中文
巴利義註複註藏外典籍
1101 巴拉基咖(波羅夷)
1102 巴吉帝亞(波逸提)
1103 大品(律藏)
1104 小品
1105 附隨
1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1
1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2
1203 巴吉帝亞(波逸提)義註
1204 大品義註(律藏)
1205 小品義註
1206 附隨義註
1301 心義燈-1
1302 心義燈-2
1303 心義燈-3
1401 疑惑度脫
1402 律攝註釋
1403 金剛智疏
1404 疑難解除疏-1
1405 疑難解除疏-2
1406 律莊嚴疏-1
1407 律莊嚴疏-2
1408 古老解惑疏
1409 律抉擇-上抉擇
1410 律抉擇疏-1
1411 律抉擇疏-2
1412 巴吉帝亞等啟請經
1413 小戒學-根本戒學

8401 清淨道論-1
8402 清淨道論-2
8403 清淨道大複註-1
8404 清淨道大複註-2
8405 清淨道論導論

8406 長部問答
8407 中部問答
8408 相應部問答
8409 增支部問答
8410 律藏問答
8411 論藏問答
8412 義注問答
8413 語言學詮釋手冊
8414 勝義顯揚
8415 隨燈論誦
8416 發趣論燈論
8417 禮敬文
8418 大禮敬文
8419 依相讚佛偈
8420 經讚
8421 蓮花供
8422 勝者莊嚴
8423 語蜜
8424 佛德偈集
8425 小史
8427 佛教史
8426 大史
8429 目犍連文法
8428 迦旃延文法
8430 文法寶鑑(詞幹篇)
8431 文法寶鑑(詞根篇)
8432 詞形成論
8433 目犍連五章
8434 應用成就讀本
8435 音韻論讀本
8436 阿毗曇燈讀本
8437 阿毗曇燈疏
8438 妙莊嚴論讀本
8439 妙莊嚴論疏
8440 初學入門義抉擇精要
8446 詩王智論
8447 智論花鬘
8445 法智論
8444 大羅漢智論
8441 世間智論
8442 經典智論
8443 勇士百智論
8450 考底利耶智論
8448 人眼燈
8449 四護衛燈
8451 妙味之流
8452 界清淨
8453 韋桑達拉頌
8454 目犍連語釋五章
8455 塔史
8456 佛牙史
8457 詞根讀本注釋
8458 舍利史
8459 象頭山寺史
8460 勝者行傳
8461 勝者宗燈
8462 油鍋偈
8463 彌蘭王問疏
8464 詞花鬘
8465 詞成就論
8466 正理滴論
8467 迦旃延詞根注
8468 邊境山注釋
2101 戒蘊品
2102 大品(長部)
2103 波梨品
2201 戒蘊品註義註
2202 大品義註(長部)
2203 波梨品義註
2301 戒蘊品疏
2302 大品複註(長部)
2303 波梨品複註
2304 戒蘊品新複註-1
2305 戒蘊品新複註-2
3101 根本五十經
3102 中五十經
3103 後五十經
3201 根本五十義註-1
3202 根本五十義註-2
3203 中五十義註
3204 後五十義註
3301 根本五十經複註
3302 中五十經複註
3303 後五十經複註
4101 有偈品
4102 因緣品
4103 蘊品
4104 六處品
4105 大品(相應部)
4201 有偈品義注
4202 因緣品義注
4203 蘊品義注
4204 六處品義注
4205 大品義注(相應部)
4301 有偈品複註
4302 因緣品註
4303 蘊品複註
4304 六處品複註
4305 大品複註(相應部)
5101 一集經
5102 二集經
5103 三集經
5104 四集經
5105 五集經
5106 六集經
5107 七集經
5108 八集等經
5109 九集經
5110 十集經
5111 十一集經
5201 一集義註
5202 二、三、四集義註
5203 五、六、七集義註
5204 八、九、十、十一集義註
5301 一集複註
5302 二、三、四集複註
5303 五、六、七集複註
5304 八集等複註
6101 小誦
6102 法句經
6103 自說
6104 如是語
6105 經集
6106 天宮事
6107 餓鬼事
6108 長老偈
6109 長老尼偈
6110 譬喻-1
6111 譬喻-2
6112 諸佛史
6113 所行藏
6114 本生-1
6115 本生-2
6116 大義釋
6117 小義釋
6118 無礙解道
6119 導論
6120 彌蘭王問
6121 藏釋
6201 小誦義注
6202 法句義注-1
6203 法句義注-2
6204 自說義注
6205 如是語義註
6206 經集義注-1
6207 經集義注-2
6208 天宮事義注
6209 餓鬼事義注
6210 長老偈義注-1
6211 長老偈義注-2
6212 長老尼義注
6213 譬喻義注-1
6214 譬喻義注-2
6215 諸佛史義注
6216 所行藏義注
6217 本生義注-1
6218 本生義注-2
6219 本生義注-3
6220 本生義注-4
6221 本生義注-5
6222 本生義注-6
6223 本生義注-7
6224 大義釋義注
6225 小義釋義注
6226 無礙解道義注-1
6227 無礙解道義注-2
6228 導論義注
6301 導論複註
6302 導論明解
7101 法集論
7102 分別論
7103 界論
7104 人施設論
7105 論事
7106 雙論-1
7107 雙論-2
7108 雙論-3
7109 發趣論-1
7110 發趣論-2
7111 發趣論-3
7112 發趣論-4
7113 發趣論-5
7201 法集論義註
7202 分別論義註(迷惑冰消)
7203 五部論義註
7301 法集論根本複註
7302 分別論根本複註
7303 五論根本複註
7304 法集論複註
7305 五論複註
7306 阿毘達摩入門
7307 攝阿毘達磨義論
7308 阿毘達摩入門古複註
7309 阿毘達摩論母

မြန်မာ
ပဠိအဋ္ဌကထာဋီကာအည
1101 ပါရာဇိက ပါဠိ
1102 ပါစိတ္တိယ ပါဠိ
1103 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဝိနယ)
1104 စူဠဝဂ္ဂ ပါဠိ
1105 ပရိဝါရ ပါဠိ
1201 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၁
1202 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၂
1203 ပါစိတ္တိယ အဋ္ဌကထာ
1204 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဝိနယ)
1205 စူဠဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
1206 ပရိဝါရ အဋ္ဌကထာ
1301 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၁
1302 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၂
1303 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၃
1401 ဒွေမာတိကာပါဠိ
1402 ဝိနယသင်္ဂဟ အဋ္ဌကထာ
1403 ဝဇိရဗုဒ္ဓိ ဋီကာ
1404 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၁
1405 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၂
1406 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၁
1407 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၂
1408 ကင်္ခာဝိတရဏီပုရာဏ ဋီကာ
1409 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ-ဥတ္တရဝိနိစ္ဆယ
1410 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၁
1411 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၂
1412 ပါစိတျာဒိယောဇနာပါဠိ
1413 ခုဒ္ဒသိက္ခာ-မူလသိက္ခာ

8401 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၁
8402 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၂
8403 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၁
8404 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၂
8405 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ နိဒါနကထာ

8406 ဒီဃနိကာယ (ပု-ဝိ)
8407 မဇ္ဈိမနိကာယ (ပု-ဝိ)
8408 သံယုတ္တနိကာယ (ပု-ဝိ)
8409 အင်္ဂုတ္တရနိကာယ (ပု-ဝိ)
8410 ဝိနယပိဋက (ပု-ဝိ)
8411 အဘိဓမ္မပိဋက (ပု-ဝိ)
8412 အဋ္ဌကထာ (ပု-ဝိ)
8413 နိရုတ္တိဒီပနီ
8414 ပရမတ္ထဒီပနီ သင်္ဂဟမဟာဋီကာပါဌ
8415 အနုဒီပနီပါဌ
8416 ပဋ္ဌာနုဒ္ဒေသ ဒီပနီပါဌ
8417 နမက္ကာရဋီကာ
8418 မဟာပဏာမပါဌ
8419 လက္ခဏာတော ဗုဒ္ဓထောမနာဂါထာ
8420 သုတဝန္ဒနာ
8421 ကမလာဉ္ဇလိ
8422 ဇိနာလင်္ကာရ
8423 ပဇ္ဇမဓု
8424 ဗုဒ္ဓဂုဏဂါထာဝလီ
8425 စူဠဂန္ထဝံသ
8427 သာသနဝံသ
8426 မဟာဝံသ
8429 မောဂ္ဂလ္လာနဗျာကရဏံ
8428 ကစ္စာယနဗျာကရဏံ
8430 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ပဒမာလာ)
8431 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ဓါတုမာလာ)
8432 ပဒရူပသိဒ္ဓိ
8433 မောဂလ္လာနပဉ္စိကာ
8434 ပယောဂသိဒ္ဓိပါဌ
8435 ဝုတ္တောဒယပါဌ
8436 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာပါဌ
8437 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာဋီကာ
8438 သုဗောဓါလင်္ကာရပါဌ
8439 သုဗောဓါလင်္ကာရဋီကာ
8440 ဗာလာဝတာရ ဂဏ္ဌိပဒတ္ထဝိနိစ္ဆယသာရ
8446 ကဝိဒပ္ပဏနီတိ
8447 နီတိမဉ္ဇရီ
8445 ဓမ္မနီတိ
8444 မဟာရဟနီတိ
8441 လောကနီတိ
8442 သုတ္တန္တနီတိ
8443 သူရဿတိနီတိ
8450 စာဏကျနီတိ
8448 နရဒက္ခဒီပနီ
8449 စတုရာရက္ခဒီပနီ
8451 ရသဝါဟိနီ
8452 သီမဝိသောဓနီပါဌ
8453 ဝေဿန္တရဂီတိ
8454 မောဂ္ဂလ္လာန ဝုတ္တိဝိဝရဏပဉ္စိကာ
8455 ထူပဝံသ
8456 ဒါဌာဝံသ
8457 ဓါတုပါဌဝိလာသိနိယာ
8458 ဓါတုဝံသ
8459 ဟတ္ထဝနဂလ္လဝိဟာရဝံသ
8460 ဇိနစရိတယ
8461 ဇိနဝံသဒီပံ
8462 တေလကဋာဟဂါထာ
8463 မိလိဒဋီကာ
8464 ပဒမဉ္ဇရီ
8465 ပဒသာဓနံ
8466 သဒ္ဒဗိန္ဒုပကရဏံ
8467 ကစ္စာယနဓါတုမဉ္ဇုသာ
8468 သာမန္တကူဋဝဏ္ဏနာ
2101 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
2102 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဒီဃ)
2103 ပါထိကဝဂ္ဂ ပါဠိ
2201 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2202 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဒီဃ)
2203 ပါထိကဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2301 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
2302 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (ဒီဃ)
2303 ပါထိကဝဂ္ဂ ဋီကာ
2304 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၁
2305 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၂
3101 မူလပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3102 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3103 ဥပရိပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3201 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၁
3202 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၂
3203 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3204 ဥပရိပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3301 မူလပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3302 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3303 ဥပရိပဏ္ဏာသ ဋီကာ
4101 သဂါထာဝဂ္ဂ ပါဠိ
4102 နိဒါနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4103 ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
4104 သဠာယတနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4105 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (သံယုတ္တ)
4201 သဂါထာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4202 နိဒါနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4203 ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4204 သဠာယတနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4205 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (သံယုတ္တ)
4301 သဂါထာဝဂ္ဂ ဋီကာ
4302 နိဒါနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4303 ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
4304 သဠာယတနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4305 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (သံယုတ္တ)
5101 ဧကကနိပါတ ပါဠိ
5102 ဒုကနိပါတ ပါဠိ
5103 တိကနိပါတ ပါဠိ
5104 စတုက္ကနိပါတ ပါဠိ
5105 ပဉ္စကနိပါတ ပါဠိ
5106 ဆက္ကနိပါတ ပါဠိ
5107 သတ္တကနိပါတ ပါဠိ
5108 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ပါဠိ
5109 နဝကနိပါတ ပါဠိ
5110 ဒသကနိပါတ ပါဠိ
5111 ဧကာဒသကနိပါတ ပါဠိ
5201 ဧကကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5202 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5203 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5204 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5301 ဧကကနိပါတ ဋီကာ
5302 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ ဋီကာ
5303 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ ဋီကာ
5304 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ဋီကာ
6101 ခုဒ္ဒကပါဌ ပါဠိ
6102 ဓမ္မပဒ ပါဠိ
6103 ဥဒါန ပါဠိ
6104 ဣတိဝုတ္တက ပါဠိ
6105 သုတ္တနိပါတ ပါဠိ
6106 ဝိမာနဝတ္ထု ပါဠိ
6107 ပေတဝတ္ထု ပါဠိ
6108 ထေရဂါထာ ပါဠိ
6109 ထေရီဂါထာ ပါဠိ
6110 အပဒါန ပါဠိ-၁
6111 အပဒါန ပါဠိ-၂
6112 ဗုဒ္ဓဝံသ ပါဠိ
6113 စရိယာပိဋက ပါဠိ
6114 ဇာတက ပါဠိ-၁
6115 ဇာတက ပါဠိ-၂
6116 မဟာနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6117 စူဠနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6118 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ ပါဠိ
6119 နေတ္တိပ္ပကရဏ ပါဠိ
6120 မိလိန္ဒပဉှ ပါဠိ
6121 ပေဋကောပဒေသ ပါဠိ
6201 ခုဒ္ဒကပါဌ အဋ္ဌကထာ
6202 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၁
6203 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၂
6204 ဥဒါန အဋ္ဌကထာ
6205 ဣတိဝုတ္တက အဋ္ဌကထာ
6206 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၁
6207 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၂
6208 ဝိမာနဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6209 ပေတဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6210 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၁
6211 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၂
6212 ထေရီဂါထာ အဋ္ဌကထာ
6213 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၁
6214 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၂
6215 ဗုဒ္ဓဝံသ အဋ္ဌကထာ
6216 စရိယာပိဋက အဋ္ဌကထာ
6217 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၁
6218 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၂
6219 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၃
6220 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၄
6221 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၅
6222 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၆
6223 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၇
6224 မဟာနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6225 စူဠနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6226 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၁
6227 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၂
6228 နေတ္တိပ္ပကရဏ အဋ္ဌကထာ
6301 နေတ္တိပ္ပကရဏ ဋီကာ
6302 နေတ္တိဝိဘာဝိနီ
7101 ဓမ္မသင်္ဂဏီ ပါဠိ
7102 ဝိဘင်္ဂ ပါဠိ
7103 ဓါတုကထာ ပါဠိ
7104 ပုဂ္ဂလပညတ္တိ ပါဠိ
7105 ကထာဝတ္ထု ပါဠိ
7106 ယမက ပါဠိ-၁
7107 ယမက ပါဠိ-၂
7108 ယမက ပါဠိ-၃
7109 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၁
7110 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၂
7111 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၃
7112 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၄
7113 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၅
7201 ဓမ္မသင်္ဂဏိ အဋ္ဌကထာ
7202 သမ္မောဟဝိနောဒနီ အဋ္ဌကထာ
7203 ပဉ္စပကရဏ အဋ္ဌကထာ
7301 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-မူလဋီကာ
7302 ဝိဘင်္ဂ-မူလဋီကာ
7303 ပဉ္စပကရဏ-မူလဋီကာ
7304 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-အနုဋီကာ
7305 ပဉ္စပကရဏ-အနုဋီကာ
7306 အဘိဓမ္မာဝတာရော-နာမရူပပရိစ္ဆေဒေါ
7307 အဘိဓမ္မတ္ထသင်္ဂဟော
7308 အဘိဓမ္မာဝတာရ-ပုရာဏဋီကာ
7309 အဘိဓမ္မမာတိကာပါဠိ

English
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Français
Canon PaliCommentairesSubcommentairesAutres
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

हिंदी
पाली कैननकमेंट्रीउप-टिप्पणियाँअन्य
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Indonesia
Kanon PaliKomentarSub-komentarLainnya
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

日文
巴利義註複註藏外典籍
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

한국인
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi


Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

그 분, 복되신 분, 아라한, 완전히 깨달으신 분께 예경 올립니다.

Dīghanikāyo

디가 니까야

Pāthikavaggapāḷi

파티카왁가 빨리어 (파티카 품)

1. Pāthikasuttaṃ

1. 파티카 숫타 (파티카 경)

Sunakkhattavatthu

수낙캇타 이야기

1. Evaṃ [Pg.1] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu viharati anupiyaṃ nāma mallānaṃ nigamo. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya anupiyaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘atippago kho tāva anupiyāyaṃ piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena bhaggavagottassa paribbājakassa ārāmo, yena bhaggavagotto paribbājako tenupasaṅkameyya’’nti.

1. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 말라국 말라인들의 아누삐야라는 이름의 마을에 머무셨다. 그때 세존께서는 오전 일찍이 옷을 입으시고 발우와 가사를 챙겨 아누삐야 마을로 탁발을 하러 가셨다. 그때 세존께서는 이런 생각이 드셨다. '아누삐야 마을로 탁발을 하러 다니기에는 아직 너무 이르구나. 그러니 내가 박가와곳따 유행자의 원림으로, 박가와곳따 유행자가 있는 곳으로 가는 것이 좋겠구나.'

2. Atha kho bhagavā yena bhaggavagottassa paribbājakassa ārāmo, yena bhaggavagotto paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho bhaggavagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etu kho, bhante, bhagavā. Svāgataṃ, bhante, bhagavato. Cirassaṃ kho, bhante, bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā, idamāsanaṃ paññatta’’nti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Bhaggavagottopi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho bhaggavagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘purimāni, bhante, divasāni [Pg.2] purimatarāni sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ etadavoca – ‘paccakkhāto dāni mayā, bhaggava, bhagavā. Na dānāhaṃ bhagavantaṃ uddissa viharāmī’ti. Kaccetaṃ, bhante, tatheva, yathā sunakkhatto licchaviputto avacā’’ti? ‘‘Tatheva kho etaṃ, bhaggava, yathā sunakkhatto licchaviputto avaca’’.

2. 그리하여 세존께서는 박가와곳따 유행자의 원림으로, 박가와곳따 유행자가 있는 곳으로 가셨다. 그러자 박가와곳따 유행자가 세존께 이렇게 말씀드렸다. '세존이시여, 어서 오십시오. 세존의 왕림을 환영합니다. 세존이시여, 참으로 오랜만에 이곳에 오실 기회를 내셨습니다. 세존이시여, 앉으십시오. 여기 자리가 마련되어 있습니다.' 세존께서는 마련된 자리에 앉으셨다. 박가와곳따 유행자 또한 낮은 자리 하나를 잡고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 박가와곳따 유행자는 세존께 이렇게 말씀드렸다. '세존이시여, 며칠 전 리차비의 아들 수낙캇타가 제가 있는 곳으로 찾아왔습니다. 찾아와서 저에게 이렇게 말했습니다. “박가와여, 이제 나는 세존을 버렸습니다. 이제 나는 더 이상 세존을 스승으로 의지하여 머물지 않습니다.”라고 말입니다. 세존이시여, 리차비의 아들 수낙캇타가 말한 그대로 그것이 사실입니까?' “박가와여, 리차비의 아들 수낙캇타가 말한 그대로 그것은 사실이다.”

3. Purimāni, bhaggava, divasāni purimatarāni sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto maṃ etadavoca – ‘paccakkhāmi dānāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ. Na dānāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ uddissa viharissāmī’ti. ‘Evaṃ vutte, ahaṃ, bhaggava, sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ – ‘api nu tāhaṃ, sunakkhatta, evaṃ avacaṃ, ehi tvaṃ, sunakkhatta, mamaṃ uddissa viharāhī’ti? ‘No hetaṃ, bhante’. ‘Tvaṃ vā pana maṃ evaṃ avaca – ahaṃ, bhante, bhagavantaṃ uddissa viharissāmī’ti? ‘No hetaṃ, bhante’. ‘Iti kira, sunakkhatta, nevāhaṃ taṃ vadāmi – ehi tvaṃ, sunakkhatta, mamaṃ uddissa viharāhīti. Napi kira maṃ tvaṃ vadesi – ahaṃ, bhante, bhagavantaṃ uddissa viharissāmīti. Evaṃ sante, moghapurisa, ko santo kaṃ paccācikkhasi? Passa, moghapurisa, yāvañca te idaṃ aparaddha’nti.

3. “박가와여, 며칠 전 리차비의 아들 수낙캇타가 내가 있는 곳으로 찾아와서, 나에게 절을 하고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 리차비의 아들 수낙캇타는 나에게 이렇게 말했다. ‘세존이시여, 이제 저는 세존을 버립니다. 이제 저는 더 이상 세존을 의지하여 머물지 않겠습니다.’라고 말이다. 박가와여, 그렇게 말했을 때 나는 리차비의 아들 수낙캇타에게 이렇게 말했다. ‘수낙캇타야, 내가 언제 너에게 “수낙캇타야, 오너라, 나를 의지하여 머물러라”라고 말한 적이 있느냐?’라고 말이다. ‘없습니다, 세존이시여.’ ‘아니면 네가 나에게 “세존이시여, 저는 세존을 의지하여 머물겠습니다”라고 말한 적이 있느냐?’라고 물었다. ‘없습니다, 세존이시여.’ ‘수낙캇타야, 이처럼 나는 너에게 “수낙캇타야, 오너라, 나를 의지하여 머물러라”라고 말한 적도 없고, 너 또한 나에게 “세존이시여, 저는 세존을 의지하여 머물겠습니다”라고 말한 적도 없다. 이와 같거늘, 어리석은 자여, 네가 도대체 누구인데 누구를 버린다는 말이냐? 어리석은 자여, 보아라, 네가 얼마나 큰 잘못을 저질렀는지.’라고 말했다.”

4. ‘Na hi pana me, bhante, bhagavā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karotī’ti. ‘Api nu tāhaṃ, sunakkhatta, evaṃ avacaṃ – ehi tvaṃ, sunakkhatta, mamaṃ uddissa viharāhi, ahaṃ te uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karissāmī’ti? ‘No hetaṃ, bhante’. ‘Tvaṃ vā pana maṃ evaṃ avaca – ahaṃ, bhante, bhagavantaṃ uddissa viharissāmi, bhagavā me uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karissatī’ti? ‘No hetaṃ, bhante’. ‘Iti kira, sunakkhatta, nevāhaṃ taṃ vadāmi – ehi tvaṃ, sunakkhatta, mamaṃ uddissa viharāhi, ahaṃ te uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karissāmī’ti; napi kira maṃ tvaṃ vadesi – ahaṃ, bhante, bhagavantaṃ uddissa viharissāmi, bhagavā me uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karissatī’ti. Evaṃ sante, moghapurisa, ko santo kaṃ paccācikkhasi? Taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, kate vā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriye akate vā uttarimanussadhammā [Pg.3] iddhipāṭihāriye yassatthāya mayā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti? ‘Kate vā, bhante, uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriye akate vā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriye yassatthāya bhagavatā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti. ‘Iti kira, sunakkhatta, kate vā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriye, akate vā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriye, yassatthāya mayā dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Tatra, sunakkhatta, kiṃ uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ kataṃ karissati? Passa, moghapurisa, yāvañca te idaṃ aparaddha’nti.

4. “‘세존께서는 저에게 인간의 법을 뛰어넘는 신통의 기적을 보여주지 않으십니다’라고 수낙캇타가 말하였다. ‘수낙캇타야, 내가 너에게 “수낙캇타야, 오너라, 나를 의지하여 머물러라, 내가 너에게 인간의 법을 뛰어넘는 신통의 기적을 보여주마”라고 말한 적이 있느냐?’ ‘없습니다, 세존이시여.’ ‘아니면 네가 나에게 “세존이시여, 세존께서 인간의 법을 뛰어넘는 신통의 기적을 보여주신다면 제가 세존을 의지하여 머물겠습니다”라고 말한 적이 있느냐?’ ‘없습니다, 세존이시여.’ ‘수낙캇타야, 이처럼 나는 너에게 “오너라, 나를 의지하여 머물러라, 내가 네게 신통을 보여주마”라고 말한 적도 없고, 너 또한 “신통을 보여주시면 의지하여 머물겠습니다”라고 말한 적도 없다. 이와 같거늘, 어리석은 자여, 네가 도대체 누구인데 누구를 버린다는 말이냐? 수낙캇타야, 이를 어떻게 생각하느냐? 인간의 법을 뛰어넘는 신통의 기적을 보여주든 보여주지 않든, 내가 가르침을 설한 그 목적은 그것을 실천하는 자가 괴로움을 완전히 소멸하는 데 있지 않느냐?’ ‘세존이시여, 신통의 기적을 보여주든 보여주지 않든, 세존께서 설하신 가르침의 목적은 그것을 실천하는 자가 괴로움을 완전히 소멸하는 데 있습니다.’ ‘수낙캇타야, 이와 같이 신통의 기적 유무와 상관없이 내가 설한 가르침은 그것을 실천하는 자를 괴로움의 완전한 소멸로 인도한다. 그렇다면 수낙캇타야, 신통의 기적을 보여주는 것이 무슨 소용이 있겠느냐? 어리석은 자여, 보아라, 네가 얼마나 큰 잘못을 저질렀는지.’라고 말했다.”

5. ‘Na hi pana me, bhante, bhagavā aggaññaṃ paññapetī’ti ? ‘Api nu tāhaṃ, sunakkhatta, evaṃ avacaṃ – ehi tvaṃ, sunakkhatta, mamaṃ uddissa viharāhi, ahaṃ te aggaññaṃ paññapessāmī’ti? ‘No hetaṃ, bhante’. ‘Tvaṃ vā pana maṃ evaṃ avaca – ahaṃ, bhante, bhagavantaṃ uddissa viharissāmi, bhagavā me aggaññaṃ paññapessatī’ti? ‘No hetaṃ, bhante’. ‘Iti kira, sunakkhatta, nevāhaṃ taṃ vadāmi – ehi tvaṃ, sunakkhatta, mamaṃ uddissa viharāhi, ahaṃ te aggaññaṃ paññapessāmīti. Napi kira maṃ tvaṃ vadesi – ahaṃ, bhante, bhagavantaṃ uddissa viharissāmi, bhagavā me aggaññaṃ paññapessatī’ti. Evaṃ sante, moghapurisa, ko santo kaṃ paccācikkhasi? Taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, paññatte vā aggaññe, apaññatte vā aggaññe, yassatthāya mayā dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti? ‘Paññatte vā, bhante, aggaññe, apaññatte vā aggaññe, yassatthāya bhagavatā dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti. ‘Iti kira, sunakkhatta, paññatte vā aggaññe, apaññatte vā aggaññe, yassatthāya mayā dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Tatra, sunakkhatta, kiṃ aggaññaṃ paññattaṃ karissati? Passa, moghapurisa, yāvañca te idaṃ aparaddhaṃ’.

5. “세존이시여, 참으로 세존께서는 저에게 세상의 기원(Aggañña)을 설명해주지 않으셨습니다.” (수낙카따가 말하자 세존께서 말씀하셨다.) “수낙카따야, 내가 과연 너에게 ‘수낙카따야, 오라. 나를 의지하여 머물라. 내가 너에게 세상의 기원을 설명해주리라’고 말한 적이 있느냐?” “세존이시여, 그런 적이 없습니다.” “또는 네가 나에게 ‘세존이시여, 저는 세존을 의지하여 머물겠습니다. 세존께서는 저에게 세상의 기원을 설명해주실 것입니다’라고 말한 적이 있느냐?” “세존이시여, 그런 적이 없습니다.” “수낙카따야, 이처럼 나는 너에게 ‘수낙카따야, 오라. 나를 의지하여 머물라. 내가 너에게 세상의 기원을 설명해주리라’고 말한 적이 없고, 너 또한 나에게 ‘세존이시여, 저는 세존을 의지하여 머물겠습니다. 세존께서는 저에게 세상의 기원을 설명해주실 것입니다’라고 말한 적이 없다. 어리석은 자여, 상황이 이러함에도 불구하고 너는 누구이며 누구를 거부하는 것이냐? 수낙카따야, 너는 어떻게 생각하느냐? 세상의 기원이 설명되든 설명되지 않든, 내가 설한 법은 그 가르침대로 행하는 자를 고통의 완전한 소멸로 인도하지 않느냐?” “세존이시여, 세상의 기원이 설명되든 설명되지 않든, 세존께서 설하신 법은 그 가르침대로 행하는 자를 고통의 완전한 소멸로 인도합니다.” “수낙카따야, 이처럼 세상의 기원이 설명되든 설명되지 않든, 내가 설한 법은 그 가르침대로 행하는 자를 고통의 완전한 소멸로 인도한다. 수낙카따야, 그렇다면 세상의 기원을 설명하는 것이 무슨 소용이 있겠느냐? 어리석은 자여, 보아라. 너의 이 잘못이 얼마나 큰지.”

6. ‘Anekapariyāyena kho te, sunakkhatta, mama vaṇṇo bhāsito vajjigāme – itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato [Pg.4] lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Iti kho te, sunakkhatta, anekapariyāyena mama vaṇṇo bhāsito vajjigāme.

6. “수낙카따야, 참으로 너는 왓지(Vajji) 마을에서 여러 가지 방법으로 나의 공덕을 찬탄했다. ‘그분 세존께서는 이와 같은 이유로 아라한(Arahaṃ)이시며, 완전히 깨달으신 분(Sammāsambuddho)이시고, 지혜와 덕행을 갖추신 분(Vijjācaraṇasampanno)이시며, 잘 가신 분(Sugato)이시고, 세상을 아시는 분(Lokavidū)이시며, 길들여질 만한 사람들을 다스리는 위없는 분(Anuttaro purisadammasārathi)이시고, 신들과 인간들의 스승(Satthā devamanussānaṃ)이시며, 깨달으신 분(Buddho)이시고, 복되신 분(Bhagavā)이시다’라고 말이다. 수낙카따야, 이처럼 너는 여러 가지 방법으로 나의 공덕을 왓지 마을에서 찬탄했다.”

‘Anekapariyāyena kho te, sunakkhatta, dhammassa vaṇṇo bhāsito vajjigāme – svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti. Iti kho te, sunakkhatta, anekapariyāyena dhammassa vaṇṇo bhāsito vajjigāme.

“수낙카따야, 참으로 너는 왓지 마을에서 여러 가지 방법으로 법(Dhamma)의 공덕을 찬탄했다. ‘세존에 의해 법은 잘 설해졌고, 스스로 보아 알 수 있으며, 시간이 걸리지 않고, 와서 보라는 것이며, 향상으로 인도하고, 지혜로운 이들이 각자 스스로 알아야 하는 것이다’라고 말이다. 수낙카따야, 이처럼 너는 여러 가지 방법으로 법의 공덕을 왓지 마을에서 찬탄했다.”

‘Anekapariyāyena kho te, sunakkhatta, saṅghassa vaṇṇo bhāsito vajjigāme – suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho, āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. Iti kho te, sunakkhatta, anekapariyāyena saṅghassa vaṇṇo bhāsito vajjigāme.

“수낙카따야, 참으로 너는 왓지 마을에서 여러 가지 방법으로 승가(Saṅgha)의 공덕을 찬탄했다. ‘세존의 제자들의 승가는 잘 수행하고, 세존의 제자들의 승가는 바르게 수행하며, 세존의 제자들의 승가는 진리에 맞게 수행하고, 세존의 제자들의 승가는 합당하게 수행한다. 이른바 네 쌍의 남자들, 여덟 부류의 성자들인 이 세존의 제자들의 승가는 공양받아 마땅하고, 환대받아 마땅하며, 보시받아 마땅하고, 합장받아 마땅하며, 세상의 위없는 복밭이다’라고 말이다. 수낙카따야, 이처럼 너는 여러 가지 방법으로 승가의 공덕을 왓지 마을에서 찬탄했다.”

‘Ārocayāmi kho te, sunakkhatta, paṭivedayāmi kho te, sunakkhatta. Bhavissanti kho te, sunakkhatta, vattāro, no visahi sunakkhatto licchaviputto samaṇe gotame brahmacariyaṃ carituṃ, so avisahanto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattoti. Iti kho te, sunakkhatta, bhavissanti vattāro’ti.

“수낙카따야, 내가 너에게 분명히 말해두며 알게 하리라. 수낙카따야, 사람들이 너를 비난하며 이렇게 말할 것이다. ‘릿차비의 아들 수낙카따는 사문 고따마 아래에서 청정범행을 닦아낼 수 없었다. 그는 견디지 못하고 학습계율을 버리고 낮은 재가자의 삶으로 돌아갔다’라고 말이다. 수낙카따야, 참으로 사람들이 너를 이와 같이 비난할 것이다.”

Evaṃ pi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto mayā vuccamāno apakkameva imasmā dhammavinayā, yathā taṃ āpāyiko nerayiko.

바가와여, 내가 이와 같이 말했음에도 불구하고, 릿차비의 아들 수낙카따는 마치 악처나 지옥에 떨어질 자가 떠나가듯, 이 법과 율(Dhamma-Vinaya)에서 떠나가 버렸습니다.

Korakkhattiyavatthu

고락깟띠야 이야기

7. ‘‘Ekamidāhaṃ, bhaggava, samayaṃ thūlūsu viharāmi uttarakā nāma thūlūnaṃ nigamo. Atha khvāhaṃ, bhaggava, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sunakkhattena licchaviputtena pacchāsamaṇena uttarakaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Tena kho pana samayena acelo korakkhattiyo kukkuravatiko catukkuṇḍiko chamānikiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukheneva khādati, mukheneva bhuñjati. Addasā kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto acelaṃ korakkhattiyaṃ kukkuravatikaṃ [Pg.5] catukkuṇḍikaṃ chamānikiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukheneva khādantaṃ mukheneva bhuñjantaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘sādhurūpo vata, bho, ayaṃ samaṇo catukkuṇḍiko chamānikiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukheneva khādati, mukheneva bhuñjatī’ti.

7. “바가와여, 한때 나는 툴루(Thūlū) 지방의 웃따라까(Uttarakā)라는 툴루 사람들의 마을에 머물고 있었습니다. 바가와여, 그때 나는 오전에 가사를 수하고 발우와 가사를 챙겨 릿차비의 아들 수낙카따를 시자로 대동하고 웃따라까 마을로 탁발을 나갔습니다. 그런데 그때 옷을 입지 않은 고락깟띠야(Korakkhattiya)라는 자가 개의 습성을 따르는 수행(Kukkuravatika)을 하며 네 발로 기어 다니며 땅에 던져진 음식을 오직 입으로만 씹고 입으로만 먹고 있었습니다. 바가와여, 릿차비의 아들 수낙카따는 벌거숭이 고락깟띠야가 개처럼 네 발로 기어 다니며 땅에 던져진 음식을 입으로만 씹어 먹는 것을 보았습니다. 그것을 보고 그는 이런 생각을 했습니다. ‘오, 참으로 고결한 모습이구나! 이 사문은 네 발로 기어 다니며 땅에 던져진 음식을 오직 입으로만 씹어 먹는구나’라고 말입니다.”

‘‘Atha khvāhaṃ, bhaggava, sunakkhattassa licchaviputtassa cetasā cetoparivitakkamaññāya sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ – ‘tvampi nāma, moghapurisa, samaṇo sakyaputtiyo paṭijānissasī’ti! ‘Kiṃ pana maṃ, bhante, bhagavā evamāha – ‘tvampi nāma, moghapurisa, samaṇo sakyaputtiyo paṭijānissasī’ti? ‘Nanu te, sunakkhatta, imaṃ acelaṃ korakkhattiyaṃ kukkuravatikaṃ catukkuṇḍikaṃ chamānikiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukheneva khādantaṃ mukheneva bhuñjantaṃ disvāna etadahosi – sādhurūpo vata, bho, ayaṃ samaṇo catukkuṇḍiko chamānikiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukheneva khādati, mukheneva bhuñjatī’ti? ‘Evaṃ, bhante. Kiṃ pana, bhante, bhagavā arahattassa maccharāyatī’ti? ‘Na kho ahaṃ, moghapurisa, arahattassa maccharāyāmi. Api ca, tuyhevetaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ, taṃ pajaha. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Yaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, maññasi acelaṃ korakkhattiyaṃ – sādhurūpo ayaṃ samaṇoti. So sattamaṃ divasaṃ alasakena kālaṅkarissati. Kālaṅkato ca kālakañcikā nāma asurā sabbanihīno asurakāyo, tatra upapajjissati. Kālaṅkatañca naṃ bīraṇatthambake susāne chaḍḍessanti. Ākaṅkhamāno ca tvaṃ, sunakkhatta, acelaṃ korakkhattiyaṃ upasaṅkamitvā puccheyyāsi – jānāsi, āvuso korakkhattiya, attano gatinti? Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ te acelo korakkhattiyo byākarissati – jānāmi, āvuso sunakkhatta, attano gatiṃ; kālakañcikā nāma asurā sabbanihīno asurakāyo, tatrāmhi upapannoti.

바가와여, 그때 나는 릿차비의 아들 수낙캇타의 마음속 생각을 나의 마음으로 알고서, 수낙캇타에게 이렇게 말했습니다. '어리석은 자여, 너 또한 "나는 석가족의 사문이다"라고 자칭하는구나!' 그러자 수낙캇타는 '세존이시여, 어찌하여 저에게 "너 또한 어리석은 자로서 석가족의 사문이라 자칭하는구나"라고 말씀하십니까?'라고 물었습니다. 나는 말했습니다. '수낙캇타여, 너는 개처럼 행동하며 네 발로 기어 다니고, 땅에 던져진 음식을 입으로만 먹는 저 벌거숭이 고락캇티야를 보고서 "오, 이 사문은 정말 훌륭하구나! 네 발로 기어 다니며 땅에 던져진 음식을 입으로만 먹다니"라고 생각하지 않았느냐?' '그렇습니다, 세존이시여. 그런데 세존이시여, 어찌하여 세존께서는 아라한의 경지를 인색하게 숨기십니까?' '어리석은 자여, 나는 아라한의 경지를 인색하게 숨기는 것이 아니다. 다만 너에게 이 사악한 사견이 생겼으니 그것을 버려라. 그것이 너에게 오랜 세월 불이익과 고통이 되지 않게 하라. 수낙캇타여, 네가 "훌륭한 사문이다"라고 생각하는 벌거숭이 고락캇티야는 일곱째 날에 소화불량으로 죽을 것이다. 그는 죽어서 칼라칸지카라고 불리는 가장 비천한 아수라의 무리에 태어날 것이다. 그리고 사람들은 죽은 그를 비라나 풀이 우거진 공동묘지에 버릴 것이다. 수낙캇타여, 네가 원한다면 벌거숭이 고락캇티야에게 가서 "벗 고락캇티야여, 그대는 자신이 갈 곳을 아는가?"라고 물어보아라. 수낙캇타여, 벌거숭이 고락캇티야가 너에게 "벗 수낙캇타여, 나는 내가 갈 곳을 압니다. 나는 가장 비천한 아수라의 무리인 칼라칸지카 아수라로 태어났습니다"라고 답변할 것이 분명하다.'

‘‘Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yena acelo korakkhattiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā acelaṃ korakkhattiyaṃ etadavoca [Pg.6] – ‘byākato khosi, āvuso korakkhattiya, samaṇena gotamena – acelo korakkhattiyo sattamaṃ divasaṃ alasakena kālaṅkarissati. Kālaṅkato ca kālakañcikā nāma asurā sabbanihīno asurakāyo, tatra upapajjissati. Kālaṅkatañca naṃ bīraṇatthambake susāne chaḍḍessantī’ti. Yena tvaṃ, āvuso korakkhattiya, mattaṃ mattañca bhattaṃ bhuñjeyyāsi, mattaṃ mattañca pānīyaṃ piveyyāsi. Yathā samaṇassa gotamassa micchā assa vacana’nti.

바가와여, 그러자 릿차비의 아들 수낙캇타는 벌거숭이 고락캇티야가 있는 곳으로 가서 그에게 말했습니다. '벗 고락캇티야여, 사문 고토마가 당신에 대해 예언했습니다. "벌거숭이 고락캇티야는 일곱째 날에 소화불량으로 죽을 것이며, 죽어서 칼라칸지카라는 가장 비천한 아수라의 무리에 태어날 것이다. 그리고 그의 시신은 비라나 풀이 우거진 공동묘지에 버려질 것이다"라고 말입니다. 그러니 벗 고락캇티야여, 사문 고토마의 말이 틀렸음을 증명하기 위해 음식과 물을 아주 절제하여 조금씩만 먹고 마시도록 하십시오.'

8. ‘‘Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto ekadvīhikāya sattarattindivāni gaṇesi, yathā taṃ tathāgatassa asaddahamāno. Atha kho, bhaggava, acelo korakkhattiyo sattamaṃ divasaṃ alasakena kālamakāsi. Kālaṅkato ca kālakañcikā nāma asurā sabbanihīno asurakāyo, tatra upapajji. Kālaṅkatañca naṃ bīraṇatthambake susāne chaḍḍesuṃ.

8. 바가와여, 릿차비의 아들 수낙캇타는 여래의 말을 믿지 않았기에 하루 이틀 하며 칠 주야를 세었습니다. 바가와여, 그런데 벌거숭이 고락캇티야는 실제로 일곱째 날에 소화불량으로 죽었습니다. 그는 죽어서 칼라칸지카라는 가장 비천한 아수라의 무리에 태어났고, 사람들은 그의 시신을 비라나 풀이 우거진 공동묘지에 내버렸습니다.

9. ‘‘Assosi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto – ‘acelo kira korakkhattiyo alasakena kālaṅkato bīraṇatthambake susāne chaḍḍito’ti. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yena bīraṇatthambakaṃ susānaṃ, yena acelo korakkhattiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā acelaṃ korakkhattiyaṃ tikkhattuṃ pāṇinā ākoṭesi – ‘jānāsi, āvuso korakkhattiya, attano gati’nti? Atha kho, bhaggava, acelo korakkhattiyo pāṇinā piṭṭhiṃ paripuñchanto vuṭṭhāsi. ‘Jānāmi, āvuso sunakkhatta, attano gatiṃ. Kālakañcikā nāma asurā sabbanihīno asurakāyo, tatrāmhi upapanno’ti vatvā tattheva uttāno papati.

9. 바가와여, 릿차비의 아들 수낙캇타는 '벌거숭이 고락캇티야가 소화불량으로 죽어 비라나 풀이 우거진 공동묘지에 버려졌다'는 소식을 들었습니다. 바가와여, 그러자 릿차비의 아들 수낙캇타는 비라나 풀 공동묘지에 있는 벌거숭이 고락캇티야의 시신으로 가서, 그의 몸을 손으로 세 번 치며 물었습니다. '벗 고락캇티야여, 그대는 자신이 갈 곳을 아는가?' 바가와여, 그때 벌거숭이 고락캇티야는 손으로 등을 문지르며 일어나 '벗 수낙캇타여, 나는 내가 갈 곳을 압니다. 나는 가장 비천한 아수라의 무리인 칼라칸지카 아수라로 태어났습니다'라고 말하고는 바로 그 자리에 다시 뒤로 자빠졌습니다.

10. ‘‘Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ, bhaggava, sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ – ‘taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, yatheva te ahaṃ acelaṃ korakkhattiyaṃ ārabbha byākāsiṃ, tatheva taṃ vipākaṃ, aññathā vā’ti? ‘Yatheva me, bhante, bhagavā acelaṃ korakkhattiyaṃ ārabbha byākāsi, tatheva taṃ vipākaṃ, no aññathā’ti. ‘Taṃ [Pg.7] kiṃ maññasi, sunakkhatta, yadi evaṃ sante kataṃ vā hoti uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ, akataṃ vāti? ‘Addhā kho, bhante, evaṃ sante kataṃ hoti uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ, no akata’nti. ‘Evampi kho maṃ tvaṃ, moghapurisa, uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karontaṃ evaṃ vadesi – na hi pana me, bhante, bhagavā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karotīti. Passa, moghapurisa, yāvañca te idaṃ aparaddha’nti. ‘‘Evampi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto mayā vuccamāno apakkameva imasmā dhammavinayā, yathā taṃ āpāyiko nerayiko.

10. 바가와여, 그 후 릿차비의 아들 수낙캇타는 내가 있는 곳으로 와서 나에게 절을 하고 한쪽에 앉았습니다. 바가와여, 나는 한쪽에 앉은 릿차비의 아들 수낙캇타에게 이렇게 말했습니다. '수낙캇타여, 이를 어떻게 생각하느냐? 내가 벌거숭이 고락캇티야에 대해 예언한 그대로 그 결과가 나타났느냐, 아니면 다르게 나타났느냐?' '세존이시여, 세존께서 벌거숭이 고락캇티야에 대해 예언하신 그대로 결과가 나타났지, 결코 다르지 않았습니다.' '수낙캇타여, 이를 어떻게 생각하느냐? 상황이 이러하다면, 인간의 법을 넘어선 신통의 기적이 행해진 것이냐, 아니냐?' '세존이시여, 분명 상황이 이러하다면 인간의 법을 넘어선 신통의 기적이 확실히 행해진 것이지, 행해지지 않은 것이 아닙니다.' '어리석은 자여, 내가 이와 같이 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 행하고 있음에도 너는 나에게 "세존께서는 저에게 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 보여주지 않으십니다"라고 말하는구나. 어리석은 자여, 너의 이 잘못이 얼마나 큰지 보아라.' 바가와여, 내가 이렇게 말했음에도 릿차비의 아들 수낙캇타는 마치 지옥에 떨어질 자가 정법에서 멀어지듯 이 법과 율에서 떠나버렸습니다.

Acelakaḷāramaṭṭakavatthu

벌거숭이 고락캇티야(깔라라마따까) 이야기

11. ‘‘Ekamidāhaṃ, bhaggava, samayaṃ vesāliyaṃ viharāmi mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena acelo kaḷāramaṭṭako vesāliyaṃ paṭivasati lābhaggappatto ceva yasaggappatto ca vajjigāme. Tassa sattavatapadāni samattāni samādinnāni honti – ‘yāvajīvaṃ acelako assaṃ, na vatthaṃ paridaheyyaṃ, yāvajīvaṃ brahmacārī assaṃ, na methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyaṃ, yāvajīvaṃ surāmaṃseneva yāpeyyaṃ, na odanakummāsaṃ bhuñjeyyaṃ. Puratthimena vesāliṃ udenaṃ nāma cetiyaṃ, taṃ nātikkameyyaṃ, dakkhiṇena vesāliṃ gotamakaṃ nāma cetiyaṃ, taṃ nātikkameyyaṃ, pacchimena vesāliṃ sattambaṃ nāma cetiyaṃ, taṃ nātikkameyyaṃ, uttarena vesāliṃ bahuputtaṃ nāma cetiyaṃ taṃ nātikkameyya’nti. So imesaṃ sattannaṃ vatapadānaṃ samādānahetu lābhaggappatto ceva yasaggappatto ca vajjigāme.

11. 바가와여, 한때 나는 웨살리의 마하와나 숲에 있는 구타가라살라(중각강당)에 머물고 있었습니다. 그때 칼라라맛타카라는 벌거숭이 수행자가 웨살리의 왓지 마을에서 최고의 이익과 명성을 누리며 살고 있었습니다. 그는 일곱 가지 수행 규범을 철저히 지키고 있었는데, '나는 평생 벌거숭이로 지내며 옷을 입지 않겠다. 나는 평생 청정한 수행을 하며 음행을 하지 않겠다. 나는 평생 술과 고기만으로 연명하며 밥과 보리 빵을 먹지 않겠다. 나는 웨살리 동쪽의 우데나 사당을 넘어가지 않겠다. 웨살리 남쪽의 고타마카 사당을 넘어가지 않겠다. 웨살리 서쪽의 사탐바 사당을 넘어가지 않겠다. 웨살리 북쪽의 바후푸타 사당을 넘어가지 않겠다'는 것이었습니다. 그는 이 일곱 가지 수행 규범을 실천했기 때문에 왓지 마을에서 최고의 이익과 명성을 얻고 있었습니다.

12. ‘‘Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yena acelo kaḷāramaṭṭako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā acelaṃ kaḷāramaṭṭakaṃ pañhaṃ apucchi. Tassa acelo kaḷāramaṭṭako pañhaṃ puṭṭho na sampāyāsi. Asampāyanto kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Atha kho, bhaggava, sunakkhattassa licchaviputtassa etadahosi – ‘sādhurūpaṃ vata bho arahantaṃ samaṇaṃ āsādimhase. Mā vata no ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā’ti.

12. 바가와여, 그때 리차비 왕자 수낙카타가 벌거숭이 수행자 칼라라맛타카를 찾아가 질문을 던졌습니다. 그러나 칼라라맛타카는 질문을 받고도 제대로 답변하지 못했습니다. 그는 답변을 못 하자 분노와 원망과 불만족을 드러냈습니다. 바가와여, 그러자 리차비 왕자 수낙카타에게 이런 생각이 들었습니다. '아, 우리는 참으로 훌륭한 아라한 사문을 모욕했구나. 이것이 우리에게 오랫동안 해로움과 고통이 되지 않기를 바란다.'

13. ‘‘Atha [Pg.8] kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ, bhaggava, sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ – ‘tvampi nāma, moghapurisa, samaṇo sakyaputtiyo paṭijānissasī’ti! ‘Kiṃ pana maṃ, bhante, bhagavā evamāha – tvampi nāma, moghapurisa, samaṇo sakyaputtiyo paṭijānissasī’ti? ‘Nanu tvaṃ, sunakkhatta, acelaṃ kaḷāramaṭṭakaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ apucchi. Tassa te acelo kaḷāramaṭṭako pañhaṃ puṭṭho na sampāyāsi. Asampāyanto kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Tassa te etadahosi – ‘‘sādhurūpaṃ vata, bho, arahantaṃ samaṇaṃ āsādimhase. Mā vata no ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā’ti. ‘Evaṃ, bhante. Kiṃ pana, bhante, bhagavā arahattassa maccharāyatī’ti? ‘Na kho ahaṃ, moghapurisa, arahattassa maccharāyāmi, api ca tuyhevetaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ, taṃ pajaha. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Yaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, maññasi acelaṃ kaḷāramaṭṭakaṃ – sādhurūpo ayaṃ samaṇoti, so nacirasseva parihito sānucāriko vicaranto odanakummāsaṃ bhuñjamāno sabbāneva vesāliyāni cetiyāni samatikkamitvā yasā nihīno kālaṃ karissatī’ti.

13. 바가와여, 그 후 리차비 왕자 수낙카타가 나를 찾아와 절을 올리고 한쪽에 앉았습니다. 나는 한쪽에 앉은 리차비 왕자 수낙카타에게 이렇게 말했습니다. '어리석은 자여, 그대도 석가족의 아들인 사문이라고 자처하는가!' 그는 '세존이시여, 어찌하여 저에게 어리석은 자라 하시며 석가족의 사문임을 자처하느냐고 말씀하십니까?'라고 물었습니다. 나는 '수낙카타여, 그대가 벌거숭이 수행자 칼라라맛타카를 찾아가 질문했을 때 그가 대답하지 못하고 화를 냈으며, 그때 그대는 훌륭한 아라한을 모욕했다며 걱정하지 않았느냐?'라고 물었습니다. 그는 '그렇습니다, 세존이시여. 그런데 세존께서는 어찌하여 아라한의 경지에 대해 인색하십니까?'라고 말했습니다. 나는 '어리석은 자여, 나는 아라한의 경지에 대해 인색한 것이 아니라, 그대에게 생긴 사악한 견해를 버리라고 하는 것이다. 그것이 그대에게 오랫동안 해로움과 고통이 되지 않게 하라. 수낙카타여, 그대가 훌륭한 사문이라 여기는 그 벌거숭이 수행자 칼라라맛타카는 머지않아 옷을 입고 아내와 함께 다니며 밥과 보리 빵을 먹게 될 것이고, 웨살리의 모든 사당을 벗어나 명성을 잃고 죽게 될 것이다'라고 말했습니다.

‘‘‘Atha kho, bhaggava, acelo kaḷāramaṭṭako nacirasseva parihito sānucāriko vicaranto odanakummāsaṃ bhuñjamāno sabbāneva vesāliyāni cetiyāni samatikkamitvā yasā nihīno kālamakāsi.

바가와여, 과연 머지않아 벌거숭이 수행자 칼라라맛타카는 옷을 입고 아내와 함께 다니며 밥과 보리 빵을 먹게 되었고, 웨살리의 모든 사당을 벗어나 명성을 잃고 죽음을 맞이했습니다.

14. ‘‘Assosi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto – ‘acelo kira kaḷāramaṭṭako parihito sānucāriko vicaranto odanakummāsaṃ bhuñjamāno sabbāneva vesāliyāni cetiyāni samatikkamitvā yasā nihīno kālaṅkato’ti. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ, bhaggava, sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ – ‘taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, yatheva te ahaṃ acelaṃ kaḷāramaṭṭakaṃ ārabbha byākāsiṃ, tatheva taṃ vipākaṃ, aññathā vā’ti? ‘Yatheva me, bhante, bhagavā acelaṃ kaḷāramaṭṭakaṃ ārabbha byākāsi, tatheva taṃ vipākaṃ, no [Pg.9] aññathā’ti. ‘Taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, yadi evaṃ sante kataṃ vā hoti uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ akataṃ vā’ti? ‘Addhā kho, bhante, evaṃ sante kataṃ hoti uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ, no akata’nti. ‘Evampi kho maṃ tvaṃ, moghapurisa, uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karontaṃ evaṃ vadesi – na hi pana me, bhante, bhagavā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karotī’’ti. Passa, moghapurisa, yāvañca te idaṃ aparaddha’nti. ‘‘Eva’mpi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto mayā vuccamāno apakkameva imasmā dhammavinayā, yathā taṃ āpāyiko nerayiko.

14. 바가와여, 리차비 왕자 수낙카타는 벌거숭이 수행자 칼라라맛타카가 옷을 입고 아내와 다니며 밥을 먹고 사당들을 벗어나 명성을 잃고 죽었다는 소식을 들었습니다. 바가와여, 그때 리차비 왕자 수낙카타가 나를 찾아와 절을 올리고 한쪽에 앉았습니다. 나는 한쪽에 앉은 리차비 왕자 수낙카타에게 이렇게 말했습니다. '수낙카타여, 어떻게 생각하느냐? 내가 벌거숭이 수행자 칼라라맛타카에 대해 예언한 그대로 결과가 나타났느냐, 아니면 다르게 나타났느냐?' 그는 '세존이시여, 세존께서 말씀하신 그대로 결과가 나타났으며 다르게 나타나지 않았습니다'라고 답했습니다. 나는 '수낙카타여, 어떻게 생각하느냐? 그렇다면 이것은 인간의 경지를 넘어선 신통력의 기적이 행해진 것이냐, 아니냐?'라고 물었습니다. 그는 '분명히 그렇습니다, 세존이시여. 이는 인간의 경지를 넘어선 신통력의 기적이 행해진 것이지, 안 된 것이 아닙니다'라고 답했습니다. 나는 '어리석은 자여, 이처럼 내가 인간의 경지를 넘어선 신통력의 기적을 보여주고 있음에도 그대는 나에게 신통력을 보여주지 않는다고 말하는구나. 어리석은 자여, 그대의 허물이 얼마나 큰지 보아라'라고 말했습니다. 바가와여, 내가 이렇게 말했음에도 리차비 왕자 수낙카타는 지옥에 떨어질 자가 그러하듯 이 법과 율에서 떠나버렸습니다.

Acelapāthikaputtavatthu

벌거숭이 수행자 파티카푸타 이야기

15. ‘‘Ekamidāhaṃ, bhaggava, samayaṃ tattheva vesāliyaṃ viharāmi mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena acelo pāthikaputto vesāliyaṃ paṭivasati lābhaggappatto ceva yasaggappatto ca vajjigāme. So vesāliyaṃ parisati evaṃ vācaṃ bhāsati – ‘samaṇopi gotamo ñāṇavādo, ahampi ñāṇavādo. Ñāṇavādo kho pana ñāṇavādena arahati uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ dassetuṃ. Samaṇo gotamo upaḍḍhapathaṃ āgaccheyya, ahampi upaḍḍhapathaṃ gaccheyyaṃ. Te tattha ubhopi uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ kareyyāma. Ekaṃ ce samaṇo gotamo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karissati, dvāhaṃ karissāmi. Dve ce samaṇo gotamo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyāni karissati, cattārāhaṃ karissāmi. Cattāri ce samaṇo gotamo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyāni karissati, aṭṭhāhaṃ karissāmi. Iti yāvatakaṃ yāvatakaṃ samaṇo gotamo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karissati, taddiguṇaṃ taddiguṇāhaṃ karissāmī’ti.

15. 박가와여, 한때 나는 바로 그 웨살리 시의 대림(大林)에 있는 중각강당(重閣講堂)에 머물고 있었다. 그때 마침 파티카의 아들인 나체 수행자가 웨살리 시의 왓지 지역 마을에서 큰 이득과 명성을 얻으며 살고 있었다. 그는 웨살리의 대중 가운데서 이렇게 말을 하였다. '수행자 고타마도 지혜가 있다고 자처하고, 나도 지혜가 있다고 자처한다. 지혜가 있는 자는 지혜가 있는 자와 더불어 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 보여주어야 마땅하다. 수행자 고타마가 길의 절반을 오면, 나도 길의 절반을 가겠다. 그곳에서 우리 둘 다 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 행하자. 만약 수행자 고타마가 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 한 가지 행한다면, 나는 두 가지를 행하겠다. 만약 수행자 고타마가 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 두 가지 행한다면, 나는 네 가지를 행하겠다. 만약 수행자 고타마가 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 네 가지 행한다면, 나는 여덟 가지를 행하겠다. 이처럼 수행자 고타마가 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 행하는 만큼, 나는 그보다 두 배씩 더 행하겠다'라고.

16. ‘‘Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto maṃ etadavoca – ‘acelo, bhante, pāthikaputto vesāliyaṃ paṭivasati lābhaggappatto ceva yasaggappatto ca vajjigāme. So vesāliyaṃ parisati evaṃ vācaṃ bhāsati – samaṇopi gotamo [Pg.10] ñāṇavādo, ahampi ñāṇavādo. Ñāṇavādo kho pana ñāṇavādena arahati uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ dassetuṃ. Samaṇo gotamo upaḍḍhapathaṃ āgaccheyya, ahampi upaḍḍhapathaṃ gaccheyyaṃ. Te tattha ubhopi uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ kareyyāma. Ekaṃ ce samaṇo gotamo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karissati, dvāhaṃ karissāmi. Dve ce samaṇo gotamo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyāni karissati, cattārāhaṃ karissāmi. Cattāri ce samaṇo gotamo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyāni karissati, aṭṭhāhaṃ karissāmi. Iti yāvatakaṃ yāvatakaṃ samaṇo gotamo uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karissati, taddiguṇaṃ taddiguṇāhaṃ karissāmī’’ti.

16. 박가와여, 그때 릿차위의 아들 수낙카타가 내가 있는 곳으로 다가왔다. 다가와서 나에게 절을 올린 뒤 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 릿차위의 아들 수낙카타는 나에게 이렇게 말하였다. '세존이시여, 파티카의 아들인 나체 수행자가 웨살리 시의 왓지 지역 마을에서 큰 이득과 명성을 얻으며 살고 있습니다. 그는 웨살리의 대중 가운데서 이렇게 말을 합니다. 수행자 고타마도 지혜가 있다고 자처하고, 저도 지혜가 있다고 자처합니다. 지혜가 있는 자는 지혜가 있는 자와 더불어 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 보여주어야 마땅합니다. 수행자 고타마가 길의 절반을 오면, 저도 길의 절반을 가겠습니다. 그곳에서 우리 둘 다 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 행합시다. 만약 수행자 고타마가 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 한 가지 행한다면, 저는 두 가지를 행하겠습니다. 만약 수행자 고타마가 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 두 가지 행한다면, 저는 네 가지를 행하겠습니다. 만약 수행자 고타마가 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 네 가지 행한다면, 저는 여덟 가지를 행하겠습니다. 이처럼 수행자 고타마가 인간의 법을 넘어선 신통의 기적을 행하는 만큼, 저는 그보다 두 배씩 더 행하겠습니다라고 말입니다.'

‘‘Evaṃ vutte, ahaṃ, bhaggava, sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ – ‘abhabbo kho, sunakkhatta, acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti.

박가와여, 그렇게 말했을 때 나는 릿차위의 아들 수낙카타에게 이렇게 말하였다. '수낙카타여, 파티카의 아들인 나체 수행자가 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 사된 견해를 포기하지 않은 채 내 앞으로 오는 것은 불가능한 일이다. 만약 그가 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 사된 견해를 포기하지 않은 채 수행자 고타마의 앞으로 가겠다고 생각한다면, 그의 머리가 쪼개져 떨어질 것이다.'

17. ‘Rakkhatetaṃ, bhante, bhagavā vācaṃ, rakkhatetaṃ sugato vāca’nti. ‘Kiṃ pana maṃ tvaṃ, sunakkhatta, evaṃ vadesi – rakkhatetaṃ, bhante, bhagavā vācaṃ, rakkhatetaṃ sugato vāca’nti? ‘Bhagavatā cassa, bhante, esā vācā ekaṃsena odhāritā – abhabbo acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti. Acelo ca, bhante, pāthikaputto virūparūpena bhagavato sammukhībhāvaṃ āgaccheyya, tadassa bhagavato musā’ti.

17. '세존이시여, 세존께서는 그 말씀을 조심하십시오. 선서(善逝)께서는 그 말씀을 거두어 주십시오.' '수낙카타여, 너는 왜 나에게 세존께서는 그 말씀을 조심하십시오, 선서께서는 그 말씀을 거두어 주십시오라고 말하는 것이냐?' '세존이시여, 세존께서는 파티카의 아들인 나체 수행자가 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 사된 견해를 포기하지 않은 채 내 앞으로 오는 것은 불가능하다. 만약 그가 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 사된 견해를 포기하지 않은 채 수행자 고타마의 앞으로 가겠다고 생각한다면, 그의 머리가 쪼개져 떨어질 것이다라고 단정적으로 말씀하셨기 때문입니다. 세존이시여, 그런데 만약 파티카의 아들인 나체 수행자가 변형된 모습으로 세존 앞에 나타난다면, 세존의 그 말씀은 거짓이 될 것이기 때문입니다.'

18. ‘Api nu, sunakkhatta, tathāgato taṃ vācaṃ bhāseyya yā sā vācā dvayagāminī’ti? ‘Kiṃ pana, bhante, bhagavatā acelo pāthikaputto cetasā [Pg.11] ceto paricca vidito – abhabbo acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti?

18. '수낙카타여, 여래가 어찌 두 가지로 해석될 수 있는 모호한 말을 하겠느냐?' '세존이시여, 그렇다면 세존께서는 파티카의 아들인 나체 수행자가 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 사된 견해를 포기하지 않은 채 내 앞으로 오는 것은 불가능하다. 만약 그가 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 사된 견해를 포기하지 않은 채 수행자 고타마의 앞으로 가겠다고 생각한다면 그의 머리가 쪼개져 떨어질 것이다라는 사실을 그의 마음을 꿰뚫어 아시는 마음의 지혜로 아신 것입니까?'

‘Udāhu, devatā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ – abhabbo, bhante, acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā bhagavato sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti?

'아니면 천신들이 세존께 세존이시여, 파티카의 아들인 나체 수행자가 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 사된 견해를 포기하지 않은 채 세존 앞으로 오는 것은 불가능합니다. 만약 그가 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 사된 견해를 포기하지 않은 채 수행자 고타마의 앞으로 가겠다고 생각한다면 그의 머리가 쪼개져 떨어질 것입니다라고 이 사실을 알려드린 것입니까?'

19. ‘Cetasā ceto paricca vidito ceva me, sunakkhatta, acelo pāthikaputto abhabbo acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti.

19. '수낙카타여, 나는 파티카의 아들인 나체 수행자가 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 사된 견해를 포기하지 않은 채 내 앞으로 오는 것은 불가능하다는 것, 그리고 만약 그가 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 사된 견해를 포기하지 않은 채 수행자 고타마의 앞으로 가겠다고 생각한다면 그의 머리가 쪼개져 떨어질 것이라는 사실을 그의 마음을 꿰뚫어 아는 나의 마음으로 알았다.'

‘Devatāpi me etamatthaṃ ārocesuṃ – abhabbo, bhante, acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā bhagavato sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti.

'또한 천신들도 나에게 세존이시여, 파티카의 아들인 나체 수행자가 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 사된 견해를 포기하지 않은 채 세존 앞으로 오는 것은 불가능합니다. 만약 그가 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 사된 견해를 포기하지 않은 채 수행자 고타마의 앞으로 가겠다고 생각한다면 그의 머리가 쪼개져 떨어질 것입니다라고 이 사실을 알려주었다.'

‘Ajitopi nāma licchavīnaṃ senāpati adhunā kālaṅkato tāvatiṃsakāyaṃ upapanno. Sopi maṃ upasaṅkamitvā evamārocesi – alajjī, bhante, acelo pāthikaputto; musāvādī, bhante, acelo pāthikaputto. Mampi, bhante, acelo pāthikaputto byākāsi vajjigāme – ajito licchavīnaṃ senāpati mahānirayaṃ upapannoti. Na kho panāhaṃ, bhante, mahānirayaṃ upapanno; tāvatiṃsakāyamhi upapanno. Alajjī, bhante, acelo pāthikaputto; musāvādī, bhante, acelo pāthikaputto; abhabbo ca, bhante, acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā bhagavato sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa [Pg.12] evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti.

‘최근에 죽은 아지타(Ajita)라는 이름의 릿차위 장군이 따와띰사(Tāvatiṃsa) 천상에 태어났습니다. 그 또한 저를 찾아와 이와 같이 말했습니다. “세존이시여, 벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따는 부끄러움을 모르는 자입니다. 세존이시여, 벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따는 거짓말쟁이입니다. 세존이시여, 그는 왓지(Vajji) 마을에서 저에 대해 ‘릿차위의 아지타 장군은 큰 지옥에 떨어졌다’라고 선언했습니다. 그러나 세존이시여, 저는 큰 지옥에 태어난 것이 아니라 따와띰사 천상에 태어났습니다. 세존이시여, 벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따는 참으로 부끄러움을 모르는 자이며 거짓말쟁이입니다. 세존이시여, 벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따는 그 말을 철회하지 않고, 그 마음을 버리지 않으며, 그 사견을 포기하지 않고서는 결코 세존 앞에 나타날 수 없습니다. 만약 그가 ‘나는 그 말을 철회하지 않고, 그 마음을 버리지 않으며, 그 사견을 포기하지 않은 채로 사문 고따마 앞에 가리라’라고 생각한다면, 그의 머리는 쪼개져 떨어질 것입니다”라고 말입니다.’

‘Iti kho, sunakkhatta, cetasā ceto paricca vidito ceva me acelo pāthikaputto abhabbo acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti. Devatāpi me etamatthaṃ ārocesuṃ – abhabbo, bhante, acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā bhagavato sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti.

‘수낙캇따여, 이와 같이 나 역시 마음으로 그의 마음을 살펴서 벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따가 그 말을 철회하지 않고, 그 마음을 버리지 않으며, 그 사견을 포기하지 않고서는 내 앞에 나타날 수 없음을 알았다. 만약 그가 그러한 상태로 사문 고따마 앞에 가려 한다면 그의 머리는 쪼개져 떨어질 것이다. 또한 천신들도 나에게 이 사실을 알리며 말하기를, “세존이시여, 벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따는 그 말을 철회하지 않고, 그 마음을 버리지 않으며, 그 사견을 포기하지 않고서는 세존 앞에 나타날 수 없습니다. 만약 그가 그러한 상태로 사문 고따마 앞에 가려 한다면 그의 머리는 쪼개져 떨어질 것입니다”라고 하였다.’

‘So kho panāhaṃ, sunakkhatta, vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto yena acelassa pāthikaputtassa ārāmo tenupasaṅkamissāmi divāvihārāya. Yassadāni tvaṃ, sunakkhatta, icchasi, tassa ārocehī’ti.

‘수낙캇따여, 나는 웨살리(Vesālī)에서 탁발을 하고 공양을 마친 뒤, 낮 동안 머물기 위해 벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따의 공원으로 가겠다. 수낙캇따여, 이제 그대가 알리고 싶은 사람이 있다면 누구에게든 알리도록 하라.’

Iddhipāṭihāriyakathā

신통 변화에 대한 이야기

20. ‘‘Atha khvāhaṃ, bhaggava, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto yena acelassa pāthikaputtassa ārāmo tenupasaṅkamiṃ divāvihārāya. Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto taramānarūpo vesāliṃ pavisitvā yena abhiññātā abhiññātā licchavī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā abhiññāte abhiññāte licchavī etadavoca – ‘esāvuso, bhagavā vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto yena acelassa pāthikaputtassa ārāmo tenupasaṅkami divāvihārāya. Abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto, sādhurūpānaṃ samaṇānaṃ uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ bhavissatī’ti[Pg.13]. Atha kho, bhaggava, abhiññātānaṃ abhiññātānaṃ licchavīnaṃ etadahosi – ‘sādhurūpānaṃ kira, bho, samaṇānaṃ uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ bhavissati; handa vata, bho, gacchāmā’ti. Yena ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā abhiññāte abhiññāte nānātitthiye samaṇabrāhmaṇe etadavoca – ‘esāvuso, bhagavā vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto yena acelassa pāthikaputtassa ārāmo tenupasaṅkami divāvihārāya. Abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto, sādhurūpānaṃ samaṇānaṃ uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ bhavissatī’ti. Atha kho, bhaggava, abhiññātānaṃ abhiññātānaṃ nānātitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ etadahosi – ‘sādhurūpānaṃ kira, bho, samaṇānaṃ uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ bhavissati; handa vata, bho, gacchāmā’ti.

20. “바가와여, 그때 나는 오전 중에 하의를 갈아입고 발우와 가사를 수한 뒤 웨살리로 탁발을 하러 들어갔다. 웨살리에서 탁발을 마치고 공양 후에 벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따의 공원으로 낮의 휴식을 위해 갔다. 바가와여, 그때 릿차위의 아들 수낙캇따는 급히 웨살리로 들어가 이름난 릿차위들이 있는 곳으로 가서 그들에게 이렇게 말했다. “벗들이여, 세존께서 웨살리에서 탁발을 마치고 공양 후에 벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따의 공원으로 가셔서 낮의 휴식을 취하고 계십니다. 존자들이여, 어서 가보십시오! 어서 가보십시오! 훌륭한 수행자들의 인간의 법을 넘어선 상인법(上人法)의 신통 변화가 있을 것입니다.” 바가와여, 그러자 이름난 릿차위들에게 “훌륭한 수행자들의 신통 변화가 일어날 것이라 하니 우리도 가보자”는 생각이 들었다. 또한 수낙캇따는 이름난 바라문 대부호들과 거상들, 그리고 여러 이교도 사문 바라문들에게 다가가 그들에게도 같은 말을 전했다. 바가와여, 그러자 이름난 이교도 사문 바라문들에게도 “훌륭한 수행자들의 상인법의 신통 변화가 일어날 것이라 하니 우리도 가보자”는 생각이 들었다.”

‘‘Atha kho, bhaggava, abhiññātā abhiññātā licchavī, abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā yena acelassa pāthikaputtassa ārāmo tenupasaṅkamiṃsu. Sā esā, bhaggava, parisā mahā hoti anekasatā anekasahassā.

“바가와여, 그리하여 이름난 릿차위들과 이름난 바라문 대부호들, 거상들, 그리고 여러 이교도 사문 바라문들이 벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따의 공원으로 몰려들었다. 바가와여, 그 대중은 수백 수천 명에 이르는 거대한 규모였다.”

21. ‘‘Assosi kho, bhaggava, acelo pāthikaputto – ‘abhikkantā kira abhiññātā abhiññātā licchavī, abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā. Samaṇopi gotamo mayhaṃ ārāme divāvihāraṃ nisinno’ti. Sutvānassa bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso udapādi. Atha kho, bhaggava, acelo pāthikaputto bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo tenupasaṅkami.

21. “바가와여, 벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따는 “이름난 릿차위들이 오고 있고, 이름난 바라문 대부호들과 거상들, 그리고 여러 이교도 사문 바라문들이 오고 있으며, 사문 고따마도 나의 공원에 머물고 있다”는 소식을 들었다. 이를 듣자 그에게 두려움과 떨림과 소름 끼치는 전율이 일어났다. 바가와여, 그러자 벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따는 두려움에 사로잡혀 소스라치게 놀라며 띤두까카누(Tindukakhāṇu) 유행자 공원으로 달아났다.”

‘‘Assosi kho, bhaggava, sā parisā – ‘acelo kira pāthikaputto bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo [Pg.14] tenupasaṅkanto’ti. Atha kho, bhaggava, sā parisā aññataraṃ purisaṃ āmantesi –

“바가와여, 그때 그 대중은 “벌거숭이 수행자 빠띠까뿟따가 두려움에 사로잡혀 소스라치게 놀라며 띤두까카누 유행자 공원으로 달아났다”는 소식을 들었다. 바가와여, 그러자 그 대중은 한 사람을 불러서 일렀다.”

‘Ehi tvaṃ, bho purisa, yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo, yena acelo pāthikaputto tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā acelaṃ pāthikaputtaṃ evaṃ vadehi – abhikkamāvuso, pāthikaputta, abhikkantā abhiññātā abhiññātā licchavī, abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā, samaṇopi gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṃ nisinno; bhāsitā kho pana te esā, āvuso pāthikaputta, vesāliyaṃ parisati vācā samaṇopi gotamo ñāṇavādo, ahampi ñāṇavādo. Ñāṇavādo kho pana ñāṇavādena arahati uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ dassetuṃ. Samaṇo gotamo upaḍḍhapathaṃ āgaccheyya ahampi upaḍḍhapathaṃ gaccheyyaṃ. Te tattha ubhopi uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ kareyyāma. Ekaṃ ce samaṇo gotamo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karissati, dvāhaṃ karissāmi. Dve ce samaṇo gotamo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyāni karissati, cattārāhaṃ karissāmi. Cattāri ce samaṇo gotamo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyāni karissati, aṭṭhāhaṃ karissāmi. Iti yāvatakaṃ yāvatakaṃ samaṇo gotamo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karissati, taddiguṇaṃ taddiguṇāhaṃ karissāmī’ti abhikkamasseva kho; āvuso pāthikaputta, upaḍḍhapathaṃ. Sabbapaṭhamaṃyeva āgantvā samaṇo gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṃ nisinno’ti.

"여보게 사람이여, 어서 가서 띤두카카누 유행자 동산에 있는 벌거숭이 수행자 빠티카뿟따에게 이렇게 전하게. '빠티카뿟따 존자여, 어서 오십시오. 매우 유명한 릿차비족들이 왔으며, 부유한 바라문들과 거사들, 그리고 여러 종파의 사문 바라문들도 왔습니다. 사문 고따마도 존자의 동산에서 낮 동안 머물고 계십니다. 빠티카뿟따 존자여, 당신은 웨살리의 대중들 앞에서 이렇게 말하지 않았습니까? "사문 고따마도 지혜가 있다고 주장하고 나도 지혜가 있다고 주장한다. 지혜가 있다고 주장하는 자는 마땅히 지혜가 있다고 주장하는 자와 함께 인간의 법을 뛰어넘는 신통 변화를 보여주어야 한다. 사문 고따마가 중간 지점까지 오면 나도 중간 지점까지 가겠다. 거기서 우리 둘 다 인간의 법을 뛰어넘는 신통 변화를 행하자. 사문 고따마가 인간의 법을 뛰어넘는 신통 변화를 하나 행하면 나는 둘을 행하겠고, 사문 고따마가 둘을 행하면 나는 넷을 행하겠으며, 사문 고따마가 넷을 행하면 나는 여덟을 행하겠다. 이처럼 사문 고따마가 인간의 법을 뛰어넘는 신통 변화를 행할 때마다 나는 그 두 배만큼 행하겠다"라고 말입니다. 그러니 빠티카뿟따 존자여, 어서 중간 지점까지 오십시오. 사문 고따마는 이미 가장 먼저 도착하여 존자의 동산에서 낮 동안 머물고 계십니다.'"

22. ‘‘Evaṃ, bhoti kho, bhaggava, so puriso tassā parisāya paṭissutvā yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo, yena acelo pāthikaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā acelaṃ pāthikaputtaṃ etadavoca – ‘abhikkamāvuso pāthikaputta, abhikkantā abhiññātā abhiññātā licchavī, abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā. Samaṇopi gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṃ nisinno. Bhāsitā [Pg.15] kho pana te esā, āvuso pāthikaputta, vesāliyaṃ parisati vācā – samaṇopi gotamo ñāṇavādo; ahampi ñāṇavādo. Ñāṇavādo kho pana ñāṇavādena arahati uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ dassetuṃ…pe… taddiguṇaṃ taddiguṇāhaṃ karissāmīti. Abhikkamasseva kho, āvuso pāthikaputta, upaḍḍhapathaṃ. Sabbapaṭhamaṃyeva āgantvā samaṇo gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṃ nisinno’ti.

22. "박가와여, 그러자 그 사람은 대중의 말을 듣고 '알겠습니다'라고 대답한 뒤, 띤두카카누 유행자 동산에 있는 벌거숭이 수행자 빠티카뿟따에게 가서 이와 같이 말했습니다. '빠티카뿟따 존자여, 어서 오십시오. 매우 유명한 릿차비족들이 왔으며, 부유한 바라문들과 거사들, 그리고 여러 종파의 사문 바라문들도 왔습니다. 사문 고따마도 존자의 동산에서 낮 동안 머물고 계십니다. 빠티카뿟따 존자여, 당신은 웨살리의 대중들 앞에서 "사문 고따마도 지혜가 있다고 주장하고 나도 지혜가 있다고 주장한다. 지혜가 있다고 주장하는 자는 마땅히 지혜가 있다고 주장하는 자와 함께 인간의 법을 뛰어넘는 신통 변화를 보여주어야 한다... (중략) ...나는 그 두 배만큼 행하겠다"라고 말하지 않았습니까? 그러니 빠티카뿟따 존자여, 어서 중간 지점까지 오십시오. 사문 고따마는 이미 가장 먼저 도착하여 존자의 동산에서 낮 동안 머물고 계십니다.'"

‘‘Evaṃ vutte, bhaggava, acelo pāthikaputto ‘āyāmi āvuso, āyāmi āvuso’ti vatvā tattheva saṃsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ. Atha kho so, bhaggava, puriso acelaṃ pāthikaputtaṃ etadavoca – ‘kiṃ su nāma te, āvuso pāthikaputta, pāvaḷā su nāma te pīṭhakasmiṃ allīnā, pīṭhakaṃ su nāma te pāvaḷāsu allīnaṃ? Āyāmi āvuso, āyāmi āvusoti vatvā tattheva saṃsappasi, na sakkosi āsanāpi vuṭṭhātu’nti. Evampi kho, bhaggava, vuccamāno acelo pāthikaputto ‘āyāmi āvuso, āyāmi āvuso’ti vatvā tattheva saṃsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ.

"박가와여, 이렇게 말하자 벌거숭이 수행자 빠티카뿟따는 '도반이여, 가겠소. 도반이여, 가겠소'라고 말하면서도 그 자리에서 꼼짝달싹 못 하고 몸을 뒤틀기만 할 뿐, 자리에서 일어나지도 못했습니다. 그러자 그 사람은 벌거숭이 수행자 빠티카뿟따에게 이와 같이 말했습니다. '빠티카뿟따 존자여, 도대체 어찌 된 일입니까? 당신의 볼기가 의자에 달라붙었습니까, 아니면 의자가 당신의 볼기에 달라붙었습니까? 가겠다고 말하면서 왜 그 자리에서 몸을 뒤틀기만 하고 일어나지를 못합니까?' 박가와여, 이런 말을 듣고도 벌거숭이 수행자 빠티카뿟따는 '도반이여, 가겠소. 도반이여, 가겠소'라고 말하면서 그 자리에서 몸을 뒤틀 뿐, 자리에서 일어나지 못했습니다."

23. ‘‘Yadā kho so, bhaggava, puriso aññāsi – ‘parābhūtarūpo ayaṃ acelo pāthikaputto. Āyāmi āvuso, āyāmi āvusoti vatvā tattheva saṃsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātu’nti. Atha taṃ parisaṃ āgantvā evamārocesi – ‘parābhūtarūpo, bho, acelo pāthikaputto. Āyāmi āvuso, āyāmi āvusoti vatvā tattheva saṃsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātu’nti. Evaṃ vutte, ahaṃ, bhaggava, taṃ parisaṃ etadavocaṃ – ‘abhabbo kho, āvuso, acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ‘ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyya’nti, muddhāpi tassa vipateyyāti.

23. "박가와여, 그 사람은 '이 벌거숭이 수행자 빠티카뿟따는 패배한 기색이 역력하구나. 가겠다고 말만 하고 그 자리에서 몸을 뒤틀며 일어나지도 못하는구나'라고 알게 되었습니다. 그래서 대중에게 돌아와 이렇게 보고했습니다. '여러분, 벌거숭이 수행자 빠티카뿟따는 패배한 모습입니다. 가겠다고 말하면서도 그 자리에서 몸을 뒤틀기만 할 뿐 일어나지도 못합니다.' 박가와여, 이 말이 전해지자 나는 그 대중에게 이와 같이 말했습니다. '도반들이여, 벌거숭이 수행자 빠티카뿟따는 그 말을 버리지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 견해를 포기하지 않고서는 내 앞으로 올 수 없습니다. 만약 그가 그 말을 버리지 않고 그 마음을 버리지 않고 그 견해를 포기하지 않은 채 사문 고따마의 앞으로 가겠다고 생각한다면, 그의 머리는 쪼개지고 말 것입니다.'"

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

첫 번째 낭송분(제1바나와라)이 끝났다.

24. ‘‘Atha [Pg.16] kho, bhaggava, aññataro licchavimahāmatto uṭṭhāyāsanā taṃ parisaṃ etadavoca – ‘tena hi, bho, muhuttaṃ tāva āgametha, yāvāhaṃ gacchāmi. Appeva nāma ahampi sakkuṇeyyaṃ acelaṃ pāthikaputtaṃ imaṃ parisaṃ ānetu’nti.

24. "박가와여, 그때 한 릿차비 대신이 자리에서 일어나 대중에게 이렇게 말했습니다. '여러분, 그렇다면 내가 다녀올 때까지 잠시만 기다려 주십시오. 내가 벌거숭이 수행자 빠티카뿟따를 이 대중 앞으로 데려올 수 있을지도 모릅니다.'"

‘‘Atha kho so, bhaggava, licchavimahāmatto yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo, yena acelo pāthikaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā acelaṃ pāthikaputtaṃ etadavoca – ‘abhikkamāvuso pāthikaputta, abhikkantaṃ te seyyo, abhikkantā abhiññātā abhiññātā licchavī, abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā. Samaṇopi gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṃ nisinno. Bhāsitā kho pana te esā, āvuso pāthikaputta, vesāliyaṃ parisati vācā – samaṇopi gotamo ñāṇavādo…pe… taddiguṇaṃ taddiguṇāhaṃ karissāmīti. Abhikkamasseva kho, āvuso pāthikaputta, upaḍḍhapathaṃ. Sabbapaṭhamaṃyeva āgantvā samaṇo gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṃ nisinno. Bhāsitā kho panesā, āvuso pāthikaputta, samaṇena gotamena parisati vācā – abhabbo kho acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti. Abhikkamāvuso pāthikaputta, abhikkamaneneva te jayaṃ karissāma, samaṇassa gotamassa parājaya’nti.

바가와여, 릿차위의 한 대신이 틴두카카누 유행자 원림의 나체 수행자 파티카풋타가 있는 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 나체 수행자 파티카풋타에게 이와 같이 말했습니다. ‘도반 파티카풋타여, 어서 오십시오. 당신이 오는 것이 더 좋습니다. 널리 알려진 릿차위 왕들도 왔으며, 널리 알려진 저명한 바라문들과 장자들, 그리고 여러 다른 종파의 사문들과 바라문들도 왔습니다. 사문 고타마 또한 존자의 원림에서 낮 동안의 휴식을 위해 앉아 계십니다. 도반 파티카풋타여, 당신은 웨살리의 대중 가운데서 “사문 고타마도 지혜가 있다고 주장하지만... (중략) ...나는 그보다 두 배의 신통을 보여주겠다”라고 말하지 않았습니까? 도반 파티카풋타여, 길의 절반만이라도 오십시오. 사문 고타마는 이미 가장 먼저 도착하여 존자의 원림에서 낮 동안의 휴식을 위해 앉아 계십니다. 도반 파티카풋타여, 사문 고타마는 대중 가운데서 이와 같이 말했습니다. “나체 수행자 파티카풋타가 그 말을 거두지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 견해를 버리지 않는다면 나의 면전으로 오는 것은 불가능하다. 만일 그가 그 말을 거두지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 견해를 버리지 않은 채 사문 고타마의 면전으로 가겠다고 생각한다면 그의 머리는 쪼개질 것이다”라고 말입니다. 도반 파티카풋타여, 어서 오십시오. 당신이 오는 것만으로도 우리는 당신을 승리하게 하고 사문 고타마를 패배하게 만들 것입니다.’

‘‘Evaṃ vutte, bhaggava, acelo pāthikaputto ‘āyāmi āvuso, āyāmi āvuso’ti vatvā tattheva saṃsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ. Atha kho so, bhaggava, licchavimahāmatto acelaṃ pāthikaputtaṃ etadavoca – ‘kiṃ su nāma te, āvuso pāthikaputta, pāvaḷā su nāma te pīṭhakasmiṃ allīnā, pīṭhakaṃ su nāma te pāvaḷāsu allīnaṃ[Pg.17]? Āyāmi āvuso, āyāmi āvusoti vatvā tattheva saṃsappasi, na sakkosi āsanāpi vuṭṭhātu’nti. Evampi kho, bhaggava, vuccamāno acelo pāthikaputto ‘āyāmi āvuso, āyāmi āvuso’ti vatvā tattheva saṃsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ.

바가와여, 이와 같이 말하자 나체 수행자 파티카풋타는 ‘도반이여, 가겠습니다. 도반이여, 가겠습니다’라고 말하면서도 바로 그 자리에서 몸을 뒤척일 뿐, 자리에서 일어나는 것조차 하지 못했습니다. 그때 바가와여, 릿차위의 대신이 나체 수행자 파티카풋타에게 이와 같이 말했습니다. ‘도반 파티카풋타여, 어찌 된 일입니까? 당신의 엉덩이가 의자에 붙었습니까, 아니면 의자가 당신의 엉덩이에 붙었습니까? 도반이여, 가겠습니다라고 말하면서도 그 자리에서 뒤척일 뿐, 자리에서 일어나는 것조차 하지 못하는군요.’ 바가와여, 이와 같이 말해도 나체 수행자 파티카풋타는 ‘도반이여, 가겠습니다. 도반이여, 가겠습니다’라고 말하면서도 그 자리에서 뒤척일 뿐, 자리에서 일어나는 것조차 하지 못했습니다.

25. ‘‘Yadā kho so, bhaggava, licchavimahāmatto aññāsi – ‘parābhūtarūpo ayaṃ acelo pāthikaputto āyāmi āvuso, āyāmi āvusoti vatvā tattheva saṃsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātu’nti. Atha taṃ parisaṃ āgantvā evamārocesi – ‘parābhūtarūpo, bho, acelo pāthikaputto āyāmi āvuso, āyāmi āvusoti vatvā tattheva saṃsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātu’nti. Evaṃ vutte, ahaṃ, bhaggava, taṃ parisaṃ etadavocaṃ – ‘abhabbo kho, āvuso, acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyya. Sace pāyasmantānaṃ licchavīnaṃ evamassa – mayaṃ acelaṃ pāthikaputtaṃ varattāhi bandhitvā goyugehi āviñcheyyāmāti, tā varattā chijjeyyuṃ pāthikaputto vā. Abhabbo pana acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti.

25. 바가와여, 그때 릿차위의 대신은 ‘이 나체 수행자 파티카풋타는 패배한 모습이구나. 가겠다고 말만 할 뿐 자리에서 일어날 수도 없구나’라고 알게 되었습니다. 그래서 그는 대중에게 돌아가 이와 같이 알렸습니다. ‘보시오, 나체 수행자 파티카풋타는 패배한 모습입니다. 가겠다고 말만 하고 그 자리에서 뒤척일 뿐, 일어날 수도 없습니다.’ 이와 같이 말했을 때, 바가와여, 나는 그 대중에게 이와 같이 말했습니다. ‘도반들이여, 나체 수행자 파티카풋타가 그 말을 거두지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 견해를 버리지 않는다면 나의 면전으로 오는 것은 불가능합니다. 만일 그가 그 말을 거두지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 견해를 버리지 않은 채 사문 고타마의 면전으로 가겠다고 생각한다면 그의 머리는 쪼개질 것입니다. 만일 존귀한 릿차위 왕들에게 “우리가 나체 수행자 파티카풋타를 가죽 끈으로 묶어 황소 한 쌍으로 끌어당기자”라는 생각이 든다 할지라도, 그 가죽 끈들이 끊어지거나 파티카풋타의 몸이 찢어지고 말 것입니다. 나체 수행자 파티카풋타가 그 말을 거두지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 견해를 버리지 않는다면 나의 면전으로 오는 것은 불가능합니다. 만일 그가 그 말을 거두지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 견해를 버리지 않은 채 사문 고타마의 면전으로 가겠다고 생각한다면 그의 머리는 쪼개질 것입니다.’

26. ‘‘Atha kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī uṭṭhāyāsanā taṃ parisaṃ etadavoca – ‘tena hi, bho, muhuttaṃ tāva āgametha, yāvāhaṃ gacchāmi; appeva nāma ahampi sakkuṇeyyaṃ acelaṃ pāthikaputtaṃ imaṃ parisaṃ ānetu’’nti.

26. 바가와여, 그때 나무 발다리를 사용하는 자(Dārupattika)의 제자 잘리야가 자리에서 일어나 대중에게 이와 같이 말했습니다. ‘보시오, 그렇다면 내가 갈 때까지 잠시만 기다려 주십시오. 혹시 나라도 나체 수행자 파티카풋타를 이 대중에게 데려올 수 있을지도 모릅니다.’

‘‘Atha [Pg.18] kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo, yena acelo pāthikaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā acelaṃ pāthikaputtaṃ etadavoca – ‘abhikkamāvuso pāthikaputta, abhikkantaṃ te seyyo. Abhikkantā abhiññātā abhiññātā licchavī, abhikkantā abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā. Samaṇopi gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṃ nisinno. Bhāsitā kho pana te esā, āvuso pāthikaputta, vesāliyaṃ parisati vācā – samaṇopi gotamo ñāṇavādo…pe… taddiguṇaṃ taddiguṇāhaṃ karissāmīti. Abhikkamasseva, kho āvuso pāthikaputta, upaḍḍhapathaṃ. Sabbapaṭhamaṃyeva āgantvā samaṇo gotamo āyasmato ārāme divāvihāraṃ nisinno. Bhāsitā kho panesā, āvuso pāthikaputta, samaṇena gotamena parisati vācā – abhabbo acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyya. Sace pāyasmantānaṃ licchavīnaṃ evamassa – mayaṃ acelaṃ pāthikaputtaṃ varattāhi bandhitvā goyugehi āviñcheyyāmāti. Tā varattā chijjeyyuṃ pāthikaputto vā. Abhabbo pana acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ āgaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyāti. Abhikkamāvuso pāthikaputta, abhikkamaneneva te jayaṃ karissāma, samaṇassa gotamassa parājaya’nti.

바가바여, 그때 다루빳띠카의 제자인 자알리야는 띤두카카누 유행자 원림에 있는 벌거숭이 행자 빠띠카뿟따에게 다가갔습니다. 다가가서 벌거숭이 행자 빠띠카뿟따에게 이렇게 말했습니다. '도반 빠띠카뿟따여, 어서 오십시오. 오시는 것이 당신에게 좋습니다. 매우 유명한 리차비족들도 오셨고, 이름 높은 바라문 대부호들과 거사 대부호들, 그리고 여러 교파의 사문·바라문들도 모였습니다. 사문 고타마께서도 당신의 원림에서 낮 휴식을 취하고 계십니다. 도반 빠띠카뿟따여, 당신은 웨살리의 대중 앞에서 "사문 고타마도 지혜를 말하지만... 나는 그가 보여주는 것보다 두 배의 신통을 보여주겠다"라고 말한 적이 있습니다. 도반 빠띠카뿟따여, 길의 절반까지만이라도 어서 오십시오. 사문 고타마께서는 이미 가장 먼저 도착하셔서 당신의 원림에서 낮 휴식을 취하고 계십니다. 도반 빠띠카뿟따여, 사문 고타마께서는 대중 가운데서 이렇게 말씀하셨습니다. "벌거숭이 행자 빠띠카뿟따가 그 말을 거두지 않고, 그 마음을 버리지 않고, 그 견해를 포기하지 않은 채 내 앞에 나타나는 것은 불가능하다. 만약 그가 그 말을 거두지 않고 그 마음을 버리지 않고 그 견해를 포기하지 않은 채 사문 고타마 앞에 나타나려 한다면, 그의 머리가 깨져버릴 것이다. 설령 존귀한 리차비족들이 '우리가 벌거숭이 행자 빠띠카뿟따를 가죽 끈으로 묶어 황소 두 마리로 끌어오겠다'고 생각할지라도, 그 가죽 끈이 끊어지거나 빠띠카뿟따의 몸이 끊어질 것이다. 벌거숭이 행자 빠띠카뿟따는 그 말을 거두지 않고 그 마음을 버리지 않고 그 견해를 포기하지 않고서는 내 앞에 나타날 수 없다. 만약 그가 그 말을 거두지 않고 그 마음을 버리지 않고 그 견해를 포기하지 않은 채 사문 고타마의 면전으로 오려 한다면, 그의 머리가 깨져버릴 것이다"라고 말입니다. 도반 빠띠카뿟따여, 어서 오십시오. 오시는 것만으로도 우리는 당신을 승리하게 하고 사문 고타마를 패배하게 할 것입니다.'

‘‘Evaṃ vutte, bhaggava, acelo pāthikaputto ‘āyāmi āvuso, āyāmi āvuso’ti vatvā tattheva saṃsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātuṃ. Atha kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī acelaṃ pāthikaputtaṃ etadavoca – ‘kiṃ su nāma te, āvuso pāthikaputta, pāvaḷā su nāma te pīṭhakasmiṃ allīnā, pīṭhakaṃ su nāma te pāvaḷāsu allīnaṃ? Āyāmi āvuso, āyāmi āvusoti vatvā tattheva [Pg.19] saṃsappasi, na sakkosi āsanāpi vuṭṭhātu’nti. Evampi kho, bhaggava, vuccamāno acelo pāthikaputto ‘‘āyāmi āvuso, āyāmi āvuso’’ti vatvā tattheva saṃsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātunti.

바가바여, 이와 같이 말하자 벌거숭이 행자 빠띠카뿟따는 '도반이여, 가겠소. 도반이여, 가겠소'라고 말하면서도 바로 그 자리에서 꿈틀거리기만 할 뿐 자리에서 일어나지도 못했습니다. 그러자 바가바여, 다루빳띠카의 제자 자알리야는 벌거숭이 행자 빠띠카뿟따에게 이렇게 말했습니다. '도반 빠띠카뿟따여, 도대체 어찌 된 일입니까? 당신의 엉덩이가 의자에 달라붙은 것입니까, 아니면 의자가 당신의 엉덩이에 달라붙은 것입니까? "가겠소, 가겠소"라고 말하면서도 그 자리에서 꿈틀거리기만 할 뿐 자리에서 일어나지도 못하는군요.' 바가바여, 이와 같이 말했음에도 벌거숭이 행자 빠띠카뿟따는 '도반이여, 가겠소. 도반이여, 가겠소'라고 말하며 그 자리에서 꿈틀거릴 뿐 자리에서 일어나지도 못했습니다.

27. ‘‘Yadā kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī aññāsi – ‘parābhūtarūpo ayaṃ acelo pāthikaputto ‘āyāmi āvuso, āyāmi āvusoti vatvā tattheva saṃsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātu’nti, atha naṃ etadavoca –

27. 바가바여, 다루빳띠카의 제자 자알리야는 '이 벌거숭이 행자 빠띠카뿟따는 완전히 패배한 기색이구나. "가겠소, 가겠소"라고 말만 할 뿐 그 자리에서 꿈틀거리며 자리에서 일어날 기력조차 없구나'라는 것을 알고는 그에게 이렇게 말했습니다.

‘Bhūtapubbaṃ, āvuso pāthikaputta, sīhassa migarañño etadahosi – yaṃnūnāhaṃ aññataraṃ vanasaṇḍaṃ nissāya āsayaṃ kappeyyaṃ. Tatrāsayaṃ kappetvā sāyanhasamayaṃ āsayā nikkhameyyaṃ, āsayā nikkhamitvā vijambheyyaṃ, vijambhitvā samantā catuddisā anuvilokeyyaṃ, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadeyyaṃ, tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkameyyaṃ. So varaṃ varaṃ migasaṃghe vadhitvā mudumaṃsāni mudumaṃsāni bhakkhayitvā tameva āsayaṃ ajjhupeyya’nti.

'도반 빠띠카뿟따여, 옛날에 짐승들의 왕인 사자에게 이런 생각이 들었습니다. "내가 어떤 숲을 의지하여 보금자리를 만들어야겠다. 그곳에 보금자리를 정하고 저녁 무렵에 보금자리에서 나와야겠다. 보금자리에서 나와 기지개를 켜고, 기지개를 켠 다음에는 사방을 둘러봐야겠다. 사방을 둘러본 다음에는 세 번 사자후를 포효해야겠다. 세 번 사자후를 포효한 다음에는 먹이를 찾아 나서야겠다. 그리하여 아주 좋은 짐승 무리를 잡아 부드러운 고기들을 먹고 다시 그 보금자리로 돌아와야겠다"라고 말입니다.'

‘Atha kho, āvuso, so sīho migarājā aññataraṃ vanasaṇḍaṃ nissāya āsayaṃ kappesi. Tatrāsayaṃ kappetvā sāyanhasamayaṃ āsayā nikkhami, āsayā nikkhamitvā vijambhi, vijambhitvā samantā catuddisā anuvilokesi, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadi, tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkāmi. So varaṃ varaṃ migasaṅghe vadhitvā mudumaṃsāni mudumaṃsāni bhakkhayitvā tameva āsayaṃ ajjhupesi.

'도반이여, 그리하여 그 짐승의 왕 사자는 어떤 숲을 의지하여 보금자리를 만들었습니다. 그곳에 보금자리를 정하고 저녁 무렵 보금자리에서 나왔습니다. 보금자리에서 나와 기지개를 켰습니다. 기지개를 켜고 사방을 둘러보았습니다. 사방을 둘러본 뒤 세 번 사자후를 포효했습니다. 세 번 사자후를 포효한 뒤 먹이를 찾아 나섰습니다. 그는 아주 좋은 짐승 무리를 잡아 부드러운 고기들을 먹고 다시 그 보금자리로 돌아왔습니다.'

28. ‘Tasseva kho, āvuso pāthikaputta, sīhassa migarañño vighāsasaṃvaḍḍho jarasiṅgālo ditto ceva balavā ca. Atha kho, āvuso, tassa jarasiṅgālassa etadahosi – ko cāhaṃ, ko sīho migarājā. Yaṃnūnāhampi aññataraṃ vanasaṇḍaṃ nissāya āsayaṃ kappeyyaṃ. Tatrāsayaṃ kappetvā sāyanhasamayaṃ āsayā nikkhameyyaṃ, āsayā [Pg.20] nikkhamitvā vijambheyyaṃ, vijambhitvā samantā catuddisā anuvilokeyyaṃ, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadeyyaṃ, tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkameyyaṃ. So varaṃ varaṃ migasaṅghe vadhitvā mudumaṃsāni mudumaṃsāni bhakkhayitvā tameva āsayaṃ ajjhupeyya’nti.

28. '도반 빠띠카뿟따여, 그런데 그 짐승의 왕 사자가 먹고 남긴 찌꺼기를 먹고 자란 늙은 여우 한 마리가 있었는데, 몸집이 비대하고 힘도 좋았습니다. 도반이여, 그때 그 늙은 여우에게 이런 생각이 들었습니다. "내가 누구고, 짐승의 왕 사자가 누구란 말인가? 나도 어떤 숲을 의지하여 보금자리를 만들어야겠다. 그곳에 보금자리를 정하고 저녁 무렵 보금자리에서 나와야겠다. 보금자리에서 나와 기지개를 켜고, 기지개를 켠 다음에는 사방을 둘러봐야하겠다. 사방을 둘러본 다음에는 세 번 사자후를 포효해야겠다. 세 번 사자후를 포효한 다음에는 먹이를 찾아 나서야겠다. 그리하여 아주 좋은 짐승 무리를 잡아 부드러운 고기들을 먹고 다시 그 보금자리로 돌아와야겠다"라고 말입니다.'

‘Atha kho so, āvuso, jarasiṅgālo aññataraṃ vanasaṇḍaṃ nissāya āsayaṃ kappesi. Tatrāsayaṃ kappetvā sāyanhasamayaṃ āsayā nikkhami, āsayā nikkhamitvā vijambhi, vijambhitvā samantā catuddisā anuvilokesi, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadissāmīti siṅgālakaṃyeva anadi bheraṇḍakaṃyeva anadi, ke ca chave siṅgāle, ke pana sīhanādeti.

'도반이여, 그리하여 그 늙은 여우는 어떤 숲을 의지하여 보금자리를 만들었습니다. 그곳에 보금자리를 정하고 저녁 무렵 보금자리에서 나왔습니다. 보금자리에서 나와 기지개를 켰습니다. 기지개를 켜고 사방을 둘러보았습니다. 사방을 둘러본 다음 "세 번 사자후를 포효하리라" 생각하며 소리를 냈지만, 여우 울음소리만 냈을 뿐이며 처량하고 거슬리는 소리만 냈을 뿐입니다. 비천한 여우 따위가 누구이며, 사자후가 누구란 말입니까?'

‘Evameva kho tvaṃ, āvuso pāthikaputta, sugatāpadānesu jīvamāno sugatātirittāni bhuñjamāno tathāgate arahante sammāsambuddhe āsādetabbaṃ maññasi. Ke ca chave pāthikaputte, kā ca tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammāsambuddhānaṃ āsādanā’ti.

'도반 빠띠카뿟따여, 당신도 이와 마찬가지입니다. 당신은 부처님의 가르침에 의지해 살아가고 부처님의 남은 혜택을 누리면서, 감히 여래, 아라한, 정등각자를 대적할 수 있다고 생각하는군요. 비천한 빠띠카뿟따 따위가 누구이며, 여래·아라한·정등각자들에 대한 도전이 가당키나 한 일입니까?'

29. ‘‘Yato kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī iminā opammena neva asakkhi acelaṃ pāthikaputtaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ. Atha naṃ etadavoca –

29. 밧가여, 밧가여, 나무 발우를 든 편력수행자의 제자인 잘리야는 이 비유로도 벌거숭이 수행자 빠티까뿟따를 그 자리에서 움직이게 할 수 없었습니다. 그러자 그는 그에게 이와 같이 말했습니다.

‘Sīhoti attānaṃ samekkhiyāna,Amaññi kotthu migarājāhamasmi;

Tatheva so siṅgālakaṃ anadi,Ke ca chave siṅgāle ke pana sīhanāde’ti.

‘자신을 살펴보고 사자라 여겨, 여우는 자신이 백수의 왕이라 생각했네. 하지만 그는 여전히 여우 울음소리만 낼 뿐이니, 비천한 여우는 누구이며 사자의 포효는 무엇인가!’

‘Evameva kho tvaṃ, āvuso pāthikaputta, sugatāpadānesu jīvamāno sugatātirittāni bhuñjamāno tathāgate arahante sammāsambuddhe āsādetabbaṃ maññasi. Ke ca chave pāthikaputte, kā ca tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammāsambuddhānaṃ āsādanā’ti.

‘도반 빠티까뿟따여, 이와 같이 당신은 부처님의 가르침 안에서 생계를 유지하고 부처님의 공양 찌꺼기를 먹으면서도, 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 분인 여래를 공격할 수 있다고 생각합니다. 비천한 빠티까뿟따는 누구이며, 여래, 아라한, 정등각자에 대한 공격은 또 무엇입니까!’

30. ‘‘Yato kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī imināpi opammena neva asakkhi acelaṃ pāthikaputtaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ. Atha naṃ etadavoca –

30. 밧가여, 나무 발우를 든 편력수행자의 제자인 잘리야는 이 또 다른 비유로도 벌거숭이 수행자 빠티까뿟따를 그 자리에서 움직이게 할 수 없었습니다. 그러자 그는 그에게 이와 같이 말했습니다.

‘Aññaṃ [Pg.21] anucaṅkamanaṃ, attānaṃ vighāse samekkhiya;

Yāva attānaṃ na passati, kotthu tāva byagghoti maññati.

‘다른 이의 뒤를 따라다니며 남긴 음식을 먹고 살이 쪄서, 자신의 본모습을 보지 못하는 동안 여우는 자신을 호랑이라 생각하네.’

Tatheva so siṅgālakaṃ anadi;

Ke ca chave siṅgāle ke pana sīhanāde’ti.

‘하지만 그는 여전히 여우 울음소리만 낼 뿐이니, 비천한 여우는 누구이며 사자의 포효는 무엇인가!’

‘Evameva kho tvaṃ, āvuso pāthikaputta, sugatāpadānesu jīvamāno sugatātirittāni bhuñjamāno tathāgate arahante sammāsambuddhe āsādetabbaṃ maññasi. Ke ca chave pāthikaputte, kā ca tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammāsambuddhānaṃ āsādanā’ti.

‘도반 빠티까뿟따여, 이와 같이 당신은 부처님의 가르침 안에서 생계를 유지하고 부처님의 공양 찌꺼기를 먹으면서도, 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 분인 여래를 공격할 수 있다고 생각합니다. 비천한 빠티까뿟따는 누구이며, 여래, 아라한, 정등각자에 대한 공격은 또 무엇입니까!’

31. ‘‘Yato kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī imināpi opammena neva asakkhi acelaṃ pāthikaputtaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ. Atha naṃ etadavoca –

31. 밧가여, 나무 발우를 든 편력수행자의 제자인 잘리야는 이 또 다른 비유로도 벌거숭이 수행자 빠티까뿟따를 그 자리에서 움직이게 할 수 없었습니다. 그러자 그는 그에게 이와 같이 말했습니다.

‘Bhutvāna bheke khalamūsikāyo,Kaṭasīsu khittāni ca koṇapāni ;

Mahāvane suññavane vivaḍḍho,Amaññi kotthu migarājāhamasmi.

‘구덩이의 개구리와 들쥐, 공동묘지에 버려진 시체들을 먹으며 대림의 빈 숲에서 자라난 여우는 자신이 백수의 왕이라 생각했네.’

Tatheva so siṅgālakaṃ anadi;

Ke ca chave siṅgāle ke pana sīhanāde’ti.

‘하지만 그는 여전히 여우 울음소리만 낼 뿐이니, 비천한 여우는 누구이며 사자의 포효는 무엇인가!’라고 말했습니다.

‘Evameva kho tvaṃ, āvuso pāthikaputta, sugatāpadānesu jīvamāno sugatātirittāni bhuñjamāno tathāgate arahante sammāsambuddhe āsādetabbaṃ maññasi. Ke ca chave pāthikaputte, kā ca tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammāsambuddhānaṃ āsādanā’ti.

‘도반 빠티까뿟따여, 이와 같이 당신은 부처님의 가르침 안에서 생계를 유지하고 부처님의 공양 찌꺼기를 먹으면서도, 공양받아 마땅하며 바르게 깨달으신 분인 여래를 공격할 수 있다고 생각합니다. 비천한 빠티까뿟따는 누구이며, 여래, 아라한, 정등각자에 대한 공격은 또 무엇입니까!’

32. ‘‘Yato kho, bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī imināpi opammena neva asakkhi acelaṃ pāthikaputtaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ. Atha taṃ parisaṃ āgantvā evamārocesi – ‘parābhūtarūpo, bho, acelo pāthikaputto āyāmi āvuso, āyāmi āvusoti vatvā tattheva saṃsappati, na sakkoti āsanāpi vuṭṭhātu’nti.

32. 밧가여, 나무 발우를 든 편력수행자의 제자인 잘리야는 이 비유로도 벌거숭이 수행자 빠티까뿟따를 그 자리에서 움직이게 할 수 없었습니다. 그러자 그는 회중에게 가서 이렇게 말했습니다. ‘여러분, 벌거숭이 수행자 빠티까뿟따는 패배한 것과 다름없습니다. 도반이여, 가겠습니다, 가겠습니다라고 말만 할 뿐, 그 자리에서 꼼짝도 못 하고 자리에서 일어날 수도 없습니다.’

33. ‘‘Evaṃ [Pg.22] vutte, ahaṃ, bhaggava, taṃ parisaṃ etadavocaṃ – ‘abhabbo kho, āvuso, acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyya. Sacepāyasmantānaṃ licchavīnaṃ evamassa – mayaṃ acelaṃ pāthikaputtaṃ varattāhi bandhitvā nāgehi āviñcheyyāmāti. Tā varattā chijjeyyuṃ pāthikaputto vā. Abhabbo pana acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ. Sacepissa evamassa – ahaṃ taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, muddhāpi tassa vipateyyā’ti.

33. 밧가여, 그렇게 말했을 때 나는 그 회중에게 이렇게 말했습니다. ‘도반들이여, 벌거숭이 수행자 빠티까뿟따가 그 말을 철회하지 않고, 그 마음을 버리지 않으며, 그 견해를 버리지 않는 한 내 앞에 올 수 없습니다. 만약 그가 내 앞에 오겠다는 생각을 한다면 그의 머리는 쪼개질 것입니다. 비록 존귀한 리차비 왕들이 그를 밧줄로 묶어 소들이 끌게 하더라도 밧줄이 끊어지거나 빠티까뿟따의 몸이 끊어질지언정, 벌거숭이 수행자 빠티까뿟따는 내 앞에 올 수 없을 것입니다. 그가 그 말을 철회하지 않고, 그 마음을 버리지 않으며, 그 견해를 버리지 않는 한 사문 고타마의 앞에 가겠다는 생각을 한다면 그의 머리는 쪼개질 것입니다.’

34. ‘‘Atha khvāhaṃ, bhaggava, taṃ parisaṃ dhammiyā kathāya sandassesiṃ samādapesiṃ samuttejesiṃ sampahaṃsesiṃ, taṃ parisaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā mahābandhanā mokkhaṃ karitvā caturāsītipāṇasahassāni mahāviduggā uddharitvā tejodhātuṃ samāpajjitvā sattatālaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā aññaṃ sattatālampi acciṃ abhinimminitvā pajjalitvā dhūmāyitvā mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ paccuṭṭhāsiṃ.

34. 밧가여, 그 후 나는 법문으로 그 회중을 가르치고 권면하며 고무하고 기쁘게 하였습니다. 8만 4천의 중생을 거대한 속박에서 벗어나게 하고 네 가지 폭류에서 건져낸 뒤, 화광삼매(火光三昧)에 들어 일곱 길 높이의 허공으로 솟구쳐 올라 다시 일곱 길 높이까지 불꽃을 피워 올리고 연기를 내뿜으며 대림의 중각강당으로 돌아왔습니다.

35. ‘‘Atha kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ, bhaggava, sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ – ‘taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, yatheva te ahaṃ acelaṃ pāthikaputtaṃ ārabbha byākāsiṃ, tatheva taṃ vipākaṃ aññathā vā’ti? ‘Yatheva me, bhante, bhagavā acelaṃ pāthikaputtaṃ ārabbha byākāsi, tatheva taṃ vipākaṃ, no aññathā’ti.

35. 밧가여, 그때 리차비의 아들 수낙캇따가 내가 있는 곳으로 다가와 절을 하고 한곁에 앉았습니다. 한곁에 앉은 리차비의 아들 수낙캇따에게 나는 이렇게 말했습니다. ‘수낙캇따여, 내가 빠티까뿟따에 대해 예언한 그대로 결과가 나타났느냐, 아니면 다르게 나타났느냐?’ ‘세존이시여, 세존께서 빠티까뿟따에 대해 예언하신 그대로 되었지 다르게 되지 않았습니다.’

‘Taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, yadi evaṃ sante kataṃ vā hoti uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ, akataṃ vā’ti? ‘Addhā kho, bhante, evaṃ sante kataṃ hoti uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ, no akata’nti. ‘Evampi kho [Pg.23] maṃ tvaṃ, moghapurisa, uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karontaṃ evaṃ vadesi – na hi pana me, bhante, bhagavā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karotīti. Passa, moghapurisa, yāvañca te idaṃ aparaddhaṃ’ti.

‘수낙캇따여, 그렇다면 그것이 인간의 법을 초월한 신통 변화가 일어난 것이냐, 아니냐?’ ‘세존이시여, 분명히 일어난 것입니다.’ ‘이 어리석은 자여, 이처럼 인간의 법을 초월한 신통 변화를 보여주었는데도 그대는 왜 내가 신통을 보여주지 않는다고 말하느냐? 그대의 잘못이 얼마나 큰지 보아라.’

‘‘Evampi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto mayā vuccamāno apakkameva imasmā dhammavinayā, yathā taṃ āpāyiko nerayiko.

밧가여, 수낙캇따는 나의 이런 말을 듣고도, 마치 지옥에 떨어질 자가 떠나듯 이 법과 율에서 떠나가 버렸습니다.

Aggaññapaññattikathā

세상의 기원(Aggañña)을 정함에 대한 가르침

36. ‘‘Aggaññañcāhaṃ, bhaggava, pajānāmi. Tañca pajānāmi, tato ca uttaritaraṃ pajānāmi, tañca pajānaṃ na parāmasāmi, aparāmasato ca me paccattaññeva nibbuti viditā, yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.

36. 밧가여, 나는 세상의 기원(Aggañña)을 압니다. 그것을 알 뿐만 아니라 그보다 더 높은 것도 압니다. 나는 그것을 알면서도 집착하지 않으며, 집착하지 않기에 내면의 평온(nibbuti)을 스스로 체험하여 압니다. 여래는 이를 알기에 고통에 빠지지 않습니다.

37. ‘‘Santi, bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā issarakuttaṃ brahmakuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapenti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi – ‘saccaṃ kira tumhe āyasmanto issarakuttaṃ brahmakuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? Te ca me evaṃ puṭṭhā, ‘āmo’ti paṭijānanti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘kathaṃvihitakaṃ pana tumhe āyasmanto issarakuttaṃ brahmakuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? Te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaññeva paṭipucchanti. Tesāhaṃ puṭṭho byākaromi –

37. "박가와여, 어떤 사문·바라문들은 신(Issara)이 만들고 브라만(Brahma)이 창조했다는 스승의 가르침을 세계의 근원(Aggañña)이라고 주장합니다. 나는 그들에게 가서 '그대들은 참으로 신이 만들고 브라만이 창조했다는 스승의 가르침을 세계의 근원이라고 주장합니까?'라고 묻습니다. 내가 이렇게 물으면 그들은 '그렇습니다'라고 인정합니다. 그러면 나는 그들에게 '그대들은 어떠한 근거로 신이 만들고 브라만이 창조했다는 스승의 가르침을 세계의 근원이라고 주장합니까?'라고 묻습니다. 그들은 내 질문에 제대로 답변하지 못하고, 오히려 나에게 되묻습니다. 그들의 물음에 나는 이렇게 답변합니다."

38. ‘Hoti kho so, āvuso, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṃ loko saṃvaṭṭati. Saṃvaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṃvattanikā honti. Te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṃpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti.

38. "'도반들이여, 오랜 세월이 흐른 뒤 어느 때인가 이 세상이 수축하는 시기가 옵니다. 세상이 수축할 때 대부분의 중생은 아밧사라(광음천)에 태어납니다. 그들은 그곳에서 마음으로 이루어지고, 기쁨을 음식으로 삼으며, 스스로 빛을 내고, 허공을 다니며, 아름다운 곳에 머물면서 아주 오랜 세월을 지냅니다."

‘Hoti kho so, āvuso, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṃ loko vivaṭṭati. Vivaṭṭamāne loke suññaṃ brahmavimānaṃ pātubhavati. Atha kho aññataro satto āyukkhayā vā puññakkhayā vā ābhassarakāyā cavitvā suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjati. So [Pg.24] tattha hoti manomayo pītibhakkho sayaṃpabho antalikkhacaro subhaṭṭhāyī, ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhati.

"'도반들이여, 오랜 세월이 흐른 뒤 어느 때인가 이 세상이 팽창하는 시기가 옵니다. 세상이 팽창할 때 텅 빈 브라만의 궁전이 나타납니다. 그때 어떤 중생이 수명이 다하거나 공덕이 다하여 아밧사라(광음천)에서 죽어 그 텅 빈 브라만의 궁전에 태어납니다. 그는 그곳에서 마음으로 이루어지고, 기쁨을 음식으로 삼으며, 스스로 빛을 내고, 허공을 다니며, 아름다운 곳에 머물면서 아주 오랜 세월을 지냅니다."

‘Tassa tattha ekakassa dīgharattaṃ nivusitattā anabhirati paritassanā uppajjati – aho vata aññepi sattā itthattaṃ āgaccheyyunti. Atha aññepi sattā āyukkhayā vā puññakkhayā vā ābhassarakāyā cavitvā brahmavimānaṃ upapajjanti tassa sattassa sahabyataṃ. Tepi tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṃpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino, ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti.

"'그곳에서 그는 홀로 오래 살았기 때문에 싫증이 나고 초조함이 생겨 <아, 다른 중생들도 이곳에 오면 얼마나 좋을까!>라고 생각합니다. 그때 다른 중생들도 수명이 다하거나 공덕이 다하여 아밧사라에서 죽어 그 중생의 동료로서 브라만의 궁전에 태어납니다. 그들도 그곳에서 마음으로 이루어지고, 기쁨을 음식으로 삼으며, 스스로 빛을 내고, 허공을 다니며, 아름다운 곳에 머물면서 아주 오랜 세월을 지냅니다."

39. ‘Tatrāvuso, yo so satto paṭhamaṃ upapanno, tassa evaṃ hoti – ahamasmi brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṃ, mayā ime sattā nimmitā. Taṃ kissa hetu? Mamañhi pubbe etadahosi – aho vata aññepi sattā itthattaṃ āgaccheyyunti; iti mama ca manopaṇidhi. Ime ca sattā itthattaṃ āgatāti.

39. "'도반들이여, 그들 중 가장 먼저 태어난 중생은 이렇게 생각합니다. <나는 브라만이고 마하브라만이며, 정복자이자 누구에게도 정복되지 않는 자이며, 모든 것을 보는 자이고, 전능한 자이며, 주재자이고, 만드는 자이며, 창조자이고, 가장 뛰어난 자이며, 질서를 세우는 자이고, 자재한 자이며, 과거와 미래의 모든 존재들의 아버지이다. 내가 이 중생들을 창조했다. 왜냐하면 예전에 나에게 '아, 다른 중생들도 이곳에 오면 얼마나 좋을까!'라는 생각이 들었기 때문이다. 나의 마음의 서원으로 인해 이 중생들이 이곳에 오게 되었다.>라고."

‘Yepi te sattā pacchā upapannā, tesampi evaṃ hoti – ayaṃ kho bhavaṃ brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṃ; iminā mayaṃ bhotā brahmunā nimmitā. Taṃ kissa hetu? Imañhi mayaṃ addasāma idha paṭhamaṃ upapannaṃ; mayaṃ panāmha pacchā upapannāti.

"'뒤늦게 태어난 중생들도 이렇게 생각합니다. <이 분은 브라만이고 마하브라만이며, 정복자이자 누구에게도 정복되지 않는 자이며, 모든 것을 보는 자이고, 전능한 자이며, 주재자이고, 만드는 자이며, 창조자이고, 가장 뛰어난 자이며, 질서를 세우는 자이고, 자재한 자이며, 과거와 미래의 모든 존재들의 아버지이다. 우리는 이 존귀한 브라만 분에 의해 창조되었다. 왜냐하면 우리가 이곳에 왔을 때 이 분이 먼저 태어나 있는 것을 보았고, 우리는 나중에 태어났기 때문이다.>라고."

40. ‘Tatrāvuso, yo so satto paṭhamaṃ upapanno, so dīghāyukataro ca hoti vaṇṇavantataro ca mahesakkhataro ca. Ye pana te sattā pacchā upapannā, te appāyukatarā ca honti dubbaṇṇatarā ca appesakkhatarā ca.

40. "'도반들이여, 그들 중 먼저 태어난 중생은 수명이 더 길고, 용모가 더 아름다우며, 영향력이 더 큽니다. 반면 나중에 태어난 중생들은 수명이 더 짧고, 용모가 덜 아름다우며, 영향력이 더 작습니다."

‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati, yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati. Itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno [Pg.25] ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati; tato paraṃ nānussarati.

"'도반들이여, 어떤 중생이 그 무리에서 죽어 인간 세상으로 오는 경우가 있습니다. 인간 세상에 와서 집을 떠나 출가하여 수행자가 됩니다. 집을 떠나 수행자가 된 그는 열심과 노력과 정진과 불방일과 바른 주의를 기울여, 마음이 집중된 상태에서 자신의 전생을 기억해내는 그러한 마음의 삼매에 도달합니다. 그는 그 전생은 기억하지만, 그 이전의 것은 기억하지 못합니다."

‘So evamāha – yo kho so bhavaṃ brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṃ, yena mayaṃ bhotā brahmunā nimmitā. So nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ tatheva ṭhassati. Ye pana mayaṃ ahumhā tena bhotā brahmunā nimmitā, te mayaṃ aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṃ āgatā’ti. Evaṃvihitakaṃ no tumhe āyasmanto issarakuttaṃ brahmakuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethāti. ‘Te evamāhaṃsu – evaṃ kho no, āvuso gotama, sutaṃ, yathevāyasmā gotamo āhā’ti. ‘‘Aggaññañcāhaṃ, bhaggava, pajānāmi. Tañca pajānāmi, tato ca uttaritaraṃ pajānāmi, tañca pajānaṃ na parāmasāmi, aparāmasato ca me paccattaññeva nibbuti viditā. Yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.

"'그는 이렇게 말합니다. <그 존귀한 브라만, 마하브라만, 정복자이자 정복되지 않는 자, 모든 것을 보는 자, 전능한 자, 주재자, 만드는 자, 창조자, 가장 뛰어난 자, 질서를 세우는 자, 자재한 자, 과거와 미래의 모든 존재들의 아버지, 우리를 창조하신 그분은 상주하고, 견고하며, 영원하고, 변하지 않는 성질을 가져 영원히 그대로 머물 것이다. 그러나 그 존귀한 브라만에 의해 창조된 우리는 무상하고, 견고하지 않으며, 수명이 짧고, 죽는 성질을 가져 이곳으로 왔다>라고. 이와 같이 그대들은 신이 만들고 브라만이 창조했다는 스승의 가르침을 세계의 근원이라고 주장합니까?' 그들은 '도반 고타마여, 고타마 존자께서 말씀하신 것과 똑같이 저희도 들었습니다'라고 대답합니다. 박가와여, 나는 세계의 근원을 알고, 그보다 더 뛰어난 것도 압니다. 나는 그것을 알면서도 집착하지 않으며, 집착하지 않기에 스스로 평온을 깨달았습니다. 이를 알기에 여래는 불행에 빠지지 않습니다."

41. ‘‘Santi, bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā khiḍḍāpadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapenti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi – ‘saccaṃ kira tumhe āyasmanto khiḍḍāpadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? Te ca me evaṃ puṭṭhā ‘āmo’ti paṭijānanti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘kathaṃvihitakaṃ pana tumhe āyasmanto khiḍḍāpadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? Te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaññeva paṭipucchanti, tesāhaṃ puṭṭho byākaromi –

41. "박가와여, 어떤 사문·바라문들은 유희에 빠져 타락함(Khiḍḍāpadosika)을 원인으로 하는 스승의 가르침을 세계의 근원이라고 주장합니다. 나는 그들에게 가서 '그대들은 참으로 유희에 빠져 타락함을 원인으로 하는 스승의 가르침을 세계의 근원이라고 주장합니까?'라고 묻습니다. 내가 이렇게 물으면 그들은 '그렇습니다'라고 인정합니다. 그러면 나는 그들에게 '그대들은 어떠한 근거로 유희에 빠져 타락함을 원인으로 하는 스승의 가르침을 세계의 근원이라고 주장합니까?'라고 묻습니다. 그들은 내 질문에 제대로 답변하지 못하고, 오히려 나에게 되묻습니다. 그들의 물음에 나는 이렇게 답변합니다."

42. ‘Santāvuso, khiḍḍāpadosikā nāma devā. Te ativelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharanti. Tesaṃ ativelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ viharataṃ sati sammussati, satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavanti.

42. 도반들이여, 키따빠도시까(khiḍḍāpadosikā)라 불리는 천신들이 있습니다. 그들은 지나치게 웃고 유희하며 즐거움에 빠져 지냅니다. 그들이 지나치게 웃고 유희하며 즐거움에 빠져 지낼 때 마음챙김을 잊게 되며, 마음챙김을 망각함으로써 그 천신들은 그 몸(천상의 세계)에서 죽어 떨어집니다.

‘Ṭhānaṃ [Pg.26] kho panetaṃ, āvuso, vijjati, yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati, itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati; tato paraṃ nānussarati.

“도반들이여, 어떤 중생이 그 천상의 몸에서 죽어 이 세상으로 오고, 이 세상에 와서 집에서 나와 집 없는 곳으로 출가하며, 집에서 나와 집 없는 곳으로 출가한 뒤에 정진과 노력과 전념과 방일하지 않음과 바른 정신 활동을 통하여 그와 같은 마음의 삼매를 얻고, 마음이 삼매에 들었을 때 그 전생을 기억하지만, 그 이전은 기억하지 못하는 그러한 경우가 있습니다.”

‘So evamāha – ye kho te bhonto devā na khiḍḍāpadosikā te na ativelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharanti. Tesaṃ nātivelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ viharataṃ sati na sammussati, satiyā asammosā te devā tamhā kāyā na cavanti, niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṃ tatheva ṭhassanti. Ye pana mayaṃ ahumhā khiḍḍāpadosikā te mayaṃ ativelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharimhā, tesaṃ no ativelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ viharataṃ sati sammussati, satiyā sammosā evaṃ mayaṃ tamhā kāyā cutā, aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṃ āgatāti. Evaṃvihitakaṃ no tumhe āyasmanto khiḍḍāpadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti. ‘Te evamāhaṃsu – evaṃ kho no, āvuso gotama, sutaṃ, yathevāyasmā gotamo āhā’ti. ‘‘Aggaññañcāhaṃ, bhaggava, pajānāmi…pe… yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.

