中文
巴利義註複註藏外典籍
1101 巴拉基咖(波羅夷)
1102 巴吉帝亞(波逸提)
1103 大品(律藏)
1104 小品
1105 附隨
1201 巴拉基咖(波羅夷)義註-1
1202 巴拉基咖(波羅夷)義註-2
1203 巴吉帝亞(波逸提)義註
1204 大品義註(律藏)
1205 小品義註
1206 附隨義註
1301 心義燈-1
1302 心義燈-2
1303 心義燈-3
1401 疑惑度脫
1402 律攝註釋
1403 金剛智疏
1404 疑難解除疏-1
1405 疑難解除疏-2
1406 律莊嚴疏-1
1407 律莊嚴疏-2
1408 古老解惑疏
1409 律抉擇-上抉擇
1410 律抉擇疏-1
1411 律抉擇疏-2
1412 巴吉帝亞等啟請經
1413 小戒學-根本戒學

8401 清淨道論-1
8402 清淨道論-2
8403 清淨道大複註-1
8404 清淨道大複註-2
8405 清淨道論導論

8406 長部問答
8407 中部問答
8408 相應部問答
8409 增支部問答
8410 律藏問答
8411 論藏問答
8412 義注問答
8413 語言學詮釋手冊
8414 勝義顯揚
8415 隨燈論誦
8416 發趣論燈論
8417 禮敬文
8418 大禮敬文
8419 依相讚佛偈
8420 經讚
8421 蓮花供
8422 勝者莊嚴
8423 語蜜
8424 佛德偈集
8425 小史
8427 佛教史
8426 大史
8429 目犍連文法
8428 迦旃延文法
8430 文法寶鑑(詞幹篇)
8431 文法寶鑑(詞根篇)
8432 詞形成論
8433 目犍連五章
8434 應用成就讀本
8435 音韻論讀本
8436 阿毗曇燈讀本
8437 阿毗曇燈疏
8438 妙莊嚴論讀本
8439 妙莊嚴論疏
8440 初學入門義抉擇精要
8446 詩王智論
8447 智論花鬘
8445 法智論
8444 大羅漢智論
8441 世間智論
8442 經典智論
8443 勇士百智論
8450 考底利耶智論
8448 人眼燈
8449 四護衛燈
8451 妙味之流
8452 界清淨
8453 韋桑達拉頌
8454 目犍連語釋五章
8455 塔史
8456 佛牙史
8457 詞根讀本注釋
8458 舍利史
8459 象頭山寺史
8460 勝者行傳
8461 勝者宗燈
8462 油鍋偈
8463 彌蘭王問疏
8464 詞花鬘
8465 詞成就論
8466 正理滴論
8467 迦旃延詞根注
8468 邊境山注釋
2101 戒蘊品
2102 大品(長部)
2103 波梨品
2201 戒蘊品註義註
2202 大品義註(長部)
2203 波梨品義註
2301 戒蘊品疏
2302 大品複註(長部)
2303 波梨品複註
2304 戒蘊品新複註-1
2305 戒蘊品新複註-2
3101 根本五十經
3102 中五十經
3103 後五十經
3201 根本五十義註-1
3202 根本五十義註-2
3203 中五十義註
3204 後五十義註
3301 根本五十經複註
3302 中五十經複註
3303 後五十經複註
4101 有偈品
4102 因緣品
4103 蘊品
4104 六處品
4105 大品(相應部)
4201 有偈品義注
4202 因緣品義注
4203 蘊品義注
4204 六處品義注
4205 大品義注(相應部)
4301 有偈品複註
4302 因緣品註
4303 蘊品複註
4304 六處品複註
4305 大品複註(相應部)
5101 一集經
5102 二集經
5103 三集經
5104 四集經
5105 五集經
5106 六集經
5107 七集經
5108 八集等經
5109 九集經
5110 十集經
5111 十一集經
5201 一集義註
5202 二、三、四集義註
5203 五、六、七集義註
5204 八、九、十、十一集義註
5301 一集複註
5302 二、三、四集複註
5303 五、六、七集複註
5304 八集等複註
6101 小誦
6102 法句經
6103 自說
6104 如是語
6105 經集
6106 天宮事
6107 餓鬼事
6108 長老偈
6109 長老尼偈
6110 譬喻-1
6111 譬喻-2
6112 諸佛史
6113 所行藏
6114 本生-1
6115 本生-2
6116 大義釋
6117 小義釋
6118 無礙解道
6119 導論
6120 彌蘭王問
6121 藏釋
6201 小誦義注
6202 法句義注-1
6203 法句義注-2
6204 自說義注
6205 如是語義註
6206 經集義注-1
6207 經集義注-2
6208 天宮事義注
6209 餓鬼事義注
6210 長老偈義注-1
6211 長老偈義注-2
6212 長老尼義注
6213 譬喻義注-1
6214 譬喻義注-2
6215 諸佛史義注
6216 所行藏義注
6217 本生義注-1
6218 本生義注-2
6219 本生義注-3
6220 本生義注-4
6221 本生義注-5
6222 本生義注-6
6223 本生義注-7
6224 大義釋義注
6225 小義釋義注
6226 無礙解道義注-1
6227 無礙解道義注-2
6228 導論義注
6301 導論複註
6302 導論明解
7101 法集論
7102 分別論
7103 界論
7104 人施設論
7105 論事
7106 雙論-1
7107 雙論-2
7108 雙論-3
7109 發趣論-1
7110 發趣論-2
7111 發趣論-3
7112 發趣論-4
7113 發趣論-5
7201 法集論義註
7202 分別論義註(迷惑冰消)
7203 五部論義註
7301 法集論根本複註
7302 分別論根本複註
7303 五論根本複註
7304 法集論複註
7305 五論複註
7306 阿毘達摩入門
7307 攝阿毘達磨義論
7308 阿毘達摩入門古複註
7309 阿毘達摩論母

မြန်မာ
ပဠိအဋ္ဌကထာဋီကာအည
1101 ပါရာဇိက ပါဠိ
1102 ပါစိတ္တိယ ပါဠိ
1103 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဝိနယ)
1104 စူဠဝဂ္ဂ ပါဠိ
1105 ပရိဝါရ ပါဠိ
1201 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၁
1202 ပါရာဇိကကဏ္ဍ အဋ္ဌကထာ-၂
1203 ပါစိတ္တိယ အဋ္ဌကထာ
1204 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဝိနယ)
1205 စူဠဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
1206 ပရိဝါရ အဋ္ဌကထာ
1301 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၁
1302 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၂
1303 သာရတ္ထဒီပနီ ဋီကာ-၃
1401 ဒွေမာတိကာပါဠိ
1402 ဝိနယသင်္ဂဟ အဋ္ဌကထာ
1403 ဝဇိရဗုဒ္ဓိ ဋီကာ
1404 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၁
1405 ဝိမတိဝိနောဒနီ ဋီကာ-၂
1406 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၁
1407 ဝိနယာလင်္ကာရ ဋီကာ-၂
1408 ကင်္ခာဝိတရဏီပုရာဏ ဋီကာ
1409 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ-ဥတ္တရဝိနိစ္ဆယ
1410 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၁
1411 ဝိနယဝိနိစ္ဆယ ဋီကာ-၂
1412 ပါစိတျာဒိယောဇနာပါဠိ
1413 ခုဒ္ဒသိက္ခာ-မူလသိက္ခာ

8401 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၁
8402 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-၂
8403 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၁
8404 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ-မဟာဋီကာ-၂
8405 ဝိသုဒ္ဓိမဂ္ဂ နိဒါနကထာ

8406 ဒီဃနိကာယ (ပု-ဝိ)
8407 မဇ္ဈိမနိကာယ (ပု-ဝိ)
8408 သံယုတ္တနိကာယ (ပု-ဝိ)
8409 အင်္ဂုတ္တရနိကာယ (ပု-ဝိ)
8410 ဝိနယပိဋက (ပု-ဝိ)
8411 အဘိဓမ္မပိဋက (ပု-ဝိ)
8412 အဋ္ဌကထာ (ပု-ဝိ)
8413 နိရုတ္တိဒီပနီ
8414 ပရမတ္ထဒီပနီ သင်္ဂဟမဟာဋီကာပါဌ
8415 အနုဒီပနီပါဌ
8416 ပဋ္ဌာနုဒ္ဒေသ ဒီပနီပါဌ
8417 နမက္ကာရဋီကာ
8418 မဟာပဏာမပါဌ
8419 လက္ခဏာတော ဗုဒ္ဓထောမနာဂါထာ
8420 သုတဝန္ဒနာ
8421 ကမလာဉ္ဇလိ
8422 ဇိနာလင်္ကာရ
8423 ပဇ္ဇမဓု
8424 ဗုဒ္ဓဂုဏဂါထာဝလီ
8425 စူဠဂန္ထဝံသ
8427 သာသနဝံသ
8426 မဟာဝံသ
8429 မောဂ္ဂလ္လာနဗျာကရဏံ
8428 ကစ္စာယနဗျာကရဏံ
8430 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ပဒမာလာ)
8431 သဒ္ဒနီတိပ္ပကရဏံ (ဓါတုမာလာ)
8432 ပဒရူပသိဒ္ဓိ
8433 မောဂလ္လာနပဉ္စိကာ
8434 ပယောဂသိဒ္ဓိပါဌ
8435 ဝုတ္တောဒယပါဌ
8436 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာပါဌ
8437 အဘိဓါနပ္ပဒီပိကာဋီကာ
8438 သုဗောဓါလင်္ကာရပါဌ
8439 သုဗောဓါလင်္ကာရဋီကာ
8440 ဗာလာဝတာရ ဂဏ္ဌိပဒတ္ထဝိနိစ္ဆယသာရ
8446 ကဝိဒပ္ပဏနီတိ
8447 နီတိမဉ္ဇရီ
8445 ဓမ္မနီတိ
8444 မဟာရဟနီတိ
8441 လောကနီတိ
8442 သုတ္တန္တနီတိ
8443 သူရဿတိနီတိ
8450 စာဏကျနီတိ
8448 နရဒက္ခဒီပနီ
8449 စတုရာရက္ခဒီပနီ
8451 ရသဝါဟိနီ
8452 သီမဝိသောဓနီပါဌ
8453 ဝေဿန္တရဂီတိ
8454 မောဂ္ဂလ္လာန ဝုတ္တိဝိဝရဏပဉ္စိကာ
8455 ထူပဝံသ
8456 ဒါဌာဝံသ
8457 ဓါတုပါဌဝိလာသိနိယာ
8458 ဓါတုဝံသ
8459 ဟတ္ထဝနဂလ္လဝိဟာရဝံသ
8460 ဇိနစရိတယ
8461 ဇိနဝံသဒီပံ
8462 တေလကဋာဟဂါထာ
8463 မိလိဒဋီကာ
8464 ပဒမဉ္ဇရီ
8465 ပဒသာဓနံ
8466 သဒ္ဒဗိန္ဒုပကရဏံ
8467 ကစ္စာယနဓါတုမဉ္ဇုသာ
8468 သာမန္တကူဋဝဏ္ဏနာ
2101 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
2102 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (ဒီဃ)
2103 ပါထိကဝဂ္ဂ ပါဠိ
2201 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2202 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (ဒီဃ)
2203 ပါထိကဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
2301 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
2302 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (ဒီဃ)
2303 ပါထိကဝဂ္ဂ ဋီကာ
2304 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၁
2305 သီလက္ခန္ဓဝဂ္ဂ-အဘိနဝဋီကာ-၂
3101 မူလပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3102 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3103 ဥပရိပဏ္ဏာသ ပါဠိ
3201 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၁
3202 မူလပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ-၂
3203 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3204 ဥပရိပဏ္ဏာသ အဋ္ဌကထာ
3301 မူလပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3302 မဇ္ဈိမပဏ္ဏာသ ဋီကာ
3303 ဥပရိပဏ္ဏာသ ဋီကာ
4101 သဂါထာဝဂ္ဂ ပါဠိ
4102 နိဒါနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4103 ခန္ဓဝဂ္ဂ ပါဠိ
4104 သဠာယတနဝဂ္ဂ ပါဠိ
4105 မဟာဝဂ္ဂ ပါဠိ (သံယုတ္တ)
4201 သဂါထာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4202 နိဒါနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4203 ခန္ဓဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4204 သဠာယတနဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ
4205 မဟာဝဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ (သံယုတ္တ)
4301 သဂါထာဝဂ္ဂ ဋီကာ
4302 နိဒါနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4303 ခန္ဓဝဂ္ဂ ဋီကာ
4304 သဠာယတနဝဂ္ဂ ဋီကာ
4305 မဟာဝဂ္ဂ ဋီကာ (သံယုတ္တ)
5101 ဧကကနိပါတ ပါဠိ
5102 ဒုကနိပါတ ပါဠိ
5103 တိကနိပါတ ပါဠိ
5104 စတုက္ကနိပါတ ပါဠိ
5105 ပဉ္စကနိပါတ ပါဠိ
5106 ဆက္ကနိပါတ ပါဠိ
5107 သတ္တကနိပါတ ပါဠိ
5108 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ပါဠိ
5109 နဝကနိပါတ ပါဠိ
5110 ဒသကနိပါတ ပါဠိ
5111 ဧကာဒသကနိပါတ ပါဠိ
5201 ဧကကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5202 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5203 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5204 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ အဋ္ဌကထာ
5301 ဧကကနိပါတ ဋီကာ
5302 ဒုက-တိက-စတုက္ကနိပါတ ဋီကာ
5303 ပဉ္စက-ဆက္က-သတ္တကနိပါတ ဋီကာ
5304 အဋ္ဌကာဒိနိပါတ ဋီကာ
6101 ခုဒ္ဒကပါဌ ပါဠိ
6102 ဓမ္မပဒ ပါဠိ
6103 ဥဒါန ပါဠိ
6104 ဣတိဝုတ္တက ပါဠိ
6105 သုတ္တနိပါတ ပါဠိ
6106 ဝိမာနဝတ္ထု ပါဠိ
6107 ပေတဝတ္ထု ပါဠိ
6108 ထေရဂါထာ ပါဠိ
6109 ထေရီဂါထာ ပါဠိ
6110 အပဒါန ပါဠိ-၁
6111 အပဒါန ပါဠိ-၂
6112 ဗုဒ္ဓဝံသ ပါဠိ
6113 စရိယာပိဋက ပါဠိ
6114 ဇာတက ပါဠိ-၁
6115 ဇာတက ပါဠိ-၂
6116 မဟာနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6117 စူဠနိဒ္ဒေသ ပါဠိ
6118 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ ပါဠိ
6119 နေတ္တိပ္ပကရဏ ပါဠိ
6120 မိလိန္ဒပဉှ ပါဠိ
6121 ပေဋကောပဒေသ ပါဠိ
6201 ခုဒ္ဒကပါဌ အဋ္ဌကထာ
6202 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၁
6203 ဓမ္မပဒ အဋ္ဌကထာ-၂
6204 ဥဒါန အဋ္ဌကထာ
6205 ဣတိဝုတ္တက အဋ္ဌကထာ
6206 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၁
6207 သုတ္တနိပါတ အဋ္ဌကထာ-၂
6208 ဝိမာနဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6209 ပေတဝတ္ထု အဋ္ဌကထာ
6210 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၁
6211 ထေရဂါထာ အဋ္ဌကထာ-၂
6212 ထေရီဂါထာ အဋ္ဌကထာ
6213 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၁
6214 အပဒါန အဋ္ဌကထာ-၂
6215 ဗုဒ္ဓဝံသ အဋ္ဌကထာ
6216 စရိယာပိဋက အဋ္ဌကထာ
6217 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၁
6218 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၂
6219 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၃
6220 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၄
6221 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၅
6222 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၆
6223 ဇာတက အဋ္ဌကထာ-၇
6224 မဟာနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6225 စူဠနိဒ္ဒေသ အဋ္ဌကထာ
6226 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၁
6227 ပဋိသမ္ဘိဒါမဂ္ဂ အဋ္ဌကထာ-၂
6228 နေတ္တိပ္ပကရဏ အဋ္ဌကထာ
6301 နေတ္တိပ္ပကရဏ ဋီကာ
6302 နေတ္တိဝိဘာဝိနီ
7101 ဓမ္မသင်္ဂဏီ ပါဠိ
7102 ဝိဘင်္ဂ ပါဠိ
7103 ဓါတုကထာ ပါဠိ
7104 ပုဂ္ဂလပညတ္တိ ပါဠိ
7105 ကထာဝတ္ထု ပါဠိ
7106 ယမက ပါဠိ-၁
7107 ယမက ပါဠိ-၂
7108 ယမက ပါဠိ-၃
7109 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၁
7110 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၂
7111 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၃
7112 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၄
7113 ပဋ္ဌာန ပါဠိ-၅
7201 ဓမ္မသင်္ဂဏိ အဋ္ဌကထာ
7202 သမ္မောဟဝိနောဒနီ အဋ္ဌကထာ
7203 ပဉ္စပကရဏ အဋ္ဌကထာ
7301 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-မူလဋီကာ
7302 ဝိဘင်္ဂ-မူလဋီကာ
7303 ပဉ္စပကရဏ-မူလဋီကာ
7304 ဓမ္မသင်္ဂဏီ-အနုဋီကာ
7305 ပဉ္စပကရဏ-အနုဋီကာ
7306 အဘိဓမ္မာဝတာရော-နာမရူပပရိစ္ဆေဒေါ
7307 အဘိဓမ္မတ္ထသင်္ဂဟော
7308 အဘိဓမ္မာဝတာရ-ပုရာဏဋီကာ
7309 အဘိဓမ္မမာတိကာပါဠိ

English
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Français
Canon PaliCommentairesSubcommentairesAutres
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Deutsch
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

हिंदी
पाली कैननकमेंट्रीउप-टिप्पणियाँअन्य
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Indonesia
Kanon PaliKomentarSub-komentarLainnya
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

日文
巴利義註複註藏外典籍
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

한국인
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi


Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

그분 복되신 분, 아라한, 완전히 깨달으신 분께 절합니다.

Vinayapiṭake

율장(Vinayapiṭaka)

Mahāvaggapāḷi

마하왁가(Mahāvaggapāḷi)

1. Mahākhandhako

1. 대건도

1. Bodhikathā

1. 깨달음에 관한 이야기

1. Tena [Pg.1] samayena buddho bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavā bodhirukkhamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho bhagavā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ manasākāsi – ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti – evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ‘‘Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti – evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti.

1. 그때 세존께서는 우루웰라의 네란자라 강변 보리수 아래에서 갓 깨달음을 얻으신 후 머물고 계셨다. 세존께서는 보리수 아래에서 7일 동안 한 자세로 앉아 해탈의 즐거움을 누리셨다. 그때 세존께서는 밤의 초경에 연기(緣起)를 순방향과 역방향으로 사유하셨다. "무명을 인연으로 행이 생기고, 행을 인연으로 식이 생기며, 식이 인연으로 명색이 생기고, 명색을 인연으로 육입이 생기며, 육입을 인연으로 촉이 생기고, 촉을 인연으로 수가 생기며, 수를 인연으로 애가 생기고, 애를 인연으로 취가 생기며, 취를 인연으로 유가 생기고, 유를 인연으로 생이 생기며, 생을 인연으로 노사, 우비고뇌가 발생한다. 이와 같이 전체 괴로움의 무더기가 발생한다. 무명이 남김없이 사라져 소멸하므로 행이 소멸하고, 행이 소멸하므로 식이 소멸하며, 식이 소멸하므로 명색이 소멸하고, 명색이 소멸하므로 육입이 소멸하며, 육입이 소멸하므로 촉이 소멸하고, 촉이 소멸하므로 수가 소멸하며, 수가 소멸하므로 애가 소멸하고, 애가 소멸하므로 취가 소멸하며, 취가 소멸하므로 유가 소멸하고, 유가 소멸하므로 생이 소멸하며, 생이 소멸하므로 노사, 우비고뇌가 소멸한다. 이와 같이 전체 괴로움의 무더기가 소멸한다"라고 사유하셨다.

Atha [Pg.2] kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

그때 세존께서는 이 이치를 아시고 그 시간에 다음과 같은 감흥어를 읊으셨다.

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā;

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā;

Yato pajānāti sahetudhamma’’nti.

"수행에 정진하며 명상하는 브라만에게 법들이 참으로 나타날 때, 원인과 함께 법을 꿰뚫어 알기에 그의 모든 의심은 사라진다."

2. Atha kho bhagavā rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ manasākāsi – ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī…pe… nirodho hotī’’ti.

2. 그때 세존께서는 밤의 중경에 연기를 순방향과 역방향으로 사유하셨다. "무명을 인연으로 행이 생기고, 행을 인연으로 식이 생기며, 식이 인연으로 명색이 생기고... 이와 같이 전체 괴로움의 무더기가 발생하며... 이와 같이 소멸한다"라고 사유하셨다.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

그때 세존께서는 이 이치를 아시고 그 시간에 다음과 같은 감흥어를 읊으셨다.

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā;

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā;

Yato khayaṃ paccayānaṃ avedī’’ti.

"수행에 정진하며 명상하는 브라만에게 법들이 참으로 나타날 때, 조건들의 소멸을 알기에 그의 모든 의심은 사라진다."

3. Atha kho bhagavā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ manasākāsi – ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti…pe… nirodho hotī’’ti.

3. 그때 세존께서는 밤의 후경에 연기를 순방향과 역방향으로 사유하셨다. "무명을 인연으로 행이 생기고, 행을 인연으로 식이 생기며, 식이 인연으로 명색이 생기고... 이와 같이 전체 괴로움의 무더기가 발생하며... 이와 같이 소멸한다"라고 사유하셨다.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

그때 세존께서는 이 이치를 아시고 그 시간에 다음과 같은 감흥어를 읊으셨다.

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā;

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ;

Sūriyova obhāsayamantalikkha’’nti.

"수행에 정진하며 명상하는 브라만에게 법들이 참으로 나타날 때, 그는 마라의 군대를 물리치고 서 있나니, 마치 태양이 허공을 비추는 것과 같다."

Bodhikathā niṭṭhitā.

깨달음에 관한 이야기가 끝났다.

2. Ajapālakathā

2. 아자빨라 나무에 관한 이야기

4. Atha [Pg.3] kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ajapālanigrodhamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho aññataro huṃhuṅkajātiko brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā nu kho, bho gotama, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā’’ti? Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

4. 그때 세존께서는 7일이 지난 뒤 그 삼매에서 일어나 보리수 아래에서 아자빨라 니그로다 나무로 가셨다. 그곳 아자빨라 니그로다 나무 아래에서 7일 동안 한 자세로 앉아 해탈의 즐거움을 누리셨다. 그때 '훙훙' 하는 소리를 내는 성품을 가진 어떤 브라만이 세존께 다가왔다. 다가와서 세존과 함께 안부를 나누고, 즐겁고 기억할 만한 대화를 마친 뒤 한쪽에 섰다. 한쪽에 선 브라만은 세존께 이와 같이 여쭈었다. "고따마 존자시여, 얼마만큼 되어야 브라만이라 합니까? 브라만을 만드는 법은 무엇입니까?" 세존께서는 이 이치를 아시고 그 시간에 다음과 같은 감흥어를 읊으셨다.

Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo;

Nihuṃhuṅko nikkasāvo yatatto;

Vedantagū vusitabrahmacariyo;

Dhammena so brahmavādaṃ vadeyya;

Yassussadā natthi kuhiñci loke’’ti.

"악한 법을 멀리하고, '훙훙' 소리 내지 않으며, 번뇌가 없고 자아를 잘 조절하며, 지혜의 끝에 도달하고 거룩한 삶을 완성한 브라만은 정당하게 브라만의 도를 말할 수 있으니, 세상 어디에도 그에게는 오만함이 없다."

Ajapālakathā niṭṭhitā.

아자빨라 나무에 관한 이야기가 끝났다.

3. Mucalindakathā

3. 무짤린다 나무에 관한 이야기

5. Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā ajapālanigrodhamūlā yena mucalindo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mucalindamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Tena kho pana samayena mahā akālamegho udapādi, sattāhavaddalikā sītavātaduddinī. Atha kho mucalindo nāgarājā sakabhavanā nikkhamitvā bhagavato kāyaṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṃ phaṇaṃ karitvā aṭṭhāsi – ‘‘mā bhagavantaṃ sītaṃ, mā bhagavantaṃ uṇhaṃ, mā bhagavantaṃ ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphasso’’ti. Atha [Pg.4] kho mucalindo nāgarājā sattāhassa accayena viddhaṃ vigatavalāhakaṃ devaṃ viditvā bhagavato kāyā bhoge viniveṭhetvā sakavaṇṇaṃ paṭisaṃharitvā māṇavakavaṇṇaṃ abhinimminitvā bhagavato purato aṭṭhāsi pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

5. 그때 세존께서는 7일이 지난 뒤 그 삼매에서 일어나 아자빨라 니그로다 나무 아래에서 무짤린다 나무로 가셨다. 그곳 무짤린다 나무 아래에서 7일 동안 한 자세로 앉아 해탈의 즐거움을 누리셨다. 그때 때아닌 큰 비구름이 일어났고, 7일 동안 찬 바람이 불고 어두운 날씨가 계속되었다. 그때 무짤린다 용왕은 자신의 거처에서 나와 세존의 몸을 일곱 번 감싸고 머리 위에 큰 목을 펼쳐 덮으며 생각했다. "세존께 추위가 닿지 않기를, 세존께 더위가 닿지 않기를, 세존께 파리, 모기, 바람, 뜨거운 햇살, 기어 다니는 생물들의 감촉이 닿지 않기를." 7일이 지난 뒤 무짤린다 용왕은 비구름이 걷히고 맑아진 하늘을 보고 세존의 몸에서 몸뚱이를 풀고, 자신의 본래 모습을 거두어 젊은 수행자의 모습으로 변하여 세존 앞에 합장하고 예배하며 섰다. 세존께서는 이 이치를 아시고 그 시간에 다음과 같은 감흥어를 읊으셨다.

‘‘Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato;

Abyāpajjaṃ sukhaṃ loke, pāṇabhūtesu saṃyamo.

"만족하고 법을 듣고 보는 자에게 은둔은 즐거움이요, 세상에서 살아있는 생명들에게 해를 끼치지 않고 자제함은 즐거움이다."

‘‘Sukhā virāgatā loke, kāmānaṃ samatikkamo;

Asmimānassa yo vinayo, etaṃ ve paramaṃ sukha’’nti.

"세상에서 욕망을 뛰어넘어 탐욕에서 벗어남은 즐거움이며, '나'라는 자만을 길들이는 것, 이것이야말로 가장 높은 즐거움이다."

Mucalindakathā niṭṭhitā.

무짤린다 나무에 관한 이야기가 끝났다.

4. Rājāyatanakathā

4. 라자야따나 나무에 관한 이야기

6. Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā mucalindamūlā yena rājāyatanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājāyatanamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Tena kho pana samayena tapussa bhallikā vāṇijā ukkalā taṃ desaṃ addhānamaggappaṭipannā honti. Atha kho tapussabhallikānaṃ vāṇijānaṃ ñātisālohitā devatā tapussabhallike vāṇije etadavoca – ‘‘ayaṃ, mārisā, bhagavā rājāyatanamūle viharati paṭhamābhisambuddho; gacchatha taṃ bhagavantaṃ manthena ca madhupiṇḍikāya ca patimānetha; taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Atha kho tapussabhallikā vāṇijā manthañca madhupiṇḍikañca ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tapussabhallikā vāṇijā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘paṭiggaṇhātu no, bhante, bhagavā manthañca madhupiṇḍikañca, yaṃ amhākaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘na kho tathāgatā hatthesu paṭiggaṇhanti. Kimhi nu kho ahaṃ paṭiggaṇheyyaṃ manthañca madhupiṇḍikañcā’’ti? Atha [Pg.5] kho cattāro mahārājāno bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya catuddisā cattāro selamaye patte bhagavato upanāmesuṃ – ‘‘idha, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu manthañca madhupiṇḍikañcā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā paccagghe selamaye patte manthañca madhupiṇḍikañca, paṭiggahetvā paribhuñji. Atha kho tapussabhallikā vāṇijā bhagavantaṃ onītapattapāṇiṃ viditvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ (onītapattapāṇiṃ viditvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ) etadavocuṃ – ‘‘ete mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca, upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate’’ti. Te ca loke paṭhamaṃ upāsakā ahesuṃ dvevācikā.

6. 그후 세존께서는 7일이 지나 그 (아라한과) 삼매에서 일어나시어, 무찰린다 나무 아래에서 라자야타나 나무가 있는 곳으로 가셨다. 가셔서 라자야타나 나무 아래에서 7일 동안 결가부좌를 틀고 앉아 해탈의 즐거움을 누리셨다. 그때 타풋사와 발리카라는 이름의 상인 형제가 웃칼라 지방에서 그곳 마지마 데사로 긴 여행을 하던 중이었다. 그때 타풋사와 발리카 상인 형제의 이전 생의 친척이었던 지신(地神)이 상인 형제에게 이와 같이 말했다. '벗들이여, 이 세존께서 갓 깨달음을 얻으시고 라자야타나 나무 아래에 머물고 계신다. 가서 그 세존께 멥쌀 가루 경단과 꿀 경단을 공양 올려라. 그것이 그대들에게 오랜 세월 이익과 행복이 될 것이다.' 그리하여 타풋사와 발리카 상인 형제는 멥쌀 가루 경단과 꿀 경단을 가지고 세존께서 계신 곳으로 가서, 세존께 절을 올리고 한곁에 섰다. 한곁에 선 타풋사와 발리카 상인 형제는 세존께 이와 같이 말씀드렸다. '세존이시여, 세존께서는 저희의 멥쌀 가루 경단과 꿀 경단을 받아 주소서. 그것이 저희에게 오랜 세월 이익과 행복이 되게 하소서.' 그때 세존께서는 '여래들은 손으로 직접 받지 않는다. 내가 무엇으로 이 멥쌀 가루 경단과 꿀 경단을 받아야 하는가?'라는 생각이 드셨다. 그때 사천왕이 세존의 마음속 생각을 알고 사방에서 청옥으로 만든 네 개의 발우를 세존께 바치며 '세존이시여, 여기 이 발우로 멥쌀 가루 경단과 꿀 경단을 받으소서'라고 하였다. 세존께서는 그 값진 청옥 발우로 멥쌀 가루 경단과 꿀 경단을 받으시고 공양을 드셨다. 타풋사와 발리카 상인 형제는 세존께서 발우에서 손을 떼신 것을 알고 세존의 발 아래 머리를 조아려 엎드려 세존께 이와 같이 말씀드렸다. '세존이시여, 저희는 세존께 귀의하고 법(Dharma)에 귀의합니다. 세존께서는 저희를 오늘부터 목숨이 다할 때까지 귀의한 재가신자로 받아 주소서.' 그들 형제는 세상에서 최초로 (불·법) 두 가지 보배에만 귀의한 재가신자가 되었다.

Rājāyatanakathā niṭṭhitā.

라자야타나 나무 아래에서 머무신 이야기가 끝났다.

5. Brahmayācanakathā

5. 5. 범천의 간청 이야기

7. Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rājāyatanamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ bhagavā ajapālanigrodhamūle viharati. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatāpaaccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṃ sududdasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’’ti. Apissu bhagavantaṃ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā –

7. 그후 세존께서는 7일이 지나 그 삼매에서 일어나시어 라자야타나 나무 아래에서 아자팔라 니그로다 나무가 있는 곳으로 가셨다. 세존께서는 그곳 아자팔라 니그로다 나무 아래에 머무셨다. 그때 홀로 한적한 곳에서 명상하시던 세존께 이와 같은 생각이 떠올랐다. '내가 깨달은 이 법은 심오하고, 보기 어렵고, 깨닫기 어렵고, 평온하고, 숭고하며, 단순한 사유의 영역을 넘어서 있고, 미세하여 현자들만이 알 수 있는 것이다. 그러나 이 중생들은 감각적 쾌락(Alaya)을 즐기고, 감각적 쾌락에 빠져 있으며, 감각적 쾌락을 기뻐한다. 감각적 쾌락을 즐기고 빠져 있으며 기뻐하는 이 중생들에게 조건에 의지하여 일어나는 연기(緣起)의 원리는 보기 어려운 것이다. 또한 모든 형성된 것들의 가라앉음, 모든 집착의 버림, 갈애의 멸진, 이욕(離欲), 소멸인 니르바나(열반) 또한 참으로 보기 어려운 것이다. 만약 내가 법을 설하더라도 다른 사람들이 내 법을 이해하지 못한다면, 그것은 나에게 피로요 괴로움일 뿐이다.' 또한 세존께서는 이전에 들어본 적 없는 놀라운 게송들이 떠올랐다.

‘‘Kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsituṃ;

Rāgadosaparetehi, nāyaṃ dhammo susambudho.

'내가 고생 끝에 얻은 법을 이제 설하는 것은 적절치 않다. 탐욕과 분노에 휩싸인 자들에게 이 법은 쉽게 깨달아지지 않느니라.'

‘‘Paṭisotagāmiṃ [Pg.6] nipuṇaṃ, gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ;

Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā ’’ti.

'흐름을 거스르고 미세하며, 심오하고 보기 어렵고 미묘한 이 법을, 탐욕에 물들고 무지의 어둠에 덮인 자들은 보지 못하리라.'

Itiha bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāya.

이와 같이 숙고하시자 세존의 마음은 법을 설하는 쪽이 아니라 설하지 않는 쪽으로 기울었다.

8. Atha kho brahmuno sahampatissa bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi – ‘‘nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāyā’’ti. Atha kho brahmā sahampati – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro’’ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvāna athāparaṃ etadavoca –

8. 그때 사함파티 범천은 세존의 마음속 생각을 자기 마음으로 알고 이렇게 생각했다. '아, 세상이 멸망하겠구나. 아, 세상이 참으로 파멸하겠구나. 공양받아 마땅하신 분이며 정등각자이신 여래의 마음이 법을 설하는 쪽이 아니라 설하지 않는 쪽으로 기우는구나.' 그리하여 사함파티 범천은 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼 순식간에 범천계에서 사라져 세존 앞에 나타났다. 사함파티 범천은 한쪽 어깨에 겉옷을 걸치고 오른쪽 무릎을 땅에 댄 채 세존을 향해 합장하고 다음과 같이 말씀드렸다. '세존이시여, 법을 설해 주소서. 선서(Sugato)이시여, 법을 설해 주소서. 지혜의 눈에 번뇌의 먼지가 적은 중생들도 있습니다. 법을 듣지 못하면 그들은 쇠퇴할 것이나, 법을 들으면 깨닫는 이들이 있을 것입니다.' 사함파티 범천은 이와 같이 말하고 다시 게송으로 여쭈었다.

‘‘Pāturahosi magadhesu pubbe;

Dhammo asuddho samalehi cintito;

Apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ;

Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ.

'예전에 마가다국에는 번뇌를 가진 자들이 고안해 낸 청정하지 못한 그릇된 법이 나타나 있었습니다. 불사(不死)의 문을 여소서. 번뇌 없는 분께서 깨달으신 법을 중생들이 듣게 하소서.'

‘‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito;

Yathāpi passe janataṃ samantato;

Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha;

Pāsādamāruyha samantacakkhu;

Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko;

Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ.

'마치 바위산 꼭대기에 서 있는 사람이 사방의 사람들을 내려다보듯이, 오 지혜로운 분이시여, 모든 것을 보는 눈을 가진 분이시여, 법으로 이루어진 누각에 오르소서. 스스로 슬픔에서 벗어나신 분이시여, 태어남과 늙음에 눌려 슬픔에 빠져 있는 중생들을 굽어살피소서.'

‘‘Uṭṭhehi [Pg.7] vīra vijitasaṅgāma;

Satthavāha aṇaṇa vicara loke;

Desassu bhagavā dhammaṃ;

Aññātāro bhavissantī’’ti.

'일어나소서, 영웅이시여, 전쟁에서 승리한 분이시여, 길잡이이시여, 번뇌의 빚이 없는 분이시여, 세상에 나아가소서. 세존이시여, 법을 설해 주소서. 법을 깨닫는 이들이 있을 것입니다.'

[ Evaṃ vutte bhagavā brahmānaṃ sahampatiṃ etadavoca – ‘‘mayhampi kho, brahme, etadahosi – ‘adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṃ sududdasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu maṃ, brahme, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā –

이와 같이 말했을 때 세존께서는 사함빠띠 범천에게 이와 같이 말씀하셨다. “범천이여, 나에게도 이런 생각이 들었노라. ‘내가 얻은 이 법은 깊고, 보기 어렵고, 깨닫기 어렵고, 평온하고, 숭고하며, 사유의 영역을 넘어섰고, 미묘하여 현자들만이 알 수 있는 것이니라. 참으로 이 중생들은 애욕(ālaya)을 즐기고, 애욕에 기뻐하며, 애욕에 환희하노라. 애욕을 즐기고 애욕에 기뻐하며 애욕에 환희하는 이 중생들에게 이것, 즉 이것을 조건으로 하는 연기(緣起)의 이치는 보기 어려운 것이니라. 또한 모든 형성된 것의 가라앉음, 모든 집착의 버림, 갈애의 멸진, 탐욕의 빛바램, 소멸, 즉 열반이라는 이 이치 또한 참으로 보기 어려운 것이니라. 만일 내가 법을 설한다 하더라도 다른 이들이 나의 법을 이해하지 못한다면, 그것은 나에게 피로가 될 뿐이며 나에게 고통이 될 뿐이니라.’ 범천이여, 참으로 이전에 들어본 적이 없는 이 신기한 게송들이 나에게 떠올랐노라.”

‘Kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsituṃ;

Rāgadosaparetehi, nāyaṃ dhammo susambudho.

“어렵게 내가 얻은 것을 지금 밝혀 무엇 하리. 탐욕과 분노에 휩싸인 이들에게 이 법은 쉽게 깨달아지지 않으리.”

‘Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ;

Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ti.

“흐름을 거스르는 미묘하고 깊고 보기 어렵고 미세한 법을, 탐욕에 물들고 어둠의 덩어리(무명)에 덮인 이들은 보지 못하리라.”

Itiha me, brahme, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati no dhammadesanāyā’’ti.

“범천이여, 이와 같이 숙고했을 때 나의 마음은 소극적인 쪽으로 기울었으며 법을 설하는 쪽으로 향하지 않았노라.”

Dutiyampi kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ; santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro’’ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvāna athāparaṃ etadavoca –

두 번째로 사함빠띠 범천이 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 법을 설해주소서. 선서(善逝)시여, 법을 설해주소서. 세상에는 눈에 먼지(번뇌)가 적은 중생들도 있나이다. 그들은 법을 듣지 못해 쇠퇴하고 있사오나, 법을 들으면 깨닫는 자들이 있을 것이옵니다.” 사함빠띠 범천은 이와 같이 말하고 나서 다시 게송으로 이와 같이 말씀드렸다.

‘‘Pāturahosi [Pg.8] magadhesu pubbe;

Dhammo asuddho samalehi cintito;

Apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ;

Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ.

“이전 마가다국에는 더러움에 찌든 자들이 생각해낸 깨끗하지 못한 법이 나타나 있었나이다. 불사(不死)의 문을 여소서. 번뇌 없는 분(부처님)께서 깨달으신 법을 중생들이 듣게 하소서.”

‘‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito;

Yathāpi passe janataṃ samantato;

Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha;

Pāsādamāruyha samantacakkhu;

Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko;

Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ.

“마치 바위산 꼭대기에 서서 사방의 사람들을 내려다보는 것과 같이, 지혜로운 분이시여, 일체를 보는 눈을 가진 분이시여, 법으로 이루어진 망루에 오르소서. 근심에서 벗어난 분이시여, 태어남과 늙음에 억눌려 슬픔에 빠진 중생들을 굽어살펴 주소서.”

‘‘Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma;

Satthavāha aṇaṇa vicara loke;

Desassu bhagavā dhammaṃ;

Aññātāro bhavissantī’’ti.

“일어나소서, 영웅이시여, 전쟁에서 승리하신 분이시여! 길잡이이시여, 빚이 없는 분(번뇌 없는 분)이시여, 세상을 유행하소서. 세존이시여, 법을 설해주소서. 깨닫는 자들이 있을 것이옵니다.”

Dutiyampi kho bhagavā brahmānaṃ sahampatiṃ etadavoca – ‘‘mayhampi kho, brahme, etadahosi – ‘adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṃ sududdasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu maṃ, brahme, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā –

두 번째로 세존께서는 사함빠띠 범천에게 이와 같이 말씀하셨다. “범천이여, 실로 나에게도 이런 생각이 들었노라. ‘내가 얻은 이 법은 깊고, 보기 어렵고, 깨닫기 어렵고, 평온하고, 숭고하며, 사유의 영역을 넘어섰고, 미묘하여 현자들만이 알 수 있는 것이니라. 참으로 이 중생들은 애욕을 즐기고, 애욕에 기뻐하며, 애욕에 환희하노라. 애욕을 즐기고 애욕에 기뻐하며 애욕에 환희하는 이 중생들에게 이것, 즉 이것을 조건으로 하는 연기의 이치는 보기 어려운 것이니라. 또한 모든 형성된 것의 가라앉음, 모든 집착의 버림, 갈애의 멸진, 탐욕의 빛바램, 소멸, 즉 열반이라는 이 이치 또한 참으로 보기 어려운 것이니라. 만일 내가 법을 설한다 하더라도 다른 이들이 나의 법을 이해하지 못한다면, 그것은 나에게 피로가 될 뿐이며 나에게 고통이 될 뿐이니라.’ 범천이여, 참으로 이전에 들어본 적이 없는 이 신기한 게송들이 나에게 떠올랐노라.”

‘Kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsituṃ;

Rāgadosaparetehi, nāyaṃ dhammo susambudho.

“어렵게 내가 얻은 것을 지금 밝혀 무엇 하리. 탐욕과 분노에 휩싸인 이들에게 이 법은 쉽게 깨달아지지 않으리.”

‘Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ;

Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ti.

“흐름을 거스르는 미묘하고 깊고 보기 어렵고 미세한 법을, 탐욕에 물들고 어둠의 덩어리에 덮인 이들은 보지 못하리라.”

Itiha [Pg.9] me, brahme, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāyā’’ti.

“범천이여, 이와 같이 숙고했을 때 나의 마음은 소극적인 쪽으로 기울었으며, 법을 설하는 쪽으로 향하지 않았노라.”

Tatiyampi kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro’’ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvāna athāparaṃ etadavoca –

세 번째로 사함빠띠 범천이 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 법을 설해주소서. 선서시여, 법을 설해주소서. 세상에는 눈에 먼지가 적은 중생들도 있나이다. 그들은 법을 듣지 못해 쇠퇴하고 있사오나, 법을 들으면 깨닫는 자들이 있을 것이옵니다.” 사함빠띠 범천은 이와 같이 말하고 나서 다시 게송으로 이와 같이 말씀드렸다.

‘‘Pāturahosi magadhesu pubbe;

Dhammo asuddho samalehi cintito;

Apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ;

Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ.

“이전 마가다국에는 더러움에 찌든 자들이 생각해낸 깨끗하지 못한 법이 나타나 있었나이다. 불사(不死)의 문을 여소서. 번뇌 없는 분께서 깨달으신 법을 중생들이 듣게 하소서.”

‘‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito;

Yathāpi passe janataṃ samantato;

Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha;

Pāsādamāruyha samantacakkhu;

Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko;

Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ.

“마치 바위산 꼭대기에 서서 사방의 사람들을 내려다보는 것과 같이, 지혜로운 분이시여, 일체를 보는 눈을 가진 분이시여, 법으로 이루어진 망루에 오르소서. 근심에서 벗어난 분이시여, 태어남과 늙음에 억눌려 슬픔에 빠진 중생들을 굽어살펴 주소서.”

‘‘Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma;

Satthavāha aṇaṇa vicara loke;

Desassu bhagavā dhammaṃ;

Aññātāro bhavissantī’’ti.

“일어나소서, 영웅이시여, 전쟁에서 승리하신 분이시여! 길잡이이시여, 빚이 없는 분이시여, 세상을 유행하소서. 법을 설해주소서. 깨닫는 자들이 있을 것이옵니다.”

9. Atha kho bhagavā brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni[Pg.10], appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakaṃ accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena, evamevaṃ bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante; disvāna brahmānaṃ sahampatiṃ gāthāya paccabhāsi –

9. 그때 세존께서는 범천의 간청을 아시고 중생들에 대한 자비심으로 부처의 눈(佛眼)으로 세상을 관찰하셨다. 세존께서 부처의 눈으로 세상을 관찰하시니, 눈에 먼지가 적은 자와 많은 자, 근기가 예리한 자와 둔한 자, 성품이 좋은 자와 나쁜 자, 가르치기 쉬운 자와 어려운 자들이 있었으며, 저세상의 죄보를 두려워하며 지내는 일부 중생들과 저세상의 죄보를 두려워하지 않으며 지내는 일부 중생들을 보셨다. 마치 청련화나 홍련화나 백련화 연못에서 어떤 연꽃들은 물속에서 태어나 물속에서 자라며 물 위로 솟아오르지 못한 채 물속에서 피어나고, 어떤 연꽃들은 물속에서 태어나 물속에서 자라며 수면과 나란히 서 있고, 어떤 연꽃들은 물속에서 태어나 물속에서 자라며 물 밖으로 솟아올라 물에 젖지 않은 채 서 있는 것과 같았다. 이와 같이 세존께서 부처의 눈으로 세상을 관찰하시니, 눈에 먼지가 적은 자와 많은 자, 근기가 예리한 자와 둔한 자, 성품이 좋은 자와 나쁜 자, 가르치기 쉬운 자와 어려운 자들이 있었으며, 저세상의 죄보를 두려워하며 지내는 일부 중생들과 저세상의 죄보를 두려워하지 않으며 지내는 일부 중생들을 보셨다. 이를 보시고 사함빠띠 범천에게 게송으로 응답하셨다.

‘‘Apārutā tesaṃ amatassa dvārā;

Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ;

Vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ;

Dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme’’ti.

“그들에게 불사의 문은 열렸노라. 귀 있는 자들은 신심을 내어라. 범천이여, 피로할 것이라는 생각에 인간들에게 공들여 익힌 수승한 법을 설하지 않았노라.”

Atha kho brahmā sahampati ‘‘katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.

그때 사함빠띠 범천은 ‘세존께서 법을 설하시도록 나에게 허락하셨다’라고 생각하고, 세존께 경배드리고 오른쪽으로 돌아 경의를 표한 뒤 그 자리에서 사라졌다.

Brahmayācanakathā niṭṭhitā.

범천의 청원 이야기가 끝났다.

6. Pañcavaggiyakathā

6. 6. 다섯 수행자(오비구) 이야기

10. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ? Ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’’ti? Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘ayaṃ kho āḷāro kālāmo paṇḍito byatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko; yaṃnūnāhaṃ āḷārassa kālāmassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, so imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’’ti. Atha kho antarahitā devatā bhagavato ārocesi – ‘‘sattāhakālaṅkato, bhante, āḷāro kālāmo’’ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādi – ‘‘sattāhakālaṅkato āḷāro [Pg.11] kālāmo’’ti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘mahājāniyo kho āḷāro kālāmo; sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya, khippameva ājāneyyā’’ti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ? Ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’’ti? Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘ayaṃ kho udako rāmaputto paṇḍito byatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko; yaṃnūnāhaṃ udakassa rāmaputtassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, so imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’’ti. Atha kho antarahitā devatā bhagavato ārocesi – ‘‘abhidosakālaṅkato, bhante, udako rāmaputto’’ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādi – ‘‘abhidosakālaṅkato udako rāmaputto’’ti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘mahājāniyo kho udako rāmaputto; sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya, khippameva ājāneyyā’’ti

10. 10. 그때 세존께 이러한 생각이 드셨다. ‘내가 누구에게 먼저 법을 설해야 하는가? 누가 이 법을 신속하게 이해할 것인가?’ 그때 세존께 이러한 생각이 드셨다. ‘이 깔라마 종족의 알라라 깔라마는 지혜롭고 영리하며 총명하고, 오래전부터 안목에 번뇌의 먼지가 적은 자이다. 내가 알라라 깔라마에게 먼저 법을 설하는 것이 좋겠구나. 그는 이 법을 신속하게 이해할 것이다.’ 그때 보이지 않는 신이 세존께 ‘세존시여, 깔라마 종족의 알라라 깔라마는 죽은 지 이레(7일)가 되었습니다’라고 여쭈었다. 세존께도 ‘알라라 깔라마는 죽은 지 이레가 되었다’라는 지혜가 생겨났다. 그때 세존께 이러한 생각이 드셨다. ‘알라라 깔라마는 참으로 큰 손실을 입었구나. 만약 그가 이 법을 들었더라면 신속하게 이해했을 것이다.’ 그때 세존께 다시 이러한 생각이 드셨다. ‘내가 누구에게 먼저 법을 설해야 하는가? 누가 이 법을 신속하게 이해할 것인가?’ 그때 세존께 이러한 생각이 드셨다. ‘이 라마의 아들 우다까는 지혜롭고 영리하며 총명하고, 오래전부터 안목에 번뇌의 먼지가 적은 자이다. 내가 라마의 아들 우다까에게 먼저 법을 설하는 것이 좋겠구나. 그는 이 법을 신속하게 이해할 것이다.’ 그때 보이지 않는 신이 세존께 ‘세존시여, 라마의 아들 우다까는 어제 한밤중에 죽었습니다’라고 여쭈었다. 세존께도 ‘라마의 아들 우다까는 어제 한밤중에 죽었다’라는 지혜가 생겨났다. 그때 세존께 이러한 생각이 드셨다. ‘라마의 아들 우다까는 참으로 큰 손실을 입었구나. 만약 그가 이 법을 들었더라면 신속하게 이해했을 것이다.’

Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ? Ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’’ti? Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū, ye maṃ padhānapahitattaṃ upaṭṭhahiṃsu; yaṃnūnāhaṃ pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kahaṃ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī’’ti? Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū bārāṇasiyaṃ viharante isipatane migadāye. Atha kho bhagavā uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmi.

그때 세존께 다시 이러한 생각이 드셨다. ‘내가 누구에게 먼저 법을 설해야 하는가? 누가 이 법을 신속하게 이해할 것인가?’ 그때 세존께 이러한 생각이 드셨다. ‘다섯 수행자(오비구)들은 나에게 큰 은혜를 베풀었으니, 내가 정진에 몰두하고 있을 때 나를 시봉하였다. 내가 다섯 수행자들에게 먼저 법을 설하는 것이 좋겠구나.’ 그때 세존께 이러한 생각이 드셨다. ‘지금 다섯 수행자들은 어디에 머물고 있는가?’ 세존께서는 청정하고 인간을 능가하는 천안(신성한 눈)으로 다섯 수행자들이 바라나시의 이시빠따나 미가다야(녹야원)에 머물고 있는 것을 보셨다. 그때 세존께서는 우루벨라에서 원하시는 만큼 머무신 뒤, 바라나시를 향해 유행(여행)을 떠나셨다.

11. Addasā kho upako ājīvako bhagavantaṃ antarā ca gayaṃ antarā ca bodhiṃ addhānamaggappaṭipannaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṃsi tvaṃ, āvuso, uddissa pabbajito? Ko vā te satthā? Kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī’’ti? Evaṃ vutte bhagavā upakaṃ ājīvakaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

11. 11. 우빠까라는 이름의 아지와까(사명외도)가 가야와 보리수 사이의 길에서 유행하시는 세존을 보고 나서 세존께 이와 같이 말했다. “벗이여, 당신의 감관은 매우 맑고 피부색은 깨끗하고 밝습니다. 벗이여, 당신은 누구를 위해 출가하였습니까? 당신의 스승은 누구입니까? 당신은 누구의 법을 기뻐합니까?” 이렇게 말하자 세존께서는 우빠까 아지와까에게 게송으로 말씀하셨다.

‘‘Sabbābhibhū [Pg.12] sabbavidūhamasmi,Sabbesu dhammesu anūpalitto;

Sabbañjaho taṇhākkhaye vimutto,Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ.

“우빠까여, 나는 모든 것을 극복한 자요, 모든 것을 아는 자이며, 모든 법에 물들지 않았다. 모든 것을 버리고 갈애가 다한 곳에서 해탈하였으니, 스스로 특별한 지혜로 알았거늘 누구를 스승이라 지칭하겠는가.”

‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;

Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo.

“나에게는 스승이 없으며, 나와 동등한 자도 존재하지 않는다. 신들을 포함한 세상 어디에도 나에게 대적할 자는 없다.”

‘‘Ahañhi arahā loke, ahaṃ satthā anuttaro;

Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtosmi nibbuto.

“나는 참으로 세상의 아라한이며 위없는 스승이다. 나만이 홀로 올바른 깨달음을 얻은 자(정등각자)이며, 모든 번뇌의 불길이 꺼져 평온하고 열반에 들었다.”

‘‘Dhammacakkaṃ pavattetuṃ, gacchāmi kāsinaṃ puraṃ;

Andhībhūtasmiṃ lokasmiṃ, āhañchaṃ amatadundubhi’’nti.

“법의 수레바퀴를 굴리기 위해 까시족의 성읍인 바라나시로 가노라. 눈먼 이 세상에서 감로의 북을 치리라.”

Yathā kho tvaṃ, āvuso, paṭijānāsi, arahasi anantajinoti.

“벗이여, 당신이 선언한 대로라면 당신은 ‘끝없는 승리자’가 될 만하군요.”

‘‘Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhayaṃ;

Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhamupaka jino’’ti.

“우빠까여, 나와 같이 번뇌의 소멸에 이른 이들이야말로 참된 승리자이다. 나는 모든 악한 법들을 이겨냈으므로, 우빠까여, 나는 승리자이다.”

Evaṃ vutte upako ājīvako hupeyyapāvusoti vatvā sīsaṃ okampetvā ummaggaṃ gahetvā pakkāmi.

이렇게 말씀하시자, 우빠까 아지와까는 “벗이여, 그럴 수도 있겠지요”라고 말하고는 머리를 끄덕이고 다른 길로 가버렸다.

12. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṃ migadāyo, yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkami. Addasaṃsu kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ; disvāna aññamaññaṃ katikaṃ saṇṭhapesuṃ – ‘‘ayaṃ, āvuso, samaṇo gotamo āgacchati, bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. So neva abhivādetabbo, na paccuṭṭhātabbo, nāssa pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ; api ca kho āsanaṃ ṭhapetabbaṃ, sace so ākaṅkhissati nisīdissatī’’ti. Yathā yathā kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū upasaṅkamati, tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṃsu sakāya katikāya saṇṭhātuṃ[Pg.13]. Asaṇṭhahantā bhagavantaṃ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṃ paṭiggahesi, eko āsanaṃ paññapesi, eko pādodakaṃ, eko pādapīṭhaṃ, eko pādakaṭhalikaṃ upanikkhipi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane; nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Apissu bhagavantaṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti. Evaṃ vutte bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca – ‘‘mā, bhikkhave, tathāgataṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha. Arahaṃ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho, odahatha, bhikkhave, sotaṃ, amatamadhigataṃ, ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’’ti. Evaṃ vutte pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘tāyapi kho tvaṃ, āvuso gotama, iriyāya, tāya paṭipadāya, tāya dukkarakārikāya nevajjhagā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ, kiṃ pana tvaṃ etarahi, bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya, adhigamissasi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa’’nti? Evaṃ vutte bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca – ‘‘na, bhikkhave, tathāgato bāhulliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya; arahaṃ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṃ, amatamadhigataṃ, ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’’ti. Dutiyampi kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ…pe…. Dutiyampi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca…pe…. Tatiyampi kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘tāyapi kho tvaṃ, āvuso gotama, iriyāya, tāya paṭipadāya, tāya dukkarakārikāya nevajjhagā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ, kiṃ pana tvaṃ etarahi, bāhulliko padhānavibbhanto [Pg.14] āvatto bāhullāya, adhigamissasi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa’’nti? Evaṃ vutte bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca – ‘‘abhijānātha me no tumhe, bhikkhave, ito pubbe evarūpaṃ pabhāvitameta’’nti ? ‘‘Nohetaṃ, bhante’’. Arahaṃ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho, odahatha, bhikkhave, sotaṃ, amatamadhigataṃ, ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃbrahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti. Asakkhi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṃ. Atha kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ sussūsiṃsu, sotaṃ odahiṃsu, aññā cittaṃ upaṭṭhāpesuṃ.

12. 그때 세존께서는 차례차례 유행하시어 바라나시의 이시파타나 미가다야에 있는 오비구들이 머무는 곳으로 다가가셨다. 오비구들은 멀리서 오시는 세존을 보고 서로 약속하였다. “도반들이여, 저기 고타마 사문이 오고 있습니다. 그는 풍족함을 탐하고 정진에서 물러나 풍족한 생활로 돌아간 자입니다. 그에게 절을 해서도 안 되고, 마중을 나가서도 안 되며, 그의 발바닥과 가사를 받아서도 안 됩니다. 다만 자리는 마련해 둡시다. 그가 원한다면 앉을 것입니다.” 그러나 세존께서 오비구들에게 다가가실수록 오비구들은 자신들의 약속을 지킬 수가 없었다. 그들은 약속을 지키지 못한 채 세존을 마중 나갔으며, 한 명은 세존의 발바닥과 가사를 받았고, 한 명은 자리를 마련하였으며, 한 명은 발 씻을 물을, 한 명은 발 받침대를, 한 명은 발을 닦는 조각을 가져다 놓았다. 세존께서는 마련된 자리에 앉으셨고, 앉으신 후 발을 씻으셨다. 그런데 그들은 세존을 이름으로 부르거나 ‘도반(āvu-so)’이라는 칭호로 불렀다. 그렇게 불렀을 때 세존께서는 오비구들에게 이렇게 말씀하셨다. “비구들이여, 여래를 이름이나 ‘도반’이라는 칭호로 부르지 마라. 비구들이여, 여래는 아라한이며 정등각자이다. 비구들이여, 귀를 기울여라. 불사(不死)를 얻었노라. 내가 가르치고 내가 법을 설하리라. 가르침대로 수행한다면, 머지않아 선남자들이 바르게 집을 떠나 출가하는 목적인 그 위없는 청정범행의 완성을 현생에서 스스로 신통으로 알고 증득하여 구족하며 머물게 될 것이다.” 이렇게 말씀하시자 오비구들은 세존께 이렇게 말하였다. “고타마 도반이여, 당신은 그런 고행과 그런 수행, 그런 난행으로도 인간의 법을 넘어선 성자다운 지견의 탁월함을 얻지 못했는데, 이제 풍족함을 탐하고 정진에서 물러나 풍족한 생활로 돌아간 당신이 어떻게 인간의 법을 넘어선 성자다운 지견의 탁월함을 얻을 수 있겠습니까?” 그렇게 말하자 세존께서는 오비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 여래는 풍족함을 탐하지 않으며, 정진에서 물러난 것도 아니며, 풍족한 생활로 돌아간 것도 아니다. 비구들이여, 여래는 아라한이며 정등각자이다. 비구들이여, 귀를 기울여라. 불사를 얻었노라. 내가 가르치고 내가 법을 설하리라. 가르침대로 수행한다면, 머지않아 선남자들이 바르게 집을 떠나 출가하는 목적인 그 위없는 청정범행의 완성을 현생에서 스스로 신통으로 알고 증득하여 구족하며 머물게 될 것이다.” 두 번째로 오비구들은 세존께 이와 같이 말하였고, 두 번째로 세존께서도 오비구들에게 이와 같이 말씀하셨다. 세 번째로 오비구들은 세존께 이와 같이 말하였다. “고타마 도반이여, 당신은 그런 고행과 그런 수행, 그런 난행으로도 인간의 법을 넘어선 성자다운 지견의 탁월함을 얻지 못했는데, 이제 풍족함을 탐하고 정진에서 물러나 풍족한 생활로 돌아간 당신이 어떻게 인간의 법을 넘어선 성자다운 지견의 탁월함을 얻을 수 있겠습니까?” 그렇게 말하자 세존께서는 오비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 너희는 이전에 내가 이런 말을 한 적이 있었음을 기억하느냐?” “세존이시여, 그런 적이 없습니다.” “비구들이여, 여래는 아라한이며 정등각자이다. 비구들이여, 귀를 기울여라. 불사를 얻었노라. 내가 가르치고 내가 법을 설하리라. 가르침대로 수행한다면, 머지않아 선남자들이 바르게 집을 떠나 출가하는 목적인 그 위없는 청정범행의 완성을 현생에서 스스로 신통으로 알고 증득하여 구족하며 머물게 될 것이다.” 세존께서는 오비구들을 납득시키실 수 있었다. 그리하여 오비구들은 다시 세존의 말씀을 경청하고 귀를 기울였으며, 깨달음을 얻기 위해 마음을 모았다.

13. Atha kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi –

13. 그때 세존께서는 오비구들을 불러 말씀하셨다.

‘‘ Dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā. Katame dve ? Yo cāyaṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, yo cāyaṃ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito. Ete kho, bhikkhave, ubho ante anupagamma, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamā ca sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

“비구들이여, 출가자가 의지하지 말아야 할 두 가지 극단이 있다. 무엇이 그 두 가지인가? 하나는 감각적 욕망들에 대해 저열하고 마을 사람들의 것이며 범부의 것이고 성스럽지 못하며 이익이 없는 감각적 쾌락에 탐닉하는 것이요, 다른 하나는 괴롭고 성스럽지 못하며 이익이 없는 자기 자신을 괴롭히는 고행에 탐닉하는 것이다. 비구들이여, 이러한 두 가지 극단에 치우치지 않고 여래가 완전히 깨달은 중도(中道)는 안목을 생기게 하고 지혜를 생기게 하며, 고요함과 신통과 깨달음과 열반으로 인도한다. 비구들이여, 여래가 완전히 깨달은, 안목을 생기게 하고 지혜를 생기게 하며 고요함과 신통과 깨달음과 열반으로 인도하는 그 중도란 무엇인가? 그것은 바로 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 정견(바른 견해), 정사유(바른 사유), 정어(바른 말), 정업(바른 행위), 정명(바른 생계), 정정진(바른 정진), 정념(바른 마음챙김), 정정(바른 삼매)이다. 비구들이여, 이것이 바로 여래가 완전히 깨달은, 안목을 생기게 하고 지혜를 생기게 하며 고요함과 신통과 깨달음과 열반으로 인도하는 중도이다.”

14. ‘‘Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ. Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṃ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ. Saṃkhittena, pañcupādānakkhandhā [Pg.15] dukkhā. ‘‘Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ – yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṃ – kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā.

14. 비구들이여, 이것이 참으로 괴로움의 성스러운 진리(고성제)이다. 태어남은 괴로움이다. 늙음도 괴로움이다. 병듦도 괴로움이다. 죽음도 괴로움이다. 싫어하는 것과 만나는 것도 괴로움이다. 사랑하는 것과 헤어지는 것도 괴로움이다. 원하는 것을 얻지 못하는 것도 괴로움이다. 요약하면, 다섯 가지 집착의 무리(오취온)가 괴로움이다. 비구들이여, 이것이 참으로 괴로움의 일어남의 성스러운 진리(집성제)이다. 그것은 다시 태어남을 가져오고, 기쁨과 탐욕이 함께하며, 여기저기에서 즐기는 갈애이니, 즉 감각적 욕망에 대한 갈애(카마탄하), 존재에 대한 갈애(바바탄하), 비존재에 대한 갈애(위바바탄하)이다.

‘‘Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ – yo tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodho, cāgo, paṭinissaggo, mutti, anālayo. ‘‘Idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ – ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

비구들이여, 이것이 참으로 괴로움의 소멸의 성스러운 진리(멸성제)이다. 그것은 바로 그 갈애가 남김없이 빛바래어 소멸함, 버림, 놓아버림, 벗어남, 집착 없음이다. 비구들이여, 이것이 참으로 괴로움의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리(도성제)이다. 이것은 바로 여덟 가지 성스러운 길(팔정도)이니, 즉 바른 견해(정견), 바른 사유(정사유), 바른 말(정어), 바른 행위(정업), 바른 생계(정명), 바른 정진(정정진), 바른 마음챙김(정념), 바른 삼매(정정)이다.

15. ‘‘Idaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyyanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññātanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

15. 비구들이여, ‘이것이 괴로움의 성스러운 진리이다’라고 하는, 이전에는 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안(眼)이 생겨났고, 지(知)가 생겨났고, 혜(慧)가 생겨났고, 명(明)이 생겨났고, 광명(光明)이 생겨났다. 비구들이여, ‘이 괴로움의 성스러운 진리는 마땅히 완전히 알아야 할 것이다’라고 하는, 이전에는 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안이 생겨났고, 지가 생겨났고, 혜가 생겨났고, 명이 생겨났고, 광명이 생겨났다. 비구들이여, ‘이 괴로움의 성스러운 진리를 완전히 알았다’라고 하는, 이전에는 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안이 생겨났고, 지가 생겨났고, 혜가 생겨났고, 명이 생겨났고, 광명이 생겨났다.

‘‘Idaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahātabbanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahīnanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

비구들이여, ‘이것이 괴로움의 일어남의 성스러운 진리이다’라고 하는, 이전에는 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안이 생겨났고, 지가 생겨났고, 혜가 생겨났고, 명이 생겨났고, 광명이 생겨났다. 비구들이여, ‘이 괴로움의 일어남의 성스러운 진리는 마땅히 버려야 할 것이다’라고 하는, 이전에는 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안이 생겨났고, 지가 생겨났고, 혜가 생겨났고, 명이 생겨났고, 광명이 생겨났다. 비구들이여, ‘이 괴로움의 일어남의 성스러운 진리를 버렸다’라고 하는, 이전에는 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안이 생겨났고, 지가 생겨났고, 혜가 생겨났고, 명이 생겨났고, 광명이 생겨났다.

‘‘Idaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko [Pg.16] udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikātabbanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikatanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

비구들이여, ‘이것이 괴로움의 소멸의 성스러운 진리이다’라고 하는, 이전에는 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안이 생겨났고, 지가 생겨났고, 혜가 생겨났고, 명이 생겨났고, 광명이 생겨났다. 비구들이여, ‘이 괴로움의 소멸의 성스러운 진리는 마땅히 실현해야 할 것이다’라고 하는, 이전에는 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안이 생겨났고, 지가 생겨났고, 혜가 생겨났고, 명이 생겨났고, 광명이 생겨났다. 비구들이여, ‘이 괴로움의 소멸의 성스러운 진리를 실현했다’라고 하는, 이전에는 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안이 생겨났고, 지가 생겨났고, 혜가 생겨났고, 명이 생겨났고, 광명이 생겨났다.

‘‘Idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvetabbanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvitanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

비구들이여, ‘이것이 괴로움의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리이다’라고 하는, 이전에는 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안이 생겨났고, 지가 생겨났고, 혜가 생겨났고, 명이 생겨났고, 광명이 생겨났다. 비구들이여, ‘이 괴로움의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리는 마땅히 닦아야 할 것이다’라고 하는, 이전에는 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안이 생겨났고, 지가 생겨났고, 혜가 생겨났고, 명이 생겨났고, 광명이 생겨났다. 비구들이여, ‘이 괴로움의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리를 닦았다’라고 하는, 이전에는 들어보지 못한 법들에 대하여 나에게 안이 생겨났고, 지가 생겨났고, 혜가 생겨났고, 명이 생겨났고, 광명이 생겨났다.

16. ‘‘Yāvakīvañca me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ na suvisuddhaṃ ahosi, neva tāvāhaṃ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Yato ca kho me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ suvisuddhaṃ ahosi, athāhaṃ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi – akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’’ti. Idamavoca bhagavā attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

16. 비구들이여, 내가 이 네 가지 성스러운 진리에 대하여 이와 같이 세 가지 순환(삼전)과 열두 가지 양상(십이행상)으로 있는 그대로의 지와 견(지견)이 지극히 청정해지지 않았을 때까지는, 비구들이여, 신·마라·범천을 포함한 세상에서, 사문·바라문과 신과 인간을 포함한 인류 가운데서, ‘위없는 바른 깨달음을 깨달았다’고 선언하지 않았다. 비구들이여, 그러나 내가 이 네 가지 성스러운 진리에 대하여 이와 같이 세 가지 순환과 열두 가지 양상으로 있는 그대로의 지와 견이 지극히 청정해졌을 때, 비구들이여, 비로소 나는 신·마라·범천을 포함한 세상에서, 사문·바라문과 신과 인간을 포함한 인류 가운데서, ‘위없는 바른 깨달음을 깨달았다’고 선언하였다. 또한 나에게 ‘나의 해탈은 흔들림이 없으며, 이것이 마지막 태어남이며, 이제 다시 태어남은 없다’는 지와 견이 생겨났다. 세존께서 이 말씀을 하시자, 오비구들은 기뻐하며 세존의 말씀을 즐거워하였다.

Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato koṇḍaññassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.

이 상세한 설명이 설해지고 있을 때, 존자 콘단냐에게 먼지가 없고 때가 없는 법의 눈(법안)이 생겨났다. ‘무엇이든 일어나는 성질의 것은 그 모두가 사라지는 성질의 것이다’라는 것이다.

17. Pavattite [Pg.17] ca pana bhagavatā dhammacakke, bhummā devā saddamanussāvesuṃ – ‘‘etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ, appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi’’nti. Bhummānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṃ…pe… cātumahārājikānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā tāvatiṃsā devā…pe… yāmā devā…pe… tusitā devā…pe… nimmānaratī devā…pe… paranimmitavasavattī devā…pe… brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṃ – ‘‘etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi’’nti. Itiha, tena khaṇena, tena layena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi. Ayañca dasasahassilokadhātu saṃkampi sampakampi sampavedhi; appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi, atikkamma devānaṃ devānubhāvaṃ. Atha kho bhagavā imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘aññāsi vata, bho koṇḍañño, aññāsi vata bho koṇḍañño’’ti. Iti hidaṃ āyasmato koṇḍaññassa ‘aññāsikoṇḍañño’ tveva nāmaṃ ahosi.

17. 세존께서 법의 바퀴(법륜)를 굴리셨을 때, 지거천(地居天)들이 소리 높여 외쳤다. “세존께서 바라나시의 이시파타나 미가다야(녹야원)에서, 사문이나 바라문이나 천신이나 마왕이나 범천이나 세상의 그 누구도 되돌릴 수 없는 위없는 법의 바퀴를 굴리셨다!” 지거천들의 외침을 듣고 사왕천의 천신들이 소리 높여 외쳤다. … (중략) … 사왕천 천신들의 외침을 듣고 도리천의 천신들이, … 야마천의 천신들이, … 도솔천의 천신들이, … 화락천의 천신들이, … 타화자재천의 천신들이, … 범신천(梵身天)의 천신들이 소리 높여 외쳤다. “세존께서 바라나시의 이시파타나 미가다야에서, 사문이나 바라문이나 천신이나 마왕이나 범천이나 세상의 그 누구도 되돌릴 수 없는 위없는 법의 바퀴를 굴리셨다!” 이처럼 그 찰나, 그 순간, 그 짧은 시간에 외침이 범천의 세상까지 울려 퍼졌다. 그리고 이 일만 세계가 진동하고 몹시 흔들리며 크게 요동쳤으며, 천신들의 위력을 넘어서는 측정할 수 없는 장엄한 광명이 세상에 나타났다. 그때 세존께서는 이러한 감흥어(우다나)를 읊으셨다. “오, 참으로 고단냐가 알았구나! 오, 참으로 고단냐가 알았구나!” 이러한 연유로 존자 고단냐에게는 ‘안냐시기다냐(알았던 고단냐)’라는 이름이 붙게 되었다.

18. Atha kho āyasmā aññāsikoṇḍañño diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. ‘‘Ehi bhikkhū’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tassa āyasmato upasampadā ahosi.

18. 그때 존자 안냐시기다냐는 법을 보고, 법에 도달하고, 법을 알고, 법을 꿰뚫어 의심을 건너고 주저함이 사라졌으며, 스승의 가르침에 확신을 얻어 더 이상 다른 이에게 의지하지 않게 되어 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 제가 세존의 곁에서 출가하여 구족계를 받고자 합니다.” 세존께서는 “오라, 비구여. 법은 잘 설해졌다. 괴로움의 끝을 내기 위해 바르게 청정범행을 닦아라.”라고 말씀하셨다. 이것이 그 존자의 구족계가 되었다.

19. Atha kho bhagavā tadavasese bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Atha kho āyasmato ca vappassa āyasmato ca bhaddiyassa bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti.

19. 그 후 세존께서는 남은 비구들을 법의 말씀으로 훈계하고 가르치셨다. 세존께 법의 말씀으로 훈계와 가르침을 받는 동안 존자 왓파와 존자 밧디야에게, “일어나는 성질을 가진 것은 무엇이든 사라지는 성질을 가진 것이다.”라는 티끌 없고 때 없는 법의 눈(법안)이 생겼다.

Te [Pg.18] diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.

법을 보고, 법에 도달하고, 법을 알고, 법을 꿰뚫어 의심을 건너고 주저함이 사라졌으며, 스승의 가르침에 확신을 얻어 더 이상 다른 이에게 의지하지 않게 된 그들은 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 저희가 세존의 곁에서 출가하여 구족계를 받고자 합니다.” 세존께서는 “오라, 비구들이여. 법은 잘 설해졌다. 괴로움의 끝을 내기 위해 바르게 청정범행을 닦아라.”라고 말씀하셨다. 이것이 그 존자들의 구족계가 되었다.

Atha kho bhagavā tadavasese bhikkhū nīhārabhatto dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Yaṃ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggo yāpeti. Atha kho āyasmato ca mahānāmassa āyasmato ca assajissa bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.

그 후 세존께서는 본인은 걸식을 나가지 않고 남은 비구들을 법의 말씀으로 훈계하고 가르치셨다. 비구 세 사람이 걸식하여 가져온 공양물로 여섯 분이 함께 생활하셨다. 세존께 법의 말씀으로 훈계와 가르침을 받는 동안 존자 마하나마와 존자 앗사지에게, “일어나는 성질을 가진 것은 무엇이든 사라지는 성질을 가진 것이다.”라는 티끌 없고 때 없는 법의 눈이 생겼다. 법을 보고, 법에 도달하고, 법을 알고, 법을 꿰뚫어 의심을 건너고 주저함이 사라졌으며, 스승의 가르침에 확신을 얻어 더 이상 다른 이에게 의지하지 않게 된 그들은 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 저희가 세존의 곁에서 출가하여 구족계를 받고자 합니다.” 세존께서는 “오라, 비구들이여. 법은 잘 설해졌다. 괴로움의 끝을 내기 위해 바르게 청정범행을 닦아라.”라고 말씀하셨다. 이것이 그 존자들의 구족계가 되었다.

20. Atha kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi –

20. 그 후 세존께서는 오비구들을 불러 말씀하셨다.

‘‘Rūpaṃ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca rūpe – ‘evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṃ anattā, tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati rūpe – ‘evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’ti. Vedanā, anattā. Vedanā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ vedanā ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca vedanāya – ‘evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati vedanāya – ‘evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī’ti. Saññā, anattā. Saññā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ saññā ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha [Pg.19] ca saññāya – ‘evaṃ me saññā hotu, evaṃ me saññā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saññā anattā, tasmā saññā ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati saññāya – ‘evaṃ me saññā hotu, evaṃ me saññā mā ahosī’ti. Saṅkhārā, anattā. Saṅkhārā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissaṃsu, nayidaṃ saṅkhārā ābādhāya saṃvatteyyuṃ, labbhetha ca saṅkhāresu – ‘evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesu’nti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṃvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu – ‘evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesu’nti. Viññāṇaṃ, anattā. Viññāṇañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ viññāṇaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca viññāṇe – ‘evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, viññāṇaṃ anattā, tasmā viññāṇaṃ ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati viññāṇe – ‘evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’ti.

“비구들이여, 물질은 무아(anattā)이다. 비구들이여, 만약 이 물질이 자아(attā)라면 이 물질이 병들지 않을 것이며, 물질에 대하여 ‘나의 물질이 이렇게 되기를, 나의 물질이 이렇게 되지 않기를’이라고 바라는 대로 얻을 수 있을 것이다. 비구들이여, 그러나 물질은 무아이기 때문에 물질은 병들게 되며, 물질에 대하여 ‘나의 물질이 이렇게 되기를, 나의 물질이 이렇게 되지 않기를’이라고 바라는 대로 얻을 수 없다. 느낌(vedanā)은 무아이다. 비구들이여, 만약 느낌이 자아라면 느낌이 병들지 않을 것이며, 느낌에 대하여 ‘나의 느낌이 이렇게 되기를, 나의 느낌이 이렇게 되지 않기를’이라고 바라는 대로 얻을 수 있을 것이다. 비구들이여, 그러나 느낌은 무아이기 때문에 느낌은 병들게 되며, 느낌에 대하여 ‘나의 느낌이 이렇게 되기를, 나의 느낌이 이렇게 되지 않기를’이라고 바라는 대로 얻을 수 없다. 인식(saññā)은 무아이다. 비구들이여, 만약 인식이 자아라면 인식이 병들지 않을 것이며, 인식에 대하여 ‘나의 인식이 이렇게 되기를, 나의 인식이 이렇게 되지 않기를’이라고 바라는 대로 얻을 수 있을 것이다. 비구들이여, 그러나 인식이 무아이기 때문에 인식은 병들게 되며, 인식에 대하여 ‘나의 인식이 이렇게 되기를, 나의 인식이 이렇게 되지 않기를’이라고 바라는 대로 얻을 수 없다. 형성들(saṅkhārā)은 무아이다. 비구들이여, 만약 형성들이 자아라면 형성들이 병들지 않을 것이며, 형성들에 대하여 ‘나의 형성들이 이렇게 되기를, 나의 형성들이 이렇게 되지 않기를’이라고 바라는 대로 얻을 수 있을 것이다. 비구들이여, 그러나 형성들이 무아이기 때문에 형성들은 병들게 되며, 형성들에 대하여 ‘나의 형성들이 이렇게 되기를, 나의 형성들이 이렇게 되지 않기를’이라고 바라는 대로 얻을 수 없다. 알음알이(viññāṇa)는 무아이다. 비구들이여, 만약 알음알이가 자아라면 알음알이가 병들지 않을 것이며, 알음알이에 대하여 ‘나의 알음알이가 이렇게 되기를, 나의 알음알이가 이렇게 되지 않기를’이라고 바라는 대로 얻을 수 있을 것이다. 비구들이여, 그러나 알음알이가 무아이기 때문에 알음알이는 병들게 되며, 알음알이에 대하여 ‘나의 알음알이가 이렇게 되기를, 나의 알음알이가 이렇게 되지 않기를’이라고 바라는 대로 얻을 수 없다.”

21. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ, bhante. Vedanā niccā vā aniccā vāti? Aniccā, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ, bhante. Saññā niccā vā aniccā vāti? Aniccā, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ, bhante. Saṅkhārā niccā vā aniccā vāti? Aniccā, bhante. Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ, bhante. Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ, bhante.

21. “비구들이여, 이를 어떻게 생각하는가? 물질은 영원한가, 무상한가?” “무상합니다, 세존이시여.” “그러면 무상한 것은 괴로움인가, 즐거움인가?” “괴로움입니다, 세존이시여.” “그러면 무상하고 괴로움이며 변하는 성질을 가진 것을 ‘이것은 내 것이다, 이것은 나다, 이것은 나의 자아다’라고 관찰하는 것이 타당하겠는가?” “그렇지 않습니다, 세존이시여.” “느낌은 영원한가, 무상한가?” “무상합니다, 세존이시여.” “그러면 무상한 것은 괴로움인가, 즐거움인가?” “괴로움입니다, 세존이시여.” “그러면 무상하고 괴로움이며 변하는 성질을 가진 것을 ‘이것은 내 것이다, 이것은 나다, 이것은 나의 자아다’라고 관찰하는 것이 타당하겠는가?” “그렇지 않습니다, 세존이시여.” “인식은 영원한가, 무상한가?” “무상합니다, 세존이시여.” “그러면 무상한 것은 괴로움인가, 즐거움인가?” “괴로움입니다, 세존이시여.” “그러면 무상하고 괴로움이며 변하는 성질을 가진 것을 ‘이것은 내 것이다, 이것은 나다, 이것은 나의 자아다’라고 관찰하는 것이 타당하겠는가?” “그렇지 않습니다, 세존이시여.” “형성들은 영원한가, 무상한가?” “무상합니다, 세존이시여.” “그러면 무상한 것은 괴로움인가, 즐거움인가?” “괴로움입니다, 세존이시여.” “그러면 무상하고 괴로움이며 변하는 성질을 가진 것을 ‘이것은 내 것이다, 이것은 나다, 이것은 나의 자아다’라고 관찰하는 것이 타당하겠는가?” “그렇지 않습니다, 세존이시여.” “알음알이는 영원한가, 무상한가?” “무상합니다, 세존이시여.” “그러면 무상한 것은 괴로움인가, 즐거움인가?” “괴로움입니다, 세존이시여.” “그러면 무상하고 괴로움이며 변하는 성질을 가진 것을 ‘이것은 내 것이다, 이것은 나다, 이것은 나의 자아다’라고 관찰하는 것이 타당하겠는가?” “그렇지 않습니다, 세존이시여.”

22. ‘‘Tasmātiha[Pg.20], bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ – netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti – evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā vedanā – netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti – evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā saññā – netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti – evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā – netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti – evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ – netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti – evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

22. “비구들이여, 그러므로 과거, 미래, 현재, 안이나 밖, 거칠거나 미세함, 저열하거나 고결함, 멀거나 가까움을 막론하고, 어떠한 종류의 물질이든 모든 물질은 ‘이것은 내 것이 아니고, 이것은 내가 아니며, 이것은 나의 자아가 아니다’라고 이와 같이 있는 그대로 바른 지혜로써 보아야 한다. 어떠한 종류의 느낌이든 모든 느낌은 ‘이것은 내 것이 아니고, 이것은 내가 아니며, 이것은 나의 자아가 아니다’라고 이와 같이 있는 그대로 바른 지혜로써 보아야 한다. 어떠한 종류의 인식이든 모든 인식은 ‘이것은 내 것이 아니고, 이것은 내가 아니며, 이것은 나의 자아가 아니다’라고 이와 같이 있는 그대로 바른 지혜로써 보아야 한다. 어떠한 종류의 형성들이든 모든 형성들은 ‘이것은 내 것이 아니고, 이것은 내가 아니며, 이것은 나의 자아가 아니다’라고 이와 같이 있는 그대로 바른 지혜로써 보아야 한다. 어떠한 종류의 알음알이든 모든 알음알이는 ‘이것은 내 것이 아니고, 이것은 내가 아니며, 이것은 나의 자아가 아니다’라고 이와 같이 있는 그대로 바른 지혜로써 보아야 한다.”

23. ‘‘Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti.

23. “비구들이여, 이와 같이 보는 잘 배운 성스러운 제자는 물질에 대해서도 염오(nibbindati)하고, 느낌에 대해서도 염오하며, 인식에 대해서도 염오하고, 형성들에 대해서도 염오하며, 알음알이에 대해서도 염오한다. 염오하면 탐욕이 빛바래고, 탐욕이 빛바램으로써 해탈한다. 해탈했을 때 ‘해탈했다’라는 지혜가 생긴다. 그래서 ‘태어남은 다했다. 청정범행은 성취되었다. 할 일을 다 마쳤다. 다시는 이러한 상태(윤회)를 받지 않는다’라고 꿰뚫어 안다.”

24. Idamavoca bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu. Tena kho pana samayena cha loke arahanto honti.

24. 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. 오비구들은 세존의 말씀을 기뻐하고 찬탄하였다. 이 상세한 설명(수기)이 설해지고 있을 때, 오비구들의 마음은 집착 없이 번뇌(아사와)들로부터 해탈하였다. 그때 세상에는 여섯 명의 아라한이 있게 되었다.

Pañcavaggiyakathā niṭṭhitā.

오비구에 관한 이야기가 끝났다.

Paṭhamabhāṇavāro.

첫 번째 낭송분(제1바나와라)이 끝났다.

7. Pabbajjākathā

7. 출가에 관한 이야기

25. Tena [Pg.21] kho pana samayena bārāṇasiyaṃ yaso nāma kulaputto seṭṭhiputto sukhumālo hoti. Tassa tayo pāsādā honti – eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. So vassike pāsāde cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṃ orohati. Atha kho yasassa kulaputtassa pañcahi kāmaguṇehi samappitassa samaṅgībhūtassa paricārayamānassa paṭikacceva niddā okkami, parijanassapi niddā okkami, sabbarattiyo ca telapadīpo jhāyati. Atha kho yaso kulaputto paṭikacceva pabujjhitvā addasa sakaṃ parijanaṃ supantaṃ – aññissā kacche vīṇaṃ, aññissā kaṇṭhe mudiṅgaṃ, aññissā kacche āḷambaraṃ, aññaṃ vikesikaṃ, aññaṃ vikkheḷikaṃ, aññā vippalapantiyo, hatthappattaṃ susānaṃ maññe. Disvānassa ādīnavo pāturahosi, nibbidāya cittaṃ saṇṭhāsi. Atha kho yaso kulaputto udānaṃ udānesi – ‘‘upaddutaṃ vata bho, upassaṭṭhaṃ vata bho’’ti.

25. 그때 바라나시에 야사라는 이름의 명문가 아들이자 장자의 아들이 있었는데, 매우 섬세하고 유복하게 자랐다. 그에게는 겨울용 궁전, 여름용 궁전, 우기용 궁전이라는 세 채의 궁전이 있었다. 그는 우기 동안 넉 달 동안 우기용 궁전에서 여인들로만 구성된 악단의 연주를 즐기며 궁전 아래로 내려오지 않았다. 그러던 중 다섯 가지 감각적 욕망에 푹 빠져 즐기던 명문가의 아들 야사에게 남들보다 일찍 잠이 들었고, 하인들도 뒤따라 잠이 들었으며, 밤새도록 등불이 켜져 있었다. 명문가의 아들 야사가 일찍 깨어보니, 자신의 시종들이 잠들어 있는 모습을 보게 되었다. 어떤 여인은 겨드랑이에 비파를 끼고, 어떤 여인은 목에 북을 걸고, 어떤 여인은 겨드랑이에 북을 끼고 있었으며, 어떤 여인은 머리카락이 헝클어져 있고, 어떤 여인은 침을 흘리고 있었으며, 어떤 이들은 잠꼬대를 하고 있어, 마치 시체들이 널려 있는 묘지와 같았다. 이를 보자 그에게 [감각적 욕망의] 재난이 나타났고, 염오(厭惡)의 마음이 확고히 섰다. 그때 명문가의 아들 야사는 "아, 괴롭도다! 아, 번뇌스럽도다!"라고 우러나오는 말을 하였다.

Atha kho yaso kulaputto suvaṇṇapādukāyo ārohitvā yena nivesanadvāraṃ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṃ vivariṃsu – mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. Atha kho yaso kulaputto yena nagaradvāraṃ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṃ vivariṃsu – mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. Atha kho yaso kulaputto yena isipatanaṃ migadāyo tenupasaṅkami.

이어 명문가의 아들 야사는 황금 신발을 신고 집 대문으로 향하였다. 비인(非人, 천신)들이 '명문가의 아들 야사가 집에서 나와 출가하는 데 아무도 장애를 일으키지 못하게 하라'며 문을 열어주었다. 이어 명문가의 아들 야사는 성문으로 향하였다. 비인들이 '명문가의 아들 야사가 집에서 나와 출가하는 데 아무도 장애를 일으키지 못하게 하라'며 문을 열어주었다. 이어 명문가의 아들 야사는 이시파타나의 미가다야(녹야원)로 향하였다.

26. Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. Addasā kho bhagavā yasaṃ kulaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho yaso kulaputto bhagavato avidūre udānaṃ udānesi – ‘‘upaddutaṃ vata bho, upassaṭṭhaṃ vata bho’’ti. Atha kho bhagavā yasaṃ kulaputtaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ kho, yasa, anupaddutaṃ, idaṃ anupassaṭṭhaṃ. Ehi yasa, nisīda, dhammaṃ te desessāmī’’ti. Atha kho yaso kulaputto – idaṃ kira anupaddutaṃ[Pg.22], idaṃ anupassaṭṭhanti haṭṭho udaggo suvaṇṇapādukāhi orohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho yasassa kulaputtassa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi yasaṃ kulaputtaṃ kallacittaṃ, muducittaṃ, vinīvaraṇacittaṃ, udaggacittaṃ, pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi – dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva yasassa kulaputtassa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti.

26. 그때 세존께서는 밤의 새벽 무렵에 일어나 노지에서 포행하고 계셨다. 세존께서는 멀리서 오고 있는 명문가의 아들 야사를 보시고, 포행 처소에서 내려와 마련된 자리에 앉으셨다. 명문가의 아들 야사는 세존 근처에서 "아, 괴롭도다! 아, 번뇌스럽도다!"라고 우러나오는 말을 하였다. 그러자 세존께서 명문가의 아들 야사에게 "야사여, 여기는 괴롭지 않다. 여기는 번뇌스럽지 않다. 오라, 야사여, 앉으라. 그대에게 법을 설하리라"고 말씀하셨다. 그때 명문가의 아들 야사는 '여기는 참으로 괴롭지 않고, 여기는 참으로 번뇌스럽지 않구나'라며 기쁘고 즐거워하며 황금 신발을 벗고 세존께서 계신 곳으로 다가가, 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 명문가의 아들 야사에게 세존께서는 차제설(次第說), 즉 보시의 가르침, 지계의 가르침, 천상에 관한 가르침, 감각적 욕망의 재난과 저열함과 오염원, 그리고 출리의 공덕을 밝혀주셨다. 세존께서 명문가의 아들 야사가 준비된 마음, 부드러운 마음, 장애 없는 마음, 고양된 마음, 청정한 마음이 된 것을 아셨을 때, 제불(諸佛)들만이 스스로 깨달으신 특별한 법문인 고(苦), 집(集), 멸(滅), 도(道)의 사성제를 밝혀주셨다. 마치 때 묻지 않은 깨끗한 천이 염료를 잘 흡수하듯이, 명문가의 아들 야사에게 바로 그 자리에서 "생겨나는 법은 무엇이든 그 모두가 소멸하는 법이다"라는 먼지 없고 때 없는 법안(Dhammacakkhu)이 생겨났다.

27. Atha kho yasassa kulaputtassa mātā pāsādaṃ abhiruhitvā yasaṃ kulaputtaṃ apassantī yena seṭṭhi gahapati tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhiṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘putto te, gahapati, yaso na dissatī’’ti. Atha kho seṭṭhi gahapati catuddisā assadūte uyyojetvā sāmaṃyeva yena isipatanaṃ migadāyo tenupasaṅkami. Addasā kho seṭṭhi gahapati suvaṇṇapādukānaṃ nikkhepaṃ, disvāna taṃyeva anugamāsi. Addasā kho bhagavā seṭṭhiṃ gahapatiṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna bhagavato etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhareyyaṃ yathā seṭṭhi gahapati idha nisinno idha nisinnaṃ yasaṃ kulaputtaṃ na passeyyā’’ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharesi. Atha kho seṭṭhi gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘api, bhante, bhagavā yasaṃ kulaputtaṃ passeyyā’’ti? Tena hi, gahapati, nisīda, appeva nāma idha nisinno idha nisinnaṃ yasaṃ kulaputtaṃ passeyyāsīti. Atha kho seṭṭhi gahapati – idheva kirāhaṃ nisinno idha nisinnaṃ yasaṃ kulaputtaṃ passissāmīti haṭṭho udaggo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho seṭṭhissa gahapatissa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ [Pg.23] pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi seṭṭhiṃ gahapatiṃ kallacittaṃ, muducittaṃ, vinīvaraṇacittaṃ, udaggacittaṃ, pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi – dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya evameva seṭṭhissa gahapatissa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Atha kho seṭṭhi gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante, seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti – evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. Sova loke paṭhamaṃ upāsako ahosi tevāciko.

27. 그때 야사(Yasa) 선남자의 어머니가 궁전에 올라갔다가 아들 야사를 보지 못하자, 장자(seṭṭhi) 가부(gahapati)가 있는 곳으로 가서 그에게 말했습니다. “장자여, 당신의 아들 야사가 보이지 않습니다.” 그러자 장자 가부는 사방으로 말을 탄 전령들을 보내고, 자신은 직접 이시빠따나(Isipatana) 미가다야(Migadāya)로 향했습니다. 장자 가부는 금으로 된 신발이 벗어놓인 곳을 보고 그것을 따라갔습니다. 세존께서는 장자 가부가 멀리서 오는 것을 보시고 이렇게 생각하셨습니다. ‘내가 신통력을 발휘하여, 여기 앉아 있는 장자 가부가 여기 앉아 있는 야사 선남자를 보지 못하게 하리라.’ 그리고 세존께서는 그러한 신통력을 발휘하셨습니다. 그 후 장자 가부가 세존께 다가와 여쭈었습니다. “존자시여, 세존께서는 야사 선남자를 보셨습니까?” “장자여, 그렇다면 여기 앉으시오. 여기 앉아 있으면 아마도 여기 앉아 있는 야사 선남자를 보게 될 것이오.” 그러자 장자 가부는 ‘여기 앉아서 야사 선남자를 보게 되겠구나’ 하며 기쁘고 환희에 찬 마음으로 세존께 경배드리고 한 곁에 앉았습니다. 한 곁에 앉은 장자 가부에게 세존께서는 차제설법(anupubbī kathā), 즉 보시(dāna)에 관한 이야기, 지계(sīla)에 관한 이야기, 천상(sagga)에 관한 이야기, 감각적 욕망의 위험과 저열함과 오염원, 그리고 출리(nekkhamme)의 공덕을 밝혀 주셨습니다. 세존께서는 장자 가부의 마음이 준비되고, 부드러워지고, 장애(nīvaraṇa)가 없고, 고양되고, 맑아진 것을 아셨을 때, 부처님들께서 스스로 깨달으신 법문(sāmukkaṃsikā dhammadesanā)인 괴로움(dukkha), 일어남(samudaya), 소멸(nirodha), 길(magga)의 진리를 밝혀 주셨습니다. 마치 때 묻지 않은 깨끗한 천이 염료를 잘 흡수하듯이, 장자 가부에게 그 자리에서 “일어나는 성질을 가진 것은 무엇이든 소멸하는 성질을 가진 것이다”라는 티 없고 때 없는 법안(dhammacakkhu)이 생겼습니다. 그러고 나서 장자 가부는 법을 보고, 법에 도달하고, 법을 알고, 법에 뛰어들어, 의심을 건너고 회의를 없애어, 스승의 가르침에 확신을 얻고 남에게 의지하지 않게 되었습니다. 그는 세존께 이렇게 말씀드렸습니다. “훌륭하십니다, 존자시여! 훌륭하십니다, 존자시여! 존자시여, 마치 넘어진 것을 바로 세우듯, 가려진 것을 열어 보이듯, 길 잃은 자에게 길을 가리켜 주듯, 눈 있는 자들이 형상을 보라고 어둠 속에 등불을 들어 올리듯, 세존께서는 여러 가지 방편으로 법을 밝혀 주셨습니다. 존자시여, 저는 이제 세존과 법과 비구 승가에 귀의합니다. 세존께서는 저를 오늘부터 생명이 다할 때까지 귀의한 재가신자(upāsaka)로 받아 주소서.” 그는 세상에서 처음으로 삼귀의를 한 재가신자가 되었습니다.

28. Atha kho yasassa kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhūmiṃ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘yasassa kho kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhūmiṃ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ. Abhabbo kho yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṃ, seyyathāpi pubbe agārikabhūto; yaṃnūnāhaṃ taṃ iddhābhisaṅkhāraṃ paṭippassambheyya’’nti. Atha kho bhagavā taṃ iddhābhisaṅkhāraṃ paṭippassambhesi. Addasā kho seṭṭhi gahapati yasaṃ kulaputtaṃ nisinnaṃ, disvāna yasaṃ kulaputtaṃ etadavoca – ‘‘mātā te tāta, yasa, parideva sokasamāpannā, dehi mātuyā jīvita’’nti. Atha kho yaso kulaputto bhagavantaṃ ullokesi. Atha kho bhagavā seṭṭhiṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘taṃ kiṃ maññasi, gahapati, yassa sekkhena ñāṇena sekkhena dassanena dhammo diṭṭho vidito seyyathāpi tayā? Tassa yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhūmiṃ paccavekkhantassa anupādāya [Pg.24] āsavehi cittaṃ vimuttaṃ. Bhabbo nu kho so, gahapati, hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṃ seyyathāpi pubbe agārikabhūto’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Yasassa kho, gahapati, kulaputtassa sekkhena ñāṇena sekkhena dassanena dhammo diṭṭho vidito seyyathāpi tayā. Tassa yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhūmiṃ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ. Abhabbo kho, gahapati, yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṃ seyyathāpi pubbe agārikabhūto’’ti. ‘‘Lābhā, bhante, yasassa kulaputtassa, suladdhaṃ, bhante, yasassa kulaputtassa, yathā yasassa kulaputtassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ. Adhivāsetu me, bhante, bhagavā ajjatanāya bhattaṃ yasena kulaputtena pacchāsamaṇenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho seṭṭhi gahapati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho yaso kulaputto acirapakkante seṭṭhimhi gahapatimhi bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. ‘‘Ehi bhikkhū’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tassa āyasmato upasampadā ahosi. Tena kho pana samayena satta loke arahanto honti.

28. 그때 야사 선남자의 아버지에게 법을 설하시는 동안, 야사 선남자는 자신이 (이미) 보고 깨달은 그 경지를 다시 관찰하다가 집착 없이 번뇌(āsava)들로부터 마음이 해방되었습니다. 그러자 세존께서는 이렇게 생각하셨습니다. ‘야사 선남자의 아버지에게 법을 설하시는 동안 야사 선남자가 본 대로, 아는 대로 그 법의 경지를 관찰하여 집착 없이 번뇌들로부터 마음이 해방되었다. 이제 야사 선남자는 예전의 재가자였을 때처럼 다시 세속으로 돌아가 감각적 욕망을 즐길 수 없다. 내가 이제 그 신통력을 거두리라.’ 그리고 세존께서는 그 신통력을 거두셨습니다. 장자 가부는 앉아 있는 야사 선남자를 보고 말했습니다. “얘야 야사야, 네 어머니가 울며 슬퍼하고 있구나. 어머니에게 생명을 돌려다오.” 그러자 야사 선남자는 세존을 우러러보았습니다. 세존께서 장자 가부에게 말씀하셨습니다. “장자여, 이를 어떻게 생각하시오? 당신이 본 대로, 아는 대로 유학(sekkha)의 지혜와 통찰로 법을 보고 깨달은 자가 있습니다. 그 법의 경지를 관찰하다가 집착 없이 번뇌들로부터 마음이 해방된 이가, 장자여, 예전 재가자였을 때처럼 다시 세속으로 돌아가 감각적 욕망을 즐기는 것이 가능하겠소?” “그럴 수 없습니다, 존자시여.” “장자여, 야사 선남자는 당신처럼 유학의 지혜와 통찰로 법을 보고 알았습니다. 그는 본 대로 아는 대로 법의 경지를 관찰하다가 집착 없이 번뇌들로부터 마음이 해방되었습니다. 장자여, 야사 선남자는 예전 재가자였을 때처럼 다시 세속으로 돌아가 감각적 욕망을 즐길 수 없습니다.” “존자시여, 야사 선남자가 집착 없이 번뇌들로부터 마음이 해방된 것은 그에게 큰 이익이며 크나큰 행운입니다. 존자시여, 세존께서는 야사 선남자를 시자로 삼아 오늘 저의 공양을 받아 주소서.” 세존께서는 침묵으로 승낙하셨습니다. 장자 가부는 세존의 승낙을 알고 자리에서 일어나 세존께 경배하고 오른쪽으로 돌며 예를 표한 뒤 떠나갔습니다. 장자 가부가 떠난 지 얼마 되지 않아 야사 선남자가 세존께 여쭈었습니다. “존자시여, 제가 세존 곁에서 출가하여 구족계(upasampadā)를 받고 싶습니다.” 세존께서 말씀하셨습니다. “오라, 비구여(ehi bhikkhu). 법은 잘 설해졌으니, 괴로움의 끝을 내기 위해 청정범행(brahmacariya)을 바르게 닦으라.” 이것이 그 존자의 구족계가 되었습니다. 그 무렵 세상에는 일곱 명의 아라한이 있게 되었습니다.

Yasassa pabbajjā niṭṭhitā.

야사의 출가가 끝났다.

29. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā yasena pacchāsamaṇena yena seṭṭhissa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato yasassa mātā ca purāṇadutiyikā ca yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tāsaṃ bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā tā bhagavā aññāsi kallacittā, muducittā, vinīvaraṇacittā, udaggacittā, pasannacittā, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi – dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ[Pg.25]. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva tāsaṃ tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Tā diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante…pe… etā mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsikāyo no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetā saraṇaṃ gatā’’ti. Tā ca loke paṭhamaṃ upāsikā ahesuṃ tevācikā.

29. 그때 세존께서는 오전 일찍 가사를 수습하시고 발바구니와 가사를 들고서, 존자 야사를 수행자로 삼아 장자 세티의 집으로 가셨다. 도착하여 마련된 자리에 앉으셨다. 그때 존자 야사의 어머니와 전처가 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 세존께서는 그들에게 순차적인 가르침(차제설법)을 설하셨으니, 즉 보시에 대한 말씀, 지계에 대한 말씀, 천상에 대한 말씀, 감각적 욕망의 위험함과 저열함과 더러움, 그리고 출리의 공덕을 밝혀 주셨다. 세존께서 그들의 마음이 준비되고, 부드러워지고, 장애가 없고, 고양되고, 맑아진 것을 아셨을 때, 부처님들만이 스스로 깨달으신 독자적인 가르침인 고·집·멸·도의 사성제를 밝혀 주셨다. 마치 때가 없는 깨끗한 천이 염료를 잘 받아들이듯이, 그들에게 바로 그 자리에서 ‘일어나는 성질을 가진 것은 무엇이든 멸하는 성질을 가진 것이다’라는 티 없고 때 없는 법의 눈(법안)이 생겼다. 그들은 법을 보았고, 법에 도달했고, 법을 알았고, 법을 통달했으며, 의심을 건넜고, 망설임을 떨쳐버렸으며, 스승의 가르침에 확신을 얻어 남에게 의지하지 않게 되었다. 그들은 세존께 이렇게 말씀드렸다. ‘경이롭습니다, 세존이시여! 경이롭습니다, 세존이시여! ... 세존이시여, 저희는 세존께 귀의하고, 법과 비구 승가에 귀의합니다. 세존께서는 저희를 오늘부터 생명이 다할 때까지 귀의한 여자 신도로 기억해 주소서.’ 그들이 이 세상에서 처음으로 세 가지 귀의를 한 여자 신도들이 되었다.

Atha kho āyasmato yasassa mātā ca pitā ca purāṇadutiyikā ca bhagavantañca āyasmantañca yasaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā, bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ, ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha kho bhagavā āyasmato yasassa mātarañca pitarañca purāṇadutiyikañca dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

그때 존자 야사의 어머니와 아버지와 전처는 세존과 존자 야사에게 맛있는 음식을 직접 손으로 대접하여 만족하게 해드렸다. 세존께서 공양을 마치고 발다루에서 손을 떼신 것을 보고서, 그들은 한쪽에 앉았다. 그러자 세존께서는 존자 야사의 어머니와 아버지와 전처에게 법에 대한 말씀으로 가르침을 보이시고, 권장하시고, 격려하시고, 기쁘게 하신 뒤, 자리에서 일어나 떠나셨다.

30. Assosuṃ kho āyasmato yasassa cattāro gihisahāyakā bārāṇasiyaṃ seṭṭhānuseṭṭhīnaṃ kulānaṃ puttā – vimalo, subāhu, puṇṇaji, gavampati – yaso kira kulaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti. Sutvāna nesaṃ etadahosi – ‘‘na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha yaso kulaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito’’ti. Te yenāyasmā yaso tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ yasaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha kho āyasmā yaso te cattāro gihisahāyake ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā yaso bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ime me, bhante, cattāro gihisahāyakā bārāṇasiyaṃ seṭṭhānuseṭṭhīnaṃ kulānaṃ puttā – vimalo, subāhu, puṇṇaji, gavampati. Ime bhagavā ovadatu anusāsatū’’ti[Pg.26]. Tesaṃ bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi, yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ, seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva tesaṃ tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā te bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Tesaṃ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu. Tena kho pana samayena ekādasa loke arahanto honti.

30. 바라나시의 상인 가문의 자제들인 존자 야사의 네 명의 재가 친구들인 위말라, 수바후, 뿐나지, 가왐빠띠는 야사 도령이 머리카락과 수염을 깎고 가사를 입고 집을 떠나 출가했다는 소식을 들었다. 이를 듣고 그들에게 이런 생각이 들었다. ‘야사 도령이 머리카락과 수염을 깎고 가사를 입고 집을 떠나 출가할 정도라면, 그 법과 율은 결코 열등하지 않을 것이며 그 출가 또한 결코 열등하지 않을 것이다.’ 그들은 존자 야사가 있는 곳으로 가서 그에게 절을 올리고 한쪽에 섰다. 그러자 존자 야사는 그 네 명의 재가 친구들을 데리고 세존께서 계신 곳으로 가서, 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 존자 야사는 세존께 이렇게 말씀드렸다. ‘세존이시여, 여기 제 재가 시절 친구들인 바라나시 상인 가문의 자제들 위말라, 수바후, 뿐나지, 가왐빠띠가 왔습니다. 세존께서 이들을 훈계하시고 가르쳐 주소서.’ 세존께서는 그들에게 순차적인 가르침을 설하셨으니, 즉 보시, 지계, 천상에 대한 말씀, 감각적 욕망의 위험함과 저열함과 더러움, 그리고 출리의 공덕을 밝혀 주셨다. 세존께서 그들의 마음이 준비되고, 부드러워지고, 장애가 없고, 고양되고, 맑아진 것을 아셨을 때, 부처님들만이 스스로 깨달으신 가르침인 고·집·멸·도의 사성제를 밝혀 주셨다. 마치 때가 없는 깨끗한 천이 염료를 잘 받아들이듯이, 그들에게 바로 그 자리에서 ‘일어나는 성질을 가진 것은 무엇이든 멸하는 성질을 가진 것이다’라는 티 없고 때 없는 법의 눈이 생겼다. 그들은 법을 보았고, 법에 도달했고, 법을 알았고, 법을 통달했으며, 의심을 건넜고, 망설임을 떨쳐버렸으며, 스승의 가르침에 확신을 얻어 남에게 의지하지 않게 되었다. 그들은 세존께 ‘세존이시여, 저희도 세존 곁에서 출가하여 구족계 받기를 원합니다’라고 말씀드렸다. 세존께서는 ‘오라, 비구들이여. 법은 잘 설해졌다. 괴로움의 끝을 내기 위해 청정범행을 바르게 닦아라’라고 말씀하셨다. 이것이 그 존자들의 구족계가 되었다. 그 후 세존께서는 그 비구들을 법에 대한 말씀으로 훈계하시고 가르치셨다. 세존의 훈계와 가르침을 받는 동안 그 네 명의 마음은 집착 없이 번뇌들로부터 해탈했다. 그때 세상에는 열한 명의 아라한이 있게 되었다.

Catugihisahāyakapabbajjā niṭṭhitā.

네 명의 재가 친구들의 출가가 끝났다.

31. Assosuṃ kho āyasmato yasassa paññāsamattā gihisahāyakā jānapadā pubbānupubbakānaṃ kulānaṃ puttā – yaso kira kulaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti. Sutvāna nesaṃ etadahosi – ‘‘na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha yaso kulaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito’’ti. Te yenāyasmā yaso tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ yasaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha kho āyasmā yaso te paññāsamatte gihisahāyake ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā [Pg.27] bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā yaso bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ime me, bhante, paññāsamattā gihisahāyakā jānapadā pubbānupubbakānaṃ kulānaṃ puttā. Ime bhagavā ovadatu anusāsatū’’ti. Tesaṃ bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ, seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva tesaṃ tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā te bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Tesaṃ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu. Tena kho pana samayena ekasaṭṭhi loke arahanto honti.

31. 존자 야사의 친구들이자 지방의 대대로 유서 깊은 가문 출신인 약 50명의 젊은이들이 "야사 가문의 아들이 머리와 수염을 깎고 가사를 입고 집을 떠나 출가하여 수행자가 되었다"는 소식을 들었다. 그 소식을 듣고 그들에게 이런 생각이 들었다. "야사 가문의 아들이 머리와 수염을 깎고 가사를 입고 집을 떠나 출가할 정도라면 그 법과 율은 결코 저급하지 않을 것이며 그 출가 또한 저급하지 않을 것이다." 그들은 존자 야사가 있는 곳으로 찾아가서 존자 야사에게 절을 올리고 한 곁에 섰다. 그때 존자 야사는 그 50명의 친구들을 데리고 세존께 가서 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 존자 야사는 세존께 이렇게 말씀드렸다. "세존이시여 이들은 저의 친구들인 지방 명문 가문의 아들들로 약 50명입니다. 세존께서는 이들을 훈계하시고 가르쳐 주십시오." 세존께서는 그들에게 보시에 대한 이야기 지계에 대한 이야기 천상에 대한 이야기 감각적 욕망의 재난과 저열함과 오염원 그리고 출리의 공덕에 대한 차제설법을 해 주셨다. 세존께서 그들의 마음이 준비되고 부드러워지고 장애가 없어지고 고양되고 맑아진 것을 아셨을 때 제불의 독자적인 가르침인 고·집·멸·도를 밝혀 주셨다. 마치 깨끗하고 얼룩 없는 천이 염료를 잘 흡수하듯이 그 자리에서 그들에게 "생겨나는 성질을 가진 모든 것은 소멸하는 성질을 가진 것이다"라는 티 없고 때 없는 법의 눈이 생겼다. 그들은 법을 보았고 법에 도달했으며 법을 알았고 법에 깊이 들어갔으며 의심을 건넜고 주저함이 없어졌으며 스승의 가르침에 대해 확신을 얻어 남에게 의존하지 않게 되자 세존께 이렇게 말씀드렸다. "세존이시여 저희는 세존의 처소에서 출가하여 구족계를 받고 싶습니다." 세존께서는 "오라 비구들이여 법은 잘 설해졌다. 괴로움의 종식을 위해 청정범행을 바르게 실천하라"고 말씀하셨다. 그것이 곧 그 존자들의 구족계가 되었다. 그 후 세존께서는 그 비구들을 법의 설법으로 훈계하고 가르치셨다. 세존께 법의 설법으로 훈계받고 가르침을 받는 동안 그들의 마음은 집착 없이 번뇌들로부터 해방되었다. 그때 세상에는 예순 한 명의 아라한이 있게 되었다.

Paññāsagihisahāyakapabbajjā niṭṭhitā.

50명의 재가 친구들의 출가가 끝났다.

Niṭṭhitā ca pabbajjākathā.

출가에 대한 이야기가 끝났다.

8. Mārakathā

8. 마라에 대한 이야기

32. Atha kho bhagavā te bhikkhū āmantesi – ‘‘muttāhaṃ, bhikkhave, sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā. Tumhepi, bhikkhave, muttā sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā. Caratha, bhikkhave, cārikaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Mā ekena dve agamittha. Desetha, bhikkhave, dhammaṃ ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā[Pg.28], assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro. Ahampi, bhikkhave, yena uruvelā senānigamo tenupasaṅkamissāmi dhammadesanāyā’’ti.

32. 그때 세존께서는 비구들에게 말씀하셨다. "비구들이여 나는 신들의 것이든 인간의 것이든 모든 올가미에서 벗어났다. 비구들이여 너희들도 신들의 것이든 인간의 것이든 모든 올가미에서 벗어났다. 비구들이여 많은 사람들의 이익을 위하고 많은 사람들의 행복을 위하며 세상을 불쌍히 여기고 신들과 인간들의 안녕과 이익과 행복을 위하여 길을 떠나라. 한 길로 둘이 가지 마라. 비구들이여 시작도 훌륭하고 중간도 훌륭하고 끝도 훌륭하며 의미와 표현을 갖춘 법을 설하라. 전적으로 원만하고 순결한 청정범행을 드러내어라. 세상에는 지혜의 눈에 먼지가 적은 중생들이 있는데 법을 듣지 못하면 쇠퇴할 것이나 법을 들으면 깨닫는 자들이 있을 것이다. 비구들이여 나 또한 법을 설하기 위해 우루웰라의 세나니가모로 갈 것이다."

33. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

33. 그때 사악한 마라가 세존께 다가와서 세존께 게송으로 말하였다.

‘‘Baddhosi sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā;

Mahābandhanabaddhosi, na me samaṇa mokkhasī’’ti.

"그대는 신들의 것이든 인간의 것이든 모든 올가미에 묶여 있다. 거대한 포박에 묶여 있으니 사문이여 나에게서 벗어날 수 없다."

‘‘Muttāhaṃ sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā;

Mahābandhanamuttomhi, nihato tvamasi antakāti.

"나는 신들의 것이든 인간의 것이든 모든 올가미에서 벗어났다. 거대한 포박에서 벗어났으니 파멸자여 너는 패배하였다."

‘‘Antalikkhacaro pāso, yvāyaṃ carati mānaso;

Tena taṃ bādhayissāmi, na me samaṇa mokkhasīti.

"허공을 떠도는 이 마음의 올가미가 있으니 그 올가미로 너를 속박하리라. 사문이여 나에게서 벗어날 수 없다."

‘‘Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā;

Ettha me vigato chando, nihato tvamasi antakā’’ti.

"매혹적인 형색 소리 맛 냄새 감촉들 이것들에 대해 나는 욕망이 사라졌다. 파멸자여 너는 패배하였다."

Atha kho māro pāpimā – jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugatoti dukkhī dummano

그러자 사악한 마라는 "세존께서 나를 아신다 행복에 이르신 분께서 나를 아신다"라고 생각하며 괴로워하고 실망하여

Tatthevantaradhāyīti.

그 자리에서 바로 사라졌다.

Mārakathā niṭṭhitā.

마라에 대한 이야기가 끝났다.

9. Pabbajjūpasampadākathā

9. 출가와 구족계에 대한 이야기

34. Tena kho pana samayena bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti – bhagavā ne pabbājessati upasampādessatīti. Tattha bhikkhū ceva kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘etarahi kho bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti – bhagavā ne pabbājessati [Pg.29] upasampādessatīti. Tattha bhikkhū ceva kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ anujāneyyaṃ – tumheva dāni, bhikkhave, tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādethā’’ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘idha mayhaṃ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘etarahi kho bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti bhagavā ne pabbājessati upasampādessatīti, tattha bhikkhū ceva kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca, yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ anujāneyyaṃ tumheva dāni, bhikkhave, tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādethā’’’ti, anujānāmi, bhikkhave, tumheva dāni tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādetha. Evañca pana, bhikkhave, pabbājetabbo upasampādetabbo –

34. 그 무렵 비구들은 여러 지방과 여러 나라로부터 출가하려는 이들과 구족계를 받으려는 이들을 '세존께서 이들에게 출가를 시켜주시고 구족계를 주실 것이다'라고 생각하며 데려왔습니다. 그 과정에서 비구들도 지쳤고, 출가하려는 이들과 구족계를 받으려는 이들도 지쳤습니다. 그때 홀로 한적한 곳에서 명상하시던 세존의 마음속에 이러한 생각이 떠올랐습니다. '지금 비구들이 여러 지방과 여러 나라로부터 출가하려는 이들과 구족계를 받으려는 이들을 세존께서 출가와 구족계를 주실 것이라며 데려오고 있다. 그로 인해 비구들도 지치고 출가와 구족계를 받으려는 이들도 지치고 있다. 내가 비구들에게 허락하여, 비구들아, 이제 너희들이 직접 그 여러 지방과 여러 나라에서 출가와 구족계를 주라고 하는 것이 어떨까?' 그 후 세존께서는 저녁 무렵에 명상에서 일어나 이 일과 관련하여 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨습니다. '비구들아, 내가 홀로 한적한 곳에서 명상하고 있을 때 이러한 생각이 떠올랐다. 지금 비구들이 여러 지방에서 출가와 구족계를 받으려는 이들을 데려오느라 비구들도 지치고 그들도 지치고 있으니, 이제 너희들이 직접 각 지방에서 출가와 구족계를 주도록 허락하는 것이 어떨까 하는 생각이었다. 비구들아, 이제 너희가 직접 그 여러 지방과 여러 나라에서 출가를 시키고 구족계를 주도록 허락한다. 비구들아, 출가와 구족계는 이와 같이 주어야 한다.'

Paṭhamaṃ kesamassuṃ ohārāpetvā, kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā, ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā, bhikkhūnaṃ pāde vandāpetvā, ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā, añjaliṃ paggaṇhāpetvā, evaṃ vadehīti vattabbo – buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi; dutiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dutiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dutiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi; tatiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, tatiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, tatiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjaṃ upasampada’’nti.

먼저 머리카락과 수염을 깎게 하고, 가사를 입게 하며, 한쪽 어깨가 드러나게 가사를 갈라 입게 한 뒤, 비구들의 발에 절하게 하고, 발뒤꿈치를 들고 쪼그려 앉아 합장하게 한 뒤에 이와 같이 말하도록 시켜야 한다. "부처님께 귀의합니다. 가르침에 귀의합니다. 승가에 귀의합니다. 두 번째로 부처님께 귀의합니다. 두 번째로 가르침에 귀의합니다. 두 번째로 승가에 귀의합니다. 세 번째로 부처님께 귀의합니다. 세 번째로 가르침에 귀의합니다. 세 번째로 승가에 귀의합니다." 비구들아, 이 세 가지 귀의(삼귀의)를 통하여 출가와 구족계를 주는 것을 허락한다.'

Tīhi saraṇagamanehi upasampadākathā niṭṭhitā.

세 가지 귀의에 의한 구족계에 대한 설법이 끝났다.

10. Dutiyamārakathā

10. 두 번째 마라에 관한 이야기

35. Atha kho bhagavā vassaṃvuṭṭho bhikkhū āmantesi – ‘‘mayhaṃ kho, bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttarā vimutti anuppattā, anuttarā vimutti sacchikatā. Tumhepi, bhikkhave, yoniso manasikārā [Pg.30] yoniso sammappadhānā anuttaraṃ vimuttiṃ anupāpuṇātha, anuttaraṃ vimuttiṃ sacchikarothā’’ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

35. 그때 세존께서는 안거를 마치시고 비구들에게 말씀하셨습니다. "비구들아, 나는 지혜로운 주의(여리작의)와 바른 정진을 통하여 위없는 해탈에 도달하였고, 위없는 해탈을 체득하였다. 비구들아, 너희들도 지혜로운 주의와 바른 정진을 통하여 위없는 해탈에 도달하고, 위없는 해탈을 체득하여라." 그러자 악한 마라가 세존께서 계신 곳으로 다가와 세존께 게송으로 말하였습니다.

‘‘Baddhosi mārapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā;

Mahābandhanabaddhosi, na me samaṇa mokkhasī’’ti.

"당신은 천상의 것이든 인간의 것이든 마라의 올가미에 묶여 있다. 당신은 커다란 결박에 묶여 있으니, 사문이여, 나에게서 벗어날 수 없다."

‘‘Muttāhaṃ mārapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā;

Mahābandhanamuttomhi, nihato tvamasi antakā’’ti.

"나는 천상의 것이든 인간의 것이든 마라의 올가미에서 벗어났다. 나는 커다란 결박에서 벗어났으니, 끝을 만드는 자(마라)여, 너는 패배하였다."

Atha kho māro pāpimā – jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugatoti dukkhī dummano

그러자 악한 마라는 '세존께서 나를 아신다, 행복에 이르신 분께서 나를 아신다'라고 생각하며 괴로워하고 낙담하여,

Tatthevantaradhāyi.

그곳에서 즉시 사라졌습니다.

Dutiyamārakathā niṭṭhitā.

두 번째 마라에 관한 이야기가 끝났다.

11. Bhaddavaggiyavatthu

11. 밧다왁기야(Bhaddavaggiya) 무리에 관한 이야기

36. Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena uruvelā tena cārikaṃ pakkāmi. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Tena kho pana samayena tiṃsamattā bhaddavaggiyā sahāyakā sapajāpatikā tasmiṃ vanasaṇḍe paricārenti. Ekassa pajāpati nāhosi; tassa atthāya vesī ānītā ahosi. Atha kho sā vesī tesu pamattesu paricārentesu bhaṇḍaṃ ādāya palāyittha. Atha kho te sahāyakā sahāyakassa veyyāvaccaṃ karontā, taṃ itthiṃ gavesantā, taṃ vanasaṇḍaṃ āhiṇḍantā addasaṃsu bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘api, bhante, bhagavā ekaṃ itthiṃ passeyyā’’ti? ‘‘Kiṃ pana vo, kumārā, itthiyā’’ti? ‘‘Idha mayaṃ, bhante, tiṃsamattā bhaddavaggiyā sahāyakā sapajāpatikā imasmiṃ vanasaṇḍe paricārimhā. Ekassa pajāpati nāhosi; tassa atthāya vesī ānītā ahosi. Atha kho sā, bhante[Pg.31], vesī amhesu pamattesu paricārentesu bhaṇḍaṃ ādāya palāyittha. Te mayaṃ, bhante, sahāyakā sahāyakassa veyyāvaccaṃ karontā, taṃ itthiṃ gavesantā, imaṃ vanasaṇḍaṃ āhiṇḍāmā’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha vo, kumārā, katamaṃ nu kho tumhākaṃ varaṃ – yaṃ vā tumhe itthiṃ gaveseyyātha, yaṃ vā attānaṃ gaveseyyāthā’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, amhākaṃ varaṃ yaṃ mayaṃ attānaṃ gaveseyyāmā’’ti. ‘‘Tena hi vo, kumārā, nisīdatha, dhammaṃ vo desessāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhaddavaggiyā sahāyakā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tesaṃ bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi, yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ, seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva tesaṃ tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.

36. 그때 세존께서는 바라나시에서 머무시고 싶은 만큼 머무신 뒤에 우루벨라를 향해 길을 떠나셨다. 그때 세존께서는 길에서 벗어나 어떤 숲으로 들어가셔서 어느 나무 아래에 앉으셨다. 그 무렵 서른 명 정도 되는 바다왁기(Bhaddavaggiyā) 동료들이 아내들과 함께 그 숲에서 즐겁게 놀고 있었다. 그들 중 한 명은 아내가 없어 그를 위해 유녀(창녀)를 데려왔는데, 그들이 방심하여 즐겁게 놀고 있는 사이에 그 유녀가 물건을 훔쳐 달아났다. 그러자 그 동료들은 친구의 일을 도와주기 위해 그 여인을 찾아 숲속을 돌아다니다가, 어느 나무 아래에 앉아 계신 세존을 뵙게 되었다. 세존을 뵙고 나서 그들은 다가가 이렇게 여쭈었다. "세존이시여, 혹시 어떤 여인을 보셨습니까?" "왕자들이여, 그대들에게 여인이 무슨 상관인가? 왕자들이여, 그대들이 여인을 찾는 것과 자기 자신을 찾는 것 중에서 어느 것이 더 나은지 어떻게 생각하는가?" "세존이시여, 저희가 자기 자신을 찾는 것이 저희에게는 더 낫습니다." "왕자들이여, 그렇다면 앉으라. 그대들에게 법을 설하리라." "세존이시여, 알겠습니다."라고 바다왁기 동료들은 대답하고 세존께 절을 올린 뒤 한곳에 앉았다. 세존께서는 그들에게 차제설법(次第說法)을 하셨으니, 즉 보시론(布施論), 지계론(持戒論), 천상론(天上論)을 설하시고, 감각적 욕망의 재난과 저열함과 오염원, 그리고 출리(出離)의 공덕을 밝히셨다. 세존께서는 그들의 마음이 준비되고, 부드러워지고, 장애가 없어지고, 고양되고, 맑아진 것을 아셨을 때, 부처님들만이 스스로 깨달으신 고유한 법의 가르침인 괴로움(苦), 일어남(集), 소멸(滅), 길(道)의 사성제를 밝히셨다. 마치 얼룩 하나 없는 깨끗한 천이 염료를 잘 흡수하듯이, 그 자리에서 그들에게 "일어나는 성질을 가진 것은 무엇이든 멸하는 성질을 가진 것이다"라는 먼지 없고 때가 없는 법의 눈(法眼)이 생겼다. 그들은 법을 보고, 법에 도달하고, 법을 알고, 법을 꿰뚫어 의심을 건너고 회의를 없애고 스승의 가르침에 두려움 없는 확신을 얻어 타인에게 의존하지 않게 되었다. 그들은 세존께 이렇게 여쭈었다. "세존이시여, 저희는 세존의 처소에서 출가하여 구족계(具足戒)를 받고 싶습니다." 세존께서는 "오라, 비구들이여. 법은 잘 설해졌다. 괴로움의 끝을 내기 위해 범행(梵行)을 충실히 닦으라."라고 말씀하셨다. 그것이 곧 그 존자들의 구족계가 되었다.

Bhaddavaggiyasahāyakānaṃ vatthu niṭṭhitaṃ.

바다왁기 동료들의 이야기가 끝났다.

Dutiyabhāṇavāro.

제2송분(誦分)이 끝났다.

12. Uruvelapāṭihāriyakathā

12. 우루벨라 기적에 대한 이야기

37. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruvelā tadavasari. Tena kho pana samayena uruvelāyaṃ tayo jaṭilā paṭivasanti – uruvelakassapo, nadīkassapo, gayākassapoti. Tesu uruvelakassapo [Pg.32] jaṭilo pañcannaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako hoti, vināyako aggo pamukho pāmokkho. Nadīkassapo jaṭilo tiṇṇaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako hoti, vināyako aggo pamukho pāmokkho. Gayākassapo jaṭilo dvinnaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako hoti, vināyako aggo pamukho pāmokkho. Atha kho bhagavā yena uruvelakassapassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṃ agyāgāre’’ti? ‘‘Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṃ mā viheṭhesī’’ti. Dutiyampi kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṃ agyāgāre’’ti? ‘‘Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṃ mā viheṭhesī’’ti. Tatiyampi kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṃ agyāgāre’’ti? ‘‘Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṃ mā viheṭhesī’’ti. ‘‘Appeva maṃ na viheṭheyya, iṅgha tvaṃ, kassapa, anujānāhi agyāgāra’’nti. ‘‘Vihara, mahāsamaṇa, yathāsukha’’nti. Atha kho bhagavā agyāgāraṃ pavisitvā tiṇasanthārakaṃ paññapetvā nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.

37. 그때 세존께서는 차례차례 유행하시어 우루벨라에 도착하셨다. 그 무렵 우루벨라에는 우루벨라 갓사파, 나디 갓사파, 가야 갓사파라고 하는 세 명의 자띨라(결발 수행자) 형제들이 살고 있었다. 그들 중 우루벨라 갓사파는 500명의 자띨라들을 이끄는 지도자이자 스승이며 우두머리이자 대장이었다. 나디 갓사파는 300명의 자띨라들을 이끄는 지도자이자 스승이며 우두머리이자 대장이었다. 가야 갓사파는 200명의 자띨라들을 이끄는 지도자이자 스승이며 우두머리이자 대장이었다. 그때 세존께서는 우루벨라 갓사파의 암자로 가셔서 우루벨라 갓사파에게 이렇게 말씀하셨다. "갓사파여, 그대에게 번거롭지 않다면 하룻밤 제화전(祭火殿)에서 머물고자 하오." "대사문이여, 나에게는 번거롭지 않으나, 그곳에는 사납고 신통력이 있으며 맹독을 가진 나왕(나가)이 있소. 그가 당신을 해치지 않기를 바라오." 두 번째도 세존께서는 우루벨라 갓사파에게 똑같이 말씀하셨다. "갓사파여, 그대에게 번거롭지 않다면 하룻밤 제화전에서 머물고자 하오." "대사문이여, 나에게는 번거롭지 않으나, 그곳에는 사납고 신통력이 있으며 맹독을 가진 나왕이 있소. 그가 당신을 해치지 않기를 바라오." 세 번째도 세존께서는 우루벨라 갓사파에게 똑같이 말씀하셨다. "갓사파여, 그대에게 번거롭지 않다면 하룻밤 제화전에서 머물고자 하오." "대사문이여, 나에게는 번거롭지 않으나, 그곳에는 사납고 신통력이 있으며 맹독을 가진 나왕이 있소. 그가 당신을 해치지 않기를 바라오." "그는 결코 나를 해치지 못할 것이오. 갓사파여, 부디 제화전에서 머무는 것을 허락해 주시오." "대사문이여, 편하실 대로 머무시오." 그러자 세존께서는 제화전으로 들어가 풀 깔개를 펴고 가부좌를 틀고 몸을 곧게 세우고 마음을 챙겨 앞을 향해 고정하고 앉으셨다.

38. Addasā kho so nāgo bhagavantaṃ paviṭṭhaṃ, disvāna dummano padhūpāyi. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ imassa nāgassa anupahacca chaviñca cammañca maṃsañca nhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca tejasā tejaṃ pariyādiyeyya’’nti. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā padhūpāyi. Atha kho so nāgo makkhaṃ asahamāno pajjali. Bhagavāpi tejodhātuṃ samāpajjitvā pajjali. Ubhinnaṃ sajotibhūtānaṃ agyāgāraṃ ādittaṃ viya hoti sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ. Atha kho te jaṭilā agyāgāraṃ parivāretvā evamāhaṃsu – ‘‘abhirūpo vata bho mahāsamaṇo nāgena viheṭhiyatī’’ti. Atha kho bhagavā tassā [Pg.33] rattiyā accayena tassa nāgassa anupahacca chaviñca cammañca maṃsañca nhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca tejasā tejaṃ pariyādiyitvā patte pakkhipitvā uruvelakassapassa jaṭilassa dassesi – ‘‘ayaṃ te, kassapa, nāgo pariyādinno assa tejasā tejo’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma caṇḍassa nāgarājassa iddhimato āsivisassa ghoravisassa tejasā tejaṃ pariyādiyissati, natveva ca kho arahā yathā aha’’nti.

38. 그 용은 세존께서 들어오시는 것을 보고 불쾌해하며 연기를 내뿜었다. 그때 세존께서는 ‘내 이제 저 용의 피부와 가죽과 살과 힘줄과 뼈와 골수를 손상시키지 않으면서, 나의 위신력으로 저의 위력을 제압하리라.’라고 생각하셨다. 이어 세존께서는 그와 같은 신통의 변화를 일으키시고 연기를 내뿜으셨다. 그러자 그 용은 분노를 참지 못하고 불길을 뿜어냈고, 세존께서도 화광삼매(火光三昧)에 드시어 불길을 뿜으셨다. 두 존재가 뿜어내는 불길로 인해 화당(火堂)은 마치 활활 타오르는 것처럼 불빛에 휩싸였다. 그때 결발 수행자들은 화당을 에워싸고 ‘아, 모습이 수려한 저 대사문이 용에게 해를 입고 있구나!’라고 말하였다. 밤이 지난 후, 세존께서는 그 용의 피부와 가죽과 살과 힘줄과 뼈와 골수를 손상시키지 않고 당신의 위신력으로 용의 위력을 제압하여 그를 발다리에 담아 우루벨라 캇사파에게 보여주며 말씀하셨다. ‘캇사파여, 여기 당신의 용이 있소. 내 위신력으로 저의 위력을 제압했소.’ 그러자 결발 수행자 우루벨라 캇사파는 ‘대사문은 참으로 큰 신통력과 큰 위력을 가졌구나. 저토록 사납고 신통력이 있으며 무서운 독을 가진 용왕의 위력을 자신의 위신력으로 제압하다니. 하지만 나 같은 아라한은 아니로다.’라고 생각하였다.

39.

39.

Nerañjarāyaṃ bhagavā, uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ avoca;

‘‘Sace te kassapa agaru, viharemu ajjaṇho aggisālamhī’’ti.

세존께서는 네란자라 강가에서 결발 수행자 우루벨라 캇사파에게 말씀하셨다. ‘캇사파여, 만약 그대에게 번거롭지 않다면, 오늘 하루를 화당(火堂)에서 머물고자 하오.’

‘‘Na kho me mahāsamaṇa garu;

Phāsukāmova taṃ nivāremi;

Caṇḍettha nāgarājā;

Iddhimā āsiviso ghoraviso;

So taṃ mā viheṭhesī’’ti.

‘대사문이여, 제게는 번거로운 일이 아닙니다. 다만 당신의 안위(phāsukāmo)를 생각하여 말리는 것입니다. 그 화당에는 사납고 신통력이 있으며 무서운 독을 가진 용왕이 있습니다. 그 용왕이 당신을 해치지 않기를 바랍니다.’

‘‘Appeva maṃ na viheṭheyya;

Iṅgha tvaṃ kassapa anujānāhi agyāgāra’’nti;

Dinnanti naṃ viditvā;

Abhīto pāvisi bhayamatīto.

‘그가 나를 해치지 못할 것이오. 캇사파여, 어서 그 화당을 허락해 주시오.’ (화당을) 내어주었다는 것을 아시고, 두려움을 극복하신 세존께서는 두려움 없이 안으로 들어가셨다.

Disvā isiṃ paviṭṭhaṃ, ahināgo dummano padhūpāyi;

Sumanamanaso adhimano, manussanāgopi tattha padhūpāyi.

안으로 들어온 성자(Buddha)를 보고 용은 불쾌해하며 연기를 내뿜었다. 맑고 고결한 마음을 지닌 인간 가운데 용이신 세존께서도 그곳에서 연기를 내뿜으셨다.

Makkhañca asahamāno, ahināgo pāvakova pajjali;

Tejodhātusu kusalo, manussanāgopi tattha pajjali.

분노를 참지 못한 용은 불처럼 타올랐다. 화광삼매에 능통하신 인간 가운데 용이신 세존께서도 그곳에서 불길을 내뿜으셨다.

Ubhinnaṃ sajotibhūtānaṃ;

Agyāgāraṃ ādittaṃ hoti sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ;

Udicchare jaṭilā;

‘‘Abhirūpo vata bho mahāsamaṇo;

Nāgena viheṭhiyatī’’ti bhaṇanti.

두 존재가 내뿜는 불길로 인해 화당은 마치 활활 타오르는 것처럼 불빛에 휩싸였다. 결발 수행자들은 화당을 지켜보며 ‘아, 모습이 수려한 저 대사문이 용에게 해를 입고 있구나!’라고 말하였다.

Atha [Pg.34] tassā rattiyā accayena;

Hatā nāgassa acciyo honti ;

Iddhimato pana ṭhitā ;

Anekavaṇṇā acciyo honti.

그 후 밤이 지나자 용의 불꽃은 사라졌지만, 신통력을 가진 분(세존)의 여러 가지 빛깔의 불꽃은 여전히 남아 있었다.

Nīlā atha lohitikā;

Mañjiṭṭhā pītakā phalikavaṇṇāyo;

Aṅgīrasassa kāye;

Anekavaṇṇā acciyo honti.

앙기라사(세존)의 몸에서는 청색, 적색, 홍색, 황색, 수정색 등 여러 가지 빛깔의 불꽃이 뿜어져 나왔다.

Pattamhi odahitvā;

Ahināgaṃ brāhmaṇassa dassesi;

‘‘Ayaṃ te kassapa nāgo;

Pariyādinno assa tejasā tejo’’ti.

세존께서는 용을 발다리에 담아 그 결발 수행자에게 보여주셨다. ‘캇사파여, 여기 당신의 용이 있소. 내 위신력으로 저의 위력을 제압했소.’

Atha kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavato iminā iddhipāṭihāriyena abhippasanno bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idheva, mahāsamaṇa, vihara, ahaṃ te dhuvabhattenā’’ti.

그때 결발 수행자 우루벨라 캇사파는 세존의 이러한 신통 변화에 깊이 감동하여 세존께 이렇게 말씀드렸다. ‘대사문이여, 여기에 머무십시오. 제가 항상 공양을 올리겠습니다.’

Paṭhamaṃ pāṭihāriyaṃ.

첫 번째 신통 변화가 끝났다.

40. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa assamassa avidūre aññatarasmiṃ vanasaṇḍe vihāsi. Atha kho cattāro mahārājāno abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṃsu seyyathāpi mahantā aggikkhandhā. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ. Ke nu kho te, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena tvaṃ tenupasaṅkamiṃsu[Pg.35], upasaṅkamitvā taṃ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṃsu ‘‘seyyathāpi mahantā aggikkhandhā’’ti. ‘‘Ete kho, kassapa, cattāro mahārājāno yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu dhammassavanāyā’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cattāropi mahārājāno upasaṅkamissanti dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.

40. 그 후 세존께서는 결발 수행자 우루벨라 캇사파의 암자 근처 어느 숲속에 머무셨다. 그러자 사천왕들이 밤이 깊었을 때 뛰어난 광채를 뿜으며 온 숲을 밝히며 세존께서 계신 곳으로 다가왔다. 그들은 세존께 절을 올리고 사방에 마치 거대한 불덩어리들처럼 서 있었다. 밤이 지난 후, 우루벨라 캇사파는 세존께 다가와 이렇게 말했다. ‘대사문이여, 시간이 되었습니다. 공양이 준비되었습니다. 그런데 대사문이여, 어젯밤에 누구입니까? 뛰어난 광채로 온 숲을 밝히며 당신께 다가와 절을 하고 사방에 마치 거대한 불덩어리들처럼 서 있던 그들은 누구입니까?’ ‘캇사파여, 그들은 법을 듣기 위해 나에게 온 사천왕들이었소.’ 그러자 우루벨라 캇사파는 ‘대사문은 참으로 큰 신통력과 큰 위력을 가졌구나. 사천왕들까지 법을 듣기 위해 찾아오다니. 하지만 나 같은 아라한은 아니로다.’라고 생각하였다. 세존께서는 우루벨라 캇사파가 올린 공양을 드시고 그 숲에 머무셨다.

Dutiyaṃ pāṭihāriyaṃ.

두 번째 신통 변화가 끝났다.

41. Atha kho sakko devānamindo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro ca. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ. Ko nu kho so, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena tvaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti? ‘‘Eso kho, kassapa, sakko devānamindo yenāhaṃ tenupasaṅkami dhammassavanāyā’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma sakkopi devānamindo upasaṅkamissati dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.

41. 그 후 천신들의 왕인 제석천이 밤이 깊었을 때 뛰어난 광채로 온 숲을 밝히며 세존께 다가왔다. 그는 세존께 절을 올리고 한쪽에 섰는데, 마치 거대한 불덩어리 같았고 이전의 사천왕들의 광채보다 훨씬 더 뛰어나고 수승했다. 밤이 지난 후, 우루벨라 캇사파는 세존께 다가와 이렇게 말했다. ‘대사문이여, 시간이 되었습니다. 공양이 준비되었습니다. 그런데 대사문이여, 어젯밤에 누구입니까? 뛰어난 광채로 온 숲을 밝히며 당신께 다가와 절을 하고 한쪽에 거대한 불덩어리처럼 서 있던, 이전의 광채들보다 훨씬 더 뛰어나고 수승했던 그 천신은 누구입니까?’ ‘캇사파여, 그는 법을 듣기 위해 나에게 온 천신들의 왕 제석천이었소.’ 그러자 우루벨라 캇사파는 ‘대사문은 참으로 큰 신통력과 큰 위력을 가졌구나. 천신들의 왕인 제석천까지 법을 듣기 위해 찾아오다니. 하지만 나 같은 아라한은 아니로다.’라고 생각하였다. 세존께서는 우루벨라 캇사파가 올린 공양을 드시고 그 숲에 머무셨다.

Tatiyaṃ pāṭihāriyaṃ.

세 번째 신통 변화가 끝났다.

42. Atha [Pg.36] kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro ca. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ. Ko nu kho so, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena tvaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti? ‘‘Eso kho, kassapa, brahmā sahampati yenāhaṃ tenupasaṅkami dhammassavanāyā’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma brahmāpi sahampati upasaṅkamissati dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.

42. 그때 사함빠띠 범천이 밤이 깊었을 때, 뛰어난 자태를 지니고 온 숲을 두루 비추며 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한 곁에 섰는데, 마치 거대한 불덩어리와 같았으며 이전의 광채들보다 훨씬 더 아름답고 수승하였다. 그때 결발 수행자 우루웰라 깟사빠가 밤이 지난 뒤 세존께 다가가서 이렇게 말하였다. “대사문이시여, 때가 되었습니다. 음식이 준비되었습니다. 대사문이시여, 밤이 깊었을 때 뛰어난 자태를 지니고 온 숲을 두루 비추며 당신께 다가가 절을 올리고 한 곁에 서 있었던, 마치 거대한 불덩어리 같고 이전의 광채들보다 훨씬 더 아름답고 수승했던 그는 도대체 누구입니까?” “깟사빠여, 그는 사함빠띠 범천이다. 그는 법을 듣기 위해 나에게 왔다.” 그러자 결발 수행자 우루웰라 깟사빠에게 이런 생각이 들었다. ‘대사문은 참으로 큰 신통력과 큰 위력이 있구나. 사함빠띠 범천까지도 법을 듣기 위해 오다니. 그러나 나처럼 아라한은 아니다.’ 그 후 세존께서는 결발 수행자 우루웰라 깟사빠의 공양을 드시고 바로 그 숲에 머무셨다.

Catutthaṃ pāṭihāriyaṃ.

네 번째 신통 변화[가 끝났다].

43. Tena kho pana samayena uruvelakassapassa jaṭilassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamitukāmā honti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito, kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamissanti. Sace mahāsamaṇo mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṃ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhissati, mama lābhasakkāro parihāyissati. Aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā’’ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa cetasā cetoparivitakkamaññāya uttarakuruṃ gantvā tato piṇḍapātaṃ āharitvā anotattadahe paribhuñjitvā tattheva divāvihāraṃ akāsi. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā [Pg.37] rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ. Kiṃ nu kho, mahāsamaṇa, hiyyo nāgamāsi? Api ca mayaṃ taṃ sarāma – kiṃ nu kho mahāsamaṇo nāgacchatīti? Khādanīyassa ca bhojanīyassa ca te paṭivīso ṭhapito’’ti. Nanu te, kassapa, etadahosi – ‘‘‘etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito, kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamissanti, sace mahāsamaṇo mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṃ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhissati, mama lābhasakkāro parihāyissati, aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā’ti. So kho ahaṃ, kassapa, tava cetasā cetoparivitakkaṃ aññāya uttarakuruṃ gantvā tato piṇḍapātaṃ āharitvā anotattadahe paribhuñjitvā tattheva divāvihāraṃ akāsi’’nti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cetasāpi cittaṃ pajānissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.

43. 그때 결발 수행자 우루웰라 깟사빠에게 큰 제사가 다가왔다. 앙가와 마가다 전 지역의 사람들이 많은 음식을 가지고 오려 했다. 그러자 결발 수행자 우루웰라 깟사빠에게 이런 생각이 들었다. ‘이제 내게 큰 제사가 다가왔다. 앙가와 마가다 전 지역의 사람들이 많은 음식을 가지고 올 것이다. 만약 대사문이 많은 대중 앞에서 신통 변화를 보인다면, 대사문의 이양과 공경은 늘어나고 나의 이양과 공경은 줄어들 것이다. 부디 대사문이 내일은 오지 않았으면 좋겠구나.’ 그때 세존께서는 마음으로 결발 수행자 우루웰라 깟사빠의 마음속 생각을 아시고 북구로주(Uttarakuru)로 가셨다. 거기서 탁발한 음식을 가져와 아노딋따(Anotatta) 호숫가에서 드시고 바로 그곳에서 낮 동안 머무셨다. 결발 수행자 우루웰라 깟사빠는 그 밤이 지난 뒤 세존께 다가가서 이렇게 말하였다. “대사문이시여, 때가 되었습니다. 음식이 준비되었습니다. 대사문이시여, 어제는 왜 오지 않으셨습니까? 저희는 ‘왜 대사문께서 오지 않으실까?’ 하며 당신을 생각했습니다. 당신을 위한 몫의 음식을 남겨 두었습니다.” “깟사빠여, 너에게 이런 생각이 들지 않았느냐? ‘이제 내게 큰 제사가 다가왔다. 앙가와 마가다 사람들이 올 것이다. 대사문이 신통을 보이면 그의 명성은 높아지고 나의 명성은 떨어질 것이다. 부디 대사문이 내일은 오지 않았으면 좋겠구나’라고 말이다. 깟사빠여, 나는 너의 마음속 생각을 알고 북구로주로 가서 거기서 공양물을 가져와 아노딋따 호숫가에서 먹고 바로 그곳에서 낮 동안 머물렀느니라.” 그러자 결발 수행자 우루웰라 깟사빠에게 이런 생각이 들었다. ‘대사문은 참으로 큰 신통력과 큰 위력이 있구나. 심지어 마음으로 타인의 마음까지도 꿰뚫어 아는구나. 그러나 나처럼 아라한은 아니다.’ 그 후 세존께서는 결발 수행자 우루웰라 깟사빠의 공양을 드시고 바로 그 숲에 머무셨다.

Pañcamaṃ pāṭihāriyaṃ.

다섯 번째 신통 변화[가 끝났다].

44. Tena kho pana samayena bhagavato paṃsukūlaṃ uppannaṃ hoti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kattha nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ dhoveyya’’nti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya pāṇinā pokkharaṇiṃ khaṇitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha, bhante, bhagavā paṃsukūlaṃ dhovatū’’ti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ parimaddeyya’’nti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhipi – idha, bhante, bhagavā paṃsukūlaṃ parimaddatūti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ ālambitvā uttareyya’’nti? Atha kho kakudhe adhivatthā devatā bhagavato [Pg.38] cetasā cetoparivitakkamaññāya sākhaṃ onāmesi – idha, bhante, bhagavā ālambitvā uttaratūti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ vissajjeyya’’nti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhipi – idha, bhante, bhagavā paṃsukūlaṃ vissajjetūti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ. Kiṃ nu kho, mahāsamaṇa, nāyaṃ pubbe idha pokkharaṇī, sāyaṃ idha pokkharaṇī. Nayimā silā pubbe upanikkhittā. Kenimā silā upanikkhittā? Nayimassa kakudhassa pubbe sākhā onatā, sāyaṃ sākhā onatā’’ti. Idha me, kassapa, paṃsukūlaṃ uppannaṃ ahosi. Tassa mayhaṃ, kassapa, etadahosi – ‘‘kattha nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ dhoveyya’’nti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya pāṇinā pokkharaṇiṃ khaṇitvā maṃ etadavoca – ‘‘idha, bhante, bhagavā paṃsukūlaṃ dhovatū’’ti. Sāyaṃ kassapa amanussena pāṇinā khaṇitā pokkharaṇī. Tassa mayhaṃ, kassapa, etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ parimaddeyya’’nti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhipi – ‘‘idha, bhante, bhagavā paṃsukūlaṃ parimaddatū’’ti. Sāyaṃ kassapa amanussena upanikkhittā silā. Tassa mayhaṃ, kassapa, etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ ālambitvā uttareyya’’nti? Atha kho, kassapa, kakudhe adhivatthā devatā ja mama cetasā cetoparivitakkamaññāya sākhaṃ onāmesi – ‘‘idha, bhante, bhagavā ālambitvā uttaratū’’ti. Svāyaṃ āharahattho kakudho. Tassa mayhaṃ, kassapa, etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ vissajjeyya’’nti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhipi – ‘‘idha, bhante, bhagavā paṃsukūlaṃ vissajjetū’’ti. Sāyaṃ kassapa amanussena upanikkhittā silāti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma sakkopi devānamindo veyyāvaccaṃ karissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.

44. 그때 세존께 분소의(pāṃsukūla)가 생겼다. 그러자 세존께서는 “내가 어디에서 이 분소의를 빨아야 할까?”라는 생각이 드셨다. 그때 천들의 왕인 사카(제석천)가 세존의 마음속 생각을 자신의 마음으로 알고, 손으로 연못을 파서 세존께 이렇게 말씀드렸다. “세존이시여, 여기 이 연못에서 분소의를 빠십시오.” 그 후 세존께서는 “내가 어디에서 이 분소의를 주물러 빨아야 할까?”라는 생각이 드셨다. 그러자 천들의 왕인 사카가 세존의 마음속 생각을 자신의 마음으로 알고, 커다란 바위판을 가져다 놓으며 “세존이시여, 여기 이 바위판 위에서 분소의를 주물러 빠십시오.”라고 말씀드렸다. 그 후 세존께서는 “내가 무엇을 붙잡고 연못에서 올라와야 할까?”라는 생각이 드셨다. 그때 카쿠다(kakudha) 나무에 거주하는 신이 세존의 마음속 생각을 자신의 마음으로 알고 가지를 구부려 내리며 “세존이시여, 여기 이 가지를 붙잡고 올라오십시오.”라고 말씀드렸다. 그 후 세존께서는 “내가 어디에 이 분소의를 펴서 말려야 할까?”라는 생각이 드셨다. 그러자 천들의 왕인 사카가 세존의 마음속 생각을 자신의 마음으로 알고, 커다란 바위판을 가져다 놓으며 “세존이시여, 여기 이 바위판 위에 분소의를 펴서 말리십시오.”라고 말씀드렸다. 그 후 우루벨라 캇사파 가섭 고행자는 그 밤이 지나자 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 이렇게 말했다. “대사문이시여, 시간이 되었습니다. 공양이 준비되었습니다. 그런데 대사문이시여, 예전에는 이곳에 이 연못이 없었는데, 지금은 여기에 이 연못이 있습니다. 예전에는 이 바위판들이 놓여 있지 않았는데, 누가 이 바위판들을 가져다 놓았습니까? 예전에는 이 카쿠다 나무의 가지가 굽어 있지 않았는데, 지금은 이 가지가 굽어 있습니다.” “캇사파여, 나에게 이곳에서 분소의가 생겼다. 캇사파여, 그때 나에게 ‘내가 어디에서 이 분소의를 빨아야 할까?’라는 생각이 들었다. 캇사파여, 그때 천들의 왕인 사카가 내 마음속 생각을 자신의 마음으로 알고, 손으로 연못을 파서 나에게 ‘세존이시여, 여기 이 연못에서 분소의를 빠십시오’라고 말했다. 캇사파여, 이 연못은 신[비인간]이 손으로 판 것이다. 캇사파여, 나에게 ‘내가 어디에서 이 분소의를 주물러 빨아야 할까?’라는 생각이 들었다. 캇사파여, 그때 천들의 왕인 사카가 내 마음속 생각을 자신의 마음으로 알고, 커다란 바위판을 가져다 놓으며 ‘세존이시여, 여기 이 바위판 위에서 분소의를 주물러 빠십시오’라고 말했다. 캇사파여, 이 바위판은 신이 가져다 놓은 것이다. 캇사파여, 나에게 ‘내가 무엇을 붙잡고 올라와야 할까?’라는 생각이 들었다. 캇사파여, 그때 카쿠다 나무에 거주하는 신이 내 마음속 생각을 자신의 마음으로 알고 가지를 구부려 내리며 ‘세존이시여, 여기 이 가지를 붙잡고 올라오십시오’라고 말했다. 캇사파여, 이 카쿠다 나무는 손이 닿는 곳까지 굽혀진 것이다. 캇사파여, 나에게 ‘내가 어디에 이 분소의를 펴서 말려야 할까?’라는 생각이 들었다. 캇사파여, 그때 천들의 왕인 사카가 내 마음속 생각을 자신의 마음으로 알고, 커다란 바위판을 가져다 놓으며 ‘세존이시여, 여기 이 바위판 위에 분소의를 펴서 말리십시오’라고 말했다. 캇사파여, 이 바위판은 신이 가져다 놓은 것이다.” 그러자 우루벨라 캇사파 가섭 고행자에게 이런 생각이 들었다. “대사문은 참으로 신통력이 크고 위력이 대단하구나. 천들의 왕인 사카조차 시중을 들 정도이니 말이다. 하지만 그는 나처럼 아라한은 아니다.” 그 후 세존께서는 우루벨라 캇사파 가섭 고행자의 공양을 드시고 바로 그 숲에 머무셨다.

Atha [Pg.39] kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. ‘‘Gaccha tvaṃ, kassapa, āyāmaha’’nti uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ uyyojetvā yāya jambuyā ‘jambudīpo’ paññāyati, tato phalaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ agyāgāre nisinnaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘katamena tvaṃ, mahāsamaṇa, maggena āgato? Ahaṃ tayā paṭhamataraṃ pakkanto, so tvaṃ paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno’’ti. ‘‘Idhāhaṃ, kassapa, taṃ uyyojetvā yāya jambuyā ‘jambudīpo’ paññāyati, tato phalaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṃ kho, kassapa, jambuphalaṃ vaṇṇasampannaṃ gandhasampannaṃ rasasampannaṃ. Sace ākaṅkhasi paribhuñjā’’ti. ‘‘Alaṃ, mahāsamaṇa, tvaṃyeva taṃ arahasi, tvaṃyeva taṃ paribhuñjāhī’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma maṃ paṭhamataraṃ uyyojetvā yāya jambuyā ‘jambudīpo’ paññāyati, tato phalaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.

그 후 우루벨라 캇사파 가섭 고행자는 그 밤이 지나자 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 시간을 알렸다. “대사문이시여, 시간이 되었습니다. 공양이 준비되었습니다.” “캇사파여, 그대는 먼저 가거라. 나는 곧 가겠다.”라고 우루벨라 캇사파 가섭 고행자를 먼저 보내고 나서, 그 나무로 인해 ‘잠부디파(염부제)’라고 알려지게 된 그 잠부(jambu) 나무에서 열매를 따가지고 (캇사파보다) 먼저 돌아와 불의 집(agyāgāra)에 앉아 계셨다. 우루벨라 캇사파 가섭 고행자는 세존께서 불의 집에 앉아 계신 것을 보고 세존께 이렇게 말했다. “대사문이시여, 당신은 어떤 길로 오셨습니까? 내가 당신보다 먼저 출발했는데, 당신이 먼저 도착해서 불의 집에 앉아 계시는군요.” “캇사파여, 나는 그대를 먼저 보내고 나서, 그 나무로 인해 ‘잠부디파’라고 알려지게 된 그 잠부 나무에서 열매를 따가지고 먼저 돌아와 불의 집에 앉아 있는 것이다. 캇사파여, 이 잠부 열매는 색깔도 아름답고 향기도 좋으며 맛도 훌륭하다. 원한다면 이것을 먹어보아라.” “대사문이시여, 괜찮습니다. 그것은 당신에게나 어울리는 것이니 당신이나 드십시오.” 그러자 우루벨라 캇사파 가섭 고행자에게 이런 생각이 들었다. “대사문은 참으로 신통력이 크고 위력이 대단하구나. 나를 먼저 보내고 나서도 그 나무로 인해 ‘잠부디파’라고 알려지게 된 그 잠부 나무에서 열매를 따가지고 먼저 도착해 불의 집에 앉아 있으니 말이다. 하지만 그는 나처럼 아라한은 아니다.” 그 후 세존께서는 우루벨라 캇사파 가섭 고행자의 공양을 드시고 바로 그 숲에 머무셨다.

45. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Gaccha tvaṃ, kassapa, āyāmahanti uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ uyyojetvā yāya jambuyā ‘jambudīpo’ paññāyati, tassā avidūre ambo…pe… tassā avidūre āmalakī…pe… tassā avidūre harītakī…pe… tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ agyāgāre nisinnaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘katamena tvaṃ, mahāsamaṇa, maggena āgato? Ahaṃ tayā paṭhamataraṃ pakkanto, so tvaṃ paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno’’ti. ‘‘Idhāhaṃ[Pg.40], kassapa, taṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṃ kho, kassapa, pāricchattakapupphaṃ vaṇṇasampannaṃ gandhasampannaṃ. (Sace ākaṅkhasi gaṇhā’’ti. ‘‘Alaṃ, mahāsamaṇa, tvaṃyeva taṃ arahasi, tvaṃyeva taṃ gaṇhā’’ti). Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma maṃ paṭhamataraṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.

45. 그 후 우루벨라 캇사파 가사 고행자는 그 밤이 지난 뒤에 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 공양 시간이 되었음을 알렸다. “대사문이시여, 시간이 되었습니다. 음식이 준비되었습니다.” “캇사파여, 그대는 먼저 가라. 나는 뒤따라가겠다.” 세존께서는 우루벨라 캇사파 가사 고행자를 먼저 보내시고, 그 나무로 인해 ‘잠부디파(Jambudīpa, 염부제)’라고 알려진 그 점부(Jambu) 나무 근처의 망고 나무... (중략) ...그 점부 나무 근처의 아마라카(āmalakī) 나무... (중략) ...그 점부 나무 근처의 가자(harītakī) 나무... (중략) ...도리천에 가셔서 파리찻타카(pāricchattaka) 꽃을 가지고 먼저 돌아와 화당(火堂)에 앉으셨다. 우루벨라 캇사파 가사 고행자는 세존께서 화당에 앉아 계신 것을 보았다. 보고 나서 세존께 이와 같이 말했다. “대사문이시여, 당신은 어떤 길로 오셨습니까? 나는 당신보다 먼저 출발했는데, 당신이 먼저 도착하여 화당에 앉아 계시는군요.” “캇사파여, 나는 여기서 그대를 보내고 도리천에 가서 파리찻타카 꽃을 가지고 먼저 돌아와 화당에 앉아 있는 것이다. 캇사파여, 이 파리찻타카 꽃은 색이 아름답고 향기가 뛰어나다. 만약 원한다면 가지거라.” “대사문이시여, 그만두십시오. 당신에게야말로 그것이 합당하니, 당신께서 그 파리찻타카 꽃을 가지십시오.” 그때 우루벨라 캇사파 가사 고행자에게 이런 생각이 들었다. ‘대사문은 참으로 큰 신통력이 있고 큰 위력이 있구나. 나를 먼저 보내고 도리천에 가서 파리찻타카 꽃을 가져와서 먼저 도착하여 화당에 앉아 있을 정도니 말이다. 하지만 그는 나처럼 아라한은 아니다.’

46. Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṃ paricaritukāmā na sakkonti kaṭṭhāni phāletuṃ. Atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṃ na sakkoma kaṭṭhāni phāletu’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘phāliyantu, kassapa, kaṭṭhānī’’ti. ‘‘Phāliyantu, mahāsamaṇā’’ti. Sakideva pañca kaṭṭhasatāni phāliyiṃsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma kaṭṭhānipi phāliyissanti, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.

46. 그 무렵 그 가사 고행자들은 불을 섬기기 위해 땔감을 패려 했으나 팰 수가 없었다. 그때 그 가사 고행자들에게 이런 생각이 들었다. ‘틀림없이 대사문의 신통력 때문일 것이다. 그러기에 우리가 땔감을 팰 수가 없는 것이다.’ 그러자 세존께서 우루벨라 캇사파 가사 고행자에게 이와 같이 말씀하셨다. “캇사파여, 땔감이 패어지기를 원하는가?” “대사문이시여, 패어지기를 원합니다.” 그러자 단번에 오백 개의 땔감이 패어졌다. 그때 우루벨라 캇사파 가사 고행자에게 이런 생각이 들었다. ‘대사문은 참으로 큰 신통력이 있고 큰 위력이 있구나. 땔감들까지도 패어지게 하니 말이다. 하지만 그는 나처럼 아라한은 아니다.’

47. Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṃ paricaritukāmā na sakkonti aggiṃ ujjaletuṃ. Atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṃ na sakkoma aggiṃ ujjaletu’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘ujjaliyantu, kassapa, aggī’’ti. ‘‘Ujjaliyantu, mahāsamaṇā’’ti. Sakideva pañca aggisatāni ujjaliyiṃsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma aggīpi ujjaliyissanti, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.

47. 그 무렵 그 가사 고행자들은 불을 섬기기 위해 불을 지피려 했으나 지필 수가 없었다. 그때 그 가사 고행자들에게 이런 생각이 들었다. ‘틀림없이 대사문의 신통력 때문일 것이다. 그러기에 우리가 불을 지필 수가 없는 것이다.’ 그러자 세존께서 우루벨라 캇사파 가사 고행자에게 이와 같이 말씀하셨다. “캇사파여, 불이 지펴지기를 원하는가?” “대사문이시여, 지펴지기를 원합니다.” 그러자 단번에 오백 개의 불이 지펴졌다. 그때 우루벨라 캇사파 가사 고행자에게 이런 생각이 들었다. ‘대사문은 참으로 큰 신통력이 있고 큰 위력이 있구나. 불들까지도 지펴지게 하니 말이다. 하지만 그는 나처럼 아라한은 아니다.’

48. Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṃ paricaritvā na sakkonti aggiṃ vijjhāpetuṃ. Atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṃ na sakkoma aggiṃ vijjhāpetu’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca [Pg.41] – ‘‘vijjhāyantu, kassapa, aggī’’ti. ‘‘Vijjhāyantu, mahāsamaṇā’’ti. Sakideva pañca aggisatāni vijjhāyiṃsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma aggīpi vijjhāyissanti, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.

48. 그 무렵 그 가사 고행자들은 불을 섬긴 뒤에 불을 끄려 했으나 끌 수가 없었다. 그때 그 가사 고행자들에게 이런 생각이 들었다. ‘틀림없이 대사문의 신통력 때문일 것이다. 그러기에 우리가 불을 끌 수가 없는 것이다.’ 그러자 세존께서 우루벨라 캇사파 가사 고행자에게 이와 같이 말씀하셨다. “캇사파여, 불이 꺼지기를 원하는가?” “대사문이시여, 꺼지기를 원합니다.” 그러자 단번에 오백 개의 불이 꺼졌다. 그때 우루벨라 캇사파 가사 고행자에게 이런 생각이 들었다. ‘대사문은 참으로 큰 신통력이 있고 큰 위력이 있구나. 불들까지도 꺼지게 하니 말이다. 하지만 그는 나처럼 아라한은 아니다.’

49. Tena kho pana samayena te jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye najjā nerañjarāya ummujjantipi, nimujjantipi, ummujjananimujjanampi karonti. Atha kho bhagavā pañcamattāni mandāmukhisatāni abhinimmini, yattha te jaṭilā uttaritvā visibbesuṃ. Atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathayimā mandāmukhiyo nimmitā’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma tāva bahū mandāmukhiyopi abhinimminissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.

49. 그 무렵 그 가사 고행자들은 추운 겨울밤, 눈이 내리는 혹한기에 네란자라 강에 들어가 잠기기도 하고 떠오르기도 하며 잠기고 떠오르는 일을 하고 있었다. 그때 세존께서 오백 개의 화로(mandāmukhi)를 만드셨는데, 그 가사 고행자들은 강에서 나와 그 화로에서 몸을 쬐었다. 그때 그 가사 고행자들에게 이런 생각이 들었다. ‘틀림없이 대사문의 신통력 때문일 것이다. 이 화로들이 만들어진 것을 보니 말이다.’ 그때 우루벨라 캇사파 가사 고행자에게 이런 생각이 들었다. ‘대사문은 참으로 큰 신통력이 있고 큰 위력이 있구나. 이처럼 많은 화로들까지 만들어 내니 말이다. 하지만 그는 나처럼 아라한은 아니다.’

50. Tena kho pana samayena mahā akālamegho pāvassi, mahā udakavāhako sañjāyi. Yasmiṃ padese bhagavā viharati, so padeso udakena na otthaṭo hoti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ samantā udakaṃ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkameyya’’nti. Atha kho bhagavā samantā udakaṃ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkami. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo – māheva kho mahāsamaṇo udakena vūḷho ahosīti nāvāya sambahulehi jaṭilehi saddhiṃ yasmiṃ padese bhagavā viharati taṃ padesaṃ agamāsi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ samantā udakaṃ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkamantaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ nu tvaṃ, mahāsamaṇā’’ti? ‘‘Ayamahamasmi, kassapā’’ti bhagavā vehāsaṃ abbhuggantvā nāvāya paccuṭṭhāsi. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma udakampi na pavāhissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.

50. 그 무렵 큰 때아닌 비가 내리고 거대한 홍수가 났다. 세존께서 머무시는 곳은 물에 잠기지 않았다. 그때 세존께 이런 생각이 드셨다. ‘내가 사방의 물을 물러나게 하고 그 가운데 먼지가 이는 마른 땅 위에서 경행을 한다면 어떨까.’ 그리하여 세존께서는 사방의 물을 물러나게 하고 그 가운데 먼지가 이는 마른 땅 위에서 경행을 하셨다. 그때 우루벨라 캇사파 가사 고행자는 ‘대사문이 물에 휩쓸려 가지 않았을까’ 걱정하며 많은 가사 고행자들과 함께 배를 타고 세존께서 머무시는 곳으로 갔다. 우루벨라 캇사파 가사 고행자는 세존께서 사방의 물을 물러나게 하고 그 가운데 먼지가 이는 마른 땅 위에서 경행하시는 것을 보았다. 보고 나서 세존께 이와 같이 말했다. “대사문이시여, 여기 서 계신 분이 당신입니까?” “캇사파여, 그렇다. 나다.” 세존께서는 공중으로 솟아올라 배 위에 내려앉으셨다. 그때 우루벨라 캇사파 가사 고행자에게 이런 생각이 들었다. ‘대사문은 참으로 큰 신통력이 있고 큰 위력이 있구나. 물조차도 그를 휩쓸어 가지 못하니 말이다. 하지만 그는 나처럼 아라한은 아니다.’

51. Atha [Pg.42] kho bhagavato etadahosi – ‘‘cirampi kho imassa moghapurisassa evaṃ bhavissati – ‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, na tveva ca kho arahā yathā aha’nti; yaṃnūnāhaṃ imaṃ jaṭilaṃ saṃvejeyya’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘neva ca kho tvaṃ, kassapa, arahā, nāpi arahattamaggasamāpanno. Sāpi te paṭipadā natthi, yāya tvaṃ arahā vā assasi, arahattamaggaṃ vā samāpanno’’ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. Tvaṃ khosi, kassapa, pañcannaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako vināyako aggo pamukho pāmokkho. Tepi tāva apalokehi, yathā te maññissanti tathā te karissantīti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo yena te jaṭilā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te jaṭile etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, bho, mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carituṃ, yathā bhavanto maññanti tathā karontū’’ti. ‘‘Cirapaṭikā mayaṃ, bho, mahāsamaṇe abhippasannā, sace bhavaṃ, mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carissati, sabbeva mayaṃ mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carissāmā’’ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.

51. 그때 세존께 이와 같은 생각이 드셨다. “이 어리석은 자에게 ‘위대한 사문은 참으로 큰 신통력이 있고 큰 위력이 있지만, 나처럼 아라한은 아니다’라는 생각이 참으로 오랫동안 계속될 것이로구나. 내가 이제 이 수행자를 일깨워준다면 참으로 좋겠구나.” 그리하여 세존께서는 우루벨라 캇사파 수행자에게 이와 같이 말씀하셨다. “캇사파여, 그대는 아라한이 아니며, 아라한의 길에 든 자도 아니다. 그대에게는 아라한이 되거나 아라한의 길에 들 수 있는 그러한 수행조차 없느니라.” 그러자 우루벨라 캇사파 수행자는 세존의 발 아래 머리를 조아려 엎드리고 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 제가 세존의 곁에서 출가하여 구족계를 받고자 합니다.” “캇사파여, 그대는 오백 명의 수행자들을 인도하고 다스리는 우두머리이자 지도자이며 장로이다. 그러니 그들에게 먼저 물어보아라. 그들이 생각하는 대로 그들이 행할 것이니라.” 이에 우루벨라 캇사파 수행자는 그 수행자들이 있는 곳으로 가서 그들에게 말하였다. “벗들이여, 나는 위대한 사문 곁에서 청정범행을 닦고자 하노라. 그대들이 생각하는 대로 행하라.” “스승님이여, 저희는 이미 오래전부터 위대한 사문께 깊은 신심을 품어왔습니다. 만약 스승님께서 위대한 사문 곁에서 청정범행을 닦으신다면, 저희 모두도 위대한 사문 곁에서 청정범행을 닦겠습니다.” 그리하여 그 수행자들은 머리카락, 땋은 머리, 짊어지는 도구, 불을 피우는 도구 등 수행자의 기구들을 물에 떠내려 보내고 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존의 발 아래 머리를 조아려 엎드리고 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 저희가 세존의 곁에서 출가하여 구족계를 받고자 합니다.” 세존께서 “오라, 비구들이여. 법은 잘 설해졌으니, 괴로움의 끝을 내기 위해 바르게 청정범행을 닦으라”고 말씀하셨다. 이것이 바로 그 존자들의 구족계가 되었다.

52. Addasā kho nadīkassapo jaṭilo kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ udake vuyhamāne, disvānassa etadahosi – ‘‘māheva me bhātuno upasaggo ahosī’’ti. Jaṭile pāhesi – gacchatha me bhātaraṃ jānāthāti. Sāmañca tīhi jaṭilasatehi saddhiṃ yenāyasmā uruvelakassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uruvelakassapaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ nu kho, kassapa, seyyo’’ti? ‘‘Āmāvuso, idaṃ seyyo’’ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ udake pavāhetvā yena bhagavā [Pg.43] tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.

52. 나디 캇사파 수행자는 머리카락, 땋은 머리, 짊어지는 도구, 불을 피우는 도구 등 수행자의 기구들이 물에 떠내려오는 것을 보고, 이를 보고서 그에게 이와 같은 생각이 들었다. “내 형님에게 혹시라도 무슨 변고가 생긴 것은 아닐까?” 그는 수행자들을 보내며 “가서 내 형님의 안부를 알아보라”고 하였다. 그리고 자신도 삼백 명의 수행자들과 함께 존자 우루벨라 캇사파가 있는 곳으로 가서 존자 우루벨라 캇사파에게 이와 같이 말하였다. “캇사파여, 진정 이 수행자의 삶(비구의 삶)이 더 수승한 것입니까?” “그렇다, 아우여. 이 삶이 더 수승하다.” 이에 그 수행자들도 머리카락, 땋은 머리, 짊어지는 도구, 불을 피우는 도구 등 수행자의 기구들을 물에 떠내려 보내고 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존의 발 아래 머리를 조아려 엎드리고 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 저희가 세존의 곁에서 출가하여 구족계를 받고자 합니다.” 세존께서 “오라, 비구들이여. 법은 잘 설해졌으니, 괴로움의 끝을 내기 위해 바르게 청정범행을 닦으라”고 말씀하셨다. 이것이 바로 그 존자들의 구족계가 되었다.

53. Addasā kho gayākassapo jaṭilo kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ udake vuyhamāne, disvānassa etadahosi – ‘‘māheva me bhātūnaṃ upasaggo ahosī’’ti. Jaṭile pāhesi – gacchatha me bhātaro jānāthāti. Sāmañca dvīhi jaṭilasatehi saddhiṃ yenāyasmā uruvelakassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uruvelakassapaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ nu kho, kassapa, seyyo’’ti? ‘‘Āmāvuso, idaṃ seyyo’’ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.

