을 제거합니다. 군달리야여, 이와 같이 네 가지 마음챙김의 확립이 닦이고 많이 실천될 때 일곱 가지 깨달음의 요소를 성취하게 합니다."

‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, kuṇḍaliya, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti? Idha, kuṇḍaliya, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ [Pg.68] bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, kuṇḍaliya, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti.

"군달리야여, 일곱 가지 깨달음의 요소가 어떻게 닦이고 어떻게 많이 실천될 때 명지와 해탈(윗자위뭇띠)을 성취하게 됩니까? 군달리야여, 여기 비구는 원리이탈을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하며, 버림으로 회향하는 마음챙김의 깨달음 요소를 닦습니다. ... 평온의 깨달음 요소를 닦습니다. 군달리야여, 이와 같이 일곱 가지 깨달음의 요소가 닦이고 많이 실천될 때 명지와 해탈을 성취하게 됩니다."

Evaṃ vutte kuṇḍaliyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. Chaṭṭhaṃ.

이와 같이 말씀하시자 군달리야 유행자는 세존께 이와 같이 말씀드렸다. "경이롭습니다, 고따마 존자시여! 경이롭습니다, 고따마 존자시여! 마치 넘어진 것을 일으켜 세우듯, 가려진 것을 열어 보이듯, 길 잃은 자에게 길을 가리켜 주듯, 눈 있는 자들이 형상을 보라고 어둠 속에서 등불을 들어 올리듯, 고따마 존자께서는 여러 가지 방편으로 법을 밝혀 주셨습니다. 저는 이제 고따마 존자께 귀의하고 법과 비구 승가에 귀의합니다. 고따마 존자께서는 저를 오늘부터 생명이 다할 때까지 귀의한 재가신자(우빠사까)로 받아 주소서." 여섯 번째 경 끝.

7. Kūṭāgārasuttaṃ

7. 꾸따가라 경 (뾰족지붕 집의 경)

188. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo, sabbā tā kūṭaninnā kūṭapoṇā kūṭapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro.

188. "비구들이여, 마치 뾰족지붕 집의 서까래들이 모두 뾰족지붕의 꼭대기로 향하고, 꼭대기로 기울고, 꼭대기로 쏠리는 것과 같습니다. 비구들이여, 그와 마찬가지로 비구가 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 실천하면 열반으로 향하고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리게 됩니다."

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Sattamaṃ.

"비구들이여, 비구가 일곱 가지 깨달음의 요소를 어떻게 닦고 어떻게 많이 실천할 때 열반으로 향하고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리게 됩니까? 비구들이여, 여기 비구는 원리이탈을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하며, 버림으로 회향하는 마음챙김의 깨달음 요소를 닦습니다. ... 평온의 깨달음 요소를 닦습니다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 실천할 때 열반으로 향하고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리게 됩니다." 일곱 번째 경 끝.

8. Upavānasuttaṃ

8. 우빠와나 경

189. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca upavāno āyasmā ca sāriputto kosambiyaṃ viharanti ghositārāme. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā upavāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā upavānena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ upavānaṃ etadavoca –

189. 한때 우빠와나 존자와 사리뿟따 존자는 꼬삼비의 고시따 원림에 머물고 있었습니다. 그때 사리뿟따 존자는 저녁 무렵에 홀로 명상에서 일어나 우빠와나 존자가 있는 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 우빠와나 존자와 함께 기쁨을 나누고 즐거운 안부 인사를 나눈 뒤 한곁에 앉았습니다. 한곁에 앉은 사리뿟따 존자는 우빠와나 존자에게 이와 같이 말했습니다.

‘‘Jāneyya [Pg.69] nu kho, āvuso upavāna, bhikkhu ‘paccattaṃ yonisomanasikārā evaṃ susamāraddhā me satta bojjhaṅgā phāsuvihārāya saṃvattantī’’’ti? ‘‘Jāneyya kho, āvuso sāriputta, bhikkhu ‘paccattaṃ yonisomanasikārā evaṃ susamāraddhā me satta bojjhaṅgā phāsuvihārāya saṃvattantī’’’ti.

"우빠와나 도반이여, 비구가 스스로 올바른 주의력(요니소 마나시까라)을 통하여 '이와 같이 내가 잘 닦은 일곱 가지 깨달음의 요소들이 안락한 머무름을 위해 작용한다'라고 알 수 있겠습니까?" "사리뿟따 도반이여, 비구는 스스로 올바른 주의력을 통하여 '이와 같이 내가 잘 닦은 일곱 가지 깨달음의 요소들이 안락한 머무름을 위해 작용한다'라고 알 수 있습니다."

‘‘Satisambojjhaṅgaṃ kho, āvuso, bhikkhu ārabbhamāno pajānāti ‘cittañca me suvimuttaṃ, thinamiddhañca me susamūhataṃ, uddhaccakukkuccañca me suppaṭivinītaṃ, āraddhañca me vīriyaṃ, aṭṭhiṃkatvā manasi karomi, no ca līna’nti…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ āvuso, bhikkhu ārabbhamāno pajānāti ‘cittañca me suvimuttaṃ, thinamiddhañca me susamūhataṃ, uddhaccakukkuccañca me suppaṭivinītaṃ, āraddhañca me vīriyaṃ, aṭṭhiṃkatvā manasi karomi, no ca līna’nti. Evaṃ kho, āvuso sāriputta, bhikkhu jāneyya ‘paccattaṃ yonisomanasikārā evaṃ susamāraddhā me satta bojjhaṅgā phāsuvihārāya saṃvattantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“도반이여, 비구는 염각지(念覺支)를 닦으면서 ‘나의 마음은 잘 해탈하였고, 나의 혼침과 수면은 잘 제거되었으며, 나의 들뜸과 후회는 잘 물리쳐졌고, 나의 정진은 일으켜졌으며, 나는 진지하게 마음에 잡도리하고, 위축되지 않는다’라고 꿰뚫어 압니다. ... 도반이여, 비구는 사각지(捨覺支)를 닦으면서 ‘나의 마음은 잘 해탈하였고, 나의 혼침과 수면은 잘 제거되었으며, 나의 들뜸과 후회는 잘 물리쳐졌고, 나의 정진은 일으켜졌으며, 나는 진지하게 마음에 잡도리하고, 위축되지 않는다’라고 꿰뚫어 압니다. 도반 사리뿟따여, 비구는 이와 같이 ‘스스로 여리작의(如理作意)함으로써 이와 같이 잘 닦여진 나의 일곱 가지 보리분법이 안락한 머묾으로 인도한다’라고 알 수 있을 것입니다.” 이것이 여덟 번째이다.

9. Paṭhamauppannasuttaṃ

9. 제1 일어남 경

190. ‘‘Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo – ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā’’ti. Navamaṃ.

190. “비구들이여, 이 일곱 가지 보리분법(보장가)은 닦고 많이 행하면, 일찍이 일어난 적이 없다가 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 분인 여래의 출현이 아니고서는 일어나지 않는다. 무엇이 일곱인가? 염각지 ... 사각지이다. 비구들이여, 이 일곱 가지 보리분법은 닦고 많이 행하면, 일찍이 일어난 적이 없다가 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 분인 여래의 출현이 아니고서는 일어나지 않는다.” 이것이 아홉 번째이다.

10. Dutiyauppannasuttaṃ

10. 제2 일어남 경

191. ‘‘Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo – ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Dasamaṃ.

191. “비구들이여, 이 일곱 가지 보리분법은 닦고 많이 행하면, 일찍이 일어난 적이 없다가 수다(Sugata, 선서)의 율(Vinaya, 가르침)이 아니고서는 일어나지 않는다. 무엇이 일곱인가? 염각지 ... 사각지이다. 비구들이여, 이 일곱 가지 보리분법은 닦고 많이 행하면, 일찍이 일어난 적이 없다가 수다의 율이 아니고서는 일어나지 않는다.” 이것이 열 번째이다.

Pabbatavaggo paṭhamo.

첫 번째인 산의 품(Pabbatavagga)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약(Udāna)은 다음과 같다.

Himavantaṃ kāyaṃ sīlaṃ, vatthaṃ bhikkhu ca kuṇḍali;

Kūṭañca upavānañca, uppannā apare duveti.

히말라야, 몸, 계, 옷, 비구, 꾼달리야, 산마루, 우빠와나, 그리고 그 뒤에 두 개의 일어남 경이 그것이다.

2. Gilānavaggo

2. 병듦의 품(Gilānavagga)

1. Pāṇasuttaṃ

1. 생명 경

192. ‘‘Seyyathāpi[Pg.70], bhikkhave, ye keci pāṇā cattāro iriyāpathe kappenti – kālena gamanaṃ, kālena ṭhānaṃ, kālena nisajjaṃ, kālena seyyaṃ, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete cattāro iriyāpathe kappenti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti.

192. “비구들이여, 예를 들어 어떤 생명체들이든지 네 가지 위의(威儀)를 행할 때—때에 맞게 걷고, 때에 맞게 서고, 때에 맞게 앉고, 때에 맞게 눕는 것—그들 모두는 대지에 의지하고 대지에 서서 이와 같이 네 가지 위의를 행한다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 계(戒)에 의지하고 계에 서서 일곱 가지 보리분법을 닦고, 일곱 가지 보리분법을 많이 행한다.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 어떻게 비구가 계에 의지하고 계에 서서 일곱 가지 보리분법을 닦고 일곱 가지 보리분법을 많이 행하는가? 비구들이여, 여기 비구는 원리(遠離)에 의지하고, 탐욕의 빛바램(離貪)에 의지하고, 소멸에 의지하고, 버림으로 회향하는 염각지를 닦는다. ... 원리에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하고, 버림으로 회향하는 사각지를 닦는다. 비구들이여, 비구는 이와 같이 계에 의지하고 계에 서서 일곱 가지 보리분법을 닦고 많이 행한다.” 이것이 첫 번째이다.

2. Paṭhamasūriyūpamasuttaṃ

2. 제1 태양 비유 경

193. ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati.

193. “비구들이여, 태양이 떠오를 때 여명이 밝아오는 것이 그 전조(前兆)이자 징조이듯, 비구에게 일곱 가지 보리분법이 일어나는 데에는 선우(善友, kalyāṇamittatā)를 가짐이 그 전조이자 징조이다. 비구들이여, 선우를 가진 비구에게는 일곱 가지 보리분법을 닦고 일곱 가지 보리분법을 많이 행할 것이 기대된다.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī’’ti. Dutiyaṃ.

“비구들이여, 어떻게 선우를 가진 비구가 일곱 가지 보리분법을 닦고 일곱 가지 보리분법을 많이 행하는가? 비구들이여, 여기 비구는 원리에 의지하고... 사각지를 닦되, 원리에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하고, 버림으로 회향하는 사각지를 닦는다. 비구들이여, 비구는 이와 같이 선우를 가진 자가 되어 일곱 가지 보리분법을 닦고 많이 행한다.” 이것이 두 번째이다.

3. Dutiyasūriyūpamasuttaṃ

3. 제2 태양 비유 경

194. ‘‘Sūriyassa[Pg.71], bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – yonisomanasikāro. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati.

194. “비구들이여, 태양이 떠오를 때 여명이 밝아오는 것이 그 전조이자 징조이듯, 비구에게 일곱 가지 보리분법이 일어나는 데에는 여리작의(如理作意, yonisomanasikāro)가 그 전조이자 징조이다. 비구들이여, 여리작의를 갖춘 비구에게는 일곱 가지 보리분법을 닦고 일곱 가지 보리분법을 많이 행할 것이 기대된다.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī’’ti. Tatiyaṃ.

“비구들이여, 어떻게 여리작의를 갖춘 비구가 일곱 가지 보리분법을 닦고 일곱 가지 보리분법을 많이 행하는가? 비구들이여, 여기 비구는 원리에 의지하고... 사각지를 닦되, 원리에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하고, 버림으로 회향하는 사각지를 닦는다. 비구들이여, 비구는 이와 같이 여리작의를 갖춘 자가 되어 일곱 가지 보리분법을 닦고 많이 행한다.” 이것이 세 번째이다.

4. Paṭhamagilānasuttaṃ

4. 제1 병듦 경

195. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṃ viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca –

195. 한때 세존께서는 라자가하의 벨루와나(죽림정사) 깔란다카니와빠(람자 서식처)에 머무셨다. 그때 존자 마하 까싸빠는 삡빨리 굴에 머물고 있었는데, 병이 들어 고통스럽고 중태였다. 그때 세존께서는 저녁 무렵에 홀로 명상에서 일어나 존자 마하 까싸빠가 있는 곳으로 가셨다. 가셔서 마련된 자리에 앉으셨다. 앉으신 세존께서는 존자 마하 까싸빠에게 이와 같이 말씀하셨다.

‘‘Kacci te, kassapa, khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo’’ti? ‘‘Na me, bhante, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo’’ti.

“까싸빠여, 좀 어떠한가? 견딜만한가? 버틸만한가? 고통스러운 감정들이 물러가고 더해지지는 않는가? 감정들이 물러가는 끝이 보이고 더해지는 것이 보이지 않는가?” “세존이시여, 저는 견딜만하지도 않고 버틸만하지도 않습니다. 저의 고통스러운 감정들은 더해질 뿐 물러가지 않습니다. 더해지는 끝이 보이고 물러가는 것은 보이지 않습니다.”

‘‘Sattime, kassapa, bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho, kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo kho, kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya [Pg.72] nibbānāya saṃvattati. Ime kho, kassapa, satta bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’’ti. ‘‘Taggha, bhagavā, bojjhaṅgā; taggha, sugata, bojjhaṅgā’’ti.

“가섭이여, 내가 잘 설한 이 일곱 가지 깨달음의 보배(보장가)는 닦고 많이 익히면 높은 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도합니다. 일곱 가지란 무엇입니까? 가섭이여, 내가 잘 설한 염각지(사띠 삼보장가)는 닦고 많이 익히면 높은 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도합니다. … (중략) … 가섭이여, 내가 잘 설한 사각지(우뻬카 삼보장가)는 닦고 많이 익히면 높은 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도합니다. 가섭이여, 참으로 내가 잘 설한 이 일곱 가지 깨달음의 보배는 닦고 많이 익히면 높은 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도합니다.” 가섭 존자가 대답했습니다. “세존이시여, 참으로 깨달음의 보배입니다. 선서시여, 참으로 깨달음의 보배입니다.”

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahākassapo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Vuṭṭhahi cāyasmā mahākassapo tamhā ābādhā. Tathāpahīno cāyasmato mahākassapassa so ābādho ahosīti. Catutthaṃ.

세존께서 이 말씀을 하셨습니다. 장로 마하가섭은 세존의 말씀을 기뻐하며 환희했습니다. 장로 마하가섭은 그 병에서 회복되었습니다. 그렇게 장로 마하가섭의 그 병은 사라지게 되었습니다. 네 번째 수타(가섭기라나경)가 끝났습니다.

5. Dutiyagilānasuttaṃ

5. 5. 제2 기라나경(목건련기라나경)

196. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭe pabbate viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca –

196. 한때 세존께서는 라자가하의 죽림정사(벨루바나) 칼란다카니바파에 머물고 계셨습니다. 그때 장로 마하목건련은 기사굴산(깃자가꾸따)에 머물고 있었는데, 병이 들어 괴롭고 위중한 상태였습니다. 세존께서는 저녁 무렵에 홀로 명상에서 일어나 장로 마하목건련이 있는 곳으로 가셨습니다. 가셔서 마련된 자리에 앉으신 후, 장로 마하목건련에게 이와 같이 말씀하셨습니다.

‘‘Kacci te, moggallāna, khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo’’ti? ‘‘Na me, bhante, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo’’ti.

“목건련이여, 좀 어떠합니까? 견딜 만합니까? 지탱할 만합니까? 고통스러운 감각들이 줄어들고 더해지지는 않습니까? 고통이 줄어드는 징후가 보이고 더해지지는 않습니까?” “세존이시여, 저는 견딜 수도 없고 지탱할 수도 없습니다. 저의 고통스러운 감각들은 더욱 심해지고 줄어들지 않습니다. 고통이 더해지는 징후만 보이고 줄어드는 징후는 보이지 않습니다.”

‘‘Sattime, moggallāna, bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho, moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo kho, moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Ime kho, moggallāna, satta bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’’ti. ‘‘Taggha, bhagavā, bojjhaṅgā; taggha, sugata, bojjhaṅgā’’ti.

“목건련이여, 내가 잘 설한 이 일곱 가지 깨달음의 보배는 닦고 많이 익히면 높은 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도합니다. 일곱 가지란 무엇입니까? 목건련이여, 내가 잘 설한 염각지는 닦고 많이 익히면 높은 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도합니다. … (중략) … 목건련이여, 내가 잘 설한 사각지는 닦고 많이 익히면 높은 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도합니다. 목건련이여, 참으로 내가 잘 설한 이 일곱 가지 깨달음의 보배는 닦고 많이 익히면 높은 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도합니다.” 목건련 존자가 대답했습니다. “세존이시여, 참으로 깨달음의 보배입니다. 선서시여, 참으로 깨달음의 보배입니다.”

Idamavoca [Pg.73] bhagavā. Attamano āyasmā mahāmoggallāno bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Vuṭṭhahi cāyasmā mahāmoggallāno tamhā ābādhā. Tathāpahīno cāyasmato mahāmoggallānassa so ābādho ahosīti. Pañcamaṃ.

세존께서 이 말씀을 하셨습니다. 장로 마하목건련은 세존의 말씀을 기뻐하며 환희했습니다. 장로 마하목건련은 그 병에서 회복되었습니다. 그렇게 장로 마하목건련의 그 병은 사라지게 되었습니다. 다섯 번째 수타가 끝났습니다.

6. Tatiyagilānasuttaṃ

6. 6. 제3 기라나경(춘다기라나경)

197. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavā ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā mahācundo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ mahācundaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘paṭibhantu taṃ, cunda, bojjhaṅgā’’ti.

197. 한때 세존께서는 라자가하의 죽림정사 칼란다카니바파에 머물고 계셨습니다. 그때 세존께서는 병이 들어 괴롭고 위중한 상태였습니다. 그때 장로 마하춘다가 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존께 예배드리고 한 곁에 앉았습니다. 한 곁에 앉은 장로 마하춘다에게 세존께서 이와 같이 말씀하셨습니다. “춘다여, 깨달음의 보배들을 그대의 지혜로써 설해 보시오.”

‘‘Sattime, bhante, bojjhaṅgā bhagavatā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho, bhante, bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo kho, bhante, bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Ime kho, bhante, satta bojjhaṅgā bhagavatā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’’ti. ‘‘Taggha, cunda, bojjhaṅgā; taggha, cunda, bojjhaṅgā’’ti.

“세존이시여, 세존께서 잘 설하신 이 일곱 가지 깨달음의 보배는 닦고 많이 익히면 높은 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도합니다. 일곱 가지란 무엇입니까? 세존이시여, 세존께서 잘 설하신 염각지는 닦고 많이 익히면 높은 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도합니다. … (중략) … 세존이시여, 세존께서 잘 설하신 사각지는 닦고 많이 익히면 높은 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도합니다. 세존이시여, 참으로 세존께서 잘 설하신 이 일곱 가지 깨달음의 보배는 닦고 많이 익히면 높은 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도합니다.” 이에 세존께서 말씀하셨습니다. “참으로 그러하오, 춘다여. 깨달음의 보배들이오. 참으로 그러하오, 춘다여. 깨달음의 보배들이오.”

Idamavocāyasmā cundo. Samanuñño satthā ahosi. Vuṭṭhahi ca bhagavā tamhā ābādhā. Tathāpahīno ca bhagavato so ābādho ahosīti. Chaṭṭhaṃ.

장로 춘다가 이 말씀을 드렸고, 스승이신 세존께서는 매우 기뻐하셨습니다. 세존께서는 그 병에서 일어나셨으며, 그렇게 세존의 그 병은 사라지게 되었습니다. 여섯 번째 수타가 끝났습니다.

7. Pāraṅgamasuttaṃ

7. 7. 파랑가마 수타(피안 도달 경)

198. ‘‘Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo – ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantī’’ti.

198. “비구들이여, 이 일곱 가지 깨달음의 보배를 닦고 많이 익히면 (윤회의) 이쪽 언덕에서 (열반인) 저쪽 언덕으로 가는데 도움이 됩니다. 일곱 가지란 무엇입니까? 염각지 … (중략) … 사각지입니다. 비구들이여, 이 일곱 가지 깨달음의 보배를 닦고 많이 익히면 이쪽 언덕에서 저쪽 언덕으로 건너가게 됩니다.”

‘‘Appakā [Pg.74] te manussesu, ye janā pāragāmino;

Athāyaṃ itarā pajā, tīramevānudhāvati.

사람들 중에서 (열반이라는) 저쪽 언덕에 도달하는 자들은 적으니, 그 밖의 다른 중생들은 (윤회라는) 이쪽 언덕에서만 이리저리 뛰어다닌다.

‘‘Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino;

Te janā pāramessanti, maccudheyyaṃ suduttaraṃ.

잘 설해진 가르침(법)에 따라 그 법을 실천하는 자들은 참으로 건너기 어려운 죽음의 영역을 넘어서 저쪽 언덕(피안)에 도달할 것이다.

‘‘Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya, sukkaṃ bhāvetha paṇḍito;

Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṃ.

현명한 자는 어두운 법(불선법)을 버리고 밝은 법(선법)을 닦아야 한다. (윤회의) 집에서 떠나 집 없는 (열반의) 상태에 의지하며, 즐거움을 찾기 어려운 그 적정(위베까) 속에서,

‘‘Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano;

Pariyodapeyya attānaṃ, cittaklesehi paṇḍito.

감각적 욕망을 버리고 아무런 집착 없이 그곳에서 큰 즐거움을 구해야 한다. 지혜로운 자는 마음을 오염시키는 장애(니와라나)들로부터 자기 자신을 깨끗이 정화해야 한다.

‘‘Yesaṃ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṃ subhāvitaṃ;

Ādānappaṭinissagge, anupādāya ye ratā;

Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā’’ti. sattamaṃ;

깨달음의 요소들(칠각지)에 대하여 마음을 바르게 잘 닦고, 집착을 버리고 취착함이 없이 즐거워하는 자들, 번뇌가 다하고(무루) 광채가 나는 그들은 이 세상에서 완전한 평온(열반)에 든 것이다. 일곱 번째 수타가 끝났습니다.

8. Viraddhasuttaṃ

8. 8. 위랏다 수타(어긋남 경)

199. ‘‘Yesaṃ kesañci, bhikkhave, satta bojjhaṅgā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, satta bojjhaṅgā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo – yesaṃ kesañci, bhikkhave, ime satta bojjhaṅgā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ime satta bojjhaṅgā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

199. “비구들이여, 누구라도 일곱 가지 깨달음의 보배를 놓친 자는 고통의 소멸로 인도하는 바른 성스러운 길(팔정도)을 놓친 것이다. 비구들이여, 누구라도 일곱 가지 깨달음의 보배를 성취한 자는 고통의 소멸로 인도하는 바른 성스러운 길을 성취한 것이다. 일곱 가지란 무엇입니까? 염각지 … (중략) … 사각지입니다. 비구들이여, 누구라도 이 일곱 가지 깨달음의 보배를 놓친 자는 고통의 소멸로 인도하는 바른 성스러운 길을 놓친 것이며, 누구라도 이 일곱 가지 깨달음의 보배를 성취한 자는 고통의 소멸로 인도하는 바른 성스러운 길을 성취한 것이다.” 여덟 번째 수타가 끝났습니다.

9. Ariyasuttaṃ

9. 9. 아리야 수타(성자 경)

200. ‘‘Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā nīyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo – ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā nīyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’’ti. Navamaṃ.

200. “비구들이여, 닦고 많이 익히면 고귀하고 출리(出離)로 이끌며, 그것을 행하는 자를 바르게 괴로움의 소멸로 인도하는 일곱 가지 보장(보리분법)이 있다. 그 일곱은 무엇인가? 염각지(念覺支) ... 우페카각지(捨覺支)이다. 비구들이여, 이 일곱 가지 보장은 닦고 많이 익히면 고귀하고 출리로 이끌며, 그것을 행하는 자를 바르게 괴로움의 소멸로 인도한다.” 아홉 번째 경.

10. Nibbidāsuttaṃ

10. 염오 경

201. ‘‘Sattime[Pg.75], bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo – ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’’ti. Dasamaṃ.

201. “비구들이여, 이 일곱 가지 보장은 닦고 많이 익히면 철저한 염오(厭惡)와 탐욕의 빛바램(離貪)과 소멸과 고요함과 최상의 지혜와 깨달음과 열반으로 인도한다. 그 일곱은 무엇인가? 염각지 ... 우페카각지이다. 비구들이여, 이 일곱 가지 보장은 닦고 많이 익히면 철저한 염오와 탐욕의 빛바램과 소멸과 고요함과 최상의 지혜와 깨달음과 열반으로 인도한다.” 열 번째 경.

Gilānavaggo dutiyo.

두 번째 병듦의 품(기라나왁가)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약 게송(우다나)은 다음과 같다.

Pāṇā sūriyūpamā dve, gilānā apare tayo;

Pāraṅgāmī viraddho ca, ariyo nibbidāya cāti.

생명 경, 두 가지 태양의 비유 경, 그리고 다른 세 가지 병듦 경, 저 언덕으로 감 경, 놓침 경, 고귀함 경, 염오 경이다.

3. Udāyivaggo

3. 우다이 품

1. Bodhāyasuttaṃ

1. 깨달음 경

202. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca –

202. 그때 어떤 비구가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. ... 한 곁에 앉은 그 비구는 세존께 이와 같이 여쭈었다.

‘‘‘Bojjhaṅgā, bojjhaṅgā’ti, bhante, vuccanti. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘bojjhaṅgā’ti vuccantī’’ti? ‘‘‘Bodhāya saṃvattantī’ti kho, bhikkhu, tasmā bojjhaṅgāti vuccanti. Idha, bhikkhu, satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. ‘Bodhāya saṃvattantī’ti kho, bhikkhu, tasmā ‘bojjhaṅgā’ti vuccantī’’ti. Paṭhamaṃ.

“세존이시여, ‘보장, 보장(보리분법)’이라고들 합니다. 세존이시여, 어느 정도여야 ‘보장’이라고 합니까?” “비구여, ‘깨달음(사성제의 앎)으로 인도한다’고 해서 ‘보장’이라고 한다. 비구여, 여기 비구는 원리에 의지하고 ... 우페카각지를 닦으니, 이는 원리에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 놓아버림으로 회향하는 것이다. 비구여, ‘깨달음으로 인도한다’고 해서 ‘보장’이라고 한다.” 첫 번째 경.

2. Bojjhaṅgadesanāsuttaṃ

2. 보장 설법 경

203. ‘‘Satta vo, bhikkhave, bojjhaṅge desessāmi; taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo – ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā’’ti. Dutiyaṃ.

203. “비구들이여, 너희들에게 일곱 가지 보장을 설하리니, 그것을 들어라. 비구들이여, 일곱 가지 보장이란 무엇인가? 염각지 ... 우페카각지이다. 비구들이여, 이것이 바로 일곱 가지 보장이다.” 두 번째 경.

3. Ṭhāniyasuttaṃ

3. 토대 경

204. ‘‘Kāmarāgaṭṭhāniyānaṃ[Pg.76], bhikkhave, dhammānaṃ manasikārabahulīkārā anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Byāpādaṭṭhāniyānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ manasikārabahulīkārā anuppanno ceva byāpādo uppajjati, uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Thinamiddhaṭṭhāniyānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ manasikārabahulīkārā anuppannañceva thinamiddhaṃ uppajjati, uppannañca thinamiddhaṃ bhiyyobhāvāya vepullāyaṃ saṃvattati. Uddhaccakukkuccaṭṭhāniyānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ manasikārabahulīkārā anuppannañceva uddhaccakukkuccaṃ uppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Vicikicchāṭṭhāniyānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ manasikārabahulīkārā anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati.

204. “비구들이여, 감각적 욕탐의 토대가 되는 법들에 대하여 마음에 잡도리하기를 많이 하면(작의를 많이 하면), 아직 생기지 않은 감각적 욕탐이 생겨나고, 이미 생긴 감각적 욕탐은 더욱 증장하고 광대해진다. 비구들이여, 적의의 토대가 되는 법들에 대하여 ... 비구들이여, 해태와 혼침의 토대가 되는 법들에 대하여 ... 비구들이여, 들뜸과 후회의 토대가 되는 법들에 대하여 ... 비구들이여, 의심의 토대가 되는 법들에 대하여 마음에 잡도리하기를 많이 하면, 아직 생기지 않은 의심이 생겨나고, 이미 생긴 의심은 더욱 증장하고 광대해진다.

‘‘Satisambojjhaṅgaṭṭhāniyānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ manasikārabahulīkārā anuppanno ceva satisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhāniyānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ manasikārabahulīkārā anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī’’ti. Tatiyaṃ.

비구들이여, 염각지의 토대가 되는 법들에 대하여 마음에 잡도리하기를 많이 하면, 아직 생기지 않은 염각지가 생겨나고, 이미 생긴 염각지는 수행의 완성에 이른다. ... 비구들이여, 우페카각지의 토대가 되는 법들에 대하여 마음에 잡도리하기를 많이 하면, 아직 생기지 않은 우페카각지가 생겨나고, 이미 생긴 우페카각지는 수행의 완성에 이른다.” 세 번째 경.

4. Ayonisomanasikārasuttaṃ

4. 부적절한 마음에 잡도리함 경

205. ‘‘Ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati; anuppanno ceva byāpādo uppajjati, uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati; anuppannañceva thinamiddhaṃ uppajjati, uppannañca thinamiddhaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati; anuppannañceva uddhaccakukkuccaṃ uppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati; anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati; anuppanno ceva satisambojjhaṅgo nuppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo nirujjhati…pe… anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo nuppajjati, uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo nirujjhati.

205. “비구들이여, 부적절하게 마음에 잡도리하는 자에게는 아직 생기지 않은 감각적 욕탐이 생겨나고 이미 생긴 감각적 욕탐은 더욱 증장하고 광대해진다. 아직 생기지 않은 적의가 생겨나고 이미 생긴 적의는 더욱 증장하고 광대해진다. 아직 생기지 않은 해태와 혼침이 생겨나고 이미 생긴 해태와 혼침은 더욱 증장하고 광대해진다. 아직 생기지 않은 들뜸과 후회가 생겨나고 이미 생긴 들뜸과 후회는 더욱 증장하고 광대해진다. 아직 생기지 않은 의심이 생겨나고 이미 생긴 의심은 더욱 증장하고 광대해진다. 또한 아직 생기지 않은 염각지는 생겨나지 않고 이미 생긴 염각지는 소멸한다. ... 아직 생기지 않은 우페카각지는 생겨나지 않고 이미 생긴 우페카각지는 소멸한다.

Yoniso [Pg.77] ca kho, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando nuppajjati, uppanno ca kāmacchando pahīyati; anuppanno ceva byāpādo nuppajjati, uppanno ca byāpādo pahīyati; anuppannañceva thinamiddhaṃ nuppajjati, uppannañca thinamiddhaṃ pahīyati; anuppannañceva uddhaccakukkuccaṃ nuppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṃ pahīyati; anuppannā ceva vicikicchā nuppajjati, uppannā ca vicikicchā pahīyati.

비구들이여, 그러나 적절하게 마음에 잡도리하는 자에게는 아직 생기지 않은 감각적 욕탐이 생겨나지 않고 이미 생긴 감각적 욕탐은 제거된다. 아직 생기지 않은 적의가 생겨나지 않고 이미 생긴 적의는 제거된다. 아직 생기지 않은 해태와 혼침이 생겨나지 않고 이미 생긴 해태와 혼침은 제거된다. 아직 생기지 않은 들뜸과 후회가 생겨나지 않고 이미 생긴 들뜸과 후회는 제거된다. 아직 생기지 않은 의심이 생겨나지 않고 이미 생긴 의심은 제거된다.

‘‘Anuppanno ceva satisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati…pe… anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī’’ti. Catutthaṃ.

아직 생기지 않은 염각지가 생겨나고 이미 생긴 염각지는 수행의 완성에 이른다. ... 아직 생기지 않은 우페카각지가 생겨나고 이미 생긴 우페카각지는 수행의 완성에 이른다.” 네 번째 경.

5. Aparihāniyasuttaṃ

5. 불퇴전 경

206. ‘‘Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi; taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yadidaṃ – satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo – ime kho, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā’’ti. Pañcamaṃ.

206. “비구들이여, 너희들에게 쇠퇴하지 않게 하는 일곱 가지 법을 설하리니, 그것을 들어라. 비구들이여, 쇠퇴하지 않게 하는 일곱 가지 법이란 무엇인가? 그것은 바로 일곱 가지 보장이다. 그 일곱은 무엇인가? 염각지 ... 우페카각지이다. 비구들이여, 이것이 쇠퇴하지 않게 하는 일곱 가지 법이다.” 다섯 번째 경.

6. Taṇhakkhayasuttaṃ

6. 갈애의 소멸 경

207. ‘‘Yo, bhikkhave, maggo yā paṭipadā taṇhakkhayāya saṃvattati, taṃ maggaṃ taṃ paṭipadaṃ bhāvetha. Katamo ca, bhikkhave, maggo katamā ca paṭipadā taṇhakkhayāya saṃvattati? Yadidaṃ – satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo’’ti. Evaṃ vutte āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kathaṃ bhāvitā nu kho, bhante, satta bojjhaṅgā, kathaṃ bahulīkatā taṇhakkhayāya saṃvattantī’’ti?

207. “비구들이여, 갈애의 소멸로 인도하는 길이요 도닦음을 닦아라. 비구들이여, 어떤 길이, 어떤 도닦음이 갈애의 소멸로 인도하는가? 그것은 바로 일곱 가지 깨달음의 요소(보장가)이다. 무엇이 일곱인가? 염각지... 내지... 사각지이다.” 이와 같이 설하셨을 때, 존자 우다이는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 어떻게 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 어떻게 많이 공부지어야 갈애의 소멸로 인도합니까?”

‘‘Idha, udāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjaṃ. Tassa satisambojjhaṅgaṃ bhāvayato vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjaṃ taṇhā pahīyati. Taṇhāya pahānā kammaṃ pahīyati. Kammassa pahānā dukkhaṃ pahīyati…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ [Pg.78] nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjaṃ. Tassa upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvayato vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjaṃ taṇhā pahīyati taṇhāya pahānā kammaṃ pahīyati. Kammassa pahānā dukkhaṃ pahīyati. Iti kho, udāyi, taṇhakkhayā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“우다이여, 여기 비구는 원리에 의지하고 이탐(탐욕의 빛바램)에 의지하고 소멸에 의지하고 버림으로 향하며, 광대하고 고귀하고 무량하고 해로움 없는 염각지를 닦는다. 그가 원리에 의지하고 이탐에 의지하고 소멸에 의지하고 버림으로 향하며 광대하고 고귀하고 무량하고 해로움 없는 염각지를 닦을 때, 그에게서 갈애가 버려진다. 갈애의 버림으로 업이 버려지고, 업의 버림으로 괴로움이 버려진다. ... 내지 ... 원리에 의지하고 이탐에 의지하고 소멸에 의지하고 버림으로 향하며, 광대하고 고귀하고 무량하고 해로움 없는 사각지를 닦는다. 그가 사각지를 닦을 때 그에게서 갈애가 버려진다. 갈애의 버림으로 업이 버려지고, 업의 버림으로 괴로움이 버려진다. 우다이여, 이와 같이 갈애의 소멸로 업의 소멸이 있고, 업의 소멸로 괴로움의 소멸이 있다.” 여섯 번째 수트라.

7. Taṇhānirodhasuttaṃ

7. 갈애 소멸 경

208. ‘‘Yo, bhikkhave, maggo yā paṭipadā taṇhānirodhāya saṃvattati, taṃ maggaṃ taṃ paṭipadaṃ bhāvetha. Katamo ca, bhikkhave, maggo katamā ca paṭipadā taṇhānirodhāya saṃvattati? Yadidaṃ – satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo. Kathaṃ bhāvitā, ca bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā taṇhānirodhāya saṃvattanti?

208. “비구들이여, 갈애의 소멸로 인도하는 길이요 도닦음을 닦아라. 비구들이여, 어떤 길이, 어떤 도닦음이 갈애의 소멸로 인도하는가? 그것은 바로 일곱 가지 깨달음의 요소이다. 무엇이 일곱인가? 염각지... 내지... 사각지이다. 비구들이여, 어떻게 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 어떻게 많이 공부지어야 갈애의 소멸로 인도합니까?”

‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā taṇhānirodhāya saṃvattantī’’ti. Sattamaṃ.

“비구들이여, 여기 비구는 원리에 의지하고 이탐에 의지하고 소멸에 의지하고 버림으로 향하는 염각지를 닦는다. ... 내지 ... 원리에 의지하고 이탐에 의지하고 소멸에 의지하고 버림으로 향하는 사각지를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 공부지으면 갈애의 소멸로 인도한다.” 일곱 번째 수트라.

8. Nibbedhabhāgiyasuttaṃ

8. 관통에 이르는 경

209. ‘‘Nibbedhabhāgiyaṃ vo, bhikkhave, maggaṃ desessāmi; taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, nibbedhabhāgiyo maggo? Yadidaṃ – satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo’’ti. Evaṃ vutte āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kathaṃ bhāvitā nu kho, bhante, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā nibbedhāya saṃvattantī’’ti?

209. “비구들이여, 나는 너희에게 [번뇌를] 꿰뚫음(통찰)에 이르는 길을 설하리라. 그것을 들어라. 비구들이여, 무엇이 꿰뚫음에 이르는 길인가? 그것은 바로 일곱 가지 깨달음의 요소이다. 무엇이 일곱인가? 염각지... 내지... 사각지이다.” 이와 같이 설하셨을 때, 존자 우다이는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 어떻게 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 어떻게 많이 공부지어야 꿰뚫음으로 인도합니까?”

‘‘Idha, udāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjaṃ. So satisambojjhaṅgaṃ bhāvitena cittena anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ nibbijjhati padāleti; anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ dosakkhandhaṃ nibbijjhati padāleti; anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ mohakkhandhaṃ nibbijjhati padāleti…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ [Pg.79] vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjaṃ. So upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvitena cittena anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ nibbijjhati padāleti; anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ dosakkhandhaṃ nibbijjhati padāleti; anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ mohakkhandhaṃ nibbijjhati padāleti. Evaṃ bhāvitā kho, udāyi, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā nibbedhāya saṃvattantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“우다이여, 여기 비구는 원리에 의지하고 이탐에 의지하고 소멸에 의지하고 버림으로 향하며, 광대하고 고귀하고 무량하고 해로움 없는 염각지를 닦는다. 그는 염각지를 닦은 마음으로 이전에 꿰뚫지 못했고 부수지 못했던 탐욕의 덩어리를 꿰뚫고 부순다. 이전에 꿰뚫지 못했고 부수지 못했던 성냄의 덩어리를 꿰뚫고 부순다. 이전에 꿰뚫지 못했고 부수지 못했던 어리석음의 덩어리를 꿰뚫고 부순다. ... 내지 ... 원리에 의지하고 이탐에 의지하고 소멸에 의지하고 버림으로 향하며, 광대하고 고귀하고 무량하고 해로움 없는 사각지를 닦는다. 그는 사각지를 닦은 마음으로 이전에 꿰뚫지 못했고 부수지 못했던 탐욕의 덩어리를 꿰뚫고 부순다. 이전에 꿰뚫지 못했고 부수지 못했던 성냄의 덩어리를 꿰뚫고 부순다. 이전에 꿰뚫지 못했고 부수지 못했던 어리석음의 덩어리를 꿰뚫고 부순다. 우다이여, 이와 같이 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 공부지으면 꿰뚫음으로 인도한다.” 여덟 번째 수트라.

9. Ekadhammasuttaṃ

9. 하나의 법 경

210. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ bhāvito bahulīkato saṃyojanīyānaṃ dhammānaṃ pahānāya saṃvattati, yathayidaṃ, bhikkhave, satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā saṃyojanīyānaṃ dhammānaṃ pahānāya saṃvattanti?

210. “비구들이여, 이와 같이 닦고 많이 공부지었을 때 결박(상요자나)의 대상이 되는 법들을 버리는 데 도움이 되는 것으로서, 일곱 가지 깨달음의 요소와 같은 다른 어떤 하나의 법도 나는 보지 못한다. 무엇이 일곱인가? 염각지... 내지... 사각지이다. 비구들이여, 어떻게 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 어떻게 많이 공부지어야 결박의 대상이 되는 법들을 버리는 데 도움이 됩니까?”

‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā saṃyojanīyānaṃ dhammānaṃ pahānāya saṃvattanti.

“비구들이여, 여기 비구는 원리에 의지하는 염각지를 닦는다. ... 내지 ... 원리에 의지하고 이탐에 의지하고 소멸에 의지하고 버림으로 향하는 사각지를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 공부지으면 결박의 대상이 되는 법들을 버리는 데 도움이 된다.”

‘‘Katame ca, bhikkhave, saṃyojanīyā dhammā? Cakkhu, bhikkhave, saṃyojanīyo dhammo. Etthete uppajjanti saṃyojanavinibandhā ajjhosānā…pe… jivhā saṃyojanīyā dhammā. Etthete uppajjanti saṃyojanavinibandhā ajjhosānā…pe… mano saṃyojanīyo dhammo. Etthete uppajjanti saṃyojanavinibandhā ajjhosānā. Ime vuccanti, bhikkhave, saṃyojanīyā dhammā’’ti. Navamaṃ.

“비구들이여, 무엇이 결박의 대상이 되는 법들인가? 비구들이여, 눈은 결박의 대상이 되는 법이다. 여기에서 결박의 속박과 집착들이 일어난다. ... 내지 ... 혀는 결박의 대상이 되는 법들이다. 여기에서 결박의 속박과 집착들이 일어난다. ... 내지 ... 마음은 결박의 대상이 되는 법이다. 여기에서 결박의 속박과 집착들이 일어난다. 비구들이여, 이것들을 결박의 대상이 되는 법들이라고 한다.” 아홉 번째 수트라.

10. Udāyisuttaṃ

10. 우다이 경

211. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sumbhesu viharati setakaṃ nāma sumbhānaṃ nigamo. Atha kho āyasmā udāyī yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca –

211. 한때 세존께서는 숨바국의 세따까라는 이름의 숨바인들의 마을에 머무셨다. 그때 존자 우다이가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. ... 한쪽에 앉은 존자 우다이는 세존께 이와 같이 여쭈었다.

‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva bahukatañca me, bhante, bhagavati pemañca gāravo ca hirī ca ottappañca. Ahañhi, bhante, pubbe agārikabhūto samāno [Pg.80] abahukato ahosiṃ dhammena abahukato saṅghena. So khvāhaṃ bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Tassa me bhagavā dhammaṃ desesi – ‘iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā…pe… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti.

“경이롭습니다, 세존이시여! 희유합니다, 세존이시여! 세존이시여, 세존에 대한 저의 사랑과 존경과 부끄러움(hiri)과 두려움(ottappa)은 참으로 저에게 큰 도움이 되었습니다. 세존이시여, 저는 이전에 재가자였을 때 법에 대해 정성을 다하지 않았고 상가에 대해 정성을 다하지 않았습니다. 그러한 저는 세존에 대한 사랑과 존경과 부끄러움과 두려움을 잘 관찰하며 집에서 나와 가정이 없는 유행자의 길로 출가하였습니다. 세존께서는 저에게 ‘이것이 물질이다, 이것이 물질의 일어남이다, 이것이 물질의 사라짐이다. 이것이 느낌이다… 이것이 인식이다… 이것이 형성들이다… 이것이 아르마리이다, 이것이 아르마리의 일어남이다, 이것이 아르마리의 사라짐이다’라고 법을 설해 주셨습니다.”

‘‘So khvāhaṃ, bhante, suññāgāragato imesaṃ pañcupādānakkhandhānaṃ ukkujjāvakujjaṃ samparivattento ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Dhammo ca me, bhante, abhisamito, maggo ca me paṭiladdho; yo me bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṃ tathattāya upanessati yathāhaṃ – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānissāmi.

“세존이시여, 그러한 저는 한적한 곳에 가서 이 다섯 가지 취착의 무리(오취온)를 생멸의 관점에서 면밀히 살피면서, ‘이것이 괴로움이다’라고 있는 그대로 철저히 알았고, ‘이것이 괴로움의 일어남이다’라고 있는 그대로 철저히 알았으며, ‘이것이 괴로움의 소멸이다’라고 있는 그대로 철저히 알았고, ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 철저히 알았습니다. 세존이시여, 저는 법을 체득하였고 도(道)를 얻었습니다. 제가 닦고 많이 행한 그 법은, 그와 같이 머무는 저를 ‘태어남은 다했다, 청정범행은 완성되었다, 할 일을 다 마쳤다, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않는다’라고 알게 될 그러한 결과(아라한과)로 이끌어 줄 것입니다.”

‘‘Satisambojjhaṅgo me, bhante, paṭiladdho, yo me bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṃ tathattāya upanessati yathāhaṃ – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānissāmi…pe… upekkhāsambojjhaṅgo me, bhante, paṭiladdho, yo me bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṃ tathattāya upanessati yathāhaṃ – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānissāmi. Ayaṃ kho me, bhante, maggo paṭiladdho, yo me bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṃ tathattāya upanessati yathāhaṃ – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānissāmī’’ti.

“세존이시여, 저는 염각지(念覺支)를 얻었습니다. 제가 닦고 많이 행한 그것은 그와 같이 머무는 저를 ‘태어남은 다했다, 청정범행은 완성되었다, 할 일을 다 마쳤다, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않는다’라고 알게 될 그러한 상태로 인도할 것입니다… 세존이시여, 저는 사각지(捨覺支)를 얻었습니다. 제가 닦고 많이 행한 그것은 저를 그러한 상태로 인도할 것입니다. 세존이시여, 저는 참으로 이 도(道)를 얻었습니다. 제가 닦고 많이 행한 그것은, 그와 같이 머무는 저를 ‘태어남은 다했다, 청정범행은 완성되었다, 할 일을 다 마쳤다, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않는다’라고 알게 될 그러한 상태로 인도할 것입니다.”

‘‘Sādhu sādhu, udāyi! Eso hi te, udāyi, maggo paṭiladdho, yo te bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṃ tathattāya upanessati yathā tvaṃ – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānissasī’’ti. Dasamaṃ.

“장하구나, 장하구나, 우다이여! 우다이여, 너는 참으로 그 도(道)를 얻었구나. 네가 닦고 많이 행한 그것은, 그와 같이 머무는 너를 ‘태어남은 다했다, 청정범행은 완성되었다, 할 일을 다 마쳤다, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않는다’라고 네가 알게 될 그러한 결과로 이끌어 줄 것이다.” (제10장 우다이 경 끝)

Udāyivaggo tatiyo.

세 번째 우다이 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

이 품의 요약은 다음과 같다.

Bodhāya [Pg.81] desanā ṭhānā, ayoniso cāparihānī;

Khayo nirodho nibbedho, ekadhammo udāyināti.

깨달음(bodhāya), 설법(desanā), 상태(ṭhānā), 부적절한 주의(ayoniso), 쇠퇴하지 않음(aparihānī), 소멸(khayo), 소멸(nirodho), 꿰뚫음(nibbedho), 한 가지 법(ekadhammo), 그리고 우다이(udāyina)이다.

4. Nīvaraṇavaggo

4. 4. 장애 품 (Nīvaraṇavaggo)

1. Paṭhamakusalasuttaṃ

1. 1. 첫 번째 유익함 경 (Paṭhamakusalasuttaṃ)

212. ‘‘Ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati.

212. “비구들이여, 유익하고 유익함에 속하며 유익함의 편인 어떤 법들이 있든, 그 모든 법은 방일하지 않음(appamāda)을 뿌리로 하고 방일하지 않음에 모여든다. 방일하지 않음이 그 법들 가운데 최고라고 일컬어진다. 비구들이여, 방일하지 않는 비구에게는 일곱 가지 깨달음의 요소(보장가)를 닦고, 일곱 가지 깨달음의 요소를 많이 행할 것이 기대된다.”

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 어떻게 방일하지 않는 비구가 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 행하는가? 비구들이여, 여기 비구는 원리(viveka)에 의지하고, 탐욕의 빛바램(virāga)에 의지하고, 소멸(nirodha)을 의지하며, 내맡김(vossagga)으로 기우는 염각지를 닦는다… 사각지를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 방일하지 않는 비구는 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 행한다.” (첫 번째 경 끝)

2. Dutiyakusalasuttaṃ

2. 2. 두 번째 유익함 경 (Dutiyakusalasuttaṃ)

213. ‘‘Ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te yonisomanasikāramūlakā yonisomanasikārasamosaraṇā; yonisomanasikāro tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati.

213. “비구들이여, 유익하고 유익함에 속하며 유익함의 편인 어떤 법들이 있든, 그 모든 법은 지혜로운 주의(yonisomanasikāra)를 뿌리로 하고 지혜로운 주의에 모여든다. 지혜로운 주의가 그 법들 가운데 최고라고 일컬어진다. 비구들이여, 지혜로운 주의를 갖춘 비구에게는 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고, 일곱 가지 깨달음의 요소를 많이 행할 것이 기대된다.”

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave[Pg.82], bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī’’ti. Dutiyaṃ.

“비구들이여, 어떻게 지혜로운 주의를 갖춘 비구가 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 행하는가? 비구들이여, 여기 비구는 원리에 의지하고… (중략) … 내맡김으로 기우는 사각지를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 지혜로운 주의를 갖춘 비구는 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 행한다.” (두 번째 경 끝)

3. Upakkilesasuttaṃ

3. 3. 오염원 경 (Upakkilesasuttaṃ)

214. ‘‘Pañcime, bhikkhave, jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Katame pañca? Ayo, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Lohaṃ, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ…pe… tipu, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso…pe… sīsaṃ, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso…pe… sajjhu, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Ime kho, bhikkhave, pañca jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya.

214. “비구들이여, 황금에는 다섯 가지 오염원이 있다. 이러한 오염원들로 오염된 황금은 부드럽지 않고 부려 쓰기에 적당하지 않으며, 광채가 없고 부서지기 쉬워 세공하는 데 제대로 쓰이지 못한다. 무엇이 다섯인가? 비구들이여, 검은 철은 황금의 오염원이다. 이 오염원으로 오염된 황금은 부드럽지 않고… 세공하는 데 제대로 쓰이지 못한다. 구리는 황금의 오염원이다… 주석은 황금의 오염원이다… 납은 황금의 오염원이다… 은은 황금의 오염원이다. 이 오염원으로 오염된 황금은 부드럽지 않고 부려 쓰기에 적당하지 않으며 광채가 없고 부서지기 쉬워 세공하는 데 제대로 쓰이지 못한다. 비구들이여, 이것들이 황금의 다섯 가지 오염원이니, 이 오염원들로 오염된 황금은 부드럽지 않고 부려 쓰기에 적당하지 않으며 광채가 없고 부서지기 쉬워 세공하는 데 제대로 쓰이지 못한다.”

‘‘Evameva kho, bhikkhave, pañcime cittassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, cittassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya…pe… ime kho, bhikkhave, pañca cittassa upekkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāyā’’ti. Tatiyaṃ.

“비구들이여, 이와 같이 마음의 오염원에는 이 다섯 가지가 있다. 이 오염원들로 인해 오염된 마음은 부드럽지도 않고, 다루기 쉽지도 않으며, 빛나지도 않고, 부서지기 쉬우며, 번뇌의 소멸을 위해 바르게 삼매에 들지 못한다. 무엇이 다섯인가? 비구들이여, 감각적 욕망은 마음의 오염원이다. 이 오염원으로 인해 오염된 마음은 부드럽지도 않고, 다루기 쉽지도 않으며, 빛나지도 않고, 부서지기 쉬우며, 번뇌의 소멸을 위해 바르게 삼매에 들지 못한다. ... 비구들이여, 이것들이 마음의 다섯 가지 오염원이니, 이 오염원들로 인해 오염된 마음은 부드럽지도 않고, 다루기 쉽지도 않으며, 빛나지도 않고, 부서지기 쉬우며, 번뇌의 소멸을 위해 바르게 삼매에 들지 못한다.” 세 번째 수타.

4. Anupakkilesasuttaṃ

4. 4. 오염원 없음 경

215. ‘‘Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo [Pg.83] cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattantī’’ti. Catutthaṃ.

215. “비구들이여, 선법을 가로막지 않고 덮어버리지 않으며 마음을 오염시키지 않는 이 일곱 가지 깨달음의 요소(칠각지)는 닦고 많이 행하면 명지와 해탈의 과보를 실현하기 위해 기능한다. 무엇이 일곱인가? 비구들이여, 가로막지 않고 덮어버리지 않으며 마음을 오염시키지 않는 염각지(사띠 삼보장)는 닦고 많이 행하면 명지와 해탈의 과보를 실현하기 위해 기능한다. ... 비구들이여, 가로막지 않고 덮어버리지 않으며 마음을 오염시키지 않는 사각지(우뻬까 삼보장)는 닦고 많이 행하면 명지와 해탈의 과보를 실현하기 위해 기능한다. 비구들이여, 가로막지 않고 덮어버리지 않으며 마음을 오염시키지 않는 이 일곱 가지 깨달음의 요소는 닦고 많이 행하면 명지와 해탈의 과보를 실현하기 위해 기능한다.” 네 번째 수타.

5. Ayonisomanasikārasuttaṃ

5. 5. 부적절한 주의 경

216. ‘‘Ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati; anuppanno ceva byāpādo uppajjati, uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati; anuppannañceva thinamiddhaṃ uppajjati, uppannañca thinamiddhaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati; anuppannañceva uddhaccakukkuccaṃ uppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati; anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī’’ti. Pañcamaṃ.

216. “비구들이여, 부적절하게 주의를 기울이는 자에게는 아직 일어나지 않은 감각적 욕망이 일어나고, 이미 일어난 감각적 욕망은 더욱 커지고 풍부해진다. 아직 일어나지 않은 악의가 일어나고, 이미 일어난 악의는 더욱 커지고 풍부해진다. 아직 일어나지 않은 해태와 혼침이 일어나고, 이미 일어난 해태와 혼침은 더욱 커지고 풍부해진다. 아직 일어나지 않은 들뜸과 후회가 일어나고, 이미 일어난 들뜸과 후회는 더욱 커지고 풍부해진다. 아직 일어나지 않은 의심이 일어나고, 이미 일어난 의심은 더욱 커지고 풍부해진다.” 다섯 번째 수타.

6. Yonisomanasikārasuttaṃ

6. 6. 적절한 주의 경

217. ‘‘Yoniso ca kho, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva satisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati…pe… anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

217. “비구들이여, 적절하게 주의를 기울이는 자에게는 아직 일어나지 않은 염각지가 일어나고, 이미 일어난 염각지는 수행의 완성에 이른다. ... 아직 일어나지 않은 사각지가 일어나고, 이미 일어난 사각지는 수행의 완성에 이른다.” 여섯 번째 수타.

7. Buddhisuttaṃ

7. 7. 지혜 경

218. ‘‘Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā buddhiyā aparihānāya saṃvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā buddhiyā aparihānāya saṃvattantī’’ti. Sattamaṃ.

218. “비구들이여, 이 일곱 가지 깨달음의 요소는 닦고 많이 행하면 지혜의 증장과 쇠퇴하지 않음을 위해 기능한다. 무엇이 일곱인가? 염각지 ... 사각지이다. 비구들이여, 이 일곱 가지 깨달음의 요소는 닦고 많이 행하면 지혜의 증장과 쇠퇴하지 않음을 위해 기능한다.” 일곱 번째 수타.

8. Āvaraṇanīvaraṇasuttaṃ

8. 8. 장애와 가림 경

219. ‘‘Pañcime, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso upakkilesā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo [Pg.84] cetaso upakkileso paññāya dubbalīkaraṇo. Byāpādo, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso upakkileso paññāya dubbalīkaraṇo. Thinamiddhaṃ, bhikkhave, āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ cetaso upakkilesaṃ paññāya dubbalīkaraṇaṃ. Uddhaccakukkuccaṃ, bhikkhave, āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ cetaso upakkilesaṃ paññāya dubbalīkaraṇaṃ. Vicikicchā, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso upakkilesā paññāya dubbalīkaraṇā. Ime kho, bhikkhave, pañca āvaraṇā nīvaraṇā cetaso upakkilesā paññāya dubbalīkaraṇā.

219. “비구들이여, 이 다섯 가지는 선법을 가로막고, 덮어버리며, 마음을 오염시키고, 지혜를 약하게 만드는 것들이다. 무엇이 다섯인가? 비구들이여, 감각적 욕망은 가로막고 덮어버리며 마음을 오염시키고 지혜를 약하게 만든다. 악의는 가로막고 덮어버리며 마음을 오염시키고 지혜를 약하게 만든다. 해태와 혼침은 가로막고 덮어버리며 마음을 오염시키고 지혜를 약하게 만든다. 들뜸과 후회는 가로막고 덮어버리며 마음을 오염시키고 지혜를 약하게 만든다. 의심은 가로막고 덮어버리며 마음을 오염시키고 지혜를 약하게 만든다. 비구들이여, 이 다섯 가지 법은 선법을 가로막고 덮어버리며 마음을 오염시키고 지혜를 약하게 만드는 것들이다.

‘‘Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattantīti.

비구들이여, 가로막지 않고 덮어버리지 않으며 마음을 오염시키지 않는 이 일곱 가지 깨달음의 요소는 닦고 많이 행하면 명지와 해탈의 과보를 실현하기 위해 기능한다. 무엇이 일곱인가? 비구들이여, 가로막지 않고 덮어버리지 않으며 마음을 오염시키지 않는 염각지는 닦고 많이 행하면 명지와 해탈의 과보를 실현하기 위해 기능한다. ... 비구들이여, 가로막지 않고 덮어버리지 않으며 마음을 오염시키지 않는 사각지는 닦고 많이 행하면 명지와 해탈의 과보를 실현하기 위해 기능한다. 비구들이여, 가로막지 않고 덮어버리지 않으며 마음을 오염시키지 않는 이 일곱 가지 깨달음의 요소는 닦고 많이 행하면 명지와 해탈의 과보를 실현하기 위해 기능한다.”

‘‘Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti, imassa pañca nīvaraṇā tasmiṃ samaye na honti. Satta bojjhaṅgā tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.

“비구들이여, 성스러운 제자가 공경하는 마음으로 주의를 기울이고, 온 마음을 집중하여 귀를 기울여 법을 들을 때, 그 때 그에게는 다섯 가지 장애가 일어나지 않으며, 일곱 가지 깨달음의 요소가 수행의 완성에 이른다.

‘‘Katame pañca nīvaraṇā tasmiṃ samaye na honti? Kāmacchandanīvaraṇaṃ tasmiṃ samaye na hoti, byāpādanīvaraṇaṃ tasmiṃ samaye na hoti, thinamiddhanīvaraṇaṃ tasmiṃ samaye na hoti, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ tasmiṃ samaye na hoti, vicikicchānīvaraṇaṃ tasmiṃ samaye na hoti. Imassa pañca nīvaraṇā tasmiṃ samaye na honti.

그 때 어떤 다섯 가지 장애가 일어나지 않는가? 그 때 감각적 욕망의 장애가 일어나지 않고, 악의의 장애가 일어나지 않으며, 해태와 혼침의 장애가 일어나지 않고, 들뜸과 후회의 장애가 일어나지 않으며, 의심의 장애가 일어나지 않는다. 그 때 이 성스러운 제자에게는 이 다섯 가지 장애가 일어나지 않는다.”

‘‘Katame satta bojjhaṅgā tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchanti? Satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Ime satta bojjhaṅgā tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā ohitasoto [Pg.85] dhammaṃ suṇāti, imassa pañca nīvaraṇā tasmiṃ samaye na honti. Ime satta bojjhaṅgā tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“그때 어떤 일곱 가지 깨달음의 구성 요소(보장가)들이 수행의 완성을 이룹니까? 그때 염각지(사티 삼보장가)가 수행의 완성을 이루고… (중략) … 사각지(우뻬까 삼보장가)가 수행의 완성을 이룹니다. 이들 일곱 가지 깨달음의 구성 요소들이 그때 수행의 완성을 이룹니다. 비구들이여, 성스러운 제자가 간절히 원하고, 주의를 기울이고, 모든 마음을 집중하며, 귀를 기울여 법을 들을 때, 그때 그에게는 다섯 가지 장애(니와라나)가 생기지 않습니다. 그때 이 일곱 가지 깨달음의 구성 요소들이 수행의 완성을 이룹니다.” 여덟 번째 수타.

9. Rukkhasuttaṃ

9. 나무 경(Rukkha-sutta)

220. ‘‘Santi, bhikkhave, mahārukkhā aṇubījā mahākāyā rukkhānaṃ ajjhāruhā, yehi rukkhā ajjhārūḷhā obhaggavibhaggā vipatitā senti. Katame ca te, bhikkhave, mahārukkhā aṇubījā mahākāyā rukkhānaṃ ajjhāruhā, yehi rukkhā ajjhārūḷhā obhaggavibhaggā vipatitā senti ? Assattho, nigrodho, pilakkho, udumbaro, kacchako, kapitthano – ime kho te, bhikkhave, mahārukkhā aṇubījā mahākāyā rukkhānaṃ ajjhāruhā, yehi rukkhā ajjhārūḷhā obhaggavibhaggā vipatitā senti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto yādisake kāme ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so tādisakehi kāmehi tato vā pāpiṭṭhatarehi obhaggavibhaggo vipatito seti.

220. “비구들이여, 씨앗은 작지만 몸집은 거대하여 다른 나무들을 덮치고 자라는 큰 나무들이 있으니, 이들이 덮치고 자라면 그 나무들은 부러지고 부서져 쓰러지게 됩니다. 비구들이여, 씨앗은 작지만 몸집은 거대하여 다른 나무들을 덮치고 자라며, 이들이 덮치고 자라면 그 나무들이 부러지고 부서져 쓰러지게 하는 그 큰 나무들이란 무엇입니까? 아싸타(보리수), 니그로다(인도 무화과), 삘라까, 우둠바라, 까차까, 까빝타나입니다. 비구들이여, 씨앗은 작지만 몸집은 거대하여 다른 나무들을 덮치고 자라며, 이들이 덮치고 자라면 그 나무들이 부러지고 부서져 쓰러지게 하는 그 큰 나무들은 바로 이것들입니다. 비구들이여, 이와 같이 이 세상의 어떤 선남자가 그와 같은 감각적 욕망들을 버리고 집에서 나와 출가하였는데, 그가 그와 같은 감각적 욕망들이나 그보다 더 비열한 감각적 욕망들에 의해 부러지고 부서져 쓰러지게 됩니다.”

‘‘Pañcime, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. Byāpādo, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. Thinamiddhaṃ, bhikkhave, āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ cetaso ajjhāruhaṃ paññāya dubbalīkaraṇaṃ. Uddhaccakukkuccaṃ, bhikkhave, āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ cetaso ajjhāruhaṃ paññāya dubbalīkaraṇaṃ. Vicikicchā, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Ime kho, bhikkhave, pañca āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā.

“비구들이여, 이 다섯 가지는 가로막는 것(āvaraṇā)이고, 덮어 가리는 것(nīvaraṇā)이며, 마음을 압도하고(ajjhāruhā) 지혜를 약하게 하는 것들입니다. 무엇이 다섯입니까? 비구들이여, 감각적 욕망에 대한 욕구(까맛찬다)는 가로막고 덮어 가리며 마음을 압도하여 지혜를 약하게 합니다. 비구들이여, 악의(뱌빠다)는 가로막고 덮어 가리며 마음을 압도하여 지혜를 약하게 합니다. 비구들이여, 해태와 혼침(티나밋다)은 가로막고 덮어 가리며 마음을 압도하여 지혜를 약하게 합니다. 비구들이여, 들뜸과 후회(웃닷짜꾹꿋짜)는 가로막고 덮어 가리며 마음을 압도하여 지혜를 약하게 합니다. 비구들이여, 의심(위치낏차)은 가로막고 덮어 가리며 마음을 압도하여 지혜를 약하게 합니다. 비구들이여, 참으로 이 다섯 가지는 가로막는 것이고, 덮어 가리는 것이며, 마음을 압도하고 지혜를 약하게 하는 것들입니다.”

‘‘Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anajjhāruhā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo [Pg.86] anīvaraṇo cetaso anajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anajjhāruhā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattantī’’ti. Navamaṃ.

“비구들이여, 이 일곱 가지 깨달음의 구성 요소들은 가로막지 않고 덮어 가리지 않으며 마음을 압도하지 않는 것들로, 닦고 많이 수행하면 명지와 해탈의 과보를 실현하도록 이끕니다. 무엇이 일곱입니까? 비구들이여, 가로막지 않고 덮어 가리지 않으며 마음을 압도하지 않는 염각지(사티 삼보장가)를 닦고 많이 수행하면 명지와 해탈의 과보를 실현하도록 이끕니다… (중략) … 비구들이여, 가로막지 않고 덮어 가리지 않으며 마음을 압도하지 않는 사각지(우뻬까 삼보장가)를 닦고 많이 수행하면 명지와 해탈의 과보를 실현하도록 이끕니다. 비구들이여, 참으로 이 일곱 가지 깨달음의 구성 요소들은 가로막지 않고 덮어 가리지 않으며 마음을 압도하지 않는 것들로, 닦고 많이 수행하면 명지와 해탈의 과보를 실현하도록 이끕니다.” 아홉 번째 수타.

10. Nīvaraṇasuttaṃ

10. 장애 경(Nīvaraṇa-sutta)

221. ‘‘Pañcime, bhikkhave, nīvaraṇā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhiyā anibbānasaṃvattanikā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ, bhikkhave, andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhiyaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ. Byāpādanīvaraṇaṃ, bhikkhave…pe… thinamiddhanīvaraṇaṃ, bhikkhave… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, bhikkhave… vicikicchānīvaraṇaṃ, bhikkhave, andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhiyaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ. Ime kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhiyā anibbānasaṃvattanikā.

221. “비구들이여, 이 다섯 가지 장애는 눈멀게 하고, 지혜의 눈이 없게 하며, 무지를 일으키고, 지혜를 소멸시키며, 고통의 편에 서게 하고, 니르바나에 이르지 못하게 합니다. 무엇이 다섯입니까? 비구들이여, 감각적 욕망의 장애는 눈멀게 하고, 지혜의 눈이 없게 하며, 무지를 일으키고, 지혜를 소멸시키며, 고통의 편에 서게 하고, 니르바나에 이르지 못하게 합니다. 비구들이여, 악의의 장애는… (중략) … 해태와 혼침의 장애는… 들뜸과 후회의 장애는… 비구들이여, 의심의 장애는 눈멀게 하고, 지혜의 눈이 없게 하며, 무지를 일으키고, 지혜를 소멸시키며, 고통의 편에 서게 하고, 니르바나에 이르지 못하게 합니다. 비구들이여, 참으로 이 다섯 가지 장애는 눈멀게 하고, 지혜의 눈이 없게 하며, 무지를 일으키고, 지혜를 소멸시키며, 고통의 편에 서게 하고, 니르바나에 이르지 못하게 합니다.”

‘‘Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññābuddhiyā avighātapakkhiyā nibbānasaṃvattanikā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññābuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṃvattaniko…pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññābuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṃvattaniko. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññābuddhiyā avighātapakkhiyā nibbānasaṃvattanikā’’ti. Dasamaṃ.

“비구들이여, 이 일곱 가지 깨달음의 구성 요소들은 지혜의 눈을 뜨게 하고, 앎을 일으키며, 지혜를 증장시키고, 고통이 없게 하며, 니르바나로 이끕니다. 무엇이 일곱입니까? 비구들이여, 염각지는 지혜의 눈을 뜨게 하고, 앎을 일으키며, 지혜를 증장시키고, 고통이 없게 하며, 니르바나로 이끕니다… (중략) … 비구들이여, 사각지는 지혜의 눈을 뜨게 하고, 앎을 일으키며, 지혜를 증장시키고, 고통이 없게 하며, 니르바나로 이끕니다. 비구들이여, 참으로 이 일곱 가지 깨달음의 구성 요소들은 지혜의 눈을 뜨게 하고, 앎을 일으키며, 지혜를 증장시키고, 고통이 없게 하며, 니르바나로 이끕니다.” 열 번째 수타.

Nīvaraṇavaggo catuttho.

네 번째 장애 품(Nīvaraṇa-vagga)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약송은 다음과 같다.

Dve kusalā kilesā ca, dve yoniso ca buddhi ca;

Āvaraṇā nīvaraṇā rukkhaṃ, nīvaraṇañca te dasāti.

두 개의 유익함 수타와 번뇌 수타, 두 개의 여리작의 수타와 지혜 수타, 가로막음 수타, 장애 수타, 나무 수타, 그리고 장애 수타, 이들이 열 가지이다.

5. Cakkavattivaggo

5. 전륜성왕 품(Cakkavatti-vagga)

1. Vidhāsuttaṃ

1. 마만 경(Vidhā-sutta)

222. Sāvatthinidānaṃ[Pg.87]. ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahiṃsu, sabbe te sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahissanti, sabbe te sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahanti, sabbe te sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Katamesaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ? Satisambojjhaṅgassa…pe… upekkhāsambojjhaṅgassa. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahiṃsu…pe… pajahissanti…pe… pajahanti, sabbe te imesaṃyeva sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā’’ti. Paṭhamaṃ.

222. 사왓티를 배경으로 한다. “비구들이여, 과거에 그 어떤 사문이나 바라문들이 세 가지 마만(vidhā)을 버렸다면, 그들 모두는 일곱 가지 깨달음의 구성 요소를 닦고 많이 수행했기 때문입니다. 비구들이여, 미래에 그 어떤 사문이나 바라문들이 세 가지 마만을 버릴 것이라면, 그들 모두는 일곱 가지 깨달음의 구성 요소를 닦고 많이 수행할 것이기 때문입니다. 비구들이여, 현재에 그 어떤 사문이나 바라문들이 세 가지 마만을 버리고 있다면, 그들 모두는 일곱 가지 깨달음의 구성 요소를 닦고 많이 수행하고 있기 때문입니다. 어떤 일곱 가지 깨달음의 구성 요소입니까? 염각지… (중략) … 사각지입니다. 비구들이여, 과거에 그 어떤 사문이나 바라문들이 세 가지 마만을 버렸고… (중략) … 버릴 것이고… (중략) … 버리고 있다면, 그들 모두는 바로 이 일곱 가지 깨달음의 구성 요소를 닦고 많이 수행했기 때문입니다.” 첫 번째 수타.

2. Cakkavattisuttaṃ

2. 전륜성왕 경(Cakkavatti-sutta)

223. ‘‘Rañño, bhikkhave, cakkavattissa pātubhāvā sattannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo hoti. Katamesaṃ sattannaṃ? Cakkaratanassa pātubhāvo hoti, hatthiratanassa pātubhāvo hoti, assaratanassa pātubhāvo hoti, maṇiratanassa pātubhāvo hoti, itthiratanassa pātubhāvo hoti, gahapatiratanassa pātubhāvo hoti, pariṇāyakaratanassa pātubhāvo hoti. Rañño, bhikkhave, cakkavattissa pātubhāvā imesaṃ sattannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo hoti.

223. 비구들이여, 전륜성왕이 출현함에 따라 일곱 가지 보배가 출현한다. 무엇이 일곱인가? 륜보(輪寶)가 출현하고, 상보(象寶)가 출현하며, 마보(馬寶)가 출현하고, 신주보(神珠寶)가 출현하며, 여보(女寶)가 출현하고, 거사보(居士寶)가 출현하며, 주병보(主兵寶)가 출현한다. 비구들이여, 전륜성왕이 출현함에 따라 이 일곱 가지 보배가 출현한다.

‘‘Tathāgatassa, bhikkhave, pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa sattannaṃ bojjhaṅgaratanānaṃ pātubhāvo hoti. Katamesaṃ sattannaṃ? Satisambojjhaṅgassa ratanassa pātubhāvo hoti…pe… upekkhāsambojjhaṅgassa ratanassa pātubhāvo hoti. Tathāgatassa, bhikkhave, pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa imesaṃ sattannaṃ bojjhaṅgaratanānaṃ pātubhāvo hotī’’ti. Dutiyaṃ.

비구들이여, 아라한이시며 완전히 깨달으신 분인 여래가 출현함에 따라 일곱 가지 깨달음의 보배[覺支寶]가 출현한다. 무엇이 일곱인가? 염각지(念覺支) 보배가 출현하고, ... 사각지(捨覺支) 보배가 출현한다. 비구들이여, 아라한이시며 완전히 깨달으신 분인 여래가 출현함에 따라 이 일곱 가지 깨달음의 보배가 출현한다. (제2의 경)

3. Mārasuttaṃ

3. 마라 경

224. ‘‘Mārasenappamaddanaṃ [Pg.88] vo, bhikkhave, maggaṃ desessāmi; taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, mārasenappamaddano maggo? Yadidaṃ – satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo – ayaṃ kho, bhikkhave, mārasenappamaddano maggo’’ti. Tatiyaṃ.

224. 비구들이여, 그대들에게 마라의 군대를 쳐부수는 길을 설하리니, 그것을 들으라. 비구들이여, 마라의 군대를 쳐부수는 길이란 무엇인가? 그것은 바로 일곱 가지 깨달음의 노래[七覺支]이다. 무엇이 일곱인가? 염각지... 사각지이다. 비구들이여, 이것이 바로 마라의 군대를 쳐부수는 길이다. (제3의 경)

4. Duppaññasuttaṃ

4. 어리석음 경

225. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘duppañño eḷamūgo, duppañño eḷamūgo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘duppañño eḷamūgo’ti vuccatī’’ti? ‘‘Sattannaṃ kho, bhikkhu, bojjhaṅgānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā ‘duppañño eḷamūgo’ti vuccati. Katamesaṃ sattannaṃ? Satisambojjhaṅgassa…pe… upekkhāsambojjhaṅgassa – imesaṃ kho, bhikkhu, sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā ‘duppañño eḷamūgo’ti vuccatī’’ti. Catutthaṃ.

225. 그때 어떤 비구가 세존께 다가가 ... 한 곁에 앉은 그 비구는 세존께 이와 같이 여쭈었다. '존자시여, “지혜가 없고 어리석은 자, 지혜가 없고 어리석은 자”라고들 합니다. 존자시여, 얼마만큼을 두고 “지혜가 없고 어리석은 자”라고 합니까?' '비구여, 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦지 않고 많이 행하지 않았기 때문에 “지혜가 없고 어리석은 자”라고 한다. 무엇이 일곱인가? 염각지... 사각지이다. 비구여, 이 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦지 않고 많이 행하지 않았기 때문에 “지혜가 없고 어리석은 자”라고 한다. (제4의 경)'

5. Paññavantasuttaṃ

5. 지혜로움 경

226. ‘‘‘Paññavā aneḷamūgo, paññavā aneḷamūgo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘paññavā aneḷamūgo’ti vuccatī’’ti? ‘‘Sattannaṃ kho, bhikkhu, bojjhaṅgānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ‘paññavā aneḷamūgo’ti vuccati. Katamesaṃ sattannaṃ? Satisambojjhaṅgassa…pe… upekkhāsambojjhaṅgassa – imesaṃ kho, bhikkhu, sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ‘paññavā aneḷamūgo’ti vuccatī’’ti. Pañcamaṃ.

226. '존자시여, “지혜가 있고 어리석지 않은 자, 지혜가 있고 어리석지 않은 자”라고들 합니다. 존자시여, 얼마만큼을 두고 “지혜가 있고 어리석지 않은 자”라고 합니까?' '비구여, 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦고 많이 행하였기 때문에 “지혜가 있고 어리석지 않은 자”라고 한다. 무엇이 일곱인가? 염각지... 사각지이다. 비구여, 이 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦고 많이 행하였기 때문에 “지혜가 있고 어리석지 않은 자”라고 한다. (제5의 경)'

6. Daliddasuttaṃ

6. 가난함 경

227. ‘‘‘Daliddo, daliddo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘daliddo’ti vuccatī’’ti? ‘‘Sattannaṃ kho, bhikkhu, bojjhaṅgānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā ‘daliddo’ti vuccati. Katamesaṃ sattannaṃ? Satisambojjhaṅgassa…pe… upekkhāsambojjhaṅgassa – imesaṃ kho, bhikkhu, sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā ‘daliddo’ti vuccatī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

227. '존자시여, “가난한 자, 가난한 자”라고들 합니다. 존자시여, 얼마만큼을 두고 “가난한 자”라고 합니까?' '비구여, 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦지 않고 많이 행하지 않았기 때문에 “가난한 자”라고 한다. 무엇이 일곱인가? 염각지... 사각지이다. 비구여, 이 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦지 않고 많이 행하지 않았기 때문에 “가난한 자”라고 한다. (제6의 경)'

7. Adaliddasuttaṃ

7. 가난하지 않음 경

228. ‘‘‘Adaliddo[Pg.89], adaliddo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘adaliddo’ti vuccatī’’ti? ‘‘Sattannaṃ kho, bhikkhu, bojjhaṅgānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ‘adaliddo’ti vuccati. Katamesaṃ sattannaṃ? Satisambojjhaṅgassa …pe… upekkhāsambojjhaṅgassa – imesaṃ kho, bhikkhu, sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ‘adaliddo’ti vuccatī’’ti. Sattamaṃ.

228. '존자시여, “가난하지 않은 자, 가난하지 않은 자”라고들 합니다. 존자시여, 얼마만큼을 두고 “가난하지 않은 자”라고 합니까?' '비구여, 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦고 많이 행하였기 때문에 “가난하지 않은 자”라고 한다. 무엇이 일곱인가? 염각지... 사각지이다. 비구여, 이 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦고 많이 행하였기 때문에 “가난하지 않은 자”라고 한다. (제7의 경)'

8. Ādiccasuttaṃ

8. 태양 경

229. ‘‘Ādiccassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

229. 비구들이여, 태양이 떠오를 때 새벽빛이 그 선도자이자 전조가 되듯이, 이와 같이 비구에게 일곱 가지 깨달음의 노래가 일어나는 데에는 좋은 친구를 두는 것[善友]이 그 선도자이자 전조가 된다. 비구들이여, 좋은 친구를 둔 비구는 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦고 일곱 가지 깨달음의 노래를 많이 행할 것이 기대된다. 비구들이여, 어떻게 좋은 친구를 둔 비구가 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦고 많이 행하는가? 비구들이여, 여기 비구는 멀리 여읨을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하며, 놓아버림으로 회향하는 염각지를 닦는다. ... 멀리 여읨을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하며, 놓아버림으로 회향하는 사각지를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 좋은 친구를 둔 비구는 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦고 많이 행한다. (제8의 경)

9. Ajjhattikaṅgasuttaṃ

9. 안의 요소 경

230. ‘‘Ajjhattikaṃ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ uppādāya, yathayidaṃ – bhikkhave, yonisomanasikāro. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī’’ti. Navamaṃ.

230. 비구들이여, 안의 요소라는 점에 있어서 일곱 가지 깨달음의 노래를 일으키는 데 이 지혜로운 주의력[如理作意]만큼 도움이 되는 다른 어떤 단 하나의 요소도 나는 보지 못한다. 비구들이여, 지혜로운 주의력을 갖춘 비구는 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦고 일곱 가지 깨달음의 노래를 많이 행할 것이 기대된다. 비구들이여, 어떻게 지혜로운 주의력을 갖춘 비구가 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦고 많이 행하는가? 비구들이여, 여기 비구는 멀리 여읨을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하며, 놓아버림으로 회향하는 염각지를 닦는다. ... 멀리 여읨을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하며, 놓아버림으로 회향하는 사각지를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 지혜로운 주의력을 갖춘 비구는 일곱 가지 깨달음의 노래를 닦고 많이 행한다. (제9의 경)

10. Bāhiraṅgasuttaṃ

10. 밖의 요소 경

231. ‘‘Bāhiraṃ[Pg.90], bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ uppādāya, yathayidaṃ – bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī’’ti. Dasamaṃ.

231. 비구들이여, 외부의 요소로 볼 때 일곱 가지 보조지(깨달음의 구성 요소)를 일으키는 데 이와 같은 다른 어떤 하나의 요소도 나는 보지 못한다. 비구들이여, 그것은 바로 좋은 친구를 가짐(선우, 善友)이다. 비구들이여, 좋은 친구를 가진 비구에게는 일곱 가지 보조지를 닦게 될 것이고, 일곱 가지 보조지를 많이 행하게 될 것이 기대된다. 비구들이여, 좋은 친구를 가진 비구가 어떻게 일곱 가지 보조지를 닦고, 어떻게 일곱 가지 보조지를 많이 행하는가? 비구들이여, 여기 비구는 멀리 여읨에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하여, (번뇌를) 버림으로 기우는 마음챙김보조지를 닦으며... (중략) ... 멀리 여읨에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하여, (번뇌를) 버림으로 기우는 평온보조지를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 좋은 친구를 가진 비구는 일곱 가지 보조지를 닦고 일곱 가지 보조지를 많이 행한다. (제10경이 끝났다)

Cakkavattivaggo pañcamo.

다섯 번째 전륜성왕 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약(우다나):

Vidhā cakkavatti māro, duppañño paññavena ca;

Daliddo adaliddo ca, ādiccaṅgena te dasāti.

교만, 전륜성왕, 마라, 지혜 없는 자, 지혜 있는 자, 가난한 자, 가난하지 않은 자, 태양과 두 가지 요소, 이렇게 열 가지이다.

6. Sākacchavaggo

6. 제6 대론 품(토론 품)

1. Āhārasuttaṃ

1. 제1 영양소 경(아하라 경)

232. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Pañcannañca, bhikkhave, nīvaraṇānaṃ sattannañca bojjhaṅgānaṃ āhārañca anāhārañca desessāmi; taṃ suṇātha. Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, subhanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

232. 사밧티가 기원이다. “비구들이여, 다섯 가지 장애와 일곱 가지 보조지의 영양분과 영양분 아닌 것에 대해 설하겠다. 그것을 들어라. 비구들이여, 아직 일어나지 않은 감각적 욕망을 일어나게 하거나, 이미 일어난 감각적 욕망을 더욱 늘리고 풍부하게 하는 영양분은 무엇인가? 비구들이여, 아름다운 모습(정정상)이 있다. 그것에 대해 옳지 않은 사유를 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 감각적 욕망을 일어나게 하거나, 이미 일어난 감각적 욕망을 더욱 늘리고 풍부하게 하는 영양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṃ[Pg.91]. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 악의를 일어나게 하거나, 이미 일어난 악의를 더욱 늘리고 풍부하게 하는 영양분은 무엇인가? 비구들이여, 거슬리는 모습(진애상)이 있다. 그것에 대해 옳지 않은 사유를 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 악의를 일어나게 하거나, 이미 일어난 악의를 더욱 늘리고 풍부하게 하는 영양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 해태와 혼침을 일어나게 하거나, 이미 일어난 해태와 혼침을 더욱 늘리고 풍부하게 하는 영양분은 무엇인가? 비구들이여, 즐거워하지 않음, 게으름, 몸을 뒤틂, 음식에 의한 식곤증, 마음의 위축이 있다. 그것에 대해 옳지 않은 사유를 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 해태와 혼침을 일어나게 하거나, 이미 일어난 해태와 혼침을 더욱 늘리고 풍부하게 하는 영양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, cetaso avūpasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 들뜸과 후회를 일어나게 하거나, 이미 일어난 들뜸과 후회를 더욱 늘리고 풍부하게 하는 영양분은 무엇인가? 비구들이여, 마음의 가라앉지 않음이 있다. 그것에 대해 옳지 않은 사유를 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 들뜸과 후회를 일어나게 하거나, 이미 일어난 들뜸과 후회를 더욱 늘리고 풍부하게 하는 영양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, vicikicchāṭṭhānīyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 의심을 일어나게 하거나, 이미 일어난 의심을 더욱 늘리고 풍부하게 하는 영양분은 무엇인가? 비구들이여, 의심의 근거가 되는 법들이 있다. 그것들에 대해 옳지 않은 사유를 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 의심을 일어나게 하거나, 이미 일어난 의심을 더욱 늘리고 풍부하게 하는 영양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 마음챙김보조지를 일어나게 하거나, 이미 일어난 마음챙김보조지를 수행하여 원만하게 하는 영양분은 무엇인가? 비구들이여, 마음챙김보조지의 근거가 되는 법들이 있다. 그것들에 대해 옳은 사유를 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 마음챙김보조지를 일어나게 하거나, 이미 일어난 마음챙김보조지를 수행하여 원만하게 하는 영양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 택법보조지를 일어나게 하거나, 이미 일어난 택법보조지를 수행하여 원만하게 하는 영양분은 무엇인가? 비구들이여, 유익한 법과 해로운 법, 허물이 있는 법과 허물이 없는 법, 저열한 법과 수승한 법, 검고 밝은 측면의 대조적인 법들이 있다. 그것들에 대해 옳은 사유를 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 택법보조지를 일어나게 하거나, 이미 일어난 택법보조지를 수행하여 원만하게 하는 영양분이다.”

‘‘Ko [Pg.92] ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 정진보조지를 일어나게 하거나, 이미 일어난 정진보조지를 수행하여 원만하게 하는 영양분은 무엇인가? 비구들이여, 시작하는 요소, 나아가는 요소, 힘쓰는 요소가 있다. 그것들에 대해 옳은 사유를 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 정진보조지를 일어나게 하거나, 이미 일어난 정진보조지를 수행하여 원만하게 하는 영양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 희열보조지를 일어나게 하거나, 이미 일어난 희열보조지를 수행하여 원만하게 하는 영양분은 무엇인가? 비구들이여, 희열보조지의 근거가 되는 법들이 있다. 그것들에 대해 옳은 사유를 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 희열보조지를 일어나게 하거나, 이미 일어난 희열보조지를 수행하여 원만하게 하는 영양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 경안보조지를 일어나게 하거나, 이미 일어난 경안보조지를 수행하여 원만하게 하는 영양분은 무엇인가? 비구들이여, 몸의 경안과 마음의 경안이 있다. 그것들에 대해 옳은 사유를 많이 행하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 경안보조지를 일어나게 하거나, 이미 일어난 경안보조지를 수행하여 원만하게 하는 영양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 정각지(삼매각지)를 생기게 하고, 이미 생긴 정각지를 수행하여 성취하게 하는 자양분은 무엇인가? 비구들이여, 사마타의 표상과 산란하지 않음의 표상이 있다. 그것에 대하여 이치에 맞게 마음에 잡도리하기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 정각지를 생기게 하고, 이미 생긴 정각지를 수행하여 성취하게 하는 자양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 사각지(평온각지)를 생기게 하고, 이미 생긴 사각지를 수행하여 성취하게 하는 자양분은 무엇인가? 비구들이여, 사각지의 토대가 되는 법들이 있다. 그것에 대하여 이치에 맞게 마음에 잡도리하기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 사각지를 생기게 하고, 이미 생긴 사각지를 수행하여 성취하게 하는 자양분이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ[Pg.93]. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 감각적 욕망을 생기지 않게 하고, 이미 생긴 감각적 욕망이 더욱 커지거나 번창하지 않게 하는 자양분이 아닌 것은 무엇인가? 비구들이여, 부정한 표상이 있다. 그것에 대하여 이치에 맞게 마음에 잡도리하기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 감각적 욕망을 생기지 않게 하고, 이미 생긴 감각적 욕망이 더욱 커지거나 번창하지 않게 하는 자양분이 아닌 것이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, mettācetovimutti. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 악의를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 악의가 더욱 커지거나 번창하지 않게 하는 자양분이 아닌 것은 무엇인가? 비구들이여, 자애에 의한 심해탈이 있다. 그것에 대하여 이치에 맞게 마음에 잡도리하기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 악의를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 악의가 더욱 커지거나 번창하지 않게 하는 자양분이 아닌 것이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 해태와 혼침을 생기지 않게 하고, 이미 생긴 해태와 혼침이 더욱 커지거나 번창하지 않게 하는 자양분이 아닌 것은 무엇인가? 비구들이여, 시작하는 노력의 요소, 벗어나는 노력의 요소, 더욱 힘쓰는 노력의 요소가 있다. 그것에 대하여 이치에 맞게 마음에 잡도리하기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 해태와 혼침을 생기지 않게 하고, 이미 생긴 해태와 혼침이 더욱 커지거나 번창하지 않게 하는 자양분이 아닌 것이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 들뜸과 후회를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 들뜸과 후회가 더욱 커지거나 번창하지 않게 하는 자양분이 아닌 것은 무엇인가? 비구들이여, 마음의 고요함이 있다. 그것에 대하여 이치에 맞게 마음에 잡도리하기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 들뜸과 후회를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 들뜸과 후회가 더욱 커지거나 번창하지 않게 하는 자양분이 아닌 것이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 의심을 생기지 않게 하고, 이미 생긴 의심이 더욱 커지거나 번창하지 않게 하는 자양분이 아닌 것은 무엇인가? 비구들이여, 유익하거나 해로운 법들, 비난받을 만하거나 비난받지 않을 만한 법들, 저열하거나 고귀한 법들, 어둡거나 밝은 면을 가진 법들이 있다. 그것에 대하여 이치에 맞게 마음에 잡도리하기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 의심을 생기지 않게 하고, 이미 생긴 의심이 더욱 커지거나 번창하지 않게 하는 자양분이 아닌 것이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 염각지(마음챙김각지)를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 염각지를 수행하여 성취하지 못하게 하는 자양분이 아닌 것은 무엇인가? 비구들이여, 염각지의 토대가 되는 법들이 있다. 그것에 대하여 마음에 잡도리하지 않기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 염각지를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 염각지를 수행하여 성취하지 못하게 하는 자양분이 아닌 것이다.”

‘‘Ko [Pg.94] ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 택법각지(법간택각지)를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 택법각지를 수행하여 성취하지 못하게 하는 자양분이 아닌 것은 무엇인가? 비구들이여, 유익하거나 해로운 법들, 비난받을 만하거나 비난받지 않을 만한 법들, 저열하거나 고귀한 법들, 어둡거나 밝은 면을 가진 법들이 있다. 그것에 대하여 마음에 잡도리하지 않기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 택법각지를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 택법각지를 수행하여 성취하지 못하게 하는 자양분이 아닌 것이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha amanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 정진각지(노력각지)를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 정진각지를 수행하여 성취하지 못하게 하는 자양분이 아닌 것은 무엇인가? 비구들이여, 시작하는 노력의 요소, 벗어나는 노력의 요소, 더욱 힘쓰는 노력의 요소가 있다. 그것에 대하여 마음에 잡도리하지 않기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 정진각지를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 정진각지를 수행하여 성취하지 못하게 하는 자양분이 아닌 것이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 희각지(희열각지)를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 희각지를 수행하여 성취하지 못하게 하는 자양분이 아닌 것은 무엇인가? 비구들이여, 희각지의 토대가 되는 법들이 있다. 그것에 대하여 마음에 잡도리하지 않기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 희각지를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 희각지를 수행하여 성취하지 못하게 하는 자양분이 아닌 것이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi. Tattha amanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 경안각지(편안함각지)를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 경안각지를 수행하여 성취하지 못하게 하는 자양분이 아닌 것은 무엇인가? 비구들이여, 몸의 편안함과 마음의 편안함이 있다. 그것에 대하여 마음에 잡도리하지 않기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 경안각지를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 경안각지를 수행하여 성취하지 못하게 하는 자양분이 아닌 것이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. Tattha amanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“비구들이여, 아직 생기지 않은 정각지(삼매각지)를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 정각지를 수행하여 성취하지 못하게 하는 자양분이 아닌 것은 무엇인가? 비구들이여, 사마타의 표상과 산란하지 않음의 표상이 있다. 그것에 대하여 마음에 잡도리하지 않기를 많이 하는 것, 이것이 아직 생기지 않은 정각지를 생기지 않게 하고, 이미 생긴 정각지를 수행하여 성취하지 못하게 하는 자양분이 아닌 것이다.”

‘‘Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya[Pg.95], uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 아직 일어나지 않은 평온의 깨달음의 고리(upekkhāsambojjhaṅga)를 일어나게 하고, 이미 일어난 평온의 깨달음의 고리를 닦아서 성취하게 하는 데 영양분이 되지 않는 것은 무엇인가? 비구들이여, 평온의 깨달음의 고리의 토대가 되는 법들이 있다. 거기에 대하여 주의를 기울이지 않는 일을 많이 하는 것, 이것이 아직 일어나지 않은 평온의 깨달음의 고리를 일어나게 하고, 이미 일어난 평온의 깨달음의 고리를 닦아서 성취하게 하는 데 영양분이 되지 않는 것이다.” 제1경.

2. Pariyāyasuttaṃ

2. 2. 방편의 경 (Pariyāyasutta)

233. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’’ti.

233. 233. 그때 많은 비구들이 오전 일찍 옷을 입고 발우와 가사를 갖추고 사밧띠로 탁발을 하러 들어갔다. 그때 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. “사밧띠로 탁발하러 다니기에는 아직 너무 이르다. 그러니 우리가 다른 가르침을 믿는 유행자들의 원림으로 가서 그들을 방문하는 것이 어떠할까?”

Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ –

그리하여 그 비구들은 다른 가르침을 믿는 유행자들의 원림으로 가서, 그들과 함께 안부를 묻고 즐겁고 기억할 만한 대화를 마친 뒤 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 비구들에게 다른 가르침을 믿는 유행자들이 이렇게 말했다.

‘‘Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti – ‘etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā’ti. Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema – ‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā, yadidaṃ – dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsani’’nti?

“도반들이여, 사문 고따마는 제자들에게 법을 이렇게 설합니다. ‘비구들이여, 오너라. 너희는 마음의 오염원이자 지혜를 약화시키는 다섯 가지 장애(nīvaraṇa)를 버리고, 일곱 가지 깨달음의 고리(bojjhaṅga)를 있는 그대로 닦아라.’ 도반들이여, 우리도 제자들에게 법을 이렇게 설합니다. ‘도반들이여, 오너라. 너희는 마음의 오염원이자 지혜를 약화시키는 다섯 가지 장애를 버리고, 일곱 가지 깨달음의 고리를 있는 그대로 닦아라.’ 도반들이여, 여기에 무슨 차이가 있고 무슨 의도가 있으며, 사문 고따마의 법 설함과 우리의 설함, 혹은 그의 가르침과 우리의 가르침 사이에 무슨 구별이 있습니까?”

Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu nappaṭikkosiṃsu; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu – ‘‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā’’ti. Atha kho te bhikkhū sāvatthiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

그때 비구들은 다른 가르침을 믿는 유행자들의 말을 기뻐하지도 않았고 반박하지도 않았다. 그들은 기뻐하지도 반박하지도 않은 채, “세존의 처소에서 이 말의 의미를 알아야겠다”라고 생각하며 자리에서 일어나 떠났다. 그 비구들은 사밧띠에서 탁발을 마치고 식사 후에 탁발에서 돌아와 세존이 계신 곳으로 다가갔다. 세존께 다가가 절을 올리고 한쪽에 앉은 뒤 비구들은 세존께 이렇게 여쭈었다.

‘‘Idha [Pg.96] mayaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisimha. Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi – ‘atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yaṃnūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’ti. Atha kho mayaṃ, bhante, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho amhe, bhante, aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ –

“세존이시여, 저희는 오늘 오전 일찍 옷을 입고 발우와 가사를 갖추고 사밧띠로 탁발을 하러 들어갔습니다. 세존이시여, 저희에게 ‘사밧띠에서 탁발하기에는 아직 너무 이르니, 다른 교단 유행자들의 원림으로 가보는 것이 좋겠다’라는 생각이 들었습니다. 그리하여 저희는 다른 교단 유행자들의 원림으로 갔습니다. 가서 그들 유행자들과 함께 인사를 나누었습니다. 유쾌하고 기억할 만한 대화를 나누고 한쪽에 앉았습니다. 세존이시여, 한쪽에 앉아 있는 저희에게 다른 교단 유행자들은 이렇게 말했습니다.

‘‘Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti ‘etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā’ti. Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema – ‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā, yadidaṃ – dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsani’’nti?

‘도반들이여, 사문 고따마는 제자들에게 “비구들이여, 오라. 너희는 마음의 오염원이자 통찰력을 약화시키는 다섯 가지 장애를 버리고 일곱 가지 깨달음의 요소를 있는 그대로 닦으라”고 이와 같이 법을 설합니다. 도반들이여, 우리도 제자들에게 “도반들이여, 오라. 너희는 마음의 오염원이자 통찰력을 약화시키는 다섯 가지 장애를 버리고 일곱 가지 깨달음의 요소를 있는 그대로 닦으라”고 이와 같이 법을 설합니다. 도반들이여, 여기에서 사문 고따마의 법 설함과 우리의 법 설함 사이에, 혹은 사문 고따마의 가르침과 우리의 가르침 사이에 무슨 차이가 있고, 무슨 뛰어남이 있으며, 무슨 구별이 있습니까?’라고 말입니다.”

‘‘Atha kho mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandimha nappaṭikkosimha, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha – ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā’’’ti.

“세존이시여, 저희는 그들의 말을 기뻐하지도 반박하지도 않은 채, ‘세존의 처소에서 이 말의 의미를 알아야겠다’라고 생각하며 자리에서 일어나 물러나 왔습니다.”

‘‘Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘atthi panāvuso, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti, satta bojjhaṅgā catuddasā’ti. Evaṃ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa hetu? Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasmiṃ. ‘‘Nāhaṃ taṃ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā’’.

“비구들이여, 그렇게 말하는 다른 가르침의 유행자들에게는 이렇게 물어야 한다. ‘도반들이여, 다섯 가지 장애가 열 가지가 되고 일곱 가지 깨달음의 고리가 열네 가지가 되는 방식(pariyāya)이 있습니까?’ 비구들이여, 이렇게 질문을 받으면 다른 가르침의 유행자들은 답변을 하지 못할 뿐만 아니라 더 큰 곤혹스러움에 빠질 것이다. 그것은 왜 그러한가? 비구들이여, 그것이 그들의 영역이 아니기 때문이다. 비구들이여, 신, 마라, 범천을 포함한 세상과 사문, 바라문, 신과 인간을 포함한 중생들 가운데, 여래나 여래의 제자, 혹은 그들에게서 법을 들은 자를 제외하고는 이 질문에 답하여 마음을 만족시킬 수 있는 자를 나는 보지 못한다.”

‘‘Katamo [Pg.97] ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti? Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ kāmacchando tadapi nīvaraṇaṃ, yadapi bahiddhā kāmacchando tadapi nīvaraṇaṃ. ‘Kāmacchandanīvaraṇa’nti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ byāpādo tadapi nīvaraṇaṃ, yadapi bahiddhā byāpādo tadapi nīvaraṇaṃ. ‘Byāpādanīvaraṇa’nti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Yadapi, bhikkhave, thinaṃ tadapi nīvaraṇaṃ, yadapi middhaṃ tadapi nīvaraṇaṃ. ‘Thinamiddhanīvaraṇa’nti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Yadapi, bhikkhave, uddhaccaṃ tadapi nīvaraṇaṃ, yadapi kukkuccaṃ tadapi nīvaraṇaṃ. ‘Uddhaccakukkuccanīvaraṇa’nti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṃ, yadapi bahiddhā dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṃ. ‘Vicikicchānīvaraṇa’nti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Ayaṃ kho, bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti.

"비구들이여, 어떤 방식에 의해 다섯 가지 장애가 열 가지가 되는가? 비구들이여, 내적인 감각적 욕망도 장애이고, 외적인 감각적 욕망도 장애이다. 이를 '감각적 욕망의 장애'라고 부른다. 이와 같이 이 방식에 의해 그것은 둘이 된다. 비구들이여, 내적인 악의도 장애이고, 외적인 악의도 장애이다. 이를 '악의의 장애'라고 부른다. 이와 같이 이 방식에 의해 그것은 둘이 된다. 비구들이여, 마음의 침체도 장애이고, 심소의 혼미도 장애이다. 이를 '해태와 혼면의 장애'라고 부른다. 이와 같이 이 방식에 의해 그것은 둘이 된다. 비구들이여, 들뜸도 장애이고, 후회도 장애이다. 이를 '들뜸과 후회의 장애'라고 부른다. 이와 같이 이 방식에 의해 그것은 둘이 된다. 비구들이여, 법들에 대한 내적인 의심도 장애이고, 법들에 대한 외적인 의심도 장애이다. 이를 '의심의 장애'라고 부른다. 이와 같이 이 방식에 의해 그것은 둘이 된다. 비구들이여, 이것이 다섯 가지 장애가 열 가지가 되는 방식이다."

‘‘Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma satta bojjhaṅgā catuddasa honti? Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo, yadapi bahiddhā dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo. ‘Satisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.

"비구들이여, 어떤 방식에 의해 일곱 가지 깨달음의 요소가 열네 가지가 되는가? 비구들이여, 내적인 법들에 대한 마음챙김도 마음챙김의 깨달음의 요소이고, 외적인 법들에 대한 마음챙김도 마음챙김의 깨달음의 요소이다. 이를 '마음챙김의 깨달음의 요소'라고 부른다. 이와 같이 이 방식에 의해 그것은 둘이 된다."

‘‘Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo, yadapi bahiddhā dhammesu paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo. ‘Dhammavicayasambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.

"비구들이여, 내적인 법들에 대해 지혜로써 조사하고 탐구하고 관찰하는 것도 법조사의 깨달음의 요소이고, 외적인 법들에 대해 지혜로써 조사하고 탐구하고 관찰하는 것도 법조사의 깨달음의 요소이다. 이를 '법조사의 깨달음의 요소'라고 부른다. 이와 같이 이 방식에 의해 그것은 둘이 된다."

‘‘Yadapi, bhikkhave, kāyikaṃ vīriyaṃ tadapi vīriyasambojjhaṅgo, yadapi cetasikaṃ vīriyaṃ tadapi vīriyasambojjhaṅgo. ‘Vīriyasambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.

"비구들이여, 신체적인 정진도 정진의 깨달음의 요소이고, 정신적인 정진도 정진의 깨달음의 요소이다. 이를 '정진의 깨달음의 요소'라고 부른다. 이와 같이 이 방식에 의해 그것은 둘이 된다."

‘‘Yadapi[Pg.98], bhikkhave, savitakkasavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo, yadapi avitakkaavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo. ‘Pītisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.

"비구들이여, 일으킨 생각과 지속적인 고찰이 있는 희열도 희열의 깨달음의 요소이고, 일으킨 생각과 지속적인 고찰이 없는 희열도 희열의 깨달음의 요소이다. 이를 '희열의 깨달음의 요소'라고 부른다. 이와 같이 이 방식에 의해 그것은 둘이 된다."

‘‘Yadapi, bhikkhave, kāyappassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo, yadapi cittappassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo. ‘Passaddhisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.

"비구들이여, 몸의 경안도 경안의 깨달음의 요소이고, 마음의 경안도 경안의 깨달음의 요소이다. 이를 '경안의 깨달음의 요소'라고 부른다. 이와 같이 이 방식에 의해 그것은 둘이 된다."

‘‘Yadapi, bhikkhave, savitakko savicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo, yadapi avitakkaavicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo. ‘Samādhisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.

"비구들이여, 일으킨 생각과 지속적인 고찰이 있는 삼매도 삼매의 깨달음의 요소이고, 일으킨 생각과 지속적인 고찰이 없는 삼매도 삼매의 깨달음의 요소이다. 이를 '삼매의 깨달음의 요소'라고 부른다. 이와 같이 이 방식에 의해 그것은 둘이 된다."

‘‘Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu upekkhā tadapi upekkhāsambojjhaṅgo, yadapi bahiddhā dhammesu upekkhā tadapi upekkhāsambojjhaṅgo. ‘Upekkhāsambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Ayaṃ kho, bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma satta bojjhaṅgā catuddasā’’ti. Dutiyaṃ.

"비구들이여, 내적인 법들에 대한 평온도 평온의 깨달음의 요소이고, 외적인 법들에 대한 평온도 평온의 깨달음의 요소이다. 이를 '평온의 깨달음의 요소'라고 부른다. 이와 같이 이 방식에 의해 그것은 둘이 된다. 비구들이여, 이것이 일곱 가지 깨달음의 요소가 열네 가지가 되는 방식이다." (제2경)

3. Aggisuttaṃ

3. 불의 경 (Aggisuttaṃ)

234. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. (Pariyāyasuttasadisaṃ).

234. 그때 많은 비구들이 오전에 옷을 가다듬고 발우와 가사를 수하고 사밧띠로 탁발을 하러 들어갔다. (방식의 경과 유사함)

‘‘Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘yasmiṃ, āvuso, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, katamesaṃ tasmiṃ samaye bojjhaṅgānaṃ akālo bhāvanāya, katamesaṃ tasmiṃ samaye bojjhaṅgānaṃ kālo bhāvanāya? Yasmiṃ panāvuso, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, katamesaṃ tasmiṃ samaye bojjhaṅgānaṃ akālo bhāvanāya, katamesaṃ tasmiṃ samaye bojjhaṅgānaṃ kālo bhāvanāyā’ti? Evaṃ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa hetu? Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasmiṃ.

"비구들이여, 이와 같이 주장하는 외도의 유행자들에게 이와 같이 말해야 한다. '도반들이여, 마음이 위축되었을 때, 그때는 어떤 깨달음의 요소들을 닦기에 적당한 때가 아니며, 어떤 깨달음의 요소들을 닦기에 적당한 때입니까? 도반들이여, 마음이 들떴을 때, 그때는 어떤 깨달음의 요소들을 닦기에 적당한 때가 아니며, 어떤 깨달음의 요소들을 닦기에 적당한 때입니까?' 비구들이여, 이와 같이 질문을 받으면 외도의 유행자들은 대답하지 못할 뿐만 아니라 더 큰 곤경에 빠질 것이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 그것은 그들의 영역이 아니기 때문이다."

‘‘Nāhaṃ taṃ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena [Pg.99] cittaṃ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā.

"비구들이여, 신들과 마라와 브라흐마를 포함한 세상에서, 그리고 사문과 바라문, 신들과 인간을 포함한 중생들 가운데서, 여래나 여래의 제자, 혹은 그들로부터 들은 사람이 아닌 자로서 이 질문들에 답하여 마음을 만족시킬 수 있는 자를 나는 보지 못한다."

‘‘Yasmiṃ, bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpayaṃ hoti.

"비구들이여, 마음이 위축되었을 때, 그때는 경안의 깨달음의 요소를 닦기에 적당한 때가 아니며, 삼매의 깨달음의 요소를 닦기에 적당한 때가 아니며, 평온의 깨달음의 요소를 닦기에 적당한 때가 아니다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 위축된 마음은 이러한 법들로서는 일으키기 어렵기 때문이다."

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa. So tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, allāni ca gomayāni pakkhipeyya, allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, udakavātañca dadeyya, paṃsukena ca okireyya; bhabbo nu kho so puriso parittaṃ aggiṃ ujjālitu’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

"비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 작은 불을 지피려 한다고 하자. 그가 그곳에 젖은 풀을 던져 넣고, 젖은 소똥을 던져 넣고, 젖은 나무를 던져 넣으며, 물기 어린 바람을 불어넣고 흙먼지를 뿌린다면, 그 사람이 그 작은 불을 지필 수 있겠느냐?" "아닙니다, 세존이시여."

‘‘Evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpayaṃ hoti.

“비구들이여, 이와 같이 마음이 위축되어 있을 때에는, 경안 각지(passaddhisambojjhaṅga)를 닦기에 적절한 때가 아니며, 삼매 각지(samādhisambojjhaṅga)를 닦기에 적절한 때가 아니며, 평온 각지(upekkhāsambojjhaṅga)를 닦기에 적절한 때가 아니다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 마음이 위축되어 있을 때, 이러한 법들로는 그 마음을 일으켜 세우기가 어렵기 때문이다.”

‘‘Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṃ hoti.

“비구들이여, 그러나 마음이 위축되어 있을 때에는, 택법 각지(dhammavicayasambojjhaṅga)를 닦기에 적절한 때이며, 정진 각지(vīriyasambojjhaṅga)를 닦기에 적절한 때이며, 희열 각지(pītisambojjhaṅga)를 닦기에 적절한 때이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 마음이 위축되어 있을 때, 이러한 법들로는 그 마음을 일으켜 세우기가 쉽기 때문이다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa. So tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṃsukena okireyya; bhabbo nu kho so puriso parittaṃ aggiṃ ujjālitu’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’.

“비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 작은 불을 피우고자 한다고 하자. 그가 그곳에 마른 풀을 던져 넣고, 마른 소똥을 던져 넣고, 마른 나무를 던져 넣으며, 입으로 바람을 불어넣고, 흙을 뿌리지 않는다면, 비구들이여, 그 사람이 그 작은 불을 피울 수 있겠느냐?” “그렇습니다, 세존이시여.”

‘‘Evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṃ hoti.

“비구들이여, 이와 같이 마음이 위축되어 있을 때에는, 택법 각지를 닦기에 적절한 때이며, 정진 각지를 닦기에 적절한 때이며, 희열 각지를 닦기에 적절한 때이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 마음이 위축되어 있을 때, 이러한 법들로는 그 마음을 일으켜 세우기가 쉽기 때문이다.”

‘‘Yasmiṃ[Pg.100], bhikkhave, samaye uddhattaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi duvūpasamayaṃ hoti.

“비구들이여, 마음이 들떠 있을 때에는, 택법 각지를 닦기에 적절한 때가 아니며, 정진 각지를 닦기에 적절한 때가 아니며, 희열 각지를 닦기에 적절한 때가 아니다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 마음이 들떠 있을 때, 이러한 법들로는 그 마음을 가라앉히기가 어렵기 때문이다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetukāmo assa. So tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṃsukena okireyya; bhabbo nu kho so puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetu’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

“비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 커다란 불더미를 끄고자 한다고 하자. 그가 그곳에 마른 풀을 던져 넣고, 마른 소똥을 던져 넣고, 마른 나무를 던져 넣으며, 입으로 바람을 불어넣고, 흙을 뿌리지 않는다면, 비구들이여, 그 사람이 그 커다란 불더미를 끌 수 있겠느냐?” “그럴 수 없습니다, 세존이시여.”

‘‘Evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi duvūpasamayaṃ hoti.

“비구들이여, 이와 같이 마음이 들떠 있을 때에는, 택법 각지를 닦기에 적절한 때가 아니며, 정진 각지를 닦기에 적절한 때가 아니며, 희열 각지를 닦기에 적절한 때가 아니다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 마음이 들떠 있을 때, 이러한 법들로는 그 마음을 가라앉히기가 어렵기 때문이다.”

‘‘Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi suvūpasamayaṃ hoti.

“비구들이여, 그러나 마음이 들떠 있을 때에는, 경안 각지를 닦기에 적절한 때이며, 삼매 각지를 닦기에 적절한 때이며, 평온 각지를 닦기에 적절한 때이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 마음이 들떠 있을 때, 이러한 법들로는 그 마음을 가라앉히기가 쉽기 때문이다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetukāmo assa. So tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, allāni ca gomayāni pakkhipeyya, allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, udakavātañca dadeyya, paṃsukena ca okireyya; bhabbo nu kho so puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetu’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’.

“비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 커다란 불더미를 끄고자 한다고 하자. 그가 그곳에 젖은 풀을 던져 넣고, 젖은 소똥을 던져 넣고, 젖은 나무를 던져 넣으며, 물을 머금은 바람을 쐬고, 흙을 뿌린다면, 비구들이여, 그 사람이 그 커다란 불더미를 끌 수 있겠느냐?” “그렇습니다, 세존이시여.”

‘‘Evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi suvūpasamayaṃ hoti. Satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī’’ti. Tatiyaṃ.

“비구들이여, 이와 같이 마음이 들떠 있을 때에는, 경안 각지를 닦기에 적절한 때이며, 삼매 각지를 닦기에 적절한 때이며, 평온 각지를 닦기에 적절한 때이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 마음이 들떠 있을 때, 이러한 법들로는 그 마음을 가라앉히기가 쉽기 때문이다. 비구들이여, 그러나 마음챙김(sati)은 모든 경우에 유익하다고 나는 말한다.” 세 번째 [경].

4. Mettāsahagatasuttaṃ

4. 4. 자애와 함께함 경 (Mettāsahagatasutta)

235. Ekaṃ [Pg.101] samayaṃ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṃ nāma koliyānaṃ nigamo. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya haliddavasanaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘atippago kho tāva haliddavasane piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’’ti.

235. 한때 세존께서는 꼴리야(Koliya) 사람들의 하릿다와사나(Haliddavasana)라고 하는 마을에 머무셨다. 그때 많은 비구들이 오전 일찍 옷을 입고 발우와 가사를 갖추어 하릿다와사나 마을로 탁발하러 들어갔다. 그때 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. “하릿다와사나 마을로 탁발하러 가기에는 아직 너무 이르다. 그러니 다른 가르침을 믿는 외도 유행자들의 원림으로 가보는 것이 어떨까?”

Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ –

그리하여 그 비구들은 외도 유행자들이 머무는 원림으로 갔다. 가서 그 외도 유행자들과 함께 반갑게 인사를 나누고, 즐겁고 기억에 남을 만한 이야기를 나눈 뒤 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉아 있는 그 비구들에게 외도 유행자들은 이렇게 말했다.

‘‘Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti – ‘etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’’’ti.

“도반들이여, 사문 고타마는 제자들에게 이와 같이 법을 설합니다. ‘비구들이여, 오너라. 너희는 마음의 오염원이고 지혜를 무력하게 만드는 다섯 가지 장애(nīvaraṇa)를 버리고, 자애(mettā)가 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머물라. 그와 같이 둘째 방향을, 그와 같이 셋째 방향을, 그와 같이 넷째 방향을. 이와 같이 위로, 아래로, 옆으로, 모든 곳에서, 모든 이를 자신처럼 여기며 온 세상을 광대하고 고귀하며 무량하고 원한 없으며 고통 없는, 자애가 함께한 마음으로 가득 채워 머물라. 연민(karuṇā)이 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머물라... (중략) ...온 세상을 연민이 함께한 마음으로 가득 채워 머물라. 기쁨(muditā)이 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머물라... (중략) ...온 세상을 기쁨이 함께한 마음으로 가득 채워 머물라. 평온(upekkhā)이 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머물라... (중략) ...온 세상을 광대하고 고귀하며 무량하고 원한 없으며 고통 없는, 평온이 함께한 마음으로 가득 채워 머물라’라고 이와 같이 법을 설합니다.”

‘‘Mayampi [Pg.102] kho, āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema – ‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha…pe… karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā, yadidaṃ – dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsani’’nti?

“도반들이여, 우리 또한 제자들에게 이와 같이 법을 설합니다. ‘도반들이여, 오너라. 너희는 마음의 오염원이고 지혜를 무력하게 만드는 다섯 가지 장애를 버리고, 자애가 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머물라... (중략) ...연민이 함께한 마음으로... 기쁨이 함께한 마음으로... 평온이 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머물라. 그와 같이 둘째 방향을, 그와 같이 셋째 방향을, 그와 같이 넷째 방향을. 이와 같이 위로, 아래로, 옆으로, 모든 곳에서, 모든 이를 자신처럼 여기며 온 세상을 광대하고 고귀하며 무량하고 원한 없으며 고통 없는, 평온이 함께한 마음으로 가득 채워 머물라’라고 이와 같이 설합니다. 도반들이여, 이 점에 있어서 사문 고타마의 설법과 우리의 설법 사이에, 혹은 사문 고타마의 가르침과 우리의 가르침 사이에 어떤 차이가 있고 어떤 취지가 있으며 어떤 다른 점이 있습니까?”

Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu nappaṭikkosiṃsu. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu – ‘‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā’’ti. Atha kho te bhikkhū haliddavasane piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

그러자 그 비구들은 외도 유행자들의 그 말을 기뻐하지도 않았고 반박하지도 않았습니다. 기뻐하지도 않고 반박하지도 않은 채, 그들은 ‘세존의 처소에서 이 말의 의미를 파악하리라’고 생각하며 자리에서 일어나 떠났습니다. 그 후 그 비구들은 할릿다바사나 마을에서 탁발을 하고 식사를 마친 뒤 탁발에서 돌아와 세존께서 계신 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았습니다. 한 곁에 앉은 그 비구들은 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다.

‘‘Idha mayaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya haliddavasane piṇḍāya pavisimha. Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi – ‘atippago kho tāva haliddavasane piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’’’ti.

“세존이시여, 저희는 오늘 아침 가사를 수하고 발우와 가사를 들고 할릿다바사나 마을로 탁발을 하러 들어갔습니다. 세존이시여, 그때 저희에게 이런 생각이 들었습니다. ‘할릿다바사나 마을로 탁발을 가기에는 아직 너무 이르다. 그러니 외도 유행자들의 원림으로 가보는 것이 어떨까?’라고 말입니다.”

‘‘Atha kho mayaṃ, bhante, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha, upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho amhe, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ –

“세존이시여, 그래서 저희는 외도 유행자들의 원림으로 갔습니다. 가서 그 외도 유행자들과 함께 반갑게 인사를 나누었습니다. 즐겁고 기억할 만한 대화를 나누고 한 곁에 앉았습니다. 세존이시여, 한 곁에 앉아 있는 저희에게 그 외도 유행자들이 이와 같이 말했습니다.”

‘‘Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti – ‘etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā [Pg.103] viharatha…pe… karuṇāsahagatena cetasā … muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’’’ti.

“‘도반들이여, 사문 고타마는 제자들에게 이와 같이 법을 설합니다. 비구들이여, 오너라. 너희는 마음의 오염원이고 지혜를 무력하게 만드는 다섯 가지 장애를 버리고, 자애가 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머물라... (중략) ...연민이 함께한 마음으로... 기쁨이 함께한 마음으로... 평온이 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머물라. 그와 같이 둘째 방향을, 그와 같이 셋째 방향을, 그와 같이 넷째 방향을. 이와 같이 위로, 아래로, 옆으로, 모든 곳에서, 모든 이를 자신처럼 여기며 온 세상을 평온이 함께한 마음으로 광대하고 고귀하며 무량하고 원한 없으며 고통 없이 가득 채워 머물라라고 이와 같이 법을 설합니다.’라고 말입니다.”

‘‘Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema – ‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha…pe… karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā, yadidaṃ, dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsani’’nti?

“‘도반들이여, 우리 또한 제자들에게 이와 같이 법을 설합니다. 도반들이여, 오너라. 너희는 마음의 오염원이고 지혜를 무력하게 만드는 다섯 가지 장애를 버리고, 자애가 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머물라... (중략) ...연민이 함께한 마음으로... 기쁨이 함께한 마음으로... 평온이 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머물라. 그와 같이 둘째 방향을, 그와 같이 셋째 방향을, 그와 같이 넷째 방향을. 이와 같이 위로, 아래로, 옆으로, 모든 곳에서, 모든 이를 자신처럼 여기며 온 세상을 평온이 함께한 마음으로 광대하고 고귀하며 무량하고 원한 없으며 고통 없이 가득 채워 머물라라고 이와 같이 설합니다. 도반들이여, 이 점에 있어서 사문 고타마의 설법과 우리의 설법 사이에, 혹은 사문 고타마의 가르침과 우리의 가르침 사이에 어떤 차이가 있고 어떤 취지가 있으며 어떤 다른 점이 있습니까?’라고 말입니다.”

Atha kho mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandimha nappaṭikkosimha, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha – ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā’ti.

“세존이시여, 그래서 저희는 그 외도 유행자들의 말을 기뻐하지도 않았고 반박하지도 않았습니다. 기뻐하지도 않고 반박하지도 않은 채, 저희는 ‘세존의 처소에서 이 말의 의미를 파악하리라’고 생각하며 자리에서 일어나 떠났습니다.”

‘‘Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘kathaṃ bhāvitā panāvuso, mettācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? Kathaṃ bhāvitā panāvuso, karuṇācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? Kathaṃ bhāvitā panāvuso, muditācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? Kathaṃ bhāvitā panāvuso, upekkhācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā’’’ti? Evaṃ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa hetu? Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasmiṃ. ‘‘Nāhaṃ taṃ, bhikkhave, passāmi sadevake [Pg.104] loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā’’.

“비구들이여, 이와 같이 주장하는 다른 가르침을 가진 외도 유행자들에게는 이와 같이 말해 주어야 한다. ‘도반들이여, 자애의 심해탈(心解脫)은 어떻게 닦으며, 그 귀추는 무엇이고, 무엇이 최상이며, 그 과보는 무엇이고, 그 끝은 무엇입니까? 도반들이여, 연민의 심해탈은 어떻게 닦으며, 그 귀추는 무엇이고, 무엇이 최상이며, 그 과보는 무엇이고, 그 끝은 무엇입니까? 도반들이여, 더불어 기뻐함의 심해탈은 어떻게 닦으며, 그 귀추는 무엇이고, 무엇이 최상이며, 그 과보는 무엇이고, 그 끝은 무엇입니까? 도반들이여, 평온의 심해탈은 어떻게 닦으며, 그 귀추는 무엇이고, 무엇이 최상이며, 그 과보는 무엇이고, 그 끝은 무엇입니까?’ 비구들이여, 이와 같이 질문을 받으면 외도 유행자들은 제대로 답변하지 못할 뿐만 아니라 더 큰 곤혹에 빠질 것이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 그것은 그들의 영역이 아니기 때문이다. 비구들이여, 여래나 여래의 제자, 혹은 그들에게서 들은 자를 제외하고는, 신과 마라와 범천을 포함한 세상과 사문과 바라문, 신과 인간을 포함한 이 인류 가운데서 이러한 질문에 답변하여 마음을 흡족하게 할 수 있는 자를 나는 보지 못한다.”

‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, mettācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu mettāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… mettāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako ca tattha viharati sato sampajāno, subhaṃ vā kho pana vimokkhaṃ upasampajja viharati. Subhaparamāhaṃ, bhikkhave, mettācetovimuttiṃ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṃ appaṭivijjhato.

“비구들이여, 그러면 자애의 심해탈은 어떻게 닦으며, 그 귀추는 무엇이고, 무엇이 최상이며, 그 과보는 무엇이고, 그 끝은 무엇입니까? 비구들이여, 여기 비구는 원리(遠離)에 의지하고 이욕(離欲)에 의지하고 소멸에 의지하며 내맡김으로 회향하는, 자애와 함께하는 염각지(念覺支)를 닦으며…(중략)… 자애와 함께하는 평온각지(捨覺支)를 닦습니다. 그는 만일 ‘혐오스럽지 않은 것에서 혐오스럽다는 인식을 하며 머물리라’고 원한다면 거기서 혐오스럽다는 인식을 하며 머뭅니다. 만일 ‘혐오스러운 것에서 혐오스럽지 않다는 인식을 하며 머물리라’고 원한다면 거기서 혐오스럽지 않다는 인식을 하며 머뭅니다. 만일 ‘혐오스럽지 않은 것과 혐오스러운 것 모두에서 혐오스럽다는 인식을 하며 머물리라’고 원한다면 거기서 혐오스럽다는 인식을 하며 머뭅니다. 만일 ‘혐오스러운 것과 혐오스럽지 않은 것 모두에서 혐오스럽지 않다는 인식을 하며 머물리라’고 원한다면 거기서 혐오스럽지 않다는 인식을 하며 머뭅니다. 만일 ‘혐오스럽지 않은 것과 혐오스러운 것 이 둘을 모두 피하고 평온하게 마음챙김(念)과 정지(正知)를 갖추어 머물리라’고 원한다면 거기서 마음챙김과 정지를 갖추어 평온하게 머뭅니다. 또한 그는 아름다운 해탈[淸淨解脫]을 성취하여 머뭅니다. 비구들이여, 나는 자애의 심해탈은 ‘아름다움’이 그 최상이라고 말합니다. 이는 더 높은 해탈을 꿰뚫어 알지 못하는, 이 세상의 지혜를 가진 비구의 경우입니다.”

‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, karuṇācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu karuṇāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… karuṇāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati…pe… sace ākaṅkhati ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Sabbaso vā pana rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ākāsānañcāyatanaparamāhaṃ, bhikkhave, karuṇācetovimuttiṃ [Pg.105] vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṃ appaṭivijjhato.

“비구들이여, 그러면 연민의 심해탈은 어떻게 닦으며, 그 귀추는 무엇이고, 무엇이 최상이며, 그 과보는 무엇이고, 그 끝은 무엇입니까? 비구들이여, 여기 비구는 원리에 의지하고 이욕에 의지하고 소멸에 의지하며 내맡김으로 회향하는, 연민과 함께하는 염각지를 닦으며…(중략)… 연민과 함께하는 평온각지를 닦습니다. 그는 만일 ‘혐오스럽지 않은 것에서 혐오스럽다는 인식을 하며 머물리라’고 원한다면 거기서 혐오스럽다는 인식을 하며 머뭅니다…(중략)… 만일 ‘혐오스럽지 않은 것과 혐오스러운 것 이 둘을 모두 피하고 평온하게 마음챙김과 정지를 갖추어 머물리라’고 원한다면 거기서 마음챙김과 정지를 갖추어 평온하게 머뭅니다. 그는 모든 색(色)의 지각을 초월하고 저항의 지각을 소멸시키며 다양성의 지각을 마음에 잡지 않음으로써 ‘허공은 무한하다’고 하며 공무변처(空無邊處)를 성취하여 머뭅니다. 비구들이여, 나는 연민의 심해탈은 ‘공무변처’가 그 최상이라고 말합니다. 이는 더 높은 해탈을 꿰뚫어 알지 못하는, 이 세상의 지혜를 가진 비구의 경우입니다.”

‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, muditācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu muditāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… muditāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati …pe… sace ākaṅkhati ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Sabbaso vā pana ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Viññāṇañcāyatanaparamāhaṃ, bhikkhave, muditācetovimuttiṃ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṃ appaṭivijjhato.

“비구들이여, 그러면 더불어 기뻐함의 심해탈은 어떻게 닦으며, 그 귀추는 무엇이고, 무엇이 최상이며, 그 과보는 무엇이고, 그 끝은 무엇입니까? 비구들이여, 여기 비구는 원리에 의지하고 이욕에 의지하고 소멸에 의지하며 내맡김으로 회향하는, 더불어 기뻐함과 함께하는 염각지를 닦으며…(중략)… 더불어 기뻐함과 함께하는 평온각지를 닦습니다. 그는 만일 ‘혐오스럽지 않은 것에서 혐오스럽다는 인식을 하며 머물리라’고 원한다면 거기서 혐오스럽다는 인식을 하며 머뭅니다…(중략)… 만일 ‘혐오스럽지 않은 것과 혐오스러운 것 이 둘을 모두 피하고 평온하게 마음챙김과 정지를 갖추어 머물리라’고 원한다면 거기서 마음챙김과 정지를 갖추어 평온하게 머뭅니다. 그는 공무변처를 완전히 초월하여 ‘의식은 무한하다’고 하며 식무변처(識無邊處)를 성취하여 머뭅니다. 비구들이여, 나는 더불어 기뻐함의 심해탈은 ‘식무변처’가 그 최상이라고 말합니다. 이는 더 높은 해탈을 꿰뚫어 알지 못하는, 이 세상의 지혜를 가진 비구의 경우입니다.”

‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, upekkhācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu upekkhāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… upekkhāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Sabbaso vā pana viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ākiñcaññāyatanaparamāhaṃ, bhikkhave, upekkhācetovimuttiṃ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṃ appaṭivijjhato’’ti. Catutthaṃ.

“비구들이여, 그러면 평온의 심해탈은 어떻게 닦으며, 그 귀추는 무엇이고, 무엇이 최상이며, 그 과보는 무엇이고, 그 끝은 무엇입니까? 비구들이여, 여기 비구는 원리에 의지하고 이욕에 의지하고 소멸에 의지하며 내맡김으로 회향하는, 평온과 함께하는 염각지를 닦으며…(중략)… 평온과 함께하는 평온각지를 닦습니다. 그는 만일 ‘혐오스럽지 않은 것에서 혐오스럽다는 인식을 하며 머물리라’고 원한다면 거기서 혐오스럽다는 인식을 하며 머뭅니다. 만일 ‘혐오스러운 것에서 혐오스럽지 않다는 인식을 하며 머물리라’고 원한다면 거기서 혐오스럽지 않다는 인식을 하며 머뭅니다. 만일 ‘혐오스럽지 않은 것과 혐오스러운 것 모두에서 혐오스럽다는 인식을 하며 머물리라’고 원한다면 거기서 혐오스럽다는 인식을 하며 머뭅니다. 만일 ‘혐오스러운 것과 혐오스럽지 않은 것 모두에서 혐오스럽지 않다는 인식을 하며 머물리라’고 원한다면 거기서 혐오스럽지 않다는 인식을 하며 머뭅니다. 만일 ‘혐오스럽지 않은 것과 혐오스러운 것 이 둘을 모두 피하고 평온하게 마음챙김과 정지를 갖추어 머물리라’고 원한다면 거기서 마음챙김과 정지를 갖추어 평온하게 머뭅니다. 그는 식무변처를 완전히 초월하여 ‘아무것도 없다’고 하며 무소유처(無所有處)를 성취하여 머뭅니다. 비구들이여, 나는 평온의 심해탈은 ‘무소유처’가 그 최상이라고 말합니다. 이는 더 높은 해탈을 꿰뚫어 알지 못하는, 이 세상의 지혜를 가진 비구의 경우입니다.”

5. Saṅgāravasuttaṃ

5. 상가라바 경

236. Sāvatthinidānaṃ[Pg.106]. Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca –

236. 사밧티를 배경으로 한다. 그때 상가라바 바라문이 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존과 함께 반갑게 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할 만한 이야기를 나눈 뒤 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 상가라바 바라문은 세존께 이렇게 말씀드렸다.

‘‘Ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo yenekadā dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā? Ko pana, bho gotama, hetu, ko paccayo yenekadā dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā’’ti?

"고타마 존자시여, 어떤 이유와 어떤 조건 때문에 때때로 오랜 세월 동안 암송해 온 성전조차도 기억나지 않는데, 하물며 암송하지 않은 것이야 더 말할 나위가 있겠습니까? 또한 고타마 존자시여, 어떤 이유와 어떤 조건 때문에 때때로 오랜 세월 동안 암송하지 않은 성전조차도 기억나는데, 하물며 암송해 온 것이야 더 말할 나위가 있겠습니까?"

‘‘Yasmiṃ kho, brāhmaṇa, samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati; dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

"바라문이여, 어떤 사람이 감각적 욕탐에 사로잡히고 감각적 욕탐에 압도된 마음으로 머물며, 이미 일어난 감각적 욕탐에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알지 못할 때가 있습니다. 그때 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못하며, 타인의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못하며, 자신과 타인 양쪽의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못합니다. 그럴 때는 오랜 세월 동안 암송해 온 성전조차도 기억나지 않는데, 하물며 암송하지 않은 것이야 더 말할 나위가 있겠습니까."

‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto saṃsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā. Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati; dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

"바라문이여, 예를 들어 장액이나 강황이나 쪽이나 꼭두서니로 물들인 물그릇이 있다고 합시다. 거기에 눈 밝은 사람이 자신의 얼굴 형상을 비추어 보더라도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못할 것입니다. 바라문이여, 이와 같이 감각적 욕탐에 사로잡히고 감각적 욕탐에 압도된 마음으로 머물며, 이미 일어난 감각적 욕탐에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알지 못할 때, 그때 그는 자신의 이익도... (중략) ...양쪽의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못합니다. 그럴 때는 오랜 세월 동안 암송해 온 성전조차도 기억나지 않는데, 하물며 암송하지 않은 것이야 더 말할 나위가 있겠습니까."

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati; dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

"다시 바라문이여, 어떤 사람이 악의에 사로잡히고 악의에 압도된 마음으로 머물며, 이미 일어난 악의에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알지 못할 때가 있습니다. 그때 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못하며, 타인의 이익도... (중략) ...양쪽의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못합니다. 그럴 때는 오랜 세월 동안 암송해 온 성전조차도 기억나지 않는데, 하물며 암송하지 않은 것이야 더 말할 나위가 있겠습니까."

‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto agginā santatto pakkuthito usmudakajāto [Pg.107]. Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, paratthampi tasmiṃ samaye…pe… ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati; dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

"바라문이여, 예를 들어 불에 달구어져 펄펄 끓고 김이 나는 물그릇이 있다고 합시다. 거기에 눈 밝은 사람이 자신의 얼굴 형상을 비추어 보더라도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못할 것입니다. 바라문이여, 이와 같이 악의에 사로잡히고 악의에 압도된 마음으로 머물며, 이미 일어난 악의에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알지 못할 때, 그때 그는 자신의 이익도... (중략) ...양쪽의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못합니다. 그럴 때는 오랜 세월 동안 암송해 온 성전조차도 기억나지 않는데, 하물며 암송하지 않은 것이야 더 말할 나위가 있겠습니까."

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati; dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

"다시 바라문이여, 어떤 사람이 해태와 혼침에 사로잡히고 해태와 혼침에 압도된 마음으로 머물며, 이미 일어난 해태와 혼침에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알지 못할 때가 있습니다. 그때 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못하며, 타인의 이익도... (중략) ...양쪽의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못합니다. 그럴 때는 오랜 세월 동안 암송해 온 성전조차도 기억나지 않는데, 하물며 암송하지 않은 것이야 더 말할 나위가 있겠습니까."

‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto sevālapaṇakapariyonaddho. Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati; dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

"바라문이여, 예를 들어 이끼와 수초로 뒤덮인 물그릇이 있다고 합시다. 거기에 눈 밝은 사람이 자신의 얼굴 형상을 비추어 보더라도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못할 것입니다. 바라문이여, 이와 같이 해태와 혼침에 사로잡히고 해태와 혼침에 압도된 마음으로 머물며, 이미 일어난 해태와 혼침에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알지 못할 때, 그때 그는 자신의 이익도... (중략) ...양쪽의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못합니다. 그럴 때는 오랜 세월 동안 암송해 온 성전조차도 기억나지 않는데, 하물며 암송하지 않은 것이야 더 말할 나위가 있겠습니까."

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati; dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

"다시 바라문이여, 어떤 사람이 들뜸과 후회에 사로잡히고 들뜸과 후회에 압도된 마음으로 머물며, 이미 일어난 들뜸과 후회에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알지 못할 때가 있습니다. 그때 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못하며, 타인의 이익도... (중략) ...양쪽의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못합니다. 그럴 때는 오랜 세월 동안 암송해 온 성전조차도 기억나지 않는데, 하물며 암송하지 않은 것이야 더 말할 나위가 있겠습니까."

‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto vāterito calito bhanto ūmijāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ [Pg.108] na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati; dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

"바라문이여, 예를 들어 바람에 흔들리고 요동치며 소용돌이치고 파도가 이는 물그릇이 있다고 합시다. 거기에 눈 밝은 사람이 자신의 얼굴 형상을 비추어 보더라도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못할 것입니다. 바라문이여, 이와 같이 들뜸과 후회에 사로잡히고 들뜸과 후회에 압도된 마음으로 머물며, 이미 일어난 들뜸과 후회에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알지 못할 때, 그때 그는 자신의 이익도... (중략) ...양쪽의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못합니다. 그럴 때는 오랜 세월 동안 암송해 온 성전조차도 기억나지 않는데, 하물며 암송하지 않은 것이야 더 말할 나위가 있겠습니까."

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi… dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

브라만여, 또한 어떤 때에 의심에 압도되고 의심에 휩싸인 마음으로 머물며, 이미 생겨난 의심에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알지 못할 때가 있습니다. 그럴 때 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못하며, 타인의 이익도... 양쪽 모두의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못합니다. 오랜 세월 익혀온 암송구들조차 머릿속에 떠오르지 않는데, 익히지 않은 것들이야 말할 것도 있겠습니까?

‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto āvilo luḷito kalalībhūto andhakāre nikkhitto. Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati; dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, hetu ayaṃ paccayo yenekadā dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

브라만여, 마치 물그릇이 흐리고 휘저어져 진흙 투성이가 된 채 어둠 속에 놓여 있는 것과 같습니다. 그럴 때 눈 있는 사람이 자기 얼굴의 모습을 비추어 보더라도 있는 그대로 알고 보지 못할 것입니다. 그와 마찬가지로 브라만여, 어떤 때에 의심에 압도되고 의심에 휩싸인 마음으로 머물며, 이미 생겨난 의심에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알지 못할 때, 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못하며, 타인의 이익도... 양쪽 모두의 이익도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못합니다. 오랜 세월 익혀온 암송구들조차 머릿속에 떠오르지 않는데, 익히지 않은 것들이야 말할 것도 있겠습니까? 브라만여, 이것이 바로 어떤 때에 오랜 세월 익혀온 암송구들조차 머릿속에 떠오르지 않고, 익히지 않은 것들은 말할 것도 없게 만드는 원인이자 조건입니다.

‘‘Yasmiñca kho, brāhmaṇa, samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati, paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati, ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati; dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

브라만여, 또한 어떤 때에 감각적 욕망에 압도되지 않고 감각적 욕망에 휩싸이지 않은 마음으로 머물며, 이미 생겨난 감각적 욕망에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알 때가 있습니다. 그럴 때 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알고 보며, 타인의 이익도 있는 그대로 알고 보며, 양쪽 모두의 이익도 있는 그대로 알고 봅니다. 오랜 세월 익히지 않은 암송구들조차 머릿속에 떠오르는데, 익혀온 것들이야 말할 것도 있겠습니까?

‘‘Seyyathāpi[Pg.109], brāhmaṇa, udapatto asaṃsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā. Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti…pe….

브라만여, 마치 물그릇이 염료나 황금색, 청색, 홍색 물감과 섞이지 않은 것과 같습니다. 그럴 때 눈 있는 사람이 자기 얼굴의 모습을 비추어 본다면 있는 그대로 알고 보게 될 것입니다. 그와 마찬가지로 브라만여, 어떤 때에 감각적 욕망에 압도되지 않고 감각적 욕망에 휩싸이지 않은 마음으로 머물며, 이미 생겨난 감각적 욕망에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알 때... (중략) ...

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi… dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

브라만여, 또한 어떤 때에 악의에 압도되지 않고 악의에 휩싸이지 않은 마음으로 머물며, 이미 생겨난 악의에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알 때가 있습니다. 그럴 때 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알고 보며, 타인의 이익도... 양쪽 모두의 이익도 있는 그대로 알고 봅니다. 오랜 세월 익히지 않은 암송구들조차 머릿속에 떠오르는데, 익혀온 것들이야 말할 것도 있겠습니까?

‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na agginā santatto na pakkuthito na usmudakajāto, tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi… dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

브라만여, 마치 물그릇이 불에 달궈지지 않고, 끓어오르지 않으며, 김이 나지 않는 것과 같습니다. 그럴 때 눈 있는 사람이 자기 얼굴의 모습을 비추어 본다면 있는 그대로 알고 보게 될 것입니다. 그와 마찬가지로 브라만여, 어떤 때에 악의에 압도되지 않고 악의에 휩싸이지 않은 마음으로 머물며, 이미 생겨난 악의에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알 때, 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알고 보며, 타인의 이익도... 양쪽 모두의 이익도 있는 그대로 알고 봅니다. 오랜 세월 익히지 않은 암송구들조차 머릿속에 떠오르는데, 익혀온 것들이야 말할 것도 있겠습니까?

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati na thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi … dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

브라만여, 또한 어떤 때에 해태와 혼침에 압도되지 않고 해태와 혼침에 휩싸이지 않은 마음으로 머물며, 이미 생겨난 해태와 혼침에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알 때가 있습니다. 그럴 때 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알고 보며, 타인의 이익도... 양쪽 모두의 이익도 있는 그대로 알고 봅니다. 오랜 세월 익히지 않은 암송구들조차 머릿속에 떠오르는데, 익혀온 것들이야 말할 것도 있겠습니까?

‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na sevālapaṇakapariyonaddho. Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati na thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi… dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

브라만여, 마치 물그릇이 수초나 이끼에 덮여 있지 않은 것과 같습니다. 그럴 때 눈 있는 사람이 자기 얼굴의 모습을 비추어 본다면 있는 그대로 알고 보게 될 것입니다. 그와 마찬가지로 브라만여, 어떤 때에 해태와 혼침에 압도되지 않고 해태와 혼침에 휩싸이지 않은 마음으로 머물며, 이미 생겨난 해태와 혼침에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알 때, 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알고 보며, 타인의 이익도... 양쪽 모두의 이익도 있는 그대로 알고 봅니다. 오랜 세월 익히지 않은 암송구들조차 머릿속에 떠오르는데, 익혀온 것들이야 말할 것도 있겠습니까?

‘‘Puna [Pg.110] caparaṃ, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati na uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi… dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

브라만여, 또한 어떤 때에 들뜸과 후회에 압도되지 않고 들뜸과 후회에 휩싸이지 않은 마음으로 머물며, 이미 생겨난 들뜸과 후회에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알 때가 있습니다. 그럴 때 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알고 보며, 타인의 이익도... 양쪽 모두의 이익도 있는 그대로 알고 봅니다. 오랜 세월 익히지 않은 암송구들조차 머릿속에 떠오르는데, 익혀온 것들이야 말할 것도 있겠습니까?

‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na vāterito na calito na bhanto na ūmijāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati na uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi… dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

브라만여, 마치 물그릇이 바람에 흔들리지 않고, 동요하지 않으며, 소용돌이치지 않고, 파도가 일지 않는 것과 같습니다. 그럴 때 눈 있는 사람이 자기 얼굴의 모습을 비추어 본다면 있는 그대로 알고 보게 될 것입니다. 그와 마찬가지로 브라만여, 어떤 때에 들뜸과 후회에 압도되지 않고 들뜸과 후회에 휩싸이지 않은 마음으로 머물며, 이미 생겨난 들뜸과 후회에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알 때, 그는 자신의 이익도 있는 그대로 알고 보며, 타인의 이익도... 양쪽 모두의 이익도 있는 그대로 알고 봅니다. 오랜 세월 익히지 않은 암송구들조차 머릿속에 떠오르는데, 익혀온 것들이야 말할 것도 있겠습니까?

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati, paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati; ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati; dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

“바라문이여, 또한 어떤 때에 의심(vicikicchā)에 휩싸이지 않은 마음으로, 의심에 압도되지 않은 마음으로 머물며, 일어난 의심으로부터 벗어나는 길을 있는 그대로 꿰뚫어 알 때가 있습니다. 그때 그는 자신의 이익을 있는 그대로 알고 보며, 타인의 이익을 있는 그대로 알고 보며, 양쪽 모두의 이익을 있는 그대로 알고 봅니다. 오랫동안 암송하지 않은 성전(mantā)들도 분명하게 떠오르는데, 하물며 꾸준히 암송해 온 것들이야 더 말할 나위가 있겠습니까?”

‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto accho vippasanno anāvilo āloke nikkhitto. Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati, paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati, ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ jānāti passati; dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, hetu ayaṃ paccayo yenekadā dīgharattaṃ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

“바라문이여, 마치 밝은 곳에 놓인 깨끗하고 맑으며 혼탁하지 않은 물그릇과 같습니다. 눈 있는 사람이 거기서 자신의 얼굴 모습을 비추어 본다면 있는 그대로 알고 볼 것입니다. 그와 마찬가지로 바라문이여, 어떤 때에 의심에 휩싸이지 않은 마음으로, 의심에 압도되지 않은 마음으로 머물며, 일어난 의심으로부터 벗어나는 길을 있는 그대로 꿰뚫어 알 때가 있습니다. 그때 그는 자신의 이익을 있는 그대로 알고 보며, 타인의 이익을 있는 그대로 알고 보며, 양쪽 모두의 이익을 있는 그대로 알고 봅니다. 오랫동안 암송하지 않은 성전들도 분명하게 떠오르는데, 하물며 꾸준히 암송해 온 것들이야 더 말할 나위가 있겠습니까? 바라문이여, 이것이 바로 오랫동안 암송하지 않은 성전들조차 때때로 분명하게 떠오르게 하고, 하물며 암송해 온 것들은 더 말할 것도 없게 만드는 원인(hetu)이며 조건(paccayo)입니다.”

‘‘Sattime[Pg.111], brāhmaṇa, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho, brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo kho, brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Ime kho, brāhmaṇa, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattantī’’ti. Evaṃ vutte saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. Pañcamaṃ.

“바라문이여, 장애가 아니고 덮개가 아니며 마음의 오염원이 아닌 이 일곱 가지 깨달음의 요소(칠각지)를 닦고 많이 행하면, 명지(vijjā)와 해탈(vimutti)의 결실을 체득하는 데 도움이 됩니다. 무엇이 일곱입니까? 바라문이여, 장애가 아니고 덮개가 아니며 마음의 오염원이 아닌 염각지(satisambojjhaṅgo)를 닦고 많이 행하면, 명지와 해탈의 결실을 체득하는 데 도움이 됩니다. ... (중략) ... 사각지(upekkhāsambojjhaṅgo)를 닦고 많이 행하면, 명지와 해탈의 결실을 체득하는 데 도움이 됩니다. 바라문이여, 이들 일곱 가지 깨달음의 요소는 장애가 아니고 덮개가 아니며 마음의 오염원이 아니니, 이를 닦고 많이 행하면 명지와 해탈의 결실을 체득하게 됩니다.” 이렇게 말씀하시자 상가라바 바라문은 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “경이롭습니다, 고타마 존자시여! ... 오늘부터 목숨이 다할 때까지 귀의한 재가신자로 저를 받아주소서.” 다섯 번째 수타가 끝났다.

6. Abhayasuttaṃ

6. 아바야 경 (Abhayasuttaṃ)

237. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho abhayo rājakumāro yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho abhayo rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘pūraṇo, bhante, kassapo evamāha – ‘natthi hetu, natthi paccayo aññāṇāya adassanāya. Ahetu, appaccayo aññāṇaṃ adassanaṃ hoti. Natthi hetu, natthi paccayo ñāṇāya dassanāya. Ahetu, appaccayo ñāṇaṃ dassanaṃ hotī’ti. Idha bhagavā kimāhā’’ti? ‘‘Atthi, rājakumāra, hetu, atthi paccayo aññāṇāya adassanāya. Sahetu, sappaccayo aññāṇaṃ adassanaṃ hoti. Atthi, rājakumāra, hetu, atthi paccayo ñāṇāya dassanāya. Sahetu, sappaccayo ñāṇaṃ dassanaṃ hotī’’ti.

237. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 라자가하의 영축산에 머물고 계셨다. 그때 아바야 왕자가 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존께 절을 올리고 한쪽 곁에 앉았다. 한쪽 곁에 앉은 아바야 왕자는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 푸라나 캇사파는 이렇게 말합니다. ‘알지 못하고 보지 못함에는 원인도 없고 조건도 없다. 원인도 없고 조건도 없이 알지 못하고 보지 못함이 일어난다. 알고 봄에도 원인이 없고 조건이 없다. 원인도 없고 조건도 없이 알고 봄이 일어난다’라고 말입니다. 이에 대해 세존께서는 어떻게 말씀하시겠습니까?” “왕자여, 알지 못하고 보지 못함에는 원인이 있고 조건이 있다. 원인이 있고 조건이 있어서 알지 못하고 보지 못함이 일어난다. 왕자여, 알고 봄에도 원인이 있고 조건이 있다. 원인이 있고 조건이 있어서 알고 봄이 일어난다.”

‘‘Katamo pana, bhante, hetu, katamo paccayo aññāṇāya adassanāya? Kathaṃ sahetu, sappaccayo aññāṇaṃ adassanaṃ hotī’’ti? ‘‘Yasmiṃ kho, rājakumāra, samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ na jānāti na passati – ayampi kho, rājakumāra, hetu, ayaṃ [Pg.112] paccayo aññāṇāya adassanāya. Evampi sahetu sappaccayo aññāṇaṃ adassanaṃ hoti.

“세존이시여, 그러면 알지 못하고 보지 못함의 원인은 무엇이며 조건은 무엇입니까? 어떻게 원인이 있고 조건이 있어서 알지 못하고 보지 못함이 일어나는 것입니까?” “왕자여, 어떤 때에 감각적 욕망(kāmarāga)에 휩싸인 마음으로, 감각적 욕망에 압도되어 머물며, 이미 일어난 감각적 욕망에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알지 못하고 보지 못할 때가 있다. 왕자여, 이것이 바로 알지 못하고 보지 못함의 원인이요 조건이다. 이와 같이 원인이 있고 조건이 있어서 알지 못하고 보지 못함이 일어난다.”

‘‘Puna caparaṃ, rājakumāra, yasmiṃ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena…pe… thinamiddhapariyuṭṭhitena… uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena… vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ na jānāti na passati – ayampi kho, rājakumāra, hetu, ayaṃ paccayo aññāṇāya adassanāya. Evampi sahetu sappaccayo aññāṇaṃ adassanaṃ hotī’’ti.

“왕자여, 또한 어떤 때에 악의(byāpāda)에 휩싸인 마음으로... (중략) ... 혼침과 수면(thinamiddha)에 휩싸인 마음으로... 들뜸과 후회(uddhaccakukkucca)에 휩싸인 마음으로... 의심(vicikicchā)에 휩싸인 마음으로, 의심에 압도되어 머물며, 이미 일어난 의심에서 벗어나는 길을 있는 그대로 알지 못하고 보지 못할 때가 있다. 왕자여, 이것이 바로 알지 못하고 보지 못함의 원인이요 조건이다. 이와 같이 원인이 있고 조건이 있어서 알지 못하고 보지 못함이 일어난다.”

‘‘Ko nāmāyaṃ, bhante, dhammapariyāyo’’ti? ‘‘Nīvaraṇā nāmete, rājakumārā’’ti. ‘‘Taggha, bhagavā, nīvaraṇā; taggha, sugata, nīvaraṇā! Ekamekenapi kho, bhante, nīvaraṇena abhibhūto yathābhūtaṃ na jāneyya na passeyya, ko pana vādo pañcahi nīvaraṇehi?

“세존이시여, 이 법문의 이름은 무엇입니까?” “왕자여, 이것들을 ‘장애(nīvaraṇā)’라고 부른다.” “세존이시여, 참으로 장애입니다. 수가타여, 참으로 장애입니다! 세존이시여, 단 하나의 장애에만 휩싸여도 있는 그대로 알지 못하고 보지 못할 것인데, 하물며 다섯 가지 장애가 모두 있다면 더 말해 무엇 하겠습니까!”

‘‘Katamo pana, bhante, hetu, katamo paccayo ñāṇāya dassanāya? Kathaṃ sahetu, sappaccayo ñāṇaṃ dassanaṃ hotī’’ti? ‘‘Idha, rājakumāra, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So satisambojjhaṅgaṃ bhāvitena cittena yathābhūtaṃ jānāti passati – ayampi kho, rājakumāra, hetu, ayaṃ paccayo ñāṇāya dassanāya. Evampi sahetu, sappaccayo ñāṇaṃ dassanaṃ hoti.

“세존이시여, 그러면 알고 봄의 원인은 무엇이며 조건은 무엇입니까? 어떻게 원인이 있고 조건이 있어서 알고 봄이 일어나는 것입니까?” “왕자여, 여기 수행자는 떨침(멀리함)에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 회향하는 염각지(satisambojjhaṅga)를 닦는다. 그는 염각지를 닦은 마음으로 있는 그대로 알고 본다. 왕자여, 이것이 바로 알고 봄의 원인이요 조건이다. 이와 같이 원인이 있고 조건이 있어서 알고 봄이 일어난다.”

‘‘Puna caparaṃ, rājakumāra, bhikkhu…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. So upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvitena cittena yathābhūtaṃ jānāti passati – ayampi kho, rājakumāra, hetu, ayaṃ paccayo ñāṇāya dassanāya. Evaṃ sahetu, sappaccayo ñāṇaṃ dassanaṃ hotī’’ti.

“왕자여, 또한 수행자는 ... (중략) ... 떨침에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 회향하는 사각지(upekkhāsambojjhaṅga)를 닦는다. 그는 사각지를 닦은 마음으로 있는 그대로 알고 본다. 왕자여, 이것이 바로 알고 봄의 원인이요 조건이다. 이와 같이 원인이 있고 조건이 있어서 알고 봄이 일어난다.”라고 말씀하셨다.

‘‘Ko nāmāyaṃ, bhante, dhammapariyāyo’’ti? ‘‘Bojjhaṅgā nāmete, rājakumārā’’ti. ‘‘Taggha, bhagavā, bojjhaṅgā; taggha, sugata, bojjhaṅgā! Ekamekenapi kho, bhante, bojjhaṅgena samannāgato yathābhūtaṃ jāneyya passeyya, ko pana vādo sattahi bojjhaṅgehi? Yopi me, bhante, gijjhakūṭaṃ pabbataṃ ārohantassa [Pg.113] kāyakilamatho cittakilamatho, sopi me paṭippassaddho, dhammo ca me abhisamito’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“세존이시여, 이 법문의 이름은 무엇입니까?” “왕자여, 이것들은 ‘보장가(깨달음의 일곱 가지 구성 요소)’라고 부른다.” “세존이시여, 참으로 보장가입니다. 선서여, 참으로 보장가입니다! 세존이시여, 하나의 보장가만 갖추어도 있는 그대로 알고 볼 수 있는데, 하물며 일곱 가지 보장가를 모두 갖춘 것이야 더 말할 나위가 있겠습니까? 세존이시여, 제가 기사굴산에 오를 때 느꼈던 몸의 피로와 마음의 피로가 모두 사라졌고, 저는 법을 꿰뚫어 알게 되었습니다.” 여섯 번째.

Sākacchavaggo chaṭṭho.

토론의 품(사캇차왁가), 여섯 번째.

Tassuddānaṃ –

그 요약(우다나)은 다음과 같다.

Āhārā pariyāyamaggi, mettaṃ saṅgāravena ca;

Abhayo pucchito pañhaṃ, gijjhakūṭamhi pabbateti.

아하라(음식), 파리야야(법문), 악기(불), 멧타(자애), 상가라와 경, 그리고 아바야 왕자가 기사굴산에서 질문을 드린 경이다.

7. Ānāpānavaggo

7. 7. 아나파나 품(들숨날숨 품)

1. Aṭṭhikamahapphalasuttaṃ

1. 1. 아티카 마합팔라 경 (뼈의 인식에 대한 큰 과보의 경)

238. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhikasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… aṭṭhikasaññāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti.

238. 사왓티를 배경으로 한다. “비구들이여, 뼈라는 인식(백골관)을 닦고 많이 행하면 큰 과보가 있고 큰 공덕이 있다. 비구들이여, 어떻게 뼈라는 인식을 닦고 많이 행해야 큰 과보가 있고 큰 공덕이 있는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 멀리함에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 놓아버림으로 향하는, 뼈라는 인식과 결합된 염각지를 닦는다. ... (중략) ... 뼈라는 인식과 결합된 사각지를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 뼈라는 인식을 닦고 많이 행하면 큰 과보가 있고 큰 공덕이 있다.”

Aññataraphalasuttaṃ

안냐타라 팔라 경 (두 가지 과보 중의 하나의 경)

‘‘Aṭṭhikasaññāya, bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Kathaṃ bhāvitāya ca kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññāya kathaṃ bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… aṭṭhikasaññāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññāya evaṃ bahulīkatāya [Pg.114] dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti.

“비구들이여, 뼈라는 인식을 닦고 많이 행하면 두 가지 과보 중의 하나를 기대할 수 있다. 지금 여기에서 구경의 지혜(아라한과)를 얻거나, 취착의 근거가 남아 있다면 아나함(불환)의 상태가 되는 것이다. 비구들이여, 어떻게 뼈라는 인식을 닦고 많이 행해야 두 가지 과보 중의 하나, 즉 지금 여기에서 구경의 지혜를 얻거나 취착의 근거가 남아 있다면 아나함의 상태가 되는 것을 기대할 수 있는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 뼈라는 인식과 결합된 염각지를 닦는다. ... (중략) ... 멀리함에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 놓아버림으로 향하는, 뼈라는 인식과 결합된 사각지를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 뼈라는 인식을 닦고 많이 행하면 두 가지 과보 중의 하나, 즉 지금 여기에서 구경의 지혜를 얻거나 취착의 근거가 남아 있다면 아나함의 상태가 되는 것을 기대할 수 있다.”

Mahatthasuttaṃ

마핫타 경 (큰 이익의 경)

‘‘Aṭṭhikasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… aṭṭhikasaññāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattatī’’ti.

“비구들이여, 뼈라는 인식을 닦고 많이 행하면 큰 이익을 가져온다. 비구들이여, 어떻게 뼈라는 인식을 닦고 많이 행해야 큰 이익을 가져오는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 뼈라는 인식과 결합된 염각지를 닦는다. ... (중략) ... 멀리함에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 놓아버림으로 향하는, 뼈라는 인식과 결합된 사각지를 닦는다. 비구들이여, 참으로 뼈라는 인식을 이와 같이 닦고 많이 행하면 큰 이익을 가져온다.”

Yogakkhemasuttaṃ

요각케마 경 (속박에서의 안온의 경)

‘‘Aṭṭhikasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… aṭṭhikasaññāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattatī’’ti.

“비구들이여, 뼈라는 인식을 닦고 많이 행하면 요가(속박)로부터의 큰 안온을 가져온다. 비구들이여, 어떻게 뼈라는 인식을 닦고 많이 행해야 요가로부터의 큰 안온을 가져오는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 뼈라는 인식과 결합된 염각지를 닦는다. ... (중략) ... 멀리함에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 놓아버림으로 향하는, 뼈라는 인식과 결합된 사각지를 닦는다. 비구들이여, 참으로 뼈라는 인식을 이와 같이 닦고 많이 행하면 요가로부터의 큰 안온을 가져온다.”

Saṃvegasuttaṃ

상웨가 경 (절박함의 경)

‘‘Aṭṭhikasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… aṭṭhikasaññāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattatī’’ti.

“비구들이여, 뼈라는 인식을 닦고 많이 행하면 큰 절박함을 가져온다. 비구들이여, 어떻게 뼈라는 인식을 닦고 많이 행해야 큰 절박함을 가져오는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 뼈라는 인식과 결합된 염각지를 닦는다. ... (중략) ... 멀리함에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 놓아버림으로 향하는, 뼈라는 인식과 결합된 사각지를 닦는다. 비구들이여, 참으로 뼈라는 인식을 이와 같이 닦고 많이 행하면 큰 절박함을 가져온다.”

Phāsuvihārasuttaṃ

파수위하라 경 (안락한 머묾의 경)

‘‘Aṭṭhikasaññā[Pg.115], bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… aṭṭhikasaññāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattatī’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 뼈라는 인식을 닦고 많이 행하면 큰 안락한 머묾을 가져온다. 비구들이여, 어떻게 뼈라는 인식을 닦고 많이 행해야 큰 안락한 머묾을 가져오는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 뼈라는 인식과 결합된 염각지를 닦는다. ... (중략) ... 멀리함에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 놓아버림으로 향하는, 뼈라는 인식과 결합된 사각지를 닦는다. 비구들이여, 참으로 뼈라는 인식을 이와 같이 닦고 많이 행하면 큰 안락한 머묾을 가져온다.” 첫 번째.

2. Puḷavakasuttaṃ

2. 2. 풀라와카 경 (구더기가 끓는 시체 인식의 경)

239. ‘‘Puḷavakasaññā, bhikkhave, bhāvitā…pe… dutiyaṃ.

239. “비구들이여, 구더기가 끓는 시체라는 인식을 닦으면 ... (중략) ... 두 번째.”

3. Vinīlakasuttaṃ

3. 3. 위닐라카 경 (검푸르게 변한 시체 인식의 경)

240. ‘‘Vinīlakasaññā, bhikkhave…pe… tatiyaṃ.

240. “비구들이여, 검푸르게 변한 시체라는 인식을 ... (중략) ... 세 번째.”

4. Vicchiddakasuttaṃ

4. 4. 위치다카 경 (끊어진 시체 인식의 경)

241. ‘‘Vicchiddakasaññā, bhikkhave…pe… catutthaṃ.

241. “비구들이여, 끊어진 시체라는 인식을 ... (중략) ... 네 번째.”

5. Uddhumātakasuttaṃ

5. 5. 웃두마타카 경 (부풀어 오른 시체 인식의 경)

242. ‘‘Uddhumātakasaññā, bhikkhave…pe… pañcamaṃ.

242. “비구들이여, 부풀어 오른 시체라는 인식을 ... (중략) ... 다섯 번째.”

6. Mettāsuttaṃ

6. 6. 멧타 경 (자애의 경)

243. ‘‘Mettā, bhikkhave, bhāvitā…pe… chaṭṭhaṃ.

243. “비구들이여, 자애를 닦으면 ... (중략) ... 여섯 번째.”

7. Karuṇāsuttaṃ

7. 7. 카루나 경 (비민의 경)

244. ‘‘Karuṇā, bhikkhave, bhāvitā…pe… sattamaṃ.

244. “비구들이여, 비민을 닦으면 ... (중략) ... 일곱 번째.”

8. Muditāsuttaṃ

8. 8. 무디타 경 (수희의 경)

245. ‘‘Muditā, bhikkhave, bhāvitā…pe… aṭṭhamaṃ.

245. "비구들이여, 기쁨(muditā)을 닦고 많이 행하면... (중략) ...여덟 번째."

9. Upekkhāsuttaṃ

9. 평온 경

246. ‘‘Upekkhā[Pg.116], bhikkhave, bhāvitā…pe… navamaṃ.

246. "비구들이여, 평온(upekkhā)을 닦고 많이 행하면... (중략) ...아홉 번째."

10. Ānāpānasuttaṃ

10. 들숨날숨 경

247. ‘‘Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā…pe… dasamaṃ.

247. "비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김(ānāpānassati)을 닦고 많이 행하면... (중략) ...열 번째."

Ānāpānavaggo sattamo.

들숨날숨 품이 끝났다. 제7품.

Tassuddānaṃ –

그 요약 게송(uddāna)은 다음과 같다.

Aṭṭhikapuḷavakaṃ vinīlakaṃ, vicchiddakaṃ uddhumātena pañcamaṃ;

Mettā karuṇā muditā upekkhā, ānāpānena te dasāti.

뼈, 구더기가 끓는 시체, 검푸른 시체, 구멍 난 시체, 다섯 번째는 부풀어 오른 시체, 자애, 연민, 기쁨, 평온, 들숨날숨으로 이들이 열 가지이다.

8. Nirodhavaggo

8. 소멸 품

1. Asubhasuttaṃ

1. 부정 경

248. ‘‘Asubhasaññā, bhikkhave…pe… paṭhamaṃ.

248. "비구들이여, 부정(不淨)한 인식(asubhasaññā)을... (중략) ...첫 번째."

2. Maraṇasuttaṃ

2. 죽음 경

249. ‘‘Maraṇasaññā, bhikkhave…pe… dutiyaṃ.

249. "비구들이여, 죽음에 대한 인식(maraṇasaññā)을... (중략) ...두 번째."

3. Āhārepaṭikūlasuttaṃ

3. 음식의 혐오 경

250. ‘‘Āhāre paṭikūlasaññā, bhikkhave…pe… tatiyaṃ.

250. "비구들이여, 음식에 대한 혐오의 인식(āhāre paṭikūlasaññā)을... (중략) ...세 번째."

4. Anabhiratisuttaṃ

4. 즐기지 않음 경

251. ‘‘Sabbaloke anabhiratisaññā, bhikkhave…pe… catutthaṃ.

251. "비구들이여, 온 세상에 대해 즐거워하지 않는 인식(sabbaloke anabhiratisaññā)을... (중략) ...네 번째."

5. Aniccasuttaṃ

5. 무상 경

252. ‘‘Aniccasaññā, bhikkhave…pe… pañcamaṃ.

252. "비구들이여, 무상(無常)에 대한 인식(aniccasaññā)을... (중략) ...다섯 번째."

6. Dukkhasuttaṃ

6. 고통 경

253. ‘‘Anicce dukkhasaññā, bhikkhave…pe… chaṭṭhaṃ.

253. "비구들이여, 무상한 것에서 고통이라는 인식(anicce dukkhasaññā)을... (중략) ...여섯 번째."

7. Anattasuttaṃ

7. 무아 경

254. ‘‘Dukkhe [Pg.117] anattasaññā, bhikkhave…pe… sattamaṃ.

254. "비구들이여, 고통인 것에서 무아라는 인식(dukkhe anattasaññā)을... (중략) ...일곱 번째."

8. Pahānasuttaṃ

8. 버림 경

255. ‘‘Pahānasaññā, bhikkhave…pe… aṭṭhamaṃ.

255. "비구들이여, 버림에 대한 인식(pahānasaññā)을... (중략) ...여덟 번째."

9. Virāgasuttaṃ

9. 이욕 경

256. ‘‘Virāgasaññā, bhikkhave…pe… navamaṃ.

256. "비구들이여, 빛바램에 대한 인식(virāgasaññā)을... (중략) ...아홉 번째."

10. Nirodhasuttaṃ

10. 소멸 경

257. ‘‘Nirodhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, nirodhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu nirodhasaññāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… nirodhasaññāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, nirodhasaññā evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsāti.

257. "비구들이여, 소멸에 대한 인식(nirodhasaññā)을 닦고 많이 행하면 큰 결실과 큰 이익이 있다. 비구들이여, 어떻게 소멸에 대한 인식을 닦고 많이 행해야 큰 결실과 큰 이익이 있는가? 비구들이여, 여기 어떤 비구가 멀리 여윔(viveka)에 의지하고, 탐욕의 빛바램(virāga)에 의지하고, 소멸(nirodha)에 의지하고, 놓아버림(vossagga)으로 기우는, 소멸에 대한 인식과 함께하는 마음챙김의 깨달음의 구성 요소(satisambojjhaṅga)를 닦으며... (중략) ...평온의 깨달음의 구성 요소(upekkhāsambojjhaṅga)를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 소멸에 대한 인식을 닦고 많이 행하면 큰 결실과 큰 이익이 있다."

‘‘Nirodhasaññāya, bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Kathaṃ bhāvitāya, bhikkhave, nirodhasaññāya kathaṃ bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā? Idha, bhikkhave, bhikkhu nirodhasaññāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… nirodhasaññāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, nirodhasaññāya evaṃ bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti.

"비구들이여, 소멸에 대한 인식을 닦고 많이 행하면 두 가지 과보 중의 하나를 기대할 수 있다. 지금 여기에서 구경의 지혜(aññā)를 얻거나, 취착의 근거가 남아 있다면 아나함(anāgāmitā)이 되는 것이다. 비구들이여, 어떻게 소멸에 대한 인식을 닦고 많이 행하면 두 가지 과보 중의 하나, 즉 지금 여기에서의 구경의 지혜나 취착의 근거가 남아 있을 때의 아나함을 기대할 수 있는가? 비구들이여, 여기 어떤 비구가 멀리 여윔에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하고, 놓아버림으로 기우는, 소멸에 대한 인식과 함께하는 마음챙김의 깨달음의 구성 요소를 닦으며... (중략) ...평온의 깨달음의 구성 요소를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 소멸에 대한 인식을 닦고 많이 행하면 두 가지 과보 중의 하나, 즉 지금 여기에서의 구경의 지혜나 취착의 근거가 남아 있을 때의 아나함을 기대할 수 있다."

‘‘Nirodhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati, mahato yogakkhemāya saṃvattati, mahato saṃvegāya saṃvattati, mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, nirodhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati, mahato yogakkhemāya [Pg.118] saṃvattati, mahato saṃvegāya saṃvattati, mahato phāsuvihārāya saṃvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu nirodhasaññāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… nirodhasaññāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, nirodhasaññā evaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati, mahato yogakkhemāya saṃvattati, mahato saṃvegāya saṃvattati, mahato phāsuvihārāya saṃvattatī’’ti. Dasamaṃ.

“비구들이여, 소멸의 인식(nirodhasaññā)을 닦고 많이 행하면 큰 이익이 되고, 큰 유가안온(yogakkhema)이 되고, 큰 영성적 절박함(saṃvega)이 되고, 큰 안락한 머묾(phāsuvihāra)이 된다. 비구들이여, 어떻게 소멸의 인식을 닦고 어떻게 많이 행하면 큰 이익이 되고, 큰 유가안온이 되고, 큰 영성적 절박함이 되고, 큰 안락한 머묾이 되는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 원리(viveka, 멀리 떨어짐)에 의지하고 탐욕의 빛바램(virāga)에 의지하고 소멸(nirodha)에 의지하며 내려놓음(vossagga)으로 기우는, 소멸의 인식과 결합된 염각지(satisambojjhaṅga, 마음챙김 깨달음의 요소)를 닦는다... (중략) ...소멸의 인식과 결합된 사각지(upekkhāsambojjhaṅga, 평온 깨달음의 요소)를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 소멸의 인식을 닦고 이와 같이 많이 행하면 큰 이익이 되고, 큰 유가안온이 되고, 큰 영성적 절박함이 되고, 큰 안락한 머묾이 된다.” (열 번째 경)

Nirodhavaggo aṭṭhamo.

제8 소멸 품(Nirodhavaggo)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약(Udāna)은 다음과 같다.

Asubhamaraṇaāhāre, paṭikūlaanabhiratena ;

Aniccadukkhaanattapahānaṃ, virāganirodhena te dasāti.

부정(Asubha), 죽음(Maraṇa), 음식의 혐오스러움(Āhāra-paṭikūla), 즐거워하지 않음(Anabhirata), 무상(Anicca), 고(Dukkha), 무아(Anatta), 버림(Pahāna), 탐욕의 빛바램(Virāga), 소멸(Nirodha)의 이 열 가지이다.

9. Gaṅgāpeyyālavaggo

9. 제9 갠지스 강 반복 품(Gaṅgāpeyyālavaggo)

1-12. Gaṅgānadīādisuttaṃ

1-12. 갠지스 강 등의 경들

258-269. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. (Yāva esanā pāḷi vitthāretabbā).

258-269. “비구들이여, 예를 들어 갠지스 강이 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 향하는 것과 같이, 비구들이여, 그와 같이 비구가 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 일곱 가지 깨달음의 요소를 많이 행하면 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 된다. 비구들이여, 어떻게 비구가 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 일곱 가지 깨달음의 요소를 많이 행하면 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 되는가? 비구들이여, 여기 비구가 원리에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 내려놓음으로 기우는 염각지를 닦는다... (중략) ...원리에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하며 내려놓음으로 기우는 사각지를 닦는다... (중략) ...비구들이여, 이와 같이 비구가 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 일곱 가지 깨달음의 요소를 많이 행하면 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 향하게 된다.” (구함 품(Esanā)의 경문까지 상세히 기술해야 한다.)

Gaṅgāpeyyālavaggo navamo.

제9 갠지스 강 반복 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Cha [Pg.119] pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

동쪽으로 흐르는 여섯과 바다로 흐르는 여섯, 이 두 가지 여섯이 합쳐져 열둘이 되니, 이를 품(vaggo)이라 부른다.

10. Appamādavaggo

10. 제10 방일하지 않음 품(Appamādavaggo)

1-10. Tathāgatādisuttaṃ

1-10. 여래 등의 경들

270. ‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vāti vitthāretabbaṃ.

270. “비구들이여, 발이 없는 생명이든, 발이 둘인 생명이든, 발이 넷인 생명이든, 발이 많은 생명이든...” 이와 같이 상세히 기술해야 한다.

Appamādavaggo dasamo.

제10 방일하지 않음 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sārena vassikaṃ;

Rājā candimasūriyā ca, vatthena dasamaṃ padanti.

여래(Tathāgata), 발자국(Pada), 지붕 꼭대기(Kūṭa), 뿌리(Mūla), 심재(Sāra), 자스민(Vassika), 왕(Rāja), 달과 해(Candimasūriya), 천(Vattha)이 열 번째이다.

(Appamādavaggo bojjhaṅgasaṃyuttassa bojjhaṅgavasena vitthāretabbā).

(보장가 상윳따의 방일하지 않음 품은 깨달음의 요소의 방식에 따라 상세히 기술해야 한다.)

11. Balakaraṇīyavaggo

11. 제11 힘써 해야 할 일 품(Balakaraṇīyavaggo)

1-12. Balādisuttaṃ

1-12. 힘 등의 경들

280. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti…pe….

280. “비구들이여, 예를 들어 어떤 것이든 힘써 해야 할 일(balakaraṇīyā)을 할 때...” (중략) ...이와 같이 상세히 기술해야 한다.

Balakaraṇīyavaggo ekādasamo.

제11 힘써 해야 할 일 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Balaṃ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā;

Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.

힘(Bala), 씨앗(Bīja), 용(Nāga), 나무(Rukkha), 항아리(Kumbha), 이삭(Sūki), 허공(Ākāsa), 두 구름(Megha), 배(Nāvā), 손님(Āgantuka), 강(Nadī)이다.

(Balakaraṇīyavaggo bojjhaṅgasaṃyuttassa bojjhaṅgavasena vitthāretabbā).

(보장가상윳타의 힘써 해야 할 일 품은 깨달음의 요소의 방식에 따라 상세히 기술해야 한다.)

12. Esanāvaggo

12. 제12 구함 품(Esanāvaggo)

1-10. Esanādisuttaṃ

1-10. 구함 등의 경들

292. ‘‘Tisso [Pg.120] imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanāti vitthāretabbaṃ.

292. “비구들이여, 세 가지 구함(esanā)이 있다. 무엇이 세 가지인가? 감각적 욕망에 대한 구함(kāmesanā), 존재에 대한 구함(bhavesanā), 범행에 대한 구함(brahmacariyesanā)이다.” 이와 같이 상세히 기술해야 한다.

Esanāvaggo dvādasamo.

제12 구함 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā tisso;

Khilaṃ malañca nīgho ca, vedanā taṇhā tasināya cāti.

구함(Esanā), 방식(Vidhā), 번뇌(Āsava), 존재(Bhava), 세 가지 괴로움(Dukkhatā), 말뚝(Khila), 때(Mala), 고통(Nīgha), 느낌(Vedanā), 갈애(Taṇhā), 목마름(Tasina)이다.

(Bojjhaṅgasaṃyuttassa esanāpeyyālaṃ vivekanissitato vitthāretabbaṃ).

(보장가 상윳따의 구함 품을 멀리함에 의지함에 따라 상세히 서술해야 한다.)

13. Oghavaggo

13. 폭류의 품

1-8. Oghādisuttaṃ

1-8. 폭류 등 경

302. ‘‘Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro? Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjoghoti vitthāretabbaṃ.

302. “비구들이여, 폭류는 이 네 가지이다. 무엇이 네 가지인가? 감각적 욕망의 폭류, 존재의 폭류, 견해의 폭류, 무명의 폭류이다.” 이와 같이 상세히 서술해야 한다.

10. Uddhambhāgiyasuttaṃ

10. 상분결 경

311. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya satta bojjhaṅgā bhāvetabbā. Katame satta? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ… amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ… nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime satta bojjhaṅgā bhāvetabbā’’ti. Dasamaṃ.

311. 사왓띠에서 말씀하셨다. “비구들이여, 다섯 가지 상분결이 있다. 무엇이 다섯인가? 색계에 대한 탐욕, 무색계에 대한 탐욕, 자만, 들뜸, 무명이다. 비구들이여, 이것이 다섯 가지 상분결이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 수승한 지혜로 알기 위해, 철저히 알기 위해, 완전히 소멸하기 위해, 버리기 위해 일곱 가지 깨달음의 구성 요소를 닦아야 한다. 무엇이 일곱인가? 비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 멀리함에 의지하고 탐욕의 빛바램에 의지하고 소멸에 의지하고 버림으로 향하는 마음챙김의 깨달음의 구성 요소를 닦는다. ... (중략) ... 탐욕의 제거를 그 끝으로 하고 성냄의 제거를 그 끝으로 하고 어리석음의 제거를 그 끝으로 하며, 불사에 들고 불사로 나아가고 불사를 그 끝으로 하며, 열반으로 기울고 열반으로 치우치고 열반으로 향하는 평온의 깨달음의 구성 요소를 닦는다. 비구들이여, 비구는 이 다섯 가지 상분결을 수승한 지혜로 알기 위해, 철저히 알기 위해, 완전히 소멸하기 위해, 버리기 위해 이 일곱 가지 깨달음의 구성 요소를 닦아야 한다.” 열 번째.

Oghavaggo terasamo.

제13 폭류의 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약 게송은 다음과 같다.

Ogho [Pg.121] yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyānīti.

폭류, 멍에, 취착, 매듭, 그리고 잠재 성향, 감각적 욕망의 가닥, 장애, 무더기, 하분결과 상분결이다.

14. Punagaṅgāpeyyālavaggo

14. 다시 갠지스 강 반복 품

312-323

312-323

Punagaṅgānadīādisuttaṃ

다시 갠지스 강 등의 경

Vaggo cuddasamo.

제14품.

Uddānaṃ –

요약 게송:

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

동쪽으로 흐르는 여섯과 바다로 흐르는 여섯, 이 두 개의 여섯이 열둘이 되니, 이를 일러 품이라 한다.

(Bojjhaṅgasaṃyuttassa gaṅgāpeyyālaṃ rāgavasena vitthāretabbaṃ).

(보장가 상윳따의 갠지스 강 반복 품을 탐욕의 방식에 따라 상세히 서술해야 한다.)

15. Punaappamādavaggo

15. 다시 방일하지 않음의 품

324-333

324-333

Tathāgatādisuttaṃ

여래 등의 경

Pannarasamo.

제15품.

Uddānaṃ –

요약 게송:

Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sārena vassikaṃ;

Rājā candimasūriyā ca, vatthena dasamaṃ padanti.

여래, 발자국, 지붕 서까래, 뿌리, 핵심, 말리카 꽃, 왕, 달과 해, 그리고 열 번째는 옷이다.

(Appamādavaggo rāgavasena vitthāretabbo).

(방일하지 않음의 품을 탐욕의 방식에 따라 상세히 서술해야 한다.)

16. Punabalakaraṇīyavaggo

16. 다시 힘을 써야 하는 일의 품

334-345

334-345

Punabalādisuttaṃ

다시 힘 등의 경

Soḷasamo.

제16품.

Uddānaṃ –

요약 게송:

Balaṃ [Pg.122] bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā;

Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.

힘, 씨앗, 용, 나무, 항아리, 가시, 허공, 두 가지 구름, 배, 손님, 강이다.

(Bojjhaṅgasaṃyuttassa balakaraṇīyavaggo rāgavasena vitthāretabbo).

(보장가 상윳따의 힘을 써야 하는 일의 품을 탐욕의 방식에 따라 상세히 서술해야 한다.)

17. Punaesanāvaggo

17. 다시 에사나 품

346-356

346-356

Punaesanādisuttaṃ

다시 에사나 등 경

Punaesanāvaggo sattarasamo.

열일곱 번째인 다시 에사나 품.

Uddānaṃ –

요약:

Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā tisso;

Khilaṃ malañca nīgho ca, vedanātaṇhā tasināya cāti.

에사나(추구), 위다(자만), 아사와(번뇌), 바와(존재)와 세 가지 둑카타(고통의 상태), 킬라(황무지), 말라(때), 니가(고난), 웨다나(느낌), 땅하(갈애), 따사(갈증)에 관한 경들이다.

18. Punaoghavaggo

18. 다시 오가 품

357-366

357-366

Punaoghādisuttaṃ

다시 오가 등 경

Bojjhaṅgasaṃyutassa punaoghavaggo aṭṭhārasamo.

깨달음의 요소 상윳따(보장가 상윳따)의 열여덟 번째인 다시 오가 품.

Uddānaṃ –

요약:

Ogho yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyānīti.

오가(폭류), 요가(멍에), 우빠다나(집착), 간따(매듭), 아누사야(잠재 성향), 까마구나(감각적 쾌락의 가닥), 니와라나(장애), 칸다(무더기), 낮은 단계와 높은 단계의 결박(오람바기야·웃담바기야)에 관한 경들이다.

(Rāgavinayapariyosāna-dosavinayapariyosāna-mohavinayapariyosānavaggo vitthāretabbo). (Yadapi maggasaṃyuttaṃ vitthāretabbaṃ, tadapi bojjhaṅgasaṃyuttaṃ vitthāretabbaṃ).

(탐욕의 제어와 소멸, 성냄의 제어와 소멸, 어리석음의 제어와 소멸에 따라 품을 확장해야 한다. 도 상윳따를 상세히 설명해야 하듯이, 이 깨달음의 요소 상윳따도 상세히 설명해야 한다.)

Bojjhaṅgasaṃyuttaṃ dutiyaṃ.

두 번째인 깨달음의 요소 상윳따(보장가 상윳따)가 끝났다.

3. Satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ

3. 마음챙김의 확립 상윳따(사띠빳따나 상윳따)

1. Ambapālivaggo

1. 암바빨리 품

1. Ambapālisuttaṃ

1. 암바빨리 경

367. Evaṃ [Pg.123] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

367. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 웨살리의 암바빨리 숲에 머무셨다. 거기서 세존께서는 "비구들이여"라고 비구들을 부르셨다. 그 비구들은 "세존이시여"라고 세존께 응답했다. 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’ti.

"비구들이여, 이 길은 중생들의 청정함과, 슬픔과 비탄의 초월과, 고통과 근심의 소멸과, 올바른 도의 성취와, 열반의 실현을 위한 유일한 길이니, 그것은 곧 네 가지 마음챙김의 확립(사띠빳따나)이다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 세상에 대한 탐욕과 근심을 물리치고, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음챙기는 자가 되어 머문다. 느낌에서 느낌을 관찰하며 머문다. 세상에 대한 탐욕과 근심을 물리치고, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음챙기는 자가 되어 머문다. 마음에서 마음을 관찰하며 머문다. 세상에 대한 탐욕과 근심을 물리치고, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음챙기는 자가 되어 머문다. 법에서 법을 관찰하며 머문다. 세상에 대한 탐욕과 근심을 물리치고, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음챙기는 자가 되어 머문다. 비구들이여, 이 길은 중생들의 청정함과, 슬픔과 비탄의 초월과, 고통과 근심의 소멸과, 올바른 도의 성취와, 열반의 실현을 위한 유일한 길이니, 그것은 곧 네 가지 마음챙김의 확립이다."

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Paṭhamaṃ.

세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. 그 비구들은 기뻐하며 세존의 말씀을 찬탄했다. 첫 번째 경.

2. Satisuttaṃ

2. 사띠 경 (마음챙김 경)

368. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

368. 한때 세존께서는 웨살리의 암바빨리 숲에 머무셨다. 거기서 세존께서는 "비구들이여"라고 비구들을 부르셨다. 그 비구들은 "세존이시여"라고 세존께 응답했다. 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya [Pg.124] loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti.

"비구들이여, 비구는 마음챙기고 분명하게 알아차리며 머물러야 한다. 이것이 그대들에게 주는 우리의 가르침이다. 비구들이여, 어떻게 비구가 마음챙기는 자가 되는가? 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 세상에 대한 탐욕과 근심을 물리치고, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음챙기는 자가 되어 머문다. 느낌에서... 마음에서... 법에서 법을 관찰하며 머문다. 세상에 대한 탐욕과 근심을 물리치고, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음챙기는 자가 되어 머문다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 마음챙기는 자가 된다."

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajānakārī hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī’’ti. Dutiyaṃ.

"비구들이여, 어떻게 비구가 분명하게 알아차리는 자가 되는가? 여기 비구는 앞으로 나아갈 때나 뒤로 물러날 때도 분명하게 알아차리며 행하고, 앞을 볼 때나 옆을 볼 때도 분명하게 알아차리며 행하고, 굽히거나 펼 때도 분명하게 알아차리며 행하고, 가사와 발우를 지닐 때도 분명하게 알아차리며 행하고, 먹고 마시고 씹고 맛볼 때도 분명하게 알아차리며 행하고, 대소변을 볼 때도 분명하게 알아차리며 행하고, 걸을 때, 서 있을 때, 앉아 있을 때, 잠들 때, 깨어 있을 때, 말할 때, 침묵할 때도 분명하게 알아차리며 행한다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 분명하게 알아차리는 자가 된다. 비구는 마음챙기고 분명하게 알아차리며 머물러야 한다. 이것이 그대들에게 주는 우리의 가르침이다." 두 번째 경.

3. Bhikkhusuttaṃ

3. 비구 경

369. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. ‘‘Evameva panidhekacce moghapurisā mañceva ajjhesanti, dhamme ca bhāsite mameva anubandhitabbaṃ maññantī’’ti. ‘‘Desetu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ, desetu sugato saṃkhittena dhammaṃ. Appeva nāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa atthaṃ jāneyyaṃ, appeva nāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa dāyādo assa’’nti. ‘‘Tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ, diṭṭhi ca ujukā. Yato kho te, bhikkhu, sīlañca suvisuddhaṃ bhavissati diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne tividhena bhāveyyāsi.

369. 한때 세존께서는 사왓띠의 아나따삔디까 원림인 제따 숲에 머무셨다. 그때 어떤 비구가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 그 비구는 세존께 다음과 같이 여쭈었다. "세존이시여, 세존께서 제게 요약하여 법을 설해주시기를 청합니다. 제가 세존의 법을 듣고 홀로 떨어져 방일하지 않고 열정적이며 스스로를 다잡아 머물고자 합니다." "이처럼 여기 어떤 어리석은 자들은 나에게 가르침을 청하고는, 법이 설해졌음에도 단지 나만을 따라다녀야 한다고 생각한다." "세존이시여, 세존께서 제게 요약하여 법을 설해주소서. 선서시여, 요약하여 법을 설해주소서. 제가 세존께서 설하신 법의 의미를 깨닫고, 세존께서 설하신 법의 상속자가 되게 하소서." "비구여, 그렇다면 그대는 먼저 유익한 법들의 시작을 청정하게 하라. 유익한 법들의 시작이란 무엇인가? 그것은 바로 아주 청정한 계와 올바른 견해이다. 비구여, 그대의 계가 아주 청정해지고 견해가 바르게 될 때, 그때 비구여, 그대는 계에 의지하고 계에 굳게 서서 네 가지 마음챙김의 확립을 세 가지 방식으로 닦아야 한다."

Katame [Pg.125] cattāro? Idha tvaṃ, bhikkhu, ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ vā vedanāsu…pe… bahiddhā vā vedanāsu…pe… ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ vā citte…pe… bahiddhā vā citte…pe… ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ vā dhammesu…pe… bahiddhā vā dhammesu…pe… ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yato kho tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ tividhena bhāvessasi, tato tuyhaṃ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī’’ti.

그 네 가지는 무엇인가? 비구여, 여기 그대는 안으로 몸에서 몸을 관찰하며 머물고, 밖으로 몸에서 몸을 관찰하며 머물고, 안팎으로 몸에서 몸을 관찰하며 머물러라. 열의를 가지고 분명히 알며 마음챙김을 갖추어, 세상의 탐욕과 근심을 물리쳐라. 안으로 수(受)에서... 밖으로 수에서... 안팎으로 수(受)에서 수(受)를 관찰하며 머물러라. 열의를 가지고 분명히 알며 마음챙김을 갖추어, 세상의 탐욕과 근심을 물리쳐라. 안으로 심(心)에서... 밖으로 심에서... 안팎으로 심(心)에서 심(心)을 관찰하며 머물러라. 열의를 가지고 분명히 알며 마음챙김을 갖추어, 세상의 탐욕과 근심을 물리쳐라. 안으로 법(法)에서... 밖으로 법에서... 안팎으로 법(法)에서 법(法)을 관찰하며 머물러라. 열의를 가지고 분명히 알며 마음챙김을 갖추어, 세상의 탐욕과 근심을 물리쳐라. 비구여, 그대가 계율에 의지하고 계율에 굳건히 서서 이 네 가지 사념처를 이와 같이 세 가지 방식으로 닦는다면, 비구여, 그대에게 어떤 밤이나 낮이 오더라도 유익한 법(善法)들이 증장할 것만을 기대할 수 있고, 쇠퇴는 없을 것이다."

Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti. Tatiyaṃ.

그러자 그 비구는 세존의 말씀을 기뻐하고 찬탄하며 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌고 떠나갔다. 그 후 그 비구는 홀로 떨어져 방일하지 않고 열의를 가지며 스스로를 다스리며 머무르다가, 그리 오래지 않아 가문의 아들들이 올바르게 집에서 나와 출가한 목적인 그 위없는 청정범행의 완성을 바로 이 생에서 스스로 수승한 지혜로 알고 체득하여 구족하여 머물렀다. '태어남은 다했다. 청정범행은 성취되었다. 할 일은 다 마쳤다. 다시는 이런 존재 상태가 되지 않을 것이다'라고 꿰뚫어 알았다. 그리하여 그 비구는 아라한들 중 한 분이 되었다. 세 번째 소경(小經).

4. Sālasuttaṃ

4. 살라 경

370. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati sālāya brāhmaṇagāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi…pe… etadavoca –

370. 한때 세존께서는 코살라 국의 살라라는 바라문 마을에 머무셨다. 거기서 세존께서는 비구들을 불러... 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, te vo, bhikkhave, bhikkhū catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. Katamesaṃ catunnaṃ? Etha tumhe, āvuso, kāye [Pg.126] kāyānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyassa yathābhūtaṃ ñāṇāya; vedanāsu vedanānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇāya; citte cittānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittassa yathābhūtaṃ ñāṇāya; dhammesu dhammānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇāya. Yepi te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, tepi kāye kāyānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyassa pariññāya; vedanāsu vedanānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanānaṃ pariññāya; citte cittānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittassa pariññāya; dhammesu dhammānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammānaṃ pariññāya.

"비구들이여, 출가한 지 얼마 되지 않아 이 법과 율에 갓 들어온 신참 비구들에게, 비구들이여, 그대들은 네 가지 사념처를 닦도록 권유하고, 입문시키고, 확립시켜야 한다. 어떤 네 가지인가? '벗들이여, 오십시오. 그대들은 몸에서 몸을 관찰하며 머무십시오. 열의를 가지고 분명히 알며, 마음이 통일되고, 아주 맑은 마음과 삼매에 든 일경성을 갖추어, 몸을 있는 그대로 알기 위해 노력하십시오. 수(受)에서 수(受)를 관찰하며 머무십시오... 마음이 통일되고 아주 맑은 마음과 삼매에 든 일경성을 갖추어, 수(受)를 있는 그대로 알기 위해 노력하십시오. 심(心)에서 심(心)을 관찰하며 머무십시오... 마음이 통일되고 아주 맑은 마음과 삼매에 든 일경성을 갖추어, 심(心)을 있는 그대로 알기 위해 노력하십시오. 법(法)에서 법(法)을 관찰하며 머무십시오. 열의를 가지고 분명히 알며, 마음이 통일되고, 아주 맑은 마음과 삼매에 든 일경성을 갖추어, 법을 있는 그대로 알기 위해 노력하십시오'라고 (권유하고 확립시켜야 한다). 비구들이여, 아직 아라한과에 도달하지 못하여 위없는 요가로부터의 안온(열반)을 열망하며 수행하는 유학(有學) 비구들 또한 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열의를 가지고 분명히 알며, 마음이 통일되고 아주 맑은 마음과 삼매에 든 일경성을 갖추어 몸을 철저히 알기(pariññāya) 위함이다. 수(受)에서... 심(心)에서... 법(法)에서 법을 관찰하며 머문다. 열의를 가지고 분명히 알며, 마음이 통일되고 아주 맑은 마음과 삼매에 든 일경성을 갖추어 법을 철저히 알기 위함이다."

‘‘Yepi te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, tepi kāye kāyānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyena visaṃyuttā; vedanāsu vedanānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanāhi visaṃyuttā; citte cittānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittena visaṃyuttā; dhammesu dhammānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammehi visaṃyuttā.

"비구들이여, 번뇌를 다하고 수행을 완성했으며 할 일을 다 마쳤고 무거운 짐을 내려놓았으며 참된 자기 이익을 성취했고 존재의 결박을 끊었으며 바른 지혜로 해탈한 아라한 비구들 또한 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열의를 가지고 분명히 알며, 마음이 통일되고 아주 맑은 마음과 삼매에 든 일경성을 갖추고 몸으로부터 벗어나(visaṃyuttā) 머문다. 수(受)에서... 심(心)에서... 법(法)에서 법을 관찰하며 머문다. 열의를 가지고 분명히 알며, 마음이 통일되고 아주 맑은 마음과 삼매에 든 일경성을 갖추고 법으로부터 벗어나 머문다."

‘‘Yepi te, bhikkhave, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, te vo, bhikkhave, bhikkhū imesaṃ catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā’’ti. Catutthaṃ.

"비구들이여, 출가한 지 얼마 되지 않아 이 법과 율에 갓 들어온 신참 비구들에게, 비구들이여, 그대들은 이 네 가지 사념처를 닦도록 권유하고 입문시키고 확립시켜야 한다." 네 번째 소경.

5. Akusalarāsisuttaṃ

5. 불선취 경 (불선법 무더기 경)

371. Sāvatthinidānaṃ[Pg.127]. Tatra kho bhagavā etadavoca – ‘‘‘akusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṃ, bhikkhave, akusalarāsi, yadidaṃ – pañca nīvaraṇā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ, thinamiddhanīvaraṇaṃ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ. ‘Akusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno ime pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṃ, bhikkhave, akusalarāsi, yadidaṃ – pañca nīvaraṇā.

371. 사밧티가 배경이다. 거기서 세존께서는 이렇게 말씀하셨다. "비구들이여, '불선법의 무더기'라고 말할 때, 다섯 가지 장애를 말하는 것이 바르게 말하는 것이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 장애야말로 순전한 불선법의 무더기이기 때문이다. 어떤 다섯 가지인가? 감각적 욕망의 장애, 악의의 장애, 해태와 혼침의 장애, 들뜸과 후회의 장애, 의심의 장애이다. 비구들이여, 누군가 '불선법의 무더기'라고 말할 때, 이 다섯 가지 장애를 말하는 것이 바르게 말하는 것이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 장애야말로 순전한 불선법의 무더기이기 때문이다."

‘‘‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṃ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. ‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno ime cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṃ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’ti. Pañcamaṃ.

“비구들이여, ‘유익한 법의 무리(Kusalarāsī)’라고 말하는 사람은 네 가지 마음챙김의 확립을 두고 바르게 말하는 것이다. 비구들이여, 이 네 가지 마음챙김의 확립이야말로 온전한 유익한 법의 무리이기 때문이다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 물리치고, 열정적으로 분명히 알고 마음챙김하며 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 느낌에서 느낌을 관찰하며 머문다. 마음에서 마음을 관찰하며 머문다. 법에서 법을 관찰하며 머문다. 비구들이여, ‘유익한 법의 무리’라고 말하는 사람은 이 네 가지 마음챙김의 확립을 두고 바르게 말하는 것이다. 비구들이여, 이 네 가지 마음챙김의 확립이야말로 온전한 유익한 법의 무리이기 때문이다.” 제5수트라.

6. Sakuṇagghisuttaṃ

6. 6. 매의 수트라(Sakuṇagghisuttaṃ)

372. ‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, sakuṇagghi lāpaṃ sakuṇaṃ sahasā ajjhappattā aggahesi. Atha kho, bhikkhave, lāpo sakuṇo sakuṇagghiyā hariyamāno evaṃ paridevasi – ‘mayamevamha alakkhikā, mayaṃ appapuññā, ye mayaṃ agocare carimha paravisaye. Sacejja mayaṃ gocare careyyāma sake pettike visaye, na myāyaṃ, sakuṇagghi, alaṃ abhavissa, yadidaṃ – yuddhāyā’ti. ‘Ko pana te, lāpa, gocaro sako pettiko visayo’ti? ‘Yadidaṃ – naṅgalakaṭṭhakaraṇaṃ leḍḍuṭṭhāna’’’nti. ‘‘Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṃvadamānā lāpaṃ sakuṇaṃ pamuñci – ‘gaccha kho tvaṃ, lāpa, tatrapi me gantvā na mokkhasī’’’ti.

372. “비구들이여, 옛날에 매 한 마리가 메추라기 한 마리를 갑자기 덮쳐서 낚아챘다. 비구들이여, 그때 메추라기는 매에게 끌려가며 이렇게 슬피 울었다. ‘우리는 정말 운이 없고 복도 없다. 자신의 영역이 아닌 남의 영역에서 돌아다녔으니. 만일 오늘 우리가 조상 대대의 영역인 자신의 활동 범위 안에서 돌아다녔더라면, 이 매는 싸움에서 나를 당해내지 못했을 것이다.’ ‘메추라기야, 그러면 너의 조상 대대의 영역인 자신의 활동 범위가 어디냐?’ ‘그것은 바로 쟁기질하여 흙덩이들이 흩어져 있는 곳입니다.’ 비구들이여, 그러자 매는 자신의 힘을 과시하며 자만하여 메추라기를 놓아주었다. ‘메추라기야, 이제 가거라. 그곳에 간다 해도 너는 내 손아귀에서 벗어나지 못할 것이다.’”

‘‘Atha [Pg.128] kho, bhikkhave, lāpo sakuṇo naṅgalakaṭṭhakaraṇaṃ leḍḍuṭṭhānaṃ gantvā mahantaṃ leḍḍuṃ abhiruhitvā sakuṇagghiṃ vadamāno aṭṭhāsi – ‘ehi kho dāni me, sakuṇagghi, ehi kho dāni me, sakuṇagghī’ti. Atha kho sā, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṃvadamānā ubho pakkhe sannayha lāpaṃ sakuṇaṃ sahasā ajjhappattā. Yadā kho, bhikkhave, aññāsi lāpo sakuṇo ‘bahuāgato kho myāyaṃ sakuṇagghī’ti, atha tasseva leḍḍussa antaraṃ paccupādi. Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi tattheva uraṃ paccatāḷesi. Evañhi taṃ, bhikkhave, hoti yo agocare carati paravisaye.

“비구들이여, 그러자 메추라기는 쟁기질하여 흙덩이가 있는 곳으로 가서 큰 흙덩이 위에 올라앉아 매에게 소리치며 머물렀다. ‘매야, 이제 나에게 오너라! 매야, 이제 나에게 오너라!’ 비구들이여, 그러자 매는 자신의 힘을 과시하며 자만하여 두 날개를 웅크리고 메추라기를 향해 돌진했다. 비구들이여, 메추라기는 매가 아주 가까이 다가온 것을 알았을 때, 즉시 바로 그 흙덩이 사이로 쏙 들어갔다. 비구들이여, 그러자 매는 바로 그곳에서 가슴을 들이받고 말았다. 비구들이여, 이와 같이 자신의 영역이 아닌 남의 영역에서 돌아다니는 자에게는 이와 같은 재앙이 닥친다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye. Agocare, bhikkhave, carataṃ paravisaye lacchati māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṃ – pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo.

“그러므로 비구들이여, 자신의 영역이 아닌 남의 영역에서 돌아다니지 마라. 비구들이여, 자신의 영역이 아닌 남의 영역에서 돌아다니는 자들에게는 마라가 틈을 얻을 것이며, 마라가 대상을 얻을 것이다. 비구들이여, 비구에게 자신의 영역이 아닌 남의 영역이란 무엇인가? 그것은 바로 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥이다. 무엇이 다섯인가? 원하고 즐겁고 마음에 들고 사랑스럽고 감각적 욕망과 연관되어 있으며 매혹적인 것으로서, 눈으로 인식되는 형상들, 귀로 인식되는 소리들... 코로 인식되는 냄새들... 혀로 인식되는 맛들... 몸으로 인식되는 감촉들이다. 비구들이여, 이것이 비구에게 자신의 영역이 아닌 남의 영역이다.”

‘‘Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carataṃ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṃ, na lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo? Yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“비구들이여, 자신의 영역인 조상 대대의 활동 범위 안에서 돌아다녀라. 비구들이여, 자신의 영역인 조상 대대의 활동 범위 안에서 돌아다니는 자들에게는 마라가 틈을 얻지 못할 것이며, 마라가 대상을 얻지 못할 것이다. 비구들이여, 비구에게 자신의 영역인 조상 대대의 활동 범위란 무엇인가? 그것은 바로 네 가지 마음챙김의 확립이다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 물리치고, 열정적으로 분명히 알고 마음챙김하며 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 느낌에서... 마음에서... 법에서 법을 관찰하며 머문다. 비구들이여, 이것이 비구에게 자신의 영역인 조상 대대의 활동 범위이다.” 제6수트라.

7. Makkaṭasuttaṃ

7. 7. 원숭이의 수트라(Makkaṭasuttaṃ)

373. ‘‘Atthi, bhikkhave, himavato pabbatarājassa duggā visamā desā, yattha neva makkaṭānaṃ cārī na manussānaṃ. Atthi, bhikkhave, himavato pabbatarājassa [Pg.129] duggā visamā desā, yattha makkaṭānañhi kho cārī, na manussānaṃ. Atthi, bhikkhave, himavato pabbatarājassa samā bhūmibhāgā ramaṇīyā, yattha makkaṭānañceva cārī manussānañca. Tatra, bhikkhave, luddā makkaṭavīthīsu lepaṃ oḍḍenti makkaṭānaṃ bādhanāya.

373. “비구들이여, 히말라야 산맥에는 원숭이도 사람도 접근하기 힘든 험난한 곳이 있다. 비구들이여, 히말라야 산맥에는 원숭이는 갈 수 있지만 사람은 갈 수 없는 험난한 곳도 있다. 비구들이여, 히말라야 산맥에는 원숭이도 사람도 갈 수 있는 평탄하고 아름다운 지대도 있다. 비구들이여, 그곳에서 사냥꾼들은 원숭이들을 잡기 위해 원숭이가 다니는 길에 끈끈이(lepa)를 놓는다.”

‘‘Tatra, bhikkhave, ye te makkaṭā abālajātikā alolajātikā, te taṃ lepaṃ disvā ārakā parivajjanti. Yo pana so hoti makkaṭo bālajātiko lolajātiko, so taṃ lepaṃ upasaṅkamitvā hatthena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Hatthaṃ mocessāmī’ti dutiyena hatthena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Ubho hatthe mocessāmī’ti pādena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Ubho hatthe mocessāmi pādañcā’ti dutiyena pādena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Ubho hatthe mocessāmi pāde cā’ti tuṇḍena gaṇhāti. So tattha bajjhati. Evañhi so, bhikkhave, makkaṭo pañcoḍḍito thunaṃ seti anayaṃ āpanno byasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo luddassa. Tamenaṃ, bhikkhave, luddo vijjhitvā tasmiṃyeva kaṭṭhakataṅgāre avassajjetvā yena kāmaṃ pakkamati. Evaṃ so taṃ, bhikkhave, hoti yo agocare carati paravisaye.

“비구들이여, 그중 어리석지 않고 경솔하지 않은 원숭이들은 그 끈끈이를 보고 멀리서 피한다. 그러나 어리석고 경솔한 원숭이는 그 끈끈이에 다가가 손으로 그것을 잡는다. 그러면 손이 거기에 달라붙는다. ‘손을 떼어내야지’ 하고 다른 손으로 잡으면, 그 손도 달라붙는다. ‘양손을 떼어내야지’ 하고 발로 잡으면, 발도 달라붙는다. ‘양손과 발을 떼어내야지’ 하고 다른 발로 잡으면, 그 발도 달라붙는다. ‘양손과 양발을 떼어내야지’ 하고 입으로 잡으면, 입마저 달라붙는다. 비구들이여, 이처럼 다섯 군데가 묶인 원숭이는 신음하며 누워 있게 되고, 재앙과 멸망에 빠져 사냥꾼이 마음대로 할 수 있게 된다. 비구들이여, 사냥꾼은 그 원숭이를 찔러서 꿰고는 그곳의 숯불에 구워버리고 자기가 가고 싶은 곳으로 가버린다. 비구들이여, 이와 같이 자신의 영역이 아닌 남의 영역에서 돌아다니는 자에게는 이와 같은 재앙이 닥친다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye. Agocare, bhikkhave, carataṃ paravisaye lacchati māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṃ – pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo.

“그러므로 비구들이여, 자신의 영역이 아닌 남의 영역에서 돌아다니지 마라. 자신의 영역이 아닌 남의 영역에서 돌아다니는 자들에게는 마라가 틈을 얻을 것이며, 마라가 대상을 얻을 것이다. 비구들이여, 비구에게 자신의 영역이 아닌 남의 영역이란 무엇인가? 그것은 바로 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥이다. 무엇이 다섯인가? 원하고 즐겁고 마음에 들고 사랑스럽고 감각적 욕망과 연관되어 있으며 매혹적인 것으로서, 눈으로 인식되는 형상들, 귀로 인식되는 소리들... 코로 인식되는 냄새들... 혀로 인식되는 맛들... 몸으로 인식되는 감촉들이다. 비구들이여, 이것이 비구에게 자신의 영역이 아닌 남의 영역이다.”

‘‘Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carataṃ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṃ, na lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo? Yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro[Pg.130]? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo’’ti. Sattamaṃ.

“비구들이여, 그대들 조상의 영역인 경계에서 노닐라. 비구들이여, 그대들 조상의 영역인 경계에서 노니는 자들에게 마라는 틈을 얻지 못할 것이요, 마라는 대상을 얻지 못할 것이다. 비구들이여, 무엇이 비구의 조상의 영역인 경계인가? 그것은 바로 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)이다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 한 비구가 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 근면하고 분명하게 알아차리며 마음챙김하며, 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 느낌에서 느낌을... 마음에서 마음을... 법에서 법을 관찰하며 머문다. 비구들이여, 이것이 비구의 조상의 영역인 경계이다.” 일곱 번째 수트라.

8. Sūdasuttaṃ

8. 요리사의 경 (Sūdasuttaṃ)

374. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo rājānaṃ vā rājamahāmattaṃ vā nānaccayehi sūpehi paccupaṭṭhito assa – ambilaggehipi, tittakaggehipi, kaṭukaggehipi, madhuraggehipi, khārikehipi, akhārikehipi, loṇikehipi, aloṇikehipi.

374. “비구들이여, 예를 들어 어리석고 무식하고 서투른 요리사가 왕이나 왕의 대신에게 여러 가지 국들을 바친다고 하자. 신맛이 나는 것, 쓴맛이 나는 것, 매운맛이 나는 것, 단맛이 나는 것, 짠맛이 나는 것, 짜지 않은 것, 소금이 들어간 것, 소금이 들어가지 않은 것들이다.”

‘‘Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṃ na uggaṇhāti – ‘idaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṃ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṃ bhāsati. Ambilaggaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati. Tittakaggaṃ vā me ajja… kaṭukaggaṃ vā me ajja… madhuraggaṃ vā me ajja… khārikaṃ vā me ajja… akhārikaṃ vā me ajja… loṇikaṃ vā me ajja… aloṇikaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, aloṇikassa vā abhiharati, aloṇikassa vā bahuṃ gaṇhāti, aloṇikassa vā vaṇṇaṃ bhāsatī’’’ti.

“비구들이여, 그런데 그 어리석고 무식하고 서투른 요리사는 자기 주인의 취향(nimitta)을 파악하지 못한다. ‘오늘 내 주인은 이 음식을 좋아하시는구나, 혹은 이것을 집어 드시는구나, 혹은 이것을 많이 가져가시는구나, 혹은 이것의 맛을 칭찬하시는구나. 오늘 내 주인은 신맛이 나는 음식을 좋아하시는구나, 혹은 신맛이 나는 것을 집어 드시는구나, 혹은 신맛이 나는 것을 많이 가져가시는구나, 혹은 신맛이 나는 것의 맛을 칭찬하시는구나. 오늘 내 주인은 쓴맛이 나는 것을... 매운맛이 나는 것을... 단맛이 나는 것을... 짠맛이 나는 것을... 짜지 않은 것을... 소금이 들어간 것을... 소금이 들어가지 않은 음식을 좋아하시는구나, 혹은 소금이 들어가지 않은 것을 집어 드시는구나, 혹은 소금이 들어가지 않은 것을 많이 가져가시는구나, 혹은 소금이 들어가지 않은 것의 맛을 칭찬하시는구나’라고 주인의 취향을 파악하지 못한다.”

‘‘Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo na ceva lābhī hoti acchādanassa, na lābhī vetanassa, na lābhī abhihārānaṃ. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṃ na uggaṇhāti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bālo abyatto akusalo bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṃ na samādhiyati, upakkilesā na pahīyanti. So taṃ nimittaṃ na uggaṇhāti. Vedanāsu vedanānupassī viharati…pe… citte cittānupassī viharati [Pg.131] …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṃ na samādhiyati, upakkilesā na pahīyanti. So taṃ nimittaṃ na uggaṇhāti.

“비구들이여, 그 어리석고 무식하고 서투른 요리사는 옷(하사품)도 얻지 못하고, 보수도 얻지 못하고, 상금도 얻지 못한다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 그 어리석고 무식하고 서투른 요리사가 자기 주인의 취향을 파악하지 못하기 때문이다. 비구들이여, 그와 마찬가지로 여기 어떤 어리석고 무식하고 서투른 비구가 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 근면하고 분명하게 알아차리며 마음챙김하며, 몸에서 몸을 관찰하며 머문다고 하자. 몸에서 몸을 관찰하며 머무는 그의 마음은 삼매에 들지 못하고, 오염원들은 제거되지 않는다. 그는 그 징조를 파악하지 못한다. 느낌에서 느낌을 관찰하며 머물고... 마음에서 마음을 관찰하며 머물고... 법에서 법을 관찰하며 머물 때에도, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 근면하고 분명하게 알아차리며 마음챙김하며 머문다. 법에서 법을 관찰하며 머무는 그의 마음은 삼매에 들지 못하고, 오염원들은 제거되지 않는다. 그는 그 징조를 파악하지 못한다.”

‘‘Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo bhikkhu na ceva lābhī hoti diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṃ, na lābhī satisampajaññassa. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṃ na uggaṇhāti.

“비구들이여, 그 어리석고 무식하고 서투른 비구는 지금 여기에서의 행복한 머묾(현법낙주)도 얻지 못하고, 마음챙김과 분명한 알아차림도 얻지 못한다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 그 어리석고 무식하고 서투른 비구가 자기 마음의 징조를 파악하지 못하기 때문이다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo rājānaṃ vā rājamahāmattaṃ vā nānaccayehi sūpehi paccupaṭṭhito assa – ambilaggehipi, tittakaggehipi, kaṭukaggehipi, madhuraggehipi, khārikehipi, akhārikehipi, loṇikehipi, aloṇikehipi.

“비구들이여, 예를 들어 현명하고 유능하고 숙련된 요리사가 왕이나 왕의 대신에게 여러 가지 국들을 바친다고 하자. 신맛이 나는 것, 쓴맛이 나는 것, 매운맛이 나는 것, 단맛이 나는 것, 짠맛이 나는 것, 짜지 않은 것, 소금이 들어간 것, 소금이 들어가지 않은 것들이다.”

‘‘Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṃ uggaṇhāti – ‘idaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṃ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṃ bhāsati. Ambilaggaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati. Tittakaggaṃ vā me ajja… kaṭukaggaṃ vā me ajja… madhuraggaṃ vā me ajja… khārikaṃ vā me ajja… akhārikaṃ vā me ajja… loṇikaṃ vā me ajja… aloṇikaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, aloṇikassa vā abhiharati, aloṇikassa vā bahuṃ gaṇhāti, aloṇikassa vā vaṇṇaṃ bhāsatī’’’ti.

“비구들이여, 그런데 그 현명하고 유능하고 숙련된 요리사는 자기 주인의 취향을 파악한다. ‘오늘 내 주인은 이 음식을 좋아하시는구나, 혹은 이것을 집어 드시는구나, 혹은 이것을 많이 가져가시는구나, 혹은 이것의 맛을 칭찬하시는구나. 오늘 내 주인은 신맛이 나는 음식을 좋아하시는구나, 혹은 신맛이 나는 것을 집어 드시는구나, 혹은 신맛이 나는 것을 많이 가져가시는구나, 혹은 신맛이 나는 것의 맛을 칭찬하시는구나. 오늘 내 주인은 쓴맛이 나는 것을... 매운맛이 나는 것을... 단맛이 나는 것을... 짠맛이 나는 것을... 짜지 않은 것을... 소금이 들어간 것을... 소금이 들어가지 않은 음식을 좋아하시는구나, 혹은 소금이 들어가지 않은 것을 집어 드시는구나, 혹은 소금이 들어가지 않은 것을 많이 가져가시는구나, 혹은 소금이 들어가지 않은 것의 맛을 칭찬하시는구나’라고 주인의 취향을 파악한다.”

‘‘Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo lābhī ceva hoti acchādanassa, lābhī vetanassa, lābhī abhihārānaṃ. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṃ uggaṇhāti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco paṇḍito byatto kusalo bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṃ samādhiyati, upakkilesā pahīyanti. So taṃ nimittaṃ uggaṇhāti. Vedanāsu vedanānupassī viharati…pe… citte cittānupassī viharati…pe… dhammesu dhammānupassī viharati [Pg.132] ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṃ samādhiyati, upakkilesā pahīyanti. So taṃ nimittaṃ uggaṇhāti.

“비구들이여, 그 현명하고 유능하고 숙련된 요리사는 옷도 얻고, 보수도 얻고, 상금도 얻는다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 그 현명하고 유능하고 숙련된 요리사가 자기 주인의 취향을 파악하기 때문이다. 비구들이여, 그와 마찬가지로 여기 어떤 현명하고 유능하고 숙련된 비구가 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 근면하고 분명하게 알아차리며 마음챙김하며, 몸에서 몸을 관찰하며 머문다고 하자. 몸에서 몸을 관찰하며 머무는 그의 마음은 삼매에 들고, 오염원들은 제거된다. 그는 그 징조를 파악한다. 느낌에서 느낌을 관찰하며 머물고... 마음에서 마음을 관찰하며 머물고... 법에서 법을 관찰하며 머물 때에도, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 근면하고 분명하게 알아차리며 마음챙김하며 머문다. 법에서 법을 관찰하며 머무는 그의 마음은 삼매에 들고, 오염원들은 제거된다. 그는 그 징조를 파악한다.”

‘‘Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu lābhī ceva hoti diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṃ, lābhī hoti satisampajaññassa. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṃ uggaṇhātī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“비구들이여, 그 현명하고 유능하고 숙련된 비구는 지금 여기에서의 행복한 머묾(현법낙주)도 얻고, 마음챙김과 분명한 알아차림도 얻는다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 그 현명하고 유능하고 숙련된 비구가 자기 마음의 징조를 파악하기 때문이다.” 여덟 번째 수트라.

9. Gilānasuttaṃ

9. 병자의 경 (Gilānasuttaṃ)

375. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati veḷuvagāmake. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘etha tumhe, bhikkhave, samantā vesāliyā yathāmittaṃ yathāsandiṭṭhaṃ yathāsambhattaṃ vassaṃ upetha. Idhevāhaṃ veḷuvagāmake vassaṃ upagacchāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā samantā vesāliyā yathāmittaṃ yathāsandiṭṭhaṃ yathāsambhattaṃ vassaṃ upagacchuṃ. Bhagavā pana tattheva veḷuvagāmake vassaṃ upagacchi.

375. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서 웨살리의 웨루와 마을에 머무셨다. 거기서 세존께서는 비구들을 불러 말씀하셨다. “비구들아, 오라. 너희는 웨살리 주변에서 친구나 지인, 혹은 친분이 있는 이들이 있는 곳에서 안거를 보내라. 나는 여기 웨루와 마을에서 안거를 보내겠다.” “알겠습니다, 세존이시여.”라고 그 비구들은 세존께 응답하고 웨살리 주변의 친구나 지인, 친분이 있는 곳으로 가서 안거를 보냈다. 세존께서는 바로 그 웨루와 마을에서 안거를 보내셨다.

Atha kho bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji, bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tatra sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘na kho me taṃ patirūpaṃ, yohaṃ anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ parinibbāyeyyaṃ. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ ābādhaṃ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṃ adhiṭṭhāya vihareyya’’nti. Atha kho bhagavā taṃ ābādhaṃ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṃ adhiṭṭhāya vihāsi. (Atha kho bhagavato so ābādho paṭippassambhi).

그런데 안거에 드신 세존께 혹독한 병이 생겼고, 죽음에 이를 정도의 심한 통증이 일어났다. 거기서 세존께서는 마음 챙기고 알아차리며 괴로워하지 않고 그 통증을 감내하셨다. 그때 세존께 이런 생각이 드셨다. ‘내가 시자들에게 알리지 않고 비구 승가에 작별을 고하지 않은 채 반열반에 드는 것은 내게 적절하지 않다. 그러니 내가 이 병을 정진으로 물리치고 수명(생명의 형성력)을 유지하며 머무는 것이 좋겠다.’ 그리하여 세존께서는 정진으로 그 병을 물리치고 수명을 유지하며 머무셨다. 그러자 세존의 그 병이 가라앉았다.

Atha kho bhagavā gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ [Pg.133] etadavoca – ‘‘diṭṭho me, bhante, bhagavato phāsu; diṭṭhaṃ, bhante, bhagavato khamanīyaṃ; diṭṭhaṃ, bhante, bhagavato yāpanīyaṃ. Api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṃ nappaṭibhanti bhagavato gelaññena. Api ca me, bhante, ahosi kācideva assāsamattā – ‘na tāva bhagavā parinibbāyissati, na yāva bhagavā bhikkhusaṅghaṃ ārabbha kiñcideva udāharatī’’’ti.

그 후 세존께서는 병에서 회복되어 일어나신 지 얼마 되지 않아 처소에서 나오셔서, 처소 뒤편 그늘에 마련된 자리에 앉으셨다. 그때 아난다 존자가 세존께 다가와 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 아난다 존자가 세존께 이렇게 말씀드렸다. “세존이시여, 세존께서 편안하신 모습을 뵙게 되었습니다. 세존께서 견딜 만해지신 것을 뵙게 되었고, 세존께서 기력을 회복하신 것을 뵙게 되었습니다. 세존이시여, 하지만 저는 세존의 병환 때문에 몸이 마치 마비된 듯 무겁고, 사방이 보이지 않으며, 법들이 제게 나타나지 않았습니다. 세존이시여, 그래도 제게는 ‘세존께서 비구 승가에 대해 어떤 말씀이라도 남기시기 전까지는 반열반에 들지 않으실 것이다’라는 약간의 위안이 있었습니다.”

‘‘Kiṃ pana dāni, ānanda, bhikkhusaṅgho mayi paccāsīsati ? Desito, ānanda, mayā dhammo anantaraṃ abāhiraṃ karitvā. Natthānanda, tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi. Yassa nūna, ānanda, evamassa – ‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā, so nūna, ānanda, bhikkhusaṅghaṃ ārabbha kiñcideva udāhareyya. Tathāgatassa kho, ānanda, na evaṃ hoti – ‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā. Sa kiṃ, ānanda, tathāgato bhikkhusaṅghaṃ ārabbha kiñcideva udāharissati! Etarahi kho panāhaṃ, ānanda, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. Āsītiko me vayo vattati. Seyyathāpi, ānanda, jajjarasakaṭaṃ veḷamissakena yāpeti; evameva kho, ānanda, vedhamissakena maññe tathāgatassa kāyo yāpeti.

“아난다야, 비구 승가가 나에게 무엇을 더 바라느냐? 아난다야, 나는 안팎이 없이 법을 설했다. 아난다야, 여래의 가르침에는 스승이 제자에게 일부를 숨기는 ‘스승의 주먹’ 같은 것이 없다. 아난다야, ‘내가 비구 승가를 이끌 것이다’라거나 ‘비구 승가는 나를 지표로 삼아야 한다’고 생각하는 자가 있다면, 그런 자가 비구 승가에 대해 어떤 말을 남길 것이다. 그러나 아난다야, 여래에게는 ‘내가 비구 승가를 이끌 것이다’라거나 ‘비구 승가는 나를 지표로 삼아야 한다’는 생각이 없다. 그런 여래가 어찌 비구 승가에 대해 어떤 말을 남기겠느냐! 아난다야, 이제 나는 늙고 노쇠하고 나이 들어 인생의 황혼기에 접어들었고, 여든 살이 되었다. 아난다야, 마치 낡은 수레가 가죽 끈에 묶여 겨우 굴러가듯이, 아난다야, 여래의 몸도 (과법의) 가죽 끈에 묶여 겨우 유지되고 있다고 생각한다.”

‘‘Yasmiṃ, ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaṃ amanasikārā ekaccānaṃ vedanānaṃ nirodhā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, phāsutaro, ānanda, tasmiṃ samaye tathāgatassa kāyo hoti. Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā.

“아난다야, 여래가 모든 표상을 마음에서 지우고 일부 느낌들이 소멸하여, 표상 없는 마음의 삼매(무상 삼매)에 들어 머물 때, 그때 여래의 몸은 가장 편안하다. 그러므로 아난다야, 너희는 자신을 섬으로 삼고 자신을 귀의처로 삼아 머물고 남을 귀의처로 삼지 말며, 법을 섬으로 삼고 법을 귀의처로 삼아 머물고 다른 것을 귀의처로 삼지 말라.”

‘‘Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno [Pg.134] satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci, ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā’’ti. Navamaṃ.

“아난다야, 비구가 어떻게 자신을 섬으로 삼고 자신을 귀의처로 삼아 머물며, 법을 섬으로 삼고 법을 귀의처로 삼아 머무는가? 아난다야, 여기 비구는 신(身)에서 신을 관찰하며 머물고, 열성적으로 알아차리고 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리친다. 수(受)에서… 심(心)에서… 법(法)에서 법을 관찰하며 머물고, 열성적으로 알아차리고 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리친다. 아난다야, 이렇게 비구는 자신을 섬으로 삼고 자신을 귀의처로 삼아 머물며, 법을 섬으로 삼고 법을 귀의처로 삼아 머문다. 아난다야, 지금이나 내가 죽은 뒤에나, 누구든지 자신을 섬으로 삼고 자신을 귀의처로 삼아 머물며 법을 섬으로 삼고 법을 귀의처로 삼아 머무는 비구들, 배움을 열망하는 그 비구들이야말로 최고의 경지에 이르게 될 것이다.” 아홉 번째 경.

10. Bhikkhunupassayasuttaṃ

10. 10. 비구니 처소 경

376. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sambahulā bhikkhuniyo yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ –

376. 그때 아난다 존자는 아침에 옷을 매만져 입고 발다와 가사를 들고 어떤 비구니 처소로 갔다. 가서 마련된 자리에 앉았다. 그러자 많은 비구니들이 아난다 존자가 있는 곳으로 다가와서, 아난다 존자에게 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 비구니들이 아난다 존자에게 이렇게 말했다.

‘‘Idha, bhante ānanda, sambahulā bhikkhuniyo catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharantiyo uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ sañjānantī’’ti. ‘‘Evametaṃ, bhaginiyo, evametaṃ, bhaginiyo! Yo hi koci, bhaginiyo, bhikkhu vā bhikkhunī vā catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto viharati, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ – ‘uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ sañjānissatī’’’ti.

“아난다 존자시여, 여기 많은 비구니들이 네 가지 사념처에 마음을 잘 확립하여 머물며, 이전보다 뛰어난 높은 단계의 특별한 성취를 체득하고 있습니다.” “자매들이여, 그렇습니다. 자매들이여, 그렇습니다. 자매들이여, 비구든 비구니든 누구라도 네 가지 사념처에 마음을 잘 확립하여 머문다면, 그가 이전보다 뛰어난 높은 단계의 특별한 성취를 체득할 것임은 분명합니다.”

Atha kho āyasmā ānando tā bhikkhuniyo dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

그 후 아난다 존자는 그 비구니들에게 법문으로 유익함을 보여주고 실천을 권하며 분발하게 하고 기쁘게 한 뒤, 자리에서 일어나 떠났다. 그리고 아난다 존자는 사왓티에서 탁발을 하고 식사를 마친 뒤 탁발에서 돌아와 세존께서 계신 곳으로 갔다. 가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 아난다 존자가 세존께 이렇게 말씀드렸다.

‘‘Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃ. Atha kho, bhante, sambahulā bhikkhuniyo yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ [Pg.135] nisinnā kho, bhante, tā bhikkhuniyo maṃ etadavocuṃ – ‘idha, bhante ānanda, sambahulā bhikkhuniyo catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharantiyo uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ sañjānantī’ti. Evaṃ vuttāhaṃ, bhante, tā bhikkhuniyo etadavocaṃ – ‘evametaṃ, bhaginiyo, evametaṃ, bhaginiyo! Yo hi koci, bhaginiyo, bhikkhu vā bhikkhunī vā catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto viharati, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ – uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ sañjānissatī’’’ti.

“세존이시여, 저는 오늘 오전 일찍 옷을 입고 발다와 가사를 들고 어느 비구니 처소로 갔습니다. 가서 마련된 자리에 앉았습니다. 그때 많은 비구니들이 제게 다가와 절을 하고 한곁에 앉았습니다. 한곁에 앉은 비구니들이 제게 이렇게 말했습니다. ‘아난다 존자시여, 이곳의 많은 비구니들이 네 가지 사념처에 마음을 잘 확립하여 머물면서, 이전보다 더 수승한 차후의 특별한 성취를 분명히 알고 있습니다.’ 세존이시여, 이렇게 말하는 비구니들에게 저는 이렇게 말했습니다. ‘자매들이여, 그렇습니다. 자매들이여, 그렇습니다. 자매들이여, 누구든지 비구나 비구니가 네 가지 사념처에 마음을 잘 확립하여 머문다면, 그가 이전보다 더 수승한 차후의 특별한 성취를 분명히 알게 될 것이라고 기대할 수 있습니다.’”

‘‘Evametaṃ, ānanda, evametaṃ, ānanda! Yo hi koci, ānanda, bhikkhu vā bhikkhunī vā catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto viharati, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ – ‘uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ sañjānissati’’’.

“아난다여, 그렇다. 아난다여, 그렇다. 아난다여, 누구든지 비구나 비구니가 네 가지 사념처에 마음을 잘 확립하여 머문다면, 그가 이전보다 더 수승한 차후의 특별한 성취를 분명히 알게 될 것이라고 기대할 수 있다.”

‘‘Katamesu catūsu? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa kāye kāyānupassino viharato kāyārammaṇo vā uppajjati kāyasmiṃ pariḷāho, cetaso vā līnattaṃ, bahiddhā vā cittaṃ vikkhipati. Tenānanda, bhikkhunā kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṃ paṇidahitabbaṃ. Tassa kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṃ paṇidahato pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedayati. Sukhino cittaṃ samādhiyati. So iti paṭisañcikkhati – ‘yassa khvāhaṃ atthāya cittaṃ paṇidahiṃ, so me attho abhinipphanno. Handa, dāni paṭisaṃharāmī’ti. So paṭisaṃharati ceva na ca vitakketi na ca vicāreti. ‘Avitakkomhi avicāro, ajjhattaṃ satimā sukhamasmī’ti pajānāti’’.

“어떤 네 가지인가? 아난다여, 여기 비구는 신체(身)에서 신체를 관찰하며 머무니, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음 챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리친다. 신체에서 신체를 관찰하며 머무는 그에게 신체를 대상으로 하거나 신체에서 (번뇌의) 뜨거움이 생겨나거나, 마음의 위축됨이 생기거나, 혹은 밖으로 마음이 흩어지게 된다. 아난다여, 그때 비구는 어떤 신심을 일으키는 표상(pasādanīye nimitte)에 마음을 기울여야 한다. 그가 신심을 일으키는 표상에 마음을 기울이면 환희(pāmojja)가 생긴다. 환희하는 자에게 희열(pīti)이 생긴다. 희열을 느낀 자의 몸은 평온해진다. 몸이 평온한 자는 행복을 경험한다. 행복한 자의 마음은 삼매에 든다. 그는 이와 같이 성찰한다. ‘내가 어떤 목적을 위해 마음을 기울였는데, 그 목적이 내게 성취되었다. 자, 이제 (원래의 명상 주제로) 마음을 되돌리자.’ 그는 마음을 되돌리며, (번뇌와 결합된) 사유(vitakka)도 하지 않고 고찰(vicāra)도 하지 않는다. 그는 ‘나는 사유도 없고 고찰도 없으며, 내적으로 마음 챙기며 행복하다’라고 꿰뚫어 안다.”

‘‘Puna caparaṃ, ānanda, bhikkhu vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato dhammārammaṇo vā uppajjati kāyasmiṃ pariḷāho, cetaso vā līnattaṃ, bahiddhā vā cittaṃ vikkhipati. Tenānanda, bhikkhunā kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṃ paṇidahitabbaṃ. Tassa kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṃ paṇidahato pāmojjaṃ jāyati[Pg.136]. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedayati. Sukhino cittaṃ samādhiyati. So iti paṭisañcikkhati – ‘yassa khvāhaṃ atthāya cittaṃ paṇidahiṃ, so me attho abhinipphanno. Handa, dāni paṭisaṃharāmī’ti. So paṭisaṃharati ceva na ca vitakketi na ca vicāreti. ‘Avitakkomhi avicāro, ajjhattaṃ satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Evaṃ kho, ānanda, paṇidhāya bhāvanā hoti.

“다시 아난다여, 비구는 수(受)에서… 심(心)에서… 법(法)에서 법을 관찰하며 머무니, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음 챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리친다. 법에서 법을 관찰하며 머무는 그에게 법을 대상으로 하거나 몸에서 (번뇌의) 뜨거움이 생겨나거나, 마음의 위축됨이 생기거나, 혹은 밖으로 마음이 흩어지게 된다. 아난다여, 그때 비구는 어떤 신심을 일으키는 표상에 마음을 기울여야 한다. 그가 신심을 일으키는 표상에 마음을 기울이면 환희가 생긴다. 환희하는 자에게 희열이 생긴다. 희열을 느낀 자의 몸은 평온해진다. 몸이 평온한 자는 행복을 경험한다. 행복한 자의 마음은 삼매에 든다. 그는 이와 같이 성찰한다. ‘내가 어떤 목적을 위해 마음을 기울였는데, 그 목적이 내게 성취되었다. 자, 이제 (원래의 명상 주제로) 마음을 되돌리자.’ 그는 마음을 되돌리며, (번뇌와 결합된) 사유도 하지 않고 고찰도 하지 않는다. 그는 ‘나는 사유도 없고 고찰도 없으며, 내적으로 마음 챙기며 행복하다’라고 꿰뚫어 안다. 아난다여, 이와 같이 마음을 기울여 닦는 수행(paṇidhāya bhāvanā)이 있다.”

‘‘Kathañcānanda, appaṇidhāya bhāvanā hoti? Bahiddhā, ānanda, bhikkhu cittaṃ appaṇidhāya ‘appaṇihitaṃ me bahiddhā citta’nti pajānāti. Atha pacchāpure ‘asaṃkhittaṃ vimuttaṃ appaṇihita’nti pajānāti. Atha ca pana ‘kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Bahiddhā, ānanda, bhikkhu cittaṃ appaṇidhāya ‘appaṇihitaṃ me bahiddhā citta’nti pajānāti. Atha pacchāpure ‘asaṃkhittaṃ vimuttaṃ appaṇihita’nti pajānāti. Atha ca pana ‘vedanāsu vedanānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Bahiddhā, ānanda, bhikkhu cittaṃ appaṇidhāya ‘appaṇihitaṃ me bahiddhā citta’nti pajānāti. Atha pacchāpure ‘asaṃkhittaṃ vimuttaṃ appaṇihita’nti pajānāti. Atha ca pana ‘citte cittānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Bahiddhā, ānanda, bhikkhu cittaṃ appaṇidhāya ‘appaṇihitaṃ me bahiddhā citta’nti pajānāti. Atha pacchāpure ‘asaṃkhittaṃ vimuttaṃ appaṇihita’nti pajānāti. Atha ca pana ‘dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Evaṃ kho, ānanda, appaṇidhāya bhāvanā hoti.

“아난다여, 그러면 어떻게 마음을 기울이지 않고 닦는 수행(appaṇidhāya bhāvanā)이 있는가? 아난다여, 비구가 마음을 밖으로 기울이지 않으면서 ‘내 마음은 밖으로 향하지 않았다’라고 꿰뚫어 안다. 그런 뒤 앞뒤로 ‘위축되지 않았고, 해탈했으며, 기울어짐이 없다’라고 꿰뚫어 안다. 또한 ‘나는 신체에서 신체를 관찰하며 머무니, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음 챙기는 자가 되어 행복하다’라고 꿰뚫어 안다. 아난다여, 비구가 마음을 밖으로 기울이지 않으면서 ‘내 마음은 밖으로 향하지 않았다’라고 꿰뚫어 안다. 그런 뒤 앞뒤로 ‘위축되지 않았고, 해탈했으며, 기울어짐이 없다’라고 꿰뚫어 안다. 또한 ‘나는 수(受)에서 수를 관찰하며 머무니, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음 챙기는 자가 되어 행복하다’라고 꿰뚫어 안다. 아난다여, 비구가 마음을 밖으로 기울이지 않으면서 ‘내 마음은 밖으로 향하지 않았다’라고 꿰뚫어 안다. 그런 뒤 앞뒤로 ‘위축되지 않았고, 해탈했으며, 기울어짐이 없다’라고 꿰뚫어 안다. 또한 ‘나는 심(心)에서 마음을 관찰하며 머무니, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음 챙기는 자가 되어 행복하다’라고 꿰뚫어 안다. 아난다여, 비구가 마음을 밖으로 기울이지 않으면서 ‘내 마음은 밖으로 향하지 않았다’라고 꿰뚫어 안다. 그런 뒤 앞뒤로 ‘위축되지 않았고, 해탈했으며, 기울어짐이 없다’라고 꿰뚫어 안다. 또한 ‘나는 법(法)에서 법을 관찰하며 머무니, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음 챙기는 자가 되어 행복하다’라고 꿰뚫어 안다. 아난다여, 이와 같이 마음을 기울이지 않고 닦는 수행이 있다.”

‘‘Iti kho, ānanda, desitā mayā paṇidhāya bhāvanā, desitā appaṇidhāya bhāvanā. Yaṃ, ānanda, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. Etāni, ānanda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni! Jhāyathānanda, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha! Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī’’ti.

“이와 같이 아난다여, 나는 마음을 기울여 닦는 수행을 설했고, 마음을 기울이지 않고 닦는 수행을 설했다. 아난다여, 제자들의 이익을 구하고 연민하는 스승이 연민하는 마음으로 제자들에게 해야 할 바를 나는 그대들에게 다 하였다. 아난다여, 저기 나무 아래가 있고, 저기 빈집들이 있다. 아난다여, 명상하라. 방일하지 마라. 나중에 후회하지 마라. 이것이 그대들에게 주는 우리의 가르침이다.”

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. Dasamaṃ.

세존께서 이와 같이 말씀하셨다. 아난다 존자는 마음이 흡족하여 세존의 말씀을 기뻐하였다. 열 번째 수트라가 끝났다.

Ambapālivaggo paṭhamo.

암바빨리 품 첫 번째.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약(uddāna)은 다음과 같다.

Ambapāli [Pg.137] sato bhikkhu, sālā kusalarāsi ca;

Sakuṇagdhi makkaṭo sūdo, gilāno bhikkhunupassayoti.

암바빨리 수트라, 마음 챙김(sato) 수트라, 비구(bhikkhu) 수트라, 살라(sālā) 수트라, 선한 무리(kusalarāsi) 수트라, 매(sakuṇagghi) 수트라, 원숭이(makkaṭo) 수트라, 요리사(sūdo) 수트라, 병든 자(gilāno) 수트라, 비구니 처소(bhikkhunupassaya) 수트라.

2. Nālandavaggo

2. 2. 나란다 품

1. Mahāpurisasuttaṃ

1. 1. 대인 수트라 (Mahāpurisasuttaṃ)

377. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘mahāpuriso, mahāpuriso’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, mahāpuriso hotī’’ti? ‘‘Vimuttacittattā khvāhaṃ, sāriputta, ‘mahāpuriso’ti vadāmi. Avimuttacittattā ‘no mahāpuriso’ti vadāmi’’.

377. 사밧티에서. 그때 사리뿟따 존자가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 사리뿟따 존자는 세존께 이렇게 여쭈었다. "세존이시여, '대인(大人), 대인'이라고들 합니다. 세존이시여, 어느 정도가 되어야 대인이라고 합니까?" "사리뿟따여, 나는 마음이 해탈했기 때문에 '대인'이라고 말한다. 마음이 해탈하지 못했다면 '대인'이라고 말하지 않는다."

‘‘Kathañca, sāriputta, vimuttacitto hoti? Idha, sāriputta, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi. Evaṃ kho, sāriputta, vimuttacitto hoti. Vimuttacittattā khvāhaṃ, sāriputta, ‘mahāpuriso’ti vadāmi. Avimuttacittattā ‘no mahāpuriso’ti vadāmī’’ti. Paṭhamaṃ.

"사리뿟따여, 그러면 어떻게 마음이 해탈하는가? 사리뿟따여, 여기 수행자는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리고, 마음 챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리면서 머문다. 몸에서 몸을 관찰하며 머무는 그의 마음은 탐욕이 사라지고, 집착 없이 번뇌(asava)들로부터 해탈한다. 느낌들에서... 마음에서... 법들에서 법을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리고, 마음 챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리면서 머문다. 법들에서 법을 관찰하며 머무는 그의 마음은 탐욕이 사라지고, 집착 없이 번뇌들로부터 해탈한다. 사리뿟따여, 이와 같이 마음이 해탈하게 된다. 사리뿟따여, 나는 마음이 해탈했기 때문에 '대인'이라고 말한다. 마음이 해탈하지 못했다면 '대인'이라고 말하지 않는다." 첫 번째 경.

2. Nālandasuttaṃ

2. 날란다 경

378. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharati pāvārikambavane. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati! Na cāhu, na [Pg.138] ca bhavissati, na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro, yadidaṃ – sambodhiya’’nti. ‘‘Uḷārā kho tyāyaṃ, sāriputta, āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito – ‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati! Na cāhu, na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro, yadidaṃ – sambodhiya’’’nti.

378. 한때 세존께서는 날란다의 빠와리까 망고 숲에 머물고 계셨다. 그때 사리뿟따 존자가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 사리뿟따 존자는 세존께 이렇게 여쭈었다. "세존이시여, 저는 세존께 이와 같은 믿음을 가지고 있습니다. 깨달음(sambodhi)에 있어서 세존보다 더 수승하게 아는 다른 사문이나 바라문은 과거에도 없었고 미래에도 없을 것이며, 현재에도 존재하지 않습니다." "사리뿟따여, 그대는 참으로 훌륭하고 당당한 말을 하였으며, 확신에 찬 입장을 취하였고, 사자후를 토했구나. '세존이시여, 저는 세존께 이와 같은 믿음을 가지고 있습니다. 깨달음에 있어서 세존보다 더 수승하게 아는 다른 사문이나 바라문은 과거에도 없었고 미래에도 없을 것이며, 현재에도 존재하지 않습니다'라고 말이다."

‘‘Kiṃ nu te, sāriputta, ye te ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā – ‘evaṃsīlā te bhagavanto ahesuṃ’ iti vā, ‘evaṃdhammā te bhagavanto ahesuṃ’ iti vā, ‘evaṃpaññā te bhagavanto ahesuṃ’ iti vā, ‘evaṃvihārino te bhagavanto ahesuṃ’ iti vā, ‘evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ’ iti vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’!

"사리뿟따여, 그러면 그대는 과거의 모든 아라한 정등각자들인 세존들에 대해서, '그 세존들께서는 이러한 계를 지니셨고', '이러한 법(정)을 지니셨으며', '이러한 통찰지를 지니셨고', '이러한 머묾을 지니셨으며', '이러한 해탈을 지니셨다'라고 그분들의 마음을 그대의 마음으로 꿰뚫어 아는가?" "아닙니다, 세존이시여."

‘‘Kiṃ pana te, sāriputta, ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā – ‘evaṃsīlā te bhagavanto bhavissanti’ iti vā, ‘evaṃdhammā te bhagavanto bhavissanti’ iti vā, ‘evaṃpaññā te bhagavanto bhavissanti’ iti vā, ‘evaṃvihārino te bhagavanto bhavissanti’ iti vā, ‘evaṃvimuttā te bhagavanto bhavissanti’ iti vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

"사리뿟따여, 그러면 그대는 미래의 모든 아라한 정등각자들인 세존들에 대해서, '그 세존들께서는 이러한 계를 지니실 것이고', '이러한 법을 지니실 것이며', '이러한 통찰지를 지니실 것이고', '이러한 머묾을 지니실 것이며', '이러한 해탈을 지니실 것이다'라고 그분들의 마음을 그대의 마음으로 꿰뚫어 아는가?" "아닙니다, 세존이시여."

‘‘Kiṃ pana tyāhaṃ, sāriputta, etarahi, arahaṃ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito – ‘evaṃsīlo bhagavā’ iti vā, ‘evaṃdhammo bhagavā’ iti vā, ‘evaṃpañño bhagavā’ iti vā, ‘evaṃvihārī bhagavā’ iti vā, ‘evaṃvimutto bhagavā’ iti vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

"사리뿟따여, 그러면 그대는 현재 아라한 정등각자인 나에 대해서, '세존께서는 이러한 계를 지니셨고', '이러한 법을 지니셨으며', '이러한 통찰지를 지니셨고', '이러한 머묾을 지니셨으며', '이러한 해탈을 지니셨다'라고 나의 마음을 그대의 마음으로 꿰뚫어 아는가?" "아닙니다, 세존이시여."

‘‘Ettha ca te, sāriputta, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ natthi. Atha kiñcarahi tyāyaṃ, sāriputta, uḷārā āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito – ‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati! Na cāhu, na ca bhavissati, na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā’ bhiyyobhiññataro, yadidaṃ – sambodhiya’’nti?

"사리뿟따여, 그대는 이처럼 과거, 미래, 현재의 아라한 정등각자들에 대해 타심통(cetopariyañāṇa)이 없다. 그런데 사리뿟따여, 어찌하여 그대는 '세존이시여, 저는 세존께 이와 같은 믿음을 가지고 있습니다. 깨달음에 있어서 세존보다 더 수승하게 아는 다른 사문이나 바라문은 과거에도 없었고 미래에도 없을 것이며, 현재에도 존재하지 않습니다'라고 그토록 훌륭하고 당당한 말을 하고, 단정적인 입장을 취하며, 사자후를 토하는가?"

‘‘Na [Pg.139] kho me, bhante, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ atthi, api ca me dhammanvayo vidito. Seyyathāpi, bhante, rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷhuddhāpaṃ daḷhapākāratoraṇaṃ ekadvāraṃ. Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṃ nivāretā ñātānaṃ pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṃ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṃ vā pākāravivaraṃ vā, antamaso biḷāranikkhamanamattampi. Tassa evamassa – ‘ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṃ nagaraṃ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te imināva dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. Evameva kho me, bhante, dhammanvayo vidito – ‘yepi te, bhante, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya, cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā, anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhiṃsu. Yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya, cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā, anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ sammāsambuddho pañca nīvaraṇe pahāya, cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto, satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā, anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’’’ti.

"세존이시여, 저에게는 과거, 미래, 현재의 아라한 정등각자들에 대한 타심통은 없습니다. 그러나 저는 법의 추론(dhammanvaya)을 통해 알고 있습니다. 세존이시여, 예를 들어 왕의 변방 도시에 토대가 견고하고 성벽과 성문이 튼튼하며 오직 하나의 문만 있다고 합시다. 그곳에 현명하고 영리하고 지혜로운 문지기가 있어, 모르는 사람은 막고 아는 사람만 들여보냅니다. 그는 그 성벽의 통로를 따라 순찰하며 성벽의 이음새나 틈을 살피는데, 고양이가 나갈 만한 틈조차 보지 못했습니다. 그러면 그는 '이 성에 들어오거나 나가는 덩치 큰 생물들은 모두 오직 이 문을 통해서만 들어오거나 나간다'라고 생각할 것입니다. 세존이시여, 이와 마찬가지로 저는 법의 추론을 통해 알고 있습니다. '과거의 모든 아라한 정등각자들인 세존들께서도 마음을 오염시키고 통찰지를 약화시키는 다섯 가지 장애(nīvaraṇa)를 제거하고, 네 가지 마음 챙김의 확립(satipaṭṭhāna)에 마음을 잘 안주시키고, 일곱 가지 깨달음의 요소(bojjhaṅga)를 있는 그대로 닦아서 위없는 정등각을 깨달으셨습니다. 미래의 모든 아라한 정등각자들인 세존들께서도 다섯 가지 장애를 제거하고, 네 가지 마음 챙김의 확립에 마음을 잘 안주시키고, 일곱 가지 깨달음의 요소를 있는 그대로 닦아서 위없는 정등각을 깨달으실 것입니다. 그리고 현재 아라한 정등각자이신 세존께서도 다섯 가지 장애를 제거하고, 네 가지 마음 챙김의 확립에 마음을 잘 안주시키고, 일곱 가지 깨달음의 요소를 있는 그대로 닦아서 위없는 정등각을 깨달으셨습니다'라고 말입니다."

‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Tasmātiha tvaṃ, sāriputta, imaṃ dhammapariyāyaṃ abhikkhaṇaṃ bhāseyyāsi bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. Yesampi hi, sāriputta, moghapurisānaṃ bhavissati tathāgate kaṅkhā vā vimati vā, tesampimaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā yā tathāgate kaṅkhā vā vimati vā sā pahīyissatī’’ti. Dutiyaṃ.

“훌륭하다, 사리불아! 훌륭하다, 사리불아! 그러므로 사리불아, 그대는 이 법의 문을 비구들과 비구니들과 우바새들과 우바이들에게 끊임없이 설해야 한다. 사리불아, 참으로 여래에 대해 의심이나 의혹을 품게 될 어리석은 자들이라도 이 법의 문을 듣고 나면 여래에 대해 가졌던 의심이나 의혹이 사라질 것이다.” (두 번째 수타)

3. Cundasuttaṃ

3. 3. 춘다 경

379. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto magadhesu [Pg.140] viharati nālakagāmake ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Cundo ca samaṇuddeso āyasmato sāriputtassa upaṭṭhāko hoti.

379. 379. 한때 세존께서는 사왓티의 제타 숲에 있는 아나타삔디까 원림에 머무셨다. 그때 존자 사리불은 마가다 국의 날라카 마을에 머물고 있었는데, 병이 들어 괴롭고 위중한 상태였다. 그때 춘다 사미가 존자 사리불의 시중을 들고 있었다.

Atha kho āyasmā sāriputto teneva ābādhena parinibbāyi. Atha kho cundo samaṇuddeso āyasmato sāriputtassa pattacīvaramādāya yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho cundo samaṇuddeso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘āyasmā, bhante, sāriputto parinibbuto. Idamassa pattacīvara’’nti.

그 뒤 존자 사리불은 바로 그 병으로 반열반하셨다. 그러자 춘다 사미는 존자 사리불의 발우와 가사를 가지고 사왓티의 제타 숲에 있는 아나타삔디까 원림으로 존자 아난다를 찾아갔다. 가서는 존자 아난다에게 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 춘다 사미는 존자 아난다에게 이와 같이 말했다. “존자시여, 사리불 존자께서 반열반하셨습니다. 이것은 그분의 발우와 가사이며, 사리(dhātu)를 거른 물 거르개입니다.”

‘‘Atthi kho idaṃ, āvuso cunda, kathāpābhataṃ bhagavantaṃ dassanāya. Āyāmāvuso cunda, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocessāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho cundo samaṇuddeso āyasmato ānandassa paccassosi.

“도반 춘다여, 세존을 뵙고 보고하기에 충분한 소식이구려. 도반 춘다여, 갑시다. 세존께서 계신 곳으로 찾아갑시다. 가서 세존께 이 일을 말씀드립시다.” “존자시여, 그렇게 하겠습니다.”라고 춘다 사미는 존자 아난다에게 대답했다.

Atha kho āyasmā ca ānando cundo ca samaṇuddeso yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, bhante, cundo samaṇuddeso evamāha – ‘āyasmā, bhante, sāriputto parinibbuto; idamassa pattacīvara’nti. Api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṃ nappaṭibhanti ‘āyasmā sāriputto parinibbuto’ti sutvā’’.

그 뒤 존자 아난다와 춘다 사미는 세존께서 계신 곳으로 찾아갔다. 가서는 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 존자 아난다는 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 여기 춘다 사미가 말하기를, 사리불 존자께서 반열반하셨으며 이것이 그분의 발우와 가사이며 사리 물 거르개라고 합니다. 세존이시여, 저는 사리불 존자께서 반열반하셨다는 소식을 듣고 몸이 무겁고 마비된 듯하며, 방위도 분간할 수 없으며, 법들조차 제게 나타나지 않습니다.”

‘‘Kiṃ nu kho te, ānanda, sāriputto sīlakkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto, samādhikkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto, paññākkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto, vimuttikkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto, vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto’’ti? ‘‘Na ca kho me, bhante, āyasmā sāriputto sīlakkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto, samādhikkhandhaṃ vā…pe… paññākkhandhaṃ vā… vimuttikkhandhaṃ vā… vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto. Api ca me, bhante, āyasmā sāriputto ovādako ahosi otiṇṇo viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahaṃsako, akilāsu dhammadesanāya, anuggāhako sabrahmacārīnaṃ. Taṃ mayaṃ āyasmato sāriputtassa dhammojaṃ dhammabhogaṃ dhammānuggahaṃ anussarāmā’’ti.

“아난다여, 사리불이 그대의 계의 무더기나 정의 무더기나 혜의 무더기나 해탈의 무더기나 해탈지견의 무더기를 가지고 반열반했느냐?” “세존이시여, 사리불 존자께서 계의 무더기나 정의 무더기나 혜의 무더기나 해탈의 무더기나 해탈지견의 무더기를 가지고 반열반하신 것은 아닙니다. 하지만 세존이시여, 사리불 존자께서는 제게 훈계하시는 분이셨고, 가르쳐주시는 분이셨으며, 깨우쳐주시는 분이셨고, 보여주시는 분이셨으며, 권장하시는 분이셨고, 분발하게 하시는 분이셨으며, 기쁘게 해주시는 분이셨습니다. 또한 법을 설함에 지치지 않으셨고, 동료 수행자들을 도와주셨습니다. 저희는 사리불 존자님의 그 법의 정수와 법의 자양분과 법의 도움을 회상하고 있습니다.”

‘‘Nanu [Pg.141] taṃ, ānanda, mayā paṭikacceva akkhātaṃ – ‘sabbehi piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo. Taṃ kutettha, ānanda, labbhā! Yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata mā palujjīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpi, ānanda, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato yo mahantataro khandho so palujjeyya; evameva kho ānanda, mahato bhikkhusaṅghassa tiṭṭhato sāravato sāriputto parinibbuto. Taṃ kutettha, ānanda, labbhā! Yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata mā palujjī’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā.

“아난다여, 내가 이미 이전에 말하지 않았더냐? 모든 사랑스럽고 마음에 드는 것들과는 헤어지게 마련이고, 없어지게 마련이고, 달라지게 마련이라고. 아난다여, 그러니 어떻게 여기서 바라는 대로 얻을 수 있겠느냐? 태어났고 존재하게 되었고 형성되었으며 무너지기 마련인 것을 ‘무너지지 말라’고 하는 것은 있을 수 없는 일이다. 아난다여, 예를 들어 크고 견고한 나무에 커다란 가지가 먼저 꺾여 나가는 것과 같다. 아난다여, 이와 같이 크고 견고한 비구 승가에서 사리불이 반열반한 것이다. 아난다여, 그러니 어떻게 여기서 바라는 대로 얻을 수 있겠느냐? 태어났고 존재하게 되었고 형성되었으며 무너지기 마련인 것을 ‘무너지지 말라’고 하는 것은 있을 수 없는 일이다. 그러므로 아난다여, 자신을 섬으로 삼고 자신을 의지처로 삼아 머물고 다른 것을 의지처로 삼지 말며, 법을 섬으로 삼고 법을 의지처로 삼아 머물고 다른 것을 의지처로 삼지 말라.”

‘‘Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci, ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā’’ti. Tatiyaṃ.

“아난다여, 어떻게 비구가 자신을 섬으로 삼고 자신을 의지처로 삼아 머물며, 법을 섬으로 삼고 법을 의지처로 삼아 머무는가? 아난다여, 여기 비구는 신체에서 신체를 관찰하며(身念處), 세상의 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고, 열성적으로 정지(正知)하고 마음 챙기며 머문다. 느낌에서... 마음에서... 법에서 법을 관찰하며(法念處), 세상의 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고, 열성적으로 정지하고 마음 챙기며 머문다. 아난다여, 이와 같이 비구는 자신을 섬으로 삼고 의지처로 삼으며 머문다. 아난다여, 지금이나 내가 죽은 뒤에라도 누구든 자신을 섬으로 삼고 의지처로 삼아 머물며 법을 섬으로 삼고 의지처로 삼아 머무는 비구들, 배움을 열망하는 비구들은 최고의 경지에 이르게 될 것이다.” (세 번째 수타)

4. Ukkacelasuttaṃ

4. 4. 웃까첼라 경

380. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati ukkacelāyaṃ gaṅgāya nadiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aciraparinibbutesu sāriputtamoggallānesu. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto ajjhokāse nisinno hoti.

380. 380. 한때 세존께서는 사리불과 목갈라나 두 분이 반열반하신 지 얼마 되지 않았을 때, 왓지 국의 웃까첼라에서 갠지스 강변에 많은 비구 승가와 함께 머무셨다. 그때 세존께서는 비구 승가에 둘러싸여 노지에 앉아 계셨다.

Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi – ‘‘api myāyaṃ, bhikkhave, parisā suññā viya khāyati parinibbutesu sāriputtamoggallānesu. Asuññā me, bhikkhave, parisā hoti[Pg.142], anapekkhā tassaṃ disāyaṃ hoti, yassaṃ disāyaṃ sāriputtamoggallānā viharanti. Ye hi te, bhikkhave, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṃ etapparamaṃyeva sāvakayugaṃ ahosi – seyyathāpi mayhaṃ sāriputtamoggallānā. Yepi te, bhikkhave, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṃ etapparamaṃyeva sāvakayugaṃ bhavissati – seyyathāpi mayhaṃ sāriputtamoggallānā. Acchariyaṃ, bhikkhave, sāvakānaṃ! Abbhutaṃ, bhikkhave, sāvakānaṃ! Satthu ca nāma sāsanakarā bhavissanti ovādappaṭikarā, catunnañca parisānaṃ piyā bhavissanti manāpā garubhāvanīyā ca! Acchariyaṃ, bhikkhave, tathāgatassa, abbhutaṃ, bhikkhave, tathāgatassa! Evarūpepi nāma sāvakayuge parinibbute natthi tathāgatassa soko vā paridevo vā! Taṃ kutettha, bhikkhave, labbhā! Yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata mā palujjīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpi, bhikkhave, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato ye mahantatarā khandhā te palujjeyyuṃ; evameva kho, bhikkhave, mahato bhikkhusaṅghassa tiṭṭhato sāravato sāriputtamoggallānā parinibbutā. Taṃ kutettha, bhikkhave, labbhā! Yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata mā palujjīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Tasmātiha, bhikkhave, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā.

그때 세존께서는 침묵에 잠긴 비구 승가를 두루 살펴보신 뒤 비구들에게 말씀하셨습니다. “비구들이여, 사리풋타와 목갈라나가 반열반한 후로 참으로 이 회중이 텅 빈 것처럼 보이는구나. 비구들이여, 사리풋타와 목갈라나가 머무는 방향에 대해서는 아무런 근심이 없었으니, 그들이 살아있을 때 나의 회중은 텅 비지 않았었다. 비구들이여, 과거의 세상에서 아라한이셨던 정등각자들께도 나의 사리풋타와 목갈라나와 같은 최상의 제자 쌍이 있었느니라. 비구들이여, 미래의 세상에서 아라한이실 정등각자들께도 나의 사리풋타와 목갈라나와 같은 최상의 제자 쌍이 있을 것이니라. 비구들이여, 제자들의 성취는 참으로 경이롭고 놀랍구나! 스승의 가르침을 따르고 훈계를 실천하며, 사부대중에게 사랑받고 기쁨을 주며 존경받고 존중받을 것이니라. 비구들이여, 여래의 성취는 참으로 경이롭고 놀랍구나! 이와 같은 제자 쌍이 반열반했을지라도 여래에게는 슬픔이나 비탄이 없느니라. 비구들이여, 태어나고 존재하고 형성된 것, 파괴되기 마련인 것을 두고 ‘절대로 파괴되지 마라’고 하는 것은 있을 수 없는 일이니라. 비구들이여, 예를 들어 견고한 큰 나무가 서 있을 때 그 중 가장 큰 가지들이 먼저 꺾여 나가는 것과 같으니라. 비구들이여, 그와 마찬가지로 견고하게 서 있는 큰 비구 승가에서 사리풋타와 목갈라나가 반열반하였느니라. 비구들이여, 태어나고 존재하고 형성된 것, 파괴되기 마련인 것을 두고 ‘절대로 파괴되지 마라’고 하는 것은 있을 수 없는 일이니라. 그러므로 비구들이여, 그대들은 자신을 섬으로 삼고 자신을 의지처로 삼아 머물며 다른 것을 의지처로 삼지 말라. 법을 섬으로 삼고 법을 의지처로 삼아 머물며 다른 것을 의지처로 삼지 말라.”

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, bhikkhave, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā’’ti. Catutthaṃ.

“비구들이여, 어떻게 비구가 자신을 섬으로 삼고 자신을 의지처로 삼아 머물며 다른 것을 의지처로 삼지 않고, 법을 섬으로 삼고 법을 의지처로 삼아 머물며 다른 것을 의지처로 삼지 않는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 몸에서 몸을 관찰하며(신념처) 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 열성적으로 명료하게 알아차리며 마음챙김을 유지하며 머문다. 느낌에서 느낌을(수념처)… 마음에서 마음을(심념처)… 법에서 법을 관찰하며(법념처) 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 열성적으로 명료하게 알아차리며 마음챙김을 유지하며 머문다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 자신을 섬으로 삼고 자신을 의지처로 삼으며, 법을 섬으로 삼고 법을 의지처로 삼아 머무느니라. 비구들이여, 지금이든 내가 떠난 뒤든, 누구든지 자신을 섬으로 삼고 자신을 의지처로 삼으며 법을 섬으로 삼고 법을 의지처로 삼아 머무는 비구들이 있다면, 배움을 열망하는 비구들 가운데 그들이 가장 높은 경지에 이르게 될 것이니라.” 네 번째 경.

5. Bāhiyasuttaṃ

5. 바히야 경

381. Sāvatthinidānaṃ[Pg.143]. Atha kho āyasmā bāhiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bāhiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. ‘‘Tasmātiha tvaṃ, bāhiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ, diṭṭhi ca ujukā. Yato ca kho te, bāhiya, sīlañca suvisuddhaṃ bhavissati, diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṃ, bāhiya, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi’’.

381. 사왓티에서의 인연입니다. 그때 바히야 존자가 세존께 다가가 세존께 절을 올린 뒤 한곁에 앉았습니다. 한곁에 앉은 바히야 존자는 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. “세존이시여, 세존께서 제게 간략히 법을 설해 주시기를 청합니다. 제가 세존의 법을 듣고 홀로 은둔하여 방일하지 않고 열성적으로 결연한 의지로 머물고자 합니다.” “바히야, 그렇다면 그대는 먼저 유익한 법들의 시작을 청정하게 하라. 유익한 법들의 시작이란 무엇인가? 그것은 바로 잘 정화된 계율과 바른 견해이니라. 바히야, 그대의 계율이 잘 정화되고 견해가 바르게 될 때, 바히야, 그대는 그 계율에 의지하고 계율에 굳건히 서서 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)을 닦아야 하느니라.”

‘‘Katame cattāro? Idha, tvaṃ, bāhiya, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yato kho tvaṃ, bāhiya, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāvessasi, tato tuyhaṃ, bāhiya, yā ratti vā divaso vā āgamissati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī’’ti.

“네 가지란 무엇인가? 바히야, 여기 그대는 몸에서 몸을 관찰하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 열성적으로 명료하게 알아차리며 마음챙김을 유지하며 머물러라. 느낌에서 느낌을… 마음에서 마음을… 법에서 법을 관찰하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 열성적으로 명료하게 알아차리며 마음챙김을 유지하며 머물러라. 바히야, 그대가 이처럼 계율에 의지하고 계율에 서서 이 네 가지 마음챙김의 확립을 닦는다면, 바히야, 그대에게 다가오는 밤이나 낮은 유익한 법들이 증장할 것만 기대할 수 있고 쇠퇴는 없을 것이니라.”

Atha kho āyasmā bāhiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bāhiyo arahataṃ ahosīti. Pañcamaṃ.

그러자 바히야 존자는 세존의 말씀을 기뻐하고 찬탄하며 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌아 경의를 표한 뒤 떠났습니다. 그 후 바히야 존자는 홀로 은둔하여 방일하지 않고 열성적으로 결연한 의지로 머물렀으며, 머지않아 명문가의 자제들이 집을 떠나 출가하는 목적인 그 위없는 청정범행의 완성을 현생에서 스스로 수승한 지혜로 알고 체득하여 구족한 뒤 머물렀습니다. ‘태어남은 다했고, 청정범행은 성취되었으며, 할 일을 다 마쳤으니, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않는다’는 것을 그는 분명히 알았습니다. 이로써 바히야 존자는 아라한들 중 한 분이 되었습니다. 다섯 번째 경.

6. Uttiyasuttaṃ

6. 웃티야 경

382. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato [Pg.144] dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. ‘‘Tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ, diṭṭhi ca ujukā. Yato ca kho te, uttiya, sīlañca suvisuddhaṃ bhavissati, diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṃ, uttiya, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi’’.

382. 사왓티에서의 인연입니다. 그때 웃티야 존자가 세존께 다가가… (중략) …한곁에 앉은 웃티야 존자는 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. “세존이시여, 세존께서 제게 간략히 법을 설해 주시기를 청합니다. 제가 세존의 법을 듣고 홀로 은둔하여 방일하지 않고 열성적으로 결연한 의지로 머물고자 합니다.” “웃티야, 그렇다면 그대는 먼저 유익한 법들의 시작을 청정하게 하라. 유익한 법들의 시작이란 무엇인가? 그것은 바로 잘 정화된 계율과 바른 견해이니라. 웃티야, 그대의 계율이 잘 정화되고 견해가 바르게 될 때, 웃티야, 그대는 그 계율에 의지하고 계율에 굳건히 서서 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)을 닦아야 하느니라.”

‘‘Katame cattāro? Idha tvaṃ, uttiya, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yato kho tvaṃ, uttiya, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāvessasi, tato tvaṃ, uttiya, gamissasi maccudheyyassa pāra’’nti.

“그 어떤 네 가지인가? 웃띠야여, 여기 그대는 몸에서 몸을 관찰하며 머물러라. 세상에 대한 탐욕과 근심을 버리고서, 열성적으로 노력하고 분명히 알고 마음 챙겨야 한다. 느낌들에서… (중략) … 마음에서… (중략) … 법들에서 법을 관찰하며 머물러라. 세상에 대한 탐욕과 근심을 버리고서, 열성적으로 노력하고 분명히 알고 마음 챙겨야 한다. 웃띠야여, 그대가 이처럼 계율에 의지하고 계율에 굳건히 서서 이 네 가지 사념처를 닦는다면, 웃띠야여, 그때 그대는 죽음의 영역인 윤회의 저편(열반)에 이르게 될 것이다.”

Atha kho āyasmā uttiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā uttiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā uttiyo arahataṃ ahosīti. Chaṭṭhaṃ.

그때 존자 웃띠야는 세존의 말씀을 기뻐하고 찬탄한 뒤, 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 경의를 표하며 세 번 돌고 떠나갔다. 그 후 존자 웃띠야는 홀로 외딴곳에서 방일하지 않고 열성적으로 노력하며 스스로를 독려하며 머물렀다. 그리하여 오래지 않아 명문가의 자제들이 바르게 집을 떠나 출가하는 목적인, 위없는 청정범행의 완성을 현생에서 스스로 지혜로 알고 증득하여 구족하며 머물렀다. ‘태어남은 다했다. 청정범행은 성취되었다. 할 일을 다 마쳤다. 다시는 이런 상태로 돌아오지 않는다’라고 분명히 알았다. 존자 웃띠야는 아라한들 중 한 분이 되었다. 여섯 번째 수타가 끝났다.

7. Ariyasuttaṃ

7. 아리야 경 (고귀한 경)

383. ‘‘Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’’ti. Sattamaṃ.

383. “비구들이여, 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익히면, 이는 고귀하고 해탈로 인도하는 법이 되어, 이를 실천하는 자를 바르게 괴로움의 소멸로 이끈다. 어떤 것이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 세상에 대한 탐욕과 근심을 버리고서, 열성적으로 노력하고 분명히 알고 마음 챙기며 머문다. 느낌들에서… (중략) … 마음에서… (중략) … 법들에서 법을 관찰하며 머문다. 세상에 대한 탐욕과 근심을 버리고서, 열성적으로 노력하고 분명히 알고 마음 챙기며 머문다. 비구들이여, 참으로 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익히면, 이는 고귀하고 해탈로 인도하는 법이 되어, 이를 실천하는 자를 바르게 괴로움의 소멸로 이끈다.” 일곱 번째 수타가 끝났다.

8. Brahmasuttaṃ

8. 브라흐마 경 (범천 경)

384. Ekaṃ [Pg.145] samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘ekāyano ayaṃ maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’.

384. 한때 세존께서는 우루벨라의 네란자라 강변 아자빨라 니그로다 나무 아래에서 막 깨달음을 얻으시고 머물고 계셨다. 그때 홀로 은거하며 선정에 드신 세존께 이와 같은 마음의 숙고가 일어났다. ‘이 길은 중생들의 청정함과, 슬픔과 비탄을 뛰어넘고, 고통과 근심을 소멸하며, 바른 길에 도달하고, 열반을 증득하기 위한 외길이니, 그것은 곧 네 가지 사념처이다.’

‘‘Katame cattāro? Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vā bhikkhu…pe… citte vā bhikkhu…pe… dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ekāyano ayaṃ maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’ti.

“어떤 것이 네 가지인가? 비구가 몸에서 몸을 관찰하며 머물러야 하니, 세상에 대한 탐욕과 근심을 버리고서 열성적으로 노력하고 분명히 알고 마음 챙겨야 한다. 느낌들에서 혹은 비구가… (중략) … 마음에서 혹은 비구가… (중략) … 법들에서 혹은 비구가 법을 관찰하며 머물러야 하니, 세상에 대한 탐욕과 근심을 버리고서 열성적으로 노력하고 분명히 알고 마음 챙겨야 한다. 이 길은 중생들의 청정함과, 슬픔과 비탄을 뛰어넘고, 고통과 근심을 소멸하며, 바른 길에 도달하고, 열반을 증득하기 위한 외길이니, 그것은 곧 네 가지 사념처이다.”

Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘evametaṃ, bhagavā, evametaṃ, sugata! Ekāyano ayaṃ, bhante, maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’.

그때 사함빳띠 범천은 세존의 마음속 숙고를 자신의 마음으로 알고서, 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것만큼이나 빠르게 범천의 세상에서 사라져 세존 앞에 나타났다. 사함빳띠 범천은 한쪽 어깨에 가사를 걸치고 세존께서 계신 방향으로 합장하며 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 그러합니다. 선서여, 그러합니다! 세존이시여, 이 길은 중생들의 청정함과, 슬픔과 비탄을 뛰어넘고, 고통과 근심을 소멸하며, 바른 길에 도달하고, 열반을 증득하기 위한 외길이니, 그것은 곧 네 가지 사념처입니다.”

‘‘Katame cattāro? Kāye vā, bhante, bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vā, bhante, bhikkhu…pe… citte vā, bhante, bhikkhu…pe… dhammesu vā, bhante, bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ekāyano ayaṃ, bhante, maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya [Pg.146] ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’ti.

“어떤 것이 네 가지입니까? 세존이시여, 비구가 몸에서 몸을 관찰하며 머물러야 하니, 세상에 대한 탐욕과 근심을 버리고서 열성적으로 노력하고 분명히 알고 마음 챙겨야 합니다. 느낌들에서 혹은 비구가… 세존이시여, 마음에서 혹은 비구가… 세존이시여, 법들에서 혹은 비구가 법을 관찰하며 머물러야 하니, 세상에 대한 탐욕과 근심을 버리고서 열성적으로 노력하고 분명히 알고 마음 챙겨야 합니다. 세존이시여, 이 길은 중생들의 청정함과, 슬픔과 비탄을 뛰어넘고, 고통과 근심을 소멸하며, 바른 길에 도달하고, 열반을 증득하기 위한 외길이니, 그것은 곧 네 가지 사념처입니다.”

Idamavoca brahmā sahampati. Idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca –

사함빳띠 범천은 이와 같이 말씀드렸다. 이를 말하고 나서 다시 이와 같이 게송으로 읊었다.

‘‘Ekāyanaṃ jātikhayantadassī, maggaṃ pajānāti hitānukampī;

Etena maggena tariṃsu pubbe, tarissanti ye ca taranti ogha’’nti. aṭṭhamaṃ;

“태어남의 끝(열반)을 보시고 이익을 가여워하시는 분께서는 외길을 아시니, 이 길로 과거에 폭류를 건넜고, 장차 건널 것이며, 현재에도 건너고 있네.” 여덟 번째 수타가 끝났다.

9. Sedakasuttaṃ

9. 세다까 경

385. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sumbhesu viharati sedakaṃ nāma sumbhānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhūtapubbaṃ, bhikkhave, caṇḍālavaṃsiko caṇḍālavaṃsaṃ ussāpetvā medakathālikaṃ antevāsiṃ āmantesi – ‘ehi tvaṃ, samma medakathālike, caṇḍālavaṃsaṃ abhiruhitvā mama uparikhandhe tiṭṭhāhī’ti. ‘Evaṃ, ācariyā’ti kho, bhikkhave, medakathālikā antevāsī caṇḍālavaṃsikassa paṭissutvā caṇḍālavaṃsaṃ abhiruhitvā ācariyassa uparikhandhe aṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, caṇḍālavaṃsiko medakathālikaṃ antevāsiṃ etadavoca – ‘tvaṃ, samma medakathālike, mamaṃ rakkha, ahaṃ taṃ rakkhissāmi. Evaṃ mayaṃ aññamaññaṃ guttā aññamaññaṃ rakkhitā sippāni ceva dassessāma, lābhañca lacchāma, sotthinā ca caṇḍālavaṃsā orohissāmā’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, medakathālikā antevāsī caṇḍālavaṃsikaṃ etadavoca – ‘na kho panetaṃ, ācariya, evaṃ bhavissati. Tvaṃ, ācariya, attānaṃ rakkha, ahaṃ attānaṃ rakkhissāmi. Evaṃ mayaṃ attaguttā attarakkhitā sippāni ceva dassessāma, lābhañca lacchāma, sotthinā ca caṇḍālavaṃsā orohissāmā’’’ti. ‘‘So tattha ñāyo’’ti bhagavā etadavoca, ‘‘yathā medakathālikā antevāsī ācariyaṃ avoca. Attānaṃ, bhikkhave, rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṃ sevitabbaṃ; paraṃ rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṃ sevitabbaṃ. Attānaṃ, bhikkhave, rakkhanto paraṃ rakkhati, paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati’’.

385. 한때 세존께서는 숨바 지방의 세다카라는 이름의 숨바인들의 마을에 머무셨습니다. 거기서 세존께서는 비구들을 부르셨습니다. “비구들이여, 옛날에 찬달라밤시까라는 대나무 곡예사가 대나무 장대를 세우고 메다까탈리까라는 제자를 불러 말했습니다. ‘이리 오너라, 메다까탈리까야. 대나무 장대에 올라 내 어깨 위에 서거라.’ ‘예, 스승님.’이라고 비구들이여, 제자 메다까탈리까는 대나무 곡예사의 말을 듣고 대나무 장대에 올라 스승의 어깨 위에 섰습니다. 비구들이여, 그때 대나무 곡예사가 제자 메다까탈리까에게 이렇게 말했습니다. ‘메다까탈리까야, 너는 나를 보호하고, 나는 너를 보호하겠다. 이와 같이 우리가 서로를 살피고 서로를 보호한다면, 곡예를 보여주고 보수도 얻으며 대나무 장대에서 안전하게 내려올 수 있을 것이다.’ 이렇게 말하자, 비구들이여, 제자 메다까탈리까는 스승 찬달라밤시까에게 이렇게 말했습니다. ‘스승님, 그것은 결코 그렇게 되지 않을 것입니다. 스승님께서는 스승님 자신을 보호하십시오. 저는 저 자신을 보호하겠습니다. 이와 같이 우리가 각자 자신을 살피고 각자 자신을 보호한다면, 곡예를 보여주고 보수도 얻으며 대나무 장대에서 안전하게 내려올 수 있을 것입니다.’” 세존께서 말씀하셨습니다. “그 점에 있어서는 제자 메다까탈리까가 스승에게 말한 방식이 옳다. 비구들이여, ‘자신을 보호하리라’고 사념처를 닦아야 하며, ‘타인을 보호하리라’고 사념처를 닦아야 한다. 비구들이여, 자신을 보호하는 것이 타인을 보호하는 것이요, 타인을 보호하는 것이 자신을 보호하는 것이다.”

‘‘Kathañca[Pg.147], bhikkhave, attānaṃ rakkhanto paraṃ rakkhati? Āsevanāya, bhāvanāya, bahulīkammena – evaṃ kho, bhikkhave, attānaṃ rakkhanto paraṃ rakkhati. Kathañca, bhikkhave, paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati? Khantiyā, avihiṃsāya, mettacittatāya, anudayatāya – evaṃ kho, bhikkhave, paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati. Attānaṃ, bhikkhave, rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṃ sevitabbaṃ; paraṃ rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṃ sevitabbaṃ. Attānaṃ, bhikkhave, rakkhanto paraṃ rakkhati, paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhatī’’ti. Navamaṃ.

“비구들이여, 어떻게 자신을 보호하는 것이 타인을 보호하는 것인가? 반복적으로 닦고, 수행하며, 많이 공부함으로써 그러하다. 비구들이여, 이와 같이 자신을 보호하는 것이 타인을 보호하는 것이다. 비구들이여, 어떻게 타인을 보호하는 것이 자신을 보호하는 것인가? 인내와 해치지 않음과 자애로운 마음과 가여워하는 마음을 통해서이다. 비구들이여, 이와 같이 타인을 보호하는 것이 자신을 보호하는 것이다. 비구들이여, ‘자신을 보호하리라’고 사념처를 닦아야 하며, ‘타인을 보호하리라’고 사념처를 닦아야 한다. 비구들이여, 자신을 보호하는 것이 타인을 보호하는 것이요, 타인을 보호하는 것이 자신을 보호하는 것이다.” 아홉 번째 수다.

10. Janapadakalyāṇīsuttaṃ

10. 10. 자나파다깔야니 경 (절세미인 경)

386. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sumbhesu viharati sedakaṃ nāma sumbhānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

386. 이와 같이 내가 들었다. 한때 세존께서는 숨바 지방의 세다카라는 이름의 숨바인들의 마을에 머무셨습니다. 거기서 세존께서는 비구들을 “비구들이여”라고 부르셨습니다. “예, 세존이시여”라고 그 비구들은 세존께 응답했습니다. 세존께서 말씀하셨습니다.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ‘janapadakalyāṇī, janapadakalyāṇī’ti kho, bhikkhave, mahājanakāyo sannipateyya. ‘Sā kho panassa janapadakalyāṇī paramapāsāvinī nacce, paramapāsāvinī gīte. Janapadakalyāṇī naccati gāyatī’ti kho, bhikkhave, bhiyyosomattāya mahājanakāyo sannipateyya. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. Tamenaṃ evaṃ vadeyya – ‘ayaṃ te, ambho purisa, samatittiko telapatto antarena ca mahāsamajjaṃ antarena ca janapadakalyāṇiyā pariharitabbo. Puriso ca te ukkhittāsiko piṭṭhito piṭṭhito anubandhissati. Yattheva naṃ thokampi chaḍḍessati tattheva te siro pātessatī’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṃ telapattaṃ amanasikaritvā bahiddhā pamādaṃ āhareyyā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

“비구들이여, 예를 들어 ‘절세미인이다, 절세미인이다’라고 하며 비구들이여, 참으로 많은 군중이 모여들었다고 하자. 그리고 그 절세미인이 춤추는 데에 최고의 기량을 가졌고 노래하는 데에 최고의 기량을 가졌다고 하자. 비구들이여, ‘그 절세미인이 춤추고 노래한다’는 말에 더욱 많은 군중이 모여들었을 때, 살고 싶어 하고 죽기를 원치 않으며 행복을 바라고 고통을 싫어하는 어떤 사람이 왔다고 하자. 사람들은 그에게 이렇게 말할 것이다. ‘이보게, 여기 가장자리까지 찰랑찰랑하게 가득 찬 기름 그릇이 있네. 자네는 이 기름 그릇을 들고 큰 군중 사이와 저 절세미인 사이를 지나가야 하네. 그리고 칼을 빼든 사람이 자네 뒤를 바짝 따라갈 것이네. 만약 자네가 기름을 조금이라도 흘린다면, 바로 그 자리에서 자네의 머리를 벨 것이네.’ 비구들이여, 그대들은 어떻게 생각하는가? 그 사람이 저 기름 그릇을 무시하고 밖으로 한눈을 팔겠는가?” “그렇지 않습니다, 세존이시여.”

‘‘Upamā kho myāyaṃ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṃ cevettha attho – samatittiko telapattoti kho, bhikkhave, kāyagatāya etaṃ satiyā adhivacanaṃ. Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘kāyagatā sati no bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā [Pg.148] anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Dasamaṃ.

“비구들이여, 내가 이 비유를 든 것은 그 의미를 알리기 위함이다. 여기에 바로 이런 의미가 있다. 비구들이여, ‘가장자리까지 가득 찬 기름 그릇’이라는 것은 몸에 대한 마음챙김(신념처)의 명칭이다. 비구들이여, 그러므로 이와 같이 수행해야 한다. ‘우리의 몸에 대한 마음챙김을 닦고, 많이 공부하며, 수레로 삼고, 바탕으로 삼고, 확립하고, 익히고, 잘 닦아야 한다.’ 비구들이여, 참으로 이와 같이 수행해야 한다.” 열 번째 수다.

Nālandavaggo dutiyo.

두 번째 나란다 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

이 품의 요약(우다나)은 다음과 같다.

Mahāpuriso nālandaṃ, cundo celañca bāhiyo;

Uttiyo ariyo brahmā, sedakaṃ janapadena cāti.

마하뿌리사 경, 나란다 경, 쭌다 경, 젤라 경(욱까젤라 경), 바히야 경, 웃띠야 경, 아리야 경, 브라흐마 경(사함빠띠 브라흐마 경), 세다카 경, 자나파다 경(자나파다깔야니 경)이다.

3. Sīlaṭṭhitivaggo

3. 3. 계의 확립 품 (시랏티띠박가)

1. Sīlasuttaṃ

1. 1. 계 경 (시라숫따)

387. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca bhaddo pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā bhaddo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhaddo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘yānimāni, āvuso ānanda, kusalāni sīlāni vuttāni bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni kimatthiyāni vuttāni bhagavatā’’ti?

387. 이와 같이 내가 들었다. 한때 존자 아난다와 존자 밧다는 빠딸리뿟따의 꾸꾸따라마에 머물고 있었습니다. 그때 존자 밧다가 저녁 무렵 홀로 명상에서 일어나 존자 아난다가 있는 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 존자 아난다와 함께 안부를 묻고 즐겁고 기억할 만한 대화를 나눈 뒤 한곁에 앉았습니다. 한곁에 앉은 존자 밧다는 존자 아난다에게 이렇게 말했습니다. “아난다 도반이여, 세존께서 말씀하신 저 유익한 계(계율)들은 무엇을 위하여 세존께서 설하신 것입니까?”

‘‘Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – ‘yānimāni āvuso ānanda, kusalāni sīlāni vuttāni bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni kimatthiyāni vuttāni bhagavatā’’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Yānimāni, āvuso bhadda, kusalāni sīlāni vuttāni bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni yāvadeva catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya vuttāni bhagavatā’’.

“훌륭합니다, 훌륭합니다, 밧다 도반이여! 밧다 도반이여, 그대의 탐구는 훌륭하고 지혜는 영특하며 질문 또한 고귀합니다. 밧다 도반이여, 그대는 ‘아난다 도반이여, 세존께서 설하신 유익한 계들은 무엇을 위하여 설하신 것입니까?’라고 묻는 것입니까?” “그렇습니다, 도반이여.” “밧다 도반이여, 세존께서 설하신 유익한 계들은 오로지 네 가지 사념처를 닦기 위하여 세존께서 설하신 것입니다.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… [Pg.149] citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yānimāni, āvuso bhadda, kusalāni sīlāni vuttāni bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni yāvadeva imesaṃ catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya vuttāni bhagavatā’’ti. Paṭhamaṃ.

"어떤 네 가지인가? 도반이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리고, 마음 챙기며, 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 제거한다. 느낌에서... (중략) ... 마음에서... (중략) ... 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리고, 마음 챙기며, 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 제거한다. 도반 밧다여, 세존께서 설하신 이 유익한 계율들은 오직 이 네 가지 사념처를 닦기 위해 설해진 것이다."

2. Ciraṭṭhitisuttaṃ

2. 지속 경 (Ciraṭṭhitisuttaṃ)

388. Taṃyeva nidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhaddo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, āvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti? Ko panāvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī’’ti?

388. 이와 같이 전해진다. 한 곁에 앉은 존자 밧다는 존자 아난다에게 이렇게 말했다. "도반 아난다여, 여래께서 반열반하신 뒤에 바른 법이 오래 지속되지 못하는 원인은 무엇이고 조건은 무엇입니까? 또한 도반 아난다여, 여래께서 반열반하신 뒤에 바른 법이 오래 지속되는 원인은 무엇이고 조건은 무엇입니까?"

‘‘Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – ‘ko nu kho, āvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti? Ko panāvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī’’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Catunnaṃ kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Catunnañca kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hoti’’.

"훌륭합니다, 도반 밧다여! 도반 밧다여, 그대의 통찰은 뛰어나고, 변재가 훌륭하며, 질문이 아름답습니다. 도반 밧다여, 그대는 '도반 아난다여, 여래께서 반열반하신 뒤에 바른 법이 오래 지속되지 못하는 원인은 무엇이고 조건은 무엇입니까? 또한 도반 아난다여, 여래께서 반열반하신 뒤에 바른 법이 오래 지속되는 원인은 무엇이고 조건은 무엇입니까?'라고 묻는 것입니까?" "그렇습니다, 도반이여." "도반이여, 네 가지 사념처를 닦지 않고 많이 수행하지 않기 때문에 여래께서 반열반하신 뒤에 바른 법이 오래 지속되지 못하는 것입니다. 도반이여, 네 가지 사념처를 닦고 많이 수행하기 때문에 여래께서 반열반하신 뒤에 바른 법이 오래 지속되는 것입니다."

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Imesañca kho, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī’’ti. Dutiyaṃ.

"어떤 네 가지인가? 도반이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리고, 마음 챙기며, 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 제거한다. 느낌에서... (중략) ... 마음에서... (중략) ... 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리고, 마음 챙기며, 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 제거한다. 도반이여, 이 네 가지 사념처를 닦지 않고 많이 수행하지 않기 때문에 여래께서 반열반하신 뒤에 바른 법이 오래 지속되지 못하는 것입니다. 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 수행하기 때문에 여래께서 반열반하신 뒤에 바른 법이 오래 지속되는 것입니다."

3. Parihānasuttaṃ

3. 쇠퇴 경 (Parihānasuttaṃ)

389. Ekaṃ [Pg.150] samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca bhaddo pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā bhaddo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhaddo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, āvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena saddhammaparihānaṃ hoti? Ko nu kho, āvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena saddhammaaparihānaṃ hotī’’ti?

389. 한때 존자 아난다와 존자 밧다는 파탈리푸트라의 꾸꾸따라마에 머물고 있었다. 그때 존자 밧다는 저녁 무렵에 홀로 명상에서 일어나 존자 아난다가 있는 곳으로 다가갔다. 다가가서 존자 아난다와 함께 환담을 나누었다. 즐겁고 기억할 만한 이야기를 나누고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 존자 밧다는 존자 아난다에게 이렇게 말했다. "도반 아난다여, 바른 법이 쇠퇴하는 원인은 무엇이고 조건은 무엇입니까? 도반 아난다여, 바른 법이 쇠퇴하지 않는 원인은 무엇이고 조건은 무엇입니까?"

‘‘Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – ‘ko nu kho, āvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena saddhammaparihānaṃ hoti? Ko panāvuso ānanda, hetu, ko paccayo yena saddhammaaparihānaṃ hotī’’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Catunnaṃ kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā saddhammaparihānaṃ hoti. Catunnañca kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā saddhammaaparihānaṃ hoti’’.