“그는 이렇게 말합니다. ‘희론에 오염되지 않은 저 존귀한 신들은 지나치게 웃고 즐기며 희락의 법에 빠져 지내지 않습니다. 그들이 지나치게 웃고 즐기며 희락의 법에 빠져 지내지 않기에 마음의 챙김이 망각되지 않고, 마음의 챙김이 망각되지 않으므로 그 신들은 그 몸에서 죽지 않으며, 상주하고 견고하며 영원하고 변하지 않는 법으로서 영겁과 같이 그대로 존재할 것입니다. 그러나 희론에 오염되었던 우리는 지나치게 웃고 즐기며 희락의 법에 빠져 지냈으며, 그렇게 지나치게 웃고 즐기며 희락의 법에 빠져 지내는 동안 우리에게는 마음의 챙김이 망각되었고, 마음의 챙김이 망각됨으로써 우리는 그 몸에서 죽어 무상하고 견고하지 못하며 수명이 짧고 죽을 수밖에 없는 존재가 되어 이 세상으로 오게 된 것입니다.’ 도반들이여, 그대들은 이와 같은 방식으로 희론에 오염된 신들에 근거한 스승의 설을 세상의 기원이라 천명합니까?” 그들은 이렇게 말했습니다. “도반 고타마여, 참으로 저희는 고타마 존자께서 말씀하신 대로 들었습니다.” “박가와여, 나는 세상의 기원(아간냐)을 알고 있다. ... (중략) ... 이를 철저히 아는 여래는 재난에 빠지지 않는다.”

43. ‘‘Santi, bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā manopadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapenti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi – ‘saccaṃ kira tumhe āyasmanto manopadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? Te ca me evaṃ puṭṭhā ‘āmo’ti paṭijānanti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘kathaṃvihitakaṃ pana tumhe āyasmanto manopadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? Te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaññeva paṭipucchanti. Tesāhaṃ puṭṭho byākaromi –

43. “박가와여, 어떤 사문·바라문들은 마음이 오염된 신들에 근거한 스승의 설을 세상의 기원이라 천명한다. 나는 그들에게 다가가서 ‘존자들이여, 그대들이 마음이 오염된 신들에 근거한 스승의 설을 세상의 기원이라 천명한다는 것이 사실입니까?’라고 묻는다. 내가 이와 같이 물으면 그들은 ‘그렇습니다’라고 인정한다. 나는 그들에게 ‘존자들이여, 그러면 그대들은 어떠한 방식으로 마음이 오염된 신들에 근거한 스승의 설을 세상의 기원이라 천명합니까?’라고 묻는다. 그들은 내가 물었을 때 제대로 답변하지 못하고, 답변하지 못한 채 오히려 나에게 다시 묻는다. 질문을 받은 나는 그들에게 이렇게 설명해 준다.”

44. ‘Santāvuso, manopadosikā nāma devā. Te ativelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyanti. Te ativelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni [Pg.27] padūsenti. Te aññamaññaṃ paduṭṭhacittā kilantakāyā kilantacittā. Te devā tamhā kāyā cavanti.

44. “도반들이여, 마음이 오염된 신들이라고 불리는 신들이 있습니다. 그들은 지나치게 오랫동안 서로를 뚫어지게 쳐다봅니다. 그들이 지나치게 오랫동안 서로를 뚫어지게 쳐다봄으로써 서로에 대해 마음이 오염됩니다. 그들은 서로에 대해 마음이 오염되어 몸이 지치고 마음이 지칩니다. 그 신들은 그 몸에서 죽게 됩니다.”

‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati, yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati. Itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati, tato paraṃ nānussarati.

“도반들이여, 어떤 중생이 그 몸에서 죽어 이 세상으로 오고, 이 세상에 와서 집에서 나와 집 없는 곳으로 출가하며, 출가한 뒤에 정진과 노력과 전념과 방일하지 않음과 바른 정신 활동을 통하여 그와 같은 마음의 삼매를 얻고, 마음이 삼매에 들었을 때 그 전생을 기억하지만, 그 이전은 기억하지 못하는 그러한 경우가 있습니다.”

‘So evamāha – ye kho te bhonto devā na manopadosikā te nātivelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyanti. Te nātivelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni nappadūsenti. Te aññamaññaṃ appaduṭṭhacittā akilantakāyā akilantacittā. Te devā tamhā kāyā na cavanti, niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṃ tatheva ṭhassanti. Ye pana mayaṃ ahumhā manopadosikā, te mayaṃ ativelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyimhā. Te mayaṃ ativelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni padūsimhā. Te mayaṃ aññamaññaṃ paduṭṭhacittā kilantakāyā kilantacittā. Evaṃ mayaṃ tamhā kāyā cutā, aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṃ āgatāti. Evaṃvihitakaṃ no tumhe āyasmanto manopadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti. ‘Te evamāhaṃsu – evaṃ kho no, āvuso gotama, sutaṃ, yathevāyasmā gotamo āhā’ti. ‘‘Aggaññañcāhaṃ, bhaggava, pajānāmi…pe… yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.

“그는 이렇게 말합니다. ‘마음이 오염되지 않은 저 존귀한 신들은 지나치게 오랫동안 서로를 뚫어지게 쳐다보지 않습니다. 그들이 지나치게 오랫동안 서로를 뚫어지게 쳐다보지 않으므로 서로에 대해 마음이 오염되지 않습니다. 그들은 서로에 대해 마음이 오염되지 않아 몸이 지치지 않고 마음이 지치지 않습니다. 그 신들은 그 몸에서 죽지 않으며, 상주하고 견고하며 영원하고 변하지 않는 법으로서 영겁과 같이 그대로 존재할 것입니다. 그러나 마음이 오염되었던 우리는 지나치게 오랫동안 서로를 뚫어지게 쳐다보았고, 서로에 대해 마음이 오염되었습니다. 우리는 서로에 대해 마음이 오염되어 몸이 지치고 마음이 지쳤습니다. 그리하여 우리는 그 몸에서 죽어 무상하고 견고하지 못하며 수명이 짧고 죽을 수밖에 없는 존재가 되어 이 세상으로 오게 된 것입니다.’ 도반들이여, 그대들은 이와 같은 방식으로 마음이 오염된 신들에 근거한 스승의 설을 세상의 기원이라 천명합니까?” 그들은 이렇게 말했습니다. “도반 고타마여, 참으로 저희는 고타마 존자께서 말씀하신 대로 들었습니다.” “박가와여, 나는 세상의 기원을 알고 있다. ... (중략) ... 이를 철저히 아는 여래는 재난에 빠지지 않는다.”

45. ‘‘Santi, bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapenti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi – ‘saccaṃ kira tumhe āyasmanto adhiccasamuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? Te ca me evaṃ puṭṭhā ‘āmo’ti paṭijānanti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘kathaṃvihitakaṃ pana tumhe āyasmanto adhiccasamuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? Te [Pg.28] mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaññeva paṭipucchanti. Tesāhaṃ puṭṭho byākaromi –

45. “박가와여, 어떤 사문·바라문들은 우연히 발생했다는 스승의 설을 세상의 기원이라 천명한다. 나는 그들에게 다가가서 ‘존자들이여, 그대들이 우연히 발생했다는 스승의 설을 세상의 기원이라 천명한다는 것이 사실입니까?’라고 묻는다. 내가 이와 같이 물으면 그들은 ‘그렇습니다’라고 인정한다. 나는 그들에게 ‘존자들이여, 그러면 그대들은 어떠한 방식으로 우연히 발생했다는 스승의 설을 세상의 기원이라 천명합니까?’라고 묻는다. 그들은 내가 물었을 때 제대로 답변하지 못하고, 답변하지 못한 채 오히려 나에게 다시 묻는다. 질문을 받은 나는 그들에게 이렇게 설명해 준다.”

46. ‘Santāvuso, asaññasattā nāma devā. Saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavanti.

46. “도반들이여, 무상유정천이라고 불리는 신들이 있습니다. 그런데 그 신들은 인지(산냐)가 생겨남으로써 그 몸에서 죽게 됩니다.”

‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati. Yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati. Itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte taṃ saññuppādaṃ anussarati, tato paraṃ nānussarati.

“도반들이여, 어떤 중생이 그 몸에서 죽어 이 세상으로 오는 경우가 있습니다. 이 세상에 와서 집에서 나와 집 없는 곳으로 출가하며, 집에서 나와 집 없는 곳으로 출가한 뒤에 정진과 노력과 전념과 방일하지 않음과 바른 정신 활동을 통하여 그와 같은 마음의 삼매를 얻고, 마음이 삼매에 들었을 때 그 인지의 생겨남을 기억하지만, 그 이전은 기억하지 못합니다.”

‘So evamāha – adhiccasamuppanno attā ca loko ca. Taṃ kissa hetu? Ahañhi pubbe nāhosiṃ, somhi etarahi ahutvā santatāya pariṇatoti. Evaṃvihitakaṃ no tumhe āyasmanto adhiccasamuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? ‘Te evamāhaṃsu – evaṃ kho no, āvuso gotama, sutaṃ yathevāyasmā gotamo āhā’ti. ‘‘Aggaññañcāhaṃ, bhaggava, pajānāmi tañca pajānāmi, tato ca uttaritaraṃ pajānāmi, tañca pajānaṃ na parāmasāmi, aparāmasato ca me paccattaññeva nibbuti viditā. Yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.

그(중생)는 이와 같이 말합니다. '자아와 세상은 원인 없이 생겨났다. 그 이유는 무엇인가? 나는 전생에 존재하지 않았으나, 전생에 존재하지 않았던 내가 지금 현재 존재의 상태로 변하여 나타났기 때문이다.' 그대들이여, 그대들은 스승의 교설이자 세상의 시작이라고 알려진 이와 같은 방식의 무인론(無因論)을 천명합니까? 그러자 그들은 '도반 고타마여, 아수 고타마께서 말씀하신 대로 저희도 그렇게 들었습니다'라고 대답했습니다. 박가와여, 나는 세상의 시작이라고 알려진 태초의 법을 알고, 그것을 알 뿐만 아니라 그보다 더 수승한 것도 안다. 나는 그것을 알되 (갈애나 견해로) 집착하지 않으며, 집착하지 않기에 내면에서 번뇌가 꺼진 상태(열반)를 스스로 안다. 이를 온전히 아는 여래는 결코 고통에 빠지지 않는다.

47. ‘‘Evaṃvādiṃ kho maṃ, bhaggava, evamakkhāyiṃ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti – ‘viparīto samaṇo gotamo bhikkhavo ca. Samaṇo gotamo evamāha – yasmiṃ samaye subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharati, sabbaṃ tasmiṃ samaye asubhantveva pajānātī’ti. Na kho panāhaṃ, bhaggava, evaṃ vadāmi – ‘yasmiṃ samaye subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharati, sabbaṃ tasmiṃ samaye asubhantveva pajānātī’ti. Evañca khvāhaṃ, bhaggava, vadāmi – ‘yasmiṃ samaye subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharati, subhantveva tasmiṃ samaye pajānātī’ti.

47. 박가와여, 이와 같이 설하고 이와 같이 가르치는 나를 두고, 어떤 사문과 바라문들은 사실이 아니고 헛되며 거짓이고 허망한 말로 비방하기를 '사문 고타마는 전도되었고 그 제자들도 전도되었다. 사문 고타마는 [청정한 해탈(subha vimokkha)을 성취하여 머물 때, 그 시기에는 모든 것을 오직 부정(不淨)한 것으로만 인식한다]라고 말한다'라고 한다. 그러나 박가와여, 나는 '청정한 해탈을 성취하여 머물 때 모든 것을 오직 부정한 것으로만 인식한다'라고 말하지 않는다. 박가와여, 나는 오히려 '청정한 해탈을 성취하여 머물 때, 그 시기에는 오직 청정(subha)한 것으로만 인식한다'라고 말한다.

‘‘Te [Pg.29] ca, bhante, viparītā, ye bhagavantaṃ viparītato dahanti bhikkhavo ca. Evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati. Pahoti me bhagavā tathā dhammaṃ desetuṃ, yathā ahaṃ subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja vihareyya’’nti.

세존이시여, 세존과 비구들을 전도되었다고 몰아세우는 그들이야말로 전도된 자들입니다. 세존이시여, 저는 세존께 이와 같이 청정한 믿음을 가지고 있습니다. 세존께서는 제가 청정한 해탈을 성취하여 머물 수 있도록 제게 법을 설해주실 능력이 있으십니다.

48. ‘‘Dukkaraṃ kho etaṃ, bhaggava, tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharituṃ. Iṅgha tvaṃ, bhaggava, yo ca te ayaṃ mayi pasādo, tameva tvaṃ sādhukamanurakkhā’’ti. ‘‘Sace taṃ, bhante, mayā dukkaraṃ aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharituṃ. Yo ca me ayaṃ, bhante, bhagavati pasādo, tamevāhaṃ sādhukamanurakkhissāmī’’ti. Idamavoca bhagavā. Attamano bhaggavagotto paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

48. 박가와여, 다른 견해, 다른 수용, 다른 선호, 다른 수행 체계, 다른 스승을 가진 그대가 청정한 해탈을 성취하여 머물기는 참으로 어려운 일이다. 박가와여, 자, 그대는 나에 대해 가지고 있는 그 청정한 믿음만을 잘 지키도록 하여라. 세존이시여, 만약 다른 견해 등을 가진 제가 청정한 해탈을 성취하여 머물기가 어렵다면, 세존께 대하여 제가 가진 이 청정한 믿음만이라도 잘 수호하겠습니다. 세존께서 이 말씀을 하셨다. 박가곳타 유행자는 세존의 말씀을 기뻐하며 찬탄하였다.

Pāthikasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.

첫 번째 경인 파티카 경(Pāthikasutta)이 끝났다.

2. Udumbarikasuttaṃ

2. 2. 우둠바리카 경

Nigrodhaparibbājakavatthu

니그로다 유행자 이야기

49. Evaṃ [Pg.30] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena nigrodho paribbājako udumbarikāya paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ tiṃsamattehi paribbājakasatehi. Atha kho sandhāno gahapati divā divassa rājagahā nikkhami bhagavantaṃ dassanāya. Atha kho sandhānassa gahapatissa etadahosi – ‘‘akālo kho bhagavantaṃ dassanāya. Paṭisallīno bhagavā. Manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṃ asamayo dassanāya. Paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū. Yaṃnūnāhaṃ yena udumbarikāya paribbājakārāmo, yena nigrodho paribbājako tenupasaṅkameyya’’nti. Atha kho sandhāno gahapati yena udumbarikāya paribbājakārāmo, tenupasaṅkami.

49. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 라자가하의 영축산에 머물고 계셨다. 그때 니그로다 유행자는 우둠바리카 왕비가 기증한 유행자 동산에서 약 3,000명의 많은 유행자 무리와 함께 지내고 있었다. 그때 산다나 거사가 한낮에 세존을 뵙기 위해 라자가하를 떠났다. 산다나 거사에게 이런 생각이 들었다. '지금은 세존을 뵙기에 적당한 때가 아니다. 세존께서는 홀로 명상 중이시다. 마음을 닦으시는 비구 스님들을 뵙기에도 적당한 때가 아니다. 그분들도 홀로 명상 중이시다. 그러니 우둠바리카 유행자 동산에 있는 니그로다 유행자에게 가는 것이 좋겠다.' 그리하여 산다나 거사는 우둠바리카 유행자 동산으로 향했다.

50. Tena kho pana samayena nigrodho paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā. Seyyathidaṃ – rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā.

50. 그때 니그로다 유행자는 많은 유행자 무리와 함께 앉아, 시끄럽고 큰 소리로 갖가지 저급한 이야기(tiracchānakatha)를 나누고 있었다. 즉, 왕에 대한 이야기, 도둑에 대한 이야기, 대신에 대한 이야기, 군대에 대한 이야기, 공포에 대한 이야기, 전쟁에 대한 이야기, 음식에 대한 이야기, 음료에 대한 이야기, 옷에 대한 이야기, 침상에 대한 이야기, 꽃다발에 대한 이야기, 향기에 대한 이야기, 친척에 대한 이야기, 탈것에 대한 이야기, 마을에 대한 이야기, 읍내에 대한 이야기, 도시에 대한 이야기, 지방에 대한 이야기, 여인에 대한 이야기, 남자에 대한 이야기, 영웅에 대한 이야기, 거리에서 하는 이야기, 우물가에서 하는 이야기, 죽은 자에 대한 이야기, 갖가지 잡다한 이야기, 세상의 기원에 대한 이야기, 바다의 기원에 대한 이야기, 번영과 쇠퇴에 대한 이야기 등이었다.

51. Addasā kho nigrodho paribbājako sandhānaṃ gahapatiṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvā sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpesi – ‘‘appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṃ samaṇassa gotamassa sāvako āgacchati sandhāno gahapati. Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā rājagahe paṭivasanti, ayaṃ tesaṃ aññataro sandhāno gahapati. Appasaddakāmā kho panete āyasmanto appasaddavinītā[Pg.31], appasaddassa vaṇṇavādino. Appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā’’ti. Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.

51. 니그로다 유행자는 멀리서 산다나 거사가 오는 것을 보고 자기 무리를 진정시켰다. '존자들이여, 조용히 하시오. 소란을 피우지 마시오. 사문 고타마의 제자인 산다나 거사가 오고 있소. 라자가하에 거주하는 사문 고타마의 흰옷 입은 재가 제자들 중에서 산다나 거사는 그중 한 사람이오. 그 존자들은 소음이 적은 것을 좋아하고 소음이 적도록 훈련되었으며 조용함의 가치를 찬양하는 분들이오. 우리 무리가 조용하다는 것을 알면 아마 가까이 올 것이오.' 이 말을 듣자 유행자들은 침묵을 지켰다.

52. Atha kho sandhāno gahapati yena nigrodho paribbājako tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā nigrodhena paribbājakena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sandhāno gahapati nigrodhaṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘aññathā kho ime bhonto aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ – rājakathaṃ…pe… itibhavābhavakathaṃ iti vā. Aññathā kho pana so bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppānī’’ti.

52. 산다나 거사는 니그로다 유행자에게 다가가 서로 인사를 나누었다. 즐겁고 기억에 남을 만한 대화를 마친 뒤 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 산다나 거사는 니그로다 유행자에게 이렇게 말했다. '존자들이여, 이 외도 유행자들은 모여서 함께 있을 때 (세존의 방식과는) 다르게 시끄럽고 큰 소리로 갖가지 저급한 이야기를 일삼으며 지냅니다. 왕에 대한 이야기... (중략) ...번영과 쇠퇴에 대한 이야기 등을 합니다. 그러나 저 세존께서는 그와는 다르게 소음이 적고 소란스럽지 않으며, 인적이 끊겨 은밀한 수행을 하기에 적당하고 홀로 명상하기에 적합한 멀리 떨어진 숲속 처소를 수행하십니다.'

53. Evaṃ vutte nigrodho paribbājako sandhānaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘yagghe gahapati, jāneyyāsi, kena samaṇo gotamo saddhiṃ sallapati, kena sākacchaṃ samāpajjati, kena paññāveyyattiyaṃ samāpajjati? Suññāgārahatā samaṇassa gotamassa paññā aparisāvacaro samaṇo gotamo nālaṃ sallāpāya. So antamantāneva sevati. Seyyathāpi nāma gokāṇā pariyantacārinī antamantāneva sevati. Evameva suññāgārahatā samaṇassa gotamassa paññā; aparisāvacaro samaṇo gotamo; nālaṃ sallāpāya. So antamantāneva sevati. Iṅgha, gahapati, samaṇo gotamo imaṃ parisaṃ āgaccheyya, ekapañheneva naṃ saṃsādeyyāma, tucchakumbhīva naṃ maññe orodheyyāmā’’ti.

53. 이와 같이 말하자 니그로다 유행자는 산다나 장자에게 이렇게 말했습니다. “보십시오, 장자여, 당신은 아십니까? 사문 고타마가 누구와 함께 대화하고, 누구와 함께 토론하며, 누구와 함께 지혜의 명료함에 이르는지? 사문 고타마의 지혜는 적막한 곳에서 홀로 지내느라 파괴되었고, 그는 회중 속으로 들어가는 것을 두려워하며, 대화를 나눌 능력이 없습니다. 그는 오직 외딴곳만을 찾아다닙니다. 마치 애꾸눈 암소가 변두리만을 돌아다니며 외딴곳만을 찾는 것과 같습니다. 그와 같이 사문 고타마의 지혜는 적막한 곳에서 파괴되었고, 그는 대중 속에 나타나지 않으며, 대화를 나눌 능력이 없어 오직 외딴곳만을 찾아다닙니다. 장자여, 만약 사문 고타마가 이 회중에 온다면, 우리는 단 한 가지 질문만으로도 그를 당황하게 만들 것이며, 텅 빈 항아리를 굴리듯 그를 마음대로 다룰 수 있을 것이라고 생각합니다.”

54. Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya sandhānassa gahapatissa nigrodhena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho bhagavā gijjhakūṭā pabbatā orohitvā yena sumāgadhāya tīre moranivāpo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā [Pg.32] sumāgadhāya tīre moranivāpe abbhokāse caṅkami. Addasā kho nigrodho paribbājako bhagavantaṃ sumāgadhāya tīre moranivāpe abbhokāse caṅkamantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpesi – ‘‘appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, ayaṃ samaṇo gotamo sumāgadhāya tīre moranivāpe abbhokāse caṅkamati. Appasaddakāmo kho pana so āyasmā, appasaddassa vaṇṇavādī. Appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyya. Sace samaṇo gotamo imaṃ parisaṃ āgaccheyya, imaṃ taṃ pañhaṃ puccheyyāma – ‘ko nāma so, bhante, bhagavato dhammo, yena bhagavā sāvake vineti, yena bhagavatā sāvakā vinītā assāsappattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādibrahmacariya’nti? Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.

54. 세존께서는 청정하고 인간의 능력을 넘어서는 천이통(天耳通)으로 산다나 장자와 니그로다 유행자가 나눈 이 대화를 들으셨습니다. 이에 세존께서는 기사굴 산에서 내려와 수마가다 연못가에 있는 공작 모이 주는 곳으로 가셨습니다. 그곳에 도착하신 세존께서는 수마가다 연못가 공작 모이 주는 곳의 탁 트인 노지에서 경행하셨습니다. 그때 니그로다 유행자는 수마가다 연못가 공작 모이 주는 곳에서 경행하시는 세존을 보았습니다. 그는 자기 무리에게 조용히 하라고 일렀습니다. “존자들은 조용히 하십시오. 소리를 내지 마십시오. 저기 사문 고타마가 수마가다 연못가 공작 모이 주는 곳에서 경행하고 있습니다. 저 고타마 존자는 고요함을 즐기며 고요함을 찬탄하는 분입니다. 우리가 고요히 있는 것을 알면 이쪽으로 오실지도 모릅니다. 만약 사문 고타마가 이 회중에 온다면, 그분에게 이 질문을 해 봅시다. ‘세존이시여, 세존께서 제자들을 가르치시는 그 법은 무엇입니까? 세존의 가르침을 받은 제자들이 안식(위안)을 얻어, 이것이야말로 최상의 의지처인 근본 범행(청정수행)의 성스러운 도라고 확신하는 그 법은 무엇입니까?’라고 말입니다.” 이렇게 말하자 유행자들은 침묵을 지켰습니다.

Tapojigucchāvādo

고행의 자제(혐오)에 대한 담론

55. Atha kho bhagavā yena nigrodho paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho nigrodho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etu kho, bhante, bhagavā, svāgataṃ, bhante, bhagavato. Cirassaṃ kho, bhante, bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā, idamāsanaṃ paññatta’’nti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nigrodhopi kho paribbājako aññataraṃ nīcāsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho nigrodhaṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘kāya nuttha, nigrodha, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti? Evaṃ vutte, nigrodho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca, ‘‘idha mayaṃ, bhante, addasāma bhagavantaṃ sumāgadhāya tīre moranivāpe abbhokāse caṅkamantaṃ, disvāna evaṃ avocumhā – ‘sace samaṇo gotamo imaṃ parisaṃ āgaccheyya, imaṃ taṃ pañhaṃ puccheyyāma – ko nāma so, bhante, bhagavato dhammo, yena bhagavā sāvake vineti, yena bhagavatā sāvakā vinītā assāsappattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādibrahmacariya’nti? Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā vippakatā; atha bhagavā anuppatto’’ti.

55. 이어 세존께서는 니그로다 유행자가 있는 곳으로 다가가셨습니다. 그러자 니그로다 유행자는 세존께 이렇게 말했습니다. “세존이시여, 어서 오십시오. 세존의 오심을 환영합니다. 세존이시여, 참으로 오랜만에 이곳에 오시는 기회를 만드셨습니다. 세존이시여, 자리에 앉으십시오. 여기 자리가 마련되어 있습니다.” 세존께서는 마련된 자리에 앉으셨고, 니그로다 유행자도 낮은 의자를 가져와 한 곁에 앉았습니다. 한 곁에 앉은 니그로다 유행자에게 세존께서는 이렇게 말씀하셨습니다. “니그로다여, 지금 여기 모여 무슨 이야기를 하고 있었습니까? 당신들이 나누다가 중단한 이야기는 무엇입니까?” 그러자 니그로다 유행자가 세존께 대답했습니다. “세존이시여, 저희는 세존께서 수마가다 연못가 공작 모이 주는 곳에서 경행하시는 것을 보고 이렇게 말했습니다. ‘만약 사문 고타마가 이 회중에 온다면, 그분에게 이 질문을 해 봅시다. 세존이시여, 세존께서 제자들을 가르치시는 그 법은 무엇입니까? 세존의 가르침을 받은 제자들이 안식을 얻어, 이것이야말로 최상의 의지처인 근본 범행이라고 확신하는 그 법은 무엇입니까?’라고 말입니다. 세존이시여, 이것이 저희가 나누다가 중단한 이야기인데, 마침 세존께서 오셨습니다.”

56. ‘‘Dujjānaṃ kho etaṃ, nigrodha, tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena, yenāhaṃ sāvake vinemi[Pg.33], yena mayā sāvakā vinītā assāsappattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ. Iṅgha tvaṃ maṃ, nigrodha, sake ācariyake adhijegucche pañhaṃ puccha – ‘kathaṃ santā nu kho, bhante, tapojigucchā paripuṇṇā hoti, kathaṃ aparipuṇṇā’ti? Evaṃ vutte te paribbājakā unnādino uccāsaddamahāsaddā ahesuṃ – ‘‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, samaṇassa gotamassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma sakavādaṃ ṭhapessati, paravādena pavāressatī’’ti.

56. “니그로다여, 다른 견해, 다른 신조, 다른 기호, 다른 수행 체계, 다른 스승을 따르는 당신으로서는, 내가 제자들을 가르치고 내 가르침을 받은 제자들이 안식을 얻어 근본 범행이라고 확신하는 그 법을 이해하기가 참으로 어렵습니다. 니그로다여, 그러니 당신 스승의 교설인 고행의 자제(adhijegucca)에 대해 나에게 질문해 보십시오. ‘세존이시여, 고행의 자제는 어떠할 때 원만한 것이 되고, 어떠할 때 원만하지 못한 것이 됩니까?’라고 말입니다.” 세존께서 이렇게 말씀하시자 그 유행자들은 소란스러워지며 크게 외쳤습니다. “놀랍도다, 존자들이여! 경이롭도다, 존자들이여! 사문 고타마는 참으로 큰 신통과 큰 위력을 가지셨구나. 자신의 교설은 제쳐두고 남의 교설로 질문해보라고 하시다니!”

57. Atha kho nigrodho paribbājako te paribbājake appasadde katvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mayaṃ kho, bhante, tapojigucchāvādā tapojigucchāsārā tapojigucchāallīnā viharāma. Kathaṃ santā nu kho, bhante, tapojigucchā paripuṇṇā hoti, kathaṃ aparipuṇṇā’’ti?

57. 이에 니그로다 유행자는 그 유행자들을 조용히 시킨 뒤 세존께 이렇게 말했습니다. “세존이시여, 저희는 고행의 자제를 설하고, 고행의 자제를 정수로 여기며, 고행의 자제에 전념하며 살아갑니다. 세존이시여, 고행의 자제는 어떠할 때 원만한 것이 되고, 어떠할 때 원만하지 못한 것이 됩니까?”

‘‘Idha, nigrodha, tapassī acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano, na ehibhaddantiko, na tiṭṭhabhaddantiko, nābhihaṭaṃ, na uddissakataṃ, na nimantanaṃ sādiyati, so na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti, na eḷakamantaraṃ, na daṇḍamantaraṃ, na musalamantaraṃ, na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṃ, na maṃsaṃ, na suraṃ, na merayaṃ, na thusodakaṃ pivati, so ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko, sattāgāriko vā hoti sattālopiko, ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti, sattahipi dattīhi yāpeti; ekāhikampi āhāraṃ āhāreti, dvīhikampi āhāraṃ āhāreti, sattāhikampi āhāraṃ āhāreti, iti evarūpaṃ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. So sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tiṇabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti; vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. So sāṇānipi dhāreti[Pg.34], masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṃsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappeti, phalakaseyyampi kappeti, thaṇḍilaseyyampi kappeti, ekapassayikopi hoti rajojalladharo, abbhokāsikopi hoti yathāsanthatiko, vekaṭikopi hoti vikaṭabhojanānuyogamanuyutto, apānakopi hoti apānakattamanuyutto, sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Taṃ kiṃ maññasi, nigrodha, yadi evaṃ sante tapojigucchā paripuṇṇā vā hoti aparipuṇṇā vā’’ti? ‘‘Addhā kho, bhante, evaṃ sante tapojigucchā paripuṇṇā hoti, no aparipuṇṇā’’ti. ‘‘Evaṃ paripuṇṇāyapi kho ahaṃ, nigrodha, tapojigucchāya anekavihite upakkilese vadāmī’’ti.

“니그로다여, 여기 고행자는 벌거숭이로 지내고, [서서 대소변을 보는 등] 무절제하게 행동하며, 손으로 [뒤를] 닦으며, ‘오십시오, 대덕이여’라고 청하며 바치는 음식을 받지 않고, ‘멈추십시오, 대덕이여’라고 청하며 바치는 음식을 받지 않습니다. 자신을 위해 가져온 것도, 자신을 목적으로 만든 것도, 초대한 것도 수락하지 않습니다. 그는 항아리 입구에서 [꺼낸 것]을 받지 않고, 바구니 입구에서 [꺼낸 것]을 받지 않으며, 문턱을 넘어서 주는 것도, 막대기를 넘어서 주는 것도, 절굿공이를 넘어서 주는 것도 받지 않습니다. 두 사람이 먹고 있는 중에 [한 사람이] 일어나서 주는 것도 받지 않으며, 임신한 여인이 주는 것도, 젖을 먹이는 여인이 주는 것도, 남자와 함께 있는 여인이 주는 것도 받지 않습니다. [음식을] 모아서 [나누어 주는] 곳의 것도 받지 않고, 개가 기다리고 있는 곳의 것도 받지 않으며, 파리 떼가 끓는 곳의 것도 받지 않습니다. 생선도 먹지 않고, 고기도 먹지 않으며, 곡주(surā)도 마시지 않고, 과일주(meraya)도 마시지 않으며, 곡물을 발효시킨 물(thusodaka)도 마시지 않습니다. 그는 한 집에서만 탁발하고 한 입 분량만 먹기도 하며, 두 집에서 탁발하고 두 입 분량만 먹기도 하며, 일곱 집에서 탁발하고 일곱 입 분량만 먹기도 합니다. 작은 그릇 하나 분량으로 연명하기도 하고, 작은 그릇 두 개 분량으로 연명하기도 하며, 작은 그릇 일곱 개 분량으로 연명하기도 합니다. 하루에 한 번 먹기도 하고, 이틀에 한 번 먹기도 하며, 이레에 한 번 먹기도 합니다. 이와 같이 보름에 한 번씩 규칙적으로 음식을 먹는 수행에 전념하며 지냅니다. 그는 채소만 먹기도 하고, 수수만 먹기도 하고, 야생 쌀만 먹기도 하고, 가죽 조각을 먹기도 하고, 이끼를 먹기도 하고, 쌀겨를 먹기도 하고, 누룽지를 먹기도 하고, 깻묵을 먹기도 하고, 풀을 먹기도 하고, 소똥을 먹기도 합니다. 숲속의 뿌리와 열매로 연명하며, 스스로 떨어진 열매를 먹습니다. 그는 삼베옷을 입기도 하고, 삼베를 섞어 짠 옷을 입기도 하고, 시신을 감쌌던 옷을 입기도 하고, 분소의를 입기도 하고, 나무껍질 옷을 입기도 하고, 검은 사슴 가죽을 입기도 하고, 검은 사슴 가죽을 조각내어 이어 붙인 옷을 입기도 하고, 띠풀 옷을 입기도 하고, 나무 외피 옷을 입기도 하고, 나무 널빤지 옷을 입기도 하고, 사람의 머리카락으로 만든 옷을 입기도 하고, 동물의 털로 만든 옷을 입기도 하고, 올빼미 깃털로 만든 옷을 입기도 합니다. 머리카락과 수염을 뽑는 자가 되어 머리카락과 수염을 뽑는 수행에 전념하고, 서 있기만 하고 앉는 자리를 거부하기도 하며, 쪼그리고 앉아 지내며 쪼그리고 앉아 정진하는 수행에 전념합니다. 가시 침상에 눕는 자가 되어 가시 침상에 자리를 잡기도 하고, 나무 널빤지 침상에 자리를 잡기도 하고, 맨땅에 자리를 잡기도 합니다. 한쪽 옆구리로만 누워 지내고, 먼지와 때를 뒤집어쓰며, 노지에서 지내고, 지정된 자리에서만 지냅니다. 배설물과 같은 추한 음식을 먹는 자가 되어 추한 음식을 먹는 수행에 전념하고, 물을 마시지 않는 자가 되어 물을 마시지 않는 수행에 전념하며, 저녁마다 세 번씩 물속에 들어가는 수행에 전념하며 지냅니다. 니그로다여, 이를 어떻게 생각합니까? 만약 이와 같다면 고행을 통한 혐오(tapo-jigucchā)는 완전한 것입니까, 불완전한 것입니까?” “참으로 그렇습니다, 세존이시여. 이와 같다면 고행을 통한 혐오는 완전한 것이지 불완전한 것이 아닙니다.” “니그로다여, 이와 같이 완전한 고행을 통한 혐오에도 여러 가지 오염원(upakkilesa)이 있다고 나는 말합니다.”

Upakkileso

오염원

58. ‘‘Yathā kathaṃ pana, bhante, bhagavā evaṃ paripuṇṇāya tapojigucchāya anekavihite upakkilese vadatī’’ti? ‘‘Idha, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

58. “세존이시여, 세존께서는 어떠한 이유로 이와 같이 완전한 고행을 통한 혐오에도 여러 가지 오염원이 있다고 말씀하십니까?” “니그로다여, 여기 어떤 고행자는 고행을 닦으면서 그 고행으로 인해 기뻐하고 [자신의] 의도가 성취되었다고 생각합니다. 니그로다여, 고행자가 고행을 닦으면서 그 고행으로 인해 기뻐하고 의도가 성취되었다고 생각하는 것, 니그로다여, 이것이 바로 고행자의 오염원입니다.

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā attānukkaṃseti paraṃ vambheti. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā attānukkaṃseti paraṃ vambheti. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

“다시 니그로다여, 어떤 고행자는 고행을 닦으면서 그 고행으로 인해 자신을 치켜세우고 남을 비하합니다. 니그로다여, 고행자가 고행을 닦으면서 그 고행으로 인해 자신을 치켜세우고 남을 비하하는 것, 니그로다여, 이것이 바로 고행자의 오염원입니다.

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā majjati mucchati pamādamāpajjati. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so [Pg.35] tena tapasā majjati mucchati pamādamāpajjati. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

“다시 니그로다여, 어떤 고행자는 고행을 닦으면서 그 고행으로 인해 취하고 미혹되고 방일에 빠집니다. 니그로다여, 고행자가 고행을 닦으면서 그 고행으로 인해 취하고 미혹되고 방일에 빠지는 것, 니그로다여, 이것이 바로 고행자의 오염원입니다.

59. ‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

59. “다시 니그로다여, 어떤 고행자는 고행을 닦으면서 그 고행으로 인해 이득과 공양과 명성을 얻고, 그 이득과 공양과 명성으로 인해 기뻐하고 의도가 성취되었다고 생각합니다. 니그로다여, 고행자가 고행을 닦으면서 그 고행으로 인해 이득과 공양과 명성을 얻고, 그 이득과 공양과 명성으로 인해 기뻐하고 의도가 성취되었다고 생각하는 것, 니그로다여, 이것이 바로 고행자의 오염원입니다.

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena attānukkaṃseti paraṃ vambheti. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena attānukkaṃseti paraṃ vambheti. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

“다시 니그로다여, 어떤 고행자는 고행을 닦으면서 그 고행으로 인해 이득과 공양과 명성을 얻고, 그 이득과 공양과 명성으로 인해 자신을 치켜세우고 남을 비하합니다. 니그로다여, 고행자가 고행을 닦으면서 그 고행으로 인해 이득과 공양과 명성을 얻고, 그 이득과 공양과 명성으로 인해 자신을 치켜세우고 남을 비하하는 것, 니그로다여, 이것이 바로 고행자의 오염원입니다.

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena majjati mucchati pamādamāpajjati. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena majjati mucchati pamādamāpajjati. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

“다시 니그로다여, 어떤 고행자는 고행을 닦으면서 그 고행으로 인해 이득과 공양과 명성을 얻고, 그 이득과 공양과 명성으로 인해 취하고 미혹되고 방일에 빠집니다. 니그로다여, 고행자가 고행을 닦으면서 그 고행으로 인해 이득과 공양과 명성을 얻고, 그 이득과 공양과 명성으로 인해 취하고 미혹되고 방일에 빠지는 것, 니그로다여, 이것이 바로 고행자의 오염원입니다.

60. ‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī bhojanesu vodāsaṃ āpajjati – ‘idaṃ me khamati, idaṃ me nakkhamatī’ti. So yañca khvassa nakkhamati, taṃ sāpekkho pajahati. Yaṃ panassa khamati, taṃ gadhito mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati…pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

60. “다시 니그로다여, 어떤 고행자는 음식들에 대해 ‘이것은 내 마음에 들고, 이것은 내 마음에 들지 않는다’라고 차별을 둡니다. 그는 마음에 들지 않는 음식은 미련을 가진 채 버리고, 마음에 드는 음식은 탐닉하고 미혹되고 집착하며, 그 허물을 보지 못하고 벗어나는 지혜가 없이 먹습니다. 니그로다여, 이것 또한 고행자의 오염원입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati lābhasakkārasilokanikantihetu – ‘sakkarissanti maṃ rājāno rājamahāmattā khattiyā brāhmaṇā [Pg.36] gahapatikā titthiyā’ti…pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

“니그로다여, 다시 또 어떤 고행자는 ‘왕들이나 왕의 대신들, 크샤트리아들, 바라문들, 거사들, 그리고 다른 스승들이 나를 공경할 것이다’라고 생각하며 이득과 공경과 명성에 대한 갈망 때문에 고행을 닦는다. 니그로다여, 이것 역시 고행자의 오염원이다.”

61. ‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā apasādetā hoti – ‘kiṃ panāyaṃ sambahulājīvo sabbaṃ saṃbhakkheti. Seyyathidaṃ – mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījameva pañcamaṃ, asanivicakkaṃ dantakūṭaṃ, samaṇappavādenā’ti…pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

61. “니그로다여, 다시 또 어떤 고행자는 다른 사문이나 바라문을 비방한다. ‘이 자는 왜 온갖 것을 먹어치우며 풍족한 생활을 하는가? 말하자면 뿌리 씨앗, 줄기 씨앗, 마디 씨앗, 끝 순 씨앗, 그리고 다섯 번째인 알갱이 씨앗까지, 벼락의 수레바퀴와 같은 이빨로 사문이라고 자처하면서 모든 씨앗을 먹어치우는구나’라고 비방한다. 니그로다여, 이것 역시 고행자의 오염원이다.”

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī passati aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā kulesu sakkariyamānaṃ garukariyamānaṃ māniyamānaṃ pūjiyamānaṃ. Disvā tassa evaṃ hoti – ‘imañhi nāma sambahulājīvaṃ kulesu sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti. Maṃ pana tapassiṃ lūkhājīviṃ kulesu na sakkaronti na garuṃ karonti na mānenti na pūjentī’ti, iti so issāmacchariyaṃ kulesu uppādetā hoti…pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

“니그로다여, 다시 또 어떤 고행자는 다른 사문이나 바라문이 재가자들로부터 공경받고 존중받고 존경받고 공양받는 것을 본다. 그것을 보고 그는 이렇게 생각한다. ‘재가자들은 풍족하게 생활하는 저 사문은 공경하고 존중하고 존경하고 공양하면서, 거친 생활을 하며 고행을 하는 나에게는 공경도 존중도 존경도 공양도 하지 않는구나’라고 생각하며, 재가자들에 대하여 질투와 인색함을 일으킨다. 니그로다여, 이것 역시 고행자의 오염원이다.”

62. ‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī āpāthakanisādī hoti…pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

62. “니그로다여, 다시 또 어떤 고행자는 (자신의 수행을 과시하기 위해) 사람들이 잘 볼 수 있는 곳에 앉아 있는다. 니그로다여, 이것 역시 고행자의 오염원이다.”

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī attānaṃ adassayamāno kulesu carati – ‘idampi me tapasmiṃ idampi me tapasmi’nti…pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

“니그로다여, 다시 또 어떤 고행자는 ‘이것도 나의 고행이다, 저것도 나의 고행이다’라며 재가자들에게 자신을 과시하며 돌아다닌다. 니그로다여, 이것 역시 고행자의 오염원이다.”

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī kiñcideva paṭicchannaṃ sevati. So ‘khamati te ida’nti puṭṭho samāno akkhamamānaṃ āha – ‘khamatī’ti. Khamamānaṃ āha – ‘nakkhamatī’ti. Iti so sampajānamusā bhāsitā hoti…pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

“니그로다여, 다시 또 어떤 고행자는 무엇인가 은밀하게 (잘못된 일을) 저지른다. 그는 ‘그대에게 이것이 허용되는가?’라고 질문을 받았을 때, 허용되지 않는 것임에도 ‘허용됩니다’라고 말하고, 허용되는 것임에도 ‘허용되지 않습니다’라고 말한다. 이와 같이 그는 알고서도 거짓말을 한다. 니그로다여, 이것 역시 고행자의 오염원이다.”

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammaṃ desentassa santaṃyeva pariyāyaṃ anuññeyyaṃ nānujānāti…pe… ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

“니그로다여, 다시 또 어떤 고행자는 여래나 여래의 제자가 법을 설할 때, 마땅히 인정하고 받아들여야 할 진실한 이치를 인정하지 않는다. 니그로다여, 이것 역시 고행자의 오염원이다.”

63. ‘‘Puna [Pg.37] caparaṃ, nigrodha, tapassī kodhano hoti upanāhī. Yampi, nigrodha, tapassī kodhano hoti upanāhī. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

63. “니그로다여, 다시 또 어떤 고행자는 분노하고 원한을 품는다. 니그로다여, 고행자가 분노하고 원한을 품는 것, 이것 역시 고행자의 오염원이다.”

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī makkhī hoti paḷāsī …pe… issukī hoti maccharī… saṭho hoti māyāvī… thaddho hoti atimānī… pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato… micchādiṭṭhiko hoti antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato… sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yampi, nigrodha, tapassī sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Ayampi kho, nigrodha, tapassino upakkileso hoti.

“니그로다여, 다시 또 어떤 고행자는 은혜를 저버리고 대등해지려 하며, 질투하고 인색하며, 기만하고 속이며, 완고하고 자만하며, 사악한 욕심을 품고 사악한 욕망에 휩쓸리며, 그릇된 견해를 가지고 극단적인 견해에 집착하며, 자신의 견해만을 옳다고 움켜쥐고 그것을 고집하며 좀처럼 놓지 못한다. 니그로다여, 고행자가 이처럼 자신의 견해를 고집하고 놓지 못하는 것, 이것 역시 고행자의 오염원이다.”

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, nigrodha, yadime tapojigucchā upakkilesā vā anupakkilesā vā’’ti? ‘‘Addhā kho ime, bhante, tapojigucchā upakkilesā, no anupakkilesā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhante, vijjati yaṃ idhekacco tapassī sabbeheva imehi upakkilesehi samannāgato assa; ko pana vādo aññataraññatarenā’’ti.

“니그로다여, 그대는 어떻게 생각하는가? 이러한 고행의 혐오스러운 오염원들은 정말로 오염원인가, 아니면 오염원이 아닌가?” “세존이시여, 참으로 이러한 고행의 혐오스러운 것들은 오염원이지 오염원이 아님이 아닙니다. 세존이시여, 이 세상의 어떤 고행자가 이러한 오염원들을 모두 갖추고 있을 수도 있는데, 하물며 그중의 하나라도 갖추고 있는 경우에야 어떠하겠습니까.”라고 니그로다가 대답하였다.

Parisuddhapapaṭikappattakathā

청정한 겉껍질의 성취에 관한 이야기

64. ‘‘Idha, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. Yampi, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

64. “니그로다여, 여기 어떤 고행자가 고행을 닦는데, 그는 그 고행으로 인하여 우쭐해하지 않으며 목적을 다 이루었다고 생각하지 않는다. 니그로다여, 고행자가 고행을 닦으면서 그 고행으로 우쭐해하지 않고 목적을 다 이루었다고 생각하지 않는다면, 그는 그 단계에서 청정하다.”

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

“니그로다여, 다시 또 어떤 고행자가 고행을 닦는데, 그는 그 고행으로 자신을 높이지 않고 남을 비하하지 않는다. 니그로다여, 그가 이와 같은 이유로 그 단계에서 청정하다.”

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā na majjati na mucchati na pamādamāpajjati…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

“니그로다여, 다시 또 어떤 고행자가 고행을 닦는데, 그는 그 고행으로 취하지 않고 미혹되지 않으며 방일에 빠지지 않는다. 니그로다여, 그가 이와 같은 이유로 그 단계에서 청정하다.”

65. ‘‘Puna [Pg.38] caparaṃ, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

65. “니그로다여, 다시 또 어떤 고행자가 고행을 닦아 이득과 공경과 명성을 얻게 되었을 때, 그는 그 이득과 공경과 명성으로 인하여 우쭐해하지 않으며 목적을 다 이루었다고 생각하지 않는다. 니그로다여, 그가 이와 같은 이유로 그 단계에서 청정하다.”

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

“니그로다여, 다시 또 어떤 고행자가 고행을 닦아 이득과 공경과 명성을 얻었을 때, 그는 그것으로 자신을 높이지 않고 남을 비하하지 않는다. 니그로다여, 그가 이와 같은 이유로 그 단계에서 청정하다.”

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, so tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena na majjati na mucchati na pamādamāpajjati…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

“니그로다여, 다시 또 어떤 고행자가 고행을 닦아 이득과 공경과 명성을 얻었을 때, 그는 그것으로 인하여 취하지 않고 미혹되지 않으며 방일에 빠지지 않는다. 니그로다여, 그가 이와 같은 이유로 그 단계에서 청정하다.”

66. ‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī bhojanesu na vodāsaṃ āpajjati – ‘idaṃ me khamati, idaṃ me nakkhamatī’ti. So yañca khvassa nakkhamati, taṃ anapekkho pajahati. Yaṃ panassa khamati, taṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

66. “니그로다여, 다시 또 어떤 고행자는 음식에 대하여 ‘이것은 내 마음에 들고, 저것은 내 마음에 들지 않는다’라고 가리지 않는다. 그는 마음에 들지 않는 음식에 대해서는 집착 없이 그것을 버리고, 마음에 드는 음식에 대해서는 탐착하거나 미혹되거나 빠져들지 않으며, 그 위험을 살피고 벗어날 지혜를 갖추어 음식을 섭취한다. 니그로다여, 그가 이와 같은 이유로 그 단계에서 청정하다.”

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī na tapaṃ samādiyati lābhasakkārasilokanikantihetu – ‘sakkarissanti maṃ rājāno rājamahāmattā khattiyā brāhmaṇā gahapatikā titthiyā’ti…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

“니그로다여, 다시 또 어떤 고행자는 ‘왕들이나 왕의 대신들, 크샤트리아들, 바라문들, 거사들, 그리고 다른 스승들이 나를 공경할 것이다’라는 생각으로 이득과 공경과 명성을 갈망하여 고행을 닦지 않는다. 니그로다여, 그가 이와 같은 이유로 그 단계에서 청정하다.”

67. ‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā nāpasādetā hoti – ‘kiṃ panāyaṃ sambahulājīvo sabbaṃ saṃbhakkheti. Seyyathidaṃ – mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījameva pañcamaṃ, asanivicakkaṃ dantakūṭaṃ, samaṇappavādenā’ti…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

67. 또한 니그로다여, 수행자는 어떤 사문이나 바라문을 비방하지 않습니다. '이 사람은 온갖 방식으로 생계를 꾸리며 모든 것을 먹어 치우는구나. 즉, 뿌리 씨앗, 줄기 씨앗, 마디 씨앗, 끝 씨앗, 그리고 다섯 번째인 알곡 씨앗까지도. 사문이라는 이름으로 불리면서 벼락 같은 이빨을 가졌구나'라고 (비방하지 않습니다). ... 이와 같이 그는 그 점에 있어서 청정합니다.

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī passati aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā kulesu sakkariyamānaṃ garu kariyamānaṃ māniyamānaṃ pūjiyamānaṃ. Disvā tassa na evaṃ [Pg.39] hoti – ‘imañhi nāma sambahulājīvaṃ kulesu sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti. Maṃ pana tapassiṃ lūkhājīviṃ kulesu na sakkaronti na garuṃ karonti na mānenti na pūjentī’ti, iti so issāmacchariyaṃ kulesu nuppādetā hoti…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

또한 니그로다여, 수행자는 어떤 사문이나 바라문이 가문들(신도들)로부터 공경받고 존중받고 존경받고 공양받는 것을 봅니다. 그것을 보고 그는 이렇게 생각하지 않습니다. '이처럼 온갖 방식으로 생계를 꾸리는 자를 가문들이 공경하고 존중하고 존경하고 공양하는구나. 반면에 고행을 닦고 거칠게 살아가는 나에 대해서는 가문들이 공경하지도 않고 존중하지도 않고 존경하지도 않고 공양하지도 않는구나.' 이와 같이 그는 가문들에 대하여 질투와 인색함을 일으키지 않습니다. ... 이와 같이 그는 그 점에 있어서 청정합니다.

68. ‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī na āpāthakanisādī hoti…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

68. 또한 니그로다여, 수행자는 (사람들의 눈에 띄기 위해) 드러난 곳에 앉아 있지 않습니다. ... 이와 같이 그는 그 점에 있어서 청정합니다.

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī na attānaṃ adassayamāno kulesu carati – ‘idampi me tapasmiṃ, idampi me tapasmi’nti…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

또한 니그로다여, 수행자는 가문들을 다니며 '이것이 나의 고행이다, 이것이 나의 고행이다'라고 자신을 드러내 보이지 않습니다. ... 이와 같이 그는 그 점에 있어서 청정합니다.

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī na kañcideva paṭicchannaṃ sevati, so – ‘khamati te ida’nti puṭṭho samāno akkhamamānaṃ āha – ‘nakkhamatī’ti. Khamamānaṃ āha – ‘khamatī’ti. Iti so sampajānamusā na bhāsitā hoti…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

또한 니그로다여, 수행자는 그 어떤 것도 은밀하게 행하지 않습니다. 그는 '당신은 이것을 좋아합니까?'라는 질문을 받았을 때, 좋아하지 않으면 '좋아하지 않습니다'라고 말하고, 좋아하면 '좋아합니다'라고 말합니다. 이와 같이 그는 알고서 하는 거짓말을 하지 않습니다. ... 이와 같이 그는 그 점에 있어서 청정합니다.

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammaṃ desentassa santaṃyeva pariyāyaṃ anuññeyyaṃ anujānāti…pe… evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

또한 니그로다여, 수행자는 여래나 여래의 제자가 법을 설할 때, 있는 그대로의 타당한 이유를 인정합니다. ... 이와 같이 그는 그 점에 있어서 청정합니다.

69. ‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī akkodhano hoti anupanāhī. Yampi, nigrodha, tapassī akkodhano hoti anupanāhī evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

69. 또한 니그로다여, 수행자는 화내지 않고 원한을 품지 않습니다. 니그로다여, 수행자가 화내지 않고 원한을 품지 않는 것, 이와 같이 그는 그 점에 있어서 청정합니다.

‘‘Puna caparaṃ, nigrodha, tapassī amakkhī hoti apaḷāsī…pe… anissukī hoti amaccharī… asaṭho hoti amāyāvī… atthaddho hoti anatimānī… na pāpiccho hoti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato… na micchādiṭṭhiko hoti na antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato… na sandiṭṭhiparāmāsī hoti na ādhānaggāhī suppaṭinissaggī. Yampi, nigrodha, tapassī na sandiṭṭhiparāmāsī hoti na ādhānaggāhī suppaṭinissaggī. Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti.

또한 니그로다여, 수행자는 은혜를 저버리지 않고, 맞서지 않으며, 질투하지 않고, 인색하지 않으며, 간사하지 않고, 속이지 않으며, 완고하지 않고, 거만하지 않으며, 나쁜 욕심을 품지 않고 나쁜 욕심에 사로잡히지 않으며, 그릇된 견해를 갖지 않고 끝단에 치우친 견해를 갖지 않으며, 자신의 견해에 집착하지 않고 견고하게 붙들지 않으며 쉽게 포기합니다. 니그로다여, 수행자가 자신의 견해에 집착하지 않고 견고하게 붙들지 않으며 쉽게 포기하는 것, 이와 같이 그는 그 점에 있어서 청정합니다.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, nigrodha, yadi evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā vā’’ti? ‘‘Addhā kho, bhante, evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā [Pg.40] hoti no aparisuddhā, aggappattā ca sārappattā cā’’ti. ‘‘Na kho, nigrodha, ettāvatā tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca; api ca kho papaṭikappattā hotī’’ti.

니그로다여, 그대는 어떻게 생각하는가? 이와 같다면 고행을 혐오하는 실천(고행주의)은 청정하겠는가, 청정하지 않겠는가?" "세존이시여, 참으로 이와 같다면 고행을 혐오하는 실천은 청정하며 청정하지 않은 것이 아닙니다. 또한 정점에 도달한 것이며 핵심에 도달한 것입니다." "니그로다여, 단지 이 정도로 고행을 혐오하는 실천이 정점에 도달하거나 핵심에 도달한 것은 아니다. 다만 그것은 나무껍질(거친 겉껍질)에 도달한 것일 뿐이다."

Parisuddhatacappattakathā

청정한 껍질에 도달함에 대한 논의

70. ‘‘Kittāvatā pana, bhante, tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca? Sādhu me, bhante, bhagavā tapojigucchāya aggaññeva pāpetu, sāraññeva pāpetū’’ti. ‘‘Idha, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti. Kathañca, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti? Idha, nigrodha, tapassī na pāṇaṃ atipāteti, na pāṇaṃ atipātayati, na pāṇamatipātayato samanuñño hoti. Na adinnaṃ ādiyati, na adinnaṃ ādiyāpeti, na adinnaṃ ādiyato samanuñño hoti. Na musā bhaṇati, na musā bhaṇāpeti, na musā bhaṇato samanuñño hoti. Na bhāvitamāsīsati, na bhāvitamāsīsāpeti, na bhāvitamāsīsato samanuñño hoti. Evaṃ kho, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti.

70. "세존이시여, 그러면 어떻게 해야 고행을 혐오하는 실천이 정점에 도달하고 핵심에 도달하게 됩니까? 바라옵건대, 세존이시여, 고행을 혐오하는 실천의 정점에 이르게 하시고 핵심에 이르게 해주십시오." "니그로다여, 여기 수행자는 네 가지 제어(사구금계)로 단속한다. 니그로다여, 어떻게 수행자가 네 가지 제어로 단속하는가? 니그로다여, 여기 수행자는 생명을 죽이지 않고, 죽이게 하지 않으며, 죽이는 것을 승인하지 않는다. 주지 않은 것을 가지지 않고, 가지게 하지 않으며, 가지는 것을 승인하지 않는다. 거짓말을 하지 않고, 하게 하지 않으며, 하는 것을 승인하지 않는다. 감각적 쾌락을 탐하지 않고, 탐하게 하지 않으며, 탐하는 것을 승인하지 않는다. 니그로다여, 이와 같이 수행자는 네 가지 제어로 단속한다."

‘‘Yato kho, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti, aduṃ cassa hoti tapassitāya. So abhiharati no hīnāyāvattati. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādappadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādappadosā cittaṃ parisodheti. Thinamiddhaṃ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti.

"니그로다여, 수행자가 네 가지 제어로 단속할 때, 그의 고행으로 인하여 이러한 특징이 나타난다. 그는 정진을 계속하며 낮은 삶(속세)으로 돌아가지 않는다. 그는 숲, 나무 아래, 산, 협곡, 동굴, 묘지, 밀림, 노지, 볏짚더미와 같은 적막한 처소를 찾는다. 그는 공양을 마치고 돌아와서 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 마음을 챙겨 전면에 확립하고 앉는다. 그는 세상에 대한 탐욕을 버리고 탐욕 없는 마음으로 머물며, 탐욕으로부터 마음을 청정하게 한다. 악의를 버리고 악의 없는 마음으로 모든 생명체의 이익을 위해 연민하며 머물며, 악의로부터 마음을 청정하게 한다. 해태와 혼침을 버리고 해태와 혼침에서 벗어나 빛의 지각을 지니고 마음 챙기고 알아차리며 머물며, 해태와 혼침으로부터 마음을 청정하게 한다. 들뜸과 후회를 버리고 들뜨지 않은 채 내면의 평온한 마음으로 머물며, 들뜸과 후회로부터 마음을 청정하게 한다. 의심을 버리고 의심을 건너가 유익한 법들에 대해 망설임 없이 머물며, 의심으로부터 마음을 청정하게 한다."

71. ‘‘So [Pg.41] ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.

71. "그는 마음의 오염원이자 통찰력을 약화시키는 이 다섯 가지 장애(오개)를 버리고, 자애(메따)가 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머문다. 그와 같이 두 번째 방향을, 그와 같이 세 번째 방향을, 그와 같이 네 번째 방향을. 이처럼 위로, 아래로, 옆으로, 모든 곳에서 모든 중생들을 자신처럼 여기며, 광대하고 고귀하고 무량하며 원한 없고 고통 없는 자애가 함께한 마음으로 온 세상을 가득 채워 머문다. 비(까루나)가 함께한 마음으로... 희(무디따)가 함께한 마음으로... 평온(우뻬까)이 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머문다. 그와 같이 두 번째 방향을, 그와 같이 세 번째 방향을, 그와 같이 네 번째 방향을. 이처럼 위로, 아래로, 옆으로, 모든 곳에서 모든 중생들을 자신처럼 여기며, 광대하고 고귀하고 무량하며 원한 없고 고통 없는 평온이 함께한 마음으로 온 세상을 가득 채워 머문다."

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, nigrodha. Yadi evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā vā’’ti? ‘‘Addhā kho, bhante, evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā hoti no aparisuddhā, aggappattā ca sārappattā cā’’ti. ‘‘Na kho, nigrodha, ettāvatā tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca; api ca kho tacappattā hotī’’ti.

“니그로다여, 어떻게 생각하는가? 만약 이와 같다면 고행의 제어(tapojigucchā)가 청정한 것이겠는가, 아니면 청정하지 않은 것이겠는가?” “세존이시여, 분명 이와 같다면 고행의 제어는 청정하며 청정하지 않은 것이 아닙니다. 또한 그것은 최고에 도달한 것이며 핵심에 도달한 것입니다.” “니그로다여, 이 정도로는 고행의 제어가 최고에 도달한 것도 아니고 핵심에 도달한 것도 아니다. 다만 겉껍질에 도달했을 뿐이다.”

Parisuddhaphegguppattakathā

청정함이 속껍질에 도달함에 대한 논설

72. ‘‘Kittāvatā pana, bhante, tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca? Sādhu me, bhante, bhagavā tapojigucchāya aggaññeva pāpetu, sāraññeva pāpetū’’ti. ‘‘Idha, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti. Kathañca, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti…pe… yato kho, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti, aduṃ cassa hoti tapassitāya. So abhiharati no hīnāyāvattati. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati…pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā…pe… karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi [Pg.42] jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ, tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

72. “세존이시여, 그러면 어느 정도라야 고행의 제어가 최고에 도달하고 핵심에 도달한 것이 됩니까? 세존이시여, 바라옵건대 세존께서는 저에게 고행의 제어의 최고와 핵심에 이르게 하는 가르침을 베풀어 주십시오.” “니그로다여, 여기 어떤 고행자는 네 가지 단속(cātuyāmasaṃvara)으로 잘 단속한다. 니그로다여, 고행자는 어떻게 네 가지 단속으로 단속하는가? (중략) 니그로다여, 고행자가 네 가지 단속으로 잘 단속하게 될 때, 그의 고행으로 인해 이러한 특징이 나타난다. 그는 그 계율을 더욱 증장시키며 낮은 단계(속세)로 되돌아가지 않는다. 그는 외딴 처소를 의지한다. (중략) 그는 지혜를 무력하게 만들고 마음을 오염시키는 이 다섯 가지 장애(nīvaraṇa)를 제거하고, 자애가 함께한 마음으로... (중략) ...연민이 함께한 마음으로... (중략) ...기쁨이 함께한 마음으로... (중략) ...평온이 함께한 마음으로 광대하고 고귀하며 무량하고 원한 없으며 고통 없는 상태로 온 세상에 가득 채워 머문다. 그는 여러 가지 전생의 삶을 기억한다. 즉, 한 생, 두 생, 세 생, 네 생, 다섯 생, 열 생, 스무 생, 서른 생, 마흔 생, 쉰 생, 백 생, 천 생, 백천 생, 그리고 수많은 수축하는 겁과 수많은 팽창하는 겁, 수많은 수축하고 팽창하는 겁을 기억한다. ‘저곳에서 나는 이런 이름, 이런 종족, 이런 용모, 이런 음식을 먹었으며, 이런 즐거움과 괴로움을 겪었고 수명은 이러했다. 그곳에서 죽어 저곳에 태어났고, 그곳에서도 이런 이름... 이런 수명을 가졌으며, 그곳에서 죽어 다시 여기에 태어났다’라고 한다. 이와 같이 상세한 모습과 내력을 갖춘 여러 가지 전생의 삶을 기억한다.”

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, nigrodha, yadi evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā vā’’ti? ‘‘Addhā kho, bhante, evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā hoti, no aparisuddhā, aggappattā ca sārappattā cā’’ti. ‘‘Na kho, nigrodha, ettāvatā tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca; api ca kho phegguppattā hotī’’ti.

“니그로다여, 어떻게 생각하는가? 만약 이와 같다면 고행의 제어가 청정한 것이겠는가, 아니면 청정하지 않은 것이겠는가?” “세존이시여, 분명 이와 같다면 고행의 제어는 청정하며 청정하지 않은 것이 아닙니다. 또한 그것은 최고에 도달한 것이며 핵심에 도달한 것입니다.” “니그로다여, 이 정도로는 고행의 제어가 최고에 도달한 것도 아니고 핵심에 도달한 것도 아니다. 다만 속껍질(변재)에 도달했을 뿐이다.”

Parisuddhaaggappattasārappattakathā

청정함이 최고와 핵심에 도달함에 대한 논설

73. ‘‘Kittāvatā pana, bhante, tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca? Sādhu me, bhante, bhagavā tapojigucchāya aggaññeva pāpetu, sāraññeva pāpetū’’ti. ‘‘Idha, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti. Kathañca, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti…pe… yato kho, nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti, aduṃ cassa hoti tapassitāya. So abhiharati no hīnāyāvattati. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati…pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena [Pg.43] samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti.

73. “세존이시여, 그러면 어느 정도라야 고행의 제어가 최고에 도달하고 핵심에 도달한 것이 됩니까? 세존이시여, 바라옵건대 세존께서는 저에게 고행의 제어의 최고와 핵심에 이르게 하는 가르침을 베풀어 주십시오.” “니그로다여, 여기 어떤 고행자는 네 가지 단속으로 잘 단속한다. (중략) 니그로다여, 고행자가 네 가지 단속으로 단속할 때, 그의 고행으로 인해 이러한 특징이 나타난다. 그는 그 계율을 증장시키며 낮은 단계로 돌아가지 않는다. 그는 외딴 처소를 의지한다. (중략) 그는 지혜를 무력하게 만드는 다섯 가지 장애를 버리고 자애가 함께한 마음으로... (중략) ...평온이 함께한 마음으로 광대하고 고귀하며 무량하고 원한 없으며 고통 없는 상태로 온 세상에 가득 채워 머문다. 그는 여러 가지 전생의 삶을 기억한다. 즉, 한 생, 두 생, 세 생, 네 생, 다섯 생... (중략) 이와 같이 상세한 모습과 내력을 갖춘 전생의 삶을 기억한다. 또한 그는 청정하고 인간을 초월한 천안(dibbena cakkhunā)으로 중생들이 죽고 태어나는 것, 저열하거나 고귀한 것, 아름답거나 추한 것, 행복한 곳에 가거나 불행한 곳에 가는 것을 보며 중생들이 지은 업에 따라가는 것을 꿰뚫어 안다. ‘오, 이 중생들은 몸과 말과 마음으로 악행을 저지르고 성자들을 비방하며 그릇된 견해를 가지고 그릇된 견해에 따른 업을 지었구나. 그들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 떨어졌구나. 하지만 이 중생들은 몸과 말과 마음으로 선행을 닦고 성자들을 비방하지 않으며 바른 견해를 가지고 바른 견해에 따른 업을 지었구나. 그들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 행복한 곳, 천상 세계에 태어났구나’라고 안다. 이와 같이 청정하고 인간을 초월한 천안으로 중생들이 죽고 태어나는 것... (중략) 중생들이 업에 따라가는 것을 꿰뚫어 안다.”

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, nigrodha, yadi evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā vā’’ti? ‘‘Addhā kho, bhante, evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā hoti no aparisuddhā, aggappattā ca sārappattā cā’’ti.

“니그로다여, 어떻게 생각하는가? 만약 이와 같다면 고행의 제어가 청정한 것이겠는가, 아니면 청정하지 않은 것이겠는가?” “세존이시여, 분명 이와 같다면 고행의 제어는 청정하며 청정하지 않은 것이 아닙니다. 또한 그것은 최고에 도달한 것이며 핵심에 도달한 것입니다.”

74. ‘‘Ettāvatā kho, nigrodha, tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca. Iti kho, nigrodha, yaṃ maṃ tvaṃ avacāsi – ‘ko nāma so, bhante, bhagavato dhammo, yena bhagavā sāvake vineti, yena bhagavatā sāvakā vinītā assāsappattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādibrahmacariya’nti. Iti kho taṃ, nigrodha, ṭhānaṃ uttaritarañca paṇītatarañca, yenāhaṃ sāvake vinemi, yena mayā sāvakā vinītā assāsappattā paṭijānanti ajjhāsayaṃ ādibrahmacariya’’nti.

74. “니그로다여, 이 정도라야 고행의 제어가 최고에 도달하고 핵심에 도달한 것이다. 니그로다여, 그대가 나에게 ‘세존이시여, 세존께서 제자들을 가르치시는 그 법은 무엇입니까? 제자들이 그 가르침을 받아 안식에 이르고 범행의 근본인 최상의 의지처를 성취했다고 선언하게 하는 그 법은 무엇입니까?’라고 물었던 것이 바로 이것이다. 니그로다여, 내가 제자들을 가르치고, 제자들이 가르침을 받아 안식에 이르고 범행의 근본인 최상의 의지처를 성취했다고 선언하게 하는 그 법은 이보다 훨씬 더 뛰어나고 수승하다.”

Evaṃ vutte, te paribbājakā unnādino uccāsaddamahāsaddā ahesuṃ – ‘‘ettha mayaṃ anassāma sācariyakā, na mayaṃ ito bhiyyo uttaritaraṃ pajānāmā’’ti.

이런 말씀을 하시자, 그 유행자들은 “우리는 스승들과 함께 여기서 망했구나. 우리는 이보다 더 높고 뛰어난 법을 알지 못했다”라고 큰 소란을 피우며 외쳐댔다.

Nigrodhassa pajjhāyanaṃ

니그로다의 낙심과 숙고

75. Yadā aññāsi sandhāno gahapati – ‘‘aññadatthu kho dānime aññatitthiyā paribbājakā bhagavato bhāsitaṃ sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññācittaṃ upaṭṭhāpentī’’ti. Atha nigrodhaṃ paribbājakaṃ etadavoca [Pg.44] – ‘‘iti kho, bhante nigrodha, yaṃ maṃ tvaṃ avacāsi – ‘yagghe, gahapati, jāneyyāsi, kena samaṇo gotamo saddhiṃ sallapati, kena sākacchaṃ samāpajjati, kena paññāveyyattiyaṃ samāpajjati, suññāgārahatā samaṇassa gotamassa paññā, aparisāvacaro samaṇo gotamo nālaṃ sallāpāya, so antamantāneva sevati; seyyathāpi nāma gokāṇā pariyantacārinī antamantāneva sevati. Evameva suññāgārahatā samaṇassa gotamassa paññā, aparisāvacaro samaṇo gotamo nālaṃ sallāpāya; so antamantāneva sevati; iṅgha, gahapati, samaṇo gotamo imaṃ parisaṃ āgaccheyya, ekapañheneva naṃ saṃsādeyyāma, tucchakumbhīva naṃ maññe orodheyyāmā’ti. Ayaṃ kho so, bhante, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho idhānuppatto, aparisāvacaraṃ pana naṃ karotha, gokāṇaṃ pariyantacāriniṃ karotha, ekapañheneva naṃ saṃsādetha, tucchakumbhīva naṃ orodhethā’’ti. Evaṃ vutte, nigrodho paribbājako tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.

75. 산다나 장자가 ‘이제 이 외도 유행자들이 진정으로 세존의 가르침을 듣고자 하고, 귀를 기울이며, 알려고 하는 마음을 일으키고 있구나’라는 것을 알았을 때, 니그로다 유행자에게 이와 같이 말했습니다. “존자 니그로다여, 당신은 저에게 ‘장자여, 당신은 사문 고타마가 누구와 대화하고, 누구와 토론하며, 누구와 지혜의 명석함을 성취하는지 알아야 합니다. 사문 고타마의 지혜는 빈집에 의해 파괴되었으며, 사문 고타마는 대중 속에 들어가지 못하고 대화를 나눌 능력도 없어서 오직 변두리 지역만을 전전합니다. 마치 애꾸눈 암소가 변두리에서만 노닐며 외딴곳만을 찾아다니는 것과 같습니다. 이와 마찬가지로 사문 고타마의 지혜는 빈집에 의해 파괴되었고 대중 속에 들어가지 못하며 대화할 능력도 없어 변두리 지역만을 전전합니다. 장자여, 만약 사문 고타마가 이 회중에 온다면 우리는 단 하나의 질문으로 그를 굴복시키고, 마치 빈 항아리처럼 그를 꼼짝 못 하게 만들 것입니다’라고 말했습니다. 존자여, 여기 그 세존, 아라한, 정등각자께서 이곳에 도착하셨습니다. 자, 이제 그분을 대중 속에 들어가지 못하게 해보십시오. 그분을 변두리나 전전하는 애꾸눈 암소처럼 만들어 보십시오. 단 하나의 질문으로 그분을 굴복시키고 빈 항아리처럼 그분을 꼼짝 못 하게 만들어 보십시오.” 이와 같이 말하자, 니그로다 유행자는 침묵을 지키며 기가 죽고, 어깨가 처진 채 고개를 떨구고 멍하니 생각에 잠겨 아무런 대답도 하지 못하고 앉아 있었습니다.

76. Atha kho bhagavā nigrodhaṃ paribbājakaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā nigrodhaṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘saccaṃ kira, nigrodha, bhāsitā te esā vācā’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhante, bhāsitā me esā vācā, yathābālena yathāmūḷhena yathāakusalenā’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, nigrodha. Kinti te sutaṃ paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘ye te ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, evaṃ su te bhagavanto saṃgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ – rājakathaṃ corakathaṃ…pe… itibhavābhavakathaṃ iti vā. Seyyathāpi tvaṃ etarahi sācariyako. Udāhu, evaṃ su te bhagavanto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni, seyyathāpāhaṃ etarahī’ti.

76. 그때 세존께서는 니그로다 유행자가 침묵하여 기가 죽고 어깨가 처진 채 고개를 떨구고 멍하니 아무 말도 못 하고 있는 것을 아시고, 니그로다 유행자에게 이와 같이 말씀하셨습니다. “니그로다여, 네가 진실로 그러한 말을 했느냐?” “세존이시여, 어리석고 미혹하며 미숙한 탓에 진실로 제가 그런 말을 하였습니다.” “니그로다여, 이를 어떻게 생각하느냐? 너는 나이가 많고 연륜이 깊으며 스승의 스승 격인 유행자들이 하는 말을 들어본 적이 있느냐? ‘과거에 계셨던 아라한 정등각자이신 세존들께서도 지금 너와 너의 스승들처럼 함께 모여 시끄럽게 떠들며 왕에 대한 이야기, 도둑에 대한 이야기 등… 번영과 쇠퇴에 관한 이야기 같은 온갖 세속적인 이야기에 전념하며 지내셨겠느냐? 아니면 과거의 세존들께서는 지금의 나처럼 소음이 적고 소란스럽지 않으며 사람들이 다니지 않고, 사람들의 은밀한 행위에 적합하며 홀로 수행하기에 알맞은 멀리 떨어진 숲속의 처소를 의지하며 지내셨겠느냐?’ 너는 어떻게 들었느냐?”

‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante. Paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘ye te ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā[Pg.45], na evaṃ su te bhagavanto saṃgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ – rājakathaṃ corakathaṃ…pe… itibhavābhavakathaṃ iti vā, seyyathāpāhaṃ etarahi sācariyako. Evaṃ su te bhagavanto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni, seyyathāpi bhagavā etarahī’’’ti.

“세존이시여, 저는 나이가 많고 연륜이 깊으며 스승의 스승 격인 유행자들이 말하는 것을 이와 같이 들었습니다. ‘과거에 계셨던 아라한 정등각자이신 세존들께서는 지금 저와 제 스승들처럼 함께 모여 시끄럽게 떠들며 왕에 대한 이야기, 도둑에 대한 이야기 등… 번영과 쇠퇴에 관한 이야기 같은 온갖 세속적인 이야기에 전념하며 지내지 않으셨습니다. 과거의 세존들께서는 지금의 세존과 같이 소음이 적고 소란스럽지 않으며 사람들이 다니지 않고, 사람들의 은밀한 행위에 적합하며 홀로 수행하기에 알맞은 멀리 떨어진 숲속의 처소를 의지하며 지내셨다’고 들었습니다.”

‘‘Tassa te, nigrodha, viññussa sato mahallakassa na etadahosi – ‘buddho so bhagavā bodhāya dhammaṃ deseti, danto so bhagavā damathāya dhammaṃ deseti, santo so bhagavā samathāya dhammaṃ deseti, tiṇṇo so bhagavā taraṇāya dhammaṃ deseti, parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṃ desetī’’’ti?

“니그로다여, 지혜가 있고 연륜이 있는 너에게 이와 같은 생각이 들지 않았느냐? ‘그 세존께서는 스스로 깨달으셨기에 다른 이들을 깨닫게 하기 위해 법을 설하시고, 스스로 길들여지셨기에 다른 이들을 길들이기 위해 법을 설하시며, 스스로 평온을 얻으셨기에 다른 이들을 평온하게 하기 위해 법을 설하시고, 스스로 건너셨기에 다른 이들을 건너게 하기 위해 법을 설하시며, 스스로 완전한 열반에 드셨기에 다른 이들을 완전한 열반에 들게 하기 위해 법을 설하신다’는 생각 말이다.”

Brahmacariyapariyosānasacchikiriyā

청정범행의 완성과 실현

77. Evaṃ vutte, nigrodho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yvāhaṃ evaṃ bhagavantaṃ avacāsiṃ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti. ‘‘Taggha tvaṃ, nigrodha, accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yo maṃ tvaṃ evaṃ avacāsi. Yato ca kho tvaṃ, nigrodha, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāma. Vuddhi hesā, nigrodha, ariyassa vinaye, yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati. Ahaṃ kho pana, nigrodha, evaṃ vadāmi –

77. 이와 같이 말씀하시자, 니그로다 유행자가 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. “세존이시여, 어리석고 미혹하며 미숙한 탓에 제가 잘못을 저질렀습니다. 제가 세존께 그와 같은 말을 하였습니다. 세존이시여, 제가 장래에 스스로를 잘 단속할 수 있도록 저의 잘못을 잘못으로 받아들여 용서해 주십시오.” “니그로다여, 참으로 어리석고 미혹하며 미숙한 탓에 네가 나에게 그런 말을 하는 잘못을 저질렀구나. 그러나 니그로다여, 네가 잘못을 잘못으로 보고 법답게 참회하였기에 우리는 네 잘못을 받아들인다. 니그로다여, 잘못을 잘못으로 보고 법답게 참회하며 장래에 단속하는 것은 성스러운 율(Ariyassa Vinaya)에서 성장하는 길이다. 니그로다여, 참으로 나는 이와 같이 말한다.”

‘Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati sattavassāni. Tiṭṭhantu, nigrodha, satta vassāni. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno, yassatthāya kulaputtā [Pg.46] sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati cha vassāni. Pañca vassāni… cattāri vassāni… tīṇi vassāni… dve vassāni… ekaṃ vassaṃ. Tiṭṭhatu, nigrodha, ekaṃ vassaṃ. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati satta māsāni. Tiṭṭhantu, nigrodha, satta māsāni… cha māsāni… pañca māsāni … cattāri māsāni… tīṇi māsāni… dve māsāni… ekaṃ māsaṃ… aḍḍhamāsaṃ. Tiṭṭhatu, nigrodha, aḍḍhamāso. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati sattāhaṃ’.

‘지혜롭고 간사하지 않으며 기만하지 않고 정직한 사람이 오라. 내가 그를 훈계하고 법을 설하리라. 훈계받은 대로 실천하면, 명문가의 자제들이 바르게 집에서 나와 출가하여 범행을 닦는 그 목적인 위없는 범행의 완성을 현생에서 스스로의 지혜로 알고 증득하여 7년 동안 머물게 될 것이다. 니그로다여, 7년은 그만두어라. 지혜롭고 간사하지 않으며 기만하지 않고 정직한 사람이 오라. 내가 그를 훈계하고 법을 설하리라. 훈계받은 대로 실천하면, 명문가의 자제들이 바르게 집에서 나와 출가하여 범행을 닦는 그 목적인 위없는 범행의 완성을 현생에서 스스로의 지혜로 알고 증득하여 6년, 5년, 4년, 3년, 2년, 1년 동안 머물게 될 것이다. 니그로다여, 1년은 그만두어라. 지혜롭고 간사하지 않으며 기만하지 않고 정직한 사람이 오라. 내가 그를 훈계하고 법을 설하리라. 훈계받은 대로 실천하면, 명문가의 자제들이 바르게 집에서 나와 출가하여 범행을 닦는 그 목적인 위없는 범행의 완성을 현생에서 스스로의 지혜로 알고 증득하여 7개월 동안 머물게 될 것이다. 니그로다여, 7개월은 그만두어라. 6개월, 5개월, 4개월, 3개월, 2개월, 1개월, 보름 동안 머물게 될 것이다. 니그로다여, 보름은 그만두어라. 지혜롭고 간사하지 않으며 기만하지 않고 정직한 사람이 오라. 내가 그를 훈계하고 법을 설하리라. 훈계받은 대로 실천하면, 명문가의 자제들이 바르게 집에서 나와 출가하여 범행을 닦는 그 목적인 위없는 범행의 완성을 현생에서 스스로의 지혜로 알고 증득하여 7일 동안 머물게 될 것이다.’

Paribbājakānaṃ pajjhāyanaṃ

유행승들의 실의

78. ‘‘Siyā kho pana te, nigrodha, evamassa – ‘antevāsikamyatā no samaṇo gotamo evamāhā’ti. Na kho panetaṃ, nigrodha, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yo eva vo ācariyo, so eva vo ācariyo hotu. Siyā kho pana te, nigrodha, evamassa – ‘uddesā no cāvetukāmo samaṇo gotamo evamāhā’ti. Na kho panetaṃ, nigrodha, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yo eva vo uddeso so eva vo uddeso hotu. Siyā kho pana te, nigrodha, evamassa – ‘ājīvā no cāvetukāmo samaṇo gotamo evamāhā’ti. Na kho panetaṃ, nigrodha, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yo eva vo ājīvo, so eva vo ājīvo hotu. Siyā kho pana te, nigrodha, evamassa – ‘ye no dhammā akusalā akusalasaṅkhātā sācariyakānaṃ, tesu patiṭṭhāpetukāmo samaṇo gotamo evamāhā’ti. Na kho panetaṃ, nigrodha, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Akusalā ceva vo te dhammā hontu akusalasaṅkhātā ca sācariyakānaṃ. Siyā kho pana te[Pg.47], nigrodha, evamassa – ‘ye no dhammā kusalā kusalasaṅkhātā sācariyakānaṃ, tehi vivecetukāmo samaṇo gotamo evamāhā’ti. Na kho panetaṃ, nigrodha, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Kusalā ceva vo te dhammā hontu kusalasaṅkhātā ca sācariyakānaṃ. Iti khvāhaṃ, nigrodha, neva antevāsikamyatā evaṃ vadāmi, napi uddesā cāvetukāmo evaṃ vadāmi, napi ājīvā cāvetukāmo evaṃ vadāmi, napi ye vo dhammā akusalā akusalasaṅkhātā sācariyakānaṃ, tesu patiṭṭhāpetukāmo evaṃ vadāmi, napi ye vo dhammā kusalā kusalasaṅkhātā sācariyakānaṃ, tehi vivecetukāmo evaṃ vadāmi. Santi ca kho, nigrodha, akusalā dhammā appahīnā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā, yesāhaṃ pahānāya dhammaṃ desemi. Yathāpaṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodānīyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṃ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’’ti.

78. “니그로다여, ‘사문 고타마는 우리를 제자로 삼고 싶어서 이렇게 말한다’는 생각이 그대에게 들 수도 있다. 그러나 니그로다여, 그렇게 보아서는 안 된다. 그대들의 스승인 자는 그대로 그대들의 스승이 되게 하라. 니그로다여, ‘사문 고타마는 우리의 학습(uddesa)에서 우리를 멀어지게 하려고 이렇게 말한다’는 생각이 그대에게 들 수도 있다. 그러나 니그로다여, 그렇게 보아서는 안 된다. 그대들의 학습은 그대로 그대들의 학습이 되게 하라. 니그로다여, ‘사문 고타마는 우리의 생계(ājīva)에서 우리를 멀어지게 하려고 이렇게 말한다’는 생각이 그대에게 들 수도 있다. 그러나 니그로다여, 그렇게 보아서는 안 된다. 그대들의 생계는 그대로 그대들의 생계가 되게 하라. 니그로다여, ‘사문 고타마는 그대들의 스승과 함께하는 불선하고 불선이라 불리는 법들에 우리를 안주시킨다’는 생각이 그대에게 들 수도 있다. 그러나 니그로다여, 그렇게 보아서는 안 된다. 그대들의 스승과 함께하는 그 법들은 그대로 불선하고 불선이라 불리는 것이 되게 하라. 니그로다여, ‘사문 고타마는 그대들의 스승과 함께하는 선하고 선이라 불리는 법들에서 우리를 떼어놓으려 한다’는 생각이 그대에게 들 수도 있다. 그러나 니그로다여, 그렇게 보아서는 안 된다. 그대들의 스승과 함께하는 그 법들은 그대로 선하고 선이라 불리는 것이 되게 하라. 니그로다여, 이와 같이 나는 제자로 삼고 싶어서 이렇게 말하는 것이 아니며, 학습에서 멀어지게 하려 함도 아니며, 생계에서 멀어지게 하려 함도 아니며, 그대들의 불선한 법들에 안주시킴도 아니며, 그대들의 선한 법들에서 떼어놓으려 함도 아니다. 니그로다여, 아직 버려지지 않은, 오염원이 되고 다시 태어남을 가져오며 괴로움이 따르고 괴로운 과보를 주며 미래에 태어남과 늙음과 죽음의 원인이 되는 불선한 법들이 실재하니, 나는 그것들을 버리기 위해 법을 설하는 것이다. 내가 설한 대로 실천하는 그대들에게 오염된 법들은 사라질 것이며, 청정한 법들은 증장할 것이며, 지혜의 완성(paññāpāripūri)과 광대함(vepullatta)을 현생에서 스스로 지혜로 알고 증득하여 머물게 될 것이다.”

79. Evaṃ vutte, te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṃsu yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacittā. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘sabbe pime moghapurisā phuṭṭhā pāpimatā. Yatra hi nāma ekassapi na evaṃ bhavissati – ‘handa mayaṃ aññāṇatthampi samaṇe gotame brahmacariyaṃ carāma, kiṃ karissati sattāho’’’ti? Atha kho bhagavā udumbarikāya paribbājakārāme sīhanādaṃ naditvā vehāsaṃ abbhuggantvā gijjhakūṭe pabbate paccupaṭṭhāsi. Sandhāno pana gahapati tāvadeva rājagahaṃ pāvisīti.

79. 이와 같이 말씀하시자, 그 유행승들은 악마(마라)에게 마음을 사로잡힌 자들처럼 침묵하고 의기소침해져서 어깨를 늘어뜨리고 고개를 숙인 채 할 말을 잃고 앉아 있었다. 그때 세존께서는 ‘이 모든 어리석은 자들이 악마에게 홀렸구나. 단 한 사람이라도 ‘자, 우리도 사문 고타마 밑에서 진리를 알기 위해 범행을 닦아보자. 7일이 대수겠는가?’라는 생각을 하는 이가 없으니’라고 생각하셨다. 이어 세존께서는 우둠바리카 유행승의 정원에서 사자후를 토하신 후, 공중으로 솟구쳐 오르시어 기지쿠트 산에 내려앉으셨다. 산다나 거사는 곧장 라자가하 성으로 들어갔다. 이와 같이 들었다.

Udumbarikasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.

두 번째 우둠바리카 경이 끝났다.

3. Cakkavattisuttaṃ

3. 전륜성왕 사자후경

Attadīpasaraṇatā

자신을 섬으로 삼고 귀의처로 삼음

80. Evaṃ [Pg.48] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati mātulāyaṃ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhaddante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ‘‘attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī…pe… citte cittānupassī…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo.

80. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서 마가다국의 마툴라에 머무셨다. 그곳에서 세존께서는 비구들을 “비구들이여”라고 부르셨다. 비구들은 “존자시여”라고 세존께 응답했다. 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. “비구들이여, 자신을 섬(dīpa)으로 삼고 자신을 귀의처(saraṇa)로 삼아 머물며, 다른 것을 귀의처로 삼지 말라. 법을 섬으로 삼고 법을 귀의처로 삼아 머물며, 다른 것을 귀의처로 삼지 말라. 비구들이여, 어떻게 비구가 자신을 섬으로 삼고 자신을 귀의처로 삼아 머물며 다른 것을 귀의처로 삼지 않고, 법을 섬으로 삼고 법을 귀의처로 삼아 머물며 다른 것을 귀의처로 삼지 않는가? 비구들이여, 여기 비구는 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고, 열성적으로 정지(sampajañña)하고 마음챙김(sati)하며, 몸에서 몸을 관찰하며(kāyānupassī) 머문다. 느낌에서 느낌을… 마음에서 마음을… 법에서 법을 관찰하며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 물리치고, 열성적으로 정지하고 마음챙김하며 머문다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 자신을 섬으로 삼고 자신을 귀의처로 삼아 머물며 다른 것을 귀의처로 삼지 않고, 법을 섬으로 삼고 법을 귀의처로 삼아 머물며 다른 것을 귀의처로 삼지 않는 것이다.”

‘‘Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carataṃ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṃ, na lacchati māro ārammaṇaṃ. Kusalānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhati.

“비구들이여, 아버지(부모)로부터 물려받은 상속지이자 자신의 영역인 수행처에서 유행하라. 비구들이여, 아버지로부터 물려받은 자신의 영역인 수행처에서 유행하는 자들에게는 마라가 틈을 얻지 못할 것이며, 마라가 빌미를 잡지 못할 것이다. 비구들이여, 이와 같이 유익한 법들을 수지함으로 인하여 공덕은 이처럼 증장한다.”

Daḷhanemicakkavattirājā

달하네미 전륜성왕

81. ‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, rājā daḷhanemi nāma ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni ahesuṃ seyyathidaṃ – cakkaratanaṃu hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā ahesuṃ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi.

81. “비구들이여, 옛날에 달하네미라는 이름의 왕이 있었다. 그는 전륜성왕으로서 법으로써 다스리는 법왕이었으며, 네 바다에 둘러싸인 땅을 통치하는 승리자였고, 나라를 안정시켰으며, 일곱 가지 보배를 갖추고 있었다. 그에게는 이러한 일곱 가지 보배가 있었으니, 곧 수레바퀴 보배(륜보), 코끼리 보배(상보), 말 보배(마보), 보석 보배(주보), 여인 보배(여보), 장자 보배(거사보), 그리고 일곱 번째인 장군 보배(주병보)이다. 그에게는 용감하고 영웅적인 기상을 갖추었으며 적의 군대를 물리칠 수 있는 천 명 이상의 아들들이 있었다. 그는 이 바다로 둘러싸인 대지를 형벌이나 무기를 쓰지 않고 법으로써 정복하여 다스렸다.”

82. ‘‘Atha [Pg.49] kho, bhikkhave, rājā daḷhanemi bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘yadā tvaṃ, ambho purisa, passeyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño daḷhanemissa paccassosi. Addasā kho, bhikkhave, so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ, disvāna yena rājā daḷhanemi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ daḷhanemiṃ etadavoca – ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ te cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cuta’nti. Atha kho, bhikkhave, rājā daḷhanemi jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca – ‘dibbaṃ kira me, tāta kumāra, cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Sutaṃ kho pana metaṃ – yassa rañño cakkavattissa dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkati ṭhānā cavati, na dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotīti. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dāni me dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ samuddapariyantaṃ pathaviṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmī’ti.

82. “비구들이여, 그 후 수많은 세월, 수백 년, 수천 년이 흐른 뒤에 달하네미 왕은 어떤 한 사람에게 일렀다. ‘여보게, 만일 자네가 천상의 수레바퀴 보배가 그 자리에서 아래로 비껴나거나 떨어진 것을 보게 된다면, 즉시 나에게 알리게.’ 비구들이여, 그 사람은 ‘예, 대왕이시여’라고 달하네미 왕에게 대답했다. 비구들이여, 그 사람은 수많은 세월, 수백 년, 수천 년이 흐른 뒤에 천상의 수레바퀴 보배가 그 자리에서 비껴나 떨어진 것을 보았다. 이를 보고 그는 달하네미 왕에게 가서 아뢰었다. ‘대왕이시여, 아옵소서. 당신의 천상의 수레바퀴 보배가 그 자리에서 비껴나 떨어졌나이다.’ 그러자 비구들이여, 달하네미 왕은 맏아들인 왕자를 불러 이렇게 말했다. ‘사랑하는 아들아, 나의 천상의 수레바퀴 보배가 그 자리에서 비껴나 떨어졌다고 하는구나. 전륜성왕의 천상의 수레바퀴 보배가 그 자리에서 비껴나 떨어지면, 그 왕은 이제 더 이상 오래 살지 못한다고 내 들었다. 나는 인간의 감각적 쾌락들을 충분히 누렸다. 이제 내가 천상의 쾌락들을 찾아 나설 때가 되었다. 사랑하는 아들아, 오너라. 너는 이 바다로 둘러싸인 대지를 이어받아 다스려라. 나는 머리와 수염을 깎고 가사를 입고, 집을 떠나 출가하여 수행자가 되리라.’”

83. ‘‘Atha kho, bhikkhave, rājā daḷhanemi jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Sattāhapabbajite kho pana, bhikkhave, rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi.

83. “비구들이여, 그리하여 달하네미 왕은 맏아들인 왕자에게 왕국을 다스리는 법을 잘 가르쳐준 뒤, 머리와 수염을 깎고 가사를 입고 집을 떠나 출가하여 수행자가 되었다. 비구들이여, 그 성왕(Rājisi)이 출가한 지 7일째 되는 날, 천상의 수레바퀴 보배가 사라졌다.”

‘‘Atha kho, bhikkhave, aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhābhisitto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca – ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahita’nti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, anattamanatañca paṭisaṃvedesi. So yena rājisi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājisiṃ etadavoca – ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahita’nti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājisi rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca – ‘mā kho tvaṃ, tāta, dibbe [Pg.50] cakkaratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañca paṭisaṃvedesi, na hi te, tāta, dibbaṃ cakkaratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ. Iṅgha tvaṃ, tāta, ariye cakkavattivatte vattāhi. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ te ariye cakkavattivatte vattamānassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavissati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūra’nti.

“비구들이여, 그러자 어떤 사람이 머리에 관정을 받은 왕에게 가서 아뢰었다. ‘대왕이시여, 아옵소서. 천상의 수레바퀴 보배가 사라졌나이다.’ 비구들이여, 그러자 관정을 받은 왕은 천상의 수레바퀴 보배가 사라지자 마음이 언짢아졌으며, 그 불쾌한 기분을 드러냈다. 그는 성왕(수행자가 된 부왕)에게 가서 아뢰었다. ‘대왕이시여, 아옵소서. 천상의 수레바퀴 보배가 사라졌나이다.’ 비구들이여, 이 말을 듣고 성왕은 관정을 받은 왕에게 이렇게 말했다. ‘사랑하는 아들아, 천상의 수레바퀴 보배가 사라졌다고 해서 마음을 언짢아하지 말며, 그 불쾌한 기분을 드러내지 마라. 사랑하는 아들아, 천상의 수레바퀴 보배는 네가 아버지로부터 물려받은 유산이 아니기 때문이다. 사랑하는 아들아, 자, 너는 고귀한 전륜성왕의 의무(Ariya Cakkavatti-vatta)를 행하도록 하라. 네가 고귀한 전륜성왕의 의무를 행하며 지낼 때, 보름날인 15일에 머리를 감고 목욕을 한 뒤 포살을 지키며 궁전 위층에 올라가 있으면, 천 개의 살이 있고 테두리와 중심축을 갖추었으며 모든 형상이 완벽한 천상의 수레바퀴 보배가 나타날 것이니, 그러한 가능성은 반드시 존재한다.’”

Cakkavattiariyavattaṃ

전륜성왕의 고귀한 의무

84. ‘‘‘Katamaṃ pana taṃ, deva, ariyaṃ cakkavattivatta’nti? ‘Tena hi tvaṃ, tāta, dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahassu antojanasmiṃ balakāyasmiṃ khattiyesu anuyantesu brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu. Mā ca te, tāta, vijite adhammakāro pavattittha. Ye ca te, tāta, vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi. Ye ca te, tāta, vijite samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi pariggaṇheyyāsi – ‘‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya assā’’ti? Tesaṃ sutvā yaṃ akusalaṃ taṃ abhinivajjeyyāsi, yaṃ kusalaṃ taṃ samādāya vatteyyāsi. Idaṃ kho, tāta, taṃ ariyaṃ cakkavattivatta’nti.

84. “‘대왕이시여, 그러면 그 고귀한 전륜성왕의 의무란 무엇입니까?’ ‘사랑하는 아들아, 그렇다면 너는 법(Dhamma)에만 의지하고, 법을 공경하며, 법을 존중하고, 법을 소중히 여기며, 법을 공양하고, 법을 경배하라. 법을 깃발로 삼고, 법을 표지로 삼으며, 법을 주권자로 삼아, 집안 사람들과 군대, 귀족들, 신하들, 브라만과 장자들, 마을과 지방 사람들, 사문과 브라만들, 그리고 짐승과 새들에 이르기까지 법다운 보호와 방책과 수호를 베풀어야 한다. 사랑하는 아들아, 네 나라에서 불법이 행해지지 않도록 하라. 사랑하는 아들아, 네 나라에 가난한 사람들이 있다면 그들에게 재물을 주어라. 사랑하는 아들아, 네 나라에 교만과 방일에서 벗어나 인내와 유순함에 머물며, 오로지 자신을 조복받고, 자신을 고요하게 하며, 자신을 열반에 들게 하는 사문과 브라만들이 있다면, 그들을 때때로 찾아가서 묻고 탐구하라. "존자시여, 무엇이 유익한 것입니까? 무엇이 해로운 것입니까? 무엇이 비난받을 일입니까? 무엇이 비난받지 않을 일입니까? 무엇을 닦아야 합니까? 무엇을 닦지 말아야 합니까? 제가 무엇을 행할 때 그것이 오랫동안 해로움과 고통이 되겠습니까? 또한 제가 무엇을 행할 때 그것이 오랫동안 이익과 행복이 되겠습니까?"라고 물어야 한다. 그들의 말을 듣고 해로운 것은 멀리하고 유익한 것은 수지하여 행하도록 하라. 사랑하는 아들아, 이것이 바로 그 고귀한 전륜성왕의 의무이다.’”

Cakkaratanapātubhāvo

수레바퀴 보배의 출현

85. ‘‘‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto rājisissa paṭissutvā ariye cakkavattivatte vatti. Tassa ariye cakkavattivatte vattamānassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa [Pg.51] uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ. Disvāna rañño khattiyassa muddhābhisittassa etadahosi – ‘sutaṃ kho pana metaṃ – yassa rañño khattiyassa muddhābhisittassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ, so hoti rājā cakkavattī’ti. Assaṃ nu kho ahaṃ rājā cakkavattīti.

85. 비구들이여, 그러자 관정(灌頂)을 받은 크샤트리아 왕은 ‘대왕이시여, 그렇게 하겠습니다’라고 은퇴한 왕실 성자(聖者)에게 대답하고 성스러운 전륜성왕의 의무를 실천하였다. 그가 성스러운 전륜성왕의 의무를 실천하던 중, 보름날 포살일에 머리를 감고 목욕한 뒤 포살 계를 지키며 고귀한 궁전의 상층에 머물고 있을 때, 천 개의 바퀴살과 테와 허브(hub)를 갖추고 모든 형태가 완벽한 천상의 바퀴 보배(輪寶)가 나타났다. 이를 보고 관정을 받은 크샤트리아 왕에게 이런 생각이 들었다. ‘나는 일찍이 이와 같이 들었다. 관정을 받은 크샤트리아 왕이 보름날 포살일에 머리를 감고 목욕한 뒤 포살 계를 지키며 고귀한 궁전의 상층에 머물고 있을 때, 천 개의 바퀴살과 테와 허브를 갖추고 모든 형태가 완벽한 천상의 바퀴 보배가 나타나면, 그는 전륜성왕이 된다고 하였다. 내가 바로 전륜성왕이 되었구나’라고.

‘‘Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ utarāsaṅgaṃ karitvā vāmena hatthena bhiṅkāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakkaratanaṃ abbhukkiri – ‘pavattatu bhavaṃ cakkaratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakkaratana’nti.

비구들이여, 그러자 관정을 받은 크샤트리아 왕은 자리에서 일어나 겉옷을 한쪽 어깨에 걸치고(편단우견), 왼손으로 정병을 잡고 오른손으로 바퀴 보배에 물을 뿌리며 이렇게 말하였다. ‘존귀한 바퀴 보배여, 구르십시오. 존귀한 바퀴 보배여, 승리하십시오’라고.

‘‘Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakaṃ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha – ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.

비구들이여, 그러자 그 바퀴 보배는 동쪽 방향으로 굴러갔고, 전륜성왕도 네 종류의 군대(사병)와 함께 그 뒤를 따랐다. 비구들이여, 바퀴 보배가 멈춘 곳에 전륜성왕은 사병과 함께 머물렀다. 비구들이여, 동쪽 방향에 있던 경쟁 왕들이 전륜성왕에게 다가와 이와 같이 말하였다. ‘대왕이시여, 어서 오십시오. 대왕이시여, 당신의 방문을 환영합니다. 대왕이시여, 이 나라는 당신의 것입니다. 대왕이시여, 다스려 주십시오.’ 전륜성왕은 이와 같이 말하였다. ‘생명을 죽여서는 안 된다. 주지 않는 것을 가져서는 안 된다. 음행에 있어 그릇된 짓을 해서는 안 된다. 거짓말을 해서는 안 된다. 술을 마셔서는 안 된다. 예전처럼 조세를 거두며 살아가라.’ 비구들이여, 동쪽 방향의 경쟁 왕들은 전륜성왕의 속왕(屬王)이 되었다.

86. ‘‘Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti…pe… dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, pacchimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṃ te, mahārāja, sakaṃ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī [Pg.52] evamāha – ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, pacchimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.

86. 비구들이여, 그러자 그 바퀴 보배는 동쪽 바다에 들어갔다가 다시 나와서 남쪽 방향으로 굴러갔고... (중략) ...남쪽 바다에 들어갔다가 다시 나와서 서쪽 방향으로 굴러갔다. 전륜성왕도 사병과 함께 그 뒤를 따랐다. 비구들이여, 바퀴 보배가 멈춘 곳에 전륜성왕은 사병과 함께 머물렀다. 비구들이여, 서쪽 방향에 있던 경쟁 왕들이 전륜성왕에게 다가와 이와 같이 말하였다. ‘대왕이시여, 어서 오십시오. 대왕이시여, 당신의 방문을 환영합니다. 대왕이시여, 이 나라는 당신의 것입니다. 대왕이시여, 다스려 주십시오.’ 전륜성왕은 이와 같이 말하였다. ‘생명을 죽여서는 안 된다. 주지 않는 것을 가져서는 안 된다. 음행에 있어 그릇된 짓을 해서는 안 된다. 거짓말을 해서는 안 된다. 술을 마셔서는 안 된다. 예전처럼 조세를 거두며 살아가라.’ 비구들이여, 서쪽 방향의 경쟁 왕들은 전륜성왕의 속왕이 되었다.

87. ‘‘Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṃ te, mahārāja, sakaṃ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha – ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.

87. 비구들이여, 그러자 그 바퀴 보배는 서쪽 바다에 들어갔다가 다시 나와서 북쪽 방향으로 굴러갔고, 전륜성왕도 사병과 함께 그 뒤를 따랐다. 비구들이여, 바퀴 보배가 멈춘 곳에 전륜성왕은 사병과 함께 머물렀다. 비구들이여, 북쪽 방향에 있던 경쟁 왕들이 전륜성왕에게 다가와 이와 같이 말하였다. ‘대왕이시여, 어서 오십시오. 대왕이시여, 당신의 방문을 환영합니다. 대왕이시여, 이 나라는 당신의 것입니다. 대왕이시여, 다스려 주십시오.’ 전륜성왕은 이와 같이 말하였다. ‘생명을 죽여서는 안 된다. 주지 않는 것을 가져서는 안 된다. 음행에 있어 그릇된 짓을 해서는 안 된다. 거짓말을 해서는 안 된다. 술을 마셔서는 안 된다. 예전처럼 조세를 거두며 살아가라.’ 비구들이여, 북쪽 방향의 경쟁 왕들은 전륜성왕의 속왕이 되었다.

‘‘Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ pathaviṃ abhivijinitvā tameva rājadhāniṃ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇapamukhe akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi rañño cakkavattissa antepuraṃ upasobhayamānaṃ.

비구들이여, 그러자 그 바퀴 보배는 바다를 경계로 하는 온 땅을 정복한 뒤, 다시 그 왕도로 돌아와 전륜성왕의 내궁 문 앞 공무소 입구에, 마치 축에 고정된 듯이 멈춰 서서 전륜성왕의 내궁을 장엄하며 머물렀다.

Dutiyādicakkavattikathā

두 번째 전륜성왕 등에 대한 이야기

88. ‘‘Dutiyopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī…pe… tatiyopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī… catutthopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī… pañcamopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī… chaṭṭhopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī… sattamopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘yadā tvaṃ, ambho purisa, passeyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño cakkavattissa paccassosi. Addasā kho[Pg.53], bhikkhave, so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Disvāna yena rājā cakkavattī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ cakkavattiṃ etadavoca – ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ te cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cuta’nti?

88. 비구들이여, 두 번째 전륜성왕도... 세 번째 전륜성왕도... 네 번째 전륜성왕도... 다섯 번째 전륜성왕도... 여섯 번째 전륜성왕도... 일곱 번째 전륜성왕도 수많은 세월, 수백 년, 수천 년이 흐른 뒤에 어떤 신하를 불러 이렇게 말하였다. ‘여보게, 그대가 만일 천상의 바퀴 보배가 그 자리에서 처지거나 움직인 것을 보게 되면 나에게 즉시 알리도록 하게.’ 비구들이여, 그 신하는 전륜성왕에게 ‘예, 대왕이시여, 그렇게 하겠습니다’라고 대답하였다. 비구들이여, 그 신하는 수많은 세월, 수백 년, 수천 년이 흐른 뒤에 천상의 바퀴 보배가 그 자리에서 처지거나 움직인 것을 보았다. 그것을 보고 전륜성왕에게 가서 이렇게 말하였다. ‘보십시오, 대왕이시여, 아셔야 합니다. 대왕의 천상 바퀴 보배가 그 자리에서 처지고 움직였습니다’라고.

89. ‘‘Atha kho, bhikkhave, rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca – ‘dibbaṃ kira me, tāta kumāra, cakkaratanaṃ osakkitaṃ, ṭhānā cutaṃ, sutaṃ kho pana metaṃ – yassa rañño cakkavattissa dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotīti. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dāni me dibbe kāme pariyesituṃ, ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ samuddapariyantaṃ pathaviṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmī’ti.

89. 비구들이여, 그때 전륜성왕은 장자인 왕자를 불러 이렇게 말하였다. ‘사랑하는 아들아, 나의 천상의 수레바퀴 보배가 제자리에서 내려앉아 위치를 벗어났다고 하는구나. 아들아, 전륜성왕의 천상의 수레바퀴 보배가 제자리에서 내려앉아 위치를 벗어나면, 그 왕은 이제 더 이상 오래 살지 못한다고 나는 전해 들었다. 나는 인간의 감각적 즐거움을 다 누렸다. 이제 내가 천상의 즐거움을 찾을 때가 되었구나. 사랑하는 아들아, 오너라. 너는 네 바다로 둘러싸인 이 땅을 다스리거라. 나는 머리카락과 수염을 깎고 가사를 입고 집에서 나와 집 없는 곳으로 출가하리라.’

‘‘Atha kho, bhikkhave, rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Sattāhapabbajite kho pana, bhikkhave, rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi.

비구들이여, 그때 전륜성왕은 장자인 왕자에게 통치술을 잘 가르친 뒤, 머리카락과 수염을 깎고 가사를 입고 집에서 나와 집 없는 곳으로 출가하였다. 비구들이여, 왕인 성자가 출가한 지 7일 만에 천상의 수레바퀴 보배가 사라졌다.

90. ‘‘Atha kho, bhikkhave, aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhābhisitto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca – ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahita’nti? Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañca paṭisaṃvedesi; no ca kho rājisiṃ upasaṅkamitvā ariyaṃ cakkavattivattaṃ pucchi. So samateneva sudaṃ janapadaṃ pasāsati. Tassa samatena janapadaṃ pasāsato pubbenāparaṃ janapadā na pabbanti, yathā taṃ pubbakānaṃ rājūnaṃ ariye cakkavattivatte vattamānānaṃ.

90. 비구들이여, 그때 어떤 사람이 정수리에 관정을 받은 크샤트리아 왕에게 다가가 이렇게 아뢰었다. ‘대왕이시여, 아소서. 천상의 수레바퀴 보배가 사라졌습니다.’ 비구들이여, 그러자 관정을 받은 크샤트리아 왕은 천상의 수레바퀴 보배가 사라지자 마음이 불편해졌다. 그는 불편한 마음을 드러냈으나, 왕인 성자를 찾아가 전륜성왕의 고귀한 의무에 대해 묻지는 않았다. 그는 단지 자신의 지혜(생각)대로 나라를 다스렸다. 그가 자신의 생각대로 나라를 다스리자, 전륜성왕의 고귀한 의무를 행하던 이전 왕들의 통치 때와는 달리 나라는 전과 같이 번영하지 못했다.

‘‘Atha kho, bhikkhave, amaccā pārisajjā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantassājīvino sannipatitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavocuṃ – ‘na kho te, deva, samatena (sudaṃ) janapadaṃ pasāsato pubbenāparaṃ [Pg.54] janapadā pabbanti, yathā taṃ pubbakānaṃ rājūnaṃ ariye cakkavattivatte vattamānānaṃ. Saṃvijjanti kho te, deva, vijite amaccā pārisajjā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantassājīvino mayañceva aññe ca ye mayaṃ ariyaṃ cakkavattivattaṃ dhārema. Iṅgha tvaṃ, deva, amhe ariyaṃ cakkavattivattaṃ puccha. Tassa te mayaṃ ariyaṃ cakkavattivattaṃ puṭṭhā byākarissāmā’ti.

비구들이여, 그때 대신들과 수행원들, 재무관들, 군 지휘관들, 문지기들, 그리고 지혜에 의지해 사는 자(조언자)들이 모여 관정을 받은 크샤트리아 왕에게 이렇게 말하였다. ‘대왕이시여, 왕께서 자신의 생각대로 나라를 다스리시니, 전륜성왕의 고귀한 의무를 실천하던 이전 왕들의 나라처럼 번영하지 않습니다. 대왕이시여, 왕의 영토 안에는 전륜성왕의 고귀한 의무를 알고 있는 저희 대신들과 수행원들, 재무관들, 군 지휘관들, 문지기들, 그리고 조언자들이 있습니다. 부디 대왕이시여, 저희에게 전륜성왕의 고귀한 의무에 대해 물으소서. 왕께서 물으신다면 저희가 그 고귀한 의무를 답변해 드리겠습니다.’

Āyuvaṇṇādipariyānikathā

수명과 용색 등의 쇠퇴에 대한 이야기

91. ‘‘Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto amacce pārisajje gaṇakamahāmatte anīkaṭṭhe dovārike mantassājīvino sannipātetvā ariyaṃ cakkavattivattaṃ pucchi. Tassa te ariyaṃ cakkavattivattaṃ puṭṭhā byākariṃsu. Tesaṃ sutvā dhammikañhi kho rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahi, no ca kho adhanānaṃ dhanamanuppadāsi. Adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ – ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca – ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti ? ‘Saccaṃ, devā’ti. ‘Kiṃ kāraṇā’ti? ‘Na hi, deva, jīvāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto tassa purisassa dhanamanuppadāsi – ‘iminā tvaṃ, ambho purisa, dhanena attanā ca jīvāhi, mātāpitaro ca posehi, puttadārañca posehi, kammante ca payojehi, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpehi sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanika’nti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa paccassosi.

91. 비구들이여, 그때 관정을 받은 크샤트리아 왕은 대신들과 수행원들, 재무관들, 군 지휘관들, 문지기들, 조언자들을 불러 모아 전륜성왕의 고귀한 의무에 대해 물었다. 그들은 왕의 물음에 전륜성왕의 고귀한 의무를 설명해 주었다. 왕은 그들의 말을 듣고 법에 따른 보호와 방비와 호위를 갖추었으나, 가난한 자들에게 재물을 나누어 주지는 않았다. 가난한 자들에게 재물이 주어지지 않자 빈곤이 만연하게 되었다. 빈곤이 만연하자 어떤 사람이 남의 재물을 훔쳤다. 사람들이 그를 붙잡아 관정을 받은 크샤트리아 왕에게 끌고 가 ‘대왕이시여, 이 사람이 남의 재물을 훔쳤습니다’라고 아뢰었다. 비구들이여, 이렇게 보고를 받자 관정을 받은 크샤트리아 왕은 그 사람에게 물었다. ‘여보게, 네가 정말 남의 재물을 훔쳤느냐?’ ‘그렇습니다, 대왕이시여.’ ‘무슨 까닭이냐?’ ‘대왕이시여, 생계 수단이 없기 때문입니다.’ 그러자 관정을 받은 크샤트리아 왕은 그 사람에게 재물을 주며 말하였다. ‘여보게, 이 재물로 그대도 살고, 부모님도 봉양하고, 처자식도 부양하며, 생업을 꾸려가게나. 그리고 사문과 바라문들에게 고귀한 목적이 있고 천상의 복보를 주며 행복한 과보를 가져오고 천상으로 이끄는 보시를 행하게나.’ 비구들이여, 그 사람은 관정을 받은 크샤트리아 왕에게 ‘대왕이시여, 그렇게 하겠습니다’라고 대답하였다.

‘‘Aññataropi kho, bhikkhave, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ – ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca – ‘saccaṃ [Pg.55] kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘Saccaṃ, devā’ti. ‘Kiṃ kāraṇā’ti? ‘Na hi, deva, jīvāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto tassa purisassa dhanamanuppadāsi – ‘iminā tvaṃ, ambho purisa, dhanena attanā ca jīvāhi, mātāpitaro ca posehi, puttadārañca posehi, kammante ca payojehi, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpehi sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanika’nti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa paccassosi.

비구들이여, 또 다른 사람도 남의 재물을 훔쳤다. 사람들이 그를 붙잡아 관정을 받은 크샤트리아 왕에게 끌고 가 ‘대왕이시여, 이 사람이 남의 재물을 훔쳤습니다’라고 아뢰었다. 비구들이여, 이렇게 보고를 받자 관정을 받은 크샤트리아 왕은 그 사람에게 물었다. ‘여보게, 네가 정말 남의 재물을 훔쳤느냐?’ ‘그렇습니다, 대왕이시여.’ ‘무슨 까닭이냐?’ ‘대왕이시여, 생계 수단이 없기 때문입니다.’ 그러자 관정을 받은 크샤트리아 왕은 그 사람에게 재물을 주며 말하였다. ‘여보게, 이 재물로 그대도 살고, 부모님도 봉양하고, 처자식도 부양하며, 생업을 꾸려가게나. 그리고 사문과 바라문들에게 고귀한 목적이 있고 천상의 복보를 주며 행복한 과보를 가져오고 천상으로 이끄는 보시를 행하게나.’ 비구들이여, 그 사람은 관정을 받은 크샤트리아 왕에게 ‘대왕이시여, 그렇게 하겠습니다’라고 대답하였다.

92. ‘‘Assosuṃ kho, bhikkhave, manussā – ‘ye kira, bho, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, tesaṃ rājā dhanamanuppadetī’ti. Sutvāna tesaṃ etadahosi – ‘yaṃnūna mayampi paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyyāmā’ti. Atha kho, bhikkhave, aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ – ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca – ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘Saccaṃ, devā’ti. ‘Kiṃ kāraṇā’ti? ‘Na hi, deva, jīvāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhābhisittassa etadahosi – ‘sace kho ahaṃ yo yo paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyissati, tassa tassa dhanamanuppadassāmi, evamidaṃ adinnādānaṃ pavaḍḍhissati. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ purisaṃ sunisedhaṃ nisedheyyaṃ, mūlaghaccaṃ kareyyaṃ, sīsamassa chindeyya’nti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto purise āṇāpesi – ‘tena hi, bhaṇe, imaṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṃ nisedhetha, mūlaghaccaṃ karotha, sīsamassa chindathā’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, te purisā rañño khattiyassa muddhābhisittassa paṭissutvā taṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā [Pg.56] dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṃ nisedhesuṃ, mūlaghaccaṃ akaṃsu, sīsamassa chindiṃsu.

92. 비구들이여, 사람들이 들었다. '이보게들, 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져가는 자들에게 왕이 재물을 준다네.' 그들은 듣고서 '우리도 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져가 보자'라고 생각했다. 비구들이여, 그때 어떤 사람이 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져갔다. 그를 붙잡아 머리에 관정을 받은 크샤트리아 왕에게 데려가서 '대왕이시여, 이 사람이 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져갔습니다'라고 말했다. 비구들이여, 이렇게 말하자 머리에 관정을 받은 크샤트리아 왕이 그 사람에게 말했다. '어이, 이 사람아. 그대가 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져갔다는 것이 사실인가?' '대왕이시여, 사실입니다.' '무슨 까닭인가?' '대왕이시여, 도저히 생계를 유지할 수 없기 때문입니다.' 비구들이여, 그때 머리에 관정을 받은 크샤트리아 왕은 이렇게 생각했다. '만일 내가 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져가는 자들마다 재물을 준다면, 이 도둑질은 더욱 늘어날 것이다. 내가 이 사람을 엄하게 처벌하여 그 뿌리를 뽑고 그의 목을 베는 것이 좋겠다.' 비구들이여, 이에 머리에 관정을 받은 크샤트리아 왕은 신하들에게 명령했다. '여보게들, 그렇다면 이 사람을 튼튼한 밧줄로 등 뒤로 두 팔을 단단히 묶고, 머리를 삭발하게 한 뒤, 거친 소리의 북을 치며 거리와 거리, 사거리와 사거리로 끌고 다니다가 남문으로 나가서 성의 남쪽에서 엄하게 처벌하여 그 뿌리를 뽑고 그의 목을 베어라.' 비구들이여, 그 신하들은 머리에 관정을 받은 크샤트리아 왕의 명령을 받들어, 그 사람을 튼튼한 밧줄로 등 뒤로 두 팔을 단단히 묶고, 머리를 삭발하게 한 뒤, 거친 소리의 북을 치며 거리와 거리, 사거리와 사거리로 끌고 다니다가 남문으로 나가서 성의 남쪽에서 엄하게 처벌하여 그 뿌리를 뽑고 그의 목을 베었다.

93. ‘‘Assosuṃ kho, bhikkhave, manussā – ‘ye kira, bho, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, te rājā sunisedhaṃ nisedheti, mūlaghaccaṃ karoti, sīsāni tesaṃ chindatī’ti. Sutvāna tesaṃ etadahosi – ‘yaṃnūna mayampi tiṇhāni satthāni kārāpessāma, tiṇhāni satthāni kārāpetvā yesaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyissāma, te sunisedhaṃ nisedhessāma, mūlaghaccaṃ karissāma, sīsāni tesaṃ chindissāmā’ti. Te tiṇhāni satthāni kārāpesuṃ, tiṇhāni satthāni kārāpetvā gāmaghātampi upakkamiṃsu kātuṃ, nigamaghātampi upakkamiṃsu kātuṃ, nagaraghātampi upakkamiṃsu kātuṃ, panthaduhanampi upakkamiṃsu kātuṃ. Yesaṃ te adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, te sunisedhaṃ nisedhenti, mūlaghaccaṃ karonti, sīsāni tesaṃ chindanti.

93. 비구들이여, 사람들이 들었다. '이보게들, 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져가는 자들을 왕이 엄하게 처벌하여 그 뿌리를 뽑고 그들의 목을 벤다네.' 그들은 듣고서 '우리도 날카로운 무기를 만들자. 날카로운 무기를 만들어 우리가 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져갈 때, 그들을 엄하게 처벌하여 뿌리를 뽑고 그들의 목을 베자'라고 생각했다. 그들은 날카로운 무기를 만들었고, 날카로운 무기를 만들어 마을을 습격하고, 읍을 습격하고, 도시를 습격하고, 길목에서 강도질을 시작했다. 그들은 자신들이 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져가는 대상인 그 주인들을 엄하게 처벌하여 뿌리를 뽑고 그들의 목을 베었다.

94. ‘‘Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi, dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi, satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṃ gate tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ asītivassasahassāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsavassasahassāyukā puttā ahesuṃ.

94. 비구들이여, 이와 같이 가난한 자들에게 재물이 주어지지 않자 빈곤이 만연하게 되었고, 빈곤이 만연하자 도둑질이 만연하게 되었으며, 도둑질이 만연하자 무기가 만연하게 되었고, 무기가 만연하자 살생이 만연하게 되었다. 살생이 만연하자 그 중생들의 수명도 줄어들고 용모도 쇠퇴하였다. 수명도 줄어들고 용모도 쇠퇴함에 따라, 수명이 8만 세였던 사람들의 자식들은 수명이 4만 세가 되었다.

‘‘Cattārīsavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ – ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca – ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘Na hi, devā’ti sampajānamusā abhāsi.

비구들이여, 수명이 4만 세인 사람들 중에 어떤 사람이 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져갔다. 그를 붙잡아 머리에 관정을 받은 크샤트리아 왕에게 데려가서 '대왕이시여, 이 사람이 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져갔습니다'라고 말했다. 비구들이여, 이렇게 말하자 머리에 관정을 받은 크샤트리아 왕이 그 사람에게 말했다. '어이, 이 사람아. 그대가 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져갔다는 것이 사실인가?' 그는 '대왕이시여, 아닙니다'라고 알면서도 거짓말을 했다.

95. ‘‘Iti [Pg.57] kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi. Satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṃ gate musāvādo vepullamagamāsi, musāvāde vepullaṃ gate tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ cattārīsavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ vīsativassasahassāyukā puttā ahesuṃ.

95. 비구들이여, 이와 같이 가난한 자들에게 재물이 주어지지 않자 빈곤이 만연하게 되었고, 빈곤이 만연하자 도둑질이 만연하게 되었으며, 도둑질이 만연하자 무기가 만연하게 되었고, 무기가 만연하자 살생이 만연하게 되었다. 살생이 만연하자 거짓말이 만연하게 되었고, 거짓말이 만연하자 그 중생들의 수명도 줄어들고 용모도 쇠퇴하였다. 수명도 줄어들고 용모도 쇠퇴함에 따라, 수명이 4만 세였던 사람들의 자식들은 수명이 2만 세가 되었다.

‘‘Vīsativassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aññataro puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa ārocesi – ‘itthannāmo, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti pesuññamakāsi.

비구들이여, 수명이 2만 세인 사람들 중에 어떤 사람이 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져갔다. 그러자 어떤 사람이 머리에 관정을 받은 크샤트리아 왕에게 '대왕이시여, 아무개라는 사람이 남의 물건을 주지 않았는데 훔칠 마음으로 가져갔습니다'라고 고하며 이간질을 했다.

96. ‘‘Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi, satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṃ gate musāvādo vepullamagamāsi, musāvāde vepullaṃ gate pisuṇā vācā vepullamagamāsi, pisuṇāya vācāya vepullaṃ gatāya tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ vīsativassasahassāyukānaṃ manussānaṃ dasavassasahassāyukā puttā ahesuṃ.

96. “비구들이여, 이와 같이 가난한 사람들에게 재물을 나누어 주지 않자 빈곤이 성행하게 되었다. 빈곤이 성행하자 도둑질이 성행하게 되었고, 도둑질이 성행하자 무기가 성행하게 되었으며, 무기가 성행하자 살생이 성행하게 되었고, 살생이 성행하자 거짓말이 성행하게 되었으며, 거짓말이 성행하자 이간질하는 말이 성행하게 되었다. 이간질하는 말이 성행하자 그 중생들의 수명도 줄어들고 용모도 쇠퇴하였다. 수명이 줄어들고 용모가 쇠퇴함에 따라 수명이 2만 세였던 사람들의 자녀들은 수명이 1만 세가 되었다.”

‘‘Dasavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ekidaṃ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṃ sattā dubbaṇṇā. Tattha ye te sattā dubbaṇṇā, te vaṇṇavante satte abhijjhāyantā paresaṃ dāresu cārittaṃ āpajjiṃsu.

“비구들이여, 수명이 1만 세인 사람들 중에 어떤 중생들은 용모가 수려하고 어떤 중생들은 용모가 추했다. 그들 중 용모가 추한 중생들은 용모가 수려한 중생들을 탐내어 남의 아내를 범하는 행위를 저질렀다.”

97. ‘‘Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate…pe… kāmesumicchācāro vepullamagamāsi, kāmesumicchācāre vepullaṃ gate tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi [Pg.58] parihāyamānānaṃ dasavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ pañcavassasahassāyukā puttā ahesuṃ.

97. “비구들이여, 이와 같이 가난한 사람들에게 재물을 나누어 주지 않자 빈곤이 성행하게 되었다. 빈곤이 성행하자 … (중략) … 사음이 성행하게 되었고, 사음이 성행하자 그 중생들의 수명도 줄어들고 용모도 쇠퇴하였다. 수명이 줄어들고 용모가 쇠퇴함에 따라 수명이 1만 세였던 사람들의 자녀들은 수명이 5천 세가 되었다.”

98. ‘‘Pañcavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu dve dhammā vepullamagamaṃsu – pharusāvācā samphappalāpo ca. Dvīsu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ pañcavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ appekacce aḍḍhateyyavassasahassāyukā, appekacce dvevassasahassāyukā puttā ahesuṃ.

98. “비구들이여, 수명이 5천 세인 사람들 사이에 거친 말과 꾸며대는 말이라는 두 가지 법이 성행하게 되었다. 이 두 가지 법이 성행하자 그 중생들의 수명도 줄어들고 용모도 쇠퇴하였다. 수명이 줄어들고 용모가 쇠퇴함에 따라 수명이 5천 세였던 사람들의 자녀들 중 어떤 이들은 수명이 2천 5백 세가 되었고, 어떤 이들은 수명이 2천 세가 되었다.”

99. ‘‘Aḍḍhateyyavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu abhijjhābyāpādā vepullamagamaṃsu. Abhijjhābyāpādesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ aḍḍhateyyavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ vassasahassāyukā puttā ahesuṃ.

99. “비구들이여, 수명이 2천 5백 세인 사람들 사이에 탐욕과 악의가 성행하게 되었다. 탐욕과 악의가 성행하자 그 중생들의 수명도 줄어들고 용모도 쇠퇴하였다. 수명이 줄어들고 용모가 쇠퇴함에 따라 수명이 2천 5백 세였던 사람들의 자녀들은 수명이 1천 세가 되었다.”

100. ‘‘Vassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu micchādiṭṭhi vepullamagamāsi. Micchādiṭṭhiyā vepullaṃ gatāya tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ vassasahassāyukānaṃ manussānaṃ pañcavassasatāyukā puttā ahesuṃ.

100. “비구들이여, 수명이 1천 세인 사람들 사이에 그릇된 견해가 성행하게 되었다. 그릇된 견해가 성행하자 그 중생들의 수명도 줄어들고 용모도 쇠퇴하였다. 수명이 줄어들고 용모가 쇠퇴함에 따라 수명이 1천 세였던 사람들의 자녀들은 수명이 5백 세가 되었다.”