53. 가야 캇사파 수행자는 머리카락, 땋은 머리, 짊어지는 도구, 불을 피우는 도구 등 수행자의 기구들이 물에 떠내려오는 것을 보고, 이를 보고서 그에게 이와 같은 생각이 들었다. “내 형님들에게 혹시라도 무슨 변고가 생긴 것은 아닐까?” 그는 수행자들을 보내며 “가서 내 형님들의 안부를 알아보라”고 하였다. 그리고 자신도 이백 명의 수행자들과 함께 존자 우루벨라 캇사파가 있는 곳으로 가서 존자 우루벨라 캇사파에게 이와 같이 말하였다. “캇사파여, 진정 이 수행자의 삶이 더 수승한 것입니까?” “그렇다, 아우여. 이 삶이 더 수승하다.” 이에 그 수행자들도 머리카락, 땋은 머리, 짊어지는 도구, 불을 피우는 도구 등 수행자의 기구들을 물에 떠내려 보내고 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존의 발 아래 머리를 조아려 엎드리고 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 저희가 세존의 곁에서 출가하여 구족계를 받고자 합니다.” 세존께서 “오라, 비구들이여. 법은 잘 설해졌으니, 괴로움의 끝을 내기 위해 바르게 청정범행을 닦으라”고 말씀하셨다. 이것이 바로 그 존자들의 구족계가 되었다.

Bhagavato adhiṭṭhānena pañca kaṭṭhasatāni na phāliyiṃsu, phāliyiṃsu; aggī na ujjaliyiṃsu, ujjaliyiṃsu; na vijjhāyiṃsu, vijjhāyiṃsu; pañcamandāmukhisatāni abhinimmini. Etena nayena aḍḍhuḍḍhapāṭihāriyasahassāni honti.

세존의 결단으로 오백 개의 장작이 쪼개지지 않기도 하였고 쪼개지기도 하였으며, 불이 붙지 않기도 하였고 붙기도 하였으며, 꺼지지 않기도 하였고 꺼지기도 하였다. 또한 오백 개의 화로를 신통으로 만드셨다. 이와 같은 방식으로 삼천오백 가지의 신통 변화가 일어났다.

54. Atha kho bhagavā uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena gayāsīsaṃ tena pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Tatra sudaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayāsīse saddhiṃ bhikkhusahassena. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi –

54. 그 후 세존께서는 우루벨라에서 머무시고 싶은 만큼 머무신 뒤, 예전에 모두 수행자였던 일천 명의 비구 대중과 함께 가야시사를 향해 떠나셨다. 세존께서는 그곳 가야의 가야시사에서 일천 명의 비구들과 함께 머무셨다. 그곳에서 세존께서는 비구들에게 이와 같이 말씀하셨다.

‘‘Sabbaṃ[Pg.44], bhikkhave, ādittaṃ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṃ ādittaṃ? Cakkhu ādittaṃ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṃ ādittaṃ, cakkhusamphasso āditto, yamidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Sotaṃ ādittaṃ, saddā ādittā, sotaviññāṇaṃ ādittaṃ, sotasamphasso āditto, yamidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Ghānaṃ ādittaṃ, gandhā ādittā, ghānaviññāṇaṃ ādittaṃ, ghānasamphasso āditto, yamidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṃ ādittaṃ jivhāsamphasso āditto, yamidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Kāyo āditto, phoṭṭhabbā ādittā, kāyaviññāṇaṃ ādittaṃ kāyasamphasso āditto, yamidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṃ ādittaṃ manosamphasso āditto, yamidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi.

“비구들이여, 모든 것은 불타고 있다. 비구들이여, 무엇이 그 모든 것이며 무엇이 불타고 있는가? 눈이 불타고 있고, 형색들이 불타고 있으며, 안식이 불타고 있고, 안촉이 불타고 있다. 안촉을 연하여 일어나는 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 감정 또한 불타고 있다. 무엇으로 불타고 있는가? 탐욕의 불과 성냄의 불과 어리석음의 불로 불타고 있으며, 태어남과 늙음과 죽음, 슬픔, 비탄, 고통, 고뇌, 절망으로 불타고 있다고 나는 말한다. 귀가 불타고 있고, 소리들이 불타고 있으며, 이식이 불타고 있고, 이촉이 불타고 있다. 이촉을 연하여 일어나는 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 감정 또한 불타고 있다. 무엇으로 불타고 있는가? 탐욕의 불과 성냄의 불과 어리석음의 불로 불타고 있으며, 태어남과 늙음과 죽음, 슬픔, 비탄, 고통, 고뇌, 절망으로 불타고 있다고 나는 말한다. 코가 불타고 있고, 냄새들이 불타고 있으며, 비식이 불타고 있고, 비촉이 불타고 있다. 비촉을 연하여 일어나는 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 감정 또한 불타고 있다. 무엇으로 불타고 있는가? 탐욕의 불과 성냄의 불과 어리석음의 불로 불타고 있으며, 태어남과 늙음과 죽음, 슬픔, 비탄, 고통, 고뇌, 절망으로 불타고 있다고 나는 말한다. 혀가 불타고 있고, 맛들이 불타고 있으며, 설식이 불타고 있고, 설촉이 불타고 있다. 설촉을 연하여 일어나는 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 감정 또한 불타고 있다. 무엇으로 불타고 있는가? 탐욕의 불과 성냄의 불과 어리석음의 불로 불타고 있으며, 태어남과 늙음과 죽음, 슬픔, 비탄, 고통, 고뇌, 절망으로 불타고 있다고 나는 말한다. 몸이 불타고 있고, 감촉들이 불타고 있으며, 신식이 불타고 있고, 신촉이 불타고 있다. 신촉을 연하여 일어나는 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 감정 또한 불타고 있다. 무엇으로 불타고 있는가? 탐욕의 불과 성냄의 불과 어리석음의 불로 불타고 있으며, 태어남과 늙음과 죽음, 슬픔, 비탄, 고통, 고뇌, 절망으로 불타고 있다고 나는 말한다. 마음이 불타고 있고, 법들이 불타고 있으며, 의식이 불타고 있고, 의촉이 불타고 있다. 의촉을 연하여 일어나는 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 감정 또한 불타고 있다. 무엇으로 불타고 있는가? 탐욕의 불과 성냄의 불과 어리석음의 불로 불타고 있으며, 태어남과 늙음과 죽음, 슬픔, 비탄, 고통, 고뇌, 절망으로 불타고 있다고 나는 말한다.”

‘‘Evaṃ [Pg.45] passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yamidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tasmimpi nibbindati. Sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati…pe… ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati…pe… jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati…pe… kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati…pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yamidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī’’ti.

“비구들이여, 이와 같이 보는 잘 배운 성스러운 제자는 눈에 대해서도 염오(厭惡)하고, 형색들에 대해서도 염오하며, 안식에 대해서도 염오하고, 안촉에 대해서도 염오하며, 안촉을 연하여 일어나는 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 감정에 대해서도 염오한다. 귀에 대해서도 염오하고, 소리들에 대해서도 염오하며… (중략) …코에 대해서도 염오하고, 냄새들에 대해서도 염오하며… (중략) …혀에 대해서도 염오하고, 맛들에 대해서도 염오하며… (중략) …몸에 대해서도 염오하고, 감촉들에 대해서도 염오하며… (중략) …마음에 대해서도 염오하고, 법들에 대해서도 염오하며, 의식에 대해서도 염오하고, 의촉에 대해서도 염오하며, 의촉을 연하여 일어나는 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 감정에 대해서도 염오한다. 염오하면 탐욕이 빛바래고(이탐), 탐욕이 빛바램으로써 해탈한다. 해탈했을 때 ‘해탈했다’는 지견이 생긴다. ‘태어남은 다했다. 청정범행은 성취되었다. 할 일을 다 마쳤다. 다시는 이러한 존재 상태가 되지 않을 것이다’라고 확연히 안다.”

Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu.

이러한 상세한 가르침이 설해졌을 때, 그 천 명의 비구들은 취착 없이 번뇌들로부터 마음이 해탈하였다.

Ādittapariyāyasuttaṃ niṭṭhitaṃ.

아디따빠리야야 숫타(연소의 경)가 끝났다.

Uruvelapāṭihāriyaṃ tatiyabhāṇavāro niṭṭhito.

우루웰라의 신통에 관한 세 번째 낭송분(바나와라)이 끝났다.

13. Bimbisārasamāgamakathā

13. 13. 빔비사라 왕과의 만남에 대한 이야기

55. Atha kho bhagavā gayāsīse yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharati laṭṭhivane suppatiṭṭhe cetiye. Assosi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro – samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito rājagahaṃ anuppatto rājagahe viharati laṭṭhivane suppatiṭṭhe cetiye. Taṃ kho pana bhagavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ [Pg.46] sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti.

55. 그 후 세존께서는 가야시사에서 머물고 싶은 만큼 머무신 뒤, 라자가하(왕사성)를 향해 길을 떠나셨다. 이때 모두 이전에 결발외도(자띨라)였던 천 명의 비구들로 구성된 큰 비구 승가와 함께하셨다. 그리하여 세존께서는 차례로 길을 가시어 라자가하에 도착하셨다. 거기서 세존께서는 라자가하의 라띠와나(야자나무 숲)에 있는 숫빠띳따 제디(사당)에 머무셨다. 마가다의 왕 세니야 빔비사라는 다음과 같이 들었다. “여러분, 사캬족의 아들로서 사캬 가문에서 출가한 사문 고타마께서 라자가하에 도착하시어, 라자가하의 라띠와나에 있는 숫빠띳따 제디에 머물고 계십니다. 그분 고타마 존자께서는 이와 같이 좋은 명성이 널리 퍼졌습니다. ‘그분 세존께서는 아라한이시며, 정등각자이시고, 명행족을 구족하셨으며, 선서이시고, 세간해이시며, 무상조어장부이시고, 천인사이며, 부처님이시고, 세존이시다.’ 그분께서는 신들과 마라와 범천을 포함한 이 세상과 사문, 바라문, 그리고 왕과 인간을 포함한 이 세대(thit)를 스스로의 높은 지혜로 알고 실현하여 선포하셨습니다. 그분께서는 시작도 훌륭하고 중간도 훌륭하며 끝도 훌륭한 법을 설하시고, 의미와 형식을 갖추어 원만구족하고 청정한 범행을 드러내십니다. 그러한 아라한들을 뵙는 것은 참으로 좋은 일입니다.”

Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro dvādasanahutehi māgadhikehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Tepi kho dvādasanahutā māgadhikā brāhmaṇagahapatikā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha kho tesaṃ dvādasanahutānaṃ māgadhikānaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho mahāsamaṇo uruvelakassape brahmacariyaṃ carati, udāhu uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṃ caratī’’ti? Atha kho bhagavā tesaṃ dvādasanahutānaṃ māgadhikānaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ cetasā cetoparivitakkamaññāya āyasmantaṃ uruvelakassapaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

그때 마가다의 국왕 세니야 빔비사라는 12만 명의 마가다 브라만 장자들에게 둘러싸여 세존께서 계신 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았습니다. 그 12만 명의 마가다 브라만 장자들 중 어떤 이들은 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았고, 어떤 이들은 세존과 함께 안부를 나누며 기쁘고 기억할 만한 대화를 마친 뒤 한쪽에 앉았으며, 어떤 이들은 세존께서 계신 쪽으로 합장하고 한쪽에 앉았고, 어떤 이들은 세존 앞에서 자신의 이름과 가문을 알리고 한쪽에 앉았으며, 어떤 이들은 침묵을 지키며 한쪽에 앉았습니다. 그때 그 12만 명의 마가다 브라만 장자들에게 이런 생각이 들었습니다. '과연 대사문(부처님)이 우루벨라 깟사빠의 문하에서 청정범행을 닦는 것인가, 아니면 우루벨라 깟사빠가 대사문의 문하에서 청정범행을 닦는 것인가?' 그러자 세존께서는 그 12만 명의 마가다 브라만 장자들의 마음속 생각을 자신의 마음으로 아시고, 존자 우루벨라 깟사빠에게 게송으로 물으셨습니다.

‘‘Kimeva disvā uruvelavāsi, pahāsi aggiṃ kisakovadāno;

Pucchāmi taṃ kassapa, etamatthaṃ kathaṃ pahīnaṃ tava aggihuttanti.

세존께서 물으셨습니다. '우루벨라에 거주하며 수행으로 여윈 이들을 가르치던 스승이었던 깟사빠여, 그대는 무엇을 보았기에 불을 섬기는 공양을 버렸는가? 깟사빠여, 그대에게 이 이유를 묻노니, 어찌하여 그대는 화신 공양을 그만두었는가?'

‘‘Rūpe ca sadde ca atho rase ca;

Kāmitthiyo cābhivadanti yaññā;

Etaṃ malanti upadhīsu ñatvā;

Tasmā na yiṭṭhe na hute arañjinti.

깟사빠가 대답했습니다. '제사(야냐)는 형색과 소리와 맛, 그리고 감각적 욕망의 대상인 여인들을 찬탄합니다. 저는 이것들이 생존의 근거(우파디) 속에서 오염원일 뿐임을 알고, 그렇기에 크고 작은 제사나 화신 공양에 더 이상 즐거움을 느끼지 않게 되었습니다.'

‘‘Ettheva te mano na ramittha (kassapāti bhagavā);

Rūpesu saddesu atho rasesu;

Atha ko carahi devamanussaloke;

Rato mano kassapa, brūhi metanti.

세존께서 말씀하셨습니다. '깟사빠여, 만약 그대의 마음이 형색과 소리와 맛이라는 감각적 욕망들에 더 이상 머물지 않는다면, 이제 신들과 인간의 세상에서 그대의 마음이 즐거워하는 것은 무엇인가? 깟사빠여, 나에게 그 이유를 말하라.'

‘‘Disvā [Pg.47] padaṃ santamanūpadhīkaṃ;

Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ;

Anaññathābhāvimanaññaneyyaṃ;

Tasmā na yiṭṭhe na hute arañji’’nti.

깟사빠가 대답했습니다. '평온하고, 생존의 근거가 없으며, 소유함이 없고, 감각적 존재의 세계에 집착하지 않으며, 변함이 없고, 타인에게 이끌리지 않는(스스로 깨닫는) 경지(열반)를 보았습니다. 그렇기에 저는 크고 작은 제사나 화신 공양에 더 이상 즐거움을 느끼지 않습니다.'

56. Atha kho āyasmā uruvelakassapo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmi; satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī’’ti. Atha kho tesaṃ dvādasanahutānaṃ māgadhikānaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ etadahosi – ‘‘uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṃ caratī’’ti. Atha kho bhagavā tesaṃ dvādasanahutānaṃ māgadhikānaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ cetasā cetoparivitakkamaññāya anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi – dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva ekādasanahutānaṃ māgadhikānaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ bimbisārappamukhānaṃ tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Ekanahutaṃ upāsakattaṃ paṭivedesi.

56. 그러자 존자 우루벨라 깟사빠는 자리에서 일어나 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 세존의 발 아래 머리를 조아려 절하며 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. "세존이시여, 세존께서는 저의 스승이시며 저는 제자입니다. 세존이시여, 세존께서는 저의 스승이시며 저는 제자입니다." 그러자 12만 명의 마가다 브라만 장자들에게 '우루벨라 깟사빠가 대사문의 문하에서 청정범행을 닦는 것이구나'라는 확신이 생겼습니다. 그때 세존께서는 그 12만 명의 마가다 브라만 장자들의 마음을 자신의 마음으로 아시고 차제설법을 설하셨으니, 곧 보시 이야기, 지계 이야기, 천상 이야기를 들려주시고, 감각적 욕망들의 재난과 저열함과 오염됨을, 그리고 출리(욕망에서 벗어남)의 공덕을 밝혀 주셨습니다. 세존께서 그들의 마음이 준비되고, 부드러워지고, 장애가 없고, 고양되고, 맑아진 것을 아셨을 때, 부처님들께서 스스로 깨달으신 고유한 법문인 고(苦)·집(集)·멸(滅)·도(道)의 사성제를 밝혀 주셨습니다. 마치 깨끗하고 얼룩 없는 천이 염료를 잘 흡수하듯이, 빔비사라 왕을 비롯한 11만 명의 마가다 브라만 장자들에게 바로 그 자리에서 '일어나는 성질을 가진 모든 것은 멸하는 성질을 가진 것'이라는 티끌 없고 때 묻지 않은 법안(정법의 눈)이 생겨났습니다. 그리고 나머지 1만 명은 재가신자(우파사카)가 되었음을 공표했습니다.

57. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘pubbe me, bhante, kumārassa sato pañca assāsakā ahesuṃ, te me etarahi samiddhā. Pubbe me, bhante, kumārassa sato etadahosi – ‘aho vata maṃ rajje abhisiñceyyu’nti, ayaṃ kho me, bhante, paṭhamo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘Tassa ca me vijitaṃ arahaṃ sammāsambuddho okkameyyā’ti, ayaṃ kho me, bhante, dutiyo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘Tañcāhaṃ bhagavantaṃ payirupāseyya’nti, ayaṃ kho me, bhante, tatiyo [Pg.48] assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘So ca me bhagavā dhammaṃ deseyyā’ti, ayaṃ kho me, bhante, catuttho assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘Tassa cāhaṃ bhagavato dhammaṃ ājāneyya’nti, ayaṃ kho me, bhante, pañcamo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. Pubbe me, bhante, kumārassa sato ime pañca assāsakā ahesuṃ, te me etarahi samiddhā. Abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante, seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti – evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ, adhivāsetu ca me, bhante, bhagavā, svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.

57. 그때 마가다의 국왕 세니야 빔비사라는 진리를 보고, 진리에 도달하고, 진리를 알고, 진리를 통찰하여, 의심을 건너고 회의를 떨쳐버렸으며, 스승의 가르침에 확신을 얻어 남에게 의지하지 않게 되어 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. "세존이시여, 제게는 예전 왕자 시절에 다섯 가지 염원이 있었는데, 이제 그것들이 모두 이루어졌습니다. 세존이시여, 예전 왕자 시절에 저는 '아, 사람들이 나를 왕으로 옹립해 준다면 얼마나 좋을까'라는 생각을 했습니다. 세존이시여, 이것이 저의 첫 번째 염원이었는데 이제 이루어졌습니다. '그리고 왕이 된 나의 나라에 거룩하신 분, 정등각자께서 오신다면 얼마나 좋을까'라는 것이 저의 두 번째 염원이었는데 이제 이루어졌습니다. '그리고 제가 그 세존을 친견하고 받들 수 있다면 얼마나 좋을까'라는 것이 저의 세 번째 염원이었는데 이제 이루어졌습니다. '그리고 그 세존께서 제게 법을 설해 주신다면 얼마나 좋을까'라는 것이 저의 네 번째 염원이었는데 이제 이루어졌습니다. '그리고 제가 그 세존의 법을 깨달을 수 있다면 얼마나 좋을까'라는 것이 저의 다섯 번째 염원이었는데 이제 이루어졌습니다. 세존이시여, 예전 왕자 시절의 이 다섯 가지 염원이 이제 모두 성취되었습니다. 세존이시여, 참으로 훌륭하십니다. 세존이시여, 참으로 경이롭습니다. 마치 넘어진 것을 일으켜 세우듯, 가려진 것을 열어 보이듯, 길 잃은 자에게 길을 가리켜 주듯, 눈 있는 자가 형색을 보라고 어둠 속에서 등불을 비춰 주듯, 세존께서는 여러 가지 방편으로 법을 밝혀 주셨습니다. 세존이시여, 저는 이제 세존과 법과 비구 승가에 귀의합니다. 세존께서는 저를 오늘부터 생명이 다할 때까지 귀의한 재가신자로 받아 주소서. 또한 세존께서는 비구 승가와 함께 내일 저의 공양을 받아 주소서." 세존께서는 침묵으로 수락하셨습니다. 이에 마가다의 국왕 세니야 빔비사라는 세존의 수락을 알고 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌며 예를 표한 뒤 물러갔습니다. 그 후 마가다 국왕 빔비사라는 그 밤이 지나자 맛있는 음식을 차려 놓고 세존께 때가 되었음을 알렸습니다. "세존이시여, 시간이 되었습니다. 공양이 준비되었습니다."

58. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ pāvisi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Tena kho pana samayena sakko devānamindo māṇavakavaṇṇaṃ abhinimminitvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa purato purato gacchati imā gāthāyo gāyamāno –

58. 그때 세존께서는 오전 시간에 옷을 정돈하여 입으시고 발다와 가사를 들고서, 이전에 모두 고행자(자띨라)였던 천 명의 방대한 비구 승가와 함께 라자가하 시로 들어가셨다. 그때 신들의 왕 사까는 청년의 모습으로 변신하여 부처님을 필두로 한 비구 승가의 앞에서 앞서가며 이 게송들을 노래하였다.

‘‘Danto dantehi saha purāṇajaṭilehi, vippamutto vippamuttehi;

Siṅgīnikkhasavaṇṇo, rājagahaṃ pāvisi bhagavā.

“길들여진 분께서 길들여진 이전의 고행자(자띨라)들과 함께, 해탈하신 분께서 해탈한 이들과 함께, 싱기 금판과 같은 빛깔을 지니신 세존께서 라자가하 시로 들어가셨네.”

‘‘Mutto muttehi saha purāṇajaṭilehi, vippamutto vippamuttehi;

Siṅgīnikkhasavaṇṇo, rājagahaṃ pāvisi bhagavā.

“벗어나신 분께서 벗어난 이전의 고행자(자띨라)들과 함께, 해탈하신 분께서 해탈한 이들과 함께, 싱기 금판과 같은 빛깔을 지니신 세존께서 라자가하 시로 들어가셨네.”

‘‘Tiṇṇo [Pg.49] tiṇṇehi saha purāṇajaṭilehi;

Vippamutto vippamuttehi;

Siṅgīnikkhasuvaṇṇo;

Rājagahaṃ pāvisi bhagavā.

“건너신 분께서 건넌 이전의 고행자(자띨라)들과 함께, 해탈하신 분께서 해탈한 이들과 함께, 싱기 금판과 같은 빛깔을 지니신 세존께서 라자가하 시로 들어가셨네.”

‘‘Santo santehi saha purāṇajaṭilehi;

Vippamutto vippamuttehi;

Siṅgīnikkhasavaṇṇo;

Rājagahaṃ pāvisi bhagavā.

“고요하신 분께서 고요한 이전의 고행자(자띨라)들과 함께, 해탈하신 분께서 해탈한 이들과 함께, 싱기 금판과 같은 빛깔을 지니신 세존께서 라자가하 시로 들어가셨네.”

‘‘Dasavāso dasabalo, dasadhammavidū dasabhi cupeto;

So dasasataparivāro rājagahaṃ, pāvisi bhagavā’’ti.

“열 가지 거처에 머무시고 열 가지 힘을 지니셨으며, 열 가지 법을 아시고 열 가지 덕목을 갖추신 분, 그 세존께서 천 명의 추종자들에 둘러싸여 라자가하 시로 들어가셨네.”

Manussā sakkaṃ devānamindaṃ passitvā evamāhaṃsu – ‘‘abhirūpo vatāyaṃ māṇavako, dassanīyo vatāyaṃ māṇavako, pāsādiko vatāyaṃ māṇavako. Kassa nu kho ayaṃ māṇavako’’ti? Evaṃ vutte sakko devānamindo te manusse gāthāya ajjhabhāsi –

사람들은 신들의 왕 사까를 보고 이렇게 말하였다. “이 청년은 참으로 아름답구나. 이 청년은 참으로 보기 좋구나. 이 청년은 참으로 품위가 있구나. 이 청년은 도대체 누구의 시종인가?” 이와 같이 말하자 신들의 왕 사까는 그 사람들에게 게송으로 응답하였다.

‘‘Yo dhīro sabbadhi danto, suddho appaṭipuggalo;

Arahaṃ sugato loke, tassāhaṃ paricārako’’ti.

“세상에서 지혜롭고 모든 감각이 길들여졌으며, 청정하고 비할 데 없는 분, 아라한이시며 수가따이신 그 세존의 시종이 바로 나로다.”

59. Atha kho bhagavā yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etadahosi – ‘‘kattha nu kho bhagavā vihareyya? Yaṃ assa gāmato neva avidūre na accāsanne, gamanāgamanasampannaṃ, atthikānaṃ atthikānaṃ manussānaṃ abhikkamanīyaṃ, divā appākiṇṇaṃ, rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ vijanavātaṃ, manussarāhasseyyakaṃ, paṭisallānasāruppa’’nti. Atha kho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etadahosi – ‘‘idaṃ kho amhākaṃ veḷuvanaṃ uyyānaṃ gāmato neva avidūre na accāsanne gamanāgamanasampannaṃ [Pg.50] atthikānaṃ atthikānaṃ manussānaṃ abhikkamanīyaṃ divā appākiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ vijanavātaṃ manussarāhasseyyakaṃ paṭisallānasāruppaṃ. Yaṃnūnāhaṃ veḷuvanaṃ uyyānaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dadeyya’’nti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro sovaṇṇamayaṃ bhiṅkāraṃ gahetvā bhagavato oṇojesi – ‘‘etāhaṃ, bhante, veḷuvanaṃ uyyānaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dammī’’ti. Paṭiggahesi bhagavā ārāmaṃ. Atha kho bhagavā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ārāma’’nti.

59. 그때 세존께서는 마가다 왕 세니야 빔비사라의 궁전이 있는 곳으로 가셨다. 가셔서 마련된 자리에 비구 승가와 함께 앉으셨다. 그때 마가다 왕 세니야 빔비사라는 부처님을 필두로 한 비구 승가에게 맛있는 음식을 손수 대접하여 충분히 드시게 한 뒤, 세존께서 식사를 마치고 발다에서 손을 떼신 것을 보고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 마가다 왕 세니야 빔비사라에게 이런 생각이 들었다. ‘세존께서는 어디에 머무시는 것이 좋을까? 마을에서 너무 멀지도 않고 너무 가깝지도 않으며, 오고 가기에 편리하고, 원하는 사람들이 쉽게 찾아갈 수 있으며, 낮에는 붐비지 않고 밤에는 소음이 적고 조용하며, 사람들의 기척이 없어 은밀한 일을 하기에 적합하고, 홀로 수행하기에 알맞은 그런 곳은 어디일까?’ 그때 마가다 왕 세니야 빔비사라에게 이런 생각이 들었다. ‘우리의 이 벨루와나(죽림) 원림은 마을에서 너무 멀지도 않고 너무 가깝지도 않으며, 오고 가기에 편리하고, 원하는 사람들이 쉽게 찾아갈 수 있으며, 낮에는 붐비지 않고 밤에는 소음이 적고 조용하며, 사람들의 기척이 없어 은밀한 일을 하기에 적합하고, 홀로 수행하기에 알맞다. 내가 이 벨루와나 원림을 부처님을 필두로 한 비구 승가에게 보시한다면 참으로 좋겠구나.’ 그리하여 마가다 왕 세니야 빔비사라는 황금 병을 들고서 “세존이시여, 저는 이 벨루와나 원림을 부처님을 필두로 한 비구 승가에게 바칩니다.”라고 말하며 세존께 물을 부어 보시하였다. 세존께서는 그 원림(아라마)을 받아들이셨다. 그 후 세존께서는 마가다 왕 세니야 빔비사라에게 법문으로 가르침을 보이시고, 권면하시고, 격려하시고, 기쁘게 하신 뒤 자리에서 일어나 떠나셨다. 그 후 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 원림(아라마)을 허용하노라.”

Bimbisārasamāgamakathā niṭṭhitā.

빔비사라 왕과의 만남에 대한 이야기가 끝났다.

14. Sāriputtamoggallānapabbajjākathā

14. 14. 사리뿟따와 목갈라나의 출가 이야기

60. Tena kho pana samayena sañcayo paribbājako rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ aḍḍhateyyehi paribbājakasatehi. Tena kho pana samayena sāriputtamoggallānā sañcaye paribbājake brahmacariyaṃ caranti. Tehi katikā katā hoti – yo paṭhamaṃ amataṃ adhigacchati, so itarassa ārocetūti. Atha kho āyasmā assaji pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena, okkhittacakkhu iriyāpathasampanno. Addasā kho sāriputto paribbājako āyasmantaṃ assajiṃ rājagahe piṇḍāya carantaṃ pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena okkhittacakkhuṃ iriyāpathasampannaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘‘ye vata loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā, ayaṃ tesaṃ bhikkhu aññataro. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā [Pg.51] puccheyyaṃ – ‘kaṃsi tvaṃ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī’’’ti? Atha kho sāriputtassa paribbājakassa etadahosi – ‘‘akālo kho imaṃ bhikkhuṃ pucchituṃ, antaragharaṃ paviṭṭho piṇḍāya carati. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandheyyaṃ, atthikehi upaññātaṃ magga’’nti. Atha kho āyasmā assaji rājagahe piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṃ ādāya paṭikkami. Atha kho sāriputtopi paribbājako yenāyasmā assaji tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā assajinā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sāriputto paribbājako āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca – ‘‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṃsi tvaṃ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī’’ti? ‘‘Atthāvuso, mahāsamaṇo sakyaputto sakyakulā pabbajito, tāhaṃ bhagavantaṃ uddissa pabbajito, so ca me bhagavā satthā, tassa cāhaṃ bhagavato dhammaṃ rocemī’’ti. ‘‘Kiṃvādī panāyasmato satthā, kimakkhāyī’’ti? ‘‘Ahaṃ kho, āvuso, navo acirapabbajito, adhunāgato imaṃ dhammavinayaṃ, na tāhaṃ sakkomi vitthārena dhammaṃ desetuṃ, api ca te saṃkhittena atthaṃ vakkhāmī’’ti. Atha kho sāriputto paribbājako āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca – ‘‘hotu, āvuso –

60. 그때 산자야라는 유행자가 이백오십 명의 많은 유행자 무리와 함께 라자가하에 머물고 있었다. 그때 사리뿟따와 목갈라나도 산자야 유행자 밑에서 범행을 닦고 있었다. 그들은 "누구든 먼저 불사(열반)를 깨닫는 자가 다른 이에게 알려주기로 하자"라고 약속하였다. 그때 아싸지 존자가 오전 일찍 하의를 입고 발우와 가사를 수하고 라자가하로 탁발하러 들어갔다. 그는 나아가고 물러날 때나, 앞을 보거나 옆을 볼 때나, 팔다리를 굽히거나 펼 때나 위의를 갖추고 눈을 내리뜬 채 평온하고 거룩한 모습이었다. 사리뿟따 유행자는 라자가하에서 탁발을 다니는 아싸지 존자의 거룩한 위의와 단정한 모습을 보게 되었다. 그를 보고 사리뿟따에게 이런 생각이 들었다. "이 세상에 아라한이나 아라한의 길에 든 분들이 계시다면, 이 비구는 분명 그중 한 분일 것이다. 내가 이 비구에게 다가가서 '벗이여, 당신은 누구를 스승으로 삼아 출가하셨습니까? 당신의 스승은 누구이며, 당신은 누구의 가르침을 기뻐합니까?'라고 물어보는 것이 좋겠다." 그러나 사리뿟따 유행자에게 다시 이런 생각이 들었다. "이 비구에게 지금 묻는 것은 때가 아니다. 지금은 마을에 들어와 탁발을 하는 중이기 때문이다. 내가 이 비구의 뒤를 따라가는 것이 좋겠다. 도를 구하는 이들이라면 마땅히 (그 길을) 알아내야 한다." 그 후 아싸지 존자는 라자가하에서 탁발을 마친 뒤 공양물을 들고 돌아가고 있었다. 그러자 사리뿟따 유행자도 아싸지 존자가 있는 곳으로 다가가 인사를 나누고, 정답고 기억할 만한 대화를 마친 뒤 한 곁에 섰다. 한 곁에 선 사리뿟따 유행자가 아싸지 존자에게 이와 같이 말했다. "벗이여, 당신의 감각기관은 매우 맑고 피부색은 깨끗하고 환합니다. 벗이여, 당신은 누구를 스승으로 삼아 출가하셨습니까? 당신의 스승은 누구이며, 누구의 가르침을 따르고 계십니까?" "벗이여, 석가족의 아들이자 석가족에서 출가한 위대한 사문께서 계십니다. 나는 그 세존을 스승으로 모시고 출가했으며, 그 세존이 나의 스승이십니다. 나는 그 세존의 법을 좋아합니다." "존자의 스승께서는 무엇을 설하시며, 무엇을 가르치십니까?" "벗이여, 나는 출가한 지 얼마 되지 않은 신참 비구라 이 법과 율에 들어온 지가 얼마 되지 않았습니다. 그러므로 그대에게 상세히 법을 설할 수는 없지만, 요점만은 간략히 말해 줄 수 있습니다." 그러자 사리뿟따 유행자가 아싸지 존자에게 말했다. "벗이여, 좋습니다."

‘‘Appaṃ vā bahuṃ vā bhāsassu, atthaṃyeva me brūhi;

Attheneva me attho, kiṃ kāhasi byañjanaṃ bahu’’nti.

"적든 많든 말씀해 주십시오. 오직 그 의미만을 저에게 일러 주십시오. 저에게는 오직 그 본질적인 의미만이 필요합니다. 수많은 수식어가 무슨 소용이 있겠습니까?"

Atha kho āyasmā assaji sāriputtassa paribbājakassa imaṃ dhammapariyāyaṃ abhāsi –

그러자 아싸지 존자는 사리뿟따 유행자에게 다음과 같은 법의 요체를 읊어 주었다.

‘‘Ye dhammā hetuppabhavā, tesaṃ hetuṃ tathāgato āha;

Tesañca yo nirodho, evaṃvādī mahāsamaṇo’’ti.

“원인으로부터 생겨난 법들, 여래께서는 그 원인을 말씀하셨고, 또한 그것들의 소멸에 대해서도 말씀하셨으니, 위대한 사문께서는 이와 같이 설하십니다.”

Atha kho sāriputtassa paribbājakassa imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.

사리뿟따 유행자가 이 법문을 듣자마자, 티끌 없고 때 없는 법의 눈이 생겨났다. "일어나는 성질을 가진 것은 그 무엇이든 모두 사라지는 성질을 가진 것이다."

Eseva [Pg.52] dhammo yadi tāvadeva, paccabyattha padamasokaṃ;

Adiṭṭhaṃ abbhatītaṃ, bahukehi kappanahutehīti.

단지 이만큼일지라도 이것이야말로 참된 법입니다. 그대(존자)는 이미 근심 없는 경지를 체득하셨습니다. 우리들이 수많은 겁 동안 보지 못하고 찾아 헤매던 그 경지를 말입니다.

61. Atha kho sāriputto paribbājako yena moggallāno paribbājako tenupasaṅkami. Addasā kho moggallāno paribbājako sāriputtaṃ paribbājakaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna sāriputtaṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kacci nu tvaṃ, āvuso, amataṃ adhigato’’ti? ‘‘Āmāvuso, amataṃ adhigato’’ti. ‘‘Yathākathaṃ pana tvaṃ, āvuso, amataṃ adhigato’’ti? ‘‘Idhāhaṃ, āvuso, addasaṃ assajiṃ bhikkhuṃ rājagahe piṇḍāya carantaṃ pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena okkhittacakkhuṃ iriyāpathasampannaṃ. Disvāna me etadahosi – ‘ye vata loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā, ayaṃ tesaṃ bhikkhu aññataro. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā puccheyyaṃ – kaṃsi tvaṃ, āvuso uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī’’’ti. Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi – ‘‘akālo kho imaṃ bhikkhuṃ pucchituṃ antaragharaṃ paviṭṭho piṇḍāya carati, yaṃnūnāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandheyyaṃ atthikehi upaññātaṃ magga’’nti. Atha kho, āvuso, assaji bhikkhu rājagahe piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṃ ādāya paṭikkami. Atha khvāhaṃ, āvuso, yena assaji bhikkhu tenupasaṅkamiṃ, upasaṅkamitvā assajinā bhikkhunā saddhiṃ sammodiṃ, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsiṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho ahaṃ, āvuso, assajiṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ – ‘‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. ‘Kaṃsi tvaṃ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī’’’ti? ‘Atthāvuso, mahāsamaṇo sakyaputto sakyakulā pabbajito, tāhaṃ bhagavantaṃ uddissa pabbajito, so ca me bhagavā satthā, tassa cāhaṃ bhagavato dhammaṃ rocemī’ti. ‘Kiṃvādī panāyasmato satthā kimakkhāyī’ti. ‘Ahaṃ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṃ dhammavinayaṃ, na tāhaṃ sakkomi vitthārena dhammaṃ desetuṃ, api ca te saṃkhittena atthaṃ vakkhāmī’’’ti[Pg.53]. Atha khvāhaṃ, āvuso, assajiṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ – ‘‘hotu, āvuso,

61. 그때 사리뿟따 유행자가 목갈라나 유행자가 있는 곳으로 다가갔다. 목갈라나 유행자는 멀리서 오는 사리뿟따 유행자를 보고 그에게 이렇게 말했다. “도반이여, 그대의 감관은 참으로 맑고, 안색은 깨끗하고 밝구려. 도반이여, 혹시 불사(不死)의 경지를 얻었는가?” “그렇다네, 도반이여. 나는 불사를 얻었네.” “도반이여, 어떻게 그대는 불사를 얻었는가?” “도반이여, 여기 나는 라자가하에서 탁발하며 거니는 앗사지 비구를 보았네. 나아가고 물러남에 있어, 앞을 보고 옆을 봄에 있어, 구부리고 폄에 있어 위엄이 있고, 시선은 아래로 향하며 위의를 갖추고 있었네. 그를 보고 내게 이런 생각이 들었네. ‘세상에 아라한이나 아라한의 길에 든 자가 있다면, 이 비구도 그중 한 사람일 것이다. 내가 이 비구에게 다가가서 도반이여, 그대는 누구를 위해 출가했습니까, 그대의 스승은 누구입니까, 누구의 법을 좋아합니까라고 물어보는 것이 어떠할까’라고 말이네. 도반이여, 그런데 내게 이런 생각이 들었네. ‘마을에 들어가 탁발하며 거니는 이 비구에게 질문할 때는 아직 적절한 때가 아니다. 내가 이 비구의 뒤를 바짝 따라가 보자. 도를 구하는 자들이라면 그 길을 알게 되리라’라고 말이네. 도반이여, 그때 앗사지 비구는 라자가하에서 탁발을 마치고 공양물을 가지고 돌아가고 있었네. 도반이여, 그때 내가 앗사지 비구가 있는 곳으로 다가가서 그와 함께 인사를 나누고, 즐겁고 기억할 만한 대화를 마친 뒤 한쪽에 섰네. 한쪽에 서서 나는 앗사지 비구에게 이렇게 말했네. ‘도반이여, 그대의 감관은 참으로 맑고, 안색은 깨끗하고 밝구려. 도반이여, 그대는 누구를 위해 출가했습니까, 그대의 스승은 누구입니까, 누구의 법을 좋아합니까?’ 그러자 그는 ‘도반이여, 석자(釋子) 가문에서 출가하신 사캬무니라는 위대한 사문이 계시는데, 나는 그 세존을 위해 출가했으며 그 세존이 나의 스승이시고 나는 그 세존의 법을 좋아합니다’라고 답했네. ‘그러면 존자의 스승께서는 무엇을 설하시며 무엇을 가르치십니까?’라고 묻자, 그는 ‘도반이여, 나는 출가한 지 얼마 되지 않아 이 법과 율에 들어온 지 얼마 되지 않은 신참 비구라 그대에게 상세히 법을 설할 수는 없으나, 그대에게 요점만을 말해주겠소’라고 말했네. 도반이여, 그때 내가 앗사지 비구에게 말했네.”

Appaṃ vā bahuṃ vā bhāsassu, atthaṃyeva me brūhi;

Attheneva me attho, kiṃ kāhasi byañjanaṃ bahu’’nti.

“도반이여, 적든 많든 말씀해 주십시오. 오직 그 뜻만을 내게 말씀해 주십시오. 나는 오직 그 뜻만을 원합니다. 수많은 수식어구로 무엇을 하겠습니까?”

Atha kho, āvuso, assaji bhikkhu imaṃ dhammapariyāyaṃ abhāsi –

도반이여, 그때 앗사지 비구는 이 법의 요지를 설했다.

‘‘Ye dhammā hetuppabhavā, tesaṃ hetuṃ tathāgato āha;

Tesañca yo nirodho, evaṃvādī mahāsamaṇo’’ti.

“원인에서 생겨난 법들, 그 원인을 여래께서는 설하셨네. 또한 그것들의 소멸도 설하셨으니, 이것이 위대한 사문의 가르침이네.”

Atha kho moggallānassa paribbājakassa imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti.

그러자 목갈라나 유행자에게 이 법의 요지를 듣고서 “일어나는 성질을 가진 것은 무엇이든 소멸하는 성질을 가진 것이다”라는 먼지 없고 때 묻지 않은 법의 눈(法眼)이 생겨났다.

Eseva dhammo yadi tāvadeva, paccabyattha padamasokaṃ;

Adiṭṭhaṃ abbhatītaṃ, bahukehi kappanahutehīti.

“설령 이것뿐이라 할지라도 진실로 이것이 법이로다. 슬픔 없는 경지(열반)를 그대들은 이미 깨달았도다. 우리가 보지 못하고 수많은 나후따(nahuta) 겁 동안 찾아 헤매던 그 경지를.” 이라고 목갈라나 유행자가 말했다.

62. Atha kho moggallāno paribbājako sāriputtaṃ paribbājakaṃ etadavoca ‘‘gacchāma mayaṃ, āvuso, bhagavato santike, so no bhagavā satthā’’ti. ‘‘Imāni kho, āvuso, aḍḍhateyyāni paribbājakasatāni amhe nissāya amhe sampassantā idha viharanti, tepi tāva apalokema. Yathā te maññissanti, tathā te karissantī’’ti. Atha kho sāriputtamoggallānā yena te paribbājakā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā te paribbājake etadavocuṃ – ‘‘gacchāma mayaṃ, āvuso, bhagavato santike, so no bhagavā satthā’’ti. ‘‘Mayaṃ āyasmante nissāya āyasmante sampassantā idha viharāma, sace āyasmantā mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carissanti, sabbeva mayaṃ mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carissāmā’’ti. Atha kho sāriputtamoggallānā yena sañcayo paribbājako tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā sañcayaṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ – ‘‘gacchāma mayaṃ, āvuso, bhagavato santike, so no bhagavā satthā’’ti. ‘‘Alaṃ, āvuso, mā agamittha, sabbeva tayo imaṃ gaṇaṃ pariharissāmā’’ti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho sāriputtamoggallānā [Pg.54] sañcayaṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ – ‘‘gacchāma mayaṃ, āvuso, bhagavato santike, so no bhagavā satthā’’ti. ‘‘Alaṃ, āvuso, mā agamittha, sabbeva tayo imaṃ gaṇaṃ pariharissāmā’’ti. Atha kho sāriputtamoggallānā tāni aḍḍhateyyāni paribbājakasatāni ādāya yena veḷuvanaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Sañcayassa pana paribbājakassa tattheva uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggañchi.

62. 그때 목갈라나 유행자가 사리뿟따 유행자에게 “도반이여, 우리 세존의 처소로 가세. 그 세존께서 우리의 스승이시네”라고 말했다. “도반이여, 여기 이 이백오십 명의 유행자들은 우리를 의지하고 우리를 바라보며 이곳에 머물고 있네. 그들에게도 먼저 작별을 고하세. 그들이 생각하는 대로 그들도 행할 것이네.” 그리하여 사리뿟따와 목갈라나는 그 유행자들이 있는 곳으로 다가가서 그들에게 말했다. “도반들이여, 우리 세존의 처소로 가려 하네. 그 세존께서 우리의 스승이시네.” “우리는 존자들을 의지하고 존자들을 바라보며 이곳에 머물고 있습니다. 만약 존자들이 위대한 사문 아래에서 청정행을 닦으신다면, 우리 모두도 위대한 사문 아래에서 청정행을 닦겠습니다.” 이에 사리뿟따와 목갈라나는 산자야 유행자가 있는 곳으로 다가가서 산자야 유행자에게 말했다. “도반이여, 우리 세존의 처소로 가려 하네. 그 세존께서 우리의 스승이시네.” “도반들이여, 그만두게. 가지 말게. 우리 세 사람 모두가 이 무리를 함께 이끌어 나갑세.” 두 번째도... 세 번째도 사리뿟따와 목갈라나는 산자야 유행자에게 말했다. “도반이여, 우리 세존의 처소로 가려 하네. 그 세존께서 우리의 스승이시네.” “도반들이여, 그만두게. 가지 말게. 우리 세 사람 모두가 이 무리를 함께 이끌어 나갑세.” 그리하여 사리뿟따와 목갈라나는 그 이백오십 명의 유행자들을 데리고 벨루바나(죽림정사)가 있는 곳으로 다가갔다. 한편 산자야 유행자는 바로 그 자리에서 입으로 뜨거운 피를 토했다.

Addasā kho bhagavā sāriputtamoggallāne dūratova āgacchante, disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘ete, bhikkhave, dve sahāyakā āgacchanti, kolito upatisso ca. Etaṃ me sāvakayugaṃ bhavissati aggaṃ bhaddayuga’’nti.

세존께서는 사리뿟따와 목갈라나가 멀리서 오는 것을 보시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 저기 꼴리따와 우뻬띳사 두 친구가 오고 있구나. 이들은 나의 가장 뛰어난 쌍의 제자, 가장 훌륭한 쌍의 제자가 될 것이다.”

Gambhīre ñāṇavisaye, anuttare upadhisaṅkhaye;

Vimutte appatte veḷuvanaṃ, atha ne satthā byākāsi.

깊고 심오한 지혜의 영역이자 최상인 번뇌의 소멸(열반)에 마음을 기울여 해탈한 사리뿟따와 목갈라나가 벨루바나에 도착하기도 전에 스승께서는 그들에 대해 선언하셨다.

Ete dve sahāyakā, āgacchanti kolito upatisso ca;

Etaṃ me sāvakayugaṃ, bhavissati aggaṃ bhaddayuganti.

“저기 꼴리따와 우뻬띳사 두 친구가 오고 있구나. 이들은 나의 가장 뛰어난 쌍의 제자, 가장 훌륭한 쌍의 제자가 될 것이다.”라고 스승께서는 제자의 완성된 지혜의 영역에서 선언하셨다.

Atha kho sāriputtamoggallānā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā

그때 사리뿟따와 목갈라나는 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서

Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.

세존의 발아래 머리 숙여 절하고 세존께 이와 같이 말씀드렸다. "세존이시여, 저희가 세존의 처소에서 출가하여 구족계를 받기를 원합니다." 세존께서는 "오라, 비구들이여. 법은 잘 설해졌다. 괴로움의 끝을 내기 위해 바르게 청정범행을 닦으라."라고 말씀하셨다. 그것이 곧 그 존자들의 구족계가 되었다.

Abhiññātānaṃ pabbajjā

널리 알려진 이들의 출가

63. Tena kho pana samayena abhiññātā abhiññātā māgadhikā kulaputtā bhagavati brahmacariyaṃ caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – aputtakatāya paṭipanno samaṇo gotamo, vedhabyāya paṭipanno samaṇo gotamo, kulupacchedāya paṭipanno samaṇo gotamo, idāni anena jaṭilasahassaṃ pabbājitaṃ, imāni ca aḍḍhateyyāni paribbājakasatāni sañcayāni pabbājitāni. Ime ca abhiññātā abhiññātā māgadhikā [Pg.55] kulaputtā samaṇe gotame brahmacariyaṃ carantīti. Apissu bhikkhū disvā imāya gāthāya codenti –

63. 그때 아주 유명한 마가다의 명문가 자제들이 세존의 처소에서 청정범행을 닦고 있었다. 사람들은 비난하고 비방하며 소문을 퍼뜨렸다. "사문 고타마는 자식이 없게 만들려 하고, 과부가 되게 하려 하며, 가문을 끊어지게 하려 한다. 이제 그는 천 명의 결발 고행자들을 출가시켰고, 산자야의 제자들이었던 이 이백오십 명의 유행자들도 출가시켰다. 그리고 이 유명한 마가다의 명문가 자제들도 사문 고타마의 처소에서 청정범행을 닦고 있다." 또한 비구들을 보고는 이 게송으로 비난하였다.

‘‘Āgato kho mahāsamaṇo, māgadhānaṃ giribbajaṃ;

Sabbe sañcaye netvāna, kaṃsu dāni nayissatī’’ti.

"위대한 사문이 마가다 사람들의 기리브바자에 오셨네. 산자야의 제자들을 모두 데려갔으니, 이제는 누구를 데려가려나?"

Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… na, bhikkhave, so saddo ciraṃ bhavissati, sattāhameva bhavissati, sattāhassa accayena antaradhāyissati. Tena hi, bhikkhave, ye tumhe imāya gāthāya codenti –

비구들은 비난하고 비방하며 소문을 퍼뜨리는 저 사람들의 말을 들었다. 그러자 그 비구들은 세존께 이 사실을 알렸다. (세존께서 말씀하셨다.) "비구들이여, 그 소리는 오래가지 않을 것이다. 단지 칠 일 동안만 있을 것이고, 칠 일이 지나면 사라질 것이다. 그러므로 비구들이여, 너희를 이 게송으로 비난하는 사람들에게,"

‘‘Āgato kho mahāsamaṇo, māgadhānaṃ giribbajaṃ;

Sabbe sañcaye netvāna, kaṃsu dāni nayissatī’’ti.

"위대한 사문이 마가다 사람들의 기리브바자에 오셨네. 산자야의 제자들을 모두 데려갔으니, 이제는 누구를 데려가려나?"

Te tumhe imāya gāthāya paṭicodetha –

너희는 그들에게 이 게송으로 되받아쳐 주어라.

‘‘Nayanti ve mahāvīrā, saddhammena tathāgatā;

Dhammena nayamānānaṃ, kā usūyā vijānata’’nti.

"위대한 영웅들이신 여래께서는 참된 법으로 인도하시네. 법으로 인도하시는 지혜로운 분들께 어찌 질투하겠는가?"

Tena kho pana samayena manussā bhikkhū disvā imāya gāthāya codenti –

그때 사람들이 비구들을 보고는 이 게송으로 비난하였다.

‘‘Āgato kho mahāsamaṇo, māgadhānaṃ giribbajaṃ;

Sabbe sañcaye netvāna, kaṃsu dāni nayissatī’’ti.

"위대한 사문이 마가다 사람들의 기리브바자에 오셨네. 산자야의 제자들을 모두 데려갔으니, 이제는 누구를 데려가려나?"

Bhikkhū te manusse imāya gāthāya paṭicodenti –

비구들은 그 사람들에게 이 게송으로 되받아쳐 주었다.

‘‘Nayanti ve mahāvīrā, saddhammena tathāgatā;

Dhammena nayamānānaṃ, kā usūyā vijānata’’nti.

"위대한 영웅들이신 여래께서는 참된 법으로 인도하시네. 법으로 인도하시는 지혜로운 분들께 어찌 질투하겠는가?"

Manussā dhammena kira samaṇā sakyaputtiyā nenti no adhammenāti sattāhameva so saddo ahosi, sattāhassa accayena antaradhāyi.

사람들은 "석가족의 사문들은 법으로 인도하는 것이지, 법이 아닌 것으로 인도하는 것이 아니구나"라고 하게 되었고, 그 소문은 단지 칠 일 동안만 지속되다가 칠 일이 지나자 사라졌다.

Sāriputtamoggallānapabbajjākathā niṭṭhitā.

사리풋타와 목갈라나의 출가 이야기가 끝났다.

Catutthabhāṇavāro niṭṭhito.

제4 낭송분(바나와라)이 끝났다.

15. Upajjhāyavattakathā

15. 은사(우빳자야)에 대한 의무에 관한 이야기

64. Tena [Pg.56] kho pana samayena bhikkhū anupajjhāyakā anācariyakā anovadiyamānā ananusāsiyamānā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti; manussānaṃ bhuñjamānānaṃ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmenti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmenti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmenti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmenti; sāmaṃ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti; manussānaṃ bhuñjamānānaṃ, uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti; sāmaṃ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharissanti seyyathāpi brāhmaṇā brāhmaṇabhojane’’ti.

64. 그때 비구들은 은사도 없고 스승도 없어 훈계해 주는 이도 없고 가르쳐 주는 이도 없었기에, 옷을 단정하지 못하게 입고 겉옷도 제대로 걸치지 않았으며 위의를 갖추지 못한 채 탁발을 다녔다. 그들은 사람들이 식사하는 중에 음식 위로, 마른 찬 위로, 맛보는 음식 위로, 마시는 물 위로 발우를 들이밀었다. 또한 스스로 국과 밥을 요구하여 먹었으며, 식당에서도 큰 소리로 떠들며 지냈다. 사람들은 비난하고 비방하며 소문을 퍼뜨렸다. "어찌하여 석가족의 사문들은 옷을 단정하지 못하게 입고 겉옷도 제대로 걸치지 않았으며 위의를 갖추지 못한 채 탁발을 다니는가? 어찌하여 사람들이 식사하는 중에 음식 위로, 마른 찬 위로, 맛보는 음식 위로, 마시는 물 위로 발우를 들이미는가? 어찌하여 스스로 국과 밥을 요구하여 먹으며, 식당에서도 마치 바라문들이 바라문의 잔치에서 떠들 듯 큰 소리로 떠들며 지내는가?"

Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti; manussānaṃ bhuñjamānānaṃ, uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti; sāmaṃ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharissantī’’ti. Atha kho te bhikkhū…pe… bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

비구들은 비난하고 비방하며 소문을 퍼뜨리는 저 사람들의 말을 들었다. 욕심이 적고 만족할 줄 알며 부끄러움을 알고 조심스러워하며 배움을 열망하는 비구들도 "어찌하여 비구들이 옷을 단정하지 못하게 입고 겉옷도 제대로 걸치지 않았으며 위의를 갖추지 못한 채 탁발을 다니는가? 어찌하여 사람들이 식사하는 중에 음식 위로, 마른 찬 위로, 맛보는 음식 위로, 마시는 물 위로 발우를 들이미는가? 어찌하여 스스로 국과 밥을 요구하여 먹으며, 식당에서도 큰 소리로 떠들며 지내는가?"라며 비난하고 비방하며 소문을 퍼뜨렸다. 그리하여 그 비구들은 세존께 이 사실을 알렸다.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti, manussānaṃ bhuñjamānānaṃ upari bhojanepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmenti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmenti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmenti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṃ [Pg.57] upanāmenti, sāmaṃ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjanti, bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharantī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, bhikkhave, tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti, manussānaṃ bhuñjamānānaṃ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti, sāmaṃ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti, bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharissanti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya, pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ, bhikkhave, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā’’ti. Atha kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –

그때 세존께서는 이 일과 관련하여 비구 승가를 소집하신 뒤 비구들에게 물으셨다. “비구들이여, 비구들이 옷을 제대로 입지 않고 가사를 제대로 두르지 않은 채 품위 없는 모습으로 탁발을 다니며, 사람들이 식사하고 있을 때 밥이나 씹는 음식, 맛보는 음식, 마시는 것 위에 탁발 바루를 내밀어 음식을 받고, 직접 국과 밥을 요구하여 먹으며, 식당에서도 큰 소리로 떠들며 지낸다는 것이 참말인가?” 비구들이 “세존이시여, 참말입니다”라고 대답하자, 부처님 세존께서는 다음과 같이 꾸짖으셨다. “비구들이여, 그 어리석은 자들의 행위는 적절하지 않고, 법에 어긋나며, 어울리지 않고, 사문답지 못하며, 허용되지 않고, 해서는 안 될 일이다. 비구들이여, 어찌하여 그 어리석은 자들이 옷을 제대로 입지 않고 가사를 제대로 두르지 않은 채 품위 없는 모습으로 탁발을 다니며, 사람들이 식사하고 있을 때 음식 위에 탁발 바루를 내밀고, 직접 국과 밥을 요구하여 먹으며, 식당에서 큰 소리로 떠들며 지낸단 말인가? 비구들이여, 이 일은 신심 없는 자들에게 신심을 주지 못하고, 신심 있는 자들의 신심을 증장시키지도 못한다. 비구들이여, 오히려 이 일은 신심 없는 자들에게는 불신을 주고, 신심 있는 일부의 사람들에게는 변심을 일으키게 할 뿐이다.” 이처럼 세존께서는 그 비구들을 여러 가지 방편으로 꾸짖으신 뒤, 부양하기 어렵고 기르기 어려움, 욕심 많음, 만족할 줄 모름, 어울려 지내기 좋아함, 게으름의 허물을 말씀하셨다. 이어서 여러 가지 방편으로 부양하기 쉽고 기르기 쉬움, 소욕, 지족, 번뇌를 깎아냄(sallekha), 두타(dhuta), 단정한 모습, 번뇌의 감소, 정진의 공덕을 찬탄하신 뒤, 비구들에게 그 상황에 적합하고 법에 부합하는 법문을 하시고 비구들을 부르셨다.

65. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, upajjhāyaṃ. Upajjhāyo, bhikkhave, saddhivihārikamhi puttacittaṃ upaṭṭhapessati, saddhivihāriko upajjhāyamhi pitucittaṃ upaṭṭhapessati. Evaṃ te aññamaññaṃ sagāravā sappatissā sabhāgavuttino viharantā imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjissanti. Evañca pana, bhikkhave, upajjhāyo gahetabbo – ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘upajjhāyo me, bhante, hohi; upajjhāyo me, bhante, hohi; upajjhāyo me, bhante, hohī’ti. Sāhūti vā lahūti vā opāyikanti vā patirūpanti vā pāsādikena sampādehīti vā kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, gahito hoti upajjhāyo; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti[Pg.58], na kāyena vācāya viññāpeti, na gahito hoti upajjhāyo.

65. “비구들이여, 은사(upajjhāya)를 허용한다. 비구들이여, 은사는 제자(saddhivihārika)에게 아들과 같은 마음을 가질 것이며, 제자는 은사에게 아버지와 같은 마음을 가질 것이다. 이와 같이 서로 존경하고 공경하며 화합하여 지낼 때, 이 법과 율 안에서 번창하고 성장하며 풍성해질 것이다. 비구들이여, 은사를 정하는 법은 이러하다. 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 은사의 발에 절한 뒤, 쪼그려 앉아 합장하고 이렇게 말해야 한다. ‘스님, 저의 은사가 되어 주십시오. 스님, 저의 은사가 되어 주십시오. 스님, 저의 은사가 되어 주십시오.’ 그러면 은사가 ‘좋다’, ‘알았다’, ‘적절하다’, ‘합당하다’, ‘단정한 모습으로 잘 수행하라’는 등의 말이나 몸짓, 혹은 말과 몸짓 모두를 통해 승낙을 표시하면 은사가 정해진 것이다. 몸으로도 알리지 않고 말로도 알리지 않으며 몸과 말 모두로도 알리지 않으면 은사가 정해진 것이 아니다.”

66. ‘‘Saddhivihārikena, bhikkhave, upajjhāyamhi sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā –

66. “비구들이여, 제자는 은사에 대하여 바르게 행해야 한다. 그 바른 행실(sammāvattanā)은 다음과 같다.”

‘‘Kālasseva vuṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dantakaṭṭhaṃ dātabbaṃ, mukhodakaṃ dātabbaṃ, āsanaṃ paññapetabbaṃ. Sace yāgu hoti, bhājanaṃ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṃ pītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṃ. Upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo.

“이른 아침에 일어나 신발을 벗고 가사를 한쪽 어깨에 걸친 뒤, 은사에게 양치 도구와 세숫물을 드리고 자리를 마련해 드려야 한다. 만약 죽이 있다면 그릇을 씻어 죽을 드려야 한다. 은사가 죽을 다 드시면 물을 드리고 그릇을 받아 낮게 든 상태에서 바닥에 긁히지 않도록 잘 씻어 갈무리해야 한다. 은사가 자리에서 일어나시면 자리를 정리해야 하며, 그곳이 지저분하면 비로 쓸어야 한다.”

‘‘Sace upajjhāyo gāmaṃ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṃ dātabbaṃ, paṭinivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ, kāyabandhanaṃ dātabbaṃ, saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Sace upajjhāyo pacchāsamaṇaṃ ākaṅkhati, timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā upajjhāyassa pacchāsamaṇena hotabbaṃ. Nātidūre gantabbaṃ, nāccāsanne gantabbaṃ, pattapariyāpannaṃ paṭiggahetabbaṃ. Na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā. Upajjhāyo āpattisāmantā bhaṇamāno nivāretabbo.

“만약 은사가 마을로 들어가고자 하면 하의를 드리고 사찰에서 입던 하의를 받아야 하며, 허리띠를 드리고 겉가사를 겹쳐서 드려야 한다. 또한 바루를 씻어 물과 함께 드려야 한다. 은사가 수행 비구(pacchāsamaṇa)를 원한다면, 제자는 삼륜(무릎과 배꼽)을 잘 가려 단정하게 하의를 입고 허리띠를 매며, 가사를 겹쳐 두르고 매듭을 채운 뒤 바루를 씻어 들고서 은사의 수행 비구가 되어야 한다. 은사를 따를 때는 너무 멀지도 너무 가깝지도 않게 가야 하며, 은사의 바루를 받아 들어야 한다. 은사가 말씀하실 때 중간에 말을 가로막아서는 안 되며, 만약 은사가 계율에 어긋나는 허물에 가까운 말을 하려 하면 이를 말려야 한다.”

‘‘Nivattantena paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbaṃ, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ, paṭinivāsanaṃ dātabbaṃ, nivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ. Sace cīvaraṃ sinnaṃ hoti, muhuttaṃ uṇhe otāpetabbaṃ, na ca uṇhe cīvaraṃ nidahitabbaṃ; cīvaraṃ saṅgharitabbaṃ, cīvaraṃ saṅgharantena caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvā cīvaraṃ saṅgharitabbaṃ – mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṃ kātabbaṃ.

“마을에서 돌아올 때는 은사보다 먼저 도착하여 자리를 마련하고, 발 씻을 물과 발 받침대, 발 닦개 등을 준비해 두어야 한다. 마중 나가서 은사의 바루와 가사를 받아야 하며, 사찰용 하의를 드리고 마을에서 입었던 하의를 받아야 한다. 만약 가사가 땀에 젖었다면 잠시 햇볕에 말려야 하되, 너무 오래 두어서는 안 된다. 가사를 접을 때는 끝자락을 네 손가락 너비만큼 띄워서 접어야 하는데, 이는 중간에 접힌 자국이 생기지 않도록 하기 위함이다. 가사를 접은 사이에는 허리띠를 넣어 두어야 한다.”

‘‘Sace piṇḍapāto hoti, upajjhāyo ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṃ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Upajjhāyo pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṃ datvā pattaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ [Pg.59] appaṭighaṃsantena dhovitvā vodakaṃ katvā muhuttaṃ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmetabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo.

만약 탁발 공양이 있고 은사 스님이 공양하시기를 원하신다면, 물을 드리고 공양물을 올려야 한다. 은사 스님께 마실 물이 필요한지 여쭈어야 한다. 공양을 마치신 은사 스님께 물을 드리고 발우를 받아서, 낮게 들고 정성스럽게 바닥에 긁히지 않도록 씻고, 물기를 없앤 뒤에 잠시 햇볕에 말려야 한다. 그러나 발우를 햇볕에 너무 오래 두어서는 안 된다. 발우와 가사는 잘 보관해야 한다. 발우를 보관할 때는 한 손으로 발우를 잡고 다른 한 손으로는 침상 아래나 의자 아래를 더듬어 살핀 뒤에 발우를 놓아야 한다. 아무것도 깔리지 않은 맨바닥에 발우를 놓아서는 안 된다. 가사를 보관할 때는 한 손으로 가사를 잡고 다른 한 손으로는 가사 걸대나 가삿줄을 닦은 뒤에, 저쪽 끝을 이쪽으로 말아 접어서 가사를 보관해야 한다. 은사 스님이 자리에서 일어나시면 자리를 치워야 하며, 발 씻는 물, 발 받침대, 발 닦는 기구 등을 정리해야 한다. 만약 그 자리가 지저분하다면 그곳을 쓸어야 한다.

‘‘Sace upajjhāyo nahāyitukāmo hoti, nahānaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace sītena attho hoti, sītaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṃ paṭiyādetabbaṃ.

만약 은사 스님이 목욕하시기를 원하신다면 목욕물을 준비해야 한다. 찬물이 필요하다면 찬물을 준비해야 하고, 더운물이 필요하다면 더운물을 준비해야 한다.

‘‘Sace upajjhāyo jantāgharaṃ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṃ sannetabbaṃ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṃ ādāya upajjhāyassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā jantāgharapīṭhaṃ datvā cīvaraṃ paṭiggahetvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, cuṇṇaṃ dātabbaṃ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṃ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare upajjhāyassa parikammaṃ kātabbaṃ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṃ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṃ.

만약 은사 스님이 온실(한증막)에 들어가기를 원하신다면, 세정 가루를 물에 개어 놓고 찰흙을 적셔 두어야 한다. 온실용 의자를 가지고 은사 스님의 뒤를 따라가서 의자를 드리고, 가사를 받아 한쪽에 잘 보관해야 한다. 세정 가루를 드리고 찰흙을 드려야 한다. 만약 가능하다면 제자도 온실에 들어가야 한다. 온실에 들어갈 때는 찰흙으로 얼굴을 바르고 앞뒤를 가린 뒤에 들어가야 한다. 상좌 스님들을 밀치고 앉아서는 안 되며, 신참 스님들이 자리에 앉는 것을 막아서도 안 된다. 온실에서 은사 스님을 위해 불 피우기 등의 시봉을 해야 한다. 온실에서 나올 때는 온실용 의자를 가지고 앞뒤를 가린 뒤에 나와야 한다.

‘‘Udakepi upajjhāyassa parikammaṃ kātabbaṃ. Nahātena paṭhamataraṃ uttaritvā attano gattaṃ vodakaṃ katvā nivāsetvā upajjhāyassa gattato udakaṃ pamajjitabbaṃ, nivāsanaṃ dātabbaṃ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṃ ādāya paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbaṃ, upajjhāyo pānīyena pucchitabbo. Sace uddisāpetukāmo hoti, uddisitabbo. Sace paripucchitukāmo hoti, paripucchitabbo.

물속에서도 은사 스님을 위해 때를 미는 등 시봉을 해야 한다. 목욕을 마친 제자는 먼저 물에서 올라와 자기 몸의 물기를 닦고 옷을 입은 뒤에, 은사 스님의 몸에서 물기를 닦아 드려야 한다. 하의(안가사)를 드리고 승가리를 드려야 한다. 온실용 의자를 가지고 먼저 돌아와 자리를 마련해야 하며, 발 씻는 물, 발 받침대, 발 닦는 기구 등을 가까이 두어야 한다. 은사 스님께 마실 물이 필요한지 여쭈어야 한다. 만약 은사 스님이 경전을 가르치고자 하시면 배워야 하고, 질문을 받고자 하시면 질문을 드려야 한다.

‘‘Yasmiṃ vihāre upajjhāyo viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ pattacīvaraṃ [Pg.60] nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Nisīdanapaccattharaṇaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Bhisibibbohanaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Mañco nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo. Pīṭhaṃ nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbā. Kheḷamallako nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo. Apassenaphalakaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Bhūmattharaṇaṃ yathāpaññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Sace vihāre santānakaṃ hoti, ullokā paṭhamaṃ ohāretabbaṃ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā – mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṃ vicinitvā ekamantaṃ chaḍḍetabbaṃ.

은사 스님이 머무시는 처소가 만약 지저분하다면, 가능하다면 청소해야 한다. 처소를 청소할 때는 먼저 발우와 가사를 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 좌구와 깔개도 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 베개와 방석도 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 침상은 낮게 들고 정성스럽게 바닥에 긁히지 않도록, 그리고 문틀에 부딪히지 않도록 주의하며 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 의자도 낮게 들고 정성스럽게 바닥에 긁히지 않도록, 그리고 문틀에 부딪히지 않도록 주의하며 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 침상 다리들도 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 타구도 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 등받이 판도 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 바닥 깔개는 깔려 있던 위치를 잘 기억한 뒤에 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 만약 처소에 거미줄이 있으면 천장부터 먼저 제거해야 한다. 창틀과 구석진 곳들을 닦아야 한다. 만약 붉은 흙으로 마감된 벽에 곰팡이가 피었으면 천을 물에 적셔 짠 뒤에 닦아야 한다. 만약 검은색으로 마감된 바닥에 곰팡이가 피었으면 천을 물에 적셔 짠 뒤에 닦아야 한다. 만약 마감되지 않은 흙바닥이라면, 처소에 먼지가 일지 않도록 물을 뿌린 뒤에 쓸어야 한다. 쓰레기를 모아서 한쪽에 버려야 한다.

‘‘Bhūmattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbo. Pīṭhaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Bhisibibbohanaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Nisīdanapaccattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṃ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṃ. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā [Pg.61] ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ.

바닥 깔개는 햇볕에 말리고 털어서 깨끗이 한 뒤 다시 가져와 원래대로 깔아야 한다. 침상 다리들은 햇볕에 말리고 닦아서 다시 가져와 원래 자리에 두어야 한다. 침상은 햇볕에 말리고 털어서 깨끗이 한 뒤, 낮게 들고 정성스럽게 바닥에 긁히지 않도록, 그리고 문틀에 부딪히지 않도록 하며 다시 가져와 원래대로 놓아야 한다. 의자도 햇볕에 말리고 털어서 깨끗이 한 뒤, 낮게 들고 정성스럽게 바닥에 긁히지 않도록, 그리고 문틀에 부딪히지 않도록 하며 다시 가져와 원래대로 놓아야 한다. 베개와 방석은 햇볕에 말리고 털어서 깨끗이 한 뒤 다시 가져와 원래대로 놓아야 한다. 좌구와 깔개는 햇볕에 말리고 털어서 깨끗이 한 뒤 다시 가져와 원래대로 놓아야 한다. 타구는 햇볕에 말리고 닦아서 다시 가져와 원래 자리에 두어야 한다. 등받이 판은 햇볕에 말리고 닦아서 다시 가져와 원래 자리에 두어야 한다. 발우와 가사를 보관해야 한다. 발우를 보관할 때는 한 손으로 발우를 잡고 다른 한 손으로는 침상 아래나 의자 아래를 더듬어 살핀 뒤에 발우를 놓아야 한다. 아무것도 깔리지 않은 맨바닥에 발우를 놓아서는 안 된다. 가사를 보관할 때는 한 손으로 가사를 잡고 다른 한 손으로는 가사 걸대나 가삿줄을 닦은 뒤에, 저쪽 끝을 이쪽으로 말아 접어서 가사를 보관해야 한다.

‘‘Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṃ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṃ vivaritabbā.

만일 동쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 동쪽 창문을 닫아야 한다. 만일 서쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 서쪽 창문을 닫아야 한다. 만일 북쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 북쪽 창문을 닫아야 한다. 만일 남쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 남쪽 창문을 닫아야 한다. 만일 추운 계절이면 낮에는 창문을 열어두고 밤에는 닫아야 한다. 만일 더운 계절이면 낮에는 창문을 닫고 밤에는 열어두어야 한다.

‘‘Sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti, pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṃ na hoti, pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace paribhojanīyaṃ na hoti, paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṃ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

만일 경내에 쓰레기가 있으면 경내를 쓸어야 한다. 문루가 지저분하면 문루를 쓸어야 한다. 강당이 지저분하면 강당을 쓸어야 한다. 불 피우는 곳이 지저분하면 불 피우는 곳을 쓸어야 한다. 변소가 지저분하면 변소를 쓸어야 한다. 만일 마실 물이 없으면 마실 물을 준비해 두어야 한다. 만일 사용할 물이 없으면 사용할 물을 준비해 두어야 한다. 세정용 물항아리에 물이 없으면 물을 채워 넣어야 한다.

‘‘Sace upajjhāyassa anabhirati uppannā hoti, saddhivihārikena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyassa kukkuccaṃ uppannaṃ hoti, saddhivihārikena vinodetabbaṃ, vinodāpetabbaṃ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyassa diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti, saddhivihārikena vivecetabbaṃ, vivecāpetabbaṃ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyo garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa parivāsaṃ dadeyyāti. Sace upajjhāyo mūlāya paṭikassanāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho upajjhāyaṃ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace upajjhāyo mānattāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa mānattaṃ dadeyyāti. Sace upajjhāyo abbhānāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho upajjhāyaṃ abbheyyāti. Sace saṅgho upajjhāyassa [Pg.62] kammaṃ kattukāmo hoti tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa kammaṃ na kareyya lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṃ vā panassa hoti saṅghena kammaṃ tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho upajjhāyo sammā vatteyya, lomaṃ pāteyya, netthāraṃ vatteyya, saṅgho taṃ kammaṃ paṭippassambheyyāti.

만일 은사에게 싫증이 생기면 제자는 스스로 이를 달래거나 다른 사람을 시켜 달래게 해야 하며, 혹은 그에게 법문을 들려주어야 한다. 만일 은사에게 후회하는 마음이 생기면 제자는 이를 제거하거나 다른 사람을 시켜 제거하게 해야 하며, 혹은 그에게 법문을 들려주어야 한다. 만일 은사에게 잘못된 견해가 생기면 제자는 이를 버리게 하거나 다른 사람을 시켜 버리게 해야 하며, 혹은 그에게 법문을 들려주어야 한다. 만일 은사가 중죄를 지어 별주(別住)를 해야 한다면, 제자는 '어떻게 하면 승가가 은사님께 별주를 허락하실까?' 하고 노력해야 한다. 만일 은사가 본죄로 되돌려 보내는 처벌을 받아야 한다면, 제자는 '어떻게 하면 승가가 은사님을 본죄로 되돌려 보내실까?' 하고 노력해야 한다. 만일 은사가 마나따를 행해야 한다면, 제자는 '어떻게 하면 승가가 은사님께 마나따를 허락하실까?' 하고 노력해야 한다. 만일 은사가 복권을 받아야 한다면, 제자는 '어떻게 하면 승가가 은사님을 복권시켜 주실까?' 하고 노력해야 한다. 만일 승가가 은사님께 가책, 의지, 추방, 사죄, 정지의 갈마를 행하려 한다면, 제자는 '어떻게 하면 승가가 은사님께 갈마를 행하지 않거나 가벼운 갈마로 돌릴 수 있을까?' 하고 노력해야 한다. 승가에서 은사님께 가책, 의지, 추방, 사죄, 정지의 갈마를 이미 행했다면, 제자는 '어떻게 하면 은사님이 바르게 처신하고, 아만을 버리고, 올바른 행실을 실천하여 승가가 그 갈마를 소멸해 줄 수 있을까?' 하고 노력해야 한다.

‘‘Sace upajjhāyassa cīvaraṃ dhovitabbaṃ hoti, saddhivihārikena dhovitabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ dhoviyethāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṃ kātabbaṃ hoti, saddhivihārikena kātabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ kariyethāti. Sace upajjhāyassa rajanaṃ pacitabbaṃ hoti, saddhivihārikena pacitabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho upajjhāyassa rajanaṃ paciyethāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṃ rajitabbaṃ hoti, saddhivihārikena rajitabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ rajiyethāti. Cīvaraṃ rajantena sādhukaṃ samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajitabbaṃ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṃ.

만일 은사의 가사를 세탁해야 한다면 제자가 세탁해야 하며, '어떻게 하면 은사님의 가사를 세탁할 수 있을까?' 하고 노력해야 한다. 만일 은사의 가사를 만들어야 한다면 제자가 만들어야 하며, '어떻게 하면 은사님의 가사를 만들 수 있을까?' 하고 노력해야 한다. 만일 은사를 위해 염료를 끓여야 한다면 제자가 끓여야 하며, '어떻게 하면 은사님을 위해 염료를 끓일 수 있을까?' 하고 노력해야 한다. 만일 은사의 가사를 염색해야 한다면 제자가 염색해야 하며, '어떻게 하면 은사님의 가사를 염색할 수 있을까?' 하고 노력해야 한다. 가사를 염색할 때는 잘 뒤집어가며 염색해야 하며, 염료 방울이 끊어지기 전에는 자리를 떠나지 말아야 한다.

‘‘Na upajjhāyaṃ anāpucchā ekaccassa patto dātabbo, na ekaccassa patto paṭiggahetabbo; na ekaccassa cīvaraṃ dātabbaṃ, na ekaccassa cīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ; na ekaccassa parikkhāro dātabbo, na ekaccassa parikkhāro paṭiggahetabbo; na ekaccassa kesā chedetabbā, na ekaccena kesā chedāpetabbā; na ekaccassa parikammaṃ kātabbaṃ, na ekaccena parikammaṃ kārāpetabbaṃ; na ekaccassa veyyāvacco kātabbo, na ekaccena veyyāvacco kārāpetabbo; na ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṃ, na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo; na ekaccassa piṇḍapāto nīharitabbo, na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo; na upajjhāyaṃ anāpucchā [Pg.63] gāmo pavisitabbo; na susānaṃ gantabbaṃ; na disā pakkamitabbā. Sace upajjhāyo gilāno hoti, yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabba’’nti.

은사님께 여쭙지 않고 어떤 사람에게 발우를 주어서는 안 되며, 어떤 사람의 발우를 받아서도 안 된다. 어떤 사람에게 가사를 주어서는 안 되며, 어떤 사람의 가사를 받아서도 안 된다. 어떤 사람에게 필수품을 주어서는 안 되며, 어떤 사람의 필수품을 받아서도 안 된다. 어떤 사람의 머리를 깎아주어서도 안 되며, 어떤 사람으로 하여금 자신의 머리를 깎게 해서도 안 된다. 어떤 사람을 위해 시중드는 일을 해서는 안 되며, 어떤 사람으로 하여금 자신에게 시중드는 일을 시켜서도 안 된다. 어떤 사람의 심부름을 해서는 안 되며, 어떤 사람으로 하여금 자신의 심부름을 하게 해서도 안 된다. 어떤 사람의 수행원 비구가 되어서는 안 되며, 어떤 사람을 수행원 비구로 데리고 다녀서도 안 된다. 어떤 사람의 음식을 가져다주어서는 안 되며, 어떤 사람으로 하여금 자신의 음식을 가져오게 해서도 안 된다. 은사님께 여쭙지 않고 마을에 들어가서는 안 되며, 묘지에 가서도 안 되고, 다른 지방으로 떠나가서도 안 된다. 만일 은사님이 병들면 목숨이 다할 때까지 간호해야 하며, 병이 나을 때까지 기다려야 한다.

Upajjhāyavattaṃ niṭṭhitaṃ.

은사에 대한 의무가 끝났다.

16. Saddhivihārikavattakathā

16. 제자(공주자)에 대한 의무에 관한 설법

67. ‘‘Upajjhāyena, bhikkhave, saddhivihārikamhi sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā –

67. 비구들이여, 은사는 제자에 대해 바르게 행해야 한다. 그 바른 행함이란 다음과 같다.

‘‘Upajjhāyena, bhikkhave, saddhivihāriko saṅgahetabbo anuggahetabbo uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. Sace upajjhāyassa patto hoti, saddhivihārikassa patto na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa patto dātabbo, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho saddhivihārikassa patto uppajjiyethāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṃ hoti, saddhivihārikassa cīvaraṃ na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa cīvaraṃ dātabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṃ uppajjiyethāti. Sace upajjhāyassa parikkhāro hoti, saddhivihārikassa parikkhāro na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa parikkhāro dātabbo, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho saddhivihārikassa parikkhāro uppajjiyethāti.

비구들이여, 은사는 암송, 문답, 훈계, 가르침으로써 제자를 거두어주고 보살펴야 한다. 만일 은사에게 여분의 발우가 있고 제자에게 발우가 없다면, 은사는 제자에게 발우를 주어야 하며, '어떻게 하면 제자에게 발우가 생길 수 있을까?' 하고 노력해야 한다. 만일 은사에게 여분의 가사가 있고 제자에게 가사가 없다면, 은사는 제자에게 가사를 주어야 하며, '어떻게 하면 제자에게 가사가 생길 수 있을까?' 하고 노력해야 한다. 만일 은사에게 필수품이 있고 제자에게 필수품이 없다면, 은사는 제자에게 필수품을 주어야 하며, '어떻게 하면 제자에게 필수품이 생길 수 있을까?' 하고 노력해야 한다.

‘‘Sace saddhivihāriko gilāno hoti, kālasseva uṭṭhāya dantakaṭṭhaṃ dātabbaṃ, mukhodakaṃ dātabbaṃ, āsanaṃ paññapetabbaṃ. Sace yāgu hoti, bhājanaṃ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṃ pītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṃ. Saddhivihārikamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo.

만일 함께 수행하는 제자(공주자)가 병이 들면, 일찍 일어나 양치 도구(치목)를 주어야 하고, 세수물을 주어야 하며, 자리를 마련해주어야 한다. 만일 죽(야구)이 있으면, 그릇을 씻어서 죽을 올려야 한다. 죽을 마신 제자에게 물을 주고 그릇을 받아 낮게 하여 땅에 긁히지 않게 잘 씻어서 보관해야 한다. 함께 수행하는 제자가 자리에서 일어나면 자리를 치워야 한다. 만일 그곳에 쓰레기가 있어 더러우면 그곳을 쓸어야 한다.

‘‘Sace saddhivihāriko gāmaṃ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṃ dātabbaṃ, paṭinivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ, kāyabandhanaṃ dātabbaṃ, saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Ettāvatā nivattissatīti āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ [Pg.64] upanikkhipitabbaṃ, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ, paṭinivāsanaṃ dātabbaṃ, nivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ. Sace cīvaraṃ sinnaṃ hoti, muhuttaṃ uṇhe otāpetabbaṃ, na ca uṇhe cīvaraṃ nidahitabbaṃ; cīvaraṃ saṅgharitabbaṃ, cīvaraṃ saṅgharantena caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvā cīvaraṃ saṅgharitabbaṃ – mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṃ kātabbaṃ.

만일 함께 수행하는 제자가 마을로 들어가고자 하면, 마을용 하의를 주고 사원용 하의를 받아야 하며, 허리띠를 주어야 하고, 겹으로 접은 승가리(상가티)를 주어야 하며, 씻어서 물을 채운 발우를 주어야 한다. '이만한 시간이면 돌아올 것이다'라고 생각하며 자리를 마련해두어야 하고, 발 씻을 물과 발 받침대, 발 닦는 그릇(또는 돌)을 가까이 두어야 한다. 제자가 돌아오면 마중 나가 발우와 가사를 받아야 하고, 사원용 하의를 주고 마을용 하의를 받아야 한다. 만일 가사가 땀에 젖었으면 잠시 햇볕에 말려야 하되, 햇볕에 가사를 오래 두어서는 안 된다. 가사를 접어야 하는데, 가사를 접을 때는 끝자락을 네 손가락 너비만큼 남겨서 가사의 중앙이 꺾여 상하지 않도록 접어야 한다. 가사 접힌 사이에 허리띠를 두어야 한다.

‘‘Sace piṇḍapāto hoti, saddhivihāriko ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṃ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Saddhivihāriko pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṃ datvā pattaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā vodakaṃ katvā muhuttaṃ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Saddhivihārikamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmetabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo.

만일 공양물이 있고 함께 수행하는 제자가 먹고자 하면, 물을 주고 공양물을 올려야 한다. 함께 수행하는 제자에게 마실 물이 필요한지 물어야 한다. 식사를 마친 제자에게 물을 주고 발우를 받아 낮게 하여 땅에 긁히지 않게 잘 씻고 물기를 없앤 뒤, 잠시 햇볕에 말려야 하되 햇볕에 발우를 오래 두어서는 안 된다. 발우와 가사를 보관해야 한다. 발우를 보관할 때는 한 손으로 발우를 잡고 다른 한 손으로 침상 아래나 의자 아래를 살펴본 뒤에 발우를 놓아야 한다. 깔개 없는 맨땅에 발우를 놓아서는 안 된다. 가사를 보관할 때는 한 손으로 가사를 잡고 다른 한 손으로 가사 걸이나 가사 줄을 닦은 뒤, 저쪽은 끝자락이 가고 이쪽은 말린 부분이 오게 하여 가사를 걸어두어야 한다. 함께 수행하는 제자가 자리에서 일어나면 자리를 치워야 하고, 발 씻는 물과 발 받침대, 발 닦는 기구를 정리해야 한다. 만일 그곳이 더러우면 그곳을 쓸어야 한다.

‘‘Sace saddhivihāriko nahāyitukāmo hoti, nahānaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace sītena attho hoti, sītaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṃ paṭiyādetabbaṃ.

만일 함께 수행하는 제자가 목욕하고자 하면 목욕물을 준비해주어야 한다. 찬물을 원하면 찬물을 준비하고, 더운물을 원하면 더운물을 준비해주어야 한다.

‘‘Sace saddhivihāriko jantāgharaṃ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṃ sannetabbaṃ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṃ ādāya gantvā jantāgharapīṭhaṃ datvā cīvaraṃ paṭiggahetvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, cuṇṇaṃ dātabbaṃ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṃ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare saddhivihārikassa parikammaṃ kātabbaṃ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṃ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṃ.

만일 함께 수행하는 제자가 한증소(잔타가라)에 들어가고자 하면 세척 가루를 반죽해야 하고 진흙을 적셔야 한다. 한증소 의자를 가지고 가서 의자를 주고 가사를 받아 한쪽에 두어야 한다. 세척 가루를 주고 진흙을 주어야 한다. 가능하다면 한증소에 들어가야 한다. 한증소에 들어갈 때는 진흙으로 얼굴을 바르고 앞뒤를 가린 뒤에 들어가야 한다. 원로 비구들과 부딪치며 앉아서는 안 되며, 신참 비구들이 자리에 앉는 것을 막아서도 안 된다. 한증소에서 함께 수행하는 제자에게 시중을 들어야 한다. 한증소에서 나올 때는 한증소 의자를 가지고 앞뒤를 가린 뒤에 한증소에서 나와야 한다.

‘‘Udakepi [Pg.65] saddhivihārikassa parikammaṃ kātabbaṃ. Nahātena paṭhamataraṃ uttaritvā attano gattaṃ vodakaṃ katvā nivāsetvā saddhivihārikassa gattato udakaṃ pamajjitabbaṃ, nivāsanaṃ dātabbaṃ, saṅghāṭi dātabbā. Jantāgharapīṭhaṃ ādāya paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Saddhivihāriko pānīyena pucchitabbo.

물가에서도 함께 수행하는 제자에게 시중을 들어야 한다. 목욕을 마친 이는 먼저 물에서 나와 자신의 몸의 물기를 없애고 하의를 입은 뒤, 함께 수행하는 제자의 몸에서 물기를 닦아주어야 한다. 하의를 주고 승가리를 주어야 한다. 한증소 의자를 가지고 먼저 와서 자리를 마련해주어야 하며, 발 씻을 물과 발 받침대, 발 닦는 기구를 가까이 두어야 한다. 함께 수행하는 제자에게 마실 물이 필요한지 물어야 한다.

‘‘Yasmiṃ vihāre saddhivihāriko viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ pattacīvaraṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; nisīdanapaccattharaṇaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; bhisibibbohanaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; mañco nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo; pīṭhaṃ nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbā; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; bhūmattharaṇaṃ yathāpaññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Sace vihāre santānakaṃ hoti, ullokā paṭhamaṃ ohāretabbaṃ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā – mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṃ vicinitvā ekamantaṃ chaḍḍetabbaṃ.

함께 수행하는 제자가 머무는 처소가 더러우면, 가능하다면 청소해주어야 한다. 처소를 청소할 때는 먼저 발우와 가사를 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 좌구와 깔개를 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 매트리스와 베개를 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 침상을 낮게 들고 땅에 긁히지 않게, 문설주에 부딪치지 않게 잘 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 의자도 낮게 들고 땅에 긁히지 않게, 문설주에 부딪치지 않게 잘 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 침상 다리들을 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 타구를 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 등받이 판을 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 바닥 깔개는 깔려 있던 위치를 잘 표시해두었다가 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 만일 처소에 거미줄이 있으면 천장부터 먼저 제거해야 한다. 채광창 구석진 곳들을 닦아야 한다. 만일 붉은 흙 마감된 벽에 곰팡이가 생겼으면, 천에 물을 적셔 짠 뒤 닦아야 한다. 만일 검은색 마감된 바닥에 곰팡이가 생겼으면, 천에 물을 적셔 짠 뒤 닦아야 한다. 만일 마감되지 않은 바닥이라면, '처소가 먼지로 더러워지지 않게 하리라'고 생각하며 물을 뿌린 뒤 쓸어야 한다. 쓰레기를 모아 한쪽에 버려야 한다.

‘‘Bhūmattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbo. Pīṭhaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Bhisibibbohanaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ [Pg.66] paññapetabbaṃ. Nisīdanapaccattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṃ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṃ. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ.

바닥 깔개는 햇볕에 말리고 소제하고 털어서 다시 가져와 본래 깔아둔 대로 깔아야 한다. 침대 다리는 햇볕에 말리고 닦아서 다시 가져와 본래 있던 자리에 놓아야 한다. 침상은 햇볕에 말리고 소제하고 털어서, 낮게 들고 바닥에 긁히지 않게 하며 문짝이나 문틀에 부딪히지 않게 주의하여 운반한 뒤 본래 깔아둔 대로 깔아야 한다. 의자는 햇볕에 말리고 소제하고 털어서, 낮게 들고 바닥에 긁히지 않게 하며 문짝이나 문틀에 부딪히지 않게 주의하여 운반한 뒤 본래 깔아둔 대로 놓아야 한다. 매트리스와 베개는 햇볕에 말리고 소제하고 털어서 다시 가져와 본래 깔아둔 대로 놓아야 한다. 좌구와 침구는 햇볕에 말리고 소제하고 털어서 다시 가져와 본래 깔아둔 대로 놓아야 한다. 타구는 햇볕에 말리고 닦아서 다시 가져와 본래 있던 자리에 놓아야 한다. 등받이 판은 햇볕에 말리고 닦아서 다시 가져와 본래 있던 자리에 놓아야 한다. 발우와 가사를 놓아야 한다. 발우를 놓을 때는 한 손으로 발우를 잡고, 다른 한 손으로 침상 아래나 의자 아래를 더듬어 본 뒤에 발우를 놓아야 한다. 깔개가 없는 맨땅에 발우를 놓아서는 안 된다. 가사를 놓을 때는 한 손으로 가사를 잡고, 다른 한 손으로 가사 걸이 대나 가사 줄을 닦은 뒤, 저쪽에는 끝부분이 가고 이쪽에는 접힌 부분이 오도록 하여 가사를 놓아야 한다.

‘‘Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṃ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṃ vivaritabbā.

만약 동쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 동쪽 창문을 닫아야 한다. 만약 서쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 서쪽 창문을 닫아야 한다. 만약 북쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 북쪽 창문을 닫아야 한다. 만약 남쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 남쪽 창문을 닫아야 한다. 만약 추운 계절이면 낮에는 창문을 열고 밤에는 닫아야 한다. 만약 더운 계절이면 낮에는 창문을 닫고 밤에는 열어야 한다.

‘‘Sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti, pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṃ na hoti, pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace paribhojanīyaṃ na hoti, paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṃ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

만약 뜰이 지저분하면 뜰을 쓸어야 한다. 만약 문루가 지저분하면 문루를 쓸어야 한다. 만약 집회소가 지저분하면 집회소를 쓸어야 한다. 만약 화당이 지저분하면 화당을 쓸어야 한다. 만약 변소가 지저분하면 변소를 쓸어야 한다. 만약 마실 물이 없으면 마실 물을 준비해 두어야 한다. 만약 생활용수가 없으면 생활용수를 준비해 두어야 한다. 만약 세면 항아리에 물이 없으면 세면 항아리에 물을 부어 놓아야 한다.

‘‘Sace saddhivihārikassa anabhirati uppannā hoti, upajjhāyena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihārikassa kukkuccaṃ uppannaṃ hoti, upajjhāyena vinodetabbaṃ, vinodāpetabbaṃ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihārikassa diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti, upajjhāyena vivecetabbaṃ, vivecāpetabbaṃ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihāriko garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, upajjhāyena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho [Pg.67] saddhivihārikassa parivāsaṃ dadeyyāti. Sace saddhivihāriko mūlāya paṭikassanāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho saddhivihārikaṃ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace saddhivihāriko mānattāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho saddhivihārikassa mānattaṃ dadeyyāti. Sace saddhivihāriko abbhānāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho saddhivihārikaṃ abbheyyāti. Sace saṅgho saddhivihārikassa kammaṃ kattukāmo hoti, tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, upajjhāyena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho saddhivihārikassa kammaṃ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṃ vā panassa hoti saṅghena kammaṃ, tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, upajjhāyena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saddhivihāriko sammā vatteyya, lomaṃ pāteyya, netthāraṃ vatteyya, saṅgho taṃ kammaṃ paṭippassambheyyāti.

만약 공주(saddhivihārika)에게 불만(anabhirati)이 생기면 은사(upajjhāya)는 그를 달래주거나 다른 곳으로 보내 기분을 전환하게 하거나, 그를 위해 법문을 해주어야 한다. 만약 공주에게 의구심(kukkucca)이 생기면 은사는 그것을 없애주거나 없애도록 도와주어야 하며, 그를 위해 법문을 해주어야 한다. 만약 공주에게 그릇된 견해(diṭṭhigata)가 생기면 은사는 그것을 바로잡아 주거나 바로잡도록 도와주어야 하며, 그를 위해 법문을 해주어야 한다. 만약 공주가 중죄(garudhamma)를 지어 별주(parivāsa)를 받아야 할 상황이면, 은사는 '어떻게 하면 승가가 공주에게 별주를 허락할 것인가'라고 노력해야 한다. 만약 공주가 근본으로 되돌리는 벌(mūlāya paṭikassana)을 받아야 한다면, 은사는 승가가 공주에게 그 벌을 내리도록 노력해야 한다. 만약 공주가 마낫따(mānatta)를 받아야 한다면, 은사는 승가가 공주에게 마낫따를 허락하도록 노력해야 한다. 만약 공주가 복권(abbhāna)을 받아야 한다면, 은사는 승가가 공주를 복권시키도록 노력해야 한다. 만약 승가가 공주에게 힐책(tajjanīya), 의지(niyassa), 추방(pabbājanīya), 화해(paṭisāraṇīya), 혹은 정지(ukkhepanīya) 등의 징계(kamma)를 내리려 한다면, 은사는 승가가 공주에게 징계를 내리지 않거나 가벼운 징계로 바꾸도록 노력해야 한다. 혹은 만약 승가가 공주에게 힐책, 의지, 추방, 화해, 혹은 정지 등의 징계를 이미 내렸다면, 은사는 공주가 올바르게 수행하고 자만을 버리며 징계에서 벗어나는 수행을 하여 승가가 그 징계를 해제하도록 노력해야 한다.

‘‘Sace saddhivihārikassa cīvaraṃ dhovitabbaṃ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṃ evaṃ dhoveyyāsīti, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṃ dhoviyethāti. Sace saddhivihārikassa cīvaraṃ kātabbaṃ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṃ evaṃ kareyyāsīti, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṃ kariyethāti. Sace saddhivihārikassa rajanaṃ pacitabbaṃ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṃ evaṃ paceyyāsīti, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho saddhivihārikassa rajanaṃ paciyethāti. Sace saddhivihārikassa cīvaraṃ rajitabbaṃ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṃ, evaṃ rajeyyāsīti, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṃ rajiyethāti. Cīvaraṃ rajantena sādhukaṃ samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajitabbaṃ. Na ca acchinne theve pakkamitabbaṃ. Sace saddhivihāriko gilāno hoti, yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabba’’nti.

만약 공주의 가사를 빨아야 한다면 은사는 '이렇게 빨아라'라고 가르쳐주어야 하며, 혹은 '어떻게 하면 공주의 가사를 빨 수 있을까'라고 노력해야 한다. 만약 공주의 가사를 지어야 한다면 은사는 '이렇게 지어라'라고 가르쳐주어야 하며, 혹은 '어떻게 하면 공주의 가사를 지을 수 있을까'라고 노력해야 한다. 만약 공주를 위해 염료를 끓여야 한다면 은사는 '이렇게 끓여라'라고 가르쳐주어야 하며, 혹은 '어떻게 하면 공주를 위해 염료를 끓일 수 있을까'라고 노력해야 한다. 만약 공주의 가사를 물들여야 한다면 은사는 '이렇게 물들여라'라고 가르쳐주어야 하며, 혹은 '어떻게 하면 공주의 가사를 물들일 수 있을까'라고 노력해야 한다. 가사를 물들일 때는 골고루 뒤집어가며 잘 물들여야 한다. 염료 방울이 멈추기 전에는 자리를 떠나지 말아야 한다. 만약 공주가 병이 들면 목숨이 다할 때까지 간호해야 하며, 그가 회복될 때까지 보살펴야 한다.

Saddhivihārikavattaṃ niṭṭhitaṃ.

공주에 대한 의무(Saddhivihārikavatta)가 끝났다.

17. Paṇāmitakathā

17. 제17장 내쫓음에 관한 이야기

68. Tena [Pg.68] kho pana samayena saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattanti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattissantī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… saccaṃ kira, bhikkhave, saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattantīti? Saccaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma, bhikkhave, saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattissantīti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, saddhivihārikena upajjhāyamhi na sammā vattitabbaṃ. Yo na sammā vatteyya, āpatti dukkaṭassā’’ti. Neva sammā vattanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, asammāvattantaṃ paṇāmetuṃ. Evañca pana, bhikkhave, paṇāmetabbo – ‘‘paṇāmemi ta’’nti vā, ‘‘māyidha paṭikkamī’’ti vā, ‘‘nīhara te pattacīvara’’nti vā, ‘‘nāhaṃ tayā upaṭṭhātabbo’’ti vā, kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, paṇāmito hoti saddhivihāriko; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na paṇāmito hoti saddhivihārikoti.

68. 그 무렵 공주자(함께 머무는 제자)들이 은사들에게 올바르게 의무를 이행하지 않았다. 욕심이 적은 비구들은 “어찌하여 공주자들이 은사들에게 올바르게 의무를 이행하지 않는가?”라며 비난하고 질책하며 비판했다. 그리하여 그 비구들은 세존께 이 일을 아뢰었다. ... “비구들아, 공주자들이 은사들에게 올바르게 의무를 이행하지 않는다는 것이 사실이냐?” “사실입니다, 세존이시여.” 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. ... “비구들아, 어찌하여 공주자들이 은사들에게 올바르게 의무를 이행하지 않는단 말이냐?” ... 꾸짖으신 뒤에 ... 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들아, 공주자가 은사에게 올바르게 의무를 이행하지 않아서는 안 된다. 올바르게 이행하지 않는 비구에게는 돌길라 죄가 된다.” 그러나 여전히 올바르게 의무를 이행하지 않았다. 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 올바르게 의무를 이행하지 않는 공주자를 내쫓는 것을 허용한다. 비구들아, 이와 같이 내쫓아야 한다. ‘너를 내쫓는다’거나, ‘여기에 다시 들어오지 마라’거나, ‘너의 발우와 가사를 가지고 나가라’거나, ‘나는 너의 시봉을 받지 않겠다’라고 몸으로 알리거나, 말로 알리거나, 몸과 말로 알리면 공주자는 내쫓긴 것이 된다. 몸으로 알리지 않고, 말로 알리지 않고, 몸과 말로 알리지 않으면 공주자는 내쫓긴 것이 아니다.”

Tena kho pana samayena saddhivihārikā paṇāmitā na khamāpenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, khamāpetunti. Neva khamāpenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, paṇāmitena na khamāpetabbo. Yo na khamāpeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 내쫓긴 공주자들이 용서를 구하지 않았다. 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 용서를 구하는 것을 허용한다.” 그러나 여전히 용서를 구하지 않았다. 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 내쫓긴 공주자가 용서를 구하지 않아서는 안 된다. 용서를 구하지 않는 비구에게는 돌길라 죄가 된다.”

Tena kho pana samayena upajjhāyā khamāpiyamānā na khamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, khamitunti. Neva khamanti. Saddhivihārikā pakkamantipi vibbhamantipi titthiyesupi saṅkamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, khamāpiyamānena na khamitabbaṃ. Yo na khameyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 은사들이 공주자들이 용서를 구하는데도 용서해 주지 않았다. 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 용서해 주는 것을 허용한다.” 그러나 여전히 용서해 주지 않았다. 이에 공주자들은 다른 곳으로 떠나기도 하고, 환속하기도 하고, 외도들에게 가기도 했다. 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 용서를 빌 때 은사가 용서해 주지 않아서는 안 된다. 용서해 주지 않는 비구에게는 돌길라 죄가 된다.”

Tena kho pana samayena upajjhāyā sammāvattantaṃ paṇāmenti, asammāvattantaṃ na paṇāmenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sammāvattanto paṇāmetabbo. Yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassa[Pg.69]. Na ca, bhikkhave, asammāvattanto na paṇāmetabbo. Yo na paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 은사들이 올바르게 의무를 이행하는 공주자는 내쫓고, 올바르게 의무를 이행하지 않는 공주자는 내쫓지 않았다. 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 올바르게 의무를 이행하는 공주자를 내쫓아서는 안 된다. 내쫓는 비구에게는 돌길라 죄가 된다. 또한 비구들아, 올바르게 의무를 이행하지 않는 공주자를 내쫓지 않아서는 안 된다. 내쫓지 않는 비구에게는 돌길라 죄가 된다.”

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato saddhivihāriko paṇāmetabbo. Upajjhāyamhi nādhimattaṃ pemaṃ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato saddhivihāriko paṇāmetabbo.

“비구들아, 다섯 가지 특징을 갖춘 공주자는 내쫓아야 한다. 은사에게 지극한 애정이 없고, 지극한 신심이 없고, 지극한 수치심이 없고, 지극한 공경심이 없고, 지극한 자애의 닦음이 없는 것이다. 비구들아, 이러한 다섯 가지 특징을 갖춘 공주자는 내쫓아야 한다.”

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato saddhivihāriko na paṇāmetabbo. Upajjhāyamhi adhimattaṃ pemaṃ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato saddhivihāriko na paṇāmetabbo.

“비구들아, 다섯 가지 특징을 갖춘 공주자는 내쫓아서는 안 된다. 은사에게 지극한 애정이 있고, 지극한 신심이 있고, 지극한 수치심이 있고, 지극한 공경심이 있고, 지극한 자애의 닦음이 있는 것이다. 비구들아, 이러한 다섯 가지 특징을 갖춘 공주자는 내쫓아서는 안 된다.”

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato saddhivihāriko alaṃ paṇāmetuṃ. Upajjhāyamhi nādhimattaṃ pemaṃ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimattā gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato saddhivihāriko alaṃ paṇāmetuṃ.

“비구들아, 다섯 가지 특징을 갖춘 공주자는 내쫓기에 마땅하다. 은사에게 지극한 애정이 없고, 지극한 신심이 없고, 지극한 수치심이 없고, 지극한 공경심이 없고, 지극한 자애의 닦음이 없는 것이다. 비구들아, 이러한 다섯 가지 특징을 갖춘 공주자는 내쫓기에 마땅하다.”

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato saddhivihāriko nālaṃ paṇāmetuṃ. Upajjhāyamhi adhimattaṃ pemaṃ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato saddhivihāriko nālaṃ paṇāmetuṃ.

“비구들아, 다섯 가지 특징을 갖춘 공주자는 내쫓기에 마땅하지 않다. 은사에게 지극한 애정이 있고, 지극한 신심이 있고, 지극한 수치심이 있고, 지극한 공경심이 있고, 지극한 자애의 닦음이 있는 것이다. 비구들아, 이러한 다섯 가지 특징을 갖춘 공주자는 내쫓기에 마땅하지 않다.”

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ saddhivihārikaṃ appaṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Upajjhāyamhi nādhimattaṃ pemaṃ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ [Pg.70] saddhivihārikaṃ appaṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti.

“비구들아, 다섯 가지 특징을 갖춘 공주자를 내쫓지 않는 은사는 허물이 있고, 내쫓는 은사는 허물이 없다. 은사에게 지극한 애정이 없고, 지극한 신심이 없고, 지극한 수치심이 없고, 지극한 공경심이 없고, 지극한 자애의 닦음이 없는 것이다. 비구들아, 이러한 다섯 가지 특징을 갖춘 공주자를 내쫓지 않는 은사는 허물이 있고, 내쫓는 은사는 허물이 없다.”

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ saddhivihārikaṃ paṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, appaṇāmento anatisāro hoti. Upajjhāyamhi adhimattaṃ pemaṃ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ saddhivihārikaṃ paṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, appaṇāmento anatisāro hotī’’ti.

“비구들아, 다섯 가지 특징을 갖춘 공주자를 내쫓는 은사는 허물이 있고, 내쫓지 않는 은사는 허물이 없다. 은사에게 지극한 애정이 있고, 지극한 신심이 있고, 지극한 수치심이 있고, 지극한 공경심이 있고, 지극한 자애의 닦음이 있는 것이다. 비구들아, 이러한 다섯 가지 특징을 갖춘 공주자를 내쫓는 은사는 허물이 있고, 내쫓지 않는 은사는 허물이 없다.”

69. Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Taṃ bhikkhū na icchiṃsu pabbājetuṃ. So bhikkhūsu pabbajjaṃ alabhamāno kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Addasā kho bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ kisaṃ lūkhaṃ dubbaṇṇaṃ uppaṇḍuppaṇḍukajātaṃ dhamanisanthatagattaṃ, disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho so, bhikkhave, brāhmaṇo kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto’’ti? Eso, bhante, brāhmaṇo bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Taṃ bhikkhū na icchiṃsu pabbājetuṃ. So bhikkhūsu pabbajjaṃ alabhamāno kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagattoti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘ko nu kho, bhikkhave, tassa brāhmaṇassa adhikāraṃ sarasī’’ti? Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, tassa brāhmaṇassa adhikāraṃ sarāmī’’ti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, sāriputta, tassa brāhmaṇassa adhikāraṃ sarasī’’ti? ‘‘Idha me, bhante, so brāhmaṇo rājagahe piṇḍāya carantassa kaṭacchubhikkhaṃ dāpesi. Imaṃ kho ahaṃ, bhante, tassa brāhmaṇassa adhikāraṃ sarāmī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, sāriputta, kataññuno hi, sāriputta, sappurisā katavedino. Tena hi tvaṃ, sāriputta, taṃ brāhmaṇaṃ pabbājehi upasampādehī’’ti. ‘‘Kathāhaṃ, bhante, taṃ brāhmaṇaṃ pabbājemi upasampādemī’’ti? Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – yā sā, bhikkhave, mayā tīhi saraṇagamanehi upasampadā anuññātā, taṃ ajjatagge paṭikkhipāmi. Anujānāmi, bhikkhave, ñatticatutthena kammena upasampādetuṃ [Pg.71]. Evañca pana, bhikkhave, upasampādetabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

69. 그 무렵, 어떤 바라문이 비구들에게 다가가 출가하기를 청했습니다. 그러나 비구들은 그를 출가시켜 주기를 원하지 않았습니다. 그는 비구들 사이에서 출가를 허락받지 못하자, 몸이 야위고 수척해졌으며 혈색이 나빠지고 누렇게 뜬 잎처럼 창백해졌으며 온몸에 핏줄이 도드라졌습니다. 세존께서는 야위고 수척하며 혈색이 나쁘고 창백하며 핏줄이 도드라진 그 바라문을 보시고 비구들을 불러 물으셨습니다. “비구들이여, 저 바라문은 왜 저렇게 야위고 수척하며 혈색이 나쁘고 창백하며 핏줄이 도드라졌느냐?” “세존이시여, 저 바라문은 비구들에게 다가와 출가를 청했으나, 비구들이 그를 출가시켜 주기를 원하지 않았습니다. 그는 비구들 사이에서 출가를 허락받지 못해 이처럼 야위고 수척하며 혈색이 나쁘고 창백하며 핏줄이 도드라진 것입니다.” 그러자 세존께서는 비구들에게 물으셨습니다. “비구들이여, 누구든 저 바라문이 베푼 은혜를 기억하는 자가 있느냐?” 이렇게 물으시자 사리뿟따 존자가 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. “세존이시여, 제가 저 바라문의 은혜를 기억합니다.” “사리뿟따여, 그대는 저 바라문의 어떤 은혜를 기억하느냐?” “세존이시여, 이곳 라자가하에서 제가 탁발을 다닐 때, 저 바라문이 제게 밥 한 숟가락의 공양을 올린 적이 있습니다. 세존이시여, 저는 저 바라문의 이 은혜를 기억합니다.” “장하다, 사리뿟따여. 사리뿟따여, 참된 사람들은 은혜를 알며, 받은 은혜를 갚을 줄 아는 법이다. 그렇다면 사리뿟따여, 그대가 직접 저 바라문을 출가시키고 구족계를 주도록 하라.” “세존이시여, 제가 어떻게 저 바라문을 출가시키고 구족계를 주어야 합니까?” 그러자 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 설하신 뒤 비구들에게 말씀하셨습니다. “비구들이여, 내가 이전에 삼귀의로 허용했던 구족계 수계법을 오늘부터 폐지한다. 비구들이여, 이제 ‘백사갈마(단 한 번의 제안과 세 번의 선포)’의 갈마로 구족계를 주는 것을 허용한다. 비구들이여, 구족계는 다음과 같이 주어야 한다. 유능하고 지혜로운 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.”

70. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ upasampādeyya itthannāmena upajjhāyena. Esā ñatti.

70. “대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 여기 아무개는 존자 아무개를 은사로 하여 구족계를 받고자 합니다. 만약 승가의 시기가 적절하다면, 승가는 아무개에게 은사 아무개와 함께 구족계를 주어야 합니다. 이것이 제안(백, 깟띠)입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

“대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 여기 아무개는 존자 아무개를 은사로 하여 구족계를 받고자 합니다. 승가는 아무개에게 은사 아무개와 함께 구족계를 줍니다. 아무개에게 은사 아무개와 함께 구족계를 주는 것에 동의하시는 존자께서는 침묵해 주시고, 동의하지 않는 존자께서는 말씀해 주십시오.”

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

“두 번째로 이 일을 말합니다. 대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 여기 아무개는 존자 아무개를 은사로 하여 구족계를 받고자 합니다. 승가는 아무개에게 은사 아무개와 함께 구족계를 줍니다. 아무개에게 은사 아무개와 함께 구족계를 주는 것에 동의하시는 존자께서는 침묵해 주시고, 동의하지 않는 존자께서는 말씀해 주십시오.”

‘‘Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

“세 번째로 이 일을 말합니다. 대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 여기 아무개는 존자 아무개를 은사로 하여 구족계를 받고자 합니다. 승가는 아무개에게 은사 아무개와 함께 구족계를 줍니다. 아무개에게 은사 아무개와 함께 구족계를 주는 것에 동의하시는 존자께서는 침묵해 주시고, 동의하지 않는 존자께서는 말씀해 주십시오.”

‘‘Upasampanno saṅghena itthannāmo itthannāmena upajjhāyena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“승가는 은사 아무개와 함께 아무개에게 구족계를 주었습니다. 승가가 동의하므로 침묵하셨습니다. 저는 이 일을 이와 같이 기억하겠습니다.”

71. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upasampannasamanantarā anācāraṃ ācarati. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘māvuso, evarūpaṃ akāsi, netaṃ kappatī’’ti. So evamāha – ‘‘nevāhaṃ āyasmante yāciṃ upasampādetha manti. Kissa maṃ tumhe ayācitā upasampāditthā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, ayācitena upasampādetabbo[Pg.72]. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, yācitena upasampādetuṃ. Evañca pana, bhikkhave, yācitabbo. Tena upasampadāpekkhena saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘saṅghaṃ, bhante, upasampadaṃ yācāmi, ullumpatu maṃ, bhante, saṅgho anukampaṃ upādāyā’’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

71. 그 무렵, 어떤 비구가 구족계를 받은 직후에 옳지 못한 행동을 저질렀습니다. 비구들이 “도반이여, 그런 일을 하지 마십시오. 그것은 합당하지 않습니다”라고 말하자, 그 비구는 이렇게 말했습니다. “나는 당신들에게 나를 구족계 수계시켜 달라고 청한 적이 없습니다. 그런데 왜 당신들은 청하지도 않은 나에게 구족계를 주었습니까?” 비구들이 이 일을 세존께 보고했습니다. (세존께서 말씀하셨습니다.) “비구들이여, 요청하지 않은 자에게 구족계를 주어서는 안 된다. 구족계를 주는 자는 돌깟따(악작) 죄를 범하는 것이다. 비구들이여, 요청하는 자에게만 구족계를 주는 것을 허용한다. 비구들이여, 구족계는 다음과 같이 요청해야 한다. 구족계를 받으려는 자는 승가에 나아가 가사 한쪽을 어깨에 메고 비구들의 발에 절한 뒤, 쭈그려 앉아 합장하고 다음과 같이 말해야 한다. ‘대덕들이시여, 승가에 구족계를 요청합니다. 대덕들이시여, 승가께서는 저를 가엽게 여겨 (재가의 상태에서) 끌어올려 주십시오.’ 두 번째로 요청해야 하고, 세 번째로 요청해야 한다. 그 후 유능하고 지혜로운 비구가 승가에 공표해야 한다.”

72. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Itthannāmo saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmena upajjhāyena. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ upasampādeyya itthannāmena upajjhāyena. Esā ñatti.

72. “대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 여기 아무개는 존자 아무개를 은사로 하여 구족계를 받고자 합니다. 아무개는 승가에 은사 아무개와 함께 구족계를 요청합니다. 만약 승가의 시기가 적절하다면, 승가는 아무개에게 은사 아무개와 함께 구족계를 주어야 합니다. 이것이 제안(백)입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Itthannāmo saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmena upajjhāyena. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

“대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 여기 아무개는 존자 아무개를 은사로 하여 구족계를 받고자 합니다. 아무개는 승가에 은사 아무개와 함께 구족계를 요청합니다. 승가는 아무개에게 은사 아무개와 함께 구족계를 줍니다. 아무개에게 은사 아무개와 함께 구족계를 주는 것에 동의하시는 존자께서는 침묵해 주시고, 동의하지 않는 존자께서는 말씀해 주십시오.”

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

“두 번째로 이 일을 말합니다. … (내용 생략) … 세 번째로 이 일을 말합니다. … (내용 생략) …”},{

‘‘Upasampanno saṅghena itthannāmo itthannāmena upajjhāyena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“상가는 아무개(지망자)를 아무개 은사에 의해 구족계(비구)를 받게 하였습니다. 상가에게 찬성(기쁨)이 되므로 침묵합니다. 이와 같이 침묵함으로써 이 찬성함을 기억합니다.”라고 (알려야 한다).

73. Tena kho pana samayena rājagahe paṇītānaṃ bhattānaṃ bhattapaṭipāṭi aṭṭhitā hoti. Atha kho aññatarassa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Yaṃnūnāhaṃ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyya’’nti. Atha kho so brāhmaṇo bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Taṃ bhikkhū pabbājesuṃ upasampādesuṃ. Tasmiṃ pabbajite bhattapaṭipāṭi khīyittha. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘ehi dāni, āvuso, piṇḍāya carissāmā’’ti. So evamāha – ‘‘nāhaṃ, āvuso, etaṃkāraṇā pabbajito piṇḍāya carissāmīti. Sace me dassatha bhuñjissāmi[Pg.73], no ce me dassatha vibbhamissāmī’’ti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, āvuso, udarassa kāraṇā pabbajito’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – kathañhi nāma bhikkhu evaṃ svākkhāte dhammavinaye udarassa kāraṇā pabbajissatīti. Te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, udarassa kāraṇā pabbajitoti? Saccaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… ‘‘kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, evaṃ svākkhāte dhammavinaye udarassa kāraṇā pabbajissasi. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya’’…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, upasampādentena cattāro nissaye ācikkhituṃ – piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṃ ussāho karaṇīyo; atirekalābho – saṅghabhattaṃ, uddesabhattaṃ, nimantanaṃ, salākabhattaṃ, pakkhikaṃ, uposathikaṃ, pāṭipadikaṃ. Paṃsukūlacīvaraṃ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṃ ussāho karaṇīyo; atirekalābho – khomaṃ, kappāsikaṃ, koseyyaṃ, kambalaṃ, sāṇaṃ, bhaṅgaṃ. Rukkhamūlasenāsanaṃ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṃ ussāho karaṇīyo; atirekalābho – vihāro, aḍḍhayogo, pāsādo, hammiyaṃ, guhā. Pūtimuttabhesajjaṃ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṃ ussāho karaṇīyo; atirekalābho – sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇita’’nti.

73. 그 무렵 라자가하에서는 맛있는 공양의 순번이 끊이지 않았습니다. 그러자 어떤 브라만에게 이런 생각이 들었습니다. '석가족의 아들들인 이 사문들은 안락한 성품을 지녔고 안락하게 행하며, 좋은 음식을 먹고 바람이 들지 않는 거처에서 잠을 자는구나. 나도 석가족의 아들들인 사문들 사이에서 출가하면 참 좋겠구나.' 그래서 그 브라만은 비구들에게 가서 출가를 요청했습니다. 비구들은 그를 출가시키고 구족계도 주었습니다. 그가 구족계를 받은 후에 공양의 순번이 끝났습니다. 비구들이 그에게 '도반이여, 이제 오십시오. 탁발을 하러 갑시다'라고 말했습니다. 그는 이렇게 말했습니다. '도반들이여, 나는 탁발을 하러 가기 위해 출가한 것이 아닙니다. 내게 공양을 주면 먹을 것이고, 주지 않으면 속세로 돌아가겠습니다.' '도반이여, 그대는 단지 배를 채우기 위해 출가했단 말이오?' '그렇습니다, 도반들이여.' 욕심이 적은 비구들이... (중략) ...그들은 '어떻게 비구가 이토록 잘 설해진 법과 율에서 오직 배를 채우기 위해 출가할 수 있는가'라며 비난하고 비난하고 소문을 퍼뜨렸습니다. 비구들은 이 사실을 세존께 알렸습니다. (중략) '비구여, 그대가 배를 채우기 위해 출가했다는 것이 사실인가?' '사실입니다, 세존이시여.' 부처님 세존께서는 꾸짖으셨습니다. (중략) '어리석은 자여, 어찌하여 그대는 이토록 잘 설해진 법과 율에서 배를 채우기 위해 출가하였는가? 어리석은 자여, 그것은 믿음이 없는 자들에게 믿음을 주지 못하고, 이미 믿음이 있는 자들에게는 그 믿음을 증장시키지 못한다.' (중략) 꾸짖으신 후 법문을 하시고 비구들에게 이르셨습니다. '비구들아, 구족계를 주는 비구는 네 가지 의지처(nissaya)를 알려주도록 허용한다. 출가는 걸식으로 얻은 음식을 의지하여 하는 것이니, 그대는 목숨이 다할 때까지 그에 노력해야 한다. 그 이상의 이득으로는 승가 공양, 특정 비구를 위한 공양, 초대 공양, 추첨 공양, 보름 공양, 포살일 공양, 매달 초하루 공양이 허용된다. 출가는 분소의(rags)를 의지하여 하는 것이니, 그대는 목숨이 다할 때까지 그에 노력해야 한다. 그 이상의 이득으로는 삼베옷, 면직물, 비단옷, 모직물, 삼옷, 혼방직물이 허용된다. 출가는 나무 아래의 거처를 의지하여 하는 것이니, 그대는 목숨이 다할 때까지 그에 노력해야 한다. 그 이상의 이득으로는 원림(vihāra), 한쪽 지붕 건물, 기와집, 평지붕 건물, 동굴이 허용된다. 출가는 썩은 오줌으로 만든 약을 의지하여 하는 것이니, 그대는 목숨이 다할 때까지 그에 노력해야 한다. 그 이상의 이득으로는 정제 버터, 신선한 버터, 기름, 꿀, 설탕 시럽이 허용된다.'

Paṇāmitakathā niṭṭhitā.

내쫓는 이야기가 끝났다.

Upajjhāyavattabhāṇavāro niṭṭhito pañcamo.

다섯 번째 은사의 의무에 관한 독송 단락이 끝났다.

Pañcamabhāṇavāro

제5 독송 단락

18. Ācariyavattakathā

18. 스승의 의무에 관한 이야기

74. Tena kho pana samayena aññataro māṇavako bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Tassa bhikkhū paṭikacceva nissaye ācikkhiṃsu. So evamāha – ‘‘sace me, bhante, pabbajite nissaye ācikkheyyātha, abhirameyyāmahaṃ. Na dānāhaṃ, bhante, pabbajissāmi; jegucchā me nissayā [Pg.74] paṭikūlā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, paṭikacceva nissayā ācikkhitabbā. Yo ācikkheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, upasampannasamanantarā nissaye ācikkhitunti.

74. 그 무렵 어떤 젊은이가 비구들에게 가서 출가를 요청했습니다. 비구들은 그가 출가하기 전부터 네 가지 의지처를 알려주었습니다. 그러자 그는 '존자들이여, 만약 제가 출가한 뒤에 의지처를 알려주신다면 기꺼이 머물겠지만, 지금은 출가하지 않겠습니다. 제게 의지처들은 혐오스럽고 불결한 것입니다'라고 말했습니다. 비구들은 이 사실을 세존께 알렸습니다. '비구들아, 출가하기 전에는 의지처를 알려주어서는 안 된다. 알려주는 비구에게는 돌라죄(dukkaṭa)가 있다. 비구들아, 구족계를 준 직후에 의지처를 알려주도록 허용한다.'

Tena kho pana samayena bhikkhū duvaggenapi tivaggenapi gaṇena upasampādenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, ūnadasavaggena gaṇena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dasavaggena vā atirekadasavaggena vā gaṇena upasampādetunti.

그 무렵 비구들이 두 명이나 세 명의 무리로 구족계를 주었습니다. 비구들은 이 사실을 세존께 알렸습니다. '비구들아, 열 명 미만의 무리로 구족계를 주어서는 안 된다. 누구든 구족계를 주는 비구에게는 돌라죄가 있다. 비구들아, 열 명 또는 열 명 이상의 무리로 구족계를 주도록 허용한다.'

75. Tena kho pana samayena bhikkhū ekavassāpi duvassāpi saddhivihārikaṃ upasampādenti. Āyasmāpi upaseno vaṅgantaputto ekavasso saddhivihārikaṃ upasampādesi. So vassaṃvuṭṭho duvasso ekavassaṃ saddhivihārikaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci tvaṃ appakilamathena addhānaṃ āgato’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ, bhagavā. Appakilamathena mayaṃ, bhante, addhānaṃ āgatā’’ti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti, kālaṃ viditvā pucchanti, kālaṃ viditvā na pucchanti; atthasaṃhitaṃ tathāgatā pucchanti; no anatthasaṃhitaṃ. Anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ. Dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti – dhammaṃ vā desessāma, sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāmāti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ etadavoca – ‘‘kativassosi tvaṃ, bhikkhū’’ti? ‘‘Duvassohaṃ, bhagavā’’ti. ‘‘Ayaṃ pana bhikkhu kativasso’’ti? ‘‘Ekavasso, bhagavā’’ti. ‘‘Kiṃ tāyaṃ bhikkhu hotī’’ti? ‘‘Saddhivihāriko me, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, aññehi ovadiyo anusāsiyo aññaṃ ovadituṃ anusāsituṃ maññissasi. Atilahuṃ kho tvaṃ, moghapurisa, bāhullāya āvatto, yadidaṃ gaṇabandhikaṃ. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ [Pg.75] vā bhiyyobhāvāya’’…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, ūnadasavassena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetu’’nti.

75. 그 무렵 1안거 또는 2안거밖에 되지 않은 비구들이 제자를 구족계 시켰습니다. 방간타의 아들 우파세나 존자도 1안거일 때 제자를 구족계 시켰습니다. 그는 안거를 마치고 2안거가 되었을 때, 1안거인 제자를 데리고 세존께서 계신 곳으로 갔습니다. 가서는 세존께 예배드리고 한쪽에 앉았습니다. 찾아온 비구들과 환담을 나누는 것은 부처님 세존들의 관례입니다. 세존께서는 방간타의 아들 우파세나 존자에게 이렇게 말씀하셨습니다. '비구여, 견딜 만한가? 지낼 만한가? 먼 길을 오는데 힘들지는 않았는가?' '견딜 만합니다, 세존이시여. 지낼 만합니다, 세존이시여. 저희는 힘들지 않게 먼 길을 왔습니다.' 여래들은 알면서도 물으시고, 알면서도 묻지 않으시며, 때를 알아 물으시고, 때를 알아 묻지 않으십니다. 여래들은 유익한 것만을 물으시고, 유익하지 않은 것은 묻지 않으십니다. 유익하지 않은 것에 대해서는 여래들께서는 이미 그 뿌리를 끊으셨습니다. 부처님 세존들께서는 두 가지 이유로 비구들에게 되물으시니, 곧 법을 설하시거나 제자들에게 학습계율을 제정하시려는 것입니다. 세존께서 방간타의 아들 우파세나 존자에게 물으셨습니다. '비구여, 그대는 몇 안거인가?' '2안거입니다, 세존이시여.' '그러면 이 비구는 몇 안거인가?' '1안거입니다, 세존이시여.' '이 비구는 그대와 어떤 사이인가?' '저의 공주 제자(saddhivihārika)입니다, 세존이시여.' 부처님 세존께서는 꾸짖으셨습니다. '어리석은 자여, 그것은 적절하지 않고, 수순하지 않으며, 어울리지 않고, 사문의 모습이 아니며, 허용되지 않고, 해서는 안 될 일이다. 어리석은 자여, 어찌하여 그대는 남에게 훈계와 가르침을 받아야 할 처지이면서 남을 훈계하고 가르치려 하는가? 어리석은 자여, 그대는 대중을 거느리는 일, 즉 무리를 짓는 일에 너무나 성급하게 뛰어들었구나. 어리석은 자여, 그것은 믿음이 없는 자들에게 믿음을 주지 못하고, 이미 믿음이 있는 자들에게는 그 믿음을 증장시키지 못한다.' (중략) 꾸짖으신 후 법문을 하시고 비구들에게 이르셨습니다. '비구들아, 10안거가 되지 않은 자는 구족계를 주어서는 안 된다. 누구든 구족계를 주는 비구에게는 돌라죄가 있다. 비구들아, 10안거 또는 10안거 이상인 자가 구족계를 주도록 허용한다.'

76. Tena kho pana samayena bhikkhū – dasavassamhā dasavassamhāti – bālā abyattā upasampādenti. Dissanti upajjhāyā bālā, saddhivihārikā paṇḍitā. Dissanti upajjhāyā abyattā, saddhivihārikā byattā. Dissanti upajjhāyā appassutā, saddhivihārikā bahussutā. Dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavanto. Aññataropi aññatitthiyapubbo upajjhāyena sahadhammikaṃ vuccamāno upajjhāyassa vādaṃ āropetvā taṃyeva titthāyatanaṃ saṅkami. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – kathañhi nāma bhikkhū – dasavassamhā dasavassamhāti – bālā abyattā upasampādessanti. Dissanti upajjhāyā bālā saddhivihārikā paṇḍitā, dissanti upajjhāyā abyattā saddhivihārikā byattā, dissanti upajjhāyā appassutā saddhivihārikā bahussutā, dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavantoti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū – dasavassamhā dasavassamhāti – bālā abyattā upasampādenti. Dissanti upajjhāyā bālā, saddhivihārikā paṇḍitā, dissanti upajjhāyā abyattā saddhivihārikā byattā, dissanti upajjhāyā appassutā, saddhivihārikā bahussutā, dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavanto’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā – dasavassamhā dasavassamhāti – bālā abyattā upasampādessanti. Dissanti upajjhāyā bālā, saddhivihārikā paṇḍitā, dissanti upajjhāyā abyattā saddhivihārikā byattā, dissanti upajjhāyā appassutā, saddhivihārikā bahussutā, dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavanto. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, bālena abyattena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetu’’nti.

76. 그 무렵에 비구들은 '우리는 10년이 되었다, 우리는 10년이 되었다'라며 무지하고 미숙하면서도 구족계를 주었습니다. 이에 무지한 은사와 현명한 공주비구들이 보였고, 미숙한 은사와 숙련된 공주비구들이 보였으며, 배움이 적은 은사와 배움이 많은 공주비구들이 보였고, 지혜가 없는 은사와 지혜가 있는 공주비구들이 보였습니다. 또한 외도 출신이었던 어떤 자는 은사로부터 법다운 훈계를 들으면서도 은사의 설을 비방하고 바로 그 외도의 무리로 돌아갔습니다. 욕심이 적은 비구들이... 그들은 '어찌하여 비구들이 10년이 되었다는 이유만으로 무지하고 미숙하면서 구족계를 주는가? 무지한 은사와 현명한 공주비구가 보이고, 미숙한 은사와 숙련된 공주비구가 보이며, 배움이 적은 은사와 배움이 많은 공주비구가 보이고, 지혜가 없는 은사와 지혜가 있는 공주비구가 보이는구나'라며 허물을 찾고 비난하고 비방했습니다. 비구들이 세존께 이 일을 보고하자, 세존께서는 '비구들아, 참으로 비구들이 10년이 되었다며 무지하고 미숙하면서 구족계를 주느냐? ... 지혜가 없는 은사와 지혜가 있는 공주비구가 보이느냐?'라고 물으셨습니다. 비구들이 '참으로 그러합니다, 세존이시여'라고 대답하자 부처님 세존께서는 비난하셨습니다... '비구들아, 어찌하여 그 어리석은 자들이 10년이 되었다며 무지하고 미숙하면서 구족계를 주느냐? ... 비구들아, 이것은 신심 없는 자들을 믿게 하는 데 도움이 되지 않는다...' 비난하신 뒤 법문을 설하시고 비구들에게 말씀하셨습니다. '비구들아, 무지하고 미숙한 자는 구족계를 주어서는 안 된다. 주는 자는 돌깍따 죄가 된다. 비구들아, 숙련되고 유능하며 10년 또는 10년 이상 된 비구가 구족계를 주는 것을 허용하노라.'

77. Tena [Pg.76] kho pana samayena bhikkhū upajjhāyesu pakkantesupi vibbhantesupi kālaṅkatesupi pakkhasaṅkantesupi anācariyakā anovadiyamānā ananusāsiyamānā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti, manussānaṃ bhuñjamānānaṃ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmenti, uparikhādanīyepi – uparisāyanīyepi – uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmenti; sāmaṃ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti; manussānaṃ bhuñjamānānaṃ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti, uparikhādanīyepi – uparisāyanīyepi – uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti; sāmaṃ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharissanti, seyyathāpi brāhmaṇā brāhmaṇabhojane’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ …pe… atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira, bhikkhave…pe… saccaṃ, bhagavāti…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –

77. 그 무렵에 은사들이 다른 곳으로 떠나거나, 환속하거나, 입적하거나, 혹은 외도의 무리로 가버렸을 때, 비구들은 스승이 없고 훈계와 교계를 받지 못하여 가사를 잘못 입고 잘못 걸치며 위의를 갖추지 못한 채 탁발을 다녔습니다. 그들은 사람들이 식사하고 있을 때 음식 위로 발다루를 내밀고, 간식이나 맛보는 음식 혹은 마시는 물 위로도 발다루를 내밀었습니다. 스스로 국과 밥을 청하여 먹었으며, 식당에서도 큰 소리로 떠들며 지냈습니다. 사람들이 허물을 찾고 비난하고 비방했습니다. '어찌하여 사문 석가자들은 가사를 잘못 입고 잘못 걸치며 위의를 갖추지 못한 채 탁발을 다니는가? 사람들이 식사할 때 음식 위로 발다루를 내밀고... 스스로 국과 밥을 청해 먹으며, 마치 브라만들이 연회장에서 그러는 것처럼 식당에서도 큰 소리로 떠드는가.' 비구들이 사람들의 비방하는 소리를 들었습니다... 비구들이 세존께 이 일을 보고하자, 세존께서 '참으로 그러하냐?' 물으시고 '참으로 그러합니다'라는 답변을 들으신 뒤... 비난하시고 법문을 설하신 후 비구들에게 말씀하셨습니다.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ācariyaṃ. Ācariyo, bhikkhave, antevāsikamhi puttacittaṃ upaṭṭhāpessati, antevāsiko ācariyamhi pitucittaṃ upaṭṭhāpessati. Evaṃ te aññamaññaṃ sagāravā sappatissā sabhāgavuttino viharantā imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjissanti. Anujānāmi, bhikkhave, dasavassaṃ nissāya vatthuṃ, dasavassena nissayaṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, ācariyo gahetabbo. Ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmi; ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmi; ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmī’ti. ‘Sāhūti’ vā ‘lahūti’ vā ‘opāyika’nti vā ‘patirūpa’nti vā ‘pāsādikena sampādehī’ti vā kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, gahito hoti ācariyo; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na gahito hoti ācariyo.

'비구들아, 아짜리야(스승)를 허용한다. 비구들아, 아짜리야는 제자(안떼와시까)에게 아들이라는 마음을 가져야 하고, 제자는 아짜리야에게 아버지라는 마음을 가져야 한다. 이와 같이 서로 공경하고 존중하며 생활 태도를 같이하여 지낼 때, 이 법과 율 안에서 성장하고 번영하고 광대해질 것이다. 비구들아, 10년 된 비구를 의지하여 머물고, 10년 된 비구가 의지처(닛사야)를 주는 것을 허용한다. 비구들아, 아짜리야는 이렇게 정해야 한다. 한쪽 어깨에 가사를 걸치고 발에 절한 뒤, 쪼그려 앉아 합장하고 이렇게 말해야 한다. "존자시여, 저의 아짜리야가 되어 주십시오. 존자님을 의지하여 살겠습니다"라고 세 번 말해야 한다. "좋다"거나 "알았다"거나 "적절하다"거나 "합당하다"거나 "위의를 갖추어 잘 정진하라"는 등의 말을 하거나, 몸으로 알리거나 말로 알리거나 몸과 말로 알리면 아짜리야를 정한 것이 된다. 몸으로도 알리지 않고 말로도 알리지 않고 몸과 말로도 알리지 않으면 아짜리야를 정한 것이 아니다.'

78. ‘‘Antevāsikena[Pg.77], bhikkhave, ācariyamhi sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā –

78. '비구들아, 안떼와시까(제자)는 아짜리야(스승)에 대해 바르게 행해야 한다. 그 바른 행실은 이러하다.'

‘‘Kālasseva uṭṭhāya upāhanaṃ omuñcitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dantakaṭṭhaṃ dātabbaṃ, mukhodakaṃ dātabbaṃ, āsanaṃ paññapetabbaṃ. Sace yāgu hoti, bhājanaṃ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṃ pītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṃ. Ācariyamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo.

'일찍 일어나 신발을 벗고 한쪽 어깨에 가사를 걸친 뒤 치목(양치도구)을 드려야 하고, 세숫물을 드려야 하며, 자리를 마련해야 한다. 만약 죽(yāgu)이 있으면 그릇을 씻어 죽을 바쳐야 한다. 죽을 마신 후에는 물을 드리고 그릇을 받아 낮게 들고 잘 헹구어 부딪히지 않게 씻어서 보관해야 한다. 아짜리야가 일어나면 자리를 치워야 한다. 만약 그 자리가 지저분하면 청소해야 한다.'

‘‘Sace ācariyo gāmaṃ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṃ dātabbaṃ, paṭinivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ, kāyabandhanaṃ dātabbaṃ, saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Sace ācariyo pacchāsamaṇaṃ ākaṅkhati, timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā ācariyassa pacchāsamaṇena hotabbaṃ. Nātidūre gantabbaṃ, nāccāsanne gantabbaṃ, pattapariyāpannaṃ paṭiggahetabbaṃ. Na ācariyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā. Ācariyo āpattisāmantā bhaṇamāno nivāretabbo.

만약 스승이 마을에 들어가고자 한다면, (제자는) 마을용 하의를 드려야 하고, 사찰용 하의를 받아야 한다. 허리띠를 드려야 하고, 가사를 겹쳐서 드려야 하며, 발바루를 씻어 물과 함께 드려야 한다. 만약 스승이 뒤를 따르는 시종 비구를 원한다면, (제자는) 삼륜(배꼽과 무릎)을 가리며 단정하게 하의를 입고, 허리띠를 매고, 가사를 겹쳐서 걸치고, 단추를 채우고, 발바루를 씻어 들고서 스승의 시종 비구가 되어야 한다. 너무 멀리 떨어져서 가서도 안 되고, 너무 가까이 붙어서 가서도 안 된다. 발바루에 담긴 것을 건네받아야 한다. 스승이 말씀하실 때 중간에 말을 가로막아서는 안 된다. 스승이 계율에 저촉되는 말을 하려고 하면 만류해야 한다.

‘‘Nivattantena paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbaṃ, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ, paṭinivāsanaṃ dātabbaṃ, nivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ. Sace cīvaraṃ sinnaṃ hoti, muhuttaṃ uṇhe otāpetabbaṃ, na ca uṇhe cīvaraṃ nidahitabbaṃ. Cīvaraṃ saṅgharitabbaṃ. Cīvaraṃ saṅgharantena caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvā cīvaraṃ saṅgharitabbaṃ – mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṃ kātabbaṃ.

(마을에서) 돌아올 때는 먼저 도착하여 자리를 마련해야 한다. 발 씻는 물, 발 받침대, 발을 닦는 조각을 가까이 두어야 한다. 마중 나가서 발바루와 가사를 받아야 한다. 사찰용 하의를 드리고, 마을용 하의를 받아야 한다. 만약 가사가 땀에 젖었다면 잠시 햇볕에 말려야 하지만, 햇볕에 가사를 오래 두어서는 안 된다. 가사를 접어서 보관해야 한다. 가사를 접을 때는 ‘중간에 접힌 자국이 생기지 않게 하리라’고 마음먹고, 네 손가락 너비만큼 끝을 띄워서 가사를 접어야 한다. 가사 접힌 사이에 허리띠를 두어야 한다.

‘‘Sace piṇḍapāto hoti, ācariyo ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṃ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Ācariyo pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṃ datvā pattaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā vodakaṃ katvā muhuttaṃ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto [Pg.78] nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Ācariyamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmetabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo.

만약 공양물이 있고 스승이 드시고자 한다면, 물을 드리고 공양물을 올려야 한다. 스승에게 마실 물이 필요한지 여쭈어야 한다. 식사를 마친 스승에게 물을 드리고 발바루를 받아, 낮은 자세로 정성껏 바닥에 긁히지 않게 씻고, 물기를 없앤 뒤 잠시 햇볕에 말려야 한다. 하지만 발바루를 햇볕에 오래 두어서는 안 된다. 발바루와 가사를 보관해야 한다. 발바루를 보관할 때는 한 손으로 발바루를 잡고, 다른 한 손으로 침대 밑이나 의자 밑을 더듬어 확인한 뒤에 두어야 한다. 깔개가 없는 맨바닥에 발바루를 두어서는 안 된다. 가사를 보관할 때는 한 손으로 가사를 잡고, 다른 한 손으로 가사 대나 가사 줄을 닦은 뒤, 저쪽은 끝이 가고 이쪽은 말린 부분이 오게 하여 가사를 걸어두어야 한다. 스승이 자리에서 일어나면 자리를 치워야 하며, 발 씻는 물, 발 받침대, 발 닦는 조각을 정리해야 한다. 만약 그곳이 지저분하면 비로 쓸어야 한다.

‘‘Sace ācariyo nahāyitukāmo hoti, nahānaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace sītena attho hoti, sītaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṃ paṭiyādetabbaṃ.

만약 스승이 목욕하고자 한다면 목욕물을 준비해야 한다. 찬물이 필요하면 찬물을 준비하고, 더운물이 필요하면 더운물을 준비해야 한다.

‘‘Sace ācariyo jantāgharaṃ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṃ sannetabbaṃ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṃ ādāya ācariyassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā jantāgharapīṭhaṃ datvā cīvaraṃ paṭiggahetvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, cuṇṇaṃ dātabbaṃ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṃ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare ācariyassa parikammaṃ kātabbaṃ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṃ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṃ.

만약 스승이 온실(짠따가라)에 들어가고자 한다면, 목욕 가루를 반죽하고 진흙을 물에 적셔두어야 한다. 온실용 의자를 가지고 스승의 뒤를 따라가서 의자를 드리고, 가사를 받아 적당한 곳에 두어야 한다. 목욕 가루를 드리고 진흙을 드려야 한다. 가능하다면 온실에 함께 들어가야 한다. 온실에 들어갈 때는 진흙으로 얼굴을 바르고 앞뒤를 가린 채 들어가야 한다. 장로 비구들을 밀치고 앉아서는 안 된다. 신참 비구들이 자리에 앉는 것을 막아서도 안 된다. 온실에서 스승의 시중을 들어야 한다. 온실에서 나올 때는 온실용 의자를 가지고 앞뒤를 가린 채 나와야 한다.

‘‘Udakepi ācariyassa parikammaṃ kātabbaṃ. Nahātena paṭhamataraṃ uttaritvā attano gattaṃ vodakaṃ katvā nivāsetvā ācariyassa gattato udakaṃ pamajjitabbaṃ, nivāsanaṃ dātabbaṃ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṃ ādāya paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Ācariyo pānīyena pucchitabbo. Sace uddisāpetukāmo hoti, uddisāpetabbo. Sace paripucchitukāmo hoti, paripucchitabbo.

물속에서도 스승의 시중을 들어야 한다. 목욕을 마친 뒤에는 스승보다 먼저 물에서 올라와 자기 몸의 물기를 닦고 옷을 입은 뒤, 스승의 몸에 있는 물기를 닦아드려야 한다. 하의를 드리고 가사를 드려야 한다. 온실용 의자를 가지고 먼저 돌아와 자리를 마련하고, 발 씻는 물, 발 받침대, 발 닦는 조각을 가까이 두어야 한다. 스승에게 마실 물을 여쭈어야 한다. 만약 스승이 경전을 암송해주기를 원하면 암송을 들어야 하고, 질문을 통해 배우기를 원하면 질문에 답해야(혹은 질문을 드려야) 한다.

‘‘Yasmiṃ vihāre ācariyo viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ pattacīvaraṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; nisīdanapaccattharaṇaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; bhisibibbohanaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; mañco nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo; pīṭhaṃ nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena [Pg.79] kavāṭapiṭṭhaṃ, nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbā; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; bhūmattharaṇaṃ yathāpaññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Sace vihāre santānakaṃ hoti, ullokā paṭhamaṃ ohāretabbaṃ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā – mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṃ vicinitvā ekamantaṃ chaḍḍetabbaṃ.

스승이 머무는 거처가 만약 지저분하면, 가능하다면 청소해야 한다. 거처를 청소할 때는 먼저 발바루와 가사를 내어 적당한 곳에 두어야 한다. 앉개와 침상 깔개를 내어 적당한 곳에 두어야 한다. 매트리스와 베개를 내어 적당한 곳에 두어야 한다. 침대를 낮게 들어 정성껏 바닥에 긁히지 않게, 문틀에 부딪히지 않게 내어 적당한 곳에 두어야 한다. 의자를 낮게 들어 정성껏 바닥에 긁히지 않게, 문틀에 부딪히지 않게 내어 적당한 곳에 두어야 한다. 침대 다리들을 내어 적당한 곳에 두어야 한다. 담함을 내어 적당한 곳에 두어야 한다. 등받이 판을 내어 적당한 곳에 두어야 한다. 바닥 깔개를 깔려 있던 위치를 잘 기억하여 내어 적당한 곳에 두어야 한다. 거처에 거미줄이 있으면 천장부터 먼저 걷어내야 한다. 창틀과 구석진 곳들을 닦아야 한다. 만약 붉은 안료로 칠해진 벽에 곰팡이가 피었으면 천을 물에 적셔 짠 뒤 닦아야 한다. 만약 검은색으로 칠해진 바닥에 곰팡이가 피었으면 천을 물에 적셔 짠 뒤 닦아야 한다. 만약 칠해지지 않은 바닥이면 물을 뿌리고 ‘거처에 먼지가 일어나지 않게 하리라’는 마음으로 쓸어야 한다. 쓰레기를 모아서 적당한 곳에 버려야 한다.

‘‘Bhūmattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbo. Pīṭhaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Bhisibibbohanaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Nisīdanapaccattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṃ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṃ. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ.

바닥 깔개를 햇볕에 말리고 청소하고 털어낸 후, 다시 가져와서 원래대로 깔아 두어야 한다. 침상 다리를 햇볕에 말리고 닦은 후, 다시 가져와서 원래 자리에 두어야 한다. 침상을 햇볕에 말리고 청소하고 털어낸 후, 낮게 들어서 바닥에 긁히지 않도록 정성껏, 문틀이나 문짝에 부딪히지 않게 다시 가져와서 원래대로 놓아야 한다. 의자를 햇볕에 말리고 청소하고 털어낸 후, 낮게 들어서 바닥에 긁히지 않도록 정성껏, 문틀이나 문짝에 부딪히지 않게 다시 가져와서 원래대로 놓아야 한다. 방석과 베개를 햇볕에 말리고 청소하고 털어낸 후, 다시 가져와서 원래대로 깔아 두어야 한다. 좌구와 깔개를 햇볕에 말리고 청소하고 털어낸 후, 다시 가져와서 원래대로 깔아 두어야 한다. 가래통을 햇볕에 말리고 닦은 후, 다시 가져와서 원래 있던 자리에 두어야 한다. 등받이 판을 햇볕에 말리고 닦은 후, 다시 가져와서 원래 있던 자리에 두어야 한다. 발우와 가사를 잘 보관해야 한다. 발우를 보관할 때는 한 손으로 발우를 잡고, 다른 한 손으로 침상 밑이나 의자 밑을 더듬어 확인한 후에 발우를 두어야 한다. 깔개 없는 맨땅에 발우를 두어서는 안 된다. 가사를 보관할 때는 한 손으로 가사를 잡고, 다른 한 손으로 옷걸이 막대나 옷걸이 줄을 닦은 뒤, 저쪽에는 끝자락이 가고 이쪽에는 접힌 부분이 오도록 하여 가사를 걸어 두어야 한다.

‘‘Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā[Pg.80]. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṃ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṃ vivaritabbā.

만약 동쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 동쪽 창문을 닫아야 한다. 만약 서쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 서쪽 창문을 닫아야 한다. 만약 북쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 북쪽 창문을 닫아야 한다. 만약 남쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 남쪽 창문을 닫아야 한다. 추운 시기라면 낮에는 창문을 열어 두고 밤에는 닫아야 한다. 더운 시기라면 낮에는 창문을 닫고 밤에는 열어 두어야 한다.

‘‘Sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti, pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṃ na hoti, pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace paribhojanīyaṃ na hoti, paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace ācamanakumbhiyaṃ udakaṃ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

만약 마당이 지저분하면 마당을 쓸어야 한다. 만약 대문 입구가 지저분하면 대문 입구를 쓸어야 한다. 만약 강당이 지저분하면 강당을 쓸어야 한다. 만약 정진하는 방이 지저분하면 그 방을 쓸어야 한다. 만약 변소가 지저분하면 변소를 쓸어야 한다. 만약 마실 물이 없으면 마실 물을 준비해 두어야 한다. 만약 사용하는 물이 없으면 사용하는 물을 준비해 두어야 한다. 만약 세면 용기에 물이 없으면 세면 용기에 물을 채워 넣어야 한다.

‘‘Sace ācariyassa anabhirati uppannā hoti, antevāsikena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyassa kukkuccaṃ uppannaṃ hoti, antevāsikena vinodetabbaṃ, vinodāpetabbaṃ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyassa diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti, antevāsikena vivecetabbaṃ, vivecāpetabbaṃ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyo garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, antevāsikena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho ācariyassa parivāsaṃ dadeyyāti. Sace ācariyo mūlāya paṭikassanāraho hoti, antevāsikena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho ācariyaṃ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace ācariyo mānattāraho hoti, antevāsikena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho ācariyassa mānattaṃ dadeyyāti. Sace ācariyo abbhānāraho hoti, antevāsikena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho ācariyaṃ abbheyyāti. Sace saṅgho ācariyassa kammaṃ kattukāmo hoti, tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, antevāsikena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho ācariyassa kammaṃ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṃ vā panassa hoti saṅghena kammaṃ, tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ [Pg.81] vā ukkhepanīyaṃ vā, antevāsikena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho ācariyo sammā vatteyya, lomaṃ pāteyya, netthāraṃ vatteyya, saṅgho taṃ kammaṃ paṭippassambheyyāti.

만약 스승에게 (수행에 대한) 불만족이 생겼다면 제자는 이를 가라앉혀 주어야 하며, 스스로 할 수 없다면 다른 사람을 통해서라도 가라앉히게 해야 하며, 스승에게 법담을 들려주어야 한다. 만약 스승에게 후회되는 마음이 생겼다면 제자는 이를 떨쳐버리게 해야 하며, 스스로 할 수 없다면 다른 사람을 통해서라도 떨쳐버리게 해야 하며, 스승에게 법담을 들려주어야 한다. 만약 스승에게 잘못된 견해가 생겼다면 제자는 이를 바로잡아 주어야 하며, 스스로 할 수 없다면 다른 사람을 통해서라도 바로잡게 해야 하며, 스승에게 법담을 들려주어야 한다. 만약 스승이 중대한 죄를 범하여 별주(파리바사)를 살아야 한다면, 제자는 ‘어떻게 하면 승가가 스승님께 별주를 허락하실까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 만약 스승이 근본 회복(물라야 빠띠깟사나)의 처분을 받아야 한다면, 제자는 ‘어떻게 하면 승가가 스승님을 근본으로 회복시켜 주실까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 만약 스승이 마낫따(참회 행법)를 행해야 한다면, 제자는 ‘어떻게 하면 승가가 스승님께 마낫따를 허락하실까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 만약 스승이 출죄(압바나)를 받아야 한다면, 제자는 ‘어떻게 하면 승가가 스승님을 복권시켜 주실까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 만약 승가가 스승에게 힐책(딋자니야), 의지(니얏사), 추방(빱바자니야), 사과(빳띠사라니야), 유기(욱케빳니야) 등의 갈마를 행하려 한다면, 제자는 ‘어떻게 하면 승가가 스승님께 갈마를 행하지 않게 할까, 혹은 어떻게 가벼운 갈마로 바꾸게 할까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 혹은 승가가 스승에게 힐책, 의지, 추방, 사과, 유기 등의 갈마를 이미 행하였다면, 제자는 ‘어떻게 하면 스승님께서 바르게 행하시고, 아만을 꺾고, (죄에서) 벗어나는 행을 닦으시어 승가가 그 갈마를 멈추게 할까’ 하고 노력을 기울여야 한다.

‘‘Sace ācariyassa cīvaraṃ dhovitabbaṃ hoti, antevāsikena dhovitabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho ācariyassa cīvaraṃ dhoviyethāti. Sace ācariyassa cīvaraṃ kātabbaṃ hoti, antevāsikena kātabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho ācariyassa cīvaraṃ kariyethāti. Sace ācariyassa rajanaṃ pacitabbaṃ hoti, antevāsikena pacitabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho ācariyassa rajanaṃ paciyethāti. Sace ācariyassa cīvaraṃ rajitabbaṃ hoti, antevāsikena rajitabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho ācariyassa cīvaraṃ rajiyethāti. Cīvaraṃ rajantena sādhukaṃ samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajitabbaṃ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṃ.

만약 스승의 가사를 세탁해야 한다면 제자가 직접 세탁해야 하며, 혹은 ‘어떻게 하면 스승님의 가사를 세탁할 수 있을까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 만약 스승의 가사를 만들어야 한다면 제자가 직접 만들어야 하며, 혹은 ‘어떻게 하면 스승님의 가사를 만들 수 있을까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 만약 스승을 위해 염료를 끓여야 한다면 제자가 직접 끓여야 하며, 혹은 ‘어떻게 하면 스승님을 위한 염료를 끓일 수 있을까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 만약 스승의 가사를 염색해야 한다면 제자가 직접 염색해야 하며, 혹은 ‘어떻게 하면 스승님의 가사를 염색할 수 있을까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 가사를 염색할 때는 정성껏 앞뒤로 잘 뒤집어가며 염색해야 하며, 염색 물방울이 완전히 멈추기 전에는 자리를 떠나서는 안 된다.

‘‘Na ācariyaṃ anāpucchā ekaccassa patto dātabbo, na ekaccassa patto paṭiggahetabbo; na ekaccassa cīvaraṃ dātabbaṃ; na ekaccassa cīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ; na ekaccassa parikkhāro dātabbo; na ekaccassa parikkhāro paṭiggahetabbo; na ekaccassa kesā chedetabbā; na ekaccena kesā chedāpetabbā; na ekaccassa parikammaṃ kātabbaṃ; na ekaccena parikammaṃ kārāpetabbaṃ; na ekaccassa veyyāvacco kātabbo; na ekaccena veyyāvacco kārāpetabbo; na ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṃ; na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo; na ekaccassa piṇḍapāto nīharitabbo; na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo. Na ācariyaṃ anāpucchā gāmo pavisitabbo, na susānaṃ gantabbaṃ, na disā pakkamitabbā. Sace ācariyo gilāno hoti, yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabba’’nti.

스승(아짜리야)에게 여쭈지 않고서는 어떤 이에게 발루를 주어서도 안 되고, 어떤 이의 발루를 받아서도 안 된다. 어떤 이에게 가사를 주어서도 안 되고, 어떤 이의 가사를 받아서도 안 된다. 어떤 이에게 필수품(빠릭카라)을 주어서도 안 되고, 어떤 이의 필수품을 받아서도 안 된다. 어떤 이의 머리카락을 깎아주어서도 안 되고, 어떤 이로 하여금 자신의 머리카락을 깎게 해서도 안 된다. 어떤 이에게 몸을 닦아주는 등의 시중을 들어서도 안 되고, 어떤 이로 하여금 자신의 시중을 들게 해서도 안 된다. 어떤 이의 심부름을 해주어서도 안 되고, 어떤 이로 하여금 자신의 심부름을 하게 해서도 안 된다. 어떤 이의 수행승(빳차사마나)이 되어서도 안 되고, 어떤 이를 수행승으로 데려가서도 안 된다. 어떤 이의 공양물을 운반해주어서도 안 되고, 어떤 이로 하여금 자신의 공양물을 운반하게 해서도 안 된다. 스승에게 여쭈지 않고 마을에 들어가서는 안 되고, 묘지에 가서도 안 되며, 다른 지방으로 떠나가서도 안 된다. 만일 스승이 병이 들면 목숨이 다할 때까지 봉양해야 하며, 그가 병에서 회복될 때까지 기다려야 한다.

Ācariyavattaṃ niṭṭhitaṃ.

스승에 대한 의무(아짜리야왓따)가 끝났다.

19. Antevāsikavattakathā

19. 제자(안떼와시까)에 대한 의무에 관한 이야기

79. ‘‘Ācariyena, bhikkhave, antevāsikamhi sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā –

79. 비구들이여, 스승은 제자에게 바르게 행해야 한다. 이것이 그 바른 행실이다.

‘‘Ācariyena[Pg.82], bhikkhave, antevāsiko saṅgahetabbo anuggahetabbo uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. Sace ācariyassa patto hoti, antevāsikassa patto na hoti, ācariyena antevāsikassa patto dātabbo, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho antevāsikassa patto uppajjiyethāti. Sace ācariyassa cīvaraṃ hoti, antevāsikassa cīvaraṃ na hoti, ācariyena antevāsikassa cīvaraṃ dātabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṃ uppajjiyethāti. Sace ācariyassa parikkhāro hoti, antevāsikassa parikkhāro na hoti, ācariyena antevāsikassa parikkhāro dātabbo, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho antevāsikassa parikkhāro uppajjiyethāti.

비구들이여, 스승은 독송(웃데사), 문답(빠리뿟차), 훈계(오와다), 교계(아누사사니)로써 제자를 거두어주고 보살펴야 한다. 만일 스승에게 발루가 있고 제자에게 발루가 없다면, 스승은 제자에게 발루를 주어야 하며, '어떻게 하면 제자에게 발루가 생기게 할까'라고 노력해야 한다. 만일 스승에게 가사가 있고 제자에게 가사가 없다면, 스승은 제자에게 가사를 주어야 하며, '어떻게 하면 제자에게 가사가 생기게 할까'라고 노력해야 한다. 만일 스승에게 필수품이 있고 제자에게 필수품이 없다면, 스승은 제자에게 필수품을 주어야 하며, '어떻게 하면 제자에게 필수품이 생기게 할까'라고 노력해야 한다.

‘‘Sace antevāsiko gilāno hoti, kālasseva uṭṭhāya dantakaṭṭhaṃ dātabbaṃ, mukhodakaṃ dātabbaṃ, āsanaṃ paññapetabbaṃ. Sace yāgu hoti, bhājanaṃ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṃ pītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṃ. Antevāsikamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo.

만일 제자가 병이 들면, 일찍 일어나 양치 도구(단따깟타)를 주고 세숫물을 주며 자리를 마련해야 한다. 만일 죽(야구)이 있으면, 그릇을 씻어 죽을 바쳐야 한다. 죽을 마신 뒤에는 물을 주고 그릇을 받아 낮추어 쥐고 땅에 부딪히지 않게 잘 씻어서 보관해야 한다. 제자가 자리에서 일어나면 자리를 치워야 한다. 만일 그곳이 더러우면 그곳을 쓸어야 한다.

‘‘Sace antevāsiko gāmaṃ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṃ dātabbaṃ, paṭinivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ, kāyabandhanaṃ dātabbaṃ, saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo.

만일 제자가 마을에 들어가고자 하면, 마을용 하의(니와사나)를 주고 절용 하의를 받아야 하며, 허리띠(까야반다나)를 주어야 한다. 가사(상가띠)를 겹쳐서 주어야 하고, 발루를 씻어 물과 함께 주어야 한다.

‘‘Ettāvatā nivattissatīti āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbaṃ, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ, paṭinivāsanaṃ dātabbaṃ, nivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ. Sace cīvaraṃ sinnaṃ hoti, muhuttaṃ uṇhe otāpetabbaṃ, na ca uṇhe cīvaraṃ nidahitabbaṃ. Cīvaraṃ saṅgharitabbaṃ. Cīvaraṃ saṅgharantena caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvā cīvaraṃ saṅgharitabbaṃ – mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṃ kātabbaṃ.

'이때쯤 돌아오겠지'라고 생각하며 자리를 마련하고, 발 씻을 물, 발 받침대, 발 닦는 수건을 곁에 두어야 한다. 마중 나가서 발루와 가사를 받아야 한다. 절용 하의를 주고 마을용 하의를 받아야 한다. 만일 가사가 땀에 젖었으면 잠시 햇볕에 말려야 하되, 햇볕에 가사를 오래 두어서는 안 된다. 가사를 접어야 한다. 가사를 접을 때는 귀퉁이를 네 손가락 정도 띄워서 '한가운데에 접힌 자국이 생기지 않게' 접어야 한다. 가사 접힌 사이에 허리띠를 두어야 한다.

‘‘Sace piṇḍapāto hoti, antevāsiko ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṃ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Antevāsiko pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṃ datvā pattaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā vodakaṃ katvā muhuttaṃ uṇhe [Pg.83] otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Antevāsikamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmetabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo.

만일 탁발 음식(삔다빠따)이 있고 제자가 먹고자 하면, 물을 주고 음식을 바쳐야 한다. 제자에게 마실 물이 필요한지 물어보아야 한다. 식사를 마친 뒤에는 물을 주고 발루를 받아 낮추어 쥐고 땅에 부딪히지 않게 잘 씻어 물기를 없앤 뒤 잠시 햇볕에 말려야 하되, 햇볕에 발루를 오래 두어서는 안 된다. 발루와 가사를 보관해야 한다. 발루를 보관할 때는 한 손으로 발루를 잡고 한 손으로 침상 아래나 의자 아래를 더듬어 확인한 뒤 발루를 놓아야 한다. 깔개 없는 맨땅에 발루를 놓아서는 안 된다. 가사를 보관할 때는 한 손으로 가사를 잡고 한 손으로 가사 걸이나 가사 줄을 닦은 뒤, 저쪽은 끝이 오게 하고 이쪽은 접힌 부분이 오게 하여 가사를 걸어두어야 한다. 제자가 자리에서 일어나면 자리를 치워야 하고, 발 씻을 물, 발 받침대, 발 닦는 수건을 치워야 한다. 만일 그곳이 더러우면 그곳을 쓸어야 한다.

‘‘Sace antevāsiko nahāyitukāmo hoti, nahānaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace sītena attho hoti, sītaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṃ paṭiyādetabbaṃ.

만일 제자가 목욕하고자 하면 목욕물을 준비해야 한다. 찬물을 원하면 찬물을 준비하고, 더운물을 원하면 더운물을 준비해야 한다.

‘‘Sace antevāsiko jantāgharaṃ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṃ sannetabbaṃ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṃ ādāya gantvā jantāgharapīṭhaṃ datvā cīvaraṃ paṭiggahetvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, cuṇṇaṃ dātabbaṃ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na ca there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṃ, na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare antevāsikassa parikammaṃ kātabbaṃ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṃ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṃ.

만일 제자가 증기 목욕실(잔따가라)에 들어가고자 하면, 세척 가루를 반죽하고 진흙을 적셔두어야 한다. 목욕실용 의자를 가지고 가서 의자를 주고 가사를 받아 한쪽에 두어야 한다. 세척 가루를 주고 진흙을 주어야 한다. 할 수 있다면 목욕실에 들어가야 한다. 목욕실에 들어갈 때는 진흙으로 얼굴을 바르고 앞뒤를 가린 뒤 들어가야 한다. 장로 비구들을 밀치고 앉아서는 안 되며, 신참 비구들이 자리에 앉는 것을 방해해서도 안 된다. 목욕실에서 제자에게 시중드는 등의 모든 일을 해주어야 한다. 목욕실에서 나올 때는 의자를 가지고 앞뒤를 가린 뒤 나와야 한다.

‘‘Udakepi antevāsikassa parikammaṃ kātabbaṃ. Nahātena paṭhamataraṃ uttaritvā attano gattaṃ vodakaṃ katvā nivāsetvā antevāsikassa gattato udakaṃ pamajjitabbaṃ, nivāsanaṃ dātabbaṃ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṃ ādāya paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Antevāsiko pānīyena pucchitabbo.

물에서도 제자에게 시중을 들어야 한다. 목욕을 마친 후 먼저 물에서 올라와 자신의 몸을 닦고 옷을 입은 뒤, 제자의 몸에서 물기를 닦아주어야 한다. 제자에게 하의를 주고 가사를 주어야 한다. 목욕실 의자를 가지고 먼저 돌아와 자리를 마련하고 발 씻을 물, 발 받침대, 발 닦는 수건을 곁에 두어야 한다. 제자에게 마실 물이 필요한지 물어보아야 한다.

‘‘Yasmiṃ vihāre antevāsiko viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ pattacīvaraṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; nisīdanapaccattharaṇaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; bhisibibbohanaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; [Pg.84] mañco nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo; pīṭhaṃ nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbā; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ; bhūmattharaṇaṃ yathāpaññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Sace vihāre santānakaṃ hoti, ullokā paṭhamaṃ otāretabbaṃ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā – mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṃ vicinitvā ekamantaṃ chaḍḍetabbaṃ.

안테바시카(antevāsika, 제자)가 머무는 거처가 만일 지저분하다면, 그가 할 수 있는 한 청소해야 한다. 거처를 청소할 때에는 먼저 발우와 가사를 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 앉는 깔개와 덮개(nisīdanalpaccattharaṇaṃ)를 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 베개와 방석(bhisibibbohanaṃ)을 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 침대(mañco)는 낮게 들어 바닥에 긁히지 않게 조심하고 문틀에 부딪히지 않게 하여 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 의자(pīṭhaṃ)도 낮게 들어 바닥에 긁히지 않게 조심하고 문틀에 부딪히지 않게 하여 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 침대 다리들도 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 타구(kheḷamallako)도 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 등받이 판(apassenaphalakaṃ)도 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 바닥 깔개는 깔려 있던 위치를 잘 기억하여 꺼내어 한쪽에 두어야 한다. 만일 거처에 거미줄이 있다면 먼저 천장부터 걷어내야 하며, 창틀과 구석진 곳들을 닦아야 한다. 만일 붉은 가루(geruka)로 마감된 벽에 곰팡이가 피었다면 천을 물에 적셔 짠 뒤 닦아야 한다. 만일 검은색으로 마감된 바닥에 곰팡이가 피었다면 천을 물에 적셔 짠 뒤 닦아야 한다. 만일 마감되지 않은 맨바닥이라면, ‘거처가 먼지로 더러워지지 않게 하리라’고 생각하며 물을 뿌린 뒤 쓸어야 한다. 쓰레기는 모아서 한쪽에 버려야 한다.

‘‘Bhūmattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbo. Pīṭhaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṃ, atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Bhisibibbohanaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Nisīdanapaccattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṃ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṃ. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ.

바닥 깔개는 햇볕에 말리고 청소하고 턴 다음, 다시 가져와서 원래 깔려 있던 대로 깔아야 한다. 침대 다리들은 햇볕에 말리고 닦은 다음, 다시 가져와서 원래 장소에 두어야 한다. 침대는 햇볕에 말리고 청소하고 턴 다음, 낮게 들어 바닥에 긁히지 않게 조심하고 문틀에 부딪히지 않게 하여 다시 가져와서 원래대로 놓아야 한다. 의자는 햇볕에 말리고 청소하고 턴 다음, 낮게 들어 바닥에 긁히지 않게 조심하고 문틀에 부딪히지 않게 하여 다시 가져와서 원래대로 놓아야 한다. 베개와 방석은 햇볕에 말리고 청소하고 턴 다음, 다시 가져와서 원래대로 놓아야 한다. 앉는 깔개와 덮개는 햇볕에 말리고 청소하고 턴 다음, 다시 가져와서 원래대로 놓아야 한다. 타구는 햇볕에 말리고 닦은 다음, 다시 가져와서 원래 장소에 두어야 한다. 등받이 판은 햇볕에 말리고 닦은 다음, 다시 가져와서 원래 장소에 두어야 한다. 발우와 가사를 보관해야 한다. 발우를 보관할 때는 한 손으로 발우를 잡고 다른 한 손으로 침대 밑이나 의자 밑을 살펴본 뒤에 발우를 놓아야 한다. 아무것도 깔리지 않은 맨바닥에 발우를 놓아서는 안 된다. 가사를 보관할 때는 한 손으로 가사를 잡고 다른 한 손으로 가사 가로대(cīvaravaṃsa)나 가사 줄을 닦은 다음, 저쪽으로 끝을 두고 이쪽으로 접힌 부분을 두어 가사를 걸어두어야 한다.

‘‘Sace [Pg.85] puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṃ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṃ vivaritabbā.

만일 동쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 동쪽 창문을 닫아야 한다. 만일 서쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 서쪽 창문을 닫아야 한다. 만일 북쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 북쪽 창문을 닫아야 한다. 만일 남쪽에서 먼지를 동반한 바람이 불어오면 남쪽 창문을 닫아야 한다. 만일 추운 계절이라면 낮에는 창문을 열고 밤에는 닫아야 한다. 만일 더운 계절이라면 낮에는 창문을 닫고 밤에는 열어야 한다.

‘‘Sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti, pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṃ na hoti, pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace paribhojanīyaṃ na hoti, paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṃ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

만일 마당이 지저분하면 마당을 쓸어야 한다. 만일 대문(koṭṭhako)이 지저분하면 대문을 쓸어야 한다. 만일 회관(upaṭṭhānasālā)이 지저분하면 회관을 쓸어야 한다. 만일 불을 피우는 방(aggisālā)이 지저분하면 그 방을 쓸어야 한다. 만일 화장실이 지저분하면 화장실을 쓸어야 한다. 만일 마실 물이 없으면 마실 물을 준비해 두어야 한다. 만일 쓸 물이 없으면 쓸 물을 준비해 두어야 한다. 만일 세정용 물항아리에 물이 없으면 세정용 물항아리에 물을 채워 넣어야 한다.

‘‘Sace antevāsikassa anabhirati uppannā hoti, ācariyena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsikassa kukkuccaṃ uppannaṃ hoti, ācariyena vinodetabbaṃ, vinodāpetabbaṃ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsikassa diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti, ācariyena vivecetabbaṃ, vivecāpetabbaṃ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsiko garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, ācariyena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho, antevāsikassa parivāsaṃ dadeyyāti. Sace antevāsiko mūlāya paṭikassanāraho hoti, ācariyena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho antevāsikaṃ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace antevāsiko mānattāraho hoti, ācariyena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho antevāsikassa mānattaṃ dadeyyāti. Sace antevāsiko abbhānāraho hoti, ācariyena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho antevāsikaṃ abbheyyāti. Sace saṅgho antevāsikassa kammaṃ kattukāmo hoti, tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ [Pg.86] vā, ācariyena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho saṅgho antevāsikassa kammaṃ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṃ vā panassa hoti saṅghena kammaṃ, tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, ācariyena ussukkaṃ kātabbaṃ – kinti nu kho antevāsiko sammā vatteyya, lomaṃ pāteyya, netthāraṃ vatteyya, saṅgho taṃ kammaṃ paṭippassambheyyāti.

만일 안테바시카(제자)에게 (수행에 대한) 불만족이 생기면, 아짜리야(스승)는 직접 그를 한적한 곳으로 데려가거나 다른 이를 통해 데려가게 해야 하며, 그에게 법문을 해주어야 한다. 만일 안테바시카에게 후회나 의심(kukkuccaṃ)이 생기면, 아짜리야는 이를 제거해주거나 다른 이를 통해 제거하게 해야 하며, 그에게 법문을 해주어야 한다. 만일 안테바시카에게 그릇된 견해(diṭṭhigataṃ)가 생기면, 아짜리야는 이를 포기하게 하거나 다른 이를 통해 포기하게 해야 하며, 그에게 법문을 해주어야 한다. 만일 안테바시카가 무거운 죄(중죄)를 지어 바리바사(parivāsa, 별거)를 받아야 한다면, 아짜리야는 ‘어떻게 하면 승가가 안테바시카에게 바리바사를 줄 수 있을까’ 하고 노력해야 한다. 만일 안테바시카가 근본으로 되돌리는 처벌(mūlāya paṭikassana)을 받아야 한다면, 아짜리야는 ‘어떻게 하면 승가가 안테바시카를 근본으로 되돌릴 수 있을까’ 하고 노력해야 한다. 만일 안테바시카가 마낫따(mānatta, 자숙)를 받아야 한다면, 아짜리야는 ‘어떻게 하면 승가가 안테바시카에게 마낫따를 줄 수 있을까’ 하고 노력해야 한다. 만일 안테바시카가 압바나(abbhāna, 복권)를 받아야 한다면, 아짜리야는 ‘어떻게 하면 승가가 안테바시카를 복권시킬 수 있을까’ 하고 노력해야 한다. 만일 승가가 안테바시카에게 따짜니야(tajjanīya, 책망), 니야사(niyassa, 의지), 빳바자니야(pabbājanīya, 추방), 빠띠사라니야(paṭisāraṇīya, 사죄), 혹은 우께빠니야(ukkhepanīya, 정지)의 업(kamma, 징계)을 행하려 한다면, 아짜리야는 ‘어떻게 하면 승가가 안테바시카에게 징계를 행하지 않거나 가벼운 징계로 바꾸게 할 수 있을까’ 하고 노력해야 한다. 만일 승가가 이미 그에게 따짜니야, 니야사, 빳바자니야, 빠띠사라니야, 혹은 우께빠니야의 업을 행했다면, 아짜리야는 ‘어떻게 하면 안테바시카가 바르게 행하고, 아만을 꺾고, 출옥의 행(netthāra)을 닦아 승가가 그 징계를 멈추게(paṭippassambheyya) 할 수 있을까’ 하고 노력해야 한다.