"훌륭합니다, 도반 밧다여! 도반 밧다여, 그대의 통찰은 뛰어나고, 변재가 훌륭하며, 질문이 아름답습니다. 도반 밧다여, 그대는 '도반 아난다여, 바른 법이 쇠퇴하는 원인은 무엇이고 조건은 무엇입니까? 도반 아난다여, 바른 법이 쇠퇴하지 않는 원인은 무엇이고 조건은 무엇입니까?'라고 묻는 것입니까?" "그렇습니다, 도반이여." "도반이여, 네 가지 사념처를 닦지 않고 많이 수행하지 않기 때문에 바른 법이 쇠퇴하는 것입니다. 도반이여, 네 가지 사념처를 닦고 많이 수행하기 때문에 바른 법이 쇠퇴하지 않는 것입니다."

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā saddhammaparihānaṃ hoti. Imesañca kho, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā saddhammaaparihānaṃ hotī’’ti. Tatiyaṃ.

"어떤 네 가지인가? 도반이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리고, 마음 챙기며, 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 제거한다. 느낌에서... 마음에서... 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리고, 마음 챙기며, 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 제거한다. 도반이여, 이 네 가지 사념처를 닦지 않고 많이 수행하지 않기 때문에 바른 법이 쇠퇴하는 것입니다. 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 수행하기 때문에 바른 법이 쇠퇴하지 않는 것입니다."

4. Suddhasuttaṃ

4. 단순 경 (Suddhasuttaṃ)

390. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu …pe… citte [Pg.151] …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā’’ti. Catutthaṃ.

390. 사밧티에서의 인연이다. "비구들이여, 이 네 가지 사념처가 있다. 어떤 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리고, 마음 챙기며, 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 제거한다. 느낌에서... 마음에서... 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리고, 마음 챙기며, 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 제거한다. 비구들이여, 이것이 참으로 네 가지 사념처이다."

5. Aññatarabrāhmaṇasuttaṃ

5. 어떤 바라문 경 (Aññatarabrāhmaṇasuttaṃ)

391. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti? Ko pana, bho gotama, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī’’ti?

391. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 사밧티의 제타 숲 급고독원에 머물고 계셨다. 그때 어떤 바라문이 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존과 함께 환담을 나누었다. 즐겁고 기억할 만한 이야기를 나누고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 바라문은 세존께 이렇게 여쭈었다. "고타마 존자시여, 여래께서 반열반하신 뒤에 바른 법이 오래 지속되지 못하는 원인은 무엇이고 조건은 무엇입니까? 또한 고타마 존자시여, 여래께서 반열반하신 뒤에 바른 법이 오래 지속되는 원인은 무엇이고 조건은 무엇입니까?"

‘‘Catunnaṃ kho, brāhmaṇa, satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Catunnañca kho, brāhmaṇa, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hoti.

"바라문이여, 네 가지 사념처를 닦지 않고 많이 수행하지 않기 때문에 여래께서 반열반하신 뒤에 바른 법이 오래 지속되지 못하는 것입니다. 바라문이여, 네 가지 사념처를 닦고 많이 수행하기 때문에 여래께서 반열반하신 뒤에 바른 법이 오래 지속되는 것입니다."

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, brāhmaṇa, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho, brāhmaṇa, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Imesañca kho, brāhmaṇa, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī’’ti.

“어떠한 네 가지입니까? 바라문이여, 여기 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 열정적으로 정지(正知)하고 마음 챙기며 몸에서 몸을 관찰하며 머뭅니다. 수(受)에서... 심(心)에서... 법(法)에서 법을 관찰하며 열정적으로 정지하고 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고 머뭅니다. 바라문이여, 이러한 네 가지 사념처를 닦지 않고 많이 행하지 않기 때문에 여래가 반열반한 뒤에 바른 법이 오래 머물지 못하는 것이며, 바라문이여, 이러한 네 가지 사념처를 닦고 많이 행하기 때문에 여래가 반열반한 뒤에 바른 법이 오래 머무는 것입니다.”

Evaṃ vutte so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. Pañcamaṃ.

이렇게 말씀하시자 그 바라문은 세존께 이렇게 말씀드렸습니다. “훌륭하십니다, 고타마 존자시여! ... 고타마 존자께서는 저를 오늘부터 생명이 다할 때까지 귀의한 우바새로 받아주소서.” (제5경 끝)

6. Padesasuttaṃ

6. 파데사 경(Padesasutta, 일부의 경)

392. Ekaṃ [Pg.152] samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca anuruddho sākete viharanti kaṇḍakīvane. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhitā yenāyasmā aniruddho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘‘sekho, sekho’ti, āvuso anuruddha, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, sekho hotī’’ti? ‘‘Catunnaṃ kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṃ padesaṃ bhāvitattā sekho hoti’’.

392. 한때 사리뿟따 존자와 마하목갈라나 존자와 아누룻다 존자는 사께따의 깐다끼 숲에 머물고 있었습니다. 그때 사리뿟따 존자와 마하목갈라나 존자는 저녁때 홀로 명상에서 일어나 아누룻다 존자가 있는 곳으로 갔습니다. 가서 아누룻다 존자와 함께 환담을 나누었습니다. 유쾌하고 기억할 만한 이야기를 나눈 뒤 한곁에 앉았습니다. 한곁에 앉은 사리뿟따 존자는 아누룻다 존자에게 이렇게 말했습니다. “아누룻다 도반이여, ‘유학(sekha, 배우는 자)’, ‘유학’이라고들 합니다. 도반이여, 어느 정도까지가 유학입니까?” “도반 사리뿟따여, 네 가지 사념처의 일부(padesa)를 닦았기 때문에 유학이라 합니다.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ padesaṃ bhāvitattā sekho hotī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“어떠한 네 가지입니까? 도반이여, 여기 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 열정적으로 정지하고 마음 챙기며 몸에서 몸을 관찰하며 머뭅니다. 수에서... 심에서... 법에서 법을 관찰하며 열정적으로 정지하고 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고 머뭅니다. 도반이여, 이러한 네 가지 사념처의 일부를 닦았기 때문에 유학이라 합니다.” (제6경 끝)

7. Samattasuttaṃ

7. 사맛따 경(Samattasutta, 완성의 경)

393. Taṃyeva nidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘‘asekho, asekho’ti, āvuso anuruddha, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, asekho hotī’’ti? ‘‘Catunnaṃ kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṃ samattaṃ bhāvitattā asekho hoti’’.

393. 앞의 경과 같은 도입부입니다. 한곁에 앉은 사리뿟따 존자는 아누룻다 존자에게 이렇게 말했습니다. “아누룻다 도반이여, ‘무학(asekha, 더 배울 것이 없는 자)’, ‘무학’이라고들 합니다. 도반이여, 어느 정도까지가 무학입니까?” “도반 사리뿟따여, 네 가지 사념처를 완전히(samatta) 닦았기 때문에 무학이라 합니다.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho[Pg.153], āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ samattaṃ bhāvitattā asekho hotī’’ti. Sattamaṃ.

“어떠한 네 가지입니까? 도반이여, 여기 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 열정적으로 정지하고 마음 챙기며 몸에서 몸을 관찰하며 머뭅니다. 수에서... 심에서... 법에서 법을 관찰하며 열정적으로 정지하고 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고 머뭅니다. 도반이여, 이러한 네 가지 사념처를 완전히 닦았기 때문에 무학이라 합니다.” (제7경 끝)

8. Lokasuttaṃ

8. 로까 경(Lokasutta, 세상의 경)

394. Taṃyeva nidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘katamesaṃ, āvuso anuruddha, dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto’’ti? ‘‘Catunnaṃ, āvuso, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto’’.

394. 앞의 경과 같은 도입부입니다. 한곁에 앉은 사리뿟따 존자는 아누룻다 존자에게 이렇게 말했습니다. “아누룻다 도반이여, 어떤 법들을 닦고 많이 행하였기에 위대한 신통지(mahābhiññata)에 이르렀습니까?” “도반 사리뿟따여, 네 가지 사념처를 닦고 많이 행하였기에 위대한 신통지에 이르렀습니다.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāhaṃ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ khvāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā sahassaṃ lokaṃ abhijānāmī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“어떠한 네 가지입니까? 도반이여, 여기 나는 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 열정적으로 정지하고 마음 챙기며 몸에서 몸을 관찰하며 머뭅니다. 수에서... 심에서... 법에서 법을 관찰하며 열정적으로 정지하고 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고 머뭅니다. 도반이여, 나는 이러한 네 가지 사념처를 닦고 많이 행하였기에 위대한 신통지에 이르렀습니다. 도반 사리뿟따여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 행하였기에 천 가지 세상을 특별한 지혜로 압니다.” (제8경 끝)

9. Sirivaḍḍhasuttaṃ

9. 시리와다 경(Sirivaḍḍhasutta)

395. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sirivaḍḍho gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sirivaḍḍho gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ambho purisa, yenāyasmā ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vanda – ‘sirivaḍḍho, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato ānandassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi – ‘sādhu kira, bhante, āyasmā ānando yena sirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so puriso sirivaḍḍhassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho [Pg.154] so puriso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘sirivaḍḍho, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati. Evañca vadeti – ‘sādhu kira, bhante, āyasmā ānando yena sirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’’ti. Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena.

395. 한때 아난다 존자는 라자가하의 죽림(Veḷuvana)인 깔란다까니와빠에 머물고 있었습니다. 그때 시리와다 장자는 병이 들어 고통스럽고 중병을 앓고 있었습니다. 그러자 시리와다 장자는 어떤 사람을 불러 말했습니다. “이보게, 아난다 존자께 가서 내 이름으로 아난다 존자의 발에 머리 숙여 예배드리게. 그리고 ‘존자시여, 시리와다 장자가 병들어 고통스럽고 중병을 앓고 있습니다. 그는 아난다 존자의 발에 머리 숙여 예배드립니다’라고 말하게. 그리고 이렇게 전하게. ‘아난다 존자께서 자비를 베푸시어 시리와다 장자의 집으로 와주시면 좋겠습니다’라고.” 그 사람은 “존자님, 알겠습니다”라고 시리와다 장자에게 대답하고 아난다 존자가 있는 곳으로 갔습니다. 가서 아난다 존자께 절을 올리고 한곁에 앉았습니다. 한곁에 앉아 아난다 존자께 이렇게 말씀드렸습니다. “존자시여, 시리와다 장자가 병들어 고통스럽고 중병을 앓고 있습니다. 그는 아난다 존자의 발에 머리 숙여 예배드립니다. 그리고 아난다 존자께서 자비를 베푸시어 시리와다 장자의 집으로 와주시면 좋겠다고 전했습니다.” 아난다 존자는 침묵으로 수락했습니다.

Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando sirivaḍḍhaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘kacci te, gahapati, khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo’’ti? ‘‘Na me, bhante, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo’’ti.

이후 아난다 존자는 오전에 옷을 입고 발우와 가사를 수한 뒤 시리와다 장자의 집으로 갔습니다. 가서 마련된 자리에 앉았습니다. 자리에 앉은 아난다 존자는 시리와다 장자에게 이렇게 말했습니다. “장자여, 좀 어떠하십니까? 견딜만하십니까? 몸 상태가 좀 나아지셨습니까? 통증이 줄어들고 있습니까, 아니면 심해지고 있습니까? 통증이 줄어드는 징후가 보입니까, 아니면 심해지는 징후가 보입니까?” “존자시여, 저는 견딜만하지 않고 견디기 어렵습니다. 저의 고통스러운 통증은 심해지기만 할 뿐 줄어들지 않습니다. 심해지는 징후만 보일 뿐 줄어드는 징후는 보이지 않습니다.”

‘‘Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘kāye kāyānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassa’nti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabba’’nti.

“그러므로 장자여, 그대는 이와 같이 공부해야 합니다. ‘나는 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고, 근면하고 분명히 알아차리고 마음 챙기며, 몸에서 몸을 관찰하며 머물리라. 느낌에서… (중략)… 마음에서… (중략)… 법에서 법을 관찰하며 머물리라. 근면하고 분명히 알아차리고 마음 챙기며, 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고 머물리라’고 말입니다. 장자여, 그대는 참으로 이와 같이 공부해야 합니다.”

‘‘Yeme, bhante, bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā desitā saṃvijjanti, te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yāni cimāni, bhante, bhagavatā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni desitāni, nāhaṃ, bhante, tesaṃ kiñci attani appahīnaṃ samanupassāmī’’ti. ‘‘Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! Anāgāmiphalaṃ tayā, gahapati, byākata’’nti. Navamaṃ.

“존자시여, 세존께서 설하신 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)은 제게 존재하며, 저는 그 법들 안에서 스스로를 봅니다. 존자시여, 저는 참으로 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고, 근면하고 분명히 알아차리고 마음 챙기며, 몸에서 몸을 관찰하며 머뭅니다. 느낌에서… (중략)… 마음에서… (중략)… 법에서 법을 관찰하며 머뭅니다. 근면하고 분명히 알아차리고 마음 챙기며, 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고 머뭅니다. 존자시여, 세존께서 설하신 저 다섯 가지 낮은 단계의 결박(오하분결) 중에서, 존자시여, 저는 제 자신에게 아직 버려지지 않은 것이 조금이라도 있음을 보지 못합니다.” “장자여, 그대에게 이익입니다! 장자여, 그대는 참으로 잘 얻었습니다! 장자여, 그대는 불환과(아나함과)를 스스로 드러낸 것입니다.” 아홉 번째 소경.

10. Mānadinnasuttaṃ

10. 10. 마나딘나 경

396. Taṃyeva [Pg.155] nidānaṃ. Tena kho pana samayena mānadinno gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho mānadinno gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ambho purisa…pe… na me, bhante, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamoti. Evarūpāya cāhaṃ, bhante, dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yāni cimāni, bhante, bhagavatā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni desitāni, nāhaṃ, bhante, tesaṃ kiñci attani appahīnaṃ samanupassāmī’’ti. ‘‘Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! Anāgāmiphalaṃ tayā, gahapati, byākata’’nti. Dasamaṃ.

396. 그때와 같은 배경이다. 그때 마나딘나 장자는 병이 들어 고통스럽고 위중하였다. 그때 마나딘나 장자는 어떤 사람을 불러 일렀다. “여보게, 이리 오게… (중략)… ‘존자시여, 저는 견디기 힘들고 버티기 힘듭니다. 제게 극심한 고통의 느낌들이 더해가기만 하고 줄어들지 않습니다. 더해가는 것만 보이고 줄어드는 것은 보이지 않습니다. 존자시여, 저는 비록 이와 같은 고통의 느낌에 닿아 있을지라도, 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고, 근면하고 분명히 알아차리고 마음 챙기며, 몸에서 몸을 관찰하며 머뭅니다. 느낌에서… (중략)… 마음에서… (중략)… 법에서 법을 관찰하며 머뭅니다. 근면하고 분명히 알아차리고 마음 챙기며, 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고 머뭅니다. 존자시여, 세존께서 설하신 저 다섯 가지 낮은 단계의 결박(오하분결) 중에서, 존자시여, 저는 제 자신에게 아직 버려지지 않은 것이 조금이라도 있음을 보지 못합니다.’” “장자여, 그대에게 이익입니다! 장자여, 그대는 참으로 잘 얻었습니다! 장자여, 그대는 불환과(아나함과)를 스스로 드러낸 것입니다.” 열 번째 소경.

Sīlaṭṭhitivaggo tatiyo.

세 번째 실라티티 품(계의 확립 품).

Tassuddānaṃ –

이 품의 요약:

Sīlaṃ ṭhiti parihānaṃ, suddhaṃ brāhmaṇapadesaṃ;

Samattaṃ loko sirivaḍḍho, mānadinnena te dasāti.

실라(계), 티티(확립), 파리하나(쇠퇴), 숫다(청정), 브라흐마나(바라문), 파데사(부분), 사맛타(완성), 로카(세상), 시리왓다(시리왓다), 마나딘나(마나딘나) - 이들이 열 가지이다.

4. Ananussutavaggo

4. 4. 아나눗수타 품(일찍이 듣지 못한 품)

1. Ananussutasuttaṃ

1. 1. 아나눗수타 경(일찍이 듣지 못한 경)

397. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘‘Ayaṃ kāye kāyānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Sā kho panāyaṃ kāye kāyānupassanā bhāvetabbā’ti me, bhikkhave…pe… bhāvitā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi’’.

397. 사왓티 배경. “‘이것이 몸에서 몸을 관찰하는 것이다’라고 비구들이여, 내게 일찍이 들어보지 못한 법들에 대해 눈이 생겨났고, 지혜가 생겨났고, 통찰지가 생겨났고, 명지가 생겨났고, 광명이 생겨났다. ‘이 몸에서 몸을 관찰하는 것은 닦아야 할 것이다’라고 비구들이여… (중략)… ‘닦았다’라고 비구들이여, 내게 일찍이 들어보지 못한 법들에 대해 눈이 생겨났고, 지혜가 생겨났고, 통찰지가 생겨났고, 명지가 생겨났고, 광명이 생겨났다.”

‘‘‘Ayaṃ [Pg.156] vedanāsu vedanānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Sā kho panāyaṃ vedanāsu vedanānupassanā bhāvetabbā’ti me, bhikkhave…pe… bhāvitā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘이것이 느낌에서 느낌을 관찰하는 것이다’라고 비구들이여, 내게 일찍이 들어보지 못한 법들에 대해 눈이 생겨났고, 지혜가 생겨났고, 통찰지가 생겨났고, 명지가 생겨났고, 광명이 생겨났다. ‘이 느낌에서 느낌을 관찰하는 것은 닦아야 할 것이다’라고 비구들이여… (중략)… ‘닦았다’라고 비구들이여, 내게 일찍이 들어보지 못한 법들에 대해 눈이 생겨났고, 지혜가 생겨났고, 통찰지가 생겨났고, 명지가 생겨났고, 광명이 생겨났다.”

‘‘‘Ayaṃ citte cittānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Sā kho panāyaṃ citte cittānupassanā bhāvetabbā’ti me, bhikkhave…pe… bhāvitā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘이것이 마음에서 마음을 관찰하는 것이다’라고 비구들이여, 내게 일찍이 들어보지 못한 법들에 대해 눈이 생겨났고, 지혜가 생겨났고, 통찰지가 생겨났고, 명지가 생겨났고, 광명이 생겨났다. ‘이 마음에서 마음을 관찰하는 것은 닦아야 할 것이다’라고 비구들이여… (중략)… ‘닦았다’라고 비구들이여, 내게 일찍이 들어보지 못한 법들에 대해 눈이 생겨났고, 지혜가 생겨났고, 통찰지가 생겨났고, 명지가 생겨났고, 광명이 생겨났다.”

‘‘‘Ayaṃ dhammesu dhammānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Sā kho panāyaṃ dhammesu dhammānupassanā bhāvetabbā’ti me, bhikkhave…pe… bhāvitā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī’’ti. Paṭhamaṃ.

“‘이것이 법에서 법을 관찰하는 것이다’라고 비구들이여, 내게 일찍이 들어보지 못한 법들에 대해 눈이 생겨났고, 지혜가 생겨났고, 통찰지가 생겨났고, 명지가 생겨났고, 광명이 생겨났다. ‘이 법에서 법을 관찰하는 것은 닦아야 할 것이다’라고 비구들이여… (중략)… ‘닦았다’라고 비구들이여, 내게 일찍이 들어보지 못한 법들에 대해 눈이 생겨났고, 지혜가 생겨났고, 통찰지가 생겨났고, 명지가 생겨났고, 광명이 생겨났다.” 첫 번째 소경.

2. Virāgasuttaṃ

2. 2. 위라가 경(이욕 경)

398. ‘‘Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti.

398. “비구들이여, 이 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)을 닦고 많이 행하면, 오로지 염오와 탐욕의 빛바램(이욕)과 소멸과 고요함과 최상의 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도한다.”

‘‘Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’’ti. Dutiyaṃ.

“네 가지란 무엇인가? 비구들이여, 여기 한 비구가 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버리고, 근면하고 분명히 알아차리고 마음 챙기며, 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 느낌에서… (중략)… 마음에서… (중략)… 법에서 법을 관찰하며 머문다. 비구들이여, 이 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 행하면, 오로지 염오와 탐욕의 빛바램(이욕)과 소멸과 고요함과 최상의 지혜와 바른 깨달음과 열반으로 인도한다.” 두 번째 소경.

3. Viraddhasuttaṃ

3. 3. 위랏다 경(놓침 경)

399. ‘‘Yesaṃ [Pg.157] kesañci, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī.

399. “비구들이여, 누구든지 네 가지 마음챙김의 확립을 놓친 자들은 괴로움의 소멸로 인도하는 바른 성스러운 팔정도를 놓친 것이다. 비구들이여, 누구든지 네 가지 마음챙김의 확립을 시작한(실천한) 자들은 괴로움의 소멸로 인도하는 바른 성스러운 팔정도를 시작한(실천한) 것이다.”

‘‘Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī’’ti. Tatiyaṃ.

“그 네 가지란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 느낌에서… (중략) … 마음에서… (중략) … 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 비구들이여, 누구든지 이 네 가지 사념처를 놓친 자들은 괴로움의 소멸로 인도하는 성스러운 팔정도를 놓친 것이다. 비구들이여, 누구든지 이 네 가지 사념처를 닦은 자들은 괴로움의 소멸로 인도하는 성스러운 팔정도를 닦은 것이다.” 세 번째 수타.

4. Bhāvitasuttaṃ

4. 닦음 경 (수행 경)

400. ‘‘Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattanti.

400. “비구들이여, 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 행하면 [윤회의] 이 언덕에서 [열반의] 저 언덕으로 가기 위해 도움이 된다.”

‘‘Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantī’’ti. Catutthaṃ.

“그 네 가지란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 느낌에서… (중략) … 마음에서… (중략) … 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 비구들이여, 진실로 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 행하면 [윤회의] 이 언덕에서 [열반의] 저 언덕으로 가기 위해 도움이 된다.” 네 번째 수타.

5. Satisuttaṃ

5. 마음챙김 경

401. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī’’.

401. 사왓티에서 설하셨다. “비구들이여, 비구는 마음챙기고 분명히 알아차리며 머물러야 한다. 이것이 너희들에 대한 나의 가르침이다.”

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ[Pg.158]; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti.

“비구들이여, 어떻게 비구가 마음챙기는 자가 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 느낌에서… (중략) … 마음에서… (중략) … 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 마음챙기는 자가 된다.”

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī’’ti. Pañcamaṃ.

“비구들이여, 어떻게 비구가 분명히 알아차리는 자가 되는가? 비구들이여, 여기 비구에게 느낌들이 [분명히] 알려지면서 일어나고, 알려지면서 머물고, 알려지면서 사라진다. 생각들이 알려지면서 일어나고, 알려지면서 머물고, 알려지면서 사라진다. 인식들이 알려지면서 일어나고, 알려지면서 머물고, 알려지면서 사라진다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 분명히 알아차리는 자가 된다. 비구들이여, 비구는 마음챙기고 분명히 알아차리며 머물러야 한다. 이것이 너희들에 대한 나의 가르침이다.” 다섯 번째 수타.

6. Aññāsuttaṃ

6. 구경의 지혜 경

402. ‘‘Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

402. “비구들이여, 사념처에는 이 네 가지가 있다. 그 네 가지란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 느낌에서… (중략) … 마음에서… (중략) … 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 비구들이여, 이들이 네 가지 사념처이다. 비구들이여, 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 행하면 두 가지 과보 중의 하나가 기대된다. 현생에서의 구경의 지혜이거나, [집착의] 대상이 남아 있다면 아나함의 상태이다.” 여섯 번째 수타.

7. Chandasuttaṃ

7. 욕구 경

403. ‘‘Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa kāye kāyānupassino viharato yo kāyasmiṃ chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṃ sacchikataṃ hoti.

403. “비구들이여, 사념처에는 이 네 가지가 있다. 그 네 가지란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 그에게 몸에서 몸을 관찰하며 머무는 동안 몸에 대해 생겨난 욕구(chando)가 버려진다. 욕구를 버림으로써 불사(열반)를 실현하게 된다.”

‘‘Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa vedanāsu vedanānupassino viharato yo vedanāsu chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṃ sacchikataṃ hoti.

“비구는 느낌에서 느낌을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 그에게 느낌에서 느낌을 관찰하며 머무는 동안 느낌들에 대해 생겨난 욕구가 버려진다. 욕구를 버림으로써 불사를 실현하게 된다.”

‘‘Citte [Pg.159] cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa citte cittānupassino viharato yo cittamhi chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṃ sacchikataṃ hoti.

“비구는 마음에서 마음을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 그에게 마음에서 마음을 관찰하며 머무는 동안 마음에 대해 생겨난 욕구가 버려진다. 욕구를 버림으로써 불사를 실현하게 된다.”

‘‘Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato yo dhammesu chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṃ sacchikataṃ hotī’’ti. Sattamaṃ.

“비구는 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 그에게 법에서 법을 관찰하며 머무는 동안 법들에 대해 생겨난 욕구가 버려진다. 욕구를 버림으로써 불사를 실현하게 된다.” 일곱 번째 수타.

8. Pariññātasuttaṃ

8. 철저한 앎 경

404. ‘‘Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa kāye kāyānupassino viharato kāyo pariññāto hoti. Kāyassa pariññātattā amataṃ sacchikataṃ hoti.

404. “비구들이여, 사념처에는 이 네 가지가 있다. 그 네 가지란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 그에게 몸에서 몸을 관찰하며 머무는 동안 몸이 철저하게 알아진다(pariññāto). 몸을 철저하게 알았기 때문에 불사를 실현하게 된다.”

‘‘Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa vedanāsu vedanānupassino viharato vedanā pariññātā honti. Vedanānaṃ pariññātattā amataṃ sacchikataṃ hoti.

“비구는 느낌에서 느낌을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 그에게 느낌에서 느낌을 관찰하며 머무는 동안 느낌들이 철저하게 알아진다. 느낌들을 철저하게 알았기 때문에 불사를 실현하게 된다.”

‘‘Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa citte cittānupassino viharato cittaṃ pariññātaṃ hoti. Cittassa pariññātattā amataṃ sacchikataṃ hoti.

“비구는 마음에서 마음을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 그에게 마음에서 마음을 관찰하며 머무는 동안 마음이 철저하게 알아진다. 마음을 철저하게 알았기 때문에 불사를 실현하게 된다.”

‘‘Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato dhammā pariññātā honti. Dhammānaṃ pariññātattā amataṃ sacchikataṃ hotī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“비구는 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 그에게 법에서 법을 관찰하며 머무는 동안 법들이 철저하게 알아진다. 법들을 철저하게 알았기 때문에 불사를 실현하게 된다.” 여덟 번째 수타.

9. Bhāvanāsuttaṃ

9. 수행 경 (닦음 경)

405. ‘‘Catunnaṃ[Pg.160], bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ bhāvanaṃ desessāmi. Taṃ suṇātha’’. ‘‘Katamā, bhikkhave, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ayaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanā’’ti. Navamaṃ.

405. “비구들이여, 네 가지 사념처의 수행에 대해 설하리라. 그것을 들어라.” “비구들이여, 네 가지 사념처의 수행이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 느낌에서… (중략) … 마음에서… (중략) … 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉힌다. 비구들이여, 이것이 네 가지 사념처의 수행이다.” 아홉 번째 수타.

10. Vibhaṅgasuttaṃ

10. 분석 경

406. ‘‘Satipaṭṭhānañca vo, bhikkhave, desessāmi satipaṭṭhānabhāvanañca satipaṭṭhānabhāvanāgāminiñca paṭipadaṃ. Taṃ suṇātha’’. ‘‘Katamañca, bhikkhave, satipaṭṭhānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassī viharati…pe… citte cittānupassī viharati…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, satipaṭṭhānaṃ’’.

406. “비구들이여, 나는 너희들에게 사념처와 사념처의 수행과 사념처 수행으로 인도하는 도를 설하리라. 그것을 들어라. 비구들이여, 무엇이 사념처인가? 비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버리고, 열성적으로 정지(正知)하고 마음 챙기며, 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 느낌에서 느낌을 관찰하며 머문다. … (중략) … 마음에서 마음을 관찰하며 머문다. … (중략) … 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열성적으로 정지하고 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버리고 머문다. 비구들이여, 이것을 사념처라 한다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu samudayadhammānupassī kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī kāyasmiṃ viharati, samudayavayadhammānupassī kāyasmiṃ viharati, ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Samudayadhammānupassī vedanāsu viharati…pe… samudayadhammānupassī citte viharati… samudayadhammānupassī dhammesu viharati, vayadhammānupassī dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī dhammesu viharati, ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanā.

“비구들이여, 무엇이 사념처의 수행인가? 비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버리고, 열성적으로 정지(正知)하고 마음 챙기며, 몸에서 일어나는 현상을 관찰하며 머물고, 몸에서 사라지는 현상을 관찰하며 머물고, 몸에서 일어나고 사라지는 현상을 관찰하며 머문다. 느낌에서 일어나는 현상을 관찰하며 머문다. … (중략) … 마음에서 일어나는 현상을 관찰하며 머문다. … (중략) … 법에서 일어나는 현상을 관찰하며 머물고, 법에서 사라지는 현상을 관찰하며 머물고, 법에서 일어나고 사라지는 현상을 관찰하며 머문다. 열성적으로 정지하고 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버리고 머문다. 비구들이여, 이것을 사념처의 수행이라 한다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanāgāminī paṭipadā’’ti. Dasamaṃ.

“비구들이여, 무엇이 사념처 수행으로 인도하는 도인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 도(팔정도)이니, 즉 바른 견해, 바른 사유, 바른 말, 바른 행위, 바른 생계, 바른 노력, 바른 마음챙김, 바른 삼매이다. 비구들이여, 이것을 사념처 수행으로 인도하는 도라고 한다.” 이와 같이 말씀하셨다. 열 번째 수타.

Ananussutavaggo catuttho.

네 번째 아누눗수따 품(Ananussutavagga)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약은 다음과 같다.

Ananussutaṃ [Pg.161] virāgo, viraddho bhāvanā sati;

Aññā chandaṃ pariññāya, bhāvanā vibhaṅgena cāti.

아누눗수따, 위라고, 위랏다, 바와나, 사띠, 안냐, 찬다, 빠리냐, 바와나, 위방가 등 열 가지이다.

5. Amatavaggo

5. 5. 아마다 품 (Amatavagga)

1. Amatasuttaṃ

1. 1. 아마다 수타 (Amatasutta)

407. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Catūsu, bhikkhave, satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharatha. Mā vo amataṃ panassa. Katamesu catūsu? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesu, bhikkhave, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharatha. Mā vo amataṃ panassā’’ti. Paṭhamaṃ.

407. 사왓티 기원. “비구들이여, 네 가지 사념처에 마음을 잘 확립하여 머물러라. 너희들에게 불사(不死, 니르바나)가 헛되지 않게 하라. 무엇이 그 네 가지인가? 비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버리고, 열성적으로 정지(正知)하고 마음 챙기며, 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 느낌에서… (중략) … 마음에서… (중략) … 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열성적으로 정지하고 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버리고 머문다. 비구들이여, 이 네 가지 사념처에 마음을 잘 확립하여 머물러라. 너희들에게 불사가 헛되지 않게 하라.” 이와 같이 말씀하셨다. 첫 번째 수타.

2. Samudayasuttaṃ

2. 2. 사무다야 수타 (Samudayasutta)

408. ‘‘Catunnaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṃ suṇātha. Ko ca, bhikkhave, kāyassa samudayo? Āhārasamudayā kāyassa samudayo; āhāranirodhā kāyassa atthaṅgamo. Phassasamudayā vedanānaṃ samudayo; phassanirodhā vedanānaṃ atthaṅgamo. Nāmarūpasamudayā cittassa samudayo; nāmarūpanirodhā cittassa atthaṅgamo. Manasikārasamudayā dhammānaṃ samudayo; manasikāranirodhā dhammānaṃ atthaṅgamo’’ti. Dutiyaṃ.

408. “비구들이여, 나는 네 가지 사념처의 일어남과 사라짐에 대해 설하리라. 그것을 들어라. 비구들이여, 무엇이 몸의 일어남인가? 음식의 일어남으로 몸이 일어나고, 음식의 소멸로 몸이 사라진다. 접촉의 일어남으로 느낌들이 일어나고, 접촉의 소멸로 느낌들이 사라진다. 명색(名色)의 일어남으로 마음이 일어나고, 명색의 소멸로 마음이 사라진다. 주의(작의)의 일어남으로 법들이 일어나고, 주의의 소멸로 법들이 사라진다.” 이와 같이 말씀하셨다. 두 번째 수타.

3. Maggasuttaṃ

3. 3. 막가 수타 (Maggasutta)

409. Sāvatthinidānaṃ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘ekamidāhaṃ, bhikkhave, samayaṃ uruvelāyaṃ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘ekāyano ayaṃ maggo sattānaṃ [Pg.162] visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’’.

409. 사왓티 기원. 그때 세존께서는 비구들에게 이와 같이 말씀하셨다. “비구들이여, 한때 나는 깨달음을 얻은 직후 우루웰라 네란자라 강변의 아자빨라 니그로다 나무 아래에 머물고 있었다. 비구들이여, 그때 홀로 물러나 명상하던 내게 이러한 마음의 생각이 떠올랐다. ‘이 길은 중생들의 청정함과 슬픔과 비탄을 건너기 위해, 고통과 고뇌를 소멸시키고, 바른 길에 도달하여 열반을 실현하기 위한 유일한 길이니, 그것은 바로 네 가지 사념처이다.’”}, {

‘‘Katame cattāro? Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vā bhikkhu vedanānupassī vihareyya…pe… citte vā bhikkhu cittānupassī vihareyya…pe… dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ekāyano ayaṃ maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’ti.

“그 네 가지란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버리고, 근면하고 분명하게 알며 마음챙기면서, 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버리고, 근면하고 분명하게 알며 마음챙기면서, 느낌들에서 느낌을 관찰하며 머문다. … (중략) … 마음에서 마음을 관찰하며 머문다. … (중략) … 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버리고, 근면하고 분명하게 알며 마음챙기면서, 법들에서 법을 관찰하며 머문다. 이 길은 중생들의 청정을 위하고, 슬픔과 비탄을 건너기 위하며, 고통과 불만족을 소멸하고, 바른 길을 얻어 열반을 실현하기 위한 외길(하나로 가는 길)이니, 그것은 바로 네 가지 사념처이다.”

‘‘Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati mama cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yenāhaṃ tenañjaliṃ paṇāmetvā maṃ etadavoca – ‘evametaṃ, bhagavā, evametaṃ, sugata! Ekāyano ayaṃ, bhante, maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’’.

“비구들이여, 그때 사함파티 범천은 내 마음의 생각을 자기 마음으로 알고, 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼 그렇게 순식간에 범천의 세상에서 사라져 내 앞에 나타났다. 비구들이여, 사함파티 범천은 한쪽 어깨에 겉옷을 걸치고 내가 있는 쪽으로 합장하여 경의를 표하며 내게 이와 같이 말했다. ‘세존이시여, 그러합니다. 행복하신 분이시여, 그러합니다. 세존이시여, 이 길은 중생들의 청정을 위하고, 슬픔과 비탄을 건너기 위하며, 고통과 불만족을 소멸하고, 바른 길을 얻어 열반을 실현하기 위한 외길이니, 그것은 바로 네 가지 사념처입니다.’”

‘‘Katame cattāro? Kāye vā, bhante, bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vā…pe… citte vā …pe… dhammesu vā, bhante, bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ekāyano ayaṃ, bhante, maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’ti.

“그 네 가지란 무엇인가요? 세존이시여, 여기 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버리고, 근면하고 분명하게 알며 마음챙기면서, 몸에서 몸을 관찰하며 머뭅니다. 느낌들에서 … (중략) … 마음에서 … (중략) … 세존이시여, 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버리고, 근면하고 분명하게 알며 마음챙기면서, 법들에서 법을 관찰하며 머뭅니다. 세존이시여, 이 길은 중생들의 청정을 위하고, 슬픔과 비탄을 건너기 위하며, 고통과 불만족을 소멸하고, 바른 길을 얻어 열반을 실현하기 위한 외길이니, 그것은 바로 네 가지 사념처입니다.’”

‘‘Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. Idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca –

“비구들이여, 사함파티 범천은 이와 같이 말했다. 이 말을 하고 나서 다시 게송으로 이와 같이 말했다.”

‘Ekāyanaṃ jātikhayantadassī, maggaṃ pajānāti hitānukampī;

Etena maggena tariṃsu pubbe, tarissanti ye ca taranti ogha’’’nti. tatiyaṃ;

“‘태어남의 소멸을 보시는 분, 이익을 위해 연민하시는 분께서는 외길을 아시나니, 이 길로 과거에 폭류를 건넜고, 미래에도 건널 것이며, 지금도 건너고 있노라.’ (세 번째 경)”

4. Satisuttaṃ

4. 마음챙김 경

410. ‘‘Sato[Pg.163], bhikkhave, bhikkhu vihareyya. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī’’ti. Catutthaṃ.

410. “비구들이여, 비구는 마음챙김하며 머물러야 한다. 이것이 그대들에 대한 우리의 가르침이다. 비구들이여, 어떻게 비구가 마음챙김하는 자가 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙김하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고 머문다. 느낌에서... 마음에서... 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙김하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고 머문다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 마음챙김하는 자가 된다. 비구들이여, 비구는 마음챙김하며 머물러야 한다. 이것이 그대들에 대한 우리의 가르침이다.”

5. Kusalarāsisuttaṃ

5. 유익한 법의 무리 경

411. ‘‘‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṃ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā.

411. “비구들이여, ‘유익한 법의 무리’라고 말하는 자는 네 가지 마음챙김의 확립을 바르게 말하는 것이다. 비구들이여, 네 가지 마음챙김의 확립이야말로 순전한 유익한 법의 무리이기 때문이다.”

‘‘Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… cittānupassī…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. ‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno ime cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṃ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’ti. Pañcamaṃ.

“무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙김하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고 머문다. 느낌에서... 마음에서... 마음을 관찰하며... 법에서 법을 관찰하며 머문다. 열정적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙김하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고 머문다. 비구들이여, ‘유익한 법의 무리’라고 말하는 자는 이 네 가지 마음챙김의 확립을 바르게 말하는 것이다. 비구들이여, 네 가지 마음챙김의 확립이야말로 순전한 유익한 법의 무리이기 때문이다.”

6. Pātimokkhasaṃvarasuttaṃ

6. 계목의 단속 경

412. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca –

412. 그때 어떤 비구가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. ... 한 곁에 앉은 그 비구는 세존께 이와 같이 말씀드렸다.

‘‘Sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. ‘‘Tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Idha tvaṃ, bhikkhu, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharāhi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhassu sikkhāpadesu. Yato kho tvaṃ, bhikkhu, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharissasi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu [Pg.164] bhayadassāvī samādāya sikkhissu sikkhāpadesu; tato tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi’’.

“세존이시여, 세존께서 저에게 요약해서 법을 설해주시기를 청합니다. 제가 세존의 법을 듣고 홀로 떨어진 곳에서 방일하지 않고 열정적으로 정진하며 머물겠습니다.” “비구여, 그렇다면 너는 유익한 법들의 시작부터 정화하라. 유익한 법들의 시작은 무엇인가? 비구여, 여기 너는 계목의 단속으로 단속하고, 바른 행실과 사귀는 곳을 갖추며, 아주 작은 허물에 대해서도 두려움을 보며, 학습계목들을 수지하여 공부하라. 비구여, 네가 계목의 단속으로 단속하고, 바른 행실과 사귀는 곳을 갖추며, 아주 작은 허물에 대해서도 두려움을 보며, 학습계목들을 수지하여 공부하게 될 때, 비구여, 너는 계에 의지하고 계에 굳게 서서 네 가지 마음챙김의 확립을 닦아야 한다.”

‘‘Katame cattāro? Idha tvaṃ, bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yato kho tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāvessasi, tato tuyhaṃ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī’’ti.

“무엇이 네 가지인가? 비구여, 여기 너는 몸에서 몸을 관찰하며 머물라. 열정적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙김하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고 머물라. 느낌에서... 마음에서... 법에서 법을 관찰하며 머물라. 열정적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙김하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고 머물라. 비구여, 네가 계에 의지하고 계에 굳게 서서 이 네 가지 마음챙김의 확립을 이와 같이 닦는다면, 비구여, 너에게 밤이 오든 낮이 오든 유익한 법들에 있어서 오직 성장이 기대될 뿐이며, 쇠퇴는 없을 것이다.”

Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti. Chaṭṭhaṃ.

그때 그 비구는 세존의 말씀을 기뻐하고 감사드린 후 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 돌고 떠나갔다. 그 비구는 홀로 떨어진 곳에서 방일하지 않고 열정적으로 정진하며 머물러, 오래지 않아 가문의 아들들이 그것을 위해 바르게 집에서 나와 출가하는 목적인, 그 위없는 청정범행의 완성을 바로 지금 여기에서 스스로 수승한 지혜로 알고 체득하여 구족하여 머물렀다. ‘태어남은 다했다. 청정범행은 완성되었다. 할 일을 다 마쳤다. 다시는 이런 상태로 돌아오지 않는다’라고 꿰뚫어 알았다. 그리고 그 비구는 아라한들 중의 한 분이 되었다.

7. Duccaritasuttaṃ

7. 악행 경

413. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ‘‘sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. ‘‘Tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Idha tvaṃ, bhikkhu, kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāvessasi. Vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāvessasi. Manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāvessasi. Yato kho tvaṃ, bhikkhu, kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāvessasi, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāvessasi, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāvessasi, tato tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi’’.

413. 그때 어떤 비구가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다... “세존이시여, 세존께서 저에게 요약해서 법을 설해주시기를 청합니다. 제가 세존의 법을 듣고 홀로 떨어진 곳에서 방일하지 않고 열정적으로 정진하며 머물겠습니다.” “비구여, 그렇다면 너는 유익한 법들의 시작부터 정화하라. 유익한 법들의 시작은 무엇인가? 비구여, 여기 너는 몸의 악행을 버리고 몸의 선행을 닦아야 한다. 말의 악행을 버리고 말의 선행을 닦아야 한다. 마음의 악행을 버리고 마음의 선행을 닦아야 한다. 비구여, 네가 몸의 악행을 버리고 몸의 선행을 닦으며, 말의 악행을 버리고 말의 선행을 닦으며, 마음의 악행을 버리고 마음의 선행을 닦게 될 때, 비구여, 너는 계에 의지하고 계에 굳게 서서 네 가지 마음챙김의 확립을 닦아야 한다.”

‘‘Katame [Pg.165] cattāro? Idha tvaṃ, bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yato kho tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāvessasi, tato tuyhaṃ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī’’ti…pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti. Sattamaṃ.

“무엇이 네 가지인가? 비구여, 여기 너는 몸에서 몸을 관찰하며 머물라. 열정적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙김하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고 머물라. 느낌에서... 마음에서... 법에서 법을 관찰하며 머물라. 열정적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙김하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고 머물라. 비구여, 네가 계에 의지하고 계에 굳게 서서 이 네 가지 마음챙김의 확립을 이와 같이 닦는다면, 비구여, 너에게 밤이 오든 낮이 오든 유익한 법들에 있어서 오직 성장이 기대될 뿐이며, 쇠퇴는 없을 것이다.” ... 그리고 그 비구는 아라한들 중의 한 분이 되었다.

8. Mittasuttaṃ

8. 친구 경

414. ‘‘Ye, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca kho sotabbaṃ maññeyyuṃ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, te vo, bhikkhave, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.

414. “비구들이여, 그대들이 가엾게 여기는 자들, 그리고 그대들의 말을 귀 기울여 들을 만한 친구들이나 동료들이나 친지들이나 혈육들에게는, 비구들이여, 그대들이 네 가지 마음챙김의 확립을 닦도록 권하고 인도하고 확립시켜야 한다.”

‘‘Katamesaṃ, catunnaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ye, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, te vo, bhikkhave, imesaṃ catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“어떤 네 가지입니까? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며(身隨觀) 머무니, 열성적으로 정지(正知)하고 마음 챙기며(念), 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 느낌에서… (중략) …마음에서… (중략) …법에서 법을 관찰하며 머무니, 열성적으로 정지하고 마음 챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 비구들이여, 그대들이 연민히 여겨야 할 이들이나 그대들의 말을 귀담아들어야 한다고 생각하는 친구나 동료, 친지나 혈육들에게, 비구들이여, 그대들은 이 네 가지 사념처를 닦도록 권하고, 입문시키고, 확립시켜야 합니다.” 여덟 번째 소경 끝.

9. Vedanāsuttaṃ

9. 9. 느낌 경 (Vedanāsuttaṃ)

415. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā – imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā.

415. “비구들이여, 이러한 세 가지 느낌이 있다. 무엇이 세 가지인가? 즐거운 느낌, 괴로운 느낌, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 느낌이다. 비구들이여, 이 세 가지 느낌을 철저히 알기(遍知) 위하여 네 가지 사념처를 닦아야 한다.”

‘‘Katame cattāro? Idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā’’ti. Navamaṃ.

“무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머무니, 열성적으로 정지하고 마음 챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 느낌에서… (중략) …마음에서… (중략) …법에서 법을 관찰하며 머무니, 열성적으로 정지하고 마음 챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 비구들이여, 이 세 가지 느낌을 철저히 알기 위하여 이 네 가지 사념처를 닦아야 한다.” 아홉 번째 소경 끝.

10. Āsavasuttaṃ

10. 10. 번뇌 경 (Āsavasuttaṃ)

416. ‘‘Tayome[Pg.166], bhikkhave āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo – ime kho, bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā.

416. “비구들이여, 이러한 세 가지 번뇌(漏)가 있다. 무엇이 세 가지인가? 감각적 욕망의 번뇌(欲漏), 존재의 번뇌(有漏), 무명의 번뇌(無明漏)이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 번뇌이다. 비구들이여, 이 세 가지 번뇌를 버리기 위하여 네 가지 사념처를 닦아야 한다.”

‘‘Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā’’ti. Dasamaṃ.

“무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머무니, 열성적으로 정지하고 마음 챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 느낌에서… (중략) …마음에서… (중략) …법에서 법을 관찰하며 머무니, 열성적으로 정지하고 마음 챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 비구들이여, 이 세 가지 번뇌를 버리기 위하여 이 네 가지 사념처를 닦아야 한다.” 열 번째 소경 끝.

Amatavaggo pañcamo.

다섯 번째 불사 품(Amatavaggo)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약(uddāna):

Amataṃ samudayo maggo, sati kusalarāsi ca;

Pātimokkhaṃ duccaritaṃ, mittavedanā āsavena cāti.

불사(Amata), 발생(Samudayo), 도(Maggo), 마음 챙김(Sati)과 유익한 것의 더미(Kusalarāsi), 계목(Pātimokkhaṃ), 악행(Duccaritaṃ), 친구(Mitta), 느낌(Vedanā), 그리고 번뇌(Āsava) 등이다.

6. Gaṅgāpeyyālavaggo

6. 6. 갠지스 강 반복 품 (Gaṅgāpeyyālavaggo)

1-12. Gaṅgānadīādisuttadvādasakaṃ

1-12. 갠지스 강 등 열두 경전

417-428. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro.

417-428. “비구들이여, 예를 들어 갠지스 강이 동쪽으로 흐르고, 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 향하는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 네 가지 사념처를 닦고, 네 가지 사념처를 많이 공부하면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 향하게 된다.”

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu [Pg.167] …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti vitthāretabbaṃ.

“비구들이여, 어떻게 비구가 네 가지 사념처를 닦고, 네 가지 사념처를 많이 공부하면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 향하게 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머무니, 열성적으로 정지하고 마음 챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 느낌에서… (중략) …마음에서… (중략) …법에서 법을 관찰하며 머무니, 열성적으로 정지하고 마음 챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 네 가지 사념처를 닦고, 네 가지 사념처를 많이 공부하면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 향하게 된다.” (이와 같이 상세히 설명해야 한다.)

Gaṅgāpeyyālavaggo chaṭṭho.

여섯 번째 갠지스 강 반복 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약:

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Ete dve cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

동쪽으로 흐르는 것이 여섯이고, 바다로 흐르는 것이 여섯이다. 이 둘의 여섯을 합하면 열둘이 되니, 그로 인해 하나의 품이라고 부른다.

7. Appamādavaggo

7. 7. 방일하지 않음 품 (Appamādavaggo)

1-10. Tathāgatādisuttadasakaṃ

1-10. 여래 등 열 경전

429-438. Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vāti vitthāretabbaṃ.

429-438. “비구들이여, 발 없는 생명이나 발 둘 있는 생명이나 발 넷 있는 생명이나 발 많은 생명이 있는 한…” (이와 같이 상세히 설명해야 한다.)

Appamādavaggo sattamo.

일곱 번째 방일하지 않음 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약:

Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sāro ca vassikaṃ;

Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṃ padanti.

여래(Tathāgataṃ), 발자국(Padaṃ), 지붕 눈(Kūṭaṃ), 뿌리(Mūlaṃ), 심재(Sāro), 자스민(Vassikaṃ), 왕(Rājā), 달과 해(Candimasūriyā), 그리고 옷(Vatthena)이 열 번째이다.

8. Balakaraṇīyavaggo

8. 8. 힘의 행사 품 (Balakaraṇīyavaggo)

1-12. Balādisuttadvādasakaṃ

1-12. 힘 등 열두 경전

439-450. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyantīti vitthāretabbaṃ.

439-450. “비구들이여, 예를 들어 힘으로 해야 할 어떤 일들이 행해지듯…” (이와 같이 상세히 설명해야 한다.)

Balakaraṇīyavaggo aṭṭhamo.

여덟 번째 힘의 행사 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약:

Balaṃ [Pg.168] bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā;

Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.

힘(Balaṃ), 씨앗(Bījañca), 용(Nāgo), 나무(Rukkho), 항아리(Kumbhena), 가시(Sūkiyā), 허공(Ākāsena)과 두 구름(Meghā), 배(Nāvā), 손님(Āgantukā), 강(Nadī) 등이다.

9. Esanāvaggo

9. 9. 추구 품 (Esanāvaggo)

1-10. Esanādisuttadasakaṃ

1-10. 구함(Esanā) 등의 10개 경

451-460. Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanāti vitthāretabbaṃ.

451-460. “비구들이여, 이러한 세 가지 구함이 있다. 무엇이 셋인가? 감각적 욕망의 구함(kāmesanā), 존재의 구함(bhavesanā), 범행의 구함(brahmacariyesanā)이다.” (이와 같이 상세히 설명해야 한다.)

Esanāvaggo navamo.

아홉 번째 구함의 품(Esanāvaggo)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약(uddāna)은 다음과 같다.

Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā tisso;

Khilaṃ malañca nīgho ca, vedanā taṇhā tasināya cāti.

구함, 갈래, 번뇌, 존재와 세 가지 고통, 마음의 거침, 때와 고뇌, 느낌, 갈애와 갈증이다.

10. Oghavaggo

10. 폭류의 품(Oghavaggo)

1-10. Uddhambhāgiyādisuttadasakaṃ

1-10. 상분결(Uddhambhāgiyā) 등의 10개 경

461-470. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā.

461-470. “비구들이여, 다섯 가지 상분결(높은 단계의 족쇄)이 있다. 무엇이 다섯인가? 색계에 대한 탐욕(rūparāgo), 무색계에 대한 탐욕(arūparāgo), 자만(māno), 들뜸(uddhaccaṃ), 무명(avijjā)이다. 비구들이여, 이것들이 다섯 가지 상분결이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 특별한 지혜로 알기 위해, 철저히 알기 위해, 소멸시키기 위해, 버리기 위해 네 가지 사념처(satipaṭṭhānā)를 닦아야 한다.

‘‘Katame [Pg.169] cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā’’ti.

무엇이 넷인가? 비구들이여, 여기 한 비구가 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉히고, 열정적으로 정지(正知)하고 마음 챙기며, 몸에서 몸을 관찰하며 머문다. 느낌에서… (중략) …마음에서… (중략) …법에서 법을 관찰하며 열정적으로 정지하고 마음 챙기며, 세상에 대한 탐욕과 불만을 가라앉히고 머문다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 특별한 지혜로 알기 위해, 철저히 알기 위해, 소멸시키기 위해, 버리기 위해 이 네 가지 사념처를 닦아야 한다.”

(Yathā maggasaṃyuttaṃ tathā satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ vitthāretabbaṃ).

(도 상윳따를 상세히 설명한 것처럼 사념처 상윳따도 그와 같이 상세히 설명해야 한다.)

Oghavaggo dasamo.

열 번째 폭류의 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Ogho yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.

폭류, 멍에, 취착, 매듭과 잠재 성향, 감각적 욕망의 가닥, 장애, 온(蘊), 하분결과 상분결이다.

Satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ tatiyaṃ.

세 번째 사념처 상윳따(Satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ)가 끝났다.

4. Indriyasaṃyuttaṃ

4. 인드리아 상윳따(기능 상윳따)

1. Suddhikavaggo

1. 순수품(Suddhikavaggo)

1. Suddhikasuttaṃ

1. 순수 경(Suddhikasuttaṃ)

471. Sāvatthinidānaṃ[Pg.170]. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī’’ti. Paṭhamaṃ.

471. 사밧띠가 배경이다. “비구들이여, 다섯 가지 기능(indriyāni)이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능(saddhindriyaṃ), 정진의 기능(vīriyindriyaṃ), 마음 챙김의 기능(satindriyaṃ), 삼매의 기능(samādhindriyaṃ), 통찰지의 기능(paññindriyaṃ)이다. 비구들이여, 이것들이 다섯 가지 기능이다.” 첫 번째 경.

2. Paṭhamasotāpannasuttaṃ

2. 첫 번째 예류자 경

472. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Dutiyaṃ.

472. “비구들이여, 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능, 정진의 기능, 마음 챙김의 기능, 삼매의 기능, 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 성스러운 제자가 이 다섯 가지 기능의 달콤함(assāda)과 재난(ādīnava)과 벗어남(nissaraṇa)을 있는 그대로 알 때, 비구들이여, 이 성스러운 제자를 일러 ‘예류자이며, 타락하지 않는 법을 가졌고, 결정되었으며, 정등각으로 나아가는 자’라고 한다.” 두 번째 경.

3. Dutiyasotāpannasuttaṃ

3. 두 번째 예류자 경

473. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Tatiyaṃ.

473. “비구들이여, 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능, 정진의 기능, 마음 챙김의 기능, 삼매의 기능, 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 성스러운 제자가 이 다섯 가지 기능의 일어남(samudaya)과 사라짐(atthaṅgama), 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 알 때, 비구들이여, 이 성스러운 제자를 일러 ‘예류자이며, 타락하지 않는 법을 가졌고, 결정되었으며, 정등각으로 나아가는 자’라고 한다.” 세 번째 경.

4. Paṭhamaarahantasuttaṃ

4. 첫 번째 아라한 경

474. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā [Pg.171] anupādāvimutto hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto’’ti. Catutthaṃ.

474. “비구들이여, 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능, 정진의 기능, 마음 챙김의 기능, 삼매의 기능, 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 성스러운 제자가 이 다섯 가지 기능의 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 알고서 취착 없이 해탈할 때, 비구들이여, 이 비구를 일러 ‘아라한이며, 번뇌가 다했고, 범행을 완성했으며, 할 일을 다 마쳤고, 짐을 내려놓았으며, 참된 목표를 달성했고, 존재의 족쇄를 완전히 멸하였으며, 바른 지혜로 해탈한 자’라고 한다.” 네 번째 경.

5. Dutiyaarahantasuttaṃ

5. 두 번째 아라한 경

475. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādāvimutto hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto’’ti. Pañcamaṃ.

475. “비구들이여, 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능, 정진의 기능, 마음 챙김의 기능, 삼매의 기능, 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 비구가 이 다섯 가지 기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 알고서 취착 없이 해탈할 때, 비구들이여, 이 비구를 일러 ‘아라한이며, 번뇌가 다했고, 범행을 완성했으며, 할 일을 다 마쳤고, 짐을 내려놓았으며, 참된 목표를 달성했고, 존재의 족쇄를 완전히 멸하였으며, 바른 지혜로 해탈한 자’라고 한다.” 다섯 번째 경.

6. Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

6. 첫 번째 사문·바라문 경

476. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

476. “비구들이여, 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능… (중략) …통찰지의 기능이다. 비구들이여, 어떤 사문이나 바라문들이라도 이 다섯 가지 기능의 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 알지 못한다면, 비구들이여, 나는 그 사문들이나 바라문들을 사문들 중에서 사문이라고 인정하지 않으며, 바라문들 중에서 바라문이라고 인정하지 않는다. 또한 그 존자들은 사문의 목적이나 바라문의 목적을 현세에서 스스로 특별한 지혜로 알고 체득하여 성취하고 머물지 못한다.

‘‘Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā; te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

비구들이여, 그러나 어떤 사문이나 바라문들이라도 이 다섯 가지 기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 안다면, 비구들이여, 나는 그 사문들이나 바라문들을 사문들 중에서 사문이라고 인정하며, 바라문들 중에서 바라문이라고 인정한다. 또한 그 존자들은 사문의 목적과 바라문의 목적을 현세에서 스스로 특별한 지혜로 알고 체득하여 성취하고 머문다.” 여섯 번째 경.

7. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

7. 두 번째 사문·바라문 경

477. ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saddhindriyaṃ nappajānanti, saddhindriyasamudayaṃ nappajānanti, saddhindriyanirodhaṃ nappajānanti, saddhindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti; vīriyindriyaṃ nappajānanti…pe… satindriyaṃ nappajānanti [Pg.172] …pe… samādhindriyaṃ nappajānanti…pe… paññindriyaṃ nappajānanti, paññindriyasamudayaṃ nappajānanti, paññindriyanirodhaṃ nappajānanti, paññindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti, na me te, bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

477. “비구들이여, 어떤 사문이나 바라문들이든 믿음의 기능(信根)을 알지 못하고, 믿음의 기능의 일어남을 알지 못하며, 믿음의 기능의 소멸을 알지 못하고, 믿음의 기능의 소멸로 인도하는 도닦음을 알지 못하며, 정진의 기능(精進根)을 알지 못하고... (중략) ... 마음챙김의 기능(念根)을 알지 못하고... (중략) ... 삼매의 기능(定根)을 알지 못하고... (중략) ... 통찰지의 기능(慧根)을 알지 못하고, 통찰지의 기능의 일어남을 알지 못하며, 통찰지의 기능의 소멸을 알지 못하고, 통찰지의 기능의 소멸로 인도하는 도닦음을 알지 못한다면, 비구들이여, 그들은 나에게 사문들 중에서 사문이라 인정되지 않고 바라문들 중에서 바라문이라 인정되지 않는다. 또한 이 존자들은 사문의 결실이나 바라문의 결실을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 증득하여 성취하며 머물지 못한다.”

‘‘Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saddhindriyaṃ pajānanti, saddhindriyasamudayaṃ pajānanti, saddhindriyanirodhaṃ pajānanti, saddhindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti; vīriyindriyaṃ pajānanti, vīriyindriyasamudayaṃ pajānanti, vīriyindriyanirodhaṃ pajānanti, vīriyindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti; satindriyaṃ pajānanti…pe… samādhindriyaṃ pajānanti…pe… paññindriyaṃ pajānanti, paññindriyasamudayaṃ pajānanti, paññindriyanirodhaṃ pajānanti, paññindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti. Sattamaṃ.

“비구들이여, 그러나 어떤 사문이나 바라문들이든 믿음의 기능을 알고, 믿음의 기능의 일어남을 알고, 믿음의 기능의 소멸을 알고, 믿음의 기능의 소멸로 인도하는 도닦음을 알며, 정진의 기능을 알고, 정진의 기능의 일어남을 알고, 정진의 기능의 소멸을 알고, 정진의 기능의 소멸로 인도하는 도닦음을 알며, 마음챙김의 기능을 알고... (중략) ... 삼매의 기능을 알고... (중략) ... 통찰지의 기능을 알고, 통찰지의 기능의 일어남을 알고, 통찰지의 기능의 소멸을 알고, 통찰지의 기능의 소멸로 인도하는 도닦음을 안다면, 비구들이여, 그들은 참으로 나에게 사문들 중에서 사문이라 인정되고 바라문들 중에서 바라문이라 인정된다. 또한 이 존자들은 사문의 결실과 바라문의 결실을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 증득하여 성취하며 머문다.” 일곱 번째 경.

8. Daṭṭhabbasuttaṃ

8. 관찰해야 함 경 (Daṭṭhabbasutta)

478. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ. Kattha ca, bhikkhave, saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu sotāpattiyaṅgesu – ettha saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu sammappadhānesu – ettha vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu satipaṭṭhānesu – ettha satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu jhānesu – ettha samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu ariyasaccesu – ettha paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

478. “비구들이여, 이러한 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... (중략) ... 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 어디에서 믿음의 기능을 관찰해야 하는가? 네 가지 예류도의 구성 요소(預流支)에서이다. 여기서 믿음의 기능을 관찰해야 한다. 비구들이여, 어디에서 정진의 기능을 관찰해야 하는가? 네 가지 바른 정진(四正勤)에서이다. 여기서 정진의 기능을 관찰해야 한다. 비구들이여, 어디에서 마음챙김의 기능을 관찰해야 하는가? 네 가지 마음챙김의 확립(四念處)에서이다. 여기서 마음챙김의 기능을 관찰해야 한다. 비구들이여, 어디에서 삼매의 기능을 관찰해야 하는가? 네 가지 선정(四禪)에서이다. 여기서 삼매의 기능을 관찰해야 한다. 비구들이여, 어디에서 통찰지의 기능을 관찰해야 하는가? 네 가지 성스러운 진리(四聖諦)에서이다. 여기서 통찰지의 기능을 관찰해야 한다. 비구들이여, 이것들이 다섯 가지 기능이다.” 여덟 번째 경.

9. Paṭhamavibhaṅgasuttaṃ

9. 첫 번째 분석 경 (Paṭhamavibhaṅgasutta)

479. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ. Katamañca, bhikkhave, saddhindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno [Pg.173] sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti – idaṃ vuccati, bhikkhave, saddhindriyaṃ.

479. “비구들이여, 이러한 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... (중략) ... 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 그러면 무엇이 믿음의 기능인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 믿음을 가졌고 여래의 깨달음을 믿는다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며, 완전히 스스로 깨달으신 분이시며, 명지와 행실을 갖추신 분이시며, 잘 가신 분이시며, 세상을 잘 아시는 분이시며, 위없는 분으로서 길들여야 할 사람을 잘 길들이시는 분이시며, 하늘 사람과 인간의 스승이시며, 깨달으신 분이시며, 세존이시다’라고. 비구들이여, 이를 믿음의 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, vīriyindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu – idaṃ vuccati, bhikkhave, vīriyindriyaṃ.

“비구들이여, 그러면 무엇이 정진의 기능인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 정진을 시작하여 머문다. 해로운 법들을 버리기 위해서이고 유익한 법들을 성취하기 위해서이다. 그는 힘이 있고 굳건한 용맹이 있으며 유익한 법들에 대해 짐을 내려놓지 않는다. 비구들이여, 이를 정진의 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, satindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā – idaṃ vuccati, bhikkhave, satindriyaṃ.

“비구들이여, 그러면 무엇이 마음챙김의 기능인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 마음챙김을 가졌다. 그는 최상의 마음챙김과 슬기(nepakka)를 갖추어 오래전에 행한 일이나 오래전에 한 말도 기억하고 다시 기억해 낸다. 비구들이여, 이를 마음챙김의 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, samādhindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vossaggārammaṇaṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, samādhindriyaṃ.

“비구들이여, 그러면 무엇이 삼매의 기능인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 놓아버림을 대상(vossaggārammaṇa)으로 삼아 삼매를 얻고 마음의 한 끝다움(心一境性)을 얻는다. 비구들이여, 이를 삼매의 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, paññindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya, sammā dukkhakkhayagāminiyā – idaṃ vuccati, bhikkhave, paññindriyaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī’’ti. Navamaṃ.

“비구들이여, 그러면 무엇이 통찰지의 기능인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 통찰지를 가졌다. 그는 생멸(일어남과 사라짐)에 이르는 성스럽고 꿰뚫는, 바르게 괴로움의 소멸로 인도하는 통찰지를 갖추었다. 비구들이여, 이를 통찰지의 기능이라 한다. 비구들이여, 이것들이 다섯 가지 기능이다.” 아홉 번째 경.

10. Dutiyavibhaṅgasuttaṃ

10. 두 번째 분석 경 (Dutiyavibhaṅgasutta)

480. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ. Katamañca, bhikkhave, saddhindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti – idaṃ vuccati, bhikkhave, saddhindriyaṃ.

480. “비구들이여, 이러한 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... (중략) ... 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 그러면 무엇이 믿음의 기능인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 믿음을 가졌고 여래의 깨달음을 믿는다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며, 완전히 스스로 깨달으신 분이시며, 명지와 행실을 갖추신 분이시며, 잘 가신 분이시며, 세상을 잘 아시는 분이시며, 위없는 분으로서 길들여야 할 사람을 잘 길들이시는 분이시며, 하늘 사람과 인간의 스승이시며, 깨달으신 분이시며, 세존이시다’라고. 비구들이여, 이를 믿음의 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, vīriyindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ [Pg.174] ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati – idaṃ vuccati, bhikkhave, vīriyindriyaṃ.

“비구들이여, 정진의 기능(정진근)이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 해로운 법들을 버리고 유익한 법들을 구족하기 위하여 정진을 시작하여, 유익한 법들에 대하여 힘이 있고 굳게 매진하며 부여된 짐을 내려놓지 않고 머문다. 그는 아직 일어나지 않은 악하고 해로운 법들을 일어나지 않게 하기 위하여 열의를 생기게 하고 정진하며 힘을 쓰고 마음을 다잡고 노력한다. 이미 일어난 악하고 해로운 법들을 버리기 위하여 열의를 생기게 하고 정진하며 힘을 쓰고 마음을 다잡고 노력한다. 아직 일어나지 않은 유익한 법들을 일어나게 하기 위하여 열의를 생기게 하고 정진하며 힘을 쓰고 마음을 다잡고 노력한다. 이미 일어난 유익한 법들을 지속시키고, 사라지지 않게 하며, 더욱 증장시키고, 충만하게 하며, 수행으로 완성하기 위하여 열의를 생기게 하고 정진하며 힘을 쓰고 마음을 다잡고 노력한다. 비구들이여, 이것을 정진의 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, satindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. So kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, satindriyaṃ.

“비구들이여, 마음챙김의 기능(사근)이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 마음챙김을 갖추고, 최고의 마음챙김과 지혜를 갖추어 오래전에 행한 일이나 오래전에 한 말도 기억하고 거듭 기억한다. 그는 몸에서 몸을 관찰하며 머물고, 열정적으로 분명하게 알아차리며 마음챙김하여 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버린다. 느낌에서... (중략) ... 마음에서... (중략) ... 법에서 법을 관찰하며 머물고, 열정적으로 분명하게 알아차리며 마음챙김하여 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버린다. 비구들이여, 이것을 마음챙김의 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, samādhindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vossaggārammaṇaṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati – idaṃ vuccati, bhikkhave, samādhindriyaṃ.

“비구들이여, 삼매의 기능(정근)이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 놓아버림을 대상으로 삼아 삼매를 얻고 마음의 일경성(한 대상에 집중함)을 얻는다. 그는 감각적 욕망을 멀리하고 해로운 법들을 멀리한 뒤, 일으킨 생각과 지속적 고찰이 있으며, 떨쳐버림에서 생긴 희열과 행복이 있는 초선에 들어 머문다. 일으킨 생각과 지속적 고찰이 가라앉음으로써 내적인 평온과 마음의 단일한 상태를 이루고, 일으킨 생각과 지속적 고찰은 없으며, 삼매에서 생긴 희열과 행복이 있는 이선에 들어 머문다. 희열이 빛바램으로써 평온하게 머물고 마음챙김하며 분명하게 알아차리며 몸으로 행복을 경험한다. 이에 대하여 성자들이 ‘평온하고 마음챙김하며 행복하게 머문다’라고 칭송하는 삼선에 들어 머문다. 행복도 버리고 괴로움도 버리며, 이전에 이미 기쁨과 슬픔이 사라졌으므로 괴롭지도 즐겁지도 않으며, 평온으로 인해 마음챙김이 청정한 사선에 들어 머문다. 비구들이여, 이것을 삼매의 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, paññindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya, sammā dukkhakkhayagāminiyā. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ [Pg.175] pajānāti – idaṃ vuccati, bhikkhave, paññindriyaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī’’ti. Dasamaṃ.

“비구들이여, 통찰지의 기능(혜근)이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 통찰지를 갖추고, 생멸을 파악하며 성스럽고 꿰뚫는, 바르게 괴로움의 소멸로 인도하는 통찰지를 구족한다. 그는 ‘이것이 괴로움이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알며, ‘이것이 괴로움의 일어남이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알며, ‘이것이 괴로움의 소멸이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알며, ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 비구들이여, 이것을 통찰지의 기능이라 한다. 비구들이여, 이것들이 다섯 가지 기능이다.” 열 번째 경.

Suddhikavaggo paṭhamo.

첫 번째 순수(Suddhika) 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Suddhikañceva dve sotā, arahantā apare duve;

Samaṇabrāhmaṇā daṭṭhabbaṃ, vibhaṅgā apare duveti.

순수경과 두 개의 예류자경, 그 뒤의 두 개의 아라한경, 사문바라문경, 보아야 할 것경, 그 뒤의 두 개의 분석경이다.

2. Mudutaravaggo

2. 2. 무두따라(Mudutara) 품

1. Paṭilābhasuttaṃ

1. 1. 얻음(Paṭilābha) 경

481. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ…pe…. Katamañca, bhikkhave, saddhindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti – idaṃ vuccati, bhikkhave, saddhindriyaṃ.

481. 481. “비구들이여, 기능에는 이 다섯 가지가 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... (중략) ... 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 믿음의 기능(신근)이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 믿음을 가져 여래의 깨달음을 믿는다. ‘그분 세존께서는 이와 같이 공양받아 마땅한 분, 바르게 깨달으신 분, 명지와 덕행을 갖추신 분, 잘 가신 분, 세상을 아시는 분, 위없는 분으로 길들여질 사람을 잘 다스리시는 분, 신들과 인간들의 스승, 깨달으신 분, 세존이시다.’ 비구들이여, 이것을 믿음의 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, vīriyindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, cattāro sammappadhāne ārabbha vīriyaṃ paṭilabhati – idaṃ vuccati, bhikkhave, vīriyindriyaṃ.

“비구들이여, 정진의 기능(정진근)이란 무엇인가? 비구들이여, 네 가지 바른 노력(사정근)을 통하여 얻는 정진, 비구들이여, 이것을 정진의 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, satindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhāne ārabbha satiṃ paṭilabhati – idaṃ vuccati, bhikkhave, satindriyaṃ.

“비구들이여, 마음챙김의 기능(사근)이란 무엇인가? 비구들이여, 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)을 통하여 얻는 마음챙김, 비구들이여, 이것을 마음챙김의 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, samādhindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vossaggārammaṇaṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, samādhindriyaṃ.

“비구들이여, 삼매의 기능(정근)이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 놓아버림을 대상으로 삼아 삼매를 얻고 마음의 일경성을 얻는다. 비구들이여, 이것을 삼매의 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, paññindriyaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā – idaṃ vuccati, bhikkhave, paññindriyaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 통찰지의 기능(혜근)이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 통찰지를 갖추고, 생멸을 파악하며 성스럽고 꿰뚫는, 바르게 괴로움의 소멸로 인도하는 통찰지를 구족한다. 비구들이여, 이것을 통찰지의 기능이라 한다. 비구들이여, 기능에는 이 다섯 가지가 있다.” 첫 번째 경.

2. Paṭhamasaṃkhittasuttaṃ

2. 2. 첫 번째 요약 경

482. ‘‘Pañcimāni[Pg.176], bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hotī’’ti. Dutiyaṃ.

482. 482. “비구들이여, 기능에는 이 다섯 가지가 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... (중략) ... 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 기능에는 참으로 이 다섯 가지가 있다. 이 다섯 가지 기능을 완성하고 충족하면 아라한이 되고, 그보다 부드러우면(약하면) 아나함이 되고, 그보다 부드러우면 사다함이 되고, 그보다 부드러우면 수다원이 되고, 그보다 부드러우면 법을 따르는 자가 되고, 그보다 부드러우면 믿음을 따르는 자가 된다.” 두 번째 경.

3. Dutiyasaṃkhittasuttaṃ

3. 3. 두 번째 요약 경

483. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, indriyavemattatā phalavemattatā hoti, phalavemattatā puggalavemattatā’’ti. Tatiyaṃ.

483. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능(indriya)이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능(saddhindriya) … 내지 … 통찰지의 기능(paññindriya)이다. 비구들이여, 이들이 다섯 가지 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능을 원만히 갖추고 완성하면 아라한(arahant)이 된다. 그보다 연약하면 아나함(anāgāmī)이 되고, 그보다 연약하면 사다함(sakadāgāmī)이 되며, 그보다 연약하면 예류자(sotāpanno)가 된다. 그보다 연약하면 법수행자(dhammānusārī)가 되고, 그보다 연약하면 신수행자(saddhānusārī)가 된다. 비구들이여, 이와 같이 기능의 차이에 따라 과보의 차이가 있고, 과보의 차이에 따라 인격의 차이가 있다.” 세 번째 경.

4. Tatiyasaṃkhittasuttaṃ

4. 제3 요약 경

484. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, paripūraṃ paripūrakārī ārādheti, padesaṃ padesakārī ārādheti. ‘Avañjhāni tvevāhaṃ, bhikkhave, pañcindriyānī’ti vadāmī’’ti. Catutthaṃ.

484. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능 … 내지 … 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이들이 다섯 가지 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능을 원만히 갖추고 완성하면 아라한이 된다. 그보다 연약하면 아나함이 되고, 그보다 연약하면 사다함이 되며, 그보다 연약하면 예류자가 된다. 그보다 연약하면 법수행자가 되고, 그보다 연약하면 신수행자가 된다. 비구들이여, 이와 같이 완전히 행하는 자는 완전함을 성취하고, 부분적으로 행하는 자는 부분적인 것을 성취한다. 비구들이여, 나는 이 다섯 가지 기능이 결코 헛되지 않다고 말한다.” 네 번째 경.

5. Paṭhamavitthārasuttaṃ

5. 제1 상세 경

485. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā [Pg.177] paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hotī’’ti. Pañcamaṃ.

485. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능 … 내지 … 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이들이 다섯 가지 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능을 원만히 갖추고 완성하면 아라한이 된다. 그보다 연약하면 중반반열반자(antarāparinibbāyī)가 되고, 그보다 연약하면 생반반열반자(upahaccaparinibbāyī)가 되며, 그보다 연약하면 무행반열반자(asaṅkhāraparinibbāyī)가 되고, 그보다 연약하면 유행반열반자(sasaṅkhāraparinibbāyī)가 되며, 그보다 연약하면 위로 흐름을 거슬러 아카니타(무상의) 천상에 이르는 자(uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī)가 된다. 그보다 연약하면 사다함이 되고, 그보다 연약하면 예류자가 되며, 그보다 연약하면 법수행자가 되고, 그보다 연약하면 신수행자가 된다.” 다섯 번째 경.

6. Dutiyavitthārasuttaṃ

6. 제2 상세 경

486. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, indriyavemattatā phalavemattatā hoti, phalavemattatā puggalavemattatā hotī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

486. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능 … 내지 … 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이들이 다섯 가지 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능을 원만히 갖추고 완성하면 아라한이 된다. 그보다 연약하면 중반반열반자가 되고, 그보다 연약하면 생반반열반자가 되며, 그보다 연약하면 무행반열반자가 되고, 그보다 연약하면 유행반열반자가 되며, 그보다 연약하면 위로 흐름을 거슬러 아카니타 천상에 이르는 자가 된다. 그보다 연약하면 사다함이 되고, 그보다 연약하면 예류자가 되며, 그보다 연약하면 법수행자가 되고, 그보다 연약하면 신수행자가 된다. 비구들이여, 이와 같이 기능의 차이에 따라 과보의 차이가 있고, 과보의 차이에 따라 인격의 차이가 있다.” 여섯 번째 경.

7. Tatiyavitthārasuttaṃ

7. 제3 상세 경

487. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, paripūraṃ [Pg.178] paripūrakārī ārādheti, padesaṃ padesakārī ārādheti. ‘Avañjhāni tvevāhaṃ, bhikkhave, pañcindriyānī’ti vadāmī’’ti. Sattamaṃ.

487. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능 … 내지 … 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이들이 다섯 가지 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능을 원만히 갖추고 완성하면 아라한이 된다. 그보다 연약하면 중반반열반자가 되고, 그보다 연약하면 생반반열반자가 되며, 그보다 연약하면 무행반열반자가 되고, 그보다 연약하면 유행반열반자가 되며, 그보다 연약하면 위로 흐름을 거슬러 아카니타 천상에 이르는 자가 된다. 그보다 연약하면 사다함이 되고, 그보다 연약하면 예류자가 되며, 그보다 연약하면 법수행자가 되고, 그보다 연약하면 신수행자가 된다. 비구들이여, 이와 같이 완전히 행하는 자는 완전함을 성취하고, 부분적으로 행하는 자는 부분적인 것을 성취한다. 비구들이여, 나는 이 다섯 가지 기능이 결코 헛되지 않다고 말한다.” 일곱 번째 경.

8. Paṭipannasuttaṃ

8. 수행자 경

488. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti. Yassa kho, bhikkhave, imāni pañcindriyāni sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ natthi, tamahaṃ ‘bāhiro puthujjanapakkhe ṭhito’ti vadāmī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

488. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능 … 내지 … 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이들이 다섯 가지 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능을 원만히 갖추고 완성하면 아라한이 된다. 그보다 연약하면 아라한과 증득을 위해 수행하는 자(arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno)가 되고, 그보다 연약하면 아나함이 되며, 그보다 연약하면 아나함과 증득을 위해 수행하는 자가 된다. 그보다 연약하면 사다함이 되고, 그보다 연약하면 사다함과 증득을 위해 수행하는 자가 되며, 그보다 연약하면 예류자가 되고, 그보다 연약하면 예류과 증득을 위해 수행하는 자가 된다. 비구들이여, 만일 누구라도 이 다섯 가지 기능이 전혀, 어떤 방식으로든 전혀 없다면, 나는 그를 ‘외부의 범부의 부류에 머무는 자’라고 부른다.” 여덟 번째 경.

9. Sampannasuttaṃ

9. 구족 경

489. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca –

489. 그때 어떤 비구가 세존께 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 그 비구는 세존께 이와 같이 말씀드렸다.

‘‘‘Indriyasampanno, indriyasampanno’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, indriyasampanno hotī’’ti? ‘‘Idha, bhikkhu, bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ, vīriyindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ, satindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ, samādhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ, paññindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Ettāvatā kho, bhikkhu, bhikkhu indriyasampanno hotī’’ti. Navamaṃ.

“‘세존이시여, ‘기능을 구족한 자, 기능을 구족한 자’라고 합니다. 세존이시여, 어느 정도까지가 기능을 구족한 자입니까?’ ‘비구여, 여기 비구는 고요함으로 이끌고 깨달음으로 이끄는 믿음의 기능을 닦으며, 고요함으로 이끌고 깨달음으로 이끄는 정진의 기능을 닦고, 고요함으로 이끌고 깨달음으로 이끄는 마음챙김의 기능을 닦으며, 고요함으로 이끌고 깨달음으로 이끄는 삼매의 기능을 닦고, 고요함으로 이끌고 깨달음으로 이끄는 통찰지의 기능을 닦는다. 비구여, 이 정도면 비구가 기능을 구족했다고 한다.’” 아홉 번째 경.

10. Āsavakkhayasuttaṃ

10. 번뇌 소멸 경

490. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā [Pg.179] bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Dasamaṃ.

490. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... 내지... 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 기능이 있다. 비구들이여, 비구가 이 다섯 가지 기능을 닦고 많이 행함으로써 번뇌가 다하여, 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰지의 해탈을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 실현하여 구족하여 머문다.” 열 번째 경.

Mudutaravaggo dutiyo.

부드러움의 품(무두타라와가)인 두 번째 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약(우다나)은 다음과 같다.

Paṭilābho tayo saṃkhittā, vitthārā apare tayo;

Paṭipanno ca sampanno, dasamaṃ āsavakkhayanti.

얻음 경과 세 가지 요약 경, 다른 세 가지 상세 경, 실천 경, 구족 경, 열 번째 번뇌의 소멸 경이다.

3. Chaḷindriyavaggo

3. 여섯 기능의 품(찰린드리아와가)

1. Punabbhavasuttaṃ

1. 1. 다시 태어남 경(푸납바와숫타)

491. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ. Yāvakīvañcāhaṃ, bhikkhave, imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti paccaññāsiṃ. Yato ca khvāhaṃ, bhikkhave, imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi – ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo’’’ti. Paṭhamaṃ.

491. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... 내지... 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 내가 이 다섯 가지 기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 특별한 지혜로 알지 못했을 때까지는, 비구들이여, 나는 신들과 마라들과 범천들을 포함한 세상에서, 사문·바라문들과 신과 인간을 포함한 인류 가운데에서 ‘위없는 바른 깨달음을 깨달았다’고 선언하지 않았다. 비구들이여, 내가 이 다섯 가지 기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 특별한 지혜로 알았을 때, 그때 비구들이여, 나는 신들과 마라들과 범천들을 포함한 세상에서, 사문·바라문들과 신과 인간을 포함한 인류 가운데에서 ‘위없는 바른 깨달음을 깨달았다’고 선언했다. 나에게 ‘나의 해탈은 흔들림이 없고, 이것이 마지막 태어남이며, 이제 다시 태어남은 없다’는 지와 견이 일어났다.” 첫 번째 경.

2. Jīvitindriyasuttaṃ

2. 2. 생명 기능 경(지위틴드리아숫타)

492. ‘‘Tīṇimāni[Pg.180], bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi? Itthindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi indriyānī’’ti. Dutiyaṃ.

492. “비구들이여, 이 세 가지 기능이 있다. 무엇이 셋인가? 여근(여성 기능), 남근(남성 기능), 명근(생명 기능)이다. 비구들이여, 이러한 세 가지 기능이 있다.” 두 번째 경.

3. Aññindriyasuttaṃ

3. 3. 앎의 기능 경(안닌드리아숫타)

493. ‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi? Anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi indriyānī’’ti. Tatiyaṃ.

493. “비구들이여, 이 세 가지 기능이 있다. 무엇이 셋인가? 미지당지근(알지 못한 것을 알려고 하는 기능), 기지근(이미 안 것을 확인하는 기능), 구지근(완전히 다 안 자의 기능)이다. 비구들이여, 이러한 세 가지 기능이 있다.” 세 번째 경.

4. Ekabījīsuttaṃ

4. 4. 일종자 경(에카비지숫타)

494. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi ekabījī hoti, tato mudutarehi kolaṃkolo hoti, tato mudutarehi sattakkhattuparamo hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hotī’’ti. Catutthaṃ.

494. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... 내지... 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 기능이 있다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 완전하고 충만하면 아라한이 된다. 그보다 부드러우면(약하면) 중간에 반열반하는 자(중반열반)가 되고, 그보다 부드러우면 내려가서 반열반하는 자(생반열반)가 되고, 그보다 부드러우면 자극 없이 반열반하는 자(무행반열반)가 되고, 그보다 부드러우면 자극과 함께 반열반하는 자(유행반열반)가 되고, 그보다 부드러우면 위로 흐름을 거슬러 아가니타 범천에 이르는 자(상류반열반)가 되고, 그보다 부드러우면 일래자(사카다가미)가 되고, 그보다 부드러우면 한 번만 더 태어나는 자(일종자)가 되고, 그보다 부드러우면 가문에서 가문으로 태어나는 자(가가가)가 되고, 그보다 부드러우면 일곱 번까지 태어나는 자(칠래자)가 되고, 그보다 부드러우면 법을 따르는 자(법수순)가 되고, 그보다 부드러우면 믿음을 따르는 자(신수순)가 된다.” 네 번째 경.

5. Suddhakasuttaṃ

5. 5. 순수 경(숫다카숫타)

495. ‘‘Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, cha indriyānī’’ti. Pañcamaṃ.

495. “비구들이여, 이 여섯 가지 기능이 있다. 무엇이 여섯인가? 눈의 기능, 귀의 기능, 코의 기능, 혀의 기능, 몸의 기능, 마노(의)의 기능이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 기능이 있다.” 다섯 번째 경.

6. Sotāpannasuttaṃ

6. 6. 예류자 경(소타판나숫타)

496. ‘‘Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṃ…pe… manindriyaṃ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṃ channaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

496. “비구들이여, 이 여섯 가지 기능이 있다. 무엇이 여섯인가? 눈의 기능... 내지... 마노의 기능이다. 비구들이여, 성스러운 제자가 이 여섯 가지 기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 알 때, 비구들이여, 이 성스러운 제자를 일러 ‘악처에 떨어지지 않는 법을 지녔고, 정해져 있으며, 바른 깨달음으로 나아가는 예류자’라고 한다.” 여섯 번째 경.

7. Arahantasuttaṃ

7. 7. 아라한 경(아라한타숫타)

497. ‘‘Chayimāni[Pg.181], bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṃ channaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādāvimutto hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto’’’ti. Sattamaṃ.

497. “비구들이여, 이 여섯 가지 기능이 있다. 무엇이 여섯인가? 눈의 기능, 귀의 기능, 코의 기능, 혀의 기능, 몸의 기능, 마노의 기능이다. 비구들이여, 비구가 이 여섯 가지 기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 알고 취착 없이 해탈할 때, 비구들이여, 이 비구를 일러 ‘번뇌가 다하고, 거룩한 삶을 완성했으며, 할 일을 다 마쳤고, 짐을 내려놓았으며, 참된 목적을 달성했고, 존재의 결박을 끊었으며, 바른 지혜로 해탈한 아라한’이라 한다.” 일곱 번째 경.

8. Sambuddhasuttaṃ

8. 8. 정등각 경(삼붓다숫타)

498. ‘‘Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ. Yāvakīvañcāhaṃ, bhikkhave, imesaṃ channaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassa maṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti paccaññāsiṃ. Yato ca khvāhaṃ, bhikkhave, imesaṃ channaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi – ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo’’’ti. Aṭṭhamaṃ.

498. “비구들이여, 이 여섯 가지 기능이 있다. 무엇이 여섯인가? 눈의 기능, 귀의 기능, 코의 기능, 혀의 기능, 몸의 기능, 마노의 기능이다. 비구들이여, 내가 이 여섯 가지 기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 특별한 지혜로 알지 못했을 때까지는, 비구들이여, 나는 신들과 마라들과 범천들을 포함한 세상에서, 사문·바라문들과 신과 인간을 포함한 인류 가운데에서 ‘위없는 바른 깨달음을 깨달았다’고 선언하지 않았다. 비구들이여, 내가 이 여섯 가지 기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 특별한 지혜로 알았을 때, 그때 비구들이여, 나는 신들과 마라들과 범천들을 포함한 세상에서, 사문·바라문들과 신과 인간을 포함한 인류 가운데에서 ‘위없는 바른 깨달음을 깨달았다’고 선언했다. 나에게 ‘나의 해탈은 흔들림이 없고, 이것이 마지막 태어남이며, 이제 다시 태어남은 없다’는 지와 견이 일어났다.” 여덟 번째 경.

9. Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

9. 9. 첫 번째 사문·바라문 경(빠타마사마나브라흐마나숫타)

499. ‘‘Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā [Pg.182] diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti’’. ‘‘Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti. Navamaṃ.

499. “비구들이여, 이 여섯 가지 감각기능이 있다. 무엇이 여섯인가? 안근(눈의 기능), 이근(귀의 기능), 비근(코의 기능), 설근(혀의 기능), 신근(몸의 기능), 의근(마음의 기능)이다. 비구들이여, 어떤 사문이나 바라문이든 이 여섯 가지 감각기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 알지 못한다면, 비구들이여, 그들은 나에게 사문들 중에서 사문으로 인정받지 못하고 바라문들 중에서 바라문으로 인정받지 못한다. 또한 그 존자들은 사문의 결실이나 바라문의 결실을 지금 여기에서 스스로 수승한 지혜(초선지)로 알고 실현하여 성취하며 머물지 못한다. 비구들이여, 그러나 어떤 사문이나 바라문이든 이 여섯 가지 감각기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 안다면, 비구들이여, 그들은 나에게 사문들 중에서 사문으로 인정받고 바라문들 중에서 바라문으로 인정받는다. 또한 그 존자들은 사문의 결실과 바라문의 결실을 지금 여기에서 스스로 수승한 지혜로 알고 실현하여 성취하며 머문다.” 아홉 번째 경.

10. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

10. 두 번째 사문·바라문 경

500. ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā cakkhundriyaṃ nappajānanti, cakkhundriyasamudayaṃ nappajānanti, cakkhundriyanirodhaṃ nappajānanti, cakkhundriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti; sotindriyaṃ…pe… ghānindriyaṃ…pe… jivhindriyaṃ…pe… kāyindriyaṃ…pe… manindriyaṃ nappajānanti, manindriyasamudayaṃ nappajānanti, manindriyanirodhaṃ nappajānanti, manindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Na me te, bhikkhave…pe… sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

500. “비구들이여, 어떤 사문이나 바라문이든 안근을 알지 못하고, 안근의 일어남을 알지 못하고, 안근의 소멸을 알지 못하고, 안근의 소멸로 인도하는 도닦음을 알지 못하며, 이근... 비근... 설근... 신근... 의근을 알지 못하고, 의근의 일어남을 알지 못하고, 의근의 소멸을 알지 못하고, 의근의 소멸로 인도하는 도닦음을 알지 못한다면, 비구들이여, 그들은 나에게... (앞의 경과 같음) ...스스로 수승한 지혜로 실현하여 성취하며 머물지 못한다.

‘‘Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā cakkhundriyaṃ pajānanti, cakkhundriyasamudayaṃ pajānanti, cakkhundriyanirodhaṃ pajānanti, cakkhundriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, sotindriyaṃ…pe… ghānindriyaṃ…pe… jivhindriyaṃ…pe… kāyindriyaṃ…pe… manindriyaṃ pajānanti, manindriyasamudayaṃ pajānanti, manindriyanirodhaṃ pajānanti, manindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti. Dasamaṃ.

비구들이여, 그러나 어떤 사문이나 바라문이든 안근을 알고, 안근의 일어남을 알고, 안근의 소멸을 알고, 안근의 소멸로 인도하는 도닦음을 알며, 이근... 비근... 설근... 신근... 의근을 알고, 의근의 일어남을 알고, 의근의 소멸을 알고, 의근의 소멸로 인도하는 도닦음을 안다면, 비구들이여, 그들은 나에게 사문들 중에서 사문으로 인정받고 바라문들 중에서 바라문으로 인정받는다. 또한 그 존자들은 사문의 결실과 바라문의 결실을 지금 여기에서 스스로 수승한 지혜로 알고 실현하여 성취하며 머문다.” 열 번째 경.

Chaḷindriyavaggo tatiyo.

여섯 감각기능의 품(Chaḷindriyavagga), 그 세 번째.

Tassuddānaṃ –

그 요약 게송(uddāna)은 다음과 같다.

Punabbhavo jīvitaññāya, ekabījī ca suddhakaṃ;

Soto arahasambuddho, dve ca samaṇabrāhmaṇāti.

다시 태어남(Punabbhava), 생명(jīvita), 앎(aññā), 일종자(ekabījī), 순수함(suddhaka), 흐름에 든 자(sota), 아라한(araha), 정등각자(sambuddha), 그리고 두 사문·바라문 경이다.

4. Sukhindriyavaggo

4. 즐거움의 기능의 품(Sukhindriyavagga)

1. Suddhikasuttaṃ

1. 단순한 감각기능의 경(Suddhikasutta)

501. ‘‘Pañcimāni[Pg.183], bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī’’ti. Paṭhamaṃ.

501. “비구들이여, 이 다섯 가지 감각기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 낙근(즐거움의 기능), 고근(괴로움의 기능), 희근(기쁨의 기능), 우근(슬픔의 기능), 사근(평온의 기능)이다. 비구들이여, 이것이 다섯 가지 감각기능이다.” 첫 번째 경.

2. Sotāpannasuttaṃ

2. 예류자 경(Sotāpannasutta)

502. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Dutiyaṃ.

502. “비구들이여, 이 다섯 가지 감각기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 낙근, 고근, 희근, 우근, 사근이다. 비구들이여, 성스러운 제자가 이 다섯 가지 감각기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 아는 때, 비구들이여, 이 성스러운 제자를 일컬어 ‘예류자(sotāpanno)로서 파멸에 떨어지지 않는 법을 지녔고 확정되었으며 최상의 깨달음(sambodhi)으로 나아가는 자’라 한다.” 두 번째 경.

3. Arahantasuttaṃ

3. 아라한 경(Arahantasutta)

503. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādāvimutto hoti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto’’ti. Tatiyaṃ.

503. “비구들이여, 이 다섯 가지 감각기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 낙근, 고근, 희근, 우근, 사근이다. 비구들이여, 비구가 이 다섯 가지 감각기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 알아서 집착 없이 해탈하게 되는 때, 비구들이여, 이 비구를 일컬어 ‘번뇌가 다하고(khīṇāsavo) 거룩한 삶을 마쳤으며(vusitavā) 할 일을 다 했고(katakaraṇīyo) 짐을 내려놓았으며(ohitabhāro) 참된 보배를 얻었고(anuppattasadattho) 존재의 족쇄가 다했으며(parikkhīṇabhavasaṃyojano) 바른 지혜로 해탈한(sammadaññā vimutto) 아라한(araha)’이라 한다.” 세 번째 경.

4. Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

4. 첫 번째 사문·바라문 경

504. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

504. “비구들이여, 이 다섯 가지 감각기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 낙근, 고근, 희근, 우근, 사근이다. 비구들이여, 어떤 사문이나 바라문이든 이 다섯 가지 감각기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 알지 못한다면, 비구들이여, 그들은 나에게 사문들 중에서 사문으로 인정받지 못하고 바라문들 중에서 바라문으로 인정받지 못한다. 또한 그 존자들은 사문의 결실이나 바라문의 결실을 지금 여기에서 스스로 수승한 지혜로 알고 실현하여 성취하며 머물지 못한다.”

‘‘Ye [Pg.184] ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti. Catutthaṃ.

“비구들이여, 그러나 어떤 사문이나 바라문이든 이 다섯 가지 감각기능의 일어남과 사라짐, 달콤함과 재난과 벗어남을 있는 그대로 안다면, 비구들이여, 그들은 나에게 사문들 중에서 사문으로 인정받고 바라문들 중에서 바라문으로 인정받는다. 또한 그 존자들은 사문의 결실과 바라문의 결실을 지금 여기에서 스스로 수승한 지혜로 알고 실현하여 성취하며 머문다.” 네 번째 경.

5. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

5. 두 번째 사문·바라문 경

505. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā sukhindriyaṃ nappajānanti, sukhindriyasamudayaṃ nappajānanti, sukhindriyanirodhaṃ nappajānanti, sukhindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti; dukkhindriyaṃ nappajānanti…pe… somanassindriyaṃ nappajānanti…pe… domanassindriyaṃ nappajānanti …pe… upekkhindriyaṃ nappajānanti, upekkhindriyasamudayaṃ nappajānanti, upekkhindriyanirodhaṃ nappajānanti, upekkhindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti; na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

505. “비구들이여, 다섯 가지 기능(indriya)이 있다. 무엇이 다섯인가? 즐거운 기능(sukhindriya), 괴로운 기능(dukkhindriya), 기쁜 기능(somanassindriya), 슬픈 기능(domanassindriya), 평온한 기능(upekkhindriya)이다. 비구들이여, 어떤 수행자들이나 바라문들이 즐거운 기능을 알지 못하고, 즐거운 기능의 일어남을 알지 못하고, 즐거운 기능의 소멸을 알지 못하고, 즐거운 기능의 소멸로 인도하는 도닦음을 알지 못하며; 괴로운 기능을 알지 못하고… (중략) … 기쁜 기능을 알지 못하고… 슬픈 기능을 알지 못하고… 평온한 기능을 알지 못하고, 평온한 기능의 일어남을 알지 못하고, 평온한 기능의 소멸을 알지 못하고, 평온한 기능의 소멸로 인도하는 도닦음을 알지 못한다면; 비구들이여, 그들은 나에게 수행자들 중의 수행자로 인정되지 않고 바라문들 중의 바라문으로 인정되지 않는다. 또한 그 존자들은 수행자의 목표나 바라문의 목표를 지금 여기에서 스스로 초월적인 지혜로 증득하고 실현하여 구족하여 머물지 못한다.”

‘‘Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā sukhindriyaṃ pajānanti, sukhindriyasamudayaṃ pajānanti, sukhindriyanirodhaṃ pajānanti, sukhindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti; dukkhindriyaṃ pajānanti…pe… somanassindriyaṃ pajānanti… domanassindriyaṃ pajānanti… upekkhindriyaṃ pajānanti, upekkhindriyasamudayaṃ pajānanti, upekkhindriyanirodhaṃ pajānanti, upekkhindriyanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, te ca kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti. Pañcamaṃ.

“비구들이여, 그러나 어떤 수행자들이나 바라문들이 즐거운 기능을 알고, 즐거운 기능의 일어남을 알고, 즐거운 기능의 소멸을 알고, 즐거운 기능의 소멸로 인도하는 도닦음을 알며; 괴로운 기능을 알고… (중략) … 기쁜 기능을 알고… 슬픈 기능을 알고… 평온한 기능을 알고, 평온한 기능의 일어남을 알고, 평온한 기능의 소멸을 알고, 평온한 기능의 소멸로 인도하는 도닦음을 안다면; 비구들이여, 그들은 나에게 수행자들 중의 수행자로 인정되고 바라문들 중의 바라문으로 인정된다. 또한 그 존자들은 수행자의 목표와 바라문의 목표를 지금 여기에서 스스로 초월적인 지혜로 증득하고 실현하여 구족하여 머문다.” 다섯 번째 경.

6. Paṭhamavibhaṅgasuttaṃ

6. 첫 번째 분석 경

506. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ.

506. “비구들이여, 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 즐거운 기능, 괴로운 기능, 기쁜 기능, 슬픈 기능, 평온한 기능이다.”

‘‘Katamañca[Pg.185], bhikkhave, sukhindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, kāyikaṃ sukhaṃ, kāyikaṃ sātaṃ, kāyasamphassajaṃ sukhaṃ sātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, sukhindriyaṃ.

“비구들이여, 즐거운 기능이란 무엇인가? 비구들이여, 육체적인 즐거움이나 육체적인 기분 좋음, 즉 몸의 감촉에서 생긴 즐겁고 기분 좋은 느낌을 즐거운 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, dukkhindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, kāyikaṃ dukkhaṃ, kāyikaṃ asātaṃ, kāyasamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhindriyaṃ.

“비구들이여, 괴로운 기능이란 무엇인가? 비구들이여, 육체적인 괴로움이나 육체적인 기분 나쁨, 즉 몸의 감촉에서 생긴 괴롭고 기분 나쁜 느낌을 괴로운 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, somanassindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, cetasikaṃ sukhaṃ, cetasikaṃ sātaṃ, manosamphassajaṃ sukhaṃ sātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, somanassindriyaṃ.

“비구들이여, 기쁜 기능이란 무엇인가? 비구들이여, 정신적인 즐거움이나 정신적인 기분 좋음, 즉 마음의 감촉에서 생긴 즐겁고 기분 좋은 느낌을 기쁜 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, domanassindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, cetasikaṃ dukkhaṃ, cetasikaṃ asātaṃ, manosamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, domanassindriyaṃ.

“비구들이여, 슬픈 기능이란 무엇인가? 비구들이여, 정신적인 괴로움이나 정신적인 기분 나쁨, 즉 마음의 감촉에서 생긴 괴롭고 기분 나쁜 느낌을 슬픈 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, upekkhindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā nevasātaṃ nāsātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, upekkhindriyaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“비구들이여, 평온한 기능이란 무엇인가? 비구들이여, 육체적이든 정신적이든 기분 좋지도 않고 기분 나쁘지도 않은 느낌을 평온한 기능이라 한다. 비구들이여, 이것들이 다섯 가지 기능이다.” 여섯 번째 경.

7. Dutiyavibhaṅgasuttaṃ

7. 두 번째 분석 경

507. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ.

507. “비구들이여, 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 즐거운 기능, 괴로운 기능, 기쁜 기능, 슬픈 기능, 평온한 기능이다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, sukhindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, kāyikaṃ sukhaṃ, kāyikaṃ sātaṃ, kāyasamphassajaṃ sukhaṃ sātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, sukhindriyaṃ.

“비구들이여, 즐거운 기능이란 무엇인가? 비구들이여, 육체적인 즐거움이나 육체적인 기분 좋음, 즉 몸의 감촉에서 생긴 즐겁고 기분 좋은 느낌을 즐거운 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, dukkhindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, kāyikaṃ dukkhaṃ, kāyikaṃ asātaṃ, kāyasamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhindriyaṃ.

“비구들이여, 괴로운 기능이란 무엇인가? 비구들이여, 육체적인 괴로움이나 육체적인 기분 나쁨, 즉 몸의 감촉에서 생긴 괴롭고 기분 나쁜 느낌을 괴로운 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, somanassindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, cetasikaṃ sukhaṃ, cetasikaṃ sātaṃ, manosamphassajaṃ sukhaṃ sātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, somanassindriyaṃ.

“비구들이여, 기쁜 기능이란 무엇인가? 비구들이여, 정신적인 즐거움이나 정신적인 기분 좋음, 즉 마음의 감촉에서 생긴 즐겁고 기분 좋은 느낌을 기쁜 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca[Pg.186], bhikkhave, domanassindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, cetasikaṃ dukkhaṃ, cetasikaṃ asātaṃ, manosamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, domanassindriyaṃ.

“비구들이여, 슬픈 기능이란 무엇인가? 비구들이여, 정신적인 괴로움이나 정신적인 기분 나쁨, 즉 마음의 감촉에서 생긴 괴롭고 기분 나쁜 느낌을 슬픈 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, upekkhindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā nevasātaṃ nāsātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, upekkhindriyaṃ.

“비구들이여, 평온한 기능이란 무엇인가? 비구들이여, 육체적이든 정신적이든 기분 좋지도 않고 기분 나쁘지도 않은 느낌을 평온한 기능이라 한다.”

‘‘Tatra, bhikkhave, yañca sukhindriyaṃ yañca somanassindriyaṃ, sukhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yañca dukkhindriyaṃ yañca domanassindriyaṃ, dukkhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ upekkhindriyaṃ, adukkhamasukhā sā vedanā daṭṭhabbā. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī’’ti. Sattamaṃ.

“비구들이여, 거기서 즐거운 기능과 기쁜 기능은 즐거운 느낌으로 보아야 한다. 거기서 괴로운 기능과 슬픈 기능은 괴로운 느낌으로 보아야 한다. 거기서 평온한 기능은 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌으로 보아야 한다. 비구들이여, 이것들이 다섯 가지 기능이다.” 일곱 번째 경.

8. Tatiyavibhaṅgasuttaṃ

8. 세 번째 분석 경

508. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ.

508. “비구들이여, 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 즐거운 기능, 괴로운 기능, 기쁜 기능, 슬픈 기능, 평온한 기능이다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, sukhindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, kāyikaṃ sukhaṃ, kāyikaṃ sātaṃ, kāyasamphassajaṃ sukhaṃ sātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, sukhindriyaṃ.

“비구들이여, 즐거운 기능이란 무엇인가? 비구들이여, 육체적인 즐거움이나 육체적인 기분 좋음, 즉 몸의 감촉에서 생긴 즐겁고 기분 좋은 느낌을 즐거운 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, dukkhindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, kāyikaṃ dukkhaṃ, kāyikaṃ asātaṃ, kāyasamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhindriyaṃ.

“비구들이여, 괴로운 기능이란 무엇인가? 비구들이여, 육체적인 괴로움이나 육체적인 기분 나쁨, 즉 몸의 감촉에서 생긴 괴롭고 기분 나쁜 느낌을 괴로운 기능이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, somanassindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, cetasikaṃ sukhaṃ, cetasikaṃ sātaṃ, manosamphassajaṃ sukhaṃ sātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, somanassindriyaṃ.

비구들이여, 기쁨의 기능(somanassindriya)이란 무엇인가? 비구들이여, 마음에 속한 즐거움, 마음에 속한 기쁨, 마음의 감각접촉에서 생긴 즐겁고 기쁜 느낌, 이것을 비구들이여, 기쁨의 기능이라 한다.

‘‘Katamañca, bhikkhave, domanassindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, cetasikaṃ dukkhaṃ, cetasikaṃ asātaṃ, manosamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, domanassindriyaṃ.

비구들이여, 슬픔의 기능(domanassindriya)이란 무엇인가? 비구들이여, 마음에 속한 괴로움, 마음에 속한 불쾌함, 마음의 감각접촉에서 생긴 괴롭고 불쾌한 느낌, 이것을 비구들이여, 슬픔의 기능이라 한다.

‘‘Katamañca, bhikkhave, upekkhindriyaṃ? Yaṃ kho, bhikkhave, kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā neva sātaṃ nāsātaṃ vedayitaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, upekkhindriyaṃ.

비구들이여, 평온의 기능(upekkhindriya)이란 무엇인가? 비구들이여, 몸에 속하거나 마음에 속하는, 즐겁지도 괴롭지도 않은 느낌, 이것을 비구들이여, 평온의 기능이라 한다.

‘‘Tatra, bhikkhave, yañca sukhindriyaṃ yañca somanassindriyaṃ, sukhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yañca dukkhindriyaṃ yañca domanassindriyaṃ, dukkhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ upekkhindriyaṃ, adukkhamasukhā sā vedanā daṭṭhabbā[Pg.187]. Iti kho, bhikkhave, imāni pañcindriyāni pañca hutvā tīṇi honti, tīṇi hutvā pañca honti pariyāyenā’’ti. Aṭṭhamaṃ.

비구들이여, 거기서 즐거움의 기능과 기쁨의 기능은 즐거운 느낌(sukha-vedanā)으로 보아야 한다. 비구들이여, 거기서 괴로움의 기능과 슬픔의 기능은 괴로운 느낌(dukkha-vedanā)으로 보아야 한다. 비구들이여, 거기서 평온의 기능은 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌(adukkhamasukha-vedanā)으로 보아야 한다. 비구들이여, 이와 같이 이 다섯 가지 기능은 방편에 따라 다섯 가지가 되었다가 세 가지가 되고, 세 가지가 되었다가 다섯 가지가 된다.

9. Kaṭṭhopamasuttaṃ

9. 나무 토막의 비유 경

509. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ. Sukhavedaniyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati sukhindriyaṃ. So sukhitova samāno ‘sukhitosmī’ti pajānāti. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ sukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannaṃ sukhindriyaṃ taṃ nirujjhati, taṃ vūpasammatī’ti pajānāti’’.

509. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 즐거움의 기능, 괴로움의 기능, 기쁨의 기능, 슬픔의 기능, 평온의 기능이다. 비구들이여, 즐거움을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 즐거움의 기능이 일어난다. 그는 즐거울 때 '나는 즐겁다'라고 꿰뚫어 안다. 즐거움을 느끼게 하는 그 감각접촉이 소멸함에 따라, 그에 대응하여 느껴지는, 즐거움을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 일어난 즐거움의 기능이 소멸하고 가라앉는다는 것을 꿰뚫어 안다.

‘‘Dukkhavedaniyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhindriyaṃ. So dukkhitova samāno ‘dukkhitosmī’ti pajānāti. Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ dukkhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannaṃ dukkhindriyaṃ taṃ nirujjhati, taṃ vūpasammatī’ti pajānāti’’.

비구들이여, 괴로움을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 괴로움의 기능이 일어난다. 그는 괴로울 때 '나는 괴롭다'라고 꿰뚫어 안다. 괴로움을 느끼게 하는 그 감각접촉이 소멸함에 따라, 그에 대응하여 느껴지는, 괴로움을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 일어난 괴로움의 기능이 소멸하고 가라앉는다는 것을 꿰뚫어 안다.

‘‘Somanassavedaniyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati somanassindriyaṃ. So sumanova samāno ‘sumanosmī’ti pajānāti. Tasseva somanassavedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ somanassavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannaṃ somanassindriyaṃ taṃ nirujjhati, taṃ vūpasammatī’ti pajānāti’’.

비구들이여, 기쁨을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 기쁨의 기능이 일어난다. 그는 기쁠 때 '나는 기쁘다'라고 꿰뚫어 안다. 기쁨을 느끼게 하는 그 감각접촉이 소멸함에 따라, 그에 대응하여 느껴지는, 기쁨을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 일어난 기쁨의 기능이 소멸하고 가라앉는다는 것을 꿰뚫어 안다.

‘‘Domanassavedaniyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati domanassindriyaṃ. So dummanova samāno ‘dummanosmī’ti pajānāti. Tasseva domanassavedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ domanassavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannaṃ domanassindriyaṃ taṃ nirujjhati, taṃ vūpasammatī’ti pajānāti’’.

비구들이여, 슬픔을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 슬픔의 기능이 일어난다. 그는 슬플 때 '나는 슬프다'라고 꿰뚫어 안다. 슬픔을 느끼게 하는 그 감각접촉이 소멸함에 따라, 그에 대응하여 느껴지는, 슬픔을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 일어난 슬픔의 기능이 소멸하고 가라앉는다는 것을 꿰뚫어 안다.

‘‘Upekkhāvedaniyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati upekkhindriyaṃ. So upekkhakova samāno ‘upekkhakosmī’ti pajānāti. Tasseva upekkhāvedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ upekkhāvedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannaṃ upekkhindriyaṃ taṃ nirujjhati, taṃ vūpasammatī’ti pajānāti’’.

비구들이여, 평온을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 평온의 기능이 일어난다. 그는 평온할 때 '나는 평온하다'라고 꿰뚫어 안다. 평온을 느끼게 하는 그 감각접촉이 소멸함에 따라, 그에 대응하여 느껴지는, 평온을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 일어난 평온의 기능이 소멸하고 가라앉는다는 것을 꿰뚫어 안다.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ saṅghaṭṭanasamodhānā usmā jāyati, tejo abhinibbattati; tesaṃyeva kaṭṭhānaṃ nānābhāvāvinikkhepā yā [Pg.188] tajjā usmā sā nirujjhati sā vūpasammati; evameva kho, bhikkhave, sukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhindriyaṃ. So sukhitova samāno ‘sukhitosmī’ti pajānāti. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ sukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhindriyaṃ taṃ nirujjhati, taṃ vūpasammatī’ti pajānāti’’.

비구들이여, 예를 들어 두 토막의 나무가 서로 부딪치고 합쳐짐으로써 열이 생기고 불이 일어나는 것과 같다. 또한 그 나무 토막들을 서로 떼어 놓으면, 그에 대응하여 생긴 열이 소멸하고 가라앉는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 즐거움을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 즐거움의 기능이 일어난다. 그는 즐거울 때 '나는 즐겁다'라고 꿰뚫어 안다. 즐거움을 느끼게 하는 그 감각접촉이 소멸함에 따라, 그에 대응하여 느껴지는, 즐거움을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 일어난 즐거움의 기능이 소멸하고 가라앉는다는 것을 꿰뚫어 안다.

‘‘Dukkhavedaniyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca…pe… somanassavedaniyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca…pe… domanassavedaniyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca…pe… upekkhāvedaniyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati upekkhindriyaṃ. So upekkhakova samāno ‘upekkhakosmī’ti pajānāti. Tasseva upekkhāvedaniyassa phassassa nirodhā ‘yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ upekkhāvedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati upekkhindriyaṃ taṃ nirujjhati, taṃ vūpasammatī’ti pajānāti’’. Navamaṃ.

비구들이여, 괴로움을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로... 기쁨을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로... 슬픔을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로... 비구들이여, 평온을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 평온의 기능이 일어난다. 그는 평온할 때 '나는 평온하다'라고 꿰뚫어 안다. 평온을 느끼게 하는 그 감각접촉이 소멸함에 따라, 그에 대응하여 느껴지는, 평온을 느끼게 하는 감각접촉을 인연으로 일어난 평온의 기능이 소멸하고 가라앉는다는 것을 꿰뚫어 안다.

10. Uppaṭipāṭikasuttaṃ

10. 웃빠띠빠띠까 경

510. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Dukkhindriyaṃ, domanassindriyaṃ, sukhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ. Idha, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati dukkhindriyaṃ. So evaṃ pajānāti – ‘uppannaṃ kho me idaṃ dukkhindriyaṃ, tañca kho sanimittaṃ sanidānaṃ sasaṅkhāraṃ sappaccayaṃ. Tañca animittaṃ anidānaṃ asaṅkhāraṃ appaccayaṃ dukkhindriyaṃ uppajjissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati’. So dukkhindriyañca pajānāti, dukkhindriyasamudayañca pajānāti, dukkhindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettha cuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aññāsi dukkhindriyassa nirodhaṃ, tadatthāya cittaṃ upasaṃharati’’’.

510. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 괴로움의 기능, 슬픔의 기능, 즐거움의 기능, 기쁨의 기능, 평온의 기능이다. 비구들이여, 여기 방일하지 않고 열성적으로 정진하며 스스로를 다스리며 머무는 비구에게 괴로움의 기능이 일어난다. 그는 이와 같이 꿰뚫어 안다. '나에게 이 괴로움의 기능이 일어났다. 그것은 원인이 있고(sanimittaṃ), 근거가 있고(sanidānaṃ), 조건 지어짐이 있고(sasaṅkhāraṃ), 조력하는 조건이 있다(sappaccayaṃ). 원인이 없고 근거가 없고 조건 지어짐이 없고 조력하는 조건이 없이 괴로움의 기능이 일어날 것이라는 그런 일은 있을 수 없다.' 그는 괴로움의 기능을 꿰뚫어 알고, 괴로움의 기능의 일어남을 꿰뚫어 알고, 괴로움의 기능의 소멸을 꿰뚫어 알며, 일어난 괴로움의 기능이 남김없이 소멸하는 곳도 꿰뚫어 안다. 그러면 일어난 괴로움의 기능은 어디에서 남김없이 소멸하는가? 비구들이여, 여기 비구는 감각적 욕망들을 멀리하고 해로운 법들을 멀리한 뒤, 일으킨 생각(vitakka)과 지속적 고찰(vicāra)이 있고, 떨쳐버림에서 생긴 희열(pīti)과 행복(sukha)이 있는 초선(paṭhama jhāna)을 구족하여 머문다. 여기에서 일어난 괴로움의 기능이 남김없이 소멸한다. 비구들이여, 이 비구를 가리켜 '괴로움의 기능의 소멸을 알았으며, 그것을 위해 마음을 기울였다'라고 한다.

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati domanassindriyaṃ. So evaṃ pajānāti – ‘uppannaṃ kho me idaṃ domanassindriyaṃ, tañca kho sanimittaṃ sanidānaṃ sasaṅkhāraṃ sappaccayaṃ. Tañca animittaṃ anidānaṃ asaṅkhāraṃ appaccayaṃ domanassindriyaṃ uppajjissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati’. So domanassindriyañca pajānāti, domanassindriyasamudayañca pajānāti, domanassindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṃ domanassindriyaṃ aparisesaṃ [Pg.189] nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṃ domanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettha cuppannaṃ domanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aññāsi domanassindriyassa nirodhaṃ, tadatthāya cittaṃ upasaṃharati’’’.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 방일하지 않고 열성적으로 정진하며 스스로를 열반으로 보내어 머물 때, 그에게 근심의 기능(domanassindriya)이 일어난다. 그는 이와 같이 꿰뚫어 안다. '나에게 이 근심의 기능이 일어났다. 그리고 그것은 원인이 있고, 근거가 있고, 형성이 있고, 조건이 있다. 원인이 없고 근거가 없고 형성이 없고 조건이 없이 이 근심의 기능이 일어나리라는 것은 결코 있을 수 없는 일이다.' 그는 근심의 기능을 알고, 근심의 기능의 일어남을 알고, 근심의 기능의 소멸을 알고, 일어난 근심의 기능이 남김없이 소멸하는 곳을 꿰뚫어 안다. 그러면 어디에서 일어난 근심의 기능이 남김없이 소멸하는가? 비구들이여, 여기 비구가 일으킨 생각(vitakka)과 지속적 고찰(vicāra)이 가라앉았기 때문에 내면의 평온과 마음의 한곳에 집중됨이 있고, 일으킨 생각과 지속적 고찰은 없으며, 삼매에서 생긴 희열과 행복이 있는 제2선에 들어 머문다. 여기에서 일어난 근심의 기능이 남김없이 소멸한다. 비구들이여, 이 비구를 일러 '근심의 기능의 소멸을 알았으며, 그 소멸을 위해 마음을 기울이는 자'라고 한다.

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati sukhindriyaṃ. So evaṃ pajānāti – ‘uppannaṃ kho me idaṃ sukhindriyaṃ, tañca kho sanimittaṃ sanidānaṃ sasaṅkhāraṃ sappaccayaṃ. Tañca animittaṃ anidānaṃ asaṅkhāraṃ appaccayaṃ sukhindriyaṃ uppajjissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati’. So sukhindriyañca pajānāti, sukhindriyasamudayañca pajānāti, sukhindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṃ sukhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṃ sukhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettha cuppannaṃ sukhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aññāsi sukhindriyassa nirodhaṃ, tadatthāya cittaṃ upasaṃharati’’’.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 방일하지 않고 열성적으로 정진하며 스스로를 열반으로 보내어 머물 때, 그에게 즐거움의 기능(sukhindriya)이 일어난다. 그는 이와 같이 꿰뚫어 안다. '나에게 이 즐거움의 기능이 일어났다. 그리고 그것은 원인이 있고, 근거가 있고, 형성이 있고, 조건이 있다. 원인이 없고 근거가 없고 형성이 없고 조건이 없이 이 즐거움의 기능이 일어나리라는 것은 결코 있을 수 없는 일이다.' 그는 즐거움의 기능을 알고, 즐거움의 기능의 일어남을 알고, 즐거움의 기능의 소멸을 알고, 일어난 즐거움의 기능이 남김없이 소멸하는 곳을 꿰뚫어 안다. 그러면 어디에서 일어난 즐거움의 기능이 남김없이 소멸하는가? 비구들이여, 여기 비구가 희열(pīti)이 빛바랬기 때문에 평온하게 머물고, 마음챙기고 알아차리며, 몸으로 행복을 경험한다. '평온하고 마음챙기며 행복하게 머문다'라고 성자들이 칭송하는 제3선에 들어 머문다. 여기에서 일어난 즐거움의 기능이 남김없이 소멸한다. 비구들이여, 이 비구를 일러 '즐거움의 기능의 소멸을 알았으며, 그 소멸을 위해 마음을 기울이는 자'라고 한다.

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati somanassindriyaṃ. So evaṃ pajānāti – ‘uppannaṃ kho me idaṃ somanassindriyaṃ, tañca kho sanimittaṃ sanidānaṃ sasaṅkhāraṃ sappaccayaṃ. Tañca animittaṃ anidānaṃ asaṅkhāraṃ appaccayaṃ somanassindriyaṃ uppajjissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati’. So somanassindriyañca pajānāti, somanassindriyasamudayañca pajānāti, somanassindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṃ somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṃ somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettha cuppannaṃ somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aññāsi somanassindriyassa nirodhaṃ, tadatthāya cittaṃ upasaṃharati’’’.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 방일하지 않고 열성적으로 정진하며 스스로를 열반으로 보내어 머물 때, 그에게 기쁨의 기능(somanassindriya)이 일어난다. 그는 이와 같이 꿰뚫어 안다. '나에게 이 기쁨의 기능이 일어났다. 그리고 그것은 원인이 있고, 근거가 있고, 형성이 있고, 조건이 있다. 원인이 없고 근거가 없고 형성이 없고 조건이 없이 이 기쁨의 기능이 일어나리라는 것은 결코 있을 수 없는 일이다.' 그는 기쁨의 기능을 알고, 기쁨의 기능의 일어남을 알고, 기쁨의 기능의 소멸을 알고, 일어난 기쁨의 기능이 남김없이 소멸하는 곳을 꿰뚫어 안다. 그러면 어디에서 일어난 기쁨의 기능이 남김없이 소멸하는가? 비구들이여, 여기 비구가 행복도 버리고 괴로움도 버려서, 이미 기쁨과 슬픔이 소멸했으므로 괴롭지도 즐겁지도 않으며, 평온으로 인해 마음챙김이 청정한 제4선에 들어 머문다. 여기에서 일어난 기쁨의 기능이 남김없이 소멸한다. 비구들이여, 이 비구를 일러 '기쁨의 기능의 소멸을 알았으며, 그 소멸을 위해 마음을 기울이는 자'라고 한다.

‘‘Idha [Pg.190] pana, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati upekkhindriyaṃ. So evaṃ pajānāti – ‘uppannaṃ kho me idaṃ upekkhindriyaṃ, tañca kho sanimittaṃ sanidānaṃ sasaṅkhāraṃ sappaccayaṃ. Tañca animittaṃ anidānaṃ asaṅkhāraṃ appaccayaṃ upekkhindriyaṃ uppajjissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati’. So upekkhindriyañca pajānāti, upekkhindriyasamudayañca pajānāti, upekkhindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṃ upekkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṃ upekkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, ettha cuppannaṃ upekkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aññāsi upekkhindriyassa nirodhaṃ, tadatthāya cittaṃ upasaṃharatī’’’ti. Dasamaṃ.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 방일하지 않고 열성적으로 정진하며 스스로를 열반으로 보내어 머물 때, 그에게 평온의 기능(upekkhindriya)이 일어난다. 그는 이와 같이 꿰뚫어 안다. '나에게 이 평온의 기능이 일어났다. 그리고 그것은 원인이 있고, 근거가 있고, 형성이 있고, 조건이 있다. 원인이 없고 근거가 없고 형성이 없고 조건이 없이 이 평온의 기능이 일어나리라는 것은 결코 있을 수 없는 일이다.' 그는 평온의 기능을 알고, 평온의 기능의 일어남을 알고, 평온의 기능의 소멸을 알고, 일어난 평온의 기능이 남김없이 소멸하는 곳을 꿰뚫어 안다. 그러면 어디에서 일어난 평온의 기능이 남김없이 소멸하는가? 비구들이여, 여기 비구가 모든 면에서 비상비비상처를 완전히 넘어서서 상수멸(saññāvedayitanirodha)에 들어 머문다. 여기에서 일어난 평온의 기능이 남김없이 소멸한다. 비구들이여, 이 비구를 일러 '평온의 기능의 소멸을 알았으며, 그 소멸을 위해 마음을 기울이는 자'라고 한다. (이것이) 열 번째 경이다.

Sukhindriyavaggo catuttho.

제4 즐거움의 기능 품.

Tassuddānaṃ –

그 요약 게송(Udāna)은 다음과 같다.

Suddhikañca soto arahā, duve samaṇabrāhmaṇā;

Vibhaṅgena tayo vuttā, kaṭṭho uppaṭipāṭikanti.

순수함(Suddhika)과 흐름(Sota), 아라한(Arahā), 두 가지 사문·바라문(Samaṇabrāhmaṇā), 분석(Vibhaṅga)으로 세 가지가 설해졌고, 땔감(Kaṭṭha)과 차례를 거스른 것(Uppaṭipāṭika)이다.

5. Jarāvaggo

5. 늙음 품(Jarāvagga)

1. Jarādhammasuttaṃ

1. 늙음의 법 경(Jarādhammasutta)

511. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito pacchātape nisinno hoti piṭṭhiṃ otāpayamāno.

511. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 사왓티의 미가라 마타(위사카)의 저택인 동쪽 원림(Pubbārāma)에 머물고 계셨다. 그때 세존께서는 저녁 무렵에 홀로 명상에서 일어나셔서 서쪽으로 지는 햇빛을 받으며 등을 말리고 계셨다.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā bhagavato gattāni pāṇinā anomajjanto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Na cevaṃ dāni, bhante, bhagavato tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, sithilāni ca gattāni sabbāni valiyajātāni, purato pabbhāro [Pg.191] ca kāyo, dissati ca indriyānaṃ aññathattaṃ – cakkhundriyassa sotindriyassa ghānindriyassa jivhindriyassa kāyindriyassā’’ti.

그러자 아난다 존자가 세존께서 계신 곳으로 다가가서 세존께 절을 올리고, 세존의 사지를 손으로 주물러 드리며 세존께 이와 같이 말씀드렸다. '경이롭습니다, 세존이시여! 놀랍습니다, 세존이시여! 세존이시여, 지금은 세존의 피부색이 예전처럼 맑고 깨끗하지 않으며, 모든 사지는 늘어지고 주름이 졌으며, 몸은 앞으로 굽었고, 눈의 기능, 귀의 기능, 코의 기능, 혀의 기능, 몸의 기능 등 감각 기능들의 변화가 뚜렷합니다.'

‘‘Evañhetaṃ, ānanda, hoti – jarādhammo yobbaññe, byādhidhammo ārogye, maraṇadhammo jīvite. Na ceva tāva parisuddho hoti chavivaṇṇo pariyodāto, sithilāni ca honti gattāni sabbāni valiyajātāni, purato pabbhāro ca kāyo, dissati ca indriyānaṃ aññathattaṃ – cakkhundriyassa sotindriyassa ghānindriyassa jivhindriyassa kāyindriyassā’’ti.

“아난다여, 참으로 그러하다. 젊음 속에는 늙음의 법이 있고, 건강함 속에는 병듦의 법이 있으며, 살아있음 속에는 죽음의 법이 있다. 아난다여, 그때가 되면 피부색은 더 이상 깨끗하고 맑지 않으며, 모든 사지는 늘어지고 주름이 생기며, 몸은 앞으로 굽고, 눈의 감관, 귀의 감관, 코의 감관, 혀의 감관, 몸의 감관이라는 감관들의 변화가 나타난다.”

‘‘Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā ca sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

세존께서는 이 말씀을 하셨다. 이렇게 말씀하신 뒤, 스승이신 수다(善逝)께서는 다시 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Dhī taṃ jammi jare atthu, dubbaṇṇakaraṇī jare;

Tāva manoramaṃ bimbaṃ, jarāya abhimadditaṃ.

“가련하구나, 가련한 늙음이여. 용모를 흉하게 만드는 늙음이여. 이토록 즐거움을 주던 몸이 늙음에 의해 짓밟혔구나.”

‘‘Yopi vassasataṃ jīve, sopi maccuparāyaṇo ;

Na kiñci parivajjeti, sabbamevābhimaddatī’’ti. paṭhamaṃ;

“설령 백 년을 산다 할지라도, 그 또한 결국 죽음으로 귀결되나니, 죽음은 그 누구도 피하지 않고 모든 존재를 짓밟아버린다.” 첫 번째 수트라 끝.

2. Uṇṇābhabrāhmaṇasuttaṃ

2. 2. 운나바 바라문 경

512. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho uṇṇābho brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uṇṇābho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca –

512. 사왓티가 기원이다. 그때 운나바 바라문이 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존과 함께 안부를 나누고, 즐겁고 기억할 만한 대화를 마친 뒤 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 운나바 바라문은 세존께 이와 같이 여쭈었다.

‘‘Pañcimāni, bho gotama, indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti. Katamāni pañca? Cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ. Imesaṃ nu kho, bho gotama, pañcannaṃ indriyānaṃ nānāvisayānaṃ nānāgocarānaṃ na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontānaṃ kiṃ paṭisaraṇaṃ, ko ca nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī’’ti?

“고타마 존자시여, 다섯 가지 감관은 대상이 서로 다르고 영역이 서로 달라서, 다른 감관의 영역과 대상을 경험하지 못합니다. 그 다섯은 무엇입니까? 안근(눈의 감관), 이근(귀의 감관), 비근(코의 감관), 설근(혀의 감관), 신근(몸의 감관)입니다. 고타마 존자시여, 이처럼 대상이 다르고 영역이 달라 서로의 대상을 경험하지 못하는 다섯 가지 감관의 의지처는 무엇이며, 무엇이 그들의 영역과 대상을 경험합니까?”

‘‘Pañcimāni, brāhmaṇa, indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti. Katamāni pañca? Cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ[Pg.192], ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ. Imesaṃ kho, brāhmaṇa, pañcannaṃ indriyānaṃ nānāvisayānaṃ nānāgocarānaṃ na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontānaṃ mano paṭisaraṇaṃ, manova nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī’’ti.

“바라문이여, 다섯 가지 감관은 대상이 서로 다르고 영역이 서로 달라서, 다른 감관의 영역과 대상을 경험하지 못한다. 그 다섯은 무엇인가? 안근, 이근, 비근, 설근, 신근이다. 바라문이여, 이처럼 대상이 다르고 영역이 달라 서로의 대상을 경험하지 못하는 다섯 가지 감관의 의지처는 마음(意)이며, 마음이 그들의 영역과 대상을 경험한다.”

‘‘Manassa pana, bho gotama, kiṃ paṭisaraṇa’’nti? ‘‘Manassa kho, brāhmaṇa, sati paṭisaraṇa’’nti. ‘‘Satiyā pana, bho gotama, kiṃ paṭisaraṇa’’nti? ‘‘Satiyā kho, brāhmaṇa, vimutti paṭisaraṇa’’nti. ‘‘Vimuttiyā pana, bho gotama, kiṃ paṭisaraṇa’’nti? ‘‘Vimuttiyā kho, brāhmaṇa, nibbānaṃ paṭisaraṇa’’nti. ‘‘Nibbānassa pana, bho gotama, kiṃ paṭisaraṇa’’nti? ‘‘Accayāsi, brāhmaṇa, pañhaṃ, nāsakkhi pañhassa pariyantaṃ gahetuṃ. Nibbānogadhañhi, brāhmaṇa, brahmacariyaṃ vussati nibbānaparāyaṇaṃ nibbānapariyosāna’’nti.

“고타마 존자시여, 그러면 마음의 의지처는 무엇입니까?” “바라문이여, 마음의 의지처는 마음챙김(念)이다.” “고타마 존자시여, 그러면 마음챙김의 의지처는 무엇입니까?” “바라문이여, 마음챙김의 의지처는 해탈(解脫)이다.” “고타마 존자시여, 그러면 해탈의 의지처는 무엇입니까?” “바라문이여, 해탈의 의지처는 열반(涅槃)이다.” “고타마 존자시여, 그러면 열반의 의지처는 무엇입니까?” “바라문이여, 그대의 질문은 범위를 넘어섰으니, 질문의 끝을 잡지 못하는구나. 바라문이여, 참으로 청정범행은 열반에 뛰어들고, 열반을 목적지로 삼으며, 열반을 종착지로 하여 닦는 것이기 때문이다.”

Atha kho uṇṇābho brāhmaṇo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

그러자 운나바 바라문은 세존의 말씀을 기뻐하고 찬탄하며 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌며 예경한 뒤 떠나갔다.

Atha kho bhagavā acirapakkante uṇṇābhe brāhmaṇe bhikkhū āmantesi – ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgāre vā kūṭāgārasālāyaṃ vā pācīnavātapānā sūriye uggacchante vātapānena rasmi pavisitvā kvāssa patiṭṭhitā’’ti? ‘‘Pacchimāyaṃ, bhante, bhittiya’’nti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, uṇṇābhassa brāhmaṇassa tathāgate saddhā niviṭṭhā mūlajātā patiṭṭhitā daḷhā asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Imamhi ce, bhikkhave, samaye uṇṇābho brāhmaṇo kālaṅkareyya, natthi saṃyojanaṃ yena saṃyojanena saṃyutto uṇṇābho brāhmaṇo puna imaṃ lokaṃ āgaccheyyā’’ti. Dutiyaṃ.

그때 세존께서는 운나바 바라문이 떠난 지 얼마 되지 않아 비구들을 부르셨다. “비구들이여, 예를 들어 꼭대기가 뾰족한 집이나 강당에서 동쪽 창문으로 해가 뜰 때, 창문을 통해 들어온 햇빛은 어디에 머물겠는가?” “세존이시여, 서쪽 벽에 머뭅니다.” “비구들이여, 그와 같이 운나바 바라문의 여래에 대한 믿음은 뿌리를 내렸고 확립되었으며 견고하여, 이 세상의 사문이나 바라문, 천신, 마라, 범천, 혹은 그 누구도 흔들 수 없다. 비구들이여, 만일 이 시기에 운나바 바라문이 죽는다면, 그를 다시 이 욕계의 세상으로 돌아오게 할 결박(상요자나)은 더 이상 존재하지 않는다.” 두 번째 수트라 끝.

3. Sāketasuttaṃ

3. 3. 사케타 경

513. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete viharati añjanavane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘atthi nu kho, bhikkhave[Pg.193], pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma yāni pañcindriyāni tāni pañca balāni honti, yāni pañca balāni tāni pañcindriyāni hontī’’ti?

513. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 사케타의 안자나 숲 사슴 동산에 머무셨다. 거기서 세존께서는 비구들을 부르셨다. “비구들이여, 다섯 가지 기능(감관)이 곧 다섯 가지 힘이 되고, 다섯 가지 힘이 곧 다섯 가지 기능이 되는 그러한 방법이 있겠느냐?”

‘‘Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti. ‘‘Atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma yāni pañcindriyāni tāni pañca balāni honti, yāni pañca balāni tāni pañcindriyāni honti’’.

“세존이시여, 저희들에게 법은 세존을 뿌리로 하고 세존을 길잡이로 하며 세존을 의지처로 합니다. 세존이시여, 바라건대 이 말씀의 의미를 세존께서 직접 밝혀 주십시오. 세존께 듣고 나서 비구들이 수지하겠습니다.” “비구들이여, 다섯 가지 기능이 곧 다섯 가지 힘이 되고, 다섯 가지 힘이 곧 다섯 가지 기능이 되는 그러한 방법이 있다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma yāni pañcindriyāni tāni pañca balāni honti, yāni pañca balāni tāni pañcindriyāni honti? Yaṃ, bhikkhave, saddhindriyaṃ taṃ saddhābalaṃ, yaṃ saddhābalaṃ taṃ saddhindriyaṃ; yaṃ vīriyindriyaṃ taṃ vīriyabalaṃ, yaṃ vīriyabalaṃ taṃ vīriyindriyaṃ; yaṃ satindriyaṃ taṃ satibalaṃ, yaṃ satibalaṃ taṃ satindriyaṃ; yaṃ samādhindriyaṃ taṃ samādhibalaṃ, yaṃ samādhibalaṃ taṃ samādhindriyaṃ; yaṃ paññindriyaṃ taṃ paññābalaṃ, yaṃ paññābalaṃ taṃ paññindriyaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā, tassa majjhe dīpo. Atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma tassā nadiyā eko soto tveva saṅkhyaṃ gacchati. Atthi pana, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma tassā nadiyā dve sotāni tveva saṅkhyaṃ gacchanti.

“비구들이여, 다섯 가지 기능이 곧 다섯 가지 힘이 되고, 다섯 가지 힘이 곧 다섯 가지 기능이 되는 방법이란 무엇인가? 비구들이여, 믿음의 기능(信根)이 곧 믿음의 힘(信力)이며 믿음의 힘이 곧 믿음의 기능이다. 정진의 기능이 곧 정진의 힘이며 정진의 힘이 곧 정진의 기능이다. 마음챙김의 기능이 곧 마음챙김의 힘이며 마음챙김의 힘이 곧 마음챙김의 기능이다. 삼매의 기능이 곧 삼매의 힘이며 삼매의 힘이 곧 삼매의 기능이다. 통찰지의 기능(慧根)이 곧 통찰지의 힘(慧力)이며 통찰지의 힘이 곧 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 예를 들어 어떤 강이 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울며 동쪽으로 향하는데, 그 중간에 섬이 있다고 하자. 비구들이여, 어떤 관점에서는 그 강의 흐름이 하나라고 일컬어지는 방법이 있고, 또한 어떤 관점에서는 그 강의 흐름이 둘이라고 일컬어지는 방법이 있다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma tassā nadiyā eko soto tveva saṅkhyaṃ gacchati? Yañca, bhikkhave, tassa dīpassa purimante udakaṃ, yañca pacchimante udakaṃ – ayaṃ kho, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma tassā nadiyā eko soto tveva saṅkhyaṃ gacchati.

“비구들이여, 어떤 방법으로 그 강의 흐름이 하나라고 일컬어지는가? 비구들이여, 그 섬의 앞쪽 끝에 있는 물과 뒤쪽 끝에 있는 물을 통틀어 말할 때이다. 비구들이여, 이것이 그 강의 흐름을 하나라고 일컬을 수 있는 방법이다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma tassā nadiyā dve sotāni tveva saṅkhyaṃ gacchanti? Yañca, bhikkhave, tassa dīpassa uttarante udakaṃ, yañca dakkhiṇante udakaṃ – ayaṃ kho, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma tassā nadiyā dve sotāni tveva saṅkhyaṃ gacchanti. Evameva kho, bhikkhave, yaṃ saddhindriyaṃ taṃ saddhābalaṃ, yaṃ saddhābalaṃ taṃ saddhindriyaṃ; yaṃ vīriyindriyaṃ taṃ vīriyabalaṃ, yaṃ vīriyabalaṃ taṃ vīriyindriyaṃ; yaṃ satindriyaṃ taṃ satibalaṃ[Pg.194], yaṃ satibalaṃ taṃ satindriyaṃ; yaṃ samādhindriyaṃ taṃ samādhibalaṃ, yaṃ samādhibalaṃ taṃ samādhindriyaṃ; yaṃ paññindriyaṃ taṃ paññābalaṃ, yaṃ paññābalaṃ taṃ paññindriyaṃ. Pañcannaṃ, bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Tatiyaṃ.

“비구들이여, 어떤 이유로 그 강에 대해 단지 두 개의 물줄기가 있다는 명칭이 붙게 되는가? 비구들이여, 그 섬의 북쪽 끝에 물이 있고, 남쪽 끝에도 물이 있다면 — 비구들이여, 이것이 바로 그 강에 대해 단지 두 개의 물줄기가 있다는 명칭이 붙게 되는 이유이다. 비구들이여, 이와 같이 믿음의 기능(信根)인 것이 곧 믿음의 힘(信力)이며, 믿음의 힘인 것이 곧 믿음의 기능이다. 정진의 기능(精進根)인 것이 곧 정진의 힘(精進力)이며, 정진의 힘인 것이 곧 정진의 기능이다. 마음챙김의 기능(念根)인 것이 곧 마음챙김의 힘(念力)이며, 마음챙김의 힘인 것이 곧 마음챙김의 기능이다. 집중의 기능(定根)인 것이 곧 집중의 힘(定力)이며, 집중의 힘인 것이 곧 집중의 기능이다. 통찰지의 기능(慧根)인 것이 곧 통찰지의 힘(慧力)이며, 통찰지의 힘인 것이 곧 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능을 닦고 많이 수습함으로써 비구는 번뇌가 다하여 번뇌 없는 심해탈과 혜해탈을 바로 이번 생에서 스스로 뛰어난 지혜로 알고 실현하여 구족하여 머문다.” 세 번째 경.

4. Pubbakoṭṭhakasuttaṃ

4. 푸바콧타카 경

514. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbakoṭṭhake. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – ‘‘saddahasi tvaṃ, sāriputta – saddhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ…pe… paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosāna’’nti?

514. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 사밧티의 푸바콧타카에 머무셨다. 거기서 세존께서는 존자 사리풋타를 불러서 말씀하셨다. “사리풋타여, 그대는 믿음의 기능을 닦고 많이 수습하면 불사(不死)로 뛰어들고, 불사로 인도하며, 불사로 귀결된다는 것을 믿는가? …(중략)… 통찰지의 기능을 닦고 많이 수습하면 불사로 뛰어들고, 불사로 인도하며, 불사로 귀결된다는 것을 믿는가?”

‘‘Na khvāhaṃ ettha, bhante, bhagavato saddhāya gacchāmi – saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ. Yesañhetaṃ, bhante, aññātaṃ assa adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya, te tattha paresaṃ saddhāya gaccheyyuṃ – saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ. Yesañca kho etaṃ, bhante, ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ phassitaṃ paññāya, nikkaṅkhā te tattha nibbicikicchā – saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ. Mayhañca kho etaṃ, bhante, ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ phassitaṃ paññāya. Nikkaṅkhavāhaṃ tattha nibbicikiccho saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosāna’’nti.

“세존이시여, 저는 이 점에 대해 세존에 대한 믿음만으로 따르는 것이 아닙니다. 즉, 믿음의 기능이 …(중략)… 통찰지의 기능이 닦이고 많이 수습되면 불사로 뛰어들고, 불사로 인도하며, 불사로 귀결된다는 점에 대해서 말입니다. 세존이시여, 참으로 이를 지혜로써 알지 못하고 보지 못하고 이해하지 못하고 실현하지 못하고 체득하지 못한 사람들이라면, 그들은 거기서 다른 이들에 대한 믿음을 통해 따를 것입니다. 즉, 믿음의 기능이 …(중략)… 통찰지의 기능이 닦이고 많이 수습되면 불사로 뛰어들고, 불사로 인도하며, 불사로 귀결된다는 것을 믿음으로 따를 것입니다. 하지만 세존이시여, 이를 지혜로써 알고 보고 이해하고 실현하고 체득한 사람들은 거기서 의심이 없고 회의가 없을 것입니다. 즉, 믿음의 기능이 …(중략)… 통찰지의 기능이 닦이고 많이 수습되면 불사로 뛰어들고, 불사로 인도하며, 불사로 귀결된다는 점에 대해서 말입니다. 세존이시여, 저는 이를 지혜로써 알았고 보았고 이해하였고 실현하였고 체득하였습니다. 저는 거기서 의심과 회의 없이, 믿음의 기능이 …(중략)… 통찰지의 기능이 닦이고 많이 수습되면 불사로 뛰어들고, 불사로 인도하며, 불사로 귀결된다는 것을 확신하며 나아갑니다.”

‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Yesañhetaṃ, sāriputta, aññātaṃ assa adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya, te tattha paresaṃ saddhāya gaccheyyuṃ – saddhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ…pe… paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ. Yesañca kho etaṃ, sāriputta, ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ phassitaṃ paññāya, nikkaṅkhā te tattha nibbicikicchā [Pg.195] – saddhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ…pe… paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosāna’’nti. Catutthaṃ.