101. ‘‘Pañcavassasatāyukesu, bhikkhave, manussesu tayo dhammā vepullamagamaṃsu. Adhammarāgo visamalobho micchādhammo. Tīsu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ pañcavassasatāyukānaṃ manussānaṃ appekacce aḍḍhateyyavassasatāyukā, appekacce dvevassasatāyukā puttā ahesuṃ.

101. “비구들이여, 수명이 5백 세인 사람들 사이에 세 가지 법이 성행하게 되었으니, 즉 비도덕적인 탐욕(adhammarāgo), 부당한 탐욕(visamalobho), 그릇된 성행위(micchādhammo)이다. 이 세 가지 법이 성행하자 그 중생들의 수명도 줄어들고 용모도 쇠퇴하였다. 수명이 줄어들고 용모가 쇠퇴함에 따라 수명이 5백 세였던 사람들의 자녀들 중 어떤 이들은 수명이 2백 5십 세가 되었고, 어떤 이들은 수명이 2백 세가 되었다.”

‘‘Aḍḍhateyyavassasatāyukesu, bhikkhave, manussesu ime dhammā vepullamagamaṃsu. Amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule jeṭṭhāpacāyitā.

“비구들이여, 수명이 2백 5십 세인 사람들 사이에 이러한 법들이 성행하게 되었으니, 즉 어머니를 봉양하지 않음, 아버지를 봉양하지 않음, 수행자를 공경하지 않음, 성직자를 공경하지 않음, 가문의 어른을 존중하지 않음이다.”

102. ‘‘Iti [Pg.59] kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi. Adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi. Satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi. Pāṇātipāte vepullaṃ gate musāvādo vepullamagamāsi. Musāvāde vepullaṃ gate pisuṇā vācā vepullamagamāsi. Pisuṇāya vācāya vepullaṃ gatāya kāmesumicchācāro vepullamagamāsi. Kāmesumicchācāre vepullaṃ gate dve dhammā vepullamagamaṃsu, pharusā vācā samphappalāpo ca. Dvīsu dhammesu vepullaṃ gatesu abhijjhābyāpādā vepullamagamaṃsu. Abhijjhābyāpādesu vepullaṃ gatesu micchādiṭṭhi vepullamagamāsi. Micchādiṭṭhiyā vepullaṃ gatāya tayo dhammā vepullamagamaṃsu, adhammarāgo visamalobho micchādhammo. Tīsu dhammesu vepullaṃ gatesu ime dhammā vepullamagamaṃsu, amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule jeṭṭhāpacāyitā. Imesu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ aḍḍhateyyavassasatāyukānaṃ manussānaṃ vassasatāyukā puttā ahesuṃ.

102. “비구들이여, 이와 같이 가난한 사람들에게 재물을 나누어 주지 않자 빈곤이 성행하게 되었다. 빈곤이 성행하자 도둑질이 성행하게 되었고, 도둑질이 성행하자 무기가 성행하게 되었으며, 무기가 성행하자 살생이 성행하게 되었고, 살생이 성행하자 거짓말이 성행하게 되었으며, 거짓말이 성행하자 이간질하는 말이 성행하게 되었다. 이간질하는 말이 성행하자 사음이 성행하게 되었고, 사음이 성행하자 거친 말과 꾸며대는 말이라는 두 가지 법이 성행하게 되었으며, 이 두 법이 성행하자 탐욕과 악의가 성행하게 되었다. 탐욕과 악의가 성행하자 그릇된 견해가 성행하게 되었고, 그릇된 견해가 성행하자 비도덕적인 탐욕, 부당한 탐욕, 그릇된 성행위라는 세 가지 법이 성행하게 되었다. 이 세 법이 성행하자 어머니를 봉양하지 않음, 아버지를 봉양하지 않음, 수행자를 공경하지 않음, 성직자를 공경하지 않음, 가문의 어른을 존중하지 않음이 성행하게 되었다. 이러한 법들이 성행하자 그 중생들의 수명도 줄어들고 용모도 쇠퇴하였다. 수명이 줄어들고 용모가 쇠퇴함에 따라 수명이 2백 5십 세였던 사람들의 자녀들은 수명이 1백 세가 되었다.”

Dasavassāyukasamayo

수명 10세의 시대

103. ‘‘Bhavissati, bhikkhave, so samayo, yaṃ imesaṃ manussānaṃ dasavassāyukā puttā bhavissanti. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu pañcavassikā kumārikā alaṃpateyyā bhavissanti. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu imāni rasāni antaradhāyissanti, seyyathidaṃ, sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ loṇaṃ. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu kudrūsako aggaṃ bhojanānaṃ bhavissati. Seyyathāpi, bhikkhave, etarahi sālimaṃsodano aggaṃ bhojanānaṃ; evameva kho, bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu kudrūsako aggaṃ bhojanānaṃ bhavissati.

103. “비구들이여, 이 사람들의 자녀들이 수명이 10세가 되는 때가 올 것이다. 비구들이여, 수명이 10세인 사람들 중에는 5세 된 소녀가 시집갈 나이가 될 것이다. 비구들이여, 수명이 10세인 사람들 사이에는 이러한 맛들이 사라질 것이니, 즉 버터, 신선한 버터, 기름, 꿀, 조청, 소금이다. 비구들이여, 수명이 10세인 사람들 사이에는 쿠드루사카(kudrūsako, 잡곡)가 음식 중에 최고의 진미가 될 것이다. 비구들이여, 마치 지금은 고기를 곁들인 쌀밥이 최고의 진미인 것처럼, 비구들이여, 그와 같이 수명이 10세인 사람들에게는 쿠드루사카가 최고의 진미가 될 것이다.”

‘‘Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu dasa kusalakammapathā sabbena sabbaṃ antaradhāyissanti, dasa akusalakammapathā atibyādippissanti. Dasavassāyukesu[Pg.60], bhikkhave, manussesu kusalantipi na bhavissati, kuto pana kusalassa kārako. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu ye te bhavissanti amatteyyā apetteyyā asāmaññā abrahmaññā na kule jeṭṭhāpacāyino, te pujjā ca bhavissanti pāsaṃsā ca. Seyyathāpi, bhikkhave, etarahi matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino pujjā ca pāsaṃsā ca; evameva kho, bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu ye te bhavissanti amatteyyā apetteyyā asāmaññā abrahmaññā na kule jeṭṭhāpacāyino, te pujjā ca bhavissanti pāsaṃsā ca.

“비구들이여, 수명이 열 살인 인간들 사이에서 열 가지 선업도(善業道)는 완전히 사라질 것이고, 열 가지 불선업도(不善業道)가 매우 치성할 것이다. 비구들이여, 수명이 열 살인 인간들 사이에서는 ‘선(善)’이라는 이름조차 없을 것인데, 하물며 선을 행하는 자가 어디 있겠는가? 비구들이여, 수명이 열 살인 인간들 중에서 어머니를 공경하지 않고, 아버지를 공경하지 않고, 수행자를 공경하지 않고, 성직자를 공경하지 않고, 가문의 어른을 존중하지 않는 자들이 오히려 공경과 찬탄을 받게 될 것이다. 비구들이여, 그것은 마치 지금 어머니를 공경하고, 아버지를 공경하고, 수행자를 공경하고, 성직자를 공경하고, 가문의 어른을 존중하는 자들이 공경과 찬탄을 받는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 수명이 열 살인 인간들 사이에서 어머니를 공경하지 않고, 아버지를 공경하지 않고, 수행자를 공경하지 않고, 성직자를 공경하지 않고, 가문의 어른을 존중하지 않는 자들이 공경과 찬탄을 받게 될 것이다.”

‘‘Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu na bhavissati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vā. Sambhedaṃ loko gamissati yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā.

“비구들이여, 수명이 열 살인 인간들 사이에서는 ‘어머니’라거나 ‘이모’라거나 ‘숙모’라거나 ‘스승의 아내’라거나 ‘웃어른의 아내’라는 관념이 없을 것이다. 세상은 마치 염소와 양, 닭과 돼지, 개와 자칼처럼 서로 뒤섞여 혼란에 빠질 것이다.”

‘‘Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu tesaṃ sattānaṃ aññamaññamhi tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ. Mātupi puttamhi puttassapi mātari; pitupi puttamhi puttassapi pitari; bhātupi bhaginiyā bhaginiyāpi bhātari tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, māgavikassa migaṃ disvā tibbo āghāto paccupaṭṭhito hoti tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ; evameva kho, bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu tesaṃ sattānaṃ aññamaññamhi tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ. Mātupi puttamhi puttassapi mātari; pitupi puttamhi puttassapi pitari; bhātupi bhaginiyā bhaginiyāpi bhātari tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ.

“비구들이여, 수명이 열 살인 인간들 사이에서 그 중생들은 서로에 대해 강한 원한과 강한 악의, 심한 마음의 오염과 강한 살의를 품게 될 것이다. 어머니가 아들에 대해, 아들이 어머니에 대해, 아버지가 아들에 대해, 아들이 아버지에 대해, 오빠(형)가 누이(동생)에 대해, 누이(동생)가 오빠(형)에 대해 강한 원한과 강한 악의, 심한 마음의 오염과 강한 살의를 품게 될 것이다. 비구들이여, 마치 사냥꾼이 사슴을 보았을 때 강한 원한과 강한 악의, 심한 마음의 오염과 강한 살의가 일어나는 것과 같다. 비구들이여, 이와 같이 수명이 열 살인 인간들 사이에서 그 중생들은 서로에 대해 강한 원한과 강한 악의, 심한 마음의 오염과 강한 살의를 품게 될 것이다. 어머니가 아들에 대해, 아들이 어머니에 대해, 아버지가 아들에 대해, 아들이 아버지에 대해, 오빠가 누이에 대해, 누이가 오빠에 대해 강한 원한과 강한 악의, 심한 마음의 오염과 강한 살의를 품게 될 것이다.”

104. ‘‘Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu sattāhaṃ satthantarakappo bhavissati. Te aññamaññamhi migasaññaṃ paṭilabhissanti. Tesaṃ tiṇhāni satthāni [Pg.61] hatthesu pātubhavissanti. Te tiṇhena satthena ‘esa migo esa migo’ti aññamaññaṃ jīvitā voropessanti.

104. “비구들이여, 수명이 열 살인 인간들 사이에서 7일 동안 ‘칼의 겁(刀兵劫, satthantarakappa)’이 일어날 것이다. 그들은 서로를 짐승(사슴)으로 여기게 될 것이다. 그들의 손에는 날카로운 무기들이 나타날 것이고, 그들은 날카로운 무기로 ‘이것은 짐승이다, 이것은 짐승이다’라고 외치며 서로의 목숨을 빼앗을 것이다.”

‘‘Atha kho tesaṃ, bhikkhave, sattānaṃ ekaccānaṃ evaṃ bhavissati – ‘mā ca mayaṃ kañci, mā ca amhe koci, yaṃnūna mayaṃ tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā rukkhagahanaṃ vā nadīviduggaṃ vā pabbatavisamaṃ vā pavisitvā vanamūlaphalāhārā yāpeyyāmā’ti. Te tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā rukkhagahanaṃ vā nadīviduggaṃ vā pabbatavisamaṃ vā pavisitvā sattāhaṃ vanamūlaphalāhārā yāpessanti. Te tassa sattāhassa accayena tiṇagahanā vanagahanā rukkhagahanā nadīviduggā pabbatavisamā nikkhamitvā aññamaññaṃ āliṅgitvā sabhāgāyissanti samassāsissanti – ‘diṭṭhā, bho, sattā jīvasi, diṭṭhā, bho, sattā jīvasī’ti.

“비구들이여, 그때 그 중생들 중 어떤 이들에게 이런 생각이 들 것이다. ‘우리는 누구도 죽이지 말고, 누구도 우리를 죽이지 않게 하자. 그러니 우리는 풀숲이나 밀림, 나무 숲, 험한 강가나 산골짜기로 들어가 숲의 뿌리와 열매를 먹으며 연명하자.’ 그들은 풀숲이나 밀림, 나무 숲, 험한 강가나 산골짜기로 들어가 7일 동안 숲의 뿌리와 열매를 먹으며 연명할 것이다. 그 7일이 지난 뒤에 그들은 풀숲과 밀림, 나무 숲, 험한 강가와 산골짜기에서 나와 서로 껴안고 동질감을 느끼며 안심시킬 것이다. ‘오, 벗들이여, 살아있었구려! 오, 벗들이여, 그대가 살아있는 것을 보게 되다니!’라고 하며 서로 위로할 것이다.”

Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā

수명과 용모 등이 증장함에 대한 이야기

105. ‘‘Atha kho tesaṃ, bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati – ‘mayaṃ kho akusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu evarūpaṃ āyataṃ ñātikkhayaṃ pattā. Yaṃnūna mayaṃ kusalaṃ kareyyāma. Kiṃ kusalaṃ kareyyāma? Yaṃnūna mayaṃ pāṇātipātā virameyyāma, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā’ti. Te pāṇātipātā viramissanti, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti. Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu āyunāpi vaḍḍhissanti, vaṇṇenapi vaḍḍhissanti. Tesaṃ āyunāpi vaḍḍhamānānaṃ vaṇṇenapi vaḍḍhamānānaṃ dasavassāyukānaṃ manussānaṃ vīsativassāyukā puttā bhavissanti.

105. “비구들이여, 그때 그 중생들에게 이런 생각이 들 것이다. ‘우리는 불선법(악행)을 행한 까닭에 이처럼 커다란 친족의 멸망을 겪었다. 그러니 이제 우리가 선법을 행하면 어떨까? 어떤 선법을 행할까? 우리가 살생에서 멀어지자. 이 선법을 받아들여 실천하자.’ 그리하여 그들은 살생에서 멀어질 것이며, 이 선법을 받아들여 실천할 것이다. 그들이 선법을 받아들여 실천함으로 인하여 수명도 늘어날 것이고, 용모도 좋아질 것이다. 수명이 늘어나고 용모가 좋아지는 수명 열 살인 그 인간들에게서 스무 살까지 사는 자식들이 태어날 것이다.”

‘‘Atha kho tesaṃ, bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati – ‘mayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu āyunāpi vaḍḍhāma, vaṇṇenapi vaḍḍhāma. Yaṃnūna mayaṃ bhiyyosomattāya kusalaṃ kareyyāma. Kiṃ kusalaṃ kareyyāma? Yaṃnūna mayaṃ adinnādānā virameyyāma… kāmesumicchācārā virameyyāma… musāvādā virameyyāma… pisuṇāya vācāya virameyyāma… pharusāya vācāya virameyyāma… samphappalāpā virameyyāma… abhijjhaṃ pajaheyyāma… byāpādaṃ pajaheyyāma… micchādiṭṭhiṃ pajaheyyāma… tayo dhamme pajaheyyāma – adhammarāgaṃ visamalobhaṃ micchādhammaṃ… yaṃnūna mayaṃ matteyyā assāma petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā’ti. Te matteyyā bhavissanti petteyyā sāmaññā [Pg.62] brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti.

“비구들이여, 그때 그 중생들에게 이런 생각이 들 것이다. ‘우리는 선법을 받아들여 실천한 까닭에 수명도 늘어나고 용모도 좋아졌다. 그러니 우리가 더욱더 선법을 행하면 어떨까? 어떤 선법을 행할까? 우리가 주지 않는 것을 가지는 것(투도)에서 멀어지고… 그릇된 성행위(사음)에서 멀어지고… 거짓말(망어)에서 멀어지고… 이간질하는 말(양설)에서 멀어지고… 거친 말(악구)에서 멀어지고… 유익하지 못한 말(기어)에서 멀어지고… 탐욕을 버리고… 악의를 버리고… 그릇된 견해(사견)를 버리자. 또한 비도덕적인 탐욕(adhammarāga), 과도한 탐욕(visamalobha), 잘못된 가르침(micchādhamma)이라는 세 가지 법을 버리자. 그리고 우리가 어머니를 공경하고 아버지를 공경하며, 수행자를 공경하고 성직자를 공경하며, 가문의 어른을 존중하는 자가 되자. 이 선법을 받아들여 실천하자.’ 그리하여 그들은 어머니를 공경하고 아버지를 공경하며, 수행자를 공경하고 성직자를 공경하며 가문의 어른을 존중하는 자가 될 것이고, 이 선법을 받아들여 실천할 것이다.”

‘‘Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu āyunāpi vaḍḍhissanti, vaṇṇenapi vaḍḍhissanti. Tesaṃ āyunāpi vaḍḍhamānānaṃ vaṇṇenapi vaḍḍhamānānaṃ vīsativassāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsavassāyukā puttā bhavissanti… cattārīsavassāyukānaṃ manussānaṃ asītivassāyukā puttā bhavissanti… asītivassāyukānaṃ manussānaṃ saṭṭhivassasatāyukā puttā bhavissanti… saṭṭhivassasatāyukānaṃ manussānaṃ vīsatitivassasatāyukā puttā bhavissanti… vīsatitivassasatāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsachabbassasatāyukā puttā bhavissanti. Cattārīsachabbassasatāyukānaṃ manussānaṃ dvevassasahassāyukā puttā bhavissanti… dvevassasahassāyukānaṃ manussānaṃ cattārivassasahassāyukā puttā bhavissanti… cattārivassasahassāyukānaṃ manussānaṃ aṭṭhavassasahassāyukā puttā bhavissanti… aṭṭhavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ vīsativassasahassāyukā puttā bhavissanti… vīsativassasahassāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsavassasahassāyukā puttā bhavissanti… cattārīsavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ asītivassasahassāyukā puttā bhavissanti… asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu pañcavassasatikā kumārikā alaṃpateyyā bhavissanti.

“그들은 유익한 법들을 받아 지녔기 때문에 수명도 늘어날 것이고 용색도 좋아질 것이다. 수명이 늘어나고 용색이 좋아지는 수명 20세인 사람들에게는 수명 40세인 자녀들이 태어날 것이다. 수명 40세인 사람들에게는 수명 80세인 자녀들이 태어날 것이다. 수명 80세인 사람들에게는 수명 160세인 자녀들이 태어날 것이다. 수명 160세인 사람들에게는 수명 320세인 자녀들이 태어날 것이다. 수명 320세인 사람들에게는 수명 640세인 자녀들이 태어날 것이다. 수명 640세인 사람들에게는 수명 2,000세인 자녀들이 태어날 것이다. 수명 2,000세인 사람들에게는 수명 4,000세인 자녀들이 태어날 것이다. 수명 4,000세인 사람들에게는 수명 8,000세인 자녀들이 태어날 것이다. 수명 8,000세인 사람들에게는 수명 20,000세인 자녀들이 태어날 것이다. 수명 20,000세인 사람들에게는 수명 40,000세인 자녀들이 태어날 것이다. 수명 40,000세인 사람들에게는 수명 80,000세인 자녀들이 태어날 것이다. 비구들이여, 인간의 수명이 80,000세일 때, 소녀들은 500세가 되면 시집을 가기에 적당한 나이가 될 것이다.”

Saṅkharājauppatti

상카 왕의 출현

106. ‘‘Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu tayo ābādhā bhavissanti, icchā, anasanaṃ, jarā. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ayaṃ jambudīpo iddho ceva bhavissati phīto ca, kukkuṭasampātikā gāmanigamarājadhāniyo. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ayaṃ jambudīpo avīci maññe phuṭo bhavissati manussehi, seyyathāpi naḷavanaṃ vā saravanaṃ vā. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ayaṃ bārāṇasī ketumatī nāma rājadhānī bhavissati iddhā ceva phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu [Pg.63] imasmiṃ jambudīpe caturāsītinagarasahassāni bhavissanti ketumatīrājadhānīpamukhāni. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ketumatiyā rājadhāniyā saṅkho nāma rājā uppajjissati cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavissanti, seyyathidaṃ, cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavissanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasissati.

106. “비구들이여, 인간의 수명이 80,000세일 때 욕망과 굶주림과 노쇠라는 세 가지 질병만이 있을 것이다. 비구들이여, 인간의 수명이 80,000세일 때 이 점부주는 번영하고 풍요로울 것이며, 마을과 성읍과 왕도들이 닭이 날아서 닿을 수 있을 정도로 가까이 있을 것이다. 비구들이여, 인간의 수명이 80,000세일 때 이 점부주는 마치 갈대숲이나 억새숲처럼 사람들로 가득 찰 것이다. 비구들이여, 인간의 수명이 80,000세일 때 이 바라나시는 케투마티라는 이름의 왕도가 될 것이니, 번영하고 풍요롭고 인구가 많으며 사람들로 붐비고 음식이 풍부할 것이다. 비구들이여, 인간의 수명이 80,000세일 때 이 점부주에는 케투마티 왕도를 비롯한 84,000개의 도시가 있을 것이다. 비구들이여, 인간의 수명이 80,000세일 때 케투마티 왕도에 상카라는 왕이 출현할 것이니, 그는 법다운 법왕인 전륜성왕으로서 사방을 정복하여 안정을 이루고 일곱 가지 보배를 갖춘 자이다. 그에게는 일곱 가지 보배가 생길 것이니, 즉 윤보, 상보, 마보, 주보, 여보, 거사보이며 일곱 번째로 주장보이다. 그에게는 천 명 이상의 아들들이 있을 것인데, 그들은 용맹하고 영웅적인 기상을 가졌으며 적군을 물리칠 수 있다. 그는 이 바다로 둘러싸인 대지를 형벌이나 무기가 아니라 법으로써 정복하여 다스릴 것이다.”

Metteyyabuddhuppādo

메테야 부처님의 출현

107. ‘‘Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu metteyyo nāma bhagavā loke uppajjissati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. Seyyathāpāhametarahi loke uppanno arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedessati, seyyathāpāhametarahi imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedemi. So dhammaṃ desessati ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessati; seyyathāpāhametarahi dhammaṃ desemi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsemi. So anekasahassaṃ bhikkhusaṃghaṃ pariharissati, seyyathāpāhametarahi anekasataṃ bhikkhusaṃghaṃ pariharāmi.

107. “비구들이여, 인간의 수명이 80,000세일 때 세상에 메테야라는 이름의 세존께서 출현하실 것이니, 그분은 아라한, 정등각자, 명행족, 선서, 세간해, 무상사 조어장부, 천인사, 불, 세존이시다. 이는 마치 지금 내가 세상에 출현한 아라한, 정등각자, 명행족, 선서, 세간해, 무상사 조어장부, 천인사, 불, 세존인 것과 같다. 그분은 신, 마라, 범천을 포함한 이 세상과 사문, 바라문, 왕, 백성을 포함한 인류를 스스로의 탁월한 지혜로 알고 실현하여 선포할 것이니, 이는 마치 지금 내가 이 세상을 스스로의 탁월한 지혜로 알고 실현하여 선포하는 것과 같다. 그분은 시작도 훌륭하고 중간도 훌륭하고 끝도 훌륭하며, 의미와 표현을 갖춘 법을 설하고, 전적으로 원만하고 순결한 범행을 드러낼 것이니, 이는 마치 지금 내가 법을 설하고 범행을 드러내는 것과 같다. 그분은 수천 명의 비구 승가를 거느릴 것이니, 이는 마치 지금 내가 수백 명의 비구 승가를 거느리는 것과 같다.”

108. ‘‘Atha kho, bhikkhave, saṅkho nāma rājā yo so yūpo raññā mahāpanādena kārāpito. Taṃ yūpaṃ ussāpetvā ajjhāvasitvā taṃ datvā [Pg.64] vissajjitvā samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ dānaṃ datvā metteyyassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati. So evaṃ pabbajito samāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati.

108. “비구들이여, 그때 상카 왕은 마하파나다 왕이 건립하게 했던 그 궁전을 다시 세워 그곳에 거주하다가, 나중에 그것을 보시하여 포기하고, 사문, 바라문, 가난한 자, 여행자, 행걸하는 자, 구걸하는 자들에게 보시를 베푼 뒤, 메테야 세존 아라한 정등각자 처소에서 머리카락과 수염을 깎고 가사를 입고 집을 떠나 출가할 것이다. 그는 이렇게 출가하여 혼자 은둔하며 방일하지 않고 열성적으로 정진하고 스스로를 제어하며 머물러, 오래지 않아 선남자들이 정당하게 집을 떠나 출가하는 목적인 위없는 범행의 완성을 바로 이 생에서 스스로의 탁월한 지혜로 알고 실현하여 구족하고 머물 것이다.”

109. ‘‘Attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī…pe… citte cittānupassī…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo.

109. “비구들이여, 자신을 섬으로 삼고 자신을 귀의처로 삼으며 다른 이를 귀의처로 삼지 말고 머물라. 법을 섬으로 삼고 법을 귀의처로 삼으며 다른 것을 귀의처로 삼지 말고 머물라. 비구들이여, 어떻게 비구가 자신을 섬으로 삼고 자신을 귀의처로 삼으며 다른 이를 귀의처로 삼지 않고 머물며, 법을 섬으로 삼고 법을 귀의처로 삼으며 다른 것을 귀의처로 삼지 않고 머무는가? 비구들이여, 여기 비구는 몸에서 몸을 관찰하며 머물며, 열성적으로 정진하고 분명하게 알아차리고 마음 챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버린다. 느낌에서 느낌을 관찰하며 머물며... 마음에서 마음을 관찰하며 머물며... 법에서 법을 관찰하며 머물며, 열성적으로 정진하고 분명하게 알아차리고 마음 챙기며, 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버린다. 비구들이여, 이와 같이 비구는 자신을 섬으로 삼고 자신을 귀의처로 삼으며 다른 이를 귀의처로 삼지 않고 머물며, 법을 섬으로 삼고 법을 귀의처로 삼으며 다른 것을 귀의처로 삼지 않고 머문다.”

Bhikkhunoāyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā

비구의 수명과 용색 등의 증장에 관한 담화

110. ‘‘Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carantā sake pettike visaye āyunāpi vaḍḍhissatha, vaṇṇenapi vaḍḍhissatha, sukhenapi vaḍḍhissatha, bhogenapi vaḍḍhissatha, balenapi vaḍḍhissatha.

110. “비구들이여, 그대들의 아버지(부처님)로부터 물려받은 자신들의 영역인 경계(사념처)에서 거닐라. 비구들이여, 그대들의 아버지로부터 물려받은 자신들의 영역인 경계에서 거닌다면, 수명이 늘어날 것이고, 용색이 늘어날 것이며, 행복이 늘어날 것이고, 풍요가 늘어날 것이며, 힘이 늘어날 것이다.”

‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno āyusmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So imesaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno āyusmiṃ.

“비구들이여, 비구의 수명이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 열의를 위주로 한 삼매와 노력의 형성(행)을 갖춘 신족을 닦고, 정진을 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦으며, 마음을 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦고, 검토를 위주로 한 삼매와 노력의 형성을 갖춘 신족을 닦는다. 그는 이 네 가지 신족을 닦고 많이 행하였기에, 원한다면 일 겁 동안 머물 수도 있고 일 겁이 조금 넘도록 머물 수도 있다. 비구들이여, 이것이 비구의 수명(의 증장)이다.”

‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu [Pg.65] bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiṃ.

“비구들이여, 비구의 용색이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 계를 지키고, 계목의 단속으로 단속하며 머물고, 바른 행실과 거처를 갖추며, 아주 작은 허물에서도 두려움을 보고, 학습 계율들을 수지하여 공부한다. 비구들이여, 이것이 비구의 용색(의 증장)이다.”

‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno sukhasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno, sukhasmiṃ.

“비구들이여, 비구의 행복이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 감각적 욕망들을 멀리하고 해로운 법들을 멀리하여, 일으킨 생각과 지속적 고찰이 있고 떨쳐버림에서 생긴 희열과 행복이 있는 초선을 구족하여 머문다. 일으킨 생각과 지속적 고찰을 가라앉힘으로써... (중략) ... 제2선... 제3선... 제4선을 구족하여 머문다. 비구들이여, 이것이 비구의 행복(의 증장)이다.”

‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno bhogasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno bhogasmiṃ.

“비구들이여, 비구의 풍요란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 자애가 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머물고, 그와 같이 두 번째 방향을, 그와 같이 세 번째 방향을, 그와 같이 네 번째 방향을 가득 채워 머문다. 이와 같이 위로 아래로 옆으로 모든 곳에서 모든 중생을 자신처럼 여기며, 광대하고 수승하며 무량하고 원한 없으며 고통 없는 자애가 함께한 마음으로 온 세상을 가득 채워 머문다. 연민이 함께한 마음으로... (중략) ... 기쁨이 함께한 마음으로... (중략) ... 평온이 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머물고, 그와 같이 두 번째... 세 번째... 네 번째 방향을 가득 채워 머문다. 이와 같이 위로 아래로 옆으로 모든 곳에서 모든 중생을 자신처럼 여기며, 광대하고 수승하며 무량하고 원한 없으며 고통 없는 평온이 함께한 마음으로 온 세상을 가득 채워 머문다. 비구들이여, 이것이 비구의 풍요(의 증장)이다.”

‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno balasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno balasmiṃ.

“비구들이여, 비구의 힘이란 무엇인가? 비구들이여, 여기 비구는 번뇌들이 다하여 번뇌 없는 심해탈과 혜해탈을 바로 지금 여기에서 스스로 특별한 지혜로 알고 실현하여 구족하고 머문다. 비구들이여, 이것이 비구의 힘(의 증장)이다.”

‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekabalampi samanupassāmi yaṃ evaṃ duppasahaṃ, yathayidaṃ, bhikkhave, mārabalaṃ. Kusalānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

“비구들이여, 나는 이 마라의 힘처럼 제압하기 어려운 다른 어떤 하나의 힘도 보지 못한다. 마라의 힘을 제압하는 것은 오직 아라한과의 힘뿐이다. 비구들이여, 유익한 법들을 수지하여 실천함으로써 이와 같이 공덕이 증장한다.” 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. 그 비구들은 마음이 기뻐 세존의 말씀을 찬탄했다.

Cakkavattisuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.

세 번째 전륜성왕 사자후 경이 끝났다.

4. Aggaññasuttaṃ

4. 4. 아간냐 경(세기경)

Vāseṭṭhabhāradvājā

와셋타와 바라드와자

111. Evaṃ [Pg.66] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena vāseṭṭhabhāradvājā bhikkhūsu parivasanti bhikkhubhāvaṃ ākaṅkhamānā. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaṃ abbhokāse caṅkamati.

111. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 사왓티의 미가라마타(위사카) 저택이 있는 동쪽 원림(부바라마)에 머무셨다. 그때 와셋타와 바라드와자는 비구들 사이에서 머물며 비구가 되기를 원하고 있었다. 그때 세존께서는 저녁 무렵에 홀로 명상에서 일어나 저택에서 내려와, 저택 그늘이 드리운 탁 트인 곳에서 경행하고 계셨다.

112. Addasā kho vāseṭṭho bhagavantaṃ sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhitaṃ pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaṃ abbhokāse caṅkamantaṃ. Disvāna bhāradvājaṃ āmantesi – ‘‘ayaṃ, āvuso bhāradvāja, bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaṃ abbhokāse caṅkamati. Āyāmāvuso bhāradvāja, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; appeva nāma labheyyāma bhagavato santikā dhammiṃ kathaṃ savanāyā’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho bhāradvājo vāseṭṭhassa paccassosi.

112. 와셋타는 세존께서 저녁 무렵 명상에서 일어나 저택에서 내려와 저택 그늘의 탁 트인 곳에서 경행하시는 것을 보았다. 보고 나서 바라드와자에게 말했다. “바라드와자 벗이여, 저기 세존께서 저녁 무렵 명상에서 일어나 저택에서 내려와 저택 그늘의 탁 트인 곳에서 경행하고 계십니다. 바라드와자 벗이여, 갑시다. 세존께서 계신 곳으로 다가갑시다. 아마도 우리가 세존으로부터 법의 말씀을 들을 수도 있을 것입니다.” “그러지요, 벗이여.”라고 바라드와자는 와셋타에게 대답했다.

113. Atha kho vāseṭṭhabhāradvājā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā bhagavantaṃ caṅkamantaṃ anucaṅkamiṃsu. Atha kho bhagavā vāseṭṭhaṃ āmantesi – ‘‘tumhe khvattha, vāseṭṭha, brāhmaṇajaccā brāhmaṇakulīnā brāhmaṇakulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, kacci vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā na akkosanti na paribhāsantī’’ti? ‘‘Taggha no, bhante, brāhmaṇā akkosanti paribhāsanti attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya, no aparipuṇṇāyā’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ pana vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā akkosanti paribhāsanti attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya, no aparipuṇṇāyā’’ti? ‘‘Brāhmaṇā, bhante, evamāhaṃsu – ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe vaṇṇā. Brāhmaṇova sukko vaṇṇo[Pg.67], kaṇhā aññe vaṇṇā. Brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā. Te tumhe seṭṭhaṃ vaṇṇaṃ hitvā hīnamattha vaṇṇaṃ ajjhupagatā, yadidaṃ muṇḍake samaṇake ibbhe kaṇhe bandhupādāpacce. Tayidaṃ na sādhu, tayidaṃ nappatirūpaṃ, yaṃ tumhe seṭṭhaṃ vaṇṇaṃ hitvā hīnamattha vaṇṇaṃ ajjhupagatā yadidaṃ muṇḍake samaṇake ibbhe kaṇhe bandhupādāpacce’ti. Evaṃ kho no, bhante, brāhmaṇā akkosanti paribhāsanti attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya, no aparipuṇṇāyā’’ti.

113. 그러자 와셋타와 바라드와자는 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고, 경행하시는 세존을 따라 함께 걸었다. 그때 세존께서 와셋타에게 말씀하셨다. “와셋타여, 그대들은 브라만 태생이며 브라만 가문 출신으로, 브라만 가문에서 나와 집 없는 곳으로 출가하였다. 와셋타여, 브라만들이 그대들을 욕하거나 비난하지는 않는가?” “세존이시여, 참으로 브라만들은 자신들의 방식대로 완전하고 노골적인 비난의 말로 저희를 욕하고 비난합니다. 결코 부족함이 없이 비난합니다.” “와셋타여, 브라만들은 도대체 어떻게 자신들의 방식대로 완전한 비난의 말로 그대들을 욕하고 비난하는가?” “세존이시여, 브라만들은 이렇게 말합니다. ‘브라만 계급만이 가장 수승하고 다른 계급은 비천하다. 브라만 계급만이 희고 다른 계급은 검다. 브라만들만이 청정하고 브라만이 아닌 자들은 그렇지 않다. 브라만들만이 범천의 아들이며, 그의 입에서 태어난 친아들이요, 범천으로부터 태어났으며, 범천이 창조했고, 범천의 상속자들이다. 그런데 그대들은 그 수승한 계급을 버리고, 머리를 깎은 미천한 사문들, 마라의 무리에 속하며 범천의 발바닥에서 태어난 비천한 자들에게로 가버렸다. 그대들이 수승한 계급을 버리고 머리를 깎은 사문들, 비천하고 검고 마라의 권속이며 발바닥에서 난 자들에게 간 것은 좋지 못한 일이요, 합당하지 않은 일이다.’ 세존이시여, 브라만들은 이와 같이 자신들의 방식대로 완전한 비난의 말로 저희를 욕하고 비난합니다.”

114. ‘‘Taggha vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā porāṇaṃ assarantā evamāhaṃsu – ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe vaṇṇā; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇhā aññe vaṇṇā; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Dissanti kho pana, vāseṭṭha, brāhmaṇānaṃ brāhmaṇiyo utuniyopi gabbhiniyopi vijāyamānāpi pāyamānāpi. Te ca brāhmaṇā yonijāva samānā evamāhaṃsu – ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe vaṇṇā; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇhā aññe vaṇṇā; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Te brahmānañceva abbhācikkhanti, musā ca bhāsanti, bahuñca apuññaṃ pasavanti.

114. “와셋타여, 참으로 바라문들은 옛 전통(세상의 기원)을 기억하지 못하면서 이렇게 말한다. ‘바라문 계급만이 최상이고 다른 계급은 비천하다. 바라문 계급만이 희고 다른 계급은 검다. 바라문들만이 청정하며 바라문이 아닌 자들은 청정하지 않다. 바라문들만이 브라만의 친아들이며, 그분의 입에서 태어났고, 브라만으로부터 태어났으며, 브라만이 창조했고, 브라만의 상속자들이다’라고. 하지만 와셋타여, 바라문들의 아내인 바라문 여인들도 생리를 하고 임신을 하며 출산하고 젖을 먹이는 것이 보인다. 이처럼 바라문들도 똑같이 모태(생식기)를 통해 태어났음에도 불구하고 그들은 ‘바라문 계급만이 최상이고... (중략) ... 브라만의 상속자들이다’라고 말한다. 그들은 브라만을 비방하고 거짓을 말하며 많은 불선을 쌓는 것이다.”

Catuvaṇṇasuddhi

네 계급의 청정

115. ‘‘Cattārome, vāseṭṭha, vaṇṇā – khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Khattiyopi kho, vāseṭṭha, idhekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhī. Iti kho, vāseṭṭha, yeme dhammā akusalā akusalasaṅkhātā sāvajjā sāvajjasaṅkhātā asevitabbā asevitabbasaṅkhātā naalamariyā naalamariyasaṅkhātā kaṇhā kaṇhavipākā viññugarahitā, khattiyepi te idhekacce sandissanti. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha…pe… vessopi kho, vāseṭṭha…pe… suddopi kho, vāseṭṭha, idhekacco [Pg.68] pāṇātipātī hoti adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhī. Iti kho, vāseṭṭha, yeme dhammā akusalā akusalasaṅkhātā…pe… kaṇhā kaṇhavipākā viññugarahitā; suddepi te idhekacce sandissanti.

115. “와셋타여, 네 계급이 있으니 왕족, 바라문, 서민, 천민이다. 와셋타여, 이 세상에서 어떤 왕족은 생명을 죽이고, 주지 않은 것을 가지며, 그릇된 음행을 하고, 거짓말을 하며, 이간질을 하고, 거친 말을 하며, 꾸며낸 말을 하고, 탐욕이 많고, 악의를 품으며, 그릇된 견해를 가진다. 와셋타여, 이와 같이 불선하고, 불선하다고 불리며, 허물이 있고, 허물이 있다고 불리며, 닦지 말아야 하고, 닦지 말아야 한다고 불리며, 성자답지 못하고, 성자답지 못하다고 불리며, 어둡고, 어두운 과보가 있으며, 현자들에게 비난받는 법들이 이 세상의 어떤 왕족들에게서도 나타난다. 와셋타여, 바라문도... 서민도... 천민도 마찬가지다. 와셋타여, 이 세상에서 어떤 천민도 생명을 죽이고... (중략) ... 그릇된 견해를 가진다. 와셋타여, 이와 같이 불선하고... (중략) ... 현자들에게 비난받는 법들이 이 세상의 어떤 천민들에게서도 나타난다.”

‘‘Khattiyopi kho, vāseṭṭha, idhekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato, samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu abyāpannacitto, sammādiṭṭhī. Iti kho, vāseṭṭha, yeme dhammā kusalā kusalasaṅkhātā anavajjā anavajjasaṅkhātā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā alamariyā alamariyasaṅkhātā sukkā sukkavipākā viññuppasatthā, khattiyepi te idhekacce sandissanti. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha…pe… vessopi kho, vāseṭṭha…pe… suddopi kho, vāseṭṭha, idhekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti…pe… anabhijjhālu, abyāpannacitto, sammādiṭṭhī. Iti kho, vāseṭṭha, yeme dhammā kusalā kusalasaṅkhātā anavajjā anavajjasaṅkhātā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā alamariyā alamariyasaṅkhātā sukkā sukkavipākā viññuppasatthā; suddepi te idhekacce sandissanti.

“와셋타여, 이 세상에서 어떤 왕족은 생명을 죽이는 일에서 멀리 여의고, 주지 않은 것을 가지는 일에서 멀리 여의며, 그릇된 음행에서 멀리 여의고, 거짓말에서 멀리 여의며, 이간질에서 멀리 여의고, 거친 말에서 멀리 여의며, 꾸며낸 말에서 멀리 여의고, 탐욕이 없으며, 악의가 없고, 바른 견해를 가진다. 와셋타여, 이와 같이 선하고, 선하다고 불리며, 허물이 없고, 허물이 없다고 불리며, 닦아야 하고, 닦아야 한다고 불리며, 성자답고, 성자답다고 불리며, 밝고, 밝은 과보가 있으며, 현자들에게 찬탄받는 법들이 이 세상의 어떤 왕족들에게서도 나타난다. 와셋타여, 바라문도... 서민도... 천민도 마찬가지다. 와셋타여, 이 세상에서 어떤 천민도 생명을 죽이는 일에서 멀리 여의고... (중략) ... 바른 견해를 가진다. 와셋타여, 이와 같이 선하고... (중략) ... 현자들에게 찬탄받는 법들이 이 세상의 어떤 천민들에게서도 나타난다.”

116. ‘‘Imesu kho, vāseṭṭha, catūsu vaṇṇesu evaṃ ubhayavokiṇṇesu vattamānesu kaṇhasukkesu dhammesu viññugarahitesu ceva viññuppasatthesu ca yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu – ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe vaṇṇā; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇhā aññe vaṇṇā; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Taṃ tesaṃ viññū nānujānanti. Taṃ kissa hetu? Imesañhi, vāseṭṭha, catunnaṃ vaṇṇānaṃ yo hoti bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññāvimutto, so nesaṃ aggamakkhāyati dhammeneva, no adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṃ, diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.

116. “와셋타여, 이와 같이 네 계급 가운데 현자들에게 비난받는 법과 현자들에게 찬탄받는 법, 즉 흑과 백의 두 법이 뒤섞여 나타나고 있음에도 불구하고, 바라문들이 ‘바라문 계급만이 최상이다... (중략) ... 브라만의 상속자들이다’라고 말한다면, 현자들은 그들의 그 말을 인정하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 와셋타여, 이 네 계급 중에서 어떤 비구든 번뇌가 다하고, 수행을 완성하고, 해야 할 일을 마쳤으며, 짐을 내려놓고, 참된 목표를 달성했으며, 존재의 결박을 끊었고, 바른 지혜로 해탈한 자(아라한)가 있다면, 그는 법으로써 그들 가운데 최상이라고 일컬어지며, 법이 아닌 것으로써는 아니다. 와셋타여, 참으로 법이야말로 이 세상에서나 저 세상에서나 사람들에게 가장 뛰어난 것이기 때문이다.”

117. ‘‘Tadamināpetaṃ, vāseṭṭha, pariyāyena veditabbaṃ, yathā dhammova seṭṭho janetasmiṃ, diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.

117. “와셋타여, 법이야말로 이 세상에서나 저 세상에서나 사람들에게 가장 뛰어난 것이라는 점은 다음과 같은 사례로도 알 수 있다.”

‘‘Jānāti [Pg.69] kho, vāseṭṭha, rājā pasenadi kosalo – ‘samaṇo gotamo anantarā sakyakulā pabbajito’ti. Sakyā kho pana, vāseṭṭha, rañño pasenadissa kosalassa anuyuttā bhavanti. Karonti kho, vāseṭṭha, sakyā raññe pasenadimhi kosale nipaccakāraṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ. Iti kho, vāseṭṭha, yaṃ karonti sakyā raññe pasenadimhi kosale nipaccakāraṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ, karoti taṃ rājā pasenadi kosalo tathāgate nipaccakāraṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ, na naṃ ‘sujāto samaṇo gotamo, dujjātohamasmi. Balavā samaṇo gotamo, dubbalohamasmi. Pāsādiko samaṇo gotamo, dubbaṇṇohamasmi. Mahesakkho samaṇo gotamo, appesakkhohamasmī’ti. Atha kho naṃ dhammaṃyeva sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno evaṃ rājā pasenadi kosalo tathāgate nipaccakāraṃ karoti, abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ. Imināpi kho etaṃ, vāseṭṭha, pariyāyena veditabbaṃ, yathā dhammova seṭṭho janetasmiṃ, diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.

“와셋타여, 코살라국의 빠세나디 왕은 ‘수행자 고따마는 고귀한 사끼야 가문에서 출가하였다’는 것을 알고 있다. 와셋타여, 그런데 사끼야인들은 빠세나디 왕의 신하들이며 그의 뜻을 따른다. 와셋타여, 사끼야인들은 빠세나디 왕에게 겸손을 보이고, 예배하며, 일어서서 맞이하고, 합장하며, 정중히 예우한다. 그런데 와셋타여, 사끼야인들이 빠세나디 왕에게 행하는 것과 똑같은 겸손과 예배와 일어섬과 합장과 예우를 빠세나디 왕이 여래에게 행한다. 그는 ‘수행자 고따마는 가문이 좋고 나는 비천하다’거나 ‘수행자 고따마는 힘이 있고 나는 약하다’거나 ‘수행자 고따마는 용모가 수려하고 나는 못생겼다’거나 ‘수행자 고따마는 위대한 권능이 있고 나는 미미하다’고 생각하여 그렇게 하는 것이 아니다. 오직 법을 존중하고, 법을 소중히 여기며, 법을 공경하고, 법을 공양하며, 법을 우러러보기에 빠세나디 왕은 여래에게 그와 같은 겸손과 예배와 정중한 예우를 행하는 것이다. 와셋타여, 이러한 사례를 통해서도 법이야말로 이 세상에서나 저 세상에서나 사람들에게 가장 뛰어난 것이라는 점을 알 수 있다.”

118. ‘‘Tumhe khvattha, vāseṭṭha, nānājaccā nānānāmā nānāgottā nānākulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. ‘Ke tumhe’ti – puṭṭhā samānā ‘samaṇā sakyaputtiyāmhā’ti – paṭijānātha. Yassa kho panassa, vāseṭṭha, tathāgate saddhā niviṭṭhā mūlajātā patiṭṭhitā daḷhā asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, tassetaṃ kallaṃ vacanāya – ‘bhagavatomhi putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo’ti. Taṃ kissa hetu? Tathāgatassa hetaṃ, vāseṭṭha, adhivacanaṃ ‘dhammakāyo’ itipi, ‘brahmakāyo’ itipi, ‘dhammabhūto’ itipi, ‘brahmabhūto’ itipi.

118. 와셋타여, 훌륭하다. 그대들은 서로 다른 태생, 서로 다른 이름, 서로 다른 가문, 서로 다른 종족으로부터 집을 떠나 출가하여 수행자가 되었다. '그대들은 누구인가?'라는 질문을 받을 때, 그대들은 '우리는 석가모니 부처님의 아들인 사문들이다'라고 공언한다. 와셋타여, 실로 누구든 여래에 대한 믿음이 확고하게 뿌리내려 정착되고 단단해져서, 사문이나 바라문이나 천신이나 마라나 범천이나 세상의 그 누구도 흔들 수 없게 된 사람은 '나는 세존의 아들이요, 가슴에서 태어났으며, 입에서 태어났고, 법에서 태어났으며, 법에 의해 창조되었고, 법의 상속자이다'라고 말하는 것이 마땅하다. 그것은 무슨 까닭인가? 와셋타여, '법의 몸(法身)', '범천의 몸(梵身)', '법의 존재', '범천의 존재'라는 말은 여래를 일컫는 명칭이기 때문이다.

119. ‘‘Hoti kho so, vāseṭṭha, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṃ loko saṃvaṭṭati. Saṃvaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṃvattanikā honti. Te tattha honti [Pg.70] manomayā pītibhakkhā sayaṃpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti.

119. 와셋타여, 오랜 세월이 흐른 뒤에 언젠가 이 세상이 수축하는(파괴되는) 때가 있다. 세상이 수축할 때, 중생들은 대개 아밧사라(광음천)에 태어난다. 그들은 그곳에서 마음으로 이루어져 있고, 기쁨을 양식으로 삼으며, 스스로 빛을 내고, 허공을 다니며, 아름답게 머물면서 아주 오랜 세월 동안 존재한다.

‘‘Hoti kho so, vāseṭṭha, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṃ loko vivaṭṭati. Vivaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā ābhassarakāyā cavitvā itthattaṃ āgacchanti. Tedha honti manomayā pītibhakkhā sayaṃpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti.

와셋타여, 오랜 세월이 흐른 뒤에 언젠가 이 세상이 다시 생성되는(팽창하는) 때가 있다. 세상이 생성될 때, 중생들은 대개 아밧사라(광음천)에서 수명이 다해 죽어 이곳(인간 세상)으로 온다. 그들은 이곳에서도 마음으로 이루어져 있고, 기쁨을 양식으로 삼으며, 스스로 빛을 내고, 허공을 다니며, 아름답게 머물면서 아주 오랜 세월 동안 존재한다.

Rasapathavipātubhāvo

지미(地味)의 출현

120. ‘‘Ekodakībhūtaṃ kho pana, vāseṭṭha, tena samayena hoti andhakāro andhakāratimisā. Na candimasūriyā paññāyanti, na nakkhattāni tārakarūpāni paññāyanti, na rattindivā paññāyanti, na māsaḍḍhamāsā paññāyanti, na utusaṃvaccharā paññāyanti, na itthipumā paññāyanti, sattā sattātveva saṅkhyaṃ gacchanti. Atha kho tesaṃ, vāseṭṭha, sattānaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena rasapathavī udakasmiṃ samatani ; seyyathāpi nāma payaso tattassa nibbāyamānassa upari santānakaṃ hoti, evameva pāturahosi. Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā, seyyathāpi nāma sampannaṃ vā sappi sampannaṃ vā navanītaṃ evaṃvaṇṇā ahosi. Seyyathāpi nāma khuddamadhuṃ aneḷakaṃ, evamassādā ahosi. Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto lolajātiko – ‘ambho, kimevidaṃ bhavissatī’ti rasapathaviṃ aṅguliyā sāyi. Tassa rasapathaviṃ aṅguliyā sāyato acchādesi, taṇhā cassa okkami. Aññepi kho, vāseṭṭha, sattā tassa sattassa diṭṭhānugatiṃ āpajjamānā rasapathaviṃ aṅguliyā sāyiṃsu. Tesaṃ rasapathaviṃ aṅguliyā sāyataṃ acchādesi, taṇhā ca tesaṃ okkami.

120. 와셋타여, 그때는 온통 물뿐이었고, 칠흑 같은 어둠만이 있었다. 달과 해도 나타나지 않았고, 별들과 별자리들도 나타나지 않았으며, 밤과 낮도, 한 달과 보름도, 계절과 해도 나타나지 않았고, 여자와 남자도 나타나지 않았다. 중생들은 그저 '중생'이라고만 불렸다. 와셋타여, 그러다 오랜 세월이 흐른 뒤에 언젠가 물 위에 지미(地味, 땅의 맛있는 정수)가 널리 퍼졌다. 마치 뜨거운 우유가 식을 때 그 위에 얇은 막이 생기는 것처럼 그렇게 나타났다. 그것은 고운 색깔과 향기, 뛰어난 맛을 갖추었으니, 마치 잘 정제된 버터나 신선한 버터와 같은 색깔이었고, 찌꺼기 없는 꿀처럼 달콤한 맛이었다. 와셋타여, 그때 탐욕스러운 성품을 가진 어떤 중생이 '이것은 무엇일까?' 하며 손가락으로 지미를 찍어 맛을 보았다. 그가 지미를 손가락으로 찍어 맛을 보자 그것이 온몸에 스며들었고, 그에게 갈애가 생겨났다. 와셋타여, 다른 중생들도 그 중생을 따라 지미를 손가락으로 찍어 맛을 보았다. 그들이 지미를 손가락으로 찍어 맛을 보자 그것이 온몸에 스며들었고, 그들에게도 갈애가 생겨났다.

Candimasūriyādipātubhāvo

해와 달 등의 출현

121. ‘‘Atha kho te, vāseṭṭha, sattā rasapathaviṃ hatthehi āluppakārakaṃ upakkamiṃsu paribhuñjituṃ. Yato kho te, vāseṭṭha, sattā rasapathaviṃ [Pg.71] hatthehi āluppakārakaṃ upakkamiṃsu paribhuñjituṃ. Atha tesaṃ sattānaṃ sayaṃpabhā antaradhāyi. Sayaṃpabhāya antarahitāya candimasūriyā pāturahesuṃ. Candimasūriyesu pātubhūtesu nakkhattāni tārakarūpāni pāturahesuṃ. Nakkhattesu tārakarūpesu pātubhūtesu rattindivā paññāyiṃsu. Rattindivesu paññāyamānesu māsaḍḍhamāsā paññāyiṃsu. Māsaḍḍhamāsesu paññāyamānesu utusaṃvaccharā paññāyiṃsu. Ettāvatā kho, vāseṭṭha, ayaṃ loko puna vivaṭṭo hoti.

121. 와셋타여, 그러자 그 중생들은 지미를 손으로 덩어리 지어 먹기 시작했다. 와셋타여, 중생들이 지미를 손으로 덩어리 지어 먹기 시작하자, 그들에게 있던 스스로 내던 빛이 사라졌다. 스스로 내던 빛이 사라지자 해와 달이 나타났다. 해와 달이 나타나자 별들과 별자리들이 나타났다. 별들과 별자리들이 나타나자 밤과 낮이 보이기 시작했다. 밤과 낮이 보이기 시작하자 한 달과 보름이 보이기 시작했다. 한 달과 보름이 보이기 시작하자 계절과 해가 보이기 시작했다. 와셋타여, 이 정도로 이 세상은 다시 형성되었다.

122. ‘‘Atha kho te, vāseṭṭha, sattā rasapathaviṃ paribhuñjantā taṃbhakkhā tadāhārā ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhaṃsu. Yathā yathā kho te, vāseṭṭha, sattā rasapathaviṃ paribhuñjantā taṃbhakkhā tadāhārā ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhaṃsu, tathā tathā tesaṃ sattānaṃ (rasapathaviṃ paribhuñjantānaṃ) kharattañceva kāyasmiṃ okkami, vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha. Ekidaṃ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṃ sattā dubbaṇṇā. Tattha ye te sattā vaṇṇavanto, te dubbaṇṇe satte atimaññanti – ‘mayametehi vaṇṇavantatarā, amhehete dubbaṇṇatarā’ti. Tesaṃ vaṇṇātimānapaccayā mānātimānajātikānaṃ rasapathavī antaradhāyi. Rasāya pathaviyā antarahitāya sannipatiṃsu. Sannipatitvā anutthuniṃsu – ‘aho rasaṃ, aho rasa’nti! Tadetarahipi manussā kañcideva surasaṃ labhitvā evamāhaṃsu – ‘aho rasaṃ, aho rasa’nti! Tadeva porāṇaṃ aggaññaṃ akkharaṃ anusaranti, na tvevassa atthaṃ ājānanti.

122. 와셋타여, 그 중생들은 지미를 먹으며 그것을 양식으로 삼고 자양분으로 삼아 아주 오랜 세월 동안 머물렀다. 와셋타여, 그들이 지미를 먹으며 아주 오랜 세월을 보내는 동안, 그들의 몸은 점점 거칠어지고 외모의 차이가 나타나기 시작했다. 어떤 중생들은 용모가 아름다웠고, 어떤 중생들은 용모가 추했다. 그들 중 용모가 아름다운 중생들은 용모가 추한 중생들을 '우리가 이들보다 더 아름답다, 이들은 우리보다 더 못생겼다'라고 하며 멸시했다. 그들이 용모에 대한 자만심을 일으키고 교만해지자 지미는 사라져 버렸다. 지미가 사라지자 그들은 함께 모여 '아, 맛있는 것이여! 아, 맛있는 것이여!'라고 탄식하며 울었다. 그래서 오늘날에도 사람들은 어떤 뛰어난 맛을 얻으면 '아, 맛있는 것이여! 아, 맛있는 것이여!'라고 말하는데, 이는 고대의 태초의 말을 따르는 것이지만 그 근본 의미는 알지 못하는 것이다.

Bhūmipappaṭakapātubhāvo

지피(地皮)의 출현

123. ‘‘Atha kho tesaṃ, vāseṭṭha, sattānaṃ rasāya pathaviyā antarahitāya bhūmipappaṭako pāturahosi. Seyyathāpi nāma ahicchattako, evameva pāturahosi. So ahosi vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno, seyyathāpi nāma sampannaṃ vā sappi sampannaṃ vā navanītaṃ evaṃvaṇṇo ahosi. Seyyathāpi nāma khuddamadhuṃ aneḷakaṃ, evamassādo ahosi.

123. 와셋타여, 중생들에게 지미가 사라진 뒤에 지피(地皮, 땅의 겉피막)가 나타났다. 마치 버섯이 돋아나듯 그렇게 나타났다. 그것은 색깔과 향기, 맛을 갖추었으니, 마치 잘 정제된 버터나 신선한 버터와 같은 색깔이었고, 찌꺼기 없는 꿀처럼 달콤한 맛이었다.

‘‘Atha [Pg.72] kho te, vāseṭṭha, sattā bhūmipappaṭakaṃ upakkamiṃsu paribhuñjituṃ. Te taṃ paribhuñjantā taṃbhakkhā tadāhārā ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhaṃsu. Yathā yathā kho te, vāseṭṭha, sattā bhūmipappaṭakaṃ paribhuñjantā taṃbhakkhā tadāhārā ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhaṃsu, tathā tathā tesaṃ sattānaṃ bhiyyoso mattāya kharattañceva kāyasmiṃ okkami, vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha. Ekidaṃ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṃ sattā dubbaṇṇā. Tattha ye te sattā vaṇṇavanto, te dubbaṇṇe satte atimaññanti – ‘mayametehi vaṇṇavantatarā, amhehete dubbaṇṇatarā’ti. Tesaṃ vaṇṇātimānapaccayā mānātimānajātikānaṃ bhūmipappaṭako antaradhāyi.

와셋타여, 그때 그 중생들은 땅껍질(地味)을 먹기 시작했다. 그들은 그것을 먹으며 그것을 음식으로 삼고 그것을 자양분으로 삼아 아주 오랜 세월을 지냈다. 와셋타여, 그 중생들이 땅껍질을 먹으며 그것을 음식과 자양분으로 삼아 아주 오랜 세월을 지냄에 따라, 그 중생들의 몸에는 점점 더 거칠어짐이 생겨났고 안색의 차이가 나타났다. 어떤 중생들은 안색이 좋았고, 어떤 중생들은 안색이 좋지 않았다. 그들 중 안색이 좋은 중생들은 안색이 좋지 못한 중생들을 '우리가 이들보다 더 안색이 좋다, 이들은 우리보다 안색이 못하다'라고 멸시했다. 그들의 안색에 대한 자만으로 인해, 자만심이 생긴 중생들의 땅껍질은 사라져 버렸다.

Padālatāpātubhāvo

달콤한 덩굴의 출현

124. ‘‘Bhūmipappaṭake antarahite padālatā pāturahosi, seyyathāpi nāma kalambukā, evameva pāturahosi. Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā, seyyathāpi nāma sampannaṃ vā sappi sampannaṃ vā navanītaṃ evaṃvaṇṇā ahosi. Seyyathāpi nāma khuddamadhuṃ aneḷakaṃ, evamassādā ahosi.

124. 땅껍질이 사라지자 달콤한 덩굴(地肥)이 나타났다. 마치 칼람부카(kalambukā)처럼 그렇게 나타났다. 그것은 색깔과 향기와 맛을 갖추고 있었는데, 마치 훌륭한 버터나 훌륭한 신선한 버터와 같은 색깔이었고, 티 없는 꿀처럼 그렇게 달콤했다.

‘‘Atha kho te, vāseṭṭha, sattā padālataṃ upakkamiṃsu paribhuñjituṃ. Te taṃ paribhuñjantā taṃbhakkhā tadāhārā ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhaṃsu. Yathā yathā kho te, vāseṭṭha, sattā padālataṃ paribhuñjantā taṃbhakkhā tadāhārā ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhaṃsu, tathā tathā tesaṃ sattānaṃ bhiyyosomattāya kharattañceva kāyasmiṃ okkami, vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha. Ekidaṃ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṃ sattā dubbaṇṇā. Tattha ye te sattā vaṇṇavanto, te dubbaṇṇe satte atimaññanti – ‘mayametehi vaṇṇavantatarā, amhehete dubbaṇṇatarā’ti. Tesaṃ vaṇṇātimānapaccayā mānātimānajātikānaṃ padālatā antaradhāyi.

와셋타여, 그때 그 중생들은 달콤한 덩굴을 먹기 시작했다. 그들은 그것을 먹으며 그것을 음식으로 삼고 그것을 자양분으로 삼아 아주 오랜 세월을 지냈다. 와셋타여, 그 중생들이 달콤한 덩굴을 먹으며 그것을 음식과 자양분으로 삼아 아주 오랜 세월을 지냄에 따라, 그 중생들의 몸에는 점점 더 거칠어짐이 생겨났고 안색의 차이가 나타났다. 어떤 중생들은 안색이 좋았고, 어떤 중생들은 안색이 좋지 않았다. 그들 중 안색이 좋은 중생들은 안색이 좋지 못한 중생들을 '우리가 이들보다 더 안색이 좋다, 이들은 우리보다 안색이 못하다'라고 멸시했다. 그들의 안색에 대한 자만으로 인해, 자만심이 생긴 중생들의 달콤한 덩굴은 사라져 버렸다.

‘‘Padālatāya antarahitāya sannipatiṃsu. Sannipatitvā anutthuniṃsu – ‘ahu vata no, ahāyi vata no padālatā’ti! Tadetarahipi manussā kenaci dukkhadhammena phuṭṭhā evamāhaṃsu – ‘ahu vata no, ahāyi [Pg.73] vata no’ti! Tadeva porāṇaṃ aggaññaṃ akkharaṃ anusaranti, na tvevassa atthaṃ ājānanti.

달콤한 덩굴이 사라지자 그들은 모여들었다. 모여서 '아, 우리에게 있었는데! 아, 우리의 달콤한 덩굴이 사라졌구나!'라고 한탄했다. 오늘날에도 사람들은 어떤 고통스러운 일에 부딪히면 '아, 우리에게 있었는데! 아, 사라졌구나!'라고 말한다. 그들은 단지 아주 오래전 최초의 말을 따를 뿐이며, 그 말의 의미는 알지 못한다.

Akaṭṭhapākasālipātubhāvo

경작하지 않아도 저절로 익는 쌀의 출현

125. ‘‘Atha kho tesaṃ, vāseṭṭha, sattānaṃ padālatāya antarahitāya akaṭṭhapāko sāli pāturahosi akaṇo athuso suddho sugandho taṇḍulapphalo. Yaṃ taṃ sāyaṃ sāyamāsāya āharanti, pāto taṃ hoti pakkaṃ paṭivirūḷhaṃ. Yaṃ taṃ pāto pātarāsāya āharanti, sāyaṃ taṃ hoti pakkaṃ paṭivirūḷhaṃ; nāpadānaṃ paññāyati. Atha kho te, vāseṭṭha, sattā akaṭṭhapākaṃ sāliṃ paribhuñjantā taṃbhakkhā tadāhārā ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhaṃsu.

125. 와셋타여, 그 중생들에게 달콤한 덩굴이 사라지자, 경작하지 않아도 저절로 익는 쌀(自然梗米)이 나타났는데, 가루도 없고 껍질도 없으며 깨끗하고 향기로운 쌀알이 열렸다. 저녁밥을 위해 저녁에 가져가면 아침에 다시 익어서 자라나 있었고, 아침밥을 위해 아침에 가져가면 저녁에 다시 익어서 자라나 있었다. 수확한 흔적이 보이지 않았다. 와셋타여, 그때 그 중생들은 경작하지 않아도 저절로 익는 쌀을 먹으며 그것을 음식과 자양분으로 삼아 아주 오랜 세월을 지냈다.

Itthipurisaliṅgapātubhāvo

여성성과 남성성의 출현

126. ‘‘Yathā yathā kho te, vāseṭṭha, sattā akaṭṭhapākaṃ sāliṃ paribhuñjantā taṃbhakkhā tadāhārā ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhaṃsu, tathā tathā tesaṃ sattānaṃ bhiyyosomattāya kharattañceva kāyasmiṃ okkami, vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha, itthiyā ca itthiliṅgaṃ pāturahosi purisassa ca purisaliṅgaṃ. Itthī ca purisaṃ ativelaṃ upanijjhāyati puriso ca itthiṃ. Tesaṃ ativelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyataṃ sārāgo udapādi, pariḷāho kāyasmiṃ okkami. Te pariḷāhapaccayā methunaṃ dhammaṃ paṭiseviṃsu.

126. 와셋타여, 그 중생들이 경작하지 않아도 저절로 익는 쌀을 먹며 그것을 음식과 자양분으로 삼아 아주 오랜 세월을 지냄에 따라, 그 중생들의 몸에는 점점 더 거칠어짐이 생겨났고 안색의 차이가 나타났으며, 여자에게는 여성의 성징이 나타나고 남자에게는 남성의 성징이 나타났다. 여자는 남자를, 남자는 여자를 지나치게 오랫동안 쳐다보게 되었다. 그들이 서로를 지나치게 오랫동안 쳐다보자 욕정이 일어났고 몸에는 열기가 생겼다. 그들은 그 열기 때문에 성교(性交)의 행위를 하게 되었다.

‘‘Ye kho pana te, vāseṭṭha, tena samayena sattā passanti methunaṃ dhammaṃ paṭisevante, aññe paṃsuṃ khipanti, aññe seṭṭhiṃ khipanti, aññe gomayaṃ khipanti – ‘nassa asuci, nassa asucī’ti. ‘Kathañhi nāma satto sattassa evarūpaṃ karissatī’ti! Tadetarahipi manussā ekaccesu janapadesu vadhuyā nibbuyhamānāya aññe paṃsuṃ khipanti, aññe seṭṭhiṃ khipanti, aññe gomayaṃ khipanti. Tadeva porāṇaṃ aggaññaṃ akkharaṃ anusaranti, na tvevassa atthaṃ ājānanti.

와셋타여, 그때 성교를 하는 자들을 본 다른 중생들은 흙을 던지거나 재를 던지거나 소똥을 던지며 '부정한 자여, 꺼져라! 부정한 자여, 꺼져라!'라고 말했다. '어떻게 중생이 중생에게 이런 짓을 할 수 있는가!'라고 하면서 말이다. 오늘날에도 어떤 지방에서는 신부를 데려갈 때 사람들이 흙을 던지거나 재를 던지거나 소똥을 던진다. 그들은 단지 아주 오래전 최초의 풍습을 따를 뿐이며, 그 일의 의미는 알지 못한다.

Methunadhammasamācāro

성교의 관습

127. ‘‘Adhammasammataṃ [Pg.74] kho pana, vāseṭṭha, tena samayena hoti, tadetarahi dhammasammataṃ. Ye kho pana, vāseṭṭha, tena samayena sattā methunaṃ dhammaṃ paṭisevanti, te māsampi dvemāsampi na labhanti gāmaṃ vā nigamaṃ vā pavisituṃ. Yato kho te, vāseṭṭha, sattā tasmiṃ asaddhamme ativelaṃ pātabyataṃ āpajjiṃsu. Atha agārāni upakkamiṃsu kātuṃ tasseva asaddhammassa paṭicchādanatthaṃ. Atha kho, vāseṭṭha, aññatarassa sattassa alasajātikassa etadahosi – ‘ambho, kimevāhaṃ vihaññāmi sāliṃ āharanto sāyaṃ sāyamāsāya pāto pātarāsāya! Yaṃnūnāhaṃ sāliṃ āhareyyaṃ sakiṃdeva sāyapātarāsāyā’ti!

127. 와셋타여, 그때는 그것(성교)이 법답지 못한 것으로 여겨졌으나, 지금은 법다운 것으로 여겨진다. 와셋타여, 그때 성교를 행한 중생들은 한 달이나 두 달 동안 마을이나 성읍에 들어오지 못했다. 와셋타여, 그 중생들이 그 법답지 못한 행위에 지나치게 빠져들게 되자, 그 법답지 못한 행위를 숨기기 위해 집을 짓기 시작했다. 와셋타여, 그때 게으른 성품을 가진 어떤 중생에게 이런 생각이 들었다. '이보게들, 내가 왜 저녁에는 저녁밥을 위해, 아침에는 아침밥을 위해 쌀을 가져오느라 고생해야 하는가? 한꺼번에 아침저녁으로 먹을 쌀을 가져오는 게 좋겠다.'

‘‘Atha kho so, vāseṭṭha, satto sāliṃ āhāsi sakiṃdeva sāyapātarāsāya. Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto yena so satto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ sattaṃ etadavoca – ‘ehi, bho satta, sālāhāraṃ gamissāmā’ti. ‘Alaṃ, bho satta, āhato me sāli sakiṃdeva sāyapātarāsāyā’ti. Atha kho so, vāseṭṭha, satto tassa sattassa diṭṭhānugatiṃ āpajjamāno sāliṃ āhāsi sakiṃdeva dvīhāya. ‘Evampi kira, bho, sādhū’ti.

와셋타여, 그리하여 그 중생은 한꺼번에 아침저녁으로 먹을 쌀을 가져왔다. 와셋타여, 그때 다른 중생이 그 중생에게 다가가서 '이보게, 쌀을 가지러 가세'라고 말했다. 그러자 그 중생은 '이보게, 나는 한꺼번에 아침저녁으로 먹을 쌀을 이미 가져왔네'라고 대답했다. 와셋타여, 그러자 그 중생은 앞선 중생을 본떠서 한꺼번에 이틀 치의 쌀을 가져오며 '이보게, 이것도 참 좋군'이라고 말했다.

‘‘Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto yena so satto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ sattaṃ etadavoca – ‘ehi, bho satta, sālāhāraṃ gamissāmā’ti. ‘Alaṃ, bho satta, āhato me sāli sakiṃdeva dvīhāyā’ti. Atha kho so, vāseṭṭha, satto tassa sattassa diṭṭhānugatiṃ āpajjamāno sāliṃ āhāsi sakiṃdeva catūhāya, ‘evampi kira, bho, sādhū’ti.

와셋타여, 그때 또 다른 중생이 그 중생에게 다가가서 '이보게, 쌀을 가지러 가세'라고 말했다. 그러자 그 중생은 '이보게, 나는 한꺼번에 이틀 치의 쌀을 이미 가져왔네'라고 대답했다. 와셋타여, 그러자 그 중생은 앞선 중생을 본떠서 한꺼번에 나흘 치의 쌀을 가져오며 '이보게, 이것도 참 좋군'이라고 말했다.

‘‘Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto yena so satto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ sattaṃ etadavoca – ‘ehi, bho satta, sālāhāraṃ gamissāmā’ti. ‘Alaṃ, bho satta, āhato me sāli sakideva catūhāyā’ti. Atha kho so, vāseṭṭha, satto tassa sattassa [Pg.75] diṭṭhānugatiṃ āpajjamāno sāliṃ āhāsi sakideva aṭṭhāhāya, ‘evampi kira, bho, sādhū’ti.

“와셋타여, 그때 어떤 중생이 다른 중생이 있는 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 그 중생에게 이렇게 말했습니다. ‘이보게 중생아, 오라. 쌀을 가지러 가자.’ (그러자 그 중생은) ‘이보게 중생아, 됐네. 나는 한꺼번에 나흘 치의 쌀을 가져왔다네’라고 말했습니다. 와셋타여, 그러자 그 중생은 그 중생의 전례를 따라 ‘이런 방식도 참으로 좋구나’라며 한꺼번에 여드레 치의 쌀을 가져왔습니다.”

‘‘Yato kho te, vāseṭṭha, sattā sannidhikārakaṃ sāliṃ upakkamiṃsu paribhuñjituṃ. Atha kaṇopi taṇḍulaṃ pariyonandhi, thusopi taṇḍulaṃ pariyonandhi; lūnampi nappaṭivirūḷhaṃ, apadānaṃ paññāyittha, saṇḍasaṇḍā sālayo aṭṭhaṃsu.

“와셋타여, 그 중생들이 쌀을 갈무리하여 먹기 시작하자, 고운 가루가 쌀을 감싸고 왕겨도 쌀을 덮었으며, 베어낸 자리는 다시 자라나지 않았고 베어낸 흔적이 나타났으며, 쌀(벼)은 무리 지어 자라게 되었습니다.”

Sālivibhāgo

쌀의 분배

128. ‘‘Atha kho te, vāseṭṭha, sattā sannipatiṃsu, sannipatitvā anutthuniṃsu – ‘pāpakā vata, bho, dhammā sattesu pātubhūtā. Mayañhi pubbe manomayā ahumhā pītibhakkhā sayaṃpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino, ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhamhā. Tesaṃ no amhākaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena rasapathavī udakasmiṃ samatani. Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā. Te mayaṃ rasapathaviṃ hatthehi āluppakārakaṃ upakkamimha paribhuñjituṃ, tesaṃ no rasapathaviṃ hatthehi āluppakārakaṃ upakkamataṃ paribhuñjituṃ sayaṃpabhā antaradhāyi. Sayaṃpabhāya antarahitāya candimasūriyā pāturahesuṃ, candimasūriyesu pātubhūtesu nakkhattāni tārakarūpāni pāturahesuṃ, nakkhattesu tārakarūpesu pātubhūtesu rattindivā paññāyiṃsu, rattindivesu paññāyamānesu māsaḍḍhamāsā paññāyiṃsu. Māsaḍḍhamāsesu paññāyamānesu utusaṃvaccharā paññāyiṃsu. Te mayaṃ rasapathaviṃ paribhuñjantā taṃbhakkhā tadāhārā ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhamhā. Tesaṃ no pāpakānaṃyeva akusalānaṃ dhammānaṃ pātubhāvā rasapathavī antaradhāyi. Rasapathaviyā antarahitāya bhūmipappaṭako pāturahosi. So ahosi vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. Te mayaṃ bhūmipappaṭakaṃ upakkamimha paribhuñjituṃ. Te mayaṃ taṃ paribhuñjantā taṃbhakkhā tadāhārā ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhamhā. Tesaṃ no pāpakānaṃyeva akusalānaṃ dhammānaṃ pātubhāvā bhūmipappaṭako antaradhāyi. Bhūmipappaṭake antarahite padālatā pāturahosi. Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā. Te mayaṃ padālataṃ upakkamimha paribhuñjituṃ. Te mayaṃ taṃ paribhuñjantā taṃbhakkhā tadāhārā ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhamhā. Tesaṃ no pāpakānaṃyeva akusalānaṃ dhammānaṃ pātubhāvā [Pg.76] padālatā antaradhāyi. Padālatāya antarahitāya akaṭṭhapāko sāli pāturahosi akaṇo athuso suddho sugandho taṇḍulapphalo. Yaṃ taṃ sāyaṃ sāyamāsāya āharāma, pāto taṃ hoti pakkaṃ paṭivirūḷhaṃ. Yaṃ taṃ pāto pātarāsāya āharāma, sāyaṃ taṃ hoti pakkaṃ paṭivirūḷhaṃ. Nāpadānaṃ paññāyittha. Te mayaṃ akaṭṭhapākaṃ sāliṃ paribhuñjantā taṃbhakkhā tadāhārā ciraṃ dīghamaddhānaṃ aṭṭhamhā. Tesaṃ no pāpakānaṃyeva akusalānaṃ dhammānaṃ pātubhāvā kaṇopi taṇḍulaṃ pariyonandhi, thusopi taṇḍulaṃ pariyonandhi, lūnampi nappaṭivirūḷhaṃ, apadānaṃ paññāyittha, saṇḍasaṇḍā sālayo ṭhitā. Yaṃnūna mayaṃ sāliṃ vibhajeyyāma, mariyādaṃ ṭhapeyyāmā’ti! Atha kho te, vāseṭṭha, sattā sāliṃ vibhajiṃsu, mariyādaṃ ṭhapesuṃ.

128. “와셋타여, 그때 그 중생들은 모여서 한탄했습니다. ‘이보게들, 참으로 중생들 사이에 악한 법들이 나타났구나. 우리는 예전에 마음으로 이루어졌고, 기쁨을 음식으로 삼았으며, 스스로 빛났고, 허공을 거닐었으며, 아름답게 머물며 아주 오랜 세월을 지냈었다. 기나긴 세월이 흐른 뒤 어느 때인가 우리에게 물 위에 맛있는 지미(地味)가 나타났다. 그것은 색깔과 향기와 맛을 갖추고 있었다. 우리는 그 지미를 손으로 뭉쳐서 먹기 시작했고, 그렇게 지미를 먹기 시작하자 우리의 스스로 빛나던 광명이 사라졌다. 광명이 사라지자 달과 해가 나타났고, 달과 해가 나타나자 별들과 성좌들이 나타났으며, 별들과 성좌들이 나타나자 밤과 낮이 알려졌고, 밤과 낮이 알려지자 보름과 한 달이 알려졌으며, 보름과 한 달이 알려지자 계절과 해가 알려졌다. 우리는 지미를 먹으며 그것을 음식과 양분으로 삼아 아주 오랜 세월을 지냈다. 우리에게 악하고 불선한 법들이 나타남으로 인해 지미가 사라졌다. 지미가 사라지자 땅의 피막(地皮)이 나타났다. 그것은 색깔과 향기와 맛을 갖추고 있었다. 우리는 그것을 먹기 시작했고, 그것을 음식과 양분으로 삼아 아주 오랜 세월을 지냈다. 우리에게 악하고 불선한 법들이 나타남으로 인해 땅의 피막이 사라졌다. 땅의 피막이 사라지자 덩굴(蔓)이 나타났다. 그것은 색깔과 향기와 맛을 갖추고 있었다. 우리는 그것을 먹기 시작했고, 그것을 음식과 양분으로 삼아 아주 오랜 세월을 지냈다. 우리에게 악하고 불선한 법들이 나타남으로 인해 덩굴이 사라졌다. 덩굴이 사라지자 일구지 않아도 익는 쌀이 나타났는데, 고운 가루도 없고 왕겨도 없으며 깨끗하고 향기로운 쌀알이 맺혔다. 저녁에 저녁 식사로 가져오면 아침에 다시 익어서 자라 있었고, 아침에 아침 식사로 가져오면 저녁에 다시 익어서 자라 있었다. 베어낸 흔적도 없었다. 우리는 그 일구지 않아도 익는 쌀을 먹으며 아주 오랜 세월을 지냈다. 우리에게 악하고 불선한 법들이 나타남으로 인해 고운 가루가 쌀을 감싸고 왕겨도 쌀을 덮었으며, 베어낸 곳은 다시 자라지 않았고 베어낸 흔적이 나타났으며 쌀은 무리 지어 있게 되었다. 이제 우리가 쌀을 나누고 경계를 정하는 것이 좋겠다!’ 와셋타여, 그러자 그 중생들은 쌀을 나누고 경계를 정했습니다.”

129. ‘‘Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto lolajātiko sakaṃ bhāgaṃ parirakkhanto aññataraṃ bhāgaṃ adinnaṃ ādiyitvā paribhuñji. Tamenaṃ aggahesuṃ, gahetvā etadavocuṃ – ‘pāpakaṃ vata, bho satta, karosi, yatra hi nāma sakaṃ bhāgaṃ parirakkhanto aññataraṃ bhāgaṃ adinnaṃ ādiyitvā paribhuñjasi. Māssu, bho satta, punapi evarūpamakāsī’ti. ‘Evaṃ, bho’ti kho, vāseṭṭha, so satto tesaṃ sattānaṃ paccassosi. Dutiyampi kho, vāseṭṭha, so satto…pe… tatiyampi kho, vāseṭṭha, so satto sakaṃ bhāgaṃ parirakkhanto aññataraṃ bhāgaṃ adinnaṃ ādiyitvā paribhuñji. Tamenaṃ aggahesuṃ, gahetvā etadavocuṃ – ‘pāpakaṃ vata, bho satta, karosi, yatra hi nāma sakaṃ bhāgaṃ parirakkhanto aññataraṃ bhāgaṃ adinnaṃ ādiyitvā paribhuñjasi. Māssu, bho satta, punapi evarūpamakāsī’ti. Aññe pāṇinā pahariṃsu, aññe leḍḍunā pahariṃsu, aññe daṇḍena pahariṃsu. Tadagge kho, vāseṭṭha, adinnādānaṃ paññāyati, garahā paññāyati, musāvādo paññāyati, daṇḍādānaṃ paññāyati.

129. “와셋타여, 그때 어떤 욕심 많은 중생이 자기 몫을 지키면서, 다른 이의 몫을 주지 않았는데도 취하여 먹었습니다. 그를 붙잡고 이렇게 말했습니다. ‘이보게 중생아, 그대는 참으로 악한 짓을 하는구나. 자기 몫을 지키면서 다른 이의 몫을 주지 않았는데도 취하여 먹다니. 이보게 중생아, 다시는 이런 짓을 하지 말게.’ 와셋타여, 그 중생은 그 중생들에게 ‘그러겠습니다’라고 대답했습니다. 와셋타여, 두 번째로도... 세 번째로도 그 중생은 자기 몫을 지키면서 다른 이의 몫을 주지 않았는데도 취하여 먹었습니다. 그를 붙잡고 이렇게 말했습니다. ‘이보게 중생아, 그대는 참으로 악한 짓을 하는구나. 자기 몫을 지키면서 다른 이의 몫을 주지 않았는데도 취하여 먹다니. 이보게 중생아, 다시는 이런 짓을 하지 말게.’ 어떤 이들은 손으로 때리고, 어떤 이들은 흙덩이로 던지고, 어떤 이들은 몽둥이로 때렸습니다. 와셋타여, 그때부터 투도(훔치는 것)가 알려졌고, 비난이 알려졌으며, 거짓말이 알려졌고, 형벌이 알려졌습니다.”

Mahāsammatarājā

마하삼마타 왕

130. ‘‘Atha kho te, vāseṭṭha, sattā sannipatiṃsu, sannipatitvā anutthuniṃsu – ‘pāpakā vata bho dhammā sattesu pātubhūtā, yatra hi nāma [Pg.77] adinnādānaṃ paññāyissati, garahā paññāyissati, musāvādo paññāyissati, daṇḍādānaṃ paññāyissati. Yaṃnūna mayaṃ ekaṃ sattaṃ sammanneyyāma, yo no sammā khīyitabbaṃ khīyeyya, sammā garahitabbaṃ garaheyya, sammā pabbājetabbaṃ pabbājeyya. Mayaṃ panassa sālīnaṃ bhāgaṃ anuppadassāmā’ti.

130. “와셋타여, 그때 그 중생들은 모여서 한탄했습니다. ‘이보게들, 참으로 중생들 사이에 악한 법들이 나타났구나. 투도가 알려지고, 비난이 알려지고, 거짓말이 알려지고, 형벌이 알려지게 되었으니 말이다. 이제 우리가 한 중생을 선출하여, 꾸짖어야 할 자를 바르게 꾸짖고, 비난해야 할 자를 바르게 비난하며, 내쫓아야 할 자를 바르게 내쫓게 하는 것이 좋겠다. 그리고 우리는 그에게 우리 쌀의 몫을 나누어 주기로 하자’라고 말입니다.”

‘‘Atha kho te, vāseṭṭha, sattā yo nesaṃ satto abhirūpataro ca dassanīyataro ca pāsādikataro ca mahesakkhataro ca taṃ sattaṃ upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘ehi, bho satta, sammā khīyitabbaṃ khīya, sammā garahitabbaṃ garaha, sammā pabbājetabbaṃ pabbājehi. Mayaṃ pana te sālīnaṃ bhāgaṃ anuppadassāmā’ti. ‘Evaṃ, bho’ti kho, vāseṭṭha, so satto tesaṃ sattānaṃ paṭissuṇitvā sammā khīyitabbaṃ khīyi, sammā garahitabbaṃ garahi, sammā pabbājetabbaṃ pabbājesi. Te panassa sālīnaṃ bhāgaṃ anuppadaṃsu.

와셋타여, 그때 그 중생들은 그들 가운데 가장 용모가 뛰어나고, 보기 좋고, 호감이 가며, 권위 있는 한 중생에게 다가가 이렇게 말했습니다. '오십시오, 중생이시여. 꾸짖어야 할 자를 마땅히 꾸짖고, 비난해야 할 자를 마땅히 비난하며, 추방해야 할 자를 마땅히 추방하십시오. 우리는 당신에게 쌀의 몫을 드리겠습니다.' 와셋타여, 그 중생은 '그러겠습니다'라고 그 중생들에게 대답하고는, 꾸짖어야 할 자를 마땅히 꾸짖고, 비난해야 할 자를 마땅히 비난하며, 추방해야 할 자를 마땅히 추방했습니다. 그러자 그들은 그에게 쌀의 몫을 주었습니다.

131. ‘‘Mahājanasammatoti kho, vāseṭṭha, ‘mahāsammato, mahāsammato’ tveva paṭhamaṃ akkharaṃ upanibbattaṃ. Khettānaṃ adhipatīti kho, vāseṭṭha, ‘khattiyo, khattiyo’ tveva dutiyaṃ akkharaṃ upanibbattaṃ. Dhammena pare rañjetīti kho, vāseṭṭha, ‘rājā, rājā’ tveva tatiyaṃ akkharaṃ upanibbattaṃ. Iti kho, vāseṭṭha, evametassa khattiyamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi tesaṃyeva sattānaṃ, anaññesaṃ. Sadisānaṃyeva, no asadisānaṃ. Dhammeneva, no adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.

131. 와셋타여, '대중에게 선출된 자'라고 하여 '마하삼마타(Mahāsammata, 대민선왕)'라는 첫 번째 명칭이 생겨났습니다. 와셋타여, '논밭의 주인'이라고 하여 '카티야(Khattiya, 무사 계급)'라는 두 번째 명칭이 생겨났습니다. 와셋타여, '법(Dhammā)으로써 다른 이들을 기쁘게 한다'고 하여 '라자(Rājā, 왕)'라는 세 번째 명칭이 생겨났습니다. 와셋타여, 이와 같이 카티야 계급의 고대로부터 전해 내려오는 태초의 명칭은 오직 그 중생들에게만 생겨난 것이지 다른 이들에게 생겨난 것이 아닙니다. 같은 종류의 중생들에게만 생겨난 것이지 다른 종류의 중생들에게는 아닙니다. 오직 법(Dhammā)으로써 된 것이지 법이 아닌 것으로 된 것이 아닙니다. 와셋타여, 참으로 이 사람들 가운데서는 법이 현세에서나 내세에서나 가장 뛰어난 것입니다.

Brāhmaṇamaṇḍalaṃ

브라만 계급 (Brāhmaṇamaṇḍala)

132. ‘‘Atha kho tesaṃ, vāseṭṭha, sattānaṃyeva ekaccānaṃ etadahosi – ‘pāpakā vata, bho, dhammā sattesu pātubhūtā, yatra hi nāma adinnādānaṃ paññāyissati, garahā paññāyissati, musāvādo paññāyissati, daṇḍādānaṃ paññāyissati, pabbājanaṃ paññāyissati. Yaṃnūna mayaṃ pāpake akusale dhamme vāheyyāmā’ti. Te pāpake akusale dhamme vāhesuṃ. Pāpake akusale dhamme vāhentīti kho, vāseṭṭha, ‘brāhmaṇā, brāhmaṇā’ tveva paṭhamaṃ akkharaṃ upanibbattaṃ. Te araññāyatane paṇṇakuṭiyo [Pg.78] karitvā paṇṇakuṭīsu jhāyanti vītaṅgārā vītadhūmā pannamusalā sāyaṃ sāyamāsāya pāto pātarāsāya gāmanigamarājadhāniyo osaranti ghāsamesamānā. Te ghāsaṃ paṭilabhitvā punadeva araññāyatane paṇṇakuṭīsu jhāyanti. Tamenaṃ manussā disvā evamāhaṃsu – ‘ime kho, bho, sattā araññāyatane paṇṇakuṭiyo karitvā paṇṇakuṭīsu jhāyanti, vītaṅgārā vītadhūmā pannamusalā sāyaṃ sāyamāsāya pāto pātarāsāya gāmanigamarājadhāniyo osaranti ghāsamesamānā. Te ghāsaṃ paṭilabhitvā punadeva araññāyatane paṇṇakuṭīsu jhāyantī’ti, jhāyantīti kho, vāseṭṭha, ‘jhāyakā, jhāyakā’ tveva dutiyaṃ akkharaṃ upanibbattaṃ. Tesaṃyeva kho, vāseṭṭha, sattānaṃ ekacce sattā araññāyatane paṇṇakuṭīsu taṃ jhānaṃ anabhisambhuṇamānā gāmasāmantaṃ nigamasāmantaṃ osaritvā ganthe karontā acchanti. Tamenaṃ manussā disvā evamāhaṃsu – ‘ime kho, bho, sattā araññāyatane paṇṇakuṭīsu taṃ jhānaṃ anabhisambhuṇamānā gāmasāmantaṃ nigamasāmantaṃ osaritvā ganthe karontā acchanti, na dānime jhāyantī’ti. Na dānime jhāyantīti kho, vāseṭṭha, ‘ajjhāyakā ajjhāyakā’ tveva tatiyaṃ akkharaṃ upanibbattaṃ. Hīnasammataṃ kho pana, vāseṭṭha, tena samayena hoti, tadetarahi seṭṭhasammataṃ. Iti kho, vāseṭṭha, evametassa brāhmaṇamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi tesaṃyeva sattānaṃ, anaññesaṃ sadisānaṃyeva no asadisānaṃ dhammeneva, no adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.

132. 와셋타여, 그때 그 중생들 중 일부에게 이런 생각이 들었습니다. '아, 중생들 사이에 참으로 악한 법들이 나타났구나. 주지 않는 것을 취하는 일이 나타나고, 비난이 나타나고, 거짓말이 나타나고, 몽둥이를 드는 일이 나타나고, 추방하는 일이 나타나는구나. 우리가 이제 악하고 불선한 법들을 떠나보내는 것이 좋겠다.' 그리하여 그들은 악하고 불선한 법들을 떠나보냈습니다. 와셋타여, '악하고 불선한 법들을 떠나보낸 자'라고 하여 '브라만(Brāhmaṇā)'이라는 첫 번째 명칭이 생겨났습니다. 그들은 숲속에 잎새집을 짓고, 잎새집 안에서 숯불도 피우지 않고 연기도 내지 않으며 절구통도 버려둔 채 명상을 했습니다. 저녁에는 저녁거리를 위해, 아침에는 아침거리를 위해 마을과 도읍과 왕성으로 들어가 음식을 구했습니다. 음식을 얻으면 다시 숲속 잎새집으로 돌아가 명상을 했습니다. 사람들이 이를 보고 이렇게 말했습니다. '이 중생들은 숲속에 잎새집을 짓고 그 안에서 숯불도 피우지 않고 연기도 내지 않으며 절구통도 버려둔 채 명상을 하는구나. 저녁에는 저녁거리를 위해, 아침에는 아침거리를 위해 마을과 도읍과 왕성으로 들어가 음식을 구하고, 음식을 얻으면 다시 숲속 잎새집으로 돌아가 명상을 하는구나.' 와셋타여, '명상하는 자'라고 하여 '자야카(Jhāyakā)'라는 두 번째 명칭이 생겨났습니다. 와셋타여, 그 중생들 중 어떤 이들은 숲속 잎새집에서 그 명상을 견뎌내지 못하고 마을이나 도읍 근처로 내려와 경전을 편찬하며 머물렀습니다. 사람들이 이를 보고 이렇게 말했습니다. '이 중생들은 숲속 잎새집에서 명상을 견뎌내지 못하고 마을이나 도읍 근처로 내려와 경전을 편찬하며 머무는구나. 이제 이들은 명상을 하지 않는구나.' 와셋타여, '명상하지 않는 자(학자)'라고 하여 '앗자야카(Ajjhāyakā)'라는 세 번째 명칭이 생겨났습니다. 와셋타여, 그 당시에는 그것을 천하게 여겼지만 지금은 그것을 귀하게 여깁니다. 와셋타여, 이와 같이 브라만 계급의 고대로부터 전해 내려오는 태초의 명칭은 오직 그 중생들에게만 생겨난 것이지 다른 이들에게 생겨난 것이 아닙니다. 같은 종류의 중생들에게만 생겨난 것이지 다른 종류의 중생들에게는 아닙니다. 오직 법(Dhammā)으로써 된 것이지 법이 아닌 것으로 된 것이 아닙니다. 와셋타여, 참으로 이 사람들 가운데서는 법이 현세에서나 내세에서나 가장 뛰어난 것입니다.

Vessamaṇḍalaṃ

벳사 계급 (Vessamaṇḍala)

133. ‘‘Tesaṃyeva kho, vāseṭṭha, sattānaṃ ekacce sattā methunaṃ dhammaṃ samādāya visukammante payojesuṃ. Methunaṃ dhammaṃ samādāya visukammante payojentīti kho, vāseṭṭha, ‘vessā, vessā’ tveva akkharaṃ upanibbattaṃ. Iti kho, vāseṭṭha, evametassa vessamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi tesaññeva sattānaṃ anaññesaṃ sadisānaṃyeva[Pg.79], no asadisānaṃ, dhammeneva no adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.

133. 와셋타여, 그 중생들 중 일부는 성적인 관계를 맺고 가정을 꾸리며 여러 가지 생업에 종사했습니다. 와셋타여, '성적인 관계를 맺고 여러 가지 생업에 종사한다'고 하여 '벳사(Vessā, 서민 계급)'라는 명칭이 생겨났습니다. 와셋타여, 이와 같이 벳사 계급의 고대로부터 전해 내려오는 태초의 명칭은 오직 그 중생들에게만 생겨난 것이지 다른 이들에게 생겨난 것이 아닙니다. 같은 종류의 중생들에게만 생겨난 것이지 다른 종류의 중생들에게는 아닙니다. 오직 법(Dhammā)으로써 된 것이지 법이 아닌 것으로 된 것이 아닙니다. 와셋타여, 참으로 이 사람들 가운데서는 법이 현세에서나 내세에서나 가장 뛰어난 것입니다.

Suddamaṇḍalaṃ

숫다 계급 (Suddamaṇḍala)

134. ‘‘Tesaññeva kho, vāseṭṭha, sattānaṃ ye te sattā avasesā te luddācārā khuddācārā ahesuṃ. Luddācārā khuddācārāti kho, vāseṭṭha, ‘suddā, suddā’ tveva akkharaṃ upanibbattaṃ. Iti kho, vāseṭṭha, evametassa suddamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi tesaṃyeva sattānaṃ anaññesaṃ, sadisānaṃyeva no asadisānaṃ, dhammeneva, no adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.

134. 와셋타여, 그 중생들 중 남은 이들은 거친 행동을 하고 비천한 일을 하며 살았습니다. 와셋타여, '거친 행동을 하고 비천한 일을 한다'고 하여 '숫다(Suddā, 천민 계급)'라는 명칭이 생겨났습니다. 와셋타여, 이와 같이 숫다 계급의 고대로부터 전해 내려오는 태초의 명칭은 오직 그 중생들에게만 생겨난 것이지 다른 이들에게 생겨난 것이 아닙니다. 같은 종류의 중생들에게만 생겨난 것이지 다른 종류의 중생들에게는 아닙니다. 오직 법(Dhammā)으로써 된 것이지 법이 아닌 것으로 된 것이 아닙니다. 와셋타여, 참으로 이 사람들 가운데서는 법이 현세에서나 내세에서나 가장 뛰어난 것입니다.

135. ‘‘Ahu kho so, vāseṭṭha, samayo, yaṃ khattiyopi sakaṃ dhammaṃ garahamāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati – ‘samaṇo bhavissāmī’ti. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha…pe… vessopi kho, vāseṭṭha…pe… suddopi kho, vāseṭṭha, sakaṃ dhammaṃ garahamāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati – ‘samaṇo bhavissāmī’ti. Imehi kho, vāseṭṭha, catūhi maṇḍalehi samaṇamaṇḍalassa abhinibbatti ahosi, tesaṃyeva sattānaṃ anaññesaṃ, sadisānaṃyeva no asadisānaṃ, dhammeneva no adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.

135. 와셋타여, 그때가 있었습니다. 카티야도 자신의 법을 혐오하여 집을 떠나 출가하며 '사문이 되겠다'고 하였고, 브라만도... 벳사도... 숫다도 자신의 법을 혐오하여 집을 떠나 출가하며 '사문이 되겠다'고 하였습니다. 와셋타여, 이 네 계급으로부터 사문 집단(Samaṇamaṇḍala)의 명칭이 생겨난 것이니, 이는 오직 그 중생들에게만 생겨난 것이지 다른 이들에게 생겨난 것이 아닙니다. 같은 종류의 중생들에게만 생겨난 것이지 다른 종류의 중생들에게는 아닙니다. 오직 법(Dhammā)으로써 된 것이지 법이 아닌 것으로 된 것이 아닙니다. 와셋타여, 참으로 이 사람들 가운데서는 법이 현세에서나 내세에서나 가장 뛰어난 것입니다.

Duccaritādikathā

악행 등에 관한 이야기

136. ‘‘Khattiyopi kho, vāseṭṭha, kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā micchādiṭṭhiko micchādiṭṭhikammasamādāno micchādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha…pe… vessopi kho, vāseṭṭha… suddopi kho, vāseṭṭha… samaṇopi kho, vāseṭṭha, kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā micchādiṭṭhiko micchādiṭṭhikammasamādāno micchādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

136. 와셋타여, 크샤트리아(무사 계급)라 할지라도 몸으로 악행을 저지르고, 말로 악행을 저지르고, 마음으로 악행을 저지르며, 그릇된 견해를 가지고 그릇된 견해에 따른 업을 수지하여, 그릇된 견해에 따른 업을 수지한 인연으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 괴로운 곳, 나쁜 곳, 타락한 곳, 지옥에 태어난다. 와셋타여, 브라만(사제 계급)도... 웨샤(상인 계급)도... 슈드라(노동 계급)도... 사문도 몸으로 악행을 저지르고, 말로 악행을 저지르고, 마음으로 악행을 저지르며, 그릇된 견해를 가지고 그릇된 견해에 따른 업을 수지하여, 그릇된 견해에 따른 업을 수지한 인연으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 괴로운 곳, 나쁜 곳, 타락한 곳, 지옥에 태어난다.

‘‘Khattiyopi [Pg.80] kho, vāseṭṭha, kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā sucaritaṃ caritvā sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha…pe… vessopi kho, vāseṭṭha… suddopi kho, vāseṭṭha… samaṇopi kho, vāseṭṭha, kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā sucaritaṃ caritvā sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.

와셋타여, 크샤트리아라 할지라도 몸으로 선행을 닦고, 말로 선행을 닦고, 마음으로 선행을 닦으며, 바른 견해를 가지고 바른 견해에 따른 업을 수지하여, 바른 견해에 따른 업을 수지한 인연으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어난다. 와셋타여, 브라만도... 웨샤도... 슈드라도... 사문도 몸으로 선행을 닦고, 말로 선행을 닦고, 마음으로 선행을 닦으며, 바른 견해를 가지고 바른 견해에 따른 업을 수지하여, 바른 견해에 따른 업을 수지한 인연으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어난다.

137. ‘‘Khattiyopi kho, vāseṭṭha, kāyena dvayakārī, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī, vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhikammasamādāno vimissadiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sukhadukkhappaṭisaṃvedī hoti. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha …pe… vessopi kho, vāseṭṭha… suddopi kho, vāseṭṭha… samaṇopi kho, vāseṭṭha, kāyena dvayakārī, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī, vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhikammasamādāno vimissadiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sukhadukkhappaṭisaṃvedī hoti.

137. 와셋타여, 크샤트리아라 할지라도 몸으로 (선행과 악행) 두 가지를 행하고, 말로 두 가지를 행하고, 마음으로 두 가지를 행하며, 혼합된 견해를 가지고 혼합된 견해에 따른 업을 수지하여, 혼합된 견해에 따른 업을 수지한 인연으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 즐거움과 괴로움을 (함께) 겪게 된다. 와셋타여, 브라만도... 웨샤도... 슈드라도... 사문도 몸으로 두 가지를 행하고, 말로 두 가지를 행하고, 마음으로 두 가지를 행하며, 혼합된 견해를 가지고 혼합된 견해에 따른 업을 수지하여, 혼합된 견해에 따른 업을 수지한 인연으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 즐거움과 괴로움을 겪게 된다.

Bodhipakkhiyabhāvanā

보리분법(깨달음의 편에 있는 법)의 수행

138. ‘‘Khattiyopi kho, vāseṭṭha, kāyena saṃvuto vācāya saṃvuto manasā saṃvuto sattannaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanamanvāya diṭṭheva dhamme parinibbāyati. Brāhmaṇopi kho, vāseṭṭha…pe… vessopi kho vāseṭṭha… suddopi kho, vāseṭṭha … samaṇopi kho, vāseṭṭha, kāyena saṃvuto vācāya saṃvuto manasā saṃvuto sattannaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanamanvāya diṭṭheva dhamme parinibbāyati.

138. 와셋타여, 크샤트리아라 할지라도 몸을 단속하고 말 을 단속하고 마음을 단속하며, 일곱 가지 보리분법을 수행함에 따라 바로 이번 생에 (번뇌가) 완전히 소멸한다. 와셋타여, 브라만도... 웨샤도... 슈드라도... 사문도 몸을 단속하고 말 을 단속하고 마음을 단속하며, 일곱 가지 보리분법을 수행함에 따라 바로 이번 생에 완전히 소멸한다.

139. ‘‘Imesañhi, vāseṭṭha, catunnaṃ vaṇṇānaṃ yo hoti bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano [Pg.81] sammadaññā vimutto so nesaṃ aggamakkhāyati dhammeneva. No adhammena. Dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca.

139. 와셋타여, 참으로 이 네 계급 중에서 어떤 비구든 아라한이 되어 번뇌가 다하고, 수행을 완성하고, 해야 할 일을 다 마치고, 짐을 내려놓고, 이상적인 목적을 달성하고, 존재의 속박을 끊고, 바른 지혜로 해탈했다면, 그는 이들 중에서 법으로써 최상이라고 불린다. 결코 법이 아닌 것으로는 아니다. 와셋타여, 참으로 법이야말로 이 사람들 중에서 현세와 내세에 가장 수승한 것이다.

140. ‘‘Brahmunā pesā, vāseṭṭha, sanaṅkumārena gāthā bhāsitā –

140. 와셋타여, 사낭쿠마라 범천 또한 이 게송을 읊었다.

‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ, ye gottapaṭisārino;

Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse’ti.

'가문을 중시하는 사람들 중에서는 크샤트리아가 수승하지만, 명지와 덕행을 갖춘 자가 신과 인간들 중에서 가장 수승하다'라고.

‘‘Sā kho panesā, vāseṭṭha, brahmunā sanaṅkumārena gāthā sugītā, no duggītā. Subhāsitā, no dubbhāsitā. Atthasaṃhitā, no anatthasaṃhitā. Anumatā mayā. Ahampi, vāseṭṭha, evaṃ vadāmi –

와셋타여, 사낭쿠마라 범천이 읊은 그 게송은 잘 불렸으며 잘못 불리지 않았고, 잘 설해졌으며 잘못 설해지지 않았고, 이익을 수반하며 이익이 없지 않다. 나 또한 그것을 인정한다. 와셋타여, 나 역시 이와 같이 말한다.

‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ, ye gottapaṭisārino;

Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse’ti.

'가문을 중시하는 사람들 중에서는 크샤트리아가 수승하지만, 명지와 덕행을 갖춘 자가 신과 인간들 중에서 가장 수승하다'라고.

Idamavoca bhagavā. Attamanā vāseṭṭhabhāradvājā bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

세존께서 이와 같이 말씀하셨다. 와셋타와 바라드와자는 세존의 말씀을 기뻐하며 받들어 환희하였다.

Aggaññasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.

네 번째 아간냐 경(세상의 기원 경)이 끝났다.

5. Sampasādanīyasuttaṃ

5. 5. 삼파사다니야 경(확신의 경)

Sāriputtasīhanādo

사리풋타의 사자후

141. Evaṃ [Pg.82] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā nāḷandāyaṃ viharati pāvārikambavane. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati, na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’’nti.

141. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서 날란다의 파바리카 망고 숲에 머물고 계셨다. 그때 존자 사리풋타가 세존께서 계신 곳으로 다가가, 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 존자 사리풋타는 세존께 이와 같이 말씀드렸다. '세존이시여, 저는 세존께 이와 같은 확신을 가지고 있습니다. 즉, 완전한 깨달음에 있어서 세존보다 더 뛰어난 지혜를 가진 다른 사문이나 브라만은 과거에도 없었고 미래에도 없을 것이며 현재에도 존재하지 않는다는 것입니다.'

142. ‘‘Uḷārā kho te ayaṃ, sāriputta, āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito – ‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati; na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’nti. Kiṃ te, sāriputta, ye te ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā – ‘evaṃsīlā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃdhammā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃpaññā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃvihārī te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipī’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

142. ‘사리풋타여, 참으로 그대는 숭고하고 당당한 말을 하였으며, 확신에 찬 결론을 내리고 사자후를 토했구나. “세존이시여, 저는 세존께 이와 같은 확신을 가지고 있습니다. 즉, 완전한 깨달음에 있어서 세존보다 더 뛰어난 지혜를 가진 다른 사문이나 브라만은 과거에도 없었고 미래에도 없을 것이며 현재에도 존재하지 않는다는 것입니다”라고. 사리풋타여, 그러면 그대는 과거의 아라한 정등각자이셨던 모든 세존의 마음을 그대의 마음으로 꿰뚫어 보아, “그 세존들께서는 이러한 계율을 지니셨고, 이러한 법을 지니셨으며, 이러한 통찰지를 지니셨고, 이러한 머묾을 지니셨으며, 이러한 해탈을 지니셨다”는 것을 다 알고 있는가?’ ‘아닙니다, 세존이시여.’

‘‘Kiṃ pana te, sāriputta, ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā, `evaṃsīlā te bhagavanto bhavissanti itipi, evaṃdhammā…pe… evaṃpaññā… evaṃvihārī… evaṃvimuttā te bhagavanto bhavissanti itipī’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

‘사리풋타여, 그러면 그대는 미래에 아라한 정등각자가 될 모든 세존의 마음을 그대의 마음으로 꿰뚫어 보아, “그 세존들께서는 이러한 계율을 지니실 것이고, 이러한 법을... 이러한 통찰지를... 이러한 머묾을... 이러한 해탈을 지니실 것이다”라는 것을 다 알고 있는가?’ ‘아닙니다, 세존이시여.’

‘‘Kiṃ pana te, sāriputta, ahaṃ etarahi arahaṃ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito – ‘evaṃsīlo bhagavā itipi, evaṃdhammo…pe… evaṃpañño [Pg.83]… evaṃvihārī… evaṃvimutto bhagavā itipī’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

‘사리풋타여, 그러면 그대는 현재 아라한 정등각자인 나의 마음을 그대의 마음으로 꿰뚫어 보아, “세존께서는 이러한 계율을 지니셨고, 이러한 법을... 이러한 통찰지를... 이러한 머묾을... 이러한 해탈을 지니셨다”는 것을 알고 있는가?’ ‘아닙니다, 세존이시여.’

‘‘Ettha ca hi te, sāriputta, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ natthi. Atha kiṃ carahi te ayaṃ, sāriputta, uḷārā āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito – ‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati, na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’’’nti?

“사리붓다여, 그대에게는 과거·미래·현재의 아라한 정등각자들에 대하여 그분들의 마음을 꿰뚫어 아는 지혜가 없다. 그런데 사리붓다여, 어찌하여 그대는 ‘세존이시여, 저는 세존께 이와 같이 신심이 있습니다. 깨달음에 있어서 세존보다 더 뛰어난 지혜를 가진 다른 사문이나 바라문은 과거에도 없었고, 미래에도 없을 것이며, 현재에도 존재하지 않습니다’라고 이처럼 훌륭하고 당당한 말을 하며, 단정적으로 말하고, 사자후를 토하는가?”

143. ‘‘Na kho me, bhante, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ atthi. Api ca, me dhammanvayo vidito. Seyyathāpi, bhante, rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷhuddhāpaṃ daḷhapākāratoraṇaṃ ekadvāraṃ. Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṃ nivāretā, ñātānaṃ pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṃ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṃ vā pākāravivaraṃ vā antamaso biḷāranikkhamanamattampi. Tassa evamassa – ‘ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṃ nagaraṃ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te imināva dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. Evameva kho me, bhante, dhammanvayo vidito. Ye te, bhante, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta sambojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhiṃsu. Yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta sambojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ sammāsambuddho pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto [Pg.84] satta sambojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho.

143. “세존이시여, 제게는 과거·미래·현재의 아라한 정등각자들에 대하여 그분들의 마음을 꿰뚫어 아는 지혜는 진실로 없습니다. 하지만 세존이시여, 저는 법의 추론을 통하여 알고 있습니다. 세존이시여, 예를 들어 왕에게 견고한 기초와 견고한 성벽과 망루가 있고 문이 오직 하나뿐인 변방의 성이 있다고 합시다. 그곳에는 현명하고 영리하며 지혜로운 문지기가 있어, 모르는 사람은 막고 아는 사람만 들여보냅니다. 그는 그 성을 한 바퀴 둘러보면서 성벽의 틈이나 구멍이 심지어 고양이 한 마리 나갈 만한 크기라도 없는지 살핍니다. 그러면 그는 ‘이 성에 들어오거나 나가는 모든 큼직한 생물들은 반드시 이 문을 통해서만 들어오고 나간다’라고 생각할 것입니다. 세존이시여, 이와 같이 저도 법의 추론을 통하여 알고 있습니다. 세존이시여, 과거의 아라한 정등각자이셨던 모든 세존들께서는 마음의 오염원이자 지혜를 약화시키는 다섯 가지 장애를 제거하고, 네 가지 마음챙김의 확립에 마음을 잘 안주시키고, 일곱 가지 깨달음의 요소를 있는 그대로 닦아서 위없는 바른 깨달음을 성취하셨습니다. 세존이시여, 미래의 아라한 정등각자이실 모든 세존들께서도 다섯 가지 장애를 제거하고 네 가지 마음챙김의 확립에 마음을 잘 안주시키며 일곱 가지 깨달음의 요소를 있는 그대로 닦아 위없는 바른 깨달음을 성취하실 것입니다. 세존이시여, 현재의 아라한 정등각자이신 세존께서도 다섯 가지 장애를 제거하고 네 가지 마음챙김의 확립에 마음을 잘 안주시키며 일곱 가지 깨달음의 요소를 있는 그대로 닦아 위없는 바른 깨달음을 성취하셨습니다.”

144. ‘‘Idhāhaṃ, bhante, yena bhagavā tenupasaṅkamiṃ dhammassavanāya. Tassa me, bhante, bhagavā dhammaṃ deseti uttaruttaraṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ. Yathā yathā me, bhante, bhagavā dhammaṃ desesi uttaruttaraṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ, tathā tathāhaṃ tasmiṃ dhamme abhiññā idhekaccaṃ dhammaṃ dhammesu niṭṭhamagamaṃ; satthari pasīdiṃ – ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno sāvakasaṅgho’ti.

144. “세존이시여, 저는 법을 듣기 위해 세존께서 계신 곳으로 다가갔습니다. 세존께서는 제게 점점 더 높고 미묘하며, 흑과 백이 대비되는 법을 설해 주셨습니다. 세존이시여, 세존께서 제게 점점 더 높고 미묘하며 흑과 백이 대비되는 법을 설해 주심에 따라, 저는 그 법 안에서 수승한 지혜로 법의 일부분에 대하여 결론을 내렸고, 스승에 대하여 ‘세존은 정등각자이시며, 법은 세존에 의해 잘 설해졌고, 제자들의 승가는 잘 실천하고 있다’라는 확신을 얻었습니다.”

Kusaladhammadesanā

유익한 법에 대한 설법

145. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti kusalesu dhammesu. Tatrime kusalā dhammā seyyathidaṃ, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha, bhante, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Etadānuttariyaṃ, bhante, kusalesu dhammesu. Taṃ bhagavā asesamabhijānāti, taṃ bhagavato asesamabhijānato uttari abhiññeyyaṃ natthi, yadabhijānaṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro assa, yadidaṃ kusalesu dhammesu.

145. “세존이시여, 또한 세존께서 유익한 법들에 대하여 설하시는 것 또한 위없는 가르침입니다. 여기서 유익한 법들이란 즉 네 가지 마음챙김의 확립, 네 가지 바른 노력, 네 가지 성취 수단, 다섯 가지 능력, 다섯 가지 힘, 일곱 가지 깨달음의 요소, 고귀한 여덟 가지 성도입니다. 세존이시여, 이 가르침 안에서 비구는 번뇌가 다하여 번뇌 없는 심해탈과 혜해탈을 현생에서 스스로 수승한 지혜로 알고 실현하여 구족하여 머뭅니다. 세존이시여, 이것이 유익한 법들에 있어서 위없는 가르침입니다. 세존께서는 그것을 남김없이 알고 계시며, 그것을 남김없이 알고 계신 세존보다 더 높게 알아야 할 것은 없으며, 유익한 법들에 있어서 세존보다 더 뛰어난 지혜를 가진 다른 사문이나 바라문은 존재하지 않습니다.”

Āyatanapaṇṇattidesanā

감각장소의 규정에 대한 설법

146. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti āyatanapaṇṇattīsu. Chayimāni, bhante, ajjhattikabāhirāni āyatanāni. Cakkhuñceva rūpā ca, sotañceva saddā ca, ghānañceva gandhā ca, jivhā ceva rasā ca, kāyo ceva phoṭṭhabbā ca, mano ceva dhammā ca. Etadānuttariyaṃ, bhante, āyatanapaṇṇattīsu. Taṃ bhagavā asesamabhijānāti, taṃ bhagavato asesamabhijānato uttari abhiññeyyaṃ natthi, yadabhijānaṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro assa yadidaṃ āyatanapaṇṇattīsu.

146. “세존이시여, 또한 세존께서 감각장소의 규정에 대하여 설하시는 것 또한 위없는 가르침입니다. 세존이시여, 여섯 가지 안팎의 감각장소가 있습니다. 즉 눈과 형색, 귀와 소리, 코와 냄새, 혀와 맛, 몸과 감촉, 마음과 법입니다. 세존이시여, 이것이 감각장소의 규정에 있어서 위없는 가르침입니다. 세존께서는 그것을 남김없이 알고 계시며, 그것을 남김없이 알고 계신 세존보다 더 높게 알아야 할 것은 없으며, 감각장소의 규정에 있어서 세존보다 더 뛰어난 지혜를 가진 다른 사문이나 바라문은 존재하지 않습니다.”

Gabbhāvakkantidesanā

모태에 드는 방식에 대한 설법

147. ‘‘Aparaṃ [Pg.85] pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti gabbhāvakkantīsu. Catasso imā, bhante, gabbhāvakkantiyo. Idha, bhante, ekacco asampajāno mātukucchiṃ okkamati; asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti; asampajāno mātukucchimhā nikkhamati. Ayaṃ paṭhamā gabbhāvakkanti.

147. “세존이시여, 또한 세존께서 모태에 드는 방식에 대하여 설하시는 것 또한 위없는 가르침입니다. 세존이시여, 모태에 드는 데는 네 가지 방식이 있습니다. 세존이시여, 여기 어떤 이는 분명하게 알지 못한 채 어머니의 모태에 들고, 분명하게 알지 못한 채 모태에 머물며, 분명하게 알지 못한 채 모태에서 나옵니다. 이것이 첫 번째 모태에 드는 방식입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati; asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti; asampajāno mātukucchimhā nikkhamati. Ayaṃ dutiyā gabbhāvakkanti.

“세존이시여, 또한 어떤 이는 분명하게 알면서 어머니의 모태에 들지만, 분명하게 알지 못한 채 모태에 머물고, 분명하게 알지 못한 채 모태에서 나옵니다. 이것이 두 번째 모태에 드는 방식입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati; sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti; asampajāno mātukucchimhā nikkhamati. Ayaṃ tatiyā gabbhāvakkanti.

“세존이시여, 또한 어떤 이는 분명하게 알면서 어머니의 모태에 들고, 분명하게 알면서 모태에 머물지만, 분명하게 알지 못한 채 모태에서 나옵니다. 이것이 세 번째 모태에 드는 방식입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati; sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti; sampajāno mātukucchimhā nikkhamati. Ayaṃ catutthā gabbhāvakkanti. Etadānuttariyaṃ, bhante, gabbhāvakkantīsu.

“세존이시여, 또한 어떤 이는 분명하게 알면서 어머니의 모태에 들고, 분명하게 알면서 모태에 머물며, 분명하게 알면서 모태에서 나옵니다. 이것이 네 번째 모태에 드는 방식입니다. 세존이시여, 이것이 모태에 드는 방식에 있어서 위없는 가르침입니다.”

Ādesanavidhādesanā

타인의 마음을 읽어내는 방식에 대한 설법

148. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti ādesanavidhāsu. Catasso imā, bhante, ādesanavidhā. Idha, bhante, ekacco nimittena ādisati – ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te citta’nti. So bahuṃ cepi ādisati, tatheva taṃ hoti, no aññathā. Ayaṃ paṭhamā ādesanavidhā.

148. “세존이시여, 다시 또 다른 위없는 법은 세존께서 타인의 마음을 읽어내는 방법(ādesanavidhā)에 대해 설하시는 것입니다. 세존이시여, 이 마음을 읽어내는 방법에는 네 가지가 있습니다. 세존이시여, 여기 어떤 사람은 표상(nimitta)을 통해 ‘그대의 마음은 이러하고, 그대의 마음은 저러하며, 그대의 의식은 이러하다’라고 알려줍니다. 그가 많이 알려줄지라도 그것은 알려준 그대로이며 틀림이 없습니다. 이것이 첫 번째 마음을 읽어내는 방법입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco na heva kho nimittena ādisati. Api ca kho manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati – ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te citta’nti. So bahuṃ cepi ādisati, tatheva taṃ hoti, no aññathā. Ayaṃ dutiyā ādesanavidhā.

“세존이시여, 다시 또 다른 것은 여기 어떤 사람이 표상을 통해 알려주는 것이 아니라, 인간이나 비인간(amanussa) 또는 천신(deva)의 소리를 듣고 ‘그대의 마음은 이러하고, 그대의 마음은 저러하며, 그대의 의식은 이러하다’라고 알려줍니다. 그가 많이 알려줄지라도 그것은 알려준 그대로이며 틀림이 없습니다. 이것이 두 번째 마음을 읽어내는 방법입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco na heva kho nimittena ādisati, nāpi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati. Api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisati [Pg.86] – ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te citta’nti. So bahuṃ cepi ādisati, tatheva taṃ hoti, no aññathā. Ayaṃ tatiyā ādesanavidhā.

“세존이시여, 다시 또 다른 것은 여기 어떤 사람이 표상을 통해 알려주는 것도 아니고, 인간이나 비인간 또는 천신의 소리를 듣고 알려주는 것도 아닙니다. 다만 일으킨 생각(vitakka)과 지속적 고찰(vicāra)을 하는 자의 생각의 진동음(vitakkavipphārasadda)을 듣고 ‘그대의 마음은 이러하고, 그대의 마음은 저러하며, 그대의 의식은 이러하다’라고 알려줍니다. 그가 많이 알려줄지라도 그것은 알려준 그대로이며 틀림이 없습니다. 이것이 세 번째 마음을 읽어내는 방법입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco na heva kho nimittena ādisati, nāpi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati, nāpi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisati. Api ca kho avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti – ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā. Tathā imassa cittassa anantarā imaṃ nāma vitakkaṃ vitakkessatī’ti. So bahuṃ cepi ādisati, tatheva taṃ hoti, no aññathā. Ayaṃ catutthā ādesanavidhā. Etadānuttariyaṃ, bhante, ādesanavidhāsu.

“세존이시여, 다시 또 다른 것은 여기 어떤 사람이 표상을 통해 알려주는 것도 아니고, 인간이나 비인간 또는 천신의 소리를 듣고 알려주는 것도 아니며, 생각의 진동음을 듣고 알려주는 것도 아닙니다. 다만 일으킨 생각과 지속적 고찰이 없는 삼매(avitakka avicāra samādhi)에 든 자의 마음을 자신의 마음으로 두루 파악하여 ‘이 존자가 의지의 작용(manosaṅkhārā)을 이와 같이 설정하였으니, 이 마음 바로 다음에 이러한 생각을 할 것이다’라고 압니다. 그가 많이 알려줄지라도 그것은 알려준 그대로이며 틀림이 없습니다. 이것이 네 번째 마음을 읽어내는 방법입니다. 세존이시여, 이것이 마음을 읽어내는 방법들 중의 위없음입니다.”

Dassanasamāpattidesanā

견해의 성취(dassanasamāpatti)에 관한 설법

149. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti dassanasamāpattīsu. Catasso imā, bhante, dassanasamāpattiyo. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghānikā lasikā mutta’nti. Ayaṃ paṭhamā dassanasamāpatti.

149. “세존이시여, 다시 또 다른 위없는 법은 세존께서 견해의 성취에 대해 설하시는 것입니다. 세존이시여, 이 견해의 성취에는 네 가지가 있습니다. 세존이시여, 여기 어떤 사문이나 바라문이 정진(ātappa)에 의지하고, 노력(padhāna)에 의지하고, 몰두(anuyoga)에 의지하고, 방일하지 않음(appamāda)에 의지하고, 바른 정신활동(sammāmanasikāra)에 의지하여 그와 같은 마음의 삼매(cetosamādhi)에 도달합니다. 마음이 잘 집중되었을 때, 그는 발바닥 위로, 머리칼 아래로 살가죽에 둘러싸인 채 온갖 부정한 것으로 가득 찬 이 몸을 관찰합니다. ‘이 몸에는 머리칼, 몸털, 손발톱, 이빨, 살가죽, 살, 힘줄, 뼈, 골수, 콩팥, 염통, 간, 근막, 지라, 허파, 큰창자, 작은창자, 위 속의 음식물, 똥, 담즙, 점액, 고름, 피, 땀, 굳기름, 눈물, 기름기, 침, 콧물, 관절액, 오줌이 있다’라고 관찰합니다. 이것이 첫 번째 견해의 성취입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā [Pg.87] lomā…pe… lasikā mutta’nti. Atikkamma ca purisassa chavimaṃsalohitaṃ aṭṭhiṃ paccavekkhati. Ayaṃ dutiyā dassanasamāpatti.

“세존이시여, 다시 또 다른 것은 여기 어떤 사문이나 바라문이 정진에 의지하고... (중략) ...그와 같은 마음의 삼매에 도달합니다. 마음이 잘 집중되었을 때, 발바닥 위로, 머리칼 아래로 살가죽에 둘러싸인 채 온갖 부정한 것으로 가득 찬 이 몸을 관찰합니다. ‘이 몸에는 머리칼, 몸털... (중략) ...관절액, 오줌이 있다’라고 관찰합니다. 나아가 그는 사람의 피부와 살과 피를 지나 뼈까지 관찰합니다. 이것이 두 번째 견해의 성취입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā…pe… lasikā mutta’nti. Atikkamma ca purisassa chavimaṃsalohitaṃ aṭṭhiṃ paccavekkhati. Purisassa ca viññāṇasotaṃ pajānāti, ubhayato abbocchinnaṃ idha loke patiṭṭhitañca paraloke patiṭṭhitañca. Ayaṃ tatiyā dassanasamāpatti.

“세존이시여, 다시 또 다른 것은 여기 어떤 사문이나 바라문이 정진에 의지하고... (중략) ...그와 같은 마음의 삼매에 도달합니다. 마음이 잘 집중되었을 때, 발바닥 위로, 머리칼 아래로 살가죽에 둘러싸인 채 온갖 부정한 것으로 가득 찬 이 몸을 관찰합니다. ‘이 몸에는 머리칼, 몸털... (중략) ...관절액, 오줌이 있다’라고 관찰합니다. 나아가 그는 사람의 피부와 살과 피를 지나 뼈까지 관찰합니다. 그리고 양면으로 끊어짐이 없이 현세에도 머물고 내세에도 머무는 사람의 식(識)의 흐름(viññāṇasota)을 꿰뚫어 압니다. 이것이 세 번째 견해의 성취입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā…pe… lasikā mutta’nti. Atikkamma ca purisassa chavimaṃsalohitaṃ aṭṭhiṃ paccavekkhati. Purisassa ca viññāṇasotaṃ pajānāti, ubhayato abbocchinnaṃ idha loke appatiṭṭhitañca paraloke appatiṭṭhitañca. Ayaṃ catutthā dassanasamāpatti. Etadānuttariyaṃ, bhante, dassanasamāpattīsu.

“세존이시여, 다시 또 다른 것은 여기 어떤 사문이나 바라문이 정진에 의지하고... (중략) ...그와 같은 마음의 삼매에 도달합니다. 마음이 잘 집중되었을 때, 발바닥 위로, 머리칼 아래로 살가죽에 둘러싸인 채 온갖 부정한 것으로 가득 찬 이 몸을 관찰합니다. ‘이 몸에는 머리칼, 몸털... (중략) ...관절액, 오줌이 있다’라고 관찰합니다. 나아가 그는 사람의 피부와 살과 피를 지나 뼈까지 관찰합니다. 그리고 양면으로 끊어져 현세에도 머물지 않고 내세에도 머물지 않는 사람의 식의 흐름을 꿰뚫어 압니다. 이것이 네 번째 견해의 성취입니다. 세존이시여, 이것이 견해의 성취들 중의 위없음입니다.”

Puggalapaṇṇattidesanā

개인에 대한 규정(puggalapaṇṇatti)에 관한 설법

150. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti puggalapaṇṇattīsu. Sattime, bhante, puggalā. Ubhatobhāgavimutto paññāvimutto kāyasakkhī diṭṭhippatto saddhāvimutto dhammānusārī saddhānusārī. Etadānuttariyaṃ, bhante, puggalapaṇṇattīsu.

150. “세존이시여, 다시 또 다른 위없는 법은 세존께서 개인에 대한 규정에 대해 설하시는 것입니다. 세존이시여, 여기 일곱 부류의 개인이 있습니다. 양면으로 해탈한 자(ubhatobhāgavimutto), 통찰지로 해탈한 자(paññāvimutto), 몸으로 증득한 자(kāyasakkhī), 견해에 도달한 자(diṭṭhippatto), 믿음으로 해탈한 자(saddhāvimutto), 법을 따르는 자(dhammānusārī), 믿음을 따르는 자(saddhānusārī)입니다. 세존이시여, 이것이 개인에 대한 규정들 중의 위없음입니다.”

Padhānadesanā

정진(padhāna)에 관한 설법

151. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti padhānesu. Sattime, bhante sambojjhaṅgā satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo vīriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo [Pg.88] upekkhāsambojjhaṅgo. Etadānuttariyaṃ, bhante, padhānesu.

151. “세존이시여, 다시 또 다른 위없는 법은 세존께서 정진(보리분법)에 대해 설하시는 것입니다. 세존이시여, 여기 일곱 가지 깨달음의 구성 요소(sambojjhaṅga)가 있습니다. 염각지(satisambojjhaṅgo), 택법각지(dhammavicayasambojjhaṅgo), 정진각지(vīriyasambojjhaṅgo), 희각지(pītisambojjhaṅgo), 경안각지(passaddhisambojjhaṅgo), 정각지(samādhisambojjhaṅgo), 사각지(upekkhāsambojjhaṅgo)입니다. 세존이시여, 이것이 정진들 중의 위없음입니다.”