‘‘Sace antevāsikassa cīvaraṃ dhovitabbaṃ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṃ – ‘evaṃ dhoveyyāsī’ti, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṃ dhoviyethāti. Sace antevāsikassa cīvaraṃ kātabbaṃ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṃ – ‘evaṃ kareyyāsī’ti, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṃ kariyethāti. Sace antevāsikassa rajanaṃ pacitabbaṃ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṃ – ‘evaṃ paceyyāsī’ti, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho antevāsikassa rajanaṃ paciyethāti. Sace antevāsikassa cīvaraṃ rajitabbaṃ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṃ – ‘evaṃ rajeyyāsī’ti, ussukkaṃ vā kātabbaṃ – kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṃ rajiyethāti. Cīvaraṃ rajantena sādhukaṃ samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajitabbaṃ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṃ. Sace antevāsiko gilāno hoti, yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabba’’nti.

만일 안테바시카(제자)의 가사를 세탁해야 한다면, 스승은 “이렇게 세탁하라”고 가르쳐 주어야 하거나, ‘어떻게 하면 제자의 가사를 세탁할 수 있을까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 만일 안테바시카의 가사를 만들어야 한다면, 스승은 “이렇게 만들라”고 가르쳐 주어야 하거나, ‘어떻게 하면 제자의 가사를 만들 수 있을까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 만일 안테바시카의 염액을 끓여야 한다면, 스승은 “이렇게 끓이라”고 가르쳐 주어야 하거나, ‘어떻게 하면 제자의 염액을 끓일 수 있을까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 만일 안테바시카의 가사를 염색해야 한다면, 스승은 “이렇게 염색하라”고 가르쳐 주어야 하거나, ‘어떻게 하면 제자의 가사를 염색할 수 있을까’ 하고 노력을 기울여야 한다. 가사를 염색할 때는 잘 뒤집어가며 염색해야 하며, 물방울이 다 떨어지기 전에는 자리를 떠나지 말아야 한다. 만일 안테바시카가 병이 들면, 목숨이 다할 때까지 수발을 들어야 하며, 그가 병에서 회복될 때까지 기다려 주어야 한다. 이것이 올바른 실천이다.

Antevāsikavattaṃ niṭṭhitaṃ.

안테바시카에 대한 의무가 끝났다.

Chaṭṭhabhāṇavāro.

제6 낭독분이 끝났다.

20. Paṇāmanā khamāpanā

20. 20. 내쫓음과 용서를 구함

80. Tena kho pana samayena antevāsikā ācariyesu na sammā vattanti…pe… bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… na, bhikkhave, antevāsikena ācariyamhi na sammā vattitabbaṃ. Yo na sammā vatteyya, āpatti dukkaṭassāti. Neva sammā vattanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… anujānāmi, bhikkhave, asammāvattantaṃ paṇāmetuṃ. Evañca pana, bhikkhave, paṇāmetabbo – paṇāmemi tanti vā, māyidha paṭikkamīti [Pg.87] vā, nīhara te pattacīvaranti vā, nāhaṃ tayā upaṭṭhātabboti vā. Kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, paṇāmito hoti antevāsiko; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na paṇāmito hoti antevāsikoti.

80. 그 무렵 안테바시카들은 스승들에게 올바르게 행동하지 않았다. … 세존께 이 일을 아뢰었다. … “비구들이여, 안테바시카가 스승에게 올바르게 행동하지 않아서는 안 된다. 올바르게 행동하지 않는 비구에게는 둑카따 죄가 된다”라고 말씀하셨다. (그럼에도) 여전히 올바르게 행동하지 않았다. 세존께 이 일을 아뢰었다. … “비구들이여, 올바르게 행동하지 않는 안테바시카를 내쫓는 것을 허용한다. 비구들이여, 이와 같이 내쫓아야 한다. ‘너를 내쫓는다’라거나, ‘여기 내 처소에 들어오지 말라’라거나, ‘너의 발루와 가사를 가지고 나가라’라거나, ‘나는 너에게 수발을 받지 않겠다’라고 말해야 한다. 몸으로 알리거나, 말로 알리거나, 몸과 말로 알리면 안테바시카는 내쫓긴 것이 된다. 몸으로 알리지 않거나, 말로 알리지 않거나, 몸과 말로 알리지 않으면 안테바시카는 내쫓긴 것이 아니다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena antevāsikā paṇāmitā na khamāpenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, khamāpetunti. Neva khamāpenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, paṇāmitena na khamāpetabbo. Yo na khamāpeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 내쫓긴 안테바시카들은 용서를 구하지 않았다. 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 용서를 구하는 것을 허용한다”라고 말씀하셨다. (그럼에도) 여전히 용서를 구하지 않았다. 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 내쫓긴 안테바시카가 용서를 구하지 않아서는 안 된다. 용서를 구하지 않는 비구에게는 둑카따 죄가 된다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena ācariyā khamāpiyamānā na khamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, khamitunti. Neva khamanti. Antevāsikā pakkamantipi vibbhamantipi titthiyesupi saṅkamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, khamāpiyamānena na khamitabbaṃ. Yo na khameyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 스승들은 용서를 구함에도 불구하고 용서해 주지 않았다. 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 용서해 주는 것을 허용한다”라고 말씀하셨다. (그럼에도) 여전히 용서해 주지 않았다. 안테바시카들은 다른 곳으로 가버리기도 하고, 환속하기도 하며, 외도에게 가기도 했다. 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 용서를 빌어올 때 스승이 용서해 주지 않아서는 안 된다. 용서해 주지 않는 비구에게는 둑카따 죄가 된다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena ācariyā sammāvattantaṃ paṇāmenti, asammāvattantaṃ na paṇāmenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sammāvattanto paṇāmetabbo. Yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, asammāvattanto na paṇāmetabbo. Yo na paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassa.

그 무렵 스승들은 올바르게 행동하는 제자는 내쫓고, 올바르게 행동하지 않는 제자는 내쫓지 않았다. 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 올바르게 행동하는 제자를 내쫓아서는 안 된다. 내쫓는 비구에게는 둑카따 죄가 된다. 또한 비구들이여, 올바르게 행동하지 않는 제자를 내쫓지 않아서도 안 된다. 내쫓지 않는 비구에게는 둑카따 죄가 된다”라고 말씀하셨다.

81. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato antevāsiko paṇāmetabbo. Ācariyamhi nādhimattaṃ pemaṃ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato antevāsiko paṇāmetabbo.

81. “비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 안테바시카는 내쫓아야 한다. 스승에 대해 지극한 애정이 없고, 지극한 신뢰가 없으며, 지극한 부끄러움이 없고, 지극한 존경심이 없으며, 지극한 자애의 마음이 없는 것이다. 비구들이여, 이와 같은 다섯 가지 요건을 갖춘 안테바시카는 내쫓아야 한다.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato antevāsiko na paṇāmetabbo. Ācariyamhi adhimattaṃ pemaṃ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato antevāsiko na paṇāmetabbo.

비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 안테바시카는 내쫓아서는 안 된다. 스승에 대해 지극한 애정이 있고, 지극한 신뢰가 있으며, 지극한 부끄러움이 있고, 지극한 존경심이 있으며, 지극한 자애의 마음이 있는 것이다. 비구들이여, 이와 같은 다섯 가지 요건을 갖춘 안테바시카는 내쫓아서는 안 된다.

‘‘Pañcahi[Pg.88], bhikkhave, aṅgehi samannāgato antevāsiko alaṃ paṇāmetuṃ. Ācariyamhi nādhimattaṃ pemaṃ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato antevāsiko alaṃ paṇāmetuṃ.

비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 안테바시카는 내쫓기에 마땅하다. 스승에 대해 지극한 애정이 없고, 지극한 신뢰가 없으며, 지극한 부끄러움이 없고, 지극한 존경심이 없으며, 지극한 자애의 마음이 없는 것이다. 비구들이여, 이와 같은 다섯 가지 요건을 갖춘 안테바시카는 내쫓기에 마땅하다.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato antevāsiko nālaṃ paṇāmetuṃ. Ācariyamhi adhimattaṃ pemaṃ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato antevāsiko nālaṃ paṇāmetuṃ.

비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 안테바시카는 내쫓기에 마땅하지 않다. 스승에 대해 지극한 애정이 있고, 지극한 신뢰가 있으며, 지극한 부끄러움이 있고, 지극한 존경심이 있으며, 지극한 자애의 마음이 있는 것이다. 비구들이여, 이와 같은 다섯 가지 요건을 갖춘 안테바시카는 내쫓기에 마땅하지 않다.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ antevāsikaṃ appaṇāmento ācariyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Ācariyamhi nādhimattaṃ pemaṃ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ antevāsikaṃ appaṇāmento ācariyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti.

비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 안테바시카를 내쫓지 않는 스승은 허물이 있고, 내쫓는 스승은 허물이 없다. 스승에 대해 지극한 애정이 없고, 지극한 신뢰가 없으며, 지극한 부끄러움이 없고, 지극한 존경심이 없으며, 지극한 자애의 마음이 없는 것이다. 비구들이여, 이와 같은 다섯 가지 요건을 갖춘 안테바시카를 내쫓지 않는 스승은 허물이 있고, 내쫓는 스승은 허물이 없다.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ antevāsikaṃ paṇāmento ācariyo sātisāro hoti, appaṇāmento anatisāro hoti. Ācariyamhi adhimattaṃ pemaṃ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ antevāsikaṃ paṇāmento ācariyo sātisāro hoti, appaṇāmento anatisāro hotī’’ti.

비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 안테바시카를 내쫓는 스승은 허물이 있고, 내쫓지 않는 스승은 허물이 없다. 스승에 대해 지극한 애정이 있고, 지극한 신뢰가 있으며, 지극한 부끄러움이 있고, 지극한 존경심이 있으며, 지극한 자애의 마음이 있는 것이다. 비구들이여, 이와 같은 다섯 가지 요건을 갖춘 안테바시카를 내쫓는 스승은 허물이 있고, 내쫓지 않는 스승은 허물이 없다”라고 말씀하셨다.

Paṇāmanā khamāpanā niṭṭhitā.

내쫓음과 용서를 구함이 끝났다.

21. Bālaabyattavatthu

21. 21. 어리석고 미숙한 자에 대한 이야기

82. Tena kho pana samayena bhikkhū, dasavassamhā dasavassamhāti, bālā abyattā nissayaṃ denti. Dissanti ācariyā bālā, antevāsikā paṇḍitā[Pg.89]. Dissanti ācariyā abyattā, antevāsikā byattā. Dissanti ācariyā appassutā, antevāsikā bahussutā. Dissanti ācariyā duppaññā, antevāsikā paññavanto. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhū, dasavassamhā dasavassamhāti, bālā abyattā nissayaṃ dassanti. Dissanti ācariyā bālā antevāsikā paṇḍitā, dissanti ācariyā abyattā antevāsikā byattā, dissanti ācariyā appassutā antevāsikā bahussutā, dissanti ācariyā duppaññā antevāsikā paññavanto’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū, dasavassamhā dasavassamhāti, bālā abyattā nissayaṃ denti…pe… saccaṃ, bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, bālena abyattena nissayo dātabbo. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā nissayaṃ dātu’’nti.

82. 그 무렵에 비구들은 '우리는 10법납이 되었다, 우리는 10법납이 되었다'고 말하면서, 어리석고 (율의 계목을) 알지 못하며 미숙한 상태로 니사야(의지)를 주었다. 어리석은 스승과 현명한 제자가 보였고, 미숙한 스승과 능숙한 제자가 보였으며, 배움이 적은 스승과 배움이 많은 제자가 보였고, 지혜가 없는 스승과 지혜가 있는 제자가 보였다. 욕심이 적은 비구들이... '어찌하여 비구들이 10법납이 되었다고 하면서 어리석고 미숙한 채로 니사야를 주는가? 어리석은 스승과 현명한 제자가 보이고, 미숙한 스승과 능숙한 제자가 보이며, 배움이 적은 스승과 배움이 많은 제자가 보이고, 지혜가 없는 스승과 지혜가 있는 제자가 보이는구나'라며 비난하고 투덜대며 소문을 퍼뜨렸다. 이에 비구들이 세존께 이 사실을 알렸다... '비구들아, 비구들이 10법납이 되었다며 어리석고 미숙한 채로 니사야를 준다는 것이 사실이냐?' ... '사실입니다, 세존이시여.' 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다... 꾸짖으신 뒤에... 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. '비구들아, 어리석고 미숙한 자는 니사야를 주어서는 안 된다. 니사야를 주는 자에게는 덕가라(dukkaṭa) 죄의 범계가 된다. 비구들아, 능숙하고 유능한 10법납 또는 10법납이 넘은 비구가 니사야를 주도록 허용한다.'

Bālaabyattavatthu niṭṭhitaṃ.

어리석고 미숙한 자에 대한 이야기가 끝났다.

22. Nissayapaṭippassaddhikathā

22. 22. 니사야의 그침(해소)에 관한 법문

83. Tena kho pana samayena bhikkhū ācariyupajjhāyesu pakkantesupi vibbhantesupi kālaṅkatesupi pakkhasaṅkantesupi nissayapaṭippassaddhiyo na jānanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

83. 그 무렵 비구들은 스승이나 은사(아사리나 우빳자야)가 다른 곳으로 떠났을 때, 환속했을 때, 입적했을 때, 다른 종파로 옮겨갔을 때 니사야가 그치는 것에 대해 알지 못했다. 비구들이 세존께 이 사실을 알렸다.

‘‘Pañcimā, bhikkhave, nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā – upajjhāyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālaṅkato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī. Imā kho, bhikkhave, pañca nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā.

비구들아, 은사(우빳자야)와 관련하여 니사야가 그치는 것에는 이 다섯 가지가 있다. 은사가 떠나갔거나, 환속했거나, 입적했거나, 다른 종파로 옮겨갔을 때이며, 다섯 번째는 (물러나라는) 명령을 받았을 때이다. 비구들아, 이것들이 은사와 관련하여 니사야가 그치는 다섯 가지이다.

‘‘Chayimā, bhikkhave, nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā – ācariyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālaṅkato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī, upajjhāyena vā samodhānagato hoti. Imā kho, bhikkhave, cha nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā’’.

비구들아, 스승(아사리)과 관련하여 니사야가 그치는 것에는 이 여섯 가지가 있다. 스승이 떠나갔거나, 환속했거나, 입적했거나, 다른 종파로 옮겨갔을 때이며, 다섯 번째는 (물러나라는) 명령을 받았을 때이고, (여섯 번째는) 은사와 다시 합류했을 때이다. 비구들아, 이것들이 스승과 관련하여 니사야가 그치는 여섯 가지이다.

Nissapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

니사야의 그침에 관한 법문이 끝났다.

23. Upasampādetabbapañcakaṃ

23. 23. 구족계를 주기에 적합한 다섯 가지 요건

84. ‘‘Pañcahi[Pg.90], bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

84. 비구들아, 다섯 가지 요건을 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 니사야를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다. (그 다섯은) 무학(asekkha, 아라한)의 계온(sīlakkhandha)을 갖추지 못했고, 무학의 정온(samādhikkhandha)을 갖추지 못했으며, 무학의 혜온(paññākkhandha)을 갖추지 못했고, 무학의 해탈온(vimuttikkhandha)을 갖추지 못했으며, 무학의 해탈지견온(vimuttiñāṇadassanakkhandha)을 갖추지 못한 것이다. 비구들아, 이러한 다섯 가지 요건을 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 니사야를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다. (1)

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들아, 다섯 가지 요건을 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 니사야를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다. 무학의 계온을 갖추었고, 무학의 정온을 갖추었으며, 무학의 혜온을 갖추었고, 무학의 해탈온을 갖추었으며, 무학의 해탈지견온을 갖춘 것이다. 비구들아, 이러한 다섯 가지 요건을 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 니사야를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다. (2)

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe paññākkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들아, 또한 다섯 가지 요건을 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 니사야를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다. 스스로 무학의 계온을 갖추지 못했고 다른 이에게 무학의 계온을 권장(확립)하지 못하며, 스스로 무학의 정온을 갖추지 못했고 다른 이에게 무학의 정온을 권장하지 못하며, 스스로 무학의 혜온을 갖추지 못했고 다른 이에게 무학의 혜온을 권장하지 못하며, 스스로 무학의 해탈온을 갖추지 못했고 다른 이에게 무학의 해탈온을 권장하지 못하며, 스스로 무학의 해탈지견온을 갖추지 못했고 다른 이에게 무학의 해탈지견온을 권장하지 못한 것이다. 비구들아, 이러한 다섯 가지 요건을 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 니사야를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다. (3)

‘‘Pañcahi[Pg.91], bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe paññākkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들아, 다섯 가지 요건을 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 니사야를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다. 스스로 무학의 계온을 갖추었고 다른 이에게 무학의 계온을 권장하며, 스스로 무학의 정온을 갖추었고 다른 이에게 무학의 정온을 권장하며, 스스로 무학의 혜온을 갖추었고 다른 이에게 무학의 혜온을 권장하며, 스스로 무학의 해탈온을 갖추었고 다른 이에게 무학의 해탈온을 권장하며, 스스로 무학의 해탈지견온을 갖추었고 다른 이에게 무학의 해탈지견온을 권장하는 것이다. 비구들아, 이러한 다섯 가지 요건을 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 니사야를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다. (4)

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들이여, 또한 다른 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다. 다섯 가지란 무엇인가? 믿음이 없고, 부끄러워함이 없으며, 창피해함이 없으며, 게으르고, 마음 챙김을 놓친 것이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다. 다섯 가지란 무엇인가? 믿음이 있고, 부끄러워할 줄 알며, 창피해할 줄 알고, 정진하며, 마음 챙김이 확립된 것이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들이여, 또한 다른 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다. 다섯 가지란 무엇인가? 증상계(adhisīle)에서 계를 범하고, 예절(ajjhācāre)에서 행실을 그르치며, 견해(atidiṭṭhiyā)에서 견해를 그르치고, 배움이 적으며, 지혜가 없는 것이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다.

‘‘Pañcahi[Pg.92], bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다. 다섯 가지란 무엇인가? 증상계에서 계를 범하지 않고, 예절에서 행실을 그르치지 않으며, 견해에서 견해를 그르치지 않고, 배움이 많으며, 지혜를 갖춘 것이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ āpattiṃ na jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṃ na jānāti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들이여, 또한 다른 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다. 다섯 가지란 무엇인가? 병든 안주 제자나 공주 제자를 직접 간호하거나 남에게 간호하게 시킬 능력이 없고, 수행을 즐거워하지 않는 제자를 다른 곳으로 데려가거나 보내게 할 능력이 없으며, 발생한 의심을 법답게 제거할 능력이 없고, 죄를 알지 못하며, 죄에서 벗어남을 알지 못하는 것이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ āpattiṃ jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṃ jānāti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다. 다섯 가지란 무엇인가? 병든 안주 제자나 공주 제자를 직접 간호하거나 남에게 간호하게 시킬 능력이 있고, 수행을 즐거워하지 않는 제자를 다른 곳으로 데려가거나 보내게 할 능력이 있으며, 발생한 의심을 법답게 제거할 능력이 있고, 죄를 알며, 죄에서 벗어남을 아는 것이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṃ, ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetuṃ, uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato vivecetuṃ – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들이여, 또한 다른 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다. 다섯 가지란 무엇인가? 안주 제자나 공주 제자를 고상한 예절에 관한 학처로 교육할 능력이 없고, 범행의 기초가 되는 학처로 훈련할 능력이 없으며, 아비담마로 지도할 능력이 없고, 아비비나야로 지도할 능력이 없으며, 발생한 그릇된 견해를 법답게 버리게 할 능력이 없는 것이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다.

‘‘Pañcahi[Pg.93], bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṃ, ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetuṃ, uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato vivecetuṃ – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다. 다섯 가지란 무엇인가? 안주 제자나 공주 제자를 고상한 예절에 관한 학처로 교육할 능력이 있고, 범행의 기초가 되는 학처로 훈련할 능력이 있으며, 아비담마로 지도할 능력이 있고, 아비비나야로 지도할 능력이 있으며, 발생한 그릇된 견해를 법답게 버리게 할 능력이 있는 것이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṃ na jānāti, anāpattiṃ na jānāti, lahukaṃ āpattiṃ na jānāti, garukaṃ āpattiṃ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들이여, 또한 다른 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다. 다섯 가지란 무엇인가? 죄를 알지 못하고, 죄 아님을 알지 못하며, 가벼운 죄를 알지 못하고, 무거운 죄를 알지 못하며, 또한 그 비구에게 양쪽의 빠띠목카가 상세하게 잘 전해지지 않았고 잘 분석되지 않았으며 유창하게 암송되지 않았고 경과 구절에 따라 잘 확정되지 않은 것이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다. 다섯 가지란 무엇인가? 죄를 알고, 죄 아님을 알며, 가벼운 죄를 알고, 무거운 죄를 알며, 또한 그 비구에게 양쪽의 빠띠목카가 상세하게 잘 전해졌고 잘 분석되었으며 유창하게 암송되고 경과 구절에 따라 잘 확정된 것이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṃ na jānāti, anāpattiṃ na jānāti, lahukaṃ āpattiṃ na jānāti, garukaṃ āpattiṃ na jānāti, ūnadasavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

비구들이여, 또한 다른 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다. 다섯 가지란 무엇인가? 죄를 알지 못하고, 죄 아님을 알지 못하며, 가벼운 죄를 알지 못하고, 무거운 죄를 알지 못하며, 법랍이 10년이 되지 않은 것이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서는 안 된다.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ [Pg.94] jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo’’ti.

“비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처(니사야)를 주어야 하며, 사미가 시봉하게 해야 한다. (다섯 가지란) 아빳띠(범계)를 알고, 아빳띠가 아님을 알며, 가벼운 아빳띠를 알고, 무거운 아빳띠를 알며, 10하안거를 마쳤거나 10하안거가 넘은 것이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미가 시봉하게 해야 한다.”

Upasampādetabbapañcakaṃ niṭṭhitaṃ.

구족계를 줄 수 있는 다섯 가지 요소의 장이 끝났다.

24. Upasampādetabbachakkaṃ

24. 구족계를 줄 수 있는 여섯 가지 요소의 장

85. ‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, ūnadasavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

85. “비구들이여, 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처(니사야)를 주어서는 안 되며, 사미가 시봉하게 해서도 안 된다. (여섯 가지란) 무학(無學, 아라한)의 계온(戒蘊)을 갖추지 못했고, 무학의 정온(定蘊)을 갖추지 못했으며, 무학의 혜온(慧蘊)을 갖추지 못했고, 무학의 해탈온(解脫蘊)을 갖추지 못했으며, 무학의 해탈지견온(解脫知見蘊)을 갖추지 못했고, 10하안거 미만인 것이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미가 시봉하게 해서도 안 된다.”

‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“비구들이여, 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처(니사야)를 주어야 하며, 사미가 시봉하게 해야 한다. (여섯 가지란) 무학의 계온을 갖추었고, 무학의 정온을 갖추었고, 무학의 혜온을 갖추었고, 무학의 해탈온을 갖추었고, 무학의 해탈지견온을 갖추었으며, 10하안거를 마쳤거나 10하안거가 넘은 것이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미가 시봉하게 해야 한다.”

‘‘Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato [Pg.95] hoti, na paraṃ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe paññākkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā; ūnadasavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“비구들이여, 또 다른 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처(니사야)를 주어서는 안 되며, 사미가 시봉하게 해서도 안 된다. (여섯 가지란) 스스로 무학의 계온을 갖추지 못했고 타인에게 무학의 계온을 권하지도 않으며, 스스로 무학의 정온을 갖추지 못했고 타인에게 무학의 정온을 권하지도 않으며, 스스로 무학의 혜온을 갖추지 못했고 타인에게 무학의 혜온을 권하지도 않으며, 스스로 무학의 해탈온을 갖추지 못했고 타인에게 무학의 해탈온을 권하지도 않으며, 스스로 무학의 해탈지견온을 갖추지 못했고 타인에게 무학의 해탈지견온을 권하지도 않으며, 10하안거 미만인 것이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미가 시봉하게 해서도 안 된다.”

‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā attanā asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā. Attanā asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe paññākkhandhe samādapetā. Attanā asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā. Attanā asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā; dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“비구들이여, 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처(니사야)를 주어야 하며, 사미가 시봉하게 해야 한다. (여섯 가지란) 스스로 무학의 계온을 갖추었고 타인에게 무학의 계온을 권하며, 스스로 무학의 정온을 갖추었고 타인에게 무학의 정온을 권하며, 스스로 무학의 혜온을 갖추었고 타인에게 무학의 혜온을 권하며, 스스로 무학의 해탈온을 갖추었고 타인에게 무학의 해탈온을 권하며, 스스로 무학의 해탈지견온을 갖추었고 타인에게 무학의 해탈지견온을 권하며, 10하안거를 마쳤거나 10하안거가 넘은 것이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미가 시봉하게 해야 한다.”

‘‘Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, ūnadasavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“비구들이여, 또 다른 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처(니사야)를 주어서는 안 되며, 사미가 시봉하게 해서도 안 된다. (여섯 가지란) 믿음이 없고, 부끄러워함(hiri)이 없으며, 창피해함(ottappa)이 없고, 게으르며, 마음챙김을 놓쳤고(muṭṭhassati), 10하안거 미만인 것이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미가 시봉하게 해서도 안 된다.”

‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā – imehi [Pg.96] kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“비구들이여, 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처(니사야)를 주어야 하며, 사미가 시봉하게 해야 한다. (여섯 가지란) 믿음이 있고, 부끄러워함이 있으며, 창피해함이 있고, 정진하며, 마음챙김이 확립되어 있고(upaṭṭhitassati), 10하안거를 마쳤거나 10하안거가 넘은 것이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미가 시봉하게 해야 한다.”

‘‘Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti, ūnadasavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“비구들이여, 또 다른 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처(니사야)를 주어서는 안 되며, 사미가 시봉하게 해서도 안 된다. (여섯 가지란) 높은 계(adhisīle)에 대해 계를 어겼고(sīlavipanno), 높은 행실(ajjhācāre)에 대해 행실을 어겼으며(ācāravipanno), 높은 견해(atidiṭṭhiyā)에 대해 견해를 어겼고(diṭṭhivipanno), 배움이 적으며, 지혜가 없고, 10하안거 미만인 것이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미가 시봉하게 해서도 안 된다.”

‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“비구들이여, 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처(니사야)를 주어야 하며, 사미가 시봉하게 해야 한다. (여섯 가지란) 높은 계에 대해 계를 어기지 않았고, 높은 행실에 대해 행실을 어기지 않았으며, 높은 견해에 대해 견해를 어기지 않았고, 많이 배웠으며(bahussuto), 지혜가 있고, 10하안거를 마쳤거나 10하안거가 넘은 것이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미가 시봉하게 해야 한다.”

‘‘Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ, āpattiṃ na jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṃ na jānāti, ūnadasavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“비구들이여, 또한 다른 여섯 가지 특징을 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서도 안 된다. (그 여섯은 다음과 같다.) 병든 근주 제자나 공주 제자를 직접 간병하거나 다른 이에게 간병하도록 시킬 능력이 없고, 수행의 즐거움을 잃은 제자를 직접 달래거나 다른 이에게 달래도록 시킬 능력이 없으며, 일어난 의혹(kukucca)을 법에 따라 제거할 능력이 없고, 죄(āpatti)를 모르고, 죄에서의 벗어남을 모르며, 법랍이 10년 미만인 경우이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 특징을 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서도 안 된다.”

‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ, āpattiṃ jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṃ jānāti, dasavasso [Pg.97] vā hoti atirekadasavasso vā – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“비구들이여, 여섯 가지 특징을 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다. 병든 근주 제자나 공주 제자를 직접 간병하거나 다른 이에게 간병하도록 시킬 능력이 있고, 수행의 즐거움을 잃은 제자를 직접 달래거나 다른 이에게 달래도록 시킬 능력이 있으며, 일어난 의혹을 법에 따라 제거할 능력이 있고, 죄를 알고, 죄에서의 벗어남을 알며, 법랍이 10년이거나 10년 이상인 경우이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 특징을 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다.”

‘‘Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṃ, ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetuṃ, uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato vivecetuṃ, ūnadasavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“비구들이여, 또한 다른 여섯 가지 특징을 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서도 안 된다. 근주 제자나 공주 제자를 고상한 행실(abhisamācārika)의 계율로 교육할 능력이 없고, 청정범행의 근본(ādibrahmacariya)이 되는 계율로 지도할 능력이 없으며, 아비담마(대법)에 관해 지도할 능력이 없고, 아비위나야(대율)에 관해 지도할 능력이 없으며, 일어난 그릇된 견해를 법에 따라 물리칠 능력이 없고, 법랍이 10년 미만인 경우이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 특징을 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서도 안 된다.”

‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṃ ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetuṃ, uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato vivecetuṃ, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“비구들이여, 여섯 가지 특징을 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다. 근주 제자나 공주 제자를 고상한 행실의 계율로 교육할 능력이 있고, 청정범행의 근본이 되는 계율로 지도할 능력이 있으며, 아비담마에 관해 지도할 능력이 있고, 아비위나야에 관해 지도할 능력이 있으며, 일어난 그릇된 견해를 법에 따라 물리칠 능력이 있고, 법랍이 10년이거나 10년 이상인 경우이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 특징을 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다.”

‘‘Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṃ na jānāti, anāpattiṃ na jānāti, lahukaṃ āpattiṃ na jānāti, garukaṃ āpattiṃ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ūnadasavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

“비구들이여, 또한 다른 여섯 가지 특징을 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서도 안 된다. 죄를 모르고, 죄 아님을 모르며, 가벼운 죄를 모르고, 무거운 죄를 모른다. 또한 그 비구에게 양쪽의 빠띠목카(계본)가 상세하게 전해지지 않았고, 잘 분석되지 않았으며, 암송이 원활하지 않고, 경(mātikā)이나 상세한 설명(vibhaṅga)에 따라 잘 결정되지 않았으며, 법랍이 10년 미만인 경우이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 특징을 갖춘 비구는 구족계를 주어서는 안 되고, 의지처를 주어서는 안 되며, 사미를 시봉하게 해서도 안 된다.”

‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṃ jānāti[Pg.98], anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo’’ti.

“비구들이여, 여섯 가지 특징을 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다. 죄를 알고, 죄 아님을 알고, 가벼운 죄를 알고, 무거운 죄를 안다. 또한 그 비구에게 양쪽의 빠띠목카가 상세하게 전해졌고, 잘 분석되었으며, 암송이 원활하고, 경이나 상세한 설명에 따라 잘 결정되었으며, 법랍이 10년이거나 10년 이상인 경우이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 특징을 갖춘 비구는 구족계를 주어야 하고, 의지처를 주어야 하며, 사미를 시봉하게 해야 한다.”라고 말씀하셨다.

Upasampādetabbachakkaṃ niṭṭhitaṃ.

구족계를 줄 수 있는 자격에 관한 여섯 가지의 장(章)이 끝났다.

25. Aññatitthiyapubbakathā

25. 이전에 다른 종교인이었던 자에 관한 이야기

86. Tena kho pana samayena yo so aññatitthiyapubbo pajjhāyena sahadhammikaṃ vuccamāno upajjhāyassa vādaṃ āropetvā taṃyeva titthāyatanaṃ saṅkami. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṃ yāci. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Yo so, bhikkhave, aññatitthiyapubbo upajjhāyena sahadhammikaṃ vuccamāno upajjhāyassa vādaṃ āropetvā taṃyeva titthāyatanaṃ saṅkanto, so āgato na upasampādetabbo. Yo so, bhikkhave, aññopi aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ, tassa cattāro māse parivāso dātabbo. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo – paṭhamaṃ kesamassuṃ ohārāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā bhikkhūnaṃ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā evaṃ vadehīti vattabbo – ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi; dutiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dutiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dutiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi; tatiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, tatiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, tatiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti.

86. 그때 이전에 다른 종교인이었던 빠수라라는 유행자가 있었는데, 은사가 법답게 훈계하자 은사를 비난하며 다시 그 외도의 문중으로 돌아가 버렸다. 그가 다시 돌아와 비구들에게 구족계를 청했다. 비구들이 세존께 이 일을 알렸다. “비구들이여, 이전에 다른 종교인이었던 자가 은사가 법답게 훈계할 때 은사를 비난하고 다시 그 외도의 문중으로 돌아갔다면, 그가 돌아왔을 때 구족계를 주어서는 안 된다. 비구들이여, 이 법과 율 안에서 출가와 구족계를 원하는 다른 외도 출신에게는 4개월간의 별거(parivāsa, 수습 기간)를 주어야 한다. 비구들이여, 또한 이렇게 주어야 한다. 먼저 머리카락과 수염을 깎게 하고 가사(kāsāya)를 입히며, 가사를 왼쪽 어깨에 걸치게 하고 비구들의 발에 절하게 한 뒤, 발뒤꿈치를 들고 앉아 합장하게 하고 이와 같이 말하라고 일러주어야 한다. ‘부처님을 귀의처로 삼겠습니다. 가르침을 귀의처로 삼겠습니다. 승가를 귀의처로 삼겠습니다. 두 번째도 부처님을 귀의처로 삼겠습니다. 두 번째도 가르침을 귀의처로 삼겠습니다. 두 번째도 승가를 귀의처로 삼겠습니다. 세 번째도 부처님을 귀의처로 삼겠습니다. 세 번째도 가르침을 귀의처로 삼겠습니다. 세 번째도 승가를 귀의처로 삼겠습니다.’라고 말하게 해야 한다.”

Tena, bhikkhave, aññatitthiyapubbena saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘ahaṃ, bhante, aññatitthiyapubbo imasmiṃ [Pg.99] dhammavinaye ākaṅkhāmi upasampadaṃ. Sohaṃ, bhante, saṅghaṃ cattāro māse parivāsaṃ yācāmī’’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

“비구들이여, 그 외도 출신은 승가에 다가가 가사를 왼쪽 어깨에 걸치고 비구들의 발에 절한 뒤, 발뒤꿈치를 들고 앉아 합장하고 이와 같이 말해야 한다. ‘대덕들이시여, 이전에 다른 종교인이었던 저는 이 법과 율 안에서 구족계를 원합니다. 대덕들이시여, 그러한 저는 승가에 4개월간의 별거를 청합니다.’ 이와 같이 두 번째도 청해야 하고, 세 번째도 청해야 한다. 현명하고 유능한 비구는 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati upasampadaṃ. So saṅghaṃ cattāro māse parivāsaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāsaṃ dadeyya. Esā ñatti.

“대덕이시여, 승가는 내 말을 들으소서. 아무개라는 이름의 이 외도 출신자가 이 법과 율에서 구족계를 받기를 원합니다. 그는 승가에 4개월 동안의 별주(別住)를 청합니다. 만일 승가의 시기가 적절하다면 승가는 아무개라는 이름의 외도 출신자에게 4개월 동안의 별주를 주어야 합니다. 이것이 결의(結儀)입니다.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati upasampadaṃ. So saṅghaṃ cattāro māse parivāsaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

“대덕이시여, 승가는 내 말을 들으소서. 아무개라는 이름의 이 외도 출신자가 이 법과 율에서 구족계를 받기를 원합니다. 그는 승가에 4개월 동안의 별주를 청합니다. 승가는 아무개라는 이름의 외도 출신자에게 4개월 동안의 별주를 줍니다. 아무개라는 이름의 외도 출신자에게 4개월 동안 별주를 주는 것에 동의하시는 존자께서는 침묵하시고, 동의하지 않으시는 존자께서는 말씀해 주십시오.

‘‘Dinno saṅghena itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“승가는 아무개라는 이름의 외도 출신자에게 4개월 동안의 별주를 주었습니다. 승가는 이를 승인하므로 침묵합니다. 저는 이와 같이 이것을 받아들입니다.” 이와 같이 알려야 한다.

87. ‘‘Evaṃ kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti, evaṃ anārādhako. Kathañca, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti? Idha, bhikkhave, aññatitthiyapubbo atikālena gāmaṃ pavisati, atidivā paṭikkamati. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti.

87. 87. “비구들이여, 이와 같이 하면 외도 출신자는 승가를 만족시키는 자가 되고, 이와 같이 하면 만족시키지 못하는 자가 된다. 비구들이여, 어떻게 외도 출신자가 승가를 만족시키지 못하는 자가 되는가? 비구들이여, 여기 외도 출신자가 너무 일찍 마을에 들어가고, 너무 늦게 사원으로 돌아온다. 비구들이여, 이와 같이 외도 출신자는 승가를 만족시키지 못하는 자가 된다.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārikāgocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunigocaro vā hoti. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti.

“비구들이여, 다시 또 외도 출신자가 창녀를 행선지로 삼거나, 과부를 행선지로 삼거나, 노처녀를 행선지로 삼거나, 고자를 행선지로 삼거나, 비구니를 행선지로 삼는 경우이다. 비구들이여, 이와 같이 외도 출신자는 승가를 만족시키지 못하는 자가 된다.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni karaṇīyāni, tattha na dakkho hoti, na analaso, na tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato, na alaṃ kātuṃ, na alaṃ saṃvidhātuṃ. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti.

“비구들이여, 다시 또 외도 출신자가 동료 수행자들의 크고 작은 일들에 있어서 능숙하지 못하고 게으르며, 그 일을 완수할 방편적인 사유를 갖추지 못하고, 스스로 행할 능력도 없고 주관할 능력도 없는 경우이다. 비구들이여, 이와 같이 외도 출신자는 승가를 만족시키지 못하는 자가 된다.

‘‘Puna [Pg.100] caparaṃ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo na tibbacchando hoti uddese, paripucchāya, adhisīle, adhicitte, adhipaññāya. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti.

“비구들이여, 다시 또 외도 출신자가 암송(학습), 문답, 증상계(增上戒), 증상심(增上心), 증상혜(增上慧)에 대하여 강렬한 의욕이 없는 경우이다. 비구들이여, 이와 같이 외도 출신자는 승가를 만족시키지 못하는 자가 된다.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo yassa titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa avaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho. Yassa vā pana titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa vaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho. Idaṃ, bhikkhave, saṅghātanikaṃ aññatitthiyapubbassa anārādhanīyasmiṃ. Evampi kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. Evaṃ anārādhako kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo āgato na upasampādetabbo.

“비구들이여, 다시 또 외도 출신자가 자신이 옮겨온 이전 교단의 스승이나 견해, 인내, 기호, 집착에 대해 비난의 말이 있을 때 화를 내고 언짢아하며 불만스러워하고, 부처님이나 법이나 승가에 대해 비난의 말이 있을 때 기뻐하고 고양되며 만족해하는 경우이다. 또는 자신이 옮겨온 이전 교단의 스승이나 견해, 인내, 기호, 집착에 대해 칭찬의 말이 있을 때 기뻐하고 고양되며 만족해하고, 부처님이나 법이나 승가에 대해 칭찬의 말이 있을 때 화를 내고 언짢아하며 불만스러워하는 경우이다. 비구들이여, 이것이 외도 출신자가 승가를 만족시키지 못하는 것에 대한 징표이다. 비구들이여, 이와 같이 외도 출신자는 만족시키지 못하는 자가 된다. 비구들이여, 이와 같이 승가를 만족시키지 못하는 외도 출신자가 왔을 때에는 구족계를 주어서는 안 된다.

‘‘Kathañca, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti? Idha, bhikkhave, aññatitthiyapubbo nātikālena gāmaṃ pavisati nātidivā paṭikkamati. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti.

“비구들이여, 어떻게 외도 출신자가 승가를 만족시키는 자가 되는가? 비구들이여, 여기 외도 출신자가 너무 일찍 마을에 들어가지 않고, 너무 늦지 않게 사원으로 돌아온다. 비구들이여, 이와 같이 외도 출신자는 승가를 만족시키는 자가 된다.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo na vesiyāgocaro hoti, na vidhavāgocaro hoti, na thullakumārikāgocaro hoti, na paṇḍakagocaro hoti, na bhikkhunigocaro hoti. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti.

“비구들이여, 다시 또 외도 출신자가 창녀를 행선지로 삼지 않고, 과부를 행선지로 삼지 않고, 노처녀를 행선지로 삼지 않고, 고자를 행선지로 삼지 않고, 비구니를 행선지로 삼지 않는 경우이다. 비구들이여, 이와 같이 외도 출신자는 승가를 만족시키는 자가 된다.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni karaṇīyāni, tattha dakkho hoti, analaso, tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato, alaṃ kātuṃ, alaṃ saṃvidhātuṃ. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti.

“비구들이여, 다시 또 외도 출신자가 동료 수행자들의 크고 작은 일들에 있어서 능숙하고 게으르지 않으며, 그 일을 완수할 방편적인 사유를 갖추고, 스스로 행할 능력도 있고 주관할 능력도 있는 경우이다. 비구들이여, 이와 같이 외도 출신자는 승가를 만족시키는 자가 된다.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo tibbacchando hoti uddese, paripucchāya, adhisīle, adhicitte, adhipaññāya. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti.

“비구들이여, 다시 또 외도 출신자가 암송, 문답, 증상계, 증상심, 증상혜에 대하여 강렬한 의욕이 있는 경우이다. 비구들이여, 이와 같이 외도 출신자는 승가를 만족시키는 자가 된다.

‘‘Puna [Pg.101] caparaṃ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo yassa titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa avaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho. Yassa vā pana titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa vaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho. Idaṃ, bhikkhave, saṅghātanikaṃ aññatitthiyapubbassa ārādhanīyasmiṃ. Evampi kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. Evaṃ ārādhako kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo āgato upasampādetabbo.

“비구들이여, 다시 또 외도 출신자가 자신이 옮겨온 이전 교단의 스승이나 견해, 인내, 기호, 집착에 대해 비난의 말이 있을 때 기뻐하고 고양되며 만족해하고, 부처님이나 법이나 승가에 대해 비난의 말이 있을 때 화를 내고 언짢아하며 불만스러워하는 경우이다. 또한 자신이 옮겨온 이전 교단의 스승이나 견해, 인내, 기호, 집착에 대해 칭찬의 말이 있을 때 화를 내고 언짢아하며 불만스러워하고, 부처님이나 법이나 승가에 대해 칭찬의 말이 있을 때 기뻐하고 고양되며 만족해하는 경우이다. 비구들이여, 이것이 외도 출신자가 승가를 만족시키는 것에 대한 징표이다. 비구들이여, 이와 같이 외도 출신자는 승가를 만족시키는 자가 된다. 비구들이여, 이와 같이 승가를 만족시키는 외도 출신자가 왔을 때에는 구족계를 주어야 한다.

‘‘Sace, bhikkhave, aññatitthiyapubbo naggo āgacchati, upajjhāyamūlakaṃ cīvaraṃ pariyesitabbaṃ. Sace acchinnakeso āgacchati, saṅgho apaloketabbo bhaṇḍukammāya. Ye te, bhikkhave, aggikā jaṭilakā, te āgatā upasampādetabbā, na tesaṃ parivāso dātabbo. Taṃ kissa hetu? Kammavādino ete, bhikkhave, kiriyavādino. Sace, bhikkhave, jātiyā sākiyo aññatitthiyapubbo āgacchati, so āgato upasampādetabbo, na tassa parivāso dātabbo. Imāhaṃ, bhikkhave, ñātīnaṃ āveṇikaṃ parihāraṃ dammī’’ti.

“비구들이여, 만약 외도 출신자가 벌거벗은 채로 온다면 은사(隱師)를 위주로 하여 가사를 구해주어야 한다. 만약 머리를 깎지 않은 채로 온다면 삭발을 하기 위해 승가에 알려야 한다. 비구들이여, 불을 섬기는 자들이나 고행자(자틸라)들이 온다면 그들에게는 구족계를 주어야 하며, 그들에게는 별주를 주어서는 안 된다. 그것은 무슨 이유 때문인가? 비구들이여, 그들은 업(kamma)을 설하는 자들이고 작용(kiriya)을 설하는 자들이기 때문이다. 비구들이여, 만약 태생이 석가족인 외도 출신자가 온다면 그가 왔을 때 구족계를 주어야 하며, 그에게는 별주를 주어서는 안 된다. 비구들이여, 나는 친족들에게 이 특별한 혜택을 부여한다.”라고 말씀하셨다.

Aññatitthiyapubbakathā niṭṭhitā.

외도 출신자에 대한 이야기가 끝났다.

Sattamabhāṇavāro.

일곱 번째 바나와라(송분)가 끝났다.

26. Pañcābādhavatthu

26. 26. 다섯 가지 병에 관한 이야기

88. Tena kho pana samayena magadhesu pañca ābādhā ussannā honti – kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro. Manussā pañcahi ābādhehi phuṭṭhā jīvakaṃ komārabhaccaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘‘sādhu no, ācariya, tikicchāhī’’ti. ‘‘Ahaṃ khvayyo, bahukicco bahukaraṇīyo; rājā ca me māgadho seniyo bimbisāro upaṭṭhātabbo [Pg.102] itthāgārañca buddhappamukho ca bhikkhusaṅgho; nāhaṃ sakkomi tikicchitu’’nti. ‘‘Sabbaṃ sāpateyyañca te, ācariya, hotu; mayañca te dāsā; sādhu, no, ācariya, tikicchāhī’’ti. ‘‘Ahaṃ khvayyo, bahukicco bahukaraṇīyo rājā ca me māgadho seniyo bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañca buddhappamukho ca bhikkhusaṅgho; nāhaṃ sakkomi tikicchitu’’nti. Atha kho tesaṃ manussānaṃ etadahosi – ‘‘ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Yaṃnūna mayaṃ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyāma. Tattha bhikkhū ceva upaṭṭhahissanti, jīvako ca komārabhacco tikicchissatī’’ti. Atha kho te manussā bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāciṃsu. Te bhikkhū pabbājesuṃ, upasampādesuṃ. Te bhikkhū ceva upaṭṭhahiṃsu jīvako ca komārabhacco tikicchi. Tena kho pana samayena bhikkhū bahū gilāne bhikkhū upaṭṭhahantā yācanabahulā viññattibahulā viharanti – gilānabhattaṃ detha, gilānupaṭṭhākabhattaṃ detha, gilānabhesajjaṃ dethāti. Jīvakopi komārabhacco bahū gilāne bhikkhū tikicchanto aññataraṃ rājakiccaṃ parihāpesi.

88. 그때 마가다국에는 나병, 종기, 포진, 결핵, 간질의 다섯 가지 병이 널리 퍼져 있었다. 사람들은 이 다섯 가지 병에 시달리다가 지와카 코마라밧차에게 가서 이렇게 말했다. “스승님, 제발 저희를 치료해 주십시오.” “여러분, 저는 매우 바쁘고 할 일이 많습니다. 저는 마가다의 국왕 세니야 빔비사라를 받들어야 하고, 후궁들과 부처님을 비롯한 비구 승가를 보살펴야 합니다. 그래서 저는 치료해 드릴 수가 없습니다.” “스승님, 저희의 모든 재산을 다 드리고 저희는 스승님의 노예가 되겠습니다. 스승님, 제발 저희를 치료해 주십시오.” “여러분, 저는 매우 바쁘고 할 일이 많습니다. 저는 마가다의 국왕 세니야 빔비사라를 받들어야 하고, 후궁들과 부처님을 비롯한 비구 승가를 보살펴야 합니다. 그래서 저는 치료해 드릴 수가 없습니다.” 그러자 그 사람들에게 이런 생각이 들었다. “이 석가자의 사문들은 안락한 생활을 하고 안락한 행실을 하며, 좋은 음식을 먹고 바람이 들지 않는 방의 침상에서 잠을 잔다. 우리가 석가자의 사문들에게 출가한다면 어떨까? 거기서 비구들이 우리를 보살펴 줄 것이고, 지와카 코마라밧차가 우리를 치료해 줄 것이다.” 그리하여 그 사람들은 비구들에게 가서 출가를 청했다. 비구들은 그들을 출가시키고 구족계를 주었다. 비구들이 그들을 보살피고 지와카 코마라밧차도 그들을 치료해 주었다. 그때 비구들은 많은 병든 비구들을 보살피면서 “병자를 위한 음식을 주십시오, 간병인을 위한 음식을 주십시오, 병자를 위한 약을 주십시오”라고 하며 많은 것을 요구하고 요청하며 지냈다. 지와카 코마라밧차 또한 많은 병든 비구들을 치료하느라 왕의 다른 업무들을 소홀히 하게 되었다.

89. Aññataropi puriso pañcahi ābādhehi phuṭṭho jīvakaṃ komārabhaccaṃ upasaṅkamitvā etadavoca – ‘‘sādhu maṃ, ācariya, tikicchāhī’’ti. ‘‘Ahaṃ khvayyo, bahukicco, bahukaraṇīyo, rājā ca me māgadho seniyo bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañca buddhappamukho ca bhikkhusaṅgho; nāhaṃ sakkomi tikicchitu’’nti. ‘‘Sabbaṃ sāpateyyañca te, ācariya, hotu, ahañca te dāso; sādhu maṃ, ācariya, tikicchāhī’’ti. ‘‘Ahaṃ khvayyo, bahukicco bahukaraṇīyo, rājā ca me māgadho seniyo bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañca buddhappamukho ca bhikkhusaṅgho, nāhaṃ sakkomi tikicchitu’’nti. Atha kho tassa purisassa etadahosi – ‘‘ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Yaṃnūnāhaṃ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṃ. Tattha bhikkhū ceva upaṭṭhahissanti, jīvako ca komārabhacco tikicchissati. Somhi arogo vibbhamissāmī’’ti. Atha kho so puriso bhikkhu upasaṅkamitvā [Pg.103] pabbajjaṃ yāci. Taṃ bhikkhū pabbājesuṃ, upasampādesuṃ. Taṃ bhikkhū ceva upaṭṭhahiṃsu, jīvako ca komārabhacco tikicchi. So arogo vibbhami. Addasā kho jīvako komārabhacco taṃ purisaṃ vibbhantaṃ, disvāna taṃ purisaṃ etadavoca – ‘‘nanu tvaṃ, ayyo, bhikkhūsu pabbajito ahosī’’ti? ‘‘Evaṃ, ācariyā’’ti. ‘‘Kissa pana tvaṃ, ayyo, evarūpamakāsī’’ti? Atha kho so puriso jīvakassa komārabhaccassa etamatthaṃ ārocesi. Jīvako komārabhacco ujjhāyati khiyyati vipāceti – ‘‘kathañhi nāma bhadantā pañcahi ābādhehi phuṭṭhaṃ pabbājessantī’’ti. Atha kho jīvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sādhu, bhante, ayyā pañcahi ābādhehi phuṭṭhaṃ na pabbājeyyu’’nti. Atha kho bhagavā jīvakaṃ komārabhaccaṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

89. 어떤 남자도 다섯 가지 병에 시달리다가 지와카 코마라밧차에게 가서 이렇게 말했다. “스승님, 제발 저를 치료해 주십시오.” “여보시오, 나는 매우 바쁘고 할 일이 많소. 나는 마가다의 국왕 세니야 빔비사라를 받들어야 하고, 후궁들과 부처님을 비롯한 비구 승가를 보살펴야 하오. 그래서 나는 치료해 줄 수가 없소.” “스승님, 저의 모든 재산을 다 드리고 저도 스승님의 노예가 되겠습니다. 스승님, 제발 저를 치료해 주십시오.” “여보시오, 나는 매우 바쁘고 할 일이 많소. 나는 마가다의 국왕 세니야 빔비사라를 받들어야 하고, 후궁들과 부처님을 비롯한 비구 승가를 보살펴야 하오. 그래서 나는 치료해 줄 수가 없소.” 그러자 그 남자에게 이런 생각이 들었다. “이 석가자의 사문들은 안락한 생활을 하고 안락한 행실을 하며, 좋은 음식을 먹고 바람이 들지 않는 방의 침상에서 잠을 잔다. 내가 석가자의 사문들에게 출가한다면 어떨까? 거기서 비구들이 나를 보살펴 줄 것이고, 지와카 코마라밧차가 나를 치료해 줄 것이다. 병이 다 나으면 나는 환속하겠다.” 그리하여 그 남자는 비구들에게 가서 출가를 청했다. 비구들은 그를 출가시키고 구족계를 주었다. 비구들이 그를 보살피고 지와카 코마라밧차도 그를 치료해 주었다. 그는 병이 다 낫자 환속하였다. 지와카 코마라밧차는 그 남자가 환속한 것을 보고 그에게 이렇게 물었다. “여보시오, 그대는 비구들 사이에서 출가하지 않았었소?” “그렇습니다, 스승님.” “그런데 왜 그대는 그런 짓을 했소?” 그러자 그 남자는 지와카 코마라밧차에게 이 사정을 이야기했다. 지와카 코마라밧차는 “어찌하여 존자들께서는 다섯 가지 병에 시달리는 자를 출가시킬 수 있단 말인가?”라며 비난하고 허물을 찾고 소문을 냈다. 그 후 지와카 코마라밧차는 세존께서 계신 곳으로 가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 지와카 코마라밧차는 세존께 이렇게 말씀드렸다. “세존이시여, 존자들께서 다섯 가지 병에 시달리는 자를 출가시키지 않으신다면 좋겠습니다.” 그러자 세존께서는 지와카 코마라밧차에게 법에 관한 이야기로 유익함을 보이시고, 권장하시고, 분발하게 하시고, 기쁘게 하셨다. 이에 지와카 코마라밧차는 세존께서 설하신 법에 관한 이야기로 유익함을 얻고, 권장되고, 분발하고, 기쁨을 느낀 뒤 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 돌며 예를 갖춘 후 물러갔다. 그 후 세존께서는 이 사건을 원인으로 하여 법에 관한 이야기를 하신 뒤 비구들을 불러 말씀하셨다. “비구들이여, 다섯 가지 병에 시달리는 자를 출가시켜서는 안 된다. 누구든 출가시키는 자에게는 둑카타(dukkaṭa, 악작)의 죄가 된다.”

Pañcābādhavatthu niṭṭhitaṃ.

다섯 가지 병에 관한 이야기가 끝났다.

27. Rājabhaṭavatthu

27. 27. 왕의 군사에 관한 이야기

90. Tena kho pana samayena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccanto kupito hoti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro senānāyake mahāmatte āṇāpesi – ‘‘gacchatha, bhaṇe, paccantaṃ uccinathā’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho senānāyakā mahāmattā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosuṃ. Atha kho abhiññātānaṃ abhiññātānaṃ yodhānaṃ etadahosi – ‘‘mayaṃ kho yuddhābhinandino gacchantā pāpañca karoma, bahuñca apuññaṃ pasavāma. Kena nu kho mayaṃ upāyena pāpā ca virameyyāma kalyāṇañca kareyyāmā’’ti? Atha kho tesaṃ yodhānaṃ etadahosi – ‘‘ime kho [Pg.104] samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Sace kho mayaṃ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyāma, evaṃ mayaṃ pāpā ca virameyyāma kalyāṇañca kareyyāmā’’ti. Atha kho te yodhā bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāciṃsu. Te bhikkhū pabbājesuṃ, upasampādesuṃ. Senānāyakā mahāmattā rājabhaṭe pucchiṃsu – ‘‘kiṃ nu kho, bhaṇe, itthannāmo ca itthannāmo ca yodhā na dissantī’’ti? ‘‘Itthannāmo ca itthannāmo ca, sāmi, yodhā bhikkhūsu pabbajitā’’ti. Senānāyakā mahāmattā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā rājabhaṭaṃ pabbājessantī’’ti. Senānāyakā mahāmattā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro vohārike mahāmatte pucchi – ‘‘yo, bhaṇe, rājabhaṭaṃ pabbājeti, kiṃ so pasavatī’’ti? ‘‘Upajjhāyassa, deva, sīsaṃ chetabbaṃ, anussāvakassa jivhā uddharitabbā, gaṇassa upaḍḍhaphāsukā bhañjitabbā’’ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘santi, bhante, rājāno assaddhā appasannā. Te appamattakenapi bhikkhū viheṭheyyuṃ. Sādhu, bhante, ayyā rājabhaṭaṃ na pabbājeyyu’’nti. Atha kho bhagavā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, rājabhaṭo pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

90. 그 무렵 마가다의 세니야 빈비사라 왕의 변방 지역이 소란스러웠다. 그러자 마가다의 세니야 빈비사라 왕은 군대 지휘관인 대신들에게 명령했다. “여보게들, 가서 변방을 평정하라.” 군대 지휘관인 대신들은 “알겠습니다, 대왕이시여”라고 마가다의 세니야 빈비사라 왕에게 대답했다. 그때 널리 알려진 전사들에게 이런 생각이 들었다. “우리는 전쟁을 즐기며 나아감으로써 죄를 짓고 많은 불선업을 쌓게 될 것이다. 우리가 어떤 방법으로 죄를 멀리하고 선업을 쌓을 수 있을까?” 이어 그 전사들에게 이런 생각이 들었다. “이 석가자의 사문들은 법을 닦고, 평온하게 수행하며, 청정한 범행을 닦고, 진실을 말하며, 계를 지키고 선한 성품을 지니고 있다. 만일 우리가 석가자의 사문들에게 출가한다면, 그렇게 함으로써 우리는 죄를 멀리하고 선업을 쌓을 수 있을 것이다.” 그리하여 그 전사들은 비구들에게 다가가 출가를 요청했다. 비구들은 그들을 출가시키고 구족계를 주었다. 군대 지휘관인 대신들이 왕의 군사들에게 물었다. “여보게들, 왜 아무개와 아무개 전사들이 보이지 않는가?” “주인님, 아무개와 아무개 전사들은 비구들에게 출가했습니다.” 군대 지휘관인 대신들은 비난하고 힐책하며 비판했다. “어찌하여 석가자의 사문들이 왕의 군사를 출가시킬 수 있단 말인가?” 군대 지휘관인 대신들은 마가다의 세니야 빈비사라 왕에게 이 사실을 보고했다. 그러자 마가다의 세니야 빈비사라 왕은 법무 대신들에게 물었다. “여보게들, 왕의 군사를 출가시킨 자는 어떤 처벌을 받는가?” “대왕이시여, 은사의 머리를 베어야 하고, 갈마사의 혀를 뽑아야 하며, 승단의 갈비뼈 절반을 부러뜨려야 합니다.” 이에 마가다의 세니야 빈비사라 왕은 세존께서 계신 곳으로 다가가, 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 마가다의 세니야 빈비사라 왕은 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 신심이 없고 신뢰하지 않는 왕들이 있습니다. 그들은 사소한 일로도 비구들을 괴롭힐 수 있습니다. 세존이시여, 청하옵건대 성자들께서 왕의 군사를 출가시키지 않게 해주십시오.” 그러자 세존께서는 마가다의 세니야 빈비사라 왕에게 법담으로써 가르침을 보이시고, 권면하시고, 격려하시고, 기쁘게 하셨다. 이에 마가다의 세니야 빈비사라 왕은 세존의 법담을 통해 가르침을 받고, 권면을 듣고, 격려를 얻고, 기쁨을 느낀 뒤, 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 돌아 경의를 표한 뒤 떠나갔다. 그 후 세존께서는 이 일로 인하여 법담을 설하신 뒤 비구들을 불러 말씀하셨다. “비구들아, 왕의 군사를 출가시켜서는 안 된다. 출가시키는 자는 돌갈라 죄를 범하는 것이 된다.”

Rājabhaṭavatthu niṭṭhitaṃ.

왕의 군사 이야기가 끝났다.

28. Aṅgulimālacoravatthu

28. 앙굴리말라 도적 이야기

91. Tena kho pana samayena coro aṅgulimālo bhikkhūsu pabbajito hoti. Manussā passitvā ubbijjantipi, uttasantipi, palāyantipi, aññenapi gacchanti, aññenapi mukhaṃ karonti, dvārampi thakenti. Manussā ujjhāyanti [Pg.105] khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā dhajabandhaṃ coraṃ pabbājessantī’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… na, bhikkhave, dhajabandho coro pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassāti.

91. 그 무렵 앙굴리말라 도적이 비구들 사이에서 출가해 있었다. 사람들이 그를 보고는 두려워하고, 소스라치게 놀라며, 도망치기도 했다. 어떤 이들은 다른 길로 가기도 하고, 얼굴을 돌리기도 하며, 문을 닫기도 했다. 사람들은 비난하고 힐책하며 비판했다. “어찌하여 석가자의 사문들이 악명 높은 도적을 출가시킬 수 있단 말인가?” 비구들은 사람들이 비난하고 힐책하며 비판하는 소리를 들었다. 그리하여 그 비구들은 세존께 이 사실을 보고했다. …내용 중략… “비구들아, 악명 높은 도적을 출가시켜서는 안 된다. 출가시키는 자는 돌갈라 죄를 범하는 것이 된다.”

Aṅgulimālacoravatthu niṭṭhitaṃ.

앙굴리말라 도적 이야기가 끝났다.

29. Kārabhedakacoravatthu

29. 탈옥한 도적 이야기

92. Tena kho pana samayena raññā māgadhena seniyena bimbisārena anuññātaṃ hoti – ‘‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṃ; svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Tena kho pana samayena aññataro puriso corikaṃ katvā kārāya baddho hoti. So kāraṃ bhinditvā palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. Manussā passitvā evamāhaṃsu – ‘‘ayaṃ so kārabhedako coro. Handa, naṃ nemā’’ti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘māyyo, evaṃ avacuttha. Anuññātaṃ raññā māgadhena seniyena bimbisārena – ‘‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṃ; svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘abhayūvarā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayime labbhā kiñci kātuṃ. Kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā kārabhedakaṃ coraṃ pabbājessantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, kārabhedako coro pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassāti.

92. 그 무렵 마가다의 세니야 빈비사라 왕에 의해 “석가자의 사문들에게 출가하는 자들에게는 어떤 일도 행할 수 없다. 법은 잘 설해졌으니, 괴로움의 끝을 내기 위해 바르게 범행을 닦게 하라”고 허용되어 있었다. 그때 어떤 사람이 도둑질을 하여 감옥에 갇혀 있었다. 그는 감옥을 부수고 탈옥하여 비구들에게 출가했다. 사람들이 이를 보고 이와 같이 말했다. “이 자는 감옥을 부수고 나온 도적이다. 자, 그를 끌고 가자.” 어떤 이들은 이와 같이 말했다. “여보게들, 그렇게 말하지 마시오. 마가다의 세니야 빈비사라 왕께서 ‘석가자의 사문들에게 출가하는 자들에게는 어떤 일도 행할 수 없다. 법은 잘 설해졌으니, 괴로움의 끝을 내기 위해 바르게 범행을 닦게 하라’고 허용하셨소.” 사람들은 비난하고 힐책하며 비판했다. “이 석가자의 사문들은 피난처가 되었구나. 이들에게는 아무런 조치도 취할 수 없게 되었으니. 어찌하여 석가자의 사문들이 탈옥한 도적을 출가시킬 수 있단 말인가?” 비구들이 세존께 이 사실을 보고했다. “비구들아, 탈옥한 도적을 출가시켜서는 안 된다. 출가시키는 자는 돌갈라 죄를 범하는 것이 된다.”

Kārabhedakacoravatthu niṭṭhitaṃ.

탈옥한 도적 이야기가 끝났다.

30. Likhitakacoravatthu

30. 지명 수배된 도적 이야기

93. Tena kho pana samayena aññataro puriso corikaṃ katvā palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. So ca rañño antepure likhito hoti – yattha passati, tattha hantabboti. Manussā passitvā evamāhaṃsu – ‘‘ayaṃ so likhitako coro. Handa, naṃ hanāmā’’ti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘māyyo, evaṃ avacuttha. Anuññātaṃ raññā māgadhena seniyena bimbisārena ‘‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṃ, svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘abhayūvarā [Pg.106] ime samaṇā sakyaputtiyā, nayime labbhā kiñci kātuṃ. Kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā likhitakaṃ coraṃ pabbājessantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, likhitako coro pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassāti.

93. 그무렵 한 남자가 도둑질을 하고 도망쳐 비구들에게서 출가하였습니다. 그는 왕궁에 수배된 자로서, ‘그를 어디서 보든지 그곳에서 죽여야 한다’는 명령이 내려져 있었습니다. 사람들이 그를 보고 이렇게 말했습니다. “이 자는 바로 수배된 도둑이다. 자, 그를 죽이자.” 어떤 사람들은 이렇게 말했습니다. “여보게들, 그렇게 말하지 마십시오. 마가다의 국왕 세니야 빈비사라 왕께서 ‘석가 자손인 사문들에게 출가하는 사람들에게는 그 어떤 처벌도 할 수 없다. 법은 잘 설해졌으니, 괴로움의 끝을 내기 위해 바르게 청정범행을 닦게 하라’고 허락하셨습니다.” 사람들은 비난하고 항의하며 소문을 퍼뜨렸습니다. “석가 자손 사문들은 두려움을 모르는 자들이다. 그들에게는 아무런 조치도 취할 수 없구나. 어찌하여 석가 자손 사문들이 수배된 도둑을 출가시킬 수 있단 말인가?” 비구들이 세존께 이 일을 알렸습니다. 세존께서는 “비구들이여, 수배된 도둑을 출가시켜서는 안 된다. 출가시키는 비구에게는 돌까타(Dukkaṭa) 죄가 된다”라고 말씀하셨습니다.

Likhitakacoravatthu niṭṭhitaṃ.

수배된 도둑 이야기 끝.

31. Kasāhatavatthu

31. 31. 매질을 당한 사람 이야기

94. Tena kho pana samayena aññataro puriso kasāhato katadaṇḍakammo bhikkhūsu pabbajito hoti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā kasāhataṃ katadaṇḍakammaṃ pabbājessantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, kasāhato katadaṇḍakammo pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassāti.

94. 그무렵 매질의 형벌을 받은 한 남자가 비구들에게서 출가하였습니다. 사람들은 비난하고 항의하며 소문을 퍼뜨렸습니다. “어찌하여 석가 자손 사문들이 매질의 형벌을 받은 자를 출가시킬 수 있단 말인가?” 비구들이 세존께 이 일을 알렸습니다. 세존께서는 “비구들이여, 매질의 형벌을 받은 자를 출가시켜서는 안 된다. 출가시키는 비구에게는 돌까타 죄가 된다”라고 말씀하셨습니다.

Kasāhatavatthu niṭṭhitaṃ.

매질을 당한 사람 이야기 끝.

32. Lakkhaṇāhatavatthu

32. 32. 낙인이 찍힌 사람 이야기

95. Tena kho pana samayena aññataro puriso lakkhaṇāhato katadaṇḍakammo bhikkhūsu pabbajito hoti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā lakkhaṇāhataṃ katadaṇḍakammaṃ pabbājessantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, lakkhaṇāhato katadaṇḍakammo pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassāti.

95. 그무렵 낙인이 찍히는 형벌을 받은 한 남자가 비구들에게서 출가하였습니다. 사람들은 비난하고 항의하며 소문을 퍼뜨렸습니다. “어찌하여 석가 자손 사문들이 낙인이 찍히는 형벌을 받은 자를 출가시킬 수 있단 말인가?” 비구들이 세존께 이 일을 알렸습니다. 세존께서는 “비구들이여, 낙인이 찍히는 형벌을 받은 자를 출가시켜서는 안 된다. 출가시키는 비구에게는 돌까타 죄가 된다”라고 말씀하셨습니다.

Lakkhaṇāhatavatthu niṭṭhitaṃ.

낙인이 찍힌 사람 이야기 끝.

33. Iṇāyikavatthu

33. 33. 채무자 이야기

96. Tena kho pana samayena aññataro puriso iṇāyiko palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. Dhaniyā passitvā evamāhaṃsu – ‘‘ayaṃ so amhākaṃ iṇāyiko. Handa, naṃ nemā’’ti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘māyyo, evaṃ avacuttha. Anuññātaṃ raññā māgadhena seniyena bimbisārena – ‘‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṃ; svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘abhayūvarā ime samaṇā sakyaputtiyā. Nayime labbhā kiñci kātuṃ. Kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā iṇāyikaṃ pabbājessantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ[Pg.107]. Na, bhikkhave, iṇāyiko pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassāti.

96. 그무렵 한 채무자가 도망쳐 비구들에게서 출가하였습니다. 채권자들이 그를 보고 이렇게 말했습니다. “이 자는 바로 우리의 채무자다. 자, 그를 잡아가자.” 어떤 사람들은 이렇게 말했습니다. “여보게들, 그렇게 말하지 마십시오. 마가다의 국왕 세니야 빈비사라 왕께서 ‘석가 자손인 사문들에게 출가하는 사람들에게는 그 어떤 처벌도 할 수 없다. 법은 잘 설해졌으니, 괴로움의 끝을 내기 위해 바르게 청정범행을 닦게 하라’고 허락하셨습니다.” 사람들은 비난하고 항의하며 소문을 퍼뜨렸습니다. “석가 자손 사문들은 두려움을 모르는 자들이다. 그들에게는 아무런 조치도 취할 수 없구나. 어찌하여 석가 자손 사문들이 채무자를 출가시킬 수 있단 말인가?” 비구들이 세존께 이 일을 알렸습니다. 세존께서는 “비구들이여, 채무자를 출가시켜서는 안 된다. 출가시키는 비구에게는 돌까타 죄가 된다”라고 말씀하셨습니다.

Iṇāyikavatthu niṭṭhitaṃ.

채무자 이야기 끝.

34. Dāsavatthu

34. 34. 노예 이야기

97. Tena kho pana samayena aññataro dāso palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. Ayyakā passitvā evamāhaṃsu – ‘‘ayaṃ so amhākaṃ dāso. Handa, naṃ nemā’’ti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘māyyo, evaṃ avacuttha, anuññātaṃ raññā māgadhena seniyena bimbisārena ‘‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṃ, svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘abhayūvarā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayime labbhā kiñci kātuṃ. Kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā dāsaṃ pabbājessantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, dāso pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassāti.

97. 그무렵 한 노예가 도망쳐 비구들에게서 출가하였습니다. 주인들이 그를 보고 이렇게 말했습니다. “이 자는 바로 우리의 노예다. 자, 그를 잡아가자.” 어떤 사람들은 이렇게 말했습니다. “여보게들, 그렇게 말하지 마십시오. 마가다의 국왕 세니야 빈비사라 왕께서 ‘석가 자손인 사문들에게 출가하는 사람들에게는 그 어떤 처벌도 할 수 없다. 법은 잘 설해졌으니, 괴로움의 끝을 내기 위해 바르게 청정범행을 닦게 하라’고 허락하셨습니다.” 사람들은 비난하고 항의하며 소문을 퍼뜨렸습니다. “석가 자손 사문들은 두려움을 모르는 자들이다. 그들에게는 아무런 조치도 취할 수 없구나. 어찌하여 석가 자손 사문들이 노예를 출가시킬 수 있단 말인가?” 비구들이 세존께 이 일을 알렸습니다. 세존께서는 “비구들이여, 노예를 출가시켜서는 안 된다. 출가시키는 비구에게는 돌까타 죄가 된다”라고 말씀하셨습니다.

Dāsavatthu niṭṭhitaṃ.

노예 이야기 끝.

35. Kammārabhaṇḍuvatthu

35. 35. 금 세공사의 아들 깜마라반두 이야기

98. Tena kho pana samayena aññataro kammārabhaṇḍu mātāpitūhi saddhiṃ bhaṇḍitvā ārāmaṃ gantvā bhikkhūsu pabbajito hoti. Atha kho tassa kammārabhaṇḍussa mātāpitaro taṃ kammārabhaṇḍuṃ vicinantā ārāmaṃ gantvā bhikkhū pucchiṃsu – ‘‘api, bhante, evarūpaṃ dārakaṃ passeyyāthā’’ti? Bhikkhū ajānaṃyeva āhaṃsu – ‘‘na jānāmā’’ti, apassaṃyeva āhaṃsu – ‘‘na passāmā’’ti. Atha kho tassa kammārabhaṇḍussa mātāpitaro taṃ kammārabhaṇḍuṃ vicinantā bhikkhūsu pabbajitaṃ disvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā, dussīlā musāvādino. Jānaṃyeva āhaṃsu – ‘na jānāmā’ti, passaṃyeva āhaṃsu – ‘na passāmā’ti. Ayaṃ dārako bhikkhūsu pabbajito’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tassa kammārabhaṇḍussa mātāpitūnaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghaṃ apaloketuṃ bhaṇḍukammāyāti.

98. 그무렵 금 세공사의 아들 깜마라반두가 부모와 다투고 사찰로 가서 비구들에게 출가하였습니다. 그때 깜마라반두의 부모가 그를 찾으며 사찰로 와서 비구들에게 물었습니다. “스님들, 혹시 이러이러한 아이를 보셨습니까?” 비구들은 정말로 알지 못하여 “모릅니다”라고 말했고, 보지 못하여 “보지 못했습니다”라고 말했습니다. 그 후 깜마라반두의 부모는 아들을 찾다가 비구들 사이에서 출가한 것을 보고는 비난하고 항의하며 소문을 퍼뜨렸습니다. “석가 자손 사문들은 수치심도 없고 계행도 없으며 거짓말을 일삼는구나. 알면서도 ‘모른다’ 하고, 보고서도 ‘보지 못했다’고 하더니, 이 아이가 비구들에게 출가해 있지 않은가.” 비구들은 비난하고 항의하고 소문을 퍼뜨리는 깜마라반두 부모의 말을 들었습니다. 이에 비구들이 세존께 이 일을 알렸습니다. 세존께서는 “비구들이여, 머리를 깎아 출가시키고자 할 때는 승가의 허락을 구할 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Kammārabhaṇḍuvatthu niṭṭhitaṃ.

깜마라반두 이야기 끝.

36. Upālidārakavatthu

36. 36. 우팔리 아이 이야기

99. Tena [Pg.108] kho pana samayena rājagahe sattarasavaggiyā dārakā sahāyakā honti. Upālidārako tesaṃ pāmokkho hoti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho upāyena upāli amhākaṃ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā’’ti? Atha kho upālissa mātāpitūnaṃ etadahosi – ‘‘sace kho upāli lekhaṃ sikkheyya, evaṃ kho upāli amhākaṃ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā’’ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṃ etadahosi – ‘‘sace kho upāli lekhaṃ sikkhissati, aṅguliyo dukkhā bhavissanti. Sace kho upāli gaṇanaṃ sikkheyya, evaṃ kho upāli amhākaṃ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā’’ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṃ etadahosi – ‘‘sace kho upāli gaṇanaṃ sikkhissati, urassa dukkho bhavissati. Sace kho upāli rūpaṃ sikkheyya, evaṃ kho upāli amhākaṃ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā’’ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṃ etadahosi – ‘‘sace kho upāli rūpaṃ sikkhissati, akkhīni dukkhā bhavissanti. Ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Sace kho upāli samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyya, evaṃ kho upāli amhākaṃ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā’’ti.

99. 그때 라자가하에 열일곱 명의 소년들로 이루어진 무리가 있었는데, 그들은 서로 친구였다. 우빨리 소년이 그들의 우두머리였다. 그때 우빨리의 부모에게 이런 생각이 들었다. “어떤 방법으로 우빨리가 우리가 죽은 뒤에 편안하게 살고 고생하지 않을 수 있을까?” 그때 우빨리의 부모에게 이런 생각이 들었다. “만약 우빨리가 글쓰기를 배운다면, 우빨리는 우리가 죽은 뒤에 편안하게 살고 고생하지 않을 것이다.” 그때 우빨리의 부모에게 이런 생각이 들었다. “만약 우빨리가 글쓰기를 배우면, 손가락이 아플 것이다. 만약 우빨리가 산술을 배운다면, 우빨리는 우리가 죽은 뒤에 편안하게 살고 고생하지 않을 것이다.” 그때 우빨리의 부모에게 이런 생각이 들었다. “만약 우빨리가 산술을 배우면, 가슴이 아플 것이다. 만약 우빨리가 형상(화폐 감정 등)을 배운다면, 우빨리는 우리가 죽은 뒤에 편안하게 살고 고생하지 않을 것이다.” 그때 우빨리의 부모에게 이런 생각이 들었다. “만약 우빨리가 형상을 배우면, 눈이 아플 것이다. 석가족의 아들들인 이 사문들은 안락한 계행과 안락한 행실을 갖추고 있으며, 좋은 음식을 먹고 바람이 치지 않는 침소에서 잠을 잔다. 만약 우빨리가 석가족의 아들들인 사문들에게 출가한다면, 우빨리는 우리가 죽은 뒤에 편안하게 살고 고생하지 않을 것이다.”

Assosi kho upālidārako mātāpitūnaṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho upālidārako yena te dārakā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te dārake etadavoca – ‘‘etha mayaṃ, ayyā, samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajissāmā’’ti. ‘‘Sace kho tvaṃ, ayya, pabbajissasi, evaṃ mayampi pabbajissāmā’’ti. Atha kho te dārakā ekamekassa mātāpitaro upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘‘anujānātha maṃ agārasmā anāgāriyaṃ pabbajjāyā’’ti. Atha kho tesaṃ dārakānaṃ mātāpitaro – ‘‘sabbepime dārakā samānacchandā kalyāṇādhippāyā’’ti – anujāniṃsu. Te bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāciṃsu. Te bhikkhū pabbājesuṃ upasampādesuṃ. Te rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya rodanti – ‘‘yāguṃ detha, bhattaṃ detha, khādanīyaṃ dethā’’ti. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘āgametha, āvuso, yāva ratti vibhāyati. Sace yāgu bhavissati [Pg.109] pivissatha, sace bhattaṃ bhavissati bhuñjissatha, sace khādanīyaṃ bhavissati khādissatha; no ce bhavissati yāgu vā bhattaṃ vā khādanīyaṃ vā, piṇḍāya caritvā bhuñjissathā’’ti. Evampi kho te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā rodantiyeva ‘‘yāguṃ detha, bhattaṃ detha, khādanīyaṃ dethā’’ti; senāsanaṃ uhadantipi ummihantipi.

우빨리 소년은 부모의 이 대화를 들었다. 그리하여 우빨리 소년은 그 소년들이 있는 곳으로 가서, 그 소년들에게 이렇게 말했다. “이보게들, 오너라. 우리 석가족의 아들들인 사문들에게 출가하자.” “이보게, 만약 자네가 출가한다면 우리도 출가하겠네.” 그리하여 그 소년들은 각자의 부모에게 가서 이렇게 말했다. “제가 집에서 나와 집 없는 상태로 출가하는 것을 허락해 주십시오.” 그러자 그 소년들의 부모는 “이 소년들이 모두 같은 뜻을 가지고 있고 선한 의도를 품고 있다”라고 생각하며 허락해 주었다. 그들은 비구들에게 가서 출가를 요청했다. 비구들은 그들을 출가시키고 구족계를 주었다. 그들은 밤이 저물 무렵에 일어나 “죽을 주십시오, 밥을 주십시오, 먹을 것을 주십시오”라고 하며 울었다. 비구들은 이렇게 말했다. “도반들이여, 날이 밝을 때까지 기다리시오. 만약 죽이 있으면 마실 것이고, 만약 밥이 있으면 먹을 것이며, 만약 먹을 것이 있으면 먹게 될 것이오. 만약 죽이나 밥이나 먹을 것이 없다면 탁발을 나가서 먹게 될 것이오.” 이와 같이 비구들이 말했음에도 불구하고, 그 비구들은 비구들로부터 훈계를 들으면서도 “죽을 주십시오, 밥을 주십시오, 먹을 것을 주십시오”라고 하며 울기만 했고, 침구에 대변을 보기도 하고 소변을 보기도 했다.

Assosi kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya dārakasaddaṃ. Sutvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho so, ānanda, dārakasaddo’’ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādentī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… ‘‘kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādessanti. Ūnavīsativasso, bhikkhave, puggalo akkhamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ anadhivāsakajātiko hoti. Vīsativassova kho, bhikkhave, puggalo khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya, pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, jānaṃ ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.

세존께서는 밤이 저물 무렵에 일어나 아이들의 소리를 들으셨다. 이를 들으시고 아난다 존자를 불러 말씀하셨다. “아난다여, 저 아이들의 소리는 무엇이냐?” 이에 아난다 존자가 세존께 이 사정을 말씀드렸다. ... “비구들이여, 비구들이 알면서도 20세 미만의 사람에게 구족계를 준다는 것이 참말이냐?” “세존이시여, 참말입니다.” 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. ... “비구들이여, 어찌하여 그 어리석은 자들이 알면서도 20세 미만의 사람에게 구족계를 줄 수 있단 말이냐? 비구들이여, 20세 미만의 사람은 추위, 더위, 굶주림, 갈증, 쇠파리, 모기, 바람, 태양, 기어다니는 생물과의 접촉, 잘못 말해지고 잘못 전달된 말들, 그리고 몸에 생긴 고통스럽고 날카롭고 거칠고 쓰리고 불쾌하고 마음에 들지 않고 생명을 앗아가는 듯한 느낌들을 참아내지 못하며, 인내심이 없는 성품을 지닌다. 비구들이여, 오직 20세가 된 사람만이 추위, 더위, 굶주림, 갈증, 쇠파리, 모기, 바람, 태양, 기어다니는 생물과의 접촉, 잘못 말해지고 잘못 전달된 말들, 그리고 몸에 생긴 고통스럽고 날카롭고 거칠고 쓰리고 불쾌하고 마음에 들지 않고 생명을 앗아가는 듯한 느낌들을 참아낼 수 있으며, 인내심 있는 성품을 지닌다. 비구들이여, 이것은 아직 믿음이 없는 자들에게 믿음을 주지 못하고, 이미 믿음이 있는 자들에게는 더욱 커지게 하지 못한다.” ... 꾸짖으신 뒤에 ... 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 알면서 20세 미만의 사람에게 구족계를 주어서는 안 된다. 누구든지 구족계를 주는 자는 법에 따라 처벌해야 한다.”

Upālidārakavatthu niṭṭhitaṃ.

우빨리 소년의 이야기가 끝났다.

37. Ahivātakarogavatthu

37. 아히와따까 병(역병)의 이야기

100. Tena kho pana samayena aññataraṃ kulaṃ ahivātakarogena kālaṅkataṃ hoti. Tassa pitāputtakā sesā honti. Te bhikkhūsu pabbajitvā ekatova piṇḍāya caranti. Atha kho so dārako pituno bhikkhāya dinnāya upadhāvitvā etadavoca – ‘‘mayhampi, tāta, dehi; mayhampi, tāta, dehī’’ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘abrahmacārino ime samaṇā sakyaputtiyā. Ayampi dārako bhikkhuniyā jāto’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ [Pg.110] khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, ūnapannarasavasso dārako pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassāti.

100. 그때 어떤 가문이 아히와따까 병(역병)으로 몰살당했다. 그 가문에는 아버지와 아들만 남았다. 그들은 비구들에게 출가하여 함께 탁발을 다녔다. 그때 그 소년은 아버지에게 음식이 공양되자 달려가서 이렇게 말했다. “아버지, 저에게도 주십시오. 아버지, 저에게도 주십시오.” 사람들은 “석가족의 아들들인 이 사문들은 청정범행을 닦지 않는다. 이 소년은 비구니에게서 태어난 아이다”라며 비난하고 불평하고 조롱했다. 비구들은 비난하고 불평하고 조롱하는 그 사람들의 말을 들었다. 그리하여 그 비구들은 세존께 이 사정을 말씀드렸다. “비구들이여, 15세 미만의 소년을 출가시켜서는 안 된다. 누구든지 출가시키는 자는 다례(dukkaṭa)의 죄가 된다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa upaṭṭhākakulaṃ saddhaṃ pasannaṃ ahivātakarogena kālaṅkataṃ hoti, dve ca dārakā sesā honti. Te porāṇakena āciṇṇakappena bhikkhū passitvā upadhāvanti. Bhikkhū apasādenti. Te bhikkhūhi apasādiyamānā rodanti. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na ūnapannarasavasso dārako pabbājetabbo’ti. Ime ca dārakā ūnapannarasavassā. Kena nu kho upāyena ime dārakā na vinasseyyu’’nti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Ussahanti pana te, ānanda, dārakā kāke uḍḍāpetunti? Ussahanti, bhagavāti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ūnapannarasavassaṃ dārakaṃ kākuḍḍepakaṃ pabbājetu’’nti.

그때 존자 아난다의 시주자 가문으로 신심 있고 청정했던 한 가문이 역병(아히와따까)으로 몰살당했고, 두 아이만 살아남았다. 그 아이들은 예전의 습관대로 스님들을 보고 달려왔으나, 스님들은 그들을 꾸짖어 쫓아냈다. 스님들에게 꾸지람을 들은 아이들은 울었다. 그때 존자 아난다에게 이런 생각이 들었다. ‘세존께서는 15세 미만의 소년은 출가시켜서는 안 된다고 규정하셨다. 그런데 이 아이들은 15세 미만이다. 어떤 방법으로 이 아이들이 비참하게 되지 않도록 할 수 있을까?’ 그리하여 존자 아난다는 세존께 이 사정을 보고하였다. “아난다여, 그 아이들이 까마귀를 쫓아낼 수 있느냐?” “세존이시여, 할 수 있습니다.” 이에 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 하신 뒤, 비구들에게 말씀하셨다. “비구들아, 15세 미만이라 할지라도 까마귀를 쫓아낼 수 있는(까꾸뗴빠까) 아이는 출가시키는 것을 허락하노라.”

Ahivātakarogavatthu niṭṭhitaṃ.

역병에 관한 이야기가 끝났다.

38. Kaṇṭakavatthu

38. 38. 깐따까 이야기

101. Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa dve sāmaṇerā honti – kaṇṭako ca mahako ca. Te aññamaññaṃ dūsesuṃ. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma sāmaṇerā evarūpaṃ anācāraṃ ācarissantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, ekena dve sāmaṇerā upaṭṭhāpetabbā. Yo upaṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassāti.

101. 그때 석가족 출신인 존자 우빠난다에게는 깐따까와 마하까라는 두 사미가 있었다. 그들은 서로 부적절한 행위를 저질렀다. 비구들은 ‘어찌하여 사미들이 이와 같은 부도덕한 행위를 할 수 있는가?’라며 비난하고 투덜대며 불평했다. 비구들이 세존께 이 사정을 보고하였다. “비구들아, 한 명의 비구가 두 명의 사미를 시봉하게 해서는 안 된다. 시봉하게 하는 비구에게는 두까따(Dukkaṭa)의 죄가 된다.”

Kaṇṭakavatthu niṭṭhitaṃ.

깐따까 이야기가 끝났다.

39. Āhundarikavatthu

39. 39. 방위가 막힌 것에 관한 이야기

102. Tena kho pana samayena bhagavā tattheva rājagahe vassaṃ vasi, tattha hemantaṃ, tattha gimhaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘āhundarikā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ disā andhakārā, na imesaṃ disā pakkhāyantī’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi [Pg.111] – ‘‘gacchānanda, avāpuraṇaṃ ādāya anupariveṇiyaṃ bhikkhūnaṃ ārocehi – ‘‘icchatāvuso bhagavā dakkhiṇāgiriṃ cārikaṃ pakkamituṃ. Yassāyasmato attho, so āgacchatū’’ti. Evaṃ, bhante, ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā avāpuraṇaṃ ādāya anupariveṇiyaṃ bhikkhūnaṃ ārocesi – ‘icchatāvuso bhagavā dakkhiṇāgiriṃ cārikaṃ pakkamituṃ. Yassāyasmato attho, so āgacchatū’’’ti. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘bhagavatā, āvuso ānanda, paññattaṃ dasavassāni nissāya vatthuṃ, dasavassena nissayaṃ dātuṃ. Tattha ca no gantabbaṃ bhavissati, nissayo ca gahetabbo bhavissati, ittaro ca vāso bhavissati, puna ca paccāgantabbaṃ bhavissati, puna ca nissayo gahetabbo bhavissati. Sace amhākaṃ ācariyupajjhāyā gamissanti, mayampi gamissāma; no ce amhākaṃ ācariyupajjhāyā gamissanti, mayampi na gamissāma. Lahucittakatā no, āvuso ānanda, paññāyissatī’’ti. Atha kho bhagavā ogaṇena bhikkhusaṅghena dakkhiṇāgiriṃ cārikaṃ pakkāmi.

102. 그때 세존께서는 라자가하에서 안거를 지내셨고, 그곳에서 겨울과 여름도 지내셨다. 사람들은 ‘석가족 사문들에게는 방위가 막혀버렸는가, 어두워졌는가. 이 사문들에게는 갈 곳이 보이지 않는 모양이다’라며 비난하고 투덜대며 불평했다. 비구들은 사람들의 비난과 불평을 들었고, 세존께 이 사실을 보고하였다. 그러자 세존께서는 존자 아난다를 불러 말씀하셨다. “아난다여, 가서 열쇠를 가지고 각 처소의 비구들에게 전하라. ‘도반들이여, 세존께서 닥끼나기리로 유행을 떠나고자 하신다. 가고자 하는 존자들은 오라’고.” “알겠습니다, 세존이시여.” 존자 아난다는 세존께 대답한 뒤, 열쇠를 가지고 각 처소의 비구들에게 알렸다. “도반들이여, 세존께서 닥끼나기리로 유행을 떠나고자 하신다. 가고자 하는 존자들은 오시오.” 비구들이 이렇게 말했다. “도반 아난다여, 세존께서는 10년 동안 스승에게 의지(니싸야)하여 살아야 하고, 법랍 10년이 되어야 의지처를 줄 수 있다고 규정하셨습니다. 우리가 그곳으로 간다면 다시 의지처를 구해야 할 터인데, 그곳에 머무는 것은 잠시일 뿐이며 다시 돌아와야 하고, 돌아오면 다시 의지처를 구해야 합니다. 만약 우리의 스승님과 화상님들이 가신다면 우리도 가겠지만, 그분들이 가지 않으신다면 우리도 가지 않겠습니다. 도반 아난다여, (계속 의지처를 옮기는 것은) 우리의 마음이 가볍다는 것만 드러날 뿐입니다.” 그리하여 세존께서는 소수의 비구 승가와 함께 닥끼나기리로 유행을 떠나셨다.

Āhundarikavatthu niṭṭhitaṃ.

방위가 막힌 것에 관한 이야기가 끝났다.

40. Nissayamuccanakakathā

40. 40. 의지처로부터 벗어남에 관한 법문

103. Atha kho bhagavā dakkhiṇāgirismiṃ yathābhirantaṃ viharitvā punadeva rājagahaṃ paccāgacchi. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, ānanda, tathāgato ogaṇena bhikkhusaṅghena dakkhiṇāgiriṃ cārikaṃ pakkanto’’ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena pañcavassāni nissāya vatthuṃ, abyattena yāvajīvaṃ.

103. 그 후 세존께서는 닥끼나기리에서 머물고 싶은 만큼 머무신 뒤 다시 라자가하로 돌아오셨다. 세존께서는 존자 아난다를 불러 말씀하셨다. “아난다여, 여래가 어찌하여 소수의 비구 승가와 함께 닥끼나기리로 유행을 떠났느냐?” 존자 아난다가 세존께 그 사정을 보고하였다. 이에 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. “비구들아, 유능하고 유능한(수행과 율에 능통한) 비구는 5년 동안 의지하여 살고, 무능한 비구는 평생 의지하여 살 것을 허락하노라.”

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti na asekkhena samādhikkhandhena, na asekkhena paññākkhandhena na asekkhena vimuttikkhandhena na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

“비구들아, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지처 없이 살아서는 안 된다. 무학(Asekha)의 계 무더기를 갖추지 못하고, 무학의 정 무더기를 갖추지 못하고, 무학의 혜 무더기를 갖추지 못하고, 무학의 해탈 무더기를 갖추지 못하고, 무학의 해탈지견 무더기를 갖추지 못한 것이다. 비구들아, 이 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지처 없이 살아서는 안 된다.”

‘‘Pañcahi[Pg.112], bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti asekkhena samādhikkhandhena. Asekkhena paññākkhandhena… asekkhena vimuttikkhandhena… asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ.

“비구들아, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지처 없이 살 수 있다. 무학의 계 무더기를 갖추고, 무학의 정 무더기를 갖추고, 무학의 혜 무더기를 갖추고, 무학의 해탈 무더기를 갖추고, 무학의 해탈지견 무더기를 갖춘 것이다. 비구들아, 이 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지처 없이 살 수 있다.”

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

“비구들아, 또 다른 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지처 없이 살아서는 안 된다. 믿음이 없고, 부끄러움이 없고, 두려움이 없고, 게으르고, 마음 챙김을 놓친 것이다. 비구들아, 이 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지처 없이 살아서는 안 된다.”

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ. Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ.

“비구들아, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지처 없이 살 수 있다. 믿음이 있고, 부끄러움이 있고, 두려움이 있고, 정진하며, 마음 챙김이 확립된 것이다. 비구들아, 이 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지처 없이 살 수 있다.”

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

“비구들아, 또 다른 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지처 없이 살아서는 안 된다. 증상계(더 높은 계)에 대하여 계가 파괴되었고, 바른 행실에 대하여 행실이 파괴되었고, 정견에 대하여 견해가 파괴되었으며, 배움이 적고 지혜가 없는 것이다. 비구들아, 이 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지처 없이 살아서는 안 된다.”

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ.

비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이(독립적으로) 살아야 한다. 드높은 계율에서 계를 어긴 자가 아니고, 드높은 행실에서 행실을 어긴 자가 아니며, 드높은 견해에서 견해를 어긴 자가 아니고, 많이 배웠으며(다문), 지혜가 있다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Āpattiṃ na jānāti, anāpattiṃ na jānāti, lahukaṃ āpattiṃ na jānāti, garukaṃ āpattiṃ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

비구들이여, 또한 다른 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아서는 안 된다. 범계를 모르고, 범계 아님을 모르며, 가벼운 범계를 모르고, 무거운 범계를 모른다. 또한 그 비구에게는 두 가지 파티목카(비구·비구니계)가 상세하게 잘 전해지지 않았고, 잘 분석되지 않았으며, (입으로) 잘 암송되지 않았고, 경(마티카)이나 경분별(위방)에 따라 잘 확정되지 않았다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아서는 안 된다.

‘‘Pañcahi[Pg.113], bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ. Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ.

비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다. 범계를 알고, 범계 아님을 알며, 가벼운 범계를 알고, 무거운 범계를 안다. 또한 그 비구에게는 두 가지 파티목카가 상세하게 잘 전해졌고, 잘 분석되었으며, 잘 암송되었고, 경이나 경분별에 따라 잘 확정되었다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Āpattiṃ na jānāti, anāpattiṃ na jānāti, lahukaṃ āpattiṃ na jānāti, garukaṃ āpattiṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

비구들이여, 또한 다른 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아서는 안 된다. 범계를 모르고, 범계 아님을 모르며, 가벼운 범계를 모르고, 무거운 범계를 모른다. 또한 법랍이 5년 미만이다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아서는 안 된다.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ. Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atireka pañcavasso vā – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ.

비구들이여, 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다. 범계를 알고, 범계 아님을 알며, 가벼운 범계를 알고, 무거운 범계를 안다. 또한 법랍이 5년이거나 5년이 넘었다. 비구들이여, 이러한 다섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다.

Nissayamuccanakakathā niṭṭhitā.

의지함(nissaya)에서 벗어남에 대한 가르침이 끝났다.

Pañcakadasavāro niṭṭhito.

다섯 가지 요소로 된 열 개의 단락이 끝났다.

104. ‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena, na asekkhena paññākkhandhena, na asekkhena vimuttikkhandhena, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, ūnapañcavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

104. 비구들이여, 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아서는 안 된다. 무학(아라한)의 계온(戒蘊)을 갖추지 못했고, 무학의 정온(定蘊)을, 무학의 혜온(慧蘊)을, 무학의 해탈온(解脫蘊)을, 무학의 해탈지견온(解脫知見蘊)을 갖추지 못했으며, 법랍이 5년 미만이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아서는 안 된다.

‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena, asekkhena paññākkhandhena, asekkhena vimuttikkhandhena, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ.

비구들이여, 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다. 무학의 계온을 갖추었고, 무학의 정온을, 무학의 혜온을, 무학의 해탈온을, 무학의 해탈지견온을 갖추었으며, 법랍이 5년이거나 5년이 넘었다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다.

‘‘Aparehipi[Pg.114], bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, ūnapañcavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

비구들이여, 또한 다른 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아서는 안 된다. 믿음이 없고, 부끄러워함(히리)이 없으며, (죄를) 두려워함(오따빠)이 없고, 게으르며, 마음 챙김을 놓쳤고(실념), 법랍이 5년 미만이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아서는 안 된다.

‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ. Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ.

비구들이여, 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다. 믿음이 있고, 부끄러워함이 있으며, 두려워함이 있고, 정진하며, 마음 챙김이 확립되었고, 법랍이 5년이거나 5년이 넘었다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti, ūnapañcavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

비구들이여, 또한 다른 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아서는 안 된다. 드높은 계율에서 계를 어겼고, 드높은 행실에서 행실을 어겼으며, 드높은 견해에서 견해를 어겼고, 배움이 적으며, 지혜가 없고, 법랍이 5년 미만이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아서는 안 된다.

‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ.

비구들이여, 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다. 드높은 계율에서 계를 어긴 자가 아니고, 드높은 행실에서 행실을 어긴 자가 아니며, 드높은 견해에서 견해를 어긴 자가 아니고, 많이 배웠으며, 지혜가 있고, 법랍이 5년이거나 5년이 넘었다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Āpattiṃ na jānāti, anāpattiṃ na jānāti, lahukaṃ āpattiṃ na jānāti, garukaṃ āpattiṃ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ūnapañcavasso hoti – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

비구들이여, 또한 다른 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아서는 안 된다. 범계를 모르고, 범계 아님을 모르며, 가벼운 범계를 모르고, 무거운 범계를 모른다. 또한 그 비구에게는 두 가지 파티목카가 상세하게 잘 전해지지 않았고, 잘 분석되지 않았으며, 잘 암송되지 않았고, 경이나 경분별에 따라 잘 확정되지 않았으며, 법랍이 5년 미만이다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아서는 안 된다.

‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ. Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso [Pg.115] anubyañjanaso, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā – imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabba’’nti.

비구들이여, 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다. 범계를 알고, 범계 아님을 알며, 가벼운 범계를 알고, 무거운 범계를 안다. 또한 그 비구에게는 두 가지 파티목카가 상세하게 잘 전해졌고, 잘 분석되었으며, 잘 암송되었고, 경이나 경분별에 따라 잘 확정되었으며, 법랍이 5년이거나 5년이 넘었다. 비구들이여, 이러한 여섯 가지 요소를 갖춘 비구는 의지함 없이 살아야 한다고 말씀하셨다.

Abhayūvarabhāṇavāro niṭṭhito aṭṭhamo.

여덟 번째 아바유와라(Abhayūvara) 독송의 단락이 끝났다.

Aṭṭhamabhāṇavāro.

여덟 번째 독송의 단락.

41. Rāhulavatthu

41. 라훌라 이야기

105. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena kapilavatthu tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena kapilavatthu tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suddhodanassa sakkassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho rāhulamātā devī rāhulaṃ kumāraṃ etadavoca – ‘‘eso te, rāhula, pitā. Gacchassu, dāyajjaṃ yācāhī’’ti. Atha kho rāhulo kumāro yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato purato, aṭṭhāsi – ‘‘sukhā te, samaṇa, chāyā’’ti. Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho rāhulo kumāro bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi – ‘‘dāyajjaṃ me, samaṇa, dehi; dāyajjaṃ me, samaṇa, dehī’’ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – ‘‘tena hi tvaṃ, sāriputta, rāhulaṃ kumāraṃ pabbājehī’’ti. ‘‘Kathāhaṃ, bhante, rāhulaṃ kumāraṃ pabbājemī’’ti? Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajjaṃ. Evañca pana, bhikkhave, pabbājetabbo – paṭhamaṃ kesamassuṃ ohārāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā bhikkhūnaṃ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā evaṃ vadehīti vattabbo – buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi; dutiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dutiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dutiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi; tatiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, tatiyampi [Pg.116] dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, tatiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmīti. Anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajja’’nti. Atha kho āyasmā sāriputto rāhulaṃ kumāraṃ pabbājesi.

105. 그때 세존께서는 라자가하에서 머무시고 싶은 만큼 머무신 뒤, 카필라와투를 향해 유행(cārika)을 떠나셨다. 점차 유행하시며 카필라와투가 있는 곳에 이르셨다. 거기서 세존께서는 샤카족의 땅 카필라와투의 니그로다 아라마에 머무셨다. 그때 세존께서는 오전 중에 안을 가다듬어 입고 발우와 가사를 수하시고, 숫도다나 샤카 왕의 궁전으로 가셨다. 가셔서 마련된 자리에 앉으셨다. 그때 라훌라의 어머니인 왕비(야소다라)가 라훌라 왕자에게 이렇게 말했다. “라훌라야, 저 사문이 너의 아버지란다. 가서 유산을 달라고 청하거라.” 그러자 라훌라 왕자가 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존 앞에 서서 이렇게 말했다. “사문이시여, 당신의 그림자는 참으로 안락합니다.” 세존께서는 자리에서 일어나 떠나셨다. 라훌라 왕자는 세존의 뒤를 바짝 따라가며 “사문이시여, 저에게 유산을 주십시오. 사문이시여, 저에게 유산을 주십시오”라고 말했다. 그때 세존께서 존자 사리풋타를 부르셨다. “그러면 사리풋타여, 그대가 라훌라 왕자를 출가(pabbājehi)시키거라.” “세존이시여, 제가 어떻게 라훌라 왕자를 출가시켜야 합니까?” 이에 세존께서는 이 인연으로 법을 설하신 뒤 비구들을 부르셨다. “비구들이여, 세 번의 귀의(삼귀의)를 통해 사미 출가(sāmaṇerapabbajja)를 허용한다. 비구들이여, 이와 같이 출가시켜야 한다. 먼저 머리카락과 수염을 깎게 하고 가사를 입게 한 뒤, 상의를 한쪽 어깨에 걸치게 하고, 비구들의 발에 절하게 한 뒤, 쪼그려 앉아 합장을 하게 하고 다음과 같이 말하게 해야 한다. ‘부처님께 귀의합니다. 법에 귀의합니다. 승가에 귀의합니다. 두 번째도 부처님께 귀의합니다. 두 번째도 법에 귀의합니다. 두 번째도 승가에 귀의합니다. 세 번째도 부처님께 귀의합니다. 세 번째도 법에 귀의합니다. 세 번째도 승가에 귀의합니다.’라고 말하게 해야 한다. 비구들이여, 이 세 가지 귀의를 통해 사미 출가를 허용한다.” 이에 존자 사리풋타가 라훌라 왕자를 출가시켰다.

Atha kho suddhodano sakko yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho suddhodano sakko bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ekāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ varaṃ yācāmī’’ti. ‘‘Atikkantavarā kho, gotama, tathāgatā’’ti. ‘‘Yañca, bhante, kappati, yañca anavajja’’nti. ‘‘Vadehi, gotamā’’ti. ‘‘Bhagavati me, bhante, pabbajite anappakaṃ dukkhaṃ ahosi, tathā nande, adhimattaṃ rāhule. Puttapemaṃ, bhante, chaviṃ chindati, chaviṃ chetvā cammaṃ chindati, cammaṃ chetvā maṃsaṃ chindati, maṃsaṃ chetvā nhāruṃ chindati, nhāruṃ chetvā aṭṭhiṃ chindati, aṭṭhiṃ chetvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca tiṭṭhati. Sādhu, bhante, ayyā ananuññātaṃ mātāpitūhi puttaṃ na pabbājeyyu’’nti. Atha kho bhagavā suddhodanaṃ sakkaṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho suddhodano sakko bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, ananuññāto mātāpitūhi putto pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

그때 숫도다나 샤카 왕이 세존께서 계신 곳으로 다가가서 인사를 드리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 숫도다나 샤카 왕이 세존께 이렇게 여쭈었다. “세존이시여, 제가 세존께 한 가지 소원을 청하고자 합니다.” “고타마여, 여래들은 소원을 들어주는 단계를 넘어섰습니다.” “세존이시여, 제가 청하는 소원은 합당하고 허물이 없는 것입니다.” “고타마여, 말해 보시오.” “세존이시여, 세존께서 출가하셨을 때 저에게는 적지 않은 고통이 있었습니다. 난다 왕자가 출가했을 때도 그러했습니다. 라훌라가 출가했을 때는 그 고통이 지극히 컸습니다. 세존이시여, 자식에 대한 사랑은 겉피부를 자르고, 겉피부를 잘라 속껍질을 자르고, 속껍질을 잘라 살을 자르고, 살을 잘라 힘줄을 자르고, 힘줄을 잘라 뼈를 자르고, 뼈를 잘라 골수에 사무쳐 머뭅니다. 세존이시여, 존자들께서 부모의 허락을 받지 않은 아들을 출가시키지 않으신다면 참 좋겠습니다.” 이에 세존께서는 숫도다나 샤카 왕에게 법을 설하여 보여주시고 권면하시고 분발하게 하시고 기쁘게 하셨다. 숫도다나 샤카 왕은 세존께 법문을 듣고 권면받고 분발하고 기뻐하며 자리에서 일어나 세존께 경례하고 오른쪽으로 세 번 돌고 떠났다. 그 후 세존께서는 이 인연으로 법을 설하신 뒤 비구들을 부르셨다. “비구들이여, 부모의 허락을 받지 않은 아들을 출가시켜서는 안 된다. 출가시키는 자는 돌갈라(dukkaṭa) 죄가 된다.”

Atha kho bhagavā kapilavatthusmiṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato sāriputtassa upaṭṭhākakulaṃ āyasmato sāriputtassa santike dārakaṃ pāhesi – ‘‘imaṃ dārakaṃ thero pabbājetū’’ti. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na ekena dve sāmaṇerā upaṭṭhāpetabbā’ti. Ayañca me rāhulo sāmaṇero. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena ekena dve sāmaṇere upaṭṭhāpetuṃ, yāvatake [Pg.117] vā pana ussahati ovadituṃ anusāsituṃ tāvatake upaṭṭhāpetunti.

그 후 세존께서는 카필라와투에서 머무신 뒤 사왓티를 향해 유행을 떠나셨다. 점차 유행하시며 사왓티가 있는 곳에 이르셨다. 거기서 세존께서는 사왓티의 아나타핀디카 원림인 제타와나에 머무셨다. 그때 존자 사리풋타의 시자 집안에서 존자 사리풋타에게 소년을 보내며 “장로께서 이 소년을 출가시켜 주십시오”라고 했다. 그때 존자 사리풋타에게 이런 생각이 들었다. “세존께서는 ‘한 비구가 두 명의 사미를 돌보아서는 안 된다’고 하셨다. 나에게는 이미 사미 라훌라가 있다. 나는 어떻게 해야 하는가?” 세존께 이 일을 여쭈니, 세존께서 말씀하셨다. “비구들이여, 유능하고 능력을 갖춘 비구라면 한 명이 두 명의 사미를 돌보는 것을 허용한다. 또한 가르치고 훈계할 수 있는 능력만큼 많은 사미를 돌보는 것을 허용한다.”

Rāhulavatthu niṭṭhitaṃ.

라훌라 이야기가 끝났다.

42. Sikkhāpadakathā

42. 학습계목(십계)에 대한 설법

106. Atha kho sāmaṇerānaṃ etadahosi – ‘‘kati nu kho amhākaṃ sikkhāpadāni, kattha ca amhehi sikkhitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ dasa sikkhāpadāni, tesu ca sāmaṇerehi sikkhituṃ – pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī, vikālabhojanā veramaṇī, naccagītavāditavisūkadassanā veramaṇī, mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā veramaṇī, uccāsayanamahāsayanā veramaṇī, jātarūparajatapaṭiggahaṇā veramaṇī. Anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ imāni dasa sikkhāpadāni, imesu ca sāmaṇerehi sikkhitunti.

106. 그때 사미들에게 이런 생각이 들었다. “우리의 학습계목(sikkhāpadāni)은 몇 가지이며, 우리는 무엇을 배워야 하는가?” 세존께 이 일을 여쭈니 세존께서 말씀하셨다. “비구들이여, 사미들에게 열 가지 학습계목을 허용한다. 사미들은 그 열 가지 학습계목을 배워야 한다. 살아있는 생명을 죽이는 일을 멀리할 것, 주지 않은 것을 가지는 일을 멀리할 것, 청정하지 못한 행위를 멀리할 것, 거짓말하는 일을 멀리할 것, 방일의 근본이 되는 술과 취하는 것을 마시는 일을 멀리할 것, 때 아닌 때에 식사하는 일을 멀리할 것, 춤, 노래, 악기 연주 및 구경하는 일을 멀리할 것, 꽃다발, 향료, 화장품으로 꾸미고 치장하는 일을 멀리할 것, 높고 큰 침상에 앉거나 눕는 일을 멀리할 것, 금과 은을 받는 일을 멀리할 것이다. 비구들이여, 사미들에게 이 열 가지 학습계목을 허용하고, 사미들이 이를 배우는 것을 허용한다.”라고 말씀하셨다.

Sikkhāpadakathā niṭṭhitā.

학습계목에 대한 설법이 끝났다.

43. Daṇḍakammavatthu

43. 벌칙(단다깜마)에 관한 이야기

107. Tena kho pana samayena sāmaṇerā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma sāmaṇerā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharissantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa sāmaṇerassa daṇḍakammaṃ kātuṃ. Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedeti – anujānāmi, bhikkhave, imehi pañcahaṅgehi samannāgatassa sāmaṇerassa daṇḍakammaṃ kātunti.

107. 그 무렵 사미들이 비구들에 대하여 공경심이 없고 순종하지 않으며 조화롭지 못한 생활 태도로 지내고 있었다. 비구들은 “어찌하여 사미들이 비구들에 대하여 공경심이 없고 순종하지 않으며 조화롭지 못한 생활 태도로 지낼 수 있는가?”라며 비난하고 투덜대고 불평했다. 그들이 세존께 이 일을 알렸다. (세존께서 말씀하셨다.) “비구들아, 다섯 가지 특징을 갖춘 사미에게 벌(daṇḍakamma)을 주는 것을 허용한다. 비구들이 이익을 얻지 못하게 애쓰고, 비구들이 손해를 입게 애쓰고, 비구들이 거처하지 못하게 애쓰고, 비구들을 욕하고 비방하며, 비구들을 비구들로부터 이간질하는 것이다. 비구들아, 이 다섯 가지 특징을 갖춘 사미에게 벌을 주는 것을 허용한다.”

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, āvaraṇaṃ kātunti.

그러자 비구들에게 “어떤 벌을 주어야 하는가?”라는 생각이 들었다. 그들이 세존께 이 일을 알렸다. (세존께서 말씀하셨다.) “비구들아, 금지(āvaraṇa) 조치를 하는 것을 허용한다.”

Tena kho pana samayena bhikkhū sāmaṇerānaṃ sabbaṃ saṅghārāmaṃ āvaraṇaṃ karonti. Sāmaṇerā ārāmaṃ pavisituṃ alabhamānā pakkamantipi[Pg.118], vibbhamantipi, titthiyesupi saṅkamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sabbo saṅghārāmo āvaraṇaṃ kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, yattha vā vasati, yattha vā paṭikkamati, tattha āvaraṇaṃ kātunti.

그 무렵 비구들이 사미들에게 모든 승가 아람(사원)에 들어오는 것을 금지했다. 사미들은 사원에 들어가지 못하게 되자 떠나버리기도 하고, 환속하기도 하며, 외도들에게 가기도 했다. 그들이 세존께 이 일을 알렸다. (세존께서 말씀하셨다.) “비구들아, 모든 승가 아람을 금지해서는 안 된다. 그렇게 하는 자는 뒤까따 죄가 된다. 비구들아, 비구가 머물거나 출입하는 그곳에만 금지하는 것을 허용한다.”

Tena kho pana samayena bhikkhū sāmaṇerānaṃ mukhadvārikaṃ āhāraṃ āvaraṇaṃ karonti. Manussā yāgupānampi saṅghabhattampi karontā sāmaṇere evaṃ vadenti – ‘‘etha, bhante, yāguṃ pivatha; etha, bhante, bhattaṃ bhuñjathā’’ti. Sāmaṇerā evaṃ vadenti – ‘‘nāvuso, labbhā. Bhikkhūhi āvaraṇaṃ kata’’nti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhadantā sāmaṇerānaṃ mukhadvārikaṃ āhāraṃ āvaraṇaṃ karissantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, mukhadvāriko āhāro āvaraṇaṃ kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 비구들이 사미들에게 입으로 들어오는 음식(식사)을 금지했다. 사람들이 죽이나 승가 공양을 마련하고 사미들에게 “스님들, 오셔서 죽을 드십시오. 스님들, 오셔서 공양을 드십시오”라고 말하면, 사미들은 “우바새들이여, 그럴 수 없습니다. 비구들께서 금지하셨습니다”라고 대답했다. 사람들은 “어찌하여 대덕들께서 사미들에게 입으로 들어오는 음식을 금지할 수 있는가?”라며 비난하고 투덜대고 불평했다. 그들이 세존께 이 일을 알렸다. (세존께서 말씀하셨다.) “비구들아, 입으로 들어오는 음식을 금지해서는 안 된다. 그렇게 하는 자는 뒤까따 죄가 된다.”

Daṇḍakammavatthu niṭṭhitaṃ.

벌에 관한 이야기가 끝났다.

44. Anāpucchāvaraṇavatthu

44. 허락받지 않고 금지한 이야기

108. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū upajjhāye anāpucchā sāmaṇerānaṃ āvaraṇaṃ karonti. Upajjhāyā gavesanti – kathaṃ nu kho amhākaṃ sāmaṇerā na dissantīti. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘chabbaggiyehi, āvuso, bhikkhūhi āvaraṇaṃ kata’’nti. Upajjhāyā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū amhe anāpucchā amhākaṃ sāmaṇerānaṃ āvaraṇaṃ karissantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, upajjhāye anāpucchā āvaraṇaṃ kātabbaṃ. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassāti.

108. 그 무렵 육군 비구들이 은사(우빳짜야)에게 묻지도 않고 사미들에게 금지 조치를 했다. 은사들은 “어째서 우리 사미들이 보이지 않는가?”라며 찾아다녔다. 비구들이 “도반들이여, 육군 비구들이 금지 조치를 했습니다”라고 말했다. 은사들은 “어찌하여 육군 비구들이 우리에게 묻지도 않고 우리 사미들에게 금지 조치를 할 수 있는가?”라며 비난하고 투덜대고 불평했다. 그들이 세존께 이 일을 알렸다. (세존께서 말씀하셨다.) “비구들아, 은사에게 묻지도 않고 금지해서는 안 된다. 그렇게 하는 자는 뒤까따 죄가 된다.”

Anāpucchāvaraṇavatthu niṭṭhitaṃ.

허락받지 않고 금지한 이야기가 끝났다.

45. Apalāḷanavatthu

45. 유혹하여 데려간 이야기

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū therānaṃ bhikkhūnaṃ sāmaṇere apalāḷenti. Therā sāmaṃ dantakaṭṭhampi mukhodakampi gaṇhantā kilamanti[Pg.119]. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, aññassa parisā apalāḷetabbā. Yo apalāḷeyya, āpatti dukkaṭassā ti.

그 무렵 육군 비구들이 장로 비구들의 사미들을 유혹하여 데려갔다. 장로들은 직접 양치 도구와 세숫물을 챙겨야 해서 피곤해졌다. 그들이 세존께 이 일을 알렸다. (세존께서 말씀하셨다.) “비구들아, 다른 이의 회중을 유혹하여 데려가서는 안 된다. 유혹하여 데려가는 자는 뒤까따 죄가 된다.”

Apalāḷanavatthu niṭṭhitaṃ.

유혹하여 데려간 이야기가 끝났다.

46. Kaṇṭakasāmaṇeravatthu

46. 깐따까 사미 이야기

Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa kaṇṭako nāma sāmaṇero kaṇṭakiṃ nāma bhikkhuniṃ dūsesi. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma sāmaṇero evarūpaṃ anācāraṃ ācarissatī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dasahaṅgehi samannāgataṃ sāmaṇeraṃ nāsetuṃ. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, majjapāyī hoti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, micchādiṭṭhiko hoti, bhikkhunidūsako hoti – anujānāmi, bhikkhave, imehi dasahaṅgehi samannāgataṃ sāmaṇeraṃ nāsetunti.

그 무렵 석가족의 아들인 존자 우빠난다의 사미인 깐따까가 깐따끼라는 이름의 비구니를 범했다. 비구들은 “어찌하여 사미가 이와 같은 부도덕한 행위를 저지를 수 있는가?”라며 비난하고 투덜대고 불평했다. 그들이 세존께 이 일을 알렸다. (세존께서 말씀하셨다.) “비구들아, 열 가지 특징을 갖춘 사미를 내쫓는(nāsetuṃ) 것을 허용한다. 생명을 해치고, 주지 않은 것을 가지고, 청정범행이 아닌 행위(음행)를 하고, 거짓말을 하고, 술을 마시고, 부처님을 비방하고, 가르침을 비방하고, 승가를 비방하고, 그릇된 견해를 가지고, 비구니를 범하는 것이다. 비구들아, 이 열 가지 특징을 갖춘 사미를 내쫓는 것을 허용한다.”

47. Paṇḍakavatthu

47. 빤다까(내시/중성) 이야기

109. Tena kho pana samayena aññataro paṇḍako bhikkhūsu pabbajito hoti. So dahare dahare bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ vadeti – ‘‘etha, maṃ āyasmanto dūsethā’’ti. Bhikkhū apasādenti – ‘‘nassa, paṇḍaka, vinassa, paṇḍaka, ko tayā attho’’ti. So bhikkhūhi apasādito mahante mahante moḷigalle sāmaṇere upasaṅkamitvā evaṃ vadeti – ‘‘etha, maṃ āvuso dūsethā’’ti. Sāmaṇerā apasādenti – ‘‘nassa, paṇḍaka, vinassa, paṇḍaka, ko tayā attho’’ti. So sāmaṇerehi apasādito hatthibhaṇḍe assabhaṇḍe upasaṅkamitvā evaṃ vadeti – ‘‘etha, maṃ, āvuso, dūsethā’’ti. Hatthibhaṇḍā assabhaṇḍā dūsesuṃ. Te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘paṇḍakā ime samaṇā sakyaputtiyā. Yepi imesaṃ na paṇḍakā, tepi ime paṇḍake dūsenti. Evaṃ ime sabbeva abrahmacārino’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ hatthibhaṇḍānaṃ assabhaṇḍānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Paṇḍako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti.

109. 그 무렵 어떤 빤다까가 비구들 사이에서 출가했다. 그 빤다까는 젊은 비구들에게 다가가 “존자들이여, 와서 저를 범해 주십시오”라고 말했다. 비구들은 “빤다까여, 꺼져라. 빤다까여, 사라져라. 너와 무슨 상관이 있겠는가?”라며 꾸짖었다. 비구들에게 꾸짖음을 당한 그는 몸집이 건장한 사미들에게 다가가 “도반들이여, 와서 저를 범해 주십시오”라고 말했다. 사미들은 “빤다까여, 꺼져라. 빤다까여, 사라져라. 너와 무슨 상관이 있겠는가?”라며 꾸짖었다. 사미들에게 꾸짖음을 당한 그는 코끼리 몰이꾼과 말 몰이꾼들에게 다가가 “도반들이여, 와서 저를 범해 주십시오”라고 말했다. 코끼리 몰이꾼들과 말 몰이꾼들이 그를 범했다. 그들은 “이 석가 가문의 사문들은 모두 빤다까들이다. 이들 중에 빤다까가 아닌 자들도 이 빤다까들을 범한다. 이처럼 이들 모두가 청정범행을 닦지 않는다”라며 비난하고 투덜대고 불평했다. 비구들은 그 코끼리 몰이꾼들과 말 몰이꾼들이 비난하고 투덜대고 불평하는 소리를 들었다. 그리하여 그 비구들이 세존께 이 일을 알렸다. (세존께서 말씀하셨다.) “비구들아, 빤다까는 구족계를 받지 못하게 해야 하며, 이미 구족계를 받았다면 내쫓아야 한다.”

48. Theyyasaṃvāsakavatthu

48. 도둑으로 함께 사는 자(도둑 가입자)에 관한 이야기

110. Tena [Pg.120] kho pana samayena aññataro purāṇakulaputto khīṇakolañño sukhumālo hoti. Atha kho tassa purāṇakulaputtassa khīṇakolaññassa etadahosi – ‘‘ahaṃ kho sukhumālo, na paṭibalo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ. Kena nu kho ahaṃ upāyena sukhañca jīveyyaṃ, na ca kilameyya’’nti? Atha kho tassa purāṇakulaputtassa khīṇakolaññassa etadahosi – ‘‘ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Yaṃnūnāhaṃ sāmaṃ pattacīvaraṃ paṭiyādetvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā ārāmaṃ gantvā bhikkhūhi saddhiṃ saṃvaseyya’’nti. Atha kho so purāṇakulaputto khīṇakolañño sāmaṃ pattacīvaraṃ paṭiyādetvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā ārāmaṃ gantvā bhikkhū abhivādeti. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘kativassosi tvaṃ, āvuso’’ti? Kiṃ etaṃ, āvuso, kativasso nāmāti? Ko pana te, āvuso, upajjhāyoti? Kiṃ etaṃ, āvuso, upajjhāyo nāmāti? Bhikkhū āyasmantaṃ upāliṃ etadavocuṃ – ‘‘iṅghāvuso upāli, imaṃ pabbajitaṃ anuyuñjāhī’’ti. Atha kho so purāṇakulaputto khīṇakolañño āyasmatā upālinā anuyuñjiyamāno etamatthaṃ ārocesi. Āyasmā upāli bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Theyyasaṃvāsako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti. Titthiyapakkantako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti.

110. 그때 전직 귀족 자제로서 가문이 몰락한 어떤 사람이 있었는데, 그는 매우 유약하였다. 가문이 몰락한 그 전직 귀족 자제에게 ‘나는 유약하여 아직 얻지 못한 재물을 얻을 수도 없고, 이미 얻은 재물을 늘릴 수도 없다. 내가 어떤 방법으로 고생하지 않고 편안하게 생계를 꾸릴 수 있을까?’라는 생각이 들었다. 이어서 그 전직 귀족 자제에게 ‘사캬의 아들들인 이 사문들은 평온한 습성과 평온한 행실을 지녔으며, 좋은 음식을 먹고 바람이 없는 침소에서 잠을 잔다. 내가 직접 발우와 가사를 갖추고 머리와 수염을 깎고 가사를 입고 사원에 가서 비구들과 함께 지내면 어떨까?’라는 생각이 들었다. 그 후 가문이 몰락한 그 전직 귀족 자제는 직접 발우와 가사를 갖추고 머리와 수염을 깎고 가사를 입고 사원에 가서 비구들에게 절을 하였다. 비구들이 그에게 “도반이여, 당신은 법납(vassa)이 얼마나 되었습니까?”라고 물었다. 그는 “도반들이여, ‘법납이 얼마인가’라는 것이 무엇입니까?”라고 되물었다. 비구들이 “도반들이여, 당신의 은사(upajjhāya)는 누구입니까?”라고 묻자, “도반들이여, ‘은사’라는 것이 무엇입니까?”라고 되물었다. 비구들이 존자 우팔리에게 “도반 우팔리여, 이 출가자를 심문해 보십시오”라고 말하였다. 가문이 몰락한 그 전직 귀족 자제는 존자 우팔리에게 심문을 당하자 이 사실을 그대로 털어놓았다. 존자 우팔리가 비구들에게 이 사실을 알렸고, 비구들은 세존께 이 사실을 보고하였다. 부처님께서는 “비구들이여, 도둑으로 함께 사는 자(theyyasaṃvāsako)는 구족계를 받을 수 없으니 수계시켜서는 안 된다. 이미 수계했다면 내쫓아야 한다. 비구들이여, 외도에게 갔던 자(titthiyapakkantako)는 구족계를 받을 수 없으니 수계시켜서는 안 된다. 이미 수계했다면 내쫓아야 한다”라고 말씀하셨다.

49. Tiracchānagatavatthu

49. 축생에 관한 이야기

111. Tena kho pana samayena aññataro nāgo nāgayoniyā aṭṭīyati harāyati jigucchati. Atha kho tassa nāgassa etadahosi – ‘‘kena nu kho ahaṃ upāyena nāgayoniyā ca parimucceyyaṃ khippañca manussattaṃ paṭilabheyya’’nti. Atha kho tassa nāgassa etadahosi – ‘‘ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino [Pg.121] sīlavanto kalyāṇadhammā. Sace kho ahaṃ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṃ, evāhaṃ nāgayoniyā ca parimucceyyaṃ, khippañca manussattaṃ paṭilabheyya’’nti. Atha kho so nāgo māṇavakavaṇṇena bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Taṃ bhikkhū pabbājesuṃ, upasampādesuṃ. Tena kho pana samayena so nāgo aññatarena bhikkhunā saddhiṃ paccantime vihāre paṭivasati. Atha kho so bhikkhu rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. Atha kho so nāgo tassa bhikkhuno nikkhante vissaṭṭho niddaṃ okkami. Sabbo vihāro ahinā puṇṇo, vātapānehi bhogā nikkhantā honti. Atha kho so bhikkhu vihāraṃ pavisissāmīti kavāṭaṃ paṇāmento addasa sabbaṃ vihāraṃ ahinā puṇṇaṃ, vātapānehi bhoge nikkhante, disvāna bhīto vissaramakāsi. Bhikkhū upadhāvitvā taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ – ‘‘kissa tvaṃ, āvuso, vissaramakāsī’’ti? ‘‘Ayaṃ, āvuso, sabbo vihāro ahinā puṇṇo, vātapānehi bhogā nikkhantā’’ti. Atha kho so nāgo tena saddena paṭibujjhitvā sake āsane nisīdi. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘kosi tvaṃ, āvuso’’ti? ‘‘Ahaṃ, bhante, nāgo’’ti. ‘‘Kissa pana tvaṃ, āvuso, evarūpaṃ akāsī’’ti? Atha kho so nāgo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā taṃ nāgaṃ etadavoca – ‘‘tumhe khottha nāgā aviruḷhidhammā imasmiṃ dhammavinaye. Gaccha tvaṃ, nāga, tattheva cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa uposathaṃ upavasa, evaṃ tvaṃ nāgayoniyā ca parimuccissasi, khippañca manussattaṃ paṭilabhissasī’’ti. Atha kho so nāgo aviruḷhidhammo kirāhaṃ imasmiṃ dhammavinayeti dukkhī dummano assūni pavattayamāno vissaraṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘dveme, bhikkhave, paccayā nāgassa sabhāvapātukammāya. Yadā ca sajātiyā methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, yadā ca vissaṭṭho niddaṃ okkamati – ime kho, bhikkhave, dve paccayā nāgassa sabhāvapātukammāya. Tiracchānagato, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’ti.

111. 그때 어떤 용(nāga)이 용의 모태로 태어난 것을 괴로워하고 부끄러워하며 혐오하였다. 그 용에게 ‘내가 어떤 방법으로 용의 모태에서 벗어나 속히 인간의 몸을 얻을 수 있을까?’라는 생각이 들었다. 이어서 그 용에게 ‘사캬의 아들들인 이 사문들은 법답게 행하고, 바르게 행하고, 청정하게 행하고, 진실을 말하고, 계율을 갖추었으며, 선한 법을 지녔다. 만약 내가 사캬의 아들들인 사문들에게 출가한다면 용의 모태에서 벗어나 속히 인간의 몸을 얻을 수 있을 것이다’라는 생각이 들었다. 그 후 그 용은 청년의 모습으로 변신하여 비구들에게 다가가 출가를 청하였다. 비구들은 그 용을 출가시키고 구족계를 주었다. 그때 그 용은 어떤 비구와 함께 변두리에 있는 사원에서 지내고 있었다. 어느 날 그 비구는 새벽녘에 일어나 노지(露地)에서 포행을 하였다. 그때 그 용은 비구가 밖으로 나간 사이 안심하고 잠에 빠져들었다. 그러자 온 방이 뱀의 몸으로 가득 찼고, 창문들 밖으로 똬리들이 빠져나와 있었다. 그때 그 비구가 ‘방으로 들어가야겠다’라고 생각하며 문을 밀다가, 온 방이 뱀으로 가득 차고 창문 밖으로 똬리들이 나와 있는 것을 보고는 겁에 질려 비명을 질렀다. 비구들이 달려와 그 비구에게 “도반이여, 왜 비명을 질렀습니까?”라고 물었다. 그는 “도반들이여, 이 방 전체가 뱀으로 가득 찼고 창문들 밖으로 똬리들이 나와 있습니다”라고 말하였다. 그때 그 용은 그 소리에 잠이 깨어 자기 자리에 앉았다. 비구들이 “도반이여, 당신은 누구입니까?”라고 묻자, 그는 “존자들이여, 저는 용입니다”라고 대답하였다. “도반이여, 당신은 왜 이런 일을 저질렀습니까?”라고 묻자, 그 용은 비구들에게 이 사정을 설명하였다. 비구들은 세존께 이 사실을 보고하였다. 그러자 세존께서는 이 일로 인하여 비구 승가를 소집하신 후, 그 용에게 이렇게 말씀하셨다. “너희 용들은 이 법과 율(dhammavinaya)에서 성취를 이룰 수 없는 존재들이다. 용아, 너는 돌아가거라. 그곳 용의 나라에서 14일과 15일, 그리고 매달 8일에 포살을 지키도록 하여라. 그렇게 하면 너는 용의 모태에서 벗어나 속히 인간의 몸을 얻게 될 것이다.” 그러자 그 용은 ‘나는 이 법과 율에서 성취를 이룰 수 없는 존재구나’라며 슬퍼하고 낙담하여 눈물을 흘리며 비명을 지르고는 떠나갔다. 그 후 세존께서 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 용의 본래 모습이 나타나게 되는 두 가지 원인이 있다. 동종(同種)의 용과 성관계를 맺을 때와 방심하여 깊은 잠에 빠졌을 때이다. 비구들이여, 이것이 용의 본래 모습이 나타나는 두 가지 원인이다. 비구들이여, 축생(tiracchānagato)은 구족계를 받을 수 없으니 수계시켜서는 안 된다. 이미 수계했다면 내쫓아야 한다.”

50. Mātughātakavatthu

50. 어머니를 살해한 자에 관한 이야기

112. Tena kho pana samayena aññataro māṇavako mātaraṃ jīvitā voropesi. So tena pāpakena kammena aṭṭīyati harāyati jigucchati[Pg.122]. Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi – ‘‘kena nu kho ahaṃ upāyena imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṃ kareyya’’nti? Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi – ‘‘ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Sace kho ahaṃ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṃ, evāhaṃ imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṃ kareyya’’nti. Atha kho so māṇavako bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Bhikkhū āyasmantaṃ upāliṃ etadavocuṃ – ‘‘pubbepi kho, āvuso upāli, nāgo māṇavakavaṇṇena bhikkhūsu pabbajito. Iṅghāvuso upāli, imaṃ māṇavakaṃ anuyuñjāhī’’ti. Atha kho so māṇavako āyasmatā upālinā anuyuñjīyamāno etamatthaṃ ārocesi. Āyasmā upāli bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… mātughātako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti.

112. 그 무렵 어떤 청년이 어머니를 살해했습니다. 그는 그 악한 행위로 인하여 괴로워하고 부끄러워하며 혐오감을 느꼈습니다. 그때 그 청년에게 이런 생각이 들었습니다. '어떻게 하면 내가 이 악한 행위에서 벗어날 수 있을까?' 이어서 그 청년에게 이런 생각이 들었습니다. '석가족의 아들들인 이 사문들은 법을 닦고, 평온하게 수행하며, 청정한 범행을 실천하고, 진실을 말하며, 계율을 갖추고 선한 성품을 지녔다. 만약 내가 석가족의 아들들인 사문들에게 출가한다면, 나는 이 악한 행위에서 벗어날 수 있을 것이다.' 그리하여 그 청년은 비구들에게 가서 출가를 청했습니다. 비구들은 존자 우빨리에게 이렇게 말했습니다. '도반 우빨리여, 전에도 나가(Nāga)가 청년의 모습으로 비구들에게 출가한 적이 있습니다. 도반 우빨리여, 청하건대 이 청년을 조사해 보십시오.' 그러자 그 청년은 존자 우빨리에게 조사를 받으면서 이 사실을 고백했습니다. 존자 우빨리는 비구들에게 이 사실을 알렸고, 비구들은 세존께 이 사실을 보고했습니다. (세존께서는 비구들을 불러 모아 말씀하셨습니다.) '비구들이여, 어머니를 살해한 자는 구족계를 받지 못하며 구족계를 주어서도 안 된다. 만약 구족계를 받았다면 그를 내쫓아야 한다.'

51. Pitughātakavatthu

51. 51. 아버지를 살해한 자에 관한 이야기

113. Tena kho pana samayena aññataro māṇavako pitaraṃ jīvitā voropesi. So tena pāpakena kammena aṭṭīyati harāyati jigucchati. Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi ‘‘kena nu kho ahaṃ upāyena imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṃ kareyya’’nti. Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi ‘‘ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā, sace kho ahaṃ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṃ, evāhaṃ imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṃ kareyya’’nti. Atha kho so māṇavako bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Bhikkhū āyasmantaṃ upāliṃ etadavocuṃ – ‘‘pubbepi kho, āvuso upāli, nāgo māṇavakavaṇṇena bhikkhūsu pabbajito, iṅghāvuso, upāli, imaṃ māṇavakaṃ anuyuñjāhī’’ti. Atha kho so māṇavako āyasmatā upālinā anuyuñjīyamāno etamatthaṃ ārocesi. Āyasmā upāli bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Pitughātako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti.

113. 그 무렵 어떤 청년이 아버지를 살해했습니다. 그는 그 악한 행위로 인하여 괴로워하고 부끄러워하며 혐오감을 느꼈습니다. 그때 그 청년에게 이런 생각이 들었습니다. '어떻게 하면 내가 이 악한 행위에서 벗어날 수 있을까?' 이어서 그 청년에게 이런 생각이 들었습니다. '석가족의 아들들인 이 사문들은 법을 닦고, 평온하게 수행하며, 청정한 범행을 실천하고, 진실을 말하며, 계율을 갖추고 선한 성품을 지녔다. 만약 내가 석가족의 아들들인 사문들에게 출가한다면, 나는 이 악한 행위에서 벗어날 수 있을 것이다.' 그리하여 그 청년은 비구들에게 가서 출가를 청했습니다. 비구들은 존자 우빨리에게 이렇게 말했습니다. '도반 우빨리여, 전에도 나가(Nāga)가 청년의 모습으로 비구들에게 출가한 적이 있습니다. 도반 우빨리여, 청하건대 이 청년을 조사해 보십시오.' 그러자 그 청년은 존자 우빨리에게 조사를 받으면서 이 사실을 고백했습니다. 존자 우빨리는 비구들에게 이 사실을 알렸고, 비구들은 세존께 이 사실을 보고했습니다. '비구들이여, 아버지를 살해한 자는 구족계를 받지 못하며 구족계를 주어서도 안 된다. 만약 구족계를 받았다면 그를 내쫓아야 한다.'

52. Arahantaghātakavatthu

52. 52. 아라한을 살해한 자에 관한 이야기

114. Tena [Pg.123] kho pana samayena sambahulā bhikkhū sāketā sāvatthiṃ addhānamaggappaṭipannā honti. Antarāmagge corā nikkhamitvā ekacce bhikkhū acchindiṃsu, ekacce bhikkhū haniṃsu. Sāvatthiyā rājabhaṭā nikkhamitvā ekacce core aggahesuṃ, ekacce corā palāyiṃsu. Ye te palāyiṃsu te bhikkhūsu pabbajiṃsu, ye te gahitā te vadhāya oniyyanti. Addasaṃsu kho te palāyitvā pabbajitā te core vadhāya oniyyamāne, disvāna evamāhaṃsu – ‘‘sādhu kho mayaṃ palāyimhā, sacā ca mayaṃ gayheyyāma, mayampi evameva haññeyyāmā’’ti. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘kiṃ pana tumhe, āvuso, akatthā’’ti? Atha kho te pabbajitā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Arahanto ete, bhikkhave, bhikkhū. Arahantaghātako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti.

114. 그 무렵 많은 비구들이 사케타에서 사왓티로 긴 길을 가고 있었습니다. 길 도중에 도적들이 나타나 어떤 비구들의 물건을 빼앗고, 어떤 비구들을 살해했습니다. 사왓티의 관군들이 출동하여 어떤 도적들은 붙잡았고, 어떤 도적들은 도망쳤습니다. 도망친 도적들은 비구들에게 출가했습니다. 붙잡힌 도적들은 처형장으로 끌려갔습니다. 도망쳐서 출가한 도적들은 그 도적들이 처형장으로 끌려가는 것을 보고 이렇게 말했습니다. '우리가 도망친 것이 정말 다행이다. 만약 우리도 붙잡혔더라면 우리 역시 저들과 똑같이 죽임을 당했을 것이다.' 비구들이 그들에게 물었습니다. '도반들이여, 당신들은 대체 무슨 짓을 저질렀습니까?' 그러자 출가한 그들은 비구들에게 이 사실을 고백했습니다. 비구들은 세존께 이 사실을 보고했습니다. (세존께서 말씀하셨습니다.) '비구들이여, 그 죽임을 당한 비구들은 아라한들이었다. 비구들이여, 아라한을 살해한 자는 구족계를 받지 못하며 구족계를 주어서도 안 된다. 만약 구족계를 받았다면 그를 내쫓아야 한다.'

53. Bhikkhunīdūsakavatthu

53. 53. 비구니를 범한 자에 관한 이야기

115. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo sāketā sāvatthiṃ addhānamaggappaṭipannā honti. Antarāmagge corā nikkhamitvā ekaccā bhikkhuniyo acchindiṃsu, ekaccā bhikkhuniyo dūsesuṃ. Sāvatthiyā rājabhaṭā nikkhamitvā ekacce core aggahesuṃ, ekacce corā palāyiṃsu. Ye te palāyiṃsu, te bhikkhūsu pabbajiṃsu. Ye te gahitā, te vadhāya oniyyanti. Addasaṃsu kho te palāyitvā pabbajitā te core vadhāya oniyyamāne, disvāna evamāhaṃsu ‘‘sādhu kho mayaṃ palāyimhā, sacā ca mayaṃ gayheyyāma, mayampi evameva haññeyyāmā’’ti. Bhikkhū evamāhaṃsu ‘‘kiṃ pana tumhe, āvuso, akatthā’’ti. Atha kho te pabbajitā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhunidūsako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti. Saṅghabhedako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti. Lohituppādako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti.

115. 그 무렵 많은 비구니들이 사케타에서 사왓티로 긴 길을 가고 있었습니다. 길 도중에 도적들이 나타나 어떤 비구니들의 물건을 빼앗고, 어떤 비구니들을 범했습니다. 사왓티의 관군들이 출동하여 어떤 도적들은 붙잡았고, 어떤 도적들은 도망쳤습니다. 도망친 도적들은 비구들에게 출가했습니다. 붙잡힌 도적들은 처형장으로 끌려갔습니다. 도망쳐서 출가한 도적들은 그 도적들이 처형장으로 끌려가는 것을 보고 이렇게 말했습니다. '우리가 도망친 것이 정말 다행이다. 만약 우리도 붙잡혔더라면 우리 역시 저들과 똑같이 죽임을 당했을 것이다.' 비구들이 그들에게 물었습니다. '도반들이여, 당신들은 대체 무슨 짓을 저질렀습니까?' 그러자 출가한 그들은 비구들에게 이 사실을 고백했습니다. 비구들은 세존께 이 사실을 보고했습니다. '비구들이여, 비구니를 범한 자는 구족계를 받지 못하며 구족계를 주어서도 안 된다. 만약 구족계를 받았다면 그를 내쫓아야 한다. 비구들이여, 승가를 분열시킨 자는 구족계를 받지 못하며 구족계를 주어서도 안 된다. 만약 구족계를 받았다면 그를 내쫓아야 한다. 비구들이여, (악한 마음으로) 여래의 몸에 피를 나게 한 자는 구족계를 받지 못하며 구족계를 주어서도 안 된다. 만약 구족계를 받았다면 그를 내쫓아야 한다.'

54. Ubhatobyañjanakavatthu

54. 54. 양성구유자에 관한 이야기

116. Tena [Pg.124] kho pana samayena aññataro ubhatobyañjanako bhikkhūsu pabbajito hoti. So karotipi kārāpetipi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Ubhatobyañjanako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti.

116. 그 무렵 어떤 양성구유자(兩性具有者)가 비구들에게 출가했습니다. 그는 남성으로서 여성을 범하기도 하고 여성으로서 남성이 자기를 범하게 하기도 했습니다. 비구들이 세존께 이 사실을 보고했습니다. '비구들이여, 양성구유자는 구족계를 받지 못하며 구족계를 주어서도 안 된다. 만약 구족계를 받았다면 그를 내쫓아야 한다.'

55. Anupajjhāyakādivatthūni

55. 55. 은사가 없는 자 등에 관한 이야기들

117. Tena kho pana samayena bhikkhū anupajjhāyakaṃ upasampādenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, anupajjhāyako upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassāti.

117. 그 무렵 비구들이 은사(恩師, Preceptor)가 없는 자에게 구족계를 주었습니다. 비구들이 세존께 이 사실을 보고했습니다. '비구들이여, 은사가 없는 자에게는 구족계를 주어서는 안 된다. 만약 구족계를 준다면 그 비구에게는 둑카따(악작) 죄가 성립한다.'

Tena kho pana samayena bhikkhū saṅghena upajjhāyena upasampādenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, saṅghena upajjhāyena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 비구들이 승가(Sangha)를 은사로 삼아 구족계를 주었습니다. 비구들이 세존께 이 사실을 보고했습니다. '비구들이여, 승가를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. 만약 구족계를 준다면 그 비구에게는 둑카따 죄가 성립한다.'

Tena kho pana samayena bhikkhū gaṇena upajjhāyena upasampādenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, gaṇena upajjhāyena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 비구들이 가나(Gaṇa, 단체)를 은사로 삼아 구족계를 주었습니다. 비구들이 세존께 이 사실을 보고했습니다. '비구들이여, 가나를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. 만약 구족계를 준다면 그 비구에게는 둑카따 죄가 성립한다.'

Tena kho pana samayena bhikkhū paṇḍakupajjhāyena upasampādenti…pe… theyyasaṃvāsakupajjhāyena upasampādenti…pe… titthiyapakkantakupajjhāyena upasampādenti …pe… tiracchānagatupajjhāyena upasampādenti…pe… mātughātakupajjhāyena upasampādenti…pe… pitughātakupajjhāyena upasampādenti…pe… arahantaghātakupajjhāyena upasampādenti…pe… bhikkhunidūsakupajjhāyena upasampādenti…pe… saṅghabhedakupajjhāyena upasampādenti…pe… lohituppādakupajjhāyena upasampādenti…pe… ubhatobyañjanakupajjhāyena upasampādenti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, paṇḍakupajjhāyena upasampādetabbo…pe… na, bhikkhave, theyyasaṃvāsakupajjhāyena upasampādetabbo…pe… na, bhikkhave, titthiyapakkantakupajjhāyena upasampādetabbo…pe… na, bhikkhave, tiracchānagatupajjhāyena upasampādetabbo…pe… na, bhikkhave, mātughātakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, pitughātakupajjhāyena upasampādetabbo…pe… na, bhikkhave, arahantaghātakupajjhāyena upasampādetabbo…pe… na, bhikkhave, bhikkhunidūsakupajjhāyena upasampādetabbo [Pg.125]…pe… na, bhikkhave, saṅghabhedakupajjhāyena upasampādetabbo…pe… na, bhikkhave, lohituppādakupajjhāyena upasampādetabbo…pe… na, bhikkhave, ubhatobyañjanakupajjhāyena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵에 비구들이 반다카(내시)를 은사로 삼아 구족계를 주었다. … (중략) … 테이야상와사카(도둑으로 함께 사는 자)를 은사로 삼아 구족계를 주었다. … (중략) … 팃티야팟깐타카(외도로 전향한 자)를 은사로 삼아 구족계를 주었다. … (중략) … 티랏차나가타(축생)를 은사로 삼아 구족계를 주었다. … (중략) … 마투가타카(어머니를 살해한 자)를 은사로 삼아 구족계를 주었다. … (중략) … 피투가타카(아버지를 살해한 자)를 은사로 삼아 구족계를 주었다. … (중략) … 아라한타가타카(아라한을 살해한 자)를 은사로 삼아 구족계를 주었다. … (중략) … 빅쿠니두사카(비구니를 범한 자)를 은사로 삼아 구족계를 주었다. … (중략) … 상가베다카(승가 분열을 일으킨 자)를 은사로 삼아 구족계를 주었다. … (중략) … 로히툽파다카(부처님의 몸에 피를 낸 자)를 은사로 삼아 구족계를 주었다. … (중략) … 우바토뱐자나카(양성 구족자)를 은사로 삼아 구족계를 주었다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 반다카를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. … (중략) … 테이야상와사카를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. … (중략) … 팃티야팟깐타카를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. … (중략) … 티랏차나가타를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. … (중략) … 마투가타카를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. … (중략) … 피투가타카를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. … (중략) … 아라한타가타카를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. … (중략) … 빅쿠니두사카를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. … (중략) … 상가베다카를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. … (중략) … 로히툽파다카를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. … (중략) … 우바토뱐자나카를 은사로 삼아 구족계를 주어서는 안 된다. 누구든지 구족계를 주는 자에게는 돌가타의 죄가 된다.”라고 말씀하셨다.

56. Apattakādivatthu

56. 56. 발우 등이 없는 자에 대한 이야기

118. Tena kho pana samayena bhikkhū apattakaṃ upasampādenti. Hatthesu piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi titthiyāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, apattako upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassāti.

118. 그 무렵에 비구들이 발우가 없는 자에게 구족계를 주었다. (발우가 없는 비구들은) 손으로 탁발하러 다녔다. 사람들은 “마치 외도들과 같구나”라며 비난하고 불평하고 허물을 들추어내었다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 발우가 없는 자에게 구족계를 주어서는 안 된다. 누구든지 구족계를 주는 자에게는 돌가타의 죄가 된다.”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena bhikkhū acīvarakaṃ upasampādenti. Naggā piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi titthiyāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, acīvarako upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵에 비구들이 가사가 없는 자에게 구족계를 주었다. (가사가 없는 비구들은) 벌거벗은 채 탁발하러 다녔다. 사람들은 “마치 외도들과 같구나”라며 비난하고 불평하고 허물을 들추어내었다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 가사가 없는 자에게 구족계를 주어서는 안 된다. 누구든지 구족계를 주는 자에게는 돌가타의 죄가 된다.”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena bhikkhū apattacīvarakaṃ upasampādenti. Naggā hatthesu piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi titthiyāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, apattacīvarako upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵에 비구들이 발우와 가사가 없는 자에게 구족계를 주었다. (발우와 가사가 없는 비구들은) 벌거벗은 채 손으로 탁발하러 다녔다. 사람들은 “마치 외도들과 같구나”라며 비난하고 불평하고 허물을 들추어내었다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 발우와 가사가 없는 자에게 구족계를 주어서는 안 된다. 누구든지 구족계를 주는 자에게는 돌가타의 죄가 된다.”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena bhikkhū yācitakena pattena upasampādenti. Upasampanne pattaṃ paṭiharanti. Hatthesu piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi titthiyāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, yācitakena pattena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵에 비구들이 빌린 발우로 구족계를 주었다. 구족계를 준 뒤에 (주인이) 발우를 다시 회수해 갔다. (발우가 없어진 비구들은) 손으로 탁발하러 다녔다. 사람들은 “마치 외도들과 같구나”라며 비난하고 불평하고 허물을 들추어내었다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 빌린 발우로 구족계를 주어서는 안 된다. 누구든지 구족계를 주는 자에게는 돌가타의 죄가 된다.”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena bhikkhū yācitakena cīvarena upasampādenti. Upasampanne cīvaraṃ paṭiharanti. Naggā piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi titthiyāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, yācitakena cīvarena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵에 비구들이 빌린 가사로 구족계를 주었다. 구족계를 준 뒤에 (주인이) 가사를 다시 회수해 갔다. (가사가 없어진 비구들은) 벌거벗은 채 탁발하러 다녔다. 사람들은 “마치 외도들과 같구나”라며 비난하고 불평하고 허물을 들추어내었다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 빌린 가사로 구족계를 주어서는 안 된다. 누구든지 구족계를 주는 자에게는 돌가타의 죄가 된다.”라고 말씀하셨다.

Tena [Pg.126] kho pana samayena bhikkhū yācitakena pattacīvarena upasampādenti. Upasampanne pattacīvaraṃ paṭiharanti. Naggā hatthesu piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi titthiyāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, yācitakena pattacīvarena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵에 비구들이 빌린 발우와 가사로 구족계를 주었다. 구족계를 준 뒤에 (주인이) 발우와 가사를 다시 회수해 갔다. (둘 다 없어진 비구들은) 벌거벗은 채 손으로 탁발하러 다녔다. 사람들은 “마치 외도들과 같구나”라며 비난하고 불평하고 허물을 들추어내었다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 빌린 발우와 가사로 구족계를 주어서는 안 된다. 누구든지 구족계를 주는 자에게는 돌가타의 죄가 된다.”라고 말씀하셨다.

Naupasampādetabbekavīsativāro niṭṭhito.

구족계를 주어서는 안 되는 스물한 가지 경우가 끝났다.

57. Napabbājetabbadvattiṃsavāro

57. 57. 출가시켜서는 안 되는 서른두 가지 경우

119. Tena kho pana samayena bhikkhū hatthacchinnaṃ pabbājenti…pe… pādacchinnaṃ pabbājenti…pe… hatthapādacchinnaṃ pabbājenti…pe… kaṇṇacchinnaṃ pabbājenti…pe… nāsacchinnaṃ pabbājenti…pe… kaṇṇanāsacchinnaṃ pabbājenti…pe… aṅgulicchinnaṃ pabbājenti…pe… aḷacchinnaṃ pabbājenti…pe… kaṇḍaracchinnaṃ pabbājenti…pe… phaṇahatthakaṃ pabbājenti…pe… khujjaṃ pabbājenti…pe… vāmanaṃ pabbājenti…pe… galagaṇḍiṃ pabbājenti…pe… lakkhaṇāhataṃ pabbājenti…pe… kasāhataṃ pabbājenti…pe… likhitakaṃ pabbājenti…pe… sīpadiṃ pabbājenti…pe… pāparogiṃ pabbājenti…pe… parisadūsakaṃ pabbājenti…pe… kāṇaṃ pabbājenti…pe… kuṇiṃ pabbājenti…pe… khañjaṃ pabbājenti…pe… pakkhahataṃ pabbājenti…pe… chinniriyāpathaṃ pabbājenti…pe… jarādubbalaṃ pabbājenti…pe… andhaṃ pabbājenti…pe… mūgaṃ pabbājenti…pe… badhiraṃ pabbājenti…pe… andhamūgaṃ pabbājenti…pe… andhabadhiraṃ pabbājenti…pe… mūgabadhiraṃ pabbājenti…pe… andhamūgabadhiraṃ pabbājenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… na, bhikkhave, hatthacchinno pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, pādacchinno pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, hatthapādacchinno pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, kaṇṇacchinno pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, nāsacchinno pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, kaṇṇanāsacchinno pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, aṅgulicchinno pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, aḷacchinno pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, kaṇḍaracchinno pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, phaṇahatthako pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, khujjo pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, vāmano pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, galagaṇḍī pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, lakkhaṇāhato [Pg.127] pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, kasāhato pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, likhitako pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, sīpadī pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, pāparogī pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, parisadūsako pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, kāṇo pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, kuṇī pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, khañjo pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, pakkhahato pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, chinniriyāpatho pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, jarādubbalo pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, andho pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, mūgo pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, badhiro pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, andhamūgo pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, andhabadhiro pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, mūgabadhiro pabbājetabbo…pe… na, bhikkhave, andhamūgabadhiro pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassāti.

119. 그 무렵에 비구들은 손이 잘린 자를 출가시켰고, ... 발이 잘린 자를 출가시켰으며, ... 손발이 잘린 자를 출가시켰고, ... 귀가 잘린 자를 출가시켰으며, ... 코가 잘린 자를 출가시켰고, ... 귀와 코가 잘린 자를 출가시켰으며, ... 손가락(발가락)이 잘린 자를 출가시켰고, ... 엄지손가락(엄지발가락)이 잘린 자를 출가시켰으며, ... 힘줄이 끊어진 자를 출가시켰고, ... 손가락이 붙은 자를 출가시켰으며, ... 곱추를 출가시켰고, ... 난쟁이를 출가시켰으며, ... 목에 혹이 있는 자를 출가시켰고, ... 낙인이 찍힌 자를 출가시켰으며, ... 매질을 당한 자를 출가시켰고, ... 수배 중인 자를 출가시켰으며, ... 코끼리다리병 환자를 출가시켰고, ... 악성 질환자를 출가시켰으며, ... 대중을 불쾌하게 하는 자를 출가시켰고, ... 애꾸눈인 자를 출가시켰으며, ... 손발이 굽은 자를 출가시켰고, ... 절름발이를 출가시켰으며, ... 반신불수인 자를 출가시켰고, ... 거동이 불가능한 자를 출가시켰으며, ... 노쇠한 자를 출가시켰고, ... 맹인을 출가시켰으며, ... 벙어리를 출가시켰고, ... 귀머거리를 출가시켰으며, ... 맹인이자 벙어리인 자를 출가시켰고, ... 맹인이자 귀머거리인 자를 출가시켰으며, ... 벙어리이자 귀머거리인 자를 출가시켰고, ... 맹인이자 벙어리이며 귀머거리인 자를 출가시켰다. 세존께 이 일을 아뢰자, 세존께서 말씀하셨다. "비구들아, 손이 잘린 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 발이 잘린 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 손발이 잘린 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 귀가 잘린 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 코가 잘린 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 귀와 코가 잘린 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 손가락(발가락)이 잘린 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 엄지손가락(엄지발가락)이 잘린 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 힘줄이 끊어진 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 손가락이 붙은 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 곱추를 출가시켜서는 안 된다. ... 난쟁이를 출가시켜서는 안 된다. ... 목에 혹이 있는 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 낙인이 찍힌 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 매질을 당한 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 수배 중인 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 코끼리다리병 환자를 출가시켜서는 안 된다. ... 악성 질환자를 출가시켜서는 안 된다. ... 대중을 불쾌하게 하는 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 애꾸눈인 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 손발이 굽은 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 절름발이를 출가시켜서는 안 된다. ... 반신불수인 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 거동이 불가능한 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 노쇠한 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 맹인을 출가시켜서는 안 된다. ... 벙어리를 출가시켜서는 안 된다. ... 귀머거리를 출가시켜서는 안 된다. ... 맹인이자 벙어리인 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 맹인이자 귀머거리인 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 벙어리이자 귀머거리인 자를 출가시켜서는 안 된다. ... 맹인이자 벙어리이며 귀머거리인 자를 출가시켜서는 안 된다. 누구든 출가시키는 자에게는 돌랍차죄가 된다."

Napabbājetabbadvattiṃsavāro niṭṭhito.

출가시켜서는 안 되는 서른두 부류에 대한 절이 끝났다.

Dāyajjabhāṇavāro niṭṭhito navamo.

아홉 번째 상속 암송분이 끝났다.

58. Alajjīnissayavatthūni

58. 58. 부끄러움을 모르는 자의 의지처에 관한 사건들

120. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū alajjīnaṃ nissayaṃ denti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, alajjīnaṃ nissayo dātabbo. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassāti.

120. 그 무렵 육군 비구들은 부끄러움을 모르는 자들에게 의지처를 주었다. 세존께 이 일을 아뢰자, 세존께서 말씀하셨다. "비구들아, 부끄러움을 모르는 자들에게 의지처를 주어서는 안 된다. 누구든 주는 자에게는 돌랍차죄가 된다."

Tena kho pana samayena bhikkhū alajjīnaṃ nissāya vasanti. Tepi nacirasseva alajjino honti pāpakābhikkhū. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, alajjīnaṃ nissāya vatthabbaṃ. Yo vaseyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 비구들은 부끄러움을 모르는 자들에게 의지하여 머물렀다. 그들 또한 머지않아 부끄러움을 모르는 악한 비구들이 되었다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰자, 세존께서 말씀하셨다. "비구들아, 부끄러움을 모르는 자들에게 의지하여 머물러서는 안 된다. 누구든 머무는 자에게는 돌랍차죄가 된다."

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na alajjīnaṃ nissayo dātabbo, na alajjīnaṃ nissāya vatthabba’nti. Kathaṃ nu kho mayaṃ jāneyyāma lajjiṃ vā alajjiṃ vā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, catūhapañcāhaṃ āgametuṃ yāva bhikkhusabhāgataṃ jānāmīti.

그때 비구들에게 이런 생각이 들었다. "세존께서는 '부끄러움을 모르는 자들에게 의지처를 주어서는 안 되고, 부끄러움을 모르는 자들에게 의지하여 머물러서도 안 된다'고 제정하셨다. 그렇다면 우리가 부끄러움을 아는 자인지 모르는 자인지 어떻게 알 수 있겠는가?" 세존께 이 일을 아뢰자, 세존께서 말씀하셨다. "비구들아, 비구로서의 적합한 품행을 알게 될 때까지 사나흘 동안은 기다려 보는 것을 허용한다."

59. Gamikādinissayavatthūni

59. 59. 여행자 등의 의지처에 관한 사건들

121. Tena [Pg.128] kho pana samayena aññataro bhikkhu kosalesu janapade addhānamaggappaṭipanno hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na anissitena vatthabba’nti. Ahañcamhi nissayakaraṇīyo addhānamaggappaṭipanno, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, addhānamaggappaṭipannena bhikkhunā nissayaṃ alabhamānena anissitena vatthunti.

121. 그 무렵 어떤 비구가 꼬살라 국의 지방에서 긴 여행 중이었다. 그때 그 비구에게 이런 생각이 들었다. "세존께서는 '의지처 없이 머물러서는 안 된다'고 제정하셨다. 그런데 나는 의지처를 가져야 할 처지이면서 긴 여행 중이다. 나는 어떻게 행해야 하는가?" 세존께 이 일을 아뢰자, 세존께서 말씀하셨다. "비구들아, 긴 여행 중인 비구가 의지처를 줄 스승을 얻지 못했을 때, 의지처 없이 머무는 것을 허용한다."

Tena kho pana samayena dve bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te aññataraṃ āvāsaṃ upagacchiṃsu. Tattha eko bhikkhu gilāno hoti. Atha kho tassa gilānassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na anissitena vatthabba’nti. Ahañcamhi nissayakaraṇīyo gilāno, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā nissayaṃ alabhamānena anissitena vatthunti.

그 무렵 두 비구가 꼬살라 국의 지방에서 긴 여행 중이었다. 그들은 어떤 사원에 도착했다. 그들 중 한 비구가 병이 들었다. 그때 그 병든 비구에게 이런 생각이 들었다. "세존께서는 '의지처 없이 머물러서는 안 된다'고 제정하셨다. 그런데 나는 의지처를 가져야 할 처지이면서 병이 들었다. 나는 어떻게 행해야 하는가?" 세존께 이 일을 아뢰자, 세존께서 말씀하셨다. "비구들아, 병든 비구가 의지처를 줄 스승을 얻지 못했을 때, 의지처 없이 머무는 것을 허용한다."

Atha kho tassa gilānupaṭṭhākassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na anissitena vatthabba’nti. Ahañcamhi nissayakaraṇīyo, ayañca bhikkhu gilāno, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gilānupaṭṭhākena bhikkhunā nissayaṃ alabhamānena yāciyamānena anissitena vatthunti.

그때 그 간병 비구에게 이런 생각이 들었다. "세존께서는 '의지처 없이 머물러서는 안 된다'고 제정하셨다. 그런데 나는 의지처를 가져야 할 처지이고, 이 비구는 병이 들었다. 나는 어떻게 행해야 하는가?" 세존께 이 일을 아뢰자, 세존께서 말씀하셨다. "비구들아, 간병하는 비구가 의지처를 줄 스승을 얻지 못했을 때, (환자의) 요청을 받고서 의지처 없이 머무는 것을 허용한다."

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati. Tassa ca tasmiṃ senāsane phāsu hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na anissitena vatthabba’nti. Ahañcamhi nissayakaraṇīyo araññe viharāmi, mayhañca imasmiṃ senāsane phāsu hoti, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, āraññikena bhikkhunā phāsuvihāraṃ sallakkhentena nissayaṃ alabhamānena anissitena vatthuṃ – yadā patirūpo nissayadāyako āgacchissati, tadā tassa nissāya vasissāmīti.

그때 한 비구가 숲속에서 지내고 있었다. 그 비구에게 그 거처가 평안하였다. 그때 그 비구에게 이런 생각이 들었다. “세존께서는 ‘의지처(nissaya) 없이 머물지 말아야 한다’고 제정하셨다. 그런데 나는 의지처를 취해야 할 처지이면서 숲속에 머물고 있고, 나에게는 이 거처가 평안하다. 나는 어떻게 행해야 하는가?” 세존께 이 일을 알렸다. “비구들아, 숲속에 사는 비구가 평안한 머무름을 고려하여, 의지처를 줄 스승을 얻지 못했을 때 ‘적절한 의지처를 줄 스승이 오면 그분께 의지하여 머물리라’고 (마음먹고) 의지처 없이 머무는 것을 허락한다.”

60. Gottena anussāvanānujānanā

60. 성씨(gotta)로 보도를 암송하는 것에 대한 허락

122. Tena [Pg.129] kho pana samayena āyasmato mahākassapassa upasampadāpekkho hoti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmato ānandassa santike dūtaṃ pāhesi – āgacchatu ānando imaṃ anussāvessatūti. Āyasmā ānando evamāha – ‘‘nāhaṃ ussahāmi therassa nāmaṃ gahetuṃ, garu me thero’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gottenapi anussāvetunti.

122. 122. 그때 존자 마하깟사빠에게 구족계 지망자가 있었다. 그러자 존자 마하깟사빠는 존자 아난다에게 전령을 보내 “아난다는 와서 이 (구족계) 보도를 암송하라”고 하였다. 존자 아난다는 이렇게 말하였다. “저는 장로님의 이름(띱빨리)을 부를 용기가 없습니다. 장로님은 저의 존경하는 스승이시기 때문입니다.” 세존께 이 일을 알렸다. “비구들아, 성씨(gotta)로도 보도를 암송하는 것을 허락한다”라고 말씀하셨다.

61. Dveupasampadāpekkhādivatthu

61. 61. 두 명의 구족계 지망자 등에 관한 이야기

123. Tena kho pana samayena āyasmato mahākassapassa dve upasampadāpekkhā honti. Te vivadanti – ahaṃ paṭhamaṃ upasampajjissāmi, ahaṃ paṭhamaṃ upasampajjissāmīti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dve ekānussāvane kātunti.

123. 123. 그때 존자 마하깟사빠에게 두 명의 구족계 지망자가 있었다. 그들은 “내가 먼저 구족계를 받겠다”, “내가 먼저 구족계를 받겠다”라며 논쟁하였다. 세존께 이 일을 알렸다. “비구들아, 두 명을 한 번의 보도 암송으로 (구족계를 주는 것을) 허락한다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena sambahulānaṃ therānaṃ upasampadāpekkhā honti. Te vivadanti – ahaṃ paṭhamaṃ upasampajjissāmi, ahaṃ paṭhamaṃ upasampajjissāmīti. Therā evamāhaṃsu – ‘‘handa, mayaṃ, āvuso, sabbeva ekānussāvane karomā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dve tayo ekānussāvane kātuṃ, tañca kho ekena upajjhāyena, na tveva nānupajjhāyenāti.

그때 여러 장로들에게 구족계 지망자들이 있었다. 그들은 “내가 먼저 구족계를 받겠다”, “내가 먼저 구족계를 받겠다”라며 논쟁하였다. 장로들은 “자, 도반들이여, 이제 우리 모두 그대들 전부를 한 번의 보도 암송으로 (구족계를) 주자”라고 말하였다. 세존께 이 일을 알렸다. “비구들아, 두 명 혹은 세 명을 한 번의 보도 암송으로 (구족계를 주는 것을) 허락한다. 다만 그것은 한 명의 은사(upajjhāya)일 때만 허용하며, 서로 다른 은사일 경우에는 허락하지 않는다”라고 말씀하셨다.

62. Gabbhavīsūpasampadānujānanā

62. 62. 태중의 기간을 포함하여 20세가 된 이의 구족계 허락

124. Tena kho pana samayena āyasmā kumārakassapo gabbhavīso upasampanno ahosi. Atha kho āyasmato kumārakassapassa etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo’ti. Ahañcamhi gabbhavīso upasampanno. Upasampanno nu khomhi, nanu kho upasampanno’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Yaṃ, bhikkhave, mātukucchismiṃ paṭhamaṃ cittaṃ uppannaṃ, paṭhamaṃ viññāṇaṃ pātubhūtaṃ, tadupādāya sāvassa jāti. Anujānāmi, bhikkhave, gabbhavīsaṃ upasampādetunti.

124. 124. 그때 존자 꾸마라깟사빠는 모태의 기간을 포함하여 20세가 되었을 때 구족계를 받았다. 그러자 존자 꾸마라깟사빠에게 이런 생각이 들었다. “세존께서는 ‘20세 미만인 자에게는 구족계를 주어서는 안 된다’고 제정하셨다. 그런데 나는 모태의 기간을 포함하여 20세가 되어 구족계를 받았다. 나는 구족계를 받은 것인가, 받지 못한 것인가?” 세존께 이 일을 알렸다. “비구들아, 모태에서 첫 번째 마음이 일어나고 첫 번째 식(viññāṇa)이 나타났을 때, 그 첫 번째 식을 시작으로 하여 그 비구의 태어남(jāti)이 있는 것이다. 비구들아, 태중에 머문 때부터 계산하여 20세가 된 자에게 구족계를 주는 것을 허락한다”라고 말씀하셨다.

63. Upasampadāvidhi

63. 63. 구족계 절차

125. Tena [Pg.130] kho pana samayena upasampannā dissanti kuṭṭhikāpi gaṇḍikāpi kilāsikāpi sosikāpi apamārikāpi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, upasampādentena terasa antarāyike dhamme pucchituṃ. Evañca pana, bhikkhave, pucchitabbo – ‘‘santi te evarūpā ābādhā – kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro? Manussosi? Purisosi? Bhujissosi? Aṇaṇosi? Nasi rājabhaṭo? Anuññātosi mātāpitūhi? Paripuṇṇavīsativassosi? Paripuṇṇaṃ te pattacīvaraṃ? Kiṃnāmosi? Konāmo te upajjhāyo’’ti?

125. 125. 그때 구족계를 받은 자들 중에 나병, 종기, 백선, 폐결핵, 간질 등에 걸린 자들이 보였다. 세존께 이 일을 알렸다. “비구들아, 구족계를 주려는 비구는 13가지 장애가 되는 법(antarāyika dhamma)을 묻는 것을 허락한다. 비구들아, 다음과 같이 물어야 한다. ‘그대에게 이와 같은 병들이 있는가? 나병이 있는가? 종기가 있는가? 백선이 있는가? 폐결핵이 있는가? 간질이 있는가? 그대는 인간인가? 그대는 남자인가? 그대는 자유인인가? 그대는 빚이 없는가? 그대는 왕의 군인이 아닌가? 부모님으로부터 허락을 받았는가? 가득 찬 20세인가? 발우와 가사가 갖추어졌는가? 그대의 이름은 무엇인가? 그대의 은사 스님은 누구이신가?’라고 물어야 한다.”

Tena kho pana samayena bhikkhū ananusiṭṭhe upasampadāpekkhe antarāyike dhamme pucchanti. Upasampadāpekkhā vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ anusāsitvā pacchā antarāyike dhamme pucchitunti.

그때 비구들이 미리 가르침을 받지 못한 구족계 지망자들에게 장애가 되는 법들을 물었다. 구족계 지망자들은 당황하고 부끄러워하며 제대로 대답하지 못했다. 세존께 이 일을 알렸다. “비구들아, 먼저 가르치고 나서 나중에 장애가 되는 법들을 묻는 것을 허락한다”라고 말씀하셨다.

Tattheva saṅghamajjhe anusāsanti. Upasampadāpekkhā tatheva vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, ekamantaṃ anusāsitvā saṅghamajjhe antarāyike dhamme pucchituṃ. Evañca pana, bhikkhave, anusāsitabbo –

그들이 바로 승가 대중 가운데서 가르쳤다. 구족계 지망자들은 예전처럼 당황하고 부끄러워하며 제대로 대답하지 못했다. 세존께 이 일을 알렸다. “비구들아, 한쪽 곁에서 가르치고 나서 승가 대중 가운데서 장애가 되는 법들을 묻는 것을 허락한다. 비구들아, 이와 같이 가르쳐야 한다.”

126. Paṭhamaṃ upajjhaṃ gāhāpetabbo. Upajjhaṃ gāhāpetvā pattacīvaraṃ ācikkhitabbaṃ – ayaṃ te patto, ayaṃ saṅghāṭi, ayaṃ uttarāsaṅgo, ayaṃ antaravāsako. Gaccha, amumhi okāse tiṭṭhāhīti.

126. 126. “먼저 은사(upajjhāya)를 정하게 해야 한다. 은사를 정하게 한 뒤 발우와 가사를 알려주어야 한다. ‘이것이 그대의 발우다. 이것이 그대의 대가사(saṅghāṭi)다. 이것이 그대의 상의(uttarāsaṅgo)다. 이것이 그대의 하의(antaravāsako)다. 가서 저곳에 서 있어라’라고 말해주어야 한다.”

Bālā abyattā anusāsanti. Duranusiṭṭhā upasampadāpekkhā vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, bālena abyattena anusāsitabbo. Yo anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena anusāsitunti.