“장하구나, 장하구나, 사리풋타여! 사리풋타여, 참으로 이것을 지혜로써 알지 못하고 보지 못하고 이해하지 못하고 실현하지 못하고 체득하지 못한 자들이라면, 그들은 거기서 다른 사람들에 대한 믿음으로 따를 것이다. 즉, 믿음의 기능이 닦이고 많이 수습되면 불사로 뛰어들고, 불사로 인도하며, 불사로 귀결된다는 것을 …(중략)… 통찰지의 기능이 닦이고 많이 수습되면 불사로 뛰어들고, 불사로 인도하며, 불사로 귀결된다는 것을 믿음으로 따를 것이다. 사리풋타여, 그러나 이것을 지혜로써 알고 보고 이해하고 실현하고 체득한 자들이라면, 그들은 거기서 의심이 없고 회의가 없을 것이다. 즉, 믿음의 기능이 닦이고 많이 수습되면 불사로 뛰어들고, 불사로 인도하며, 불사로 귀결된다는 것을 …(중략)… 통찰지의 기능이 닦이고 많이 수습되면 불사로 뛰어들고, 불사로 인도하며, 불사로 귀결된다는 것에 대해서 말이다.” 네 번째 경.

5. Paṭhamapubbārāmasuttaṃ

5. 첫 번째 푸바라마 경

515. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘katinaṃ nu kho, bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī’’ti?

515. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 사밧티의 푸바라마 미가라마타 저택에 머무셨다. 거기서 세존께서는 비구들을 불러서 말씀하셨다. “비구들이여, 몇 가지 기능을 닦고 많이 수습했기에 번뇌가 다한 비구가 ‘태어남은 다했고, 청정범행은 완성되었으며, 할 일을 다 마쳤으므로, 더 이상 윤회하는 상태가 없다’고 분명하게 아라한의 과보를 선언하는 것인가?”

Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… ‘‘ekassa kho, bhikkhave, indriyassa bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamassa ekassa paññindriyassa paññavato, bhikkhave, ariyasāvakassa tadanvayā saddhā saṇṭhāti, tadanvayaṃ vīriyaṃ saṇṭhāti, tadanvayā sati saṇṭhāti, tadanvayo samādhi saṇṭhāti. Imassa kho, bhikkhave, ekassa indriyassa bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī’’ti. Pañcamaṃ.

“세존이시여, 저희들의 법은 세존을 근본으로 하고 있습니다. …” “비구들이여, 참으로 한 가지 기능을 닦고 많이 수습했기에 번뇌가 다한 비구가 ‘태어남은 다했고, 청정범행은 완성되었으며, 할 일을 다 마쳤으므로, 더 이상 윤회하는 상태가 없다’고 분명하게 선언한다. 어떤 한 가지 기능인가? 바로 통찰지의 기능(慧根)이다. 비구들이여, 통찰지를 갖춘 성스러운 제자에게는 그 통찰지를 따르는 믿음이 확립되고, 그 통찰지를 따르는 정진이 확립되며, 그 통찰지를 따르는 마음챙김이 확립되고, 그 통찰지를 따르는 집중이 확립된다. 비구들이여, 참으로 이 한 가지 기능을 닦고 많이 수습했기에 번뇌가 다한 비구가 ‘태어남은 다했고, 청정범행은 완성되었으며, 할 일을 다 마쳤으므로, 더 이상 윤회하는 상태가 없다’고 분명하게 선언하는 것이다.” 다섯 번째 경.

6. Dutiyapubbārāmasuttaṃ

6. 두 번째 푸바라마 경

516. Taṃyeva nidānaṃ. ‘‘Katinaṃ nu kho, bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī’’ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… ‘‘dvinnaṃ kho, bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamesaṃ dvinnaṃ? Ariyāya ca paññāya, ariyāya ca vimuttiyā. Yā hissa, bhikkhave, ariyā paññā tadassa paññindriyaṃ. Yā hissa, bhikkhave, ariyā vimutti tadassa samādhindriyaṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, dvinnaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ [Pg.196] brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

516. 인연은 앞의 경과 같다. “비구들이여, 몇 가지 기능을 닦고 많이 수습했기에 번뇌가 다한 비구가 ‘태어남은 다했고, 청정범행은 완성되었으며, 할 일을 다 마쳤으므로, 더 이상 윤회하는 상태가 없다’고 분명하게 선언하는 것인가?” “세존이시여, 저희들의 법은 세존을 근본으로 하고 있습니다. …” “비구들이여, 참으로 두 가지 기능을 닦고 많이 수습했기에 번뇌가 다한 비구가 ‘태어남은 다했고, 청정범행은 완성되었으며, 할 일을 다 마쳤으므로, 더 이상 윤회하는 상태가 없다’고 분명하게 선언한다. 어떤 두 가지인가? 성스러운 통찰지와 성스러운 해탈이다. 비구들이여, 그에게 있는 성스러운 통찰지가 바로 그의 통찰지의 기능이며, 그에게 있는 성스러운 해탈이 바로 그의 집중의 기능(定根)이다. 비구들이여, 이 두 가지 기능을 닦고 많이 수습했기에 번뇌가 다한 비구가 ‘태어남은 다했고, 청정범행은 완성되었으며, 할 일을 다 마쳤으므로, 더 이상 윤회하는 상태가 없다’고 분명하게 선언하는 것이다.” 여섯 번째 경.

7. Tatiyapubbārāmasuttaṃ

7. 세 번째 푸바라마 경

517. Taṃyeva nidānaṃ. ‘‘Katinaṃ nu kho, bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī’’ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… ‘‘catunnaṃ kho, bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamesaṃ catunnaṃ? Vīriyindriyassa, satindriyassa, samādhindriyassa, paññindriyassa – imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī’’ti. Sattamaṃ.

517. [사밧티에서의 인연이다.] "비구들이여, 몇 가지 기능을 닦고 많이 행하였기에 번뇌가 다한 비구는 '태어남은 다했고, 청정범행은 성취되었으며, 할 일을 다 마쳤으니, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않을 것임을 안다'라고 구경의 지혜를 선언하는가?" "세존이시여, 저희들에게 법은 세존을 뿌리로 하며 세존께 인도되고 세존을 의지처로 합니다..." "비구들이여, 네 가지 기능을 닦고 많이 행하였기에 번뇌가 다한 비구는 '태어남은 다했고, 청정범행은 성취되었으며, 할 일을 다 마쳤으니, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않을 것임을 안다'라고 구경의 지혜를 선언한다. 무엇이 네 가지인가? 정진의 기능, 사념의 기능, 삼매의 기능, 통찰의 기능이다. 비구들이여, 이 네 가지 기능을 닦고 많이 행하였기에 번뇌가 다한 비구는 '태어남은 다했고... 안다'라고 구경의 지혜를 선언한다." 일곱 번째 경.

8. Catutthapubbārāmasuttaṃ

8. 8. 네 번째 푸빠라마 경

518. Taṃyeva nidānaṃ. ‘‘Katinaṃ nu kho, bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī’’ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… ‘‘pañcannaṃ kho, bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamesaṃ pañcannaṃ? Saddhindriyassa, vīriyindriyassa, satindriyassa, samādhindriyassa, paññindriyassa – imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

518. [사밧티에서의 인연이다.] "비구들이여, 몇 가지 기능을 닦고 많이 행하였기에 번뇌가 다한 비구는 '태어남은 다했고, 청정범행은 성취되었으며, 할 일을 다 마쳤으니, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않을 것임을 안다'라고 구경의 지혜를 선언하는가?" "세존이시여, 저희들에게 법은 세존을 뿌리로 하며..." "비구들이여, 다섯 가지 기능을 닦고 많이 행하였기에 번뇌가 다한 비구는 '태어남은 다했고, 청정범행은 성취되었으며, 할 일을 다 마쳤으니, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않을 것임을 안다'라고 구경의 지혜를 선언한다. 무엇이 다섯 가지인가? 믿음의 기능, 정진의 기능, 사념의 기능, 삼매의 기능, 통찰의 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능을 닦고 많이 행하였기에 번뇌가 다한 비구는 '태어남은 다했고... 안다'라고 구경의 지혜를 선언한다." 여덟 번째 경.

9. Piṇḍolabhāradvājasuttaṃ

9. 9. 삔돌라바라드와자 경

519. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmatā piṇḍolabhāradvājena aññā byākatā hoti – ‘‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ[Pg.197], nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’’ti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

519. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 꼬삼비의 고시따람마에 머물고 계셨다. 그때 존자 삔돌라바라드와자가 "태어남은 다했고, 청정범행은 성취되었으며, 할 일을 다 마쳤으니, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않을 것임을 안다"라고 구경의 지혜를 선언하였다. 그러자 많은 비구들이 세존께 다가가서 예배드리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 비구들이 세존께 이와 같이 말씀드렸다.

‘‘Āyasmatā, bhante, piṇḍolabhāradvājena aññā byākatā – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmīti. Kiṃ nu kho, bhante, atthavasaṃ sampassamānena āyasmatā piṇḍolabhāradvājena aññā byākatā – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī’’ti?

"세존이시여, 존자 삔돌라바라드와자가 '태어남은 다했고, 청정범행은 성취되었으며, 할 일을 다 마쳤으니, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않을 것임을 안다'라고 구경의 지혜를 선언했습니다. 세존이시여, 존자 삔돌라바라드와자는 어떤 유익을 보았기에 이와 같이 구경의 지혜를 선언했습니까?"

‘‘Tiṇṇannaṃ kho, bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā piṇḍolabhāradvājena bhikkhunā aññā byākatā – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamesaṃ tiṇṇannaṃ? Satindriyassa, samādhindriyassa, paññindriyassa – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā piṇḍolabhāradvājena bhikkhunā aññā byākatā – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmīti. Imāni ca, bhikkhave, tīṇindriyāni kimantāni? Khayantāni. Kissa khayantāni? Jātijarāmaraṇassa. ‘Jātijarāmaraṇaṃ khaya’nti kho, bhikkhave, sampassamānena piṇḍolabhāradvājena bhikkhunā aññā byākatā – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī’’ti. Navamaṃ.

"비구들이여, 세 가지 기능을 닦고 많이 행하였기에 삔돌라바라드와자 비구는 '태어남은 다했고, 청정범행은 성취되었으며, 할 일을 다 마쳤으니, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않을 것임을 안다'라고 구경의 지혜를 선언했다. 무엇이 세 가지인가? 사념의 기능, 삼매의 기능, 통찰의 기능이다. 비구들이여, 이 세 가지 기능은 무엇으로 끝나는가? 소멸로 끝난다. 무엇의 소멸인가? 태어남과 늙음과 죽음의 소멸로 끝난다. 비구들이여, '태어남과 늙음과 죽음이 소멸했다'는 것을 분명히 보았기에 삔돌라바라드와자 비구는 '태어남은 다했고... 안다'라고 구경의 지혜를 선언했다." 아홉 번째 경.

10. Āpaṇasuttaṃ

10. 10. 아빠나 경

520. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu viharati āpaṇaṃ nāma aṅgānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – ‘‘yo so, sāriputta, ariyasāvako tathāgate ekantagato abhippasanno, na so tathāgate vā tathāgatasāsane vā kaṅkheyya vā vicikiccheyya vā’’ti?

520. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 앙가 지방의 아빠나라고 하는 앙가인들의 마을에 머물고 계셨다. 거기서 세존께서는 존자 사리뿟따를 불러 말씀하셨다. "사리뿟따여, 여래에게 전적으로 귀의하여 확신하는 성스러운 제자라면, 여래에 대해서나 여래의 가르침에 대해서 의심하거나 회의를 품지 않을 것이 아니겠는가?"

‘‘Yo so, bhante, ariyasāvako tathāgate ekantagato abhippasanno, na so tathāgate vā tathāgatasāsane vā kaṅkheyya vā vicikiccheyya vā. Saddhassa hi, bhante, ariyasāvakassa evaṃ pāṭikaṅkhaṃ yaṃ [Pg.198] āraddhavīriyo viharissati – akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yaṃ hissa, bhante, vīriyaṃ tadassa vīriyindriyaṃ.

"세존이시여, 여래에게 전적으로 귀의하여 확신하는 성스러운 제자라면, 여래에 대해서나 여래의 가르침에 대해서 의심하거나 회의를 품지 않을 것입니다. 세존이시여, 믿음이 있는 성스러운 제자에게는 불선법을 버리기 위해, 그리고 선법을 구족하기 위해, 힘이 있고 견고한 노력을 기울이며 선법에 대해 책임을 내려놓지 않고 정진하며 머무는 것이 필연적입니다. 세존이시여, 그의 그 정진이 바로 정진의 기능이 됩니다."

‘‘Saddhassa hi, bhante, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa etaṃ pāṭikaṅkhaṃ yaṃ satimā bhavissati, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yā hissa, bhante, sati tadassa satindriyaṃ.

"세존이시여, 믿음이 있고 정진하는 성스러운 제자에게는 최상의 마음챙김과 총명을 갖추어 오래전에 한 일이나 오래전에 한 말을 기억해 내고 거듭 생각하는 마음챙김을 갖추는 것이 필연적입니다. 세존이시여, 그의 그 마음챙김이 바로 사념의 기능이 됩니다."

‘‘Saddhassa hi, bhante, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa upaṭṭhitassatino etaṃ pāṭikaṅkhaṃ yaṃ vossaggārammaṇaṃ karitvā labhissati samādhiṃ, labhissati cittassa ekaggataṃ. Yo hissa, bhante, samādhi tadassa samādhindriyaṃ.

"세존이시여, 믿음이 있고 정진하며 마음챙김이 확립된 성스러운 제자에게는 내려놓음을 대상으로 삼아 삼매를 얻고 마음의 일경성을 얻는 것이 필연적입니다. 세존이시여, 그의 그 삼매가 바로 삼매의 기능이 됩니다."

‘‘Saddhassa hi, bhante, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa upaṭṭhitassatino samāhitacittassa etaṃ pāṭikaṅkhaṃ yaṃ evaṃ pajānissati – anamataggo kho saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Avijjāya tveva tamokāyassa asesavirāganirodho santametaṃ padaṃ paṇītametaṃ padaṃ, yadidaṃ – sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Yā hissa, bhante, paññā tadassa paññindriyaṃ.

“세존이시여, 믿음이 있고 정진을 시작했으며 마음챙김이 확립되고 마음이 집중된 성스러운 제자에게는 이와 같이 통찰하는 것이 기대됩니다. ‘윤회는 시작을 알 수 없다. 무명에 덮이고 갈애에 묶여서 (나고 죽음을) 치닫고 유랑하는 중생들에게 이전의 끝(시작점)은 나타나지 않는다. 그러나 무명이라는 어둠의 덩어리가 남김없이 빛바래어 소멸한 것, 이것은 고요한 경지요 뛰어난 경지이니, 즉 모든 형성된 것들의 가라앉음, 모든 집착의 놓음, 갈애의 부서짐, 탐욕의 빛바램, 소멸인 열반이다.’ 세존이시여, 그에게 있는 통찰지가 바로 그의 통찰지근(paññindriya)입니다.”

‘‘Saddho so, bhante, ariyasāvako evaṃ padahitvā padahitvā evaṃ saritvā saritvā evaṃ samādahitvā samādahitvā evaṃ pajānitvā pajānitvā evaṃ abhisaddahati – ‘ime kho te dhammā ye me pubbe sutavā ahesuṃ. Tenāhaṃ etarahi kāyena ca phusitvā viharāmi, paññāya ca ativijjha passāmī’ti. Yā hissa, bhante, saddhā tadassa saddhindriya’’nti.

“세존이시여, 믿음이 있는 그 성스러운 제자는 이와 같이 거듭 정진하고, 이와 같이 거듭 마음챙기고, 이와 같이 거듭 집중하고, 이와 같이 거듭 통찰함으로써, 이와 같이 확신합니다. ‘전에 내가 들었던 바로 그 법들을 나는 지금 몸으로 체득하여 머물고, 통찰지로 꿰뚫어 본다.’ 세존이시여, 그에게 있는 믿음이 바로 그의 믿음근(saddhindriya)입니다.”

‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Yo so, sāriputta, ariyasāvako tathāgate ekantagato abhippasanno, na so tathāgate vā tathāgatasāsane vā kaṅkheyya vā vicikiccheyya vā. Saddhassa hi, sāriputta, ariyasāvakassa etaṃ pāṭikaṅkhaṃ yaṃ āraddhavīriyo viharissati – akusalānaṃ [Pg.199] dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yaṃ hissa, sāriputta, vīriyaṃ tadassa vīriyindriyaṃ.

“장하다, 장하다, 사리붓다여! 사리붓다여, 여래에게 전적으로 나아가 깊이 신뢰하는 성스러운 제자는 여래에 대해서나 여래의 가르침에 대해서 의심하거나 회의를 품지 않을 것이다. 사리붓다여, 믿음이 있는 성스러운 제자에게는 불선법을 버리고 선법을 구족하기 위해 힘이 있고 굳건한 용맹을 갖추어 선법에 대해 짐을 내려놓지 않고 정진하며 머물 것이 기대된다. 사리붓다여, 그에게 있는 정진이 바로 그의 정진근(vīriyindriya)이다.”

‘‘Saddhassa hi, sāriputta, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa etaṃ pāṭikaṅkhaṃ yaṃ satimā bhavissati, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yā hissa, sāriputta, sati tadassa satindriyaṃ.

“사리붓다여, 믿음이 있고 정진을 시작한 성스러운 제자에게는 마음챙김이 있을 것이니, 최상의 마음챙김과 총명을 갖추어 오래전에 행한 일이나 오래전에 말한 것조차 기억하고 거듭 기억할 것이 기대된다. 사리붓다여, 그에게 있는 마음챙김이 바로 그의 마음챙김근(satindriya)이다.”

‘‘Saddhassa hi, sāriputta, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa upaṭṭhitassatino etaṃ pāṭikaṅkhaṃ yaṃ vossaggārammaṇaṃ karitvā labhissati samādhiṃ, labhissati cittassa ekaggataṃ. Yo hissa, sāriputta, samādhi tadassa samādhindriyaṃ.

“사리붓다여, 믿음이 있고 정진을 시작했으며 마음챙김이 확립된 성스러운 제자에게는 버림(vossagga)을 대상으로 삼아 삼매를 얻고 마음의 일경성(한 대상에 집중됨)을 얻을 것이 기대된다. 사리붓다여, 그에게 있는 삼매가 바로 그의 삼매근(samādhindriya)이다.”

‘‘Saddhassa hi, sāriputta, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa upaṭṭhitassatino samāhitacittassa etaṃ pāṭikaṅkhaṃ yaṃ evaṃ pajānissati – anamataggo kho saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Avijjāya tveva tamokāyassa asesavirāganirodho santametaṃ padaṃ paṇītametaṃ padaṃ, yadidaṃ – sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Yā hissa, sāriputta, paññā tadassa paññindriyaṃ.

“사리붓다여, 믿음이 있고 정진을 시작했으며 마음챙김이 확립되고 마음이 집중된 성스러운 제자에게는 이와 같이 통찰하는 것이 기대된다. ‘윤회는 시작을 알 수 없다. 무명에 덮이고 갈애에 묶여서 치닫고 유랑하는 중생들에게 이전의 끝은 나타나지 않는다. 그러나 무명이라는 어둠의 덩어리가 남김없이 빛바래어 소멸한 것, 이것은 고요한 경지요 뛰어난 경지이니, 즉 모든 형성된 것들의 가라앉음, 모든 집착의 놓음, 갈애의 부서짐, 탐욕의 빛바램, 소멸인 열반이다.’ 사리붓다여, 그에게 있는 통찰지가 바로 그의 통찰지근이다.”

‘‘Saddho so, sāriputta, ariyasāvako evaṃ padahitvā padahitvā evaṃ saritvā saritvā evaṃ samādahitvā samādahitvā evaṃ pajānitvā pajānitvā evaṃ abhisaddahati – ‘ime kho te dhammā ye me pubbe sutavā ahesuṃ. Tenāhaṃ etarahi kāyena ca phusitvā viharāmi, paññāya ca ativijjha passāmī’ti. Yā hissa, sāriputta, saddhā tadassa saddhindriya’’nti. Dasamaṃ.

“사리붓다여, 믿음이 있는 그 성스러운 제자는 이와 같이 거듭 정진하고, 이와 같이 거듭 마음챙기고, 이와 같이 거듭 집중하고, 이와 같이 거듭 통찰함으로써 이와 같이 확신한다. ‘전에 내가 들었던 바로 그 법들을 나는 지금 몸으로 체득하여 머물고, 통찰지로 꿰뚫어 본다.’ 사리붓다여, 그에게 있는 믿음이 바로 그의 믿음근이다. (열 번째 경이 끝남)”

Jarāvaggo pañcamo.

제5. 노령의 품(Jarāvaggo).

Tassuddānaṃ –

그 품의 목차(Uddāna)는 다음과 같다.

Jarā uṇṇābho brāhmaṇo, sāketo pubbakoṭṭhako;

Pubbārāme ca cattāri, piṇḍolo āpaṇena cāti.

늙음 경, 운나바 바라문 경, 사케타 경, 푸바코타카 경, 푸바라마에서의 네 경, 삔돌라 경, 아빠나 경이다.

6. Sūkarakhatavaggo

6. 제6. 수카라카타 품(Sūkarakhatavaggo)

1. Sālasuttaṃ

1. 1. 살라 경(Sālasuttaṃ)

521. Evaṃ [Pg.200] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati sālāya brāhmaṇagāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, ye keci tiracchānagatā pāṇā, sīho migarājā tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – thāmena javena sūrena ; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāya’’.

521. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 코살라 국의 살라라는 바라문 마을에 머무셨다. 거기서 세존께서는 비구들을 부르셨다. “비구들이여, 예를 들어 축생들 가운데 짐승의 왕인 사자가 힘과 빠름과 용맹함에 있어 그들 중 으뜸이라 불리듯이, 비구들이여, 이와 같이 깨달음의 편에 있는 법들(보리분법) 가운데 통찰지근이 깨달음을 위하는 것들 중 으뜸이라 불린다.”

‘‘Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṃ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati; vīriyindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati; satindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati; samādhindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati; paññindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci tiracchānagatā pāṇā, sīho migarājā tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – thāmena javena sūrena; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāyā’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 무엇이 깨달음의 편에 있는 법들인가? 비구들이여, 믿음근은 깨달음의 편에 있는 법이며, 그것은 깨달음으로 인도한다. 정진근은 깨달음의 편에 있는 법이며, 그것은 깨달음으로 인도한다. 마음챙김근은 깨달음의 편에 있는 법이며, 그것은 깨달음으로 인도한다. 삼매근은 깨달음의 편에 있는 법이며, 그것은 깨달음으로 인도한다. 통찰지근은 깨달음의 편에 있는 법이며, 그것은 깨달음으로 인도한다. 비구들이여, 예를 들어 축생들 가운데 짐승의 왕인 사자가 힘과 빠름과 용맹함에 있어 그들 중 으뜸이라 불리듯이, 비구들이여, 이와 같이 깨달음의 편에 있는 법들 가운데 통찰지근이 깨달음을 위하는 것들 중 으뜸이라 불린다. (첫 번째 경)”

2. Mallikasuttaṃ

2. 2. 말리까 경(Mallikasuttaṃ)

522. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu viharati uruvelakappaṃ nāma mallānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘yāvakīvañca, bhikkhave, ariyasāvakassa ariyañāṇaṃ na uppannaṃ hoti neva tāva catunnaṃ indriyānaṃ saṇṭhiti hoti, neva tāva catunnaṃ indriyānaṃ avaṭṭhiti hoti. Yato ca kho, bhikkhave, ariyasāvakassa ariyañāṇaṃ uppannaṃ hoti, atha catunnaṃ indriyānaṃ saṇṭhiti hoti, atha catunnaṃ indriyānaṃ avaṭṭhiti hoti’’.

522. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 말라 국의 우루벨라깝빠라는 말라 인들의 마을에 머무셨다. 거기서 세존께서는 비구들을 부르셨다. “비구들이여, 성스러운 제자에게 성스러운 지혜(성지)가 생겨나지 않는 한, 네 가지 기능(근)이 확고하게 확립되지 않으며, 네 가지 기능이 안정되게 머물지 못한다. 비구들이여, 그러나 성스러운 제자에게 성스러운 지혜가 생겨날 때, 그때 비로소 네 가지 기능이 확고하게 확립되며, 그때 비로소 네 가지 기능이 안정되게 머물게 된다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yāvakīvañca kūṭāgārassa kūṭaṃ na ussitaṃ hoti, neva tāva gopānasīnaṃ saṇṭhiti hoti, neva tāva gopānasīnaṃ avaṭṭhiti hoti. Yato ca kho, bhikkhave, kūṭāgārassa kūṭaṃ ussitaṃ [Pg.201] hoti, atha gopānasīnaṃ saṇṭhiti hoti, atha gopānasīnaṃ avaṭṭhiti hoti. Evameva kho, bhikkhave, yāvakīvañca ariyasāvakassa ariyañāṇaṃ na uppannaṃ hoti, neva tāva catunnaṃ indriyānaṃ saṇṭhiti hoti, neva tāva catunnaṃ indriyānaṃ avaṭṭhiti hoti. Yato ca kho, bhikkhave, ariyasāvakassa ariyañāṇaṃ uppannaṃ hoti, atha catunnaṃ indriyānaṃ…pe… avaṭṭhiti hoti.

“비구들이여, 예를 들어 뾰족 지붕 집의 꼭대기가 세워지지 않는 한 서까래들은 견고하게 자리 잡지 못하고 견고하게 머물지 못한다. 비구들이여, 뾰족 지붕 집의 꼭대기가 세워졌을 때에야 서까래들이 견고하게 자리 잡고 견고하게 머물게 된다. 비구들이여, 이와 같이 성스러운 제자에게 성스러운 지혜가 생겨나지 않는 한 네 가지 기능은 견고하게 자리 잡지 못하고 견고하게 머물지 못한다. 비구들이여, 성스러운 제자에게 성스러운 지혜가 생겨났을 때에야 네 가지 기능은 ... 견고하게 머물게 된다.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Saddhindriyassa, vīriyindriyassa, satindriyassa, samādhindriyassa. Paññavato, bhikkhave, ariyasāvakassa tadanvayā saddhā saṇṭhāti, tadanvayaṃ vīriyaṃ saṇṭhāti, tadanvayā sati saṇṭhāti, tadanvayo samādhi saṇṭhātī’’ti. Dutiyaṃ.

“어떤 네 가지인가? 믿음의 기능, 정진의 기능, 마음챙김의 기능, 삼매의 기능이다. 비구들이여, 지혜로운 성스러운 제자에게는 그 지혜를 따르는 믿음이 확립되고, 그 지혜를 따르는 정진이 확립되며, 그 지혜를 따르는 마음챙김이 확립되고, 그 지혜를 따르는 삼매가 확립된다.” 제2학습.

3. Sekhasuttaṃ

3. 세카 경 (학인 경)

523. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘atthi nu kho, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajāneyya, asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ ṭhito ‘asekhosmī’ti pajāneyyā’’ti?

523. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 꼬삼비의 고시따 원에 머무셨다. 거기서 세존께서는 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 유학(sekha) 비구가 유학의 단계에 머물면서 “나는 유학자이다”라고 알고, 무학(asekha) 비구가 무학의 단계에 머물면서 “나는 무학자이다”라고 알 수 있게 하는 그러한 방법이 있겠는가?”

Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… ‘‘atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajāneyya, asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ ṭhito ‘asekhosmī’ti pajāneyya’’.

“세존이시여, 저희들에게 법은 세존을 뿌리로 하고 있으며... (중략) “비구들이여, 유학 비구가 유학의 단계에 머물면서 “나는 유학자이다”라고 알고, 무학 비구가 무학의 단계에 머물면서 “나는 무학자이다”라고 알 수 있게 하는 그러한 방법은 있다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajānāti? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti – ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajānāti’’.

“비구들이여, 유학 비구가 유학의 단계에 머물면서 “나는 유학자이다”라고 아는 방법이란 어떤 것인가? 비구들이여, 여기 유학 비구는 “이것이 괴로움이다”라고 있는 그대로 꿰뚫어 알고, “이것이 괴로움의 일어남이다”라고 있는 그대로 꿰뚫어 알며, “이것이 괴로움의 소멸이다”라고 있는 그대로 꿰뚫어 알고, “이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다”라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 비구들이여, 이것이 유학 비구가 유학의 단계에 머물면서 “나는 유학자이다”라고 아는 방법이다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati – ‘atthi nu kho ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā yo evaṃ bhūtaṃ tacchaṃ tathaṃ dhammaṃ [Pg.202] deseti yathā bhagavā’ti? So evaṃ pajānāti – ‘natthi kho ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā yo evaṃ bhūtaṃ tacchaṃ tathaṃ dhammaṃ deseti yathā bhagavā’ti. Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajānāti’’.

“비구들이여, 다시 유학 비구는 이와 같이 성찰한다. “이 가르침 외에 세존께서 하시는 것처럼 이토록 사실이고 참되고 여실한 법을 설하는 다른 사문이나 바라문이 있겠는가?” 그는 이와 같이 꿰뚫어 안다. “이 외에 세존께서 하시는 것처럼 이토록 사실이고 참되고 여실한 법을 설하는 다른 사문이나 바라문은 없다.” 비구들이여, 이것 또한 유학 비구가 유학의 단계에 머물면서 “나는 유학자이다”라고 아는 방법이다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sekho bhikkhu pañcindriyāni pajānāti – saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ – yaṃgatikāni yaṃparamāni yaṃphalāni yaṃpariyosānāni. Na heva kho kāyena phusitvā viharati; paññāya ca ativijjha passati. Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajānāti’’.

“비구들이여, 다시 유학 비구는 믿음의 기능, 정진의 기능, 마음챙김의 기능, 삼매의 기능, 지혜의 기능이라는 다섯 가지 기능을 꿰뚫어 안다. 그것들이 무엇을 향하고, 무엇을 으뜸으로 하며, 무엇을 과보로 하고, 무엇을 종국으로 하는지를 안다. 그러나 그것들을 몸으로 직접 체험하며 머물지는 못하지만, 지혜로써 깊이 꿰뚫어 본다. 비구들이여, 이것 또한 유학 비구가 유학의 단계에 머물면서 “나는 유학자이다”라고 아는 방법이다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ ṭhito ‘asekhosmī’ti pajānāti? Idha, bhikkhave, asekho bhikkhu pañcindriyāni pajānāti – saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ – yaṃgatikāni yaṃparamāni yaṃphalāni yaṃpariyosānāni. Kāyena ca phusitvā viharati; paññāya ca ativijjha passati. Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ ṭhito ‘asekhosmī’ti pajānāti’’.

“비구들이여, 무학 비구가 무학의 단계에 머물면서 “나는 무학자이다”라고 아는 방법이란 어떤 것인가? 비구들이여, 여기 무학 비구는 믿음의 기능, 정진의 기능, 마음챙김의 기능, 삼매의 기능, 지혜의 기능이라는 다섯 가지 기능을 꿰뚫어 안다. 그것들이 무엇을 향하고, 무엇을 으뜸으로 하며, 무엇을 과보로 하고, 무엇을 종국으로 하는지를 안다. 그것들을 몸으로 직접 체험하며 머물고, 지혜로써 깊이 꿰뚫어 본다. 비구들이여, 이것 또한 무학 비구가 무학의 단계에 머물면서 “나는 무학자이다”라고 아는 방법이다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, asekho bhikkhu cha indriyāni pajānāti. ‘Cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ – imāni kho cha indriyāni sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ aparisesaṃ nirujjhissanti, aññāni ca cha indriyāni na kuhiñci kismiñci uppajjissantī’ti pajānāti. Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ ṭhito ‘asekhosmī’ti pajānātī’’ti. Tatiyaṃ.

“비구들이여, 다시 무학 비구는 여섯 가지 기능을 꿰뚫어 안다. “눈의 기능, 귀의 기능, 코의 기능, 혀의 기능, 몸의 기능, 마노의 기능—이들 여섯 가지 기능은 완전히, 모든 면에서, 남김없이 소멸할 것이며, 다른 여섯 가지 기능은 그 어디서도 결코 다시 일어나지 않을 것이다”라고 꿰뚫어 안다. 비구들이여, 이것 또한 무학 비구가 무학의 단계에 머물면서 “나는 무학자이다”라고 아는 방법이다.”라고 말씀하셨다. 제3학습.

4. Padasuttaṃ

4. 빠다 경 (발자국 경)

524. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṃ pāṇānaṃ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti, hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – mahantattena; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici padāni bodhāya saṃvattanti[Pg.203], paññindriyaṃ padaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāya. Katamāni ca, bhikkhave, padāni bodhāya saṃvattanti? Saddhindriyaṃ, bhikkhave, padaṃ, taṃ bodhāya saṃvattati; vīriyindriyaṃ padaṃ, taṃ bodhāya saṃvattati; satindriyaṃ padaṃ, taṃ bodhāya saṃvattati; samādhindriyaṃ padaṃ, taṃ bodhāya saṃvattati; paññindriyaṃ padaṃ, taṃ bodhāya saṃvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṃ pāṇānaṃ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti, hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – mahantattena; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici padāni bodhāya saṃvattanti, paññindriyaṃ padaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāyā’’ti. Catutthaṃ.

524. “비구들이여, 예를 들어 지상에 사는 생물들의 모든 발자국은 코끼리의 발자국 속에 다 들어간다. 코끼리의 발자국은 그 크기 때문에 그들 중 최고라 일컬어진다. 비구들이여, 이와 같이 깨달음을 위해 존재하는 모든 법들 중에서도 지혜의 기능이 깨달음을 위한다는 점에서 최고라 일컬어진다. 비구들이여, 깨달음을 위해 존재하는 법들이란 어떤 것들인가? 비구들이여, 믿음의 기능은 깨달음을 위해 존재한다. 정진의 기능은... 마음챙김의 기능은... 삼매의 기능은... 지혜의 기능은 깨달음을 위해 존재한다. 비구들이여, 예를 들어 지상에 사는 생물들의 모든 발자국은 코끼리의 발자국 속에 다 들어간다. 코끼리의 발자국은 그 크기 때문에 그들 중 최고라 일컬어진다. 비구들이여, 이와 같이 깨달음을 위해 존재하는 모든 법들 중에서도 지혜의 기능이 깨달음을 위한다는 점에서 최고라 일컬어진다.” 제4학습.

5. Sārasuttaṃ

5. 사라 경 (정수 경)

525. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṃ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. Vīriyindriyaṃ…pe… satindriyaṃ …pe… samādhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāyā’’ti. Pañcamaṃ.

525. “비구들이여, 마치 모든 심재(心材)의 향기 중에서 적단향(赤檀香)이 그 가운데 으뜸이라고 불리는 것과 같이, 비구들이여, 그와 같이 깨달음에 도움이 되는 모든 법(보리분법)들 중에서 통찰의 기능(慧根)이 깨달음을 위해 그 가운데 으뜸이라고 불린다. 비구들이여, 깨달음에 도움이 되는 법들이란 무엇인가? 비구들이여, 믿음의 기능은 깨달음에 도움이 되는 법이며, 그것은 깨달음으로 이끈다. 정진의 기능… (중략) …마음챙김의 기능… (중략) …집중의 기능… (중략) …통찰의 기능은 깨달음에 도움이 되는 법이며, 그것은 깨달음으로 이끈다. 비구들이여, 마치 모든 심재의 향기 중에서 적단향이 그 가운데 으뜸이라고 불리는 것과 같이, 비구들이여, 그와 같이 깨달음에 도움이 되는 모든 법들 중에서 통찰의 기능이 깨달음을 위해 그 가운데 으뜸이라고 불린다.” 다섯 번째.

6. Patiṭṭhitasuttaṃ

6. 6. 확립 경

526. ‘‘Ekadhamme patiṭṭhitassa, bhikkhave, bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Katamasmiṃ ekadhamme? Appamāde. Katamo ca bhikkhave, appamādo? Idha, bhikkhave, bhikkhu cittaṃ rakkhati āsavesu ca sāsavesu ca dhammesu. Tassa cittaṃ rakkhato āsavesu ca sāsavesu ca dhammesu saddhindriyampi bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Vīriyindriyampi bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Satindriyampi bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Samādhindriyampi bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Paññindriyampi bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Evampi kho, bhikkhave, ekadhamme patiṭṭhitassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitānī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

526. “비구들이여, 한 가지 법에 머무는 비구에게 다섯 가지 기능은 닦인 것이고 잘 닦인 것이 된다. 어떤 한 가지 법인가? 바로 불방일(不放逸)이다. 비구들이여, 불방일이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 이 법과 비율에 있어 비구는 번뇌들과 번뇌의 대상이 되는 법들에 대하여 마음을 보호한다. 번뇌들과 번뇌의 대상이 되는 법들에 대하여 마음을 보호하는 그에게 믿음의 기능도 수행의 완성에 이르고, 정진의 기능도 수행의 완성에 이르며, 마음챙김의 기능도 수행의 완성에 이르고, 집중의 기능도 수행의 완성에 이르며, 통찰의 기능도 수행의 완성에 이른다. 비구들이여, 이와 같이 한 가지 법에 머무는 비구에게 다섯 가지 기능은 닦인 것이고 잘 닦인 것이 된다.” 여섯 번째.

7. Sahampatibrahmasuttaṃ

7. 7. 사함파티 범천 경

527. Ekaṃ [Pg.204] samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ. Vīriyindriyaṃ…pe… satindriyaṃ…pe… samādhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ. Imāni pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānānī’’ti.

527. 한때 세존께서는 우루벨라의 네란자라 강가 아자팔라 니그로다 나무 아래에서 갓 정등각을 이루시고 머무셨다. 그때 홀로 한적한 곳에 머무시던 세존께 이와 같은 마음의 숙고가 일어났다. ‘다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 불사(不死)에 뛰어들고, 불사가 귀의처가 되며, 불사가 종착지가 된다. 어떤 다섯 가지인가? 믿음의 기능은 닦고 많이 행하면 불사에 뛰어들고, 불사가 귀의처가 되며, 불사가 종착지가 된다. 정진의 기능… (중략) …마음챙김의 기능… (중략) …집중의 기능… (중략) …통찰의 기능은 닦고 많이 행하면 불사에 뛰어들고, 불사가 귀의처가 되며, 불사가 종착지가 된다. 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 불사에 뛰어들고, 불사가 귀의처가 되며, 불사가 종착지가 된다.’

Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya; evameva brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘evametaṃ, bhagavā, evametaṃ sugata! Pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ…pe… paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ. Imāni pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānāni’’.

그때 사함파티 범천은 자신의 마음으로 세존의 마음속 숙고를 알고서, 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼, 범천의 세계에서 사라져 세존 앞에 나타났다. 그러고 나서 사함파티 범천은 한쪽 어깨에 겉옷을 걸치고 세존께서 계신 쪽으로 합장하고 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 그러합니다. 행복하신 분이시여, 그러합니다. 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 불사에 뛰어들고, 불사가 귀의처가 되며, 불사가 종착지가 됩니다. 어떤 다섯 가지인가요? 믿음의 기능은 닦고 많이 행하면 불사에 뛰어들고, 불사가 귀의처가 되며, 불사가 종착지가 됩니다… (중략) …통찰의 기능은 닦고 많이 행하면 불사에 뛰어들고, 불사가 귀의처가 되며, 불사가 종착지가 됩니다. 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 불사에 뛰어들고, 불사가 귀의처가 되며, 불사가 종착지가 됩니다.”

‘‘Bhūtapubbāhaṃ, bhante, kassape sammāsambuddhe brahmacariyaṃ acariṃ. Tatrapi maṃ evaṃ jānanti – ‘sahako bhikkhu, sahako bhikkhū’ti. So khvāhaṃ, bhante, imesaṃyeva pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ brahmalokaṃ upapanno. Tatrapi maṃ evaṃ jānanti – ‘brahmā sahampati, brahmā sahampatī’’’ti. ‘‘Evametaṃ, bhagavā, evametaṃ sugata! Ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi yathā imāni pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānānī’’ti. Sattamaṃ.

“세존이시여, 예전에 저는 카사파 정등각자 밑에서 청정범행을 닦았습니다. 그때 사람들은 저를 ‘사하카 비구, 사하카 비구’라고 알았습니다. 세존이시여, 저는 바로 이 다섯 가지 기능을 닦고 많이 행한 덕분에 감각적 욕망에 대한 탐욕을 빛바래게 하여 몸이 무너져 죽은 뒤에 선처인 범천의 세계에 태어났습니다. 거기서도 사람들은 저를 ‘사함파티 범천, 사함파티 범천’이라고 압니다. 세존이시여, 그러합니다. 행복하신 분이시여, 그러합니다. 저는 이 다섯 가지 기능이 닦이고 많이 행해지면 불사에 뛰어들고, 불사가 귀의처가 되며, 불사가 종착지가 된다는 것을 알고 있으며, 이를 보고 있습니다.” 일곱 번째.

8. Sūkarakhatasuttaṃ

8. 8. 수카라카타 경

528. Ekaṃ [Pg.205] samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate sūkarakhatāyaṃ. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, sāriputta, atthavasaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti ? ‘‘Anuttarañhi, bhante, yogakkhemaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Anuttarañhi, sāriputta, yogakkhemaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti.

528. 한때 세존께서는 라자가하의 깃자쿠타 산 수카라카타(멧돼지 굴)에 머무셨다. 거기서 세존께서는 존자 사리풋타에게 말씀하셨다. “사리풋타여, 번뇌가 다한 비구는 어떤 목적을 보기에 여래나 여래의 가르침에 대하여 지극한 공경을 다하며 머무는 것인가?” “세존이시여, 번뇌가 다한 비구는 위없는 요가로부터의 안온(瑜伽安穩)을 보기에 여래나 여래의 가르침에 대하여 지극한 공경을 다하며 머무는 것입니다.” “장하구나, 사리풋타여! 장하구나, 사리풋타여! 사리풋타여, 번뇌가 다한 비구는 위없는 요가로부터의 안온을 보기에 여래나 여래의 가르침에 대하여 지극한 공경을 다하며 머무는 것이다.”

‘‘Katamo ca, sāriputta, anuttaro yogakkhemo yaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti? ‘‘Idha, bhante, khīṇāsavo bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ, vīriyindriyaṃ bhāveti…pe… satindriyaṃ bhāveti…pe… samādhindriyaṃ bhāveti…pe… paññindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Ayaṃ kho, bhante, anuttaro yogakkhemo yaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Eso hi, sāriputta, anuttaro yogakkhemo yaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti.

“사리풋타여, 번뇌가 다한 비구가 여래나 여래의 가르침에 대하여 지극한 공경을 다하게 하는 그 위없는 요가로부터의 안온이란 무엇인가?” “세존이시여, 여기 번뇌가 다한 비구는 평온으로 인도하고 깨달음으로 인도하는 믿음의 기능을 닦습니다. 정진의 기능을 닦습니다… (중략) …마음챙김의 기능을 닦습니다… (중략) …집중의 기능을 닦습니다… (중략) …평온으로 인도하고 깨달음으로 인도하는 통찰의 기능을 닦습니다. 세존이시여, 번뇌가 다한 비구가 여래나 여래의 가르침에 대하여 지극한 공경을 다하게 하는 위없는 요가로부터의 안온이란 바로 이것입니다.” “장하구나, 사리풋타여! 장하구나, 사리풋타여! 사리풋타여, 번뇌가 다한 비구가 여래나 여래의 가르침에 대하여 지극한 공경을 다하게 하는 위없는 요가로부터의 안온이란 바로 이것이다.”

‘‘Katamo ca, sāriputta, paramanipaccakāro yaṃ khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti? ‘‘Idha, bhante, khīṇāsavo bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso, dhamme sagāravo viharati sappatisso, saṅghe sagāravo viharati sappatisso, sikkhāya sagāravo viharati sappatisso, samādhismiṃ sagāravo viharati sappatisso. Ayaṃ kho, bhante, paramanipaccakāro yaṃ khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Eso hi[Pg.206], sāriputta, paramanipaccakāro yaṃ khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“사리뿟따여, 번뇌가 다한 비구가 여래나 여래의 가르침에 대해 행하는 지극한 공경이란 무엇인가?” “세존이시여, 여기 번뇌가 다한 비구는 스승을 공경하고 따르며 머뭅니다. 법을 공경하고 따르며 머뭅니다. 승가를 공경하고 따르며 머뭅니다. 학습을 공경하고 따르며 머뭅니다. 삼매를 공경하고 따르며 머뭅니다. 세존이시여, 이것이 번뇌가 다한 비구가 여래나 여래의 가르침에 대해 행하는 지극한 공경입니다.” “사리뿟따여, 장하다, 장하다! 사리뿟따여, 그것이 바로 번뇌가 다한 비구가 여래나 여래의 가르침에 대해 행하는 지극한 공경이다.” 여덟 번째 경.

9. Paṭhamauppādasuttaṃ

9. 제1 일어남 경

529. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā’’ti. Navamaṃ.

529. 사왓띠에서 설해짐. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면, 아라한이시며 정등각자이신 여래의 출현 없이는 결코 일어나지 않는다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능, 정진의 기능, 마음챙김의 기능, 삼매의 기능, 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면, 아라한이시며 정등각자이신 여래의 출현 없이는 결코 일어나지 않는다.” 아홉 번째 경.

10. Dutiyauppādasuttaṃ

10. 제2 일어남 경

530. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Dasamaṃ.

530. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면, 수다의 율 없이는 결코 일어나지 않는다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능, 정진의 기능, 마음챙김의 기능, 삼매의 기능, 통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면, 수다의 율 없이는 결코 일어나지 않는다.” 열 번째 경.

Sūkarakhatavaggo chaṭṭho.

수카라카따 품이 끝났다. 여섯 번째 품.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Sālaṃ mallikaṃ sekho ca, padaṃ sāraṃ patiṭṭhitaṃ;

Brahmasūkarakhatāyo, uppādā apare duveti.

살라 경, 말리까 경, 유학 경, 발자취 경, 핵심 경, 확립 경, 범천 경, 수카라카따 경, 그리고 또 다른 두 가지 일어남 경이다.

7. Bodhipakkhiyavaggo

7. 보리분법 품

1. Saṃyojanasuttaṃ

1. 족쇄 경

531. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṃyojanappahānāya saṃvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṃyojanappahānāya saṃvattantī’’ti. Paṭhamaṃ.

531. 사왓띠에서 설해짐. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 족쇄를 버리는 데 이바지한다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... (중략) ...통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 족쇄를 버리는 데 이바지한다.” 첫 번째 경.

2. Anusayasuttaṃ

2. 잠재성향 경

532. ‘‘Pañcimāni[Pg.207], bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anusayasamugghātāya saṃvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anusayasamugghātāya saṃvattantī’’ti. Dutiyaṃ.

532. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 잠재성향을 완전히 뿌리 뽑는 데 이바지한다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... (중략) ...통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 잠재성향을 완전히 뿌리 뽑는 데 이바지한다.” 두 번째 경.

3. Pariññāsuttaṃ

3. 철저한 앎 경

533. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni addhānapariññāya saṃvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni addhānapariññāya saṃvattantī’’ti. Tatiyaṃ.

533. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 여정에 대한 철저한 앎에 이바지한다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... (중략) ...통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 여정에 대한 철저한 앎에 이바지한다.” 세 번째 경.

4. Āsavakkhayasuttaṃ

4. 번뇌의 멸진 경

534. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni āsavānaṃ khayāya saṃvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni āsavānaṃ khayāya saṃvattantī’’ti.

534. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 번뇌의 멸진에 이바지한다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... (중략) ...통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 번뇌의 멸진에 이바지한다.”

‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṃyojanappahānāya saṃvattanti, anusayasamugghātāya saṃvattanti, addhānapariññāya saṃvattanti, āsavānaṃ khayāya saṃvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṃyojanappahānāya saṃvattanti, anusayasamugghātāya saṃvattanti, addhānapariññāya saṃvattanti, āsavānaṃ khayāya saṃvattantī’’ti. Catutthaṃ.

“비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 족쇄를 버리는 데 이바지하고, 잠재성향을 뿌리 뽑는 데 이바지하며, 여정에 대한 철저한 앎에 이바지하고, 번뇌의 멸진에 이바지한다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... (중략) ...통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능은 닦고 많이 행하면 족쇄를 버리는 데 이바지하고, 잠재성향을 뿌리 뽑는 데 이바지하며, 여정에 대한 철저한 앎에 이바지하고, 번뇌의 멸진에 이바지한다.” 네 번째 경.

5. Paṭhamaphalasuttaṃ

5. 제1 과 경

535. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Pañcamaṃ.

535. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... (중략) ...통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능들을 닦고 많이 행했기 때문에 두 가지 과보 중의 하나를 기대할 수 있다. 현법에서 구경의 지혜를 얻거나, 취착의 근거가 남아 있다면 아나함이 되는 것이다.” 다섯 번째 경.

6. Dutiyaphalasuttaṃ

6. 제2 과 경

536. ‘‘Pañcimāni[Pg.208], bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṃsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti, no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti, atha maraṇakāle aññaṃ ārādheti. No ce diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti, atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, upahaccaparinibbāyī hoti, asaṅkhāraparinibbāyī hoti, sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ime satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

536. “비구들이여, 이 다섯 가지 기능이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 기능... (중략) ...통찰지의 기능이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능들을 닦고 많이 행했기 때문에 일곱 가지 과보와 일곱 가지 공덕을 기대할 수 있다. 무엇이 일곱 가지 과보와 공덕인가? 현법에서 일찍이 구경의 지혜를 증득하거나, 만약 현법에서 일찍이 증득하지 못했다면 죽음의 때에 구경의 지혜를 증득한다. 만약 현법이나 죽음의 때에 구경의 지혜를 증득하지 못했다면, 다섯 가지 낮은 단계의 족쇄를 완전히 멸하여 중반에 완전한 열반에 드는 자가 되거나, 줄어든 수명 내에 열반에 드는 자가 되거나, 무행으로 열반에 드는 자가 되거나, 유행으로 열반에 드는 자가 되거나, 흐름을 거슬러 올라가 아까닛따에 이르는 자가 된다. 비구들이여, 이 다섯 가지 기능들을 닦고 많이 행했기 때문에 이 일곱 가지 과보와 공덕을 기대할 수 있다.” 여섯 번째 경.

7. Paṭhamarukkhasuttaṃ

7. 제1 나무 경

537. ‘‘Seyyathāpi bhikkhave, ye keci jambudīpakā rukkhā, jambū tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṃ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. Vīriyindriyaṃ…pe… satindriyaṃ…pe… samādhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci jambudīpakā rukkhā, jambū tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāyā’’ti. Sattamaṃ.

537. “비구들이여, 점부디파(염부제)에 있는 모든 나무들 가운데 점부(Jambū, 염부) 나무가 으뜸이라고 불리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 깨달음에 도움이 되는 모든 법들(보리분법) 가운데 깨달음을 위한 통찰의 기능(통찰근)이 으뜸이라고 불린다. 비구들이여, 깨달음에 도움이 되는 법들이란 무엇인가? 비구들이여, 믿음의 기능(믿음근)은 깨달음에 도움이 되는 법이니, 그것은 깨달음으로 인도한다. 정진의 기능... (중략) ...새김의 기능... 집중의 기능... 통찰의 기능은 깨달음에 도움이 되는 법이니, 그것은 깨달음으로 인도한다. 비구들이여, 점부디파에 있는 모든 나무들 가운데 점부 나무가 으뜸이라고 불리는 것과 같이, 이와 같이 깨달음에 도움이 되는 모든 법들 가운데 깨달음을 위한 통찰의 기능이 으뜸이라고 불린다.” 일곱 번째.

8. Dutiyarukkhasuttaṃ

8. 두 번째 나무 경

538. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci devānaṃ tāvatiṃsānaṃ rukkhā, pārichattako tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṃ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. Vīriyindriyaṃ…pe… satindriyaṃ…pe… samādhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. Seyyathāpi, bhikkhave[Pg.209], ye keci devānaṃ tāvatiṃsānaṃ rukkhā, pārichattako tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāyā’’ti. Aṭṭhamaṃ.

538. “비구들이여, 삼십삼천(도리천) 신들의 모든 나무들 가운데 파리차타카(Pārichattaka, 산호수) 나무가 으뜸이라고 불리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 깨달음에 도움이 되는 모든 법들 가운데 깨달음을 위한 통찰의 기능(통찰근)이 으뜸이라고 불린다. 비구들이여, 깨달음에 도움이 되는 법들이란 무엇인가? 비구들이여, 믿음의 기능은 깨달음에 도움이 되는 법이니, 그것은 깨달음으로 인도한다. 정진의 기능... 새김의 기능... 집중의 기능... 통찰의 기능은 깨달음에 도움이 되는 법이니, 그것은 깨달음으로 인도한다. 비구들이여, 삼십삼천 신들의 모든 나무들 가운데 파리차타카 나무가 으뜸이라고 불리는 것과 같이, 이와 같이 깨달음에 도움이 되는 모든 법들 가운데 깨달음을 위한 통찰의 기능이 으뜸이라고 불린다.” 여덟 번째.

9. Tatiyarukkhasuttaṃ

9. 세 번째 나무 경

539. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci asurānaṃ rukkhā, cittapāṭali tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṃ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati…pe… paññindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci asurānaṃ rukkhā, cittapāṭali tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāyā’’ti. Navamaṃ.

539. “비구들이여, 아수라들의 모든 나무들 가운데 칫타파탈리(Cittapāṭali, 기이한 트럼펫 꽃나무) 나무가 으뜸이라고 불리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 깨달음에 도움이 되는 모든 법들 가운데 깨달음을 위한 통찰의 기능(통찰근)이 으뜸이라고 불린다. 비구들이여, 깨달음에 도움이 되는 법들이란 무엇인가? 비구들이여, 믿음의 기능은 깨달음에 도움이 되는 법이니, 그것은 깨달음으로 인도한다... 통찰의 기능은 깨달음에 도움이 되는 법이니, 그것은 깨달음으로 인도한다. 비구들이여, 아수라들의 모든 나무들 가운데 칫타파탈리 나무가 으뜸이라고 불리는 것과 같이, 이와 같이 깨달음에 도움이 되는 모든 법들 가운데 깨달음을 위한 통찰의 기능이 으뜸이라고 불린다.” 아홉 번째.

10. Catuttharukkhasuttaṃ

10. 네 번째 나무 경

540. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci supaṇṇānaṃ rukkhā, kūṭasimbalī tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṃ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati…pe… paññindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci supaṇṇānaṃ rukkhā, kūṭasimbalī tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – bodhāyā’’ti. Dasamaṃ.

540. “비구들이여, 수파나(금시조)들의 모든 나무들 가운데 쿠타심발리(Kūṭasimbalī, 가시 돋친 목면나무) 나무가 으뜸이라고 불리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 깨달음에 도움이 되는 모든 법들 가운데 깨달음을 위한 통찰의 기능(통찰근)이 으뜸이라고 불린다. 비구들이여, 깨달음에 도움이 되는 법들이란 무엇인가? 비구들이여, 믿음의 기능은 깨달음에 도움이 되는 법이니, 그것은 깨달음으로 인도한다... 통찰의 기능은 깨달음에 도움이 되는 법이니, 그것은 깨달음으로 인도한다. 비구들이여, 수파나들의 모든 나무들 가운데 쿠타심발리 나무가 으뜸이라고 불리는 것과 같이, 이와 같이 깨달음에 도움이 되는 모든 법들 가운데 깨달음을 위한 통찰의 기능이 으뜸이라고 불린다.” 열 번째.

Bodhipakkhiyavaggo sattamo.

제7. 보리분법 품(보디파키야왁가).

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약 게송:

Saṃyojanā anusayā, pariññā āsavakkhayā;

Dve phalā caturo rukkhā, vaggo tena pavuccatīti.

족쇄(상요자나), 잠재 성향(아누사야), 철저한 앎(파릿냐), 번뇌의 소멸(아사왁카야), 두 가지 결실(팔라), 네 가지 나무(룩카). 이 때문에 품이라 불린다.

8. Gaṅgāpeyyālavaggo

8. 제8. 강가페이야라 품 (강가의 반복 품)

1-12. Pācīnādisuttadvādasakaṃ

1-12. 동쪽 등으로 흐름에 관한 12가지 경

541-552. ‘‘Seyyathāpi[Pg.210], bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, vīriyindriyaṃ…pe… satindriyaṃ… samādhindriyaṃ… paññindriyaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Dvādasamaṃ.

541-552. “비구들이여, 강가 강이 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 쏠리는 것과 같이, 이와 같이 비구들이여, 비구가 다섯 가지 기능(오근)을 닦고 다섯 가지 기능을 많이 공부하면 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 쏠리게 된다. 비구들이여, 어떻게 비구가 다섯 가지 기능을 닦고 다섯 가지 기능을 많이 공부하면 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 쏠리게 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 원리(멀리함)를 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하며, 내려놓음으로 회향하는 믿음의 기능을 닦는다. 정진의 기능... 새김의 기능... 집중의 기능... 원리를 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하며, 내려놓음으로 회향하는 통찰의 기능을 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 다섯 가지 기능을 닦고 다섯 가지 기능을 많이 공부하면 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 쏠리게 된다.” 열두 번째.

Gaṅgāpeyyālavaggo aṭṭhamo.

여덟 번째 강가페이야라 품.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약 게송:

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

여섯은 동쪽으로 흐름, 여섯은 바다로 흐름. 이 두 종류의 여섯을 합해 열둘이니, 이 때문에 품이라 불린다.

Appamādavaggo vitthāretabbo.

방일하지 않음 품은 상세히 설명되어야 한다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약 게송:

Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sārena vassikaṃ;

Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṃ padanti.

여래, 발자국, 지붕, 뿌리, 정수, 우기, 왕, 달과 해, 옷에 관한 열 번째 항목.

Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.

수행해야 할 힘 품(발라카라니야왁가)은 상세히 설명되어야 한다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약 게송:

Balaṃ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā;

Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.

힘, 씨앗, 용, 나무, 항아리, 가시, 허공, 두 구름, 배, 손님, 강.

Esanāvaggo vitthāretabbo.

추구 품(에사나왁가)은 상세히 설명되어야 한다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약 게송:

Esanā [Pg.211] vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā tisso;

Khilaṃ malañca nīgho ca, vedanā taṇhā tasinā cāti.

추구, 세 종류, 번뇌, 존재, 세 가지 괴로움, 거침, 때, 고통, 느낌, 갈애, 갈증.

12. Oghavaggo

12. 폭류 품(오가왁가)

1-10. Oghādisuttadasakaṃ

1-10. 폭류 등에 관한 10가지 경

587-596. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya pañcindriyāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… paññindriyaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya imāni pañcindriyāni bhāvetabbānī’’ti. Dasamaṃ. (Yathā maggasaṃyuttaṃ, tathā vitthāretabbaṃ.)

587-596. “비구들이여, 다섯 가지 상분결(上分結, 높은 단계의 결박)이 있다. 무엇이 다섯인가? 색계에 대한 탐욕, 무색계에 대한 탐욕, 자만, 들뜸, 무명이다. 비구들이여, 이것들이 다섯 가지 상분결이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 완전히 소멸시키고, 버리기 위하여 다섯 가지 기능(五根)을 닦아야 한다. 무엇이 다섯인가? 비구들이여, 여기 비구는 원리(遠離)에 의지하고, 탐욕의 빛바램(離貪)에 의지하고, 소멸에 의지하고, 내맡김으로 기울어지는 믿음의 기능을 닦는다... (중략) ...지혜의 기능을 닦는다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 완전히 소멸시키고, 버리기 위하여 이 다섯 가지 기능을 닦아야 한다.” 제10경. (마그가 상윳따와 같이 상세히 서술해야 한다.)

Oghavaggo dvādasamo.

제12 폭류의 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약 게송:

Ogho yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.

폭류, 멍에, 취착, 매듭, 잠재성향, 감각적 쾌락의 가닥, 장애, 오온, 하분결과 상분결이다.

13. Gaṅgāpeyyālavaggo

13. 강가 페이야라 품(항하 반복의 품)

1-12. Pācīnādisuttadvādasakaṃ

1-12. 동쪽 등으로 흐름에 관한 12가지 경들

597-608. ‘‘Seyyathāpi[Pg.212], bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… paññindriyaṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Dvādasamaṃ.

597-608. “비구들이여, 마치 갠지스강이 동쪽으로 흐르고, 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 이와 같이 비구가 다섯 가지 기능을 닦고 다섯 가지 기능을 많이 공부하면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리게 된다. 비구들이여, 어떻게 비구가 다섯 가지 기능을 닦고 다섯 가지 기능을 많이 공부하면 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 쏠리게 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 탐욕의 제거가 최종 목적이고, 성냄의 제거가 최종 목적이며, 어리석음의 제거가 최종 목적인 믿음의 기능을 닦는다... (중략) ...지혜의 기능을 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 다섯 가지 기능을 닦고 다섯 가지 기능을 많이 공부하면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 쏠리게 된다.” 제12경.

Gaṅgāpeyyālavaggo terasamo.

제13 강가 페이야라 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약 게송:

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

여섯은 동쪽으로 흐르고, 여섯은 바다로 흐른다. 이 두 가지 여섯이 합쳐져 열둘이 되니, 이를 일러 품이라 한다.

Appamādavagga-balakaraṇīyavagga-esanāvaggā vitthāretabbā.

불방일의 품, 힘의 수행 품, 추구의 품은 상세히 서술되어야 한다.

17. Oghavaggo

17. 폭류의 품

1-10. Oghādisuttadasakaṃ

1-10. 폭류 등의 10가지 경들

641-650. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya pañcindriyāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Vīriyindriyaṃ [Pg.213] …pe… satindriyaṃ… samādhindriyaṃ … paññindriyaṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya imāni pañcindriyāni bhāvetabbānī’’ti.

641-650. “비구들이여, 다섯 가지 상분결이 있다. 무엇이 다섯인가? 색계에 대한 탐욕, 무색계에 대한 탐욕, 자만, 들뜸, 무명이다. 비구들이여, 이것들이 다섯 가지 상분결이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 완전히 소멸시키고, 버리기 위하여 다섯 가지 기능을 닦아야 한다. 무엇이 다섯인가? 비구들이여, 여기 비구는 탐욕의 제거가 최종 목적이고, 성냄의 제거가 최종 목적이며, 어리석음의 제거가 최종 목적인 믿음의 기능을 닦는다. 정진의 기능을... (중략) ...마음챙김의 기능을... 삼매의 기능을... 탐욕의 제거가 최종 목적이고, 성냄의 제거가 최종 목적이며, 어리석음의 제거가 최종 목적인 지혜의 기능을 닦는다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 최상의 지혜로 알고, 철저히 알고, 완전히 소멸시키고, 버리기 위하여 이 다섯 가지 기능을 닦아야 한다.”

Oghavaggo sattarasamo.

제17 폭류의 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약 게송:

Ogho yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.

폭류, 멍에, 취착, 매듭, 잠재성향, 감각적 쾌락의 가닥, 장애, 오온, 하분결과 상분결이다.

Indriyasaṃyuttaṃ catutthaṃ.

기능 상윳따(제4)가 끝났다.

5. Sammappadhānasaṃyuttaṃ

5. 바른 노력 상윳따(정근 상윳따)

1. Gaṅgāpeyyālavaggo

1. 강가 페이야라 품(항하 반복의 품)

1-12. Pācīnādisuttadvādasakaṃ

1-12. 동쪽 등으로 흐름에 관한 12가지 경들

651-662. Sāvatthinidānaṃ[Pg.214]. Tatra kho bhagavā etadavoca – ‘‘cattārome, bhikkhave, sammappadhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime kho, bhikkhave, cattāro sammappadhānāti’’.

651-662. 사밧티에서의 인연이다. 거기서 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. “비구들이여, 네 가지 바른 노력(四正勤)이 있다. 무엇이 넷인가? 비구들이여, 여기 비구는 아직 일어나지 않은 악하고 해로운 법들을 일어나지 못하게 하기 위하여 열의를 생기게 하고, 정진하고, 힘을 쓰고, 마음을 다잡고, 노력한다. 이미 일어난 악하고 해로운 법들을 버리기 위하여 열의를 생기게 하고, 정진하고, 힘을 쓰고, 마음을 다잡고, 노력한다. 아직 일어나지 않은 유익한 법들을 생기게 하기 위하여 열의를 생기게 하고, 정진하고, 힘을 쓰고, 마음을 다잡고, 노력한다. 이미 일어난 유익한 법들을 유지하고, 잊지 않고, 더욱 늘리고, 광대하게 하고, 수행하여 성취하기 위하여 열의를 생기게 하고, 정진하고, 힘을 쓰고, 마음을 다잡고, 노력한다. 비구들이여, 이것이 네 가지 바른 노력이다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Dvādasamaṃ. (Sammappadhānasaṃyuttassa gaṅgāpeyyālī sammappadhānavasena vitthāretabbā).

“비구들이여, 예를 들어 갠지스강이 동쪽으로 흐르고, 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 향하는 것과 같이; 비구들이여, 이와 같이 비구도 네 가지 바른 노력(사정근)을 닦고, 네 가지 바른 노력을 많이 행하면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 향하게 됩니다. 비구들이여, 어떻게 비구가 네 가지 바른 노력을 닦고 네 가지 바른 노력을 많이 행하여 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 향하게 됩니까? 비구들이여, 여기 비구는 아직 일어나지 않은 악하고 불선한 법들을 일어나지 않게 하기 위해 열의를 생기게 하고, 정진하고, 힘을 쓰고, 마음을 다잡고, 노력합니다. 이미 일어난 악하고 불선한 법들을 버리기 위해 열의를 생기게 하고, 정진하고, 힘을 쓰고, 마음을 다잡고, 노력합니다. 아직 일어나지 않은 선한 법들을 일어나게 하기 위해 열의를 생기게 하고, 정진하고, 힘을 쓰고, 마음을 다잡고, 노력합니다. 이미 일어난 선한 법들을 지속시키고, 잊어버리지 않게 하고, 더욱 늘어나게 하고, 광대하게 하고, 닦아서 성취하기 위해 열의를 생기게 하고, 정진하고, 힘을 쓰고, 마음을 다잡고, 노력합니다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 네 가지 바른 노력을 닦고 네 가지 바른 노력을 많이 행하면 열반으로 흐르고, 열반으로 기울고, 열반으로 향하게 됩니다.” 열두 번째 마침. (사정근상윳따의 갠지스 반복 부분은 사정근의 방식에 따라 상세히 서술되어야 한다.)

Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.

첫 번째 갠지스 강 반복 품.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Cha [Pg.215] pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

여섯은 동쪽으로 흐르고, 여섯은 바다로 흐르니, 이 둘의 여섯인 열둘이 되어 한 품(vagga)이라 불린다.

2. Appamādavaggo

2. 방일하지 않음의 장(Appamādavagga)

(Appamādavaggo sammappadhānavasena vitthāretabbo).

(방일하지 않음의 장은 사정근의 방식에 따라 상세히 서술되어야 한다.)

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sārena vassikaṃ;

Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṃ padanti.

여래, 발자국, 지붕, 뿌리, 정수, 우기의 꽃, 왕, 달과 해, 그리고 열 번째는 의복이다.

3. Balakaraṇīyavaggo

3. 수행해야 할 힘의 장(Balakaraṇīyavagga)

1-12. Balakaraṇīyādisuttadvādasakaṃ

1-12. 수행해야 할 힘 등의 열두 경

673-684. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā kayiranti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā kayiranti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya [Pg.216] sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkarotī’’ti. (Evaṃ balakaraṇīyavaggo sammappadhānavasena vitthāretabbo). Dvādasamaṃ.

673-684. “비구들이여, 예를 들어 힘으로 해야 하는 모든 일들은 대지를 의지하고 대지에 서서 이와 같이 힘으로 해야 하는 일들이 이루어지는 것과 같이; 비구들이여, 이와 같이 비구도 계율을 의지하고 계율에 서서 네 가지 바른 노력을 닦고, 네 가지 바른 노력을 많이 행합니다. 비구들이여, 어떻게 비구가 계율을 의지하고 계율에 서서 네 가지 바른 노력을 닦고 네 가지 바른 노력을 많이 행합니까? 비구들이여, 여기 비구는 아직 일어나지 않은 악하고 불선한 법들을 일어나지 않게 하기 위해 열의를 생기게 하고, 정진하고, 힘을 쓰고, 마음을 다잡고, 노력합니다. ... 줄임 ... 이미 일어난 선한 법들을 지속시키고, 잊어버리지 않게 하고, 더욱 늘어나게 하고, 광대하게 하고, 닦아서 성취하기 위해 열의를 생기게 하고, 정진하고, 힘을 쓰고, 마음을 다잡고, 노력합니다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 계율을 의지하고 계율에 서서 네 가지 바른 노력을 닦고, 네 가지 바른 노력을 많이 행합니다.” (이와 같이 수행해야 할 힘의 장은 사정근의 방식에 따라 상세히 서술되어야 한다.) 열두 번째 마침.

Balakaraṇīyavaggo tatiyo.

수행해야 할 힘의 세 번째 장이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Balaṃ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā;

Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.

힘, 씨앗, 용, 나무, 항아리, 가시, 허공, 그리고 두 개의 구름, 배, 손님, 강이다.

4. Esanāvaggo

4. 추구의 장(Esanāvagga)

1-10. Esanādisuttadasakaṃ

1-10. 추구 등의 열 가지 경

685-694. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbā’’ti. (Vitthāretabbaṃ). Dasamaṃ.

685-694. “비구들이여, 세 가지 추구가 있다. 무엇이 세 가지인가? 감각적 욕망의 추구, 존재의 추구, 범행의 추구이다. 비구들이여, 이것이 세 가지 추구이다. 비구들이여, 이 세 가지 추구를 수승한 지혜로 알기 위해, 철저히 알기 위해, 완전히 소멸하기 위해, 버리기 위해 네 가지 바른 노력을 닦아야 한다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 아직 일어나지 않은... 중략 ... 이미 일어난 선한 법들을 지속시키고, 잊어버리지 않게 하고, 더욱 늘어나게 하고, 광대하게 하고, 닦아서 성취하기 위해 열의를 생기게 하고, 정진하고, 힘을 쓰고, 마음을 다잡고, 노력합니다. 비구들이여, 이 세 가지 추구를 수승한 지혜로 알기 위해, 철저히 알기 위해, 완전히 소멸하기 위해, 버리기 위해 이 네 가지 바른 노력을 닦아야 한다.” (상세히 서술되어야 한다.) 열 번째 마침.

Esanāvaggo catuttho.

추구의 네 번째 장이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā tisso;

Khilaṃ malañca nīgho ca, vedanā taṇhā tasinā cāti.

추구, 차별, 번뇌, 존재와 세 가지 고통, 마음의 황무지, 때, 고통, 느낌, 갈애, 갈증이다.

5. Oghavaggo

5. 폭류의 장(Oghavagga)

1-10. Oghādisuttadasakaṃ

1-10. 폭류 등의 열 가지 경

695-704. ‘‘Pañcimāni[Pg.217], bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbā’’ti. (Vitthāretabbā). Dasamaṃ.

695-704. “비구들이여, 다섯 가지 상분결(높은 단계의 결박)이 있다. 무엇이 다섯인가? 색계에 대한 탐욕, 무색계에 대한 탐욕, 자만, 들뜸, 무명이다. 비구들이여, 이것이 다섯 가지 상분결이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 수승한 지혜로 알기 위해, 철저히 알기 위해, 완전히 소멸하기 위해, 버리기 위해 네 가지 바른 노력을 닦아야 한다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 아직 일어나지 않은... 중략 ... 이미 일어난 선한 법들을 지속시키고, 잊어버리지 않게 하고, 더욱 늘어나게 하고, 광대하게 하고, 닦아서 성취하기 위해 열의를 생기게 하고, 정진하고, 힘을 쓰고, 마음을 다잡고, 노력합니다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 수승한 지혜로 알기 위해, 철저히 알기 위해, 완전히 소멸하기 위해, 버리기 위해 이 네 가지 바른 노력을 닦아야 한다.” (상세히 서술되어야 한다.) 열 번째 마침.

Oghavaggo pañcamo.

폭류의 다섯 번째 장이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Ogho yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.

폭류, 멍에, 취착, 매듭과 잠재성향, 감각적 욕망의 가닥, 장애, 무더기, 하분결과 상분결이다.

Sammappadhānasaṃyuttaṃ pañcamaṃ.

다섯 번째 사정근 상윳따가 끝났다.

6. Balasaṃyuttaṃ

6. 힘 상윳따(Balasaṃyutta)

1. Gaṅgāpeyyālavaggo

1. 갠지스 반복의 장(Gaṅgāpeyyālavagga)

1-12. Balādisuttadvādasakaṃ

1-12. 힘 등의 열두 경

705-716. ‘‘Pañcimāni[Pg.218], bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca balānīti. Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañcabalāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, vīriyabalaṃ…pe… satibalaṃ… samādhibalaṃ… paññābalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Dvādasamaṃ.

705-716. “비구들이여, 이 다섯 가지 힘이 있다. 무엇이 다섯인가? 믿음의 힘, 정진의 힘, 마음챙김의 힘, 삼매의 힘, 통찰지의 힘이다. 비구들이여, 이것이 다섯 가지 힘이다. 비구들이여, 예를 들어 갠지스 강이 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 그와 같이 비구가 다섯 가지 힘을 닦고 다섯 가지 힘을 많이 행하면 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 쏠리게 된다. 비구들이여, 어떻게 비구가 다섯 가지 힘을 닦고 다섯 가지 힘을 많이 행하여 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 쏠리게 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 떨쳐버림을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하여, 놓아버림으로 회향하는 믿음의 힘을 닦는다. 정진의 힘을… (생략) …마음챙김의 힘을… 삼매의 힘을… 떨쳐버림을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하여, 놓아버림으로 회향하는 통찰지의 힘을 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 다섯 가지 힘을 닦고 다섯 가지 힘을 많이 행하면 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 쏠리게 된다.” 제12항.

Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.

첫 번째 갠지스 강 반복 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약된 게송은 다음과 같다.

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

동쪽으로 흐르는 것이 여섯이고 바다로 흐르는 것이 여섯이다. 이들 둘이 합쳐 열둘이 되니, 이를 일컬어 한 품이라 한다.

2. Appamādavaggo

2. 방일하지 않음 품.

Appamādavaggo vitthāretabbo.

방일하지 않음 품은 [이와 같이] 상세히 설명되어야 한다.

Tassuddānaṃ –

그 요약된 게송은 다음과 같다.

Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sārena vassikaṃ;

Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṃ padanti.

여래, 발자국, 지붕 서까래, 뿌리, 정수, 자스민, 왕, 달과 해, 옷에 대한 것이 열 번째이다.

Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.

힘써 행함 품은 상세히 설명되어야 한다.

Tassuddānaṃ –

그 요약된 게송은 다음과 같다.

Balaṃ [Pg.219] bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā;

Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.

힘, 씨앗, 용, 나무, 항아리, 가시, 허공, 두 구름, 배, 손님, 강에 관한 것이다.

Esanāvaggo vitthāretabbo.

구함 품은 상세히 설명되어야 한다.

Tassuddānaṃ –

그 요약된 게송은 다음과 같다.

Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā tisso;

Khilaṃ malañca nīgho ca, vedanā taṇhā tasinā cāti.

구함, 차별, 번뇌, 존재, 세 가지 고통, 황폐함, 때, 고뇌, 수, 갈애, 갈망에 관한 것이다.

5. Oghavaggo

5. 폭류 품

1-10. Oghādisuttadasakaṃ

1-10. 폭류 등의 열 가지 경

749-758. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya pañca balāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu, saddhābalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, vīriyabalaṃ…pe… satibalaṃ…pe… samādhibalaṃ…pe… paññābalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya imāni pañca balāni bhāvetabbānī’’ti. (Evaṃ vitthāretabbā). Dasamaṃ.

749-758. “비구들이여, 다섯 가지 상분결(높은 단계의 결박)이 있다. 무엇이 다섯인가? 색탐, 무색탐, 자만, 들뜸, 무명이다. 비구들이여, 이것이 다섯 가지 상분결이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 특별한 지혜로 알고, 철저하게 알고, 완전히 소멸하고, 버리기 위해 다섯 가지 힘을 닦아야 한다. 무엇이 다섯인가? 비구들이여, 여기 비구는 떨쳐버림을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하여, 놓아버림으로 회향하는 믿음의 힘을 닦는다. 정진의 힘을… (생략) …마음챙김의 힘을… 삼매의 힘을… 떨쳐버림을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하여, 놓아버림으로 회향하는 통찰지의 힘을 닦는다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 특별한 지혜로 알고, 철저하게 알고, 완전히 소멸하고, 버리기 위해 이 다섯 가지 힘을 닦아야 한다.” (이와 같이 상세히 설명되어야 한다). 제10항.

Oghavaggo pañcamo.

다섯 번째 폭류 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약된 게송은 다음과 같다.

Ogho yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.

폭류, 멍에, 취착, 매듭, 잠재 성향, 감각적 욕망의 가닥, 장애, 무더기, 하분결과 상분결에 관한 것이다.

6. Gaṅgāpeyyālavaggo

6. 갠지스 강 반복 품

1-12. Pācīnādisuttadvādasakaṃ

1-12. 동쪽으로 흐름 등의 열두 가지 경

759-770. ‘‘Seyyathāpi[Pg.220], bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu, saddhābalaṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. (Vitthāretabbā) dvādasamaṃ.

759-770. “비구들이여, 예를 들어 갠지스 강이 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 쏠리는 것과 같이, 비구들이여, 그와 같이 비구가 다섯 가지 힘을 닦고 다섯 가지 힘을 많이 행하면 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 쏠리게 된다. 비구들이여, 어떻게 비구가 다섯 가지 힘을 닦고 다섯 가지 힘을 많이 행하여 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 쏠리게 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 탐욕의 제어를 결말로 하고, 성냄의 제어를 결말로 하고, 어리석음의 제어를 결말로 하는 믿음의 힘을 닦는다… (생략) …비구들이여, 이와 같이 비구가 다섯 가지 힘을 닦고 다섯 가지 힘을 많이 행하면 열반으로 흐르고 열반으로 기울고 열반으로 쏠리게 된다.” (상세히 설명되어야 한다) 제12항.

Gaṅgāpeyyālavaggo chaṭṭho.

여섯 번째 갠지스 강 반복 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약된 게송은 다음과 같다.

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

동쪽으로 흐르는 것이 여섯이고 바다로 흐르는 것이 여섯이다. 이들 둘이 합쳐 열둘이 되니, 이를 일컬어 한 품이라 한다.

Appamāda-balakaraṇīyavaggā vitthāretabbā.

방일하지 않음 품과 힘써 행함 품은 상세히 설명되어야 한다.

9. Esanāvaggo

9. 구함 품

1-12. Esanādisuttadvādasakaṃ

1-12. 구함 등의 열두 가지 경

792-802. Evaṃ esanāpāḷi vitthāretabbā – rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ.

792-802. 이와 같이 구함 품의 경문은 ‘탐욕의 제어를 결말로 하고, 성냄의 제어를 결말로 하고, 어리석음의 제어를 결말로 함’이라는 구절로 상세히 설명되어야 한다.

Esanāvaggo navamo.

아홉 번째 구함의 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약:

Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā tisso;

Khilaṃ malañca nīgho ca, vedanā taṇhā tasinā cāti.

구함, 차별, 번뇌, 그리고 존재와 세 가지 고통, 거친 마음과 때와 고통, 그리고 느낌, 갈애와 갈증이다.

10. Oghavaggo

10. 폭류의 품

1-10. Oghādisuttadasakaṃ

1-10. 폭류 등 열 가지 경들

803-812. ‘‘Pañcimāni[Pg.221], bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya pañca balāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti…pe… paññābalaṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya imāni pañca balāni bhāvetabbānī’’ti. Dasamaṃ.

803-812. “비구들이여, 다섯 가지 상분결(上分結)이 있다. 무엇이 다섯인가? 색계의 탐욕, 무색계의 탐욕, 자만, 들뜸, 무명이다. 비구들이여, 이것들이 다섯 가지 상분결이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 수승한 지혜로 알고, 철저히 알고, 완전히 소멸시키고, 버리기 위해서 다섯 가지 힘을 닦아야 한다. 무엇이 다섯인가? 비구들이여, 여기 한 비구가 탐욕의 빛바램으로 끝나고, 성냄의 빛바램으로 끝나고, 어리석음의 빛바램으로 끝나는 믿음의 힘을 닦고 ... 지혜의 힘을 닦는다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 수승한 지혜로 알고, 철저히 알고, 완전히 소멸시키고, 버리기 위해서 이 다섯 가지 힘을 닦아야 한다.” [열 번째 경]

Oghavaggo dasamo.

열 번째 폭류의 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약:

Ogho yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.

폭류, 멍에, 취착, 매듭과 잠재성향, 감각적 욕망의 가닥, 장애, 무더기, 하분결과 상분결이다.

Balasaṃyuttaṃ chaṭṭhaṃ.

여섯 번째 힘 상윳다가 끝났다.

7. Iddhipādasaṃyuttaṃ

7. 신족 상윳다

1. Cāpālavaggo

1. 짜빨라 품

1. Apārasuttaṃ

1. 피안의 경

813. ‘‘Cattārome [Pg.222] bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattanti. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantī’’ti. Paṭhamaṃ.

813. “비구들이여, 네 가지 신족(神足)을 닦고 많이 행하면 차안(此岸)에서 피안(彼岸)으로 가기 위해 도움이 된다. 무엇이 넷인가? 비구들이여, 여기 한 비구가 열의의 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦고, 정진의 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦고, 마음의 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦고, 검토의 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면 차안에서 피안으로 가기 위해 도움이 된다.” [첫 번째 경]

2. Viraddhasuttaṃ

2. 실패의 경

814. ‘‘Yesaṃ kesañci, bhikkhave, cattāro iddhipādā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, cattāro iddhipādā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ime cattāro iddhipādā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ime cattāro iddhipādā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī’’ti. Dutiyaṃ.

814. “비구들이여, 누구든지 네 가지 신족을 놓친 자들은 바르게 괴로움의 소멸로 이끄는 고귀한 도를 놓친 것이다. 비구들이여, 누구든지 네 가지 신족을 닦기 시작한 자들은 바르게 괴로움의 소멸로 이끄는 고귀한 도를 닦기 시작한 것이다. 무엇이 넷인가? 비구들이여, 여기 한 비구가 열의의 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦고, 정진의 삼매와... 마음의 삼매와... 검토의 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 누구든지 이 네 가지 신족을 놓친 자들은 바르게 괴로움의 소멸로 이끄는 고귀한 도를 놓친 것이고, 누구든지 이 네 가지 신족을 닦기 시작한 자들은 바르게 괴로움의 소멸로 이끄는 고귀한 도를 닦기 시작한 것이다.” [두 번째 경]

3. Ariyasuttaṃ

3. 고귀한 경

815. ‘‘Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā [Pg.223] bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’’ti. Tatiyaṃ.

815. “비구들이여, 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면, 고귀하고 출리(出離)하게 하여 그것을 행하는 자를 바르게 괴로움의 소멸로 이끈다. 무엇이 넷인가? 비구들이여, 여기 한 비구가 열의의 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦고, 정진의 삼매와... 마음의 삼매와... 검토의 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면, 고귀하고 출리하게 하여 그것을 행하는 자를 바르게 괴로움의 소멸로 이끈다.” [세 번째 경]

4. Nibbidāsuttaṃ

4. 염오의 경

816. ‘‘Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’’ti. Catutthaṃ.

816. “비구들이여, 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면, 오로지 염오와 이탐과 소멸과 가라앉음과 수승한 지혜와 깨달음과 열반으로 이끈다. 무엇이 넷인가? 비구들이여, 여기 한 비구가 열의의 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦고, 정진의 삼매와... 마음의 삼매와... 검토의 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면, 오로지 염오와 이탐과 소멸과 가라앉음과 수승한 지혜와 깨달음과 열반으로 이끈다.” [네 번째 경]

5. Iddhipadesasuttaṃ

5. 신족의 일부 경

817. ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṃ abhinipphādesuṃ sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṃ abhinipphādessanti sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṃ abhinipphādenti sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

817. “비구들이여, 과거에 어떤 사문이나 바라문들이 신족의 일부를 성취했다면, 그들 모두는 네 가지 신족을 닦고 많이 행했기 때문이다. 비구들이여, 미래에 어떤 사문이나 바라문들이 신족의 일부를 성취할 것이라면, 그들 모두는 네 가지 신족을 닦고 많이 행할 것이기 때문이다. 비구들이여, 현재에 어떤 사문이나 바라문들이 신족의 일부를 성취한다면, 그들 모두는 네 가지 신족을 닦고 많이 행하기 때문이다.”},{

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṃ abhinipphādesuṃ, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṃ abhinipphādessanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṃ abhinipphādenti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā’’ti. Pañcamaṃ.

“어떤 네 가지에 대해서인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의(욕)를 위주로 하는 삼매와 노력의 행을 갖춘 사여의족을 닦는다. 정진(위리야)을 위주로 하는 삼매 … (중략) … 마음(심)을 위주로 하는 삼매 … (중략) … 관찰(검토)을 위주로 하는 삼매와 노력의 행을 갖춘 사여의족을 닦는다. 비구들이여, 과거에 어떤 수행자들이나 바라문들이 신통의 일부를 성취했다면, 그들 모두는 바로 이 네 가지 사여의족을 닦고 많이 행했기 때문이다. 비구들이여, 미래에 어떤 수행자들이나 바라문들이 신통의 일부를 성취할 것이라면, 그들 모두는 바로 이 네 가지 사여의족을 닦고 많이 행할 것이기 때문이다. 비구들이여, 현재에 어떤 수행자들이나 바라문들이 신통의 일부를 성취하고 있다면, 그들 모두는 바로 이 네 가지 사여의족을 닦고 많이 행하고 있기 때문이다.” (다섯 번째 경)

6. Samattasuttaṃ

6. 사맛따 경 (성취 경)

818. ‘‘Ye [Pg.224] hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādesuṃ, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādessanti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādenti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

818. “비구들이여, 과거에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 완전한 신통력을 성취했다면, 그들은 모두 네 가지 성취수단(iddhipāda, 신족)을 닦고 많이 행하였기 때문이다. 비구들이여, 미래에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 완전한 신통력을 성취할 것이라면, 그들은 모두 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행할 것이기 때문이다. 비구들이여, 현재에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 완전한 신통력을 성취한다면, 그들은 모두 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하기 때문이다.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādesuṃ, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādessanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādenti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“그 네 가지란 무엇인가? 비구들이여, 여기 이 법과 율(사사나)에서 비구는 열의(chanda)를 위주로 한 삼매와 노력의 형성(padhānasaṅkhāra)을 갖춘 성취수단을 닦는다. 정진(vīriya)을 위주로 한 삼매... (중략) ... 마음(citta)을 위주로 한 삼매... (중략) ... 검토(vīmaṃsā)를 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 성취수단을 닦는다. 비구들이여, 과거에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 완전한 신통력을 성취했다면, 그들은 모두 바로 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하였기 때문이다. 비구들이여, 미래에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 완전한 신통력을 성취할 것이라면, 그들은 모두 바로 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행할 것이기 때문이다. 비구들이여, 현재에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 완전한 신통력을 성취한다면, 그들은 모두 바로 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하기 때문이다.” 제6경.

7. Bhikkhusuttaṃ

7. 비구 경

819. ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṃsu, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissanti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

819. “비구들이여, 과거에 그 어떤 비구들이 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈(심해탈)과 통찰을 통한 해탈(혜해탈)을 현세에서 스스로 증득하고 성취하여 머물렀다면, 그들은 모두 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하였기 때문이다. 비구들이여, 미래에 그 어떤 비구들이 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰을 통한 해탈을 현세에서 스스로 증득하고 성취하여 머물 것이라면, 그들은 모두 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행할 것이기 때문이다. 비구들이여, 현재에 그 어떤 비구들이 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰을 통한 해탈을 현세에서 스스로 증득하고 성취하여 머문다면, 그들은 모두 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하기 때문이다.”

‘‘Katamesaṃ [Pg.225] catunnaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṃsu sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā’’ti. Sattamaṃ.

“그 네 가지란 무엇인가? 비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 열의를 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 성취수단을 닦는다. 정진... (중략) ... 마음... (중략) ... 검토를 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 성취수단을 닦는다. 비구들이여, 과거에 그 어떤 비구들이 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰을 통한 해탈을 현세에서 스스로 증득하고 성취하여 머물렀다면, 그들은 모두 바로 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하였기 때문이다. 비구들이여, 미래에 그 어떤 비구들이 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰을 통한 해탈을 현세에서 스스로 증득하고 성취하여 머물 것이라면, 그들은 모두 바로 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행할 것이기 때문이다. 비구들이여, 현재에 그 어떤 비구들이 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰을 통한 해탈을 현세에서 스스로 증득하고 성취하여 머문다면, 그들은 모두 바로 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하기 때문이다.” 제7경.

8. Buddhasuttaṃ

8. 부처님 경

820. ‘‘Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi …pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato ‘arahaṃ sammāsambuddho’ti vuccatī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

820. “비구들이여, 여기 네 가지 성취수단이 있다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 열의를 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 성취수단을 닦는다. 정진... (중략) ... 마음... (중략) ... 검토를 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 성취수단을 닦는다. 비구들이여, 이것이 네 가지 성취수단이다. 비구들이여, 바로 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하였기에 여래를 ‘아라한, 정등각자’라고 부른다.” 제8경.

9. Ñāṇasuttaṃ

9. 지혜 경

821. ‘‘‘Ayaṃ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘So kho panāyaṃ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave…pe… ‘bhāvito’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

821. “비구들이여, ‘이것이 열의를 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 성취수단이다’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다. 비구들이여, ‘이 열의를 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 성취수단은 닦아야 할 것이다’라고... (중략) ... ‘닦았다’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다.”

‘‘‘Ayaṃ [Pg.226] vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘So kho panāyaṃ vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave…pe… ‘bhāvito’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“비구들이여, ‘이것이 정진을 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 성취수단이다’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다. 비구들이여, ‘이 정진을 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 성취수단은 닦아야 할 것이다’라고... (중략) ... ‘닦았다’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다.”

‘‘‘Ayaṃ cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘So kho panāyaṃ cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave…pe… ‘bhāvito’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“비구들이여, ‘이것이 마음을 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 성취수단이다’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다. 비구들이여, ‘이 마음을 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 성취수단은 닦아야 할 것이다’라고... (중략) ... ‘닦았다’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다.”

‘‘‘Ayaṃ vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘So kho panāyaṃ vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave…pe… ‘bhāvito’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī’’ti. Navamaṃ.

“비구들이여, ‘이것이 조사의 삼매와 노력의 행이 갖추어진 신통의 토대(여의족)이다’라고 예전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 지혜의 눈이 생겨났고, 지혜가 생겨났고, 통찰지가 생겨났고, 명지가 생겨났고, 광명이 생겨났다. 비구들이여, ‘이 조사의 삼매와 노력의 행이 갖추어진 신통의 토대는 닦아야 할 것이다’라고... ‘닦았다’라고 예전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 지혜의 눈이 생겨났고, 지혜가 생겨났고, 통찰지가 생겨났고, 명지가 생겨났고, 광명이 생겨났다.” (아홉 번째 경)

10. Cetiyasuttaṃ

10. 제띠야 경

822. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṃ. Yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā’’ti. ‘‘Evaṃ bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā [Pg.227] paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho ānando bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca –

822. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 웨살리(Vesālī)의 대림(Mahāvana)에 있는 중각강당(Kūṭāgārasālā)에 머무셨다. 그때 세존께서는 오전 일찍 옷을 입으시고 발우와 가사를 갖추어 웨살리로 탁발을 하러 들어가셨다. 웨살리에서 탁발을 마치고 식사 후에 탁발에서 돌아오시어 존자 아난다를 불러 말씀하셨다. “아난다여, 앉을 자리를 챙겨라. 낮 동안 머물기 위해 짜빨라 제띠야(Cāpāla Cetiya)로 가자.” 존자 아난다는 “세존이시여, 그렇게 하겠습니다”라고 세존께 응답하고 앉을 자리를 챙겨 세존의 뒤를 따라갔다. 그때 세존께서는 짜빨라 제띠야에 가셔서 마련된 자리에 앉으셨다. 존자 아난다 또한 세존께 경배드리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 존자 아난다에게 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다.

‘‘Ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti.

“아난다여, 웨살리는 아름답구나. 우데나 제띠야도 아름답고, 고따마까 제띠야도 아름답고, 사땀바 제띠야도 아름답고, 바후뿟따까 제띠야도 아름답고, 사란다다 제띠야도 아름답고, 짜빨라 제띠야도 아름답구나. 아난다여, 누구든지 네 가지 신통의 토대(여의족)를 닦고, 많이 행하고, 수레로 삼고, 기초로 삼고, 확립하고, 익히고, 잘 실천했다면, 그는 원할 경우 겁(kappa) 동안 머물거나 겁의 남은 기간 동안 머물 수도 있다. 아난다여, 여래는 네 가지 신통의 토대를 닦았고, 많이 행했고, 수레로 삼았고, 기초로 삼았고, 확립했고, 익혔고, 잘 실천했다. 아난다여, 여래는 원할 경우 겁 동안 머물거나 겁의 남은 기간 동안 머물 수도 있다.”

Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto.

이와 같이 세존께서 분명한 암시를 주시고 분명한 빛(징조)을 보여주셨음에도 불구하고 존자 아난다는 그것을 꿰뚫어 알지 못했다. 그래서 그는 마치 마라(Māra)에게 마음을 사로잡힌 사람처럼, “세존이시여, 세존께서는 많은 사람들의 이익과 행복을 위해, 세상을 연민하여, 신들과 인간들의 안녕과 이익과 행복을 위해 겁 동안 머물러 주십시오. 선서(Sugato)시여, 겁 동안 머물러 주십시오”라고 세존께 간청하지 못했다.

Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti.

두 번째로... 세 번째로 세존께서는 존자 아난다를 불러 말씀하셨다. “아난다여, 웨살리는 아름답구나. 우데나 제띠야도 아름답고, 고따마까 제띠야도 아름답고, 사땀바 제띠야도 아름답고, 바후뿟따까 제띠야도 아름답고, 사란다다 제띠야도 아름답고, 짜빨라 제띠야도 아름답구나. 아난다여, 누구든지 네 가지 신통의 토대(여의족)를 닦고, 많이 행하고, 수레로 삼고, 기초로 삼고, 확립하고, 익히고, 잘 실천했다면, 그는 원할 경우 겁 동안 머물거나 겁의 남은 기간 동안 머물 수도 있다. 아난다여, 여래는 네 가지 신통의 토대를 닦았고, 많이 행했고, 수레로 삼았고, 기초로 삼았고, 확립했고, 익혔고, 잘 실천했다. 아난다여, 여래는 원할 경우 겁 동안 머물거나 겁의 남은 기간 동안 머물 수도 있다.”

Evampi [Pg.228] kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto.

이와 같이 세존께서 분명한 암시를 주시고 분명한 빛(징조)을 보여주셨음에도 불구하고 존자 아난다는 그것을 꿰뚫어 알지 못했다. 그래서 그는 마치 마라에게 마음을 사로잡힌 사람처럼, “세존이시여, 세존께서는 많은 사람들의 이익과 행복을 위해, 세상을 연민하여, 신들과 인간들의 안녕과 이익과 행복을 위해 겁 동안 머물러 주십시오. 선서시여, 겁 동안 머물러 주십시오”라고 세존께 간청하지 못했다.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaccha kho tvaṃ, ānanda, yassa dāni kālaṃ maññasī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Atha kho māro pāpimā, acirapakkante āyasmante ānande, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni sugato ! Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’’’ti.

그때 세존께서는 존자 아난다에게 말씀하셨다. “아난다여, 이제 가보아라. 지금이 가야 할 시간이라고 생각한다면 (그렇게 하여라).” 존자 아난다는 “세존이시여, 그렇게 하겠습니다”라고 세존께 응답하고 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 돌아 경의를 표한 뒤 멀지 않은 곳의 어떤 나무 아래에 앉았다. 그때 사악한 마라는 존자 아난다가 떠난 지 얼마 되지 않아 세존께 다가갔다. 다가가서 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 이제 세존께서는 반열반(parinibbāna)에 드십시오. 선서시여, 이제 반열반에 드십시오! 세존이시여, 지금이 세존께서 반열반에 드실 시간입니다. 세존이시여, 참으로 세존께서는 이와 같이 말씀하신 적이 있습니다. ‘사악한 마라여, 나의 제자인 비구들이 현명하고, 잘 훈련되고, 용기 있고, 많이 배우고, 법을 수지하고, 법에 어울리는 법을 실천하고, 합당하게 실천하고, 법에 따라 행하며, 자신의 스승으로부터 배운 바를 선언하고, 가르치고, 천명하고, 확립하고, 드러내고, 분석하고, 명백하게 밝히지 못할 때까지, 그리고 일어난 타론을 합당하게 잘 제압하여 신통과 함께 법을 가르치지 못할 때까지, 나는 반열반에 들지 않을 것이다’라고 말씀하셨습니다.”

Santi kho pana, bhante, etarahi bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni, sugato! Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

“세존이시여, 그런데 지금 세존의 제자인 비구들은 현명하고, 잘 훈련되고, 용기 있고, 많이 배우고, 법을 수지하고, 법에 어울리는 법을 실천하고, 합당하게 실천하고, 법에 따라 행하며, 자신의 스승으로부터 배운 바를 선언하고, 가르치고, 천명하고, 확립하고, 드러내고, 분석하고, 명백하게 밝히고 있습니다. 또한 일어난 타론을 합당하게 잘 제압하여 신통과 함께 법을 가르치고 있습니다. 세존이시여, 이제 세존께서는 반열반에 드십시오. 선서시여, 이제 반열반에 드십시오! 세존이시여, 지금이 세존께서 반열반에 드실 시간입니다.”

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā [Pg.229] visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’’’ti.

“세존이시여, 참으로 세존께서는 일전에 이와 같이 말씀하셨습니다. ‘사악한 자여, 나의 비구니 제자들이 현명하고 잘 훈련되고 용기 있으며, 많이 배우고 법을 수지하며, 법에 따라 법을 실천하고, 합당하게 실천하며, 법에 따라 행하며, 자신의 스승의 가르침을 배워서 전하고 가르치고 공표하고 확립하고 개방하고 분석하고 명확하게 설명하며, 발생한 타인의 반론을 정당하게 잘 제압하고 신통한 법을 설할 수 있게 되기 전까지는 나는 반열반하지 않으리라.’라고 말입니다.”

‘‘Santi kho pana, bhante, etarahi bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni, sugato! Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

“세존이시여, 그러나 이제 세존의 비구니 제자들은 현명하고 잘 훈련되고 용기 있으며, 많이 배우고 법을 수지하며, 법에 따라 법을 실천하고, 합당하게 실천하며, 법에 따라 행하며, 자신의 스승의 가르침을 배워서 전하고 가르치고 공표하고 확립하고 개방하고 분석하고 명확하게 설명하며, 발생한 타인의 반론을 정당하게 잘 제압하고 신통한 법을 설하고 있습니다. 세존이시여, 이제 세존께서는 반열반하십시오. 선서시여, 이제 반열반하십시오. 세존이시여, 지금이 바로 세존께서 반열반하실 시간입니다.”

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā…pe… yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’’’ti.

“세존이시여, 참으로 세존께서는 일전에 이와 같이 말씀하셨습니다. ‘사악한 자여, 나의 우바새 제자들이... (중략) ...나의 우바이 제자들이 현명하고 잘 훈련되고 용기 있으며, 많이 배우고 법을 수지하며, 법에 따라 법을 실천하고, 합당하게 실천하며, 법에 따라 행하며, 자신의 스승의 가르침을 배워서 전하고 가르치고 공표하고 확립하고 개방하고 분석하고 명확하게 설명하며, 발생한 타인의 반론을 정당하게 잘 제압하고 신통한 법을 설할 수 있게 되기 전까지는 나는 반열반하지 않으리라.’라고 말입니다.”

‘‘Santi kho pana, bhante, etarahi upāsakā…pe… upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni, sugato! Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

“세존이시여, 그러나 이제 우바새 제자들과... (중략) ...우바이 제자들은 세존의 제자로서 현명하고 잘 훈련되고 용기 있으며, 많이 배우고 법을 수지하며, 법에 따라 법을 실천하고, 합당하게 실천하며, 법에 따라 행하며, 자신의 스승의 가르침을 배워서 전하고 가르치고 공표하고 확립하고 개방하고 분석하고 명확하게 설명하며, 발생한 타인의 반론을 정당하게 잘 제압하고 신통한 법을 설하고 있습니다. 세존이시여, 이제 세존께서는 반열반하십시오. 선서시여, 이제 반열반하십시오. 세존이시여, 지금이 바로 세존께서 반열반하실 시간입니다.”

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthāritaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsita’nti. Tayidaṃ, bhante, bhagavato brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthāritaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ [Pg.230] yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni sugato. Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato’’ti.

“세존이시여, 참으로 세존께서는 일전에 이와 같이 말씀하셨습니다. ‘사악한 자여, 이 범행(梵行)이 성공하고 번성하며 널리 퍼지고 대중에게 알려지고 충만해져서 신들과 인간들에게 잘 공표되기 전까지는 나는 반열반하지 않으리라.’라고 말입니다. 세존이시여, 세존의 이 범행은 이제 성공하고 번성하며 널리 퍼졌고 대중에게 알려지고 충만해져서 신들과 인간들에게 잘 공표되었습니다. 세존이시여, 이제 세존께서는 반열반하십시오. 선서시여, 이제 반열반하십시오. 세존이시여, 지금이 바로 세존께서 반열반하실 시간입니다.”

Evaṃ vutte bhagavā māraṃ pāpimantaṃ etadavoca – ‘‘appossukko tvaṃ, pāpima, hohi. Na ciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’’ti. Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossaji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṃsanako lomahaṃso, devadundubhiyo ca phaliṃsu. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

이와 같이 말씀하시자 세존께서는 사악한 마라에게 이와 같이 말씀하셨습니다. “사악한 자여, 그대는 애쓰지 말라. 머지않아 여래의 반열반이 있을 것이다. 지금으로부터 세 달이 지나면 여래는 반열반할 것이다.” 그러자 세존께서는 짜빨라 제띠야(Cāpāla cetiya)에서 알아차림과 분명한 앎을 유지하며 수명 연장의 의지(āyusaṅkhāra)를 내려놓으셨다. 세존께서 수명 연장의 의지를 내려놓으시자, 무섭고 소름이 끼칠 정도의 큰 지진이 일어났고 하늘의 북소리가 울려 퍼졌다. 그때 세존께서는 그 의미를 아시고 그 순간에 이 감흥어를 읊으셨다.

‘‘Tulamatulañca sambhavaṃ, bhavasaṅkhāramavassaji muni;

Ajjhattarato samāhito, abhindi kavacamivattasambhava’’nti. dasamaṃ;

“한정된 것과 무한한 것의 생겨남의 원인인 존재의 형성력을 성자께서는 내려놓으셨다. 안으로 즐거워하며 집중된 마음으로, 갑옷을 부수듯이 자신에게서 생겨난 번뇌의 그물을 부수어버리셨다.” 열 번째 소경.

Cāpālavaggo paṭhamo.

첫 번째 짜빨라 품(Cāpālavagga)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

이 품의 요약(uddāna):

Apārāpi viraddho ca, ariyā nibbidāpi ca;

Padesaṃ samattaṃ bhikkhu, buddhaṃ ñāṇañca cetiyanti.

아빠라 경, 위랏다 경, 아리야 경, 닙비다 경, 빠데사 경, 사맛따 경, 비쿠 경, 붓다 경, 냐나 경, 그리고 제띠야 경이다.

2. Pāsādakampanavaggo

2. 빠사다깜빠나 품(Pāsādakampanavaggo)

1. Pubbasuttaṃ

1. 뿝바 경(Pubbasutta)

823. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi – ‘ko nu kho hetu, ko paccayo iddhipādabhāvanāyā’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – ‘idha bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā [Pg.231] adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti’’’.

823. 사왓띠가 배경이다. “비구들이여, 내가 깨달음을 얻기 전, 아직 깨닫지 못한 보살이었을 때 이런 생각이 들었다. ‘신통의 토대를 닦는 데 어떤 원인이 있고 어떤 조건이 있는가?’ 비구들이여, 나에게 이런 생각이 들었다. ‘여기 비구는 열의와 삼매와 노력의 형성력을 갖춘 신통의 토대를 닦는다. 이와 같이 나의 열의는 너무 위축되지도 않고, 지나치게 들뜨지도 않을 것이며, 안으로 수축되지도 않고 밖으로 흩어지지도 않을 것이다라고 생각한다. 그는 앞뒤에 대한 인식을 지니고 머문다. 앞에서와 같이 뒤에도 그러하고, 뒤에서와 같이 앞에도 그러하며, 아래와 같이 위에도 그러하고, 위와 같이 아래에도 그러하며, 낮과 같이 밤에도 그러하고, 밤과 같이 낮에도 그러하다. 이와 같이 열려 있고 덮이지 않은 마음으로 광명과 함께하는 마음을 닦는다.’”}, {

‘‘Vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – iti me vīriyaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atippaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

“정진을 위주로 하는 삼매와 노력의 행을 갖춘 사여의족을 닦으면서, ‘이와 같이 나의 정진은 너무 위축되지도 않고 너무 들뜨지도 않을 것이며, 안으로 수축되지도 않고 밖으로 흩어지지도 않을 것이다’라고 한다. 그는 뒤와 앞의 인식을 가지고 머무니, 앞(에서 수행함)과 같이 뒤(의 결과에 이르렀을 때)에도 그러하며, 뒤와 같이 앞에도 그러하다. 아래와 같이 위에도 그러하며, 위와 같이 아래에도 그러하다. 낮과 같이 밤에도 그러하며, 밤과 같이 낮에도 그러하다. 이와 같이 열려 있고 장애가 없는 마음으로 광명과 함께하는 마음을 닦는다.”

‘‘Cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – iti me cittaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atippaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

마음을 위주로 한 삼매와 노력의 행을 구비한 신족을 닦는다. '이와 같이 나의 마음은 너무 위축되지도 않고, 너무 들뜨지도 않으며, 안으로 오그라들지도 않고, 밖으로 흩어지지도 않을 것이다'라고. 그는 뒤와 앞을 같게 인식하며 머문다. 앞이 그러하듯 뒤가 그러하며, 뒤가 그러하듯 앞이 그러하다. 아래가 그러하듯 위가 그러하며, 위가 그러하듯 아래가 그러하다. 낮이 그러하듯 밤이 그러하며, 밤이 그러하듯 낮이 그러하다. 이와 같이 그는 열려 있고 덮이지 않은 마음으로, 광명과 함께하는 마음을 닦는다.

‘‘Vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

검토를 위주로 한 삼매와 노력의 행을 구비한 신족을 닦는다. '이와 같이 나의 검토는 너무 위축되지도 않고, 너무 들뜨지도 않으며, 안으로 오그라들지도 않고, 밖으로 흩어지지도 않을 것이다'라고. 그는 뒤와 앞을 같게 인식하며 머문다. 앞이 그러하듯 뒤가 그러하며, 뒤가 그러하듯 앞이 그러하다. 아래가 그러하듯 위가 그러하며, 위가 그러하듯 아래가 그러하다. 낮이 그러하듯 밤이 그러하며, 밤이 그러하듯 낮이 그러하다. 이와 같이 그는 열려 있고 덮이지 않은 마음으로, 광명과 함께하는 마음을 닦는다.

‘‘Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne [Pg.232] gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.

비구여, 이와 같이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면, 여러 가지 신통의 변화를 경험한다. 하나가 되었다가 여럿이 되고, 여럿이 되었다가 하나가 된다. 나타나기도 하고 사라지기도 한다. 담장이나 성벽이나 산 너머를 아무 장애 없이 마치 허공에서처럼 통과하여 간다. 땅에서도 마치 물속에서처럼 솟아올랐다 잠겼다 한다. 물 위에서도 마치 땅 위에서처럼 빠지지 않고 걸어간다. 허공에서도 마치 날개 달린 새처럼 가부좌를 틀고 날아간다. 이와 같이 위력이 크고 신통력이 큰 저 달과 해도 손으로 만지고 쓰다듬는다. 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자재함을 부린다.

‘‘Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti – dibbe ca mānuse ca, dūre santike cāti.

비구여, 이와 같이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면, 청정하고 인간의 능력을 넘어서는 천이통으로 천상의 소리와 인간의 소리, 이 두 가지 소리를 멀든 가깝든 모두 듣는다.

‘‘Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṃ vā cittaṃ ‘sarāgaṃ citta’nti pajānāti; vītarāgaṃ vā cittaṃ ‘vītarāgaṃ citta’nti pajānāti; sadosaṃ vā cittaṃ ‘sadosaṃ citta’nti pajānāti; vītadosaṃ vā cittaṃ ‘vītadosaṃ citta’nti pajānāti; samohaṃ vā cittaṃ ‘samohaṃ citta’nti pajānāti; vītamohaṃ vā cittaṃ ‘vītamohaṃ citta’nti pajānāti; saṃkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṃkhittaṃ citta’nti pajānāti; vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ citta’nti pajānāti; mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ citta’nti pajānāti; amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ citta’nti pajānāti; sauttaraṃ vā cittaṃ ‘sauttaraṃ citta’nti pajānāti; anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ citta’nti pajānāti; samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ citta’nti pajānāti; asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ citta’nti pajānāti; vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ citta’nti pajānāti; avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ citta’nti pajānāti’’.

비구여, 이와 같이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면, 다른 중생과 다른 개인들의 마음을 자신의 마음으로 파악하여 안다. 탐욕이 있는 마음은 탐욕이 있는 마음이라 알고, 탐욕이 없는 마음은 탐욕이 없는 마음이라 안다. 분노가 있는 마음은 분노가 있는 마음이라 알고, 분노가 없는 마음은 분노가 없는 마음이라 안다. 미혹이 있는 마음은 미혹이 있는 마음이라 알고, 미혹이 없는 마음은 미혹이 없는 마음이라 안다. 위축된 마음은 위축된 마음이라 알고, 흩어진 마음은 흩어진 마음이라 안다. 고귀한 마음은 고귀한 마음이라 알고, 고귀하지 않은 마음은 고귀하지 않은 마음이라 안다. 위가 있는 마음은 위가 있는 마음이라 알고, 위가 없는 마음은 위가 없는 마음이라 안다. 집중된 마음은 집중된 마음이라 알고, 집중되지 않은 마음은 집중되지 않은 마음이라 안다. 해탈한 마음은 해탈한 마음이라 알고, 해탈하지 못한 마음은 해탈하지 못한 마음이라 안다.

‘‘Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo [Pg.233] evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

비구여, 이와 같이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면, 수많은 전생의 거처를 기억한다. 즉 한 번의 태어남, 두 번, 세 번, 네 번, 다섯 번, 열 번, 스무 번, 서른 번, 마흔 번, 쉰 번, 백 번, 천 번, 십만 번의 태어남과 수많은 세계의 수축기, 수많은 팽창기, 수많은 수축-팽창기를 기억한다. '저곳에서 나는 이런 이름이었고, 이런 성이었으며, 이런 용모였고, 이런 음식을 먹었으며, 이런 즐거움과 괴로움을 겪었고, 수명은 이러했다. 나는 그곳에서 죽어 저곳에 태어났다. 그곳에서도 나는 이런 이름이었고... 그곳에서 죽어 여기에 태어났다'라고. 이와 같이 그 형태와 내력을 갖추어 수많은 전생의 거처를 기억한다.

‘‘Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata, bhonto, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana, bhonto, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

비구여, 이와 같이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면, 청정하고 인간의 능력을 넘어서는 천안통으로 중생들이 죽고 태어나는 것을 본다. 비천하거나 고귀하거나, 용모가 아름답거나 추하거나, 좋은 곳에 가거나 나쁜 곳에 가는 중생들이 업에 따라가는 것을 안다. '아, 이 중생들은 몸으로 악행을 저지르고, 말로 악행을 저지르고, 마음으로 악행을 저질렀으며, 성자들을 비방하고, 그릇된 견해를 가졌으며, 그릇된 견해에 따른 업을 쌓았다. 그들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 괴로운 곳, 나쁜 곳, 파멸의 처소인 지옥에 태어났다. 그러나 이 중생들은 몸으로 선행을 하고, 말로 선행을 하고, 마음으로 선행을 했으며, 성자들을 비방하지 않고, 바른 견해를 가졌으며, 바른 견해에 따른 업을 쌓았다. 그들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어났다'라고. 이와 같이 청정하고 인간의 능력을 넘어서는 천안통으로 중생들이 죽고 태어나는 것을 보며, 중생들이 업에 따라가는 것을 안다.

‘‘Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Paṭhamaṃ.

비구여, 이와 같이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면, 번뇌가 다하여 번뇌 없는 심해탈과 혜해탈을 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 증득하여 구족하여 머문다.

2. Mahapphalasuttaṃ

2. 마합팔라 경 (큰 결실의 경)

824. ‘‘Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro iddhipādā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ‘iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā [Pg.234] divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

824. 824. “비구들이여, 이 네 가지 신족은 닦여지고 많이 행해지면 큰 과보가 있고 큰 공덕이 있다. 비구들이여, 그러면 어떻게 닦고 어떻게 많이 행해야 네 가지 신족이 큰 과보가 있고 큰 공덕이 있는가? 비구들이여, 여기 한 비구가 의욕의 삼매와 노력의 형성력을 갖춘 신족을 닦는다. 그는 ‘이와 같이 나의 의욕은 너무 위축되지 않을 것이고, 너무 들뜨지도 않을 것이며, 안으로 오그라들지도 않고 밖으로 흩어지지도 않을 것이다’라고 생각한다. 또한 그는 앞과 뒤의 지각을 지닌 채 머문다. 즉 앞에서의 것처럼 뒤에서도, 뒤에서의 것처럼 앞에서도 머물며, 아래에서의 것처럼 위에서도, 위에서의 것처럼 아래에서도 머물고, 낮에서의 것처럼 밤에도, 밤에서의 것처럼 낮에서도 머문다. 이와 같이 그는 장애가 없고 열린 마음으로 광명에 이른 마음을 닦는다.”

‘‘Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ‘iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā.

“정진의 삼매와... 마음의 삼매와... 검토의 삼매와 노력의 형성력을 갖춘 신족을 닦는다. 그는 ‘이와 같이 나의 검토는 너무 위축되지 않을 것이고, 너무 들뜨지도 않을 것이며, 안으로 오그라들지도 않고 밖으로 흩어지지도 않을 것이다’라고 생각한다. 또한 그는 앞과 뒤의 지각을 지닌 채 머문다. 즉 앞에서의 것처럼 뒤에서도, 뒤에서의 것처럼 앞에서도 머물며, 아래에서의 것처럼 위에서도, 위에서의 것처럼 아래에서도 머물고, 낮에서의 것처럼 밤에도, 밤에서의 것처럼 낮에서도 머문다. 이와 같이 그는 장애가 없고 열린 마음으로 광명에 이른 마음을 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면 큰 과보가 있고 큰 공덕이 있다.”

‘‘Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti…pe….

“비구들이여, 비구가 이와 같이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면 여러 가지 신통의 능력을 경험하게 된다. 즉 하나였다가 여럿이 되고... 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자재함을 행사한다.”

‘‘Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Dutiyaṃ.

“비구들이여, 비구가 이와 같이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면, 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰을 통한 해탈을 현생에서 스스로 높은 지혜로 알고 실현하여 성취하고 머물게 된다.” (이와 같이 말씀하셨다.)

3. Chandasamādhisuttaṃ

3. 3. 의욕 삼매 경 (Chandasamādhisuttaṃ)

825. ‘‘Chandaṃ ce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ – ayaṃ vuccati chandasamādhi. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘padhānasaṅkhārā’ti. Iti ayañca chando, ayañca chandasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’’’.

825. 825. “비구들이여, 만약 비구가 의욕을 의지하여 삼매를 얻고 마음의 단일함을 얻는다면, 이것을 ‘의욕 삼매’라고 한다. 그는 아직 생겨나지 않은 악하고 불선한 법들을 생겨나지 않게 하기 위해 의욕을 일으키고 노력하며 정진을 시작하고 마음을 다잡고 애쓴다. 이미 생겨난 악하고 불선한 법들을 버리기 위해 의욕을 일으키고 노력하며 정진을 시작하고 마음을 다잡고 애쓴다. 아직 생겨나지 않은 선한 법들을 생겨나게 하기 위해 의욕을 일으키고 노력하며 정진을 시작하고 마음을 다잡고 애쓴다. 이미 생겨난 선한 법들을 유지하고 사라지지 않게 하며 더욱 증장시키고 충만하게 하며 닦아서 성취하기 위해 의욕을 일으키고 노력하며 정진을 시작하고 마음을 다잡고 애쓴다. 이것들을 ‘노력의 형성력’이라 한다. 이처럼 이 의욕과 의욕 삼매와 이러한 노력의 형성력—비구들이여, 이것을 의욕의 삼매와 노력의 형성력을 갖춘 신족이라 한다.”

‘‘Vīriyaṃ [Pg.235] ce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ – ayaṃ vuccati ‘vīriyasamādhi’. So anuppannānaṃ…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘padhānasaṅkhārā’ti. Iti idañca vīriyaṃ, ayañca vīriyasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’’’.

“비구들이여, 만약 비구가 정진을 의지하여 삼매를 얻고 마음의 단일함을 얻는다면, 이것을 ‘정진 삼매’라고 한다. 그는 아직 생겨나지 않은... 이미 생겨난 선한 법들을 유지하고 사라지지 않게 하며 더욱 증장시키고 충만하게 하며 닦아서 성취하기 위해 의욕을 일으키고 노력하며 정진을 시작하고 마음을 다잡고 애쓴다. 이것들을 ‘노력의 형성력’이라 한다. 이처럼 이 정진과 정진 삼매와 이러한 노력의 형성력—비구들이여, 이것을 정진의 삼매와 노력의 형성력을 갖춘 신족이라 한다.”

‘‘Cittaṃ ce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ – ayaṃ vuccati ‘cittasamādhi’. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘padhānasaṅkhārā’ti. Iti idañca cittaṃ, ayañca cittasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’’’.

“비구들이여, 만약 비구가 마음을 의지하여 삼매를 얻고 마음의 단일함을 얻는다면, 이것을 ‘마음 삼매’라고 한다. 그는 아직 생겨나지 않은 악한 법들을... 이미 생겨난 선한 법들을 유지하고 사라지지 않게 하며 더욱 증장시키고 충만하게 하며 닦아서 성취하기 위해 의욕을 일으키고 노력하며 정진을 시작하고 마음을 다잡고 애쓴다. 이것들을 ‘노력의 형성력’이라 한다. 이처럼 이 마음과 마음 삼매와 이러한 노력의 형성력—비구들이여, 이것을 마음의 삼매와 노력의 형성력을 갖춘 신족이라 한다.”

‘‘Vīmaṃsaṃ ce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ – ayaṃ vuccati ‘vīmaṃsāsamādhi’. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘padhānasaṅkhārā’ti. Iti ayañca vīmaṃsā, ayañca vīmaṃsāsamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’’’ti. Tatiyaṃ.

“비구들이여, 만약 비구가 검토를 의지하여 삼매를 얻고 마음의 단일함을 얻는다면, 이것을 ‘검토 삼매’라고 한다. 그는 아직 생겨나지 않은 악하고 불선한 법들을 생겨나지 않게 하기 위해 의욕을 일으키고 노력하며 정진을 시작하고 마음을 다잡고 애쓴다... 이미 생겨난 선한 법들을 유지하고 사라지지 않게 하며 더욱 증장시키고 충만하게 하며 닦아서 성취하기 위해 의욕을 일으키고 노력하며 정진을 시작하고 마음을 다잡고 애쓴다. 이것들을 ‘노력의 형성력’이라 한다. 이처럼 이 검토와 검토 삼매와 이러한 노력의 형성력—비구들이여, 이것을 검토의 삼매와 노력의 형성력을 갖춘 신족이라 한다.” (이와 같이 말씀하셨다.)

4. Moggallānasuttaṃ

4. 4. 목갈라나 경 (Moggallānasuttaṃ)

826. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū heṭṭhāmigāramātupāsāde viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā bhantacittā pākatindriyā.

826. 826. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서 사밧티의 동쪽 원림(Pubbārāma)인 미가라마타 강당(Migāramātupāsāda)에 머무셨다. 그때 많은 비구들이 미가라마타 강당 아래에서 마음이 들뜨고, 교만하며, 경박하고, 말이 거칠며, 수다스럽고, 마음 챙김을 놓치고, 알아차림이 없으며, 집중되지 못하고, 마음이 동요하며, 감각기관을 단속하지 않은 채 지내고 있었다.

Atha [Pg.236] kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi – ‘‘ete kho, moggallāna, sabrahmacārino heṭṭhāmigāramātupāsāde viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā bhantacittā pākatindriyā. Gaccha, moggallāna, te bhikkhū saṃvejehī’’ti.

그때 세존께서는 존자 마하모갈라나를 불러 말씀하셨다. "모갈라나여, 저기 미가라마타 저택 아래에 머무는 도반들은 마음이 들떠 있고 교만하며, 경솔하고 말이 거칠며, 쓸데없는 말을 늘어놓고 마음챙김을 놓쳤으며, 분명한 앎이 없고 삼매에 들지 못하며, 마음은 산란하고 감각기관은 단속되지 않았구나. 모갈라나여, 가서 그 비구들을 경책하여 일깨워라."

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paṭissutvā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāresi yathā pādaṅguṭṭhakena migāramātupāsādaṃ saṅkampesi sampakampesi sampacālesi. Atha kho te bhikkhū saṃviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Nivātañca vata ayañca migāramātupāsādo gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī, atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālito’’ti!

"그렇게 하겠습니다, 세존이시여."라고 존자 마하모갈라나는 세존께 대답하고, 엄지발가락으로 미가라마타 저택을 흔들고 격렬하게 흔들고 사방으로 요동치게 하는 그러한 신통의 위력을 나투었다. 그러자 그 비구들은 공포에 질려 소름이 돋은 채 한 곁에 서서 "오, 참으로 경이롭구나! 오, 참으로 놀랍구나! 바람 한 점 없는데, 기초가 깊고 견고하게 박혀 있어 흔들리지도 않고 요동치지도 않는 이 미가라마타 저택이, 지금 흔들리고 격렬하게 흔들리며 요동치는구나!"라고 말하였다.

Atha kho bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū bhagavā etadavoca – ‘‘kiṃ nu tumhe, bhikkhave, saṃviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṃ ṭhitā’’ti? ‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ bhante! Nivātañca vata ayañca migāramātupāsādo gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī, atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālito’’ti! ‘‘Tumheva kho, bhikkhave, saṃvejetukāmena moggallānena bhikkhunā pādaṅguṭṭhakena migāramātupāsādo, saṅkampito sampakampito sampacālito. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamesaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’’ti? ‘‘Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti.

그때 세존께서 그 비구들이 있는 곳으로 다가가셨다. 다가가서 비구들에게 말씀하셨다. "비구들이여, 그대들은 어찌하여 공포에 질려 소름이 돋은 채 한 곁에 서 있는가?" "세존이시여, 참으로 경이롭고 놀라운 일입니다. 바람 한 점 없는데, 기초가 깊고 견고하게 박혀 흔들림 없던 이 미가라마타 저택이 흔들리고 격렬하게 흔들리며 요동쳤습니다." "비구들이여, 그것은 모갈라나 비구가 그대들을 일깨워주기 위해 엄지발가락으로 미가라마타 저택을 흔들고 격렬하게 흔들고 요동치게 한 것이다. 비구들이여, 이를 어떻게 생각하는가? 어떤 법들을 닦고 많이 행하였기에 모갈라나 비구가 이토록 큰 신통력과 위력을 지니게 되었겠는가?" "세존이시여, 저희들의 법은 세존을 근본으로 하고 세존의 인도를 받으며 세존을 의지처로 삼고 있습니다. 세존이시여, 바라옵건대 세존께서 친히 이 말씀의 의미를 밝혀 주십시오. 세존의 말씀을 듣고 비구들이 그것을 수지할 것입니다."

‘‘Tena hi, bhikkhave, suṇātha. Catunnaṃ kho, bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo. Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, moggallāno bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ‘iti me vīmaṃsā na ca [Pg.237] atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati; na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti…pe… imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Catutthaṃ.

"비구들이여, 그렇다면 잘 들어라. 비구들이여, 네 가지 성취수단(신족)을 닦고 많이 행하였기에 모갈라나 비구는 이토록 큰 신통력과 위력을 지니게 된 것이다. 무엇이 그 네 가지인가? 비구들이여, 여기 모갈라나 비구는 열의를 주로 하는 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦고, 정진을 주로 하는 삼매... 마음을 주로 하는 삼매... 조사를 주로 하는 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦는다. '나의 조사는 너무 위축되지도 않을 것이고, 지나치게 고취되지도 않을 것이며, 안으로 움츠러들지도 않고 밖으로 흩어지지도 않을 것이다'라고 하면서 말이다. 그는 뒤와 앞의 인식을 지니고 머무니, 앞과 같이 뒤를, 뒤와 같이 앞을, 아래와 같이 위를, 위와 같이 아래를, 낮과 같이 밤을, 밤과 같이 낮을 대한다. 이와 같이 그는 열린 마음과 가려짐 없는 마음으로 광명에 휩싸인 마음을 닦는다. 비구들이여, 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하였기에 모갈라나 비구는 이토록 큰 신통력과 위력을 지니게 된 것이다. 또한 비구들이여, 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하였기에 모갈라나 비구는 여러 가지 신통의 변화를 경험하며... 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자재함을 부린다. 또한 비구들이여, 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하였기에 모갈라나 비구는 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰을 통한 해탈을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 증득하여 구족하며 머무는 것이다." 네 번째 소경이 끝났다.

5. Uṇṇābhabrāhmaṇasuttaṃ

5. 우나바 바라문 경

827. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho uṇṇābho brāhmaṇo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uṇṇābho brāhmaṇo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘kimatthiyaṃ nu kho, bho ānanda, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’’ti? ‘‘Chandappahānatthaṃ kho, brāhmaṇa, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti.

827. 이와 같이 나는 들었다. 한때 존자 아난다는 코삼비의 고시타 원림에 머물고 있었다. 그때 우나바 바라문이 존자 아난다를 찾아와서, 존자 아난다와 함께 환담을 나누었다. 서로 기쁘고 잊지 못할 인사를 나눈 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 우나바 바라문은 존자 아난다에게 이렇게 말하였다. "아난다 존자여, 어떤 목적을 위하여 사문 고타마 문하에서 청정범행을 닦습니까?" "바라문이여, 세존 문하에서의 청정범행은 열의(욕구)를 버리기 위해 닦는 것입니다."

‘‘Atthi pana, bho ānanda, maggo atthi paṭipadā etassa chandassa pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, brāhmaṇa, maggo atthi paṭipadā etassa chandassa pahānāyā’’ti.

"아난다 존자여, 그 열의를 버리기 위한 길이나 수행 방법이 있습니까?" "바라문이여, 그 열의를 버리기 위한 길과 수행 방법은 있습니다."

‘‘Katamo pana, bho ānanda, maggo katamā paṭipadā etassa chandassa pahānāyā’’ti? ‘‘Idha, brāhmaṇa, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ayaṃ kho, brāhmaṇa, maggo ayaṃ paṭipadā etassa chandassa pahānāyā’’ti.

"아난다 존자여, 그 열의를 버리기 위한 길이 무엇이며 수행 방법이 무엇입니까?" "바라문이여, 여기 비구는 열의를 주로 하는 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦고, 정진을 주로 하는 삼매... 마음을 주로 하는 삼매... 조사를 주로 하는 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦습니다. 바라문이여, 이것이 바로 그 열의를 버리기 위한 길이며 수행 방법입니다."

‘‘Evaṃ [Pg.238] sante, bho ānanda, santakaṃ hoti no asantakaṃ. Chandeneva chandaṃ pajahissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati’’. ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā taṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, ahosi te pubbe chando ‘ārāmaṃ gamissāmī’ti? Tassa te ārāmagatassa yo tajjo chando so paṭippassaddho’’ti? ‘‘Evaṃ, bho’’. ‘‘Ahosi te pubbe vīriyaṃ ‘ārāmaṃ gamissāmī’ti? Tassa te ārāmagatassa yaṃ tajjaṃ vīriyaṃ taṃ paṭippassaddha’’nti? ‘‘Evaṃ, bho’’. ‘‘Ahosi te pubbe cittaṃ ‘ārāmaṃ gamissāmī’ti? Tassa te ārāmagatassa yaṃ tajjaṃ cittaṃ taṃ paṭippassaddha’’nti? ‘‘Evaṃ, bho’’. ‘‘Ahosi te pubbe vīmaṃsā ‘ārāmaṃ gamissāmī’ti? Tassa te ārāmagatassa yā tajjā vīmaṃsā sā paṭippassaddhā’’ti? ‘‘Evaṃ, bho’’.

"아난다 존자여, 그렇게 되면 끝이 있는 것이지 끝이 없는 것이 아닙니다. 열의로써 열의를 버린다는 것은 있을 수 없는 일이기 때문입니다." "바라문이여, 그렇다면 이 점에 대해 그대에게 되물어 보겠습니다. 그대가 좋을 대로 답변해 보십시오. 바라문이여, 이를 어떻게 생각합니까? 그대는 전에 '원림에 가야겠다'는 열의가 있었습니까? 그리하여 원림에 도착했을 때, 그에 따른 열의는 가라앉았습니까?" "그렇습니다, 존자여." "그대는 전에 '원림에 가야겠다'는 정진이 있었습니까? 그리하여 원림에 도착했을 때, 그에 따른 정진은 가라앉았습니까?" "그렇습니다, 존자여." "그대는 전에 '원림에 가야겠다'는 마음이 있었습니까? 그리하여 원림에 도착했을 때, 그에 따른 마음은 가라앉았습니까?" "그렇습니다, 존자여." "그대는 전에 '원림에 가야겠다'는 조사가 있었습니까? 그리하여 원림에 도착했을 때, 그에 따른 조사는 가라앉았습니까?" "그렇습니다, 존자여."

‘‘Evameva kho, brāhmaṇa, yo so bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto, tassa yo pubbe chando ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yo tajjo chando so paṭippassaddho; yaṃ pubbe vīriyaṃ ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yaṃ tajjaṃ vīriyaṃ taṃ paṭippassaddhaṃ; yaṃ pubbe cittaṃ ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yaṃ tajjaṃ cittaṃ taṃ paṭippassaddhaṃ; yā pubbe vīmaṃsā ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yā tajjā vīmaṃsā sā paṭippassaddhā. Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, iti evaṃ sante, santakaṃ vā hoti no asantakaṃ vā’’ti?

“바라문이여, 이와 같이 공양받아 마땅하며(아라한) 번뇌를 다하고 수행을 완성하였으며 할 일을 다 마쳤고 무거운 짐을 내려놓았으며 자신의 목적을 달성하였고 존재의 결박을 다 끊어버렸으며 바른 지혜로 해탈한 비구가 있다면, 그가 이전에 아라한과를 얻기 위해 가졌던 열의(chanda)는 아라한과를 얻었을 때 그에 상응하는 열의가 가라앉아 그치게 됩니다. 아라한과를 얻기 위해 이전에 가졌던 정진(vīriya)은 아라한과를 얻었을 때 그에 상응하는 정진이 가라앉아 그치게 됩니다. 아라한과를 얻기 위해 이전에 가졌던 마음(citta)은 아라한과를 얻었을 때 그에 상응하는 마음이 가라앉아 그치게 됩니다. 아라한과를 얻기 위해 이전에 가졌던 검토(vīmaṃsā)는 아라한과를 얻었을 때 그에 상응하는 검토가 가라앉아 그치게 됩니다. 바라문이여, 이를 어떻게 생각합니까? 이와 같다면 범행은 끝이 있는 것입니까, 끝이 없는 것입니까?”

‘‘Addhā, bho ānanda, evaṃ sante, santakaṃ hoti no asantakaṃ. Abhikkantaṃ, bho ānanda, abhikkantaṃ, bho ānanda! Seyyathāpi, bho ānanda, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhotā ānandena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bho ānanda, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ ānando dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. Pañcamaṃ.

“존자 아난다여, 참으로 이와 같다면 분명 끝이 있는 것이지 끝이 없는 것이 아닙니다. 훌륭합니다, 존자 아난다여! 훌륭합니다, 존자 아난다여! 존자 아난다여, 마치 넘어진 것을 일으켜 세우듯, 가려진 것을 열어 보이듯, 길을 잃은 자에게 길을 가리켜 주듯, 눈 있는 자들이 형상을 보라고 어둠 속에 등불을 들어 올리듯, 존자 아난다께서는 여러 가지 방편으로 법을 밝혀 주셨습니다. 저는 이제 존자 아난다의 스승이신 고타마 부처님과 법과 비구 승가에 귀의합니다. 존자 아난다께서는 저를 오늘부터 생명이 다할 때까지 귀의한 재가신자로 받아 주소서.” 다섯 번째 끝.

6. Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

6. 첫 번째 사문·바라문 경

828. ‘‘Ye [Pg.239] hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā ahesuṃ mahānubhāvā, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā bhavissanti mahānubhāvā, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā mahānubhāvā, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

828. “비구들이여, 과거에 누구든 큰 신통력과 큰 위력을 가졌던 사문들이나 바라문들은 모두 네 가지 신통근(iddhipāda)을 닦고 많이 행했기 때문이다. 비구들이여, 미래에 누구든 큰 신통력과 큰 위력을 가질 사문들이나 바라문들은 모두 네 가지 신통근을 닦고 많이 행할 것이기 때문이다. 비구들이여, 현재 누구든 큰 신통력과 큰 위력을 가진 사문들이나 바라문들은 모두 네 가지 신통근을 닦고 많이 행했기 때문이다.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā ahesuṃ mahānubhāvā, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā bhavissanti mahānubhāvā, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā mahānubhāvā, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“어떤 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의를 앞세운 삼매와 노력의 형성(노력의 행)을 갖춘 신통근을 닦는다. 정진을 앞세운 삼매… 마음을 앞세운 삼매… 검토를 앞세운 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신통근을 닦는다. 비구들이여, 과거에 누구든 큰 신통력과 큰 위력을 가졌던 사문들이나 바라문들은 모두 바로 이 네 가지 신통근을 닦고 많이 행했기 때문이다. 비구들이여, 미래에 누구든 큰 신통력과 큰 위력을 가질 사문들이나 바라문들은 모두 바로 이 네 가지 신통근을 닦고 많이 행할 것이기 때문이다. 비구들이여, 현재 누구든 큰 신통력과 큰 위력을 가진 사문들이나 바라문들은 모두 바로 이 네 가지 신통근을 닦고 많이 행했기 때문이다.” 여섯 번째 끝.

7. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

7. 두 번째 사문·바라문 경

829. ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosuṃ – ekopi hutvā bahudhā ahesuṃ, bahudhāpi hutvā eko ahesuṃ; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā agamaṃsu, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ akaṃsu, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne agamaṃsu, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamiṃsu, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasiṃsu parimajjiṃsu; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattesuṃ, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

829. “비구들이여, 과거에 누구든 여러 가지 신통의 변화를 경험했던 사문들이나 바라문들은 —하나였다가 여럿이 되기도 하고, 여럿이었다가 하나가 되기도 하며, 나타나기도 하고 사라지기도 하며, 벽이나 담이나 산을 아무런 걸림 없이 마치 허공에서처럼 통과하고, 땅에서도 마치 물속에서처럼 솟아올랐다 잠겼다 하며, 물 위에서도 마치 땅 위에서처럼 갈라지지 않고 걸어가며, 허공에서도 마치 날개 달린 새처럼 가부좌를 틀고 날아다니며, 이와 같이 큰 신통력과 큰 위력을 가진 저 달과 해도 손으로 만지고 쓰다듬으며, 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자재함을 행사한다— 그들 모두는 네 가지 신통근을 닦고 많이 행했기 때문이다.”

‘‘Ye [Pg.240] hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhossanti – ekopi hutvā bahudhā bhavissanti, bahudhāpi hutvā eko bhavissanti; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gamissanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karissanti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gamissanti, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamissanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasissanti parimajjissanti; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattissanti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

“비구들이여, 미래에 누구든 여러 가지 신통의 변화를 경험할 사문들이나 바라문들은 —하나였다가 여럿이 될 것이고, 여럿이었다가 하나가 될 것이며, 나타나기도 하고 사라지기도 할 것이며, 벽이나 담이나 산을 아무런 걸림 없이 마치 허공에서처럼 통과할 것이고, 땅에서도 마치 물속에서처럼 솟아올랐다 잠겼다 할 것이며, 물 위에서도 마치 땅 위에서처럼 갈라지지 않고 걸어갈 것이며, 허공에서도 마치 날개 달린 새처럼 가부좌를 틀고 날아다닐 것이며, 이와 같이 큰 신통력과 큰 위력을 가진 저 달과 해도 손으로 만지고 쓰다듬을 것이며, 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자재함을 행사할 것이다— 그들 모두는 네 가지 신통근을 닦고 많이 행할 것이기 때문이다.”

‘‘Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti – ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko honti; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karonti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchanti, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattāti.

“비구들이여, 현재 누구든 여러 가지 신통의 변화를 경험하는 사문들이나 바라문들은 —하나였다가 여럿이 되고, 여럿이었다가 하나가 되며, 나타나기도 하고 사라지기도 하며, 벽이나 담이나 산을 아무런 걸림 없이 마치 허공에서처럼 통과하고, 땅에서도 마치 물속에서처럼 솟아올랐다 잠겼다 하며, 물 위에서도 마치 땅 위에서처럼 갈라지지 않고 걸어가며, 허공에서도 마치 날개 달린 새처럼 가부좌를 틀고 날아다니며, 이와 같이 큰 신통력과 큰 위력을 가진 저 달과 해도 손으로 만지고 쓰다듬으며, 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자재함을 행사한다— 그들 모두는 네 가지 신통근을 닦고 많이 행했기 때문이다.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosuṃ – ekopi hutvā bahudhā ahesuṃ…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattesuṃ, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

“그 네 가지는 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의(chanda)를 앞세운 삼매와 노력의 행(sankhara)을 갖춘 신족(神足, iddhipada)을 닦고, 정진(viriya)을 앞세운 삼매... (중략) ... 마음(citta)을 앞세운 삼매... (중략) ... 관찰(vimamsa)을 앞세운 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 과거에 어떤 사문이나 바라문들이 여러 가지 신통의 변화(iddhividha)를 경험했든 — 한 몸이 되기도 하고 여럿이 되기도 하며... (중략) ... 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자유자재하게 행했든 — 그들 모두는 바로 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행했기 때문이다.”

‘‘Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhossanti – ekopi hutvā bahudhā bhavissanti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattissanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

“비구들이여, 미래에 어떤 사문이나 바라문들이 여러 가지 신통의 변화를 경험하게 되든 — 한 몸이 되기도 하고 여럿이 되기도 하며... (중략) ... 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 지배력을 행사하게 되든 — 그들 모두는 바로 이 네 가지 신족(iddhipāda)을 닦고 많이 행하였기 때문일 것이다.”

‘‘Ye [Pg.241] hi keci bhikkhave etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti – ekopi hutvā bahudhā honti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā’’ti. Sattamaṃ.

“비구들이여, 현재에 어떤 사문이나 바라문들이 여러 가지 신통의 변화를 경험하든 — 한 몸이 되기도 하고 여럿이 되기도 하며... (중략) ... 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 지배력을 행사하든 — 그들 모두는 바로 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하였기 때문이다.” 이것이 일곱 번째이다.

8. Bhikkhusuttaṃ

8. 비구 경

830. ‘‘Catunnaṃ, bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

830. “비구들이여, 네 가지 신족을 닦고 많이 행함으로 인하여 비구는 번뇌들이 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈(심해탈)과 통찰력을 통한 해탈(혜해탈)을 현생에서 스스로 높은 지혜로 알고 증득하여 구족하고 머문다.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“그 네 가지는 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의를 앞세운 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦고, 정진을 앞세운 삼매... (중략) ... 마음을 앞세운 삼매... (중략) ... 관찰을 앞세운 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 진실로 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행함으로 인하여 비구는 번뇌들이 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰력을 통한 해탈을 현생에서 스스로 높은 지혜로 알고 증득하여 구족하고 머문다.” (여덟 번째 경)

9. Iddhādidesanāsuttaṃ

9. 신통 등에 관한 설법 경

831. ‘‘Iddhiṃ vo, bhikkhave, desessāmi iddhipādañca iddhipādabhāvanañca iddhipādabhāvanāgāminiñca paṭipadaṃ. Taṃ suṇātha.

831. “비구들이여, 그대들에게 신통과 신통의 토대(신족)와 신통의 토대를 닦음과 신통의 토대를 닦음으로 인도하는 도를 설하리라. 그것을 들어라.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, iddhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhi.

“비구들이여, 신통(iddhi)이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 여러 가지 신통의 변화를 경험한다 — 한 몸이 되기도 하고 여럿이 되기도 하며, 여럿이 되었다가 다시 한 몸이 되기도 하며... (중략) ... 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자유자재하게 행한다 — 비구들이여, 이것을 신통이라 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, iddhipādo? Yo so, bhikkhave, maggo yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṃvattati – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādo.

“비구들이여, 신통의 토대(iddhipāda)란 무엇인가? 비구들이여, 신통을 얻고 신통을 성취하는 데 이바지하는 도(道)와 도닦음(行) — 비구들이여, 이것을 신통의 토대라 한다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi …pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanā.

“비구들이여, 신통의 토대를 닦음이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의를 앞세운 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦고, 정진을 앞세운 삼매... (중략) ... 마음을 앞세운 삼매... (중략) ... 관찰을 앞세운 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다 — 비구들이여, 이것을 신통의 토대를 닦음이라 한다.”

‘‘Katamā [Pg.242] ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā’’ti. Navamaṃ.

“비구들이여, 신통의 토대를 닦음으로 인도하는 도닦음이란 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 도(팔정도)이니, 즉 바른 견해, 바른 사유, 바른 말, 바른 행위, 바른 생계, 바른 정진, 바른 마음챙김, 바른 삼매이다 — 비구들이여, 이것을 신통의 토대를 닦음으로 인도하는 도닦음이라 한다.” (아홉 번째 경)

10. Vibhaṅgasuttaṃ

10. 분석 경

832. ‘‘Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā’’.

832. “비구들이여, 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하면 큰 결실과 큰 이익이 있다.”

‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro iddhipādā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ‘iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati – ‘yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā’. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ‘iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati – ‘yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā’. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

“비구들이여, 어떻게 네 가지 신족을 닦고 어떻게 많이 행하면 큰 결실과 큰 이익이 있는가? 비구들이여, 여기 비구는 ‘나의 열의는 너무 위축되지도 않을 것이며, 너무 들뜨지도 않을 것이며, 안으로 움츠러들지도 않을 것이며, 밖으로 흩어지지도 않을 것이다’라고 열의를 앞세운 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 그는 ‘앞에서처럼 뒤에서도, 뒤에서처럼 앞에서도; 아래에서처럼 위에서도, 위에서처럼 아래에서도; 낮에처럼 밤에도, 밤에처럼 낮에도’라고 앞뒤를 기억하며 머문다. 이와 같이 그는 열린 마음으로, 덮인 데 없이, 광명과 함께하는 마음을 닦는다. 정진을 앞세운 삼매... 마음을 앞세운 삼매... ‘나의 관찰은 너무 위축되지도 않을 것이며, 너무 들뜨지도 않을 것이며, 안으로 움츠러들지도 않을 것이며, 밖으로 흩어지지도 않을 것이다’라고 관찰을 앞세운 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 그는 ‘앞에서처럼 뒤에서도, 뒤에서처럼 앞에서도; 아래에서처럼 위에서도, 위에서처럼 아래에서도; 낮에처럼 밤에도, 밤에처럼 낮에도’라고 앞뒤를 기억하며 머문다. 이와 같이 그는 열린 마음으로, 덮인 데 없이, 광명과 함께하는 마음을 닦는다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, atilīno chando? Yo, bhikkhave, chando kosajjasahagato kosajjasampayutto – ayaṃ vuccati, bhikkhave, atilīno chando.

“비구들이여, 너무 위축된 열의란 무엇인가? 비구들이여, 게으름과 함께하고 게으름과 결합된 열의 — 비구들이여, 이것을 너무 위축된 열의라 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, atippaggahito chando? Yo, bhikkhave, chando uddhaccasahagato uddhaccasampayutto – ayaṃ vuccati, bhikkhave, atippaggahito chando.

“비구들이여, 너무 들뜬 열의란 무엇인가? 비구들이여, 들뜸(uddhacca)과 함께하고 들뜸과 결합된 열의 — 비구들이여, 이것을 너무 들뜬 열의라 한다.”

‘‘Katamo [Pg.243] ca, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhitto chando? Yo, bhikkhave, chando thinamiddhasahagato thinamiddhasampayutto – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhitto chando.

“비구들이여, 안으로 움츠러든 열의란 무엇인가? 비구들이여, 혼침과 고수(thinamiddha)와 함께하고 혼침과 고수와 결합된 열의 — 비구들이여, 이것을 안으로 움츠러든 열의라 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando? Yo, bhikkhave, chando bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhitto anuvisaṭo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando.

“비구들이여, 밖으로 흩어진 열의란 무엇인가? 비구들이여, 밖으로 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥들에 매여 흩어지고 퍼져나간 열의 — 비구들이여, 이것을 밖으로 흩어진 열의라 한다.”

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure? Idha, bhikkhave, bhikkhuno pacchāpuresaññā suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā suppaṭividdhā paññāya. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure.

“비구들이여, 어떻게 비구가 뒤에 대해서도 앞의 표상을 가지고 머무는가? — 앞에서와 같이 뒤에서도, 뒤에서와 같이 앞에서도 [머무는가]? 비구들이여, 여기 비구는 뒤와 앞의 표상을 지혜로써 잘 파악하고, 잘 마음에 잡도리하고, 잘 지니고, 잘 꿰뚫어 안다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 뒤에 대해서도 앞의 표상을 가지고 머문다. — 앞에서와 같이 뒤에서도, 뒤에서와 같이 앞에서도 [머문다].”

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta’nti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho viharati.

“비구들이여, 어떻게 비구가 아래에서와 같이 위에서도, 위에서와 같이 아래에서도 머무는가? 비구들이여, 여기 비구는 발바닥 위로, 머리카락 끝 아래로, 살가죽으로 둘러싸여 있고 여러 가지 부정한 것으로 가득 찬 바로 이 몸을 ‘이 몸에는 머리카락, 몸털, 손발톱, 이빨, 살가죽, 살점, 힘줄, 뼈, 골수, 콩팥, 심장, 간, 근막, 비장, 허파, 큰창자, 작은창자, 위 속의 음식물, 똥, 담즙, 점액, 고름, 피, 땀, 굳기름, 눈물, 기름기, 침, 콧물, 관절액, 오줌이 있다’라고 관찰한다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 아래에서와 같이 위에서도, 위에서와 같이 아래에서도 머문다.”

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi divā chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi rattiṃ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti; yehi vā pana ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi rattiṃ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi divā chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā viharati.

“비구들이여, 어떻게 비구가 낮에와 같이 밤에도, 밤에와 같이 낮에도 머무는가? 비구들이여, 여기 비구는 어떤 모습으로, 어떤 특징으로, 어떤 표상으로 낮에 열의에 의한 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족(神足)을 닦는가 하면, 그는 바로 그러한 모습으로, 그러한 특징으로, 그러한 표상으로 밤에 열의에 의한 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 또한 어떤 모습으로, 어떤 특징으로, 어떤 표상으로 밤에 열의에 의한 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는가 하면, 그는 바로 그러한 모습으로, 그러한 특징으로, 그러한 표상으로 낮에 열의에 의한 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 낮에와 같이 밤에도, 밤에와 같이 낮에도 머문다.”

‘‘Kathañca[Pg.244], bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

“비구들이여, 어떻게 비구가 장애 없이 열린 마음으로 광명 있는 마음을 닦는가? 비구들이여, 여기 비구는 광명상(光明想)을 잘 파악하고, 낮의 표상을 잘 확립한다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 장애 없이 열린 마음으로 광명 있는 마음을 닦는다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, atilīnaṃ vīriyaṃ? Yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ kosajjasahagataṃ kosajjasampayuttaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, atilīnaṃ vīriyaṃ.

“비구들이여, 무엇이 지나치게 위축된 정진인가? 비구들이여, 게으름과 함께하고 게으름과 상응하는 정진, 이것을 비구들이여, ‘지나치게 위축된 정진’이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, atippaggahitaṃ vīriyaṃ? Yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ uddhaccasahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, atippaggahitaṃ vīriyaṃ.

“비구들이여, 무엇이 지나치게 들뜬 정진인가? 비구들이여, 들뜸과 함께하고 들뜸과 상응하는 정진, 이것을 비구들이여, ‘지나치게 들뜬 정진’이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittaṃ vīriyaṃ? Yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ thinamiddhasahagataṃ thinamiddhasampayuttaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittaṃ vīriyaṃ.

“비구들이여, 무엇이 안으로 오므라든 정진인가? 비구들이여, 혼침과 수면과 함께하고 혼침과 수면과 상응하는 정진, 이것을 비구들이여, ‘안으로 오므라든 정진’이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ vīriyaṃ? Yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṃ anuvisaṭaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ vīriyaṃ…pe….

“비구들이여, 무엇이 밖으로 흩어진 정진인가? 비구들이여, 밖으로 다섯 가지 감각적 욕망의 대상들을 조건으로 하여 흩어지고 퍼진 정진, 이것을 비구들이여, ‘밖으로 흩어진 정진’이라 한다. ... (중략) ...”

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

“비구들이여, 어떻게 비구가 장애 없이 열린 마음으로 광명 있는 마음을 닦는가? 비구들이여, 여기 비구는 광명상을 잘 파악하고, 낮의 표상을 잘 확립한다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 장애 없이 열린 마음으로 광명 있는 마음을 닦는다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, atilīnaṃ cittaṃ? Yaṃ, bhikkhave, cittaṃ kosajjasahagataṃ kosajjasampayuttaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, atilīnaṃ cittaṃ.

“비구들이여, 무엇이 지나치게 위축된 마음인가? 비구들이여, 게으름과 함께하고 게으름과 상응하는 마음, 이것을 비구들이여, ‘지나치게 위축된 마음’이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, atippaggahitaṃ cittaṃ? Yaṃ, bhikkhave, cittaṃ uddhaccasahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, atippaggahitaṃ cittaṃ.

“비구들이여, 무엇이 지나치게 들뜬 마음인가? 비구들이여, 들뜸과 함께하고 들뜸과 상응하는 마음, 이것을 비구들이여, ‘지나치게 들뜬 마음’이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittaṃ cittaṃ? Yaṃ, bhikkhave, cittaṃ thinamiddhasahagataṃ thinamiddhasampayuttaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittaṃ cittaṃ.

“비구들이여, 무엇이 안으로 오므라든 마음인가? 비구들이여, 혼침과 수면과 함께하고 혼침과 수면과 상응하는 마음, 이것을 비구들이여, ‘안으로 오므라든 마음’이라 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ cittaṃ? Yaṃ, bhikkhave, cittaṃ bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṃ anuvisaṭaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ cittaṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

“비구들이여, 무엇이 밖으로 흩어진 마음인가? 비구들이여, 밖으로 다섯 가지 감각적 욕망의 대상들을 조건으로 하여 흩어지고 퍼진 마음, 이것을 비구들이여, ‘밖으로 흩어진 마음’이라 한다. ... (중략) ... 비구들이여, 이와 같이 비구는 장애 없이 열린 마음으로 광명 있는 마음을 닦는다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, atilīnā vīmaṃsā? Yā, bhikkhave, vīmaṃsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, atilīnā vīmaṃsā.

“비구들이여, 무엇이 지나치게 위축된 검토인가? 비구들이여, 게으름과 함께하고 게으름과 상응하는 검토, 이것을 비구들이여, ‘지나치게 위축된 검토’라 한다.”

‘‘Katamā [Pg.245] ca, bhikkhave, atippaggahitā vīmaṃsā? Yā, bhikkhave, vīmaṃsā uddhaccasahagatā uddhaccasampayuttā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, atippaggahitā vīmaṃsā.

“비구들이여, 무엇이 지나치게 들뜬 검토인가? 비구들이여, 들뜸과 함께하고 들뜸과 상응하는 검토, 이것을 비구들이여, ‘지나치게 들뜬 검토’라 한다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittā vīmaṃsā? Yā, bhikkhave, vīmaṃsā thinamiddhasahagatā thinamiddhasampayuttā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittā vīmaṃsā.

“비구들이여, 무엇이 안으로 오므라든 검토인가? 비구들이여, 혼침과 수면과 함께하고 혼침과 수면과 상응하는 검토, 이것을 비구들이여, ‘안으로 오므라든 검토’라 한다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṃsā? Yā, bhikkhave, vīmaṃsā bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittā anuvisaṭā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṃsā…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā.

“비구들이여, 무엇이 밖으로 흩어진 검토인가? 비구들이여, 밖으로 다섯 가지 감각적 욕망의 대상들을 조건으로 하여 흩어지고 퍼진 검토, 이것을 비구들이여, ‘밖으로 흩어진 검토’라 한다. ... (중략) ... 비구들이여, 이와 같이 비구는 장애 없이 열린 마음으로 광명 있는 마음을 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 네 가지 신족을 닦고 많이 익히면 큰 결실이 있고 큰 공덕이 있다.”

‘‘Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Dasamaṃ.

“비구들이여, 이와 같이 네 가지 성취의 수단(신족통의 토대)을 닦고 이와 같이 많이 공부지으면, 비구는 여러 가지 신통력을 경험하게 된다. 즉, 한 몸이면서 여러 몸이 되기도 하고, 여러 몸이었다가 한 몸이 되기도 하며... 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자재함을 부린다. 비구들이여, 이와 같이 네 가지 성취의 수단을 닦고 이와 같이 많이 공부지으면, 번뇌가 다하여 번뇌 없는 심해탈과 혜해탈을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 실현하여 구족하여 머문다.” 열 번째 경.

Pāsādakampanavaggo dutiyo.

파사다깜빠나 품(제2장)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약(우다나)은 다음과 같다.

Pubbaṃ mahapphalaṃ chandaṃ, moggallānañca uṇṇābhaṃ;

Dve samaṇabrāhmaṇā bhikkhu, desanā vibhaṅgena cāti.

뿌바 경(Pubba), 마합팔라 경(Mahapphala), 찬다 경(Chanda), 목갈라나 경(Moggallāna), 운나바 경(Uṇṇābha), 두 사문-바라문 경, 비구 경(Bhikkhu), 데사나 경(Desanā), 위방가 경(Vibhaṅga)이다.

3. Ayoguḷavaggo

3. 아요굴라 품(제3장)

1. Maggasuttaṃ

1. 막가 경(길의 경)

833. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi – ‘ko nu kho maggo, kā paṭipadā iddhipādabhāvanāyā’ti[Pg.246]? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – ‘idha bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā’ – iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

833. 사왓티. “비구들이여, 내가 깨달음을 얻기 전 아직 바르게 깨닫지 못한 보살이었을 때 이런 생각이 들었다. ‘성취의 수단을 닦기 위한 길은 무엇이며, 그 실천 방법은 무엇인가?’ 비구들이여, 그런 나에게 이런 생각이 들었다. ‘여기 비구는 열의와 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취의 수단을 닦는다. 이때 나의 열의는 너무 위축되지도 않고 너무 들뜨지도 않을 것이며, 안으로 오그라들지도 않고 밖으로 흩어지지도 않을 것이다. 그는 뒤와 앞을 똑같이 인식하며 머문다. 즉, 앞에서와 같이 뒤에서도, 뒤에서와 같이 앞에서도 그러하며, 아래와 같이 위에서도, 위와 같이 아래에서도 그러하고, 낮과 같이 밤에도, 밤과 같이 낮에도 그러하다. 이와 같이 열린 마음으로 장애 없이 빛나는 마음을 닦는다.’ 정진과 삼매... 마음과 삼매... 검토(위망사)와 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취의 수단을 닦는다. 이때 나의 검토는 너무 위축되지도 않고 너무 들뜨지도 않을 것이며, 안으로 오그라들지도 않고 밖으로 흩어지지도 않을 것이다. 그는 뒤와 앞을 똑같이 인식하며 머문다. 즉, 앞에서와 같이 뒤에서도, 뒤에서와 같이 앞에서도 그러하며, 아래와 같이 위에서도, 위와 같이 아래에서도 그러하고, 낮과 같이 밤에도, 밤과 같이 낮에도 그러하다. 이와 같이 열린 마음으로 장애 없이 빛나는 마음을 닦는다.”

‘‘Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 이와 같이 네 가지 성취의 수단을 닦고 이와 같이 많이 공부지으면, 비구는 여러 가지 신통력을 경험하게 된다. 즉, 한 몸이면서 여러 몸이 되기도 하고, 여러 몸이었다가 한 몸이 되기도 하며... 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자재함을 부린다. 비구들이여, 이와 같이 네 가지 성취의 수단을 닦고 이와 같이 많이 공부지으면, 번뇌가 다하여 번뇌 없는 심해탈과 혜해탈을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 실현하여 구족하여 머문다.” 첫 번째 경.

(Chapi abhiññāyo vitthāretabbā).

(여섯 가지 신통도 상세히 서술해야 한다).

2. Ayoguḷasuttaṃ

2. 아요굴라 경(쇠공의 경)

834. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhijānāti nu kho, bhante, bhagavā iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṃ upasaṅkamitā’’ti? ‘‘Abhijānāmi khvāhaṃ, ānanda, iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṃ upasaṅkamitā’’ti. ‘‘Abhijānāti pana, bhante, bhagavā iminā cātumahābhūtikena kāyena iddhiyā brahmalokaṃ upasaṅkamitā’’ti[Pg.247]? ‘‘Abhijānāmi khvāhaṃ, ānanda, iminā cātumahābhūtikena kāyena iddhiyā brahmalokaṃ upasaṅkamitā’’ti.

834. 사왓티. 그때 아난다 존자가 세존께 다가가서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 아난다 존자는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 세존께서는 신통력으로 마음으로 이루어진 몸(의성신)을 가지고 범천의 세상에 도달하시는 것을 알고 계십니까?” “아난다여, 나는 신통력으로 마음으로 이루어진 몸을 가지고 범천의 세상에 도달하는 것을 알고 있다.” “그러면 세존이시여, 세존께서는 이 사대(四大)로 이루어진 몸을 가지고 신통력으로 범천의 세상에 도달하시는 것을 알고 계십니까?” “아난다여, 나는 이 사대로 이루어진 몸을 가지고 신통력으로 범천의 세상에 도달하는 것을 알고 있다.”

‘‘Yañca kho, omāti, bhante, bhagavā iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṃ upasaṅkamituṃ, yañca kho abhijānāti, bhante, bhagavā iminā cātumahābhūtikena kāyena iddhiyā brahmalokaṃ upasaṅkamitā, tayidaṃ, bhante, bhagavato acchariyañceva abbhutañcā’’ti. ‘‘Acchariyā ceva, ānanda, tathāgatā acchariyadhammasamannāgatā ca, abbhutā ceva, ānanda, tathāgatā abbhutadhammasamannāgatā ca’’.

“세존이시여, 세존께서 신통력으로 마음으로 이루어진 몸으로 범천의 세상에 도달하실 수 있다는 것과, 또한 세존께서 이 사대로 이루어진 몸으로 신통력을 통해 범천의 세상에 도달하신 것을 알고 계신다는 것, 세존의 이 두 가지 일은 참으로 경이롭고 놀라운 일입니다.” “아난다여, 여래들은 참으로 경이로우며 경이로운 법을 갖추고 있고, 아난다여, 여래들은 참으로 놀라우며 놀라운 법을 갖추고 있다.”

‘‘Yasmiṃ, ānanda, samaye tathāgato kāyampi citte samodahati cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṃ, ānanda, samaye tathāgatassa kāyo lahutaro ceva hoti mudutaro ca kammaniyataro ca pabhassarataro ca.

“아난다여, 여래가 몸을 마음에 두고 마음을 몸에 두어, 즐거운 인식과 가벼운 인식을 몸에 스며들게 하여 머물 때, 아난다여, 그때 여래의 몸은 더 가벼워지고 더 부드러워지며 더 다루기 쉬워지고 더 빛나게 된다.”

‘‘Seyyathāpi, ānanda, ayoguḷo divasaṃ santatto lahutaro ceva hoti mudutaro ca kammaniyataro ca pabhassarataro ca; evameva kho, ānanda, yasmiṃ samaye tathāgato kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṃ, ānanda, samaye tathāgatassa kāyo lahutaro ceva hoti mudutaro ca kammaniyataro ca pabhassarataro ca.

“아난다여, 마치 하루 종일 달궈진 쇠공이 더 가벼워지고 더 부드러워지며 더 다루기 쉬워지고 더 빛나게 되는 것과 같다. 아난다여, 이와 같이 여래가 몸을 마음에 두고 마음을 몸에 두어, 즐거운 인식과 가벼운 인식을 몸에 스며들게 하여 머물 때, 아난다여, 그때 여래의 몸은 더 가벼워지고 더 부드러워지며 더 다루기 쉬워지고 더 빛나게 된다.”

‘‘Yasmiṃ, ānanda, samaye tathāgato kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṃ, ānanda, samaye tathāgatassa kāyo appakasireneva pathaviyā vehāsaṃ abbhuggacchati, so anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.

“아난다여, 여래가 몸을 마음에 두고 마음을 몸에 두어, 즐거운 인식과 가벼운 인식을 몸에 스며들게 하여 머물 때, 아난다여, 그때 여래의 몸은 큰 어려움 없이 땅에서 허공으로 솟아오른다. 그 여래는 여러 가지 신통력을 경험하게 된다. 즉, 한 몸이면서 여러 몸이 되기도 하고, 여러 몸이었다가 한 몸이 되기도 하며... 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자재함을 부린다.”

‘‘Seyyathāpi, ānanda, tūlapicu vā kappāsapicu vā lahuko vātūpādāno appakasireneva pathaviyā vehāsaṃ abbhuggacchati; evameva kho, ānanda, yasmiṃ samaye tathāgato kāyampi citte samodahati, cittampi [Pg.248] kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṃ, ānanda, samaye tathāgatassa kāyo appakasireneva pathaviyā vehāsaṃ abbhuggacchati, so anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattetī’’ti. Dutiyaṃ.

“아난다여, 마치 가볍고 바람에 날리기 쉬운 나무솜 뭉치나 면화 뭉치가 큰 어려움 없이 땅에서 허공으로 솟아오르는 것과 같다. 아난다여, 그와 같이 여래가 몸을 마음에 두고 마음을 몸에 두어, 즐거운 지각과 가벼운 지각을 몸에 들게 하여 머무는 때가 있다. 아난다여, 그럴 때 여래의 몸은 어려움 없이 땅에서 허공으로 솟아오른다. 그는 여러 가지 신통의 변화를 경험한다. 한 몸이 되었다가 여러 몸이 되기도 하고... (중략) ... 범천의 세상까지도 몸으로 자유자재하게 다스린다.”

3. Bhikkhusuttaṃ

3. 비구 경

835. ‘‘Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi …pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Tatiyaṃ.

835. “비구들이여, 네 가지 신족이 있다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의를 위주로 하는 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦는다. 정진을 위주로 하는... (중략) ... 마음을 위주로 하는... (중략) ... 검토를 위주로 하는 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 이것들이 네 가지 신족이다. 비구들이여, 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행함으로 인해 비구는 번뇌를 다하여, 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰을 통한 해탈을 현생에서 스스로 높은 지혜로 알고 실현하여 성취하고 머문다.”

4. Suddhikasuttaṃ

4. 청정 경

836. ‘‘Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā’’ti. Catutthaṃ.

836. “비구들이여, 네 가지 신족이 있다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의를 위주로 하는 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦는다. 정진을 위주로 하는... (중략) ... 마음을 위주로 하는... (중략) ... 검토를 위주로 하는 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 이것들이 네 가지 신족이다.”

5. Paṭhamaphalasuttaṃ

5. 첫 번째 과보 경

837. ‘‘Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi …pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhunā dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Pañcamaṃ.

837. “비구들이여, 네 가지 신족이 있다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의를 위주로 하는 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦는다. 정진을 위주로 하는... (중략) ... 마음을 위주로 하는... (중략) ... 검토를 위주로 하는 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 이것들이 네 가지 신족이다. 비구들이여, 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행함으로써 비구는 두 가지 과보 중 하나를 기대할 수 있다. 현생에서의 구경의 지혜이거나, 재생의 근거가 남아 있을 경우 아나함의 상태이다.”

6. Dutiyaphalasuttaṃ

6. 두 번째 과보 경

838. ‘‘Cattārome[Pg.249], bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi …pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā.

838. “비구들이여, 네 가지 신족이 있다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의를 위주로 하는 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦는다. 정진을 위주로 하는... (중략) ... 마음을 위주로 하는... (중략) ... 검토를 위주로 하는 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 이것들이 네 가지 신족이다. 비구들이여, 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행함으로써 일곱 가지 과보와 일곱 가지 공덕을 기대할 수 있다.”

‘‘Katame satta phalā sattānisaṃsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti; atha maraṇakāle aññaṃ ārādheti, no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti; atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, upahaccaparinibbāyī hoti, asaṅkhāraparinibbāyī hoti, sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ime satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“무엇이 일곱 가지 과보와 일곱 가지 공덕인가? 현생에서 일찍이 구경의 지혜를 얻거나, 현생에서 일찍이 얻지 못했다면 죽을 때에 구경의 지혜를 얻는다. 현생에서도 얻지 못하고 죽을 때에도 얻지 못했다면, 다섯 가지 낮은 단계의 결박이 다하여 중간에 반열반하는 자가 되거나, 수명의 절반을 넘어서 반열반하는 자가 되거나, 무행반열반하는 자가 되거나, 유행반열반하는 자가 되거나, 상류가 되어 아가니타 천에 이르는 자가 된다. 비구들이여, 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행함으로써 이러한 일곱 가지 과보와 일곱 가지 공덕을 기대할 수 있다.”

7. Paṭhamaānandasuttaṃ

7. 첫 번째 아난다 경

839. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

839. 사왓티에서. 그때 존자 아난다가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 존자 아난다는 세존께 이와 같이 여쭈었다.

‘‘Katamā nu kho, bhante, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā’’ti? ‘‘Idhānanda, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti – ayaṃ vuccatānanda, iddhi’’.

“세존이시여, 무엇이 신통이며, 무엇이 신족이며, 무엇이 신족의 수행이며, 무엇이 신족의 수행으로 인도하는 길입니까?” “아난다여, 여기 비구가 여러 가지 신통의 변화를 경험한다. 한 몸이 되었다가 여러 몸이 되기도 하고, 여러 몸이 되었다가 한 몸이 되기도 하며... (중략) ... 범천의 세상까지도 몸으로 자유자재하게 다스린다. 아난다여, 이를 신통이라 한다.”

‘‘Katamo cānanda, iddhipādo? Yo, ānanda, maggo yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṃvattati – ayaṃ vuccatānanda, iddhipādo.

“아난다여, 무엇이 신족인가? 아난다여, 신통을 얻고 신통을 성취하도록 이끄는 길과 방법, 이를 신족이라 한다.”

‘‘Katamā [Pg.250] cānanda, iddhipādabhāvanā? Idhānanda, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ayaṃ vuccatānanda, iddhipādabhāvanā.

“아난다여, 무엇이 신족의 수행인가? 아난다여, 여기 비구는 열의를 위주로 하는 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦는다. 정진을 위주로 하는... (중략) ... 마음을 위주로 하는... (중략) ... 검토를 위주로 하는 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦는다. 아난다여, 이를 신족의 수행이라 한다.”

‘‘Katamā cānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccatānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā’’ti. Sattamaṃ.

“아난다여, 무엇이 신족의 수행으로 인도하는 길인가? 그것은 바로 여덟 가지 구성 요소를 가진 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해... (중략) ... 바른 삼매이다. 아난다여, 이를 신족의 수행으로 인도하는 길이라 한다.”

8. Dutiyaānandasuttaṃ

8. 두 번째 아난다 경

840. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘katamā nu kho, ānanda, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā’’ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā…pe….

840. 한쪽에 앉아 있는 존자 아난다에게 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. “아난다여, 무엇이 신통이며, 무엇이 신족이며, 무엇이 신족의 수행이며, 무엇이 신족의 수행으로 인도하는 길인가?” “세존이시여, 저희에게 법은 세존을 뿌리로 하며, 세존을 인도자로 삼으며... (중략) ...”

‘‘Idhānanda, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti – ayaṃ vuccatānanda, iddhi.

“아난다여, 여기 비구가 여러 가지 신통의 변화를 경험한다. 한 몸이 되었다가 여러 몸이 되기도 하고... (중략) ... 범천의 세상까지도 몸으로 자유자재하게 다스린다. 아난다여, 이를 신통이라 한다.”

‘‘Katamo cānanda, iddhipādo? Yo, ānanda, maggo yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṃvattati – ayaṃ vuccatānanda, iddhipādo.

“아난다여, 무엇이 신족인가? 아난다여, 신통을 얻고 신통을 성취하도록 이끄는 길과 방법, 이를 신족이라 한다.”

‘‘Katamā cānanda, iddhipādabhāvanā? Idhānanda, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ayaṃ vuccatānanda, iddhipādabhāvanā.

“아난다여, 신족(神足)의 닦음이란 무엇인가? 아난다여, 여기 비구는 열의를 바탕으로 한 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦고, 정진을 바탕으로 한 삼매… (중략) … 마음을 바탕으로 한 삼매… (중략) … 검토를 바탕으로 한 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 아난다여, 이를 신족의 닦음이라 한다.”

‘‘Katamā cānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccatānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“아난다여, 신족의 닦음으로 인도하는 도 닦음이란 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해(정견)… (중략) … 바른 삼매(정정)이다. 아난다여, 이를 신족의 닦음으로 인도하는 도 닦음이라 한다.” 여덟 번째 경.

9. Paṭhamabhikkhusuttaṃ

9. 9. 첫 번째 비구 경

841. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho [Pg.251] te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘katamā nu kho, bhante, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā’’ti?

841. 그때 많은 비구들이 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 그 비구들은 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 신통(神通)이란 무엇이며, 신족이란 무엇이며, 신족의 닦음이란 무엇이며, 신족의 닦음으로 인도하는 도 닦음이란 무엇입니까?”

‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhi.

“비구들이여, 여기 비구는 여러 가지 신통의 종류를 경험한다. 하나가 되었다가 여럿이 되고… (중략) … 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 권능을 휘두른다. 비구들이여, 이를 신통이라 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, iddhipādo? Yo, bhikkhave, maggo, yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṃvattati – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādo.

“비구들이여, 신족이란 무엇인가? 비구들이여, 신통의 획득과 신통의 성취를 위해 성립하는 그 길, 그 도 닦음을 비구들이여, 신족이라 한다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanā.

“비구들이여, 신족의 닦음이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의를 바탕으로 한 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦고, 정진을 바탕으로 한 삼매… (중략) … 마음을 바탕으로 한 삼매… (중략) … 검토를 바탕으로 한 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 이를 신족의 닦음이라 한다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā’’ti. Navamaṃ.

“비구들이여, 신족의 닦음으로 인도하는 도 닦음이란 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해… (중략) … 바른 삼매이다. 비구들이여, 이를 신족의 닦음으로 인도하는 도 닦음이라 한다.” 아홉 번째 경.

10. Dutiyabhikkhusuttaṃ

10. 10. 두 번째 비구 경

842. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu…pe… ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca – ‘‘katamā nu kho, bhikkhave, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā’’ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā…pe….

842. 그때 많은 비구들이 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. … (중략) … 한곁에 앉은 그 비구들에게 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. “비구들이여, 신통이란 무엇이며, 신족이란 무엇이며, 신족의 닦음이란 무엇이며, 신족의 닦음으로 인도하는 도 닦음이란 무엇인가?” “세존이시여, 저희들에게 법은 세존을 근본으로 하고, 세존을 인도자로 하며… (중략) …”}, {

‘‘Katamā ca, bhikkhave, iddhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhi.

“비구들이여, 신통이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 여러 가지 신통의 종류를 경험한다. 하나가 되었다가 여럿이 되고… (중략) … 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 권능을 휘두른다. 비구들이여, 이를 신통이라 한다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, iddhipādo? Yo, bhikkhave, maggo, yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṃvattati – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādo.

“비구들이여, 신족이란 무엇인가? 비구들이여, 신통의 획득과 신통의 성취를 위해 성립하는 그 길, 그 도 닦음을 비구들이여, 신족이라 한다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ [Pg.252] iddhipādaṃ bhāveti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanā.

“비구들이여, 신족의 닦음이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의를 바탕으로 한 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦고, 정진을 바탕으로 한 삼매… (중략) … 마음을 바탕으로 한 삼매… (중략) … 검토를 바탕으로 한 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦는다. 비구들이여, 이를 신족의 닦음이라 한다.”

‘‘Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā’’ti. Dasamaṃ.

“비구들이여, 신족의 닦음으로 인도하는 도 닦음이란 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해… (중략) … 바른 삼매이다. 비구들이여, 이를 신족의 닦음으로 인도하는 도 닦음이라 한다.” 열 번째 경.

11. Moggallānasuttaṃ

11. 11. 목갈라나 경

843. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamesaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’’ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā…pe… ‘‘catunnaṃ kho, bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’’.

843. 그때 세존께서는 비구들을 불러 말씀하셨다. “비구들이여, 이를 어떻게 생각하느냐? 어떤 법들을 닦고 많이 행하였기에 목갈라나 비구가 이와 같이 큰 신통과 큰 위력을 갖게 되었는가?” “세존이시여, 저희들에게 법은 세존을 근본으로 하고, 세존을 인도자로 하며… (중략) …” “비구들이여, 네 가지 신족을 닦고 많이 행하였기에 목갈라나 비구가 이와 같이 큰 신통과 큰 위력을 갖게 되었느니라.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, moggallāno bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ‘iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati – ‘yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā’. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ‘iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati’…pe… iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo.

“어떤 네 가지인가? 비구들이여, 여기 목갈라나 비구는 열의를 바탕으로 한 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦으며, ‘이와 같이 나의 열의는 너무 위축되지도 않을 것이며, 너무 들뜨지도 않을 것이며, 안으로 오그라들지도 않을 것이며, 밖으로 흩어지지도 않을 것이다’라고 생각한다. 또한 뒤와 앞의 인식을 갖추어 머무나니, ‘앞에서와 같이 뒤에서도, 뒤에서와 같이 앞에서도, 아래에서와 같이 위에서도, 위에서와 같이 아래에서도, 낮에와 같이 밤에도, 밤에와 같이 낮에도’ 그러하다. 이와 같이 마음이 열리고 가려지지 않은 상태에서 광명과 함께하는 마음을 닦는다. 정진을 바탕으로 한 삼매… 마음을 바탕으로 한 삼매… 검토를 바탕으로 한 삼매와 노력의 행을 갖춘 신족을 닦으며, ‘이와 같이 나의 검토는 너무 위축되지도 않을 것이며, 너무 들뜨지도 않을 것이며, 안으로 오그라들지도 않을 것이며, 밖으로 흩어지지도 않을 것이다’라고 생각한다. … (중략) … 이와 같이 마음이 열리고 가려지지 않은 상태에서 광명과 함께하는 마음을 닦는다. 비구들이여, 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하였기에 목갈라나 비구가 이와 같이 큰 신통과 큰 위력을 갖게 된 것이다.”

‘‘Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggalāno bhikkhu evaṃ anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva [Pg.253] brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Ekādasamaṃ.

“비구들이여, 또한 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하였기에 목갈라나 비구는 이와 같이 여러 가지 신통의 종류를 경험한다. 하나가 되었다가 여럿이 되고, 여럿이 되었다가 하나가 되며… (중략) … 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 권능을 휘두른다. 비구들이여, 또한 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하였기에 목갈라나 비구는 번뇌가 다하여 번뇌가 없는 마음의 해탈과 통찰지(혜)의 해탈을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 체득하여 성취하고 머문다.” 열한 번째 경.

12. Tathāgatasuttaṃ

12. 12. 여래 경

844. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamesaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’’ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… ‘‘catunnaṃ kho, bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’’.

844. 그때 세존께서는 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 그대들은 어떻게 생각하느냐? 어떤 법들을 닦고 많이 행하였기에 여래가 이와 같이 큰 신통력이 있고 이와 같이 큰 위력이 있겠느냐?” “세존이시여, 저희들에게 법은 세존을 뿌리로 하고 있으며, 세존을 길잡이로 하고 있으며, 세존을 귀의처로 하고 있습니다. (중략) ” “비구들이여, 네 가지 성취수단(신족, iddhipāda)을 닦고 많이 행하였기에 여래가 이와 같이 큰 신통력이 있고 이와 같이 큰 위력이 있느니라.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, tathāgato chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ‘iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati – ‘yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā’. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ‘iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atipaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati – ‘yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā’. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo.

“어떤 네 가지인가? 비구들이여, 여기 여래는 열의의 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦는다. ‘이와 같이 나의 열의는 너무 위축되지도 않을 것이며, 너무 들뜨지도 않을 것이며, 안으로 오므라들지도 않을 것이며, 밖으로 흩어지지도 않을 것이다’라고. 또한 뒤와 앞을 아는 지각을 지니고 머무니, ‘앞이 그러하듯 뒤가 그러하며, 뒤가 그러하듯 앞이 그러하며; 아래가 그러하듯 위가 그러하며, 위가 그러하듯 아래가 그러하며; 낮이 그러하듯 밤이 그러하며, 밤이 그러하듯 낮이 그러하다’라고. 이와 같이 덮개가 없고 열린 마음으로 광명과 함께하는 마음을 닦는다. 정진의 삼매... (중략) ... 마음의 삼매... (중략) ... 검증의 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦는다. ‘이와 같이 나의 검증은 너무 위축되지도 않을 것이며, 너무 들뜨지도 않을 것이며, 안으로 오므라들지도 않을 것이며, 밖으로 흩어지지도 않을 것이다’라고. 또한 뒤와 앞을 아는 지각을 지니고 머무니, ‘앞이 그러하듯 뒤가 그러하며, 뒤가 그러하듯 앞이 그러하며; 아래가 그러하듯 위가 그러하며, 위가 그러하듯 아래가 그러하며; 낮이 그러하듯 밤이 그러하며, 밤이 그러하듯 낮이 그러하다’라고. 이와 같이 덮개가 없고 열린 마음으로 광명과 함께하는 마음을 닦는다. 비구들이여, 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하였기에 여래가 이와 같이 큰 신통력이 있고 이와 같이 큰 위력이 있느니라.”

‘‘Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato āsavānaṃ [Pg.254] khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Dvādasamaṃ.

“비구들이여, 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하였기에 여래는 여러 가지 신통력을 경험하나니, 하나였다가 여럿이 되기도 하고... (중략) ... 범천의 세상까지도 몸으로 자재함을 행한다. 비구들이여, 이 네 가지 성취수단을 닦고 많이 행하였기에 여래는 번뇌가 다하여, 번뇌 없는 심해탈과 혜해탈을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 실현하고 성취하여 머무느니라.” 제12경.

(Chapi abhiññāyo vitthāretabbā).

(여섯 가지 신통(abhiññā)도 상세히 설해야 한다.)

Ayoguḷavaggo tatiyo.

무쇠공의 품(Ayoguḷavagga) 제3이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약(udāna):

Maggo ayoguḷo bhikkhu, suddhikañcāpi dve phalā;

Dve cānandā duve bhikkhū, moggallāno tathāgatoti.

도(Magga), 무쇠공(Ayoguḷa), 비구(Bhikkhu), 순수함(Suddhika), 그리고 두 가지 결실(Phala), 두 가지 아난다(Ānanda), 두 명의 비구(Bhikkhu), 목갈라나(Moggallāna), 여래(Tathāgata)이다.

4. Gaṅgāpeyyālavaggo

4. 4. 갠지스강의 반복의 품(Gaṅgāpeyyālavagga)

1-12. Gaṅgānadīādisuttadvādasakaṃ

1-12. 갠지스강 등의 열두 경들

845-856. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro iddhipāde bhāvento cattāro iddhipāde bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro iddhipāde bhāvento cattāro iddhipāde bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

845-856. “비구들이여, 마치 갠지스강이 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 치우치고, 동쪽으로 향하는 것과 같다. 이와 같이 비구들이여, 비구가 네 가지 성취수단을 닦고 네 가지 성취수단을 많이 행하면 열반으로 기울고, 열반으로 치우치고, 열반으로 향하게 된다. 비구들이여, 어떻게 비구가 네 가지 성취수단을 닦고 네 가지 성취수단을 많이 행하면 열반으로 기울고, 열반으로 치우치고, 열반으로 향하게 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 열의의 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦으며, 정진의 삼매... (중략) ... 마음의 삼매... (중략) ... 검증의 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦는다.”

‘‘Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro iddhipāde bhāvento cattāro iddhipāde bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Dvādasamaṃ.

“비구들이여, 이와 같이 비구가 네 가지 성취수단을 닦고 네 가지 성취수단을 많이 행하면 열반으로 기울고, 열반으로 치우치고, 열반으로 향하게 되느니라.” 제12경.

Gaṅgāpeyyālavaggo catuttho.

갠지스강의 반복의 품 제4가 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약:

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

동쪽으로 기우는 것이 여섯이고, 바다로 기우는 것이 여섯이다. 이들 둘씩 여섯은 열둘이 되니, 이것으로 품(vagga)이라 불린다.

Appamādavaggo vitthāretabbo.

불방일의 품(Appamādavagga)을 상세히 설해야 한다.

Tassuddānaṃ –

그 요약:

Tathāgataṃ [Pg.255] padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sāro ca vassikaṃ;

Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṃ padanti.

여래(Tathāgata), 발자국(Pada), 지붕(Kūṭa), 뿌리(Mūla), 핵심(Sāra), 자스민(Vassika), 왕(Rājā), 달과 해(Candimasūriyā), 그리고 열 번째는 옷(Vattha)이다.

Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.

힘을 길러야 하는 일의 품(Balakaraṇīyavagga)을 상세히 설해야 한다.

Tassuddānaṃ –

그 요약:

Balaṃ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā;

Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.

힘(Bala), 씨앗(Bīja), 용(Nāga), 나무(Rukkho), 항아리(Kumbha), 가시(Sūkiyā), 허공(Ākāsa), 두 가지 구름(Megha), 배(Nāvā), 손님(Āgantukā), 강(Nadī)이다.

Esanāvaggo vitthāretabbo.

추구의 품(Esanāvagga)을 상세히 설해야 한다.

Tassuddānaṃ –

그 요약:

Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā tisso;

Khilaṃ malañca nīgho ca, vedanā taṇhā tasinā cāti.

추구(Esanā), 세 가지 자만(Vidhā), 번뇌(Āsava), 존재(Bhava), 세 가지 고통(Dukkhatā), 황무지(Khila), 때(Mala), 고통(Nīgha), 느낌(Vedanā), 갈애(Taṇhā), 그리고 갈증(Tasinā)이다.

8. Oghavaggo

8. 폭류의 품(Oghavagga)

1-10. Oghādisuttadasakaṃ

1-10. 폭류 등의 열 가지 경들

889-898. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro iddhipādā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi [Pg.256] …pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro iddhipādā bhāvetabbā’’ti.

889-898. “비구들이여, 높은 단계로 이끄는 다섯 가지 결박(상분결)이 있다. 무엇이 다섯인가? 색계에 대한 탐욕, 무색계에 대한 탐욕, 자만, 들뜸, 무명이다. 비구들이여, 이것이 높은 단계로 이끄는 다섯 가지 결박이다. 비구들이여, 높은 단계로 이끄는 이 다섯 가지 결박을 특별한 지혜로 알고, 철저히 알고, 완전히 멸하고, 끊기 위하여 네 가지 성취수단을 닦아야 한다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의의 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦으며, 정진의 삼매... (중략) ... 마음의 삼매... (중략) ... 검증의 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦는다. 비구들이여, 높은 단계로 이끄는 이 다섯 가지 결박을 특별한 지혜로 알고, 철저히 알고, 완전히 멸하고, 끊기 위하여 이 네 가지 성취수단을 닦아야 하느니라.”

(Yathā maggasaṃyuttaṃ tathā vitthāretabbaṃ).

(도 상윳따(Maggasaṃyutta)에서와 같이 상세히 설해야 한다.)

Oghavaggo aṭṭhamo.

폭류의 품 제8이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약:

Ogho yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.

폭류(Ogha), 멍에(Yoga), 취착(Upādāna), 매듭(Gantha), 잠재성향(Anusaya), 감각적 욕망의 가닥(Kāmaguṇa), 장애(Nīvaraṇa), 무더기(Khandha), 낮은 단계의 결박(Orambhāgiya)과 높은 단계의 결박(Uddhambhāgiya)이다.

Iddhipādasaṃyuttaṃ sattamaṃ.

일곱 번째 신족 상윳따(신족 상윳따)가 끝났다.

8. Anuruddhasaṃyuttaṃ

8. 8. 아누룻다 상윳따

1. Rahogatavaggo

1. 1. 라호가따 품 (홀로 머묾 품)

1. Paṭhamarahogatasuttaṃ

1. 1. 첫 번째 라호가따 경 (첫 번째 홀로 머묾 경)

899. Evaṃ [Pg.257] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘yesaṃ kesañci cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī’’ti.

899. 이와 같이 나는 들었다. 한때 아누룻다 존자는 사왓띠의 제따숲 급고독원에 머물고 있었다. 그때 홀로 한적한 곳에 머물던 아누룻다 존자에게 이와 같은 마음의 사유가 일어났다. '누구든지 네 가지 사띠빳타나(사념처)를 놓친 자들은 괴로움의 소멸로 바르게 인도하는 성스러운 도를 놓친 것이다. 누구든지 네 가지 사띠빳타나를 닦기 시작한 자들은 괴로움의 소멸로 바르게 인도하는 성스러운 도를 닦기 시작한 것이다.'

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – āyasmato anuruddhassa sammukhe pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā nu kho, āvuso anuruddha, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī’’ti?

그때 마하모갈라나 존자는 아누룻다 존자의 마음의 사유를 자신의 마음으로 알고, 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼 그렇게 아누룻다 존자의 면전에 나타났다. 그리고 마하모갈라나 존자는 아누룻다 존자에게 이와 같이 말했다. "벗 아누룻다여, 어느 정도까지가 수행승의 네 가지 사띠빳타나가 닦인 것이라고 합니까?"

‘‘Idhāvuso, bhikkhu ajjhattaṃ kāye samudayadhammānupassī viharati, ajjhattaṃ kāye vayadhammānupassī viharati, ajjhattaṃ kāye samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā kāye samudayadhammānupassī viharati, bahiddhā kāye vayadhammānupassī viharati, bahiddhā kāye samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā kāye samudayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā kāye vayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā kāye samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

"벗이여, 여기 수행승은 안으로 몸에서 일어나는 현상을 관찰하며 머물고, 안으로 몸에서 사라지는 현상을 관찰하며 머물고, 안으로 몸에서 일어나고 사라지는 현상을 관찰하며 머뭅니다. 그는 세상에 대한 탐욕과 불만을 버리고, 열의를 가지고 분명히 알며 마음챙깁니다. 밖으로 몸에서 일어나는 현상을 관찰하며 머물고, 밖으로 몸에서 사라지는 현상을 관찰하며 머물고, 밖으로 몸에서 일어나고 사라지는 현상을 관찰하며 머뭅니다. 그는 세상에 대한 탐욕과 불만을 버리고, 열의를 가지고 분명히 알며 마음챙깁니다. 안팎으로 몸에서 일어나는 현상을 관찰하며 머물고, 안팎으로 몸에서 사라지는 현상을 관찰하며 머물고, 안팎으로 몸에서 일어나고 사라지는 현상을 관찰하며 머뭅니다. 그는 세상에 대한 탐욕과 불만을 버리고, 열의를 가지고 분명히 알며 마음챙깁니다.

‘‘So [Pg.258] sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno.

그는 만약 원한다면 '혐오스럽지 않은 것에 대해 혐오스러운 것이라는 인식을 가지고 머물리라'고 하여, 거기서 혐오스러운 것이라는 인식을 가지고 머뭅니다. 만약 원한다면 '혐오스러운 것에 대해 혐오스럽지 않은 것이라는 인식을 가지고 머물리라'고 하여, 거기서 혐오스럽지 않은 것이라는 인식을 가지고 머뭅니다. 만약 원한다면 '혐오스럽지 않은 것과 혐오스러운 것 모두에 대해 혐오스러운 것이라는 인식을 가지고 머물리라'고 하여, 거기서 혐오스러운 것이라는 인식을 가지고 머뭅니다. 만약 원한다면 '혐오스러운 것과 혐오스럽지 않은 것 모두에 대해 혐오스럽지 않은 것이라는 인식을 가지고 머물리라'고 하여, 거기서 혐오스럽지 않은 것이라는 인식을 가지고 머뭅니다. 만약 원한다면 '혐오스럽지 않은 것과 혐오스러운 것 이 두 가지를 모두 피하여, 평온하고 마음챙기며 분명히 아는 자가 되어 머물리라'고 하여, 거기서 평온하고 마음챙기며 분명히 아는 자가 되어 머뭅니다.

‘‘Ajjhattaṃ vedanāsu samudayadhammānupassī viharati, ajjhattaṃ vedanāsu vayadhammānupassī viharati, ajjhattaṃ vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā vedanāsu samudayadhammānupassī viharati, bahiddhā vedanāsu vayadhammānupassī viharati, bahiddhā vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu samudayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vedanāsu vayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

안으로 느낌들에서 일어나는 현상을 관찰하며 머물고, 안으로 느낌들에서 사라지는 현상을 관찰하며 머물고, 안으로 느낌들에서 일어나고 사라지는 현상을 관찰하며 머뭅니다. 그는 세상에 대한 탐욕과 불만을 버리고, 열의를 가지고 분명히 알며 마음챙깁니다. 밖으로 느낌들에서 일어나는 현상을 관찰하며 머물고, 밖으로 느낌들에서 사라지는 현상을 관찰하며 머물고, 밖으로 느낌들에서 일어나고 사라지는 현상을 관찰하며 머뭅니다. 그는 세상에 대한 탐욕과 불만을 버리고, 열의를 가지고 분명히 알며 마음챙깁니다. 안팎으로 느낌들에서 일어나는 현상을 관찰하며 머물고, 안팎으로 느낌들에서 사라지는 현상을 관찰하며 머물고, 안팎으로 느낌들에서 일어나고 사라지는 현상을 관찰하며 머뭅니다. 그는 세상에 대한 탐욕과 불만을 버리고, 열의를 가지고 분명히 알며 마음챙깁니다.

‘‘So sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno.

그는 만약 원한다면 '혐오스럽지 않은 것에 대해 혐오스러운 것이라는 인식을 가지고 머물리라'고 하여, 거기서 혐오스러운 것이라는 인식을 가지고 머뭅니다. 만약 원한다면 '혐오스러운 것에 대해 혐오스럽지 않은 것이라는 인식을 가지고 머물리라'고 하여, 거기서 혐오스럽지 않은 것이라는 인식을 가지고 머뭅니다. 만약 원한다면 '혐오스럽지 않은 것과 혐오스러운 것 모두에 대해 혐오스러운 것이라는 인식을 가지고 머물리라'고 하여, 거기서 혐오스러운 것이라는 인식을 가지고 머뭅니다. 만약 원한다면 '혐오스러운 것과 혐오스럽지 않은 것 모두에 대해 혐오스럽지 않은 것이라는 인식을 가지고 머물리라'고 하여, 거기서 혐오스럽지 않은 것이라는 인식을 가지고 머뭅니다. 만약 원한다면 '혐오스럽지 않은 것과 혐오스러운 것 이 두 가지를 모두 피하여, 평온하고 마음챙기며 분명히 아는 자가 되어 머물리라'고 하여, 거기서 평온하고 마음챙기며 분명히 아는 자가 되어 머뭅니다.

‘‘Ajjhattaṃ citte…pe… bahiddhā citte…pe… ajjhattabahiddhā citte samudayadhammānupassī viharati… ajjhattabahiddhā citte vayadhammānupassī viharati… ajjhattabahiddhā citte samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī…pe… abhijjhādomanassaṃ.

안으로 마음에서... (중략) ... 밖으로 마음에서... (중략) ... 안팎으로 마음에서 일어나는 현상을 관찰하며 머뭅니다... 안팎으로 마음에서 사라지는 현상을 관찰하며 머뭅니다... 안팎으로 마음에서 일어나고 사라지는 현상을 관찰하며 머뭅니다. 그는 열의를 가지고... (중략) ... 탐욕과 불만을 버리고 머뭅니다.

‘‘So sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti[Pg.259], paṭikūlasaññī tattha viharati…pe… upekkhako tattha viharati sato sampajāno.

그는 만약 원한다면 '혐오스럽지 않은 것에 대해 혐오스러운 것이라는 인식을 가지고 머물리라'고 하여, 거기서 혐오스러운 것이라는 인식을 가지고 머뭅니다... (중략) ... 거기서 평온하고 마음챙기며 분명히 아는 자가 되어 머뭅니다.

‘‘Ajjhattaṃ dhammesu…pe… bahiddhā dhammesu…pe… ajjhattabahiddhā dhammesu samudayadhammānupassī viharati… ajjhattabahiddhā dhammesu vayadhammānupassī viharati… ajjhattabahiddhā dhammesu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

안으로 법들에서... (중략) ... 밖으로 법들에서... (중략) ... 안팎으로 법들에서 일어나는 현상을 관찰하며 머뭅니다... 안팎으로 법들에서 사라지는 현상을 관찰하며 머뭅니다... 안팎으로 법들에서 일어나고 사라지는 현상을 관찰하며 머뭅니다. 그는 열의를 가지고 분명히 알며 마음챙기며, 세상에 대한 탐욕과 불만을 버리고 머뭅니다.

‘‘So sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati…pe… upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī’’ti. Paṭhamaṃ.

그는 만약 원한다면 '혐오스럽지 않은 것에 대해 혐오스러운 것이라는 인식을 가지고 머물리라'고 하여, 거기서 혐오스러운 것이라는 인식을 가지고 머뭅니다... (중략) ... 거기서 평온하고 마음챙기며 분명히 아는 자가 되어 머뭅니다. 벗이여, 이 정도가 수행승의 네 가지 사띠빳타나가 닦인 것이라고 합니다.' 첫 번째 경.

2. Dutiyarahogatasuttaṃ

2. 2. 두 번째 라호가따 경 (두 번째 홀로 머묾 경)

900. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘yesaṃ kesañci cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī; yesaṃ kesañci cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī’’ti.

900. 사왓띠가 배경이다. 그때 홀로 한적한 곳에 머물던 아누룻다 존자에 이와 같은 마음의 사유가 일어났다. '누구든지 네 가지 사띠빳타나를 놓친 자들은 괴로움의 소멸로 바르게 인도하는 성스러운 도를 놓친 것이다. 누구든지 네 가지 사띠빳타나를 닦기 시작한 자들은 괴로움의 소멸로 바르게 인도하는 성스러운 도를 닦기 시작한 것이다.'

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – āyasmato anuruddhassa sammukhe pāturahosi.

그때 존자 마하모갈라나는 존자 아누룻다의 마음속 생각을 자신의 마음으로 알고, 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼, 그와 같이 존자 아누룻다의 앞에 나타났다.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā nu kho, āvuso anuruddha, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī’’ti?

그때 존자 마하모갈라나는 존자 아누룻다에게 이렇게 말했다. "벗 아누룻다여, 얼마만큼 해야 비구에게 네 가지 사념처가 성취된 것입니까?"

‘‘Idhāvuso, bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā kāye kāyānupassī viharati…pe… ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

"벗이여, 여기 비구는 안으로 몸에서 몸을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 밖으로 몸에서 몸을 관찰하며 머무니... (중략) ...안팎으로 몸에서 몸을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다."

‘‘Ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā vedanāsu vedanānupassī [Pg.260] viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

"안으로 느낌들에서 느낌을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 밖으로 느낌들에서 느낌을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 안팎으로 느낌들에서 느낌을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다."

‘‘Ajjhattaṃ citte…pe… bahiddhā citte…pe… ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

"안으로 마음에서 마음을 관찰하며... (중략) ...밖으로 마음에서 마음을 관찰하며... (중략) ...안팎으로 마음에서 마음을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다."

‘‘Ajjhattaṃ dhammesu…pe… bahiddhā dhammesu…pe… ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī’’ti. Dutiyaṃ.

"안으로 법들에서 법을 관찰하며... (중략) ...밖으로 법들에서 법을 관찰하며... (중략) ...안팎으로 법들에서 법을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 벗이여, 이만큼 해야 비구에게 네 가지 사념처가 성취된 것입니다." 두 번째 수타.

3. Sutanusuttaṃ

3. 수타누 경

901. Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati sutanutīre. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ – ‘‘katamesaṃ āyasmā anuruddho dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto’’ti?

901. 한때 존자 아누룻다는 사밧티의 수타누 강가에 머물고 있었다. 그때 많은 비구들이 존자 아누룻다가 있는 곳으로 다가갔다. 다가가서 존자 아누룻다와 함께 환담을 나누었다. 환담과 기억할 만한 이야기를 나눈 뒤 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 그 비구들은 존자 아누룻다에게 이렇게 말했다. "존자 아누룻다께서는 어떤 법들을 닦고 많이 행하셨기에 대지혜를 얻으셨습니까?"

‘‘Catunnaṃ khvāhaṃ, āvuso, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāhaṃ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – imesaṃ khvāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā hīnaṃ dhammaṃ hīnato abbhaññāsiṃ, majjhimaṃ dhammaṃ majjhimato abbhaññāsiṃ, paṇītaṃ dhammaṃ paṇītato abbhaññāsi’’nti. Tatiyaṃ.

"벗들이여, 나는 네 가지 사념처를 닦고 많이 행하였기에 대지혜를 얻었습니다. 어떤 네 가지입니까? 벗들이여, 여기 나는 몸에서 몸을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 느낌들에서... (중략) ...마음에서... (중략) ...법들에서 법을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 벗들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 행하였기에 대지혜를 얻었습니다. 또한 벗들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 행하였기에 저열한 법은 저열한 대로 특별한 지혜로 알았고, 중간의 법은 중간대로 특별한 지혜로 알았으며, 승묘한 법은 승묘한 대로 특별한 지혜로 알게 되었습니다." 세 번째 수타.

4. Paṭhamakaṇḍakīsuttaṃ

4. 첫 번째 칸다키 경

902. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca anuruddho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sākete viharanti kaṇḍakīvane. Atha [Pg.261] kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhitā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘sekhenāvuso anuruddha, bhikkhunā katame dhammā upasampajja vihātabbā’’ti?

902. 한때 존자 아누룻다와 존자 사리풋타와 존자 마하모갈라나는 사케타의 칸다키 숲에 머물고 있었다. 그때 존자 사리풋타와 존자 마하모갈라나는 저녁때 홀로 명상에서 일어나 존자 아누룻다가 있는 곳으로 다가갔다. 다가가서 존자 아누룻다와 함께 환담을 나누었다. 환담과 기억할 만한 이야기를 나눈 뒤 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 존자 사리풋타는 존자 아누룻다에게 이렇게 말했다. "벗 아누룻다여, 유학 비구는 어떤 법들을 성취하여 머물러야 합니까?"

‘‘Sekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu …pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – sekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā ime cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā’’ti. Catutthaṃ.

"벗 사리풋타여, 유학 비구는 네 가지 사념처를 성취하여 머물러야 합니다. 어떤 네 가지입니까? 벗이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 느낌들에서... (중략) ...마음에서... (중략) ...법들에서 법을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 벗 사리풋타여, 유학 비구는 이 네 가지 사념처를 성취하여 머물러야 합니다." 네 번째 수타.

5. Dutiyakaṇḍakīsuttaṃ

5. 두 번째 칸다키 경

903. Sāketanidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘asekhenāvuso anuruddha, bhikkhunā katame dhammā upasampajja vihātabbā’’ti? ‘‘Asekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – asekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā ime cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā’’ti. Pañcamaṃ.

903. 사케타가 배경이다. 한곁에 앉은 존자 사리풋타는 존자 아누룻다에게 이렇게 말했다. "벗 아누룻다여, 무학 비구는 어떤 법들을 성취하여 머물러야 합니까?" "벗 사리풋타여, 무학 비구는 네 가지 사념처를 성취하여 머물러야 합니다. 어떤 네 가지입니까? 벗이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 느낌들에서... (중략) ...마음에서... (중략) ...법들에서 법을 관찰하며 머무니, 근면하고 분명하게 알아차리고 마음 챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 벗 사리풋타여, 무학 비구는 이 네 가지 사념처를 성취하여 머물러야 합니다." 다섯 번째 수타.

6. Tatiyakaṇḍakīsuttaṃ

6. 세 번째 칸다키 경

904. Sāketanidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘katamesaṃ āyasmā anuruddho dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto’’ti? ‘‘Catunnaṃ khvāhaṃ, āvuso, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto[Pg.262]. Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāhaṃ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – imesaṃ khvāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā sahassaṃ lokaṃ abhijānāmī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

904. 사케타에서. 한자리에 앉아 있던 존자 사리붓다가 존자 아누룻다에게 이렇게 말했습니다. “존자 아누룻다께서는 어떤 법들을 닦고 많이 익혔기에 이처럼 큰 신통을 얻으셨습니까?” “도반이여, 나는 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)을 닦고 많이 익혔기에 큰 신통을 얻었습니다. 어떤 네 가지입니까? 도반이여, 여기 이 법안(法眼)에서 나는 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음챙김하며 몸에서 몸을 관찰하며 머뭅니다. ... 감정에서 ... 마음에서 ... 법에서 법을 관찰하며 머뭅니다. 도반이여, 나는 이 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 익혔기에 큰 신통을 얻었습니다. 또한 도반이여, 나는 이 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 익혔기에 천 개의 세계를 꿰뚫어 압니다.” 여섯 번째 경.

7. Taṇhakkhayasuttaṃ

7. 7. 갈애의 멸진 경

905. Sāvatthinidānaṃ. Tatra kho āyasmā anuruddho bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso bhikkhavo’’ti. ‘‘Āvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato anuruddhassa paccassosuṃ. Āyasmā anuruddho etadavoca –

905. 사왓티에서. 그때 존자 아누룻다가 비구들에게 “도반 비구들이여”라고 불렀습니다. 그 비구들은 존자 아누룻다에게 “도반이여”라고 응답했습니다. 존자 아누룻다는 이렇게 말했습니다.

‘‘Cattārome, āvuso, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā taṇhakkhayāya saṃvattanti. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – ime kho, āvuso, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā taṇhakkhayāya saṃvattantī’’ti. Sattamaṃ.

“도반들이여, 이 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 익히면 갈애를 소멸하는 데 도움이 됩니다. 어떤 네 가지입니까? 도반들이여, 여기 이 법안에서 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머물고 ... 감정에서 ... 마음에서 ... 법에서 법을 관찰하며 머물되, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고 머뭅니다. 도반들이여, 이 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 익히면 갈애의 멸진으로 인도합니다.” 일곱 번째 경.

8. Salaḷāgārasuttaṃ

8. 8. 살랄라가라 경

906. Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati salaḷāgāre. Tatra kho āyasmā anuruddho bhikkhū āmantesi…pe… etadavoca – ‘‘seyyathāpi, āvuso, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya – ‘mayaṃ imaṃ gaṅgānadiṃ pacchāninnaṃ karissāma pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāra’nti. Taṃ kiṃ maññathāvuso, api nu so mahājanakāyo gaṅgānadiṃ pacchāninnaṃ kareyya pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāra’’nti? ‘‘No hetaṃ, āvuso’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Gaṅgā, āvuso, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Sā na sukarā pacchāninnaṃ kātuṃ pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāraṃ. Yāvadeva ca pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā’’ti.

906. 한때 존자 아누룻다는 사왓티의 살랄라가라(소나무 집)에 머물고 있었습니다. 거기서 존자 아누룻다는 비구들을 불러 ... 이렇게 말했습니다. “도반들이여, 예를 들어 갱지스 강이 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 쏠려 있다고 합시다. 그때 많은 사람들이 괭이와 바구니를 들고 와서 ‘우리는 이 갱지스 강을 서쪽으로 흐르고 서쪽으로 기울고 서쪽으로 쏠리게 하겠다’고 한다면, 도반들이여, 이를 어떻게 생각합니까? 그 많은 사람들이 갱지스 강을 서쪽으로 흐르게 할 수 있겠습니까?” “아닙니다, 도반이여.” “그 이유는 무엇입니까?” “도반이여, 갱지스 강은 이미 동쪽으로 흐르고 동쪽으로 기울고 동쪽으로 쏠려 있기 때문입니다. 그것을 서쪽으로 흐르게 하는 것은 쉽지 않으며, 그저 그 사람들의 피로와 고통만 더할 뿐입니다.”

‘‘Evameva [Pg.263] kho, āvuso, bhikkhuṃ cattāro satipaṭṭhāne bhāventaṃ cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarontaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ – ‘ehambho purisa, kiṃ te ime kāsāvā anudahanti? Kiṃ muṇḍo kapālamanusañcarasi? Ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī’’’ti.

“도반들이여, 그와 마찬가지로 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 익히는 비구에게 왕이나 대신들, 친구나 동료, 친척이나 혈연들이 재물을 가져다주며 이렇게 권할지도 모릅니다. ‘여보시오, 당신에게 이 가사들이 무슨 소용입니까? 왜 머리를 깎고 발우를 든 채 돌아다닙니까? 이리 와서 세속으로 돌아가 재물을 즐기고 공덕이나 쌓으십시오.’”

‘‘So vata, āvuso, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Yañhi taṃ, āvuso, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ taṃ vata hīnāyāvattissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañcāvuso, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāveti, cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarotīti? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāveti, cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarotī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“도반들이여, 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 익히는 비구가 수행을 포기하고 세속으로 돌아가는 일은 있을 수 없습니다. 그 이유는 무엇입니까? 도반들이여, 오랫동안 은둔(이욕)으로 흐르고 은둔으로 기울고 은둔으로 쏠려 있는 그 마음이 세속으로 돌아가는 것은 불가능하기 때문입니다. 도반들이여, 그러면 어떻게 비구가 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 익힙니까? 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머물고 ... 감정에서 ... 마음에서 ... 법에서 법을 관찰하며 머물되, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음챙김하며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고 머뭅니다. 도반들이여, 이와 같이 비구는 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 익힙니다.” 여덟 번째 경.

9. Ambapālivanasuttaṃ

9. 9. 암바빨리 숲 경

907. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca anuruddho āyasmā ca sāriputto vesāliyaṃ viharanti ambapālivane. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito…pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca –

907. 한때 존자 아누룻다와 존자 사리붓다는 웨살리의 암바빨리 숲에 머물고 있었습니다. 그때 존자 사리붓다가 저녁 무렵에 홀로 명상에서 일어나 ... 한자리에 앉아 존자 아누룻다에게 이렇게 말했습니다.

‘‘Vippasannāni kho te, āvuso anuruddha, indriyāni, parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā anuruddho vihārena etarahi bahulaṃ viharatī’’ti? ‘‘Catūsu khvāhaṃ, āvuso, satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto etarahi bahulaṃ viharāmi. Katamesu catūsu? Idhāhaṃ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī [Pg.264] sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – imesu khvāhaṃ, āvuso, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto etarahi bahulaṃ viharāmi. Yo so, āvuso, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto, so imesu catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto bahulaṃ viharatī’’ti.

“도반 아누룻다여, 당신의 감각기관들은 아주 맑고 안색은 지극히 깨끗하고 밝습니다. 존자 아누룻다께서는 지금 어떤 머묾(경지)으로 주로 머물고 계십니까?” “도반 사리붓다여, 나는 지금 네 가지 마음챙김의 확립에 마음이 잘 확립되어 주로 머뭅니다. 어떤 네 가지입니까? 여기 이 법안에서 나는 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고, 열정적이고 분명하게 알아차리며 마음챙김하며 몸에서 몸을 관찰하며 머뭅니다. ... 감정에서 ... 마음에서 ... 법에서 법을 관찰하며 머뭅니다. 도반 사리붓다여, 나는 이 네 가지 마음챙김의 확립에 마음이 잘 확립되어 지금 주로 머뭅니다. 도반 사리붓다여, 번뇌가 다하고 수행을 완성했으며 할 일을 다 마쳤고 짐을 내려놓았으며 참된 목표를 달성하고 존재의 결박을 끊어버려 바른 지혜로 해탈한 아라한 비구 또한 이 네 가지 마음챙김의 확립에 마음이 잘 확립되어 주로 머뭅니다.”

‘‘Lābhā vata no, āvuso, suladdhaṃ vata no, āvuso! Ye mayaṃ āyasmato anuruddhassa sammukhāva assumha āsabhiṃ vācaṃ bhāsamānassā’’ti. Navamaṃ.

“도반 아누룻다여, 우리에게는 참으로 이익이며 큰 행운입니다. 존자 아누룻다의 면전에서 스스로의 성취를 밝히는 이처럼 당당하고 고귀한 선언을 직접 들을 수 있었기 때문입니다.” 아홉 번째 경.

10. Bāḷhagilānasuttaṃ

10. 10. 중병 경

908. Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati andhavanasmiṃ ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ –

908. 한때 존자 아누룻다는 사밧띠의 안다 숲에서 병이 들어 괴롭고 위중하게 앓고 있었습니다. 그때 많은 비구들이 존자 아누룻다가 있는 곳으로 찾아와 존자 아누룻다에게 이렇게 말했습니다.

‘‘Katamenāyasmato anuruddhassa vihārena viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhantī’’ti? ‘‘Catūsu kho me, āvuso, satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Katamesu catūsu? Idhāhaṃ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – imesu kho me, āvuso, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhantī’’ti. Dasamaṃ.

“어떠한 머묾으로 머무시는 아누룻다 존자님께 생겨난 신체적인 괴로운 느낌들이 마음을 압도하여 머물지 못하는 것입니까?” “도반들이여, 나는 네 가지 사념처에 마음을 잘 확립하여 머물기에, 나에게 생겨난 신체적인 괴로운 느낌들이 마음을 압도하여 머물지 못합니다. 어떠한 네 가지입니까? 도반들이여, 여기 나는 몸에서 몸을 관찰하며 머물고... 느낌들에서... 마음에서... 법에서 법을 관찰하며 머뭅니다. 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 열정적으로 분명히 알아차리고 마음챙기며 머뭅니다. 도반들이여, 이 네 가지 사념처에 마음을 잘 확립하여 머무는 나에게 생겨난 신체적인 괴로운 느낌들은 마음을 압도하여 머물지 못합니다.” 열 번째 경.

Rahogatavaggo paṭhamo.

첫 번째 홀로 머묾 품.

Tassuddānaṃ –

그 요약(우다나)은 다음과 같다.

Rahogatena dve vuttā, sutanu kaṇḍakī tayo;

Taṇhakkhayasalaḷāgāraṃ, ambapāli ca gilānanti.

라호가타(홀로 머묾)로 두 경을 설하셨고, 수타누와 칸다키로 세 경을 설하셨다. 탄학카야(갈애의 멸진), 살랄라가라, 암바빨리, 그리고 길라나(병듦) 경이다.

2. Dutiyavaggo

2. 제2 품

1. Kappasahassasuttaṃ

1. 천 겁의 경

909. Ekaṃ [Pg.265] samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ…pe… ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ –

909. 한때 아누룻다 존자는 사왓티의 제타 숲에 있는 아나타삔디까 승원에 머물고 있었다. 그때 많은 비구들이 아누룻다 존자가 계신 곳으로 찾아갔다. 찾아가서 아누룻다 존자와 함께... 한쪽으로 물러앉은 비구들은 아누룻다 존자께 이와 같이 말씀드렸다.

‘‘Katamesaṃ āyasmā anuruddho dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto’’ti? ‘‘Catunnaṃ khvāhaṃ, āvuso, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāhaṃ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – imesaṃ khvāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā kappasahassaṃ anussarāmī’’ti. Paṭhamaṃ.

“아누룻다 존자께서는 어떤 법들을 닦고 많이 익혔기에 위대한 신통지에 도달하셨습니까?” “도반들이여, 나는 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에 위대한 신통지에 도달했습니다. 어떤 네 가지입니까? 도반들이여, 여기 나는 몸에서 몸을 관찰하며 머물고... 느낌들에서... 마음에서... 법에서 법을 관찰하며 머뭅니다. 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고, 열정적으로 분명히 알아차리고 마음챙기며 머뭅니다. 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에 위대한 신통지에 도달했습니다. 또한 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에 천 겁(劫)을 기억합니다.” 첫 번째 경.

2. Iddhividhasuttaṃ

2. 신통의 종류 경

910. ‘‘Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhomi – ekopi hutvā bahudhā homi…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattemī’’ti. Dutiyaṃ.

910. “또한 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에 여러 가지 신통의 능력을 경험합니다. 하나였다가 여럿이 되기도 하고... 몸으로 범천의 세상까지 권능을 휘두릅니다.” 두 번째 경.

3. Dibbasotasuttaṃ

3. 천이통(天耳通) 경

911. ‘‘Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāmi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’’ti. Tatiyaṃ.

911. “또한 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에, 청정하고 인간을 초월한 천이통(천상의 귀)으로 천상의 소리와 인간의 소리, 멀리 있거나 가까이 있는 두 종류의 소리를 모두 듣습니다.” 세 번째 경.

4. Cetopariyasuttaṃ

4. 타심통(他心通) 경

912. ‘‘Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi [Pg.266] – sarāgaṃ vā cittaṃ ‘sarāgaṃ citta’nti pajānāmi…pe… avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ citta’nti pajānāmī’’ti. Catutthaṃ.

912. “또한 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에, 다른 중생들과 다른 개인들의 마음을 나의 마음으로 파악하여 압니다. 탐욕이 있는 마음은 ‘탐욕이 있는 마음’이라고 알고... 해탈하지 못한 마음은 ‘해탈하지 못한 마음’이라고 압니다.” 네 번째 경.

5. Ṭhānasuttaṃ

5. 처(處)와 비처(非處) 경

913. ‘‘Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāmī’’ti. Pañcamaṃ.

913. “또한 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에, 경우인 것을 경우인 것으로, 경우가 아닌 것을 경우가 아닌 것으로 있는 그대로 압니다.” 다섯 번째 경.

6. Kammasamādānasuttaṃ

6. 업의 수지(受持) 경

914. ‘‘Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāmī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

914. “또한 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에, 과거·미래·현재에 행해진 업들의 과보를 그 경우와 원인에 따라 있는 그대로 압니다.” 여섯 번째 경.

7. Sabbatthagāminisuttaṃ

7. 모든 곳으로 인도하는 도 닦음 경

915. ‘‘Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā sabbatthagāminippaṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāmī’’ti. Sattamaṃ.

915. “또한 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에, 모든 곳으로 인도하는 도 닦음을 있는 그대로 압니다.” 일곱 번째 경.

8. Nānādhātusuttaṃ

8. 여러 가지 요소 경

916. ‘‘Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāmī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

916. “또한 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에, 허다한 요소와 여러 가지 요소로 이루어진 세상을 있는 그대로 압니다.” 여덟 번째 경.

9. Nānādhimuttisuttaṃ

9. 여러 가지 성향 경

917. ‘‘Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāmī’’ti. Navamaṃ.

917. “또한 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에, 중생들의 서로 다른 성향을 있는 그대로 압니다.” 아홉 번째 경.

10. Indriyaparopariyattasuttaṃ

10. 인드라야(기능)의 예리함과 둔함 경

918. ‘‘Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāmī’’ti. Dasamaṃ.

918. “또한 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에, 다른 중생들과 다른 개인들의 기능의 예리함과 둔함을 있는 그대로 압니다.” 열 번째 경.

11. Jhānādisuttaṃ

11. 선정 등의 경

919. ‘‘Imesañca [Pg.267] panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāmī’’ti. Ekādasamaṃ.

919. “또한 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에, 선정, 해탈, 삼매, 증득의 오염됨과 깨끗함과 출현을 있는 그대로 압니다.” 열한 번째 경.

12. Pubbenivāsasuttaṃ

12. 숙명통(전생 기억) 경

920. ‘‘Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmī’’ti. Dvādasamaṃ.

920. “또한 도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기에, 여러 가지 전생의 삶들을 기억합니다. 즉, 한 번의 태어남, 두 번의 태어남... 이와 같이 그 구체적인 모습과 세세한 내용까지 여러 가지 전생의 삶들을 기억합니다.” 열두 번째 경.

13. Dibbacakkhusuttaṃ

13. 제13. 천안경 (Dibbacakkhusuttaṃ)

921. ‘‘Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne…pe… iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena yathākammūpage satte pajānāmī’’ti. Terasamaṃ.

921. “도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기 때문에, 청정하고 인간의 능력을 넘어선 천상의 눈[天眼]으로 죽어가는 중생들과 다시 태어나는 중생들을 봅니다. ... 중략 ... 이와 같이 청정하고 인간의 능력을 넘어선 천상의 눈으로 중생들이 그들의 업에 따라가는 것을 꿰뚫어 압니다.” 제13경.

14. Āsavakkhayasuttaṃ

14. 제14. 번뇌의 멸진 경 (Āsavakkhayasuttaṃ)

922. ‘‘Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’’ti. Cuddasamaṃ.

922. “도반들이여, 나는 이 네 가지 사념처를 닦고 많이 익혔기 때문에, 번뇌들이 다하여 번뇌 없는 심해탈과 혜해탈을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 체득하여 성취하며 머뭅니다.” 제14경.

Dutiyo vaggo.

두 번째 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약:

Mahābhiññaṃ iddhi dibbaṃ, cetopariyaṃ ṭhānaṃ kammaṃ;

Sabbatthadhātudhimutti, indriyaṃ jhānaṃ tisso vijjāti.

큰 신통(천안), 신통변화, 천이, 타심통, 처소(십력), 업, 모든 곳에 이르는 길, 요소, 성향, 감관, 선정, 세 가지 명지가 그것이다.

Anuruddhasaṃyuttaṃ aṭṭhamaṃ.

여덟 번째 아누룻다 상윳다가 끝났다.

9. Jhānasaṃyuttaṃ

9. 9. 선정 상윳다 (Jhānasaṃyuttaṃ)

1. Gaṅgāpeyyālavaggo

1. 1. 강가 페얄라 품 (Gaṅgāpeyyālavaggo)

1-12. Jhānādisuttadvādasakaṃ

1-12. 선정 등에 관한 12경 (Jhānādisuttadvādasakaṃ)

923-934. Sāvatthinidānaṃ [Pg.268] ‘‘cattāro me, bhikkhave, jhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ime kho, bhikkhave, cattāro jhānā’’ti.

923-934. 사왓티에서의 인연. “비구들이여, 네 가지 선정이 있다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 감각적 욕망을 멀리하고 해로운 법들을 멀리한 뒤, 일으킨 생각[尋]과 지속적 고찰[伺]이 있고, 멀리 여읨에서 생긴 희열과 행복이 있는 초선을 성취하여 머문다. 일으킨 생각과 지속적 고찰이 가라앉았기에, 안으로의 평온과 마음의 한곳에 집중됨이 있고, 일으킨 생각과 지속적 고찰은 없으며, 삼매에서 생긴 희열과 행복이 있는 제2선을 성취하여 머문다. 희열이 사라졌기에 평온하게 머물고, 마음챙김과 올바른 알아차림이 있으며, 몸으로 행복을 경험한다. 성자들이 ‘평온하고 마음챙김하며 행복하게 머문다’고 말하는 제3선을 성취하여 머문다. 행복도 버리고 괴로움도 버려, 이미 기쁨과 슬픔이 사라졌기에 괴롭지도 즐겁지도 않으며, 평온으로 인해 마음챙김이 청정한 제4선을 성취하여 머문다. 비구들이여, 이것이 네 가지 선정이다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro jhāne bhāvento cattāro jhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro jhāne bhāvento cattāro jhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro jhāne bhāvento cattāro jhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Dvādasamaṃ.

“비구들이여, 마치 갠지스 강이 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 흐르고, 동쪽으로 향하는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 네 가지 선정을 닦고 네 가지 선정을 많이 익히면 열반으로 기울고, 열반으로 흐르고, 열반으로 향한다. 비구들이여, 어떻게 비구가 네 가지 선정을 닦고 네 가지 선정을 많이 익히면 열반으로 기울고, 열반으로 흐르고, 열반으로 향하는가? 비구들이여, 여기 비구는 감각적 욕망을 멀리하고 해로운 법들을 멀리한 뒤, 일으킨 생각과 지속적 고찰이 있고, 멀리 여읨에서 생긴 희열과 행복이 있는 초선을 성취하여 머문다. 일으킨 생각과 지속적 고찰이 가라앉았기에 ... 중략 ... 제2선을 ... 중략 ... 제3선을 ... 중략 ... 제4선을 성취하여 머문다. 비구들이여, 이와 같이 비구가 네 가지 선정을 닦고 네 가지 선정을 많이 익히면 열반으로 기울고, 열반으로 흐르고, 열반으로 향한다.” 제12경.

Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.

첫 번째 강가 페얄라 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약:

Cha [Pg.269] pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

동쪽으로 흐르는 6경과 바다로 흐르는 6경, 이 둘을 합해 12경이 되며, 그로 인해 이 품이라 불린다.

Appamādavaggo vitthāretabbo.

방일하지 않음 품도 상세히 서술해야 한다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약:

Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sāro ca vassikaṃ;

Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṃ padanti.

여래, 발자국, 지붕, 뿌리, 정수, 자스민, 왕, 달과 해, 옷이 열 번째 게송이다.

Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.

힘써 해야 할 일 품도 상세히 서술해야 한다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약:

Balaṃ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā;

Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.

힘, 씨앗, 용, 나무, 항아리, 가시, 허공, 두 구름, 배, 손님, 강이 그것이다.

Esanāvaggo vitthāretabbo.

구함 품도 상세히 서술해야 한다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약:

Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā tisso;

Khilaṃ malañca nīgho ca, vedanā taṇhā tasinā cāti.

구함, 자만, 번뇌, 존재, 세 가지 고통, 거침, 때, 고통, 느낌, 갈애, 욕망이 그것이다.

5. Oghavaggo

5. 5. 폭류 품 (Oghavaggo)

1-10. Oghādisuttaṃ

1-10. 폭류 등에 관한 경 (Oghādisuttaṃ)

967-976. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni [Pg.270] saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro jhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro jhānā bhāvetabbā’’ti vitthāretabbaṃ. Dasamaṃ. (Yathā maggasaṃyuttaṃ tathā vitthāretabbaṃ).

967-976. “비구들이여, 다섯 가지 상분결(높은 단계의 결박)이 있다. 무엇이 다섯인가? 색계에 대한 탐욕, 무색계에 대한 탐욕, 자만, 들뜸, 무명이다. 비구들이여, 이것들이 다섯 가지 상분결이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 특별한 지혜로 알고, 철저히 알고, 완전히 소멸하고, 버리기 위해 네 가지 선정을 닦아야 한다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 비구는 감각적 욕망을 멀리하고 해로운 법들을 멀리한 뒤, 일으킨 생각과 지속적 고찰이 있고, 멀리 여읨에서 생긴 희열과 행복이 있는 초선을 성취하여 머문다. 일으킨 생각과 지속적 고찰이 가라앉았기에, 안으로의 평온과 마음의 한곳에 집중됨이 있고, 일으킨 생각과 지속적 고찰은 없으며, 삼매에서 생긴 희열과 행복이 있는 제2선을 ... 중략 ... 제3선을 ... 중략 ... 제4선을 성취하여 머문다. 비구들이여, 이 다섯 가지 상분결을 특별한 지혜로 알고, 철저히 알고, 완전히 소멸하고, 버리기 위해 이 네 가지 선정을 닦아야 한다.” 이와 같이 상세히 서술해야 한다. 제10경. (도 상윳다와 같이 상세히 서술해야 한다.)

Oghavaggo pañcamo.

제5 폭류 품.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약:

Ogho yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.

폭류, 결박, 취착, 매듭, 잠재 성향, 감각적 욕망의 가닥, 장애, 오온, 하분결과 상분결이다.

Jhānasaṃyuttaṃ navamaṃ.

아홉 번째 선정 상윳다가 끝났다.

10. Ānāpānasaṃyuttaṃ

10. 10. 호흡(아나빠나) 상윳다

1. Ekadhammavaggo

1. 1. 한 가지 법 품

1. Ekadhammasuttaṃ

1. 1. 한 가지 법 경

977. Sāvatthinidānaṃ[Pg.271]. Tatra kho…pe… etadavoca – ‘‘ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. Katamo ekadhammo? Ānāpānassati. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītippaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘samādahaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ [Pg.272] cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti. Paṭhamaṃ.

977. 사왓티에서의 인연이다. 그곳에서 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨다. “비구들이여, 한 가지 법을 닦고 많이 행하면 큰 결실과 큰 이익이 있다. 그 한 가지 법이란 무엇인가? 그것은 바로 들숨날숨에 대한 마음챙김(아나빠나사띠)이다. 비구들이여, 어떻게 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 많이 행해야 큰 결실과 큰 이익이 있는가? 비구들이여, 여기 어떤 비구가 숲으로 가거나 나무 아래로 가거나 빈방으로 가서 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 코앞에 마음챙김을 확립하여 앉는다. 그는 오직 마음챙기며 숨을 들이쉬고, 오직 마음챙기며 숨을 내쉰다. 길게 들이쉬면서는 ‘길게 들이쉰다’고 꿰뚫어 알고, 길게 내쉬면서는 ‘길게 내쉰다’고 꿰뚫어 안다. 짧게 들이쉬면서는 ‘짧게 들이쉰다’고 꿰뚫어 알고, 짧게 내쉬면서는 ‘짧게 내쉰다’고 꿰뚫어 안다. ‘온몸을 경험하며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘온몸을 경험하며 내쉬리라’며 공부한다. ‘신행(신체적 형성)을 가라앉히며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘신행을 가라앉히며 내쉬리라’며 공부한다. ‘희열을 경험하며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘희열을 경험하며 내쉬리라’며 공부한다. ‘행복을 경험하며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘행복을 경험하며 내쉬리라’며 공부한다. ‘심행(심리적 형성)을 경험하며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘심행을 경험하며 내쉬리라’며 공부한다. ‘심행을 가라앉히며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘심행을 가라앉히며 내쉬리라’며 공부한다. ‘마음을 경험하며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘마음을 경험하며 내쉬리라’며 공부한다. ‘마음을 기쁘게 하며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘마음을 기쁘게 하며 내쉬리라’며 공부한다. ‘마음을 집중시키며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘마음을 집중시키며 내쉬리라’며 공부한다. ‘마음을 해방시키며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘마음을 해방시키며 내쉬리라’며 공부한다. ‘무상을 관찰하며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘무상을 관찰하며 내쉬리라’며 공부한다. ‘탐욕의 빛바램을 관찰하며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘탐욕의 빛바램을 관찰하며 내쉬리라’며 공부한다. ‘소멸을 관찰하며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘소멸을 관찰하며 내쉬리라’며 공부한다. ‘놓아버림을 관찰하며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘놓아버림을 관찰하며 내쉬리라’며 공부한다. 비구들이여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 많이 행하면 큰 결실과 큰 이익이 있다.” 첫 번째 경.

2. Bojjhaṅgasuttaṃ

2. 2. 보장가(깨달음의 요소) 경

978. ‘‘Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu ānāpānassatisahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, ānāpānassatisahagataṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… ānāpānassatisahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti. Dutiyaṃ.

978. “비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 많이 행하면 큰 결실과 큰 이익이 있다. 비구들이여, 어떻게 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 많이 행해야 큰 결실과 큰 이익이 있는가? 비구들이여, 여기 어떤 비구가 원리(멀어짐)를 의지하고 탐욕의 빛바램을 의지하고 소멸을 의지하며 놓아버림으로 향하는, 들숨날숨에 대한 마음챙김과 결합된 마음챙김의 깨달음의 요소(염각지)를 닦는다. ... 택법의 깨달음의 요소(택법각지)를 닦는다. ... 평온의 깨달음의 요소(사각지)를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 많이 행하면 큰 결실과 큰 이익이 있다.” 두 번째 경.

3. Suddhikasuttaṃ

3. 3. 순수 경

979. ‘‘Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti. Tatiyaṃ.

979. “비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 많이 행하면 큰 결실과 큰 이익이 있다. 비구들이여, 어떻게 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 많이 행해야 큰 결실과 큰 이익이 있는가? 비구들이여, 여기 어떤 비구가 숲으로 가거나 나무 아래로 가거나 빈방으로 가서 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 코앞에 마음챙김을 확립하여 앉는다. 그는 오직 마음챙기며 숨을 들이쉬고, 오직 마음챙기며 숨을 내쉰다. ... ‘놓아버림을 관찰하며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘놓아버림을 관찰하며 내쉬리라’며 공부한다. 비구들이여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 많이 행하면 큰 결실과 큰 이익이 있다.” 세 번째 경.

4. Paṭhamaphalasuttaṃ

4. 4. 첫 번째 결실 경

980. ‘‘Ānāpānassati[Pg.273], bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Catutthaṃ.

980. “비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 많이 행하면 큰 결실과 큰 이익이 있다. 비구들이여, 어떻게 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 많이 행해야 큰 결실과 큰 이익이 있는가? 비구들이여, 여기 어떤 비구가 숲으로 가거나 나무 아래로 가거나 빈방으로 가서 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 코앞에 마음챙김을 확립하여 앉는다. 그는 오직 마음챙기며 숨을 들이쉬고, 오직 마음챙기며 숨을 내쉰다. ... ‘놓아버림을 관찰하며 들이쉬리라’며 공부하고, ‘놓아버림을 관찰하며 내쉬리라’며 공부한다. 비구들이여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 많이 행하면 큰 결실과 큰 이익이 있다. 비구들이여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 많이 행하면 두 가지 결실 중의 하나를 기대할 수 있다. 지금 여기에서 구경의 지혜(아라한과)를 얻거나, 만약 집착의 근거가 남아 있다면 아나함(불환)의 상태가 되는 것이다.” 네 번째 경.

5. Dutiyaphalasuttaṃ

5. 5. 두 번째 결실 경

981. ‘‘Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

981. “비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김(아나빠나사띠)을 닦고 많이 수행하면 큰 결실이 있고 큰 공덕이 있다. 비구들이여, 어떻게 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 어떻게 많이 수행하면 큰 결실이 있고 큰 공덕이 있는가? 비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 숲으로 가거나 나무 아래로 가거나 빈방으로 가서, 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 (수행 대상을) 향해 마음챙김을 확립하여 앉는다. 그는 오직 마음챙김하며 숨을 내쉬고, 오직 마음챙김하며 숨을 들이쉰다. ... (중략) ... ‘놓아버림을 관찰하며 숨을 내쉬리라’고 수행하고, ‘놓아버림을 관찰하며 숨을 들이쉬리라’고 수행한다. 비구들이여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 이와 같이 많이 수행하면 큰 결실이 있고 큰 공덕이 있다.”

‘‘Evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṃsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti; no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti. Atha maraṇakāle aññaṃ ārādheti; no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti. Atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti… upahaccaparinibbāyī hoti… asaṅkhāraparinibbāyī hoti… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti… uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī – evaṃ bhāvitāya [Pg.274] kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya ime satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā’’ti. Pañcamaṃ.

“비구들이여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 이와 같이 많이 수행하면 일곱 가지 결실과 일곱 가지 공덕을 기대할 수 있다. 무엇이 그 일곱 가지 결실과 공덕인가? (1) 지금 여기 현세에서 바로 아라한과를 얻는다. (2) 만약 지금 여기 현세에서 바로 아라한과를 얻지 못한다면, 죽음의 순간에 아라한과를 얻는다. (3) 만약 지금 여기 현세에서 바로 얻지 못하고 죽음의 순간에도 얻지 못한다면, 다섯 가지 낮은 단계의 결박(오하분결)이 소멸되었기에 (아나함이 되어) 수명의 중간에 완전한 열반에 드는 자(중반열반자)가 된다. (4) (아나함이 되어) 수명의 절반을 넘겨서 완전한 열반에 드는 자(생반열반자)가 된다. (5) (아나함이 되어) 유분행 없이 완전한 열반에 드는 자(무행열반자)가 된다. (6) (아나함이 되어) 유분행과 함께 완전한 열반에 드는 자(유행열반자)가 된다. (7) (아나함이 되어) 위로 흐름을 거슬러 올라가 아까니타(색구경천)에 이르는 자(상류구경천자)가 된다. 비구들이여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 이와 같이 많이 수행하면 이와 같은 일곱 가지 결실과 일곱 가지 공덕을 기대할 수 있다.” 다섯 번째 경.

6. Ariṭṭhasuttaṃ

6. 아릿타 경

982. Sāvatthinidānaṃ. Tatra kho bhagavā…pe… etadavoca – ‘‘bhāvetha no tumhe bhikkhave, ānāpānassati’’nti? Evaṃ vutte āyasmā ariṭṭho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, bhāvemi ānāpānassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, ariṭṭha, bhāvesi ānāpānassati’’nti? ‘‘Atītesu me, bhante, kāmesu kāmacchando pahīno, anāgatesu me kāmesu kāmacchando vigato, ajjhattabahiddhā ca me dhammesu paṭighasaññā suppaṭivinītā. So satova assasissāmi, satova passasissāmi. Evaṃ khvāhaṃ, bhante, bhāvemi ānāpānassati’’nti.

982. 사왓띠에서 이와 같이 전해진다. 그곳에서 세존께서 ... (중략) ... 이와 같이 말씀하셨다. “비구들이여, 그대들은 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 있는가?” 이렇게 말씀하시자 존자 아릿타가 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 저는 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 있습니다.” “아릿타여, 그대는 어떠한 방식으로 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦는가?” “세존이시여, 저는 지난 과거의 감각적 욕망들에 대해 욕탐을 버렸고, 아직 오지 않은 미래의 감각적 욕망들에 대해 욕탐이 사라졌으며, 안팎의 현상들에 대해 분노의 지각(상)을 잘 제거했습니다. 그런 저는 오직 마음챙김하며 숨을 내쉴 것이고, 오직 마음챙김하며 숨을 들이쉴 것입니다. 세존이시여, 저는 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김을 닦고 있습니다.”

‘‘‘Atthesā, ariṭṭha, ānāpānassati, nesā natthī’ti vadāmi. Api ca, ariṭṭha, yathā ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hoti taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ariṭṭho bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –

“아릿타여, 그러한 들숨날숨에 대한 마음챙김이 있다. 그것이 없다고 말하는 것이 아니다. 하지만 아릿타여, 들숨날숨에 대한 마음챙김이 어떻게 상세하게 완성되는지 그것을 들어라. 잘 주의하여 마음속에 새겨라. 내가 말하리라.” 존자 아릿타는 “세존이시여, 그렇게 하겠습니다”라고 세존께 응답했다. 세존께서 이와 같이 말씀하셨다.

‘‘Kathañca, ariṭṭha, ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hoti? Idha, ariṭṭha, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ kho, ariṭṭha, ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hotī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“아릿타여, 어떻게 들숨날숨에 대한 마음챙김이 상세하게 완성되는가? 여기 아릿타여, 비구는 숲으로 가거나 나무 아래로 가거나 빈방으로 가서, 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 (수행 대상을) 향해 마음챙김을 확립하여 앉는다. 그는 오직 마음챙김하며 숨을 내쉬고, 오직 마음챙김하며 숨을 들이쉰다. 길게 내쉴 때는 ‘길게 내쉰다’고 꿰뚫어 알고 ... (중략) ... ‘놓아버림을 관찰하며 숨을 내쉬리라’고 수행하고, ‘놓아버림을 관찰하며 숨을 들이쉬리라’고 수행한다. 아릿타여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김이 상세하게 완성된다.” 여섯 번째 경.

7. Mahākappinasuttaṃ

7. 마하깟삐나 경

983. Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena āyasmā mahākappino bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākappinaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Disvāna bhikkhū āmantesi –

983. 사왓띠에서 이와 같이 전해진다. 그때 존자 마하깟삐나가 세존께서 계신 곳에서 멀지 않은 곳에 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 (수행 대상을) 향해 마음챙김을 확립하여 앉아 있었다. 세존께서는 존자 마하깟삐나가 멀지 않은 곳에 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 마음챙김을 확립하여 앉아 있는 것을 보셨다. 보시고 나서 비구들을 부르셨다.

‘‘Passatha [Pg.275] no tumhe, bhikkhave, etassa bhikkhuno kāyassa iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vā’’ti? ‘‘Yadāpi mayaṃ, bhante, taṃ āyasmantaṃ passāma saṅghamajjhe vā nisinnaṃ ekaṃ vā raho nisinnaṃ, tadāpi mayaṃ tassa āyasmato na passāma kāyassa iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vā’’ti.

“비구들이여, 그대들은 저 비구의 몸이 흔들리거나 요동치는 것을 보는가?” “세존이시여, 저희가 저 존자께서 승가 가운데 앉아 계실 때나 혹은 홀로 외딴곳에 앉아 계실 때 보아도, 저 존자의 몸이 흔들리거나 요동치는 것을 보지 못합니다.”

‘‘Yassa, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, tassa so, bhikkhave, bhikkhu samādhissa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Katamassa ca, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā?

“비구들이여, 어떤 삼매를 닦고 많이 수행했기에 몸도 흔들리거나 요동치지 않고, 마음도 흔들리거나 요동치지 않는가? 비구들이여, 그 비구는 그 삼매를 원하는 대로 얻고, 어려움 없이 얻고, 고생 없이 얻는다. 비구들이여, 어떤 삼매를 닦고 많이 수행했기에 몸도 흔들리거나 요동치지 않고, 마음도 흔들리거나 요동치지 않는가?”

‘‘Ānāpānassatisamādhissa, bhikkhave, bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā. Kathaṃ bhāvite ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi kathaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā?

“비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김에 의한 삼매(아나빠나사띠 사마디)를 닦고 많이 수행했기에 몸도 흔들리거나 요동치지 않고, 마음도 흔들리거나 요동치지 않는다. 비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김에 의한 삼매를 어떻게 닦고 어떻게 많이 수행하면 몸도 흔들리거나 요동치지 않고 마음도 흔들리거나 요동치지 않는가?”

‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvite ca kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā’’ti. Sattamaṃ.

“비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 숲으로 가거나 나무 아래로 가거나 빈방으로 가서, 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 (수행 대상을) 향해 마음챙김을 확립하여 앉는다. 그는 오직 마음챙김하며 숨을 내쉬고, 오직 마음챙김하며 숨을 들이쉰다. ... (중략) ... ‘놓아버림을 관찰하며 숨을 내쉬리라’고 수행하고, ‘놓아버림을 관찰하며 숨을 들이쉬리라’고 수행한다. 비구들이여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김에 의한 삼매를 닦고 이와 같이 많이 수행하면 몸도 흔들리거나 요동치지 않고, 마음도 흔들리거나 요동치지 않는다.” 일곱 번째 경.

8. Padīpopamasuttaṃ

8. 빠디뽀빠마 경 (등불의 비유 경)

984. ‘‘Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso?

984. “비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김에 의한 삼매를 닦고 많이 수행하면 큰 결실이 있고 큰 공덕이 있다. 비구들이여, 어떻게 들숨날숨에 대한 마음챙김에 의한 삼매를 닦고 어떻게 많이 수행하면 큰 결실이 있고 큰 공덕이 있는가?”

‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ [Pg.276] satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso.

“비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 숲으로 가거나 나무 아래로 가거나 빈집으로 가서, 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 전면에 마음챙김을 확립하여 앉는다. 그는 오직 마음챙겨 숨을 내쉬고, 오직 마음챙겨 숨을 들이쉰다. 길게 내쉬면서는 ‘길게 내쉰다’고 꿰뚫어 알고, [길게 들이쉬면서는 ‘길게 들이쉰다’고 꿰뚫어 안다.] … (중략) … ‘버림을 관찰하며 내쉬리라’고 수행하고, ‘버림을 관찰하며 들이쉬리라’고 수행한다. 비구들이여, 이와 같이 닦고 이와 같이 많이 실천한 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매(아나빠나사띠 사마디)는 큰 결실이 있고 큰 공덕이 있다.”

‘‘Ahampi sudaṃ, bhikkhave, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno iminā vihārena bahulaṃ viharāmi. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, iminā vihārena bahulaṃ viharato neva kāyo kilamati na cakkhūni; anupādāya ca me āsavehi cittaṃ vimucci.

“비구들이여, 나 또한 깨달음을 얻기 전 아직 깨닫지 못한 보살이었을 때, 이 머묾으로 많이 머물렀다. 비구들이여, 내가 이 머묾으로 많이 머물렀을 때, 나의 몸은 피로하지 않았고 눈도 피로하지 않았으며, 나의 마음은 집착 없이 번뇌들로부터 해탈했다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘neva me kāyo kilameyya na cakkhūni, anupādāya ca me āsavehi cittaṃ vimucceyyā’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘나의 몸이 피로하지 않고 눈도 피로하지 않으며, 집착 없이 나의 마음이 번뇌들로부터 해탈하기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘ye me gehasitā sarasaṅkappā te pahīyeyyu’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘세속에 얽매인 나의 모든 기억과 사유들이 사라지기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘혐오스럽지 않은 것에서 혐오스러운 것으로 인식하며 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘혐오스러운 것에서 혐오스럽지 않은 것으로 인식하며 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘혐오스러운 것과 혐오스럽지 않은 것 모두에서 혐오스러운 것으로 인식하며 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘혐오스러운 것과 혐오스럽지 않은 것 모두에서 혐오스럽지 않은 것으로 인식하며 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘혐오스럽지 않은 것과 혐오스러운 것 두 가지 모두를 피하여, 마음챙기고 알아차리면서 평온하게 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘감각적 욕망들을 멀리하고 해로운 법들을 멀리하여, 일으킨 생각과 지속적 고찰이 있고, 떨쳐버림에서 생긴 희열과 행복이 있는 초선에 들어 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘vitakkavicārānaṃ [Pg.277] vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘일으킨 생각과 지속적 고찰이 가라앉아 내적인 평온과 마음의 단일한 상태가 있고, 일으킨 생각과 지속적 고찰은 없으며, 삼매에서 생긴 희열과 행복이 있는 제2선에 들어 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṃ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeyyaṃ, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘희열이 사라졌기에 평온하게 머물고 마음챙기고 알아차리며, 몸으로 행복을 느끼며, 성자들이 평온하고 마음챙기며 행복하게 머문다고 칭송하는 제3선에 들어 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘행복도 버리고 괴로움도 버려, 이전에 이미 기쁨과 슬픔이 소멸되었으므로, 괴롭지도 즐겁지도 않으며 평온에 의한 마음챙김의 청정함이 있는 제4선에 들어 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘모든 면에서 물질에 대한 지각을 초월하고 저항의 지각을 소멸하며 갖가지 차별에 대한 지각을 마음속에 잡도리하지 않아, 허공은 무한하다고 하는 공무변처에 들어 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘모든 면에서 공무변처를 초월하여, 알음알이는 무한하다고 하는 식무변처에 들어 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘모든 면에서 식무변처를 초월하여, 아무것도 없다고 하는 무소유처에 들어 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘모든 면에서 무소유처를 초월하여, 비상비비상처에 들어 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

“비구들이여, 그러므로 이 법과 율에서 비구가 ‘모든 면에서 비상비비상처를 초월하여, 지각과 느낌의 소멸(상수멸)에 들어 머물기를’ 원한다면, 바로 이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 잘 마음속에 간직해야 한다.”

‘‘Evaṃ bhāvite kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṃ bahulīkate, sukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti; dukkhaṃ ce vedanaṃ vedayati, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti [Pg.278] pajānāti; adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti’’.

“비구들이여, 이와 같이 닦고 이와 같이 많이 실천한 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매에서, 만약 즐거운 느낌을 느끼면 그는 그것이 ‘무상하다’고 꿰뚫어 알고, ‘집착하지 않는다’고 꿰뚫어 알고, ‘기뻐하지 않는다’고 꿰뚫어 안다. 만약 괴로운 느낌을 느끼면 그것이 ‘무상하다’고 꿰뚫어 알고, ‘집착하지 않는다’고 꿰뚫어 알고, ‘기뻐하지 않는다’고 꿰뚫어 안다. 만약 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌을 느끼면 그것이 ‘무상하다’고 꿰뚫어 알고, ‘집착하지 않는다’고 꿰뚫어 알고, ‘기뻐하지 않는다’고 꿰뚫어 안다.”

‘‘Sukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati; dukkhaṃ ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati; adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati. So kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti’’.

"만일 즐거운 느낌을 느끼면 그 느낌에 결박되지 않은 채 느끼고, 괴로운 느낌을 느끼면 그 느낌에 결박되지 않은 채 느끼며, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌을 느끼면 그 느낌에 결박되지 않은 채 느낍니다. 그는 신체의 한계가 있는 느낌을 느낄 때 '신체의 한계가 있는 느낌을 느낀다'고 꿰뚫어 알고, 생명의 한계가 있는 느낌을 느낄 때 '생명의 한계가 있는 느낌을 느낀다'고 꿰뚫어 압니다. 그는 '몸이 무너져 생명이 다한 뒤에는 이 세상에서 모든 느껴지는 것들이 더 이상 즐겨지지 않아 가라앉게 될 것이다'라고 꿰뚫어 압니다."

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca, vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānātī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

"비구들이여, 마치 기름과 심지를 인연하여 등불이 타오르다가, 그 기름과 심지가 다하여 연료가 없어지면 등불이 꺼지는 것과 같습니다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 신체의 한계가 있는 느낌을 느낄 때 '신체의 한계가 있는 느낌을 느낀다'고 꿰뚫어 알고, 생명의 한계가 있는 느낌을 느낄 때 '생명의 한계가 있는 느낌을 느낀다'고 꿰뚫어 압니다. 그는 '몸이 무너져 생명이 다한 뒤에는 이 세상에서 모든 느껴지는 것들이 더 이상 즐겨지지 않아 가라앉게 될 것이다'라고 꿰뚫어 압니다." (여덟 번째 경)

9. Vesālīsuttaṃ

9. 웨살리 경

985. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsati.

985. 이와 같이 나는 들었습니다. 한때 세존께서는 웨살리의 대림(大林)에 있는 중각강당(重閣講堂)에 머무셨습니다. 그때 세존께서는 비구들에게 여러 가지 방편으로 부정(不淨)에 관해 말씀하시고, 부정의 덕을 찬탄하시며, 부정관(不淨觀) 수행의 공덕을 찬탄하셨습니다.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

그때 세존께서 비구들을 불러 말씀하셨습니다. "비구들이여, 나는 보름 동안 홀로 머물고자 한다. 탁발한 음식을 가져오는 한 비구 외에는 아무도 나를 찾아오지 마라." 비구들은 "세존이시여, 그렇게 하겠습니다"라고 대답하고, 음식을 가져오는 한 비구 외에는 아무도 세존께 가까이 가지 않았습니다.

Atha [Pg.279] kho te bhikkhū – ‘‘bhagavā anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatī’’ti anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti, vīsampi…pe… tiṃsampi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti.

그 후 비구들은 "세존께서 여러 가지 방편으로 부정에 관해 말씀하시고, 부정의 덕을 찬탄하시며, 부정관 수행의 공덕을 찬탄하셨다"라며 여러 가지 형태가 뒤섞인 부정관 수행에 전념하며 머물렀습니다. 그들은 이 몸에 대해 곤혹스러워하고 부끄러워하며 혐오한 나머지, 생명을 앗아갈 무기를 구하게 되었습니다. 하루에 열 명의 비구들이 무기를 가져왔고(자결했고), 스무 명... 서른 명의 비구들이 하루 만에 무기를 가져왔습니다.

Atha kho bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, ānanda, tanubhūto viya bhikkhusaṅgho’’ti? ‘‘Tathā hi pana, bhante, ‘bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatī’ti anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti, vīsampi bhikkhū… tiṃsampi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti. Sādhu, bhante, bhagavā aññaṃ pariyāyaṃ ācikkhatu yathāyaṃ bhikkhusaṅgho aññāya saṇṭhaheyyā’’ti.

그 후 세존께서는 그 보름이 지나 홀로 머무심에서 일어나셔서 아난다 존자에게 말씀하셨습니다. "아난다여, 어찌하여 비구 승가가 줄어든 것처럼 보이느냐?" "세존이시여, 참으로 세존께서 비구들에게 여러 가지 방편으로 부정에 관해 말씀하시고 부정관 수행의 공덕을 찬탄하셨기 때문입니다. 비구들은 부정관 수행에 전념하다가 이 몸을 곤혹스러워하고 부끄러워하며 혐오하게 되어 생명을 끊을 무기를 구했습니다. 하루에 열 명, 스무 명, 혹은 서른 명의 비구들이 하루 만에 목숨을 끊었습니다. 세존이시여, 이 비구 승가가 구경의 지혜(아라한과)에 머물 수 있도록 세존께서 다른 방편을 가르쳐 주시기를 청합니다."

‘‘Tenahānanda, yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sannipatito, bhante, bhikkhusaṅgho. Yassa dāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.

"아난다여, 그렇다면 웨살리 근처에 머물고 있는 모든 비구들을 공양청(집합실)에 모이게 하라." 아난다 존자는 "세존이시여, 그렇게 하겠습니다"라고 응답한 뒤, 웨살리 근처의 모든 비구들을 공양청에 모이게 하고 세존께 나아갔습니다. 나아가서 세존께 여쭈었습니다. "세존이시여, 비구 승가가 모였습니다. 세존께서 적당하다고 생각하시는 때에 임하소서."

Atha kho bhagavā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘ayampi kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti’’.

그때 세존께서는 공양청으로 가셔서 마련된 자리에 앉으셨습니다. 앉으신 뒤 세존께서는 비구들에게 말씀하셨습니다. "비구들이여, 이 호흡에 대한 마음챙김의 삼매(아나파나사티 사마디)를 닦고 많이 행하면, 이는 참으로 평온하고 수승하며, 다른 것이 섞이지 않은 순수한 것이고, 행복한 머묾이다. 또한 이미 일어났거나 거듭 일어나는 악하고 불선한 법들을 즉시 사라지게 하고 가라앉게 한다."

‘‘Seyyathāpi[Pg.280], bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse ūhataṃ rajojallaṃ, tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti?

"비구들이여, 예를 들어 여름의 마지막 달에 휘날리는 먼지와 가루를 때아닌 큰 비가 즉시 사라지게 하고 가라앉히는 것과 같습니다. 비구들이여, 그와 같이 호흡에 대한 마음챙김의 삼매를 닦고 많이 행하면, 참으로 평온하고 수승하며, 순수하고 행복한 머묾이 되어 이미 일어났거나 거듭 일어나는 악하고 불선한 법들을 즉시 사라지게 하고 가라앉게 합니다. 비구들이여, 그러면 어떻게 호흡에 대한 마음챙김의 삼매를 닦고 많이 행해야 평온하고 수승하며, 순수하고 행복한 머묾이 되어 악하고 불선한 법들을 즉시 사라지게 하고 가라앉히게 됩니까?"

‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī’’ti. Navamaṃ.

"비구들이여, 여기 비구는 숲으로 가거나 나무 아래로 가거나 빈방으로 가서, 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세운 뒤 코앞에 마음챙김을 확립하여 앉습니다. 그는 마음을 챙겨 숨을 들이쉬고, 마음을 챙겨 숨을 내쉬며... (중략) ... '버림을 관찰하며 숨을 들이쉬리라'고 수행하고, '버림을 관찰하며 숨을 내쉬리라'고 수행합니다. 비구들이여, 이와 같이 호흡에 대한 마음챙김의 삼매를 닦고 많이 행하면, 참으로 평온하고 수승하며, 순수하고 행복한 머묾이 되어 악하고 불선한 법들을 즉시 사라지게 하고 가라앉게 합니다." (아홉 번째 경)

10. Kimilasuttaṃ

10. 키밀라 경

986. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ viharati veḷuvane. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ kimilaṃ āmantesi – ‘‘kathaṃ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso’’ti?

986. 이와 같이 나는 들었습니다. 한때 세존께서는 키밀라의 죽림(竹林)에 머무셨습니다. 거기서 세존께서는 키밀라 존자를 불러 말씀하셨습니다. "키밀라여, 호흡에 대한 마음챙김의 삼매를 어떻게 닦고 어떻게 많이 행해야 큰 결실과 큰 공덕이 있겠느냐?"

Evaṃ vutte āyasmā kimilo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ kimilaṃ āmantesi – ‘‘kathaṃ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso’’ti? Tatiyampi kho āyasmā kimilo tuṇhī ahosi.

이와 같이 말씀하셨을 때, 키밀라 존자는 침묵을 지켰다. 두 번째도 세존께서는... 세 번째도 세존께서는 키밀라 존자에게 말씀하셨다. “키밀라여, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매(아나빠나사띠 사마디)를 어떻게 닦고 어떻게 많이 행해야 큰 결실이 있고 큰 공덕이 있는가?” 세 번째도 키밀라 존자는 침묵을 지켰다.

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo! Yaṃ bhagavā ānāpānassatisamādhiṃ bhāseyya[Pg.281]. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti.

이와 같이 말씀하셨을 때, 아난다 존자가 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 지금이 바로 그때입니다. 선서(善逝)시여, 지금이 바로 그때입니다! 세존께서 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 설해 주실 시간입니다. 세존께 듣고서 비구들은 그것을 수지할 것입니다.”

‘‘Tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca – ‘‘kathaṃ bhāvito ca, ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso’’.

“아난다여, 그렇다면 잘 듣고 마음속에 잘 새기거라. 내가 설하리라.” “그렇게 하겠습니다, 세존이시여.”라고 아난다 존자는 세존께 대답했다. 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. “아난다여, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 어떻게 닦고 어떻게 많이 행해야 큰 결실이 있고 큰 공덕이 있는가? 아난다여, 여기 비구는 숲으로 가거나 나무 아래로 가거나 빈집으로 가서, 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 코앞에 마음챙김을 확립하여 앉는다. 그는 오직 마음챙김하며 숨을 내쉬고, 마음챙김하며 숨을 들이쉰다. ... (중략) ... ‘놓아버림을 관찰하며 숨을 내쉬리라’고 공부하고, ‘놓아버림을 관찰하며 숨을 들이쉬리라’고 공부한다. 아난다여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 닦고, 이와 같이 많이 행하면 큰 결실이 있고 큰 공덕이 있다.”

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi yadidaṃ – assāsapassāsaṃ. Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

“아난다여, 어떤 때에 비구가 길게 내쉬면서 ‘길게 내쉰다’고 꿰뚫어 알고, 길게 들이쉬면서 ‘길게 들이쉰다’고 꿰뚫어 알며, 짧게 내쉬면서 ‘짧게 내쉰다’고 꿰뚫어 알고, 짧게 들이쉬면서 ‘짧게 들이쉰다’고 꿰뚫어 알며, ‘온 몸을 경험하며 내쉬리라’고 공부하고, ‘온 몸을 경험하며 들이쉬리라’고 공부하며, ‘신행(身行)을 평온히 가라앉히며 내쉬리라’고 공부하고, ‘신행을 평온히 가라앉히며 들이쉬리라’고 공부한다면—아난다여, 그 시기에 비구는 몸에서 몸을 관찰하며(身隨觀), 열정적으로 분명히 알면서 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 물리치고 머무는 것이다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 나는 이 들숨과 날숨을 여러 몸들 중의 하나의 몸이라고 말하기 때문이다. 그러므로 아난다여, 그 시기에 비구는 몸에서 몸을 관찰하며, 열정적으로 분명히 알면서 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 물리치고 머무는 것이다.”

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītippaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno [Pg.282] satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātihānanda, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

“아난다여, 어떤 때에 비구가 ‘희열을 경험하며 내쉬리라’고 공부하고, ‘희열을 경험하며 들이쉬리라’고 공부하며, ‘행복을 경험하며 내쉬리라’고 공부하고, ‘행복을 경험하며 들이쉬리라’고 공부하며, ‘심행(心行)을 경험하며 내쉬리라’고 공부하고, ‘심행을 경험하며 들이쉬리라’고 공부하며, ‘심행을 평온히 가라앉히며 내쉬리라’고 공부하고, ‘심행을 평온히 가라앉히며 들이쉬리라’고 공부한다면—아난다여, 그 시기에 비구는 느낌들에서 느낌을 관찰하며(受隨觀), 열정적으로 분명히 알면서 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 물리치고 머무는 것이다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 나는 들숨과 날숨을 잘 주의(manasikāra)하는 것을 느낌들 중의 하나의 느낌이라고 말하기 때문이다. 그러므로 아난다여, 그 시기에 비구는 느낌들에서 느낌을 관찰하며, 열정적으로 분명히 알면서 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 물리치고 머무는 것이다.”

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘cittappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; abhippamodayaṃ cittaṃ…pe… samādahaṃ cittaṃ…pe… ‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati – citte cittānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ, ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātihānanda, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

“아난다여, 어떤 때에 비구가 ‘심(心)을 경험하며 내쉬리라’고 공부하고, ‘심을 경험하며 들이쉬리라’고 공부하며, 심을 환희롭게 하며... 심을 삼매에 들게 하며... ‘심을 해탈케 하며 내쉬리라’고 공부하고, ‘심을 해탈케 하며 들이쉬리라’고 공부한다면—아난다여, 그 시기에 비구는 마음에서 마음을 관찰하며(心隨觀), 열정적으로 분명히 알면서 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 물리치고 머무는 것이다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 나는 마음챙김을 잊어버리고 분명한 앎이 없는 자에게는 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매 수행이 있다고 말하지 않기 때문이다. 그러므로 아난다여, 그 시기에 비구는 마음에서 마음을 관찰하며, 열정적으로 분명히 알면서 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 물리치고 머무는 것이다.”

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati – dhammesu dhammānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātihānanda, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

“아난다여, 어떤 때에 비구가 ‘무상을 관찰하며 내쉬리라’고 공부하고... ‘탐욕의 빛바램을 관찰하며’... ‘소멸을 관찰하며’... ‘놓아버림을 관찰하며 내쉬리라’고 공부하고, ‘놓아버림을 관찰하며 들이쉬리라’고 공부한다면—아난다여, 그 시기에 비구는 법들에서 법을 관찰하며(法隨觀), 열정적으로 분명히 알면서 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 물리치고 머무는 것이다. 그는 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 버림이 무엇인지를 통찰지로 보고서 그것을 잘 평온하게 지켜보게 된다. 그러므로 아난다여, 그 시기에 비구는 법들에서 법을 관찰하며, 열정적으로 분명히 알면서 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 욕심과 싫어하는 마음을 물리치고 머무는 것이다.”

‘‘Seyyathāpi, ānanda, catumahāpathe mahāpaṃsupuñjo. Puratthimāya cepi disāyaṃ āgaccheyya sakaṭaṃ vā ratho vā, upahanateva taṃ paṃsupuñjaṃ; pacchimāya cepi disāya āgaccheyya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya sakaṭaṃ vā ratho vā, upahanateva taṃ paṃsupuñjaṃ. Evameva kho, ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharantopi upahanateva [Pg.283] pāpake akusale dhamme; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharantopi upahanateva pāpake akusale dhamme’’ti. Dasamaṃ.

“아난다여, 마치 네거리에 큰 흙더미가 있을 때, 동쪽에서 수레나 마차가 오면 그 흙더미를 치고 지나가며, 서쪽에서 오거나... 북쪽에서 오거나... 남쪽에서 수레나 마차가 올지라도 그 흙더미를 치고 지나가는 것과 같다. 아난다여, 그와 같이 비구가 몸에서 몸을 관찰하며 머무를 때에도 사악하고 해로운 법들을 물리치고, 느낌들에서... 마음에서... 법들에서 법을 관찰하며 머무를 때에도 사악하고 해로운 법들을 물리치는 것이다.” 제10경(키밀라 경).

Ekadhammavaggo paṭhamo.

첫 번째 외법 품(Ekadhamma-vaggo)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

이 품의 요약(Udāna):

Ekadhammo ca bojjhaṅgo, suddhikañca duve phalā;

Ariṭṭho kappino dīpo, vesālī kimilena cāti.

외법 경(Ekadhamma), 보장가 경(Bojjhaṅga), 수디카 경(Suddhika), 두 가지 결실 경(Phala), 아릿타 경(Ariṭṭha), 까삐나 경(Kappina), 디빠 경(Dīpa), 웨살리 경(Vesālī), 그리고 키밀라 경(Kimila)이다.

2. Dutiyavaggo

2. 제2품

1. Icchānaṅgalasuttaṃ

1. 잇차낭갈라 경

987. Ekaṃ samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘icchāmahaṃ, bhikkhave, temāsaṃ paṭisallīyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

987. 한때 세존께서는 잇차낭갈라의 잇차낭갈라 숲속에 머무셨습니다. 거기서 세존께서는 비구들에게 말씀하셨습니다. “비구들이여, 나는 석 달 동안 홀로 머물고자 한다. 탁발 음식을 가져오는 한 사람의 비구 외에는 아무도 나에게 와서는 안 된다.” 비구들은 “세존이시여, 그렇게 하겠습니다”라고 세존께 응답하고, 탁발 음식을 가져오는 한 사람의 비구 외에는 아무도 세존께 다가가지 않았습니다.

Atha kho bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – ‘‘sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘katamenāvuso, vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, bhagavā vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī’ti. Idhāhaṃ, bhikkhave, sato assasāmi, sato passasāmi. Dīghaṃ assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāmi, dīghaṃ passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāmi; rassaṃ assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāmi, rassaṃ passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāmi; ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti pajānāmi…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti pajānāmi, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti pajānāmi’’.

그 후 세존께서는 그 석 달이 지난 뒤 홀로 머무름에서 나오셔서 비구들에게 말씀하셨습니다. “비구들이여, 만일 외도 유행자들이 ‘도반들이여, 사문 고타마는 안거 기간 동안 주로 어떤 머묾(vihāra)으로 머물렀습니까?’라고 묻는다면, 비구들이여, 그렇게 질문을 받은 너희는 그 외도 유행자들에게 ‘도반들이여, 세존께서는 안거 기간 동안 주로 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매(ānāpānassatisamādhi)로 머무셨습니다’라고 대답해야 한다. 비구들이여, 나는 여기서 마음챙겨 숨을 들이쉬고, 마음챙겨 숨을 내쉰다. 길게 들이쉬면서는 ‘길게 들이쉰다’고 꿰뚫어 알고, 길게 내쉬면서는 ‘길게 내쉰다’고 꿰뚫어 안다. 짧게 들이쉬면서는 ‘짧게 들이쉰다’고 꿰뚫어 알고, 짧게 내쉬면서는 ‘짧게 내쉰다’고 꿰뚫어 안다. ‘온몸을 경험하며 들이쉬리라’고 꿰뚫어 알고... (중략) ... ‘놓아버림을 관찰하며 들이쉬리라’고 꿰뚫어 알고, ‘놓아버림을 관찰하며 내쉬리라’고 꿰뚫어 안다.”

‘‘Yañhi [Pg.284] taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – ‘ariyavihāro’ itipi, ‘brahmavihāro’ itipi, ‘tathāgatavihāro’ itipi. Ānāpānassatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘ariyavihāro’ itipi, ‘brahmavihāro’ itipi, ‘tathāgatavihāro’ itipi. Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti tesaṃ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṃ khayāya saṃvattati. Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā tesaṃ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva saṃvattati satisampajaññāya ca.

“비구들이여, 어떤 머묾을 두고 ‘성스러운 머묾(ariyavihāra)’이라거나, ‘범천의 머묾(brahmavihāra)’이라거나, ‘여래의 머묾(tathāgatavihāra)’이라고 바르게 말하고자 한다면, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 두고 ‘성스러운 머묾’이라거나, ‘범천의 머묾’이라거나, ‘여래의 머묾’이라고 바르게 말해야 한다. 비구들이여, 아직 마음의 최고의 경지에 이르지 못하고 위없는 유가안온(열반)을 갈구하며 머무는 유학(sekhā)의 비구들에게는, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 닦고 많이 공부하는 것이 번뇌의 멸진으로 인도한다. 비구들이여, 번뇌가 다했고, 닦아 마쳤고, 할 일을 다 했으며, 짐을 내려놓았고, 자신의 목적을 달성했으며, 존재의 결박을 끊었고, 바른 지혜로 해탈한 아라한 비구들에게는, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 닦고 많이 공부하는 것이 지금 여기서의 행복한 머묾과 마음챙김과 알아차림(satisampajañña)으로 인도한다.”

‘‘Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – ‘ariyavihāro’ itipi, ‘brahmavihāro’ itipi, ‘tathāgatavihāro’ itipi. Ānāpānassatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘ariyavihāro’ itipi, ‘brahmavihāro’ itipi, ‘tathāgatavihāro’ itipī’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 어떤 머묾을 두고 ‘성스러운 머묾’이라거나, ‘범천의 머묾’이라거나, ‘여래의 머묾’이라고 바르게 말하고자 한다면, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 두고 ‘성스러운 머묾’이라거나, ‘범천의 머묾’이라거나, ‘여래의 머묾’이라고 바르게 말해야 한다.” 첫 번째 경.

2. Kaṅkheyyasuttaṃ

2. 캉케이야 경

988. Ekaṃ samayaṃ āyasmā lomasakaṃbhiyo sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yenāyasmā lomasakaṃbhiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ lomasakaṃbhiyaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko āyasmantaṃ lomasakaṃbhiyaṃ etadavoca – ‘‘so eva nu kho, bhante, sekho vihāro so tathāgatavihāro, udāhu aññova sekho vihāro añño tathāgatavihāro’’ti?

988. 한때 로마사캉기비야 존자가 사키야 국 카필라바투의 니그로다 원에 머물고 있었습니다. 그때 마하나마 사키야인이 로마사캉기비야 존자가 있는 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 로마사캉기비야 존자에게 절을 올린 뒤 한쪽에 앉았습니다. 한쪽에 앉은 마하나마 사키야인은 로마사캉기비야 존자에게 이렇게 말했습니다. “존자시여, 유학(sekhā)의 머묾이 곧 여래의 머묾입니까, 아니면 유학의 머묾은 따로 있고 여래의 머묾은 따로 있습니까?”

‘‘Na kho, āvuso mahānāma, sveva sekho vihāro, so tathāgatavihāro. Añño kho, āvuso mahānāma, sekho vihāro, añño tathāgatavihāro. Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya viharanti, byāpādanīvaraṇaṃ…pe… thinamiddhanīvaraṇaṃ…pe… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ…pe… vicikicchānīvaraṇaṃ pahāya viharanti.

“도반 마하나마여, 유학의 머묾이 곧 여래의 머묾인 것은 아닙니다. 도반 마하나마여, 유학의 머묾은 따로 있고, 여래의 머묾은 따로 있습니다. 도반 마하나마여, 아직 마음의 최고의 경지에 이르지 못하고 위없는 유가안온을 갈구하며 머무는 유학의 비구들은 다섯 가지 장애(nīvaraṇa)를 버리며 머뭅니다. 무엇이 다섯입니까? 감각적 욕망의 장애를 버리며 머물고, 악의의 장애를... (중략) ... 해태와 혼침의 장애를... 들뜸과 후회의 장애를... 의심의 장애를 버리며 머뭅니다.”

‘‘Yepi [Pg.285] te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, te ime pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.

“도반 마하나마여, 아직 마음의 최고의 경지에 이르지 못하고 위없는 유가안온을 갈구하며 머무는 유학의 비구들은 이 다섯 가지 장애를 버리며 머뭅니다.”

‘‘Ye ca kho te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṃ pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ; byāpādanīvaraṇaṃ pahīnaṃ…pe… thinamiddhanīvaraṇaṃ…pe… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ…pe… vicikicchānīvaraṇaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ.

“도반 마하나마여, 번뇌가 다했고, 닦아 마쳤고, 할 일을 다 했으며, 짐을 내려놓았고, 자신의 목적을 달성했으며, 존재의 결박을 끊었고, 바른 지혜로 해탈한 아라한 비구들에게는 다섯 가지 장애가 버려졌고, 뿌리가 뽑혔으며, 머리가 잘린 야자나무처럼 되었고, 존재하지 않게 되었으며, 미래에 다시는 일어나지 않는 법이 되었습니다. 무엇이 다섯입니까? 감각적 욕망의 장애가 버려졌고, 뿌리가 뽑혔으며, 머리가 잘린 야자나무처럼 되었고, 존재하지 않게 되었으며, 미래에 다시는 일어나지 않는 법이 되었습니다. 악의의 장애가... (중략) ... 해태와 혼침의 장애가... 들뜸과 후회의 장애가... 의심의 장애가 버려졌고, 뿌리가 뽑혔으며, 머리가 잘린 야자나무처럼 되었고, 존재하지 않게 되었으며, 미래에 다시는 일어나지 않는 법이 되었습니다.”

‘‘Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṃ ime pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tadamināpetaṃ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṃ yathā – aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro.

“도반 마하나마여, 번뇌가 다했고, 닦아 마쳤고, 할 일을 다 했으며, 짐을 내려놓았고, 자신의 목적을 달성했으며, 존재의 결박을 끊었고, 바른 지혜로 해탈한 아라한 비구들에게는 이 다섯 가지 장애가 버려졌고, 뿌리가 뽑혔으며, 머리가 잘린 야자나무처럼 되었고, 존재하지 않게 되었으며, 미래에 다시는 일어나지 않는 법이 되었습니다. 도반 마하나마여, 유학의 머묾은 따로 있고 여래의 머묾은 따로 있다는 사실은 이런 이유로도 알 수 있습니다.”

‘‘Ekamidaṃ, āvuso mahānāma, samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho, āvuso mahānāma, bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘icchāmahaṃ, bhikkhave, temāsaṃ paṭisallīyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’ti. ‘Evaṃ, bhante’ti kho, āvuso mahānāma, te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

“도반 마하나마여, 한때 세존께서는 잇차낭갈라의 잇차낭갈라 숲속에 머무셨습니다. 거기서 세존께서는 비구들에게 말씀하셨습니다. ‘비구들이여, 나는 석 달 동안 홀로 머물고자 한다. 탁발 음식을 가져오는 한 사람의 비구 외에는 아무도 나에게 와서는 안 된다.’ 도반 마하나마여, 비구들은 ‘세존이시여, 그렇게 하겠습니다’라고 세존께 응답하고, 탁발 음식을 가져오는 한 사람의 비구 외에는 아무도 세존께 다가가지 않았습니다.”

‘‘Atha kho, āvuso, bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – ‘sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – katamenāvuso, vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsīti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ [Pg.286] aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, bhagavā vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsīti. Idhāhaṃ, bhikkhave, sato assasāmi, sato passasāmi. Dīghaṃ assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāmi, dīghaṃ passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāmi…pe… paṭinissaggānupassī assasissāmīti pajānāmi, paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti pajānāmi’’.

“도반이여, 그 후 세 달이 지나 세존께서는 홀로 머묾(선정)에서 일어나 비구들에게 말씀하셨습니다. ‘비구들이여, 만일 외도 유행자들이 “도반이여, 사문 고타마는 이번 안거 기간 동안 주로 어떤 머묾으로 머물렀습니까?”라고 이와 같이 묻는다면, 비구들이여, 그렇게 질문을 받은 너희는 그 외도 유행자들에게 “도반이여, 세존께서는 안거 기간 동안 주로 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매(아나빠나사띠 사마디)로 머무셨습니다”라고 이와 같이 대답해야 한다. 비구들이여, 나는 여기서 마음챙겨 숨을 들이쉬고, 마음챙겨 숨을 내쉰다. 길게 들이쉬면서는 “길게 들이쉰다”고 꿰뚫어 알고, 길게 내쉬면서는 “길게 내쉰다”고 꿰뚫어 안다… (중략) … “버림을 관찰하며 들숨을 쉬리라”고 꿰뚫어 알고, “버림을 관찰하며 날숨을 쉬리라”고 꿰뚫어 안다.’”

‘‘Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya – ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi.

“비구들이여, 어떤 머묾을 두고 ‘성스러운 머묾’이라거나, ‘범천의 머묾’이라거나, ‘여래의 머묾’이라고 바르게 말하고자 하는 사람은 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 두고 ‘성스러운 머묾’, ‘범천의 머묾’, ‘여래의 머묾’이라고 바르게 말해야 한다.”

‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, tesaṃ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṃ khayāya saṃvattati.

“비구들이여, 아직 아라한과에 이르지 못하고 위없는 요가로부터의 안온(열반)을 갈구하며 머무는 유학(sekha)의 비구들에게는 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 닦고 많이 공부하는 것이 번뇌의 소멸로 인도한다.”

‘‘Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṃ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭheva dhamme sukhavihārāya ceva saṃvattati satisampajaññāya ca.

“비구들이여, 번뇌가 다했고 수행을 완성했으며 할 일을 다 마쳤고 짐을 내려놓았으며 스스로의 이익을 성취했고 존재의 결박을 끊었으며 바른 지혜로 해탈한 아라한 비구들에게는 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 닦고 많이 공부하는 것이 현재의 삶에서의 행복한 머묾과 마음챙김 및 알아차림을 위해 기여한다.”

‘‘Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya – ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipī’’ti. ‘‘Iminā kho etaṃ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṃ, yathā – aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro’’ti. Dutiyaṃ.

“비구들이여, 어떤 머묾을 두고 ‘성스러운 머묾’이라거나, ‘범천의 머묾’이라거나, ‘여래의 머묾’이라고 바르게 말하고자 하는 사람은 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 두고 ‘성스러운 머묾’, ‘범천의 머묾’, ‘여래의 머묾’이라고 바르게 말해야 한다. 도반 마하나마여, 이와 같은 방법으로 유학의 머묾은 따로 있고, 여래의 머묾은 따로 있다는 것을 알아야 한다.” [두 번째 경]

3. Paṭhamaānandasuttaṃ

3. 첫 번째 아난다 경

989. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘atthi nu kho, bhante[Pg.287], ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti?

989. 사왓띠에서. 그때 존자 아난다가 세존께 다가가서 인사를 드리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 존자 아난다는 세존께 이렇게 여쭈었다. “세존이시여, 하나의 법을 닦고 많이 공부하면 네 가지 법을 성취하고, 네 가지 법을 닦고 많이 공부하면 일곱 가지 법을 성취하며, 일곱 가지 법을 닦고 많이 공부하면 두 가지 법을 성취하는 그러한 법이 있습니까?”

‘‘Atthi kho, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti.

“아난다여, 하나의 법을 닦고 많이 공부하면 네 가지 법을 성취하고, 네 가지 법을 닦고 많이 공부하면 일곱 가지 법을 성취하며, 일곱 가지 법을 닦고 많이 공부하면 두 가지 법을 성취하는 그러한 법이 있다.”

‘‘Katamo pana, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti? ‘‘Ānāpānassatisamādhi kho, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti’’.

“세존이시여, 어떤 하나의 법을 닦고 많이 공부하면 네 가지 법을 성취하고, 네 가지 법을 닦고 많이 공부하면 일곱 가지 법을 성취하며, 일곱 가지 법을 닦고 많이 공부하면 두 가지 법을 성취합니까?” “아난다여, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매라는 하나의 법을 닦고 많이 공부하면 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)을 성취하고, 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 공부하면 일곱 가지 깨달음의 요소(칠각지)를 성취하며, 일곱 가지 깨달음의 요소를 닦고 많이 공부하면 명지(vijjā)와 해탈(vimutti)을 성취한다.”

‘‘Kathaṃ bhāvito, ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati’’. ‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā…pe… ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsaṃ. Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ’’.

“아난다여, 어떻게 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 닦고 많이 공부하면 네 가지 마음챙김의 확립을 성취하는가? 아난다여, 여기 비구가 숲으로 가거나 나무 아래로 가거나 빈집으로 가서, 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 코앞에 마음챙김을 확립하여 앉는다. 그는 오직 마음챙겨 숨을 들이쉬고, 마음챙겨 숨을 내쉰다. 길게 들이쉬면서는 ‘길게 들이쉰다’고 꿰뚫어 알고, 길게 내쉬면서는 ‘길게 내쉰다’고 꿰뚫어 안다… (중략) … ‘버림을 관찰하며 들이쉬리라’고 공부하고, ‘버림을 관찰하며 내쉬리라’고 공부한다. 아난다여, 비구가 길게 들이쉬면서 ‘길게 들이쉰다’고 꿰뚫어 알고, 길게 내쉬면서 ‘길게 내쉰다’고 꿰뚫어 알 때, 혹은 짧게… (중략) … ‘신체적 형성(들숨날숨)을 평온하게 하며 들이쉬리라’고 공부하고, ‘신체적 형성을 평온하게 하며 내쉬리라’고 공부할 때, 아난다여, 비구는 그때 열성적으로, 분명하게 알아차리며, 마음챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리면서 몸에서 몸을 관찰하며 머무는 것이다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 나는 이 들숨과 날숨을 신체들(kāya) 중의 어떤 신체라고 말하기 때문이다. 그러므로 아난다여, 비구는 그때 열성적으로, 분명하게 알아차리며, 마음챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리면서 몸에서 몸을 관찰하며 머무는 것이다.”

‘‘Yasmiṃ [Pg.288] samaye, ānanda, bhikkhu ‘pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati …pe… sukhappaṭisaṃvedī…pe… cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī…pe… ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātihānanda, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

“아난다여, 비구가 ‘희열을 느끼며 들이쉬리라’고 공부하고… (중략) … 행복을 느끼며… (중략) … 마음의 형성(수와 상)을 느끼며… (중략) … ‘마음의 형성을 평온하게 하며 들이쉬리라’고 공부하고, ‘마음의 형성을 평온하게 하며 내쉬리라’고 공부할 때, 아난다여, 비구는 그때 열성적으로, 분명하게 알아차리며, 마음챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리면서 느낌에서 느낌을 관찰하며 머무는 것이다. 그것은 무슨 까닭인가? 아난다여, 나는 들숨과 날숨을 주의 깊게 마음(마음챙김)에 기울이는 것을 느낌들(vedanā) 중의 어떤 느낌이라고 말하기 때문이다. 그러므로 아난다여, 비구는 그때 열성적으로, 분명하게 알아차리며, 마음챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리면서 느낌에서 느낌을 관찰하며 머무는 것이다.”

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘cittappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; abhippamodayaṃ cittaṃ…pe… samādahaṃ cittaṃ…pe… ‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati – citte cittānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ, ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātihānanda, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

아난다여, 비구가 ‘마음을 경험하며 내쉬리라’고 수행하고, ‘마음을 경험하며 들이쉬리라’고 수행하며, 마음을 아주 기쁘게 하고... 마음을 집중하며... ‘마음을 해방시키며 내쉬리라’고 수행하고, ‘마음을 해방시키며 들이쉬리라’고 수행하는 그때에, 아난다여, 비구는 마음에서 마음을 관찰하며[心隨觀], 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고, 열정적으로 분명하게 알아차리며 마음 챙기며 머문다. 그 이유는 무엇인가? 아난다여, 나는 마음 챙김을 잊고 분명한 알아차림이 없는 자에게는 들숨날숨에 대한 마음 챙김의 삼매 수행이 있다고 말하지 않기 때문이다. 그러므로 아난다여, 그때에 비구는 마음에서 마음을 관찰하며 열정적으로 분명하게 알아차리며 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고 머무는 것이다.

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu aniccānupassī…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati – dhammesu dhammānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātihānanda, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

아난다여, 비구가 무상을 관찰하며... 탐욕의 빛바램을 관찰하며... 소멸을 관찰하며... ‘놓아버림을 관찰하며 내쉬리라’고 수행하고, ‘놓아버림을 관찰하며 들이쉬리라’고 수행하는 그때에, 아난다여, 비구는 법에서 법을 관찰하며[法隨觀], 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고, 열정적으로 분명하게 알아차리며 마음 챙기며 머문다. 그는 탐욕과 싫어하는 마음이 제거된 것을 지혜로써 보고 그것을 잘 평온하게 지켜본다. 그러므로 아난다여, 그때에 비구는 법에서 법을 관찰하며 열정적으로 분명하게 알아차리며 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고 머무는 것이다.

‘‘Evaṃ bhāvito kho, ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

아난다여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음 챙김의 삼매를 닦고 이와 같이 많이 수행하면 네 가지 마음 챙김의 확립[四念處]을 성취하게 된다.

‘‘Kathaṃ bhāvitā cānanda, cattāro satipaṭṭhānā kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī [Pg.289] viharati – upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

아난다여, 어떻게 네 가지 마음 챙김의 확립을 닦고 어떻게 많이 수행하면 일곱 가지 깨달음의 요소[七覺支]를 성취하게 되는가? 아난다여, 비구가 몸에서 몸을 관찰하며 머무는 그때에, 비구에게는 잊혀지지 않는 확립된 마음 챙김이 있게 된다. 아난다여, 비구에게 잊혀지지 않는 확립된 마음 챙김이 있는 그때에, 비구에게는 ‘마음 챙김의 깨달음 요소[念覺支]’가 시작된 것이며, 그때 비구는 마음 챙김의 깨달음 요소를 닦는 것이고, 비구에게 마음 챙김의 깨달음 요소가 수행의 완성에 이르게 된다.

‘‘So tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati – dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

그는 이와 같이 마음을 챙기며 머물면서 그 법을 지혜로써 조사하고 탐구하고 관찰에 들어간다. 아난다여, 비구가 이와 같이 마음을 챙기며 머물면서 그 법을 지혜로써 조사하고 탐구하고 관찰에 들어가는 그때에, 비구에게는 ‘법을 간택하는 깨달음 요소[擇法覺支]’가 시작된 것이며, 그때 비구는 법을 간택하는 깨달음 요소를 닦는 것이고, 비구에게 법을 간택하는 깨달음 요소가 수행의 완성에 이르게 된다.

‘‘Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ – vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

그 법을 지혜로써 조사하고 탐구하고 관찰에 들어가는 그에게 위축되지 않는 정진이 시작된다. 아난다여, 비구가 그 법을 지혜로써 조사하고 탐구하고 관찰에 들어갈 때 위축되지 않는 정진이 시작되는 그때에, 비구에게는 ‘정진의 깨달음 요소[精進覺支]’가 시작된 것이며, 그때 비구는 정진의 깨달음 요소를 닦는 것이고, 비구에게 정진의 깨달음 요소가 수행의 완성에 이르게 된다.

‘‘Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā – pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

정진을 시작한 비구에게 세속적인 것을 여읜 기쁨이 일어난다. 아난다여, 정진을 시작한 비구에게 세속적인 것을 여읜 기쁨이 일어나는 그때에, 비구에게는 ‘기쁨의 깨달음 요소[喜覺支]’가 시작된 것이며, 그때 비구는 기쁨의 깨달음 요소를 닦는 것이고, 비구에게 기쁨의 깨달음 요소가 수행의 완성에 이르게 된다.

‘‘Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati – passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

기쁜 마음을 가진 비구의 몸도 편안해지고 마음도 편안해진다. 아난다여, 기쁜 마음을 가진 비구의 몸도 편안해지고 마음도 편안해지는 그때에, 비구에게는 ‘편안함의 깨달음 요소[輕安覺支]’가 시작된 것이며, 그때 비구는 편안함의 깨달음 요소를 닦는 것이고, 비구에게 편안함의 깨달음 요소가 수행의 완성에 이르게 된다.

‘‘Passaddhakāyassa [Pg.290] sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati – samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

몸이 편안하여 행복한 비구의 마음은 집중된다. 아난다여, 몸이 편안하여 행복한 비구의 마음이 집중되는 그때에, 비구에게는 ‘집중의 깨달음 요소[定覺支]’가 시작된 것이며, 그때 비구는 집중의 깨달음 요소를 닦는 것이고, 비구에게 집중의 깨달음 요소가 수행의 완성에 이르게 된다.

‘‘So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

그는 이와 같이 집중된 마음을 잘 평온하게 지켜본다. 아난다여, 비구가 이와 같이 집중된 마음을 잘 평온하게 지켜보는 그때에, 비구에게는 ‘평온의 깨달음 요소[捨覺支]’가 시작된 것이며, 그때 비구는 평온의 깨달음 요소를 닦는 것이고, 비구에게 평온의 깨달음 요소가 수행의 완성에 이르게 된다.

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati – upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. (Yathā paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ, evaṃ vitthāretabbaṃ).