Paṭipadādesanā

수행의 길(paṭipadā)에 관한 설법

152. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti paṭipadāsu. Catasso imā, bhante, paṭipadā dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññāti. Tatra, bhante, yāyaṃ paṭipadā dukkhā dandhābhiññā, ayaṃ, bhante, paṭipadā ubhayeneva hīnā akkhāyati dukkhattā ca dandhattā ca. Tatra, bhante, yāyaṃ paṭipadā dukkhā khippābhiññā, ayaṃ pana, bhante, paṭipadā dukkhattā hīnā akkhāyati. Tatra, bhante, yāyaṃ paṭipadā sukhā dandhābhiññā, ayaṃ pana, bhante, paṭipadā dandhattā hīnā akkhāyati. Tatra, bhante, yāyaṃ paṭipadā sukhā khippābhiññā, ayaṃ pana, bhante, paṭipadā ubhayeneva paṇītā akkhāyati sukhattā ca khippattā ca. Etadānuttariyaṃ, bhante, paṭipadāsu.

152. "세존이시여, 또한 또 다른 더할 나위 없는 가르침은 세존께서 행도(行道, paᤦipadā)들에 대하여 법을 설하시는 방식입니다. 세존이시여, 여기 네 가지 행도가 있습니다. 괴로운 수행과 더딘 지혜의 행도(苦遲通), 괴로운 수행과 빠른 지혜의 행도(苦速通), 즐거운 수행과 더딘 지혜의 행도(楽遲通), 즐거운 수행과 빠른 지혜의 행도(楽速通)입니다. 세존이시여, 그중 괴로운 수행과 더딘 지혜의 행도는 괴로움 때문이기도 하고 더딤 때문이기도 하여, 이 두 가지 이유 모두로 인해 열등하다고 일컬어집니다. 세존이시여, 그중 괴로운 수행과 빠른 지혜의 행도는 괴로움 때문에 열등하다고 일컬어집니다. 세존이시여, 그중 즐거운 수행과 더딘 지혜의 행도는 더딤 때문에 열등하다고 일컬어집니다. 세존이시여, 그중 즐거운 수행과 빠른 지혜의 행도는 즐거움 때문이기도 하고 빠름 때문이기도 하여, 이 두 가지 이유 모두로 인해 수승하다고 일컬어집니다. 세존이시여, 이것이 행도들에 관한 더할 나위 없는 가르침입니다."

Bhassasamācārādidesanā

နူတေအကူးေပအကူး ပဂိပဒါ ဒေသနါ (အနေအကူး ပုံပေအကူး ဒေသနါ)

153. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti bhassasamācāre. Idha, bhante, ekacco na ceva musāvādupasañhitaṃ vācaṃ bhāsati na ca vebhūtiyaṃ na ca pesuṇiyaṃ na ca sārambhajaṃ jayāpekkho; mantā mantā ca vācaṃ bhāsati nidhānavatiṃ kālena. Etadānuttariyaṃ, bhante, bhassasamācāre.

153. "세존이시여, 또한 또 다른 더할 나위 없는 가르침은 세존께서 언어적 행실에 대하여 법을 설하시는 방식입니다. 세존이시여, 여기 어떤 사람은 거짓된 말을 하지 않으며, 이간질하는 말을 하지 않으며, 고자질하는 말을 하지 않으며, 승리에 집착하여 남을 공격하는 거친 말을 하지 않습니다. 그는 지혜로써 숙고하고 또 숙고하여 때에 맞게 마음속에 잘 간직될 만한 말을 합니다. 세존이시여, 이것이 언어적 행실에 관한 더할 나위 없는 가르침입니다."

‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti purisasīlasamācāre. Idha, bhante, ekacco sacco cassa saddho ca, na ca kuhako, na ca lapako, na ca nemittiko, na ca nippesiko, na ca lābhena lābhaṃ nijigīsanako, indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, samakārī, jāgariyānuyogamanuyutto, atandito, āraddhavīriyo, jhāyī, satimā, kalyāṇapaṭibhāno, gatimā, dhitimā, matimā, na ca kāmesu giddho, sato ca nipako ca. Etadānuttariyaṃ, bhante, purisasīlasamācāre.

"세존이시여, 또한 또 다른 더할 나위 없는 가르침은 세존께서 인간의 계행과 품행에 대하여 법을 설하시는 방식입니다. 세존이시여, 여기 어떤 사람은 진실하며 신심이 있고, 속이지 않으며, 아첨하지 않으며, 암시를 주지 않으며, 억압하지 않으며, 이득으로써 이득을 추구하지 않습니다. 그는 감각의 문을 잘 지키며, 음식에 절도를 알고, 신구의(身口意)로 정직하게 행하며, 항상 깨어 있음에 전념하고, 게으르지 않으며, 정진을 시작하고, 선정을 닦으며, 마음챙김이 있고, 훌륭한 변재가 있으며, 총명하고, 인내심이 있고, 지혜로우며, 감각적 욕망에 탐닉하지 않고, 마음챙기며 슬기롭습니다. 세존이시여, 이것이 인간의 계행과 품행에 관한 더할 나위 없는 가르침입니다."

Anusāsanavidhādesanā

ဆုံေမနချေနေး ဒေသနါ (နူနေကူးနနပိဓါ ဒေသနါ)

154. ‘‘Aparaṃ [Pg.89] pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti anusāsanavidhāsu. Catasso imā bhante anusāsanavidhā – jānāti, bhante, bhagavā aparaṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā ‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno bhavissati avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī bhavissati, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko bhavissati tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti. Etadānuttariyaṃ, bhante, anusāsanavidhāsu.

154. "세존이시여, 또한 또 다른 더할 나위 없는 가르침은 세존께서 훈계의 방법들에 대하여 법을 설하시는 방식입니다. 세존이시여, 이 훈계의 방법에는 네 가지가 있습니다. 세존이시여, 세존께서는 다른 사람의 마음을 스스로 지혜롭게 통찰하여 아십니다. '이 사람이 내가 훈계한 대로 수행하면, 세 가지 결박(saṃyojana)이 다하여 악처에 떨어지지 않고 해탈이 확정되어 완전한 깨달음으로 나아가는 예류자(sotāpanno)가 될 것이다'라고 아십니다. 세존이시여, 세존께서는 다른 사람을 스스로 지혜롭게 통찰하여 아십니다. '이 사람이 내가 훈계한 대로 수행하면, 세 가지 결박이 다하고 탐욕과 성냄과 어리석음이 옅어져서, 이 세상에 한 번만 더 돌아와 괴로움의 끝을 낼 일래자(sakadāgāmī)가 될 것이다'라고 아십니다. 세존이시여, 세존께서는 다른 사람을 스스로 지혜롭게 통찰하여 아십니다. '이 사람이 내가 훈계한 대로 수행하면, 낮은 단계의 다섯 가지 결박이 다하여 (천상에) 화생(opapātiko)하여 그곳에서 완전한 열반에 들고 다시는 이 세상으로 돌아오지 않는 불환자(anāgāmī)가 될 것이다'라고 아십니다. 세존이시여, 세존께서는 다른 사람을 스스로 지혜롭게 통찰하여 아십니다. '이 사람이 내가 훈계한 대로 수행하면, 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰을 통한 해탈을 현생에서 스스로 높은 지혜로 알고 체득하여 구족하고 머무는 아라한이 될 것이다'라고 아십니다. 세존이시여, 이것이 훈계의 방법들에 관한 더할 나위 없는 가르침입니다."

Parapuggalavimuttiñāṇadesanā

တပါးပုဂဲ္ဂထဝိမုတဲ္တိဉါနဒေသနါ (တပါးသေအကူး ပုဂဲ္ဂထေတေအကူး ဝိမုတဲ္တိ ဉါန ဒေသနါ)

155. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti parapuggalavimuttiñāṇe. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno bhavissati avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī bhavissati, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko bhavissati tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ [Pg.90] diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti. Etadānuttariyaṃ, bhante, parapuggalavimuttiñāṇe.

155. "세존이시여, 또한 또 다른 더할 나위 없는 가르침은 세존께서 타인의 해탈에 대한 지혜에 대하여 법을 설하시는 방식입니다. 세존이시여, 세존께서는 다른 사람을 스스로 지혜롭게 통찰하여 아십니다. '이 사람은 세 가지 결박이 다하여 악처에 떨어지지 않고 해탈이 확정되어 완전한 깨달음으로 나아가는 예류자가 될 것이다'라고 아십니다. 세존이시여, 세존께서는 다른 사람을 스스로 지혜롭게 통찰하여 아십니다. '이 사람은 세 가지 결박이 다하고 탐욕과 성냄과 어리석음이 옅어져서 이 세상에 한 번만 더 돌아와 괴로움의 끝을 낼 일래자가 될 것이다'라고 아십니다. 세존이시여, 세존께서는 다른 사람을 스스로 지혜롭게 통찰하여 아십니다. '이 사람은 낮은 단계의 다섯 가지 결박이 다하여 화생하여 그곳에서 완전한 열반에 들고 다시는 이 세상으로 돌아오지 않는 불환자가 될 것이다'라고 아십니다. 세존이시여, 세존께서는 다른 사람을 스스로 지혜롭게 통찰하여 아십니다. '이 사람은 번뇌가 다하여 번뇌 없는 마음의 해탈과 통찰을 통한 해탈을 현생에서 스스로 높은 지혜로 알고 체득하여 구족하고 머무는 아라한이 될 것이다'라고 아십니다. 세존이시여, 이것이 타인의 해탈에 대한 지혜에 관한 더할 나위 없는 가르침입니다."

Sassatavādadesanā

သသဲ္တဝါဒဒေသနါ (သဲ္သတဝါဒ ဒေသနါ)

156. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti sassatavādesu. Tayome, bhante, sassatavādā. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ, ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekānipi jātisatāni anekānipi jātisahassāni anekānipi jātisatasahassāni, ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. So evamāha – ‘atītaṃpāhaṃ addhānaṃ jānāmi – saṃvaṭṭi vā loko vivaṭṭi vāti. Anāgataṃpāhaṃ addhānaṃ jānāmi – saṃvaṭṭissati vā loko vivaṭṭissati vāti. Sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. Te ca sattā sandhāvanti saṃsaranti cavanti upapajjanti, atthitveva sassatisama’nti. Ayaṃ paṭhamo sassatavādo.

156. “또한 세존이시여, 세존께서 상주론(sassatavādā)들에 대해 법을 설하시는 방식은 더할 나위 없이 탁월합니다. 세존이시여, 여기 세 가지 상주론이 있습니다. 세존이시여, 여기 어떤 사문이나 바라문이 정진과 노력과 몰입과 불방일과 올바른 정신 활동에 힘입어, 삼매에 든 마음으로 여러 가지 전생의 삶(pubbenivāsa)을 기억해 내는 그와 같은 마음의 삼매에 도달합니다. 즉, 한 생, 두 생, 세 생, 네 생, 다섯 생, 열 생, 스무 생, 서른 생, 마흔 생, 쉰 생, 백 생, 천 생, 십만 생, 그리고 수백 번의 생, 수천 번의 생, 수십만 번의 생을 기억하며, ‘거기서 나는 이런 이름을 가졌고, 이런 성(姓)을 가졌으며, 이런 용모를 가졌고, 이런 음식을 먹었으며, 이런 즐거움과 괴로움을 겪었고, 수명은 이러했다. 나는 거기서 죽어 저기서 태어났고, 거기서도 이런 이름을 가졌고, 이런 성을 가졌으며, 이런 용모를 가졌고, 이런 음식을 먹었으며, 이런 즐거움과 괴로움을 겪었고, 수명은 이러했다. 나는 거기서 죽어 여기 다시 태어났다’라고 기억합니다. 이와 같이 그는 구체적인 모습과 세세한 내용과 더불어 여러 가지 전생의 삶을 기억해 냅니다. 그는 이렇게 말합니다. ‘나는 과거의 시간에도 세계가 수축하거나 팽창했다는 것을 알고, 미래의 시간에도 세계가 수축하거나 팽창할 것이라는 것을 안다. 자아와 세계는 영원하며, 불모(vañjho)이고, 산봉우리처럼 우뚝 서 있으며, 기둥처럼 확고히 서 있다. 중생들은 치달리고 윤회하며 죽고 태어나지만, 영원한 것과 같이 그대로 존재할 뿐이다’라고 말합니다. 이것이 첫 번째 상주론입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ, ekampi saṃvaṭṭavivaṭṭaṃ dvepi saṃvaṭṭavivaṭṭāni tīṇipi saṃvaṭṭavivaṭṭāni cattāripi saṃvaṭṭavivaṭṭāni pañcapi saṃvaṭṭavivaṭṭāni dasapi saṃvaṭṭavivaṭṭāni, ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto [Pg.91] evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. So evamāha – ‘atītaṃpāhaṃ addhānaṃ jānāmi saṃvaṭṭi vā loko vivaṭṭi vāti. Anāgataṃpāhaṃ addhānaṃ jānāmi saṃvaṭṭissati vā loko vivaṭṭissati vāti. Sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. Te ca sattā sandhāvanti saṃsaranti cavanti upapajjanti, atthitveva sassatisama’nti. Ayaṃ dutiyo sassatavādo.

“다시 또 세존이시여, 여기 어떤 사문이나 바라문이 정진과 노력을 통하여 그와 같은 마음의 삼매에 도달하여, 삼매에 든 마음으로 여러 가지 전생의 삶을 기억해 냅니다. 즉, 한 번의 세계 수축과 팽창(saṃvaṭṭavivaṭṭa), 두 번의 수축과 팽창, 세 번, 네 번, 다섯 번, 열 번의 수축과 팽창에 이르기까지, ‘거기서 나는 이런 이름을 가졌고... 수명은 이러했다. 나는 거기서 죽어 저기서 태어났고... 거기서 죽어 여기 다시 태어났다’라고 기억합니다. 이와 같이 그는 구체적인 모습과 세세한 내용과 더불어 여러 가지 전생의 삶을 기억해 냅니다. 그는 이렇게 말합니다. ‘나는 과거의 시간에도 세계가 수축하거나 팽창했다는 것을 알고, 미래의 시간에도 세계가 수축하거나 팽창할 것이라는 것을 안다. 자아와 세계는 영원하며, 불모이고, 산봉우리처럼 우뚝 서 있으며, 기둥처럼 확고히 서 있다. 중생들은 치달리고 윤회하며 죽고 태어나지만, 영원한 것과 같이 그대로 존재할 뿐이다’라고 말합니다. 세존이시여, 이것이 두 번째 상주론입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ, dasapi saṃvaṭṭavivaṭṭāni vīsampi saṃvaṭṭavivaṭṭāni tiṃsampi saṃvaṭṭavivaṭṭāni cattālīsampi saṃvaṭṭavivaṭṭāni, ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. So evamāha – ‘atītaṃpāhaṃ addhānaṃ jānāmi saṃvaṭṭipi loko vivaṭṭipīti; anāgataṃpāhaṃ addhānaṃ jānāmi saṃvaṭṭissatipi loko vivaṭṭissatipīti. Sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. Te ca sattā sandhāvanti saṃsaranti cavanti upapajjanti, atthitveva sassatisama’nti. Ayaṃ tatiyo sassatavādo, etadānuttariyaṃ, bhante, sassatavādesu.

“다시 또 세존이시여, 여기 어떤 사문이나 바라문이 정진과 노력을 통하여 그와 같은 마음의 삼매에 도달하여, 삼매에 든 마음으로 여러 가지 전생의 삶을 기억해 냅니다. 즉, 열 번의 수축과 팽창, 스무 번, 서른 번, 마흔 번의 수축과 팽창에 이르기까지, ‘거기서 나는 이름은 무엇이었고... 수명은 이러했다. 나는 거기서 죽어 저기서 태어났고... 거기서 죽어 여기 다시 태어났다’라고 기억합니다. 이와 같이 그는 구체적인 모습과 세세한 내용과 더불어 여러 가지 전생의 삶을 기억해 냅니다. 그는 이렇게 말합니다. ‘나는 과거의 시간에도 세계가 수축하거나 팽창했다는 것을 알고, 미래의 시간에도 세계가 수축하거나 팽창할 것이라는 것을 안다. 자아와 세계는 영원하며, 불모이고, 산봉우리처럼 우뚝 서 있으며, 기둥처럼 확고히 서 있다. 중생들은 치달리고 윤회하며 죽고 태어나지만, 영원한 것과 같이 그대로 존재할 뿐이다’라고 말합니다. 세존이시여, 이것이 세 번째 상주론이며, 상주론들에 대해 세존께서 설하신 이 가르침은 참으로 탁월한 것입니다.”

Pubbenivāsānussatiñāṇadesanā

숙명통 지혜(과거 삶을 기억하는 지혜)에 대한 설법

157. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti pubbenivāsānussatiñāṇe. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ, ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi [Pg.92] jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Santi, bhante, devā, yesaṃ na sakkā gaṇanāya vā saṅkhānena vā āyu saṅkhātuṃ. Api ca, yasmiṃ yasmiṃ attabhāve abhinivuṭṭhapubbo hoti yadi vā rūpīsu yadi vā arūpīsu yadi vā saññīsu yadi vā asaññīsu yadi vā nevasaññīnāsaññīsu. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Etadānuttariyaṃ, bhante, pubbenivāsānussatiñāṇe.

157. “또한 세존이시여, 세존께서 숙명통 지혜(pubbenivāsānussatiñāṇa)에 대해 법을 설하시는 방식은 더할 나위 없이 탁월합니다. 세존이시여, 여기 어떤 사문이나 바라문이 정진과 노력을 통하여 그와 같은 마음의 삼매에 도달하여, 삼매에 든 마음으로 여러 가지 전생의 삶을 기억해 냅니다. 즉, 한 생, 두 생... 백 생, 천 생, 십만 생, 그리고 수많은 수축의 겁(saṃvaṭṭakappa), 수많은 팽창의 겁(vivaṭṭakappa), 수많은 수축과 팽창의 겁을 기억하며, ‘거기서 나는 이름은 무엇이었고... 거기서 죽어 여기 다시 태어났다’라고 기억합니다. 이와 같이 그는 구체적인 모습과 세세한 내용과 더불어 여러 가지 전생의 삶을 기억해 냅니다. 세존이시여, 어떤 신(devā)들이 있어 그들의 수명을 수치나 계산으로 셈하는 것이 불가능한 경우도 있습니다. 그럼에도 불구하고, 과거에 어떤 신체(attabhāve)로 살았든, 그것이 색계(rūpīsu)의 존재였든 무색계(arūpīsu)의 존재였든, 유상(saññīsu)이든 무상(asaññīsu)이든 비상비비상(nevasaññīnāsaññīsu)이든 간에, 이와 같이 구체적인 모습과 세세한 내용과 더불어 여러 가지 전생의 삶을 기억해 냅니다. 세존이시여, 숙명통 지혜에 대해 세존께서 설하신 이 가르침은 참으로 탁월한 것입니다.”

Cutūpapātañāṇadesanā

사생지 지혜(죽음과 태어남에 관한 지혜)에 대한 설법

158. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti sattānaṃ cutūpapātañāṇe. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte [Pg.93] suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Etadānuttariyaṃ, bhante, sattānaṃ cutūpapātañāṇe.

158. “세존이시여, 또한 이것이 최상의 가르침입니다. 즉, 세존께서 중생들의 죽음과 다시 태어남에 대한 지혜(사생지, 死生地)에 대해 법을 설하시는 것입니다. 세존이시여, 여기 어떤 사문이나 바라문이 정진을 통해... (중략) ... 그와 같은 마음의 삼매를 얻습니다. 그는 삼매에 든 마음이 청정해졌을 때, 인간의 눈을 넘어선 청정한 천안(天眼)으로 죽어가는 중생과 다시 태어나는 중생을 봅니다. 비천하거나 고귀하고, 아름답거나 추하고, 좋은 곳으로 가거나 나쁜 곳으로 가는 중생들을 보며 그들이 지은 업에 따라가는 것을 압니다. ‘이 중생들은 몸으로 악행을 저지르고, 말로 악행을 저지르고, 마음으로 악행을 저질렀으며, 성자들을 비방하고, 그릇된 견해를 가졌으며, 그릇된 견해에 따른 업을 쌓았다. 그들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 괴로운 곳, 나쁜 곳, 파멸의 처소인 지옥에 태어났다. 그러나 이 중생들은 몸으로 선행을 닦고, 말로 선행을 닦고, 마음으로 선행을 닦았으며, 성자들을 비방하지 않고, 바른 견해를 가졌으며, 바른 견해에 따른 업을 쌓았다. 그들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳인 천상 세계에 태어났다’라고 압니다. 이와 같이 인간의 눈을 넘어선 청정한 천안으로 죽어가는 중생과 다시 태어나는 중생을 보며, 비천하거나 고귀하고, 아름답거나 추하고, 좋은 곳으로 가거나 나쁜 곳으로 가는 중생들을 보며 그들이 지은 업에 따라가는 것을 압니다. 세존이시여, 이것이 중생들의 죽음과 다시 태어남에 대한 지혜에 있어서 최상의 가르침입니다.”

Iddhividhadesanā

신통의 종류에 대한 설법

159. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti iddhividhāsu. Dvemā, bhante, iddhividhāyo – atthi, bhante, iddhi sāsavā saupadhikā, ‘no ariyā’ti vuccati. Atthi, bhante, iddhi anāsavā anupadhikā ‘ariyā’ti vuccati. ‘‘Katamā ca, bhante, iddhi sāsavā saupadhikā, ‘no ariyā’ti vuccati? Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti. Ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ. Ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo. Imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Ayaṃ, bhante, iddhi sāsavā saupadhikā, ‘no ariyā’ti vuccati.

159. “세존이시여, 또한 이것이 최상의 가르침입니다. 즉, 세존께서 신통의 종류들에 대해 법을 설하시는 것입니다. 세존이시여, 신통에는 이 두 가지 종류가 있습니다. 세존이시여, 번뇌가 있고 집착의 근거가 있어 ‘성스럽지 못한 것’이라 불리는 신통이 있고, 세존이시여, 번뇌가 없고 집착의 근거가 없어 ‘성스러운 것’이라 불리는 신통이 있습니다. 세존이시여, 번뇌가 있고 집착의 근거가 있어 ‘성스럽지 못한 것’이라 불리는 신통이란 무엇입니까? 세존이시여, 여기 어떤 사문이나 바라문이 정진을 통해... (중략) ... 그와 같은 마음의 삼매를 얻습니다. 그는 마음이 삼매에 들었을 때 여러 가지 신통을 경험합니다. 하나였다가 여럿이 되고, 여럿이었다가 하나가 되며, 나타나기도 하고 사라지기도 하며, 벽이나 담이나 산을 아무 장애 없이 통과하기를 마치 허공에서 하듯 합니다. 땅에서도 물에서 하듯 솟아오르거나 잠기기도 합니다. 물 위에서도 땅 위를 걷듯 갈라지지 않고 걷습니다. 허공에서도 날개 달린 새처럼 가부좌를 틀고 날아다닙니다. 이토록 큰 신통력과 위력을 가진 저 달과 해도 손으로 만지고 쓰다듬습니다. 심지어 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자신의 위력을 떨칩니다. 세존이시여, 이것이 번뇌가 있고 집착의 근거가 있어 ‘성스럽지 못한 것’이라 불리는 신통입니다.”

‘‘Katamā pana, bhante, iddhi anāsavā anupadhikā, ‘ariyā’ti vuccati? Idha, bhante, bhikkhu sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati – ‘paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Ayaṃ, bhante, iddhi anāsavā anupadhikā ‘ariyā’ti vuccati. Etadānuttariyaṃ, bhante, iddhividhāsu. Taṃ bhagavā asesamabhijānāti, taṃ bhagavato asesamabhijānato uttari abhiññeyyaṃ natthi, yadabhijānaṃ añño samaṇo [Pg.94] vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro assa yadidaṃ iddhividhāsu.

“세존이시여, 그러면 번뇌가 없고 집착의 근거가 없어 ‘성스러운 것’이라 불리는 신통이란 무엇입니까? 세존이시여, 여기 수행자가 원한다면 ‘혐오스러운 것에서 혐오스럽지 않다는 인식으로 머물리라’ 하여 그곳에서 혐오스럽지 않다는 인식으로 머뭅니다. ‘혐오스럽지 않은 것에서 혐오스럽다는 인식으로 머물리라’ 하여 그곳에서 혐오스럽다는 인식으로 머뭅니다. ‘혐오스러운 것과 혐오스럽지 않은 것 모두에서 혐오스럽지 않다는 인식으로 머물리라’ 하여 그곳에서 혐오스럽지 않다는 인식으로 머뭅니다. ‘혐오스러운 것과 혐오스럽지 않은 것 모두에서 혐오스럽다는 인식으로 머물리라’ 하여 그곳에서 혐오스럽다는 인식으로 머뭅니다. ‘혐오스러운 것과 혐오스럽지 않은 것 모두를 피하여, 마음챙김과 알아차림을 유지하며 평온하게 머물리라’ 하여 그곳에서 마음챙김과 알아차림을 유지하며 평온하게 머뭅니다. 세존이시여, 이것을 번뇌가 없고 집착의 근거가 없는 ‘성스러운 신통’이라 부릅니다. 이것이 신통의 종류에 있어서 세존의 최상의 가르침입니다. 세존께서는 그것을 남김없이 완전히 알고 계십니다. 그것을 남김없이 아시는 세존보다 더 높이 알아야 할 것은 없으며, 신통의 종류들에 있어서 세존보다 더 뛰어난 지혜를 가진 다른 사문이나 바라문은 존재하지 않습니다.”

Aññathāsatthuguṇadassanaṃ

스승의 다른 덕성에 대한 설명

160. ‘‘Yaṃ taṃ, bhante, saddhena kulaputtena pattabbaṃ āraddhavīriyena thāmavatā purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena purisadhorayhena, anuppattaṃ taṃ bhagavatā. Na ca, bhante, bhagavā kāmesu kāmasukhallikānuyogamanuyutto hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na ca attakilamathānuyogamanuyutto dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ. Catunnañca bhagavā jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī.

160. “세존이시여, 신심 있는 선남자가 정진을 시작하고, 굳건한 힘과 인간의 기력과 인간의 정진과 인간의 노력과 인간의 끈기로 성취해야 할 것을 세존께서는 모두 성취하셨습니다. 또한 세존이시여, 세존께서는 감각적 욕망에 빠져 즐거움을 추구하는 저열하고 촌스럽고 범부의 것이며 성스럽지 못하고 이익이 없는 일에 종사하지 않으셨으며, 또한 자신을 괴롭히는 고통스럽고 성스럽지 못하고 이익이 없는 고행에도 종사하지 않으셨습니다. 세존께서는 고귀한 마음의 상태이며 현생에서 행복하게 머무는 네 가지 선정(禪定)을 원하는 대로 얻으시며, 어려움 없이 얻으시고, 힘들지 않게 얻으십니다.”

Anuyogadānappakāro

질문의 방식에 대한 설명

161. ‘‘Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyya – ‘kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, ahesuṃ atītamaddhānaṃ aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā bhiyyobhiññatarā sambodhiya’nti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, ‘no’ti vadeyyaṃ. ‘Kiṃ panāvuso sāriputta, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā bhiyyobhiññatarā sambodhiya’nti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, ‘no’ti vadeyyaṃ. ‘Kiṃ panāvuso sāriputta, atthetarahi añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro sambodhiya’nti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, ‘no’ti vadeyyaṃ.

161. “세존이시여, 만일 누군가가 제게 이렇게 묻는다면 - ‘도반 사리붓다여, 과거의 시간에 세존보다 깨달음에 있어서 더 뛰어난 지혜를 가진 다른 사문이나 바라문들이 있었습니까?’ - 세존이시여, 저는 ‘아닙니다’라고 대답하겠습니다. ‘도반 사리붓다여, 미래의 시간에 세존보다 깨달음에 있어서 더 뛰어난 지혜를 가진 다른 사문이나 바라문들이 나타나겠습니까?’ - 세존이시여, 저는 ‘아닙니다’라고 대답하겠습니다. ‘도반 사리붓다여, 지금 현재 세존보다 깨달음에 있어서 더 뛰어난 지혜를 가진 다른 사문이나 바라문이 있습니까?’ - 세존이시여, 저는 ‘아닙니다’라고 대답하겠습니다.”

‘‘Sace pana maṃ, bhante, evaṃ puccheyya – ‘kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, ahesuṃ atītamaddhānaṃ aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā samasamā sambodhiya’nti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, ‘eva’nti vadeyyaṃ. ‘Kiṃ panāvuso sāriputta, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā samasamā sambodhiya’nti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, ‘‘eva’’nti vadeyyaṃ. ‘Kiṃ panāvuso sāriputta, atthetarahi aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā samasamā sambodhiya’nti, evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante ‘no’ti vadeyyaṃ.

“그러나 세존이시여, 만일 제게 이렇게 묻는다면 - ‘도반 사리붓다여, 과거의 시간에 세존과 깨달음에 있어서 동등한 수준의 다른 사문이나 바라문들이 있었습니까?’ - 세존이시여, 저는 ‘예, 그렇습니다’라고 대답하겠습니다. ‘도반 사리붓다여, 미래의 시간에 세존과 깨달음에 있어서 동등한 수준의 다른 사문이나 바라문들이 나타나겠습니까?’ - 세존이시여, 저는 ‘예, 그렇습니다’라고 대답하겠습니다. ‘도반 사리붓다여, 지금 현재 세존과 깨달음에 있어서 동등한 수준의 다른 사문이나 바라문이 있습니까?’ - 세존이시여, 저는 ‘아닙니다’라고 대답하겠습니다.”

‘‘Sace pana maṃ, bhante, evaṃ puccheyya – ‘kiṃ panāyasmā sāriputto ekaccaṃ abbhanujānāti, ekaccaṃ na abbhanujānātī’ti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ [Pg.95] – ‘sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘‘ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā mayā samasamā sambodhiya’’nti. Sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘‘bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā mayā samasamā sambodhiya’’nti. Sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’’ti.

“세존이시여, 만약 제게 ‘사리풋타 존자여, 어찌하여 어떤 것은 인정하고 어떤 것은 인정하지 않습니까?’라고 묻는다면, 세존이시여, 저는 이렇게 대답하겠습니다. ‘도반들이여, 나는 세존으로부터 직접 들었고 직접 받았습니다. ‘과거에도 나와 동등한 아라한 정등각자들께서 깨달음에 계셨다’라고 말입니다. 도반들이여, 나는 세존으로부터 직접 들었고 직접 받았습니다. ‘미래에도 나와 동등한 아라한 정등각자들께서 깨달음에 계실 것이다’라고 말입니다. 도반들이여, 나는 세존으로부터 직접 들었고 직접 받았습니다. ‘한 세계(lokadhātu)에 두 분의 아라한 정등각자가 앞서거니 뒤서거니 함 없이 동시에 출현하는 것은 불가능하며 그런 일은 일어날 수 없다’라고 말입니다.’”

‘‘Kaccāhaṃ, bhante, evaṃ puṭṭho evaṃ byākaramāno vuttavādī ceva bhagavato homi, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhāmi, dhammassa cānudhammaṃ byākaromi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’’ti? ‘‘Taggha tvaṃ, sāriputta, evaṃ puṭṭho evaṃ byākaramāno vuttavādī ceva me hosi, na ca maṃ abhūtena abbhācikkhasi, dhammassa cānudhammaṃ byākarosi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’’ti.

“세존이시여, 제가 이렇게 질문을 받고 이와 같이 대답한다면, 저는 세존께서 말씀하신 대로 전하는 자가 되겠습니까? 세존을 사실이 아닌 것으로 비방하지 않는 것이 되겠습니까? 법에 합당하게 법을 설하는 것이 되겠습니까? 법에 따른 어떤 논리적 비판도 비난받을 만한 위치에 처하지 않겠습니까?” “사리풋타여, 참으로 네가 그렇게 질문을 받고 그렇게 대답한다면, 너는 내가 말한 대로 전하는 자가 되며, 나를 사실이 아닌 것으로 비방하지 않는 것이며, 법에 합당하게 법을 설하는 것이며, 법에 따른 어떤 논리적 비판도 비난받을 만한 위치에 처하지 않게 될 것이다.”

Acchariyaabbhutaṃ

경이롭고 놀라운 일

162. Evaṃ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā. Yatra hi nāma tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo, atha ca pana nevattānaṃ pātukarissati! Ekamekañcepi ito, bhante, dhammaṃ aññatitthiyā paribbājakā attani samanupasseyyuṃ, te tāvatakeneva paṭākaṃ parihareyyuṃ. Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā. Yatra hi nāma tathāgato evaṃ mahiddhiko evaṃmahānubhāvo. Atha ca pana nevattānaṃ pātukarissatī’’ti!

162. 이와 같이 말씀하시자, 우다이 존자가 세존께 이렇게 말씀드렸다. “세존이시여, 경이롭습니다. 세존이시여, 놀랍습니다. 여래의 적은 욕심(appicchatā)과 만족함(santuṭṭhitā)과 털어버림(sallekhatā)은 참으로 경이롭습니다. 여래께서는 이처럼 큰 신통력과 큰 위력을 지니셨음에도 자신을 드러내지 않으십니다! 세존이시여, 만약 외도 유행자들이 자신들에게 이 중 단 하나의 법이라도 있다면, 그들은 그것만으로도 깃발을 세우고 자랑하며 다녔을 것입니다. 세존이시여, 여래의 적은 욕심과 만족함과 털어버림은 참으로 경이롭고 놀랍습니다. 여래께서는 이처럼 큰 신통력과 위력을 지니셨음에도 자신을 드러내지 않으십니다!”

‘‘Passa kho tvaṃ, udāyi, ‘tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā. Yatra hi nāma tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo, atha ca pana nevattānaṃ pātukarissati’! Ekamekañcepi ito, udāyi, dhammaṃ aññatitthiyā paribbājakā attani samanupasseyyuṃ, te tāvatakeneva paṭākaṃ [Pg.96] parihareyyuṃ. Passa kho tvaṃ, udāyi, ‘tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā. Yatra hi nāma tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo, atha ca pana nevattānaṃ pātukarissatī’’’ti!

“우다이야, 여래의 적은 욕심과 만족함과 털어버림을 보아라. 여래가 이처럼 큰 신통력과 큰 위력을 지니고서도 자신을 드러내지 않는 것을 보아라! 우다이야, 만약 외도 유행자들이 이 중 단 하나의 법이라도 자신들에게 있다면, 그들은 그것만으로도 깃발을 세우고 다녔을 것이다. 우다이야, 여래의 적은 욕심과 만족함과 털어버림을 보아라. 여래가 이처럼 큰 신통력과 위력을 지니고서도 자신을 드러내지 않는 것을 보아라!”

163. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – ‘‘tasmā tiha tvaṃ, sāriputta, imaṃ dhammapariyāyaṃ abhikkhaṇaṃ bhāseyyāsi bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. Yesampi hi, sāriputta, moghapurisānaṃ bhavissati tathāgate kaṅkhā vā vimati vā, tesamimaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā tathāgate kaṅkhā vā vimati vā, sā pahīyissatī’’ti. Iti hidaṃ āyasmā sāriputto bhagavato sammukhā sampasādaṃ pavedesi. Tasmā imassa veyyākaraṇassa sampasādanīyaṃ tveva adhivacananti.

163. 그러자 세존께서 사리풋타 존자에게 말씀하셨다. “사리풋타여, 그러므로 그대는 이 법문을 비구, 비구니, 청신사, 청신녀들에게 자주 설해주어야 한다. 사리풋타여, 여래에 대해 의심이나 회의를 품게 될 어리석은 자들이 있더라도, 그들이 이 법문을 듣고 나면 여래에 대한 그 의심이나 회의가 사라지게 될 것이다.” 이와 같이 사리풋타 존자는 세존 앞에서 자신의 청정한 믿음을 드러내었다. 그러므로 이 설명(veyyākaraṇa)의 명칭은 ‘청정한 믿음을 일으키는 것(Sampasādanīya)’이라고 한다.

Sampasādanīyasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.

다섯 번째 삼빠사다니야 경(Sampasādanīya Sutta)이 끝났다.

6. Pāsādikasuttaṃ

6. 6. 빠사디까 경(Pāsādika Sutta)

164. Evaṃ [Pg.97] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati vedhaññā nāma sakyā, tesaṃ ambavane pāsāde.

164. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 사끼야국의 웨단냐(Vedhaññā)라 불리는 사끼야족들의 망고 숲에 있는 누각에 머물고 계셨다.

Nigaṇṭhanāṭaputtakālaṅkiriyā

니간타 나타뿟따의 죽음

Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto pāvāyaṃ adhunākālaṅkato hoti. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṃ me, asahitaṃ te. Purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī’’ti. Vadhoyeva kho maññe nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu vattati. Yepi nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā gihī odātavasanā, tepi nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu nibbinnarūpā virattarūpā paṭivānarūpā, yathā taṃ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaṭisaraṇe.

그 무렵 니간타 나타뿟따가 빠와(Pāvā)에서 방금 죽었다. 그가 죽자 니간타들은 분열되어 두 파로 나뉘었고, 서로 다투고 논쟁하며 “그대는 이 법과 율을 모른다, 내가 이 법과 율을 안다, 그대가 어떻게 이 법과 율을 알겠는가? 그대는 그릇된 길을 가고 있고, 나는 바른 길을 가고 있다, 내 말은 조리가 있고 그대의 말은 조리가 없다, 먼저 말해야 할 것을 나중에 말하고, 나중에 말해야 할 것을 먼저 말했다, 그대가 오랫동안 익힌 것은 뒤집혔다, 그대의 주장은 반박당했고 그대는 패배했다, 논쟁에서 벗어나 보아라, 능력이 있다면 변명해 보아라”라고 하며 서로 입이라는 창으로 찌르며 지냈다. 나타뿟따의 제자인 니간타들 사이에는 오직 살벌함만이 가득한 듯 보였다. 나타뿟따의 재가 제자들인 흰 옷을 입은 사람들조차 니간타들에게 실망하고 냉담해졌으며 등을 돌렸다. 그것은 마치 잘못 설해지고, 잘못 전해졌으며, 해탈로 인도하지 못하고, 평온에 이르게 하지 못하며, 정등각자께서 설하신 것이 아닌, 기초가 무너지고 의지할 곳 없는 법과 율에 대해 실망하고 냉담해지며 등을 돌리는 것과 같았다.

165. Atha kho cundo samaṇuddeso pāvāyaṃ vassaṃvuṭṭho yena sāmagāmo, yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho cundo samaṇuddeso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto pāvāyaṃ adhunākālaṅkato. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā…pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe’’ti.

165. 그때 쭌다 사미가 빠와에서 안거를 마치고 사마가마(Sāmagāma)에 있는 아난다 존자를 찾아갔다. 가서 아난다 존자에게 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 쭌다 사미는 아난다 존자에게 이렇게 말했다. “존자시여, 니간타 나타뿟따가 빠와에서 방금 죽었습니다. 그가 죽자 니간타들은 분열되어 두 파로 나뉘었습니다... (중략) ... 기초가 무너지고 의지할 곳 없는 법과 율에 대해 실망하고 냉담해지며 등을 돌리고 있습니다.”

Evaṃ vutte, āyasmā ānando cundaṃ samaṇuddesaṃ etadavoca – ‘‘atthi kho idaṃ, āvuso cunda, kathāpābhataṃ bhagavantaṃ dassanāya. Āyāmāvuso [Pg.98] cunda, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṃ bhagavato ārocessāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho cundo samaṇuddeso āyasmato ānandassa paccassosi.

이와 같이 말하자 아난다 존자가 쭌다 사미에게 말했다. “도반 쭌다여, 이것은 세존을 뵙고 보고할 만한 일입니다. 도반 쭌다여, 갑시다. 세존께 가서 이 사실을 보고드립시다.” 쭌다 사미는 “그렇게 하겠습니다, 존자시여”라고 아난다 존자에게 대답했다.

Atha kho āyasmā ca ānando cundo ca samaṇuddeso yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, bhante, cundo samaṇuddeso evamāha, ‘nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto pāvāyaṃ adhunākālaṅkato, tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā…pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe’’’ti.

그때 아난다 존자와 춘다 사미가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 아난다 존자는 세존께 이렇게 말씀드렸다. “세존이시여, 여기 춘다 사미가 이와 같이 말했습니다. ‘세존이시여, 니간타 나타풋타가 파바에서 방금 목숨을 마쳤습니다. 그의 죽음으로 인해 니간타들이 분열되었습니다. … (중략) … 파괴된 사원처럼 의지할 곳도 없고 기댈 곳도 없게 되었습니다’라고 말했습니다.”

Asammāsambuddhappaveditadhammavinayo

바르게 깨닫지 못한 자에 의해 설해진 법과 율

166. ‘‘Evaṃ hetaṃ, cunda, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite. Idha, cunda, satthā ca hoti asammāsambuddho, dhammo ca durakkhāto duppavedito aniyyāniko anupasamasaṃvattaniko asammāsambuddhappavedito, sāvako ca tasmiṃ dhamme na dhammānudhammappaṭipanno viharati na sāmīcippaṭipanno na anudhammacārī, vokkamma ca tamhā dhammā vattati. So evamassa vacanīyo – ‘tassa te, āvuso, lābhā, tassa te suladdhaṃ, satthā ca te asammāsambuddho, dhammo ca durakkhāto duppavedito aniyyāniko anupasamasaṃvattaniko asammāsambuddhappavedito. Tvañca tasmiṃ dhamme na dhammānudhammappaṭipanno viharasi, na sāmīcippaṭipanno, na anudhammacārī, vokkamma ca tamhā dhammā vattasī’ti. Iti kho, cunda, satthāpi tattha gārayho, dhammopi tattha gārayho, sāvako ca tattha evaṃ pāsaṃso. Yo kho, cunda, evarūpaṃ sāvakaṃ evaṃ vadeyya – ‘etāyasmā tathā paṭipajjatu, yathā te satthārā dhammo desito paññatto’ti. Yo ca samādapeti, yañca samādapeti, yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati. Sabbe te bahuṃ apuññaṃ pasavanti. Taṃ kissa hetu? Evaṃ hetaṃ, cunda, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite.

166. “춘다여, 이와 같이 잘못 설해지고, 잘못 알려졌으며, 해탈로 인도하지 못하고, 번뇌의 가라앉음으로 이끌지 못하며, 바르게 깨닫지 못한 자에 의해 알려진 법과 율에서는 그러한 분열이 일어나기 마련이다. 춘다여, 여기 어떤 스승은 바르게 깨닫지 못했고, 그 법은 잘못 설해지고 잘못 알려졌으며, 해탈로 인도하지 못하고 번뇌의 가라앉음으로 이끌지 못하며, 바르게 깨닫지 못한 자에 의해 알려졌다. 그런데 그 제자가 그 법 안에서 법에 부합하는 실천을 하며 머물지 않고, 올바른 실천을 하지 않으며, 법에 수순하여 행하지 않고, 그 법에서 벗어나 행한다면, 그 제자는 이렇게 불려야 한다. ‘벗이여, 그것은 그대에게 이익이며, 그대에게 다행한 일입니다. 그대의 스승은 바르게 깨닫지 못했고, 법은 잘못 설해지고 잘못 알려졌으며, 해탈로 인도하지 못하고 번뇌의 가라앉음으로 이끌지 못하며, 바르게 깨닫지 못한 자에 의해 알려졌기 때문입니다. 그런데 그대는 그 법 안에서 법에 부합하는 실천을 하며 머물지 않고, 올바른 실천을 하지 않으며, 법에 수순하여 행하지 않고, 그 법에서 벗어나 행하고 있기 때문입니다.’ 춘다여, 이와 같이 그러한 경우 스승도 비난받아야 하고 법도 비난받아야 하지만, 제자는 이와 같이 칭찬받아야 한다. 춘다여, 누구든 이러한 제자에게 ‘존자여, 오십시오. 그대의 스승께서 법을 설하고 제정하신 대로 그렇게 실천하십시오’라고 말하는 스승이 있다면, 그리고 그 스승이 권하고 제자가 권함을 받으며, 권함을 받은 제자가 그 목적을 위해 실천한다면, 그들 모두는 많은 불선(不善)을 쌓게 된다. 그것은 무슨 까닭인가? 춘다여, 잘못 설해지고 잘못 알려졌으며 해탈로 인도하지 못하고 번뇌의 가라앉음으로 이끌지 못하며 바르게 깨닫지 못한 자에 의해 알려진 법과 율에서는 이와 같이 불선이 증장하기 때문이다.”

167. ‘‘Idha [Pg.99] pana, cunda, satthā ca hoti asammāsambuddho, dhammo ca durakkhāto duppavedito aniyyāniko anupasamasaṃvattaniko asammāsambuddhappavedito, sāvako ca tasmiṃ dhamme dhammānudhammappaṭipanno viharati sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, samādāya taṃ dhammaṃ vattati. So evamassa vacanīyo – ‘tassa te, āvuso, alābhā, tassa te dulladdhaṃ, satthā ca te asammāsambuddho, dhammo ca durakkhāto duppavedito aniyyāniko anupasamasaṃvattaniko asammāsambuddhappavedito. Tvañca tasmiṃ dhamme dhammānudhammappaṭipanno viharasi sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, samādāya taṃ dhammaṃ vattasī’ti. Iti kho, cunda, satthāpi tattha gārayho, dhammopi tattha gārayho, sāvakopi tattha evaṃ gārayho. Yo kho, cunda, evarūpaṃ sāvakaṃ evaṃ vadeyya – ‘addhāyasmā ñāyappaṭipanno ñāyamārādhessatī’ti. Yo ca pasaṃsati, yañca pasaṃsati, yo ca pasaṃsito bhiyyoso mattāya vīriyaṃ ārabhati. Sabbe te bahuṃ apuññaṃ pasavanti. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, cunda, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite.

167. “춘다여, 그러나 여기 어떤 스승은 바르게 깨닫지 못했고, 그 법은 잘못 설해지고 잘못 알려졌으며, 해탈로 인도하지 못하고 번뇌의 가라앉음으로 이끌지 못하며, 바르게 깨닫지 못한 자에 의해 알려졌다. 그런데 그 제자가 그 법 안에서 법에 부합하는 실천을 하며 머물고, 올바른 실천을 하며, 법에 수순하여 행하고, 그 법을 수지하여 행한다면, 그 제자는 이렇게 불려야 한다. ‘벗이여, 그것은 그대에게 불이익이며, 그대에게 불행한 일입니다. 그대의 스승은 바르게 깨닫지 못했고, 법은 잘못 설해지고 잘못 알려졌으며, 해탈로 인도하지 못하고 번뇌의 가라앉음으로 이끌지 못하며, 바르게 깨닫지 못한 자에 의해 알려졌기 때문입니다. 그런데 그대는 그 법 안에서 법에 부합하는 실천을 하며 머물고, 올바른 실천을 하며, 법에 수순하여 행하고, 그 법을 수지하여 행하고 있기 때문입니다.’ 춘다여, 이와 같이 그러한 경우 스승도 비난받아야 하고, 법도 비난받아야 하며, 제자 또한 이와 같이 비난받아야 한다. 춘다여, 누구든 이러한 제자에게 ‘존자께서는 실로 바른 도리에 들어섰으니 그 도리를 성취할 것입니다’라고 말하는 스승이 있다면, 그리고 그 스승이 칭찬하고 제자가 칭찬을 받으며, 칭찬을 받은 제자가 더욱 넘치는 정진을 일으킨다면, 그들 모두는 많은 불선(不善)을 쌓게 된다. 그것은 무슨 까닭인가? 춘다여, 잘못 설해지고 잘못 알려졌으며 해탈로 인도하지 못하고 번뇌의 가라앉음으로 이끌지 못하며 바르게 깨닫지 못한 자에 의해 알려진 법과 율에서는 이와 같이 불선이 증장하기 때문이다.”

Sammāsambuddhappaveditadhammavinayo

바르게 깨달은 분에 의해 설해진 법과 율

168. ‘‘Idha pana, cunda, satthā ca hoti sammāsambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito, sāvako ca tasmiṃ dhamme na dhammānudhammappaṭipanno viharati, na sāmīcippaṭipanno, na anudhammacārī, vokkamma ca tamhā dhammā vattati. So evamassa vacanīyo – ‘tassa te, āvuso, alābhā, tassa te dulladdhaṃ, satthā ca te sammāsambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito. Tvañca tasmiṃ dhamme na dhammānudhammappaṭipanno viharasi, na sāmīcippaṭipanno, na anudhammacārī, vokkamma ca tamhā dhammā vattasī’ti. Iti kho, cunda, satthāpi tattha pāsaṃso, dhammopi tattha pāsaṃso, sāvako ca tattha evaṃ gārayho. Yo kho, cunda, evarūpaṃ sāvakaṃ evaṃ vadeyya – ‘etāyasmā tathā paṭipajjatu yathā te satthārā dhammo desito paññatto’ti. Yo ca samādapeti, yañca samādapeti, yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati. Sabbe te bahuṃ puññaṃ pasavanti. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ[Pg.100], cunda, hoti svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasaṃvattanike sammāsambuddhappavedite.

168. “춘다여, 그러나 여기 어떤 스승은 바르게 깨달은 분(정등각자)이고, 그 법은 잘 설해지고 잘 알려졌으며, 해탈로 인도하고 번뇌의 가라앉음으로 이끌며, 바르게 깨달은 분에 의해 알려졌다. 그런데 그 제자가 그 법 안에서 법에 부합하는 실천을 하며 머물지 않고, 올바른 실천을 하지 않으며, 법에 수순하여 행하지 않고, 그 법에서 벗어나 행한다면, 그 제자는 이렇게 불려야 한다. ‘벗이여, 그것은 그대에게 불이익이며, 그대에게 불행한 일입니다. 그대의 스승은 바르게 깨달은 분이시고, 법은 잘 설해지고 잘 알려졌으며, 해탈로 인도하고 번뇌의 가라앉음으로 이끌며, 바르게 깨달은 분에 의해 알려졌기 때문입니다. 그런데 그대는 그 법 안에서 법에 부합하는 실천을 하며 머물지 않고, 올바른 실천을 하지 않으며, 법에 수순하여 행하지 않고, 그 법에서 벗어나 행하고 있기 때문입니다.’ 춘다여, 이와 같이 그러한 경우 스승도 칭찬받아야 하고 법도 칭찬받아야 하지만, 제자는 이와 같이 비난받아야 한다. 춘다여, 누구든 이러한 제자에게 ‘존자여, 오십시오. 그대의 스승께서 법을 설하고 제정하신 대로 그렇게 실천하십시오’라고 말하는 스승이 있다면, 그리고 그 스승이 권하고 제자가 권함을 받으며, 권함을 받은 제자가 그 목적을 위해 실천한다면, 그들 모두는 많은 공덕을 쌓게 된다. 그것은 무슨 까닭인가? 춘다여, 잘 설해지고 잘 알려졌으며 해탈로 인도하고 번뇌의 가라앉음으로 이끌며 바르게 깨달은 분에 의해 알려진 법과 율에서는 이와 같이 공덕이 증장하기 때문이다.”

169. ‘‘Idha pana, cunda, satthā ca hoti sammāsambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito, sāvako ca tasmiṃ dhamme dhammānudhammappaṭipanno viharati sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, samādāya taṃ dhammaṃ vattati. So evamassa vacanīyo – ‘tassa te, āvuso, lābhā, tassa te suladdhaṃ, satthā ca te sammāsambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito. Tvañca tasmiṃ dhamme dhammānudhammappaṭipanno viharasi sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, samādāya taṃ dhammaṃ vattasī’ti. Iti kho, cunda, satthāpi tattha pāsaṃso, dhammopi tattha pāsaṃso, sāvakopi tattha evaṃ pāsaṃso. Yo kho, cunda, evarūpaṃ sāvakaṃ evaṃ vadeyya – ‘addhāyasmā ñāyappaṭipanno ñāyamārādhessatī’ti. Yo ca pasaṃsati, yañca pasaṃsati, yo ca pasaṃsito bhiyyoso mattāya vīriyaṃ ārabhati. Sabbe te bahuṃ puññaṃ pasavanti. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, cunda, hoti svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasaṃvattanike sammāsambuddhappavedite.

169. “준다여, 그러나 여기 스승은 정등각자이시고, 법은 잘 설해졌으며, 잘 알려졌고, 해탈로 이끌고, 고요함으로 인도하며, 정등각자께서 선포하신 것입니다. 그리고 제자는 그 법 안에서 법에 수순하여 수행하며 머물고, 바르게 수행하며 법에 따라 행하고, 그 법을 받아들여 실천합니다. 그는 이렇게 말해져야 합니다. ‘도반이여, 그대에게 이익이 있고, 그대는 참으로 잘 얻었습니다. 그대의 스승은 정등각자이시고, 법은 잘 설해졌으며, 잘 알려졌고, 해탈로 이끌고, 고요함으로 인도하며, 정등각자께서 선포하신 것입니다. 그리고 그대는 그 법 안에서 법에 수순하여 수행하며 머물고, 바르게 수행하며 법에 따라 행하며, 그 법을 받아들여 실천하고 있습니다’라고 말입니다. 이와 같이 준다여, 거기서는 스승도 찬탄받아야 하고, 법도 찬탄받아야 하며, 제자도 이와 같이 찬탄받아야 합니다. 준다여, 누구든 이와 같은 제자에게 ‘존자는 참으로 도를 닦고 있으니 도를 성취할 것이다’라고 말하는 자가 있다면, 찬탄하는 스승이나 찬탄받는 제자, 그리고 찬탄을 받고 더욱 정진을 시작하는 제자, 그들 모두는 많은 공덕을 쌓는 것입니다. 그것은 무슨 까닭입니까? 준다여, 잘 설해지고, 잘 알려졌으며, 해탈로 이끌고, 고요함으로 인도하며, 정등각자께서 선포하신 법과 율에서는 이와 같이 공덕이 증장하기 때문입니다.”

Sāvakānutappasatthu

제자들이 후회하게 되는 스승

170. ‘‘Idha pana, cunda, satthā ca loke udapādi arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito, aviññāpitatthā cassa honti sāvakā saddhamme, na ca tesaṃ kevalaṃ paripūraṃ brahmacariyaṃ āvikataṃ hoti uttānīkataṃ sabbasaṅgāhapadakataṃ sappāṭihīrakataṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Atha nesaṃ satthuno antaradhānaṃ hoti. Evarūpo kho, cunda, satthā sāvakānaṃ kālaṅkato anutappo hoti. Taṃ kissa hetu? Satthā ca no loke udapādi arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito, aviññāpitatthā camha saddhamme, na ca no kevalaṃ paripūraṃ brahmacariyaṃ āvikataṃ hoti [Pg.101] uttānīkataṃ sabbasaṅgāhapadakataṃ sappāṭihīrakataṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Atha no satthuno antaradhānaṃ hotīti. Evarūpo kho, cunda, satthā sāvakānaṃ kālaṅkato anutappo hoti.

170. “준다여, 여기 세상에 공양받아 마땅한 분이며 정등각자이신 스승이 출현하셨고, 법은 잘 설해졌으며, 잘 알려졌고, 해탈로 이끌고, 고요함으로 인도하며, 정등각자께서 선포하신 것입니다. 그러나 그의 제자들은 정법의 의미를 깨닫지 못했고, 그들에게 온전히 원만한 청정범행이 명확히 드러나지도 않았고, 분명해지지도 않았으며, 모든 것을 종합한 체계로 갖추어지지도 않았고, 구제하는 법과 함께하지도 않았으며, 천신과 인간들에게까지 잘 선포되지도 않았습니다. 그런데 그때 그들 스승의 사라짐(열반)이 있게 됩니다. 준다여, 이와 같은 스승이 세상을 떠나면 제자들에게 후회가 남게 됩니다. 그것은 무슨 까닭입니까? ‘우리 스승께서는 세상에 공양받아 마땅한 분이며 정등각자로서 출현하셨고, 법은 잘 설해졌으며... 정등각자께서 선포하신 것이지만, 우리는 정법의 의미를 깨닫지 못했고, 우리에게 온전히 원만한 청정범행이 명확히 드러나지도 않았으며... 천신과 인간들에게까지 잘 선포되지도 않았는데, 이제 우리 스승께서 사라지셨다’라고 생각하기 때문입니다. 준다여, 이와 같은 스승이 세상을 떠나면 제자들에게 이와 같이 후회가 남게 됩니다.”

Sāvakānanutappasatthu

제자들이 후회하지 않는 스승

171. ‘‘Idha pana, cunda, satthā ca loke udapādi arahaṃ sammāsambuddho. Dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito. Viññāpitatthā cassa honti sāvakā saddhamme, kevalañca tesaṃ paripūraṃ brahmacariyaṃ āvikataṃ hoti uttānīkataṃ sabbasaṅgāhapadakataṃ sappāṭihīrakataṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Atha nesaṃ satthuno antaradhānaṃ hoti. Evarūpo kho, cunda, satthā sāvakānaṃ kālaṅkato ananutappo hoti. Taṃ kissa hetu? Satthā ca no loke udapādi arahaṃ sammāsambuddho. Dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito. Viññāpitatthā camha saddhamme, kevalañca no paripūraṃ brahmacariyaṃ āvikataṃ hoti uttānīkataṃ sabbasaṅgāhapadakataṃ sappāṭihīrakataṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Atha no satthuno antaradhānaṃ hotīti. Evarūpo kho, cunda, satthā sāvakānaṃ kālaṅkato ananutappo hoti.

171. “준다여, 여기 세상에 공양받아 마땅한 분이며 정등각자이신 스승이 출현하셨고, 법은 잘 설해졌으며, 잘 알려졌고, 해탈로 이끌고, 고요함으로 인도하며, 정등각자께서 선포하신 것입니다. 그의 제자들은 정법의 의미를 깨달았고, 그들에게 온전히 원만한 청정범행이 명확히 드러났으며, 분명해졌고, 모든 것을 종합한 체계로 갖추어졌으며, 구제하는 법과 함께하였고, 천신과 인간들에게까지 잘 선포되었습니다. 그런 뒤에 그들 스승의 사라짐이 있게 됩니다. 준다여, 이와 같은 스승이 세상을 떠나면 제자들에게 후회가 남지 않습니다. 그것은 무슨 까닭입니까? ‘우리 스승께서는 세상에 공양받아 마땅한 분이며 정등각자로서 출현하셨고, 법은 잘 설해졌으며... 정등각자께서 선포하신 것입니다. 우리는 정법의 의미를 깨달았고, 우리에게 온전히 원만한 청정범행이 명확히 드러났으며... 천신과 인간들에게까지 잘 선포되었는데, 이제 우리 스승께서 사라지셨다’라고 생각하기 때문입니다. 이처럼 준다여, 이와 같은 스승이 세상을 떠나면 제자들에게 후회가 남지 않습니다.”

Brahmacariyaaparipūrādikathā

청정범행의 불완전함 등에 대한 설법

172. ‘‘Etehi cepi, cunda, aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, no ca kho satthā hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Evaṃ taṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ hoti tenaṅgena.

172. “준다여, 만약 청정범행이 앞에서 말한 요소들을 갖추고 있더라도, 스승이 장로가 아니고, 수행 기간이 길지 않으며, 출가한 지 오래되지 않았고, 원숙하지 않으며, 노년에 이르지 않았다면, 그 청정범행은 그러한 요소로 인해 불완전한 것이 됩니다.”

‘‘Yato ca kho, cunda, etehi ceva aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto. Evaṃ taṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ hoti tenaṅgena.

“준다여, 청정범행이 그러한 요소들을 갖추고 있고, 스승 또한 장로이며, 수행 기간이 길고, 출가한 지 오래되었으며, 원숙하고, 노년에 이르렀다면, 그 청정범행은 그러한 요소로 인해 완전한 것이 됩니다.”

173. ‘‘Etehi cepi, cunda, aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto, no ca khvassa therā bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā. Alaṃ samakkhātuṃ saddhammassa, alaṃ uppannaṃ [Pg.102] parappavādaṃ sahadhammehi suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desetuṃ. Evaṃ taṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ hoti tenaṅgena.

173. “준다여, 만약 청정범행이 그러한 요소들을 갖추고 있고, 스승 또한 장로이며... 노년에 이르렀더라도, 그의 제자인 장로 비구들이 현명하지 못하고, 잘 훈련되지 않았으며, 확신에 차지 못했고, 안온(아라한과)에 도달하지 못했다면, 그리하여 정법을 제대로 설할 능력이 없고, 발생한 타인의 잘못된 주장을 법으로써 잘 억제하여 물리치고 구제하는 법을 설할 능력이 없다면, 그 청정범행은 그러한 요소로 인해 불완전한 것이 됩니다.”

‘‘Yato ca kho, cunda, etehi ceva aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā. Alaṃ samakkhātuṃ saddhammassa, alaṃ uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammehi suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desetuṃ. Evaṃ taṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ hoti tenaṅgena.

“준다여, 청정범행이 그러한 요소들을 갖추고 있고, 스승 또한 장로이며... 노년에 이르렀고, 그의 제자인 장로 비구들도 현명하고, 잘 훈련되었으며, 확신에 찼고, 안온에 도달했다면, 그리하여 정법을 제대로 설할 능력이 있고, 발생한 타인의 잘못된 주장을 법으로써 잘 억제하여 물리치고 구제하는 법을 설할 능력이 있다면, 그 청정범행은 그러한 요소로 인해 완전한 것이 됩니다.”

174. ‘‘Etehi cepi, cunda, aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā. Alaṃ samakkhātuṃ saddhammassa, alaṃ uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammehi suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desetuṃ. No ca khvassa majjhimā bhikkhū sāvakā honti…pe… majjhimā cassa bhikkhū sāvakā honti, no ca khvassa navā bhikkhū sāvakā honti…pe… navā cassa bhikkhū sāvakā honti, no ca khvassa therā bhikkhuniyo sāvikā honti…pe… therā cassa bhikkhuniyo sāvikā honti, no ca khvassa majjhimā bhikkhuniyo sāvikā honti…pe… majjhimā cassa bhikkhuniyo sāvikā honti, no ca khvassa navā bhikkhuniyo sāvikā honti…pe… navā cassa bhikkhuniyo sāvikā honti, no ca khvassa upāsakā sāvakā honti gihī odātavasanā brahmacārino…pe… upāsakā cassa sāvakā honti gihī odātavasanā brahmacārino, no ca khvassa upāsakā sāvakā honti gihī odātavasanā kāmabhogino…pe… upāsakā cassa sāvakā honti gihī odātavasanā kāmabhogino, no ca khvassa upāsikā sāvikā honti gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo…pe… upāsikā cassa sāvikā honti gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo, no ca khvassa upāsikā sāvikā honti gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo…pe… upāsikā cassa sāvikā honti gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo, no ca khvassa brahmacariyaṃ hoti iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ…pe… brahmacariyañcassa hoti iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva [Pg.103] devamanussehi suppakāsitaṃ, no ca kho lābhaggayasaggappattaṃ. Evaṃ taṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ hoti tenaṅgena.

174. 준다여, 만약 청정범행(梵行)이 이러한 요소들을 갖추고 있다 하더라도, 즉 스승이 장로(長老)이고 수행의 연륜이 깊으며 출가한 지 오래되어 노년에 이르렀을 때, 그 스승의 제자인 장로 비구들이 현명하고 잘 훈련되었으며 확신에 차서 안온(安穩)에 도달하여, 참된 법을 잘 설명할 수 있고 발생한 타교의 잘못된 견해를 법에 따라 잘 제압하여 구원을 이끄는 법을 설할 능력이 있다 하더라도, 만약 그 스승에게 현명한 중견 비구 제자들이 없다면... (중략) ...혹은 중견 비구들은 있으나 신참 비구들이 없다면... 혹은 장로 비구니, 중견 비구니, 신참 비구니 제자들이 없다면... 혹은 흰 옷을 입고 청정범행을 닦거나 감각적 즐거움을 누리는 남녀 재가 제자들이 없다면... 또한 그 청정범행이 번성하고 풍요롭고 널리 퍼져 대중에게 알려지고 인간과 천신들에게 잘 선포되어 있다 하더라도, 만약 최상의 이득과 명성에 도달하지 못했다면, 그 청정범행은 그러한 요소가 빠짐으로 인해 불완전한 것이 된다.

‘‘Yato ca kho, cunda, etehi ceva aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā. Alaṃ samakkhātuṃ saddhammassa, alaṃ uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammehi suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desetuṃ. Majjhimā cassa bhikkhū sāvakā honti…pe… navā cassa bhikkhū sāvakā honti…pe… therā cassa bhikkhuniyo sāvikā honti…pe… majjhimā cassa bhikkhuniyo sāvikā honti…pe… navā cassa bhikkhuniyo sāvikā honti…pe… upāsakā cassa sāvakā honti…pe… gihī odātavasanā brahmacārino. Upāsakā cassa sāvakā honti gihī odātavasanā kāmabhogino…pe… upāsikā cassa sāvikā honti gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo…pe… upāsikā cassa sāvikā honti gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo…pe… brahmacariyañcassa hoti iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ, lābhaggappattañca yasaggappattañca. Evaṃ taṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ hoti tenaṅgena.

준다여, 그러나 청정범행이 이러한 요소들을 갖추게 될 때, 즉 스승이 장로이고 연륜이 깊으며 노년에 이르렀고, 그 스승의 제자인 장로, 중견, 신참 비구들과 비구니들이 현명하고 잘 훈련되었으며 확신에 차서 안온에 도달하여 참된 법을 설하고 타교의 견해를 제압할 능력이 있으며, 또한 흰 옷을 입고 청정범행을 닦거나 감각적 즐거움을 누리는 남녀 재가 제자들이 있고, 그 청정범행이 번성하고 풍요로우며 널리 퍼져 대중에게 알려지고 인간과 천신들에게 잘 선포되었으며, 최상의 이득과 명성에 도달하게 된다면, 그 청정범행은 그러한 요소들로 인해 완전한 것이 된다.

175. ‘‘Ahaṃ kho pana, cunda, etarahi satthā loke uppanno arahaṃ sammāsambuddho. Dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito. Viññāpitatthā ca me sāvakā saddhamme, kevalañca tesaṃ paripūraṃ brahmacariyaṃ āvikataṃ uttānīkataṃ sabbasaṅgāhapadakataṃ sappāṭihīrakataṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Ahaṃ kho pana, cunda, etarahi satthā thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayoanuppatto.

175. 준다여, 이제 나는 아라한이며 정등각자인 스승으로서 세상에 나타났다. 법은 잘 설해졌고 잘 전해졌으며, 윤회에서 벗어나게 하고 평온으로 인도하며 정등각자에 의해 선포된 것이다. 나의 제자들은 참된 법의 의미를 깨달았으며, 그들에게 모든 면에서 완전한 청정범행이 명확히 밝혀지고 드러났으며, 모든 교의가 결합되어 구원을 이끄는 법으로서 인간과 천신들에게 잘 선포되었다. 준다여, 또한 지금 나는 장로이며 연륜이 깊고 출가한 지 오래되어 노년에 이른 스승이다.

‘‘Santi kho pana me, cunda, etarahi therā bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā. Alaṃ samakkhātuṃ saddhammassa, alaṃ uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammehi suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desetuṃ. Santi kho pana me, cunda, etarahi majjhimā bhikkhū sāvakā…pe… santi kho pana me, cunda, etarahi navā bhikkhū sāvakā…pe… santi kho pana me, cunda, etarahi therā bhikkhuniyo sāvikā…pe… santi kho [Pg.104] pana me, cunda, etarahi majjhimā bhikkhuniyo sāvikā…pe… santi kho pana me, cunda, etarahi navā bhikkhuniyo sāvikā…pe… santi kho pana me, cunda, etarahi upāsakā sāvakā gihī odātavasanā brahmacārino…pe… santi kho pana me, cunda, etarahi upāsakā sāvakā gihī odātavasanā kāmabhogino…pe… santi kho pana me, cunda, etarahi upāsikā sāvikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo…pe… santi kho pana me, cunda, etarahi upāsikā sāvikā gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo…pe… etarahi kho pana me, cunda, brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ.

준다여, 지금 나에게는 현명하고 잘 훈련되었으며 확신에 차서 안온에 도달한 제자인 장로 비구들이 있다. 그들은 참된 법을 잘 설명할 수 있고, 발생한 타교의 잘못된 견해를 법에 따라 잘 제압하여 구원을 이끄는 법을 설할 능력이 있다. 준다여, 또한 지금 나에게는 중견 비구들과 신참 비구 제자들이 있다. 준다여, 또한 지금 나에게는 장로 비구니, 중견 비구니, 신참 비구니 제자들이 있다. 준다여, 또한 지금 나에게는 흰 옷을 입고 청정범행을 닦는 남자 재가 제자들과 감각적 즐거움을 누리는 남자 재가 제자들이 있다. 준다여, 또한 지금 나에게는 흰 옷을 입고 청정범행을 닦는 여자 재가 제자들과 감각적 즐거움을 누리는 여자 재가 제자들이 있다. 준다여, 지금 나의 청정범행은 번성하고 풍요로우며 널리 퍼져 대중에게 알려지고 인간과 천신들에게 잘 선포되어 있다.

176. ‘‘Yāvatā kho, cunda, etarahi satthāro loke uppannā, nāhaṃ, cunda, aññaṃ ekasatthārampi samanupassāmi evaṃlābhaggayasaggappattaṃ yatharivāhaṃ. Yāvatā kho pana, cunda, etarahi saṅgho vā gaṇo vā loke uppanno; nāhaṃ, cunda, aññaṃ ekaṃ saṃghampi samanupassāmi evaṃlābhaggayasaggappattaṃ yatharivāyaṃ, cunda, bhikkhusaṅgho. Yaṃ kho taṃ, cunda, sammā vadamāno vadeyya – ‘sabbākārasampannaṃ sabbākāraparipūraṃ anūnamanadhikaṃ svākkhātaṃ kevalaṃ paripūraṃ brahmacariyaṃ suppakāsita’nti. Idameva taṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘sabbākārasampannaṃ…pe… suppakāsita’nti.

176. “준다여, 참으로 현재 세상에 출현해 있는 스승들 가운데, 내가 이익과 명성의 정점에 도달한 것처럼 그와 같이 이익과 명성의 정점에 도달한 다른 어떤 스승도 나는 보지 못한다. 준다여, 참으로 현재 세상에 출현해 있는 승가나 집단 가운데, 이 비구 승가가 이익과 명성의 정점에 도달한 것처럼 그와 같이 이익과 명성의 정점에 도달한 다른 어떤 승가도 나는 보지 못한다. 준다여, 바르게 말하는 자가 ‘이 청정범행은 모든 측면에서 구족되었고, 모든 측면에서 원만하며, 부족함도 없고 넘침도 없으며, 전적으로 원만하게 잘 설해졌고 잘 공표되었다’라고 말하고자 한다면, 바로 이 청정범행을 두고 바르게 말하는 자가 ‘모든 측면에서 구족되었고... 잘 공표되었다’라고 말해야 할 것이다.”

‘‘Udako sudaṃ, cunda, rāmaputto evaṃ vācaṃ bhāsati – ‘passaṃ na passatī’ti. Kiñca passaṃ na passatīti? Khurassa sādhunisitassa talamassa passati, dhārañca khvassa na passati. Idaṃ vuccati – ‘passaṃ na passatī’ti. Yaṃ kho panetaṃ, cunda, udakena rāmaputtena bhāsitaṃ hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ khurameva sandhāya. Yañca taṃ, cunda, sammā vadamāno vadeyya – ‘passaṃ na passatī’ti, idameva taṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘passaṃ na passatī’ti. Kiñca passaṃ na passatīti? Evaṃ sabbākārasampannaṃ sabbākāraparipūraṃ anūnamanadhikaṃ svākkhātaṃ kevalaṃ paripūraṃ brahmacariyaṃ suppakāsitanti, iti hetaṃ passati. Idamettha apakaḍḍheyya, evaṃ taṃ parisuddhataraṃ assāti, iti hetaṃ na passati. Idamettha upakaḍḍheyya, evaṃ taṃ paripūraṃ assāti, iti [Pg.105] hetaṃ na passati. Idaṃ vuccati cunda – ‘passaṃ na passatī’ti. Yaṃ kho taṃ, cunda, sammā vadamāno vadeyya – ‘sabbākārasampannaṃ…pe… brahmacariyaṃ suppakāsita’nti. Idameva taṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘sabbākārasampannaṃ sabbākāraparipūraṃ anūnamanadhikaṃ svākkhātaṃ kevalaṃ paripūraṃ brahmacariyaṃ suppakāsita’nti.

“준다여, 라마의 아들 우다까는 ‘보면서도 보지 못한다’라는 말을 하였다. 무엇을 보면서도 보지 못하는가? 그는 잘 갈아진 면도칼의 몸체는 보지만, 그 면도칼의 날은 보지 못한다. 이것을 두고 ‘보면서도 보지 못한다’라고 말한다. 준다여, 라마의 아들 우다까가 말한 이것은 비천하고 속되며 범부의 것이고 성스럽지 못하며 이익과 무관한 것으로, 단지 면도칼에 대해서만 말한 것이다. 준다여, 만일 바르게 말하는 자가 ‘보면서도 보지 못한다’라고 말하고자 한다면, 바로 이 청정범행을 두고 바르게 말하는 자가 ‘보면서도 보지 못한다’라고 말해야 할 것이다. 무엇을 보면서도 보지 못하는가? 이와 같이 모든 측면에서 구족되고 모든 측면에서 원만하며 부족함도 넘침도 없이 잘 설해진 전적으로 원만한 청정범행이 잘 공표되었음을 이와 같이 본다. (그러면서도) ‘여기에서 이것을 제거하면 그것이 더 청정해질 것이다’라고 (제거할 것을) 이와 같이 보지 못하며, ‘여기에서 이것을 추가하면 그것이 더 원만해질 것이다’라고 (추가할 것을) 이와 같이 보지 못한다. 준다여, 이것을 두고 ‘보면서도 보지 못한다’라고 한다. 준다여, 바르게 말하는 자가 ‘모든 측면에서 구족되었고... 청정범행이 잘 공표되었다’라고 말하고자 한다면, 바로 이 청정범행을 두고 바르게 말하는 자가 ‘모든 측면에서 구족되었고 모든 측면에서 원만하며 부족함도 넘침도 없이 잘 설해진 전적으로 원만한 청정범행이 잘 공표되었다’라고 말해야 할 것이다.”

Saṅgāyitabbadhammo

합송해야 할 법

177. Tasmātiha, cunda, ye vo mayā dhammā abhiññā desitā, tattha sabbeheva saṅgamma samāgamma atthena atthaṃ byañjanena byañjanaṃ saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame ca te, cunda, dhammā mayā abhiññā desitā, yattha sabbeheva saṅgamma samāgamma atthena atthaṃ byañjanena byañjanaṃ saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ? Seyyathidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ime kho te, cunda, dhammā mayā abhiññā desitā. Yattha sabbeheva saṅgamma samāgamma atthena atthaṃ byañjanena byañjanaṃ saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

177. “그러므로 준다여, 내가 수승한 지혜로 알고 그대들에게 설한 법들에 대해서는, 그대들 모두가 함께 모여서 의미는 의미대로 구절은 구절대로 대조하며 합송해야 하고 다투지 말아야 한다. 그래야만 이 청정범행이 오랫동안 지속되고 영원히 머물러서, 그것이 많은 사람들의 이익을 위하고 많은 사람들의 행복을 위하며 세상을 연민하고 신과 인간의 목적과 이익과 행복을 위하게 될 것이다. 준다여, 내가 수승한 지혜로 알고 설한 법들이란 무엇인가? 그것에 대해 모두가 함께 모여 의미는 의미대로 구절은 구절대로 대조하며 합송해야 하고 다투지 말아야 하며, 그래야만 이 청정범행이 오랫동안 지속되고 영원히 머물러서 그것이 많은 사람들의 이익과 행복을 위하고 세상을 연민하며 신과 인간의 목적과 이익과 행복을 위하게 될 것인데, 그것은 다음과 같다. 즉, 사념처, 사정근, 사신족, 오근, 오력, 칠각지, 성스런 팔정도이다. 준다여, 참으로 이 법들은 내가 수승한 지혜로 알고 설한 것들이다. 이에 대해 모두가 함께 모여 의미는 의미대로 구절은 구절대로 대조하며 합송해야 하고 다투지 말아야 하며, 그래야만 이 청정범행이 오랫동안 지속되고 영원히 머물러서 그것이 많은 사람들의 이익과 행복을 위하고 세상을 연민하며 신과 인간의 목적과 이익과 행복을 위하게 될 것이다.”

Saññāpetabbavidhi

이해시켜야 하는 방법

178. ‘‘Tesañca vo, cunda, samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ sikkhataṃ aññataro sabrahmacārī saṅghe dhammaṃ bhāseyya. Tatra ce tumhākaṃ evamassa – ‘ayaṃ kho āyasmā atthañceva micchā gaṇhāti, byañjanāni ca micchā ropetī’ti. Tassa neva abhinanditabbaṃ na paṭikkositabbaṃ, anabhinanditvā appaṭikkositvā so evamassa vacanīyo – ‘imassa nu kho, āvuso, atthassa imāni vā byañjanāni etāni vā byañjanāni katamāni opāyikatarāni, imesañca byañjanānaṃ ayaṃ vā attho eso vā attho [Pg.106] katamo opāyikataro’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘imassa kho, āvuso, atthassa imāneva byañjanāni opāyikatarāni, yā ceva etāni; imesañca byañjanānaṃ ayameva attho opāyikataro, yā ceva eso’ti. So neva ussādetabbo na apasādetabbo, anussādetvā anapasādetvā sveva sādhukaṃ saññāpetabbo tassa ca atthassa tesañca byañjanānaṃ nisantiyā.

178. “준다여, 또한 그대들이 화합하고 즐거워하며 다투지 않고 수행할 때, 어떤 동료 수행자가 승가에서 법을 설할 수도 있다. 그때 만일 그대들에게 ‘이 존자는 의미도 잘못 파악하고 구절도 잘못 배치했다’라는 생각이 든다면, 그의 말을 환호해서도 안 되고 배척해서도 안 된다. 환호하지도 말고 배척하지도 말고 그는 이와 같이 질문받아야 한다. ‘벗이여, 이 의미에 대해서는 이 구절들이나 저 구절들 중 어떤 것이 더 적절합니까? 또한 이 구절들에 대해서는 이 의미나 저 의미 중 어떤 것이 더 적절합니까?’ 만일 그가 ‘벗이여, 이 의미에 대해서는 바로 이 구절들이 더 적절하고, 이 구절들에 대해서는 바로 이 의미가 더 적절합니다’라고 말한다면, 그를 추켜세워서도 안 되고 깎아내려서도 안 된다. 추켜세우지도 말고 깎아내리지도 말고 그가 그 의미와 구절들을 잘 숙고하여 지니도록 그를 잘 이해시켜야 한다.”

179. ‘‘Aparopi ce, cunda, sabrahmacārī saṅghe dhammaṃ bhāseyya. Tatra ce tumhākaṃ evamassa – ‘ayaṃ kho āyasmā atthañhi kho micchā gaṇhāti byañjanāni sammā ropetī’ti. Tassa neva abhinanditabbaṃ na paṭikkositabbaṃ, anabhinanditvā appaṭikkositvā so evamassa vacanīyo – ‘imesaṃ nu kho, āvuso, byañjanānaṃ ayaṃ vā attho eso vā attho katamo opāyikataro’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘imesaṃ kho, āvuso, byañjanānaṃ ayameva attho opāyikataro, yā ceva eso’ti. So neva ussādetabbo na apasādetabbo, anussādetvā anapasādetvā sveva sādhukaṃ saññāpetabbo tasseva atthassa nisantiyā.

179. “준다여, 만일 또 다른 동료 수행자가 승가에서 법을 설할 수도 있다. 그때 만일 그대들에게 ‘이 존자는 의미는 잘못 파악했으나 구절은 바르게 배치했다’라는 생각이 든다면, 그의 말을 환호해서도 안 되고 배척해서도 안 된다. 환호하지도 말고 배척하지도 말고 그는 이와 같이 질문받아야 한다. ‘벗이여, 이 구절들에 대해서는 이 의미나 저 의미 중 어떤 것이 더 적절합니까?’ 만일 그가 ‘벗이여, 이 구절들에 대해서는 바로 이 의미가 더 적절합니다’라고 말한다면, 그를 추켜세워서도 안 되고 깎아내려서도 안 된다. 추켜세우지도 말고 깎아내리지도 말고 그가 그 의미를 잘 숙고하여 지니도록 그를 잘 이해시켜야 한다.”

180. ‘‘Aparopi ce, cunda, sabrahmacārī saṅghe dhammaṃ bhāseyya. Tatra ce tumhākaṃ evamassa – ‘ayaṃ kho āyasmā atthañhi kho sammā gaṇhāti byañjanāni micchā ropetī’ti. Tassa neva abhinanditabbaṃ na paṭikkositabbaṃ; anabhinanditvā appaṭikkositvā so evamassa vacanīyo – ‘imassa nu kho, āvuso, atthassa imāni vā byañjanāni etāni vā byañjanāni katamāni opāyikatarānī’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘imassa kho, āvuso, atthassa imāneva byañjanāni opayikatarāni, yāni ceva etānī’ti. So neva ussādetabbo na apasādetabbo; anussādetvā anapasādetvā sveva sādhukaṃ saññāpetabbo tesaññeva byañjanānaṃ nisantiyā.

180. “준다여, 만일 다른 동료 수행자가 승가에서 법을 설하는데, 그에 대해 그대들에게 ‘이 존자는 의미는 바르게 파악하고 있으나 문구는 잘못 배치하고 있다’는 생각이 든다면, 그를 칭찬해서도 안 되고 비난해서도 안 된다. 칭찬하지도 비난하지도 말고 그에게 이렇게 말해야 한다. ‘도반이여, 이 의미에는 이 문구들이 적절합니까, 아니면 저 문구들이 더 적절합니까?’ 만일 그가 ‘도반이여, 이 의미에는 이 문구들이 저 문구들보다 더 적절합니다’라고 말한다면, 그를 치켜세워서도 안 되고 깎아내려서도 안 된다. 치켜세우지도 깎아내리지도 말고 그 문구들을 잘 숙고하도록 그를 잘 이해시켜야 한다.”

181. ‘‘Aparopi ce, cunda, sabrahmacārī saṅghe dhammaṃ bhāseyya. Tatra ce tumhākaṃ evamassa – ‘ayaṃ kho āyasmā atthañceva sammā gaṇhāti byañjanāni [Pg.107] ca sammā ropetī’ti. Tassa ‘sādhū’ti bhāsitaṃ abhinanditabbaṃ anumoditabbaṃ; tassa ‘sādhū’ti bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā so evamassa vacanīyo – ‘lābhā no āvuso, suladdhaṃ no āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma evaṃ atthupetaṃ byañjanupeta’nti.

181. “준다여, 만일 다른 동료 수행자가 승가에서 법을 설하는데, 그에 대해 그대들에게 ‘이 존자는 의미도 바르게 파악하고 문구도 바르게 배치하고 있다’는 생각이 든다면, 그의 설법에 대해 ‘훌륭합니다’라고 찬탄하고 기뻐해야 한다. 그의 설법을 찬탄하고 기뻐한 뒤에 그에게 이렇게 말해야 한다. ‘도반이여, 우리에게 이익입니다. 도반이여, 우리에게 큰 행운입니다. 우리가 이와 같이 의미와 문구를 갖춘 존자님과 같은 동료 수행자를 뵙게 되었으니 말입니다.’”

Paccayānuññātakāraṇaṃ

필수품을 허용한 이유

182. ‘‘Na vo ahaṃ, cunda, diṭṭhadhammikānaṃyeva āsavānaṃ saṃvarāya dhammaṃ desemi. Na panāhaṃ, cunda, samparāyikānaṃyeva āsavānaṃ paṭighātāya dhammaṃ desemi. Diṭṭhadhammikānaṃ cevāhaṃ, cunda, āsavānaṃ saṃvarāya dhammaṃ desemi; samparāyikānañca āsavānaṃ paṭighātāya. Tasmātiha, cunda, yaṃ vo mayā cīvaraṃ anuññātaṃ, alaṃ vo taṃ – yāvadeva sītassa paṭighātāya, uṇhassa paṭighātāya, ḍaṃsamakasavātātapasarīsapa samphassānaṃ paṭighātāya, yāvadeva hirikopīnapaṭicchādanatthaṃ. Yo vo mayā piṇḍapāto anuññāto, alaṃ vo so yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca. Yaṃ vo mayā senāsanaṃ anuññātaṃ, alaṃ vo taṃ yāvadeva sītassa paṭighātāya, uṇhassa paṭighātāya, ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṃ paṭighātāya, yāvadeva utuparissayavinodana paṭisallānārāmatthaṃ. Yo vo mayā gilānapaccayabhesajja parikkhāro anuññāto, alaṃ vo so yāvadeva uppannānaṃ veyyābādhikānaṃ vedanānaṃ paṭighātāya abyāpajjaparamatāya.

182. “준다여, 나는 그대들에게 현세의 번뇌들만을 단속하기 위해 법을 설하는 것이 아니다. 준다여, 또한 나는 내세의 번뇌들만을 물리치기 위해 법을 설하는 것도 아니다. 준다여, 나는 현세의 번뇌들을 단속하기 위해서도, 내세의 번뇌들을 물리치기 위해서도 법을 설한다. 준다여, 그러므로 이 가르침 안에서 내가 그대들에게 허용한 가사는 오직 추위를 막고 더위를 막으며, 쇠파리, 모기, 바람, 뜨거운 햇볕, 기어 다니는 생물들의 접촉을 막기 위한 것이며, 오직 치부를 가리기 위한 것이다. 내가 그대들에게 허용한 탁발 음식은 오직 이 몸을 유지하고 지탱하며, 배고픔의 고통을 멈추고 청정범행을 돕기 위한 것이니, ‘이로써 옛 감수성을 물리치고 새로운 감수성을 일으키지 않으며, 목숨의 유지와 허물 없음과 안락한 머묾이 있으리라’고 생각하며 수용해야 한다. 내가 그대들에게 허용한 처소는 오직 추위를 막고 더위를 막으며, 쇠파리, 모기, 바람, 뜨거운 햇볕, 기어 다니는 생물들의 접촉을 막기 위한 것이며, 기후의 위험을 물리치고 홀로 선정에 드는 즐거움을 위한 것이다. 내가 그대들에게 허용한 병구완을 위한 약과 필수품은 오직 이미 생긴 질병의 고통을 물리치고 고통이 없는 최상의 상태를 위한 것이다.”

Sukhallikānuyogo

즐거움에 몰두함

183. ‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘sukhallikānuyogamanuyuttā samaṇā sakyaputtiyā viharantī’ti. Evaṃvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘katamo so[Pg.108], āvuso, sukhallikānuyogo? Sukhallikānuyogā hi bahū anekavihitā nānappakārakā’ti.

183. “준다여, 외도의 유행자들이 ‘석가 자손의 사문들은 즐거움에 몰두하며 지낸다’라고 말할 가능성이 있다. 준다여, 그렇게 말하는 외도 유행자들에게는 이렇게 말해야 한다. ‘도반들이여, 그 즐거움에 몰두함이란 어떤 것입니까? 즐거움에 몰두함에는 여러 가지가 있고, 수많은 방식이 있으며, 다양한 종류가 있기 때문입니다.’”

‘‘Cattārome, cunda, sukhallikānuyogā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattanti. Katame cattāro?

“준다여, 여기 네 가지 즐거움에 몰두함이 있는데, 이것들은 저열하고 세속적이며 범부의 것이고 성스럽지 못하며 이익을 주지 못한다. 또한 염오, 이욕, 소멸, 고요함, 신통, 깨달음, 열반으로 인도하지 못한다. 그 네 가지란 무엇인가?”

‘‘Idha, cunda, ekacco bālo pāṇe vadhitvā vadhitvā attānaṃ sukheti pīṇeti. Ayaṃ paṭhamo sukhallikānuyogo.

“준다여, 여기 어떤 어리석은 자는 생명을 죽이고 죽여서 자신을 즐겁게 하고 만족하게 한다. 이것이 첫 번째 즐거움에 몰두함이다.”

‘‘Puna caparaṃ, cunda, idhekacco adinnaṃ ādiyitvā ādiyitvā attānaṃ sukheti pīṇeti. Ayaṃ dutiyo sukhallikānuyogo.

“준다여, 다시 또 여기 어떤 자는 주지 않은 것을 취하고 취해서 자신을 즐겁게 하고 만족하게 한다. 이것이 두 번째 즐거움에 몰두함이다.”

‘‘Puna caparaṃ, cunda, idhekacco musā bhaṇitvā bhaṇitvā attānaṃ sukheti pīṇeti. Ayaṃ tatiyo sukhallikānuyogo.

“준다여, 다시 또 여기 어떤 자는 거짓말을 하고 해서 자신을 즐겁게 하고 만족하게 한다. 이것이 세 번째 즐거움에 몰두함이다.”

‘‘Puna caparaṃ, cunda, idhekacco pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Ayaṃ catuttho sukhallikānuyogo.

“준다여, 다시 또 여기 어떤 자는 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥들에 휩싸여 그것들을 완전히 갖추어 즐긴다. 이것이 네 번째 즐거움에 몰두함이다.”

‘‘Ime kho, cunda, cattāro sukhallikānuyogā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattanti.

“준다여, 진실로 이 네 가지 즐거움에 몰두함은 저열하고 세속적이며 범부의 것이고 성스럽지 못하며 이익을 주지 못한다. 또한 염오, 이욕, 소멸, 고요함, 신통, 깨달음, 열반으로 인도하지 못한다.”

‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘‘ime cattāro sukhallikānuyoge anuyuttā samaṇā sakyaputtiyā viharantī’ti. Te vo ‘māhevaṃ’ tissu vacanīyā. Na te vo sammā vadamānā vadeyyuṃ, abbhācikkheyyuṃ asatā abhūtena.

“준다여, 외도의 유행자들이 ‘석가 자손의 사문들은 이 네 가지 즐거움에 몰두하며 지낸다’라고 말할 가능성이 있다. 그들에게 그대들은 ‘그렇게 말하지 마시오’라고 말해야 한다. 그들은 그대들을 바르게 말하는 것이 아니라, 사실이 아니고 근거 없는 말로 비방하는 것이기 때문이다.”

184. ‘‘Cattārome, cunda, sukhallikānuyogā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame cattāro?

184. “준다여, 여기 네 가지 즐거움에 몰두함이 있는데, 이것들은 전적으로 염오, 이욕, 소멸, 고요함, 신통, 깨달음, 열반으로 인도한다. 그 네 가지란 무엇인가?”

‘‘Idha, cunda, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ paṭhamo sukhallikānuyogo.

“준다여, 여기 비구는 감각적 욕망들을 멀리하고 해로운 법들을 멀리한 뒤, 일으킨 생각(위탁카)과 지속적 고찰(위짜라)이 있고 멀리함에서 생긴 기쁨(삐띠)과 즐거움(수카)이 있는 초선정에 들어 머문다. 이것이 첫 번째 즐거움에 몰두함이다.”

‘‘Puna [Pg.109] caparaṃ, cunda, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ dutiyo sukhallikānuyogo.

“준다여, 다시 또 비구는 일으킨 생각과 지속적 고찰을 가라앉힌 뒤, 제2선정에 들어 머문다. 이것이 두 번째 즐거움에 몰두함이다.”

‘‘Puna caparaṃ, cunda, bhikkhu pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ tatiyo sukhallikānuyogo.

“준다여, 다시 또 비구는 기쁨이 빛바랬기 때문에 평온하게 머물고, 마음 챙기고 알아차리며, 몸으로 즐거움을 느끼며 성자들이 ‘평온하고 마음 챙기며 즐겁게 머문다’고 묘사하는 제3선정에 들어 머문다. 이것이 세 번째 즐거움에 몰두함이다.”

‘‘Puna caparaṃ, cunda, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ catuttho sukhallikānuyogo.

“준다여, 다시 또 비구는 즐거움도 버리고 괴로움도 버린 뒤, 이미 기쁨과 슬픔을 소멸시켰으므로 괴롭지도 즐겁지도 않으며 평온함으로 인해 마음 챙김이 청정한 제4선정에 들어 머문다. 이것이 네 번째 즐거움에 몰두함이다.”

‘‘Ime kho, cunda, cattāro sukhallikānuyogā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti.

“준다여, 진실로 이 네 가지 즐거움에 몰두함은 전적으로 염오, 이욕, 소멸, 고요함, 신통, 깨달음, 열반으로 인도한다.”

‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘‘ime cattāro sukhallikānuyoge anuyuttā samaṇā sakyaputtiyā viharantī’ti. Te vo ‘evaṃ’ tissu vacanīyā. Sammā te vo vadamānā vadeyyuṃ, na te vo abbhācikkheyyuṃ asatā abhūtena.

준다여, 외도 유행자들이 '사문 석자자들은 이 네 가지 즐거움을 누리는 수행에 전념하며 머문다'라고 말할 가능성이 있다. 그들에게 '그렇다'라고 답해야 한다. 그렇게 말할 때 그들은 너희를 바르게 말하는 것이며, 사실이 아닌 허위로 너희를 비방하는 것이 아니다.

Sukhallikānuyogānisaṃso

즐거움을 누리는 수행의 공덕

185. ‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati, yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘ime panāvuso, cattāro sukhallikānuyoge anuyuttānaṃ viharataṃ kati phalāni katānisaṃsā pāṭikaṅkhā’ti? Evaṃvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘ime kho, āvuso, cattāro sukhallikānuyoge anuyuttānaṃ viharataṃ cattāri phalāni cattāro ānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Idaṃ paṭhamaṃ phalaṃ, paṭhamo ānisaṃso. Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Idaṃ dutiyaṃ phalaṃ, dutiyo ānisaṃso. Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Idaṃ tatiyaṃ phalaṃ, tatiyo ānisaṃso. Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṃ catutthaṃ phalaṃ catuttho ānisaṃso. Ime [Pg.110] kho, āvuso, cattāro sukhallikānuyoge anuyuttānaṃ viharataṃ imāni cattāri phalāni, cattāro ānisaṃsā pāṭikaṅkhā’’ti.

185. 준다여, 외도 유행자들이 '도반들이여, 이 네 가지 즐거움을 누리는 수행에 전념하며 머무는 이들에게 어떤 결과와 어떤 공덕이 기대되는가?'라고 말할 가능성이 있다. 준다여, 그렇게 말하는 외도 유행자들에게는 이와 같이 말해야 한다. '도반들이여, 이 네 가지 즐거움을 누리는 수행에 전념하며 머무는 이들에게는 네 가지 결과와 네 가지 공덕이 기대됩니다. 네 가지란 무엇인가? 도반들이여, 여기 이 법과 율에서 수행자는 세 가지 족쇄를 완전히 끊음으로써 사악도에 떨어지지 않는 법을 지니고 구경의 깨달음으로 나아가는 것이 확정된 예류자(수다원)가 됩니다. 이것이 첫 번째 결과요, 첫 번째 공덕입니다. 도반들이여, 다시 수행자는 세 가지 족쇄를 완전히 끊고 탐욕·성냄·어리석음이 희박해짐으로써 일래자(사다함)가 됩니다. 그는 이 세상에 단 한 번 돌아와 괴로움의 끝을 봅니다. 이것이 두 번째 결과요, 두 번째 공덕입니다. 도반들이여, 다시 수행자는 다섯 가지 낮은 단계의 족쇄를 완전히 끊음으로써 화생(化生)하는 자가 되어, 그곳에서 완전한 열반에 들어 그 세계로부터 다시 돌아오지 않는 불환자(아나함)가 됩니다. 이것이 세 번째 결과요, 세 번째 공덕입니다. 도반들이여, 다시 수행자는 번뇌가 다하여 번뇌 없는 심해탈과 혜해탈을 현법에서 스스로 높은 지혜로 알고 실현하여 구족하며 머뭅니다. 이것이 네 번째 결과요, 네 번째 공덕입니다. 도반들이여, 이 네 가지 즐거움을 누리는 수행에 전념하며 머무는 이들에게는 이와 같은 네 가지 결과와 네 가지 공덕이 기대됩니다.'

Khīṇāsavaabhabbaṭhānaṃ

번뇌가 다한 자가 할 수 없는 일

186. ‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘aṭṭhitadhammā samaṇā sakyaputtiyā viharantī’ti. Evaṃvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sāvakānaṃ dhammā desitā paññattā yāvajīvaṃ anatikkamanīyā. Seyyathāpi, āvuso, indakhīlo vā ayokhīlo vā gambhīranemo sunikhāto acalo asampavedhī. Evameva kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sāvakānaṃ dhammā desitā paññattā yāvajīvaṃ anatikkamanīyā. Yo so, āvuso, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto, abhabbo so nava ṭhānāni ajjhācarituṃ. Abhabbo, āvuso, khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetuṃ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyituṃ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevituṃ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṃ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṃ kāme paribhuñjituṃ seyyathāpi pubbe āgārikabhūto; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu chandāgatiṃ gantuṃ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu dosāgatiṃ gantuṃ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu mohāgatiṃ gantuṃ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu bhayāgatiṃ gantuṃ. Yo so, āvuso, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto, abhabbo so imāni nava ṭhānāni ajjhācaritu’’nti.

186. 준다여, 외도 유행자들이 '사문 석자자들은 정해진 법도 없이 머문다'라고 말할 가능성이 있다. 준다여, 그렇게 말하는 외도 유행자들에게는 이와 같이 말해야 한다. '도반들이여, 모든 것을 알고 모든 것을 보시며 공양받아 마땅한 분, 바르게 깨달으신 저 세존께서는 제자들에게 목숨이 다할 때까지 어겨서는 안 될 법들을 설하고 제정하셨습니다. 도반들이여, 예를 들어 땅속 깊이 박혀 견고하게 세워진 석주나 철주가 흔들리지 않고 요동하지 않는 것과 같습니다. 도반들이여, 이와 같이 모든 것을 알고 모든 것을 보시며 공양받아 마땅한 분, 바르게 깨달으신 저 세존께서 제자들에게 설하고 제정하신 법들은 목숨이 다할 때까지 어길 수 없는 것입니다. 도반들이여, 아라한으로서 번뇌가 다하고 수행을 완성했으며 해야 할 일을 다 마치고 짐을 내려놓았으며 참된 이익을 얻고 태어남의 족쇄를 완전히 끊었으며 바른 지혜로 해탈한 수행자는 아홉 가지 일을 결코 저지를 수 없습니다. 도반들이여, 번뇌가 다한 수행자는 일부러 생명의 목숨을 끊을 수 없습니다. 번뇌가 다한 수행자는 주지 않은 것을 훔치는 마음으로 가질 수 없습니다. 번뇌가 다한 수행자는 음행을 행할 수 없습니다. 번뇌가 다한 수행자는 알고서 거짓말을 할 수 없습니다. 번뇌가 다한 수행자는 예전 재가자였을 때처럼 감각적 즐거움의 대상을 저축하여 누릴 수 없습니다. 번뇌가 다한 수행자는 편애에 빠질 수 없습니다. 번뇌가 다한 수행자는 증오에 빠질 수 없습니다. 번뇌가 다한 수행자는 미혹에 빠질 수 없습니다. 번뇌가 다한 수행자는 공포에 빠질 수 없습니다. 도반들이여, 아라한으로서 번뇌가 다하고 수행을 완성했으며 해야 할 일을 다 마치고 짐을 내려놓았으며 참된 이익을 얻고 태어남의 족쇄를 완전히 끊었으며 바른 지혜로 해탈한 수행자는 이 아홉 가지 일을 결코 저지를 수 없습니다.'

Pañhābyākaraṇaṃ

질문에 대한 답변

187. ‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati, yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘atītaṃ kho addhānaṃ ārabbha samaṇo gotamo atīrakaṃ ñāṇadassanaṃ paññapeti, no ca kho anāgataṃ addhānaṃ ārabbha atīrakaṃ ñāṇadassanaṃ paññapeti, tayidaṃ kiṃsu tayidaṃ kathaṃsū’ti? Te ca aññatitthiyā [Pg.111] paribbājakā aññavihitakena ñāṇadassanena aññavihitakaṃ ñāṇadassanaṃ paññapetabbaṃ maññanti yathariva bālā abyattā. Atītaṃ kho, cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa satānusāri ñāṇaṃ hoti; so yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvatakaṃ anussarati. Anāgatañca kho addhānaṃ ārabbha tathāgatassa bodhijaṃ ñāṇaṃ uppajjati – ‘ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo’ti. ‘Atītaṃ cepi, cunda, hoti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, na taṃ tathāgato byākaroti. Atītaṃ cepi, cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, tampi tathāgato na byākaroti. Atītaṃ cepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ, tatra kālaññū tathāgato hoti tassa pañhassa veyyākaraṇāya. Anāgataṃ cepi, cunda, hoti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, na taṃ tathāgato byākaroti…pe… tassa pañhassa veyyākaraṇāya. Paccuppannaṃ cepi, cunda, hoti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, na taṃ tathāgato byākaroti. Paccuppannaṃ cepi, cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, tampi tathāgato na byākaroti. Paccuppannaṃ cepi, cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ, tatra kālaññū tathāgato hoti tassa pañhassa veyyākaraṇāya.

187. 준다여, 외도 유행자들이 '사문 고타마는 과거에 대해서는 끝없는 지견을 밝히지만, 미래에 대해서는 끝없는 지견을 밝히지 않으니 이것은 어찌 된 일이며 왜 그러한가?'라고 말할 가능성이 있다. 그 외도 유행자들은 어리석고 무지한 자들처럼, 다른 쪽을 대상으로 하는 지견으로 또 다른 쪽을 대상으로 하는 지견을 설명해야 한다고 생각한다. 준다여, 과거에 관하여 여래에게는 과거를 따라가는 마음 챙김의 지혜가 있으니, 그는 원하는 만큼 과거를 회상할 수 있다. 또한 미래와 관련하여 여래에게는 '이것이 마지막 태어남이다. 이제 다시 태어남은 없다'라는 깨달음에서 생긴 지혜가 일어난다. 준다여, 과거의 일이라도 사실이 아니고 거짓이며 이익이 없다면 여래는 그것을 설명하지 않는다. 준다여, 과거의 일이 사실이고 거짓이 아닐지라도 이익이 없다면 여래는 그것 역시 설명하지 않는다. 준다여, 과거의 일이 사실이고 거짓이 아니며 이익이 있다면 여래는 그 질문에 답하기 위해 적절한 때를 안다. 준다여, 미래의 일이라도 사실이 아니고 거짓이며 이익이 없다면 여래는 그것을 설명하지 않는다... (중략) ...그 질문에 답하기 위해 적절한 때를 안다. 준다여, 현재의 일이라도 사실이 아니고 거짓이며 이익이 없다면 여래는 그것을 설명하지 않는다. 준다여, 현재의 일이 사실이고 거짓이 아닐지라도 이익이 없다면 여래는 그것 역시 설명하지 않는다. 준다여, 현재의 일이 사실이고 거짓이 아니며 이익이 있다면 여래는 그 질문에 답하기 위해 적절한 때를 안다.

188. ‘‘Iti kho, cunda, atītānāgatapaccuppannesu dhammesu tathāgato kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. Yañca kho, cunda, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, sabbaṃ tathāgatena abhisambuddhaṃ, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. Yañca, cunda, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati. Sabbaṃ taṃ tatheva hoti no aññathā, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. Yathāvādī, cunda, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī. Iti yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. Sadevake loke, cunda, samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, tasmā ‘tathāgato’ti vuccati.

188. 춘다여, 이와 같이 여래는 과거, 미래, 현재의 법들에 대하여 때에 맞게 말하고(kālavādī), 진실을 말하고(bhūtavādī), 유익한 것을 말하고(atthavādī), 법을 말하고(dhammavādī), 율을 말한다(vinayavādī). 그러므로 ‘여래(Tathāgato)’라고 불린다. 춘다여, 신들의 세계, 마라의 세계, 범천의 세계와 사문, 바라문, 왕들, 그리고 사람들을 포함한 중생계에서 보고, 듣고, 느끼고, 알고, 도달하고, 찾고, 마음으로 고찰한 그 모든 것을 여래는 완전히 깨달았다. 그러므로 ‘여래’라고 불린다. 춘다여, 여래가 위없는 정등각을 깨달은 밤부터 남김 없는 열반의 요소(무여열반계)로 반열반한 밤까지, 그 사이에 말하고, 읊고, 지시한 모든 것, 그 모든 것은 그와 같으며 다름이 없다. 그러므로 ‘여래’라고 불린다. 춘다여, 여래는 말한 대로 행하고, 행한 대로 말한다. 이와 같이 말한 대로 행하고 행한 대로 말하므로 ‘여래’라고 불린다. 춘다여, 신들의 세계, 마라의 세계, 범천의 세계와 사문, 바라문, 왕들, 그리고 사람들을 포함한 중생계에서 여래는 (다른 이들을) 압도하지만 (다른 이들에게) 압도되지 않으며, 모든 것을 보는 자이며, 지배력을 가진 자이다. 그러므로 ‘여래’라고 불린다.

Abyākataṭṭhānaṃ

설명되지 않은 주제(무기, 無記)

189. ‘‘Ṭhānaṃ [Pg.112] kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘kiṃ nu kho, āvuso, hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’nti? Evaṃvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘abyākataṃ kho, āvuso, bhagavatā – ‘‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’’nti.

189. 춘다여, 다른 교단의 유행자들이 ‘도반이여, 여래는 사후에 존재합니까? 이것만이 진실이고 다른 것은 허망합니까?’라고 말할 경우가 있다. 춘다여, 그렇게 말하는 다른 교단의 유행자들에게는 이렇게 말해야 한다. ‘도반이여, 세존께서는 “여래는 사후에 존재하며, 이것만이 진실이고 다른 것은 허망하다”라고 설명하지 않으셨습니다.’

‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati, yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘kiṃ panāvuso, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’nti? Evaṃvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘etampi kho, āvuso, bhagavatā abyākataṃ – ‘‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’’nti.

춘다여, 다른 교단의 유행자들이 ‘도반이여, 여래는 사후에 존재하지 않습니까? 이것만이 진실이고 다른 것은 허망합니까?’라고 말할 경우가 있다. 춘다여, 그렇게 말하는 다른 교단의 유행자들에게는 이렇게 말해야 한다. ‘도반이여, 이것 역시 세존께서 “여래는 사후에 존재하지 않으며, 이것만이 진실이고 다른 것은 허망하다”라고 설명하지 않으셨습니다.’

‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati, yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘kiṃ panāvuso, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’nti? Evaṃvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘abyākataṃ kho etaṃ, āvuso, bhagavatā – ‘‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’’nti.

춘다여, 다른 교단의 유행자들이 ‘도반이여, 여래는 사후에 존재하기도 하고 존재하지 않기도 합니까? 이것만이 진실이고 다른 것은 허망합니까?’라고 말할 경우가 있다. 춘다여, 그렇게 말하는 다른 교단의 유행자들에게는 이렇게 말해야 한다. ‘도반이여, 그것 역시 세존께서 “여래는 사후에 존재하기도 하고 존재하지 않기도 하며, 이것만이 진실이고 다른 것은 허망하다”라고 설명하지 않으셨습니다.’

‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati, yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘kiṃ panāvuso, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’nti? Evaṃvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘etampi kho, āvuso, bhagavatā abyākataṃ – ‘‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’’nti.

춘다여, 다른 교단의 유행자들이 ‘도반이여, 여래는 사후에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아닙니까? 이것만이 진실이고 다른 것은 허망합니까?’라고 말할 경우가 있다. 춘다여, 그렇게 말하는 다른 교단의 유행자들에게는 이렇게 말해야 한다. ‘도반이여, 이것 역시 세존께서 “여래는 사후에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니며, 이것만이 진실이고 다른 것은 허망하다”라고 설명하지 않으셨습니다.’

‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati, yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘kasmā panetaṃ, āvuso, samaṇena gotamena abyākata’nti? Evaṃvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘na hetaṃ, āvuso, atthasaṃhitaṃ na dhammasaṃhitaṃ na ādibrahmacariyakaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, tasmā taṃ bhagavatā abyākata’nti.

춘다여, 다른 교단의 유행자들이 ‘도반이여, 왜 사문 고타마께서는 이것을 설명하지 않으셨습니까?’라고 말할 경우가 있다. 춘다여, 그렇게 말하는 다른 교단의 유행자들에게는 이렇게 말해야 한다. ‘도반이여, 그것은 유익하지 않고, 법에 합당하지 않으며, 청정범행의 시작이 아니며, 염오(혐오)나 이욕(탐욕의 빛바램), 소멸, 적정, 신통, 깨달음, 열반으로 인도하지 않기 때문입니다. 그러므로 세존께서는 그것을 설명하지 않으셨습니다.’

Byākataṭṭhānaṃ

설명된 주제(유기, 有記)

190. ‘‘Ṭhānaṃ [Pg.113] kho panetaṃ, cunda, vijjati, yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘kiṃ panāvuso, samaṇena gotamena byākata’nti? Evaṃvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘idaṃ dukkhanti kho, āvuso, bhagavatā byākataṃ, ayaṃ dukkhasamudayoti kho, āvuso, bhagavatā byākataṃ, ayaṃ dukkhanirodhoti kho, āvuso, bhagavatā byākataṃ, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti kho, āvuso, bhagavatā byākata’nti.

190. 춘다여, 다른 교단의 유행자들이 ‘도반이여, 그러면 사문 고타마께서는 무엇을 설명하셨습니까?’라고 말할 경우가 있다. 춘다여, 그렇게 말하는 다른 교단의 유행자들에게는 이렇게 말해야 한다. ‘도반이여, 세존께서는 “이것이 괴로움이다”라고 설명하셨고, “이것이 괴로움의 일어남이다”라고 설명하셨고, “이것이 괴로움의 소멸이다”라고 설명하셨으며, “이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 길이다”라고 설명하셨습니다.’

‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati, yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ – ‘kasmā panetaṃ, āvuso, samaṇena gotamena byākata’nti? Evaṃvādino, cunda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘etañhi, āvuso, atthasaṃhitaṃ, etaṃ dhammasaṃhitaṃ, etaṃ ādibrahmacariyakaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Tasmā taṃ bhagavatā byākata’nti.

춘다여, 다른 교단의 유행자들이 ‘도반이여, 왜 사문 고타마께서는 이것을 설명하셨습니까?’라고 말할 경우가 있다. 춘다여, 그렇게 말하는 다른 교단의 유행자들에게는 이렇게 말해야 한다. ‘도반이여, 이것은 유익하고, 법에 합당하며, 청정범행의 시작이며, 전적인 염오와 이욕, 소멸, 적정, 신통, 깨달음, 열반으로 인도하기 때문입니다. 그러므로 세존께서는 그것을 설명하셨습니다.’

Pubbantasahagatadiṭṭhinissayā

과거와 관련된 견해의 의지처들

191. ‘‘Yepi te, cunda, pubbantasahagatā diṭṭhinissayā, tepi vo mayā byākatā, yathā te byākātabbā. Yathā ca te na byākātabbā, kiṃ vo ahaṃ te tathā byākarissāmi? Yepi te, cunda, aparantasahagatā diṭṭhinissayā, tepi vo mayā byākatā, yathā te byākātabbā. Yathā ca te na byākātabbā, kiṃ vo ahaṃ te tathā byākarissāmi? Katame ca te, cunda, pubbantasahagatā diṭṭhinissayā, ye vo mayā byākatā, yathā te byākātabbā. (Yathā ca te na byākātabbā, kiṃ vo ahaṃ te tathā byākarissāmi) ? Santi kho, cunda, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’nti. Santi pana, cunda, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘asassato attā ca loko ca…pe… sassato ca asassato ca attā ca loko ca… neva sassato nāsassato attā ca loko ca… sayaṃkato attā ca loko ca… paraṃkato attā ca loko ca… sayaṃkato ca [Pg.114] paraṃkato ca attā ca loko ca… asayaṃkāro aparaṃkāro adhiccasamuppanno attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’nti. Sassataṃ sukhadukkhaṃ… asassataṃ sukhadukkhaṃ… sassatañca asassatañca sukhadukkhaṃ… nevasassataṃ nāsassataṃ sukhadukkhaṃ… sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ… paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ… sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhaṃ… asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ, idameva saccaṃ moghamañña’nti.

191. “준다여, 과거와 관련된 견해의 의지처들이 있으니, 그것들에 대해 설해져야 할 바를 내가 그대들에게 설하였다. 설해지지 말아야 할 바에 대해 내가 어찌 그대들에게 설하겠는가? 준다여, 미래와 관련된 견해의 의지처들도 있으니, 그것들에 대해 설해져야 할 바를 내가 그대들에게 설하였다. 설해지지 말아야 할 바에 대해 내가 어찌 그대들에게 설하겠는가? 준다여, 내가 그대들에게 설한 과거와 관련된 견해의 의지처들이란 무엇인가? 준다여, 어떤 사문과 바라문들은 ‘자아와 세상은 영원하며, 이것만이 진실이고 다른 것은 헛되다’라고 이와 같이 말하고 이와 같은 견해를 가진다. 준다여, 또한 어떤 사문과 바라문들은 ‘자아와 세상은 영원하지 않다. … (중략) … 자아와 세상은 영원하기도 하고 영원하지 않기도 하다 … 자아와 세상은 영원한 것도 아니고 영원하지 않은 것도 아니다 … 자아와 세상은 스스로 만든 것이다 … 자아와 세상은 남이 만든 것이다 … 자아와 세상은 스스로 만든 것이기도 하고 남이 만든 것이기도 하다 … 자아와 세상은 스스로 만든 것도 아니고 남이 만든 것도 아니며 원인 없이 생겨난 것이다. 이것만이 진실이고 다른 것은 헛되다’라고 이와 같이 말하고 이와 같은 견해를 가진다. 또한 ‘즐거움과 괴로움은 영원하다 … 즐거움과 괴로움은 영원하지 않다 … 즐거움과 괴로움은 영원하기도 하고 영원하지 않기도 하다 … 즐거움과 괴로움은 영원한 것도 아니고 영원하지 않은 것도 아니다 … 즐거움과 괴로움은 스스로 만든 것이다 … 즐거움과 괴로움은 남이 만든 것이다 … 즐거움과 괴로움은 스스로 만든 것이기도 하고 남이 만든 것이기도 하다 … 즐거움과 괴로움은 스스로 만든 것도 아니고 남이 만든 것도 아니며 원인 없이 생겨난 것이다. 이것만이 진실이고 다른 것은 헛되다’라고 이와 같이 말하고 이와 같은 견해를 가진 사문과 바라문들이 있다.”

192. ‘‘Tatra, cunda, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’nti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi – ‘atthi nu kho idaṃ, āvuso, vuccati – ‘‘sassato attā ca loko cā’’ti? Yañca kho te evamāhaṃsu – ‘idameva saccaṃ moghamañña’nti. Taṃ tesaṃ nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathāsaññinopi hettha, cunda, santeke sattā. Imāyapi kho ahaṃ, cunda, paññattiyā neva attanā samasamaṃ samanupassāmi kuto bhiyyo. Atha kho ahameva tattha bhiyyo yadidaṃ adhipaññatti.

192. “준다여, 그들 중에서 ‘자아와 세상은 영원하며, 이것만이 진실이고 다른 것은 헛되다’라고 이와 같이 말하고 이와 같은 견해를 가진 사문과 바라문들에게 내가 다가가서 이와 같이 말한다. ‘도반들이여, 그대들이 말하는 자아와 세상은 영원하다는 그 주장이 실제로 존재합니까?’라고 말이다. 그들이 ‘이것만이 진실이고 다른 것은 헛되다’라고 하는 말을 나는 허용하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 준다여, 여기 이 세상에는 이와 다른 인식을 가진 일부 중생들도 있기 때문이다. 준다여, 이러한 선언에 있어서 나는 나와 동등한 자를 보지 못하는데, 하물며 나보다 더 뛰어난 자를 어디서 보겠는가? 진실로 이 수승한 선언에 있어서는 오직 나만이 뛰어날 뿐이다.”

193. ‘‘Tatra, cunda, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘asassato attā ca loko ca…pe… sassato ca asassato ca attā ca loko ca… nevasassato nāsassato attā ca loko ca… sayaṃkato attā ca loko ca… paraṃkato attā ca loko ca… sayaṃkato ca paraṃkato ca attā ca loko ca… asayaṃkāro aparaṃkāro adhiccasamuppanno attā ca loko ca… sassataṃ sukhadukkhaṃ… asassataṃ sukhadukkhaṃ… sassatañca asassatañca sukhadukkhaṃ… nevasassataṃ nāsassataṃ sukhadukkhaṃ… sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ… paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ… sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhaṃ… asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ, idameva saccaṃ moghamañña’nti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi – ‘atthi nu kho idaṃ, āvuso, vuccati – ‘‘asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkha’’’nti? Yañca kho te evamāhaṃsu – ‘idameva saccaṃ moghamañña’nti. Taṃ tesaṃ nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathāsaññinopi hettha, cunda, santeke sattā. Imāyapi kho ahaṃ, cunda, paññattiyā neva attanā samasamaṃ samanupassāmi kuto bhiyyo. Atha kho ahameva tattha bhiyyo yadidaṃ adhipaññatti. Ime kho te, cunda, pubbantasahagatā diṭṭhinissayā, ye vo mayā byākatā, yathā te byākātabbā[Pg.115]. Yathā ca te na byākātabbā, kiṃ vo ahaṃ te tathā byākarissāmīti ?

193. “준다여, 그들 중에서 ‘자아와 세상은 영원하지 않다 … (중략) … 자아와 세상은 영원하기도 하고 영원하지 않기도 하다 … 자아와 세상은 영원한 것도 아니고 영원하지 않은 것도 아니다 … 자아와 세상은 스스로 만든 것이다 … 자아와 세상은 남이 만든 것이다 … 자아와 세상은 스스로 만든 것이기도 하고 남이 만든 것이기도 하다 … 자아와 세상은 스스로 만든 것도 아니고 남이 만든 것도 아니며 원인 없이 생겨난 것이다 … 즐거움과 괴로움은 영원하다 … 즐거움과 괴로움은 영원하지 않다 … 즐거움과 괴로움은 영원하기도 하고 영원하지 않기도 하다 … 즐거움과 괴로움은 영원한 것도 아니고 영원하지 않은 것도 아니다 … 즐거움과 괴로움은 스스로 만든 것이다 … 즐거움과 괴로움은 남이 만든 것이다 … 즐거움과 괴로움은 스스로 만든 것이기도 하고 남이 만든 것이기도 하다 … 즐거움과 괴로움은 스스로 만든 것도 아니고 남이 만든 것도 아니며 원인 없이 생겨난 것이다. 이것만이 진실이고 다른 것은 헛되다’라고 이와 같이 말하고 이와 같은 견해를 가진 사문과 바라문들에게 내가 다가가서 이와 같이 말한다. ‘도반들이여, 그대들이 말하는 즐거움과 괴로움은 스스로 만든 것도 아니고 남이 만든 것도 아니며 원인 없이 생겨난 것이라는 그 주장이 실제로 존재합니까?’라고 말이다. 그들이 ‘이것만이 진실이고 다른 것은 헛되다’라고 하는 그 말을 나는 허용하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 준다여, 여기 이 세상에는 이와 다른 인식을 가진 일부 중생들도 있기 때문이다. 준다여, 이러한 선언에 있어서 나는 나와 동등한 자를 보지 못하는데, 하물며 나보다 더 뛰어난 자를 어디서 보겠는가? 진실로 이 수승한 선언에 있어서는 오직 나만이 뛰어날 뿐이다. 준다여, 이것들이 내가 그대들에게 설한 과거와 관련된 견해의 의지처들이니, 설해야 할 방식대로 설한 것이다. 설하지 않아야 할 방식에 대해서는 내가 왜 그대들에게 설하겠는가?”

Aparantasahagatadiṭṭhinissayā

미래와 관련된 견해의 의지처들

194. ‘‘Katame ca te, cunda, aparantasahagatā diṭṭhinissayā, ye vo mayā byākatā, yathā te byākātabbā. (Yathā ca te na byākātabbā, kiṃ vo ahaṃ te tathā byākarissāmī) ? Santi, cunda, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘rūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’nti. Santi pana, cunda, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘arūpī attā hoti…pe… rūpī ca arūpī ca attā hoti… nevarūpī nārūpī attā hoti… saññī attā hoti… asaññī attā hoti… nevasaññīnāsaññī attā hoti… attā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’nti. Tatra, cunda, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘rūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’nti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi – ‘atthi nu kho idaṃ, āvuso, vuccati – ‘‘rūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’’ti? Yañca kho te evamāhaṃsu – ‘idameva saccaṃ moghamañña’nti. Taṃ tesaṃ nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathāsaññinopi hettha, cunda, santeke sattā. Imāyapi kho ahaṃ, cunda, paññattiyā neva attanā samasamaṃ samanupassāmi kuto bhiyyo. Atha kho ahameva tattha bhiyyo yadidaṃ adhipaññatti.

194. “준다여, 내가 그대들에게 설한 미래와 관련된 견해의 의지처들이란 무엇인가? 준다여, 어떤 사문과 바라문들은 ‘사후에 자아는 물질(색)이 있고 병이 없으며, 이것만이 진실이고 다른 것은 헛되다’라고 이와 같이 말하고 이와 같은 견해를 가진다. 준다여, 또한 어떤 사문과 바라문들은 ‘사후에 자아는 물질이 없다 … (중략) … 자아는 물질이 있기도 하고 없기도 하다 … 자아는 물질이 있는 것도 아니고 없는 것도 아니다 … 자아는 인식이 있다 … 자아는 인식이 없다 … 자아는 인식이 있는 것도 아니고 없는 것도 아니다 … 자아는 죽으면 끊어지고 멸망하며 사후에는 존재하지 않는다. 이것만이 진실이고 다른 것은 헛되다’라고 이와 같이 말하고 이와 같은 견해를 가진다. 준다여, 그들 중에서 ‘사후에 자아는 물질이 있고 병이 없으며, 이것만이 진실이고 다른 것은 헛되다’라고 말하고 견해를 가진 사문과 바라문들에게 내가 다가가서 이와 같이 말한다. ‘도반들이여, 사후에 자아는 물질이 있고 병이 없다는 그대들의 주장이 실제로 존재합니까?’라고 말이다. 그들이 ‘이것만이 진실이고 다른 것은 헛되다’라고 하는 말을 나는 허용하지 않는다. 그것은 무슨 까닭인가? 준다여, 여기 이 세상에는 이와 다른 인식을 가진 일부 중생들도 있기 때문이다. 준다여, 이러한 선언에 있어서 나는 나와 동등한 자를 보지 못하는데, 하물며 나보다 더 뛰어난 자를 어디서 보겠는가? 진실로 이 수승한 선언에 있어서는 오직 나만이 뛰어날 뿐이다.”

195. ‘‘Tatra, cunda, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘arūpī attā hoti…pe… rūpī ca arūpī ca attā hoti… nevarūpīnārūpī attā hoti… saññī attā hoti… asaññī attā hoti… nevasaññīnāsaññī attā hoti… attā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’nti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi – ‘atthi nu kho idaṃ, āvuso, vuccati – ‘‘attā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā’’’ti? Yañca kho te, cunda, evamāhaṃsu – ‘idameva saccaṃ moghamañña’nti. Taṃ tesaṃ nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathāsaññinopi hettha, cunda, santeke sattā. Imāyapi kho ahaṃ, cunda, paññattiyā neva attanā [Pg.116] samasamaṃ samanupassāmi, kuto bhiyyo. Atha kho ahameva tattha bhiyyo yadidaṃ adhipaññatti. Ime kho te, cunda, aparantasahagatā diṭṭhinissayā, ye vo mayā byākatā, yathā te byākātabbā. Yathā ca te na byākātabbā, kiṃ vo ahaṃ te tathā byākarissāmīti ?

195. “준다여, 그들 사문·바라문들 가운데 ‘자아는 형색이 없다… (중략) … 자아는 형색이 있기도 하고 없기도 하다… 자아는 형색이 있는 것도 아니고 없는 것도 아니다… 자아는 지각이 있다… 자아는 지각이 없다… 자아는 지각이 있는 것도 아니고 없는 것도 아니다… 자아는 죽으면 끊어지고 멸망하며 죽은 뒤에는 존재하지 않는다. 이것만이 진실이고 다른 것은 헛된 것이다’라고 이와 같이 말하고 이와 같이 견해를 가진 자들이 있다. 나는 그들에게 다가가 이렇게 말한다. ‘벗들이여, 자아는 죽으면 끊어지고 멸망하며 죽은 뒤에는 존재하지 않는다는 말이 그대들에 의해 설해집니까?’ 준다여, 그들이 ‘이것만이 진실이고 다른 것은 헛된 것이다’라고 말하는 것에 대해 나는 그들의 그 말을 인정하지 않는다. 그 이유는 무엇인가? 준다여, 이 세상에는 다른 식으로 인식하는 일부 중생들이 있기 때문이다. 준다여, 나는 이러한 주장(paññatti)에 대해 나 자신과 대등한 자를 결코 보지 못하거늘, 하물며 나보다 뛰어난 자를 어디서 보겠는가. 오히려 그 탁월한 지혜(adhipaññatti)에 있어서는 내가 그곳에서 뛰어나다. 준다여, 이것들은 미래와 관련된 견해의 집착들이니, 그것들은 내가 그대들에게 설명해 준 바와 같다. 어떻게 설명해야 할 것인지, 어떻게 설명하지 말아야 할 것인지, 내가 왜 그대들에게 그것을 설명하겠는가?”

196. ‘‘Imesañca, cunda, pubbantasahagatānaṃ diṭṭhinissayānaṃ imesañca aparantasahagatānaṃ diṭṭhinissayānaṃ pahānāya samatikkamāya evaṃ mayā cattāro satipaṭṭhānā desitā paññattā. Katame cattāro? Idha, cunda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī…pe… citte cittānupassī… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesañca cunda, pubbantasahagatānaṃ diṭṭhinissayānaṃ imesañca aparantasahagatānaṃ diṭṭhinissayānaṃ pahānāya samatikkamāya. Evaṃ mayā ime cattāro satipaṭṭhānā desitā paññattā’’ti.