가르칠 줄 모르는 어리석고 미숙한 비구들이 가르쳤다. 잘못 가르침을 받은 구족계 지망자들은 당황하고 부끄러워하며 제대로 대답하지 못했다. 세존께 이 일을 알렸다. “비구들아, 어리석고 미숙한 비구가 가르쳐서는 안 된다. 누구든 가르치는 자에게는 돌까따(dukkaṭa) 죄가 된다. 비구들아, 현명하고 유능한 비구가 가르치는 것을 허락한다”라고 말씀하셨다.

Asammatā anusāsanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, asammatena anusāsitabbo. Yo anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi[Pg.131], bhikkhave, sammatena anusāsituṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo – attanā vā attānaṃ sammannitabbaṃ, parena vā paro sammannitabbo.

임명되지 않은 비구들이 가르쳤다. 세존께 이 일을 알렸다. “비구들아, 임명되지 않은 비구가 가르쳐서는 안 된다. 누구든 가르치는 자에게는 돌까따 죄가 된다. 비구들아, (결택에 의해) 임명된 비구가 가르치는 것을 허락한다. 비구들아, 이와 같이 임명해야 한다. 스스로 자신을 임명하거나, 타인이 타인을 임명해야 한다.”

Kathañca attanāva attānaṃ sammannitabbaṃ? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ anusāseyya’’nti. Evaṃ attanāva attānaṃ sammannitabbaṃ.

어떻게 스스로 자신을 임명하는가? 현명하고 유능한 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다. “대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 아무개라는 이름의 지망자는 존자 아무개의 구족계 지망자입니다. 만약 승가가 준비되었다면, 제가 아무개 지망자를 가르치겠습니다.” 이와 같이 스스로 자신을 임명해야 한다.

Kathañca pana parena paro sammannitabbo? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ anusāseyyā’’ti. Evaṃ parena paro sammannitabbo.

어떻게 타인이 타인을 임명하는가? 현명하고 유능한 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다. “대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 아무개라는 이름의 지망자는 존자 아무개의 구족계 지망자입니다. 만약 승가가 준비되었다면, 아무개 스님이 아무개 지망자를 가르치십시오.” 이와 같이 타인이 타인을 임명해야 한다.

Tena sammatena bhikkhunā upasampadāpekkho upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘‘suṇasi, itthannāma, ayaṃ te saccakālo bhūtakālo. Yaṃ jātaṃ taṃ saṅghamajjhe pucchante santaṃ atthīti vattabbaṃ, asantaṃ natthī’’ti vattabbaṃ. Mā kho vitthāyi, mā kho maṅku ahosi. Evaṃ taṃ pucchissanti – ‘‘santi te evarūpā ābādhā – kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro? Manussosi? Purisosi? Bhujissosi? Aṇaṇosi? Nasi rājabhaṭo? Anuññātosi mātāpitūhi? Paripuṇṇavīsativassosi? Paripuṇṇaṃ te pattacīvaraṃ? Kiṃnāmosi? Konāmo te upajjhāyo’’ti?

지명된 그 비구는 구족계 지망자에게 다가가 이렇게 말해야 한다. “아무개여, 들으라. 지금은 그대가 진실을 말해야 할 때요, 사실을 말해야 할 때이다. 승가 가운데서 (그대의 몸에) 있는 것들을 물을 때, 실제로 있는 것은 ‘있습니다’라고 말해야 하고, 없는 것은 ‘없습니다’라고 말해야 한다. 당황하지 말고 위축되지 말라. 그대에게 이와 같이 물을 것이다. ‘그대에게 이러한 병들, 즉 나병, 종기, 건선, 폐결핵, 간질이 있는가? 그대는 인간인가? 남자인가? 자유인인가? 빚이 없는가? 왕의 군인이 아닌가? 부모님께 허락을 받았는가? 스무 살이 찼는가? 발바초와 가사를 갖추었는가? 그대의 이름은 무엇인가? 그대의 은사 스님의 존함은 무엇인가?’”

Ekato āgacchanti. Na, bhikkhave, ekato āgantabbaṃ. Anusāsakena paṭhamataraṃ āgantvā saṅgho ñāpetabbo – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Anusiṭṭho so mayā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo āgaccheyyā’’ti. Āgacchāhīti vattabbo.

(스승과 지망자가) 함께 온다. 비구들이여, 함께 와서는 안 된다. 가르침을 주는 스승(교수사)이 먼저 와서 승가에 알려야 한다. “대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 아무개는 존자 아무개의 구족계 지망자입니다. 그는 저에 의해 가르침을 받았습니다. 만약 승가의 시간이 적절하다면, 아무개는 오도록 하십시오.” (그러고 나서 지망자에게) “오너라”라고 말해야 한다.

Ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā bhikkhūnaṃ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā upasampadaṃ yācāpetabbo – ‘‘saṅghaṃ, bhante, upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, bhante, saṅgho anukampaṃ upādāya. Dutiyampi, bhante, saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, bhante, saṅgho anukampaṃ [Pg.132] upādāya. Tatiyampi, bhante, saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ, bhante, saṅgho anukampaṃ upādāyā’’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

(지망자에게) 가사를 한쪽 어깨에 메게 하고 비구들의 발에 절하게 한 뒤, 쭈그리고 앉아 합장하게 하고 구족계를 청하게 해야 한다. “대덕 스님들이여, 승가에 구족계를 청합니다. 대덕 스님들이여, 승가는 저를 가엾게 여겨 (사미의 낮은 상태에서) 끌어올려 주십시오. 두 번째도 대덕 스님들이여, 승가에 구족계를 청합니다... 세 번째도 대덕 스님들이여, 승가에 구족계를 청합니다. 승가는 저를 가엾게 여겨 끌어올려 주십시오.” (그 후) 유능하고 지혜로운 비구가 승가에 알려야 한다.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyya’’nti? Suṇasi, itthannāma, ayaṃ te saccakālo bhūtakālo. Yaṃ jātaṃ taṃ pucchāmi. Santaṃ atthīti vattabbaṃ, asantaṃ natthīti vattabbaṃ. Santi te evarūpā ābādhā – kuṭṭhaṃ gaṇḍo kileso soso apamāro, manussosi, purisosi, bhujissosi, aṇaṇosi, nasi rājabhaṭo, anuññātosi mātāpitūhi, paripuṇṇavīsativassosi, paripuṇṇaṃ te pattacīvaraṃ, kiṃnāmosi, konāmo te upajjhāyoti? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

“대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 이 아무개는 존자 아무개의 구족계 지망자입니다. 만약 승가의 시간이 적절하다면, 제가 아무개에게 장애가 되는 법들을 묻겠습니다. 아무개여, 들으라. 지금은 그대가 진실을 말해야 할 때요, 사실을 말해야 할 때이다. (그대의 몸에) 있는 것을 물을 때, 있는 것은 ‘있습니다’라고 말해야 하고, 없는 것은 ‘없습니다’라고 말해야 한다. 그대에게 이러한 병들, 즉 나병, 종기, 건선, 폐결핵, 간질이 있는가? 인간인가? 남자인가? 자유인인가? 빚이 없는가? 왕의 군인이 아닌가? 부모님께 허락을 받았는가? 스무 살이 찼는가? 발바초와 가사를 갖추었는가? 그대의 이름은 무엇인가? 그대의 은사 스님의 존함은 무엇인가?” 유능하고 지혜로운 비구가 승가에 알려야 한다.

127. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassa pattacīvaraṃ. Itthannāmo saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmena upajjhāyena. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ upasampādeyya itthannāmena upajjhāyena. Esā ñatti.

127. “대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 이 아무개는 존자 아무개의 구족계 지망자이며, 장애가 되는 법들로부터 청정하고 발바초와 가사를 갖추었습니다. 아무개는 아무개 은사 스님과 함께 승가에 구족계를 청합니다. 만약 승가의 시간이 적절하다면, 승가는 아무개를 아무개 은사 스님과 함께 구족계를 받게 하십시오. 이것이 제안(결사문)입니다.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassa pattacīvaraṃ. Itthannāmo saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmena upajjhāyena. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 이 아무개는 존자 아무개의 구족계 지망자이며, 장애가 되는 법들로부터 청정하고 발바초와 가사를 갖추었습니다. 아무개는 아무개 은사 스님과 함께 승가에 구족계를 청합니다. 승가는 아무개를 아무개 은사 스님과 함께 구족계를 받게 합니다. 존자 아무개를 은사로 하여 아무개가 구족계를 받는 것에 찬성하시는 존자는 침묵하시고, 찬성하지 않으시는 분은 말씀하십시오.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassa pattacīvaraṃ. Itthannāmo saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmena upajjhāyena. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

두 번째도 이와 같은 내용을 말합니다. 대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 이 아무개는 존자 아무개의 구족계 지망자이며, 장애가 되는 법들로부터 청정하고 발바초와 가사를 갖추었습니다. 아무개는 아무개 은사 스님과 함께 승가에 구족계를 청합니다. 승가는 아무개를 아무개 은사 스님과 함께 구족계를 받게 합니다. 존자 아무개를 은사로 하여 아무개가 구족계를 받는 것에 찬성하시는 존자는 침묵하시고, 찬성하지 않으시는 분은 말씀하십시오.

‘‘Tatiyampi [Pg.133] etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassa pattacīvaraṃ. Itthannāmo saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmena upajjhāyena. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

세 번째도 이와 같은 내용을 말합니다. 대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 이 아무개는 존자 아무개의 구족계 지망자이며, 장애가 되는 법들로부터 청정하고 발바초와 가사를 갖추었습니다. 아무개는 아무개 은사 스님과 함께 승가에 구족계를 청합니다. 승가는 아무개를 아무개 은사 스님과 함께 구족계를 받게 합니다. 존자 아무개를 은사로 하여 아무개가 구족계를 받는 것에 찬성하시는 존자는 침묵하시고, 찬성하지 않으시는 분은 말씀하십시오.

‘‘Upasampanno saṅghena itthannāmo itthannāmena upajjhāyena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

승가는 아무개를 아무개 은사 스님과 함께 구족계를 받게 하였습니다. 승가가 찬성하므로 침묵하는 것입니다. 저는 이와 같이 (승가가 찬성했음을) 기억하겠습니다.”라고 알려야 한다.

Upasampadākammaṃ niṭṭhitaṃ.

구족계 수계 갈마가 끝났다.

64. Cattāro nissayā

64. 네 가지 의지할 것(사성사)

128. Tāvadeva chāyā metabbā, utuppamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ, divasabhāgo ācikkhitabbo, saṅgīti ācikkhitabbā, cattāro nissayā ācikkhitabbā –

128. 그 즉시 그림자(시간)를 재어야 하고, 계절의 길이를 알려주어야 하며, 낮의 시간을 알려주어야 하고, 함께 모인 이들을 알려주어야 하며, 네 가지 의지할 것들을 알려주어야 한다.

‘‘Piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāya pabbajjā. Tattha te yāvajīvaṃ ussāho karaṇīyo. Atirekalābho – saṅghabhattaṃ, uddesabhattaṃ, nimantanaṃ, salākabhattaṃ, pakkhikaṃ, uposathikaṃ, pāṭipadikaṃ.

“걸식하여 얻은 음식을 의지하여 출가해야 한다. 그곳에서 그대는 목숨이 다할 때까지 힘써야 한다. 예외적으로 허용되는 것(추가 라프)은 승가의 보시, 특정한 이를 위한 보시, 초대받은 식사, 추첨 음식, 보름마다의 음식, 포살일의 음식, 초하루의 음식이다.”

‘‘Paṃsukūlacīvaraṃ nissāya pabbajjā. Tattha te yāvajīvaṃ ussāho karaṇīyo. Atirekalābho – khomaṃ, kappāsikaṃ, koseyyaṃ, kambalaṃ, sāṇaṃ, bhaṅgaṃ.

“분소의(버려진 옷감으로 만든 가사)를 의지하여 출가해야 한다. 그곳에서 그대는 목숨이 다할 때까지 힘써야 한다. 예외적으로 허용되는 것은 아마포, 면포, 비단, 모직, 삼베, 잡방사로 만든 옷이다.”

‘‘Rukkhamūlasenāsanaṃ nissāya pabbajjā. Tattha te yāvajīvaṃ ussāho karaṇīyo. Atirekalābho – vihāro, aḍḍhayogo, pāsādo, hammiyaṃ, guhā.

“나무 아래의 처소를 의지하여 출가해야 한다. 그곳에서 그대는 목숨이 다할 때까지 힘써야 한다. 예외적으로 허용되는 것은 정사(비하라), 한쪽으로 기운 지붕의 집, 다층 건물, 평지붕 건물, 동굴이다.”

‘‘Pūtimuttabhesajjaṃ nissāya pabbajjā. Tattha te yāvajīvaṃ ussāho karaṇīyo. Atirekalābho – sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇita’’nti.

“부패한 소의 오줌으로 만든 약을 의지하여 출가해야 한다. 그곳에서 그대는 목숨이 다할 때까지 힘써야 한다. 예외적으로 허용되는 것은 정제 버터, 굳기 전의 버터, 기름, 꿀, 당밀이다.”

Cattāro nissayā niṭṭhitā.

네 가지 의지할 것이 끝났다.

65. Cattāri akaraṇīyāni

65. 네 가지 해서는 안 될 일(사바라이)

129. Tena [Pg.134] kho pana samayena bhikkhū aññataraṃ bhikkhuṃ upasampādetvā ekakaṃ ohāya pakkamiṃsu. So pacchā ekakova āgacchanto antarāmagge purāṇadutiyikāya samāgañchi. Sā evamāha – ‘‘kiṃdāni pabbajitosī’’ti? ‘‘Āma, pabbajitomhī’’ti. ‘‘Dullabho kho pabbajitānaṃ methuno dhammo; ehi, methunaṃ dhammaṃ paṭisevā’’ti. So tassā methunaṃ dhammaṃ paṭisevitvā cirena agamāsi. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘kissa tvaṃ, āvuso, evaṃ ciraṃ akāsī’’ti? Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, upasampādetvā dutiyaṃ dātuṃ, cattāri ca akaraṇīyāni ācikkhituṃ –

129. 그 무렵 비구들이 어떤 비구에게 구족계를 준 뒤, 그를 혼자 남겨두고 떠났습니다. 그 비구는 나중에 혼자 오다가 길 중간에서 옛 아내와 마주쳤습니다. 옛 아내는 이렇게 말했습니다. “이제 출가하셨나요?” “그렇소, 출가했소.” “출가자들에게는 음행(메투나 담마)을 행하기가 참으로 어려우니, 이리 오세요, 음행을 행합시다.” 그는 그녀와 음행을 행한 뒤 한참 뒤에야 길을 떠났습니다. 비구들이 “도반이여, 왜 이렇게 오래 걸렸습니까?”라고 묻자, 그 비구는 비구들에게 이 사실을 알렸습니다. 비구들은 세존께 이 사실을 알렸습니다. “비구들이여, 구족계를 준 뒤에는 동반자를 붙여줄 것과, 네 가지 해서는 안 될 일(사바라이)을 일러줄 것을 허용한다.”

‘‘Upasampannena bhikkhunā methuno dhammo na paṭisevitabbo, antamaso tiracchānagatāyapi. Yo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Seyyathāpi nāma puriso sīsacchinno abhabbo tena sarīrabandhanena jīvituṃ, evameva bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Taṃ te yāvajīvaṃ akaraṇīyaṃ.

“구족계를 받은 비구는 비록 축생일지라도 음행을 행해서는 안 된다. 음행을 행하는 비구는 사문이 아니며 석가자의 아들이 아니다. 마치 머리가 잘린 사람이 그 몸으로 다시 살아날 수 없는 것과 같이, 이와 같이 비구가 음행을 행하면 사문이 아니며 석가자의 아들이 아니다. 그것은 그대가 평생토록 해서는 안 될 일이다.”

‘‘Upasampannena bhikkhunā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ na ādātabbaṃ, antamaso tiṇasalākaṃ upādāya. Yo bhikkhu pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pamutto abhabbo haritatthāya, evameva bhikkhu pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Taṃ te yāvajīvaṃ akaraṇīyaṃ.

“구족계를 받은 비구는 주지 않은 것을 훔치려는 마음으로 가져서는 안 되니, 비록 풀 한 포기나 대나무 조각일지라도 그러하다. 어떤 비구가 한 마사(pāda)나 한 마사 가치의 것, 또는 한 마사를 넘는 것을 주지 않았는데 훔치려는 마음으로 가지면, 사문이 아니며 석가자의 아들이 아니다. 마치 나무줄기에서 떨어진 노란 잎이 다시 푸르게 될 수 없는 것과 같이, 이와 같이 비구가 한 마사나 한 마사 가치의 것, 또는 한 마사를 넘는 것을 주지 않았는데 훔치려는 마음으로 가지면 사문이 아니며 석가자의 아들이 아니다. 그것은 그대가 평생토록 해서는 안 될 일이다.”

‘‘Upasampannena bhikkhunā sañcicca pāṇo jīvitā na voropetabbo, antamaso kunthakipillikaṃ upādāya. Yo bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeti, antamaso gabbhapātanaṃ upādāya, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Seyyathāpi nāma puthusilā dvedhā bhinnā appaṭisandhikā hoti, evameva bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropetvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Taṃ te yāvajīvaṃ akaraṇīyaṃ.

“구족계를 받은 비구는 고의로 생명을 죽여서는 안 되니, 비록 개미나 벌레일지라도 그러하다. 어떤 비구가 고의로 인간을 죽이거나, 비록 낙태를 시키는 것일지라도 생명을 끊으면 사문이 아니며 석가자의 아들이 아니다. 마치 둘로 쪼개진 큰 바위가 다시 합쳐질 수 없는 것과 같이, 이와 같이 비구가 고의로 인간을 죽게 하면 사문이 아니며 석가자의 아들이 아니다. 그것은 그대가 평생토록 해서는 안 될 일이다.”

‘‘Upasampannena [Pg.135] bhikkhunā uttarimanussadhammo na ullapitabbo, antamaso ‘suññāgāre abhiramāmī’ti. Yo bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati jhānaṃ vā vimokkhaṃ vā samādhiṃ vā samāpattiṃ vā maggaṃ vā phalaṃ vā, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Seyyathāpi nāma tālo matthakacchinno abhabbo puna viruḷhiyā, evameva bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Taṃ te yāvajīvaṃ akaraṇīya’’nti.

“구족계를 받은 비구는 인간을 넘어선 법(상인법)을 말해서는 안 되니, 비록 ‘나는 빈집에서 즐거워한다’는 말이라도 그러하다. 어떤 비구가 나쁜 욕심에 사로잡혀 욕망에 짓눌려 실재하지 않고 사실이 아닌 인간을 넘어선 법인 선정이나 해탈, 삼매나 등지, 도나 과를 말하면, 사문이 아니며 석가자의 아들이 아니다. 마치 목이 잘린 야자나무가 다시 자라날 수 없는 것과 같이, 이와 같이 비구가 나쁜 욕심에 사로잡혀 욕망에 짓눌려 실재하지 않고 사실이 아닌 인간을 넘어선 법을 말하면 사문이 아니며 석가자의 아들이 아니다. 그것은 그대가 평생토록 해서는 안 될 일이다’라고 일러주어야 한다.”

Cattāri akaraṇīyāni niṭṭhitāni.

네 가지 해서는 안 될 일이 끝났다.

66. Āpattiyā adassane ukkhittakavatthūni

66. 죄를 보지 않음으로 인해 파문된 자의 사례들

130. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āpattiyā adassane ukkhittako vibbhami. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṃ yāci. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

130. 그 무렵 어떤 비구가 죄를 보지 않음으로 인해 파문되었으나 환속하였습니다. 그는 다시 돌아와 비구들에게 구족계를 청했습니다. 비구들이 세존께 이 사실을 알렸습니다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiyā adassane ukkhittako vibbhamati. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṃ yācati. So evamassa vacanīyo – ‘‘passissasi taṃ āpatti’’nti? Sacāhaṃ passissāmīti, pabbājetabbo. Sacāhaṃ na passissāmīti, na pabbājetabbo. Pabbājetvā vattabbo – ‘‘passissasi taṃ āpatti’’nti? Sacāhaṃ passissāmīti, upasampādetabbo. Sacāhaṃ na passissāmīti, na upasampādetabbo. Upasampādetvā vattabbo – ‘‘passissasi taṃ āpatti’’nti? Sacāhaṃ passissāmīti, osāretabbo. Sacāhaṃ na passissāmīti, na osāretabbo. Osāretvā vattabbo – ‘‘passasi taṃ āpatti’’nti? Sace passati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce passati, labbhamānāya sāmaggiyā puna ukkhipitabbo. Alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṃvāse.

“비구들이여, 여기 어떤 비구가 죄를 보지 않음으로 인해 파문되어 환속하였다가 다시 돌아와 비구들에게 구족계를 청한다고 하자. 그에게 이렇게 말해야 한다. ‘그대는 그 죄를 보겠는가?’ 만일 ‘제가 보겠습니다’라고 말하면 사미가 되게 해야 한다. 만일 ‘보지 않겠습니다’라고 말하면 사미가 되게 해서는 안 된다. 사미가 된 후에 다시 물어야 한다. ‘그대는 그 죄를 보겠는가?’ 만일 ‘제가 보겠습니다’라고 말하면 구족계를 주어야 한다. 만일 ‘보지 않겠습니다’라고 말하면 구족계를 주어서는 안 된다. 구족계를 준 후에 다시 물어야 한다. ‘그대는 그 죄를 보겠는가?’ 만일 ‘제가 보겠습니다’라고 말하면 승단에 복귀시켜야 한다. 만일 ‘보지 않겠습니다’라고 말하면 복귀시켜서는 안 된다. 복귀시킨 후에 말해야 한다. ‘그 죄를 보라.’ 만일 본다면 그것은 좋은 일이다. 만일 보지 않는다면 승단의 화합을 얻을 수 있을 때 다시 파문해야 한다. 승단의 화합을 얻지 못할 때는 함께 물건을 사용하거나 함께 갈마를 행하는 데 죄가 되지 않는다.”

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiyā appaṭikamme ukkhittako vibbhamati. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṃ yācati. So evamassa vacanīyo – ‘‘paṭikarissasi taṃ āpatti’’nti? Sacāhaṃ paṭikarissāmīti, pabbājetabbo. Sacāhaṃ na paṭikarissāmīti, na pabbājetabbo. Pabbājetvā vattabbo – ‘‘paṭikarissasi [Pg.136] taṃ āpatti’’nti? Sacāhaṃ paṭikarissāmīti, upasampādetabbo. Sacāhaṃ na paṭikarissāmīti, na upasampādetabbo. Upasampādetvā vattabbo – ‘‘paṭikarissasi taṃ āpatti’’nti? Sacāhaṃ paṭikarissāmīti, osāretabbo. Sacāhaṃ na paṭikarissāmīti, na osāretabbo. Osāretvā vattabbo – ‘‘paṭikarohi taṃ āpatti’’nti. Sace paṭikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭikaroti labbhamānāya sāmaggiyā puna ukkhipitabbo. Alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṃvāse.

“비구들이여, 여기 어떤 비구가 죄를 참회하지 않음으로 인해 파문되어 환속하였다가 다시 돌아와 비구들에게 구족계를 청한다고 하자. 그에게 이렇게 말해야 한다. ‘그대는 그 죄를 참회하겠는가?’ 만일 ‘제가 참회하겠습니다’라고 말하면 사미가 되게 해야 한다. 만일 ‘참회하지 않겠습니다’라고 말하면 사미가 되게 해서는 안 된다. 사미가 된 후에 다시 물어야 한다. ‘그대는 그 죄를 참회하겠는가?’ 만일 ‘제가 참회하겠습니다’라고 말하면 구족계를 주어야 한다. 만일 ‘참회하지 않겠습니다’라고 말하면 구족계를 주어서는 안 된다. 구족계를 준 후에 다시 물어야 한다. ‘그대는 그 죄를 참회하겠는가?’ 만일 ‘제가 참회하겠습니다’라고 말하면 승단에 복귀시켜야 한다. 만일 ‘참회하지 않겠습니다’라고 말하면 복귀시켜서는 안 된다. 복귀시킨 후에 말해야 한다. ‘그 죄를 참회하라.’ 만일 참회한다면 그것은 좋은 일이다. 만일 참회하지 않는다면 승단의 화합을 얻을 수 있을 때 다시 파문해야 한다. 승단의 화합을 얻지 못할 때는 함께 물건을 사용하거나 함께 갈마를 행하는 데 죄가 되지 않는다.”

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako vibbhamati. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṃ yācati. So evamassa vacanīyo – ‘‘paṭinissajjissasi taṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti? Sacāhaṃ paṭinissajjissāmīti, pabbājetabbo. Sacāhaṃ na paṭinissajjissāmīti, na pabbājetabbo. Pabbājetvā vattabbo – ‘‘paṭinissajjissasi taṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti? Sacāhaṃ paṭinissajjissāmīti, upasampādetabbo. Sacāhaṃ na paṭinissajjissāmīti, na upasampādetabbo. Upasampādetvā vattabbo – ‘‘paṭinissajjissasi taṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti? Sacāhaṃ paṭinissajjissāmīti, osāretabbo. Sacāhaṃ na paṭinissajjissāmīti, na osāretabbo. Osāretvā vattabbo – ‘‘paṭinissajjehi taṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. Sace paṭinissajjati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjati, labbhamānāya sāmaggiyā puna ukkhipitabbo. Alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṃvāseti.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 사악한 견해를 포기하지 않아 추방된 상태에서 환속하였다고 하자. 그가 다시 돌아와 비구들에게 구족계를 요청한다면, 그는 다음과 같이 질문받아야 한다. '그대는 그 사악한 견해를 포기하겠는가?' 만일 그가 '저는 포기하겠습니다'라고 말하면 출가시켜야 한다. 만일 '저는 포기하지 않겠습니다'라고 말하면 출가시켜서는 안 된다. 출가시킨 후에도 '그대는 그 사악한 견해를 포기하겠는가?'라고 물어야 한다. 만일 그가 '저는 포기하겠습니다'라고 말하면 구족계를 주어야 한다. 만일 '저는 포기하지 않겠습니다'라고 말하면 구족계를 주어서는 안 된다. 구족계를 준 후에도 '그대는 그 사악한 견해를 포기하겠는가?'라고 물어야 한다. 만일 그가 '저는 포기하겠습니다'라고 말하면 복권시켜야 한다. 만일 '저는 포기하지 않겠습니다'라고 말하면 복권시켜서는 안 된다. 복권시킨 후에도 '그 사악한 견해를 포기하라'고 말해야 한다. 만일 포기한다면 그것은 좋은 일이다. 만일 포기하지 않는다면 승가의 화합이 이루어질 때 다시 그를 추방해야 한다. 승가의 화합이 이루어지지 않은 동안에는 함께 수용하거나 함께 머무는 데 허물이 없다.

Mahākhandhako paṭhamo.

제1장 대편(Mahākhandhaka)이 끝났다.

67. Tassuddānaṃ

67. 그 요약송(Uddāna)

131.

131.

Vinayamhi mahatthesu, pesalānaṃ sukhāvahe;

Niggahānañca pāpicche, lajjīnaṃ paggahesu ca.

큰 이익이 있고 계행을 사랑하는 이들에게 행복을 가져다주는 율에 있어서, 악한 욕망을 가진 자들을 제어하고 부끄러움을 아는 이들을 드높이기 위함이라.

Sāsanādhāraṇe ceva, sabbaññujinagocare;

Anaññavisaye kheme, supaññatte asaṃsaye.

교단을 유지하고 일체지자이신 승리자의 영역이며, 다른 이들의 영역이 아닌 안온하고 잘 제정되어 의심의 여지가 없는 [율이다].

Khandhake vinaye ceva, parivāre ca mātike;

Yathātthakārī kusalo, paṭipajjati yoniso.

칸다카와 비방(Vinaya), 파리와라와 마티카에 능숙한 비구는 그 의미대로 행하며 지혜롭게 수행한다.

Yo [Pg.137] gavaṃ na vijānāti, na so rakkhati gogaṇaṃ;

Evaṃ sīlaṃ ajānanto, kiṃ so rakkheyya saṃvaraṃ.

소를 알지 못하는 자는 소 떼를 보호할 수 없듯이, 이와 같이 계율을 알지 못하는 이가 어찌 단속을 지킬 수 있겠는가.

Pamuṭṭhamhi ca suttante, abhidhamme ca tāvade;

Vinaye avinaṭṭhamhi, puna tiṭṭhati sāsanaṃ.

경과 아비달마가 잊혀지더라도, 그동안 율이 사라지지 않는다면 교단은 다시 바로 선다.

Tasmā saṅgāhaṇāhetuṃ, uddānaṃ anupubbaso;

Pavakkhāmi yathāñāyaṃ, suṇātha mama bhāsato.

그러므로 요약을 위해 차례대로 내가 아는 바에 따라 요약송을 설하리니, 설하는 나의 말을 들으라.

Vatthu nidānaṃ āpatti, nayā peyyālameva ca;

Dukkaraṃ taṃ asesetuṃ, nayato taṃ vijānathāti.

사건, 유래, 죄, 방법 그리고 생략 등, 그 모든 것을 남김없이 설명하기는 어려우나, 요약된 방식으로써 이를 알라.

Bodhi rājāyatanañca, ajapālo sahampati;

Brahmā āḷāro udako, bhikkhu ca upako isi.

보리수, 라자야타나, 아자팔라, 사함파티 범천, 알라라, 우다카, 비구들과 우파카 선인.

Koṇḍañño vappo bhaddiyo, mahānāmo ca assaji;

Yaso cattāro paññāsa, sabbe pesesi so disā.

콘단냐, 왑파, 밧디야, 마하나마와 앗사지, 야사, 네 명과 쉰 명, 그 성자(부처님)는 모두를 사방으로 보내셨다.

Vatthu mārehi tiṃsā ca, uruvelaṃ tayo jaṭī;

Agyāgāraṃ mahārājā, sakko brahmā ca kevalā.

사건, 마라들, 서른 명, 우루웰라, 세 명의 가타인, 불의 집, 사천왕, 제석천과 범천, 숲 전체.

Paṃsukūlaṃ pokkharaṇī, silā ca kakudho silā;

Jambu ambo ca āmalo, pāripupphañca āhari.

분소의, 연못, 석판, 카쿠다 나무와 석판, 점부, 망고, 아말라카, 파리뿝파 꽃을 가져오심.

Phāliyantu ujjalantu, vijjhāyantu ca kassapa;

Nimujjanti mukhī megho, gayā laṭṭhi ca māgadho.

'쪼개져라', '타올라라', '꺼져라', 카사파여, 잠김, 얼굴(불꽃), 구름, 가야, 라띠(지팡이) 숲과 마가다 국왕.

Upatisso kolito ca, abhiññātā ca pabbajuṃ;

Dunnivatthā paṇāmanā, kiso lūkho ca brāhmaṇo.

우파티사와 콜리타, 유명한 이들의 출가, 잘못 입음, 내보냄, 수척하고 남루한 바라문.

Anācāraṃ ācarati, udaraṃ māṇavo gaṇo;

Vassaṃ bālehi pakkanto, dasa vassāni nissayo.

부적절한 행위, 뱃속(식욕), 청년, 무리, 안거, 어리석은 자들, 떠남, 십 년의 의지처.

Na vattanti paṇāmetuṃ, bālā passaddhi pañca cha;

Yo so añño ca naggo ca, acchinnajaṭilasākiyo.

행하지 않음, 내보냄, 어리석은 자들, 가라앉음, 다섯과 여섯, 외도였다가 떠난 자, 나체, 머리를 깎지 않은 자, 가타인, 사키야족.

Magadhesu pañcābādhā, eko rājā ca aṅguli;

Māgadho ca anuññāsi, kārā likhi kasāhato.

마가다의 다섯 가지 질병, 한 명의 청년, 국왕, 앙굴리말라, 마가다 왕의 허락, 감옥, 기록된 자, 매 맞은 자.

Lakkhaṇā [Pg.138] iṇā dāso ca, bhaṇḍuko upāli ahi;

Saddhaṃ kulaṃ kaṇṭako ca, āhundarikameva ca.

낙인, 부채, 노예, 금세공인의 아들 판두카, 우팔리, 뱀, 믿음 있는 가문, 칸타카, 사방의 비좁음.

Vatthumhi dārako sikkhā, viharanti ca kiṃ nu kho;

Sabbaṃ mukhaṃ upajjhāye, apalāḷana kaṇṭako.

사건(카필라바투), 아이, 학습, 머물다, 어찌할 것인가, 전체, 입, 은사, 꾀어냄, 칸타카.

Paṇḍako theyyapakkanto, ahi ca mātarī pitā;

Arahantabhikkhunībhedā, ruhirena ca byañjanaṃ.

반다카, 도둑 거주자, 외도로 떠난 자, 용(뱀), 어머니를 살해한 자, 아버지를 살해한 자, 아라한을 살해한 자, 비구니를 범한 자, 승가 분열을 일으킨 자, 부처님 몸에 피를 내게 한 자, 양성인.

Anupajjhāyasaṅghena, gaṇapaṇḍakapattako;

Acīvaraṃ tadubhayaṃ, yācitenapi ye tayo.

은사 없음, 승가를 은사로 함, 무리를 은사로 함, 반다카를 은사로 함, 발우가 없는 자, 가사가 없는 자, 둘 다 없는 자, 빌린 것으로 받은 세 경우.

Hatthā pādā hatthapādā, kaṇṇā nāsā tadūbhayaṃ;

Aṅguliaḷakaṇḍaraṃ, phaṇaṃ khujjañca vāmanaṃ.

손이 잘린 자, 발이 잘린 자, 손과 발이 잘린 자, 귀가 잘린 자, 코가 잘린 자, 귀와 코가 잘린 자, 손가락이 잘린 자, 엄지손가락(발가락)이 잘린 자, 힘줄이 끊긴 자, 물갈퀴 손을 가진 자, 곱추와 난쟁이.

Galagaṇḍī lakkhaṇā ceva, kasā likhitasīpadī;

Pāpaparisadūsī ca, kāṇaṃ kuṇi tatheva ca.

갑상선종이 있는 자, 낙인이 찍힌 자, 매를 맞은 자, 수배 중인 자, 상피병이 있는 자, 몹쓸 병이 있는 자와 회중을 품위 없게 만드는 자, 애꾸눈인 자, 손이 굽은 자 등.

Khañjaṃ pakkhahatañceva, sacchinnairiyāpathaṃ;

Jarāndhamūgabadhiraṃ, andhamūgañca yaṃ tahiṃ.

절름발이, 반신마비인 자, 거동이 불편한 자, 노쇠한 자, 장님, 벙어리, 귀머거리, 장님이자 벙어리인 자.

Andhabadhiraṃ yaṃ vuttaṃ, mūgabadhirameva ca;

Andhamūgabadhirañca, alajjīnañca nissayaṃ.

장님이자 귀머거리인 자, 벙어리이자 귀머거리인 자, 장님이자 벙어리이자 귀머거리인 자, 부끄러움이 없는 자들에게 의지처(니싸야)를 주는 것.

Vatthabbañca tathāddhānaṃ, yācamānena lakkhaṇā ;

Āgacchatu vivadanti, ekupajjhāyena kassapo.

의지해서 살아야 함, 먼 길을 떠남, 간청함(간병 시), 올 때를 기다림, (구족계 후보가) 다툼, 한 명의 은사에 의한 구족계, 캇사파.

Dissanti upasampannā, ābādhehi ca pīḷitā;

Ananusiṭṭhā vitthenti, tattheva anusāsanā.

질병으로 고통받는 구족계 받은 자들이 발견됨, 훈계받지 않은 자들이 당황함, 그 자리(안 보이는 곳)에서의 훈계.

Saṅghepi ca atho bālā, asammatā ca ekato;

Ullumpatupasampadā, nissayo ekako tayoti.

승가도, 어리석은 자들과 수기받지 못한 자들도 (훈계함), 함께 옴, ‘건져 주소서’, 구족계, 의지처, 한꺼번에 세 명에게 (구족계를 줌).

Imamhi khandhake vatthūni ekasatañca dvāsattati.

이 마하칸다카(대건도)에는 172가지의 이야기가 있다.

Mahākhandhako niṭṭhito.

마하칸다카가 끝났다.

2. Uposathakkhandhako

2. 제2 우뽀사타 칸다카 (포살건도)

68. Sannipātānujānanā

68. 68. 회집에 대한 허용

132. Tena [Pg.139] samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā dhammaṃ bhāsanti. Te manussā upasaṅkamanti dhammassavanāya. Te labhanti aññatitthiyesu paribbājakesu pemaṃ, labhanti pasādaṃ, labhanti aññatitthiyā paribbājakā pakkhaṃ. Atha kho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘etarahi kho aññatitthiyā paribbājakā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā dhammaṃ bhāsanti. Te manussā upasaṅkamanti dhammassavanāya. Te labhanti aññatitthiyesu paribbājakesu pemaṃ, labhanti pasādaṃ, labhanti aññatitthiyā paribbājakā pakkhaṃ. Yaṃnūna ayyāpi cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipateyyu’’nti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘etarahi kho aññatitthiyā paribbājakā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā dhammaṃ bhāsanti. Te manussā upasaṅkamanti dhammassavanāya. Te labhanti aññatitthiyesu paribbājakesu pemaṃ, labhanti pasādaṃ, labhanti aññatitthiyā paribbājakā pakkhaṃ. Yaṃnūna ayyāpi cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipateyyu’nti. Sādhu, bhante, ayyāpi cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipateyyu’’nti. Atha kho bhagavā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi [Pg.140] – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitu’’nti.

132. 그때 부처님 세존께서는 라자가하의 깃자쿠타 산에 머물고 계셨다. 그때 외도 유행자들은 보름의 14일과 15일, 그리고 8일에 모여서 법을 설하였다. 사람들은 법을 듣기 위해 그들에게 다가갔다. 그들은 외도 유행자들에 대해 애정을 갖게 되었고 신심을 얻었으며, 외도 유행자들은 세력을 얻게 되었다. 그때 마가다의 국왕 세니야 빔비사라는 홀로 물러나 명상에 잠겨 있을 때 이러한 생각이 들었다. '지금 외도 유행자들은 보름의 14일과 15일, 그리고 8일에 모여서 법을 설한다. 사람들은 법을 듣기 위해 그들에게 다가간다. 그들은 외도 유행자들에 대해 애정을 갖게 되고 신심을 얻으며, 외도 유행자들은 세력을 얻는다. 만일 존자들께서도 14일과 15일, 그리고 8일에 모이신다면 좋지 않겠는가?' 그리하여 마가다의 국왕 세니야 빔비사라는 세존께서 계신 곳으로 다가가서, 세존께 절을 올린 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 마가다의 국왕 세니야 빔비사라는 세존께 이렇게 말씀드렸다. '세존이시여, 제가 홀로 물러나 명상에 잠겨 있을 때 이러한 생각이 들었습니다. "지금 외도 유행자들은 보름의 14일과 15일, 그리고 8일에 모여서 법을 설합니다. 사람들은 법을 듣기 위해 그들에게 다가갑니다. 그들은 외도 유행자들에 대해 애정을 갖게 되고 신심을 얻으며, 외도 유행자들은 세력을 얻습니다. 존자들께서도 14일과 15일, 그리고 8일에 모이신다면 좋겠습니다." 세존이시여, 간청하오니 존자들께서도 14일과 15일, 그리고 8일에 모이신다면 참으로 좋겠습니다.' 그러자 세존께서는 마가다의 국왕 세니야 빔비사라에게 법에 관한 이야기로 [이익을] 보이시고, [수행을] 권장하시고, 분발하게 하시고, 기쁘게 하셨다. 그 후 마가다의 국왕 세니야 빔비사라는 세존에 의해 법에 관한 이야기로 [이익을] 보고, 권장받고, 분발하고, 기뻐하며 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌며 예를 갖춘 뒤 떠나갔다. 그 후 세존께서는 이 사건과 관련하여 법을 설하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. '비구들이여, 보름의 14일과 15일, 그리고 8일에 모이는 것을 허용한다.'

Tena kho pana samayena bhikkhū – bhagavatā anuññātā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitunti – cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā tuṇhī nisīdanti. Te manussā upasaṅkamanti dhammassavanāya. Te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā tuṇhī nisīdissanti, seyyathāpi mūgasūkarā. Nanu nāma sannipatitehi dhammo bhāsitabbo’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā dhammaṃ bhāsitu’’nti.

그때 비구들은 '세존께서 보름의 14일, 15일, 그리고 8일에 모이는 것을 허용하셨다'고 하며, 14일, 15일, 8일에 모여 침묵한 채 앉아 있었다. 사람들은 법을 듣기 위해 다가왔다. 그 사람들은 '어찌하여 사문 석자(釋子)들은 14일, 15일, 8일에 모여서 마치 벙어리 돼지처럼 침묵한 채 앉아 있는가? 모였으면 법을 설해야 하지 않겠는가?'라며 불평하고 비난하며 비방했다. 비구들은 그 사람들이 불평하고 비난하며 비방하는 소리를 들었다. 그리하여 비구들은 세존께 이 일을 아뢰었다. ... 그러자 세존께서는 이 사건과 관련하여 법을 설하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. '비구들이여, 보름의 14일과 15일, 그리고 8일에 모여서 법을 설하는 것을 허용한다.'

69. Pātimokkhuddesānujānanā

69. 69. 빠띠목카(계본) 송출에 대한 허용

133. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ yāni mayā bhikkhūnaṃ paññattāni sikkhāpadāni, tāni nesaṃ pātimokkhuddesaṃ anujāneyyaṃ. So nesaṃ bhavissati uposathakamma’’nti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – idha mayhaṃ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘yaṃnūnāhaṃ yāni mayā bhikkhūnaṃ paññattāni sikkhāpadāni, tāni nesaṃ pātimokkhuddesaṃ anujāneyyaṃ. So nesaṃ bhavissati uposathakamma’nti. Anujānāmi, bhikkhave, pātimokkhaṃ uddisituṃ. Evañca pana, bhikkhave, uddisitabbaṃ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

133. 그때 홀로 물러나 명상에 잠겨 계시던 세존께 이러한 생각이 들었다. '내가 비구들을 위해 제정한 학습계율(sikkhāpada)들을 그들에게 빠띠목카로서 송출하도록 허용하면 어떨까? 그것이 그들에게 포살(uposatha) 의식이 될 것이다.' 그리하여 세존께서는 저녁 무렵에 명상에서 일어나셔서 이 사건과 관련하여 법을 설하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. '비구들이여, 내가 홀로 물러나 명상에 잠겨 있을 때 이러한 생각이 들었다. "내가 비구들을 위해 제정한 학습계율들을 그들에게 빠띠목카로서 송출하도록 허용하면 어떨까? 그것이 그들에게 포살 의식이 될 것이다." 비구들이여, 빠띠목카를 송출하는 것을 허용한다. 비구들이여, 이와 같이 송출해야 한다. 유능하고 지혜로운 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.'

134. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya. Kiṃ saṅghassa pubbakiccaṃ? Pārisuddhiṃ āyasmanto ārocetha. Pātimokkhaṃ uddisissāmi. Taṃ sabbeva santā sādhukaṃ suṇoma manasi karoma. Yassa siyā āpatti[Pg.141], so āvikareyya. Asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṃ. Tuṇhībhāvena kho panāyasmante parisuddhāti vedissāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṃ hoti, evamevaṃ evarūpāya parisāya yāvatatiyaṃ anussāvitaṃ hoti. Yo pana bhikkhu yāvatatiyaṃ anussāviyamāne saramāno santiṃ āpattiṃ nāvikareyya, sampajānamusāvādassa hoti. Sampajānamusāvādo kho panāyasmanto antarāyiko dhammo vutto bhagavatā. Tasmā, saramānena bhikkhunā āpannena visuddhāpekkhena santī āpatti āvikātabbā; āvikatā hissa phāsu hotī’’ti.

134. '대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 오늘 승가에 적절한 때가 되었다면 승가는 포살을 행하고 빠띠목카를 송출해야 합니다. 승가의 선행 조건(전행)은 무엇입니까? 존자들이여, 청정함을 공표하십시오. 제가 빠띠목카를 송출하겠습니다. 우리 모두는 여기 모여 이를 잘 듣고 마음에 새깁시다. 만일 누구든 죄가 있다면 고백하십시오. 죄가 없다면 침묵해야 합니다. 침묵을 지킨다면 존자들이 청정하다고 알겠습니다. 개별적으로 질문을 받았을 때 답변하는 것처럼, 이와 같은 회중 내에서도 세 번까지 선포될 것입니다. 누구든지 세 번 선포될 때까지 기억나는 죄가 있음에도 고백하지 않는 비구는 고의적인 거짓말을 하는 것이 됩니다. 존자들이여, 고의적인 거짓말은 장애가 되는 법이라고 세존께서 말씀하셨습니다. 그러므로 죄를 지어 청정을 바라는 비구는 기억나는 죄가 있다면 그 죄를 고백해야 합니다. 고백했을 때 그 비구는 안락하게 됩니다.'

135. Pātimokkhanti ādimetaṃ mukhametaṃ pamukhametaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ. Tena vuccati pātimokkhanti. Āyasmantoti piyavacanametaṃ garuvacanametaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ āyasmantoti. Uddisissāmīti ācikkhissāmi desessāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttāniṃ karissāmi pakāsessāmi. Tanti pātimokkhaṃ vuccati. Sabbeva santāti yāvatikā tassā parisāya therā ca navā ca majjhimā ca, ete vuccanti sabbeva santāti. Sādhukaṃ suṇomāti aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharāma. Manasi karomāti ekaggacittā avikkhittacittā avisāhaṭacittā nisāmema. Yassa siyā āpattīti therassa vā navassa vā majjhimassa vā, pañcannaṃ vā āpattikkhandhānaṃ aññatarā āpatti, sattannaṃ vā āpattikkhandhānaṃ aññatarā āpatti. So āvikareyyāti so deseyya, so vivareyya, so uttāniṃ kareyya, so pakāseyya saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vā. Asantī nāma āpatti anajjhāpannā vā hoti, āpajjitvā vā vuṭṭhitā. Tuṇhī bhavitabbanti adhivāsetabbaṃ na byāharitabbaṃ. Parisuddhāti vedissāmīti jānissāmi dhāressāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṃ hotīti yathā ekena eko puṭṭho byākareyya, evameva tassā parisāya jānitabbaṃ maṃ pucchatīti. Evarūpā nāma parisā bhikkhuparisā vuccati. Yāvatatiyaṃ anussāvitaṃ hotīti sakimpi anussāvitaṃ hoti, dutiyampi anussāvitaṃ hoti, tatiyampi anussāvitaṃ [Pg.142] hoti. Saramānoti jānamāno sañjānamāno. Santī nāma āpatti ajjhāpannā vā hoti, āpajjitvā vā avuṭṭhitā. Nāvikareyyāti na deseyya, na vivareyya, na uttāniṃ kareyya, na pakāseyya saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vā. Sampajānamusāvādassa hotīti. Sampajānamusāvāde kiṃ hoti? Dukkaṭaṃ hoti. Antarāyiko dhammo vutto bhagavatāti. Kissa antarāyiko? Paṭhamassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, dutiyassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, tatiyassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, catutthassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, jhānānaṃ vimokkhānaṃ samādhīnaṃ samāpattīnaṃ nekkhammānaṃ nissaraṇānaṃ pavivekānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ adhigamāya antarāyiko. Tasmāti taṅkāraṇā. Saramānenāti jānamānena sañjānamānena. Visuddhāpekkhenāti vuṭṭhātukāmena visujjhitukāmena. Santī nāma āpatti ajjhāpannā vā hoti, āpajjitvā vā avuṭṭhitā. Āvikātabbāti āvikātabbā saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vā. Āvikatā hissa phāsu hotīti. Kissa phāsu hoti? Paṭhamassa jhānassa adhigamāya phāsu hoti, dutiyassa jhānassa adhigamāya phāsu hoti, tatiyassa jhānassa adhigamāya phāsu hoti, catutthassa jhānassa adhigamāya phāsu hoti, jhānānaṃ vimokkhānaṃ samādhīnaṃ samāpattīnaṃ nekkhammānaṃ nissaraṇānaṃ pavivekānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ adhigamāya phāsu hotīti.

135. 파티목카(Pātimokkha)란 이 파티목카 상와라 실라(계목의 단속계)는 유익한 법들의 시작이며, 유익한 법들의 입구이며, 유익한 법들의 우두머리이다. 그러므로 파티목카라 불린다. '존자들이여(Āyasmanto)'라는 이 말은 사랑스러운 말이며, 존중하는 말이며, 공경과 예우를 담은 말이다. '송출하겠다(Uddisissāmi)'는 것은 일러주겠다, 설하겠다, 제정하겠다, 세우겠다, 열어 보이겠다, 분석하겠다, 명확하게 하겠다, 드러내겠다라는 뜻이다. '그것(Taṃ)'은 파티목카를 말한다. '모두가 참으로 현존하는(Sabbeva santā)'이란 그 회중의 장로, 신참, 중견 비구들이 있는 만큼을 말하며, 이 비구들을 '모두가 참으로 현존하는'이라 부른다. '잘 듣자(Sādhukaṃ suṇoma)'는 것은 공경하며 마음을 기울여 온 마음으로 집중하겠다는 뜻이다. '마음에 새기자(Manasi karoma)'는 것은 일념의 마음으로, 산란하지 않은 마음으로, 동요하지 않는 마음으로 경청하겠다는 뜻이다. '누구에게 허물이 있다면(Yassa siyā āpatti)'이란 장로든 신참이든 중견 비구든, 다섯 가지 죄의 무리(오편) 중 어느 하나나 일곱 가지 죄의 무리(칠편) 중 어느 하나의 허물이 있는 것을 말한다. '그는 드러내야 한다(So āvikareyya)'는 것은 그 비구가 승가 가운데나, 무리 가운데나, 혹은 개인에게 고백하고, 열어 보이고, 명확하게 하고, 드러내야 한다는 뜻이다. '허물이 없다(Asantī)'는 것은 허물을 범하지 않았거나, 범했더라도 그 허물에서 벗어난 상태를 말한다. '침묵해야 한다(Tuṇhī bhavitabbaṃ)'는 것은 받아들여야 하며 말을 해서는 안 된다는 뜻이다. '청정하다고 알겠다(Parisuddhāti vedissāmi)'는 것은 알고 기억하겠다는 뜻이다. '마치 개별적으로 질문을 받았을 때 답변하는 것과 같이'라는 것은 한 사람이 한 사람에게 질문을 받았을 때 답변하는 것처럼, 그 회중의 각 비구는 '나에게 묻고 있다'라고 알아야 한다는 뜻이다. 이와 같은 회중을 비구 회중이라 한다. '세 번까지 선포될 때(Yāvatatiyaṃ anussāvitaṃ hoti)'란 한 번 선포되고, 두 번 선포되고, 세 번 선포되는 것을 말한다. '기억하고 있는(Saramāno)'이란 알고 있는, 충분히 인지하고 있는 뜻이다. '허물이 있다(Santī)'는 것은 허물을 범했거나, 범하고서 아직 그 허물에서 벗어나지 못한 상태를 말한다. '드러내지 않는다면(Nāvikareyya)'이란 승가 가운데나 무리 가운데나 개인에게 고백하지 않고, 열어 보이지 않고, 명확하게 하지 않고, 드러내지 않는 것을 말한다. '고의적인 거짓말이 된다(Sampajānamusāvādassa hoti)'에서 고의적인 거짓말을 하면 무엇이 되는가? 둑카타(Dukkaṭa, 악작) 죄가 된다. '세존께서 장애가 되는 법이라 말씀하셨다(Antarāyiko dhammo vutto bhagavatā)'에서 무엇에 장애가 되는가? 초선정의 성취에 장애가 되고, 제2선정의 성취에 장애가 되고, 제3선정의 성취에 장애가 되고, 제4선정의 성취에 장애가 되며, 선정들, 해탈들, 삼매들, 등지들, 출리(Nekkhamma), 벗어남(Nissaraṇa), 원리(Paviveka)와 같은 유익한 법들의 성취에 장애가 된다. '그러므로(Tasmā)'는 그 까닭에라는 뜻이다. '기억하고 있는 자에 의해(Saramānenāti)'는 알고 있는, 충분히 인지하고 있는 자에 의해라는 뜻이다. '청정을 바라는 자에 의해(Visuddhāpekkhena)'는 허물에서 벗어나고자 하는 자, 청정해지기를 원하는 자에 의해라는 뜻이다. '허물이 있다'는 것은 허물을 범했거나 범하고서 아직 벗어나지 못한 상태를 말한다. '드러내야 한다(Āvikātabbā)'는 것은 승가 가운데나 무리 가운데나 개인에게 드러내야 한다는 뜻이다. '드러낼 때 그에게 안락함이 있다(Āvikatā hissa phāsu hoti)'에서 무엇을 위해 안락함이 있는가? 초선정을 성취하는 데 안락함이 있고, 제2선정, 제3선정, 제4선정을 성취하는 데 안락함이 있으며, 선정들, 해탈들, 삼매들, 등지들, 출리, 벗어남, 원리와 같은 유익한 법들을 성취하는 데 안락함이 있다는 뜻이다.

136. Tena kho pana samayena bhikkhū – bhagavatā pātimokkhuddeso anuññātoti – devasikaṃ pātimokkhaṃ uddisanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, devasikaṃ pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, uposathe pātimokkhaṃ uddisitunti.

136. 그 무렵 비구들은 "세존께서 파티목카 송출을 허락하셨다"고 하여 매일 파티목카를 송출했다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰자, 세존께서 말씀하셨다. "비구들아, 매일 파티목카를 송출해서는 안 된다. 송출하는 자는 둑카타 죄가 된다. 비구들아, 포살일에 파티목카를 송출하는 것을 허락하노라."

Tena kho pana samayena bhikkhū – bhagavatā uposathe pātimokkhuddeso anuññātoti – pakkhassa tikkhattuṃ pātimokkhaṃ uddisanti, cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, pakkhassa tikkhattuṃ pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sakiṃ pakkhassa cātuddase vā pannarase vā pātimokkhaṃ uddisitunti.

그 무렵 비구들은 "세존께서 포살일에 파티목카 송출을 허락하셨다"고 하여 보름(pakkhā)에 세 번, 즉 14일과 15일과 8일에 파티목카를 송출했다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰자, 세존께서 말씀하셨다. "비구들아, 보름에 세 번 파티목카를 송출해서는 안 된다. 송출하는 자는 둑카타 죄가 된다. 비구들아, 보름에 한 번, 14일이나 혹은 15일에 파티목카를 송출하는 것을 허락하노라."

Tena [Pg.143] kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū yathāparisāya pātimokkhaṃ uddisanti sakāya sakāya parisāya. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, yathāparisāya pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ sakāya sakāya parisāya. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, samaggānaṃ uposathakammanti.

그 무렵 육군 비구들은 자신들의 회중에서 회중의 크기에 따라 제각각 파티목카를 송출했다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰자, 세존께서 말씀하셨다. "비구들아, 자신들의 회중에서 제각각 파티목카를 송출해서는 안 된다. 송출하는 자는 둑카타 죄가 된다. 비구들아, 화합한 이들의 포살행(uposathakamma)을 허락하노라."

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘samaggānaṃ uposathakamma’nti. Kittāvatā nu kho sāmaggī hoti, yāvatā ekāvāso, udāhu sabbā pathavī’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, ettāvatā sāmaggī yāvatā ekāvāsoti.

그러자 비구들에게 이런 생각이 들었다. "세존께서 화합한 이들의 포살행을 제정하셨다. 그렇다면 어느 정도까지가 화합인가? 한 거주지(ekāvāsa)까지인가, 아니면 온 대지인가?" 비구들이 세존께 이 일을 아뢰자, 세존께서 말씀하셨다. "비구들아, 한 거주지에 있는 만큼을 화합이라 하노라."

70. Mahākappinavatthu

70. 마하깝삐나 이야기

137. Tena kho pana samayena āyasmā mahākappino rājagahe viharati maddakucchimhi migadāye. Atha kho āyasmato mahākappinassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘gaccheyyaṃ vāhaṃ uposathaṃ na vā gaccheyyaṃ, gaccheyyaṃ vāhaṃ saṅghakammaṃ na vā gaccheyyaṃ, atha khvāhaṃ visuddho paramāya visuddhiyā’’ti? Atha kho bhagavā āyasmato mahākappinassa cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – gijjhakūṭe pabbate antarahito maddakucchimhi migadāye āyasmato mahākappinassa sammukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Āyasmāpi kho mahākappino bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ mahākappinaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘nanu te, kappina, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – gaccheyyaṃ vāhaṃ uposathaṃ na vā gaccheyyaṃ, gaccheyyaṃ vāhaṃ saṅghakammaṃ na vā gaccheyyaṃ, atha khvāhaṃ visuddho paramāya visuddhiyā’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Tumhe ce brāhmaṇā uposathaṃ na sakkarissatha na garukarissatha na mānessatha na pūjessatha, atha ko carahi uposathaṃ sakkarissati garukarissati mānessati pūjessati? Gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, uposathaṃ, mā no agamāsi. Gaccha tvaṃ saṅghakammaṃ, mā no agamāsī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā mahākappino [Pg.144] bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ mahākappinaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – maddakucchimhi migadāye āyasmato mahākappinassa sammukhe antarahito gijjhakūṭe pabbate pāturahosi.

137. 그 무렵 존자 마하깝삐나는 라자가하의 맛다꿋치 미가다야(사슴 동산)에 머물고 있었다. 그때 홀로 한적한 곳에 머물던 존자 마하깝삐나에게 이런 마음의 생각이 일어났다. ‘내가 우뽀사타에 가야 할까, 가지 말아야 할까? 내가 상가깜마(승가갈마)에 가야 할까, 가지 말아야 할까? 어쨌든 나는 최상의 청정함으로 청정해진 자가 아닌가?’ 그때 세존께서는 마음으로 존자 마하깝삐나의 마음속 생각을 아시고, 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼 순식간에 기릿자가꾸따 산에서 사라져 맛다꿋치 미가다야의 존자 마하깝삐나 앞에 나타나셨다. 세존께서는 마련된 자리에 앉으셨다. 존자 마하깝삐나도 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 존자 마하깝삐나에게 세존께서 이렇게 말씀하셨다. “깝삐나여, 홀로 한적한 곳에 머물던 그대에게 ‘내가 우뽀사타에 가야 할까, 가지 말아야 할까? 내가 상가깜마에 가야 할까, 가지 말아야 할까? 어쨌든 나는 최상의 청정함으로 청정해진 자가 아닌가?’라는 마음의 생각이 일어나지 않았느냐?” “그렇습니다, 세존이시여.” “바라문(청정한 자)들이여, 만약 그대들이 우뽀사타를 공경하지 않고, 존중하지 않고, 소중히 여기지 않고, 공양하지 않는다면, 그렇다면 대체 누가 우뽀사타를 공경하고 존중하고 소중히 여기고 공양하겠느냐? 바라문이여, 그대는 우뽀사타에 가라, 가지 않는 일이 없도록 하라. 그대는 상가깜마에 가라, 가지 않는 일이 없도록 하라.” “알겠습니다, 세존이시여.”라고 존자 마하깝삐나는 세존께 대답했다. 그때 세존께서는 존자 마하깝삐나를 법에 관한 이야기로 깨우쳐주시고, 권면하시고, 분발하게 하시고, 기쁘게 하신 다음, 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼 순식간에 맛다꿋치 미가다야의 존자 마하깝삐나 앞에서 사라져 기릿자가꾸따 산에 나타나셨다.

71. Sīmānujānanā

71. 71. 결계(시마)의 허용

138. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘ettāvatā sāmaggī yāvatā ekāvāso’ti, kittāvatā nu kho ekāvāso hotī’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sīmaṃ sammannituṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā – paṭhamaṃ nimittā kittetabbā – pabbatanimittaṃ, pāsāṇanimittaṃ, vananimittaṃ, rukkhanimittaṃ, magganimittaṃ, vammikanimittaṃ, nadīnimittaṃ, udakanimittaṃ. Nimitte kittetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

138. 138. 그때 비구들에게 이런 생각이 일어났다. ‘세존께서는 “한 거처가 있는 만큼이 화합(삼마기)이다”라고 규정하셨는데, 도대체 얼마만큼이 한 거처가 되는 것일까?’ 그들은 세존께 이 일을 말씀드렸다. “비구들아, 결계(시마)를 설정하는 것을 허용한다. 비구들아, 그리고 이와 같이 설정해야 한다. 먼저 표식(니밋따)들을 공표해야 하니, 산 표식, 바위 표식, 숲 표식, 나무 표식, 길 표식, 개미집 표식, 강 표식, 물 표식이다. 표식들을 공표한 뒤에, 식견 있고 능력 있는 비구가 상가에 다음과 같이 알려야 한다.”},{

139. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yāvatā samantā nimittā kittitā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammanneyya samānasaṃvāsaṃ ekuposathaṃ. Esā ñatti.

139. “대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 사방으로 (경계의) 표식들이 선포되었습니다. 만약 승가의 시기가 적절하다면, 승가는 이 표식들로써 동일한 거주와 동일한 포살을 행하는 결계를 설정해야 합니다. 이것이 안건(ñatti)입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yāvatā samantā nimittā kittitā. Saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammannati samānasaṃvāsaṃ ekuposathaṃ. Yassāyasmato khamati etehi nimittehi sīmāya sammuti samānasaṃvāsāya ekuposathāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā sīmā saṅghena etehi nimittehi samānasaṃvāsā ekuposathā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 사방으로 표식들이 선포되었습니다. 승가는 이 표식들로써 동일한 거주와 동일한 포살을 행하는 결계를 설정합니다. 이 표식들로써 동일한 거주와 동일한 포살을 행하는 결계를 설정함에 찬성하시는 존자께서는 침묵하십시오. 찬성하지 않는 분은 말씀하십시오. 승가는 이 표식들로써 동일한 거주와 동일한 포살을 행하는 결계를 설정하였습니다. 승가가 찬성하므로 침묵하고 계십니다. 저는 이와 같이 (이 결의가 통과되었음을) 숙지하겠습니다.”라고 (알려야 한다).

140. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū – bhagavatā sīmāsammuti anuññātāti – atimahatiyo sīmāyo sammannanti, catuyojanikāpi pañcayojanikāpi chayojanikāpi. Bhikkhū uposathaṃ āgacchantā uddissamānepi pātimokkhe āgacchanti, uddiṭṭhamattepi āgacchanti, antarāpi [Pg.145] parivasanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, atimahatī sīmā sammannitabbā, catuyojanikā vā pañcayojanikā vā chayojanikā vā. Yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tiyojanaparamaṃ sīmaṃ sammannitunti.

140. 그 무렵 육군 비구들이 “세존께서 결계 설정을 허락하셨다”고 하여 4유순, 5유순, 6유순이나 되는 매우 거대한 결계들을 설정했습니다. 비구들이 포살 장소로 오다가 파티목카(pātimokkha)를 송출하고 있는 도중에 도착하기도 하고, 송출이 막 끝난 때에 도착하기도 했으며, 포살 장소에 도착하기 전 그 사이에 머무르기도 했습니다. 세존께 이 일을 보고하자, “비구들이여, 4유순이나 5유순이나 6유순의 매우 거대한 결계를 설정해서는 안 된다. 설정하는 비구에게는 악작죄(dukkaṭa)가 된다. 비구들이여, 최대 3유순 정도의 결계를 설정하는 것을 허락한다.”라고 말씀하셨습니다.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nadīpārasīmaṃ sammannanti. Uposathaṃ āgacchantā bhikkhūpi vuyhanti, pattāpi vuyhanti, cīvarānipi vuyhanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, nadīpārasīmā sammannitabbā. Yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, yatthassa dhuvanāvā vā dhuvasetu vā, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannitunti.

그 무렵 육군 비구들이 강 건너편을 포함하는 결계를 설정했습니다. 포살 장소로 오던 비구들이 (강물에) 떠내려가기도 하고 발다루(pātra)도 떠내려가고 가사도 떠내려갔습니다. 세존께 이 일을 보고하자, “비구들이여, 강 건너편을 포함하는 결계를 설정해서는 안 된다. 설정하는 비구에게는 악작죄가 된다. 비구들이여, 상시 비치된 배나 상설된 다리가 있는 곳에서 그러한 형태의 강 건너편을 포함하는 결계를 설정하는 것을 허락한다.”라고 말씀하셨습니다.

72. Uposathāgārakathā

72. 72. 포살당(Uposathāgāra)에 관한 이야기

141. Tena kho pana samayena bhikkhū anupariveṇiyaṃ pātimokkhaṃ uddisanti asaṅketena. Āgantukā bhikkhū na jānanti – ‘‘kattha vā ajjuposatho karīyissatī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, anupariveṇiyaṃ pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ asaṅketena. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, uposathāgāraṃ sammannitvā uposathaṃ kātuṃ, yaṃ saṅgho ākaṅkhati vihāraṃ vā aḍḍhayogaṃ vā pāsādaṃ vā hammiyaṃ vā guhaṃ vā. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbaṃ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

141. 그 무렵 비구들이 각 부속 건물(pariveṇa)마다 장소를 정하지 않고 파티목카를 송출했습니다. 객 비구들은 “오늘 어디에서 포살이 행해지는가?” 하고 알지 못했습니다. 세존께 이 일을 보고하자, “비구들이여, 각 부속 건물마다 장소를 정하지 않고 파티목카를 송출해서는 안 된다. 송출하는 비구에게는 악작죄가 된다. 비구들이여, 승가가 원하는 바에 따라 승원(vihāra), 편루(aḍḍhayoga), 중층 건물(pāsāda), 평지붕 건물(hammiya), 혹은 동굴(guhā)을 포살당으로 설정하여 포살을 행하는 것을 허락한다. 비구들이여, 이와 같이 설정해야 한다. 유능하고 지혜로운 비구가 승가에 다음과 같이 알려야 한다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ uposathāgāraṃ sammanneyya. Esā ñatti.

“대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 만약 승가의 시기가 적절하다면, 승가는 아무개라고 불리는 승원을 포살당으로 설정해야 합니다. 이것이 안건입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ uposathāgāraṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa uposathāgārassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo vihāro uposathāgāraṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“대덕들이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 승가는 ‘아무개’라는 이름의 사원을 우포사타당(포살당)으로 지정하고자 합니다. ‘아무개’라는 이름의 사원을 우포사타당으로 지정하는 것에 찬성하는 존자는 침묵하십시오. 찬성하지 않는 존자는 말씀해 주십시오. 승가에 의해 ‘아무개’라는 이름의 사원이 우포사타당으로 지정되었습니다. 승가가 이를 찬성하므로 침묵하는 것입니다. 이와 같이 저는 이를 기억하겠습니다.”

Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse dve uposathāgārāni sammatāni honti. Bhikkhū ubhayattha sannipatanti – ‘‘idha uposatho karīyissati, idha uposatho karīyissatī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ[Pg.146]. Na, bhikkhave, ekasmiṃ āvāse dve uposathāgārāni sammannitabbāni. Yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, ekaṃ samūhanitvā ekattha uposathaṃ kātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, samūhantabbaṃ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

그때 어떤 사찰에 두 개의 포살당(uposathāgāra)이 결계되어 있었다. 비구들이 "여기서 포살을 할 것이다", "여기서 포살을 할 것이다"라며 두 곳의 포살당에 나뉘어 모였다. 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. "비구들이여, 한 사찰에 두 개의 포살당을 결계해서는 안 된다. 결계하는 비구에게는 돌길라(dukkaṭa) 죄가 된다. 비구들이여, 하나를 해제(samūhanitvā)하고 한 곳에서 포살을 행할 것을 허락한다. 비구들이여, 이와 같이 해제해야 한다. 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다."

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ uposathāgāraṃ samūhaneyya. Esā ñatti.

"존자 승가여, 제 말을 들어주십시오. 만약 승가가 준비되었다면, 승가는 아무개라는 이름의 포살당을 해제해야 합니다. 이것이 안건(ñatti)입니다."

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ uposathāgāraṃ samūhanati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa uposathāgārassa samugghāto, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Samūhataṃ saṅghena itthannāmaṃ uposathāgāraṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

"존자 승가여, 제 말을 들어주십시오. 승가는 아무개라는 이름의 포살당을 해제합니다. 아무개라는 이름의 포살당을 해제하는 것에 동의하는 존자께서는 침묵해 주시고, 동의하지 않는 존자께서는 말씀해 주십시오. 승가는 아무개라는 이름의 포살당을 해제했습니다. 승가가 동의하므로 침묵하는 것으로 알고 이와 같이 받들어 지니겠습니다."

73. Uposathappamukhānujānanā

73. 73. 포살당 부속 건물의 허용

142. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse atikhuddakaṃ uposathāgāraṃ sammataṃ hoti, tadahuposathe mahābhikkhusaṅgho sannipatito hoti. Bhikkhū asammatāya bhūmiyā nisinnā pātimokkhaṃ assosuṃ. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘uposathāgāraṃ sammannitvā uposatho kātabbo’ti, mayañcamhā asammatāya bhūmiyā nisinno pātimokkhaṃ assumhā, kato nu kho amhākaṃ uposatho, akato nu kho’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Sammatāya vā, bhikkhave, bhūmiyā nisinnā asammatāya vā yato pātimokkhaṃ suṇāti, katovassa uposatho. Tena hi, bhikkhave, saṅgho yāva mahantaṃ uposathappamukhaṃ ākaṅkhati, tāva mahantaṃ uposathappamukhaṃ sammannatu. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbaṃ. Paṭhamaṃ nimittā kittetabbā. Nimitte kittetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

142. 그때 어떤 사찰에 매우 작은 포살당이 결계되어 있었다. 포살일에 많은 비구 승가가 모였다. 비구들은 결계되지 않은 땅에 앉아 파티목카를 들었다. 그때 비구들에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 포살당을 결계하여 포살을 해야 한다고 규정하셨는데, 우리는 결계되지 않은 땅에 앉아 파티목카를 들었다. 우리의 포살은 이루어진 것인가, 이루어지지 않은 것인가?' 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. "비구들이여, 결계된 땅에 앉았든 결계되지 않은 땅에 앉았든, 파티목카를 듣는다면 포살은 이루어진 것이다. 비구들이여, 그러므로 승가가 원하는 만큼 넓게 포살당의 앞마당(uposathappamukha)을 결계할 것을 허락한다. 비구들이여, 이와 같이 결계해야 한다. 먼저 표식(nimitta)들을 선포해야 한다. 표식들을 선포한 후 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다."

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yāvatā samantā nimittā kittitā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho etehi nimittehi uposathappamukhaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

"존자 승가여, 제 말을 들어주십시오. 주변의 표식들이 선포되었습니다. 승가가 준비되었다면, 승가는 이 표식들로써 포살당의 앞마당을 결계해야 합니다. 이것이 안건입니다."

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yāvatā samantā nimittā kittitā. Saṅgho etehi nimittehi uposathappamukhaṃ sammannati. Yassāyasmato [Pg.147] khamati etehi nimittehi uposathappamukhassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammataṃ saṅghena etehi nimittehi uposathappamukhaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

"존자 승가여, 제 말을 들어주십시오. 주변의 표식들이 선포되었습니다. 승가는 이 표식들로써 포살당의 앞마당을 결계합니다. 이 표식들로써 포살당의 앞마당을 결계하는 것에 동의하는 존자께서는 침묵해 주시고, 동의하지 않는 존자께서는 말씀해 주십시오. 승가는 이 표식들로써 포살당의 앞마당을 결계했습니다. 승가가 동의하므로 침묵하는 것으로 알고 이와 같이 받들어 지니겠습니다."

Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe navakā bhikkhū paṭhamataraṃ sannipatitvā – ‘‘na tāva therā āgacchantī’’ti – pakkamiṃsu. Uposatho vikāle ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe therehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ sannipatitunti.

그때 어떤 사찰에서 포살일에 신참 비구들이 먼저 모였다가 "아직 장로들께서 오지 않으셨다"며 떠나버렸다. 포살이 때 아닌 때에 이루어졌다. 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. "비구들이여, 포살일에 장로 비구들이 먼저 모일 것을 허락한다."

Tena kho pana samayena rājagahe sambahulā āvāsā samānasīmā honti. Tattha bhikkhū vivadanti – ‘‘amhākaṃ āvāse uposatho karīyatu, amhākaṃ āvāse uposatho karīyatū’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Idha pana, bhikkhave, sambahulā āvāsā samānasīmā honti. Tattha bhikkhū vivadanti – ‘‘amhākaṃ āvāse uposatho karīyatu, amhākaṃ āvāse uposatho karīyatū’’ti. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitvā uposatho kātabbo. Yattha vā pana thero bhikkhu viharati, tattha sannipatitvā uposatho kātabbo, na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 라자가하에 동일한 결계(samānasīmā)를 공유하는 많은 사찰들이 있었다. 거기서 비구들이 "우리 사찰에서 포살을 합시다", "우리 사찰에서 포살을 합시다"라며 논쟁하였다. 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. "비구들이여, 이곳 라자가하에는 동일한 결계를 공유하는 많은 사찰이 있다. 거기서 비구들이 '우리 사찰에서 포살을 합시다'라고 논쟁한다면, 비구들이여, 그 비구들은 모두 한곳에 모여 포살을 해야 한다. 혹은 장로 비구가 머무는 곳에 모여 포살을 해야 한다. 결코 파벌(vagga)을 지어 승가가 포살을 해서는 안 된다. 그렇게 하는 비구에게는 돌길라 죄가 된다."

74. Avippavāsasīmānujānanā

74. 74. 아위빠와사(불이리) 결계의 허용

143. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo andhakavindā rājagahaṃ uposathaṃ āgacchanto antarāmagge nadiṃ taranto manaṃ vūḷho ahosi, cīvarānissa allāni. Bhikkhū āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocuṃ – ‘‘kissa te, āvuso, cīvarāni allānī’’ti? ‘‘Idhāhaṃ, āvuso, andhakavindā rājagahaṃ uposathaṃ āgacchanto antarāmagge nadiṃ taranto manamhi vūḷho. Tena me cīvarāni allānī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Yā sā, bhikkhave, saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekuposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammannatu. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

143. 그때 존자 마하깟사빠가 안다까윈다에서 라자가하로 포살을 하러 오던 중, 길 중간에서 강을 건너다가 하마터면 물에 떠내려갈 뻔하여 가사들이 젖었다. 비구들이 존자 마하깟사빠에게 "도반이여, 왜 그대의 가사들이 젖었습니까?"라고 물었다. "도반들이여, 오늘 내가 안다까윈다에서 라자가하로 포살을 하러 오다가 길 중간에서 강을 건너던 중 하마터면 물에 떠내려갈 뻔했습니다. 그래서 내 가사들이 젖었습니다." 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. "비구들이여, 승가가 공통의 거주(samānasaṃvāsā)와 동일한 포살(ekuposathā)을 위해 결계한 그 구역을, 승가는 세 가지 가사와 떨어져 머물러도 허용되는 구역(ticīvarena avippavāsaṃ)으로 결계하라. 비구들이여, 이와 같이 결계해야 한다. 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다."

‘‘Suṇātu [Pg.148] me, bhante, saṅgho. Yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekuposathā, yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

"존자 승가여, 제 말을 들어주십시오. 승가가 공통의 거주와 동일한 포살을 위해 결계한 그 구역을, 승가가 준비되었다면, 승가는 세 가지 가사와 떨어져 머물러도 허용되는 구역으로 결계해야 합니다. 이것이 안건입니다."

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekuposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati etissā sīmāya ticīvarena avippavāsāya sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

"존자 승가여, 제 말을 들어주십시오. 승가가 공통의 거주와 동일한 포살을 위해 결계한 그 구역을, 승가는 세 가지 가사와 떨어져 머물러도 허용되는 구역으로 결계합니다. 그 구역을 세 가지 가사와 떨어져 머물러도 허용되는 구역으로 결계하는 것에 동의하는 존자께서는 침묵해 주시고, 동의하지 않는 존자께서는 말씀해 주십시오. 승가는 그 구역을 세 가지 가사와 떨어져 머물러도 허용되는 구역으로 결계했습니다. 승가가 동의하므로 침묵하는 것으로 알고 이와 같이 받들어 지니겠습니다."

Tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā ticīvarena avippavāsasammuti anuññātāti antaraghare cīvarāni nikkhipanti. Tāni cīvarāni nassantipi ḍayhantipi undūrehipi khajjanti. Bhikkhū duccoḷā honti lūkhacīvarā. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘kissa tumhe, āvuso, duccoḷā lūkhacīvarā’’ti? ‘‘Idha mayaṃ, āvuso, bhagavatā ticīvarena avippavāsasammuti anuññātāti antaraghare cīvarāni nikkhipimhā. Tāni cīvarāni naṭṭhānipi daḍḍhānipi, undūrehipi khāyitāni, tena mayaṃ duccoḷā lūkhacīvarā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Yā sā, bhikkhave, saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekuposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammannatu, ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

그 무렵 비구들은 “세존께서 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 ‘아위빠와사(avippavāsa)’ 지정을 허락하셨다”라고 생각하여 마을 안의 집에 가사들을 두었습니다. 그 가사들이 없어지기도 하고 불에 타기도 하며 쥐들이 갉아먹기도 했습니다. 비구들은 남루한 옷을 입고 거친 가사를 걸치게 되었습니다. 비구들이 이렇게 물었습니다. “도반들이여, 왜 그대들은 남루한 옷을 입고 거친 가사를 걸치고 있습니까?” “도반들이여, 우리들은 세존께서 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 지정을 허락하셨다고 생각하여 마을 안의 집에 가사들을 두었습니다. 그 가사들이 없어지기도 하고 불에 타기도 했으며, 쥐들이 갉아먹기도 했습니다. 그래서 우리들이 남루한 옷을 입고 거친 가사를 걸치게 되었습니다.” 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었습니다. “비구들이여, 승가에 의해 공동 거주와 공동 포살을 위해 지정된 결계(sīmā)가 있다면, 승가는 마을과 그 주변 구역을 제외하고 그 결계를 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 구역으로 지정하라. 비구들이여, 이와 같이 지정해야 한다. 지혜롭고 유능한 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.”

144. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekuposathā yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyya, ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca. Esā ñatti.

144. “대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 승가에 의해 공동 거주와 공동 포살을 위해 지정된 저 결계를, 승가의 준비가 되었다면, 승가는 마을과 그 주변 구역을 제외하고 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 구역으로 지정해야 합니다. 이것이 제안(ñatti)입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekuposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammannati, ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca. Yassāyasmato khamati etissā sīmāya ticīvarena avippavāsāya sammuti, ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā sā [Pg.149] sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā, ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 승가에 의해 공동 거주와 공동 포살을 위해 지정된 저 결계를, 승가는 마을과 그 주변 구역을 제외하고 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 구역으로 지정합니다. 마을과 그 주변 구역을 제외하고 이 결계를 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 구역으로 지정하는 것에 동의하시는 존자께서는 침묵하십시오. 동의하지 않으시는 분은 말씀하십시오. 승가는 마을과 그 주변 구역을 제외하고 그 결계를 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 구역으로 지정했습니다. 승가가 동의하므로 침묵하는 것으로 알고, 이와 같이 이를 받아들입니다.”

75. Sīmāsamūhanana

75. 결계의 해제

‘‘Sīmaṃ, bhikkhave, sammannantena paṭhamaṃ samānasaṃvāsasīmā sammannitabbā, pacchā ticīvarena avippavāso sammannitabbo. Sīmaṃ, bhikkhave, samūhanantena paṭhamaṃ ticīvarena avippavāso samūhantabbo, pacchā samānasaṃvāsasīmā samūhantabbā. Evañca pana, bhikkhave, ticīvarena avippavāso samūhantabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

“비구들이여, 결계를 지정할 때는 먼저 공동 거주 결계를 지정하고, 그 다음에 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 지정을 해야 한다. 비구들이여, 결계를 해제할 때는 먼저 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 지정을 해제하고, 그 다음에 공동 거주 결계를 해제해야 한다. 비구들이여, 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 지정은 이와 같이 해제해야 한다. 지혜롭고 유능한 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.”

145. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ ticīvarena avippavāsaṃ samūhaneyya. Esā ñatti.

145. “대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 승가에 의해 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 것으로 지정된 저 결계를, 승가의 준비가 되었다면, 승가는 그 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 지정을 해제해야 합니다. 이것이 제안입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, saṅgho taṃ ticīvarena avippavāsaṃ samūhanati. Yassāyasmato khamati etassa ticīvarena avippavāsassa samugghāto, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Samūhato so saṅghena ticīvarena avippavāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 승가에 의해 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 것으로 지정된 저 결계를, 승가는 그 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 지정을 해제합니다. 이 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 지정의 해제에 동의하시는 존자께서는 침묵하십시오. 동의하지 않으시는 분은 말씀하십시오. 승가는 세 가지 가사와 떨어져 지내도 되는 저 지정을 해제했습니다. 승가가 동의하므로 침묵하는 것으로 알고, 이와 같이 이를 받아들입니다.”

Evañca pana, bhikkhave, sīmā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

“비구들이여, 결계는 또한 이와 같이 [해제해야 한다]. 지혜롭고 유능한 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.”

146. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekuposathā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ sīmaṃ samūhaneyya samānasaṃvāsaṃ ekuposathaṃ. Esā ñatti.

146. “대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 승가에 의해 공동 거주와 공동 포살을 위해 지정된 저 결계를, 승가의 준비가 되었다면, 승가는 그 공동 거주와 공동 포살의 결계를 해제해야 합니다. 이것이 제안입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekuposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ samūhanati samānasaṃvāsaṃ ekuposathaṃ. Yassāyasmato khamati etissā sīmāya samānasaṃvāsāya ekuposathāya samugghāto, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Samūhatā sā sīmā saṅghena samānasaṃvāsā ekuposathā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“대덕 스님들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 승가에 의해 공동 거주와 공동 포살을 위해 지정된 저 결계를, 승가는 그 공동 거주와 공동 포살의 결계를 해제합니다. 이 공동 거주와 공동 포살 결계의 해제에 동의하시는 존자께서는 침묵하십시오. 동의하지 않으시는 분은 말씀하십시오. 승가는 공동 거주와 공동 포살의 저 결계를 해제했습니다. 승가가 동의하므로 침묵하는 것으로 알고, 이와 같이 이를 받아들입니다.”

76. Gāmasīmādi

76. 마을 결계 등

147. Asammatāya[Pg.150], bhikkhave, sīmāya aṭṭhapitāya, yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati, yā tassa vā gāmassa gāmasīmā, nigamassa vā nigamasīmā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekuposathā. Agāmake ce, bhikkhave, araññe samantā sattabbhantarā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekuposathā. Sabbā, bhikkhave, nadī asīmā; sabbo samuddo asīmo; sabbo jātassaro asīmo. Nadiyā vā, bhikkhave, samudde vā jātassare vā yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekuposathāti.

147. “비구들이여, 결계가 지정되지 않고 설정되지 않은 상태에서 어떤 마을이나 읍내에 의지하여 머물 때, 그 마을의 마을 경계(gāmasīmā)나 읍내의 읍내 경계(nigamasīmā)가 있다면, 그것이 거기서 공동 거주와 공동 포살을 위한 구역이 된다. 비구들이여, 마을이 없는 숲이라면 사방으로 7압반따라(abbhantara)의 구역이 거기서 공동 거주와 공동 포살을 위한 구역이 된다. 비구들이여, 모든 강은 결계가 아니며, 모든 바다도 결계가 아니며, 모든 자연 호수(jātassara)도 결계가 아니다. 비구들이여, 강이나 바다나 자연 호수에서 보통 체격의 남자가 사방으로 물을 뿌려 닿는 범위(udakukkhepa)가 거기서 공동 거주와 공동 포살을 위한 구역이 된다.”

148. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīmāya sīmaṃ sambhindanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Yesaṃ, bhikkhave, sīmā paṭhamaṃ sammatā tesaṃ taṃ kammaṃ dhammikaṃ akuppaṃ ṭhānārahaṃ. Yesaṃ, bhikkhave, sīmā pacchā sammatā tesaṃ taṃ kammaṃ adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ. Na, bhikkhave, sīmāya sīmā sambhinditabbā. Yo sambhindeyya, āpatti dukkaṭassāti.

148. 그 무렵 육군 비구들이 결계와 결계를 서로 겹치게 지정했습니다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었습니다. “비구들이여, 먼저 지정된 결계가 있는 비구들에게는 그 행위가 법답고 확고하며 타당하다. 비구들이여, 나중에 지정된 결계가 있는 비구들에게는 그 행위가 법답지 못하고 확고하지 않으며 타당하지 않다. 비구들이여, 결계와 결계를 겹치게 해서는 안 된다. 겹치게 하는 비구에게는 둑끄따(Dukkaṭa) 죄가 된다.”

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīmāya sīmaṃ ajjhottharanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Yesaṃ, bhikkhave, sīmā paṭhamaṃ sammatā tesaṃ taṃ kammaṃ dhammikaṃ akuppaṃ ṭhānārahaṃ. Yesaṃ, bhikkhave, sīmā pacchā sammatā tesaṃ taṃ kammaṃ adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ. Na, bhikkhave, sīmāya sīmā ajjhottharitabbā. Yo ajjhotthareyya, āpatti dukkaṭassāti. Anujānāmi, bhikkhave, sīmaṃ sammannantena sīmantarikaṃ ṭhapetvā sīmaṃ sammannitunti.

그 무렵 육군 비구들이 결계로 다른 결계를 덮어씌웠습니다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었습니다. “비구들이여, 먼저 지정된 결계가 있는 비구들에게는 그 행위가 법답고 확고하며 타당하다. 비구들이여, 나중에 지정된 결계가 있는 비구들에게는 그 행위가 법답지 못하고 확고하지 않으며 타당하지 않다. 비구들이여, 결계로 다른 결계를 덮어씌워서는 안 된다. 덮어씌우는 비구에게는 둑끄따 죄가 된다. 비구들이여, 결계를 지정할 때는 결계 사이의 공간(sīmantarika)을 두고 결계를 지정할 것을 허락한다.”

77. Uposathabhedādi

77. 포살의 종류 등

149. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kati nu kho uposathā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Dveme, bhikkhave, uposathā – cātuddasiko ca pannarasiko ca. Ime kho, bhikkhave, dve uposathāti.

149. 그러자 비구들에게 “포살은 도대체 몇 가지인가?”라는 의문이 생겼습니다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었습니다. “비구들이여, 이 두 가지 포살이 있다. 14일 포살과 15일 포살이다. 비구들이여, 이것이 두 가지 포살이다.”

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kati nu kho uposathakammānī’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Cattārimāni, bhikkhave, uposathakammāni [Pg.151] – adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ, adhammena samaggaṃ uposathakammaṃ, dhammena vaggaṃ uposathakammaṃ, dhammena samaggaṃ uposathakammanti. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ, na, bhikkhave, evarūpaṃ uposathakammaṃ, kātabbaṃ. Na ca mayā evarūpaṃ uposathakammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ adhammena samaggaṃ uposathakammaṃ, na, bhikkhave, evarūpaṃ uposathakammaṃ kātabbaṃ. Na ca mayā evarūpaṃ uposathakammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ dhammena vaggaṃ uposathakammaṃ, na, bhikkhave, evarūpaṃ uposathakammaṃ kātabbaṃ. Na ca mayā evarūpaṃ uposathakammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ dhammena samaggaṃ uposathakammaṃ, evarūpaṃ, bhikkhave, uposathakammaṃ kātabbaṃ, evarūpañca mayā uposathakammaṃ anuññātaṃ. Tasmātiha, bhikkhave, evarūpaṃ uposathakammaṃ karissāma yadidaṃ dhammena samagganti – evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbanti.

그때 비구들에게 '포살의 갈마(행위)는 과연 몇 가지인가?'라는 생각이 들었다. 그들은 이 일을 세존께 보고드렸다. “비구들아, 포살의 갈마에는 네 가지가 있다. 비법(非法)이며 별중(別衆, 화합하지 않은 무리)인 포살 갈마, 비법이며 화합중(和合衆)인 포살 갈마, 적법(法)이며 별중인 포살 갈마, 적법이며 화합중인 포살 갈마이다. 비구들아, 그중에서 비법이며 별중인 포살 갈마는 행해서는 안 된다. 나는 이러한 포살 갈마를 허용하지 않았다. 비구들아, 그중에서 비법이며 화합중인 포살 갈마 또한 행해서는 안 된다. 나는 이러한 포살 갈마를 허용하지 않았다. 비구들아, 그중에서 적법이며 별중인 포살 갈마 또한 행해서는 안 된다. 나는 이러한 포살 갈마를 허용하지 않았다. 비구들아, 그중에서 적법이며 화합중인 포살 갈마는 행해야 한다. 나는 이러한 포살 갈마를 허용했다. 비구들아, 그러므로 ‘우리는 적법하며 화합중인 이러한 포살 갈마를 행할 것이다’라고 이와 같이 공부해야 한다.”라고 말씀하셨다.

78. Saṃkhittena pātimokkhuddesādi

78. 78. 요약된 계본(파티모카)의 송출 등

150. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kati nu kho pātimokkhuddesā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Pañcime, bhikkhave, pātimokkhuddesā – nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Ayaṃ paṭhamo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Ayaṃ dutiyo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Ayaṃ tatiyo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Ayaṃ catuttho pātimokkhuddeso. Vitthāreneva pañcamo. Ime kho, bhikkhave, pañca pātimokkhuddesāti.

150. 150. 그때 비구들에게 '계본의 송출(誦出)은 과연 몇 가지인가?'라는 생각이 들었다. 그들은 이 일을 세존께 보고드렸다. “비구들아, 계본의 송출에는 이 다섯 가지가 있다. 서문(Nidāna)을 송출하고 나머지는 들은 것으로 알리는 것이다. 이것이 첫 번째 계본 송출이다. 서문을 송출하고 네 가지 바라이죄(Pārājika)를 송출한 뒤 나머지는 들은 것으로 알리는 것이다. 이것이 두 번째 계본 송출이다. 서문을 송출하고 네 가지 바라이죄와 열세 가지 승잔죄(Saṅghādisesa)를 송출한 뒤 나머지는 들은 것으로 알리는 것이다. 이것이 세 번째 계본 송출이다. 서문을 송출하고 네 가지 바라이죄와 열세 가지 승잔죄와 두 가지 부정법(Aniyata)을 송출한 뒤 나머지는 들은 것으로 알리는 것이다. 이것이 네 번째 계본 송출이다. 상세히 다 하는 것이 다섯 번째이다. 비구들아, 이것이 다섯 가지 계본 송출이다.”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena bhikkhū – bhagavatā saṃkhittena pātimokkhuddeso anuññātoti – sabbakālaṃ saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 비구들은 '세존께서 요약된 계본 송출을 허용하셨다'고 마음에 새기며, 항상 요약해서 계본을 송출했다. 그들은 이 일을 세존께 보고드렸다. “비구들아, 요약해서 계본을 송출해서는 안 된다. 송출하는 자에게는 돌길라(Dukkaṭa) 죄가 된다.”라고 말씀하셨다.

Tena [Pg.152] kho pana samayena kosalesu janapade aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe savarabhayaṃ ahosi. Bhikkhū nāsakkhiṃsu vitthārena pātimokkhaṃ uddisituṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sati antarāye saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisitunti.

그 무렵 코살라 국의 어떤 처소에서 포살일에 야만인(도적)의 위험이 있었다. 비구들은 상세하게 계본을 송출할 수 없었다. 그들은 이 일을 세존께 보고드렸다. “비구들아, 위험이 있을 때 요약해서 계본을 송출하는 것을 허용한다.”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asatipi antarāye saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, asati antarāye saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sati antarāye saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisituṃ. Tatrime antarāyā – rājantarāyo, corantarāyo, agyantarāyo, udakantarāyo, manussantarāyo, amanussantarāyo, vāḷantarāyo, sarīsapantarāyo, jīvitantarāyo, brahmacariyantarāyoti. Anujānāmi, bhikkhave, evarūpesu antarāyesu saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisituṃ, asati antarāye vitthārenāti.

그 무렵 육군 비구들은 위험이 없는데도 요약해서 계본을 송출했다. 그들은 이 일을 세존께 보고드렸다. “비구들아, 위험이 없을 때는 요약해서 계본을 송출해서는 안 된다. 송출하는 자에게는 돌길라 죄가 된다. 비구들아, 위험이 있을 때 요약해서 계본을 송출하는 것을 허용한다. 그 계본 송출의 위험들이란 다음과 같다. 왕의 위험, 도적의 위험, 불의 위험, 물의 위험, 인간의 위험, 비인간의 위험, 맹수의 위험, 파충류의 위험, 생명의 위험, 범행(梵行)의 위험이다. 비구들아, 이와 같은 위험들이 있을 때는 요약해서 계본을 송출하는 것을 허용하며, 위험이 없을 때는 상세하게 송출하는 것을 허용한다.”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe anajjhiṭṭhā dhammaṃ bhāsanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, saṅghamajjhe anajjhiṭṭhena dhammo bhāsitabbo. Yo bhāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā sāmaṃ vā dhammaṃ bhāsituṃ paraṃ vā ajjhesitunti.

그 무렵 육군 비구들은 승가 한가운데서 요청받지 않고 법을 설했다. 그들은 이 일을 세존께 보고드렸다. “비구들아, 승가 한가운데서 요청받지 않은 비자는 법을 설해서는 안 된다. 설하는 자에게는 돌길라 죄가 된다. 비구들아, 장로 비구가 직접 법을 설하거나 다른 이에게 요청하는 것을 허용한다.”라고 말씀하셨다.

79. Vinayapucchanakathā

79. 79. 율(律)을 묻는 것에 대한 이야기

151. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe asammatā vinayaṃ pucchanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, saṅghamajjhe asammatena vinayo pucchitabbo. Yo puccheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghamajjhe sammatena vinayaṃ pucchituṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo – attanā vā attānaṃ sammannitabbaṃ, parena vā paro sammannitabbo. Kathañca attanāva attānaṃ sammannitabbaṃ? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

151. 151. 그 무렵 육군 비구들은 승가 한가운데서 위임(승인)받지 않고 율을 물었다. 그들은 이 일을 세존께 보고드렸다. “비구들아, 승가 한가운데서 위임받지 않은 자는 율을 물어서는 안 된다. 묻는 자에게는 돌길라 죄가 된다. 비구들아, 승가 한가운데서 위임받은 자가 율을 묻는 것을 허용한다. 비구들아, 위임은 이와 같이 해야 한다. 스스로 자신을 위임하거나, 다른 이가 다른 이를 위임해야 한다. 어떻게 스스로 자신을 위임하는가? 영리하고 유능한 비구가 승가에 다음과 같이 알려야 한다.”

‘‘Suṇātu [Pg.153] me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyya’’nti. Evaṃ attanāva attānaṃ sammannitabbaṃ.

“대덕 스님들이여, 승가는 내 말을 들으소서. 만약 승가의 시기가 적절하다면, 제가 아무개 스님에게 율을 묻겠습니다.” 이와 같이 스스로 자신을 위임해야 한다.

Kathañca parena paro sammannitabbo? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

어떻게 다른 이가 다른 이를 위임하는가? 영리하고 유능한 비구가 승가에 다음과 같이 알려야 한다.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyyā’’ti. Evaṃ parena paro sammannitabboti.

“대덕 스님들이여, 승가는 내 말을 들으소서. 만약 승가의 시기가 적절하다면, 아무개 스님이 아무개 스님에게 율을 묻게 하소서.” 이와 같이 다른 이가 다른 이를 위임해야 한다고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena pesalā bhikkhū saṅghamajjhe sammatā vinayaṃ pucchanti. Chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṃ, labhanti appaccayaṃ, vadhena tajjenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghamajjhe sammatenapi parisaṃ oloketvā puggalaṃ tulayitvā vinayaṃ pucchitunti.

그 무렵 계를 사랑하는 비구들이 승가 한가운데서 위임받아 율을 물었다. 육군 비구들은 원한을 품고 불만을 가지며 때리겠다고 위협했다. 그들은 이 일을 세존께 보고드렸다. “비구들아, 승가 한가운데서 위임받은 자일지라도 대중을 살피고 인물을 가늠해 본 뒤에 율을 묻는 것을 허용한다.”라고 말씀하셨다.

80. Vinayavissajjanakathā

80. 80. 율(律)에 대한 답변에 대한 이야기

152. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe asammatā vinayaṃ vissajjenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, saṅghamajjhe asammatena vinayo vissajjetabbo. Yo vissajjeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghamajjhe sammatena vinayaṃ vissajjetuṃ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbaṃ. Attanā vā attānaṃ sammannitabbaṃ, parena vā paro sammannitabbo. Kathañca attanāva attānaṃ sammannitabbaṃ? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

152. 그때에 여섯 무리의 비구들이 승가 한가운데서 승인을 받지 않은 채 율(Vinaya)에 대해 답변하였다. 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 승가 한가운데서 승인을 받지 않은 자는 율에 대해 답변해서는 안 된다. 답변하는 자에게는 돌길라(dukkaṭa)의 죄가 된다. 비구들이여, 승가 한가운데서 승인을 받은 자가 율에 대해 답변하는 것을 허용한다. 비구들이여, 이와 같이 승인해야 한다. 스스로 자신을 지명하거나, 다른 이가 다른 이를 지명해야 한다. 어떻게 스스로 자신을 지명해야 하는가? 현명하고 유능한 비구가 승가에 다음과 같이 알려야 한다."

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti. Evaṃ attanāva attānaṃ sammannitabbaṃ.

"대덕이시여, 승가는 내 말을 들어주십시오. 만약 승가의 시기가 적절하다면, 나는 아무개로부터 율에 대한 질문을 받았을 때 답변하겠습니다." 이와 같이 스스로 자신을 지명해야 한다.

Kathañca parena paro sammannitabbo? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

어떻게 다른 이가 다른 이를 지명해야 하는가? 현명하고 유능한 비구가 승가에 다음과 같이 알려야 한다.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyyā’’ti. Evaṃ parena paro sammannitabboti.

"대덕이시여, 승가는 내 말을 들어주십시오. 만약 승가의 시기가 적절하다면, 아무개 존자가 아무개로부터 율에 대한 질문을 받았을 때 답변하도록 합시다." 이와 같이 다른 이가 다른 이를 지명해야 한다.

Tena [Pg.154] kho pana samayena pesalā bhikkhū saṅghamajjhe sammatā vinayaṃ vissajjenti. Chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṃ, labhanti appaccayaṃ, vadhena tajjenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghamajjhe sammatenapi parisaṃ oloketvā puggalaṃ tulayitvā vinayaṃ vissajjetunti.

그때에 계율을 사랑하는 비구들이 승가 한가운데서 승인을 받아 율에 대해 답변하였다. 여섯 무리의 비구들은 원한을 품고 불만을 가지며 폭력으로 위협하였다. 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 승가 한가운데서 승인을 받았더라도 대중을 살피고 인물을 가늠하여 율에 대해 답변하는 것을 허용한다"라고 하셨다.

81. Codanākathā

81. 제소(비난)에 관한 이야기

153. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū anokāsakataṃ bhikkhuṃ āpattiyā codenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, anokāsakato bhikkhu āpattiyā codetabbo. Yo codeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, okāsaṃ kārāpetvā āpattiyā codetuṃ – karotu āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmoti.

153. 그때에 여섯 무리의 비구들이 허락을 구하지 않은 비구를 죄로써 비난하였다. 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 허락을 구하지 않은 비구를 죄로써 비난해서는 안 된다. 비난하는 자에게는 돌길라의 죄가 된다. 비구들이여, 허락을 받은 뒤에 죄로써 비난하는 것을 허용한다. '존자여, 허락해 주십시오. 나는 당신에게 말하고자 하는 바가 있습니다'라고 (말하며) 허락을 구하게 한 뒤 죄로써 비난해야 한다."

Tena kho pana samayena pesalā bhikkhū chabbaggiye bhikkhū okāsaṃ kārāpetvā āpattiyā codenti. Chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṃ, labhanti appaccayaṃ, vadhena tajjenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, katepi okāse puggalaṃ tulayitvā āpattiyā codetunti.

그때에 계율을 사랑하는 비구들이 여섯 무리의 비구들에게 허락을 구한 뒤 죄로써 비난하였다. 여섯 무리의 비구들은 원한을 품고 불만을 가지며 폭력으로 위협하였다. 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 허락을 받았더라도 인물을 가늠하여 죄로써 비난하는 것을 허용한다"라고 하셨다.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū – puramhākaṃ pesalā bhikkhū okāsaṃ kārāpentīti – paṭikacceva suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe okāsaṃ kārāpenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe okāso kārāpetabbo. Yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, puggalaṃ tulayitvā okāsaṃ kātu nti.

그때에 여섯 무리의 비구들은 "계율을 사랑하는 비구들이 우리보다 먼저 허락을 구하는구나"라고 생각하며, 허물도 없고 죄도 없는 청정한 비구들에게 미리 아무런 근거도 이유도 없이 허락을 강요하였다. 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 청정하고 죄가 없는 비구들에게 근거도 이유도 없이 허락을 강요해서는 안 된다. 그렇게 시키는 자에게는 돌길라의 죄가 된다. 비구들이여, 인물을 가늠하여 허락을 구하는 것을 허용한다"라고 하셨다.

82. Adhammakammapaṭikkosanādi

82. 비법적인 갈마에 대한 거부 등

154. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe adhammakammaṃ karonti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, adhammakammaṃ kātabbaṃ. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassāti. Karontiyeva adhammakammaṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, adhammakamme kayiramāne paṭikkositunti.

154. 그때에 여섯 무리의 비구들이 승가 한가운데서 비법적인 갈마(법에 어긋나는 의식)를 행하였다. 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 비법적인 갈마를 행해서는 안 된다. 행하는 자에게는 돌길라의 죄가 된다"라고 하셨다. 그래도 여전히 비법적인 갈마를 행하였다. 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 비법적인 갈마가 행해질 때 이를 거부하는 것을 허용한다"라고 하셨다.

Tena [Pg.155] kho pana samayena pesalā bhikkhū chabbaggiyehi bhikkhūhi adhammakamme kayiramāne paṭikkosanti. Chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṃ, labhanti appaccayaṃ, vadhena tajjenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, diṭṭhimpi āvikātunti. Tesaṃyeva santike diṭṭhiṃ āvikaronti. Chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṃ, labhanti appaccayaṃ, vadhena tajjenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, catūhi pañcahi paṭikkosituṃ, dvīhi tīhi diṭṭhiṃ āvikātuṃ, ekena adhiṭṭhātuṃ – ‘na metaṃ khamatī’ti.

그때에 계율을 사랑하는 비구들이 여섯 무리의 비구들에 의해 비법적인 갈마가 행해질 때 이를 거부하였다. 여섯 무리의 비구들은 원한을 품고 불만을 가지며 폭력으로 위협하였다. 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 자신의 견해(반대 의사)를 드러내는 것을 허용한다"라고 하셨다. 그들이 그 여섯 무리의 비구들 앞에서 견해를 드러내자, 여섯 무리의 비구들은 원한을 품고 불만을 가지며 폭력으로 위협하였다. 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 네 명 혹은 다섯 명은 거부하고, 두 명 혹은 세 명은 견해를 드러내며, 한 명일 때는 '나는 이 갈마를 받아들일 수 없다'라고 확정하는 것을 허용한다"라고 하셨다.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe pātimokkhaṃ uddisamānā sañcicca na sāventi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, pātimokkhuddesakena sañcicca na sāvetabbaṃ. Yo na sāveyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때에 여섯 무리의 비구들이 승가 한가운데서 빠띠목카(계본)를 암송할 때, 고의로 (다른 이들이) 듣지 못하게 하였다. 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 빠띠목카를 암송하는 자는 고의로 들리지 않게 해서는 안 된다. 들리게 암송해야만 한다. 들리게 암송하지 않는 자에게는 돌길라의 죄가 된다"라고 하셨다.

Tena kho pana samayena āyasmā udāyī saṅghassa pātimokkhuddesako hoti kākassarako. Atha kho āyasmato udāyissa etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘pātimokkhuddesakena sāvetabba’nti, ahañcamhi kākassarako, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pātimokkhuddesakena vāyamituṃ – ‘kathaṃ sāveyya’nti. Vāyamantassa anāpattīti.

그때에 우다이 존자가 승가의 빠띠목카 암송자였는데, 까마귀 소리와 같은 목소리를 가지고 있었다. 우다이 존자에게 이런 생각이 들었다. "세존께서는 '빠띠목카 암송자는 듣게 해야 한다'고 정하셨는데, 나는 까마귀 소리 같은 목소리를 가졌으니 어떻게 해야 할까?" 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 빠띠목카 암송자가 '어떻게 하면 들리게 할까' 하고 노력하는 것을 허용한다. 노력하는 자에게는 죄가 되지 않는다"라고 하셨다.

Tena kho pana samayena devadatto sagahaṭṭhāya parisāya pātimokkhaṃ uddisati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sagahaṭṭhāya parisāya pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때에 데와닷따가 재가자가 포함된 회중에게 빠띠목카를 암송하였다. 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 재가자가 포함된 회중에게 빠띠목카를 암송해서는 안 된다. 암송하는 자에게는 돌길라의 죄가 된다"라고 하셨다.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe anajjhiṭṭhā pātimokkhaṃ uddisanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, saṅghamajjhe anajjhiṭṭhena pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, therādhikaṃ pātimokkhanti.

그때에 여섯 무리의 비구들이 승가 한가운데서 요청받지 않은 채 빠띠목카를 암송하였다. 세존께 이 일을 보고하자, "비구들이여, 승가 한가운데서 요청받지 않은 자가 빠띠목카를 암송해서는 안 된다. 암송하는 자에게는 돌길라의 죄가 된다. 비구들이여, 빠띠목카(의 암송)는 상좌(thera)의 권한임을 허용한다"라고 하셨다.

Aññatitthiyabhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo.

첫 번째 외도 암송품(Aññatitthiyabhāṇavāra)이 끝났다.

83. Pātimokkhuddesakaajjhesanādi

83. 빠띠목카 암송자 요청 등

155. Atha [Pg.156] kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena codanāvatthu tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena codanāvatthu tadavasari. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse sambahulā bhikkhū viharanti. Tattha thero bhikkhu bālo hoti abyatto. So na jānāti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā, pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘therādhikaṃ pātimokkha’nti, ayañca amhākaṃ thero bālo abyatto, na jānāti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā, pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yo tattha bhikkhu byatto paṭibalo tassādheyyaṃ pātimokkhanti.

155. 그때 부처님께서는 라자가하에서 머무시고 싶은 만큼 머무신 뒤, 조다나왓투(Codanavatthu)가 있는 곳으로 유행을 떠나셨다. 순차적으로 유행하시다가 조다나왓투에 도착하셨다. 그때 어떤 사원에 많은 비구들이 머물고 있었는데, 그곳의 장로 비구는 어리석고 능숙하지 못했다. 그는 포살이나 포살의 의식, 빠띠목카(계본)나 빠띠목카의 암송에 대해 알지 못했다. 그러자 비구들에게 이런 생각이 들었다. “부처님께서는 ‘빠띠목카는 장로에게 달려 있다’라고 제정하셨다. 그런데 우리의 이 장로는 어리석고 능숙하지 못하여 포살이나 포살의 의식, 빠띠목카나 빠띠목카의 암송을 알지 못한다. 우리는 어떻게 행해야 하는가?” 그들이 이 일을 부처님께 알리니, 부처님께서 말씀하셨다. “비구들아, 그곳에 유능하고 능력 있는 비구가 있다면, 그 비구에게 빠띠목카 암송을 맡기는 것을 허용한다.”

Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā bhikkhū viharanti bālā abyattā. Te na jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā, pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Te theraṃ ajjhesiṃsu – ‘‘uddisatu, bhante, thero pātimokkha’’nti. So evamāha – ‘‘na me, āvuso, vattatī’’ti. Dutiyaṃ theraṃ ajjhesiṃsu – ‘‘uddisatu, bhante, thero pātimokkha’’nti. Sopi evamāha – ‘‘na me, āvuso, vattatī’’ti. Tatiyaṃ theraṃ ajjhesiṃsu – ‘‘uddisatu, bhante, thero pātimokkha’’nti. Sopi evamāha – ‘‘na me, āvuso, vattatī’’ti. Eteneva upāyena yāva saṅghanavakaṃ ajjhesiṃsu – ‘‘uddisatu āyasmā pātimokkha’’nti. Sopi evamāha – ‘‘na me, bhante, vattatī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

그때 어떤 사원에 포살일이 되었는데, 머물고 있는 많은 비구들이 어리석고 능숙하지 못했다. 그들은 포살이나 포살의 의식, 빠띠목카나 빠띠목카의 암송을 알지 못했다. 그들이 장로에게 “존자시여, 장로께서 빠띠목카를 암송해 주십시오”라고 요청했다. 그는 “벗들이여, 나는 할 줄 모릅니다(익숙지 않습니다)”라고 말했다. 두 번째 장로에게 “존자시여, 장로께서 빠띠목카를 암송해 주십시오”라고 요청했으나, 그 역시 “벗들이여, 나는 할 줄 모릅니다”라고 말했다. 세 번째 장로에게 요청했으나 그도 마찬가지였다. 이런 식으로 승가의 막내에게까지 “존자여, 빠띠목카를 암송해 주십시오”라고 요청했다. 그 막내 비구 역시 “존자시여, 저는 할 줄 모릅니다”라고 말했다. 그들이 이 일을 부처님께 알렸다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā bhikkhū viharanti bālā abyattā. Te na jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā, pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Te theraṃ ajjhesanti – ‘‘uddisatu, bhante, thero pātimokkha’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘na me, āvuso, vattatī’’ti. Dutiyaṃ theraṃ ajjhesanti – ‘‘uddisatu, bhante, thero pātimokkha’’nti. Sopi evaṃ vadeti – ‘‘na me, āvuso, vattatī’’ti. Tatiyaṃ [Pg.157] theraṃ ajjhesanti – ‘‘uddisatu, bhante, thero pātimokkha’’nti. Sopi evaṃ vadeti – ‘‘na me, āvuso, vattatī’’ti. Eteneva upāyena yāva saṅghanavakaṃ ajjhesanti – ‘‘uddisatu āyasmā pātimokkha’’nti. Sopi evaṃ vadeti – ‘‘na me, bhante, vattatī’’ti. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo – gacchāvuso, saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvāna āgacchāhīti.

“비구들아, 여기 어떤 사원에 포살일이 되었는데 머물고 있는 많은 비구들이 어리석고 능숙하지 못하여 포살이나 포살의 의식, 빠띠목카나 빠띠목카의 암송을 알지 못한다고 하자. 그들이 장로에게 ‘존자시여, 장로께서 빠띠목카를 암송해 주십시오’라고 요청하고, 장로가 ‘벗들이여, 나는 할 줄 모릅니다’라고 말하며, 두 번째 장로, 세 번째 장로, 그리고 승가의 막내에게까지 요청했으나 모두 ‘할 줄 모릅니다’라고 한다면, 비구들아, 그 비구들은 비구 한 명을 인근 사원으로 즉시 보내어 ‘벗이여, 가서 간략하게든 자세하게든 빠띠목카를 배워서 오십시오’라고 해야 한다.”

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho pāhetabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti. Therena āṇattā navā bhikkhū na gacchanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na gantabbaṃ. Yo na gaccheyya, āpatti dukkaṭassāti.

그러자 비구들에게 “누구를 보내야 하는가?”라는 의문이 생겼다. 그들이 이 일을 부처님께 알리니, 부처님께서 말씀하셨다. “비구들아, 장로 비구가 젊은 비구에게 가라고 명령하는 것을 허용한다.” 장로가 명령했으나 젊은 비구들이 가지 않았다. 이 일을 부처님께 알리니, 부처님께서 말씀하셨다. “비구들아, 장로의 명령을 받은 병들지 않은 비구가 가지 않아서는 안 된다. 가지 않는 비구에게는 뒤까따(Dukkaṭa, 악작) 죄가 된다.”

84. Pakkhagaṇanādiuggahaṇānujānanā

84. 84. 보름(Pakkhagaṇanā) 계산 등을 배우는 것에 대한 허용

156. Atha kho bhagavā codanāvatthusmiṃ yathābhirantaṃ viharitvā punadeva rājagahaṃ paccāgañchi.

156. 그 후 부처님께서는 조다나왓투에서 머무시고 싶은 만큼 머무신 뒤, 다시 라자가하로 돌아오셨다.

Tena kho pana samayena manussā bhikkhū piṇḍāya carante pucchanti – ‘‘katimī, bhante, pakkhassā’’ti? Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, jānāmā’’ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘pakkhagaṇanamattamampime samaṇā sakyaputtiyā na jānanti, kiṃ panime aññaṃ kiñci kalyāṇaṃ jānissantī’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pakkhagaṇanaṃ uggahetunti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho pakkhagaṇanā uggahetabbā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbeheva pakkhagaṇanaṃ uggahetunti.

그때 사람들이 탁발하는 비구들에게 “존자시여, 오늘이 보름(Pakkha) 중 며칠째입니까?”라고 물었다. 비구들은 “벗들이여, 우리는 알지 못합니다”라고 대답했다. 사람들은 “이 샤캬의 아들들인 사문들은 보름의 날짜 계산조차 알지 못하니, 이들이 다른 어떤 좋은 법을 알겠는가?”라며 비난하고 조롱하고 허물을 유포했다. 이 일을 부처님께 알리니, 부처님께서 말씀하셨다. “비구들아, 보름의 날짜 계산을 배우는 것을 허용한다.” 그러자 비구들에게 “누가 날짜 계산을 배워야 하는가?”라는 의문이 생겼다. 이 일을 부처님께 알리니, 부처님께서 말씀하셨다. “비구들아, 모든 비구가 보름의 날짜 계산을 배우는 것을 허용한다.”

157. Tena kho pana samayena manussā bhikkhū piṇḍāya carante pucchanti – ‘‘kīvatikā, bhante, bhikkhū’’ti? Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, jānāmā’’ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘aññamaññampime samaṇā sakyaputtiyā na jānanti, kiṃ panime aññaṃ kiñci kalyāṇaṃ jānissantī’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhū gaṇetunti.

157. 그때 사람들이 탁발하는 비구들에게 “존자시여, 비구들이 얼마나 됩니까?”라고 물었다. 비구들은 “벗들이여, 우리는 알지 못합니다”라고 대답했다. 사람들은 “이 샤캬의 아들들인 사문들은 서로의 숫자조차 알지 못하니, 이들이 다른 어떤 좋은 법을 알겠는가?”라며 비난하고 조롱하고 허물을 유포했다. 이 일을 부처님께 알리니, 부처님께서 말씀하셨다. “비구들아, 비구들의 숫자를 세는 것을 허용한다.”

Atha [Pg.158] kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kadā nu kho bhikkhū gaṇetabbā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe nāmaggena gaṇetuṃ, salākaṃ vā gāhetunti.

그러자 비구들에게 “언제 비구들의 숫자를 세어야 하는가?”라는 의문이 생겼다. 이 일을 부처님께 알리니, 부처님께서 말씀하셨다. “비구들아, 포살일에 명부(이름)에 따라 세거나 산가지(Salāka)를 받아서 세는 것을 허용한다.”

158. Tena kho pana samayena bhikkhū ajānantā ajjuposathoti dūraṃ gāmaṃ piṇḍāya caranti. Te uddissamānepi pātimokkhe āgacchanti, uddiṭṭhamattepi āgacchanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, ārocetuṃ ‘ajjuposatho’ti.

158. 그때 비구들이 오늘이 포살일인 줄 모르고 탁발을 위해 먼 마을로 나갔다. 그들은 빠띠목카가 낭송되는 도중에 돌아오기도 하고, 낭송이 끝난 직후에 돌아오기도 했다. 이 일을 부처님께 알리니, 부처님께서 말씀하셨다. “비구들아, ‘오늘이 포살일이다’라고 알리는 것을 허용한다.”

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho ārocetabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā kālavato ārocetunti.

그러자 비구들에게 “누가 알려야 하는가?”라는 의문이 생겼다. 이 일을 부처님께 알리니, 부처님께서 말씀하셨다. “비구들아, 장로 비구가 제때에(미리) 알리는 것을 허용한다.”

Tena kho pana samayena aññataro thero kālavato nassarati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, bhattakālepi ārocetunti.

그때 어떤 장로가 제때 알리는 것을 잊어버렸다. 이 일을 부처님께 알리니, 부처님께서 말씀하셨다. “비구들아, 공양 시간(Bhattakāla)에라도 알리는 것을 허용한다.”

Bhattakālepi nassarati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ kālaṃ sarati, taṃ kālaṃ ārocetunti.

공양 시간에도 잊어버렸다. 이 일을 부처님께 알리니, 부처님께서 말씀하셨다. “비구들아, 생각난 때에 바로 알리는 것을 허용한다.”

85. Pubbakaraṇānujānanā

85. 85. 예비 의무(Pubbakaraṇa)에 대한 허용

159. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse uposathāgāraṃ uklāpaṃ hoti. Āgantukā bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āvāsikā bhikkhū uposathāgāraṃ na sammajjissantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, uposathāgāraṃ sammajjitunti.

159. 그 무렵 어떤 처소에 포살당이 지저분하였습니다. 방문한 비구들이 "어찌하여 거주 비구들은 포살당을 청소하지 않는가?"라며 불만을 토로하고 비난하며 비방하였습니다. 세존께 이 일을 알리자 "비구들이여, 포살당을 청소하는 것을 허용한다."라고 말씀하셨습니다.

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho uposathāgāraṃ sammajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti.

그러자 비구들에게 "누가 포살당을 청소해야 하는가?"라는 의문이 생겼습니다. 세존께 이 일을 알리자 "비구들이여, 어른 비구가 젊은 비구에게 시키는 것을 허락한다."라고 말씀하셨습니다.

Therena āṇattā navā bhikkhū na sammajjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na sammajjitabbaṃ. Yo na sammajjeyya, āpatti dukkaṭassāti.

어른 비구가 시켰음에도 젊은 비구들이 청소하지 않았습니다. 세존께 이 일을 알리자 "비구들이여, 어른 비구가 시켰을 때 병들지 않은 젊은 비구가 청소하지 않아도 된다는 것이 아니다. 반드시 청소해야 한다. 청소하지 않는 비구에게는 돌라체 죄가 된다."라고 말씀하셨습니다.

160. Tena [Pg.159] kho pana samayena uposathāgāre āsanaṃ apaññattaṃ hoti. Bhikkhū chamāyaṃ nisīdanti, gattānipi cīvarānipi paṃsukitāni honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, uposathāgāre āsanaṃ paññapetunti.

160. 그 무렵 포살당에 자리가 마련되지 않아 비구들이 맨바닥에 앉았으므로 몸과 가사가 흙먼지로 더러워졌습니다. 세존께 이 일을 알리자 "비구들이여, 포살당에 자리를 마련하는 것을 허용한다."라고 말씀하셨습니다.

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho uposathāgāre āsanaṃ paññapetabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti.

그러자 비구들에게 "누가 포살당에 자리를 마련해야 하는가?"라는 의문이 생겼습니다. 세존께 이 일을 알리자 "비구들이여, 어른 비구가 젊은 비구에게 시키는 것을 허락한다."라고 말씀하셨습니다.

Therena āṇattā navā bhikkhū na paññapenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na paññapetabbaṃ. Yo na paññapeyya, āpatti dukkaṭassāti.

어른 비구가 시켰음에도 젊은 비구들이 자리를 마련하지 않았습니다. 세존께 이 일을 알리자 "비구들이여, 어른 비구가 시켰을 때 병들지 않은 젊은 비구가 자리를 마련하지 않아도 된다는 것이 아니다. 반드시 자리를 마련해야 한다. 마련하지 않는 비구에게는 돌라체 죄가 된다."라고 말씀하셨습니다.

161. Tena kho pana samayena uposathāgāre padīpo na hoti. Bhikkhū andhakāre kāyampi cīvarampi akkamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, uposathāgāre padīpaṃ kātunti.

161. 그 무렵 포살당에 등불이 없어 비구들이 어둠 속에서 몸과 가사를 밟았습니다. 세존께 이 일을 알리자 "비구들이여, 포살당에 등불을 마련하는 것을 허용한다."라고 말씀하셨습니다.

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho uposathāgāre padīpo kātabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti.

그러자 비구들에게 "누가 포살당에 등불을 마련해야 하는가?"라는 의문이 생겼습니다. 세존께 이 일을 알리자 "비구들이여, 어른 비구가 젊은 비구에게 시키는 것을 허락한다."라고 말씀하셨습니다.

Therena āṇattā navā bhikkhū na padīpenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na padīpetabbo. Yo na padīpeyya, āpatti dukkaṭassāti.

어른 비구가 시켰음에도 젊은 비구들이 등불을 켜지 않았습니다. 세존께 이 일을 알리자 "비구들이여, 어른 비구가 시켰을 때 병들지 않은 젊은 비구가 등불을 켜지 않아도 된다는 것이 아니다. 반드시 등불을 켜야 한다. 켜지 않는 비구에게는 돌라체 죄가 된다."라고 말씀하셨습니다.

162. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse āvāsikā bhikkhū neva pānīyaṃ upaṭṭhāpenti, na paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpenti. Āgantukā bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āvāsikā bhikkhū neva pānīyaṃ upaṭṭhāpessanti, na paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpessantī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetunti.

162. 그 무렵 어떤 처소에 거주 비구들이 마실 물도, 씻을 물도 준비해 두지 않았습니다. 방문한 비구들이 "어찌하여 거주 비구들은 마실 물도, 씻을 물도 준비해 두지 않는가?"라며 불만을 토로하고 비난하며 비방하였습니다. 세존께 이 일을 알리자 "비구들이여, 마실 물과 씻을 물을 준비해 두는 것을 허용한다."라고 말씀하셨습니다.

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti.

그러자 비구들에게 "누가 마실 물과 씻을 물을 준비해야 하는가?"라는 의문이 생겼습니다. 세존께 이 일을 알리자 "비구들이여, 어른 비구가 젊은 비구에게 시키는 것을 허락한다."라고 말씀하셨습니다.

Therena [Pg.160] āṇattā navā bhikkhū na upaṭṭhāpenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na upaṭṭhāpetabbaṃ. Yo na upaṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassāti.

어른 비구가 시켰음에도 젊은 비구들이 물을 준비하지 않았습니다. 세존께 이 일을 알리자 "비구들이여, 어른 비구가 시켰을 때 병들지 않은 젊은 비구가 준비하지 않아도 된다는 것이 아니다. 반드시 준비해야 한다. 준비하지 않는 비구에게는 돌라체 죄가 된다."라고 말씀하셨습니다.

86. Disaṃgamikādivatthu

86. 다른 지방으로 떠나는 비구 등에 관한 이야기

163. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bālā abyattā disaṃgamikā ācariyupajjhāye na āpucchiṃsu. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

163. 그 무렵 어리석고 미숙한 많은 비구들이 다른 지방으로 떠나면서 스승이나 은사에게 허락을 구하지 않았습니다. 세존께 이 일을 알렸습니다.

Idha pana, bhikkhave, sambahulā bhikkhū bālā abyattā disaṃgamikā ācariyupajjhāye na āpucchanti. Te, bhikkhave, ācariyupajjhāyehi pucchitabbā – ‘‘kahaṃ gamissatha, kena saddhiṃ gamissathā’’ti? Te ce, bhikkhave, bālā abyattā aññe bāle abyatte apadiseyyuṃ, na, bhikkhave, ācariyupajjhāyehi anujānitabbā. Anujāneyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassa. Te ca, bhikkhave, bālā abyattā ananuññātā ācariyupajjhāyehi gaccheyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassa.

"비구들이여, 이 법과 율에서 어리석고 미숙한 많은 비구들이 다른 지방으로 떠나면서 스승이나 은사에게 허락을 구하지 않는구나. 비구들이여, 스승이나 은사들은 그들에게 '어디로 가려느냐? 누구와 함께 가려느냐?'라고 물어야 한다. 비구들이여, 만일 그 어리석고 미숙한 비구들이 다른 어리석고 미숙한 비구들을 동행으로 지목한다면, 비구들이여, 스승이나 은사들은 허락해서는 안 된다. 만일 허락한다면 스승이나 은사들에게 돌라체 죄가 된다. 비구들이여, 그 어리석고 미숙한 비구들이 스승이나 은사의 허락 없이 떠난다면 돌라체 죄가 된다."

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse sambahulā bhikkhū viharanti bālā abyattā. Te na jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā, pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Tattha añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi so bhikkhu saṅgahetabbo anuggahetabbo upalāpetabbo upaṭṭhāpetabbo cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena. No ce saṅgaṇheyyuṃ anuggaṇheyyuṃ upalāpeyyuṃ upaṭṭhāpeyyuṃ cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena, āpatti dukkaṭassa.

"비구들이여, 이 법과 율에서 어떤 처소에 어리석고 미숙한 많은 비구들이 머물고 있는데, 그들은 포살이나 포살 작법, 빠띰옥카나 빠띰옥카 암송을 알지 못한다. 그때 그곳에 다문하고, 전승된 가르침에 정통하며, 법을 지니고, 율을 지니고, 마띠까를 지니며, 현명하고 노련하고 지혜롭고 수치심을 알며 신중하고 배우기를 원하는 다른 비구가 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 그 비구를 대접하고 도와주며 상냥하게 환대하고, 세정 가루나 흙, 치목, 세숫물 등으로 시중들어야 한다. 만일 대접하지 않거나 도와주지 않거나 환대하지 않거나 세정 가루, 흙, 치목, 세숫물 등으로 시중들지 않는다면 돌라체 죄가 된다."

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā bhikkhū viharanti bālā abyattā. Te na jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā, pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo – ‘‘gacchāvuso, saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvā āgacchā’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi [Pg.161] sabbeheva yattha jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā, so āvāso gantabbo. No ce gaccheyyuṃ, āpatti dukkaṭassa.

"비구들이여, 이 법과 율에서 어떤 처소에 포살일 당일인데 어리석고 미숙한 많은 비구들이 머물고 있으나, 그들은 포살이나 포살 작법, 빠띰옥카나 빠띰옥카 암송을 알지 못한다. 비구들이여, 그 비구들은 비구 한 명을 이웃 처소로 즉시 보내어 '도반이여, 가서 빠띰옥카를 간략하게나 상세하게 배워서 오십시오'라고 해야 한다. 이와 같이 하여 얻는다면 그것은 좋은 일이다. 만일 얻지 못한다면, 비구들이여, 그 비구들 모두가 포살이나 포살 작법, 빠띰옥카나 빠띰옥카 암송을 알고 있는 처소로 가야 한다. 만일 가지 않는다면 돌라체 죄가 된다."

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse sambahulā bhikkhū vassaṃ vasanti bālā abyattā. Te na jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo – ‘‘gacchāvuso, saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvā āgacchā’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, eko bhikkhu sattāhakālikaṃ pāhetabbo – ‘‘gacchāvuso, saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvā āgacchā’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, na, bhikkhave, tehi bhikkhūhi tasmiṃ āvāse vassaṃ vasitabbaṃ. Vaseyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassāti.

"비구들이여, 여기 어떤 사찰에 율에 대해 무지하고 미숙한 많은 비구들이 안거를 나고 있다. 그들은 포살이나 포살 갈마, 파티목카, 혹은 파티목카의 암송에 대해 알지 못한다. 비구들이여, 그 비구들은 한 비구를 인근 사찰에 당일로 돌아오도록 보내며 '도반이여, 가서 요약해서든 상세히든 파티목카를 배워서 오십시오'라고 일러 보내야 한다. 이와 같이 하여 얻는다면 그것은 좋은 일이다. 만일 얻지 못한다면, 한 비구를 7일 기한으로 보내며 '도반이여, 가서 요약해서든 상세히든 파티목카를 배워서 오십시오'라고 일러 보내야 한다. 이와 같이 하여 얻는다면 그것은 좋은 일이다. 만일 얻지 못한다면 비구들이여, 그 비구들은 그 사찰에서 안거를 나서는 안 된다. 만일 안거를 난다면 둑카타(악작)의 죄가 된다."

87. Pārisuddhidānakathā

87. 87. 파리숫디(청정)를 전함에 대한 가르침

164. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘sannipatatha, bhikkhave, saṅgho uposathaṃ karissatī’’ti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘atthi, bhante, bhikkhu gilāno, so anāgato’’ti. Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā pārisuddhiṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā – tena gilānena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti. Kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, dinnā hoti pārisuddhi. Na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na dinnā hoti pārisuddhi. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, so, bhikkhave, gilāno bhikkhu mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhe ānetvā uposatho kātabbo. Sace, bhikkhave, gilānupaṭṭhākānaṃ bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘sace kho mayaṃ gilānaṃ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati kālaṃkiriyā vā bhavissatī’’ti, na, bhikkhave, gilāno bhikkhu ṭhānā cāvetabbo. Saṅghena tattha gantvā uposatho [Pg.162] kātabbo. Na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. Kareyya ce, āpatti dukkaṭassa.

164. 164. 그때 세존께서 비구들에게 말씀하셨다. "비구들이여, 모여라. 승가가 포살을 행할 것이다." 이렇게 말씀하시자 어떤 비구가 세존께 이렇게 말씀드렸다. "세존이시여, 병든 비구가 있어 오지 못했습니다." "비구들이여, 병든 비구가 파리숫디(청정)를 전하는 것을 허락한다. 비구들이여, 또한 이와 같이 전해야 한다. 그 병든 비구는 한 비구에게 다가가서 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 쭈그리고 앉아 합장하고 이렇게 말해야 한다. '나는 파리숫디를 전합니다. 나의 파리숫디를 가져가 주십시오. 나의 파리숫디를 알려 주십시오.' 몸으로 알리거나, 말로 알리거나, 몸과 말로 알리면 파리숫디가 전해진 것이다. 몸으로 알리지 않거나, 말로 알리지 않거나, 몸과 말로 알리지 않으면 파리숫디가 전해진 것이 아니다. 이와 같이 하여 그 파리숫디를 가져갈 비구를 얻는다면 그것은 좋은 일이다. 만일 얻지 못한다면 비구들이여, 그 병든 비구를 침상이나 의자에 태워 승가 가운데로 데려와서 포살을 행해야 한다. 비구들이여, 만일 병간호하는 비구들에게 '우리가 만일 병자를 처소에서 옮긴다면 병세가 악화되거나 목숨을 잃게 될 것이다'라는 생각이 든다면 비구들이여, 병든 비구를 처소에서 옮겨서는 안 된다. 승가가 그곳으로 가서 포살을 행해야 한다. 결코 분파된 승가로서 포살을 행해서는 안 된다. 만일 행한다면 둑카타의 죄가 된다."

Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā tattheva pakkamati, aññassa dātabbā pārisuddhi. Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā tattheva vibbhamati,…pe… kālaṃ karoti – sāmaṇero paṭijānāti – sikkhaṃ paccakkhātako paṭijānāti – antimavatthuṃ ajjhāpannako paṭijānāti – ummattako paṭijānāti – khittacitto paṭijānāti – vedanāṭṭo paṭijānāti – āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti – āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti – pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti – paṇḍako paṭijānāti – theyyasaṃvāsako paṭijānāti – titthiyapakkantako paṭijānāti – tiracchānagato paṭijānāti – mātughātako paṭijānāti – pitughātako paṭijānāti – arahantaghātako paṭijānāti – bhikkhunidūsako paṭijānāti – saṅghabhedako paṭijānāti – lohituppādako paṭijānāti – ubhatobyañjanako paṭijānāti, aññassa dātabbā pārisuddhi.

"비구들이여, 만일 파리숫디를 가져가는 비구가 파리숫디를 전해 받은 뒤 바로 그 자리에서 떠나버린다면, 다른 비구에게 파리숫디를 전해야 한다. 비구들이여, 만일 파리숫디를 가져가는 비구가 파리숫디를 전해 받은 뒤 바로 그 자리에서 환속하거나... (중략) ... 죽거나, 사미라고 자처하거나, 학습 계율을 포기했다고 자처하거나, 바라이죄를 범했다고 자처하거나, 미쳤다고 자처하거나, 마음이 산란해졌다고 자처하거나, 고통에 억눌렸다고 자처하거나, 죄를 보지 않아 파문되었다고 자처하거나, 죄를 참회하지 않아 파문되었다고 자처하거나, 사악한 견해를 버리지 않아 파문되었다고 자처하거나, 고자라고 자처하거나, 도둑으로 숨어 살았다고 자처하거나, 외도로 전향했다고 자처하거나, 축생이라고 자처하거나, 어머니를 살해했다고 자처하거나, 아버지를 살해했다고 자처하거나, 아라한을 살해했다고 자처하거나, 비구니를 범했다고 자처하거나, 승가를 분열시켰다고 자처하거나, 부처님의 몸에 피를 흘리게 했다고 자처하거나, 양성구유자라고 자처한다면, 다른 비구에게 파리숫디를 전해야 한다."

Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā antarāmagge pakkamati, anāhaṭā hoti pārisuddhi. Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā antarāmagge vibbhamati,…pe… ubhatobyañjanako paṭijānāti, anāhaṭā hoti pārisuddhi.

"비구들이여, 만일 파리숫디를 가져가는 비구가 파리숫디를 전해 받은 뒤 길 도중에 떠나버린다면, 파리숫디는 전달되지 않은 것이다. 비구들이여, 만일 파리숫디를 가져가는 비구가 파리숫디를 전해 받은 뒤 길 도중에 환속하거나... (중략) ... 양성구유자라고 자처한다면, 파리숫디는 전달되지 않은 것이다."

Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto pakkamati, āhaṭā hoti pārisuddhi. Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto vibbhamati,…pe… ubhatobyañjanako paṭijānāti, āhaṭā hoti pārisuddhi.

"비구들이여, 만일 파리숫디를 가져가는 비구가 파리숫디를 전해 받은 뒤 승가에 도착한 후에 떠나버린다면, 파리숫디는 전달된 것이다. 비구들이여, 만일 파리숫디를 가져가는 비구가 파리숫디를 전해 받은 뒤 승가에 도착한 후에 환속하거나... (중략) ... 양성구유자라고 자처한다면, 파리숫디는 전달된 것이다."

Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto sutto na āroceti, pamatto na āroceti, samāpanno na āroceti, āhaṭā hoti pārisuddhi. Pārisuddhihārakassa anāpatti.

"비구들이여, 만일 파리숫디를 가져가는 비구가 파리숫디를 전해 받은 뒤 승가에 도착하여 잠이 들어 알리지 못하거나, 방일하여 알리지 못하거나, 선정에 들어 알리지 못하더라도, 파리숫디는 전달된 것이다. 파리숫디를 가져가는 비구에게 죄는 없다."

Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto sañcicca na āroceti, āhaṭā hoti pārisuddhi. Pārisuddhihārakassa āpatti dukkaṭassāti.

"비구들이여, 만일 파리숫디를 가져가는 비구가 파리숫디를 전해 받은 뒤 승가에 도착하여 고의로 알리지 않는다면, 파리숫디는 전달된 것이다. (그러나) 파리숫디를 가져가는 비구에게는 둑카타의 죄가 된다"라고 말씀하셨다.

88. Chandadānakathā

88. 88. 찬다(동의)를 전함에 대한 가르침

165. Atha [Pg.163] kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘sannipatatha, bhikkhave, saṅgho kammaṃ karissatī’’ti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘atthi, bhante, bhikkhu gilāno, so anāgato’’ti. Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā chandaṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo. Tena gilānena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘chandaṃ dammi, chandaṃ me hara, chandaṃ me ārocehī’’ti. Kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, dinno hoti chando. Na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na dinno hoti chando. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, so, bhikkhave, gilāno bhikkhu mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhe ānetvā kammaṃ kātabbaṃ. Sace, bhikkhave, gilānupaṭṭhākānaṃ bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘sace kho mayaṃ gilānaṃ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati kālaṃkiriyā vā bhavissatī’’ti, na, bhikkhave, gilāno bhikkhu ṭhānā cāvetabbo. Saṅghena tattha gantvā kammaṃ kātabbaṃ. Na tveva vaggena saṅghena kammaṃ kātabbaṃ. Kareyya ce, āpatti dukkaṭassa.

165. 그때 세존께서 비구들을 부르셨습니다. “비구들이여, 모여라. 승가가 갈마(kamma, 의식)를 행할 것이다.” 이렇게 말씀하시자 어떤 비구가 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. “세존이시여, 병든 비구가 있어 오지 못했습니다.” “비구들이여, 병든 비구가 찬다(chanda, 동의)를 보내는 것을 허용한다. 비구들이여, 찬다는 이와 같이 주어야 한다. 그 병든 비구는 한 비구에게 다가가서 상의를 한쪽 어깨에 걸치고, 발뒤꿈치를 들고 앉아 합장한 뒤 이와 같이 말해야 한다. ‘찬다를 줍니다. 나의 찬다를 가져가 주십시오. 나의 찬다를 전해 주십시오.’ 몸으로 알리거나, 말로 알리거나, 몸과 말로 알리면 찬다가 주어진 것이다. 몸으로 알리지 않거나, 말로 알리지 않거나, 몸과 말로 알리지 않으면 찬다가 주어진 것이 아니다. 이와 같이 하여 (찬다 운반자를) 얻는다면 그것은 좋은 일이다. 만약 얻지 못한다면, 비구들이여, 그 병든 비구를 침상이나 의자에 실어 승가 가운데로 데려와서 갈마를 행해야 한다. 비구들이여, 만약 병간호하는 비구들에게 ‘만약 우리가 병든 비구를 거처에서 옮기면 병세가 악화되거나 목숨을 잃을 것이다’라는 생각이 든다면, 비구들이여, 병든 비구를 거처에서 옮겨서는 안 된다. 승가가 그곳으로 가서 갈마를 행해야 한다. 그러나 결코 불완전한(vagga) 승가로 갈마를 행해서는 안 된다. 만약 행한다면 둑까따(dukkaṭa, 악작)의 죄가 된다.”

Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande tattheva pakkamati, aññassa dātabbo chando. Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande tattheva vibbhamati…pe… kālaṃkaroti – sāmaṇero paṭijānāti – sikkhaṃ paccakkhātako paṭijānāti – antimavatthuṃ ajjhāpannako paṭijānāti – ummattako paṭijānāti – khittacitto paṭijānāti – vedanāṭṭo paṭijānāti – āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti – āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti – pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti – paṇḍako paṭijānāti – theyyasaṃvāsako paṭijānāti – titthiyapakkantako paṭijānāti – tiracchānagato paṭijānāti – mātughātako paṭijānāti – pitughātako paṭijānāti – arahantaghātako paṭijānāti – bhikkhunidūsako paṭijānāti – saṅghabhedako paṭijānāti – lohituppādako paṭijānāti – ubhatobyañjanako paṭijānāti, aññassa dātabbo chando.

“비구들이여, 만약 찬다 운반자(chandahārako)가 찬다를 받은 바로 그 자리에서 떠나거나, 환속하거나, (중략) 죽거나, 사미라고 자처하거나, 학습을 포기했다고 자처하거나, 바라이죄를 범했다고 자처하거나, 미쳤다고 자처하거나, 마음이 산란한 자라고 자처하거나, 고통에 시달리는 자라고 자처하거나, 죄를 보지 못해 정직 처분을 받았다고 자처하거나, 죄를 참회하지 않아 정직 처분을 받았다고 자처하거나, 악한 견해를 버리지 않아 정직 처분을 받았다고 자처하거나, 판다까(paṇḍako)라고 자처하거나, 도둑으로 숨어든 자라고 자처하거나, 외도로 전향했다고 자처하거나, 축생이라고 자처하거나, 어머니를 살해했다고 자처하거나, 아버지를 살해했다고 자처하거나, 아라한을 살해했다고 자처하거나, 비구니를 더럽혔다고 자처하거나, 승가를 분열시켰다고 자처하거나, 부처님의 몸에 피를 냈다고 자처하거나, 양성(ubhatobyañjanako)이라고 자처한다면, 다른 비구에게 찬다를 주어야 한다.”

Chandahārako [Pg.164] ce, bhikkhave, dinne chande antarāmagge pakkamati, anāhaṭo hoti chando. Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande antarāmagge vibbhamati…pe… ubhatobyañjanako paṭijānāti, anāhaṭo hoti chando.

“비구들이여, 만약 찬다 운반자가 찬다를 받은 뒤 도중에 떠나거나, 환속하거나, (중략) 양성이라고 자처한다면 찬다는 전달되지 않은 것이다.”

Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande saṅghappatto pakkamati, āhaṭo hoti chando. Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande saṅghappatto vibbhamati…pe… ubhatobyañjanako paṭijānāti, āhaṭo hoti chando.

“비구들이여, 만약 찬다 운반자가 찬다를 받은 뒤 승가에 도착하여 떠나거나, 환속하거나, (중략) 양성이라고 자처한다면 찬다는 전달된 것이다.”

Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande saṅghappatto sutto na āroceti, pamatto na āroceti, samāpanno na āroceti, āhaṭo hoti chando. Chandahārakassa anāpatti.

“비구들이여, 만약 찬다 운반자가 찬다를 받은 뒤 승가에 도착하여 잠이 들어 전하지 못하거나, 방일하여 전하지 못하거나, 삼매에 들어 전하지 못하더라도 찬다는 전달된 것이다. 찬다 운반자에게 죄는 없다.”

Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande saṅghappatto sañcicca na āroceti, āhaṭo hoti chando. Chandahārakassa āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe pārisuddhiṃ dentena chandampi dātuṃ, santi saṅghassa karaṇīyanti.

“비구들이여, 만약 찬다 운반자가 찬다를 받은 뒤 승가에 도착하여 고의로 전하지 않는다면, 찬다는 전달된 것이나 찬다 운반자에게는 둑까따의 죄가 된다. 비구들이여, 포살 당일에 청정(pārisuddhi)을 전하는 자가 찬다 또한 줄 수 있도록 허용한다. 승가에 처리해야 할 갈마들이 있기 때문이다.”라고 말씀하셨습니다.

89. Ñātakādiggahaṇakathā

89. 89. 친족 등에 의한 체포에 관한 법문

166. Tena kho pana samayena aññataraṃ bhikkhuṃ tadahuposathe ñātakā gaṇhiṃsuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

166. 그때 어떤 비구가 포살 당일에 친족들에게 붙잡혔습니다. 비구들이 세존께 이 일을 알렸습니다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhuṃ tadahuposathe ñātakā gaṇhanti. Te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā – ‘‘iṅgha, tumhe āyasmanto imaṃ bhikkhuṃ muhuttaṃ muñcatha, yāvāyaṃ bhikkhu uposathaṃ karotī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā – ‘‘iṅgha, tumhe āyasmanto muhuttaṃ ekamantaṃ hotha, yāvāyaṃ bhikkhu pārisuddhiṃ detī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā – ‘‘iṅgha, tumhe āyasmanto imaṃ bhikkhuṃ muhuttaṃ nissīmaṃ netha, yāva saṅgho uposathaṃ karotī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. Kareyya ce, āpatti dukkaṭassa.

“비구들이여, 여기 포살 당일에 친족들이 비구를 붙잡는 경우가 있다. 비구들은 그 친족들에게 ‘존자들이여, 이 비구가 포살을 행할 때까지 잠시만 그를 놓아주십시오’라고 말해야 한다. 이와 같이 하여 (그렇게) 된다면 그것은 좋은 일이다. 만약 되지 않는다면 비구들은 그 친족들에게 ‘존자들이여, 이 비구가 청정(pārisuddhi)을 전할 때까지 잠시만 한쪽에 물러나 있어 주십시오’라고 말해야 한다. 이와 같이 하여 된다면 그것은 좋은 일이다. 만약 되지 않는다면 비구들은 그 친족들에게 ‘존자들이여, 승가가 포살을 행할 때까지 잠시만 이 비구를 결계 밖(nissīma)으로 데려가 주십시오’라고 말해야 한다. 이와 같이 하여 된다면 그것은 좋은 일이다. 만약 되지 않는다면 결코 불완전한(vagga) 승가로 포살을 행해서는 안 된다. 만약 행한다면 둑까따의 죄가 된다.”

Idha [Pg.165] pana, bhikkhave, bhikkhuṃ tadahuposathe rājāno gaṇhanti,…pe… corā gaṇhanti – dhuttā gaṇhanti – bhikkhupaccatthikā gaṇhanti, te bhikkhupaccatthikā bhikkhūhi evamassu vacanīyā – ‘‘iṅgha, tumhe āyasmanto imaṃ bhikkhuṃ muhuttaṃ muñcatha, yāvāyaṃ bhikkhu uposathaṃ karotī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, te bhikkhupaccatthikā bhikkhūhi evamassu vacanīyā – ‘‘iṅgha, tumhe āyasmanto muhuttaṃ ekamantaṃ hotha, yāvāyaṃ bhikkhu pārisuddhiṃ detī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, te bhikkhupaccatthikā bhikkhūhi evamassu vacanīyā – ‘‘iṅgha, tumhe āyasmanto imaṃ bhikkhuṃ muhuttaṃ nissīmaṃ netha, yāva saṅgho uposathaṃ karotī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. Kareyya ce, āpatti dukkaṭassāti.

“비구들이여, 여기 포살 당일에 왕들이 비구를 붙잡거나, 도적들이 붙잡거나, 건달들이 붙잡거나, 비구의 적대자들이 붙잡는 경우가 있다. 비구들은 그 적대자들에게 ‘존자들이여, 이 비구가 포살을 행할 때까지 잠시만 그를 놓아주십시오’라고 말해야 한다. 이와 같이 하여 된다면 그것은 좋은 일이다. 만약 되지 않는다면 비구들은 그 적대자들에게 ‘존자들이여, 이 비구가 청정을 전할 때까지 잠시만 한쪽에 물러나 있어 주십시오’라고 말해야 한다. 이와 같이 하여 된다면 그것은 좋은 일이다. 만약 되지 않는다면 비구들은 그 적대자들에게 ‘존자들이여, 승가가 포살을 행할 때까지 잠시만 이 비구를 결계 밖으로 데려가 주십시오’라고 말해야 한다. 이와 같이 하여 된다면 그것은 좋은 일이다. 만약 되지 않는다면 결코 불완전한 승가로 포살을 행해서는 안 된다. 만약 행한다면 둑까따의 죄가 된다.”라고 말씀하셨습니다.

90. Ummattakasammuti

90. 90. 광인 비구에 대한 결의

167. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘sannipatatha, bhikkhave, atthi saṅghassa karaṇīya’’nti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘atthi, bhante, gaggo nāma bhikkhu ummattako, so anāgato’’ti.

167. 그때 세존께서 비구들을 부르셨습니다. “비구들이여, 모여라. 승가에 해야 할 일이 있다.” 이렇게 말씀하시자 어떤 비구가 세존께 이와 같이 여쭈었습니다. “세존이시여, 가가(Gagga)라는 이름의 미친 비구가 있는데, 그가 오지 않았습니다.”

‘‘Dveme, bhikkhave, ummattakā – atthi, bhikkhave, bhikkhu ummattako saratipi uposathaṃ napi sarati, saratipi saṅghakammaṃ napi sarati, atthi neva sarati; āgacchatipi uposathaṃ napi āgacchati, āgacchatipi saṅghakammaṃ napi āgacchati, atthi neva āgacchati. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ ummattako saratipi uposathaṃ napi sarati, saratipi saṅghakammaṃ napi sarati, āgacchatipi uposathaṃ napi āgacchati, āgacchatipi saṅghakammaṃ napi āgacchati, anujānāmi, bhikkhave, evarūpassa ummattakassa ummattakasammuttiṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

“비구들이여, 이들 두 부류의 미친 자들이 있다. 비구들이여, 어떤 미친 비구는 포살을 기억하기도 하고 기억하지 못하기도 하며, 승가 갈마를 기억하기도 하고 기억하지 못하기도 한다. 또한 어떤 비구는 전혀 기억하지 못한다. 어떤 비구는 포살을 위해 오기도 하고 오지 않기도 하며, 승가 갈마를 위해 오기도 하고 오지 않기도 한다. 또한 어떤 비구는 전혀 오지 않는다. 비구들이여, 그들 중에서 포살을 기억하기도 하고 기억하지 못하기도 하며, 승가 갈마를 기억하기도 하고 기억하지 못하기도 하고, 포살을 위해 오기도 하고 오지 않기도 하며, 승가 갈마를 위해 오기도 하고 오지 않기도 하는 그런 부류의 미친 비구에게 ‘미친 자의 승인(ummattakasammuti)’을 주는 것을 허락한다. 비구들이여, 또한 이와 같이 주어야 한다. 유능하고 지혜로운 비구가 승가에 알려야 한다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Gaggo bhikkhu ummattako – saratipi uposathaṃ napi sarati, saratipi saṅghakammaṃ napi sarati, āgacchatipi uposathaṃ napi āgacchati, āgacchatipi saṅghakammaṃ napi āgacchati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho gaggassa bhikkhuno ummattakassa ummattakasammutiṃ [Pg.166] dadeyya. Sareyya vā gaggo bhikkhu uposathaṃ na vā sareyya, sareyya vā saṅghakammaṃ na vā sareyya, āgaccheyya vā uposathaṃ na vā āgaccheyya, āgaccheyya vā saṅghakammaṃ na vā āgaccheyya, saṅgho saha vā gaggena vinā vā gaggena uposathaṃ kareyya, saṅghakammaṃ kareyya. Esā ñatti.

“대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 가가 비구는 미쳐서 포살을 기억하기도 하고 기억하지 못하기도 하며, 승가 갈마를 기억하기도 하고 기억하지 못하기도 하고, 포살을 위해 오기도 하고 오지 않기도 하며, 승가 갈마를 위해 오기도 하고 오지 않기도 합니다. 만약 승가의 시기가 적절하다면, 승가는 미친 가가 비구에게 미친 자의 승인을 주어야 합니다. 가가 비구가 포살을 기억하든 기억하지 못하든, 승가 갈마를 기억하든 기억하지 못하든, 포살을 위해 오든 오지 않든, 승가 갈마를 위해 오든 오지 않든, 승가는 가가와 함께하든 가가 없이든 포살을 행하고 승가 갈마를 행해야 합니다. 이것이 제안(ñatti)입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Gaggo bhikkhu ummattako – saratipi uposathaṃ napi sarati, saratipi saṅghakammaṃ napi sarati, āgacchatipi uposathaṃ napi āgacchati, āgacchatipi saṅghakammaṃ napi āgacchati. Saṅgho gaggassa bhikkhuno ummattakassa ummattakasammutiṃ deti. Sareyya vā gaggo bhikkhu uposathaṃ na vā sareyya, sareyya vā saṅghakammaṃ na vā sareyyaṃ, āgaccheyya vā uposathaṃ na vā āgaccheyya, āgaccheyya vā saṅghakammaṃ na vā āgaccheyya, saṅgho saha vā gaggena, vinā vā gaggena uposathaṃ karissati, saṅghakammaṃ karissati. Yassāyasmato khamati gaggassa bhikkhuno ummattakassa ummattakasammutiyā dānaṃ – sareyya vā gaggo bhikkhu uposathaṃ na vā sareyya, sareyya vā saṅghakammaṃ na vā sareyya, āgaccheyya vā uposathaṃ na vā āgaccheyya, āgaccheyya vā saṅghakammaṃ na vā āgaccheyya, saṅgho saha vā gaggena, vinā vā gaggena uposathaṃ karissati, saṅghakammaṃ karissati, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

“대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 가가 비구는 미쳐서 포살을 기억하기도 하고 기억하지 못하기도 하며, 승가 갈마를 기억하기도 하고 기억하지 못하기도 하고, 포살을 위해 오기도 하고 오지 않기도 하며, 승가 갈마를 위해 오기도 하고 오지 않기도 합니다. 승가는 미친 가가 비구에게 미친 자의 승인을 줍니다. 가가 비구가 포살을 기억하든 기억하지 못하든, 승가 갈마를 기억하든 기억하지 못하든, 포살을 위해 오든 오지 않든, 승가 갈마를 위해 오든 오지 않든, 승가는 가가와 함께하든 가가 없이든 포살을 행할 것이고 승가 갈마를 행할 것입니다. 가가 비구가 포살을 기억하든 기억하지 못하든, 승가 갈마를 기억하든 기억하지 못하든, 포살을 위해 오든 오지 않든, 승가 갈마를 위해 오든 오지 않든, 승가가 가가와 함께하든 가가 없이든 포살을 행하고 승가 갈마를 행하는 조건으로 미친 가가 비구에게 미친 자의 승인을 주는 것에 찬성하는 존자께서는 침묵하십시오. 찬성하지 않는 존자께서는 말씀하십시오.”

‘‘Dinnā saṅghena gaggassa bhikkhuno ummattakassa ummattakasammuti. Sareyya vā gaggo bhikkhu uposathaṃ na vā sareyya, sareyya vā saṅghakammaṃ na vā sareyya, āgaccheyya vā uposathaṃ na vā āgaccheyya, āgaccheyya vā saṅghakammaṃ na vā āgaccheyya, saṅgho saha vā gaggena vinā vā gaggena uposathaṃ karissati, saṅghakammaṃ karissati. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“승가는 미친 가가 비구에게 미친 자의 승인을 주었습니다. 가가 비구가 포살을 기억하든 기억하지 못하든, 승가 갈마를 기억하든 기억하지 못하든, 포살을 위해 오든 오지 않든, 승가 갈마를 위해 오든 오지 않든, 승가는 가가와 함께하든 가가 없이든 포살을 행할 것이고 승가 갈마를 행할 것입니다. 승가가 찬성하므로 침묵하고 있습니다. 저는 이와 같이 그것을 간직하겠습니다.”

91. Saṅghuposathādippabhedaṃ

91. 승가 포살 등의 분류

168. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe cattāro bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘uposatho kātabbo’ti, mayañcamhā cattāro janā, kathaṃ nu kho amhehi uposatho kātabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ [Pg.167] ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, catunnaṃ pātimokkhaṃ uddisitunti.

168. 그때 어떤 사원에 포살일에 네 명의 비구가 머물고 있었습니다. 그때 그 비구들에게 이런 생각이 들었습니다. “세존께서 ‘포살을 행해야 한다’고 규정하셨는데, 우리는 네 명뿐이다. 우리는 어떻게 포살을 행해야 하는가?” 그들이 세존께 이 일을 아뢰었습니다. “비구들이여, 네 명일 때 파티목카를 낭송하는 것을 허락한다.”

Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe tayo bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā anuññātaṃ catunnaṃ pātimokkhaṃ uddisituṃ, mayañcamhā tayo janā, kathaṃ nu kho amhehi uposatho kātabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, tiṇṇaṃ pārisuddhiuposathaṃ kātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, kātabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā –

그때 어떤 사원에 포살일에 세 명의 비구가 머물고 있었습니다. 그때 그 비구들에게 이런 생각이 들었습니다. “세존께서 네 명일 때 파티목카를 낭송하는 것을 허락하셨는데, 우리는 세 명뿐이다. 우리는 어떻게 포살을 행해야 하는가?” 그들이 세존께 이 일을 아뢰었습니다. “비구들이여, 세 명일 때 청정 포살(pārisuddhiuposatha)을 행하는 것을 허락한다. 비구들이여, 또한 이와 같이 행해야 한다. 유능하고 지혜로운 비구가 그 비구들에게 알려야 한다.”

‘‘Suṇantu me āyasmantā. Ajjuposatho pannaraso. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ kareyyāmā’’ti.

“존자들이여, 제 말을 들으십시오. 오늘은 보름 포살일입니다. 존자들의 시기가 적절하다면, 우리는 서로 청정 포살을 행합시다.”

Therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā te bhikkhū evamassu vacanīyā – ‘‘parisuddho ahaṃ, āvuso; parisuddhoti maṃ dhāretha. Parisuddho ahaṃ, āvuso; parisuddhoti maṃ dhāretha. Parisuddho ahaṃ, āvuso; parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti.

장로 비구는 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 쭈그리고 앉아 합장한 뒤, 그 비구들에게 이와 같이 말해야 합니다. “도반들이여, 나는 청정합니다. 나를 청정하다고 알아주십시오. 도반들이여, 나는 청정합니다. 나를 청정하다고 알아주십시오. 도반들이여, 나는 청정합니다. 나를 청정하다고 알아주십시오.”

Navakena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā te bhikkhū evamassu vacanīyā – ‘‘parisuddho ahaṃ, bhante; parisuddhoti maṃ dhāretha. Parisuddho ahaṃ, bhante; parisuddhoti maṃ dhāretha. Parisuddho ahaṃ, bhante; parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti.

연소한 비구는 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 쭈그리고 앉아 합장한 뒤, 그 비구들에게 이와 같이 말해야 합니다. “존자시여, 저는 청정합니다. 저를 청정하다고 알아주십시오. 존자시여, 저는 청정합니다. 저를 청정하다고 알아주십시오. 존자시여, 저는 청정합니다. 저를 청정하다고 알아주십시오.”

Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe dve bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā anuññātaṃ catunnaṃ pātimokkhaṃ uddisituṃ, tiṇṇannaṃ pārisuddhiuposathaṃ kātuṃ. Mayañcamhā dve janā. Kathaṃ nu kho amhehi uposatho kātabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dvinnaṃ pārisuddhiuposathaṃ kātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, kātabbo. Therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā navo bhikkhu evamassa vacanīyo – ‘‘parisuddho ahaṃ, āvuso; parisuddhoti maṃ dhārehi. Parisuddho ahaṃ, āvuso; parisuddhoti maṃ dhārehi. Parisuddho ahaṃ, āvuso; parisuddhoti maṃ dhārehī’’ti.

그때 어떤 사찰에 포살일에 두 명의 비구가 머물고 있었다. 그때 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 네 명의 비구들에게는 파티목카를 낭송하도록, 세 명의 비구들에게는 빠리숫디 포살을 하도록 허락하셨다. 그런데 우리는 두 사람뿐이다. 우리는 어떻게 포살을 해야 하는가?' 그들이 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 두 명의 비구들에게 빠리숫디 포살을 하도록 허락하노라. 비구들아, 그리고 이와 같이 해야 한다. 선임 비구는 한쪽 어깨에 가사를 걸치고, 발뒤꿈치를 들고 앉아, 두 손을 모아 합장하고 후임 비구에게 이와 같이 말해야 한다. '벗이여, 나는 청정합니다. 나를 청정하다고 기억해 주십시오. 벗이여, 나는 청정합니다. 나를 청정하다고 기억해 주십시오. 벗이여, 나는 청정합니다. 나를 청정하다고 기억해 주십시오.'"

Navakena [Pg.168] bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā thero bhikkhu evamassa vacanīyo – ‘‘parisuddho ahaṃ, bhante; parisuddhoti maṃ dhāretha. Parisuddho ahaṃ, bhante; parisuddhoti maṃ dhāretha. Parisuddho ahaṃ, bhante; parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti.

후임 비구는 한쪽 어깨에 가사를 걸치고, 발뒤꿈치를 들고 앉아, 두 손을 모아 합장하고 선임 비구에게 이와 같이 말해야 한다. '존자시여, 저는 청정합니다. 저를 청정하다고 기억해 주십시오. 존자시여, 저는 청정합니다. 저를 청정하다고 기억해 주십시오. 존자시여, 저는 청정합니다. 저를 청정하다고 기억해 주십시오.'

Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe eko bhikkhu viharati. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā anuññātaṃ catunnaṃ pātimokkhaṃ uddisituṃ, tiṇṇannaṃ pārisuddhiuposathaṃ kātuṃ, dvinnaṃ pārisuddhiuposathaṃ kātuṃ. Ahañcamhi ekako. Kathaṃ nu kho mayā uposatho kātabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe eko bhikkhu viharati. Tena, bhikkhave, bhikkhunā yattha bhikkhū paṭikkamanti upaṭṭhānasālāya vā, maṇḍape vā, rukkhamūle vā, so deso sammajjitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā āsanaṃ paññapetvā padīpaṃ katvā nisīditabbaṃ. Sace aññe bhikkhū āgacchanti, tehi saddhiṃ uposatho kātabbo. No ce āgacchanti, ajja me uposathoti adhiṭṭhātabbo. No ce adhiṭṭhaheyya, āpatti dukkaṭassa.

그때 어떤 사찰에 포살일에 한 명의 비구가 머물고 있었다. 그때 그 비구에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 네 명의 비구들에게는 파티목카를 낭송하도록, 세 명의 비구들에게는 빠리숫디 포살을 하도록, 두 명의 비구들에게는 빠리숫디 포살을 하도록 허락하셨다. 그런데 나는 혼자다. 나는 어떻게 포살을 해야 하는가?' 그가 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 여기 어떤 사찰에 포살일에 한 명의 비구가 머물고 있다면, 비구들아, 그 비구는 비구들이 모이는 장소인 강당이나 정자나 나무 아래를 청소하고, 마실 물과 쓸 물을 준비하고, 자리를 마련하고, 등불을 켠 뒤에 앉아 있어야 한다. 만일 다른 비구들이 오면 그들과 함께 포살을 해야 한다. 만일 오지 않는다면 '오늘이 나의 포살일이다'라고 결심해야 한다. 만일 결심하지 않는다면 둑까따 죄가 된다."

Tatra, bhikkhave, yattha cattāro bhikkhū viharanti, na ekassa pārisuddhiṃ āharitvā tīhi pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddiseyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassa. Tatra, bhikkhave, yattha tayo bhikkhū viharanti, na ekassa pārisuddhiṃ āharitvā dvīhi pārisuddhiuposatho kātabbo. Kareyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassa. Tatra, bhikkhave, yattha dve bhikkhū viharanti, na ekassa pārisuddhiṃ āharitvā ekena adhiṭṭhātabbo. Adhiṭṭhaheyya ce, āpatti dukkaṭassāti.

"비구들아, 거기 네 명의 비구가 머무는 곳에서, 한 명의 빠리숫디를 가져오게 하여 세 명이 파티목카를 낭송해서는 안 된다. 만일 낭송한다면 둑까따 죄가 된다. 비구들아, 거기 세 명의 비구가 머무는 곳에서, 한 명의 빠리숫디를 가져오게 하여 두 명이 빠리숫디 포살을 해서는 안 된다. 만일 한다면 둑까따 죄가 된다. 비구들아, 거기 두 명의 비구가 머무는 곳에서, 한 명의 빠리숫디를 가져오게 하여 한 명이 결심을 해서는 안 된다. 만일 결심한다면 둑까따 죄가 된다"라고 말씀하셨다.

92. Āpattipaṭikammavidhi

92. 92. 죄의 보속 방법

169. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tadahuposathe āpattiṃ āpanno hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na sāpattikena uposatho kātabbo’ti. Ahañcamhi āpattiṃ āpanno. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahuposathe āpattiṃ āpanno hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā [Pg.169] evamassa vacanīyo – ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ paṭidesemī’’ti. Tena vattabbo – ‘‘passasī’’ti. ‘‘Āma passāmī’’ti. ‘‘Āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti.

169. 그때 어떤 비구가 포살일에 죄를 지었다. 그때 그 비구에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 "죄가 있는 자는 포살을 해서는 안 된다"고 제정하셨다. 그런데 나는 죄를 지었다. 나는 어떻게 해야 하는가?' 그들이 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 여기 비구가 포살일에 죄를 지었다면, 비구들아, 그 비구는 다른 한 비구에게 가서 한쪽 어깨에 가사를 걸치고, 발뒤꿈치를 들고 앉아, 두 손을 모아 합장하고 이와 같이 말해야 한다. '벗이여, 나는 이러이러한 이름의 죄를 지었습니다. 그 죄를 고백합니다.' 그러면 (고백을 받는 비구는) '보십니까?'라고 말해야 한다. '네, 봅니다'라고 말하면, '앞으로는 절제하십시오'라고 말해야 한다."

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahuposathe āpattiyā vematiko hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko; yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ sotabbaṃ, na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabboti.

"비구들아, 여기 비구가 포살일에 죄에 대해 의심이 생긴다면, 비구들아, 그 비구는 다른 한 비구에게 가서 한쪽 어깨에 가사를 걸치고, 발뒤꿈치를 들고 앉아, 두 손을 모아 합장하고 이와 같이 말해야 한다. '벗이여, 나는 이러이러한 이름의 죄에 대해 의심이 있습니다. 의심이 없어지면 그때 그 죄를 보속하겠습니다'라고 말하고 포살을 해야 하며, 파티목카를 들어야 한다. 그 의심을 이유로 포살에 장애를 만들어서는 안 된다"라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabhāgaṃ āpattiṃ desenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sabhāgā āpatti desetabbā. Yo deseyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 육군 비구들이 공통된 죄를 고백했다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 공통된 죄를 고백해서는 안 된다. 누구든 고백한다면 둑까따 죄가 된다"라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabhāgaṃ āpattiṃ paṭiggaṇhanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā. Yo paṭiggaṇheyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 육군 비구들이 공통된 죄를 받아주었다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 공통된 죄를 받아주어서는 안 된다. 누구든 받아준다면 둑까따 죄가 된다"라고 말씀하셨다.

93. Āpattiāvikaraṇavidhi

93. 93. 죄를 드러내는 방법

170. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pātimokkhe uddissamāne āpattiṃ sarati. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na sāpattikena uposatho kātabbo’ti. Ahañcamhi āpattiṃ āpanno. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

170. 그때 어떤 비구가 파티목카가 낭송되고 있을 때 죄를 기억해 냈다. 그때 그 비구에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 "죄가 있는 자는 포살을 해서는 안 된다"고 제정하셨다. 그런데 나는 죄를 지었다. 나는 어떻게 해야 하는가?' 세존께 이 일을 아뢰었다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu pātimokkhe uddissamāne āpattiṃ sarati. Tena, bhikkhave, bhikkhunā sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyo – ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno. Ito vuṭṭhahitvā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ sotabbaṃ, na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo.

"비구들아, 여기 비구가 파티목카가 낭송되고 있을 때 죄를 기억해 낸다면, 비구들아, 그 비구는 가까이 있는 비구에게 이와 같이 말해야 한다. '벗이여, 나는 이러이러한 이름의 죄를 지었습니다. 여기서 일어나서 그 죄를 보속하겠습니다'라고 말하고 포살을 해야 하며, 파티목카를 들어야 한다. 그 죄를 이유로 포살에 장애를 만들어서는 안 된다."

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu pātimokkhe uddissamāne āpattiyā vematiko hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyo [Pg.170] – ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko. Yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ sotabbaṃ; na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabboti.

“비구들이여, 또한 이 가르침 안에서 비구가 파티목카(계본)를 설하고 있을 때 아밧띠(죄)에 대해 의심이 있다면, 비구들이여, 그 비구는 가까이 있는 비구에게 ‘도반이여, 나는 이러이러한 이름의 아밧띠에 대해 의심이 있습니다. 의심이 사라졌을 때 그 아밧띠를 참회하겠습니다.’라고 말하고 우포사타를 행해야 하며 파티목카를 들어야 한다. 그 의심을 이유로 우포사타에 장애를 일으켜서는 안 된다.”라고 부처님께서 말씀하셨다.

94. Sabhāgāpattipaṭikammavidhi

94. 94. 공통된 아밧띠를 참회하는 방법

171. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno hoti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na sabhāgā āpatti desetabbā, na sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā’ti. Ayañca sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno. Kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

171. 그 무렵 어떤 사원에서 우포사타 날에 승가 전체가 공통된 아밧띠(동종의 죄)를 범하였다. 그때 그 비구들에게 ‘세존께서는 공통된 아밧띠를 설해서도 안 되고, 공통된 아밧띠를 받아서도 안 된다고 규정하셨다. 그런데 이 승가 전체가 공통된 아밧띠를 범했다. 우리는 어떻게 행해야 하는가?’라는 생각이 들었다. 그들은 세존께 이 일을 아뢰었다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno hoti. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo – gacchāvuso, taṃ āpattiṃ paṭikaritvā āgaccha; mayaṃ te santike āpattiṃ paṭikarissāmāti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

“비구들이여, 또한 어떤 사원에서 우포사타 날에 승가 전체가 공통된 아밧띠를 범하였다면, 비구들이여, 그 비구들은 한 비구를 가까운 사원으로 즉시 보내며 ‘도반이여, 가서 그 아밧띠를 참회하고 오십시오. 우리는 당신 앞에서 그 아밧띠를 참회하겠습니다.’라고 말해야 한다. 이와 같이 하여 얻게 되면 그것은 좋은 일이다. 만약 얻지 못하면, 현명하고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno. Yadā aññaṃ bhikkhuṃ suddhaṃ anāpattikaṃ passissati, tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ, na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo.

‘대덕들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 이 승가 전체는 공통된 아밧띠를 범했습니다. 아밧띠가 없는 청정한 다른 비구를 만나게 될 때, 그 비구 앞에서 그 아밧띠를 참회하겠습니다.’라고 말하고 우포사타를 행해야 하며 파티목카를 설해야 한다. 그 아밧띠를 이유로 우포사타에 장애를 일으켜서는 안 된다.”

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko hoti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

“비구들이여, 또한 어떤 사원에서 우포사타 날에 승가 전체가 공통된 아밧띠에 대해 의심이 있다면, 현명하고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko. Yadā nibbematiko bhavissati, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ; na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo.

‘대덕들이여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 이 승가 전체는 공통된 아밧띠에 대해 의심이 있습니다. 의심이 사라졌을 때 그 아밧띠를 참회하겠습니다.’라고 말하고 우포사타를 행해야 하며 파티목카를 설해야 한다. 그 의심을 이유로 우포사타에 장애를 일으켜서는 안 된다.”

Idha [Pg.171] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse vassūpagato saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno hoti. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo – gacchāvuso, taṃ āpattiṃ paṭikaritvā āgaccha; mayaṃ te santike taṃ āpattiṃ paṭikarissāmāti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, eko bhikkhu sattāhakālikaṃ pāhetabbo – gacchāvuso, taṃ āpattiṃ paṭikaritvā āgaccha; mayaṃ te santike taṃ āpattiṃ paṭikarissāmāti.

“비구들이여, 또한 어떤 사원에서 안거에 들어간 승가가 공통된 아밧띠를 범하였다면, 비구들이여, 그 비구들은 한 비구를 가까운 사원으로 즉시 보내며 ‘도반이여, 가서 그 아밧띠를 참회하고 오십시오. 우리는 당신 앞에서 그 아밧띠를 참회하겠습니다.’라고 말해야 한다. 이와 같이 하여 얻게 되면 그것은 좋은 일이다. 만약 얻지 못하면, 한 비구에게 7일간의 기한을 주어 ‘도반이여, 가서 그 아밧띠를 참회하고 오십시오. 우리는 당신 앞에서 그 아밧띠를 참회하겠습니다.’라고 하며 보내야 한다.”

Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno hoti. So na jānāti tassā āpattiyā nāmagottaṃ. Tattha añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Tamenaṃ aññataro bhikkhu yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘yo nu kho, āvuso, evañcevañca karoti, kiṃ nāma so āpattiṃ āpajjatī’’ti? So evamāha – ‘‘yo kho, āvuso, evañcevañca karoti, imaṃ nāma so āpattiṃ āpajjati. Imaṃ nāma tvaṃ, āvuso, āpattiṃ āpanno; paṭikarohi taṃ āpatti’’nti. So evamāha – ‘‘na kho ahaṃ, āvuso, ekova imaṃ āpattiṃ āpanno; ayaṃ sabbo saṅgho imaṃ āpattiṃ āpanno’’ti. So evamāha – ‘‘kiṃ te, āvuso, karissati paro āpanno vā anāpanno vā. Iṅgha, tvaṃ, āvuso, sakāya āpattiyā vuṭṭhāhī’’ti. Atha kho so bhikkhu tassa bhikkhuno vacanena taṃ āpattiṃ paṭikaritvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘yo kira, āvuso, evañcevañca karoti, imaṃ nāma so āpattiṃ āpajjati. Imaṃ nāma tumhe, āvuso, āpattiṃ āpannā; paṭikarotha taṃ āpatti’’nti. Atha kho te bhikkhū na icchiṃsu tassa bhikkhuno vacanena taṃ āpattiṃ paṭikātuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

그 무렵 어떤 사원에서 승가 전체가 공통된 아밧띠를 범하였는데, 그 승가는 그 아밧띠의 명칭을 알지 못했다. 그때 그 사원에 다문하고, 전승된 가르침에 정통하며, 경을 호지하고, 율을 호지하고, 논모를 호지하며, 지혜롭고, 현명하고, 영리하며, 부끄러워할 줄 알고, 신중하며, 학업을 좋아하는 다른 비구가 도착했다. 한 비구가 그 비구에게 다가가서 다음과 같이 물었다. ‘도반이여, 만약 이러이러하게 행동한다면 그는 어떤 이름의 아밧띠를 범하는 것입니까?’ 그 비구는 ‘도반이여, 이러이러하게 행동하면 이러한 이름의 아밧띠를 범하는 것입니다. 도반이여, 당신은 이러한 이름의 아밧띠를 범했으니 그 아밧띠를 참회하십시오.’라고 말했다. 이에 그 비구는 ‘도반이여, 저 혼자만이 이 아밧띠를 범한 것이 아니라 이 승가 전체가 이 아밧띠를 범했습니다.’라고 말했다. 그 비구는 다시 ‘도반이여, 다른 사람이 죄를 범했든 범하지 않았든 그것이 당신과 무슨 상관입니까? 어서 당신 자신의 아밧띠에서 벗어나십시오.’라고 말했다. 그러자 그 비구는 그 비구의 말에 따라 그 아밧띠를 참회하고 다른 비구들이 있는 곳으로 가서 비구들에게 ‘도반들이여, 이러이러하게 행동하면 이러한 이름의 아밧띠를 범한다고 합니다. 도반들이여, 당신들은 이러한 이름의 아밧띠를 범했으니 그 아밧띠를 참회하십시오.’라고 말했다. 그러나 그 비구들은 그 비구의 말대로 아밧띠를 참회하려 하지 않았다. 그들은 세존께 이 일을 아뢰었다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno hoti. So na jānāti tassā āpattiyā nāmagottaṃ. Tattha añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo [Pg.172] vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Tamenaṃ aññataro bhikkhu yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeti – ‘‘yo nu kho, āvuso, evañcevañca karoti, kiṃ nāma so āpattiṃ āpajjatī’’ti? So evaṃ vadeti – ‘‘yo kho, āvuso, evañcevañca karoti, imaṃ nāma so āpattiṃ āpajjati. Imaṃ nāma tvaṃ, āvuso, āpattiṃ āpanno; paṭikarohi taṃ āpatti’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘na kho ahaṃ, āvuso, ekova imaṃ āpattiṃ āpanno. Ayaṃ sabbo saṅgho imaṃ āpattiṃ āpanno’’ti. So evaṃ vadeti – ‘‘kiṃ te, āvuso, karissati paro āpanno vā anāpanno vā. Iṅgha, tvaṃ, āvuso, sakāya āpattiyā vuṭṭhāhī’’ti. So ce, bhikkhave, bhikkhu tassa bhikkhuno vacanena taṃ āpattiṃ paṭikaritvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū evaṃ vadeti – ‘‘yo kira, āvuso, evañcevañca karoti imaṃ nāma so āpattiṃ āpajjati, imaṃ nāma tumhe āvuso āpattiṃ āpannā, paṭikarotha taṃ āpatti’’nti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū tassa bhikkhuno vacanena taṃ āpattiṃ paṭikareyyuṃ, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭikareyyuṃ, na te, bhikkhave, bhikkhū tena bhikkhunā akāmā vacanīyāti.

“비구들이여, 여기 어떤 거처에서 승가 전체가 공통된 아빳띠(범계)를 범하였다. 그러나 그 승가는 그 아빳띠의 명칭과 종류를 알지 못한다. 그때 박학하고, 아가마(전승된 교법)에 정통하며, 법을 지니고, 율을 지니고, 마띠까를 지니고, 현명하고, 능숙하며, 지혜롭고, 부끄러워할 줄 알고, 신중하며, 계를 닦고자 하는 다른 비구가 도착하였다. 어떤 비구가 그 비구에게 다가가서 이렇게 물었다. ‘도반이여, 만약 어떤 비구가 이러저러한 행위를 한다면, 그는 어떤 이름의 아빳띠를 범하게 됩니까?’ 그러자 그 비구가 대답했다. ‘도반이여, 만약 비구가 이러저러한 행위를 한다면, 그는 이런 이름의 아빳띠를 범하게 됩니다. 도반이여, 그대는 이 이름의 아빳띠를 범했으니, 그 아빳띠를 참회하여 회복하십시오.’ 그러자 그 비구가 말했다. ‘도반이여, 나 혼자만이 이 아빳띠를 범한 것이 아닙니다. 이 승가 전체가 이 아빳띠를 범했습니다.’ 그(박학한) 비구가 다시 말했다. ‘도반이여, 다른 사람이 아빳띠를 범했든 범하지 않았든 그것이 그대에게 무슨 상관입니까? 자, 도반이여, 그대는 그대 자신의 아빳띠로부터 벗어나십시오.’ 비구들이여, 만약 그 비구가 그 비구의 말에 따라 그 아빳띠를 참회하여 회복한 후, 다른 비구들에게 다가가서 그들에게 이렇게 말한다면 어떠하겠느냐? ‘도반들이여, 이러저러한 행위를 하는 비구는 이런 이름의 아빳띠를 범한다고 합니다. 도반들이여, 그대들은 이런 이름의 아빳띠를 범했으니, 그 아빳띠를 참회하여 회복하십시오.’ 비구들이여, 만약 그 비구들이 그 비구의 말에 따라 그 아빳띠를 참회하여 회복한다면, 그것은 좋은 일이다. 만약 그들이 회복하지 않더라도, 비구들이여, 그 비구는 (참회하기를) 원하지 않는 비구들을 억지로 나무라서는 안 된다.”

Codanāvatthubhāṇavāro niṭṭhito dutiyo.

비난의 근거(조다나)에 관한 두 번째 송독 단락이 끝났다.

95. Anāpattipannarasakaṃ

95. 아빳띠가 되지 않는 열다섯 가지 (아나빳띠 빤나라사까)

172. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatiṃsu cattāro vā atirekā vā. Te na jāniṃsu ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ akaṃsu, pātimokkhaṃ uddisiṃsu. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchiṃsu bahutarā. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

172. 그때 어떤 거처에서 우뽀사타 날에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 ‘다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다’는 사실을 알지 못했다. 그들은 법답다는 인식, 율답다는 인식, 화합했다는 인식으로 비록 실제로는 분파된 상태였으나 우뽀사타를 행하고 빠띰옥카를 암송하였다. 그들이 빠띰옥카를 암송하고 있을 때, 다른 더 많은 거주 비구들이 도착하였다. 비구들이 세존께 이 일을 보고하였다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe [Pg.173] āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ anāpatti.

“비구들이여, 여기 어떤 거처에서 우뽀사타 날에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 ‘다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다’는 사실을 알지 못한다. 그들은 법답다는 인식, 율답다는 인식, 화합했다는 인식으로 비록 분파된 상태이지만 우뽀사타를 행하며 빠띰옥카를 암송한다. 그들이 빠띰옥카를 암송하고 있을 때, 다른 더 많은 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 빠띰옥카를 암송해야 한다. 암송한 자들에게 아빳띠는 없다.”

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, avasesaṃ sotabbaṃ. Uddesakānaṃ anāpatti.

“비구들이여, 여기 어떤 거처에서 우뽀사타 날에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 ‘다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다’는 사실을 알지 못한다. 그들은 법답다는 인식, 율답다는 인식, 화합했다는 인식으로 비록 분파된 상태이지만 우뽀사타를 행하며 빠띰옥카를 암송한다. 그들이 빠띰옥카를 암송하고 있을 때, 다른 비구들이 같은 수만큼 도착한다면, 이미 암송한 것은 잘 암송된 것이며 나머지를 들어야 한다. 암송한 자들에게 아빳띠는 없다.”

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, avasesaṃ sotabbaṃ. Uddesakānaṃ anāpatti.

“비구들이여, 여기 어떤 거처에서 우뽀사타 날에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 다른 거주 비구들이 아직 오지 않았음을 알지 못하고, 법답다는 인식, 율답다는 인식, 화합했다는 인식으로 비록 분파된 상태이지만 우뽀사타를 행하며 빠띰옥카를 암송한다. 그들이 빠띰옥카를 암송하고 있을 때, 다른 적은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 이미 암송한 것은 잘 암송된 것이며 나머지를 들어야 한다. 암송한 자들에게 아빳띠는 없다.”

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ anāpatti.

“비구들이여, 여기 어떤 거처에서 우뽀사타 날에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 다른 거주 비구들이 아직 오지 않았음을 알지 못하고, 법답다는 인식, 율답다는 인식, 화합했다는 인식으로 비록 분파된 상태이지만 우뽀사타를 행하며 빠띰옥카를 암송한다. 그들이 빠띰옥카 암송을 막 마쳤을 때, 다른 더 많은 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 빠띰옥카를 암송해야 한다. 암송한 자들에게 아빳띠는 없다.”

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi [Pg.174] uddiṭṭhamatte pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ anāpatti.

“비구들이여, 여기 어떤 거처에서 우뽀사타 날에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 다른 거주 비구들이 아직 오지 않았음을 알지 못하고, 법답다는 인식, 율답다는 인식, 화합했다는 인식으로 비록 분파된 상태이지만 우뽀사타를 행하며 빠띰옥카를 암송한다. 그들이 빠띰옥카 암송을 막 마쳤을 때, 다른 비구들이 같은 수만큼 도착한다면, 이미 암송한 것은 잘 암송된 것이며 그들 앞에서 빠리숫디(청정)를 알려야 한다. 암송한 자들에게 아빳띠는 없다.”

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ anāpatti.

“비구들이여, 여기 어떤 거처에서 우뽀사타 날에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 다른 거주 비구들이 아직 오지 않았음을 알지 못하고, 법답다는 인식, 율답다는 인식, 화합했다는 인식으로 비록 분파된 상태이지만 우뽀사타를 행하며 빠띰옥카를 암송한다. 그들이 빠띰옥카 암송을 막 마쳤을 때, 다른 적은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 이미 암송한 것은 잘 암송된 것이며 그들 앞에서 빠리숫디(청정)를 알려야 한다. 암송한 자들에게 아빳띠는 없다.”

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 인식과 율이라는 인식과 화합했다는 인식을 가졌으나 사실은 파당인 채로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카 암송을 막 마쳤을 때, 대중이 아직 일어나기 전인데, 다른 더 많은 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 빠띠목카를 암송해야 한다. 암송한 자들에게 죄는 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 인식과 율이라는 인식과 화합했다는 인식을 가졌으나 사실은 파당인 채로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카 암송을 막 마쳤을 때, 대중이 아직 일어나기 전인데, 다른 동수의 거주 비구들이 도착한다면, 암송된 것은 잘 암송된 것이다. 그들 앞에서 청정함을 고해야 한다. 암송한 자들에게 죄는 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggāsaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 인식과 율이라는 인식과 화합했다는 인식을 가졌으나 사실은 파당인 채로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카 암송을 막 마쳤을 때, 대중이 아직 일어나기 전인데, 다른 더 적은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 암송된 것은 잘 암송된 것이다. 그들 앞에서 청정함을 고해야 한다. 암송한 자들에게 죄는 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā [Pg.175] bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 인식과 율이라는 인식과 화합했다는 인식을 가졌으나 사실은 파당인 채로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카 암송을 막 마쳤을 때, 일부 대중이 일어났는데, 다른 더 많은 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 빠띠목카를 암송해야 한다. 암송한 자들에게 죄는 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 인식과 율이라는 인식과 화합했다는 인식을 가졌으나 사실은 파당인 채로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카 암송을 막 마쳤을 때, 일부 대중이 일어났는데, 다른 동수의 거주 비구들이 도착한다면, 암송된 것은 잘 암송된 것이다. 그들 앞에서 청정함을 고해야 한다. 암송한 자들에게 죄는 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 인식과 율이라는 인식과 화합했다는 인식을 가졌으나 사실은 파당인 채로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카 암송을 막 마쳤을 때, 일부 대중이 일어났는데, 다른 더 적은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 암송된 것은 잘 암송된 것이다. 그들 앞에서 청정함을 고해야 한다. 암송한 자들에게 죄는 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 인식과 율이라는 인식과 화합했다는 인식을 가졌으나 사실은 파당인 채로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카 암송을 막 마쳤을 때, 모든 대중이 일어났는데, 다른 더 많은 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 빠띠목카를 암송해야 한다. 암송한 자들에게 죄는 없다.

Idha [Pg.176] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 인식과 율이라는 인식과 화합했다는 인식을 가졌으나 사실은 파당인 채로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카 암송을 막 마쳤을 때, 모든 대중이 일어났는데, 다른 동수의 거주 비구들이 도착한다면, 암송된 것은 잘 암송된 것이다. 그들 앞에서 청정함을 고해야 한다. 암송한 자들에게 죄는 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 인식과 율이라는 인식과 화합했다는 인식을 가졌으나 사실은 파당인 채로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카 암송을 막 마쳤을 때, 모든 대중이 일어났는데, 다른 더 적은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 암송된 것은 잘 암송된 것이다. 그들 앞에서 청정함을 고해야 한다. 암송한 자들에게 죄는 없다.

Anāpattipannarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

범계가 없는 열다섯 가지 경우가 끝났다.

96. Vaggāvaggasaññīpannarasakaṃ

96. 파당이면서 파당이라고 인식하는 열다섯 가지 경우

173. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti dukkaṭassa.

173. 비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알고 있다. 그들은 법이라는 인식과 율이라는 인식과 파당이라는 인식을 가지고, 파당인 채로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카를 암송하고 있는 도중에 다른 더 많은 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 빠띠목카를 암송해야 한다. 암송한 자들에게는 덕까따(Dukkaṭa) 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā[Pg.177]. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, avasesaṃ sotabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서도, 그것이 법이라는 생각을 가지고, 율이라는 생각을 가지고, 분파되었음에도 화합했다는 생각을 가지고 포살을 행하며 계목을 암송한다. 그들이 계목을 암송하고 있을 때, 숫자가 같은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 암송된 것은 잘 암송된 것이며 남은 부분은 들어야 한다. 암송한 비구들에게는 돌길라 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino uposathaṃ karonti pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, avasesaṃ sotabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서도, 그것이 법이라는 생각을 가지고, 율이라는 생각을 가지고, 분파되었음에도 화합했다는 생각을 가지고 포살을 행하며 계목을 암송한다. 그들이 계목을 암송하고 있을 때, 숫자가 더 적은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 암송된 것은 잘 암송된 것이며 남은 부분은 들어야 한다. 암송한 비구들에게는 돌길라 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe…pe… avuṭṭhitāya parisāya…pe… ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya…pe… sabbāya vuṭṭhitāya parisāya athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā…pe… samasamā…pe… thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알고 있다. 그들은 법이라는 생각과 율이라는 생각을 가지고, 분파되었음에도 화합했다는 생각을 가지고 포살을 행하며 계목을 암송한다. 그들이 계목 암송을 막 마쳤을 때, ... (중략) ... 회중이 아직 자리를 뜨기 전이거나, ... (중략) ... 회중의 일부가 자리를 떴을 때나, ... (중략) ... 회중이 모두 자리를 떴을 때, 숫자가 더 많거나 ... (중략) ... 같거나 ... (중략) ... 혹은 더 적은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 암송된 것은 잘 암송된 것이며, 그들(새로 온 비구들) 앞에서 청정함을 보고해야 한다. 암송한 비구들에게는 돌길라 죄가 된다.

Vaggāvaggasaññipannarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

분파되었으나 화합했다는 생각을 가진 자들에 대한 15가지 경우가 끝났다.

97. Vematikapannarasakaṃ

97. 의심하는 자들에 대한 15가지 경우.

174. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te, kappati nu kho amhākaṃ uposatho kātuṃ na nu kho kappatīti, vematikā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti dukkaṭassa.

174. 비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알고 있다. 그들은 '우리에게 포살을 행하는 것이 허용되는가, 허용되지 않는가?'라며 의심하면서 포살을 행하며 계목을 암송한다. 그들이 계목을 암송하고 있을 때, 숫자가 더 많은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 계목을 암송해야 한다. 암송한 비구들에게는 돌길라 죄가 된다.

Idha [Pg.178] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti, te ‘‘kappati nu kho amhākaṃ uposatho kātuṃ, na nu kho kappatī’’ti, vematikā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, avasesaṃ sotabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서, '우리에게 포살을 행하는 것이 허용되는가, 허용되지 않는가?'라며 의심하면서 포살을 행하며 계목을 암송한다. 그들이 계목을 암송하고 있을 때, 숫자가 같은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 암송된 것은 잘 암송된 것이며 남은 부분은 들어야 한다. 암송한 비구들에게는 돌길라 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatāti, te kappati nu kho amhākaṃ uposatho kātuṃ, na nu kho kappatīti, vematikā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, avasesaṃ sotabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서, '우리에게 포살을 행하는 것이 허용되는가, 허용되지 않는가?'라며 의심하면서 포살을 행하며 계목을 암송한다. 그들이 계목을 암송하고 있을 때, 숫자가 더 적은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 암송된 것은 잘 암송된 것이며 남은 부분은 들어야 한다. 암송한 비구들에게는 돌길라 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te, ‘‘kappati nu kho amhākaṃ uposatho kātuṃ na nu kho kappatī’’ti, vematikā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe,…pe… avuṭṭhitāya parisāya…pe… ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya…pe… sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā…pe… samasamā…pe… thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알고 있다. 그들은 '우리에게 포살을 행하는 것이 허용되는가, 허용되지 않는가?'라며 의심하면서 포살을 행하며 계목을 암송한다. 그들이 계목 암송을 막 마쳤을 때, ... (중략) ... 회중이 아직 자리를 뜨기 전이거나, ... (중략) ... 회중의 일부가 자리를 떴을 때나, ... (중략) ... 회중이 모두 자리를 떴을 때, 숫자가 더 많거나 ... (중략) ... 같거나 ... (중략) ... 혹은 더 적은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 암송된 것은 잘 암송된 것이며, 그들 앞에서 청정함을 보고해야 한다. 암송한 비구들에게는 돌길라 죄가 된다.

Vematikapannarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

의심하는 자들에 대한 15가지 경우가 끝났다.

98. Kukkuccapakatapannarasakaṃ

98. 후회에 억눌린 자들에 대한 15가지 경우.

175. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘kappateva amhākaṃ [Pg.179] uposatho kātuṃ nāmhākaṃ na kappatī’’ti, kukkuccapakatā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti dukkaṭassa.

175. 비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알고 있다. 그들은 '우리에게 포살을 행하는 것은 당연히 허용된다. 허용되지 않는 것이 아니다'라며 후회(불안)에 억눌린 상태에서 포살을 행하며 계목을 암송한다. 그들이 계목을 암송하고 있을 때, 숫자가 더 많은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 계목을 암송해야 한다. 암송한 비구들에게는 돌길라 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘kappateva amhākaṃ uposatho kātuṃ nāmhākaṃ na kappatī’’ti, kukkuccapakatā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, avasesaṃ sotabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알고 있다. 그들은 '우리에게 포살을 행하는 것은 당연히 허용된다. 허용되지 않는 것이 아니다'라며 후회(불안)에 억눌린 상태에서 포살을 행하며 계목을 암송한다. 그들이 계목을 암송하고 있을 때, 숫자가 같은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 암송된 것은 잘 암송된 것이며 남은 부분은 들어야 한다. 암송한 비구들에게는 돌길라 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘kappateva amhākaṃ uposatho kātuṃ, nāmhākaṃ na kappatī’’ti, kukkuccapakatā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, avasesaṃ sotabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 안다. 그들은 '우리가 포살을 행하는 것이 허용된다. 허용되지 않는 것이 아니다'라며 의구심에 사로잡힌 채 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카를 암송하고 있을 때, 그들보다 적은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다. 암송된 것은 잘 암송된 것이며, 나머지는 들어야 한다. 암송한 자들에게는 덕까따(Dukkaṭa, 악작) 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘kappateva amhākaṃ uposatho kātuṃ nāmhākaṃ na kappatī’’ti, kukkuccapakatā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe,…pe… avuṭṭhitāya parisāya…pe… ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya…pe… sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā…pe… samasamā …pe… thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 안다. 그들은 '우리가 포살을 행하는 것이 허용된다. 허용되지 않는 것이 아니다'라며 의구심에 사로잡힌 채 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 빠띠목카 암송이 막 끝났을 때, [중략] 대중이 아직 일어나기 전, 혹은 대중의 일부가 일어났을 때, 혹은 대중이 모두 일어났을 때, 그들보다 더 많은 수의, 혹은 같은 수의, 혹은 더 적은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다. 암송된 것은 잘 암송된 것이며, 그들 앞에서 청정함(pārisuddhi, 빠리숫디)을 알려야 한다. 암송한 자들에게는 덕까따 죄가 된다.

Kukkuccapakatapannarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

의구심에 사로잡힌 경우에 대한 15가지 단락(Kukkuccapakatapannarasaka)이 끝났다.

99. Bhedapurekkhārapannarasakaṃ

99. 분열을 목적으로 하는 경우에 대한 15가지 단락(Bhedapurekkhārapannarasaka).

176. Idha [Pg.180] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

176. 비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 안다. 그들은 '그들이 망해버리든 말든, 없어져버리든 말든, 그들이 무슨 소용인가?'라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카를 암송하고 있을 때, 그들보다 더 많은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다. 비구들이여, 그 비구들은 다시 빠띠목카를 암송해야 한다. 암송한 자들에게는 툴랏짜야(Thullaccaya, 중죄) 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, avasesaṃ sotabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 안다. 그들은 '그들이 망해버리든 말든, 없어져버리든 말든, 그들이 무슨 소용인가?'라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카를 암송하고 있을 때, 그들과 같은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다. 암송된 것은 잘 암송된 것이며, 나머지는 들어야 한다. 암송한 자들에게는 툴랏짜야 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, avasesaṃ sotabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 안다. 그들은 '그들이 망해버리든 말든, 없어져버리든 말든, 그들이 무슨 소용인가?'라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 그들이 빠띠목카를 암송하고 있을 때, 그들보다 적은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다. 암송된 것은 잘 암송된 것이며, 나머지는 들어야 한다. 암송한 자들에게는 툴랏짜야 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 안다. 그들은 '그들이 망해버리든 말든, 없어져버리든 말든, 그들이 무슨 소용인가?'라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 빠띠목카 암송이 막 끝났을 때, 그들보다 더 많은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다. 비구들이여, 그 비구들은 다시 빠띠목카를 암송해야 한다. 암송한 자들에게는 툴랏짜야 죄가 된다.

Idha [Pg.181] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 안다. 그들은 '그들이 망해버리든 말든, 없어져버리든 말든, 그들이 무슨 소용인가?'라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 빠띠목카 암송이 막 끝났을 때, 그들과 같은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다. 암송된 것은 잘 암송된 것이며, 그들 앞에서 청정함을 알려야 한다. 암송한 자들에게는 툴랏짜야 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 안다. 그들은 '그들이 망해버리든 말든, 없어져버리든 말든, 그들이 무슨 소용인가?'라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 빠띠목카 암송이 막 끝났을 때, 그들보다 적은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다. 암송된 것은 잘 암송된 것이며, 그들 앞에서 청정함을 알려야 한다. 암송한 자들에게는 툴랏짜야 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 안다. 그들은 '그들이 망해버리든 말든, 없어져버리든 말든, 그들이 무슨 소용인가?'라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 빠띠목카를 암송한다. 빠띠목카 암송이 막 끝났을 때, 대중이 아직 일어나기 전, 그들보다 더 많은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다. 비구들이여, 그 비구들은 다시 빠띠목카를 암송해야 한다. 암송한 자들에게는 툴랏짜야 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 “아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다”는 것을 알면서도, “그들이 망해버리기를, 그들이 없어져버리기를, 그들이 무슨 소용인가?”라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 파티목카를 송출한다. 그들이 파티목카 송출을 마치자마자 회중이 아직 자리에서 일어나기 전에, [먼저 모인 비구들과] 수가 같은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 송출한 것은 잘 송출된 것이다. 그들(나중에 온 비구들) 앞에서 청정함(파리수디)을 고해야 한다. 송출한 비구들에게는 투란차죄가 된다.

Idha [Pg.182] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 “아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다”는 것을 알면서도, “그들이 망해버리기를, 그들이 없어져버리기를, 그들이 무슨 소용인가?”라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 파티목카를 송출한다. 그들이 파티목카 송출을 마치자마자 회중이 아직 자리에서 일어나기 전에, [먼저 모인 비구들보다] 수가 더 적은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 송출한 것은 잘 송출된 것이다. 그들 앞에서 청정함을 고해야 한다. 송출한 비구들에게는 투란차죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 “아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다”는 것을 알면서도, “그들이 망해버리기를, 그들이 없어져버리기를, 그들이 무슨 소용인가?”라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 파티목카를 송출한다. 그들이 파티목카 송출을 마치자마자 회중의 일부가 자리에서 일어났을 때, [먼저 모인 비구들보다] 수가 더 많은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 파티목카를 송출해야 한다. 송출한 비구들에게는 투란차죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 “아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다”는 것을 알면서도, “그들이 망해버리기를, 그들이 없어져버리기를, 그들이 무슨 소용인가?”라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 파티목카를 송출한다. 그들이 파티목카 송출을 마치자마자 회중의 일부가 자리에서 일어났을 때, [먼저 모인 비구들과] 수가 같은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 송출한 것은 잘 송출된 것이다. 그들 앞에서 청정함을 고해야 한다. 송출한 비구들에게는 투란차죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ [Pg.183] suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 “아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다”는 것을 알면서도, “그들이 망해버리기를, 그들이 없어져버리기를, 그들이 무슨 소용인가?”라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 파티목카를 송출한다. 그들이 파티목카 송출을 마치자마자 회중의 일부가 자리에서 일어났을 때, [먼저 모인 비구들보다] 수가 더 적은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 송출한 것은 잘 송출된 것이다. 그들 앞에서 청정함을 고해야 한다. 송출한 비구들에게는 투란차죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 “아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다”는 것을 알면서도, “그들이 망해버리기를, 그들이 없어져버리기를, 그들이 무슨 소용인가?”라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 파티목카를 송출한다. 그들이 파티목카 송출을 마치자마자 회중이 모두 자리에서 일어났을 때, [먼저 모인 비구들보다] 수가 더 많은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 파티목카를 송출해야 한다. 송출한 비구들에게는 투란차죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 “아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다”는 것을 알면서도, “그들이 망해버리기를, 그들이 없어져버리기를, 그들이 무슨 소용인가?”라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 파티목카를 송출한다. 그들이 파티목카 송출을 마치자마자 회중이 모두 자리에서 일어났을 때, [먼저 모인 비구들과] 수가 같은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 송출한 것은 잘 송출된 것이다. 그들 앞에서 청정함을 고해야 한다. 송출한 비구들에게는 투란차죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭhaṃ, tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 “아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다”는 것을 알면서도, “그들이 망해버리기를, 그들이 없어져버리기를, 그들이 무슨 소용인가?”라며 분열을 목적으로 포살을 행하고 파티목카를 송출한다. 그들이 파티목카 송출을 마치자마자 회중이 모두 자리에서 일어났을 때, [먼저 모인 비구들보다] 수가 더 적은 다른 거주 비구들이 도착한다면, 송출한 것은 잘 송출된 것이다. 그들 앞에서 청정함을 고해야 한다. 송출한 비구들에게는 투란차죄가 된다.

Bhedapurekkhārapannarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

분열을 목적으로 하는 15가지(분열 목적 15장)가 끝났다.

Pañcavīsatikā niṭṭhitā.

25가지 세트가 끝났다.

100. Sīmokkantikapeyyālaṃ

100. 심(Sīma, 계단)에 들어옴에 대한 생략(페얄라)

177. Idha [Pg.184] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṃ okkamantī’’ti …pe… te na jānanti ‘‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṃ okkantā’’ti…pe… te na passanti aññe āvāsike bhikkhū antosīmaṃ okkamante …pe… te na passanti aññe āvāsike bhikkhū antosīmaṃ okkante…pe… te na suṇanti ‘‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṃ okkamantī’’ti…pe… te na suṇanti ‘‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṃ okkantā’’ti…pe….

177. 비구들이여, 여기 어떤 사원에서 포살일에 네 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 “다른 거주 비구들이 계단(심) 안으로 들어오고 있다”는 것을 알지 못한다. …(중략)… 그들은 “다른 거주 비구들이 계단 안으로 들어왔다”는 것을 알지 못한다. …(중략)… 그들은 다른 거주 비구들이 계단 안으로 들어오고 있는 것을 보지 못한다. …(중략)… 그들은 다른 거주 비구들이 계단 안으로 들어온 것을 보지 못한다. …(중략)… 그들은 “다른 거주 비구들이 계단 안으로 들어오고 있다”는 말을 듣지 못한다. …(중략)… 그들은 “다른 거주 비구들이 계단 안으로 들어왔다”는 말을 듣지 못한다. …(중략)…

Āvāsikena āvāsikā ekasatapañcasattati tikanayato, āvāsikena āgantukā, āgantukena āvāsikā, āgantukena āgantukā peyyālamukhena satta tikasatāni honti.

거주 비구와 거주 비구의 경우는 삼법(Tika)의 방식에 따라 175가지이며, 거주 비구와 방문 비구, 방문 비구와 거주 비구, 방문 비구와 방문 비구의 경우도 그와 같으니, 생략법(Peyyāla)에 따라 총 700가지의 삼법이 된다.

178. Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ cātuddaso hoti, āgantukānaṃ pannaraso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabbaṃ. Sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabbaṃ. Sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṃ anuvattitabbaṃ.

178. 비구들이여, 여기 거주 비구들에게는 14일 포살일이고 방문 비구들에게는 15일 포살일인 경우가 있다. 만약 거주 비구들의 수가 더 많다면 방문 비구들이 거주 비구들을 따라야 한다. 만약 수가 같다면 방문 비구들이 거주 비구들을 따라야 한다. 만약 방문 비구들의 수가 더 많다면 거주 비구들이 방문 비구들을 따라야 한다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ pannaraso hoti, āgantukānaṃ cātuddaso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabbaṃ. Sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabbaṃ. Sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṃ anuvattitabbaṃ.

비구들이여, 여기 거주 비구들에게는 15일 포살일이고 방문 비구들에게는 14일 포살일인 경우가 있다. 만약 거주 비구들의 수가 더 많다면 방문 비구들이 거주 비구들을 따라야 한다. 만약 수가 같다면 방문 비구들이 거주 비구들을 따라야 한다. 만약 방문 비구들의 수가 더 많다면 거주 비구들이 방문 비구들을 따라야 한다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ pāṭipado hoti, āgantukānaṃ pannaraso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṃ nākāmā dātabbā sāmaggī. Āgantukehi nissīmaṃ gantvā uposatho kātabbo. Sace samasamā honti, āvāsikehi āgantukānaṃ nākāmā dātabbā sāmaggī. Āgantukehi nissīmaṃ [Pg.185] gantvā uposatho kātabbo. Sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṃ sāmaggī vā dātabbā nissīmaṃ vā gantabbaṃ.

비구들이여, 여기 거주 비구들에게는 [포살이 지난 다음 날인] 초하루이고 방문 비구들에게는 15일 포살일인 경우가 있다. 만약 거주 비구들의 수가 더 많다면, 거주 비구들이 원하지 않는 경우 [방문 비구들에게] 화합(sāmaggī)을 주어서는 안 되며, 방문 비구들은 구역(Sima) 밖으로 나가서 포살을 행해야 한다. 만약 수가 같다면, 거주 비구들이 원하지 않는 경우 화합을 주어서는 안 되며, 방문 비구들은 구역 밖으로 나가서 포살을 행해야 한다. 만약 방문 비구들의 수가 더 많다면, 거주 비구들은 화합을 주거나 혹은 구역 밖으로 나가야 한다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ pannaraso hoti, āgantukānaṃ

비구들이여, 여기 거주 비구들에게는 15일 포살일이고 방문 비구들에게는

Pāṭipado. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ sāmaggī vā dātabbā nissīmaṃ vā gantabbaṃ. Sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ sāmaggī vā dātabbā nissīmaṃ vā gantabbaṃ. Sace āgantukā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ nākāmā dātabbā sāmaggī. Āvāsikehi nissīmaṃ gantvā uposatho kātabbo.

[포살이 지난 다음 날인] 초하루인 경우가 있다. 만약 거주 비구들의 수가 더 많다면, 방문 비구들은 거주 비구들에게 화합을 주거나 혹은 구역 밖으로 나가야 한다. 만약 수가 같다면, 방문 비구들은 거주 비구들에게 화합을 주거나 혹은 구역 밖으로 나가야 한다. 만약 방문 비구들의 수가 더 많다면, 방문 비구들이 원하지 않는 경우 화합을 주어서는 안 되며, 거주 비구들은 구역 밖으로 나가서 포살을 행해야 한다.

Sīmokkantikapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.

구역에 들어온 자들에 대한 생략된 설명이 끝났다.

101. Liṅgādidassanaṃ

101. 모습(표식) 등을 봄.

179. Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū passanti āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ āvāsikākāraṃ, āvāsikaliṅgaṃ, āvāsikanimittaṃ, āvāsikuddesaṃ, supaññattaṃ mañcapīṭhaṃ, bhisibibbohanaṃ, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ sūpaṭṭhitaṃ, pariveṇaṃ susammaṭṭhaṃ; passitvā vematikā honti – ‘‘atthi nu kho āvāsikā bhikkhū natthi nu kho’’ti. Te vematikā na vicinanti; avicinitvā uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā na passanti; apassitvā uposathaṃ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā ekato uposathaṃ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā pāṭekkaṃ uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā – ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti. Āpatti thullaccayassa.

179. 비구들이여, 여기 방문 비구들이 거주 비구들의 거주하는 모습, 거주하는 표식, 거주하는 징표, 거주하는 도구들, 즉 잘 정돈된 침상과 의자, 방석과 베개, 잘 준비된 마시는 물과 씻는 물, 잘 청소된 마당 등을 보고서 "거주 비구들이 있는 것일까, 없는 것일까?"라고 의심을 품는 경우가 있다. 그들이 의심을 품고도 조사하지 않고 포살을 행하면 악작죄(Dukkaṭa)가 된다. 그들이 의심을 품고 조사했으나 발견하지 못하여 포살을 행하면 죄가 되지 않는다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서 함께 포살을 행하면 죄가 되지 않는다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서도 따로 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서 "그들은 망해라, 그들은 파멸해라, 그들이 무슨 소용이 있겠는가"라며 분열을 목적으로 포살을 행하면 투란차야(Thullaccaya) 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū suṇanti āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ āvāsikākāraṃ, āvāsikaliṅgaṃ, āvāsikanimittaṃ, āvāsikuddesaṃ, caṅkamantānaṃ padasaddaṃ, sajjhāyasaddaṃ, ukkāsitasaddaṃ, khipitasaddaṃ; sutvā vematikā honti – ‘‘atthi nu kho āvāsikā bhikkhū natthi nu kho’’ti. Te vematikā na vicinanti; avicinitvā uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā na passanti; apassitvā uposathaṃ [Pg.186] karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā ekato uposathaṃ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā pāṭekkaṃ uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā – ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti. Āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 방문 비구들이 거주 비구들의 거주하는 모습, 거주하는 표식, 거주하는 징표, 거주하는 도구들을 보거나, 혹은 거니는 발소리, 암송하는 소리, 기침 소리, 재채기 소리 등을 듣고서 "거주 비구들이 있는 것일까, 없는 것일까?"라고 의심을 품는 경우가 있다. 그들이 의심을 품고도 조사하지 않고 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 의심을 품고 조사했으나 발견하지 못하여 포살을 행하면 죄가 되지 않는다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서 함께 포살을 행하면 죄가 되지 않는다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서도 따로 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서 "그들은 망해라, 그들은 파멸해라, 그들이 무슨 소용이 있겠는가"라며 분열을 목적으로 포살을 행하면 투란차야 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukākāraṃ, āgantukaliṅgaṃ, āgantukanimittaṃ, āgantukuddesaṃ, aññātakaṃ pattaṃ, aññātakaṃ cīvaraṃ, aññātakaṃ nisīdanaṃ, pādānaṃ dhotaṃ, udakanissekaṃ; passitvā vematikā honti – ‘‘atthi nu kho āgantukā bhikkhū natthi nu kho’’ti. Te vematikā na vicinanti; avicinitvā uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā na passanti; apassitvā uposathaṃ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā ekato uposathaṃ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā pāṭekkaṃ uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā – ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti. Āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 거주 비구들이 방문 비구들의 방문한 모습, 방문한 표식, 방문한 징표, 방문한 도구들, 즉 알지 못하는 바루, 가사, 좌구, 그리고 발을 씻고 흘린 물자국 등을 보고서 "방문 비구들이 있는 것일까, 없는 것일까?"라고 의심을 품는 경우가 있다. 그들이 의심을 품고도 조사하지 않고 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 의심을 품고 조사했으나 발견하지 못하여 포살을 행하면 죄가 되지 않는다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서 함께 포살을 행하면 죄가 되지 않는다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서도 따로 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서 "그들은 망해라, 그들은 파멸해라, 그들이 무슨 소용이 있겠는가"라며 분열을 목적으로 포살을 행하면 투란차야 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū suṇanti āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukākāraṃ, āgantukaliṅgaṃ, āgantukanimittaṃ, āgantukuddesaṃ, āgacchantānaṃ padasaddaṃ, upāhanapapphoṭanasaddaṃ, ukkāsitasaddaṃ, khipitasaddaṃ; sutvā vematikā honti – ‘‘atthi nu kho āgantukā bhikkhū natthi nu kho’’ti. Te vematikā na vicinanti; avicinitvā uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā na passanti; apassitvā uposathaṃ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā ekato uposathaṃ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā pāṭekkaṃ uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā – ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā uposathaṃ karonti. Āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 这里的 거주 비구들이 방문 비구들의 방문객다운 모습, 표식, 징후, 특징, 그리고 다가오는 이들의 발소리, 신발 터는 소리, 기침 소리, 재채기 소리를 듣고 '방문 비구들이 있는가 없는가?' 하고 의심이 생겼다. 그들이 의심하면서도 조사하지 않고 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 의심하여 조사했으나 발견하지 못하여 포살을 행하면 죄가 되지 않는다. 그들이 의심하여 조사하여 발견하고 함께 포살을 행하면 죄가 되지 않는다. 그들이 의심하여 조사하여 발견하고도 따로 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 의심하여 조사하여 발견하고서 '이들이 망하든 말든, 우리와 무슨 상관인가' 하며 분열을 목적으로 포살을 행하면 투란차죄가 된다.

Liṅgādidassanaṃ niṭṭhitaṃ.

표식 등을 보는 것에 관한 내용이 끝났다.

102. Nānāsaṃvāsakādīhi uposathakaraṇaṃ

102. 상이한 거동을 하는 비구 등과 포살을 행함

180. Idha [Pg.187] pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū passanti āvāsike bhikkhū nānāsaṃvāsake. Te samānasaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhanti; samānasaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhitvā na pucchanti; apucchitvā ekato uposathaṃ karonti. Anāpatti. Te pucchanti; pucchitvā nābhivitaranti; anabhivitaritvā ekato uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti; pucchitvā nābhivitaranti; anabhivitaritvā pāṭekkaṃ uposathaṃ karonti. Anāpatti.

180. 비구들이여, 여기 방문 비구들이 상이한 거동을 하는 거주 비구들을 보았다고 하자. 그들이 동일한 거동을 한다는 견해를 가지고 묻지 않은 채 함께 포살을 행하면 죄가 되지 않는다. 그들이 물어보았으나 (견해 차이를) 해소하지 못하고 함께 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 물어보았으나 해소하지 못하여 따로 포살을 행하면 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū passanti āvāsike bhikkhū samānasaṃvāsake. Te nānāsaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhanti; nānāsaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhitvā na pucchanti; apucchitvā ekato uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti; pucchitvā abhivitaranti; abhivitaritvā pāṭekkaṃ uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti; pucchitvā abhivitaranti; abhivitaritvā ekato uposathaṃ karonti. Anāpatti.

비구들이여, 여기 방문 비구들이 동일한 거동을 하는 거주 비구들을 보았다고 하자. 그들이 상이한 거동을 한다는 견해를 가지고 묻지 않은 채 함께 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 물어보아 (동일함을) 확인하고서도 따로 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 물어보아 확인하고 함께 포살을 행하면 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantuke bhikkhū nānāsaṃvāsake. Te samānasaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhanti; samānasaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhitvā na pucchanti; apucchitvā ekato uposathaṃ karonti. Anāpatti. Te pucchanti; pucchitvā nābhivitaranti; anabhivitaritvā ekato uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti; pucchitvā nābhivitaranti; anabhivitaritvā pāṭekkaṃ uposathaṃ karonti. Anāpatti.

비구들이여, 여기 거주 비구들이 상이한 거동을 하는 방문 비구들을 보았다고 하자. 그들이 동일한 거동을 한다는 견해를 가지고 묻지 않은 채 함께 포살을 행하면 죄가 되지 않는다. 그들이 물어보았으나 해소하지 못하고 함께 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 물어보았으나 해소하지 못하여 따로 포살을 행하면 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantuke bhikkhū samānasaṃvāsake. Te nānāsaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhanti; nānāsaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhitvā na pucchanti; apucchitvā ekato uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti; pucchitvā abhivitaranti; abhivitaritvā pāṭekkaṃ uposathaṃ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti; pucchitvā abhivitaranti; abhivitaritvā ekato uposathaṃ karonti. Anāpatti.

비구들이여, 여기 거주 비구들이 동일한 거동을 하는 방문 비구들을 보았다고 하자. 그들이 상이한 거동을 한다는 견해를 가지고 묻지 않은 채 함께 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 물어보아 확인하고서도 따로 포살을 행하면 악작죄가 된다. 그들이 물어보아 확인하고 함께 포살을 행하면 죄가 되지 않는다.

Nānāsaṃvāsakādīhi uposathakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ.

상이한 거동을 하는 비구 등과 포살을 행함이 끝났다.

103. Nagantabbavāro

103. 가지 말아야 할 것에 대한 단락

181. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave[Pg.188], tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

181. 비구들이여, 포살 당일에 승가와 함께인 경우나 장애가 있는 경우를 제외하고는, 비구가 있는 처소에서 비구가 없는 처소로 가서는 안 된다. 비구들이여, 포살 당일에 승가와 함께인 경우나 장애가 있는 경우를 제외하고는, 비구가 있는 처소에서 비구가 없는 비처소(정자 등)로 가서는 안 된다. 비구들이여, 포살 당일에 승가와 함께인 경우나 장애가 있는 경우를 제외하고는, 비구가 있는 처소에서 비구가 없는 처소나 비처소로 가서는 안 된다.

Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

비구들이여, 포살 당일에 승가와 함께인 경우나 장애가 있는 경우를 제외하고는, 비구가 있는 비처소에서 비구가 없는 처소로 가서는 안 된다. 비구들이여, 포살 당일에 승가와 함께인 경우나 장애가 있는 경우를 제외하고는, 비구가 있는 비처소에서 비구가 없는 비처소로 가서는 안 된다. 비구들이여, 포살 당일에 승가와 함께인 경우나 장애가 있는 경우를 제외하고는, 비구가 있는 비처소에서 비구가 없는 처소나 비처소로 가서는 안 된다.

Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

비구들이여, 포살 당일에 승가와 함께인 경우나 장애가 있는 경우를 제외하고는, 비구가 있는 처소나 비처소에서 비구가 없는 처소로 가서는 안 된다. 비구들이여, 포살 당일에 승가와 함께인 경우나 장애가 있는 경우를 제외하고는, 비구가 있는 처소나 비처소에서 비구가 없는 비처소로 가서는 안 된다. 비구들이여, 포살 당일에 승가와 함께인 경우나 장애가 있는 경우를 제외하고는, 비구가 있는 처소나 비처소에서 비구가 없는 처소나 비처소로 가서는 안 된다.

Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

비구들이여, 포살 당일에 승가와 함께인 경우나 장애가 있는 경우를 제외하고는, 비구가 있는 처소에서 상이한 거동을 하는 비구들이 있는 처소로 가서는 안 된다. 비구들이여, 포살 당일에 승가와 함께인 경우나 장애가 있는 경우를 제외하고는, 비구가 있는 처소에서 상이한 거동을 하는 비구들이 있는 비처소로 가서는 안 된다. 비구들이여, 포살 당일에 승가와 함께인 경우나 장애가 있는 경우를 제외하고는, 비구가 있는 처소에서 상이한 거동을 하는 비구들이 있는 처소나 비처소로 가서는 안 된다.

Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe [Pg.189] sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

"비구들이여, 포살일에 비구들이 있는 ‘사원이 아닌 처소’로부터 다른 상월(다른 화합)의 비구들이 있는 ‘사원’으로 가서는 안 된다. 승가(의 필요)나 위험이 있는 경우를 제외하고는 그러하다. 비구들이여, 포살일에 비구들이 있는 ‘사원이 아닌 처소’로부터 다른 상월의 비구들이 있는 ‘사원이 아닌 처소’로 가서는 안 된다. 승가나 위험이 있는 경우를 제외하고는 그러하다. 비구들이여, 포살일에 비구들이 있는 ‘사원이 아닌 처소’로부터 다른 상월의 비구들이 있는 ‘사원’이나 ‘사원이 아닌 처소’로 가서는 안 된다. 승가나 위험이 있는 경우를 제외하고는 그러하다."

Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

"비구들이여, 포살일에 비구들이 있는 ‘사원’이나 ‘사원이 아닌 처소’로부터 다른 상월의 비구들이 있는 ‘사원’으로 가서는 안 된다. 승가나 위험이 있는 경우를 제외하고는 그러하다. 비구들이여, 포살일에 비구들이 있는 ‘사원’이나 ‘사원이 아닌 처소’로부터 다른 상월의 비구들이 있는 ‘사원이 아닌 처소’로 가서는 안 된다. 승가나 위험이 있는 경우를 제외하고는 그러하다. 비구들이여, 포살일에 비구들이 있는 ‘사원’이나 ‘사원이 아닌 처소’로부터 다른 상월의 비구들이 있는 ‘사원’이나 ‘사원이 아닌 처소’로 가서는 안 된다. 승가나 위험이 있는 경우를 제외하고는 그러하다."

Nagantabbavāro niṭṭhito.

가서는 안 되는 경우에 대한 단락이 끝났다.

104. Gantabbavāro

104. 가야 하는 경우에 대한 단락

182. Gantabbo, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā – ‘‘sakkomi ajjeva gantu’’nti. Gantabbo, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso…pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā – ‘‘sakkomi ajjeva gantu’’nti.

182. "비구들이여, 포살일에 비구들이 있는 ‘사원’으로부터 동일한 상월(같은 화합)의 비구들이 있는 ‘사원’으로 가야 한다. ‘오늘 중으로 그곳에 도착할 수 있다’고 안다면 가야 한다. 비구들이여, 포살일에 비구들이 있는 ‘사원’으로부터 동일한 상월의 비구들이 있는 ‘사원이 아닌 처소’로 ... (중략) ... 동일한 상월의 비구들이 있는 ‘사원’이나 ‘사원이 아닌 처소’로 가야 한다. ‘오늘 중으로 그곳에 도착할 수 있다’고 안다면 가야 한다."

Gantabbo, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso…pe… sabhikkhuko anāvāso…pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā – ‘‘sakkomi ajjeva gantu’’nti.

"비구들이여, 포살일에 비구들이 있는 ‘사원이 아닌 처소’로부터 동일한 상월의 비구들이 있는 ‘사원’으로 ... (중략) ... ‘사원이 아닌 처소’로 ... (중략) ... 동일한 상월의 비구들이 있는 ‘사원’이나 ‘사원이 아닌 처소’로 가야 한다. ‘오늘 중으로 그곳에 도착할 수 있다’고 안다면 가야 한다."

Gantabbo, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso…pe… sabhikkhuko anāvāso…pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā – ‘‘sakkomi ajjeva gantu’’nti.

"비구들이여, 포살일에 비구들이 있는 ‘사원’이나 ‘사원이 아닌 처소’로부터 동일한 상월의 비구들이 있는 ‘사원’으로 ... (중략) ... ‘사원이 아닌 처소’로 ... (중략) ... 동일한 상월의 비구들이 있는 ‘사원’이나 ‘사원이 아닌 처소’로 가야 한다. ‘오늘 중으로 그곳에 도착할 수 있다’고 안다면 가야 한다."

Gantabbavāro niṭṭhito.

가야 하는 경우에 대한 단락이 끝났다.

105. Vajjanīyapuggalasandassanā

105. 제외되어야 할 사람들을 보여줌

183. Na, bhikkhave, bhikkhuniyā nisinnaparisāya pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Na sikkhamānāya…pe… na sāmaṇerassa [Pg.190] …pe… na sāmaṇeriyā…pe… na sikkhāpaccakkhātakassa…pe… na antimavatthuṃ ajjhāpannakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa.

183. "비구들이여, 비구니가 앉아 있는 회중에서 빠띠목카를 암송해서는 안 된다. 암송하는 자에게는 악작의 죄가 된다. 식차마나 ... (중략) ... 사미 ... (중략) ... 사미니 ... (중략) ... 계를 포기한 자 ... (중략) ... 바라이 죄를 지은 자가 앉아 있는 회중에서 빠띠목카를 암송해서는 안 된다. 암송하는 자에게는 악작의 죄가 된다."

Na āpattiyā adassane ukkhittakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, yathādhammo kāretabbo. Na āpattiyā appaṭikamme ukkhittakassa nisinnaparisāya…pe… na pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, yathādhammo kāretabbo.

"아바티(죄)를 보지 않음으로 인해 거권(내쫓김)을 당한 자가 앉아 있는 회중에서 빠띠목카를 암송해서는 안 된다. 암송하는 자는 법도에 따라 처벌해야 한다. 아바티를 고치지 않음으로 인해 거권당한 자가 앉아 있는 회중에서 ... (중략) ... 나쁜 견해를 버리지 않음으로 인해 거권당한 자가 앉아 있는 회중에서 빠띠목카를 암송해서는 안 된다. 암송하는 자는 법도에 따라 처벌해야 한다."

Na paṇḍakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Na theyyasaṃvāsakassa…pe… na titthiyapakkantakassa…pe… na tiracchānagatassa…pe… na mātughātakassa…pe… na pitughātakassa…pe… na arahantaghātakassa…pe… na bhikkhunidūsakassa…pe… na saṅghabhedakassa…pe… na lohituppādakassa…pe… na ubhatobyañjanakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa.

"황문(판다카)이 앉아 있는 회중에서 빠띠목카를 암송해서는 안 된다. 암송하는 자에게는 악작의 죄가 된다. 도둑질하듯 함께 사는 자 ... (중략) ... 외도에게 간 자 ... (중략) ... 축생 ... (중략) ... 어머니를 살해한 자 ... (중략) ... 아버지를 살해한 자 ... (중략) ... 아라한을 살해한 자 ... (중략) ... 비구니를 더럽힌 자 ... (중략) ... 승가를 분열시킨 자 ... (중략) ... 부처님의 몸에 피를 내게 한 자 ... (중략) ... 남녀 양성을 가진 자가 앉아 있는 회중에서 빠띠목카를 암송해서는 안 된다. 암송하는 자에게는 악작의 죄가 된다."

Na, bhikkhave, pārivāsikapārisuddhidānena uposatho kātabbo, aññatra avuṭṭhitāya parisāya. Na ca, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo, aññatra saṅghasāmaggiyāti.

"비구들이여, 회중이 일어서지 않은 경우를 제외하고는, 기한이 지난 청정함을 바침으로써 포살을 행해서는 안 된다. 비구들이여, 승가의 화합이 이루어진 때를 제외하고는, 포살일이 아닌 날에 포살을 행해서는 안 된다."

Vajjanīyapuggalasandassanā niṭṭhitā.

제외되어야 할 사람들을 보여주는 단락이 끝났다.

Tatiyabhāṇavāro niṭṭhito.

세 번째 송독분이 끝났다.

Uposathakkhandhako dutiyo.

두 번째 포살 건도(Uposathakkhandhaka).

106. Tassuddānaṃ

106. 그 요약 게송(우다나)

Titthiyā bimbisāro ca, sannipatituṃ tuṇhikā;

Dhammaṃ raho pātimokkhaṃ, devasikaṃ tadā sakiṃ.

외도들과 빔비사라 왕의 요청, 모임과 침묵, 법을 설함, 홀로 계실 때의 생각, 빠띠목카, 당시에는 매일 하던 것을 보름에 한 번으로 허용함.

Yathāparisā samaggaṃ, sāmaggī maddakucchi ca;

Sīmā mahatī nadiyā, anu dve khuddakāni ca.

회중대로 행함, 화합한 자들의 포살, 화합의 정의, 맛다꿋치 원림, 결계, 대결계, 강에서의 결계, 구역마다 행함, 두 채의 포살당, 작은 결계들.

Navā rājagahe ceva, sīmā avippavāsanā;

Sammanne paṭhamaṃ sīmaṃ, pacchā sīmaṃ samūhane.

새로운 비구들의 이동, 라자가하의 사원들, 불이리결계(옷을 떨어뜨려도 무방한 결계), 먼저 결계를 정하고 나중에 결계를 해제함.

Asammatā [Pg.191] gāmasīmā, nadiyā samudde sare;

Udakukkhepo bhindanti, tathevajjhottharanti ca.

정해지지 않은 마을 결계, 강, 바다, 호수, 수중 결계, 결계가 겹치는 경우, 또한 결계가 서로 덮이는 경우.

Kati kammāni uddeso, savarā asatīpi ca;

Dhammaṃ vinayaṃ tajjenti, puna vinayatajjanā.

업의 종류, 암송의 종류, 야만인의 위험, 위험이 없을 때도 간략히 함, 법과 율을 묻고 문책함, 다시 율로써 문책함.

Codanā kate okāse, adhammappaṭikkosanā;

Catupañcaparā āvi, sañcicca cepi vāyame.

죄를 지적함, 허락을 받은 후에 함, 비법적인 갈마에 대한 거부, 4~5인의 비구들이 거부함, 소리 내어 말함, 마음으로 다짐함, 고의로 듣지 않게 함, 들리게 하려 노력해도 들리지 않은 경우.

Sagahaṭṭhā anajjhiṭṭhā, codanamhi na jānati;

Sambahulā na jānanti, sajjukaṃ na ca gacchare.

재가자와 함께함, 요청받지 않고 암송함, 고발 사건이 있을 때 포살 등을 모르는 경우, 많은 비구들이 모를 때, 즉시 보냄, 가지 않는 경우.

Katimī kīvatikā dūre, ārocetuñca nassari;

Uklāpaṃ āsanaṃ dīpo, disā añño bahussuto.

며칠인지, 몇 명인지, 먼 곳으로 탁발 감, 포살일을 알리는 것을 잊음, 더러운 포살당을 청소함, 좌석, 등불, 스승에게 알리지 않고 떠남, 다른 박학한 비구가 옴.

Sajjukaṃ vassuposatho, suddhikammañca ñātakā;

Gaggo catutayo dveko, āpattisabhāgā sari.

즉시 보냄, 안거와 포살, 청정 갈마, 친척들에게 잡힘, 미친 각각 비구, 4인, 3인, 2인, 1인의 경우, 아바티가 있는 비구, 공통된 죄, 죄를 기억해냄.

Sabbo saṅgho vematiko, na jānanti bahussuto;

Bahū samasamā thokā, parisā avuṭṭhitāya ca.

모든 승가가 의심함, 모를 때 박학한 비구가 옴, 많은 비구들이 옴, 동수의 비구들이 옴, 적은 비구들이 옴, 회중이 흩어지기 전에 옴.

Ekaccā vuṭṭhitā sabbā, jānanti ca vematikā;

Kappatevāti kukkuccā, jānaṃ passaṃ suṇanti ca.

일부 회중이 떠난 후, 모든 회중이 떠난 후, 알면서 행함, 의심하며 행함, 괜찮다고 생각하며 행함, 오고 있는 것을 알거나 보거나 들으면서 행함.

Āvāsikena āgantu, cātupannaraso puna;

Pāṭipado pannaraso, liṅgasaṃvāsakā ubho.

거주 비구와 객 비구, 14일과 15일 포살, 다시 다음 날과 15일, 거주 비구의 모습, 두 종류의 상월(다른 상월과 같은 상월).

Pārivāsānuposatho, aññatra saṅghasāmaggiyā;

Ete vibhattā uddānā, vatthuvibhūtakāraṇāti.

기한 지난 청정함과 포살, 승가의 화합 외에는 포살하지 않음, 이처럼 분류된 요약 게송들은 사건의 근거가 명확한 것들이다. (이상이 포살 건도의 요약이다.)

Imasmiṃ khandhake vatthūni chaasīti.

이 포살편에는 여든여섯 가지의 사건이 있다.

Uposathakkhandhako niṭṭhito.

포살편이 끝났다.

3. Vassūpanāyikakkhandhako

3. 안거편

107. Vassūpanāyikānujānanā

107. 107. 안거 입재에 대한 허용

184. Tena [Pg.192] samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṃ vassāvāso apaññatto hoti. Teidha bhikkhū hemantampi gimhampi vassampi cārikaṃ caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā hemantampi gimhampi vassampi cārikaṃ carissanti, haritāni tiṇāni sammaddantā, ekindriyaṃ jīvaṃ viheṭhentā, bahū khuddake pāṇe saṅghātaṃ āpādentā. Ime hi nāma aññatitthiyā durakkhātadhammā vassāvāsaṃ allīyissanti saṅkasāyissanti. Ime hi nāma sakuntakā rukkhaggesu kulāvakāni karitvā vassāvāsaṃ allīyissanti saṅkasāyissanti. Ime pana samaṇā sakyaputtiyā hemantampi gimhampi vassampi cārikaṃ caranti, haritāni tiṇāni sammaddantā, ekindriyaṃ jīvaṃ viheṭhentā, bahū khuddake pāṇe saṅghātaṃ āpādentā’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vassaṃ upagantu’’nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kadā nu kho vassaṃ upagantabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vassāne vassaṃ upagantunti.

184. 184. 그때에 부처님 세존께서는 라자가하의 죽림정사 칼란다카니바파에 머물고 계셨다. 그때에 세존께서는 비구들에게 안거를 지내는 일을 아직 제정하지 않으셨다. 그리하여 비구들은 겨울에도, 여름에도, 비가 내리는 계절(우기)에도 유행을 다녔다. 사람들은 비난하고 비웃고 허물을 들추어내며 말했다. “어찌하여 샤카의 아들들인 사문들은 겨울에도, 여름에도, 우기에도 푸른 풀을 짓밟고, 하나의 감각 기능만을 가진 생명을 해치며, 수많은 작은 생물들을 죽게 하면서 유행을 다니는가? 저 잘못 설해진 가르침을 따르는 외도들조차 우기에는 안거하며 머물고, 저 새들조차 나무 꼭대기에 둥지를 틀고 우기에는 안거하며 머문다. 그런데 이 샤카의 아들들인 사문들은 겨울에도, 여름에도, 우기에도 푸른 풀을 짓밟고, 하나의 감각 기능만을 가진 생명을 해치며, 수많은 작은 생물들을 죽게 하면서 유행을 다니는구나.” 비구들은 사람들이 비난하고 비웃고 허물을 들추어내는 소리를 들었다. 이에 비구들은 세존께 이 사실을 알렸다. 그러자 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 하신 뒤, 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 안거에 들어가는 것을 허용한다.” 그러자 비구들에게 “언제 안거에 들어가야 하는가?”라는 의문이 생겼다. 세존께 이 사실을 알리니, “비구들이여, 우기에 안거에 들어가는 것을 허용한다”라고 말씀하셨다.

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kati nu kho vassūpanāyikā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ

그때 비구들에게 “안거 입재는 몇 가지인가?”라는 의문이 생겼다. 그리하여 세존께 이 사실을 알렸다.

Ārocesuṃ. Dvemā, bhikkhave, vassūpanāyikā – purimikā, pacchimikā. Aparajjugatāya āsāḷhiyā purimikā upagantabbā, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimikā upagantabbā – imā kho, bhikkhave, dve vassūpanāyikāti.

“비구들이여, 안거 입재에는 두 가지가 있으니, 곧 전(前) 안거와 후(後) 안거이다. 아살하월 보름 다음 날에 전 안거에 들어야 하며, 아살하월 보름에서 한 달이 지난 다음 날에 후 안거에 들어야 한다. 비구들이여, 안거 입재에는 이 두 가지가 있다”라고 말씀하셨다.

Vassūpanāyikānujānanā niṭṭhitā.

안거 입재에 대한 허용이 끝났다.

108. Vassāne cārikāpaṭikkhepādi

108. 108. 우기 유행의 금지 등

185. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vassaṃ upagantvā antarāvassaṃ cārikaṃ caranti. Manussā tatheva ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi [Pg.193] nāma samaṇā sakyaputtiyā hemantampi gimhampi vassampi cārikaṃ carissanti, haritāni tiṇāni sammaddantā, ekindriyaṃ jīvaṃ viheṭhentā, bahū khuddake pāṇe saṅghātaṃ āpādentā. Ime hi nāma aññatitthiyā durakkhātadhammā vassāvāsaṃ allīyissanti saṅkasāyissanti. Ime hi nāma sakuntakā rukkhaggesu kulāvakāni karitvā vassāvāsaṃ allīyissanti saṅkasāyissanti. Ime pana samaṇā sakyaputtiyā hemantampi gimhampi vassampi cārikaṃ caranti, haritāni tiṇāni sammaddantā, ekindriyaṃ jīvaṃ viheṭhentā, bahū khuddake pāṇe saṅghātaṃ āpādentā’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū vassaṃ upagantvā antarāvassaṃ cārikaṃ carissantī’’ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, vassaṃ upagantvā purimaṃ vā temāsaṃ pacchimaṃ vā temāsaṃ avasitvā cārikā pakkamitabbā. Yo pakkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

185. 185. 그때 육군 비구들이 안거에 들어간 뒤 안거 기간 중에 유행을 다녔다. 사람들은 전과 같이 “어찌하여 샤카의 아들들인 사문들은 겨울에도, 여름에도, 우기에도 푸른 풀을 짓밟고, 하나의 감각 기능만을 가진 생명을 해치며, 수많은 작은 생물들을 죽게 하면서 유행을 다니는가? (중략) 저 새들조차 나무 꼭대기에 둥지를 틀고 우기에는 안거하며 머물지 않는가?”라며 비난하고 비웃고 허물을 들추어냈다. 비구들은 그 사람들이 비난하고 비웃고 허물을 들추어내는 소리를 들었다. 욕심이 적은 비구들은 “어찌하여 육군 비구들이 안거에 들어간 뒤 안거 기간 중에 유행을 다니는가?”라며 비난하고 비웃고 허물을 들추어냈다. 그리하여 그 비구들이 세존께 이 사실을 알렸다. 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 안거에 들어간 뒤에 전 안거 3개월 혹은 후 안거 3개월을 다 채우지 않고 유행을 떠나서는 안 된다. 떠나는 자에게는 둑카타 죄가 된다.”

186. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū na icchanti vassaṃ upagantuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, vassaṃ na upagantabbaṃ. Yo na upagaccheyya, āpatti dukkaṭassāti.

186. 186. 그때 육군 비구들은 안거에 들기를 원치 않았다. 세존께 이 사실을 알리니, “비구들이여, 안거에 들지 않아서는 안 된다. 안거에 들지 않는 자에게는 둑카타 죄가 된다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tadahu vassūpanāyikāya vassaṃ anupagantukāmā sañcicca āvāsaṃ atikkamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, tadahu vassūpanāyikāya vassaṃ anupagantukāmena sañcicca āvāso atikkamitabbo. Yo atikkameyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 육군 비구들은 안거 입재 당일에 안거에 들지 않으려고 고의로 거처를 지나쳐 가버렸다. 세존께 이 사실을 알리니, “비구들이여, 안거 입재 당일에 안거에 들지 않으려는 의도로 고의로 거처를 지나쳐서는 안 된다. 지나치는 자에게는 둑카타 죄가 된다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena rājā māgadho seniyo bimbisāro vassaṃ ukkaḍḍhitukāmo

그때 마가다의 왕 세니야 빔비사라는 안거 기간을 뒤로 미루고 싶어 했다.

Bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi – yadi panāyyā āgame juṇhe vassaṃ upagaccheyyunti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, rājūnaṃ anuvattitunti.

그리하여 비구들에게 전령을 보내어 “만일 존자들께서 다음 달 보름(혹은 다음 달의 밝은 기간)에 안거에 들어주신다면 좋겠습니다”라고 전했다. 세존께 이 사실을 알리니, “비구들이여, 왕들의 뜻에 따를 것을 허용한다”라고 말씀하셨다.

Vassāne cārikāpaṭikkhepādi niṭṭhitā.

우기 유행의 금지 등이 끝났다.

109. Sattāhakaraṇīyānujānanā

109. 109. 7일간의 용무에 대한 허용

187. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi [Pg.194] tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena kosalesu janapade udenena upāsakena saṅghaṃ uddissa vihāro kārāpito hoti. So bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṃ, dhammañca sotuṃ, bhikkhū ca passitu’’nti. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘bhagavatā, āvuso, paññattaṃ ‘na vassaṃ upagantvā purimaṃ vā temāsaṃ pacchimaṃ vā temāsaṃ avasitvā cārikā pakkamitabbā’ti. Āgametu udeno upāsako, yāva bhikkhū vassaṃ vasanti. Vassaṃvuṭṭhā āgamissanti. Sace panassa accāyikaṃ karaṇīyaṃ, tattheva āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ santike vihāraṃ patiṭṭhāpetū’’ti. Udeno upāsako ujjhāyati khiyyati vipāceti – ‘‘kathañhi nāma bhadantā mayā pahite na āgacchissanti. Ahañhi dāyako kārako saṅghupaṭṭhāko’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū udenassa upāsakassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sattannaṃ sattāhakaraṇīyena pahite gantuṃ, na tveva appahite. Bhikkhussa, bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerassa, sāmaṇeriyā, upāsakassa, upāsikāya – anujānāmi, bhikkhave, imesaṃ sattannaṃ sattāhakaraṇīyena pahite gantuṃ, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo’’.

187. 그때 세존께서는 라자가하에서 머무시고 싶은 만큼 머무신 뒤 사왓티를 향해 유행을 떠나셨다. 점차 유행하시어 사왓티에 이르러 사왓티의 아나타삔디카 승원인 제타와나에 머무셨다. 그때 코살라국의 어느 지방에서 우데나라는 이름의 우빠사까가 승가를 위해 정사(精舍)를 지었다. 그 우데나 우빠사까는 비구들에게 전령을 보내어 '존자들께서 오시기를 바랍니다. 저는 보시를 올리고 법을 듣고 비구들을 뵙기를 원합니다'라고 전했다. 비구들은 이와 같이 말했다. '도반이여, 세존께서는 안거에 들어간 뒤 앞의 3개월이나 뒤의 3개월을 다 채우지 않고 유행을 떠나서는 안 된다고 정하셨습니다. 우데나 우빠사까께서는 비구들이 안거를 지내는 동안만 기다려 주십시오. 안거를 마친 뒤에 올 것입니다. 만일 그에게 긴급한 용무가 있다면 바로 그곳에 머무는 비구들에게 정사를 기부하도록 하십시오.' 우데나 우빠사까는 '어찌하여 존자들께서는 내가 전령을 보냈는데도 오지 않는단 말인가. 나는 보시자이며 불사를 하는 자이고 승가를 보필하는 자인데'라며 투덜대고 비난하고 비방했다. 비구들은 투덜대고 비난하고 비방하는 우데나 우빠사까의 소리를 들었다. 이에 비구들이 세존께 이 사실을 아뢰었다. 그러자 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 설하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. '비구들이여, 일곱 부류의 사람이 전령을 보냈을 때는 7일 이내의 용무로 가는 것을 허락한다. 그러나 청하지 않았을 때는 허락하지 않는다. 비구, 비구니, 식카마나, 사마네라, 사마네리, 우빠사까, 우빠시까, 이들 일곱 부류의 사람이 전령을 보냈을 때는 7일 이내의 용무로 가는 것을 허락한다. 그러나 청하지 않았을 때는 허락하지 않는다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.'

188. Idha pana, bhikkhave, upāsakena saṅghaṃ uddissa vihāro kārāpito hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṃ, dhammañca sotuṃ, bhikkhū ca passitu’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

188. 비구들이여, 여기 어떤 우빠사까가 승가를 위해 정사를 지었다고 하자. 만일 그가 비구들에게 전령을 보내어 '존자들께서 오시기를 바랍니다. 저는 보시를 올리고 법을 듣고 비구들을 뵙기를 원합니다'라고 청한다면, 비구들이여, 전령을 보냈을 때는 7일 이내의 용무로 가야 한다. 그러나 청하지 않았을 때는 가서는 안 된다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, upāsakena saṅghaṃ uddissa aḍḍhayogo kārāpito hoti…pe… pāsādo kārāpito hoti… hammiyaṃ kārāpitaṃ hoti… guhā kārāpitā hoti… pariveṇaṃ kārāpitaṃ hoti… koṭṭhako kārāpito hoti… upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti… aggisālā kārāpitā hoti… kappiyakuṭi kārāpitā hoti… vaccakuṭi kārāpitā hoti… caṅkamo kārāpito hoti [Pg.195]… caṅkamanasālā kārāpitā hoti… udapāno kārāpito hoti … udapānasālā kārāpitā hoti… jantāgharaṃ kārāpitaṃ hoti… jantāgharasālā kārāpitā hoti… pokkharaṇī kārāpitā hoti… maṇḍapo kārāpito hoti… ārāmo kārāpito hoti… ārāmavatthu kārāpitaṃ hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṃ, dhammañca sotuṃ, bhikkhū ca passitu’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 우빠사까가 승가를 위해 반쪽 지붕 건물(aḍḍhayoga)을 지었거나... (중략) ... 누각(pāsāda)을 지었거나, 평지붕 건물(hammiya)을 지었거나, 동굴(guhā)을 팠거나, 주변 부지(pariveṇa)를 조성했거나, 문각(koṭṭhaka)을 지었거나, 집회소(upaṭṭhānasālā)를 지었거나, 불 쬐는 방(aggisālā)을 지었거나, 보관소(kappiyakuṭi)를 지었거나, 변소(vaccakuṭi)를 지었거나, 경행처(caṅkama)를 지었거나, 경행소 건물(caṅkamanasālā)을 지었거나, 우물(udapāna)을 팠거나, 우물 건물(udapānasālā)을 지었거나, 목욕실(jantāghara)을 지었거나, 목욕실 건물(jantāgharasālā)을 지었거나, 연못(pokkharaṇī)을 팠거나, 만다빠(maṇḍapa)를 지었거나, 승원(ārāma)을 조성했거나, 승원 부지(ārāmavatthu)를 닦았다고 하자. 만일 그가 비구들에게 전령을 보내어 '존자들께서 오시기를 바랍니다. 저는 보시를 올리고 법을 듣고 비구들을 뵙기를 원합니다'라고 청한다면, 비구들이여, 전령을 보냈을 때는 7일 이내의 용무로 가야 한다. 그러나 청하지 않았을 때는 가서는 안 된다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, upāsakena sambahule bhikkhū uddissa…pe… ekaṃ bhikkhuṃ uddissa vihāro kārāpito hoti… aḍḍhayogo kārāpito hoti… pāsādo kārāpito hoti … hammiyaṃ kārāpitaṃ hoti… guhā kārāpitā hoti… pariveṇaṃ kārāpitaṃ hoti… koṭṭhako kārāpito hoti… upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti… aggisālā kārāpitā hoti… kappiyakuṭi kārāpitā hoti… vaccakuṭi kārāpitā hoti… caṅkamo kārāpito hoti… caṅkamanasālā kārāpitā hoti… udapāno kārāpito hoti… udapānasālā kārāpitā hoti… jantāgharaṃ kārāpitaṃ hoti… jantāgharasālā kārāpitā hoti… pokkharaṇī kārāpitā hoti… maṇḍapo kārāpito hoti… ārāmo kārāpito hoti… ārāmavatthu kārāpitaṃ hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṃ, dhammañca sotuṃ, bhikkhū ca passitu’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 우빠사까가 여러 비구를 위해... (중략) ... 또는 한 비구를 위해 정사를 지었거나, 반쪽 지붕 건물을 지었거나, 누각을 지었거나, 평지붕 건물을 지었거나, 동굴을 팠거나, 주변 부지를 조성했거나, 문각을 지었거나, 집회소를 지었거나, 불 쬐는 방을 지었거나, 보관소를 지었거나, 변소를 지었거나, 경행처를 지었거나, 경행소 건물을 지었거나, 우물을 팠거나, 우물 건물을 지었거나, 목욕실을 지었거나, 목욕실 건물을 지었거나, 연못을 팠거나, 만다빠를 지었거나, 승원을 조성했거나, 승원 부지를 닦았다고 하자. 만일 그가 비구들에게 전령을 보내어 '존자들께서 오시기를 바랍니다. 저는 보시를 올리고 법을 듣고 비구들을 뵙기를 원합니다'라고 청한다면, 비구들이여, 전령을 보냈을 때는 7일 이내의 용무로 가야 한다. 그러나 청하지 않았을 때는 가서는 안 된다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, upāsakena bhikkhunisaṅghaṃ uddissa…pe… sambahulā bhikkhuniyo uddissa…pe… ekaṃ bhikkhuniṃ uddissa…pe… sambahulā sikkhamānāyo uddissa…pe… ekaṃ sikkhamānaṃ uddissa…pe… sambahule sāmaṇere uddissa…pe… ekaṃ sāmaṇeraṃ uddissa…pe… sambahulā sāmaṇeriyo uddissa…pe… ekaṃ sāmaṇeriṃ uddissa vihāro kārāpito hoti…pe… aḍḍhayogo kārāpito hoti… pāsādo kārāpito hoti… hammiyaṃ [Pg.196] kārāpitaṃ hoti… guhā kārāpitā hoti… pariveṇaṃ kārāpitaṃ hoti… koṭṭhako kārāpito hoti… upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti… aggisālā kārāpitā hoti … kappiyakuṭi kārāpitā hoti… caṅkamo kārāpito hoti… caṅkamanasālā kārāpitā hoti… udapāno kārāpito hoti… udapānasālā kārāpitā hoti… pokkharaṇī kārāpitā hoti… maṇḍapo kārāpito hoti… ārāmo kārāpito hoti… ārāmavatthu kārāpitaṃ hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṃ, dhammañca sotuṃ, bhikkhū ca passitu’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 우빠사까가 비구니 승가를 위해... (중략) ... 또는 여러 비구니를 위해... 또는 한 비구니를 위해... 또는 여러 식카마나를 위해... 또는 한 식카마나를 위해... 또는 여러 사마네라를 위해... 또는 한 사마네라를 위해... 또는 여러 사마네리를 위해... 또는 한 사마네리를 위해 정사를 지었거나... (중략) ... 반쪽 지붕 건물을 지었거나, 누각을 지었거나, 평지붕 건물을 지었거나, 동굴을 팠거나, 주변 부지를 조성했거나, 문각을 지었거나, 집회소를 지었거나, 불 쬐는 방을 지었거나, 보관소를 지었거나, 경행처를 지었거나, 경행소 건물을 지었거나, 우물을 팠거나, 우물 건물을 지었거나, 연못을 팠거나, 만다빠를 지었거나, 승원을 조성했거나, 승원 부지를 닦았다고 하자. 만일 그가 비구들에게 전령을 보내어 '존자들께서 오시기를 바랍니다. 저는 보시를 올리고 법을 듣고 비구들을 뵙기를 원합니다'라고 청한다면, 비구들이여, 전령을 보냈을 때는 7일 이내의 용무로 가야 한다. 그러나 청하지 않았을 때는 가서는 안 된다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.

189. Idha pana, bhikkhave, upāsakena attano atthāya nivesanaṃ kārāpitaṃ hoti…pe… sayanigharaṃ kārāpitaṃ hoti… udosito kārāpito hoti… aṭṭo kārāpito hoti… māḷo kārāpito hoti… āpaṇo kārāpito hoti… āpaṇasālā kārāpitā hoti… pāsādo kārāpito hoti… hammiyaṃ kārāpitaṃ hoti… guhā kārāpitā hoti… pariveṇaṃ kārāpitaṃ hoti… koṭṭhako kārāpito hoti… upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti… aggisālā kārāpitā hoti… rasavatī kārāpitā hoti… caṅkamo kārāpito hoti… caṅkamanasālā kārāpitā hoti… udapāno kārāpito hoti… udapānasālā kārāpitā hoti… pokkharaṇī kārāpitā hoti… maṇḍapo kārāpito hoti… ārāmo kārāpito hoti … ārāmavatthu kārāpitaṃ hoti… puttassa vā vāreyyaṃ hoti… dhītuyā vā vāreyyaṃ hoti… gilāno vā hoti… abhiññātaṃ vā suttantaṃ bhaṇati. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘āgacchantu bhadantā, imaṃ suttantaṃ pariyāpuṇissanti, purāyaṃ suttanto na palujjatī’ti. Aññataraṃ vā panassa kiccaṃ hoti – karaṇīyaṃ vā, so ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṃ, dhammañca sotuṃ, bhikkhū ca passitu’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

189. “비구들이여, 또한 여기 재가신자가 자신을 위하여 집을 짓거나, 침실을 짓거나, 창고를 짓거나, 망루를 짓거나, 정자를 짓거나, 가게를 짓거나, 상가 건물을 짓거나, 궁전형 건물을 짓거나, 옥상 방을 짓거나, 동굴을 파거나, 부지를 조성하거나, 대문방을 짓거나, 회당을 짓거나, 불 피우는 방을 짓거나, 주방을 짓거나, 경행처를 짓거나, 경행당을 짓거나, 우물을 파거나, 우물각을 짓거나, 연못을 파거나, 만다파를 짓거나, 원림을 조성하거나, 원림 터를 닦았을 때, 혹은 아들의 혼사가 있거나, 딸의 혼사가 있거나, 병이 들었거나, 잘 알려진 경전을 암송하고 있을 때, 만약 그가 비구들에게 ‘존자들이시여, 오십시오. 이 경전이 사라지기 전에 이 경전을 배우게 될 것입니다’라고 전령을 보낸다면, 혹은 그에게 어떤 다른 볼일이나 할 일이 있어서 비구들에게 ‘존자들이시여, 오십시오. 저는 보시를 올리고 법을 듣고 비구들을 뵙기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, 청함을 받았을 때에는 7일 이내에 돌아와야 할 업무로 가야 하며, 청함이 없을 때에는 가서는 안 된다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.”

190. Idha [Pg.197] pana, bhikkhave, upāsikāya saṅghaṃ uddissa vihāro kārāpito hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘āgacchantu ayyā, icchāmi dānañca dātuṃ, dhammañca sotuṃ, bhikkhū ca passitu’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

190. “비구들이여, 또한 여기 재가여신도가 승가를 위하여 정사를 지었을 때, 만약 그녀가 비구들에게 ‘대덕들이시여, 오십시오. 저는 보시를 올리고 법을 듣고 비구들을 뵙기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, 청함을 받았을 때에는 7일 이내에 돌아와야 할 업무로 가야 하며, 청함이 없을 때에는 가서는 안 된다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.”

Idha pana, bhikkhave, upāsikāya saṅghaṃ uddissa aḍḍhayogo kārāpito hoti…pe… pāsādo kārāpito hoti… hammiyaṃ kārāpitaṃ hoti… guhā kārāpitā hoti… pariveṇaṃ kārāpitaṃ hoti… koṭṭhako kārāpito hoti… upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti… aggisālā kārāpitā hoti… kappiyakuṭi kārāpitā hoti… vaccakuṭi kārāpitā hoti… caṅkamo kārāpito hoti… caṅkamanasālā kārāpitā hoti… udapāno kārāpito hoti… udapānasālā kārāpitā hoti… jantāgharaṃ kārāpitaṃ hoti… jantāgharasālā kārāpitā hoti… pokkharaṇī kārāpitā hoti… maṇḍapo kārāpito hoti… ārāmo kārāpito hoti… ārāmavatthu kārāpitaṃ hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘āgacchantu ayyā, icchāmi dānañca dātuṃ, dhammañca sotuṃ, bhikkhū ca passitu’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

“비구들이여, 또한 여기 재가여신도가 승가를 위하여 한쪽 지붕 집을 짓거나…(중략)… 궁전형 건물을 짓거나, 옥상 방을 짓거나, 동굴을 파거나, 부지를 조성하거나, 대문방을 짓거나, 회당을 짓거나, 불 피우는 방을 짓거나, 보관소를 짓거나, 변소를 짓거나, 경행처를 짓거나, 경행당을 짓거나, 우물을 파거나, 우물각을 짓거나, 증기 욕실을 짓거나, 증기 욕실용 건물을 짓거나, 연못을 파거나, 만다파를 짓거나, 원림을 조성하거나, 원림 터를 닦았을 때, 만약 그녀가 비구들에게 ‘대덕들이시여, 오십시오. 저는 보시를 올리고 법을 듣고 비구들을 뵙기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, 청함을 받았을 때에는 7일 이내에 돌아와야 할 업무로 가야 하며, 청함이 없을 때에는 가서는 안 된다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.”

Idha pana, bhikkhave, upāsikāya sambahule bhikkhū uddissa…pe… ekaṃ bhikkhuṃ uddissa…pe… bhikkhunisaṅghaṃ uddissa…pe… sambahulā bhikkhuniyo uddissa…pe… ekaṃ bhikkhuniṃ uddissa…pe… sambahulā sikkhamānāyo uddissa…pe… ekaṃ sikkhamānaṃ uddissa…pe… sambahule sāmaṇere uddissa…pe… ekaṃ sāmaṇeraṃ uddissa…pe… sambahulā sāmaṇeriyo uddissa…pe… ekaṃ sāmaṇeriṃ uddissa…pe….

“비구들이여, 또한 여기 재가여신도가 여러 비구들을 위하여…(중략)… 한 비구를 위하여… 비구니 승가를 위하여… 여러 비구니들을 위하여… 한 비구니를 위하여… 여러 식차마나들을 위하여… 한 식차마나를 위하여… 여러 사미들을 위하여… 한 사미를 위하여… 여러 사미니들을 위하여… 한 사미니를 위하여…(위와 같은 시설들을 짓고 전령을 보내는 경우도 마찬가지이다.)”

191. Idha pana, bhikkhave, upāsikāya attano atthāya nivesanaṃ kārāpitaṃ hoti…pe… sayanigharaṃ kārāpitaṃ hoti… udosito kārāpito hoti… aṭṭo kārāpito hoti… māḷo kārāpito hoti… āpaṇo kārāpito hoti… āpaṇasālā kārāpitā hoti… pāsādo kārāpito hoti… hammiyaṃ [Pg.198] kārāpitaṃ hoti… guhā kārāpitā hoti… pariveṇaṃ kārāpitaṃ hoti… koṭṭhako kārāpito hoti… upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti… aggisālā kārāpitā hoti… rasavatī kārāpitā hoti… caṅkamo kārāpito hoti… caṅkamanasālā kārāpitā hoti… udapāno kārāpito hoti … udapānasālā kārāpitā hoti… pokkharaṇī kārāpitā hoti… maṇḍapo kārāpito hoti… ārāmo kārāpito hoti… ārāmavatthu kārāpitaṃ hoti… puttassa vā vāreyyaṃ hoti… dhītuyā vā vāreyyaṃ hoti… gilānā vā hoti… abhiññātaṃ vā suttantaṃ bhaṇati. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘āgacchantu ayyā, imaṃ suttantaṃ pariyāpuṇissanti, purāyaṃ suttanto palujjatī’’ti. Aññataraṃ vā panassā kiccaṃ hoti karaṇīyaṃ vā, sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘āgacchantu ayyā, icchāmi dānañca dātuṃ, dhammañca sotuṃ, bhikkhū ca passitu’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

191. “비구들이여, 또한 여기 재가여신도가 자신을 위하여 집을 짓거나…(중략)… 침실을 짓거나, 창고를 짓거나, 망루를 짓거나, 정자를 짓거나, 가게를 짓거나, 상가 건물을 짓거나, 궁전형 건물을 짓거나, 옥상 방을 짓거나, 동굴을 파거나, 부지를 조성하거나, 대문방을 짓거나, 회당을 짓거나, 불 피우는 방을 짓거나, 주방을 짓거나, 경행처를 짓거나, 경행당을 짓거나, 우물을 파거나, 우물각을 짓거나, 연못을 파거나, 만다파를 짓거나, 원림을 조성하거나, 원림 터를 닦았을 때, 혹은 아들의 혼사가 있거나, 딸의 혼사가 있거나, 병이 들었거나, 잘 알려진 경전을 암송하고 있을 때, 만약 그녀가 비구들에게 ‘대덕들이시여, 오십시오. 이 경전이 사라지기 전에 이 경전을 배우게 될 것입니다’라고 전령을 보낸다면, 혹은 그녀에게 어떤 다른 볼일이나 할 일이 있어서 비구들에게 ‘대덕들이시여, 오십시오. 저는 보시를 올리고 법을 듣고 비구들을 뵙기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, 청함을 받았을 때에는 7일 이내에 돌아와야 할 업무로 가야 하며, 청함이 없을 때에는 가서는 안 된다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.”

192. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṃ uddissa…pe… bhikkhuniyā saṅghaṃ uddissa… sikkhamānāya saṅghaṃ uddissa… sāmaṇerena saṅghaṃ uddissa… sāmaṇeriyā saṅghaṃ uddissa … sambahule bhikkhū uddissa… ekaṃ bhikkhuṃ uddissa… bhikkhunisaṅghaṃ uddissa… sambahulā bhikkhuniyo uddissa… ekaṃ bhikkhuniṃ uddissa… sambahulā sikkhamānāyo uddissa… ekaṃ sikkhamānaṃ uddissa… sambahule sāmaṇere uddissa… ekaṃ sāmaṇeraṃ uddissa… sambahulā sāmaṇeriyo uddissa… ekaṃ sāmaṇeriṃ uddissa… attano atthāya vihāro kārāpito hoti…pe… aḍḍhayogo kārāpito hoti… pāsādo kārāpito hoti… hammiyaṃ kārāpitaṃ hoti… guhā kārāpitā hoti… pariveṇaṃ kārāpitaṃ hoti … koṭṭhako kārāpito hoti… upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti… aggisālā kārāpitā hoti… kappiyakuṭi kārāpitā hoti… caṅkamo kārāpito hoti… caṅkamanasālā kārāpitā hoti… udapāno kārāpito hoti… udapānasālā kārāpitā hoti… pokkharaṇī kārāpitā hoti… maṇḍapo kārāpito hoti… ārāmo kārāpito hoti… ārāmavatthu kārāpitaṃ hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ [Pg.199] santike dūtaṃ pahiṇeyya… ‘‘āgacchantu ayyā, icchāmi dānañca dātuṃ, dhammañca sotuṃ, bhikkhū ca passitu’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabboti.

192. 비구들이여, 여기 이 법과 율에서 비구가 승가를 위하여, ... (중략) ... 비구니가 승가를 위하여, 식차마나가 승가를 위하여, 사미가 승가를 위하여, 사미니가 승가를 위하여, 혹은 여러 비구들을 위하여, 한 비구를 위하여, 비구니 승가를 위하여, 여러 비구니들을 위하여, 한 비구니를 위하여, 여러 식차마나들을 위하여, 한 식차마나를 위하여, 여러 사미들을 위하여, 한 사미를 위하여, 여러 사미니들을 위하여, 한 사미니를 위하여 자신의 이익을 도모하여 거처(vihāra)를 짓게 하거나, ... (중략) ... 일면 경사 지붕 건물(aḍḍhayoga)을 짓게 하거나, 다층 건물(pāsāda)을 짓게 하거나, 평지붕 건물(hammiya)을 짓게 하거나, 굴(guhā)을 파게 하거나, 안뜰(pariveṇa)을 만들게 하거나, 대문루(koṭṭhaka)를 짓게 하거나, 집회소(upaṭṭhānasālā)를 짓게 하거나, 불 피우는 방(aggisālā)을 짓게 하거나, 정사(kappiyakuṭi)를 짓게 하거나, 경행소(caṅkama)를 만들게 하거나, 경행소 건물(caṅkamanasālā)을 짓게 하거나, 우물(udapāna)을 파게 하거나, 우물 정자(udapānasālā)를 짓게 하거나, 연못(pokkharaṇī)을 파게 하거나, 만다파(maṇḍapa)를 짓게 하거나, 원림(ārāmo)을 조성하게 하거나, 원림 부지(ārāmavatthu)를 닦아 놓았다고 하자. 만약 그(사미니 등)가 비구들에게 전령을 보내어 '존자님들, 오십시오. 저는 보시를 올리고 법을 들으며 비구들을 뵙기를 원합니다'라고 한다면, 비구들이여, 청함을 받았을 때에는 7일간의 용무로 가야 하며, 청함이 없을 때에는 가서는 안 된다. 7일 이내에 돌아와야 한다.

Sattāhakaraṇīyānujānatā niṭṭhitā.

7일간의 용무에 관한 허용이 끝났다.

110. Pañcannaṃ appahitepi anujānanā

110. 다섯 부류의 경우 전령을 보내지 않아도 허용함

193. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. So bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘ahañhi gilāno, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pañcannaṃ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṃ, pageva pahite. Bhikkhussa, bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerassa, sāmaṇeriyā – anujānāmi, bhikkhave, imesaṃ pañcannaṃ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṃ, pageva pahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

193. 그때 어떤 비구가 병이 들었다. 그는 비구들에게 전령을 보내어 '저는 병이 들었습니다. 비구들께서 오시기를, 비구들께서 오시는 것을 원합니다'라고 하였다. 비구들이 세존께 이 일을 알렸다. '비구들이여, 다섯 부류의 수행자들을 위해서는 7일간의 용무로 (전령을) 보내지 않았을 때에도 가는 것을 허용한다. (전령을) 보냈을 때에는 말할 것도 없다. 비구, 비구니, 식차마나, 사미, 사미니—비구들이여, 이 다섯 부류의 수행자들을 위해서는 7일간의 용무로 (전령을) 보내지 않았을 때에도 가는 것을 허용한다. (전령을) 보냈을 때에는 말할 것도 없다. 7일 이내에 돌아와야 한다.'

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu gilāno hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi gilāno, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘gilānabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṃ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 병이 들었다. 만약 그가 비구들에게 전령을 보내어 '저는 병이 들었습니다. 비구들께서 오시기를, 비구들께서 오시는 것을 원합니다'라고 한다면, 비구들이여, 7일간의 용무로 (전령을) 보내지 않았을 때에도 가야 하며, (전령을) 보냈을 때에는 말할 것도 없다. '병자를 위한 음식을 구해주거나, 간병인을 위한 음식을 구해주거나, 병자를 위한 약을 구해주거나, 혹은 병세를 묻거나 간병하리라' 생각하며 가야 한다. 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa anabhirati uppannā hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘anabhirati me uppannā, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘anabhirataṃ vūpakāsessāmi vā, vūpakāsāpessāmi vā, dhammakathaṃ vāssa karissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구에게 불만족(환멸)이 생겼다. 만약 그가 비구들에게 전령을 보내어 '제게 불만족이 생겼습니다. 비구들께서 오시기를, 비구들께서 오시는 것을 원합니다'라고 한다면, 비구들이여, 7일간의 용무로 (전령을) 보내지 않았을 때에도 가야 하며, (전령을) 보냈을 때에는 말할 것도 없다. '불만족한 이를 (다른 곳으로) 인도해주거나 인도하게 하거나, 그에게 법의 대화를 해주리라' 생각하며 가야 한다. 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa kukkuccaṃ uppannaṃ hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘kukkuccaṃ me uppannaṃ, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘kukkuccaṃ vinodessāmi vā, vinodāpessāmi vā, dhammakathaṃ vāssa karissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구에게 (계율에 관한) 의구심이 생겼다. 만약 그가 비구들에게 전령을 보내어 '제게 의구심이 생겼습니다. 비구들께서 오시기를, 비구들께서 오시는 것을 원합니다'라고 한다면, 비구들이여, 7일간의 용무로 (전령을) 보내지 않았을 때에도 가야 하며, (전령을) 보냈을 때에는 말할 것도 없다. '그 의구심을 없애주거나 없애도록 돕거나, 그에게 법의 대화를 해주리라' 생각하며 가야 한다. 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha [Pg.200] pana, bhikkhave, bhikkhussa diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘diṭṭhigataṃ me uppannaṃ, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘diṭṭhigataṃ vivecessāmi vā, vivecāpessāmi vā, dhammakathaṃ vāssa karissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구에게 사견(그릇된 견해)이 생겼다. 만약 그가 비구들에게 전령을 보내어 '제게 사견이 생겼습니다. 비구들께서 오시기를, 비구들께서 오시는 것을 원합니다'라고 한다면, 비구들이여, 7일간의 용무로 (전령을) 보내지 않았을 때에도 가야 하며, (전령을) 보냈을 때에는 말할 것도 없다. '그 사견을 버리게 하거나 버리도록 돕거나, 그에게 법의 대화를 해주리라' 생각하며 가야 한다. 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi garudhammaṃ ajjhāpanno parivāsāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘parivāsadānaṃ ussukkaṃ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 중죄(승잔죄)를 범하여 별주(parivāsa)를 받아야 한다. 만약 그가 비구들에게 전령을 보내어 '저는 중죄를 범하여 별주를 받아야 합니다. 비구들께서 오시기를, 비구들께서 오시는 것을 원합니다'라고 한다면, 비구들이여, 7일간의 용무로 (전령을) 보내지 않았을 때에도 가야 하며, (전령을) 보냈을 때에는 말할 것도 없다. '별주를 주는 일에 힘을 쓰거나, 갈마를 선포하거나, 정족수를 채우리라' 생각하며 가야 한다. 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi mūlāya paṭikassanāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘mūlāya paṭikassanaṃ ussukkaṃ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 본죄로의 강등(mūlāya paṭikassana)을 당해야 한다. 만약 그가 비구들에게 전령을 보내어 '저는 본죄로의 강등을 당해야 합니다. 비구들께서 오시기를, 비구들께서 오시는 것을 원합니다'라고 한다면, 비구들이여, 7일간의 용무로 (전령을) 보내지 않았을 때에도 가야 하며, (전령을) 보냈을 때에는 말할 것도 없다. '본죄로의 강등을 시키는 일에 힘을 쓰거나, 갈마를 선포하거나, 정족수를 채우리라' 생각하며 가야 한다. 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mānattāraho hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi mānattāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘mānattadānaṃ ussukkaṃ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 마나따(mānatta, 자숙)를 받아야 한다. 만약 그가 비구들에게 전령을 보내어 '저는 마나따를 받아야 합니다. 비구들께서 오시기를, 비구들께서 오시는 것을 원합니다'라고 한다면, 비구들이여, 7일간의 용무로 (전령을) 보내지 않았을 때에도 가야 하며, (전령을) 보냈을 때에는 말할 것도 없다. '마나따를 주는 일에 힘을 쓰거나, 갈마를 선포하거나, 정족수를 채우리라' 생각하며 가야 한다. 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu abbhānāraho hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi abbhānāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘abbhānaṃ ussukkaṃ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 복권(abbhāna, 아반)을 받아야 할 상태에 있다. 그 비구가 비구들에게 심부름꾼을 보내 ‘저는 참으로 복권을 받아야 합니다. 비구들께서는 오십시오. 비구들이 오시기를 원합니다’라고 한다면, 비구들이여, 부르지 않았더라도 7일 이내에 돌아올 용무로 가야 하거늘, 하물며 불렀을 때이겠는가. ‘내가 복권 절차를 위해 노력하거나, [갈마 문구를] 낭독하거나, 정족수를 채우는 자가 되겠다’라고 생각하며 가야 한다. [가서] 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha [Pg.201] pana, bhikkhave, bhikkhussa saṅgho kammaṃ kattukāmo hoti tajjanīyaṃ vā, niyassaṃ vā, pabbājanīyaṃ vā, paṭisāraṇīyaṃ vā, ukkhepanīyaṃ vā. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘saṅgho me kammaṃ kattukāmo, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘kinti nu kho saṅgho kammaṃ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구에 대해 승가가 꾸짖음의 업(tajjanīya), 의지함의 업(niyassa), 추방의 업(pabbājanīya), 사죄의 업(paṭisāraṇīya), 혹은 정지의 업(ukkhepanīya)을 집행하고자 한다. 그 비구가 비구들에게 심부름꾼을 보내 ‘승가가 저에게 업을 집행하고자 합니다. 비구들께서는 오십시오. 비구들이 오시기를 원합니다’라고 한다면, 비구들이여, 부르지 않았더라도 7일 이내에 돌아올 용무로 가야 하거늘, 하물며 불렀을 때이겠는가. ‘어떻게 해야 승가가 그 업을 집행하지 않게 하거나, 가벼운 업으로 돌릴 수 있을까’라고 생각하며 가야 한다. [가서] 7일 이내에 돌아와야 한다.

Kataṃ vā panassa hoti saṅghena kammaṃ tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya ‘‘saṅgho me kammaṃ akāsi, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘kinti nu kho sammā vatteyya, lomaṃ pāteyya, netthāraṃ vatteyya, saṅgho taṃ kammaṃ paṭippassambheyyā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

또한 그 비구에게 승가가 꾸짖음의 업, 의지함의 업, 추방의 업, 사죄의 업, 혹은 정지의 업을 이미 집행했을 수 있다. 그 비구가 비구들에게 심부름꾼을 보내 ‘승가가 저에게 업을 집행했습니다. 비구들께서는 오십시오. 비구들이 오시기를 원합니다’라고 한다면, 비구들이여, 부르지 않았더라도 7일 이내에 돌아올 용무로 가야 하거늘, 하물며 불렀을 때이겠는가. ‘어떻게 해야 [그가] 바르게 행하고, 아만을 꺾고, [업에서] 벗어나는 행을 닦아서 승가가 그 업을 가라앉히게 할 수 있을까’라고 생각하며 가야 한다. [가서] 7일 이내에 돌아와야 한다.

194. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunī gilānā hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi gilānā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘gilānabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṃ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

194. 비구들이여, 여기 어떤 비구니가 병이 들었다. 그 비구니가 비구들에게 심부름꾼을 보내 ‘저는 참으로 병이 들었습니다. 대덕들께서는 오십시오. 대덕들이 오시기를 원합니다’라고 한다면, 비구들이여, 부르지 않았더라도 7일 이내에 돌아올 용무로 가야 하거늘, 하물며 불렀을 때이겠는가. ‘병자를 위한 음식이나 병간호하는 이를 위한 음식을 구해주거나, 병자를 위한 약을 구해주거나, [병세를] 묻거나 간호해 주겠다’라고 생각하며 가야 한다. [가서] 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhuniyā anabhirati uppannā hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘anabhirati me uppannā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘anabhirataṃ vūpakāsessāmi vā, vūpakāsāpessāmi vā, dhammakathaṃ vāssā karissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구니에게 수행 생활에 대한 염증(anabhirati)이 생겼다. 그 비구니가 비구들에게 심부름꾼을 보내 ‘저에게 염증이 생겼습니다. 대덕들께서는 오십시오. 대덕들이 오시기를 원합니다’라고 한다면, 비구들이여, 부르지 않았더라도 7일 이내에 돌아올 용무로 가야 하거늘, 하물며 불렀을 때이겠는가. ‘내가 직접 그 염증을 가라앉혀 주거나 다른 이를 통해 가라앉히게 하겠다. 혹은 그 비구니를 위해 법문을 해주겠다’라고 생각하며 가야 한다. [가서] 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhuniyā kukkuccaṃ uppannaṃ hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘kukkuccaṃ me uppannaṃ, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva [Pg.202] pahite – ‘‘kukkuccaṃ vinodessāmi vā, vinodāpessāmi vā, dhammakathaṃ vāssā karissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구니에게 [계율에 대한] 의심(kukkucca)이 생겼다. 그 비구니가 비구들에게 심부름꾼을 보내 ‘저에게 의심이 생겼습니다. 대덕들께서는 오십시오. 대덕들이 오시기를 원합니다’라고 한다면, 비구들이여, 부르지 않았더라도 7일 이내에 돌아올 용무로 가야 하거늘, 하물며 불렀을 때이겠는가. ‘내가 직접 그 의심을 제거해 주거나 다른 이를 통해 제거하게 하겠다. 혹은 그 비구니를 위해 법문을 해주겠다’라고 생각하며 가야 한다. [가서] 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhuniyā diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘diṭṭhigataṃ me uppannaṃ, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘diṭṭhigataṃ vivecessāmi vā, vivecāpessāmi vā, dhammakathaṃ vāssā karissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구니에게 그릇된 견해(diṭṭhigata)가 생겼다. 그 비구니가 비구들에게 심부름꾼을 보내 ‘저에게 그릇된 견해가 생겼습니다. 대덕들께서는 오십시오. 대덕들이 오시기를 원합니다’라고 한다면, 비구들이여, 부르지 않았더라도 7일 이내에 돌아올 용무로 가야 하거늘, 하물며 불렀을 때이겠는가. ‘내가 직접 그 그릇된 견해를 풀어 주거나 다른 이를 통해 풀게 하겠다. 혹은 그 비구니를 위해 법문을 해주겠다’라고 생각하며 가야 한다. [가서] 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunī garudhammaṃ ajjhāpannā hoti mānattārahā. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi garudhammaṃ ajjhāpannā mānattārahā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘mānattadānaṃ ussukkaṃ karissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구니가 무거운 죄(garudhamma, 승잔죄)를 지어 마나따(mānatta)를 받아야 할 상태에 있다. 그 비구니가 비구들에게 심부름꾼을 보내 ‘저는 참으로 무거운 죄를 지어 마나따를 받아야 합니다. 대덕들께서는 오십시오. 대덕들이 오시기를 원합니다’라고 한다면, 비구들이여, 부르지 않았더라도 7일 이내에 돌아올 용무로 가야 하거늘, 하물며 불렀을 때이겠는가. ‘마나따를 주는 일에 힘쓰겠다’라고 생각하며 가야 한다. [가서] 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunī mūlāya paṭikassanārahā hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi mūlāya paṭikassanārahā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘mūlāya paṭikassanaṃ ussukkaṃ karissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구니가 처음으로 되돌리는 처벌(mūlāya paṭikassana)을 받아야 할 상태에 있다. 그 비구니가 비구들에게 심부름꾼을 보내 ‘저는 참으로 처음으로 되돌리는 처벌을 받아야 합니다. 대덕들께서는 오십시오. 대덕들이 오시기를 원합니다’라고 한다면, 비구들이여, 부르지 않았더라도 7일 이내에 돌아올 용무로 가야 하거늘, 하물며 불렀을 때이겠는가. ‘처음으로 되돌리는 처벌을 집행하는 일에 힘쓰겠다’라고 생각하며 가야 한다. [가서] 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunī abbhānārahā hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi abbhānārahā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘abbhānaṃ ussukkaṃ karissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구니가 복권(abbhāna)을 받아야 할 상태에 있다. 그 비구니가 비구들에게 심부름꾼을 보내 ‘저는 참으로 복권을 받아야 합니다. 대덕들께서는 오십시오. 대덕들이 오시기를 원합니다’라고 한다면, 비구들이여, 부르지 않았더라도 7일 이내에 돌아올 용무로 가야 하거늘, 하물며 불렀을 때이겠는가. ‘복권 절차를 위해 노력하겠다’라고 생각하며 가야 한다. [가서] 7일 이내에 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhuniyā saṅgho kammaṃ kattukāmo hoti – tajjanīyaṃ vā, niyassaṃ vā, pabbājanīyaṃ vā, paṭisāraṇīyaṃ vā, ukkhepanīyaṃ vā. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘saṅgho me kammaṃ kattukāmo, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘kinti nu kho saṅgho kammaṃ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구니에 대해 승가가 꾸짖음의 업, 의지함의 업, 추방의 업, 사죄의 업, 혹은 정지의 업을 집행하고자 한다. 그 비구니가 비구들에게 심부름꾼을 보내 ‘승가가 저에게 업을 집행하고자 합니다. 대덕들께서는 오십시오. 대덕들이 오시기를 원합니다’라고 한다면, 비구들이여, 부르지 않았더라도 7일 이내에 돌아올 용무로 가야 하거늘, 하물며 불렀을 때이겠는가. ‘어떻게 해야 승가가 그 업을 집행하지 않게 하거나, 가벼운 업으로 돌릴 수 있을까’라고 생각하며 가야 한다. [가서] 7일 이내에 돌아와야 한다.

Kataṃ [Pg.203] vā panassā hoti saṅghena kammaṃ – tajjanīyaṃ vā, niyassaṃ vā, pabbājanīyaṃ vā, paṭisāraṇīyaṃ vā, ukkhepanīyaṃ vā. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘saṅgho me kammaṃ akāsi, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘kinti nu kho sammā vatteyya, lomaṃ pāteyya, netthāraṃ vatteyya, saṅgho taṃ kammaṃ paṭippassambheyyā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

또한 그 비구니에게 승가가 꾸짖음의 업, 의지함의 업, 추방의 업, 사죄의 업, 혹은 정지의 업을 이미 집행했을 수 있다. 그 비구니가 비구들에게 심부름꾼을 보내 ‘승가가 저에게 업을 집행했습니다. 대덕들께서는 오십시오. 대덕들이 오시기를 원합니다’라고 한다면, 비구들이여, 부르지 않았더라도 7일 이내에 돌아올 용무로 가야 하거늘, 하물며 불렀을 때이겠는가. ‘어떻게 해야 [그녀가] 바르게 행하고, 아만을 꺾고, [업에서] 벗어나는 행을 닦아서 승가가 그 업을 가라앉히게 할 수 있을까’라고 생각하며 가야 한다. [가서] 7일 이내에 돌아와야 한다.

195. Idha pana, bhikkhave, sikkhamānā gilānā hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi gilānā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti – gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘gilānabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṃ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

195. 비구들이여, 또한 여기 식차마나(Sikkhamānā)가 병이 들었다고 하자. 만약 그 식차마나가 비구들에게 ‘저는 병이 들었습니다. 존자들께서 오시기를 바랍니다. 저는 존자들께서 오시기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, (전령이 청하지 않았더라도) 7일 이내의 용무로 가야 한다. 청함을 받았을 때야 더 말할 나위가 있겠는가. ‘병든 이를 위한 음식을 구해주거나, 병간호하는 이를 위한 음식을 구해주거나, 병든 이를 위한 약을 구해주거나, 혹은 문병하거나, 병간호를 하겠다’는 생각으로 가야 한다. 7일 이내에는 반드시 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, sikkhamānāya anabhirati uppannā hoti…pe… sikkhamānāya kukkuccaṃ uppannaṃ hoti… sikkhamānāya diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti… sikkhamānāya sikkhā kupitā hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘sikkhā me kupitā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘sikkhāsamādānaṃ ussukkaṃ karissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 또한 여기 식차마나에게 수행에 대한 불만족이 생기거나, … 중략 … 식차마나에게 의심이 생기거나, 식차마나에게 그릇된 견해가 생기거나, 식차마나의 계행이 깨어지게 되었다고 하자. 만약 그 식차마나가 비구들에게 ‘제 계행이 깨어지게 되었습니다. 존자들께서 오시기를 바랍니다. 저는 존자들께서 오시기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, 7일 이내의 용무로 가야 한다. 청하지 않았더라도 가야 하거늘, 청함을 받았을 때야 더 말할 나위가 있겠는가. ‘계행을 다시 수지하도록 노력하겠다’는 생각으로 가야 한다. 7일 이내에는 반드시 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, sikkhamānā upasampajjitukāmā hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi upasampajjitukāmā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – upasampadaṃ ussukkaṃ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmīti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 또한 여기 식차마나가 구족계 받기를 원한다고 하자. 만약 그 식차마나가 비구들에게 ‘저는 구족계 받기를 원합니다. 존자들께서 오시기를 바랍니다. 저는 존자들께서 오시기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, 7일 이내의 용무로 가야 한다. 청하지 않았더라도 가야 하거늘, 청함을 받았을 때야 더 말할 나위가 있겠는가. ‘구족계를 주도록 노력하거나, 갈마 문구를 낭독하거나, 승단의 정족수를 채우는 이가 되겠다’는 생각으로 가야 한다. 7일 이내에는 반드시 돌아와야 한다.

196. Idha pana, bhikkhave, sāmaṇero gilāno hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi gilāno, āgacchantu bhikkhū[Pg.204], icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘gilānabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṃ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

196. 비구들이여, 또한 여기 사미(Sāmaṇero)가 병이 들었다고 하자. 만약 그 사미가 비구들에게 ‘저는 병이 들었습니다. 비구들께서 오시기를 바랍니다. 저는 비구들께서 오시기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, 7일 이내의 용무로 가야 한다. 청하지 않았더라도 가야 하거늘, 청함을 받았을 때야 더 말할 나위가 있겠는가. ‘병든 이를 위한 음식을 구해주거나, 병간호하는 이를 위한 음식을 구해주거나, 병든 이를 위한 약을 구해주거나, 혹은 문병하거나, 병간호를 하겠다’는 생각으로 가야 한다. 7일 이내에는 반드시 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, sāmaṇerassa anabhirati uppannā hoti…pe… sāmaṇerassa kukkuccaṃ uppannaṃ hoti… sāmaṇerassa diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti… sāmaṇero vassaṃ pucchitukāmo hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi vassaṃ pucchitukāmo, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘pucchissāmi vā, ācikkhissāmi vā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 또한 여기 사미에게 수행에 대한 불만족이 생기거나, … 중략 … 사미에게 의심이 생기거나, 사미에게 그릇된 견해가 생기거나, 사미가 계율에 대해 묻고자 한다고 하자. 만약 그 사미가 비구들에게 ‘저는 계율에 대해 묻고자 합니다. 비구들께서 오시기를 바랍니다. 저는 비구들께서 오시기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, 7일 이내의 용무로 가야 한다. 청하지 않았더라도 가야 하거늘, 청함을 받았을 때야 더 말할 나위가 있겠는가. ‘질문에 답해주거나, 법을 가르쳐주겠다’는 생각으로 가야 한다. 7일 이내에는 반드시 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, sāmaṇero upasampajjitukāmo hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi upasampajjitukāmo, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘upasampadaṃ ussukkaṃ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 또한 여기 사미가 구족계 받기를 원한다고 하자. 만약 그 사미가 비구들에게 ‘저는 구족계 받기를 원합니다. 비구들께서 오시기를 바랍니다. 저는 비구들께서 오시기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, 7일 이내의 용무로 가야 한다. 청하지 않았더라도 가야 하거늘, 청함을 받았을 때야 더 말할 나위가 있겠는가. ‘구족계를 주도록 노력하거나, 갈마 문구를 낭독하거나, 승단의 정족수를 채우는 이가 되겠다’는 생각으로 가야 한다. 7일 이내에는 반드시 돌아와야 한다.

197. Idha pana, bhikkhave, sāmaṇerī gilānā hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi gilānā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘gilānabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṃ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

197. 비구들이여, 또한 여기 사미니(Sāmaṇerī)가 병이 들었다고 하자. 만약 그 사미니가 비구들에게 ‘저는 병이 들었습니다. 존자들께서 오시기를 바랍니다. 저는 존자들께서 오시기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, 7일 이내의 용무로 가야 한다. 청하지 않았더라도 가야 하거늘, 청함을 받았을 때야 더 말할 나위가 있겠는가. ‘병든 이를 위한 음식을 구해주거나, 병간호하는 이를 위한 음식을 구해주거나, 병든 이를 위한 약을 구해주거나, 혹은 문병하거나, 병간호를 하겠다’는 생각으로 가야 한다. 7일 이내에는 반드시 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, sāmaṇeriyā anabhirati uppannā hoti…pe… sāmaṇeriyā kukkuccaṃ uppannaṃ hoti… sāmaṇeriyā diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti… sāmaṇerī vassaṃ pucchitukāmā hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi vassaṃ pucchitukāmā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘pucchissāmi vā, ācikkhissāmi vā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 또한 여기 사미니에게 수행에 대한 불만족이 생기거나, … 중략 … 사미니에게 의심이 생기거나, 사미니에게 그릇된 견해가 생기거나, 사미니가 계율에 대해 묻고자 한다고 하자. 만약 그 사미니가 비구들에게 ‘저는 계율에 대해 묻고자 합니다. 존자들께서 오시기를 바랍니다. 저는 존자들께서 오시기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, 7일 이내의 용무로 가야 한다. 청하지 않았더라도 가야 하거늘, 청함을 받았을 때야 더 말할 나위가 있겠는가. ‘질문에 답해주거나, 법을 가르쳐주겠다’는 생각으로 가야 한다. 7일 이내에는 반드시 돌아와야 한다.

Idha [Pg.205] pana, bhikkhave, sāmaṇerī sikkhaṃ samādiyitukāmā hoti. Sā ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi sikkhaṃ samādiyitukāmā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘sikkhāsamādānaṃ ussukkaṃ karissāmī’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabboti.

비구들이여, 또한 여기 사미니가 식차마나의 계를 수지하고자 한다고 하자. 만약 그 사미니가 비구들에게 ‘저는 계를 수지하고자 합니다. 존자들께서 오시기를 바랍니다. 저는 존자들께서 오시기를 원합니다’라고 전령을 보낸다면, 비구들이여, 7일 이내의 용무로 가야 한다. 청하지 않았더라도 가야 하거늘, 청함을 받았을 때야 더 말할 나위가 있겠는가. ‘계를 수지하도록 노력하하겠다’는 생각으로 가야 한다. 7일 이내에는 반드시 돌아와야 한다.

Pañcannaṃ appahitepi anujānanā niṭṭhitā.

다섯 부류에 대해 청하지 않았더라도 (가는 것에 대한) 허용이 끝났다.

111. Sattannaṃ appahitepi anujānanā

111. 일곱 부류에 대해 청하지 않았더라도 (가는 것에 대한) 허용

198. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mātā gilānā hoti. Sā puttassa santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘ahañhi gilānā, āgacchatu me putto, icchāmi puttassa āgata’’nti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ sattannaṃ sattāhakaraṇīyena pahite gantuṃ, na tveva appahite; pañcannaṃ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṃ, pageva pahiteti. Ayañca me mātā gilānā, sā ca anupāsikā, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sattannaṃ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṃ, pageva pahite. Bhikkhussa, bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerassa, sāmaṇeriyā, mātuyā ca pitussa ca – anujānāmi, bhikkhave, imesaṃ sattannaṃ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṃ, pageva pahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

198. 그때 마침 어떤 비구의 어머니가 병이 들었다. 그 어머니는 아들에게 ‘나는 병이 들었다. 내 아들이 오기를 바란다. 나는 아들이 오는 것을 원한다’라고 전령을 보냈다. 그러자 그 비구에게 이런 생각이 들었다. ‘세존께서는 일곱 부류에 대해 7일 이내의 용무로 청함을 받았을 때는 가도 된다고 하셨으나, 청함을 받지 않았을 때는 가도 된다고 허락하지 않으셨다. (또한) 다섯 부류에 대해서는 7일 이내의 용무로 청하지 않았더라도 가도 된다고 하셨으며, 청함을 받았을 때야 더 말할 나위가 없다고 하셨다. 그런데 나의 어머니는 병이 드셨고, 그 어머니는 또한 (삼보에 귀의한) 우바새가 아니시다. 나는 어떻게 행해야 하는가?’ 비구들이 이 사정을 세존께 말씀드렸다. (세존께서 말씀하셨다.) ‘비구들이여, 일곱 부류에 대해서는 7일 이내의 용무로 청하지 않았더라도 가는 것을 허용한다. 청함을 받았을 때야 더 말할 나위가 있겠는가. 비구, 비구니, 식차마나, 사미, 사미니, 그리고 어머니와 아버지, 비구들이여, 이들 일곱 부류에 대해서는 7일 이내의 용무로 청하지 않았더라도 가는 것을 허용한다. 청함을 받았을 때야 더 말할 나위가 있겠는가. 7일 이내에는 반드시 돌아와야 한다.’

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa mātā gilānā hoti. Sā ce puttassa santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi gilānā, āgacchatu me putto, icchāmi puttassa āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘gilānabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṃ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구의 어머니가 병이 들었다고 하자. 만일 그 어머니가 아들에게 전령을 보내어 “나는 병이 들었다. 내 아들이 오기를 바란다. 아들이 오는 것을 보고 싶다.”라고 한다면, 비구들이여, [전령을] 보내지 않았더라도 7일간의 용무로 가야 하거늘, 하물며 [전령을] 보냈을 때이겠느냐. “환자를 위한 음식을 구하리라, 환자를 돌보는 이를 위한 음식을 구하리라, 환자를 위한 약을 구하리라, 혹은 [상태를] 묻거나 간병하리라”는 생각으로 가야 한다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa pitā gilāno hoti. So ce puttassa santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi gilāno, āgacchatu me putto, icchāmi puttassa āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite – ‘‘gilānabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṃ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’’ti. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구의 아버지가 병이 들었다고 하자. 만일 그 아버지가 아들에게 전령을 보내어 “나는 병이 들었다. 내 아들이 오기를 바란다. 아들이 오는 것을 보고 싶다.”라고 한다면, 비구들이여, [전령을] 보내지 않았더라도 7일간의 용무로 가야 하거늘, 하물며 [전령을] 보냈을 때이겠느냐. “환자를 위한 음식을 구하리라, 환자를 돌보는 이를 위한 음식을 구하리라, 환자를 위한 약을 구하리라, 혹은 [상태를] 묻거나 간병하리라”는 생각으로 가야 한다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.

Sattannaṃ appahitepi anujānanā niṭṭhitā.

[전령을] 보내지 않았더라도 [가는 것이] 허용된 일곱 부류에 대한 설명이 끝났다.

112. Pahiteyeva anujānanā

112. [전령을] 보냈을 때만 허용함

199 . Idha [Pg.206] pana, bhikkhave, bhikkhussa bhātā gilāno hoti. So ce bhātuno santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi gilāno, āgacchatu me bhātā, icchāmi bhātuno āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

199. 비구들이여, 여기 어떤 비구의 형제(형이나 남동생)가 병이 들었다고 하자. 만일 그 형제가 형제인 비구에게 전령을 보내어 “나는 병이 들었다. 내 형제가 오기를 바란다. 형제가 오는 것을 보고 싶다.”라고 한다면, 비구들이여, 전령을 보냈을 때에는 7일간의 용무로 가야 하나, 전령을 보내지 않았을 때에는 가서는 안 된다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa bhaginī gilānā hoti. Sā ce bhātuno santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi gilānā, āgacchatu me bhātā, icchāmi bhātuno āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구의 자매(언니나 여동생)가 병이 들었다고 하자. 만일 그 자매가 형제인 비구에게 전령을 보내어 “나는 병이 들었다. 내 형제가 오기를 바란다. 형제가 오는 것을 보고 싶다.”라고 한다면, 비구들이여, 전령을 보냈을 때에는 7일간의 용무로 가야 하나, 전령을 보내지 않았을 때에는 가서는 안 된다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa ñātako gilāno hoti. So ce bhikkhussa santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi gilāno, āgacchatu bhadanto, icchāmi bhadantassa āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 어떤 비구의 친척이 병이 들었다고 하자. 만일 그 친척이 비구에게 전령을 보내어 “나는 병이 들었다. 존자께서 오시기를 바란다. 존자께서 오시는 것을 보고 싶다.”라고 한다면, 비구들이여, 전령을 보냈을 때에는 7일간의 용무로 가야 하나, 전령을 보내지 않았을 때에는 가서는 안 된다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhugatiko gilāno hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya – ‘‘ahañhi gilāno, āgacchantu bhadantā, icchāmi bhadantānaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṃ sannivatto kātabbo.

비구들이여, 여기 비구들과 함께 지내는 이(수종자)가 병이 들었다고 하자. 만일 그가 비구들에게 전령을 보내어 “나는 병이 들었다. 존자들께서 오시기를 바란다. 존자들께서 오시는 것을 보고 싶다.”라고 한다면, 비구들이여, 전령을 보냈을 때에는 7일간의 용무로 가야 하나, 전령을 보내지 않았을 때에는 가서는 안 된다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.

Tena kho pana samayena saṅghassa vihāro undriyati. Aññatarena upāsakena araññe bhaṇḍaṃ chedāpitaṃ hoti. So bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘sace bhadantā taṃ bhaṇḍaṃ āvahāpeyyuṃ, dajjāhaṃ taṃ bhaṇḍa’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghakaraṇīyena gantuṃ. Sattāhaṃ sannivatto kātabboti.

그때 승가의 처소가 무너지고 있었다. 어떤 우바새가 숲에서 [처소의 재료가 될] 목재를 베어 두었다. 그는 비구들에게 전령을 보내어 “만일 존자들께서 그 목재를 실어가게 하신다면, 제가 그 목재를 기부하겠습니다.”라고 하였다. [비구들이] 세존께 이 사실을 보고하자, “비구들이여, 승가의 용무로 가는 것을 허용한다. 7일 이내에 반드시 돌아와야 한다.”라고 말씀하셨다.

Pahiteyeva anujānanā niṭṭhitā.

[전령을] 보냈을 때만 허용한 것에 대한 설명이 끝났다.

Vassāvāsabhāṇavāro niṭṭhito.

안거 수행(Vassāvāsa)에 관한 송독 분량이 끝났다.

113. Antarāye anāpattivassacchedavāro

113. 위험이 있을 때 안거가 중단되어도 죄가 되지 않는 경우

200. Tena kho pana samayena kosalesu janapade aññatarasmiṃ āvāse vassūpagatā bhikkhū vāḷehi ubbāḷhā honti. Gaṇhiṃsupi paripātiṃsupi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

200. 200. 그때 코살라국의 어떤 처소에서 안거를 하던 비구들이 맹수들에게 시달리고 있었다. [맹수들이] 비구들을 잡기도 하고 뒤쫓기도 하였다. [비구들이] 세존께 이 사실을 보고하였다.

Idha [Pg.207] pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū vāḷehi ubbāḷhā honti. Gaṇhantipi paripātentipi. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 여기 안거를 하던 비구들이 맹수들에게 시달리고, [맹수들이] 잡기도 하고 뒤쫓기도 한다면, ‘이것은 위험이다’라고 생각하고 떠나가야 한다. [이런 경우] 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū sarīsapehi ubbāḷhā honti. Ḍaṃsantipi paripātentipi. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 여기 안거를 하던 비구들이 뱀(파충류)들에게 시달리고, [뱀들이] 물기도 하고 뒤쫓기도 한다면, ‘이것은 위험이다’라고 생각하고 떠나가야 한다. [이런 경우] 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū corehi ubbāḷhā honti. Vilumpantipi ākoṭentipi. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 여기 안거를 하던 비구들이 도적들에게 시달리고, [도적들이] 약탈하기도 하고 때리기도 한다면, ‘이것은 위험이다’라고 생각하고 떠나가야 한다. [이런 경우] 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū pisācehi ubbāḷhā honti. Āvisantipi hanantipi. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 여기 안거를 하던 비구들이 비인(非人, 귀신)들에게 시달리고, [귀신들이] 몸에 씌기도 하고 해치기도 한다면, ‘이것은 위험이다’라고 생각하고 떠나가야 한다. [이런 경우] 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagatānaṃ bhikkhūnaṃ gāmo agginā daḍḍho hoti. Bhikkhū piṇḍakena kilamanti. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 여기 안거를 하던 비구들의 탁발 마을이 불에 탔다고 하자. 비구들이 탁발 음식 때문에 고통을 겪는다면, ‘이것은 위험이다’라고 생각하고 떠나가야 한다. [이런 경우] 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagatānaṃ bhikkhūnaṃ senāsanaṃ agginā daḍḍhaṃ hoti. Bhikkhū senāsanena kilamanti. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 여기 안거를 하던 비구들의 처소가 불에 탔다고 하자. 비구들이 처소 때문에 고통을 겪는다면, ‘이것은 위험이다’라고 생각하고 떠나가야 한다. [이런 경우] 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagatānaṃ bhikkhūnaṃ gāmo udakena vūḷho hoti. Bhikkhū piṇḍakena kilamanti. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 여기 안거를 하던 비구들의 탁발 마을이 물에 떠내려갔다고 하자. 비구들이 탁발 음식 때문에 고통을 겪는다면, ‘이것은 위험이다’라고 생각하고 떠나가야 한다. [이런 경우] 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagatānaṃ bhikkhūnaṃ senāsanaṃ udakena vūḷhaṃ hoti. Bhikkhū senāsanena kilamanti. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassāti.

비구들이여, 여기 안거를 하던 비구들의 처소가 물에 떠내려갔다고 하자. 비구들이 처소 때문에 고통을 겪는다면, ‘이것은 위험이다’라고 생각하고 떠나가야 한다. [이런 경우] 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

201. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse vassūpagatānaṃ bhikkhūnaṃ gāmo corehi vuṭṭhāsi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yena gāmo tena gantunti.

201. 그때 어떤 처소에서 안거를 하던 비구들의 [탁발] 마을이 도적들 때문에 [다른 곳으로] 옮겨갔다. [비구들이] 세존께 이 사실을 보고하자, “비구들이여, 마을이 있는 곳으로 가는 것을 허용한다.”라고 말씀하셨다.

Gāmo [Pg.208] dvedhā bhijjittha. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yena bahutarā tena gantunti.

마을이 두 갈래로 나뉘었다. 세존께 이 사실을 보고하자, “비구들이여, 사람들이 더 많은 곳으로 가는 것을 허용한다.”라고 말씀하셨다.

Bahutarā assaddhā honti appasannā. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yena saddhā pasannā tena gantunti.

[사람들은] 많았으나 신심이 없고 청정하지 않았다. 세존께 이 사실을 보고하자, “비구들이여, 신심이 있고 청정한 믿음이 있는 사람들이 있는 곳으로 가는 것을 허용한다.”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena kosalesu janapade aññatarasmiṃ āvāse vassūpagatā bhikkhū na labhiṃsu lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

그때 코살라국의 어떤 처소에서 안거를 하던 비구들이 거친 음식이든 미묘한 음식이든 필요한 만큼 충분히 얻지 못했다. [비구들이] 세존께 이 사실을 보고하였다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū na labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 여기 안거를 하던 비구들이 거친 음식이든 미묘한 음식이든 필요한 만큼 충분히 얻지 못한다면, ‘이것은 위험이다’라고 생각하고 떠나가야 한다. [이런 경우] 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, na labhanti sappāyāni bhojanāni. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 또한 여기 안거에 든 비구들이 거칠거나 수승한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻지만, (자신에게) 적합한 음식은 얻지 못할 때, ‘이것이 바로 (수행의) 장애다’라고 생각하며 떠나야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, labhanti sappāyāni bhojanāni, na labhanti sappāyāni bhesajjāni. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 또한 여기 안거에 든 비구들이 거칠거나 수승한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻고, 적합한 음식도 얻지만, 적합한 약품을 얻지 못할 때, ‘이것이 바로 장애다’라고 생각하며 떠나야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, labhanti sappāyāni bhojanāni, labhanti sappāyāni bhesajjāni, na labhanti patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 또한 여기 안거에 든 비구들이 거칠거나 수승한 음식을 원하는 만큼 충분히 얻고, 적합한 음식도 얻으며, 적합한 약품도 얻지만, 적당한 시봉자를 얻지 못할 때, ‘이것이 바로 장애다’라고 생각하며 떠나야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagataṃ bhikkhuṃ itthī nimanteti – ‘‘ehi, bhante, hiraññaṃ vā te demi, suvaṇṇaṃ vā te demi, khettaṃ vā te demi, vatthuṃ vā te demi, gāvuṃ vā te demi, gāviṃ vā te demi, dāsaṃ vā te demi, dāsiṃ vā te demi, dhītaraṃ vā te demi bhariyatthāya, ahaṃ vā te bhariyā homi, aññaṃ vā te bhariyaṃ ānemī’’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti, ‘lahuparivattaṃ kho cittaṃ vuttaṃ bhagavatā, siyāpi me brahmacariyassa antarāyo’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 또한 여기 안거에 든 비구에게 어떤 여인이 ‘존자시여, 오십시오. 당신께 은이나 금, 논이나 밭, 황소나 암소, 남종이나 여종을 드리겠습니다. 아내로 삼으시도록 딸을 드리거나, 혹은 제가 당신의 아내가 되겠습니다. 아니면 당신을 위해 다른 아내를 데려오겠습니다’라고 청할 때, 만일 그 비구에게 ‘세존께서는 마음은 참으로 빨리 변한다고 말씀하셨다. 나의 청정범행에 장애가 생길 수도 있다’라는 생각이 든다면 떠나야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha [Pg.209] pana, bhikkhave, vassūpagataṃ bhikkhuṃ vesī nimanteti…pe… thullakumārī nimanteti… paṇḍako nimanteti… ñātakā nimantenti… rājāno nimantenti… corā nimantenti… dhuttā nimantenti – ‘‘ehi, bhante, hiraññaṃ vā te dema, suvaṇṇaṃ vā te dema, khettaṃ vā te dema, vatthuṃ vā te dema, gāvuṃ vā te dema, gāviṃ vā te dema, dāsaṃ vā te dema, dāsiṃ vā te dema, dhītaraṃ vā te dema bhariyatthāya, aññaṃ vā te bhariyaṃ ānemā’’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti, ‘lahuparivattaṃ kho cittaṃ vuttaṃ bhagavatā, siyāpi me brahmacariyassa antarāyo’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 또한 여기 안거에 든 비구에게 창녀가 청하거나… (중략) …노처녀가 청하거나, 내시가 청하거나, 친지들이 청하거나, 왕들이 청하거나, 도적들이 청하거나, 난봉꾼들이 ‘존자시여, 오십시오. 당신께 은이나 금, 논이나 밭, 황소나 암소, 남종이나 여종을 드리겠습니다. 아내로 삼으시도록 딸을 드리거나 다른 아내를 데려오겠습니다’라고 청할 때, 만일 그 비구에게 ‘세존께서는 마음은 참으로 빨리 변한다고 말씀하셨다. 나의 청정범행에 장애가 생길 수도 있다’라는 생각이 든다면 떠나야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu assāmikaṃ nidhiṃ passati. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti, ‘lahuparivattaṃ kho cittaṃ vuttaṃ bhagavatā, siyāpi me brahmacariyassa antarāyo’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 또한 여기 안거에 든 비구가 주인 없는 보물을 보았을 때, 만일 그 비구에게 ‘세존께서는 마음은 참으로 빨리 변한다고 말씀하셨다. 나의 청정범행에 장애가 생길 수도 있다’라는 생각이 든다면 떠나야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Antarāye anāpattivassacchedavāro niṭṭhito.

장애에 있어서 안거 중단에 죄가 되지 않는 단락이 끝났다.

114. Saṅghabhede anāpattivassacchedavāro

114. 상가의 분열에 있어서 안거 중단에 죄가 되지 않는 단락.

202. Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu passati sambahule bhikkhū saṅghabhedāya parakkamante. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti, ‘garuko kho saṅghabhedo vutto bhagavatā; mā mayi sammukhībhūte saṅgho bhijjī’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

202. 비구들이여, 또한 여기 안거에 든 비구가 많은 비구들이 상가를 분열시키기 위해 노력하는 것을 보았을 때, 만일 그 비구에게 ‘세존께서는 상가의 분열은 참으로 중대한 일이라고 말씀하셨다. 내가 직접 마주하는 동안 상가가 분열되지 않게 하리라’라는 생각이 든다면 떠나야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti – ‘‘asukasmiṃ kira āvāse sambahulā bhikkhū saṅghabhedāya parakkamantī’’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti, ‘garuko kho saṅghabhedo vutto bhagavatā; mā mayi sammukhībhūte saṅgho bhijjī’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 또한 여기 안거에 든 비구가 ‘어떤 사원에서 많은 비구들이 상가를 분열시키기 위해 노력하고 있다더라’는 소문을 들었을 때, 만일 그 비구에게 ‘세존께서는 상가의 분열은 참으로 중대한 일이라고 말씀하셨다. 내가 직접 마주하는 동안 상가가 분열되지 않게 하리라’라는 생각이 든다면 떠나야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti – ‘‘asukasmiṃ kira āvāse sambahulā bhikkhū saṅghabhedāya parakkamantī’’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti – ‘‘te kho me bhikkhū mittā. Tyāhaṃ vakkhāmi ‘garuko kho, āvuso, saṅghabhedo vutto bhagavatā; māyasmantānaṃ saṅghabhedo ruccitthā’ti. Karissanti me vacanaṃ, sussūsissanti, sotaṃ odahissantī’’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 또한 여기 안거에 든 비구가 ‘어떤 사원에서 많은 비구들이 상가를 분열시키기 위해 노력하고 있다더라’는 소문을 들었을 때, 만일 그 비구에게 ‘그 비구들은 나의 친구들이다. 나는 그들에게 “도반들이여, 세존께서는 상가의 분열은 참으로 중대한 일이라고 말씀하셨습니다. 존자들께서는 상가의 분열을 좋아하지 마십시오”라고 말하리라. 그러면 그들은 내 말을 따르고 귀 기울여 들을 것이다’라는 생각이 든다면 떠나야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha [Pg.210] pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti – ‘‘asukasmiṃ kira āvāse sambahulā bhikkhū saṅghabhedāya parakkamantī’’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti – ‘‘te kho me bhikkhū na mittā; api ca ye tesaṃ mittā, te me mittā. Tyāhaṃ vakkhāmi. Te vuttā te vakkhanti ‘garuko kho, āvuso, saṅghabhedo vutto bhagavatā; māyasmantānaṃ saṅghabhedo ruccitthā’ti. Karissanti tesaṃ vacanaṃ, sussūsissanti, sotaṃ odahissantī’’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 또한 여기 안거에 든 비구가 ‘어떤 사원에서 많은 비구들이 상가를 분열시키기 위해 노력하고 있다더라’는 소문을 들었을 때, 만일 그 비구에게 ‘그 비구들은 나의 친구가 아니지만, 그들의 친구인 자들이 나의 친구이다. 나는 그들에게 말하리라. 그러면 내가 말한 그들이 (그 분열을 꾀하는 자들에게) “도반들이여, 세존께서는 상가의 분열은 참으로 중대한 일이라고 말씀하셨습니다. 존자들께서는 상가의 분열을 좋아하지 마십시오”라고 말할 것이고, 그들은 그들의 말을 따르고 귀 기울여 들을 것이다’라는 생각이 든다면 떠나야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti – ‘‘asukasmiṃ kira āvāse sambahulehi bhikkhūhi saṅgho bhinno’’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti – ‘‘te kho me bhikkhū mittā. Tyāhaṃ vakkhāmi ‘garuko kho, āvuso, saṅghabhedo vutto bhagavatā; māyasmantānaṃ saṅghabhedo ruccitthā’ti. Karissanti me vacanaṃ, sussūsissanti, sotaṃ odahissantī’’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 또한 여기 안거에 든 비구가 ‘어떤 사원에서 많은 비구들에 의해 상가가 분열되었다더라’는 소문을 들었을 때, 만일 그 비구에게 ‘그 비구들은 나의 친구들이다. 나는 그들에게 “도반들이여, 세존께서는 상가의 분열은 참으로 중대한 일이라고 말씀하셨습니다. 존자들께서는 상가의 분열을 좋아하지 마십시오”라고 말하리라. 그러면 그들은 내 말을 따르고 귀 기울여 들을 것이다’라는 생각이 든다면 떠나야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti – ‘‘asukasmiṃ kira āvāse sambahulehi bhikkhūhi saṅgho bhinno’’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti – ‘‘te kho me bhikkhū na mittā; api ca, ye tesaṃ mittā te me mittā. Tyāhaṃ vakkhāmi. Te vuttā te vakkhanti ‘garuko kho, āvuso, saṅghabhedo vutto bhagavatā; māyasmantānaṃ saṅghabhedo ruccitthā’ti. Karissanti tesaṃ vacanaṃ, sussūsissanti, sotaṃ odahissantī’’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 또한 여기 안거에 든 비구가 ‘어떤 사원에서 많은 비구들에 의해 상가가 분열되었다더라’는 소문을 들었을 때, 만일 그 비구에게 ‘그 비구들은 나의 친구가 아니지만, 그들의 친구인 자들이 나의 친구이다. 나는 그들에게 말하리라. 그러면 내가 말한 그들이 (그 분열시킨 자들에게) “도반들이여, 세존께서는 상가의 분열은 참으로 중대한 일이라고 말씀하셨습니다. 존자들께서는 상가의 분열을 좋아하지 마십시오”라고 말할 것이고, 그들은 그들의 말을 따르고 귀 기울여 들을 것이다’라는 생각이 든다면 떠나야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti – ‘‘amukasmiṃ kira āvāse sambahulā bhikkhuniyo saṅghabhedāya parakkamantī’’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti – ‘‘tā kho me bhikkhuniyo mittā. Tāhaṃ vakkhāmi ‘garuko kho, bhaginiyo, saṅghabhedo vutto bhagavatā; mā bhaginīnaṃ saṅghabhedo ruccitthā’ti. Karissanti me vacanaṃ, sussūsissanti, sotaṃ odahissantī’’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassa.

비구들이여, 여기 안거에 들어간 비구가 ‘아무개 사찰에서 많은 비구니들이 승가의 분열을 위해 애쓰고 있다더라’는 소문을 들었다고 하자. 그때 그 비구에게 ‘그 비구니들은 참으로 나의 친구들이다. 나는 그녀들에게 “자매들이여, 세존께서는 승가의 분열을 무거운 일이라 말씀하셨습니다. 자매들은 승가 분열을 좋아하지 마십시오.”라고 말하겠다. 그녀들은 나의 말을 따를 것이고, 귀를 기울일 것이며, 마음을 다해 들을 것이다.’라는 생각이 든다면, 가야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti – ‘‘amukasmiṃ kira āvāse sambahulā bhikkhuniyo saṅghabhedāya parakkamantī’’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti – ‘‘tā kho me bhikkhuniyo na mittā. Api ca, yā tāsaṃ mittā, tā me mittā. Tāhaṃ vakkhāmi. Tā vuttā tā vakkhanti ‘garuko [Pg.211] kho, bhaginiyo, saṅghabhedo vutto bhagavatā. Mā bhaginīnaṃ saṅghabhedo ruccitthā’ti. Karissanti tāsaṃ vacanaṃ, sussūsissanti, sotaṃ odahissantī’’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassati.

비구들이여, 여기 안거에 들어간 비구가 ‘아무개 사찰에서 많은 비구니들이 승가의 분열을 위해 애쓰고 있다더라’는 소문을 들었다고 하자. 그때 그 비구에게 ‘그 비구니들은 나의 친구가 아니다. 하지만 그녀들의 친구인 비구니들이 나의 친구들이다. 나는 그녀들에게 말하겠다. 내가 말하면 그녀들이 저 비구니들에게 “자매들이여, 세존께서는 승가의 분열을 무거운 일이라 말씀하셨습니다. 자매들은 승가 분열을 좋아하지 마십시오.”라고 말할 것이다. 그녀들은 그들의 말을 따를 것이고, 귀를 기울일 것이며, 마음을 다해 들을 것이다.’라는 생각이 든다면, 가야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti – ‘‘amukasmiṃ kira āvāse sambahulāhi bhikkhunīhi saṅgho bhinno’’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti – ‘‘tā kho me bhikkhuniyo mittā. Tāhaṃ vakkhāmi ‘garuko kho, bhaginiyo, saṅghabhedo vutto bhagavatā. Mā bhaginīnaṃ saṅghabhedo ruccitthā’ti. Karissanti me vacanaṃ, sussūsissanti, sotaṃ odahissantī’’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassati.

비구들이여, 여기 안거에 들어간 비구가 ‘아무개 사찰에서 많은 비구니들에 의해 승가가 분열되었다더라’는 소문을 들었다고 하자. 그때 그 비구에게 ‘그 비구니들은 참으로 나의 친구들이다. 나는 그녀들에게 “자매들이여, 세존께서는 승가의 분열을 무거운 일이라 말씀하셨습니다. 자매들은 승가 분열을 좋아하지 마십시오.”라고 말하겠다. 그녀들은 나의 말을 따를 것이고, 귀를 기울일 것이며, 마음을 다해 들을 것이다.’라는 생각이 든다면, 가야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti – ‘‘amukasmiṃ kira āvāse sambahulāhi bhikkhunīhi saṅgho bhinno’’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti – ‘‘tā kho me bhikkhuniyo na mittā. Api ca, yā tāsaṃ mittā tā me mittā. Tāhaṃ vakkhāmi. Tā vuttā tā vakkhanti ‘garuko kho, bhaginiyo, saṅghabhedo vutto bhagavatā; mā bhaginīnaṃ saṅghabhedo ruccitthā’ti. Karissanti tāsaṃ vacanaṃ, sussūsissanti, sotaṃ odahissantī’’ti, pakkamitabbaṃ. Anāpatti vassacchedassāti.

비구들이여, 여기 안거에 들어간 비구가 ‘아무개 사찰에서 많은 비구니들에 의해 승가가 분열되었다더라’는 소문을 들었다고 하자. 그때 그 비구에게 ‘그 비구니들은 나의 친구가 아니다. 하지만 그녀들의 친구인 비구니들이 나의 친구들이다. 나는 그녀들에게 말하겠다. 내가 말하면 그녀들이 저 비구니들에게 “자매들이여, 세존께서는 승가의 분열을 무거운 일이라 말씀하셨습니다. 자매들은 승가 분열을 좋아하지 마십시오.”라고 말할 것이다. 그녀들은 그들의 말을 따를 것이고, 귀를 기울일 것이며, 마음을 다해 들을 것이다.’라는 생각이 든다면, 가야 한다. 안거를 중단하더라도 죄가 되지 않는다.

Saṅghabhede anāpattivassacchedavāro niṭṭhito.

승가 분열 시 안거 중단 무죄 편이 끝났다.

115. Vajādīsu vassūpagamanaṃ

115. 115. 소 우리 등에서의 안거

203. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vaje vassaṃ upagantukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vaje vassaṃ upagantunti. Vajo vuṭṭhāsi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yena vajo tena gantunti.

203. 그때 어떤 비구가 소 우리(목장)에서 안거를 보내고 싶어 했다. 비구들이 세존께 이 일을 여쭈었다. “비구들이여, 소 우리에서 안거를 보내는 것을 허락한다.” 소 우리가 이동했다. 비구들이 세존께 이 일을 여쭈었다. “비구들이여, 소 우리가 있는 곳으로 가는 것을 허락한다.”

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya satthena gantukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, satthe vassaṃ upagantunti.

그때 어떤 비구가 안거 시기가 다가오자 수레 대열(상단)과 함께 가고 싶어 했다. 비구들이 세존께 이 일을 여쭈었다. “비구들이여, 수레 대열에서 안거를 보내는 것을 허락한다.”

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya nāvāya gantukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, nāvāya vassaṃ upagantunti.

그때 어떤 비구가 안거 시기가 다가오자 배를 타고 가고 싶어 했다. 비구들이 세존께 이 일을 여쭈었다. “비구들이여, 배에서 안거를 보내는 것을 허락한다.”

Vajādīsu vassūpagamanaṃ niṭṭhitaṃ.

소 우리 등에서의 안거 편이 끝났다.

116. Vassaṃ anupagantabbaṭṭhānāni

116. 116. 안거를 보내지 말아야 할 장소들

204. Tena [Pg.212] kho pana samayena bhikkhū rukkhasusire vassaṃ upagacchanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘seyyathāpi pisācillikā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, rukkhasusire vassaṃ upagantabbaṃ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassāti.

204. 그때 비구들이 나무 구멍에서 안거를 보냈다. 사람들이 “마치 어린 귀신들 같구나”라며 비난하고 호도하고 흉을 보았다. 비구들이 세존께 이 일을 여쭈었다. “비구들이여, 나무 구멍에서 안거를 보내서는 안 된다. 보내는 비구에게는 덕커타(Dukkaṭa) 죄가 된다.”

Tena kho pana samayena bhikkhū rukkhaviṭabhiyā vassaṃ upagacchanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘seyyathāpi migaluddakā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, rukkhaviṭabhiyā vassaṃ upagantabbaṃ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 비구들이 나무 가지 사이에서 안거를 보냈다. 사람들이 “마치 사냥꾼들 같구나”라며 비난하고 호도하고 흉을 보았다. 비구들이 세존께 이 일을 여쭈었다. “비구들이여, 나무 가지 사이에서 안거를 보내서는 안 된다. 보내는 비구에게는 덕커타 죄가 된다.”

Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse vassaṃ upagacchanti. Deve vassante rukkhamūlampi nibbakosampi upadhāvanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, ajjhokāse vassaṃ upagantabbaṃ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 비구들이 노지에서 안거를 보냈다. 비가 내리자 나무 밑이나 물웅덩이 근처로 달려가야 했다. 비구들이 세존께 이 일을 여쭈었다. “비구들이여, 노지에서 안거를 보내서는 안 된다. 보내는 비구에게는 덕커타 죄가 된다.”

Tena kho pana samayena bhikkhū asenāsanikā vassaṃ upagacchanti. Sītenapi kilamanti, uṇhenapi kilamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabbaṃ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 비구들이 처소 없이 안거를 보냈다. 추위로도 고생하고 더위로도 고생했다. 비구들이 세존께 이 일을 여쭈었다. “비구들이여, 처소 없는 비구가 안거를 보내서는 안 된다. 보내는 비구에게는 덕커타 죄가 된다.”

Tena kho pana samayena bhikkhū chavakuṭikāya vassaṃ upagacchanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘seyyathāpi chavaḍāhakā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, chavakuṭikāya vassaṃ upagantabbaṃ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 비구들이 시체 안치소(막사)에서 안거를 보냈다. 사람들이 “마치 시체를 화장하는 사람들 같구나”라며 비난하고 호도하고 흉을 보았다. 비구들이 세존께 이 일을 여쭈었다. “비구들이여, 시체 안치소에서 안거를 보내서는 안 된다. 보내는 비구에게는 덕커타 죄가 된다.”

Tena kho pana samayena bhikkhū chatte vassaṃ upagacchanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘seyyathāpi gopālakā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, chatte vassaṃ upagantabbaṃ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 비구들이 양산 아래에서 안거를 보냈다. 사람들이 “마치 소치는 목동들 같구나”라며 비난하고 호도하고 흉을 보았다. 비구들이 세존께 이 일을 여쭈었다. “비구들이여, 양산 아래에서 안거를 보내서는 안 된다. 보내는 비구에게는 덕커타 죄가 된다.”

Tena kho pana samayena bhikkhū cāṭiyā vassaṃ upagacchanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘seyyathāpi titthiyā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, cāṭiyā vassaṃ upagantabbaṃ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 비구들이 큰 항아리 안에서 안거를 보냈다. 사람들이 “마치 외도들 같구나”라며 비난하고 호도하고 흉을 보았다. 비구들이 세존께 이 일을 여쭈었다. “비구들이여, 큰 항아리 안에서 안거를 보내서는 안 된다. 보내는 비구에게는 덕커타 죄가 된다.”

Vassaṃ anupagantabbaṭṭhānāni niṭṭhitā.

안거를 보내지 말아야 할 장소들 편이 끝났다.

117. Adhammikakatikā

117. 117. 비법적인 약속

205. Tena [Pg.213] kho pana samayena sāvatthiyā saṅghena evarūpā katikā katā hoti – antarāvassaṃ na pabbājetabbanti. Visākhāya migāramātuyā nattā bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘saṅghena kho, āvuso, evarūpā katikā katā ‘antarāvassaṃ na pabbājetabba’nti. Āgamehi, āvuso, yāva bhikkhū vassaṃ vasanti. Vassaṃvuṭṭhā pabbājessantī’’ti. Atha kho te bhikkhū vassaṃvuṭṭhā visākhāya migāramātuyā nattāraṃ etadavocuṃ – ‘‘ehi, dāni, āvuso, pabbajāhī’’ti. So evamāha – ‘‘sacāhaṃ, bhante, pabbajito assaṃ, abhirameyyāmahaṃ. Na dānāhaṃ, bhante, pabbajissāmī’’ti. Visākhā migāramātā ujjhāyati khiyyati vipāceti – ‘‘kathañhi nāma ayyā evarūpaṃ katikaṃ karissanti ‘na antarāvassaṃ pabbājetabba’nti. Kaṃ kālaṃ dhammo na caritabbo’’ti? Assosuṃ kho bhikkhū visākhāya migāramātuyā ujjhāyantiyā khiyyantiyā vipācentiyā. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, evarūpā katikā kātabbā – ‘na antarāvassaṃ pabbājetabba’nti. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassāti.

205. 그때 사왓티에서 승가는 ‘안거 중에는 출가시켜서는 안 된다’는 이러한 내용의 결의를 하였다. 미가라의 어머니 위사카의 손자가 비구들에게 다가가 출가하기를 청했다. 비구들은 이와 같이 말했다. “벗이여, 승가에서 ‘안거 중에는 출가시켜서는 안 된다’는 이러한 결의를 하였소. 벗이여, 비구들이 안거를 지낼 때까지 기다리시오. 안거를 마친 뒤에 출가시켜 줄 것이오.” 그 후 비구들은 안거를 마친 뒤에 미가라의 어머니 위사카의 손자에게 이렇게 말했다. “벗이여, 오시오. 이제 출가하시오.” 그는 이렇게 말했다. “존자들이여, 만약 제가 안거 중에 출가했더라면 수행에 기뻐하며 머물렀을 것입니다. 존자들이여, 저는 이제 출가하지 않겠습니다.” 미가라의 어머니 위사카는 “어찌하여 존자들께서는 ‘안거 중에는 출가시켜서는 안 된다’는 그러한 결의를 하시는가? 어느 때인들 법을 닦지 않아야 한단 말인가?”라며 비난하고 비방하고 허물을 들추어냈다. 비구들은 미가라의 어머니 위사카가 비난하고 비방하고 허물을 들추어내는 것을 들었다. 그리하여 그 비구들은 세존께 이 사실을 아뢰었다. 세존께서는 “비구들이여, ‘안거 중에는 출가시켜서는 안 된다’는 그러한 결의를 해서는 안 된다. 그렇게 하는 자에게는 돌굴라 죄(악작)가 된다”라고 말씀하셨다.

Adhammikakatikā niṭṭhitā.

비법적인 결의가 끝났다.

118. Paṭissavadukkaṭāpatti

118. 약속 위반에 대한 돌굴라 죄(악작)

206. Tena kho pana samayena āyasmatā upanandena sakyaputtena rañño pasenadissa kosalassa vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto addasa antarāmagge dve āvāse bahucīvarake. Tassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ imesu dvīsu āvāsesu vassaṃ vaseyyaṃ. Evaṃ me bahuṃ cīvaraṃ uppajjissatī’’ti. So tesu dvīsu āvāsesu vassaṃ vasi. Rājā pasenadi kosalo ujjhāyati khiyyati vipāceti – ‘‘kathañhi nāma ayyo upanando sakyaputto amhākaṃ vassāvāsaṃ paṭissuṇitvā visaṃvādessati. Nanu bhagavatā anekapariyāyena musāvādo garahito, musāvādā veramaṇī pasatthā’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū rañño pasenadissa kosalassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto [Pg.214] rañño pasenadissa kosalassa vassāvāsaṃ paṭissuṇitvā visaṃvādessati. Nanu bhagavatā anekapariyāyena musāvādo garahito, musāvādā veramaṇī pasatthā’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, upananda, rañño pasenadissa kosalassa vassāvāsaṃ paṭissuṇitvā visaṃvādesī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, rañño pasenadissa kosalassa vassāvāsaṃ paṭissuṇitvā visaṃvādessasi. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena musāvādo garahito, musāvādā veramaṇī pasatthā. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –

206. 그때 사카야의 아들인 존자 우빠난다는 빠세나디 꼬살라 왕에게 전 안거를 지내기로 약속하였다. 그는 그 거처로 가는 길에 가사가 많이 생기는 두 곳의 사원을 보았다. 그에게 이런 생각이 들었다. ‘내가 이 두 사원에서 안거를 지낸다면 어떨까? 그렇게 하면 내게 많은 가사가 생길 것이다.’ 그는 그 두 사원에서 안거를 지냈다. 빠세나디 꼬살라 왕은 “어찌하여 사카야의 아들인 존자 우빠난다가 우리의 안거 거처를 약속해 놓고 어길 수 있는가? 세존께서는 여러 가지 방편으로 거짓말을 비난하시고 거짓말을 멀리하는 것을 찬탄하지 않으셨는가?”라며 비난하고 비방하고 허물을 들추어냈다. 비구들은 빠세나디 꼬살라 왕이 비난하고 비방하고 허물을 들추어내는 것을 들었다. 욕심이 적은 비구들은 “어찌하여 존자 우빠난다가 빠세나디 꼬살라 왕의 안거 거처를 약속해 놓고 어길 수 있는가? 세존께서는 여러 가지 방편으로 거짓말을 비난하시고 거짓말을 멀리하는 것을 찬탄하지 않으셨는가?”라며 비난하고 비방하고 허물을 들추어냈다. 그리하여 그 비구들은 세존께 이 사실을 아뢰었다. 그 후 세존께서는 이 연유와 사건으로 비구 승가를 소집하여 사카야의 아들인 존자 우빠난다에게 물으셨다. “우빠난다야, 네가 빠세나디 꼬살라 왕의 안거 거처를 약속해 놓고 어겼다는 것이 사실이냐?” “사실입니다, 세존이시여.” 부처님 세존께서는 비난하셨다. “어찌하여 어리석은 자여, 네가 빠세나디 꼬살라 왕의 안거 거처를 약속해 놓고 어길 수 있느냐? 어리석은 자여, 내가 여러 가지 방편으로 거짓말을 비난하고 거짓말을 멀리하는 것을 찬탄하지 않았느냐? 어리석은 자여, 이것은 신심 없는 자들을 신심 있게 하지 못하며...” 비난하신 뒤 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다.

207. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto passati antarāmagge dve āvāse bahucīvarake. Tassa evaṃ hoti – ‘‘yaṃnūnāhaṃ imesu dvīsu āvāsesu vassaṃ vaseyyaṃ. Evaṃ me bahuṃ cīvaraṃ uppajjissatī’’ti. So tesu dvīsu āvāsesu vassaṃ vasati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

207. “비구들이여, 여기 비구가 전 안거를 지내기로 약속하였다. 그는 그 거처로 가는 길에 가사가 많이 생기는 두 곳의 사원을 본다. 그에게 ‘내가 이 두 사원에서 안거를 지낸다면 어떨까? 그렇게 하면 내게 많은 가사가 생길 것이다’라는 생각이 든다. 그는 그 두 사원에서 안거를 지낸다. 비구들이여, 그 비구에게는 전 안거가 인정되지 않으며, 약속(수락)을 어긴 것에 대해 돌굴라 죄가 된다.”

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So tadaheva akaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

“비구들이여, 여기 비구가 전 안거를 지내기로 약속하였다. 그는 그 거처로 가는 길에 외부에서 포살을 하고, (안거 시작일 다음날인) 1일에 사원에 도착하여 침상을 펴고 마시는 물과 쓰는 물을 준비하고 뜰을 쓴다. 그는 바로 그날 아무런 용무 없이 떠나간다. 비구들이여, 그 비구에게는 전 안거가 인정되지 않으며, 약속을 어긴 것에 대해 돌굴라 죄가 된다.”

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So tadaheva sakaraṇīyo pakkamati. Tassa[Pg.215], bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

“비구들이여, 여기 비구가 전 안거를 지내기로 약속하였다. 그는 그 거처로 가는 길에 외부에서 포살을 하고, 1일에 사원에 도착하여 침상을 펴고 마시는 물과 쓰는 물을 준비하고 뜰을 쓴다. 그는 바로 그날 용무가 있어서 떠나간다. 비구들이여, 그 비구에게는 전 안거가 인정되지 않으며, 약속을 어긴 것에 대해 돌굴라 죄가 된다.”

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So dvīhatīhaṃ vasitvā akaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

“비구들이여, 여기 비구가 전 안거를 지내기로 약속하였다. 그는 그 거처로 가는 길에 외부에서 포살을 하고, 1일에 사원에 도착하여 침상을 펴고 마시는 물과 쓰는 물을 준비하고 뜰을 쓴다. 그는 2~3일 머물다가 아무런 용무 없이 떠나간다. 비구들이여, 그 비구에게는 전 안거가 인정되지 않으며, 약속을 어긴 것에 대해 돌굴라 죄가 된다.”

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So dvīhatīhaṃ vasitvā sakaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

“비구들이여, 여기 비구가 전 안거를 지내기로 약속하였다. 그는 그 거처로 가는 길에 외부에서 포살을 하고, 1일에 사원에 도착하여 침상을 펴고 마시는 물과 쓰는 물을 준비하고 뜰을 쓴다. 그는 2~3일 머물다가 용무가 있어서 떠나간다. 비구들이여, 그 비구에게는 전 안거가 인정되지 않으며, 약속을 어긴 것에 대해 돌굴라 죄가 된다.”

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So dvīhatīhaṃ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṃ sattāhaṃ bahiddhā vītināmeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 전반기 안거를 나겠다고 약속하였다. 그는 그 처소로 가던 중 외부에서 포살을 하고, 초하루에 사원에 들어가 처소를 정돈하고 마실 물과 사용할 물을 준비하며 뜰을 청소한다. 그는 이틀이나 사흘을 머문 뒤 7일 이내에 마쳐야 할 용무로 떠난다. 그는 그 7일의 기간을 외부에서 보낸다. 비구들이여, 그 비구에게는 전반기 안거가 인정되지 않으며, 약속을 어긴 것에 대하여 악작죄가 된다."

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So dvīhatīhaṃ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṃ sattāhaṃ anto sannivattaṃ karoti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti.

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 전반기 안거를 나겠다고 약속하였다. 그는 그 처소로 가던 중 외부에서 포살을 하고, 초하루에 사원에 들어가 처소를 정돈하고 마실 물과 사용할 물을 준비하며 뜰을 청소한다. 그는 이틀이나 사흘을 머문 뒤 7일 이내에 마쳐야 할 용무로 떠난다. 그는 그 7일의 기간 이내에 다시 돌아온다. 비구들이여, 그 비구에게는 전반기 안거가 인정되며, 약속에 대하여 죄가 되지 않는다."

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti[Pg.216], pariveṇaṃ sammajjati. So sattāhaṃ anāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamati. Āgaccheyya vā so, bhikkhave, bhikkhu taṃ āvāsaṃ na vā āgaccheyya, tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti.

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 전반기 안거를 나겠다고 약속하였다. 그는 그 처소로 가던 중 외부에서 포살을 하고, 초하루에 사원에 들어가 처소를 정돈하고 마실 물과 사용할 물을 준비하며 뜰을 청소한다. 그는 자서일(파와라나)을 7일 앞두고 용무가 생겨 떠난다. 비구들이여, 그 비구가 그 처소로 돌아오든 돌아오지 않든, 그 비구에게는 전반기 안거가 인정되며, 약속에 대하여 죄가 되지 않는다."

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṃ āvāsaṃ gantvā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So tadaheva akaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 전반기 안거를 나겠다고 약속하였다. 그는 그 처소에 가서 포살을 하고, 초하루에 사원에 들어가 처소를 정돈하고 마실 물과 사용할 물을 준비하며 뜰을 청소한다. 그는 바로 그날 용무도 없이 떠난다. 비구들이여, 그 비구에게는 전반기 안거가 인정되지 않으며, 약속을 어긴 것에 대하여 악작죄가 된다."

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṃ āvāsaṃ gantvā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So tadaheva sakaraṇīyo pakkamati…pe… so dvīhatīhaṃ vasitvā akaraṇīyo pakkamati…pe… so dvīhatīhaṃ vasitvā sakaraṇīyo pakkamati…pe… so dvīhatīhaṃ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṃ sattāhaṃ bahiddhā vītināmeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa…pe… so dvīhatīhaṃ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṃ sattāhaṃ anto sannivattaṃ karoti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti…pe… so sattāhaṃ anāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamati. Āgaccheyya vā so, bhikkhave, bhikkhu taṃ āvāsaṃ na vā āgaccheyya, tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti.

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 전반기 안거를 나겠다고 약속하였다. 그는 그 처소에 가서 포살을 하고, 초하루에 사원에 들어가 처소를 정돈하고 마실 물과 사용할 물을 준비하며 뜰을 청소한다. 그는 바로 그날 용무가 있어 떠난다. … (중략) … 그는 이틀이나 사흘을 머문 뒤 용무 없이 떠난다. … (중략) … 그는 이틀이나 사흘을 머문 뒤 용무가 있어 떠난다. … (중략) … 그는 이틀이나 사흘을 머문 뒤 7일 이내에 마쳐야 할 용무로 떠나 그 7일의 기간을 외부에서 보낸다. 비구들이여, 그 비구에게는 전반기 안거가 인정되지 않으며, 약속을 어긴 것에 대하여 악작죄가 된다. … (중략) … 그는 이틀이나 사흘을 머문 뒤 7일 이내에 마쳐야 할 용무로 떠나 그 7일의 기간 이내에 다시 돌아온다. 비구들이여, 그 비구에게는 전반기 안거가 인정되며, 약속에 대하여 죄가 되지 않는다. … (중략) … 그는 자서일을 7일 앞두고 용무가 생겨 떠난다. 비구들이여, 그 비구가 그 처소로 돌아오든 돌아오지 않든, 그 비구에게는 전반기 안거가 인정되며, 약속에 대하여 죄가 되지 않는다."

208. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So tadaheva akaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

208. "비구들이여, 여기 어떤 비구가 후반기 안거를 나겠다고 약속하였다. 그는 그 처소로 가던 중 외부에서 포살을 하고, 초하루에 사원에 들어가 처소를 정돈하고 마실 물과 사용할 물을 준비하며 뜰을 청소한다. 그는 바로 그날 용무도 없이 떠난다. 비구들이여, 그 비구에게는 후반기 안거가 인정되지 않으며, 약속을 어긴 것에 대하여 악작죄가 된다."

Idha [Pg.217] pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So tadaheva sakaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 후반기 안거를 나겠다고 약속하였다. 그는 그 처소로 가던 중 외부에서 포살을 하고, 초하루에 사원에 들어가 처소를 정돈하고 마실 물과 사용할 물을 준비하며 뜰을 청소한다. 그는 바로 그날 용무가 있어 떠난다. 비구들이여, 그 비구에게는 후반기 안거가 인정되지 않으며, 약속을 어긴 것에 대하여 악작죄가 된다."

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So dvīhatīhaṃ vasitvā akaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 후반기 안거를 나겠다고 약속하였다. 그는 그 처소로 가던 중 외부에서 포살을 하고, 초하루에 사원에 들어가 처소를 정돈하고 마실 물과 사용할 물을 준비하며 뜰을 청소한다. 그는 이틀이나 사흘을 머문 뒤 용무도 없이 떠난다. 비구들이여, 그 비구에게는 후반기 안거가 인정되지 않으며, 약속을 어긴 것에 대하여 악작죄가 된다."

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So dvīhatīhaṃ vasitvā sakaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 후반기 안거를 나겠다고 약속하였다. 그는 그 처소로 가던 중 외부에서 포살을 하고, 초하루에 사원에 들어가 처소를 정돈하고 마실 물과 사용할 물을 준비하며 뜰을 청소한다. 그는 이틀이나 사흘을 머문 뒤 용무가 있어 떠난다. 비구들이여, 그 비구에게는 후반기 안거가 인정되지 않으며, 약속을 어긴 것에 대하여 악작죄가 된다."

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So dvīhatīhaṃ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṃ sattāhaṃ bahiddhā vītināmeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 후반기 안거를 나겠다고 약속하였다. 그는 그 처소로 가던 중 외부에서 포살을 하고, 초하루에 사원에 들어가 처소를 정돈하고 마실 물과 사용할 물을 준비하며 뜰을 청소한다. 그는 이틀이나 사흘을 머문 뒤 7일 이내에 마쳐야 할 용무로 떠난다. 그는 그 7일의 기간을 외부에서 보낸다. 비구들이여, 그 비구에게는 후반기 안거가 인정되지 않으며, 약속을 어긴 것에 대하여 악작죄가 된다."

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So dvīhatīhaṃ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṃ sattāhaṃ anto sannivattaṃ karoti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 나중 안거(pacchimikā)에 머물겠다고 약속하였다. 그는 그 절로 가면서 외부에서 포살(uposatha)을 행하고, 안거 시작일 다음 날인 초하루에 절에 들어가 침상을 정돈하고, 마실 물과 쓸 물을 준비하며, 마당을 쓴다. 그는 그곳에서 2~3일 머물다가 7일 이내에 마쳐야 할 용무로 떠난다. 그는 그 7일 기간 내에 다시 돌아온다. 비구들이여, 그 비구에게는 나중 안거가 성립하며, 약속을 한 것에 대해 아빳띠(āpatti, 죄)가 되지 않는다.

Idha [Pg.218] pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṃ āvāsaṃ gacchanto bahiddhā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So sattāhaṃ anāgatāya komudiyā cātumāsiniyā sakaraṇīyo pakkamati. Āgaccheyya vā so, bhikkhave, bhikkhu taṃ āvāsaṃ na vā āgaccheyya, tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 나중 안거에 머물겠다고 약속하였다. 그는 그 절로 가면서 외부에서 포살을 행하고, 초하루에 절에 들어가 침상을 정돈하고, 마실 물과 쓸 물을 준비하며, 마당을 쓴다. 그는 우기 넉 달의 마지막 달인 까띠까(Komudī) 보름날(자자일)까지 7일이 남지 않았을 때 용무가 있어 떠난다. 비구들이여, 그 비구는 그 절로 돌아오든 돌아오지 않든, 그 비구에게는 나중 안거가 성립하며, 약속을 한 것에 대해 아빳띠가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṃ āvāsaṃ gantvā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So tadaheva akaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 나중 안거에 머물겠다고 약속하였다. 그는 그 절에 가서 포살을 행하고, 초하루에 절에 들어가 침상을 정돈하고, 마실 물과 쓸 물을 준비하며, 마당을 쓴다. 그는 바로 그날 특별한 용무 없이 떠난다. 비구들이여, 그 비구에게는 나중 안거가 성립하지 않으며, 약속을 어긴 것으로 인해 둑까따(dukkaṭa, 악작)의 아빳띠가 된다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṃ āvāsaṃ gantvā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So tadaheva sakaraṇīyo pakkamati…pe… so dvīhatīhaṃ vasitvā akaraṇīyo pakkamati …pe… so dvīhatīhaṃ vasitvā sakaraṇīyo pakkamati…pe… so dvīhatīhaṃ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṃ sattāhaṃ bahiddhā vītināmeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa…pe… so dvīhatīhaṃ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṃ sattāhaṃ anto sannivattaṃ karoti. Tassa bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 나중 안거에 머물겠다고 약속하였다. 그는 그 절에 가서 포살을 행하고, 초하루에 절에 들어가 침상을 정돈하고, 마실 물과 쓸 물을 준비하며, 마당을 쓴다. 그는 바로 그날 용무가 있어 떠난다. … (중략) … 그는 2~3일 머물다가 특별한 용무 없이 떠난다. … (중략) … 그는 2~3일 머물다가 용무가 있어 떠난다. … (중략) … 그는 2~3일 머물다가 7일 이내에 마쳐야 할 용무로 떠난다. 그러나 그는 그 7일의 기간을 밖에서 모두 보낸다(돌아오지 않는다). 비구들이여, 그 비구에게는 나중 안거가 성립하지 않으며, 약속을 어긴 것으로 인해 둑까따의 아빳띠가 된다. … (중략) … 그는 2~3일 머물다가 7일 이내의 용무로 떠나 그 7일 이내에 다시 돌아온다. 비구들이여, 그 비구에게는 나중 안거가 성립하며, 약속을 한 것에 대해 아빳띠가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṃ āvāsaṃ gantvā uposathaṃ karoti, pāṭipade vihāraṃ upeti, senāsanaṃ paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṃ sammajjati. So sattāhaṃ anāgatāya komudiyā cātumāsiniyā sakaraṇīyo pakkamati. Āgaccheyya vā so, bhikkhave, bhikkhu taṃ āvāsaṃ na vā āgaccheyya, tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpattīti.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 나중 안거에 머물겠다고 약속하였다. 그는 그 절에 가서 포살을 행하고, 초하루에 절에 들어가 침상을 정돈하고, 마실 물과 쓸 물을 준비하며, 마당을 쓴다. 그는 우기 넉 달의 마지막 달인 까띠까 보름날까지 7일이 남지 않았을 때 용무가 있어 떠난다. 비구들이여, 그 비구는 그 절로 돌아오든 돌아오지 않든, 그 비구에게는 나중 안거가 성립하며, 약속을 한 것에 대해 아빳띠가 되지 않는다고 말씀하셨다.

Paṭissavadukkaṭāpatti niṭṭhitā.

약속을 어겨 범하는 둑까따 아빳띠에 관한 규정이 끝났다.

Vassūpanāyikakkhandhako tatiyo.

세 번째인 안거에 관한 건도(Vassūpanāyikakkhandhaka)가 끝났다.

119. Tassuddānaṃ

119. 이 건도의 요약(uddāna):

Upagantuṃ [Pg.219] kadā ceva, kati antarāvassa ca;

Na icchanti ca sañcicca, ukkaḍḍhituṃ upāsako.

안거에 드는 것과 그 시기, 안거의 종류와 안거 중의 이동, 안거를 원하지 않는 경우와 알면서 떠나는 경우, 우바새가 청하여 안거를 연기하는 경우.

Gilāno mātā ca pitā, bhātā ca atha ñātako;

Bhikkhugatiko vihāro, vāḷā cāpi sarīsapā.

병든 어머니와 아버지, 형제와 친지, 비구의 수종자, 부서진 법당, 맹수와 뱀의 위험.