아난다여, 비구가 느낌에서 느낌을... 마음에서 마음을... 법에서 법을 관찰하며 머무는 그때에, 비구에게는 잊혀지지 않는 확립된 마음 챙김이 있게 된다. 아난다여, 비구에게 잊혀지지 않는 확립된 마음 챙김이 있는 그때에, 비구에게는 ‘마음 챙김의 깨달음 요소[念覺支]’가 시작된 것이며, 그때 비구는 마음 챙김의 깨달음 요소를 닦는 것이고, 비구에게 마음 챙김의 깨달음 요소가 수행의 완성에 이르게 된다. (첫 번째 마음 챙김의 확립과 같이 상세히 서술해야 함).

‘‘So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Evaṃ bhāvitā kho, ānanda, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.

그는 그와 같이 삼매에 든 마음을 잘 평온하게 관찰한다. 아난다여, 수행자가 그와 같이 삼매에 든 마음을 잘 평온하게 관찰하는 그때에, 그 수행자에게 평온의 깨달음의 고리가 성취된다. 그때 수행자는 평온의 깨달음의 고리를 닦으며, 그때 평온의 깨달음의 고리는 수행자에게 수행의 완성을 가져온다. 아난다여, 이와 같이 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 이와 같이 많이 익히면 일곱 가지 깨달음의 고리를 성취하게 된다.

‘‘Kathaṃ bhāvitā, ānanda, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti? Idhānanda, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti [Pg.291] …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, ānanda, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. Tatiyaṃ.

아난다여, 어떻게 일곱 가지 깨달음의 고리를 닦고 어떻게 많이 익히면 명지와 해탈을 성취하게 되는가? 아난다여, 여기 수행자는 멀리함을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하며, 버림으로 회향하는 마음챙김의 깨달음의 고리를 닦는다. 법의 조사 깨달음의 고리를 닦는다. ... (중략) ... 멀리함을 의지하고, 탐욕의 빛바램을 의지하고, 소멸을 의지하며, 버림으로 회향하는 평온의 깨달음의 고리를 닦는다. 아난다여, 이와 같이 일곱 가지 깨달음의 고리를 닦고 이와 같이 많이 익히면 명지와 해탈을 성취하게 된다. 세 번째 경.

4. Dutiyaānandasuttaṃ

4. 두 번째 아난다 경

990. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘atthi nu kho, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā, satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti. Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… ‘‘atthānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti.

990. 그때 존자 아난다는 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한곳에 앉았다. 한곳에 앉은 존자 아난다에게 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. “아난다여, 한 가지 법을 닦고 많이 익히면 네 가지 법을 성취하고, 네 가지 법을 닦고 많이 익히면 일곱 가지 법을 성취하며, 일곱 가지 법을 닦고 많이 익히면 두 가지 법을 성취하는 그러한 법이 있는가?” “세존이시여, 저희들에게 법은 세존을 근본으로 하며... (중략) ...” “아난다여, 한 가지 법을 닦고 많이 익히면 네 가지 법을 성취하고, 네 가지 법을 닦고 많이 익히면 일곱 가지 법을 성취하며, 일곱 가지 법을 닦고 많이 익히면 두 가지 법을 성취하는 그러한 법이 있다.”

‘‘Katamo cānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti? Ānāpānassatisamādhi, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. ‘‘Kathaṃ bhāvito cānanda, ānāpānassatisamādhi, kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā…pe… evaṃ bhāvitā kho, ānanda, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. Catutthaṃ.

“아난다여, 닦고 많이 익히면 네 가지 법을 성취하고, 네 가지 법을 닦고 많이 익히면 일곱 가지 법을 성취하며, 일곱 가지 법을 닦고 많이 익히면 두 가지 법을 성취하는 그 한 가지 법이란 무엇인가? 아난다여, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매라는 한 가지 법을 닦고 많이 익히면 네 가지 마음챙김의 확립을 성취하고, 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 익히면 일곱 가지 깨달음의 고리를 성취하며, 일곱 가지 깨달음의 고리를 닦고 많이 익히면 명지와 해탈을 성취한다.” “아난다여, 어떻게 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 닦고 어떻게 많이 익히면 네 가지 마음챙김의 확립을 성취하는가? 아난다여, 여기 수행자는 숲으로 가서... (중략) ... 아난다여, 이와 같이 일곱 가지 깨달음의 고리를 닦고 이와 같이 많이 익히면 명지와 해탈을 성취하게 된다.” 네 번째 경.

5. Paṭhamabhikkhusuttaṃ

5. 첫 번째 비구 경

991. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘atthi nu kho, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā [Pg.292] bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti? ‘‘Atthi kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti.

991. 그때 많은 비구들이 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한곳에 앉았다. 한곳에 앉은 그 비구들은 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 한 가지 법을 닦고 많이 익히면 네 가지 법을 성취하고, 네 가지 법을 닦고 많이 익히면 일곱 가지 법을 성취하며, 일곱 가지 법을 닦고 많이 익히면 두 가지 법을 성취하는 그러한 법이 있습니까?” “비구들이여, 한 가지 법을 닦고 많이 익히면 네 가지 법을 성취하고, 네 가지 법을 닦고 많이 익히면 일곱 가지 법을 성취하며, 일곱 가지 법을 닦고 많이 익히면 두 가지 법을 성취하는 그러한 법이 참으로 있다.”

‘‘Katamo pana, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti? ‘‘Ānāpānassatisamādhi kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti.

“세존이시여, 닦고 많이 익히면 네 가지 법을 성취하고, 네 가지 법을 닦고 많이 익히면 일곱 가지 법을 성취하며, 일곱 가지 법을 닦고 많이 익히면 두 가지 법을 성취하는 그 한 가지 법이란 무엇입니까?” “비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매라는 한 가지 법을 닦고 많이 익히면 네 가지 마음챙김의 확립을 성취하고, 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 익히면 일곱 가지 깨달음의 고리를 성취하며, 일곱 가지 깨달음의 고리를 닦고 많이 익히면 명지와 해탈을 성취한다.”

‘‘Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā…pe… evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. Pañcamaṃ.

“비구들이여, 어떻게 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 닦고 어떻게 많이 익히면 네 가지 마음챙김의 확립을 성취하는가? 비구들이여, 여기 수행자는 숲으로 가서... (중략) ... 비구들이여, 이와 같이 일곱 가지 깨달음의 고리를 닦고 이와 같이 많이 익히면 명지와 해탈을 성취하게 된다.” 다섯 번째 경.

6. Dutiyabhikkhusuttaṃ

6. 두 번째 비구 경

992. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca – ‘‘atthi nu kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti? ‘‘Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti. ‘‘Atthi, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti’’.

992. 그때 많은 비구들이 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한곳에 앉았다. 한곳에 앉은 그 비구들에게 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. “비구들이여, 한 가지 법을 닦고 많이 익히면 네 가지 법을 성취하고, 네 가지 법을 닦고 많이 익히면 일곱 가지 법을 성취하며, 일곱 가지 법을 닦고 많이 익히면 두 가지 법을 성취하는 그러한 법이 있는가?” “세존이시여, 저희들에게 법은 세존을 근본으로 하며... (중략) ... 세존으로부터 듣고 비구들이 그것을 수지하겠습니다.” “비구들이여, 한 가지 법을 닦고 많이 익히면 네 가지 법을 성취하고, 네 가지 법을 닦고 많이 익히면 일곱 가지 법을 성취하며, 일곱 가지 법을 닦고 많이 익히면 두 가지 법을 성취하는 그러한 법이 참으로 있다.”

‘‘Katamo ca, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti? Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro [Pg.293] satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentīti.

“비구들이여, 닦고 많이 익히면 네 가지 법을 성취하고, 네 가지 법을 닦고 많이 익히면 일곱 가지 법을 성취하며, 일곱 가지 법을 닦고 많이 익히면 두 가지 법을 성취하는 그 한 가지 법이란 무엇인가? 비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매라는 한 가지 법을 닦고 많이 익히면 네 가지 마음챙김의 확립을 성취하고, 네 가지 마음챙김의 확립을 닦고 많이 익히면 일곱 가지 깨달음의 고리를 성취하며, 일곱 가지 깨달음의 고리를 닦고 많이 익히면 명지와 해탈을 성취한다.”

‘‘Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati’’.

“비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매(ānāpānassatisamādhi)를 어떻게 닦고 어떻게 많이 공부지으면 네 가지 마음챙김의 확립(satipaṭṭhāna)을 성취하는가? 비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구는 숲으로 가거나, 나무 아래로 가거나, 빈집으로 가서, 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 코앞에 마음챙김을 확립하여 앉는다. 그는 마음챙겨 숨을 들이쉬고, 마음챙겨 숨을 내쉰다. ... ‘놓아버림을 관찰하며 숨을 들이쉬리라’고 수행하고, ‘놓아버림을 관찰하며 숨을 내쉬리라’고 수행한다.”

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti…pe… sabbakāyappaṭisaṃvedī…pe… ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – kāye kāyānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṃ, bhikkhave, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsaṃ. Tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

“비구들이여, 비구가 길게 들이쉬면서 ‘길게 들이쉰다’고 꿰뚫어 알고, 길게 내쉬면서 ‘길게 내쉰다’고 꿰뚫어 알며, 짧게 들이쉬면서 ‘짧게 들이쉰다’고 꿰뚫어 알고... 온몸을 경험하며... ‘신체적 형성(kāyasaṅkhāra)을 가라앉히며 숨을 들이쉬리라’고 수행하고, ‘신체적 형성(kāyasaṅkhāra)을 가라앉히며 숨을 내쉬리라’고 수행하는 그 시기에, 비구는 몸에서 몸을 관찰하며(kāyānupassī) 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고서, 열의를 가지고 분명하게 알아차리며 마음챙기며 머문다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 들숨과 날숨은 몸들이라고 부르는 것들 가운데 하나라고 내가 말하기 때문이다. 그러므로 비구들이여, 비구는 그때 몸에서 몸을 관찰하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고서 열의를 가지고 분명하게 알아차리며 마음챙기며 머문다.”

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu pītippaṭisaṃvedī…pe… sukhappaṭisaṃvedī…pe… cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī…pe… ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – vedanāsu vedanānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṃ, bhikkhave, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātiha, bhikkhave, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

“비구들이여, 비구가 희열을 경험하며... 행복을 경험하며... 마음의 형성(cittasaṅkhāra)을 경험하며... ‘마음의 형성을 가라앉히며 숨을 들이쉬리라’고 수행하고, ‘마음의 형성을 가라앉히며 숨을 내쉬리라’고 수행하는 그 시기에, 비구는 느낌에서 느낌을 관찰하며(vedanānupassī) 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고서, 열의를 가지고 분명하게 알아차리며 마음챙기며 머문다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 들숨과 날숨을 잘 주의를 기울이는 것을 느낌들 가운데 하나라고 내가 말하기 때문이다. 그러므로 비구들이여, 비구는 그때 느낌에서 느낌을 관찰하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고서 열의를 가지고 분명하게 알아차리며 마음챙기며 머문다.”

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu cittappaṭisaṃvedī…pe… abhippamodayaṃ cittaṃ…pe… ‘samādahaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṃ cittaṃ passasissāmī’ti [Pg.294] sikkhati; ‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati – citte cittānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātiha, bhikkhave, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

“비구들이여, 비구가 마음을 경험하며... 마음을 기쁘게 하며... ‘마음을 집중하며 숨을 들이쉬리라’고 수행하고, ‘마음을 집중하며 숨을 내쉬리라’고 수행하며; ‘마음을 해방시키며 숨을 들이쉬리라’고 수행하고, ‘마음을 해방시키며 숨을 내쉬리라’고 수행하는 그 시기에, 비구는 마음에서 마음을 관찰하며(cittānupassī) 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고서, 열의를 가지고 분명하게 알아차리며 마음챙기며 머문다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 나는 마음챙김을 잊어버리고 분명한 알아차림이 없는 자에게는 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매의 수행이 있다고 말하지 않기 때문이다. 그러므로 비구들이여, 비구는 그때 마음에서 마음을 관찰하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고서 열의를 가지고 분명하게 알아차리며 마음챙기며 머문다.”

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu aniccānupassī…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati – dhammesu dhammānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātiha, bhikkhave, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

“비구들이여, 비구가 무상을 관찰하며... 탐욕의 빛바램을 관찰하며... 소멸을 관찰하며... ‘놓아버림을 관찰하며 숨을 들이쉬리라’고 수행하고, ‘놓아버림을 관찰하며 숨을 내쉬리라’고 수행하는 그 시기에, 비구는 법에서 법을 관찰하며(dhammānupassī) 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고서, 열의를 가지고 분명하게 알아차리며 마음챙기며 머문다. 그는 탐욕과 싫어하는 마음을 버리는 것을 지혜로 보고서 잘 평온하게 대한다. 그러므로 비구들이여, 비구는 그때 법에서 법을 관찰하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버리고서 열의를 가지고 분명하게 알아차리며 마음챙기며 머문다.”

‘‘Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

“비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매를 이와 같이 닦고 이와 같이 많이 공부지으면 네 가지 마음챙김의 확립을 성취한다.”

‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati – upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

“비구들이여, 네 가지 마음챙김의 확립을 어떻게 닦고 어떻게 많이 공부지으면 일곱 가지 깨달음의 구성 요소(bojjhaṅga)를 성취하는가? 비구들이여, 비구가 몸에서 몸을 관찰하며 머무는 그 시기에, 그 비구에게는 잊어버리지 않는 마음챙김이 확립된다. 비구들이여, 비구에게 잊어버리지 않는 마음챙김이 확립된 그 시기에, 비구에게는 마음챙김의 깨달음의 구성 요소(satisambojjhaṅgo)가 갖추어지며, 비구는 마음챙김의 깨달음의 구성 요소를 닦으며, 비구의 마음챙김의 깨달음의 구성 요소는 수행에 의해 성취된다.”

‘‘So tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati – dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

“그는 그렇게 마음챙기며 머물면서 그 법을 지혜로써 조사하고 조사하고 탐구한다. 비구들이여, 비구가 그렇게 마음챙기며 머물면서 그 법을 지혜로써 조사하고 조사하고 탐구하는 그 시기에, 비구에게는 법을 조사하는 깨달음의 구성 요소(dhammavicayasambojjhaṅgo)가 갖추어지며, 비구는 법을 조사하는 깨달음의 구성 요소를 닦으며, 비구의 법을 조사하는 깨달음의 구성 요소는 수행에 의해 성취된다.”

‘‘Tassa [Pg.295] taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ – vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

“그 법을 지혜로써 조사하고 조사하고 탐구하는 비구에게 물러남 없는 정진이 시작된다. 비구들이여, 법을 지혜로써 조사하고 조사하고 탐구하는 비구에게 물러남 없는 정진이 시작된 그 시기에, 비구에게는 정진의 깨달음의 구성 요소(vīriyasambojjhaṅgo)가 갖추어지며, 비구는 정진의 깨달음의 구성 요소를 닦으며, 비구의 정진의 깨달음의 구성 요소는 수행에 의해 성취된다.”

‘‘Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā – pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

“정진이 시작된 이에게 세속을 초월한 희열(pīti)이 생겨난다. 비구들이여, 정진이 시작된 비구에게 세속을 초월한 희열이 생겨나는 그 시기에, 비구에게는 희열의 깨달음의 구성 요소(pītisambojjhaṅgo)가 갖추어지며, 비구는 희열의 깨달음의 구성 요소를 닦으며, 비구의 희열의 깨달음의 구성 요소는 수행에 의해 성취된다.”

‘‘Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati – passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

기쁜 마음을 가진 자의 몸도 평온해지고 마음도 평온해진다. 비구들이여, 기쁜 마음을 가진 비구의 몸도 평온해지고 마음도 평온해지는 그때, 그 비구에게 경안각지(輕安覺支)가 갖추어진다. 그때 비구는 경안각지를 닦고, 그때 그 비구에게 경안각지는 수행의 완성을 이룬다.

‘‘Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati – samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

몸이 평온하고 행복한 자의 마음은 삼매에 든다. 비구들이여, 몸이 평온하고 행복한 비구의 마음이 삼매에 드는 그때, 그 비구에게 정각지(定覺支)가 갖추어진다. 그때 비구는 정각지를 닦고, 그때 그 비구에게 정각지는 수행의 완성을 이룬다.

‘‘So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

그는 이와 같이 삼매에 든 마음을 잘 평온하게 관찰한다. 비구들이여, 비구가 이와 같이 삼매에 든 마음을 잘 평온하게 관찰하는 그때, 그 비구에게 사각지(捨覺支)가 갖추어진다. 그때 비구는 사각지를 닦고, 그때 그 비구에게 사각지는 수행의 완성을 이룬다.

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati – upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye bhikkhuno sati hoti [Pg.296] asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati…pe….

비구들이여, 비구가 느낌들에서... 마음에서... 법들에서 법을 관찰하며 머물 때, 그때 그 비구에게 확립된 마음챙김은 잊히지 않는다. 비구들이여, 비구에게 확립된 마음챙김이 잊히지 않는 그때, 그 비구에게 염각지(念覺支)가 갖추어진다. 그때 비구는 염각지를 닦고, 그때 그 비구에게 염각지는 수행의 완성을 이룬다. ...

So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.

그는 이와 같이 삼매에 든 마음을 잘 평온하게 관찰한다. 비구들이여, 비구가 이와 같이 삼매에 든 마음을 잘 평온하게 관찰하는 그때, 그 비구에게 사각지가 갖추어진다. 그때 비구는 사각지를 닦고, 그때 그 비구에게 사각지는 수행의 완성을 이룬다. 비구들이여, 이와 같이 닦이고 이와 같이 많이 실천된 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)은 일곱 가지 깨달음의 요소(칠각지)를 완성한다.

‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ; dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

비구들이여, 일곱 가지 깨달음의 요소가 어떻게 닦이고 어떻게 많이 실천되어야 명지(明知)와 해탈을 완성하는가? 비구들이여, 여기 비구는 원리에 의지하고, 이욕에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 회향하는 염각지를 닦는다. ... 원리에 의지하고, 이욕에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 회향하는 택법각지를 닦는다. ... 원리에 의지하고, 이욕에 의지하고, 소멸에 의지하며, 버림으로 회향하는 사각지를 닦는다. 비구들이여, 이와 같이 닦이고 이와 같이 많이 실천된 일곱 가지 깨달음의 요소는 명지와 해탈을 완성한다. 여섯 번째의 경.

7. Saṃyojanappahānasuttaṃ

7. 결박을 버림 경 (상요자낫파하나 수타)

993. Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, bhāvito bahulīkato saṃyojanappahānāya saṃvattati…pe…. Sattamaṃ.

993. 비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매가 닦이고 많이 실천되면 결박(상요자나)을 버리는 데 도움이 된다. ... 일곱 번째의 경.

8. Anusayasamugghātasuttaṃ

8. 잠재성향을 뿌리 뽑음 경 (아누사야사묵가타 수타)

994. …Anusayasamugghātāya saṃvattati…. Aṭṭhamaṃ.

994. ...잠재성향(아누사야)을 뿌리 뽑는 데 도움이 된다. 여덟 번째의 경.

9. Addhānapariññāsuttaṃ

9. 시간을 철저히 앎 경 (앗다나파린냐 수타)

995. …Addhānapariññāya saṃvattati…. Navamaṃ.

995. ...윤회의 시간을 철저히 아는 데 도움이 된다. 아홉 번째의 경.

10. Āsavakkhayasuttaṃ

10. 번뇌의 멸진 경 (아사왁카야 수타)

996. Āsavānaṃ [Pg.297] khayāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato saṃyojanappahānāya saṃvattati… anusayasamugghātāya saṃvattati… addhānapariññāya saṃvattati… āsavānaṃ khayāya saṃvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā…pe. … paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati, paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato saṃyojanappahānāya saṃvattati…pe… anusayasamugghātāya saṃvattati…pe… addhānapariññāya saṃvattati…pe… āsavānaṃ khayāya saṃvattatīti. Dasamaṃ.

996. 번뇌의 멸진에 도움이 된다. 비구들이여, 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매가 어떻게 닦이고 어떻게 많이 실천되어야 결박을 버리는 데 도움이 되고, 잠재성향을 뿌리 뽑는 데 도움이 되고, 윤회의 시간을 철저히 아는 데 도움이 되고, 번뇌의 멸진에 도움이 되는가? 비구들이여, 여기 비구는 숲으로 가거나 나무 아래로 가서... '버림을 관찰하며 내쉬리라'고 공부하고, '버림을 관찰하며 들이쉬리라'고 공부한다. 비구들이여, 이와 같이 들숨날숨에 대한 마음챙김의 삼매가 이와 같이 닦이고 이와 같이 많이 실천되면 결박을 버리는 데 도움이 되고, 잠재성향을 뿌리 뽑는 데 도움이 되고, 윤회의 시간을 철저히 아는 데 도움이 되고, 번뇌의 멸진에 도움이 된다. 열 번째의 경.

Dutiyo vaggo.

두 번째 품(품)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

이 품의 요약송(우다나)은 다음과 같다.

Icchānaṅgalaṃ kaṅkheyyaṃ, ānandā apare duve;

Bhikkhū saṃyojanānusayā, addhānaṃ āsavakkhayanti.

잇차낭갈라 경, 캉케이야 경, 그 밖의 두 가지 아난다 경, 비구 경, 결박 경, 잠재성향 경, 시간 경, 번뇌의 멸진 경이다.

Ānāpānasaṃyuttaṃ dasamaṃ.

열 번째 들숨날숨 상윳타가 끝났다.

11. Sotāpattisaṃyuttaṃ

11. 11. 예류 상윳타 (소타팟티 상윳타)

1. Veḷudvāravaggo

1. 1. 벨루드와라 품 (벨루드와라 박가)

1. Cakkavattirājasuttaṃ

1. 1. 전륜성왕 경 (작카왓티라자 수타)

997. Sāvatthinidānaṃ[Pg.298]. Tatra kho bhagavā…pe… etadavoca – ‘‘kiñcāpi, bhikkhave, rājā cakkavattī catunnaṃ dīpānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāretvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ, so tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, so catūhi dhammehi asamannāgato, atha kho so aparimuttova nirayā aparimutto tiracchānayoniyā aparimutto pettivisayā aparimutto apāyaduggativinipātā. Kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvako piṇḍiyālopena yāpeti, nantakāni ca dhāreti, so catūhi dhammehi samannāgato, atha kho so parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā’’.

997. 사왓티를 인연으로 한다. 거기서 세존께서는... 이렇게 말씀하셨다. "비구들이여, 비록 전륜성왕이 네 대륙에 대해 통치권과 지배권을 행사하는 왕위를 누리고, 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어나 타와팅사(삼십삼천) 신들과 함께하며, 거기서 난다나 숲에서 천녀들에게 둘러싸여 천상의 다섯 가지 가닥의 감각적 욕망을 완벽하게 갖추고 누릴지라도, 그는 네 가지 법을 갖추지 못했기에 지옥에서 벗어나지 못했고, 축생의 모태에서 벗어나지 못했고, 아귀 영역에서 벗어나지 못했으며, 괴로움과 불행이 기다리는 타락한 곳(사악처)에서 벗어나지 못했다. 비구들이여, 비록 성스러운 제자가 구걸하여 얻은 음식 조각으로 연명하고 누더기 옷을 입을지라도, 그는 네 가지 법을 갖추었기에 지옥에서 벗어났고, 축생의 모태에서 벗어났고, 아귀 영역에서 벗어났으며, 괴로움과 불행이 기다리는 타락한 곳에서 벗어났다."

‘‘Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ – cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Ariyakantehi sīlehi [Pg.299] samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. Imehi catūhi dhammehi samannāgato hoti. Yo ca, bhikkhave, catunnaṃ dīpānaṃ paṭilābho, yo catunnaṃ dhammānaṃ paṭilābho catunnaṃ dīpānaṃ paṭilābho catunnaṃ dhammānaṃ paṭilābhassa kalaṃ nāgghati soḷasi’’nti. Paṭhamaṃ.

“어떤 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖춘다. ‘그분 세존께서는 공양받아 마땅한 분(응공), 바르게 스스로 깨달으신 분(정등각), 명지와 덕행을 갖추신 분(명행족), 잘 가신 분(선서), 세상을 아시는 분(세간해), 길들여야 할 사람을 다스리는 위없는 분(무상사조어장부), 하늘 사람과 인간의 스승(천인사), 깨달으신 분(불), 세존(바가바)이시다’라고. 가르침에 대해 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖춘다. ‘세존에 의해 가르침은 잘 설해졌고(선설), 스스로 보아 알 수 있고(현견), 시간이 걸리지 않고(무간), 와서 보라는 것이고(여시관), 향상으로 인도하며(도인), 지혜로운 이들이 각자 깨달아야 하는 것이다(자증)’라고. 승가에 대해 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖춘다. ‘세존의 제자 승가는 잘 수행하고, 곧게 수행하고, 참되게 수행하고, 합당하게 수행한다. 즉, 네 쌍의 인격자요 여덟 단계의 성자들인 이들이 세존의 제자 승가이다. 이들은 공양받아 마땅하고, 선사받아 마땅하고, 보시받아 마땅하고, 합장받아 마땅하며, 세상의 위없는 복밭이다’라고. 또한 성자들이 기뻐하는 계율을 갖추니, 이 계율은 깨어지지 않고, 뚫리지 않고, 얼룩지지 않고, 이지러지지 않으며, 갈애로부터 자유롭고, 지혜로운 이들이 찬탄하며, 사로잡히지 않고, 삼매로 인도하는 것이다. 비구들이여, 이 네 가지 법을 갖춘다. 비구들이여, 네 개의 큰 섬(대륙)을 모두 얻는 것과 이 네 가지 법을 얻는 것 중에서, 네 대륙을 얻는 것은 이 네 가지 법을 얻는 것의 16분의 1조차도 그 가치에 미치지 못한다.” 첫 번째 경.

2. Brahmacariyogadhasuttaṃ

2. 거룩한 삶에 깊이 들어감 경(Brahmacariyogadha Sutta)

998. ‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

998. “비구들이여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 예류자가 되어, 파멸에 떨어지지 않는 법을 가졌고 확정되었으며 완전한 깨달음을 지향한다.”

‘‘Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti.

“어떤 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖춘다. ‘그분 세존께서는 … 깨달으신 분, 세존이시다’라고. 가르침에 대해 … 승가에 대해 … 또한 성자들이 기뻐하는 계율을 갖추니, 깨어지지 않고 … 삼매로 인도하는 것이다. 비구들이여, 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 예류자가 되어, 파멸에 떨어지지 않는 법을 가졌고 확정되었으며 완전한 깨달음을 지향한다.”

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

세존께서 이와 같이 말씀하셨다. 잘 가신 분이신 스승께서는 이와 같이 말씀하신 뒤에 다시 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Yesaṃ saddhā ca sīlañca, pasādo dhammadassanaṃ;

Te ve kālena paccenti, brahmacariyogadhaṃ sukha’’nti. dutiyaṃ;

“믿음과 계율을 갖추고 깨끗한 믿음과 법에 대한 통찰이 있는 이들, 그들은 실로 때가 되면 거룩한 삶에 깊이 들어간 행복에 이른다.” 두 번째 경.

3. Dīghāvuupāsakasuttaṃ

3. 디가부 재가신자 경(Dīghāvuupāsaka Sutta)

999. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena dīghāvu upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho dīghāvu upāsako pitaraṃ jotikaṃ gahapatiṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, gahapati, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda – ‘dīghāvu, bhante[Pg.300], upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi – ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’’ti. ‘‘Evaṃ, tātā’’ti kho jotiko gahapati dīghāvussa upāsakassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jotiko gahapati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dīghāvu, bhante, upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandati. Evañca vadeti – ‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

999. 한때 세존께서는 라자가하의 죽림 정사, 다람쥐 먹이 주는 곳에 머무셨다. 그때 디가부 재가신자가 병이 들어 고통스러워하며 중병을 앓고 있었다. 그러자 디가부 재가신자는 아버지인 조티카 장자를 불러 이렇게 말했다. “장자시여, 어서 가십시오. 세존께서 계신 곳으로 가서 제 이름으로 세존의 발에 머리 숙여 예배드리십시오. ‘세존이시여, 디가부 재가신자가 병이 들어 고통스러워하며 중병을 앓고 있습니다. 그가 세존의 발에 머리 숙여 예배드립니다’라고 하십시오. 그리고 이렇게 말씀하십시오. ‘세존이시여, 세존께서 자비를 베푸시어 디가부 재가신자의 집으로 찾아주신다면 참으로 좋겠습니다’라고.” 조티카 장자는 디가부 재가신자의 말을 듣고 세존께 나아가 세존께 예배드리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 조티카 장자는 세존께 이렇게 여쭈었다. “세존이시여, 디가부 재가신자가 병이 들어 고통스러워하며 중병을 앓고 있습니다. 그가 세존의 발에 머리 숙여 예배드립니다. 그리고 ‘세존이시여, 세존께서 자비를 베푸시어 디가부 재가신자의 집으로 찾아주신다면 참으로 좋겠습니다’라고 전해달라 하였습니다.” 세존께서는 침묵으로 수락하셨다.

Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā dīghāvuṃ upāsakaṃ etadavoca – ‘‘kacci te, dīghāvu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo’’ti? ‘‘Na me, bhante, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo’’ti. ‘‘Tasmātiha te, dīghāvu, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘buddhe aveccappasādena samannāgato bhavissāmi – itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato bhavissāmi akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi’. Evañhi te, dīghāvu, sikkhitabba’’nti.

그 후 세존께서는 옷을 갈아입으시고 발우와 가사를 들고 디가부 재가신자의 집으로 가셨다. 도착하신 후 준비된 자리에 앉으셨다. 앉으신 세존께서는 디가부 재가신자에게 이렇게 말씀하셨다. “디가부여, 좀 어떠하냐? 견딜 만하냐? 기력을 유지할 만하냐? 고통스러운 감각들이 물러가고 더해지지 않느냐? 물러가는 것이 보이고 더해지는 것이 보이지 않느냐?” “세존이시여, 저는 견딜 수도 없고 기력을 유지할 수도 없습니다. 심한 고통이 더해지기만 하고 물러가지 않습니다. 더해지는 것이 보이고 물러가는 것이 보이지 않습니다.” “디가부여, 그렇다면 그대는 이와 같이 공부해야 한다. ‘부처님에 대해 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추겠다. 그분 세존께서는 … 깨달으신 분, 세존이시다’라고. 가르침에 대해 … 승가에 대해 … ‘성자들이 기뻐하는 계율, 즉 깨어지지 않고 … 삼매로 인도하는 계율을 갖추겠다’라고. 디가부여, 그대는 이와 같이 공부해야 한다.”

‘‘Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṃvijjante te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, buddhe aveccappasādena samannāgato – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehī’’ti. ‘‘Tasmātiha tvaṃ, dīghāvu, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu patiṭṭhāya cha vijjābhāgiye dhamme uttari bhāveyyāsi. Idha tvaṃ, dīghāvu, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī [Pg.301] viharāhi, anicce dukkhasaññī, dukkhe anattasaññī pahānasaññī virāgasaññī nirodhasaññīti. Evañhi te, dīghāvu, sikkhitabba’’nti.

“세존이시여, 세존께서 설하신 네 가지 예류자의 요소들은 제게 갖추어져 있고, 저는 그 법들 가운데서 보입니다. 세존이시여, 저는 부처님에 대해 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추었습니다. 그분 세존께서는 … 스승이며 깨달으신 분, 세존이시다라고. 가르침에 대해 … 승가에 대해 … 성자들이 기뻐하는 계율, 깨어지지 않고 … 삼매로 인도하는 계율을 갖추었습니다.” “디가부여, 그렇다면 그대는 이 네 가지 예류자의 요소에 머물면서 명지(Vijjā)의 부분이 되는 여섯 가지 법을 더 닦아야 한다. 디가부여, 여기 그대는 모든 형성된 것(행)들에 대해 무상을 관찰하며 머물고, 무상한 것에서 고통을 인식하며, 고통에서 무아를 인식하고, 버림의 인식, 탐욕 없음의 인식, 소멸의 인식을 지니고 머물러야 한다. 디가부여, 그대는 이와 같이 공부해야 한다.”

‘‘Yeme, bhante, bhagavatā cha vijjābhāgiyā dhammā desitā, saṃvijjante te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāmi, anicce dukkhasaññī, dukkhe anattasaññī pahānasaññī virāgasaññī nirodhasaññī. Api ca me, bhante, evaṃ hoti – ‘mā hevāyaṃ jotiko gahapati mamaccayena vighātaṃ āpajjī’’’ti. ‘‘Mā tvaṃ, tāta dīghāvu, evaṃ manasākāsi. Iṅgha tvaṃ, tāta dīghāvu, yadeva te bhagavā āha, tadeva tvaṃ sādhukaṃ manasi karohī’’ti.

“세존이시여, 세존께서 설하신 명지(明知)의 요소가 되는 여섯 가지 법이 제게 있으며, 저는 그 법들 안에서 그것을 봅니다. 세존이시여, 저는 참으로 모든 형성된 것들(행, saṅkhāra)에서 무상을 관찰하며 머뭅니다. 무상한 것에서 괴로움이라는 인식을, 괴로운 것에서 무아라는 인식을, 그리고 [그것이] 버려져야 한다는 인식, 탐욕의 빛바램(이욕)의 인식, 소멸의 인식을 하며 머뭅니다. 또한 세존이시여, 저에게는 이런 생각이 듭니다. ‘저의 죽음으로 인해 이 조티카 장자가 고통에 빠지지 않기를.’ (조티카 장자가 말했다) ‘아들아 디가부야, 그렇게 생각하지 말거라. 자, 아들아 디가부야, 세존께서 네게 말씀하신 것만을 잘 마음에 새기거라.’”

Atha kho bhagavā dīghāvuṃ upāsakaṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho dīghāvu upāsako acirapakkantassa bhagavato kālamakāsi. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘yo so, bhante, dīghāvu nāma upāsako bhagavatā saṃkhittena ovādena ovadito so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo’’ti? ‘‘Paṇḍito, bhikkhave, dīghāvu upāsako, paccapādi dhammassānudhammaṃ, na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesi. Dīghāvu, bhikkhave, upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’’ti. Tatiyaṃ.

그때 세존께서는 디가부 우바새에게 이 가르침으로 훈계하신 뒤, 자리에서 일어나 떠나셨다. 그 후 디가부 우바새는 세존께서 떠나신 지 얼마 되지 않아 임종하였다. 그러자 많은 비구들이 세존께 다가가 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 그 비구들은 세존께 이렇게 여쭈었다. “세존이시여, 세존께서 간략한 가르침으로 훈계하셨던 디가부라는 이름의 우바새가 세상을 떠났습니다. 그의 운명은 어떠하며, 다음 생은 어떻게 됩니까?” “비구들이여, 디가부 우바새는 현명했다. 그는 법에 알맞은 법을 실천했으며, 법의 문제로 나를 번거롭게 하지 않았다. 비구들이여, 디가부 우바새는 다섯 가지 낮은 단계의 결박(오하분결)을 완전히 소멸했으므로, [그곳에] 화생(化生)하여 그곳에서 반열반에 들 것이며, 그 세상으로부터 다시 돌아오지 않는 법을 지녔느니라.” 세 번째 경 끝.

4. Paṭhamasāriputtasuttaṃ

4. 4. 첫 번째 사리붓다 경

1000. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca ānando sāvatthiyaṃ viharanti jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito…pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘katinaṃ nu kho, āvuso sāriputta, dhammānaṃ samannāgamanahetu evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’ti[Pg.302]? ‘‘Catunnaṃ kho, āvuso, dhammānaṃ samannāgamanahetu evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’.

1000. 한때 존자 사리붓다와 존자 아난다는 사밧티의 아나타핀디카 원림인 제타 숲에 머물고 있었다. 그때 존자 아난다가 저녁 무렵 홀로 명상에서 일어나 … 한곁에 앉은 존자 아난다는 존자 사리붓다에게 이렇게 말했다. “도반 사리붓다여, 몇 가지 법을 갖추었기에 세존께서는 이 중생을 두고 악처에 떨어지지 않는 법을 지녔고, [운명이] 결정되었으며, 깨달음으로 나아가는 흐름에 든 자(예류자, sotāpanna)라고 선언하셨습니까?” “도반이여, 네 가지 법을 갖추었기에 세존께서는 이 중생을 두고 악처에 떨어지지 않는 법을 지녔고, 결정되었으며, 깨달음으로 나아가는 예류자라고 선언하셨습니다.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāvuso, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imesaṃ kho, āvuso, catunnaṃ dhammānaṃ samannāgamanahetu evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’ti. Catutthaṃ.

“그 네 가지는 무엇입니까?” “도반이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 흔들리지 않는 깨달음의 믿음(불괴신)을 갖추고 있습니다. ‘이와 같이 그분 세존께서는 … 신들과 인간들의 스승이시며, 깨달으신 분(불)이요, 존귀하신 분(세존)이다’라고 말입니다. 또한 법에 대해 … 또한 승가에 대해 … 그리고 성자들이 기뻐하며, 깨어지지 않고 … 삼매로 인도하는 계율들을 갖추고 있습니다. 도반이여, 이 네 가지 법을 갖추었기에 세존께서는 이 중생을 두고 악처에 떨어지지 않는 법을 지녔고, 결정되었으며, 깨달음으로 나아가는 예류자라고 선언하신 것입니다.” 네 번째 경 끝.

5. Dutiyasāriputtasuttaṃ

5. 5. 두 번째 사리붓다 경

1001. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘‘sotāpattiyaṅgaṃ, sotāpattiyaṅga’nti hidaṃ, sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho sāriputta, sotāpattiyaṅga’’nti? ‘‘Sappurisasaṃsevo hi, bhante, sotāpattiyaṅgaṃ, saddhammassavanaṃ sotāpattiyaṅgaṃ, yonisomanasikāro sotāpattiyaṅgaṃ, dhammānudhammappaṭipatti sotāpattiyaṅga’’nti. ‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Sappurisasaṃsevo hi, sāriputta, sotāpattiyaṅgaṃ, saddhammassavanaṃ sotāpattiyaṅgaṃ, yonisomanasikāro sotāpattiyaṅgaṃ, dhammānudhammappaṭipatti sotāpattiyaṅgaṃ’’.

1001. 그때 존자 사리붓다는 세존께서 계신 곳으로 다가가서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 존자 사리붓다에게 세존께서는 이렇게 말씀하셨다. “‘예류의 요소, 예류의 요소(sotāpattiyaṅga)’라고 말하는데, 사리붓다여, 도대체 예류의 요소란 무엇인가?” “세존이시여, 참된 사람(선지식)과 사귀는 것이 예류의 요소입니다. 바른 법을 듣는 것이 예류의 요소입니다. 지혜롭게 마음에 잡도리하는 것이 예류의 요소입니다. 법에 수순하는 법을 실천하는 것이 예류의 요소입니다.” “훌륭하다, 훌륭하다, 사리붓다여! 사리붓다여, 참된 사람과 사귀는 것이 예류의 요소이며, 바른 법을 듣는 것이 예류의 요소이며, 지혜롭게 마음에 잡도리하는 것이 예류의 요소이며, 법에 수순하는 법을 실천하는 것이 예류의 요소이다.”

‘‘‘Soto, soto’ti hidaṃ, sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, sāriputta, soto’’ti? ‘‘Ayameva hi, bhante, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Ayameva hi, sāriputta, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi’’.

“‘흐름, 흐름(soto)’이라고 말하는데, 사리붓다여, 도대체 흐름이란 무엇인가?” “세존이시여, 이 성스러운 여덟 가지 구성 요소가 있는 길(팔정도)이 바로 흐름입니다. 즉, 바른 견해, 바른 사유, 바른 말, 바른 행위, 바른 생계, 바른 정진, 바른 마음챙김, 바른 삼매입니다.” “훌륭하다, 훌륭하다, 사리붓다여! 사리붓다여, 이 성스러운 여덟 가지 구성 요소가 있는 길이 바로 흐름이다. 즉, 바른 견해 … 바른 삼매이다.”

‘‘‘Sotāpanno, sotāpanno’ti hidaṃ, sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, sāriputta, sotāpanno’’ti? ‘‘Yo hi, bhante, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ayaṃ vuccati sotāpanno, svāyaṃ āyasmā [Pg.303] evaṃnāmo evaṃgotto’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Yo hi, sāriputta, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ayaṃ vuccati sotāpanno, svāyaṃ āyasmā evaṃnāmo evaṃgotto’’ti. Pañcamaṃ.

“‘흐름에 든 자, 흐름에 든 자(sotāpanno)’라고 말하는데, 사리붓다여, 도대체 흐름에 든 자란 누구인가?” “세존이시여, 이 성스러운 여덟 가지 구성 요소가 있는 길을 갖춘 자를 흐름에 든 자라고 부릅니다. 그러한 존자는 이러한 이름을 가지고 이러한 성씨를 가집니다.” “훌륭하다, 훌륭하다, 사리붓다여! 사리붓다여, 이 성스러운 여덟 가지 구성 요소가 있는 길을 갖춘 자를 흐름에 든 자라고 부른다. 그러한 존자는 이러한 이름을 가지고 이러한 성씨를 가지느니라.” 다섯 번째 경 끝.

6. Thapatisuttaṃ

6. 6. 목수 경

1002. Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – ‘‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’’ti. Tena kho pana samayena isidattapurāṇā thapatayo sādhuke paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṃ kho isidattapurāṇā thapatayo – ‘‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – ‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’’’ti.

1002. 사밧티가 배경이다. 그때 많은 비구들이 세존을 위해 가사 만드는 일을 하고 있었다. “세존께서는 가사 만드는 일이 끝나면 세 달(안거)이 지난 뒤에 유행을 떠나실 것이다”라고 말하면서였다. 그때 이시다타와 푸라나라는 이름의 목수들이 어떤 용무로 사두카 마을에 머물고 있었다. 이시다타와 푸라나 목수들은 “많은 비구들이 세존을 위해 가사를 만들고 있으며, 세존께서는 가사 만드는 일이 끝나면 세 달이 지난 뒤에 유행을 떠나실 것이라고 한다”라는 말을 들었다.

Atha kho isidattapurāṇā thapatayo magge purisaṃ ṭhapesuṃ – ‘‘yadā tvaṃ, ambho purisa, passeyyāsi bhagavantaṃ āgacchantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, atha amhākaṃ āroceyyāsī’’ti. Dvīhatīhaṃ ṭhito kho so puriso addasa bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna yena isidattapurāṇā thapatayo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā isidattapurāṇe thapatayo etadavoca – ‘‘ayaṃ so, bhante, bhagavā āgacchati arahaṃ sammāsambuddho. Yassa dāni kālaṃ maññathā’’ti.

그러자 이시다타와 푸라나 목수들은 길가에 한 사람을 세워두고 “여보게, 아라한이시며 정등각자이신 세존께서 오시는 것을 보거든 우리에게 알려주게”라고 당부했다. 그 사람이 길에 머문 지 이틀 사흘째 되었을 때, 그는 멀리서 세존께서 오시는 것을 보았다. 보고 나서 이시다타와 푸라나 목수들에게 다가가서 이렇게 말했다. “어르신들, 아라한이시며 정등각자이신 저 세존께서 오고 계십니다. 이제 가실 시간을 스스로 정하십시오.”

Atha kho isidattapurāṇā thapatayo yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṃsu. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṃ etadavocuṃ –

그때 이시다따와 뿌라나 목수들이 세존께서 계신 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 세존께 절을 올린 뒤 세존의 뒤를 바짝 따라갔습니다. 그때 세존께서는 길에서 벗어나 어떤 나무 아래로 가셨습니다. 가셔서는 마련된 자리에 앉으셨습니다. 이시다따와 뿌라나 목수들은 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았습니다. 한 곁에 앉은 이시다따와 뿌라나 목수들은 세존께 이렇게 말씀드렸습니다.

‘‘Yadā mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘sāvatthiyā kosalesu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ – ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘sāvatthiyā kosalesu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ – ‘dūre no bhagavā’’’ti.

“세존이시여, 저희가 ‘세존께서 사왓띠에서 꼬살라 국으로 유행을 떠나실 것이다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 멀어지겠구나’ 하는 불만족과 근심이 생깁니다. 세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 사왓띠에서 꼬살라 국으로 유행을 떠나셨다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 멀어지셨구나’ 하는 불만족과 근심이 생깁니다.”

‘‘Yadā [Pg.304] pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘kosalehi mallesu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ – ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘kosalehi mallesu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ – ‘dūre no bhagavā’’’ti.

“세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 꼬살라 국에서 말라 국으로 유행을 떠나실 것이다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 멀어지겠구나’ 하는 불만족과 근심이 생깁니다. 세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 꼬살라 국에서 말라 국으로 유행을 떠나셨다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 멀어지셨구나’ 하는 불만족과 근심이 생깁니다.”

‘‘Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘mallehi vajjīsu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ – ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘mallehi vajjīsu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ – ‘dūre no bhagavā’’’ti.

“세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 말라 국에서 왓지 국으로 유행을 떠나실 것이다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 멀어지겠구나’ 하는 불만족과 근심이 생깁니다. 세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 말라 국에서 왓지 국으로 유행을 떠나셨다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 멀어지셨구나’ 하는 불만족과 근심이 생깁니다.”

‘‘Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘vajjīhi kāsīsu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ – ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ, bhante bhagavantaṃ suṇāma – ‘vajjīhi kāsīsu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ – ‘dūre no bhagavā’’’ti.

“세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 왓지 국에서 까시 국으로 유행을 떠나실 것이다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 멀어지겠구나’ 하는 불만족과 근심이 생깁니다. 세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 왓지 국에서 까시 국으로 유행을 떠나셨다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 멀어지셨구나’ 하는 불만족과 근심이 생깁니다.”

‘‘Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘kāsīhi māgadhe cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ – ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘kāsīhi māgadhe cārikaṃ pakkanto’ti, hoti anappakā no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti anappakaṃ domanassaṃ – ‘dūre no bhagavā’’’ti.

“세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 까시 국에서 마가다 국으로 유행을 떠나실 것이다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 멀어지겠구나’ 하는 불만족과 근심이 생깁니다. 세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 까시 국에서 마가다 국으로 유행을 떠나셨다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 멀어지셨구나’ 하는 적지 않은 불만족과 적지 않은 근심이 생깁니다.”

‘‘Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘māgadhehi kāsīsu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ – ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘māgadhehi kāsīsu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ – ‘āsanne no bhagavā’’’ti.

“세존이시여, 그러나 저희가 ‘세존께서 마가다 국에서 까시 국으로 유행을 떠나실 것이다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 가까워지겠구나’ 하는 만족과 기쁨이 생깁니다. 세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 마가다 국에서 까시 국으로 유행을 떠나셨다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 가까워지셨구나’ 하는 만족과 기쁨이 생깁니다.”

‘‘Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘kāsīhi vajjīsu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ [Pg.305] – ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘kāsīhi vajjīsu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ – ‘āsanne no bhagavā’’’ti.

“세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 까시 국에서 왓지 국으로 유행을 떠나실 것이다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 가까워지겠구나’ 하는 만족과 기쁨이 생깁니다. 세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 까시 국에서 왓지 국으로 유행을 떠나셨다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 가까워지셨구나’ 하는 만족과 기쁨이 생깁니다.”

‘‘Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘vajjīhi mallesu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ – ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘vajjīhi mallesu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ – ‘āsanne no bhagavā’’’ti.

“세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 왓지 국에서 말라 국으로 유행을 떠나실 것이다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 가까워지겠구나’ 하는 만족과 기쁨이 생깁니다. 세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 왓지 국에서 말라 국으로 유행을 떠나셨다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 가까워지셨구나’ 하는 만족과 기쁨이 생깁니다.”

‘‘Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘mallehi kosale cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ – ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘mallehi kosale cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ – ‘āsanne no bhagavā’’’ti.

“세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 말라 국에서 꼬살라 국으로 유행을 떠나실 것이다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 가까워지겠구나’ 하는 만족과 기쁨이 생깁니다. 세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 말라 국에서 꼬살라 국으로 유행을 떠나셨다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 가까워지셨구나’ 하는 만족과 기쁨이 생깁니다.”

‘‘Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘kosalehi sāvatthiṃ cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ – ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇāma – ‘sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’ti, hoti anappakā no tasmiṃ samaye attamanatā hoti anappakaṃ somanassaṃ – ‘āsanne no bhagavā’’’ti.

“세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 꼬살라 국에서 사왓띠로 유행을 떠나실 것이다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 가까워지겠구나’ 하는 만족과 기쁨이 생깁니다. 세존이시여, 또한 저희가 ‘세존께서 사왓띠의 아나따삔디까 승원인 제따 숲에 머무신다’라는 말을 들을 때면, 그때 저희에게는 ‘세존께서 우리와 가까이 계시는구나’ 하는 매우 큰 만족과 매우 큰 기쁨이 생깁니다.”

‘‘Tasmātiha, thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Alañca pana vo, thapatayo, appamādāyā’’ti. ‘‘Atthi kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā’’ti. ‘‘Katamo pana vo, thapatayo, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā’’ti?

“목수들이여, 그러하다. 재가 생활은 좁고 답답하며 먼지 낀 길과 같고, 출가 생활은 탁 트인 허공과 같다. 목수들이여, 그러므로 그대들은 방일하지 말고 정진해야 한다.” “세존이시여, 저희에게는 이러한 좁고 답답함보다 더 좁고 답답하며, 참으로 더 좁고 답답하다고 할 만한 또 다른 좁고 답답함이 있습니다.” “목수들이여, 그대들에게 이러한 좁고 답답함보다 더 좁고 답답하며, 참으로 더 좁고 답답하다고 할 만한 또 다른 좁고 답답함이란 무엇인가?”

‘‘Idha mayaṃ, bhante, yadā rājā pasenadi kosalo uyyānabhūmiṃ niyyātukāmo hoti, ye te rañño pasenadissa kosalassa nāgā opavayhā te kappetvā, yā tā rañño pasenadissa kosalassa pajāpatiyo piyā manāpā tā ekaṃ purato ekaṃ [Pg.306] pacchato nisīdāpema. Tāsaṃ kho pana, bhante, bhaginīnaṃ evarūpo gandho hoti, seyyathāpi nāma gandhakaraṇḍakassa tāvadeva vivariyamānassa, yathā taṃ rājakaññānaṃ gandhena vibhūsitānaṃ. Tāsaṃ kho pana, bhante, bhaginīnaṃ evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā, yathā taṃ rājakaññānaṃ sukhedhitānaṃ. Tasmiṃ kho pana, bhante, samaye nāgopi rakkhitabbo hoti, tāpi bhaginiyo rakkhitabbā honti, attāpi rakkhitabbo hoti. Na kho pana mayaṃ, bhante, abhijānāma tāsu bhaginīsu pāpakaṃ cittaṃ uppādetā. Ayaṃ kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā’’ti.

“세존이시여, 저희들이 이 세상에서 파세나디 코살라 왕이 공원으로 나가고자 할 때, 파세나디 코살라 왕의 전용 코끼리들을 준비시키고, 파세나디 코살라 왕이 아끼고 사랑하는 왕비들을 한 분은 앞에, 한 분은 뒤에 태웁니다. 세존이시여, 그때 그 왕비들에게서는 마치 방금 연 향상자에서 나는 향기처럼, 또는 향료로 단장한 공주들에게서 나는 향기와 같은 그런 향기가 납니다. 세존이시여, 그때 그 왕비들의 몸의 감촉은 마치 비단 솜이나 면 솜의 감촉처럼, 또는 안락하게 자란 공주들의 몸의 감촉과 같은 그런 감촉이 느껴집니다. 세존이시여, 그때 저희는 코끼리도 보살펴야 하고 왕비들도 보호해야 하며 자기 자신도 잘 갈무리해야 합니다. 세존이시여, 하지만 저희는 그 왕비들에 대해 악한 마음을 일으켰던 기억이 전혀 없습니다. 세존이시여, 저희에게는 이것이 세존께서 말씀하신 (재가의) 번잡함보다 더 번잡하고, 더더욱 번잡하며, 번잡함이라 일컬어지는 것들 중에서도 특히 더 번잡한 일입니다.”

‘‘Tasmātiha, thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Alañca pana vo, thapatayo, appamādāya. Catūhi kho, thapatayo, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

“목공들이여, 그러하기에 재가 생활은 번잡하고 번뇌의 먼지가 쌓이는 길이며, 출가는 탁 트인 허공과 같다. 그러니 목공들이여, 그대들은 방일하지 않기 위해 노력해야 한다. 목공들이여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 사악도에 떨어지지 않는 법을 지녔으며, 구경의 깨달음으로 나아가는 것이 결정된 예류자(소타판나)이다.”

‘‘Katamehi catūhi? Idha, thapatayo, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… vigatamalamaccherena cetasā ajjhāgāraṃ vasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Imehi kho, thapatayo, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

“그 네 가지란 무엇인가? 목공들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 ‘그분 세존께서는 공양받아 마땅한 분이며… (중략) … 신과 인간의 스승이요 깨달으신 분이며 세존이시다’라는 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖춘다. 또한 가르침(법)에 대해… 승가에 대해… 또한 인색함의 때가 벗겨진 마음으로 재가에 머물며, 아낌없이 베풀고 손을 깨끗이 씻어 [보시할 준비가 되어] 있으며, 버리는 것을 즐거워하고 요청을 받으면 적절히 응하며, 보시하고 나누어 주는 것을 즐거워한다. 목공들이여, 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 사악도에 떨어지지 않는 법을 지녔으며, 구경의 깨달음으로 나아가는 것이 결정된 예류자이다.”

‘‘Tumhe kho, thapatayo, buddhe aveccappasādena samannāgatā – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… yaṃ kho pana kiñci kule deyyadhammaṃ sabbaṃ taṃ appaṭivibhattaṃ sīlavantehi kalyāṇadhammehi. Taṃ kiṃ maññatha, thapatayo, katividhā te kosalesu manussā ye tumhākaṃ samasamā, yadidaṃ – dānasaṃvibhāge’’ti? ‘‘Lābhā no, bhante, suladdhaṃ no, bhante! Yesaṃ no bhagavā evaṃ pajānātī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“목공들이여, 그대들은 진실로 부처님에 대해 ‘그분 세존께서는 공양받아 마땅한 분이며… 신과 인간의 스승이요 깨달으신 분이며 세존이시다’라는 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추고 있다. 또한 가르침에 대해… 승가에 대해… 또한 그대들 가문에서 보시할 만한 것이 무엇이든, 그것을 계를 지키고 선한 법을 닦는 분들과 나누지 않은 적이 없다. 목공들이여, 이를 어떻게 생각하는가? 코살라 국에서 보시하고 나누는 일에 있어 그대들과 대등한 사람들이 얼마나 되겠는가?” “세존이시여, 저희에게는 참으로 이익입니다. 세존이시여, 저희는 참으로 얻기 어려운 것을 얻었습니다. 세존께서 저희에 대해 이와 같이 알고 계시니 말입니다.” (여섯 번째 경이 끝났다.)

7. Veḷudvāreyyasuttaṃ

7. 7. 웰루드와레야 경 (Veḷudvāreyya Sutta)

1003. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena veḷudvāraṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo [Pg.307] tadavasari. Assosuṃ kho te veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā – ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ veḷudvāraṃ anuppatto. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti’. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti.

1003. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 많은 비구 승가와 함께 코살라 국에서 유행하시다가 ‘웰루드와레야’라고 불리는 코살라 국의 한 브라만 마을에 도착하셨다. 웰루드와레야의 브라만 장자들은 다음과 같이 들었다. “석가족의 아들로서 석가족에서 출가한 사문 고타마께서 많은 비구 승가와 함께 코살라 국을 유행하시다가 웰루드와레야에 도착하셨다. 그분 고타마 존자께서는 이와 같은 훌륭한 명성이 자자하다. ‘그분 세존께서는 공양받아 마땅한 분이며, 바르게 스스로 깨달으신 분이며, 명지와 덕행을 갖추신 분이며, 행복한 곳으로 가신 분이며, 세상을 잘 아는 분이며, 위없는 분으로서 사람을 잘 길들이는 분이며, 신과 인간의 스승이요, 깨달으신 분이며, 세존이시다. 그분은 신들과 마라들과 범천들을 포함한 이 세상과, 사문들과 브라만들과 신과 인간을 포함한 이 무리를 스스로의 최상의 지혜로 알고 실현하여 선포하신다. 그분은 시작도 훌륭하고 중간도 훌륭하고 끝도 훌륭하며, 의미와 표현을 갖춘 법을 설하시고, 전적으로 원만하고 청정한 범행을 밝히신다.’ 이와 같은 아라한을 친견하는 것은 참으로 좋은 일이다.”

Atha kho te veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘mayaṃ, bho gotama, evaṃkāmā evaṃchandā evaṃadhippāyā – puttasambādhasayanaṃ ajjhāvaseyyāma, kāsikacandanaṃ paccanubhaveyyāma, mālāgandhavilepanaṃ dhāreyyāma, jātarūparajataṃ sādiyeyyāma, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyāma. Tesaṃ no bhavaṃ gotamo amhākaṃ evaṃkāmānaṃ evaṃchandānaṃ evaṃadhippāyānaṃ tathā dhammaṃ desetu yathā mayaṃ puttasambādhasayanaṃ ajjhāvaseyyāma…pe… sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyāmā’’ti.

그러자 웰루드와레야의 브라만 장자들은 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 가서 어떤 이들은 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았고, 어떤 이들은 세존과 함께 유쾌하고 기억할 만한 인사를 나눈 뒤 한곁에 앉았다. 어떤 이들은 세존을 향해 합장하고 한곁에 앉았으며, 어떤 이들은 세존 앞에서 이름과 성을 말씀드리고 한곁에 앉았다. 또 어떤 이들은 침묵을 지키며 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 웰루드와레야의 브라만 장자들은 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “고타마 존자시여, 저희는 이와 같은 욕망과 의도와 목적을 가지고 있습니다. 즉, 자식들로 북적이는 집에서 살고, 카시산 백단향을 사용하며, 꽃다발과 향료와 연고로 단장하고, 금과 은을 즐기며, 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어나고자 합니다. 고타마 존자시여, 이와 같은 욕망과 의도와 목적을 가진 저희에게, 저희가 자식들로 북적이는 집에서 살면서도… (중략) … 천상 세계에 태어날 수 있는 그런 법을 설해 주십시오.”

‘‘Attūpanāyikaṃ vo, gahapatayo, dhammapariyāyaṃ desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho te veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

“장자들이여, 그대들 자신에게 적용해 보아야 할 법의 문을 설하리라. 그것을 잘 듣고 마음속에 깊이 새기라. 내 이제 말하리라.” “그렇게 하겠습니다, 존자시여.”라고 웰루드와레야의 브라만 장자들은 세존께 응답했다. 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다.

‘‘Katamo [Pg.308] ca, gahapatayo, attupanāyiko dhammapariyāyo? Idha, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘ahaṃ khosmi jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. Yo kho maṃ jīvitukāmaṃ amaritukāmaṃ sukhakāmaṃ dukkhappaṭikūlaṃ jīvitā voropeyya, na metaṃ assa piyaṃ manāpaṃ. Ahañceva kho pana paraṃ jīvitukāmaṃ amaritukāmaṃ sukhakāmaṃ dukkhappaṭikūlaṃ jīvitā voropeyyaṃ, parassapi taṃ assa appiyaṃ amanāpaṃ. Yo kho myāyaṃ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṃ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṃ paraṃ tena saṃyojeyya’nti! So iti paṭisaṅkhāya attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati. Evamassāyaṃ kāyasamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“재가자들이여, 자신을 거울삼아 비추어 보는 법문(attupanāyiko dhammapariyāyo)이란 무엇인가? 재가자들이여, 여기 성스러운 제자는 이와 같이 숙고한다. ‘진실로 나는 살고 싶어 하고 죽고 싶지 않아 하며, 행복을 원하고 괴로움을 싫어한다. 살고 싶어 하고 죽고 싶지 않아 하며 행복을 원하고 괴로움을 싫어하는 나를 누군가 살해하여 생명을 끊는다면, 그것은 나에게 즐겁거나 기쁜 일이 아닐 것이다. 그런데 만일 내가 살고 싶어 하고 죽고 싶지 않아 하며 행복을 원하고 괴로움을 싫어하는 다른 사람을 살해하여 생명을 끊는다면, 그것은 다른 사람에게도 즐겁지 않고 기쁘지 않은 일일 것이다. 나에게 즐겁지 않고 기쁘지 않은 이 법은 다른 사람에게도 즐겁지 않고 기쁘지 않은 법이다. 내가 즐거워하지 않고 기뻐하지 않는 이 법을 어찌 다른 사람에게 겪게 하겠는가?’ 그는 이와 같이 숙고하여 자신도 살생에서 멀리 여의고, 다른 사람에게도 살생을 멀리 여의도록 권하며, 살생을 멀리 여의는 것의 공덕을 말한다. 이와 같이 그의 이 몸의 행실은 세 가지 측면에서 청정하게 된다.”

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yo kho me adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, na metaṃ assa piyaṃ manāpaṃ. Ahañceva kho pana parassa adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyyaṃ, parassapi taṃ assa appiyaṃ amanāpaṃ. Yo kho myāyaṃ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṃ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṃ paraṃ tena saṃyojeyya’nti! So iti paṭisaṅkhāya attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati. Evamassāyaṃ kāyasamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“재가자들이여, 또한 성스러운 제자는 이와 같이 숙고한다. ‘누군가 내가 주지 않은 것을 훔치려는 마음으로 가져간다면, 그것은 나에게 즐겁거나 기쁜 일이 아닐 것이다. 그런데 만일 내가 다른 사람의 주지 않은 것을 훔치려는 마음으로 가져간다면, 그것은 다른 사람에게도 즐겁지 않고 기쁘지 않은 일일 것이다. 나에게 즐겁지 않고 기쁘지 않은 이 법은 다른 사람에게도 즐겁지 않고 기쁘지 않은 법이다. 내가 즐거워하지 않고 기뻐하지 않는 이 법을 어찌 다른 사람에게 겪게 하겠는가?’ 그는 이와 같이 숙고하여 자신도 주지 않은 것을 가지는 일에서 멀리 여의고, 다른 사람에게도 주지 않은 것을 가지는 일을 멀리 여의도록 권하며, 주지 않은 것을 가지는 일을 멀리 여의는 것의 공덕을 말한다. 이와 같이 그의 이 몸의 행실은 세 가지 측면에서 청정하게 된다.”

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yo kho me dāresu cārittaṃ āpajjeyya, na metaṃ assa piyaṃ manāpaṃ. Ahañceva kho pana parassa dāresu cārittaṃ āpajjeyyaṃ, parassapi taṃ assa appiyaṃ amanāpaṃ. Yo kho myāyaṃ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṃ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṃ paraṃ tena saṃyojeyya’nti! So iti paṭisaṅkhāya attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ [Pg.309] bhāsati. Evamassāyaṃ kāyasamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“재가자들이여, 또한 성스러운 제자는 이와 같이 숙고한다. ‘누군가 나의 아내들과 부적절한 관계를 맺는다면, 그것은 나에게 즐겁거나 기쁜 일이 아닐 것이다. 그런데 만일 내가 다른 사람의 아내들과 부적절한 관계를 맺는다면, 그것은 다른 사람에게도 즐겁지 않고 기쁘지 않은 일일 것이다. 나에게 즐겁지 않고 기쁘지 않은 이 법은 다른 사람에게도 즐겁지 않고 기쁘지 않은 법이다. 내가 즐거워하지 않고 기뻐하지 않는 이 법을 어찌 다른 사람에게 겪게 하겠는가?’ 그는 이와 같이 숙고하여 자신도 그릇된 성행위에서 멀리 여의고, 다른 사람에게도 그릇된 성행위를 멀리 여의도록 권하며, 그릇된 성행위를 멀리 여의는 것의 공덕을 말한다. 이와 같이 그의 이 몸의 행실은 세 가지 측면에서 청정하게 된다.”

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yo kho me musāvādena atthaṃ bhañjeyya, na metaṃ assa piyaṃ manāpaṃ. Ahañceva kho pana parassa musāvādena atthaṃ bhañjeyyaṃ, parassapi taṃ assa appiyaṃ amanāpaṃ. Yo kho myāyaṃ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṃ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṃ paraṃ tena saṃyojeyya’nti! So iti paṭisaṅkhāya attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati. Evamassāyaṃ vacīsamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“재가자들이여, 또한 성스러운 제자는 이와 같이 숙고한다. ‘누군가 거짓말로써 나의 이익을 가로막는다면, 그것은 나에게 즐겁거나 기쁜 일이 아닐 것이다. 그런데 만일 내가 거짓말로써 다른 사람의 이익을 가로막는다면, 그것은 다른 사람에게도 즐겁지 않고 기쁘지 않은 일일 것이다. 나에게 즐겁지 않고 기쁘지 않은 이 법은 다른 사람에게도 즐겁지 않고 기쁘지 않은 법이다. 내가 즐거워하지 않고 기뻐하지 않는 이 법을 어찌 다른 사람에게 겪게 하겠는가?’ 그는 이와 같이 숙고하여 자신도 거짓말에서 멀리 여의고, 다른 사람에게도 거짓말을 멀리 여의도록 권하며, 거짓말을 멀리 여의는 것의 공덕을 말한다. 이와 같이 그의 이 말의 행실은 세 가지 측면에서 청정하게 된다.”

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – yo kho maṃ pisuṇāya vācāya mitte bhindeyya, na metaṃ assa piyaṃ manāpaṃ. Ahañceva kho pana paraṃ pisuṇāya vācāya mitte bhindeyyaṃ, parassapi taṃ assa appiyaṃ amanāpaṃ…pe… evamassāyaṃ vacīsamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“재가자들이여, 또한 성스러운 제자는 이와 같이 숙고한다. ‘누군가 이간질하는 말로써 나를 친구들과 갈라놓는다면, 그것은 나에게 즐겁거나 기쁜 일이 아닐 것이다. 그런데 만일 내가 이간질하는 말로써 다른 사람을 친구들과 갈라놓는다면, 그것은 다른 사람에게도 즐겁지 않고 기쁘지 않은 일일 것이다. …(중략)… 이와 같이 그의 이 말의 행실은 세 가지 측면에서 청정하게 된다.”

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – yo kho maṃ pharusāya vācāya samudācareyya, na metaṃ assa piyaṃ manāpaṃ. Ahañceva kho pana paraṃ pharusāya vācāya samudācareyyaṃ, parassapi taṃ assa appiyaṃ amanāpaṃ. Yo kho myāyaṃ dhammo…pe… evamassāyaṃ vacīsamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“재가자들이여, 또한 성스러운 제자는 이와 같이 숙고한다. ‘누군가 거친 말로써 나에게 말을 건다면, 그것은 나에게 즐겁거나 기쁜 일이 아닐 것이다. 그런데 만일 내가 거친 말로써 다른 사람에게 말을 건다면, 그것은 다른 사람에게도 즐겁지 않고 기쁘지 않은 일일 것이다. 나에게 즐겁지 않고 기쁘지 않은 이 법은 …(중략)… 이와 같이 그의 이 말의 행실은 세 가지 측면에서 청정하게 된다.”

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yo kho maṃ samphabhāsena samphappalāpabhāsena samudācareyya, na metaṃ assa piyaṃ manāpaṃ. Ahañceva kho pana paraṃ samphabhāsena samphappalāpabhāsena samudācareyyaṃ, parassapi taṃ assa appiyaṃ amanāpaṃ. Yo kho myāyaṃ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṃ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṃ paraṃ tena saṃyojeyya’nti! So iti paṭisaṅkhāya attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti[Pg.310], parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati. Evamassāyaṃ vacīsamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“재가자들이여, 또한 성스러운 제자는 이와 같이 숙고한다. ‘누군가 쓸데없고 실없는 말로써 나에게 말을 건다면, 그것은 나에게 즐겁거나 기쁜 일이 아닐 것이다. 그런데 만일 내가 쓸데없고 실없는 말로써 다른 사람에게 말을 건다면, 그것은 다른 사람에게도 즐겁지 않고 기쁘지 않은 일일 것이다. 나에게 즐겁지 않고 기쁘지 않은 이 법은 다른 사람에게도 즐겁지 않고 기쁘지 않은 법이다. 내가 즐거워하지 않고 기뻐하지 않는 이 법을 어찌 다른 사람에게 겪게 하겠는가?’ 그는 이와 같이 숙고하여 자신도 실없는 말에서 멀리 여의고, 다른 사람에게도 실없는 말을 멀리 여의도록 권하며, 실없는 말을 멀리 여의는 것의 공덕을 말한다. 이와 같이 그의 이 말의 행실은 세 가지 측면에서 청정하게 된다.”

‘‘So buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti; dhamme …pe… saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Yato kho, gahapatayo, ariyasāvako imehi sattahi saddhammehi samannāgato hoti imehi catūhi ākaṅkhiyehi ṭhānehi, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’ti.

“그는 부처님에 대해 흔들림 없는 청정한 믿음을 구족한다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며 …(중략)… 신과 인간의 스승이시며, 깨달으신 분(붓다)이시며, 세상에서 가장 존귀하신 분(바가바)이시다.’ 법에 대해서도 …(중략)… 승가에 대해서도 흔들림 없는 청정한 믿음을 구족한다. ‘세존의 제자들의 승가는 잘 실천하며 …(중략)… 세상의 위없는 복밭이다.’ 또한 성스러운 제자들이 아끼는, 부서지지 않고 …(중략)… 삼매를 일게 하는 계율을 구족한다. 재가자들이여, 성스러운 제자가 이 일곱 가지의 선한 법을 구족하고, 네 가지 바랄 만한 상태를 갖추었을 때, 그는 원한다면 스스로 자신에 대해 이와 같이 단언할 수 있다. ‘나에게 지옥은 다했고, 축생의 모태도 다했으며, 아귀의 영역도 다했고, 비참한 곳, 불행한 곳, 타락한 곳인 아바야(apāya)도 다했다. 나는 예류자(sotāpanna)로서 다시는 타락할 리 없는 법을 가졌으며, 정해진 깨달음을 향해 나아가는 자이다.’”

Evaṃ vutte veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama…pe… ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate’’ti. Sattamaṃ.

이와 같이 설해졌을 때, 벨루드와라의 바라문들과 재가자들은 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “훌륭하십니다, 고타마 존자시여! …(중략)… 저희는 고타마 존자님과 법과 비구 승가에 귀의합니다. 고타마 존자께서는 저희를 오늘부터 목숨이 다할 때까지 귀의한 우바새로 받아 주소서.” 일곱 번째 경이 끝났다.

8. Paṭhamagiñjakāvasathasuttaṃ

8. 제1 기인자카와사타 경

1004. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā ñātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

1004. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 냐띠까의 기인자카와사타(벽돌 집)에 머물고 계셨다. 그때 아난다 존자가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 아난다 존자는 세존께 이렇게 말씀드렸다.

‘‘Sāḷho nāma, bhante, bhikkhu kālaṅkato; tassa kā gati ko abhisamparāyo? Nandā nāma, bhante, bhikkhunī kālaṅkatā; tassā kā gati ko abhisamparāyo? Sudatto nāma, bhante, upāsako kālaṅkato; tassa kā gati ko abhisamparāyo? Sujātā nāma, bhante, upāsikā kālaṅkatā; tassā kā gati, ko abhisamparāyo’’ti?

"세존이시여, 살하라는 이름의 비구가 입적하였습니다. 그의 운명은 어떠하며, 다음 생은 어떠합니까? 세존이시여, 난다라는 이름의 비구니가 입적하였습니다. 그녀의 운명은 어떠하며, 다음 생은 어떠합니까? 세존이시여, 수닷따라는 이름의 재가신자가 세상을 떠났습니다. 그의 운명은 어떠하며, 다음 생은 어떠합니까? 세존이시여, 수자따라는 이름의 여재가신자가 세상을 떠났습니다. 그녀의 운명은 어떠하며, 다음 생은 어떠합니까?"

‘‘Sāḷho[Pg.311], ānanda, bhikkhu kālaṅkato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Nandā, ānanda, bhikkhunī kālaṅkatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā. Sudatto, ānanda, upāsako kālaṅkato tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī; sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissati. Sujātā, ānanda, upāsikā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā.

"아난다여, 살하 비구는 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈(심해탈)과 통찰을 통한 해탈(혜해탈)을 현생에서 스스로 높은 지혜로 알고 실현하여 구족하여 머물렀다. 아난다여, 난다 비구니는 다섯 가지 낮은 단계의 결박(오하분결)을 다 끊었기에 (정거천에) 화생하여 그곳에서 완전한 열반에 들 것이며, 그 세계로부터 다시 돌아오지 않는 법을 가졌느니라. 아난다여, 수닷따 재가신자는 세 가지 결박을 끊고 탐욕과 성냄과 어리석음이 엷어졌기에 한 번 더 이 세상에 돌아와 괴로움의 끝을 낼 것이니라(사다함). 아난다여, 수자따 여재가신자는 세 가지 결박을 끊었기에 (악처에) 떨어지지 않는 법을 가졌으며, 결정되었고 위없는 깨달음으로 나아가는 흐름에 든 자(예류자)이니라."

‘‘Anacchariyaṃ kho panetaṃ, ānanda, yaṃ manussabhūto kālaṃ kareyya; tasmiṃ tasmiṃ ce maṃ kālaṅkate upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipucchissatha. Vihesā pesā, ānanda, assa tathāgatassa. Tasmātihānanda, dhammādāsaṃ nāma dhammapariyāyaṃ desessāmi; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’.

"아난다여, 인간으로 태어난 자가 죽음을 맞이하는 것은 결코 놀라운 일이 아니다. 그런데 사람들이 죽을 때마다 나에게 찾아와 이와 같은 일을 묻는다면, 그것은 여래를 번거롭게 하는 일이 될 것이다. 그러므로 아난다여, '법의 거울'이라 불리는 법문을 설하리라. 이 법의 거울을 갖춘 성스러운 제자는 원한다면 스스로 자신에 대해 이렇게 선언할 수 있을 것이다. '나에게 지옥은 다하였고, 축생의 태생도 다하였으며, 아귀의 영역도 다하였고, 괴로운 곳, 나쁜 곳, 타락한 곳, 지옥의 존재도 다하였다. 나는 (악처에) 떨어지지 않는 법을 가졌으며, 결정되었고 위없는 깨달음으로 나아가는 흐름에 든 자(예류자)이다'라고."

‘‘Katamo ca so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’?

"아난다여, 그러면 성스러운 제자가 원한다면 스스로 자신에 대해 '나에게 지옥은 다하였고, 축생의 태생도 다하였으며, 아귀의 영역도 다하였고, 괴로운 곳, 나쁜 곳, 타락한 곳, 지옥의 존재도 다하였다. 나는 (악처에) 떨어지지 않는 법을 가졌으며, 결정되었고 위없는 깨달음으로 나아가는 흐름에 든 자(예류자)이다'라고 선언할 수 있게 하는 그 '법의 거울'이란 무엇인가?"

‘‘Idha, ānanda, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ayaṃ kho so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’ti. Aṭṭhamaṃ.

"아난다여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 '이와 같이 그분 세존께서는 아라한이시며... 하늘 사람과 인간의 스승이시며, 깨달은 분(부처님)이시며, 복되신 분(세존)이시다'라는 흔들림 없는 청정한 믿음을 구족한다. 또한 법에 대하여... 또한 승가에 대하여... 또한 성자들이 기뻐하며, 훼손되지 않고... 삼매로 이끄는 계율들을 구족한다. 아난다여, 이것이 바로 '법의 거울'이라 불리는 법문이다. 이를 구족한 성스러운 제자는 원한다면 스스로 자신에 대해 '나에게 지옥은 다하였고, 축생의 태생도 다하였으며, 아귀의 영역도 다하였고, 괴로운 곳, 나쁜 곳, 타락한 곳, 지옥의 존재도 다하였다. 나는 (악처에) 떨어지지 않는 법을 가졌으며, 결정되었고 위없는 깨달음으로 나아가는 흐름에 든 자(예류자)이다'라고 선언할 수 있느니라." (제8 경 마침)

(Tīṇipi suttantāni ekanidānāni).

(이 세 경은 서두의 내용이 동일하다.)

9. Dutiyagiñjakāvasathasuttaṃ

9. 제2 기인자카와사타 경

1005. Ekamantaṃ [Pg.312] nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘asoko nāma, bhante, bhikkhu kālaṅkato; tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Asokā nāma, bhante, bhikkhunī kālaṅkatā…pe… asoko nāma, bhante, upāsako kālaṅkato…pe… asokā nāma, bhante, upāsikā kālaṅkatā; tassā kā gati, ko abhisamparāyo’’ti?

1005. 한쪽에 앉은 아난다 존자는 세존께 이렇게 말씀드렸다. "세존이시여, 아소까라는 이름의 비구가 입적하였습니다. 그의 운명은 어떠하며, 다음 생은 어떠합니까? 아소까라는 이름의 비구니가 입적하였습니다... (중략) ... 아소까라는 이름의 재가신자가 세상을 떠났습니다... (중략) ... 아소까라는 이름의 여재가신자가 세상을 떠났습니다. 그녀의 운명은 어떠하며, 다음 생은 어떠합니까?"

‘‘Asoko, ānanda, bhikkhu kālaṅkato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi…pe… (purimaveyyākaraṇena ekanidānaṃ).

"아난다여, 아소까 비구는 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰을 통한 해탈을 현생에서 스스로 높은 지혜로 알고 실현하여 구족하여 머물렀다... (이전의 선언과 동일한 서두이다)."

‘‘Ayaṃ kho so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’ti. Navamaṃ.

"아난다여, 이것이 바로 '법의 거울'이라 불리는 법문이다. 이를 구족한 성스러운 제자는 원한다면 스스로 자신에 대해 '나에게 지옥은 다하였고, 축생의 태생도 다하였으며, 아귀의 영역도 다하였고, 괴로운 곳, 나쁜 곳, 타락한 곳, 지옥의 존재도 다하였다. 나는 (악처에) 떨어지지 않는 법을 가졌으며, 결정되었고 위없는 깨달음으로 나아가는 흐름에 든 자(예류자)이다'라고 선언할 수 있느니라." (제9 경 마침)

10. Tatiyagiñjakāvasathasuttaṃ

10. 제3 기인자카와사타 경

1006. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kakkaṭo nāma, bhante, ñātike upāsako kālaṅkato; tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Kaḷibho nāma, bhante, ñātike upāsako…pe… nikato nāma, bhante, ñātike upāsako…pe… kaṭissaho nāma, bhante, ñātike upāsako…pe… tuṭṭho nāma, bhante, ñātike upāsako…pe… santuṭṭho nāma, bhante, ñātike upāsako…pe… bhaddo nāma, bhante, ñātike upāsako…pe… subhaddo nāma, bhante, ñātike upāsako kālaṅkato; tassa kā gati ko abhisamparāyo’’ti?

1006. 한쪽에 앉은 아난다 존자는 세존께 이렇게 말씀드렸다. "세존이시여, 냐띠까에 사는 까까따라는 이름의 재가신자가 세상을 떠났습니다. 그의 운명은 어떠하며, 다음 생은 어떠합니까? 깔리바라는 이름의 재가신자가... 니까따라는 이름의 재가신자가... 까띳사하라는 이름의 재가신자가... 뚯따라는 이름의 재가신자가... 산뚯따라는 이름의 재가신자가... 밧다라는 이름의 재가신자가... 수밧다라는 이름의 재가신자가 세상을 떠났습니다. 그의 운명은 어떠하며, 다음 생은 어떠합니까?"

‘‘Kakkaṭo, ānanda, upāsako kālaṅkato pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Kaḷibho, ānanda …pe… nikato, ānanda…pe… kaṭissaho, ānanda [Pg.313] …pe… tuṭṭho, ānanda…pe… santuṭṭho, ānanda…pe… bhaddo, ānanda…pe… subhaddo, ānanda, upāsako kālaṅkato pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. (Sabbe ekagatikā kātabbā).

"아난다여, 까까따 재가신자는 다섯 가지 낮은 단계의 결박을 다 끊었기에 (정거천에) 화생하여 그곳에서 완전한 열반에 들 것이며, 그 세계로부터 다시 돌아오지 않는 법을 가졌느니라. 아난다여, 깔리바는... 니까따는... 까띳사하는... 뚯따는... 산뚯따는... 밧다는... 아난다여, 수밧다 재가신자 역시 다섯 가지 낮은 단계의 결박을 다 끊었기에 (정거천에) 화생하여 그곳에서 완전한 열반에 들 것이며, 그 세계로부터 다시 돌아오지 않는 법을 가졌느니라. (이들 모두 동일한 운명에 이른 것으로 보아야 한다.)"

‘‘Paropaññāsa, ānanda, ñātike upāsakā kālaṅkatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikanavuti, ānanda, ñātike upāsakā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino; sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Chātirekāni kho, ānanda, pañcasatāni ñātike upāsakā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā.

“아난다여, 냐티카에서 죽은 쉰 명 이상의 우바새들은 다섯 가지 하분결(下分結)이 다하였기에 그곳에서 화생(化生)하여 그 세계로부터 다시 돌아오지 않는 법을 지녀 거기서 반열반에 들 아나함들이다. 아난다여, 냐티카에서 죽은 아흔 명 이상의 우바새들은 세 가지 결박이 다하고 탐욕·성냄·어리석음이 희박해졌기에 일래자(一來者, 사다함)가 되어, 단 한 번 이 세상에 돌아와 괴로움의 끝을 낼 것이다. 아난다여, 냐티카에서 죽은 오백 명을 넘는 우바새들은 세 가지 결박이 다하였기에 악도에 떨어지지 않는 법을 지니고 구경의 깨달음으로 나아가는 것이 확정된 예류자(豫流者, 소타판)들이다.”

‘‘Anacchariyaṃ kho panetaṃ, ānanda, yaṃ manussabhūto kālaṃ kareyya; tasmiṃ tasmiṃ ce maṃ kālaṅkate upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipucchissatha. Vihesā pesā, ānanda, assa tathāgatassa. Tasmātihānanda, dhammādāsaṃ nāma dhammapariyāyaṃ desessāmi; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’.

“아난다여, 인간으로 태어난 자가 죽는 것은 결코 놀라운 일이 아니다. 그런데 누군가가 죽을 때마다 그대들이 여래에게 와서 이 일을 묻는다면, 그것은 여래에게 참으로 번거로운 일이 될 것이다. 그러므로 아난다여, 나는 ‘법의 거울’이라 불리는 법문을 설하겠다. 이것을 갖춘 성스러운 제자는 원한다면 스스로 자신에 대해 이렇게 선언할 수 있다. ‘나에게 지옥은 다했고, 축생의 태생도 다했으며, 아귀의 영역도 다했고, 아파야(악처)와 타락처와 지옥도 다했다. 나는 악도에 떨어지지 않는 법을 지니고 구경의 깨달음으로 나아가는 것이 확정된 예류자이다.’”

‘‘Katamo ca so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’.

“아난다여, 그러면 그 ‘법의 거울’이라 불리는 법문이란 무엇인가? 그것을 갖춘 성스러운 제자는 원한다면 스스로 자신에 대해 이렇게 선언할 수 있다. ‘나에게 지옥은 다했고, 축생의 태생도 다했으며, 아귀의 영역도 다했고, 아파야(악처)와 타락처와 지옥도 다했다. 나는 악도에 떨어지지 않는 법을 지니고 구경의 깨달음으로 나아가는 것이 확정된 예류자이다.’”

‘‘Idhānanda, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ayaṃ kho so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo [Pg.314] khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’ti. Dasamaṃ.

“아난다여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 흔들리지 않는 청정한 믿음을 갖춘다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 신들과 인간들의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다.’ 또한 법에 대하여... 승가에 대하여... 또한 성자들이 기뻐하는 계율, 즉 깨지지 않고... 삼매로 이끄는 계율을 갖춘다. 아난다여, 이것이 바로 ‘법의 거울’이라 불리는 법문이다. 이것을 갖춘 성스러운 제자는 원한다면 스스로 자신에 대해 이렇게 선언할 수 있다. ‘나에게 지옥은 다했고, 축생의 태생도 다했으며, 아귀의 영역도 다했고, 아파야(악처)와 타락처와 지옥도 다했다. 나는 악도에 떨어지지 않는 법을 지니고 구경의 깨달음으로 나아가는 것이 확정된 예류자이다.’” 열 번째 수타.

Veḷudvāravaggo paṭhamo.

제1 벨루드와라 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약송은 다음과 같다.

Rājā ogadhadīghāvu, sāriputtāpare duve;

Thapatī veḷudvāreyyā, giñjakāvasathe tayoti.

왕(Rājā), 오가다(Ogadha), 디가부(Dīghāvu), 두 사리풋타(Sāriputta), 타파티(Thapati), 벨루드와라(Veḷudvāra), 세 개의 긴자카와사타(Giñjakāvasatha) 수타들이다.

2. Rājakārāmavaggo

2. 라자가라마 품

1. Sahassabhikkhunisaṅghasuttaṃ

1. 천 명의 비구니 승가 경

1007. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati rājakārāme. Atha kho sahassabhikkhunisaṅgho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca –

1007. 한때 세존께서는 사왓티의 라자가라마에 머무셨다. 그때 천 명의 비구니 승가가 세존께서 계신 곳으로 다가왔다. 다가와서 세존께 절을 올리고 한 곁에 섰다. 한 곁에 선 비구니들에게 세존께서 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Catūhi kho, bhikkhuniyo, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhuniyo, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme …pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti, akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, bhikkhuniyo, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구니들이여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 악도에 떨어지지 않는 법을 지니고 구경의 깨달음으로 나아가는 것이 확정된 예류자이다. 네 가지란 무엇인가? 여기 비구니들이여, 성스러운 제자는 부처님에 대해 흔들리지 않는 청정한 믿음을 갖춘다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 신들과 인간들의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다.’ 또한 법에 대하여... 승가에 대하여... 또한 성자들이 기뻐하는 계율, 즉 깨지지 않고... 삼매로 이끄는 계율을 갖춘다. 비구니들이여, 이러한 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 악도에 떨어지지 않는 법을 지니고 구경의 깨달음으로 나아가는 것이 확정된 예류자이다.” 첫 번째 수타.

2. Brāhmaṇasuttaṃ

2. 바라문 경

1008. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brāhmaṇā, bhikkhave, udayagāminiṃ nāma paṭipadaṃ paññapenti. Te sāvakaṃ evaṃ samādapenti – ‘ehi tvaṃ, ambho purisa, kālasseva uṭṭhāya pācīnamukho yāhi. So tvaṃ mā sobbhaṃ parivajjehi, mā [Pg.315] papātaṃ, mā khāṇuṃ, mā kaṇḍakaṭhānaṃ, mā candaniyaṃ, mā oḷigallaṃ. Yattha papateyyāsi tattheva maraṇaṃ āgameyyāsi. Evaṃ tvaṃ, ambho purisa, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissasī’’’ti.

1008. 사왓티에서 설하셨다. “비구들이여, 바라문들은 ‘상승(上昇)으로 인도하는 도’라 불리는 수행법을 천명한다. 그들은 제자에게 이렇게 권한다. ‘이보게 사람아, 오라. 그대는 이른 아침에 일어나 동쪽을 향해 가라. 그대는 구덩이를 피하지 말고, 낭떠러지를 피하지 말고, 그루터기를 피하지 말고, 가시밭을 피하지 말고, 오물웅덩이를 피하지 말고, 하수구를 피하지 마라. 그대가 떨어지는 바로 그곳에서 죽음을 맞이하라. 이보게 사람아, 그렇게 하면 그대는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어날 것이다.’”

‘‘Taṃ kho panetaṃ, bhikkhave, brāhmaṇānaṃ bālagamanametaṃ mūḷhagamanametaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Ahañca kho, bhikkhave, ariyassa vinaye udayagāminiṃ paṭipadaṃ paññapemi; yā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

“비구들이여, 그러나 바라문들의 그러한 행위는 어리석은 자들의 길이며 미혹된 자들의 길이다. 그것은 염오(厭惡)로 인도하지 못하고, 탐욕의 빛바램(離欲)으로, 소멸로, 고요함으로, 최상의 지혜로, 깨달음으로, 열반으로 인도하지 못한다. 그러나 비구들이여, 나는 성스러운 법과 율(聖律)에서 참으로 염오와 이욕과 소멸과 고요와 상지와 보리와 열반으로 인도하는 ‘상승으로 인도하는 도’를 천명한다.”

‘‘Katamā ca sā, bhikkhave, udayagāminī paṭipadā; yā ekantanibbidāya…pe… nibbānāya saṃvattati? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti; dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ayaṃ kho sā, bhikkhave, udayagāminī paṭipadā ekantanibbidāya…pe… nibbānāya saṃvattatī’’ti. Dutiyaṃ.

“비구들이여, 그러면 염오로... 열반으로 인도하는 그 ‘상승으로 인도하는 도’란 무엇인가? 여기 비구들이여, 성스러운 제자는 부처님에 대해 흔들리지 않는 청정한 믿음을 갖춘다. ‘그분 세존께서는 아라한이시며 정등각자이시며... 신들과 인간들의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다.’ 또한 법에 대하여... 승가에 대하여... 또한 성자들이 기뻐하는 계율, 즉 깨지지 않고... 삼매로 이끄는 계율을 갖춘다. 비구들이여, 이것이 참으로 염오로... 열반으로 인도하는 ‘상승으로 인도하는 도’이다.” 두 번째 수타.

3. Ānandattherasuttaṃ

3. 아난다 장로 경

1009. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca sāriputto sāvatthiyaṃ viharanti jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘katinaṃ kho, āvuso ānanda, dhammānaṃ pahānā, katinaṃ dhammānaṃ samannāgamanahetu, evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’ti? ‘‘Catunnaṃ kho, āvuso, dhammānaṃ pahānā, catunnaṃ dhammānaṃ samannāgamanahetu, evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’ti.

1009. 한때 존자 아난다와 존자 사리풋타는 사밧티의 아나타핀디카 원림인 제타숲에 머물렀다. 그때 존자 사리풋타는 저녁때 홀로 명상에서 일어나 존자 아난다에게 다가갔다. 다가가서 존자 아난다와 함께 환담을 나누고, 즐겁고 기억할 만한 대화를 마친 뒤 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 존자 사리풋타는 존자 아난다에게 이렇게 말했다. "벗 아난다여, 몇 가지 법을 버리고 몇 가지 법을 갖춤으로써 이 중생이 세존으로부터 '악처에 떨어지지 않는 법을 가졌고, [성불이] 확정되었으며, 깨달음으로 나아가는 예류자이다'라고 수기(授記)를 받는 것입니까?" "벗이여, 네 가지 법을 버리고 네 가지 법을 갖춤으로써 이 중생이 세존으로부터 '악처에 떨어지지 않는 법을 가졌고, 확정되었으며, 깨달음으로 나아가는 예류자이다'라고 수기를 받는 것입니다."

‘‘Katamesaṃ [Pg.316] catunnaṃ? Yathārūpena kho, āvuso, buddhe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tathārūpassa buddhe appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati tathārūpassa buddhe aveccappasādo hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’’ti.

"그 네 가지는 무엇입니까?" "벗이여, 부처님에 대하여 어떤 종류의 불신(不信)을 갖춘 배움이 없는 범부는 몸이 무너져 죽은 뒤에 괴로운 곳(악처), 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어납니다. 그러나 [성스러운 제자에게는] 부처님에 대한 그러한 종류의 불신이 없습니다. 벗이여, 부처님에 대하여 어떤 종류의 흔들리지 않는 청정한 믿음을 갖춘 배움이 있는 성스러운 제자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳(선처), 천상 세계에 태어납니다. 성스러운 제자에게는 부처님에 대한 그러한 흔들리지 않는 청정한 믿음이 있으니, 곧 '이와 같이 그분 세존께서는 아라한이시며... (중략) ... 천신과 인간의 스승이시며, 부처님이시고, 세존이시다'라는 것입니다."

‘‘Yathārūpena ca kho, āvuso, dhamme appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tathārūpassa dhamme appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho, āvuso, dhamme aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati tathārūpassa dhamme aveccappasādo hoti – svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… viññūhīti.

"벗이여, 가르침에 대하여 어떤 종류의 불신을 갖춘 배움이 없는 범부는 몸이 무너져 죽은 뒤에 괴로운 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어납니다. 그러나 [성스러운 제자에게는] 가르침에 대한 그러한 종류의 불신이 없습니다. 벗이여, 가르침에 대하여 어떤 종류의 흔들리지 않는 청정한 믿음을 갖춘 배움이 있는 성스러운 제자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어납니다. 성스러운 제자에게는 가르침에 대한 그러한 흔들리지 않는 청정한 믿음이 있으니, 곧 '세존에 의해 가르침은 잘 설해졌으며... (중략) ... 지혜로운 이들이 각자 스스로 알 수 있는 것이다'라는 것입니다."

‘‘Yathārūpena ca kho, āvuso, saṅghe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tathārūpassa saṅghe appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho, āvuso, saṅghe aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati tathārūpassa saṅghe aveccappasādo hoti – suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

"벗이여, 승가에 대하여 어떤 종류의 불신을 갖춘 배움이 없는 범부는 몸이 무너져 죽은 뒤에 괴로운 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어납니다. 그러나 [성스러운 제자에게는] 승가에 대한 그러한 종류의 불신이 없습니다. 벗이여, 승가에 대하여 어떤 종류의 흔들리지 않는 청정한 믿음을 갖춘 배움이 있는 성스러운 제자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어납니다. 성스러운 제자에게는 승가에 대한 그러한 흔들리지 않는 청정한 믿음이 있으니, 곧 '세존의 제자들의 승가는 잘 도를 닦으며... (중략) ... 세상의 위없는 복밭이다'라는 것입니다."

‘‘Yathārūpena ca kho, āvuso, dussīlyena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tathārūpassa dussīlyaṃ na hoti. Yathārūpehi ca kho, āvuso, ariyakantehi sīlehi samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati tathārūpāni ariyakantāni sīlāni honti akhaṇḍāni…pe… samādhisaṃvattanikāni. Imesaṃ kho, āvuso, catunnaṃ dhammānaṃ pahānā imesaṃ catunnaṃ [Pg.317] dhammānaṃ samannāgamanahetu evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’ti. Tatiyaṃ.

"벗이여, 어떤 종류의 부도덕함을 갖춘 배움이 없는 범부는 몸이 무너져 죽은 뒤에 괴로운 곳, 나쁜 곳, 파멸처, 지옥에 태어납니다. 그러나 [성스러운 제자에게는] 그러한 종류의 부도덕함이 없습니다. 벗이여, 성자들이 기뻐하는 어떤 종류의 계율들을 갖춘 배움이 있는 성스러운 제자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어납니다. 성스러운 제자에게는 파괴되지 않고... (중략) ... 삼매에 도움이 되는 성자들이 기뻐하는 그러한 계율들이 있습니다. 벗이여, 이 네 가지 법을 버리고 이 네 가지 법을 갖춤으로써 이 중생이 세존으로부터 '악처에 떨어지지 않는 법을 가졌고, 확정되었으며, 깨달음으로 나아가는 예류자이다'라고 수기를 받는 것입니다." 세 번째 경.

4. Duggatibhayasuttaṃ

4. 악처의 공포 경

1010. ‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggatibhayaṃ samatikkanto hoti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggatibhayaṃ samatikkanto hotī’’ti. Catutthaṃ.

1010. "비구들이여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 모든 악처의 공포를 뛰어넘는다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 흔들리지 않는 청정한 믿음을 갖춘다. '이와 같이 그분 세존께서는... (중략) ... 부처님이시고 세존이시다.' 가르침에 대해... 승가에 대해... 파괴되지 않고... 삼매에 도움이 되는 성자들이 기뻐하는 계율들을 갖춘다. 비구들이여, 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 모든 악처의 공포를 뛰어넘는 것이다." 네 번째 경.

5. Duggativinipātabhayasuttaṃ

5. 악처와 파멸의 공포 경

1011. ‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggativinipātabhayaṃ samatikkanto hoti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggativinipātabhayaṃ samatikkanto hotī’’ti. Pañcamaṃ.

1011. "비구들이여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 모든 악처와 파멸의 공포를 뛰어넘는다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 흔들리지 않는 청정한 믿음을 갖춘다. '이와 같이 그분 세존께서는... (중략) ... 부처님이시고 세존이시다.' 가르침에 대해... 승가에 대해... 파괴되지 않고... 삼매에 도움이 되는 성자들이 기뻐하는 계율들을 갖춘다. 비구들이여, 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 모든 악처와 파멸의 공포를 뛰어넘는 것이다." 다섯 번째 경.

6. Paṭhamamittāmaccasuttaṃ

6. 첫 번째 친구와 동료 경

1012. ‘‘Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ – mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā – te, bhikkhave, catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā. Katamesu catūsu? Buddhe aveccappasāde samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantesu sīlesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā akhaṇḍesu…pe… samādhisaṃvattanikesu. Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ – mittā vā amaccā [Pg.318] vā ñātī vā sālohitā vā – te, bhikkhave, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

1012. "비구들이여, 그대들이 동정심을 가져야 할 이들, 즉 친구들이나 동료들이나 친척들이나 혈육들 중에서 그대들의 말을 귀담아듣는 이들이 있다면, 비구들이여, 그들을 네 가지 예류자의 요소(예류지)에 권하고 안착시키고 확립시켜야 한다. 무엇이 네 가지인가? 부처님에 대한 흔들리지 않는 청정한 믿음에 권하고 안착시키고 확립시켜야 한다. '이와 같이 그분 세존께서는... 부처님이시고 세존이시다.' 가르침에 대해... 승가에 대해... 파괴되지 않고... 삼매에 도움이 되는 성자들이 기뻐하는 계율들에 권하고 안착시키고 확립시켜야 한다. 비구들이여, 그대들이 동정심을 가져야 할 이들, 즉 친구들이나 동료들이나 친척들이나 혈육들 중에서 그대들의 말을 귀담아듣는 이들이 있다면, 비구들이여, 그들을 이 네 가지 예류자의 요소에 권하고 안착시키고 확립시켜야 한다." 여섯 번째 경.

7. Dutiyamittāmaccasuttaṃ

7. 두 번째 친구와 동료 경

1013. ‘‘Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ – mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā – te, bhikkhave, catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā. Katamesu catūsu? Buddhe aveccappasāde samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’’ti.

1013. "비구들이여, 그대들이 가엽게 여기는 이들이나 그대들의 말을 귀 기울여 들어야 한다고 생각하는 이들, 즉 친구나 동료나 친지나 혈육들을, 비구들이여, 네 가지 예류자의 요소에 받아들이게 하고, 정착시키고, 안주하게 해야 한다. 어떤 네 가지인가? 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음에 받아들이게 하고, 정착시키고, 안주하게 해야 한다. '이런 이유로 그분 세존께서는 아라한이시며... 신과 인간의 스승이시며 부처님이시고 세존이시다'라고."

‘‘Siyā, bhikkhave, catunnaṃ mahābhūtānaṃ aññathattaṃ – pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā – na tveva buddhe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṃ. Tatridaṃ aññathattaṃ – so vata buddhe aveccappasādena samannāgato ariyasāvako nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjissatī’’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘‘Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantesu sīlesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā akhaṇḍesu…pe… samādhisaṃvattanikesu. Siyā, bhikkhave, catunnaṃ mahābhūtānaṃ aññathattaṃ – pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā – na tveva ariyakantehi sīlehi samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṃ. Tatridaṃ aññathattaṃ – so vata ariyakantehi sīlehi samannāgato ariyasāvako nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ – mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā – te, bhikkhave, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā’’ti. Sattamaṃ.

"비구들이여, 지(地)·수(水)·화(火)·풍(風)의 네 가지 근본 물질(사대)에는 변함이 있을지언정, 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖춘 성스러운 제자에게는 결코 변함이 있을 수 없다. 여기에서 변함이란, 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖춘 그 성스러운 제자가 지옥이나 축생이나 아귀의 세상에 태어나는 것을 말하는데, 그러한 일은 결코 있을 수 없다. 법에 대하여... 승가에 대하여... 성자들이 기뻐하는 계율, 즉 깨지지 않고... 삼매로 이끄는 계율에 받아들이게 하고, 정착시키고, 안주하게 해야 한다. 비구들이여, 네 가지 근본 물질에는 변함이 있을지언정, 성자들이 기뻐하는 계율을 갖춘 성스러운 제자에게는 결코 변함이 있을 수 없다. 여기에서 변함이란, 성자들이 기뻐하는 계율을 갖춘 그 성스러운 제자가 지옥이나 축생이나 아귀의 세상에 태어나는 것을 말하는데, 그러한 일은 결코 있을 수 없다. 비구들이여, 그대들이 가엽게 여기는 이들이나 그대들의 말을 귀 기울여 들어야 한다고 생각하는 이들, 즉 친구나 동료나 친지나 혈육들을 이 네 가지 예류자의 요소에 받아들이게 하고, 정착시키고, 안주하게 해야 한다."

8. Paṭhamadevacārikasuttaṃ

8. 제1 데와짜리카 숫타(첫 번째 천상 여행 경)

1014. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā [Pg.319] bāhaṃ samiñjeyya, evameva – jetavane antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi. Atha kho sambahulā tāvatiṃsakāyikā devatāyo yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tā devatāyo āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –

1014. 사왓띠를 인연으로 함. 그때 존자 마하모갈라나는, 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼 순식간에 제따와나에서 사라져 따와띵사 신들 앞에 나타났다. 그러자 수많은 따와띵사의 신들이 존자 마하모갈라나에게 다가와 절을 올리고 한곁에 섰다. 한곁에 선 그 신들에게 존자 마하모갈라나는 이렇게 말했다.

‘‘Sādhu kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, āvuso, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho, āvuso, dhamme…pe… saṅghe…pe… sādhu kho, āvuso, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, āvuso, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.

"도반들이여, 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추는 것은 참으로 좋은 일입니다. '이런 이유로 그분 세존께서는... 신과 인간의 스승이시며 부처님이시고 세존이시다'라고 말입니다. 도반들이여, 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖춘 인연으로, 이 세상의 어떤 중생들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 행복한 곳인 천상 세계에 태어납니다. 도반들이여, 법에 대하여... 승가에 대하여... 도반들이여, 성자들이 기뻐하는 계율, 즉 깨지지 않고... 삼매로 이끄는 계율을 갖추는 것은 참으로 좋은 일입니다. 성자들이 기뻐하는 계율을 갖춘 인연으로, 이 세상의 어떤 중생들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 행복한 곳인 천상 세계에 태어납니다."

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

"마리사 모갈라나여, 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추는 것은 참으로 좋은 일입니다. '이런 이유로 그분 세존께서는... 신과 인간의 스승이시며 부처님이시고 세존이시다'라고 말입니다. 마리사 모갈라나여, 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖춘 인연으로, 이 세상의 어떤 중생들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 행복한 곳인 천상 세계에 태어납니다. 마리사 모갈라나여, 법에 대하여... 승가에 대하여... 성자들이 기뻐하는 계율, 즉 깨지지 않고... 삼매로 이끄는 계율을 갖추는 것은 참으로 좋은 일입니다. 성자들이 기뻐하는 계율을 갖춘 인연으로, 이 세상의 어떤 중생들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 행복한 곳인 천상 세계에 태어납니다."

9. Dutiyadevacārikasuttaṃ

9. 제2 데와짜리카 숫타(두 번째 천상 여행 경)

1015. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – jetavane antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi. Atha kho sambahulā tāvatiṃsakāyikā devatāyo yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ [Pg.320] ṭhitā kho tā devatāyo āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –

1015. 사왓띠를 인연으로 함. 그때 존자 마하모갈라나는, 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼 순식간에 제따와나에서 사라져 따와띵사 신들 앞에 나타났다. 그러자 수많은 따와띵사의 신들이 존자 마하모갈라나에게 다가와 절을 올리고 한곁에 섰다. 한곁에 선 그 신들에게 존자 마하모갈라나는 이렇게 말했다.

‘‘Sādhu kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, āvuso, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā. Sādhu kho, āvuso, dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, āvuso, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’’ti.

"도반들이여, 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추는 것은 참으로 좋은 일입니다. '이런 이유로 그분 세존께서는... 신과 인간의 스승이시며 부처님이시고 세존이시다'라고 말입니다. 도반들이여, 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖춘 인연으로, 이 세상의 어떤 중생들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 행복한 곳인 천상 세계에 태어났습니다. 도반들이여, 법에 대하여... 승가에 대하여... 성자들이 기뻐하는 계율, 즉 깨지지 않고... 삼매로 이끄는 계율을 갖추는 것은 참으로 좋은 일입니다. 성자들이 기뻐하는 계율을 갖춘 인연으로, 이 세상의 어떤 중생들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 행복한 곳인 천상 세계에 태어났습니다."

‘‘Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā. Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’’ti. Navamaṃ.

"마리사 모갈라나여, 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추는 것은 참으로 좋은 일입니다. '이런 이유로 그분 세존께서는... 신과 인간의 스승이시며 부처님이시고 세존이시다'라고 말입니다. 마리사 모갈라나여, 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖춘 인연으로, 이 세상의 어떤 중생들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 행복한 곳인 천상 세계에 태어났습니다. 마리사 모갈라나여, 법에 대하여... 승가에 대하여... 성자들이 기뻐하는 계율, 즉 깨지지 않고... 삼매로 이끄는 계율을 갖추는 것은 참으로 좋은 일입니다. 성자들이 기뻐하는 계율을 갖춘 인연으로, 이 세상의 어떤 중생들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 행복한 곳인 천상 세계에 태어났습니다."

10. Tatiyadevacārikasuttaṃ

10. 제3 데와짜리카 숫타(세 번째 천상 여행 경)

1016. Atha kho bhagavā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – jetavane antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi. Atha kho sambahulā tāvatiṃsakāyikā devatāyo yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tā devatāyo bhagavā etadavoca –

1016. 그때 세존께서는 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼, 그와 같이 제타와나에서 사라져 삼십삼천(타와팅사)의 천신들 사이에 나타나셨다. 그때 많은 삼십삼천의 천신들이 세존께서 계신 곳으로 다가왔다. 다가와서 세존께 절을 올리고 한곁에 섰다. 한곁에 서 있는 그 천신들에게 세존께서는 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Sādhu kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, āvuso, evamidhekacce sattā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Sādhu kho, āvuso[Pg.321], dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, āvuso, evamidhekacce sattā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’ti.

“도반들이여, 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추는 것은 참으로 좋은 일이다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 천신과 인간의 스승이시며 부처님이시고 세존이시다’라고. 도반들이여, 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖춘 인연으로, 이 세상의 어떤 중생들은 사악처에 떨어지지 않는 법을 지니고 깨달음으로 나아가는 것이 확정된 예류자가 된다. 도반들이여, 가르침에... 승가에... 성자들이 기뻐하는 계행을 갖추는 것은 참으로 좋은 일이다. 깨어지지 않고... 삼매로 이끄는 계행을 갖추는 것은 좋은 일이다. 도반들이여, 성자들이 기뻐하는 계행을 갖춘 인연으로, 이 세상의 어떤 중생들은 사악처에 떨어지지 않는 법을 지니고 깨달음으로 나아가는 것이 확정된 예류자가 된다.”

‘‘Sādhu kho, mārisa, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa, evamayaṃ pajā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Sādhu kho, mārisa, dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa, evamayaṃ pajā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’ti. Dasamaṃ.

“존자시여, 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추는 것은 참으로 좋은 일입니다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 천신과 인간의 스승이시며 부처님이시고 세존이시다’라고. 존자시여, 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖춘 인연으로, 이 중생들은 사악처에 떨어지지 않는 법을 지니고 깨달음으로 나아가는 것이 확정된 예류자가 되었습니다. 존자시여, 가르침에... 승가에... 존자시여, 성자들이 기뻐하는 계행을 갖추는 것은 참으로 좋은 일입니다. 깨어지지 않고... 삼매로 이끄는 계행을 갖추는 것은 좋은 일입니다. 존자시여, 성자들이 기뻐하는 계행을 갖춘 인연으로, 이 중생들은 사악처에 떨어지지 않는 법을 지니고 깨달음으로 나아가는 것이 확정된 예류자가 되었습니다.” (열 번째 경)

Rājakārāmavaggo dutiyo.

라자가라마 품이 끝났다. 두 번째.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Sahassabrāhmaṇānanda, duggati apare duve;

Mittāmaccā duve vuttā, tayo ca devacārikāti.

사하사(천), 브라마나, 아난다, 그리고 또 다른 두 개의 악처(두가티); 미타(친구)와 아마차(친지)가 둘씩 설해졌고, 세 개의 데와짜리카(천상 유행)가 있다.

3. Saraṇānivaggo

3. 사라나니 품

1. Paṭhamamahānāmasuttaṃ

1. 제1 마하나마 경

1017. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ, bhante, kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṃ ākiṇṇamanussaṃ sambādhabyūhaṃ. So khvāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṃ kapilavatthuṃ pavisanto; bhantenapi hatthinā samāgacchāmi[Pg.322]; bhantenapi assena samāgacchāmi; bhantenapi rathena samāgacchāmi; bhantenapi sakaṭena samāgacchāmi; bhantenapi purisena samāgacchāmi. Tassa mayhaṃ, bhante, tasmiṃ samaye mussateva bhagavantaṃ ārabbha sati, mussati dhammaṃ ārabbha sati, mussati saṅghaṃ ārabbha sati. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘imamhi cāhaṃ samaye kālaṃ kareyyaṃ, kā mayhaṃ gati, ko abhisamparāyo’’’ti?

1017. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 샤카국의 카필라와투, 니그로다 아라마에 머물고 계셨다. 그때 샤카족 마하나마가 세존께서 계신 곳으로 다가왔다. 다가와서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 샤카족 마하나마는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 이 카필라와투는 번영하고 풍요로우며 인구가 많고 사람들로 붐비며 길들이 좁습니다. 세존이시여, 저는 세존을 친견하거나 혹은 마음을 닦는 비구들을 친견하고 저녁 무렵 카필라와투로 들어올 때, 날뛰는 코끼리와 마주치고, 날뛰는 말과 마주치고, 날뛰는 수레와 마주치고, 날뛰는 달구지와 마주치고, 날뛰는 사람과 마주칩니다. 세존이시여, 그때 제게는 세존을 향한 마음 챙김을 잊어버리고, 가르침을 향한 마음 챙김을 잊어버리고, 승가를 향한 마음 챙김을 잊어버리게 됩니다. 세존이시여, 제게는 이런 생각이 듭니다. ‘만일 내가 이 순간에 죽는다면, 나의 갈 곳은 어디이며, 내생은 어디일까?’라고 말입니다.”

‘‘Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma! Apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati apāpikā kālaṃkiriyā. Yassa kassaci, mahānāma, dīgharattaṃ saddhāparibhāvitaṃ cittaṃ sīlaparibhāvitaṃ cittaṃ sutaparibhāvitaṃ cittaṃ cāgaparibhāvitaṃ cittaṃ paññāparibhāvitaṃ cittaṃ, tassa yo hi khvāyaṃ kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo. Taṃ idheva kākā vā khādanti gijjhā vā khādanti kulalā vā khādanti sunakhā vā khādanti siṅgālā vā khādanti vividhā vā pāṇakajātā khādanti; yañca khvassa cittaṃ dīgharattaṃ saddhāparibhāvitaṃ…pe… paññāparibhāvitaṃ taṃ uddhagāmi hoti visesagāmi.

“마하나마여, 두려워하지 마라. 마하나마여, 두려워하지 마라. 그대의 죽음은 악하지 않을 것이며, 그대의 임종은 나쁘지 않을 것이다. 마하나마여, 누구든지 오랜 세월 동안 믿음으로 훈습된 마음, 계행으로 훈습된 마음, 배움으로 훈습된 마음, 보시로 훈습된 마음, 지혜로 훈습된 마음을 가진 사람에게 있어, 물질로 이루어지고 사대(四大)로 구성되었으며 부모로부터 생겨났고 밥과 죽으로 성장하며 무상함과 문지르고 주무르고 부서지고 파괴되는 성질을 지닌 이 몸은, 여기서 까마귀들이 쪼아 먹고 독수리들이 쪼아 먹고 솔개들이 쪼아 먹고 개들이 뜯어 먹고 자칼들이 뜯어 먹으며 여러 종류의 벌레들이 먹어 치울 것이다. 그러나 그의 마음이 오랜 세월 동안 믿음으로 훈습되고... 지혜로 훈습되었다면, 그 마음은 위로 향하고 수승함으로 향하게 된다.”

‘‘Seyyathāpi, mahānāma, puriso sappikumbhaṃ vā telakumbhaṃ vā gambhīraṃ udakarahadaṃ ogāhitvā bhindeyya. Tatra yā assa sakkharā vā kaṭhalā vā sā adhogāmī assa, yañca khvassa tatra sappi vā telaṃ vā taṃ uddhagāmi assa visesagāmi. Evameva kho, mahānāma, yassa kassaci dīgharattaṃ saddhāparibhāvitaṃ cittaṃ…pe… paññāparibhāvitaṃ cittaṃ tassa yo hi khvāyaṃ kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo taṃ idheva kākā vā khādanti gijjhā vā khādanti kulalā vā khādanti sunakhā vā khādanti siṅgālā vā khādanti vividhā vā pāṇakajātā khādanti; yañca khvassa cittaṃ dīgharattaṃ saddhāparibhāvitaṃ…pe… paññāparibhāvitaṃ taṃ uddhagāmi hoti visesagāmi. Tuyhaṃ kho pana, mahānāma, dīgharattaṃ saddhāparibhāvitaṃ cittaṃ…pe… paññāparibhāvitaṃ cittaṃ. Mā bhāyi, mahānāma[Pg.323], mā bhāyi, mahānāma! Apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālaṃkiriyā’’ti. Paṭhamaṃ.

“마하나마여, 마치 어떤 사람이 버터 단지나 기름 단지를 깊은 연못에 가지고 들어가서 깬다고 하자. 그때 그 단지의 파편이나 조각들은 아래로 가라앉겠지만, 그 안의 버터나 기름은 위로 떠올라 수승한 곳으로 갈 것이다. 마하나마여, 그와 마찬가지로 누구든지 오랜 세월 동안 믿음으로 훈습된 마음... 지혜로 훈습된 마음을 가진 사람에게 있어, 물질로 이루어지고 사대로 구성되었으며 부모로부터 생겨났고 밥과 죽으로 성장하며 무상함과 문지르고 주무르고 부서지고 파괴되는 성질을 지닌 이 몸은, 여기서 까마귀들이 쪼아 먹고 독수리들이 쪼아 먹고 솔개들이 쪼아 먹고 개들이 뜯어 먹고 자칼들이 뜯어 먹으며 여러 종류의 벌레들이 먹어 치울 것이다. 그러나 그의 마음이 오랜 세월 동안 믿음으로 훈습되고... 지혜로 훈습되었다면, 그 마음은 위로 향하고 수승함으로 향하게 된다. 마하나마여, 그대 또한 오랜 세월 동안 믿음으로 훈습된 마음... 지혜로 훈습된 마음을 지니고 있다. 마하나마여, 두려워하지 마라. 마하나마여, 두려워하지 마라. 그대의 죽음은 악하지 않을 것이며, 그대의 임종은 나쁘지 않을 것이다.” 첫 번째 경.

2. Dutiyamahānāmasuttaṃ

2. 제2 마하나마 경

1018. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ, bhante, kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṃ ākiṇṇamanussaṃ sambādhabyūhaṃ. So khvāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṃ kapilavatthuṃ pavisanto; bhantenapi hatthinā samāgacchāmi; bhantenapi assena samāgacchāmi; bhantenapi rathena samāgacchāmi; bhante, napi sakaṭena samāgacchāmi; bhante, napi purisena samāgacchāmi. Tassa mayhaṃ, bhante, tasmiṃ samaye mussateva bhagavantaṃ ārabbha sati, mussati dhammaṃ ārabbha sati, mussati saṅghaṃ ārabbha sati. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘imamhi cāhaṃ samaye kālaṃ kareyyaṃ, kā mayhaṃ gati, ko abhisamparāyo’’’ti?

1018. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 석카국의 카필라와투에 있는 니그로다 동산에 머물고 계셨다. 그때 마하나마 샤카가 세존께 다가가서 예배드리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 마하나마 샤카는 세존께 이와 같이 말씀드렸다. "세존이시여, 이 카필라와투는 번영하고 부유하며, 인구가 많고 사람들로 붐비며, 길은 좁고 복잡합니다. 세존이시여, 저는 세존이나 마음을 닦는 수행자들을 친견하고 저녁때 카필라와투로 들어오면서, 날뛰는 코끼리와 마주치기도 하고, 날뛰는 말과 마주치기도 하며, 날뛰는 수레, 날뛰는 달구지, 날뛰는 사람들과 마주치기도 합니다. 세존이시여, 그때 저에게는 세존에 대한 마음챙김을 잃어버리고, 법에 대한 마음챙김을 잃어버리며, 승가에 대한 마음챙김을 잃어버리게 됩니다. 세존이시여, 그때 저는 이런 생각이 듭니다. '만일 내가 이 순간에 죽는다면, 나의 갈 곳은 어디이며, 나의 내생은 어떻게 될 것인가?'"

‘‘Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma! Apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati apāpikā kālaṃkiriyā. Catūhi kho, mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Katamehi catūhi? Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe …pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi.

"마하나마여, 두려워하지 마십시오. 마하나마여, 두려워하지 마십시오. 당신의 죽음은 악하지 않을 것이며, 당신의 죽음 또한 나쁘지 않을 것입니다. 마하나마여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 열반으로 기울고, 열반으로 향하며, 열반으로 치닫습니다. 무엇이 그 네 가지입니까? 마하나마여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추고 있습니다. '그분 세존께서는 이와 같은 이유로 아라한이시며... (중략) ...인천의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다'라고. 법에 대해... (중략) ...승가에 대해... (중략) ...성자들이 기뻐하는 계율, 즉 깨지지 않고... (중략) ...삼매로 이끄는 계율을 갖추고 있습니다."

‘‘Seyyathāpi, mahānāma, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro, so mūlacchinno katamena papateyyā’’ti? ‘‘Yena, bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro’’ti. ‘‘Evameva kho, mahānāma, imehi catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Dutiyaṃ.

"마하나마여, 예를 들어 동쪽으로 기울고, 동쪽으로 향하며, 동쪽으로 치우친 나무가 있다고 합시다. 그 나무의 뿌리가 잘리면 어느 방향으로 쓰러지겠습니까?" "세존이시여, 기울어진 쪽으로, 향한 쪽으로, 치우친 쪽으로 쓰러질 것입니다." "마하나마여, 그와 마찬가지로 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 열반으로 기울고, 열반으로 향하며, 열반으로 치닫습니다." 두 번째 수타.

3. Godhasakkasuttaṃ

3. 고다 샤카 경

1019. Kapilavatthunidānaṃ[Pg.324]. Atha kho mahānāmo sakko yena godhā sakko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā godhaṃ sakkaṃ etadavoca – ‘‘katihi tvaṃ, godhe, dhammehi samannāgataṃ sotāpannapuggalaṃ ājānāsi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇa’’nti?

1019. 카필라와투를 배경으로 한다. 그때 마하나마 샤카가 고다 샤카에게 다가갔다. 다가가서 고다 샤카에게 이와 같이 말했다. "고다여, 당신은 어떤 법들을 갖춘 자를 악처에 떨어지지 않고 확정되어 깨달음으로 나아가는 예류자라고 알고 있습니까?"

‘‘Tīhi khvāhaṃ, mahānāma, dhammehi samannāgataṃ sotāpannapuggalaṃ ājānāmi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇaṃ. Katamehi tīhi? Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti – suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. Imehi khvāhaṃ, mahānāma, tīhi dhammehi samannāgataṃ sotāpannapuggalaṃ ājānāmi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇaṃ.

"마하나마여, 나는 세 가지 법을 갖춘 자를 악처에 떨어지지 않고 확정되어 깨달음으로 나아가는 예류자라고 알고 있습니다. 무엇이 그 세 가지입니까? 마하나마여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추고 있습니다. '그분 세존께서는 이와 같은 이유로 아라한이시며... (중략) ...인천의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다'라고. 법에 대해... (중략) ...승가에 대해 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추고 있습니다. '세존의 제자들의 승가는 잘 수행하여... (중략) ...세상의 위없는 복밭이다'라고. 마하나마여, 나는 이 세 가지 법을 갖춘 자를 악처에 떨어지지 않고 확정되어 깨달음으로 나아가는 예류자라고 알고 있습니다."

‘‘Tvaṃ pana, mahānāma, katihi dhammehi samannāgataṃ sotāpannapuggalaṃ ājānāsi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇa’’nti? ‘‘Catūhi khvāhaṃ, godhe, dhammehi samannāgataṃ sotāpannapuggalaṃ ājānāmi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇaṃ. Katamehi catūhi? Idha, godhe, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi khvāhaṃ, godhe, catūhi dhammehi samannāgataṃ sotāpannapuggalaṃ ājānāmi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇa’’nti.

"마하나마여, 그런데 당신은 어떤 법들을 갖춘 자를 악처에 떨어지지 않고 확정되어 깨달음으로 나아가는 예류자라고 알고 있습니까?" "고다여, 나는 네 가지 법을 갖춘 자를 악처에 떨어지지 않고 확정되어 깨달음으로 나아가는 예류자라고 알고 있습니다. 무엇이 그 네 가지입니까? 고다여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추고 있습니다. '그분 세존께서는 이와 같은 이유로 아라한이시며... (중략) ...인천의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다'라고. 법에 대해... (중략) ...승가에 대해... (중략) ...성자들이 기뻐하는 계율, 즉 깨지지 않고... (중략) ...삼매로 이끄는 계율을 갖추고 있습니다. 고다여, 나는 이 네 가지 법을 갖춘 자를 악처에 떨어지지 않고 확정되어 깨달음으로 나아가는 예류자라고 알고 있습니다."

‘‘Āgamehi tvaṃ, mahānāma, āgamehi tvaṃ, mahānāma! Bhagavāva etaṃ jāneyya etehi dhammehi samannāgataṃ vā asamannāgataṃ vā’’ti. ‘‘Āyāma, godhe, yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocessāmā’’ti. Atha kho mahānāmo sakko godhā ca sakko yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca –

"마하나마여, 기다려 보십시오. 마하나마여, 기다려 보십시오! 세존께서만이 이 법들을 갖추었는지 혹은 갖추지 못했는지를 아실 것입니다." "고다여, 자, 세존께 다가갑시다. 다가가서 세존께 이 일을 말씀드립시다." 그리하여 마하나마 샤카와 고다 샤카는 세존께 다가갔다. 다가가서 세존께 예배드리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 마하나마 샤카는 세존께 이와 같이 말씀드렸다.

‘‘Idhāhaṃ[Pg.325], bhante, yena godhā sakko tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā godhaṃ sakkaṃ etadavocaṃ – ‘katihi tvaṃ, godhe, dhammehi samannāgataṃ sotāpannapuggalaṃ ājānāsi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇaṃ’? Evaṃ vutte, bhante, godhā sakko maṃ etadavoca –

"세존이시여, 저는 여기 고다 샤카에게 다가가서 고다 샤카에게 이와 같이 물었습니다. '고다여, 당신은 어떤 법들을 갖춘 자를 악처에 떨어지지 않고 확정되어 깨달음으로 나아가는 예류자라고 알고 있습니까?' 세존이시여, 이렇게 말하자 고다 샤카는 저에게 이와 같이 말했습니다.

‘‘Tīhi khvāhaṃ, mahānāma, dhammehi samannāgataṃ sotāpannapuggalaṃ ājānāmi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇaṃ. Katamehi tīhi? Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti – suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. Imehi khvāhaṃ, mahānāma, tīhi dhammehi samannāgataṃ sotāpannapuggalaṃ ājānāmi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇaṃ. Tvaṃ pana, mahānāma, katamehi dhammehi samannāgataṃ sotāpannapuggalaṃ ājānāsi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇa’’nti?

"마하나마여, 나는 세 가지 법을 갖춘 자를 악처에 떨어지지 않고 확정되어 깨달음으로 나아가는 예류자라고 알고 있습니다. 무엇이 그 세 가지입니까? 마하나마여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추고 있습니다. '그분 세존께서는 이와 같은 이유로 아라한이시며... (중략) ...인천의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다'라고. 법에 대해... (중략) ...승가에 대해 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추고 있습니다. '세존의 제자들의 승가는 잘 수행하여... (중략) ...세상의 위없는 복밭이다'라고. 마하나마여, 나는 이 세 가지 법을 갖춘 자를 악처에 떨어지지 않고 확정되어 깨달음으로 나아가는 예류자라고 알고 있습니다. 마하나마여, 그런데 당신은 어떤 법들을 갖춘 자를 악처에 떨어지지 않고 확정되어 깨달음으로 나아가는 예류자라고 알고 있습니까?"

‘‘Evaṃ vuttāhaṃ, bhante, godhaṃ sakkaṃ etadavocaṃ – ‘catūhi khvāhaṃ, godhe, dhammehi samannāgataṃ sotāpannapuggalaṃ ājānāmi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇaṃ. Katamehi catūhi? Idha, godhe, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi khvāhaṃ, godhe, catūhi dhammehi samannāgataṃ sotāpannapuggalaṃ ājānāmi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇa’’’nti.

“세존이시여, 이렇게 말씀하셨을 때 저는 고다 사카에게 이와 같이 말했습니다. ‘고다여, 나는 네 가지 법을 갖춘 사람을 악처에 떨어질 운명이 아니고 결정되어 있으며 정등각으로 나아가는 예류자라고 알고 있습니다. 어떤 네 가지입니까? 고다여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추고 있습니다. “그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며, 정등각자이시며, 명행족이시며, 선서이시며, 세간해이시며, 무상사 조어장부이시며, 하늘 사람과 인간의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다”라고 말입니다. 법에 대해서도... 승가에 대해서도... 또한 성자들이 기뻐하며, 깨지지 않고, 뚫리지 않고, 오점이 없고, 얼룩이 없으며, 자유를 주며, 지혜로운 이들이 찬탄하며, 집착되지 않고, 삼매로 이끄는 계율을 갖추고 있습니다. 고다여, 나는 이 네 가지 법을 갖춘 사람을 악처에 떨어질 운명이 아니고 결정되어 있으며 정등각으로 나아가는 예류자라고 알고 있습니다.’”

‘‘Evaṃ vutte, bhante, godhā sakko maṃ etadavoca – ‘āgamehi tvaṃ, mahānāma, āgamehi tvaṃ, mahānāma! Bhagavāva etaṃ jāneyya etehi dhammehi samannāgataṃ vā asamannāgataṃ vā’’’ti. ‘‘Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho ca. Yeneva bhagavā tenevāhaṃ assaṃ. Evaṃ pasannaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretu. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho ca. Yeneva bhagavā tenevāhaṃ assaṃ. Evaṃ pasannaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretu. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho [Pg.326] bhikkhunisaṅgho ca upāsakā ca. Yeneva bhagavā tenevāhaṃ assaṃ. Evaṃ pasannaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretu. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho upāsakā upāsikāyo ca. Yeneva bhagavā tenevāhaṃ assaṃ. Evaṃ pasannaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretu. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho upāsakā upāsikāyo sadevako ca loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā. Yeneva bhagavā tenevāhaṃ assaṃ. Evaṃ pasannaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretū’’ti. ‘‘Evaṃvādī tvaṃ, godhe, mahānāmaṃ sakkaṃ kiṃ vadesī’’ti? ‘‘Evaṃvādāhaṃ, bhante, mahānāmaṃ sakkaṃ na kiñci vadāmi, aññatra kalyāṇā aññatra kusalā’’ti. Tatiyaṃ.

“세존이시여, 이렇게 말하자 고다 사카는 제게 이렇게 말했습니다. “마하나마여, 기다려 보십시오. 마하나마여, 기다려 보십시오. 오직 세존만이 이 법들을 갖추었는지 혹은 갖추지 못했는지에 대해 이 일을 아실 것입니다.” 세존이시여, 만약 여기 어떤 법에 대한 논쟁의 원인이 생겨서, 한쪽에는 세존께서 계시고 다른 한쪽에는 비구 승가가 있다고 하더라도, 저는 오직 세존께서 계신 쪽을 따르겠습니다. 세존이시여, 세존께서는 저를 “이와 같이 청정한 믿음을 가진 자”라고 기억해 주십시오. 세존이시여, 만약 어떤 법에 대한 논쟁의 원인이 생겨서 한쪽에는 세존께서 계시고 다른 한쪽에는 비구 승가와 비구니 승가가 있다고 하더라도, 저는 오직 세존께서 계신 쪽을 따르겠습니다. 세존이시여, 세존께서는 저를 “이와 같이 청정한 믿음을 가진 자”라고 기억해 주십시오. 세존이시여, 만약 어떤 법에 대한 논쟁의 원인이 생겨서 한쪽에는 세존께서 계시고 다른 한쪽에는 비구 승가와 비구니 승가와 우바새들이 있다고 하더라도, 저는 오직 세존께서 계신 쪽을 따르겠습니다. 세존이시여, 세존께서는 저를 “이와 같이 청정한 믿음을 가진 자”라고 기억해 주십시오. 세존이시여, 만약 어떤 법에 대한 논쟁의 원인이 생겨서 한쪽에는 세존께서 계시고 다른 한쪽에는 비구 승가와 비구니 승가와 우바새와 우바이들이 있다고 하더라도, 저는 오직 세존께서 계신 쪽을 따르겠습니다. 세존이시여, 세존께서는 저를 “이와 같이 청정한 믿음을 가진 자”라고 기억해 주십시오. 세존이시여, 만약 어떤 법에 대한 논쟁의 원인이 생겨서 한쪽에는 세존께서 계시고 다른 한쪽에는 비구 승가, 비구니 승가, 우바새, 우바이들과 신과 마라와 범천을 포함한 세상, 사문·바라문과 신과 인간을 포함한 무리들이 있다고 하더라도, 저는 오직 세존께서 계신 쪽을 따르겠습니다. 세존이시여, 세존께서는 저를 “이와 같이 청정한 믿음을 가진 자”라고 기억해 주십시오.” (세존께서 물으셨다.) “고다여, 이와 같이 말하는 그대는 마하나마 사카에게 무엇이라 말하겠는가?” (고다 사카가 대답했다.) “세존이시여, 이와 같이 말하는 저는 마하나마 사카에게 훌륭하고 유익하다는 말 외에는 다른 어떤 말도 하지 않겠습니다.” 세 번째 경.

4. Paṭhamasaraṇānisakkasuttaṃ

4. 제1 사라나니 사카 경

1020. Kapilavatthunidānaṃ. Tena kho pana samayena saraṇāni sakko kālaṅkato hoti. So bhagavatā byākato – ‘‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Tatra sudaṃ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati! Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; so bhagavatā byākato – ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṃ apāyī’’ti.

1020. 카필라와투를 배경으로 합니다. 그때 사라나니 사카가 서거하였습니다. 세존께서는 그에 대해 “악처에 떨어질 운명이 아니고 결정되어 있으며 정등각으로 나아가는 예류자이다”라고 수기하셨습니다. 그러자 그곳에서 많은 사카 사람들이 함께 모여 “오, 참으로 놀랍구나! 오, 참으로 신기하구나! 이제 누가 예류자가 되지 못하겠는가? 서거한 사라나니 사카를 세존께서 예류자라고 수기하시다니! 사라나니 사카는 계율을 지키는 힘이 약했고 술을 마시곤 했는데 말이다”라며 비방하고 투덜대며 불만을 터뜨렸습니다.

Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha, bhante, saraṇāni sakko kālaṅkato. So bhagavatā byākato – ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Tatra sudaṃ, bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti – ‘‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho! Ettha dāni ko na sotapanno bhavissati! Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; so bhagavatā byākato [Pg.327] – ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṃ apāyī’’ti.

그러자 마하나마 사카가 세존께 다가가서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았습니다. 한곁에 앉은 마하나마 사카는 세존께 이와 같이 여쭈었습니다. “세존이시여, 이곳에서 사라나니 사카가 서거하였습니다. 세존께서는 그에 대해 “악처에 떨어질 운명이 아니고 결정되어 있으며 정등각으로 나아가는 예류자이다”라고 수기하셨습니다. 세존이시여, 그때 많은 사카 사람들이 함께 모여 “오, 참으로 놀랍구나! 오, 참으로 신기하구나! 이제 누가 예류자가 되지 못하겠는가? 서거한 사라나니 사카를 세존께서 예류자라고 수기하시다니! 사라나니 사카는 계율을 지키는 힘이 약했고 술을 마시곤 했는데 말이다”라며 비방하고 투덜대며 불만을 터뜨리고 있습니다.”

‘‘Yo so, mahānāma, dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato, so kathaṃ vinipātaṃ gaccheyya! Yañhi taṃ, mahānāma, sammā vadamāno vadeyya – ‘dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato’ti, saraṇāni sakkaṃ sammā vadamāno vadeyya. Saraṇāni, mahānāma, sakko dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato. So kathaṃ vinipātaṃ gaccheyya!

“마하나마여, 오랜 세월 부처님께 귀의하고 법에 귀의하고 승가에 귀의한 재가 신자가 어떻게 악처에 떨어질 수 있겠느냐? 마하나마여, 어떤 사람이 ‘그는 오랜 세월 부처님께 귀의하고 법에 귀의하고 승가에 귀의한 재가 신자이다’라고 바르게 말하고자 한다면, 사라나니 사카를 두고 그렇게 바르게 말해야 할 것이다. 마하나마여, 사라나니 사카는 오랜 세월 부처님께 귀의하고 법에 귀의하고 승가에 귀의했다. 그가 어떻게 악처에 떨어질 수 있겠느냐?”

‘‘Idha, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… hāsapañño javanapañño vimuttiyā ca samannāgato. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

“마하나마여, 여기 어떤 사람은 부처님께 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추고 있습니다. “그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 하늘 사람과 인간의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다”라고 말입니다. 법에 대해서도... 승가에 대해서도... 또한 기쁨의 지혜(hāsapañño)와 빠른 지혜(javanapañño)를 가졌으며 해탈을 갖추고 있습니다. 그는 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰력을 통한 해탈을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 실현하여 구족하여 머뭅니다. 마하나마여, 이 사람 또한 지옥에서 벗어났고, 축생의 모태에서 벗어났으며, 아귀의 영역에서 벗어났고, 파멸처와 악처와 타락처에서 벗어난 자입니다.”

‘‘Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… hāsapañño javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

“마하나마여, 여기 어떤 사람은 부처님께 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추고 있습니다. “그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 하늘 사람과 인간의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다”라고 말입니다. 법에 대해서도... 승가에 대해서도... 또한 기쁨의 지혜와 빠른 지혜를 가졌으나 (아라한의) 해탈은 갖추지 못했습니다. 그는 다섯 가지 낮은 단계의 결박(오하분결)을 끊었기에 화생(opapātika)하는 자가 되어 그곳에서 완전한 열반에 들며, 그 세상에서 다시 돌아오지 않는 법을 가졌습니다. 마하나마여, 이 사람 또한 지옥에서 벗어났고, 축생의 모태에서 벗어났으며, 아귀의 영역에서 벗어났고, 파멸처와 악처와 타락처에서 벗어난 자입니다.”

‘‘Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti[Pg.328]. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

마하나마여, 여기 어떤 사람은 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추고 있습니다. '그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 하늘 사람과 인간의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다'라고. 법에 대해서도... 승가에 대해서도... [마찬가지입니다]. 그는 즐거운 지혜도 없고 빠른 지혜도 없으며, 해탈을 갖추지도 못했습니다. 그는 세 가지 결박을 끊고 탐욕과 성냄과 어리석음이 엷어졌기에 일래자(사카다가미)가 되어, 단 한 번 이 세상에 돌아와 괴로움의 끝을 냅니다. 마하나마여, 이 사람 또한 지옥에서 벗어났고, 축생의 모태에서 벗어났고, 아귀의 영역에서 벗어났으며, 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처에서 벗어난 자입니다.

‘‘Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti; dhamme…pe… saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

마하나마여, 여기 어떤 사람은 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추고 있습니다. '그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 하늘 사람과 인간의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다'라고. 법에 대해서도... 승가에 대해서도... [마찬가지입니다]. 그는 즐거운 지혜도 없고 빠른 지혜도 없으며, 해탈을 갖추지도 못했습니다. 그는 세 가지 결박을 끊었기에 예류자(소타판나)가 되어, 악처에 떨어지지 않는 법을 가졌고 [해탈이] 결정되었으며 위없는 깨달음으로 나아가는 자입니다. 마하나마여, 이 사람 또한 지옥에서 벗어났고, 축생의 모태에서 벗어났고, 아귀의 영역에서 벗어났으며, 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처에서 벗어난 자입니다.

‘‘Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti… na dhamme…pe… na saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. Api cassa ime dhammā honti – saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ. Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṃ khamanti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṃ agantā tiracchānayoniṃ agantā pettivisayaṃ agantā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ.

마하나마여, 여기 어떤 사람은 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추고 있지 않습니다. 법에 대해서도... 승가에 대해서도... [마찬가지입니다]. 그는 즐거운 지혜도 없고 빠른 지혜도 없으며, 해탈을 갖추지도 못했습니다. 그러나 그에게는 이러한 법들, 즉 믿음의 기능, 정진의 기능, 마음챙김의 기능, 삼매의 기능, 지혜의 기능이 있습니다. 그리고 그는 여래가 선포한 법들을 지혜로써 어느 정도 숙고하고 인내합니다. 마하나마여, 이 사람 또한 지옥에 가지 않고, 축생의 모태에 가지 않고, 아귀의 영역에 가지 않으며, 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처에 가지 않는 자입니다.

‘‘Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti… na dhamme…pe… na saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato, api cassa ime dhammā honti saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ. Tathāgate cassa saddhāmattaṃ hoti pemamattaṃ. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṃ agantā tiracchānayoniṃ agantā pettivisayaṃ agantā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ. Ime cepi, mahānāma, mahāsālā subhāsitaṃ dubbhāsitaṃ ājāneyyuṃ, ime cāhaṃ mahāsāle byākareyyaṃ – ‘sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti; kimaṅgaṃ pana saraṇāniṃ sakkaṃ. Saraṇāni, mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhaṃ samādiyī’’ti. Catutthaṃ.

마하나마여, 여기 어떤 사람은 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추고 있지 않습니다. 법에 대해서도... 승가에 대해서도... [마찬가지입니다]. 그는 즐거운 지혜도 없고 빠른 지혜도 없으며, 해탈을 갖추지도 못했습니다. 그러나 그에게는 믿음의 기능... 지혜의 기능이 있습니다. 그는 여래에 대해 단지 믿음이 있고 단지 사랑함이 있습니다. 마하나마여, 이 사람 또한 지옥에 가지 않고, 축생의 모태에 가지 않고, 아귀의 영역에 가지 않으며, 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처에 가지 않는 자입니다. 마하나마여, 만일 이 거대한 살라 나무들이 잘 설해진 말과 잘못 설해진 말을 알아들을 수 있다면, 나는 이 거대한 살라 나무들을 일컬어 '악처에 떨어지지 않는 법을 가졌고 결정되었으며 위없는 깨달음으로 나아가는 예류자들이다'라고 예언했을 것입니다. 하물며 사라나니 사카인에 대해서는 더 말할 것이 있겠습니까? 마하나마여, 사라나니 사카인은 임종 시에 [계·정·혜] 학습을 받아들였습니다.

5. Dutiyasaraṇānisakkasuttaṃ

5. 제2 사라나니 사카 경

1021. Kapilavatthunidānaṃ[Pg.329]. Tena kho pana samayena saraṇāni sakko kālaṅkato hoti. So bhagavatā byākato – ‘‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Tatra sudaṃ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati! Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato. So bhagavatā byākato – ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhāya aparipūrakārī ahosī’’ti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca –

1021. 카필라바투에서 있었던 일입니다. 그때 사라나니 사카인이 세상을 떠났습니다. 세존께서는 그를 '악처에 떨어지지 않는 법을 가졌고 결정되었으며 위없는 깨달음으로 나아가는 예류자이다'라고 수기하셨습니다. 그러자 많은 사카인들이 함께 모여 '놀라운 일이로다, 참으로 희유한 일이로다! 이제 이 세상에 누가 예류자가 되지 못하겠는가? 사라나니 사카인이 세상을 떠나자마자 세존께서는 그를 예류자라고 수기하셨으니 말이다. 사라나니 사카인은 학습을 온전히 채우지 못한 사람이었는데!'라며 투덜대고 비난하고 비방했습니다. 그러자 마하나마 사카인이 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았습니다. 한 곁에 앉은 마하나마 사카인은 세존께 다음과 같이 여쭈었습니다.

‘‘Idha, bhante, saraṇāni sakko kālaṅkato. So bhagavatā byākato – ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Tatra sudaṃ, bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti – ‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati! Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato. So bhagavatā byākato – sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti. Saraṇāni sakko sikkhāya aparipūrakārī ahosī’’’ti.

세존이시여, 이곳에서 사라나니 사카인이 세상을 떠났습니다. 세존께서는 그를 '악처에 떨어지지 않는 법을 가졌고 결정되었으며 위없는 깨달음으로 나아가는 예류자이다'라고 수기하 하셨습니다. 세존이시여, 그때 많은 사카인들이 함께 모여 '놀라운 일이로다, 참으로 희유한 일이로다! 이제 이 세상에 누가 예류자가 되지 못하겠는가? 사라나니 사카인이 세상을 떠나자마자 세존께서는 그를 예류자라고 수기하셨으니 말이다. 사라나니 사카인은 학습을 온전히 채우지 못한 사람이었는데!'라며 투덜대고 비난하고 비방했습니다.

‘‘Yo so, mahānāma, dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato, so kathaṃ vinipātaṃ gaccheyya! Yañhi taṃ, mahānāma, sammā vadamāno vadeyya – ‘dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato’, saraṇāniṃ sakkaṃ sammā vadamāno vadeyya. Saraṇāni, mahānāma, sakko dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato, so kathaṃ vinipātaṃ gaccheyya!

마하나마여, 오랜 세월 동안 부처님께 귀의하고 법에 귀의하고 승가에 귀의한 재가 신자가 어떻게 파멸처에 떨어질 수 있겠습니까! 마하나마여, '그는 오랜 세월 부처님께 귀의하고 법에 귀의하고 승가에 귀의한 재가 신자였다'라고 바르게 말하는 자는 사라나니 사카인에 대해 바르게 말하는 것이 될 것입니다. 마하나마여, 사라나니 사카인은 오랜 세월 동안 부처님께 귀의하고 법에 귀의하고 승가에 귀의한 재가 신자였습니다. 그런 그가 어떻게 파멸처에 떨어질 수 있겠습니까!