196. “준다여, 과거와 관련된 이러한 견해의 집착들과 미래와 관련된 이러한 견해의 집착들을 버리고 극복하기 위해, 이와 같이 나에 의해 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)이 설해졌고 규정되었다. 무엇이 네 가지인가? 준다여, 여기 수행자는 몸에서 몸을 관찰하며 머무니, 열정적으로, 분명하게 알아차리며, 마음챙기며, 세상에 대한 탐욕과 고뇌를 제거한다. 느낌에서 느낌을 관찰하며… (중략) … 마음에서 마음을 관찰하며… 법에서 법을 관찰하며 머무니, 열정적으로, 분명하게 알아차리며, 마음챙기며, 세상에 대한 탐욕과 고뇌를 제거한다. 준다여, 과거와 관련된 이러한 견해의 집착들과 미래와 관련된 이러한 견해의 집착들을 버리고 극복하기 위해, 이와 같이 나에 의해 이 네 가지 마음챙김의 확립이 설해졌고 규정되었다.”

197. Tena kho pana samayena āyasmā upavāṇo bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho āyasmā upavāṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Pāsādiko vatāyaṃ, bhante, dhammapariyāyo; supāsādiko vatāyaṃ bhante, dhammapariyāyo, ko nāmāyaṃ bhante dhammapariyāyo’’ti? ‘‘Tasmātiha tvaṃ, upavāṇa, imaṃ dhammapariyāyaṃ ‘pāsādiko’ tveva naṃ dhārehī’’ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā upavāṇo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

197. 그때 존자 우파와나가 세존의 뒤에 서서 세존께 부채질을 해드리고 있었다. 그때 존자 우파와나가 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 경이롭습니다. 세존이시여, 놀랍습니다! 세존이시여, 참으로 이 법의 가르침은 신심을 일으킵니다. 세존이시여, 참으로 이 법의 가르침은 매우 신심을 일으킵니다. 세존이시여, 이 법의 가르침의 이름은 무엇입니까?” “우파와나여, 그러므로 그대는 이 법의 가르침을 ‘파사디카(신심을 일으키는 가르침)’라고 기억하라.” 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. 존자 우파와나는 세존의 말씀을 기뻐하며 환호하였다.

Pāsādikasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.

여섯 번째 파사디카 경이 끝났다.

7. Lakkhaṇasuttaṃ

7. 7. 라카나 경(대인상의 경)

Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni

서른두 가지 대인의 형상

198. Evaṃ [Pg.117] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhaddante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

198. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서 사왓티의 제타 숲, 아나타삔디카 승원에 머무셨다. 그때 세존께서 비구들을 부르셨다. “비구들이여.” “세존이시여”라고 그 비구들은 세존께 응답했다. 세존께서 이와 같이 말씀하셨다.

199. ‘‘Dvattiṃsimāni, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti; seyyathidaṃ, cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado.

199. “비구들이여, 대인에게는 서른두 가지 대인의 형상이 있으니, 이것을 갖춘 대인에게는 오직 두 가지 길만이 있고 다른 길은 없다. 만약 집에서 생활하면, 법다운 법왕이며, 사방을 정복하여 승리하고, 나라를 안정시키며, 일곱 가지 보물을 갖춘 전륜성왕이 된다. 그 왕에게는 이러한 일곱 가지 보물이 있으니, 즉 윤보, 상보, 마보, 주보, 여보, 거사보, 그리고 일곱 번째로 주병보이다. 그에게는 용맹하고 영웅적인 자태를 갖추어 적군을 물리치는 천 명 이상의 아들이 있게 된다. 그는 바다로 둘러싸인 이 대지를 징벌이나 무기가 아니라 법으로써 정복하고 다스린다. 그러나 만약 집을 떠나 출가하면, 세상에서 번뇌의 덮개를 벗겨낸 거룩한 분, 바르게 깨달은 분(정등각자)이 된다.”

200. ‘‘Katamāni ca tāni, bhikkhave, dvattiṃsa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā? Sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado.

200. “비구들이여, 대인에게 오직 두 가지 길만이 있고 다른 길은 없게 하는 그 서른두 가지 대인의 형상이란 무엇인가? 만약 집에서 생활하면 전륜성왕이 되고… (중략) … 만약 집을 떠나 출가하면, 세상에서 번뇌의 덮개를 벗겨낸 거룩한 분, 바르게 깨달은 분이 된다.”

‘‘Idha, bhikkhave, mahāpuriso suppatiṭṭhitapādo hoti. Yampi, bhikkhave, mahāpuriso suppatiṭṭhitapādo hoti, idampi, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

“비구들이여, 이 세상에 대인은 발바닥이 고르게 잘 안착되어 있다. 비구들이여, 대인이 발바닥이 고르게 잘 안착되어 있다는 것, 이것 또한 대인의 대인 표상이다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāpurisassa heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni. Yampi[Pg.118], bhikkhave, mahāpurisassa heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni, idampi, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

“비구들이여, 다시 더 나아가 대인의 발바닥에는 천 개의 살과 테두리와 배꼽을 갖추고 모든 형상을 완벽하게 구비한 수레바퀴 문양이 나타나 있다. 비구들이여, 대인의 발바닥에 천 개의 살과 테두리와 배꼽을 갖추고 모든 형상을 완벽하게 구비한 수레바퀴 문양이 나타나 있다는 것, 이것 또한 대인의 대인 형상 중 하나이다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāpuriso āyatapaṇhi hoti…pe… dīghaṅguli hoti… mudutalunahatthapādo hoti… jālahatthapādo hoti… ussaṅkhapādo hoti… eṇijaṅgho hoti… ṭhitakova anonamanto ubhohi pāṇitalehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati… kosohitavatthaguyho hoti… suvaṇṇavaṇṇo hoti kañcanasannibhattaco… sukhumacchavi hoti, sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalimpati… ekekalomo hoti, ekekāni lomāni lomakūpesu jātāni… uddhaggalomo hoti, uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni kuṇḍalāvaṭṭāni dakkhiṇāvaṭṭakajātāni … brahmujugatto hoti… sattussado hoti… sīhapubbaddhakāyo hoti… citantaraṃso hoti… nigrodhaparimaṇḍalo hoti, yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa byāmo yāvatakvassa byāmo tāvatakvassa kāyo… samavaṭṭakkhandho hoti… rasaggasaggī hoti… sīhahanu hoti… cattālīsadanto hoti … samadanto hoti… aviraḷadanto hoti… susukkadāṭho hoti… pahūtajivho hoti… brahmassaro hoti karavīkabhāṇī… abhinīlanetto hoti… gopakhumo hoti… uṇṇā bhamukantare jātā hoti, odātā mudutūlasannibhā. Yampi, bhikkhave, mahāpurisassa uṇṇā bhamukantare jātā hoti, odātā mudutūlasannibhā, idampi, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

“비구들이여, 또한 대인(大人)은 발꿈치가 길고(1), 손가락과 발가락이 길며(2), 손발이 부드럽고 가늘며(3), 손가락과 발가락 사이에 그물 같은 막이 있고(4), 발등이 높이 솟아 있으며(5), 종아리가 에니 사슴과 같고(6), 서서 몸을 굽히지 않고도 양 손바닥으로 무릎을 만지고 문지를 수 있으며(7), 음부가 칼집에 든 것처럼 감추어져 있고(8), 황금색 피부를 가졌으며(9), 피부가 금빛처럼 빛나고(10), 살결이 매우 매끄러워 그 매끄러움으로 인해 몸에 먼지와 때가 앉지 않으며(11), 털이 구멍마다 하나씩 나 있고(12), 몸의 털이 위로 향해 있으며 그 털은 청색이고 연지 색이며 오른쪽으로 말려 올라가 있고(13), 몸이 범천처럼 곧으며(14), 일곱 군데(두 손바닥, 두 발바닥, 두 어깨, 목덜미)가 살이 차올라 두툼하고(15), 상체가 사자와 같으며(16), 양 어깨 사이가 넓고 편평하며(17), 몸의 비율이 니그로다 나무와 같아 키의 높이만큼 팔을 벌린 너비가 같고(18), 어깨가 둥글고 반듯하며(19), 맛을 느끼는 신경이 최고이며(20), 턱이 사자와 같고(21), 치아가 마흔 개이며(22), 치아가 고르고(23), 치아 사이가 촘촘하며(24), 송곳니가 매우 희고(25), 혀가 크고 길며(26), 범천의 음성을 가졌고 카라비카 새의 소리처럼 감미로우며(27), 눈동자가 짙은 청색이고(28), 속눈썹이 소의 속눈썹과 같으며(29), 미간에 하얗고 부드러운 솜털인 우나(백호)가 나 있다(30). 비구들이여, 대인의 미간에 하얗고 부드러운 솜털이 난 이것 또한 대인의 대인상(大人相)이다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāpuriso uṇhīsasīso hoti. Yampi, bhikkhave, mahāpuriso uṇhīsasīso hoti, idampi, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

“비구들이여, 또한 대인은 머리가 두건을 쓴 것 같은 형상(육계)을 하고 있다(31). 비구들이여, 대인이 머리가 두건을 쓴 것 같은 형상을 하고 있는 이것 또한 대인의 대인상이다.”

‘‘Imāni kho tāni, bhikkhave, dvattiṃsa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace [Pg.119] agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado.

“비구들이여, 대인에게는 이러한 서른두 가지 대인상이 있으니, 이를 갖춘 대인에게는 오직 두 가지 길만이 있고 다른 길은 없다. 만일 재가에 머물면 전륜성왕이 되어... (중략) ... 만일 집을 떠나 출가하면 세상의 번뇌를 걷어낸 거룩한 분(아라한), 정등각자가 된다.”

‘‘Imāni kho, bhikkhave, dvattiṃsa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni bāhirakāpi isayo dhārenti, no ca kho te jānanti – ‘imassa kammassa kaṭattā idaṃ lakkhaṇaṃ paṭilabhatī’ti.

“비구들이여, 외도의 선인(仙人)들도 이 서른두 가지 대인상을 알고는 있지만, ‘이러한 업을 지었기 때문에 이 상을 얻게 되었다’는 것은 알지 못한다.”

(1) Suppatiṭṭhitapādatālakkhaṇaṃ

(1) 발바닥이 지면에 잘 밀착되는 상

201. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno daḷhasamādāno ahosi kusalesu dhammesu, avatthitasamādāno kāyasucarite vacīsucarite manosucarite dānasaṃvibhāge sīlasamādāne uposathupavāse matteyyatāya petteyyatāya sāmaññatāya brahmaññatāya kule jeṭṭhāpacāyitāya aññataraññataresu ca adhikusalesu dhammesu. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhiggaṇhāti dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi. So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Suppatiṭṭhitapādo hoti. Samaṃ pādaṃ bhūmiyaṃ nikkhipati, samaṃ uddharati, samaṃ sabbāvantehi pādatalehi bhūmiṃ phusati.

201. “비구들이여, 여래가 과거 전생에 사람으로 태어났을 때, 유익한 법(善法)에 확고하게 머물고, 몸과 말과 마음의 선행과 보시와 나눔, 계를 지킴과 포살을 지킴, 부모에 대한 효도, 사문과 바라문에 대한 공경, 집안의 어른을 공경함, 그리고 그 밖의 지극히 뛰어난 선법들을 실천함에 있어 결코 물러섬이 없었다. 그는 그 업을 짓고 쌓아 풍성하게 한 인연으로, 몸이 무너져 죽은 뒤에 선처(善處)인 천상 세계에 태어났다. 그는 그곳에서 천상의 수명, 용모, 행복, 명성, 권세, 그리고 천상의 형색, 소리, 향기, 맛, 감촉의 열 가지 면에서 다른 천신들보다 뛰어났다. 그는 그곳에서 죽어 다시 이 인간 세상으로 돌아와 이 대인상을 얻었으니, 곧 발바닥이 평평하여 지면에 잘 밀착되는 상이다. 그는 발을 땅에 딛을 때 평평하게 딛고, 들어 올릴 때도 평평하게 들어 올리며, 발바닥 전체로 지면을 고르게 밟는다.”

202. ‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti; seyyathidaṃ, cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ akhilamanimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati[Pg.120]. Rājā samāno kiṃ labhati? Akkhambhiyo hoti kenaci manussabhūtena paccatthikena paccāmittena. Rājā samāno idaṃ labhati. ‘‘Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. Buddho samāno kiṃ labhati? Akkhambhiyo hoti abbhantarehi vā bāhirehi vā paccatthikehi paccāmittehi rāgena vā dosena vā mohena vā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

202. “그는 이 상을 갖추었기에, 만일 재가에 머물면 법다운 법왕인 전륜성왕이 되어 사방을 정복하고 영토를 안정시키며 칠보(七寶)를 갖추게 된다. 그에게는 윤보, 상보, 마보, 주보, 여보, 거사보, 그리고 일곱 번째인 주병보의 칠보가 생긴다. 또한 그에게는 용맹하고 위풍당당하며 적군을 물리칠 수 있는 천 명 이상의 아들들이 생긴다. 그는 바다를 경계로 하는 이 대지를 형벌이나 무기 없이 법으로써 정복하여 도적이 없고 평화로우며 번영하는 나라를 다스린다. 왕이 되었을 때 그는 무엇을 얻는가? 어떠한 인간이나 적대자도 그를 흔들 수 없게 된다. 왕으로서 그는 이것을 얻는다. 만일 집을 떠나 출가하면 세상의 번뇌를 걷어낸 거룩한 분, 정등각자가 된다. 부처가 되었을 때 그는 무엇을 얻는가? 내부의 적이나 외부의 적, 즉 탐욕이나 성냄이나 어리석음, 혹은 사문이나 바라문이나 천신이나 마왕이나 범천이나 세상의 그 누구도 그를 흔들 수 없게 된다. 부처로서 그는 이것을 얻는다.” 세존께서는 이 내용을 말씀하셨다.

203. Tatthetaṃ vuccati –

203. 이와 관련하여 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Sacce ca dhamme ca dame ca saṃyame,Soceyyasīlālayuposathesu ca;

Dāne ahiṃsāya asāhase rato,Daḷhaṃ samādāya samattamācari.

“진실과 법과 절제와 자제, 청정함과 계행과 포살의 실천, 보시와 불살생과 비폭력에 기뻐하며, 이를 확고히 받아들여 온전하게 행하였도다.”

‘‘So tena kammena divaṃ samakkami,Sukhañca khiḍḍāratiyo ca anvabhi ;

Tato cavitvā punarāgato idha,Samehi pādehi phusī vasundharaṃ.

“그는 그 업으로 천상에 올라가 그곳의 행복과 즐거움을 누렸으며, 그곳에서 죽어 다시 이곳으로 돌아와 평평한 발로 대지를 밟았도다.”

‘‘Byākaṃsu veyyañjanikā samāgatā,Samappatiṭṭhassa na hoti khambhanā;

Gihissa vā pabbajitassa vā puna,Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadatthajotakaṃ.

“상을 보는 자들이 모여 예언하기를, 발바닥이 평평하게 닿는 자는 재가자든 출가자든 결코 흔들림이 없으리니, 그 상은 그러한 이익을 나타내는 것이라 하였도다.”

‘‘Akkhambhiyo hoti agāramāvasaṃ,Parābhibhū sattubhi nappamaddano;

Manussabhūtenidha hoti kenaci,Akkhambhiyo tassa phalena kammuno.

“집에 머물면 흔들림 없는 왕이 되어 타인을 제압하고 적들에게 눌리지 않으니, 인간 세상 그 누구도 그 업의 결과로 인한 그를 흔들 수 없도다.”

‘‘Sace [Pg.121] ca pabbajjamupeti tādiso,Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo;

Aggo na so gacchati jātu khambhanaṃ,Naruttamo esa hi tassa dhammatā’’ti.

“만일 그러한 자가 출가하여 세속을 떠남에 기뻐하고 지혜를 갖추면, 위없는 분이 되어 결코 흔들림이 없으리니, 사람 중에 으뜸가는 이에게는 이것이 자연스러운 이치로다.”

(2) Pādatalacakkalakkhaṇaṃ

(2) 발바닥에 수레바퀴 문양이 있는 상

204. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno bahujanassa sukhāvaho ahosi, ubbegauttāsabhayaṃ apanuditā, dhammikañca rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidhātā, saparivārañca dānaṃ adāsi. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni suvibhattantarāni.

204. "비구들이여, 여래가 예전의 태어남, 예전의 존재, 예전의 거처에서 예전에 인간이었을 때, 많은 사람에게 행복을 가져다주고, 두려움과 공포와 무서움을 제거하며, 법다운 수호와 보호와 방비를 베풀고, 권속과 함께 보시를 행하였다. 그는 그 업을 짓고 쌓고 늘리고 풍성하게 한 까닭에, 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어났다. ... 그는 거기서 죽어 이곳으로 와서 이 대인(大人)의 표상을 얻었으니, 발바닥에 천 개의 살과 테두리와 배꼽을 갖추고 모든 형상이 완벽하며 부위가 잘 나누어진 바퀴 문양들이 생겨난 것이다."

‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Mahāparivāro hoti; mahāssa honti parivārā brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. Buddho samāno kiṃ labhati? Mahāparivāro hoti; mahāssa honti parivārā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

"그는 이 표상을 갖추었기에 만일 집에서 생활하면 전륜성왕이 된다. ... 왕으로서 무엇을 얻는가? 많은 권속을 얻는다. 바라문과 거사들, 성읍과 지방의 사람들, 회계관과 대신들, 군인들, 문지기들, 대신들과 고문들, 제후들과 영주들과 왕자들이 그의 많은 권속이 된다. 왕으로서 이것을 얻는다. 만일 그가 집에서 나와 출가하면, 세상에서 번뇌의 덮개를 걷어낸 거룩한 분(아라한)이자 바르게 깨달은 분(정등각자)이 된다. 부처로서 무엇을 얻는가? 많은 권속을 얻는다. 비구, 비구니, 우바새, 우바이, 신(천신), 인간, 아수라, 나가, 건달바들이 그의 많은 권속이 된다. 부처로서 이것을 얻는다.' 세존께서 이 내용을 말씀하셨다."

205. Tatthetaṃ vuccati –

205. 이와 관련하여 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Pure puratthā purimāsu jātisu,Manussabhūto bahunaṃ sukhāvaho;

Ubbhegauttāsabhayāpanūdano,Guttīsu rakkhāvaraṇesu ussuko.

"예전의 과거, 전생의 삶에서 인간이었을 때 많은 이들에게 행복을 가져다주었고, 두려움과 공포와 무서움을 제거했으며, 방비와 보호와 수호에 힘썼다."

‘‘So [Pg.122] tena kammena divaṃ samakkami,Sukhañca khiḍḍāratiyo ca anvabhi;

Tato cavitvā punarāgato idha,Cakkāni pādesu duvesu vindati.

"그는 그 업으로 천상에 올라가 천상의 안락과 즐거움을 누렸다. 거기서 죽어 다시 이곳으로 와서 두 발바닥에 바퀴 문양을 얻었다."

‘‘Samantanemīni sahassarāni ca,Byākaṃsu veyyañjanikā samāgatā;

Disvā kumāraṃ satapuññalakkhaṇaṃ,Parivāravā hessati sattumaddano.

"모인 관상가들은 완벽한 테두리와 천 개의 살을 가진 바퀴를 보고, 백 가지 복의 표상을 가진 왕자를 보고서 예언하기를, '이분은 많은 권속을 거느릴 것이며 적들을 굴복시킬 것이다'라고 하였다."

Tathā hī cakkāni samantanemini,Sace na pabbajjamupeti tādiso;

Vatteti cakkaṃ pathaviṃ pasāsati,Tassānuyantādha bhavanti khattiyā.

"테두리가 완벽한 바퀴 문양들 때문에, 만일 이와 같은 이가 출가하지 않으면 바퀴를 굴리며 대지를 다스릴 것이니, 이곳의 왕들이 그를 따르게 될 것이다."

‘‘Mahāyasaṃ saṃparivārayanti naṃ,Sace ca pabbajjamupeti tādiso;

Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo,Devāmanussāsurasakkarakkhasā.

"명성 높은 이들이 그를 에워쌀 것이다. 만일 이와 같은 이가 출가하여 출리의 원력에 기뻐하며 지혜로워지면, 신, 인간, 아수라, 제석천, 나찰들과,"

‘‘Gandhabbanāgā vihagā catuppadā,Anuttaraṃ devamanussapūjitaṃ;

Mahāyasaṃ saṃparivārayanti na’’nti.

“간다바와 나가들, 새들, 네 발 짐승들이 신과 인간의 공경을 받는 위없고 명성 높은 그분을 에워쌀 것이다’라고 말했습니다.”

(3-5) Āyatapaṇhitāditilakkhaṇaṃ

(3-5) 긴 뒤꿈치 등의 세 가지 표상

206. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato ahosi nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī vihāsi. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā ussannattā vipulattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni tīṇi mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Āyatapaṇhi ca hoti, dīghaṅguli ca brahmujugatto ca.

206. "비구들이여, 여래가 예전의 태어남, 예전의 존재, 예전의 거처에서 예전에 인간이었을 때, 생명을 죽이는 일을 버리고 생명을 죽이는 일에서 멀리 떠나, 몽둥이를 내려놓고 칼을 내려놓았으며, 부끄러움을 알고 자애로웠으며 모든 생명의 이익을 위해 연민하며 머물렀다. 그는 그 업을 짓고 쌓고 늘리고 풍성하게 한 까닭에 ... 그는 거기서 죽어 이곳으로 와서 이 세 가지 대인의 표상을 얻었으니, 뒤꿈치가 길고, 손가락과 발가락이 길며, 몸이 범천처럼 곧은 것이다."

‘‘So [Pg.123] tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Dīghāyuko hoti ciraṭṭhitiko, dīghamāyuṃ pāleti, na sakkā hoti antarā jīvitā voropetuṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena paccāmittena. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Dīghāyuko hoti ciraṭṭhitiko, dīghamāyuṃ pāleti, na sakkā hoti antarā jīvitā voropetuṃ paccatthikehi paccāmittehi samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

"그는 이 표상들을 갖추었기에 만일 집에서 생활하면 전륜성왕이 된다. ... 왕으로서 무엇을 얻는가? 장수하고 오래 머물며 긴 수명을 보존하니, 적이나 원수인 어떤 인간도 도중에 그의 생명을 빼앗을 수 없다. 왕으로서 이것을 얻는다. ... 부처로서 무엇을 얻는가? 장수하고 오래 머물며 긴 수명을 보존하니, 적이나 원수인 사문, 바라문, 신, 마라, 범천 등 세상의 그 누구도 도중에 그의 생명을 빼앗을 수 없다. 부처로서 이것을 얻는다.' 세존께서 이 내용을 말씀하셨다."

207. Tatthetaṃ vuccati –

207. 이와 관련하여 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Māraṇavadhabhayattano viditvā,Paṭivirato paraṃ māraṇāyahosi;

Tena sucaritena saggamagamā,Sukataphalavipākamanubhosi.

"자신에게 닥칠 죽임의 두려움을 알고 다른 이를 죽이는 일에서 멀리 떠났다. 그 선행으로 천상에 가서 잘 지은 업의 과보를 누렸다."

‘‘Caviya punaridhāgato samāno,Paṭilabhati idha tīṇi lakkhaṇāni;

Bhavati vipuladīghapāsaṇhiko,Brahmāva suju subho sujātagatto.

"죽어서 다시 이곳으로 와서 세 가지 표상을 얻었으니, 뒤꿈치가 넓고 길며, 범천처럼 곧고 아름답고 잘생긴 몸을 가졌다."

‘‘Subhujo susu susaṇṭhito sujāto,Mudutalunaṅguliyassa honti;

Dīghā tībhi purisavaraggalakkhaṇehi,Cirayapanāya kumāramādisanti.

"아름다운 팔을 가졌고 젊으며, 균형 잡히고 잘 태어났으며, 손가락과 발가락이 부드럽고 길다. 이 세 가지 뛰어난 대인의 표상으로 지혜로운 이들은 왕자가 오래 살 것을 예언한다."

‘‘Bhavati yadi gihī ciraṃ yapeti,Cirataraṃ pabbajati yadi tato hi;

Yāpayati ca vasiddhibhāvanāya,Iti dīghāyukatāya taṃ nimitta’’nti.

"만일 재가자가 되면 오래 살고, 만일 출가하면 그보다 더 오래 사니, 자재함의 수행으로 목숨을 이어가기 때문이다. 이처럼 이 세 표상은 장수의 징표이다'라고 예언했다."

(6) Sattussadatālakkhaṇaṃ

(6) 일곱 곳이 불룩한 표상

208. ‘‘Yampi[Pg.124], bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno dātā ahosi paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati, sattussado hoti, sattassa ussadā honti; ubhosu hatthesu ussadā honti, ubhosu pādesu ussadā honti, ubhosu aṃsakūṭesu ussadā honti, khandhe ussado hoti.

208. "비구들이여, 여래가 예전의 태어남, 예전의 존재, 예전의 거처에서 예전에 인간이었을 때, 맛깔나고 훌륭한 씹어 먹는 음식, 받아먹는 음식, 맛보는 음식, 핥아먹는 음식, 마시는 음식을 보시하는 이였다. 그는 그 업을 행한 까닭에 ... 그는 거기서 죽어 이곳으로 와서 이 대인의 표상을 얻었으니, 일곱 곳이 불룩한 것이다. 즉, 양손과 양발, 양 어깨와 등줄기에 살이 올라 불룩하다."

‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Lābhī hoti paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Lābhī hoti paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

"그는 이 표상을 갖추었기에 만일 집에서 생활하면 전륜성왕이 된다. ... 왕으로서 무엇을 얻는가? 맛깔나고 훌륭한 씹어 먹는 음식, 받아먹는 음식, 맛보는 음식, 핥아먹는 음식, 마시는 음식을 얻는다. 왕으로서 이것을 얻는다. ... 부처로서 무엇을 얻는가? 맛깔나고 훌륭한 씹어 먹는 음식, 받아먹는 음식, 맛보는 음식, 핥아먹는 음식, 마시는 음식을 얻는다. 부처로서 이것을 얻는다.' 세존께서 이 내용을 말씀하셨다."

209. Tatthetaṃ vuccati –

209. 이와 관련하여 이렇게 말씀하셨다.

‘‘Khajjabhojjamatha leyya sāyiyaṃ,Uttamaggarasadāyako ahu;

Tena so sucaritena kammunā,Nandane ciramabhippamodati.

"씹어 먹는 것과 받아먹는 것, 핥아먹는 것과 맛보는 것 등 가장 뛰어난 맛의 음식을 보시하는 이였기에, 그는 잘 행한 그 업으로 난다나 숲에서 오랫동안 기뻐했다."

‘‘Satta cussade idhādhigacchati,Hatthapādamudutañca vindati;

Āhu byañjananimittakovidā,Khajjabhojjarasalābhitāya naṃ.

"이곳에서 일곱 곳이 불룩한 표상을 얻고 손과 발의 부드러움을 얻었다. 표상의 징조에 능통한 이들은 그가 뛰어난 음식을 얻을 분이라고 말하였다."

‘‘Yaṃ gihissapi tadatthajotakaṃ,Pabbajjampi ca tadādhigacchati;

Khajjabhojjarasalābhiruttamaṃ,Āhu sabbagihibandhanacchida’’nti.

재가자에게도 그러한 이익을 가져다주는 공덕은 출가하여 수행할 때도 그것을 얻게 합니다. 모든 재가의 속박을 끊으신 부처님께서는 가장 수승한 음식과 맛을 얻으신다고 사람들은 말합니다.

(7-8) Karacaraṇamudujālatālakkhaṇāni

(7-8) 손발이 부드럽고 섬세하며 그물처럼 연결된 특징

210. ‘‘Yampi[Pg.125], bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno catūhi saṅgahavatthūhi janaṃ saṅgāhako ahosi – dānena peyyavajjena atthacariyāya samānattatāya. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Mudutalunahatthapādo ca hoti jālahatthapādo ca.

210. 비구들이여, 여래는 전생에 인간이었을 때 보시, 사랑스러운 말, 이로운 행위, 평등한 대우라는 네 가지 섭수(攝受)의 덕목으로 사람들을 거두어들였습니다. 그는 그 공덕을 지었기 때문에... 그곳에서 죽어 이곳으로 다시 왔을 때 손발이 부드럽고 섬세하며 손가락과 발가락 사이에 그물 같은 막이 있는 두 가지 대인(大人)의 형상을 얻게 되었습니다.

‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Susaṅgahitaparijano hoti, susaṅgahitāssa honti brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Susaṅgahitaparijano hoti, susaṅgahitāssa honti bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

이러한 형상을 갖추고 만약 집에 머물면 전륜성왕이 됩니다... 왕이 되면 무엇을 얻는가? 잘 화합된 권속을 얻으니, 바라문과 거사, 성읍과 지방 사람들, 회계사와 고위 관리, 사병과 문지기, 대신과 조언자, 제후와 영주와 왕자들이 그를 잘 따릅니다. 왕이 되면 이와 같은 성취를 얻습니다. 부처가 되면 무엇을 얻는가? 잘 화합된 권속을 얻으니, 비구와 비구니, 우바새와 우바이, 천신과 인간, 아수라와 용과 건달바들이 그를 잘 따릅니다. 부처가 되면 이와 같은 성취를 얻습니다. 세존께서는 이 내용을 말씀하셨습니다.

211. Tatthetaṃ vuccati –

211. 이에 대하여 다음과 같이 전해집니다.

‘‘Dānampi catthacariyatañca,Piyavāditañca samānattatañca ;

Kariyacariyasusaṅgahaṃ bahūnaṃ,Anavamatena guṇena yāti saggaṃ.

보시와 이로운 행위, 사랑스러운 말과 평등한 대우를 실천하며 많은 사람을 잘 거두어들였으니, 그 흠잡을 데 없는 덕성으로 인해 천상에 태어났습니다.

‘‘Caviya punaridhāgato samāno,Karacaraṇamudutañca jālino ca;

Atirucirasuvaggudassaneyyaṃ,Paṭilabhati daharo susu kumāro.

천상에서 죽어 다시 이곳에 왔을 때, 그 어린 왕자는 부드러운 손발과 그물 같은 형상을 갖추었으니, 매우 아름답고 우아하며 보기 좋은 모습입니다.

‘‘Bhavati [Pg.126] parijanassavo vidheyyo,Mahimaṃ āvasito susaṅgahito;

Piyavadū hitasukhataṃ jigīsamāno,Abhirucitāni guṇāni ācarati.

그는 말을 잘 듣고 순종하는 권속을 두게 되며, 이 땅을 다스리면서 사람들을 잘 거두어들입니다. 사랑스러운 말을 하며 사람들의 이익과 행복을 구하고, 매우 훌륭한 덕성들을 실천합니다.

‘‘Yadi ca jahati sabbakāmabhogaṃ,Kathayati dhammakathaṃ jino janassa;

Vacanapaṭikarassābhippasannā,Sutvāna dhammānudhammamācarantī’’ti.

만약 모든 감각적 쾌락의 즐거움을 버리면, 승리자(부처)가 되어 사람들에게 법을 설합니다. 그의 말을 따르는 사람들은 법을 듣고 깊이 신수하여, 법에 합당한 법을 실천합니다.

(9-10) Ussaṅkhapādauddhaggalomatālakkhaṇāni

(9-10) 복사뼈가 위로 솟아 있고 털이 위로 향해 있는 특징

212. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno atthūpasaṃhitaṃ dhammūpasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsitā ahosi, bahujanaṃ nidaṃsesi, pāṇīnaṃ hitasukhāvaho dhammayāgī. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Ussaṅkhapādo ca hoti, uddhaggalomo ca.

212. 비구들이여, 여래는 전생에 인간이었을 때 이익과 관련되고 법과 관련된 말을 하였으며, 많은 사람에게 길을 보여주고 중생들에게 이익과 행복을 가져다주는 법의 보시자였습니다. 그는 그 공덕을 지었기 때문에... 그곳에서 죽어 이곳으로 다시 왔을 때 복사뼈가 발등 위로 높이 솟아 있고 털이 위쪽으로 향해 있는 두 가지 대인의 형상을 얻게 되었습니다.

‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato, sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Aggo ca hoti seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca kāmabhogīnaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Aggo ca hoti seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca sabbasattānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

이러한 형상을 갖추고 만약 집에 머물면 전륜성왕이 됩니다... 왕이 되면 무엇을 얻는가? 감각적 즐거움을 누리는 자들 중에서 가장 뛰어나고 훌륭하며, 으뜸이고 최고이며 수승한 자가 됩니다. 왕이 되면 이와 같은 성취를 얻습니다. 부처가 되면 무엇을 얻는가? 모든 중생들 중에서 가장 뛰어나고 훌륭하며, 으뜸이고 최고이며 수승한 자가 됩니다. 부처가 되면 이와 같은 성취를 얻습니다. 세존께서는 이 내용을 말씀하셨습니다.

213. Tatthetaṃ vuccati –

213. 이에 대하여 다음과 같이 전해집니다.

‘‘Atthadhammasahitaṃ pure giraṃ,Erayaṃ bahujanaṃ nidaṃsayi;

Pāṇinaṃ hitasukhāvaho ahu,Dhammayāgamayajī amaccharī.

이전 생에 이익과 법을 담은 말을 함으로써 많은 사람에게 길을 보여주었고, 중생들에게 이익과 행복을 가져다주었으며, 인색함 없이 법의 보시를 베풀었습니다.

‘‘Tena [Pg.127] so sucaritena kammunā,Suggatiṃ vajati tattha modati;

Lakkhaṇāni ca duve idhāgato,Uttamappamukhatāya vindati.

그 선한 행위의 업으로 인해 그는 선처에 태어나 그곳에서 즐거움을 누렸습니다. 다시 이곳으로 왔을 때, 최상의 공덕을 쌓은 결과로 두 가지 형상을 얻게 되었습니다.

‘‘Ubbhamuppatitalomavā saso,Pādagaṇṭhirahu sādhusaṇṭhitā;

Maṃsalohitācitā tacotthatā,Uparicaraṇasobhanā ahu.

그의 털은 위로 솟아 있고, 복사뼈는 잘 자리 잡았으며 살과 피로 가득 차고 피부로 덮여 있어, 발 윗부분이 매우 아름답습니다.

‘‘Gehamāvasati ce tathāvidho,Aggataṃ vajati kāmabhoginaṃ;

Tena uttaritaro na vijjati,Jambudīpamabhibhuyya iriyati.

이와 같은 분이 집에 머물면 감각적 즐거움을 누리는 자들 중에서 최상의 위치에 오르며, 그보다 더 뛰어난 자는 존재하지 않으니 온 점부주를 압도하며 다스립니다.

‘‘Pabbajampi ca anomanikkamo,Aggataṃ vajati sabbapāṇinaṃ;

Tena uttaritaro na vijjati,Sabbalokamabhibhuyya viharatī’’ti.

수승한 정진으로 출가하면 모든 중생 가운데 최상의 위치에 오르며, 그보다 더 뛰어난 자는 존재하지 않으니 온 세상을 압도하며 머뭅니다.

(11) Eṇijaṅghalakkhaṇaṃ

(11) 에니 사슴 같은 장딴지의 특징

214. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno sakkaccaṃ vācetā ahosi sippaṃ vā vijjaṃ vā caraṇaṃ vā kammaṃ vā – ‘kiṃ time khippaṃ vijāneyyuṃ, khippaṃ paṭipajjeyyuṃ, na ciraṃ kilisseyyu’’nti. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Eṇijaṅgho hoti.

214. 비구들이여, 여래는 전생에 인간이었을 때 기술이나 학문, 행실이나 업무를 가르치면서 '어떻게 하면 이들이 빨리 배우고 실천하며 오랫동안 고생하지 않을까'라고 생각하며 정성껏 가르쳤습니다. 그는 그 공덕을 지었기 때문에... 그곳에서 죽어 이곳으로 다시 왔을 때 에니 사슴의 다리처럼 매끈하고 둥근 장딴지를 가진 대인의 형상을 얻게 되었습니다.

‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Yāni tāni rājārahāni rājaṅgāni rājūpabhogāni rājānucchavikāni tāni khippaṃ paṭilabhati. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Yāni [Pg.128] tāni samaṇārahāni samaṇaṅgāni samaṇūpabhogāni samaṇānucchavikāni, tāni khippaṃ paṭilabhati. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

이러한 형상을 갖추고 만약 집에 머물면 전륜성왕이 됩니다... 왕이 되면 무엇을 얻는가? 왕에게 합당한 요소와 부속물, 왕의 소지품 등 어울리는 것들을 신속히 얻습니다. 왕이 되면 이와 같은 성취를 얻습니다. 부처가 되면 무엇을 얻는가? 수행자에게 합당한 요소와 필수품 등 어울리는 것들을 신속히 얻습니다. 부처가 되면 이와 같은 성취를 얻습니다. 세존께서는 이 내용을 말씀하셨습니다.

215. Tatthetaṃ vuccati –

215. 이에 대하여 다음과 같이 전해집니다.

‘‘Sippesu vijjācaraṇesu kammesu,Kathaṃ vijāneyyuṃ lahunti icchati;

Yadūpaghātāya na hoti kassaci,Vāceti khippaṃ na ciraṃ kilissati.

기술과 학문, 행실과 업무에 대해 사람들이 어떻게 하면 빨리 알 수 있을까를 염원하였습니다. 타인을 해치지 않는 기술을 신속하게 가르쳐 주었으며, 그들이 오랫동안 고생하지 않게 하였습니다.

‘‘Taṃ kammaṃ katvā kusalaṃ sukhudrayaṃ,Jaṅghā manuññā labhate susaṇṭhitā;

Vaṭṭā sujātā anupubbamuggatā,Uddhaggalomā sukhumattacotthatā.

행복한 결과를 가져오는 그 선한 업을 지었기에, 아름답고 균형 잡혔으며 둥글고 매끈하게 위로 뻗은 장딴지를 얻었습니다. 털은 위로 향해 있고 고운 피부로 덮여 있습니다.

‘‘Eṇeyyajaṅghoti tamāhu puggalaṃ,Sampattiyā khippamidhāhu lakkhaṇaṃ;

Gehānulomāni yadābhikaṅkhati,Apabbajaṃ khippamidhādhigacchati.

현자들은 그러한 사람을 에니 사슴 같은 다리를 가진 자라고 부르며, 이것은 신속한 성취를 상징하는 특징입니다. 출가하지 않더라도 이 세상에서 원하는 세속적인 풍요를 신속하게 얻게 됩니다.

‘‘Sace ca pabbajjamupeti tādiso,Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo;

Anucchavikassa yadānulomikaṃ,Taṃ vindati khippamanomavikkamo ’’ti.

출가의 즐거움에 안주하고 지혜로운 그러한 분이 만약 출가한다면, 수행자에게 어울리고 적합한 것들을 줄지 않는 정진을 통해 신속하게 얻게 됩니다.

(12) Sukhumacchavilakkhaṇaṃ

(12) 피부가 섬세하고 부드러운 특징

216. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā ahosi – ‘‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya [Pg.129] assā’’ti. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Sukhumacchavi hoti, sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalimpati.

216. 비구들이여, 또한 여래는 이전의 생, 이전의 존재, 이전의 거처에서 예전에 인간이었을 때, 사문이나 바라문에게 다가가서 ‘존자시여, 무엇이 유익한 것입니까? 무엇이 해로운 것입니까? 무엇이 잘못된 것입니까? 무엇이 잘못되지 않은 것입니까? 무엇을 닦아야 합니까? 무엇을 닦지 말아야 합니까? 제가 무엇을 하면 오랫동안 해로움과 고통이 되겠습니까? 또한 제가 무엇을 하면 오랫동안 이로움과 행복이 되겠습니까?’라고 거듭 물었습니다. 그는 그 업을 지은 인연으로... (중략) ...그곳에서 죽어 이 세상에 왔을 때 이 대인의 표상을 얻었습니다. 그는 부드러운 살결을 가졌으니, 살결이 부드럽기 때문에 몸에 먼지와 때가 묻지 않습니다.

‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Mahāpañño hoti, nāssa hoti koci paññāya sadiso vā seṭṭho vā kāmabhogīnaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Mahāpañño hoti puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño, nāssa hoti koci paññāya sadiso vā seṭṭho vā sabbasattānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

그는 이 표상을 갖추었으므로, 만일 재가에 머물면 전륜성왕이 됩니다. ... (중략) ... 왕이 되었을 때 무엇을 얻습니까? 큰 지혜를 갖게 되며, 감각적 즐거움을 누리는 자들 가운데 지혜에 있어 그와 같거나 그보다 뛰어난 자가 아무도 없습니다. 왕이 되었을 때 이것을 얻습니다. ... 부처가 되었을 때 무엇을 얻습니까? 큰 지혜를 갖추고, 넓은 지혜, 즐거운 지혜, 빠른 지혜, 날카로운 지혜, 꿰뚫는 지혜를 갖게 되며, 모든 중생들 가운데 지혜에 있어 그와 같거나 그보다 뛰어난 자가 아무도 없습니다. 부처가 되었을 때 이것을 얻습니다. 세존께서는 이 내용을 말씀하셨습니다.

217. Tatthetaṃ vuccati –

217. 이와 관련하여 다음과 같이 설해졌습니다.

‘‘Pure puratthā purimāsu jātisu,Aññātukāmo paripucchitā ahu;

Sussūsitā pabbajitaṃ upāsitā,Atthantaro atthakathaṃ nisāmayi.

예전 과거의 이전 생들에서 알고자 하는 마음으로 거듭 물었으며, 지혜로운 이들의 말을 경청하고 출가자를 가까이 모시며, 이익을 탐구하여 이익에 관한 담론에 귀를 기울였네.

‘‘Paññāpaṭilābhagatena kammunā,Manussabhūto sukhumacchavī ahu;

Byākaṃsu uppādanimittakovidā,Sukhumāni atthāni avecca dakkhiti.

지혜를 얻기 위해 지은 그 업으로 인해, 인간으로 태어났을 때 부드러운 살결을 가졌네. 징조와 표상에 능통한 이들이 예언하기를, ‘이 왕자는 부드럽고 미세한 의미들을 통찰하여 보게 되리라.’

‘‘Sace na pabbajjamupeti tādiso,Vatteti cakkaṃ pathaviṃ pasāsati;

Atthānusiṭṭhīsu pariggahesu ca,Na tena seyyo sadiso ca vijjati.

만일 그와 같은 이가 출가하지 않는다면, 수레바퀴를 굴리며 대지를 다스리리니, 이익에 관한 가르침과 사물을 판단함에 있어 그보다 뛰어나거나 그와 같은 자는 존재하지 않네.

‘‘Sace ca pabbajjamupeti tādiso,Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo;

Paññāvisiṭṭhaṃ labhate anuttaraṃ,Pappoti bodhiṃ varabhūrimedhaso’’ti.

만일 그와 같은 이가 출가한다면, 출가하려는 의지에 기뻐하며 통찰력을 갖추고, 위없는 탁월한 지혜를 얻어 수승하고 광대한 지혜로 깨달음에 이르리라.

(13) Suvaṇṇavaṇṇalakkhaṇaṃ

(13) 황금빛 피부의 표상

218. ‘‘Yampi[Pg.130], bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno akkodhano ahosi anupāyāsabahulo, bahumpi vutto samāno nābhisajji na kuppi na byāpajji na patitthīyi, na kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Dātā ca ahosi sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāvuraṇānaṃ khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati. Suvaṇṇavaṇṇo hoti kañcanasannibhattaco.

218. 비구들이여, 또한 여래는 이전의 생, 이전의 존재, 이전의 거처에서 예전에 인간이었을 때, 분노하지 않았고 심적인 고통이 많지 않았습니다. 비록 많은 비난을 받았을지라도 화내거나 성내거나 원망하거나 대항하지 않았으며, 분노와 원한과 불만을 드러내지 않았습니다. 그리고 그는 부드럽고 보드라운 깔개와 덮개, 즉 고운 아마포, 고운 면직물, 고운 견직물, 고운 모직물을 보시하였습니다. 그는 그 업을 짓고 쌓은 인연으로... (중략) ...그곳에서 죽어 이 세상에 왔을 때 이 대인의 표상을 얻었습니다. 그는 황금빛 피부를 가졌으며, 그 피부는 마치 금과 같습니다.

‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Lābhī hoti sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāvuraṇānaṃ khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Lābhī hoti sukhumānaṃ mudukānaṃ attharaṇānaṃ pāvuraṇānaṃ khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

그는 이 표상을 갖추었으므로, 만일 재가에 머물면 전륜성왕이 됩니다. ... (중략) ... 왕이 되었을 때 무엇을 얻습니까? 부드럽고 보드라운 깔개와 덮개, 즉 고운 아마포, 고운 면직물, 고운 견직물, 고운 모직물을 얻게 됩니다. 왕이 되었을 때 이것을 얻습니다. ... 부처가 되었을 때 무엇을 얻습니까? 부드럽고 보드라운 깔개와 덮개, 즉 고운 아마포, 고운 면직물, 고운 견직물, 고운 모직물을 얻게 됩니다. 부처가 되었을 때 이것을 얻습니다. 세존께서는 이 내용을 말씀하셨습니다.

219. Tatthetaṃ vuccati –

219. 이와 관련하여 다음과 같이 설해졌습니다.

‘‘Akkodhañca adhiṭṭhahi adāsi,Dānañca vatthāni sukhumāni succhavīni;

Purimatarabhave ṭhito abhivissaji,Mahimiva suro abhivassaṃ.

이전 생에 머물 때 분노하지 않음을 결심하고 보시를 행하였네. 부드럽고 아름다운 색상의 의복들을 대지에 비를 뿌리는 구름처럼 아낌없이 베풀었네.

‘‘Taṃ katvāna ito cuto dibbaṃ,Upapajji sukataphalavipākamanubhutvā;

Kanakatanusannibho idhābhibhavati,Suravarataroriva indo.

그 공덕을 짓고 여기서 죽어 천상에 태어나 잘 지은 업의 결실을 누렸네. 다시 여기로 왔을 때, 황금빛 몸을 지녀 신들 중에 뛰어난 인드라처럼 압도하네.

‘‘Gehañcāvasati [Pg.131] naro apabbajja,Micchaṃ mahatimahiṃ anusāsati ;

Pasayha sahidha sattaratanaṃ,Paṭilabhati vimala sukhumacchaviṃ suciñca.

만일 사람이 출가하지 않고 집에 머물며 살고자 한다면, 광대한 대지를 위력으로 다스리리라. 이곳에서 정결하고 때 묻지 않은 부드러운 살결을 가진 이와 더불어 칠보를 얻으리라.

‘‘Lābhī acchādanavatthamokkhapāvuraṇānaṃ,Bhavati yadi anāgāriyataṃ upeti;

Sahito purimakataphalaṃ anubhavati,Na bhavati katassa panāso’’ti.

만일 출가자의 길로 나아간다면, 훌륭한 의복과 수승한 덮개를 얻게 되리라. 예전에 지은 업의 과보를 함께 누리리니, 지은 공덕은 결코 사라지지 않네.

(14) Kosohitavatthaguyhalakkhaṇaṃ

(14) 음부가 감추어져 있는 표상

220. Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno cirappanaṭṭhe sucirappavāsino ñātimitte suhajje sakhino samānetā ahosi. Mātarampi puttena samānetā ahosi, puttampi mātarā samānetā ahosi, pitarampi puttena samānetā ahosi, puttampi pitarā samānetā ahosi, bhātarampi bhātarā samānetā ahosi, bhātarampi bhaginiyā samānetā ahosi, bhaginimpi bhātarā samānetā ahosi, bhaginimpi bhaginiyā samānetā ahosi, samaṅgīkatvā ca abbhanumoditā ahosi. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati – kosohitavatthaguyho hoti.

220. 비구들이여, 또한 여래는 이전의 생, 이전의 존재, 이전의 거처에서 예전에 인간이었을 때, 오랫동안 헤어져 있었거나 아주 오래 떨어져 지냈던 친척과 친지, 우애 깊은 친구들을 서로 만나게 해주었습니다. 어머니를 아들과 만나게 하고, 아들을 어머니와 만나게 하며, 아버지를 아들과 만나게 하고, 아들을 아버지와 만나게 하며, 형제를 형제와, 오빠를 누이와, 누이를 오빠와, 자매를 자매와 만나게 해주었으며, 그들을 화합하게 하고 기쁘게 해주었습니다. 그는 그 업을 지은 인연으로... (중략) ...그곳에서 죽어 이 세상에 왔을 때 이 대인의 표상을 얻었습니다. 그는 음부가 집에 들어앉은 듯 감추어져 있습니다.

‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Pahūtaputto hoti, parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Pahūtaputto hoti, anekasahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

그는 이 표상을 갖추었으므로, 만일 재가에 머물면 전륜성왕이 됩니다. ... 왕이 되었을 때 무엇을 얻습니까? 많은 아들을 두게 되니, 천 명 이상의 아들이 생기며, 그들은 용맹하고 영웅적이며 적의 군대를 격퇴할 수 있습니다. 왕이 되었을 때 이것을 얻습니다. ... 부처가 되었을 때 무엇을 얻습니까? 많은 아들을 두게 되니, 수천 명의 아들이 생기며, 그들은 용맹하고 영웅적이며 상대의 군대를 격퇴할 수 있습니다. 부처가 되었을 때 이것을 얻습니다. 세존께서는 이 내용을 말씀하셨습니다.

221. Tatthetaṃ [Pg.132] vuccati –

221. 이와 관련하여 다음과 같이 설해졌습니다.

‘‘Pure puratthā purimāsu jātisu,Cirappanaṭṭhe sucirappavāsino;

Ñātī suhajje sakhino samānayi,Samaṅgikatvā anumoditā ahu.

예전 과거의 이전 생들에서 오랫동안 헤어져 있었거나 오랫동안 떨어져 지냈던 친척과 우애 깊은 친구들을 서로 만나게 하였으며, 그들을 화합하게 하여 기쁨을 주었네.

‘‘So tena kammena divaṃ samakkami,Sukhañca khiḍḍāratiyo ca anvabhi;

Tato cavitvā punarāgato idha,Kosohitaṃ vindati vatthachādiyaṃ.

그는 그 업으로 천상에 올라가서 즐거움과 유희의 기쁨을 누렸네. 그곳에서 죽어 다시 여기로 왔을 때, 옷에 덮인 듯 감추어진 음부를 얻었네.

‘‘Pahūtaputto bhavatī tathāvidho,Parosahassañca bhavanti atrajā;

Sūrā ca vīrā ca amittatāpanā,Gihissa pītiṃjananā piyaṃvadā.

그러한 공덕을 가진 전륜성왕은 많은 아들을 두게 되니, 천 명 이상의 친아들이 생깁니다. 그들은 용맹하고 영웅적인 기백을 갖추어 적들을 제압하며, 사람들에게 기쁨을 주고 사랑스러운 말을 합니다.

‘‘Bahūtarā pabbajitassa iriyato,Bhavanti puttā vacanānusārino;

Gihissa vā pabbajitassa vā puna,Taṃ lakkhaṇaṃ jāyati tadatthajotaka’’nti.

출가하여 수행하는 분(부처님)에게는 가르침을 따르는 더 많은 제자 아들들이 생깁니다. 재가자에게든 출가자에게든, 다시 그 표상은 그러한 이익을 나타내며 나타납니다.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

첫 번째 암송분이 끝났다.

(15-16) Parimaṇḍalaanonamajaṇṇuparimasanalakkhaṇāni

(15-16) 몸이 니그로다 나무처럼 곧고 둥글며, 굽히지 않고도 서서 두 손바닥으로 무릎을 만질 수 있는 상.

222. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno mahājanasaṅgahaṃ samekkhamāno samaṃ jānāti sāmaṃ jānāti, purisaṃ jānāti purisavisesaṃ jānāti – ‘ayamidamarahati ayamidamarahatī’ti tattha tattha purisavisesakaro ahosi. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ [Pg.133] āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Nigrodha parimaṇḍalo ca hoti, ṭhitakoyeva ca anonamanto ubhohi pāṇitalehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati.

222. 비구들이여, 여래가 전생에, 이전의 태어남에, 이전의 존재에, 이전에 살던 곳에서 인간이었을 때, 많은 사람을 포용하고 살피며, 평등함과 평등하지 않음을 알고, 직접 사람을 알고 사람의 차이를 알아서 '이 사람은 이것을 받을 만하고, 이 사람은 이것을 받을 만하다'고 하며 곳곳에서 사람에 따라 합당한 대우를 해주었다. 그는 그 업을 지었기 때문에... 그곳에서 죽어 이 인간 세상에 와서 이 두 가지 대성인의 상을 얻게 되었다. 몸이 니그로다 나무처럼 곧고 둥글며, 허리를 굽히지 않고 서서 두 손바닥으로 무릎을 만지고 문지를 수 있게 되었다.

‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo pahūtajātarūparajato pahūtavittūpakaraṇo pahūtadhanadhañño paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Rājā samāno idaṃ labhati…pe… buddho samāno kiṃ labhati? Aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Tassimāni dhanāni honti, seyyathidaṃ, saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhanaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

그는 이 상들을 갖추어 만약 집에 머물면 전륜성왕이 된다... 왕이 되어 무엇을 얻는가? 부유하고 재산이 많으며 큰 풍요를 누리니, 금과 은이 넉넉하고 가재도구가 풍부하며 재물과 곡식이 많고 창고와 곡간이 가득 찬다. 전륜성왕으로서 이것을 얻는다... 만약 부처가 되면 무엇을 얻는가? 부유하고 재산이 많으며 큰 풍요를 누린다. 그 부처에게는 다음과 같은 재산들이 있으니, 즉 믿음의 재산, 계행의 재산, 부끄러움의 재산, 창피함의 재산, 배움의 재산, 베풂의 재산, 지혜의 재산이다. 부처로서 이것을 얻는다. 세존께서 이 뜻을 말씀하셨다.

223. Tatthetaṃ vuccati –

223. 이와 관련하여 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Tuliya paṭivicaya cintayitvā,Mahājanasaṅgahanaṃ samekkhamāno;

Ayamidamarahati tattha tattha,Purisavisesakaro pure ahosi.

여래는 전생에 지혜로 헤아리고 살피며 많은 사람을 포용하는 일을 생각하고 관찰하여, '이 사람은 이것을 받을 만하다'고 하며 곳곳에서 사람에 따라 합당한 대우를 해주었다.

‘‘Mahiñca pana ṭhito anonamanto,Phusati karehi ubhohi jaṇṇukāni;

Mahiruhaparimaṇḍalo ahosi,Sucaritakammavipākasesakena.

굽히지 않고 지면에 서서 두 손으로 무릎을 만지며, 잘 닦은 선업의 과보가 남아서 니그로다 나무처럼 몸이 곧고 둥글게 되었다.

‘‘Bahuvividhanimittalakkhaṇaññū,Atinipuṇā manujā byākariṃsu;

Bahuvividhā gihīnaṃ arahāni,Paṭilabhati daharo susu kumāro.

다양하고 수많은 표상과 특징을 아는 매우 총명한 사람들이 예언하기를, '어린 소년인 이 아이는 재가자들에게 어울리는 다양하고 수많은 보물들을 얻으리라.'

‘‘Idha ca mahīpatissa kāmabhogī,Gihipatirūpakā bahū bhavanti;

Yadi ca jahati sabbakāmabhogaṃ,Labhati anuttaraṃ uttamadhanagga’’nti.

이 세상에서 대지를 다스리는 왕이 된다면 재가자에게 적합한 많은 감각적 즐거움을 누릴 것이요, 만약 모든 감각적 즐거움을 버린다면 위없고 가장 뛰어난 보배를 얻으리라고 예언했다.

(17-19) Sīhapubbaddhakāyāditilakkhaṇaṃ

(17-19) 사자의 상체와 같은 몸 등 세 가지 상.

224. ‘‘Yampi[Pg.134], bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno bahujanassa atthakāmo ahosi hitakāmo phāsukāmo yogakkhemakāmo – ‘kintime saddhāya vaḍḍheyyuṃ, sīlena vaḍḍheyyuṃ, sutena vaḍḍheyyuṃ, cāgena vaḍḍheyyuṃ, dhammena vaḍḍheyyuṃ, paññāya vaḍḍheyyuṃ, dhanadhaññena vaḍḍheyyuṃ, khettavatthunā vaḍḍheyyuṃ, dvipadacatuppadehi vaḍḍheyyuṃ, puttadārehi vaḍḍheyyuṃ, dāsakammakaraporisehi vaḍḍheyyuṃ, ñātīhi vaḍḍheyyuṃ, mittehi vaḍḍheyyuṃ, bandhavehi vaḍḍheyyu’nti. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni tīṇi mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Sīhapubbaddhakāyo ca hoti citantaraṃso ca samavaṭṭakkhandho ca.

224. 비구들이여, 여래가 전생에, 이전의 태어남에, 이전의 존재에, 이전에 살던 곳에서 인간이었을 때, 많은 사람의 이익을 원하고 행복을 원하고 안락을 원하고 평안을 원했다. '어떻게 하면 이들이 믿음으로 번성하고, 계행으로 번성하고, 배움으로 번성하고, 베풂으로 번성하고, 법으로 번성하고, 지혜로 번성하고, 재물과 곡식으로 번성하고, 논과 밭으로 번성하고, 가축들로 번성하고, 처자식으로 번성하고, 하인과 일꾼들로 번성하고, 친지들로 번성하고, 친구들로 번성하고, 친족들로 번성할 수 있을까'라고 바랐다. 그는 그 업을 지었기 때문에... 그곳에서 죽어 이 인간 세상에 와서 이 세 가지 대성인의 상을 얻게 되었다. 몸의 앞부분이 사자와 같고, 두 어깨 사이가 가득 찼으며, 몸이 균형 있게 둥글게 되었다.

‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Aparihānadhammo hoti, na parihāyati dhanadhaññena khettavatthunā dvipadacatuppadehi puttadārehi dāsakammakaraporisehi ñātīhi mittehi bandhavehi, na parihāyati sabbasampattiyā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Aparihānadhammo hoti, na parihāyati saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya, na parihāyati sabbasampattiyā. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

그는 이 상들을 갖추어 만약 집에 머물면 전륜성왕이 된다... 왕이 되어 무엇을 얻는가? 쇠퇴하지 않는 성질을 가지니 재물과 곡식, 논과 밭, 가축들, 처자식, 하인과 일꾼, 친지, 친구, 친족에 있어 줄어들지 않으며, 모든 성취에서 물러나지 않는다. 왕으로서 이것을 얻는다... 만약 부처가 되면 무엇을 얻는가? 쇠퇴하지 않는 법을 가지니 믿음, 계행, 배움, 베풂, 지혜에서 물러나지 않으며, 모든 성취에서 물러나지 않는다. 부처로서 이것을 얻는다. 세존께서 이 뜻을 말씀하셨다.

225. Tatthetaṃ vuccati –

225. 이와 관련하여 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Saddhāya sīlena sutena buddhiyā,Cāgena dhammena bahūhi sādhuhi;

Dhanena dhaññena ca khettavatthunā,Puttehi dārehi catuppadehi ca.

믿음과 계행과 배움과 지혜와 베풂과 법과 많은 선한 공덕들과 재물과 곡식과 논밭과 자녀와 아내와 가축들,

‘‘Ñātīhi mittehi ca bandhavehi ca,Balena vaṇṇena sukhena cūbhayaṃ;

Kathaṃ na hāyeyyuṃ pareti icchati,Atthassa middhī ca panābhikaṅkhati.

친지들과 친구들과 친족들과 힘과 용모와 행복, 이 두 가지 모두에서 다른 이들이 어떻게 하면 쇠퇴하지 않을까 하고 원했으며, 그들의 이익과 풍요만을 열망했다.

‘‘Sa [Pg.135] sīhapubbaddhasusaṇṭhito ahu,Samavaṭṭakkhandho ca citantaraṃso;

Pubbe suciṇṇena katena kammunā,Ahāniyaṃ pubbanimittamassa taṃ.

그는 전생에 잘 닦은 선업으로 인해 사자의 상체처럼 잘 잡힌 몸을 가졌으며, 몸은 균형 있게 둥글고 어깨 사이가 가득 찼다. 쇠퇴함이 없게 한 그 업은 이러한 세 가지 상을 얻게 된 전조가 되었다.

‘‘Gihīpi dhaññena dhanena vaḍḍhati,Puttehi dārehi catuppadehi ca;

Akiñcano pabbajito anuttaraṃ,Pappoti bodhiṃ asahānadhammata’’nti.

재가자로 살더라도 곡식과 재물, 처자식과 가축으로 번성하며, 아무것도 소유하지 않은 출가자가 되면 위없고 쇠퇴함이 없는 정등각에 이르리라고 예언가들은 선언했다.

(20) Rasaggasaggitālakkhaṇaṃ

(20) 맛의 정수를 느끼는 상.

226. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno sattānaṃ aviheṭhakajātiko ahosi pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati, rasaggasaggī hoti, uddhaggāssa rasaharaṇīyo gīvāya jātā honti samābhivāhiniyo.

226. 비구들이여, 여래가 전생에, 이전의 태어남에, 이전의 존재에, 이전에 살던 곳에서 인간이었을 때, 손이나 흙덩이나 몽둥이나 칼로 중생을 해치지 않는 성품을 가졌다. 그는 그 업을 짓고 쌓았기 때문에... 그곳에서 죽어 이 인간 세상에 와서 이 대성인의 상을 얻게 되었으니, 맛의 정수를 느끼게 되었다. 그의 목에는 맛을 전달하며 위로 솟아 맛을 고르게 퍼뜨리는 신경들이 생겨났다.

‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

그는 이 상을 갖추어 만약 집에 머물면 전륜성왕이 된다... 왕이 되어 무엇을 얻는가? 병이 적고 고통이 적으며, 너무 차갑지도 너무 뜨겁지도 않아 음식물을 고르게 소화시키는 소화력을 갖추게 된다. 왕으로서 이것을 얻는다... 만약 부처가 되면 무엇을 얻는가? 병이 적고 고통이 적으며, 너무 차갑지도 너무 뜨겁지도 않아 음식물을 고르게 소화시키며 정진하기에 적합한 중도적인 소화력을 갖추게 된다. 부처로서 이것을 얻는다. 세존께서 이 뜻을 말씀하셨다.

227. Tatthetaṃ vuccati –

227. 이와 관련하여 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Na pāṇidaṇḍehi panātha leḍḍunā,Satthena vā maraṇavadhena vā pana;

Ubbādhanāya paritajjanāya vā,Na heṭhayī janatamaheṭhako ahu.

“그분(여래)은 손이나 몽둥이로, 또는 흙덩이나 칼이나 살생으로, 또는 구금이나 위협으로 사람들을 해치지 않았으며, 사람들을 해치지 않는 분이셨습니다.”

‘‘Teneva [Pg.136] so sugatimupecca modati,Sukhapphalaṃ kariya sukhāni vindati;

Samojasā rasaharaṇī susaṇṭhitā,Idhāgato labhati rasaggasaggitaṃ.

“그분은 그 공덕으로 인해 천상에 태어나 기뻐하셨고, 행복한 과보를 가져오는 업을 지어 행복을 누리셨습니다. [그 과보로] 고르게 퍼져 맛을 전하는 신경들이 [목에] 잘 자리 잡았으니, 이 세상에 오셔서 가장 뛰어난 맛의 감각을 얻으셨습니다.”

‘‘Tenāhu naṃ atinipuṇā vicakkhaṇā,Ayaṃ naro sukhabahulo bhavissati;

Gihissa vā pabbajitassa vā puna,Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadatthajotaka’’nti.

“그러므로 매우 섬세한 지혜를 가진 이들이 그분에 대해 말하기를, ‘이 사람은 많은 행복을 누리게 될 것이다’라고 하였습니다. 재가자이든 출가자이든, 그 표상은 그러한 이익을 나타내는 것입니다.”

(21-22) Abhinīlanettagopakhumalakkhaṇāni

(21-22) 아주 푸른 눈동자와 황소의 속눈썹과 같은 속눈썹의 특징

228. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno na ca visaṭaṃ, na ca visāci, na ca pana viceyya pekkhitā, ujuṃ tathā pasaṭamujumano, piyacakkhunā bahujanaṃ udikkhitā ahosi. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Abhinīlanetto ca hoti gopakhumo ca.

228. “비구들이여, 여래가 전생의 삶, 전생의 존재, 전생의 거처에서 예전에 인간이었을 때, 화가 나서 눈을 부릅뜨고 보거나, 곁눈질로 보거나, 몰래 훔쳐보지 않았으며, 바른 마음으로 바르고 정직하게 보았고, 자애로운 눈으로 많은 사람을 바라보았습니다. 그분은 그 업을 지어 쌓았기 때문에... 그곳에서 죽어 이 세상에 와서 이 두 가지 대인(大人)의 표상을 얻었습니다. 즉, 아주 푸른 눈동자를 가졌으며 황소의 속눈썹과 같은 속눈썹을 가졌습니다.”

‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato, sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Piyadassano hoti bahuno janassa, piyo hoti manāpo brāhmaṇagahapatikānaṃ negamajānapadānaṃ gaṇakamahāmattānaṃ anīkaṭṭhānaṃ dovārikānaṃ amaccānaṃ pārisajjānaṃ rājūnaṃ bhogiyānaṃ kumārānaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati…pe… buddho samāno kiṃ labhati? Piyadassano hoti bahuno janassa, piyo hoti manāpo bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ devānaṃ manussānaṃ asurānaṃ nāgānaṃ gandhabbānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

“그분은 이러한 표상들을 갖추어 만약 집에 머문다면 전륜성왕이 됩니다... 왕이 되어 무엇을 얻습니까? 많은 사람에게 보기 즐거운 분이 되며, 바라문과 거사들, 성읍과 지방 사람들, 회계관과 대신들, 코끼리 부대와 말 부대 병사들, 문지기들, 조신들과 보좌관들, 왕들과 제후들, 왕자들에게 사랑받고 기쁨을 주는 분이 됩니다. 왕으로서 이것을 얻습니다... 부처가 되어 무엇을 얻습니까? 많은 사람에게 보기 즐거운 분이 되며, 비구와 비구니들, 청신사와 청신녀들, 천신과 인간들, 아수라와 나그들과 건달바들에게 사랑받고 기쁨을 주는 분이 됩니다. 부처로서 이것을 얻습니다.’ 세존께서 이 내용을 말씀하셨습니다.”

229. Tatthetaṃ vuccati –

229. 이와 관련하여 다음과 같이 전해집니다.

‘‘Na ca visaṭaṃ na ca visāci, na ca pana viceyyapekkhitā;

Ujuṃ tathā pasaṭamujumano, piyacakkhunā bahujanaṃ udikkhitā.

“화가 나서 눈을 부릅뜨지도 않고 곁눈질하지도 않았으며, 몰래 훔쳐보지도 않았습니다. 바른 마음으로 바르고 정직하게 보았으며, 자애로운 눈으로 많은 사람을 바라보았습니다.”

‘‘Sugatīsu [Pg.137] so phalavipākaṃ,Anubhavati tattha modati;

Idha ca pana bhavati gopakhumo,Abhinīlanettanayano sudassano.

“그분은 천상에서 그 과보를 누리며 그곳에서 기뻐하셨습니다. 그리고 이 세상에서는 황소의 속눈썹과 같은 속눈썹을 가졌고, 아주 푸른 눈동자를 가져 보기 좋으십니다.”

‘‘Abhiyogino ca nipuṇā,Bahū pana nimittakovidā;

Sukhumanayanakusalā manujā,Piyadassanoti abhiniddisanti naṃ.

“수행에 정진하는 섬세한 이들과 징조에 정통한 많은 이들, 그리고 눈의 미세한 특징에 숙달된 사람들은 그분을 ‘보기 즐거운 분’이라고 일컫습니다.”

‘‘Piyadassano gihīpi santo ca,Bhavati bahujanapiyāyito;

Yadi ca na bhavati gihī samaṇo hoti,Piyo bahūnaṃ sokanāsano’’ti.

“재가자로 있더라도 보기 즐거운 분이 되어 많은 사람에게 사랑을 받습니다. 만약 재가자로 있지 않고 사문이 된다면, 많은 이들에게 사랑받으며 그들의 근심을 없애주시는 분이 됩니다.”

(23) Uṇhīsasīsalakkhaṇaṃ

(23) 정계(頂髻)처럼 솟아오른 머리의 특징 (우니사시사)

230. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno bahujanapubbaṅgamo ahosi kusalesu dhammesu bahujanapāmokkho kāyasucarite vacīsucarite manosucarite dānasaṃvibhāge sīlasamādāne uposathupavāse matteyyatāya petteyyatāya sāmaññatāya brahmaññatāya kule jeṭṭhāpacāyitāya aññataraññataresu ca adhikusalesu dhammesu. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati – uṇhīsasīso hoti.

230. “비구들이여, 여래가 전생의 삶, 전생의 존재, 전생의 거처에서 예전에 인간이었을 때, 유익한 법들에 있어서 많은 사람의 앞장서는 이가 되었으며, 많은 이들의 지도자가 되었습니다. 몸의 선행, 말의 선행, 마음의 선행, 보시와 나눔, 계율을 지킴, 포살을 지킴, 어머니를 공경함, 아버지를 공경함, 사문을 공경함, 바라문을 공경함, 가문에서 웃어른을 공경함, 그리고 그 외의 여러 가지 수승하고 유익한 법들에 있어서 많은 사람의 앞장서는 이가 되었고 지도자가 되었습니다. 그분은 그 업을 지었기에... 그곳에서 죽어 이 세상에 와서 이 대인의 표상을 얻었습니다. 즉, 머리가 정계(頂髻)처럼 솟아오른 모습(우니사시사)을 가졌습니다.”

‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Mahāssa jano anvāyiko hoti, brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Mahāssa jano anvāyiko hoti, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

“그분은 이러한 표상을 갖추어 만약 집에 머문다면 전륜성왕이 됩니다... 왕이 되어 무엇을 얻습니까? 많은 대중이 그분의 뜻을 따르게 됩니다. 그들은 바라문과 거사들, 성읍과 지방 사람들, 회계관과 대신들, 코끼리 부대와 말 부대 병사들, 문지기들, 조신들과 보좌관들, 왕들과 제후들, 왕자들입니다. 왕으로서 이것을 얻습니다... 부처가 되어 무엇을 얻습니까? 많은 대중이 그분의 뜻을 따르게 됩니다. 그들은 비구와 비구니들, 청신사와 청신녀들, 천신과 인간들, 아수라와 나그들과 건달바들입니다. 부처로서 이것을 얻습니다.’ 세존께서 이 내용을 말씀하셨습니다.”

231. Tatthetaṃ [Pg.138] vuccati –

231. 이와 관련하여 다음과 같이 전해집니다.

‘‘Pubbaṅgamo sucaritesu ahu,Dhammesu dhammacariyābhirato;

Anvāyiko bahujanassa ahu,Saggesu vedayittha puññaphalaṃ.

“선행에 있어서 앞장서는 이가 되셨고, 법들에 있어서 법답게 실천하는 것을 즐기셨습니다. 많은 사람이 그분을 따랐으며, 천상에서 그 공덕의 과보를 누리셨습니다.”

‘‘Veditvā so sucaritassa phalaṃ,Uṇhīsasīsattamidhajjhagamā;

Byākaṃsu byañjananimittadharā,Pubbaṅgamo bahujanaṃ hessati.

“그분은 선행의 과보를 경험하고 이 세상에서 정계처럼 솟아오른 머리의 특징을 얻으셨습니다. 표상과 징조를 판별하는 이들이 예언하기를, ‘이분은 많은 사람의 앞장서는 이가 될 것이다’라고 하였습니다.”

‘‘Paṭibhogiyā manujesu idha,Pubbeva tassa abhiharanti tadā;

Yadi khattiyo bhavati bhūmipati,Paṭihārakaṃ bahujane labhati.

“인간 세상에서 시중드는 이들이 예전부터 그분을 위해 봉사하였습니다. 만약 땅의 주인인 크샤트리아 왕이 된다면, 많은 사람의 헌신적인 시중을 받게 됩니다.”

‘‘Atha cepi pabbajati so manujo,Dhammesu hoti paguṇo visavī;

Tassānusāsaniguṇābhirato,Anvāyiko bahujano bhavatī’’ti.

“또한 만약 그분이 출가한다면, 법들에 숙달되어 자재함을 얻게 됩니다. 많은 사람이 그분의 가르침의 덕에 기뻐하며 그분의 뜻을 따르게 됩니다.”

(24-25) Ekekalomatāuṇṇālakkhaṇāni

(24-25) 한 구멍에 하나의 털이 난 것과 미간의 백호(白毫)의 특징

232. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato ahosi, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Ekekalomo ca hoti, uṇṇā ca bhamukantare jātā hoti odātā mudutūlasannibhā.

232. “비구들이여, 여래가 전생의 삶, 전생의 존재, 전생의 거처에서 예전에 인간이었을 때, 거짓말을 버리고 거짓말을 멀리하였습니다. 진실만을 말하고 진실에 부합하며, 견고하고 신뢰할 수 있으며 세상을 속이지 않았습니다. 그분은 그 업을 짓고 쌓았기에... 그곳에서 죽어 이 세상에 와서 이 두 가지 대인의 표상을 얻었습니다. 즉, 한 구멍에 하나의 털이 났으며, 눈썹 사이에 하얗고 부드러운 솜 뭉치 같은 백호(白毫)가 났습니다.”

‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato, sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Mahāssa jano upavattati, brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā [Pg.139] samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Mahāssa jano upavattati, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

“그분은 이러한 표상들을 갖추어 만약 집에 머문다면 전륜성왕이 됩니다... 왕이 되어 무엇을 얻습니까? 많은 대중이 그분의 뜻을 따릅니다. 그들은 바라문과 거사들, 성읍과 지방 사람들, 회계관과 대신들, 코끼리 부대와 말 부대 병사들, 문지기들, 조신들과 보좌관들, 왕들과 제후들, 왕자들입니다. 왕으로서 이것을 얻습니다... 부처가 되어 무엇을 얻습니까? 많은 대중이 그분의 뜻을 따릅니다. 그들은 비구와 비구니들, 청신사와 청신녀들, 천신과 인간들, 아수라와 나그들과 건달바들입니다. 부처로서 이것을 얻습니다.’ 세존께서 이 내용을 말씀하셨습니다.”

233. Tatthetaṃ vuccati –

233. 이와 관련하여 다음과 같이 전해집니다.

‘‘Saccappaṭiñño purimāsu jātisu,Advejjhavāco alikaṃ vivajjayi;

Na so visaṃvādayitāpi kassaci,Bhūtena tacchena tathena bhāsayi.

“전생의 삶들에서 진실을 서약하셨고, 두 가지 말을 하지 않았으며 거짓을 멀리하셨습니다. 그분은 누구도 속이지 않으셨으며, 실제이고 사실이며 진실인 것만을 말씀하셨습니다.”

‘‘Setā susukkā mudutūlasannibhā,Uṇṇā sujātā bhamukantare ahu;

Na lomakūpesu duve ajāyisuṃ,Ekekalomūpacitaṅgavā ahu.

“하얗고 매우 깨끗하며 부드러운 솜 뭉치 같은 백호가 눈썹 사이에 잘 났으며, 털구멍에는 두 개의 털이 나지 않고 한 구멍에 하나의 털이 나 몸을 장엄하였습니다.”

‘‘Taṃ lakkhaṇaññū bahavo samāgatā,Byākaṃsu uppādanimittakovidā;

Uṇṇā ca lomā ca yathā susaṇṭhitā,Upavattatī īdisakaṃ bahujjano.

“특징을 아는 많은 이들이 모여서 탄생의 징조에 능숙한 이들이 예언하기를, ‘미간의 털(우나롬)과 한 구멍에 한 정씩 잘 자리 잡은 털은, 이러한 특징을 가진 이에게는 많은 사람들이 따르게 된다’고 하였습니다.”

‘‘Gihimpi santaṃ upavattatī jano,Bahu puratthāpakatena kammunā;

Akiñcanaṃ pabbajitaṃ anuttaraṃ,Buddhampi santaṃ upavattati jano’’ti.

“과거에 지은 업으로 인해 재가자(전륜성왕)가 되어도 사람들이 그를 따르고, 아무것도 소유하지 않고 출가하여 위없는 부처가 되어도 사람들이 그를 따릅니다.”

(26-27) Cattālīsaaviraḷadantalakkhaṇāni

(26-27) 마흔 개의 치아와 고른 치아의 특징

234. ‘‘Yampi, bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato ahosi. Ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya[Pg.140], iti bhinnānaṃ vā sandhātā, sahitānaṃ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā ahosi. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Cattālīsadanto ca hoti aviraḷadanto ca.

234. “비구들이여, 여래는 과거의 생, 과거의 존재, 과거의 거처에서 예전에 인간이었을 때, 이간질하는 말을 버리고 이간질하는 말을 멀리하였습니다. 이쪽에서 듣고 저들을 갈라놓기 위해 저쪽에 전하지 않았으며, 저쪽에서 듣고 이들을 갈라놓기 위해 이쪽에 전하지 않았습니다. 이처럼 갈라진 이들을 화합하게 하고, 화합한 이들을 장려하며, 화합을 좋아하고 화합을 즐기며 화합을 기뻐하고 화합을 만드는 말을 하였습니다. 그는 그 업을 지었기 때문에... 그는 거기서 죽어 이곳으로 와서 이 두 가지 대인(大人)의 특징을 얻었으니, 마흔 개의 치아를 가졌으며 고른 치아를 가졌습니다.”

‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Abhejjapariso hoti, abhejjāssa honti parisā, brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati … buddho samāno kiṃ labhati? Abhejjapariso hoti, abhejjāssa honti parisā, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

“그는 이러한 특징들을 갖추어 만약 집에서 머문다면 전륜성왕이 됩니다... 왕으로서 무엇을 얻습니까? 파괴할 수 없는 권속을 얻으니, 그의 권속인 바라문과 장자, 성읍과 지방 사람들, 회계사와 고위 관리, 보초와 문지기, 대신과 조신, 왕들과 영주들, 왕자들이 파괴되지 않습니다. 왕으로서 이것을 얻습니다... 부처로서 무엇을 얻습니까? 파괴할 수 없는 권속을 얻으니, 그의 권속인 비구, 비구니, 우바새, 우바이, 천신, 인간, 아수라, 용, 건달바가 파괴되지 않습니다. 부처로서 이것을 얻습니다.” 세존께서 이 내용을 말씀하셨습니다.

235. Tatthetaṃ vuccati –

235. 거기에 대해 이렇게 말합니다.

‘‘Vebhūtiyaṃ sahitabhedakāriṃ,Bhedappavaḍḍhanavivādakāriṃ;

Kalahappavaḍḍhanaākiccakāriṃ,Sahitānaṃ bhedajananiṃ na bhaṇi.

“과거에 화합을 깨뜨리는 이간질을 하지 않았고, 분쟁을 조장하고 논쟁을 일으키거나 다툼을 키워 쓸데없는 짓을 하지 않았으며, 화합한 이들을 갈라지게 하는 말을 하지 않았습니다.”

‘‘Avivādavaḍḍhanakariṃ sugiraṃ,Bhinnānusandhijananiṃ abhaṇi;

Kalahaṃ janassa panudī samaṅgī,Sahitehi nandati pamodati ca.

“다툼을 키우지 않는 훌륭한 말을 하고 갈라진 이들을 화합시키는 말을 하였습니다. 사람들의 다툼을 물리치고 화합하게 하였으며, 화합한 이들과 함께 기뻐하고 즐거워하였습니다.”

‘‘Sugatīsu so phalavipākaṃ,Anubhavati tattha modati;

Dantā idha honti aviraḷā sahitā,Caturo dasassa mukhajā susaṇṭhitā.

“그 여래는 천상 세계에서 그 과보를 누리고 거기서 즐거워하였습니다. 여기에서 그의 치아는 고르고 밀착되어 있으며, 입안에 마흔 개의 치아가 잘 자리 잡았습니다.”

‘‘Yadi [Pg.141] khattiyo bhavati bhūmipati,Avibhediyāssa parisā bhavati;

Samaṇo ca hoti virajo vimalo,Parisāssa hoti anugatā acalā’’ti.

“만약 크샤트리아 땅의 주인이 되면 파괴할 수 없는 권속을 얻게 됩니다. 번뇌와 때가 없는 부처가 되면 그를 따르는 흔들림 없는 권속을 얻게 됩니다.”

(28-29) Pahūtajivhābrahmassaralakkhaṇāni

(28-29) 넓고 긴 혀와 범음(梵音)의 특징

236. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato ahosi. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā ahosi. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati. Pahūtajivho ca hoti brahmassaro ca karavīkabhāṇī.

236. “비구들이여, 여래는 과거의 생, 과거의 존재, 과거의 거처에서 예전에 인간이었을 때, 거친 말을 버리고 거친 말을 멀리하였습니다. 허물이 없고 귀에 즐거우며 사랑스럽고 마음을 감동시키며 예의 바르고 많은 이들이 좋아하며 많은 이들의 마음에 드는, 그러한 종류의 말을 하였습니다. 그는 그 업을 지었기 때문에... 그는 거기서 죽어 이곳으로 와서 이 두 가지 대인의 특징을 얻었으니, 넓고 긴 혀를 가졌으며 범천의 음성과 가라빈가의 소리를 가졌습니다.”

‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Ādeyyavāco hoti, ādiyantissa vacanaṃ brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Ādeyyavāco hoti, ādiyantissa vacanaṃ bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

“그는 이러한 특징들을 갖추어 만약 집에서 머문다면 전륜성왕이 됩니다... 왕으로서 무엇을 얻습니까? 받아들여지는 말을 하게 되니, 그의 말을 바라문과 장자, 성읍과 지방 사람들, 회계사와 고위 관리, 보초와 문지기, 대신과 조신, 왕들과 영주들, 왕자들이 받아들입니다. 왕으로서 이것을 얻습니다... 부처로서 무엇을 얻습니까? 받아들여지는 말을 하게 되니, 그의 말을 비구, 비구니, 우바새, 우바이, 천신, 인간, 아수라, 용, 건달바가 받아들입니다. 부처로서 이것을 얻습니다.” 세존께서 이 내용을 말씀하셨습니다.

237. Tatthetaṃ vuccati –

237. 거기에 대해 이렇게 말합니다.

‘‘Akkosabhaṇḍanavihesakāriṃ,Ubbādhikaṃ bahujanappamaddanaṃ;

Abāḷhaṃ giraṃ so na bhaṇi pharusaṃ,Madhuraṃ bhaṇi susaṃhitaṃ sakhilaṃ.

“욕설과 비방과 괴롭힘을 일삼아 많은 사람을 억압하고 마음을 상하게 하는 거칠고 사나운 말을 그는 하지 않았습니다. 달콤하고 유익하며 상냥한 말을 하였습니다.”

‘‘Manaso [Pg.142] piyā hadayagāminiyo,Vācā so erayati kaṇṇasukhā;

Vācāsuciṇṇaphalamanubhavi,Saggesu vedayatha puññaphalaṃ.

“마음에 들고 심금을 울리며 귀에 즐거운 말을 그는 내었습니다. 말로써 잘 행한 과보를 천상에서 누렸으며 공덕의 과보를 경험하였습니다.”

‘‘Veditvā so sucaritassa phalaṃ,Brahmassarattamidhamajjhagamā;

Jivhāssa hoti vipulā puthulā,Ādeyyavākyavacano bhavati.

“그 선행의 과보를 경험하고서 여기에서 범천과 같은 음성을 얻었습니다. 그의 혀는 넓고 길며 사람들이 받아들이는 말을 하게 됩니다.”

‘‘Gihinopi ijjhati yathā bhaṇato,Atha ce pabbajati so manujo;

Ādiyantissa vacanaṃ janatā,Bahuno bahuṃ subhaṇitaṃ bhaṇato’’ti.

“재가자일 때도 그가 말하는 대로 성취되고, 만약 그 사람이 출가한다면 대중은 잘 설해진 그의 많은 말을 받아들입니다.”

(30) Sīhahanulakkhaṇaṃ

(30) 사자 같은 턱의 특징

238. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato ahosi kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā ahosi kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. So tassa kammassa kaṭattā…pe… so tato cuto itthattaṃ āgato samāno imaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ paṭilabhati, sīhahanu hoti.

238. “비구들이여, 여래는 과거의 생, 과거의 존재, 과거의 거처에서 예전에 인간이었을 때, 잡담을 버리고 잡담을 멀리하였습니다. 때에 맞게 말하고, 진실을 말하고, 유익한 것을 말하고, 법을 말하고, 율을 말하였습니다. 근거가 있고 조리 있으며 한계가 있고 유익함이 담긴 말을 적절한 때에 하였습니다. 그는 그 업을 지었기 때문에... 그는 거기서 죽어 이곳으로 와서 이 대인의 특징을 얻었으니, 사자 같은 턱을 가지게 되었습니다.”

‘‘So tena lakkhaṇena samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī…pe… rājā samāno kiṃ labhati? Appadhaṃsiyo hoti kenaci manussabhūtena paccatthikena paccāmittena. Rājā samāno idaṃ labhati… buddho samāno kiṃ labhati? Appadhaṃsiyo hoti abbhantarehi vā bāhirehi vā paccatthikehi paccāmittehi, rāgena vā dosena vā mohena vā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

“그는 이 특징을 갖추어 만약 집에서 머문다면 전륜성왕이 됩니다... 왕으로서 무엇을 얻습니까? 인간인 어떤 적이나 반대자도 그를 해칠 수 없습니다. 왕으로서 이것을 얻습니다... 부처로서 무엇을 얻습니까? 내부나 외부의 적이나 반대자, 탐욕이나 성냄이나 어리석음, 혹은 세상의 사문이나 바라문, 천신이나 마라나 범천이나 그 누구에 의해서도 해를 입지 않습니다. 부처로서 이것을 얻습니다.” 세존께서 이 내용을 말씀하셨습니다.

239. Tatthetaṃ [Pg.143] vuccati –

239. 거기에 대해 이렇게 말합니다.

‘‘Na samphappalāpaṃ na muddhataṃ,Avikiṇṇavacanabyappatho ahosi;

Ahitamapi ca apanudi,Hitamapi ca bahujanasukhañca abhaṇi.

“잡담이나 거만한 말을 하지 않고 지혜로운 이들처럼 산만하지 않은 말의 경로를 가졌습니다. 해로운 것은 물리치고 유익한 것과 많은 사람의 행복을 말하였습니다.”

‘‘Taṃ katvā ito cuto divamupapajji,Sukataphalavipākamanubhosi;

Caviya punaridhāgato samāno,Dvidugamavaratarahanuttamalattha.

“그 업을 짓고 여기서 죽어 천상에 태어나 잘 행한 업의 과보를 누렸습니다. 거기서 죽어 다시 이곳에 와서 네 발 달린 짐승 중 으뜸인 사자의 턱을 얻었습니다.”

‘‘Rājā hoti suduppadhaṃsiyo,Manujindo manujādhipati mahānubhāvo;

Tidivapuravarasamo bhavati,Suravarataroriva indo.

그는 그 공덕으로 인해 적들이 파괴할 수 없는 왕이 되고, 인간의 인도자이자 인간의 주인으로서 큰 위력을 갖게 됩니다. 그는 삼십삼천의 도성에서 가장 뛰어난 자(제석천)와 같으며, 신들 중에서 가장 뛰어난 제석천처럼 됩니다.

‘‘Gandhabbāsurayakkharakkhasebhi,Surehi na hi bhavati suppadhaṃsiyo;

Tathatto yadi bhavati tathāvidho,Idha disā ca paṭidisā ca vidisā cā’’ti.

건달바, 아수라, 야차, 나찰들과 신들도 그를 파괴할 수 없습니다. 이와 같은 공덕의 자취를 지닌 태자가 만일 부처가 된다면, 이 세상의 사방과 사방 사이의 모퉁이, 그리고 상하를 포함한 모든 방위의 중생들이 그를 결코 파괴할 수 없습니다.

(31-32) Samadantasusukkadāṭhālakkhaṇāni

(31-32) 고른 치아와 아주 하얀 송곳니의 특징.

240. ‘‘Yampi, bhikkhave, tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno micchājīvaṃ pahāya sammāājīvena jīvikaṃ kappesi, tulākūṭa kaṃsakūṭa mānakūṭa ukkoṭana vañcana nikati sāciyoga chedana vadha bandhana viparāmosa ālopa sahasākārā paṭivirato ahosi. So tassa kammassa kaṭattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi [Pg.144] dibbehi phoṭṭhabbehi. So tato cuto itthattaṃ āgato samāno imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni paṭilabhati, samadanto ca hoti susukkadāṭho ca.

240. 비구들이여, 여래는 전생의 삶, 전생의 존재, 전생의 거처에서 인간이었을 때, 그릇된 생계 수단을 버리고 바른 생계 수단으로 생활했습니다. 그는 저울을 속이거나 돈을 속이거나 치수를 속이는 일을 멀리하고, 뇌물을 받는 일, 기만하는 일, 위조하여 속이는 비겁한 행동을 멀리했습니다. 또한 수족을 자르는 일, 죽이는 일, 포박하는 일, 노상강도질, 마을을 약탈하는 일, 폭력으로 억압하는 일로부터 멀리했습니다. 그는 그 업을 짓고 쌓고 늘리고 넓힌 결과로, 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어났습니다. 그곳에서 그는 천상의 수명, 천상의 빛깔, 천상의 행복, 천상의 명성, 천상의 지배력, 그리고 천상의 형색, 소리, 냄새, 맛, 감촉이라는 열 가지 측면에서 다른 신들보다 뛰어났습니다. 그는 그곳에서 죽어 이곳 인간 세상에 와서 대인(大人)의 두 가지 특징을 얻었으니, 치아가 고르고 송곳니가 아주 하얗게 되었습니다.

‘‘So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathidaṃ – cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ akhilamanimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Rājā samāno kiṃ labhati? Suciparivāro hoti sucissa honti parivārā brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaṃ labhati.

그 특징들을 갖춘 그가 만일 집에서 생활한다면, 전륜성왕이 되니, 법다운 법의 왕으로서 네 바다의 끝까지 승리하고 나라를 안정시키며 일곱 가지 보물을 갖추게 됩니다. 그에게는 이 일곱 가지 보물이 있으니, 곧 윤보(輪寶), 상보(象寶), 마보(馬寶), 주보(珠寶), 여보(女寶), 거사보(居士寶) 그리고 일곱 번째인 주병보(主兵寶)입니다. 또한 그에게는 용감하고 영웅적인 기상을 갖추어 적군을 물리칠 수 있는 천 명 이상의 아들들이 생깁니다. 그는 바다에 이르기까지 이 대지를 몽둥이나 칼이 아닌 법(法)으로써 정복하여 도둑이나 장애가 없고 풍요롭고 평온하며 안녕하고 재앙이 없는 나라로 다스리며 살아갑니다. 왕이 되면 무엇을 얻는가? 청정한 추종자들을 얻습니다. 바라문과 장자들, 성읍과 지방 사람들, 회계사들과 큰 대신들, 군대의 보초병들, 문지기들, 관리들과 조정의 신하들, 제후들과 봉건 영주들, 왕자들이 그의 청정한 추종자가 됩니다. 왕이 되면 이것을 얻습니다.

‘‘Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. Buddho samāno kiṃ labhati? Suciparivāro hoti, sucissa honti parivārā, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaṃ labhati’’. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

만일 그가 집을 떠나 출가한다면, 세상에서 번뇌를 없애고 깨달음을 얻은 아라한 정등각 부처님이 됩니다. 부처가 되면 무엇을 얻는가? 청정한 추종자들을 얻습니다. 비구, 비구니, 우바새, 우바이, 신들, 인간들, 아수라, 나천, 건달바들이 그의 청정한 추종자가 됩니다. 부처가 되면 이것을 얻습니다. 세존께서 이 내용을 말씀하셨습니다.

241. Tatthetaṃ vuccati –

241. 이와 관련하여 다음과 같은 게송이 전해집니다.

‘‘Micchājīvañca avassaji samena vuttiṃ,Sucinā so janayittha dhammikena;

Ahitamapi ca apanudi,Hitamapi ca bahujanasukhañca acari.

(1) 그는 그릇된 생계를 버리고 정당한 생계 수단으로써 청정하고 법답게 생활했습니다. 해로운 것은 멀리하고, 많은 사람의 이익과 행복을 위해 행했습니다.

‘‘Sagge vedayati naro sukhapphalāni,Karitvā nipuṇebhi vidūhi sabbhi;

Vaṇṇitāni tidivapuravarasamo,Abhiramati ratikhiḍḍāsamaṅgī.

(2) 그는 인간이었을 때 지혜로운 이들이 찬탄한 공덕을 지어 천상에서 행복한 과보를 누렸습니다. 그곳에서 그는 천상의 신들의 왕(제석천)처럼 즐거움과 유희를 갖추어 크게 즐거워했습니다.

‘‘Laddhānaṃ [Pg.145] mānusakaṃ bhavaṃ tato,Cavitvāna sukataphalavipākaṃ;

Sesakena paṭilabhati lapanajaṃ,Samamapi sucisusukkaṃ.

(3) 그곳에서 죽어 인간의 존재를 얻었을 때, 지은 공덕의 남은 결과로 입안의 치아가 고르고 청정하며 아주 하얀 송곳니를 얻게 되었습니다.

‘‘Taṃ veyyañjanikā samāgatā bahavo,Byākaṃsu nipuṇasammatā manujā;

Sucijanaparivāragaṇo bhavati,Dijasamasukkasucisobhanadanto.

(4) 많은 상(相)의 전문가들이 모여 그 태자에 대해 예언하기를, ‘치아가 고르고 하얗고 청정하며 아름다운 송곳니를 가진 이 태자는 청정한 추종자들을 거느린 무리가 될 것이다.’라고 했습니다.

‘‘Rañño hoti bahujano,Suciparivāro mahatiṃ mahiṃ anusāsato;

Pasayha na ca janapadatudanaṃ,Hitamapi ca bahujanasukhañca caranti.

(5) 만일 왕이 된다면 그 왕에게는 청정한 추종자들인 많은 대중이 있을 것이며, 광대한 대지를 다스리게 될 것입니다. 그는 강압적으로 지방 사람들을 억압하거나 괴롭히지 않으며, 많은 사람의 이익과 행복을 추구하며 살아갑니다.

‘‘Atha ce pabbajati bhavati vipāpo,Samaṇo samitarajo vivaṭṭacchado;

Vigatadarathakilamatho,Imamapi ca paramapi ca passati lokaṃ.

(6) 그러나 만일 출가한다면 죄가 없고 번뇌의 먼지를 가라앉히고 덮개를 벗겨버린 사문이 되어, 고통과 피로에서 벗어나 이 세상과 저 세상을 보게 됩니다.

‘‘Tassovādakarā bahugihī ca pabbajitā ca,Asuciṃ garahitaṃ dhunanti pāpaṃ;

Sa hi sucibhi parivuto bhavati,Malakhilakalikilese panudehī’’ti.

(7) 그의 훈계를 따르는 많은 재가자와 출가자들은 부끄럽고 비난받을 만한 악행을 제거합니다. 그는 참으로 청정한 이들에게 둘러싸여 있으며, 탐욕 등의 때와 장애와 모든 번뇌를 물리칩니다라고 (전문가들이) 말했습니다.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

세존께서 이와 같이 말씀하셨습니다. 그 비구들은 세존의 말씀을 기쁘게 받아들였습니다.

Lakkhaṇasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.

일곱 번째인 특징의 경(Lakkhaṇa Sutta)이 끝났습니다.

8. Siṅgālasuttaṃ

8. 싱갈라의 경 (Siṅgāla Sutta)

242. Evaṃ [Pg.146] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena siṅgālako gahapatiputto kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pañjaliko puthudisā namassati – puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disaṃ.

242. 이와 같이 나는 들었습니다. 한때 세존께서 라자가하의 죽림 정사 칼란다카니와파에 머물고 계셨습니다. 그때 싱갈라라는 장자의 아들이 아침 일찍 일어나 라자가하에서 나가, 옷과 머리가 젖은 채 합장하고 여러 방위, 즉 동쪽, 남쪽, 서쪽, 북쪽, 아래쪽, 위쪽을 향해 예배하고 있었습니다.

243. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā siṅgālakaṃ gahapatiputtaṃ kālasseva vuṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavatthaṃ allakesaṃ pañjalikaṃ puthudisā namassantaṃ – puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disaṃ. Disvā siṅgālakaṃ gahapatiputtaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho tvaṃ, gahapatiputta, kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pañjaliko puthudisā namassasi – puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disa’’nti? ‘‘Pitā maṃ, bhante, kālaṃ karonto evaṃ avaca – ‘disā, tāta, namasseyyāsī’ti. So kho ahaṃ, bhante, pituvacanaṃ sakkaronto garuṃ karonto mānento pūjento kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pañjaliko puthudisā namassāmi – puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disa’’nti.

243. 그때 세존께서는 오전 시간에 가사를 갈아입으시고 발우와 가사를 들고 라자가하로 탁발을 하러 들어가셨습니다. 세존께서는 싱갈라 장자의 아들이 아침 일찍 일어나 라자가하에서 나가, 옷과 머리가 젖은 채 합장하고 동쪽, 남쪽, 서쪽, 북쪽, 아래쪽, 위쪽 등 여러 방위를 향해 예배하는 것을 보셨습니다. 보시고 나서 싱갈라 장자의 아들에게 이와 같이 말씀하셨습니다. '장자의 아들이여, 그대는 왜 아침 일찍 일어나 라자가하에서 나가, 옷과 머리가 젖은 채 합장하고 동쪽, 남쪽, 서쪽, 북쪽, 아래쪽, 위쪽 등 여러 방위를 향해 예배하고 있는가?' '세존이시여, 저의 아버님께서 돌아가실 때 저에게 사랑하는 아들아, 너는 방위들을 향해 예배하라라고 말씀하셨습니다. 세존이시여, 저는 아버님의 말씀을 존중하고 공경하고 소중히 여기고 받들어 모시기 위해 아침 일찍 일어나 라자가하에서 나가, 옷과 머리가 젖은 채 합장하고 동쪽, 남쪽, 서쪽, 북쪽, 아래쪽, 위쪽 등 여러 방위를 향해 예배하는 것입니다.'라고 싱갈라가 대답했습니다.

Cha disā

여섯 방위

244. ‘‘Na kho, gahapatiputta, ariyassa vinaye evaṃ cha disā namassitabbā’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ pana, bhante, ariyassa vinaye cha disā namassitabbā? Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṃ desetu, yathā ariyassa vinaye cha disā namassitabbā’’ti.

244. “장자 아들이여, 성자의 율(律)에서는 여섯 방향을 이와 같이 예배해서는 안 된다.” “세존이시여, 그렇다면 성자의 율에서는 어떻게 여섯 방향을 예배해야 합니까? 세존이시여, 성자의 율에서 여섯 방향을 예배하는 방법대로 저에게 법을 설해 주시옵소서.”

‘‘Tena hi, gahapatiputta suṇohi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho siṅgālako gahapatiputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –

“장자 아들이여, 그렇다면 잘 듣고 마음에 새겨라. 내가 말하리라.” “세존이시여, 그렇게 하겠습니다.”라고 장자 아들 싱갈라카는 세존께 응답했다. 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Yato [Pg.147] kho, gahapatiputta, ariyasāvakassa cattāro kammakilesā pahīnā honti, catūhi ca ṭhānehi pāpakammaṃ na karoti, cha ca bhogānaṃ apāyamukhāni na sevati, so evaṃ cuddasa pāpakāpagato chaddisāpaṭicchādī ubholokavijayāya paṭipanno hoti. Tassa ayañceva loko āraddho hoti paro ca loko. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.

“장자 아들이여, 성스러운 제자가 네 가지 업의 번뇌를 제거하고, 네 가지 이유로 악한 업을 짓지 않으며, 재물을 탕진하는 여섯 가지 원인을 가까이하지 않을 때, 그는 이와 같이 열네 가지 악덕에서 벗어나 여섯 방향을 수호하며 두 세계에서 승리하기 위해 실천하는 자가 된다. 그는 이 세상에서도 성공하고 저 세상에서도 성공한다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어난다.”

Cattārokammakilesā

네 가지 업의 번뇌

245. ‘‘Katamassa cattāro kammakilesā pahīnā honti? Pāṇātipāto kho, gahapatiputta, kammakileso, adinnādānaṃ kammakileso, kāmesumicchācāro kammakileso, musāvādo kammakileso. Imassa cattāro kammakilesā pahīnā hontī’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

245. “어떤 네 가지 업의 번뇌가 제거되었는가? 장자 아들이여, 살생은 업의 번뇌이며, 주지 않은 것을 가지는 것은 업의 번뇌이며, 사음은 업의 번뇌이며, 거짓말은 업의 번뇌이다. 성스러운 제자는 이 네 가지 업의 번뇌를 제거했다.” 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. 선서(善逝)이신 스승께서는 이 구송을 말씀하신 뒤에 다시 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Pāṇātipāto adinnādānaṃ, musāvādo ca vuccati;

Paradāragamanañceva, nappasaṃsanti paṇḍitā’’ti.

“살생과 도둑질과 거짓말을 하는 것과 타인의 아내에게 가는 것을 업의 번뇌라고 말하며, 현자들은 이를 찬탄하지 않는다.”

Catuṭṭhānaṃ

네 가지 이유

246. ‘‘Katamehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ na karoti? Chandāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, dosāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, mohāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, bhayāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti. Yato kho, gahapatiputta, ariyasāvako neva chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati; imehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ na karotī’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

246. “어떤 네 가지 이유로 악한 업을 짓지 않는가? 애정에 이끌려 잘못된 길로 감으로써 악한 업을 짓고, 분노에 이끌려 잘못된 길로 감으로써 악한 업을 짓고, 어리석음에 이끌려 잘못된 길로 감으로써 악한 업을 짓고, 두려움에 이끌려 잘못된 길로 감으로써 악한 업을 짓는다. 장자 아들이여, 성스러운 제자는 애정으로도, 분노로도, 어리석음으로도, 두려움으로도 잘못된 길을 가지 않으므로, 이 네 가지 이유로 악한 업을 짓지 않는다.” 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. 선서이신 스승께서는 이 구송을 말씀하신 뒤에 다시 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ ativattati;

Nihīyati yaso tassa, kāḷapakkheva candimā.

“애정과 분노와 두려움과 어리석음 때문에 법을 어기는 자는, 그의 명성이 검은 달의 달빛처럼 줄어든다.”

‘‘Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ nātivattati;

Āpūrati yaso tassa, sukkapakkheva candimā’’ti.

“애정과 분노와 두려움과 어리석음에도 법을 어기지 않는 자는, 그의 명성이 밝은 달의 달빛처럼 가득 찬다.”

Cha apāyamukhāni

여섯 가지 재산 탕진의 원인

247. ‘‘Katamāni [Pg.148] cha bhogānaṃ apāyamukhāni na sevati? Surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyogo kho, gahapatiputta, bhogānaṃ apāyamukhaṃ, vikālavisikhācariyānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ, samajjābhicaraṇaṃ bhogānaṃ apāyamukhaṃ, jūtappamādaṭṭhānānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ, pāpamittānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ, ālasyānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ.

247. “어떤 여섯 가지 재산 탕진의 원인을 가까이하지 않는가? 장자 아들이여, 술과 취하게 하는 것에 빠져 방일함에 몰두하는 것은 재산 탕진의 원인이며, 때 아닌 때에 거리를 돌아다니는 것은 재산 탕진의 원인이며, 축제나 공연에 빠지는 것은 재산 탕진의 원인이며, 도박에 빠져 방일함에 몰두하는 것은 재산 탕진의 원인이며, 나쁜 친구를 사귀는 것은 재산 탕진의 원인이며, 게으름에 몰두하는 것은 재산 탕진의 원인이다.”

Surāmerayassa cha ādīnavā

술과 취하게 하는 것의 여섯 가지 재난

248. ‘‘Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyoge. Sandiṭṭhikā dhanajāni, kalahappavaḍḍhanī, rogānaṃ āyatanaṃ, akittisañjananī, kopīnanidaṃsanī, paññāya dubbalikaraṇītveva chaṭṭhaṃ padaṃ bhavati. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyoge.

248. “장자 아들이여, 술과 취하게 하는 것에 빠져 방일함에 몰두할 때 생기는 여섯 가지 재난이 있다. 즉, 당장 재산이 줄어들고, 싸움이 늘어나고, 질병의 근원이 되고, 악평이 생기고, 부끄러운 곳을 드러내게 되며, 지혜를 약하게 만드는 것이 그 여섯 번째이다. 장자 아들이여, 이것이 술과 취하게 하는 것에 빠져 방일함에 몰두할 때의 여섯 가지 재난이다.”

Vikālacariyāya cha ādīnavā

때 아닌 때에 돌아다니는 것의 여섯 가지 재난

249. ‘‘Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā vikālavisikhācariyānuyoge. Attāpissa agutto arakkhito hoti, puttadāropissa agutto arakkhito hoti, sāpateyyaṃpissa aguttaṃ arakkhitaṃ hoti, saṅkiyo ca hoti pāpakesu ṭhānesu, abhūtavacanañca tasmiṃ rūhati, bahūnañca dukkhadhammānaṃ purakkhato hoti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā vikālavisikhācariyānuyoge.

249. “장자 아들이여, 때 아닌 때에 거리를 돌아다니는 것에는 여섯 가지 재난이 있다. 자신을 보호하지 못하고 지키지 못하며, 처자식을 보호하지 못하고 지키지 못하며, 재산을 보호하지 못하고 지키지 못한다. 또한 악한 장소에서 의심을 받게 되고, 사실이 아닌 말이 그에게 머물게 되며, 많은 괴로운 일들의 표적이 된다. 장자 아들이여, 이것이 때 아닌 때에 거리를 돌아다니는 것의 여섯 가지 재난이다.”

Samajjābhicaraṇassa cha ādīnavā

축제나 공연에 빠지는 것의 여섯 가지 재난

250. ‘‘Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā samajjābhicaraṇe. Kva naccaṃ, kva gītaṃ, kva vāditaṃ, kva akkhānaṃ, kva pāṇissaraṃ, kva kumbhathunanti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā samajjābhicaraṇe.

250. “장자 아들이여, 축제나 공연에 빠지는 것에는 여섯 가지 재난이 있다. '어디서 춤을 추는가?', '어디서 노래를 부르는가?', '어디서 연주를 하는가?', '어디서 이야기를 하는가?', '어디서 박수를 치는가?', '어디서 북을 치는가?'라고 하며 찾아다니게 된다. 장자 아들이여, 이것이 축제나 공연에 빠지는 것의 여섯 가지 재난이다.”

Jūtappamādassa cha ādīnavā

도박에 빠지는 것의 여섯 가지 재난

251. ‘‘Cha [Pg.149] khome, gahapatiputta, ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge. Jayaṃ veraṃ pasavati, jino vittamanusocati, sandiṭṭhikā dhanajāni, sabhāgatassa vacanaṃ na rūhati, mittāmaccānaṃ paribhūto hoti, āvāhavivāhakānaṃ apatthito hoti – ‘akkhadhutto ayaṃ purisapuggalo nālaṃ dārabharaṇāyā’ti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge.

251. “장자 아들이여, 도박에 빠져 방일함에 몰두하는 것에는 여섯 가지 재난이 있다. 이기면 원한을 사고, 지면 잃은 재산을 슬퍼한다. 당장 재산이 줄어들고, 법정에서 그의 말은 신뢰받지 못하며, 친구와 동료들에게 무시당한다. 또한 '이 사람은 도박꾼이라 아내를 부양할 능력이 없다'고 여겨져 혼사를 치르려는 사람들이 그를 원하지 않는다. 장자 아들이여, 이것이 도박에 빠져 방일함에 몰두하는 것의 여섯 가지 재난이다.”

Pāpamittatāya cha ādīnavā

나쁜 친구를 사귀는 것의 여섯 가지 재난

252. ‘‘Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā pāpamittānuyoge. Ye dhuttā, ye soṇḍā, ye pipāsā, ye nekatikā, ye vañcanikā, ye sāhasikā. Tyāssa mittā honti te sahāyā. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā pāpamittānuyoge.

252. “장자 아들이여, 나쁜 친구를 사귀는 것에는 여섯 가지 재난이 있다. 도박꾼, 난봉꾼, 술꾼, 사기꾼, 협박꾼, 난폭한 자들이 그의 친구가 되고 동료가 된다. 장자 아들이여, 이것이 나쁜 친구를 사귀는 것의 여섯 가지 재난이다.”

Ālasyassa cha ādīnavā

게으름의 여섯 가지 재난

253. ‘‘Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā ālasyānuyoge. Atisītanti kammaṃ na karoti, atiuṇhanti kammaṃ na karoti, atisāyanti kammaṃ na karoti, atipātoti kammaṃ na karoti, atichātosmīti kammaṃ na karoti, atidhātosmīti kammaṃ na karoti. Tassa evaṃ kiccāpadesabahulassa viharato anuppannā ceva bhogā nuppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā ālasyānuyoge’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

253. “장자 아들이여, 게으름에 몰두하는 것에는 여섯 가지 재난이 있다. '너무 춥다'고 하며 일을 하지 않고, '너무 덥다'고 하며 일을 하지 않고, '너무 늦었다'고 하며 일을 하지 않고, '너무 이르다'고 하며 일을 하지 않고, '배가 너무 고프다'고 하며 일을 하지 않고, '배가 너무 부르다'고 하며 일을 하지 않는다. 이처럼 해야 할 일에 핑계가 많은 사람에게는 생기지 않은 재물은 생기지 않고, 이미 있는 재물은 줄어든다. 장자 아들이여, 이것이 게으름에 몰두하는 것의 여섯 가지 재난이다.” 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. 선서이신 스승께서는 이 구송을 말씀하신 뒤에 다시 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Hoti pānasakhā nāma,Hoti sammiyasammiyo;

Yo ca atthesu jātesu,Sahāyo hoti so sakhā.

“술 마실 때만 친구인 자가 있고, 얼굴을 볼 때만 '친구여, 친구여' 하는 자가 있다. 그러나 어떤 일이 생겼을 때 동료가 되어주는 자가 진정한 친구이다.”

‘‘Ussūraseyyā [Pg.150] paradārasevanā,Verappasavo ca anatthatā ca;

Pāpā ca mittā sukadariyatā ca,Ete cha ṭhānā purisaṃ dhaṃsayanti.

“늦잠 자는 것, 남의 아내를 범하는 것, 원한을 맺는 것, 해로운 짓을 하는 것, 나쁜 친구를 사귀는 것, 지나치게 인색한 것, 이 여섯 가지가 사람을 파멸로 이끈다.”

‘‘Pāpamitto pāpasakho,Pāpaācāragocaro;

Asmā lokā paramhā ca,Ubhayā dhaṃsate naro.

“나쁜 친구와 나쁜 동료를 두고 나쁜 습관과 환경에 처한 사람은 이 세상에서도 저 세상에서도, 두 세계 모두에서 파멸한다.”

‘‘Akkhitthiyo vāruṇī naccagītaṃ,Divā soppaṃ pāricariyā akāle;

Pāpā ca mittā sukadariyatā ca,Ete cha ṭhānā purisaṃ dhaṃsayanti.

도박, 여색, 술, 가무, 낮잠, 제때가 아닌 때의 나들이, 악한 친구, 그리고 지나친 인색함, 이 여덟 가지는 사람을 파멸시킨다.

‘‘Akkhehi dibbanti suraṃ pivanti,Yantitthiyo pāṇasamā paresaṃ;

Nihīnasevī na ca vuddhasevī,Nihīyate kāḷapakkheva cando.

주사위 놀이를 즐기고 술을 마시며, 타인의 목숨과도 같은 아내를 범하고, 저열한 자를 사귀며 지혜로운 자를 멀리하면, 그 명성은 그믐달처럼 줄어든다.

‘‘Yo vāruṇī addhano akiñcano,Pipāso pivaṃ papāgato ;

Udakamiva iṇaṃ vigāhati,Akulaṃ kāhiti khippamattano.

술에 빠져 가난하고 재산이 없으며, 늘 갈증에 시달려 술집을 드나드는 자는 돌이 물에 가라앉듯 빚더미에 빠져 곧 자신의 가문을 파탄에 이르게 할 것이다.

‘‘Na divā soppasīlena, rattimuṭṭhānadessinā ;

Niccaṃ mattena soṇḍena, sakkā āvasituṃ gharaṃ.

낮에 잠자는 습관이 있고 밤에 일어나기를 싫어하며, 항상 취해 있고 방탕한 자는 가정을 이끌어 갈 수 없다.

‘‘Atisītaṃ atiuṇhaṃ, atisāyamidaṃ ahu;

Iti vissaṭṭhakammante, atthā accenti māṇave.

'너무 춥다, 너무 덥다, 너무 늦었다'라고 말하며 일을 제쳐두는 사람들에게는 기회가 지나가 버린다.

‘‘Yodha [Pg.151] sītañca uṇhañca, tiṇā bhiyyo na maññati;

Karaṃ purisakiccāni, so sukhaṃ na vihāyatī’’ti.

추위와 더위를 풀 한 포기보다 가볍게 여기며 자신의 의무를 다하는 자는 행복에서 멀어지지 않는다.

Mittapatirūpakā

가짜 친구

254. ‘‘Cattārome, gahapatiputta, amittā mittapatirūpakā veditabbā. Aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo, vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo, anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo, apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo.

254. 장자의 아들이여, 친구의 탈을 쓴 네 부류의 가짜 친구를 알아야 한다. 오직 가져가기만 하는 자, 말로만 잘하는 자, 아첨하는 자, 파멸의 동반자가 그들이다.

255. ‘‘Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo.

255. 장자의 아들이여, 오직 가져가기만 하는 가짜 친구는 네 가지 경우로 알 수 있다.

‘‘Aññadatthuharo hoti, appena bahumicchati;

Bhayassa kiccaṃ karoti, sevati atthakāraṇā.

그는 오직 가져가기만 하고, 적게 주고 많이 바라며, 자신에게 두려움이 있을 때만 의무를 다하고, 자신의 이익을 위해서만 사귄다.

‘‘Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo.

장자의 아들이여, 이 네 가지 경우로 오직 가져가기만 하는 가짜 친구를 알아야 한다.

256. ‘‘Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo. Atītena paṭisantharati, anāgatena paṭisantharati, niratthakena saṅgaṇhāti, paccuppannesu kiccesu byasanaṃ dasseti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo.

256. 장자의 아들이여, 말로만 잘하는 가짜 친구는 네 가지 경우로 알 수 있다. 이미 지나간 일로 환대하고, 아직 오지 않은 일로 환대하며, 무익한 일로 선심을 쓰고, 당장 도움이 필요한 일이 생기면 사고를 핑계 삼아 피한다. 장자의 아들이여, 이 네 가지 경우로 말로만 잘하는 가짜 친구를 알아야 한다.

257. ‘‘Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo. Pāpakaṃpissa anujānāti, kalyāṇaṃpissa anujānāti, sammukhāssa vaṇṇaṃ bhāsati, parammukhāssa avaṇṇaṃ bhāsati. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo.

257. 장자의 아들이여, 아첨하는 가짜 친구는 네 가지 경우로 알 수 있다. 나쁜 일에도 동의하고, 좋은 일에도 동의하며, 앞에서는 칭찬하고 뒤에서는 헐뜯는다. 장자의 아들이여, 이 네 가지 경우로 아첨하는 가짜 친구를 알아야 한다.

258. ‘‘Catūhi [Pg.152] kho, gahapatiputta, ṭhānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo. Surāmeraya majjappamādaṭṭhānānuyoge sahāyo hoti, vikāla visikhā cariyānuyoge sahāyo hoti, samajjābhicaraṇe sahāyo hoti, jūtappamādaṭṭhānānuyoge sahāyo hoti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo’’ti.

258. 장자의 아들이여, 파멸의 동반자인 가짜 친구는 네 가지 경우로 알 수 있다. 술 마시는 자리에 함께하고, 때아닌 때에 거리를 배회하는 데 함께하며, 유흥지에 함께 가고, 도박하는 자리에 함께한다. 장자의 아들이여, 이 네 가지 경우로 파멸의 동반자인 가짜 친구를 알아야 한다.

259. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

259. 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. 선서이신 스승께서는 이 말씀을 하시고 나서 다시 게송으로 말씀하셨다.

‘‘Aññadatthuharo mitto, yo ca mitto vacīparo ;

Anuppiyañca yo āha, apāyesu ca yo sakhā.

오직 가져가기만 하는 친구, 말로만 잘하는 친구, 아첨만 하는 친구, 그리고 파멸의 길에만 함께하는 친구.

Ete amitte cattāro, iti viññāya paṇḍito;

Ārakā parivajjeyya, maggaṃ paṭibhayaṃ yathā’’ti.

현명한 사람은 이 네 부류의 가짜 친구를 이와 같이 알고서, 위험한 길을 피하듯이 멀리 피해야 한다.

Suhadamitto

진정한 친구

260. ‘‘Cattārome, gahapatiputta, mittā suhadā veditabbā. Upakāro mitto suhado veditabbo, samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo, atthakkhāyī mitto suhado veditabbo, anukampako mitto suhado veditabbo.

260. 장자의 아들이여, 마음이 선한 네 부류의 진정한 친구를 알아야 한다. 도움을 주는 친구, 즐거움과 괴로움을 함께하는 친구, 유익한 것을 일러주는 친구, 동정심이 있는 친구이다.

261. ‘‘Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi upakāro mitto suhado veditabbo. Pamattaṃ rakkhati, pamattassa sāpateyyaṃ rakkhati, bhītassa saraṇaṃ hoti, uppannesu kiccakaraṇīyesu taddiguṇaṃ bhogaṃ anuppadeti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi upakāro mitto suhado veditabbo.

261. 장자의 아들이여, 도움을 주는 진정한 친구는 네 가지 경우로 알 수 있다. 방일할 때 보호해 주고, 방일할 때 재산을 지켜주며, 두려울 때 의지처가 되어주고, 필요한 일이 생기면 요청한 것의 두 배를 내어준다. 장자의 아들이여, 이 네 가지 경우로 도움을 주는 진정한 친구를 알아야 한다.

262. ‘‘Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo. Guyhamassa ācikkhati, guyhamassa parigūhati, āpadāsu na vijahati, jīvitaṃpissa atthāya pariccattaṃ hoti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo.

262. 장자의 아들이여, 즐거움과 괴로움을 함께하는 진정한 친구는 네 가지 경우로 알 수 있다. 자신의 비밀을 털어놓고, 친구의 비밀을 지켜주며, 재난이 닥쳐도 버리지 않고, 친구를 위해 목숨까지도 내놓는다. 장자의 아들이여, 이 네 가지 경우로 즐거움과 괴로움을 함께하는 진정한 친구를 알아야 한다.

263. ‘‘Catūhi [Pg.153] kho, gahapatiputta, ṭhānehi atthakkhāyī mitto suhado veditabbo. Pāpā nivāreti, kalyāṇe niveseti, assutaṃ sāveti, saggassa maggaṃ ācikkhati. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi atthakkhāyī mitto suhado veditabbo.

263. 장자의 아들이여, 유익한 것을 일러주는 진정한 친구는 네 가지 경우로 알 수 있다. 악을 못 하게 막고, 선을 행하게 권하며, 듣지 못한 것을 들려주고, 천상으로 가는 길을 알려준다. 장자의 아들이여, 이 네 가지 경우로 유익한 것을 일러주는 진정한 친구를 알아야 한다.

264. ‘‘Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi anukampako mitto suhado veditabbo. Abhavenassa na nandati, bhavenassa nandati, avaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ nivāreti, vaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ pasaṃsati. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi anukampako mitto suhado veditabbo’’ti.

264. 장자의 아들이여, 동정심이 있는 진정한 친구는 네 가지 경우로 알 수 있다. 친구의 쇠퇴를 기뻐하지 않고, 친구의 번영을 기뻐하며, 친구를 비난하는 자를 말리고, 친구를 칭찬하는 자를 찬탄한다. 장자의 아들이여, 이 네 가지 경우로 동정심이 있는 진정한 친구를 알아야 한다.

265. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

265. 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. 선서이신 스승께서는 이 말씀을 하시고 나서 다시 게송으로 말씀하셨다.

‘‘Upakāro ca yo mitto, sukhe dukkhe ca yo sakhā ;

Atthakkhāyī ca yo mitto, yo ca mittānukampako.

도움을 주는 친구, 즐거움과 괴로움에 함께하는 친구, 유익한 것을 일러주는 친구, 그리고 동정심이 있는 친구.

‘‘Etepi mitte cattāro, iti viññāya paṇḍito;

Sakkaccaṃ payirupāseyya, mātā puttaṃ va orasaṃ;

Paṇḍito sīlasampanno, jalaṃ aggīva bhāsati.

현명한 사람은 이 네 부류의 진정한 친구를 이와 같이 알고서, 어머니가 친아들을 돌보듯 정성껏 섬겨야 한다. 계행을 갖춘 현명한 자는 타오르는 불처럼 빛난다.

‘‘Bhoge saṃharamānassa, bhamarasseva irīyato;

Bhogā sannicayaṃ yanti, vammikovupacīyati.

벌이 꿀을 모으듯 재물을 모으는 자에게 재물이 쌓이고, 마치 개미집이 높아지듯 재산이 불어난다.

‘‘Evaṃ bhoge samāhatvā, alamatto kule gihī;

Catudhā vibhaje bhoge, sa ve mittāni ganthati.

이와 같이 재물을 모아 가정을 꾸릴 수 있는 재가자는 그 재물을 네 부분으로 나누어야 하니, 그래야만 진정으로 친구들을 결속시킬 수 있다.

‘‘Ekena bhoge bhuñjeyya, dvīhi kammaṃ payojaye;

Catutthañca nidhāpeyya, āpadāsu bhavissatī’’ti.

한 부분은 생활비로 쓰고, 두 부분은 생업에 투자하며, 네 번째 부분은 위급한 때를 대비해 저축해야 한다.

Chaddisāpaṭicchādanakaṇḍaṃ

여섯 방향을 수호하는 단락

266. ‘‘Kathañca, gahapatiputta, ariyasāvako chaddisāpaṭicchādī hoti? Cha imā, gahapatiputta, disā veditabbā. Puratthimā disā mātāpitaro veditabbā, dakkhiṇā disā ācariyā veditabbā, pacchimā disā [Pg.154] puttadārā veditabbā, uttarā disā mittāmaccā veditabbā, heṭṭhimā disā dāsakammakarā veditabbā, uparimā disā samaṇabrāhmaṇā veditabbā.

266. “거사여, 어떻게 성스러운 제자가 여섯 방향을 보호하는가? 거사여, 이 여섯 방향을 알아야 한다. 부모는 동쪽으로 알아야 하고, 스승은 남쪽으로 알아야 하며, 아내와 자식은 서쪽으로 알아야 하고, 친구와 동료는 북쪽으로 알아야 하며, 하인과 노동자는 아래쪽으로 알아야 하고, 수행자와 브라만은 위쪽으로 알아야 한다.”

267. ‘‘Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhātabbā – bhato ne bharissāmi, kiccaṃ nesaṃ karissāmi, kulavaṃsaṃ ṭhapessāmi, dāyajjaṃ paṭipajjāmi, atha vā pana petānaṃ kālaṅkatānaṃ dakkhiṇaṃ anuppadassāmīti. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi puttaṃ anukampanti. Pāpā nivārenti, kalyāṇe nivesenti, sippaṃ sikkhāpenti, patirūpena dārena saṃyojenti, samaye dāyajjaṃ niyyādenti. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi puttaṃ anukampanti. Evamassa esā puratthimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā.

267. “거사여, 다섯 가지 경우로 자식은 동쪽 방향인 부모를 받들어 모셔야 한다. ‘나를 길러 주셨으니 나는 부모님을 모시겠다. 부모님의 일을 해 드리고, 가문을 유지하며, 유산을 상속받을 자격을 지키고, 돌아가신 후에는 부모님을 위해 보시를 올리겠다’고 해야 한다. 거사여, 자식이 이와 같이 다섯 가지 경우로 동쪽 방향인 부모를 받들어 모시면, 부모는 다섯 가지 경우로 자식에게 자애를 베푼다. 악에서 멀어지게 하고, 선에 머물게 하며, 기술을 배우게 하고, 적절한 배우자와 혼인하게 하며, 적절한 시기에 유산을 물려준다. 거사여, 이와 같이 다섯 가지 경우로 자식이 부모를 받들어 모시고, 부모가 이와 같이 다섯 가지 경우로 자식에게 자애를 베풀 때, 그에게 동쪽 방향은 가려져 보호받으며 안온하고 두려움이 없게 된다.”

268. ‘‘Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā paccupaṭṭhātabbā – uṭṭhānena upaṭṭhānena sussusāya pāricariyāya sakkaccaṃ sippapaṭiggahaṇena. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi antevāsiṃ anukampanti – suvinītaṃ vinenti, suggahitaṃ gāhāpenti, sabbasippassutaṃ samakkhāyino bhavanti, mittāmaccesu paṭiyādenti, disāsu parittāṇaṃ karonti. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi antevāsiṃ anukampanti. Evamassa esā dakkhiṇā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā.

268. “거사여, 다섯 가지 경우로 제자는 남쪽 방향인 스승을 받들어 모셔야 한다. 일어남으로써, 시중듦으로써, 배우고자 함으로써, 봉사함으로써, 기술을 정중히 익힘으로써 해야 한다. 거사여, 제자가 이와 같이 다섯 가지 경우로 남쪽 방향인 스승을 받들어 모시면, 스승은 다섯 가지 경우로 제자에게 자애를 베푼다. 잘 가르쳐 인도하고, 잘 배우게 하며, 모든 기술을 전수하고, 친구와 동료들에게 소개해 주며, 모든 방향에서 보호해 준다. 거사여, 이와 같이 다섯 가지 경우로 제자가 스승을 받들어 모시고, 스승이 이와 같이 다섯 가지 경우로 제자에게 자애를 베풀 때, 그에게 남쪽 방향은 가려져 보호받으며 안온하고 두려움이 없게 된다.”

269. ‘‘Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaṭṭhātabbā – sammānanāya anavamānanāya anaticariyāya issariyavossaggena alaṅkārānuppadānena. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi [Pg.155] sāmikaṃ anukampati – susaṃvihitakammantā ca hoti, saṅgahitaparijanā ca, anaticārinī ca, sambhatañca anurakkhati, dakkhā ca hoti analasā sabbakiccesu. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi sāmikaṃ anukampati. Evamassa esā pacchimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā.

269. “거사여, 다섯 가지 경우로 남편은 서쪽 방향인 아내를 받들어 모셔야 한다. 존중함으로써, 경시하지 않음으로써, 신의를 지킴으로써, 권한을 위임함으로써, 장신구를 제공함으로써 해야 한다. 거사여, 남편이 이와 같이 다섯 가지 경우로 서쪽 방향인 아내를 받들어 모시면, 아내는 다섯 가지 경우로 남편에게 자애를 베푼다. 집안일을 잘 정리하고, 주변 사람들을 잘 보살피며, 신의를 지키고, 남편이 벌어온 재산을 보호하며, 모든 업무에 능숙하고 부지런하다. 거사여, 이와 같이 다섯 가지 경우로 남편이 아내를 받들어 모시고, 아내가 이와 같이 다섯 가지 경우로 남편에게 자애를 베풀 때, 그에게 서쪽 방향은 가려져 보호받으며 안온하고 두려움이 없게 된다.”