Coro ceva pisācā ca, daḍḍhā tadubhayena ca;

Vūḷhodakena vuṭṭhāsi, bahutarā ca dāyakā.

도둑과 귀신, 마을과 절이 불타는 경우, 홍수가 나는 경우와 마을이 옮겨가는 경우, 사람이 많은 곳으로 가는 것과 신심 있는 공양주가 있는 곳으로 가는 것.

Lūkhappaṇītasappāya, bhesajjupaṭṭhakena ca;

Itthī vesī kumārī ca, paṇḍako ñātakena ca.

거칠거나 좋은 음식 혹은 적당한 음식을 얻지 못하는 경우, 약과 간병인을 얻지 못하는 경우, 여인·창녀·처녀·내시 혹은 친척이 청하는 경우.

Rājā corā dhuttā nidhi, bhedaaṭṭhavidhena ca;

Vajasatthā ca nāvā ca, susire viṭabhiyā ca.

왕·도둑·건달의 위험, 주인 없는 보물을 발견한 경우, 승가의 분열과 여덟 가지 소식, 가축 우리·대상의 행렬·배·나무 구멍·나뭇가지 사이에서의 안거.

Ajjhokāse vassāvāso, asenāsanikena ca;

Chavakuṭikā chatte ca, cāṭiyā ca upenti te.

노지에서의 안거와 처소가 없는 곳에서의 안거, 시신 안치소·우산·항아리 아래에서 안거에 드는 비구들.

Katikā paṭissuṇitvā, bahiddhā ca uposathā;

Purimikā pacchimikā, yathāñāyena yojaye.

약속을 하고 어기는 경우, 외부에서 포살하는 경우, 먼저 안거와 나중 안거의 경우를 적절하게 적용해야 한다.

Akaraṇī pakkamati, sakaraṇī tatheva ca;

Dvīhatīhā ca puna ca, sattāhakaraṇīyena ca.

용무 없이 떠나는 경우와 용무가 있어 떠나는 경우, 2~3일 머물다 떠나는 경우와 다시 7일 용무로 떠나는 경우.

Sattāhanāgatā ceva, āgaccheyya na eyya vā;

Vatthuddāne antarikā, tantimaggaṃ nisāmayeti.

자자일 전 7일 이내에 떠나 돌아오거나 돌아오지 않는 경우 등을 포함하여, 이 사건들의 요약 속에 담긴 성스러운 가르침의 길을 숙고해야 한다.

Imamhi khandhake vatthūni dvepaṇṇāsa.

이 건도(khandhaka)에는 52가지의 사건(vatthu)이 있다.

Vassūpanāyikakkhandhako niṭṭhito.

안거에 관한 건도가 끝났다.

4. Pavāraṇākkhandhako

4. 자자 건도(Pavāraṇākkhandhaka)

120. Aphāsukavihāro

120. 불편한 거처에서의 생활

209. Tena [Pg.220] samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū kosalesu janapade aññatarasmiṃ āvāse vassaṃ upagacchiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho mayaṃ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā’’ti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘sace kho mayaṃ aññamaññaṃ neva ālapeyyāma na sallapeyyāma – yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkameyya so āsanaṃ paññapeyya, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipeyya, avakkārapātiṃ dhovitvā upaṭṭhāpeyya, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeyya; yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkameyya, sacassa bhuttāvaseso, sace ākaṅkheyya bhuñjeyya, no ce ākaṅkheyya appaharite vā chaḍḍeyya, appāṇake vā udake opilāpeyya; so āsanaṃ uddhareyya, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmeyya, avakkārapātiṃ dhovitvā paṭisāmeyya, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisāmeyya, bhattaggaṃ sammajjeyya; yo passeyya pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ so upaṭṭhāpeyya; sacassa hoti avisayhaṃ, hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpeyya; na tveva tappaccayā vācaṃ bhindeyya – evaṃ kho mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā’’ti. Atha kho te bhikkhū aññamaññaṃ neva ālapiṃsu, na sallapiṃsu. Yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, so āsanaṃ paññapeti, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipati, avakkārapātiṃ dhovitvā upaṭṭhāpeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati bhuñjati, no ce ākaṅkhati appaharite vā chaḍḍeti, appāṇake vā udake opilāpeti; so āsanaṃ uddharati, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmeti, avakkārapātiṃ dhovitvā paṭisāmeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisāmeti, bhattaggaṃ [Pg.221] sammajjati. Yo passati pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ so upaṭṭhāpeti. Sacassa hoti avisayhaṃ, hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpeti, na tveva tappaccayā vācaṃ bhindati.

209. 그때 부처님께서는 사왓띠의 아나타삔디카 승원인 제따와나 숲에 머물고 계셨다. 그때 서로 잘 알고 친하게 지내는 많은 비구들이 꼬살라국의 어떤 마을 사찰에서 안거에 들어갔다. 그때 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. ‘우리가 어떤 방법으로 화합하고 즐거워하며 다투지 않고 편안하게 안거를 보내고, 탁발 음식으로 인해 피로하지 않을 수 있을까?’ 그때 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. ‘만약 우리가 서로 먼저 말을 걸지도 않고 대화하지도 않는다면 어떨까. 마을에서 탁발을 마치고 먼저 돌아오는 비구는 자리를 마련하고, 발 씻는 물과 발 받침대, 발을 닦는 조각을 놓아두고, 찌꺼기 그릇을 씻어서 갖다 두고, 마시는 물과 유틸리티 물을 준비해 두자. 마을에서 탁발을 마치고 나중에 돌아오는 비구는 남은 음식이 있으면 원할 경우 먹고, 원하지 않으면 풀이 없는 땅에 버리거나 벌레가 없는 물에 쏟아버리자. 그는 자리를 정리하고 발 씻는 물과 발 받침대, 발을 닦는 조각을 치우고, 찌꺼기 그릇을 씻어 치우고, 마시는 물과 유틸리티 물을 치우며, 식당을 청소하자. 누구든 마시는 물 항아리나 유틸리티 물 항아리, 변소의 물 항아리가 비어 있는 것을 보면 그것을 채워 두자. 만약 그것이 감당하기 어려우면 손짓으로 동료를 불러 손을 맞잡아 함께 채워 두자. 그러나 그 일 때문에 말을 하지는 말자. 이렇게 하면 우리가 화합하고 즐거워하며 다투지 않고 편안하게 안거를 보내고, 탁발 음식으로 인해 피로하지 않을 것이다.’ 그리하여 그 비구들은 서로 먼저 말을 걸지도 않고 대화하지도 않았다. 먼저 마을에서 탁발을 마치고 돌아온 비구는 자리를 마련하고 발 씻는 물과 발 받침대, 발을 닦는 조각을 놓아두고, 찌꺼기 그릇을 씻어서 갖다 두고, 마시는 물과 유틸리티 물을 준비해 두었다. 나중에 마을에서 탁발을 마치고 돌아온 비구는 남은 음식이 있으면 원할 경우 먹고, 원하지 않으면 풀이 없는 땅에 버리거나 벌레가 없는 물에 쏟아버렸다. 그는 자리를 정리하고 발 씻는 물과 발 받침대, 발을 닦는 조각을 치우고, 찌꺼기 그릇을 씻어 치우고, 마시는 물과 유틸리티 물을 치우며, 식당을 청소했다. 누구든 마시는 물 항아리나 유틸리티 물 항아리, 변소의 물 항아리가 비어 있는 것을 보면 그것을 채워 두었다. 만약 그것이 감당하기 어려우면 손짓으로 동료를 불러 손을 맞잡아 함께 채워 두었으며, 그 일 때문에 말을 하지는 않았다.

Āciṇṇaṃ kho panetaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Atha kho te bhikkhū vassaṃvuṭṭhā temāsaccayena senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena pakkamiṃsu. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhave, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā. Samaggā ca mayaṃ, bhante, sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasimhā, na ca piṇḍakena kilamimhā’’ti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti. Kālaṃ viditvā pucchanti, kālaṃ viditvā na pucchanti. Atthasaṃhitaṃ tathāgatā pucchanti, no anatthasaṃhitaṃ. Anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ. Dvīhākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti – dhammaṃ vā desessāma, sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāmāti. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘yathākathaṃ pana tumhe, bhikkhave, samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā’’ti.

안거를 마친 비구들이 세존을 뵙기 위해 찾아뵙는 것은 관례였다. 이에 그 비구들은 석 달이 지나 안거를 마치고 처소를 정리하고 바루와 가사를 챙겨 사왓띠로 향했다. 차례로 사왓띠의 아나타삔디카 승원인 제따와나 숲으로 가서 세존께서 계신 곳에 이르렀다. 도착해서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 부처님 세존들께서 새로 온 비구들과 함께 반갑게 인사를 나누는 것은 관례였다. 그때 세존께서 그 비구들에게 이렇게 말씀하셨다. ‘비구들이여, 견딜만한가? 살아갈 만한가? 화합하고 즐거워하며 다투지 않고 편안하게 안거를 보냈는가? 탁발 음식으로 인해 피로하지 않았는가?’ ‘세존이시여, 견딜만합니다. 세존이시여, 살아갈 만합니다. 저희는 화합하고 즐거워하며 다투지 않고 편안하게 안거를 보냈으며, 탁발 음식으로 인해 피로하지 않았습니다.’ 여래들은 알면서도 물으시고, 알면서도 묻지 않으시기도 한다. 때를 알아서 물으시고, 때를 알아서 묻지 않으시기도 한다. 여래들은 유익한 것을 물으시고, 유익하지 않은 것은 묻지 않으신다. 여래들에게 유익하지 않은 것은 이미 끊어졌다. 부처님 세존들께서는 두 가지 이유로 비구들에게 물으시니, 법을 설하려 하거나 제자들에게 학습계율을 제정하려 함이다. 그때 세존께서 그 비구들에게 이렇게 말씀하셨다. ‘비구들이여, 그런데 그대들은 어떻게 화합하고 즐거워하며 다투지 않고 편안하게 안거를 보냈으며, 탁발 음식으로 인해 피로하지 않았는가?’

Idha mayaṃ, bhante, sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū kosalesu janapade aññatarasmiṃ āvāse vassaṃ upagacchimhā. Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi – ‘‘kena nu kho mayaṃ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā’’ti. Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi – ‘‘sace kho mayaṃ aññamaññaṃ neva ālapeyyāma na sallapeyyāma – yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkameyya so āsanaṃ paññapeyya, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipeyya, avakkārapātiṃ dhovitvā upaṭṭhāpeyya, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeyya; yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkameyya, sacassa bhuttāvaseso[Pg.222], sace ākaṅkheyya bhuñjeyya, no ce ākaṅkheyya appaharite vā chaḍḍeyya, appāṇake vā udake opilāpeyya; so āsanaṃ uddhareyya, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmeyya, avakkārapātiṃ dhovitvā paṭisāmeyya, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisāmeyya, bhattaggaṃ sammajjeyya; yo passeyya pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ so upaṭṭhāpeyya; sacassa hoti avisayhaṃ, hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpeyya; na tveva tappaccayā vācaṃ bhindeyya – evaṃ kho mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā’’ti. Atha kho mayaṃ, bhante, aññamaññaṃ neva ālapimhā na sallavimhā. Yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati so āsanaṃ paññapeti, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipati, avakkārapātiṃ dhovitvā upaṭṭhāpeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati bhuñjati, no ce ākaṅkhati appaharite vā chaḍḍeti, appāṇake vā udake opilāpeti, so āsanaṃ uddharati, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmeti, avakkārapātiṃ dhovitvā paṭisāmeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisāmeti, bhattaggaṃ sammajjati. Yo passati pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ so upaṭṭhāpeti. Sacassa hoti avisayhaṃ, hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpeti, na tveva tappaccayā vācaṃ bhindati. Evaṃ kho mayaṃ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasimhā, na ca piṇḍakena kilamimhāti.

“세존이시여, 여기 저희들 많은 친한 도반인 비구들은 코살라국의 어느 한 처소에서 우안거를 보냈습니다. 세존이시여, 저희들에게 이런 생각이 들었습니다. ‘어떻게 하면 우리가 화합하고 기쁘게 지내며 다투지 않고 편안하게 우안거를 보낼 수 있을까? 탁발하는 데에도 어려움이 없으려면 어떻게 해야 할까?’ 세존이시여, 저희들에게 이런 생각이 들었습니다. ‘만약 우리가 서로 전혀 말을 하지 않고 대화도 나누지 않는다면 어떨까? 마을에서 탁발하여 가장 먼저 돌아오는 비구가 자리를 마련하고, 발 씻을 물과 발 받침대와 발 닦는 그릇을 준비하며, 발우 씻을 그릇을 씻어 두고, 마실 물과 쓸 물을 준비한다. 나중에 마을에서 탁발하여 돌아오는 비구는 남은 음식이 있을 때 원할 경우 그것을 먹고, 원하지 않으면 풀이 없는 곳에 버리거나 벌레가 없는 물에 쏟아버린다. 그런 뒤 그 비구가 자리를 정리하고, 발 씻을 물과 발 받침대와 발 닦는 그릇을 치우며, 발우 씻을 그릇을 씻어 갈무리하고, 마실 물과 쓸 물을 치우며, 식당을 청소한다. 마실 물 항아리나 쓸 물 항아리 또는 변소 물 항아리가 비어 있는 것을 보는 비구는 그것을 채워 둔다. 만약 혼자 하기 힘든 일이라면 손짓으로 동료를 불러 손을 맞잡아 돕게 하되, 결코 그 일로 인해 말을 해서는 안 된다. 이렇게 하면 우리가 화합하고 기쁘게 지내며 다투지 않고 편안하게 우안거를 보낼 수 있으며 탁발하는 데에도 어려움이 없을 것이다.’ 세존이시여, 그리하여 저희는 서로 전혀 말을 하지 않고 대화도 나누지 않았습니다. 마을에서 가장 먼저 탁발하여 돌아오는 비구가 자리를 마련하고, 발 씻을 물과 발 받침대와 발 닦는 그릇을 준비하며, 발우 씻을 그릇을 씻어 두고, 마실 물과 쓸 물을 준비하였습니다. 나중에 마을에서 탁발하여 돌아오는 비구는 남은 음식이 있을 때 원할 경우 그것을 먹고, 원하지 않으면 풀이 없는 곳에 버리거나 벌레가 없는 물에 쏟아버렸습니다. 그 비구가 자리를 정리하고, 발 씻을 물과 발 받침대와 발 닦는 그릇을 치우며, 발우 씻을 그릇을 씻어 갈무리하고, 마실 물과 쓸 물을 치우며, 식당을 청소하였습니다. 마실 물 항아리나 쓸 물 항아리 또는 변소 물 항아리가 비어 있는 것을 보는 비구는 그것을 채워 두었습니다. 만약 혼자 하기 힘든 일이라면 손짓으로 동료를 불러 손을 맞잡아 돕게 하였으며, 결코 그 일로 인해 말을 하지 않았습니다. 세존이시여, 저희는 이렇게 하여 화합하고 기쁘게 지내며 다투지 않고 편안하게 우안거를 보냈으며 탁발하는 데에도 어려움이 없었습니다.”라고 그들이 말하였다.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘aphāsuññeva kirame, bhikkhave, moghapurisā vuṭṭhā samānā phāsumhā vuṭṭhāti paṭijānanti. Pasusaṃvāsaññeva kirame, bhikkhave, moghapurisā vuṭṭhā samānā phāsumhā vuṭṭhāti paṭijānanti. Eḷakasaṃvāsaññeva kirame, bhikkhave, moghapurisā vuṭṭhā samānā phāsumhā vuṭṭhāti paṭijānanti. Sapattasaṃvāsaññeva kirame, bhikkhave, moghapurisā vuṭṭhā samānā phāsumhā vuṭṭhāti paṭijānanti. Kathañhi nāmime, bhikkhave, moghapurisā mūgabbataṃ titthiyasamādānaṃ samādiyissa’’nti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ [Pg.223] kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – na, bhikkhave, mūgabbataṃ titthiyasamādānaṃ samādiyitabbaṃ. Yo samādiyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ tīhi ṭhānehi pavāretuṃ – diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Sā vo bhavissati aññamaññānulomatā āpattivuṭṭhānatā vinayapurekkhāratā. Evañca pana, bhikkhave, pavāretabbaṃ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

그때 세존께서 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 이 어리석은 자들은 참으로 불편하게 살았음에도 ‘편안하게 살았다’고 공언하는구나. 비구들이여, 이 어리석은 자들은 짐승들이 함께 사는 것처럼 살았음에도 ‘편안하게 살았다’고 공언하는구나. 비구들이여, 이 어리석은 자들은 양들이 함께 사는 것처럼 살았음에도 ‘편안하게 살았다’고 공언하는구나. 비구들이여, 이 어리석은 자들은 원수들이 함께 사는 것처럼 살았음에도 ‘편안하게 살았다’고 공언하는구나. 비구들이여, 어찌하여 이 어리석은 자들이 외도들이 지키는 벙어리 행세(침묵의 서약)를 실천하였단 말이냐? 비구들이여, 이것은 아직 믿음이 없는 자들에게 믿음을 주지 못하며... (중략) ... 세존께서는 그들을 꾸짖으신 뒤 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 외도들이 지키는 벙어리 행세를 실천해서는 안 된다. 그것을 실천하는 자에게는 두까따(Dukkaṭa) 죄가 된다. 비구들이여, 우안거를 마친 비구들에게 보았거나 들었거나 의심되는 세 가지 경우에 따라 자자(自恣, Pavāraṇā)를 행하는 것을 허용한다. 그것은 여러분이 서로 순응하게 하고, 죄에서 벗어나게 하며, 율(Vinaya)을 중시하게 할 것이다. 비구들이여, 이와 같이 자자를 행해야 한다. 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.”

210. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ajja pavāraṇā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti.

210. “대덕 스님들이여, 승가는 제 말을 들으소서. 오늘은 자자(Pavāraṇā)의 날입니다. 만약 승가의 준비가 되었다면, 승가는 자자를 행해야 합니다.”

Therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘saṅghaṃ, āvuso, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi, āvuso, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Tatiyampi, āvuso, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’’ti.

상좌(Thera) 비구는 한쪽 어깨에 가사를 걸치고 쭈그리고 앉아 합장한 뒤 이와 같이 말해야 한다. “도반들이여, 나는 보았거나 들었거나 의심되는 일에 대해 승가에 자자를 행합니다. 존자들이여, 나를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (나의 허물을) 보게 되면 참회하겠습니다. 도반들이여, 두 번째로 승가에 자자를 행합니다. 보았거나 들었거나 의심되는 일에 대해 존자들이여, 나를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. 보게 되면 참회하겠습니다. 도반들이여, 세 번째로 승가에 자자를 행합니다. 보았거나 들었거나 의심되는 일에 대해 존자들이여, 나를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. 보게 되면 참회하겠습니다.”

Navakena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘saṅghaṃ, bhante, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi, bhante, saṅghaṃ…pe… tatiyampi, bhante, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’’ti.

하좌(Navaka) 비구는 한쪽 어깨에 가사를 걸치고 쭈그리고 앉아 합장한 뒤 이와 같이 말해야 한다. “스님들이여, 나는 보았거나 들었거나 의심되는 일에 대해 승가에 자자를 행합니다. 존자들이여, 나를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (나의 허물을) 보게 되면 참회하겠습니다. 스님들이여, 두 번째로 승가에... (중략) ... 스님들이여, 세 번째로 나는 보았거나 들었거나 의심되는 일에 대해 승가에 자자를 행합니다. 존자들이여, 나를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. 보게 되면 참회하겠습니다.”

211. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṃ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchanti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṃ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchissantī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṃ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchantī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi [Pg.224] buddho bhagavā…pe… ‘‘kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṃ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchissa’’nti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya, pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṃ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchitabbaṃ. Yo accheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sabbeheva ukkuṭikaṃ nisinnehi pavāretu’’nti.

211. 그때 육군 비구들은 장로 비구들이 웅크려 앉아 자자(自恣)를 행하고 있을 때 자리에 앉아 있었다. 욕심이 적은 비구들은 “어찌하여 육군 비구들은 장로 비구들이 웅크려 앉아 자자를 행하고 있을 때 자리에 앉아 있는가?”라고 하며 비난하고 허물을 들추고 비방하였다. 이에 그 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. (세존께서 물으셨다.) “비구들아, 육군 비구들이 장로 비구들이 웅크려 앉아 자자를 행하고 있을 때 자리에 앉아 있다는 것이 사실이냐?” “사실입니다, 세존이시여.” 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. “비구들아, 어찌하여 그 어리석은 자들이 장로 비구들이 웅크려 앉아 자자를 행하고 있을 때 자리에 앉아 있을 수 있단 말이냐? 비구들아, 이는 믿음이 없는 자들을 믿게 하지 못하고, 믿음이 있는 자들을 더욱 믿게 하지 못한다.” (세존께서는) 꾸짖으시고 법문을 설하신 후 비구들에게 말씀하셨다. “비구들아, 장로 비구들이 웅크려 앉아 자자를 행하고 있을 때 자리에 앉아 있어서는 안 된다. 앉는 비구에게는 돌길라(dukkaṭa) 죄가 된다. 비구들아, 모두가 웅크려 앉은 채로 자자할 것을 허용한다.”

Tena kho pana samayena aññataro thero jarādubbalo yāva sabbe pavārentīti ukkuṭikaṃ nisinno āgamayamāno mucchito papati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, tadamantarā ukkuṭikaṃ nisīdituṃ yāva pavāreti, pavāretvā āsane nisīditunti.

그때 어떤 장로 비구가 노쇠하여 기력이 없었는데, 모든 비구가 자자를 마칠 때까지 웅크려 앉아 기다리다가 혼절하여 쓰러졌다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. (세존께서 말씀하셨다.) “비구들아, 자자를 행하는 동안에는 웅크려 앉아 있고, 자자를 마친 후에는 자리에 앉는 것을 허용한다.”

Aphāsukavihāro niṭṭhito.

불편한 거처에 대한 대목이 끝났다.

121. Pavāraṇābhedā

121. 자자의 종류

212. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kati nu kho pavāraṇā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Dvemā, bhikkhave, pavāraṇā – cātuddasikā ca pannarasikā ca. Imā kho, bhikkhave, dve pavāraṇāti.

212. 그때 비구들에게 “자자는 과연 몇 가지인가?”라는 의문이 생겼다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 자자에는 이 두 가지가 있으니, 곧 14일의 자자와 15일의 자자이다. 비구들아, 이것이 두 가지 자자이다.”

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kati nu kho pavāraṇakammānī’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Cattārimāni, bhikkhave, pavāraṇakammāni – adhammena vaggaṃ pavāraṇakammaṃ, adhammena samaggaṃ pavāraṇakammaṃ, dhammena vaggaṃ pavāraṇakammaṃ, dhammena samaggaṃ pavāraṇakammaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ adhammena vaggaṃ pavāraṇakammaṃ, na, bhikkhave, evarūpaṃ pavāraṇakammaṃ kātabbaṃ; na ca mayā evarūpaṃ pavāraṇakammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ adhammena samaggaṃ pavāraṇakammaṃ, na, bhikkhave, evarūpaṃ pavāraṇakammaṃ kātabbaṃ; na ca mayā evarūpaṃ pavāraṇakammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ dhammena vaggaṃ pavāraṇakammaṃ, na, bhikkhave, evarūpaṃ pavāraṇakammaṃ kātabbaṃ; na ca mayā evarūpaṃ pavāraṇakammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ dhammena samaggaṃ pavāraṇakammaṃ, evarūpaṃ, bhikkhave, pavāraṇakammaṃ kātabbaṃ; evarūpañca mayā pavāraṇakammaṃ anuññātaṃ. Tasmātiha, bhikkhave, evarūpaṃ pavāraṇakammaṃ karissāma yadidaṃ dhammena samagganti, evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbanti.

그때 비구들에게 “자자 업(갈마)은 과연 몇 가지인가?”라는 의문이 생겼다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 자자 업에는 이 네 가지가 있다. 비법(非法)이며 별중(別衆)인 자자 업, 비법이며 화합(和合)인 자자 업, 법(法)이며 별중인 자자 업, 법이며 화합인 자자 업이다. 비구들아, 그중에서 비법이며 별중인 자자 업은 행해서는 안 되며, 나 또한 이러한 자자 업을 허용한 적이 없다. 비구들아, 비법이며 화합인 자자 업도 행해서는 안 되며, 나 또한 이러한 자자 업을 허용한 적이 없다. 비구들아, 법이며 별중인 자자 업도 행해서는 안 되며, 나 또한 이러한 자자 업을 허용한 적이 없다. 비구들아, 그중에서 오직 법이며 화합인 자자 업만을 행해야 하며, 나는 이러한 자자 업을 허용한다. 그러므로 비구들아, ‘우리는 법이며 화합인 자자 업을 행하리라’라고 이와 같이 너희는 닦아야 한다.”

Pavāraṇābhedā niṭṭhitā.

자자의 종류가 끝났다.

122. Pavāraṇādānānujānanā

122. 자자 위임의 허용

213. Atha [Pg.225] kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘sannipatatha, bhikkhave. Saṅgho pavāressatī’’ti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘atthi, bhante, bhikkhu gilāno, so anāgato’’ti. Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā pavāraṇaṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā – tena gilānena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘pavāraṇaṃ dammi, pavāraṇaṃ me hara, pavāraṇaṃ me ārocehi, mamatthāya pavārehī’’ti kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, dinnā hoti pavāraṇā; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na dinnā hoti pavāraṇā. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, so, bhikkhave, gilāno bhikkhu mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhe ānetvā pavāretabbaṃ. Sace, bhikkhave, gilānupaṭṭhākānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘sace kho mayaṃ gilānaṃ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālaṃkiriyā vā bhavissatī’’ti na, bhikkhave, gilāno bhikkhu ṭhānā cāvetabbo. Saṅghena tattha gantvā pavāretabbaṃ; na tveva vaggena saṅghena pavāretabbaṃ. Pavāreyya ce, āpatti dukkaṭassa.

213. 그때 세존께서 비구들에게 말씀하셨다. “비구들아, 모여라. 승가가 자자를 행할 것이다.” 이렇게 말씀하셨을 때 어떤 비구가 세존께 “세존이시여, 병든 비구가 있어 오지 못했습니다”라고 아뢰었다. “비구들아, 병든 비구가 자자를 위임(전달)하는 것을 허용한다. 비구들아, (자자 위임은) 이렇게 주어야 한다. 그 병든 비구는 한 비구에게 다가가 한쪽 어깨에 겉옷을 걸치고 웅크려 앉아 합장한 뒤 이렇게 말해야 한다. ‘자자를 드립니다. 저의 자자를 가져가 주십시오. 저의 자자를 전해 주십시오. 저를 위해 자자해 주십시오.’ 몸으로 알리거나, 말로 알리거나, 몸과 말로 알리면 자자를 위임한 것이 된다. 몸으로도 알리지 않고, 말로도 알리지 않고, 몸과 말로도 알리지 않으면 자자를 위임한 것이 아니다. 이와 같이 (위임을) 얻으면 그것은 좋은 일이다. 만약 얻지 못한다면, 비구들아, 그 병든 비구를 침상이나 의자에 실어 승가의 한가운데로 데려와 자자하게 해야 한다. 비구들아, 만약 간병하는 비구들에게 ‘우리가 병자를 처소에서 옮기면 병세가 악화되거나 목숨을 잃게 될 것이다’라는 생각이 든다면, 비구들아, 병든 비구를 처소에서 옮겨서는 안 된다. 승가가 그곳으로 가서 자자를 행해야 한다. 그러나 별중(나뉘어짐)으로 자자를 행해서는 안 된다. 만약 별중으로 행한다면 돌길라 죄가 된다.”

Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya tattheva pakkamati, aññassa dātabbā pavāraṇā. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya tattheva vibbhamati…pe… kālaṃkaroti… sāmaṇero paṭijānāti… sikkhaṃ paccakkhātako paṭijānāti… antimavatthuṃ ajjhāpannako paṭijānāti… ummattako paṭijānāti… khittacitto paṭijānāti… vedanāṭṭo paṭijānāti… āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti… āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti… pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti… paṇḍako paṭijānāti… theyyasaṃvāsako paṭijānāti… titthiyapakkantako paṭijānāti… tiracchānagato paṭijānāti… mātughātako paṭijānāti… pitughātako paṭijānāti… arahantaghātako paṭijānāti… bhikkhunidūsako paṭijānāti… saṅghabhedako paṭijānāti [Pg.226]… lohituppādako paṭijānāti… ubhatobyañjanako paṭijānāti, aññassa dātabbā pavāraṇā.

비구들아, 자자를 위임받은 자(자자 수지자)가 위임을 받은 후 그 자리에서 떠나버린다면, 다른 비구에게 자자를 다시 위임해야 한다. 비구들아, 자자를 위임받은 자가 위임을 받은 후 그 자리에서 환속하거나, 죽거나, 사미라고 고백하거나, 계를 포기했다고 고백하거나, 바라이죄를 범했다고 고백하거나, 미치거나, 마음이 산란해지거나, 고통에 시달리거나, 죄를 보지 못해 파문당하거나, 죄를 참회하지 않아 파문당하거나, 사악한 견해를 버리지 않아 파문당하거나, 내시라고 고백하거나, 도둑으로 승가에 들어왔다고 고백하거나, 외도로 갔다고 고백하거나, 축생이라고 고백하거나, 어머니를 살해하거나, 아버지를 살해하거나, 아라한을 살해하거나, 비구니를 더럽히거나, 승가를 분열시키거나, 부처님 몸에 피를 내거나, 양성(兩性) 구족자라고 고백한다면, 다른 비구에게 자자를 다시 위임해야 한다.

Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya antarāmagge pakkamati, anāhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya antarāmagge vibbhamati…pe… kālaṃkaroti… sāmaṇero paṭijānāti… sikkhaṃ paccakkhātako paṭijānāti… antimavatthuṃ ajjhāpannako paṭijānāti… ummattako paṭijānāti… khittacitto paṭijānāti… vedanāṭṭo paṭijānāti… āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti… āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti… pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti… paṇḍako paṭijānāti… theyyasaṃvāsako paṭijānāti… titthiyapakkantako paṭijānāti… tiracchānagato paṭijānāti… mātughātako paṭijānāti… pitughātako paṭijānāti… arahantaghātako paṭijānāti… bhikkhunidūsako paṭijānāti… saṅghabhedako paṭijānāti… lohituppādako paṭijānāti… ubhatobyañjanako paṭijānāti, anāhaṭā hoti pavāraṇā.

비구들이여, 자자(自恣)를 전달하는 자가 자자를 위임받은 뒤 길을 가는 도중에 떠나버린다면, 자자는 전달되지 않은 것이다. 비구들이여, 자자를 전달하는 자가 자자를 위임받은 뒤 길을 가는 도중에 환속하거나, 죽거나, 사미라고 자칭하거나, 계를 포기했다고 자칭하거나, 파라지카를 범했다고 자칭하거나, 미쳤다고 자칭하거나, 마음이 혼란하다고 자칭하거나, 고통에 시달린다고 자칭하거나, 범계를 보지 않아 추방되었다고 자칭하거나, 범계를 참회하지 않아 추방되었다고 자칭하거나, 악한 견해를 버리지 않아 추방되었다고 자칭하거나, 내관(고자)이라고 자칭하거나, 도적 주거자라고 자칭하거나, 외도로 가버린 자라고 자칭하거나, 축생이라고 자칭하거나, 어머니를 살해한 자라고 자칭하거나, 아버지를 살해한 자라고 자칭하거나, 아라한을 살해한 자라고 자칭하거나, 비구니를 침범한 자라고 자칭하거나, 승가를 분열시킨 자라고 자칭하거나, 부처님 몸에 피를 낸 자라고 자칭하거나, 양성자라고 자칭한다면, 자자는 전달되지 않은 것이다.

Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya saṅghappatto pakkamati, āhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya saṅghappatto vibbhamati…pe… kālaṃkaroti… sāmaṇero paṭijānāti… sikkhaṃ paccakkhātako paṭijānāti… antimavatthuṃ ajjhāpannako paṭijānāti… ummattako paṭijānāti… khittacitto paṭijānāti… vedanāṭṭo paṭijānāti… āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti… āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti… pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti… paṇḍako paṭijānāti… theyyasaṃvāsako paṭijānāti… titthiyapakkantako paṭijānāti… tiracchānagato paṭijānāti… mātughātako paṭijānāti… pitughātako paṭijānāti… arahantaghātako paṭijānāti… bhikkhunidūsako paṭijānāti… saṅghabhedako paṭijānāti… lohituppādako paṭijānāti… ubhatobyañjanako paṭijānāti, āhaṭā hoti pavāraṇā.

비구들이여, 자자를 전달하는 자가 자자를 위임받고 승가에 도착한 뒤에 떠나버린다면, 자자는 전달된 것이다. 비구들이여, 자자를 전달하는 자가 자자를 위임받고 승가에 도착한 뒤에 환속하거나... (중략) ...양성자라고 자칭한다면, 자자는 전달된 것이다.

Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya saṅghappatto sutto nāroceti, āhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārakassa anāpatti[Pg.227]. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya saṅghappatto pamatto nāroceti…pe… samāpanno nāroceti, āhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārakassa anāpatti.

비구들이여, 자자를 전달하는 자가 자자를 위임받고 승가에 도착한 뒤에 잠이 들어서 알리지 못하더라도, 자자는 전달된 것이다. 이 경우 자자 전달자에게 죄는 없다. 비구들이여, 자자를 전달하는 자가 자자를 위임받고 승가에 도착한 뒤에 부주의하여 알리지 못하거나... (중략) ...선정에 들어서 알리지 못하더라도, 자자는 전달된 것이다. 이 경우 자자 전달자에게 죄는 없다.

Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya saṅghappatto sañcicca nāroceti, āhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārakassa āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya pavāraṇaṃ dentena chandampi dātuṃ, santi saṅghassa karaṇīyanti.

비구들이여, 자자를 전달하는 자가 자자를 위임받고 승가에 도착한 뒤에 고의로 알리지 않는다면, 자자는 전달된 것이나 자자 전달자에게는 돌길라(Dukkaṭa) 죄가 있다. 비구들이여, 자자일에 승가에 처리해야 할 일이 있을 경우, 자자를 위임하는 자가 찬탄(Chanda)도 함께 주도록 허용한다. 이는 승가에 해야 할 일이 있기 때문이다.

Pavāraṇādānānujānanā niṭṭhitā.

자자 위임의 허용에 관한 가르침이 끝났다.

123. Ñātakādiggahaṇakathā

123. 친족 등이 붙잡는 경우에 대한 이야기

214. Tena kho pana samayena aññataraṃ bhikkhuṃ tadahu pavāraṇāya ñātakā gaṇhiṃsu. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhuṃ tadahu pavāraṇāya ñātakā gaṇhanti. Te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā – ‘‘iṅgha, tumhe āyasmanto imaṃ bhikkhuṃ muhuttaṃ muñcatha, yāvāyaṃ bhikkhu pavāretī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā – ‘‘iṅgha, tumhe āyasmanto muhuttaṃ ekamantaṃ hotha, yāvāyaṃ bhikkhu pavāraṇaṃ detī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā – ‘‘iṅgha, tumhe āyasmanto imaṃ bhikkhuṃ muhuttaṃ nissīmaṃ netha, yāva saṅgho pavāretī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, na tveva vaggena saṅghena pavāretabbaṃ. Pavāreyya ce, āpatti dukkaṭassa.

214. 그 무렵 어떤 비구가 자자일에 친족들에게 붙잡혔다. 비구들이 부처님께 이 사실을 여쭈었다. “비구들이여, 이 법률 안에서 자자일에 비구가 친족들에게 붙잡혔을 경우, 비구들은 그 친족들에게 ‘존자들이여, 이 비구가 자자를 할 때까지 잠시 이 비구를 놓아주십시오’라고 말해야 한다. 만약 그렇게 해서 허락을 받는다면 다행이다. 만약 허락을 받지 못한다면 비구들은 그 친족들에게 ‘존자들이여, 이 비구가 자자를 위임할 때까지 잠시 한쪽에 머물러 주십시오’라고 말해야 한다. 만약 그렇게 해서 허락을 받는다면 다행이다. 만약 허락을 받지 못한다면 비구들은 그 친족들에게 ‘존자들이여, 승가가 자자를 마칠 때까지 잠시 이 비구를 계단(sīmā) 밖으로 데려가 주십시오’라고 말해야 한다. 만약 그렇게 해서 허락을 받는다면 다행이다. 만약 허락을 받지 못한다면, 분파된(일부가 빠진) 승가로서는 결코 자자를 해서는 안 된다. 만약 자자를 한다면 돌길라 죄가 된다.”

Idha pana, bhikkhave, bhikkhuṃ tadahu pavāraṇāya rājāno gaṇhanti…pe… corā gaṇhanti … dhuttā gaṇhanti… bhikkhupaccatthikā gaṇhanti. Te bhikkhupaccatthikā bhikkhūhi evamassu vacanīyā – ‘‘iṅgha, tumhe āyasmanto imaṃ bhikkhuṃ muhuttaṃ muñcatha, yāvāyaṃ bhikkhu pavāretī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, te bhikkhupaccatthikā bhikkhūhi evamassu vacanīyā – ‘‘iṅgha, tumhe āyasmanto muhuttaṃ ekamantaṃ hotha, yāvāyaṃ bhikkhu pavāraṇaṃ detī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, te bhikkhupaccatthikā bhikkhūhi evamassu vacanīyā – ‘‘iṅgha, tumhe āyasmanto imaṃ bhikkhuṃ muhuttaṃ nissīmaṃ netha, yāva saṅgho pavāretī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, na [Pg.228] tveva vaggena saṅghena pavāretabbaṃ. Pavāreyya ce, āpatti dukkaṭassāti.

비구들이여, 이 법률 안에서 자자일에 비구가 왕들에게 붙잡히거나... (중략) ...도둑들에게 붙잡히거나, 불량배들에게 붙잡히거나, 적대적인 비구들에게 붙잡혔을 경우에도 마찬가지다. 비구들은 그 적대적인 비구들에게 ‘존자들이여, 이 비구가 자자를 할 때까지 잠시 이 비구를 놓아주십시오’라고 말해야 한다. 만약 그렇게 해서 허락을 받는다면 다행이다. 만약 허락을 받지 못한다면 그 적대적인 비구들에게 ‘존자들이여, 이 비구가 자자를 위임할 때까지 잠시 한쪽에 머물러 주십시오’라고 말해야 한다. 만약 그렇게 해서 허락을 받는다면 다행이다. 만약 허락을 받지 못한다면 그 적대적인 비구들에게 ‘존자들이여, 승가가 자자를 마칠 때까지 잠시 이 비구를 계단 밖으로 데려가 주십시오’라고 말해야 한다. 만약 그렇게 해서 허락을 받는다면 다행이다. 만약 허락을 받지 못한다면 분파된 승가로서는 결코 자자를 해서는 안 된다. 만약 자자를 한다면 돌길라 죄가 된다라고 부처님께서 말씀하셨다.

Ñātakādiggahaṇakathā niṭṭhitā.

친족 등이 붙잡는 경우에 대한 이야기가 끝났다.

124. Saṅghapavāraṇādippabhedā

124. 승가 자자 등의 상세 분류

215. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya pañca bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘saṅghena pavāretabba’nti. Mayañcamhā pañca janā. Kathaṃ nu kho amhehi pavāretabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pañcannaṃ saṅghe pavāretunti.

215. 그 무렵 어떤 거처에 자자일에 다섯 명의 비구가 머물고 있었다. 그때 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. ‘부처님께서는 승가로서 자자를 해야 한다고 규정하셨는데, 우리는 다섯 명뿐이다. 우리는 어떻게 자자를 해야 하는가?’ 그들이 부처님께 이 사실을 여쭈었다. 부처님께서는 “비구들이여, 다섯 명의 비구가 승가 자자를 하는 것을 허용한다”라고 말씀하셨다.

216. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya cattāro bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā anuññātaṃ pañcannaṃ saṅghe pavāretunti. Mayañcamhā cattāro janā. Kathaṃ nu kho amhehi pavāretabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, catunnaṃ aññamaññaṃ pavāretuṃ. Evañca pana, bhikkhave, pavāretabbaṃ. Byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā –

216. 그 무렵 어느 거처에서 자자일(Pavāraṇā)에 네 명의 비구가 머물고 있었다. 그때 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 다섯 명의 비구가 승가에서 자자하도록 허락하셨다. 그런데 우리는 네 명뿐이다. 우리는 어떻게 자자해야 하는가?' 그들은 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 네 명의 비구가 서로서로 자자하는 것을 허락한다. 비구들아, 자자는 이와 같이 해야 한다. 현명하고 유능한 비구가 그 비구들에게 (다음과 같이) 알려야 한다."

‘‘Suṇantu me āyasmanto. Ajja pavāraṇā. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pavāreyyāmā’’ti.

"존자들이여, 제 말을 들으십시오. 오늘은 자자일입니다. 만약 존자들에게 적절한 때가 되었다면, 우리들은 서로서로 자자합시다."

Therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā te bhikkhū evamassu vacanīyā – ‘‘ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’’ti.

장로 비구는 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 웅크려 앉아 합장하고 그 비구들에게 이와 같이 말해야 한다. "도반들이여, 나는 본 것이나 들은 것이나 의심되는 것으로 존자들에게 자자합니다. 존자들께서는 나를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (허물을) 보면 고치겠습니다. 두 번째로... (중략) 세 번째로 도반들이여, 나는 본 것이나 들은 것이나 의심되는 것으로 존자들에게 자자합니다. 존자들께서는 나를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (허물을) 보면 고치겠습니다."

Navakena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā te bhikkhū evamassu vacanīyā – ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya [Pg.229] vā. Vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’’ti.

신참 비구는 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 웅크려 앉아 합장하고 그 비구들에게 이와 같이 말해야 한다. "대덕들이여, 저는 본 것이나 들은 것이나 의심되는 것으로 존자들에게 자자합니다. 존자들께서는 저를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (허물을) 보면 고치겠습니다. 두 번째로... (중략) 세 번째로 대덕들이여, 저는 본 것이나 들은 것이나 의심되는 것으로 존자들에게 자자합니다. 존자들께서는 저를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (허물을) 보면 고치겠습니다."

Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya tayo bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā anuññātaṃ pañcannaṃ saṅghe pavāretuṃ, catunnaṃ aññamaññaṃ pavāretuṃ. Mayañcamhā tayo janā. Kathaṃ nu kho amhehi pavāretabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, tiṇṇaṃ aññamaññaṃ pavāretuṃ. Evañca pana, bhikkhave, pavāretabbaṃ. Byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā –

그 무렵 어느 거처에서 자자일에 세 명의 비구가 머물고 있었다. 그때 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 다섯 명의 비구가 승가에서 자자하도록, 네 명의 비구가 서로서로 자자하도록 허락하셨다. 그런데 우리는 세 명뿐이다. 우리는 어떻게 자자해야 하는가?' 그들은 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 세 명의 비구가 서로서로 자자하는 것을 허락한다. 비구들아, 자자는 이와 같이 해야 한다. 현명하고 유능한 비구가 그 비구들에게 알려야 한다."

‘‘Suṇantu me āyasmantā. Ajja pavāraṇā. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pavāreyyāmā’’ti.

"존자들이여, 제 말을 들으십시오. 오늘은 자자일입니다. 만약 존자들에게 적절한 때가 되었다면, 우리들은 서로서로 자자합시다."

Therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā te bhikkhū evamassu vacanīyā – ‘‘ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’’ti.

장로 비구는 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 웅크려 앉아 합장하고 그 비구들에게 이와 같이 말해야 한다. "도반들이여, 나는 본 것이나 들은 것이나 의심되는 것으로 존자들에게 자자합니다. 존자들이여, 나를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (허물을) 보면 고치겠습니다. 두 번째로... (중략) 세 번째로 도반들이여, 나는 본 것이나 들은 것이나 의심되는 것으로 존자들에게 자자합니다. 존자들이여, 나를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (허물을) 보면 고치겠습니다."

Navakena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā te bhikkhū evamassu vacanīyā – ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’’ti.

신참 비구는 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 웅크려 앉아 합장하고 그 비구들에게 이와 같이 말해야 한다. "대덕들이여, 저는 본 것이나 들은 것이나 의심되는 것으로 존자들에게 자자합니다. 존자들이여, 저를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (허물을) 보면 고치겠습니다. 두 번째로... (중략) 세 번째로 대덕들이여, 저는 본 것이나 들은 것이나 의심되는 것으로 존자들에게 자자합니다. 존자들이여, 저를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (허물을) 보면 고치겠습니다."

217. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya dve bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā anuññātaṃ pañcannaṃ saṅghe pavāretuṃ, catunnaṃ aññamaññaṃ pavāretuṃ, tiṇṇaṃ [Pg.230] aññamaññaṃ pavāretuṃ. Mayañcamhā dve janā. Kathaṃ nu kho amhehi pavāretabba’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dvinnaṃ aññamaññaṃ pavāretuṃ. Evañca pana, bhikkhave, pavāretabbaṃ. Therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā navo bhikkhu evamassa vacanīyo – ‘‘ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’’ti.

217. 그 무렵 어느 거처에서 자자일에 두 명의 비구가 머물고 있었다. 그때 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 다섯 명의 비구가 승가에서 자자하도록, 네 명의 비구가 서로서로 자자하도록, 세 명의 비구가 서로서로 자자하도록 허락하셨다. 그런데 우리는 두 명뿐이다. 우리는 어떻게 자자해야 하는가?' 그들은 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 두 명의 비구가 서로서로 자자하는 것을 허락한다. 비구들아, 자자는 이와 같이 해야 한다. 장로 비구는 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 웅크려 앉아 합장하고 신참 비구에게 이와 같이 말해야 한다. '도반이여, 나는 본 것이나 들은 것이나 의심되는 것으로 존자에게 자자합니다. 존자께서는 나를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (허물을) 보면 고치겠습니다. 두 번째로... (중략) 세 번째로 도반이여, 나는 본 것이나 들은 것이나 의심되는 것으로 존자에게 자자합니다. 존자께서는 나를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (허물을) 보면 고치겠습니다.'"

Navakena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā thero bhikkhu evamassa vacanīyo – ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’’ti.

신참 비구는 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 웅크려 앉아 합장하고 장로 비구에게 이와 같이 말해야 한다. "대덕이시여, 저는 본 것이나 들은 것이나 의심되는 것으로 존자에게 자자합니다. 존자께서는 저를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (허물을) 보면 고치겠습니다. 두 번째로... (중략) 세 번째로 대덕이시여, 저는 본 것이나 들은 것이나 의심되는 것으로 존자에게 자자합니다. 존자께서는 저를 가엽게 여겨 말씀해 주십시오. (허물을) 보면 고치겠습니다."

218. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya eko bhikkhu viharati. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā anuññātaṃ pañcannaṃ saṅghe pavāretuṃ, catunnaṃ aññamaññaṃ pavāretuṃ, tiṇṇaṃ aññamaññaṃ pavāretuṃ, dvinnaṃ aññamaññaṃ pavāretuṃ. Ahañcamhi ekako. Kathaṃ nu kho mayā pavāretabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

218. 그 무렵 어느 거처에서 자자일에 한 명의 비구가 머물고 있었다. 그때 그 비구에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 다섯 명의 비구가 승가에서 자자하도록, 네 명의 비구가 서로서로 자자하도록, 세 명의 비구가 서로서로 자자하도록, 두 명의 비구가 서로서로 자자하도록 허락하셨다. 그런데 나는 혼자이다. 나는 어떻게 자자해야 하는가?' 그들은 세존께 이 일을 아뢰었다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya eko bhikkhu viharati. Tena, bhikkhave, bhikkhunā yattha bhikkhū paṭikkamanti upaṭṭhānasālāya vā maṇḍape vā rukkhamūle vā, so deso sammajjitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā āsanaṃ paññapetvā padīpaṃ katvā nisīditabbaṃ. Sace aññe bhikkhū āgacchanti, tehi saddhiṃ pavāretabbaṃ; no ce āgacchanti, ‘ajja me pavāraṇā’ti adhiṭṭhātabbaṃ. No ce adhiṭṭheyya, āpatti dukkaṭassa.

"비구들이여, 여기 어떤 사찰에 자수(포와라나)의 날에 한 명의 비구가 머물고 있다 하자. 비구들이여, 그 비구는 비구들이 드나드는 집회소나 정자나 나무 아래를 청소하고, 마실 물과 쓸 물을 준비하고, 자리를 마련하고, 등불을 켜고 앉아 있어야 한다. 만약 다른 비구들이 오면 그들과 함께 자수해야 한다. 만약 오지 않으면 '오늘이 나의 자수 날이다'라고 결심해야 한다. 만약 결심하지 않으면 돌과(둑가따)의 죄가 된다."

Tatra[Pg.231], bhikkhave, yattha pañca bhikkhū viharanti, na ekassa pavāraṇaṃ āharitvā

"비구들이여, 그곳에 다섯 명의 비구가 머물 때, 한 명의 비구의 자수를 전달받고서"

Catūhi saṅghe pavāretabbaṃ. Pavāreyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassa. Tatra, bhikkhave, yattha cattāro bhikkhū viharanti, na ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tīhi aññamaññaṃ pavāretabbaṃ. Pavāreyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassa. Tatra, bhikkhave, yattha tayo bhikkhū viharanti, na ekassa pavāraṇaṃ āharitvā dvīhi aññamaññaṃ pavāretabbaṃ. Pavāreyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassa. Tatra, bhikkhave, yattha dve bhikkhū viharanti, na ekassa pavāraṇaṃ āharitvā ekena adhiṭṭhātabbaṃ. Adhiṭṭheyya ce, āpatti dukkaṭassāti.

"남은 네 명의 비구가 승가 자수를 해서는 안 된다. 만약 자수한다면 돌과의 죄가 된다. 비구들이여, 그곳에 네 명의 비구가 머물 때, 한 명의 비구의 자수를 전달받고서 남은 세 명의 비구가 서로 자수해서는 안 된다. 만약 자수한다면 돌과의 죄가 된다. 비구들이여, 그곳에 세 명의 비구가 머물 때, 한 명의 비구의 자수를 전달받고서 남은 두 명의 비구가 서로 자수해서는 안 된다. 만약 자수한다면 돌과의 죄가 된다. 비구들이여, 그곳에 두 명의 비구가 머물 때, 한 명의 비구의 자수를 전달받고서 남은 한 명의 비구가 결심 자수를 해서는 안 된다. 만약 결심한다면 돌과의 죄가 된다."

Saṅghapavāraṇādippabhedā niṭṭhitā.

승가 자수 등의 분류가 끝났다.

125. Āpattipaṭikammavidhi

125. 125. 죄를 수습하는 법

219. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tadahu pavāraṇāya āpattiṃ āpanno hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na sāpattikena pavāretabba’nti. Ahañcamhi āpattiṃ āpanno. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

219. 그때 어떤 비구가 자수의 날에 죄를 범하게 되었다. 그러자 그 비구에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 죄가 있는 자는 자수해서는 안 된다고 제정하셨다. 그런데 나는 죄를 범하였다. 나는 어떻게 행해야 하는가?' 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya āpattiṃ āpanno hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ paṭidesemī’’ti. Tena vattabbo – ‘‘passasī’’ti. Āma passāmīti. Āyatiṃ saṃvareyyāsīti.

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 자수의 날에 죄를 범하게 되었다 하자. 비구들이여, 그 비구는 다른 한 명의 비구에게 가서 상의를 한쪽 어깨에 걸치고 쪼그려 앉아 합장하고 이렇게 말해야 한다. '도반이여, 나는 이러이러한 죄를 범했습니다. 그 죄를 고백합니다.' 그러면 상대 비구는 '그 죄를 보십니까?'라고 말해야 한다. '예, 봅니다'라고 답하면, '앞으로는 잘 단속하십시오'라고 말해야 한다."

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya āpattiyā vematiko hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko; yadā nibbematiko bhavissāmi tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti vatvā pavāretabbaṃ; na tveva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabboti.

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 자수의 날에 죄에 대해 의심이 생겼다 하자. 비구들이여, 그 비구는 한 명의 비구에게 가서 상의를 한쪽 어깨에 걸치고 쪼그려 앉아 합장하고 이렇게 말해야 한다. '도반이여, 나는 이러이러한 죄에 대해 의심이 있습니다. 의심이 없어지면 그때 그 죄를 수습하겠습니다.'라고 말하고 자수해야 한다. 그 의심을 이유로 자수를 방해해서는 안 된다."

Āpattipaṭikammavidhi niṭṭhitā.

죄를 수습하는 법이 끝났다.

126. Āpattiāvikaraṇavidhi

126. 126. 죄를 드러내는 법

220. Tena [Pg.232] kho pana samayena aññataro bhikkhu pavārayamāno āpattiṃ sarati. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na sāpattikena pavāretabba’nti. Ahañcamhi āpattiṃ āpanno. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

220. 그때 어떤 비구가 자수를 하던 중에 죄를 기억해 냈다. 그러자 그 비구에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 죄가 있는 자는 자수해서는 안 된다고 제정하셨다. 그런데 나는 죄를 범하였다. 나는 어떻게 행해야 하는가?' 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu pavārayamāno āpattiṃ sarati. Tena, bhikkhave, bhikkhunā sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyo – ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno. Ito vuṭṭhahitvā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti vatvā pavāretabbaṃ; na tveva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabbo.

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 자수를 하던 중에 죄를 기억해 냈다 하자. 비구들이여, 그 비구는 곁에 있는 비구에게 '도반이여, 나는 이러이러한 죄를 범했습니다. 여기서 일어나서 그 죄를 수습하겠습니다.'라고 말하고 자수해야 한다. 그 기억을 이유로 자수를 방해해서는 안 된다."

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu pavārayamāno āpattiyā vematiko hoti. Tena, bhikkhave,

"비구들이여, 여기 어떤 비구가 자수를 하던 중에 죄에 대해 의심이 생겼다 하자. 비구들이여,"

Bhikkhunā sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyo – ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko; yadā nibbematiko bhavissāmi tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti vatvā pavāretabbaṃ; na tveva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabboti.

"그 비구는 곁에 있는 비구에게 '도반이여, 나는 이러이러한 죄에 대해 의심이 있습니다. 의심이 없어지면 그때 그 죄를 수습하겠습니다.'라고 말하고 자수해야 한다. 그 의심을 이유로 자수를 방해해서는 안 된다."

Āpatti āvikaraṇavidhi niṭṭhitā.

죄를 드러내는 법이 끝났다.

127. Sabhāgāpattipaṭikammavidhi

127. 127. 공통된 죄를 수습하는 법

221. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno hoti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘na sabhāgā āpatti desetabbā, na sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā’ti. Ayañca sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno. Kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

221. 그때 어떤 사찰에서 자수의 날에 모든 승가가 공통된 죄(동분죄)를 범하게 되었다. 그러자 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 공통된 죄는 고백해서도 안 되고, 받아서도 안 된다고 제정하셨다. 그런데 이 모든 승가가 공통된 죄를 범하였다. 우리는 어떻게 행해야 하는가?' 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno hoti. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo – gacchāvuso, taṃ āpattiṃ paṭikaritvā āgaccha, mayaṃ te santike taṃ āpattiṃ paṭikarissāmāti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

"비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 자수의 날에 모든 승가가 공통된 죄를 범하게 되었다 하자. 비구들이여, 그 비구들은 한 명의 비구를 이웃 사찰로 즉시 보내며 '도반이여, 가서 그 죄를 수습하고 오십시오. 우리는 당신의 처소에서 그 죄를 수습하겠습니다.'라고 해야 한다. 만약 그렇게 해서 수습할 수 있다면 그것은 좋다. 만약 수습할 수 없다면, 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다."

‘‘Suṇātu [Pg.233] me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno. Yadā aññaṃ bhikkhuṃ suddhaṃ anāpattikaṃ passissati tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti vatvā pavāretabbaṃ; na tveva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabbo.

"'존자시여, 승가는 내 말을 들으십시오. 이 모든 승가는 공통된 죄를 범하였습니다. 죄가 없는 청정한 다른 비구를 만날 때, 그 비구의 처소에서 그 죄를 수습하겠습니다.'라고 말하고 자수해야 한다. 그 일을 이유로 자수를 방해해서는 안 된다."

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko hoti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

"비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 자수의 날에 모든 승가가 공통된 죄에 대해 의심이 생겼다 하자. 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다."

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko. Yadā nibbematiko bhavissati tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti vatvā, pavāretabbaṃ, na tveva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabboti.

"'존자시여, 승가는 내 말을 들으십시오. 이 모든 승가는 공통된 죄에 대해 의심이 있습니다. 의심이 없어지면 그때 그 죄를 수습하겠습니다.'라고 말하고 자수해야 한다. 그 의심을 이유로 자수를 방해해서는 안 된다."

Sabhāgāpattipaṭikammavidhi niṭṭhitā.

공통된 죄를 수습하는 법이 끝났다.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

제1송분이 끝났다.

128. Anāpattipannarasakaṃ

128. 128. 죄가 되지 않는 15가지 경우

222. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatiṃsu, pañca vā atirekā vā. Te na jāniṃsu ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavāresuṃ. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchiṃsu bahutarā. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

222. 그때 어떤 사원에서 자수일(pavāraṇā)에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 알지 못했다. 그들은 법이라는 생각과 율이라는 생각을 가지고, 별중(別衆)이었으나 화합한다는 인식을 가진 채 자수를 행하였다. 그들이 자수를 행하고 있을 때, 더 많은 수의 다른 거주 비구들이 도착했다. 그들은 세존께 이 일을 보고하였다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 자수일에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모인다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 생각과 율이라는 생각을 가지고, 별중이었으나 화합한다는 인식을 가진 채 자수를 행한다. 그들이 자수를 행하고 있는 도중에 더 많은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 자수를 해야 한다. 이미 자수를 마친 이들에게는 죄가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino [Pg.234] vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 자수일에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모인다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 생각과 율이라는 생각을 가지고, 별중이었으나 화합한다는 인식을 가진 채 자수를 행한다. 그들이 자수를 행하고 있는 도중에 같은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 행한 자수는 잘 이루어진 것이며, 나머지(새로 온 이들)가 자수를 해야 한다. 이미 자수를 마친 이들에게는 죄가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 자수일에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모인다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 생각과 율이라는 생각을 가지고, 별중이었으나 화합한다는 인식을 가진 채 자수를 행한다. 그들이 자수를 행하고 있는 도중에 더 적은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 행한 자수는 잘 이루어진 것이며, 나머지(새로 온 이들)가 자수를 해야 한다. 이미 자수를 마친 이들에게는 죄가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 자수일에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모인다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 생각과 율이라는 생각을 가지고, 별중이었으나 화합한다는 인식을 가진 채 자수를 행한다. 그들이 자수를 마치자마자 더 많은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 자수를 해야 한다. 이미 자수를 마친 이들에게는 죄가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 자수일에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모인다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 생각과 율이라는 생각을 가지고, 별중이었으나 화합한다는 인식을 가진 채 자수를 행한다. 그들이 자수를 마치자마자 같은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 행한 자수는 잘 이루어진 것이니, 그들(새로 온 이들)의 면전에서 자수를 해야 한다. 이미 자수를 마친 이들에게는 죄가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 자수일에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모인다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 생각과 율이라는 생각을 가지고, 별중이었으나 화합한다는 인식을 가진 채 자수를 행한다. 그들이 자수를 마치자마자 더 적은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 행한 자수는 잘 이루어진 것이니, 남은 이들이 그들의 면전에서 자수를 해야 한다. 이미 자수를 마친 이들에게는 죄가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino [Pg.235] vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 자수일에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모인다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 생각과 율이라는 생각을 가지고, 별중이었으나 화합한다는 인식을 가진 채 자수를 행한다. 그들이 자수를 마치고 아직 대중이 자리를 뜨기 전인데 더 많은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 자수를 해야 한다. 이미 자수를 마친 이들에게는 죄가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 자수일에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모인다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 생각과 율이라는 생각을 가지고, 별중이었으나 화합한다는 인식을 가진 채 자수를 행한다. 그들이 자수를 마치고 아직 대중이 자리를 뜨기 전인데 같은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 행한 자수는 잘 이루어진 것이니, 그들의 면전에서 자수를 해야 한다. 이미 자수를 마친 이들에게는 죄가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 자수일에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모인다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 생각과 율이라는 생각을 가지고, 별중이었으나 화합한다는 인식을 가진 채 자수를 행한다. 그들이 자수를 마치고 아직 대중이 자리를 뜨기 전인데 더 적은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다면, 이미 행한 자수는 잘 이루어진 것이니, 그들의 면전에서 자수를 해야 한다. 이미 자수를 마친 이들에게는 죄가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 여기 어떤 사원에서 자수일에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모인다. 그들은 '다른 거주 비구들이 아직 오지 않았다'는 것을 알지 못한다. 그들은 법이라는 생각과 율이라는 생각을 가지고, 별중이었으나 화합한다는 인식을 가진 채 자수를 행한다. 그들이 자수를 마치고 대중 중 일부가 자리를 떴는데 더 많은 수의 다른 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 자수를 해야 한다. 이미 자수를 마친 이들에게는 죄가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사원에 포와라나 당일에 다섯 명 혹은 그 이상의 거주 비구들이 모였다. 그들은 '오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 그것이 법이라고 인식하고 율이라고 인식하며, 실제로는 분파된 상태임에도 화합했다는 인식을 가지고 포와라나를 한다. 그들이 포와라나를 마치자마자 회중의 일부가 떠난 후에 다른 동수의 거주 비구들이 도착한다면, 이미 한 포와라나는 적절하게 이루어진 것이다. 새로 온 그들 앞에서 포와라나를 해야 한다. 이미 포와라나를 마친 비구들에게는 아빳띠가 없다.

Idha [Pg.236] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사원에 포와라나 당일에 다섯 명 혹은 그 이상의 거주 비구들이 모였다. 그들은 '오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 그것이 법이라고 인식하고 율이라고 인식하며, 실제로는 분파된 상태임에도 화합했다는 인식을 가지고 포와라나를 한다. 그들이 포와라나를 마치자마자 회중의 일부가 떠난 후에 다른 더 적은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 이미 한 포와라나는 적절하게 이루어진 것이다. 새로 온 그들 앞에서 포와라나를 해야 한다. 이미 포와라나를 마친 비구들에게는 아빳띠가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사원에 포와라나 당일에 다섯 명 혹은 그 이상의 거주 비구들이 모였다. 그들은 '오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 그것이 법이라고 인식하고 율이라고 인식하며, 실제로는 분파된 상태임에도 화합했다는 인식을 가지고 포와라나를 한다. 그들이 포와라나를 마치자마자 회중 전체가 떠난 후에 다른 더 많은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 포와라나를 해야 한다. 이미 포와라나를 마친 비구들에게는 아빳띠가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사원에 포와라나 당일에 다섯 명 혹은 그 이상의 거주 비구들이 모였다. 그들은 '오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 그것이 법이라고 인식하고 율이라고 인식하며, 실제로는 분파된 상태임에도 화합했다는 인식을 가지고 포와라나를 한다. 그들이 포와라나를 마치자마자 회중 전체가 떠난 후에 다른 동수의 거주 비구들이 도착한다면, 이미 한 포와라나는 적절하게 이루어진 것이다. 새로 온 그들 앞에서 포와라나를 해야 한다. 이미 포와라나를 마친 비구들에게는 아빳띠가 없다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ anāpatti.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사원에 포와라나 당일에 다섯 명 혹은 그 이상의 거주 비구들이 모였다. 그들은 '오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알지 못한다. 그들은 그것이 법이라고 인식하고 율이라고 인식하며, 실제로는 분파된 상태임에도 화합했다는 인식을 가지고 포와라나를 한다. 그들이 포와라나를 마치자마자 회중 전체가 떠난 후에 다른 더 적은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 이미 한 포와라나는 적절하게 이루어진 것이다. 새로 온 그들 앞에서 포와라나를 해야 한다. 이미 포와라나를 마친 비구들에게는 아빳띠가 없다.

Anāpattipannarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

아빳띠가 없는 열다섯 가지 경우가 끝났다.

129. Vaggāvaggasaññīpannarasakaṃ

129. 분파되어 분파되었다고 인식하는 열다섯 가지 경우.

223. Idha [Pg.237] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti dukkaṭassa.

223. 비구들이여, 또한 여기 어떤 사원에 포와라나 당일에 다섯 명 혹은 그 이상의 거주 비구들이 모였다. 그들은 '오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알고 있다. 그들은 그것이 법이라고 인식하고 율이라고 인식하며, 분파된 상태에서 분파되었다는 인식을 가지고 포와라나를 한다. 그들이 포와라나를 하는 중에 다른 더 많은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 포와라나를 해야 한다. 이미 포와라나를 한 비구들에게는 둑카따 아빳띠가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사원에 포와라나 당일에 다섯 명 혹은 그 이상의 거주 비구들이 모였다. 그들은 '오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알고 있다. 그들은 그것이 법이라고 인식하고 율이라고 인식하며, 분파된 상태에서 분파되었다는 인식을 가지고 포와라나를 한다. 그들이 포와라나를 하는 중에 다른 동수의 거주 비구들이 도착한다면, 이미 한 포와라나는 적절하게 이루어진 것이며, 남은 비구들이 포와라나를 해야 한다. 이미 포와라나를 한 비구들에게는 둑카따 아빳띠가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사원에 포와라나 당일에 다섯 명 혹은 그 이상의 거주 비구들이 모였다. 그들은 '오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알고 있다. 그들은 그것이 법이라고 인식하고 율이라고 인식하며, 분파된 상태에서 분파되었다는 인식을 가지고 포와라나를 한다. 그들이 포와라나를 하는 중에 다른 더 적은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 이미 한 포와라나는 적절하게 이루어진 것이며, 남은 비구들이 포와라나를 해야 한다. 이미 포와라나를 한 비구들에게는 둑카따 아빳띠가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte,…pe… avuṭṭhitāya parisāya…pe… ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya…pe… sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā…pe… samasamā…pe… thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사원에 포와라나 당일에 다섯 명 혹은 그 이상의 거주 비구들이 모였다. 그들은 '오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알고 있다. 그들은 그것이 법이라고 인식하고 율이라고 인식하며, 분파된 상태에서 분파되었다는 인식을 가지고 포와라나를 한다. 그들이 포와라나를 마치자마자... (중략)... 회중이 아직 떠나기 전... (중략)... 회중의 일부가 떠난 후... (중략)... 회중 전체가 떠난 후에 다른 더 많은 수... (중략)... 동수... (중략)... 더 적은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 이미 한 포와라나는 적절하게 이루어진 것이다. 새로 온 그들 앞에서 포와라나를 해야 한다. 이미 포와라나를 한 비구들에게는 둑카따 아빳띠가 된다.

Vaggāvaggasaññīpannarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

분파되어 분파되었다고 인식하는 열다섯 가지 경우가 끝났다.

130. Vematikapannarasakaṃ

130. 의심을 가진 열다섯 가지 경우.

224. Idha [Pg.238] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘kappati nu kho amhākaṃ pavāretuṃ, na nu kho kappatī’’ti vematikā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti dukkaṭassa.

224. 비구들이여, 또한 여기 어떤 사원에 포와라나 당일에 다섯 명 혹은 그 이상의 거주 비구들이 모였다. 그들은 '오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알고 있다. 그들은 '우리에게 포와라나를 하는 것이 허용되는가, 허용되지 않는가'라고 의심하면서 포와라나를 한다. 그들이 포와라나를 하는 중에 다른 더 많은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 포와라나를 해야 한다. 이미 포와라나를 한 비구들에게는 둑카따 아빳띠가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘kappati nu kho amhākaṃ pavāretuṃ, na nu kho kappatī’’ti vematikā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사찰에서 그 자자일(Pavāraṇā)에 다섯 명 혹은 다섯 명보다 많은 수의 상주 비구들이 모였다고 하자. 그들은 ‘오지 않은 다른 상주 비구들이 있다’는 것을 안다. 그들은 ‘우리가 자자를 하는 것이 허용되는가, 허용되지 않는가?’라고 의심을 품은 채 자자를 한다. 그들이 자자를 하고 있는 동안에 수효가 같은 다른 상주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 이루어진 것이며 남은 비구들은 자자를 해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 악작죄(Dukkaṭa)의 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘kappati nu kho amhākaṃ pavāretuṃ, na nu kho kappatī’’ti vematikā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사찰에서 그 자자일(Pavāraṇā)에 다섯 명 혹은 다섯 명보다 많은 수의 상주 비구들이 모였다고 하자. 그들은 ‘오지 않은 다른 상주 비구들이 있다’는 것을 안다. 그들은 ‘우리가 자자를 하는 것이 허용되는가, 허용되지 않는가?’라고 의심을 품은 채 자자를 한다. 그들이 자자를 하고 있는 동안에 수효가 더 적은 다른 상주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 이루어진 것이며 남은 비구들은 자자를 해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 악작죄(Dukkaṭa)의 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘kappati nu kho amhākaṃ pavāretuṃ, na nu kho kappatī’’ti vematikā pavārenti. Tehi pavāritamatte…pe… avuṭṭhitāya parisāya…pe… ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya…pe… sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā [Pg.239] bhikkhū āgacchanti bahutarā…pe… samasamā…pe… thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사찰에서 그 자자일(Pavāraṇā)에 다섯 명 혹은 다섯 명보다 많은 수의 상주 비구들이 모였다고 하자. 그들은 ‘오지 않은 다른 상주 비구들이 있다’는 것을 안다. 그들은 ‘우리가 자자를 하는 것이 허용되는가, 허용되지 않는가?’라고 의심을 품은 채 자자를 한다. 그들이 자자를 막 마쳤을 때… 대중이 일어나기 전… 대중의 일부가 일어났을 때… 대중이 모두 일어났을 때, 더 많은 수의… 혹은 같은 수의… 혹은 더 적은 수의 다른 상주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 이루어진 것이며 그들(도착한 비구들)의 곁에서 자자를 해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 악작죄(Dukkaṭa)의 죄가 된다.

Vematikapannarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

의심을 품은 자의 15가지(Vematikapannarasaka)가 끝났다.

131. Kukkuccapakatapannarasakaṃ

131. 의구심(Kukkucca)에 빠진 자의 15가지

225. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘kappateva amhākaṃ pavāretuṃ, nāmhākaṃ na kappatī’’ti kukkuccapakatā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti dukkaṭassa.

225. 비구들이여, 또한 여기 어떤 사찰에서 그 자자일(Pavāraṇā)에 다섯 명 혹은 다섯 명보다 많은 수의 상주 비구들이 모였다고 하자. 그들은 ‘오지 않은 다른 상주 비구들이 있다’는 것을 안다. 그들은 ‘우리에게 자자를 하는 것이 허용될 뿐이며, 우리에게 허용되지 않는 것이 아니다’라고 의구심에 빠진 채 자자를 한다. 그들이 자자를 하고 있는 동안에 수효가 더 많은 다른 상주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 자자를 해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 악작죄(Dukkaṭa)의 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘kappateva amhākaṃ pavāretuṃ, nāmhākaṃ na kappatī’’ti kukkuccapakatā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사찰에서 그 자자일(Pavāraṇā)에 다섯 명 혹은 다섯 명보다 많은 수의 상주 비구들이 모였다고 하자. 그들은 ‘오지 않은 다른 상주 비구들이 있다’는 것을 안다. 그들은 ‘우리에게 자자를 하는 것이 허용될 뿐이며, 우리에게 허용되지 않는 것이 아니다’라고 의구심에 빠진 채 자자를 한다. 그들이 자자를 하고 있는 동안에 수효가 같은 다른 상주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 이루어진 것이며 남은 비구들은 자자를 해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 악작죄(Dukkaṭa)의 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘kappateva amhākaṃ pavāretuṃ, nāmhākaṃ na kappatī’’ti kukkuccapakatā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사찰에서 그 자자일(Pavāraṇā)에 다섯 명 혹은 다섯 명보다 많은 수의 상주 비구들이 모였다고 하자. 그들은 ‘오지 않은 다른 상주 비구들이 있다’는 것을 안다. 그들은 ‘우리에게 자자를 하는 것이 허용될 뿐이며, 우리에게 허용되지 않는 것이 아니다’라고 의구심에 빠진 채 자자를 한다. 그들이 자자를 하고 있는 동안에 수효가 더 적은 다른 상주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 이루어진 것이며 남은 비구들은 자자를 해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 악작죄(Dukkaṭa)의 죄가 된다.

Idha [Pg.240] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘kappateva amhākaṃ pavāretuṃ, nāmhākaṃ na kappatī’’ti kukkuccapakatā pavārenti. Tehi pavāritamatte,…pe… avuṭṭhitāya parisāya…pe… ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya…pe… sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā…pe… samasamā…pe… thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti dukkaṭassa.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사찰에서 그 자자일(Pavāraṇā)에 다섯 명 혹은 다섯 명보다 많은 수의 상주 비구들이 모였다고 하자. 그들은 ‘오지 않은 다른 상주 비구들이 있다’는 것을 안다. 그들은 ‘우리에게 자자를 하는 것이 허용될 뿐이며, 우리에게 허용되지 않는 것이 아니다’라고 의구심에 빠진 채 자자를 한다. 그들이 자자를 막 마쳤을 때… 대중이 일어나기 전… 대중의 일부가 일어났을 때… 대중이 모두 일어났을 때, 더 많은 수의… 혹은 같은 수의… 혹은 더 적은 수의 다른 상주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 이루어진 것이며 그들의 곁에서 자자를 해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 악작죄(Dukkaṭa)의 죄가 된다.

Kukkuccapakatapannarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

의구심에 빠진 자의 15가지(Kukkuccapakatapannarasaka)가 끝났다.

132. Bhedapurekkhārapannarasakaṃ

132. 분열을 앞세운 자의 15가지

226. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

226. 비구들이여, 또한 여기 어떤 사찰에서 그 자자일(Pavāraṇā)에 다섯 명 혹은 다섯 명보다 많은 수의 상주 비구들이 모였다고 하자. 그들은 ‘오지 않은 다른 상주 비구들이 있다’는 것을 안다. 그들은 ‘그들이 망하든 말든, 그들이 사라지든 말든, 그들이 무슨 소용인가?’라며 분열을 앞세워 자자를 한다. 그들이 자자를 하고 있는 동안에 수효가 더 많은 다른 상주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 자자를 해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 투란차(Thullaccaya)의 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사찰에서 그 자자일(Pavāraṇā)에 다섯 명 혹은 다섯 명보다 많은 수의 상주 비구들이 모였다고 하자. 그들은 ‘오지 않은 다른 상주 비구들이 있다’는 것을 안다. 그들은 ‘그들이 망하든 말든, 그들이 사라지든 말든, 그들이 무슨 소용인가?’라며 분열을 앞세워 자자를 한다. 그들이 자자를 하고 있는 동안에 수효가 같은 다른 상주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 이루어진 것이며 남은 비구들은 자자를 해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 투란차(Thullaccaya)의 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete[Pg.241], ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 또한 여기 어떤 사찰에서 그 자자일(Pavāraṇā)에 다섯 명 혹은 다섯 명보다 많은 수의 상주 비구들이 모였다고 하자. 그들은 ‘오지 않은 다른 상주 비구들이 있다’는 것을 안다. 그들은 ‘그들이 망하든 말든, 그들이 사라지든 말든, 그들이 무슨 소용인가?’라며 분열을 앞세워 자자를 한다. 그들이 자자를 하고 있는 동안에 수효가 더 적은 다른 상주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 이루어진 것이며 남은 비구들은 자자를 해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 투란차(Thullaccaya)의 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā, tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ, pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어느 사원에서 자자일에 다섯 명이나 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서도, '그들이 망하든 말든, 사라지든 말든, 그들이 무슨 상관인가'라며 분열을 목적으로 자자를 행한다. 그들이 자자를 마치자마자 다른 더 많은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 자자를 행해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 투란차 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어느 사원에서 자자일에 다섯 명이나 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서도, '그들이 망하든 말든, 사라지든 말든, 그들이 무슨 상관인가'라며 분열을 목적으로 자자를 행한다. 그들이 자자를 마치자마자 다른 같은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 행해진 것이다. [새로 온 비구들은] 이미 자자를 마친 비구들 앞에서 자자를 행해야 한다. 먼저 자자를 마친 비구들에게는 투란차 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어느 사원에서 자자일에 다섯 명이나 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서도, '그들이 망하든 말든, 사라지든 말든, 그들이 무슨 상관인가'라며 분열을 목적으로 자자를 행한다. 그들이 자자를 마치자마자 다른 더 적은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 행해진 것이다. [새로 온 비구들은] 이미 자자를 마친 비구들 앞에서 자자를 행해야 한다. 먼저 자자를 마친 비구들에게는 투란차 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū [Pg.242] āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어느 사원에서 자자일에 다섯 명이나 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서도, '그들이 망하든 말든, 사라지든 말든, 그들이 무슨 상관인가'라며 분열을 목적으로 자자를 행한다. 그들이 자자를 마쳤으나 아직 회중이 자리에서 일어나기 전에 다른 더 많은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 자자를 행해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 투란차 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어느 사원에서 자자일에 다섯 명이나 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서도, '그들이 망하든 말든, 사라지든 말든, 그들이 무슨 상관인가'라며 분열을 목적으로 자자를 행한다. 그들이 자자를 마쳤으나 아직 회중이 자리에서 일어나기 전에 다른 같은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 행해진 것이다. [새로 온 비구들은] 이미 자자를 마친 비구들 앞에서 자자를 행해야 한다. 먼저 자자를 마친 비구들에게는 투란차 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어느 사원에서 자자일에 다섯 명이나 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서도, '그들이 망하든 말든, 사라지든 말든, 그들이 무슨 상관인가'라며 분열을 목적으로 자자를 행한다. 그들이 자자를 마쳤으나 아직 회중이 자리에서 일어나기 전에 다른 더 적은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 행해진 것이다. [새로 온 비구들은] 이미 자자를 마친 비구들 앞에서 자자를 행해야 한다. 먼저 자자를 마친 비구들에게는 투란차 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어느 사원에서 자자일에 다섯 명이나 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서도, '그들이 망하든 말든, 사라지든 말든, 그들이 무슨 상관인가'라며 분열을 목적으로 자자를 행한다. 그들이 자자를 마쳤으나 회중의 일부가 자리에서 일어났을 때 다른 더 많은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 자자를 행해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 투란차 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어느 사원에서 자자일에 다섯 명이나 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서도, '그들이 망하든 말든, 사라지든 말든, 그들이 무슨 상관인가'라며 분열을 목적으로 자자를 행한다. 그들이 자자를 마쳤으나 회중의 일부가 자리에서 일어났을 때 다른 같은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 행해진 것이다. [새로 온 비구들은] 이미 자자를 마친 비구들 앞에서 자자를 행해야 한다. 먼저 자자를 마친 비구들에게는 투란차 죄가 된다.

Idha [Pg.243] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어느 사원에서 자자일에 다섯 명이나 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서도, '그들이 망하든 말든, 사라지든 말든, 그들이 무슨 상관인가'라며 분열을 목적으로 자자를 행한다. 그들이 자자를 마쳤으나 회중의 일부가 자리에서 일어났을 때 다른 더 적은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 자자는 잘 행해진 것이다. [새로 온 비구들은] 이미 자자를 마친 비구들 앞에서 자자를 행해야 한다. 먼저 자자를 마친 비구들에게는 투란차 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어느 사원에서 자자일에 다섯 명이나 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알면서도, '그들이 망하든 말든, 사라지든 말든, 그들이 무슨 상관인가'라며 분열을 목적으로 자자를 행한다. 그들이 자자를 마쳤으나 모든 회중이 자리에서 일어났을 때 다른 더 많은 수의 거주 비구들이 도착한다면, 비구들이여, 그 비구들은 다시 자자를 행해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 투란차 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 어떤 사원에 자자일(自恣日)에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다'는 것을 알고 있다. 그들은 '그들이 망하든 말든, 그들이 없어진들 우리와 무슨 상관인가'라며 분열을 목적으로 자자를 행한다. 그들이 자자를 마치자마자 모든 대중이 일어났을 때, 다른 거주 비구들이 (먼저 자자한 비구들과) 같은 수만큼 도착한다. (이전에 행한) 자자는 유효한 자자(suppavāritā)이지만, 그들(새로 온 이들)의 면전에서 다시 자자를 해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 툴랏차야(thullaccaya, 중죄)의 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā

비구들이여, 여기 어떤 사원에 자자일에 많은 거주

Bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti ‘‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’’ti. Te ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Pavāritānaṃ āpatti thullaccayassa.

비구들이 모였다. 다섯 명 혹은 그 이상이다. 그들은 ‘아직 오지 않은 다른 거주 비구들이 있다’는 것을 알고 있다. 그들은 ‘그들이 망하든 말든, 그들이 없어지든 우리와 무슨 상관인가’라며 승가 분열을 앞세워 자자를 행한다. 그들이 자자를 마친 직후에 모든 대중이 자리를 떴을 때, 다른 거주 비구들이 소수 도착한다면, 자자는 유효한 자자이다. 하지만 그들(나중에 온 비구들)의 면전에서 자자를 행해야 한다. 이미 자자를 마친 비구들에게는 툴랏차야(Thullaccaya) 죄가 된다.

Bhedapurekkhārapannarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

분열을 앞세운 경우의 15가지 유형이 끝났다.

Pañcavīsattikā niṭṭhitā.

25가지의 세 가지 방식(75가지)이 끝났다.

133. Sīmottantikapeyyālaṃ

133. 결계 내 진입에 관한 생략 문구

227. Idha [Pg.244] pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti ‘‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṃ okkamantī’’ti…pe… te na jānanti ‘‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṃ okkantā’’ti…pe… te na passanti aññe āvāsike bhikkhū antosīmaṃ okkamante…pe… te na passanti aññe āvāsike bhikkhū antosīmaṃ okkante…pe… te na suṇanti ‘‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṃ okkamantī’’ti…pe… te na suṇanti ‘‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṃ okkantā’’ti…pe….

227. 비구들이여, 여기 어떤 사원에 자자일에 다섯 명 혹은 그 이상의 많은 거주 비구들이 모였다. 그들은 '다른 거주 비구들이 결계 안으로 들어오고 있다'는 것을 알지 못한다. …(중략)… 그들은 '다른 거주 비구들이 결계 안으로 들어왔다'는 것을 알지 못한다. …(중략)… 그들은 다른 거주 비구들이 결계 안으로 들어오는 것을 보지 못한다. …(중략)… 그들은 다른 거주 비구들이 결계 안으로 들어온 것을 보지 못한다. …(중략)… 그들은 '다른 거주 비구들이 결계 안으로 들어오고 있다'는 소리를 듣지 못한다. …(중략)… 그들은 '다른 거주 비구들이 결계 안으로 들어왔다'는 소리를 듣지 못한다.

Āvāsikena āvāsikā ekasatapañcasattati tikanayato, āvāsikena āgantukā, āgantukena āvāsikā, āgantukena āgantukā, peyyālamukhena satta tikasatāni honti.

거주승과 거주승 사이에는 세 가지 방식(Tika)에 따라 175가지가 있고, 거주승과 방문승, 방문승과 거주승, 방문승과 방문승 사이에는 생략 방식을 통해 700가지의 세 가지 방식이 있다.

Sīmokkantikapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.

결계 내 진입에 관한 생략 문구가 끝났다.

134. Divasanānattaṃ

134. 날짜의 차이

228. Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ cātuddaso hoti, āgantukānaṃ pannaraso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabbaṃ. Sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabbaṃ. Sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṃ anuvattitabbaṃ.

228. 비구들이여, 여기 거주 비구들에게는 14일 자자일이고, 방문 비구들에게는 15일 자자일인 경우가 있다. 만약 거주 비구들의 수가 더 많다면, 방문 비구들이 거주 비구들을 따라야 한다. 만약 수가 같다면, 방문 비구들이 거주 비구들을 따라야 한다. 만약 방문 비구들의 수가 더 많다면, 거주 비구들이 방문 비구들을 따라야 한다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ pannaraso hoti, āgantukānaṃ cātuddaso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabbaṃ. Sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabbaṃ. Sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṃ anuvattitabbaṃ.

비구들이여, 여기 거주 비구들에게는 15일 자자일이고, 방문 비구들에게는 14일 자자일인 경우가 있다. 만약 거주 비구들의 수가 더 많다면, 방문 비구들이 거주 비구들을 따라야 한다. 만약 수가 같다면, 방문 비구들이 거주 비구들을 따라야 한다. 만약 방문 비구들의 수가 더 많다면, 거주 비구들이 방문 비구들을 따라야 한다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ pāṭipado hoti, āgantukānaṃ pannaraso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṃ nākāmā dātabbā sāmaggī; āgantukehi nissīmaṃ gantvā pavāretabbaṃ. Sace samasamā honti, āvāsikehi āgantukānaṃ nākāmā dātabbā sāmaggī; āgantukehi nissīmaṃ gantvā pavāretabbaṃ[Pg.245]. Sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṃ sāmaggī vā dātabbā, nissīmaṃ vā gantabbaṃ.

비구들이여, 여기 거주 비구들에게는 (자자 다음 날인) 초하루이고, 방문 비구들에게는 15일 자자일인 경우가 있다. 만약 거주 비구들의 수가 더 많다면, 거주 비구들은 원치 않을 경우 방문 비구들에게 화합을 제공할 필요가 없으며, 방문 비구들은 결계 밖으로 나가서 자자를 해야 한다. 만약 수가 같다면, 거주 비구들은 원치 않을 경우 방문 비구들에게 화합을 제공할 필요가 없으며, 방문 비구들은 결계 밖으로 나가서 자자를 해야 한다. 만약 방문 비구들의 수가 더 많다면, 거주 비구들은 화합을 제공하거나 혹은 (자신들이) 결계 밖으로 나가야 한다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ pannaraso hoti, āgantukānaṃ pāṭipado. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ sāmaggī vā dātabbā, nissīmaṃ vā gantabbaṃ. Sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ sāmaggī vā dātabbā, nissīmaṃ vā gantabbaṃ. Sace āgantukā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ nākāmā dātabbā sāmaggī; āvāsikehi nissīmaṃ gantvā pavāretabbaṃ.

비구들이여, 여기 거주 비구들에게는 15일 자자일이고, 방문 비구들에게는 초하루인 경우가 있다. 만약 거주 비구들의 수가 더 많다면, 방문 비구들은 화합을 제공하거나 혹은 결계 밖으로 나가야 한다. 만약 수가 같다면, 방문 비구들은 화합을 제공하거나 혹은 결계 밖으로 나가야 한다. 만약 방문 비구들의 수가 더 많다면, 방문 비구들은 원치 않을 경우 거주 비구들에게 화합을 제공할 필요가 없으며, 거주 비구들은 결계 밖으로 나가서 자자를 해야 한다.

Divasanānattaṃ niṭṭhitaṃ.

날짜의 차이에 관한 규정이 끝났다.

135. Liṅgādidassanaṃ

135. 거주승의 모습 등을 봄

229. Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū passanti āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ āvāsikākāraṃ, āvāsikaliṅgaṃ, āvāsikanimittaṃ, āvāsikuddesaṃ, suppaññattaṃ mañcapīṭhaṃ bhisibibbohanaṃ, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ sapaṭṭhitaṃ, pariveṇaṃ susammaṭṭhaṃ; passitvā vematikā honti – ‘‘atthi nu kho āvāsikā bhikkhū, natthi nu kho’’ti. Te vematikā na vicinanti, avicinitvā pavārenti. Āpatti dukkaṭassa…pe… te vematikā vicinanti, vicinitvā na passanti, apassitvā pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā ekato pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā pāṭekkaṃ pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā – ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti – bhedapurekkhārā pavārenti. Āpatti thullaccayassa.

229. 비구들이여, 여기 방문 비구들이 거주 비구들의 태도, 거주 비구의 모습, 거주 비구의 징표, 거주 비구임을 나타내는 물건들, 잘 정돈된 침상과 의자, 방석과 베개, 잘 준비된 마실 물과 씻을 물, 깨끗이 청소된 뜰 등을 보고서 '거주 비구들이 있는가, 없는가?' 하고 의심을 품는다. 그들이 의심스러우면서도 조사하지 않고 자자를 행하면 둑카타(dukkaṭa, 악작)의 죄가 된다. …(중략)… 그들이 의심스러워 조사했으나 발견하지 못하여 자자를 행하면 죄가 되지 않는다. 그들이 의심스러워 조사하여 발견하고 함께 자자를 행하면 죄가 되지 않는다. 그들이 의심스러워 조사하여 발견했음에도 따로 자자를 행하면 둑카타의 죄가 된다. 그들이 의심스러워 조사하여 발견했음에도 '그들이 망하든 말든, 그들이 없어진들 우리와 무슨 상관인가'라며 분열을 목적으로 자자를 행하면 툴랏차야의 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū suṇanti āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ āvāsikākāraṃ, āvāsikaliṅgaṃ, āvāsikanimittaṃ, āvāsikuddesaṃ, caṅkamantānaṃ padasaddaṃ, sajjhāyasaddaṃ, ukkāsitasaddaṃ, khipitasaddaṃ; sutvā vematikā honti – ‘‘atthi nu kho āvāsikā bhikkhū, natthi nu kho’’ti. Te vematikā na vicinanti, avicinitvā pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā na passanti, apassitvā pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā ekato pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā [Pg.246] pāṭekkaṃ pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 객비구들이 거주 비구들의 거주 비구다운 모습, 형상, 표식, 지시하는 물건, 그리고 포행하는 비구들의 발자국 소리, 독경 소리, 헛기침 소리, 재채기 소리를 듣고서, '거주 비구들이 있는가, 없는가?'라고 의심을 품게 된다. 그들이 의심을 품으면서도 조사하지 않고, 조사하지 않은 채 자자를 한다면, 돌길라 죄가 된다. 그들이 의심을 품고 조사하였으나 발견하지 못하여, 발견하지 못했으므로 자자를 한다면, 죄가 되지 않는다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서, 발견했으므로 함께 자자를 한다면, 죄가 되지 않는다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서, 발견했으므로 따로 자자를 한다면, 돌길라 죄가 된다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서, 발견했으므로 '이 비구들이 망해버려라, 이 비구들이 없어져라, 그들로부터 무슨 이익이 있겠는가?'라고 하며 분열을 앞세워 자자를 한다면, 투란차 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukākāraṃ, āgantukaliṅgaṃ, āgantukanimittaṃ, āgantukuddesaṃ, aññātakaṃ pattaṃ, aññātakaṃ cīvaraṃ, aññātakaṃ nisīdanaṃ, pādānaṃ dhotaṃ, udakanissekaṃ; passitvā vematikā honti – ‘‘atthi nu kho āgantukā bhikkhū, natthi nu kho’’ti. Te vematikā na vicinanti, avicinitvā pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā na passanti, apassitvā pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā ekato pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā pāṭekkaṃ pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā – nassantete, vinassantete, ko tehi atthoti – bhedapurekkhārā pavārenti. Āpatti thullaccayassa.

비구들이여, 여기 거주 비구들이 객비구들의 객비구다운 모습, 형상, 표식, 지시하는 물건, 주인 없는 발우, 주인 없는 가사, 주인 없는 좌구, 발을 씻고 흘린 물자국과 물기를 보고서, '객비구들이 있는가, 없는가?'라고 의심을 품게 된다. 그들이 의심을 품으면서도 조사하지 않고, 조사하지 않은 채 자자를 한다면, 돌길라 죄가 된다. 그들이 의심을 품고 조사하였으나 발견하지 못하여, 발견하지 못했으므로 자자를 한다면, 죄가 되지 않는다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서, 발견했으므로 함께 자자를 한다면, 죄가 되지 않는다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서, 발견했으므로 따로 자자를 한다면, 돌길라 죄가 된다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서, 발견했으므로 '이 비구들이 망해버려라, 이 비구들이 없어져라, 그들로부터 무슨 이익이 있겠는가?'라고 하며 분열을 앞세워 자자를 한다면, 투란차 죄가 된다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū suṇanti āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukākāraṃ,

비구들이여, 여기 거주 비구들이 객비구들의 객비구다운 모습과,

Āgantukaliṅgaṃ, āgantukanimittaṃ, āgantukuddesaṃ, āgacchantānaṃ padasaddaṃ, upāhanapapphoṭanasaddaṃ, ukkāsitasaddaṃ, khipitasaddaṃ; sutvā vematikā honti – ‘‘atthi nu kho āgantukā bhikkhū, natthi nu kho’’ti. Te vematikā na vicinanti, avicinitvā pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā na passanti, apassitvā pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā ekato pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā pāṭekkaṃ pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā – nassantete, vinassantete, ko tehi atthoti – bhedapurekkhārā pavārenti. Āpatti thullaccayassa.

형상, 표식, 지시하는 물건, 오고 있는 객비구들의 발자국 소리, 신발 터는 소리, 헛기침 소리, 재채기 소리를 듣고서, '객비구들이 있는가, 없는가?'라고 의심을 품게 된다. 그들이 의심을 품으면서도 조사하지 않고, 조사하지 않은 채 자자를 한다면, 돌길라 죄가 된다. 그들이 의심을 품고 조사하였으나 발견하지 못하여, 발견하지 못했으므로 자자를 한다면, 죄가 되지 않는다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서, 발견했으므로 함께 자자를 한다면, 죄가 되지 않는다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서, 발견했으므로 따로 자자를 한다면, 돌길라 죄가 된다. 그들이 의심을 품고 조사하여 발견하고서, 발견했으므로 '이 비구들이 망해버려라, 이 비구들이 없어져라, 그들로부터 무슨 이익이 있겠는가?'라고 하며 분열을 앞세워 자자를 한다면, 투란차 죄가 된다.

Liṅgādidassanaṃ niṭṭhitaṃ.

형상 등을 보는 단락이 끝났다.

136. Nānāsaṃvāsakādīhi pavāraṇā

136. 136. 다른 상계의 비구 등과의 자자

230. Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū passanti āvāsike bhikkhū nānāsaṃvāsake. Te samānasaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhanti, samānasaṃvāsakadiṭṭhiṃ [Pg.247] paṭilabhitvā na pucchanti, apucchitvā ekato pavārenti. Anāpatti. Te pucchanti, pucchitvā nābhivitaranti, anabhivitaritvā ekato pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti, pucchitvā nābhivitaranti, anabhivitaritvā pāṭekkaṃ pavārenti. Anāpatti.

230. 비구들이여, 여기 객비구들이 다른 상계의 거주 비구들을 본다. 그들은 [그들을] 같은 상계라는 견해를 갖게 되고, 같은 상계라는 견해를 가졌음에도 묻지 않고, 묻지 않은 채 함께 자자를 한다면, 죄가 되지 않는다. 그들이 묻고서, [다른 상계라는 사실을 확인하여 그 견해를] 바꾸게 하지 못하고, 바꾸게 하지 못한 채 함께 자자를 한다면, 돌길라 죄가 된다. 그들이 묻고서, 바꾸게 하지 못하고서 따로 자자를 한다면, 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū passanti āvāsike bhikkhū samānasaṃvāsake. Te nānāsaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhanti, nānāsaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhitvā na pucchanti, apucchitvā ekato pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti, pucchitvā abhivitaranti, abhivitaritvā pāṭekkaṃ pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti, pucchitvā abhivitaranti, abhivitaritvā ekato pavārenti. Anāpatti.

비구들이여, 여기 객비구들이 같은 상계의 거주 비구들을 본다. 그들은 [그들을] 다른 상계라는 견해를 갖게 되고, 다른 상계라는 견해를 가졌음에도 묻지 않고, 묻지 않은 채 함께 자자를 한다면, 돌길라 죄가 된다. 그들이 묻고서, [같은 상계라는 사실을 확인하여 그 견해를] 바로잡고 나서 따로 자자를 한다면, 돌길라 죄가 된다. 그들이 묻고서, 바로잡고 나서 함께 자자를 한다면, 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantuke bhikkhū nānāsaṃvāsake. Te samānasaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhanti, samānasaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhitvā na pucchanti, apucchitvā ekato pavārenti. Anāpatti. Te pucchanti, pucchitvā nābhivitaranti, anabhivitaritvā ekato pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti, pucchitvā nābhivitaranti, anabhivitaritvā pāṭekkaṃ pavārenti. Anāpatti.

비구들이여, 여기 거주 비구들이 다른 상계의 객비구들을 본다. 그들은 [그들을] 같은 상계라는 견해를 갖게 되고, 같은 상계라는 견해를 가졌음에도 묻지 않고, 묻지 않은 채 함께 자자를 한다면, 죄가 되지 않는다. 그들이 묻고서, [다른 상계라는 사실을 확인하여 그 견해를] 바꾸게 하지 못하고, 바꾸게 하지 못한 채 함께 자자를 한다면, 돌길라 죄가 된다. 그들이 묻고서, 바꾸게 하지 못하고서 따로 자자를 한다면, 죄가 되지 않는다.

Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantuke bhikkhū samānasaṃvāsake. Te nānāsaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhanti, nānāsaṃvāsakadiṭṭhiṃ paṭilabhitvā na pucchanti, apucchitvā ekato pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti, pucchitvā abhivitaranti, abhivitaritvā pāṭekkaṃ pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti, pucchitvā abhivitaranti, abhivitaritvā ekato pavārenti. Anāpatti.

비구들이여, 여기 거주 비구들이 같은 상계의 객비구들을 본다. 그들은 [그들을] 다른 상계라는 견해를 갖게 되고, 다른 상계라는 견해를 가졌음에도 묻지 않고, 묻지 않은 채 함께 자자를 한다면, 돌길라 죄가 된다. 그들이 묻고서, [같은 상계라는 사실을 확인하여 그 견해를] 바로잡고 나서 따로 자자를 한다면, 돌길라 죄가 된다. 그들이 묻고서, 바로잡고 나서 함께 자자를 한다면, 죄가 되지 않는다.

Nānāsaṃvāsakādīhi pavāraṇā niṭṭhitā.

다른 상계 비구 등과의 자자가 끝났다.

137. Na gantabbavāro

137. 137. 가서는 안 되는 대목

231. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā.

231. 비구들이여, 자자하는 날에는 승가를 제외하고는, 장애를 제외하고는, 비구가 있는 처소에서 비구가 없는 처소로 가서는 안 된다. 비구들이여, 자자하는 날에는 승가를 제외하고는, 장애를 제외하고는, 비구가 있는 처소에서 비구가 없는 비처소로 가서는 안 된다. 비구들이여, 자자하는 날에는 승가를 제외하고는, 장애를 제외하고는, 비구가 있는 처소에서 비구가 없는 처소나 비처소로 가서는 안 된다.

Na[Pg.248], bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā.

비구들이여,  자자(포와라나)  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  비(非)거처(사원  외의  장소)에서  비구가  없는  거처로  가서는  안  된다.  비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  비거처에서  비구가  없는  비거처로  가서는  안  된다.  비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  비거처에서  비구가  없는  거처나  비거처로  가서는  안  된다.

Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā.

비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  거처나  비거처에서  비구가  없는  거처로  가서는  안  된다.  비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  거처나  비거처에서  비구가  없는  비거처로  가서는  안  된다.  비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  거처나  비거처에서  비구가  없는  거처나  비거처로  가서는  안  된다.

Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā.

비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  거처에서  상종(相從)이  다른  비구들이  있는  비구가  있는  거처로  가서는  안  된다.  비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  거처에서  상종이  다른  비구들이  있는  비구가  있는  비거처로  가서는  안  된다.  비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  거처에서  상종이  다른  비구들이  있는  비구가  있는  거처나  비거처로  가서는  안  된다.

Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā.

비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  비거처에서  상종이  다른  비구들이  있는  비구가  있는  거처로  가서는  안  된다.  비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  비거처에서  상종이  다른  비구들이  있는  비구가  있는  비거처로  가서는  안  된다.  비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  비거처에서  상종이  다른  비구들이  있는  비구가  있는  거처나  비거처로  가서는  안  된다.

Na[Pg.249], bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā

비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  거처나  비거처에서

Vā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā.

상종이  다른  비구들이  있는  비구가  있는  거처로  가서는  안  된다.  비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  거처나  비거처에서  상종이  다른  비구들이  있는  비구가  있는  비거처로  가서는  안  된다.  비구들이여,  자자  날에  승가가  충분하거나  위험이  있는  경우를  제외하고는,  비구가  있는  거처나  비거처에서  상종이  다른  비구들이  있는  비구가  있는  거처나  비거처로  가서는  안  된다.

Na gantabbavāro niṭṭhito.

가서는  안  되는  장이  끝났다.

138. Gantabbavāro

138. 가야  하는  장

232. Gantabbo, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā ‘‘sakkomi ajjeva gantu’’nti. Gantabbo, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso…pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā ‘‘sakkomi ajjeva gantu’’nti.

232. 비구들이여,  자자  날에  비구가  있는  거처에서  상종이  같은  비구들이  있는  비구가  있는  거처로  ‘오늘  안에  도착할  수  있다’고  알  때에는  가야  한다.  비구들이여,  자자  날에  비구가  있는  거처에서  비구가  있는  비거처로...  (중략)  ...상종이  같은  비구들이  있는  비구가  있는  거처나  비거처로  ‘오늘  안에  도착할  수  있다’고  알  때에는  가야  한다.

Gantabbo, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso…pe… sabhikkhuko anāvāso…pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā ‘‘sakkomi ajjeva gantu’’nti.

비구들이여,  자자  날에  비구가  있는  비거처에서  비구가  있는  거처로...  (중략)  ...비구가  있는  비거처로...  (중략)  ...상종이  같은  비구들이  있는  비구가  있는  거처나  비거처로  ‘오늘  안에  도착할  수  있다’고  알  때에는  가야  한다.

Gantabbo, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko

비구들이여,  자자  날에  비구가  있는  거처나  비거처에서  비구가  있는

Āvāso…pe… sabhikkhuko anāvāso…pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā ‘‘sakkomi ajjeva gantu’’nti.

거처로...  (중략)  ...비구가  있는  비거처로...  (중략)  ...상종이  같은  비구들이  있는  비구가  있는  거처나  비거처로  ‘오늘  안에  도착할  수  있다’고  알  때에는  가야  한다.

Gantabbavāro niṭṭhito.

가야  하는  장이  끝났다.

139. Vajjanīyapuggalasandassanā

139. 제외해야  할  인물들을  보여줌

233. Na, bhikkhave, bhikkhuniyā nisinnaparisāya pavāretabbaṃ. Yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na, bhikkhave, sikkhamānāya…pe… na sāmaṇerassa…pe… na sāmaṇeriyā…pe… na sikkhaṃ paccakkhātakassa…pe… na antimavatthuṃ ajjhāpannakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṃ. Yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa.

233. 비구들이여,  비구니가  앉아  있는  회중에서는  자자를  해서는  안  된다.  자자를  하는  자에게는  돌라사(두껏)  죄가  된다.  비구들이여,  식차마나가...  (중략)  ...사미가...  (중략)  ...사미니가...  (중략)  ...학계를  포기한  자가...  (중략)  ...바라이죄를  범한  자가  앉아  있는  회중에서는  자자를  해서는  안  된다.  자자를  하는  자에게는  돌라사  죄가  된다.

Na [Pg.250] āpattiyā adassane ukkhittakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṃ. Yo pavāreyya, yathādhammo kāretabbo. Na āpattiyā appaṭikamme ukkhittakassa…pe… na pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṃ. Yo pavāreyya, yathādhammo kāretabbo.

죄를  보지  않아  내쫓긴(거립된)  자가  앉아  있는  회중에서는  자자를  해서는  안  된다.  자자를  하는  비구에게는  법에  따라  처치해야  한다.  죄를  참회하지  않아  내쫓긴  자가...  (중략)  ...악한  견해를  버리지  않아  내쫓긴  자가  앉아  있는  회중에서는  자자를  해서는  안  된다.  자자를  하는  비구에게는  법에  따라  처치해야  한다.

Na paṇḍakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṃ. Yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na theyyasaṃvāsakassa…pe… na titthiyapakkantakassa…pe… na tiracchānagatassa…pe… na mātughātakassa…pe… na pitughātakassa…pe… na arahantaghātakassa…pe… na bhikkhunidūsakassa …pe… na saṅghabhedakassa…pe… na lohituppādakassa …pe… na ubhatobyañjanakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṃ. Yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa.

황문(판다카)이  앉아  있는  회중에서는  자자를  해서는  안  된다.  자자를  하는  자에게는  돌라사  죄가  된다.  도둑으로  함께  사는  자가...  (중략)  ...외도로  넘어간  자가...  (중략)  ...축생이...  (중략)  ...어머니를  죽인  자가...  (중략)  ...아버지를  죽인  자가...  (중략)  ...아라한을  죽인  자가...  (중략)  ...비구니를  범한  자가...  (중략)  ...승가를  분열시킨  자가...  (중략)  ...부처님  몸에  피를  내게  한  자가...  (중략)  ...양성(ubhatobyañjanaka)을  가진  자가  앉아  있는  회중에서는  자자를  해서는  안  된다.  자자를  하는  자에게는  돌라사  죄가  된다.

Na, bhikkhave, pārivāsikapavāraṇādānena pavāretabbaṃ, aññatra avuṭṭhitāya parisāya. Na ca, bhikkhave, appavāraṇāya pavāretabbaṃ, aññatra saṅghasāmaggiyāti.

비구들이여,  회중이  일어나기  전이  아니면,  대기자의  자자  승인을  주는  방식으로  자자를  해서는  안  된다.  비구들이여,  승가의  화합을  위한  경우를  제외하고는,  자자일이  아닌  때에  자자를  해서는  안  된다.

Vajjanīyapuggalasandassanā niṭṭhitā.

제외해야  할  인물들을  보여줌이  끝났다.

Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito.

두  번째  낭송분(제2바나와라)이  끝났다.

140. Dvevācikādipavāraṇā

140. 두  번  암송하는  자자  등

234. Tena kho pana samayena kosalesu janapade aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya savarabhayaṃ ahosi. Bhikkhū nāsakkhiṃsu tevācikaṃ pavāretuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dvevācikaṃ pavāretunti.

234. 그  무렵  코살라  국의  어느  지방  거처에  자자  날  야만인의  위험이  있었다.  비구들은  세  번씩  암송하며  자자를  할  수  없었다.  부처님께  이  사정을  보고하자,  “비구들이여,  두  번씩  암송하며  자자하는  것을  허용한다”라고  말씀하셨다.

Bāḷhataraṃ savarabhayaṃ ahosi. Bhikkhū nāsakkhiṃsu dvevācikaṃ pavāretuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, ekavācikaṃ pavāretunti.

심각한 야만인의 위협(savarabhaya)이 있었다. 비구들은 (포살에서) 두 번씩 외우며 자수(pavāretuṃ, 파바라나)하는 것을 할 수 없었다. 세존께 이 사정을 보고하자, 세존께서는 “비구들이여, 한 번씩 외우며 자수하는 것을 허용한다”라고 말씀하셨다.

Bāḷhataraṃ savarabhayaṃ ahosi. Bhikkhū nāsakkhiṃsu ekavācikaṃ pavāretuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, samānavassikaṃ pavāretunti.

더욱 심각한 야만인의 위협이 있었다. 비구들은 한 번씩 외우며 자수하는 것도 할 수 없었다. 세존께 이 사정을 보고하자, 세존께서는 “비구들이여, 법납이 같은 이들이 한꺼번에(samānavassikaṃ) 자수하는 것을 허용한다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā hoti. Atha kho tesaṃ [Pg.251] bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ ratti vibhāyissati. Kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā hoti. Tatra ce, bhikkhave, bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ ratti vibhāyissatī’’ti, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

그때 어느 사찰에서 자수일에 사람들이 보시(dānaṃ)를 하느라 밤이 거의 다 지나갔다. 그때 비구들에게 이런 생각이 들었다. “사람들이 보시를 하느라 밤이 거의 다 지나갔다. 만일 승가가 세 번씩 외우며 자수한다면, 승가는 자수를 마치지 못하고 밤이 밝아 버릴 것이다. 우리는 어떻게 행해야 하는가?” 세존께 이 사정을 보고하자, 세존께서는 이렇게 말씀하셨다. “비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 자수일에 사람들이 보시를 하느라 밤이 거의 다 지나갔을 때, 만일 비구들에게 ‘...밤이 밝아 버릴 것이다’라는 생각이 든다면, 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 알려야 한다.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ ratti vibhāyissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho dvevācikaṃ, ekavācikaṃ, samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti.

‘대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 사람들이 보시를 하느라 밤이 거의 다 지나갔습니다. 만일 승가가 세 번씩 외우며 자수한다면, 승가는 자수를 마치지 못하고 밤이 밝아 버릴 것입니다. 승가의 결집이 준비되었다면, 승가는 두 번씩 외우거나, 한 번씩 외우거나, 또는 법납이 같은 이들이 한꺼번에 자수해야 합니다.’

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya bhikkhūhi dhammaṃ bhaṇantehi…pe… suttantikehi suttantaṃ saṅgāyantehi… vinayadharehi vinayaṃ vinicchinantehi… dhammakathikehi dhammaṃ sākacchantehi… bhikkhūhi kalahaṃ karontehi yebhuyyena ratti khepitā hoti. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘bhikkhūhi kalahaṃ karontehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ ratti vibhāyissatī’’ti, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

“비구들이여, 또한 여기 어떤 사찰에서 자수일에 비구들이 법을 설하거나... 수트라를 암송하거나... 율을 결정하거나... 법을 토론하거나... 혹은 비구들이 다툼(kalahaṃ)을 하느라 밤이 거의 다 지나갔을 때, 만일 비구들에게 ‘비구들이 다툼을 하느라 밤이 거의 다 지나갔다. 만일 승가가 세 번씩 외우며 자수한다면, 승가는 자수를 마치지 못하고 밤이 밝아 버릴 것이다’라는 생각이 든다면, 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 알려야 한다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Bhikkhūhi kalahaṃ karontehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ ratti vibhāyissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho dvevācikaṃ, ekavācikaṃ, samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti.

‘대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 비구들이 다툼을 하느라 밤이 거의 다 지나갔습니다. 만일 승가가 세 번씩 외우며 자수한다면, 승가는 자수를 마치지 못하고 밤이 밝아 버릴 것입니다. 승가의 결집이 준비되었다면, 승가는 두 번씩 외우거나, 한 번씩 외우거나, 또는 법납이 같은 이들이 한꺼번에 자수해야 합니다.’

Tena kho pana samayena kosalesu janapade aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya mahābhikkhusaṅgho sannipatito hoti[Pg.252], parittañca anovassikaṃ hoti, mahā ca megho uggato hoti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘ayaṃ kho mahābhikkhusaṅgho sannipatito, parittañca anovassikaṃ, mahā ca megho uggato. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ megho pavassissati. Kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya mahābhikkhusaṅgho sannipatito hoti, parittañca anovassikaṃ hoti, mahā ca megho uggato hoti. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho mahābhikkhusaṅgho sannipatito, parittañca anovassikaṃ, mahā ca megho uggato. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ megho pavassissatī’’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

그때 코살라국의 어느 사찰에서 자수일에 많은 비구 승가가 모였는데, 비를 피할 곳(anovassikaṃ)은 좁고 큰 먹구름이 일어났다. 그때 비구들에게 이런 생각이 들었다. “이처럼 많은 비구 승가가 모였는데 비를 피할 곳은 좁고 큰 먹구름이 일어났다. 만일 승가가 세 번씩 외우며 자수한다면, 승가는 자수를 마치지 못할 것이고 그사이 큰 비가 내릴 것이다. 우리는 어떻게 행해야 하는가?” 세존께 이 사정을 보고하자, 세존께서는 이렇게 말씀하셨다. “비구들이여, 여기 어떤 사찰에서 자수일에 많은 비구 승가가 모였고 비를 피할 곳은 좁은데 큰 먹구름이 일어났을 때, 만일 비구들에게 ‘...큰 비가 내릴 것이다’라는 생각이 든다면, 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 알려야 한다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ mahābhikkhusaṅgho sannipatito, parittañca anovassikaṃ, mahā ca megho uggato. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ megho pavassissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho dvevācikaṃ, ekavācikaṃ, samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti.

‘대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 이처럼 많은 비구 승가가 모였는데 비를 피할 곳은 좁고 큰 먹구름이 일어났습니다. 만일 승가가 세 번씩 외우며 자수한다면, 승가는 자수를 마치지 못할 것이고 그사이 큰 비가 내릴 것입니다. 승가의 결집이 준비되었다면, 승가는 두 번씩 외우거나, 한 번씩 외우거나, 또는 법납이 같은 이들이 한꺼번에 자수해야 합니다.’

Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya rājantarāyo hoti…pe… corantarāyo hoti… agyantarāyo hoti… udakantarāyo hoti… manussantarāyo hoti… amanussantarāyo hoti… vāḷantarāyo hoti… sarīsapantarāyo hoti… jīvitantarāyo hoti… brahmacariyantarāyo hoti. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, brahmacariyantarāyo. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ brahmacariyantarāyo bhavissatī’’ti, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

“비구들이여, 또한 여기 어떤 사찰에서 자수일에 왕의 위험(rājantarāyo)이 있거나... 도적의 위험, 불의 위험, 물의 위험, 인간의 위험, 비인간의 위험, 야생 동물의 위험, 기어 다니는 동물의 위험, 생명의 위험, 혹은 청정범행(brahmacariyantarāyo)의 위험이 있을 때, 만일 비구들에게 ‘참으로 이것은 청정범행의 위험이다. 만일 승가가 세 번씩 외우며 자수한다면, 승가는 자수를 마치지 못할 것이고 이 청정범행에 장애가 생길 것이다’라는 생각이 든다면, 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 알려야 한다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ brahmacariyantarāyo. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ [Pg.253] brahmacariyantarāyo bhavissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho dvevācikaṃ, ekavācikaṃ, samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti.

‘대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 이것은 청정범행에 대한 위험입니다. 만일 승가가 세 번씩 외우며 자수한다면 승가는 자수를 마치지 못할 것이고, 이 청정범행에 장애가 생길 것입니다. 승가의 결집이 준비되었다면, 승가는 두 번씩 외우거나, 한 번씩 외우거나, 또는 법납이 같은 이들이 한꺼번에 자수해야 합니다.’

Dvevācikādipavāraṇā niṭṭhitā.

두 번 외우는 것 등의 자수 방식이 끝났다.

141. Pavāraṇāṭhapanaṃ

141. 자수의 중지

235. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sāpattikā pavārenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sāpattikena pavāretabbaṃ. Yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, yo sāpattiko pavāreti, tassa okāsaṃ kārāpetvā āpattiyā codetunti.

235. 그때 육군 비구들이 죄(sāpattikā)가 있는 상태에서 자수를 행했다. 세존께 이 사정을 보고하자, 세존께서는 “비구들이여, 죄가 있는 자는 자수를 해서는 안 된다. 행하는 자는 두까따(dukkaṭa) 죄를 범하는 것이다. 비구들이여, 죄가 있는 자가 자수를 할 때, 그에게 기회를 허락받게(okāsaṃ kārāpetvā) 한 뒤에 그 죄를 추궁하는 것을 허용한다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū okāsaṃ kārāpiyamānā na icchanti okāsaṃ kātuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, okāsaṃ akarontassa pavāraṇaṃ ṭhapetuṃ. Evañca pana, bhikkhave, ṭhapetabbā. Tadahu pavāraṇāya cātuddase vā pannarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṃ – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo sāpattiko. Tassa pavāraṇaṃ ṭhapemi. Na tasmiṃ sammukhībhūte pavāretabba’’nti. Ṭhapitā hoti pavāraṇāti.

그때에 6군 비구들은 (허물을 지적할 수 있도록) 허락을 요청받았을 때, 허락하기를 원하지 않았다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 허락하지 않는 비구에게 자자를 유예하는 것을 허용한다. 비구들아, 자자는 이와 같이 유예해야 한다. 자자일인 14일이나 15일에, 해당 인물이 현전한 상가 가운데서 다음과 같이 선포해야 한다. ‘존자들이시여, 상가는 제 말을 들으십시오. 아무개라는 이름의 이 인물은 범계가 있습니다. 저는 그의 자자를 유예합니다. 그가 현전한 상태에서 자자를 행해서는 안 됩니다.’ 이와 같이 하면 자자가 유예된 것이다.”

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū – puramhākaṃ pesalā bhikkhū pavāraṇaṃ ṭhapentīti – paṭikacceva suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe pavāraṇaṃ ṭhapenti, pavāritānampi pavāraṇaṃ ṭhapenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe pavāraṇā ṭhapetabbā. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassa. Na, bhikkhave, pavāritānampi pavāraṇā ṭhapetabbā. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassa.

그때에 6군 비구들은 ‘계율을 사랑하는 비구들이 우리보다 먼저 자자를 유예할 것이다’라고 생각하여, 미리 청정하고 범계가 없는 비구들에게 아무런 근거나 이유도 없이 자자를 유예하였으며, 이미 자자를 마친 비구들에게도 자자를 유예하였다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 청정하고 범계가 없는 비구들에게 근거도 없고 이유도 없이 자자를 유예해서는 안 된다. 유예하는 비구에게는 돌길라 죄가 된다. 비구들아, 이미 자자를 마친 비구들에게도 자자를 유예해서는 안 된다. 유예하는 비구에게는 돌길라 죄가 된다.”

236. Evaṃ kho, bhikkhave, ṭhapitā hoti pavāraṇā, evaṃ aṭṭhapitā. Kathañca, bhikkhave, aṭṭhapitā hoti pavāraṇā? Tevācikāya ce, bhikkhave, pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya pariyositāya pavāraṇaṃ ṭhapeti, aṭṭhapitā hoti pavāraṇā. Dvevācikāya ce, bhikkhave,… ekavācikāya ce, bhikkhave,… samānavassikāya ce, bhikkhave, pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya pariyositāya pavāraṇaṃ ṭhapeti[Pg.254], aṭṭhapitā hoti pavāraṇā. Evaṃ kho, bhikkhave, aṭṭhapitā hoti pavāraṇā.

236. “비구들아, 자자는 이와 같이 하면 유예된 것이고, 이와 같이 하면 유예되지 않은 것이다. 비구들아, 어떻게 하면 자자가 유예되지 않은 것인가? 비구들아, 세 번 선언하는 자자가 암송되고 낭독되어 끝난 후에 자자를 유예한다면, 자자는 유예되지 않은 것이다. 두 번 선언하는... 한 번 선언하는... 법랍이 같은 비구들이 함께 자자하는 경우에, 자자가 암송되고 낭독되어 끝난 후에 자자를 유예한다면, 자자는 유예되지 않은 것이다. 비구들아, 이와 같이 하면 자자가 유예되지 않은 것이다.”

Kathañca, bhikkhave, ṭhapitā hoti pavāraṇā? Tevācikāya, ce, bhikkhave, pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya apariyositāya pavāraṇaṃ ṭhapeti, ṭhapitā hoti pavāraṇā. Dvevācikāya ce, bhikkhave,… ekavācikāya ce, bhikkhave,… samānavassikāya ce, bhikkhave, pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya apariyositāya pavāraṇaṃ ṭhapeti, ṭhapitā hoti pavāraṇā. Evaṃ kho, bhikkhave, ṭhapitā hoti pavāraṇā.

“비구들아, 어떻게 하면 자자가 유예된 것인가? 비구들아, 세 번 선언하는 자자가 암송되고 낭독되던 중 끝나기 전에 자자를 유예한다면, 자자는 유예된 것이다. 두 번 선언하는... 한 번 선언하는... 법랍이 같은 비구들이 함께 자자하는 경우에, 자자가 암송되고 낭독되던 중 끝나기 전에 자자를 유예한다면, 자자는 유예된 것이다. 비구들아, 이와 같이 하면 자자가 유예된 것이다.”

237. Idha pana, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṃ ṭhapeti. Taṃ ce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jānanti, ‘‘ayaṃ kho āyasmā aparisuddhakāyasamācāro, aparisuddhavacīsamācāro, aparisuddhājīvo, bālo, abyatto, na paṭibalo anuyuñjīyamāno anuyogaṃ dātu’’nti, ‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda’nti omadditvā saṅghena pavāretabbaṃ.

237. “비구들아, 여기 자자일에 어떤 비구가 다른 비구의 자자를 유예한다. 만약 다른 비구들이 그 (유예한) 비구에 대해 ‘이 존자는 몸의 행실이 청정하지 못하고, 말의 행실이 청정하지 못하고, 생계가 청정하지 못하며, 어리석고 미숙하여 질문을 받았을 때 제대로 답변할 능력이 없다’라고 안다면, ‘비구여, 그만두시오. 다투지 말고, 싸우지 말고, 반목하지 말고, 논쟁하지 마시오’라고 제지한 후, 상가는 자자를 행해야 한다.”

Idha pana, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṃ ṭhapeti. Taṃ ce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jānanti, ‘‘ayaṃ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro, aparisuddhavacīsamācāro, aparisuddhājīvo, bālo, abyatto, na paṭibalo anuyuñjīyamāno anuyogaṃ dātu’’nti, ‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda’nti omadditvā saṅghena pavāretabbaṃ.

“비구들아, 여기 자자일에 어떤 비구가 다른 비구의 자자를 유예한다. 만약 다른 비구들이 그 (유예한) 비구에 대해 ‘이 존자는 몸의 행실은 청정하지만, 말의 행실이 청정하지 못하고, 생계가 청정하지 못하며, 어리석고 미숙하여 질문을 받았을 때 제대로 답변할 능력이 없다’라고 안다면, ‘비구여, 그만두시오. 다투지 말고, 싸우지 말고, 반목하지 말고, 논쟁하지 마시오’라고 제지한 후, 상가는 자자를 행해야 한다.”

Idha pana, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṃ ṭhapeti. Taṃ ce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jānanti, ‘‘ayaṃ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro, parisuddhavacīsamācāro, aparisuddhājīvo, bālo, abyatto, na paṭibalo anuyuñjīyamāno anuyogaṃ dātu’’nti, ‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda’nti omadditvā saṅghena pavāretabbaṃ.

“비구들아, 여기 자자일에 어떤 비구가 다른 비구의 자자를 유예한다. 만약 다른 비구들이 그 (유예한) 비구에 대해 ‘이 존자는 몸의 행실이 청정하고, 말의 행실도 청정하지만, 생계가 청정하지 못하며, 어리석고 미숙하여 질문을 받았을 때 제대로 답변할 능력이 없다’라고 안다면, ‘비구여, 그만두시오. 다투지 말고, 싸우지 말고, 반목하지 말고, 논쟁하지 마시오’라고 제지한 후, 상가는 자자를 행해야 한다.”

Idha pana, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṃ ṭhapeti. Taṃ ce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jānanti, ‘‘ayaṃ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro, parisuddhavacīsamācāro, parisuddhājīvo, bālo, abyatto[Pg.255], na paṭibalo anuyuñjīyamāno anuyogaṃ dātu’’nti, ‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda’nti omadditvā saṅghena pavāretabbaṃ.

“비구들아, 여기 자자일에 어떤 비구가 다른 비구의 자자를 유예한다. 만약 다른 비구들이 그 (유예한) 비구에 대해 ‘이 존자는 몸의 행실이 청정하고, 말의 행실이 청정하고, 생계도 청정하지만, 어리석고 미숙하여 질문을 받았을 때 제대로 답변할 능력이 없다’라고 안다면, ‘비구여, 그만두시오. 다투지 말고, 싸우지 말고, 반목하지 말고, 논쟁하지 마시오’라고 제지한 후, 상가는 자자를 행해야 한다.”

Idha pana, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṃ ṭhapeti. Taṃ ce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jānanti, ‘‘ayaṃ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro, parisuddhavacīsamācāro, parisuddhājīvo, paṇḍito, byatto, paṭibalo anuyuñjīyamāno anuyogaṃ dātu’’nti, so evamassa vacanīyo, ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapesi, kimhi naṃ ṭhapesi, sīlavipattiyā vā ṭhapesi, ācāravipattiyā vā ṭhapesi, diṭṭhivipattiyā vā ṭhapesī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘sīlavipattiyā vā ṭhapemi, ācāravipattiyā vā ṭhapemi, diṭṭhivipattiyā vā ṭhapemī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘jānāsi panāyasmā sīlavipattiṃ, jānāsi ācāravipattiṃ, jānāsi diṭṭhivipatti’’nti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘jānāmi kho ahaṃ, āvuso, sīlavipattiṃ, jānāmi ācāravipattiṃ, jānāmi diṭṭhivipatti’’nti, so evamassa vacanīyo – ‘‘katamā panāvuso, sīlavipatti, katamā ācāravipatti, katamā diṭṭhivipattī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘cattāri pārājikāni, terasa saṅghādisesā, ayaṃ sīlavipatti; thullaccayaṃ, pācittiyaṃ, pāṭidesanīyaṃ, dukkaṭaṃ, dubbhāsitaṃ, ayaṃ ācāravipatti; micchādiṭṭhi, antaggāhikādiṭṭhi, ayaṃ diṭṭhivipattī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapesi, diṭṭhena vā ṭhapesi, sutena vā ṭhapesi, parisaṅkāya vā ṭhapesī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘diṭṭhena vā ṭhapemi, sutena vā ṭhapemi, parisaṅkāya vā ṭhapemī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapesi, kiṃ te diṭṭhaṃ, kinti te diṭṭhaṃ, kadā te diṭṭhaṃ, kattha te diṭṭhaṃ, pārājikaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, thullaccayaṃ… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ… dubbhāsitaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, kattha ca tvaṃ ahosi, kattha cāyaṃ bhikkhu ahosi, kiñca tvaṃ karosi, kiñcāyaṃ bhikkhu karotī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘na kho ahaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapemi, apica sutena pavāraṇaṃ ṭhapemī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno [Pg.256] sutena pavāraṇaṃ ṭhapesi, kiṃ te sutaṃ, kinti te sutaṃ, kadā te sutaṃ, kattha te sutaṃ, pārājikaṃ ajjhāpannoti sutaṃ, saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti sutaṃ, thullaccayaṃ… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ… dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti sutaṃ, bhikkhussa sutaṃ, bhikkhuniyā sutaṃ, sikkhamānāya sutaṃ, sāmaṇerassa sutaṃ, sāmaṇeriyā sutaṃ, upāsakassa sutaṃ, upāsikāya sutaṃ, rājūnaṃ sutaṃ, rājamahāmattānaṃ sutaṃ, titthiyānaṃ sutaṃ, titthiyasāvakānaṃ suta’’nti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘na kho ahaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṃ ṭhapemi, apica parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapemī’’ti, so evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapesi, kiṃ parisaṅkasi, kinti parisaṅkasi, kadā parisaṅkasi, kattha parisaṅkasi, pārājikaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi, saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi, thullaccayaṃ… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ… dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi, bhikkhussa sutvā parisaṅkasi, bhikkhuniyā sutvā parisaṅkasi, sikkhamānāya sutvā parisaṅkasi, sāmaṇerassa sutvā parisaṅkasi, sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi, upāsakassa sutvā parisaṅkasi, upāsikāya sutvā parisaṅkasi, rājūnaṃ sutvā parisaṅkasi, rājamahāmattānaṃ sutvā parisaṅkasi, titthiyānaṃ sutvā parisaṅkasi, titthiyasāvakānaṃ sutvā parisaṅkasī’’ti? So ce evaṃ vadeyya – ‘‘na kho ahaṃ, āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapemi, api ca ahampi na jānāmi kena panāhaṃ imassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapemī’’ti. So ce, bhikkhave, codako bhikkhu anuyogena viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ cittaṃ na ārādheti, ananuvādo cudito bhikkhūti alaṃ vacanāya. So ce, bhikkhave, codako bhikkhu anuyogena viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ cittaṃ ārādheti, sānuvādo cudito bhikkhūti alaṃ vacanāya. So ce, bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena pārājikena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, saṅghādisesaṃ āropetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce, bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce, bhikkhave, codako, bhikkhu amūlakena thullaccayena… pācittiyena… pāṭidesanīyena… dukkaṭena… dubbhāsitena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So [Pg.257] ce, bhikkhave, cudito bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, nāsetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce, bhikkhave, cudito bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, saṅghādisesaṃ āropetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce, bhikkhave, cudito bhikkhu thullaccayaṃ… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ… dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ.

비구들이여, 여기 이 법과 율에서, 자자(Pavāraṇā)를 행하는 날에 어떤 비구가 다른 비구의 자자를 금지시켰다고 하자. 만약 다른 비구들이 그 [금지시킨] 비구에 대해 '이 존자는 몸의 행실이 청정하고, 말의 행실이 청정하며, 생계가 청정하고, 현명하며, 영리하고, 질문을 받았을 때 해명할 능력이 있다'라고 알고 있다면, 그에게 이와 같이 물어야 한다. '도반이여, 그대가 이 비구의 자자를 금지시킨 것은 무엇 때문입니까? 계의 파실(sīlavipatti) 때문입니까, 행실의 파실(ācāravipatti) 때문입니까, 아니면 견해의 파실(diṭṭhivipatti) 때문입니까?' 만약 그가 '계의 파실 때문에 금지합니다, 행실의 파실 때문에 금지합니다, 견해의 파실 때문에 금지합니다'라고 말한다면, 그에게 '존자여, 계의 파실이 무엇인지 아십니까? 행실의 파실이 무엇인지 아십니까? 견해의 파실이 무엇인지 아십니까?'라고 물어야 한다. 만약 그가 '도반들이여, 나는 계의 파실을 알고, 행실의 파실을 알고, 견해의 파실을 압니다'라고 말한다면, 그에게 '도반이여, 계의 파실이란 무엇이고, 행실의 파실이란 무엇이며, 견해의 파실이란 무엇입니까?'라고 물어야 한다. 만약 그가 '네 가지 바라이(Pārājika)와 열세 가지 승잔(Saṅghādisesa)이 계의 파실입니다. 투란차(Thullaccaya), 파일제(Pācittiya), 회과(Pāṭidesanīya), 악작(Dukkaṭa), 악설(Dubbhāsita)이 행실의 파실입니다. 사견(Micchādiṭṭhi)과 변집견(Antaggāhikādiṭṭhi)이 견해의 파실입니다'라고 말한다면, 그에게 '도반이여, 그대가 이 비구의 자자를 금지시킨 것은 직접 본 것입니까, 들은 것입니까, 아니면 의심되는 것입니까?'라고 물어야 한다. 만약 그가 '본 것으로 금지합니다, 들은 것으로 금지합니다, 의심되는 것으로 금지합니다'라고 말한다면, 그에게 '도반이여, 그대가 이 비구의 자자를 본 것으로 금지한다면, 그대는 무엇을 보았습니까? 어떻게 보았습니까? 언제 보았습니까? 어디에서 보았습니까? 바라이 죄를 범하는 것을 보았습니까? 승잔 죄를 범하는 것을 보았습니까? 투란차... 파일제... 회과... 악작... 악설 죄를 범하는 것을 보았습니까? 그때 그대는 어디에 있었고 이 비구는 어디에 있었습니까? 그대는 무엇을 하고 있었고 이 비구는 무엇을 하고 있었습니까?'라고 물어야 한다. 만약 그가 '도반들이여, 나는 이 비구의 자자를 본 것으로 금지하는 것이 아니라, 들은 것으로 금지합니다'라고 말한다면, 그에게 '도반이여, 그대가 이 비구의 자자를 들은 것으로 금지한다면, 무엇을 들었습니까? 어떻게 들었습니까? 언제 들었습니까? 어디에서 들었습니까? "바라이 죄를 범했다"고 들었습니까? "승잔 죄를 범했다"고 들었습니까? 투란차... 파일제... 회과... 악작... "악설 죄를 범했다"고 들었습니까? 비구의 말을 들었습니까? 비구니의 말을 들었습니까? 식차마나의 말을 들었습니까? 사미의 말을 들었습니까? 사미니의 말을 들었습니까? 우바새의 말을 들었습니까? 우바이의 말을 들었습니까? 왕들의 말을 들었습니까? 왕의 대신들의 말을 들었습니까? 외도들의 말을 들었습니까? 외도 제자들의 말을 들었습니까?'라고 물어야 한다. 만약 그가 '도반들이여, 나는 이 비구의 자자를 들은 것으로 금지하는 것이 아니라, 의심되는 것으로 금지합니다'라고 말한다면, 그에게 '도반이여, 그대가 이 비구의 자자를 의심되는 것으로 금지한다면, 무엇을 의심합니까? 어떻게 의심합니까? 언제 의심합니까? 어디에서 의심합니까? "바라이 죄를 범했다"고 의심합니까? "승잔 죄를 범했다"고 의심합니까? 투란차... 파일제... 회과... 악작... "악설 죄를 범했다"고 의심합니까? 비구의 말을 듣고 의심합니까? 비구니의 말을 듣고 의심합니까? 식차마나의 말을 듣고 의심합니까? 사미의 말을 듣고 의심합니까? 사미니의 말을 듣고 의심합니까? 우바새의 말을 듣고 의심합니까? 우바이의 말을 듣고 의심합니까? 왕들의 말을 듣고 의심합니까? 왕의 대신들의 말을 듣고 의심합니까? 외도들의 말을 듣고 의심합니까? 외도 제자들의 말을 듣고 의심합니까?'라고 물어야 한다. 만약 그가 '도반들이여, 나는 이 비구의 자자를 의심되는 것으로 금지한 것이 아닙니다. 실은 나도 내가 왜 이 비구의 자자를 금지했는지 잘 모르겠습니다'라고 말한다면, 비구들이여, 그 제소한 비구가 심문을 통해 지혜로운 동료 수행자들의 마음을 만족시키지 못한다면, "제소당한 비구에게는 비난받을 만한 근거가 없다"라고 말하기에 충분하다. 비구들이여, 그 제소한 비구가 심문을 통해 지혜로운 동료 수행자들의 마음을 만족시킨다면, "제소당한 비구에게는 비난받을 만한 근거가 있다"라고 말하기에 충분하다. 비구들이여, 만약 그 제소한 비구가 근거 없는 바라이 죄로 비난했음을 시인한다면, 승가는 그에게 승잔 죄를 부과하고 자자를 행해야 한다. 비구들이여, 만약 그 제소한 비구가 근거 없는 승잔 죄로 비난했음을 시인한다면, 법답게 처벌받게 한 후 승가는 자자를 행해야 한다. 비구들이여, 만약 그 제소한 비구가 근거 없는 투란차... 파일제... 회과... 악작... 악설 죄로 비난했음을 시인한다면, 법답게 처벌받게 한 후 승가는 자자를 행해야 한다. 비구들이여, 만약 그 제소당한 비구가 "바라이 죄를 범했습니다"라고 시인한다면, 그를 멸빈하고 승가는 자자를 행해야 한다. 비구들이여, 만약 그 제소당한 비구가 "승잔 죄를 범했습니다"라고 시인한다면, 그에게 승잔 죄를 부과하고 승가는 자자를 행해야 한다. 비구들이여, 만약 그 제소당한 비구가 투란차... 파일제... 회과... 악작... 악설 죄를 범했음을 시인한다면, 법답게 처벌받게 한 후 승가는 자자를 행해야 한다.

Pavāraṇāṭhapanaṃ niṭṭhitaṃ.

자자 금지가 끝났다.

142. Thullaccayavatthukādi

142. 투란차 사건 등

238. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya thullaccayaṃ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū saṅghādisesadiṭṭhino honti. Ye te, bhikkhave, bhikkhū thullaccayadiṭṭhino, tehi so, bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho so, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti.

238. 비구들이여, 여기 어떤 비구가 자수일(Pavāraṇā)에 투란자(Thullaccaya) 죄를 범하였다고 하자. 어떤 비구들은 그것을 투란자라고 보고, 어떤 비구들은 그것을 승잔(Saṅghādisesa) 죄라고 본다. 비구들이여, 그것을 투란자라고 보는 그 비구들은 그 비구를 한쪽으로 데려가 법답게 참회하게 한 뒤, 승가에 다가가서 이렇게 말해야 한다. '도반들이여, 진실로 그 비구가 범한 그 죄는 그 비구에게 법답게 보속되었습니다. 승가의 준비가 되었다면 승가는 자수(Pavāraṇā)를 행하십시오.'라고 말이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya thullaccayaṃ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū pācittiyadiṭṭhino honti…pe… ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū pāṭidesanīyadiṭṭhino honti… ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū dukkaṭadiṭṭhino honti… ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti. Ye te, bhikkhave, bhikkhū thullaccayadiṭṭhino, tehi so, bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho so, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 자수일에 투란자 죄를 범하였다고 하자. 어떤 비구들은 그것을 투란자라고 보고, 어떤 비구들은 바일제(Pācittiya)라고 본다. ... (중략) ... 어떤 비구들은 투란자라고 보고, 어떤 비구들은 파제사니(Pāṭidesanīya)라고 본다. 어떤 비구들은 투란자라고 보고, 어떤 비구들은 돌길라(Dukkaṭa)라고 본다. 어떤 비구들은 투란자라고 보고, 어떤 비구들은 악설(Dubbhāsita)이라고 본다. 비구들이여, 그것을 투란자라고 보는 그 비구들은 그 비구를 한쪽으로 데려가 법답게 참회하게 한 뒤, 승가에 다가가서 이렇게 말해야 한다. '도반들이여, 진실로 그 비구가 범한 그 죄는 그 비구에게 법답게 보속되었습니다. 승가의 준비가 되었다면 승가는 자수를 행하십시오.'라고 말이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya pācittiyaṃ ajjhāpanno hoti…pe… pāṭidesanīyaṃ ajjhāpanno hoti… dukkaṭaṃ ajjhāpanno hoti… dubbhāsitaṃ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū saṅghādisesadiṭṭhino honti. Ye te, bhikkhave, bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino, tehi so, bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ [Pg.258] apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho so, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 자수일에 바일제 죄를 범하였다고 하자. ... (중략) ... 파제사니 죄를 범하였다고 하자. 돌길라 죄를 범하였다고 하자. 악설 죄를 범하였다고 하자. 어떤 비구들은 그것을 악설이라고 보고, 어떤 비구들은 승잔이라고 본다. 비구들이여, 그것을 악설이라고 보는 그 비구들은 그 비구를 한쪽으로 데려가 법답게 참회하게 한 뒤, 승가에 다가가서 이렇게 말해야 한다. '도반들이여, 진실로 그 비구가 범한 그 죄는 그 비구에게 법답게 보속되었습니다. 승가의 준비가 되었다면 승가는 자수를 행하십시오.'라고 말이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya dubbhāsitaṃ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti…pe… ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū pācittiyadiṭṭhino honti… ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū pāṭidesanīyadiṭṭhino honti… ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū dukkaṭadiṭṭhino honti. Ye te, bhikkhave, bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino, tehi so, bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘‘yaṃ kho so, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 자수일에 악설 죄를 범하였다고 하자. 어떤 비구들은 그것을 악설이라고 보고, 어떤 비구들은 투란자라고 본다. ... (중략) ... 어떤 비구들은 악설이라고 보고, 어떤 비구들은 바일제라고 본다. 어떤 비구들은 악설이라고 보고, 어떤 비구들은 파제사니라고 본다. 어떤 비구들은 악설이라고 보고, 어떤 비구들은 돌길라라고 본다. 비구들이여, 그것을 악설이라고 보는 그 비구들은 그 비구를 한쪽으로 데려가 승가에 다가가서 이렇게 말해야 한다. '도반들이여, 진실로 그 비구가 범한 그 죄는 그 비구에게 법답게 보속되었습니다. 승가의 준비가 되었다면 승가는 자수를 행하십시오.'라고 말이다.

Thullaccayavatthukādi niṭṭhitā.

투란자 사건 등이 끝났다.

143. Vatthuṭhapanādi

143. 사안의 유보 등

239. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya saṅghamajjhe udāhareyya – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ vatthu paññāyati, na puggalo. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, vatthuṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā’’ti. So evamassa vacanīyo – ‘‘bhagavatā kho, āvuso, visuddhānaṃ pavāraṇā paññattā. Sace vatthu paññāyati, na puggalo, idāneva naṃ vadehī’’ti.

239. 비구들이여, 여기 어떤 비구가 자수일에 승가 한가운데서 이렇게 말한다고 하자. '대덕들이여, 승가는 제 말을 들으십시오. 여기 사안은 알려졌으나 인물은 알려지지 않았습니다. 승가의 준비가 되었다면 사안을 유보하고 승가는 자수를 행하십시오.' 그러면 그 비구에게 이렇게 말해주어야 한다. '도반이여, 실로 세존께서는 청정한 자들에게 자수를 허용하셨소. 만약 사안은 알려졌으나 인물은 알려지지 않았다면, 지금 바로 그 인물을 말하시오.'라고 말이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya saṅghamajjhe udāhareyya – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ puggalo paññāyati, na vatthu. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, puggalaṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā’’ti. So evamassa vacanīyo – ‘‘bhagavatā kho, āvuso, samaggānaṃ pavāraṇā paññattā. Sace puggalo paññāyati, na vatthu, idāneva naṃ vadehī’’ti.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 자수일에 승가 한가운데서 이렇게 말한다고 하자. '대덕들이여, 승가는 제 말을 들으십시오. 여기 인물은 알려졌으나 사안은 알려지지 않았습니다. 승가의 준비가 되었다면 인물을 유보하고 승가는 자수를 행하십시오.' 그러면 그 비구에게 이렇게 말해주어야 한다. '도반이여, 실로 세존께서는 화합한 자들에게 자수를 허용하셨소. 만약 인물은 알려졌으나 사안은 알려지지 않았다면, 지금 바로 그 사안을 말하시오.'라고 말이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya saṅghamajjhe udāhareyya – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ vatthu ca puggalo ca paññāyati. Yadi [Pg.259] saṅghassa pattakallaṃ, vatthuñca puggalañca ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā’’ti. So evamassa vacanīyo – ‘‘bhagavatā kho, āvuso, visuddhānañca samaggānañca pavāraṇā paññattā. Sace vatthu ca puggalo ca paññāyati, idāneva naṃ vadehī’’ti.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 자수일에 승가 한가운데서 이렇게 말한다고 하자. '대덕들이여, 승가는 제 말을 들으십시오. 여기 사안도 알려졌고 인물도 알려졌습니다. 승가의 준비가 되었다면 사안과 인물을 유보하고 승가는 자수를 행하십시오.' 그러면 그 비구에게 이렇게 말해주어야 한다. '도반이여, 실로 세존께서는 청정하고 화합한 자들에게 자수를 허용하셨소. 만약 사안도 알려졌고 인물도 알려졌다면, 지금 바로 그것을 말하시오.'라고 말이다.

Pubbe ce, bhikkhave, pavāraṇāya vatthu paññāyati, pacchā puggalo, kallaṃ vacanāya. Pubbe ce, bhikkhave, pavāraṇāya puggalo paññāyati, pacchā vatthu, kallaṃ vacanāya. Pubbe ce, bhikkhave, pavāraṇāya vatthu ca puggalo ca paññāyati, taṃ ce katāya pavāraṇāya ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyanti.

비구들이여, 만약 자수 전에 사안이 알려지고 자수 후에 인물이 알려진다면 비난(발설)하기에 적절하다. 비구들이여, 만약 자수 전에 인물이 알려지고 자수 후에 사안이 알려진다면 비난하기에 적절하다. 비구들이여, 만약 자수 전에 사안과 인물이 모두 알려졌는데도, 자수를 행한 뒤에 그것을 다시 문제 삼는다면(번복한다면), 번복함의 바일제가 된다.

Vatthuṭhapanādi niṭṭhitā.

사안의 유보 등이 끝났다.

144. Bhaṇḍanakārakavatthu

144. 분쟁을 일삼는 자들에 관한 사건

240. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū kosalesu janapade aññatarasmiṃ āvāse vassaṃ upagacchiṃsu. Tesaṃ sāmantā aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā vassaṃ upagacchiṃsu – mayaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ pavāraṇāya pavāraṇaṃ ṭhapessāmāti. Assosuṃ kho te bhikkhū – ‘‘amhākaṃ kira sāmantā aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā vassaṃ upagatā – mayaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ pavāraṇāya pavāraṇaṃ ṭhapessāmā’’ti. Kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabbanti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

240. 그때 많은 친밀하고 서로 가깝게 지내는 비구들이 코살라국의 어떤 처소에서 안거에 들었다. 그들 근처에서 분쟁을 일삼고, 다투고, 논쟁을 즐기며, 쓸데없는 말을 늘어놓고, 승가 내에 소송을 일으키는 다른 비구들도 안거에 들었다. 그들은 '우리는 저 비구들이 안거를 마친 뒤 자수를 행할 때 그 자수를 저지하리라'고 생각하며 안거에 들었다. 친밀하게 지내던 비구들은 '우리 근처에서 분쟁을 일삼고... (중략) ... 소송을 일으키는 다른 비구들이, 우리가 안거를 마친 뒤 자수를 행할 때 자수를 저지하리라고 생각하며 안거에 들었다고 한다'는 소문을 들었다. '우리는 어떻게 행해야 합니까?' 그들은 세존께 이 사실을 보고하였다.

Idha pana, bhikkhave, sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū aññatarasmiṃ āvāse vassaṃ upagacchanti. Tesaṃ sāmantā aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā vassaṃ upagacchanti – mayaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ pavāraṇāya pavāraṇaṃ ṭhapessāmāti. Anujānāmi, bhikkhave, tehi bhikkhūhi dve tayo uposathe cātuddasike kātuṃ – kathaṃ mayaṃ tehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ pavāreyyāmāti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṃ āvāsaṃ āgacchanti, tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi lahuṃ lahuṃ sannipatitvā pavāretabbaṃ, pavāretvā vattabbā – ‘‘pavāritā [Pg.260] kho mayaṃ, āvuso; yathāyasmantā maññanti tathā karontū’’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā asaṃvihitā taṃ āvāsaṃ āgacchanti, tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbaṃ, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ, pānīyena paripucchitabbā; tesaṃ vikkhitvā nissīmaṃ gantvā pavāretabbaṃ, pavāretvā vattabbā – ‘‘pavāritā kho mayaṃ, āvuso; yathāyasmantā maññanti tathā karontū’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, āvāsikena bhikkhunā byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā –

비구들이여, 여기 어떤 곳에 서로 낯익고 친밀한 많은 비구들이 어느 한 거처에서 안거를 보낸다. 그들 근처에서 다투고, 논쟁하고, 말다툼하고, 잡담하며, 승가 내에서 분쟁을 일으키는 다른 비구들이 ‘우리는 저 비구들이 안거를 마칠 때 자자일에 그들의 자자를 중지시키겠다’라고 생각하며 안거를 보낸다. 비구들이여, 나는 저 비구들보다 먼저 자자하기 위해, ‘우리가 어떻게 저 비구들보다 먼저 자자할 수 있을까’라고 생각하며 두 번 내지 세 번의 포살을 14일 포살로 행하는 것을 허용한다. 비구들이여, 만약 그 다투고, 논쟁하고, 말다툼하고, 잡담하며 승가 내에서 분쟁을 일으키는 비구들이 그 거처로 찾아오면, 비구들이여, 거처에 머무는 비구들은 신속히 모여 자자를 행해야 한다. 자자를 마친 후에는 그들에게 ‘도반들이여, 우리는 자자를 마쳤습니다. 존자들이 생각하는 대로 하십시오’라고 말해야 한다. 비구들이여, 만약 그 다투고, 논쟁하고, 말다툼하고, 잡담하며 승가 내에서 분쟁을 일으키는 비구들이 예고 없이 그 거처로 찾아오면, 비구들이여, 거처에 머무는 비구들은 자리를 마련하고, 발 씻을 물과 발 받침대, 발 닦는 그릇을 놓아두어야 하며, 마중 나가 발과 가사를 받아주고 마실 물을 권하며 그들의 주의를 돌린 후에 경계 밖으로 나가 자자를 행해야 한다. 자자를 마친 후에는 그들에게 ‘도반들이여, 우리는 자자를 마쳤습니다. 존자들이 생각하는 대로 하십시오’라고 말해야 한다. 이렇게 해서 자자를 할 수 있다면 그것은 좋은 일이다. 만약 그렇게 할 수 없다면, 지혜롭고 능력 있는 거처의 비구는 거처의 비구들에게 다음과 같이 알려야 한다.

‘‘Suṇantu me, āyasmanto, āvāsikā. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame kāḷe pavāreyyāmā’’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te bhikkhū evaṃ vadeyyuṃ – ‘‘sādhāvuso, idāneva no pavārethā’’ti, te evamassu vacanīyā – ‘‘anissarā kho tumhe, āvuso, amhākaṃ pavāraṇāya; na tāva mayaṃ pavāreyyāmā’’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṃ kāḷaṃ anuvaseyyuṃ, āvāsikena, bhikkhave, bhikkhunā byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā –

‘거처에 계시는 존자들이여, 제 말을 들어주십시오. 존자들께서 준비가 되었다면, 지금은 포살을 행하고 파티목카를 송출하며, 다가오는 흑월(그믐날)에 자자를 행합시다.’ 비구들이여, 만약 그 다투고, 논쟁하고, 말다툼하고, 잡담하며 승가 내에서 분쟁을 일으키는 비구들이 그 비구들에게 ‘도반들이여, 청하오니 지금 당장 우리에게 자자를 허용하십시오’라고 말한다면, 그들에게 다음과 같이 말해야 한다. ‘도반들이여, 당신들은 우리의 자자에 대해 권한이 없습니다. 우리는 아직 자자를 행하지 않겠습니다.’ 비구들이여, 만약 그 다투고, 논쟁하고, 말다툼하고, 잡담하며 승가 내에서 분쟁을 일으키는 비구들이 그 기간 동안 계속 머문다면, 비구들이여, 지혜롭고 능력 있는 거처의 비구는 거처의 비구들에게 다음과 같이 알려야 한다.

‘‘Suṇantu me, āyasmanto, āvāsikā. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te bhikkhū evaṃ vadeyyuṃ – ‘‘sādhāvuso, idāneva no pavāreyyāthā’’ti, te evamassu vacanīyā – ‘‘anissarā kho tumhe, āvuso, amhākaṃ pavāraṇāya, na tāva mayaṃ pavāreyyāmā’’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā [Pg.261] tampi juṇhaṃ anuvaseyyuṃ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi sabbeheva āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā akāmā pavāretabbaṃ.

‘거처에 계시는 존자들이여, 제 말을 들어주십시오. 존자들께서 준비가 되었다면, 지금은 포살을 행하고 파티목카를 송출하며, 다가오는 백월(보름날)에 자자를 행합시다.’ 비구들이여, 만약 그 다투고, 논쟁하고, 말다툼하고, 잡담하며 승가 내에서 분쟁을 일으키는 비구들이 그 비구들에게 ‘도반들이여, 청하오니 지금 당장 우리에게 자자를 행하십시오’라고 말한다면, 그들에게 다음과 같이 말해야 한다. ‘도반들이여, 당신들은 우리의 자자에 대해 권한이 없습니다. 우리는 아직 자자를 행하지 않겠습니다.’ 비구들이여, 만약 그 다투고, 논쟁하고, 말다툼하고, 잡담하며 승가 내에서 분쟁을 일으키는 비구들이 그 백월 기간까지 계속 머문다면, 비구들이여, 그 모든 비구들은 다가오는 백월, 즉 코무디(Komudi) 연꽃이 피는 시기인 4개월 우기가 끝나는 보름날에 원치 않더라도 자자를 행해야 한다.

Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne gilāno agilānassa pavāraṇaṃ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo – ‘‘āyasmā kho gilāno. Gilāno ca ananuyogakkhamo vutto bhagavatā. Āgamehi, āvuso, yāva arogo hosi. Arogo ākaṅkhamāno codessasī’’ti. Evañce vuccamāno codeti, anādariye pācittiyaṃ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne agilāno gilānassa pavāraṇaṃ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu gilāno. Gilāno ca ananuyogakkhamo vutto bhagavatā. Āgamehi, āvuso, yāvāyaṃ bhikkhu arogo hoti. Arogaṃ ākaṅkhamāno codessasī’’ti. Evañce vuccamāno codeti, anādariye pācittiyaṃ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne gilāno gilānassa pavāraṇaṃ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo – ‘‘āyasmantā kho gilānā. Gilāno ca ananuyogakkhamo vutto bhagavatā. Āgamehi, āvuso, yāva arogā hotha. Arogo arogaṃ ākaṅkhamāno codessasī’’ti. Evañce vuccamāno codeti, anādariye pācittiyaṃ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne agilāno agilānassa pavāraṇaṃ ṭhapeti, ubho saṅghena samanuyuñjitvā samanugāhitvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbanti.

비구들이여, 그 비구들이 자자를 행할 때, 만약 아픈 비구가 아프지 않은 비구에 대해 자자 중지를 제기한다면, 그에게 다음과 같이 말해야 한다. ‘존자께서는 아프십니다. 세존께서는 아픈 이는 신문을 받기에 적당하지 않다고 말씀하셨습니다. 도반이여, 병이 나을 때까지 기다리십시오. 병이 나았을 때 원한다면 죄를 지적할 수 있을 것입니다.’ 이렇게 말했음에도 불구하고 죄를 지적한다면 무례함으로 인해 파일제가 된다. 비구들이여, 그 비구들이 자자를 행할 때, 만약 아프지 않은 비구가 아픈 비구에 대해 자자 중지를 제기한다면, 그에게 다음과 같이 말해야 한다. ‘도반이여, 이 비구는 아픕니다. 세존께서는 아픈 이는 신문을 받기에 적당하지 않다고 말씀하셨습니다. 도반이여, 이 비구가 병이 나을 때까지 기다리십시오. 그가 건강해졌을 때 원한다면 죄를 지적할 수 있을 것입니다.’ 이렇게 말했음에도 불구하고 죄를 지적한다면 무례함으로 인해 파일제가 된다. 비구들이여, 그 비구들이 자자를 행할 때, 만약 아픈 비구가 아픈 비구에 대해 자자 중지를 제기한다면, 그에게 다음과 같이 말해야 한다. ‘존자들께서는 아프십니다. 세존께서는 아픈 이는 신문을 받기에 적당하지 않다고 말씀하셨습니다. 도반들이여, 병이 나을 때까지 기다리십시오. 건강한 자가 건강한 자에 대해 원한다면 죄를 지적할 수 있을 것입니다.’ 이렇게 말했음에도 불구하고 죄를 지적한다면 무례함으로 인해 파일제가 된다. 비구들이여, 그 비구들이 자자를 행할 때, 만약 아프지 않은 비구가 아프지 않은 비구에 대해 자자 중지를 제기한다면, 승가는 두 사람을 모두 신문하고 조사하여 법에 따라 처결한 후에 승가가 자자를 행해야 한다.

Bhaṇḍanakārakavatthu niṭṭhitaṃ.

분쟁을 일으키는 자들의 이야기가 끝났다.

145. Pavāraṇāsaṅgaho

145. 자자의 요약

241. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū kosalesu janapade aññatarasmiṃ āvāse vassaṃ upagacchiṃsu. Tesaṃ samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ viharataṃ aññataro phāsuvihāro adhigato hoti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘amhākaṃ kho samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ viharataṃ aññataro phāsuvihāro adhigato. Sace mayaṃ idāni pavāressāma[Pg.262], siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṃ pakkameyyuṃ. Evaṃ mayaṃ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāma. Kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

241. 그때에 서로 낯익고 친밀한 많은 비구들이 코살라국의 어느 한 거처에서 안거를 보냈다. 그들이 서로 화합하고 즐거워하며 다투지 않고 머무는 동안, 어떤 특별한 안락한 머묾(법락)을 얻게 되었다. 그러자 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. ‘우리가 화합하고 즐거워하며 다투지 않고 머무는 동안 어떤 특별한 안락한 머묾을 얻었다. 만약 우리가 지금 자자를 행한다면, 비구들은 자자를 마치고 유행을 떠날지도 모른다. 그렇게 되면 우리는 이 안락한 머묾에서 벗어나게 될 것이다. 우리는 어떻게 행동해야 하는가?’ 그들은 이 사정을 세존께 알렸다.

Idha pana, bhikkhave, sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū aññatarasmiṃ āvāse vassaṃ upagacchanti. Tesaṃ samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ viharataṃ aññataro phāsuvihāro adhigato hoti. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘amhākaṃ kho samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ viharataṃ aññataro phāsuvihāro adhigato. Sace mayaṃ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṃ pakkameyyuṃ. Evaṃ mayaṃ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāmā’’ti, anujānāmi, bhikkhave, tehi bhikkhūhi pavāraṇāsaṅgahaṃ kātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, kātabbo. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ – sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

비구들이여, 여기 어떤 사원에 안면이 있고 함께 지내던 많은 비구들이 안거를 보낸다. 화합하고 기뻐하며 다투지 않고 지내는 그들에게 어떤 안락한 머묾(phāsuvihāro)이 성취되었다. 거기서 비구들에게 이러한 생각이 들었다. '참으로 우리가 화합하고 기뻐하며 다투지 않고 지낼 때 어떤 안락한 머묾이 성취되었다. 만약 우리가 지금 자자(Pavāraṇā)를 한다면, 어떤 비구들은 자자를 마친 뒤에 유행을 떠날지도 모른다. 그렇게 되면 우리는 이 안락한 머묾에서 벗어나게 될 것이다.' 비구들이여, 나는 그러한 비구들에게 자자 포섭(pavāraṇāsaṅgaha, 자자 연기)을 하는 것을 허용한다. 비구들이여, 이와 같이 자자 포섭을 해야 한다. 모든 비구가 한곳에 모여야 한다. 모인 뒤에 유능하고 지혜로운 비구가 승가에 다음과 같이 알려야 한다.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ viharataṃ aññataro phāsuvihāro adhigato. Sace mayaṃ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṃ pakkameyyuṃ. Evaṃ mayaṃ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāma. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāraṇāsaṅgahaṃ kareyya, idāni uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya, āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā pavāreyya. Esā ñatti.

'대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 우리가 화합하고 기뻐하며 다투지 않고 지낼 때 어떤 안락한 머묾이 성취되었습니다. 만약 우리가 지금 자자를 한다면, 어떤 비구들은 자자를 마친 뒤에 유행을 떠날지도 모릅니다. 그렇게 되면 우리는 이 안락한 머묾에서 벗어나게 될 것입니다. 만약 승가의 때가 적절하다면, 승가는 자자 포섭을 하고, 지금은 포살을 행하고 계목(Pātimokkha)을 암송하며, 다음 달 백분(juṇhe) 코무디(Komudī) 달밤인 4개월째의 보름날에 자자를 해야 할 것입니다. 이것이 제안(ñatti)입니다.'

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ viharataṃ aññataro phāsuvihāro adhigato. Sace mayaṃ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṃ pakkameyyuṃ. Evaṃ mayaṃ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāma. Saṅgho pavāraṇāsaṅgahaṃ karoti, idāni uposathaṃ karissati, pātimokkhaṃ uddisissati, āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā pavāressati. Yassāyasmato khamati pavāraṇāsaṅgahassa karaṇaṃ, idāni uposathaṃ karissati, pātimokkhaṃ uddisissati, āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā pavāressati, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

'대덕 승가시여, 제 말을 들어주십시오. 우리가 화합하고 기뻐하며 다투지 않고 지낼 때 어떤 안락한 머묾이 성취되었습니다. 만약 우리가 지금 자자를 한다면, 어떤 비구들은 자자를 마친 뒤에 유행을 떠날지도 모릅니다. 그렇게 되면 우리는 이 안락한 머묾에서 벗어나게 될 것입니다. 승가는 자자 포섭을 행합니다. 지금은 포살을 하고 계목을 암송하며, 다음 달 백분 코무디 달밤인 4개월째의 보름날에 자자를 할 것입니다. 자자 포섭을 하고, 지금은 포살을 하고 계목을 암송하며, 다음 달 백분 코무디 달밤인 4개월째의 보름날에 자자를 하는 것에 찬성하시는 존자께서는 침묵하십시오. 찬성하지 않는 분은 말씀해 주십시오.'

‘‘Kato [Pg.263] saṅghena pavāraṇāsaṅgaho, idāni uposathaṃ karissati, pātimokkhaṃ uddisissati, āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā pavāressati. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

'승가에 의해 자자 포섭이 이루어졌습니다. 지금은 포살을 하고 계목을 암송하며, 다음 달 백분 코무디 달밤인 4개월째의 보름날에 자자를 할 것입니다. 승가가 찬성하므로 침묵하는 것입니다. 저는 이와 같이 이것을 간직하겠습니다.'

Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi kate pavāraṇāsaṅgahe aññataro bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘‘icchāmahaṃ, āvuso, janapadacārikaṃ pakkamituṃ; atthi me janapade karaṇīya’’nti, so evamassa vacanīyo – ‘‘sādhāvuso, pavāretvā gacchāhī’’ti. So ce, bhikkhave, bhikkhu pavārayamāno aññatarassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo – ‘‘anissaro kho me tvaṃ, āvuso, pavāraṇāya, na tāvāhaṃ pavāressāmī’’ti. Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno pavārayamānassa aññataro bhikkhu tassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapeti, ubho saṅghena samanuyuñjitvā samanugāhitvā yathādhammaṃ kārāpetabbā. So ce, bhikkhave, bhikkhu janapade taṃ karaṇīyaṃ tīretvā punadeva anto komudiyā cātumāsiniyā taṃ āvāsaṃ āgacchati, tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne aññataro bhikkhu tassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo – ‘‘anissaro kho me tvaṃ, āvuso, pavāraṇāya; pavārito aha’’nti. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne so bhikkhu aññatarassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapeti, ubho saṅghena samanuyuñjitvā samanugāhitvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbanti.

비구들이여, 그 비구들이 자자 포섭을 행했을 때, 어떤 비구가 '도반들이여, 나는 지방으로 유행을 떠나고 싶습니다. 내게 지방에 볼일이 있습니다'라고 말한다면, 그는 다음과 같이 말해져야 한다. '도반이여, 좋소. 자자를 하고 가시오.' 비구들이여, 만약 그 비구가 자자를 행하면서 어떤 비구에게 자자(의 중지)를 제기한다면, 그는 다음과 같이 말해져야 한다. '도반이여, 그대는 나의 자자를 주관할 권한이 없소. 나는 아직 자자를 하지 않을 것이오.' 비구들이여, 자자를 행하는 그 비구에게 어떤 비구가 자자를 제기한다면, 승가는 두 사람을 조사하고 심문하여 법에 따라 처결해야 한다. 비구들이여, 만약 그 비구가 지방에서 그 일을 마치고 코무디 달밤인 4개월째의 보름 이전에 그 사원으로 돌아온다면, 비구들이여, 그 비구들이 자자를 할 때 어떤 비구가 그 비구에게 자자를 제기한다면, 그는 다음과 같이 말해져야 한다. '도반이여, 그대는 나의 자자를 주관할 권한이 없소. 나는 이미 자자를 마쳤소.' 비구들이여, 그 비구들이 자자를 할 때 그 비구가 어떤 비구에게 자자를 제기한다면, 승가는 두 사람을 조사하고 심문하여 법에 따라 처결한 뒤 승가는 자자를 행해야 한다.

Pavāraṇāsaṅgaho niṭṭhito.

자자 포섭이 끝났다.

Pavāraṇākkhandhako catuttho.

제4 자자건도(Pavāraṇākkhandhako)가 끝났다.

146. Tassuddānaṃ

146. 그 요약(uddāna)

Vassaṃvuṭṭhā kosalesu, agamuṃ satthu dassanaṃ;

Aphāsuṃ pasusaṃvāsaṃ, aññamaññānulomatā.

코살라국에서 안거를 마친 이들이 스승을 뵙기 위해 갔네. 불편한 머묾과 짐승 같은 머묾, 그리고 서로 간의 순응.

Pavārentā paṇāmañca, kammaṃ gilānañātakā;

Rājā corā ca dhuttā ca, bhikkhupaccatthikā tathā.

자자를 행하는 이들과 내보냄, 갈마와 병든 이와 친지들, 왕과 도둑과 술꾼들, 그리고 비구 대적자들.

Pañca catutayo dveko, āpanno vematī sari;

Sabbo saṅgho vematiko, bahū samā ca thokikā.

다섯, 넷, 셋, 둘, 하나(의 자자), 범계자, 의심하는 자, 기억하는 자, 승가 전체의 의심, 많은 이와 같은 수와 적은 이들이 올 때.

Āvāsikā [Pg.264] cātuddasa, liṅgasaṃvāsakā ubho;

Gantabbaṃ na nisinnāya, chandadāne pavāraṇā.

거주 비구들과 14일의 자자, 성(性)의 변화와 공주자(共住者) 둘 다, 가야 할 곳과 앉아 있지 않은 이, 찬성(chanda)을 줄 때의 자자.

Savarehi khepitā megho, antarā ca pavāraṇā;

Na icchanti puramhākaṃ, aṭṭhapitā ca bhikkhuno.

야만인들 때문에 밤을 보냄, 폭우와 장애가 있을 때의 자자, 원하지 않음, 우리보다 먼저 자자를 제기할 때, 그리고 비구에게 제기하지 않을 때.

Kimhi vāti katamañca, diṭṭhena sutasaṅkāya;

Codako cuditako ca, thullaccayaṃ vatthu bhaṇḍanaṃ;

Pavāraṇāsaṅgaho ca, anissaro pavārayeti.

무엇 때문에 제기하는가, 어떤 것인가, 본 것과 들은 것과 의심으로, 제기하는 자와 제기당하는 자, 투란차죄와 사안과 분쟁, 자자 포섭과 권한 없음, 자자를 해야 함. 이와 같이 알아야 한다.

Imamhi khandhake vatthūni chacattārīsāti.

이 건도에 실린 사안(vatthu)은 46가지이다.

Pavāraṇākkhandhako niṭṭhito.

자자건도가 끝났다.

5. Cammakkhandhako

5. 제5 피혁건도(Cammakkhandhako)

147. Soṇakoḷivisavatthu

147. 147. 소나 콜리비사 이야기

242. Tena [Pg.265] samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho seniyo bimbisāro asītiyā gāmasahassesu issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti. Tena kho pana samayena campāyaṃ soṇo nāma koḷiviso seṭṭhiputto sukhumālo hoti. Tassa pādatalesu lomāni jātāni honti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tāni asīti gāmikasahassāni sannipātāpetvā kenacideva karaṇīyena soṇassa koḷivisassa santike dūtaṃ pāhesi – āgacchatu soṇo, icchāmi soṇassa āgatanti. Atha kho soṇassa koḷivisassa mātāpitaro soṇaṃ koḷivisaṃ etadavocuṃ – ‘‘rājā te, tāta soṇa, pāde dakkhitukāmo. Mā kho tvaṃ, tāta soṇa, yena rājā tena pāde abhippasāreyyāsi. Rañño purato pallaṅkena nisīda. Nisinnassa te rājā pāde dakkhissatī’’ti. Atha kho soṇaṃ koḷivisaṃ sivikāya ānesuṃ. Atha kho soṇo koḷiviso yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ abhivādetvā rañño purato pallaṅkena nisīdi. Addasā kho rājā māgadho seniyo bimbisāro soṇassa koḷivisassa pādatalesu lomāni jātāni. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tāni asīti gāmikasahassāni diṭṭhadhammike atthe anusāsitvā uyyojesi – ‘‘tumhe khvattha, bhaṇe, mayā diṭṭhadhammike atthe anusāsitā; gacchatha, taṃ bhagavantaṃ payirupāsatha; so no bhagavā samparāyike atthe anusāsissatī’’ti.

242. 그때 부처님 세존께서는 라자가하의 기ज्자쿠타 산(영축산)에 머물고 계셨다. 그때 마가다의 왕 세니야 빔비사라는 8만 개의 마을을 다스리는 지고한 권력을 행사하고 있었다. 그때 참파에는 소나 콜리위사라는 이름의 장자의 아들이 있었는데, 그는 매우 섬세하고 유약했다. 그의 발바닥에는 털이 나 있었다. 마가다의 왕 세니야 빔비사라는 그 8만 명의 마을 추장들을 소집한 후, 어떤 용무로 인해 소나 콜리위사에게 사절을 보내어 “소나는 오라. 나는 소나가 오기를 바란다.”라고 전했다. 그러자 소나 콜리위사의 부모는 소나 콜리위사에게 이렇게 말했다. “아들아 소나야, 왕께서 네 발을 보고 싶어 하신다. 아들아 소나야, 왕이 계신 쪽으로 발을 뻗지 말아라. 왕 앞에서 가부좌를 틀고 앉거라. 네가 앉아 있을 때 왕께서 네 발을 보실 것이다.” 그 후 소나 콜리위사를 가마에 태워 데려왔다. 소나 콜리위사는 마가다의 왕 세니야 빔비사라에게 다가가서 왕께 절을 올린 뒤 왕 앞에서 가부좌를 틀고 앉았다. 마가다의 왕 세니야 빔비사라는 소나 콜리위사의 발바닥에 털이 난 것을 보았다. 그때 마가다의 왕 세니야 빔비사라는 그 8만 명의 마을 추장들에게 현세의 이익에 대해 설한 뒤 그들을 보내며 이렇게 말했다. “여보게들, 나는 그대들에게 현세의 이익에 대해 설했다. 이제 가서 저 세존을 친견하고 받들라. 저 세존께서는 우리에게 내세의 이익에 대해 설해 주실 것이다.”

Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni yena gijjhakūṭo pabbato tenupasaṅkamiṃsu. Tena kho pana samayena āyasmā sāgato bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni yenāyasmā sāgato tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ [Pg.266] sāgataṃ etadavocuṃ – ‘‘imāni, bhante, asīti gāmikasahassāni idhūpasaṅkantāni bhagavantaṃ dassanāya; sādhu mayaṃ, bhante, labheyyāma bhagavantaṃ dassanāyā’’ti. ‘‘Tena hi tumhe āyasmanto muhuttaṃ idheva tāva hotha, yāvāhaṃ bhagavantaṃ paṭivedemī’’ti. Atha kho āyasmā sāgato tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ purato pekkhamānānaṃ pāṭikāya nimujjitvā bhagavato purato ummujjitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘imāni, bhante, asīti gāmikasahassāni idhūpasaṅkantāni bhagavantaṃ dassanāya; yassa dāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti. ‘‘Tena hi tvaṃ, sāgata, vihārapacchāyāyaṃ āsanaṃ paññapehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā sāgato bhagavato paṭissuṇitvā pīṭhaṃ gahetvā bhagavato purato nimujjitvā tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ purato pekkhamānānaṃ pāṭikāya ummujjitvā vihārapacchāyāyaṃ āsanaṃ paññapeti. Atha kho bhagavā vihārā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdi. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni āyasmantaṃyeva sāgataṃ samannāharanti, no tathā bhagavantaṃ. Atha kho bhagavā tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ cetasā cetoparivitakkamaññāya āyasmantaṃ sāgataṃ āmantesi – ‘‘tena hi tvaṃ, sāgata, bhiyyosomattāya uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā sāgato bhagavato paṭissuṇitvā vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe caṅkamatipi, tiṭṭhatipi, nisīdatipi, seyyampi kappeti, dhūmāyatipi pajjalatipi, antaradhāyatipi. Atha kho āyasmā sāgato ākāse antalikkhe anekavihitaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassetvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘satthā me, bhante, bhagavā; sāvakohamasmi. Satthā me, bhante, bhagavā; sāvakohamasmī’’ti. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni ‘‘acchariyaṃ vata bho! Abbhutaṃ vata bho! Sāvakopi nāma evaṃ mahiddhiko bhavissati, evaṃ mahānubhāvo, aho nūna satthā’’ti bhagavantaṃyeva samannāharanti, no tathā āyasmantaṃ sāgataṃ.