‘‘Idha, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantagato hoti abhippasanno – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… hāsapañño javanapañño vimuttiyā ca samannāgato[Pg.330]. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

마하나마여, 여기 어떤 사람은 부처님께 전적으로 귀의하며 지극히 깨끗한 믿음을 가지고 있습니다. '그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 하늘 사람과 인간의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다'라고. 법에 대해서도... 승가에 대해서도... [마찬가지입니다]. 그는 즐거운 지혜를 가졌고 빠른 지혜를 가졌으며 해탈을 갖추고 있습니다. 그는 번뇌들이 다하여, 번뇌 없는 심해탈과 혜해탈을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 실현하여 구족하여 머뭅니다. 마하나마여, 이 사람 또한 지옥에서 벗어났고, 축생의 모태에서 벗어났고, 아귀의 영역에서 벗어났으며, 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처에서 벗어난 자입니다.

‘‘Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantagato hoti abhippasanno – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… hāsapañño javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, upahaccaparinibbāyī hoti, asaṅkhāraparinibbāyī hoti, sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

마하나마여, 여기 어떤 사람은 부처님에 대해 절대적인 확신을 가지고 청정하게 믿습니다. 즉, ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한(공양받을 만한 분)이시며, …(중략)… 신들과 인간들의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 믿습니다. 가르침에 대해서도 …(중략)… 승가에 대해서도 …(중략)… 그는 명석한 지혜와 빠른 지혜를 갖추었으나, 해탈(아라한과)을 성취하지는 못했습니다. 그는 다섯 가지 하분결(下分結)을 소멸했기에 중반에 반열반하는 자(중반반열반)가 되거나, 수명을 다하여 반열반하는 자(생반반열반)가 되거나, 무행으로 반열반하는 자(무행반열반)가 되거나, 유행으로 반열반하는 자(유행반열반)가 되거나, 상류로 흘러 색구경천에 이르는 자(상류반열반)가 됩니다. 마하나마여, 이 사람 또한 지옥에서 벗어났고, 축생의 모태에서 벗어났으며, 아귀의 영역에서 벗어났으며, 사악도와 불행한 곳과 타락한 곳에서 벗어났습니다.

‘‘Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantagato hoti abhippasanno – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

마하나마여, 여기 어떤 사람은 부처님에 대해 절대적인 확신을 가지고 청정하게 믿습니다. 즉, ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며, …(중략)… 신들과 인간들의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 믿습니다. 가르침에 대해서도 …(중략)… 승가에 대해서도 …(중략)… 그는 명석한 지혜도 없고 빠른 지혜도 없으며, 해탈을 성취하지도 못했습니다. 그러나 그는 세 가지 결박(유신견, 의심, 계금고수)을 소멸하고 탐욕과 성냄과 어리석음이 희박해졌기에 일래자(사다함)가 되어, 이 세상에 단 한 번만 더 돌아와 괴로움의 끝을 냅니다. 마하나마여, 이 사람 또한 지옥에서 벗어났고, 축생의 모태에서 벗어났으며, 아귀의 영역에서 벗어났으며, 사악도와 불행한 곳과 타락한 곳에서 벗어났습니다.

‘‘Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantagato hoti abhippasanno – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

마하나마여, 여기 어떤 사람은 부처님에 대해 절대적인 확신을 가지고 청정하게 믿습니다. 즉, ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며, …(중략)… 신들과 인간들의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 믿습니다. 가르침에 대해서도 …(중략)… 승가에 대해서도 …(중략)… 그는 명석한 지혜도 없고 빠른 지혜도 없으며, 해탈을 성취하지도 못했습니다. 그러나 그는 세 가지 결박을 소멸했기에 예류자(소타파나)가 되어, 악도에 떨어지지 않는 법을 가졌으며 구경의 깨달음으로 나아가는 것이 결정되었습니다. 마하나마여, 이 사람 또한 지옥에서 벗어났고, 축생의 모태에서 벗어났으며, 아귀의 영역에서 벗어났으며, 사악도와 불행한 곳과 타락한 곳에서 벗어났습니다.

‘‘Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe ekantagato hoti abhippasanno…pe… na dhamme…pe… na saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato; api cassa ime dhammā honti – saddhindriyaṃ [Pg.331] …pe… paññindriyaṃ. Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṃ khamanti. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṃ agantā tiracchānayoniṃ agantā pettivisayaṃ agantā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ.

마하나마여, 여기 어떤 사람은 부처님에 대해 절대적인 확신을 가지고 청정하게 믿는 마음이 생기지 않았습니다. …(중략)… 가르침에 대해서도 … 승가에 대해서도 … 명석한 지혜도 없고 빠른 지혜도 없으며, 해탈을 성취하지도 못했습니다. 하지만 그에게는 신근(信根), …(중략)… 혜근(慧根)이라는 이 법들이 있습니다. 그리고 여래께서 선포하신 법들을 지혜로써 어느 정도 통찰하고 수용합니다. 마하나마여, 이 사람 또한 지옥에 가지 않고, 축생의 모태에 가지 않으며, 아귀의 영역에 가지 않고, 사악도와 불행한 곳과 타락한 곳에서 벗어났습니다.

‘‘Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe ekantagato hoti abhippasanno… na dhamme…pe… na saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato; api cassa ime dhammā honti – saddhindriyaṃ…pe… paññindriyaṃ. Tathāgate cassa saddhāmattaṃ hoti pemamattaṃ. Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṃ agantā tiracchānayoniṃ agantā pettivisayaṃ agantā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ.

마하나마여, 여기 어떤 사람은 부처님에 대해 절대적인 확신을 가지고 청정하게 믿는 마음이 생기지 않았습니다. … 가르침에 대해서도 … 승가에 대해서도 … 명석한 지혜도 없고 빠른 지혜도 없으며, 해탈을 성취하지도 못했습니다. 하지만 그에게는 신근, …(중략)… 혜근이라는 이 법들이 있습니다. 또한 여래에 대해 단지 믿음의 정도와 사랑의 정도를 가지고 있습니다. 마하나마여, 이 사람 또한 지옥에 가지 않고, 축생의 모태에 가지 않으며, 아귀의 영역에 가지 않고, 사악도와 불행한 곳과 타락한 곳에서 벗어났습니다.

‘‘Seyyathāpi, mahānāma, dukkhettaṃ dubbhūmaṃ avihatakhāṇukaṃ, bījāni cassu khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni asārādāni asukhasayitāni, devo ca na sammā dhāraṃ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyu’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho, mahānāma, idha dhammo durakkhāto hoti duppavedito aniyyāniko anupasamasaṃvattaniko asammāsambuddhappavedito – idamahaṃ dukkhettasmiṃ vadāmi. Tasmiñca dhamme sāvako viharati dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī – idamahaṃ dubbījasmiṃ vadāmi’’.

마하나마여, 예를 들어 땅이 나쁘고 토양이 척박하며 그루터기가 제거되지 않은 나쁜 논이 있고, 씨앗들도 부서지고 썩었으며 바람과 볕에 상하고 알맹이가 없으며 제대로 보관되지 않았는데, 하늘조차 비를 제때 내리지 않는다고 합시다. 그렇다면 그 씨앗들이 성장하고 번성하고 풍성해지겠습니까? “아닙니다, 세존이시여.” “마하나마여, 이와 같이 여기 어떤 가르침이 잘못 설해지고 잘못 선포되었으며, 윤회에서 벗어나게 하지 못하고, 가라앉힘(평온)으로 인도하지 못하며, 바르게 깨달으신 분에 의해 선포된 것이 아니라면, 나는 이것을 ‘나쁜 논’에 비유합니다. 그리고 그러한 법 안에서 제자가 법에 수순하여 수행하고, 합당하게 수행하며, 법을 따라 행하며 머문다면, 나는 이것을 ‘나쁜 씨앗’에 비유합니다.”

‘‘Seyyathāpi, mahānāma, sukhettaṃ subhūmaṃ suvihatakhāṇukaṃ, bījāni cassu akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni; devo ca sammā dhāraṃ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyu’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho, mahānāma, idha dhammo svākkhāto hoti suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito – idamahaṃ sukhettasmiṃ vadāmi. Tasmiñca dhamme sāvako viharati dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī – idamahaṃ subījasmiṃ vadāmi. Kimaṅgaṃ pana saraṇāniṃ sakkaṃ! Saraṇāni, mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhāya paripūrakārī ahosī’’ti. Pañcamaṃ.

마하나마여, 예를 들어 땅이 좋고 토양이 비옥하며 그루터기가 잘 제거된 좋은 논이 있고, 씨앗들도 부서지지 않고 썩지 않았으며 바람과 볕에 상하지 않고 알맹이가 있으며 제대로 보관되었는데, 하늘 또한 비를 제때 내린다고 합시다. 그렇다면 그 씨앗들이 성장하고 번성하고 풍성해지겠습니까? “그렇습니다, 세존이시여.” “마하나마여, 이와 같이 여기 어떤 가르침이 잘 설해지고 잘 선포되었으며, 윤회에서 벗어나게 하고, 가라앉힘으로 인도하며, 바르게 깨달으신 분에 의해 선포된 것이라면, 나는 이것을 ‘좋은 논’에 비유합니다. 그리고 그러한 법 안에서 제자가 법에 수순하여 수행하고, 합당하게 수행하며, 법을 따라 행하며 머문다면, 나는 이것을 ‘좋은 씨앗’에 비유합니다. 그러니 하물며 사라니 석가족에 대해서는 말해 무엇하겠습니까! 마하나마여, 사라니 석가족은 임종 시에 수행을 온전히 성취한 자였습니다.” 다섯 번째 경이 끝났다.

6. Paṭhamaanāthapiṇḍikasuttaṃ

6. 첫 번째 아나타핀디카 경

1022. Sāvatthinidānaṃ[Pg.332]. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ambho purisa, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vanda – ‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi – ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’’ti.

1022. 사왓티에서의 인연입니다. 그때 아나타핀디카 장자가 병이 들어 괴로워하며 위중한 상태였습니다. 그때 아나타핀디카 장자는 어떤 사람을 불러 말했습니다. “여보게, 어서 가 보게. 존자 사리붓다께서 계신 곳으로 가서 나의 말로 존자 사리붓다의 발에 머리 숙여 예배드리게. ‘존자시여, 아나타핀디카 장자가 병이 들어 괴로워하며 위중한 상태입니다. 그는 존자 사리붓다의 발에 머리 숙여 예배드립니다’라고 전하게. 그리고 이렇게도 말하게. ‘존자 사리붓다시여, 부디 존자 사리붓다께서 자비로운 마음으로 아나타핀디카 장자의 집을 방문해 주시기를 청합니다’라고 말일세.”

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca –

그 사람은 “알겠습니다, 장자님”이라고 아나타핀디카 장자에게 대답하고는, 존자 사리붓다께서 계신 곳으로 갔습니다. 가서 존자 사리붓다께 절을 올리고 한 곁에 앉았습니다. 한 곁에 앉은 그 사람은 존자 사리붓다께 이렇게 말씀드렸습니다.

‘‘Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandati. Evañca vadati – ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’’ti. Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena.

“존자시여, 급고독 장자가 병이 들어 괴로워하며 중병에 걸렸습니다. 그는 존자 사리불의 발에 머리를 조아려 예배드립니다. 그리고 이와 같이 전해달라 하였습니다. ‘존자 사리불이시여, 청하오니 존자 사리불께서는 자비를 베푸시어 급고독 장자의 집으로 방문해 주십시오.’라고 말입니다.” 존자 사리불께서는 침묵으로 승낙하셨다.

Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘kacci te, gahapati, khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo’’ti? ‘‘Na me, bhante, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo’’ti.

그 후 존자 사리불께서는 오전 중에 가사를 입고 발우와 가사를 갖추어 존자 아난다를 시자로 삼아 급고독 장자의 집으로 가셨다. 도착하여 마련된 자리에 앉으셨다. 자리에 앉으신 존자 사리불께서는 급고독 장자에게 이와 같이 말씀하셨다. “장자여, 좀 견딜 만한가? 좀 버틸 만한가? 고통스러운 느낌이 줄어들고 늘어나지는 않는가? 줄어드는 기미가 보이고 늘어나는 기미는 보이지 않는가?” “존자시여, 저는 견딜 수도 없고 버틸 수도 없습니다. 저의 극심한 고통스러운 느낌은 늘어나기만 하고 줄어들지 않습니다. 늘어나는 기미만 보이고 줄어드는 기미는 보이지 않습니다.”

‘‘Yathārūpena kho, gahapati, buddhe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati [Pg.333] tathārūpo te buddhe appasādo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, buddhe aveccappasādo – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Tañca pana te buddhe aveccappasādaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 부처님에 대해 불신을 가짐으로써 배운 바 없는 범부가 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 되는 그런 부처님에 대한 불신이 그대에게는 없네. 장자여, 그대에게는 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음이 있네. 즉, ‘그분 세존께서는 공양받아 마땅한 분이며… (중략) … 천신과 인간의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다’라는 믿음이네. 장자여, 그대 자신 안에 있는 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 잘 관찰할 때, 그 즉시 고통은 가라앉을 것이네.”

‘‘Yathārūpena kho, gahapati, dhamme appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te dhamme appasādo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, dhamme aveccappasādo – svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… paccattaṃ veditabbo viññūhīti. Tañca pana te dhamme aveccappasādaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 법에 대해 불신을 가짐으로써 배운 바 없는 범부가 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 되는 그런 법에 대한 불신이 그대에게는 없네. 장자여, 그대에게는 법에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음이 있네. 즉, ‘세존에 의해 법은 잘 설해졌으며… (중략) … 지혜로운 이들이 저마다 스스로 알 수 있는 것이다’라는 믿음이네. 장자여, 그대 자신 안에 있는 법에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 잘 관찰할 때, 그 즉시 고통은 가라앉을 것이네.”

‘‘Yathārūpena kho, gahapati, saṅghe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te saṅghe appasādo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, saṅghe aveccappasādo – suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. Tañca pana te saṅghe aveccappasādaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 승가에 대해 불신을 가짐으로써 배운 바 없는 범부가 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 되는 그런 승가에 대한 불신이 그대에게는 없네. 장자여, 그대에게는 승가에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음이 있네. 즉, ‘세존의 제자 승가는 잘 도를 닦으며… (중략) … 세상의 위없는 복밭이다’라는 믿음이네. 장자여, 그대 자신 안에 있는 승가에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 잘 관찰할 때, 그 즉시 고통은 가라앉을 것이네.”

‘‘Yathārūpena kho, gahapati, dussīlyena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpaṃ te dussīlyaṃ natthi. Atthi ca kho te, gahapati, ariyakantāni sīlāni…pe… samādhisaṃvattanikāni. Tāni ca pana te ariyakantāni sīlāni attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 계율을 지키지 않음으로써 배운 바 없는 범부가 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 되는 그런 계율의 파괴가 그대에게는 없네. 장자여, 그대에게는 성자들이 기뻐하는 계율들이 있네. … (중략) … 삼매에 도움이 되는 계율들이네. 장자여, 그대 자신 안에 있는 성자들이 기뻐하는 그 계율들을 잘 관찰할 때, 그 즉시 고통은 가라앉을 것이네.”

‘‘Yathārūpāya kho, gahapati, micchādiṭṭhiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpā te micchādiṭṭhi natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammādiṭṭhi. Tañca pana te sammādiṭṭhiṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 그릇된 견해를 가짐으로써 배운 바 없는 범부가 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 되는 그런 사견이 그대에게는 없네. 장자여, 그대에게는 바른 견해가 있네. 그대 자신 안에 있는 그 바른 견해를 잘 관찰할 때, 그 즉시 고통은 가라앉을 것이네.”

‘‘Yathārūpena kho, gahapati, micchāsaṅkappena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati[Pg.334], tathārūpo te micchāsaṅkappo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāsaṅkappo. Tañca pana te sammāsaṅkappaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 그릇된 생각을 가짐으로써 배운 바 없는 범부가 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 되는 그런 사사유가 그대에게는 없네. 장자여, 그대에게는 바른 생각이 있네. 그대 자신 안에 있는 그 바른 생각을 잘 관찰할 때, 그 즉시 고통은 가라앉을 것이네.”

‘‘Yathārūpāya kho, gahapati, micchāvācāya samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpā te micchāvācā natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāvācā. Tañca pana te sammāvācaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 그릇된 말을 함으로써 배운 바 없는 범부가 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 되는 그런 사어가 그대에게는 없네. 장자여, 그대에게는 바른 말이 있네. 그대 자신 안에 있는 그 바른 말을 잘 관찰할 때, 그 즉시 고통은 가라앉을 것이네.”

‘‘Yathārūpena kho, gahapati, micchākammantena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te micchākammanto natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammākammanto. Tañca pana te sammākammantaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 그릇된 행위를 함으로써 배운 바 없는 범부가 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 되는 그런 사업이 그대에게는 없네. 장자여, 그대에게는 바른 행위가 있네. 그대 자신 안에 있는 그 바른 행위를 잘 관찰할 때, 그 즉시 고통은 가라앉을 것이네.”

‘‘Yathārūpena kho, gahapati, micchāājīvena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te micchāājīvo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāājīvo. Tañca pana te sammāājīvaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 그릇된 생계 수단을 가짐으로써 배운 바 없는 범부가 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 되는 그런 사명이 그대에게는 없네. 장자여, 그대에게는 바른 생계가 있네. 그대 자신 안에 있는 그 바른 생계를 잘 관찰할 때, 그 즉시 고통은 가라앉을 것이네.”

‘‘Yathārūpena kho, gahapati, micchāvāyāmena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te micchāvāyāmo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāvāyāmo. Tañca pana te sammāvāyāmaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 그릇된 노력을 함으로써 배운 바 없는 범부가 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 되는 그런 사정진이 그대에게는 없네. 장자여, 그대에게는 바른 노력이 있네. 그대 자신 안에 있는 그 바른 노력을 잘 관찰할 때, 그 즉시 고통은 가라앉을 것이네.”

‘‘Yathārūpāya kho, gahapati, micchāsatiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpā te micchāsati natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāsati. Tañca pana te sammāsatiṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 그릇된 마음챙김을 함으로써 배운 바 없는 범부가 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 태어나게 되는 그런 사념이 그대에게는 없네. 장자여, 그대에게는 바른 마음챙김이 있네. 그대 자신 안에 있는 그 바른 마음챙김을 잘 관찰할 때, 그 즉시 고통은 가라앉을 것이네.”

‘‘Yathārūpena kho, gahapati, micchāsamādhinā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati[Pg.335], tathārūpo te micchāsamādhi natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāsamādhi. Tañca pana te sammāsamādhiṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 참으로 어리석은 범부가 그러한 그릇된 삼매(micchāsamādhi)를 갖추면 몸이 무너져 죽은 뒤에 괴로운 곳(apāya), 나쁜 곳(duggati), 타락한 곳(vinipāta), 지옥(niraya)에 떨어지게 되지만, 그대에게는 그러한 그릇된 삼매가 없습니다. 장자여, 그대에게는 바른 삼매(sammāsamādhi)가 있습니다. 그 바른 삼매를 자신 안에서 명확히 관찰할 때, 그대의 통증은 즉시 가라앉을 것입니다.”

‘‘Yathārūpena kho, gahapati, micchāñāṇena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpaṃ te micchāñāṇaṃ natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāñāṇaṃ. Tañca pana te sammāñāṇaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“장자여, 참으로 어리석은 범부가 그러한 그릇된 지혜(micchāñāṇa)를 갖추면 몸이 무너져 죽은 뒤에 괴로운 곳, 나쁜 곳, 타락한 곳, 지옥에 떨어지게 되지만, 그대에게는 그러한 그릇된 지혜가 없습니다. 장자여, 그대에게는 바른 지혜(sammāñāṇa)가 있습니다. 그 바른 지혜를 자신 안에서 명확히 관찰할 때, 그대의 통증은 즉시 가라앉을 것입니다.”

‘‘Yathārūpāya kho, gahapati, micchāvimuttiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpā te micchāvimutti natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāvimutti. Tañca pana te sammāvimuttiṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyā’’ti.

“장자여, 참으로 어리석은 범부가 그러한 그릇된 해탈(micchāvimutti)을 갖추면 몸이 무너져 죽은 뒤에 괴로운 곳, 나쁜 곳, 타락한 곳, 지옥에 떨어지게 되지만, 그대에게는 그러한 그릇된 해탈이 없습니다. 장자여, 그대에게는 바른 해탈(sammāvimutti)이 있습니다. 그 바른 해탈을 자신 안에서 명확히 관찰할 때, 그대의 통증은 즉시 가라앉을 것입니다.”라고 설하셨습니다.

Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa ṭhānaso vedanā paṭippassambhiṃsu. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati āyasmantañca sāriputtaṃ āyasmantañca ānandaṃ sakeneva thālipākena parivisi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcāsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ āyasmā sāriputto imāhi gāthāhi anumodi –

그러자 아나타핀디카 장자의 통증이 즉시 가라앉았습니다. 이에 아나타핀디카 장자는 사리붓다 존자와 아난다 존자에게 자신이 먹으려던 솥의 밥으로 직접 공양을 올렸습니다. 사리붓다 존자께서 식사를 마치고 발우에서 손을 떼시자, 아나타핀디카 장자는 낮은 의자를 하나 가져와 한 곁에 앉았습니다. 한 곁에 앉은 아나타핀디카 장자에게 사리붓다 존자께서는 다음과 같은 게송으로 축원을 하셨습니다.

‘‘Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā;

Sīlañca yassa kalyāṇaṃ, ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ.

“여래에 대하여 흔들림 없고 확고하게 세워진 신심이 있는 사람, 성자들이 사랑하고 찬탄하는 선하고 거룩한 계행을 갖춘 사람,”

‘‘Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṃ;

Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

“승가에 대한 청정한 믿음이 있고 올바른 견해를 지닌 사람, 현자들은 그를 가난하지 않은 자라 부르니, 그의 삶은 헛되지 않습니다.”

‘‘Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;

Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhānasāsana’’nti.

“그러므로 지혜로운 이는 부처님의 가르침을 기억하며, 신심과 계행, 청정한 믿음과 법에 대한 통찰을 거듭 닦아야 합니다.”

Atha kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

사리붓다 존자께서는 아나타핀디카 장자에게 이 게송들로 축원을 하신 뒤, 자리에서 일어나 떠나셨습니다.

Atha [Pg.336] kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘handa! Kuto nu tvaṃ, ānanda, āgacchasi divādivassā’’ti? ‘‘Āyasmatā, bhante, sāriputtena anāthapiṇḍiko gahapati iminā ca iminā ca ovādena ovadito’’ti. ‘‘Paṇḍito, ānanda, sāriputto; mahāpañño, ānanda, sāriputto, yatra hi nāma cattāri sotāpattiyaṅgāni dasahākārehi vibhajissatī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

그 후 아난다 존자는 세존께서 계신 곳으로 다가가 절을 올리고 한 곁에 앉았습니다. 한 곁에 앉은 아난다 존자에게 세존께서는 이렇게 말씀하셨습니다. “아난다여, 한낮에 어디에서 오는 길입니까?” “세존이시여, 사리붓다 존자께서 아나타핀디카 장자에게 이러이러한 가르침으로 훈계하셨습니다.” “아난다여, 사리붓다는 현명하다. 아난다여, 사리붓다는 지혜가 크다. 그는 실로 네 가지 예류자의 요소를 열 가지 방식으로 분석하여 설하였구나.” (여섯 번째 수타 끝)

7. Dutiyaanāthapiṇḍikasuttaṃ

7. 7. 제2 아나타핀디카 경

1023. Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ambho purisa, yenāyasmā ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vanda – ‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato ānandassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi – ‘sādhu kira, bhante, āyasmā ānando yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’’ti.

1023. 사왓티에서 설해진 것입니다. 그때 아나타핀디카 장자가 병이 들어 고통스러워하며 중태에 빠져 있었습니다. 이에 아나타핀디카 장자는 어떤 사람을 불러 말했습니다. “여보게, 아난다 존자께서 계신 곳으로 가서 내 이름으로 존자의 발에 머리 숙여 예배드리게. 그리고 ‘존자시여, 아나타핀디카 장자가 병이 들어 위중합니다. 그는 존자의 발에 머리 숙여 예배를 올립니다’라고 말씀드리게. 또한 ‘존자여 부디 자비를 베푸시어 아나타핀디카 장자의 집으로 방문해 주십사고 청합니다’라고 전해주게.”

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati. Evañca vadati – ‘sādhu kira, bhante, āyasmā ānando yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’’ti. Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena.

“알겠습니다, 존자여.” 하고 그 사람은 아나타핀디카 장자의 말에 대답한 뒤 아난다 존자께 가서 절을 올리고 한 곁에 앉았습니다. 한 곁에 앉은 그 사람은 아난다 존자에게 이렇게 말했습니다. “존자시여, 아나타핀디카 장자가 병이 들어 고통스러워하며 위중합니다. 그는 존자의 발에 머리 숙여 예배를 올렸습니다. 또한 존자께 자비를 베푸시어 아나타핀디카 장자의 집을 방문해 주십사고 간청했습니다.” 아난다 존자께서는 침묵으로 수락하셨습니다.

Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando anāthapiṇḍikaṃ [Pg.337] gahapatiṃ etadavoca – ‘‘kacci te, gahapati, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo’’ti? ‘‘Na me, bhante, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo’’ti.

그 후 아난다 존자는 오전에 가사를 다스려 입고 발우와 가사를 들고 아나타핀디카 장자의 집을 방문했습니다. 도착하여 마련된 자리에 앉으신 아난다 존자는 아나타핀디카 장자에게 이렇게 물었습니다. “장자여, 좀 견딜 만합니까? 기운을 차릴 만합니까? 통증이 줄어들고 있습니까, 아니면 더 심해지고 있습니까? 통증이 줄어드는 징후가 보입니까, 아니면 심해지는 징후가 보입니까?” “존자시여, 저는 견딜 수도 없고 기운을 차릴 수도 없습니다. 심한 통증이 점점 더 심해지고 줄어들지 않습니다. 통증이 더 심해지는 징후만 보일 뿐 줄어드는 징후는 보이지 않습니다.”

‘‘Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgatassa assutavato puthujjanassa hoti uttāso, hoti chambhitattaṃ, hoti samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, assutavā puthujjano buddhe appasādena samannāgato hoti. Tañca panassa buddhe appasādaṃ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṃ, hoti samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ.

“장자여, 네 가지 법을 구족한 어리석은 범부에게는 두려움과 떨림, 그리고 다음 생과 관련된 죽음의 공포가 생깁니다. 어떤 네 가지입니까? 장자여, 여기 어리석은 범부는 부처님에 대한 불신(appasāda)을 구족하고 있습니다. 부처님에 대한 그 불신을 자신 안에서 보게 될 때, 그에게는 두려움과 떨림, 그리고 다음 생과 관련된 죽음의 공포가 생깁니다.”

‘‘Puna caparaṃ, gahapati, assutavā puthujjano dhamme appasādena samannāgato hoti. Tañca panassa dhamme appasādaṃ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṃ, hoti samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ.

“장자여, 또한 어리석은 범부는 가르침(Dhamma)에 대한 불신을 구족하고 있습니다. 가르침에 대한 그 불신을 자신 안에서 보게 될 때, 그에게는 두려움과 떨림, 그리고 다음 생과 관련된 죽음의 공포가 생깁니다.”

‘‘Puna caparaṃ, gahapati, assutavā puthujjano saṅghe appasādena samannāgato hoti. Tañca panassa saṅghe appasādaṃ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṃ, hoti samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ.

“장자여, 또한 어리석은 범부는 승가(Sangha)에 대한 불신을 구족하고 있습니다. 승가에 대한 그 불신을 자신 안에서 보게 될 때, 그에게는 두려움과 떨림, 그리고 다음 생과 관련된 죽음의 공포가 생깁니다.”

‘‘Puna caparaṃ, gahapati, assutavā puthujjano dussīlyena samannāgato hoti. Tañca panassa dussīlyaṃ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṃ, hoti samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ. Imehi kho, gahapati, catūhi dhammehi samannāgatassa assutavato puthujjanassa hoti uttāso, hoti chambhitattaṃ, hoti samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ.

“장자여, 또한 배우지 못한 범부는 계행이 없음을 구족한다. 그는 자기 자신에게 그 계행 없음이 있음을 보게 될 때, 공포가 생기고 전율이 생기며 내세에 대한 죽음의 공포가 생긴다. 장자여, 이 네 가지 법을 구족한 배우지 못한 범부에게는 공포가 생기고 전율이 생기며 내세에 대한 죽음의 공포가 생기는 것이다.”

‘‘Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgatassa sutavato ariyasāvakassa na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṃ, na hoti samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Tañca panassa buddhe aveccappasādaṃ attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṃ, na hoti samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ.

“장자여, 진정 네 가지 법을 구족한 배운 성스러운 제자에게는 공포가 생기지 않고 전율이 생기지 않으며 내세에 대한 죽음의 공포가 생기지 않는다. 어떤 네 가지인가? 장자여, 여기 배운 성스러운 제자는 부처님에 대한 흔들림 없는 청정함을 구족하나니, ‘이와 같이 그분 세존께서는 공양받아 마땅한 분(아라한)이시며… (중략) … 하늘과 인간의 스승이시며 깨달으신 분(부처님)이며 복되신 분(세존)이다’라고 한다. 그는 자기 자신에게 부처님에 대한 그 흔들림 없는 청정함이 있음을 보게 될 때, 공포가 생기지 않고 전율이 생기지 않으며 내세에 대한 죽음의 공포가 생기지 않는 것이다.”

‘‘Puna caparaṃ, gahapati, sutavā ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti – svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… paccattaṃ veditabbo [Pg.338] viññūhīti. Tañca panassa dhamme aveccappasādaṃ attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṃ, na hoti samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ.

“장자여, 또한 배운 성스러운 제자는 법에 대한 흔들림 없는 청정함을 구족하나니, ‘세존에 의해 법은 잘 설해졌으며… (중략) … 지혜로운 이들이 각자 스스로 알 수 있는 것이다’라고 한다. 그는 자기 자신에게 법에 대한 그 흔들림 없는 청정함이 있음을 보게 될 때, 공포가 생기지 않고 전율이 생기지 않으며 내세에 대한 죽음의 공포가 생기지 않는 것이다.”

‘‘Puna caparaṃ, gahapati, sutavā ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti – suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. Tañca panassa saṅghe aveccappasādaṃ attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṃ, na hoti samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ.

“장자여, 또한 배운 성스러운 제자는 승가에 대한 흔들림 없는 청정함을 구족하나니, ‘세존의 제자 승가는 잘 도를 닦으며… (중략) … 세상의 위없는 복밭이다’라고 한다. 그는 자기 자신에게 승가에 대한 그 흔들림 없는 청정함이 있음을 보게 될 때, 공포가 생기지 않고 전율이 생기지 않으며 내세에 대한 죽음의 공포가 생기지 않는 것이다.”

‘‘Puna caparaṃ, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Tāni ca panassa ariyakantāni sīlāni attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṃ, na hoti samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ. Imehi kho, gahapati, catūhi dhammehi samannāgatassa sutavato ariyasāvakassa na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṃ, na hoti samparāyikaṃ maraṇabhaya’’nti.

“장자여, 다시 또 배움이 깊은 성스러운 제자는 성자들이 기뻐하며, 결함이 없고... 삼매를 일으키는 계행을 구족합니다. 그 성자들이 기뻐하는 계행들을 자신 안에서 관찰하는 그에게는 두려움도 없고, 떨림도 없으며, 내세의 원인이 되는 죽음의 공포도 없습니다. 장자여, 이러한 네 가지 법을 구족한 배움이 깊은 성스러운 제자에게는 두려움도 없고, 떨림도 없으며, 내세의 원인이 되는 죽음의 공포도 없습니다.”

‘‘Nāhaṃ, bhante ānanda, bhāyāmi. Kyāhaṃ bhāyissāmi! Ahañhi, bhante, buddhe aveccappasādena samannāgato homi – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe aveccappasādena samannāgato homi – suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. Yāni cimāni, bhante, bhagavatā gihisāmīcikāni sikkhāpadāni desitāni, nāhaṃ tesaṃ kiñci attani khaṇḍaṃ samanupassāmī’’ti. ‘‘Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! Sotāpattiphalaṃ tayā, gahapati, byākata’’nti. Sattamaṃ.

“아난다 존자시여, 저는 두렵지 않습니다. 제가 어찌 두려워하겠습니까! 존자시여, 저는 참으로 부처님에 대한 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 구족하고 있습니다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 신과 인간의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 말입니다. 법에 대해서도... 승가에 대해서도 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 구족하고 있습니다. ‘세존의 제자 승가는 잘 도를 닦으시며... 세상의 위없는 복밭이시다’라고 말입니다. 존자시여, 세존께서 설하신 재가자에게 적합한 이러한 학습계율들에 대해, 저는 제 자신에게서 그 어느 하나라도 깨진 것을 보지 못합니다.” “장자여, 당신에게 이익입니다. 장자여, 당신은 참으로 잘 얻었습니다. 장자여, 당신은 예류과를 선언한 것입니다.” (일곱 번째 경이 끝남)

8. Paṭhamabhayaverūpasantasuttaṃ

8. 8. 첫 번째 공포와 원한의 가라앉음 경

1024. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca – ‘‘yato kho, gahapati, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni ca honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni [Pg.339] khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’.

1024. 사밧티에서의 인연입니다. 한쪽에 앉아 있는 아나타삔디카 장자에게 세존께서 이와 같이 말씀하셨습니다. “장자여, 성스러운 제자에게 다섯 가지 두려움과 원한이 가라앉고, 네 가지 예류자의 구성요소를 구족하며, 성스러운 도리를 지혜로써 잘 보고 잘 꿰뚫어 알았을 때, 그는 원한다면 스스로 자신에 대해 이와 같이 선언할 수 있습니다. ‘나에게 지옥은 다했고, 축생의 모태도 다했으며, 아귀의 영역도 다했고, 불행한 곳, 나쁜 곳, 타락한 곳도 다했다. 나는 예류자이며, 타락하지 않는 법을 지녔고, 확실히 깨달음으로 나아가는 자이다’라고.”

‘‘Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti? Yaṃ, gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvediyati. Pāṇātipātā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti. Yaṃ, gahapati, adinnādāyī…pe… yaṃ, gahapati, kāmesumicchācārī…pe… yaṃ, gahapati, musāvādī…pe… yaṃ, gahapati, surāmerayamajjappamādaṭṭhāyī surāmerayamajjappamādaṭṭhānappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvediyati. Surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti. Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti.

“어떤 다섯 가지 두려움과 원한이 가라앉는 것입니까? 장자여, 살아있는 생명을 죽이는 자는 그 살생의 원인으로 인해 현세에서도 두려움과 원한을 낳고, 내세에서도 두려움과 원한을 낳으며, 마음의 고통과 슬픔을 겪습니다. 살생을 멀리 여읜 자에게는 이와 같은 두려움과 원한이 가라앉습니다. 장자여, 주지 않은 것을 가지는 자는... 장자여, 사음하는 자는... 장자여, 거짓말하는 자는... 장자여, 방일의 원인이 되는 술과 취하게 하는 것을 마시는 자는 그 술과 취하는 것의 원인으로 인해 현세에서도 두려움과 원한을 낳고, 내세에서도 두려움과 원한을 낳으며, 마음의 고통과 슬픔을 겪습니다. 술과 취하는 것을 멀리 여읜 자에게는 이와 같은 두려움과 원한이 가라앉습니다. 이러한 다섯 가지 두려움과 원한이 가라앉습니다.”

‘‘Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti? Idha, gahapati, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti.

“어떤 네 가지 예류자의 구성요소를 구족합니까? 장자여, 이 가르침 안에서 성스러운 제자는 부처님에 대해 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 구족합니다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 신과 인간의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 말입니다. 법에 대해서도... 승가에 대해서도... 성자들이 기뻐하며, 결함이 없고... 삼매를 일으키는 계행을 구족합니다. 이러한 네 가지 예류자의 구성요소를 구족합니다.”

‘‘Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho? Idha, gahapati, ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṃ yoniso manasi karoti – iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati; iti imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati; yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho…pe… phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho.

“그에게 어떤 성스러운 도리가 지혜로써 잘 보이고 잘 꿰뚫어 알려져 있습니까? 장자여, 이 가르침 안에서 성스러운 제자는 연기법 자체를 훌륭하게 이치에 맞게 마음 잡도리합니다. ‘이것이 있을 때 저것이 있고, 이것이 생겨남으로써 저것이 생겨난다. 이것이 없을 때 저것이 없고, 이것이 소멸함으로써 저것이 소멸한다’라고 말입니다. 즉 무명을 인연으로 의도적 행위들이 있고, 의도적 행위들을 인연으로 식이 있으며... 이와 같이 전체 괴로움의 무더기가 일어납니다. 그러나 무명이 남김없이 빛바래어 소멸함으로써 의도적 행위들이 소멸하고... 촉이 소멸함으로써 느낌이 소멸하고, 느낌이 소멸함으로써 갈애가 소멸하며... 이와 같이 전체 괴로움의 무더기가 소멸합니다. 이것이 그가 지혜로써 잘 보고 잘 꿰뚫어 안 성스러운 도리입니다.”

‘‘Yato kho, gahapati, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho[Pg.340]. So ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“장자여, 성스러운 제자에게 이 다섯 가지 두려움과 원한이 가라앉고, 네 가지 예류의 요소들을 갖추었으며, 성스러운 도리(ñāya)를 통찰지로써 잘 보았고 잘 꿰뚫었을 때, 그는 원한다면 스스로 자신에 대해 이와 같이 선언할 수 있습니다. ‘나는 지옥이 다했고, 축생의 태생이 다했고, 아귀의 영역이 다했으며, 괴로운 곳, 나쁜 곳, 타락한 곳이 다했다. 나는 예류자이며, 더 이상 타락할 운명이 아니고, 깨달음이 결정되었으며, 바른 깨달음으로 나아가는 자이다.’라고.” 여덟 번째 [경].

9. Dutiyabhayaverūpasantasuttaṃ

9. 두 번째 두려움과 원한의 가라앉음 경

1025. Sāvatthinidānaṃ…pe… ‘‘yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho; so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’ti. Navamaṃ.

1025. 사왓티 인연. …중략… “비구들이여, 성스러운 제자에게 이 다섯 가지 두려움과 원한이 가라앉고, 네 가지 예류의 요소들을 갖추었으며, 성스러운 도리를 통찰지로써 잘 보았고 잘 꿰뚫었을 때, 그는 원한다면 스스로 자신에 대해 이와 같이 선언할 수 있습니다. ‘나는 지옥이 다했고, 축생의 태생이 다했고, 아귀의 영역이 다했으며, 괴로운 곳, 나쁜 곳, 타락한 곳이 다했다. 나는 예류자이며, 더 이상 타락할 운명이 아니고, 깨달음이 결정되었으며, 바른 깨달음으로 나아가는 자이다.’라고.” 아홉 번째 [경].

10. Nandakalicchavisuttaṃ

10. 나카 리차비 경

1026. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho nandako licchavimahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho nandakaṃ licchavimahāmattaṃ bhagavā etadavoca –

1026. 한때 세존께서는 웨살리 마하와나의 구타가라살라(중각강당)에 머무셨다. 그때 리차비의 대신 나카가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 리차비의 대신 나카에게 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다.

‘‘Catūhi kho, nandaka, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Katamehi catūhi? Idha, nandaka, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, nandaka, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

“나카여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 예류자로서 타락할 운명이 아니며, 깨달음이 결정되었고, 바른 깨달음으로 나아가는 자이다. 무엇이 그 네 가지인가? 나카여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 요지부동한 청정믿음을 갖추고 있다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며…중략… 하늘 사람과 인간의 스승이시며, 부처님이시고 세존이시다.’라고. 가르침에 대해서도… 승가에 대해서도… 또한 성자들이 기뻐하는 계율을 갖추었으니, 깨어지지 않았고… 삼매를 돕는 계율들이다. 나카여, 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 예류자로서 타락할 운명이 아니며, 깨달음이 결정되었고, 바른 깨달음으로 나아가는 자이다.”

‘‘Imehi ca pana, nandaka, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako āyunā saṃyutto hoti dibbenapi mānusenapi; vaṇṇena saṃyutto hoti dibbenapi mānusenapi; sukhena saṃyutto hoti dibbenapi mānusenapi; yasena saṃyutto hoti dibbenapi mānusenapi; ādhipateyyena saṃyutto hoti dibbenapi mānusenapi. Taṃ kho panāhaṃ, nandaka[Pg.341], nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Api ca yadeva mayā sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tadevāhaṃ vadāmī’’ti.

“나카여, 또한 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 천상의 수명이나 인간의 수명을 누리며, 천상의 용모나 인간의 용모를 누리며, 천상의 행복이나 인간의 행복을 누리며, 천상의 명성이나 인간의 명성을 누리며, 천상의 권위나 인간의 권위를 누린다. 나카여, 나는 다른 사문이나 바라문의 말을 듣고 이 말을 하는 것이 아니다. 오직 내가 스스로 알고, 스스로 보고, 스스로 깨달은 것만을 나는 말하노라.”

Evaṃ vutte aññataro puriso nandakaṃ licchavimahāmattaṃ etadavoca – ‘‘nahānakālo, bhante’’ti. ‘‘Alaṃ dāni, bhaṇe, etena bāhirena nahānena. Alamidaṃ ajjhattaṃ nahānaṃ bhavissati, yadidaṃ – bhagavati pasādo’’ti. Dasamaṃ.

이와 같이 말씀하셨을 때 어떤 사람이 리차비의 대신 나카에게 이렇게 말하였다. “어르신, 목욕하실 시간입니다.” “여보게, 이제 그만두게. 그런 외부적인 목욕은 이제 필요 없네. 세존께 대한 청정한 믿음이라는 이 내적인 목욕만으로 충분할 것이네.” 열 번째 [경].

Saraṇānivaggo tatiyo.

세 번째 귀의 장(Saraṇānivaggo)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약(Udāna)은 다음과 같다.

Mahānāmena dve vuttā, godhā ca saraṇā duve;

Duve anāthapiṇḍikā, duve verabhayena ca;

Licchavī dasamo vutto, vaggo tena pavuccatīti.

마하나마에 대해 두 경을 설하셨고, 고다 경과 사라나 두 경을 설하셨네. 아나타삔디까 두 경과 원한과 두려움에 대한 두 경을 설하셨으며, 리차비 경을 열 번째로 하여 이 장이라 부르네.

4. Puññābhisandavaggo

4. 공덕의 흐름 장(Puññābhisandavaggo)

1. Paṭhamapuññābhisandasuttaṃ

1. 첫 번째 공덕의 흐름 경

1027. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Ayaṃ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro.

1027. 사왓티 인연. “비구들이여, 공덕의 흐름이며 유익함의 흐름으로서 행복을 가져다주는 것 네 가지가 있다. 무엇이 그 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 요지부동한 청정믿음을 갖추고 있다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며…중략… 하늘 사람과 인간의 스승이시며, 부처님이시고 세존이시다.’라고. 이것이 첫 번째 공덕의 흐름이며 유익함의 흐름으로서 행복을 가져다주는 것이다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti – svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… paccattaṃ veditabbo viññūhīti. Ayaṃ dutiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro.

“비구들이여, 다시 성스러운 제자는 법에 대해 요지부동한 청정믿음을 갖추고 있다. ‘세존에 의해 가르침은 잘 설해졌으며…중략… 지혜로운 이들이 저마다 스스로 알 수 있는 것이다.’라고. 이것이 두 번째 공덕의 흐름이며 유익함의 흐름으로서 행복을 가져다주는 것이다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti – suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. Ayaṃ tatiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro.

“비구들이여, 다시 성스러운 제자는 승가에 대해 요지부동한 청정믿음을 갖추고 있다. ‘세존의 제자 승가는 잘 수행하며…중략… 세상의 위없는 복밭이다.’라고. 이것이 세 번째 공덕의 흐름이며 유익함의 흐름으로서 행복을 가져다주는 것이다.”

‘‘Puna [Pg.342] caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ayaṃ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 다시 성스러운 제자는 성자들이 기뻐하는 계율을 갖추었으니, 깨어지지 않았고…중략… 삼매를 돕는 계율들이다. 이것이 네 번째 공덕의 흐름이며 유익함의 흐름으로서 행복을 가져다주는 것이다. 비구들이여, 이것들이 공덕의 흐름이며 유익함의 흐름으로서 행복을 가져다주는 네 가지이다.” 첫 번째 [경].

2. Dutiyapuññābhisandasuttaṃ

2. 두 번째 공덕의 흐름 경

1028. ‘‘Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Ayaṃ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro.

1028. “비구들이여, 공덕의 흐름이며 유익함의 흐름으로서 행복을 가져다주는 것 네 가지가 있다. 무엇이 그 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 요지부동한 청정믿음을 갖추고 있다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며…중략… 하늘 사람과 인간의 스승이시며, 부처님이시고 세존이시다.’라고. 이것이 첫 번째 공덕의 흐름이며 유익함의 흐름으로서 행복을 가져다주는 것이다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe….

“비구들이여, 다시 성스러운 제자는 가르침에 대해… 승가에 대해… (앞의 경과 같음)

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Ayaṃ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā’’ti. Dutiyaṃ.

“비구들이여, 다시 성스러운 제자는 인색함의 때가 가신 마음으로 집에서 머무니, 아낌없이 베풀고, 손은 늘 깨끗하며(보시할 준비가 됨), 놓아버림을 즐기고, 요청에 응할 줄 알며, 나누어 주는 것을 즐긴다. 이것이 네 번째 공덕의 흐름이며 유익함의 흐름으로서 행복을 가져다주는 것이다. 비구들이여, 이것들이 공덕의 흐름이며 유익함의 흐름으로서 행복을 가져다주는 네 가지이다.” 두 번째 [경].

3. Tatiyapuññābhisandasuttaṃ

3. 세 번째 공덕의 흐름 경

1029. ‘‘Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Ayaṃ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro.

1029. “비구들이여, 공덕의 흐름이며 유익함의 흐름으로서 행복을 가져다주는 것 네 가지가 있다. 무엇이 그 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 요지부동한 청정믿음을 갖추고 있다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며…중략… 하늘 사람과 인간의 스승이시며, 부처님이시고 세존이시다.’라고. 이것이 첫 번째 공덕의 흐름이며 유익함의 흐름으로서 행복을 가져다주는 것이다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe….

“비구들이여, 다시 성스러운 제자는 가르침에 대해… 승가에 대해… (앞의 경과 같음)”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṃ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā’’ti. Tatiyaṃ.

비구들이여, 다시 또 다른 것은 성스러운 제자가 지혜로워 생멸을 꿰뚫는 지혜를 갖추었으니, 이는 성스럽고 통찰력이 있으며 바르게 괴로움의 소멸로 인도한다. 이것이 네 번째 공덕의 흐름이자 선의 흐름이며 행복을 가져오는 것이다. 비구들이여, 이것들이 네 가지 공덕의 흐름이자 선의 흐름이며 행복을 가져오는 것들이다. (제3의 경)

4. Paṭhamadevapadasuttaṃ

4. 제4 신의 발자취 경 (신적경) 1

1030. Sāvatthinidānaṃ[Pg.343]. Cattārimāni, bhikkhave, devānaṃ devapadāni avisuddhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā apariyodātānaṃ sattānaṃ pariyodapanāya.

1030. 사밧티가 기원이다. 비구들이여, 청정하지 못한 중생들을 청정하게 하고, 깨끗하지 못한 중생들을 깨끗하게 하기 위한 신들의 네 가지 발자취(신적)가 있다.

Katamāni cattāri? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Idaṃ paṭhamaṃ devānaṃ devapadaṃ avisuddhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā apariyodātānaṃ sattānaṃ pariyodapanāya.

무엇이 그 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 요지부동한 청정한 믿음을 갖춘다. '그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 하늘 사람과 인간의 스승이시며 부처님이시고 세존이시다'라고. 이것이 청정하지 못한 중생들을 청정하게 하고, 깨끗하지 못한 중생들을 깨끗하게 하기 위한 신들의 첫 번째 발자취이다.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe….

비구들이여, 다시 또 다른 것은 성스러운 제자가 가르침에 대해... 승가에 대해... (요지부동한 청정한 믿음을 갖춘다.)

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Idaṃ catutthaṃ devānaṃ devapadaṃ avisuddhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā apariyodātānaṃ sattānaṃ pariyodapanāya. Imāni kho, bhikkhave, cattāri devānaṃ devapadāni avisuddhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā apariyodātānaṃ sattānaṃ pariyodapanāyā’’ti. Catutthaṃ.

비구들이여, 다시 또 다른 것은 성스러운 제자가 성자들이 좋아하는 계율을 갖추니, 부서지지 않고... 삼매로 인도하는 것들이다. 이것이 청정하지 못한 중생들을 청정하게 하고, 깨끗하지 못한 중생들을 깨끗하게 하기 위한 신들의 네 번째 발자취이다. 비구들이여, 이것들이 청정하지 못한 중생들을 청정하게 하고, 깨끗하지 못한 중생들을 깨끗하게 하기 위한 신들의 네 가지 발자취이다. (제4의 경)

5. Dutiyadevapadasuttaṃ

5. 제5 신의 발자취 경 (신적경) 2

1031. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, devānaṃ devapadāni avisuddhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā apariyodātānaṃ sattānaṃ pariyodapanāya.

1031. 비구들이여, 청정하지 못한 중생들을 청정하게 하고, 깨끗하지 못한 중생들을 깨끗하게 하기 위한 신들의 네 가지 발자취가 있다.

‘‘Katamāni cattāri? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. So iti paṭisañcikkhati – ‘kiṃ nu kho devānaṃ devapada’nti? So evaṃ pajānāti – ‘abyābajjhaparame khvāhaṃ etarahi deve suṇāmi. Na ca kho panāhaṃ kiñci byābādhemi tasaṃ vā thāvaraṃ vā. Addhāhaṃ devapadadhammasamannāgato viharāmī’’’ti. Idaṃ paṭhamaṃ devānaṃ devapadaṃ avisuddhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā apariyodātānaṃ sattānaṃ pariyodapanāya.

무엇이 그 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 요지부동한 청정한 믿음을 갖춘다. '그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 하늘 사람과 인간의 스승이시며 부처님이시고 세존이시다'라고. 그는 이와 같이 숙고한다. '신들의 발자취란 과연 무엇인가?' 그는 이와 같이 안다. '나는 지금 해침이 없는 최상의 신들에 대해 듣는다. 나는 움직이는(범부) 중생이든 고정된(아라한) 중생이든 그 어떤 중생도 해치지 않는다. 참으로 나는 신들의 발자취라는 법을 갖추어 머문다.' 이것이 청정하지 못한 중생들을 청정하게 하고, 깨끗하지 못한 중생들을 깨끗하게 하기 위한 신들의 첫 번째 발자취이다.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe….

비구들이여, 다시 또 다른 것은 성스러운 제자가 가르침에 대해... 승가에 대해... (요지부동한 청정한 믿음을 갖춘다.)

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. So iti paṭisañcikkhati – ‘kiṃ nu kho devānaṃ devapada’nti? So evaṃ pajānāti – ‘abyābajjhaparame [Pg.344] khvāhaṃ etarahi deve suṇāmi. Na kho panāhaṃ kiñci byābādhemi tasaṃ vā thāvaraṃ vā. Addhāhaṃ devapadadhammasamannāgato viharāmī’ti. Idaṃ catutthaṃ devānaṃ devapadaṃ avisuddhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā apariyodātānaṃ sattānaṃ pariyodapanāya. Imāni kho, bhikkhave, cattāri devānaṃ devapadāni avisuddhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā apariyodātānaṃ sattānaṃ pariyodapanāyā’’ti. Pañcamaṃ.

비구들이여, 다시 또 다른 것은 성스러운 제자가 성자들이 좋아하는 계율을 갖추니, 부서지지 않고... 삼매로 인도하는 것들이다. 그는 이와 같이 숙고한다. '신들의 발자취란 과연 무엇인가?' 그는 이와 같이 안다. '나는 지금 해침이 없는 최상의 신들에 대해 듣는다. 나는 움직이는 중생이든 고정된 중생이든 그 어떤 중생도 해치지 않는다. 참으로 나는 신들의 발자취라는 법을 갖추어 머문다.' 이것이 청정하지 못한 중생들을 청정하게 하고, 깨끗하지 못한 중생들을 깨끗하게 하기 위한 신들의 네 번째 발자취이다. 비구들이여, 이것들이 청정하지 못한 중생들을 청정하게 하고, 깨끗하지 못한 중생들을 깨끗하게 하기 위한 신들의 네 가지 발자취이다. (제5의 경)

6. Devasabhāgasuttaṃ

6. 제6 신들과 같은 부류 경

1032. ‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgataṃ attamanā devā sabhāgataṃ kathenti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Yā tā devatā buddhe aveccappasādena samannāgatā ito cutā tatrūpapannā tāsaṃ evaṃ hoti – ‘yathārūpena kho mayaṃ buddhe aveccappasādena samannāgatā tato cutā idhūpapannā, ariyasāvakopi tathārūpena buddhe aveccappasādena samannāgato ehīti devānaṃ santike’’’ti.

1032. 비구들이여, 네 가지 법을 갖춘 사람에 대해 신들은 기뻐하며 자신들과 같은 부류라고 말한다. 무엇이 그 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 요지부동한 청정한 믿음을 갖춘다. '그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 하늘 사람과 인간의 스승이시며 부처님이시고 세존이시다'라고. 부처님에 대해 요지부동한 청정한 믿음을 갖추어 이 세상에서 죽어 저 세상(천상)에 태어난 신들에게 이런 생각이 든다. '우리가 어떠한 종류의 부처님에 대한 요지부동한 청정한 믿음을 갖추어 그곳에서 죽어 이곳에 태어난 것처럼, 성스러운 제자 또한 그러한 종류의 부처님에 대한 요지부동한 청정한 믿음을 갖추어 신들의 처소로 오게 될 것이다'라고.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Yā tā devatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā ito cutā tatrūpapannā tāsaṃ evaṃ hoti – ‘yathārūpehi kho mayaṃ ariyakantehi sīlehi samannāgatā tato cutā idhūpapannā, ariyasāvakopi tathārūpehi ariyakantehi sīlehi samannāgato ehīti devānaṃ santike’ti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgataṃ attamanā devā sabhāgataṃ kathentī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

비구들이여, 다시 또 다른 것은 성스러운 제자가 가르침에 대해... 승가에 대해... 성자들이 좋아하는 계율을 갖추니, 부서지지 않고... 삼매로 인도하는 것들이다. 성자들이 좋아하는 계율을 갖추어 이 세상에서 죽어 저 세상에 태어난 신들에게 이런 생각이 든다. '우리가 어떠한 종류의 성자들이 좋아하는 계율을 갖추어 그곳에서 죽어 이곳에 태어난 것처럼, 성스러운 제자 또한 그러한 종류의 성자들이 좋아하는 계율을 갖추어 신들의 처소로 오게 될 것이다'라고. 비구들이여, 이러한 네 가지 법을 갖춘 사람에 대해 신들은 기뻐하며 자신들과 같은 부류라고 말한다. (제6의 경)

7. Mahānāmasuttaṃ

7. 제7 마하나마 경

1033. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca –

1033. 한때 세존께서는 석카국의 카필라바투에 있는 니그로다 원림에 머무셨다. 그때 석카족 마하나마가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 석카족 마하나마는 세존께 이와 같이 여쭈었다.

‘‘Kittāvatā nu kho, bhante, upāsako hotī’’ti? ‘‘Yato kho, mahānāma, buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ [Pg.345] saraṇaṃ gato hoti – ettāvatā kho, mahānāma, upāsako hotī’’ti.

“세존이시여, 어느 정도면 재가신자(우파사카)라고 합니까?” “마하나마여, 부처님께 귀의하고, 가르침에 귀의하고, 승가에 귀의할 때, 마하나마여, 이 정도면 재가신자라고 한다.”

‘‘Kittāvatā pana, bhante, upāsako sīlasampanno hotī’’ti? ‘‘Yato kho, mahānāma, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, – ettāvatā kho, mahānāma, upāsako sīlasampanno hotī’’ti.

“세존이시여, 그러면 어느 정도면 재가신자가 계율을 구족했다고 합니까?” “마하나마여, 재가신자가 살아있는 생명을 죽이는 일을 멀리하고, 주지 않은 것을 가지는 일을 멀리하고, 그릇된 음행을 멀리하고, 거짓말하는 일을 멀리하고, 방일의 원인이 되는 술과 중독성 물질을 멀리할 때, 마하나마여, 이 정도면 재가신자가 계율을 구족했다고 한다.”

‘‘Kittāvatā pana, bhante, upāsako saddhāsampanno hotī’’ti? ‘‘Idha, mahānāma, upāsako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Ettāvatā kho, mahānāma, upāsako saddhāsampanno hotī’’ti.

“세존이시여, 그러면 어느 정도면 재가신자가 믿음을 구족했다고 합니까?” “마하나마여, 여기 재가신자가 믿음을 가져 여래의 깨달음을 믿으니, ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 하늘 사람과 인간의 스승이시며 부처님이시고 세존이시다’라고 믿는 것이다. 마하나마여, 이 정도면 재가신자가 믿음을 구족했다고 한다.”

‘‘Kittāvatā pana, bhante, upāsako cāgasampanno hotī’’ti? ‘‘Idha, mahānāma, upāsako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato – ettāvatā kho, mahānāma, upāsako cāgasampanno hotī’’ti.

“세존이시여, 어떻게 하면 재가 신자(upāsako)가 보시의 구족(cāgasampanno)을 갖추었다고 합니까?” “마하나마여, 여기 재가 신자는 인색함의 때를 멀리한 마음으로 집에서 머물며, 아낌없이 보시하고(muttacāgo), 손을 깨끗이 씻어 베풀 준비를 하며(payatapāṇi), 포기하는 것을 즐기고(vossaggarato), 요청에 응하며(yācayogo), 베풀고 나누어주는 것을 즐긴다(dānasaṃvibhāgarato). 마하나마여, 이만하면 재가 신자가 보시의 구족을 갖추었다고 한다.”

‘‘Kittāvatā pana, bhante, upāsako paññāsampanno hotī’’ti? ‘‘Idha, mahānāma, upāsako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā – ettāvatā kho, mahānāma, upāsako paññāsampanno hotī’’ti. Sattamaṃ.

“세존이시여, 어떻게 하면 재가 신자가 지혜의 구족(paññāsampanno)을 갖추었다고 합니까?” “마하나마여, 여기 재가 신자는 지혜롭고, 일어나고 사라짐을 관찰하는 지혜를 갖추었으며, 성스럽고 꿰뚫음이 있으며, 괴로움의 완전한 소멸로 인도하는 지혜를 갖추었다. 마하나마여, 이만하면 재가 신자가 지혜의 구족을 갖추었다고 한다.” 일곱 번째 경.

8. Vassasuttaṃ

8. 8. 비의 경 (Vassasuttaṃ)

1034. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ paripūrenti; evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa yo ca buddhe aveccappasādo, yo ca dhamme aveccappasādo, yo ca saṅghe [Pg.346] aveccappasādo, yāni ca ariyakantāni sīlāni – ime dhammā sandamānā pāraṃ gantvā āsavānaṃ khayāya saṃvattantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

1034. 1034. “비구들이여, 예를 들어 산봉우리에 굵은 빗방울의 비가 내릴 때, 그 물은 낮은 곳으로 흘러가 산의 협곡과 갈라진 틈과 도랑들을 가득 채우고, 산의 협곡과 갈라진 틈과 도랑들이 가득 차면 작은 연못들을 가득 채우고, 작은 연못들이 가득 차면 큰 연못들을 가득 채우고, 큰 연못들이 가득 차면 작은 강들을 가득 채우고, 작은 강들이 가득 차면 큰 강들을 가득 채우고, 큰 강들이 가득 차면 대양(마하사무다)을 가득 채우는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 성스러운 제자에게 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음과 법에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음과 승가에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음, 그리고 성자들이 기뻐하는 계율들이 있다면, 이 법들은 흘러가서 저 언덕(열반)에 이르러 번뇌의 소멸로 인도한다.” 여덟 번째 경.

9. Kāḷigodhasuttaṃ

9. 9. 깔리고다의 경 (Kāḷigodhasuttaṃ)

1035. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kāḷigodhāya sākiyāniyā nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho kāḷigodhā sākiyānī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho kāḷigodhaṃ sākiyāniṃ bhagavā etadavoca –

1035. 1035. 한때 세존께서는 사카 국 카필라바투의 니그로다 동산에 머무셨다. 그때 세존께서는 오전에 가사를 입고 발우와 가사를 수하시고, 깔리고다 사카 여인의 집으로 가셔서 마련된 자리에 앉으셨다. 그때 깔리고다 사카 여인이 세존께 다가가 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 깔리고다 사카 여인에게 세존께서는 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Catūhi kho, godhe, dhammehi samannāgatā ariyasāvikā sotāpannā hoti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Katamehi catūhi? Idha, godhe, ariyasāvikā buddhe aveccappasādena samannāgatā hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇinī vossaggaratā yācayogā dānasaṃvibhāgaratā. Imehi kho, godhe, catūhi dhammehi samannāgatā ariyasāvikā sotāpannā hoti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’ti.

“고다여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 여제자는 악처에 떨어지지 않는 법을 지녔으며, 구경의 깨달음으로 나아감이 결정된 예류자(sotāpannā)가 된다. 네 가지란 무엇인가? 고다여, 여기 성스러운 여제자는 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖춘다. 즉, ‘그분 세존께서는 아라한이시며... 신들과 인간들의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 믿는 것이다. 법에 대해서도... 승가에 대해서도... 그리고 인색함의 때를 멀리한 마음으로 집에서 머물며, 아낌없이 보시하고, 손을 깨끗이 씻어 베풀 준비를 하며, 포기하는 것을 즐기고, 요청에 응하며, 베풀고 나누어주는 것을 즐긴다. 고다여, 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 여제자는 악처에 떨어지지 않는 법을 지녔으며, 구경의 깨달음으로 나아감이 결정된 예류자가 된다.”

‘‘Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṃvijjante te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, buddhe aveccappasādena samannāgatā – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… yaṃ kho pana kiñci kule deyyadhammaṃ sabbaṃ taṃ appaṭivibhattaṃ sīlavantehi kalyāṇadhammehī’’ti. ‘‘Lābhā te, godhe, suladdhaṃ te, godhe! Sotāpattiphalaṃ tayā, godhe, byākata’’nti. Navamaṃ.

“세존이시여, 세존께서 설하신 예류자의 네 가지 요소들은 저에게도 있으며, 저는 그 법들을 실천하고 있습니다. 세존이시여, 저는 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖추고 있습니다. 즉, ‘그분 세존께서는 아라한이시며... 신들과 인간들의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 믿습니다. 법에 대해서도... 승가에 대해서도... 또한 저희 가문에 있는 보시할 물건이 무엇이든, 그것을 계를 지키고 선한 법을 지닌 분들과 나누지 않은 적이 없습니다.” “고다여, 그대에게 이익이다. 고다여, 그대는 잘 얻었도다! 고다여, 그대는 예류과를 증득했음을 선언하였구나.” 아홉 번째 경.

10. Nandiyasakkasuttaṃ

10. 10. 난디야 사카의 경 (Nandiyasakkasuttaṃ)

1036. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho nandiyo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho [Pg.347] nandiyo sakko bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yasseva nu kho, bhante, ariyasāvakassa cattāri sotāpattiyaṅgāni sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ natthi sveva nu kho, bhante, ariyasāvako pamādavihārī’’ti.

1036. 1036. 한때 세존께서는 사카 국 카필라바투의 니그로다 동산에 머무셨다. 그때 난디야 사카인이 세존께 다가가 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 난디야 사카인은 세존께 이렇게 여쭈었다. “세존이시여, 만일 어떤 성스러운 제자에게 예류자의 네 가지 요소가 전적으로, 모든 면에서 전혀 없다면, 세존이시여, 그 성스러운 제자를 방일하게 머무는 자(pamādavihārī)라고 부릅니까?”

‘‘‘Yassa kho, nandiya, cattāri sotāpattiyaṅgāni sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ natthi tamahaṃ bāhiro puthujjanapakkhe ṭhito’ti vadāmi. Api ca, nandiya, yathā ariyasāvako pamādavihārī ceva hoti, appamādavihārī ca taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho nandiyo sakko bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –

“난디야여, 예류자의 네 가지 요소가 전적으로, 모든 면에서 전혀 없는 자를 나는 ‘교법 밖의 범부의 부류에 속하는 자’라고 부른다. 그러나 난디야여, 어떻게 성스러운 제자가 방일하게 머무는 자가 되기도 하고, 방일하지 않게 머무는 자가 되기도 하는지 들어라. 잘 듣고 마음속에 새겨라. 내가 말하리라.” “세존이시여, 그렇게 하겠습니다.”라고 난디야 사카인은 세존께 대답했다. 세존께서는 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Kathañca, nandiya, ariyasāvako pamādavihārī hoti? Idha nandiya, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. So tena buddhe aveccappasādena santuṭṭho na uttari vāyamati divā pavivekāya, rattiṃ paṭisallānāya. Tassa evaṃ pamattassa viharato pāmojjaṃ na hoti. Pāmojje asati, pīti na hoti. Pītiyā asati, passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati, dukkhaṃ viharati. Dukkhino cittaṃ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārī tveva saṅkhyaṃ gacchati.

“난디야여, 어떻게 성스러운 제자가 방일하게 머무는 자가 되는가? 여기 난디야여, 성스러운 제자는 부처님에 대한 흔들림 없는 청정한 믿음을 갖춘다. 즉, ‘그분 세존께서는 아라한이시며... 신들과 인간들의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 믿는 것이다. 그는 부처님에 대한 그 흔들림 없는 청정한 믿음만으로 만족하여, 낮의 은둔(pavivekāya)이나 밤의 홀로 머묾(paṭisallānāya)을 위해 더 이상 정진하지 않는다. 이와 같이 방일하게 머무는 그에게 환희(pāmojjaṃ)가 생기지 않는다. 환희가 없으면 희열(pīti)이 생기지 않는다. 희열이 없으면 편안함(passaddhi)이 생기지 않는다. 편안함이 없으면 괴롭게 머물게 된다. 괴로운 자의 마음은 삼매에 들지 못한다. 마음이 삼매에 들지 못하면 (사마타와 위빳사나) 법들이 나타나지 않는다. 법들이 나타나지 않기 때문에 ‘방일하게 머무는 자’라고 일컬어지게 된다.”

‘‘Puna caparaṃ, nandiya, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. So tehi ariyakantehi sīlehi santuṭṭho na uttari vāyamati divā pavivekāya rattiṃ paṭisallānāya. Tassa evaṃ pamattassa viharato pāmojjaṃ na hoti. Pāmojje asati, pīti na hoti. Pītiyā asati, passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati, dukkhaṃ viharati. Dukkhino cittaṃ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārī tveva saṅkhyaṃ gacchati. Evaṃ kho, nandiya, ariyasāvako pamādavihārī hoti.

“다시 난디야여, 성스러운 제자는 법에 대해서도... 승가에 대해서도... 부서지지 않고... 삼매로 인도하는, 성자들이 기뻐하는 계율들을 갖춘다. 그는 성자들이 기뻐하는 그 계율들만으로 만족하여, 낮의 은둔이나 밤의 홀로 머묾을 위해 더 이상 정진하지 않는다. 이와 같이 방일하게 머무는 그에게 환희가 생기지 않는다. 환희가 없으면 희열이 생기지 않는다. 희열이 없으면 편안함이 생기지 않는다. 편안함이 없으면 괴롭게 머물게 된다. 괴로운 자의 마음은 삼매에 들지 못한다. 마음이 삼매에 들지 못하면 법들이 나타나지 않는다. 법들이 나타나지 않기 때문에 ‘방일하게 머무는 자’라고 일컬어지게 된다. 난디야여, 이와 같이 성스러운 제자는 방일하게 머무는 자가 된다.”

‘‘Kathañca, nandiya, ariyasāvako appamādavihārī hoti? Idha, nandiya, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. So tena buddhe aveccappasādena asantuṭṭho uttari vāyamati divā pavivekāya rattiṃ paṭisallānāya. Tassa evaṃ appamattassa viharato pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa [Pg.348] pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vediyati. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihārī tveva saṅkhyaṃ gacchati.

“난디야여, 어떻게 성스러운 제자가 불방일하며 지내는 자가 되는가? 여기 난디야여, 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 구족한다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 인간과 천신들의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다’라고. 그는 부처님에 대한 그 흔들림 없는 깨끗한 믿음에 만족하지 않고, 낮에는 외딴곳에서 머물기 위해, 밤에는 홀로 선정에 들기 위해 더욱 정진한다. 이와 같이 불방일하며 지내는 그에게 환희가 생긴다. 환희하는 자에게 희열이 생긴다. 희열을 느끼는 자의 몸은 평온해진다. 몸이 평온한 자는 행복을 경험한다. 행복한 자의 마음은 삼매에 든다. 마음이 삼매에 들었을 때 법(사마타와 위빳사나)들이 나타난다. 법들이 나타남으로 인해 비로소 불방일하며 지내는 자라고 일컬어진다.”

‘‘Puna caparaṃ, nandiya, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. So tehi ariyakantehi sīlehi asantuṭṭho uttari vāyamati divā pavivekāya rattiṃ paṭisallānāya. Tassa evaṃ appamattassa viharato pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vediyati. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihārī tveva saṅkhyaṃ gacchati. Evaṃ kho, nandiya, ariyasāvako appamādavihārī hotī’’ti. Dasamaṃ.

“다시 또 난디야여, 성스러운 제자는 가르침(법)에... 승가에... 성자들이 기뻐하며, 부서지지 않고... 삼매로 이끄는 계율들을 구족한다. 그는 성자들이 기뻐하는 그 계율들에 만족하지 않고, 낮에는 외딴곳에서 머물기 위해, 밤에는 홀로 선정에 들기 위해 더욱 정진한다. 이와 같이 불방일하며 지내는 그에게 환희가 생긴다. 환희하는 자에게 희열이 생긴다. 희열을 느끼는 자의 몸은 평온해진다. 몸이 평온한 자는 행복을 경험한다. 행복한 자의 마음은 삼매에 든다. 마음이 삼매에 들었을 때 법들이 나타난다. 법들이 나타남으로 인해 비로소 불방일하며 지내는 자라고 일컬어진다. 난디야여, 이와 같이 성스러운 제자는 불방일하며 지내는 자가 된다.” 제10경 끝.

Puññābhisandavaggo catuttho.

네 번째 공덕의 흐름 품(Puññābhisandavagga)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약 게송(우다나)은 다음과 같다.

Abhisandā tayo vuttā, duve devapadāni ca;

Sabhāgataṃ mahānāmo, vassaṃ kāḷī ca nandiyāti.

세 가지 아비산다(흐름) 경들이 설해졌고, 두 가지 데바빠다(천상의 길) 경들이 설해졌다. 사바가따 경, 마하나마 경, 왓사 경, 깔리 경 그리고 난디야 경이다.

5. Sagāthakapuññābhisandavaggo

5. 5. 게송을 포함한 공덕의 흐름 품

1. Paṭhamaabhisandasuttaṃ

1. 1. 첫 번째 아비산다(흐름) 경

1037. ‘‘Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Ayaṃ paṭhamo puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro.

1037. “비구들이여, 공덕의 흐름이며 유익한 것의 흐름이며 행복을 가져다주는 네 가지가 있다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 구족한다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 인간과 천신들의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다’라고. 이것이 행복을 가져다주는 첫 번째 공덕의 흐름이며 유익한 것의 흐름이다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe….

“다시 또 비구들이여, 성스러운 제자는 가르침(법)에... 승가에...”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Ayaṃ catuttho [Pg.349] puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā.

“다시 또 비구들이여, 성스러운 제자는 성자들이 기뻐하며, 부서지지 않고... 삼매로 이끄는 계율들을 구족한다. 이것이 행복을 가져다주는 네 번째 공덕의 흐름이며 유익한 것의 흐름이다. 비구들이여, 이것들이 공덕의 흐름이며 유익한 것의 흐름이며 행복을 가져다주는 네 가지이다.”

‘‘Imehi kho, bhikkhave, catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gaṇetuṃ – ‘ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandho tveva saṅkhyaṃ gacchati.

“비구들이여, 이 네 가지 공덕의 흐름, 유익한 것의 흐름을 구족한 성스러운 제자의 공덕의 양을 ‘공덕의 흐름, 유익한 것의 흐름, 행복을 가져다주는 것이 이 정도다’라고 계산하기는 쉽지 않다. 오히려 그것은 셀 수 없고 측량할 수 없는 커다란 공덕의 무리라고만 일컬어진다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gaṇetuṃ – ‘ettakāni udakāḷhakānī’ti vā ‘ettakāni udakāḷhakasatānī’ti vā ‘ettakāni udakāḷhakasahassānī’ti vā ‘ettakāni udakāḷhakasatasahassānī’ti vāti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandho tveva saṅkhyaṃ gacchati. Evameva kho, bhikkhave, imehi catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gaṇetuṃ – ‘ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandho tveva saṅkhyaṃ gacchatī’’ti.

“비구들이여, 예를 들어 대해(大海)의 물의 양을 ‘물이 몇 아라까(āḷhaka)이다’라거나 ‘몇백 아라까이다’라거나 ‘몇천 아라까이다’라거나 ‘몇십만 아라까이다’라고 계산하기가 쉽지 않은 것과 같다. 오히려 그것은 셀 수 없고 측량할 수 없는 거대한 물의 무리라고만 일컬어진다. 비구들이여, 이와 마찬가지로 이 네 가지 공덕의 흐름, 유익한 것의 흐름을 구족한 성스러운 제자의 공덕의 양을 ‘공덕의 흐름, 유익한 것의 흐름, 행복을 가져다주는 것이 이 정도다’라고 계산하기는 쉽지 않다. 오히려 그것은 셀 수 없고 측량할 수 없는 커다란 공덕의 무리라고만 일컬어진다.”

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. 선서(Sugato)이신 스승께서는 이와 같이 말씀하신 뒤에 다시 게송으로 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Mahodadhiṃ aparimitaṃ mahāsaraṃ,Bahubheravaṃ ratanagaṇānamālayaṃ;

Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā,Puthū savantī upayanti sāgaraṃ.

“수많은 사람들이 의지하고 수많은 강물이 흘러드는, 측량할 수 없는 거대한 호수와 같고, 온갖 두려움이 가득하며 보석들의 안식처인 바다, 대해로 강물들이 흘러 들어가듯이,”},{

‘‘Evaṃ naraṃ annapānavatthadadaṃ,Seyyāni paccattharaṇassa dāyakaṃ;

Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṃ,Najjo yathā vārivahāva sāgara’’nti. paṭhamaṃ;

“이와 같이 음식과 마실 것과 옷을 보시하고, 침구와 깔개를 보시하는 지혜로운 사람에게 공덕의 흐름이 흘러 들어가나니, 마치 물을 실어 나르는 강물들이 바다로 흘러 들어가는 것과 같도다.” 첫 번째 경 끝.

2. Dutiyaabhisandasuttaṃ

2. 2. 두 번째 아비산다(흐름) 경

1038. ‘‘Cattārome[Pg.350], bhikkhave, puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Ayaṃ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro.

1038. “비구들이여, 공덕의 흐름이며 유익한 것의 흐름이며 행복을 가져다주는 네 가지가 있다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 구족한다. ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... 인간과 천신들의 스승이시며 부처님이시며 세존이시다’라고. 이것이 행복을 가져다주는 첫 번째 공덕의 흐름이며 유익한 것의 흐름이다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe….

“다시 또 비구들이여, 성스러운 제자는 가르침(법)에... 승가에...”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Ayaṃ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā.

“다시 또 비구들이여, 성스러운 제자는 인색함의 때가 벗겨진 마음으로 재가에 머무르며, 아낌없이 보시하고, 보시할 준비가 되어 손을 씻고, 베풀기를 좋아하며, 요청을 들어줄 준비가 되어 있고, 나누어 주는 것을 즐긴다. 이것이 행복을 가져다주는 네 번째 공덕의 흐름이며 유익한 것의 흐름이다. 비구들이여, 이것들이 공덕의 흐름이며 유익한 것의 흐름이며 행복을 가져다주는 네 가지이다.”

‘‘Imehi kho, bhikkhave, catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gaṇetuṃ – ‘ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandho tveva saṅkhyaṃ gacchati.

“비구들이여, 이 네 가지 공덕의 흐름, 유익한 것의 흐름을 구족한 성스러운 제자의 공덕의 양을 ‘공덕의 흐름, 유익한 것의 흐름, 행복을 가져다주는 것이 이 정도다’라고 계산하기는 쉽지 않다. 오히려 그것은 셀 수 없고 측량할 수 없는 커다란 공덕의 무리라고만 일컬어진다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tattha na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gaṇetuṃ – ‘ettakāni udakāḷhakānī’ti vā ‘ettakāni udakāḷhakasatānī’ti vā ‘ettakāni udakāḷhakasahassānī’ti vā ‘ettakāni udakāḷhakasatasahassānī’ti vāti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandho tveva saṅkhyaṃ gacchati. Evameva kho, bhikkhave, imehi catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gaṇetuṃ – ‘ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandho tveva saṅkhyaṃ gacchatī’’ti. Idamavoca bhagavā…pe… satthā –

“비구들이여, 비유하자면 갠지스 강, 야무나 강, 아찌라와띠 강, 사라부 강, 마히 강이라는 이 큰 강들이 합류하여 한데 모이는 곳에서, ‘이만큼의 물 분량이다’라거나 ‘이만큼 수백의 물 분량이다’라거나 ‘이만큼 수천의 물 분량이다’라거나 ‘이만큼 수십만의 물 분량이다’라고 물의 양을 헤아리는 것은 쉽지 않다. 다만 그것은 헤아릴 수 없고 측정할 수 없는 ‘거대한 물의 무리’라고 불릴 뿐이다. 비구들이여, 이와 같이 네 가지 공덕의 흐름과 선법의 흐름을 갖춘 성스러운 제자의 공덕의 양에 대해서도 ‘행복을 가져오는 공덕의 흐름, 선법의 흐름은 이만큼이다’라고 헤아리는 것은 쉽지 않다. 다만 그것은 헤아릴 수 없고 측정할 수 없는 ‘거대한 공덕의 무리’라고 불릴 뿐이다.” 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. (중략) 스승께서는 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Mahodadhiṃ aparimitaṃ mahāsaraṃ,Bahubheravaṃ ratanagaṇānamālayaṃ;

Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā,Puthū savantī upayanti sāgaraṃ.

“수많은 무리가 의지하고 수많은 강이 흘러드는, 끝없고 거대한 호수이자 수많은 두려움이 서려 있으며 온갖 보석들의 보고인 큰 바다로 강물이 흘러가듯,

‘‘Evaṃ [Pg.351] naraṃ annapānavatthadadaṃ,Seyyāni paccattharaṇassa dāyakaṃ;

Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṃ,Najjo yathā vārivahāva sāgara’’nti. dutiyaṃ;

이와 같이 음식과 마실 것과 옷을 보시하고, 침구와 깔개를 보시하는 지혜로운 사람에게, 마치 강물이 바다로 물을 실어 나르듯 공덕의 흐름이 그에게로 흘러간다.” 이것이 두 번째 경이다.

3. Tatiyaabhisandasuttaṃ

3. 제3 아비산다 경 (흐름 경)

1039. ‘‘Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Ayaṃ paṭhamo puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro.

1039. “비구들이여, 네 가지 공덕의 흐름과 선법의 흐름은 행복을 가져온다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추고 있다. ‘이러한 이유로 그분 세존께서는 아라한이시며… (중략) …하늘 사람과 인간의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 믿는다. 이것이 행복을 가져오는 첫 번째 공덕의 흐름이자 선법의 흐름이다.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe….

“또한 비구들이여, 성스러운 제자는 가르침(법)에 대해… (중략) …승가에 대해… (중략) …

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṃ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā.

“또한 비구들이여, 성스러운 제자는 지혜를 갖추고 있으니, 일어나고 사라짐에 이르는 지혜, 즉 성스럽고 통찰력이 있으며 바르게 고통의 소멸로 이끄는 지혜를 갖추고 있다. 이것이 행복을 가져오는 네 번째 공덕의 흐름이자 선법의 흐름이다. 비구들이여, 이것이 행복을 가져오는 네 가지 공덕의 흐름이자 선법의 흐름이다.

‘‘Imehi kho, bhikkhave, catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gaṇetuṃ – ‘ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandho tveva saṅkhyaṃ gacchatī’’ti. Idamavoca bhagavā…pe… satthā –

비구들이여, 이 네 가지 공덕의 흐름과 선법의 흐름을 갖춘 성스러운 제자의 공덕의 양에 대해서도 ‘행복을 가져오는 공덕의 흐름, 선법의 흐름은 이만큼이다’라고 헤아리는 것은 쉽지 않다. 다만 그것은 헤아릴 수 없고 측정할 수 없는 ‘거대한 공덕의 무리’라고 불릴 뿐이다.” 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. (중략) 스승께서는 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Yo puññakāmo kusale patiṭṭhito,Bhāveti maggaṃ amatassa pattiyā;

So dhammasārādhigamo khaye rato,Na vedhati maccurājāgamanasmi’’nti. tatiyaṃ;

“공덕을 원하며 선함에 확고히 서서, 불사(不死)의 경지에 도달하기 위해 도(道)를 닦는 사람, 그는 법의 정수를 얻고 번뇌의 소멸을 즐거워하며, 죽음의 왕이 다가올 때에도 흔들리지 않는다.” 이것이 세 번째 경이다.

4. Paṭhamamahaddhanasuttaṃ

4. 제1 마핫다나 경 (큰 재물 경)

1040. ‘‘Catūhi[Pg.352], bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako ‘aḍḍho mahaddhano mahābhogo’ti vuccati.

1040. “비구들이여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 ‘부유하고, 큰 재산이 있고, 큰 자산이 있는 자’라고 불린다.

‘‘Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti; dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako ‘aḍḍho mahaddhano mahābhogo’ti vuccatī’’ti. Catutthaṃ.

무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추고 있다. ‘이러한 이유로 그분 세존께서는 아라한이시며… (중략) …하늘 사람과 인간의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 믿는다. 또한 법에 대해… 승가에 대해… 성자들이 기뻐하며, 깨지지 않고… (중략) …삼매로 이끄는 계행들을 갖추고 있다. 비구들이여, 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 ‘부유하고, 큰 재산이 있고, 큰 자산이 있는 자’라고 불린다.” 이것이 네 번째 경이다.

5. Dutiyamahaddhanasuttaṃ

5. 제2 마핫다나 경 (큰 재물 경)

1041. ‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako ‘aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahāyaso’ti vuccati.

1041. “비구들이여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 ‘부유하고, 큰 재산이 있고, 큰 자산이 있으며, 명성이 높은 자’라고 불린다.

‘‘Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako ‘aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahāyaso’ti vuccatī’’ti. Pañcamaṃ.

무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추고 있다. ‘이러한 이유로 그분 세존께서는 아라한이시며… (중략) …하늘 사람과 인간의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 믿는다. 또한 법에 대해… 승가에 대해… 성자들이 기뻐하며, 깨지지 않고… (중략) …삼매로 이끄는 계행들을 갖추고 있다. 비구들이여, 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 ‘부유하고, 큰 재산이 있고, 큰 자산이 있으며, 명성이 높은 자’라고 불린다.” 이것이 다섯 번째 경이다.

6. Suddhakasuttaṃ

6. 숫다까 경 (순수 경)

1042. ‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

1042. “비구들이여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 예류자(소타판나)가 되어, 다시는 악처에 떨어지지 않는 법을 지니며, 깨달음이 확정되어 완전한 지혜로 나아가는 자가 된다.

‘‘Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

무엇이 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추고 있다. ‘이러한 이유로 그분 세존께서는 아라한이시며… (중략) …하늘 사람과 인간의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 믿는다. 또한 법에 대해… 승가에 대해… 성자들이 기뻐하며, 깨지지 않고… (중략) …삼매로 이끄는 계행들을 갖추고 있다. 비구들이여, 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 예류자가 되어, 다시는 악처에 떨어지지 않는 법을 지니며, 깨달음이 확정되어 완전한 지혜로 나아가는 자가 된다.” 이것이 여섯 번째 경이다.

7. Nandiyasuttaṃ

7. 난디야 경

1043. Kapilavatthunidānaṃ[Pg.353]. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho nandiyaṃ sakkaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘catūhi kho, nandiya, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’.

1043. 카필라바투에서의 인연이다. 세존께서는 한 곁에 앉아 있는 석가족 난디야에게 이와 같이 말씀하셨다. “난디야여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 예류자가 되어, 다시는 악처에 떨어지지 않는 법을 지니며, 깨달음이 확정되어 완전한 지혜로 나아가는 자가 된다.

‘‘Katamehi catūhi? Idha, nandiya, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, nandiya, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Sattamaṃ.

무엇이 네 가지인가? 난디야여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추고 있다. ‘이러한 이유로 그분 세존께서는 아라한이시며… (중략) …하늘 사람과 인간의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고 믿는다. 또한 법에 대해… 승가에 대해… 성자들이 기뻐하며, 깨지지 않고… (중략) …삼매로 이끄는 계행들을 갖추고 있다. 난디야여, 이 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 예류자가 되어, 다시는 악처에 떨어지지 않는 법을 지니며, 깨달음이 확정되어 완전한 지혜로 나아가는 자가 된다.” 이것이 일곱 번째 경이다.

8. Bhaddiyasuttaṃ

8. 밧디야 경

1044. Kapilavatthunidānaṃ. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho bhaddiyaṃ sakkaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘catūhi kho, bhaddiya, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

1044. 카필라바투에서의 인연이다. 세존께서는 한 곁에 앉아 있는 석가족 밧디야에게 이와 같이 말씀하셨다. “밧디야여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 예류자가 되어, 다시는 악처에 떨어지지 않는 법을 지니며, 깨달음이 확정되어 완전한 지혜로 나아가는 자가 된다.”

‘‘Katamehi catūhi? Idha, bhaddiya, ariyasāvako buddhe…pe… dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, bhaddiya, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“어떠한 네 가지인가? 밧디야여, 여기 성스러운 제자는 부처님께... (중략) ... 가르침에... (중략) ... 승가에... (중략) ... 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추고, 파괴되지 않고... (중략) ... 삼매로 이끄는, 성자들이 기뻐하는 계(戒)를 갖춘다. 밧디야여, 이러한 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 악처에 떨어지지 않는 법을 가졌고 운명이 확정되었으며 깨달음으로 나아가는 예류자가 된다.” 여덟 번째 수트라.

9. Mahānāmasuttaṃ

9. 마하나마 수트라

1045. Kapilavatthunidānaṃ. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho mahānāmaṃ sakkaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘catūhi kho, mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti…pe… sambodhiparāyaṇo’’.

1045. 카필라왓투를 배경으로 한다. 한쪽 곁에 앉은 석가족 마하나마에게 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. “마하나마여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 예류자가 되어... (중략) ... 깨달음으로 나아간다.”

‘‘Katamehi catūhi? Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe…pe… dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, mahānāma, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Navamaṃ.

“어떠한 네 가지인가? 마하나마여, 여기 성스러운 제자는 부처님께... (중략) ... 가르침에... (중략) ... 승가에... (중략) ... 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추고, 파괴되지 않고... (중략) ... 삼매로 이끄는, 성자들이 기뻐하는 계를 갖춘다. 마하나마여, 이러한 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 악처에 떨어지지 않는 법을 가졌고 운명이 확정되었으며 깨달음으로 나아가는 예류자가 된다.” 아홉 번째 수트라.

10. Aṅgasuttaṃ

10. 앙가(요소) 수트라

1046. ‘‘Cattārimāni[Pg.354], bhikkhave, sotāpattiyaṅgāni. Katamāni cattāri? Sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti – imāni kho, bhikkhave, cattāri sotāpattiyaṅgānī’’ti. Dasamaṃ.

1046. “비구들이여, 예류자의 네 가지 요소가 있다. 무엇이 네 가지인가? 선지식을 가까이함, 바른 가르침을 들음, 이치에 맞게 마음에 잡도리함, 법에 수순하는 법의 실천이다. 비구들이여, 이것들이 예류자의 네 가지 요소이다.” 열 번째 수트라.

Sagāthakapuññābhisandavaggo pañcamo.

게송이 있는 공덕의 흐름 품, 제5품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약(우다나)은 다음과 같다.

Abhisandā tayo vuttā, duve mahaddhanena ca;

Suddhaṃ nandiyaṃ bhaddiyaṃ, mahānāmaṅgena te dasāti.

흐름(아비산다)에 대한 세 개의 수트라가 설해졌고, 큰 재산(마핫다나)에 대한 두 개의 수트라가 설해졌다. 수디카, 난디야, 밧디야, 마하나마, 앙가 수트라를 포함하여 이들은 열 개이다.

6. Sappaññavaggo

6. 6. 삽빤냐 품 (지혜로운 자의 품)

1. Sagāthakasuttaṃ

1. 1. 사가타카 수트라 (게송이 있는 수트라)

1047. ‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

1047. “비구들이여, 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 악처에 떨어지지 않는 법을 가졌고 운명이 확정되었으며 깨달음으로 나아가는 예류자가 된다.”

‘‘Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

“어떠한 네 가지인가? 비구들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님께 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖춘다. ‘그분 세존께서는... (중략) ... 하늘 사람과 인간의 스승이시며, 부처님이시고, 세존이시다.’ 가르침에... (중략) ... 승가에... (중략) ... 흔들림 없는 깨끗한 믿음을 갖추고, 파괴되지 않고... (중략) ... 삼매로 이끄는, 성자들이 기뻐하는 계를 갖춘다. 비구들이여, 이러한 네 가지 법을 갖춘 성스러운 제자는 악처에 떨어지지 않는 법을 가졌고 운명이 확정되었으며 깨달음으로 나아가는 예류자가 된다.” 세존께서 이 말씀을 하셨다. 선서(善逝)이신 스승께서는 이 말씀을 하시고 나서 다시 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā;

Sīlañca yassa kalyāṇaṃ, ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ.

“여래에 대해 흔들리지 않고 잘 확립된 믿음이 있고, 성자들이 기뻐하고 칭송하는 훌륭한 계를 가진 자,”

‘‘Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṃ;

Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

“승가에 대해 깨끗한 믿음이 있고 견해가 곧은 자, 현자들은 그를 가난하지 않은 자라 부르며 그의 삶은 헛되지 않다.”

‘‘Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;

Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhānasāsana’’nti. paṭhamaṃ;

“그러므로 부처님들의 가르침을 기억하면서 지혜로운 자는 믿음과 계와 깨끗한 믿음과 법에 대한 통찰을 닦아야 한다.” 첫 번째 수트라.

2. Vassaṃvutthasuttaṃ

2. 2. 왓삼웃타 수트라 (안거를 마침 수트라)

1048. Ekaṃ [Pg.355] samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ vassaṃvuttho kapilavatthuṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Assosuṃ kho kāpilavatthavā sakyā – ‘‘aññataro kira bhikkhu sāvatthiyaṃ vassaṃvuttho kapilavatthuṃ anuppatto’’ti.

1048. 한때 세존께서는 사왓티의 제타 숲 아나타핀디카 원림에 머물고 계셨다. 그때 사왓티에서 안거를 마친 어떤 비구가 어떤 용무로 카필라왓투에 도착했다. 카필라왓투의 석가족들은 “어떤 비구가 사왓티에서 안거를 마치고 카필라왓투에 도착했다고 한다”는 소문을 들었다.

Atha kho kāpilavatthavā sakyā yena so bhikkhu tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho kāpilavatthavā sakyā taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ – ‘‘kacci, bhante, bhagavā arogo ceva balavā cā’’ti? ‘‘Arogo cāvuso, bhagavā balavā cā’’ti. ‘‘Kacci pana, bhante, sāriputtamoggallānā arogā ceva balavanto cā’’ti? ‘‘Sāriputtamoggallānāpi kho, āvuso, arogā ceva balavanto cā’’ti. ‘‘Kacci pana, bhante, bhikkhusaṅgho arogo ca balavā cā’’ti. ‘‘Bhikkhusaṅghopi kho, āvuso, arogo ca balavā cā’’ti. ‘‘Atthi pana te, bhante, kiñci iminā antaravassena bhagavato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahita’’nti? ‘‘Sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘appakā te, bhikkhave, bhikkhū ye āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Atha kho eteva bahutarā bhikkhū ye pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā’’’ti.

그러자 카필라왓투의 석가족들은 그 비구가 있는 곳으로 찾아가서, 그 비구에게 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 카필라왓투의 석가족들은 그 비구에게 이와 같이 물었다. “존자시여, 세존께서는 병도 없으시고 기력도 강하십니까?” “도반들이여, 세존께서는 병도 없으시고 기력도 강하십니다.” “존자시여, 사리뿟따 존자와 목갈라나 존자께서는 병도 없으시고 기력도 강하십니까?” “도반들이여, 사리뿟따 존자와 목갈라나 존자께서도 병도 없으시고 기력도 강하십니다.” “존자시여, 비구 승가는 병도 없고 기력이 강합니까?” “도반들이여, 비구 승가도 병도 없고 기력이 강합니다.” “존자시여, 이번 안거 중에 세존의 면전에서 듣고 배운 법이 있습니까?” “도반들이여, 나는 세존의 면전에서 이 법을 직접 들고 배웠습니다. ‘비구들이여, 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰을 통한 해탈을 현생에서 스스로 높은 지혜로 알고 증득하여 성취하고 머무는 비구들은 적다. 오히려 다섯 가지 낮은 단계의 결박(오하분결)이 다하여 그곳(정거천)에서 반열반에 들고 그 세계에서 다시 돌아오지 않는 법을 가진 비구(아나함)들이 더 많다.’”}, {

‘‘Aparampi kho me, āvuso, bhagavato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘appakā te, bhikkhave, bhikkhū ye pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Atha kho eteva bahutarā bhikkhū ye tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissantī’’’ti.

“도반들이여, 나는 또한 세존의 면전에서 직접 듣고 받아 지닌 것이 있습니다. ‘비구들이여, 다섯 가지 낮은 단계의 결박이 다하여 화생하여 그곳에서 반열반에 들고, 그 세계에서 다시 돌아오지 않는 성질을 가진 비구들은 적다. 오히려 세 가지 결박이 다하고 탐·진·치가 엷어짐으로써 일래자가 되어, 한 번만 더 이 세상에 왔다가 괴로움의 끝을 낼 비구들이 훨씬 더 많다’라고 말입니다.”

‘‘Aparampi kho me, āvuso, bhagavato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘appakā te, bhikkhave, bhikkhū ye tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā [Pg.356] dukkhassantaṃ karissanti. Atha kho eteva bahutarā bhikkhū ye tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti. Dutiyaṃ.

“도반들이여, 나는 또한 세존의 면전에서 직접 듣고 받아 지닌 것이 있습니다. ‘비구들이여, 세 가지 결박이 다하고 탐·진·치가 엷어짐으로써 일래자가 되어, 한 번만 더 이 세상에 왔다가 괴로움의 끝을 낼 비구들은 적다. 오히려 세 가지 결박이 다하여 예류자가 되어 타락하지 않는 법을 지녔고 확실히 깨달음으로 나아가는 비구들이 훨씬 더 많다’라고 말입니다.” (두 번째 경이 끝남)

3. Dhammadinnasuttaṃ

3. 3. 담마딘나 경

1049. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Atha kho dhammadinno upāsako pañcahi upāsakasatehi saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho dhammadinno upāsako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ovadatu no, bhante, bhagavā; anusāsatu no, bhante, bhagavā yaṃ amhākaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.

1049. 한때 세존께서는 바라나시의 이시빠따나 녹야원에 머물고 계셨습니다. 그때 담마딘나 우바새가 오백 명의 우바새들과 함께 세존께서 계신 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았습니다. 한쪽에 앉은 담마딘나 우바새는 세존께 이와 같이 여쭈었습니다. “세존이시여, 저희들에게 훈계하여 주십시오. 세존이시여, 저희들에게 가르침을 내려 주십시오. 그것이 저희들에게 오랜 세월 이익과 행복이 되게 해 주십시오.”

‘‘Tasmātiha vo, dhammadinnaṃ, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatapaṭisaṃyuttā te kālena kālaṃ upasampajja viharissāmā’ti. Evañhi vo, dhammadinna, sikkhitabba’’nti. ‘‘Na kho netaṃ, bhante, sukaraṃ amhehi puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantehi kāsikacandanaṃ paccanubhontehi mālāgandhavilepanaṃ dhārayantehi jātarūparajataṃ sādiyantehi – ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatapaṭisaṃyuttā te kālena kālaṃ upasampajja viharituṃ. Tesaṃ no, bhante, bhagavā amhākaṃ pañcasu sikkhāpadesu ṭhitānaṃ uttaridhammaṃ desetū’’ti.

“담마딘나여, 그러므로 그대들은 이와 같이 공부해야 합니다. ‘여래께서 설하신, 깊고 깊으며, 그 의미 또한 깊고, 세간을 초월하며, 공(空)과 관련된 저 경전들을 때때로 터득하여 머무르리라’라고 이와 같이 공부해야 합니다.” “세존이시여, 자식들로 북적이는 집에서 살며 카시산 전단향을 사용하고 꽃과 향과 향료를 몸에 걸치며 금과 은을 수용하는 저희들에게, 여래께서 설하신, 깊고 깊으며 그 의미 또한 깊고 세간을 초월하며 공과 관련된 저 경전들을 때때로 터득하여 머무는 것은 쉽지 않습니다. 세존이시여, 오계(五戒)에 굳게 서 있는 저희들에게 그 이상의 법을 설해 주십시오.”

‘‘Tasmātiha vo, dhammadinna, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘buddhe aveccappasādena samannāgatā bhavissāma – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgatā bhavissāma akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehī’ti. Evañhi vo, dhammadinna, sikkhitabba’’nti.

“담마딘나여, 그러므로 그대들은 이와 같이 공부해야 합니다. ‘부처님에 대해 요지부동한 깨끗한 믿음을 갖추리라. 즉, 그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... (중략) ...신들과 인간들의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고. 또한 법에 대해... 승가에 대해... 성자들이 기뻐하며, 깨지지 않고... 삼매를 일으키는 계행들을 갖추리라’라고 이와 같이 공부해야 합니다.”

‘‘Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṃvijjante te dhammā amhesu, mayañca tesu dhammesu sandissāma. Mayañhi bhante, buddhe aveccappasādena samannāgatā – itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgatā akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehī’’ti. ‘‘Lābhā vo[Pg.357], dhammadinna, suladdhaṃ vo, dhammadinna! Sotāpattiphalaṃ tumhehi byākata’’nti. Tatiyaṃ.

“세존이시여, 세존께서 설하신 이 네 가지 예류자의 요소들은 저희에게 있으며, 저희는 그 법들에서 자신을 봅니다. 세존이시여, 저희는 부처님에 대해 요지부동한 깨끗한 믿음을 갖추고 있습니다. 즉, ‘그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... (중략) ...신들과 인간들의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고. 또한 법에 대해... 승가에 대해... 성자들이 기뻐하며, 깨지지 않고... 삼매를 일으키는 계행들을 갖추고 있습니다.” “담마딘나여, 그대에게 이익이 있구나. 담마딘나여, 그대는 참으로 잘 얻었도다! 그대들은 예류과(預流果)를 선언하였구나.”

4. Gilānasuttaṃ

4. 기라나 경 (병든 자의 경)

1050. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – ‘‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’’ti. Assosi kho mahānāmo sakko – ‘‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – ‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’’’ti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sutametaṃ, bhante – ‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’ti. Na kho netaṃ, bhante, bhagavato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ sappaññena upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno ovaditabbo’’ti.

1050. 한때 세존께서 석가국 카필라왓투의 니그로다 동산에 머무셨다. 그때 많은 비구들이 세존을 위해 가사를 만들며 “세존께서는 가사 일이 끝나면 3개월 뒤에 유행을 떠나실 것이다”라고 하였다. 석가족 마하나마는 “많은 비구들이 세존을 위해 가사를 만들며, 세존께서 3개월 뒤 유행을 떠나실 것이라고 한다”는 소문을 들었다. 이에 석가족 마하나마는 세존께서 계신 곳으로 찾아가 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 석가족 마하나마는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, ‘많은 비구들이 세존을 위해 가사를 만들며, 세존께서 3개월 뒤 유행을 떠나실 것이라고 한다’는 말을 들었습니다. 세존이시여, 지혜로운 재가자가 병들고 고통받으며 위중한 상태에 있는 지혜로운 재가자를 어떻게 훈계해야 하는지를 세존의 면전에서 직접 듣거나 직접 전해 받지 못했습니다.”

‘‘Sappaññena mahānāma, upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno catūhi assāsanīyehi dhammehi assāsetabbo – ‘assāsatāyasmā – atthāyasmato buddhe aveccappasādo itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Assāsatāyasmā – atthāyasmato dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantāni sīlāni akhaṇḍāni…pe… samādhisaṃvattanikānī’’’ti.

“마하나마여, 지혜로운 재가자는 병들고 고통받으며 위중한 상태에 있는 지혜로운 재가자를 네 가지 위안이 되는 법으로 위로해야 합니다. ‘존자여, 안심하십시오. 존자에게는 부처님에 대한 요지부동한 깨끗한 믿음이 있습니다. 즉, 그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며... (중략) ...신들과 인간들의 스승이시며, 부처님이시며, 세존이시다’라고. ‘존자여, 안심하십시오. 존자에게는 법에 대해... 승가에 대해... 성자들이 기뻐하며 깨지지 않고... 삼매를 일으키는 계행들이 있습니다’라고 위로해야 합니다.”

‘‘Sappaññena, mahānāma, upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno imehi catūhi assāsanīyehi dhammehi assāsetvā evamassa vacanīyo – ‘atthāyasmato mātāpitūsu apekkhā’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘atthi me mātāpitūsu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo – ‘āyasmā kho māriso maraṇadhammo. Sace pāyasmā mātāpitūsu apekkhaṃ karissati, marissateva; no ce pāyasmā [Pg.358] mātāpitūsu apekkhaṃ karissati, marissateva. Sādhāyasmā, yā te mātāpitūsu apekkhā taṃ pajahā’’’ti.

“마하나마여, 지혜로운 재가자는 병들고 고통받으며 위중한 상태에 있는 지혜로운 재가자를 이 네 가지 위안이 되는 법으로 위로한 뒤, 이와 같이 물어야 합니다. ‘존자여, 부모님에 대한 애착이 남아 있습니까?’ 만일 그가 ‘부모님에 대한 애착이 있습니다’라고 말하면, 그에게 이와 같이 말해야 합니다. ‘존자여, 그대는 죽을 수밖에 없는 존재이며 죽음의 법을 지니고 있습니다. 그대가 부모님에 대해 애착을 갖더라도 죽을 것이요, 애착을 갖지 않더라도 죽을 것입니다. 존자여, 부디 존자의 부모님에 대한 애착을 버리십시오.’”

‘‘So ce evaṃ vadeyya – ‘yā me mātāpitūsu apekkhā sā pahīnā’ti, so evamassa vacanīyo – ‘atthi panāyasmato puttadāresu apekkhā’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘atthi me puttadāresu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo – ‘āyasmā kho māriso maraṇadhammo. Sace pāyasmā puttadāresu apekkhaṃ karissati, marissateva; no ce pāyasmā puttadāresu apekkhaṃ karissati, marissateva. Sādhāyasmā, yā te puttadāresu apekkhā taṃ pajahā’’’ti.

“만일 그가 ‘부모님에 대한 애착을 버렸습니다’라고 말하면, 그에게 ‘존자여, 그러면 처자식에 대한 애착이 있습니까?’라고 물어야 합니다. 만일 그가 ‘처자식에 대한 애착이 있습니다’라고 말하면, 그에게 ‘존자여, 그대는 죽을 수밖에 없는 존재이며 죽음의 법을 지니고 있습니다. 그대가 처자식에 대해 애착을 갖더라도 죽을 것이요, 애착을 갖지 않더라도 죽을 것입니다. 존자여, 부디 존자의 처자식에 대한 애착을 버리십시오’라고 말해야 합니다.”

‘‘So ce evaṃ vadeyya – ‘yā me puttadāresu apekkhā sā pahīnā’ti, so evamassa vacanīyo – ‘atthi panāyasmato mānusakesu pañcasu kāmaguṇesu apekkhā’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘atthi me mānusakesu pañcasu kāmaguṇesu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo – ‘mānusakehi kho, āvuso, kāmehi dibbā kāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā ca. Sādhāyasmā, mānusakehi kāmehi cittaṃ vuṭṭhāpetvā cātumahārājikesu devesu cittaṃ adhimocehī’’’ti.

“만일 그가 ‘처자식에 대한 애착을 버렸습니다’라고 말하면, 그에게 ‘존자여, 그러면 인간의 다섯 가지 감각적 욕망에 대한 애착이 있습니까?’라고 물어야 합니다. 만일 그가 ‘인간의 다섯 가지 감각적 욕망에 대한 애착이 있습니다’라고 말하면, 그에게 ‘벗이여, 인간의 욕망보다 천상의 욕망이 훨씬 더 뛰어나고 수승합니다. 존자여, 부디 인간의 욕망에서 마음을 거두어 사천왕천의 신들에게 마음을 두십시오’라고 말해야 합니다.”

‘‘So ce evaṃ vadeyya – ‘mānusakehi me kāmehi cittaṃ vuṭṭhitaṃ, cātumahārājikesu devesu cittaṃ adhimocita’nti, so evamassa vacanīyo – ‘cātumahārājikehi kho, āvuso, devehi tāvatiṃsā devā abhikkantatarā ca paṇītatarā ca. Sādhāyasmā, cātumahārājikehi devehi cittaṃ vuṭṭhāpetvā tāvatiṃsesu devesu cittaṃ adhimocehī’’’ti.

“만일 그가 ‘인간의 욕망에서 마음을 거두어 사천왕천의 신들에게 마음을 두었습니다’라고 말하면, 그에게 ‘벗이여, 사천왕천의 신들보다 삼십삼천의 신들이 훨씬 더 뛰어나고 수승합니다. 존자여, 부디 사천왕천의 신들에게서 마음을 거두어 삼십삼천의 신들에게 마음을 두십시오’라고 말해야 합니다.”

‘‘So ce evaṃ vadeyya – ‘cātumahārājikehi me devehi cittaṃ vuṭṭhitaṃ, tāvatiṃsesu devesu cittaṃ adhimocita’nti, so evamassa vacanīyo – ‘tāvatiṃsehi kho, āvuso, devehi yāmā devā…pe… tusitā devā…pe… nimmānaratī devā…pe… paranimmitavasavattī devā…pe… paranimmitavasavattīhi kho, āvuso, devehi brahmaloko abhikkantataro ca paṇītataro ca. Sādhāyasmā, paranimmitavasavattīhi devehi cittaṃ vuṭṭhāpetvā brahmaloke cittaṃ adhimocehī’ti. So [Pg.359] ce evaṃ vadeyya – ‘paranimmitavasavattīhi me devehi cittaṃ vuṭṭhitaṃ, brahmaloke cittaṃ adhimocita’nti, so evamassa vacanīyo – ‘brahmalokopi kho, āvuso, anicco addhuvo sakkāyapariyāpanno. Sādhāyasmā, brahmalokā cittaṃ vuṭṭhāpetvā sakkāyanirodhe cittaṃ upasaṃharāhī’’’ti.

“그가 만일 ‘나는 사천왕천의 신들로부터 마음을 거두었고, 삼십삼천의 신들에게 마음을 확정했습니다’라고 말한다면, 그에게 다음과 같이 말해주어야 합니다. ‘벗이여, 삼십삼천의 신들보다 야마천의 신들이... (중략) ... 도솔천의 신들이... (중략) ... 화락천의 신들이... (중략) ... 타화자재천의 신들이 더욱 수승합니다. 벗이여, 타화자재천의 신들보다 범천의 세계가 더욱 훌륭하고 더욱 미묘합니다. 부디 존자께서는 타화자재천의 신들로부터 마음을 거두어 범천의 세계에 마음을 확정하십시오.’ 만일 그가 ‘나는 타화자재천의 신들로부터 마음을 거두었고, 범천의 세계에 마음을 확정했습니다’라고 말한다면, 그에게 다음과 같이 말해주어야 합니다. ‘벗이여, 범천의 세계도 무상하고 영원하지 않으며 유신(有身)에 속해 있습니다. 부디 존자께서는 범천의 세계로부터 마음을 거두어 유신의 소멸로 마음을 인도하십시오.’”

‘‘So ce evaṃ vadeyya – ‘brahmalokā me cittaṃ vuṭṭhitaṃ, sakkāyanirodhe cittaṃ upasaṃharāmī’ti; evaṃ vimuttacittassa kho, mahānāma, upāsakassa āsavā vimuttacittena bhikkhunā na kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi, yadidaṃ – vimuttiyā vimutta’’nti. Catutthaṃ.

“그가 만일 ‘나는 범천의 세계로부터 마음을 거두었고, 유신의 소멸로 마음을 인도합니다’라고 말한다면, 마하나마여, 이와 같이 마음이 해탈한 재가 신자는 번뇌로부터 마음이 해탈한 비구와 그 해탈이라는 측면에 있어서 어떠한 차별도 없다고 나는 말합니다.” 네 번째 수트라.

5. Sotāpattiphalasuttaṃ

5. 예류과 경

1051. ‘‘Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti – ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattantī’’ti. Pañcamaṃ.

1051. “비구들이여, 이 네 가지 법을 닦고 많이 행하면 예류과의 실현을 가져온다. 무엇이 네 가지인가? 참된 사람을 가까이함, 바른 법을 들음, 지혜로운 마음에 잡도리함, 법에 수순하는 법의 실천이다. 비구들이여, 이 네 가지 법을 닦고 많이 행하면 예류과의 실현을 가져온다.” 다섯 번째 수트라.

6. Sakadāgāmiphalasuttaṃ

6. 일래과 경

1052. ‘‘Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame cattāro? …Pe… saṃvattantī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

1052. “비구들이여, 이 네 가지 법을 닦고 많이 행하면 일래과의 실현을 가져온다. 무엇이 네 가지인가? ... (중략) ... 실현을 가져온다.” 여섯 번째 수트라.

7. Anāgāmiphalasuttaṃ

7. 불환과 경

1053. …Pe… anāgāmiphalasacchikiriyāya…pe… saṃvattantī’’ti. Sattamaṃ.

1053. “... (중략) ... 불환과의 실현을 위해 ... (중략) ... 실현을 가져온다.” 일곱 번째 수트라.

8. Arahattaphalasuttaṃ

8. 아라한과 경

1054. …Pe… arahattaphalasacchikiriyāya…pe… saṃvattantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

1054. “... (중략) ... 아라한과의 실현을 위해 ... (중략) ... 실현을 가져온다.” 여덟 번째 수트라.

9. Paññāpaṭilābhasuttaṃ

9. 지혜 얻음 경

1055. …Pe… paññāpaṭilābhāya…pe… saṃvattantī’’ti. Navamaṃ.

1055. “... (중략) ... 지혜를 얻기 위해 ... (중략) ... 실현을 가져온다.” 아홉 번째 수트라.

10. Paññāvuddhisuttaṃ

10. 지혜 증장 경

1056. …Pe… paññāvuddhiyā [Pg.360] …pe… saṃvattantī’’ti. Dasamaṃ.

1056. “... (중략) ... 지혜의 증장을 위해 ... (중략) ... 실현을 가져온다.” 열 번째 수트라.

11. Paññāvepullasuttaṃ

11. 지혜 광대 경

1057. …Pe…. Paññāvepullāya…pe… saṃvattantī’’ti. Ekādasamaṃ.

1057. “... (중략) ... 지혜의 광대함을 위해 ... (중략) ... 실현을 가져온다.” 열한 번째 수트라.

Sappaññavaggo chaṭṭho.

여섯 번째 현자 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Sagāthakaṃ vassaṃvutthaṃ, dhammadinnañca gilānaṃ;

Caturo phalā paṭilābho, vuddhi vepullatāya cāti.

게송을 포함한 경, 안거를 지낸 경, 담마딘나 경과 병듦 경, 네 가지 과의 경, 얻음 경, 증장 경, 그리고 광대함 경이다.

7. Mahāpaññavaggo

7. 제7 대지혜 품

1. Mahāpaññāsuttaṃ

1. 대지혜 경

1058. ‘‘Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññatāya saṃvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti – ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññatā saṃvattantī’’ti. Paṭhamaṃ.

1058. “비구들이여, 이 네 가지 법을 닦고 많이 행하면 큰 지혜를 가져온다. 무엇이 네 가지인가? 참된 사람을 가까이함, 바른 법을 들음, 지혜로운 마음에 잡도리함, 법에 수순하는 법의 실천이다. 비구들이여, 이 네 가지 법을 닦고 많이 행하면 큰 지혜를 가져온다.” 첫 번째 수트라.

2. Puthupaññāsuttaṃ

2. 넓은 지혜 경

1059. … Puthupaññatā saṃvattantī’’ti. Dutiyaṃ.

1059. “... 넓은 지혜를 가져온다.” 두 번째 수트라.

3. Vipulapaññāsuttaṃ

3. 풍부한 지혜 경

1060. … Vipulapaññatā saṃvattantī’’ti. Tatiyaṃ.

1060. “... 풍부한 지혜를 가져온다.” 세 번째 수트라.

4. Gambhīrapaññāsuttaṃ

4. 깊은 지혜 경

1061. … Gambhīrapaññatā saṃvattantī’’ti. Catutthaṃ.

1061. “... 깊은 지혜를 가져온다.” 네 번째 수트라.

5. Appamattapaññāsuttaṃ

5. 뛰어난 지혜 경

1062. … Appamattapaññatā [Pg.361] saṃvattantī’’ti. Pañcamaṃ.

1062. “... 뛰어난 지혜를 가져온다.” 다섯 번째 수트라.

6. Bhūripaññāsuttaṃ

6. 광대한 지혜 경

1063. … Bhūripaññatā saṃvattantī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

1063. …광대한 지혜를 갖추는 데 도움이 된다. 여섯 번째.

7. Paññābāhullasuttaṃ

7. 풍부한 지혜 경

1064. … Paññābāhullā saṃvattantī’’ti. Sattamaṃ.

1064. …풍부한 지혜를 갖추는 데 도움이 된다. 일곱 번째.

8. Sīghapaññāsuttaṃ

8. 빠른 지혜 경

1065. … Sīghapaññatā saṃvattantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

1065. …빠른 지혜를 갖추는 데 도움이 된다. 여덟 번째.

9. Lahupaññāsuttaṃ

9. 가벼운 지혜 경

1066. … Lahupaññatā saṃvattantī’’ti. Navamaṃ.

1066. …가벼운 지혜를 갖추는 데 도움이 된다. 아홉 번째.

10. Hāsapaññāsuttaṃ

10. 즐거운 지혜 경

1067. … Hāsapaññatā saṃvattantī’’ti. Dasamaṃ.

1067. …즐거운 지혜를 갖추는 데 도움이 된다. 열 번째.

11. Javanapaññāsuttaṃ

11. 민첩한 지혜 경

1068. … Javanapaññatā saṃvattantī’’ti. Ekādasamaṃ.

1068. …민첩한 지혜를 갖추는 데 도움이 된다. 열한 번째.

12. Tikkhapaññāsuttaṃ

12. 예리한 지혜 경

1069. … Tikkhapaññatā saṃvattantī’’ti. Dvādasamaṃ.

1069. …예리한 지혜를 갖추는 데 도움이 된다. 열두 번째.

13. Nibbedhikapaññāsuttaṃ

13. 꿰뚫는 지혜 경

1070. … Nibbedhikapaññatā saṃvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti – ime [Pg.362] kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbedhikapaññatāya saṃvattantī’’ti. Terasamaṃ.

1070. …꿰뚫는 지혜를 갖추는 데 도움이 된다. 무엇이 네 가지인가? 참된 사람을 가까이함, 바른 가르침을 들음, 체계적으로 마음에 잡도리함, 법에 부합하는 법의 수행이다. 비구들이여, 이 네 가지 법을 닦고 많이 행하면 꿰뚫는 지혜를 갖추는 데 도움이 된다. 열세 번째.

Mahāpaññavaggo sattamo.

제7 대혜(大慧) 품.

Tassuddānaṃ –

그 요약 게송은 다음과 같다.

Mahā puthu vipula-gambhīraṃ, appamatta-bhūri-bāhullaṃ;

Sīgha-lahu-hāsa-javana, tikkha-nibbedhikāya cāti.

대혜, 광박한 지혜, 광대한 지혜, 깊은 지혜, 뛰어난 지혜, 대지와 같은 지혜, 풍부한 지혜, 빠른 지혜, 가벼운 지혜, 즐거운 지혜, 민첩한 지혜, 예리한 지혜, 그리고 꿰뚫는 지혜이다.

Sotāpattisaṃyuttaṃ ekādasamaṃ.

제11 예류 상윳다가 끝났다.

12. Saccasaṃyuttaṃ

12. 제12 진리 상윳다

1. Samādhivaggo

1. 제1 삼매 품

1. Samādhisuttaṃ

1. 삼매 경

1071. Sāvatthinidānaṃ[Pg.363]. ‘‘Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? ‘Idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti’’.

1071. 사왓티에서의 인연이다. “비구들이여, 삼매를 닦아라. 삼매에 든 비구는 있는 그대로 안다. 무엇을 있는 그대로 아는가? ‘이것이 고(苦)이다’라고 있는 그대로 알고, ‘이것이 고의 일어남이다’라고 있는 그대로 알고, ‘이것이 고의 소멸이다’라고 있는 그대로 알고, ‘이것이 고의 소멸로 인도하는 길이다’라고 있는 그대로 안다. 비구들이여, 삼매를 닦아라. 삼매에 든 비구는 있는 그대로 안다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Paṭhamaṃ.

“그러므로 비구들이여, 여기에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행에 전념해야 하며, ‘이것이 괴로움의 일어남이다’라고 수행에 전념해야 하며, ‘이것이 괴로움의 소멸이다’라고 수행에 전념해야 하며, ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 길이다’라고 수행에 전념해야 한다.” 첫 번째.

2. Paṭisallānasuttaṃ

2. 홀로 머묾 경

1072. ‘‘Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? ‘Idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti.

1072. “비구들이여, 홀로 머무는 일에 전념하라. 홀로 머무는 비구는 있는 그대로 안다. 무엇을 있는 그대로 아는가? ‘이것이 고이다’라고 있는 그대로 알고, ‘이것이 고의 일어남이다’라고 있는 그대로 알고, ‘이것이 고의 소멸이다’라고 있는 그대로 알고, ‘이것이 고의 소멸로 인도하는 길이다’라고 있는 그대로 안다. 비구들이여, 홀로 머무는 일에 전념하라. 홀로 머무는 비구는 있는 그대로 안다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Dutiyaṃ.

“비구들이여, 그러므로 여기에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 정진해야 하며, ‘이것이 괴로움의 일어남이다’라고 정진해야 하며, ‘이것이 괴로움의 소멸이다’라고 정진해야 하며, ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도 닦음이다’라고 정진해야 한다.” 두 번째.

3. Paṭhamakulaputtasuttaṃ

3. 3. 첫 번째 선남자 경

1073. ‘‘Ye [Pg.364] hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃsu, sabbe te catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissanti, sabbe te catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, sabbe te catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya.

1073. “비구들이여, 과거에 집을 떠나 바르게 출가한 가문의 아들은 누구든지 모두 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알기 위해 출가하였다. 비구들이여, 미래에 집을 떠나 바르게 출가할 가문의 아들은 누구든지 모두 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알기 위해 출가할 것이다. 비구들이여, 지금 현재 집을 떠나 바르게 출가하는 가문의 아들은 누구든지 모두 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알기 위해 출가하는 것이다.”

‘‘Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃsu…pe… pabbajissanti…pe… pabbajanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya.

“어떤 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리, 괴로움의 일어남의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸로 인도하는 도 닦음의 성스러운 진리이다. 비구들이여, 과거에 어떤 선남자들이 집에서 나와 바르게 출가했거나… [중략] …미래에 출가할 것이거나… [중략] …현재 출가하든, 그들 모두는 오직 이 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 통달하기 위해서이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Tatiyaṃ.

“비구들이여, 그러므로 여기에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 정진해야 하며, ‘이것이 괴로움의 일어남이다’라고 정진해야 하며, ‘이것이 괴로움의 소멸이다’라고 정진해야 하며, ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도 닦음이다’라고 정진해야 한다.” 세 번째.

4. Dutiyakulaputtasuttaṃ

4. 4. 두 번째 선남자 경

1074. ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā yathābhūtaṃ abhisamesuṃ, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisamesuṃ. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā yathābhūtaṃ abhisamessanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisamessanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā yathābhūtaṃ abhisamenti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisamenti.

1074. “비구들이여, 과거에 그 어떤 선남자들이 집에서 나와 바르게 출가하여 있는 그대로 통달했다면, 그들 모두는 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 통달한 것이다. 비구들이여, 미래에 그 어떤 선남자들이 집에서 나와 바르게 출가하여 있는 그대로 통달할 것이라면, 그들 모두는 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 통달할 것이다. 비구들이여, 현재에 그 어떤 선남자들이 집에서 나와 바르게 출가하여 있는 그대로 통달하고 있다면, 그들 모두는 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 통달하고 있는 것이다.”

‘‘Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā yathābhūtaṃ abhisamesuṃ [Pg.365] …pe… abhisamessanti…pe… abhisamenti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisamenti.

“어떠한 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리, 괴로움의 일어남의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸로 인도하는 도 닦음의 성스러운 진리이다. 비구들이여, 과거에 그 어떤 선남자들이 집에서 나와 바르게 출가하여 있는 그대로 통달했거나… [중략] …통달할 것이거나… [중략] …통달하고 있든, 그들 모두는 이 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 통달하는 것이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Catutthaṃ.

“비구들이여, 그러므로 그대들은 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행해야 하며… [중략] …‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도 닦음이다’라고 수행해야 한다.” 네 번째 (경).

5. Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

5. 첫 번째 사문·바라문 경

1075. ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambojjhiṃsu, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambojjhiṃsu. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambojjhissanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambojjhissanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambojjhanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambojjhanti.

1075. “비구들이여, 과거에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 있는 그대로 깨달았다면, 그들 모두는 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨달은 것이다. 비구들이여, 미래에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 있는 그대로 깨달을 것이라면, 그들 모두는 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨달을 것이다. 비구들이여, 현재에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 있는 그대로 깨닫고 있다면, 그들 모두는 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨닫고 있는 것이다.”

‘‘Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ…pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambojjhiṃsu…pe… abhisambojjhissanti…pe… abhisambojjhanti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambojjhanti.

“어떠한 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리… [중략] …괴로움의 소멸로 인도하는 도 닦음의 성스러운 진리이다. 비구들이여, 과거에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 있는 그대로 깨달았거나… [중략] …깨달을 것이거나… [중략] …깨닫고 있든, 그들 모두는 이 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨닫는 것이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Pañcamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 그대들은 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행해야 하며… [중략] …‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도 닦음이다’라고 수행해야 한다.” 다섯 번째 (경).

6. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

6. 두 번째 사문·바라문 경

1076. ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsesuṃ, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsesuṃ. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsessanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsessanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsenti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsenti.

1076. “비구들이여, 과거에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 있는 그대로 깨달았음을 천명했다면, 그들 모두는 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨달았음을 천명한 것이다. 비구들이여, 미래에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 있는 그대로 깨달았음을 천명할 것이라면, 그들 모두는 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨달았음을 천명할 것이다. 비구들이여, 현재에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 있는 그대로 깨달았음을 천명하고 있다면, 그들 모두는 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨달았음을 천명하고 있는 것이다.”

‘‘Katamāni [Pg.366] cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ…pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsesuṃ…pe… pakāsessanti…pe… pakāsenti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsenti.

“어떠한 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리… [중략] …괴로움의 소멸로 인도하는 도 닦음의 성스러운 진리이다. 비구들이여, 과거에 그 어떤 사문들이나 바라문들이 있는 그대로 깨달았음을 천명했거나… [중략] …천명할 것이거나… [중략] …천명하고 있든, 그들 모두는 이 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨달았음을 천명하는 것이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“비구들이여, 그러므로 그대들은 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행해야 하며… [중략] …‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도 닦음이다’라고 수행해야 한다.” 여섯 번째 (경).

7. Vitakkasuttaṃ

7. 생각 경

1077. ‘‘Mā, bhikkhave, pāpake akusale vitakke vitakkeyyātha, seyyathidaṃ – kāmavitakkaṃ, byāpādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ. Taṃ kissa hetu? Nete, bhikkhave, vitakkā atthasaṃhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattanti.

1077. “비구들이여, 사악하고 해로운 생각들을 하지 말라. 즉, 감각적 욕망에 관한 생각, 악의에 관한 생각, 해치려는 생각들이다. 그것은 무슨 이유 때문인가? 비구들이여, 이 생각들은 이익을 주지 못하고, 청정범행의 시작이 아니며, 염오로, 탐욕의 빛바램으로, 소멸로, 가라앉음으로, 최상의 지혜로, 바른 깨달음으로, 열반으로 인도하지 않기 때문이다.”

‘‘Vitakkentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti vitakkeyyātha, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti vitakkeyyātha, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti vitakkeyyātha, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti vitakkeyyātha. Taṃ kissa hetu? Ete, bhikkhave, vitakkā atthasaṃhitā ete ādibrahmacariyakā ete nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti.

“비구들이여, 그대들이 생각하려거든 ‘이것이 괴로움이다’라고 생각하고, ‘이것이 괴로움의 일어남이다’라고 생각하고, ‘이것이 괴로움의 소멸이다’라고 생각하고, ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도 닦음이다’라고 생각하라. 그것은 무슨 이유 때문인가? 비구들이여, 이러한 생각들은 이익을 주며, 청정범행의 시작이며, 염오로, 탐욕의 빛바램으로, 소멸로, 가라앉음으로, 최상의 지혜로, 바른 깨달음으로, 열반으로 인도하기 때문이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Sattamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 그대들은 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행해야 하며… [중략] …‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도 닦음이다’라고 수행해야 한다.” 일곱 번째 (경).

8. Cintasuttaṃ

8. 사유 경

1078. ‘‘Mā, bhikkhave, pāpakaṃ akusalaṃ cittaṃ cinteyyātha – ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vā, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti [Pg.367] tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā. Taṃ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, cintā atthasaṃhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.

1078. “비구들이여, ‘세상은 영원하다’거나 ‘세상은 영원하지 않다’거나, ‘세상은 유한하다’거나 ‘세상은 무한하다’거나, ‘그 생명이 곧 그 몸이다’거나 ‘생명은 따로 있고 몸은 따로 있다’거나, ‘여래는 사후에 존재한다’거나 ‘여래는 사후에 존재하지 않는다’거나, ‘여래는 사후에 존재하기도 하고 존재하지 않기도 한다’거나, ‘여래는 사후에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니다’라는 등의 저열하고 해로운 생각을 하지 마십시오. 비구들이여, 왜냐하면 이러한 생각은 이익을 주지 못하고, 성스러운 삶의 시작이 아니며, 염오와 탐욕의 빛바램과 소멸과 고요함과 최상의 지혜와 깨달음과 열반으로 인도하지 못하기 때문입니다.”

‘‘Cintentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti cinteyyātha, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti cinteyyātha, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti cinteyyātha, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti cinteyyātha. Taṃ kissa hetu? Esā, bhikkhave, cintā atthasaṃhitā, esā ādibrahmacariyakā, esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

“비구들이여, 그대들이 생각하려거든 ‘이것이 괴로움이다’라고 생각하고, ‘이것이 괴로움의 일어남이다’라고 생각하고, ‘이것이 괴로움의 소멸이다’라고 생각하고, ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 길이다’라고 생각하십시오. 비구들이여, 왜냐하면 이러한 생각은 이익을 주고, 성스러운 삶의 시작이며, 염오와 탐욕의 빛바램과 소멸과 고요함과 최상의 지혜와 깨달음과 열반으로 인도하기 때문입니다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 알기 위해 정진해야 합니다. ... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 길이다’라고 알기 위해 정진해야 합니다.”라고 말씀하셨다. 여덟 번째 경.

9. Viggāhikakathāsuttaṃ

9. 9. 논쟁하는 말의 경

1079. ‘‘Mā, bhikkhave, viggāhikakathaṃ katheyyātha – ‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi! Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṃ me, asahitaṃ te. Purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ. Āropito te vādo, cara vādappamokkhāya. Niggahitosi, nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Taṃ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, kathā atthasaṃhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.

1079. “비구들이여, ‘당신은 이 법과 율을 모른다, 나는 이 법과 율을 안다, 당신이 어떻게 이 법과 율을 알겠는가? 당신은 잘못된 수행자이고, 나는 바른 수행자이다. 내 말은 조리가 있고 당신 말은 조리가 없다. 당신은 먼저 말해야 할 것을 나중에 말하고, 나중에 말해야 할 것을 먼저 말했다. 당신이 오랫동안 익혀온 주장은 뒤집혔다. 당신의 논점은 반박당했으니, 당신의 과오에서 벗어나기 위해 애써 보라. 능력이 있다면 반론해 보라’는 식의 논쟁하는 말을 하지 마십시오. 비구들이여, 왜냐하면 이러한 말은 이익을 주지 못하고, 성스러운 삶의 시작이 아니며, 염오와 탐욕의 빛바램과 소멸과 고요함과 최상의 지혜와 깨달음과 열반으로 인도하지 못하기 때문입니다.”

‘‘Kathentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti katheyyātha, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti katheyyātha, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti katheyyātha, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti katheyyātha…pe… yogo karaṇīyo’’ti. Navamaṃ.

“비구들이여, 그대들이 말하려거든 ‘이것이 괴로움이다’라고 말하고, ‘이것이 괴로움의 일어남이다’라고 말하고, ‘이것이 괴로움의 소멸이다’라고 말하고, ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 길이다’라고 말하십시오. ... (중략) ... 정진해야 합니다.”라고 말씀하셨다. 아홉 번째 경.

10. Tiracchānakathāsuttaṃ

10. 10. 천박한 이야기의 경

1080. ‘‘Mā[Pg.368], bhikkhave, anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ katheyyātha, seyyathidaṃ – rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ, bhayakathaṃ yuddhakathaṃ, annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ, ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ, pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ, lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā. Taṃ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, kathā atthasaṃhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.

1080. “비구들이여, 여러 가지 종류의 천박한 이야기를 하지 마십시오. 즉, 왕에 대한 이야기, 도둑에 대한 이야기, 대신에 대한 이야기, 군대에 대한 이야기, 공포에 대한 이야기, 전쟁에 대한 이야기, 음식에 대한 이야기, 음료에 대한 이야기, 옷에 대한 이야기, 침상에 대한 이야기, 꽃 장식에 대한 이야기, 향기에 대한 이야기, 친지에 대한 이야기, 탈것에 대한 이야기, 마을에 대한 이야기, 마을(니가마)에 대한 이야기, 도시에 대한 이야기, 지방에 대한 이야기, 여인에 대한 이야기, 남자에 대한 이야기, 영웅에 대한 이야기, 거리에 대한 이야기, 우물가에 대한 이야기, 죽은 조상에 대한 이야기, 잡다한 이야기, 세상의 기원에 대한 이야기, 바다에 대한 이야기, 번영과 쇠퇴에 대한 이야기 등입니다. 비구들이여, 왜냐하면 이러한 천박한 대화는 이익을 주지 못하고, 성스러운 삶의 시작이 아니며, 염오와 탐욕의 빛바램과 소멸과 고요함과 최상의 지혜와 깨달음과 열반으로 인도하지 못하기 때문입니다.”

‘‘Kathentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti katheyyātha, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti katheyyātha, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti katheyyātha, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti katheyyātha. Taṃ kissa hetu? Esā, bhikkhave, kathā atthasaṃhitā, esā ādibrahmacariyakā, esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

“비구들이여, 그대들이 말하려거든 ‘이것이 괴로움이다’라고 말하고, ‘이것이 괴로움의 일어남이다’라고 말하고, ‘이것이 괴로움의 소멸이다’라고 말하고, ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 길이다’라고 말하십시오. 비구들이여, 왜냐하면 이러한 대화는 이익을 주고, 성스러운 삶의 시작이며, 염오와 탐욕의 빛바램과 소멸과 고요함과 최상의 지혜와 깨달음과 열반으로 인도하기 때문입니다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Dasamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 알기 위해 정진해야 합니다. ... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 길이다’라고 알기 위해 정진해야 합니다.”라고 말씀하셨다. 열 번째 경.

Samādhivaggo paṭhamo.

첫 번째 삼매 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

이 품의 요약송은 다음과 같다.

Samādhi paṭisallānā, kulaputtā apare duve;

Samaṇabrāhmaṇā vitakkaṃ, cintā viggāhikā kathāti.

삼매, 홀로 머묾, 두 가지 명문가의 아들, 또 다른 두 가지의 사문-바라문, 사유, 생각, 논쟁하는 말, 천박한 이야기이다.

2. Dhammacakkappavattanavaggo

2. 2. 법륜을 굴림 품

1. Dhammacakkappavattanasuttaṃ

1. 1. 법륜을 굴림 경

1081. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi – ‘‘dveme, bhikkhave, antā pabbajitena [Pg.369] na sevitabbā. Katame dve? Yo cāyaṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, yo cāyaṃ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito. Ete kho, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati’’.

1081. 한때 세존께서는 바라나시의 이시빠따나에 있는 미가다야(녹야원)에 머무셨습니다. 그곳에서 세존께서는 오비구들에게 말씀하셨습니다. “비구들이여, 출가자는 이 두 가지 극단에 의지해서는 안 됩니다. 무엇이 그 두 가지입니까? 감각적 욕망의 대상들에 빠져 감각적 쾌락을 즐기는 것이니, 이는 저열하고 비천하며 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 주지 못합니다. 또한 스스로를 고통스럽게 하는 고행에 몰두하는 것이니, 이는 괴롭고 성스럽지 못하며 이익을 주지 못합니다. 비구들이여, 여래는 이 두 가지 극단에 치우치지 않고 중도를 깨달았으니, 이는 지혜의 눈을 뜨게 하고 지혜를 생기게 하며, 번뇌의 가라앉음(고요함)과 최상의 지혜와 깨달음과 열반으로 인도합니다.”

‘‘Katamā ca sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

“비구들이여, 여래가 깨달았으며 지혜의 눈을 뜨게 하고 지혜를 생기게 하며, 고요함과 최상의 지혜와 깨달음과 열반으로 인도하는 그 중도란 무엇입니까? 그것은 바로 고귀한 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해, 바른 사유, 바른 말, 바른 행위, 바른 생계, 바른 정진, 바른 마음챙김, 바른 삼매입니다. 비구들이여, 이것이 바로 여래가 깨달았으며 지혜의 눈을 뜨게 하고 지혜를 생기게 하며, 고요함과 최상의 지혜와 깨달음과 열반으로 인도하는 중도입니다.”

‘‘Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ – jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṃ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ – saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ – yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṃ – kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ – yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ – ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

비구들이여, 이것이 참으로 괴로움의 성스러운 진리(고성제)이다. 태어남은 괴로움이고, 늙음도 괴로움이며, 병듦도 괴로움이고, 죽음도 괴로움이다. 싫어하는 것과 만나는 것도 괴로움이고, 사랑하는 것과 헤어지는 것도 괴로움이며, 원하는 것을 얻지 못하는 것도 괴로움이다. 요약하자면 다섯 가지 집착의 무리(오취온)가 괴로움이다. 비구들이여, 이것이 참으로 괴로움의 원인의 성스러운 진리(집성제)이다. 그것은 다시 태어남을 일으키고, 즐거움과 탐욕이 함께하며, 여기저기에서 즐거워하는 갈애이니, 곧 감각적 욕망에 대한 갈애(카마탄하), 존재에 대한 갈애(바바탄하), 비존재에 대한 갈애(위바바탄하)이다. 비구들이여, 이것이 참으로 괴로움의 소멸의 성스러운 진리(멸성제)이다. 그것은 바로 그 갈애가 남김없이 빛바래어 소멸함이며, 버림이고, 포기이며, 벗어남이고, 집착 없음이다. 비구들이여, 이것이 참으로 괴로움의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리(도성제)이다. 그것은 바로 여덟 가지 구성 요소를 가진 성스러운 길(팔정도)이니, 곧 바른 견해(정견) ... (중략) ... 바른 삼매(정정)이다.

‘‘‘Idaṃ dukkhaṃ ariyasacca’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyya’nti me, bhikkhave, pubbe…pe… udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññāta’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

비구들이여, '이것이 괴로움의 성스러운 진리이다'라는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다. 비구들이여, '이 괴로움의 성스러운 진리는 마땅히 철저히 알아야 한다'라는 ... (중략) ... 생겼다. 비구들이여, '이 괴로움의 성스러운 진리를 철저히 알았다'라는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다.

‘‘‘Idaṃ [Pg.370] dukkhasamudayaṃ ariyasacca’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahātabba’nti me, bhikkhave, pubbe…pe… udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahīna’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

비구들이여, '이것이 괴로움의 원인의 성스러운 진리이다'라는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다. 비구들이여, '이 괴로움의 원인의 성스러운 진리는 마땅히 버려야 한다'라는 ... (중략) ... 생겼다. 비구들이여, '이 괴로움의 원인의 성스러운 진리를 버렸다'라는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다.

‘‘‘Idaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasacca’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikātabba’nti me, bhikkhave, pubbe…pe… udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikata’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

비구들이여, '이것이 괴로움의 소멸의 성스러운 진리이다'라는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다. 비구들이여, '이 괴로움의 소멸의 성스러운 진리는 마땅히 실현해야 한다'라는 ... (중략) ... 생겼다. 비구들이여, '이 괴로움의 소멸의 성스러운 진리를 실현했다'라는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다.

‘‘‘Idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasacca’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvetabba’nti me, bhikkhave, pubbe…pe… udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvita’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

비구들이여, '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리이다'라는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다. 비구들이여, '이 괴로움의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리는 마땅히 닦아야 한다'라는 ... (중략) ... 생겼다. 비구들이여, '이 괴로움의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리를 닦았다'라는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대해 나에게 안목이 생겼고, 지혜가 생겼고, 통찰지가 생겼고, 명지가 생겼고, 광명이 생겼다.

‘‘Yāvakīvañca me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ na suvisuddhaṃ ahosi, neva tāvāhaṃ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti paccaññāsiṃ.

비구들이여, 내가 이 네 가지 성스러운 진리에 대하여 이와 같이 세 가지 순환과 열두 가지 측면으로 있는 그대로의 지와 견(지견)이 아주 청정해지지 않았을 때까지는, 비구들이여, 나는 신들과 마라와 범천들을 포함한 세상에서, 사문과 바라문, 신과 인간을 포함한 중생들 사이에서 '위없는 바른 깨달음(무상정등정각)을 온전히 성취했다'고 선언하지 않았다.

‘‘Yato ca kho me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ suvisuddhaṃ ahosi, athāhaṃ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi – ‘akuppā me vimutti [Pg.371], ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo’’’ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

비구들이여, 그러나 내가 이 네 가지 성스러운 진리에 대하여 이와 같이 세 가지 순환과 열두 가지 측면으로 있는 그대로의 지와 견이 아주 청정해졌을 때, 비구들이여, 비로소 나는 신들과 마라와 범천들을 포함한 세상에서, 사문과 바라문, 신과 인간을 포함한 중생들 사이에서 '위없는 바른 깨달음을 온전히 성취했다'고 선언했다. 또한 나에게 '나의 해탈은 흔들림이 없으며, 이것이 마지막 태어남이다. 이제 다시 태어남은 없다'라는 지와 견이 생겼다. 세존께서 이와 같이 말씀하시자, 다섯 비구들은 기뻐하며 세존의 말씀을 찬탄했다.

Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato koṇḍaññassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.

이러한 상세한 설명이 설해지고 있을 때, 존자 콘단냐에게 '일어나는 성질을 가진 것은 무엇이든 그 모두가 소멸하는 성질을 가진 것이다'라는 먼지 없고 때 없는 법의 눈(법안)이 생겼다.

Pavattite ca pana bhagavatā dhammacakke bhummā devā saddamanussāvesuṃ – ‘‘etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi’’nti. Bhummānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṃ – ‘‘etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ, appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi’’nti. Cātumahārājikānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā tāvatiṃsā devā…pe… yāmā devā…pe… tusitā devā…pe… nimmānaratī devā…pe… paranimmitavasavattī devā…pe… brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṃ – ‘‘etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi’’nti.

세존께서 법의 바퀴(법륜)를 굴리시자, 지거천들이 외쳤다. '세존께서 바라나시의 이시빠따나 미가다야에서 사문이나 바라문이나 신이나 마라나 범천이나 세상의 그 누구도 되돌릴 수 없는 위없는 법의 바퀴를 굴리셨다!' 지거천들의 소리를 듣고 사대왕천의 신들도 외쳤다. '세존께서 바라나시의 이시빠따나 미가다야에서 사문이나 바라문이나 신이나 마라나 범천이나 세상의 그 누구도 되돌릴 수 없는 위없는 법의 바퀴를 굴리셨다!' 사대왕천 신들의 소리를 듣고 삼십삼천의 신들도 ... 야마천의 신들도 ... 도솔천의 신들도 ... 화락천의 신들도 ... 타화자재천의 신들도 ... 범중천의 신들도 외쳤다. '세존께서 바라나시의 이시빠따나 미가다야에서 사문이나 바라문이나 신이나 마라나 범천이나 세상의 그 누구도 되돌릴 수 없는 위없는 법의 바퀴를 굴리셨다!'

Itiha tena khaṇena (tena layena) tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi. Ayañca dasasahassilokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi, appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi atikkamma devānaṃ devānubhāvanti.

이와 같이 그 찰나, 그 순간에 그 소리는 범천의 세상에까지 퍼져 올라갔다. 또한 이 일만 세계가 흔들리고 크게 흔들리고 격렬하게 흔들렸으며, 신들의 신성한 위력을 넘어서는 측량할 수 없는 광대한 광명이 세상에 나타났다.

Atha kho bhagavā imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘aññāsi vata, bho, koṇḍañño, aññāsi vata, bho, koṇḍañño’’ti! Iti hidaṃ āyasmato koṇḍaññassa ‘aññāsikoṇḍañño’ tveva nāmaṃ ahosīti. Paṭhamaṃ.