270. ‘‘Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi kulaputtena uttarā disā mittāmaccā paccupaṭṭhātabbā – dānena peyyavajjena atthacariyāya samānattatāya avisaṃvādanatāya. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi kulaputtena uttarā disā mittāmaccā paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi kulaputtaṃ anukampanti – pamattaṃ rakkhanti, pamattassa sāpateyyaṃ rakkhanti, bhītassa saraṇaṃ honti, āpadāsu na vijahanti, aparapajā cassa paṭipūjenti. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi kulaputtena uttarā disā mittāmaccā paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi kulaputtaṃ anukampanti. Evamassa esā uttarā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā.

270. “거사여, 다섯 가지 경우로 명망 있는 가문의 자제는 북쪽 방향인 친구와 동료들을 받들어 모셔야 한다. 보시함으로써, 상냥한 말을 함으로써, 이로운 일을 해 줌으로써, 자신과 동등하게 대우함으로써, 거짓 없이 대함으로써 해야 한다. 거사여, 가문의 자제가 이와 같이 다섯 가지 경우로 북쪽 방향인 친구와 동료들을 받들어 모시면, 친구와 동료들은 다섯 가지 경우로 그에게 자애를 베푼다. 방일할 때 보호해 주고, 방일할 때 그의 재산을 지켜 주며, 두려울 때 의지처가 되어 주고, 불행이 닥쳐도 버리지 않으며, 그의 후손들까지도 예우해 준다. 거사여, 이와 같이 다섯 가지 경우로 가문의 자제가 친구와 동료들을 받들어 모시고, 친구와 동료들이 이와 같이 다섯 가지 경우로 그에게 자애를 베풀 때, 그에게 북쪽 방향은 가려져 보호받으며 안온하고 두려움이 없게 된다.”

271. ‘‘Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi ayyirakena heṭṭhimā disā dāsakammakarā paccupaṭṭhātabbā – yathābalaṃ kammantasaṃvidhānena bhattavetanānuppadānena gilānupaṭṭhānena acchariyānaṃ rasānaṃ saṃvibhāgena samaye vossaggena. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi ayyirakena heṭṭhimā disā dāsakammakarā paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi ayyirakaṃ anukampanti – pubbuṭṭhāyino ca honti, pacchā nipātino ca, dinnādāyino ca, sukatakammakarā ca, kittivaṇṇaharā ca. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi ayyirakena heṭṭhimā disā dāsakammakarā paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi ayyirakaṃ anukampanti. Evamassa esā heṭṭhimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā.

271. “거사여, 다섯 가지 경우로 주인은 아래쪽 방향인 하인과 노동자들을 받들어 모셔야 한다. 능력에 따라 일을 배분함으로써, 음식과 보수를 줌으로써, 병들었을 때 간호해 줌으로써, 특별한 음식을 나누어 줌으로써, 적절한 시기에 휴가를 줌으로써 해야 한다. 거사여, 주인이 이와 같이 다섯 가지 경우로 아래쪽 방향인 하인과 노동자들을 받들어 모시면, 하인과 노동자들은 다섯 가지 경우로 주인에게 자애를 베푼다. 주인보다 먼저 일어나고, 나중에 잠자리에 들며, 준 것만 가지고, 일을 잘 해내며, 주인의 명성을 널리 알린다. 거사여, 이와 같이 다섯 가지 경우로 주인이 하인과 노동자들을 받들어 모시고, 하인과 노동자들이 이와 같이 다섯 가지 경우로 주인에게 자애를 베풀 때, 그에게 아래쪽 방향은 가려져 보호받으며 안온하고 두려움이 없게 된다.”

272. ‘‘Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi kulaputtena uparimā disā samaṇabrāhmaṇā paccupaṭṭhātabbā – mettena kāyakammena mettena vacīkammena mettena [Pg.156] manokammena anāvaṭadvāratāya āmisānuppadānena. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi kulaputtena uparimā disā samaṇabrāhmaṇā paccupaṭṭhitā chahi ṭhānehi kulaputtaṃ anukampanti – pāpā nivārenti, kalyāṇe nivesenti, kalyāṇena manasā anukampanti, assutaṃ sāventi, sutaṃ pariyodāpenti, saggassa maggaṃ ācikkhanti. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi kulaputtena uparimā disā samaṇabrāhmaṇā paccupaṭṭhitā imehi chahi ṭhānehi kulaputtaṃ anukampanti. Evamassa esā uparimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā’’ti.

272. “거사여, 다섯 가지 경우로 가문의 자제는 위쪽 방향인 수행자와 브라만들을 받들어 모셔야 한다. 자애로운 몸의 행위로써, 자애로운 말의 행위로써, 자애로운 마음의 행위로써, 문을 열어두어 환대함으로써, 필수품을 공양함으로써 해야 한다. 거사여, 가문의 자제가 이와 같이 다섯 가지 경우로 위쪽 방향인 수행자와 브라만들을 받들어 모시면, 수행자와 브라만들은 여섯 가지 경우로 가문의 자제에게 자애를 베푼다. 악을 금하게 하고, 선을 권장하며, 자애로운 마음으로 보살피고, 듣지 못한 법을 들려주며, 이미 들은 법은 명확하게 해 주고, 천상에 이르는 길을 알려준다. 거사여, 이와 같이 다섯 가지 경우로 가문의 자제가 수행자와 브라만들을 받들어 모시고, 수행자와 브라만들이 이와 같이 여섯 가지 경우로 그에게 자애를 베풀 때, 그에게 위쪽 방향은 가려져 보호받으며 안온하고 두려움이 없게 된다.”

273. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

273. 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. 선서(善逝)이신 스승께서는 이 구절을 말씀하신 뒤, 다시 게송으로 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Mātāpitā disā pubbā, ācariyā dakkhiṇā disā;

Puttadārā disā pacchā, mittāmaccā ca uttarā.

“부모는 동쪽 방향이고 스승은 남쪽 방향이며, 아내와 자식은 서쪽 방향이고 친구와 동료는 북쪽 방향이다.

‘‘Dāsakammakarā heṭṭhā, uddhaṃ samaṇabrāhmaṇā;

Etā disā namasseyya, alamatto kule gihī.

하인과 노동자는 아래쪽이며 수행자와 브라만은 위쪽이니, 가문을 책임지는 재가자는 이 방향들에 경의를 표해야 한다.”

‘‘Paṇḍito sīlasampanno, saṇho ca paṭibhānavā;

Nivātavutti atthaddho, tādiso labhate yasaṃ.

지혜롭고 계를 갖추었으며, 부드럽고 명석한 재치(변재)가 있고, 겸손하며 거만하지 않은 사람, 그러한 사람은 명성을 얻는다.

‘‘Uṭṭhānako analaso, āpadāsu na vedhati;

Acchinnavutti medhāvī, tādiso labhate yasaṃ.

근면하고 게으르지 않으며, 재난 속에서도 흔들리지 않고, 끊임없이 노력하며 지혜로운 사람, 그러한 사람은 명성을 얻는다.

‘‘Saṅgāhako mittakaro, vadaññū vītamaccharo;

Netā vinetā anunetā, tādiso labhate yasaṃ.

사람들을 포용하고 친구를 잘 사귀며, 관대하고 인색함이 없으며, 이끌어주고 가르치고 설득하는 사람, 그러한 사람은 명성을 얻는다.

‘‘Dānañca peyyavajjañca, atthacariyā ca yā idha;

Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṃ;

Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato.

보시와 애어(사랑스러운 말), 그리고 여기 이 세상에서의 이행(이로운 행위), 그리고 상황에 따라 누구에게나 공정하게 대함, 참으로 이러한 포섭의 법(사섭법)들은 세상에서 달리는 수레의 차축 고정핀과 같다.

‘‘Ete ca saṅgahā nāssu, na mātā puttakāraṇā;

Labhetha mānaṃ pūjaṃ vā, pitā vā puttakāraṇā.

만약 이러한 포섭의 법들이 없다면, 어머니는 자식으로 인해 존경이나 공양을 받지 못할 것이며, 아버지 또한 자식으로 인해 존경이나 공양을 받지 못할 것이다.

‘‘Yasmā ca saṅgahā ete, sammapekkhanti paṇḍitā;

Tasmā mahattaṃ papponti, pāsaṃsā ca bhavanti te’’ti.

현자들이 이러한 포섭의 법들을 올바로 살피기 때문에, 그들은 위대함에 이르고 찬탄을 받게 된다.

274. Evaṃ [Pg.157] vutte, siṅgālako gahapatiputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante! Abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti. Evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṃghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu, ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.

274. 이와 같이 말씀하시자, 가계의 아들 싱갈라카는 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “훌륭하십니다, 세존이시여! 훌륭하십니다, 세존이시여! 세존이시여, 마치 넘어진 것을 일으켜 세우는 것과 같고, 가려진 것을 열어 보이는 것과 같으며, 길 잃은 자에게 길을 가리켜 주는 것과 같고, ‘눈 있는 자들은 형색을 보리라’ 하며 어둠 속에 등불을 비추는 것과 같습니다. 세존께서는 이와 같이 여러 가지 방편으로 법을 밝혀 주셨습니다. 세존이시여, 저는 세존과 법과 비구 승가에 귀의합니다. 세존께서는 저를 오늘부터 생명이 다할 때까지 귀의한 재가신자로 받아 주소서.”

Siṅgālasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.

여덟 번째 싱갈라 경이 끝났다.

9. Āṭānāṭiyasuttaṃ

9. 아타나티야 경

Paṭhamabhāṇavāro

첫 번째 낭송분

275. Evaṃ [Pg.158] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho cattāro mahārājā mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca gandhabbasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāya mahatiyā ca nāgasenāya catuddisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvā catuddisaṃ gumbaṃ ṭhapetvā catuddisaṃ ovaraṇaṃ ṭhapetvā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ pabbataṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tepi kho yakkhā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

275. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 라자가하의 깃자쿠타 산(영축산)에 머무셨다. 그때 사대천왕이 수많은 야차 군대와 건달바 군대와 구반다 군대와 나가 군대를 거느리고, 사방에 수비대를 배치하고, 사방에 군단을 배치하고, 사방에 초소를 배치한 뒤, 밤이 깊어갈 무렵 아주 뛰어난 형색으로 깃자쿠타 산 전체를 환히 밝히며 세존께 다가왔다. 다가와서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 그 야차들 중 어떤 이들은 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았고, 어떤 이들은 세존과 함께 유쾌하게 인사를 나누고 기억할 만한 우호적인 이야기를 마친 뒤 한곁에 앉았으며, 어떤 이들은 세존께서 계신 곳을 향해 합장하고 한곁에 앉았고, 어떤 이들은 이름과 성을 말씀드리고 한곁에 앉았으며, 어떤 이들은 침묵을 지키며 한곁에 앉았다.

276. Ekamantaṃ nisinno kho vessavaṇo mahārājā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘santi hi, bhante, uḷārā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi, bhante, uḷārā yakkhā bhagavato pasannā. Santi hi, bhante, majjhimā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi, bhante, majjhimā yakkhā bhagavato pasannā. Santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi, bhante, nīcā yakkhā bhagavato pasannā. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appasannāyeva bhagavato. Taṃ kissa hetu? Bhagavā hi, bhante, pāṇātipātā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, adinnādānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, musāvādā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appaṭiviratāyeva pāṇātipātā, appaṭiviratā adinnādānā, appaṭiviratā kāmesumicchācārā, appaṭiviratā musāvādā, appaṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā. Tesaṃ taṃ hoti appiyaṃ amanāpaṃ. Santi hi, bhante, bhagavato sāvakā araññavanapatthāni pantāni [Pg.159] senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsino, ye imasmiṃ bhagavato pāvacane appasannā. Tesaṃ pasādāya uggaṇhātu, bhante, bhagavā āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsuvihārāyā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

276. 한곁에 앉은 웨사바나 대왕이 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 세존께 신심이 없는 위력 있는 야차들도 있고 신심이 있는 위력 있는 야차들도 있습니다. 중간급이나 하급 야차들 중에도 신심이 없는 이들과 신심이 있는 이들이 있습니다. 세존이시여, 대개의 야차들은 세존께 신심이 없습니다. 그 이유는 세존께서 살생, 도둑질, 삿된 음행, 거짓말, 음주를 삼가는 법을 설하시기 때문입니다. 야차들은 대개 이를 삼가지 않으므로 그들에게 이 법은 즐겁지 않고 마음에 들지 않습니다. 세존의 제자들이 수행하는 숲속의 외딴 처소에는 신심 없는 위력 있는 야차들이 살고 있습니다. 그들을 신심 있게 하고 사부대중의 보호와 안락을 위해 아타나티야 수호주를 받아주소서.” 세존께서는 침묵으로 수락하셨다.

Atha kho vessavaṇo mahārājā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ abhāsi –

그러자 웨사바나 대왕은 세존의 승낙을 알고, 그때 이 아타나티야 수호주를 읊었다.

277. ‘‘Vipassissa ca namatthu, cakkhumantassa sirīmato.

277. 다섯 가지 눈을 갖추시고 영광스러운 위파시 부처님께 경배드립니다.

Sikhissapi ca namatthu, sabbabhūtānukampino.

모든 중생을 가엽게 여기시는 시키 부처님께도 경배드립니다.

‘‘Vessabhussa ca namatthu, nhātakassa tapassino;

Namatthu kakusandhassa, mārasenāpamaddino.

번뇌를 씻어내시고 고행을 닦으신 웨사부 부처님께 경배드립니다. 마라의 군대를 격퇴하신 카쿠산다 부처님께 경배드립니다.

‘‘Koṇāgamanassa namatthu, brāhmaṇassa vusīmato;

Kassapassa ca namatthu, vippamuttassa sabbadhi.

악을 멀리하고 수행을 완성하신 코나가마나 부처님께 경배드립니다. 모든 것에서 완전히 해탈하신 카사파 부처님께 경배드립니다.

‘‘Aṅgīrasassa namatthu, sakyaputtassa sirīmato;

Yo imaṃ dhammaṃ desesi, sabbadukkhāpanūdanaṃ.

몸에서 빛을 발하시는 영광스러운 샤캬의 아들 부처님께 경배드립니다. 그분께서는 모든 괴로움을 없애주는 이 법을 설하셨습니다.

‘‘Ye cāpi nibbutā loke, yathābhūtaṃ vipassisuṃ;

Te janā apisuṇātha, mahantā vītasāradā.

또한 세상에서 번뇌를 끄고 있는 그대로를 통찰하신 분들, 그분들은 이간질하는 말을 하지 않으며, 위대하고 두려움이 없으신 분들입니다.

‘‘Hitaṃ devamanussānaṃ, yaṃ namassanti gotamaṃ;

Vijjācaraṇasampannaṃ, mahantaṃ vītasāradaṃ.

신들과 인간들의 이익을 위해, 지혜와 덕행을 갖추시고 위대하며 두려움 없으신 고타마 부처님께 그들은 경배드립니다.

278. ‘‘Yato uggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā.

278. 커다란 원형의 빛을 지닌 태양, 아디티의 아들(해)이 떠오르는 곳,

Yassa cuggacchamānassa, saṃvarīpi nirujjhati;

Yassa cuggate sūriye, ‘divaso’ti pavuccati.

그것이 떠오를 때 밤이 사라지고, 그것이 떠올랐을 때 ‘낮’이라 불리는 곳,

‘‘Rahadopi [Pg.160] tattha gambhīro, samuddo saritodako;

Evaṃ taṃ tattha jānanti, ‘samuddo saritodako’.

그곳에는 강물이 흘러드는 깊은 호수인 바다가 있습니다. 사람들은 그곳의 그 호수를 ‘강물이 흘러드는 바다’라고 알고 있습니다.

‘‘Ito ‘sā purimā disā’, iti naṃ ācikkhatī jano;

Yaṃ disaṃ abhipāleti, mahārājā yasassi so.

이곳으로부터 그쪽을 사람들은 ‘동쪽’이라 부릅니다. 명성 있는 대왕이 그 방향을 보호하고 있으니,

‘‘Gandhabbānaṃ adhipati, ‘dhataraṭṭho’ti nāmaso;

Ramatī naccagītehi, gandhabbehi purakkhato.

건달바들의 군주인 ‘다타랏타(지국천왕)’라는 이름의 대왕입니다. 그는 건달바들에게 둘러싸여 춤과 노래로 즐거워합니다.

‘‘Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṃ;

Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.

그에게는 아들도 많으며 모두 ‘인다’라는 같은 이름을 가졌다고 나는 들었습니다. 그들은 아흔한 명이며, 큰 힘을 가졌습니다.

Te cāpi buddhaṃ disvāna, buddhaṃ ādiccabandhunaṃ;

Dūratova namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.

그들 또한 태양의 친족이신 위대한 부처님을 뵙고, 멀리서부터 위대하고 두려움 없으신 부처님께 경배드립니다.

‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṃ vandanti;

Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso, tasmā evaṃ vademase.

“사람들 중의 아자니(뛰어난 말과 같은 이)이신 분이시여, 당신께 경배합니다. 사람들 중의 가장 높으신 분이시여, 당신께 경배합니다. 당신께서는 선한 [일체지]의 지혜로 중생들을 살피시니, 인간 아닌 존재들도 당신께 경배드립니다. 우리는 이 말씀을 자주 들었으매, 그러므로 이와 같이 말합니다.”

‘‘‘Jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamaṃ;

Vijjācaraṇasampannaṃ, buddhaṃ vandāma gotamaṃ’.

“‘승리자이신 고타마 부처님께 예배하라. 우리는 승리자이신 고타마 부처님께 예배하노라. 명행(明行)을 구족하신 고타마 부처님께 우리는 예배하노라.’”

279. ‘‘Yena petā pavuccanti, pisuṇā piṭṭhimaṃsikā.

279. “죽은 자들과 이간질하는 자들과 등 뒤에서 헐뜯는 자들이 [내보내진다고] 말해지는 방향이 있습니다.”

Pāṇātipātino luddā, corā nekatikā janā.

“살생을 일삼는 자들, 잔인한 자들, 도둑들, 속이는 사람들을 [내보내라고] 말합니다.”

‘‘Ito ‘sā dakkhiṇā disā’, iti naṃ ācikkhatī jano;

Yaṃ disaṃ abhipāleti, mahārājā yasassi so.

“이곳에서 보아 그곳은 ‘남쪽’이라 불리며 사람들은 그곳을 그렇게 말합니다. 명성 있는 대왕이 그 방향을 보호합니다.”

‘‘Kumbhaṇḍānaṃ adhipati, ‘virūḷho’ iti nāmaso;

Ramatī naccagītehi, kumbhaṇḍehi purakkhato.

“그분은 쿰반다들의 주인이시며 이름은 ‘비루다(증장천왕)’라고 합니다. 그분은 쿰반다들에게 둘러싸여 춤과 노래를 즐기십니다.”

‘‘Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṃ;

Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.

“그에게는 많은 아들이 있는데 그들의 이름이 모두 같다고 나는 들었습니다. 아흔한 명의 아들들은 모두 ‘인다’라는 이름을 가졌으며 큰 힘을 지녔습니다.”

Te cāpi buddhaṃ disvāna, buddhaṃ ādiccabandhunaṃ;

Dūratova namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.

“그들 또한 부처님을 뵙고, 태양의 후예이신 부처님께 멀리서나마 경배드립니다. 거룩하고 두려움 없으신 부처님께 [예배합니다].’

‘‘Namo [Pg.161] te purisājañña, namo te purisuttama;

Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṃ vandanti;

Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso, tasmā evaṃ vademase.

“사람들 중의 아자니이신 분이시여, 당신께 경배합니다. 사람들 중의 가장 높으신 분이시여, 당신께 경배합니다. 당신께서는 선한 지혜로 중생들을 살피시니, 인간 아닌 존재들도 당신께 경배드립니다. 우리는 이 말씀을 자주 들었으매, 그러므로 이와 같이 말합니다.”

‘‘‘Jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamaṃ;

Vijjācaraṇasampannaṃ, buddhaṃ vandāma gotamaṃ’.

“‘승리자이신 고타마 부처님께 예배하라. 우리는 승리자이신 고타마 부처님께 예배하노라. 명행을 구족하신 고타마 부처님께 우리는 예배하노라.’”

280. ‘‘Yattha coggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā.

280. “커다란 원반 모양의 빛나는 태양이 지는 곳이 있습니다.”

Yassa coggacchamānassa, divasopi nirujjhati;

Yassa coggate sūriye, ‘saṃvarī’ti pavuccati.

“그 태양이 질 때 낮도 사라지며, 태양이 지고 나면 ‘밤’이라 불립니다.”

‘‘Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako;

Evaṃ taṃ tattha jānanti, ‘samuddo saritodako’.

“그곳에는 또한 강물들이 흘러드는 바다인 깊은 호수가 있으니, 사람들은 그곳을 ‘강물들이 흘러드는 바다’라고 부릅니다.”

‘‘Ito ‘sā pacchimā disā’, iti naṃ ācikkhatī jano;

Yaṃ disaṃ abhipāleti, mahārājā yasassi so.

“이곳에서 보아 그곳은 ‘서쪽’이라 불리며 사람들은 그곳을 그렇게 말합니다. 명성 있는 대왕이 그 방향을 보호합니다.”

‘‘Nāgānañca adhipati, ‘virūpakkho’ti nāmaso;

Ramatī naccagītehi, nāgeheva purakkhato.

“그분은 나가(Nāga)들의 주인이시며 이름은 ‘비루파카(광목천왕)’라고 합니다. 그분은 나가들에게 둘러싸여 춤과 노래를 즐기십니다.”

‘‘Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṃ;

Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.

“그에게는 많은 아들이 있는데 그들의 이름이 모두 같다고 나는 들었습니다. 아흔한 명의 아들들은 모두 ‘인다’라는 이름을 가졌으며 큰 힘을 지녔습니다.”

Te cāpi buddhaṃ disvāna, buddhaṃ ādiccabandhunaṃ;

Dūratova namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.

“그들 또한 부처님을 뵙고, 태양의 후예이신 부처님께 멀리서나마 경배드립니다. 거룩하고 두려움 없으신 부처님께 [예배합니다].’

‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṃ vandanti;

Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso, tasmā evaṃ vademase.

“사람들 중의 아자니이신 분이시여, 당신께 경배합니다. 사람들 중의 가장 높으신 분이시여, 당신께 경배합니다. 당신께서는 선한 지혜로 중생들을 살피시니, 인간 아닌 존재들도 당신께 경배드립니다. 우리는 이 말씀을 자주 들었으매, 그러므로 이와 같이 말합니다.”

‘‘‘Jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamaṃ;

Vijjācaraṇasampannaṃ, buddhaṃ vandāma gotamaṃ’.

“‘승리자이신 고타마 부처님께 예배하라. 우리는 승리자이신 고타마 부처님께 예배하노라. 명행을 구족하신 고타마 부처님께 우리는 예배하노라.’”

281. ‘‘Yena uttarakuruvho, mahāneru sudassano.

281. “울타라쿠루(북구로주)라고 불리는 방향에 황금빛으로 아름다운 대(大)메루 산이 있습니다.”

Manussā tattha jāyanti, amamā apariggahā.

“그곳에 태어나는 사람들은 ‘나의 것’이라는 집착이 없고, 사사로이 소유하는 배우자도 없습니다.”

‘‘Na [Pg.162] te bījaṃ pavapanti, napi nīyanti naṅgalā;

Akaṭṭhapākimaṃ sāliṃ, paribhuñjanti mānusā.

“그들은 씨를 뿌리지도 않고 쟁기를 끌지도 않지만, 사람들은 경작하지 않아도 저절로 익는 쌀을 먹습니다.”

‘‘Akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ, sugandhaṃ taṇḍulapphalaṃ;

Tuṇḍikīre pacitvāna, tato bhuñjanti bhojanaṃ.

“뉘와 겨가 없는 깨끗하고 향기로운 쌀알을 가마솥에 넣어 익힌 뒤에 그 음식을 먹습니다.”

‘‘Gāviṃ ekakhuraṃ katvā, anuyanti disodisaṃ;

Pasuṃ ekakhuraṃ katvā, anuyanti disodisaṃ.

“암소를 외발굽 짐승처럼 부려 사방으로 다니고, 다른 짐승을 외발굽 짐승처럼 부려 사방으로 다닙니다.”

‘‘Itthiṃ vā vāhanaṃ katvā, anuyanti disodisaṃ;

Purisaṃ vāhanaṃ katvā, anuyanti disodisaṃ.

“여인을 탈것으로 삼아 사방으로 다니고, 남자를 탈것으로 삼아 사방으로 다닙니다.”

‘‘Kumāriṃ vāhanaṃ katvā, anuyanti disodisaṃ;

Kumāraṃ vāhanaṃ katvā, anuyanti disodisaṃ.

“처녀를 탈것으로 삼아 사방으로 다니고, 총각을 탈것으로 삼아 사방으로 다닙니다.”

‘‘Te yāne abhiruhitvā,Sabbā disā anupariyāyanti ;

Pacārā tassa rājino.

“그 왕의 시종들은 그러한 탈것에 올라타서 모든 방향을 두루 돌아다닙니다.”

‘‘Hatthiyānaṃ assayānaṃ, dibbaṃ yānaṃ upaṭṭhitaṃ;

Pāsādā sivikā ceva, mahārājassa yasassino.

“명성 있는 대왕에게는 코끼리 탈것, 말 탈것, 천상의 탈것들이 갖추어져 있으며, 궁전과 가마들도 있습니다.”

‘‘Tassa ca nagarā ahu,Antalikkhe sumāpitā;

Āṭānāṭā kusināṭā parakusināṭā,Nāṭasuriyā parakusiṭanāṭā.

“그에게는 허공에 잘 지어진 성읍들이 있으니, 아타나타, 쿠시나타, 파라쿠시나타, 나타수리야, 파라쿠시타나타 성입니다.”

‘‘Uttarena kasivanto,Janoghamaparena ca;

Navanavutiyo ambaraambaravatiyo,Āḷakamandā nāma rājadhānī.

“북쪽에는 카시완타 성이 있고 그 서쪽에는 자노가 성이 있습니다. 또한 나와나우티야 성과 암바라-암바라와티야 성이 있으며, 알라카만다라는 이름의 왕도가 있습니다.”

‘‘Kuverassa kho pana, mārisa, mahārājassa visāṇā nāma rājadhānī;

Tasmā kuvero mahārājā, ‘vessavaṇo’ti pavuccati.

대왕이시여, 쿠베라(Kuvera) 대왕에게는 위사나(Visāṇā)라는 이름의 도성이 있습니다. 그러므로 쿠베라 대왕을 ‘웨사워나(Vessavaṇa)’라고 부릅니다.

‘‘Paccesanto [Pg.163] pakāsenti, tatolā tattalā tatotalā;

Ojasi tejasi tatojasī, sūro rājā ariṭṭho nemi.

그 소식들을 각각 수집하여 웨사워나 대왕에게 보고하는 야차들이 있으니, 그들은 타톨라(Tatolā), 탓탈라(Tattalā), 타토탈라(Tatotalā), 오자시(Ojasi), 테자시(Tejasi), 타토자시(Tatojasī), 수라(Sūra), 라자(Rājā), 아릿타(Ariṭṭha), 네미(Nemi)입니다.

‘‘Rahadopi tattha dharaṇī nāma, yato meghā pavassanti;

Vassā yato patāyanti, sabhāpi tattha sālavatī nāma.

그곳에는 다라니(Dharaṇī)라는 이름의 연못도 있는데, 그 연못에서 물을 취해 구름이 비를 내립니다. 비가 내릴 때 그 연못에서 물이 흘러나옵니다. 그 연못 근처에는 살라와티(Sālavatī)라는 이름의 집회소도 있습니다.

‘‘Yattha yakkhā payirupāsanti, tattha niccaphalā rukkhā;

Nānā dijagaṇā yutā, mayūrakoñcābhirudā;

Kokilādīhi vagguhi.

야차들이 모여드는 그곳에는 항상 열매가 맺히는 나무들이 있습니다. 온갖 새들이 무리 지어 날아다니고, 공작과 재두루미가 지저귀며, 뻐꾸기 등의 감미로운 노랫소리가 울려 퍼집니다.

‘‘Jīvañjīvakasaddettha, atho oṭṭhavacittakā;

Kukkuṭakā kuḷīrakā, vane pokkharasātakā.

이곳에는 지완지와카(Jīvañjīvaka, 命命鳥) 새의 소리가 있고, ‘웃테히 칫타(Uṭṭhehi citta)’라고 우는 새들도 있습니다. 숲에는 야생 닭과 황금빛 게, 폭카라사타카(Pokkharasātaka) 새들도 있습니다.

‘‘Sukasāḷikasaddettha, daṇḍamāṇavakāni ca;

Sobhati sabbakālaṃ sā, kuveranaḷinī sadā.

이곳에는 앵무새와 구관조의 지저귐이 있고, 사람의 얼굴을 닮은 단다마나와카(Daṇḍamāṇavaka) 새들도 있습니다. 쿠베라 왕의 연꽃 연못인 그 다라니 연못은 항상 아름답게 빛납니다.

‘‘Ito ‘sā uttarā disā’, iti naṃ ācikkhatī jano;

Yaṃ disaṃ abhipāleti, mahārājā yasassi so.

이곳으로부터 북쪽을 사람들은 ‘북방’이라고 부릅니다. 명성이 자자한 대왕(쿠베라)께서 그곳을 수호하고 계십니다.

‘‘Yakkhānañca adhipati, ‘kuvero’ iti nāmaso;

Ramatī naccagītehi, yakkheheva purakkhato.

야차들의 주인이신 쿠베라라 불리는 대왕은 야차들에게 둘러싸여 춤과 노래를 즐기십니다.

‘‘Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṃ;

Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.

그에게는 아들도 많은데 모두 이름이 같다고 들었습니다. 그 숫자는 아흔 한 명이며, 모두 인다(Inda)라는 이름을 가졌고 큰 위력을 지니고 있습니다.

‘‘Te cāpi buddhaṃ disvāna, buddhaṃ ādiccabandhunaṃ;

Dūratova namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.

그들 또한 태양의 후예이시며 위대하고 두려움 없으신 부처님을 뵙고는 멀리서부터 예배를 올립니다.

‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṃ vandanti;

Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso, tasmā evaṃ vademase.

‘사람 중의 영웅이신 분이시여, 당신께 절하옵니다. 사람 중의 으뜸이신 분이시여, 당신께 절하옵니다. 당신께서는 일체지(一切智)로 중생들을 살피십니다. 비인간(야차)들조차 당신께 예배드립니다.’ 저희는 이 말을 자주 들었기에 이와 같이 말합니다.

‘‘‘Jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamaṃ;

Vijjācaraṇasampannaṃ, buddhaṃ vandāma gotama’’’nti.

‘승리자이신 고타마 부처님께 예배드려라. 저희는 승리자이신 고타마 부처님께 예배드립니다. 명지와 덕행을 갖추신(明行足) 고타마 부처님께 저희는 예배드립니다.’라고 말입니다.

‘‘Ayaṃ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsuvihārāya.

대왕이시여, 이 아타나티야(Āṭānāṭiyā) 보호주는 비구, 비구니, 우바새, 우바이들을 지키고 보호하며, 해침을 당하지 않고 편안하게 머물게 하기 위한 것입니다.

282. ‘‘Yassa [Pg.164] kassaci, mārisa, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā ayaṃ āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā. Taṃ ce amanusso yakkho vā yakkhinī vā yakkhapotako vā yakkhapotikā vā yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbī vā gandhabbapotako vā gandhabbapotikā vā gandhabbamahāmatto vā gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā kumbhaṇḍapotako vā kumbhaṇḍapotikā vā kumbhaṇḍamahāmatto vā kumbhaṇḍapārisajjo vā kumbhaṇḍapacāro vā, nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto bhikkhuṃ vā bhikkhuniṃ vā upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā gacchantaṃ vā anugaccheyya, ṭhitaṃ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṃ vā upanisīdeyya, nipannaṃ vā upanipajjeyya. Na me so, mārisa, amanusso labheyya gāmesu vā nigamesu vā sakkāraṃ vā garukāraṃ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya āḷakamandāya nāma rājadhāniyā vatthuṃ vā vāsaṃ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya yakkhānaṃ samitiṃ gantuṃ. Apissu naṃ, mārisa, amanussā anāvayhampi naṃ kareyyuṃ avivayhaṃ. Apissu naṃ, mārisa, amanussā attāhipi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṃ. Apissu naṃ, mārisa, amanussā rittaṃpissa pattaṃ sīse nikkujjeyyuṃ. Apissu naṃ, mārisa, amanussā sattadhāpissa muddhaṃ phāleyyuṃ.

282. 대왕이시여, 만일 어떤 비구, 비구니, 우바새, 우바이가 이 아타나티야 보호주를 잘 배우고 충분히 익혀서 지니고 있다면, 어떤 비인간 즉 야차(남, 여, 자녀), 간다바, 쿰반다, 나가 중 그 누구라도 악한 마음을 품고 그 수행자가 가거나 서거나 앉거나 누워 있을 때 뒤쫓거나 다가온다면, 대왕이시여, 그 비인간은 마을이나 도시에서 대접이나 공경을 받지 못할 것입니다. 대왕이시여, 그 비인간은 알라카만다(Āḷakamandā) 도성에서 거처나 집을 얻지 못할 것입니다. 대왕이시여, 그 비인간은 야차들의 집회에 참석할 권리를 얻지 못할 것입니다. 대왕이시여, 뿐만 아니라 다른 비인간들이 그에게 딸을 주지도 않고 딸을 데려오지도 않을 것입니다. 대왕이시여, 또한 비인간들이 그를 온갖 욕설로 비난할 것입니다. 대왕이시여, 또한 비인간들이 그의 머리에 빈 발우를 뒤집어씌울 것이며, 대왕이시여, 심지어 그의 머리를 일곱 조각으로 쪼개버릴 수도 있습니다.

‘‘Santi hi, mārisa, amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṃ avaruddhā nāma vuccanti. Seyyathāpi, mārisa, rañño māgadhassa vijite mahācorā. Te neva rañño māgadhassa ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṃ ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti. Te kho te, mārisa, mahācorā rañño māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti. Evameva kho, mārisa, santi amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti. Te [Pg.165] kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṃ avaruddhā nāma vuccanti. Yo hi koci, mārisa, amanusso yakkho vā yakkhinī vā…pe… gandhabbo vā gandhabbī vā … kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā… nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā paduṭṭhacitto bhikkhuṃ vā bhikkhuniṃ vā upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā gacchantaṃ vā anugaccheyya, ṭhitaṃ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṃ vā upanisīdeyya, nipannaṃ vā upanipajjeyya. Imesaṃ yakkhānaṃ mahāyakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahāsenāpatīnaṃ ujjhāpetabbaṃ vikkanditabbaṃ viravitabbaṃ – ‘ayaṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ yakkho āvisati, ayaṃ yakkho heṭheti, ayaṃ yakkho viheṭheti, ayaṃ yakkho hiṃsati, ayaṃ yakkho vihiṃsati, ayaṃ yakkho na muñcatī’ti.

대왕이시여, 사납고 잔인하며 거친 비인간들이 있습니다. 그들은 대왕들의 말도 듣지 않고, 그 장군들이나 부하들의 말도 듣지 않습니다. 대왕이시여, 그런 비인간들은 대왕들의 적대자로 불립니다. 대왕이시여, 마치 마가다 왕의 영토에 있는 큰 도적들이 마가다 왕의 말도 듣지 않고 그 부하들의 말도 듣지 않아 마가다 왕의 적대자라고 불리는 것과 같습니다. 대왕이시여, 이와 마찬가지로 사납고 잔인하며 거친 비인간들이 있어 대왕들의 명을 따르지 않으니, 그들을 대왕들의 적대자라 부릅니다. 대왕이시여, 어떤 비인간(야차, 간다바, 쿰반다, 나가 등)이 악한 마음을 품고 비구, 비구니, 우바새, 우바이가 가거나 서거나 앉거나 누워 있을 때 괴롭힌다면, 야차 대장군들과 장군들에게 이 사실을 알리고 호소하며 소리쳐야 합니다. ‘이 야차가 붙잡고 있습니다. 이 야차가 빙의했습니다. 이 야차가 압박하고 있습니다. 이 야차가 괴롭히고 있습니다. 이 야차가 해치고 있습니다. 이 야차가 몹시 해치고 있습니다. 이 야차가 놓아주지 않습니다!’라고 말입니다.

283. ‘‘Katamesaṃ yakkhānaṃ mahāyakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahāsenāpatīnaṃ?

283. 어떠한 야차 대장군들과 장군들에게 알려야 합니까?

‘‘Indo somo varuṇo ca, bhāradvājo pajāpati;

Candano kāmaseṭṭho ca, kinnughaṇḍu nighaṇḍu ca.

인다(Inda), 소마(Soma), 와루나(Varuṇa), 바라드와자(Bhāradvāja), 파자파티(Pajāpati), 찬다나(Candana), 카마셋타(Kāmaseṭṭha), 킨누간두(Kinnughaṇḍu), 니간두(Nighaṇḍu)입니다.

‘‘Panādo opamañño ca, devasūto ca mātali;

Cittaseno ca gandhabbo, naḷo rājā janesabho.

파나다(Panāda), 오파만냐(Opamañña), 신들의 전령 마탈리(Mātali), 간다바인 칫타세나(Cittasena), 날로라자(Naḷorājā), 자네사바(Janesabha)입니다.

‘‘Sātāgiro hemavato, puṇṇako karatiyo guḷo;

Sivako mucalindo ca, vessāmitto yugandharo.

사타기라(Sātāgira), 헤마와타(Hemavata), 뿐나카(Puṇṇaka), 카라티야(Karatiya), 굴라(Guḷa), 시와카(Sivaka), 무찰린다(Mucalinda), 웨사밋타(Vessāmitta), 유간다라(Yugandhara)입니다.

‘‘Gopālo supparodho ca, hiri netti ca mandiyo;

Pañcālacaṇḍo āḷavako, pajjunno sumano sumukho;

Dadhimukho maṇi māṇivaro dīgho, atho serīsako saha.

고팔라(Gopāla), 수파롯다(Supparodha), 히리(Hiri), 넷티(Netti), 만디야(Mandiya), 판찰라찬다(Pañcālacaṇḍa), 알라와카(Āḷavaka), 파준나(Pajjunna), 수마나(Sumana), 수무카(Sumukha), 다디무카(Dadhimukha), 마니(Maṇi), 마니와라(Māṇivara), 디가(Dīgha), 그리고 이들과 함께하는 세리사카(Serīsako)입니다.

‘‘Imesaṃ yakkhānaṃ mahāyakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahāsenāpatīnaṃ ujjhāpetabbaṃ vikkanditabbaṃ viravitabbaṃ – ‘ayaṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ yakkho āvisati, ayaṃ yakkho heṭheti, ayaṃ yakkho viheṭheti, ayaṃ yakkho hiṃsati, ayaṃ yakkho vihiṃsati, ayaṃ yakkho na muñcatī’ti.

"이들 야차들, 대야차들, 장군들, 대장군들에게 다음과 같이 알리고 호소하며 외쳐야 합니다. '이 야차가 [사람을] 붙잡습니다. 이 야차가 들러붙습니다. 이 야차가 괴롭힙니다. 이 야차가 몹시 괴롭힙니다. 이 야차가 해칩니다. 이 야차가 몹시 해칩니다. 이 야차가 놓아주지 않습니다'라고."

‘‘Ayaṃ [Pg.166] kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsuvihārāya. Handa ca dāni mayaṃ, mārisa, gacchāma bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’ti. ‘‘Yassadāni tumhe mahārājāno kālaṃ maññathā’’ti.

"존자시여, 이 아따나띠야 보호주(保護呪)는 비구, 비구니, 청신사, 청신녀들의 보호와 방호, 해치지 않음과 안락한 머묾을 위한 것입니다. 존자시여, 이제 저희는 물러가겠습니다. 저희는 할 일이 많고 수행해야 할 일들이 많습니다." "대왕들이여, 이제 그대들이 가야 할 시간이라고 생각하는 대로 하십시오."

284. Atha kho cattāro mahārājā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu. Tepi kho yakkhā uṭṭhāyāsanā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā tatthevantaradhāyiṃsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā tatthevantaradhāyiṃsu. Appekacce nāmagottaṃ sāvetvā tatthevantaradhāyiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā tatthevantaradhāyiṃsūti.

284. 그러자 사천왕들은 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌며 경의를 표한 뒤 그 자리에서 사라졌습니다. 그 야차들도 자리에서 일어나, 어떤 이들은 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌며 경의를 표한 뒤 그 자리에서 사라졌습니다. 어떤 이들은 세존과 함께 즐겁게 인사를 나누고, 기쁘고 기억할 만한 이야기를 나눈 뒤 그 자리에서 사라졌습니다. 어떤 이들은 세존께서 계신 방향으로 합장하고 그 자리에서 사라졌습니다. 어떤 이들은 이름과 성씨를 밝히고 그 자리에서 사라졌습니다. 어떤 이들은 침묵을 지킨 채 그 자리에서 사라졌습니다.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

첫 번째 암송분이 끝났다.

Dutiyabhāṇavāro

두 번째 암송분

285. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ cattāro mahārājā mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca gandhabbasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāya mahatiyā ca nāgasenāya catuddisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvā catuddisaṃ gumbaṃ ṭhapetvā catuddisaṃ ovaraṇaṃ ṭhapetvā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ pabbataṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tepi kho, bhikkhave, yakkhā appekacce maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce mayā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce yenāhaṃ tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

285. 그러자 세존께서는 그 밤이 지난 뒤 비구들을 부르셨습니다. "비구들이여, 어젯밤에 사천왕들이 큰 야차 군대와 큰 건달바 군대와 큰 구반다 군대와 큰 나카 군대와 함께 사방에 수비대를 배치하고, 사방에 매복대를 배치하고, 사방에 차단벽을 설치하고는, 밤이 깊어갈 무렵 매우 아름다운 형색으로 기사굴산 전체를 밝히며 내가 있는 곳으로 다가왔다. 다가와서 나에게 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 비구들이여, 그 야차들도 어떤 이들은 나에게 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 어떤 이들은 나와 함께 즐겁게 인사를 나누고, 기쁘고 기억할 만한 이야기를 나눈 뒤 한 곁에 앉았다. 어떤 이들은 내가 있는 방향으로 합장하고 한 곁에 앉았다. 어떤 이들은 이름과 성씨를 밝히고 한 곁에 앉았다. 어떤 이들은 침묵을 지킨 채 한 곁에 앉았다."

286. ‘‘Ekamantaṃ nisinno kho, bhikkhave, vessavaṇo mahārājā maṃ etadavoca – ‘santi hi, bhante, uḷārā yakkhā bhagavato appasannā…pe… santi hi[Pg.167], bhante nīcā yakkhā bhagavato pasannā. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appasannāyeva bhagavato. Taṃ kissa hetu? Bhagavā hi, bhante, pāṇātipātā veramaṇiyā dhammaṃ deseti… surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti. Yebhuyyena kho pana, bhante, yakkhā appaṭiviratāyeva pāṇātipātā… appaṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā. Tesaṃ taṃ hoti appiyaṃ amanāpaṃ. Santi hi, bhante, bhagavato sāvakā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsino, ye imasmiṃ bhagavato pāvacane appasannā, tesaṃ pasādāya uggaṇhātu, bhante, bhagavā āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsuvihārāyā’ti. Adhivāsesiṃ kho ahaṃ, bhikkhave, tuṇhībhāvena. Atha kho, bhikkhave, vessavaṇo mahārājā me adhivāsanaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ abhāsi –

286. "비구들이여, 한 곁에 앉은 웨싸바나 대왕이 나에게 이렇게 말했다. '세존이시여, 세존께 명료하게 믿음을 가지지 않은 위력 있는 야차들이 있습니다. ... 세존께 믿음을 가진 비천한 야차들도 있습니다. 세존이시여, 그러나 대다수의 야차들은 세존께 믿음이 없습니다. 그 이유는 무엇입니까? 세존이시여, 세존께서는 살생을 멀리하라는 법을 설하시고, ... 방일의 원인이 되는 술과 취하게 하는 것을 멀리하라는 법을 설하시기 때문입니다. 세존이시여, 대다수의 야차들은 살생을 멀리하지 않고, ... 술과 취하게 하는 것을 멀리하지 않습니다. 그들에게 그러한 법은 사랑스럽지 않고 마음에 들지 않는 것입니다. 세존이시여, 세존의 제자들은 숲이나 밀림의 한적하고 소리가 거의 없으며 소음이 적고 사람들의 기척이 없으며 사람들의 은밀한 일을 하기에 적당하고 수행하기에 알맞은 처소에 머뭅니다. 그곳에는 그곳을 거처로 삼는 위력 있는 야차들이 있는데, 그들은 세존의 가르침에 믿음이 없습니다. 세존이시여, 그들에게 믿음을 주고 비구, 비구니, 청신사, 청신녀들의 보호와 방호, 해치지 않음과 안락한 머묾을 위하여 세존께서는 아따나띠야 보호주를 배우게 하소서.' 비구들이여, 나는 침묵으로 그것을 허락했다. 비구들이여, 그러자 웨싸바나 대왕은 나의 허락을 알고서 그때 이 아따나띠야 보호주를 읊었다."

287. ‘Vipassissa ca namatthu, cakkhumantassa sirīmato.

287. '다섯 가지 눈(五眼)을 갖추시고 영광스러우신 위빳시 부처님께 경배드립니다.'

Sikhissapi ca namatthu, sabbabhūtānukampino.

'모든 중생을 가엾게 여기시는 시키 부처님께도 경배드립니다.'

‘Vessabhussa ca namatthu, nhātakassa tapassino;

Namatthu kakusandhassa, mārasenāpamaddino.

'번뇌를 씻어내시고 고행을 닦으신 웨싸부 부처님께 경배드립니다. 마라의 군대를 쳐부수신 까꾸싼다 부처님께 경배드립니다.'

‘Koṇāgamanassa namatthu, brāhmaṇassa vusīmato;

Kassapassa ca namatthu, vippamuttassa sabbadhi.

'악을 물리치시고 범행(梵行)을 완성하신 꼬나가마나 부처님께 경배드립니다. 모든 곳에서 완전히 해탈하신 까싸빠 부처님께도 경배드립니다.'

‘Aṅgīrasassa namatthu, sakyaputtassa sirīmato;

Yo imaṃ dhammaṃ desesi, sabbadukkhāpanūdanaṃ.

'몸에서 광채를 뿜으시는 영광스러운 석가족의 아들[고따마 부처님]께 경배드립니다. 그분께서는 모든 괴로움을 없애주는 이 법을 설하셨습니다.'

‘Ye cāpi nibbutā loke, yathābhūtaṃ vipassisuṃ;

Te janā apisuṇātha, mahantā vītasāradā.

'세상에서 번뇌가 소멸하여 있는 그대로 통찰하신 분들, 이간질하는 말을 하지 않고 위대하며 두려움이 없는 그분들께 경배드립니다.'

‘Hitaṃ devamanussānaṃ, yaṃ namassanti gotamaṃ;

Vijjācaraṇasampannaṃ, mahantaṃ vītasāradaṃ.

'신들과 인간들의 이익을 가져오시는 분, 지혜와 덕행을 갖추시고 위대하며 두려움이 없는 고따마 부처님께 신들과 인간들이 경배드립니다.'

288. ‘Yato uggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā.

288. '거대한 원형을 그리며 태양, 즉 아딧짜(태양의 신)의 아들이 떠오르는 곳,'

Yassa cuggacchamānassa, saṃvarīpi nirujjhati;

Yassa cuggate sūriye, ‘‘divaso’’ti pavuccati.

'태양이 떠오를 때 밤이 사라지고, 태양이 솟았을 때 "낮"이라고 불리는 곳,'

‘Rahadopi [Pg.168] tattha gambhīro, samuddo saritodako;

Evaṃ taṃ tattha jānanti, ‘‘samuddo saritodako’’.

'그곳에는 또한 깊은 호수와 사방에 물이 가득한 바다가 있습니다. 사람들은 그곳을 "사방에 물이 가득한 바다"라고 그렇게 알고 있습니다.'

‘Ito ‘‘sā purimā disā’’, iti naṃ ācikkhatī jano;

Yaṃ disaṃ abhipāleti, mahārājā yasassi so.

'이곳[수미산]에서 "그곳은 동쪽이다"라고 사람들이 부르니, 명성 높은 대왕이 그 방향을 다스리고 있습니다.'

‘Gandhabbānaṃ adhipati, ‘‘dhataraṭṭho’’ti nāmaso;

Ramatī naccagītehi, gandhabbehi purakkhato.

'건달바들의 주인이요 이름이 다따랏따인 대왕으로, 그는 건달바들에게 둘러싸여 춤과 노래를 즐깁니다.'

‘Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṃ;

Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.

'그에게는 많은 아들이 있는데, 모두 인다(Inda)라는 같은 이름을 가졌다고 나는 들었습니다. 그들은 아흔한 명이며 큰 힘을 가졌습니다.'

‘Te cāpi buddhaṃ disvāna, buddhaṃ ādiccabandhunaṃ;

Dūratova namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.

'그들 또한 태양의 후예이신 부처님, 위대하고 두려움 없으신 부처님을 뵙고 멀리서부터 경배드립니다.'

‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṃ vandanti;

Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso, tassā evaṃ vademase.

'인간 아자니야(가장 뛰어난 자)시여, 당신께 경배드립니다. 인중지존(人中至尊)이시여, 당신께 경배드립니다. 당신께서는 청정한 지혜로 살피십니다. 인간 아닌 존재들도 당신께 예배드립니다. 우리는 이 말을 자주 들었으며, 그래서 이렇게 말합니다.'

‘‘Jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamaṃ;

Vijjācaraṇasampannaṃ, buddhaṃ vandāma gotamaṃ’’.

'"승리자 고따마 부처님께 예배드려라. 우리는 승리자 고따마 부처님께 예배드린다. 명행족(明行足)이신 부처님, 고따마 부처님께 우리는 예배드린다."'

289. ‘Yena petā pavuccanti, pisuṇā piṭṭhimaṃsikā.

289. '죽은 자들과 이간질하는 자들, 뒤에서 험담하는 자들이 끌려간다고 일컬어지는 곳,'

Pāṇātipātino luddā, corā nekatikā janā.

'살생하는 자들, 사냥꾼들, 도둑들, 사기꾼들이 [살아가는 곳],'

‘Ito ‘‘sā dakkhiṇā disā’’, iti naṃ ācikkhatī jano;

Yaṃ disaṃ abhipāleti, mahārājā yasassi so.

'이곳에서 "그곳은 남쪽이다"라고 사람들이 부르니, 명성 높은 대왕이 그 방향을 다스리고 있습니다.'

‘Kumbhaṇḍānaṃ adhipati, ‘‘virūḷho’’ iti nāmaso;

Ramatī naccagītehi, kumbhaṇḍehi purakkhato.

'구반다들의 주인이요 이름이 위룰라까인 대왕으로, 그는 구반다들에게 둘러싸여 춤과 노래를 즐깁니다.'

‘Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṃ;

Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.

그(비루하까) 왕에게는 많은 아들이 있으며, 모두 인다(Inda)라는 같은 이름을 가졌다고 저는 들었습니다. 그들은 아흔한 명이며, 큰 힘을 가졌습니다.

‘Te cāpi buddhaṃ disvāna, buddhaṃ ādiccabandhunaṃ;

Dūratova namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.

그들 또한 네 가지 성스러운 진리를 깨달으신 분, 태양의 후예이신 분, 위대하고 두려움이 없으신 부처님을 뵙고, 멀리서도 예배를 올립니다.

‘Namo [Pg.169] te purisājañña, namo te purisuttama;

Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṃ vandanti;

Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso, tasmā evaṃ vademase.

"사람 중의 영웅이신 부처님께 경배합니다. 사람 중의 으뜸이신 부처님께 경배합니다. 당신께서는 일체지(一切智)의 지혜로 중생들을 굽어살피십니다." 신(神)들 또한 그분께 예배를 올립니다. 우리는 이 말씀을 자주 들었습니다. 그러므로 우리는 이와 같이 노래합니다.

‘‘Jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamaṃ;

Vijjācaraṇasampannaṃ, buddhaṃ vandāma gotamaṃ’’.

"승리자이신 고따마 부처님께 예배하라. 우리는 승리자이신 고따마 부처님께 예배한다. 명행(明行, 지혜와 실천)을 구족하신 부처님, 고따마 부처님께 우리는 예배한다."

290. ‘Yattha coggacchati sūriyo, ādicco maṇḍalī mahā.

290. 광채가 충만하고 거대한 원반을 가진 태양이 지는 곳이 있습니다.

Yassa coggacchamānassa, divasopi nirujjhati;

Yassa coggate sūriye, ‘‘saṃvarī’’ti pavuccati.

태양이 저물 때 낮 또한 사라지며, 태양이 저물었을 때 이를 '밤'이라 부릅니다.

‘Rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako;

Evaṃ taṃ tattha jānanti, samuddo saritodako.

그곳(태양이 지는 곳)에는 여러 강에서 흘러든 물로 가득 찬 깊은 호수가 있으니, 사람들은 그 물의 무더기를 바다(Samudda)라고 부릅니다.

‘Ito ‘‘sā pacchimā disā’’, iti naṃ ācikkhatī jano;

Yaṃ disaṃ abhipāleti, mahārājā yasassi so.

이곳에서 그곳을 '서쪽'이라 부르니, 명성 높은 대왕이 그 방위를 수호합니다.

‘Nāgānañca adhipati, ‘‘virūpakkho’’ti nāmaso;

Ramatī naccagītehi, nāgeheva purakkhato.

그분은 나가(Nāga)들의 주인이시며 이름은 비루빡카(Virūpakkha)라고 합니다. 그는 나가들에 둘러싸여 춤과 노래를 즐깁니다.

‘Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṃ;

Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.

그(비루빡카) 대왕에게는 많은 아들이 있으며, 모두 인다(Inda)라는 같은 이름을 가졌다고 저는 들었습니다. 그들은 아흔한 명이며, 큰 힘을 가졌습니다.

‘Te cāpi buddhaṃ disvāna, buddhaṃ ādiccabandhunaṃ;

Dūratova namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.

그들 또한 네 가지 성스러운 진리를 깨달으신 분, 태양의 후예이신 분, 위대하고 두려움이 없으신 부처님을 뵙고, 멀리서도 예배를 올립니다.

‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṃ vandanti;

Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso, tasmā evaṃ vademase.

"사람 중의 영웅이신 부처님께 경배합니다. 사람 중의 으뜸이신 부처님께 경배합니다. 당신께서는 일체지(一切智)의 지혜로 중생들을 굽어살피십니다." 신(神)들 또한 그분께 예배를 올립니다. 우리는 이 말씀을 자주 들었습니다. 그러므로 우리는 이와 같이 노래합니다.

‘‘Jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamaṃ;

Vijjācaraṇasampannaṃ, buddhaṃ vandāma gotamaṃ’’.

"승리자이신 고따마 부처님께 예배하라. 우리는 승리자이신 고따마 부처님께 예배한다. 명행(明行, 지혜와 실천)을 구족하신 부처님, 고따마 부처님께 우리는 예배한다."

291. ‘Yena uttarakuruvho, mahāneru sudassano.

291. 북쪽 방향에는 웃따라꾸루(Uttarakuru)라 불리는 북구로주가 있으며, 그곳에는 황금빛으로 빛나는 거대한 네루(Neru) 산이 솟아 있습니다.

Manussā tattha jāyanti, amamā apariggahā.

그곳에 사는 사람들은 '내 것'이라는 집착이 없으며, 아내나 재물을 소유하려 하지 않습니다.

‘Na [Pg.170] te bījaṃ pavapanti, nāpi nīyanti naṅgalā;

Akaṭṭhapākimaṃ sāliṃ, paribhuñjanti mānusā.

그들은 씨앗을 뿌리지도 않고 쟁기를 끌지도 않지만, 갈지 않아도 저절로 자라난 쌀을 먹고 삽니다.

‘Akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ, sugandhaṃ taṇḍulapphalaṃ;

Tuṇḍikīre pacitvāna, tato bhuñjanti bhojanaṃ.

뉘나 겨가 없는 깨끗하고 향기로운 쌀을 가마솥에 넣어 익혀서 그 음식을 먹습니다.

‘Gāviṃ ekakhuraṃ katvā, anuyanti disodisaṃ;

Pasuṃ ekakhuraṃ katvā, anuyanti disodisaṃ.

(웨싸바나 왕의 권속들은) 소를 말처럼 타고서 여기저기 돌아다니며, 소 외의 다른 짐승들도 탈것으로 삼아 사방을 돌아다닙니다.

‘Itthiṃ vā vāhanaṃ katvā, anuyanti disodisaṃ;

Purisaṃ vāhanaṃ katvā, anuyanti disodisaṃ.

여인을 탈것으로 삼아 사방을 돌아다니고, 남자를 탈것으로 삼아 사방을 돌아다닙니다.

‘Kumāriṃ vāhanaṃ katvā, anuyanti disodisaṃ;

Kumāraṃ vāhanaṃ katvā, anuyanti disodisaṃ.

어린 소녀를 탈것으로 삼아 사방을 돌아다니고, 어린 소년을 탈것으로 삼아 사방을 돌아다닙니다.

‘Te yāne abhiruhitvā,Sabbā disā anupariyāyanti;

Pacārā tassa rājino.

웨싸바나 대왕의 시종들은 그러한 탈것들을 타고 모든 방향으로 두루 돌아다닙니다.

‘Hatthiyānaṃ assayānaṃ,Dibbaṃ yānaṃ upaṭṭhitaṃ;

Pāsādā sivikā ceva,Mahārājassa yasassino.

명성 높은 웨싸바나 대왕에게는 코끼리 탈것, 말 탈것, 그리고 천상의 탈것들이 갖추어져 있으며, 궁전과 가마들도 마련되어 있습니다.

‘Tassa ca nagarā ahu,Antalikkhe sumāpitā;

Āṭānāṭā kusināṭā parakusināṭā,Nāṭasuriyā parakusiṭanāṭā.

그 대왕에게는 하늘 위에 잘 지어진 도시들이 있으니, 아따나따(Āṭānāṭā), 꾸시나따(Kusināṭā), 빠라꾸시나따(Parakusināṭā), 나타수리야(Nāṭasuriyā), 빠라꾸시따나따(Parakusiṭanāṭā) 도시들입니다.

‘Uttarena kasivanto,Janoghamaparena ca;

Navanavutiyo ambaraambaravatiyo,Āḷakamandā nāma rājadhānī.

북쪽에는 까시완따(Kasivanto) 도시와 자노가(Janogha) 도시가 있고, 그 외에 나와나우띠야(Navanavutiyo) 도시, 암바라-암바라와띠야(Ambara-ambaravatiyo) 도시가 있으며, 알라까만다(Āḷakamandā)라는 이름의 왕도가 있습니다.

‘Kuverassa kho pana, mārisa, mahārājassa visāṇā nāma rājadhānī;

Tasmā kuvero mahārājā, ‘‘vessavaṇo’’ti pavuccati.

존자시여, 꾸웨라(Kuvera) 대왕에게는 위사나(Visāṇā)라는 이름의 왕도가 있습니다. 그래서 꾸웨라 대왕을 웨싸바나(Vessavaṇa)라고도 부릅니다.

‘Paccesanto [Pg.171] pakāsenti, tatolā tattalā tatotalā;

Ojasi tejasi tatojasī, sūro rājā ariṭṭho nemi.

(웨싸바나 대왕에게 소식을 전하는) 야차들은 저마다 정보를 모아 보고하니, 그들은 따똘라(Tatolā), 따딸라(Tattalā), 따또딸라(Tatotalā), 오자시(Ojasi), 떼자시(Tejasi), 따또자시(Tatojasī), 수라(Sūro), 라자(Rājā), 아릿타(Ariṭṭho), 네미(Nemi) 등입니다.

‘Rahadopi tattha dharaṇī nāma, yato meghā pavassanti;

Vassā yato patāyanti, sabhāpi tattha sālavatī nāma.

그곳에는 다라니(Dharaṇī)라는 이름의 커다란 사각형 호수가 있는데, 구름은 그 호수에서 물을 취하여 비를 내립니다. 비가 내리면 그 호수에서 물이 넘쳐흐릅니다. 그 호수 근처에는 살라와띠(Sālavatī)라는 이름의 보석으로 된 법당이 있습니다.

‘Yattha yakkhā payirupāsanti, tattha niccaphalā rukkhā;

Nānā dijagaṇā yutā, mayūrakoñcābhirudā;

Kokilādīhi vagguhi.

그곳은 야차들이 모이는 곳으로, 항상 열매 맺는 나무들이 있고, 온갖 새들이 날아다닙니다. 공작과 왜가리, 그리고 아름다운 목소리의 뻐꾸기 등이 노래합니다.

‘Jīvañjīvakasaddettha, atho oṭṭhavacittakā;

Kukkuṭakā kuḷīrakā, vane pokkharasātakā.

이 호수에는 "오래 사소서"라고 우는 지바지바까(Jīvañjīvaka) 새들의 소리가 들리고, 또한 "일어나라 마음아"라고 우는 새들도 노닙니다. 숲에는 야생 닭과 황금빛 게들, 그리고 뽁카라사따까(Pokkharasātaka) 새들도 있습니다.

‘Sukasāḷika saddettha, daṇḍamāṇavakāni ca;

Sobhati sabbakālaṃ sā, kuveranaḷinī sadā.

이곳에는 앵무새와 구관조들의 소리가 울려 퍼지고, 사람의 얼굴을 닮은 단다마나와까(Daṇḍamāṇavaka) 새들도 있습니다. 꾸웨라 왕의 연꽃 호수인 이 다라니 호수는 언제나 아름답게 빛납니다.

‘Ito ‘‘sā uttarā disā’’, iti naṃ ācikkhatī jano;

Yaṃ disaṃ abhipāleti, mahārājā yasassi so.

‘이곳(수미산)으로부터 북쪽 방향이라 불리는 곳이 있으니, 많은 추종자를 거느린 명성 높은 쿠웨라(Kuvera) 대왕이 그 방향을 다스립니다. 사람들은 그곳을 북방이라 부릅니다.

‘Yakkhānañca adhipati, ‘‘kuvero’’ iti nāmaso;

Ramatī naccagītehi, yakkheheva purakkhato.

‘야차들의 주인인 그는 쿠웨라라는 이름으로 알려져 있으며, 야차들에게 둘러싸여 춤과 노래를 즐기며 머뭅니다.

‘Puttāpi tassa bahavo, ekanāmāti me sutaṃ;

Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā.

‘그에게는 아들들도 많으며 모두 인다(Inda)라는 같은 이름을 가졌다고 나는 들었습니다. 그들은 아흔한 명(80+10+1)이며, 모두 큰 힘을 지닌 인다라는 이름을 가졌습니다.

‘Te cāpi buddhaṃ disvāna, buddhaṃ ādiccabandhunaṃ;

Dūratova namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.

‘그들 또한 태양의 후예이시며 위대하고 두려움 없으신 부처님을 뵙고 멀리서부터 예배를 올립니다.

‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Kusalena samekkhasi, amanussāpi taṃ vandanti;

Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso, tasmā evaṃ vademase.

‘인중사자이신 부처님께 예배하옵니다. 인중지존이신 부처님께 예배하옵니다. 당신께서는 선한 지혜로 중생을 살피시니, 인간 아닌 존재들(비인간)도 당신께 예배합니다. 저희는 이 소식을 자주 들어왔기에 이와 같이 예배를 올립니다.

‘‘Jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamaṃ;

Vijjācaraṇasampannaṃ, buddhaṃ vandāma gotama’’nti.

‘‘승리자이신 고타마 부처님께 예배하십시오. 저희는 승리자이신 고타마 부처님께 예배합니다. 지혜와 실천을 구족하신 고타마 부처님께 예배합니다’’라고 말합니다.

292. ‘Ayaṃ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsuvihārāya. Yassa kassaci, mārisa, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya [Pg.172] vā ayaṃ āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā taṃ ce amanusso yakkho vā yakkhinī vā…pe… gandhabbo vā gandhabbī vā…pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā…pe… nāgo vā nāgī vā nāgapotako vā nāgapotikā vā nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto bhikkhuṃ vā bhikkhuniṃ vā upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā gacchantaṃ vā anugaccheyya, ṭhitaṃ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṃ vā upanisīdeyya, nipannaṃ vā upanipajjeyya. Na me so, mārisa, amanusso labheyya gāmesu vā nigamesu vā sakkāraṃ vā garukāraṃ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya āḷakamandāya nāma rājadhāniyā vatthuṃ vā vāsaṃ vā. Na me so, mārisa, amanusso labheyya yakkhānaṃ samitiṃ gantuṃ. Apissu naṃ, mārisa, amanussā anāvayhampi naṃ kareyyuṃ avivayhaṃ. Apissu naṃ, mārisa, amanussā attāhi paripuṇṇāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṃ. Apissu naṃ, mārisa, amanussā rittaṃpissa pattaṃ sīse nikkujjeyyuṃ. Apissu naṃ, mārisa, amanussā sattadhāpissa muddhaṃ phāleyyuṃ. Santi hi, mārisa, amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṃ avaruddhā nāma vuccanti. Seyyathāpi, mārisa, rañño māgadhassa vijite mahācorā. Te neva rañño māgadhassa ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṃ ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti. Te kho te, mārisa, mahācorā rañño māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti. Evameva kho, mārisa, santi amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā, te neva mahārājānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti. Te kho te, mārisa, amanussā mahārājānaṃ avaruddhā nāma vuccanti. Yo hi koci, mārisa, amanusso yakkho vā yakkhinī vā…pe… gandhabbo vā gandhabbī vā…pe… kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā…pe… nāgo vā nāgī vā…pe… paduṭṭhacitto bhikkhuṃ vā bhikkhuniṃ vā upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā gacchantaṃ vā upagaccheyya, ṭhitaṃ vā upatiṭṭheyya, nisinnaṃ vā upanisīdeyya, nipannaṃ vā upanipajjeyya. Imesaṃ yakkhānaṃ mahāyakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahāsenāpatīnaṃ ujjhāpetabbaṃ vikkanditabbaṃ viravitabbaṃ – ‘ayaṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ yakkho āvisati, ayaṃ yakkho [Pg.173] heṭheti, ayaṃ yakkho viheṭheti, ayaṃ yakkho hiṃsati, ayaṃ yakkho vihiṃsati, ayaṃ yakkho na muñcatī’ti.

292. ‘벗이여(마리사), 이 아타나티야 보호주는 비구, 비구니, 우바새, 우바이들을 보호하고 지키며 해침을 당하지 않고 편안하게 머물게 하기 위한 것입니다. 벗이여, 만약 어떤 비구나 비구니, 우바새나 우바이가 이 아타나티야 보호주를 잘 배우고 익혀서 구족하였다면, 만약 인간 아닌 존재인 야차나 여야차... 건달바나 여건달바... 구반다나 여구반다... 나거나 여나가, 혹은 어린 나가나 나가의 관리, 나가의 시종들이 악한 마음을 품고 그 수행자나 신도가 길을 가거나 서거나 앉거나 누워 있을 때 괴롭힌다면, 벗이여, 그 인간 아닌 존재는 마을이나 성읍에서 존경이나 공경을 받지 못할 것입니다. 그는 알라카만다(Alakamanda)라는 왕도에서 거처를 얻지 못할 것이며, 야차들의 집회에도 참석할 수 없을 것입니다. 또한 다른 인간 아닌 존재들은 그와 혼인 관계를 맺지 않을 것이며, 온갖 욕설로 그를 비난할 것입니다. 뿐만 아니라 그들은 그의 머리에 빈 놋그릇을 씌우거나 그의 머리를 일곱 조각으로 쪼개버릴 것입니다. 벗이여, 성격이 거칠고 포악하며 사나운 인간 아닌 존재들이 있어, 그들은 대왕들의 명령도 듣지 않고, 대왕들의 신하들이나 그 아랫사람들의 말도 듣지 않습니다. 그들은 대왕들에게 반역하는 자들이라 불립니다. 마치 마가다 국왕의 영토 내에 있는 대도적들이 국왕이나 그 신하들의 말을 듣지 않는 것과 같습니다. 이와 같이 대왕들의 말을 듣지 않는 거칠고 사나운 존재들이 있습니다. 만약 어떤 인간 아닌 존재인 야차나 여야차... 건달바... 구반다... 나가가 악한 마음으로 비구나 비구니, 우바새나 우바이를 괴롭힌다면, 야차 대장들과 대장군들에게 다음과 같이 알리고 소리치며 호소해야 합니다. ‘‘이 야차가 잡고 있습니다, 이 야차가 빙의했습니다, 이 야차가 핍박합니다, 이 야차가 괴롭힙니다, 이 야차가 해를 끼칩니다, 이 야차가 고통스럽게 합니다, 이 야차가 놓아주지 않습니다!’’라고 말입니다.’

293. ‘Katamesaṃ yakkhānaṃ mahāyakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahāsenāpatīnaṃ?

293. ‘어떤 야차 대장들과 대장군들에게 알려야 합니까?’

‘Indo somo varuṇo ca, bhāradvājo pajāpati;

Candano kāmaseṭṭho ca, kinnughaṇḍu nighaṇḍu ca.

‘인다, 소마, 와루나, 바라드와자, 파자파티, 찬다나, 카마셋타, 킨누간두, 니간두와’

‘Panādo opamañño ca, devasūto ca mātali;

Cittaseno ca gandhabbo, naḷo rājā janesabho.

‘파나다, 오파만냐, 신들의 전령 마탈리, 건달바인 찟타세나, 날로라자, 자네사바와’

‘Sātāgiro hevamato, puṇṇako karatiyo guḷo;

Sivako mucalindo ca, vessāmitto yugandharo.

‘사타기라, 헤마와타, 뿐나카, 카라티야, 굴라, 시와카, 무찰린다, 웨싸밋타, 유간다라와’

‘Gopālo supparodho ca, hiri netti ca mandiyo;

Pañcālacaṇḍo āḷavako, pajjunno sumano sumukho;

Dadhimukho maṇi māṇivaro dīgho, atho serīsako saha.

‘고팔라, 숫빠로다, 히리, 넷티, 만디야, 빤찰라찬다, 알라와카, 빳준나, 수마나, 수무카, 다디무카, 마니, 마니와라, 디가, 그리고 세리사카가 그들입니다.’

‘Imesaṃ yakkhānaṃ mahāyakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahāsenāpatīnaṃ ujjhāpetabbaṃ vikkanditabbaṃ viravitabbaṃ – ‘‘ayaṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ yakkho āvisati, ayaṃ yakkho heṭheti, ayaṃ yakkho viheṭheti, ayaṃ yakkho hiṃsati, ayaṃ yakkho vihiṃsati, ayaṃ yakkho na muñcatī’’ti. Ayaṃ kho, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsuvihārāya. Handa ca dāni mayaṃ, mārisa, gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’’ti. ‘‘‘Yassa dāni tumhe mahārājāno kālaṃ maññathā’’’ti.

‘이들 야차 대장들과 대장군들에게 ‘‘이 야차가 잡고 있습니다, 이 야차가 빙의했습니다, 이 야차가 핍박합니다, 이 야차가 괴롭힙니다, 이 야차가 해를 끼칩니다, 이 야차가 고통스럽게 합니다, 이 야차가 놓아주지 않습니다’’라고 알려야 합니다. 벗이여, 이 아타나티야 보호주는 비구, 비구니, 우바새, 우바이들을 지키고 보호하며 해침 없이 편안하게 머물게 하기 위한 것입니다. 벗이여, 이제 저희는 가보겠습니다. 저희는 할 일이 많고 바쁩니다.’ 이에 세존께서 말씀하셨다. ‘대왕들이여, 그대들이 가야 할 때라고 생각한다면 그렇게 하십시오.’

294. ‘‘Atha kho, bhikkhave, cattāro mahārājā uṭṭhāyāsanā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu. Tepi kho, bhikkhave, yakkhā uṭṭhāyāsanā appekacce maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu. Appekacce mayā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā tatthevantaradhāyiṃsu. Appekacce yenāhaṃ tenañjaliṃ paṇāmetvā tatthevantaradhāyiṃsu. Appekacce nāmagottaṃ [Pg.174] sāvetvā tatthevantaradhāyiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā tatthevantaradhāyiṃsu.

294. “그때 네 대왕은 자리에서 일어나 나에게 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌며 예를 표한 뒤 그 자리에서 사라졌다. 그 야차들 중 어떤 이들은 자리에서 일어나 나에게 절을 올리고 사라졌고, 어떤 이들은 나와 함께 기쁜 인사를 나누고 안부를 물은 뒤 사라졌으며, 어떤 이들은 나를 향해 합장하고 사라졌고, 어떤 이들은 자신의 이름과 성씨를 밝히고 사라졌으며, 어떤 이들은 침묵한 채 그 자리에서 사라졌다.”

295. ‘‘Uggaṇhātha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ. Pariyāpuṇātha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ. Dhāretha, bhikkhave, āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ. Atthasaṃhitā, bhikkhave, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsuvihārāyā’’ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

295. “비구들이여, 아타나티야(Āṭānāṭiya) 보호주를 배우라. 비구들이여, 아타나티야 보호주를 익히라. 비구들이여, 아타나티야 보호주를 수지하라. 비구들이여, 아타나티야 보호주는 비구, 비구니, 우바새, 우바이들의 안전과 보호와 해침 없음과 편안한 머묾을 위하여 이익이 되고 도움이 된다.” 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. 그 비구들은 세존의 말씀을 기뻐하며 받들어 고마워했다.

Āṭānāṭiyasuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ.

아홉 번째인 아타나티야 경(Āṭānāṭiya Sutta)이 끝났다.

10. Saṅgītisuttaṃ

10. 상기티 경(Saṅgīti Sutta)

296. Evaṃ [Pg.175] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena pāvā nāma mallānaṃ nagaraṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.

296. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 오백 명 정도의 많은 비구 승가와 함께 말라국을 유행하시다가 파바(Pāvā)라 불리는 말라족의 성읍에 도착하셨다. 거기서 세존께서는 파바에 있는 대장장이의 아들 춘다(Cunda)의 망고 숲에 머무셨다.

Ubbhatakanavasandhāgāraṃ

우바타카(Ubbhataka)라는 새로운 공회당

297. Tena kho pana samayena pāveyyakānaṃ mallānaṃ ubbhatakaṃ nāma navaṃ sandhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti anajjhāvuṭṭhaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Assosuṃ kho pāveyyakā mallā – ‘‘bhagavā kira mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi pāvaṃ anuppatto pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane’’ti. Atha kho pāveyyakā mallā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho pāveyyakā mallā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha, bhante, pāveyyakānaṃ mallānaṃ ubbhatakaṃ nāma navaṃ sandhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti anajjhāvuṭṭhaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Tañca kho, bhante, bhagavā paṭhamaṃ paribhuñjatu, bhagavatā paṭhamaṃ paribhuttaṃ pacchā pāveyyakā mallā paribhuñjissanti. Tadassa pāveyyakānaṃ mallānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Adhivāsesi kho bhagavā tuṇhībhāvena.

297. 그때 마침 파바의 말라족 사람들에게 우바타카라 불리는 새로운 공회당이 있었는데, 지은 지 얼마 되지 않아 사문이나 바라문 혹은 그 어떤 사람도 아직 거주한 적이 없었다. 파바의 말라족 사람들은 “세존께서 오백 명 정도의 많은 비구 승가와 함께 말라국을 유행하시다가 파바에 도착하여 대장장이의 아들 춘다의 망고 숲에 머무신다”는 소식을 들었다. 그러자 파바의 말라족 사람들은 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 파바의 말라족 사람들은 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 이곳 파바의 말라족 사람들에게 우바타카라 불리는 새로운 공회당이 있습니다. 지은 지 얼마 되지 않아 사문이나 바라문 혹은 그 어떤 사람도 아직 거주한 적이 없습니다. 세존이시여, 세존께서 그 공회당을 먼저 사용해 주십시오. 세존께서 먼저 사용하신 후에 파바의 말라족 사람들이 사용하겠습니다. 그것이 파바의 말라족 사람들에게 오랜 세월 이익과 행복이 될 것입니다.” 세존께서는 침묵으로 승낙하셨다.

298. Atha kho pāveyyakā mallā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena sandhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ sandhāgāraṃ santharitvā bhagavato āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhapetvā telapadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho te pāveyyakā mallā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sabbasantharisanthataṃ, bhante, sandhāgāraṃ, bhagavato āsanāni [Pg.176] paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telapadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.

298. 그러자 파바의 말라족 사람들은 세존께서 승낙하신 것을 알고, 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돈 뒤에 공회당으로 갔다. 도착해서 공회당 전체에 카펫을 깔고 세존을 위한 자리를 마련하며, 물 항아리를 갖다 놓고 기름 등불을 켠 다음 세존께 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한곁에 섰다. 한곁에 선 파바의 말라족 사람들은 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 공회당에 카펫을 모두 깔았고, 세존을 위한 자리도 마련했으며, 물 항아리도 비치하고 기름 등불도 켜 두었습니다. 세존이시여, 이제 가실 때가 되었다고 생각하시면 그렇게 하소서.”

299. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena sandhāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā sandhāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Pāveyyakāpi kho mallā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāveyyake malle bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi – ‘‘abhikkantā kho, vāseṭṭhā, ratti. Yassadāni tumhe kālaṃ maññathā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho pāveyyakā mallā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

299. 그러자 세존께서는 가사를 다듬어 입으시고 발바루를 챙겨 비구 승가와 함께 공회당으로 가셨다. 도착하여 발을 씻으신 후 공회당에 들어가 중앙 기둥에 기대어 동쪽을 향해 앉으셨다. 비구 승가 또한 발을 씻고 공회당에 들어가 서쪽 벽에 기대어 동쪽을 향해, 오직 세존만을 앞에 모시고 앉았다. 파바의 말라족 사람들도 발을 씻고 공회당에 들어가 동쪽 벽에 기대어 서쪽을 향해, 오직 세존만을 앞에 모시고 앉았다. 그 후 세존께서는 파바의 말라족 사람들에게 밤이 깊도록 법문으로 유익함을 보여주시고, 권장하시고, 분발하게 하시고, 기쁘게 하신 뒤에 돌려보내셨다. “바셋타(Vāseṭṭha)들이여, 밤이 깊었습니다. 이제 여러분이 갈 때라고 생각하면 그렇게 하십시오.” “세존이시여, 그렇게 하겠습니다.”라고 파바의 말라족 사람들은 세존의 말씀에 대답하고, 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돈 뒤에 떠나갔다.

300. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāveyyakesu mallesu tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṃghaṃ anuviloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – ‘‘vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṃ, sāriputta, bhikkhūnaṃ dhammīkathā. Piṭṭhi me āgilāyati. Tamahaṃ āyamissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā.

300. 그러자 세존께서는 파바의 말라족 사람들이 떠나간 지 얼마 되지 않아, 침묵에 든 비구 승가를 살펴보시고 존자 사리풋타를 부르셨다. “사리풋타여, 비구 승가는 졸음이 가셨구나. 사리풋타여, 그대의 지혜로 비구들에게 법을 설하도록 하라. 나는 등이 아파서 좀 펴야겠다.” “세존이시여, 그렇게 하겠습니다.”라고 존자 사리풋타는 세존의 말씀에 응답했다. 그때 세존께서는 가사를 네 겹으로 접어 깔고, 오른편으로 누워 한 발을 다른 발 위에 포개어 놓고, 사자 누움(sīhaseyya)을 취하셨다. 정념(sato)과 정지(sampajāno)를 갖추고 일어날 시간을 마음속에 새기셨다.

Bhinnanigaṇṭhavatthu

분열된 니간타들에 관한 이야기

301. Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto pāvāyaṃ adhunākālaṅkato hoti. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ [Pg.177] mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi! Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṃ me, asahitaṃ te. Purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī’’ti. Vadhoyeva kho maññe nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu vattati. Yepi nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā gihī odātavasanā, tepi nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu nibbinnarūpā virattarūpā paṭivānarūpā, yathā taṃ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaṭisaraṇe.

301. 그때 마침 니간타 나타풋타(Nigaṇṭha Nāṭaputta)가 파바에서 죽은 지 얼마 되지 않았다. 그의 죽음으로 인해 니간타들은 분열되어 두 부류로 나뉘었고, 서로 다투고 싸우며 논쟁에 빠져 입이라는 창으로 서로를 찌르며 지냈다. “너는 이 법과 율(dhammavinaya)을 모른다. 내가 이 법과 율을 안다. 네가 어떻게 이 법과 율을 알겠느냐! 너는 잘못된 길을 가고 있고, 나는 바른 길을 가고 있다. 나의 말은 조리가 있고 너의 말은 조리가 없다. 너는 먼저 해야 할 말을 나중에 하고, 나중에 해야 할 말을 먼저 했다. 네가 오랫동안 익힌 것은 뒤바뀌었다. 너의 주장은 논파되었고 너는 패배했다. 논쟁에서 벗어나려 애써 보아라. 능력이 된다면 해명해 보아라.” 이처럼 니간타 나타풋타의 제자들 사이에는 오직 파멸만이 있는 듯했다. 니간타 나타풋타의 제자들인 흰 옷을 입은 재가자들조차 니간타 나타풋타의 제자들에게 넌더리를 내고, 마음이 떠나고, 외면하게 되었다. 그것은 이 법과 율이 잘못 설해졌고, 잘못 전해졌으며, 해탈로 이끌지 못하고, 고요함으로 인도하지 못하며, 정등각자께서 설하신 것이 아니고, 근거가 무너졌으며, 의지할 곳이 없기 때문이었다.

302. Atha kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – ‘‘nigaṇṭho, āvuso, nāṭaputto pāvāyaṃ adhunākālaṅkato, tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā…pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe’’. ‘‘Evañhetaṃ, āvuso, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite. Ayaṃ kho panāvuso amhākaṃ bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

302. 그때 사리뿟따 존자가 비구들을 불러 말하였다. "도반들이여, 나타의 아들 니간타가 최근 빠와 시에서 죽었습니다. 그가 죽자 니간타들은 분열되어 두 부류로 나뉘었으며, ... (생략) ... 무너진 탑과 같고 의지할 곳 없는 처지가 되었습니다. 도반들이여, 이와 같이 잘못 설해지고 잘못 전해졌으며, 해탈로 이끌지 못하고 번뇌의 가라앉음에 도움이 되지 않으며, 바르게 깨달으신 분에 의해 전해지지 않은 법과 율에서는 이와 같은 일이 일어납니다. 그러나 도반들이여, 우리 세존에 의해 설해진 이 법은 잘 설해졌고 잘 전해졌으며, 해탈로 이끌고 번뇌의 가라앉음에 도움이 되며, 바르게 깨달으신 분에 의해 전해진 것입니다. 그 법에 대해서는 우리 모두가 합송해야 하며 다투지 말아야 합니다. 그래야 이 청정범행이 오래가고 영원히 머물게 될 것이며, 그것은 많은 사람의 이익과 행복을 위하고 세상에 대한 연민을 위하며, 신과 인간의 이익과 안락을 위한 것이 될 것입니다."

‘‘Katamo cāvuso, amhākaṃ bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito; yattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ?

"도반들이여, 그렇다면 우리 세존에 의해 잘 설해졌고 잘 전해졌으며, 해탈로 이끌고 번뇌의 가라앉음에 도움이 되며, 바르게 깨달으신 분에 의해 전해진, 우리 모두가 합송해야 하고 다투지 말아야 하며, 이 청정범행이 오래가고 영원히 머물게 하여 많은 사람의 이익과 행복을 위하고 세상에 대한 연민을 위하며 신과 인간의 이익과 안락을 위한 그 법은 무엇입니까?"

Ekakaṃ

하나의 법

303. ‘‘Atthi [Pg.178] kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo eko dhammo? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā. Ayaṃ kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

303. "도반들이여, 아시고 보시는 분, 아라한이시며 바르게 깨달으신 그 세존에 의해 잘 설해진 하나의 법이 있습니다. 그 법에 대해서는 우리 모두가 합송해야 하며 다투지 말아야 합니다. 그래야 이 청정범행이 오래가고 영원히 머물게 될 것이며, 그것은 많은 사람의 이익과 행복을 위하고 세상에 대한 연민을 위하며 신과 인간의 이익과 안락을 위한 것이 될 것입니다. 그 하나의 법이란 무엇입니까? 모든 중생은 음식에 의지해 머문다는 것입니다. 모든 중생은 형성된 것에 의지해 머문다는 것입니다. 도반들이여, 이것이 아시고 보시는 분, 아라한이시며 바르게 깨달으신 그 세존에 의해 잘 설해진 하나의 법입니다. 그 법에 대해서는 우리 모두가 합송해야 하며 다투지 말아야 합니다. 그래야 이 청정범행이 오래가고 영원히 머물게 될 것이며, 그것은 많은 사람의 이익과 행복을 위하고 세상에 대한 연민을 위하며 신과 인간의 이익과 안락을 위한 것이 될 것입니다."

Dukaṃ

둘의 법

304. ‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame dve ?

304. "도반들이여, 아시고 보시는 분, 아라한이시며 바르게 깨달으신 그 세존에 의해 잘 설해진 두 가지 법이 있습니다. 그 법에 대해서는 우리 모두가 합송해야 하며 다투지 말아야 합니다. ... (중략) ... 신과 인간의 이익과 안락을 위한 것이 될 것입니다. 그 두 가지는 무엇입니까?"

‘‘Nāmañca rūpañca.

정신(명)과 물질(색)입니다.

‘‘Avijjā ca bhavataṇhā ca.

무명과 존재에 대한 갈애입니다.

‘‘Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca.

상견(영원히 존재한다는 견해)과 단견(죽으면 끊어진다는 견해)입니다.

‘‘Ahirikañca anottappañca.

무참(부끄러워함이 없음)과 무괴(창피해함이 없음)입니다.

‘‘Hirī ca ottappañca.

참(부끄러워함)과 괴(창피해함)입니다.

‘‘Dovacassatā ca pāpamittatā ca.

말을 잘 듣지 않음(강퍅함)과 나쁜 친구를 사꼠입니다.

‘‘Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca.

말을 잘 들음(유순함)과 좋은 친구를 사꼠입니다.

‘‘Āpattikusalatā ca āpattivuṭṭhānakusalatā ca.

범계에 능숙함과 범계에서 벗어남에 능숙함입니다.

‘‘Samāpattikusalatā ca samāpattivuṭṭhānakusalatā ca.

삼매에 능숙함과 삼매에서 나옴에 능숙함입니다.

‘‘Dhātukusalatā [Pg.179] ca manasikārakusalatā ca.

요소(계)에 능숙함과 주의 기울임(작의)에 능숙함입니다.

‘‘Āyatanakusalatā ca paṭiccasamuppādakusalatā ca.

감각장소(처)에 능숙함과 연기에 능숙함입니다.

‘‘Ṭhānakusalatā ca aṭṭhānakusalatā ca.

도(가능한 이치)에 능숙함과 비도(불가능한 이치)에 능숙함입니다.

‘‘Ajjavañca lajjavañca.

정직함과 부드러움입니다.

‘‘Khanti ca soraccañca.

인내와 온화함입니다.

‘‘Sākhalyañca paṭisanthāro ca.

친절함과 환대입니다.

‘‘Avihiṃsā ca soceyyañca.

해치지 않음과 청정함입니다.

‘‘Muṭṭhassaccañca asampajaññañca.

마음챙김을 놓침과 알아차림 없음입니다.

‘‘Sati ca sampajaññañca.

마음챙김과 알아차림입니다.

‘‘Indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca.

감각기관의 문을 지키지 않음과 음식에 적당한 양을 모름입니다.

‘‘Indriyesu guttadvāratā ca bhojane mattaññutā ca.

감각기관의 문을 지킴과 음식에 적당한 양을 앎입니다.

‘‘Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca.

성찰의 힘과 수행의 힘입니다.

‘‘Satibalañca samādhibalañca.

마음챙김의 힘과 삼매의 힘입니다.

‘‘Samatho ca vipassanā ca.

사마타와 위빳사나입니다.

‘‘Samathanimittañca paggahanimittañca.

사마타의 표상과 정진의 표상입니다.

‘‘Paggaho ca avikkhepo ca.

노력(정진)과 마음의 평온입니다.

‘‘Sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca.

계율의 실패와 견해의 실패입니다.

‘‘Sīlasampadā ca diṭṭhisampadā ca.

계율의 구족과 견해의 구족입니다.

‘‘Sīlavisuddhi ca diṭṭhivisuddhi ca.

계율의 청정과 견해의 청정입니다.

‘‘Diṭṭhivisuddhi kho pana yathā diṭṭhissa ca padhānaṃ.

견해의 청정과 그 견해에 따른 노력입니다.

‘‘Saṃvego ca saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃviggassa ca yoniso padhānaṃ.

경각심을 가져야 할 일들에 대한 경각심과 경각심을 가진 자의 올바른 노력입니다.

‘‘Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu appaṭivānitā ca padhānasmiṃ.

선법들에 대한 만족하지 않음과 정진에 있어서 물러나지 않음입니다.

‘‘Vijjā [Pg.180] ca vimutti ca.

명지(明知)와 해탈입니다.

‘‘Khayeñāṇaṃ anuppādeñāṇaṃ.

번뇌가 다했다는 지혜와 번뇌가 다시 일어나지 않는다는 지혜입니다.

‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

도반들이여, 아시는 분, 보시는 분, 아라한, 정등각자이신 저 세존께서 이 두 가지 법을 바르게 설하셨습니다. 거기서 우리 모두는 화합하여 합송해야 하고 다투지 말아야 합니다. 그리하여 이 범행이 오래 지속되고 영원히 머물게 해야 합니다. 그것은 많은 사람의 이익과 행복을 위하고, 세상을 연민하며, 신들과 인간의 이익과 안락을 위한 것입니다.

Tikaṃ

세 가지 법의 모음 (삼법, Tika)

305. ‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame tayo?

305. 도반들이여, 아시는 분, 보시는 분, 아라한, 정등각자이신 저 세존께서 바르게 설하신 세 가지 법이 있습니다. 거기서 우리 모두는 화합하여 합송해야 하며... (중략) ... 신들과 인간의 이익과 안락을 위한 것입니다. 그 세 가지는 무엇입니까?

‘‘Tīṇi akusalamūlāni – lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ.

세 가지 불선뿌리 — 탐욕이라는 불선뿌리, 성냄이라는 불선뿌리, 미혹이라는 불선뿌리입니다.

‘‘Tīṇi kusalamūlāni – alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ.

세 가지 선뿌리 — 탐욕 없음이라는 선뿌리, 성냄 없음이라는 선뿌리, 미혹 없음이라는 선뿌리입니다.

‘‘Tīṇi duccaritāni – kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ.

세 가지 악행 — 몸의 악행, 말의 악행, 마음의 악행입니다.

‘‘Tīṇi sucaritāni – kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ.

세 가지 선행 — 몸의 선행, 말의 선행, 마음의 선행입니다.

‘‘Tayo akusalavitakkā – kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko.

세 가지 불선한 생각 — 감각적 욕망에 관한 생각, 악의에 관한 생각, 해치려는 생각입니다.

‘‘Tayo kusalavitakkā – nekkhammavitakko, abyāpādavitakko, avihiṃsāvitakko.

세 가지 선한 생각 — 출리에 관한 생각, 악의 없음(호의)에 관한 생각, 해치지 않음에 관한 생각입니다.

‘‘Tayo akusalasaṅkappā – kāmasaṅkappo, byāpādasaṅkappo, vihiṃsāsaṅkappo.

세 가지 불선한 사유 — 감각적 욕망에 관한 사유, 악의에 관한 사유, 해치려는 사유입니다.

‘‘Tayo kusalasaṅkappā – nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo.

세 가지 선한 사유 — 출리에 관한 사유, 악의 없음에 관한 사유, 해치지 않음에 관한 사유입니다.

‘‘Tisso [Pg.181] akusalasaññā – kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṃsāsaññā.

세 가지 불선한 인식 — 감각적 욕망에 관한 인식, 악의에 관한 인식, 해치려는 인식입니다.

‘‘Tisso kusalasaññā – nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihiṃsāsaññā.

세 가지 선한 인식 — 출리에 관한 인식, 악의 없음에 관한 인식, 해치지 않음에 관한 인식입니다.

‘‘Tisso akusaladhātuyo – kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu.

세 가지 불선한 요소 — 감각적 욕망의 요소, 악의의 요소, 해침의 요소입니다.

‘‘Tisso kusaladhātuyo – nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu.

세 가지 선한 요소 — 출리의 요소, 악의 없음의 요소, 해치지 않음의 요소입니다.

‘‘Aparāpi tisso dhātuyo – kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu.

또 다른 세 가지 요소 — 욕계 요소, 색계 요소, 무색계 요소입니다.

‘‘Aparāpi tisso dhātuyo – rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu.

또 다른 세 가지 요소 — 색계 요소, 무색계 요소, 소멸의 요소입니다.

‘‘Aparāpi tisso dhātuyo – hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu.

또 다른 세 가지 요소 — 저열한 요소, 중간의 요소, 승묘한 요소입니다.

‘‘Tisso taṇhā – kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā.

세 가지 갈애 — 감각적 욕망에 대한 갈애, 존재에 대한 갈애, 비존재에 대한 갈애입니다.

‘‘Aparāpi tisso taṇhā – kāmataṇhā, rūpataṇhā, arūpataṇhā.

또 다른 세 가지 갈애 — 감각적 욕망에 대한 갈애, 색계에 대한 갈애, 무색계에 대한 갈애입니다.

‘‘Aparāpi tisso taṇhā – rūpataṇhā, arūpataṇhā, nirodhataṇhā.

또 다른 세 가지 갈애 — 색계에 대한 갈애, 무색계에 대한 갈애, 소멸에 대한 갈애입니다.

‘‘Tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso.

세 가지 결합(족쇄) — 유신견(sakkāyadiṭṭhi), 의심(vicikicchā), 계금견(sīlabbataparāmāso).

‘‘Tayo āsavā – kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.

세 가지 번뇌 — 감각적 욕망의 번뇌(kāmāsavo), 존재의 번뇌(bhavāsavo), 무명의 번뇌(avijjāsavo).

‘‘Tayo bhavā – kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo.

세 가지 존재 — 욕계 존재, 색계 존재, 무색계 존재.

‘‘Tisso esanā – kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā.

세 가지 추구 — 감각적 욕망의 추구, 존재의 추구, 청정한 삶(범행)의 추구.

‘‘Tisso vidhā – seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā, hīnohamasmīti vidhā.

세 가지 자만 — '나는 우월하다'는 자만, '나는 대등하다'는 자만, '나는 열등하다'는 자만.

‘‘Tayo addhā – atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā.

세 가지 시간 — 과거, 미래, 현재.

‘‘Tayo antā – sakkāyo anto, sakkāyasamudayo anto, sakkāyanirodho anto.

세 가지 끝(부류) — 유신(sakkāyo)이라는 부류, 유신의 일어남(sakkāyasamudayo)이라는 부류, 유신의 소멸(sakkāyanirodho)이라는 부류.

‘‘Tisso vedanā – sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā.

세 가지 느낌 — 즐거운 느낌, 괴로운 느낌, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌.

‘‘Tisso dukkhatā – dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā.

세 가지 괴로움 — 괴로움 자체의 괴로움(고고성), 형성된 것의 괴로움(행고성), 변하는 것의 괴로움(괴고성).

‘‘Tayo rāsī [Pg.182] – micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi.

세 가지 무더기 — 그릇됨으로 결정된 무더기, 바름으로 결정된 무더기, 결정되지 않은 무더기.

‘‘Tayo tamā – atītaṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, anāgataṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.

세 가지 어둠(의심) — 과거에 대하여 의심하고 망설이며 확신하지 못하고 청정하게 믿지 못함, 미래에 대하여 의심하고 망설이며 확신하지 못하고 청정하게 믿지 못함, 현재에 대하여 의심하고 망설이며 확신하지 못하고 청정하게 믿지 못함.

‘‘Tīṇi tathāgatassa arakkheyyāni – parisuddhakāyasamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya – ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhavacīsamācāro āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya – ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhamanosamācāro, āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa manoduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya – ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti.

여래가 숨길 필요가 없는 세 가지 — 도반들이여, 여래는 몸의 행실이 지극히 청정하여 '남들이 나의 이 그릇된 행위를 알지 못하게 하리라'고 여래가 숨겨야 할 몸의 그릇된 행위가 없다. 도반들이여, 여래는 말의 행실이 지극히 청정하여 '남들이 나의 이 그릇된 행위를 알지 못하게 하리라'고 여래가 숨겨야 할 말의 그릇된 행위가 없다. 도반들이여, 여래는 마음의 행실이 지극히 청정하여 '남들이 나의 이 그릇된 행위를 알지 못하게 하리라'고 여래가 숨겨야 할 마음의 그릇된 행위가 없다.

‘‘Tayo kiñcanā – rāgo kiñcanaṃ, doso kiñcanaṃ, moho kiñcanaṃ.

세 가지 장애(걸림) — 탐욕이라는 장애, 성냄이라는 장애, 어리석음이라는 장애.

‘‘Tayo aggī – rāgaggi, dosaggi, mohaggi.

세 가지 불 — 탐욕의 불, 성냄의 불, 어리석음의 불.

‘‘Aparepi tayo aggī – āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi.

또 다른 세 가지 불 — 공양받을 분들의 불(부모), 집주의 불(배우자), 보시받을 분들의 불(수행자).

‘‘Tividhena rūpasaṅgaho – sanidassanasappaṭighaṃ rūpaṃ, anidassanasappaṭighaṃ rūpaṃ, anidassanaappaṭighaṃ rūpaṃ.

세 가지 방식의 물질 분류 — 보이고 부딪침이 있는 물질, 보이지 않고 부딪침이 있는 물질, 보이지 않고 부딪침이 없는 물질.

‘‘Tayo saṅkhārā – puññābhisaṅkhāro, apuññābhisaṅkhāro, āneñjābhisaṅkhāro.

세 가지 형성(의도적 작용) — 공덕이 되는 형성, 공덕이 되지 않는 형성, 흔들림 없는 형성.

‘‘Tayo puggalā – sekkho puggalo, asekkho puggalo, nevasekkhonāsekkho puggalo.

세 부류의 사람 — 유학(sekkha)인 사람, 무학(asekkha)인 사람, 유학도 무학도 아닌 사람.

‘‘Tayo therā – jātithero, dhammathero, sammutithero.

세 부류의 장로 — 나이 많은 장로, 법의 장로, 가설된 장로.

‘‘Tīṇi puññakiriyavatthūni – dānamayaṃ puññakiriyavatthu, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu.

세 가지 복 짓는 일의 토대 — 보시로 이루어지는 복 짓는 일의 토대, 지계로 이루어지는 복 짓는 일의 토대, 수행으로 이루어지는 복 짓는 일의 토대.

‘‘Tīṇi codanāvatthūni – diṭṭhena, sutena, parisaṅkāya.

세 가지 비난(지적)의 근거 — 본 것에 의해서, 들은 것에 의해서, 의심(추측)에 의해서.

‘‘Tisso [Pg.183] kāmūpapattiyo – santāvuso sattā paccupaṭṭhitakāmā, te paccupaṭṭhitesu kāmesu vasaṃ vattenti, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā kāmūpapatti. Santāvuso, sattā nimmitakāmā, te nimminitvā nimminitvā kāmesu vasaṃ vattenti, seyyathāpi devā nimmānaratī. Ayaṃ dutiyā kāmūpapatti. Santāvuso sattā paranimmitakāmā, te paranimmitesu kāmesu vasaṃ vattenti, seyyathāpi devā paranimmitavasavattī. Ayaṃ tatiyā kāmūpapatti.

세 가지 감각적 욕망의 수용(태어남) — 도반들이여, 감각적 욕망이 눈앞에 나타나 있는 중생들이 있으니, 그들은 나타나 있는 욕망을 마음대로 누린다. 예컨대 인간들과 일부 천신들과 일부 비천한 곳의 중생들이다. 이것이 첫 번째 욕망의 수용이다. 도반들이여, 스스로 만든 감각적 욕망을 가진 중생들이 있으니, 그들은 스스로 만들어낸 욕망을 마음대로 누린다. 예컨대 화락천(Nimmānaratī)의 천신들이다. 이것이 두 번째이다. 도반들이여, 남이 만든 감각적 욕망을 가진 중생들이 있으니, 그들은 남이 만들어준 욕망을 마음대로 누린다. 예컨대 타화자재천(Paranimmitavasavattī)의 천신들이다. 이것이 세 번째이다.

‘‘Tisso sukhūpapattiyo – santāvuso sattā uppādetvā uppādetvā sukhaṃ viharanti, seyyathāpi devā brahmakāyikā. Ayaṃ paṭhamā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te kadāci karahaci udānaṃ udānenti – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’nti, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ dutiyā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te santaṃyeva tusitā sukhaṃ paṭisaṃvedenti, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ tatiyā sukhūpapatti.

세 가지 행복의 수용(태어남) — 도반들이여, 행복을 일으키고 일으켜서 행복하게 머무는 중생들이 있으니, 예컨대 범중천(Brahmakāyikā)의 천신들이다. 이것이 첫 번째이다. 도반들이여, 행복으로 흠뻑 젖고 가득 차고 넘쳐나서 때때로 '오, 행복하구나! 오, 행복하구나!'라고 감흥어를 읊는 중생들이 있으니, 예컨대 광음천(Ābhassarā)의 천신들이다. 이것이 두 번째이다. 도반들이여, 행복으로 흠뻑 젖고 가득 차고 넘쳐나서 만족하며 고요한 심리적 행복을 느끼는 중생들이 있으니, 예컨대 변정천(Subhakiṇhā)의 천신들이다. 이것이 세 번째이다.

‘‘Tisso paññā – sekkhā paññā, asekkhā paññā, nevasekkhānāsekkhā paññā.

세 가지 지혜 — 유학의 지혜, 무학의 지혜, 유학도 무학도 아닌 지혜.

‘‘Aparāpi tisso paññā – cintāmayā paññā, sutamayā paññā, bhāvanāmayā paññā.

또 다른 세 가지 지혜 — 생각해서 얻는 지혜, 들어서 얻는 지혜, 수행해서 얻는 지혜.

‘‘Tīṇāvudhāni – sutāvudhaṃ, pavivekāvudhaṃ, paññāvudhaṃ.

세 가지 무기 — 배움(다문)이라는 무기, 원리(멀리함)라는 무기, 지혜라는 무기.

‘‘Tīṇindriyāni – anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ.

세 가지 능력(기관) — 알지 못한 것을 알리라는 능력, 앎의 능력, 다 안 자의 능력.

‘‘Tīṇi cakkhūni – maṃsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu.

세 가지 눈 — 육안, 천안, 혜안.

‘‘Tisso sikkhā – adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā.

세 가지 공부(학) — 증상계학, 증상심학, 증상혜학.

‘‘Tisso bhāvanā – kāyabhāvanā, cittabhāvanā, paññābhāvanā.

세 가지 수행(닦음) — 몸의 수행, 마음의 수행, 지혜의 수행.

‘‘Tīṇi [Pg.184] anuttariyāni – dassanānuttariyaṃ, paṭipadānuttariyaṃ, vimuttānuttariyaṃ.

세 가지 위없음(무상, 無上) — 봄의 위없음[見無上], 실천의 위없음[行無上], 해탈의 위없음[解脫無上]입니다.

‘‘Tayo samādhī – savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi.

세 가지 삼매 — 일으킨 생각과 지속적 고찰이 있는 삼매[有尋有伺三昧], 일으킨 생각은 없고 지속적 고찰만 있는 삼매[無尋唯伺三昧], 일으킨 생각도 없고 지속적 고찰도 없는 삼매[無尋無伺三昧]입니다.

‘‘Aparepi tayo samādhī – suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi.

또 다른 세 가지 삼매 — 공(空) 삼매, 표상 없는[無相] 삼매, 원함 없는[無願] 삼매입니다.

‘‘Tīṇi soceyyāni – kāyasoceyyaṃ, vacīsoceyyaṃ, manosoceyyaṃ.

세 가지 청정 — 몸의 청정, 말의 청정, 마음의 청정입니다.

‘‘Tīṇi moneyyāni – kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ.

세 가지 현자됨[牟尼] — 몸의 현자됨, 말의 현자됨, 마음의 현자됨입니다.

‘‘Tīṇi kosallāni – āyakosallaṃ, apāyakosallaṃ, upāyakosallaṃ.

세 가지 능숙함 — 유익함에 대한 능숙함, 해로움에 대한 능숙함, 방편에 대한 능숙함입니다.

‘‘Tayo madā – ārogyamado, yobbanamado, jīvitamado.

세 가지 자만 — 건강의 자만, 젊음의 자만, 생명의 자만입니다.

‘‘Tīṇi ādhipateyyāni – attādhipateyyaṃ, lokādhipateyyaṃ, dhammādhipateyyaṃ.

세 가지 증상(增上) — 자신을 주권으로 삼음, 세상을 주권으로 삼음, 법을 주권으로 삼음입니다.

‘‘Tīṇi kathāvatthūni – atītaṃ vā addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ ahosi atītamaddhāna’nti; anāgataṃ vā addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ bhavissati anāgatamaddhāna’nti; etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ hoti etarahi paccuppannaṃ addhāna’nti.

세 가지 이야기의 소재 — 과거의 시간에 대하여 ‘과거에는 이러했다’라고 이야기하거나, 미래의 시간에 대하여 ‘미래에는 이러할 것이다’라고 이야기하거나, 지금 현재의 시간에 대하여 ‘지금 현재에는 이러하다’라고 이야기하는 것입니다.

‘‘Tisso vijjā – pubbenivāsānussatiñāṇaṃ vijjā, sattānaṃ cutūpapāteñāṇaṃ vijjā, āsavānaṃ khayeñāṇaṃ vijjā.

세 가지 명지(明知) — 과거의 삶들을 기억하는 지혜의 명지[宿命通], 중생들의 죽음과 태어남을 아는 지혜의 명지[死生智], 번뇌를 소멸하는 지혜의 명지[漏盡智]입니다.

‘‘Tayo vihārā – dibbo vihāro, brahmā vihāro, ariyo vihāro.

세 가지 머묾[住] — 천상의 머묾, 범천의 머묾, 성스러운 머묾입니다.

‘‘Tīṇi pāṭihāriyāni – iddhipāṭihāriyaṃ, ādesanāpāṭihāriyaṃ, anusāsanīpāṭihāriyaṃ.

세 가지 신통 — 신통 변화의 신통, 타심통의 신통, 가르침의 신통[敎誡神通]입니다.

‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

도반들이여, 알고 보시는 분이며 아라한이시며 정등각자이신 그 세존께서 이 세 가지 법을 바르게 설하셨습니다. 그에 대하여 우리 모두는 ... 신들과 인간들의 이익과 행복을 위하여 함께 합송해야 합니다.

Catukkaṃ

4인법(四人法)

306. ‘‘Atthi [Pg.185] kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame cattāro?

306. 도반들이여, 알고 보시는 분이며 아라한이시며 정등각자이신 그 세존께서 바르게 설하신 네 가지 법이 있습니다. 그에 대하여 우리 모두는 다투지 말고 ... 신들과 인간들의 이익과 행복을 위하여 함께 합송해야 합니다. 그 네 가지는 무엇입니까?

‘‘Cattāro satipaṭṭhānā. Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī…pe… citte cittānupassī…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

네 가지 마음챙김의 확립[四念處]. 도반들이여, 여기 수행자는 몸에서 몸을 관찰하며 머무니, 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다. 느낌들에서 느낌을 관찰하며 ... 마음에서 마음을 관찰하며 ... 법들에서 법을 관찰하며 머무니, 열성적으로, 분명히 알아차리며, 마음챙기는 자가 되어 세상에 대한 탐욕과 싫어하는 마음을 버립니다.

‘‘Cattāro sammappadhānā. Idhāvuso, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.

네 가지 바른 노력[四正勤]. 도반들이여, 여기 수행자는 아직 생기지 않은 사악하고 불선한 법들이 생기지 않도록 하기 위해 열의를 일으키고 정진하며 힘을 내고 마음을 가다듬으며 노력합니다. 이미 생긴 사악하고 불선한 법들을 버리기 위해 열의를 일으키고 정진하며 힘을 내고 마음을 가다듬으며 노력합니다. 아직 생기지 않은 선한 법들을 생기게 하기 위해 열의를 일으키고 정진하며 힘을 내고 마음을 가다듬으며 노력합니다. 이미 생긴 선한 법들을 머물게 하고 잊어버리지 않으며 증장시키고 충만하게 하며 닦아서 성취하기 위해 열의를 일으키고 정진하며 힘을 내고 마음을 가다듬으며 노력합니다.

‘‘Cattāro iddhipādā. Idhāvuso, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

네 가지 성취수단[四神足]. 도반들이여, 여기 수행자는 열의에 의한 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦습니다. 마음에 의한 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦습니다. 정진에 의한 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦습니다. 검토에 의한 삼매와 노력의 행을 갖춘 성취수단을 닦습니다.

‘‘Cattāri jhānāni. Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca [Pg.186] kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

네 가지 선정[四禪]. 도반들이여, 여기 수행자는 감각적 욕망들을 멀리하고 불선한 법들을 멀리한 뒤, 일으킨 생각과 지속적 고찰이 있고, 떨쳐버림에서 생긴 희열과 행복이 있는 초선에 들어 머뭅니다. 일으킨 생각과 지속적 고찰이 가라앉았기 때문에, 안으로 평온함과 마음의 일경성(一境性)이 있으며, 일으킨 생각과 지속적 고찰은 없고, 삼매에서 생긴 희열과 행복이 있는 제2선에 들어 머뭅니다. 희열이 빛바랬기 때문에 평온하게 머물고, 마음챙기고 분명히 알아차리며, 몸으로 행복을 경험합니다. 이를 두고 성자들이 ‘평온하고 마음챙기며 행복하게 머문다’고 묘사하는 제3선에 들어 머뭅니다. 행복도 버리고 고통도 버려서, 이미 기쁨과 슬픔이 소멸되었으므로, 고통도 없고 즐거움도 없으며, 평온으로 인해 마음챙김이 청정한 제4선에 들어 머뭅니다.

307. ‘‘Catasso samādhibhāvanā. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati.

307. 네 가지 삼매의 수행. 도반들이여, 닦고 많이 행하면 현법(現法)의 행복한 머묾으로 인도하는 삼매의 수행이 있습니다. 도반들이여, 닦고 많이 행하면 지견(智見)의 획득으로 인도하는 삼매의 수행이 있습니다. 도반들이여, 닦고 많이 행하면 마음챙김과 분명한 알아차림으로 인도하는 삼매의 수행이 있습니다. 도반들이여, 닦고 많이 행하면 번뇌의 소멸로 인도하는 삼매의 수행이 있습니다.

‘‘Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati.

도반들이여, 어떤 삼매의 수행을 닦고 많이 행하면 현법의 행복한 머묾으로 인도합니까? 도반들이여, 여기 수행자는 감각적 욕망들을 멀리하고 불선한 법들을 멀리한 뒤, ... 제4선에 들어 머뭅니다. 도반들이여, 이것이 닦고 많이 행하면 현법의 행복한 머묾으로 인도하는 삼매의 수행입니다.

‘‘Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhu ālokasaññaṃ manasi karoti, divāsaññaṃ adhiṭṭhāti yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Ayaṃ, āvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati.

도반들이여, 어떤 삼매의 수행을 닦고 많이 행하면 지견의 획득으로 인도합니까? 도반들이여, 여기 수행자는 빛의 상(相)을 마음속에 잡도리하고, 낮의 상을 정립하여, 낮과 같이 밤을, 밤과 같이 낮을 대합니다. 이와 같이 마음을 열어두어 덮임이 없게 함으로써 광명과 함께하는 마음을 닦습니다. 도반들이여, 이것이 닦고 많이 행하면 지견의 획득으로 인도하는 삼매의 수행입니다.

‘‘Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Ayaṃ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati.

“도반들이여, 닦고 많이 행하면 마음 챙김과 알아차림(satisampajaññā)으로 인도하는 삼매의 수행(samādhibhāvanā)이란 무엇입니까? 도반들이여, 여기 이 법과 율(사သနာတော်) 안에서 비구는 느낌(vedanā)들이 분명하게 알려지면서 일어나고, 분명하게 알려지면서 머물며, 분명하게 알려지면서 사라집니다. 인식(saññā)들이 분명하게 알려지면서 일어나고, 분명하게 알려지면서 머물며, 분명하게 알려지면서 사라집니다. 일으킨 생각(vitakkā)들이 분명하게 알려지면서 일어나고, 분명하게 알려지면서 머물며, 분명하게 알려지면서 사라집니다. 도반들이여, 이것이 닦고 많이 행하면 마음 챙김과 알아차림으로 인도하는 삼매의 수행입니다.”

‘‘Katamā [Pg.187] cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati. Iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo. Iti vedanā…pe… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo. Ayaṃ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati.

“도반들이여, 닦고 많이 행하면 번뇌의 소멸(āsavānaṃ khayāya)로 인도하는 삼매의 수행이란 무엇입니까? 도반들이여, 여기 비구는 다섯 가지 취착의 무리(오취온, upādānakkhandha)에 대해 생겨남과 사라짐을 관찰하며 머뭅니다. ‘이것이 물질(rūpa)이다, 이것이 물질의 일어남이다, 이것이 물질의 사라짐이다. 이것이 느낌(vedanā)이다... 이것이 인식(saññā)이다... 이것이 형성(saṅkhārā)들이다... 이것이 아르음(viññāṇa)이다, 이것이 아르음의 일어남이다, 이것이 아르음의 사라짐이다’라고 관찰합니다. 도반들이여, 이것이 닦고 많이 행하면 번뇌의 소멸로 인도하는 삼매의 수행입니다.”

308. ‘‘Catasso appamaññā. Idhāvuso, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.

308. “네 가지 무량한 마음(appamaññā)이 있습니다. 도반들이여, 여기 비구는 자애(mettā)가 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머뭅니다. 그와 같이 두 번째 방향을, 그와 같이 세 번째 방향을, 그와 같이 네 번째 방향을 가득 채워 머뭅니다. 이와 같이 위로, 아래로, 옆으로, 모든 곳에서, 모든 존재를 자신과 같이 여기며, 모든 세상을 풍요롭고 광대하며 무량하고 원한 없으며 고통 없는 자애가 함께한 마음으로 가득 채워 머뭅니다. 연민(karuṇā)이 함께한 마음으로... (이하 동일)... 기쁨(muditā)이 함께한 마음으로... (이하 동일)... 평온(upekkhā)이 함께한 마음으로 한 방향을 가득 채워 머뭅니다. 그와 같이 두 번째 방향을, 그와 같이 세 번째 방향을, 그와 같이 네 번째 방향을 가득 채워 머뭅니다. 이와 같이 위로, 아래로, 옆으로, 모든 곳에서, 모든 존재를 자신과 같이 여기며, 모든 세상을 풍요롭고 광대하며 무량하고 원한 없으며 고통 없는 평온이 함께한 마음으로 가득 채워 머뭅니다.”

‘‘Cattāro āruppā. Idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.

“네 가지 무색계(āruppā)가 있습니다. 도반들이여, 여기 비구는 모든 면에서 물질에 대한 인식(rūpasaññā)을 완전히 뛰어넘고, 저항의 인식(paṭighasaññā)이 사라지며, 다양함에 대한 인식(nānattasaññā)을 마음에 두지 않음으로써, ‘공간은 무한하다’고 숙고하며 공무변처(ākāsānañcāyatana)를 성취하여 머뭅니다. 모든 면에서 공무변처를 뛰어넘어 ‘아르음은 무한하다’고 숙고하며 식무변처(viññāṇañcāyatana)를 성취하여 머뭅니다. 모든 면에서 식무변처를 뛰어넘어 ‘아무것도 없다’고 숙고하며 무소유처(ākiñcaññāyatana)를 성취하여 머뭅니다. 모든 면에서 무소유처를 뛰어넘어 비상비비상처(nevasaññānāsaññāyatana)를 성취하여 머뭅니다.”

‘‘Cattāri apassenāni. Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti.

“네 가지 의지처(apassenāni)가 있습니다. 도반들이여, 여기 비구는 지혜로 숙고하여 어떤 것은 수용하고, 지혜로 숙고하여 어떤 것은 인내하며, 지혜로 숙고하여 어떤 것은 멀리하고, 지혜로 숙고하여 어떤 것은 제거합니다.”

309. ‘‘Cattāro [Pg.188] ariyavaṃsā. Idhāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati, laddhā ca cīvaraṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’.

309. “네 가지 성스러운 가문(ariyavaṃsā)이 있습니다. 도반들이여, 여기 비구는 어떤 가사로든 만족합니다. 어떤 가사로든 만족하는 것에 대해 찬탄하며, 가사 때문에 부적절하고 합당하지 않은 그릇된 생계 수단(anesanaṃ)에 빠지지 않습니다. 가사를 얻지 못해도 불안해하지 않으며, 가사를 얻어도 집착하거나 미혹되거나 매이지 않고, 그 위험을 통찰하고 번뇌를 벗어나는 지혜를 갖추어 사용합니다. 그 어떤 가사로든 만족하는 것으로 자신을 높이지 않고 남을 비웃지 않습니다. 그 만족함에 있어 능숙하고 게으르지 않으며 분명하게 알아차리고 마음 챙기는 비구를 일컬어, ‘도반들이여, 이 비구는 예로부터 전해 내려오는 고귀한 성스러운 가문에 머무는 자’라고 합니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca piṇḍapātaṃ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’.

“도반들이여, 다시 또 비구는 어떤 탁발 음식으로든 만족합니다. 어떤 탁발 음식으로든 만족하는 것에 대해 찬탄하며, 탁발 음식 때문에 부적절하고 합당하지 않은 그릇된 생계 수단에 빠지지 않습니다. 음식을 얻지 못해도 불안해하지 않으며, 음식을 얻어도 집착하거나 미혹되거나 매이지 않고, 그 위험을 통찰하고 번뇌를 벗어나는 지혜를 갖추어 사용합니다. 그 어떤 탁발 음식으로든 만족하는 것으로 자신을 높이지 않고 남을 비웃지 않습니다. 그 만족함에 있어 능숙하고 게으르지 않으며 분명하게 알아차리고 마음 챙기는 비구를 일컬어, ‘도반들이여, 이 비구는 예로부터 전해 내려오는 고귀한 성스러운 가문에 머무는 자’라고 합니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca senāsanaṃ na paritassati, laddhā ca senāsanaṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’.

“도반들이여, 다시 또 비구는 어떤 거처(senāsana)로든 만족합니다. 어떤 거처로든 만족하는 것에 대해 찬탄하며, 거처 때문에 부적절하고 합당하지 않은 그릇된 생계 수단에 빠지지 않습니다. 거처를 얻지 못해도 불안해하지 않으며, 거처를 얻어도 집착하거나 미혹되거나 매이지 않고, 그 위험을 통찰하고 번뇌를 벗어나는 지혜를 갖추어 사용합니다. 그 어떤 거처로든 만족하는 것으로 자신을 높이지 않고 남을 비웃지 않습니다. 그 만족함에 있어 능숙하고 게으르지 않으며 분명하게 알아차리고 마음 챙기는 비구를 일컬어, ‘도반들이여, 이 비구는 예로부터 전해 내려오는 고귀한 성스러운 가문에 머무는 자’라고 합니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu pahānārāmo hoti pahānarato, bhāvanārāmo hoti bhāvanārato; tāya ca pana pahānārāmatāya pahānaratiyā bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’.

“도반들이여, 다시 또 비구는 번뇌를 버리는 일(pahāna)을 즐기고 버림을 기뻐하며, 수행을 닦는 일(bhāvanā)을 즐기고 닦음을 기뻐합니다. 그 버림을 즐기고 기뻐함과 닦음을 즐기고 기뻐함으로 인하여 자신을 높이지 않고 남을 비웃지 않습니다. 그 닦음과 버림에 있어 능숙하고 게으르지 않으며 분명하게 알아차리고 마음 챙기는 비구를 일컬어, ‘도반들이여, 이 비구는 예로부터 전해 내려오는 고귀한 성스러운 가문에 머무는 자’라고 합니다.”

310. ‘‘Cattāri [Pg.189] padhānāni. Saṃvarapadhānaṃ pahānapadhānaṃ bhāvanāpadhānaṃ anurakkhaṇāpadhānaṃ. Katamañcāvuso, saṃvarapadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Idaṃ vuccatāvuso, saṃvarapadhānaṃ.

310. “네 가지 정근(padhāna, 바른 노력)이 있습니다. 단속하는 정근(saṃvarapadhāna), 버리는 정근(pahānapadhāna), 닦는 정근(bhāvanāpadhāna), 수호하는 정근(anurakkhaṇāpadhāna)입니다. 도반들이여, 단속하는 정근이란 무엇입니까? 도반들이여, 여기 수행자는 눈으로 형색을 보고서 그 전체적인 상(nimitta)을 취하지 않으며 세세한 특징(anubyañjana)을 취하지 않습니다. 만약 안근(眼根)을 단속하지 않고 머물 때 탐욕과 슬픔이라는 악하고 불선한 법들이 흘러들 수 있다면, 그것을 단속하기 위해 수행하며 안근을 보호하고 안근의 단속을 이룹니다. 귀로 소리를 듣고... 코로 냄새를 맡고... 혀로 맛을 보고... 몸으로 감촉을 느끼고... 의근(意根)으로 법(dhamma)을 인식하고서 그 전체적인 상을 취하지 않으며 세세한 특징을 취하지 않습니다. 만약 의근을 단속하지 않고 머물 때 탐욕과 슬픔이라는 악하고 불선한 법들이 흘러들 수 있다면, 그것을 단속하기 위해 수행하며 의근을 보호하고 의근의 단속을 이룹니다. 도반들이여, 이것을 단속하는 정근이라 합니다.”

‘‘Katamañcāvuso, pahānapadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ…pe… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti. Idaṃ vuccatāvuso, pahānapadhānaṃ.

“도반들이여, 버리는 정근(pahānapadhāna)이란 무엇입니까? 도반들이여, 여기 수행자는 이미 일어난 감각적 욕망에 대한 사유(kāmavitakka)를 용납하지 않고 그것을 버리고 물리치며 끝내고 사라지게 합니다. 이미 일어난 악의에 대한 사유... (중략) ...이미 일어난 해코지에 대한 사유, 그리고 이미 일어난 악하고 불선한 법들을 용납하지 않고 그것들을 버리고 물리치며 끝내고 사라지게 합니다. 도반들이여, 이것을 버리는 정근이라 합니다.”

‘‘Katamañcāvuso, bhāvanāpadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Idaṃ vuccatāvuso, bhāvanāpadhānaṃ.

“도반들이여, 닦는 정근(bhāvanāpadhāna)이란 무엇입니까? 도반들이여, 여기 수행자는 은둔에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하며, 놓아버림으로 회향하는 염각지(satisambojjhaṅga, 마음챙김 깨달음의 요소)를 닦습니다. 택법각지(dhammavicayasambojjhaṅga)를 닦고... 정진각지(vīriyasambojjhaṅga)를 닦고... 희각지(pītisambojjhaṅga)를 닦고... 경안각지(passaddhisambojjhaṅga)를 닦고... 정각지(samādhisambojjhaṅga)를 닦고... 은둔에 의지하고, 탐욕의 빛바램에 의지하고, 소멸에 의지하며, 놓아버림으로 회향하는 사각지(upekkhāsambojjhaṅga)를 닦습니다. 도반들이여, 이것을 닦는 정근이라 합니다.”

‘‘Katamañcāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu uppannaṃ bhadrakaṃ samādhinimittaṃ anurakkhati – aṭṭhikasaññaṃ, puḷuvakasaññaṃ, vinīlakasaññaṃ, vicchiddakasaññaṃ, uddhumātakasaññaṃ. Idaṃ vuccatāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṃ.

“도반들이여, 수호하는 정근(anurakkhaṇāpadhāna)이란 무엇입니까? 도반들이여, 여기 수행자는 일어난 상서로운 삼매의 표상(samādhinimitta)을 수호하니, 곧 백골의 지각(aṭṭhikasañña), 벌레가 들끓는 시체의 지각(puḷuvakasañña), 검푸르게 변한 시체의 지각(vinīlakasañña), 갈라진 시체의 지각(vicchiddakasañña), 부풀어 오른 시체의 지각(uddhumātakasañña)입니다. 도반들이여, 이것을 수호하는 정근이라 합니다.”

‘‘Cattāri ñāṇāni – dhamme ñāṇaṃ, anvaye ñāṇaṃ, pariye ñāṇaṃ, sammutiyā ñāṇaṃ.

“네 가지 지혜(ñāṇa)가 있으니, 법에 대한 지혜(dhamme ñāṇa), 추론하는 지혜(anvaye ñāṇa), 타인의 마음을 아는 지혜(pariye ñāṇa), 세속의 지혜(sammutiyā ñāṇa)입니다.”

‘‘Aparānipi [Pg.190] cattāri ñāṇāni – dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ.

“또 다른 네 가지 지혜가 있으니, 괴로움(dukkha)에 대한 지혜, 괴로움의 원인(samudaya)에 대한 지혜, 괴로움의 소멸(nirodha)에 대한 지혜, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음(paṭipadā)에 대한 지혜입니다.”

311. ‘‘Cattāri sotāpattiyaṅgāni – sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti.

311. “네 가지 예류자의 요소(sotāpattiyaṅga)가 있으니, 참된 사람(sappurisa)과의 교제, 바른 법(saddhamma)을 들음, 지혜로운 주의 기울임(yonisomanasikāra), 법에 일치하는 법의 실천(dhammānudhammappaṭipatti)입니다.”

‘‘Cattāri sotāpannassa aṅgāni. Idhāvuso, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho, bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi.

“예류자가 구족한 네 가지 요소가 있습니다. 도반들이여, 여기 성스러운 제자는 부처님에 대해 흔들리지 않는 청정한 믿음(aveccappasāda)을 구족합니다. ‘이러한 이유로 그분 세존께서는 아라한이시며, 완전히 깨달으신 분이시며, 명지와 행을 구족하신 분이시며, 잘 가신 분이시며, 세상을 아시는 분이시며, 길들여야 할 사람을 다스리는 위없는 지도자이시며, 천상과 인간의 스승이시며, 깨달으신 분이시며, 세존이시다.’ 또한 법에 대해 흔들리지 않는 청정한 믿음을 구족합니다. ‘세존에 의해 법은 잘 설해졌고, 스스로 보아 알 수 있고, 시간이 걸리지 않으며, 와서 보라는 것이고, 향상으로 인도하며, 지혜로운 이들이 각자 스스로 알아야 하는 것이다.’ 또한 승가에 대해 흔들리지 않는 청정한 믿음을 구족합니다. ‘세존의 제자 승가는 잘 도를 닦고, 곧게 도를 닦고, 참되게 도를 닦고, 합당하게 도를 닦으니, 곧 네 쌍의 인격자이자 여덟 단계의 성자들이다. 이 세존의 제자 승가는 공양받아 마땅하고, 손님을 위해 준비한 음식을 받아 마땅하고, 보시를 받아 마땅하고, 합장 받아 마땅하며, 세상의 위없는 복밭이다.’ 또한 성자들이 기뻐하며, 깨지지도 않고, 뚫리지도 않고, 얼룩지지도 않고, 뒤섞이지도 않고, 속박에서 벗어나게 하며, 지혜로운 이들이 찬탄하고, 잘못 거머쥐어지지 않으며, 삼매로 인도하는 계율(sīla)을 구족합니다.”