그 후 8만 명의 마을 추장들은 기ज्자쿠타 산으로 갔다. 그때 장로 사가타가 세존의 시자였다. 그 8만 명의 마을 추장들은 장로 사가타에게 가서 이렇게 말했다. “존자시여, 여기 8만 명의 마을 추장들이 세존을 뵙기 위해 이곳에 왔습니다. 존자시여, 저희가 세존을 뵙게 된다면 참으로 좋겠습니다.” “그대들이여, 그렇다면 제가 세존께 여쭐 때까지 잠시만 이곳에 계십시오.” 그때 장로 사가타는 8만 명의 마을 추장들이 지켜보는 앞에서 돌판으로 가라앉아 세존 앞에 나타나 여쭈었다. “세존이시여, 여기 8만 명의 마을 추장들이 세존을 뵙기 위해 이곳에 왔습니다. 세존이시여, 세존께서 지금이 적당한 때라고 생각하신다면 말씀해 주십시오.” “사가타야, 그렇다면 그대는 수행처의 그늘에 자리를 마련하여라.” 장로 사가타는 “세존이시여, 알겠습니다.”라고 대답하고 의자를 들고서 세존 앞에서 가라앉아, 그 8만 명의 마을 추장들이 지켜보는 앞에서 돌판 위로 나타나 수행처의 그늘에 자리를 마련했다. 그러자 세존께서는 수행처에서 나와 마련된 자리에 앉으셨다. 그 8만 명의 마을 추장들은 세존께 다가가 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 그런데 그 8만 명의 마을 추장들은 장로 사가타만을 주목할 뿐, 세존께는 그와 같이 마음을 기울이지 않았다. 세존께서는 그 8만 명의 마을 추장들의 마음속 생각을 당신의 마음으로 아시고 장로 사가타에게 말씀하셨다. “사가타야, 그렇다면 그대는 인간의 법을 넘어서는 신통의 기적을 더욱 뛰어나게 보여주어라.” 장로 사가타는 “세존이시여, 알겠습니다.”라고 대답하고 허공으로 솟구쳐 올라 공중에서 거닐기도 하고, 서 있기도 하고, 앉아 있기도 하고, 누워 있기도 하며, 연기를 내뿜기도 하고 불꽃을 일으키기도 하고 사라지기도 했다. 장로 사가타는 공중에서 인간의 법을 넘어서는 다양한 신통의 기적을 보여준 뒤, 세존의 발에 머리를 대고 엎드려 여쭈었다. “세존이시여, 세존께서는 저의 스승이시고 저는 제자입니다. 세존이시여, 세존께서는 저의 스승이시고 저는 제자입니다.” 그러자 그 8만 명의 마을 추장들은 “오, 놀랍도다! 오, 경이롭도다! 제자조차도 이처럼 큰 신통력이 있고 이처럼 위력이 대단한데, 하물며 스승께서는 어떠하시겠는가!”라며 오직 세존만을 주목하고 더 이상 장로 사가타를 그와 같이 주목하지 않았다.

Atha [Pg.267] kho bhagavā tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ cetasā cetoparivitakkamaññāya anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte, muducitte, vinīvaraṇacitte, udaggacitte, pasannacitte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi – dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evamevaṃ tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃkiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – ‘‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’’ti, evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma. Dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate’’ti.

그때 세존께서는 그 8만 명의 마을 장로들의 마음속 생각을 당신의 마음으로 아시고 차제 설법(anupubbī kathā)을 하셨으니, 즉 보시에 대한 설법, 지계에 대한 설법, 천상에 대한 설법과 감각적 욕망의 위험함과 저열함과 오염됨, 그리고 출가함의 공덕을 밝혀 보이셨다. 세존께서 그들의 마음이 준비되고, 부드러워지고, 장애가 없고, 고양되고, 깨끗해진 것을 아셨을 때, 부처님들만이 스스로 깨달으신 탁월한 설법인 괴로움(고), 괴로움의 원인(집), 괴로움의 소멸(멸), 괴로움의 소멸로 인도하는 길(도)을 밝혀 보이셨다. 마치 때가 빠진 깨끗한 천이 염료를 잘 받아들이듯, 그 8만 명의 마을 장로들에게 바로 그 자리에서 '일어나는 성질을 가진 것은 무엇이든 모두 사라지는 성질을 가진 것이다'라는 티 없고 때 없는 법의 눈(法眼)이 생겨났다. 그들은 법을 보았고, 법에 도달했고, 법을 알았고, 법에 깊이 들었으며, 의심을 건넜고, 망설임을 떨쳐냈으며, 스승의 가르침에 확신을 얻어 타인에게 의존하지 않게 되어 세존께 이렇게 말씀드렸다. '훌륭하십니다, 세존이시여! 정말 훌륭하십니다, 세존이시여! 세존이시여, 마치 넘어진 것을 일으켜 세우듯, 가려진 것을 열어 보이듯, 길 잃은 자에게 길을 가리켜 주듯, 눈 있는 자들이 형상을 보게 하려고 어둠 속에 등불을 들어 보이듯, 세존께서는 여러 가지 방편으로 법을 밝혀 주셨습니다. 저희는 세존께 귀의하며, 법과 비구 승가에 귀의합니다. 세존께서는 저희를 오늘부터 생명이 다할 때까지 귀의한 재가신자로 받아 주소서.'

Soṇassa pabbajjā

소나의 출가

243. Atha kho soṇassa koḷivisassa etadahosi ‘‘yathā yathā kho ahaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ; yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya’’nti. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamisuṃ. Atha kho soṇo koḷiviso acirapakkantesu tesu asītiyā gāmikasahassesu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo koḷiviso bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yathā yathāhaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ, bhante, kesamassuṃ ohāretvā [Pg.268] kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Pabbājetu maṃ, bhante, bhagavā’’ti. Alattha kho soṇo koḷiviso bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirupasampanno ca panāyasmā soṇo sītavane viharati. Tassa accāraddhavīriyassa caṅkamato pādā bhijjiṃsu. Caṅkamo lohitena phuṭo hoti, seyyathāpi gavāghātanaṃ. Atha kho āyasmato soṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṃ tesaṃ aññataro. Atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṃ vimuccati. Saṃvijjanti kho pana me kule bhogā; sakkā bhoge ca bhuñjituṃ, puññāni ca kātuṃ. Yaṃnūnāhaṃ hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṃ, puññāni ca kareyya’’nti. Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – gijjhakūṭe pabbate antarahito sītavane pāturahosi. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto yenāyasmato soṇassa caṅkamo tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmato soṇassa caṅkamaṃ lohitena phuṭaṃ, disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘kassa nvāyaṃ, bhikkhave, caṅkamo lohitena phuṭo, seyyathāpi gavāghātana’’nti? ‘‘Āyasmato, bhante, soṇassa accāraddhavīriyassa caṅkamato pādā bhijjiṃsu. Tassāyaṃ caṅkamo lohitena phuṭo, seyyathāpi gavāghātana’’nti.

243. 그때 꼴리위사 가문의 소나에게 이런 생각이 들었다. '내가 세존께서 설하신 법을 이해한 바에 따르면, 재가에 살면서 지극히 원만하고 지극히 청정하며 잘 닦인 조개껍질처럼 빛나는 범행(brahmacariya)을 실천하기란 쉽지 않다. 나는 머리카락과 수염을 깎고 가사를 입고 집을 떠나 출가하는 것이 좋겠다.' 그러자 그 8만 명의 마을 장로들은 세존의 말씀을 기뻐하고 찬탄하며 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌며 예를 표한 뒤 떠나갔다. 꼴리위사 가문의 소나는 그 8만 명의 마을 장로들이 떠난 지 얼마 되지 않아 세존께 다가가 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 꼴리위사 가문의 소나는 세존께 이렇게 말씀드렸다. '세존이시여, 제가 세존께서 설하신 법을 이해한 바에 따르면, 재가에 살면서 지극히 원만하고 지극히 청정하며 잘 닦인 조개껍질처럼 빛나는 범행을 실천하기란 쉽지 않습니다. 세존이시여, 저는 머리카락과 수염을 깎고 가사를 입고 집을 떠나 출가하고 싶습니다. 세존이시여, 저를 출가시켜 주십시오.' 꼴리위사 가문의 소나는 세존의 처소에서 출가를 허락받았고 구족계도 받았다. 구족계를 받은 지 얼마 안 된 소나 존자는 시따와나(Sītavana) 숲에 머물렀다. 그는 너무도 지나치게 정진에 힘쓴 나머지, 경행을 하다가 발바닥이 갈라졌다. 그 경행처는 마치 도살장처럼 핏자국으로 가득했다. 그때 홀로 한적한 곳에 머물던 소나 존자에게 이런 마음의 생각이 일어났다. '세존의 제자들 가운데 정진에 힘쓰는 이들이 있다면 나도 그중 한 명이다. 그럼에도 나의 마음은 집착 없이 번뇌들로부터 해탈하지 못하고 있다. 우리 가문에는 재산이 풍부하니, 재물을 누리면서 공덕을 쌓을 수도 있다. 차라리 내가 세속으로 돌아가 재물을 누리며 공덕을 쌓는 것이 좋겠다.' 그때 세존께서는 소나 존자의 마음속 생각을 당신의 마음으로 아시고, 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼 순식간에 기사굴산에서 사라져 시따와나에 나타나셨다. 그때 세존께서는 여러 비구와 함께 거처를 둘러보시다가 소나 존자의 경행처에 이르셨다. 세존께서는 소나 존자의 경행처가 피로 가득한 것을 보시고 비구들에게 물으셨다. '비구들이여, 마치 도살장처럼 피로 가득한 이 경행처는 누구의 것이냐?' '세존이시여, 소나 존자가 너무나 열심히 정진하며 경행을 하다가 발바닥이 갈라졌습니다. 이 경행처는 소나 존자의 것이며 마치 도살장처럼 피로 가득하게 되었습니다'라고 대답했다.

Atha kho bhagavā yenāyasmato soṇassa vihāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho soṇo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ soṇaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘nanu te, soṇa, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṃ tesaṃ aññataro. Atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṃ vimuccati. Saṃvijjanti kho pana me kule bhogā; sakkā bhoge ca bhuñjituṃ, puññāni ca kātuṃ. Yaṃnūnāhaṃ hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṃ, puññāni ca kareyya’’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti[Pg.269]. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, soṇa, kusalo tvaṃ pubbe agārikabhūto vīṇāya tantissare’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo accāyatā honti, api nu te vīṇā tasmiṃ samaye saravatī vā hoti, kammaññā vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo atisithilā honti, api nu te vīṇā tasmiṃ samaye saravatī vā hoti, kammaññā vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo neva accāyatā honti nātisithilā, same guṇe patiṭṭhitā, api nu te vīṇā tasmiṃ samaye saravatī vā hoti, kammaññā vā’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, soṇa, accāraddhavīriyaṃ uddhaccāya saṃvattati, atilīnavīriyaṃ kosajjāya saṃvattati. Tasmātiha tvaṃ, soṇa, vīriyasamataṃ adhiṭṭhaha, indriyānañca samataṃ paṭivijjha, tattha ca nimittaṃ gaṇhāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā soṇo bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ soṇaṃ iminā ovādena ovaditvā – seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – sītavane āyasmato soṇassa sammukhe antarahito gijjhakūṭe pabbate pāturahosi. Atha kho āyasmā soṇo aparena samayena vīriyasamataṃ adhiṭṭhāsi, indriyānañca samataṃ paṭivijjhi, tattha ca nimittaṃ aggahesi. Atha kho āyasmā soṇo, eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto, na cirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti – tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abhiññāsi. Aññataro ca panāyasmā soṇo arahataṃ ahosi.

그때 세존께서는 아유스마 소나의 거처로 가셨다. 가셔서 마련된 자리에 앉으셨다. 아유스마 소나 또한 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 아유스마 소나에게 세존께서 이와 같이 말씀하셨다. “소나여, 홀로 은둔하여 명상할 때 그대에게 ‘세존의 제자들 가운데 정진을 일삼으며 머무는 이들이 있다면 나는 그들 중 한 명이다. 그럼에도 불구하고 나의 마음은 집착 없이 번뇌들로부터 해탈하지 못한다. 우리 집안에는 재물이 있으니 재물을 누리면서 공덕을 쌓을 수도 있다. 그러니 내가 저열한 삶으로 돌아가 재물을 누리며 공덕을 쌓는 것이 어떠할까?’라는 생각이 마음속에 일어나지 않았느냐?” “그러합니다, 세존이시여.” “소나여, 어떻게 생각하느냐? 그대는 이전에 재가자였을 때 비파를 타는 데 능숙하지 않았느냐?” “그러합니다, 세존이시여.” “소나여, 어떻게 생각하느냐? 그대 비파의 줄들이 너무 팽팽할 때, 그때 그대의 비파에서 좋은 소리가 나거나 타기에 적당했느냐?” “아닙니다, 세존이시여.” “소나여, 어떻게 생각하느냐? 그대 비파의 줄들이 너무 느슨할 때, 그때 그대의 비파에서 좋은 소리가 나거나 타기에 적당했느냐?” “아닙니다, 세존이시여.” “소나여, 어떻게 생각하느냐? 그대 비파의 줄들이 너무 팽팽하지도 않고 너무 느슨하지도 않아 고른 가락을 유지할 때, 그때 그대의 비파에서 좋은 소리가 나거나 타기에 적당했느냐?” “그러합니다, 세존이시여.” “소나여, 그와 마찬가지로 지나치게 분발한 정진은 들뜸으로 이어지고, 너무나 느슨한 정진은 게으름으로 이어진다. 그러므로 소나여, 그대는 정진의 균등함을 확립하고, 기능들의 균등함을 꿰뚫어 알며, 거기에서 표상을 취하라.” “알겠습니다, 세존이시여.” 아유스마 소나는 세존께 이와 같이 응답했다. 그때 세존께서는 아유스마 소나에게 이와 같은 가르침으로 훈계하시고는, 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼 순식간에 시타바나 숲의 아유스마 소나 앞에서 사라져 기지쿠타 산에 나타나셨다. 그 후 아유스마 소나는 나중에 정진의 균등함을 확립하고 기능들의 균등함을 꿰뚫어 알며 거기에서 표상을 취하였다. 그리하여 아유스마 소나는 홀로 떨어져 방일하지 않고 열성적으로 정진하며 머물렀고, 머지않아 훌륭한 가문의 아들들이 그것을 위해 바르게 집을 떠나 출가하는 그 위없는 범행의 완성을 현법에서 스스로 높은 지혜로 알고 체득하여 구족하여 머물렀다. ‘태어남은 다했고, 범행은 성취되었으며, 할 일을 다 마쳤고, 다시는 이런 상태로 돌아오지 않는다’고 꿰뚫어 알았다. 아유스마 소나는 아라한들 중 한 명이 되었다.

244. Atha kho āyasmato soṇassa arahattappattassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ bhagavato santike aññaṃ byākareyya’’nti. Atha kho āyasmā soṇo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā soṇo bhagavantaṃ etadavoca – yo so, bhante, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano [Pg.270] sammadaññā vimutto, so chaṭṭhānāni adhimutto hoti – nekkhammādhimutto hoti, pavivekādhimutto hoti, abyāpajjādhimutto hoti, upādānakkhayādhimutto hoti, taṇhakkhayādhimutto hoti, asammohādhimutto hoti.

244. 아라한과를 얻은 아유스마 소나에게 이런 생각이 들었다. ‘내가 세존의 처소에서 아라한임을 선언한다면 참 좋겠구나.’ 그리하여 아유스마 소나는 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 아유스마 소나는 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 아라한으로서 번뇌가 다했고, 범행을 완성했으며, 할 일을 마쳤고, 짐을 내려놓았으며, 스스로의 목적을 달성했고, 존재의 족쇄를 완전히 끊었으며, 바른 지혜로 해탈한 비구는 여섯 가지 상태에 전념합니다. 그는 출리에 전념하고, 원리에 전념하며, 해치지 않음에 전념하고, 집착의 소멸에 전념하며, 갈애의 소멸에 전념하고, 미혹 없음에 전념합니다.”

‘‘Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa – ‘kevalaṃ saddhāmattakaṃ nūna ayamāyasmā nissāya nekkhammādhimutto’ti, na kho panetaṃ, bhante, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu, vusitavā, katakaraṇīyo, karaṇīyamattānaṃ asamanupassanto katassa vā paṭicayaṃ khayā rāgassa vītarāgattā nekkhammādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā nekkhammādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā nekkhammādhimutto hoti.

“세존이시여, 아마도 여기 어떤 존자에게는 ‘이 존자는 아마도 단순히 믿음에만 의지하여 출리에 전념하고 있는 것이 아닐까’라는 생각이 들 수도 있습니다. 하지만 세존이시여, 그렇게 보아서는 안 됩니다. 세존이시여, 번뇌가 다한 비구는 범행을 완성하고 할 일을 마쳤으며, 더 이상 닦아야 할 것이 없음을 스스로 보고 이미 마친 일들을 거듭 닦음으로써 탐욕의 소멸과 탐욕을 떠남으로 인해 출리에 전념하게 된 것입니다. 성냄의 소멸과 성냄을 떠남으로 인해 출리에 전념하게 된 것입니다. 어리석음의 소멸과 어리석음을 떠남으로 인해 출리에 전념하게 된 것입니다.”

‘‘Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa – ‘lābhasakkārasilokaṃ nūna ayamāyasmā nikāmayamāno pavivekādhimutto’ti. Na kho panetaṃ, bhante, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu, vusitavā, katakaraṇīyo, karaṇīyamattānaṃ asamanupassanto katassa vā paṭicayaṃ, khayā rāgassa vītarāgattā pavivekādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā pavivekādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā pavivekādhimutto hoti.

“세존이시여, 아마도 여기 어떤 존자에게는 ‘이 존자는 아마도 이득과 공양과 명성을 바라고 원리에 전념하고 있는 것이 아닐까’라는 생각이 들 수도 있습니다. 하지만 세존이시여, 그렇게 보아서는 안 됩니다. 세존이시여, 번뇌가 다한 비구는 범행을 완성하고 할 일을 마쳤으며, 더 이상 닦아야 할 것이 없음을 스스로 보고 이미 마친 일들을 거듭 닦음으로써 탐욕의 소멸과 탐욕을 떠남으로 인해 원리에 전념하게 된 것입니다. 성냄의 소멸과 성냄을 떠남으로 인해 원리에 전념하게 된 것입니다. 어리석음의 소멸과 어리석음을 떠남으로 인해 원리에 전념하게 된 것입니다.”

‘‘Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa – ‘sīlabbataparāmāsaṃ nūna ayamāyasmā sārato paccāgacchanto abyāpajjādhimutto’ti. Na kho panetaṃ, bhante, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu, vusitavā, katakaraṇīyo, karaṇīyamattānaṃ asamanupassanto katassa vā paṭicayaṃ, khayā rāgassa vītarāgattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā abyāpajjādhimutto hoti.

“세존이시여, 아마도 여기 어떤 존자에게는 ‘이 존자는 아마도 계율과 의례에 대한 집착을 핵심적인 것으로 여겨서 해치지 않음에 전념하고 있는 것이 아닐까’라는 생각이 들 수도 있습니다. 하지만 세존이시여, 그렇게 보아서는 안 됩니다. 세존이시여, 번뇌가 다한 비구는 범행을 완성하고 할 일을 마쳤으며, 더 이상 닦아야 할 것이 없음을 스스로 보고 이미 마친 일들을 거듭 닦음으로써 탐욕의 소멸과 탐욕을 떠남으로 인해 해치지 않음에 전념하게 된 것입니다. 성냄의 소멸과 성냄을 떠남으로 인해 해치지 않음에 전념하게 된 것입니다. 어리석음의 소멸과 어리석음을 떠남으로 인해 해치지 않음에 전념하게 된 것입니다.”

‘‘Khayā rāgassa vītarāgattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā upādānakkhayādhimutto hoti.

“탐욕의 소멸과 탐욕을 떠남으로 인해 집착의 소멸에 전념하게 된 것입니다. 성냄의 소멸과 성냄을 떠남으로 인해 집착의 소멸에 전념하게 된 것입니다. 어리석음의 소멸과 어리석음을 떠남으로 인해 집착의 소멸에 전념하게 된 것입니다.”

‘‘Khayā [Pg.271] rāgassa vītarāgattā taṇhakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā taṇhakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā taṇhakkhayādhimutto hoti.

“탐욕의 소멸과 탐욕을 떠남으로 인해 갈애의 소멸에 전념하게 된 것입니다. 성냄의 소멸과 성냄을 떠남으로 인해 갈애의 소멸에 전념하게 된 것입니다. 어리석음의 소멸과 어리석음을 떠남으로 인해 갈애의 소멸에 전념하게 된 것입니다.”

‘‘Khayā rāgassa vītarāgattā asammohādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā asammohādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā asammohādhimutto hoti.

탐욕의 소멸로 탐욕이 없기에 미혹이 없는 아라한과를 증득하여 머뭅니다. 성냄의 소멸로 성냄이 없기에 미혹이 없는 아라한과를 증득하여 머뭅니다. 어리석음의 소멸로 어리석음이 없기에 미혹이 없는 아라한과를 증득하여 머뭅니다.

‘‘Evaṃ sammā vimuttacittassa, bhante, bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṃ hoti, ṭhitaṃ, āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā… manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṃ hoti, ṭhitaṃ, āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Seyyathāpi, bhante, selo pabbato acchiddo asusiro ekagghano, puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṃ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya; pacchimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṃ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, evameva kho, bhante, evaṃ sammā vimuttacittassa bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṃ hoti, ṭhitaṃ, āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā… manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṃ hoti, ṭhitaṃ, āneñjappattaṃ, vayañcassānupassatī’’ti.

세존이시여, 이와 같이 마음이 바르게 해탈한 비구에게 설령 안식(眼識)으로 인지되는 강렬한 형상들이 눈의 영역에 들어온다 할지라도, 그것들은 그의 마음을 사로잡지 못합니다. 그의 마음은 오로지 번뇌와 섞이지 않고 견고하며 부동의 상태에 이르러 그 마음의 생멸을 관찰합니다. 이식(耳識)으로 인지되는 강렬한 소리... (중략) ...비식(鼻識)으로 인지되는 냄새... 설식(舌識)으로 인지되는 맛... 신식(身識)으로 인지되는 감촉... 의식(意識)으로 인지되는 법(dhammā)들이 마음에 나타난다 할지라도 그것들은 그의 마음을 사로잡지 못합니다. 그의 마음은 오로지 번뇌와 섞이지 않고 견고하며 부동의 상태에 이르러 그 마음의 생멸을 관찰합니다. 세존이시여, 비유하자면 구멍이나 틈이 없는 일체로 된 견고한 바위산에 동쪽에서 강한 비바람이 불어온다 할지라도 그 산을 옮기거나 요동치게 하거나 떨리게 할 수 없는 것과 같습니다. 서쪽에서... (중략) ...북쪽에서... 남쪽에서 강한 비바람이 불어온다 할지라도 그 산을 옮기거나 요동치게 하거나 떨리게 할 수 없습니다. 이와 같이 세존이시여, 마음이 바르게 해탈한 비구에게 안식으로 인지되는 강렬한 형상들이 눈의 영역에 들어온다 할지라도 그것들은 그의 마음을 사로잡지 못합니다. 그의 마음은 오로지 번뇌와 섞이지 않고 견고하며 부동의 상태에 이르러 그 마음의 생멸을 관찰합니다. 강렬한 소리... (중략) ...냄새... 맛... 감촉... 법들이 마음에 나타난다 할지라도 그것들은 그의 마음을 사로잡지 못합니다. 그의 마음은 오로지 번뇌와 섞이지 않고 견고하며 부동의 상태에 이르러 그 마음의 생멸을 관찰합니다.

Nekkhammaṃ adhimuttassa, pavivekañca cetaso;

Abyāpajjādhimuttassa, upādānakkhayassa ca.

출리(kilesa로부터 벗어남)에 전념하고 마음의 원거(멀리 여읨)에 전념하며, 해치지 않음(abyāpajjha)에 전념하고 취착의 소멸에 전념하며,

Taṇhakkhayādhimuttassa, asammohañca cetaso;

Disvā āyatanuppādaṃ, sammā cittaṃ vimuccati.

갈애의 소멸에 전념하고 마음의 미혹 없음에 전념하여, 아야타나(처)의 생멸을 보아 마음이 바르게 해탈합니다.

Tassa [Pg.272] sammāvimuttassa, santacittassa bhikkhuno;

Katassa paṭicayo natthi, karaṇīyaṃ na vijjati.

그렇게 바르게 해탈하여 마음이 고요해진 비구에게는 다시 쌓아야 할 업의 축적이 없으며, 더 이상 해야 할 일도 존재하지 않습니다.

Selo yathā ekagghano, vātena na samīrati;

Evaṃ rūpā rasā saddā, gandhā phassā ca kevalā.

일체로 된 견고한 바위산이 바람에 흔들리지 않는 것처럼, 이와 같이 형상과 맛과 소리와 냄새와 모든 감촉들은 물론,

Iṭṭhā dhammā aniṭṭhā ca, na pavedhenti tādino;

Ṭhitaṃ cittaṃ vippamuttaṃ, vayañcassānupassatīti.

좋은 대상이든 싫은 대상이든 평정함(tādino)을 갖춘 아라한의 견고하고 해탈한 마음을 흔들 수 없으니, 그는 마음의 생멸을 관찰합니다.

Soṇakoḷivisavatthu niṭṭhitaṃ.

소나 꼴리위사 이야기가 끝났다.

148. Diguṇādiupāhanapaṭikkhepo

148. 두 겹 이상의 신발 등에 대한 금지

245. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘evaṃ kho, bhikkhave, kulaputtā aññaṃ byākaronti, attho ca vutto, attā ca anupanīto. Atha ca, panidhekacce moghapurisā hasamānakaṃ, maññe, aññaṃ byākaronti, te pacchā vighātaṃ āpajjantī’’ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ soṇaṃ āmantesi – ‘‘tvaṃ khosi, soṇa, sukhumālo. Anujānāmi te, soṇa, ekapalāsikaṃ upāhana’’nti. ‘‘Ahaṃ kho, bhante, asītisakaṭavāhe hiraññaṃ ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, sattahatthikañca anīkaṃ. Athāhaṃ bhante ekapalāsikaṃ ce upāhanaṃ pariharissāmi, tassa me bhavissanti vattāro ‘soṇo koḷiviso asītisakaṭavāhe hiraññaṃ ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, sattahatthikañca anīkaṃ. So dānāyaṃ ekapalāsikāsu upāhanāsu satto’ti. Sace bhagavā bhikkhusaṅghassa anujānissati ahampi paribhuñjissāmi; no ce bhagavā bhikkhusaṅghassa anujānissati, ahampi na paribhuñjissāmī’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ekapalāsikaṃ upāhanaṃ. Na, bhikkhave, diguṇā upāhanā dhāretabbā. Na tiguṇā upāhanā dhāretabbā. Na guṇaṅguṇūpāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

245. 그때 세존께서 비구들을 부르셨습니다. "비구들이여, 이와 같이 선남자들이 아라한과를 선언하니, 그 이치가 설명되었고 자신을 직접 내세우지도 않았다. 그런데 여기 어떤 어리석은 자들은 마치 농담이라도 하듯 아라한과를 선언하니, 그들은 나중에 고통에 빠지게 된다." 그 후 세존께서 소나 존자를 부르셨습니다. "소나야, 너는 참으로 유복하고 나약하게 자랐다. 소나야, 너에게 한 겹으로 된 신발을 허락하노라." "세존이시여, 저는 수레 80대 분량의 금은보화와 일곱 군단의 코끼리 부대를 버리고 집 없는 곳으로 출가했습니다. 세존이시여, 만약 제가 한 겹 신발을 신는다면, 저를 비난하는 자들이 생길 것입니다. '꼴리위사 가문의 소나는 수레 80대 분량의 금은보화와 일곱 군단의 코끼리 부대를 버리고 출가하더니, 이제는 이 한 겹 신발에 집착하는구나'라고 말입니다. 만약 세존께서 비구 승가 전체에 허락하신다면 저도 사용하겠습니다. 만약 허락하지 않으신다면 저도 사용하지 않겠습니다." 그러자 세존께서 이 사건과 관련하여 법문을 하신 뒤 비구들을 부르셨습니다. "비구들이여, 한 겹 신발을 허락하노라. 비구들이여, 두 겹 신발을 신어서는 안 된다. 세 겹 신발을 신어서는 안 된다. 여러 겹의 신발을 신어서는 안 된다. 이를 신는 자는 두까따 죄가 된다."

Diguṇādiupāhanapaṭikkhepo niṭṭhito.

두 겹 이상의 신발 등에 대한 금지가 끝났다.

149. Sabbanīlikādipaṭikkhepo

149. 온통 청색인 신발 등에 대한 금지

246. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabbanīlikā upāhanāyo dhārenti…pe… sabbapītikā upāhanāyo dhārenti… sabbalohitikā upāhanāyo dhārenti… sabbamañjiṭṭhikā upāhanāyo dhārenti [Pg.273]… sabbakaṇhā upāhanāyo dhārenti… sabbamahāraṅgarattā upāhanāyo dhārenti… sabbamahānāmarattā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sabbanīlikā upāhanā dhāretabbā…pe… na sabbapītikā upāhanā dhāretabbā, na sabbalohitikā upāhanā dhāretabbā, na sabbamañjiṭṭhikā upāhanā dhāretabbā, na sabbakaṇhā upāhanā dhāretabbā, na sabbamahāraṅgarattā upāhanā dhāretabbā, na sabbamahānāmarattā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.

246. 그때 육군 비구들이 온통 청색인 신발을 신었습니다... (중략) ...온통 황색인 신발을, 온통 붉은색인 신발을, 온통 진홍색인 신발을, 온통 검은색인 신발을, 온통 주황색(지네 등 색)인 신발을, 온통 낙엽색인 신발을 신었습니다. 사람들이 "마치 감각적 즐거움을 즐기는 재가자들 같다"며 비난하고 불평하고 허물을 퍼뜨렸습니다. 비구들이 이 사실을 세존께 보고했습니다. "비구들이여, 온통 청색인 신발을 신어서는 안 된다... (중략) ...온통 황색인 신발을, 온통 붉은색인 신발을, 온통 진홍색인 신발을, 온통 검은색인 신발을, 온통 주황색인 신발을, 온통 낙엽색인 신발을 신어서는 안 된다. 이를 신는 자는 두까따 죄가 된다."

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nīlakavaddhikā upāhanāyo dhārenti, pītakavaddhikā upāhanāyo dhārenti, lohitakavaddhikā upāhanāyo dhārenti, mañjiṭṭhikavaddhikā upāhanāyo dhārenti, kaṇhavaddhikā upāhanāyo dhārenti, mahāraṅgarattavaddhikā upāhanāyo dhārenti, mahānāmarattavaddhikā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, nīlakavaddhikā upāhanā dhāretabbā…pe… na pītakavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na lohitakavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na mañjiṭṭhikavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na kaṇhavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na mahāraṅgarattavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na mahānāmarattavaddhikā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 여섯 무리의 비구들이 푸른색 끈이 달린 신발을 신었습니다. [그들은] 노란색 끈이 달린 신발을 신었고, 붉은색 끈이 달린 신발을 신었으며, 진홍색 끈이 달린 신발을 신었고, 검은색 끈이 달린 신발을 신었으며, 오렌지색(지네 등 색깔) 끈이 달린 신발을 신었고, 갈색(시든 잎 색깔) 끈이 달린 신발을 신었습니다. 사람들은 "마치 감각적 즐거움을 누리는 재가자들과 같다"라며 비난하고 불만을 토로하며 비방했습니다. 그들이 세존께 이 일을 알렸습니다. "비구들이여, 푸른색 끈이 달린 신발을 신어서는 안 된다. ... (중략) ... 노란색 끈이 달린 신발을 신어서는 안 되고, 붉은색 끈이 달린 신발을 신어서는 안 되며, 진홍색 끈이 달린 신발을 신어서는 안 되고, 검은색 끈이 달린 신발을 신어서는 안 되며, 오렌지색 끈이 달린 신발을 신어서는 안 되고, 갈색 끈이 달린 신발을 신어서는 안 된다. 누구든 신는 자에게는 덕카타(Dukkaṩa) 죄가 된다."

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū khallakabaddhā upāhanāyo dhārenti…pe… puṭabaddhā upāhanāyo dhārenti, pāliguṇṭhimā upāhanāyo dhārenti, tūlapuṇṇikā upāhanāyo dhārenti, tittirapattikā upāhanāyo dhārenti, meṇḍavisāṇavaddhikā upāhanāyo dhārenti, ajavisāṇavaddhikā upāhanāyo dhārenti, vicchikāḷikā upāhanāyo dhārenti, morapiñcha parisibbitā upāhanāyo dhārenti, citrā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave[Pg.274], khallakabaddhā upāhanā dhāretabbā…pe… na puṭabaddhā upāhanā dhāretabbā, na pāliguṇṭhimā upāhanā dhāretabbā, na tūlapuṇṇikā upāhanā dhāretabbā, na tittirapattikā upāhanā dhāretabbā, na meṇḍavisāṇavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na ajavisāṇavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na vicchikāḷikā upāhanā dhāretabbā, na morapiñchaparisibbitā upāhanā dhāretabbā, na citrā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 여섯 무리의 비구들이 뒤꿈치를 덮는 신발을 신었습니다. ... (중략) ... 발등을 덮는 신발을 신었고, 발등과 뒤꿈치를 모두 덮는 신발을 신었으며, 솜을 채운 신발을 신었고, 자코뱅 꿩의 날개처럼 수놓은 끈이 달린 신발을 신었으며, 산양 뿔 모양의 끈이 달린 신발을 신었고, 염소 뿔 모양의 끈이 달린 신발을 신었으며, 전갈의 집게발 모양의 끈이 달린 신발을 신었고, 공작 깃털을 박아 꿰맨 신발을 신었으며, 화려한 신발을 신었습니다. 사람들은 "마치 감각적 즐거움을 누리는 재가자들과 같다"라며 비난하고 불만을 토로하며 비방했습니다. 그들이 세존께 이 일을 알렸습니다. "비구들이여, 뒤꿈치를 덮는 신발을 신어서는 안 된다. ... (중략) ... 발등을 덮는 신발을 신어서는 안 되고, 발등과 뒤꿈치를 모두 덮는 신발을 신어서는 안 되며, 솜을 채운 신발을 신어서는 안 되고, 꿩의 날개 같은 무늬의 신발을 신어서는 안 되며, 산양 뿔 모양의 끈이 달린 신발을 신어서는 안 되고, 염소 뿔 모양의 끈이 달린 신발을 신어서는 안 되며, 전갈의 집게발 모양의 끈이 달린 신발을 신어서는 안 되고, 공작 깃털을 박아 꿰맨 신발을 신어서는 안 되며, 화려한 신발을 신어서는 안 된다. 누구든 신는 자에게는 덕카타 죄가 된다."

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīhacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti…pe… byagghacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, dīpicammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, ajinacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, uddacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, majjāracammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, kāḷakacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, luvakacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sīhacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā…pe… na byagghacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na dīpicammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na ajinacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na uddacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na majjāracammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na kāḷakacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na luvakacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 여섯 무리의 비구들이 사자 가죽을 두른 신발을 신었습니다. ... (중략) ... 호랑이 가죽을 두른 신발을 신었고, 표범 가죽을 두른 신발을 신었으며, 검은 표범 가죽을 두른 신발을 신었고, 수달 가죽을 두른 신발을 신었으며, 고양이 가죽을 두른 신발을 신었고, 검은 다람쥐 가죽을 두른 신발을 신었으며, 날다람쥐 가죽을 두른 신발을 신었습니다. 사람들은 "마치 감각적 즐거움을 누리는 재가자들과 같다"라며 비난하고 불만을 토로하며 비방했습니다. 그들이 세존께 이 일을 알렸습니다. "비구들이여, 사자 가죽을 두른 신발을 신어서는 안 된다. ... (중략) ... 호랑이 가죽을 두른 신발을 신어서는 안 되고, 표범 가죽을 두른 신발을 신어서는 안 되며, 검은 표범 가죽을 두른 신발을 신어서는 안 되고, 수달 가죽을 두른 신발을 신어서는 안 되고, 고양이 가죽을 두른 신발을 신어서는 안 되며, 검은 다람쥐 가죽을 두른 신발을 신어서는 안 되고, 날다람쥐 가죽을 두른 신발을 신어서는 안 된다. 누구든 신는 자에게는 덕카타 죄가 된다."

Sabbanīlikādipaṭikkhepo niṭṭhito.

푸른색 끈이 달린 신발 등을 금지하는 것이 끝났다.

150. Omukkaguṇaṅguṇūpāhanānujānanā

150. 150. 신었던 겹 신발의 허용

247. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi, aññatarena bhikkhunā pacchāsamaṇena. Atha kho so bhikkhu khañjamāno bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Addasā kho aññataro upāsako guṇaṅguṇūpāhanā ārohitvā bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ; disvā upāhanā ārohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā etadavoca – ‘‘kissa, bhante, ayyo khañjatī’’ti[Pg.275]? ‘‘Pādā me, āvuso, phalitā’’ti. ‘‘Handa, bhante, upāhanāyo’’ti. ‘‘Alaṃ, āvuso, paṭikkhittā bhagavatā guṇaṅguṇūpāhanā’’ti. ‘‘Gaṇhāhetā, bhikkhu, upāhanāyo’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, omukkaṃ guṇaṅguṇūpāhanaṃ. Na, bhikkhave, navā guṇaṅguṇūpāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

247. 그때 세존께서는 오전에 가사를 입고 발다와 가사를 들고서 어떤 한 비구를 수행원으로 삼아 라자가하 시내로 탁발을 하러 들어가셨습니다. 그때 그 비구는 발이 터져 절뚝거리며 세존의 뒤를 따라갔습니다. 어떤 재가 신자가 여러 겹의 신발을 신고 오다가 멀리서 오시는 세존을 뵙고는, 신발에서 내려 세존께서 계신 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 세존께 절을 올린 뒤, 그 비구에게 다가가 절을 하고 이렇게 여쭈었습니다. "스님, 어찌하여 절뚝거리십니까?" "거사여, 나의 발이 터졌다네." "스님, 이 신발을 신으십시오." "거사여, 되었네. 세존께서 여러 겹의 신발을 금지하셨다네." [그러자 세존께서] "비구여, 이 신발을 받으라" 하고 말씀하셨습니다. 그 후 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨습니다. "비구들이여, 누군가 신었던(중고) 여러 겹의 신발을 허용한다. 비구들이여, 새 여러 겹의 신발은 신어서는 안 된다. 누구든 신는 자에게는 덕카타 죄가 된다."

Omukkaguṇaṅguṇūpāhanānujānanā niṭṭhitā.

신었던 겹 신발의 허용이 끝났다.

151. Ajjhārāme upāhanapaṭikkhepo

151. 151. 사원 구역 내에서의 신발 금지

248. Tena kho pana samayena bhagavā ajjhokāse anupāhano caṅkamati. Satthā anupāhano caṅkamatīti, therāpi bhikkhū anupāhanā caṅkamanti. Chabbaggiyā bhikkhū, satthari anupāhane caṅkamamāne, theresupi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu, saupāhanā caṅkamanti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū, satthari anupāhane caṅkamamāne, theresupi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu, saupāhanā caṅkamissantī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū, satthari anupāhane caṅkamamāne, theresupi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu, saupāhanā caṅkamantī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… ‘‘kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā, satthari anupāhane caṅkamamāne, theresupi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu, saupāhanā caṅkamissanti. Ime hi nāma, bhikkhave, gihī odātavatthavasanakā abhijīvanikassa sippassa kāraṇā ācariyesu sagāravā sappatissā sabhāgavuttikā viharissanti. Idha kho taṃ, bhikkhave, sobhetha, yaṃ tumhe evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā ācariyesu ācariyamattesu upajjhāyesu upajjhāyamattesu agāravā appatissā asabhāgavuttikā vihareyyātha. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, ācariyesu ācariyamattesu upajjhāyesu upajjhāyamattesu anupāhanesu caṅkamamānesu saupāhanena caṅkamitabbaṃ. Yo caṅkameyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, ajjhārāme upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

248. 그 무렵 세존께서는 노지(露地)에서 신발을 신지 않은 채 경행하셨다. '스승께서 신발을 신지 않고 경행하신다'고 하여 장로 비구들도 신발을 신지 않고 경행하였다. 그런데 육군 비구들은 스승께서 신발을 신지 않고 경행하시고 장로 비구들도 신발을 신지 않고 경행하고 계심에도 불구하고, 신발을 신은 채 경행하였다. 욕심이 적은 비구들은 '어찌하여 육군 비구들은 스승께서 신발을 신지 않고 경행하시고 장로 비구들도 신발을 신지 않고 경행하고 계심에도 신발을 신은 채 경행하는가?'라며 비난하고 실망하여 비판하였다. 이에 그 비구들이 세존께 이 사실을 아뢰었다. (세존께서 물으셨다.) '비구들아, 육군 비구들이 스승이 신발을 신지 않고 경행하고 장로 비구들도 신발을 신지 않고 경행하는데 신발을 신은 채 경행한다는 것이 참말이냐?' '참말입니다, 세존이시여.' 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. '비구들아, 어찌하여 그 어리석은 자들은 스승이 신발을 신지 않고 경행하고 장로 비구들도 신발을 신지 않고 경행하는데 신발을 신은 채 경행한단 말이냐. 비구들아, 흰 옷을 입은 재가자들도 자신들의 생계 수단인 기술을 배우기 위해 스승에게 존경을 표하고 공경하며 예의를 갖추고 스승과 조화롭게 생활한다. 비구들아, 이처럼 잘 설해진 법과 율에 출가한 너희들이 스승과 스승에 준하는 이들, 은사와 은사에 준하는 이들에게 존경을 표하고 공경하며 예의를 갖추고 조화롭게 생활하는 것이야말로 아름다운 일이다. 비구들아, 이것은 믿음이 없는 이들에게 믿음을 주지 못하며...' 꾸짖으신 후 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. '비구들아, 스승과 스승에 준하는 이들, 은사와 은사에 준하는 이들이 신발을 신지 않고 경행할 때는 신발을 신은 채 경행해서는 안 된다. 경행하는 자는 돌깍따(Dukkaṭa) 죄가 된다. 또한 비구들아, 사원 경내에서는 신발을 신어서는 안 된다. 신는 자는 돌깍따 죄가 된다.'

249. Tena [Pg.276] kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno pādakhilābādho hoti. Taṃ bhikkhū pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmenti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto te bhikkhū taṃ bhikkhuṃ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmente, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kiṃ imassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho’’ti? ‘‘Imassa, bhante, āyasmato pādakhilābādho; imaṃ mayaṃ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmemā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yassa pādā vā dukkhā, pādā vā phalitā, pādakhilo vā ābādho upāhanaṃ dhāretu’’nti.

249. 그 무렵 어떤 비구에게 발바닥에 못이 박히는 병(족저췌)이 생겼다. 비구들이 그를 부축하여 대소변을 보러 나가게 하였다. 세존께서 처소를 둘러보시다가 비구들이 그 비구를 부축하여 대소변을 보러 나가는 것을 보시고, 그곳으로 가셔서 비구들에게 이렇게 말씀하셨다. '비구들아, 이 비구에게 어떤 병이 있느냐?' '세존이시여, 이 존자에게는 발바닥에 못이 박히는 병이 있습니다. 그래서 저희가 그를 부축하여 대소변을 보러 나가게 하고 있습니다.' 그러자 세존께서는 이 인연과 관련하여 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. '비구들아, 발에 통증이 있거나 발이 텄거나 발바닥에 못이 박히는 병이 있는 비구에게 신발을 신는 것을 허용한다.'

Tena kho pana samayena bhikkhū adhotehi pādehi mañcampi pīṭhampi abhiruhanti; cīvarampi senāsanampi dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, ‘idāni mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhiruhissāmī’’ti upāhanaṃ dhāretunti.

그 무렵 비구들이 씻지 않은 발로 침상이나 의자에 올라갔다. 이로 인해 가사와 침구류가 더러워졌다. 비구들이 세존께 이 사실을 아뢰었다. (세존께서 말씀하셨다.) '비구들아, 이제 침상이나 의자에 올라가려 할 때 신발을 신는 것을 허용한다.'

Tena kho pana samayena bhikkhū rattiyā uposathaggampi sannisajjampi gacchantā andhakāre khāṇumpi kaṇṭakampi akkamanti; pādā dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, ajjhārāme upāhanaṃ dhāretuṃ, ukkaṃ, padīpaṃ, kattaradaṇḍanti.

그 무렵 비구들이 밤에 포살당이나 집회소에 가면서 어둠 속에서 그루터기나 가시를 밟아 발에 상처를 입었다. 비구들이 세존께 이 사실을 아뢰었다. '비구들아, 사원 경내에서 신발을 신는 것과 횃불, 등불, 지팡이를 지니는 것을 허용한다'라고 말씀하셨다.

Ajjhārāme upāhanapaṭikkhepo niṭṭhito.

사원 경내에서의 신발 착용 제한에 관한 규정이 끝났다.

152. Kaṭṭhapādukādipaṭikkhepo

152. 나무 신발 등의 금지

250. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhiruhitvā ajjhokāse caṅkamanti, uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā, anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā, seyyathidaṃ – rājakathaṃ, corakathaṃ, mahāmattakathaṃ, senākathaṃ, bhayakathaṃ, yuddhakathaṃ, annakathaṃ, pānakathaṃ, vatthakathaṃ, sayanakathaṃ, mālākathaṃ, gandhakathaṃ, ñātikathaṃ, yānakathaṃ, gāmakathaṃ, nigamakathaṃ, nagarakathaṃ, janapadakathaṃ, itthikathaṃ, sūrakathaṃ, visikhākathaṃ, kumbhaṭṭhānakathaṃ, pubbapetakathaṃ, nānattakathaṃ, lokakkhāyikaṃ, samuddakkhāyikaṃ, itibhavābhavakathaṃ iti vā; kīṭakampi akkamitvā mārenti, bhikkhūpi samādhimhā cāventi. Ye [Pg.277] te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhiruhitvā ajjhokāse caṅkamissanti, uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā, seyyathidaṃ – rājakathaṃ, corakathaṃ…pe… itibhavābhavakathaṃ iti vā, kīṭakampi akkamitvā māressanti, bhikkhūpi samādhimhā cāvessantī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhiruhitvā ajjhokāse caṅkamanti, uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā, anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā, seyyathidaṃ, – rājakathaṃ, corakathaṃ…pe… itibhavābhavakathaṃ iti vā, kīṭakampi akkamitvā mārenti, bhikkhūpi samādhimhā cāventī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, kaṭṭhapādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

250. 그 무렵 육군 비구들이 새벽녘에 일어나 나무 신발을 신고 노지에서 경행하며, '덜커덩덜커덩' 하는 큰 소리를 내고 갖가지 비속한 이야기(축생의 이야기)를 나누었다. 즉, 왕, 도둑, 대신, 군대, 재난, 전쟁, 음식, 음료, 의복, 침구, 꽃다발, 향료, 친척, 탈것, 마을, 읍락, 도시, 지방, 여인, 영웅, 거리, 우물가, 죽은 친족에 관한 이야기, 갖가지 잡다한 이야기, 세상의 기원, 바다의 기원, 번영과 쇠락에 관한 이야기 등이다. 또한 그들은 벌레들을 밟아 죽이고 다른 비구들의 삼매를 방해하였다. 욕심이 적은 비구들은 '어찌하여 육군 비구들은 새벽녘에 일어나 나무 신발을 신고 노지에서 경행하며 큰 소리를 내고 갖가지 비속한 이야기를 나누며 벌레를 밟아 죽이고 비구들의 삼매를 방해하는가?'라며 비난하고 비판하였다. 이에 그 비구들이 세존께 이 사실을 아뢰었다. (세존께서 물으셨다.) '비구들아, 육군 비구들이... 벌레를 밟아 죽이고 비구들의 삼매를 방해한다는 것이 참말이냐?' '참말입니다, 세존이시여.' 세존께서는 꾸짖으신 후 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. '비구들아, 나무 신발을 신어서는 안 된다. 신는 자는 돌깍따(Dukkaṭa) 죄가 된다.'

Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū – bhagavatā kaṭṭhapādukā paṭikkhittāti – tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhārenti; tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhāressanti; tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti; ekindriyaṃ samaṇā sakyaputtiyā jīvaṃ viheṭhentī’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhārenti; tāni tālataruṇāni chinnāni milāyantī’’ti? Saccaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhāressanti; tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti. Jīvasaññino hi, bhikkhave, manussā rukkhasmiṃ. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ [Pg.278] vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, tālapattapādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

그때 세존께서는 라자가하에서 머무시는 동안 지내신 후, 바라나시를 향해 유행을 떠나셨다. 차례로 유행하시다가 바라나시에 이르셨다. 세존께서는 그곳 바라나시의 이시빠따나에 있는 미가다야(녹야원)에 머무셨다. 그때 육군 비구들은 “세존께서 나무 신발을 금지하셨다”라고 하며, 어린 종려나무를 베게 하여 종려잎 신발을 신고 다녔다. 그 어린 종려나무들은 베어지자 시들어버렸다. 사람들은 “어찌하여 사문 석자자들이 어린 종려나무를 베어 종려잎 신발을 신고 다니는가? 그 어린 종려나무들은 베어지자 시들어버린다. 사문 석자자들은 하나의 감각기관(촉각)을 가진 생명체를 해치고 있다”라며 비난하고 소문을 내고 불만을 터뜨렸다. 비구들은 비난하고 소문을 내고 불만을 터뜨리는 그 사람들의 말을 들었다. 이에 비구들은 세존께 이 사실을 보고했다. ... “비구들아, 육군 비구들이 어린 종려나무를 베어 종려잎 신발을 신고 다닌다는 것이 사실이며, 그 어린 종려나무들이 베어지자 시든다는 것이 사실인가?” “사실입니다, 세존이시여.” 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. ... “비구들아, 어찌하여 그 어리석은 자들이 어린 종려나무를 베어 종려잎 신발을 신고 다닌단 말이냐? 그 어린 종려나무들은 베어지자 시들어버린다. 비구들아, 사람들은 나무에도 생명이 있다고 생각한다. 비구들아, 이것은 믿음이 없는 자들에게 믿음을 주지 못하며 ...” 꾸짖으신 뒤 법을 설하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들아, 종려잎 신발을 신어서는 안 된다. 신는 자는 악작죄(dukkaṭa)가 된다.”

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ‘bhagavatā tālapattapādukā paṭikkhittā’ti veḷutaruṇe chedāpetvā veḷupattapādukāyo dhārenti. Tāni veḷutaruṇāni chinnāni milāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā veḷutaruṇe chedāpetvā veḷupattapādukāyo dhāressanti. Tāni veḷutaruṇāni chinnāni milāyanti. Ekindriyaṃ samaṇā sakyaputtiyā jīvaṃ viheṭhentī’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… jīvasaññino hi, bhikkhave, manussā rukkhasmiṃ…pe… na, bhikkhave, veḷupattapādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 육군 비구들은 “세존께서 종려잎 신발을 금지하셨다”라고 하며, 어린 대나무를 베게 하여 대나무 잎 신발을 신고 다녔다. 그 어린 대나무들은 베어지자 시들어버렸다. 사람들은 “어찌하여 사문 석자자들이 어린 대나무를 베어 대나무 잎 신발을 신고 다니는가? 그 어린 대나무들은 베어지자 시들어버린다. 사문 석자자들은 하나의 감각기관을 가진 생명체를 해치고 있다”라며 비난하고 소문을 내고 불만을 터뜨렸다. 비구들은 비난하고 소문을 내고 불만을 터뜨리는 그 사람들의 말을 들었다. 이에 비구들은 세존께 이 사실을 보고했다. ... 비구들아, 사람들은 나무에도 생명이 있다고 생각한다. ... “비구들아, 대나무 잎 신발을 신어서는 안 된다. 신는 자는 악작죄가 된다.”

251. Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bhaddiyaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bhaddiyaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane. Tena kho pana samayena bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharanti, tiṇapādukaṃ karontipi kārāpentipi, muñjapādukaṃ karontipi kārāpentipi, pabbajapādukaṃ karontipi kārāpentipi, hintālapādukaṃ karontipi kārāpentipi, kamalapādukaṃ karontipi kārāpentipi, kambalapādukaṃ karontipi kārāpentipi, riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharissanti, tiṇapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi, muñjapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi, pabbajapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi, hintālapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi, kamalapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi, kambalapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi, riñcissanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipañña’’nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharanti, tiṇapādukaṃ karontipi kārāpentipi…pe… riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ [Pg.279] adhipañña’’nti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… ‘‘kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharissanti, tiṇapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi…pe… riñcissanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññaṃ. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, tiṇapādukā dhāretabbā, na muñjapādukā dhāretabbā, na pabbajapādukā dhāretabbā, na hintālapādukā dhāretabbā, na kamalapādukā dhāretabbā, na kambalapādukā dhāretabbā, na sovaṇṇamayā pādukā dhāretabbā, na rūpiyamayā pādukā dhāretabbā, na maṇimayā pādukā dhāretabbā, na veḷuriyamayā pādukā dhāretabbā, na phalikamayā pādukā dhāretabbā, na kaṃsamayā pādukā dhāretabbā, na kācamayā pādukā dhāretabbā, na tipumayā pādukā dhāretabbā, na sīsamayā pādukā dhāretabbā, na tambalohamayā pādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, kāci saṅkamaniyā pādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tisso pādukā dhuvaṭṭhāniyā asaṅkamaniyāyo – vaccapādukaṃ, passāvapādukaṃ, ācamanapāduka’’nti.

251. 그때 세존께서는 바라나시에서 머무시는 동안 지내신 후, 바디야를 향해 유행을 떠나셨다. 차례로 유행하시다가 바디야에 이르셨다. 세존께서는 그곳 바디야의 자띠야 숲에 머무셨다. 그때 바디야의 비구들은 여러 가지 신발 장식에 몰두하여 지냈는데, 풀 신발을 직접 만들기도 하고 만들게 시키기도 했으며, 문자 풀 신발, 빠빠자 풀 신발, 힌딸라 잎 신발, 까말라 풀 신발, 모직 신발을 직접 만들기도 하고 만들게 시키기도 했다. 또한 학습과 질문, 증상계, 증상심, 증상혜를 게을리했다. 소욕(少欲)한 비구들은 ... “어찌하여 바디야의 비구들이 여러 가지 신발 장식에 몰두하며, 풀 신발, 문자 풀 신발, 빠빠자 풀 신발, 힌딸라 잎 신발, 까말라 풀 신발, 모직 신발을 직접 만들거나 만들게 시키며, 학습과 질문, 증상계, 증상심, 증상혜를 게을리한단 말이냐?”라며 비난하고 소문을 내고 불만을 터뜨렸다. 이에 비구들은 세존께 이 사실을 보고했다. ... “비구들아, 바디야의 비구들이 여러 가지 신발 장식에 몰두하며 지내고, 풀 신발을 직접 만들거나 시키기도 하며 ... 학습과 질문, 증상계, 증상심, 증상혜를 게을리한다는 것이 사실인가?” “사실입니다, 세존이시여.” 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. ... “비구들아, 어찌하여 그 어리석은 자들이 여러 가지 신발 장식에 몰두하며, 풀 신발을 직접 만들거나 시키기도 하며 ... 학습과 질문, 증상계, 증상심, 증상혜를 게을리한단 말이냐? 비구들아, 이것은 믿음이 없는 자들에게 믿음을 주지 못하며 ...” 꾸짖으신 뒤 ... 법을 설하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들아, 풀 신발을 신어서는 안 된다. 문자 풀 신발, 빠빠자 풀 신발, 힌딸라 잎 신발, 까말라 풀 신발, 모직 신발을 신어서는 안 된다. 금으로 만든 신발, 은으로 만든 신발, 보석으로 만든 신발, 청옥으로 만든 신발, 수정으로 만든 신발, 백동으로 만든 신발, 유리로 만든 신발, 주석으로 만든 신발, 납으로 만든 신발, 구리로 만든 신발을 신어서는 안 된다. 신는 자는 악작죄가 된다. 비구들아, 또한 이동 가능한 어떠한 신발도 신어서는 안 된다. 신는 자는 악작죄가 된다. 비구들아, 고정되어 이동할 수 없는 세 가지 발판(pādukā)을 허용하니, 대변처 발판, 소변처 발판, 세정처 발판이다.”

252. Atha kho bhagavā bhaddiye yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū aciravatiyā nadiyā gāvīnaṃ tarantīnaṃ visāṇesupi gaṇhanti, kaṇṇesupi gaṇhanti, gīvāyapi gaṇhanti, cheppāpi gaṇhanti, piṭṭhimpi abhiruhanti, rattacittāpi aṅgajātaṃ chupanti, vacchatarimpi ogāhetvā mārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā gāvīnaṃ tarantīnaṃ visāṇesupi gahessanti…pe… seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… saccaṃ kira, bhikkhave,…pe… saccaṃ bhagavāti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, gāvīnaṃ visāṇesu gahetabbaṃ, na kaṇṇesu gahetabbaṃ, na gīvāya gahetabbaṃ, na cheppāya gahetabbaṃ, na piṭṭhi abhiruhitabbā[Pg.280]. Yo abhiruheyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, rattacittena aṅgajātaṃ chupitabbaṃ. Yo chupeyya, āpatti thullaccayassa. Na vacchatarī māretabbā. Yo māreyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.

252. 그 후 세존께서는 밧디야에서 머물고 싶은 만큼 머무신 뒤, 사왓띠를 향해 유행을 떠나셨다. 차례로 유행하시다가 마침내 사왓띠에 도착하셨다. 거기서 세존께서는 사왓띠의 아나타삔디카 원림인 제타숲에 머무셨다. 그때 육군 비구들이 아치라와티 강을 건너는 암소들의 뿔을 잡기도 하고, 귀를 잡기도 하고, 목을 잡기도 하고, 꼬리를 잡기도 하며, 그 등에 올라타기도 하였다. 또한 욕정에 물든 마음으로 성기를 만지기도 하고, 어린 송아지를 물속에 빠뜨려 죽이기도 했다. 사람들은 이를 보고 '어떻게 석가자의 사문들이 강을 건너는 암소의 뿔을 잡고... (중략) ... 마치 감각적 쾌락을 누리는 재가자들처럼 행동하는가'라며 투덜대고 비난하며 비방했다. 비구들이 투덜대고 비난하고 비방하는 그 사람들의 말을 들었다. 그 후 비구들은 세존께 이 사실을 보고했다. ... (중략) ... '비구들아, 참으로 그러하냐?' ... (중략) ... '세존이시여, 참으로 그러합니다'라고 ... (중략) ... 비난하신 뒤 ... (중략) ... 법에 대한 설법을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. '비구들아, 암소의 뿔을 잡아서는 안 된다. 귀를 잡아서는 안 된다. 목을 잡아서는 안 된다. 꼬리를 잡아서는 안 된다. 등에 올라타서는 안 된다. 올라타는 자에게는 돌길라의 죄가 된다. 또한 비구들아, 욕정에 물든 마음으로 성기를 만져서는 안 된다. 만지는 자에게는 툴랏차야의 죄가 된다. 어린 송아지를 죽여서는 안 된다. 죽이는 자는 법에 따라 처벌해야 한다.'

Kaṭṭhapādukādipaṭikkhepo niṭṭhito.

나무 신발 등에 대한 금지가 끝났다.

153. Yānādipaṭikkhepo

153. 탈것 등에 대한 금지

253. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū yānena yāyanti, itthiyuttenapi purisantarena, purisayuttenapi itthantarena. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘seyyathāpi gaṅgāmahiyāyā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, yānena yāyitabbaṃ. Yo yāyeyya, āpatti dukkaṭassāti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosalesu janapade sāvatthiṃ gacchanto bhagavantaṃ dassanāya antarāmagge gilāno hoti. Atha kho so bhikkhu maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Manussā taṃ bhikkhuṃ disvā etadavocuṃ – ‘‘kahaṃ, bhante, ayyo gamissatī’’ti? ‘‘Sāvatthiṃ kho ahaṃ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā’’ti. ‘‘Ehi, bhante, gamissāmā’’ti. ‘‘Nāhaṃ, āvuso, sakkomi, gilānomhī’’ti. ‘‘Ehi, bhante, yānaṃ abhiruhā’’ti. ‘‘Alaṃ, āvuso, paṭikkhittaṃ bhagavatā yāna’’nti kukkuccāyanto yānaṃ nābhiruhi. Atha kho so bhikkhu sāvatthiṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa yānanti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘itthiyuttaṃ nu kho purisayuttaṃ nu kho’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, purisayuttaṃ hatthavaṭṭakanti.

253. 그때 육군 비구들이 암소가 끌고 남자가 모는 수레나, 황소가 끌고 여자가 모는 수레를 타고 다녔다. 사람들은 '마치 갠지스 강이나 마히 강의 축제 같다'며 투덜대고 비난하며 비방했다. 세존께 이 사실을 보고하자, '비구들아, 수레를 타고 다녀서는 안 된다. 타는 자에게는 돌길라의 죄가 된다'고 말씀하셨다. 그때 어떤 비구가 꼬살라국의 지방에서 세존을 뵙기 위해 사왓띠로 가던 중 길에서 병이 났다. 그 비구는 길에서 벗어나 어느 나무 아래에 앉아 있었다. 사람들이 그 비구를 보고 '존자시여, 어디로 가십니까?'라고 물었다. '도반들이여, 나는 세존을 뵙기 위해 사왓띠로 가고 있소.' '존자시여, 어서 오십시오, 함께 갑시다.' '도반들이여, 나는 갈 수가 없소. 병이 들었소.' '존자시여, 어서 오십시오, 수레에 올라타십시오.' '도반들이여, 그만두시오. 세존께서 수레를 금지하셨소'라며 의구심을 느껴 수레에 올라타지 않았다. 그 후 그 비구는 사왓띠에 도착하여 비구들에게 이 사실을 알렸다. 비구들이 세존께 이 사실을 보고하자, '비구들아, 병든 자에게는 수레를 허용한다'고 말씀하셨다. 그러자 비구들에게 '암소가 끄는 것이어야 하는가, 황소가 끄는 것이어야 하는가?'라는 의문이 생겨 세존께 이 사실을 보고했다. '비구들아, 황소가 끄는 수레와 손으로 미는 수레를 허용한다'고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno yānugghātena bāḷhataraṃ aphāsu ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sivikaṃ pāṭaṅkinti.

그때 어떤 비구에게 수레의 흔들림으로 인해 병세가 아주 심해지는 고통이 있었다. 세존께 이 사실을 보고하자, '비구들아, 가마와 들것을 허용한다'고 말씀하셨다.

Yānādipaṭikkhepo niṭṭhito.

탈것 등에 대한 금지가 끝났다.

154. Uccāsayanamahāsayanapaṭikkhepo

154. 높고 큰 침상에 대한 금지

254. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāsayanamahāsayanāni dhārenti, seyyathidaṃ – āsandiṃ, pallaṅkaṃ, gonakaṃ, cittakaṃ, paṭikaṃ, paṭalikaṃ, tūlikaṃ, vikatikaṃ, uddhalomiṃ, ekantalomiṃ, kaṭṭissaṃ, koseyyaṃ[Pg.281], kuttakaṃ, hatthattharaṃ, assattharaṃ, rathattharaṃ, ajinapaveṇiṃ, kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ, sauttaracchadaṃ, ubhatolohitakūpadhānanti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, uccāsayanamahāsayanāni dhāretabbāni, seyyathidaṃ – āsandi, pallaṅko, gonako, cittako, paṭikā, paṭalikā, tūlikā, vikatikā, uddhalomi, ekantalomi, kaṭṭissaṃ, koseyyaṃ, kuttakaṃ, hatthattharaṃ, assattharaṃ, rathattharaṃ, ajinapaveṇi, kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ, sauttaracchadaṃ, ubhatolohitakūpadhānaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.

254. 그때 육군 비구들이 높고 큰 침상을 사용했다. 즉, 긴 다리 평상, 동물 모양 다리 의자, 긴 털 카펫, 꽃무늬 카펫, 흰 모직 덮개, 자수 덮개, 솜을 넣은 덮개, 동물 무늬 카펫, 한 면에만 털이 있는 덮개, 양면에 털이 있는 덮개, 금실로 수놓은 비단 덮개, 비단 덮개, 큰 모직 카펫, 코끼리 등 덮개, 말 등 덮개, 마차 덮개, 영양 가죽 덮개, 최상급 사슴 가죽 덮개, 붉은 천장 덮개가 있는 침상, 양쪽에 붉은 베개와 발치 베개가 있는 침상 등이다. 사찰 순례를 하던 사람들이 이를 보고 '마치 감각적 쾌락을 누리는 재가자들 같다'며 투덜대고 비난하며 비방했다. 세존께 이 사실을 보고하자, '비구들아, 높고 큰 침상을 사용해서는 안 된다. 즉, 긴 다리 평상, 동물 모양 다리 의자, 긴 털 카펫, 꽃무늬 카펫, 흰 모직 덮개, 자수 덮개, 솜을 넣은 덮개, 동물 무늬 카펫, 한 면에만 털이 있는 덮개, 양면에 털이 있는 덮개, 금실로 수놓은 비단 덮개, 비단 덮개, 큰 모직 카펫, 코끼리 등 덮개, 말 등 덮개, 마차 덮개, 영양 가죽 덮개, 최상급 사슴 가죽 덮개, 붉은 천장 덮개, 양쪽에 붉은 베개가 있는 침상 등이다. 이를 사용하는 자에게는 돌길라의 죄가 된다'고 말씀하셨다.

Uccāsayanamahāsayanapaṭikkhepo niṭṭhito.

높고 큰 침상에 대한 금지가 끝났다.

155. Sabbacammapaṭikkhepo

155. 모든 가죽에 대한 금지

255. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū – bhagavatā uccāsayanamahāsayanāni paṭikkhittānīti – mahācammāni dhārenti, sīhacammaṃ byagghacammaṃ dīpicammaṃ. Tāni mañcappamāṇenapi chinnāni honti, pīṭhappamāṇenapi chinnāni honti, antopi mañce paññattāni honti, bahipi mañce paññattāni honti, antopi pīṭhe paññattāni honti, bahipi pīṭhe paññattāni honti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, mahācammāni dhāretabbāni, sīhacammaṃ byagghacammaṃ dīpicammaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.

255. 그때 육군 비구들은 '세존께서 높고 큰 침상을 금지하셨다'고 하며, 사자 가죽, 호랑이 가죽, 표범 가죽과 같은 커다란 가죽들을 사용했다. 그 가죽들은 침상 크기에 맞춰 잘려 있기도 하고, 평상 크기에 맞춰 잘려 있기도 했다. 또한 침상 안쪽에 깔기도 하고, 침상 바깥쪽에 깔기도 했으며, 평상 안쪽에 깔기도 하고, 평상 바깥쪽에 깔기도 했다. 사찰 순례를 하던 사람들이 이를 보고 '마치 감각적 쾌락을 누리는 재가자들 같다'며 투덜대고 비난하며 비방했다. 세존께 이 사실을 보고하자, '비구들아, 사자 가죽, 호랑이 가죽, 표범 가죽과 같은 커다란 가죽들을 사용해서는 안 된다. 이를 사용하는 자에게는 돌길라의 죄가 된다'고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū – bhagavatā mahācammāni paṭikkhittānīti – gocammāni dhārenti. Tāni mañcappamāṇenapi chinnāni honti, pīṭhappamāṇenapi chinnāni honti, antopi mañce paññattāni honti, bahipi mañce paññattāni honti, antopi pīṭhe paññattāni honti, bahipi pīṭhe paññattāni honti. Aññataropi pāpabhikkhu aññatarassa pāpupāsakassa kulūpako hoti. Atha kho so pāpabhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa pāpupāsakassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho so pāpupāsako yena so pāpabhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ pāpabhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Tena kho pana samayena tassa pāpupāsakassa vacchako hoti taruṇako abhirūpo dassanīyo [Pg.282] pāsādiko citro, seyyathāpi dīpicchāpo. Atha kho so pāpabhikkhu taṃ vacchakaṃ sakkaccaṃ upanijjhāyati. Atha kho so pāpupāsako taṃ pāpabhikkhuṃ etadavoca – ‘‘kissa, bhante, ayyo imaṃ vacchakaṃ sakkaccaṃ upanijjhāyatī’’ti? ‘‘Attho me, āvuso, imassa vacchakassa cammenā’’ti. Atha kho so pāpupāsako taṃ vacchakaṃ vadhitvā cammaṃ vidhunitvā tassa pāpabhikkhuno pādāsi. Atha kho so pāpabhikkhu taṃ cammaṃ saṅghāṭiyā paṭicchādetvā agamāsi. Atha kho sā gāvī vacchagiddhinī taṃ pāpabhikkhuṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘kissa tyāyaṃ, āvuso, gāvī piṭṭhito piṭṭhito anubandhī’’ti? ‘‘Ahampi kho, āvuso, na jānāmi kena myāyaṃ gāvī piṭṭhito piṭṭhito anubandhī’’ti. Tena kho pana samayena tassa pāpabhikkhuno saṅghāṭi lohitena makkhitā hoti. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘ayaṃ pana te, āvuso, saṅghāṭi kiṃ katā’’ti? Atha kho so pāpabhikkhu bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, āvuso, pāṇātipāte samādapesī’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhu pāṇātipāte samādapessati, nanu bhagavatā anekapariyāyena pāṇātipāto garahito, pāṇātipātā veramaṇī pasatthā’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

그 무렵 육군 비구들은 ‘세존께서 큰 가죽들을 금지하셨다’라고 하며 소 가죽을 지니고 다녔다. 그 소 가죽들은 침상 크기에 맞춰 잘려 있기도 하고, 의자 크기에 맞춰 잘려 있기도 하였으며, 침상 안쪽에 깔려 있기도 하고, 침상 바깥쪽에 깔려 있기도 하였으며, 의자 안쪽에 깔려 있기도 하고, 의자 바깥쪽에 깔려 있기도 하였다. 한 못된 비구가 어떤 못된 우바새의 집을 드나드는 스승이었다. 그때 그 못된 비구는 오전 중에 하의를 입고 발우와 가사를 수하고 그 못된 우바새의 집으로 찾아갔다. 가서 마련된 자리에 앉았다. 그때 그 못된 우바새는 그 못된 비구가 있는 곳으로 다가와서 그 비구에게 절을 올리고 한곁에 앉았다. 마침 그 못된 우바새에게는 어린 송아지가 한 마리 있었는데, 아주 어리고 아름다우며 보기 좋고 신심을 일으키게 하며, 마치 표범 새끼처럼 알록달록한 무늬가 있었다. 그때 그 못된 비구는 그 송아지를 유심히 살펴보았다. 그러자 그 못된 우바새는 그 못된 비구에게 이렇게 말하였다. “존자시여, 어찌하여 존자께서는 이 송아지를 유심히 살펴보십니까?” “도반이여, 나는 이 송아지의 가죽이 필요하오.” 그러자 그 못된 우바새는 그 송아지를 죽여 가죽을 벗긴 뒤 그 못된 비구에게 주었다. 그 못된 비구는 그 가죽을 승가리로 덮어서 가리고 떠났다. 그때 새끼를 사랑하는 그 어미 소가 그 못된 비구의 뒤를 바짝 따라갔다. 비구들이 이렇게 물었다. “도반이여, 어찌하여 이 암소가 그대의 뒤를 바짝 따라오는 것이오?” “도반들이여, 나 역시 어찌하여 이 암소가 내 뒤를 바짝 따라오는지 모르겠소.” 그때 그 못된 비구의 승가리는 피로 물들어 있었다. 비구들이 이렇게 물었다. “도반이여, 그런데 그대의 이 승가리는 어찌 된 것이오?” 이에 그 못된 비구는 비구들에게 이 사실을 알렸다. “도반이여, 그대가 살생을 권하였소?” “그렇소, 도반들이여.” 욕심이 적은 비구들은 “어찌하여 비구가 살생을 권할 수 있는가? 세존께서 여러 방편으로 살생을 비난하시고, 살생에서 벗어남을 찬탄하시지 않았는가?”라며 꾸짖고 비방하고 비난하였다. 그리고 그 비구들은 세존께 이 사실을 알렸다.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā taṃ pāpabhikkhuṃ paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, pāṇātipāte samādapesī’’ti? Saccaṃ bhagavāti…pe… kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, pāṇātipāte samādapessasi, nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena pāṇātipāto garahito, pāṇātipātā veramaṇī pasatthā. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, pāṇātipāte samādapetabbaṃ. Yo samādapeyya, yathādhammo kāretabbo. Na, bhikkhave, gocammaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, kiñci cammaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

그 후 세존께서는 이 사건을 이유로, 이 일을 계기로 비구 승가를 소집하여 그 못된 비구에게 물으셨다. “비구여, 참으로 그대가 살생을 권하였다는 것이 사실인가?” “사실입니다, 세존이시여.” … “어찌하여 이 어리석은 자여, 그대는 살생을 권하였는가? 어리석은 자여, 내가 여러 방편으로 살생을 비난하고, 살생에서 벗어남을 찬탄하지 않았느냐? 어리석은 자여, 이것은 아직 신심이 없는 자들에게 신심을 주지 못하고…” 세존께서는 꾸짖으신 뒤에 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들아, 살생을 권해서는 안 된다. 권하는 자가 있다면 법에 따라 처벌해야 한다. 비구들아, 소 가죽을 지녀서는 안 된다. 지니는 자는 돌길라 죄가 된다. 비구들아, 어떤 가죽이든 지녀서는 안 된다. 지니는 자는 돌길라 죄가 된다.”

Sabbacammapaṭikkhepo niṭṭhito.

모든 가죽에 대한 금지가 끝났다.

156. Gihivikatānuññātādi

156. 재가자가 만든 물건에 대한 허용 등

256. Tena [Pg.283] kho pana samayena manussānaṃ mañcampi pīṭhampi cammonaddhāni honti, cammavinaddhāni. Bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gihivikataṃ abhinisīdituṃ, na tveva abhinipajjitunti.

256. 그 무렵 사람들의 침상과 의자는 가죽으로 덮여 있거나 가죽으로 엮여 있었다. 비구들은 의구심이 생겨 그곳에 앉지 않았다. 그들이 세존께 이 사실을 알리자, 세존께서 말씀하셨다. “비구들아, 재가자가 만든 물건에 앉는 것은 허용한다. 그러나 눕는 것은 허용하지 않는다.”

Tena kho pana samayena vihārā cammavaddhehi ogumphiyanti. Bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, bandhanamattaṃ abhinisīditunti.

그 무렵 사원들이 가죽 끈으로 묶여 있었다. 비구들은 의구심이 생겨 그곳에 앉지 않았다. 그들이 세존께 이 사실을 알리자, 세존께서 말씀하셨다. “비구들아, (벽을) 묶어 놓은 정도인 곳에 앉는 것은 허용한다.”

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saupāhanā gāmaṃ pavisanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, saupāhanena gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 육군 비구들이 신발을 신고 마을에 들어갔다. 사람들이 “마치 감각적 쾌락을 즐기는 재가자들 같구나”라며 꾸짖고 비방하고 비난하였다. 비구들이 세존께 이 사실을 알리자, 세존께서 말씀하셨다. “비구들아, 신발을 신고 마을에 들어가서는 안 된다. 들어가는 자는 돌길라 죄가 된다.”

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti vinā upāhanena gāmaṃ pavisituṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā saupāhanena gāmaṃ pavisitunti.

그 무렵 어떤 비구가 병이 들어 신발 없이는 마을에 들어갈 수 없었다. 비구들이 세존께 이 사실을 알리자, 세존께서 말씀하셨다. “비구들아, 병든 비구가 신발을 신고 마을에 들어가는 것을 허용한다.”

Gihivikatānuññātādi niṭṭhitā.

재가자가 만든 물건에 대한 허용 등이 끝났다.

157. Soṇakuṭikaṇṇavatthu

157. 소나 쿠티깐나 이야기

257. Tena kho pana samayena āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare papatake pabbate. Tena kho pana samayena soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmato mahākaccānassa upaṭṭhāko hoti. Atha kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca – ‘‘yathā yathāhaṃ, bhante, ayyena mahākaccānena dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ, bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ[Pg.284]. Pabbājetu maṃ, bhante, ayyo mahākaccāno’’ti. ( ) ‘‘Dukkaraṃ kho, soṇa, yāvajīvaṃ ekaseyyaṃ ekabhattaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Iṅgha, tvaṃ, soṇa, tattheva agārikabhūto buddhānaṃ sāsanaṃ anuyuñja, kālayuttaṃ ekaseyyaṃ ekabhattaṃ brahmacariya’’nti. Atha kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaṅkhāro so paṭippassambhi. Dutiyampi kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo …pe… tatiyampi kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca – ‘‘yathā yathāhaṃ, bhante, ayyena mahākaccānena dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ, bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Pabbājetu maṃ, bhante, ayyo mahākaccāno’’ti. Atha kho āyasmā mahākaccāno soṇaṃ upāsakaṃ kuṭikaṇṇaṃ pabbājesi. Tena kho pana samayena avantidakkhiṇāpatho appabhikkhuko hoti. Atha kho āyasmā mahākaccāno tiṇṇaṃ vassānaṃ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ soṇaṃ upasampādesi.

257. 그 무렵 존자 마하깟짜나는 아반띠 지방 꾸라라가라의 빠빠따까 산에 머물고 있었다. 그때 소나 꾸띠깐나라는 이름의 재가신자가 존자 마하깟짜나를 시봉하고 있었다. 소나 꾸띠깐나 재가신자는 존자 마하깟짜나께서 계신 곳으로 다가가서 존자 마하깟짜나께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 소나 꾸띠깐나 재가신자는 존자 마하깟짜나께 이와 같이 말씀드렸다. '존자시여, 존자 마하깟짜나께서 설하신 법을 제가 이해한 바로는, 집에서 생활하면서 전적으로 원만하고 전적으로 청정하며 소라 껍질을 닦은 듯이 깨끗한 이 성스러운 삶을 실천하기란 쉽지 않습니다. 존자시여, 저는 머리카락과 수염을 깎고 가사를 입고 집을 떠나 출가하기를 원합니다. 존자 마하깟짜나 존자께서 저를 출가시켜 주십시오.' [존자 마하깟짜나가 대답했다.] '소나여, 평생 동안 홀로 잠자고 하루 한 끼만 먹으며 성스러운 삶을 실천하기는 참으로 어려운 일이다. 소나여, 그러니 그대는 그곳에서 재가자로 머물면서 부처님들의 가르침에 정진하고, 적절한 때에 홀로 잠자고 하루 한 끼만 먹는 성스러운 삶을 닦도록 하여라.' 그러자 소나 꾸띠깐나 재가신자의 출가하려던 의지가 가라앉았다. 두 번째도... (중략) ...세 번째도 소나 꾸띠깐나 재가신자는 존자 마하깟짜나께서 계신 곳으로 다가가서 존자 마하깟짜나께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 소나 꾸띠깐나 재가신자는 존자 마하깟짜나께 이와 같이 말씀드렸다. '존자시여, 존자 마하깟짜나께서 설하신 법을 제가 이해한 바로는, 집에서 생활하면서 전적으로 원만하고 전적으로 청정하며 소라 껍질을 닦은 듯이 깨끗한 이 성스러운 삶을 실천하기란 쉽지 않습니다. 존자시여, 저는 머리카락과 수염을 깎고 가사를 입고 집을 떠나 출가하기를 원합니다. 존자 마하깟짜나 존자께서 저를 출가시켜 주십시오.' 그리하여 존자 마하깟짜나는 소나 꾸띠깐나 재가신자를 출가시켰다. 그때 아반띠의 다끼나빠타 지방에는 비구의 수가 적었다. 이에 존자 마하깟짜나는 3년이 지난 후에 어렵고 힘들게 여기저기서 열 명의 비구 승가를 모아서 존자 소나를 구족계 받게 하였다.

Soṇakuṭikaṇṇavatthu niṭṭhitaṃ.

소나 꾸띠깐나의 이야기가 끝났다.

158. Mahākaccānassa pañcavaraparidassanā

158. 마하깟짜나의 다섯 가지 허용 사항 제시

Atha kho āyasmato soṇassa vassaṃvuṭṭhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘sutoyeva kho me so bhagavā ediso ca ediso cāti, na ca mayā sammukhā diṭṭho, gaccheyyāhaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, sace maṃ upajjhāyo anujāneyyā’’ti. Atha kho āyasmā soṇo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā soṇo āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa [Pg.285] paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘suto yeva kho me so bhagavā ediso ca ediso cāti, na ca mayā sammukhā diṭṭho, gaccheyyāhaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, sace maṃ upajjhāyo anujāneyyā’ti; gaccheyyāhaṃ, bhante, taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, sace maṃ upajjhāyo anujānātī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, soṇa. Gaccha tvaṃ, soṇa, taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Dakkhissasi tvaṃ, soṇa, taṃ bhagavantaṃ pāsādikaṃ pasādanīyaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ uttamadamathasamathaṃ amanuppattaṃ dantaṃ guttaṃ yatindriyaṃ nāgaṃ. Tena hi tvaṃ, soṇa, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda – ‘upajjhāyo me, bhante, āyasmā mahākaccāno bhagavato pāde sirasā vandatī’’’ti. Evañca vadehi – ‘‘avantidakkhiṇāpatho, bhante, appabhikkhuko, tiṇṇaṃ me vassānaṃ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā upasampadaṃ alatthaṃ; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe appatarena gaṇena upasampadaṃ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, kaṇhuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe guṇaṅguṇūpāhanaṃ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, nahānagarukā manussā udakasuddhikā; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe dhuvanahānaṃ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Seyyathāpi, bhante, majjhimesu janapadesu eragū moragū majjārū jantū, evameva kho, bhante, avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni anujāneyya, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Etarahi, bhante, manussā nissīmagatānaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ denti – ‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa demā’’’ti. Te āgantvā ārocenti – ‘itthannāmehi te, āvuso, manussehi cīvaraṃ dinna’nti te kukkuccāyantā na sādiyanti – ‘mā no nissaggiyaṃ ahosī’ti; appeva nāma bhagavā cīvare pariyāyaṃ ācikkheyyā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā soṇo āyasmato mahākaccānassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya [Pg.286] yena sāvatthi tena pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘imassa, ānanda, āgantukassa bhikkhuno senāsanaṃ paññāpehī’’ti. Atha kho āyasmā ānando – ‘‘yassa kho maṃ bhagavā āṇāpeti, ‘imassa, ānanda, āgantukassa bhikkhuno senāsanaṃ paññāpehī’ti, icchati bhagavā tena bhikkhunā saddhiṃ ekavihāre vatthuṃ, icchati bhagavā āyasmatā soṇena saddhiṃ ekavihāre vatthu’’nti – yasmiṃ vihāre bhagavā viharati tasmiṃ vihāre āyasmato soṇassa senāsanaṃ paññāpesi.

그때 안거를 마친 소나 존자가 홀로 한적한 곳에서 명상에 잠겼을 때, 그의 마음에 이러한 생각이 떠올랐다. “나는 ‘그 세존께서는 이러이러한 공덕을 갖추셨다’고 전해 들었을 뿐, 직접 뵙지는 못했다. 만약 은사 스님께서 허락해 주신다면, 나는 공양받아 마땅하시고 바르게 깨달으신 분인 그 세존을 뵙기 위해 가리라.” 그 후 소나 존자는 저녁때에 명상에서 일어나 마하깟짜나 존자가 있는 곳으로 가서 그에게 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 소나 존자는 마하깟짜나 존자에게 이렇게 말했다. “존자시여, 제가 홀로 한적한 곳에서 명상에 잠겼을 때, ‘나는 세존에 대해 이러이러한 공덕을 갖추셨다고 전해 들었을 뿐 직접 뵙지는 못했으니, 만약 은사 스님께서 허락하신다면 세존을 뵙기 위해 가리라’는 생각이 들었습니다. 존자시여, 만약 은사 스님께서 허락해 주신다면, 저는 공양받아 마땅하시고 바르게 깨달으신 그 세존을 뵙기 위해 가고 싶습니다.” 마하깟짜나 존자가 답했다. “장하다, 장하다, 소나여. 소나여, 그대는 공양받아 마땅하시고 바르게 깨달으신 그 세존을 뵙기 위해 가거라. 소나여, 그대는 우아하고 신뢰감을 주며, 감관이 고요하고 마음이 평온하며, 최상의 자제와 평온에 이르고, 잘 조복되고 수호되었으며, 감관을 단속한 용(龍)과 같으신 그 세존을 뵙게 될 것이다. 소나여, 그곳에 가거든 나의 이름으로 세존의 발에 머리 숙여 예를 올리고 이렇게 여쭈어라. ‘세존이시여, 저의 은사 스님이신 마하깟짜나 존자께서 세존의 발에 머리 숙여 예를 올리십니다.’ 그리고 이렇게도 말씀드려라. ‘세존이시여, 아반띠 다끼나빠따 지방은 비구 수가 적습니다. 저는 3년이 지난 뒤에야 어렵고 힘들게 여러 곳에서 열 명의 비구 승가를 모아 구족계(비구계)를 받을 수 있었습니다. 세존이시여, 부디 아반띠 다끼나빠따 지방에서는 더 적은 수의 승가로도 구족계를 줄 수 있도록 허용해 주소서. 세존이시여, 아반띠 다끼나빠따 지방은 땅이 거칠고 소 발자국으로 인해 뾰족뾰족하게 굳어 있습니다. 세존이시여, 부디 아반띠 다끼나빠따 지방에서는 여러 겹의 가죽을 댄 신발을 허용해 주소서. 세존이시여, 아반띠 다끼나빠따 지방 사람들은 목욕을 중시하고 물로 깨달음을 얻는다는 믿음이 있습니다. 세존이시여, 부디 아반띠 다끼나빠따 지방에서는 자주 목욕하는 것을 허용해 주소서. 세존이시여, 아반띠 다끼나빠따 지방에서는 양 가죽, 염소 가죽, 사슴 가죽을 깔개로 사용합니다. 중부 지방에서 띠풀, 화살나무 등으로 짠 깔개를 사용하는 것과 같이, 아반띠 다끼나빠따 지방에서는 양 가죽, 염소 가죽, 사슴 가죽을 깔개로 사용합니다. 세존이시여, 부디 아반띠 다끼나빠따 지방에서는 이러한 가죽 깔개들을 허용해 주소서. 세존이시여, 지금 사람들은 구역 밖에 있는 비구들에게 가사를 보낼 때 ‘이 가사를 아무개 스님께 드립니다’라고 보냅니다. 그러면 비구들이 와서 ‘도반이여, 아무개 사람들이 그대에게 이 가사를 주었습니다’라고 전합니다. 하지만 그 비구들은 ‘우리에게 닛사기야(버려야 할 아빤띠) 죄가 되지 않을까’ 의심하며 그것을 받지 않습니다. 세존이시여, 부디 가사에 관한 합당한 방법을 가르쳐 주소서.’” “알겠습니다, 존자시여.”라고 소나 존자는 마하깟짜나 존자의 말에 응답하고, 자리에서 일어나 절을 올리고 오른쪽으로 돌아 경의를 표한 뒤, 거처를 정리하고 발우와 가사를 챙겨 사왓띠를 향해 떠났다. 차례차례 길을 가 마침내 사왓띠의 아나따삔디까 원림인 제따와나에 도착하여 세존께 나아갔다. 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉자, 세존께서 아난다 존자를 불러 말씀하셨다. “아난다야, 새로 온 이 비구를 위해 처소를 마련해 주어라.” 이에 아난다 존자는 ‘세존께서 나에게 이 비구를 위해 처소를 마련하라고 하시는 것을 보니, 세존께서는 이 비구와 한 처소에 머물고자 하시는구나’라고 생각하며 세존께서 머무시는 바로 그 처소에 소나 존자를 위한 자리를 마련했다.

258. Atha kho bhagavā bahudeva rattiṃ ajjhokāse vītināmetvā vihāraṃ pāvisi. Āyasmāpi kho soṇo bahudeva rattiṃ ajjhokāse vītināmetvā vihāraṃ pāvisi. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya āyasmantaṃ soṇaṃ ajjhesi – ‘‘paṭibhātu taṃ, bhikkhu, dhammo bhāsitu’’nti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā soṇo bhagavato paṭissuṇitvā sabbāneva aṭṭhakavaggikāni sarena abhāsi. Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa sarabhaññapariyosāne abbhānumodi – ‘‘sādhu, sādhu, bhikkhu. Suggahitāni kho te, bhikkhu, aṭṭhakavaggikāni, sumanasikatāni sūpadhāritāni. Kalyāṇiyāpi vācāya samannāgato, vissaṭṭhāya, anelagalāya, atthassa viññāpaniyā. Kativassosi tvaṃ, bhikkhū’’ti? ‘‘Ekavassohaṃ, bhagavā’’ti. ‘‘Kissa pana tvaṃ, bhikkhu, evaṃ ciraṃ akāsī’’ti? ‘‘Ciraṃ diṭṭho me, bhante, kāmesu ādīnavo, api ca sambādhā gharāvāsā bahukiccā bahukaraṇīyā’’ti. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

258. 그 후 세존께서는 밤의 많은 시간을 노지에서 보내신 뒤 처소로 들어가셨다. 소나 존자 역시 밤의 많은 시간을 노지에서 보낸 뒤 처소로 들어갔다. 세존께서는 새벽녘에 일어나 소나 존자에게 권하셨다. “수행자여, 그대가 암송할 수 있는 법을 설해 보아라.” “알겠습니다, 세존이시여.”라고 소나 존자는 세존의 말씀에 응답하고, 앗타카왁가(팔판의 품) 전체를 유창한 목소리로 암송했다. 소나 존자의 암송이 끝났을 때 세존께서는 크게 기뻐하시며 칭찬하셨다. “장하다, 장하다, 수행자여. 그대는 앗타카왁가를 참으로 잘 익혔고 잘 명심했으며 잘 기억하고 있구나. 목소리 또한 아름답고, 막힘없고 명확하며 그 뜻을 잘 전달하고 있다. 수행자여, 그대는 법랍이 얼마나 되었느냐?” “세존이시여, 이제 일 년(1안거)이 되었습니다.” “수행자여, 그런데 어찌하여 이토록 늦게 출가하였느냐?” “세존이시여, 제가 감각적 욕망의 재난을 본 지는 오래되었습니다. 하지만 재가 생활은 번잡하고 할 일이 많으며 챙겨야 할 일이 많았기 때문입니다.” 이에 세존께서는 이 사정을 아시고 그 자리에서 다음과 같은 감흥어를 읊으셨다.

‘‘Disvā ādīnavaṃ loke, ñatvā dhammaṃ nirūpadhiṃ;

Ariyo na ramatī pāpe, pāpe na ramatī sucī’’ti.

“세상의 재난을 보고, 집착의 근거가 없는 법을 깨달아, 성스러운 이는 악을 즐기지 않으며, 청정한 이는 결코 악에 머물지 않는다.”

Atha kho āyasmā soṇo – paṭisammodati kho maṃ bhagavā, ayaṃ khvassa kālo yaṃ me upajjhāyo paridassīti – uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ [Pg.287] etadavoca – ‘‘upajjhāyo me, bhante, āyasmā mahākaccāno bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti avantidakkhiṇāpatho, bhante, appabhikkhuko. Tiṇṇaṃ me vassānaṃ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā upasampadaṃ alatthaṃ, appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe appatarena gaṇena upasampadaṃ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, kaṇhuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe guṇaṅguṇūpāhanaṃ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, nahānagarukā manussā udakasuddhikā, appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe dhuvanahānaṃ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Seyyathāpi, bhante, majjhimesu janapadesu eragū moragū majjārū jantū, evameva kho, bhante, avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni anujāneyya, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Etarahi, bhante, manussā nissīmagatānaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ denti – ‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa demā’ti. Te āgantvā ārocenti – ‘itthannāmehi te, āvuso, manussehi cīvaraṃ dinna’nti. Te kukkuccāyantā na sādiyanti – ‘mā no nissaggiyaṃ ahosī’ti; appeva nāma bhagavā cīvare pariyāyaṃ ācikkheyyā’’ti.

그때 소나 존자는 '세존께서 나를 반갑게 맞이해 주셨으니, 이제 내 은사(우빳자야)께서 일러주신 소식을 전해 올릴 때가 되었다'라고 생각했다. 그는 자리에서 일어나 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 세존의 발 아래 머리를 조아려 예배한 뒤 세존께 이와 같이 말씀드렸다. "세존이시여, 저의 은사이신 마하깟짜나 존자께서 세존의 발에 머리 숙여 문안 올리시며 이와 같이 전해 달라 하셨습니다. '세존이시여, 아완띠의 닥끼나빠따 지역은 비구들의 수가 적습니다. 저는 3년이 지난 뒤에야 여기저기서 어렵고 힘들게 열 명의 비구 승가를 모아 구족계를 줄 수 있었습니다. 바라옵건대 세존께서는 아완띠 닥끼나빠따 지역에서는 더 적은 인원의 승가로도 구족계를 허락해 주셨으면 합니다. 세존이시여, 아완띠 닥끼나빠따 지역은 땅이 검고 거칠며 소의 발굽 자국으로 인해 가시밭처럼 험합니다. 바라옵건대 세존께서는 아완띠 닥끼나빠따 지역에서는 여러 겹의 신발을 허락해 주셨으면 합니다. 세존이시여, 아완띠 닥끼나빠따 지역 사람들은 목욕을 중시하며 물로 깨끗해진다고 믿습니다. 바라옵건대 세존께서는 아완띠 닥끼나빠따 지역에서는 상시 목욕을 허락해 주셨으면 합니다. 세존이시여, 아완띠 닥끼나빠따 지역에는 양 가죽, 염소 가죽, 사슴 가죽을 깔개로 사용합니다. 세존이시여, 마치 중부 지역에서 에라구, 모라구, 맛자루, 잔뚜 풀로 짠 자리를 사용하는 것처럼, 아완띠 닥끼나빠따 지역에서는 양 가죽, 염소 가죽, 사슴 가죽을 깔개로 사용합니다. 바라옵건대 세존께서는 아완띠 닥끼나빠따 지역에서 가죽 깔개를 사용하는 것을 허락해 주셨으면 합니다. 세존이시여, 지금 사람들은 구역 밖에 있는 비구들을 위해 "이 가사를 아무개 존자에게 드립니다"라며 가사를 기부합니다. 그러면 그들이 와서 "도반이여, 아무개 사람들이 당신에게 가사를 보냈습니다"라고 알립니다. 그러면 비구들은 "우리에게 닛사기야 죄가 되지 않을까"라며 의구심을 품고 받지 않습니다. 바라옵건대 세존께서는 가사에 대한 방편을 일러 주셨으면 합니다."

259. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘avantidakkhiṇāpatho, bhikkhave, appabhikkhuko. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṃ. Tatrime paccantimā janapadā – puratthimāya disāya gajaṅgalaṃ nāma nigamo, tassa parena mahāsālā, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; puratthimadakkhiṇāya disāya sallavatī nāma nadī, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; dakkhiṇāya disāya setakaṇṇikaṃ nāma nigamo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; pacchimāya disāya thūṇaṃ nāma brāhmaṇagāmo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; uttarāya [Pg.288] disāya usīraddhajo nāma pabbato, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe. Anujānāmi, bhikkhave, evarūpesu paccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṃ. Avantidakkhiṇāpathe, bhikkhave, kaṇhuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu guṇaṅguṇūpāhanaṃ. Avantidakkhiṇāpathe, bhikkhave, nahānagarukā manussā udakasuddhikā. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu dhuvanahānaṃ. Avantidakkhiṇāpathe, bhikkhave, cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, majjhimesu janapadesu eragū moragū majjārū jantū, evameva kho, bhikkhave, avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Idha pana, bhikkhave, manussā nissīmagatānaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ denti – ‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa demā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, sādituṃ, na tāva taṃ gaṇanūpagaṃ yāva na hatthaṃ gacchatī’’ti.

259. 그러자 세존께서는 이 인연과 이 사건에 대하여 법문을 하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. "비구들이여, 아완띠 닥끼나빠따 지역은 비구들의 수가 적다. 비구들이여, 모든 변방 지역에서는 율사(위나야다라)를 포함한 다섯 명의 승가로 구족계를 주는 것을 허용한다. 여기서 변방 지역이란 다음과 같다. 동쪽 방향에는 가장갈라라는 마을이 있고, 그 너머에 커다란 사라나무 숲이 있다. 그 너머는 변방 지역이고 이쪽은 중부 지역이다. 동남쪽 방향에는 살라와띠라는 강이 있다. 그 너머는 변방 지역이고 이쪽은 중부 지역이다. 남쪽 방향에는 세따깐니까라는 마을이 있다. 그 너머는 변방 지역이고 이쪽은 중부 지역이다. 서쪽 방향에는 투나라는 바라문 마을이 있다. 그 너머는 변방 지역이고 이쪽은 중부 지역이다. 북쪽 방향에는 우시랏다자라는 산이 있다. 그 너머는 변방 지역이고 이쪽은 중부 지역이다. 비구들이여, 이와 같은 변방 지역에서는 율사를 포함한 다섯 명의 승가로 구족계를 주는 것을 허용한다. 비구들이여, 아완띠 닥끼나빠따 지역은 땅이 검고 거칠며 소의 발굽 자국으로 험하다. 비구들이여, 모든 변방 지역에서는 여러 겹의 신발을 허용한다. 비구들이여, 아완띠 닥끼나빠따 지역 사람들은 목욕을 중시하며 물로 깨끗해진다고 믿는다. 비구들이여, 모든 변방 지역에서는 상시 목욕을 허용한다. 비구들이여, 아완띠 닥끼나빠따 지역에는 양 가죽, 염소 가죽, 사슴 가죽을 깔개로 사용한다. 비구들이여, 마치 중부 지역에서 에라구, 모라구, 맛자루, 잔뚜 풀로 짠 자리를 사용하는 것처럼, 아완띠 닥끼나빠따 지역에서는 양 가죽, 염소 가죽, 사슴 가죽을 깔개로 사용한다. 비구들이여, 모든 변방 지역에서는 양 가죽, 염소 가죽, 사슴 가죽을 깔개로 사용하는 것을 허용한다. 또한 비구들이여, 이곳에서 사람들이 구역 밖에 있는 비구들을 위해 "이 가사를 아무개 존자에게 드립니다"라며 가사를 기부할 경우, 비구들이여, 그것이 손에 들어오기 전까지는 수량에 포함되지 않는다. 비구들이여, 그것을 받는 것을 허용한다."

Mahākaccānassa pañcavaraparidassanā niṭṭhitā.

마하깟짜나의 다섯 가지 요청에 대한 설시가 끝났다.

Cammakkhandhako pañcamo.

가죽의 장(Cammakkhandhaka) 제5장이 끝났다.

159. Tassuddānaṃ

159. 그 요약(uddāna)

Rājā ca māgadho soṇo, asītisahassissaro;

Sāgato gijjhakūṭasmiṃ, bahuṃ dasseti uttariṃ.

마가다의 왕과 8만 마을의 주인인 소나, 기잣꾸따 산에서 사가따 존자가 신통력을 많이 보여준 일.

Pabbajjāraddhabhijjiṃsu, vīṇaṃ ekapalāsikaṃ;

Nīlā pītā lohitikā, mañjiṭṭhā kaṇhameva ca.

출가와 정진으로 발이 부르튼 일, 거문고의 비유, 한 겹의 신발, 청색, 황색, 적색, 자색, 흑색의 신발(금지).

Mahāraṅgamahānāmā, vaddhikā ca paṭikkhipi;

Khallakā puṭapāli ca, tūlatittirameṇḍajā.

짙은 염색의 신발들을 금지하심. 뒤꿈치를 덮는 신발, 발등을 덮는 신발, 솜을 넣은 신발, 꿩의 꼬리 무늬 신발, 숫염소 뿔 모양 신발(금지).

Vicchikā moracitrā ca, sīhabyagghā ca dīpikā;

Ajinuddā majjārī ca, kāḷaluvakaparikkhaṭā.

전갈 모양 신발, 공작 깃털 장식 신발, 사자 가죽과 호랑이 가죽 및 표범 가죽 신발, 검은 사슴 가죽, 고양이 가죽, 다람쥐와 날다람쥐 가죽으로 장식된 신발(금지).

Phalitupāhanā khilā, dhotakhāṇukhaṭakhaṭā;

Tālaveḷutiṇaṃ ceva, muñjapabbajahintālā.

발이 부르튼 이의 신발, 티눈(살가시), 발을 씻지 않음, 가시와 그루터기, '캇캇' 소리 내며 걷는 일, 종려나무, 대나무, 풀, 무인자 풀, 빠빠자 풀, 힌딸라 신발(금지).

Kamalakambalasovaṇṇā[Pg.289], rūpikā maṇiveḷuriyā;

Phalikā kaṃsakācā ca, tipusīsañca tambakā.

연꽃 풀, 모직, 금, 은, 보석, 청옥, 수정, 청동, 유리, 주석, 납, 구리 신발(금지).

Gāvī yānaṃ gilāno ca, purisāyuttasivikā;

Sayanāni mahācammā, gocammehi ca pāpako.

암소, 탈것, 병든 이, 남자가 끄는 탈것, 가마, 침상들, 큰 가죽들, 소 가죽들, 타락한 비구(에 대한 꾸짖음).

Gihīnaṃ cammavaddhehi, pavisanti gilāyano;

Mahākaccāyano soṇo, sarena aṭṭhakavaggikaṃ.

재가자의 가죽 끈에 앉는 일, 신발을 신고 마을에 들어가는 일, 병든 비구, 마하깟짜야나와 소나, 낭송하는 목소리로 읖조린 여덟 수의 게송들.

Upasampadaṃ pañcahi, guṇaṅguṇā dhuvasinā;

Cammattharaṇānuññāsi, na tāva gaṇanūpagaṃ;

Adāsi me vare pañca, soṇattherassa nāyakoti.

다섯 명에 의한 구족계, 여러 겹의 신발, 상시 목욕, 가죽 깔개를 허락하심. 손에 들어오기 전까지는 수량에 포함되지 않음. 인도자께서 소나 어른께 이 다섯 가지 허용을 주셨다.

Imamhi khandhake vatthūni tesaṭṭhi.

이 장(칸다카)의 사건들은 예순세 가지이다.

Cammakkhandhako niṭṭhito.

가죽의 장(Cammakkhandhaka)이 끝났다.

6. Bhesajjakkhandhako

6. 약의 장(Bhesajjakkhandhaka)

160. Pañcabhesajjakathā

160. 다섯 가지 약에 대한 이야기

260. Tena [Pg.290] samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṃ yāgupi pītā uggacchati, bhattampi bhuttaṃ uggacchati. Te tena kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā. Addasā kho bhagavā te bhikkhū kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte dhamanisanthatagatte, disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, ānanda, etarahi bhikkhū kisā, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā’’ti? ‘‘Etarahi, bhante, bhikkhūnaṃ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṃ yāgupi pītā uggacchati, bhattampi bhuttaṃ uggacchati. Te tena kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā’’ti. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘etarahi kho bhikkhūnaṃ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṃ yāgupi pītā uggacchati, bhattampi bhuttaṃ uggacchati. Te tena kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā. Kiṃ nu kho ahaṃ bhikkhūnaṃ bhesajjaṃ anujāneyyaṃ, yaṃ bhesajjañceva assa bhesajjasammatañca lokassa, āhāratthañca phareyya, na ca oḷāriko āhāro paññāyeyyā’’ti? Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘imāni kho pañca bhesajjāni, seyyathidaṃ – sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ; bhesajjāni ceva bhesajjasammatāni ca lokassa, āhāratthañca pharanti, na ca oḷāriko āhāro paññāyati. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ imāni pañca bhesajjāni anujāneyyaṃ, kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjitu’’nti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘idha mayhaṃ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘etarahi kho bhikkhūnaṃ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṃ yāgupi pītā uggacchati, bhattampi bhuttaṃ uggacchati. Te tena kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā. Kiṃ nu kho ahaṃ bhikkhūnaṃ bhesajjaṃ anujāneyyaṃ, yaṃ bhesajjañceva assa bhesajjasammatañca lokassa, āhāratthañca [Pg.291] phareyya, na ca oḷāriko āhāro paññāyeyyā’ti. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi ‘imāni kho pañca bhesajjāni, seyyathidaṃ – sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ; bhesajjāni ceva bhesajjasammatāni ca lokassa, āhāratthañca pharanti, na ca oḷāriko āhāro paññāyati. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ imāni pañca bhesajjāni anujāneyyaṃ, kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjitu’nti. Anujānāmi, bhikkhave, tāni pañca bhesajjāni kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjitu’’nti.

260. 그때에 붓다 께서는 사왓띠 성의 아나타삔디까 승원인 제따와나 숲에 머물고 계셨다. 그때 비구들이 가을철에 생기는 담즙병(황달)에 걸려 마신 야구(죽)도 토해내고 먹은 밥도 토해냈다. 그로 인해 그 비구들은 수척해지고 마르고 안색이 나빠졌으며, (낙엽처럼) 누렇게 뜬 빛깔이 되고 온몸에 핏줄이 불거져 나왔다. 세존께서는 수척하고 마르고 안색이 나쁘며 누렇게 뜬 빛깔이 되고 핏줄이 불거져 나온 그 비구들을 보시고, 아난다 존자에게 물으셨다. “아난다여, 어찌하여 지금 비구들이 수척하고 마르고 안색이 나쁘며 누렇게 뜬 빛깔이 되고 핏줄이 불거져 나왔는가?” “세존이시여, 지금 비구들이 가을철에 생기는 담즙병에 걸려 마신 야구도 토해내고 먹은 밥도 토해냅니다. 그로 인해 그들은 수척해지고 마르고 안색이 나빠졌으며 누렇게 뜬 빛깔이 되고 핏줄이 불거져 나왔습니다.” 그러자 홀로 정진하시던 세존의 마음에 이러한 생각이 떠올랐다. ‘지금 비구들이 가을철에 생기는 담즙병에 걸려 마신 야구도 토해내고 먹은 밥도 토해내며, 그로 인해 수척해지고 마르고 안색이 나빠졌으며 누렇게 뜬 빛깔이 되고 핏줄이 불거져 나왔다. 내가 비구들에게 약이 되면서도 세상 사람들에게 약으로 인정받고, 영양분은 되지만 거친 음식으로는 여겨지지 않는 약을 허용하면 어떨까?’ 이어 세존께서는 다음과 같이 생각하셨다. ‘여기에 다섯 가지 약이 있다. 즉 버터기름(제호), 버터, 기름, 꿀, 당밀이다. 이것들은 약이면서 세상 사람들에게 약으로 인정받고 영양분도 되지만 거친 음식으로 여겨지지는 않는다. 내가 비구들에게 이 다섯 가지 약을 제때(오전)에 받아서 제때에 먹도록 허용하면 좋겠다.’ 그 후 세존께서는 저녁 무렵에 홀로 정진하시다 일어나셔서, 이 일과 관련하여 법문을 설하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 내가 홀로 정진할 때 이런 생각이 떠올랐다. ‘지금 비구들이 가을철의 병에 걸려... (중략) ... 거친 음식으로 여겨지지는 않는다. 내가 비구들에게 이 다섯 가지 약을 제때에 받아서 제때에 먹도록 허용하면 좋겠다.’ 비구들이여, 나는 이 다섯 가지 약을 제때에 받아서 제때에 먹는 것을 허용한다.”

261. Tena kho pana samayena bhikkhū tāni pañca bhesajjāni kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjanti. Tesaṃ yānipi tāni pākatikāni lūkhāni bhojanāni tānipi nacchādenti, pageva senesitāni. Te tena ceva sāradikena ābādhena phuṭṭhā, iminā ca bhattācchādakena, tadubhayena bhiyyosomattāya kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā. Addasā kho bhagavā te bhikkhū bhiyyosomattāya kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte dhamanisanthatagatte, disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, ānanda, etarahi bhikkhū bhiyyosomattāya kisā, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā’’ti? ‘‘Etarahi, bhante, bhikkhū tāni ca pañca bhesajjāni kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjanti. Tesaṃ yānipi tāni pākatikāni lūkhāni bhojanāni tānipi nacchādenti, pageva senesikāni. Te tena ceva sāradikena ābādhena phuṭṭhā, iminā ca bhattācchādakena, tadubhayena bhiyyosomattāya kisā, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tāni pañca bhesajjāni paṭiggahetvā kālepi vikālepi paribhuñjitu’’nti.

261. 그때 비구들은 그 다섯 가지 약을 제때에 받아서 제때에 먹었다. 그들은 평소 먹던 거친 음식조차 소화하지 못했는데, 하물며 기름진 음식은 말할 것도 없었다. 그 비구들은 가을철의 병과 이 소화불량이라는 두 가지 원인 때문에 더욱더 수척해지고 마르고 안색이 나빠졌으며 누렇게 뜬 빛깔이 되고 핏줄이 불거져 나왔다. 세존께서는 그 비구들이 더욱 수척해지고 마르고 안색이 나빠졌으며 누렇게 뜬 빛깔이 되고 핏줄이 불거져 나온 것을 보시고, 아난다 존자에게 물으셨다. “아난다여, 어찌하여 지금 비구들이 더욱더 수척해지고 마르고 안색이 나빠졌으며 누렇게 뜬 빛깔이 되고 핏줄이 불거져 나왔는가?” “세존이시여, 지금 비구들은 다섯 가지 약을 제때에 받아서 제때에 먹습니다. 그러나 그들은 평소 먹던 거친 음식조차 소화하지 못하는데, 기름진 음식은 말할 것도 없습니다. 그들은 가을철의 병과 소화불량이라는 두 가지 원인 때문에 더욱더 수척해지고 마르고 안색이 나빠졌으며 누렇게 뜬 빛깔이 되고 핏줄이 불거져 나왔습니다.” 그러자 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 설하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 나는 이 다섯 가지 약을 받아서 제때(오전)뿐만 아니라 때 아닌 때(오후)에도 먹는 것을 허용한다.”

262. Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ vasehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vasāni bhesajjāni – acchavasaṃ, macchavasaṃ, susukāvasaṃ[Pg.292], sūkaravasaṃ, gadrabhavasaṃ – kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjituṃ. Vikāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, anāpattīti.

262. 그때 병든 비구들에게 동물 기름으로 된 약이 필요하게 되었다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰자 세존께서 말씀하셨다. “비구들이여, 나는 동물 기름으로 된 약, 즉 곰 기름, 물고기 기름, 악어 기름, 돼지 기름, 당나귀 기름을 허용한다. 이를 제때에 받아서 제때에 삶고 제때에 거른 것을 기름처럼 먹는 것을 허용한다. 비구들이여, 만약 때 아닌 때에 받고 때 아닌 때에 삶고 때 아닌 때에 거른 것을 먹으면 세 가지 악작죄(둑까따)가 된다. 비구들이여, 만약 제때에 받고 때 아닌 때에 삶고 때 아닌 때에 거른 것을 먹으면 두 가지 악작죄가 된다. 비구들이여, 만약 제때에 받고 제때에 삶았으나 때 아닌 때에 거른 것을 먹으면 악작죄가 된다. 비구들이여, 제때에 받고 제때에 삶고 제때에 거른 것을 먹으면 죄가 되지 않는다.”

Pañcabhesajjakathā niṭṭhitā.

오종약에 대한 이야기가 끝났다.

161. Mūlādibhesajjakathā

161. 뿌리 등에 관한 약 이야기

263. Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ mūlehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, mūlāni bhesajjāni – haliddiṃ, siṅgiveraṃ, vacaṃ, vacatthaṃ, ativisaṃ, kaṭukarohiṇiṃ, usīraṃ, bhaddamuttakaṃ, yāni vā panaññānipi atthi mūlāni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharanti, tāni – paṭiggahetvā yāvajīvaṃ pariharituṃ; sati paccaye paribhuñjituṃ. Asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassāti.

263. 그때에 병든 비구들에게 뿌리로 된 약들이 필요했다. 세존께 이 일을 아뢰니, "비구들이여, 뿌리로 된 약들을 허용하노라. 즉 강황, 생강, 창포, 흰 창포, 아티비사, 카투카로히니, 우시라, 향부자, 그리고 그 밖에 약이 되는 뿌리들로서 씹어 먹는 음식(khādanīya)의 역할을 하지 않고 걸식하여 먹는 음식(bhojanīya)의 역할을 하지 않는 것들이다. 그것들을 받아서 평생토록 간직하고, 병이라는 사유가 있을 때 복용하는 것을 허용하노라. 사유가 없는데 복용하는 비구에게는 돌길라(dukkaṭa) 죄가 된다"라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ mūlehi bhesajjehi piṭṭhehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, nisadaṃ nisadapotakanti.

그때에 병든 비구들에게 가루로 만든 뿌리 약들이 필요했다. 세존께 이 일을 아뢰니, "비구들이여, 맷돌과 맷돌 공이를 허용하노라"라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ kasāvehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kasāvāni bhesajjāni – nimbakasāvaṃ, kuṭajakasāvaṃ, paṭolakasāvaṃ, phaggavakasāvaṃ, nattamālakasāvaṃ, yāni vā panaññānipi atthi kasāvāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharanti, tāni – paṭiggahetvā yāvajīvaṃ pariharituṃ; sati paccaye paribhuñjituṃ. Asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassāti.

그때에 병든 비구들에게 떫은맛의 약(kasāva)들이 필요했다. 세존께 이 일을 아뢰니, "비구들이여, 떫은맛의 약들을 허용하노라. 즉 님(nimba) 달인 물, 쿠타자 달인 물, 파톨라 달인 물, 팍가바 달인 물, 나타말라 달인 물, 그리고 그 밖에 약이 되는 떫은맛의 약들로서 씹어 먹는 음식의 역할을 하지 않고 걸식하여 먹는 음식의 역할을 하지 않는 것들이다. 그것들을 받아서 평생토록 간직하고, 병이라는 사유가 있을 때 복용하는 것을 허용하노라. 사유가 없는데 복용하는 비구에게는 돌길라 죄가 된다"라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṇṇehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave[Pg.293], paṇṇāni bhesajjāni – nimbapaṇṇaṃ, kuṭajapaṇṇaṃ, paṭolapaṇṇaṃ, sulasipaṇṇaṃ, kappāsapaṇṇaṃ, yāni vā panaññānipi atthi paṇṇāni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharanti…pe….

그때에 병든 비구들에게 잎으로 된 약들이 필요했다. 세존께 이 일을 아뢰니, "비구들이여, 잎으로 된 약들을 허용하노라. 즉 님(nimba) 잎, 쿠타자 잎, 파톨라 잎, 술라시(yone) 잎, 면화 잎, 그리고 그 밖에 약이 되는 잎들로서 씹어 먹는 음식의 역할을 하지 않고 걸식하여 먹는 음식의 역할을 하지 않는 것들이다... (이하 생략) ..."

Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ phalehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, phalāni bhesajjāni – bilaṅgaṃ, pippaliṃ, maricaṃ, harītakaṃ, vibhītakaṃ, āmalakaṃ, goṭṭhaphalaṃ, yāni vā panaññānipi atthi phalāni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharanti…pe….

그때에 병든 비구들에게 열매로 된 약들이 필요했다. 세존께 이 일을 아뢰니, "비구들이여, 열매로 된 약들을 허용하노라. 즉 빌랑가, 필발, 후추, 가자, 소라, 여감자, 고타팔라, 그리고 그 밖에 약이 되는 열매들로서 씹어 먹는 음식의 역할을 하지 않고 걸식하여 먹는 음식의 역할을 하지 않는 것들이다... (이하 생략) ..."

Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ jatūhi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, jatūni bhesajjāni – hiṅguṃ, hiṅgujatuṃ, hiṅgusipāṭikaṃ, takaṃ, takapattiṃ, takapaṇṇiṃ, sajjulasaṃ, yāni vā panaññānipi atthi jatūni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti…pe….

그때에 병든 비구들에게 수지(resin)로 된 약들이 필요했다. 세존께 이 일을 아뢰니, "비구들이여, 수지로 된 약들을 허용하노라. 즉 힝구(hiṅgu), 힝구 수지, 힝구 조각, 타카(taka), 타카 잎 수지, 타카 줄기 수지, 사줄라사(sajjulasa), 그리고 그 밖에 약이 되는 수지들로서 씹어 먹는 음식의 역할을 하지 않는 것들이다... (이하 생략) ..."

Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ loṇehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, loṇāni bhesajjāni – sāmuddaṃ, kāḷaloṇaṃ, sindhavaṃ, ubbhidaṃ, bilaṃ, yāni vā panaññānipi atthi loṇāni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharanti, tāni – paṭiggahetvā yāvajīvaṃ pariharituṃ; sati paccaye paribhuñjituṃ. Asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassāti.

그때에 병든 비구들에게 소금으로 된 약들이 필요했다. 세존께 이 일을 아뢰니, "비구들이여, 소금으로 된 약들을 허용하노라. 즉 바다 소금, 검은 소금, 암염(sindhava), 땅에서 나는 소금(ubbhida), 구운 소금(bila), 그리고 그 밖에 약이 되는 소금들로서 씹어 먹는 음식의 역할을 하지 않고 걸식하여 먹는 음식의 역할을 하지 않는 것들이다. 그것들을 받아서 평생토록 간직하고, 병이라는 사유가 있을 때 복용하는 것을 허용하노라. 사유가 없는데 복용하는 비구에게는 돌길라 죄가 된다"라고 말씀하셨다.

264. Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa upajjhāyassa āyasmato belaṭṭhasīsassa thullakacchābādho hoti. Tassa lasikāya cīvarāni kāye lagganti, tāni bhikkhū udakena temetvā temetvā apakaḍḍhanti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto te bhikkhū tāni cīvarāni udakena temetvā temetvā apakaḍḍhante, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kiṃ imassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho’’ti? ‘‘Imassa, bhante, āyasmato thullakacchābādho, lasikāya cīvarāni kāye lagganti, tāni mayaṃ udakena temetvā temetvā apakaḍḍhāmā’’ti[Pg.294]. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yassa kaṇḍu vā, piḷakā vā, assāvo vā, thullakacchu vā ābādho, kāyo vā duggandho, cuṇṇāni bhesajjāni; agilānassa chakaṇaṃ mattikaṃ rajananippakkaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, udukkhalaṃ musala’’nti.

264. 그때 아난다 존자의 은사인 벨랏타시사 존자가 심한 옴병(thullakaccha)에 걸렸다. 그 병의 진물 때문에 가사가 몸에 달라붙어, 비구들이 물로 적시고 적셔서 떼어내고 있었다. 세존께서 처소를 둘러보시던 중 비구들이 가사를 물로 적셔 떼어내는 것을 보시고 그곳으로 가셔서 비구들에게 물으셨다. "비구들이여, 이 비구에게 무슨 병이 있는가?" "세존이시여, 이 존자에게 심한 옴병이 있어 진물 때문에 가사가 몸에 달라붙습니다. 그래서 저희가 물로 적시고 적셔서 떼어내고 있습니다." 그러자 세존께서는 이 일에 대해 법문을 설하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. "비구들이여, 가려움증이나 종기나 진물이나 심한 옴병이 있거나 몸에서 악취가 날 경우에 가루로 된 약들을 허용하노라. 병이 없는 이에게는 마른 소똥, 고운 흙, 염료 찌꺼기를 허용하노라. 비구들이여, 절구(udukkhala)와 절구공이(musala)를 허용하노라."

Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ cuṇṇehi bhesajjehi cālitehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, cuṇṇacālininti. Saṇhehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dussacālininti.

그때에 병든 비구들에게 체로 친 가루 약들이 필요했다. 세존께 이 일을 아뢰니, "비구들이여, 가루 체(cuṇṇacālini)를 허용하노라"라고 말씀하셨다. 고운 가루가 필요하게 되자 세존께 이 일을 아뢰니, "비구들이여, 천으로 된 체(dussacālini)를 허용하노라"라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno amanussikābādho hoti. Taṃ ācariyupajjhāyā upaṭṭhahantā nāsakkhiṃsu arogaṃ kātuṃ. So sūkarasūnaṃ gantvā āmakamaṃsaṃ khādi, āmakalohitaṃ pivi. Tassa so amanussikābādho paṭippassambhi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, amanussikābādhe āmakamaṃsaṃ āmakalohitanti.

그때 어떤 비구에게 비인간(amanussika)에 의한 병이 생겼다. 스승과 은사들이 간호했으나 낫게 할 수 없었다. 그 비구는 돼지 도살장에 가서 생고기를 먹고 생피를 마셨다. 그러자 비인간에 의한 병이 가라앉았다. 세존께 이 일을 아뢰니, "비구들이여, 비인간에 의한 병이 있을 때 생고기와 생피를 허용하노라"라고 말씀하셨다.

265. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno cakkhurogābādho hoti. Taṃ bhikkhū pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmenti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto te bhikkhū taṃ bhikkhuṃ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmente, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kiṃ imassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho’’ti? ‘‘Imassa, bhante, āyasmato cakkhurogābādho. Imaṃ mayaṃ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmemā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, añjanaṃ – kāḷañjanaṃ, rasañjanaṃ, sotañjanaṃ, gerukaṃ, kapalla’’nti. Añjanūpapisanehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, candanaṃ, tagaraṃ, kāḷānusāriyaṃ, tālīsaṃ, bhaddamuttakanti. Tena kho pana samayena bhikkhū piṭṭhāni añjanāni carukesupi sarāvakesupi nikkhipanti; tiṇacuṇṇehipi paṃsukehipi okiriyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, añjaninti.

265. 그 무렵 어떤 비구에게 안질이 생겼다. 비구들이 그 비구를 부축하여 대변과 소변을 보게 하였다. 세존께서 거처를 돌아보시다가 비구들이 그 비구를 부축하여 대변과 소변을 보게 하는 것을 보시고, 보신 뒤에 그 비구들이 있는 곳으로 가셔서 비구들에게 이렇게 말씀하셨다. “비구들이여, 이 비구에게 어떤 병이 있는가?” “세존이시여, 이 존자에게 안질이 생겼습니다. 그래서 저희가 이 비구를 부축하여 대변과 소변을 보게 하고 있습니다.” 이에 세존께서는 이 인연과 이 사건에 대해 법문을 설하신 후 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 안약을 허용한다. 즉 검은 안약, 즙 안약, 강물 안약, 노란 흙 안약, 검댕 안약을 허용한다.” 안약을 갈 때 섞을 재료가 필요하게 되었다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 산달, 타가라, 깔라누사리야, 딸리사, 밧다뭇따까를 허용한다.” 그 무렵 비구들이 가루 안약을 작은 그릇이나 작은 접시에 담아두었는데, 풀 먼지나 흙먼지가 섞였다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 안약 상자를 허용한다.”

Tena [Pg.295] kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā añjaniyo dhārenti – sovaṇṇamayaṃ, rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, uccāvacā añjanī dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ, dantamayaṃ, visāṇamayaṃ, naḷamayaṃ, veḷumayaṃ, kaṭṭhamayaṃ, jatumayaṃ, phalamayaṃ, lohamayaṃ, saṅkhanābhimayanti.

그 무렵 육군 비구들이 금으로 된 것, 은으로 된 것 등 온갖 화려한 안약 상자를 지니고 다녔다. 사람들이 “마치 감각적 쾌락을 즐기는 재가자들 같다”고 하며 비난하고 헐뜯고 소문을 퍼뜨렸다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 화려한 안약 상자를 지녀서는 안 된다. 지니는 자에게는 덕카따의 죄가 된다. 비구들이여, 뼈로 만든 것, 상아로 만든 것, 뿔로 만든 것, 갈대로 만든 것, 대나무로 만든 것, 나무로 만든 것, 칠로 만든 것, 과실 껍질로 만든 것, 구리로 만든 것, 조개껍데기로 만든 안약 상자를 허용한다.”

Tena kho pana samayena añjaniyo apārutā honti, tiṇacuṇṇehipi paṃsukehipi okiriyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, apidhānanti. Apidhānaṃ nipatati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, suttakena bandhitvā añjaniyā bandhitunti. Añjanī phalati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, suttakena sibbetunti.

그 무렵 안약 상자에 덮개가 없어서 풀 먼지나 흙먼지가 섞였다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 덮개를 허용한다.” 덮개가 떨어졌다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 실로 묶어서 안약 상자에 매달아 두는 것을 허용한다.” 안약 상자가 갈라졌다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 실로 꿰매는 것을 허용한다.”

Tena kho pana samayena bhikkhū aṅguliyā añjanti, akkhīni dukkhāni honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, añjanisalākanti.

그 무렵 비구들이 손가락으로 안약을 발랐는데 눈이 아팠다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 안약 막대를 허용한다.”

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā añjanisalākāyo dhārenti – sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, uccāvacā añjanisalākā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ…pe… saṅkhanābhimayanti.

그 무렵 육군 비구들이 금으로 된 것, 은으로 된 것 등 온갖 화려한 안약 막대를 지니고 다녔다. 사람들이 “마치 감각적 쾌락을 즐기는 재가자들 같다”고 하며 비난하고 헐뜯고 소문을 퍼뜨렸다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 화려한 안약 막대를 지녀서는 안 된다. 지니는 자에게는 덕카따의 죄가 된다. 비구들이여, 뼈로 만든 것... (중략) ... 조개껍데기로 만든 안약 막대를 허용한다.”

Tena kho pana samayena añjanisalākā bhūmiyaṃ patitā pharusā hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, salākaṭhāniyanti.

그 무렵 안약 막대가 땅에 떨어져서 거칠어졌다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 막대 꽂이를 허용한다.”

Tena kho pana samayena bhikkhū añjanimpi añjanisalākampi hatthena pariharanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, añjanitthavikanti. Aṃsabaddhako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, aṃsabaddhakaṃ bandhanasuttakanti.

그 무렵 비구들이 안약 상자와 안약 막대를 손으로 들고 다녔다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 안약 주머니를 허용한다.” 어깨끈이 없었다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 어깨끈과 묶는 끈을 허용한다.”

266. Tena [Pg.296] kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa sīsābhitāpo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, muddhani telakanti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, natthukammanti. Natthu galati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, natthukaraṇinti.

266. 그 무렵 존자 삘린다왓차에게 두통이 생겼다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 머리에 기름 바르는 것을 허용한다.” 그것으로 낫지 않았다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 코에 약을 넣는 법을 허용한다.” 약물이 흘러내렸다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 코 투약기를 허용한다.”

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā natthukaraṇiyo dhārenti – sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, uccāvacā natthukaraṇī dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ…pe… saṅkhanābhimayanti. Natthuṃ visamaṃ āsiñcanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yamakanatthukaraṇinti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dhūmaṃ pātunti. Taññeva vaṭṭiṃ ālimpetvā pivanti, kaṇṭho dahati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dhūmanettanti.

그 무렵 육군 비구들이 금으로 된 것, 은으로 된 것 등 온갖 화려한 코 투약기를 지니고 다녔다. 사람들이 “마치 감각적 쾌락을 즐기는 재가자들 같다”고 하며 비난하고 헐뜯고 소문을 퍼뜨렸다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 화려한 코 투약기를 지녀서는 안 된다. 지니는 자에게는 덕카따의 죄가 된다. 비구들이여, 뼈로 만든 것... (중략) ... 조개껍데기로 만든 코 투약기를 허용한다.” 코에 약을 넣을 때 불균등하게 들어갔다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 쌍으로 된 코 투약기를 허용한다.” 그것으로 낫지 않았다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 연기를 마시는 것을 허용한다.” 그들이 약 심지에 불을 붙여 직접 마시니 목이 타들어 갔다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 훈증기를 허용한다.”

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni dhūmanettāni dhārenti – sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, uccāvacāni dhūmanettāni dhāretabbāni. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ…pe… saṅkhanābhimayanti.

그 무렵 육군 비구들이 금으로 된 것, 은으로 된 것 등 온갖 화려한 훈증기를 지니고 다녔다. 사람들이 “마치 감각적 쾌락을 즐기는 재가자들 같다”고 하며 비난하고 헐뜯고 소문을 퍼뜨렸다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 화려한 훈증기를 지녀서는 안 된다. 지니는 자에게는 덕카따의 죄가 된다. 비구들이여, 뼈로 만든 것... (중략) ... 조개껍데기로 만든 훈증기를 허용한다.”

Tena kho pana samayena dhūmanettāni apārutāni honti, pāṇakā pavisanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, apidhānanti.

그 무렵 훈증기가 열려 있어서 벌레들이 들어갔다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 덮개를 허용한다.”

Tena kho pana samayena bhikkhū dhūmanettāni hatthena pariharanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dhūmanettathavikanti. Ekato ghaṃsiyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yamakathavikanti. Aṃsabaddhako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, aṃsabaddhakaṃ bandhanasuttakanti.

그 무렵 비구들이 훈증기를 손으로 들고 다녔다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 훈증기 주머니를 허용한다.” 한쪽에서 서로 부딪쳐 긁혔다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 쌍으로 된 주머니를 허용한다.” 어깨끈이 없었다. 세존께 이 사실을 보고하였다. “비구들이여, 어깨끈과 묶는 끈을 허용한다.”

267. Tena [Pg.297] kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa vātābādho hoti. Vejjā evamāhaṃsu – ‘‘telaṃ pacitabba’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, telapākanti. Tasmiṃ kho pana telapāke majjaṃ pakkhipitabbaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, telapāke majjaṃ pakkhipitunti.

267. 그 무렵 필린다왓차 존자에게 풍병(風病)이 있었습니다. 의사들은 “기름을 달여야 합니다”라고 말했습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 기름을 달이는 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다. 그런데 그 기름을 달일 때 술을 넣어야 했습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 기름을 달일 때 술을 넣는 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū atipakkhittamajjāni telāni pacanti, tāni pivitvā majjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, atipakkhittamajjaṃ telaṃ pātabbaṃ. Yo piveyya, yathādhammo kāretabbo. Anujānāmi, bhikkhave, yasmiṃ telapāke majjassa na vaṇṇo na gandho na raso paññāyati, evarūpaṃ majjapakkhittaṃ telaṃ pātunti.

그 무렵 육군 비구들이 술을 지나치게 많이 넣어 기름을 달였고, 그것을 마시고 취했습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 술이 너무 많이 들어간 기름을 마셔서는 안 된다. 마시는 자는 법(法)대로 처벌해야 한다. 비구들이여, 기름을 달일 때 술의 색이나 냄새나 맛이 나타나지 않을 정도라면, 이와 같이 술을 넣은 기름을 마시는 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ bahuṃ atipakkhittamajjaṃ telaṃ pakkaṃ hoti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho atipakkhittamajje tele paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, abbhañjanaṃ adhiṭṭhātunti.

그 무렵 비구들에게 술이 너무 많이 들어간 달인 기름이 많이 생겼습니다. 그러자 비구들에게 ‘술이 너무 많이 들어간 기름을 어떻게 처리해야 하는가?’ 하는 생각이 들었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 몸에 바르는 용도로 사용하도록 결정하는 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa bahutaraṃ telaṃ pakkaṃ hoti, telabhājanaṃ na vijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, tīṇi tumbāni – lohatumbaṃ, kaṭṭhatumbaṃ, phalatumbanti.

그 무렵 필린다왓차 존자에게 달인 기름이 아주 많았으나 기름을 담을 그릇이 없었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 금속 통, 나무 통, 열매 통의 세 가지 통을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa aṅgavāto hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sedakammanti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sambhārasedanti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, mahāsedanti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, bhaṅgodakanti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, udakakoṭṭhakanti.

그 무렵 필린다왓차 존자에게 사지(四肢)의 풍병이 있었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 땀을 내는 법을 허용한다”라고 하셨으나 차도가 없었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 여러 약초를 이용한 발한법을 허용한다”라고 하셨으나 차도가 없었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 큰 구덩이를 이용한 발한법을 허용한다”라고 하셨으나 차도가 없었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 약초 달인 물을 이용하는 것을 허용한다”라고 하셨으나 차도가 없었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 물통에 온수를 담아 땀을 내는 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa pabbavāto hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, lohitaṃ [Pg.298] mocetunti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, lohitaṃ mocetvā visāṇena gāhetunti.

그 무렵 필린다왓차 존자에게 관절의 풍병이 있었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 피를 뽑는 것을 허용한다”라고 하셨으나 차도가 없었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 피를 뽑은 뒤에 뿔을 이용해 피를 취하는 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa pādā phalitā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pādabbhañjananti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pajjaṃ abhisaṅkharitunti.

그 무렵 필린다왓차 존자의 발바닥이 갈라졌습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 발에 바르는 연고를 허용한다”라고 하셨으나 차도가 없었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 발에 바르는 약을 조제하는 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno gaṇḍābādho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, satthakammanti. Kasāvodakena attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kasāvodakanti. Tilakakkena attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, tilakakkanti. Kabaḷikāya attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kabaḷikanti. Vaṇabandhanacoḷena attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vaṇabandhanacoḷanti. Vaṇo kaṇḍuvati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sāsapakuṭṭena phositunti. Vaṇo kilijjittha. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dhūmaṃ kātunti. Vaḍḍhamaṃsaṃ vuṭṭhāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, loṇasakkharikāya chinditunti. Vaṇo na ruhati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vaṇatelanti. Telaṃ galati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vikāsikaṃ sabbaṃ vaṇapaṭikammanti.

그 무렵 어떤 비구에게 종기 병이 있었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 수술을 허용한다”라고 하셨습니다. 떫은 약물이 필요하게 되어 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 떫은 약물을 허용한다”라고 하셨습니다. 참깨 가루가 필요하게 되어 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 참깨 가루를 허용한다”라고 하셨습니다. 고약이 필요하게 되어 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 고약을 허용한다”라고 하셨습니다. 상처를 묶는 천이 필요하게 되어 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 상처를 묶는 천을 허용한다”라고 하셨습니다. 상처가 가렵자 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 겨자 가루를 뿌리는 것을 허용한다”라고 하셨습니다. 상처가 짓무르자 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 연기를 쏘이는 것을 허용한다”라고 하셨습니다. 군살이 돋아나자 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 소금 결정과 같은 칼로 베어내는 것을 허용한다”라고 하셨습니다. 상처가 낫지 않자 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 상처용 기름을 허용한다”라고 하셨습니다. 기름이 흘러내리자 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 기름을 막는 천과 모든 상처 치료법을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

268. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, cattāri mahāvikaṭāni dātuṃ – gūthaṃ, muttaṃ, chārikaṃ, mattikanti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘appaṭiggahitāni nu kho udāhu paṭiggahetabbānī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sati kappiyakārake paṭiggahāpetuṃ, asati kappiyakārake sāmaṃ gahetvā paribhuñjitunti.

268. 그 무렵 어떤 비구가 뱀에게 물렸습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 대용약(大用藥)인 네 가지, 즉 인분, 소변, 재, 흙을 주는 것을 허용한다”라고 하셨습니다. 그러자 비구들에게 ‘그것들을 공양받지 않고도 괜찮은가, 아니면 공양받아야 하는가?’ 하는 생각이 들었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 수분자가 있을 때는 공양받게 하고, 수분자가 없을 때는 스스로 가져다가 사용하는 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Tena [Pg.299] kho pana samayena aññatarena bhikkhunā visaṃ pītaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi bhikkhave gūthaṃ pāyetunti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘appaṭiggahitaṃ nu kho udāhu paṭiggahetabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ karonto paṭiggaṇhāti, sveva paṭiggaho kato, na puna paṭiggahetabboti.

그 무렵 어떤 비구가 독을 마셨습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 인분을 마시게 하는 것을 허용한다”라고 하셨습니다. 그러자 비구들에게 ‘그것을 공양받지 않고도 괜찮은가, 아니면 공양받아야 하는가?’ 하는 생각이 들었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 그것을 누고 있는 동안 받는다면 그것 자체가 이미 공양받은 것이니, 다시 공양받을 필요가 없음을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

269. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno gharadinnakābādho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sītāloḷiṃ pāyetunti.

269. 그 무렵 어떤 비구에게 집주인 여자가 준 약으로 인한 병이 생겼습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 쟁기 날에 묻은 흙을 물에 풀어 마시게 하는 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu duṭṭhagahaṇiko hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, āmisakhāraṃ pāyetunti.

그 무렵 어떤 비구가 소화불량에 걸렸습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 마른 밥을 태운 재의 물을 마시게 하는 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno paṇḍurogābādho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, muttaharītakaṃ pāyetunti.

그 무렵 어떤 비구에게 황달병이 있었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 소 오줌에 담근 가자(訶子) 물을 마시게 하는 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno chavidosābādho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gandhālepaṃ kātunti.

그 무렵 어떤 비구에게 피부병이 있었습니다. 세존께 이 일을 알리자 “비구들이여, 향료를 바르는 것을 허용한다”라고 말씀하셨습니다.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu abhisannakāyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, virecanaṃ pātunti. Acchakañjiyā attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, acchakañjinti. Akaṭayūsena attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, akaṭayūsanti. Kaṭākaṭena attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kaṭākaṭanti. Paṭicchādanīyena attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, paṭicchādanīyanti.

그 무렵 어떤 비구가 몸에 담즙(분비물)이 정체된 병이 있었다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들이여, 설사제(하제)를 마시는 것을 허락하노라." 맑은 쌀뜨물이 필요하게 되었다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들이여, 맑은 쌀뜨물을 허락하노라." 거르지 않은 콩즙이 필요하게 되었다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들이여, 거르지 않은 콩즙을 허락하노라." 약간 거른 콩즙이 필요하게 되었다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들이여, 약간 거른 콩즙을 허락하노라." 고기 국물이 필요하게 되었다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들이여, 고기 국물을 허락하노라."

Mūlādibhesajjakathā niṭṭhitā.

뿌리 등 약재에 관한 설법이 끝났다.

162. Pilindavacchavatthu

162. 필린다왓차의 이야기

270. Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho rājagahe pabbhāraṃ sodhāpeti leṇaṃ kattukāmo. Atha kho rājā māgadho seniyo [Pg.300] bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṃ pilindavacchaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ, bhante, thero kārāpetī’’ti? ‘‘Pabbhāraṃ, mahārāja, sodhāpemi, leṇaṃ kattukāmo’’ti. ‘‘Attho, bhante, ayyassa ārāmikenā’’ti? ‘‘Na kho, mahārāja, bhagavatā ārāmiko anuññāto’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, bhagavantaṃ paṭipucchitvā mama āroceyyāthā’’ti. ‘Evaṃ, mahārājā’ti kho āyasmā pilindavaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosi. Atha kho āyasmā pilindavaccho rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaṃsesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmatā pilindavacchena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

270. 그 무렵 존자 필린다왓차는 라자가하에서 굴을 만들고자 산비탈을 다듬고 있었다. 그때 마가다국의 세니야 빔비사라 왕이 존자 필린다왓차가 있는 곳으로 다가가서, 다가간 뒤에 존자 필린다왓차에게 절을 하고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 마가다국의 세니야 빔비사라 왕은 존자 필린다왓차에게 이렇게 여쭈었다. "대덕이시여, 장로님께서는 무엇을 하고 계십니까?" "대왕이여, 굴을 만들고자 산비탈을 다듬고 있습니다." "대덕이시여, 존자님께 사찰 관리인이 필요하십니까?" "대왕이여, 세존께서는 사찰 관리인을 허락하지 않으셨습니다." "대덕이시여, 그렇다면 세존께 여쭈어보고 저에게 알려주십시오." 존자 필린다왓차는 "그렇게 하겠소, 대왕이여"라고 마가다국의 세니야 빔비사라 왕에게 대답했다. 그러고 나서 존자 필린다왓차는 마가다국의 세니야 빔비사라 왕에게 법문으로 가르침을 보이고, 권장하고, 고취하고, 기쁘게 했다. 그러자 마가다국의 세니야 빔비사라 왕은 존자 필린다왓차의 법문으로 가르침을 얻고, 권장되고, 고취되고, 기뻐하며 자리에서 일어나 존자 필린다왓차에게 절을 하고 오른쪽으로 돌아 경의를 표한 뒤 떠나갔다.

Atha kho āyasmā pilindavaccho bhagavato santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘rājā, bhante, māgadho seniyo bimbisāro ārāmikaṃ dātukāmo. Kathaṃ nu kho, bhante, mayā paṭipajjitabba’’nti? Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ārāmika’’nti. Dutiyampi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṃ pilindavacchaṃ etadavoca – ‘‘anuññāto, bhante, bhagavatā ārāmiko’’ti? ‘‘Evaṃ, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, ayyassa ārāmikaṃ dammī’’ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmato pilindavacchassa ārāmikaṃ paṭissutvā, vissaritvā, cirena satiṃ paṭilabhitvā, aññataraṃ sabbatthakaṃ mahāmattaṃ āmantesi – ‘‘yo mayā, bhaṇe, ayyassa ārāmiko paṭissuto, dinno so ārāmiko’’ti? ‘‘Na kho, deva, ayyassa ārāmiko dinno’’ti. ‘‘Kīva ciraṃ nu kho, bhaṇe, ito hi taṃ hotī’’ti? Atha kho so [Pg.301] mahāmatto rattiyo gaṇetvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca – ‘‘pañca, deva, rattisatānī’’ti. Tena hi, bhaṇe, ayyassa pañca ārāmikasatāni dehīti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho so mahāmatto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā āyasmato pilindavacchassa pañca ārāmikasatāni pādāsi, pāṭiyekko gāmo nivisi. ‘Ārāmikagāmakoti’pi naṃ āhaṃsu, ‘pilindagāmako’tipi naṃ āhaṃsu.

그 후 존자 필린다왓차는 세존께 심부름꾼을 보내어 여쭈었다. "세존이시여, 마가다국의 세니야 빔비사라 왕이 사찰 관리인을 보시하고 싶어 합니다. 세존이시여, 제가 어떻게 해야 하겠습니까?" 그러자 세존께서는 이 인연과 이 사건에 대하여 법문을 하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. "비구들이여, 사찰 관리인을 허락하노라." 두 번째로 마가다국의 세니야 빔비사라 왕이 존자 필린다왓차가 있는 곳으로 다가가서, 다가간 뒤에 존자 필린다왓차에게 절을 하고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 마가다국의 세니야 빔비사라 왕은 존자 필린다왓차에게 이렇게 여쭈었다. "대덕이시여, 세존께서 사찰 관리인을 허락하셨습니까?" "그렇습니다, 대왕이여." "대덕이시여, 그렇다면 존자님께 사찰 관리인을 드리겠습니다." 그 후 마가다국의 세니야 빔비사라 왕은 존자 필린다왓차에게 사찰 관리인을 약속하고서 잊어버리고 있다가, 오랜 시간이 흐른 뒤에야 기억해 내고는 모든 업무를 주관하는 어떤 대신을 불러서 물었다. "여보게 대신, 내가 존자님께 약속한 그 사찰 관리인을 드렸는가?" "대왕이시여, 존자님께 사찰 관리인을 아직 드리지 못했습니다." "여보게 대신, 그 약속을 한 지가 오늘로부터 얼마나 되었는가?" 그러자 그 대신은 날짜를 세어보고 나서 마가다국의 세니야 빔비사라 왕에게 이렇게 아뢰었다. "대왕이시여, 오백 일이 지났습니다." "여보게 대신, 그렇다면 존자님께 오백 명의 사찰 관리인을 주게나." "예, 대왕이시여"라고 그 대신은 마가다국의 세니야 빔비사라 왕에게 대답하고 존자 필린다왓차에게 오백 명의 사찰 관리인을 주었다. 그리하여 별도의 마을이 형성되었다. 사람들은 그 마을을 '아라미카가마카(사찰 관리인 마을)'라고도 부르고, '필린다가마카(필린다 마을)'라고도 불렀다.

271. Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho tasmiṃ gāmake kulūpako hoti. Atha kho āyasmā pilindavaccho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pilindagāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena tasmiṃ gāmake ussavo hoti. Dārakā alaṅkatā mālākitā kīḷanti. Atha kho āyasmā pilindavaccho pilindagāmake sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena aññatarassa ārāmikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Tena kho pana samayena tassā ārāmikiniyā dhītā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati – ‘mālaṃ me detha, alaṅkāraṃ me dethā’ti. Atha kho āyasmā pilindavaccho taṃ ārāmikiniṃ etadavoca – ‘‘kissāyaṃ dārikā rodatī’’ti? ‘‘Ayaṃ, bhante, dārikā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati – ‘mālaṃ me detha, alaṅkāraṃ me dethā’ti. Kuto amhākaṃ duggatānaṃ mālā, kuto alaṅkāro’’ti? Atha kho āyasmā pilindavaccho aññataraṃ tiṇaṇḍupakaṃ gahetvā taṃ ārāmikiniṃ etadavoca – ‘‘handimaṃ tiṇaṇḍupakaṃ tassā dārikāya sīse paṭimuñcā’’ti. Atha kho sā ārāmikinī taṃ tiṇaṇḍupakaṃ gahetvā tassā dārikāya sīse paṭimuñci. Sā ahosi suvaṇṇamālā abhirūpā, dassanīyā, pāsādikā; natthi tādisā raññopi antepure suvaṇṇamālā. Manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa ārocesuṃ – ‘‘amukassa, deva, ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā, dassanīyā, pāsādikā; natthi tādisā devassapi antepure suvaṇṇamālā; kuto tassa duggatassa? Nissaṃsayaṃ corikāya ābhatā’’ti.

271. 그 무렵 존자 필린다왓차는 그 마을을 드나들며 공양을 받는 이였다. 그때 존자 필린다왓차는 오전에 가사를 입고 발다와 가사를 갖추어 필린다 마을로 탁발을 하러 들어갔다. 그때 그 마을에는 축제가 열리고 있었다. 아이들은 장식을 하고 꽃목걸이를 걸고 놀고 있었다. 존자 필린다왓차가 필린다 마을에서 차례로 탁발을 하다가 어떤 사찰 관리인의 집으로 가서 마련된 자리에 앉았다. 그때 그 사찰 관리인 여인의 딸이 장식을 하고 꽃목걸이를 건 다른 아이들을 보고는 "저에게도 꽃을 주세요, 저에게도 장신구를 주세요"라고 하며 울고 있었다. 그러자 존자 필린다왓차는 그 사찰 관리인 여인에게 이렇게 물었다. "이 아이가 왜 울고 있습니까?" "대덕이시여, 이 아이가 장식을 하고 꽃목걸이를 건 다른 아이들을 보고는 '저에게도 꽃을 주세요, 저에게도 장신구를 주세요'라고 하며 울고 있습니다. 저희 같은 가난한 이들에게 어디서 꽃이 나며 어디서 장신구가 나겠습니까?" 그러자 존자 필린다왓차는 풀로 엮은 고리 하나를 집어 들고 그 사찰 관리인 여인에게 이렇게 말했다. "자, 이 풀 고리를 그 아이의 머리에 씌워 주시오." 그러자 그 사찰 관리인 여인은 그 풀 고리를 가져다가 아이의 머리에 씌워 주었다. 그것은 매우 아름답고 보기에 좋으며 매혹적인 황금 화환이 되었다. 그와 같은 황금 화환은 왕의 궁전에도 없었다. 사람들은 마가다국의 세니야 빔비사라 왕에게 아뢰었다. "대왕이시여, 아무개 사찰 관리인의 집에 매우 아름답고 보기에 좋으며 매혹적인 황금 화환이 있습니다. 그와 같은 황금 화환은 대왕의 궁전에도 없습니다. 가난한 그에게 그것이 어디서 났겠습니까? 분명히 훔쳐온 것임에 틀림없습니다."

Atha [Pg.302] kho rājā māgadho seniyo bimbisāro taṃ ārāmikakulaṃ bandhāpesi. Dutiyampi kho āyasmā pilindavaccho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pilindagāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Pilindagāmake sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena tassa ārāmikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paṭivissake pucchi – ‘‘kahaṃ imaṃ ārāmikakulaṃ gata’’nti? ‘‘Etissā, bhante, suvaṇṇamālāya kāraṇā raññā bandhāpita’’nti. Atha kho āyasmā pilindavaccho yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ āyasmā pilindavaccho etadavoca – ‘‘kissa, mahārāja, ārāmikakulaṃ bandhāpita’’nti? ‘‘Tassa, bhante, ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā, dassanīyā, pāsādikā; natthi tādisā amhākampi antepure suvaṇṇamālā; kuto tassa duggatassa? Nissaṃsayaṃ corikāya ābhatā’’ti. Atha kho āyasmā pilindavaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa pāsādaṃ suvaṇṇanti adhimucci; so ahosi sabbasovaṇṇamayo. ‘‘Idaṃ pana te, mahārāja, tāva bahuṃ suvaṇṇaṃ kuto’’ti? ‘Aññātaṃ, bhante, ayyasseveso iddhānubhāvo’ti taṃ ārāmikakulaṃ muñcāpesi.

그때 마가다의 국왕 세니야 빈비사라는 그 원림지기 가족을 구속하게 하였다. 두 번째 날에도 존자 필린다왓차는 오전에 옷을 입고 발우와 가사를 갖추어 필린다 마을로 탁발을 하러 들어갔다. 필린다 마을에서 차례대로 탁발을 하다가 그 원림지기의 집이 있는 곳에 이르렀고, 이웃 사람들에게 물었다. “이 원림지기 가족은 어디로 갔습니까?” “존자시여, 저 황금 화환 때문에 왕께서 구속하게 하셨습니다.” 그러자 존자 필린다왓차는 마가다의 국왕 세니야 빈비사라의 궁전으로 가서 마련된 자리에 앉았다. 그때 마가다의 국왕 세니야 빈비사라는 존자 필린다왓차에게 다가가 인사를 드리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 마가다의 국왕 세니야 빈비사라에게 존자 필린다왓차는 이렇게 말했다. “대왕이여, 어찌하여 원림지기 가족을 구속하게 하였습니까?” “존자시여, 그 원림지기의 집에는 매우 아름답고 보기에 좋으며 신심을 일으키는 황금 화환이 있었습니다. 그와 같은 황금 화환은 저희의 궁중에도 없습니다. 그 가난한 자가 그것을 어디서 얻었겠습니까? 틀림없이 도둑질하여 가져온 것입니다.” 그러자 존자 필린다왓차는 마가다의 국왕 세니야 빈비사라의 궁전이 황금이 되라고 신통력을 발휘하였고, 그 궁전은 모두 황금으로 변하였다. “대왕이여, 그렇다면 당신에게 있는 이 수많은 황금은 어디서 온 것입니까?” “알겠습니다, 존자시여. 이것은 존자의 신통력의 위력입니다.”라며 그 원림지기 가족을 풀어주게 하였다.

Manussā ‘‘ayyena kira pilindavacchena sarājikāya parisāya uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassita’’nti attamanā abhippasannā āyasmato pilindavacchassa pañca bhesajjāni abhihariṃsu, seyyathidaṃ – sappiṃ, navanītaṃ, telaṃ, madhuṃ, phāṇitaṃ. Pakatiyāpi ca āyasmā pilindavaccho lābhī hoti pañcannaṃ bhesajjānaṃ; laddhaṃ laddhaṃ parisāya vissajjeti. Parisā cassa hoti bāhullikā; laddhaṃ laddhaṃ kolambepi, ghaṭepi, pūretvā paṭisāmeti; parissāvanānipi, thavikāyopi, pūretvā vātapānesu laggeti. Tāni olīnavilīnāni tiṭṭhanti. Undūrehipi vihārā okiṇṇavikiṇṇā honti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘antokoṭṭhāgārikā ime samaṇā sakyaputtiyā[Pg.303], seyyathāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetessantī’’ti. Atha kho te bhikkhū te anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetentī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavāti…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃ – sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni. Taṃ atikkāmayato yathādhammo kāretabbo’’ti.

사람들은 “필린다왓차 존자께서 왕과 그 대중 앞에서 인간의 법을 초월한 신통 변화를 보여주셨다.”라며 기뻐하고 몹시 신심을 내어 존자 필린다왓차에게 다섯 가지 약을 공양하였으니, 곧 버터, 신선한 버터, 기름, 꿀, 당밀이었다. 본래 존자 필린다왓차는 다섯 가지 약을 잘 얻는 분이었는데, 얻는 족족 시자 대중에게 나누어 주었다. 그의 대중은 물품이 아주 많아지게 되었다. 그들은 얻는 족족 큰 항아리와 작은 항아리에 가득 채워 보관하였고, 물걸러내는 주머니와 자루에도 가득 채워 창가에 매달아 두었다. 그것들이 넘쳐서 끈적끈적하게 달라붙어 있었다. 쥐들 때문에 사원은 약들이 여기저기 흩어져 있었다. 사람들은 사원을 둘러보다가 이를 보고 “이 석가자의 사문들은 마치 마가다의 국왕 세니야 빈비사라처럼 내부에 곳간을 가지고 있구나.”라며 비난하고 투덜대고 악평하였다. 비구들은 비난하고 투덜대고 악평하는 그 사람들의 말을 들었다. 욕심이 적은 비구들은 “어찌하여 비구들이 이와 같이 많은 물품을 쌓아두려 하는가?”라며 비난하고 투덜대고 악평하였다. 그러자 그 비구들은 여러 방편으로 꾸짖고 부처님께 이 일을 아뢰었다. … “비구들아, 비구들이 이와 같이 많은 물품을 쌓아두려 한다는 것이 사실이냐?” “사실입니다, 세존이시여.” … 꾸짖고 법문을 하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. “비구들아, 병든 비구들에게 약으로서 허용된 것들, 즉 버터, 신선한 버터, 기름, 꿀, 당밀이 있으니, 그것들을 받아서 최대 7일 동안만 보관하며 사용하여야 한다. 그 7일을 넘기는 자는 법에 따라 처벌해야 한다.”라고 말씀하셨다.

Pilindavacchavatthu niṭṭhitaṃ.

필린다왓차 이야기가 끝났다.

Bhesajjānuññātabhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo.

약의 허용에 관한 첫 번째 바나와라가 끝났다.

163. Guḷādianujānanā

163. 당밀 등의 허용

272. Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Addasā kho āyasmā kaṅkhārevato antarāmagge guḷakaraṇaṃ, okkamitvā guḷe piṭṭhampi chārikampi pakkhipante, disvāna ‘‘akappiyo guḷo sāmiso, na kappati guḷo vikāle paribhuñjitu’’nti kukkuccāyanto sapariso guḷaṃ na paribhuñjati. Yepissa sotabbaṃ maññanti, tepi guḷaṃ na paribhuñjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Kimatthāya, bhikkhave, guḷe piṭṭhampi chārikampi pakkhipantīti? Thaddhatthāya bhagavāti. Sace, bhikkhave, thaddhatthāya guḷe piṭṭhampi chārikampi pakkhipanti, so ca guḷotveva saṅkhaṃ gacchati. Anujānāmi, bhikkhave, yathāsukhaṃ guḷaṃ paribhuñjitunti.

272. 그때 세존께서는 사왓티에서 머무시는 동안 원하시는 만큼 지내신 뒤, 라자가하를 향해 유행을 떠나셨다. 존자 캉카레와타는 도중에 당밀을 만드는 작업장에 들러 당밀 속에 가루와 재를 넣는 것을 보았다. 이를 보고 “곡물이 섞인 당밀은 적절하지 않다. 당밀을 때가 아닌 때에 먹는 것은 허용되지 않는다.”라고 의심하여 제자들과 함께 그 당밀을 먹지 않았다. 그의 말을 신뢰하는 비구들도 그 당밀을 먹지 않았다. 그들은 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 어찌하여 당밀 속에 가루와 재를 넣느냐?” “세존이시여, 굳게 만들기 위해서입니다.” “비구들아, 만약 굳게 만들기 위해 당밀 속에 가루와 재를 넣는다면, 그것은 여전히 당밀이라는 명칭으로 불린다. 비구들아, 원하는 대로 당밀을 먹는 것을 허용한다.”라고 말씀하셨다.

Addasā kho āyasmā kaṅkhārevato antarāmagge vacce muggaṃ jātaṃ, passitvā ‘‘akappiyā muggā; pakkāpi muggā jāyantīti’’ kukkuccāyanto sapariso muggaṃ na paribhuñjati. Yepissa sotabbaṃ maññanti, tepi muggaṃ na paribhuñjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Sace, bhikkhave, pakkāpi muggā jāyanti, anujānāmi, bhikkhave, yathāsukhaṃ muggaṃ paribhuñjitunti.

존자 캉카레와타는 도중에 변소에서 싹이 난 녹두를 보았다. 그것을 보고 “녹두는 적절하지 않다. 익힌 녹두라도 싹이 날 수 있다.”라고 의심하여 제자들과 함께 녹두를 먹지 않았다. 그의 말을 신뢰하는 비구들도 녹두를 먹지 않았다. 그들은 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 설령 익힌 녹두가 싹이 난다 하더라도, 비구들아, 원하는 대로 녹두를 먹는 것을 허용한다.”라고 말씀하셨다.

273. Tena [Pg.304] kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno udaravātābādho hoti. So loṇasovīrakaṃ apāyi. Tassa so udaravātābādho paṭippassambhi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa loṇasovīrakaṃ; agilānassa udakasambhinnaṃ pānaparibhogena paribhuñjitunti.

273. 그때 어떤 비구에게 복부 풍병이 있었다. 그는 소위라카 소금물을 마셨다. 그러자 그의 복부 풍병이 가라앉았다. 그들은 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 병든 자에게는 소위라카 소금물을, 병들지 않은 자에게는 물을 섞어서 음료로서 마시는 것을 허용한다.”라고 말씀하셨다.

Guḷādianujānanā niṭṭhitā.

당밀 등의 허용이 끝났다.

164. Antovuṭṭhādipaṭikkhepakathā

164. 내부 보관 등의 금지에 관한 이야기

274. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavato udaravātābādho hoti. Atha kho āyasmā ānando – ‘pubbepi bhagavato udaravātābādho tekaṭulayāguyā phāsu hotī’ti – sāmaṃ tilampi, taṇḍulampi, muggampi viññāpetvā, anto vāsetvā, anto sāmaṃ pacitvā bhagavato upanāmesi – ‘‘pivatu bhagavā tekaṭulayāgu’’nti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti; kālaṃ viditvā pucchanti, kālaṃ viditvā na pucchanti; atthasaṃhitaṃ tathāgatā pucchanti, no anatthasaṃhitaṃ. Anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ. Dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti – dhammaṃ vā desessāma, sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāmāti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kutāyaṃ, ānanda, yāgū’’ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Vigarahi buddho bhagavā – ‘ananucchavikaṃ, ānanda, ananulomikaṃ, appatirūpaṃ, assāmaṇakaṃ, akappiyaṃ, akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, ānanda, evarūpāya bāhullāya cetessasi. Yadapi, ānanda, anto vuṭṭhaṃ tadapi akappiyaṃ; yadapi anto pakkaṃ tadapi akappiyaṃ; yadapi sāmaṃ pakkaṃ, tadapi akappiyaṃ. Netaṃ, ānanda, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, anto vuṭṭhaṃ, anto pakkaṃ, sāmaṃ pakkaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeya, āpatti dukkaṭassa. Anto ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, anto pakkaṃ, sāmaṃ pakkaṃ tañce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ. Anto ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, anto pakkaṃ, aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Anto [Pg.305] ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, bahi pakkaṃ, sāmaṃ pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Bahi ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, anto pakkaṃ, sāmaṃ pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Anto ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, bahi pakkaṃ, aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, anto pakkaṃ, aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, bahi pakkaṃ, sāmaṃ pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, bahi pakkaṃ, aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, anāpattī’’’ti.

274. 그 후 세존께서는 점차 길을 가시다가 라자가하(왕사성)에 도착하셨다. 세존께서는 그곳 라자가하의 칼란다카니바파에 있는 죽림정사(벨루바나)에 머무셨다. 그때 세존께서는 복부에 가스로 인한 통증이 생기셨다. 그러자 존자 아난다께서는 ‘예전에도 세존께서는 세 가지 향신료를 넣은 죽(tekaṭulayāgu)을 드시고 편안해지셨다’라고 생각하고, 직접 깨와 쌀과 녹두를 구하여 실내에 저장하고 실내에서 직접 조리하여 세존께 바치며 “세존이시여, 이 세 가지 향신료를 넣은 죽을 드십시오”라고 말씀드렸다. 여래들은 알면서도 질문하시고, 알면서도 질문하지 않으신다. 때를 알아서 질문하시고, 때를 알아서 질문하지 않으신다. 여래들은 유익한 것만 질문하시고, 유익하지 않은 것은 질문하지 않으신다. 여래들에게는 유익하지 않은 것에 대해서는 이미 (아라한도로써) 끊어졌다. 부처님 세존들께서는 ‘법을 설하리라’ 또는 ‘제자들에게 학습계를 제정하리라’는 두 가지 이유로 비구들에게 질문을 던지신다. 이에 세존께서 존자 아난다에게 “아난다여, 이 죽은 어디서 얻었느냐?”라고 물으셨다. 그러자 존자 아난다는 세존께 이 사정을 말씀드렸다. 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. “아난다여, 그것은 적절하지 않고, 법에 부합하지 않으며, 알맞지 않고, 사문에게 어울리지 않으며, 허용되지 않고, 해서는 안 될 일이다. 아난다여, 어떻게 네가 이와 같이 (음식을) 많이 쌓아두는 것에 마음을 낼 수 있느냐? 아난다여, 실내에 저장한 것(anto vuṭṭhaṃ)도 허용되지 않고, 실내에서 조리한 것(anto pakkaṃ)도 허용되지 않으며, 직접 조리한 것(sāmaṃ pakkaṃ)도 허용되지 않는다. 아난다여, 이것은 아직 믿음이 없는 자들에게 믿음을 주기 위함도 아니고... (중략) ...” 세존께서는 꾸짖으신 후 법을 설하시고 비구들을 불러 말씀하셨다. “비구들이여, 실내에 저장한 것, 실내에서 조리한 것, 직접 조리한 것을 먹어서는 안 된다. 먹는 자에게는 돌길라(dukkaṭa) 죄가 된다. 비구들이여, 만약 실내에 저장하고, 실내에서 조리하고, 직접 조리한 그것을 먹는다면 세 가지 돌길라 죄가 된다. 비구들이여, 실내에 저장하고, 실내에서 조리하고, 남이 조리한 그것을 먹는다면 두 가지 돌길라 죄가 된다. 비구들이여, 실내에 저장하고, 실외에서 조리하고, 직접 조리한 그것을 먹는다면 두 가지 돌길라 죄가 된다. 비구들이여, 실외에 저장하고, 실내에서 조리하고, 직접 조리한 그것을 먹는다면 두 가지 돌길라 죄가 된다. 비구들이여, 실내에 저장하고, 실외에서 조리하고, 남이 조리한 그것을 먹는다면 돌길라 죄가 된다. 비구들이여, 실외에 저장하고, 실내에서 조리하고, 남이 조리한 그것을 먹는다면 돌길라 죄가 된다. 비구들이여, 실외에 저장하고, 실외에서 조리하고, 직접 조리한 그것을 먹는다면 돌길라 죄가 된다. 비구들이여, 실외에 저장하고, 실외에서 조리하고, 남이 조리한 그것을 먹는다면 아바티(허물)가 없느니라.”

Tena kho pana samayena bhikkhū ‘‘bhagavatā sāmaṃpāko paṭikkhitto’’ti puna pāke kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, puna pākaṃ pacitunti.

그때 비구들은 ‘세존께서 직접 조리하는 것을 금지하셨다’고 하여 다시 익히는 것(puna pāka)에 대해 의구심을 가졌다. 그들이 세존께 이 사정을 말씀드리자, “비구들이여, 다시 익히는 것을 허용하노라”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena rājagahaṃ dubbhikkhaṃ hoti. Manussā loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi ārāmaṃ āharanti. Tāni bhikkhū bahi vāsenti; ukkapiṇḍakāpi khādanti, corāpi haranti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anto vāsetunti. Anto vāsetvā bahi pācenti. Damakā parivārenti. Bhikkhū avissaṭṭhā paribhuñjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anto pacitunti. Dubbhikkhe kappiyakārakā bahutaraṃ haranti, appataraṃ bhikkhūnaṃ denti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sāmaṃ pacituṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anto vuṭṭhaṃ, anto pakkaṃ, sāmaṃ pakkanti.

그때 라자가하에 기근이 들었다. 사람들은 소금과 기름과 쌀과 먹을거리를 사원으로 가져왔다. 비구들은 그것들을 실외에 보관했는데, 쥐나 몽구스 같은 동물들이 먹어 치우고 도둑들이 훔쳐 갔다. 비구들이 세존께 이 사정을 말씀드리자, “비구들이여, 실내에 저장하는 것을 허용하노라”라고 하셨다. 실내에 저장하고 실외에서 조리하니 걸인들이 모여들었다. 비구들이 꺼림칙하게 여기며 음식을 먹었다. 비구들이 세존께 이 사정을 말씀드리자, “비구들이여, 실내에서 조리하는 것을 허용하노라”라고 하셨다. 기근 때에는 관리인(kappiyakāraka)들이 많은 양을 가져가고 비구들에게는 아주 적게 주었다. 비구들이 세존께 이 사정을 말씀드리자, “비구들이여, 직접 조리하는 것을 허용하노라. 비구들이여, 실내 저장, 실내 조리, 직접 조리하는 것을 허용하노라”라고 말씀하셨다.

Antovuṭṭhādipaṭikkhepakathā niṭṭhitā.

실내 저장 등에 관한 금지 이야기가 끝났다.

165. Uggahitapaṭiggahaṇā

165. (직접) 집어 든 것을 받는 것(Uggahitapaṭiggahaṇā)

275. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kāsīsu vassaṃvuṭṭhā rājagahaṃ gacchantā bhagavantaṃ dassanāya antarāmagge na labhiṃsu lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ; bahuñca phalakhādanīyaṃ ahosi; kappiyakārako ca na ahosi. Atha kho te bhikkhū kilantarūpā yena rājagahaṃ veḷuvanaṃ kalandakanivāpo, yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kacci[Pg.306], bhikkhave, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccittha appakilamathena addhānaṃ āgatā; kuto ca tumhe, bhikkhave, āgacchathā’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā. Idha mayaṃ, bhante, kāsīsu vassaṃvuṭṭhā rājagahaṃ āgacchantā bhagavantaṃ dassanāya antarāmagge na labhimhā lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ; bahuñca phalakhādanīyaṃ ahosi; kappiyakārako ca na ahosi; tena mayaṃ kilantarūpā addhānaṃ āgatā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yattha phalakhādanīyaṃ passati, kappiyakārako ca na hoti, sāmaṃ gahetvā, haritvā, kappiyakārake passitvā, bhūmiyaṃ nikkhipitvā, paṭiggahāpetvā paribhuñjituṃ. Anujānāmi, bhikkhave, uggahitaṃ paṭiggahitu’’nti.

275. 그때 많은 비구가 카시국에서 안거를 마치고 세존을 뵙기 위해 라자가하로 가던 중, 길에서 거칠거나 미묘한 음식을 충분히 얻지 못했다. 그러나 과일 먹거리는 풍부했으나 관리인이 없었다. 그 비구들은 지친 모습으로 라자가하의 칼란다카니바파에 있는 죽림정사의 세존께 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 멀리서 온 비구들을 환대하는 것은 부처님 세존들의 관례였다. 이에 세존께서 그 비구들에게 “비구들이여, 견딜만한가? 기운은 나는가? 피로하지 않게 먼 길을 왔는가? 비구들이여, 그대들은 어디서 오는 길이냐?”라고 말씀하셨다. “세존이시여, 견딜만합니다. 세존이시여, 기운도 납니다. 저희는 카시국에서 안거를 마치고 세존을 뵙기 위해 라자가하로 오던 중, 길에서 거칠거나 미묘한 음식을 충분히 얻지 못했습니다. 과일 먹거리는 풍부했으나 관리인이 없었습니다. 그래서 저희는 지친 모습으로 먼 길을 왔습니다.” 그러자 세존께서는 이 인연과 사건에 대해 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 과일 먹거리를 발견했으나 관리인이 없는 경우, 직접 가져와서 관리인을 만나면 땅에 내려놓고 (그가 다시) 바치게 한 뒤 먹는 것을 허용하노라. 비구들이여, (이미) 집어 들었던 것(uggahitaṃ)을 받는 것을 허용하노라.”

276. Tena kho pana samayena aññatarassa brāhmaṇassa navā ca tilā navañca madhu uppannā honti. Atha kho tassa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ nave ca tile navañca madhuṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dadeyya’’nti. Atha kho so brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ paṭisammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ, saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho so brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā pakkāmi. Atha kho so brāhmaṇo tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho so brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ brāhmaṇaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā, samādapetvā, samuttejetvā, sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

276. 그 무렵 어떤 브라만에게 햇참깨와 햇꿀이 생겼습니다. 그러자 그 브라만에게 이런 생각이 들었습니다. '내가 햇참깨와 햇꿀을 부처님을 비롯한 비구 승가에 보시하면 좋겠다.' 그리하여 그 브라만은 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존과 함께 인사를 나누고, 즐겁고 기억할 만한 이야기를 마친 뒤 한곁에 섰습니다. 한곁에 선 그 브라만은 세존께 이렇게 말씀드렸습니다. '고따마 존자시여, 비구 승가와 함께 내일의 공양을 위해 저의 공양을 수락해 주십시오.' 세존께서는 침묵으로 수락하셨습니다. 그 브라만은 세존의 수락을 알고 물러갔습니다. 그 브라만은 그 밤이 지난 뒤 맛깔스러운 음식을 준비하고 세존께 공양 시간이 되었음을 알렸습니다. '고따마 존자시여, 시간입니다. 공양이 준비되었습니다.' 그러자 세존께서는 오전에 가사를 다스려 입으시고 바루와 가사를 들고 그 브라만의 집으로 가셔서, 비구 승가와 함께 마련된 자리에 앉으셨습니다. 그 브라만은 부처님을 비롯한 비구 승가에 맛깔스러운 음식을 직접 대접하며 충분히 드시게 하였고, 세존께서 공양을 마치고 바루에서 손을 떼신 것을 알고 한곁에 앉았습니다. 세존께서는 한곁에 앉은 그 브라만에게 법문으로 가르침을 주시고, 권장하시고, 분발하게 하시고, 기쁘게 하신 뒤 자리에서 일어나 떠나셨습니다.