그때 세존께서는 다음과 같은 감흥어(Udāna)를 읊으셨다. “코단냐가 참으로 알았구나, 코단냐가 참으로 알았구나!” 그리하여 존자 코단냐에게는 ‘안냐 코단냐(깨달은 코단냐)’라는 이름이 생기게 되었다. 첫 번째 경.

2. Tathāgatasuttaṃ

2. 타타가타 경 (여래 경)

1082. ‘‘‘Idaṃ dukkhaṃ ariyasacca’nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyya’nti [Pg.372] bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe…pe… udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññāta’nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

1082. “비구들이여, ‘이것이 고(苦)의 성스러운 진리이다’라는, 이전에 들어보지 못한 법들에 대하여 여래들에게 안(眼)이 생겼고, 지(知)가 생겼으며, 혜(慧)가 생겼고, 명(明)이 생겼으며, 광명(光明)이 생겼다. ‘비구들이여, 이 고의 성스러운 진리는 마땅히 철저히 알아야(pariññeyya) 한다’라고... 생겼다. ‘비구들이여, 이 고의 성스러운 진리는 철저히 알았다(pariññāta)’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대하여 여래들에게 안이 생겼고, 지가 생겼으며, 혜가 생겼고, 명이 생겼으며, 광명이 생겼다.”

‘‘‘Idaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasacca’nti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahātabba’nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe…pe… udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahīna’nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“비구들이여, ‘이것이 고의 원인[集]의 성스러운 진리이다’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대하여 여래들에게 안이 생겼고, 지가 생겼으며, 혜가 생겼고, 명이 생겼으며, 광명이 생겼다. ‘비구들이여, 이 고의 원인의 성스러운 진리는 마땅히 버려야(pahātabba) 한다’라고... 생겼다. ‘비구들이여, 이 고의 원인의 성스러운 진리는 버려졌다(pahīna)’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대하여 여래들에게 안이 생겼고, 지가 생겼으며, 혜가 생겼고, 명이 생겼으며, 광명이 생겼다.”

‘‘‘Idaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasacca’nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikātabba’nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe…pe. … udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikata’nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“비구들이여, ‘이것이 고의 소멸[滅]의 성스러운 진리이다’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대하여 여래들에게 안이 생겼고, 지가 생겼으며, 혜가 생겼고, 명이 생겼으며, 광명이 생겼다. ‘비구들이여, 이 고의 소멸의 성스러운 진리는 마땅히 체득해야(sacchikātabba) 한다’라고... 생겼다. ‘비구들이여, 이 고의 소멸의 성스러운 진리는 체득되었다(sacchikata)’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대하여 여래들에게 안이 생겼고, 지가 생겼으며, 혜가 생겼고, 명이 생겼으며, 광명이 생겼다.”

‘‘‘Idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasacca’nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvetabba’nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe…pe… udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvita’nti, bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī’’ti. Dutiyaṃ.

“비구들이여, ‘이것이 고의 소멸로 인도하는 길[道]의 성스러운 진리이다’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대하여 여래들에게 안이 생겼고, 지가 생겼으며, 혜가 생겼고, 명이 생겼으며, 광명이 생겼다. ‘비구들이여, 이 고의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리는 마땅히 닦아야(bhāvetabba) 한다’라고... 생겼다. ‘비구들이여, 이 고의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리는 닦여졌다(bhāvita)’라고 이전에 들어보지 못한 법들에 대하여 여래들에게 안이 생겼고, 지가 생겼으며, 혜가 생겼고, 명이 생겼으며, 광명이 생겼다. 두 번째 경.”

3. Khandhasuttaṃ

3. 칸다 경 (오온 경)

1083. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ.

1083. “비구들이여, 네 가지 성스러운 진리가 있다. 무엇이 네 가지인가? 고의 성스러운 진리, 고의 원인의 성스러운 진리, 고의 소멸의 성스러운 진리, 고의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리이다.”

‘‘Katamañca[Pg.373], bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ? ‘Pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīyaṃ, seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ.

“비구들이여, 무엇이 고의 성스러운 진리인가? ‘다섯 가지 취착의 무리[오취온]’라고 말해야 하니, 즉 색취온... 식취온이다. 비구들이여, 이를 고의 성스러운 진리라고 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ? Yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṃ – kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ.

“비구들이여, 무엇이 고의 원인의 성스러운 진리인가? 그것은 바로 다시 태어남을 가져오고, 환희와 탐욕이 함께하며, 여기저기에서 즐거움을 찾는 갈애(taṇhā)이니, 즉 감각적 욕망에 대한 갈애(kāmataṇhā), 존재에 대한 갈애(bhavataṇhā), 비존재에 대한 갈애(vibhavataṇhā)이다. 비구들이여, 이를 고의 원인의 성스러운 진리라고 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ.

“비구들이여, 무엇이 고의 소멸의 성스러운 진리인가? 그것은 바로 그 갈애가 남김없이 빛바래어 소멸함, 버림, 놓아버림, 벗어남, 집착하지 않음이다. 비구들이여, 이를 고의 소멸의 성스러운 진리라고 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni.

“비구들이여, 무엇이 고의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리인가? 그것은 바로 여덟 가지 구성 요소를 가진 성스러운 길[팔정도]이니, 즉 정견(sammādiṭṭhi)... 정정(sammāsamādhi)이다. 비구들이여, 이를 고의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리라고 한다. 비구들이여, 이것들이 네 가지 성스러운 진리이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Tatiyaṃ.

“비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 ‘이것이 고다’라고 수행에 힘써야 하며... ‘이것이 고의 소멸로 인도하는 길이다’라고 수행에 힘써야 한다. 세 번째 경.”

4. Ajjhattikāyatanasuttaṃ

4. 아잣티카야타나 경 (내입처 경)

1084. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ.

1084. “비구들이여, 네 가지 성스러운 진리가 있다. 무엇이 네 가지인가? 고의 성스러운 진리, 고의 원인의 성스러운 진리, 고의 소멸의 성스러운 진리, 고의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리이다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ? ‘Cha ajjhattikāni āyatanānī’ tissa vacanīyaṃ. Katamāni cha? Cakkhāyatanaṃ…pe… manāyatanaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ.

“비구들이여, 무엇이 고의 성스러운 진리인가? ‘여섯 가지 내부의 감각장소[내입처]’라고 말해야 한다. 무엇이 여섯인가? 안입처... 의입처이다. 비구들이여, 이를 고의 성스러운 진리라고 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ? Yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṃ – kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ.

“비구들이여, 무엇이 고의 원인의 성스러운 진리인가? 그것은 바로 다시 태어남을 가져오고, 환희와 탐욕이 함께하며, 여기저기에서 즐거움을 찾는 갈애이니, 즉 감각적 욕망에 대한 갈애, 존재에 대한 갈애, 비존재에 대한 갈애이다. 비구들이여, 이를 고의 원인의 성스러운 진리라고 한다.”

‘‘Katamañca[Pg.374], bhikkhave, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ.

“비구들이여, 무엇이 고의 소멸의 성스러운 진리인가? 그것은 바로 그 갈애가 남김없이 빛바래어 소멸함, 버림, 놓아버림, 벗어남, 집착하지 않음이다. 비구들이여, 이를 고의 소멸의 성스러운 진리라고 한다.”

‘‘Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi – idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni.

“비구들이여, 무엇이 고의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리인가? 그것은 바로 여덟 가지 구성 요소를 가진 성스러운 길이니, 즉 정견... 정정이다. 비구들이여, 이를 고의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리라고 한다. 비구들이여, 이것들이 네 가지 성스러운 진리이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Catutthaṃ.

“비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 ‘이것이 고다’라고 수행에 힘써야 하며... ‘이것이 고의 소멸로 인도하는 길이다’라고 수행에 힘써야 한다. 네 번째 경.”

5. Paṭhamadhāraṇasuttaṃ

5. 파타마다라나 경 (첫 번째 암송 경)

1085. ‘‘Dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā cattāri ariyasaccāni desitānī’’ti? Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānī’’ti? ‘‘Dukkhaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā paṭhamaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi; dukkhasamudayaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā dutiyaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi; dukkhanirodhaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā tatiyaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi; dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā catutthaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi. Evaṃ khvāhaṃ, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī’’ti.

1085. “비구들이여, 내가 설한 네 가지 성스러운 진리(사성제)를 그대들은 기억하고 있는가?” 이와 같이 말씀하시자 한 비구가 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 저는 세존께서 설하신 네 가지 성스러운 진리를 기억하고 있습니다.” “비구여, 그러면 그대는 내가 설한 네 가지 성스러운 진리를 어떻게 기억하고 있는가?” “세존이시여, 저는 세존께서 설하신 첫 번째 성스러운 진리인 괴로움(고성제)을 기억합니다. 세존이시여, 저는 세존께서 설하신 두 번째 성스러운 진리인 괴로움의 일어남(집성제)을 기억합니다. 세존이시여, 저는 세존께서 설하신 세 번째 성스러운 진리인 괴로움의 소멸(멸성제)을 기억합니다. 세존이시여, 저는 세존께서 설하신 네 번째 성스러운 진리인 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음(도성제)을 기억합니다. 세존이시여, 저는 이와 같이 세존께서 설하신 네 가지 성스러운 진리를 기억하고 있습니다.”

‘‘Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṃ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. Dukkhaṃ kho, bhikkhu, mayā paṭhamaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi; dukkhasamudayaṃ kho, bhikkhu, mayā dutiyaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi; dukkhanirodhaṃ kho, bhikkhu, mayā tatiyaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi; dukkhanirodhagāminī paṭipadā kho, bhikkhu, mayā catutthaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi. Evaṃ kho, bhikkhu, dhārehi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti.

“장하고 장하도다, 비구여! 비구여, 그대는 내가 설한 네 가지 성스러운 진리를 잘 기억하고 있구나. 비구여, 내가 설한 첫 번째 성스러운 진리인 괴로움을 바로 그와 같이 기억하라. 비구여, 내가 설한 두 번째 성스러운 진리인 괴로움의 일어남을 바로 그와 같이 기억하라. 비구여, 내가 설한 세 번째 성스러운 진리인 괴로움의 소멸을 바로 그와 같이 기억하라. 비구여, 내가 설한 네 번째 성스러운 진리인 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음을 바로 그와 같이 기억하라. 비구여, 이와 같이 내가 설한 네 가지 성스러운 진리를 기억하라.”

‘‘Tasmātiha[Pg.375], bhikkhu, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Pañcamaṃ.

“비구여, 그러므로 이 가르침 안에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행해야 하며... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행해야 한다.” 다섯 번째 경.

6. Dutiyadhāraṇasuttaṃ

6. 제2 기억함의 경

1086. ‘‘Dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā cattāri ariyasaccāni desitānī’’ti? Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī’’ti.

1086. “비구들이여, 내가 설한 네 가지 성스러운 진리를 그대들은 기억하고 있는가?” 이와 같이 말씀하시자 한 비구가 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 저는 세존께서 설하신 네 가지 성스러운 진리를 기억하고 있습니다.”

‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānī’’ti? ‘‘Dukkhaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā paṭhamaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi. Yo hi koci, bhante, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya – ‘netaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Dukkhasamudayaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā catutthaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi. Yo hi koci, bhante, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya – ‘netaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā catutthaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ catutthaṃ ariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ catutthaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Evaṃ khvāhaṃ, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī’’ti.

“비구여, 그러면 그대는 내가 설한 네 가지 성스러운 진리를 어떻게 기억하고 있는가?” “세존이시여, 저는 세존께서 설하신 첫 번째 성스러운 진리인 괴로움을 기억합니다. 세존이시여, 어떤 사문이나 바라문이라도 ‘사문 고타마가 설한 이것은 첫 번째 성스러운 진리인 괴로움이 아니다. 나는 이 첫 번째 괴로움의 성스러운 진리를 버리고 다른 첫 번째 괴로움의 성스러운 진리를 제정하겠다’라고 말한다면, 그런 경우는 있을 수 없습니다. 세존이시여, 저는 세존께서 설하신 괴로움의 일어남을... (중략) ... 세존이시여, 저는 세존께서 설하신 네 번째 성스러운 진리인 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음을 기억합니다. 세존이시여, 어떤 사문이나 바라문이라도 ‘사문 고타마가 설한 이것은 네 번째 성스러운 진리인 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이 아니다. 나는 이 네 번째 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리를 버리고 다른 네 번째 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리를 제정하겠다’라고 말한다면, 그런 경우는 있을 수 없습니다. 세존이시여, 저는 이와 같이 세존께서 설하신 네 가지 성스러운 진리를 기억하고 있습니다.”

‘‘Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṃ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. Dukkhaṃ kho, bhikkhu, mayā paṭhamaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi. Yo hi koci, bhikkhu, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya – ‘netaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Dukkhasamudayaṃ kho, bhikkhu…pe… dukkhanirodhaṃ kho, bhikkhu…pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā kho, bhikkhu, mayā catutthaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi. Yo hi koci, bhikkhu, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya – ‘netaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā catutthaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ[Pg.376]. Ahametaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ catutthaṃ ariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ catutthaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Evaṃ kho tvaṃ, bhikkhu, dhārehi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti.

“장하고 장하도다, 비구여! 비구여, 그대는 내가 설한 네 가지 성스러운 진리를 잘 기억하고 있구나. 비구여, 내가 설한 첫 번째 성스러운 진리인 괴로움을 바로 그와 같이 기억하라. 비구여, 어떤 사문이나 바라문이라도 ‘사문 고타마가 설한 이것은 첫 번째 성스러운 진리인 괴로움이 아니다. 나는 이 첫 번째 괴로움의 성스러운 진리를 버리고 다른 첫 번째 괴로움의 성스러운 진리를 제정하겠다’라고 말한다면, 그런 경우는 있을 수 없다. 비구여, 괴로움의 일어남을... (중략) ... 괴로움의 소멸을... (중략) ... 비구여, 내가 설한 네 번째 성스러운 진리인 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음을 바로 그와 같이 기억하라. 비구여, 어떤 사문이나 바라문이라도 ‘사문 고타마가 설한 이것은 네 번째 성스러운 진리인 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이 아니다. 나는 이 네 번째 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리를 버리고 다른 네 번째 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리를 제정하겠다’라고 말한다면, 그런 경우는 있을 수 없다. 비구여, 이와 같이 내가 설한 네 가지 성스러운 진리를 기억하라.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhu, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“비구여, 그러므로 이 가르침 안에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행해야 하며... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행해야 한다.” 여섯 번째 경.

7. Avijjāsuttaṃ

7. 무명의 경

1087. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘avijjā, avijjā’ti bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, avijjā; kittāvatā ca avijjāgato hotī’’ti? ‘‘Yaṃ kho, bhikkhu, dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhu, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī’’ti.

1087. 한 곁에 앉은 그 비구가 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, ‘무명, 무명’이라고들 말합니다. 세존이시여, 무엇이 무명이며, 어느 정도까지가 무명에 빠진 사람입니까?” “비구여, 괴로움에 대한 무지, 괴로움의 일어남에 대한 무지, 괴로움의 소멸에 대한 무지, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음에 대한 무지—비구여, 이것을 무명이라 한다. 이로써 무명에 빠진 사람이라 한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhu, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Sattamaṃ.

“비구여, 그러므로 이 가르침 안에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행해야 하며... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행해야 한다.” 일곱 번째 경.

8. Vijjāsuttaṃ

8. 명의 경

1088. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘vijjā, vijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī’’ti? ‘‘Yaṃ kho, bhikkhu, dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhu, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī’’ti.

1088. 그때 어떤 비구가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 그 비구는 세존께 이와 같이 여쭈었다. '세존이시여, '위자(명, vijjā), 위자'라고 합니다. 세존이시여, 무엇이 위자입니까? 그리고 어느 정도까지가 위자에 도달한 자입니까?' '비구여, 괴로움에 대한 지혜, 괴로움의 발생 원인에 대한 지혜, 괴로움의 소멸에 대한 지혜, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음에 대한 지혜—비구여, 이것을 위자라고 한다. 그리고 이 정도로 위자에 도달한 자가 된다.'

‘‘Tasmātiha, bhikkhu, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Aṭṭhamaṃ.

'그러므로 비구여, 이 법 안에서 '이것이 괴로움이다'라고 수행(정진)해야 하며, ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 수행해야 한다.' (여덟 번째 수타)

9. Saṅkāsanasuttaṃ

9. 9. 상카사나 경 (설명 경)

1089. ‘‘‘Idaṃ dukkhaṃ ariyasacca’nti bhikkhave, mayā paññattaṃ. Tattha aparimāṇā vaṇṇā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā saṅkāsanā – ‘itipidaṃ dukkhaṃ ariyasacca’nti[Pg.377]; idaṃ dukkhasamudayaṃ…pe… idaṃ dukkhanirodhaṃ…pe… ‘idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasacca’nti, bhikkhave, mayā paññattaṃ. Tattha aparimāṇā vaṇṇā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā saṅkāsanā – ‘itipidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasacca’nti.

1089. '비구들이여, '이것이 괴로움의 성스러운 진리이다'라고 내가 제정하였다. 그 제정함에 있어서, '이와 같이 이것이 괴로움의 성스러운 진리이다'라고 상세히 설명할 때 문자들도 무한하고, 음절들도 무한하며, 분석적인 설명들도 무한하다. '이것이 괴로움의 원인이다' ... '이것이 괴로움의 소멸이다' ... '비구들이여, '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다'라고 내가 제정하였다. 그 제정함에 있어서, '이와 같이 이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다'라고 상세히 설명할 때 문자들도 무한하고, 음절들도 무한하며, 분석적인 설명들도 무한하다.'

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Navamaṃ.

'그러므로 비구들이여, 이 법 안에서 '이것이 괴로움이다'라고 수행해야 하며, ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 수행해야 한다.' (아홉 번째 수타)

10. Tathasuttaṃ

10. 10. 타타 경 (진여 경)

1090. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni. Katamāni cattāri? ‘Idaṃ dukkha’nti, bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ; ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ; ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ; ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri tathāni avitathāni anaññathāni.

1090. 비구들이여, 이 네 가지는 참된 것이며, 틀림없는 것이며, 다른 것이 될 수 없는 것이다. 무엇이 네 가지인가? 비구들이여, '이것이 괴로움이다'라는 것은 참된 것이며, 틀림없는 것이며, 다른 것이 될 수 없는 것이다. '이것이 괴로움의 원인이다'라는 것은 참된 것이며, 틀림없는 것이며, 다른 것이 될 수 없는 것이다. '이것이 괴로움의 소멸이다'라는 것은 참된 것이며, 틀림없는 것이며, 다른 것이 될 수 없는 것이다. '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라는 것은 참된 것이며, 틀림없는 것이며, 다른 것이 될 수 없는 것이다. 비구들이여, 이러한 네 가지가 참된 것이며, 틀림없는 것이며, 다른 것이 될 수 없는 것이다.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Dasamaṃ.

'그러므로 비구들이여, 이 법 안에서 '이것이 괴로움이다'라고 수행해야 하며, ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 수행해야 한다.' (열 번째 수타)

Dhammacakkappavattanavaggo dutiyo.

두 번째 법륜유전 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약(우다나):

Dhammacakkaṃ tathāgataṃ, khandhā āyatanena ca;

Dhāraṇā ca dve avijjā, vijjā saṅkāsanā tathāti.

담마짜까(법륜), 타타가타(여래), 칸다(온), 아야타나(처), 다라나(수지) 두 경, 아비자(무명), 위자(명), 상카사나(설명), 타타(진여) 경이다.

3. Koṭigāmavaggo

3. 3. 코티가마 품

1. Paṭhamakoṭigāmasuttaṃ

1. 1. 첫 번째 코티가마 경

1091. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati koṭigāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘catunnaṃ, bhikkhave, ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca’’.

1091. 한때 세존께서는 와지 국의 코티 마을에 머무셨다. 거기서 세존께서는 비구들을 불러 말씀하셨다. '비구들이여, 네 가지 성스러운 진리를 적절히 깨닫지 못하고 꿰뚫어 알지 못했기 때문에, 나와 그대들은 이토록 오랜 세월 동안 이 생에서 저 생으로 달려왔고 윤회해 왔다.'

‘‘Katamesaṃ [Pg.378] catunnaṃ? Dukkhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Tayidaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ; ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti; natthidāni punabbhavo’’ti.

'어떤 네 가지인가? 비구들이여, 괴로움의 성스러운 진리를 적절히 깨닫지 못하고 꿰뚫어 알지 못했기 때문에, 나와 그대들은 이토록 오랜 세월 동안 달려왔고 윤회해 왔다. 괴로움의 원인의 성스러운 진리를 ... 괴로움의 소멸의 성스러운 진리를 ... 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리를 적절히 깨닫지 못하고 꿰뚫어 알지 못했기 때문에, 나와 그대들은 이토록 오랜 세월 동안 달려왔고 윤회해 왔다. 비구들이여, 이제 괴로움의 성스러운 진리를 깨달았고 꿰뚫어 알았다. 괴로움의 원인의 성스러운 진리를 깨달았고 꿰뚫어 알았다. 괴로움의 소멸의 성스러운 진리를 깨달았고 꿰뚫어 알았다. 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리를 깨달았고 꿰뚫어 알았다. 존재에 대한 갈애(유애)는 완전히 끊어졌고, 존재로 인도하는 끈은 다하였으며, 이제 다시 태어남은 없다'라고 말씀하셨다.

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

세존께서 이 말씀을 하셨다. 선서(Sugato)이신 스승께서는 이 말씀을 하시고 나서 다시 이와 같이 말씀하셨다.

‘‘Catunnaṃ ariyasaccānaṃ, yathābhūtaṃ adassanā;

Saṃsitaṃ dīghamaddhānaṃ, tāsu tāsveva jātisu.

네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 보지 못했기에, 그토록 오랜 세월 동안 여러 생들 속에서 윤회해 왔다.

‘‘Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā;

Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa, natthidāni punabbhavo’’ti. paṭhamaṃ;

이제 그것들을 보았고 존재로 인도하는 끈을 완전히 제거하였으며, 괴로움의 뿌리를 끊었으니 이제 다시 태어남은 없다. (첫 번째 수타)

2. Dutiyakoṭigāmasuttaṃ

2. 2. 두 번째 코티가마 경

1092. ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānanti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ nappajānanti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ nappajānanti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

1092. 비구들이여, 어떤 사문이나 바라문이라도 '이것이 괴로움이다'라고 있는 그대로 알지 못하고, '이것이 괴로움의 원인이다'라고 있는 그대로 알지 못하며, '이것이 괴로움의 소멸이다'라고 있는 그대로 알지 못하고, '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 있는 그대로 알지 못한다면, 비구들이여, 그들을 사문들 중에서 사문이라 할 수 없고 바라문들 중에서 바라문이라 할 수 없다. 또한 그 존자들은 사문의 결실이나 바라문의 결실을 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 실현하여 구족하고 머물지 못한다.

‘‘Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānanti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānanti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānanti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā [Pg.379] vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti.

그러나 비구들이여, 어떤 사문이나 바라문이든 '이것이 괴로움이다'라고 있는 그대로 알고, '이것이 괴로움의 원인이다'라고 있는 그대로 알며, '이것이 괴로움의 소멸이다'라고 있는 그대로 알고, '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 있는 그대로 안다면, 비구들이여, 그들은 사문들 중에서 사문이라 할 수 있고 바라문들 중에서 바라문이라 할 수 있다. 또한 그 존자들은 사문의 결실이나 바라문의 결실을 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 실현하여 구족하고 머문다.

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

세존께서 이 말씀을 하셨다. 선서이신 스승께서는 이 말씀을 하시고 나서 다시 이와 같이 말씀하셨다.

‘‘Ye dukkhaṃ nappajānanti, atho dukkhassa sambhavaṃ;

Yattha ca sabbaso dukkhaṃ, asesaṃ uparujjhati.

괴로움을 알지 못하고, 또한 괴로움의 발생 원인을 알지 못하며, 괴로움이 모든 면에서 남김없이 소멸하는 곳을 알지 못하는 자들,

‘‘Tañca maggaṃ na jānanti, dukkhūpasamagāminaṃ;

Cetovimuttihīnā te, atho paññāvimuttiyā;

Abhabbā te antakiriyāya, te ve jātijarūpagā.

그리고 괴로움의 가라앉음(소멸)으로 인도하는 그 도(道)를 알지 못하는 자들, 그들은 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)에서 멀어진 자들이니, 그들은 괴로움의 끝을 낼 수 없고 참으로 태어남과 늙음에 이르게 된다.

‘‘Ye ca dukkhaṃ pajānanti, atho dukkhassa sambhavaṃ;

Yattha ca sabbaso dukkhaṃ, asesaṃ uparujjhati.

그러나 괴로움을 알고, 또한 괴로움의 발생 원인을 알며, 괴로움이 모든 면에서 남김없이 소멸하는 곳을 아는 자들,

‘‘Tañca maggaṃ pajānanti, dukkhūpasamagāminaṃ;

Cetovimuttisampannā, atho paññāvimuttiyā;

Sabbā te antakiriyāya, na te jātijarūpagā’’ti. dutiyaṃ;

그리고 괴로움의 가라앉음으로 인도하는 그 도를 아는 자들, 그들은 심해탈과 혜해탈을 구족한 자들이니, 그들은 괴로움의 끝을 낼 수 있고 태어남과 늙음에 이르게 되지 않는다. (두 번째 수타)

3. Sammāsambuddhasuttaṃ

3. 3. 삼마삼붓다 경 (정등각자 경)

1093. Sāvatthinidānaṃ. Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ…pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisambuddhattā tathāgato ‘arahaṃ sammāsambuddho’ti vuccati.

1093. 사왓티를 기연으로 합니다. "비구들이여, 이 네 가지 성스러운 진리(성제)가 있다. 무엇이 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리... (중략) ... 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다. 비구들이여, 이 네 가지는 성스러운 진리이다. 비구들이여, 이 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨달았기 때문에 여래를 '아라한 정등각자'라고 부른다."

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Tatiyaṃ.

"비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 '이것이 괴로움이다'라고 정진해야 하며... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 정진해야 한다." 세 번째 경.

4. Arahantasuttaṃ

4. 4. 아라한 경

1094. Sāvatthinidānaṃ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṃ abhisambujjhiṃsu, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ [Pg.380] abhisambujjhiṃsu. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṃ abhisambujjhissanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambujjhissanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṃ abhisambujjhanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambujjhanti.

1094. 사왓티를 기연으로 합니다. "비구들이여, 과거에 아라한 정등각자이셨던 분들은 누구라도 이 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨달았다. 비구들이여, 미래에 아라한 정등각자가 되실 분들은 누구라도 이 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨달을 것이다. 비구들이여, 현재의 아라한 정등각자이신 분들은 누구라도 이 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨닫고 있다."

‘‘Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Ye hi, keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṃ abhisambujjhiṃsu…pe… abhisambujjhissanti…pe… abhisambujjhanti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṃ abhisambujjhanti.

"무엇이 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리, 괴로움의 일어남의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다. 비구들이여, 과거의... (중략) ... 미래의... (중략) ... 현재의 모든 아라한 정등각자들은 이 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 깨닫고 있다."

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Catutthaṃ.

"비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 '이것이 괴로움이다'라고 정진해야 하며... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 정진해야 한다." 네 번째 경.

5. Āsavakkhayasuttaṃ

5. 5. 번뇌의 멸진 경

1095. ‘‘Jānatohaṃ, bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi, no ajānato apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato passato āsavānaṃ khayo hoti? ‘Idaṃ dukkha’nti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṃ khayo hoti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti jānato passato āsavānaṃ khayo hoti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti jānato passato āsavānaṃ khayo hoti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti jānato passato āsavānaṃ khayo hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hoti.

1095. "비구들이여, 나는 아는 자, 보는 자에게 번뇌의 멸진이 있다고 말하며, 알지 못하고 보지 못하는 자에게는 말하지 않는다. 비구들이여, 무엇을 알고 무엇을 볼 때 번뇌의 멸진이 있는가? '이것이 괴로움이다'라고 알고 볼 때 번뇌의 멸진이 있고, '이것이 괴로움의 일어남이다'라고 알고 볼 때 번뇌의 멸진이 있으며, '이것이 괴로움의 소멸이다'라고 알고 볼 때 번뇌의 멸진이 있고, '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 알고 볼 때 번뇌의 멸진이 있다. 비구들이여, 이와 같이 알고 이와 같이 볼 때 번뇌의 멸진이 있게 된다."

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Pañcamaṃ.

"비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 '이것이 괴로움이다'라고 정진해야 하며... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 정진해야 한다." 다섯 번째 경.

6. Mittasuttaṃ

6. 6. 친구 경

1096. ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ – mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā – te vo, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.

1096. "비구들이여, 그대들이 연민하고, 또한 그대들의 말을 귀담아들을 만한 자들인 친구나 동료나 친척이나 혈육들이 있다면, 비구들이여, 그대들은 그들로 하여금 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 통달하도록 권장하고 안착시키고 확립시켜야 한다."

‘‘Katamesaṃ [Pg.381] catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa, dukkhasamudayassa ariyasaccassa, dukkhanirodhassa ariyasaccassa, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. Ye hi keci, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ – mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā te vo, bhikkhave, imesaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.

"어떤 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리, 괴로움의 일어남의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다. 비구들이여, 그대들이 연민하고 그대들의 말을 귀담아들을 만한 친구나 동료나 친척이나 혈육들이 있다면, 비구들이여, 그들로 하여금 이 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 통달하도록 권장하고 안착시키고 확립시켜야 한다."

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

"비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 '이것이 괴로움이다'라고 정진해야 하며... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 정진해야 한다." 여섯 번째 경.

7. Tathasuttaṃ

7. 7. 사실 경

1097. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni tathāni avitathāni anaññathāni; tasmā ‘ariyasaccānī’ti vuccanti.

1097. "비구들이여, 이 네 가지 성스러운 진리가 있다. 무엇이 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리, 괴로움의 일어남의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다. 비구들이여, 이 네 가지 성스러운 진리는 사실이고(tathāni), 틀림없으며(avitathāni), 다른 것이 되지 않는다(anaññathāni). 그러므로 '성스러운 진리들'이라 불린다."

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Sattamaṃ.

"비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 '이것이 괴로움이다'라고 정진해야 하며... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 정진해야 한다." 일곱 번째 경.

8. Lokasuttaṃ

8. 8. 세상 경

1098. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato ariyo; tasmā ‘ariyasaccānī’ti vuccanti’’.

1098. "비구들이여, 이 네 가지 성스러운 진리가 있다. 무엇이 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리, 괴로움의 일어남의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다. 신과 마라와 범천을 포함한 세상과 사문·바라문, 신과 인간을 포함한 무리 중에서 여래는 성스러운 분(Ariya)이다. 그러므로 '성스러운 진리들'이라 불린다."

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Aṭṭhamaṃ.

"비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 '이것이 괴로움이다'라고 정진해야 하며... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 정진해야 한다." 여덟 번째 경.

9. Pariññeyyasuttaṃ

9. 9. 철저히 알아야 할 것 경

1099. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Imesaṃ [Pg.382] kho, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ atthi ariyasaccaṃ pariññeyyaṃ, atthi ariyasaccaṃ pahātabbaṃ, atthi ariyasaccaṃ sacchikātabbaṃ, atthi ariyasaccaṃ bhāvetabbaṃ.

1099. "비구들이여, 이 네 가지 성스러운 진리가 있다. 무엇이 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리, 괴로움의 일어남의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다. 비구들이여, 이 네 가지 성스러운 진리 중에는 철저히 알아야 할 성스러운 진리가 있고, 버려야 할 성스러운 진리가 있으며, 실현해야 할 성스러운 진리가 있고, 닦아야 할 성스러운 진리가 있다."

‘‘Katamañca, bhikkhave, ariyasaccaṃ pariññeyyaṃ? Dukkhaṃ, bhikkhave, ariyasaccaṃ pariññeyyaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahātabbaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikātabbaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvetabbaṃ.

"비구들이여, 어떤 것이 철저히 알아야 할 성스러운 진리인가? 비구들이여, 괴로움의 성스러운 진리는 철저히 알아야 하고, 괴로움의 일어남의 성스러운 진리는 버려야 하며, 괴로움의 소멸의 성스러운 진리는 실현해야 하고, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리는 닦아야 한다."

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Navamaṃ.

"비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 '이것이 괴로움이다'라고 정진해야 하며... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 정진해야 한다." 아홉 번째 경.

10. Gavampatisuttaṃ

10. 10. 가밤빠띠 경

1100. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū cetesu viharanti sahañcanike. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘yo nu kho, āvuso, dukkhaṃ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passatī’’ti.

1100. 한때 십여 명의 장로 비구들이 쩨띠 지방의 사한짜니까에 머물고 있었다. 그때 많은 장로 비구들이 공양을 마치고 탁발에서 돌아와 원형 강당에 모여 앉아 있을 때, 그들 사이에 이런 대화가 일어났다. “도반들이여, 고(苦)를 보는 자는 고의 일어남(集)도 보고, 고의 소멸(滅)도 보며, 고의 소멸로 인도하는 도닦음(道)도 보는 것입니까?”

Evaṃ vutte āyasmā gavampati thero bhikkhū etadavoca – ‘‘sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘yo, bhikkhave, dukkhaṃ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passati. Yo dukkhasamudayaṃ passati dukkhampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passati. Yo dukkhanirodhaṃ passati dukkhampi so passati, dukkhasamudayampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passati. Yo dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ passati dukkhampi so passati, dukkhasamudayampi passati, dukkhanirodhampi passatī’’’ti. Dasamaṃ.

이와 같이 말했을 때 가밤빠티 존자가 장로 비구들에게 이와 같이 말했다. “도반들이여, 나는 세존의 면전에서 직접 이와 같이 들었고 배웠습니다. ‘비구들이여, 고를 보는 자는 고의 일어남(集)도 보고, 고의 소멸(滅)도 보며, 고의 소멸로 인도하는 도닦음(道)도 본다. 고의 일어남을 보는 자는 고도 보고, 고의 소멸도 보며, 고의 소멸로 인도하는 도닦음도 본다. 고의 소멸을 보는 자는 고도 보고, 고의 일어남도 보며, 고의 소멸로 인도하는 도닦음도 본다. 고의 소멸로 인도하는 도닦음을 보는 자는 고도 보고, 고의 일어남도 보며, 고의 소멸도 본다.’라고 도반들이여, 나는 세존의 면전에서 이와 같이 들었고 배웠습니다.” 제10장 가밤빠티 경.

Koṭigāmavaggo tatiyo.

세 번째 꼬띠가마 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 품의 요약은 다음과 같다.

Dve vajjī sammāsambuddho, arahaṃ āsavakkhayo;

Mittaṃ tathā ca loko ca, pariññeyyaṃ gavampatīti.

두 개의 와지 경, 삼마삼붓다 경, 아라항 경, 아사왁카야 경, 밋따 경, 딱타 경, 로까 경, 아비녜이야 경, 가밤빠티 경이다.

4. Sīsapāvanavaggo

4. 4. 심사빠 숲 품

1. Sīsapāvanasuttaṃ

1. 1. 심사빠 숲 경

1101. Ekaṃ [Pg.383] samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati sīsapāvane. Atha kho bhagavā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahetvā bhikkhū āmantesi – ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yāni vā mayā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni yadidaṃ upari sīsapāvane’’ti? ‘‘Appamattakāni, bhante, bhagavatā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni; atha kho etāneva bahutarāni yadidaṃ upari sīsapāvane’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, etadeva bahutaraṃ yaṃ vo mayā abhiññāya anakkhātaṃ. Kasmā cetaṃ, bhikkhave, mayā anakkhātaṃ? Na hetaṃ, bhikkhave, atthasaṃhitaṃ nādibrahmacariyakaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati; tasmā taṃ mayā anakkhātaṃ’’.

1101. 한때 세존께서는 꼬쌈비의 심사빠 숲에 머물고 계셨다. 그때 세존께서는 심사빠 잎 몇 개를 손으로 쥐시고 비구들에게 물으셨다. “비구들이여, 그대들은 어떻게 생각하는가? 내가 손에 쥔 이 적은 심사빠 잎들이 더 많으냐, 아니면 저 심사빠 숲에 있는 잎들이 더 많으냐?” “세존이시여, 세존께서 손에 쥐신 심사빠 잎들은 아주 적으며, 저 심사빠 숲에 있는 잎들이 훨씬 더 많습니다.” “비구들이여, 그와 같이 내가 최상의 지혜로 알았으나 그대들에게 설하지 않은 법들이 훨씬 더 많다. 비구들이여, 왜 나는 그것들을 설하지 않았는가? 비구들이여, 그것들은 이익에 도움이 되지 않고, 청정범행의 시작이 아니며, 염오(厭惡)와 탐욕의 빛바램(離欲)과 소멸과 가라앉음(寂靜)과 영지(勝智)와 깨달음(等覺)과 열반으로 인도하지 않기 때문이다. 그래서 나는 그것들을 설하지 않았다.”

‘‘Kiñca, bhikkhave, mayā akkhātaṃ? ‘Idaṃ dukkha’nti, bhikkhave, mayā akkhātaṃ, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti mayā akkhātaṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti mayā akkhātaṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti mayā akkhātaṃ’’.

“비구들이여, 그러면 나는 무엇을 설했는가? ‘이것이 고(苦)다’라고 내가 설했고, ‘이것이 고의 일어남(集)이다’라고 내가 설했으며, ‘이것이 고의 소멸(滅)이다’라고 내가 설했고, ‘이것이 고의 소멸로 인도하는 도닦음(道)이다’라고 내가 설했다.”

‘‘Kasmā cetaṃ, bhikkhave, mayā akkhātaṃ? Etañhi, bhikkhave, atthasaṃhitaṃ etaṃ ādibrahmacariyakaṃ etaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati; tasmā taṃ mayā akkhātaṃ.

“비구들이여, 왜 나는 그것들을 설했는가? 비구들이여, 그것들은 이익에 도움이 되고, 청정범행의 시작이며, 염오와 탐욕의 빛바램과 소멸과 가라앉음과 영지와 깨달음과 열반으로 인도하기 때문이다. 그래서 나는 그것들을 설했다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 그대들은 이 가르침 안에서 ‘이것이 고다’라고 알기 위해 수행에 정진해야 한다. …(중략)… ‘이것이 고의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 알기 위해 수행에 정진해야 한다.” 제1장.

2. Khadirapattasuttaṃ

2. 2. 아카시아 잎 경

1102. ‘‘Yo, bhikkhave, evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

1102. “비구들이여, 어떤 사람이 ‘나는 고라는 성스러운 진리(고성제)를 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하고, 고의 일어남이라는 성스러운 진리(집성제)를 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하고, 고의 소멸이라는 성스러운 진리(멸성제)를 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하고, 고의 소멸로 인도하는 도닦음이라는 성스러운 진리(도성제)를 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하고서도 고통의 끝을 실현하겠다’라고 말한다면, 그런 일은 있을 수 없다.”

‘‘Seyyathāpi[Pg.384], bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ khadirapattānaṃ vā saralapattānaṃ vā āmalakapattānaṃ vā puṭaṃ karitvā udakaṃ vā tālapattaṃ vā āharissāmī’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

“비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 ‘나는 아카시아(카디라) 잎이나 소나무(사랄라) 잎이나 여우구슬(아말라까) 잎을 엮어 물그릇이나 대야를 만들어 물을 길어 오겠다’라고 말한다면 그런 일은 있을 수 없는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 어떤 사람이 ‘나는 고라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하고 …(중략)… 고의 소멸로 인도하는 도닦음이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하고서도 고통의 끝을 실현하겠다’라고 말한다면, 그런 일은 있을 수 없다.”

‘‘Yo ca kho, bhikkhave, evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī’ti – ṭhānametaṃ vijjati.

“비구들이여, 그러나 어떤 사람이 ‘나는 고라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알고, 고의 일어남이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알고, 고의 소멸이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알고, 고의 소멸로 인도하는 도닦음이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알고서 고통의 끝을 실현하겠다’라고 말한다면, 그런 일은 가능하다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ padumapattānaṃ vā palāsapattānaṃ vā māluvapattānaṃ vā puṭaṃ karitvā udakaṃ vā tālapattaṃ vā āharissāmī’ti – ṭhānametaṃ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca …pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī’ti – ṭhānametaṃ vijjati.

“비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 ‘나는 연꽃(빠두마) 잎이나 빨라싸 잎이나 말루와 잎을 엮어 물그릇이나 대야를 만들어 물을 길어 오겠다’라고 말한다면 그런 일은 가능한 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 어떤 사람이 ‘나는 고라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알고 …(중략)… 고의 소멸로 인도하는 도닦음이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알고서 고통의 끝을 실현하겠다’라고 말한다면, 그런 일은 가능하다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Dutiyaṃ.

“비구들이여, 그러므로 그대들은 이 가르침 안에서 ‘이것이 고다’라고 알기 위해 수행에 정진해야 한다. …(중략)… ‘이것이 고의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 알기 위해 수행에 정진해야 한다.” 제2장.

3. Daṇḍasuttaṃ

3. 3. 막대기 경

1103. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, daṇḍo uparivehāsaṃ khitto sakimpi mūlena nipatati, sakimpi aggena nipatati; evameva kho, bhikkhave, avijjānīvaraṇā sattā taṇhāsaṃyojanā sandhāvantā saṃsarantā sakimpi asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchanti, sakimpi parasmā lokā imaṃ lokaṃ āgacchanti. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

1103. “비구들이여, 예를 들어 허공으로 던져진 막대기가 어떤 때는 밑동으로 떨어지고, 어떤 때는 끝부분으로 떨어지는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 무명(無明)에 덮이고 갈애(渴愛)에 묶인 채 이리저리 달리고 윤회하는 중생들은 어떤 때는 이 세상에서 저 세상으로 가고, 어떤 때는 저 세상에서 이 세상으로 온다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 네 가지 성스러운 진리를 보지 못했기 때문이다. 어떤 네 가지인가? 고라는 성스러운 진리 …(중략)… 고의 소멸로 인도하는 도닦음이라는 성스러운 진리이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Tatiyaṃ.

“비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행에 힘써야 하며, ... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행에 힘써야 한다.” (세 번째)

4. Celasuttaṃ

4. 의복의 경 (Celasuttaṃ)

1104. ‘‘Āditte[Pg.385], bhikkhave, cele vā sīse vā kimassa karaṇīya’’nti? ‘‘Āditte, bhante, cele vā sīse vā, tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīya’’nti.

1104. “비구들이여, 만약 옷이나 머리에 불이 붙었다면 어떻게 해야 하겠느냐?” “세존이시여, 옷이나 머리에 불이 붙었다면 그 옷이나 머리의 불을 끄기 위해 각별한 의욕과 노력과 정진과 분발과 물러남 없음과 마음챙김과 알아차림을 기울여야 합니다.”

‘‘Ādittaṃ, bhikkhave, celaṃ vā sīsaṃ vā ajjhupekkhitvā amanasikaritvā anabhisametānaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

“비구들이여, 불붙은 옷이나 머리는 제쳐두고 마음에 두지 않더라도, 아직 꿰뚫어 알지 못한 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알기 위해 각별한 의욕과 노력과 정진과 분발과 물러남 없음과 마음챙김과 알아차림을 기울여야 한다. 네 가지란 무엇인가? 괴로움의 성스러운 진리, ... (중략) ... 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Catutthaṃ.

“비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행에 힘써야 하며, ... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행에 힘써야 한다.” (네 번째)

5. Sattisatasuttaṃ

5. 백 개의 창 경 (Sattisatasuttaṃ)

1105. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso vassasatāyuko vassasatajīvī. Tamenaṃ evaṃ vadeyya – ‘ehambho purisa, pubbaṇhasamayaṃ taṃ sattisatena hanissanti, majjhanhikasamayaṃ sattisatena hanissanti, sāyanhasamayaṃ sattisatena hanissanti. So kho tvaṃ, ambho purisa, divase divase tīhi tīhi sattisatehi haññamāno vassasatāyuko vassasatajīvī vassasatassa accayena anabhisametāni cattāri ariyasaccāni abhisamessasī’’’ti.

1105. “비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 백 년을 수명으로 하여 백 년을 산다고 하자. 누군가 그에게 이렇게 말한다고 하자. ‘여보게, 이리 오게. 아침에 그대를 백 개의 창으로 찌르고, 점심에 백 개의 창으로 찌르고, 저녁에 백 개의 창으로 찌르겠네. 여보게, 그대가 매일 삼백 개의 창에 찔리면서 백 년의 수명을 다하고 백 년을 산 뒤에, 백 년이 지났을 때 아직 꿰뚫어 알지 못한 네 가지 성스러운 진리를 꿰뚫어 알게 될 것이네.’”

‘‘Atthavasikena, bhikkhave, kulaputtena alaṃ upagantuṃ. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro; pubbā koṭi nappaññāyati sattippahārānaṃ asippahārānaṃ usuppahārānaṃ pharasuppahārānaṃ. Evañcetaṃ, bhikkhave, assa. Na kho panāhaṃ, bhikkhave, saha dukkhena, saha domanassena catunnaṃ ariyasaccānaṃ abhisamayaṃ vadāmi; api cāhaṃ, bhikkhave, sahāva sukhena, sahāva somanassena catunnaṃ ariyasaccānaṃ abhisamayaṃ vadāmi. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

“비구들이여, 이익을 바라는 선남자라면 기꺼이 그 고통을 감수할 만하다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 이 윤회는 시작을 알 수 없기 때문이다. 창에 맞고 칼에 맞고 화살에 맞고 도끼에 찍힌 중생들의 과거의 시초는 드러나지 않는다. 비구들이여, 설령 그러하더라도 나는 괴로움과 근심과 함께 네 가지 성스러운 진리를 꿰뚫어 안다고 말하지 않는다. 비구들이여, 오히려 나는 오직 즐거움과 기쁨과 함께 네 가지 성스러운 진리를 꿰뚫어 안다고 말한다. 그 네 가지란 무엇인가? 괴로움의 성스러운 진리, ... (중략) ... 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다.”

‘‘Tasmātiha[Pg.386], bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Pañcamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행에 힘써야 하며, ... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행에 힘써야 한다.” (다섯 번째)

6. Pāṇasuttaṃ

6. 생명체의 경 (Pāṇasuttaṃ)

1106. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso yaṃ imasmiṃ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ tacchetvā ekajjhaṃ saṃhareyya; ekajjhaṃ saṃharitvā sūlaṃ kareyya. Sūlaṃ karitvā ye mahāsamudde mahantakā pāṇā te mahantakesu sūlesu āvuneyya, ye mahāsamudde majjhimakā pāṇā te majjhimakesu sūlesu āvuneyya, ye mahāsamudde sukhumakā pāṇā te sukhumakesu sūlesu āvuneyya. Apariyādinnā ca, bhikkhave, mahāsamudde oḷārikā pāṇā assu.

1106. “비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 이 잠부디파에 있는 풀과 나무와 가지와 잎사귀들을 깎아 한데 모으고, 그것으로 꼬챙이를 만든다고 하자. 꼬챙이를 만들어 대양에 있는 커다란 생명체들을 커다란 꼬챙이에 꿰고, 중간 크기의 생명체들을 중간 크기의 꼬챙이에 꿰고, 작은 생명체들을 작은 꼬챙이에 꿴다고 하자. 비구들이여, 대양에 있는 커다란 생명체들조차 다 꿰지 못할 것이다.”

‘‘Atha imasmiṃ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya. Ito bahutarā kho, bhikkhave, mahāsamudde sukhumakā pāṇā, ye na sukarā sūlesu āvunituṃ. Taṃ kissa hetu? Sukhumattā, bhikkhave, attabhāvassa. Evaṃ mahā kho, bhikkhave, apāyo. Evaṃ mahantasmā kho, bhikkhave, apāyasmā parimutto diṭṭhisampanno puggalo ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti.

“오히려 이 잠부디파의 풀과 나무와 가지와 잎사귀들이 먼저 다하여 없어질 것이다. 비구들이여, 대양에는 꼬챙이에 꿰기조차 쉽지 않은 미세한 생명체들이 그보다 훨씬 더 많다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 그들의 몸 자체가 미세하기 때문이다. 비구들이여, 이와 같이 악처는 실로 방대하다. 비구들이여, 이와 같이 거대한 악처에서 벗어나 견해를 구족한 사람은 ‘이것이 괴로움이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다, ... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행에 힘써야 하며, ... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행에 힘써야 한다.” (여섯 번째)

7. Paṭhamasūriyasuttaṃ

7. 첫 번째 태양의 경 (Paṭhamasūriyasuttaṃ)

1107. ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – sammādiṭṭhi. Tassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānissati…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānissati.

1107. “비구들이여, 태양이 떠오를 때 그 선구가 되고 전조가 되는 것은 이른바 새벽빛이다. 비구들이여, 이와 마찬가지로 비구가 네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 아는 데 있어 그 선구가 되고 전조가 되는 것은 이른바 바른 견해(sammādiṭṭhi)이다. 비구들이여, 그러한 비구에게는 ‘이것이 괴로움이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알 것이라는, ... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알 것이라는 기대가 가능하다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Sattamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행에 힘써야 하며, ... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행에 힘써야 한다.” (일곱 번째)

8. Dutiyasūriyasuttaṃ

8. 두 번째 태양의 경 (Dutiyasūriyasuttaṃ)

1108. ‘‘Yāvakīvañca[Pg.387], bhikkhave, candimasūriyā loke nuppajjanti, neva tāva mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Andhatamaṃ tadā hoti andhakāratimisā. Neva tāva rattindivā paññāyanti, na māsaddhamāsā paññāyanti, na utusaṃvaccharā paññāyanti.

1108. “비구들이여, 세상에 달과 태양이 나타나지 않는 한, 커다란 광명도 나타나지 않고 커다란 빛도 나타나지 않는다. 그때는 칠흑 같은 어둠이 있고 자욱한 암흑이 있다. 그때는 밤과 낮도 알려지지 않고, 보름과 그믐도 알려지지 않으며, 계절과 연도도 알려지지 않는다.”

‘‘Yato ca kho, bhikkhave, candimasūriyā loke uppajjanti, atha mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Neva andhakāratamaṃ tadā hoti na andhakāratimisā. Atha rattindivā paññāyanti, māsaddhamāsā paññāyanti, utusaṃvaccharā paññāyanti. Evameva kho, bhikkhave, yāvakīvañca tathāgato loke nuppajjati arahaṃ sammāsambuddho, neva tāva mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Andhatamaṃ tadā hoti andhakāratimisā. Neva tāva catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhaṇā hoti desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ.

“비구들이여, 세상에 달과 태양이 나타날 때, 커다란 광명이 나타나고 커다란 빛이 나타난다. 그때는 칠흑 같은 어둠도 없고 자욱한 암흑도 없다. 그때 밤과 낮이 알려지고, 보름과 그믐이 알려지며, 계절과 연도가 알려진다. 비구들이여, 이와 마찬가지로 세상에 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 분인 여래가 나타나지 않는 한, 커다란 광명도 나타나지 않고 커다란 빛도 나타나지 않는다. 그때는 칠흑 같은 어둠이 있고 자욱한 암흑이 있다. 그때는 네 가지 성스러운 진리에 대한 설명도, 가르침도, 선포도, 확립도, 드러냄도, 분석도, 명확하게 밝힘도 있지 않다.”

‘‘Yato ca kho, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho, atha mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Neva andhatamaṃ tadā hoti na andhakāratimisā. Atha kho catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhaṇā hoti desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

비구들이여, 세상에 아라한이며 정등각자인 여래가 출현할 때, 거대한 빛이 나타나고 거대한 광명이 나타난다. 그때는 칠흑 같은 어둠도 없고 암흑의 침침함도 없다. 그때 네 가지 성스러운 진리에 대한 일러줌, 설함, 선언함, 확립함, 드러냄, 분석함, 명확하게 함이 있게 된다. 무엇이 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리... (중략) ...괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Aṭṭhamaṃ.

비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 '이것이 괴로움이다'라고 수행해야 하며, ... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 수행해야 한다. (여덟 번째 경)

9. Indakhīlasuttaṃ

9. 9. 인다킬라 경 (성주 聖柱 경)

1109. ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānanti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānanti, te aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṃ ullokenti – ‘ayaṃ nūna bhavaṃ jānaṃ jānāti, passaṃ passatī’’’ti.

1109. 비구들이여, '이것이 괴로움이다'라고 있는 그대로 알지 못하는 ... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 있는 그대로 알지 못하는 어떤 사문이나 바라문들이라도, 그들은 다른 사문이나 바라문의 얼굴을 쳐다보며 '이 존자께서는 분명 알아야 할 것을 알고, 보아야 할 것을 보시는구나'라고 생각한다.

‘‘Seyyathāpi[Pg.388], bhikkhave, tūlapicu vā kappāsapicu vā lahuko vātūpādāno same bhūmibhāge nikkhitto. Tamenaṃ puratthimo vāto pacchimena saṃhareyya, pacchimo vāto puratthimena saṃhareyya, uttaro vāto dakkhiṇena saṃhareyya, dakkhiṇo vāto uttarena saṃhareyya. Taṃ kissa hetu? Lahukattā, bhikkhave, kappāsapicuno. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānanti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānanti, te aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṃ ullokenti – ‘ayaṃ nūna bhavaṃ jānaṃ jānāti, passaṃ passatī’ti. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ.

비구들이여, 예를 들어 가볍고 바람에 잘 날리는 나무솜 뭉치나 면화 솜뭉치가 평평한 지면에 놓여 있다고 하자. 그것을 동풍이 불어 서쪽으로 날려 보내고, 서풍이 불어 동쪽으로 날려 보내며, 북풍이 불어 남쪽으로 날려 보내고, 남풍이 불어 북쪽으로 날려 보낸다고 하자. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 면화 솜뭉치가 가볍기 때문이다. 비구들이여, 그와 같이 '이것이 괴로움이다'라고 있는 그대로 알지 못하는 ... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 있는 그대로 알지 못하는 어떤 사문이나 바라문들이라도, 그들은 다른 사문이나 바라문의 얼굴을 쳐다보며 '이 존자께서는 분명 알아야 할 것을 알고, 보아야 할 것을 보시는구나'라고 생각한다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 네 가지 성스러운 진리를 보지 못했기 때문이다.

‘‘Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānanti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānanti, te na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṃ ullokenti – ‘ayaṃ nūna bhavaṃ jānaṃ jānāti, passaṃ passatī’’’ti.

비구들이여, 그러나 '이것이 괴로움이다'라고 있는 그대로 아는 ... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 있는 그대로 아는 어떤 사문이나 바라문들이라도, 그들은 다른 사문이나 바라문의 얼굴을 쳐다보며 '이 존자께서는 분명 알아야 할 것을 알고, 보아야 할 것을 보시는구나'라고 하지 않는다.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ayokhīlo vā indakhīlo vā gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī. Puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya; pacchimāya cepi disāya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya. Taṃ kissa hetu? Gambhīrattā, bhikkhave, nemassa sunikhātattā indakhīlassa. Evameva kho, bhikkhave, ye ca kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānanti…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānanti, te na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṃ ullokenti – ‘ayaṃ nūna bhavaṃ jānaṃ jānāti, passaṃ passatī’ti. Taṃ kissa hetu? Sudiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

비구들이여, 예를 들어 철기둥이나 성문 기둥(Indakhīla)이 깊이 박히고 잘 고정되어 흔들리지 않고 동요하지 않는다고 하자. 비록 동쪽에서 거센 비바람이 몰아쳐 온다 해도 그것은 흔들리지 않고 동요하지 않으며 요동하지 않을 것이다. 서쪽에서... (중략) ... 북쪽에서... (중략) ... 남쪽에서 거센 비바람이 몰아쳐 온다 해도 그것은 흔들리지 않고 동요하지 않으며 요동하지 않을 것이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 기초가 깊고 성문 기둥이 잘 박혀 있기 때문이다. 비구들이여, 그와 같이 '이것이 괴로움이다'라고 있는 그대로 아는 ... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 있는 그대로 아는 어떤 사문이나 바라문들이라도, 그들은 다른 사문이나 바라문의 얼굴을 쳐다보며 '이 존자께서는 분명 알아야 할 것을 알고, 보아야 할 것을 보시는구나'라고 하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 네 가지 성스러운 진리를 잘 보았기 때문이다. 무엇이 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리... (중략) ...괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리를 잘 보았기 때문이다.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Navamaṃ.

비구들이여, 그러므로 이 가르침 안에서 '이것이 괴로움이다'라고 수행해야 하며, ... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 수행해야 한다. (아홉 번째 경)

10. Vādatthikasuttaṃ

10. 10. 와다티카 경 (논쟁을 원하는 자 경)

1110. ‘‘Yo [Pg.389] hi koci, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, puratthimāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī – ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṃ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Pacchimāya cepi disāya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī – ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṃ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

1110. 비구들이여, '이것이 괴로움이다'라고 있는 그대로 아는 ... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 있는 그대로 아는 어떤 비구라도, 비록 동쪽에서 논쟁을 원하고 논쟁거리를 찾는 사문이나 바라문이 '내가 그의 논리를 꺾으리라'라고 생각하며 온다 할지라도, 그가 법다운 논거로써 그 비구를 흔들거나 동요하게 하거나 요동치게 할 수 있는 도리는 없다. 서쪽에서... (중략) ... 북쪽에서... (중략) ... 남쪽에서 논쟁을 원하고 논쟁거리를 찾는 사문이나 바라문이 '내가 그의 논리를 꺾으리라'라고 생각하며 온다 할지라도, 그가 법다운 논거로써 그 비구를 흔들거나 동요하게 하거나 요동치게 할 수 있는 도리는 없다.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, silāyūpo soḷasa kukkuko. Tassassu aṭṭha kukku heṭṭhā nemaṅgamā, aṭṭha kukku uparinemassa. Puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya; pacchimāya cepi disāya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya. Taṃ kissa hetu? Gambhīrattā, bhikkhave, nemassa sunikhātattā silāyūpassa. Evameva kho, bhikkhave, yo hi koci bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti; puratthimāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṃ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Pacchimāya cepi disāya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī – ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṃ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sudiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

“비구들이여, 예를 들어 열여섯 규빗(cubit) 길이의 돌기둥이 있다고 하자. 그 돌기둥의 여덟 규빗은 기초 구덩이 아래에 박혀 있고, 여덟 규빗은 기초 위에 있다고 하자. 만일 동쪽에서 거센 비바람이 몰아쳐 온다 해도, 그 돌기둥은 흔들리지도 않고 동요하지도 않고 떨리지도 않을 것이다. 서쪽에서... 북쪽에서... 남쪽에서 거센 비바람이 몰아쳐 온다 해도, 그 돌기둥은 흔들리지도 않고 동요하지도 않고 떨리지도 않을 것이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 그것은 기초 구덩이가 깊고 돌기둥이 잘 박혀 있기 때문이다. 비구들이여, 그와 같이 어떤 비구가 ‘이것이 괴로움이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알며... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다면, 설령 동쪽에서 논쟁을 바라고 논쟁을 찾아다니는 사문이나 바라문이 와서 ‘그의 논설을 논파하리라’ 하며 온다 해도, 그를 법에 따라 흔들거나 동요시키거나 떨리게 할 수 있다는 것은 결코 있을 수 없는 일이다. 서쪽에서... 북쪽에서... 남쪽에서 논쟁을 바라고 논쟁을 찾아다니는 사문이나 바라문이 와서 ‘그의 논설을 논파하리라’ 하며 온다 해도, 그를 법에 따라 흔들거나 동요시키거나 떨리게 할 수 있다는 것은 결코 있을 수 없는 일이다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 그것은 네 가지 성스러운 진리를 잘 보았기 때문이다. 어떤 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리... 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Dasamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 그대들은 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행해야 하며... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행해야 한다.” (이것이) 열 번째 경이다.

Sīsapāvanavaggo catuttho.

네 번째 시사빠 숲의 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Sīsapā [Pg.390] khadiro daṇḍo, celā sattisatena ca;

Pāṇā suriyūpamā dvedhā, indakhīlo ca vādinoti.

시사빠 경, 카디라 경, 막대기 경, 옷 경과 백 개의 창 경, 생명 경, 태양의 비유 경(두 가지), 기둥 경, 논쟁가 경이다.

5. Papātavaggo

5. 5. 벼랑 품 (빠빠따왁가)

1. Lokacintāsuttaṃ

1. 1. 세상에 대한 사유 경 (로까찐따 숫따)

1111. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhūtapubbaṃ, bhikkhave, aññataro puriso rājagahā nikkhamitvā ‘lokacintaṃ cintessāmī’ti yena sumāgadhā pokkharaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre nisīdi lokacintaṃ cintento. Addasā kho, bhikkhave, so puriso sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre caturaṅginiṃ senaṃ bhisamuḷālaṃ pavisantaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘ummattosmi nāmāhaṃ, vicetosmi nāmāhaṃ! Yaṃ loke natthi taṃ mayā diṭṭha’’’nti.

1111. 한때 세존께서는 라자가하의 깔란다까니와빠가 있는 벨루와나(죽림정사)에 머무셨다. 그때 세존께서 비구들을 부르셨다. “비구들이여, 옛날에 어떤 사람이 ‘세상에 대한 사유(Lokacinta)를 하리라’ 마음먹고 라자가하를 나가서 수마가다 연못가로 갔다. 그는 수마가다 연못가에 앉아 세상에 대한 사유를 하고 있었다. 비구들이여, 그때 그 사람은 수마가다 연못가에서 네 가지 종류의 군대(사종군)가 연꽃 줄기 속으로 들어가는 것을 보았다. 그것을 보고 그는 이런 생각이 들었다. ‘나는 정말 미쳤구나, 나는 정말 제정신이 아니구나! 세상에 존재하지 않는 것을 내가 보았구나!’”

‘‘Atha kho so, bhikkhave, puriso nagaraṃ pavisitvā mahājanakāyassa ārocesi – ‘ummattosmi nāmāhaṃ, bhante, vicetosmi nāmāhaṃ, bhante! Yaṃ loke natthi taṃ mayā diṭṭha’’’nti. ‘‘Kathaṃ pana tvaṃ, ambho purisa, ummatto kathaṃ viceto? Kiñca loke natthi yaṃ tayā diṭṭha’’nti? ‘‘Idhāhaṃ, bhante, rājagahā nikkhamitvā ‘lokacintaṃ cintessāmī’ti yena sumāgadhā pokkharaṇī tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre nisīdiṃ lokacintaṃ cintento. Addasaṃ khvāhaṃ, bhante, sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre caturaṅginiṃ senaṃ bhisamuḷālaṃ pavisantaṃ. Evaṃ khvāhaṃ, bhante, ummatto evaṃ viceto. Idañca loke natthi yaṃ mayā diṭṭha’’nti. ‘‘Taggha tvaṃ, ambho purisa, ummatto taggha viceto. Idañca loke natthi yaṃ tayā diṭṭha’’nti.

“비구들이여, 그 후 그 사람은 성으로 들어가 많은 사람들에게 말하였다. ‘여러분, 나는 정말 미쳤습니다. 나는 정말 제정신이 아닙니다. 세상에 존재하지 않는 것을 내가 보았습니다.’ ‘여보시오, 당신은 어째서 미쳤으며 어째서 제정신이 아니라는 것이오? 당신이 보았다는 세상에 존재하지 않는 것이 무엇이오?’ ‘여러분, 나는 여기서 세상에 대한 사유를 하리라 마음먹고 라자가하를 나가서 수마가다 연못가로 갔습니다. 수마가다 연못가에 앉아 세상에 대한 사유를 하던 중, 나는 수마가다 연못가에서 네 가지 종류의 군대가 연꽃 줄기 속으로 들어가는 것을 보았습니다. 여러분, 그래서 나는 미쳤고 제정신이 아닙니다. 세상에 존재하지 않는 것을 내가 보았기 때문입니다.’ ‘여보시오, 당신은 정말 미쳤고 정말 제정신이 아니구려. 당신이 보았다는 그것은 세상에 존재하지 않는 것이오.’”}, {

‘‘Taṃ kho pana, bhikkhave, so puriso bhūtaṃyeva addasa, no abhūtaṃ. Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṃ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṃsu, asurā parājiniṃsu. Parājitā [Pg.391] ca kho, bhikkhave, asurā bhītā bhisamuḷālena asurapuraṃ pavisiṃsu devānaṃyeva mohayamānā.

“비구들이여, 그러나 그 사람은 실제 있는 그대로를 본 것이지, 없는 것을 본 것이 아니다. 비구들이여, 옛날에 신들과 아수라들 사이에 전쟁이 일어난 적이 있었다. 비구들이여, 그 전쟁에서 신들은 승리했고 아수라들은 패배했다. 비구들이여, 패배한 아수라들은 두려움에 떨며 신들을 현혹하면서 연뿌리 속으로 들어가 아수라의 성으로 도망쳤다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, mā lokacintaṃ cintetha – ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vā, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā. Taṃ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, cintā atthasaṃhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.

비구들이여, 그러므로 그대들은 '세상은 영원하다'거나 '세상은 영원하지 않다'거나, '세상은 유한하다'거나 '세상은 무한하다'거나, '생명[자아]과 몸은 하나이다'거나 '생명과 몸은 별개이다'거나, '여래는 사후에 존재한다'거나 '여래는 사후에 존재하지 않는다'거나, '여래는 사후에 존재하기도 하고 존재하지 않기도 한다'거나, '여래는 사후에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니다'라는 식의 세상에 대한 사유(lokacinta)를 하지 마라. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 이러한 사유는 이익에 부합하지 않고, 범행(梵行)의 기초가 되지 못하며, 염오(厭惡)로, 탐욕의 빛바램(離欲)으로, 소멸로, 고요함(寂靜)으로, 최상의 지혜(神通知)로, 바른 깨달음(等正覺)으로, 열반으로 인도하지 못하기 때문이다.

‘‘Cintentā kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti cinteyyātha…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti cinteyyātha. Taṃ kissa hetu? Esā, bhikkhave, cintā atthasaṃhitā esā ādibrahmacariyakā esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

비구들이여, 그대들이 사유하려거든 '이것이 괴로움이다'라고 사유해야 하며, …(중략)… '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 사유해야 한다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 이러한 사유는 이익에 부합하고, 범행(梵行)의 기초가 되며, 염오로, 탐욕의 빛바램으로, 소멸로, 고요함으로, 최상의 지혜로, 바른 깨달음으로, 열반으로 인도하기 때문이다.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Paṭhamaṃ.

비구들이여, 그러므로 그대들은 '이것이 괴로움이다'라고 수행해야 하며, …(중략)… '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 수행해야 한다. (첫 번째 경)

2. Papātasuttaṃ

2. 파파타 숫타(낭떠러지 경)

1112. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘āyāma, bhikkhave, yena paṭibhānakūṭo tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ yena paṭibhānakūṭo tenupasaṅkami. Addasā kho aññataro bhikkhu paṭibhānakūṭe mahantaṃ papātaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mahā vatāyaṃ, bhante, papāto subhayānako, bhante, papāto. Atthi nu kho, bhante, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā’’ti? ‘‘Atthi kho, bhikkhu, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā’’ti.

1112. 한때 세존께서는 라자가하의 깃자가쿠타(영취산) 산에 머무셨다. 그때 세존께서는 비구들을 부르셨다. "비구들이여, 오너라. 낮 동안의 머묾을 위해 빠띠바나 산봉우리로 가자." "그렇게 하겠습니다, 세존이시여."라고 그 비구들은 세존께 응답했다. 그때 세존께서는 많은 비구들과 함께 빠띠바나 산봉우리로 가셨다. 어떤 비구가 빠띠바나 산봉우리에서 커다란 낭떠러지를 보았다. 보고 나서 세존께 이와 같이 말씀드렸다. "세존이시여, 참으로 이 낭떠러지는 큽니다. 세존이시여, 이 낭떠러지는 참으로 매우 두렵습니다. 세존이시여, 이 낭떠러지보다 더 크고 더 두려운 다른 낭떠러지가 있습니까?" "비구여, 이 낭떠러지보다 더 크고 더 두려운 다른 낭떠러지가 있다."

‘‘Katamo [Pg.392] pana, bhante, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā’’ti? ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānanti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ nappajānanti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ nappajānanti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānanti, te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti, jarāsaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti, maraṇasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti. Te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā jarāsaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā maraṇasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā jātisaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti, jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti, maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti. Te jātisaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā jātipapātampi papatanti, jarāpapātampi papatanti, maraṇapapātampi papatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātampi papatanti. Te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi’’.

"세존이시여, 그러면 이 낭떠러지보다 더 크고 더 두려운 다른 낭떠러지는 어떤 것입니까?" "비구들이여, 어떤 사문들이나 바라문들이든 '이것이 괴로움이다'라고 있는 그대로 알지 못하고, '이것이 괴로움의 일어남이다'라고 있는 그대로 알지 못하며, '이것이 괴로움의 소멸이다'라고 있는 그대로 알지 못하고, '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 있는 그대로 알지 못한다면, 그들은 태어남으로 인도하는 형성(saṅkhāra)들을 즐기고, 늙음으로 인도하는 형성들을 즐기며, 죽음으로 인도하는 형성들을 즐기고, 슬픔·비탄·고통·불요·절망으로 인도하는 형성들을 즐긴다. 그들은 태어남으로 인도하는 형성들을 즐기고, 늙음으로 인도하는 형성들을 즐기며, 죽음으로 인도하는 형성들을 즐기고, 슬픔·비탄·고통·불요·절망으로 인도하는 형성들을 즐기기에, 태어남으로 인도하는 형성들을 지어내고, 늙음으로 인도하는 형성들을 지어내며, 죽음으로 인도하는 형성들을 지어내며, 슬픔·비탄·고통·불요·절망으로 인도하는 형성들을 지어낸다. 그들은 태어남으로 인도하는 형성들을 지어내고, 늙음으로 인도하는 형성들을 지어내며, 죽음으로 인도하는 형성들을 지어내며, 슬픔·비탄·고통·불요·절망으로 인도하는 형성들을 지어내어, 태어남의 낭떠러지로 떨어지고, 늙음의 낭떠러지로 떨어지며, 죽음의 낭떠러지로 떨어지고, 슬픔·비탄·고통·불요·절망의 낭떠러지로 떨어진다. 그들은 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔·비탄·고통·불요·절망으로부터 벗어나지 못한다. 나는 '그들이 괴로움으로부터 벗어나지 못한다'라고 말한다."

‘‘Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānanti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānanti, te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti, jarāsaṃvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti, maraṇasaṃvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti. Te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, jarāsaṃvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, maraṇasaṃvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, jātisaṃvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti, jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti, maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikepi [Pg.393] saṅkhāre nābhisaṅkharonti. Te jātisaṃvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, jātipapātampi nappapatanti, jarāpapātampi nappapatanti, maraṇapapātampi nappapatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātampi nappapatanti. Te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi’’.

"비구들이여, 그러나 어떤 사문들이나 바라문들이든 '이것이 괴로움이다'라고 있는 그대로 알고, ... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 있는 그대로 안다면, 그들은 태어남으로 인도하는 형성들을 즐기지 않고, 늙음으로 인도하는 형성들을 즐기지 않으며, 죽음으로 인도하는 형성들을 즐기지 않고, 슬픔·비탄·고통·불요·절망으로 인도하는 형성들을 즐기지 않는다. 그들은 태어남으로 인도하는 형성들을 즐기지 않고, 늙음으로 인도하는 형성들을 즐기지 않으며, 죽음으로 인도하는 형성들을 즐기지 않고, 슬픔·비탄·고통·불요·절망으로 인도하는 형성들을 즐기지 않기에, 태어남으로 인도하는 형성들을 지어내지 않고, 늙음으로 인도하는 형성들을 지어내지 않으며, 죽음으로 인도하는 형성들을 지어내지 않으며, 슬픔·비탄·고통·불요·절망으로 인도하는 형성들을 지어내지 않는다. 그들은 태어남으로 인도하는 형성들을 지어내지 않고, 늙음으로 인도하는 형성들을 지어내지 않으며, 죽음으로 인도하는 형성들을 지어내지 않으며, 슬픔·비탄·고통·불요·절망으로 인도하는 형성들을 지어내지 않아서, 태어남의 낭떠러지에 떨어지지 않고, 늙음의 낭떠러지에 떨어지지 않으며, 죽음의 낭떠러지에 떨어지지 않고, 슬픔·비탄·고통·불요·절망의 낭떠러지에 떨어지지 않는다. 그들은 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔·비탄·고통·불요·절망으로부터 벗어난다. 나는 '그들이 괴로움으로부터 벗어난다'라고 말한다."

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Dutiyaṃ.

"비구들이여, 그러므로 '이것이 괴로움이다'라고 알기 위해 정진해야 하며, ... (중략) ... '이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다'라고 알기 위해 정진해야 한다." 두 번째 경.

3. Mahāpariḷāhasuttaṃ

3. 마하빠릴라하 수다(큰 열뇌의 경)

1113. ‘‘Atthi, bhikkhave, mahāpariḷāho nāma nirayo. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati, aniṭṭharūpaññeva passati no iṭṭharūpaṃ; akantarūpaññeva passati no kantarūpaṃ; amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṃ. Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti…pe… yaṃ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati…pe… yaṃ kiñci manasā dhammaṃ vijānāti, aniṭṭharūpaññeva vijānāti no iṭṭharūpaṃ; akantarūpaññeva vijānāti no kantarūpaṃ; amanāparūpaññeva vijānāti no manāparūpa’’nti.

1113. "비구들이여, 마하빠릴라하(큰 열뇌)라는 이름의 지옥이 있다. 거기서 눈으로 어떤 형색을 보더라도 오직 원치 않는 형색만을 보며 원하는 형색은 보지 못하고, 오직 즐겁지 않은 형색만을 보며 즐거운 형색은 보지 못하며, 오직 마음에 들지 않는 형색만을 보며 마음에 드는 형색은 보지 못한다. 귀로 어떤 소리를 듣더라도... (중략) ... 몸으로 어떤 감촉을 느끼더라도... (중략) ... 마노로 어떤 법을 알더라도 오직 원치 않는 법만을 알며 원하는 법은 알지 못하고, 오직 즐겁지 않은 법만을 알며 즐거운 법은 알지 못하며, 오직 마음에 들지 않는 법만을 알며 마음에 드는 법은 알지 못한다."

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mahā vata so, bhante, pariḷāho, sumahā vata so, bhante, pariḷāho! Atthi nu kho, bhante, etamhā pariḷāhā añño pariḷāho mahantataro ceva bhayānakataro cā’’ti? ‘‘Atthi kho, bhikkhu, etamhā pariḷāhā añño pariḷāho mahantataro ca bhayānakataro cā’’ti.

이렇게 말씀하셨을 때 어떤 비구가 세존께 이와 같이 말씀드렸다. "세존이시여, 참으로 그 열뇌는 큽니다. 세존이시여, 참으로 그 열뇌는 매우 큽니다! 세존이시여, 이 열뇌보다 더 크고 더 두려운 다른 열뇌가 있습니까?" "비구여, 이 열뇌보다 더 크고 더 두려운 다른 열뇌가 있다."

‘‘Katamo pana, bhante, etamhā pariḷāhā añño pariḷāho mahantataro ca bhayānakataro cā’’ti? ‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānanti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānanti, te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti…pe… abhiratā…pe… abhisaṅkharonti…pe… abhisaṅkharitvā jātipariḷāhenapi pariḍayhanti, jarāpariḷāhenapi pariḍayhanti, maraṇapariḷāhenapi pariḍayhanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapariḷāhenapi pariḍayhanti[Pg.394]. Te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi’’.

“세존이시여, 그 열뇌보다 더 크고 더 두려운 다른 열뇌는 무엇입니까?” “비구들이여, 어떤 사문이나 바라문들이든 ‘이것이 괴로움이다’라고 있는 그대로 알지 못하고... (중략) ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 알지 못하는 자들이다. 그들은 태어남을 초래하는 형성들을 즐거워하고... (중략) 즐거워하여... (중략) 업을 형성하고... (중략) 형성한 뒤에 태어남의 열뇌로도 불타고, 늙음의 열뇌로도 불타고, 죽음의 열뇌로도 불타고, 슬픔·비탄·고통·불만·절망의 열뇌로도 불탄다. 그들은 태어남, 늙음, 죽음, 슬픔, 비탄, 고통, 불만, 절망으로부터 벗어나지 못한다. ‘그들은 괴로움으로부터 벗어나지 못한다’라고 나는 말한다.”

‘‘Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānanti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānanti. Te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti…pe… anabhiratā…pe… nābhisaṅkharonti…pe… anabhisaṅkharitvā jātipariḷāhenapi na pariḍayhanti, jarāpariḷāhenapi na pariḍayhanti, maraṇapariḷāhenapi na pariḍayhanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapariḷāhenapi na pariḍayhanti. Te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi’’.

“비구들이여, 어떤 사문이나 바라문들이든 ‘이것이 괴로움이다’라고 있는 그대로 알고... (중략) ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 아는 자들이다. 그들은 태어남을 초래하는 형성들을 즐거워하지 않고... (중략) 즐거워하지 않으므로... (중략) 업을 형성하지 않고... (중략) 형성하지 않으므로 태어남의 열뇌로도 불타지 않고, 늙음의 열뇌로도 불타지 않고, 죽음의 열뇌로도 불타지 않고, 슬픔·비탄·고통·불만·절망의 열뇌로도 불타지 않는다. 그들은 태어남, 늙음, 죽음, 슬픔, 비탄, 고통, 불만, 절망으로부터 벗어난다. ‘그들은 괴로움으로부터 벗어난다’라고 나는 말한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Tatiyaṃ.

“비구들이여, 그러므로 여기서 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행을 해야 하며... (중략) ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행을 해야 한다.” 세 번째 경.

4. Kūṭāgārasuttaṃ

4. 4. 뾰족지붕 집의 경

1114. ‘‘Yo hi, bhikkhave, evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

1114. “비구들이여, 만일 어떤 사람이 ‘나는 괴로움이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하고... (중략) 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하고서, 바르게 괴로움의 끝을 보리라’라고 말한다면, 그런 경우는 존재하지 않는다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ kūṭāgārassa heṭṭhimaṃ gharaṃ akaritvā uparimaṃ gharaṃ āropessāmī’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ anabhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

“비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 ‘나는 뾰족지붕 집의 아래층을 만들지 않고 위층을 올리겠다’라고 말한다면, 그런 경우는 존재하지 않는 것과 같다. 이와 같이 비구들이여, 어떤 사람이 ‘나는 괴로움이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하고... (중략) 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하고서, 바르게 괴로움의 끝을 보리라’라고 말한다면, 그런 경우는 존재하지 않는다.”

‘‘Yo ca kho, bhikkhave, evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī’ti – ṭhānametaṃ vijjati.

“비구들이여, 그러나 만일 어떤 사람이 ‘나는 괴로움이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알고... (중략) 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알고서, 바르게 괴로움의 끝을 보리라’라고 말한다면, 그런 경우는 존재한다.”

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ kūṭāgārassa heṭṭhimaṃ gharaṃ karitvā uparimaṃ gharaṃ āropessāmī’ti – ṭhānametaṃ vijjati; evameva kho[Pg.395], bhikkhave, yo evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ yathābhūtaṃ abhisamecca sammā dukkhassantaṃ karissāmī’ti – ṭhānametaṃ vijjati.

“비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 ‘나는 뾰족지붕 집의 아래층을 만들고 나서 위층을 올리겠다’라고 말한다면, 그런 경우는 존재하는 것과 같다. 이와 같이 비구들이여, 어떤 사람이 ‘나는 괴로움이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알고... (중략) 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이라는 성스러운 진리를 있는 그대로 꿰뚫어 알고서, 괴로움의 끝을 보리라’라고 말한다면, 그런 경우는 존재한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Catutthaṃ.

“비구들이여, 그러므로 여기서 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행을 해야 하며... (중략) ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행을 해야 한다.” 네 번째 경.

5. Vālasuttaṃ

5. 5. 말총의 경

1115. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā ānando sambahule licchavikumārake santhāgāre upāsanaṃ karonte, dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṃ atipātente, poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhitaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘‘sikkhitā vatime licchavikumārakā, susikkhitā vatime licchavikumārakā; yatra hi nāma dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṃ atipātessanti poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhita’’nti.

1115. 한때 세존께서는 웨살리 대림의 뾰족지붕 집 강당에 머물고 계셨다. 그때 아난다 존자는 오전에 옷을 입고 발우와 가사를 챙겨 웨살리로 탁발하러 들어갔다. 아난다 존자는 공회당에서 활쏘기 연습을 하는 수많은 릿차위 동자들을 보았는데, 그들은 먼 거리에서도 좁은 열쇠 구멍을 통해 화살을 잇달아 쏘아 맞추고 있었다. 그것을 보고 아난다 존자에게 이런 생각이 들었다. ‘릿차위 동자들은 참으로 훈련이 되었구나, 릿차위 동자들은 참으로 잘 훈련되었구나. 어떻게 저렇게 먼 거리에서도 좁은 열쇠 구멍을 통해 화살을 잇달아 쏘아 맞출 수 있을까!’

Atha kho āyasmā ānando vesāliṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasaṃ khvāhaṃ, bhante sambahule licchavikumārake santhāgāre upāsanaṃ karonte dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṃ atipātente poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhitaṃ’. Disvāna me etadahosi – ‘‘sikkhitā vatime licchavikumārakā, susikkhitā vatime licchavikumārakā; yatra hi nāma dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṃ atipātessanti poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhita’’nti.

그 후 아난다 존자는 웨살리에서 탁발을 마치고 공양을 끝낸 뒤, 탁발에서 돌아와 세존이 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 아난다 존자는 세존께 이렇게 말씀드렸다. “세존이시여, 저는 오늘 오전 옷을 입고 발우와 가사를 챙겨 웨살리로 탁발하러 들어갔습니다. 세존이시여, 저는 공회당에서 활쏘기 연습을 하며 먼 거리에서도 좁은 열쇠 구멍을 통해 화살을 잇달아 쏘아 맞추는 수많은 릿차위 동자들을 보았습니다. 그것을 보고 저에게 이런 생각이 들었습니다. ‘릿차위 동자들은 참으로 훈련이 되었구나, 릿차위 동자들은 참으로 잘 훈련되었구나. 어떻게 저렇게 먼 거리에서도 좁은 열쇠 구멍을 통해 화살을 잇달아 쏘아 맞출 수 있을까!’”

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ānanda, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā – yo dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṃ atipāteyya poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhitaṃ, yo vā sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, dukkaratarañceva durabhisambhavatarañca yo [Pg.396] vā sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā’’ti. ‘‘Atha kho, ānanda, duppaṭivijjhataraṃ paṭivijjhanti, ye ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ paṭivijjhanti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ paṭivijjhanti’’.

“아난다야, 너는 어떻게 생각하느냐? 먼 거리에서도 좁은 열쇠 구멍을 통해 화살을 잇달아 쏘아 맞추는 것과, 일곱 조각으로 낸 말총의 끝을 다른 말총의 끝으로 꿰뚫어 맞추는 것 중에 무엇이 더 어렵고 성취하기 힘든 일이겠느냐?” “세존이시여, 일곱 조각으로 낸 말총의 끝을 다른 말총의 끝으로 꿰뚫어 맞추는 것이 훨씬 더 어렵고 성취하기 힘든 일입니다.” “아난다야, 참으로 ‘이것이 괴로움이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 아는 자들은... (중략) ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 아는 자들은, 그보다 훨씬 더 꿰뚫기 힘든 것을 꿰뚫어 아는 것이다.”

‘‘Tasmātihānanda, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Pañcamaṃ.

“아난다야, 그러므로 여기서 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행을 해야 하며... (중략) ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행을 해야 한다.” 다섯 번째 경.

6. Andhakārasuttaṃ

6. 6. 어둠의 경

1116. ‘‘Atthi, bhikkhave, lokantarikā aghā asaṃvutā andhakārā andhakāratimisā, yatthamimesaṃ candimasūriyānaṃ evaṃmahiddhikānaṃ evaṃ mahānubhāvānaṃ ābhāya nānubhontī’’ti.

1116. “비구들이여, 세상과 세상 사이에는 고통스럽고, 가려진 곳 없이 뚫려 있으며, 암흑이고, 칠흑같이 어두운 로깐따리까(세간해) 지옥들이 있다. 그곳에는 이처럼 큰 신통력이 있고 이처럼 큰 위력이 있는 저 달과 해의 빛도 가닿지 못한다.”

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mahā vata so, bhante, andhakāro, sumahā vata so, bhante, andhakāro! Atthi nu kho, bhante, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā’’ti? ‘‘Atthi kho, bhikkhu, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā’’ti.

이와 같이 말씀하시자, 어떤 비구가 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 참으로 그 암흑은 큽니다. 세존이시여, 참으로 그 암흑은 아주 큽니다. 세존이시여, 그런데 이 암흑보다 더 크고 더 무시무시한 다른 암흑이 있습니까?” “비구여, 이 암흑보다 더 크고 더 무시무시한 다른 암흑이 있다.”

‘‘Katamo pana, bhante, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā’’ti? ‘‘Ye hi keci, bhikkhu, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānanti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānanti, te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti…pe… abhiratā…pe… abhisaṅkharonti…pe… abhisaṅkharitvā jātandhakārampi papatanti, jarandhakārampi papatanti, maraṇandhakārampi papatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsandhakārampi papatanti. Te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi’’.

“세존이시여, 이 암흑보다 더 크고 더 무시무시한 다른 암흑은 무엇입니까?” “비구여, 어떤 사문들이나 바라문들이든 ‘이것이 괴로움이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하고... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하는 이들은, 태어남으로 인도하는 형성(상카라)들을 기뻐하고... 기뻐하며... 업을 짓고... 업을 지어서 태어남의 암흑에 떨어지고, 늙음의 암흑에 떨어지고, 죽음의 암흑에 떨어지며, 슬픔·비탄·고통·불요성·절망의 암흑에 떨어진다. 그들은 태어남·늙음·죽음·슬픔·비탄·고통·불요성·절망으로부터 벗어나지 못한다. 나는 그들이 괴로움으로부터 벗어나지 못한다고 말한다.”

‘‘Ye ca kho keci, bhikkhu, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānanti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānanti, te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti…pe… anabhiratā…pe… nābhisaṅkharonti…pe… anabhisaṅkharitvā jātandhakārampi nappapatanti[Pg.397], jarandhakārampi nappapatanti, maraṇandhakārampi nappapatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsandhakārampi nappapatanti. Te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi’’.

“비구여, 반면에 어떤 사문들이나 바라문들이든 ‘이것이 괴로움이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알고... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 아는 이들은, 태어남으로 인도하는 형성들을 기뻐하지 않고... 기뻐하지 않으며... 업을 짓지 않고... 업을 짓지 않아서 태어남의 암흑에 떨어지지 않고, 늙음의 암흑에 떨어지지 않고, 죽음의 암흑에 떨어지지 않으며, 슬픔·비탄·고통·불요성·절망의 암흑에 떨어지지 않는다. 그들은 태어남·늙음·죽음·슬픔·비탄·고통·불요성·절망으로부터 벗어난다. 나는 그들이 괴로움으로부터 벗어난다고 말한다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

“그러므로 비구들이여, 여기서 ‘이것이 괴로움이다’라고 정진해야 하며... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 정진해야 한다.” 여섯 번째 수타가 끝났다.

7. Paṭhamachiggaḷayugasuttaṃ

7. 첫 번째 구멍 난 멍에의 경

1117. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāsamudde ekacchiggaḷaṃ yugaṃ pakkhipeyya. Tatrāpissa kāṇo kacchapo. So vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu kho kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjanto amusmiṃ ekacchiggaḷe yuge gīvaṃ paveseyyā’’ti? ‘‘Yadi nūna, bhante, kadāci karahaci dīghassa addhuno accayenā’’ti.

1117. “비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 대해(大海)에 구멍이 하나뿐인 멍에를 던졌다고 하자. 거기에 눈먼 거북이 한 마리가 있는데, 그 거북은 백 년마다 한 번씩 수면 위로 떠오른다. 비구들이여, 너희들은 어떻게 생각하느냐? 백 년마다 한 번씩 떠오르는 그 눈먼 거북이 그 구멍이 하나뿐인 멍에에 목을 집어넣을 수 있겠느냐?” “세존이시여, 아주 오랜 세월이 흐른 뒤라면 혹시 그럴 수도 있을 것입니다.”

‘‘Khippataraṃ kho so, bhikkhave, kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjanto amusmiṃ ekacchiggaḷe yuge gīvaṃ paveseyya, na tvevāhaṃ, bhikkhave, sakiṃ vinipātagatena bālena manussattaṃ vadāmi’’.

“비구들이여, 백 년마다 한 번씩 떠오르는 저 눈먼 거북이 그 구멍이 하나뿐인 멍에에 목을 집어넣는 것이, 한 번 처참한 곳에 떨어진 어리석은 자가 인간의 몸을 다시 얻는 것보다 더 빠를 것이다.”

Taṃ kissa hetu? Na hettha, bhikkhave, atthi dhammacariyā, samacariyā, kusalakiriyā, puññakiriyā. Aññamaññakhādikā ettha, bhikkhave, vattati dubbalakhādikā. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

“그 이유는 무엇인가? 비구들이여, 여기(처참한 곳)에는 법다운 실천도 없고, 올바른 실천도 없으며, 유익한 행위도 없고, 공덕이 되는 행위도 없기 때문이다. 비구들이여, 여기에는 오직 서로 잡아먹는 일과 약한 자를 잡아먹는 일만이 횡행하기 때문이다. 그 이유는 무엇인가? 비구들이여, 네 가지 성스러운 진리를 보지 못했기 때문이다. 어떤 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리... 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Sattamaṃ.

“그러므로 비구들이여, 여기서 ‘이것이 괴로움이다’라고 정진해야 하며... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 정진해야 한다.” 일곱 번째 수타가 끝났다.

8. Dutiyachiggaḷayugasuttaṃ

8. 두 번째 구멍 난 멍에의 경

1118. ‘‘Seyyathāpi[Pg.398], bhikkhave, ayaṃ mahāpathavī ekodakā assa. Tatra puriso ekacchiggaḷaṃ yugaṃ pakkhipeyya. Tamenaṃ puratthimo vāto pacchimena saṃhareyya, pacchimo vāto puratthimena saṃhareyya, uttaro vāto dakkhiṇena saṃhareyya, dakkhiṇo vāto uttarena saṃhareyya. Tatrassa kāṇo kacchapo. So vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu kho kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjanto amusmiṃ ekacchiggaḷe yuge gīvaṃ paveseyyā’’ti? ‘‘Adhiccamidaṃ, bhante, yaṃ so kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjanto amusmiṃ ekacchiggaḷe yuge gīvaṃ paveseyyā’’ti.

1118. “비구들이여, 예를 들어 이 대지가 온통 하나의 바다로 변했다고 하자. 거기에 어떤 사람이 구멍이 하나뿐인 멍에를 던졌다. 동풍은 그것을 서쪽으로 밀어가고, 서풍은 그것을 동쪽으로 밀어가며, 북풍은 그것을 남쪽으로 밀어가고, 남풍은 그것을 북쪽으로 밀어간다. 거기에 눈먼 거북이 한 마리가 있는데, 그 거북은 백 년마다 한 번씩 수면 위로 떠오른다. 비구들이여, 너희들은 어떻게 생각하느냐? 백 년마다 한 번씩 떠오르는 그 눈먼 거북이 그 구멍이 하나뿐인 멍에에 목을 집어넣을 수 있겠느냐?” “세존이시여, 백 년마다 한 번씩 떠오르는 그 눈먼 거북이 그 구멍이 하나뿐인 멍에에 목을 집어넣는 것은 오직 우연한 기회에 의한 것일 뿐입니다.”

‘‘Evaṃ adhiccamidaṃ, bhikkhave, yaṃ manussattaṃ labhati. Evaṃ adhiccamidaṃ, bhikkhave, yaṃ tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho. Evaṃ adhiccamidaṃ, bhikkhave, yaṃ tathāgatappavedito dhammavinayo loke dibbati. Tassidaṃ, bhikkhave, manussattaṃ laddhaṃ, tathāgato loke uppanno arahaṃ sammāsambuddho, tathāgatappavedito ca dhammavinayo loke dibbati.

“비구들이여, 이와 같이 인간의 몸을 얻는 것도 우연한 일이다. 비구들이여, 이와 같이 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 분인 여래가 세상에 출현하는 것도 우연한 일이다. 비구들이여, 이와 같이 여래가 설한 법과 율이 세상에서 빛나는 것도 우연한 일이다. 비구들이여, 그런데 지금 그대들은 인간의 몸을 얻었고, 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 분인 여래가 세상에 출현하셨으며, 여래가 설한 법과 율이 세상에서 빛나고 있다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Aṭṭhamaṃ.

“그러므로 비구들이여, 여기서 ‘이것이 괴로움이다’라고 정진해야 하며... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 정진해야 한다.” 여덟 번째 수타가 끝났다.

9. Paṭhamasinerupabbatarājasuttaṃ

9. 첫 번째 시네루 산왕의 경

1119. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sinerussa pabbatarājassa satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yā vā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā, yo vā sinerupabbatarājā’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – sinerupabbatarājā; appamattikā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti sinerupabbatarājānaṃ upanidhāya satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa [Pg.399] abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā; yo ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti’’.

1119. “비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 산들의 왕인 시네루(수미산) 곁에 녹두 크기만한 일곱 개의 자갈을 놓아두었다고 하자. 비구들이여, 이를 어떻게 생각하는가? 곁에 놓아둔 녹두 크기만한 일곱 개의 자갈과 시네루 산왕 중에서 어느 것이 더 많은가?” “세존이시여, 시네루 산왕이 훨씬 더 많습니다. 곁에 놓아둔 녹두 크기만한 일곱 개의 자갈은 아주 적은 것입니다. 시네루 산왕에 비하면 곁에 놓아둔 녹두 크기만한 일곱 개의 자갈은 숫자에 끼지도 못하고, 비교도 안 되며, 아주 작은 부분조차 되지 못합니다.” “비구들이여, 그와 같이 견해를 갖춘 성스러운 제자, 진리를 꿰뚫어 아는 이에게는 이미 다하고 멸진한 고통이 훨씬 더 많으며, 남은 고통은 아주 적다. 이미 다하고 멸진한 이전의 고통의 무더기에 비하면, 최대 일곱 번의 태어남을 남겨둔 이가 겪는 고통은 숫자에 끼지도 못하고, 비교도 안 되며, 아주 작은 부분조차 되지 못한다. 그는 ‘이것이 고통이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알며… (중략) … ‘이것이 고통의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Navamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 그대들은 ‘이것이 고통이다’라고 알기 위해 수행해야 하며… (중략) … ‘이것이 고통의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 알기 위해 수행해야 한다.” (아홉 번째 경)

10. Dutiyasinerupabbatarājasuttaṃ

10. 두 번째 시네루 산왕 경

1120. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sinerupabbatarājāyaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, ṭhapetvā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā sinerussa pabbatarājassa parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yā vā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ sinerussa pabbatarājassa yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattikā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti sinerussa pabbatarājassa parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā; yo ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti’’.

1120. “비구들이여, 예를 들어 산들의 왕인 시네루가 녹두 크기만한 일곱 개의 자갈만 남겨두고 다하고 멸진하게 되었다고 하자. 비구들이여, 이를 어떻게 생각하는가? 시네루 산왕의 다하여 멸진한 부분과 남겨진 녹두 크기만한 일곱 개의 자갈 중에서 어느 것이 더 많은가?” “세존이시여, 시네루 산왕의 다하여 멸진한 부분이 훨씬 더 많습니다. 남겨진 녹두 크기만한 일곱 개의 자갈은 아주 적은 것입니다. 시네루 산왕의 다하여 멸진한 부분에 비하면 남겨진 녹두 크기만한 일곱 개의 자갈은 숫자에 끼지도 못하고, 비교도 안 되며, 아주 작은 부분조차 되지 못합니다.” “비구들이여, 그와 같이 견해를 갖춘 성스러운 제자, 진리를 꿰뚫어 아는 이에게는 이미 다하고 멸진한 고통이 훨씬 더 많으며, 남은 고통은 아주 적다. 이미 다하고 멸진한 이전의 고통의 무더기에 비하면, 최대 일곱 번의 태어남을 남겨둔 이가 겪는 고통은 숫자에 끼지도 못하고, 비교도 안 되며, 아주 작은 부분조차 되지 못한다. 그는 ‘이것이 고통이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알며… (중략) … ‘이것이 고통의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Dasamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 그대들은 ‘이것이 고통이다’라고 알기 위해 수행해야 하며… (중략) … ‘이것이 고통의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 알기 위해 수행해야 한다.” (열 번째 경)

Papātavaggo pañcamo.

낭떠러지 품 제5가 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약어(uddāna)는 다음과 같다.

Cintā papāto pariḷāho, kūṭaṃ vālandhakāro ca;

Chiggaḷena ca dve vuttā, sineru apare duveti.

사유(Cintā), 낭떠러지(Papāto), 번열(Pariḷāho), 봉우리(Kūṭaṃ), 눈먼 자와 어둠(Vālandhakāro), 구멍(Chiggaḷena)에 관한 두 가지, 시네루(Sineru)에 관한 다른 두 가지이다.

6. Abhisamayavaggo

6. 실현의 품

1. Nakhasikhasuttaṃ

1. 손톱 끝 경

1121. Atha [Pg.400] kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi – ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yo vāyaṃ mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā mahāpathavī’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ yadidaṃ – mahāpathavī; appamattakāyaṃ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṃ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā; yo ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti’’.

1121. 그때 세존께서는 손톱 끝에 약간의 흙을 올려놓으시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 이를 어떻게 생각하는가? 내가 손톱 끝에 올려놓은 이 약간의 흙과 이 거대한 대지 중에서 어느 것이 더 많은가?” “세존이시여, 거대한 대지가 훨씬 더 많습니다. 세존께서 손톱 끝에 올려놓으신 흙은 아주 적은 것입니다. 대지에 비하면 세존께서 손톱 끝에 올려놓으신 약간의 흙은 숫자에 끼지도 못하고, 비교도 안 되며, 아주 작은 부분조차 되지 못합니다.” “비구들이여, 그와 같이 견해를 갖춘 성스러운 제자, 진리를 꿰뚫어 아는 이에게는 이미 다하고 멸진한 고통이 훨씬 더 많으며, 남은 고통은 아주 적다. 이미 다하고 멸진한 이전의 고통의 무더기에 비하면, 최대 일곱 번의 태어남을 남겨둔 이가 겪는 고통은 숫자에 끼지도 못하고, 비교도 안 되며, 아주 작은 부분조차 되지 못한다. 그는 ‘이것이 고통이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알며… (중략) … ‘이것이 고통의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 그대들은 ‘이것이 고통이다’라고 알기 위해 수행해야 하며… (중략) … ‘이것이 고통의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 알기 위해 수행해야 한다.” (첫 번째 경)

2. Pokkharaṇīsuttaṃ

2. 연못 경

1122. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, pokkharaṇī paññāsayojanāni āyāmena, paññāsayojanāni vitthārena, paññāsayojanāni ubbedhena, puṇṇā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tato puriso kusaggena udakaṃ uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā kusaggena ubbhataṃ, yaṃ vā pokkharaṇiyā udaka’’nti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – pokkharaṇiyā udakaṃ; appamattakaṃ kusaggena udakaṃ ubbhataṃ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti pokkharaṇiyā udakaṃ upanidhāya kusaggena udakaṃ ubbhata’’nti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo’’ti. Dutiyaṃ.

1122. “비구들이여, 예를 들어 길이 50요자나, 너비 50요자나, 깊이 50요자나 되는 연못에 물이 가득 차서 까마귀가 가장자리에서 마실 수 있을 정도라고 하자. 그때 어떤 사람이 풀잎 끝으로 물을 찍어 올렸다고 하자. 비구들이여, 이를 어떻게 생각하는가? 풀잎 끝으로 찍어 올린 물과 연못의 물 중에서 어느 것이 더 많은가?” “세존이시여, 연못의 물이 훨씬 더 많습니다. 풀잎 끝으로 찍어 올린 물은 아주 적은 것입니다. 연못의 물에 비하면 풀잎 끝으로 찍어 올린 물은 숫자에 끼지도 못하고, 비교도 안 되며, 아주 작은 부분조차 되지 못합니다.” “비구들이여, 그와 같이 성스러운 제자에게는… (중략) … 수행해야 한다.” (두 번째 경)

3. Paṭhamasaṃbhejjasuttaṃ

3. 첫 번째 합류 경

1123. ‘‘Seyyathāpi[Pg.401], bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tato puriso dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni, yaṃ vā saṃbhejjaudaka’’nti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – saṃbhejjaudakaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti saṃbhejjaudakaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo’’ti. Tatiyaṃ.

1123. “비구들이여, 예를 들어 갠지스 강, 야무나 강, 아찌라와띠 강, 사라부 강, 마히 강이라는 이 큰 강들이 흘러와 합류하는 곳에서 어떤 사람이 두세 방울의 물을 떠냈다고 하자. 비구들이여, 이를 어떻게 생각하느냐? 떠낸 두세 방울의 물과 합류하는 곳의 물 중에서 어느 것이 더 많으냐?” “세존이시여, 합류하는 곳의 물이 훨씬 더 많습니다. 떠낸 두세 방울의 물은 아주 적습니다. 합류하는 곳의 물에 비하면 떠낸 두세 방울의 물은 수치로도, 비교로도, 아주 작은 부분으로도 계산될 수 없습니다.” “비구들이여, 이와 같이 성스러운 제자에게도… (중략) …수행해야 하느니라.” 세 번째.

4. Dutiyasaṃbhejjasuttaṃ

4. 제2 합류 경

1124. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, taṃ udakaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā saṃbhejjaudakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ saṃbhejjaudakaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti saṃbhejjaudakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo’’ti. Catutthaṃ.

1124. “비구들이여, 예를 들어 갠지스 강, 야무나 강, 아찌라와띠 강, 사라부 강, 마히 강이라는 이 큰 강들이 흘러와 합류하는 곳의 물이 다 말라 소진되고 단지 두세 방울의 물만 남았다고 하자. 비구들이여, 이를 어떻게 생각하느냐? 다 말라 소진된 합류하는 곳의 물과 남겨진 두세 방울의 물 중에서 어느 것이 더 많으냐?” “세존이시여, 다 말라 소진된 합류하는 곳의 물이 훨씬 더 많습니다. 남겨진 두세 방울의 물은 아주 적습니다. 다 말라 소진된 합류하는 곳의 물에 비하면 남겨진 두세 방울의 물은 수치로도, 비교로도, 아주 작은 부분으로도 계산될 수 없습니다.” “비구들이여, 이와 같이 성스러운 제자에게도… (중략) …수행해야 하느니라.” 네 번째.

5. Paṭhamamahāpathavīsuttaṃ

5. 제1 대지 경

1125. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāpathaviyā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā, ayaṃ vā mahāpathavī’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – mahāpathavī; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāpathaviṃ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo’’ti. Pañcamaṃ.

1125. “비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 대지 위에 대추씨만 한 일곱 개의 흙덩이를 내려놓았다고 하자. 비구들이여, 이를 어떻게 생각하느냐? 내려놓은 대추씨만 한 일곱 개의 흙덩이와 이 대지 중에서 어느 것이 더 많으냐?” “세존이시여, 이 대지가 훨씬 더 많습니다. 내려놓은 대추씨만 한 일곱 개의 흙덩이는 아주 적습니다. 대지에 비하면 내려놓은 대추씨만 한 일곱 개의 흙덩이는 수치로도, 비교로도, 아주 작은 부분으로도 계산될 수 없습니다.” “비구들이여, 이와 같이 성스러운 제자에게도… (중략) …수행해야 하느니라.” 다섯 번째.

6. Dutiyamahāpathavīsuttaṃ

6. 제2 대지 경

1126. ‘‘Seyyathāpi[Pg.402], bhikkhave, mahāpathavī parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā mahāpathaviyā parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ mahāpathaviyā yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāpathaviyā parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

1126. “비구들이여, 예를 들어 대지가 다 말라 소진되고 단지 대추씨만 한 일곱 개의 흙덩이만 남았다고 하자. 비구들이여, 이를 어떻게 생각하느냐? 다 말라 소진된 대지의 흙과 남겨진 대추씨만 한 일곱 개의 흙덩이 중에서 어느 것이 더 많으냐?” “세존이시여, 다 말라 소진된 대지의 흙이 훨씬 더 많습니다. 남겨진 대추씨만 한 일곱 개의 흙덩이는 아주 적습니다. 다 말라 소진된 대지의 흙에 비하면 남겨진 대추씨만 한 일곱 개의 흙덩이는 수치로도, 비교로도, 아주 작은 부분으로도 계산될 수 없습니다.” “비구들이여, 이와 같이 성스러운 제자에게도… (중략) …수행해야 하느니라.” 여섯 번째.

7. Paṭhamamahāsamuddasuttaṃ

7. 제1 대해 경

1127. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāsamuddato dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni, yaṃ vā mahāsamudde udaka’’nti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – mahāsamudde udakaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāsamudde udakaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo’’ti. Sattamaṃ.

1127. “비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 대해에서 두세 방울의 물을 떠냈다고 하자. 비구들이여, 이를 어떻게 생각하느냐? 떠낸 두세 방울의 물과 대해의 물 중에서 어느 것이 더 많으냐?” “세존이시여, 대해의 물이 훨씬 더 많습니다. 떠낸 두세 방울의 물은 아주 적습니다. 대해의 물에 비하면 떠낸 두세 방울의 물은 수치로도, 비교로도, 아주 작은 부분으로도 계산될 수 없습니다.” “비구들이여, 이와 같이 성스러운 제자에게도… (중략) …수행해야 하느니라.” 일곱 번째.

8. Dutiyamahāsamuddasuttaṃ

8. 제2 대해 경

1128. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde udakaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā mahāsamudde udakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ mahāsamudde udakaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāsamudde udakaṃ parikkhīṇaṃ [Pg.403] pariyādinnaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo’’ti. Aṭṭhamaṃ.

1128. “비구들이여, 예를 들어 대해의 물이 다 말라 소진되고 단지 두세 방울의 물만 남았다고 하자. 비구들이여, 이를 어떻게 생각하느냐? 대해의 다 말라 소진된 물과 남겨진 두세 방울의 물 중에서 어느 것이 더 많으냐?” “세존이시여, 대해의 다 말라 소진된 물이 훨씬 더 많습니다. 남겨진 두세 방울의 물은 아주 적습니다. 대해의 다 말라 소진된 물에 비하면 남겨진 두세 방울의 물은 수치로도, 비교로도, 아주 작은 부분으로도 계산될 수 없습니다.” “비구들이여, 이와 같이 성스러운 제자에게도… (중략) …수행해야 하느니라.” 여덟 번째.

9. Paṭhamapabbatūpamasuttaṃ

9. 제1 산의 비유 경

1129. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso himavato pabbatarājassa satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā, ayaṃ vā himavā pabbatarājā’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – himavā pabbatarājā; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti himavantaṃ pabbatarājānaṃ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo’’ti. Navamaṃ.

1129. “비구들이여, 예를 들어 어떤 사람이 산들의 왕인 히말라야 산 옆에 겨자씨만 한 일곱 개의 돌멩이를 놓아두었다고 하자. 비구들이여, 이를 어떻게 생각하느냐? 놓아둔 겨자씨만 한 일곱 개의 돌멩이와 산들의 왕인 히말라야 산 중에서 어느 것이 더 크냐?” “세존이시여, 산들의 왕인 히말라야 산이 훨씬 더 큽니다. 놓아둔 겨자씨만 한 일곱 개의 돌멩이는 아주 적습니다. 산들의 왕인 히말라야 산에 비하면 놓아둔 겨자씨만 한 일곱 개의 돌멩이는 수치로도, 비교로도, 아주 작은 부분으로도 계산될 수 없습니다.” “비구들이여, 이와 같이 성스러운 제자에게도… (중략) …수행해야 하느니라.” 아홉 번째.

10. Dutiyapabbatūpamasuttaṃ

10. 제10. 제2 산의 비유 경

1130. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, himavā pabbatarājā parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, ṭhapetvā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yaṃ vā himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ himavato pabbatarājassa yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ; appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā; yo ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti’’.

1130. “비구들이여, 예를 들어 산들의 왕인 히말라야 산이 겨자씨만한 일곱 개의 돌멩이만을 남겨두고 다 소멸하여 없어졌다고 하자. 비구들이여, 이를 어떻게 생각하느냐? 산들의 왕인 히말라야 산의 소멸하여 없어진 부분과 남겨진 겨자씨만한 일곱 개의 돌멩이 중 어느 것이 더 많겠느냐?” “세존이시여, 산들의 왕인 히말라야 산의 소멸하여 없어진 부분이 훨씬 더 많습니다. 남겨진 겨자씨만한 일곱 개의 돌멩이는 아주 적은 양일 뿐입니다. 소멸하여 없어진 히말라야 산왕의 부분에 비하면, 남겨진 겨자씨만한 일곱 개의 돌멩이는 수치에 달하지도 못하고, 비교도 되지 않으며, 그 아주 일부분에도 미치지 못합니다.” “비구들이여, 이와 같이 견해를 구족하고 진리를 꿰뚫어 안 성스러운 제자에게도 이미 사라져 없어진 괴로움이 훨씬 더 많으며, 남은 것은 아주 적다. ‘이것이 괴로움이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알고... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 있는 그대로 꿰뚫어 아는, 최대 일곱 번의 생만을 남겨둔 자에게는, 이미 사라져 없어진 이전의 괴로움의 무리에 비하면 [남은 괴로움은] 수치에 달하지도 못하고, 비교도 되지 않으며, 그 아주 일부분에도 미치지 못한다.”

‘‘Tasmātiha[Pg.404], bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Dasamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 ‘이것이 괴로움이다’라고 정진해야 하며... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 정진해야 한다.” 제10경.

Abhisamayavaggo chaṭṭho.

결택품(Abhisamayavagga) 제6이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Nakhasikhā pokkharaṇī, saṃbhejja apare duve;

Pathavī dve samuddā dve, dvemā ca pabbatūpamāti.

손톱 끝, 연못, 합류함과 그 뒤의 두 개, 땅의 두 개, 바다의 두 개, 그리고 이와 같은 산의 비유 두 개이다.

7. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavaggo

7. 제1 날곡식 반복 품(Paṭhama-āmakadhañña-peyyāla-vaggo)

1. Aññatrasuttaṃ

1. 제1. 다른 곳 경(Aññatrasuttaṃ)

1131. Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi – ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yo vāyaṃ mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā mahāpathavī’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – mahāpathavī; appamattakāyaṃ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṃ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito’’ti.

1131. 그때 세존께서는 손톱 끝에 약간의 흙을 올려놓으시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 이를 어떻게 생각하느냐? 내가 손톱 끝에 올려놓은 이 약간의 흙과 이 거대한 대지 중 어느 것이 더 많겠느냐?” “세존이시여, 이 거대한 대지가 훨씬 더 많습니다. 세존께서 손톱 끝에 올려놓으신 흙은 아주 적은 양일 뿐입니다. 거대한 대지에 비하면 세존께서 손톱 끝에 올려놓으신 약간의 흙은 수치에 달하지도 못하고, 비교도 되지 않으며, 그 아주 일부분에도 미치지 못합니다.”

‘‘Evameva kho, bhikkhave, appamattakā te sattā ye manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye aññatra manussehi paccājāyanti. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa’’.

“비구들이여, 이와 같이 인간들 사이에서 다시 태어나는 중생들은 아주 적으며, 인간 이외의 곳에서 다시 태어나는 중생들은 참으로 훨씬 더 많다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 네 가지 성스러운 진리를 보지 못했기 때문이다. 무엇이 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리... (중략) ... 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 ‘이것이 괴로움이다’라고 정진해야 하며... (중략) ... ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 정진해야 한다.” 제1경.

2. Paccantasuttaṃ

2. 제2. 변방 경(Paccantasuttaṃ)

1132. Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi – ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yo vāyaṃ [Pg.405] mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā mahāpathavī’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – mahāpathavī; appamattakāyaṃ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṃ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito’’ti.

1132. 그때 세존께서는 손톱 끝에 약간의 흙을 올려놓으시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 이를 어떻게 생각하느냐? 내가 손톱 끝에 올려놓은 이 약간의 흙과 이 거대한 대지 중 어느 것이 더 많겠느냐?” “세존이시여, 이 거대한 대지가 훨씬 더 많습니다. 세존께서 손톱 끝에 올려놓으신 흙은 아주 적은 양일 뿐입니다. 거대한 대지에 비하면 세존께서 손톱 끝에 올려놓으신 약간의 흙은 수치에 달하지도 못하고, 비교도 되지 않으며, 그 아주 일부분에도 미치지 못합니다.”

‘‘Evameva kho, bhikkhave, appamattakā te sattā ye majjhimesu janapadesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye paccantimesu janapadesu paccājāyanti aviññātāresu milakkhesu …pe…. Dutiyaṃ.

“비구들이여, 이와 같이 중앙의 지방들에 다시 태어나는 중생들은 아주 적으며, 이해력이 없는 야만인들이 사는 변방의 지방들에 다시 태어나는 중생들은 참으로 훨씬 더 많다... (중략) ... 제2경.”

3. Paññāsuttaṃ

3. 제3. 지혜 경(Paññāsuttaṃ)

1133. … ‘‘Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pana ariyena paññācakkhunā samannāgatā; atha kho eteva bahutarā sattā ye avijjāgatā sammuḷhā…pe…. Tatiyaṃ.

1133. “비구들이여, 이와 같이 성스러운 지혜의 눈을 갖춘 중생들은 적으며, 무명에 빠져 미혹된 중생들은 참으로 훨씬 더 많다... (중략) ... 제3경.”

4. Surāmerayasuttaṃ

4. 제4. 술과 발효주 경(Surāmerayasuttaṃ)

1134. … ‘‘Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye surāmerayamajjappamādaṭṭhānā apaṭiviratā…pe…. Catutthaṃ.

1134. “비구들이여, 이와 같이 방일의 원인이 되는 술과 발효주를 삼가는 중생들은 적으며, 방일의 원인이 되는 술과 발효주를 삼가지 않는 중생들은 참으로 훨씬 더 많다... (중략) ... 제4경.”

5. Odakasuttaṃ

5. 제5. 물 경(Odakasuttaṃ)

1135. … ‘‘Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye thalajā; atha kho eteva bahutarā sattā ye udakajā. Taṃ kissa hetu…pe…. Pañcamaṃ.

1135. “비구들이여, 이와 같이 육지에서 태어나는 중생들은 적으며, 물에서 태어나는 중생들은 참으로 훨씬 더 많다. 그것은 무슨 까닭인가... (중략) ... 제5경.”

6. Matteyyasuttaṃ

6. 제6. 어머니 공경 경(Matteyyasuttaṃ)

1136. … ‘‘Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye matteyyā; atha kho eteva bahutarā sattā ye amatteyyā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

1136. “비구들이여, 이와 같이 어머니를 잘 공경하는 중생들은 적으며, 어머니를 잘 공경하지 않는 중생들은 참으로 훨씬 더 많다... (중략) ... 제6경.”

7. Petteyyasuttaṃ

7. 제7. 아버지 공경 경(Petteyyasuttaṃ)

1137. … ‘‘Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye petteyyā; atha kho eteva bahutarā sattā ye apetteyyā…pe…. Sattamaṃ.

1137. “비구들이여, 이와 같이 아버지를 잘 공경하는 중생들은 적으며, 아버지를 잘 공경하지 않는 중생들은 참으로 훨씬 더 많다... (중략) ... 제7경.”

8. Sāmaññasuttaṃ

8. 제8. 사문 공경 경(Sāmaññasuttaṃ)

1138. … ‘‘Evameva [Pg.406] kho, bhikkhave, appakā te sattā ye sāmaññā; atha kho eteva bahutarā sattā ye asāmaññā…pe…. Aṭṭhamaṃ.

1138. “비구들이여, 이와 같이 사문을 잘 공경하는 중생들은 적으며, 사문을 잘 공경하지 않는 중생들은 참으로 훨씬 더 많다... (중략) ... 제8경.”

9. Brahmaññasuttaṃ

9. 제9. 바라문 공경 경(Brahmaññasuttaṃ)

1139. … ‘‘Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye brahmaññā; atha kho eteva bahutarā sattā ye abrahmaññā…pe…. Navamaṃ.

1139. “비구들이여, 이와 같이 바라문을 잘 공경하는 중생들은 적으며, 바라문을 잘 공경하지 않는 중생들은 참으로 훨씬 더 많다... (중략) ... 제9경.”

10. Pacāyikasuttaṃ

10. 제10. 연장자 공경 경(Pacāyikasuttaṃ)

1140. … ‘‘Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kule jeṭṭhāpacāyino; atha kho eteva bahutarā sattā ye kule ajeṭṭhāpacāyinoti …pe…. Dasamaṃ.

1140. “비구들이여, 이와 같이 가문의 연장자를 공경하는 중생들은 적으며, 가문의 연장자를 공경하지 않는 중생들은 참으로 훨씬 더 많다... (중략) ... 제10경.”

Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavaggo sattamo.

제1 생곡물 반복 품(제1 아마카다냐 페이야라)이 끝났다. 일곱 번째 품.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Aññatra paccantaṃ paññā, surāmerayaodakā;

Matteyya petteyyā cāpi, sāmaññaṃ brahmapacāyikanti.

인간 외의 존재, 변방, 통찰력, 술과 메라야, 물, 어머니 공경, 아버지 공경, 사문 공경, 바라문 공경, 어른 공경.

8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavaggo

8. 제2 생곡물 반복 품(제2 아마카다냐 페이야라)

1. Pāṇātipātasuttaṃ

1. 살생 경

1141. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pāṇātipātā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye pāṇātipātā appaṭiviratā. Taṃ kissa hetu? …Pe…. Paṭhamaṃ.

1141. ... “이와 같이, 비구들이여, 살생을 멀리 여읜 중생들은 적고, 살생을 멀리 여의지 않은 중생들이 오히려 훨씬 더 많다. 그것은 무슨 이유 때문인가? ...” (첫 번째 경)

2. Adinnādānasuttaṃ

2. 투도 경

1142. …Pe… ‘‘evameva [Pg.407] kho, bhikkhave, appakā te sattā ye adinnādānā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye adinnādānā appaṭiviratā…pe…. Dutiyaṃ.

1142. ... “이와 같이, 비구들이여, 주지 않은 것을 가지는 것을 멀리 여읜 중생들은 적고, 주지 않은 것을 가지는 것을 멀리 여의지 않은 중생들이 오히려 훨씬 더 많다. ...” (두 번째 경)

3. Kāmesumicchācārasuttaṃ

3. 사음 경

1143. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kāmesumicchācārā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye kāmesumicchācārā appaṭiviratā…pe…. Tatiyaṃ.

1143. ... “이와 같이, 비구들이여, 감각적 욕망에 대한 그릇된 행위를 멀리 여읜 중생들은 적고, 감각적 욕망에 대한 그릇된 행위를 멀리 여의지 않은 중생들이 오히려 훨씬 더 많다. ...” (세 번째 경)

4. Musāvādasuttaṃ

4. 망어 경

1144. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye musāvādā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye musāvādā appaṭiviratā…pe…. Catutthaṃ.

1144. ... “이와 같이, 비구들이여, 거짓말을 멀리 여읜 중생들은 적고, 거짓말을 멀리 여의지 않은 중생들이 오히려 훨씬 더 많다. ...” (네 번째 경)

5. Pesuññasuttaṃ

5. 양설 경

1145. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pisuṇāya vācāya paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye pisuṇāya vācāya appaṭiviratā…pe…. Pañcamaṃ.

1145. ... “이와 같이, 비구들이여, 이간질하는 말을 멀리 여읜 중생들은 적고, 이간질하는 말을 멀리 여의지 않은 중생들이 오히려 훨씬 더 많다. ...” (다섯 번째 경)

6. Pharusavācāsuttaṃ

6. 악구 경

1146. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pharusāya vācāya paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye pharusāya vācāya appaṭiviratā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

1146. ... “이와 같이, 비구들이여, 거친 말을 멀리 여읜 중생들은 적고, 거친 말을 멀리 여의지 않은 중생들이 오히려 훨씬 더 많다. ...” (여섯 번째 경)

7. Samphappalāpasuttaṃ

7. 기어 경

1147. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye samphappalāpā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye samphappalāpā appaṭiviratā…pe…. Sattamaṃ.

1147. ... “이와 같이, 비구들이여, 쓸데없는 말을 멀리 여읜 중생들은 적고, 쓸데없는 말을 멀리 여의지 않은 중생들이 오히려 훨씬 더 많다. ...” (일곱 번째 경)

8. Bījagāmasuttaṃ

8. 종자 경

1148. …Pe… ‘‘evameva [Pg.408] kho, bhikkhave, appakā te sattā ye bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye bījagāmabhūtagāmasamārambhā appaṭiviratā…pe…. Aṭṭhamaṃ.

1148. ... “이와 같이, 비구들이여, 종자와 식물을 훼손하는 것을 멀리 여읜 중생들은 적고, 종자와 식물을 훼손하는 것을 멀리 여의지 않은 중생들이 오히려 훨씬 더 많다. ...” (여덟 번째 경)

9. Vikālabhojanasuttaṃ

9. 비시식 경

1149. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye vikālabhojanā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye vikālabhojanā appaṭiviratā…pe…. Navamaṃ.

1149. ... “이와 같이, 비구들이여, 때 아닌 때에 먹는 것을 멀리 여읜 중생들은 적고, 때 아닌 때에 먹는 것을 멀리 여의지 않은 중생들이 오히려 훨씬 더 많다. ...” (아홉 번째 경)

10. Gandhavilepanasuttaṃ

10. 향과 화장품 경

1150. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā appaṭiviratā…pe…. Dasamaṃ.

1150. ... “이와 같이, 비구들이여, 꽃다발이나 향이나 바르는 화장품으로 치장하고 장식하는 일을 멀리 여읜 중생들은 적고, 꽃다발이나 향이나 바르는 화장품으로 치장하고 장식하는 일을 멀리 여의지 않은 중생들이 오히려 훨씬 더 많다. ...” (열 번째 경)

Dutiyaāmakadhaññapeyyālavaggo aṭṭhamo.

제2 생곡물 반복 품이 끝났다. 여덟 번째 품.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Pāṇaṃ adinnaṃ kāmesu, musāvādañca pesuññaṃ;

Pharusaṃ samphappalāpaṃ, bījañca vikālaṃ gandhanti.

살생, 투도, 사음, 망어, 양설, 악구, 기어, 종자, 비시식, 향.

9. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavaggo

9. 제3 생곡물 반복 품(제3 아마카다냐 페이야라)

1. Naccagītasuttaṃ

1. 춤과 노래 경

1151. …Pe….

1151. … [중략] …

‘‘Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye naccagītavāditavisūkadassanā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye naccagītavāditavisūkadassanā appaṭiviratā. Taṃ kissa hetu…pe…. Paṭhamaṃ.

“비구들이여, 이와 같이 춤과 노래와 악기 연주, 그리고 (정법의) 장애가 되는 구경거리로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 춤과 노래와 악기 연주, 그리고 (정법의) 장애가 되는 구경거리로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다. 그것은 무슨 까닭인가... (중략) ... 첫 번째 경.”

2. Uccāsayanasuttaṃ

2. 높고 큰 평상 경

1152. …Pe… ‘‘evameva [Pg.409] kho, bhikkhave, appakā te sattā ye uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye uccāsayanamahāsayanā appaṭiviratā…pe…. Dutiyaṃ.

1152. ... (중략) ... “비구들이여, 이와 같이 높고 큰 평상으로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 높고 큰 평상으로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다... (중략) ... 두 번째 경.”

3. Jātarūparajatasuttaṃ

3. 금과 은 경

1153. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye jātarūparajatapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Tatiyaṃ.

1153. ... (중략) ... “비구들이여, 이와 같이 금과 은을 받는 것으로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 금과 은을 받는 것으로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다... (중략) ... 세 번째 경.”

4. Āmakadhaññasuttaṃ

4. 생곡물 경

1154. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye āmakadhaññapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Catutthaṃ.

1154. ... (중략) ... “비구들이여, 이와 같이 생곡물을 받는 것으로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 생곡물을 받는 것으로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다... (중략) ... 네 번째 경.”

5. Āmakamaṃsasuttaṃ

5. 생고기 경

1155. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye āmakamaṃsapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Pañcamaṃ.

1155. ... (중략) ... “비구들이여, 이와 같이 생고기를 받는 것으로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 생고기를 받는 것으로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다... (중략) ... 다섯 번째 경.”

6. Kumārikasuttaṃ

6. 여자아이 경

1156. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye itthikumārikapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

1156. ... (중략) ... “비구들이여, 이와 같이 여인과 여자아이를 받는 것으로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 여인과 여자아이를 받는 것으로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다... (중략) ... 여섯 번째 경.”

7. Dāsidāsasuttaṃ

7. 여종과 남종 경

1157. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye dāsidāsapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Sattamaṃ.

1157. ... (중략) ... “비구들이여, 이와 같이 여종과 남종을 받는 것으로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 여종과 남종을 받는 것으로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다... (중략) ... 일곱 번째 경.”

8. Ajeḷakasuttaṃ

8. 염소와 양 경

1158. …Pe… ‘‘evameva [Pg.410] kho, bhikkhave, appakā te sattā ye ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye ajeḷakapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Aṭṭhamaṃ.

1158. ... (중략) ... “비구들이여, 이와 같이 염소와 양을 받는 것으로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 염소와 양을 받는 것으로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다... (중략) ... 여덟 번째 경.”

9. Kukkuṭasūkarasuttaṃ

9. 닭과 돼지 경

1159. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Navamaṃ.

1159. ... (중략) ... “비구들이여, 이와 같이 닭과 돼지를 받는 것으로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 닭과 돼지를 받는 것으로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다... (중략) ... 아홉 번째 경.”

10. Hatthigavassasuttaṃ

10. 코끼리와 소와 말 경

1160. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Dasamaṃ.

1160. ... (중략) ... “비구들이여, 이와 같이 코끼리, 소, 말, 암말을 받는 것으로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 코끼리, 소, 말, 암말을 받는 것으로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다... (중략) ... 열 번째 경.”

Tatiyaāmakadhaññapeyyālavaggo navamo.

세 번째 생곡물 반복 품(제9품)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약 게송(우다나)은 다음과 같다.

Naccaṃ sayanaṃ rajataṃ, dhaññaṃ maṃsaṃ kumārikā;

Dāsī ajeḷakañceva, kukkuṭasūkarahatthīti.

춤, 침상, 은, 곡물, 고기, 여자아이, 여종, 염소와 양, 그리고 닭과 돼지와 코끼리이다.

10. Catutthaāmakadhaññapeyyālavaggo

10. 네 번째 생곡물 반복 품(제10품)

1. Khettavatthusuttaṃ

1. 논과 밭 경

1161. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye khettavatthupaṭiggahaṇā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye khettavatthupaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe…. Paṭhamaṃ.

1161. ... (중략) ... “비구들이여, 이와 같이 논과 밭을 받는 것으로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 논과 밭을 받는 것으로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다... (중략) ... 첫 번째 경.”

2. Kayavikkayasuttaṃ

2. 사고파는 일 경

1162. …Pe… ‘‘evameva [Pg.411] kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kayavikkayā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye kayavikkayā appaṭiviratā…pe…. Dutiyaṃ.

1162. ... (중략) ... “비구들이여, 이와 같이 사고파는 일로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 사고파는 일로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다... (중략) ... 두 번째 경.”

3. Dūteyyasuttaṃ

3. 심부름 경

1163. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye dūteyyapahinagamanānuyogā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye dūteyyapahinagamanānuyogā appaṭiviratā…pe…. Tatiyaṃ.

1163. ... (중략) ... “비구들이여, 이와 같이 전령 역할을 하거나 심부름을 다니는 일로부터 멀리 떠난 중생들은 적으며, 이와 반대로 전령 역할을 하거나 심부름을 다니는 일로부터 멀리 떠나지 않은 중생들이 훨씬 더 많다... (중략) ... 세 번째 경.”

4. Tulākūṭasuttaṃ

4. 속이는 저울 경

1164. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā appaṭiviratā…pe…. Catutthaṃ.

1164. …(중략)… “비구들이여, 이와 같이 저울을 속이고 금전을 속이고 되나 말을 속이는 일을 멀리하는 중생들은 적다. 반면에 저울을 속이고 금전을 속이고 되나 말을 속이는 일을 멀리하지 않는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)….” 네 번째 경.

5. Ukkoṭanasuttaṃ

5. 뇌물 경

1165. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye ukkoṭanavañcananikatisāciyogā appaṭiviratā…pe…. Pañcamaṃ.

1165. …(중략)… “비구들이여, 이와 같이 뇌물 수수, 속임수, 기만, 비뚤어진 수단을 쓰는 일을 멀리하는 중생들은 적다. 반면에 뇌물 수수, 속임수, 기만, 비뚤어진 수단을 쓰는 일을 멀리하지 않는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)….” 다섯 번째 경.

6-11. Chedanādisuttaṃ

6-11. 절단 등의 경

1166-1171. …Pe… evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭiviratā; atha kho eteva bahutarā sattā ye chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā appaṭiviratā. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa’’.

1166-1171. …(중략)… “비구들이여, 이와 같이 절단, 살상, 포박, 노상강도, 약탈, 폭력적인 행위를 멀리하는 중생들은 적다. 반면에 절단, 살상, 포박, 노상강도, 약탈, 폭력적인 행위를 멀리하지 않는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. 그것은 무슨 이유 때문인가? 비구들이여, 네 가지 성스러운 진리를 보지 못했기 때문이다. 무엇이 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리 …(중략)… 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다.”

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Ekādasamaṃ.

“비구들이여, 그러므로 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행(수련)해야 하며 …(중략)… ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행해야 한다.” 열한 번째 경.

Catutthaāmakadhaññapeyyālavaggo dasamo.

네 번째 생곡식의 나열 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약된 게송은 다음과 같다.

Khettaṃ [Pg.412] kāyaṃ dūteyyañca, tulākūṭaṃ ukkoṭanaṃ;

Chedanaṃ vadhabandhanaṃ, viparālopaṃ sāhasanti.

들판, 몸, 심부름, 그리고 저울 속임, 뇌물, 절단, 살상과 포박, 노상강도, 약탈, 폭력이다.

11. Pañcagatipeyyālavaggo

11. 다섯 가지 태어날 곳의 나열 품

1. Manussacutinirayasuttaṃ

1. 인간에서 죽어 지옥에 태어남 경

1172. Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi – ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ – yo vāyaṃ mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā mahāpathavī’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ – mahāpathavī; appamattakāyaṃ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṃ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito’’ti. Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā niraye paccājāyanti…pe…. Paṭhamaṃ.

1172. 그때 세존께서 손톱 끝에 약간의 흙을 올려놓으시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 이를 어떻게 생각하느냐? 내가 손톱 끝에 올려놓은 이 적은 흙과 이 거대한 대지 중에서 어느 것이 더 많으냐?” “세존이시여, 이 거대한 대지가 훨씬 더 많습니다. 세존께서 손톱 끝에 올려놓으신 흙은 아주 적은 양일 뿐입니다. 거대한 대지에 비하면 세존께서 손톱 끝에 올려놓으신 적은 흙은 수치에도 미치지 못하고, 비교도 되지 않으며, 그 조각의 일부에도 미치지 못합니다.” “비구들이여, 이와 같이 인간에서 죽어 다시 인간으로 태어나는 중생들은 적다. 반면에 인간에서 죽어 지옥에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)….” 첫 번째 경.

2. Manussacutitiracchānasuttaṃ

2. 인간에서 죽어 축생에 태어남 경

1173. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe…. Dutiyaṃ.

1173. …(중략)… “비구들이여, 이와 같이 인간에서 죽어 다시 인간으로 태어나는 중생들은 적다. 반면에 인간에서 죽어 축생계에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)….” 두 번째 경.

3. Manussacutipettivisayasuttaṃ

3. 인간에서 죽어 아귀에 태어남 경

1174. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā pettivisaye paccājāyanti…pe…. Tatiyaṃ.

1174. …(중략)… “비구들이여, 이와 같이 인간에서 죽어 다시 인간으로 태어나는 중생들은 적다. 반면에 인간에서 죽어 아귀계에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)….” 세 번째 경.

4-5-6. Manussacutidevanirayādisuttaṃ

4-6. 인간에서 죽어 천신 또는 지옥 등에 태어남 경

1175-1177. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye [Pg.413] manussā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Chaṭṭhaṃ.

1175-1177. …(중략)… “비구들이여, 이와 같이 인간에서 죽어 천신들 중에 태어나는 중생들은 적다. 반면에 인간에서 죽어 지옥에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)… 축생계에 태어나는 중생들이 …(중략)… 아귀계에 태어나는 중생들이 훨씬 더 많다. …(중략)….” 여섯 번째 경.

7-9. Devacutinirayādisuttaṃ

7-9. 천신에서 죽어 지옥 등에 태어남 경

1178-1180. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Navamaṃ.

1178-1180. …(중략)… “비구들이여, 이와 같이 천신에서 죽어 다시 천신들 중에 태어나는 중생들은 적다. 반면에 천신에서 죽어 지옥에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)… 축생계에 태어나는 중생들이 … 아귀계에 태어나는 중생들이 훨씬 더 많다. …(중략)….” 아홉 번째 경.

10-12. Devamanussanirayādisuttaṃ

10-12. 천신에서 죽어 인간 또는 지옥에 태어남 경

1181-1183. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Dvādasamaṃ.

1181-1183. …(중략)… “비구들이여, 이와 같이 천신에서 죽어 인간들 중에 태어나는 중생들은 적다. 반면에 천신에서 죽어 지옥에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)… 축생계에 태어나는 중생들이 …(중략)… 아귀계에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)….” 열두 번째 경.

13-15. Nirayamanussanirayādisuttaṃ

13-15. 지옥에서 죽어 인간 또는 지옥 등에 태어남 경

1184-1186. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Pannarasamaṃ.

1184-1186. …(중략)… “비구들이여, 이와 같이 지옥에서 죽어 인간들 중에 태어나는 중생들은 적다. 반면에 지옥에서 죽어 다시 지옥에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)… 축생계에 태어나는 중생들이 …(중략)… 아귀계에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)….” 열다섯 번째 경.

16-18. Nirayadevanirayādisuttaṃ

16-18. 지옥에서 죽어 천신 또는 지옥 등에 태어남 경

1187-1189. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Aṭṭhārasamaṃ.

1187-1189. …(중략)… “비구들이여, 이와 같이 지옥에서 죽어 천신들 중에 태어나는 중생들은 적다. 반면에 지옥에서 죽어 다시 지옥에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)… 축생계에 태어나는 중생들이 …(중략)… 아귀계에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)….” 열여덟 번째 경.

19-21. Tiracchānamanussanirayādisuttaṃ

19-21. 축생에서 죽어 인간 또는 지옥 등에 태어남 경

1190-1192. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā [Pg.414] paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Ekavīsatimaṃ.

1190-1192. …(중략)… “비구들이여, 이와 같이 축생계에서 죽어 인간들 중에 태어나는 중생들은 적다. 반면에 축생계에서 죽어 지옥에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)… 축생계에 태어나는 중생들이 …(중략)… 아귀계에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)….” 스물한 번째 경.

22-24. Tiracchānadevanirayādisuttaṃ

22-24. 축생에서 죽어 천신 또는 지옥 등에 태어남 경

1193-1195. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Catuvīsatimaṃ.

1193-1195. …(중략)… “비구들이여, 이와 같이 축생계에서 죽어 천신들 중에 태어나는 중생들은 적다. 반면에 축생계에서 죽어 지옥에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)… 축생계에 태어나는 중생들이 …(중략)… 아귀계에 태어나는 중생들이야말로 훨씬 더 많다. …(중략)….” 스물네 번째 경.

25-27. Pettimanussanirayādisuttaṃ

25-27. 아귀·인간·지옥 등 경

1196-1198. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe…. Sattavīsatimaṃ.

...(중략)... “비구들이여, 이와 같이 아귀계에서 죽어 인간으로 다시 태어나는 중생들은 적다. 그러나 아귀계에서 죽어 지옥으로 다시 태어나는 중생들은 참으로 더 많다. ...(중략)... 축생계로 다시 태어나는 중생들은 참으로 더 많다. ...(중략)... 아귀계로 다시 태어나는 중생들은 참으로 더 많다.” ...(중략)... [제27경]

28-29. Pettidevanirayādisuttaṃ

28-29. 아귀·천신·지옥 등 경

1199-1200. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti…pe… evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe…. Ekūnatiṃsatimaṃ.

...(중략)... “비구들이여, 이와 같이 아귀계에서 죽어 천신으로 다시 태어나는 중생들은 적다. 그러나 아귀계에서 죽어 지옥으로 다시 태어나는 중생들은 참으로 더 많다. ...(중략)... 비구들이여, 이와 같이 아귀계에서 죽어 천신으로 다시 태어나는 중생들은 적다. 그러나 아귀계에서 죽어 축생계로 다시 태어나는 중생들은 참으로 더 많다.” ...(중략)... [제29경]

30. Pettidevapettivisayasuttaṃ

30. 30. 아귀·천신·아귀계 경

1201. …Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā pettivisaye paccājāyanti. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa, dukkhasamudayassa ariyasaccassa, dukkhanirodhassa ariyasaccassa, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa’’.

1201. ...(중략)... “비구들이여, 이와 같이 아귀계에서 죽어 천신으로 다시 태어나는 중생들은 적다. 그러나 아귀계에서 죽어 아귀계로 다시 태어나는 중생들은 참으로 더 많다. 그것은 무슨 까닭인가? 비구들이여, 네 가지 성스러운 진리를 보지 못했기 때문이다. 무엇이 네 가지인가? 괴로움의 성스러운 진리, 괴로움의 일어남의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다.”

‘‘Tasmātiha[Pg.415], bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Tiṃsatimaṃ.

“비구들이여, 그러므로 그대들은 ‘이것이 괴로움이다’라고 수행에 정진해야 하며, ‘이것이 괴로움의 일어남이다’라고 수행에 정진해야 하며, ‘이것이 괴로움의 소멸이다’라고 수행에 정진해야 하며, ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음이다’라고 수행에 정진해야 한다.” 세존께서 이 말씀을 하시자, 그 비구들은 기뻐하며 세존의 말씀을 찬탄하였다. [제30경]

Pañcagatipeyyālavaggo ekādasamo.

제11. 다섯 갈래 줄임말 품이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

이 품의 요약:

Manussato cutā chāpi, devā cutā nirayato;

Tiracchānapettivisayā, tiṃsamatto gativaggoti.

인간에서 죽은 자 여섯과 천신, 지옥, 축생, 아귀계에서 죽은 자를 포함하여 서른 개의 경이 오도품(五道品)에 있네.

Saccasaṃyuttaṃ dvādasamaṃ.

제12. 진리 상윳따가 끝났다.

Mahāvaggo pañcamo.

제5. 대품(大品)이 끝났다.

Tassuddānaṃ –

이 품의 요약:

Maggabojjhaṅgaṃ satiyā, indriyaṃ sammappadhānaṃ;

Baliddhipādānuruddhā, jhānānāpānasaṃyutaṃ;

Sotāpatti saccañcāti, mahāvaggoti vuccatīti.

도, 보장가, 사념처, 인드리아, 정근, 힘, 신족, 아누룻다, 선정, 아나파나 상윳따와 예류, 진리 상윳따를 합하여 대품이라 부르네.

Mahāvaggasaṃyuttapāḷi niṭṭhitā.

대품상윳따팔리가 끝났다.


සිංහල
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Español
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

แบบไทย
บาลีแคนข้อคิดเห็นคำอธิบายย่อยอื่น
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Tiếng Việt
Kinh điển PaliChú giảiPhụ chú giảiKhác
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1
1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2
1203 Chú Giải Pācittiya
1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật)
1205 Chú Giải Cūḷavagga
1206 Chú Giải Parivāra
1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1
1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2
1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha
1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi
1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1
1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2
1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1
1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2
1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1
1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Thanh Tịnh Đạo - 1
8402 Thanh Tịnh Đạo - 2
8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1
8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2
8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo

8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8410 Tạng Luật (Vấn Đáp)
8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp)
8412 Chú Giải (Vấn Đáp)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Phụ Chú Giải Namakkāra
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8444 Mahārahanīti
8445 Dhammanīti
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8450 Cāṇakyanīti
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Phụ Chú Giải Milinda
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2203 Chú Giải Pāthikavagga
2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga
2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1
2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1
3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2
3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa
3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa
3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ)
4201 Chú Giải Sagāthāvagga
4202 Chú Giải Nidānavagga
4203 Chú Giải Khandhavagga
4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga
4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga
4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga
4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga
4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga
4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Chú Giải Ekakanipāta
5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta
5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi - 1
6111 Apadāna Pāḷi - 2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi - 1
6115 Jātaka Pāḷi - 2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Chú Giải Khuddakapāṭha
6202 Chú Giải Dhammapada - 1
6203 Chú Giải Dhammapada - 2
6204 Chú Giải Udāna
6205 Chú Giải Itivuttaka
6206 Chú Giải Suttanipāta - 1
6207 Chú Giải Suttanipāta - 2
6208 Chú Giải Vimānavatthu
6209 Chú Giải Petavatthu
6210 Chú Giải Theragāthā - 1
6211 Chú Giải Theragāthā - 2
6212 Chú Giải Therīgāthā
6213 Chú Giải Apadāna - 1
6214 Chú Giải Apadāna - 2
6215 Chú Giải Buddhavaṃsa
6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka
6217 Chú Giải Jātaka - 1
6218 Chú Giải Jātaka - 2
6219 Chú Giải Jātaka - 3
6220 Chú Giải Jātaka - 4
6221 Chú Giải Jātaka - 5
6222 Chú Giải Jātaka - 6
6223 Chú Giải Jātaka - 7
6224 Chú Giải Mahāniddesa
6225 Chú Giải Cūḷaniddesa
6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1
6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2
6228 Chú Giải Nettippakaraṇa
6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi - 1
7107 Yamaka Pāḷi - 2
7108 Yamaka Pāḷi - 3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5
7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi
7202 Chú Giải Sammohavinodanī
7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa
7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī
7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga
7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa
7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī
7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra
7309 Abhidhammamātikāpāḷi