‘‘Cattāri sāmaññaphalāni – sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ.

“네 가지 사문의 결실(sāmaññaphala)이 있으니, 예류과, 일래과, 불환과, 아라한과입니다.”

‘‘Catasso dhātuyo – pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu.

“네 가지 요소(dhātu)가 있으니, 지계(pathavīdhātu), 수계(āpodhātu), 화계(tejodhātu), 풍계(vāyodhātu)입니다.”

‘‘Cattāro āhārā – kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ.

“네 가지 자양분(āhāra)이 있으니, 거칠거나 미세한 덩어리 식물(kabaḷīkāra), 두 번째는 접촉(phassa), 세 번째는 의도(manosañcetanā), 네 번째는 식(viññāṇa)입니다.”

‘‘Catasso viññāṇaṭṭhitiyo. Rūpūpāyaṃ vā, āvuso, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati rūpārammaṇaṃ rūpappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati; vedanūpāyaṃ [Pg.191] vā āvuso…pe… saññūpāyaṃ vā, āvuso…pe… saṅkhārūpāyaṃ vā, āvuso, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati.

“네 가지 식의 머묾(viññāṇaṭṭhiti)이 있습니다. 도반들이여, 식이 머무를 때는 물질(rūpa)에 다가가 머물고, 물질을 대상으로 삼고, 물질에 기반을 두고, 기쁨(nandi)으로 적셔져서 증장하고 성숙하고 광대해집니다. 도반들이여, 식이 수(vedanā)에 다가가... (중략) ...상(sañña)에 다가가... 도반들이여, 식이 형성(saṅkhāra)에 다가가 머물고, 형성을 대상으로 삼고, 형성에 기반을 두고, 기쁨으로 적셔져서 증장하고 성숙하고 광대해집니다.”

‘‘Cattāri agatigamanāni – chandāgatiṃ gacchati, dosāgati gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati.

“네 가지 그릇된 길(agati, 편견)이 있으니, 애정으로 인해 그릇된 길로 가고, 증오로 인해 그릇된 길로 가고, 미혹으로 인해 그릇된 길로 가고, 두려움으로 인해 그릇된 길로 가는 것입니다.”

‘‘Cattāro taṇhuppādā – cīvarahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; piṇḍapātahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; senāsanahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; itibhavābhavahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.

“네 가지 갈애의 발생원이 있습니다. 도반들이여, 수행자에게 가사(cīvara)를 원인으로 갈애가 생겨나고, 도반들이여, 탁발 음식(piṇḍapāta)을 원인으로 갈애가 생겨나고, 도반들이여, 거처(senāsana)를 원인으로 갈애가 생겨나고, 도반들이여, 이생과 저생(itibhavābhava, 또는 약품 등 기타 필수품)을 원인으로 하여 수행자에게 갈애가 생겨납니다.”

‘‘Catasso paṭipadā – dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā.

“네 가지 도닦음(paṭipadā)이 있으니, 고통스럽고 지혜의 체득이 느린 도닦음, 고통스럽고 지혜의 체득이 빠른 도닦음, 즐겁고 지혜의 체득이 느린 도닦음, 즐겁고 지혜의 체득이 빠른 도닦음입니다.”

‘‘Aparāpi catasso paṭipadā – akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, damā paṭipadā, samā paṭipadā.

“또 다른 네 가지 도닦음이 있으니, 참지 못하는(불인욕) 도닦음, 참는(인욕) 도닦음, 제어하는 도닦음, 평온하게 하는 도닦음입니다.”

‘‘Cattāri dhammapadāni – anabhijjhā dhammapadaṃ, abyāpādo dhammapadaṃ, sammāsati dhammapadaṃ, sammāsamādhi dhammapadaṃ.

“네 가지 법의 토대(dhammapada)가 있으니, 무탐(anabhijjhā, 욕심 없음)의 법, 무진(abyāpāda, 성내지 않음)의 법, 바른 마음챙김(sammāsati)의 법, 바른 삼매(sammāsamādhi)의 법입니다.”

‘‘Cattāri dhammasamādānāni – atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ. Atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ. Atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. Atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ.

네 가지 법의 수지가 있습니다. 도반들이여, 현재에도 괴롭고 미래에도 괴로운 과보를 가져오는 법의 수지가 있습니다. 도반들이여, 현재에는 괴로우나 미래에는 즐거운 과보를 가져오는 법의 수지가 있습니다. 도반들이여, 현재에는 즐거우나 미래에는 괴로운 과보를 가져오는 법의 수지가 있습니다. 도반들이여, 현재에도 즐겁고 미래에도 즐거운 과보를 가져오는 법의 수지가 있습니다.

‘‘Cattāro dhammakkhandhā – sīlakkhandho, samādhikkhandho, paññākkhandho, vimuttikkhandho.

네 가지 법온(法蘊)이 있으니, 계온, 정온, 혜온, 해탈온입니다.

‘‘Cattāri balāni – vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.

네 가지 힘이 있으니, 정진의 힘, 마음챙김의 힘, 삼매의 힘, 통찰지의 힘입니다.

‘‘Cattāri adhiṭṭhānāni – paññādhiṭṭhānaṃ, saccādhiṭṭhānaṃ, cāgādhiṭṭhānaṃ, upasamādhiṭṭhānaṃ.

네 가지 결의(決意)가 있으니, 통찰지의 결의, 진실의 결의, 버림의 결의, 고요함의 결의입니다.

312. ‘‘Cattāri [Pg.192] pañhabyākaraṇāni – ekaṃsabyākaraṇīyo pañho, paṭipucchābyākaraṇīyo pañho, vibhajjabyākaraṇīyo pañho, ṭhapanīyo pañho.

312. 네 가지 질문에 대한 대답이 있으니, 단정적으로 대답해야 할 질문, 반문하여 대답해야 할 질문, 분석하여 대답해야 할 질문, 제쳐두어야 할 질문입니다.

‘‘Cattāri kammāni – atthāvuso, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ akaṇhaasukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati.

네 가지 업이 있습니다. 도반들이여, 검고 검은 과보를 가져오는 업이 있습니다. 도반들이여, 희고 흰 과보를 가져오는 업이 있습니다. 도반들이여, 검고 희며 검고 흰 과보를 가져오는 업이 있습니다. 도반들이여, 검지도 희지도 않으며 검지도 희지도 않은 과보를 가져오는 업이 있으니, 이는 업의 소멸로 이끕니다.

‘‘Cattāro sacchikaraṇīyā dhammā – pubbenivāso satiyā sacchikaraṇīyo; sattānaṃ cutūpapāto cakkhunā sacchikaraṇīyo; aṭṭha vimokkhā kāyena sacchikaraṇīyā; āsavānaṃ khayo paññāya sacchikaraṇīyo.

체득해야 할 네 가지 법이 있습니다. 숙명은 마음챙김으로 체득해야 하고, 중생들의 죽음과 태어남은 천안(天眼)으로 체득해야 하며, 여덟 가지 해탈은 몸으로 체득해야 하고, 번뇌의 멸진은 통찰지로 체득해야 합니다.

‘‘Cattāro oghā – kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho.

네 가지 폭류가 있으니, 욕망의 폭류, 존재의 폭류, 견해의 폭류, 무명의 폭류입니다.

‘‘Cattāro yogā – kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogo.

네 가지 멍에가 있으니, 욕망의 멍에, 존재의 멍에, 견해의 멍에, 무명의 멍에입니다.

‘‘Cattāro visaññogā – kāmayogavisaññogo, bhavayogavisaññogo, diṭṭhiyogavisaññogo, avijjāyogavisaññogo.

네 가지 멍에로부터의 해방이 있으니, 욕망의 멍에로부터의 해방, 존재의 멍에로부터의 해방, 견해의 멍에로부터의 해방, 무명의 멍에로부터의 해방입니다.

‘‘Cattāro ganthā – abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho.

네 가지 매듭이 있으니, 탐욕의 몸의 매듭, 악의의 몸의 매듭, 계금견의 몸의 매듭, '이것만이 진실이다'라고 고집하는 몸의 매듭입니다.

‘‘Cattāri upādānāni – kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ.

네 가지 취착이 있으니, 욕망에 대한 취착, 견해에 대한 취착, 계율과 의례에 대한 취착, 자아의 이론에 대한 취착입니다.

‘‘Catasso yoniyo – aṇḍajayoni, jalābujayoni, saṃsedajayoni, opapātikayoni.

네 가지 모태(母胎)가 있으니, 난생, 태생, 습생, 화생입니다.

‘‘Catasso gabbhāvakkantiyo. Idhāvuso, ekacco asampajāno mātukucchiṃ okkamati, asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ paṭhamā gabbhāvakkanti. Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco [Pg.193] sampajāno mātukucchiṃ okkamati, asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ dutiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ tatiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, sampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ catutthā gabbhāvakkanti.

네 가지 입태(入胎)가 있습니다. 도반들이여, 여기 어떤 사람은 분명하게 알지 못한 채 모태에 들고, 분명하게 알지 못한 채 모태에 머물며, 분명하게 알지 못한 채 모태에서 나옵니다. 이것이 첫 번째 입태입니다. 도반들이여, 다시 여기 어떤 사람은 분명하게 알면서 모태에 들지만, 분명하게 알지 못한 채 모태에 머물고, 분명하게 알지 못한 채 모태에서 나옵니다. 이것이 두 번째 입태입니다. 도반들이여, 다시 여기 어떤 사람은 분명하게 알면서 모태에 들고, 분명하게 알면서 모태에 머물지만, 분명하게 알지 못한 채 모태에서 나옵니다. 이것이 세 번째 입태입니다. 도반들이여, 다시 여기 어떤 사람은 분명하게 알면서 모태에 들고, 분명하게 알면서 모태에 머물며, 분명하게 알면서 모태에서 나옵니다. 이것이 네 번째 입태입니다.

‘‘Cattāro attabhāvapaṭilābhā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanāyeva kamati, no parasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanāyeva kamati, no attasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ceva kamati parasañcetanā ca. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati, no parasañcetanā.

네 가지 존재의 획득이 있습니다. 도반들이여, 자신의 의도만이 작용하고 타인의 의도는 작용하지 않는 존재의 획득이 있습니다. 도반들이여, 타인의 의도만이 작용하고 자신의 의도는 작용하지 않는 존재의 획득이 있습니다. 도반들이여, 자신의 의도와 타인의 의도가 모두 작용하는 존재의 획득이 있습니다. 도반들이여, 자신의 의도도 타인의 의도도 작용하지 않는 존재의 획득이 있습니다.

313. ‘‘Catasso dakkhiṇāvisuddhiyo. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato. Atthāvuso, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.

313. 네 가지 보시의 청정이 있습니다. 도반들이여, 보시자에 의해서는 청정하지만 수혜자에 의해서는 청정하지 않은 보시가 있습니다. 도반들이여, 수혜자에 의해서는 청정하지만 보시자에 의해서는 청정하지 않은 보시가 있습니다. 도반들이여, 보시자에 의해서도 수혜자에 의해서도 청정하지 않은 보시가 있습니다. 도반들이여, 보시자에 의해서도 수혜자에 의해서도 청정인 보시가 있습니다.

‘‘Cattāri saṅgahavatthūni – dānaṃ, peyyavajjaṃ, atthacariyā, samānattatā.

네 가지 섭수(攝受)의 항목이 있으니, 보시, 애어, 이행, 동사입니다.

‘‘Cattāro anariyavohārā – musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā, samphappalāpo.

네 가지 비성스러운 언어 관습이 있으니, 거짓말, 중상모략, 욕설, 잡담입니다.

‘‘Cattāro ariyavohārā – musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī.

네 가지 성스러운 언어 관습이 있으니, 거짓말을 멀리함, 중상모략을 멀리함, 욕설을 멀리함, 잡담을 멀리함입니다.

‘‘Aparepi cattāro anariyavohārā – adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā.

또 다른 네 가지 비성스러운 언어 관습이 있으니, 보지 못한 것을 보았다고 말하는 것, 듣지 못한 것을 들었다고 말하는 것, 느끼지 못한 것을 느꼈다고 말하는 것, 알지 못한 것을 알았다고 말하는 것입니다.

‘‘Aparepi [Pg.194] cattāro ariyavohārā – adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, assute assutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā.

또 다른 네 가지 성스러운 언어 관습이 있으니, 보지 못한 것을 보지 못했다고 말하는 것, 듣지 못한 것을 듣지 못했다고 말하는 것, 느끼지 못한 것을 느끼지 못했다고 말하는 것, 알지 못한 것을 알지 못했다고 말하는 것입니다.

‘‘Aparepi cattāro anariyavohārā – diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā.

또 다른 네 가지 비성스러운 언어 관습이 있으니, 보았는데도 보지 못했다고 말하는 것, 들었는데도 듣지 못했다고 말하는 것, 느꼈는데도 느끼지 못했다고 말하는 것, 알았는데도 알지 못했다고 말하는 것입니다.

‘‘Aparepi cattāro ariyavohārā – diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā.

또 다른 네 가지 성스러운 언어 관습이 있으니, 보았을 때 보았다고 말하는 것, 들었을 때 들었다고 말하는 것, 느꼈을 때 느꼈다고 말하는 것, 알았을 때 알았다고 말하는 것입니다.

314. ‘‘Cattāro puggalā. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati.

314. 네 부류의 사람이 있습니다. 도반들이여, 여기 어떤 사람은 자신을 괴롭히고 자신을 괴롭히는 일에 전념합니다. 도반들이여, 어떤 사람은 타인을 괴롭히고 타인을 괴롭히는 일에 전념합니다. 도반들이여, 어떤 사람은 자신도 괴롭히고 타인도 괴롭히며 자신과 타인을 괴롭히는 일에 전념합니다. 도반들이여, 어떤 사람은 자신도 괴롭히지 않고 타인도 괴롭히지 않으며 자신과 타인을 괴롭히는 일에 전념하지 않습니다. 그는 자신과 타인을 괴롭히지 않고, 현재의 삶에서 갈증이 없으며 번뇌가 가라앉고 시원함을 느끼며 즐거움을 경험하고 성스러운 자아로 살아갑니다.

‘‘Aparepi cattāro puggalā. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca.

“다시 네 부류의 보충이 있습니다. 도반들이여, 이 세상에 어떤 사람은 자신의 이익을 위해서 수행하지만 타인의 이익을 위해서는 수행하지 않습니다. 도반들이여, 어떤 사람은 타인의 이익을 위해서 수행하지만 자신의 이익을 위해서는 수행하지 않습니다. 도반들이여, 어떤 사람은 자신의 이익을 위해서도 수행하지 않고 타인의 이익을 위해서도 수행하지 않습니다. 도반들이여, 어떤 사람은 자신의 이익을 위해서도 수행하고 타인의 이익을 위해서도 수행합니다.”

‘‘Aparepi cattāro puggalā – tamo tamaparāyano, tamo jotiparāyano, joti tamaparāyano, joti jotiparāyano.

“다시 네 부류의 보충이 있습니다. 어둠에서 어둠으로 가는 사람, 어둠에서 빛으로 가는 사람, 빛에서 어둠으로 가는 사람, 빛에서 빛으로 가는 사람입니다.”

‘‘Aparepi cattāro puggalā – samaṇamacalo, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇesu samaṇasukhumālo.

“다시 네 부류의 보충이 있습니다. 요동치 않는 사문, 연꽃과 같은 사문, 백연꽃과 같은 사문, 사문들 가운데 가장 섬세하고 미묘한 사문입니다.”

‘‘Ime [Pg.195] kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

“도반들이여, 모든 것을 아시고 보시는 분, 아라한이시며 완전히 깨달으신 분인 그 세존께서 이 네 가지 법을 바르게 설하셨습니다. 그에 대해 우리 모두는 함께 합송해야 합니다. ... [그것은] 신들과 인간들의 이익과 복지와 행복을 위한 것입니다.”

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

첫 번째 낭송분(제1품)이 끝났습니다.

Pañcakaṃ

다섯의 모음(오법, 五法)

315. ‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame pañca?

315. “도반들이여, 모든 것을 아시고 보시는 분, 아라한이시며 완전히 깨달으신 분인 그 세존께서 바르게 설하신 다섯 가지 법이 있습니다. 그에 대해 우리 모두는 함께 합송해야 합니다. ... [그것은] 신들과 인간들의 이익과 복지와 행복을 위한 것입니다. 그 다섯 가지는 무엇입니까?”

‘‘Pañcakkhandhā. Rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.

“다섯 가지 무더기(오온)입니다. 색온(물질의 무더기), 수온(느낌의 무더기), 상온(인식의 무더기), 행온(형성작용의 무더기), 식온(알음알이의 무더기)입니다.”

‘‘Pañcupādānakkhandhā. Rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho.

“다섯 가지 취착의 무더기(오취온)입니다. 색취온, 수취온, 상취온, 행취온, 식취온입니다.”

‘‘Pañca kāmaguṇā. Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā.

“다섯 가지 감각적 욕망의 가닥(오욕락)입니다. 눈으로 인식되는 형태들, 즉 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 감각적 욕망을 불러일으키고 탐욕을 돋우는 것들입니다. 귀로 인식되는 소리들... 코로 인식되는 냄새들... 혀로 인식되는 맛들... 몸으로 인식되는 감촉들, 즉 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 감각적 욕망을 불러일으키고 탐욕을 돋우는 것들입니다.”

‘‘Pañca gatiyo – nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā.

“다섯 가지 태어날 곳(오도)입니다. 지옥, 축생, 아귀계, 인간, 천상입니다.”

‘‘Pañca macchariyāni – āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ.

“다섯 가지 인색함입니다. 거처에 대한 인색함, 가문(공양주)에 대한 인색함, 이익에 대한 인색함, 명성(또는 용모)에 대한 인색함, 법(가르침)에 대한 인색함입니다.”

‘‘Pañca nīvaraṇāni – kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ, thinamiddhanīvaraṇaṃ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ.

“다섯 가지 장애(오개)입니다. 감각적 욕망의 장애, 악의의 장애, 해태와 혼침의 장애, 들뜸과 후회의 장애, 의심의 장애입니다.”

‘‘Pañca orambhāgiyāni saññojanāni – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo.

“다섯 가지 하분결(낮은 단계의 속박)입니다. 유신견, 의심, 계금고수, 감각적 욕망, 악의입니다.”

‘‘Pañca [Pg.196] uddhambhāgiyāni saññojanāni – rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā.

“다섯 가지 상분결(높은 단계의 속박)입니다. 색계 탐욕, 무색계 탐욕, 자만, 들뜸, 무명입니다.”

‘‘Pañca sikkhāpadāni – pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇī.

“다섯 가지 학습 계율(오계)입니다. 살생을 멀리함, 주지 않는 것을 가지는 것을 멀리함, 그릇된 음행을 멀리함, 거짓말을 멀리함, 방일의 원인이 되는 술과 취하게 하는 것을 멀리함입니다.”

316. ‘‘Pañca abhabbaṭṭhānāni. Abhabbo, āvuso, khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetuṃ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyituṃ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevituṃ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṃ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṃ kāme paribhuñjituṃ, seyyathāpi pubbe āgārikabhūto.

316. “다섯 가지 불가능한 경우입니다. 도반들이여, 번뇌를 다한 비구(아라한)는 의도적으로 생명의 목숨을 끊는 일이 불가능합니다. 번뇌를 다한 비구는 주지 않는 것을 도둑질할 의도로 가지는 일이 불가능합니다. 번뇌를 다한 비구는 성행위를 하는 일이 불가능합니다. 번뇌를 다한 비구는 알고서 거짓말을 하는 일이 불가능합니다. 번뇌를 다한 비구는 예전 재가자였을 때처럼 감각적 욕망들을 축적하여 즐기는 일이 불가능합니다.”

‘‘Pañca byasanāni – ñātibyasanaṃ, bhogabyasanaṃ, rogabyasanaṃ, sīlabyasanaṃ, diṭṭhibyasanaṃ. Nāvuso, sattā ñātibyasanahetu vā bhogabyasanahetu vā rogabyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Sīlabyasanahetu vā, āvuso, sattā diṭṭhibyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

“다섯 가지 불행(손실)입니다. 친지의 손실, 재물의 손실, 질병의 불행, 계행의 타락, 견해의 타락입니다. 도반들이여, 중생들이 친지의 손실이나 재물의 손실이나 질병의 불행 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 떨어지지는 않습니다. 도반들이여, 그러나 중생들은 계행의 타락이나 견해의 타락으로 인하여 몸이 무너져 죽은 뒤에 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 떨어집니다.”

‘‘Pañca sampadā – ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Nāvuso, sattā ñātisampadāhetu vā bhogasampadāhetu vā ārogyasampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sīlasampadāhetu vā, āvuso, sattā diṭṭhisampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

“다섯 가지 성취입니다. 친지의 성취, 재물의 성취, 건강의 성취, 계행의 성취, 견해의 성취입니다. 도반들이여, 중생들이 친지의 성취나 재물의 성취나 건강의 성취 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어나는 것은 아닙니다. 도반들이여, 그러나 중생들이 계행의 성취나 견해의 성취로 인하여 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어납니다.”

‘‘Pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Idhāvuso, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati, ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati, ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, āvuso, dussīlo sīlavipanno [Pg.197] yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto, ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, āvuso, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti, ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, āvuso, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

“계행이 없고 계를 어긴 사람에게 닥치는 다섯 가지 재난입니다. 도반들이여, 이 세상에 계행이 없고 계를 어긴 사람은 방일함으로 인해 큰 재물의 손실을 입게 됩니다. 이것이 계행이 없고 계를 어긴 사람에게 닥치는 첫 번째 재난입니다. 다시 도반들이여, 계행이 없고 계를 어긴 사람은 나쁜 명성이 퍼지게 됩니다. 이것이 두 번째 재난입니다. 다시 도반들이여, 계행이 없고 계를 어긴 사람은 왕족, 바라문, 장자, 혹은 사문의 회중 등 어떤 회중 앞에 가더라도 자신감 없이 당황하며 나아갑니다. 이것이 세 번째 재난입니다. 다시 도반들이여, 계행이 없고 계를 어긴 사람은 미혹된 상태에서 죽음을 맞이합니다. 이것이 네 번째 재난입니다. 다시 도반들이여, 계행이 없고 계를 어긴 사람은 몸이 무너져 죽은 뒤에 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 지옥에 떨어집니다. 이것이 다섯 번째 재난입니다.”

‘‘Pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Idhāvuso, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati, ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, āvuso, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, āvuso, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, āvuso, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṃ karoti, ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, āvuso, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

“계를 갖춘 자가 계의 구족함으로 얻는 다섯 가지 공덕이 있다. 도반들이여, 여기 계를 갖추고 계를 구족한 자는 방일하지 않음을 원인으로 많은 재물의 무리를 얻으니, 이것이 계를 갖춘 자가 계의 구족함으로 얻는 첫 번째 공덕이다. 또한 도반들이여, 계를 갖추고 계를 구족한 자는 좋은 명성이 널리 퍼지니, 이것이 계를 갖춘 자가 계의 구족함으로 얻는 두 번째 공덕이다. 또한 도반들이여, 계를 갖추고 계를 구족한 자는 왕족의 회중이든, 바라문의 회중이든, 장자의 회중이든, 사문의 회중이든, 어떤 회중에 다가가더라도 두려움 없이 당당하게 다가가니, 이것이 계를 갖춘 자가 계의 구족함으로 얻는 세 번째 공덕이다. 또한 도반들이여, 계를 갖추고 계를 구족한 자는 혼란스럽지 않게 죽음을 맞이하니, 이것이 계를 갖춘 자가 계의 구족함으로 얻는 네 번째 공덕이다. 또한 도반들이여, 계를 갖추고 계를 구족한 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳(선처), 천상 세계에 태어나니, 이것이 계를 갖춘 자가 계의 구족함으로 얻는 다섯 번째 공덕이다.”

‘‘Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā paro codetabbo. Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṃhitena vakkhāmi no anatthasaṃhitena, mettacittena vakkhāmi no dosantarenāti. Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā paro codetabbo.

“도반들이여, 다른 이를 꾸짖고자 하는 꾸짖는 비구는 다섯 가지 법을 자기 안에 확립한 뒤에 다른 이를 꾸짖어야 한다. ‘적절한 때에 말하고 부적절한 때에는 말하지 않으리라. 사실을 말하고 사실이 아닌 것은 말하지 않으리라. 부드럽게 말하고 거칠게 말하지 않으리라. 이익이 있는 말을 하고 이익이 없는 말은 하지 않으리라. 자애로운 마음으로 말하고 분노를 품고 말하지 않으리라’ 하는 것이다. 도반들이여, 다른 이를 꾸짖고자 하는 비구는 이 다섯 가지 법을 자기 안에 확립한 뒤에 다른 이를 꾸짖어야 한다.”

317. ‘‘Pañca [Pg.198] padhāniyaṅgāni. Idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato, lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.

317. “다섯 가지 정진의 요소가 있다. 도반들이여, 여기 비구는 믿음이 있어 여래의 깨달음을 믿는다. ‘그분 세존께서는 공양받아 마땅한 분, 바르게 스스로 깨달으신 분, 명행을 구족하신 분, 행복한 곳으로 가신 분, 세상을 잘 아시는 분, 길들여야 할 사람을 다스리는 위없는 분, 신과 인간의 스승, 깨달으신 분, 존귀하신 분이다’라고 믿는다. 또한 병이 없고 고통이 없으며, 음식을 고르게 소화시키고, 너무 차갑지도 너무 뜨겁지도 않아 정진하기에 적당한 소화력을 갖추고 있다. 또한 정직하고 기만적이지 않으며, 스승이나 지혜로운 동료 수행자들에게 자신을 있는 그대로 드러낸다. 해로운 법들을 버리고 유익한 법들을 구족하기 위해 정진을 시작하여 머무니, 유익한 법들에 대해 힘이 있고 굳건한 노력을 다하며 정진을 포기하지 않는다. 또한 지혜가 있어 생멸을 꿰뚫고 고귀하며 번뇌를 파괴하고 바르게 괴로움의 소멸로 인도하는 지혜를 갖추고 있다.”

318. ‘‘Pañca suddhāvāsā – avihā, atappā, sudassā, sudassī, akaniṭṭhā.

318. “다섯 가지 정거천(깨끗한 거처)이 있으니, 아비하(무번천), 아닷파(무열천), 수닷사(선현천), 수닷시(선견천), 아카닛타(색구경천)이다.”

‘‘Pañca anāgāmino – antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṃsotoakaniṭṭhagāmī.

“다섯 부류의 아나함(불환자)이 있으니, 중반에 반열반하는 자(중반반열반), 수명이 절반을 지난 뒤에 반열반하는 자(생반반열반), 유위의 정진 없이 반열반하는 자(무행반열반), 유위의 정진과 함께 반열반하는 자(유행반열반), 위로 흐름을 타서 아카닛타(색구경천)에 이르는 자(상류반열반)이다.”

319. ‘‘Pañca cetokhilā. Idhāvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ paṭhamo cetokhilo. Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati…pe… saṅghe kaṅkhati vicikicchati… sikkhāya kaṅkhati vicikicchati… sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, āvuso, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ pañcamo cetokhilo.

319. “마음의 거친 황무지(심적 강퍅함)에 다섯 가지가 있다. 도반들이여, 여기 비구는 스승에 대해 의심하고 회의하며 확신하지 못하고 청정하게 믿지 못한다. 도반들이여, 누구든지 스승에 대해 의심하고 회의하며 확신하지 못하고 청정하게 믿지 못하면, 그의 마음은 열성, 실천, 지속적인 정진, 노력으로 향하지 않는다. 열성, 실천, 지속적인 정진, 노력으로 마음이 향하지 않는 것, 이것이 첫 번째 마음의 거친 황무지이다. 또한 도반들이여, 비구는 법에 대해 의심하고 회의하며... 승가에 대해 의심하고 회의하며... 학습(계학)에 대해 의심하고 회의하며... 동료 수행자들에게 화를 내고 만족하지 못하며 악의를 품고 마음이 거칠어져 있다. 도반들이여, 누구든지 동료 수행자들에게 화를 내고 만족하지 못하며 악의를 품고 마음이 거칠어져 있으면, 그의 마음은 열성, 실천, 지속적인 정진, 노력으로 향하지 않는다. 열성, 실천, 지속적인 정진, 노력으로 마음이 향하지 않는 것, 이것이 다섯 번째 마음의 거친 황무지이다.”

320. ‘‘Pañca cetasovinibandhā. Idhāvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho [Pg.199] avigatataṇho. Yo so, āvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṃ paṭhamo cetaso vinibandho. Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu kāye avītarāgo hoti…pe… rūpe avītarāgo hoti…pe… puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati…pe… puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, āvuso, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṃ pañcamo cetaso vinibandho.

320. “마음의 속박에 다섯 가지가 있다. 도반들이여, 여기 비구는 감각적 욕망들에 대해 탐욕을 떠나지 못했고 욕구와 애정과 갈증과 열기와 갈애를 떠나지 못했다. 도반들이여, 누구든지 감각적 욕망들에 대해 탐욕... 갈애를 떠나지 못하면, 그의 마음은 열성, 실천, 지속적인 정진, 노력으로 향하지 않는다. 열성, 실천, 지속적인 정진, 노력으로 마음이 향하지 않는 것, 이것이 첫 번째 마음의 속박이다. 또한 도반들이여, 비구는 자신의 몸에 대해 탐욕을 떠나지 못했고... 외적인 형색(색)에 대해 탐욕을 떠나지 못했고... 또한 도반들이여, 비구는 원하는 만큼 배불리 먹고 나서 누워 있는 즐거움, 옆으로 누운 즐거움, 잠자는 즐거움을 즐기며 머문다... 또한 도반들이여, 비구는 어떤 신들의 부류에 태어나기를 바라며 청정범행을 닦는다. ‘나는 이 계율이나 의무나 고행이나 청정범행으로 신이 되거나 어떤 신들 중의 하나가 되리라’고 하는 것이다. 도반들이여, 누구든지 어떤 신들의 부류에 태어나기를 바라며 청정범행을 닦는 자는... 그의 마음은 열성, 실천, 지속적인 정진, 노력으로 향하지 않는다. 열성, 실천, 지속적인 정진, 노력으로 마음이 향하지 않는 것, 이것이 다섯 번째 마음의 속박이다.”

‘‘Pañcindriyāni – cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ.

“다섯 가지 감각기능(감관)이 있으니, 눈의 감각기능(안근), 귀의 감각기능(이근), 코의 감각기능(비근), 혀의 감각기능(설근), 몸의 감각기능(신근)이다.”

‘‘Aparānipi pañcindriyāni – sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ.

“또 다른 다섯 가지 감각기능이 있으니, 즐거움의 기능(락근), 괴로움의 기능(고근), 기쁨의 기능(희근), 슬픔의 기능(우근), 평온의 기능(사근)이다.”

‘‘Aparānipi pañcindriyāni – saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ.

“또 다른 다섯 가지 감각기능이 있으니, 믿음의 기능(신근), 정진의 기능(정진근), 마음챙김의 기능(사근), 삼매의 기능(정근), 지혜의 기능(혜근)이다.”

321. ‘‘Pañca nissaraṇiyā dhātuyo. Idhāvuso, bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Nekkhammaṃ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ kāmehi. Ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ.

321. “다섯 가지 벗어남의 요소(出離界)가 있습니다. 도반들이여, 여기 어떤 비구가 감각적 욕망들을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 감각적 욕망들에 들어가지 않고, 맑아지지 않고, 머물지 않고, 해탈하지 않습니다. 그러나 그가 출리(벗어남)를 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 출리에 들어가고, 맑아지고, 머물고, 해탈합니다. 그의 그 마음은 (대상에) 잘 도달했고, 잘 닦였고, 잘 일어났고, 잘 해탈했으며, 감각적 욕망들로부터 떨어져 있습니다. 감각적 욕망을 조건으로 하여 일어나는 번뇌와 고통과 열뇌로부터 그는 벗어나 있으며, 그는 그런 수(受)를 경험하지 않습니다. 이것을 감각적 욕망들로부터의 벗어남이라고 합니다.”

‘‘Puna [Pg.200] caparaṃ, āvuso, bhikkhuno byāpādaṃ manasikaroto byāpāde cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Abyāpādaṃ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ byāpādena. Ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ byāpādassa nissaraṇaṃ.

“또한 도반들이여, 비구가 악의를 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 악의에 들어가지 않고, 맑아지지 않고, 머물지 않고, 해탈하지 않습니다. 그러나 그가 무악의(비심)를 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 무악의에 들어가고, 맑아지고, 머물고, 해탈합니다. 그의 그 마음은 잘 도달했고, 잘 닦였고, 잘 일어났고, 잘 해탈했으며, 악의로부터 떨어져 있습니다. 악의를 조건으로 하여 일어나는 번뇌와 고통과 열뇌로부터 그는 벗어나 있으며, 그는 그런 수를 경험하지 않습니다. 이것을 악의로부터의 벗어남이라고 합니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno vihesaṃ manasikaroto vihesāya cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Avihesaṃ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ vihesāya. Ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ vihesāya nissaraṇaṃ.

“또한 도반들이여, 비구가 해치려는 마음(위해)을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 위해에 들어가지 않고, 맑아지지 않고, 머물지 않고, 해탈하지 않습니다. 그러나 그가 해치지 않음(비해)을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 비해에 들어가고, 맑아지고, 머물고, 해탈합니다. 그의 그 마음은 잘 도달했고, 잘 닦였고, 잘 일어났고, 잘 해탈했으며, 위해로부터 떨어져 있습니다. 위해를 조건으로 하여 일어나는 번뇌와 고통과 열뇌로부터 그는 벗어나 있으며, 그는 그런 수를 경험하지 않습니다. 이것을 위해로부터의 벗어남이라고 합니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno rūpe manasikaroto rūpesu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Arūpaṃ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ rūpehi. Ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ.

“또한 도반들이여, 비구가 색(물질)을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 색들에 들어가지 않고, 맑아지지 않고, 머물지 않고, 해탈하지 않습니다. 그러나 그가 무색(비물질)을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 무색에 들어가고, 맑아지고, 머물고, 해탈합니다. 그의 그 마음은 잘 도달했고, 잘 닦였고, 잘 일어났고, 잘 해탈했으며, 색들로부터 떨어져 있습니다. 색을 조건으로 하여 일어나는 번뇌와 고통과 열뇌로부터 그는 벗어나 있으며, 그는 그런 수를 경험하지 않습니다. 이것을 색들로부터의 벗어남이라고 합니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno sakkāyaṃ manasikaroto sakkāye cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Sakkāyanirodhaṃ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ sakkāyena. Ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ sakkāyassa nissaraṇaṃ.

“또한 도반들이여, 비구가 유신(오취온의 무더기)을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 유신에 들어가지 않고, 맑아지지 않고, 머물지 않고, 해탈하지 않습니다. 그러나 그가 유신의 소멸을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 유신의 소멸에 들어가고, 맑아지고, 머물고, 해탈합니다. 그의 그 마음은 잘 도달했고, 잘 닦였고, 잘 일어났고, 잘 해탈했으며, 유신으로부터 떨어져 있습니다. 유신을 조건으로 하여 일어나는 번뇌와 고통과 열뇌로부터 그는 벗어나 있으며, 그는 그런 수를 경험하지 않습니다. 이것을 유신으로부터의 벗어남이라고 합니다.”

322. ‘‘Pañca vimuttāyatanāni. Idhāvuso, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī[Pg.201]. Tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ paṭhamaṃ vimuttāyatanaṃ.

322. “다섯 가지 해탈의 근거(解脫處)가 있습니다. 도반들이여, 여기 비구에게 스승께서 법을 설하시거나, 혹은 존경할 만한 어떤 동료 수행자가 법을 설해줍니다. 도반들이여, 비구에게 스승이나 존경할 만한 동료 수행자가 법을 설해주는 바로 그 방식대로, 그는 그 법에 담긴 의미를 깨닫고 그 법의 구절을 깨닫습니다. 의미를 깨닫고 구절을 깨달은 그에게 환희가 생기고, 환희심이 생긴 자에게 희열이 생기며, 희열을 느낀 자의 몸은 경안해지고, 몸이 경안해진 자는 행복을 경험하며, 행복한 자의 마음은 삼매에 듭니다. 이것이 첫 번째 해탈의 근거입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti…pe… api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti…pe… api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati…pe… api ca khvassa aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ pañcamaṃ vimuttāyatanaṃ.

“또한 도반들이여, 비구에게 스승이나 존경할 만한 동료 수행자가 법을 설해주지는 않지만, 들은 대로 배운 대로 법을 상세히 남에게 설하거나... 혹은 들은 대로 배운 대로 법을 상세히 독송하거나... 혹은 들은 대로 배운 대로 법을 마음으로 사유하고 고찰하며 뜻을 헤아리거나... 혹은 어떤 삼매의 표상(定相)을 잘 파악하고 잘 작의(作意)하고 잘 유지하고 지혜로써 잘 꿰뚫었을 때, 도반들이여, 그 비구가 삼매의 표상을 잘 파악하고 잘 작의하고 잘 유지하고 지혜로써 잘 꿰뚫은 바로 그 방식대로, 그는 그 법에 담긴 의미를 깨닫고 구절을 깨닫습니다. 의미를 깨닫고 구절을 깨달은 그에게 환희가 생기고, 환희심이 생긴 자에게 희열이 생기며, 희열을 느낀 자의 몸은 경안해지고, 몸이 경안해진 자는 행복을 경험하며, 행복한 자의 마음은 삼매에 듭니다. 이것이 다섯 번째 해탈의 근거입니다.”

‘‘Pañca vimuttiparipācanīyā saññā – aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā.

“해탈을 성숙하게 하는 다섯 가지 인상(지각)이 있으니, 무상함의 인상, 무상한 것에서 고통이라는 인상, 고통인 것에서 무아라는 인상, 버림의 인상, 이욕(탐욕의 빛바램)의 인상입니다.”

‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

“도반들이여, 아시는 분, 보시는 분, 아라한이신, 정등각자이신 그 세존에 의해 이 다섯 가지 법이 바르게 설해졌습니다. 거기서 우리 모두는 함께 합송해야 하며... 그것은 천신과 인간의 이익과 행복과 안락을 위한 것이 될 것입니다.”

Chakkaṃ

여섯 개씩 모은 법(6법)

323. ‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame cha?

323. “도반들이여, 아시는 분, 보시는 분, 아라한이신, 정등각자이신 그 세존에 의해 여섯 가지 법이 바르게 설해졌습니다. 거기서 우리 모두는 함께 합송해야 하며... 그것은 천신과 인간의 이익과 행복과 안락을 위한 것이 될 것입니다. 그 여섯 가지는 무엇입니까?”

‘‘Cha ajjhattikāni [Pg.202] āyatanāni – cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, manāyatanaṃ.

“여섯 가지 안의 감각장소(내입처)이니, 안입처, 이입처, 비입처, 설입처, 신입처, 의입처입니다.”

‘‘Cha bāhirāni āyatanāni – rūpāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ.

“여섯 가지 밖의 감각장소(외입처)이니, 색입처, 성입처, 향입처, 미입처, 촉입처, 법입처입니다.”

‘‘Cha viññāṇakāyā – cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ.

“여섯 가지 식의 무리(식신)이니, 안식, 이식, 비식, 설식, 신식, 의식입니다.”

‘‘Cha phassakāyā – cakkhusamphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso.

“여섯 가지 접촉의 무리(촉신)이니, 안촉, 이촉, 비촉, 설촉, 신촉, 의촉입니다.”

‘‘Cha vedanākāyā – cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā.

여섯 가지 느낌의 무리[受身]가 있으니, 안촉(眼觸)에서 생긴 느낌, 이촉(耳觸)에서 생긴 느낌, 비촉(鼻觸)에서 생긴 느낌, 설촉(舌觸)에서 생긴 느낌, 신촉(身觸)에서 생긴 느낌, 의촉(意觸)에서 생긴 느낌이다.

‘‘Cha saññākāyā – rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā.

여섯 가지 인식의 무리[想身]가 있으니, 색상(色想), 성상(聲想), 향상(香想), 미상(味想), 촉상(觸想), 법상(法想)이다.

‘‘Cha sañcetanākāyā – rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā.

여섯 가지 의도의 무리[思身]가 있으니, 색사(色思), 성사(聲思), 향사(香思), 미사(味思), 촉사(觸思), 법사(法思)이다.

‘‘Cha taṇhākāyā – rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā.

여섯 가지 갈애의 무리[愛身]가 있으니, 색애(色愛), 성애(聲愛), 향애(香愛), 미애(味愛), 촉애(觸愛), 법애(法애)이다.

324. ‘‘Cha agāravā. Idhāvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso; dhamme agāravo viharati appatisso; saṅghe agāravo viharati appatisso; sikkhāya agāravo viharati appatisso; appamāde agāravo viharati appatisso; paṭisanthāre agāravo viharati appatisso.

324. 여섯 가지 공경하지 않음[不恭敬]이 있다. 도반들이여, 여기 수행자는 스승에 대하여 공경함이 없고 겸손함이 없이 지내며, 법에 대하여 공경함이 없고 겸손함이 없이 지내며, 승가에 대하여 공경함이 없고 겸손함이 없이 지내며, 계율에 대하여 공경함이 없고 겸손함이 없이 지내며, 방일하지 않음에 대하여 공경함이 없고 겸손함이 없이 지내며, 환대에 대하여 공경함이 없고 겸손함이 없이 지낸다.

‘‘Cha gāravā. Idhāvuso, bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso; dhamme sagāravo viharati sappatisso; saṅghe sagāravo viharati sappatisso; sikkhāya sagāravo viharati sappatisso; appamāde sagāravo viharati sappatisso; paṭisanthāre sagāravo viharati sappatisso.

여섯 가지 공경함[恭敬]이 있다. 도반들이여, 여기 수행자는 스승에 대하여 공경함이 있고 겸손함이 있게 지내며, 법에 대하여 공경함이 있고 겸손함이 있게 지내며, 승가에 대하여 공경함이 있고 겸손함이 있게 지내며, 계율에 대하여 공경함이 있고 겸손함이 있게 지내며, 방일하지 않음에 대하여 공경함이 있고 겸손함이 있게 지내며, 환대에 대하여 공경함이 있고 겸손함이 있게 지낸다.

‘‘Cha somanassūpavicārā[Pg.203]. Cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati; sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā. Manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati.

여섯 가지 기쁨의 고찰[喜近察]이 있다. 눈으로 형색을 보고서 기쁨의 근거가 되는 형색을 고찰하며, 귀로 소리를 듣고서..., 코로 냄새를 맡고서..., 혀로 맛을 보고서..., 몸으로 감촉을 느끼고서..., 마노(의식)로 법(대상)을 알고서 기쁨의 근거가 되는 법을 고찰한다.

‘‘Cha domanassūpavicārā. Cakkhunā rūpaṃ disvā domanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati…pe… manasā dhammaṃ viññāya domanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati.

여섯 가지 슬픔의 고찰[憂近察]이 있다. 눈으로 형색을 보고서 슬픔의 근거가 되는 형색을 고찰하고, ...내지... 마노로 법을 알고서 슬픔의 근거가 되는 법을 고찰한다.

‘‘Cha upekkhūpavicārā. Cakkhunā rūpaṃ disvā upekkhāṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati…pe… manasā dhammaṃ viññāya upekkhāṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati.

여섯 가지 평온의 고찰[捨近察]이 있다. 눈으로 형색을 보고서 평온의 근거가 되는 형색을 고찰하고, ...내지... 마노로 법을 알고서 평온의 근거가 되는 법을 고찰한다.

‘‘Cha sāraṇīyā dhammā. Idhāvuso, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

여섯 가지 기억해야 할 법[具念法]이 있다. 도반들이여, 여기 수행자가 동료 수행자들에게 겉으로나 남몰래 자애로운 몸의 업(신업)을 닦는다. 이 법은 기억해야 할 법이며, 사랑받게 하고 존경받게 하며, 화합하고 다투지 않으며, 화목하고 한마음이 되게 하는 데 기여한다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.

또한 도반들이여, 수행자가 동료 수행자들에게 겉으로나 남몰래 자애로운 말의 업(구업)을 닦는다. 이 법도 기억해야 할 법이며... (내지) ...한마음이 되게 하는 데 기여한다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.

또한 도반들이여, 수행자가 동료 수행자들에게 겉으로나 남몰래 자애로운 마음의 업(의업)을 닦는다. 이 법도 기억해야 할 법이며... (내지) ...한마음이 되게 하는 데 기여한다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.

또한 도반들이여, 수행자가 법답고 법에 따라 얻은 이익들, 설령 발우 안에 든 음식에 불과할지라도, 그러한 이익들을 혼자 독차지하지 않고 계를 지키는 동료 수행자들과 공동으로 사용한다. 이 법도 기억해야 할 법이며... (내지) ...한마음이 되게 하는 데 기여한다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.

또한 도반들이여, 수행자가 부서지지 않고, 뚫리지 않고, 얼룩지지 않고, 뒤섞이지 않고, 자유롭게 하며, 지혜로운 이들이 찬탄하고, 가래와 견해에 사로잡히지 않으며, 삼매로 이끄는 그러한 계율들을 겉으로나 남몰래 동료 수행자들과 더불어 함께 지녀 나간다. 이 법도 기억해야 할 법이며... (내지) ...한마음이 되게 하는 데 기여한다.

‘‘Puna [Pg.204] caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

또한 도반들이여, 수행자가 성스럽고 구제하며 그것을 실천하는 자를 바르게 괴로움의 소멸로 인도하는 그러한 견해를 겉으로나 남몰래 동료 수행자들과 더불어 함께 지녀 나간다. 이 법도 기억해야 할 법이며, 사랑받게 하고 존경받게 하며, 화합하고 다투지 않으며, 화목하고 한마음이 되게 하는 데 기여한다.

325. Cha vivādamūlāni. Idhāvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, āvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti. Yo hoti vivādo bahujanaahitāya bahujanaasukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe, āvuso, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe, āvuso, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.

325. 여섯 가지 다툼의 뿌리[爭本]가 있다. 도반들이여, 여기 수행자가 화를 잘 내고 원한을 품는다. 도반들이여, 화를 잘 내고 원한을 품는 수행자는 스승에 대해서도 공경함이 없고 겸손함이 없이 지내며, 법에 대해서도 공경함이 없고 겸손함이 없이 지내며, 승가에 대해서도 공경함이 없고 겸손함이 없이 지내며, 계율에 대해서도 충실히 수행하지 않는다. 도반들이여, 스승에 대하여 공경함이 없고 겸손함이 없이 지내며, 법에 대하여, 승가에 대하여, 계율에 대하여 충실히 수행하지 않는 수행자는 승가 내에 다툼을 일으킨다. 그 다툼은 많은 사람의 불행과 많은 사람의 고통이 되며, 신들과 인간들에게 무익하고 해로우며 괴로움이 된다. 도반들이여, 만일 여러분이 자신에게서나 외부에서 이러한 다툼의 뿌리를 발견한다면, 도반들이여, 여러분은 그 악한 다툼의 뿌리를 제거하기 위해 노력해야 한다. 도반들이여, 만일 여러분이 자신에게서나 외부에서 이러한 다툼의 뿌리를 발견하지 못한다면, 도반들이여, 여러분은 그 악한 다툼의 뿌리가 미래에 생겨나지 않도록 실천해야 한다. 그렇게 하면 이 악한 다툼의 뿌리가 제거되고, 미래에 다시는 생겨나지 않게 된다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī…pe… issukī hoti maccharī…pe… saṭho hoti māyāvī… pāpiccho hoti micchādiṭṭhī… sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī…pe… yo so, āvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso[Pg.205], sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti. Yo hoti vivādo bahujanaahitāya bahujanaasukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe, āvuso, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe, āvuso, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.

도반들이여, 다시 더 나아가 비구는 은혜를 저버리고 남과 대등해지려 하며, 질투하고 인색하며, 간교하고 기만적이며, 나쁜 욕망을 가지고 그릇된 견해를 가지며, 자신의 견해에만 집착하고 그것을 굳게 거머쥐며 포기하기 어려워합니다. 도반들이여, 자신의 견해에만 집착하고 굳게 거머쥐며 포기하기 어려운 비구는 스승에 대해서도 공경함이 없고 순종함이 없이 머물고, 법에 대해서도 공경함이 없고 순종함이 없이 머물고, 승가에 대해서도 공경함이 없고 순종함이 없이 머물며, 학습에 대해서도 완수하는 자가 되지 못합니다. 도반들이여, 스승에 대해서도 공경함과 순종함이 없이 머물고, 법에 대해서도, 승가에 대해서도 공경함과 순종함이 없이 머물며, 학습에 대해서도 완수하는 자가 되지 못하는 비구는 승가에 분쟁을 일으킵니다. 그 분쟁은 많은 사람의 불행과 많은 사람의 고통을 위하고, 신과 인간들의 이익이 없음과 불행과 고통을 위하게 됩니다. 도반들이여, 만약 여러분이 자신 내부에서나 외부에서 이러한 분쟁의 뿌리를 발견한다면, 도반들이여, 여러분은 바로 그 사악한 분쟁의 뿌리를 제거하기 위해 노력해야 합니다. 도반들이여, 만약 여러분이 자신 내부에서나 외부에서 이러한 분쟁의 뿌리를 발견하지 못한다면, 도반들이여, 여러분은 바로 그 사악한 분쟁의 뿌리가 장래에 다시는 스며 나오지 않도록 실천해야 합니다. 이렇게 노력할 때 그 사악한 분쟁의 뿌리가 제거되며, 이렇게 노력할 때 그 사악한 분쟁의 뿌리가 장래에 다시는 스며 나오지 않게 됩니다.

‘‘Cha dhātuyo – pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.

여섯 가지 요소가 있으니, 지(地)의 요소, 수(水)의 요소, 화(火)의 요소, 풍(風)의 요소, 공(空)의 요소, 식(識)의 요소입니다.

326. ‘‘Cha nissaraṇiyā dhātuyo. Idhāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me byāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevaṃ’, tissa vacanīyo, ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya. Atha ca panassa byāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, byāpādassa, yadidaṃ mettā cetovimuttī’ti.

326. 여섯 가지 벗어남의 요소가 있습니다. 도반들이여, 여기 어떤 비구가 이와 같이 말한다고 합시다. ‘나는 자애에 의한 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레로 삼고 기초로 삼고 확립하고 익히고 잘 가다듬었습니다. 그럼에도 불구하고 나에게는 악의가 마음을 사로잡아 머물러 있습니다.’ 그 비구에게는 ‘그렇게 말하지 마십시오’라고 말해주어야 합니다. ‘존자여, 그렇게 말하지 마십시오. 세존을 비방하지 마십시오. 세존을 비방하는 것은 좋지 않습니다. 세존께서는 그렇게 말씀하지 않으셨을 것입니다. 도반이여, 자애에 의한 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레로 삼고 기초로 삼고 확립하고 익히고 잘 가다듬었는데도, 그에게 악의가 마음을 사로잡아 머물러 있을 것이라는 것은 이치에 맞지 않고 가능하지 않습니다. 도반이여, 악의로부터 벗어남이란 바로 이 자애에 의한 심해탈이기 때문입니다.’

‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti, so ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ āvuso, anavakāso, yaṃ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya [Pg.206] anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, vihesāya, yadidaṃ karuṇā cetovimuttī’ti.

도반들이여, 여기 어떤 비구가 이와 같이 말한다고 합시다. ‘나는 연민에 의한 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레로 삼고 기초로 삼고 확립하고 익히고 잘 가다듬었습니다. 그럼에도 불구하고 나에게는 해코지가 마음을 사로잡아 머물러 있습니다.’ 그 비구에게는 ‘그렇게 말하지 마십시오’라고 말해주어야 합니다. ‘존자여, 그렇게 말하지 마십시오. 세존을 비방하지 마십시오. 세존을 비방하는 것은 좋지 않습니다. 세존께서는 그렇게 말씀하지 않으셨을 것입니다. 도반이여, 연민에 의한 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레로 삼고 기초로 삼고 확립하고 익히고 잘 가다듬었는데도, 그에게 해코지가 마음을 사로잡아 머물러 있을 것이라는 것은 이치에 맞지 않고 가능하지 않습니다. 도반이여, 해코지로부터 벗어남이란 바로 이 연민에 의한 심해탈이기 때문입니다.’

‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me arati cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti, so ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa arati cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, aratiyā, yadidaṃ muditā cetovimuttī’ti.

도반들이여, 여기 어떤 비구가 이와 같이 말한다고 합시다. ‘나는 기쁨에 의한 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레로 삼고 기초로 삼고 확립하고 익히고 잘 가다듬었습니다. 그럼에도 불구하고 나에게는 불만족이 마음을 사로잡아 머물러 있습니다.’ 그 비구에게는 ‘그렇게 말하지 마십시오’라고 말해주어야 합니다. ‘존자여, 그렇게 말하지 마십시오. 세존을 비방하지 마십시오. 세존을 비방하는 것은 좋지 않습니다. 세존께서는 그렇게 말씀하지 않으셨을 것입니다. 도반이여, 기쁨에 의한 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레로 삼고 기초로 삼고 확립하고 익히고 잘 가다듬었는데도, 그에게 불만족이 마음을 사로잡아 머물러 있을 것이라는 것은 이치에 맞지 않고 가능하지 않습니다. 도반이여, 불만족으로부터 벗어남이란 바로 이 기쁨에 의한 심해탈이기 때문입니다.’

‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa rāgo cittaṃ pariyādāya ṭhassati netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, rāgassa, yadidaṃ upekkhā cetovimuttī’ti.

도반들이여, 여기 어떤 비구가 이와 같이 말한다고 합시다. ‘나는 평온에 의한 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레로 삼고 기초로 삼고 확립하고 익히고 잘 가다듬었습니다. 그럼에도 불구하고 나에게는 탐욕이 마음을 사로잡아 머물러 있습니다.’ 그 비구에게는 ‘그렇게 말하지 마십시오’라고 말해주어야 합니다. ‘존자여, 그렇게 말하지 마십시오. 세존을 비방하지 마십시오. 세존을 비방하는 것은 좋지 않습니다. 세존께서는 그렇게 말씀하지 않으셨을 것입니다. 도반이여, 평온에 의한 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레로 삼고 기초로 삼고 확립하고 익히고 잘 가다듬었는데도, 그에게 탐욕이 마음을 사로잡아 머물러 있을 것이라는 것은 이치에 맞지 않고 가능하지 않습니다. 도반이여, 탐욕으로부터 벗어남이란 바로 이 평온에 의한 심해탈이기 때문입니다.’

‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ hotī’ti. So ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa nimittānusāri [Pg.207] viññāṇaṃ bhavissati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, sabbanimittānaṃ, yadidaṃ animittā cetovimuttī’ti.

도반들이여, 여기 어떤 비구가 이와 같이 말한다고 합시다. ‘나는 표상 없는 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레로 삼고 기초로 삼고 확립하고 익히고 잘 가다듬었습니다. 그럼에도 불구하고 나의 의식은 표상을 뒤따르고 있습니다.’ 그 비구에게는 ‘그렇게 말하지 마십시오’라고 말해주어야 합니다. ‘존자여, 그렇게 말하지 마십시오. 세존을 비방하지 마십시오. 세존을 비방하는 것은 좋지 않습니다. 세존께서는 그렇게 말씀하지 않으셨을 것입니다. 도반이여, 표상 없는 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레로 삼고 기초로 삼고 확립하고 익히고 잘 가다듬었는데도, 그의 의식이 표상을 뒤따를 것이라는 것은 이치에 맞지 않고 가능하지 않습니다. 도반이여, 모든 표상으로부터 벗어남이란 바로 이 표상 없는 심해탈이기 때문입니다.’

‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘asmīti kho me vigataṃ, ayamahamasmīti na samanupassāmi, atha ca pana me vicikicchākathaṅkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ asmīti vigate ayamahamasmīti asamanupassato, atha ca panassa vicikicchākathaṅkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, vicikicchākathaṅkathāsallassa, yadidaṃ asmimānasamugghāto’ti.

도반들이여, 여기 어떤 비구가 다음과 같이 말한다고 합시다. ‘나에게 나라는 자만은 사라졌습니다. 이것이 나라는 관점으로 보지 않습니다. 그럼에도 불구하고 의심과 망설임의 화살이 내 마음을 사로잡고 머물러 있습니다.’ 그 비구에게는 이렇게 말해주어야 합니다. ‘도반이여, 그렇게 말하지 마십시오. 존자여, 그렇게 말하지 마십시오. 세존을 비방하지 마십시오. 세존을 비방하는 것은 좋지 않습니다. 세존께서는 결코 그렇게 말씀하지 않으셨습니다. 도반이여, 나라는 자만이 사라지고 이것이 나라는 관점으로 보지 않는데도 그 비구의 마음에 의심과 망설임의 화살이 사로잡고 머문다는 것은 이치에 맞지 않으며 불가능한 일입니다. 도반이여, 나라는 자만을 완전히 뿌리 뽑는 것이야말로 의심과 망설임의 화살에서 벗어나는 길이기 때문입니다.’

327. ‘‘Cha anuttariyāni – dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ, anussatānuttariyaṃ.

327. 여섯 가지 위함 없는 것(anuttariyāni)은 보는 것의 위함 없음, 듣는 것의 위함 없음, 얻는 것의 위함 없음, 배우는 것의 위함 없음, 시봉하는 것의 위함 없음, 회상하는 것의 위함 없음입니다.

‘‘Cha anussatiṭṭhānāni – buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati.

여섯 가지 수념의 대상(anussatiṭṭhānāni)은 부처님에 대한 수념, 가르침에 대한 수념, 승가에 대한 수념, 계율에 대한 수념, 보시에 대한 수념, 천신에 대한 수념입니다.

328. ‘‘Cha satatavihārā. Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.

328. 여섯 가지 항상한 머묾(satatavihārā)은 다음과 같습니다. 도반들이여, 여기 비구는 눈으로 형색을 보아도 기뻐하지도 않고 슬퍼하지도 않으며, 평온을 유지하며 마음 챙기고 분명히 알아차리며 머뭅니다. 귀로 소리를 들어도... (중략) ... 의식으로 법을 인지해도 기뻐하지도 않고 슬퍼하지도 않으며, 평온을 유지하며 마음 챙기고 분명히 알아차리며 머뭅니다.

329. ‘‘Chaḷābhijātiyo. Idhāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno [Pg.208] akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānaṃ abhijāyati.

329. 여섯 가지 태생(abhijātiyo)은 다음과 같습니다. 도반들이여, 여기 어떤 이는 검은 태생이면서 검은 법을 행합니다. 어떤 이는 검은 태생이면서 하얀 법을 행합니다. 어떤 이는 검은 태생이면서 검지도 희지도 않은 열반을 성취합니다. 어떤 이는 하얀 태생이면서 하얀 법을 행합니다. 어떤 이는 하얀 태생이면서 검은 법을 행합니다. 어떤 이는 하얀 태생이면서 검지도 희지도 않은 열반을 성취합니다.

‘‘Cha nibbedhabhāgiyā saññā – aniccasaññā anicce, dukkhasaññā dukkhe, anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.

여섯 가지 통찰에 도움이 되는 인식(nibbedhabhāgiyā saññā)은 무상에 대한 인식, 무상한 것에서의 괴로움에 대한 인식, 괴로운 것에서의 무아에 대한 인식, 버림에 대한 인식, 이욕에 대한 인식, 소멸에 대한 인식입니다.

‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

도반들이여, 아시는 분, 보시는 분, 공양받아 마땅한 분, 바르게 깨달으신 저 세존께서 이 여섯 가지 법을 잘 설하셨습니다. 우리 모두는 거기서 함께 합송해야 합니다... (중략) ... 신들과 인간들의 유익과 안락을 위해서입니다.

Sattakaṃ

일곱 가지의 모음

330. ‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame satta?

330. 도반들이여, 아시는 분, 보시는 분, 공양받아 마땅한 분, 바르게 깨달으신 저 세존께서 일곱 가지 법을 잘 설하셨습니다. 우리 모두는 거기서 함께 합송해야 합니다... (중략) ... 신들과 인간들의 유익과 안락을 위해서입니다. 그 일곱 가지는 무엇입니까?

‘‘Satta ariyadhanāni – saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hiridhanaṃ, ottappadhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ.

일곱 가지 성스러운 재산(ariyadhanāni)은 믿음의 재산, 계율의 재산, 부끄러움의 재산, 창피함의 재산, 배움의 재산, 베풂의 재산, 지혜의 재산입니다.

‘‘Satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo.

일곱 가지 깨달음의 요소(bojjhaṅgā)는 마음챙김 깨달음의 요소, 법을 간택하는 깨달음의 요소, 정진 깨달음의 요소, 희열 깨달음의 요소, 편안함 깨달음의 요소, 삼매 깨달음의 요소, 평온 깨달음의 요소입니다.

‘‘Satta samādhiparikkhārā – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati.

일곱 가지 삼매의 구성요소(samādhiparikkhārā)는 바른 견해, 바른 사유, 바른 말, 바른 행위, 바른 생계, 바른 정진, 바른 마음챙김입니다.

‘‘Satta asaddhammā – idhāvuso, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti.

일곱 가지 선하지 못한 법(asaddhammā)은 다음과 같습니다. 도반들이여, 여기 비구가 믿음이 없고, 부끄러워함이 없고, 창피해함이 없고, 배움이 적고, 게으르고, 마음챙김을 놓치고, 지혜가 없는 것입니다.

‘‘Satta saddhammā – idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hoti.

일곱 가지 선한 법(saddhammā)은 다음과 같습니다. 도반들이여, 여기 비구가 믿음이 있고, 부끄러워할 줄 알고, 창피해할 줄 알고, 배움이 많고, 정진에 힘쓰고, 마음챙김이 확립되어 있고, 지혜가 있는 것입니다.

‘‘Satta sappurisadhammā – idhāvuso, bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaññū ca.

일곱 가지 참된 사람의 법(sappurisadhammā)은 다음과 같습니다. 도반들이여, 여기 비구가 법을 알고, 의미를 알고, 자신을 알고, 절도를 알고, 때를 알고, 회중을 알고, 사람을 아는 것입니다.

331. ‘‘Satta [Pg.209] niddasavatthūni. Idhāvuso, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti, āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā tibbacchando hoti, āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyatiñca icchāvinaye avigatapemo. Paṭisallāne tibbacchando hoti, āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Vīriyārambhe tibbacchando hoti, āyatiñca vīriyārambhe avigatapemo. Satinepakke tibbacchando hoti, āyatiñca satinepakke avigatapemo. Diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti, āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo.

331. 일곱 가지 칭송받을 근거(niddasavatthūni)는 다음과 같습니다. 도반들이여, 여기 비구가 학습의 수용에 강한 의욕이 있고 미래에도 그 사랑이 변치 않으며, 법을 숙고함에 강한 의욕이 있고 미래에도 그 사랑이 변치 않으며, 욕망을 제어함에 강한 의욕이 있고 미래에도 그 사랑이 변치 않으며, 홀로 머묾에 강한 의욕이 있고 미래에도 그 사랑이 변치 않으며, 정진의 시작에 강한 의욕이 있고 미래에도 그 사랑이 변치 않으며, 마음챙김과 명철함에 강한 의욕이 있고 미래에도 그 사랑이 변치 않으며, 통찰의 꿰뚫음에 강한 의욕이 있고 미래에도 그 사랑이 변치 않는 것입니다.

‘‘Satta saññā – aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.

일곱 가지 인식(saññā)은 무상에 대한 인식, 무아에 대한 인식, 부정에 대한 인식, 재난에 대한 인식, 버림에 대한 인식, 이욕에 대한 인식, 소멸에 대한 인식입니다.

‘‘Satta balāni – saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.

일곱 가지 힘(balāni)은 믿음의 힘, 정진의 힘, 부끄러움의 힘, 창피함의 힘, 마음챙김의 힘, 삼매의 힘, 지혜의 힘입니다.

332. ‘‘Satta viññāṇaṭṭhitiyo. Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.

332. 일곱 가지 의식의 머묾(viññāṇaṭhitiyo)은 다음과 같습니다. 도반들이여, 몸도 서로 다르고 인식도 서로 다른 중생들이 있으니, 예컨대 인간들과 일부 천신들과 일부 타락한 자들입니다. 이것이 첫 번째 의식의 머묾입니다.

‘‘Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.

도반들이여, 몸은 서로 다르지만 인식은 하나인 중생들이 있으니, 예컨대 범중천에 처음 태어난 천신들입니다. 이것이 두 번째 의식의 머묾입니다.

‘‘Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti.

도반들이여, 몸은 하나지만 인식은 서로 다른 중생들이 있으니, 예컨대 광음천의 천신들입니다. 이것이 세 번째 의식의 머묾입니다.

‘‘Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catutthī viññāṇaṭṭhiti.

도반들이여, 몸도 하나고 인식도 하나인 중생들이 있으니, 예컨대 변정천의 천신들입니다. 이것이 네 번째 의식의 머묾입니다.

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ pañcamī viññāṇaṭṭhiti.

도반들이여, 중생들이 모든 물질에 대한 인식을 완전히 초월하고, 저항하는 인식을 소멸시키며, 다양성에 대한 인식을 마음에 두지 않고 ‘허공은 무한하다’라고 공무변처에 도달한 자들입니다. 이것이 다섯 번째 의식의 머묾입니다.

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti.

도반들이여, 중생들이 공무변처를 완전히 초월하여 ‘의식은 무한하다’라고 식무변처에 도달한 자들입니다. 이것이 여섯 번째 의식의 머묾입니다.

‘‘Santāvuso[Pg.210], sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṃ sattamī viññāṇaṭṭhiti.

도반들이여, 중생들이 식무변처를 완전히 초월하여 ‘아무것도 없다’라고 무소유처에 도달한 자들입니다. 이것이 일곱 번째 의식의 머묾입니다.

‘‘Satta puggalā dakkhiṇeyyā – ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī.

“공양받아 마땅한 일곱 부류의 사람이 있으니, 양면으로 해탈한 자(양해탈), 통찰로 해탈한 자(혜해탈), 몸으로 증명한 자(신증), 견해에 도달한 자(견도), 믿음으로 해탈한 자(신해탈), 법을 따르는 자(법수행), 믿음을 따르는 자(신수행)이다.”

‘‘Satta anusayā – kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo.

“일곱 가지 잠재 성향이 있으니, 감각적 욕망의 잠재 성향, 적의의 잠재 성향, 견해의 잠재 성향, 의심의 잠재 성향, 자만의 잠재 성향, 존재의 탐욕의 잠재 성향, 무명의 잠재 성향이다.”

‘‘Satta saññojanāni – anunayasaññojanaṃ, paṭighasaññojanaṃ, diṭṭhisaññojanaṃ, vicikicchāsaññojanaṃ, mānasaññojanaṃ, bhavarāgasaññojanaṃ, avijjāsaññojanaṃ.

“일곱 가지 결박이 있으니, 탐욕의 결박, 적의의 결박, 견해의 결박, 의심의 결박, 자만의 결박, 존재의 탐욕의 결박, 무명의 결박이다.”

‘‘Satta adhikaraṇasamathā – uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.

“일곱 가지 분쟁의 가라앉힘(쟁사지멸)이 있으니, 발생한 분쟁들을 가라앉히고 진정시키기 위해 면전 비나야를 적용해야 하고, 기억 비나야를 적용해야 하고, 정신 이상 없음 비나야를 적용해야 하고, 자백에 의해 처결해야 하고, 다수결로 해야 하고, 그 자의 악행에 대한 처벌을 해야 하고, 풀로 덮는 비나야를 적용해야 한다.”

‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

“도반들이여, 참으로 알고 보시는 분, 공양받아 마땅한 분, 바르게 깨달으신 분인 그 세존에 의해 이 일곱 가지 법들이 잘 설해졌습니다. 거기에서 우리 모두는 결집(합송)해야 합니다. …(중략)… 이는 천신과 인간들의 이익과 복지와 행복을 위해서입니다.”

Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito.

두 번째 낭송분(제2품)이 끝났다.

Aṭṭhakaṃ

여덟 명의 모음 (팔법)

333. ‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame aṭṭha?

333. “도반들이여, 알고 보시는 분, 공양받아 마땅한 분, 바르게 깨달으신 분인 그 세존에 의해 여덟 가지 법들이 잘 설해졌습니다. 거기에서 우리 모두는 결집(합송)해야 합니다. …(중략)… 이는 천신과 인간들의 이익과 복지와 행복을 위해서입니다. 무엇이 여덟인가요?”

‘‘Aṭṭha micchattā – micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo micchāsati, micchāsamādhi.

“여덟 가지 그릇됨(사심)이 있으니, 그릇된 견해, 그릇된 사유, 그릇된 말, 그릇된 행위, 그릇된 생계, 그릇된 정진, 그릇된 마음챙김, 그릇된 삼매이다.”

‘‘Aṭṭha [Pg.211] sammattā – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

“여덟 가지 올바름(정심)이 있으니, 바른 견해, 바른 사유, 바른 말, 바른 행위, 바른 생계, 바른 정진, 바른 마음챙김, 바른 삼매이다.”

‘‘Aṭṭha puggalā dakkhiṇeyyā – sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno; sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; arahā, arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno.

“공양받아 마땅한 여덟 부류의 사람이 있으니, 예류자, 예류과를 증득하기 위해 실천하는 자, 일래자, 일래과를 증득하기 위해 실천하는 자, 불환자, 불환과를 증득하기 위해 실천하는 자, 아라한, 아라한과를 증득하기 위해 실천하는 자이다.”

334. ‘‘Aṭṭha kusītavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu.

334. “여덟 가지 게으름의 근거가 있습니다. 도반들이여, 여기 어떤 비구에게 해야 할 일이 생겼습니다. 그때 그는 ‘나는 일을 해야 할 것이다. 하지만 일을 하고 나면 내 몸은 피곤해질 것이다. 그러니 지금은 누워야겠다’라고 생각합니다. 그는 누워버리고, 아직 도달하지 못한 것을 증득하기 위해, 아직 얻지 못한 것을 얻기 위해, 아직 실현하지 못한 것을 실현하기 위해 정진을 시작하지 않습니다. 이것이 첫 번째 게으름의 근거입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati…pe… idaṃ dutiyaṃ kusītavatthu.

“다시 또 도반들이여, 비구가 일을 마쳤습니다. 그때 그는 ‘나는 일을 마쳤다. 일을 한 내 몸은 피곤하다. 그러니 지금은 누워야겠다’라고 생각합니다. 그는 누워버리고 정진을 시작하지 않습니다. …(중략)… 이것이 두 번째 게으름의 근거입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ tatiyaṃ kusītavatthu.

“다시 또 도반들이여, 비구가 길을 떠나야 합니다. 그때 그는 ‘나는 길을 떠나야 할 것이다. 하지만 길을 가고 나면 내 몸은 피곤해질 것이다. 그러니 지금은 누워야겠다’라고 생각합니다. 그는 누워버리고 정진을 시작하지 않습니다. … 이것이 세 번째 게으름의 근거입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ catutthaṃ kusītavatthu.

“다시 또 도반들이여, 비구가 길을 다 왔습니다. 그때 그는 ‘나는 길을 다 왔다. 길을 온 내 몸은 피곤하다. 그러니 지금은 누워야겠다’라고 생각합니다. 그는 누워버리고 정진을 시작하지 않습니다. … 이것이 네 번째 게으름의 근거입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo kilanto akammañño, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ pañcamaṃ kusītavatthu.

“다시 또 도반들이여, 비구가 마을이나 성읍으로 탁발을 나갔으나 거칠거나 미묘한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻지 못했습니다. 그때 그는 ‘나는 마을이나 성읍으로 탁발을 나갔으나 음식을 원하는 만큼 충분히 얻지 못했다. 그러니 내 몸은 피곤하고 무력하다. 이제 나는 누워야겠다’라고 생각합니다. 그는 누워버리고 정진을 시작하지 않습니다. … 이것이 다섯 번째 게으름의 근거입니다.”

‘‘Puna [Pg.212] caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo garuko akammañño, māsācitaṃ maññe, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ chaṭṭhaṃ kusītavatthu.

“다시 또 도반들이여, 비구가 마을이나 성읍으로 탁발을 나가서 거칠거나 미묘한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻었습니다. 그때 그는 ‘나는 마을이나 성읍으로 탁발을 나가서 음식을 원하는 만큼 충분히 얻었다. 그러니 내 몸은 무겁고 무력하며, 마치 물에 젖은 콩 자루 같다. 이제 나는 누워야겠다’라고 생각합니다. 그는 누워버리고 정진을 시작하지 않습니다. … 이것이 여섯 번째 게으름의 근거입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti – ‘uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho; atthi kappo nipajjituṃ, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ sattamaṃ kusītavatthu.

“다시 또 도반들이여, 비구에게 약간의 병이 생겼습니다. 그때 그는 ‘나에게 이와 같은 약간의 병이 생겼다. 누워 있는 것이 마땅하니, 이제 나는 누워야겠다’라고 생각합니다. 그는 누워버리고 정진을 시작하지 않습니다. … 이것이 일곱 번째 게으름의 근거입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, tassa me kāyo dubbalo akammañño, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ aṭṭhamaṃ kusītavatthu.

“다시 또 도반들이여, 비구가 병에서 회복된 지 얼마 되지 않았습니다. 그때 그는 ‘나는 병에서 회복된 지 얼마 되지 않았다. 내 몸은 아직 약하고 무력하다. 이제 나는 누워야겠다’라고 생각합니다. 그는 누워버리고, 아직 도달하지 못한 것을 증득하기 위해, 아직 얻지 못한 것을 얻기 위해, 아직 실현하지 못한 것을 실현하기 위해 정진을 시작하지 않습니다. 이것이 여덟 번째 게으름의 근거입니다.”

335. ‘‘Aṭṭha ārambhavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti! So vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ paṭhamaṃ ārambhavatthu.

335. “여덟 가지 정진의 근거가 있습니다. 도반들이여, 여기 어떤 비구에게 해야 할 일이 생겼습니다. 그때 그는 ‘나는 일을 해야 할 것이다. 하지만 일을 하는 중에는 부처님들의 가르침을 마음에 새기기가 쉽지 않을 것이다. 그러니 미리, 아직 도달하지 못한 것을 증득하기 위해, 아직 얻지 못한 것을 얻기 위해, 아직 실현하지 못한 것을 실현하기 위해 정진을 시작하리라’라고 생각합니다. 그는 정진을 시작하여 아직 도달하지 못한 것에 도달하고, 아직 얻지 못한 것을 얻으며, 아직 실현하지 못한 것을 실현합니다. 이것이 첫 번째 정진의 근거입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho panāhaṃ karonto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ dutiyaṃ ārambhavatthu.

도반들이여, 다시 또 다른 것은 비구가 어떤 일을 마쳤을 때입니다. 그에게 이러한 생각이 듭니다. '나는 진실로 일을 마쳤다. 그런데 내가 일을 하는 동안에는 부처님들의 가르침을 마음속에 깊이 새길 수가 없었다. 자, 이제 나는 정진을 시작하리라.'라고 생각하며 그는 정진을 시작합니다. 이것이 두 번째 정진의 근거입니다.

‘‘Puna [Pg.213] caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ. Handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ tatiyaṃ ārambhavatthu.

도반들이여, 다시 또 다른 것은 비구가 길을 떠나야 할 때입니다. 그에게 이러한 생각이 듭니다. '나는 길을 떠나야 할 것이다. 그런데 길을 가는 도중에는 부처님들의 가르침을 마음속에 깊이 새기기가 쉽지 않을 것이다. 자, 이제 나는 정진을 시작하리라.'라고 생각하며 그는 정진을 시작합니다. 이것이 세 번째 정진의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho panāhaṃ gacchanto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ catutthaṃ ārambhavatthu.

도반들이여, 다시 또 다른 것은 비구가 길을 다 마쳤을 때입니다. 그에게 이러한 생각이 듭니다. '나는 길을 다 왔다. 그런데 길을 오는 동안에는 부처님들의 가르침을 마음속에 깊이 새길 수가 없었다. 자, 이제 나는 정진을 시작하리라.'라고 생각하며 그는 정진을 시작합니다. 이것이 네 번째 정진의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ pañcamaṃ ārambhavatthu.

도반들이여, 다시 또 다른 것은 비구가 마을이나 성읍으로 탁발을 나갔으나 거칠거나 정교한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻지 못했을 때입니다. 그에게 이러한 생각이 듭니다. '나는 마을이나 성읍으로 탁발을 나갔으나 거칠거나 정교한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻지 못했다. 그러나 그 덕분에 내 몸은 가볍고 수행하기에 적합하다. 자, 이제 나는 정진을 시작하리라.'라고 생각하며 그는 정진을 시작합니다. 이것이 다섯 번째 정진의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ chaṭṭhaṃ ārambhavatthu.

도반들이여, 다시 또 다른 것은 비구가 마을이나 성읍으로 탁발을 나가서 거칠거나 정교한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻었을 때입니다. 그에게 이러한 생각이 듭니다. '나는 마을이나 성읍으로 탁발을 나가서 거칠거나 정교한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻었다. 이제 내 몸은 기운이 있고 수행하기에 적합하다. 자, 이제 나는 정진을 시작하리라.'라고 생각하며 그는 정진을 시작합니다. 이것이 여섯 번째 정진의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti – ‘uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me ābādho pavaḍḍheyya, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ sattamaṃ ārambhavatthu.

도반들이여, 다시 또 다른 것은 비구에게 가벼운 병이 생겼을 때입니다. 그에게 이러한 생각이 듭니다. '내게 이 가벼운 병이 생겼다. 이 병이 더 악화될 가능성이 있다. 자, 이제 나는 정진을 시작하리라.'라고 생각하며 그는 정진을 시작합니다. 이것이 일곱 번째 정진의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me ābādho paccudāvatteyya, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’’ti! So vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā [Pg.214] anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ aṭṭhamaṃ ārambhavatthu.

도반들이여, 다시 또 다른 것은 비구가 병에서 회복되었으나 회복된 지 얼마 되지 않았을 때입니다. 그에게 이러한 생각이 듭니다. '나는 병에서 회복되었으나 회복된 지 얼마 되지 않았다. 병이 다시 재발할 가능성이 있다. 자, 이제 나는 아직 도달하지 못한 것에 도달하고, 얻지 못한 것을 얻으며, 깨닫지 못한 것을 깨닫기 위해 정진을 시작하리라.'라고 생각하며 그는 아직 도달하지 못한 것에 도달하고, 얻지 못한 것을 얻으며, 깨닫지 못한 것을 깨닫기 위해 정진을 시작합니다. 이것이 여덟 번째 정진의 근거입니다.

336. ‘‘Aṭṭha dānavatthūni. Āsajja dānaṃ deti, bhayā dānaṃ deti, ‘adāsi me’ti dānaṃ deti, ‘dassati me’ti dānaṃ deti, ‘sāhu dāna’nti dānaṃ deti, ‘ahaṃ pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṃ dānaṃ na dātu’nti dānaṃ deti, ‘idaṃ me dānaṃ dadato kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatī’ti dānaṃ deti. Cittālaṅkāra-cittaparikkhāratthaṃ dānaṃ deti.

336. 보시의 근거에는 여덟 가지가 있습니다. (청하는 이가) 다가왔기에 보시하고, (비난 등이) 두려워서 보시하며, '그가 내게 주었다'는 생각으로 보시하고, '그가 내게 줄 것이다'라는 생각으로 보시하며, '보시는 좋은 것이다'라는 생각으로 보시합니다. 또한 '나는 음식을 만들지만 이들은 만들지 않는다. 음식을 만드는 내가 만들지 않는 이들에게 보시하지 않는 것은 적절하지 않다'는 생각으로 보시하고, '내가 보시를 하면 좋은 명성이 널리 퍼질 것이다'라는 생각으로 보시하며, 마음의 장엄과 마음의 도구를 위해 보시합니다.

337. ‘‘Aṭṭha dānūpapattiyo. Idhāvuso, ekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. So passati khattiyamahāsālaṃ vā brāhmaṇamahāsālaṃ vā gahapatimahāsālaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā sahabyataṃ upapajjeyya’nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttari abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

337. 보시를 통한 태어남에는 여덟 가지가 있습니다. 도반들이여, 여기 어떤 사람은 사문이나 바라문에게 음식, 마실 것, 의복, 탈것, 꽃다발과 향과 연고, 침상과 거처와 등불의 재료를 보시합니다. 그는 자신이 준 것에 대한 보답을 바랍니다. 그는 왕족 대부호나 바라문 대부호나 장자 대부호가 다섯 가지 감각적 욕망의 가닥을 갖추고 그것들을 누리는 것을 봅니다. 그에게 이러한 생각이 듭니다. '아, 내가 몸이 무너져 죽은 뒤에 왕족 대부호들이나 바라문 대부호들이나 장자 대부호들과 함께 태어난다면 얼마나 좋을까!' 그는 그 마음을 간직하고, 그 마음에 머물며, 그 마음을 닦습니다. 그의 그 마음은 저열한 것에 매여 있고 더 높은 도(道)와 과(果)를 위해 닦이지 않았으므로, 그러한 곳에 태어남으로 인도됩니다. 그러나 나는 이것을 계를 지키는 자에게만 말할 뿐, 계를 어기는 자에게는 말하지 않습니다. 도반들이여, 계를 지키는 자의 마음의 원력은 청정하기 때문에 성취되는 것입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. Tassa sutaṃ hoti – ‘cātumahārājikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’’nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttari abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

도반들이여, 다시 또 다른 것은 여기 어떤 사람은 사문이나 바라문에게 음식, 마실 것... 침상과 거처와 등불의 재료를 보시합니다. 그는 자신이 준 것에 대한 보답을 바랍니다. 그는 '사왕천의 신들은 수명이 길고 용모가 아름다우며 행복이 가득하다'는 말을 듣습니다. 그에게 이러한 생각이 듭니다. '아, 내가 몸이 무너져 죽은 뒤에 사왕천 신들과 함께 태어난다면 얼마나 좋을까!' 그는 그 마음을 간직하고, 그 마음에 머물며, 그 마음을 닦습니다. 그의 그 마음은 저열한 것에 매여 있고 더 높은 도와 과를 위해 닦이지 않았으므로, 그러한 곳에 태어남으로 인도됩니다. 그러나 나는 이것을 계를 지키는 자에게만 말할 뿐, 계를 어기는 자에게는 말하지 않습니다. 도반들이여, 계를 지키는 자의 마음의 원력은 청정하기 때문에 성취되는 것입니다.

‘‘Puna [Pg.215] caparaṃ, āvuso, idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. Tassa sutaṃ hoti – ‘tāvatiṃsā devā…pe… yāmā devā…pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā…pe… paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’’nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttari abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

도반들이여, 다시 또 다른 것은 여기 어떤 사람은 사문이나 바라문에게 음식, 마실 것... 침상과 거처와 등불의 재료를 보시합니다. 그는 자신이 준 것에 대한 보답을 바랍니다. 그는 '삼십삼천의 신들... 야마천의 신들... 도솔천의 신들... 화락천의 신들... 타화자재천의 신들은 수명이 길고 용모가 아름다우며 행복이 가득하다'는 말을 듣습니다. 그에게 이러한 생각이 듭니다. '아, 내가 몸이 무너져 죽은 뒤에 타화자재천 신들과 함께 태어난다면 얼마나 좋을까!' 그는 그 마음을 간직하고, 그 마음에 머물며, 그 마음을 닦습니다. 그의 그 마음은 저열한 것에 매여 있고 더 높은 도와 과를 위해 닦이지 않았으므로, 그러한 곳에 태어남으로 인도됩니다. 그러나 나는 이것을 계를 지키는 자에게만 말할 뿐, 계를 어기는 자에게는 말하지 않습니다. 도반들이여, 계를 지키는 자의 마음의 원력은 청정하기 때문에 성취되는 것입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. Tassa sutaṃ hoti – ‘brahmakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttari abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa; vītarāgassa no sarāgassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā.

도반들이여, 다시 여기 어떤 사람은 사문이나 바라문에게 음식, 음료, 의복, 탈것, 꽃과 향과 바르는 연고, 침상과 거처와 등불과 같은 보시를 합니다. 그는 자신이 준 것에 대해 결과를 갈망합니다. 그는 '범천의 무리에 속한 신들은 수명이 길고 용모가 아름다우며 행복이 가득하다'는 말을 듣습니다. 그는 '아, 내가 몸이 무너져 죽은 뒤에 범천의 무리에 속한 신들과 함께 태어난다면 참 좋겠구나!'라고 생각합니다. 그는 그 마음을 고정하고, 그 마음에 머물며, 그 마음을 닦습니다. 그의 그 마음은 낮은 것(욕계)에 머물고 더 높은 것(도와 과)을 위해 닦이지 않았으므로, 그곳(범천)에 태어남으로 인도됩니다. 그러나 나는 이것이 계를 지키는 자에게만 일어난다고 말하며, 계를 어기는 자에게는 일어나지 않는다고 말합니다. 또한 탐욕을 여읜 자에게 일어난다고 말하며, 탐욕이 있는 자에게는 일어나지 않는다고 말합니다. 도반들이여, 계를 지키는 자의 마음의 염원은 탐욕을 여의었기에 성취되는 것입니다.

‘‘Aṭṭha parisā – khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā, tāvatiṃsaparisā, māraparisā, brahmaparisā.

여덟 가지 회중이 있으니, 왕족 회중, 바라문 회중, 장자 회중, 사문 회중, 사천왕 회중, 삼십삼천 회중, 마라 회중, 범천 회중입니다.

‘‘Aṭṭha lokadhammā – lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṃsā ca, sukhañca, dukkhañca.

여덟 가지 세상의 법(세간법)이 있으니, 얻음과 얻지 못함, 명성과 명성이 없음, 비난과 칭찬, 즐거움과 괴로움입니다.

338. ‘‘Aṭṭha abhibhāyatanāni. Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.

338. 여덟 가지 지배의 처(압도하는 곳)가 있습니다. 안으로 물질에 대한 지각이 있는 자가 밖으로 작고 아름답거나 추한 물질들을 보며, '그것들을 압도하여 나는 알고 본다'라고 이와 같이 지각합니다. 이것이 첫 번째 지배의 처입니다.

‘‘Ajjhattaṃ [Pg.216] rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti – evaṃsaññī hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

안으로 물질에 대한 지각이 있는 자가 밖으로 무량하고 아름답거나 추한 물질들을 보며, '그것들을 압도하여 나는 알고 본다'라고 이와 같이 지각합니다. 이것이 두 번째 지배의 처입니다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

안으로 물질에 대한 지각이 없는 자가 밖으로 작고 아름답거나 추한 물질들을 보며, '그것들을 압도하여 나는 알고 본다'라고 이와 같이 지각합니다. 이것이 세 번째 지배의 처입니다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ.

안으로 물질에 대한 지각이 없는 자가 밖으로 무량하고 아름답거나 추한 물질들을 보며, '그것들을 압도하여 나는 알고 본다'라고 이와 같이 지각합니다. 이것이 네 번째 지배의 처입니다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ.

안으로 물질에 대한 지각이 없는 자가 밖으로 푸르고, 푸른 색깔이며, 푸른 모습이고, 푸른 광택이 나는 물질들을 봅니다. 마치 푸르고, 푸른 색깔이며, 푸른 모습이고, 푸른 광택이 나는 아마꽃과 같으며, 혹은 양면이 잘 다듬어진 푸르고, 푸른 색깔이며, 푸른 모습이고, 푸른 광택이 나는 바라나시 옷감과도 같습니다. 이와 같이 안으로 물질에 대한 지각이 없는 자가 밖으로 푸르고, 푸른 색깔이며, 푸른 모습이고, 푸른 광택이 나는 물질들을 보며, '그것들을 압도하여 나는 알고 본다'라고 이와 같이 지각합니다. 이것이 다섯 번째 지배의 처입니다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ.

안으로 물질에 대한 지각이 없는 자가 밖으로 노랗고, 노란 색깔이며, 노란 모습이고, 노란 광택이 나는 물질들을 봅니다. 마치 노랗고, 노란 색깔이며, 노란 모습이고, 노란 광택이 나는 카니카라 꽃과 같으며, 혹은 양면이 잘 다듬어진 노랗고, 노란 색깔이며, 노란 모습이고, 노란 광택이 나는 바라나시 옷감과도 같습니다. 이와 같이 안으로 물질에 대한 지각이 없는 자가 밖으로 노랗고, 노란 색깔이며, 노란 모습이고, 노란 광택이 나는 물질들을 보며, '그것들을 압도하여 나는 알고 본다'라고 이와 같이 지각합니다. 이것이 여섯 번째 지배의 처입니다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko [Pg.217] bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.

안으로 물질에 대한 지각이 없는 자가 밖으로 붉고, 붉은 색깔이며, 붉은 모습이고, 붉은 광택이 나는 물질들을 봅니다. 마치 붉고, 붉은 색깔이며, 붉은 모습이고, 붉은 광택이 나는 반두지바카 꽃과 같으며, 혹은 양면이 잘 다듬어진 붉고, 붉은 색깔이며, 붉은 모습이고, 붉은 광택이 나는 바라나시 옷감과도 같습니다. 이와 같이 안으로 물질에 대한 지각이 없는 자가 밖으로 붉고, 붉은 색깔이며, 붉은 모습이고, 붉은 광택이 나는 물질들을 보며, '그것들을 압도하여 나는 알고 본다'라고 이와 같이 지각합니다. 이것이 일곱 번째 지배의 처입니다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.

안으로 물질에 대한 지각이 없는 자가 밖으로 희고, 흰 색깔이며, 흰 모습이고, 흰 광택이 나는 물질들을 봅니다. 마치 희고, 흰 색깔이며, 흰 모습이고, 흰 광택이 나는 금성(샛별)과 같으며, 혹은 양면이 잘 다듬어진 희고, 흰 색깔이며, 흰 모습이고, 흰 광택이 나는 바라나시 옷감과도 같습니다. 이와 같이 안으로 물질에 대한 지각이 없는 자가 밖으로 희고, 흰 색깔이며, 흰 모습이고, 흰 광택이 나는 물질들을 보며, '그것들을 압도하여 나는 알고 본다'라고 이와 같이 지각합니다. 이것이 여덟 번째 지배의 처입니다.

339. ‘‘Aṭṭha vimokkhā. Rūpī rūpāni passati. Ayaṃ paṭhamo vimokkho.

339. 여덟 가지 해탈이 있습니다. 물질을 가진 자가 물질들을 봅니다. 이것이 첫 번째 해탈입니다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati. Ayaṃ dutiyo vimokkho.

안으로 물질에 대한 지각이 없는 자가 밖으로 물질들을 봅니다. 이것이 두 번째 해탈입니다.

‘‘Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyo vimokkho.

'아름답다'라고 확신합니다. 이것이 세 번째 해탈입니다.

‘‘Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ catuttho vimokkho.

물질에 대한 지각을 완전히 초월하고, 부딪힘의 지각이 소멸하며, 다양함에 대한 지각을 마음에 잡도리하지 않음으로써, '무한한 허공이다'라고 하며 공무변처를 구족하여 머뭅니다. 이것이 네 번째 해탈입니다.

‘‘Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ pañcamo vimokkho.

공무변처를 완전히 초월하여 '무한한 식이다'라고 하며 식무변처를 구족하여 머뭅니다. 이것이 다섯 번째 해탈입니다.

‘‘Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ chaṭṭho vimokkho.

식무변처를 완전히 초월하여 '아무것도 없다'라고 하며 무소유처를 구족하여 머뭅니다. 이것이 여섯 번째 해탈입니다.

‘‘Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ sattamo vimokkho.

무소유처를 완전히 초월하여 비상비비상처를 구족하여 머뭅니다. 이것이 일곱 번째 해탈입니다.

‘‘Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayita nirodhaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho.

비상비비상처를 완전히 초월하여 상수멸(지각과 느낌의 소멸)을 구족하여 머뭅니다. 이것이 여덟 번째 해탈입니다.

‘‘Ime [Pg.218] kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

도반들이여, 아시는 분, 보시는 분, 아라한이신 정등각자 그 세존에 의해 이 여덟 가지 법들이 잘 설해졌습니다. 거기서 우리 모두는 함께 합송해야 합니다. ... 그것은 신들과 인간들의 이익과 복지와 행복을 위한 것입니다.

Navakaṃ

아홉 가지의 모음

340. ‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame nava?

340. “도반들이여, 모든 것을 알고 보시는 분, 아라한이시며 완전히 깨달으신 저 세존께서 잘 설하신 아홉 가지 법이 있습니다. 거기서 우리 모두는... 신들과 인간들의 이익과 행복을 위해 다 함께 합송해야 합니다. 아홉 가지란 무엇입니까?”

‘‘Nava āghātavatthūni. ‘Anatthaṃ me acarī’ti āghātaṃ bandhati; ‘anatthaṃ me caratī’ti āghātaṃ bandhati; ‘anatthaṃ me carissatī’ti āghātaṃ bandhati; ‘piyassa me manāpassa anatthaṃ acarī’ti āghātaṃ bandhati…pe… anatthaṃ caratīti āghātaṃ bandhati…pe… anatthaṃ carissatīti āghātaṃ bandhati; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṃ acarī’ti āghātaṃ bandhati…pe… atthaṃ caratīti āghātaṃ bandhati…pe… atthaṃ carissatīti āghātaṃ bandhati.

“아홉 가지 원한의 근거입니다. ‘그가 나에게 해를 끼쳤다’라고 원한을 맺고, ‘그가 나에게 해를 끼치고 있다’라고 원한을 맺고, ‘그가 나에게 해를 끼칠 것이다’라고 원한을 맺습니다. ‘내가 사랑하고 아끼는 사람에게 그가 해를 끼쳤다’라고 원한을 맺고... ‘해를 끼치고 있다’라고 원한을 맺고... ‘해를 끼칠 것이다’라고 원한을 맺습니다. ‘내가 싫어하고 미워하는 사람에게 그가 이익을 주었다’라고 원한을 맺고... ‘이익을 주고 있다’라고 원한을 맺고... ‘이익을 줄 것이다’라고 원한을 맺습니다.”

‘‘Nava āghātapaṭivinayā. ‘Anatthaṃ me acari, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti; ‘anatthaṃ me carati, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti; ‘anatthaṃ me carissati, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti; ‘piyassa me manāpassa anatthaṃ acari…pe… anatthaṃ carati…pe… anatthaṃ carissati, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari…pe… atthaṃ carati…pe… atthaṃ carissati, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti.

“아홉 가지 원한의 가라앉힘입니다. ‘그가 나에게 해를 끼쳤다. 거기서 [그 사람에게] 무엇을 바랄 수 있겠는가?’라며 원한을 가라앉힙니다. ‘그가 나에게 해를 끼치고 있다. 거기서 무엇을 바랄 수 있겠는가?’라며 원한을 가라앉힙니다. ‘그가 나에게 해를 끼칠 것이다. 거기서 무엇을 바랄 수 있겠는가?’라며 원한을 가라앉힙니다. ‘내가 사랑하고 아끼는 사람에게 그가 해를 끼쳤다... 해를 끼치고 있다... 해를 끼칠 것이다. 거기서 무엇을 바랄 수 있겠는가?’라며 원한을 가라앉힙니다. ‘내가 싫어하고 미워하는 사람에게 그가 이익을 주었다... 이익을 주고 있다... 이익을 줄 것이다. 거기서 무엇을 바랄 수 있겠는가?’라며 원한을 가라앉힙니다.”

341. ‘‘Nava sattāvāsā. Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamo sattāvāso.

341. “아홉 가지 중생의 거처입니다. 도반들이여, 몸도 다르고 인식도 다른 중생들이 있으니, 예를 들면 인간들과 일부 신들, 그리고 일부 타락한 자(아수라)들입니다. 이것이 첫 번째 중생의 거처입니다.”

‘‘Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyo sattāvāso.

“도반들이여, 몸은 다르지만 인식은 같은 중생들이 있으니, 예를 들면 [초선천에] 처음 태어난 범중천의 신들입니다. 이것이 두 번째 중생의 거처입니다.”

‘‘Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyo sattāvāso.

“도반들이여, 몸은 같지만 인식은 다른 중생들이 있으니, 예를 들면 광음천의 신들입니다. 이것이 세 번째 중생의 거처입니다.”

‘‘Santāvuso[Pg.219], sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catuttho sattāvāso.

“도반들이여, 몸도 같고 인식도 같은 중생들이 있으니, 예를 들면 변정천의 신들입니다. 이것이 네 번째 중생의 거처입니다.”

‘‘Santāvuso, sattā asaññino appaṭisaṃvedino, seyyathāpi devā asaññasattā. Ayaṃ pañcamo sattāvāso.

“도반들이여, 인식이 없고 감수(느낌)도 없는 중생들이 있으니, 예를 들면 무상유정천의 신들입니다. 이것이 다섯 번째 중생의 거처입니다.”

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭho sattāvāso.

“도반들이여, 모든 면에서 물질의 인식을 완전히 초월하고, 저항의 인식이 소멸하며, 다양성의 인식을 마음에 잡도리하지 않아, ‘허공은 무한하다’라며 공무변처에 도달한 중생들이 있습니다. 이것이 여섯 번째 중생의 거처입니다.”

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ sattamo sattāvāso.

“도반들이여, 모든 면에서 공무변처를 완전히 초월하여 ‘알음알이(식)는 무한하다’라며 식무변처에 도달한 중생들이 있습니다. 이것이 일곱 번째 중생의 거처입니다.”

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcāññāyatanūpagā. Ayaṃ aṭṭhamo sattāvāso.

“도반들이여, 모든 면에서 식무변처를 완전히 초월하여 ‘아무것도 없다’라며 무소유처에 도달한 중생들이 있습니다. 이것이 여덟 번째 중생의 거처입니다.”

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaṃ navamo sattāvāso.

“도반들이여, 모든 면에서 무소유처를 완전히 초월하여 비상비비상처에 도달한 중생들이 있습니다. 이것이 아홉 번째 중생의 거처입니다.”

342. ‘‘Nava akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya. Idhāvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo nirayaṃ upapanno hoti. Ayaṃ paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

342. “청정범행을 닦기에 적당하지 않은 아홉 가지 때(비적기)입니다. 도반들이여, 여기 세상에 아라한이시며 완전히 깨달으신 여래께서 출현하셨고, 번뇌를 가라앉히고 완전한 열반으로 인도하며 깨달음으로 인도하는, 부처님께서 잘 설하신 법이 가르쳐집니다. 그러나 이 사람은 지옥에 태어났습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적당하지 않은 첫 번째 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo tiracchānayoniṃ upapanno hoti. Ayaṃ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“도반들이여, 다시 또 여래께서 세상에 출현하셨고... 잘 설하신 법이 가르쳐집니다. 그러나 이 사람은 축생의 모태에 태어났습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적당하지 않은 두 번째 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ…pe… pettivisayaṃ upapanno hoti. Ayaṃ tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“다시 또... 이 사람은 아귀의 영역에 태어났습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적당하지 않은 세 번째 때입니다.”

‘‘Puna [Pg.220] caparaṃ…pe… asurakāyaṃ upapanno hoti. Ayaṃ catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“다시 또... 이 사람은 아수라의 무리에 태어났습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적당하지 않은 네 번째 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ…pe… aññataraṃ dīghāyukaṃ devanikāyaṃ upapanno hoti. Ayaṃ pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“다시 또... 이 사람은 [무상유정천이나 무색계천 등] 어느 장수천에 태어났습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적당하지 않은 다섯 번째 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ…pe… paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhesu aviññātāresu, yattha natthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. Ayaṃ chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“도반들이여, 다시 또 여래께서 세상에 출현하셨고... 법이 설해지지만, 이 사람은 비구, 비구니, 우바새, 우바이의 발길이 닿지 않는 머나먼 변방 지역의 미개한 사람들 사이에 태어났습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적당하지 않은 여섯 번째 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ…pe… majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano – ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṃ sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“도반들이여, 다시 또 여래께서 세상에 출현하셨고... 법이 설해지지만, 이 사람은 비록 중원 지역에 태어났으나 사된 견해와 뒤바뀐 인식을 가졌습니다. 즉 ‘보시의 결과는 없다. 공양의 결과도 없다. 제사의 결과도 없다. 선행과 악행의 업에 대한 과보도 없다. 이 세상도 없고 저 세상도 없다. 어머니도 없고 아버지도 없다. 화생하는 중생도 없다. 이 세상과 저 세상을 스스로 직접 알고 체득하여 선포하는, 올바르게 도달하고 올바르게 실천하는 사문·바라문들도 세상에 없다’라고 믿는 것입니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적당하지 않은 일곱 번째 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ…pe… majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti duppañño jaḷo eḷamūgo, nappaṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṃ. Ayaṃ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“도반들이여, 다시 또 여래께서 세상에 출현하셨고... 법이 설해지지만, 이 사람은 비록 중원 지역에 태어났으나 지혜가 없고 어리석으며 벙어리나 다름없어, 잘 설해지거나 잘못 설해진 법의 의미를 이해할 능력이 없습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적당하지 않은 여덟 번째 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, tathāgato ca loke na uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca na desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo, paṭibalo subhāsita-dubbhāsitānamatthamaññātuṃ. Ayaṃ navamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“도반들이여, 다시 또 아라한이시며 완전히 깨달으신 여래께서 세상에 출현하지 않으셨고, 번뇌를 가라앉히고 완전한 열반으로 인도하며 깨달음으로 인도하는, 부처님께서 잘 설하신 법도 가르쳐지지 않습니다. 비록 이 사람이 중원 지역에 태어났고, 지혜가 있고 어리석지 않으며 벙어리도 아니어서, 설해진 법의 의미를 이해할 능력이 있더라도 말입니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적당하지 않은 아홉 번째 때입니다.”

343. ‘‘Nava anupubbavihārā. Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā [Pg.221] …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā…pe… ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati.

343. 아홉 가지 차례로 머묾(구차제정, 九次第定)이 있습니다. 도반들이여, 여기 수행승은 감각적 욕망을 멀리하고 해로운 법들을 멀리한 뒤, 일으킨 생각(위딱까)과 지속적 고찰(위짜라)이 있고, 떨쳐버림에서 생긴 희열(삐띠)과 행복(수까)이 있는 초선(제1선)을 구족하여 머뭅니다. 일으킨 생각과 지속적 고찰이 가라앉았기 때문에... (중략) ...제2선을 구족하여 머뭅니다. 희열이 빛바랬기 때문에... (중략) ...제3선을 구족하여 머뭅니다. 행복을 버렸기 때문에... (중략) ...제4선을 구족하여 머뭅니다. 모든 면에서 물질에 대한 지각을 완전히 뛰어넘어... (중략) ...공무변처를 구족하여 머뭅니다. 모든 면에서 공무변처를 완전히 뛰어넘어 '식(識)은 무한하다'고 하며 식무변처를 구족하여 머뭅니다. 모든 면에서 식무변처를 완전히 뛰어넘어 '아무것도 없다'고 하며 무소유처를 구족하여 머뭅니다. 모든 면에서 무소유처를 완전히 뛰어넘어 비상비비상처를 구족하여 머뭅니다. 모든 면에서 비상비비상처를 완전히 뛰어넘어 지각(상)과 느낌(수)의 소멸(상수멸)을 구족하여 머뭅니다.

344. ‘‘Nava anupubbanirodhā. Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa kāmasaññā niruddhā hoti. Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti. Tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti. Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāssā niruddhā honti. Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti. Saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti.

344. 아홉 가지 차례로 소멸함(구차제멸, 九次第滅)이 있습니다. 초선에 든 자에게는 감각적 욕망에 대한 지각(욕탐의 지각)이 소멸합니다. 제2선에 든 자에게는 일으킨 생각과 지속적 고찰이 소멸합니다. 제3선에 든 자에게는 희열이 소멸합니다. 제4선에 든 자에게는 들숨과 날숨이 소멸합니다. 공무변처에 든 자에게는 물질에 대한 지각이 소멸합니다. 식무변처에 든 자에게는 공무변처에 대한 지각이 소멸합니다. 무소유처에 든 자에게는 식무변처에 대한 지각이 소멸합니다. 비상비비상처에 든 자에게는 무소유처에 대한 지각이 소멸합니다. 상수멸에 든 자에게는 지각(상)과 느낌(수)이 소멸합니다.

‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

도반들이여, 알고 보시는 분이며 아라한이시며 정등각자이신 그 세존에 의해 이 아홉 가지 법이 바르게 설해졌습니다. 거기서 우리 모두는 함께 합송해야 하며... (중략) ...천신과 인간들의 이익과 복지와 행복을 위해서여야 합니다.

Dasakaṃ

열의 모음(十法)

345. ‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame dasa?

345. 도반들이여, 알고 보시는 분이며 아라한이시며 정등각자이신 그 세존에 의해 열 가지 법이 바르게 설해졌습니다. 거기서 우리 모두는 함께 합송해야 하며... (중략) ...천신과 인간들의 이익과 복지와 행복을 위해서여야 합니다. 열 가지란 무엇입니까?

‘‘Dasa nāthakaraṇā dhammā. Idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yaṃpāvuso, bhikkhu [Pg.222] sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

의지처가 되는 열 가지 법(십나타가라나법, 十那他迦羅那法)이 있습니다. 도반들이여, 여기 수행승은 계를 지킵니다. 바띠목까(계목)의 단속으로 단속하며 머물고, 바른 행실(아짜라)과 행선처(고짜라)를 갖추며, 아주 작은 허물에도 두려움을 보며 학습계율을 받아 지녀 공부합니다. 도반들이여, 수행승이 계를 지키고... (중략) ...학습계율을 받아 지녀 공부한다는 것, 이것이 또한 의지처가 되는 법입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, yaṃpāvuso, bhikkhu bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행승은 많이 배우고(다문, 多聞), 배운 바를 수지하고, 배운 바를 쌓아 둡니다. 시작도 훌륭하고 중간도 훌륭하고 끝도 훌륭하며, 의미와 표현을 갖추고, 원만무결하고 청정한 범행을 밝히는 그러한 법들을 많이 배우고 수지하며, 말로 익히고 마음으로 고찰하며 견해로써 잘 꿰뚫습니다. 도반들이여, 수행승이 많이 배우고... (중략) ...견해로써 잘 꿰뚫는다는 것, 이것이 또한 의지처가 되는 법입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yaṃpāvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행승은 선우(좋은 친구)를 가졌고, 선량한 동료를 두었으며, 선우에게로 마음이 기웁니다. 도반들이여, 수행승이 선우를 가졌고, 선량한 동료를 두었으며, 선우에게로 마음이 기운다는 것, 이것이 또한 의지처가 되는 법입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Yaṃpāvuso, bhikkhu suvaco hoti…pe… padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행승은 남의 말을 잘 듣고, 순종하게 하는 법들을 갖추었으며, 잘 참아내고, 가르침을 정중하게 받아들입니다. 도반들이여, 수행승이 남의 말을 잘 듣고... (중략) ...가르침을 정중하게 받아들인다는 것, 이것이 또한 의지처가 되는 법입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato, alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Yaṃpāvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ…pe… alaṃ saṃvidhātuṃ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행승은 동료 수행자들의 크고 작은 온갖 업무에 있어서 능숙하고 게으르지 않으며, 그에 합당한 방편과 탐구심을 갖추어 스스로 능히 행하고 능히 처리합니다. 도반들이여, 수행승이 동료 수행자들의... (중략) ...능히 처리한다는 것, 이것이 또한 의지처가 되는 법입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Yaṃpāvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti…pe… uḷārapāmojjo. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행승은 법을 애호하고 즐거이 담론하며, 아비담마(대법)와 아비위나야(대율)에 대하여 커다란 기쁨을 느낍니다. 도반들이여, 수행승이 법을 애호하고... (중략) ...커다란 기쁨을 느낀다는 것, 이것이 또한 의지처가 되는 법입니다.

‘‘Puna [Pg.223] caparaṃ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi. Yaṃpāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti…pe… parikkhārehi. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행승은 이런저런 가사, 탁발 음식, 거처, 병구완을 위한 약품과 필수품에 만족합니다. 도반들이여, 수행승이 만족하고... (중략) ...필수품에 만족한다는 것, 이것이 또한 의지처가 되는 법입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yaṃpāvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati…pe… anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행승은 해로운 법들을 버리고 유익한 법들을 구족하기 위해 정진을 시작하여 머무르며, 힘이 있고 굳건한 용맹을 갖추어 유익한 법들에 대해 책임을 놓지 않습니다. 도반들이여, 수행승이 정진을 시작하여 머무르며... (중략) ...유익한 법들에 대해 책임을 놓지 않는다는 것, 이것이 또한 의지처가 되는 법입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yaṃpāvuso, bhikkhu satimā hoti…pe… saritā anussaritā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행승은 마음 챙김(사티)이 있고, 최상의 마음 챙김과 슬기를 갖추어 오래전에 행한 일이나 오래전에 한 말도 기억해 내고 거듭 기억해 냅니다. 도반들이여, 수행승이 마음 챙김이 있고... (중략) ...거듭 기억해 낸다는 것, 이것이 또한 의지처가 되는 법입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yaṃpāvuso, bhikkhu paññavā hoti…pe… sammādukkhakkhayagāminiyā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행승은 지혜가 있으니, 생멸을 꿰뚫는 성스러운 지혜, 괴로움을 완전히 소멸하는 데로 인도하는 지혜를 갖추었습니다. 도반들이여, 수행승이 지혜가 있고... (중략) ...괴로움을 완전히 소멸하는 데로 인도하는 지혜를 갖추었다는 것, 이것이 또한 의지처가 되는 법입니다.

346. Dasa kasiṇāyatanāni. Pathavīkasiṇameko sañjānāti, uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Āpokasiṇameko sañjānāti…pe… tejokasiṇameko sañjānāti… vāyokasiṇameko sañjānāti… nīlakasiṇameko sañjānāti… pītakasiṇameko sañjānāti… lohitakasiṇameko sañjānāti… odātakasiṇameko sañjānāti… ākāsakasiṇameko sañjānāti… viññāṇakasiṇameko sañjānāti, uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.

346. 열 가지 까시나(kasiṇa)의 토대가 있습니다. 어떤 비구는 위로, 아래로, 옆으로, 나뉘지 않고, 무량하게 흙의 까시나를 인식합니다. 어떤 비구는 물의 까시나를 인식합니다... (중략) ... 어떤 비구는 불의 까시나를 인식합니다. 어떤 비구는 바람의 까시나를 인식합니다. 어떤 비구는 청색의 까시나를 인식합니다. 어떤 비구는 황색의 까시나를 인식합니다. 어떤 비구는 적색의 까시나를 인식합니다. 어떤 비구는 백색의 까시나를 인식합니다. 어떤 비구는 허공의 까시나를 인식합니다. 어떤 비구는 위로, 아래로, 옆으로, 나뉘지 않고, 무량하게 식(識)의 까시나를 인식합니다.

347. ‘‘Dasa akusalakammapathā – pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi.

347. 열 가지 불선업도(不善業道)가 있습니다. 살생, 투도(주지 않은 것을 가짐), 사음, 망어(거짓말), 양설(이간질하는 말), 악구(거친 말), 기어(쓸데없는 말), 간탐(탐욕), 진에(성냄), 사견(그릇된 견해)입니다.

‘‘Dasa [Pg.224] kusalakammapathā – pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi.

열 가지 선업도(善業道)가 있습니다. 살생을 멀리함, 투도를 멀리함, 사음을 멀리함, 망어를 멀리함, 양설을 멀리함, 악구를 멀리함, 기어를 멀리함, 불간탐(탐욕 없음), 부진에(성냄 없음), 정견(바른 견해)입니다.

348. ‘‘Dasa ariyavāsā. Idhāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.

348. 열 가지 성스러운 거처(ariyavāsa)가 있습니다. 도반들이여, 여기 비구는 다섯 가지 요소를 버렸고, 여섯 가지 요소를 갖추었으며, 한 가지 보호를 유지하고, 네 가지 의지처를 두었으며, 여러 개별적인 진리들을 제거하였고, 모든 구함(탐색)을 완전히 내려놓았으며, 흐트러짐 없는 사유를 하고, 몸의 결합[身行]이 가라앉았으며, 마음이 잘 해탈하였고, 지혜가 잘 해탈하였습니다.

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhaccakukuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.

도반들이여, 비구가 어떻게 다섯 가지 요소를 버린 자가 됩니까? 도반들이여, 여기 비구는 감각적 욕망을 버렸고, 성냄을 버렸으며, 해태와 혼침을 버렸고, 들뜸과 후회를 버렸으며, 의심을 버렸습니다. 도반들이여, 이와 같이 비구는 다섯 가지 요소를 버린 자가 됩니다.

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.

도반들이여, 비구가 어떻게 여섯 가지 요소를 갖춘 자가 됩니까? 도반들이여, 여기 비구는 눈으로 형색을 보고 기뻐하지도 않고 슬퍼하지도 않으며, 평온하게 머물고 마음 챙기고 알아차립니다. 귀로 소리를 듣고... (중략) ... 마음으로 법을 인식하고 기뻐하지도 않고 슬퍼하지도 않으며, 평온하게 머물고 마음 챙기고 알아차립니다. 도반들이여, 이와 같이 비구는 여섯 가지 요소를 갖춘 자가 됩니다.

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu ekārakkho hoti? Idhāvuso, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti.

도반들이여, 비구가 어떻게 한 가지 보호를 유지합니까? 도반들이여, 여기 비구는 마음 챙김의 보호를 받는 마음을 갖춥니다. 도반들이여, 이와 같이 비구는 한 가지 보호를 유지하는 자가 됩니다.

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti? Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti.

도반들이여, 비구가 어떻게 네 가지 의지처를 둡니까? 도반들이여, 여기 비구는 잘 숙고하여 어떤 것은 수용하고, 어떤 것은 인내하며, 어떤 것은 멀리하고, 어떤 것은 제거합니다. 도반들이여, 이와 같이 비구는 네 가지 의지처를 두는 자가 됩니다.

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? Idhāvuso, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti.

도반들이여, 비구가 어떻게 여러 개별적인 진리들을 제거한 자가 됩니까? 도반들이여, 여기 비구에게는 수많은 사문과 바라문들이 가졌던 그 여러 개별적인 진리들이 모두 물리쳐졌고, 내쫓겼으며, 버려졌고, 뱉어졌으며, 놓아졌고, 포기되었으며, 되돌려 보내졌습니다. 도반들이여, 이와 같이 비구는 여러 개별적인 진리들을 제거한 자가 됩니다.

‘‘Kathañcāvuso[Pg.225], bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

도반들이여, 비구가 어떻게 모든 구함을 완전히 내려놓은 자가 됩니까? 도반들이여, 여기 비구는 감각적 욕망에 대한 구함을 버렸고, 존재에 대한 구함을 버렸으며, 청정범행에 대한 구함이 가라앉았습니다. 도반들이여, 이와 같이 비구는 모든 구함을 완전히 내려놓은 자가 됩니다.

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṃsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.

도반들이여, 비구가 어떻게 흐트러짐 없는 사유를 합니까? 도반들이여, 여기 비구는 감각적 욕망에 대한 사유를 버렸고, 성냄에 대한 사유를 버렸으며, 해침에 대한 사유를 버렸습니다. 도반들이여, 이와 같이 비구는 흐트러짐 없는 사유를 하는 자가 됩니다.

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.

도반들이여, 비구가 어떻게 몸의 결합[身行]이 가라앉은 자가 됩니까? 도반들이여, 여기 비구는 즐거움도 버리고 괴로움도 버렸으며, 이전에 이미 기쁨과 슬픔이 소멸했으므로 괴롭지도 즐겁지도 않으며 평온으로 인해 마음 챙김이 청정한 제4선에 들어 머뭅니다. 도반들이여, 이와 같이 비구는 몸의 결합이 가라앉은 자가 됩니다.

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti? Idhāvuso, bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ hoti, dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti, mohā cittaṃ vimuttaṃ hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti.

도반들이여, 비구가 어떻게 마음이 잘 해탈한 자가 됩니까? 도반들이여, 여기 비구의 마음은 탐욕으로부터 해탈하였고, 성냄으로부터 해탈하였으며, 어리석음으로부터 해탈하였습니다. 도반들이여, 이와 같이 비구는 마음이 잘 해탈한 자가 됩니다.

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Doso me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti.

도반들이여, 비구가 어떻게 지혜가 잘 해탈한 자가 됩니까? 도반들이여, 여기 비구는 '나에게 탐욕은 버려졌고, 뿌리가 뽑혔으며, 줄기가 잘린 야자수처럼 되었고, 멸절되었으며, 미래에 다시는 일어나지 않는 법이 되었다'라고 꿰뚫어 압니다. '나에게 성냄은 버려졌고... (중략) ...' '나에게 어리석음은 버려졌고, 뿌리가 뽑혔으며, 줄기가 잘린 야자수처럼 되었고, 멸절되었으며, 미래에 다시는 일어나지 않는 법이 되었다'라고 꿰뚫어 압니다. 도반들이여, 이와 같이 비구는 지혜가 잘 해탈한 자가 됩니다.

‘‘Dasa asekkhā dhammā – asekkhā sammādiṭṭhi, asekkho sammāsaṅkappo, asekkhā sammāvācā, asekkho sammākammanto, asekkho sammāājīvo, asekkho sammāvāyāmo, asekkhā sammāsati, asekkho sammāsamādhi, asekkhaṃ sammāñāṇaṃ, asekkhā sammāvimutti.

열 가지 무학법(無學法)이 있습니다. 무학의 정견, 무학의 정사유, 무학의 정어, 무학의 정업, 무학의 정명, 무학의 정정진, 무학의 정념, 무학의 정정, 무학의 정지(正智), 무학의 정해탈입니다.

‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na [Pg.226] vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti.

도반들이여, 아시는 분, 보시는 분, 공양받아 마땅한 분, 바르게 깨달으신 분인 그 세존에 의해 이 열 가지 법이 잘 설해졌습니다. 거기에서 우리 모두는 함께 합송해야 하며 다투지 말아야 합니다. 그리하여 이 청정범행이 오랫동안 지속되고 영원히 머물러, 많은 사람의 이익과 행복을 위하고 세상을 연민하며, 신과 인간의 이익과 행복을 위한 것이 되게 해야 합니다.

349. Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – ‘sādhu sādhu, sāriputta, sādhu kho tvaṃ, sāriputta, bhikkhūnaṃ saṅgītipariyāyaṃ abhāsī’ti. Idamavocāyasmā sāriputto, samanuñño satthā ahosi. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti.

349. 그때 세존께서는 자리에서 일어나 장로 사리풋타에게 말씀하셨습니다. "장허구나, 사리풋타여! 장허구나, 사리풋타여! 사리풋타여, 그대는 비구들에게 '상기티(합송)' 법문을 참으로 잘 설하였도다." 장로 사리풋타는 이 상기티 법문을 설하였고, 스승께서는 흡족해하셨습니다. 그 비구들은 장로 사리풋타의 말씀을 기뻐하며 받아들였습니다.

Saṅgītisuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ.

열 번째인 상기티 수탄타(합송경)가 끝났습니다.

11. Dasuttarasuttaṃ

11. 다숫타라 수탄타(십상경)

350. Evaṃ [Pg.227] me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso bhikkhave’’ti! ‘‘Āvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca –

350. 이와 같이 나는 들었다. 한때 세존께서는 참파 시의 가가라(Gaggarā) 연못가에서 약 오백 명의 많은 비구 승가와 함께 머물고 계셨다. 그때 존자 사리불이 비구들에게 “도반 비구들이여!”라고 불렀다. 비구들은 존자 사리불에게 “도반이여!”라고 응답했다. 존자 사리불은 다음과 같이 말했다.

‘‘Dasuttaraṃ pavakkhāmi, dhammaṃ nibbānapattiyā;

Dukkhassantakiriyāya, sabbaganthappamocanaṃ’’.

“나는 열 가지씩 늘어나는 법(Dasuttara)을 설하리니, 이는 열반에 이르고 괴로움을 끝내기 위한 것이며, 모든 얽매임(Gantha)에서 벗어나게 하는 법이다.”

Eko dhammo

한 가지 법

351. ‘‘Eko, āvuso, dhammo bahukāro, eko dhammo bhāvetabbo, eko dhammo pariññeyyo, eko dhammo pahātabbo, eko dhammo hānabhāgiyo, eko dhammo visesabhāgiyo, eko dhammo duppaṭivijjho, eko dhammo uppādetabbo, eko dhammo abhiññeyyo, eko dhammo sacchikātabbo.

351. “도반들이여, 한 가지 법이 있으니, [그것은] 많은 도움이 되는 것, 닦아야 할 것, 철저히 알아야 할 것, 버려야 할 것, 쇠퇴로 이끄는 것, 수승함으로 이끄는 것, 꿰뚫어 알기 어려운 것, 생겨나게 해야 할 것, 최상의 지혜로 알아야 할 것, 실현해야 할 것이다.”

(Ka) ‘‘katamo eko dhammo bahukāro? Appamādo kusalesu dhammesu. Ayaṃ eko dhammo bahukāro.

(가) “어떤 한 가지 법이 많은 도움이 되는가? 유익한 법들에 대한 불방일(不放逸, Appamāda)이다. 이것이 많은 도움이 되는 한 가지 법이다.”

(Kha) ‘‘katamo eko dhammo bhāvetabbo? Kāyagatāsati sātasahagatā. Ayaṃ eko dhammo bhāvetabbo.

(나) “어떤 한 가지 법을 닦아야 하는가? 즐거움과 함께하는 몸에 대한 마음챙김(身念, Kāyagatāsati)이다. 이것이 닦아야 할 한 가지 법이다.”

(Ga) ‘‘katamo eko dhammo pariññeyyo? Phasso sāsavo upādāniyo. Ayaṃ eko dhammo pariññeyyo.

(다) “어떤 한 가지 법을 철저히 알아야 하는가? 번뇌의 원인이 되고 집착의 대상이 되는 감각접촉(觸, Phassa)이다. 이것이 철저히 알아야 할 한 가지 법이다.”

(Gha) ‘‘katamo eko dhammo pahātabbo? Asmimāno. Ayaṃ eko dhammo pahātabbo.

(라) “어떤 한 가지 법을 버려야 하는가? ‘나라는 자만’(我慢, Asmimāna)이다. 이것이 버려야 할 한 가지 법이다.”

(Ṅa) ‘‘katamo eko dhammo hānabhāgiyo? Ayoniso manasikāro. Ayaṃ eko dhammo hānabhāgiyo.

(마) “어떤 한 가지 법이 쇠퇴로 이끄는가? 지혜롭지 못한 마음에 잡도리(不如理作意, Ayoniso manasikāra)이다. 이것이 쇠퇴로 이끄는 한 가지 법이다.”

(Ca) ‘‘katamo eko dhammo visesabhāgiyo? Yoniso manasikāro. Ayaṃ eko dhammo visesabhāgiyo.

(바) “어떤 한 가지 법이 수승함으로 이끄는가? 지혜로운 마음에 잡도리(如理作意, Yoniso manasikāra)이다. 이것이 수승함으로 이끄는 한 가지 법이다.”

(Cha) ‘‘katamo [Pg.228] eko dhammo duppaṭivijjho? Ānantariko cetosamādhi. Ayaṃ eko dhammo duppaṭivijjho.

(사) “어떤 한 가지 법이 꿰뚫어 알기 어려운가? (도와 과 사이에) 간격이 없는 마음의 삼매(無間三昧, Ānantariko cetosamādhi)이다. 이것이 꿰뚫어 알기 어려운 한 가지 법이다.”

(Ja) ‘‘katamo eko dhammo uppādetabbo? Akuppaṃ ñāṇaṃ. Ayaṃ eko dhammo uppādetabbo.

(아) “어떤 한 가지 법을 생겨나게 해야 하는가? 흔들림 없는 지혜(不動智, Akuppaṃ ñāṇaṃ)이다. 이것이 생겨나게 해야 할 한 가지 법이다.”

(Jha) ‘‘katamo eko dhammo abhiññeyyo? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Ayaṃ eko dhammo abhiññeyyo.

(자) “어떤 한 가지 법을 최상의 지혜로 알아야 하는가? 모든 중생은 음식에 의지해 머문다는 사실이다. 이것이 최상의 지혜로 알아야 할 한 가지 법이다.”

(Ña) ‘‘katamo eko dhammo sacchikātabbo? Akuppā cetovimutti. Ayaṃ eko dhammo sacchikātabbo.

(차) “어떤 한 가지 법을 실현해야 하는가? 흔들림 없는 마음의 해탈(不動心解脫, Akuppā cetovimutti)이다. 이것이 실현해야 할 한 가지 법이다.”

‘‘Iti ime dasa dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā.

“이와 같이 이 열 가지 법은 있는 그대로이고, 참되고, 여여하며, 틀림없고, 다르지 않은 것이니, 여래에 의해 바르게 깨달아진 것이다.”

Dve dhammā

두 가지 법

352. ‘‘Dve dhammā bahukārā, dve dhammā bhāvetabbā, dve dhammā pariññeyyā, dve dhammā pahātabbā, dve dhammā hānabhāgiyā, dve dhammā visesabhāgiyā, dve dhammā duppaṭivijjhā, dve dhammā uppādetabbā, dve dhammā abhiññeyyā, dve dhammā sacchikātabbā.

352. “두 가지 법이 있으니, 많은 도움이 되는 것, 닦아야 할 것, 철저히 알아야 할 것, 버려야 할 것, 쇠퇴로 이끄는 것, 수승함으로 이끄는 것, 꿰뚫어 알기 어려운 것, 생겨나게 해야 할 것, 최상의 지혜로 알아야 할 것, 실현해야 할 것이다.”

(Ka) ‘‘katame dve dhammā bahukārā? Sati ca sampajaññañca. Ime dve dhammā bahukārā.

(가) “어떤 두 가지 법이 많은 도움이 되는가? 마음챙김(念, Sati)과 알아차림(正知, Sampajañña)이다. 이 두 가지 법이 많은 도움이 된다.”

(Kha) ‘‘katame dve dhammā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca. Ime dve dhammā bhāvetabbā.

(나) “어떤 두 가지 법을 닦아야 하는가? 사마타(止, Samatha)와 위빳사나(觀, Vipassanā)이다. 이 두 가지 법을 닦아야 한다.”

(Ga) ‘‘katame dve dhammā pariññeyyā? Nāmañca rūpañca. Ime dve dhammā pariññeyyā.

(다) “어떤 두 가지 법을 철저히 알아야 하는가? 정신(名, Nāma)과 물질(色, Rūpa)이다. 이 두 가지 법을 철저히 알아야 한다.”

(Gha) ‘‘katame dve dhammā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca. Ime dve dhammā pahātabbā.

(라) “어떤 두 가지 법을 버려야 하는가? 무명(無明, Avijjā)과 존재에 대한 갈애(有愛, Bhavataṇhā)이다. 이 두 가지 법을 버려야 한다.”

(Ṅa) ‘‘katame dve dhammā hānabhāgiyā? Dovacassatā ca pāpamittatā ca. Ime dve dhammā hānabhāgiyā.

(마) “어떤 두 가지 법이 쇠퇴로 이끄는가? 충고를 듣지 않음(難悔, Dovacassatā)과 나쁜 친구를 사귐(惡友, Pāpamittatā)이다. 이 두 가지 법이 쇠퇴로 이끄는 것이다.”

(Ca) ‘‘katame dve dhammā visesabhāgiyā? Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca. Ime dve dhammā visesabhāgiyā.

(바) “어떤 두 가지 법이 수승함으로 이끄는가? 충고를 잘 들음(順悔, Sovacassatā)과 좋은 친구를 사귐(善友, Kalyāṇamittatā)이다. 이 두 가지 법이 수승함으로 이끄는 것이다.”

(Cha) ‘‘katame [Pg.229] dve dhammā duppaṭivijjhā? Yo ca hetu yo ca paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, yo ca hetu yo ca paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ime dve dhammā duppaṭivijjhā.

(사) “어떤 두 가지 법이 꿰뚫어 알기 어려운가? 중생들이 오염되는 원인과 조건이며, 중생들이 청정해지는 원인과 조건이다. 이 두 가지 법이 꿰뚫어 알기 어렵다.”

(Ja) ‘‘katame dve dhammā uppādetabbā? Dve ñāṇāni – khaye ñāṇaṃ, anuppāde ñāṇaṃ. Ime dve dhammā uppādetabbā.

(아) “어떤 두 가지 법을 생겨나게 해야 하는가? 두 가지 지혜이니, [번뇌의] 소멸에 대한 지혜(盡智, Khaye ñāṇa)와 [번뇌가] 다시 생겨나지 않음에 대한 지혜(無生智, Anuppāde ñāṇa)이다. 이 두 가지 법을 생겨나게 해야 한다.”

(Jha) ‘‘katame dve dhammā abhiññeyyā? Dve dhātuyo – saṅkhatā ca dhātu asaṅkhatā ca dhātu. Ime dve dhammā abhiññeyyā.

(자) “어떤 두 가지 법을 최상의 지혜로 알아야 하는가? 두 가지 요소(界, Dhātu)이니, 형성된 요소(有爲界, Saṅkhatā dhātu)와 형성되지 않은 요소(無爲界, Asaṅkhatā dhātu)이다. 이 두 가지 법을 최상의 지혜로 알아야 한다.”

(Ña) ‘‘katame dve dhammā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca. Ime dve dhammā sacchikātabbā.

(차) “어떤 두 가지 법을 실현해야 하는가? 명철함(明, Vijjā)과 해탈(解脫, Vimutti)이다. 이 두 가지 법을 실현해야 한다.”

‘‘Iti ime vīsati dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā.

“이와 같이 이 스무 가지 법은 있는 그대로이고, 참되고, 여여하며, 틀림없고, 다르지 않은 것이니, 여래에 의해 바르게 깨달아진 것이다.”

Tayo dhammā

세 가지 법

353. ‘‘Tayo dhammā bahukārā, tayo dhammā bhāvetabbā…pe… tayo dhammā sacchikātabbā.

353. “세 가지 법이 있으니, 많은 도움이 되는 것, 닦아야 할 것... (중략) ... 실현해야 할 것이다.”

(Ka) ‘‘katame tayo dhammā bahukārā? Sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, dhammānudhammappaṭipatti. Ime tayo dhammā bahukārā.

(가) 도움이 많이 되는 세 가지 법은 무엇인가? 선우를 가까이 함, 바른 법을 들음, 법에 일치하는 법을 실천함이다. 이 세 가지 법은 도움이 많이 된다.

(Kha) ‘‘katame tayo dhammā bhāvetabbā? Tayo samādhī – savitakko savicāro samādhi, avitakko vicāramatto samādhi, avitakko avicāro samādhi. Ime tayo dhammā bhāvetabbā.

(나) 닦아야 할 세 가지 법은 무엇인가? 세 가지 삼매이니, 일으킨 생각과 지속적 고찰이 있는 삼매, 일으킨 생각은 없고 지속적 고찰만 있는 삼매, 일으킨 생각도 없고 지속적 고찰도 없는 삼매이다. 이 세 가지 법은 닦아야 한다.

(Ga) ‘‘katame tayo dhammā pariññeyyā? Tisso vedanā – sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Ime tayo dhammā pariññeyyā.

(다) 철저히 알아야 할 세 가지 법은 무엇인가? 세 가지 느낌이니, 즐거운 느낌, 괴로운 느낌, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌이다. 이 세 가지 법은 철저히 알아야 한다.

(Gha) ‘‘katame tayo dhammā pahātabbā? Tisso taṇhā – kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Ime tayo dhammā pahātabbā.

(라) 버려야 할 세 가지 법은 무엇인가? 세 가지 갈애이니, 감각적 욕망에 대한 갈애, 존재에 대한 갈애, 존재하지 않음에 대한 갈애이다. 이 세 가지 법은 버려야 한다.

(Ṅa) ‘‘katame tayo dhammā hānabhāgiyā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ. Ime tayo dhammā hānabhāgiyā.

(마) 쇠퇴하게 하는 세 가지 법은 무엇인가? 세 가지 해로운 뿌리이니, 탐욕이라는 해로운 뿌리, 성냄이라는 해로운 뿌리, 미혹이라는 해로운 뿌리이다. 이 세 가지 법은 쇠퇴하게 한다.

(Ca) ‘‘katame [Pg.230] tayo dhammā visesabhāgiyā? Tīṇi kusalamūlāni – alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ. Ime tayo dhammā visesabhāgiyā.

(바) 수승하게 하는 세 가지 법은 무엇인가? 세 가지 유익한 뿌리이니, 탐욕 없음이라는 유익한 뿌리, 성냄 없음이라는 유익한 뿌리, 미혹 없음이라는 유익한 뿌리이다. 이 세 가지 법은 수승하게 한다.

(Cha) ‘‘katame tayo dhammā duppaṭivijjhā? Tisso nissaraṇiyā dhātuyo – kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhammaṃ, rūpānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ arūpaṃ, yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ, nirodho tassa nissaraṇaṃ. Ime tayo dhammā duppaṭivijjhā.

(사) 통찰하기 어려운 세 가지 법은 무엇인가? 세 가지 벗어남의 요소이니, 감각적 욕망으로부터의 벗어남인 출리, 형상(색)으로부터의 벗어남인 무색, 형성되고 조건 지어지고 연기된 모든 것의 소멸인 니로다(멸)이다. 이 세 가지 법은 통찰하기 어렵다.

(Ja) ‘‘katame tayo dhammā uppādetabbā? Tīṇi ñāṇāni – atītaṃse ñāṇaṃ, anāgataṃse ñāṇaṃ, paccuppannaṃse ñāṇaṃ. Ime tayo dhammā uppādetabbā.

(아) 일으켜야 할 세 가지 법은 무엇인가? 세 가지 지혜이니, 과거에 대한 지혜, 미래에 대한 지혜, 현재에 대한 지혜이다. 이 세 가지 법은 일으켜야 한다.

(Jha) ‘‘katame tayo dhammā abhiññeyyā? Tisso dhātuyo – kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu. Ime tayo dhammā abhiññeyyā.

(자) 최상의 지혜로 알아야 할 세 가지 법은 무엇인가? 세 가지 요소이니, 욕계 요소, 색계 요소, 무색계 요소이다. 이 세 가지 법은 최상의 지혜로 알아야 한다.

(Ña) ‘‘katame tayo dhammā sacchikātabbā? Tisso vijjā – pubbenivāsānussatiñāṇaṃ vijjā, sattānaṃ cutūpapāte ñāṇaṃ vijjā, āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ vijjā. Ime tayo dhammā sacchikātabbā.

(차) 실현해야 할 세 가지 법은 무엇인가? 세 가지 명지이니, 전생을 기억하는 지혜인 명지, 중생의 죽음과 태어남을 아는 지혜인 명지, 번뇌의 소멸을 아는 지혜인 명지이다. 이 세 가지 법은 실현해야 한다.

‘‘Iti ime tiṃsa dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā.

이와 같이 이 서른 가지 법은 참되고 실제하며 여여하고 틀림없으며 다르지 않은 것으로서, 여래에 의해 바르게 깨달아진 것이다.

Cattāro dhammā

네 가지 법

354. ‘‘Cattāro dhammā bahukārā, cattāro dhammā bhāvetabbā…pe… cattāro dhammā sacchikātabbā.

354. 네 가지 법은 도움이 많이 되고, 네 가지 법은 닦아야 하며... (중략) ... 네 가지 법은 실현해야 한다.

(Ka) ‘‘katame cattāro dhammā bahukārā? Cattāri cakkāni – patirūpadesavāso, sappurisūpanissayo, attasammāpaṇidhi, pubbe ca katapuññatā. Ime cattāro dhammā bahukārā.

(가) 도움이 많이 되는 네 가지 법은 무엇인가? 네 가지 바퀴이니, 적당한 지역에 거주함, 선우를 가까이 함, 자신을 바르게 세움, 이전에 지은 공덕이 있음이다. 이 네 가지 법은 도움이 많이 된다.

(Kha) ‘‘katame cattāro dhammā bhāvetabbā? Cattāro satipaṭṭhānā – idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu…pe… citte… dhammesu [Pg.231] dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ime cattāro dhammā bhāvetabbā.

(나) 닦아야 할 네 가지 법은 무엇인가? 네 가지 사념처이니, 도반들이여, 여기 수행자는 몸에서 몸을 관찰하며 머물고, 근면하고 알아차리고 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버린다. 느낌에서... (중략) ... 마음에서... 법에서 법을 관찰하며 머물고, 근면하고 알아차리고 마음 챙기며 세상에 대한 탐욕과 싫어함을 버린다. 이 네 가지 법은 닦아야 한다.

(Ga) ‘‘katame cattāro dhammā pariññeyyā? Cattāro āhārā – kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ. Ime cattāro dhammā pariññeyyā.

(다) 철저히 알아야 할 네 가지 법은 무엇인가? 네 가지 음식이니, 거칠거나 미세한 덩어리 식, 두 번째인 촉식, 세 번째인 의사식, 네 번째인 식식이다. 이 네 가지 법은 철저히 알아야 한다.

(Gha) ‘‘katame cattāro dhammā pahātabbā? Cattāro oghā – kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho. Ime cattāro dhammā pahātabbā.

(라) 버려야 할 네 가지 법은 무엇인가? 네 가지 폭류이니, 욕폭류, 유폭류, 견폭류, 무명폭류이다. 이 네 가지 법은 버려야 한다.

(Ṅa) ‘‘katame cattāro dhammā hānabhāgiyā? Cattāro yogā – kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogo. Ime cattāro dhammā hānabhāgiyā.

(마) 쇠퇴하게 하는 네 가지 법은 무엇인가? 네 가지 속박이니, 욕속박, 유속박, 견속박, 무명속박이다. 이 네 가지 법은 쇠퇴하게 한다.

(Ca) ‘‘katame cattāro dhammā visesabhāgiyā? Cattāro visaññogā – kāmayogavisaṃyogo, bhavayogavisaṃyogo, diṭṭhiyogavisaṃyogo, avijjāyogavisaṃyogo. Ime cattāro dhammā visesabhāgiyā.

(바) 수승하게 하는 네 가지 법은 무엇인가? 네 가지 속박에서 벗어남이니, 욕속박에서 벗어남, 유속박에서 벗어남, 견속박에서 벗어남, 무명속박에서 벗어남이다. 이 네 가지 법은 수승하게 한다.

(Cha) ‘‘katame cattāro dhammā duppaṭivijjhā? Cattāro samādhī – hānabhāgiyo samādhi, ṭhitibhāgiyo samādhi, visesabhāgiyo samādhi, nibbedhabhāgiyo samādhi. Ime cattāro dhammā duppaṭivijjhā.

(사) 통찰하기 어려운 네 가지 법은 무엇인가? 네 가지 삼매이니, 쇠퇴로 인도하는 삼매, 정체로 인도하는 삼매, 수승함으로 인도하는 삼매, 꿰뚫음으로 인도하는 삼매이다. 이 네 가지 법은 통찰하기 어렵다.

(Ja) ‘‘katame cattāro dhammā uppādetabbā? Cattāri ñāṇāni – dhamme ñāṇaṃ, anvaye ñāṇaṃ, pariye ñāṇaṃ, sammutiyā ñāṇaṃ. Ime cattāro dhammā uppādetabbā.

(아) 일으켜야 할 네 가지 법은 무엇인가? 네 가지 지혜이니, 법에 대한 지혜, 유추하는 지혜, 타심통에 대한 지혜, 세속적인 지혜이다. 이 네 가지 법은 일으켜야 한다.

(Jha) ‘‘katame cattāro dhammā abhiññeyyā? Cattāri ariyasaccāni – dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Ime cattāro dhammā abhiññeyyā.

(자) 최상의 지혜로 알아야 할 네 가지 법은 무엇인가? 네 가지 성스러운 진리이니, 괴로움의 성스러운 진리, 괴로움의 일어남의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸의 성스러운 진리, 괴로움의 소멸로 인도하는 도닦음의 성스러운 진리이다. 이 네 가지 법은 최상의 지혜로 알아야 한다.

(Ña) ‘‘katame cattāro dhammā sacchikātabbā? Cattāri sāmaññaphalāni – sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ. Ime cattāro dhammā sacchikātabbā.

(차) 실현해야 할 네 가지 법은 무엇인가? 네 가지 사문과이니, 예류과, 일래과, 불환과, 아라한과이다. 이 네 가지 법은 실현해야 한다.

‘‘Iti [Pg.232] ime cattārīsadhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā.

이와 같이 이 마흔 가지 법은 참되고 실제하며 여여하고 틀림없으며 다르지 않은 것으로서, 여래에 의해 바르게 깨달아진 것이다.

Pañca dhammā

다섯 가지 법

355. ‘‘Pañca dhammā bahukārā…pe… pañca dhammā sacchikātabbā.

355. 다섯 가지 법은 도움이 많이 되고... (중략) ... 다섯 가지 법은 실현해야 한다.

(Ka) ‘‘katame pañca dhammā bahukārā? Pañca padhāniyaṅgāni – idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtamattānaṃ āvīkattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ime pañca dhammā bahukārā.

(가) 도움이 많이 되는 다섯 가지 법은 무엇인가? 다섯 가지 노력의 요소이다. 도반들이여, 여기 수행자는 믿음이 있어 여래의 깨달음을 믿는다. 즉 '그분 세존께서는 이러한 이유로 아라한이시며, 바르게 깨달으신 분이며, 명지와 덕행을 갖추신 분이며, 행복하게 가신 분이며, 세상을 아는 분이며, 가장 높은 분으로서 길들여야 할 사람을 잘 길들이는 분이며, 신들과 인간들의 스승이시며, 깨달으신 분이며, 세존이시다'라고 믿는다. 병이 없고 건강하며, 소화력이 좋아 너무 차지도 너무 뜨겁지도 않은 중간 상태로서 정진하기에 적합하다. 정직하고 속임수가 없어 스승이나 지혜로운 동료 수행자들에게 자신을 있는 그대로 드러낸다. 해로운 법들을 버리고 유익한 법들을 갖추기 위해 정진하며 머무니, 힘이 있고 굳건한 용기가 있으며 유익한 법들에 대해 책임을 놓지 않는다. 생멸을 꿰뚫고 성스러우며 괴로움의 소멸로 인도하는 지혜를 갖춘 지혜로운 자이다. 이 다섯 가지 법은 도움이 많이 된다.

(Kha) ‘‘katame pañca dhammā bhāvetabbā? Pañcaṅgiko sammāsamādhi – pītipharaṇatā, sukhapharaṇatā, cetopharaṇatā, ālokapharaṇatā, paccavekkhaṇanimittaṃ. Ime pañca dhammā bhāvetabbā.

(나) 닦아야 할 다섯 가지 법은 무엇인가? 다섯 가지 요소[五支]를 갖춘 바른 삼매이다. 즉, 희열로 가득 참(喜遍滿), 행복으로 가득 참(樂遍滿), 마음으로 가득 참(心遍滿), 빛으로 가득 참(光明遍滿), 반조의 표상(省察相)이다. 이 다섯 가지 법을 닦아야 한다.

(Ga) ‘‘katame pañca dhammā pariññeyyā? Pañcupādānakkhandhā – rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho. Ime pañca dhammā pariññeyyā.

(다) 온전히 알아야 할 다섯 가지 법은 무엇인가? 다섯 가지 취착의 무더기[五取蘊]이다. 즉, 색취온, 수취온, 상취온, 행취온, 식취온이다. 이 다섯 가지 법을 온전히 알아야 한다.

(Gha) ‘‘katame pañca dhammā pahātabbā? Pañca nīvaraṇāni – kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ, thinamiddhanīvaraṇaṃ, uddhaccakukuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ. Ime pañca dhammā pahātabbā.

(라) 버려야 할 다섯 가지 법은 무엇인가? 다섯 가지 장애[五蓋]이다. 즉, 감각적 욕망의 장애, 악의의 장애, 해태와 혼침의 장애, 들뜸과 후회의 장애, 의심의 장애이다. 이 다섯 가지 법을 버려야 한다.

(Ṅa) ‘‘katame pañca dhammā hānabhāgiyā? Pañca cetokhilā – idhāvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa [Pg.233] cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṃ paṭhamo cetokhilo. Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati…pe… saṅghe kaṅkhati vicikicchati…pe… sikkhāya kaṅkhati vicikicchati…pe… sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, yo so, āvuso, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṃ pañcamo cetokhilo. Ime pañca dhammā hānabhāgiyā.

(마) 쇠퇴로 이끄는 다섯 가지 법은 무엇인가? 다섯 가지 마음의 황폐함[心荒蕪]이다. 도반들이여, 여기 수행자가 스승에 대하여 의심하고 회의하며, 확신하지 못하고 깨끗한 믿음을 가지지 못한다. 도반들이여, 스승에 대하여 의심하고 회의하며, 확신하지 못하고 깨끗한 믿음을 가지지 못하는 수행자는 그 마음이 불타는 노력과 전념과 정진과 힘씀으로 기울지 않는다. 마음이 불타는 노력과 전념과 정진과 힘씀으로 기울지 않는 이것이 첫 번째 마음의 황폐함이다. 다시 도반들이여, 수행자가 법에 대하여 의심하고 회의하며... 상가에 대하여 의심하고 회의하며... 학습[戒定慧]에 대하여 의심하고 회의하며... 동료 수행자들에게 화를 내고 불만을 품으며 해코지하려는 마음을 가져 마음이 황폐해진 경우이다. 도반들이여, 동료 수행자들에게 화를 내고 불만을 품으며 해코지하려는 마음을 가져 마음이 황폐해진 수행자는 그 마음이 불타는 노력과 전념과 정진과 힘씀으로 기울지 않는다. 마음이 불타는 노력과 전념과 정진과 힘씀으로 기울지 않는 이것이 다섯 번째 마음의 황폐함이다. 이 다섯 가지 법은 쇠퇴로 이끄는 법들이다.

(Ca) ‘‘katame pañca dhammā visesabhāgiyā? Pañcindriyāni – saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ. Ime pañca dhammā visesabhāgiyā.

(바) 수승함으로 이끄는 다섯 가지 법은 무엇인가? 다섯 가지 기능[五根]이다. 즉, 믿음의 기능, 정진의 기능, 마음챙김의 기능, 삼매의 기능, 통찰지의 기능이다. 이 다섯 가지 법은 수승함으로 이끄는 법들이다.

(Cha) ‘‘katame pañca dhammā duppaṭivijjhā? Pañca nissaraṇiyā dhātuyo – idhāvuso, bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Nekkhammaṃ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ kāmehi. Ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. Na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ.

(사) 꿰뚫어 알기 어려운 다섯 가지 법은 무엇인가? 다섯 가지 출리(出離, 벗어남)의 요소[五出離界]이다. 도반들이여, 여기 수행자가 감각적 욕망을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 감각적 욕망으로 달려가지 않고, 깨끗한 믿음을 가지지 않으며, 머물지 않고, 해탈하지 못한다. 그러나 그가 출리(出離, 욕망을 떠남)를 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 출리로 달려가고 깨끗한 믿음을 가지며 머물고 해탈한다. 그의 그 마음은 출리에 잘 도달하고 잘 닦여졌으며, 감각적 욕망에서 잘 일어나고 잘 해탈하며 감각적 욕망으로부터 벗어나 있다. 감각적 욕망을 연유로 일어나는 괴로움과 번뇌와 열뇌가 있다면, 그는 그것들로부터 해탈해 있다. 그는 그러한 느낌을 겪지 않는다. 이것을 감각적 욕망으로부터의 출리라고 한다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno byāpādaṃ manasikaroto byāpāde cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Abyāpādaṃ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ byāpādena. Ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. Na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ byāpādassa nissaraṇaṃ.

다시 도반들이여, 수행자가 악의를 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 악의로 달려가지 않고 깨끗한 믿음을 가지지 않으며 머물지 않고 해탈하지 못한다. 그러나 그가 악의 없음[無恚]을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 악의 없음에 달려가고 깨끗한 믿음을 가지며 머물고 해탈한다. 그의 그 마음은 악의 없음에 잘 도달하고 잘 닦여졌으며, 악의에서 잘 일어나고 잘 해탈하며 악의로부터 벗어나 있다. 악의를 연유로 일어나는 괴로움과 번뇌와 열뇌가 있다면, 그는 그것들로부터 해탈해 있다. 그는 그러한 느낌을 겪지 않는다. 이것을 악의로부터의 출리라고 한다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno vihesaṃ manasikaroto vihesāya cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Avihesaṃ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati[Pg.234]. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ vihesāya. Ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. Na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ vihesāya nissaraṇaṃ.

다시 도반들이여, 수행자가 해코지[害]를 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 해코지로 달려가지 않고 깨끗한 믿음을 가지지 않으며 머물지 않고 해탈하지 못한다. 그러나 그가 해코지 않음[不害]을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 해코지 않음에 달려가고 깨끗한 믿음을 가지며 머물고 해탈한다. 그의 그 마음은 해코지 않음에 잘 도달하고 잘 닦여졌으며, 해코지에서 잘 일어나고 잘 해탈하며 해코지로부터 벗어나 있다. 해코지를 연유로 일어나는 괴로움과 번뇌와 열뇌가 있다면, 그는 그것들로부터 해탈해 있다. 그는 그러한 느낌을 겪지 않는다. 이것을 해코지로부터의 출리라고 한다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno rūpe manasikaroto rūpesu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Arūpaṃ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ rūpehi. Ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. Na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ.

다시 도반들이여, 수행자가 물질[色]을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 물질로 달려가지 않고 깨끗한 믿음을 가지지 않으며 머물지 않고 해탈하지 못한다. 그러나 그가 비물질[無色]을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 비물질에 달려가고 깨끗한 믿음을 가지며 머물고 해탈한다. 그의 그 마음은 비물질에 잘 도달하고 잘 닦여졌으며, 물질에서 잘 일어나고 잘 해탈하며 물질로부터 벗어나 있다. 물질을 연유로 일어나는 괴로움과 번뇌와 열뇌가 있다면, 그는 그것들로부터 해탈해 있다. 그는 그러한 느낌을 겪지 않는다. 이것을 물질로부터의 출리라고 한다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno sakkāyaṃ manasikaroto sakkāye cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Sakkāyanirodhaṃ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ sakkāyena. Ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. Na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ sakkāyassa nissaraṇaṃ. Ime pañca dhammā duppaṭivijjhā.

다시 도반들이여, 수행자가 유신(有身, 오취온)을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 유신으로 달려가지 않고 깨끗한 믿음을 가지지 않으며 머물지 않고 해탈하지 못한다. 그러나 그가 유신의 소멸을 마음에 잡도리할 때, 그의 마음은 유신의 소멸에 달려가고 깨끗한 믿음을 가지며 머물고 해탈한다. 그의 그 마음은 유신의 소멸에 잘 도달하고 잘 닦여졌으며, 유신에서 잘 일어나고 잘 해탈하며 유신으로부터 벗어나 있다. 유신을 연유로 일어나는 괴로움과 번뇌와 열뇌가 있다면, 그는 그것들로부터 해탈해 있다. 그는 그러한 느낌을 겪지 않는다. 이것을 유신으로부터의 출리라고 한다. 이 다섯 가지 법은 꿰뚫어 알기 어려운 법들이다.

(Ja) ‘‘katame pañca dhammā uppādetabbā? Pañca ñāṇiko sammāsamādhi – ‘ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko’ti paccattaṃyeva ñāṇaṃ uppajjati. ‘Ayaṃ samādhi ariyo nirāmiso’ti paccattaññeva ñāṇaṃ uppajjati. ‘Ayaṃ samādhi akāpurisasevito’ti paccattaṃyeva ñāṇaṃ uppajjati. ‘Ayaṃ samādhi santo paṇīto paṭippassaddhaladdho ekodibhāvādhigato, na sasaṅkhāraniggayhavāritagato’ti paccattaṃyeva ñāṇaṃ uppajjati. ‘So kho panāhaṃ imaṃ samādhiṃ satova samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmī’ti paccattaṃyeva ñāṇaṃ uppajjati. Ime pañca dhammā uppādetabbā.

(아) 생겨나게 해야 할 다섯 가지 법은 무엇인가? 다섯 가지 지혜를 갖춘 바른 삼매이다. '이 삼매는 현재에도 즐겁고 미래에도 즐거운 과보가 있다'라고 스스로에게 지혜가 생긴다. '이 삼매는 성스럽고 세속적인 미끼가 없다'라고 스스로에게 지혜가 생긴다. '이 삼매는 참된 사람[大士]들이 닦는 것이다'라고 스스로에게 지혜가 생긴다. '이 삼매는 평화롭고 고결하며, 가라앉음으로 얻은 것이고, 한곳에 집중됨을 얻은 것이며, 가해지는 자극이나 억압으로 번뇌를 막는 것이 아니다'라고 스스로에게 지혜가 생긴다. '나는 마음을 챙겨서 이 삼매에 들고, 마음을 챙겨서 삼매에서 나온다'라고 스스로에게 지혜가 생긴다. 이 다섯 가지 법을 생겨나게 해야 한다.

(Jha) ‘‘katame pañca dhammā abhiññeyyā? Pañca vimuttāyatanāni – idhāvuso, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Yathā [Pg.235] yathā, āvuso, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthappaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ paṭhamaṃ vimuttāyatanaṃ.

(자) “어떤 다섯 가지 법이 특별한 지혜로 알아야 할 것인가? 다섯 가지 해탈의 근거(vimuttāyatanāni)이다. 도반들이여, 여기 수행자에게 스승이나 혹은 다른 존경할 만한 동료 수행자가 법을 설한다. 도반들이여, 스승이나 다른 존경할 만한 동료 수행자가 법을 설하는 그 방식대로, 그 수행자는 그 법의 의미를 통달하고 가르침을 통달한다. 의미를 통달하고 가르침을 통달한 그에게 환희가 생기고, 환희하는 자에게 희열이 생기며, 희열을 느끼는 자의 몸은 경안하고, 몸이 경안한 자는 행복을 느끼며, 행복한 자의 마음은 삼매에 든다. 이것이 첫 번째 해탈의 근거이다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti yathā yathā, āvuso, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti. Tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthappaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ dutiyaṃ vimuttāyatanaṃ.

“다시 또, 도반들이여, 수행자에게 스승이나 혹은 다른 존경할 만한 동료 수행자가 법을 설하지는 않으나, 다만 들은 대로 배운 대로 법을 상세하게 다른 이들에게 설한다. 도반들이여, 수행자가 들은 대로 배운 대로 법을 상세하게 다른 이들에게 설하는 그 방식대로, 그는 그 법의 의미를 통달하고 가르침을 통달한다. 의미를 통달하고 가르침을 통달한 그에게 환희가 생기고, 환희하는 자에게 희열이 생기며, 희열을 느끼는 자의 몸은 경안하고, 몸이 경안한 자는 행복을 느끼며, 행복한 자의 마음은 삼매에 든다. 이것이 두 번째 해탈의 근거이다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti. Api ca kho, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti. Yathā yathā, āvuso, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthappaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ tatiyaṃ vimuttāyatanaṃ.

“다시 또, 도반들이여, 수행자에게 스승이나 혹은 다른 존경할 만한 동료 수행자가 법을 설하지도 않고, 들은 대로 배운 대로 법을 상세하게 다른 이들에게 설하지도 않으나, 다만 들은 대로 배운 대로 법을 상세하게 암송한다. 도반들이여, 수행자가 들은 대로 배운 대로 법을 상세하게 암송하는 그 방식대로, 그는 그 법의 의미를 통달하고 가르침을 통달한다. 의미를 통달하고 가르침을 통달한 그에게 환희가 생기고, 환희하는 자에게 희열이 생기며, 희열을 느끼는 자의 몸은 경안하고, 몸이 경안한 자는 행복을 느끼며, 행복한 자의 마음은 삼매에 든다. 이것이 세 번째 해탈의 근거이다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti. Api ca kho, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Yathā yathā[Pg.236], āvuso, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthappaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ catutthaṃ vimuttāyatanaṃ.

“다시 또, 도반들이여, 수행자에게 스승이나 혹은 다른 존경할 만한 동료 수행자가 법을 설하지도 않고, 들은 대로 배운 대로 법을 상세하게 다른 이들에게 설하지도 않으며, 들은 대로 배운 대로 법을 상세하게 암송하지도 않으나, 다만 들은 대로 배운 대로 법을 마음으로 사유하고 고찰하며 심사숙고한다. 도반들이여, 수행자가 들은 대로 배운 대로 법을 마음으로 사유하고 고찰하며 심사숙고하는 그 방식대로, 그는 그 법의 의미를 통달하고 가르침을 통달한다. 의미를 통달하고 가르침을 통달한 그에게 환희가 생기고, 환희하는 자에게 희열이 생기며, 희열을 느끼는 자의 몸은 경안하고, 몸이 경안한 자는 행복을 느끼며, 행복한 자의 마음은 삼매에 든다. 이것이 네 번째 해탈의 근거이다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati; api ca khvassa aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Tassa atthappaṭisaṃvedino dhammappaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ pañcamaṃ vimuttāyatanaṃ. Ime pañca dhammā abhiññeyyā.

“다시 또, 도반들이여, 수행자에게 스승이나 혹은 다른 존경할 만한 동료 수행자가 법을 설하지도 않고, 다른 이들에게 설하지도 않으며, 암송하지도 않고, 마음으로 사유하지도 않으나, 다만 어떤 삼매의 표상(samādhinimittaṃ)을 잘 파악하고, 잘 마음에 새기고, 잘 지니고, 통찰지로써 잘 꿰뚫는다. 도반들이여, 수행자가 어떤 삼매의 표상을 잘 파악하고 잘 마음에 새기고 잘 지니고 통찰지로써 잘 꿰뚫는 그 방식대로, 그는 그 법의 의미를 통달하고 가르침을 통달한다. 의미를 통달하고 가르침을 통달한 그에게 환희가 생기고, 환희하는 자에게 희열이 생기며, 희열을 느끼는 자의 몸은 경안하고, 몸이 경안한 자는 행복을 느끼며, 행복한 자의 마음은 삼매에 든다. 이것이 다섯 번째 해탈의 근거이다. 이들 다섯 가지 법이 특별한 지혜로 알아야 할 것이다.”

(Ña) ‘‘katame pañca dhammā sacchikātabbā? Pañca dhammakkhandhā – sīlakkhandho, samādhikkhandho, paññākkhandho, vimuttikkhandho, vimuttiñāṇadassanakkhandho. Ime pañca dhammā sacchikātabbā.

(냐) “어떤 다섯 가지 법이 체득해야 할 것인가? 다섯 가지 법온(dhammakkhandhā)이니, 즉 계온, 정온, 혜온, 해탈온, 해탈지견온이다. 이들 다섯 가지 법이 체득해야 할 것이다.”

‘‘Iti ime paññāsa dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā.

“이와 같이 이 오십 가지 법은 사실이며, 참되고, 여여하며, 어긋남이 없고, 다르지 않은 것으로서, 여래에 의해 바르게 깨달아진 것이다.”

Cha dhammā

여섯 가지 법

356. ‘‘Cha dhammā bahukārā…pe… cha dhammā sacchikātabbā.

356. “여섯 가지 법은 많은 도움이 되고…(중략)… 여섯 가지 법은 체득해야 한다.”

(Ka) ‘‘katame cha dhammā bahukārā? Cha sāraṇīyā dhammā. Idhāvuso, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho [Pg.237] ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

(카) “어떤 여섯 가지 법이 많은 도움이 되는가? 여섯 가지 기억해야 할 법(sāraṇīyā dhammā)이다. 도반들이여, 여기 수행자가 동료 수행자들에게 공개적으로나 은밀하게 자애로운 몸의 업을 일으킨다. 이 법 또한 기억해야 할 것이며, 사랑을 만들고 공경을 만들며, 서로를 거두어주고 다투지 않게 하며 화합하고 일치하게 하는 데 기여한다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ…pe… ekībhāvāya saṃvattati.

“다시 또, 도반들이여, 수행자가 자애로운 말의 업을…(중략)… 일치하게 하는 데 기여한다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ…pe… ekībhāvāya saṃvattati.

“다시 또, 도반들이여, 수행자가 자애로운 마음의 업을…(중략)… 일치하게 하는 데 기여한다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.

“다시 또, 도반들이여, 수행자가 법답고 법에 따라 얻은 이익들, 즉 비록 발우에 남은 음식 정도의 적은 것이라도, 그러한 이익들을 나눔 없이 독점하지 않고 계를 갖춘 동료 수행자들과 공동으로 사용한다. 이 법 또한 기억해야 할 것이며…(중략)… 일치하게 하는 데 기여한다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu, yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.

다시 또 도반들이여, 비구는 깨어지지 않고 구멍 나지 않고 얼룩지지 않고 반점이 없으며, 예속되지 않고 지혜로운 이들이 찬탄하며, 갈애와 견해에 의해 잘못 집착되지 않고 삼매를 일으키게 하는 그러한 계들을 갖추어, 도반들과 함께 면전에서나 보이지 않는 곳에서나 계를 같이하며 머뭅니다. 이 법 또한 기억해야 할 것이며... (중략) ... 하나가 됨으로 인도합니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhi sāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo, saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. Ime cha dhammā bahukārā.

다시 또 도반들이여, 비구는 성스럽고 출리(出離)하게 하며, 그것을 실천하는 자를 바르게 괴로움의 소멸로 인도하는 그러한 견해를 갖추어, 도반들과 함께 면전에서나 보이지 않는 곳에서나 견해를 같이하며 머뭅니다. 이 법 또한 기억해야 할 것이며, 사랑을 만들고 존경을 만들며, 포섭과 다투지 않음과 화합과 하나가 됨으로 인도합니다. 이들 여섯 가지 법은 많은 도움이 됩니다.

(Kha) ‘‘katame cha dhammā bhāvetabbā? Cha anussatiṭṭhānāni – buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati. Ime cha dhammā bhāvetabbā.

수행해야 할 여섯 가지 법은 무엇입니까? 여섯 가지 계속해서 새겨야 할 곳(随念)입니다. 즉 부처님에 대한 계속된 새김(佛随念), 가르침에 대한 계속된 새김(法随念), 승가에 대한 계속된 새김(僧随念), 계에 대한 계속된 새김(戒随念), 보시에 대한 계속된 새김(捨随念), 천신에 대한 계속된 새김(天随念)입니다. 이들 여섯 가지 법은 수행되어야 합니다.

(Ga) ‘‘katame cha dhammā pariññeyyā? Cha ajjhattikāni āyatanāni – cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, manāyatanaṃ. Ime cha dhammā pariññeyyā.

철저히 알아야 할 여섯 가지 법은 무엇입니까? 여섯 가지 안의 감각장소(內入處)입니다. 즉 눈의 감각장소, 귀의 감각장소, 코의 감각장소, 혀의 감각장소, 몸의 감각장소, 마노(뜻)의 감각장소입니다. 이들 여섯 가지 법은 철저히 알아야 합니다.

(Gha) ‘‘katame cha dhammā pahātabbā? Cha taṇhākāyā – rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā. Ime cha dhammā pahātabbā.

버려야 할 여섯 가지 법은 무엇입니까? 여섯 가지 갈애의 무리입니다. 즉 형색에 대한 갈애, 소리에 대한 갈애, 냄새에 대한 갈애, 맛에 대한 갈애, 감촉에 대한 갈애, 법(감각대상)에 대한 갈애입니다. 이들 여섯 가지 법은 버려야 합니다.

(Ṅa) ‘‘katame [Pg.238] cha dhammā hānabhāgiyā? Cha agāravā – idhāvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso. Dhamme…pe… saṅghe… sikkhāya… appamāde… paṭisanthāre agāravo viharati appatisso. Ime cha dhammā hānabhāgiyā.

쇠퇴로 이끄는 여섯 가지 법은 무엇입니까? 여섯 가지 공경하지 않음입니다. 도반들이여, 여기 비구는 스승(부처님)에 대해 공경함이 없고 존중함이 없이 머뭅니다. 가르침에 대해... (중략) ... 승가에 대해... 학습(계·정·혜)에 대해... 불방일(방일하지 않음)에 대해... 환대(접대)에 대해 공경함이 없고 존중함이 없이 머뭅니다. 이들 여섯 가지 법은 쇠퇴로 이끄는 것입니다.

(Ca) ‘‘katame cha dhammā visesabhāgiyā? Cha gāravā – idhāvuso, bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso dhamme…pe… saṅghe… sikkhāya… appamāde… paṭisanthāre sagāravo viharati sappatisso. Ime cha dhammā visesabhāgiyā.

수월함(특별함)으로 이끄는 여섯 가지 법은 무엇입니까? 여섯 가지 공경함입니다. 도반들이여, 여기 비구는 스승에 대해 공경함이 있고 존중함이 있게 머뭅니다. 가르침에 대해... (중략) ... 승가에 대해... 학습에 대해... 불방일에 대해... 환대에 대해 공경함이 있고 존중함이 있게 머뭅니다. 이들 여섯 가지 법은 수월함으로 이끄는 것입니다.

(Cha) ‘‘katame cha dhammā duppaṭivijjhā? Cha nissaraṇiyā dhātuyo – idhāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘mettā hi kho me, cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me byāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ āvuso anavakāso yaṃ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya. Atha ca panassa byāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, byāpādassa, yadidaṃ mettācetovimuttī’ti.

통찰하기 어려운 여섯 가지 법은 무엇입니까? (윤회에서) 벗어나게 하는 여섯 가지 요소(界)입니다. 도반들이여, 여기 비구가 이와 같이 말한다고 합시다. '나는 자애(mettā)를 통한 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레처럼 만들고 기초로 삼고 확립하고 숙달하고 잘 시작했습니다. 그럼에도 불구하고 나에게는 악의(byāpāda)가 내 마음을 사로잡아 머물러 있습니다.' 그에게 '그렇게 말하지 마십시오. 존자여, 그렇게 말하지 마십시오. 세존을 비방하지 마십시오. 세존을 비방하는 것은 좋지 않습니다. 세존께서는 그렇게 말씀하시지 않았을 것입니다. 도반이여, 자애를 통한 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레처럼 만들고 기초로 삼고 확립하고 숙달하고 잘 시작했는데도, 그에게 악의가 마음을 사로잡아 머물러 있을 것이라는 말은 근거가 없고 있을 수 없는 일입니다. 그러한 일은 존재하지 않습니다. 도반이여, 실로 자애를 통한 심해탈은 악의에서 벗어나는 길이기 때문입니다'라고 말해주어야 합니다.

‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So – ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo, ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi…pe… nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, vihesāya, yadidaṃ karuṇācetovimuttī’ti.

도반들이여, 여기 비구가 이와 같이 말한다고 합시다. '나는 연민(karuṇā)을 통한 심해탈을 닦고 많이 행하고 수레처럼 만들고 기초로 삼고 확립하고 숙달하고 잘 시작했습니다. 그럼에도 불구하고 나에게는 남을 해치고자 함(vihesā)이 내 마음을 사로잡아 머물러 있습니다.' 그에게 '그렇게 말하지 마십시오. 존자여, 그렇게 말하지 마십시오. 세존을 비방하지 마십시오... (중략) ... 도반이여, 실로 연민을 통한 심해탈은 남을 해치고자 함에서 벗어나는 길이기 때문입니다'라고 말해주어야 합니다.

‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā…pe… atha ca pana me arati cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So – ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca…pe… nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso aratiyā, yadidaṃ muditācetovimuttī’ti.

도반들이여, 여기 비구가 이와 같이 말한다고 합시다. '나는 함께 기뻐함(muditā)을 통한 심해탈을 닦고... (중략) ... 그럼에도 불구하고 나에게는 불만(arati)이 내 마음을 사로잡아 머물러 있습니다.' 그에게 '그렇게 말하지 마십시오. 존자여, 그렇게 말하지 마십시오... (중략) ... 도반이여, 실로 함께 기뻐함을 통한 심해탈은 불만에서 벗어나는 길이기 때문입니다'라고 말해주어야 합니다.

‘‘Idha [Pg.239] panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā…pe… atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So – ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca…pe… nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, rāgassa yadidaṃ upekkhācetovimuttī’ti.

도반들이여, 여기 비구가 이와 같이 말한다고 합시다. '나는 평온(upekkhā)을 통한 심해탈을 닦고... (중략) ... 그럼에도 불구하고 나에게는 탐욕(rāgo)이 내 마음을 사로잡아 머물러 있습니다.' 그에게 '그렇게 말하지 마십시오. 존자여, 그렇게 말하지 마십시오... (중략) ... 도반이여, 실로 평온을 통한 심해탈은 탐욕에서 벗어나는 길이기 때문입니다'라고 말해주어야 합니다.

‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā…pe… atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ hotī’ti. So – ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca…pe… nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, sabbanimittānaṃ yadidaṃ animittā cetovimuttī’ti.

도반들이여, 여기 비구가 이와 같이 말한다고 합시다. '나는 표상 없는(animittā) 심해탈을 닦고... (중략) ... 그럼에도 불구하고 나의 식(識)은 표상을 따르고 있습니다.' 그에게 '그렇게 말하지 마십시오. 존자여, 그렇게 말하지 마십시오... (중략) ... 도반이여, 실로 표상 없는 심해탈은 모든 표상에서 벗어나는 길이기 때문입니다'라고 말해주어야 합니다.

‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘asmīti kho me vigataṃ, ayamahamasmīti na samanupassāmi, atha ca pana me vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So – ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ asmīti vigate ayamahamasmīti asamanupassato. Atha ca panassa vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, vicikicchākathaṃkathāsallassa, yadidaṃ asmimānasamugghāṭo’ti. Ime cha dhammā duppaṭivijjhā.

도반들이여, 여기 비구가 이와 같이 말한다고 합시다. '나라는 생각(자만)이 사라졌고, 이것이 나다라고 보지 않습니다. 그럼에도 불구하고 나에게는 의심이라는 화살이 내 마음을 사로잡아 머물러 있습니다.' 그에게 '그렇게 말하지 마십시오. 존자여, 그렇게 말하지 마십시오. 세존을 비방하지 마십시오. 세존을 비방하는 것은 좋지 않습니다. 세존께서는 그렇게 말씀하시지 않았을 것입니다. 도반이여, 나라는 생각이 사라졌고 이것이 나다라고 보지 않는데도, 그에게 의심이라는 화살이 마음을 사로잡아 머물러 있을 것이라는 말은 근거가 없고 있을 수 없는 일입니다. 그러한 일은 존재하지 않습니다. 도반이여, 실로 나라는 자만(asmimāna)을 뿌리 뽑는 것이 의심이라는 화살에서 벗어나는 길이기 때문입니다'라고 말해주어야 합니다. 이들 여섯 가지 법은 통찰하기 어려운 것입니다.

(Ja) ‘‘katame cha dhammā uppādetabbā? Cha satatavihārā. Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Ime cha dhammā uppādetabbā.

일으켜야 할 여섯 가지 법은 무엇입니까? 여섯 가지 한결같은 머묾(六恒住)입니다. 도반들이여, 여기 비구는 눈으로 형색을 보고 기뻐하지도 않고 슬퍼하지도 않으며, 마음이 평온하고 마음 챙기고 알아차리며 머뭅니다. 귀로 소리를 듣고... (중략) ... 코로 냄새를 맡고... 혀로 맛을 보고... 몸으로 감촉을 느끼고... 마노로 법(대상)을 알고 나서 기뻐하지도 않고 슬퍼하지도 않으며, 마음이 평온하고 마음 챙기고 알아차리며 머뭅니다. 이들 여섯 가지 법은 일으켜야 합니다.

(Jha) ‘‘katame cha dhammā abhiññeyyā? Cha anuttariyāni – dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ, anussatānuttariyaṃ. Ime cha dhammā abhiññeyyā.

최상의 지혜로 알아야 할 여섯 가지 법은 무엇입니까? 여섯 가지 위없음(無上)입니다. 즉 위없는 봄, 위없는 들음, 위없는 얻음, 위없는 배움, 위없는 섬김, 위없는 기억함입니다. 이들 여섯 가지 법은 최상의 지혜로 알아야 합니다.

(Ña) ‘‘katame cha dhammā sacchikātabbā? Cha abhiññā – idhāvuso, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti. Āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ. Tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse[Pg.240]. Pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi pathaviyaṃ. Ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo. Imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.

실현해야 할 여섯 가지 법은 무엇인가? 여섯 가지 신통(abhiññā)이다. 도반들이여, 여기 수행자는 여러 가지 신통의 변화를 경험한다. 하나였다가 여럿이 되고, 여럿이었다가 하나가 된다. 나타나기도 하고 사라지기도 한다. 벽이나 담장이나 산을 아무런 장애 없이 마치 허공에서처럼 통과한다. 땅에서도 물에서처럼 솟구쳤다 잠기기를 반복한다. 물 위에서도 땅 위에서처럼 빠지지 않고 걸어간다. 허공에서도 날개 달린 새처럼 가부좌를 튼 채 날아다닌다. 이처럼 큰 신통력과 큰 위력을 가진 저 달과 해도 손으로 만지고 쓰다듬는다. 범천의 세상에 이르기까지 몸으로 자재함을 부린다.

‘‘Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca.

청정하고 인간의 능력을 넘어선 천이통(dibbā sota-dhātu)으로 천상의 소리와 인간의 소리, 멀리 있거나 가까이 있는 소리 모두를 듣는다.

‘‘Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti, sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti …pe… avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti.

다른 중생들, 다른 개인들의 마음을 자신의 마음으로 읽어 파악한다. 탐욕이 있는 마음은 탐욕이 있는 마음이라 꿰뚫어 알고... (중략) ...해탈하지 못한 마음은 해탈하지 못한 마음이라 꿰뚫어 안다.

‘‘So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ ekampi jātiṃ…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

그는 여러 가지 전생의 거처를 기억한다. 즉 한 번의 태어남부터... (중략) ...이와 같이 그 형태와 세세한 내용까지 포함하여 여러 가지 전생의 거처를 기억한다.

‘‘Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti …pe…

청정하고 인간의 능력을 넘어선 천안통(dibba-cakkhu)으로 중생들이 죽고 태어나는 것, 비천하고 고귀한 것, 아름답고 추한 것, 행복한 곳에 가거나 불행한 곳에 가는 것을 보며, 중생들이 지은 업에 따라가는 것을 꿰뚫어 안다.

‘‘Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime cha dhammā sacchikātabbā.

번뇌가 다하여 번뇌가 없는 마음의 해탈(cetovimutti)과 통찰을 통한 해탈(paññāvimutti)을 바로 현생에서 스스로 높은 지혜로 증득하여 성취하고 머문다. 이것들이 실현해야 할 여섯 가지 법이다.

‘‘Iti ime saṭṭhi dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā.

이와 같이 이 예순 가지 법은 참되고, 실제하며, 여여하고, 어긋남이 없으며, 다른 것이 아니다. 여래에 의해 바르게 깨달아진 것들이다.

Satta dhammā

일곱 가지 법

357. ‘‘Satta dhammā bahukārā…pe… satta dhammā sacchikātabbā.

357. 일곱 가지 법은 큰 도움이 되고... (중략) ...일곱 가지 법은 실현되어야 한다.

(Ka) ‘‘katame satta dhammā bahukārā? Satta ariyadhanāni – saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hiridhanaṃ, ottappadhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ. Ime satta dhammā bahukārā.

(가) 큰 도움이 되는 일곱 가지 법은 무엇인가? 일곱 가지 성스러운 재산(ariya-dhana)이니, 믿음의 재산, 계행의 재산, 부끄러움의 재산, 창피함의 재산, 배움의 재산, 베풂의 재산, 지혜의 재산이다. 이것들이 큰 도움이 되는 일곱 가지 법이다.

(Kha) ‘‘katame [Pg.241] satta dhammā bhāvetabbā? Satta sambojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo. Ime satta dhammā bhāvetabbā.

(나) 닦아야 할 일곱 가지 법은 무엇인가? 일곱 가지 깨달음의 요소(sambojjhaṅga)이니, 마음챙김의 깨달음 요소, 법을 간택하는 깨달음 요소, 정진의 깨달음 요소, 희열의 깨달음 요소, 편안함의 깨달음 요소, 삼매의 깨달음 요소, 평온의 깨달음 요소이다. 이것들이 닦아야 할 일곱 가지 법이다.

(Ga) ‘‘katame satta dhammā pariññeyyā? Satta viññāṇaṭṭhitiyo – santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.

(다) 철저히 알아야 할 일곱 가지 법은 무엇인가? 일곱 가지 알음알이의 머묾(viññāṇa-ṭṭhiti)이다. 도반들이여, 몸도 다르고 인식(saññā)도 다른 중생들이 있으니, 예를 들면 인간과 일부 천신들, 그리고 일부 타락한 존재(vinipātika)들이다. 이것이 첫 번째 알음알이의 머묾이다.

‘‘Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.

도반들이여, 몸은 다르지만 인식은 같은 중생들이 있으니, 예를 들면 초선천에 태어난 범중천(brahmakāyika)의 천신들이다. 이것이 두 번째 알음알이의 머묾이다.

‘‘Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti.

도반들이여, 몸은 같지만 인식이 다른 중생들이 있으니, 예를 들면 광음천(ābhassara)의 천신들이다. 이것이 세 번째 알음알이의 머묾이다.

‘‘Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catutthī viññāṇaṭṭhiti.

도반들이여, 몸도 같고 인식도 같은 중생들이 있으니, 예를 들면 변정천(subhakiṇha)의 천신들이다. 이것이 네 번째 알음알이의 머묾이다.

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā…pe… ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ pañcamī viññāṇaṭṭhiti.

도반들이여, 모든 면에서 물질에 대한 인식을 완전히 초월하여... (중략) ... '허공은 무한하다'고 하며 공무변처(ākāsānañcāyatana)에 도달한 중생들이다. 이것이 다섯 번째 알음알이의 머묾이다.

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti.

도반들이여, 모든 면에서 공무변처를 완전히 초월하여 '알음알이는 무한하다'고 하며 식무변처(viññāṇañcāyatana)에 도달한 중생들이다. 이것이 여섯 번째 알음알이의 머묾이다.

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṃ sattamī viññāṇaṭṭhiti. Ime satta dhammā pariññeyyā.

도반들이여, 모든 면에서 식무변처를 완전히 초월하여 '아무것도 없다'고 하며 무소유처(ākiñcaññāyatana)에 도달한 중생들이다. 이것이 일곱 번째 알음알이의 머묾이다. 이것들이 철저히 알아야 할 일곱 가지 법이다.

(Gha) ‘‘katame satta dhammā pahātabbā? Sattānusayā – kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo. Ime satta dhammā pahātabbā.

(라) 버려야 할 일곱 가지 법은 무엇인가? 일곱 가지 잠재성향(anusaya)이니, 감각적 욕망의 잠재성향, 분노의 잠재성향, 견해의 잠재성향, 의심의 잠재성향, 자만의 잠재성향, 존재에 대한 탐욕의 잠재성향, 무명의 잠재성향이다. 이것들이 버려야 할 일곱 가지 법이다.

(Ṅa) ‘‘katame satta dhammā hānabhāgiyā? Satta asaddhammā – idhāvuso, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto [Pg.242] hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti. Ime satta dhammā hānabhāgiyā.

(마) 쇠퇴에 속하는 일곱 가지 법은 무엇인가? 일곱 가지 사악한 법(asaddhamma)이다. 도반들이여, 여기 수행자는 믿음이 없고, 부끄러워할 줄 모르고, 창피해할 줄 모르고, 배움이 적고, 게으르고, 마음챙김을 놓치고, 지혜가 없다. 이것들이 쇠퇴에 속하는 일곱 가지 법이다.

(Ca) ‘‘katame satta dhammā visesabhāgiyā? Satta saddhammā – idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hoti. Ime satta dhammā visesabhāgiyā.

(바) 뛰어남에 속하는 일곱 가지 법은 무엇인가? 일곱 가지 선한 법(saddhamma)이다. 도반들이여, 여기 수행자는 믿음이 있고, 부끄러워할 줄 알고, 창피해할 줄 알고, 많이 배우고, 정진을 시작하며, 마음챙김이 확립되어 있고, 지혜를 갖추고 있다. 이것들이 뛰어남에 속하는 일곱 가지 법이다.

(Cha) ‘‘katame satta dhammā duppaṭivijjhā? Satta sappurisadhammā – idhāvuso, bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaññū ca. Ime satta dhammā duppaṭivijjhā.

(사) 통찰하기 어려운 일곱 가지 법은 무엇인가? 일곱 가지 참사람의 법(sappurisa-dhamma)이다. 도반들이여, 여기 수행자는 법을 알고(dhammaññū), 의미를 알고(atthaññū), 자신을 알고(attaññū), 절도를 알고(mattaññū), 때를 알고(kālaññū), 회중을 알고(parisaññū), 사람을 안다(puggalaññū). 이것들이 통찰하기 어려운 일곱 가지 법이다.

(Ja) ‘‘katame satta dhammā uppādetabbā? Satta saññā – aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā. Ime satta dhammā uppādetabbā.

(아) 생겨나게 해야 할 일곱 가지 법은 무엇인가? 일곱 가지 인식(saññā)이니, 무상의 인식, 무아의 인식, 부정의 인식, 재난의 인식, 버림의 인식, 이욕의 인식, 소멸의 인식이다. 이것들이 생겨나게 해야 할 일곱 가지 법이다.

(Jha) ‘‘katame satta dhammā abhiññeyyā? Satta niddasavatthūni – idhāvuso, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti, āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā tibbacchando hoti, āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyatiñca icchāvinaye avigatapemo. Paṭisallāne tibbacchando hoti, āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Vīriyāramme tibbacchando hoti, āyatiñca vīriyāramme avigatapemo. Satinepakke tibbacchando hoti, āyatiñca satinepakke avigatapemo. Diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti, āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo. Ime satta dhammā abhiññeyyā.

(자) 높은 지혜로 알아야 할 일곱 가지 법은 무엇인가? 일곱 가지 칭송받을 만한 토대(niddasa-vatthu)이다. 도반들이여, 여기 수행자는 계율을 지키는 데 강한 의욕을 가지고 미래에도 계율을 지키는 것에 변치 않는 애정을 품는다. 법을 깊이 고찰하는 데 강한 의욕을 가지고 미래에도 법을 고찰하는 것에 변치 않는 애정을 품는다. 욕망을 제어하는 데 강한 의욕을 가지고 미래에도 욕망을 제어하는 것에 변치 않는 애정을 품는다. 홀로 머물러 선정에 드는 데 강한 의욕을 가지고 미래에도 홀로 머무는 것에 변치 않는 애정을 품는다. 정진을 시작하는 데 강한 의욕을 가지고 미래에도 정진을 시작하는 것에 변치 않는 애정을 품는다. 마음챙김과 슬기를 갖추는 데 강한 의욕을 가지고 미래에도 마음챙김과 슬기를 갖추는 것에 변치 않는 애정을 품는다. 견해를 통찰하는 데 강한 의욕을 가지고 미래에도 견해를 통찰하는 것에 변치 않는 애정을 품는다. 이것들이 높은 지혜로 알아야 할 일곱 가지 법이다.

(Ña) ‘‘katame satta dhammā sacchikātabbā? Satta khīṇāsavabalāni – idhāvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yaṃpāvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti – ‘khīṇā me āsavā’ti.

(물음) 어떠한 일곱 가지 법이 실현되어야 합니까? (답) 아라한(번뇌를 다한 자)의 일곱 가지 힘입니다. 도반들이여, 여기 아라한인 비구는 모든 형성된 것들을 무상하다고 있는 그대로 바른 지혜로써 잘 관찰합니다. 도반들이여, 아라한인 비구가 모든 형성된 것들을 무상하다고 있는 그대로 바른 지혜로써 잘 관찰하는 이것이 아라한인 비구의 힘이니, 이 힘에 의지하여 아라한인 비구는 '나에게 번뇌는 다했다'라고 번뇌의 멸진을 확신합니다.

‘‘Puna [Pg.243] caparaṃ, āvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yaṃpāvuso…pe… ‘khīṇā me āsavā’ti.

도반들이여, 다시 또 아라한인 비구는 감각적 욕망들을 숯불 구덩이와 같다고 있는 그대로 바른 지혜로써 잘 관찰합니다. 도반들이여, ... (중략) ... '나에게 번뇌는 다했다'라고 확신합니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṃ cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ vivekaṭṭhaṃ nekkhammābhirataṃ byantībhūtaṃ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi. Yaṃpāvuso…pe… ‘khīṇā me āsavā’ti.

도반들이여, 다시 또 아라한인 비구의 마음은 원리(열반)로 기울고, 원리로 향하고, 원리로 굽어 있으며, 원리에 머물고, 출리에 즐거워하며, 모든 번뇌의 근원이 되는 법들로부터 완전히 벗어나 있습니다. 도반들이여, ... (중략) ... '나에게 번뇌는 다했다'라고 확신합니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā. Yaṃpāvuso…pe… ‘khīṇā me āsavā’ti.

도반들이여, 다시 또 아라한인 비구는 네 가지 마음챙김의 확립(사념처)을 닦았고 잘 닦았습니다. 도반들이여, ... (중략) ... '나에게 번뇌는 다했다'라고 확신합니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Yaṃpāvuso…pe… ‘khīṇā me āsavā’ti.

도반들이여, 다시 또 아라한인 비구는 다섯 가지 기능(오근)을 닦았고 잘 닦았습니다. 도반들이여, ... (중략) ... '나에게 번뇌는 다했다'라고 확신합니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno satta bojjhaṅgā bhāvitā honti subhāvitā. Yaṃpāvuso…pe… ‘khīṇā me āsavā’ti.

도반들이여, 다시 또 아라한인 비구는 일곱 가지 깨달음의 요소(칠각지)를 닦았고 잘 닦았습니다. 도반들이여, ... (중략) ... '나에게 번뇌는 다했다'라고 확신합니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito. Yaṃpāvuso, khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti – ‘khīṇā me āsavā’ti. Ime satta dhammā sacchikātabbā.

도반들이여, 다시 또 아라한인 비구는 성스러운 여덟 가지 구성 요소가 있는 길(팔정도)을 닦았고 잘 닦았습니다. 도반들이여, 아라한인 비구가 성스러운 여덟 가지 구성 요소가 있는 길을 닦았고 잘 닦은 이것 또한 아라한인 비구의 힘이니, 이 힘에 의지하여 아라한인 비구는 '나에게 번뇌는 다했다'라고 번뇌의 멸진을 확신합니다. 이상의 일곱 가지 법이 실현되어야 할 것들입니다.

‘‘Itime sattati dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā.

이와 같이 이 일흔 가지 법들은 사실이며, 실재이며, 그러하며, 틀림이 없으며, 다르지 않은 것으로서 여래에 의해 바르게 깨달아진 것입니다.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

첫 번째 송경(誦經) 단락이 끝났다.

Aṭṭha dhammā

여덟 가지 법

358. ‘‘Aṭṭha dhammā bahukārā…pe… aṭṭha dhammā sacchikātabbā.

358. 여덟 가지 법은 많은 도움이 되고 ... (중략) ... 여덟 가지 법은 실현되어야 합니다.

(Ka) ‘‘katame aṭṭha dhammā bahukārā? Aṭṭha hetū aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya [Pg.244] vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattanti. Katame aṭṭha? Idhāvuso, bhikkhu satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ, yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti pemañca gāravo ca. Ayaṃ paṭhamo hetu paṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya. Paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

(물음) 어떠한 여덟 가지 법이 많은 도움이 됩니까? (답) 여덟 가지 원인과 여덟 가지 조건이 있으니, 이는 성스러운 삶(청정범행)의 시작인 아직 얻지 못한 지혜를 얻게 하고, 이미 얻은 지혜를 더욱 증장시키고 광대하게 하며 수행을 완성하게 하는 데 도움이 됩니다. 그 여덟 가지는 무엇입니까? 도반들이여, 여기 비구는 스승이나 혹은 스승의 위치에 있는 동료 수행자를 의지하여 머무는데, 그에 대해 강한 히리(양심)와 오따빠(수치심)가 확립되어 있고 사랑과 존경심이 있습니다. 이것이 성스러운 삶의 시작인 아직 얻지 못한 지혜를 얻게 하고, 이미 얻은 지혜를 더욱 증장시키고 광대하게 하며 수행을 완성하게 하는 데 도움이 되는 첫 번째 원인이자 첫 번째 조건입니다.

‘‘Taṃ kho pana satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ, yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti pemañca gāravo ca. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati – ‘idaṃ, bhante, kathaṃ? Imassa ko attho’ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānī karonti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Ayaṃ dutiyo hetu dutiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya, vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

그는 그 스승이나 혹은 스승의 위치에 있는 동료 수행자를 의지하여 머물며, 때때로 그들에게 다가가서 '존자시여, 이것은 어떠합니까? 이 구절의 뜻은 무엇입니까?'라고 묻고 탐구합니다. 그러면 그 존자들은 드러나지 않은 것을 드러내 주고, 분명하지 않은 것을 분명하게 해주며, 여러 가지 의심스러운 법들에 대해 의심을 제거해 줍니다. 이것이 지혜를 얻고 증장시키는 데 도움이 되는 두 번째 원인이자 두 번째 조건입니다.

‘‘Taṃ kho pana dhammaṃ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti – kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. Ayaṃ tatiyo hetu tatiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

그는 그 법을 듣고 두 가지 멀어짐, 즉 몸의 멀어짐과 마음의 멀어짐을 성취합니다. 이것이 지혜를 얻고 증장시키는 데 도움이 되는 세 번째 원인이자 세 번째 조건입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṃ catuttho hetu catuttho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

도반들이여, 다시 또 비구는 계율을 갖추고, 빠띠목카(별해탈계)의 단속으로 단속하며 머물고, 행실과 사귀는 곳을 구족하며, 아주 작은 허물에서도 두려움을 보며 학습계율을 받아 지녀 수행합니다. 이것이 지혜를 얻고 증장시키는 데 도움이 되는 네 번째 원인이자 네 번째 조건입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā [Pg.245] paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ayaṃ pañcamo hetu pañcamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

도반들이여, 다시 또 비구는 많이 듣고(다문), 들은 것을 기억하고, 들은 것을 쌓아 올립니다. 시작도 훌륭하고 중간도 훌륭하고 끝도 훌륭하며, 의미와 표현을 갖추고, 전적으로 원만하고 순결한 성스러운 삶을 천명하는 그러한 법들을 많이 듣고 암기하며, 말로 익히고 마음으로 고찰하며 견해로써 잘 꿰뚫어 압니다. 이것이 지혜를 얻고 증장시키는 데 도움이 되는 다섯 번째 원인이자 다섯 번째 조건입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayaṃ chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

도반들이여, 다시 또 비구는 해로운 법들을 버리고 유익한 법들을 구족하기 위해 정진을 시작하여 머무니, 힘이 있고 굳건한 용맹이 있으며 유익한 법들에 대해 책임을 놓지 않습니다. 이것이 지혜를 얻고 증장시키는 데 도움이 되는 여섯 번째 원인이자 여섯 번째 조건입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato. Cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Ayaṃ sattamo hetu sattamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

도반들이여, 다시 또 비구는 마음챙김(사띠)이 있고 최상의 마음챙김과 슬기를 구족하여, 오래전에 행한 일이나 오래전에 말한 것조차도 잘 기억하고 상기해 냅니다. 이것이 성스러운 삶의 시작인 아직 얻지 못한 지혜를 얻게 하고, 이미 얻은 지혜를 더욱 증장시키고 광대하게 하며 수행을 완성하게 하는 데 도움이 되는 일곱 번째 원인이자 일곱 번째 조건입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu, udayabbayānupassī viharati – ‘iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo; iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṃ samudayo iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo; iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Ayaṃ aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati. Ime aṭṭha dhammā bahukārā.

다시 또 도반들이여, 비구는 다섯 가지 취착의 무더기(오취온)에서 생겨남과 사라짐을 관찰하며 머뭅니다. ‘이것이 물질이다, 이것이 물질의 일어남이다, 이것이 물질의 사라짐이다. 이것이 느낌이다, 이것이 느낌의 일어남이다, 이것이 느낌의 사라짐이다. 이것이 인식이다, 이것이 인식의 일어남이다, 이것이 인식의 사라짐이다. 이것이 형성들이다, 이것이 형성들의 일어남이다, 이것이 형성들의 사라짐이다. 이것이 아르마리다, 이것이 아르마리의 일어남이다, 이것이 아르마리의 사라짐이다’라고 관찰합니다. 이것이 거룩한 수행의 시작이 되는 지혜를 아직 얻지 못한 자는 얻게 하고, 이미 얻은 자는 더욱 증장시키고 광대하게 하며 닦아서 성취하게 하는 여덟 번째 원인이자 조건입니다. 이들 여덟 가지 법은 많은 도움이 됩니다.

(Kha) ‘‘katame aṭṭha dhammā bhāvetabbā? Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā.

(나) 닦아야 할 여덟 가지 법은 무엇입니까? 성스러운 여덟 가지 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해, 바른 사유, 바른 말, 바른 행위, 바른 생계, 바른 정진, 바른 마음챙김, 바른 삼매입니다. 이들 여덟 가지 법을 닦아야 합니다.

(Ga) ‘‘katame aṭṭha dhammā pariññeyyā? Aṭṭha lokadhammā – lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṃsā ca, sukhañca, dukkhañca. Ime aṭṭha dhammā pariññeyyā.

(다) 철저히 알아야 할 여덟 가지 법은 무엇입니까? 여덟 가지 세상의 법(세간법)이니, 얻음과 얻지 못함, 명성과 명성 없음, 비난과 칭찬, 즐거움과 괴로움입니다. 이들 여덟 가지 법을 철저히 알아야 합니다.

(Gha) ‘‘katame [Pg.246] aṭṭha dhammā pahātabbā? Aṭṭha micchattā – micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi. Ime aṭṭha dhammā pahātabbā.

(라) 버려야 할 여덟 가지 법은 무엇입니까? 여덟 가지 그릇됨이니, 그릇된 견해, 그릇된 사유, 그릇된 말, 그릇된 행위, 그릇된 생계, 그릇된 정진, 그릇된 마음챙김, 그릇된 삼매입니다. 이들 여덟 가지 법을 버려야 합니다.

(Ṅa) ‘‘katame aṭṭha dhammā hānabhāgiyā? Aṭṭha kusītavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti, tassa evaṃ hoti – ‘kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu.

(마) 쇠퇴로 이끄는 여덟 가지 법은 무엇입니까? 여덟 가지 게으름의 근거입니다. 도반들이여, 여기 비구에게 해야 할 일이 생겼을 때, 그는 이렇게 생각합니다. ‘내가 해야 할 일이 생길 것이다. 그러나 일을 하면 내 몸이 피곤해질 것이다. 자, 이제 나는 누워야겠다.’ 그래서 그는 눕고, 아직 도달하지 못한 것에 도달하기 위해, 아직 얻지 못한 것을 얻기 위해, 아직 깨닫지 못한 것을 깨닫기 위해 정진을 시작하지 않습니다. 이것이 첫 번째 게으름의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati…pe… idaṃ dutiyaṃ kusītavatthu.

다시 또 도반들이여, 비구가 일을 마쳤을 때, 그는 이렇게 생각합니다. ‘나는 일을 마쳤다. 그런데 일을 하느라 내 몸이 피곤하다. 자, 이제 나는 누워야겠다.’ 그래서 그는 눕고, 정진을 시작하지 않습니다. …이것이 두 번째 게으름의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati…pe… idaṃ tatiyaṃ kusītavatthu.

다시 또 도반들이여, 비구가 길을 가야 할 때, 그는 이렇게 생각합니다. ‘내가 길을 가야 할 것이다. 그런데 길을 가면 내 몸이 피곤해질 것이다. 자, 이제 나는 누워야겠다.’ 그래서 그는 눕고, 정진을 시작하지 않습니다. …이것이 세 번째 게으름의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati…pe… idaṃ catutthaṃ kusītavatthu.

다시 또 도반들이여, 비구가 길을 가고 난 뒤에, 그는 이렇게 생각합니다. ‘나는 길을 갔다. 그런데 길을 가느라 내 몸이 피곤하다. 자, 이제 나는 누워야겠다.’ 그래서 그는 눕고, 정진을 시작하지 않습니다. …이것이 네 번째 게으름의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo kilanto akammañño, handāhaṃ nipajjāmī’ti…pe… idaṃ pañcamaṃ kusītavatthu.

다시 또 도반들이여, 비구가 마을이나 성읍으로 탁발을 하러 갔으나 거칠거나 좋은 음식을 충분히 얻지 못했을 때, 그는 이렇게 생각합니다. ‘나는 마을이나 성읍으로 탁발을 하러 갔으나 거칠거나 좋은 음식을 충분히 얻지 못했다. 그러니 내 몸은 피곤하고 일을 하기에 적당하지 않다. 자, 이제 나는 누워야겠다.’ …이것이 다섯 번째 게으름의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa [Pg.247] vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo garuko akammañño, māsācitaṃ maññe, handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati…pe… idaṃ chaṭṭhaṃ kusītavatthu.

다시 또 도반들이여, 비구가 마을이나 성읍으로 탁발을 하러 가서 거칠거나 좋은 음식을 충분히 얻었을 때, 그는 이렇게 생각합니다. ‘나는 마을이나 성읍으로 탁발을 하러 가서 거칠거나 좋은 음식을 충분히 얻었다. 그러니 내 몸은 무겁고 일을 하기에 적당하지 않아 마치 물에 젖은 콩자루처럼 느껴진다. 자, 이제 나는 누워야겠다.’ 그래서 그는 눕고 …이것이 여섯 번째 게으름의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho, tassa evaṃ hoti – ‘uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho atthi kappo nipajjituṃ, handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati…pe… idaṃ sattamaṃ kusītavatthu.

다시 또 도반들이여, 비구에게 약간의 병이 생겼을 때, 그는 이렇게 생각합니다. ‘내게 약간의 병이 생겼으니 누워 있는 것이 마땅하다. 자, 이제 나는 누워야겠다.’ 그래서 그는 눕고 …이것이 일곱 번째 게으름의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gilānāvuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gilānāvuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa me kāyo dubbalo akammañño, handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati…pe… idaṃ aṭṭhamaṃ kusītavatthu. Ime aṭṭha dhammā hānabhāgiyā.

다시 또 도반들이여, 비구가 병에서 회복한 지 얼마 되지 않았을 때, 그는 이렇게 생각합니다. ‘나는 병에서 회복한 지 얼마 되지 않았다. 그러니 내 몸은 약하고 일을 하기에 적당하지 않다. 자, 이제 나는 누워야겠다.’ 그래서 그는 눕고 …이것이 여덟 번째 게으름의 근거입니다. 이들 여덟 가지 법은 쇠퇴로 이끄는 것들입니다.

(Ca) ‘‘katame aṭṭha dhammā visesabhāgiyā? Aṭṭha ārambhavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti, tassa evaṃ hoti – ‘kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ paṭhamaṃ ārambhavatthu.

(바) 특별한 성취로 이끄는 여덟 가지 법은 무엇입니까? 여덟 가지 정진의 근거입니다. 도반들이여, 여기 비구에게 해야 할 일이 생겼을 때, 그는 이렇게 생각합니다. ‘내가 해야 할 일이 생길 것이다. 그런데 일을 하는 동안에는 부처님들의 가르침에 주의를 기울이기가 쉽지 않을 것이다. 그러니 자, 이제 나는 아직 도달하지 못한 것에 도달하기 위해, 아직 얻지 못한 것을 얻기 위해, 아직 깨닫지 못한 것을 깨닫기 위해 정진을 시작하겠다.’ 그래서 그는 아직 도달하지 못한 것에 도달하기 위해, 아직 얻지 못한 것을 얻기 위해, 아직 깨닫지 못한 것을 깨닫기 위해 정진을 시작합니다. 이것이 첫 번째 정진의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho panāhaṃ karonto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… idaṃ dutiyaṃ ārambhavatthu.

다시 또 도반들이여, 비구가 어떤 일을 마쳤을 때, 그는 이렇게 생각합니다. ‘나는 일을 마쳤다. 그런데 일을 하는 동안에는 부처님들의 가르침에 주의를 기울일 수가 없었다. 그러니 자, 이제 나는 정진을 시작하겠다.’ …이것이 두 번째 정진의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… idaṃ tatiyaṃ ārambhavatthu.

다시 또 도반들이여, 비구가 길을 가야 할 때, 그는 이렇게 생각합니다. ‘내가 길을 가야 할 것이다. 그런데 길을 가는 동안에는 부처님들의 가르침에 주의를 기울이기가 쉽지 않을 것이다. 그러니 자, 이제 나는 정진을 시작하겠다.’ …이것이 세 번째 정진의 근거입니다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho panāhaṃ gacchanto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… idaṃ catutthaṃ ārambhavatthu.

“도반들이여, 다시 또 다른 것으로, 비구는 길을 가고 있습니다. 그 비구에게 이런 생각이 듭니다. ‘나는 참으로 길을 왔다. 길을 오면서 나는 부처님들의 가르침을 마음에 새길 수가 없었다. 자, 이제 나는 정진을 시작하리라.’ … (중략) … 이것이 네 번째 정진의 근거입니다.”

‘‘Puna [Pg.248] caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… idaṃ pañcamaṃ ārambhavatthu.

“도반들이여, 다시 또 다른 것으로, 비구가 마을이나 시골로 탁발을 나갔으나 거칠거나 미묘한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻지 못했습니다. 그에게 이런 생각이 듭니다. ‘나는 마을이나 시골로 탁발을 나갔으나 거칠거나 미묘한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻지 못했다. 그러나 그 덕분에 내 몸은 가볍고 정진하기에 적당하다. 자, 이제 나는 정진을 시작하리라.’ … (중략) … 이것이 다섯 번째 정진의 근거입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… idaṃ chaṭṭhaṃ ārambhavatthu.

“도반들이여, 다시 또 다른 것으로, 비구가 마을이나 시골로 탁발을 나가 거칠거나 미묘한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻었습니다. 그에게 이런 생각이 듭니다. ‘나는 마을이나 시골로 탁발을 나가 거칠거나 미묘한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻었다. 내 몸은 힘이 있고 정진하기에 적당하다. 자, 이제 나는 정진을 시작하리라.’ … (중략) … 이것이 여섯 번째 정진의 근거입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti – ‘uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ me ābādho pavaḍḍheyya, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… idaṃ sattamaṃ ārambhavatthu.

“도반들이여, 다시 또 다른 것으로, 비구에게 사소한 병이 생겼습니다. 그에게 이런 생각이 듭니다. ‘나에게 사소한 병이 생겼다. 이 병이 더 심해질 수도 있는 법이다. 자, 이제 나는 정진을 시작하리라.’ … (중략) … 이것이 일곱 번째 정진의 근거입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ me ābādho paccudāvatteyya, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ aṭṭhamaṃ ārambhavatthu. Ime aṭṭha dhammā visesabhāgiyā.

“도반들이여, 다시 또 다른 것으로, 비구가 병에서 회복되었습니다. 병에서 회복된 지 얼마 되지 않았을 때 그에게 이런 생각이 듭니다. ‘나는 병에서 회복되었으나 회복된 지 얼마 되지 않았다. 이 병이 다시 도질 수도 있는 법이다. 자, 이제 나는 아직 도달하지 못한 것에 도달하기 위해, 얻지 못한 것을 얻기 위해, 깨닫지 못한 것을 깨닫기 위해 정진을 시작하리라.’ 그는 아직 도달하지 못한 것에 도달하기 위해, 얻지 못한 것을 얻기 위해, 깨닫지 못한 것을 깨닫기 위해 정진을 시작합니다. 이것이 여덟 번째 정진의 근거입니다. 이 여덟 가지 법은 수승한 부분이 있는 법들입니다.”

(Cha) ‘‘katame aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā? Aṭṭha akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya. Idhāvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo nirayaṃ upapanno hoti. Ayaṃ paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“(라) 통찰하여 알기 어려운 여덟 가지 법은 무엇입니까? 청정범행을 닦기에 적절하지 않은 여덟 가지 때(비시기)와 기회가 아닌 때(비기회)입니다. 도반들이여, 여기 세상에 아라한이시며 정등각자이신 여래께서 출현하셨고, 번뇌를 가라앉히고 열반으로 인도하며 깨달음으로 이끌고 선서께서 선포하신 법이 설해지고 있습니다. 그러나 이 사람은 지옥에 태어났습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적절하지 않은 첫 번째 기회가 아닌 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī [Pg.249] sugatappavedito, ayañca puggalo tiracchānayoniṃ upapanno hoti. Ayaṃ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“도반들이여, 다시 또 다른 것으로, 여래께서 세상에 출현하셨고, 번뇌를 가라앉히고 열반으로 인도하며 깨달음으로 이끌고 선서께서 선포하신 법이 설해지고 있습니다. 그러나 이 사람은 축생의 모태에 태어났습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적절하지 않은 두 번째 기회가 아닌 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ…pe… pettivisayaṃ upapanno hoti. Ayaṃ tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“도반들이여, 다시 또 다른 것으로, … (중략) … 아귀의 영역에 태어났습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적절하지 않은 세 번째 기회가 아닌 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ…pe… aññataraṃ dīghāyukaṃ devanikāyaṃ upapanno hoti. Ayaṃ catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“도반들이여, 다시 또 다른 것으로, … (중략) … 어떤 장수하는 신들의 무리에 태어났습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적절하지 않은 네 번째 기회가 아닌 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ…pe… paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhesu aviññātāresu, yattha natthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. Ayaṃ pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“도반들이여, 다시 또 다른 것으로, … (중략) … 변방 지역의 지혜 없는 야만인들 사이에 태어났습니다. 그곳은 비구나 비구니, 청신사나 청신녀가 다닐 수 없는 곳입니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적절하지 않은 다섯 번째 기회가 아닌 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ…pe… ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano – ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṃ chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“도반들이여, 다시 또 다른 것으로, … (중략) … 이 사람은 중앙 지역에 태어났으나, 사된 견해를 가지고 전도된 지각을 가졌습니다. ‘보시한 것도 없고, 공양 올린 것도 없으며, 제사 지낸 것도 없다. 선악업의 과보도 없으며, 이 세상도 없고 저 세상도 없다. 어머니도 없고 아버지도 없으며, 화생하는 중생도 없다. 세상에는 바르게 도달하고 바르게 수행하여 이 세상과 저 세상을 스스로 최상의 지혜로 알고 깨달아 선포하는 사문·바라문도 없다’라고 생각합니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적절하지 않은 여섯 번째 기회가 아닌 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ…pe… ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti duppañño jaḷo eḷamūgo, nappaṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṃ. Ayaṃ sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

“도반들이여, 다시 또 다른 것으로, … (중략) … 이 사람은 중앙 지역에 태어났으나, 지혜가 없고 어리석으며 벙어리와 같아서, 잘 설해진 법과 잘못 설해진 법의 의미를 알 능력이 없습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적절하지 않은 일곱 번째 기회가 아닌 때입니다.”

‘‘Puna caparaṃ…pe… ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo, paṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṃ. Ayaṃ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Ime aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā.

“도반들이여, 다시 또 다른 것으로, … (중략) … 여래께서 세상에 출현하지 않으셨고 선서께서 선포하신 법도 설해지지 않았습니다. 그러나 이 사람은 중앙 지역에 태어났고, 지혜가 있으며 어리석지 않고 벙어리와 같지 않아서 잘 설해진 법과 잘못 설해진 법의 의미를 알 능력이 있습니다. 이것이 청정범행을 닦기에 적절하지 않은 여덟 번째 기회가 아닌 때입니다. 이 여덟 가지 법은 통찰하여 알기 어렵습니다.”

(Ja) ‘‘katame aṭṭha dhammā uppādetabbā? Aṭṭha mahāpurisavitakkā – appicchassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassa. Santuṭṭhassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassa. Pavivittassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassa. Āraddhavīriyassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo kusītassa. Upaṭṭhitasatissāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissa. Samāhitassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo asamāhitassa[Pg.250]. Paññavato ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassa. Nippapañcassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo papañcārāmassāti ime aṭṭha dhammā uppādetabbā.

“(마) 일으켜야 할 여덟 가지 법은 무엇입니까? 대인(大人)의 여덟 가지 생각입니다. 이 법은 욕심이 적은 자를 위한 것이지, 욕심이 많은 자를 위한 것이 아닙니다. 이 법은 만족할 줄 아는 자를 위한 것이지, 만족할 줄 모르는 자를 위한 것이 아닙니다. 이 법은 홀로 있기를 즐기는 자를 위한 것이지, 무리 짓기를 즐기는 자를 위한 것이 아닙니다. 이 법은 정진하는 자를 위한 것이지, 게으른 자를 위한 것이 아닙니다. 이 법은 마음챙김이 확립된 자를 위한 것이지, 마음챙김을 놓친 자를 위한 것이 아닙니다. 이 법은 삼매에 든 자를 위한 것이지, 삼매에 들지 못한 자를 위한 것이 아닙니다. 이 법은 지혜로운 자를 위한 것이지, 지혜 없는 자를 위한 것이 아닙니다. 이 법은 희론이 없는 자를 위한 것이지, 희론을 즐기는 자를 위한 것이 아닙니다. 이것들이 일으켜야 할 여덟 가지 법입니다.”

(Jha) ‘‘katame aṭṭha dhammā abhiññeyyā? Aṭṭha abhibhāyatanāni – ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti – evaṃsaññī hoti. Idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.

“(바) 최상의 지혜로 알아야 할 여덟 가지 법은 무엇입니까? 여덟 가지 지배의 영역(abhibhāyatana)입니다. 어떤 사람은 안으로 색(rūpa)을 인식하면서, 밖으로 아름답거나 추한 한정된 색들을 봅니다. ‘그것들을 제압하여 나는 알고 나는 본다’라고 이와 같이 인식합니다. 이것이 첫 번째 지배의 영역입니다.”

‘‘Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti – evaṃsaññī hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

“어떤 사람은 안으로 색을 인식하면서, 밖으로 아름답거나 추한 무량한 색들을 봅니다. ‘그것들을 제압하여 나는 알고 나는 본다’라고 이와 같이 인식합니다. 이것이 두 번째 지배의 영역입니다.”

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

안으로 색(色)에 대한 인식이 없으면서 어떤 이는 밖으로 작고 아름답거나 추한 색들을 본다. ‘그것들을 압도하여 나는 알고 본다’라고 이와 같이 인식한다. 이것이 세 번째 아비바야타나(이겨내는 영역)이다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ.

안으로 색에 대한 인식이 없으면서 어떤 이는 밖으로 무량하고 아름답거나 추한 색들을 본다. ‘그것들을 압도하여 나는 알고 본다’라고 이와 같이 인식한다. 이것이 네 번째 아비바야타나이다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ, evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ.

안으로 색에 대한 인식이 없으면서 어떤 이는 밖으로 푸른색, 푸른 빛깔, 푸른 모습, 푸른 광택을 띤 색들을 본다. 마치 푸른 아마꽃이 푸르고 푸른 빛깔이며 푸른 모습이고 푸른 광택을 띤 것과 같으며, 혹은 양면이 매끄러운 바라나시 옷감이 푸르고 푸른 빛깔이며 푸른 모습이고 푸른 광택을 띤 것과 같다. 이와 같이 안으로 색에 대한 인식이 없으면서 어떤 이는 밖으로 푸른색, 푸른 빛깔, 푸른 모습, 푸른 광택을 띤 색들을 본다. ‘그것들을 압도하여 나는 알고 본다’라고 이와 같이 인식한다. 이것이 다섯 번째 아비바야타나이다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ [Pg.251] ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ, evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ.

안으로 색에 대한 인식이 없으면서 어떤 이는 밖으로 노란색, 노란 빛깔, 노란 모습, 노란 광택을 띤 색들을 본다. 마치 노란 카니카라 꽃이 노랗고 노란 빛깔이며 노란 모습이고 노란 광택을 띤 것과 같으며, 혹은 양면이 매끄러운 바라나시 옷감이 노랗고 노란 빛깔이며 노란 모습이고 노란 광택을 띤 것과 같다. 이와 같이 안으로 색에 대한 인식이 없으면서 어떤 이는 밖으로 노란색, 노란 빛깔, 노란 모습, 노란 광택을 띤 색들을 본다. ‘그것들을 압도하여 나는 알고 본다’라고 이와 같이 인식한다. 이것이 여섯 번째 아비바야타나이다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.

안으로 색에 대한 인식이 없으면서 어떤 이는 밖으로 붉은색, 붉은 빛깔, 붉은 모습, 붉은 광택을 띤 색들을 본다. 마치 붉은 반두지바카 꽃이 붉고 붉은 빛깔이며 붉은 모습이고 붉은 광택을 띤 것과 같으며, 혹은 양면이 매끄러운 바라나시 옷감이 붉고 붉은 빛깔이며 붉은 모습이고 붉은 광택을 띤 것과 같다. 이와 같이 안으로 색에 대한 인식이 없으면서 어떤 이는 밖으로 붉은색, 붉은 빛깔, 붉은 모습, 붉은 광택을 띤 색들을 본다. ‘그것들을 압도하여 나는 알고 본다’라고 이와 같이 인식한다. 이것이 일곱 번째 아비바야타나이다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ, evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. Ime aṭṭha dhammā abhiññeyyā.

안으로 색에 대한 인식이 없으면서 어떤 이는 밖으로 흰색, 흰 빛깔, 흰 모습, 흰 광택을 띤 색들을 본다. 마치 흰 새벽별이 희고 흰 빛깔이며 흰 모습이고 흰 광택을 띤 것과 같으며, 혹은 양면이 매끄러운 바라나시 옷감이 희고 흰 빛깔이며 흰 모습이고 흰 광택을 띤 것과 같다. 이와 같이 안으로 색에 대한 인식이 없으면서 어떤 이는 밖으로 흰색, 흰 빛깔, 흰 모습, 흰 광택을 띤 색들을 본다. ‘그것들을 압도하여 나는 알고 본다’라고 이와 같이 인식한다. 이것이 여덟 번째 아비바야타나이다. 이 여덟 가지 법은 수승한 지혜로 알아야 한다.

(Ña) ‘‘katame aṭṭha dhammā sacchikātabbā? Aṭṭha vimokkhā – rūpī rūpāni passati. Ayaṃ paṭhamo vimokkho.

(냐) 실현해야 할 여덟 가지 법은 무엇인가? 여덟 가지 해탈이다. (내적인) 색을 가진 이가 (밖의) 색들을 본다. 이것이 첫 번째 해탈이다.

‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati. Ayaṃ dutiyo vimokkho.

안으로 색에 대한 인식이 없으면서 어떤 이는 밖으로 색들을 본다. 이것이 두 번째 해탈이다.

‘‘Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyo vimokkho.

오로지 ‘아름답다’라고만 확신한다. 이것이 세 번째 해탈이다.

‘‘Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ catuttho vimokkho.

모든 면에서 색에 대한 인식을 완전히 넘어서고, 저항의 인식을 소멸시키며, 다양함에 대한 인식을 마음에 잡도리하지 않음으로써 ‘허공은 무한하다’라고 공무변처를 구족하여 머문다. 이것이 네 번째 해탈이다.

‘‘Sabbaso [Pg.252] ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ pañcamo vimokkho.

모든 면에서 공무변처를 완전히 넘어서서 ‘식(識)은 무한하다’라고 식무변처를 구족하여 머문다. 이것이 다섯 번째 해탈이다.

‘‘Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ chaṭṭho vimokkho.

모든 면에서 식무변처를 완전히 넘어서서 ‘아무것도 없다’라고 무소유처를 구족하여 머문다. 이것이 여섯 번째 해탈이다.

‘‘Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ sattamo vimokkho.

모든 면에서 무소유처를 완전히 넘어서서 비상비비상처를 구족하여 머문다. 이것이 일곱 번째 해탈이다.

‘‘Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho. Ime aṭṭha dhammā sacchikātabbā.

모든 면에서 비상비비상처를 완전히 넘어서서 상수멸(想受滅)을 구족하여 머문다. 이것이 여덟 번째 해탈이다. 이 여덟 가지 법은 실현해야 할 것들이다.

‘‘Iti ime asīti dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā.

이와 같이 이 80가지 법은 있는 그대로이고 사실이며 진실이고 허망하지 않으며 틀림이 없는 것으로 여래에 의해 바르게 깨달아진 것들이다.

Nava dhammā

아홉 가지 법

359. ‘‘Nava dhammā bahukārā…pe… nava dhammā sacchikātabbā.

359. 아홉 가지 법은 많은 도움이 되고... (중략) ... 아홉 가지 법은 실현해야 한다.

(Ka) ‘‘katame nava dhammā bahukārā? Nava yonisomanasikāramūlakā dhammā, yonisomanasikaroto pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte yathābhūtaṃ jānāti passati, yathābhūtaṃ jānaṃ passaṃ nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Ime nava dhammā bahukārā.

(카) 많은 도움이 되는 아홉 가지 법은 무엇인가? 지혜로운 주의(요니소 마나시카라)를 근본으로 하는 아홉 가지 법이다. 지혜롭게 주의를 기울이는 자에게 환희(pāmojja)가 생기고, 환희하는 자에게 기쁨(pīti)이 생기며, 마음이 기쁜 자의 몸은 경안하고, 몸이 경안한 자는 행복을 느끼며, 행복한 자의 마음은 삼매에 든다. 마음이 삼매에 들었을 때 있는 그대로 알고 보며, 있는 그대로 알고 보는 자는 염오하고, 염오하는 자는 탐욕이 빛바래며, 탐욕이 빛바램으로써 해탈한다. 이것이 많은 도움이 되는 아홉 가지 법이다.

(Kha) ‘‘katame nava dhammā bhāvetabbā? Nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni – sīlavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, cittavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, diṭṭhivisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, kaṅkhāvitaraṇavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, maggāmaggañāṇadassana – visuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, ñāṇadassanavisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, paññāvisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ, vimuttivisuddhi pārisuddhipadhāniyaṅgaṃ. Ime nava dhammā bhāvetabbā.

(카) 닦아야 할 아홉 가지 법은 무엇인가? 청정의 노력을 위한 아홉 가지 요소이다. 즉 계청정의 노력을 위한 요소, 심청정의 노력을 위한 요소, 견청정의 노력을 위한 요소, 의심을 극복함에 의한 청정의 노력을 위한 요소, 도비도지견청정의 노력을 위한 요소, 행도지견청정의 노력을 위한 요소, 지견청정의 노력을 위한 요소, 혜청정의 노력을 위한 요소, 해탈청정의 노력을 위한 요소이다. 이 아홉 가지 법을 닦아야 한다.

(Ga) ‘‘katame nava dhammā pariññeyyā? Nava sattāvāsā – santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamo sattāvāso.

(가) 철저히 알아야 할 아홉 가지 법은 무엇인가? 중생들이 거주하는 아홉 가지 처소이다. 도반들이여, 몸도 다르고 인식도 다른 중생들이 있으니, 예를 들어 인간과 일부 천신들과 일부 비니파티카들이다. 이것이 첫 번째 중생들의 거주처이다.

‘‘Santāvuso[Pg.253], sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyo sattāvāso.

"도반들이여, 몸은 다르지만 인식은 같은 중생들이 있으니, 이를테면 처음으로 태어난 범신천(梵身天)의 신들입니다. 이것이 두 번째 중생의 거처(중생거)입니다."

‘‘Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyo sattāvāso.

"도반들이여, 몸은 같지만 인식은 다른 중생들이 있으니, 이를테면 광음천(光音天)의 신들입니다. 이것이 세 번째 중생의 거처입니다."

‘‘Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catuttho sattāvāso.

"도반들이여, 몸도 같고 인식도 같은 중생들이 있으니, 이를테면 변정천(遍淨天)의 신들입니다. 이것이 네 번째 중생의 거처입니다."

‘‘Santāvuso, sattā asaññino appaṭisaṃvedino, seyyathāpi devā asaññasattā. Ayaṃ pañcamo sattāvāso.

"도반들이여, 인식도 없고 느끼는 것도 없는 중생들이 있으니, 이를테면 무상유정천(無想有情天)의 신들입니다. 이것이 다섯 번째 중생의 거처입니다."

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭho sattāvāso.

"도반들이여, 모든 면에서 물질에 대한 인식을 완전히 뛰어넘고, 저항의 인식을 소멸시키며, 다양함에 대한 인식을 마음에 잡도리하지 않아, '허공은 무한하다'고 하며 공무변처(空無邊處)에 도달한 중생들이 있습니다. 이것이 여섯 번째 중생의 거처입니다."

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ sattamo sattāvāso.

"도반들이여, 모든 면에서 공무변처를 완전히 뛰어넘어 '알음알이(識)는 무한하다'고 하며 식무변처(識無邊處)에 도달한 중생들이 있습니다. 이것이 일곱 번째 중생의 거처입니다."

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṃ aṭṭhamo sattāvāso.

"도반들이여, 모든 면에서 식무변처를 완전히 뛰어넘어 '아무것도 없다'고 하며 무소유처(無所有處)에 도달한 중생들이 있습니다. 이것이 여덟 번째 중생의 거처입니다."

‘‘Santāvuso, sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaṃ navamo sattāvāso. Ime nava dhammā pariññeyyā.

"도반들이여, 모든 면에서 무소유처를 완전히 뛰어넘어 비상비비상처(非想非非想處)에 도달한 중생들이 있습니다. 이것이 아홉 번째 중생의 거처입니다. 이 아홉 가지 법은 철저히 알아야 할 법입니다."

(Gha) ‘‘katame nava dhammā pahātabbā? Nava taṇhāmūlakā dhammā – taṇhaṃ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṃ paṭicca lābho, lābhaṃ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo, chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ, ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho, pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ, macchariyaṃ paṭicca ārakkho, ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Ime nava dhammā pahātabbā.

"(라) 버려야 할 아홉 가지 법은 무엇입니까? 갈애를 뿌리로 하는 아홉 가지 법입니다. 갈애를 연하여 추구가 있고, 추구를 연하여 얻음이 있으며, 얻음을 연하여 판단이 있고, 판단을 연하여 욕탐이 있으며, 욕탐을 연하여 집착이 있고, 집착을 연하여 소유가 있으며, 소유를 연하여 인색이 있고, 인색을 연하여 수호가 있습니다. 수호를 원인으로 하여 몽둥이를 들고 칼을 들며, 다투고 분쟁하며 논쟁하고 '너, 너' 하고 욕하며 중상모략하고 거짓말을 하는 등 수많은 나쁘고 해로운 법들이 생겨납니다. 이 아홉 가지 법은 버려야 할 법입니다."

(Ṅa) ‘‘katame [Pg.254] nava dhammā hānabhāgiyā? Nava āghātavatthūni – ‘anatthaṃ me acarī’ti āghātaṃ bandhati, ‘anatthaṃ me caratī’ti āghātaṃ bandhati, ‘anatthaṃ me carissatī’ti āghātaṃ bandhati; ‘piyassa me manāpassa anatthaṃ acarī’ti āghātaṃ bandhati…pe… ‘anatthaṃ caratī’ti āghātaṃ bandhati…pe… ‘anatthaṃ carissatī’ti āghātaṃ bandhati; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṃ acarī’ti āghātaṃ bandhati…pe… ‘atthaṃ caratī’ti āghātaṃ bandhati…pe… ‘atthaṃ carissatī’ti āghātaṃ bandhati. Ime nava dhammā hānabhāgiyā.

"(마) 쇠퇴를 가져오는 아홉 가지 법은 무엇입니까? 아홉 가지 원한의 근거(āghātavatthu)입니다. '그가 내게 해를 끼쳤다'고 원한을 품고, '그가 내게 해를 끼치고 있다'고 원한을 품으며, '그가 내게 해를 끼칠 것이다'고 원한을 품습니다. '그가 내가 사랑하고 좋아하는 사람에게 해를 끼쳤다... 해를 끼치고 있다... 해를 끼칠 것이다'고 원한을 품습니다. '그가 내가 싫어하고 좋아하지 않는 사람에게 이익을 주었다... 이익을 주고 있다... 이익을 줄 것이다'고 원한을 품습니다. 이 아홉 가지 법은 쇠퇴를 가져오는 법입니다."

(Ca) ‘‘katame nava dhammā visesabhāgiyā? Nava āghātapaṭivinayā – ‘anatthaṃ me acari, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti; ‘anatthaṃ me carati, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti; ‘anatthaṃ me carissati, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti; ‘piyassa me manāpassa anatthaṃ acari…pe… anatthaṃ carati…pe… anatthaṃ carissati, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari…pe… atthaṃ carati…pe… atthaṃ carissati, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti. Ime nava dhammā visesabhāgiyā.

"(바) 수승함을 가져오는 아홉 가지 법은 무엇입니까? 아홉 가지 원한의 제거(āghātapaṭivinaya)입니다. '그가 내게 해를 끼쳤으나, 그것을 어찌하겠는가?'라고 생각하며 원한을 제거합니다. '그가 내게 해를 끼치고 있으나... 끼칠 것이나, 그것을 어찌하겠는가?'라고 생각하며 원한을 제거합니다. '그가 내가 사랑하고 좋아하는 사람에게 해를 끼쳤으나... 끼치고 있으나... 끼칠 것이나, 그것을 어찌하겠는가?'라고 생각하며 원한을 제거합니다. '그가 내가 싫어하고 좋아하지 않는 사람에게 이익을 주었으나... 주고 있으나... 줄 것이나, 그것을 어찌하겠는가?'라고 생각하며 원한을 제거합니다. 이 아홉 가지 법은 수승함을 가져오는 법입니다."

(Cha) ‘‘katame nava dhammā duppaṭivijjhā? Nava nānattā – dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ, phassanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ, vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ, saññānānattaṃ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṃ, saṅkappanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ, chandanānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṃ, pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ, pariyesanānānattaṃ paṭicca uppajjati lābhanānattaṃ. Ime nava dhammā duppaṭivijjhā.

"(사) 꿰뚫어 알기 어려운 아홉 가지 법은 무엇입니까? 아홉 가지 다양성(nānatta)입니다. 요소의 다양성을 연하여 접촉의 다양성이 생겨나고, 접촉의 다양성을 연하여 느낌의 다양성이 생겨나며, 느낌의 다양성을 연하여 인식의 다양성이 생겨나고, 인식의 다양성을 연하여 사유의 다양성이 생겨나며, 사유의 다양성을 연하여 의욕의 다양성이 생겨나고, 의욕의 다양성을 연하여 열기의 다양성이 생겨나며, 열기의 다양성을 연하여 추구의 다양성이 생겨나고, 추구의 다양성을 연하여 얻음의 다양성이 생겨납니다. 이 아홉 가지 법은 꿰뚫어 알기 어려운 법입니다."

(Ja) ‘‘katame nava dhammā uppādetabbā? Nava saññā – asubhasaññā, maraṇasaññā, āhārepaṭikūlasaññā, sabbalokeanabhiratisaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā. Ime nava dhammā uppādetabbā.

"(아) 일으켜야 할 아홉 가지 법은 무엇입니까? 아홉 가지 인식(saññā)입니다. 부정의 인식, 죽음의 인식, 음식의 혐오스러운 인식, 온 세상에 즐거움이 없다는 인식, 무상의 인식, 무상한 것에서의 고통의 인식, 고통인 것에서의 무아의 인식, 버림의 인식, 이욕(離欲)의 인식입니다. 이 아홉 가지 법은 일으켜야 할 법입니다."

(Jha) ‘‘katame nava dhammā abhiññeyyā? Nava anupubbavihārā – idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ [Pg.255] pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā…pe… ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Ime nava dhammā abhiññeyyā.

"(자) 높은 지혜로 알아야 할 아홉 가지 법은 무엇입니까? 아홉 가지 차례대로 머묾(次第住)입니다. 도반들이여, 여기 수행자는 감각적 욕망을 멀리하고 해로운 법들을 멀리하여, 일으킨 생각과 지속적 고찰이 있고 떨침에서 생긴 희열과 행복이 있는 초선을 구족하여 머뭅니다. 일으킨 생각과 지속적 고찰을 가라앉히고... 중략... 제2선을... 희열이 빛바래어... 제3선을... 행복을 버리고... 제4선을 구족하여 머뭅니다. 모든 면에서 물질에 대한 인식을 완전히 뛰어넘어... 아카사난차야타나(공무변처)를 구족하여 머뭅니다. 모든 면에서 공무변처를 완전히 뛰어넘어 '알음알이는 무한하다'고 하며 빈냐난차야타나(식무변처)를 구족하여 머뭅니다. 모든 면에서 식무변처를 완전히 뛰어넘어 '아무것도 없다'고 하며 아킨찬냐야타나(무소유처)를 구족하여 머뭅니다. 모든 면에서 무소유처를 완전히 뛰어넘어 네와산냐나산냐야타나(비상비비상처)를 구족하여 머뭅니다. 모든 면에서 비상비비상처를 완전히 뛰어넘어 상수멸(想受滅)을 구족하여 머뭅니다. 이 아홉 가지 법은 높은 지혜로 알아야 할 법입니다."

(Ña) ‘‘katame nava dhammā sacchikātabbā? Nava anupubbanirodhā – paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa kāmasaññā niruddhā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāssā niruddhā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti. Ime nava dhammā sacchikātabbā.

(냐) 실현해야 할 아홉 가지 법은 무엇인가? 아홉 가지 차례대로의 소멸[次第滅]이니, 초선(初禪)에 든 이에게는 감각적 욕망의 지각[欲想]이 소멸하고, 제2선에 든 이에게는 일으킨 생각과 머무는 생각[尋伺]이 소멸하며, 제3선에 든 이에게는 희열[喜]이 소멸하고, 제4선에 든 이에게는 들숨과 날숨[出入息]이 소멸하며, 공무변처(空無邊處)에 든 이에게는 물질의 지각[色想]이 소멸하고, 식무변처(識無邊處)에 든 이에게는 공무변처의 지각이 소멸하며, 무소유처(無所有處)에 든 이에게는 식무변처의 지각이 소멸하고, 비상비비상처(非想非非想處)에 든 이에게는 무소유처의 지각이 소멸하며, 상수멸(想受滅)에 든 이에게는 지각[想]과 느낌[受]이 소멸한다. 이것들이 실현해야 할 아홉 가지 법이다.

‘‘Iti ime navuti dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā.

이와 같이 이 구십 가지 법은 사실이고, 진실이며, 여일(如一)하고, 허망하지 않으며, 달라지지 않는 것으로서, 여래께서 바르게 깨달으신 것이다.

Dasa dhammā

열 가지 법

360. ‘‘Dasa dhammā bahukārā…pe… dasa dhammā sacchikātabbā.

360. 열 가지 법은 많은 도움이 되고... (중략) ...열 가지 법은 실현해야 한다.

(Ka) ‘‘katame dasa dhammā bahukārā? Dasa nāthakaraṇādhammā – idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, yaṃpāvuso, bhikkhu sīlavā hoti…pe… sikkhati sikkhāpadesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

(가) 많은 도움이 되는 열 가지 법은 무엇인가? 열 가지 의지처를 만드는 법[護主法]이니, 도반들이여, 여기 수행자는 계를 갖추고, 빠띠목카의 단속으로 단속하며 머물고, 바른 행실과 사귀는 곳을 갖추며, 아주 작은 허물에서도 두려움을 보아 학습 계율을 받아 지녀 수행한다. 도반들이여, 수행자가 계를 갖추고... (중략) ...학습 계율을 수행한다는 것, 이것이 의지처를 만드는 법이다.

‘‘Puna [Pg.256] caparaṃ, āvuso, bhikkhu bahussuto …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā, yaṃpāvuso, bhikkhu bahussuto…pe… ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행자는 많이 배우고[多聞]... (중략) ...견해로써 잘 꿰뚫어 안다. 도반들이여, 수행자가 많이 배우고... (중략) ...이것이 또한 의지처를 만드는 법이다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yaṃpāvuso, bhikkhu…pe… kalyāṇasampavaṅko. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행자는 좋은 친구를 가졌고, 좋은 동료를 가졌고, 좋은 사람에게 기우는 마음을 가졌다. 도반들이여, 수행자가... (중략) ...좋은 사람에게 기우는 마음을 가졌다는 것, 이것이 또한 의지처를 만드는 법이다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Yaṃpāvuso, bhikkhu…pe… anusāsaniṃ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행자는 훈계를 잘 받아들이고[柔順], 훈계를 잘 받아들이게 하는 법들을 갖추었으며, 잘 참으며, 가르침을 공손히 받아들인다. 도반들이여, 수행자가... (중략) ...가르침을 공손히 받아들인다는 것, 이것이 또한 의지처를 만드는 법이다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato, alaṃ kātuṃ, alaṃ saṃvidhātuṃ. Yaṃpāvuso, bhikkhu…pe… alaṃ saṃvidhātuṃ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행자는 동료 수행자들의 크고 작은 모든 일들에 있어 능숙하고 게으르지 않으며, 그 방편에 관한 분석적 지혜를 갖추어 스스로 행할 수 있고 잘 처리할 수 있다. 도반들이여, 수행자가... (중략) ...잘 처리할 수 있다는 것, 이것이 또한 의지처를 만드는 법이다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Yaṃpāvuso, bhikkhu…pe… uḷārapāmojjo. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행자는 법을 즐거워하고[樂法], 사랑스러운 대화를 나누며, 아비담마와 아비위나야에 대해 커다란 기쁨을 느낀다. 도반들이여, 수행자가... (중략) ...커다란 기쁨을 느낀다는 것, 이것이 또한 의지처를 만드는 법이다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi. Yaṃpāvuso, bhikkhu …pe… ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행자는 얻은 대로의 가사, 탁발 음식, 거처, 병구완을 위한 약품과 필수품으로 만족한다. 도반들이여, 수행자가... (중략) ...이것이 또한 의지처를 만드는 법이다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati…pe… kusalesu dhammesu. Yaṃpāvuso, bhikkhu…pe… ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행자는 정진을 시작하여 머물고... (중략) ...유익한 법들에 있어서. 도반들이여, 수행자가... (중략) ...이것이 또한 의지처를 만드는 법이다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu satimā hoti, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yaṃpāvuso, bhikkhu…pe… ayampi dhammo nāthakaraṇo.

다시 또 도반들이여, 수행자는 마음챙김[念]을 가졌고, 최상의 마음챙김과 슬기를 갖추었으며, 오래전에 행한 일이나 오래전에 말한 것도 기억하고 다시 기억해 낸다. 도반들이여, 수행자가... (중략) ...이것이 또한 의지처를 만드는 법이다.

‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Yaṃpāvuso, bhikkhu…pe… ayampi dhammo nāthakaraṇo. Ime dasa dhammā bahukārā.

다시 또 도반들이여, 수행자는 지혜를 가졌고, 생멸(生滅)을 관찰하는 지혜, 즉 성스럽고 통찰력이 있으며 바르게 괴로움의 소멸로 인도하는 지혜를 갖추었다. 도반들이여, 수행자가... (중략) ...이것이 또한 의지처를 만드는 법이다. 이것들이 많은 도움이 되는 열 가지 법이다.

(Kha) ‘‘katame [Pg.257] dasa dhammā bhāvetabbā? Dasa kasiṇāyatanāni – pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Āpokasiṇameko sañjānāti…pe… tejokasiṇameko sañjānāti… vāyokasiṇameko sañjānāti… nīlakasiṇameko sañjānāti… pītakasiṇameko sañjānāti… lohitakasiṇameko sañjānāti… odātakasiṇameko sañjānāti… ākāsakasiṇameko sañjānāti… viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Ime dasa dhammā bhāvetabbā.

(나) 닦아야 할 열 가지 법은 무엇인가? 열 가지 까시나의 토대[遍處]이니, 어떤 이는 위로, 아래로, 옆으로, 둘이 아니게, 무량하게 흙의 까시나[地遍]를 인식한다. 어떤 이는 물의 까시나[水遍]를 인식하고... (중략) ...어떤 이는 불의 까시나[火遍]를 인식하고... 어떤 이는 바람의 까시나[風遍]를 인식하고... 어떤 이는 푸른색 까시나[靑遍]를 인식하고... 어떤 이는 노란색 까시나[黃遍]를 인식하고... 어떤 이는 붉은색 까시나[赤遍]를 인식하고... 어떤 이는 흰색 까시나[白遍]를 인식하고... 어떤 이는 허공 까시나[空遍]를 인식하고... 어떤 이는 위로, 아래로, 옆으로, 둘이 아니게, 무량하게 식(識)의 까시나[識遍]를 인식한다. 이것들이 닦아야 할 열 가지 법이다.

(Ga) ‘‘katame dasa dhammā pariññeyyā? Dasāyatanāni – cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ. Ime dasa dhammā pariññeyyā.

(다) 철저히 알아야 할 열 가지 법은 무엇인가? 열 가지 감각장소[處]이니, 안처(眼處), 로파처(色處), 이처(耳處), 성처(聲處), 비처(鼻處), 향처(香處), 설처(舌處), 미처(味處), 신처(身處), 촉처(觸處)이다. 이것들이 철저히 알아야 할 열 가지 법이다.

(Gha) ‘‘katame dasa dhammā pahātabbā? Dasa micchattā – micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi, micchāñāṇaṃ, micchāvimutti. Ime dasa dhammā pahātabbā.

(라) 버려야 할 열 가지 법은 무엇인가? 열 가지 사된 상태[邪性]이니, 사견(邪見), 사사유(邪思惟), 사어(邪語), 사업(邪業), 사명(邪命), 사정진(邪精進), 사념(邪念), 사정(邪定), 사지(邪智), 사해탈(邪解脫)이다. 이것들이 버려야 할 열 가지 법이다.

(Ṅa) ‘‘katame dasa dhammā hānabhāgiyā? Dasa akusalakammapathā – pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi. Ime dasa dhammā hānabhāgiyā.

(마) 퇴보로 이끄는 열 가지 법은 무엇인가? 열 가지 해로운 업의 길[不善業道]이니, 살생, 도둑질, 사음, 거짓말, 이간질하는 말, 욕설, 꾸며내는 말, 탐욕, 악의, 사견이다. 이것들이 퇴보로 이끄는 열 가지 법이다.

(Ca) ‘‘katame dasa dhammā visesabhāgiyā? Dasa kusalakammapathā – pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi. Ime dasa dhammā visesabhāgiyā.

(바) 수승함으로 이끄는 열 가지 법은 무엇인가? 열 가지 유익한 업의 길[善業道]이니, 살생에서 멀리함, 도둑질에서 멀리함, 사음에서 멀리함, 거짓말에서 멀리함, 이간질하는 말에서 멀리함, 욕설에서 멀리함, 꾸며내는 말에서 멀리함, 탐욕 없음, 악의 없음, 정견이다. 이것들이 수승함으로 이끄는 열 가지 법이다.

(Cha) ‘‘katame dasa dhammā duppaṭivijjhā? Dasa ariyavāsā – idhāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.

(사) 꿰뚫어 알기 어려운 열 가지 법은 무엇인가? 열 가지 성스러운 거처[聖住]이니, 도반들이여, 여기 수행자는 다섯 가지 요소를 버렸고, 여섯 가지 요소를 갖추었으며, 하나의 수호를 가졌고, 네 가지 의지처가 있으며, 개별적인 진리들을 떨쳐버렸고, 모든 추구를 완전히 버렸으며, 흐리지 않는 사유를 하고, 몸의 결합[身行]이 평온하며, 마음이 잘 해탈했고, 지혜가 잘 해탈해 있다.

‘‘Kathañcāvuso[Pg.258], bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhaccakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.

"벗들이여, 어떻게 비구가 다섯 가지 요소를 버린 자(pañcaṅgavippahīno)가 됩니까? 벗들이여, 여기 비구는 감각적 욕망(kāmacchando)을 버렸고, 악의(byāpādo)를 버렸으며, 혼침과 졸음(thinamiddhaṃ)을 버렸고, 들뜸과 후회(uddhaccakukkuccaṃ)를 버렸으며, 의심(vicikicchā)을 버렸습니다. 벗들이여, 이와 같이 비구는 다섯 가지 요소를 버린 자가 됩니다."

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.

"벗들이여, 어떻게 비구가 여섯 가지 요소를 갖춘 자(chaḷaṅgasamannāgato)가 됩니까? 벗들이여, 여기 비구는 눈으로 형색을 보고 기뻐하지도 않고 슬퍼하지도 않으며, 마음 챙기고 알아차리면서 평온하게 머뭅니다. 귀로 소리를 듣고... 코로 냄새를 맡고... 혀로 맛을 보고... 몸으로 감촉을 느끼고... 의노로 법을 알고 기뻐하지도 않고 슬퍼하지도 않으며, 마음 챙기고 알아차리면서 평온하게 머뭅니다. 벗들이여, 이와 같이 비구가 여섯 가지 요소를 갖춘 자가 됩니다."

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu ekārakkho hoti? Idhāvuso, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti.

"벗들이여, 어떻게 비구가 하나의 수호(ekārakkho)를 지닌 자가 됩니까? 벗들이여, 여기 비구는 마음 챙김의 수호(satārakkhena)를 지닌 마음을 갖추고 있습니다. 벗들이여, 이와 같이 비구는 하나의 수호를 지닌 자가 됩니다."

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti? Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti.

"벗들이여, 어떻게 비구가 네 가지 의지처(caturāpasseno)를 지닌 자가 됩니까? 벗들이여, 여기 비구는 숙고하여 어떤 것은 수용하고, 숙고하여 어떤 것은 인내하며, 숙고하여 어떤 것은 멀리하고, 숙고하여 어떤 것은 물리칩니다. 벗들이여, 이와 같이 비구는 네 가지 의지처를 지닌 자가 됩니다."

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? Idhāvuso, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti.

"벗들이여, 어떻게 비구가 여러 가지 개별적 진리들을 물리친 자(paṇunnapaccekasacco)가 됩니까? 벗들이여, 여기 비구에게 여러 사문과 바라문들의 그 여러 가지 개별적 진리들이 있었으나, 그 모든 진리들을 뽑아버리고 물리치고 버리고 뱉어버리고 해방되고 제거하고 완전히 놓아버렸습니다. 벗들이여, 이와 같이 비구는 여러 가지 개별적 진리들을 물리친 자가 됩니다."

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

"벗들이여, 어떻게 비구가 모든 추구를 완전히 버린 자(samavayasaṭṭhesano)가 됩니까? 벗들이여, 여기 비구는 감각적 욕망에 대한 추구(kāmesanā)를 버렸고, 존재에 대한 추구(bhavesanā)를 버렸으며, 범행에 대한 추구(brahmacariyesanā)가 가라앉았습니다. 벗들이여, 이와 같이 비구는 모든 추구를 완전히 버린 자가 됩니다."

‘‘Kathañcāvuso[Pg.259], bhikkhu anāvilasaṅkappā hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṃsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.

"벗들이여, 어떻게 비구가 흐리지 않은 의도(anāvilasaṅkappo)를 지닌 자가 됩니까? 벗들이여, 여기 비구는 감각적 욕망에 대한 의도를 버렸고, 악의에 대한 의도를 버렸으며, 해코지에 대한 의도를 버렸습니다. 벗들이여, 이와 같이 비구는 흐리지 않은 의도를 지닌 자가 됩니다."

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.

"벗들이여, 어떻게 비구가 몸의 형성(kāyasaṅkhāro)이 가라앉은 자가 됩니까? 벗들이여, 여기 비구는 즐거움도 버리고 괴로움도 버리고, 이전에 이미 기쁨과 슬픔이 소멸되었으므로 괴롭지도 즐겁지도 않으며 평온으로 인해 마음 챙김이 청정한 제4선에 들어 머뭅니다. 벗들이여, 이와 같이 비구는 몸의 형성이 가라앉은 자가 됩니다."

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti? Idhāvuso, bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ hoti, dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti, mohā cittaṃ vimuttaṃ hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti.

"벗들이여, 어떻게 비구가 마음이 잘 해탈한 자(suvimuttacitto)가 됩니까? 벗들이여, 여기 비구는 탐욕으로부터 마음이 해탈했고, 성냄으로부터 마음이 해탈했으며, 어리석음으로부터 마음이 해탈했습니다. 벗들이여, 이와 같이 비구는 마음이 잘 해탈한 자가 됩니다."

‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Doso me pahīno…pe… āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Moho me pahīno …pe… āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti. Ime dasa dhammā duppaṭivijjhā.

"벗들이여, 어떻게 비구가 통찰지가 잘 해탈한 자(suvimuttapañño)가 됩니까? 벗들이여, 여기 비구는 '나는 탐욕을 버렸고, 뿌리를 잘라냈으며, 밑동이 잘린 야자수처럼 만들었고, 다시는 생겨나지 않게 하였으며, 미래에 다시는 일어나지 않는 법으로 만들었다'라고 꿰뚫어 압니다. '나는 성냄을... 어리석음을... 미래에 다시는 일어나지 않는 법으로 만들었다'라고 꿰뚫어 압니다. 벗들이여, 이와 같이 비구는 통찰지가 잘 해탈한 자가 됩니다. 이 열 가지 법은 꿰뚫어 알기 어려운 법입니다."

(Ja) ‘‘katame dasa dhammā uppādetabbā? Dasa saññā – asubhasaññā, maraṇasaññā, āhārepaṭikūlasaññā, sabbalokeanabhiratisaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā. Ime dasa dhammā uppādetabbā.

"어떤 열 가지 법을 일으켜야 합니까? 열 가지 인식(saññā)입니다. 즉, 부정한 것이라는 인식, 죽음이라는 인식, 음식의 혐오스러움이라는 인식, 온 세상에 즐거움이 없다는 인식, 무상하다는 인식, 무상한 것에서의 괴로움이라는 인식, 괴로운 것에서의 무아라는 인식, 버림에 대한 인식, 이욕에 대한 인식, 소멸에 대한 인식입니다. 이 열 가지 법을 일으켜야 합니다."

(Jha) ‘‘katame dasa dhammā abhiññeyyā? Dasa nijjaravatthūni – sammādiṭṭhissa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hoti. Ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāsaṅkappassa micchāsaṅkappo…pe… sammāvācassa micchāvācā… sammākammantassa micchākammanto… sammāājīvassa micchāājīvo… sammāvāyāmassa micchāvāyāmo… sammāsatissa micchāsati… sammāsamādhissa micchāsamādhi… sammāñāṇassa micchāñāṇaṃ nijjiṇṇaṃ hoti. Sammāvimuttissa micchāvimutti [Pg.260] nijjiṇṇā hoti. Ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa nijjiṇṇā honti. Ime dasa dhammā abhiññeyyā.

"어떤 열 가지 법을 최상의 지혜로 알아야 합니까? 열 가지 쇠퇴의 근거(nijjaravatthūni)입니다. 바른 견해를 가진 자에게는 그릇된 견해가 쇠퇴합니다. 그릇된 견해를 조건으로 일어나는 여러 가지 악하고 해로운 법들도 그에게서 쇠퇴합니다. 바른 사유를 가진 자에게는 그릇된 사유가... 바른 말을 가진 자에게는 그릇된 말이... 바른 행위를 가진 자에게는 그릇된 행위가... 바른 생계를 가진 자에게는 그릇된 생계가... 바른 정진을 가진 자에게는 그릇된 정진이... 바른 마음 챙김을 가진 자에게는 그릇된 마음 챙김이... 바른 삼매를 가진 자에게는 그릇된 삼매가... 바른 지혜를 가진 자에게는 그릇된 지혜가 쇠퇴합니다. 바른 해탈을 가진 자에게는 그릇된 해탈이 쇠퇴합니다. 그릇된 해탈을 조건으로 일어나는 여러 가지 악하고 해로운 법들도 그에게서 쇠퇴합니다. 이 열 가지 법을 최상의 지혜로 알아야 합니다."

(Ña) ‘‘katame dasa dhammā sacchikātabbā? Dasa asekkhā dhammā – asekkhā sammādiṭṭhi, asekkho sammāsaṅkappo, asekkhā sammāvācā, asekkho sammākammanto, asekkho sammāājīvo, asekkho sammāvāyāmo, asekkhā sammāsati, asekkho sammāsamādhi, asekkhaṃ sammāñāṇaṃ, asekkhā sammāvimutti. Ime dasa dhammā sacchikātabbā.

"어떤 열 가지 법을 실현해야 합니까? 열 가지 무학법(asekkhā dhammā)입니다. 무학의 바른 견해, 무학의 바른 사유, 무학의 바른 말, 무학의 바른 행위, 무학의 바른 생계, 무학의 바른 정진, 무학의 바른 마음 챙김, 무학의 바른 삼매, 무학의 바른 지혜, 무학의 바른 해탈입니다. 이 열 가지 법을 실현해야 합니다."

‘‘Iti ime satadhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā’’ti. Idamavocāyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti.

"이와 같이 이 일백 가지 법들은 실재하고 진실하며 사실이고 틀림이 없으며 다른 것이 아니니, 여래에 의해 바르게 깨달아진 것입니다. 존자 사리뿟따는 이와 같이 말씀하셨습니다. 그 비구들은 존자 사리뿟따의 말씀을 기뻐하며 즐거워했습니다."

Dasuttarasuttaṃ niṭṭhitaṃ ekādasamaṃ.

열한 번째인 십상경(Dasuttarasuttaṃ)이 끝났다.

Pāthikavaggo niṭṭhito.

파티카박가(Pāthikavaggo)가 끝났다.

Tassuddānaṃ –

그 요약은 다음과 같다.

Pāthiko ca udumbaraṃ, cakkavatti aggaññakaṃ;

Sampasādanapāsādaṃ, mahāpurisalakkhaṇaṃ.

파티카경과 우둠바라경, 전륜성왕사자후경, 세상의 기원경, 믿음의 경, 청정한 경, 대인상의 경.

Siṅgālāṭānāṭiyakaṃ, saṅgīti ca dasuttaraṃ;

Ekādasahi suttehi, pāthikavaggoti vuccati.

싱갈라경, 아따나띠야경, 합송경, 십상경. 이 열한 가지 경들로 이루어졌기에 파티카박가라 불린다.

Pāthikavaggapāḷi niṭṭhitā.

파티카박가 팔리어가 끝났다.

Tīhi vaggehi paṭimaṇḍito sakalo

세 품으로 장식된 전체

Dīghanikāyo samatto.

디가 니까야(Dīghanikāyo)가 완료되었다.


සිංහල
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Español
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

แบบไทย
บาลีแคนข้อคิดเห็นคำอธิบายย่อยอื่น
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Tiếng Việt
Kinh điển PaliChú giảiPhụ chú giảiKhác
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1
1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2
1203 Chú Giải Pācittiya
1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật)
1205 Chú Giải Cūḷavagga
1206 Chú Giải Parivāra
1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1
1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2
1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha
1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi
1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1
1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2
1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1
1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2
1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1
1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Thanh Tịnh Đạo - 1
8402 Thanh Tịnh Đạo - 2
8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1
8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2
8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo

8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8410 Tạng Luật (Vấn Đáp)
8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp)
8412 Chú Giải (Vấn Đáp)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Phụ Chú Giải Namakkāra
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8444 Mahārahanīti
8445 Dhammanīti
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8450 Cāṇakyanīti
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Phụ Chú Giải Milinda
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2203 Chú Giải Pāthikavagga
2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga
2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1
2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1
3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2
3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa
3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa
3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ)
4201 Chú Giải Sagāthāvagga
4202 Chú Giải Nidānavagga
4203 Chú Giải Khandhavagga
4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga
4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga
4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga
4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga
4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga
4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Chú Giải Ekakanipāta
5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta
5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi - 1
6111 Apadāna Pāḷi - 2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi - 1
6115 Jātaka Pāḷi - 2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Chú Giải Khuddakapāṭha
6202 Chú Giải Dhammapada - 1
6203 Chú Giải Dhammapada - 2
6204 Chú Giải Udāna
6205 Chú Giải Itivuttaka
6206 Chú Giải Suttanipāta - 1
6207 Chú Giải Suttanipāta - 2
6208 Chú Giải Vimānavatthu
6209 Chú Giải Petavatthu
6210 Chú Giải Theragāthā - 1
6211 Chú Giải Theragāthā - 2
6212 Chú Giải Therīgāthā
6213 Chú Giải Apadāna - 1
6214 Chú Giải Apadāna - 2
6215 Chú Giải Buddhavaṃsa
6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka
6217 Chú Giải Jātaka - 1
6218 Chú Giải Jātaka - 2
6219 Chú Giải Jātaka - 3
6220 Chú Giải Jātaka - 4
6221 Chú Giải Jātaka - 5
6222 Chú Giải Jātaka - 6
6223 Chú Giải Jātaka - 7
6224 Chú Giải Mahāniddesa
6225 Chú Giải Cūḷaniddesa
6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1
6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2
6228 Chú Giải Nettippakaraṇa
6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi - 1
7107 Yamaka Pāḷi - 2
7108 Yamaka Pāḷi - 3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5
7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi
7202 Chú Giải Sammohavinodanī
7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa
7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī
7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga
7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa
7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī
7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra
7309 Abhidhammamātikāpāḷi