Atha [Pg.307] kho tassa brāhmaṇassa acirapakkantassa bhagavato etadahosi – ‘‘yesaṃ kho mayā atthāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, ‘nave ca tile navañca madhuṃ dassāmī’ti, te mayā pamuṭṭhā dātuṃ. Yaṃnūnāhaṃ nave ca tile navañca madhuṃ kolambehi ca ghaṭehi ca ārāmaṃ harāpeyya’’nti. Atha kho so brāhmaṇo nave ca tile navañca madhuṃ kolambehi ca ghaṭehi ca ārāmaṃ harāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yesaṃ kho mayā, bho gotama, atthāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, ‘nave ca tile navañca madhuṃ dassāmī’ti, te mayā pamuṭṭhā dātuṃ. Paṭiggaṇhātu me bhavaṃ gotamo nave ca tile navañca madhu’’nti. Tena hi, brāhmaṇa, bhikkhūnaṃ dehīti. Tena kho pana samayena bhikkhū dubbhikkhe appamattakepi pavārenti, paṭisaṅkhāpi paṭikkhipanti, sabbo ca saṅgho pavārito hoti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, tato nīhaṭaṃ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ paribhuñjitunti.

그때 그 브라만은 세존께서 떠나신 지 얼마 되지 않아 이런 생각이 들었습니다. '내가 햇참깨와 햇꿀을 보시하겠다고 생각하며 부처님을 비롯한 비구 승가를 청하였는데, 그것들을 보시하는 것을 잊었구나. 내가 햇참깨와 햇꿀을 항아리와 단지에 담아 사원으로 가져가게 하면 좋겠다.' 그리하여 그 브라만은 햇참깨와 햇꿀을 항아리와 단지에 담아 사원으로 가져가게 한 뒤 세존께서 계신 곳으로 다가가 한곁에 섰습니다. 한곁에 선 그 브라만은 세존께 이렇게 말씀드렸습니다. '고따마 존자시여, 제가 햇참깨와 햇꿀을 보시하겠다고 생각하며 부처님을 비롯한 비구 승가를 청하였는데, 그것들을 보시하는 것을 잊었습니다. 고따마 존자께서는 저의 햇참깨와 햇꿀을 받아 주십시오.' '브라만이여, 그렇다면 비구들에게 주시오.' 그때 비구들은 기근으로 인해 아주 적은 양이라도 이미 충분하다며 거절하였고, 숙고하여 물리쳤으며, 온 승가가 이미 만족(식사 종료)한 상태였습니다. 비구들은 의구심이 생겨 받지 않았습니다. '비구들이여, 받아서 먹으라. 비구들이여, 공양을 마치고 더 받는 것을 거절한 비구라도 (청탁받은 곳에서) 가져온 음식을 아띠릿따(남은 음식의 예법)를 행하지 않고도 먹는 것을 허용한다.'

Uggahitapaṭiggahaṇā niṭṭhitā.

받아 보관하는 것에 관한 규정이 끝났다.

166. Paṭiggahitādianujānanā

166. 받은 음식 등에 관한 허용

277. Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhākakulaṃ saṅghassatthāya khādanīyaṃ pāhesi – ayyassa upanandassa dassetvā saṅghassa dātabbanti. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭho hoti. Atha kho te manussā ārāmaṃ gantvā bhikkhū pucchiṃsu – ‘‘kahaṃ, bhante, ayyo upanando’’ti? ‘‘Esāvuso, āyasmā upanando sakyaputto gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭho’’ti. ‘‘Idaṃ, bhante, khādanīyaṃ ayyassa upanandassa dassetvā saṅghassa dātabba’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Tena hi, bhikkhave, paṭiggahetvā nikkhipatha yāva upanando āgacchatīti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto purebhattaṃ kulāni payirupāsitvā divā āgacchati. Tena kho pana samayena bhikkhū dubbhikkhe appamattakepi pavārenti, paṭisaṅkhāpi paṭikkhipanti, sabbo ca saṅgho pavārito hoti, bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, purebhattaṃ paṭiggahitaṃ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ paribhuñjitunti.

277. 그 무렵 석가족의 아들 우빠난다 존자의 후원 가문이 승가를 위해 음식을 보내며 '우빠난다 스님께 보여드린 뒤 승가에 드려야 한다'고 말했습니다. 그때 석가족의 아들 우빠난다 존자는 탁발을 위해 마을에 들어가 있었습니다. 사람들은 사원으로 가서 비구들에게 물었습니다. '스님들, 우빠난다 스님은 어디 계십니까?' '도반들이여, 석가족의 아들 우빠난다 존자는 탁발을 위해 마을에 들어갔습니다.' '스님들, 이 음식을 우빠난다 스님께 보여드린 뒤 승가에 드려야 합니다.' 비구들이 세존께 이 사실을 알렸습니다. '비구들이여, 그렇다면 받아서 우빠난다가 올 때까지 보관해 두어라.' 그 후 석가족의 아들 우빠난다 존자는 식사 전 여러 가문을 방문하고 낮에 돌아왔습니다. 그때 비구들은 기근으로 인해 아주 적은 양이라도 이미 충분하다며 거절하였고, 숙고하여 물리쳤으며, 온 승가가 이미 만족(식사 종료)한 상태였습니다. 비구들은 의구심이 생겨 받지 않았습니다. '비구들이여, 받아서 먹으라. 비구들이여, 식사 전에 받은 음식을 공양을 마치고 더 받는 것을 거절한 비구라도 아띠릿따(남은 음식의 예법)를 행하지 않고도 먹는 것을 허용한다.'

278. Atha [Pg.308] kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato sāriputtassa kāyaḍāhābādho hoti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘pubbe te, āvuso sāriputta, kāyaḍāhābādho kena phāsu hotī’’ti? ‘‘Bhisehi ca me, āvuso, muḷālikāhi cā’’ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva jetavane antarahito mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre pāturahosi. Addasā kho aññataro nāgo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca – ‘‘etu kho, bhante, ayyo mahāmoggallāno. Svāgataṃ, bhante, ayyassa mahāmoggallānassa. Kena, bhante, ayyassa attho; kiṃ dammī’’ti? ‘‘Bhisehi ca me, āvuso, attho, muḷālikāhi cā’’ti. Atha kho so nāgo aññataraṃ nāgaṃ āṇāpesi – ‘‘tena hi, bhaṇe, ayyassa bhise ca muḷālikāyo ca yāvadatthaṃ dehī’’ti. Atha kho so nāgo mandākiniṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā, soṇḍāya bhisañca muḷālikañca abbāhitvā, suvikkhālitaṃ vikkhāletvā, bhaṇḍikaṃ bandhitvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre antarahito jetavane pāturahosi. Sopi kho nāgo mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre antarahito jetavane pāturahosi. Atha kho so nāgo āyasmato mahāmoggallānassa bhise ca muḷālikāyo ca paṭiggahāpetvā jetavane antarahito mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmato sāriputtassa bhise ca muḷālikāyo ca upanāmesi. Atha kho āyasmato sāriputtassa bhise ca muḷālikāyo ca bhuttassa kāyaḍāhābādho paṭippassambhi. Bahū bhisā ca [Pg.309] muḷālikāyo ca avasiṭṭhā honti. Tena kho pana samayena bhikkhū dubbhikkhe appamattakepi pavārenti, paṭisaṅkhāpi paṭikkhipanti, sabbo ca saṅgho pavārito hoti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, vanaṭṭhaṃ pokkharaṭṭhaṃ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ paribhuñjitunti.

278. 그때 세존께서는 라자가하에서 머무시는 동안 머무시다가 사왓티를 향해 유행을 떠나셨다. 점차 유행하시다가 사왓티에 도착하셨다. 거기서 세존께서는 사왓티의 아나타핀디카 원림인 제타와나 승원에 머무셨다. 그때 존자 사리풋타에게 신열(身熱)이 나는 병이 생겼다. 그러자 존자 마하목갈라나는 존자 사리풋타가 있는 곳으로 다가가서 존자 사리풋타에게 이렇게 말했다. “도반 사리풋타여, 예전에 그대에게 신열이 있을 때 무엇으로 편안해졌습니까?” “도반이여, 연뿌리와 연줄기로 편안해졌습니다.” 그러자 존자 마하목갈라나는 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼, 그렇게 제타와나에서 사라져 만다키니 연못가에 나타났다. 어떤 용(Naga)이 멀리서 오고 있는 존자 마하목갈라나를 보고, 보고 나서 존자 마하목갈라나에게 이렇게 말했다. “존자 마하목갈라나시여, 어서 오십시오. 존자 마하목갈라나시여, 잘 오셨습니다. 존자시여, 무엇이 필요하십니까? 제가 무엇을 드려야 할까요?” “도반이여, 나에게 연뿌리와 연줄기가 필요합니다.” 그러자 그 용은 다른 용에게 명령했다. “여보게, 존자께 연뿌리와 연줄기를 필요한 만큼 드리게.” 그러자 그 용은 만다키니 연못으로 들어가 코로 연뿌리와 연줄기를 뽑아내어 잘 씻은 뒤, 꾸러미로 묶어서 존자 마하목갈라나가 있는 곳으로 다가갔다. 그러자 존자 마하목갈라나는 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼, 그렇게 만다키니 연못가에서 사라져 제타와나에 나타났다. 그 용 또한 만다키니 연못가에서 사라져 제타와나에 나타났다. 그때 그 용은 존자 마하목갈라나에게 연뿌리와 연줄기를 받게 하고 제타와나에서 사라져 만다키니 연못가에 나타났다. 존자 마하목갈라나는 존자 사리풋타에게 연뿌리와 연줄기를 바쳤다. 존자 사리풋타가 연뿌리와 연줄기를 먹자 신열이 가라앉았다. 많은 연뿌리와 연줄기가 남았다. 그때 비구들은 기근이 들었을 때 아주 적은 양의 음식을 권하더라도 거절(pavārenti)하고, 심사숙고하여 물리쳤으며, 모든 승가가 거절(pavārito)한 상태였다. 비구들은 의구심이 생겨 (남은 연뿌리를) 받지 않았다. “비구들이여, 받아라. 그리고 먹어라. 비구들이여, 숲에서 난 것이나 연못에서 난 것은 식사를 마치고 거절(pavārita)한 비구가 남은 음식을 처리하는 의식(anatiritta)을 하지 않고도 먹는 것을 허용한다.”

Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ bahuṃ phalakhādanīyaṃ uppannaṃ hoti, kappiyakārako ca na hoti. Bhikkhū kukkuccāyantā phalaṃ na paribhuñjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, abījaṃ nibbattabījaṃ akatakappaṃ phalaṃ paribhuñjitunti.

그때 사왓티에는 많은 과일 음식이 생겼으나 정인(kappiyakārako)이 없었다. 비구들은 의구심이 생겨 과일을 먹지 않았다. 세존께 이 사실을 보고하자 “비구들이여, 씨가 없거나 씨를 제거한 과일은 정화 의식(kappā)을 하지 않고도 먹는 것을 허용한다.”라고 말씀하셨다.

Paṭiggahitādi anujānanā niṭṭhitā.

[받음(수용) 등에 관한 허용이 끝났다.]

167. Satthakammapaṭikkhepakathā

167. 칼을 사용하는 수술의 금지에 대한 가르침

279. Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bhagandalābādho hoti. Ākāsagotto vejjo satthakammaṃ karoti. Atha kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto yena tassa bhikkhuno vihāro tenupasaṅkami. Addasā kho ākāsagotto vejjo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āgacchatu bhavaṃ gotamo, imassa bhikkhuno vaccamaggaṃ passatu, seyyathāpi godhāmukha’’nti. Atha kho bhagavā – ‘‘so maṃ khvāyaṃ moghapuriso uppaṇḍetī’’ti – tatova paṭinivattitvā, etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā, bhikkhū paṭipucchi – ‘‘atthi kira, bhikkhave, amukasmiṃ vihāre bhikkhu gilāno’’ti? ‘‘Atthi bhagavā’’ti. ‘‘Kiṃ tassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho’’ti? ‘‘Tassa, bhante, āyasmato bhagandalābādho, ākāsagotto vejjo satthakammaṃ karotī’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, bhikkhave, tassa moghapurisassa, ananulomikaṃ, appatirūpaṃ, assāmaṇakaṃ, akappiyaṃ, akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso sambādhe satthakammaṃ kārāpessati. Sambādhe, bhikkhave, sukhumā chavi, duropayo vaṇo[Pg.310], dupparihāraṃ satthaṃ. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, sambādhe satthakammaṃ kārāpetabbaṃ. Yo kārāpeyya, āpatti thullaccayassā’’ti.

279. 그때 세존께서는 사왓티에서 머무시는 동안 머무시다가 라자가하를 향해 유행을 떠나셨다. 점차 유행하시다가 라자가하에 도착하셨다. 거기서 세존께서는 라자가하의 깔란다까니와빠에 있는 벨루와나 승원에 머무셨다. 그때 어떤 비구에게 치루(bhagandala)가 생겼다. 아까사곳따라는 의사가 칼로 수술을 했다. 그때 세존께서는 처소를 순회하시다가 그 비구의 승방으로 가셨다. 아까사곳따 의사는 멀리서 오시는 세존을 보고 세존께 이렇게 말했다. “고따마 존자시여, 이리로 오셔서 이 비구의 항문을 보십시오. 마치 붕어의 입(godhāmukhaṃ)과 같습니다.” 그러자 세존께서는 ‘이 어리석은 자가 나를 조롱하는구나’라고 생각하시고 그곳에서 바로 되돌아 나오셨다. 이 일로 인해, 이 사건 때문에 비구 승가를 소집하여 비구들에게 물으셨다. “비구들이여, 듣자하니 아무개 승방에 병든 비구가 있다는데 사실이냐?” “그렇습니다, 세존이시여.” “비구들이여, 그 비구의 병이 무엇이냐?” “세존이시여, 그 존자에게 치루가 생겨 아까사곳따 의사가 칼로 수술을 하고 있습니다.” 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. “비구들이여, 그 어리석은 자의 행위는 적절하지 않고, 어울리지 않으며, 합당하지 않고, 사문의 모습이 아니며, 허용되지 않고, 해서는 안 될 일이다. 비구들이여, 어떻게 그 어리석은 자가 은밀한 부위(sambādhe)에 칼을 대어 수술을 하게 했단 말이냐? 비구들이여, 은밀한 부위는 피부가 연약하고, 상처가 아물기 어려우며, 칼을 다루기 힘든 곳이다. 비구들이여, 이것은 아직 믿음이 없는 자들에게 믿음을 주지 못하며... (중략) ...” 꾸짖으신 뒤 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 은밀한 부위에 칼을 대어 수술을 하게 해서는 안 된다. 하는 자는 툴랏짜야(thullaccaya) 죄가 된다.”

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū – bhagavatā satthakammaṃ paṭikkhittanti – vatthikammaṃ kārāpenti. Ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū vatthikammaṃ kārāpessantī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū vatthikammaṃ kārāpentī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, sambādhassa sāmantā dvaṅgulā satthakammaṃ vā vatthikammaṃ vā kārāpetabbaṃ. Yo kārāpeyya, āpatti thullaccayassā’’ti.

그때 여섯 무리의 비구들은 “세존께서 칼을 사용하는 수술(satthakamma)을 금지하셨다”라고 하며 압박 처치(vatthikamma, 관장이나 붕대를 감는 등)를 하게 하였다. 욕심이 적은 비구들은 “어찌하여 여섯 무리의 비구들이 압박 처치를 하게 하는가”라며 비난하고 항의하고 소문을 퍼뜨렸다. 이에 그 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들아, 여섯 무리의 비구들이 압박 처치를 하게 한다는 것이 사실이냐?” “사실입니다, 세존이시여.” … (중략) … 세존께서는 꾸짖으시고 법을 설하신 뒤 비구들에게 말씀하셨다. “비구들아, 항문(또는 요도 등 좁은 부위) 근처 두 손가락 폭 이내의 부위에는 수술을 하거나 압박 처치를 해서는 안 된다. 이를 행하는 비구에게는 툴랏차야(thullaccaya, 중죄)의 아빳띠(āpatti, 죄)가 된다.”

Satthakammapaṭikkhepakathā niṭṭhitā.

수술 금지에 관한 이야기가 끝났다.

168. Manussamaṃsapaṭikkhepakathā

168. 인육 금지에 관한 이야기

280. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṃ suppiyo ca upāsako suppiyā ca upāsikā ubhatopasannā honti, dāyakā, kārakā, saṅghupaṭṭhākā. Atha kho suppiyā upāsikā ārāmaṃ gantvā vihārena vihāraṃ pariveṇena pariveṇaṃ upasaṅkamitvā bhikkhū pucchati – ‘‘ko, bhante, gilāno, kassa kiṃ āhariyatū’’ti? Tena kho pana samayena aññatarena bhikkhunā virecanaṃ pītaṃ hoti. Atha kho so bhikkhu suppiyaṃ upāsikaṃ etadavoca – ‘‘mayā kho, bhagini, virecanaṃ pītaṃ. Attho me paṭicchādanīyenā’’ti. ‘‘Suṭṭhu, ayya, āhariyissatī’’ti gharaṃ gantvā antevāsiṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe, pavattamaṃsaṃ jānāhī’’ti. Evaṃ, ayyeti kho so puriso suppiyāya upāsikāya paṭissuṇitvā kevalakappaṃ bārāṇasiṃ āhiṇḍanto na addasa pavattamaṃsaṃ. Atha kho so puriso yena suppiyā upāsikā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā suppiyaṃ upāsikaṃ etadavoca – ‘‘natthayye pavattamaṃsaṃ. Māghāto ajjā’’ti. Atha kho suppiyāya upāsikāya etadahosi – ‘‘tassa kho gilānassa bhikkhuno paṭicchādanīyaṃ alabhantassa ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālaṅkiriyā [Pg.311] vā bhavissati. Na kho metaṃ patirūpaṃ yāhaṃ paṭissuṇitvā na harāpeyya’’nti. Potthanikaṃ gahetvā ūrumaṃsaṃ ukkantitvā dāsiyā adāsi – ‘‘handa, je, imaṃ maṃsaṃ sampādetvā amukasmiṃ vihāre bhikkhu gilāno, tassa dajjāhi. Yo ca maṃ pucchati, ‘gilānā’ti paṭivedehī’’ti. Uttarāsaṅgena ūruṃ veṭhetvā ovarakaṃ pavisitvā mañcake nipajji. Atha kho suppiyo upāsako gharaṃ gantvā dāsiṃ pucchi – ‘‘kahaṃ suppiyā’’ti? ‘‘Esāyya ovarake nipannā’’ti. Atha kho suppiyo upāsako yena suppiyā upāsikā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā suppiyaṃ upāsikaṃ etadavoca – ‘‘kissa nipannāsī’’ti? ‘‘Gilānāmhī’’ti. ‘‘Kiṃ te ābādho’’ti? Atha kho suppiyā upāsikā suppiyassa upāsakassa etamatthaṃ ārocesi. Atha kho suppiyo upāsako – acchariyaṃ vata bho! Abbhutaṃ vata bho! Yāva saddhāyaṃ suppiyā pasannā, yatra hi nāma attanopi maṃsāni pariccattāni! Kimpimāya aññaṃ kiñci adeyyaṃ bhavissatīti – haṭṭho udaggo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho suppiyo upāsako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ, saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho suppiyo upāsako bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho suppiyo upāsako tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suppiyassa upāsakassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho suppiyo upāsako yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho suppiyaṃ upāsakaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘kahaṃ suppiyā’’ti? ‘‘Gilānā bhagavā’’ti. ‘‘Tena hi āgacchatū’’ti. ‘‘Na bhagavā ussahatī’’ti. ‘‘Tena hi pariggahetvāpi ānethā’’ti. Atha kho suppiyo upāsako suppiyaṃ upāsikaṃ pariggahetvā [Pg.312] ānesi. Tassā, saha dassanena bhagavato, tāva mahāvaṇo ruḷaho ahosi, succhavilomajāto. Atha kho suppiyo ca upāsako suppiyā ca upāsikā – ‘‘acchariyaṃ vata bho! Abbhutaṃ vata bho! Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma saha dassanena bhagavato tāva mahāvaṇo ruḷaho bhavissati, succhavilomajāto’’ti – haṭṭhā udaggā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha kho bhagavā suppiyañca upāsakaṃ suppiyañca upāsikaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

280. 그 후 세존께서는 라자가하에서 머무시고 싶은 만큼 머무신 뒤 바라나시를 향해 유행을 떠나셨다. 점차 유행하시어 바라나시에 도착하셨다. 그곳 바라나시에서 세존께서는 이시파타나 미가다야(녹야원)에 머무셨다. 그때 바라나시에는 수피야 우바새와 수피야 우바이 부부가 있었는데, 두 사람 모두 삼보에 귀의하여 보시를 잘하고 승가의 일을 도맡아 봉사하는 공양주들이었다. 어느 날 수피야 우바이가 사원에 가서 방마다, 처소마다 다니며 비구들에게 물었다. “스님, 어느 분이 편찮으십니까? 누구를 위해 무엇을 가져다드릴까요?” 그때 어떤 비구가 설사약을 복용한 상태였다. 그 비구가 수피야 우바이에게 이렇게 말했다. “자매여, 나는 설사약을 먹었소. 내게는 고기 국물이 필요하오.” “스님, 알겠습니다. 가져다드리겠습니다.”라고 말하고 집으로 돌아가 하인에게 명령했다. “여보게, 가서 저절로 죽은 고기(pavattamaṃsa)가 있는지 알아보게.” 그 사내는 수피야 우바이의 말을 듣고 바라나시 전역을 돌아다녔으나 저절로 죽은 고기를 찾지 못했다. 사내는 수피야 우바이가 있는 곳으로 돌아와 말했다. “마님, 저절로 죽은 고기가 없습니다. 오늘은 도축이 금지된 날입니다.” 그러자 수피야 우바이에게 이런 생각이 들었다. “저 편찮으신 스님이 고기 국물을 드시지 못하면 병세가 악화되거나 목숨을 잃으실 수도 있다. 내가 약속해놓고 가져다드리지 않는 것은 합당하지 않다.” 그녀는 칼을 들고 자신의 허벅지 살을 베어 여종에게 주며 말했다. “얘야, 이 고기를 잘 요리해서 저 사원의 편찮으신 스님께 공양 올려라. 혹시 누가 나를 찾거든 아프다고 전해라.” 그녀는 겉옷으로 허벅지를 감싸고 방으로 들어가 침상에 누웠다. 수피야 우바새가 집에 돌아와 여종에게 물었다. “수피야는 어디 있느냐?” “마님은 안방 침상에 누워 계십니다.” 수피야 우바새는 수피야 우바이가 있는 곳으로 가서 물었다. “왜 누워 있소?” “몸이 좀 아파서요.” “어디가 아픈 거요?” 그러자 수피야 우바이는 수피야 우바새에게 그 사연을 이야기했다. 수피야 우바새는 “참으로 경이롭구나! 참으로 놀랍구나! 수피야가 이토록 신심이 깊고 청정하여 자신의 살점까지 아낌없이 보시하다니! 이 수피야에게 보시하지 못할 다른 무엇이 또 있겠는가!”라며 기쁘고 벅찬 마음으로 세존께 가서 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 수피야 우바새가 세존께 여쭈었다. “세존이시여, 세존께서는 내일 비구 승가와 함께 저희 집의 공양을 받아 주십시오.” 세존께서는 침묵으로 승낙하셨다. 수피야 우바새는 세존의 승낙을 알고 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 돌며 하직 인사를 한 뒤 떠났다. 밤이 지난 후 수피야 우바새는 맛있는 음식을 준비한 뒤 세존께 시간을 알렸다. “세존이시여, 공양 시간이 되었습니다. 음식이 다 준비되었습니다.” 세존께서는 오전에 옷을 입으시고 발다루와 가사를 수하신 뒤 수피야 우바새의 집으로 가셨다. 도착하시어 마련된 자리에 비구 승가와 함께 앉으셨다. 수피야 우바새가 세존께 다가가 절을 올리고 한쪽에 섰다. 한쪽에 서 있는 수피야 우바새에게 세존께서 물으셨다. “수피야는 어디 있느냐?” “세존이시여, 앓아누워 있습니다.” “그러면 이리로 오게 하라.” “세존이시여, 기운이 없어 오지 못합니다.” “그러면 안아서라도 데려오너라.” 수피야 우바새는 수피야 우바이를 안아서 데려왔다. 그녀가 세존을 뵙는 순간, 큰 상처가 아물고 원래의 살결과 털이 돋아났다. 그러자 수피야 우바새와 수피야 우바이는 “참으로 경이롭구나! 참으로 놀랍구나! 여래의 신통력과 위신력이 이토록 크시다니! 세존을 뵙자마자 그 큰 상처가 아물고 원래의 살결과 털이 돋아나다니!”라며 기쁘고 벅찬 마음으로 부처님을 비롯한 비구 승가에게 맛있는 음식을 직접 대접하며 흡족하게 공양 올렸다. 세존께서 공양을 마치시고 발다루에서 손을 떼신 것을 보고 그들은 한쪽에 앉았다. 세존께서는 수피야 우바새와 수피야 우바이에게 법문을 설하여 유익함을 보이시고, 선업을 닦게 하시고, 격려하시고, 기쁘게 하신 뒤 자리에서 일어나 떠나셨다.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū

그 후 세존께서는 이 일(인육 보시 사건)을 인연으로, 이 사건을 계기로 비구 승가를 소집하신 뒤 비구들에게 물으셨다.

Paṭipucchi – ‘‘ko, bhikkhave, suppiyaṃ upāsikaṃ maṃsaṃ viññāpesī’’ti? Evaṃ vutte so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, suppiyaṃ upāsikaṃ maṃsaṃ viññāpesi’’nti. ‘‘Āhariyittha bhikkhū’’ti? ‘‘Āhariyittha bhagavā’’ti. ‘‘Paribhuñji tvaṃ bhikkhū’’ti? ‘‘Paribhuñjāmahaṃ bhagavā’’ti. ‘‘Paṭivekkhi tvaṃ bhikkhū’’ti? ‘‘Nāhaṃ bhagavā paṭivekkhi’’nti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, appaṭivekkhitvā maṃsaṃ paribhuñjissasi. Manussamaṃsaṃ kho tayā, moghapurisa, paribhuttaṃ. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘santi, bhikkhave, manussā saddhā pasannā, tehi attanopi maṃsāni pariccattāni. Na, bhikkhave, manussamaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti thullaccayassa. Na ca, bhikkhave, appaṭivekkhitvā maṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

“비구들이여, 어떤 비구가 여신도 숫삐야에게 고기를 요청했느냐?”라고 되물으셨다. 이렇게 말씀하시자 그 비구가 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 실로 제가 여신도 숫삐야에게 고기를 요청했습니다.” “비구여, 가져왔느냐?” “세존이시여, 가져왔습니다.” “비구여, 그대는 그것을 먹었느냐?” “세존이시여, 제가 먹었습니다.” “비구여, 그대는 그것을 조사해 보았느냐?” “세존이시여, 저는 조사해 보지 않았습니다.” 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. ... “어리석은 자여, 어찌하여 그대는 조사해 보지도 않고 고기를 먹었단 말이냐? 어리석은 자여, 실로 그대는 인육을 먹었느니라. 어리석은 자여, 이것은 신심이 없는 자들에게 믿음을 주지 못하고... ” 꾸짖으신 후 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 믿음과 신심이 있는 사람들이 있어 자신의 살조차도 보시하느니라. 비구들이여, 인육을 먹어서는 안 된다. 먹는 자에게는 투란차 죄가 된다. 또한 비구들이여, 조사해 보지 않고 고기를 먹어서는 안 된다. 먹는 자에게는 돌길라 죄가 된다.”

Manussamaṃsapaṭikkhepakathā niṭṭhitā.

인육 금지에 관한 이야기가 끝났다.

169. Hatthimaṃsādipaṭikkhepakathā

169. 코끼리 고기 등의 금지에 관한 이야기

281. Tena kho pana samayena rañño hatthī maranti. Manussā dubbhikkhe hatthimaṃsaṃ paribhuñjanti, bhikkhūnaṃ piṇḍāya carantānaṃ hatthimaṃsaṃ denti. Bhikkhū hatthimaṃsaṃ paribhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā hatthimaṃsaṃ paribhuñjissanti. Rājaṅgaṃ hatthī, sace rājā jāneyya, na nesaṃ attamano assā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ [Pg.313] ārocesuṃ. Na, bhikkhave, hatthimaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassāti.

281. 그때 마침 왕의 코끼리들이 죽었다. 사람들은 기근 중에 코끼리 고기를 먹었고, 탁발하는 비구들에게 코끼리 고기를 보시했다. 비구들이 코끼리 고기를 먹자, 사람들이 “어찌하여 석자자의 사문들이 코끼리 고기를 먹는단 말인가. 코끼리는 왕의 상징인데, 만약 왕이 알게 된다면 그 비구들에 대해 기뻐하지 않을 것이다”라며 비난하고 투덜대고 소문을 퍼뜨렸다. 세존께 이 일을 알리자, “비구들이여, 코끼리 고기를 먹어서는 안 된다. 먹는 자에게는 돌길라 죄가 된다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena rañño assā maranti. Manussā dubbhikkhe assamaṃsaṃ paribhuñjanti, bhikkhūnaṃ piṇḍāya carantānaṃ assamaṃsaṃ denti. Bhikkhū assamaṃsaṃ paribhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā assamaṃsaṃ paribhuñjissanti. Rājaṅgaṃ assā, sace rājā jāneyya, na nesaṃ attamano assā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, assamaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 마침 왕의 말들이 죽었다. 사람들은 기근 중에 말 고기를 먹었고, 탁발하는 비구들에게 말 고기를 보시했다. 비구들이 말 고기를 먹자, 사람들이 “어찌하여 석자자의 사문들이 말 고기를 먹는단 말인가. 말은 왕의 상징인데, 만약 왕이 알게 된다면 그 비구들에 대해 기뻐하지 않을 것이다”라며 비난하고 투덜대고 소문을 퍼뜨렸다. 세존께 이 일을 알리자, “비구들이여, 말 고기를 먹어서는 안 된다. 먹는 자에게는 돌길라 죄가 된다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena manussā dubbhikkhe sunakhamaṃsaṃ paribhuñjanti, bhikkhūnaṃ piṇḍāya carantānaṃ sunakhamaṃsaṃ denti. Bhikkhū sunakhamaṃsaṃ paribhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sunakhamaṃsaṃ paribhuñjissanti, jeguccho sunakho paṭikūlo’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sunakhamaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 마침 사람들이 기근 중에 개 고기를 먹었고, 탁발하는 비구들에게 개 고기를 보시했다. 비구들이 개 고기를 먹자, 사람들이 “어찌하여 석자자의 사문들이 개 고기를 먹는단 말인가. 개는 혐오스럽고 불결한 것인데”라며 비난하고 투덜대고 소문을 퍼뜨렸다. 세존께 이 일을 알리자, “비구들이여, 개 고기를 먹어서는 안 된다. 먹는 자에게는 돌길라 죄가 된다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena manussā dubbhikkhe ahimaṃsaṃ paribhuñjanti, bhikkhūnaṃ piṇḍāya carantānaṃ ahimaṃsaṃ denti. Bhikkhū ahimaṃsaṃ paribhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā ahimaṃsaṃ paribhuñjissanti, jeguccho ahi paṭikūlo’’ti. Supassopi nāgarājā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho supasso nāgarājā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘santi, bhante, nāgā assaddhā appasannā. Te appamattakehipi bhikkhū viheṭheyyuṃ. Sādhu, bhante, ayyā ahimaṃsaṃ na paribhuñjeyyu’’nti. Atha kho bhagavā supassaṃ nāgarājānaṃ dhammiyā kathāya sandassesi…pe… padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, ahimaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

그때 마침 사람들이 기근 중에 뱀 고기를 먹었고, 탁발하는 비구들에게 뱀 고기를 보시했다. 비구들이 뱀 고기를 먹자, 사람들이 “어찌하여 석자자의 사문들이 뱀 고기를 먹는단 말인가. 뱀은 혐오스럽고 불결한 것인데”라며 비난하고 투덜대고 소문을 퍼뜨렸다. 또한 수빳사라는 이름의 용왕이 세존 계신 곳으로 다가와서 절을 올리고 한쪽에 섰다. 한쪽에 선 수빳사 용왕이 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 믿음이 없고 신심이 없는 용들이 있습니다. 그들은 사소한 일로도 비구들을 해칠 수 있습니다. 세존이시여, 존자들께서 뱀 고기를 드시지 않게 해주십시오.” 그러자 세존께서는 수빳사 용왕에게 법을 설하여 가르침을 주셨다. ... 오른쪽으로 돌고 떠나갔다. 그 후 세존께서는 이 인연과 사건으로 법을 설하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 뱀 고기를 먹어서는 안 된다. 먹는 자에게는 돌길라 죄가 된다.”

Tena [Pg.314] kho pana samayena luddakā sīhaṃ hantvā sīhamaṃsaṃ paribhuñjanti, bhikkhūnaṃ piṇḍāya carantānaṃ sīhamaṃsaṃ denti. Bhikkhū sīhamaṃsaṃ paribhuñjitvā araññe viharanti. Sīhā sīhamaṃsagandhena bhikkhū paripātenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sīhamaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 마침 사냥꾼들이 사자를 죽여 고기를 먹었고, 탁발하는 비구들에게 사자 고기를 보시했다. 비구들이 사자 고기를 먹고 숲에 머물자, 사자들이 사자 고기 냄채 때문에 비구들을 뒤쫓았다. 세존께 이 일을 알리자, “비구들이여, 사자 고기를 먹어서는 안 된다. 먹는 자에게는 돌길라 죄가 된다”라고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena luddakā byagghaṃ hantvā…pe… dīpiṃ hantvā…pe… acchaṃ hantvā…pe… taracchaṃ hantvā taracchamaṃsaṃ paribhuñjanti, bhikkhūnaṃ piṇḍāya carantānaṃ taracchamaṃsaṃ denti. Bhikkhū taracchamaṃsaṃ paribhuñjitvā araññe viharanti. Taracchā taracchamaṃsagandhena bhikkhū paripātenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, taracchamaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 마침 사냥꾼들이 호랑이를 죽이고... 표범을 죽이고... 곰을 죽이고... 하이에나를 죽여 그 고기를 먹었고, 탁발하는 비구들에게 하이에나 고기를 보시했다. 비구들이 하이에나 고기를 먹고 숲에 머물자, 하이에나들이 하이에나 고기 냄새 때문에 비구들을 뒤쫓았다. 세존께 이 일을 알리자, “비구들이여, 하이에나 고기를 먹어서는 안 된다. 먹는 자에게는 돌길라 죄가 된다”라고 말씀하셨다.

Hatthimaṃsādipaṭikkhepakathā niṭṭhitā.

코끼리 고기 등의 금지에 관한 이야기가 끝났다.

Suppiyabhāṇavāro niṭṭhito dutiyo.

두 번째 숫삐야 암송회(Suppiya-bhāṇavāra)가 끝났다.

170. Yāgumadhugoḷakānujānanā

170. 죽과 꿀 경단의 허용

282. Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena andhakavindaṃ tena cārikaṃ pakkāmi, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ, aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṃ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi sakaṭesu āropetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti – yadā paṭipāṭiṃ labhissāma tadā bhattaṃ karissāmāti, pañcamattāni ca vighāsādasatāni. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena andhakavindaṃ tadavasari. Atha kho aññatarassa brāhmaṇassa paṭipāṭiṃ alabhantassa etadahosi – ‘‘atītāni kho me dve māsāni buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ anubandhantassa ‘yadā paṭipāṭiṃ labhissāmi tadā bhattaṃ karissāmī’ti, na ca me paṭipāṭi labbhati, ahañcamhi ekattako, bahu ca me gharāvāsattho hāyati. Yaṃnūnāhaṃ bhattaggaṃ olokeyyaṃ; yaṃ bhattagge nāssa, taṃ paṭiyādeyya’’nti. Atha kho so brāhmaṇo bhattaggaṃ olokento dve nāddasa – yāguñca [Pg.315] madhugoḷakañca. Atha kho so brāhmaṇo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘idha me, bho ānanda, paṭipāṭiṃ alabhantassa etadahosi ‘atītāni kho me dve māsāni buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ anubandhantassa, yadā paṭipāṭiṃ labhissāmi tadā bhattaṃ karissāmīti. Na ca me paṭipāṭi labbhati, ahañcamhi ekattako, bahu ca me gharāvāsattho hāyati. Yaṃnūnāhaṃ bhattaggaṃ olokeyyaṃ; yaṃ bhattagge nāssa, taṃ paṭiyādeyya’nti. So kho ahaṃ, bho ānanda, bhattaggaṃ olokento dve nāddasaṃ – yāguñca madhugoḷakañca. Sacāhaṃ, bho ānanda, paṭiyādeyyaṃ yāguñca madhugoḷakañca, paṭiggaṇheyya me bhavaṃ gotamo’’ti? ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, bhagavantaṃ paṭipucchissāmī’’ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Tena hānanda, paṭiyādetūti. Tena hi, brāhmaṇa, paṭiyādehīti. Atha kho so brāhmaṇo tassā rattiyā accayena pahūtaṃ yāguñca madhugoḷakañca paṭiyādāpetvā bhagavato upanāmesi – paṭiggaṇhātu me bhavaṃ gotamo yāguñca madhugoḷakañcāti. Tena hi, brāhmaṇa, bhikkhūnaṃ dehīti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjathāti. Atha kho so brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ pahūtāya yāguyā ca madhugoḷakena ca sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ dhotahatthaṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca –

282. 그때 세존께서는 바라나시에서 원하시는 만큼 머무신 후, 1,250명의 많은 비구 승가와 함께 안다카윈다를 향해 유행(遊行)을 떠나셨다. 그때 시골 사람들은 많은 소금, 기름, 쌀, 먹을거리를 수레에 싣고 부처님을 상수로 하는 비구 승가의 뒤를 따라갔는데, 이는 '우리의 차례가 오면 공양을 올리리라'고 생각했기 때문이었다. 또한 약 500명의 잔반을 먹는 이들도 뒤를 따랐다. 세존께서는 순차적으로 유행하시다가 안다카윈다에 도착하셨다. 그때 공양 차례를 얻지 못한 어떤 바라문에게 이런 생각이 들었다. '내가 부처님을 상수로 하는 비구 승가를 따라다닌 지 두 달이 지났으나 차례가 오지 않는구나. 나는 혼자이고 집안일도 많이 소홀해졌다. 내가 식당을 살펴보고, 식당에 없는 것이 있다면 그것을 준비해야겠다.' 그 후 그 바라문은 식당을 살펴보다가 죽과 꿀떡 두 가지가 없는 것을 보았다. 이에 그 바라문은 존자 아난다에게 다가가 이렇게 말했다. '존자 아난다시여, 이곳에서 차례를 얻지 못한 제게 이런 생각이 들었습니다. 부처님을 상수로 하는 비구 승가를 따라다닌 지 두 달이 지났지만, 저의 공양 차례가 오지 않고 가업도 많이 소홀해졌습니다. 그래서 식당을 살펴보고 없는 것을 준비하려 했습니다. 존자 아난다시여, 제가 식당을 살펴보니 죽과 꿀떡 두 가지가 보이지 않았습니다. 존자 아난다시여, 만약 제가 죽과 꿀떡을 준비한다면, 존자 고타마께서 저의 죽과 꿀떡을 받아주시겠습니까?' 아난다가 대답했다. '바라문이여, 그렇다면 세존께 여쭈어보겠습니다.' 그 후 존자 아난다는 세존께 이 사실을 아뢰었다. 세존께서 말씀하셨다. '아난다여, 그렇다면 준비하게 하라.' 아난다가 바라문에게 '바라문이여, 준비하십시오'라고 전했다. 그러자 그 바라문은 그 밤이 지난 후 많은 죽과 꿀떡을 준비하여 세존께 올리며 말씀드렸다. '존자 고타마께서는 저의 죽과 꿀떡을 받아 주소서.' 세존께서 '바라문이여, 그렇다면 비구들에게 보시하라'고 말씀하셨다. 비구들이 (허용 여부를 의심하여) 머뭇거리며 받지 않자, 세존께서 말씀하셨다. '비구들이여, 받아서 먹어라.' 그 후 그 바라문은 부처님을 상수로 하는 비구 승가에게 많은 죽과 꿀떡을 손수 충분히 대접하였고, 세존께서 공양을 마치고 발다발에서 손을 떼신 것을 확인한 후 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 그 바라문에게 세존께서는 다음과 같이 말씀하셨다.

‘‘Dasayime, brāhmaṇa, ānisaṃsā yāguyā. Katame dasa? Yāguṃ dento āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti, paṭibhānaṃ deti, yāgu pītā khuddaṃ paṭihanati, pipāsaṃ vineti, vātaṃ anulometi, vatthiṃ sodheti, āmāvasesaṃ pāceti – ime kho, brāhmaṇa, dasānisaṃsā yāguyā’’ti.

"바라문이여, 죽에는 이 열 가지 공덕이 있다. 무엇이 열 가지인가? 죽을 보시하는 자는 수명을 주는 것이요, 용모를 주는 것이요, 행복을 주는 것이요, 기력을 주는 것이요, 지혜(변재)를 주는 것이다. 또한 마신 죽은 배고픔을 물리치고, 갈증을 해소하며, 풍(風)을 조절하고, 방광(하복부)을 깨끗하게 하며, 소화되지 않은 음식을 소화시킨다. 바라문이여, 죽에는 이와 같은 열 가지 공덕이 있다."

Yo saññatānaṃ paradattabhojinaṃ;

Kālena sakkacca dadāti yāguṃ;

Dasassa ṭhānāni anuppavecchati;

Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca.

감관을 잘 단속하고 남이 준 음식을 먹는 이들에게, 제때에 정성껏 죽을 보시하는 자는, 그분들에게 수명과 용모와 행복과 기력이라는 열 가지 이익을 선사하는 것이네.

Paṭibhānamassa [Pg.316] upajāyate tato;

Khuddaṃ pipāsañca byapaneti vātaṃ;

Sodheti vatthiṃ pariṇāmeti bhuttaṃ;

Bhesajjametaṃ sugatena vaṇṇitaṃ.

그로 인해 보시받은 이에게는 지혜가 생겨나고, 배고픔과 갈증과 풍의 고통이 사라지며, 방광이 깨끗해지고 음식이 잘 소화되나니, 이 죽이라는 약은 수다(부처님)께서 찬탄하신 것이라네.

Tasmā hi yāguṃ alameva dātuṃ;

Niccaṃ manussena sukhatthikena;

Dibbāni vā patthayatā sukhāni;

Manussasobhagyatamicchatā vāti.

그러므로 행복을 구하는 인간이라면, 천상의 행복을 원하거나 인간의 영광을 바라는 자라면, 마땅히 항상 죽을 보시해야 하리라.

Atha kho bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yāguñca madhugoḷakañcā’’ti.

그 후 세존께서는 이 게송들로 바라문을 축원(anumodanā)하신 뒤 자리에서 일어나 떠나셨다. 이어 세존께서는 이 인연과 사건을 바탕으로 법문을 설하신 후 비구들을 불러 말씀하셨다. "비구들이여, 죽과 꿀떡을 허용하노라."

Yāgumadhugoḷakānujānanā niṭṭhitā.

죽과 꿀떡의 허용이 끝났다.

171. Taruṇapasannamahāmattavatthu

171. 타루나빠산나 마하맛따(신심 있는 젊은 대신) 이야기

283. Assosuṃ kho manussā bhagavatā kira yāgu anuññātā madhugoḷakañcāti. Te kālasseva, bhojjayāguṃ paṭiyādenti madhugoḷakañca. Bhikkhū kālasseva bhojjayāguyā dhātā madhugoḷakena ca bhattagge na cittarūpaṃ paribhuñjanti. Tena kho pana samayena aññatarena taruṇapasannena mahāmattena svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito hoti. Atha kho tassa taruṇapasannassa mahāmattassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ aḍḍhatelasannaṃ bhikkhusatānaṃ aḍḍhatelasāni maṃsapātisatāni paṭiyādeyyaṃ, ekamekassa bhikkhuno ekamekaṃ maṃsapātiṃ upanāmeyya’’nti. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā aḍḍhatelasāni ca maṃsapātisatāni, bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa taruṇapasannassa mahāmattassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto bhattagge bhikkhū parivisati. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘thokaṃ, āvuso, dehi; thokaṃ, āvuso, dehī’’ti. ‘‘Mā kho tumhe, bhante, – ‘ayaṃ taruṇapasanno mahāmatto’ti [Pg.317] – thokaṃ thokaṃ paṭiggaṇhatha. Bahuṃ me khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ, aḍḍhatelasāni ca maṃsapātisatāni. Ekamekassa bhikkhuno ekamekaṃ maṃsapātiṃ upanāmessāmīti. Paṭiggaṇhatha, bhante, yāvadattha’’nti. ‘‘Na kho mayaṃ, āvuso, etaṃkāraṇā thokaṃ thokaṃ paṭiggaṇhāma, api ca mayaṃ kālasseva bhojjayāguyā dhātā madhugoḷakena ca. Tena mayaṃ thokaṃ thokaṃ paṭiggaṇhāmā’’ti. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto ujjhāyati khiyyati vipāceti – ‘‘kathañhi nāma bhadantā mayā nimantitā aññassa bhojjayāguṃ paribhuñjissanti, na cāhaṃ paṭibalo yāvadatthaṃ dātu’’nti kupito anattamano āsādanāpekkho bhikkhūnaṃ patte pūrento agamāsi – bhuñjatha vā haratha vāti. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ taruṇapasannaṃ mahāmattaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

283. 사람들은 세존께서 죽(야구)과 당과를 허용하셨다는 소식을 들었다. 그들은 이른 아침에 식사가 될 만한 죽과 당과를 준비했다. 비구들은 이른 아침에 그 식사용 죽과 당과로 배가 불러서 식당(공양간)에서 마음껏 공양하지 않았다. 그때 신심이 깊은 어떤 재상이 다음 날 공양을 위해 부처님을 비롯한 비구 승가를 초청했다. 그 신심 깊은 재상에게 이런 생각이 들었다. '내가 1,250명의 비구들에게 1,250그릇의 고기를 준비하여 비구 한 분 한 분께 고기 한 그릇씩을 올리면 참 좋겠다.' 그 신심 깊은 재상은 그 밤이 지나자 맛있는 음식을 준비하게 하고 1,250그릇의 고기를 마련한 뒤 세존께 공양 시간이 되었음을 알렸다. '존자시여, 시간이 되었습니다. 공양이 준비되었습니다.' 세존께서는 오전 일찍 가사를 수하시고 발우와 가사를 챙겨 그 신심 깊은 재상의 집으로 가셔서, 비구 승가와 함께 마련된 자리에 앉으셨다. 그때 그 신심 깊은 재상은 식당에서 비구들에게 공양을 올렸다. 비구들은 '도반이여, 조금만 주시오. 도반이여, 조금만 주시오'라고 말했다. (재상이 말했다.) '존자들이여, 이 재상이 신심이 갓 생긴 자라고 생각하여 조금씩만 받지 마십시오. 저는 많은 음식과 1,250그릇의 고기를 준비했습니다. 비구 한 분 한 분께 고기 한 그릇씩을 올리려 합니다. 존자들이여, 원하는 만큼 받으십시오.' (비구들이 말했다.) '도반이여, 우리가 그것 때문에 조금씩 받는 것이 아닙니다. 사실 우리는 이른 아침에 이미 식사용 죽과 당과로 배가 불렀습니다. 그래서 우리가 조금씩 받는 것입니다.' 그러자 그 신심 깊은 재상은 '어떻게 존자들께서 나의 초청을 받고서 다른 이의 죽을 드실 수 있는가? 내가 원하는 만큼 드릴 능력이 없단 말인가?'라며 화가 나고 마음이 상하여, 비구들에게 무안을 주려는 마음으로 발우에 음식을 가득 채워주며 '드시든지 가져가시든지 하시오!'라고 말하고는 떠났다. 그 후 그 신심 깊은 재상은 부처님을 비롯한 비구 승가에게 맛있는 음식을 직접 대접하여 만족하게 해 드린 뒤, 세존께서 공양을 마치고 발우에서 손을 떼신 것을 알고 한쪽에 앉았다. 세존께서는 한쪽에 앉은 그 신심 깊은 재상에게 법문으로 가르침을 주시고, 권면하시고, 격려하시고, 기쁘게 하신 뒤 자리에서 일어나 떠나셨다.

Atha kho tassa taruṇapasannassa mahāmattassa acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro – ‘‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṃ vata me, na vata me suladdhaṃ; yohaṃ kupito anattamano āsādanāpekkho bhikkhūnaṃ patte pūrento agamāsiṃ – ‘bhuñjatha vā haratha vā’ti. Kiṃ nu kho mayā bahuṃ pasutaṃ puññaṃ vā apuññaṃ vā’’ti? Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so taruṇapasanno mahāmatto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro ‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṃ vata me, na vata me suladdhaṃ; yohaṃ kupito anattamano āsādanāpekkho bhikkhūnaṃ patte pūrento agamāsiṃ – bhuñjatha vā haratha vāti. Kiṃ nu kho mayā bahuṃ pasutaṃ, puññaṃ vā apuññaṃ vā’ti. Kiṃ nu kho mayā, bhante, bahuṃ pasutaṃ, puññaṃ vā apuññaṃ vā’’ti? ‘‘Yadaggena tayā, āvuso, svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito tadaggena te bahuṃ puññaṃ pasutaṃ. Yadaggena te [Pg.318] ekamekena bhikkhunā ekamekaṃ sitthaṃ paṭiggahitaṃ tadaggena te bahuṃ puññaṃ pasutaṃ, saggā te āraddhā’’ti. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto – ‘‘lābhā kira me, suladdhaṃ kira me, bahuṃ kira mayā puññaṃ pasutaṃ, saggā kira me āraddhā’’ti – haṭṭho udaggo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū aññatra nimantitā aññassa bhojjayāguṃ paribhuñjantī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā aññatra nimantitā aññassa bhojjayāguṃ paribhuñjissanti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, aññatra nimantitena aññassa bhojjayāgu paribhuñjitabbā. Yo paribhuñjeyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.

그 후 신심이 이제 막 생겨난 재상은 세존께서 떠나신 지 얼마 되지 않아 후회와 번민이 생겼다. '참으로 나에게는 이익이 없구나, 이득이 없구나. 참으로 나는 잘못 얻었구나, 잘 얻은 것이 아니로구나. 내가 화가 나고 마음이 상하여 무안을 주려는 마음으로 비구들의 발우를 채워주며 ‘드시든지 가져가시든지 하시오’라고 말하며 떠났으니. 내가 많은 공덕을 쌓았는가, 아니면 악업을 쌓았는가?' 그 재상은 세존께서 계신 곳으로 나아가 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 재상은 세존께 이렇게 말씀드렸다. '존자시여, 오늘 세존께서 떠나신 지 얼마 되지 않아 저에게 후회와 번민이 생겼습니다. 제가 화가 나고 마음이 상하여 무안을 주려는 마음으로 비구들의 발우를 가득 채우며 ‘드시든지 가져가시든지 하시오’라고 말하며 떠났으니, 나에게 이익이 없구나, 이득이 없구나, 잘못 얻었구나, 잘 얻은 것이 아니로구나라고 생각했습니다. 존자시여, 제가 쌓은 것이 많은 공덕입니까, 아니면 악업입니까?' '도반이여, 그대가 내일을 위해 부처님을 비롯한 비구 승가를 초대한 그 시점부터 그대는 많은 공덕을 쌓았소. 그대가 비구 한 분 한 분께 밥알 하나라도 받게 한 그 시점부터 그대는 많은 공덕을 쌓았고, 천상에 이르는 공덕을 시작했소.' 그러자 그 재상은 '나에게 이익이 있구나, 참으로 잘 얻었구나, 내가 많은 공덕을 쌓았구나, 천상에 이르는 공덕을 시작했구나'라며 기뻐하고 즐거워하며 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 경의를 표하며 물러났다. 그 후 세존께서는 이 일로 인해 비구 승가를 소집하여 비구들에게 물으셨다. '비구들아, 비구들이 다른 곳에 초대받았음에도 다른 이의 식사용 죽을 먹는다는 것이 사실이냐?' '사실입니다, 세존이시여.' 부처님 세존께서는 비난하셨다. '비구들아, 어떻게 그 어리석은 자들이 다른 곳에 초대받았음에도 다른 이의 식사용 죽을 먹을 수 있느냐? 비구들아, 이는 신심 없는 자들의 신심을 불러일으키지 못하며...' 비난하신 뒤 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. '비구들아, 다른 곳에 초대받은 비구는 다른 이의 식사용 죽을 먹어서는 안 된다. 먹는 자가 있다면 법에 따라 처벌해야 한다.'

Taruṇapasannamahāmattavatthu niṭṭhitaṃ.

신심 깊은 재상 이야기가 끝났다.

172. Belaṭṭhakaccānavatthu

172. 벨랏타깟차나 이야기

284. Atha kho bhagavā andhakavinde yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ, aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena belaṭṭho kaccāno rājagahā andhakavindaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti, pañcamattehi sakaṭasatehi, sabbeheva guḷakumbhapūrehi. Addasā kho bhagavā belaṭṭhaṃ kaccānaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Atha kho belaṭṭho kaccāno yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho belaṭṭho kaccāno bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, bhante, ekamekassa bhikkhuno ekamekaṃ guḷakumbhaṃ dātu’’nti. ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, ekaṃyeva guḷakumbhaṃ āharā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā ekaṃyeva guḷakumbhaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ābhato, bhante, guḷakumbho; kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, bhikkhūnaṃ guḷaṃ dehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā [Pg.319] bhikkhūnaṃ guḷaṃ datvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dinno, bhante, bhikkhūnaṃ guḷo, bahu cāyaṃ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, bhikkhūnaṃ guḷaṃ yāvadatthaṃ dehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā bhikkhūnaṃ guḷaṃ yāvadatthaṃ datvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dinno, bhante, bhikkhūnaṃ guḷo yāvadattho, bahu cāyaṃ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, bhikkhū guḷehi santappehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā bhikkhū guḷehi santappesi. Ekacce bhikkhū pattepi pūresuṃ parissāvanānipi thavikāyopi pūresuṃ. Atha kho belaṭṭho kaccāno bhikkhū guḷehi santappetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘santappitā, bhante, bhikkhū guḷehi, bahu cāyaṃ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, vighāsādānaṃ guḷaṃ dehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā vighāsādānaṃ guḷaṃ datvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dinno, bhante, vighāsādānaṃ guḷo, bahu cāyaṃ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, vighāsādānaṃ guḷaṃ yāvadatthaṃ dehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā vighāsādānaṃ guḷaṃ yāvadatthaṃ datvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dinno, bhante, vighāsādānaṃ guḷo yāvadattho, bahu cāyaṃ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, vighāsāde guḷehi santappehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā vighāsāde guḷehi santappesi. Ekacce vighāsādā kolambepi ghaṭepi pūresuṃ, piṭakānipi ucchaṅgepi pūresuṃ. Atha kho belaṭṭho kaccāno vighāsāde guḷehi santappetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘santappitā, bhante, vighāsādā guḷehi, bahu cāyaṃ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Nāhaṃ taṃ, kaccāna, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yassa so guḷo paribhutto sammā pariṇāmaṃ gaccheyya, aññatra tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā. Tena hi tvaṃ, kaccāna, taṃ guḷaṃ appaharite vā chaḍḍehi, appāṇake vā udake opilāpehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā taṃ guḷaṃ appāṇake udake [Pg.320] opilāpeti. Atha kho so guḷo udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati padhūpāyati sampadhūpāyati. Seyyathāpi nāma phālo divasaṃsantatto udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati padhūpāyati sampadhūpāyati, evameva so guḷo udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati padhūpāyati sampadhūpāyati.

284. 그때 세존께서는 안다카윈다에서 머무시고 싶은 만큼 머무신 뒤, 천이백오십 명의 많은 비구 승가와 함께 라자가하를 향해 유행을 떠나셨다. 그때 벨랏타 깟짜나는 라자가하에서 안다카윈다로 가는 먼 길을 가고 있었는데, 약 오백 대의 수레에는 모두 조청 항아리가 가득 실려 있었다. 세존께서는 멀리서 오고 있는 벨랏타 깟짜나를 보시고, 보신 뒤에 길에서 벗어나 어떤 나무 아래에 앉으셨다. 벨랏타 깟짜나는 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존께 절을 올리고 한곁에 섰다. 한곁에 선 벨랏타 깟짜나는 세존께 이렇게 말씀드렸다. “세존이시여, 저는 비구 한 분 한 분께 조청 항아리를 하나씩 드리고 싶습니다.” “깟짜나여, 그렇다면 그대는 조청 항아리를 딱 하나만 가져오너라.” “알겠습니다, 세존이시여.” 벨랏타 깟짜나는 세존께 대답하고 조청 항아리 하나만을 가지고 세존께서 계신 곳으로 다가가 여쭈었다. “세존이시여, 조청 항아리를 가져왔습니다. 세존이시여, 제가 어떻게 하면 되겠습니까?” “깟짜나여, 비구들에게 조청을 주어라.” “알겠습니다, 세존이시여.” 벨랏타 깟짜나는 세존께 대답하고 비구들에게 조청을 준 뒤 여쭈었다. “세존이시여, 비구들에게 조청을 주었으나, 이 조청이 많이 남았습니다. 세존이시여, 제가 어떻게 하면 되겠습니까?” “깟짜나여, 비구들에게 필요한 만큼 조청을 주어라.” “알겠습니다, 세존이시여.” 벨랏타 깟짜나는 세존께 대답하고 비구들에게 필요한 만큼 조청을 준 뒤 여쭈었다. “세존이시여, 비구들에게 필요한 만큼 조청을 주었으나, 이 조청이 많이 남았습니다. 세존이시여, 제가 어떻게 하면 되겠습니까?” “깟짜나여, 비구들을 조청으로 흡족하게 하라.” “알겠습니다, 세존이시여.” 벨랏타 깟짜나는 세존께 대답하고 비구들을 조청으로 흡족하게 하였다. 어떤 비구들은 발우를 채웠고, 물 거르개나 주머니를 채우기도 했다. 그때 벨랏타 깟짜나는 비구들을 조청으로 흡족하게 한 뒤 여쭈었다. “세존이시여, 비구들을 조청으로 흡족하게 하였으나, 이 조청이 많이 남았습니다. 세존이시여, 제가 어떻게 하면 되겠습니까?” “깟짜나여, 잔식자(남은 음식을 먹는 사람들)들에게 조청을 주어라.” “알겠습니다, 세존이시여.” 벨랏타 깟짜나는 세존께 대답하고 잔식자들에게 조청을 준 뒤 여쭈었다. “세존이시여, 잔식자들에게 조청을 주었으나, 이 조청이 많이 남았습니다. 세존이시여, 제가 어떻게 하면 되겠습니까?” “깟짜나여, 잔식자들에게 필요한 만큼 조청을 주어라.” “알겠습니다, 세존이시여.” 벨랏타 깟짜나는 세존께 대답하고 잔식자들에게 필요한 만큼 조청을 준 뒤 여쭈었다. “세존이시여, 잔식자들에게 필요한 만큼 조청을 주었으나, 이 조청이 많이 남았습니다. 세존이시여, 제가 어떻게 하면 되겠습니까?” “깟짜나여, 잔식자들을 조청으로 흡족하게 하라.” “알겠습니다, 세존이시여.” 벨랏타 깟짜나는 세존께 대답하고 잔식자들을 조청으로 흡족하게 하였다. 어떤 잔식자들은 대야나 항아리를 채웠고, 바구니나 옷자락을 채우기도 했다. 그때 벨랏타 깟짜나는 잔식자들을 조청으로 흡족하게 한 뒤 여쭈었다. “세존이시여, 잔식자들을 조청으로 흡족하게 하였으나, 이 조청이 많이 남았습니다. 세존이시여, 제가 어떻게 하면 되겠습니까?” “깟짜나여, 신들과 마라와 범천이 있는 세상에서, 수행자와 바라문, 신과 인간이 포함된 이 인류 가운데서, 여래나 여래의 제자를 제외하고는, 이 조청을 먹었을 때 제대로 소화할 수 있는 사람을 나는 보지 못한다. 그러므로 깟짜나여, 그대는 그 조청을 풀이 없는 곳에 버리거나, 생명이 없는 물속에 쏟아버려라.” “알겠습니다, 세존이시여.” 벨랏타 깟짜나는 세존께 대답하고 그 조청을 생명이 없는 물속에 쏟았다. 그때 물속에 던져진 조청은 ‘치치’ 소리를 내고 ‘부글부글’ 끓으며 연기를 내뿜고 김을 무럭무럭 피워 올렸다. 마치 하루 종일 달구어진 보습을 물속에 던졌을 때 ‘치치’ 소리를 내고 ‘부글부글’ 끓으며 연기를 내뿜고 김을 무럭무럭 피워 올리는 것처럼, 그 조청도 물속에 던져지자 ‘치치’ 소리를 내고 ‘부글부글’ 끓으며 연기를 내뿜고 김을 무럭무럭 피워 올렸다.

Atha kho belaṭṭho kaccāno saṃviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho belaṭṭhassa kaccānassa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – ‘‘dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi belaṭṭhaṃ kaccānaṃ kallacittaṃ, muducittaṃ, vinīvaraṇacittaṃ, udaggacittaṃ, pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi…pe… evameva belaṭṭhassa kaccānassa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Atha kho belaṭṭho kaccāno diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante. Abhikkantaṃ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya…pe… evamevaṃ kho bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇagata’’nti.

그때 벨랏타 깟짜나는 경외심을 느끼고 전율하며 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 벨랏타 깟짜나에게 세존께서는 차례대로 법(차제설법)을 설하셨다. 즉, 보시에 관한 말씀, 지계에 관한 말씀, 천상에 관한 말씀을 하시고, 감각적 욕망들의 낮은 수준과 오염원과 재난을, 출리(떠남)의 공덕을 드러내셨다. 세존께서 벨랏타 깟짜나의 마음이 준비되고, 부드러워지고, 장애가 없고, 고양되고, 청정해진 것을 아셨을 때, 제불통사(諸佛通似)의 가르침인 사성제를 드러내셨다. …(중략)… 이와 같이 벨랏타 깟짜나에게 바로 그 자리에서 티끌 없고 때가 없는 법안(法眼)이 생겼으니, ‘일어나는 성질을 가진 것은 무엇이든 멸하는 성질을 가진 것이다’라는 것이었다. 그러자 벨랏타 깟짜나는 진리를 보았고, 진리에 도달했고, 진리를 알았고, 진리에 깊이 들어갔으며, 의심을 건넜고, 망설임이 사라졌으며, 스승의 가르침에 무외(無畏)를 얻어 남에게 의존하지 않게 되어 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “경이롭습니다, 세존이시여. 경이롭습니다, 세존이시여. 마치 넘어진 것을 바로 세우는 것처럼 …(중략)… 이와 같이 세존께서는 여러 가지 방법으로 법을 밝혀 주셨습니다. 세존이시여, 저는 이제 세존과 법과 비구 승가에 귀의합니다. 세존께서는 저를 오늘부터 목숨이 다할 때까지 귀의한 우바새로 받아주소서.”

Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe guḷo ussanno hoti. Bhikkhū – gilānasseva bhagavatā guḷo anuññāto, no agilānassāti – kukkuccāyantā guḷaṃ na bhuñjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa guḷaṃ, agilānassa guḷodakanti.

그 후 세존께서는 차례로 유행하시어 라자가하에 이르셨다. 거기서 세존께서는 라자가하의 죽림 정사 칼란다카니바파에 머무셨다. 그때 라자가하에는 조청(당밀)이 아주 풍부하였다. 비구들은 ‘세존께서 병든 비구에게만 조청을 허용하셨고, 병들지 않은 자에게는 허용하지 않으셨다’라고 생각하여 의구심을 품고 조청을 먹지 않았다. 그들이 세존께 이 일을 아뢰었다. 그러자 세존께서는 “비구들이여, 병든 자에게는 조청을, 병들지 않은 자에게는 조청물을 허용한다”라고 말씀하셨다.

Belaṭṭhakaccānavatthu niṭṭhitaṃ.

벨랏타 깟짜나 이야기가 끝났다.

173. Pāṭaligāmavatthu

173. 파탈리가마 이야기

285. Atha [Pg.321] kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena pāṭaligāmo tena cārikaṃ pakkāmi, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ, aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena pāṭaligāmo tadavasari. Assosuṃ kho pāṭaligāmikā upāsakā – ‘‘bhagavā kira pāṭaligāmaṃ anuppatto’’ti. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho pāṭaligāmike upāsake bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaṃsesi. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāraṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ āvasathāgāraṃ santharitvā, āsanāni paññapetvā, udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā, telapadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sabbasantharisanthataṃ, bhante, āvasathāgāraṃ. Āsanāni paññattāni. Udakamaṇiko patiṭṭhāpito. Telapadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.

285. 그 후 세존께서는 라자가하에서 원하시는 만큼 머무신 뒤, 1,250명의 많은 비구 승가와 함께 파탈리가마를 향해 유행을 떠나셨다. 세존께서 차례로 유행하시어 파탈리가마에 이르셨다. 파탈리가마의 우바새들은 “세존께서 파탈리가마에 도착하셨다”라고 들었다. 이에 파탈리가마의 우바새들이 세존께 다가가 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 파탈리가마 우바새들에게 세존께서는 법담으로 법을 보여주시고, 권장하시고, 분발케 하시고, 기쁘게 하셨다. 세존의 법담을 통해 법을 보고, 권장되고, 분발되고, 기뻐하게 된 파탈리가마 우바새들이 세존께 말씀드렸다. “세존이시여, 세존께서 비구 승가와 함께 저희의 공회당(객사)을 받아주소서.” 세존께서는 침묵으로 승낙하셨다. 파탈리가마 우바새들은 세존의 승낙을 알고 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 돌아 경의를 표한 뒤 공회당으로 갔다. 도착해서 공회당 전체에 빈틈없이 자리를 깔고, 좌석들을 마련하고, 커다란 물 항아리를 놓아두고, 기름 등잔을 켠 뒤에 다시 세존께 가서 절을 올리고 한쪽에 섰다. 한쪽에 선 파탈리가마 우바새들이 세존께 말씀드렸다. “세존이시여, 공회당에 자리가 빈틈없이 깔렸고, 좌석들이 마련되었으며, 물 항아리가 놓였고, 기름 등잔이 켜졌습니다. 세존이시여, 이제 가실 시간이라고 생각하시는 대로 하소서.”

Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi, bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Pāṭaligāmikāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu, bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāṭaligāmike upāsake āmantesi –

그 후 세존께서는 가사를 다듬어 입으시고 발바루를 들고 비구 승가와 함께 공회당으로 가셨다. 가셔서 발을 씻고 공회당에 들어가 중앙 기둥을 등지고 동쪽을 향해 앉으셨다. 비구 승가 또한 발을 씻고 공회당에 들어가 서쪽 벽을 등지고 동쪽을 향해 세존을 앞에 모시고 앉았다. 파탈리가마 우바새들 역시 발을 씻고 공회당에 들어가 동쪽 벽을 등지고 서쪽을 향해 세존을 앞에 모시고 앉았다. 그때 세존께서는 파탈리가마 우바새들에게 이와 같이 말씀하셨다.

[Pg.322], Gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati, yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ, avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃkaroti. Ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.

“가호주들이여, 계행이 없고 실계한 자에게는 다섯 가지 과실이 있다. 무엇이 다섯인가? 가호주들이여, 여기 계행이 없고 실계한 자는 방일함으로 인해 큰 재물의 손실을 입는다. 이것이 계행이 없고 실계한 자의 첫 번째 과실이다. 다시 가호주들이여, 계행이 없고 실계한 자에게는 나쁜 평판이 널리 퍼진다. 이것이 두 번째 과실이다. 다시 가호주들이여, 계행이 없고 실계한 자는 왕족의 회중이든, 바라문의 회중이든, 가호주의 회중이든, 사문의 회중이든 어떤 회중에 나아가더라도 자신감이 없고 위축되어 나아간다. 이것이 세 번째 과실이다. 다시 가호주들이여, 계행이 없고 실계한 자는 죽을 때 정신이 혼미하여 죽는다. 이것이 네 번째 과실이다. 다시 가호주들이여, 계행이 없고 실계한 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 괴로운 곳, 나쁜 곳, 비참한 곳, 지옥에 떨어진다. 이것이 다섯 번째 과실이다. 가호주들이여, 이것들이 계행이 없고 실계한 자가 겪는 다섯 가지 과실이다.”

‘‘Pañcime, gahapatayo, ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati, yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṃkaroti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāyāti.

“재가자들이여, 계를 갖춘 자가 계를 잘 지킴으로써 얻는 다섯 가지 이익이 있다. 무엇이 그 다섯인가? 재가자들이여, 여기 계를 갖추고 계를 잘 지키는 자는 방일하지 않음으로 인하여 많은 재물의 무더기를 얻는다. 이것이 계를 갖추고 계를 지키는 자가 얻는 첫 번째 이익이다. 다시 재가자들이여, 계를 갖추고 계를 지키는 자는 좋은 명성이 널리 퍼진다. 이것이 계를 갖추고 계를 지키는 자가 얻는 두 번째 이익이다. 다시 재가자들이여, 계를 갖추고 계를 지키는 자는 왕족의 회중이든, 바라문의 회중이든, 장자의 회중이든, 수행자의 회중이든, 어떤 회중 앞에 나아가더라도 두려움 없이 당당하게 나아간다. 이것이 계를 갖추고 계를 지키는 자가 얻는 세 번째 이익이다. 다시 재가자들이여, 계를 갖추고 계를 지키는 자는 미혹되지 않은 채 죽음을 맞이한다. 이것이 계를 갖추고 계를 지키는 자가 얻는 네 번째 이익이다. 다시 재가자들이여, 계를 갖추고 계를 지키는 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 천상 세계에 태어난다. 이것이 계를 갖추고 계를 지키는 자가 얻는 다섯 번째 이익이다. 재가자들이여, 이것이 계를 갖추고 계를 지키는 자가 얻는 다섯 가지 이익이다.”

Atha kho bhagavā pāṭaligāmike upāsake bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi [Pg.323] – ‘‘abhikkantā kho, gahapatayo, ratti. Yassadāni tumhe kālaṃ maññathā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti, kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato paṭissuṇitvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmikesu upāsakesu suññāgāraṃ pāvisi.

그 후 세존께서는 파탈리 마을의 우바새들에게 밤이 깊도록 법문으로 가르치고 권면하며, 분발하게 하고 기쁘게 하신 뒤에 이렇게 말씀하시며 돌려보내셨다. “재가자들이여, 밤이 깊었습니다. 이제 가야 할 시간을 스스로 아십시오.” 그러자 파탈리 마을의 우바새들은 “알겠습니다, 세존이시여”라고 부처님께 응답하고, 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌아 경의를 표한 뒤 떠나갔다. 이윽고 세존께서는 파탈리 마을의 우바새들이 떠난 지 얼마 되지 않아 빈 방(수냐가라)으로 들어가셨다.

Pāṭaligāmavatthu niṭṭhitaṃ.

파탈리 마을 사람들에 대한 이야기가 끝났다.

174. Sunidhavassakāravatthu

174. 수니다와 왓사카라에 대한 이야기

286. Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Addasā kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṃ tattha rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṃ tattha rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ke nu kho te, ānanda, pāṭaligāme nagaraṃ māpentī’’ti? ‘‘Sunidhavassakārā, bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāyā’’ti. Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvā, evameva kho, ānanda, sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Idhāhaṃ, ānanda, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya addasaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṃ tattha rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṃ tattha rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yāvatā, ānanda, ariyaṃ āyatanaṃ, yāvatā vaṇippatho, idaṃ agganagaraṃ bhavissati pāṭaliputtaṃ puṭabhedanaṃ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā [Pg.324] bhavissanti – aggito vā udakato vā abbhantarato vā mithubhedāti.

286. 그 무렵 마가다의 대신들인 수니다와 왓사카라는 왓지족의 침입을 막기 위해 파탈리 마을에 성을 쌓고 있었다. 그때 세존께서는 새벽녘에 일어나 인간의 눈을 넘어선 청정한 천안으로, 수많은 신이 파탈리 마을의 땅을 점유하고 있는 것을 보셨다. 위력이 큰 신들이 땅을 점유하는 곳에는 위력이 큰 왕들과 대신들이 집을 지으려는 마음을 내고, 중간 정도의 신들이 점유하는 곳에는 중간 정도의 왕들과 대신들이 집을 지으려 하며, 낮은 신들이 점유하는 곳에는 낮은 왕들과 대신들이 집을 지으려는 마음을 내는 것이었다. 이에 세존께서 아난다 존자를 불러 말씀하셨다. “아난다여, 지금 파탈리 마을에 성을 쌓고 있는 자들이 누구냐?” “세존이시여, 마가다의 대신들인 수니다와 왓사카라가 왓지족을 막기 위해 파탈리 마을에 성을 쌓고 있습니다.” “아난다여, 마치 삼십삼천의 신들과 상의하여 짓는 것처럼, 마가다의 대신 수니다와 왓사카라는 왓지족을 막기 위해 파탈리 마을에 성을 쌓고 있구나. 아난다여, 내가 오늘 새벽에 일어나 청정한 천안으로 보니 수많은 신이 파탈리 마을의 땅을 점유하고 있었다. (위력에 따라 신들이 점유한 곳에 그에 걸맞은 사람들이 성을 쌓고 있다.) 아난다여, 고귀한 사람들이 모이는 곳이자 상인들이 물건을 풀어 거래하는 곳 중에서, 이 파탈리푸트라는 가장 으뜸가는 도시가 될 것이다. 아난다여, 그러나 파탈리푸트라에는 세 가지 위험이 있을 것이니, 그것은 불이나 물, 혹은 내부의 분열로 인한 위험이다.”

Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no bhavaṃ gotamo ajjatanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā pakkamiṃsu. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesuṃ – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sunidhavassakārānaṃ magadhamahāmattānaṃ parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi –

그 후 마가다의 대신 수니다와 왓사카라는 세존께서 계신 곳으로 나아가 세존과 함께 안부를 나누었다. 즐겁고 기억에 남을 만한 대화를 마친 뒤 그들은 한 곁에 섰다. 한 곁에 선 마가다의 대신 수니다와 왓사카라는 세존께 이렇게 말씀드렸다. “존자 고타마시여, 오늘 저희가 올리는 공양을 비구 승가와 함께 받아 주십시오.” 세존께서는 침묵으로 승낙하셨다. 수니다와 왓사카라는 세존의 승낙을 알고 물러났다. 그들은 정성껏 맛있는 음식을 준비한 뒤, 세존께 사람을 보내 시간이 되었음을 알렸다. “존자 고타마시여, 공양 준비가 다 되었습니다. 시간이 되었습니다.” 세존께서는 오전에 옷을 입으시고 발우와 가사를 챙겨 수니다와 왓사카라가 공양을 준비한 곳으로 가셨다. 도착하신 후 비구 승가와 함께 마련된 자리에 앉으셨다. 수니다와 왓사카라는 부처님을 비롯한 비구 승가에게 맛있는 음식을 직접 손으로 대접하여 흡족하게 해 드렸다. 세존께서 식사를 마치고 발우에서 손을 떼시자, 그들은 한 곁에 앉았다. 세존께서는 한 곁에 앉은 마가다의 대신 수니다와 왓사카라에게 다음과 같은 게송으로 축원을 해 주셨다.

‘‘Yasmiṃ padese kappeti, vāsaṃ paṇḍitajātiyo;

Sīlavantettha bhojetvā, saññate brahmacārayo.

“지혜로운 사람은 어느 곳에 머물든지, 그곳에서 계를 지키고 스스로를 제어하며 청정한 삶을 사는 이들에게 공양을 올려야 한다.”

‘‘Yā tattha devatā āsuṃ, tāsaṃ dakkhiṇamādise;

Tā pūjitā pūjayanti, mānitā mānayanti naṃ.

“그곳에 깃든 신들에게 공덕의 몫을 나누어 주어야 한다. 그러면 공경받은 신들은 그를 공경하고, 대접받은 신들은 그를 대접한다.”

‘‘Tato naṃ anukampanti, mātā puttaṃva orasaṃ;

Devatānukampito poso, sadā bhadrāni passatī’’ti.

“그러므로 신들은 어머니가 가슴으로 낳은 아들을 보호하듯 그 사람을 보호한다. 신들의 보호를 받는 사람은 항상 상서로운 일들을 보게 된다.”

Atha kho bhagavā sunidhavassakāre magadhamahāmatte imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti, ‘‘yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati, taṃ gotamadvāraṃ nāma bhavissati[Pg.325]; yena titthena gaṅgaṃ nadiṃ uttarissati, taṃ gotamatitthaṃ nāma bhavissatī’’ti. Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami, taṃ gotamadvāraṃ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Manussā aññe nāvaṃ pariyesanti, aññe uḷumpaṃ pariyesanti, aññe kullaṃ bandhanti orā pāraṃ gantukāmā. Addasā kho bhagavā te manusse aññe nāvaṃ pariyesante, aññe uḷumpaṃ pariyesante, aññe kullaṃ bandhante orā pāraṃ gantukāme, disvāna seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva kho gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

그때 세존께서는 마가다의 대신들인 수니디와 밧사카라에게 이 게송들로 축원하신 뒤, 자리에서 일어나 떠나셨다. 그때 마가다의 대신들인 수니디와 밧사카라는 세존의 뒤를 바짝 따라가며 “오늘 사문 고타마께서 나가는 문을 고타마 문이라 부를 것이요, 고타마께서 건너시는 갠지스 강나루를 고타마 나루라 부를 것이다”라고 생각하였다. 과연 세존께서 나가신 그 문은 고타마 문이라 불리게 되었다. 이어 세존께서는 갠지스 강이 있는 곳으로 가셨다. 당시 갠지스 강은 물이 가득 차서 강가에서 까마귀가 마실 수 있을 정도였다. 어떤 사람들은 이쪽 기슭에서 저쪽 기슭으로 가기 위해 배를 찾고 있었고, 어떤 이들은 나무 뗏목을 찾고 있었으며, 어떤 이들은 대나무 뗏목을 묶고 있었다. 세존께서는 이쪽 기슭에서 저쪽 기슭으로 가고자 배를 찾거나 나무 뗏목을 찾거나 대나무 뗏목을 묶고 있는 그 사람들을 보셨다. 보시고는 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼, 그렇게 갠지스 강의 이쪽 기슭에서 사라져 비구 승가와 함께 저쪽 기슭에 나타나셨다. 그때 세존께서는 이 이치를 아시고 그 당시에 다음과 같은 감흥어를 읊으셨다.

‘‘Ye taranti aṇṇavaṃ saraṃ;

Setuṃ katvāna visajja pallalāni;

Kullañhi jano bandhati;

Tiṇṇā medhāvino janā’’ti.

“깊고 넓은 번뇌의 늪(갈애의 강)을 건너려는 이들은 다리를 놓고 수렁을 버리고 건너가네. 사람들은 뗏목을 묶고 있지만, 이미 건너간 지혜로운 이들은 더 이상 뗏목을 필요로 하지 않네.”

Sunidhavassakāravatthu niṭṭhitaṃ.

수니디와 밧사카라의 이야기가 끝났다.

175. Koṭigāme saccakathā

175. 코티가마에서 설하신 진리에 대한 가르침

287. Atha kho bhagavā yena koṭigāmo tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ bhagavā koṭigāme viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘catunnaṃ, bhikkhave, ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Tayidaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthidāni punabbhavo’’ti.

287. 그때 세존께서는 코티가마로 가셨다. 거기서 세존께서는 코티가마에 머무셨다. 거기서 세존께서는 비구들을 불러 말씀하셨다. “비구들이여, 네 가지 성스러운 진리를 깨닫지 못하고 꿰뚫어 알지 못했기 때문에, 나와 너희들은 이토록 오랜 세월 동안 이 생사윤회를 달리고 유랑해 왔다. 무엇이 그 네 가지인가? 비구들이여, 괴로움의 성스러운 진리(고성제)를 깨닫지 못하고 꿰뚫어 알지 못했기 때문에, 나와 너희들은 이토록 오랜 세월 동안 달리고 유랑해 왔다. 괴로움의 원인의 성스러운 진리(집성제)... 괴로움의 소멸의 성스러운 진리(멸성제)... 괴로움의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리(도성제)를 깨닫지 못하고 꿰뚫어 알지 못했기 때문에, 나와 너희들은 이토록 오랜 세월 동안 달리고 유랑해 왔다. 비구들이여, 이제 그 괴로움의 성스러운 진리를 깨달았고 꿰뚫어 알았다. 괴로움의 원인의 성스러운 진리를... 괴로움의 소멸의 성스러운 진리를... 괴로움의 소멸로 인도하는 길의 성스러운 진리를 깨달았고 꿰뚫어 알았다. 존재에 대한 갈애는 끊어졌고, 존재로 인도하는 끈은 다하였으니, 이제 다시 태어남은 없다.”

Catunnaṃ [Pg.326] ariyasaccānaṃ, yathābhūtaṃ adassanā;

Saṃsitaṃ dīghamaddhānaṃ, tāsu tāsveva jātisu.

네 가지 성스러운 진리를 있는 그대로 보지 못했기에, 오랜 세월 동안 이 저러한 태어남 속에서 유랑하였네.

Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā;

Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa, natthidāni punabbhavoti.

이제 그것들을 보았고, 존재로 이끄는 끈은 뽑혔네. 괴로움의 뿌리는 끊어졌으니, 이제 다시 태어남은 없노라.

Koṭigāme saccakathā niṭṭhitā.

코티가마에서 설하신 진리에 대한 가르침이 끝났다.

176. Ambapālīvatthu

176. 암바빨리 이야기

288. Assosi kho ambapālī gaṇikā – bhagavā kira koṭigāmaṃ anuppattoti. Atha kho ambapālī gaṇikā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi vesāliyā niyyāsi bhagavantaṃ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā, yānā paccorohitvā, pattikāva yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ambapāliṃ gaṇikaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

288. 암바빨리 기녀는 세존께서 코티가마에 도착하셨다는 소식을 들었다. 그때 암바빨리 기녀는 아주 좋은 마차들을 준비하게 하고, 그중 아주 좋은 마차에 올라 아주 좋은 마차들을 거느리고 세존을 뵙기 위해 웨살리를 떠났다. 마차로 갈 수 있는 곳까지 마차를 타고 가서, 마차에서 내려 걸어서 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 암바빨리 기녀에게 세존께서는 법에 대한 말씀으로 유익함을 보게 하시고, 받아들이게 하시고, 용기를 주시고, 기쁘게 하셨다. 그때 암바빨리 기녀는 세존의 법문으로 유익함을 보고, 받아들이고, 용기를 얻고, 기쁨에 차서 세존께 이렇게 말씀드렸다. “세존이시여, 세존께서는 비구 승가와 함께 내일 저의 공양을 받아 주소서.” 세존께서는 침묵으로 승낙하셨다. 그러자 암바빨리 기녀는 세존의 승낙을 알고 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌아 경의를 표한 뒤 떠났다.

Ambapālīvatthu niṭṭhitaṃ.

암바빨리 이야기가 끝났다.

177. Licchavīvatthu

177. 릿차위 이야기

289. Assosuṃ kho vesālikā licchavī – bhagavā kira koṭigāmaṃ anuppattoti. Atha kho vesālikā licchavī bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi vesāliyā niyyāsuṃ bhagavantaṃ dassanāya. Appekacce licchavī nīlā honti nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā, appekacce licchavī pītā honti pītavaṇṇā pītavatthā pītālaṅkārā, appekacce licchavī lohitā honti lohitavaṇṇā lohitavatthā lohitālaṅkārā, appekacce licchavī odātā honti odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā. Atha kho ambapālī gaṇikā daharānaṃ daharānaṃ licchavīnaṃ īsāya īsaṃ yugena yugaṃ cakkena cakkaṃ akkhena akkhaṃ paṭivaṭṭesi. Atha [Pg.327] kho te licchavī ambapāliṃ gaṇikaṃ etadavocuṃ – ‘‘kissa, je ambapāli, daharānaṃ daharānaṃ licchavīnaṃ īsāya īsaṃ yugena yugaṃ cakkena cakkaṃ akkhena akkhaṃ paṭivaṭṭesī’’ti? ‘‘Tathā hi pana mayā, ayyaputtā, svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito’’ti. ‘‘Dehi, je ambapāli, amhākaṃ etaṃ bhattaṃ satasahassenā’’ti. ‘‘Sacepi me, ayyaputtā, vesāliṃ sāhāraṃ dajjeyyātha, neva dajjāhaṃ taṃ bhatta’’nti. Atha kho te licchavī aṅguliṃ phoṭesuṃ – ‘‘jitamhā vata, bho, ambakāya, parājitamha vata, bho, ambakāyā’’ti. Atha kho te licchavī yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Addasā kho bhagavā te licchavī dūratova āgacchante, disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘yehi, bhikkhave, bhikkhūhi devā tāvatiṃsā adiṭṭhapubbā, oloketha, bhikkhave, licchavīparisaṃ; apaloketha, bhikkhave, licchavīparisaṃ; upasaṃharatha, bhikkhave, licchavīparisaṃ tāvatiṃsaparisa’’nti. Atha kho te licchavī yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikāva yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te licchavī bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho te licchavī, bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. ‘‘Adhivuṭṭhomhi, licchavī, svātanāya ambapāliyā gaṇikāya bhatta’’nti. Atha kho te licchavī aṅguliṃ phoṭesuṃ – ‘‘jitamha vata, bho, ambakāya, parājitamha vata, bho, ambakāyā’’ti. Atha kho te licchavī bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

289. 웨살리의 릿차위 왕족들은 '세존께서 꼬띠가마에 도착하셨다'는 소문을 들었다. 그러자 웨살리의 릿차위 왕족들은 매우 훌륭한 수레들을 준비하게 하고, 훌륭한 수레에 올라타 매우 훌륭한 수레들과 함께 세존을 뵙기 위해 웨살리에서 출발하였다. 릿차위 왕족들 중 어떤 이들은 푸른색이었으니, 푸른 빛깔에 푸른 옷을 입고 푸른 장신구를 걸쳤다. 어떤 이들은 노란색이었으니, 노란 빛깔에 노란 옷을 입고 노란 장신구를 걸쳤다. 어떤 이들은 붉은색이었으니, 붉은 빛깔에 붉은 옷을 입고 붉은 장신구를 걸쳤다. 어떤 이들은 흰색이었으니, 흰 빛깔에 흰 옷을 입고 흰 장신구를 걸쳤다. 그때 창녀 암바빨리는 젊은 릿차위 왕족들의 수레와 (자기 수레의) 멍에를 멍에에, 바퀴를 바퀴에, 차축을 차축에 서로 부딪히게 하였다. 그러자 그 릿차위 왕족들은 창녀 암바빨리에게 이렇게 말했다. '이봐 암바빨리여, 어찌하여 젊은 릿차위 왕족들의 수레와 멍에를 멍에에, 바퀴를 바퀴에, 차축을 차축에 부딪히게 하는가?' '왕자들이시여, 그것은 제가 내일 부처님을 비롯한 비구 승가를 공양에 초대했기 때문입니다.' '이봐 암바빨리여, 그 공양을 우리에게 십만(냥)에 넘기시오.' '왕자들이시여, 가령 저에게 속현을 포함한 웨살리 전체를 주신다 해도, 저는 그 공양을 드릴 수 없습니다.' 그러자 릿차위 왕족들은 손가락을 튕기며 말했다. '아, 친구들이여, 여인에게 지고 말았구나. 아, 친구들이여, 여인에게 패하고 말았구나.' 그 후 릿차위 왕족들은 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 세존께서는 멀리서 오고 있는 릿차위 왕족들을 보시고 비구들에게 말씀하셨다. '비구들이여, 아직 따와띵사 신들을 보지 못한 비구들은 릿차위 무리를 보아라. 비구들이여, 릿차위 무리를 살펴보아라. 비구들이여, 릿차위 무리를 따와띵사 신들의 무리와 견주어 보아라.' 그때 릿차위 왕족들은 수레로 갈 수 있는 곳까지 수레로 간 뒤, 수레에서 내려 맨발로 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 릿차위 왕족들에게 세존께서는 법문으로 유익함을 보여주시고, 권면하시고, 격려하시고, 기쁘게 하셨다. 세존께 법문으로 유익함을 전해 듣고, 권면받고, 격려받고, 기쁘게 된 릿차위 왕족들은 세존께 이렇게 말씀드렸다. '세존이시여, 세존께서 비구 승가와 함께 내일 저희의 공양을 받아주소서.' '릿차위들이여, 나는 이미 내일 창녀 암바빨리의 공양을 수락하였노라.' 그러자 릿차위 왕족들은 손가락을 튕기며 말했다. '아, 친구들이여, 여인에게 지고 말았구나. 아, 친구들이여, 여인에게 패하고 말았구나.' 그 후 릿차위 왕족들은 세존의 말씀을 기뻐하고 감사하며 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 돌아 경의를 표한 뒤 떠나갔다.

Atha kho bhagavā koṭigāme yathābhirantaṃ viharitvā yena nātikā tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho ambapālī gaṇikā tassā rattiyā accayena sake ārāme paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ [Pg.328] nivāsetvā pattacīvaramādāya yena ambapāliyā gaṇikāya parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho ambapālī gaṇikā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho ambapālī gaṇikā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘imāhaṃ, bhante, ambavanaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dammī’’ti. Paṭiggahesi bhagavā ārāmaṃ. Atha kho bhagavā ambapāliṃ gaṇikaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ.

그 후 세존께서는 꼬띠가마에서 머무르고 싶으신 만큼 머무신 뒤, 나띠까로 가셨다. 그곳 나띠까에서 세존께서는 벽돌집에 머무셨다. 그때 창녀 암바빨리는 그 밤이 지난 뒤 자기의 정원에서 맛있는 경식과 연식을 준비하게 하고 세존께 때가 되었음을 알렸다. '세존이시여, 시간이 되었습니다. 식사가 준비되었습니다.' 그러자 세존께서는 오전 일찍 가사를 다스려 입으시고 바루와 가사를 수하시어 창녀 암바빨리의 공양 장소로 가셨다. 가셔서 마련된 자리에 비구 승가와 함께 앉으셨다. 그때 창녀 암바빨리는 부처님을 비롯한 비구 승가에게 맛있는 경식과 연식을 직접 손으로 충분히 대접하고 권하였다. 창녀 암바빨리는 세존께서 식사를 마치고 바루에서 손을 떼신 것을 알고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 창녀 암바빨리는 세존께 이렇게 말씀드렸다. '세존이시여, 저는 이 망고 숲을 부처님을 비롯한 비구 승가에 봉헌합니다.' 세존께서는 그 정원을 받으셨다. 그 후 세존께서는 창녀 암바빨리에게 법문으로 유익함을 보여주시고, 권면하시고, 격려하시고, 기쁘게 하신 뒤, 자리에서 일어나 마하와나로 가셨다. 그곳 웨살리 마하와나의 꾸따가라 살라에 세존께서 머무셨다.

Licchavīvatthu niṭṭhitaṃ.

릿차위 왕족 이야기가 끝났다.

Licchavibhāṇavāro niṭṭhito tatiyo.

세 번째 릿차위 낭송분이 끝났다.

178. Sīhasenāpativatthu

178. 시하 장군 이야기

290. Tena kho pana samayena abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Tena kho pana samayena sīho senāpati nigaṇṭhasāvako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho sīhassa senāpatissa etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Yaṃnūnāhaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyaṃ arahantaṃ sammāsambuddha’’nti. Atha kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, bhante, samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitu’’nti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissasi? Samaṇo hi, sīha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’’ti. Atha kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamikābhisaṅkhāro bhagavantaṃ dassanāya, so [Pg.329] paṭippassambhi. Dutiyampi kho abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyānena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Dutiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Yaṃnūnāhaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyaṃ arahantaṃ sammāsambuddha’’nti. Dutiyampi kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, bhante, samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitu’’nti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissasi? Samaṇo hi, sīha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’’ti. Dutiyampi kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamikābhisaṅkhāro bhagavantaṃ dassanāya, so paṭippassambhi. Tatiyampi kho abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Tatiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Kiñhi me karissanti nigaṇṭhā apalokitā vā anapalokitā vā? Yaṃnūnāhaṃ anapaloketvāva nigaṇṭhe taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyaṃ arahantaṃ sammāsambuddha’’nti.

290. 그 무렵 매우 유명한 릿차비 왕들이 공회당에 함께 모여 앉아 여러 가지 방법으로 부처님의 덕을 찬탄하고, 법의 덕을 찬탄하며, 승가의 덕을 찬탄하고 있었습니다. 그때 마침 니간타의 제자인 시하 장군이 그 회상에 앉아 있었습니다. 그때 시하 장군에게 이런 생각이 들었습니다. ‘의심할 바 없이 저 세존께서는 아라한이시며 정등각자이실 것이다. 그러기에 이토록 유명한 릿차비 왕들이 공회당에 함께 모여 앉아 여러 가지 방법으로 부처님의 덕을 찬탄하고, 법의 덕을 찬탄하며, 승가의 덕을 찬탄하고 있는 것이다. 내가 아라한이시며 정등각자이신 저 세존을 뵙기 위해 찾아간다면 참으로 좋겠구나.’ 그리하여 시하 장군은 니간타 나따뿟따가 있는 곳으로 찾아갔습니다. 찾아가서 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했습니다. “존자시여, 저는 사문 고따마를 뵙기 위해 찾아가고 싶습니다.” “시하 장군이여, 당신은 행위가 있다고 주장하는 자(숙명론자가 아닌 자)이면서 어찌하여 행위가 없다고 주장하는 사문 고따마를 뵙기 위해 가려 합니까? 시하 장군이여, 참으로 사문 고따마는 행위가 없다고 주장하며 행위하지 않음을 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 가르칩니다.” 그러자 세존을 뵙기 위해 가려던 시하 장군의 의지는 가라앉았습니다. 두 번째로도 매우 유명한 릿차비 왕들이 공회당에 함께 모여 앉아 여러 가지 방법으로 부처님의 덕을 찬탄하고, 법의 덕을 찬탄하며, 승가의 덕을 찬탄하고 있었습니다. 두 번째로도 시하 장군에게 이런 생각이 들었습니다. ‘의심할 바 없이 저 세존께서는 아라한이시며 정등각자이실 것이다. 그러기에 이토록 유명한 릿차비 왕들이 공회당에 함께 모여 앉아 여러 가지 방법으로 부처님의 덕을 찬탄하고, 법의 덕을 찬탄하며, 승가의 덕을 찬탄하고 있는 것이다. 내가 아라한이시며 정등각자이신 저 세존을 뵙기 위해 찾아간다면 참으로 좋겠구나.’ 두 번째로도 시하 장군은 니간타 나따뿟따가 있는 곳으로 찾아가서 이렇게 말했습니다. “존자시여, 저는 사문 고따마를 뵙기 위해 찾아가고 싶습니다.” “시하 장군이여, 당신은 행위가 있다고 주장하는 자이면서 어찌하여 행위가 없다고 주장하는 사문 고따마를 뵙기 위해 가려 합니까? 시하 장군이여, 참으로 사문 고따마는 행위가 없다고 주장하며 행위하지 않음을 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 가르칩니다.” 그러자 세존을 뵙기 위해 가려던 시하 장군의 의지는 다시 가라앉았습니다. 세 번째로도 매우 유명한 릿차비 왕들이 공회당에 함께 모여 앉아 여러 가지 방법으로 부처님의 덕을 찬탄하고, 법의 덕을 찬탄하며, 승가의 덕을 찬탄하고 있었습니다. 세 번째로도 시하 장군에게 이런 생각이 들었습니다. ‘의심할 바 없이 저 세존께서는 아라한이시며 정등각자이실 것이다. 그러기에 이토록 유명한 릿차비 왕들이 공회당에 함께 모여 앉아 여러 가지 방법으로 부처님의 덕을 찬탄하고, 법의 덕을 찬탄하며, 승가의 덕을 찬탄하고 있는 것이다. 내가 이 니간타들에게 허락을 구하든 구하지 않든 그들이 무엇을 하겠는가? 내가 니간타들에게 허락을 구하지 않고 바로 아라한이시며 정등각자이신 저 세존을 뵙기 위해 찾아가는 것이 좋겠구나.’

Atha kho sīho senāpati pañcahi rathasatehi divā divassa vesāliyā niyyāsi bhagavantaṃ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ me taṃ, bhante, ‘akiriyavādo samaṇo gotamo akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. Ye te, bhante, evamāhaṃsu ‘akiriyavādo samaṇo [Pg.330] gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. Kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati? Anabbhakkhātukāmā hi mayaṃ, bhante, bhagavanta’’nti.

그리하여 시하 장군은 한낮에 오백 대의 수레를 이끌고 세존을 뵙기 위해 웨살리 성에서 나갔습니다. 수레로 갈 수 있는 곳까지 수레로 간 다음, 수레에서 내려 걸어서 세존께서 계신 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았습니다. 한쪽에 앉은 시하 장군은 세존께 이렇게 여쭈었습니다. “세존이시여, 저는 ‘사문 고따마는 행위가 없다고 주장하는 자이며, 행위하지 않음을 위해 법을 설하고 그 법으로 제자들을 가르친다’라는 말을 들었습니다. 세존이시여, ‘사문 고따마는 행위가 없다고 주장하는 자이며, 행위하지 않음을 위해 법을 설하고 그 법으로 제자들을 가르친다’라고 말하는 그 사람들은 세존께서 말씀하신 대로 말하는 자들입니까? 세존을 사실이 아닌 것으로 비방하는 것은 아닙니까? 그들은 가르침에 합당하게 설명하고 있습니까? 법에 따른 어떤 합당한 주장이나 부수적인 주장이라도 비난받을 만한 상황에 처하지는 않습니까? 세존이시여, 저희는 참으로 세존을 비방하고 싶지 않기 때문입니다.”

291. ‘‘Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – kiriyavādo samaṇo gotamo kiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ucchedavādo samaṇo gotamo ucchedāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – tapassī samaṇo gotamo, tapassitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – apagabbho samaṇo gotamo, apagabbhatāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – assattho samaṇo gotamo, assāsāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

291. “시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 부작위론자(akiriyavādo)이며, 부작위를 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그런 방편이 있다. 시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 작위론자(kiriyavādo)이며, 작위를 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그런 방편이 있다. 시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 단멸론자(ucchedavādo)이며, 단멸을 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그런 방편이 있다. 시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 혐오하는 자(jegucchī)이며, 혐오를 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그런 방편이 있다. 시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 제거하는 자(venayiko)이며, 제거를 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그런 방편이 있다. 시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 고행자(tapassī)이며, 고행을 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그런 방편이 있다. 시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 다시 태어나지 않는 자(apagabbho)이며, 다시 태어나지 않음을 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그런 방편이 있다. 시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 안심을 얻은 자(assattho)이며, 안심을 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그런 방편이 있다.”

292. ‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, akiriyaṃ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa; anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ akiriyaṃ vadāmi. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo[Pg.331], yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

292. “시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 부작위론자이며, 부작위를 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는가? 시하여, 나는 몸의 악행, 말의 악행, 마음의 악행에 대해 하지 말 것(부작위)을 설하며, 여러 가지 악하고 불선한 법들에 대해 하지 말 것을 설하기 때문이다. 시하여, 이것이 바로 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 부작위론자이며, 부작위를 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그 방편이다.”

‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – kiriyavādo samaṇo gotamo, kiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, kiriyaṃ vadāmi kāyasucaritassa vacīsucaritassa manosucaritassa, anekavihitānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ kiriyaṃ vadāmi. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – kiriyavādo samaṇo gotamo, kiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

“시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 작위론자이며, 작위를 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는가? 시하여, 나는 몸의 선행, 말의 선행, 마음의 선행에 대해 행할 것(작위)을 설하며, 여러 가지 유익한 법들에 대해 행할 것을 설하기 때문이다. 시하여, 이것이 바로 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 작위론자이며, 작위를 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그 방편이다.”

‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ucchedavādo samaṇo gotamo, ucchedāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, ucchedaṃ vadāmi rāgassa dosassa mohassa; anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ ucchedaṃ vadāmi. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ucchedavādo samaṇo gotamo ucchedāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

“시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 단멸론자이며, 단멸을 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는가? 시하여, 나는 탐욕과 성냄과 어리석음의 단멸을 설하며, 여러 가지 악하고 불선한 법들의 단멸을 설하기 때문이다. 시하여, 이것이 바로 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 단멸론자이며, 단멸을 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그 방편이다.”

‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena; anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā jigucchāmi. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

“시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 혐오하는 자이며, 혐오를 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는가? 시하여, 나는 몸의 악행, 말의 악행, 마음의 악행을 혐오하며, 여러 가지 악하고 불선한 법들을 성취하는 것을 혐오하기 때문이다. 시하여, 이것이 바로 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 혐오하는 자이며, 혐오를 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그 방편이다.”

‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, vinayāya dhammaṃ desemi rāgassa dosassa mohassa; anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ [Pg.332] dhammānaṃ vinayāya dhammaṃ desemi. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

“시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 제거하는 자이며, 제거를 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는가? 시하여, 나는 탐욕과 성냄과 어리석음을 제거하기 위해 법을 설하며, 여러 가지 악하고 불선한 법들을 제거하기 위해 법을 설하기 때문이다. 시하여, 이것이 바로 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 제거하는 자이며, 제거를 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그 방편이다.”

‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – tapassī samaṇo gotamo, tapassitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Tapanīyāhaṃ, sīha, pāpake akusale dhamme vadāmi – kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Yassa kho, sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā, tamahaṃ tapassīti vadāmi. Tathāgatassa kho, sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchīnnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ‘‘tapassī samaṇo gotamo tapassitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’’ti.

“시하여, 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 고행자이며, 고행을 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는가? 시하여, 나는 악하고 불선한 법들을 ‘불태워 없애야 할 것’이라 부르니, 곧 몸의 악행, 말의 악행, 마음의 악행이다. 시하여, 누구든지 불태워 없애야 할 악하고 불선한 법들을 제거하고, 뿌리를 뽑아버리고, 밑동만 남은 야자수처럼 만들어버려, 다시는 생겨나지 않게 한 사람을 나는 ‘고행자’라고 부른다. 시하여, 여래는 불태워 없애야 할 악하고 불선한 법들을 제거하고, 뿌리를 뽑아버리고, 밑동만 남은 야자수처럼 만들어버려, 다시는 생겨나지 않게 하였다. 시하여, 이것이 바로 어떤 방편으로 나를 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 고행자이며, 고행을 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 그 방편이다.”

‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – apagabbho samaṇo gotamo apagabbhatāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Yassa kho, sīha, āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā, tamahaṃ apagabbhoti vadāmi. Tathāgatassa kho, sīha, āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – apagabbho samaṇo gotamo, apagabbhatāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

“시하여, 어떤 연유로 나에 대하여 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 태생이 끊어진 자(apagabbho)이며, 태생이 끊어지게 하기 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있겠는가? 시하여, 미래의 모태에 듦과 다시 태어남이 이미 제거되었고, 뿌리가 뽑혔으며, 줄기만 남은 야자수처럼 되었고, 멸절되어 다시는 태어나지 않게 된 사람을 나는 ‘태생이 끊어진 자’라고 부른다. 시하여, 여래는 미래의 모태에 듦과 다시 태어남이 이미 제거되었고, 뿌리가 뽑혔으며, 줄기만 남은 야자수처럼 되었고, 멸절되어 다시는 태어나지 않게 되었다. 시하여, 이러한 연유로 나에 대하여 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 태생이 끊어진 자이며, 태생이 끊어지게 하기 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 것이다.”

‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – assattho samaṇo gotamo assāsāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, assattho paramena assāsena, assāsāya dhammaṃ desemi, tena ca sāvake vinemi. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – assattho samaṇo gotamo assāsāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’’ti.

“시하여, 어떤 연유로 나에 대하여 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 안심을 얻은 자(assattho)이며, 안심을 얻게 하기 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있겠는가? 시하여, 나는 참으로 최상의 안심에 의해 안심을 얻었으며, 안심을 얻게 하기 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다. 시하여, 이러한 연유로 나에 대하여 바르게 말하는 자가 ‘사문 고타마는 안심을 얻은 자이며, 안심을 얻게 하기 위해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 인도한다’라고 말할 수 있는 것이다.”

293. Evaṃ [Pg.333] vutte sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante…pe… upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. ‘‘Anuviccakāraṃ kho, sīha, karohi; anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī’’ti. ‘‘Imināpāhaṃ, bhante, bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaṃ maṃ bhagavā evamāha – ‘anuviccakāraṃ kho, sīha, karohi; anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī’ti. Mamañhi, bhante, aññatitthiyā sāvakaṃ labhitvā kevalakappaṃ vesāliṃ paṭākaṃ parihareyyuṃ – ‘sīho kho amhākaṃ senāpati sāvakattaṃ upagato’ti. Atha ca pana maṃ bhagavā evamāha – ‘anuviccakāraṃ kho, sīha, karohi; anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī’ti. Esāhaṃ, bhante, dutiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. ‘‘Dīgharattaṃ kho te, sīha, nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ, yena nesaṃ upagatānaṃ piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsī’’ti. ‘‘Imināpāhaṃ, bhante, bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaṃ maṃ bhagavā evamāha – ‘dīgharattaṃ kho te, sīha, nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ, yena nesaṃ upagatānaṃ piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsī’ti. Sutaṃ me taṃ, bhante, samaṇo gotamo evamāha – ‘mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ dānaṃ dātabbaṃ; mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ; mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ; mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphala’nti. Atha ca pana maṃ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti. Api ca, bhante, mayamettha kālaṃ jānissāma. Esāhaṃ, bhante, tatiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.

293. 이렇게 말씀하시자 시하 장군은 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “훌륭하십니다, 세존이시여! ... 세존께서는 저를 오늘부터 생명이 다할 때까지 귀의한 우바새로 받아주소서.” “시하여, 마땅히 잘 살피고 나서 행하라. 당신들처럼 널리 알려진 사람들에게는 잘 살피고 행하는 것이 바람직하다.” “세존이시여, 세존께서 저에게 ‘시하여, 잘 살피고 나서 행하라. 당신들처럼 널리 알려진 사람들에게는 잘 살피고 행하는 것이 바람직하다’라고 말씀하신 것 때문에 저는 더욱 기쁘고 만족스럽습니다. 세존이시여, 만일 다른 교단의 스승들이 저와 같은 제자를 얻었다면 ‘시하 장군이 우리의 제자가 되었다’라고 하며 베살리 시내 전체에 깃발을 내걸었을 것입니다. 그런데도 세존께서는 저에게 ‘잘 살피고 나서 행하라’고 말씀하셨습니다. 세존이시여, 저는 두 번째로 세존과 법과 비구 승가에 귀의합니다. 세존께서는 저를 오늘부터 생명이 다할 때까지 귀의한 우바새로 받아주소서.” “시하여, 오랫동안 그대의 집은 니간타들에게 우물과 같았다. 그러니 그들에게 찾아오는 니간타들에게도 공양물을 주어야 한다고 생각하라.” “세존이시여, 세존께서 저에게 ‘오랫동안 그대의 집은 니간타들에게 우물과 같았다. 그러니 그들에게 찾아오는 니간타들에게도 공양물을 주어야 한다고 생각하라’라고 말씀하신 것 때문에 저는 더욱 기쁘고 만족스럽습니다. 세존이시여, 저는 ‘사문 고타마는 나에게만 보시를 해야 하고 다른 이들에게는 보시를 해서는 안 된다. 나의 제자들에게만 보시를 해야 하고 다른 이들의 제자들에게는 보시를 해서는 안 된다. 나에게 보시한 것만이 큰 과보가 있고 다른 이들에게 보시한 것은 큰 과보가 없다. 나의 제자들에게 보시한 것만이 큰 과보가 있고 다른 이들의 제자들에게 보시한 것은 큰 과보가 없다’라고 말한다는 소문을 들었습니다. 그런데도 세존께서는 저에게 니간타들에게조차 보시를 하라고 권하셨습니다. 세존이시여, 저희들이 그 보시의 때를 잘 알 것입니다. 세존이시여, 저는 세 번째로 세존과 법과 비구 승가에 귀의합니다. 세존께서는 저를 오늘부터 생명이 다할 때까지 귀의한 우바새로 받아주소서.”

Atha kho bhagavā sīhassa senāpatissa anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ…pe… aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha [Pg.334] kho sīho senāpati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

그때 세존께서는 시하 장군에게 차제설법(보시 등에 관한 순차적인 설법)을 들려주셨다. 즉, 보시 이야기... <중략> ... 스승의 가르침에 다른 사람을 통하지 않고 확신을 가지게 된 그는 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 세존께서는 내일 비구 승가와 함께 저의 공양을 받아주소서.” 세존께서는 침묵으로 승낙하셨다. 이에 시하 장군은 세존의 승낙을 알고 자리에서 일어나 세존께 경배하고 오른쪽으로 돌아 경의를 표한 뒤 물러갔다.

294. Atha kho sīho senāpati aññataraṃ purisaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe, pavattamaṃsaṃ jānāhī’’ti. Atha kho sīho senāpati tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sīhassa senāpatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena.

294. 그 후 시하 장군은 어떤 사람에게 지시했다. “이보게, 가서 이미 준비된 고기(pavattamaṃsa)를 알아보게.” 시하 장군은 그 밤이 지난 후, 맛있는 음식을 차려 세존께 시간을 알렸다. “세존이시여, 시간이 되었습니다. 식사가 준비되었습니다.” 그러자 세존께서는 오전에 가사를 다듬어 입으시고 발우와 가사를 챙겨 시하 장군의 집으로 가셨다. 도착하신 후 마련된 자리에 비구 승가와 함께 앉으셨다.

Tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaṃ rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ bāhā paggayha kandanti – ‘‘ajja sīhena senāpatinā thūlaṃ pasuṃ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaṃ kataṃ, taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjati paṭiccakamma’’nti. Atha kho aññataro puriso yena sīho senāpati tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā sīhassa senāpatissa upakaṇṇake ārocesi ‘‘yagghe, bhante, jāneyyāsi, ete sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaṃ rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ bāhā paggayha kandanti – ‘ajja sīhena senāpatinā thūlaṃ pasuṃ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaṃ kataṃ, taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjati paṭiccakamma’’’nti. ‘‘Alaṃ ayyo, dīgharattampi te āyasmantā avaṇṇakāmā buddhassa, avaṇṇakāmā dhammassa, avaṇṇakāmā saṅghassa; na ca pana te āyasmantā jiridanti taṃ bhagavantaṃ asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhantā; na ca mayaṃ jīvitahetupi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyāmā’’ti. Atha kho sīho senāpati buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sīhaṃ senāpatiṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, jā naṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo [Pg.335] paribhuñjeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tikoṭiparisuddhaṃ macchamaṃsaṃ – adiṭṭhaṃ assutaṃ aparisaṅkita’’nti.

그때 당시에 많은 니간타(Nigaṇṭha, 고행자들)들이 웨살리(Vesālī)에서 거리에서 거리로, 네거리에서 네거리로 다니며 팔을 높이 들고 울부짖었다. “오늘 시하(Sīha) 장군이 살진 짐승을 죽여서 사문 고타마를 위해 공양을 마련했다. 사문 고타마는 그것이 자신을 위해 죽여진 고기(uddissakataṃ)임을 알면서도 그 고기를 먹는다. 그는 그 악업에 얽혀 있다(paṭiccakamma).” 그때 어떤 사람이 시하 장군이 있는 곳으로 가서 장군의 귀에 대고 알렸다. “장군님, 아셔야 합니다. 저 많은 니간타들이 웨살리에서 이 거리 저 거리로, 이 네거리 저 네거리로 다니며 팔을 높이 들고 ‘오늘 시하 장군이 살진 짐승을 죽여서 사문 고타마를 위해 공양을 마련했다. 사문 고타마는 그것이 자신을 위해 죽여진 고기임을 알면서도 그 고기를 먹는다. 그는 그 악업에 얽혀 있다’라고 울부짖고 있습니다.” (시하 장군이 말했다.) “그만하게, 주인님. 그분들은 아주 오랫동안 부처님에 대해, 법에 대해, 승가에 대해 험담하기를 좋아했습니다. 그들은 존재하지도 않고 공허하며 거짓된 말로 세존을 비방하는 일을 결코 멈추지 않습니다. 우리는 목숨을 잃는 한이 있더라도 의도적으로 생명을 죽이지 않을 것입니다.” 그 후 시하 장군은 부처님을 상대로 한 비구 승가에게 맛있는 음식을 직접 대접하여 충분히 만족하게 한 후, 부처님께서 공양을 마치고 발에서 손을 떼시자 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 시하 장군에게 부처님께서는 법문으로 가르침을 보이시고 권면하시며 격려하시고 기쁘게 하신 뒤, 자리에서 일어나 떠나셨다. 그 후 부처님께서는 이 일과 관련하여 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 자신을 위해 죽인 것임을 알면서 그 고기를 먹어서는 안 된다. 먹는 비구에게는 덕카타(dukkaṭa, 악작)의 죄가 있다. 비구들이여, 세 가지 측면에서 청정한(tikoṭiparisuddha) 물고기와 고기를 허용하노니, 즉 [자신을 위해 죽이는 것을] 직접 보지 못했고(adiṭṭhaṃ), 듣지 못했고(assutaṃ), 의심되지 않는(aparisaṅkitaṃ) 것이다.”

Sīhasenāpativatthu niṭṭhitaṃ.

시하 장군 이야기가 끝났다.

179. Kappiyabhūmianujānanā

179. 까삐야부미(Kappiyabhūmi)의 허용

295. Tena kho pana samayena vesālī subhikkhā hoti susassā sulabhapiṇḍā, sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘yāni tāni mayā bhikkhūnaṃ anuññātāni dubbhikkhe dussasse dullabhapiṇḍe anto vuṭṭhaṃ anto pakkaṃ sāmaṃ pakkaṃ uggahitapaṭiggahitakaṃ tato nīhaṭaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ vanaṭṭhaṃ pokkharaṭṭhaṃ, ajjāpi nu kho tāni bhikkhū paribhuñjantī’’ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘yāni tāni, ānanda, mayā bhikkhūnaṃ anuññātāni dubbhikkhe dussasse dullabhapiṇḍe anto vuṭṭhaṃ anto pakkaṃ sāmaṃ pakkaṃ uggahitapaṭiggahitakaṃ tato nīhaṭaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ vanaṭṭhaṃ pokkharaṭṭhaṃ, ajjāpi nu kho tāni bhikkhū paribhuñjantī’’ti? ‘‘Paribhuñjanti bhagavā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘yāni tāni, bhikkhave, mayā bhikkhūnaṃ anuññātāni dubbhikkhe dussasse dullabhapiṇḍe anto vuṭṭhaṃ anto pakkaṃ sāmaṃ pakkaṃ uggahitapaṭiggahitakaṃ tato nīhaṭaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ vanaṭṭhaṃ pokkharaṭṭhaṃ, tānāhaṃ ajjatagge paṭikkhipāmi. Na, bhikkhave, anto vuṭṭhaṃ anto pakkaṃ sāmaṃ pakkaṃ uggahitapaṭiggahitakaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, tato nīhaṭaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ vanaṭṭhaṃ pokkharaṭṭhaṃ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.

295. 그때 당시에 웨살리는 풍족하고 곡식이 잘 자라 탁발하기 쉬웠으며, 발을 들고 다니며 걸식하여 살아가기가 수월했다. 그때 홀로 한적한 곳에서 명상하시던 세존께 이런 생각이 드셨다. “내가 이전에 기근이 들고 곡식이 귀하여 탁발하기 어려웠을 때 비구들에게 허용했던 것들, 즉 실내 보관(anto vuṭṭhaṃ), 실내 조리(anto pakkaṃ), 직접 조리(sāmaṃ pakkaṃ), 다시 받은 것(uggahitapaṭiggahitakaṃ), 공양 처소에서 가져온 것(tato nīhaṭaṃ), 공양 전에 받은 숲의 산물(vanaṭṭhaṃ)이나 연못의 산물(pokkharaṭṭhaṃ) 같은 음식들을 비구들이 지금까지도 먹고 있는가?” 세존께서는 저녁 무렵 명상에서 일어나 아난다 존자에게 물으셨다. “아난다여, 내가 이전에 기근 시기에 허용했던 실내 보관, 실내 조리, 직접 조리, 다시 받은 것, 공양 처소에서 가져온 것, 공양 전에 받은 숲이나 연못의 산물들을 비구들이 아직도 먹고 있는가?” “세존이시여, 아직 먹고 있습니다.”라고 답했다. 이에 부처님께서는 이 일과 관련하여 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 내가 기근 시기에 비구들에게 허용했던 실내 보관, 실내 조리, 직접 조리, 다시 받은 것, 공양 처소에서 가져온 것, 공양 전 받은 숲이나 연못의 산물들을 오늘부터 금지하노라. 비구들이여, 실내 보관한 것, 실내에서 조리한 것, 직접 조리한 것, 다시 받은 것을 먹어서는 안 된다. 먹는 자에게는 덕카타 죄가 있다. 또한 비구들이여, 공양을 마치고 [더 이상 먹지 않겠다고] 거절한 비구가 아띠릿따(anatiritta, 남은 음식) 처리를 하지 않은 채, 공양 처소에서 가져온 음식이나 공양 전 받은 숲이나 연못의 산물을 먹어서는 안 된다. 먹는 자는 법(Vinaya)에 따라 처벌해야 한다.”

Tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṃ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi sakaṭesu āropetvā bahārāmakoṭṭhake sakaṭaparivaṭṭaṃ karitvā acchanti – yadā paṭipāṭiṃ labhissāma, tadā bhattaṃ karissāmāti. Mahā ca megho uggato hoti. Atha kho te manussā yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha, bhante ānanda, bahuṃ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi sakaṭesu āropitā tiṭṭhanti, mahā ca megho uggato[Pg.336]; kathaṃ nu kho, bhante ānanda, paṭipajjitabba’’nti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Tena hānanda, saṅgho paccantimaṃ vihāraṃ kappiyabhūmiṃ sammannitvā tattha vāsetu, yaṃ saṅgho ākaṅkhati vihāraṃ vā aḍḍhayogaṃ vā pāsādaṃ vā hammiyaṃ vā guhaṃ vā. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

그때 당시에 지방 사람들이 많은 소금, 기름, 쌀, 먹을거리를 수레에 싣고 와서 사원 입구 밖에서 수레를 세워놓고, “우리의 순서가 되면 공양을 올리리라”라고 생각하며 머물고 있었다. 그런데 큰 비구름이 몰려왔다. 그때 그 사람들이 아난다 존자에게 가서 이렇게 말했다. “아난다 존자여, 이곳 수레에 소금, 기름, 쌀, 먹을거리가 많이 실려 있는데 큰 비가 오려 합니다. 아난다 존자여, 저희가 어떻게 해야 하겠습니까?” 이에 아난다 존자가 세존께 이 일을 말씀드렸다. (세존께서 말씀하셨다.) “아난다여, 그렇다면 승가가 원하는 건물, 즉 거주 구역(vihāra)이나 한쪽 기우뚱한 건물(aḍḍhayoga)이나 누각(pāsāda)이나 평지붕 건물(hammiya)이나 동굴(guha) 중 끝에 있는 건물을 까삐야부미(Kappiyabhūmi)로 지정하여 그곳에 보관하게 하라. 비구들이여, 다음과 같이 지정해야 한다. 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ kappiyabhūmiṃ sammanneyya, esā ñatti.

“대덕 승가여, 내 말을 들으십시오. 승가의 준비가 되었다면, 승가는 이러이러한 건물을 까삐야부미로 지정합시다. 이것이 제안(ñatti)입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ kappiyabhūmiṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa kappiyabhūmiyā sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

“대덕 승가여, 내 말을 들으십시오. 승가는 이러이러한 건물을 까삐야부미로 지정합니다. 이러이러한 건물을 까삐야부미로 지정하는 것에 찬성하시는 존자는 침묵하시고, 찬성하지 않는 분은 말씀하십시오.”

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo vihāro kappiyabhūmi. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“승가에 의해 이러이러한 건물이 까삐야부미로 지정되었습니다. 승가가 찬성하므로 침묵하는 것으로 알고, 이를 이와 같이 간직하겠습니다.”

Tena kho pana samayena manussā tattheva sammutiyā kappiyabhūmiyā yāguyo pacanti, bhattāni pacanti, sūpāni sampādenti, maṃsāni koṭṭenti, kaṭṭhāni phālenti. Assosi kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ kākoravasaddaṃ, sutvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho so, ānanda, uccāsaddo mahāsaddo kākoravasaddo’’ti? ‘‘Etarahi, bhante, manussā tattheva sammutiyā kappiyabhūmiyā yāguyo pacanti, bhattāni pacanti, sūpāni sampādenti, maṃsāni koṭṭenti, kaṭṭhāni phālenti. So eso, bhagavā, uccāsaddo mahāsaddo kākoravasaddo’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, sammuti kappiyabhūmi paribhuñjitabbā. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tisso kappiyabhūmiyo – ussāvanantikaṃ gonisādikaṃ gahapati’’nti.

그때 마침 사람들이 바로 그 선포된 정당한 장소(kappiyabhūmi)에서 죽을 끓이고, 밥을 짓고, 국을 조리하고, 고기를 다지고, 땔감을 팼다. 세존께서 밤의 새벽 무렵에 일어나셔서 크고 높은 소리, 까마귀 떼가 지저귀는 듯한 소리를 들으시고, 들으신 후에 아난다 존자를 부르셨다. “아난다여, 저 크고 높은 소리, 까마귀 떼가 지저귀는 듯한 소리는 도대체 무엇이냐?” “세존이시여, 지금 사람들이 바로 그 선포된 가피야부미에서 죽을 끓이고, 밥을 짓고, 국을 조리하고, 고기를 다지고, 땔감을 패고 있습니다. 세존이시여, 저 크고 높은 소리, 까마귀 떼가 지저귀는 소리는 바로 그 소리입니다.” 그러자 세존께서는 이 연유와 이 사건에 대해 법문을 하신 뒤에 비구들을 부르셨다. “비구들이여, 선포된 가피야부미(sammuti-kappiyabhūmi)를 사용해서는 안 된다. 사용하는 자에게는 악작죄(dukkaṭa)가 된다. 비구들이여, 세 가지 가피야부미를 허용한다. 기둥을 세울 때 선포하여 만든 것(ussāvanantika), 소가 앉는 자리처럼 울타리가 없는 곳(gonisādika), 거사가 기증한 건물(gahapati)이다.”

Tena kho pana samayena āyasmā yasojo gilāno hoti. Tassatthāya bhesajjāni āhariyanti. Tāni bhikkhū bahi vāsenti. Ukkapiṇḍikāpi khādanti, corāpi haranti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi[Pg.337], bhikkhave, sammutiṃ kappiyabhūmiṃ paribhuñjituṃ. Anujānāmi, bhikkhave, catasso kappiyabhūmiyo – ussāvanantikaṃ gonisādikaṃ gahapatiṃ sammutinti.

그때 마침 야소자(Yasojo) 존자가 병이 들었다. 그를 위해 약들을 가져왔다. 비구들은 그것들을 (방 안에 두지 못하고) 밖에 두었다. 그러자 고양이나 쥐, 들쥐, 족제비 등이 씹어 먹기도 하고 도둑들이 가져가기도 했다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. “비구들이여, 선포된 가피야부미를 사용하는 것을 허용한다. 비구들이여, 네 가지 가피야부미를 허용한다. 기둥을 세울 때 선포하여 만든 것, 소가 앉는 자리처럼 울타리가 없는 곳, 거사가 기증한 건물, 그리고 선포된 가피야부미(sammuti)이다.”

Kappiyabhūmianujānanā niṭṭhitā.

가피야부미(kappiyabhūmi)에 대한 허용이 끝났다.

Sīhabhāṇavāro niṭṭhito catuttho.

네 번째 시하 송환(Sīhabhāṇavāra)이 끝났다.

180. Meṇḍakagahapativatthu

180. 멘다카(Meṇḍaka) 거사 이야기

296. Tena kho pana samayena bhaddiyanagare meṇḍako gahapati paṭivasati. Tassa evarūpo iddhānubhāvo hoti – sīsaṃ nahāyitvā dhaññāgāraṃ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdati, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṃ pūreti. Bhariyāya evarūpo iddhānubhāvo hoti – ekaṃyeva āḷhakathālikaṃ upanisīditvā ekañca sūpabhiñjanakaṃ dāsakammakaraporisaṃ bhattena parivisati, na tāva taṃ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. Puttassa evarūpo iddhānubhāvo hoti – ekaṃyeva sahassathavikaṃ gahetvā dāsakammakaraporisassa chamāsikaṃ vetanaṃ deti, na tāva taṃ khiyyati yāvassa hatthagatā. Suṇisāya evarūpo iddhānubhāvo hoti – ekaṃyeva catudoṇikaṃ piṭakaṃ upanisīditvā dāsakammakaraporisassa chamāsikaṃ bhattaṃ deti, na tāva taṃ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. Dāsassa evarūpo iddhānubhāvo hoti – ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchanti.

296. 그때 마침 밧디야(Bhaddiya) 성에 멘다카라는 거사가 살고 있었다. 그에게는 다음과 같은 신통한 위력이 있었다. 머리를 감고 곡간을 청소하게 한 뒤 문 밖에 앉아 있으면, 허공에서 곡식 줄기가 떨어져 내려 곡간을 가득 채웠다. 그의 아내에게는 다음과 같은 신통한 위력이 있었다. 1알라카(āḷhaka)들이 밥솥과 국 그릇 옆에 앉아서 하인과 일꾼들에게 밥을 나누어 주는데, 그녀가 자리에서 일어나기 전까지는 그 밥이 다하지 않았다. 그의 아들에게는 다음과 같은 신통한 위력이 있었다. 1천 냥들이 주머니 하나를 들고 하인과 일꾼들에게 6개월 치 품삯을 주는데, 그의 손에 들려 있는 동안에는 그 돈이 다하지 않았다. 그의 며느리에게는 다음과 같은 신통한 위력이 있었다. 4도나(doṇa)들이 광주리 옆에 앉아서 하인과 일꾼들에게 6개월 치 식량을 주는데, 그녀가 자리에서 일어나기 전까지는 그 식량이 다하지 않았다. 그의 종에게는 다음과 같은 신통한 위력이 있었다. 하나의 쟁기로 밭을 갈면 일곱 개의 이랑이 생겨났다.

Assosi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro – ‘‘amhākaṃ kira vijite bhaddiyanagare meṇḍako gahapati paṭivasati. Tassa evarūpo iddhānubhāvo – sīsaṃ nahāyitvā dhaññāgāraṃ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdati, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṃ pūreti. Bhariyāya evarūpo iddhānubhāvo – ekaṃyeva āḷhakathālikaṃ upanisīditvā ekañca sūpabhiñjanakaṃ dāsakammakaraporisaṃ bhattena parivisati, na tāva taṃ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. Puttassa evarūpo iddhānubhāvo – ekaṃyeva sahassathavikaṃ gahetvā dāsakammakaraporisassa chamāsikaṃ vetanaṃ deti, na tāva taṃ khiyyati yāvassa hatthagatā. Suṇisāya evarūpo [Pg.338] iddhānubhāvo – ekaṃyeva catudoṇikaṃ piṭakaṃ upanisīditvā dāsakammakaraporisassa chamāsikaṃ bhattaṃ deti, na tāva taṃ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. Dāsassa evarūpo iddhānubhāvo – ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchantī’’ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro aññataraṃ sabbatthakaṃ mahāmattaṃ āmantesi – ‘‘amhākaṃ kira, bhaṇe, vijite bhaddiyanagare meṇḍako gahapati paṭivasati. Tassa evarūpo iddhānubhāvo – sīsaṃ nahāyitvā dhaññāgāraṃ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdati, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṃ pūreti. Bhariyāya…pe… puttassa… suṇisāya… dāsassa evarūpo iddhānubhāvo, ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchantīti. Gaccha, bhaṇe, jānāhi. Yathā mayā sāmaṃ diṭṭho, evaṃ tava diṭṭho bhavissatī’’ti.

마가다 국의 왕 세니야 빔비사라는 “우리 영토인 밧디야 성에 멘다카라는 거사가 살고 있다 한다. 그에게는 다음과 같은 신통한 위력이 있어서... (내용 생략) ... 하나의 쟁기로 밭을 갈면 일곱 개의 이랑이 생긴다고 한다”는 소문을 들었다. 그러자 마가다 국의 왕 세니야 빔비사라는 모든 업무를 관장하는 어떤 대신을 불러 일렀다. “여보게, 우리 영토인 밧디야 성에 멘다카라는 거사가 살고 있다 하네. 그에게는 다음과 같은 신통한 위력이 있어서, 머리를 감고 곡간을 청소하게 한 뒤 문 밖에 앉아 있으면 허공에서 곡식 줄기가 떨어져 내려 곡간을 채우고, 그의 아내에게도... (중략) ... 아들에게도... 며느리에게도... 종에게도 다음과 같은 위력이 있어, 하나의 쟁기로 갈아도 일곱 개의 이랑이 생긴다고 하네. 여보게, 가서 확인해 보게. 내가 직접 본 것처럼 자네도 직접 보게 될 것이네.”

297. Evaṃ, devāti kho so mahāmatto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissuṇitvā caturaṅginiyā senāya yena bhaddiyaṃ tena pāyāsi. Anupubbena yena bhaddiyaṃ yena meṇḍako gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā meṇḍakaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘ahañhi, gahapati, raññā āṇatto ‘amhākaṃ kira, bhaṇe, vijite bhaddiyanagare meṇḍako gahapati paṭivasati, tassa evarūpo iddhānubhāvo, sīsaṃ nahāyitvā…pe… bhariyāya… puttassa… suṇisāya… dāsassa evarūpo iddhānubhāvo, ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchantī’ti, gaccha, bhaṇe, jānāhi. Yathā mayā sāmaṃ diṭṭho, evaṃ tava diṭṭho bhavissatī’ti. Passāma te, gahapati, iddhānubhāva’’nti. Atha kho meṇḍako gahapati sīsaṃ nahāyitvā dhaññāgāraṃ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdi, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṃ pūresi. ‘‘Diṭṭho te, gahapati, iddhānubhāvo. Bhariyāya te iddhānubhāvaṃ passissāmā’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati bhariyaṃ āṇāpesi – ‘‘tena hi caturaṅginiṃ senaṃ bhattena parivisā’’ti. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa bhariyā ekaṃyeva āḷhakathālikaṃ upanisīditvā ekañca sūpabhiñjanakaṃ caturaṅginiṃ senaṃ bhattena parivisi, na tāva taṃ khiyyati, yāva sā na vuṭṭhāti. ‘‘Diṭṭho te, gahapati, bhariyāyapi iddhānubhāvo. Puttassa te iddhānubhāvaṃ passissāmā’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati puttaṃ āṇāpesi – ‘‘tena hi caturaṅginiyā senāya chamāsikaṃ vetanaṃ dehī’’ti[Pg.339]. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa putto ekaṃyeva sahassathavikaṃ gahetvā caturaṅginiyā senāya chamāsikaṃ vetanaṃ adāsi, na tāva taṃ khiyyati, yāvassa hatthagatā. ‘‘Diṭṭho te, gahapati, puttassapi iddhānubhāvo. Suṇisāya te iddhānubhāvaṃ passissāmā’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati suṇisaṃ āṇāpesi – ‘‘tena hi caturaṅginiyā senāya chamāsikaṃ bhattaṃ dehī’’ti. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa suṇisā ekaṃyeva catudoṇikaṃ piṭakaṃ upanisīditvā caturaṅginiyā senāya chamāsikaṃ bhattaṃ adāsi, na tāva taṃ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. ‘‘Diṭṭho te, gahapati, suṇisāyapi iddhānubhāvo. Dāsassa te iddhānubhāvaṃ passissāmā’’ti. ‘‘Mayhaṃ kho, sāmi, dāsassa iddhānubhāvo khette passitabbo’’ti. ‘‘Alaṃ, gahapati, diṭṭho te dāsassapi iddhānubhāvo’’ti. Atha kho so mahāmatto caturaṅginiyā senāya punadeva rājagahaṃ paccāgañchi. Yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṃ ārocesi.

297. “그렇게 하겠습니다, 대왕이시여.”라고 그 대신은 마가다의 왕 세니야 빔비사라에게 대답하고, 코끼리 부대·말 부대·전차 부대·보병 부대의 4부 군대를 거느리고 밧디야로 향했습니다. 그는 차례로 길을 떠나 밧디야에 이르러 멘다카 장자가 있는 곳으로 다가갔습니다. 다가가서 멘다카 장자에게 이렇게 말했습니다. “장자여, 왕께서 제게 명하시기를 ‘여보게 대신, 우리 영토인 밧디야 성에 멘다카라는 장자가 살고 있다네. 그에게는 이러한 신통력이 있어서, 머리를 감고… (중략) … 그의 아내, 아들, 며느리, 하인에게도 이러한 신통력이 있으며, 쟁기 하나로 밭을 갈면 일곱 개의 고랑이 생긴다고 하네. 여보게, 가서 확인해 보게. 내가 직접 본 것처럼 그대도 보게 될 것이네’라고 하셨습니다. 장자여, 당신의 신통력을 보고자 합니다.” 그러자 멘다카 장자는 머리를 감고 곡간을 청소하게 한 뒤 문 밖에 앉았습니다. 그러자 공중에서 곡식 줄기가 쏟아져 내려 곡간을 가득 채웠습니다. “장자여, 당신의 신통력을 보았습니다. 이제 당신 부인의 신통력을 보고자 합니다.” 그러자 멘다카 장자는 부인에게 “그렇다면 4부 군대에게 식사를 대접하십시오.”라고 명했습니다. 멘다카 장자의 부인은 단지 1알라카(āḷhaka) 들이 밥솥과 국그릇 옆에 앉아 4부 군대에게 식사를 대접했는데, 그녀가 자리에서 일어나지 않는 한 그 음식은 줄어들지 않았습니다. “장자여, 당신 부인의 신통력도 보았습니다. 이제 당신 아들의 신통력을 보고자 합니다.” 그러자 멘다카 장자는 아들에게 “그렇다면 4부 군대에게 6개월분 급료를 주어라.”라고 명했습니다. 멘다카 장자의 아들은 단지 천 냥이 든 주머니 하나를 들고 4부 군대에게 6개월분 급료를 주었는데, 그것이 그의 손에 있는 동안에는 그 주머니의 돈이 줄어들지 않았습니다. “장자여, 당신 아들의 신통력도 보았습니다. 이제 당신 며느리의 신통력을 보고자 합니다.” 그러자 멘다카 장자는 며느리에게 “그렇다면 4부 군대에게 6개월분 식량을 주어라.”라고 명했습니다. 멘다카 장자의 며느리는 단지 4도나(doṇa) 들이 광주리 하나 옆에 앉아 4부 군대에게 6개월분 식량을 주었는데, 그녀가 자리에서 일어나지 않는 한 그 식량은 줄어들지 않았습니다. “장자여, 당신 며느리의 신통력도 보았습니다. 이제 당신 하인의 신통력을 보고자 합니다.” “나리, 제 하인의 신통력은 논밭에서 보아야 합니다.” “장자여, 충분합니다. 당신 하인의 신통력도 본 것이나 다름없습니다.” 그 후 대신은 4부 군대와 함께 다시 라자가하로 돌아왔습니다. 마가다의 왕 세니야 빔비사라가 있는 곳에 나아가 왕에게 이 사실을 보고했습니다.

298. Atha kho bhagavā vesāliyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bhaddiyaṃ tena cārikaṃ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena bhaddiyaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane. Assosi kho meṇḍako gahapati – ‘‘samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito bhaddiyaṃ anuppatto bhaddiye viharati jātiyā vane. Taṃ kho pana bhagavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi [Pg.340] bhaddiyā niyyāsi bhagavantaṃ dassanāya. Addasaṃsu kho sambahulā titthiyā meṇḍakaṃ gahapatiṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna meṇḍakaṃ gahapatiṃ etadavocuṃ – ‘‘kahaṃ tvaṃ, gahapati, gacchasī’’ti? ‘‘Gacchāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāyā’’ti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, gahapati, kiriyavādo samāno akiriyavādaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissasi? Samaṇo hi, gahapati, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’’ti. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ, kho so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhavissati, yathayime titthiyā usūyantī’’ti. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho meṇḍakassa gahapatissa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ…pe… aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante…pe… upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Adhivāsetu ca me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho meṇḍako gahapati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

298. 그때 세존께서는 웨살리(Vesāli)에서 머무시는 동안 머무신 뒤, 1,250명의 비구들로 구성된 큰 비구 승가와 함께 밧디야(Bhaddiya)를 향해 유행(遊行)을 떠나셨다. 세존께서는 차례로 유행하시다가 밧디야에 이르셨으며, 그곳 밧디야의 자띠야(Jātiyā) 숲에 머무셨다. 멘다카(Meṇḍaka) 거사는 다음과 같은 소식을 들었다. "석가 가문에서 출가한 석가의 아들 사문 고타마께서 밧디야에 도착하여 자띠야 숲에 머물고 계신다. 그분 고타마 세존께서는 이와 같은 훌륭한 명성이 널리 퍼져 있다. '그분 세존께서는 아라한(Arahaṃ)이시며, 정등각자(Sammāsambuddho)이시고, 명행족(Vijjācaraṇasampanno)이시며, 선서(Sugato)이시고, 세간해(Lokavidū)이시며, 무상사 조어장부(Anuttaro purisadammasārathi)이시고, 천인사(Satthā devamanussānaṃ)이시며, 불(Buddho)이시고, 세존(Bhagavā)이시다.' 그분은 신과 마라와 범천을 포함한 이 세상과 사문과 바라문, 그리고 왕과 인간을 포함한 중생들을 스스로 수승한 지혜로 알고 실현하여 선포하신다. 그분은 시작도 훌륭하고 중간도 훌륭하며 끝도 훌륭한 법을 설하시며, 의미와 표현을 갖추고 전적으로 원만하며 청정한 범행(梵行)을 드러내신다. 그러한 아라한들을 뵙는 것은 참으로 좋은 일이다." 그때 멘다카 거사는 아주 훌륭한 수레들을 준비하게 하여, 그중 가장 훌륭한 수레에 올라타고 훌륭한 수레들과 함께 밧디야에서 세존을 뵙기 위해 길을 나섰다. 많은 외도(titthiya)들이 멀리서 오고 있는 멘다카 거사를 보고 그에게 이렇게 말했다. "거사여, 당신은 어디로 가십니까?" "존자들이여, 저는 세존이신 사문 고타마를 뵙기 위해 갑니다." "거사여, 당신은 업의 효력을 인정하는 자(kiriyavādo)이면서 어찌하여 업의 효력을 부정하는 자(akiriyavādo)인 사문 고타마를 뵙기 위해 가려 합니까? 거사여, 사문 고타마는 무작론자(akiriyavādo)로서 행하지 말아야 할 것에 대해 법을 설하고, 그 법으로 제자들을 가르칩니다." 그때 멘다카 거사에게 이런 생각이 들었다. "이 외도들이 이토록 시기하는 것을 보니, 틀림없이 그분 세존께서는 아라한이시며 정등각자이실 것이다." 그는 수레가 갈 수 있는 곳까지 간 뒤, 수레에서 내려 걸어서 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 멘다카 거사에게 세존께서는 보시에 대한 이야기 등 점진적인 설법(anupubbī kathā)을 해주셨다. ... (중략) ... 그는 스승의 가르침에 대해 남에게 의존하지 않게 되자 세존께 이와 같이 말씀드렸다. "경이롭습니다, 세존이시여! ... (중략) ... 세존께서는 저를 오늘부터 목숨이 다할 때까지 귀의한 재가신자(upāsaka)로 받아 주십시오. 또한 세존께서는 비구 승가와 함께 내일 저의 공양을 받아 주십시오." 세존께서는 침묵으로 승낙하셨다. 멘다카 거사는 세존의 승낙을 알고 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 돌며 예를 표한 뒤 물러갔다.

Atha kho meṇḍako gahapati tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena meṇḍakassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa bhariyā ca putto ca suṇisā ca dāso ca yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tesaṃ bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ…pe… aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhikkantaṃ, bhante…pe… ete mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ [Pg.341] gate’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho meṇḍako gahapati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yāva, bhante, bhagavā bhaddiye viharati tāva ahaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dhuvabhattenā’’ti. Atha kho bhagavā meṇḍakaṃ gahapatiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

그때 멘다카 거사는 그 밤이 지난 뒤 맛있는 고형 음식과 부드러운 음식을 차려 세존께 공양 시간이 되었음을 알렸다. "세존이시여, 시간이 되었습니다. 식사가 준비되었습니다." 그때 세존께서는 오전에 가사를 입으시고 발우와 가사를 챙겨 멘다카 거사의 집으로 가셨다. 가셔서 마련된 자리에 비구 승가와 함께 앉으셨다. 그때 멘다카 거사의 아내와 아들, 며느리, 그리고 하인도 세존께 다가와 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 세존께서는 그들에게 점진적인 설법을 해주셨다. ... (중략) ... 그들은 스승의 가르침에 대해 남에게 의존하지 않게 되자 세존께 이와 같이 말씀드렸다. "경이롭습니다, 세존이시여! ... (중략) ... 저희들을 오늘부터 목숨이 다할 때까지 귀의한 재가신자로 받아 주십시오." 그때 멘다카 거사는 부처님을 상수로 하는 비구 승가에게 맛있는 음식을 직접 대접하여 충분히 만족하게 했다. 세존께서 식사를 마치시고 발우에서 손을 떼시자 멘다카 거사는 한 곁에 앉아 세존께 이렇게 말씀드렸다. "세존이시여, 세존께서 밧디야에 머무시는 동안 제가 부처님을 상수로 하는 비구 승가에게 항상 공양(dhuvabhatta)을 올리고 싶습니다." 그때 세존께서는 멘다카 거사에게 법담으로 가르침을 보여주시고, 권면하며, 고무시키고, 기쁘게 하신 뒤 자리에서 일어나 떠나셨다.

Meṇḍakagahapativattha niṭṭhitaṃ.

멘다카 거사 이야기가 끝났다.

181. Pañcagorasādianujānanā

181. 181. 다섯 가지 우유 제품 등의 허용

299. Atha kho bhagavā bhaddiye yathābhirantaṃ viharitvā meṇḍakaṃ gahapatiṃ anāpucchā yena aṅguttarāpo tena cārikaṃ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Assosi kho meṇḍako gahapati – ‘‘bhagavā kira yena aṅguttarāpo tena cārikaṃ pakkanto mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehī’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati dāse ca kammakare ca āṇāpesi – ‘‘tena hi, bhaṇe, bahuṃ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi sakaṭesu āropetvā āgacchatha, aḍḍhatelasāni ca gopālakasatāni aḍḍhatelasāni ca dhenusatāni ādāya āgacchantu, yattha bhagavantaṃ passissāma tattha taruṇena khīrena bhojessāmā’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati bhagavantaṃ antarāmagge kantāre sambhāvesi. Atha kho meṇḍako gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho meṇḍako gahapati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho meṇḍako gahapati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

299. 그때 세존께서는 밧디야에서 머무시고 싶은 만큼 머무신 뒤, 멘다카 장자에게 알리지 않고 1,250명의 많은 비구 승가와 함께 앙굿타라파를 향해 유행을 떠나셨다. 멘다카 장자는 "세존께서 1,250명의 많은 비구 승가와 함께 앙굿타라파를 향해 유행을 떠나셨다더라"는 소식을 들었다. 그러자 멘다카 장자는 하인들과 일꾼들에게 명령했다. "여보게들, 그렇다면 많은 소금과 기름과 쌀과 먹을거리들을 수레에 싣고 오너라. 그리고 1,250명의 목동들과 1,250마리의 암소들을 데리고 오너라. 우리가 세존을 뵙는 곳에서 신선한 우유로 공양을 올릴 것이다." 그리하여 멘다카 장자는 도중에 광야에서 세존을 만났다. 멘다카 장자는 세존께서 계신 곳으로 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 섰다. 한쪽에 선 멘다카 장자는 세존께 이렇게 말씀드렸다. "세존이시여, 세존께서는 비구 승가와 함께 내일 저의 공양을 받아주소서." 세존께서는 침묵으로 승낙하셨다. 그러자 멘다카 장자는 세존의 승낙을 알고 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌아 경의를 표한 뒤 물러갔다.

Atha kho meṇḍako gahapati tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena meṇḍakassa gahapatissa parivesanā tenupasaṅkami[Pg.342]; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho meṇḍako gahapati aḍḍhatelasāni gopālakasatāni āṇāpesi – ‘‘tenahi, bhaṇe, ekamekaṃ dhenuṃ gahetvā ekamekassa bhikkhuno upatiṭṭhatha taruṇena khīrena bhojessāmā’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, taruṇena ca khīrena. Bhikkhū kukkuccāyantā khīraṃ na paṭiggaṇhanti. Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjathāti. Atha kho meṇḍako gahapati buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā taruṇena ca khīrena bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho meṇḍako gahapati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘santi, bhante, maggā kantārā, appodakā appabhakkhā, na sukarā apātheyyena gantuṃ. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātheyyaṃ anujānātū’’ti. Atha kho bhagavā meṇḍakaṃ gahapatiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañca gorase – khīraṃ, dadhiṃ, takkaṃ, navanītaṃ, sappiṃ. Santi, bhikkhave, maggā kantārā appodakā appabhakkhā, na sukarā apātheyyena gantuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pātheyyaṃ pariyesituṃ taṇḍulo taṇḍulatthikena, muggo muggatthikena, māso māsatthikena, loṇaṃ loṇatthikena, guḷo guḷatthikena, telaṃ telatthikena, sappi sappitthikena. Santi, bhikkhave, manussā, saddhā pasannā, te kappiyakārakānaṃ hatthe hiraññaṃ upanikkhipanti – ‘iminā ayyassa yaṃ kappiyaṃ taṃ dethā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ tato kappiyaṃ taṃ sādituṃ; na tvevāhaṃ, bhikkhave, kenaci pariyāyena jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabbanti vadāmī’’ti.

멘다카 장자는 그 밤이 지나자 맛깔스러운 딱딱한 음식과 부드러운 음식을 차려놓고 세존께 시간이 되었음을 알렸다. "세존이시여, 공양이 준비되었으니 시간이 되었습니다." 세존께서는 오전에 가사를 입으시고 발우와 가사를 들고 멘다카 장자가 공양을 준비한 곳으로 가셨다. 가셔서 비구 승가와 함께 마련된 자리에 앉으셨다. 그때 멘다카 장자는 1,250명의 목동들에게 명령했다. "여보게들, 그렇다면 암소를 한 마리씩 끌고 비구 스님 한 분 한 분 곁에 서라. 신선한 우유로 공양을 올릴 것이다." 멘다카 장자는 부처님을 비롯한 비구 승가에게 맛깔스러운 딱딱한 음식과 부드러운 음식, 그리고 신선한 우유로 직접 만족하실 때까지 충분히 대접하였다. 비구들이 의구심이 생겨 우유를 받지 않자, "비구들이여, 받아라. 그리고 먹어라."라고 하셨다. 멘다카 장자는 부처님을 비롯한 비구 승가에게 맛깔스러운 딱딱한 음식과 부드러운 음식, 그리고 신선한 우유로 직접 만족하실 때까지 충분히 대접한 뒤, 세존께서 식사를 마치고 발우에서 손을 떼시자 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 멘다카 장자는 세존께 이렇게 말씀드렸다. "세존이시여, 물도 부족하고 먹을 것도 부족한 험한 길들이 있습니다. 여행 양식 없이 그 길을 가는 것은 쉽지 않습니다. 세존이시여, 세존께서 비구들에게 여행 양식을 허락해 주시면 좋겠습니다." 그러자 세존께서는 멘다카 장자에게 법을 설하여 가르침을 보이시고, 분발하게 하시고, 북돋워 주시고, 기쁘게 하신 뒤 자리에서 일어나 떠나셨다. 그 후 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. "비구들이여, 우유, 응유, 버터우유, 신선한 버터, 정제 버터의 다섯 가지 소 가공품을 허용한다. 비구들이여, 물도 부족하고 먹을 것도 부족한 험한 길들이 있다. 여행 양식 없이 그 길을 가는 것은 쉽지 않다. 비구들이여, 여행 양식을 구하는 것을 허용한다. 쌀이 필요한 자는 쌀을, 녹두가 필요한 자는 녹두를, 검은콩이 필요한 자는 검은콩을, 소금이 필요한 자는 소금을, 설탕이 필요한 자는 설탕을, 기름이 필요한 자는 기름을, 정제 버터가 필요한 자는 정제 버터를 구해야 한다. 비구들이여, 신심 있고 청정한 사람들이 있다. 그들은 수용인의 손에 '이 금전으로 스님께 필요한 허용된 물품을 드려 주십시오'라고 맡긴다. 비구들이여, 나는 거기서 얻어지는 허용된 물품을 수용하는 것을 허락한다. 그러나 비구들이여, 나는 어떤 방식으로든 금과 은을 수용하거나 구해도 된다고 말하지 않는다."

Pañcagorasādianujānanā niṭṭhitā.

다섯 가지 소 가공품 등에 대한 허용이 끝났다.

182. Keṇiyajaṭilavatthu

182. 케니야 자틸라 이야기

300. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena āpaṇaṃ tadavasari. Assosi kho keṇiyo jaṭilo – ‘‘samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito āpaṇaṃ anuppatto, taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato…pe… sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti. Atha kho keṇiyassa [Pg.343] jaṭilassa etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho ahaṃ samaṇassa gotamassa harāpeyya’’nti. Atha kho keṇiyassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘yepi kho te brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ, tadanugāyanti tadanubhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti, seyyathidaṃ – aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, rattūparatā viratā vikālabhojanā, te evarūpāni pānāni sādiyiṃsu. Samaṇopi gotamo rattūparato virato vikālabhojanā, arahati samaṇopi gotamo evarūpāni pānāni sādiyitu’’nti pahūtaṃ pānaṃ paṭiyādāpetvā kājehi gāhāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭiggaṇhātu me bhavaṃ gotamo pāna’’nti. Tena hi, keṇiya, bhikkhūnaṃ dehīti. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhikkhūnaṃ deti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjathāti. Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ pahūtehi pānehi sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ dhotahatthaṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho keṇiyaṃ jaṭilaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, tvañca brāhmaṇesu abhippasannoti. Dutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiñcāpi kho, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, tvañca brāhmaṇesu abhippasannoti[Pg.344]. Tatiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiñcāpi kho, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, aṭṭha pānāni – ambapānaṃ jambupānaṃ cocapānaṃ mocapānaṃ madhūkapānaṃ muddikapānaṃ sālūkapānaṃ phārusakapānaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalarasaṃ ṭhapetvā dhaññaphalarasaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ pattarasaṃ ṭhapetvā ḍākarasaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ puppharasaṃ ṭhapetvā madhūkapuppharasaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, ucchurasa’’nti.

300. 그때 세존께서는 차례로 유행하시다가 아빠나(Āpaṇa)라는 마을에 이르셨다. 케니야(Keṇiya)라는 이름의 결발 고행자(자틸라)는 다음과 같은 소문을 들었다. '석가족의 아들로서 석가족에서 출가한 사문 고토모가 아빠나에 도착하셨다는데, 그분 고토모 존자에게는 이와 같은 좋은 명성이 자자하다. ... 그러한 아라한들을 뵙는 것은 참으로 좋은 일이다.' 이에 케니야 고행자에게 이런 생각이 들었다. '내가 사문 고토모에게 무엇을 가져다 드려야 할까?' 그는 다시 생각했다. '찬가(만트라)를 만들고 유포한 브라만들의 옛 선인들인 앗타까(Aṭṭhaka), 와마까(Vāmaka), 와마데와(Vāmadeva), 엣사밋따(Vessāmitta), 야마딱기(Yamataggi), 앙기라사(Aṅgīrasa), 바라드와자(Bhāradvāja), 와셋타(Vāseṭṭho), 까싸빠(Kassapa), 바구(Bhagu) 등이 있었다. 지금의 브라만들은 그들이 노래하고 선포하고 모은 그 고대 찬가 구절을 따라서 노래하고 따라서 낭송한다. 그들도 밤에는 식사를 중단하고 비시식(때 아닌 때의 식사)을 삼갔으나, 이와 같은 음료들은 수용하였다. 사문 고토모 또한 밤에는 식사를 중단하고 비시식을 삼가니, 사문 고토모께서도 이와 같은 음료들을 수용하시는 것이 마땅하다.' 그는 많은 음료를 준비하여 지게에 싣고 세존께 가서 세존과 함께 안부와 기쁨을 나누는 인사를 마친 뒤 한 곁에 섰다. 한 곁에 선 케니야 고행자는 세존께 '고토모 존자께서는 저의 음료를 받아 주십시오'라고 청했다. 세존께서는 '케니야여, 그렇다면 비구들에게 주어라'라고 말씀하셨다. 케니야 고행자가 비구들에게 음료를 주었으나, 비구들은 의구심이 생겨 받지 않았다. 세존께서 말씀하셨다. '비구들아, 받아서 마셔라.' 이에 케니야 고행자는 부처님을 상위로 한 비구 승가에게 많은 음료를 자기 손으로 직접 흡족하게 대접하고 권했다. 세존께서 손을 씻고 발다발에서 손을 떼신 것을 알자 한 곁에 앉았다. 세존께서는 한 곁에 앉은 케니야 고행자에게 법에 대한 설법으로 가르침을 보이시고(sandassesi), 권면하시고(samādapesi), 분발하게 하시고(samuttejesi), 기쁘게 하셨다(sampahaṃsesi). 세존의 법문에 고취된 케니야 고행자는 세존께 '고토모 존자께서는 내일 비구 승가와 함께 저의 공양을 받아 주십시오'라고 청했다. 세존께서는 '케니야여, 비구 승가는 1,250명이나 되어 그 수가 매우 많고, 그대는 브라만들에게 매우 신심이 깊지 않은가'라고 말씀하셨다. 케니야 고행자는 두 번째도 세 번째도 거듭 청했다. '비구 승가가 1,250명으로 많고 제가 브라만들에게 신심이 깊더라도, 고토모 존자께서는 부디 내일 저의 공양을 받아 주십시오.' 세존께서는 침묵으로 승낙하셨다. 케니야 고행자는 세존의 승낙을 알고 자리에서 일어나 떠났다. 그 후 세존께서는 이 사건을 인연으로 법문을 하신 뒤 비구들을 불러 말씀하셨다. '비구들아, 여덟 가지 음료를 허용한다. 그것은 망고 음료, 잠부 음료, 코차 음료, 모차 음료, 마두까 음료, 포도 음료, 연뿌리 음료, 파루사까 음료이다. 비구들아, 곡식으로 만든 즙을 제외한 모든 과일 즙을 허용한다. 채소 삶은 물을 제외한 모든 잎 즙을 허용한다. 마두까 꽃즙을 제외한 모든 꽃 즙을 허용한다. 그리고 사탕수수 즙을 허용한다.'

Atha kho keṇiyo jaṭilo tassā rattiyā accayena sake assame paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho keṇiyaṃ jaṭilaṃ bhagavā imāhi gāthāhi anumodi –

케니야 고행자는 그 밤이 지난 뒤 자신의 수행처에서 훌륭한 딱딱한 음식과 부드러운 음식을 차려놓고 세존께 때가 되었음을 알렸다. '고토모 존자여, 공양 준비가 다 되었습니다.' 세존께서는 오전 일찍 옷을 입으시고 발다발과 가사를 갖추어 케니야 고행자의 수행처로 가셨다. 가셔서 마련된 자리에 비구 승가와 함께 앉으셨다. 케니야 고행자는 부처님을 상위로 한 비구 승가에게 훌륭한 음식을 직접 대접하고 권했다. 세존께서 식사를 마치고 발다발에서 손을 떼신 것을 알고 케니야 고행자는 한 곁에 앉았다. 세존께서는 한 곁에 앉은 케니야 고행자에게 다음과 같은 게송으로 축원(아누모다나)하셨다.

‘‘Aggihuttamukhā yaññā, sāvittī chandaso mukhaṃ;

Rājā mukhaṃ manussānaṃ, nadīnaṃ sāgaro mukhaṃ.

'제사들 가운데는 화신제(불 공양)가 으뜸이요, 시의 운율 가운데는 사윗티(Sāvittī)가 으뜸이라네. 사람들 중에는 왕이 으뜸이고, 강물 중에는 바다가 으뜸이라네.'

‘‘Nakkhattānaṃ mukhaṃ cando, ādicco tapataṃ mukhaṃ;

Puññaṃ ākaṅkhamānānaṃ saṅgho, ve yajataṃ mukha’’nti.

'별들 중에는 달이 으뜸이고, 빛나는 것들 중에는 태양이 으뜸이라네. 공덕을 바라고 보시를 올리는 이들에게는 승가가 진실로 으뜸이라네.'

Atha kho bhagavā keṇiyaṃ jaṭilaṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

세존께서는 케니야 고행자에게 이 게송들로 축원을 하신 뒤 자리에서 일어나 떠나셨다.

Keṇiyajaṭilavatthu niṭṭhitaṃ.

케니야 고행자의 이야기가 끝났다.

183. Rojamallavatthu

183. 로자 말라의 이야기

301. Atha [Pg.345] kho bhagavā āpaṇe yathābhirantaṃ viharitvā yena kusinārā tena cārikaṃ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Assosuṃ kho kosinārakā mallā – ‘‘bhagavā kira kusināraṃ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehī’’ti. Te saṅgaraṃ akaṃsu – ‘‘yo bhagavato paccuggamanaṃ na karissati, pañcasatānissa daṇḍo’’ti. Tena kho pana samayena rojo mallo āyasmato ānandassa sahāyo hoti. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena kusinārā tadavasari. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato paccuggamanaṃ akaṃsu. Atha kho rojo mallo bhagavato paccuggamanaṃ karitvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho rojaṃ mallaṃ āyasmā ānando etadavoca – ‘‘uḷāraṃ kho te idaṃ, āvuso roja, yaṃ tvaṃ bhagavato paccuggamanaṃ akāsī’’ti. ‘‘Nāhaṃ, bhante ānanda, bahukato buddhe vā dhamme vā saṅghe vā; api ca ñātīhi saṅgaro kato – ‘yo bhagavato paccuggamanaṃ na karissati, pañcasatānissa daṇḍo’’’ti; so kho ahaṃ, bhante ānanda, ñātīnaṃ daṇḍabhayā evāhaṃ bhagavato paccuggamanaṃ akāsinti. Atha kho āyasmā ānando anattamano ahosi’ kathañhi nāma rojo mallo evaṃ vakkhatī’ti? Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, bhante, rojo mallo abhiññāto ñātamanusso. Mahatthiko kho pana evarūpānaṃ ñātamanussānaṃ imasmiṃ dhammavinaye pasādo. Sādhu, bhante, bhagavā tathā karotu, yathā rojo mallo imasmiṃ dhammavinaye pasīdeyyā’’ti. ‘‘Na kho taṃ, ānanda, dukkaraṃ tathāgatena, yathā rojo mallo imasmiṃ dhammavinaye pasīdeyyā’’ti.

301. 그때 세존께서는 아빠나에서 원하시는 만큼 머무신 뒤, 1,250명의 많은 비구 승가와 함께 쿠시나라를 향해 유행을 떠나셨다. 쿠시나라의 말라족 사람들은 "세존께서 1,250명의 많은 비구 승가와 함께 쿠시나라로 오신다더라"는 소문을 들었다. 그들은 "세존을 마중하러 나가지 않는 자에게는 500카하빠나의 벌금을 물리겠다"라고 결의하였다. 그때 로자라는 말라족 사람은 존자 아난다의 친구였다. 그 후 세존께서는 차례로 유행하시어 쿠시나라에 도착하셨다. 그때 쿠시나라의 말라족 사람들은 세존을 마중 나갔다. 로자라는 말라족 사람도 세존을 마중하고 나서 존자 아난다가 있는 곳으로 다가가, 존자 아난다에게 절을 올리고 한쪽에 섰다. 한쪽에 서 있는 말라족 사람 로자에게 존자 아난다가 이렇게 말했다. "도반 로자여, 그대가 세존을 마중 나온 것은 참으로 훌륭한 일입니다." 그러자 로자가 말했다. "아난다 존자시여, 저는 부처님이나 가르침이나 승가에 대해 큰 존경심이 있어서 온 것이 아닙니다. 다만 친족들이 '세존을 마중하러 나가지 않는 자에게는 500의 벌금을 물리겠다'라고 결의했기 때문입니다. 아난다 존자시여, 그래서 저는 친족들의 벌금이 두려워 세존을 마중하러 나온 것입니다." 그러자 존자 아난다는 '어떻게 로자라는 말라족 사람이 이렇게 말할 수 있는가?'라고 생각하며 마음이 언짢아졌다. 이어서 존자 아난다는 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 존자 아난다는 세존께 이렇게 여쭈었다. "세존이시여, 이 로자라는 말라족 사람은 명망 있고 잘 알려진 사람입니다. 이와 같이 잘 알려진 사람들이 이 법과 율에 신심을 갖는 것은 큰 유익이 있습니다. 세존이시여, 부디 세존께서 로자라는 말라족 사람이 이 법과 율에 신심을 가질 수 있도록 그렇게 해주십시오." 세존께서는 "아난다여, 로자라는 말라족 사람이 이 법과 율에 신심을 갖게 하는 것은 여래에게 어려운 일이 아니다"라고 말씀하셨다.

Atha kho bhagavā rojaṃ mallaṃ mettena cittena pharitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. Atha kho rojo mallo bhagavato mettena cittena phuṭṭho, seyyathāpi nāma gāviṃ taruṇavaccho, evameva, vihārena [Pg.346] vihāraṃ pariveṇena pariveṇaṃ upasaṅkamitvā bhikkhū pucchati – ‘‘kahaṃ nu kho, bhante, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddha’’nti. ‘‘Esāvuso roja, vihāro saṃvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭehi, vivarissati te bhagavā dvāra’’nti. Atha kho rojo mallo yena so vihāro saṃvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭesi. Vivari bhagavā dvāraṃ. Atha kho rojo mallo vihāraṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho rojassa mallassa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ…pe… aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sādhu, bhante, ayyā mamaññeva paṭiggaṇheyyuṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ, no aññesa’’nti. ‘‘Yesaṃ kho, roja, sekkhena ñāṇena sekkhena dassanena dhammo diṭṭho seyyathāpi tayā, tesampi evaṃ hoti – ‘aho nūna ayyā amhākaññeva paṭiggaṇheyyuṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ, no aññesa’nti. Tena hi, roja, tava ceva paṭiggahissanti aññesañcā’’ti.

그때 세존께서는 말라족 사람 로자에게 자애의 마음을 가득 채우신 뒤, 자리에서 일어나 거처로 들어가셨다. 그러자 세존의 자애의 마음에 감화된 말라족 사람 로자는, 마치 어린 송아지가 어미 소를 따르듯이, 이 방에서 저 방으로, 이 뜰에서 저 뜰로 돌아다니며 비구들에게 물었다. "스님들, 지금 아라한이며 정등각자이신 세존께서는 어디에 머물고 계십니까? 저희는 아라한이며 정등각자이신 그 세존을 뵙고 싶습니다." 비구들이 대답했다. "도반 로자여, 저기 문이 닫혀 있는 거처가 있습니다. 그곳으로 조용히 다가가 서두르지 말고 베란다에 들어가서 기침을 한 뒤 문고리를 두드리십시오. 세존께서 문을 열어주실 것입니다." 그래서 말라족 사람 로자는 문이 닫혀 있는 그 거처로 조용히 다가가 서두르지 말고 베란다에 들어가서 기침을 한 뒤 문고리를 두드렸다. 세존께서 문을 열어주셨다. 말라족 사람 로자는 거처로 들어가 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 말라족 사람 로자에게 세존께서는 보시에 대한 이야기 등을 시작으로 차제설법을 해주셨다. (로자는 법을 깨달아) 스승의 가르침에 대해 더 이상 다른 것에 의존하지 않게 되자 세존께 이렇게 여쭈었다. "세존이시여, 부디 스님들께서 오직 저의 가사와 공양과 처소와 병 치료를 위한 약의 필수품만을 받으시고, 다른 사람들의 것은 받지 말아 주십시오." 세존께서는 이렇게 말씀하셨다. "로자여, 그대와 같이 유학의 지혜와 유학의 통찰로 진리를 본 자들에게는 '부디 스님들께서 오직 우리들의 필수품만을 받으시고 다른 이들의 것은 받지 않으셨으면 좋겠다'라는 생각이 들기 마련이다. 그러니 로자여, 승가는 그대의 보시물도 받을 것이요, 다른 사람들의 보시물도 받을 것이다."

302. Tena kho pana samayena kusinārāyaṃ paṇītānaṃ bhattānaṃ bhattapaṭipāṭi aṭṭhitā hoti. Atha kho rojassa mallassa paṭipāṭiṃ alabhantassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ bhattaggaṃ olokeyyaṃ, yaṃ bhattagge nāssa, taṃ paṭiyādeyya’’nti. Atha kho rojo mallo bhattaggaṃ olokento dve nāddasa – ḍākañca piṭṭhakhādanīyañca. Atha kho rojo mallo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘idha me, bhante ānanda, paṭipāṭiṃ alabhantassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ bhattaggaṃ olokeyyaṃ, yaṃ bhattagge nāssa, taṃ paṭiyādeyya’nti. So kho ahaṃ, bhante ānanda, bhattaggaṃ olokento dve nāddasaṃ – ḍākañca piṭṭhakhādanīyañca. Sacāhaṃ, bhante ānanda, paṭiyādeyyaṃ ḍākañca piṭṭhakhādanīyañca, paṭiggaṇheyya me bhagavā’’ti? ‘‘Tena hi, roja, bhagavantaṃ paṭipucchissāmī’’ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Tena hānanda, paṭiyādetū’’ti. ‘‘Tena hi, roja, paṭiyādehī’’ti. Atha kho rojo mallo tassā rattiyā accayena [Pg.347] pahūtaṃ ḍākañca piṭṭhakhādanīyañca paṭiyādāpetvā bhagavato upanāmesi ‘‘paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā ḍākañca piṭṭhakhādanīyañcā’’ti. ‘‘Tena hi, roja, bhikkhūnaṃ dehī’’ti. Atha kho rojo mallo bhikkhūnaṃ deti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. ‘‘Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjathā’’ti. Atha kho rojo mallo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ pahūtehi ḍākehi ca piṭṭhakhādanīyehi ca sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ dhotahatthaṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rojaṃ mallaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sabbañca ḍākaṃ sabbañca piṭṭhakhādanīya’’nti.

302. 그 무렵 쿠시나라에서는 수승한 공양의 순번이 정해져 있었다. 그때 말라족의 로자는 자신의 공양 순번을 얻지 못하자 이런 생각이 들었다. '내가 식당을 살펴보아서, 식당에 없는 것이 있다면 그것을 준비하는 것이 좋겠다.' 그래서 말라족의 로자는 식당을 살펴보던 중에 채소 요리와 가루로 만든 음식, 이 두 가지가 없는 것을 보았다. 그때 말라족의 로자는 존자 아난다에게 다가가서 이렇게 말했다. '아난다 존자여, 저는 오늘 공양 순번을 얻지 못해 이런 생각이 들었습니다. '내가 식당을 살펴보아서, 식당에 없는 것이 있다면 그것을 준비하는 것이 좋겠다.'라고 말입니다. 아난다 존자여, 제가 식당을 살펴보니 채소 요리와 가루로 만든 음식, 이 두 가지가 보이지 않았습니다. 아난다 존자여, 만일 제가 채소 요리와 가루로 만든 음식을 준비한다면 세존께서 저의 채소 요리와 가루로 만든 음식을 받아주시겠습니까?' '로자여, 그렇다면 세존께 여쭈어보겠습니다.'라고 존자 아난다가 말했다. 그 후 존자 아난다는 세존께 이 사실을 보고했다. '아난다야, 그렇다면 준비하게 하여라.' '로자여, 그렇다면 준비하십시오.'라고 존자 아난다가 말했다. 그러자 말라족의 로자는 그 밤이 지난 뒤에 많은 채소 요리와 가루로 만든 음식을 준비하게 하여 세존께 바치며 이렇게 말했다. '세존이시여, 세존께서는 저의 채소 요리와 가루로 만든 음식을 받아주소서.' '로자여, 그렇다면 비구들에게 주어라.'라고 세존께서 말씀하셨다. 그러자 말라족의 로자는 비구들에게 그것을 주었다. 비구들은 의구심이 생겨 받지 않았다. '비구들아, 받아라, 그리고 먹어라.'라고 세존께서 말씀하셨다. 그러자 말라족의 로자는 부처님을 비롯한 비구 승가에 많은 채소 요리와 가루로 만든 음식을 자신의 손으로 직접 만족하도록 대접하여 권하였고, 세존께서 손을 씻으시고 발다리에서 손을 떼신 것을 보고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 말라족의 로자에게 세존께서는 법에 관한 이야기로 가르침을 주시고, 권장하시고, 분발하게 하시고, 기쁘게 하신 뒤 자리에서 일어나 떠나셨다. 그 후 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 하시고 비구들을 부르셨다. '비구들아, 모든 채소와 모든 가루로 만든 음식을 허용한다.'라고 말씀하셨다.

Rojamallavatthu niṭṭhitaṃ.

말라족 로자의 이야기가 끝났다.

184. Vuḍḍhapabbajitavatthu

184. 늙어서 출가한 자의 이야기

303. Atha kho bhagavā kusinārāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena ātumā tena cārikaṃ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena aññataro vuḍḍhapabbajito ātumāyaṃ paṭivasati nahāpitapubbo. Tassa dve dārakā honti, mañjukā paṭibhāneyyakā, dakkhā pariyodātasippā sake ācariyake nahāpitakamme. Assosi kho so vuḍḍhapabbajito – ‘‘bhagavā kira ātumaṃ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehī’’ti. Atha kho so vuḍḍhapabbajito te dārake etadavoca – ‘‘bhagavā kira, tātā, ātumaṃ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Gacchatha tumhe, tātā, khurabhaṇḍaṃ ādāya nāḷiyāvāpakena anugharakaṃ anugharakaṃ āhiṇḍatha, loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi saṃharatha, bhagavato āgatassa yāgupānaṃ karissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, tātā’’ti kho te dārakā tassa vuḍḍhapabbajitassa paṭissuṇitvā khurabhaṇḍaṃ ādāya nāḷiyāvāpakena anugharakaṃ anugharakaṃ āhiṇḍanti, loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi saṃharantā. Manussā te dārake mañjuke paṭibhāneyyake passitvā yepi na kārāpetukāmā tepi kārāpenti, kārāpetvāpi bahuṃ denti. Atha kho te dārakā bahuṃ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi saṃhariṃsu.

303. 그 후 세존께서는 쿠시나라에서 머무시고 싶은 만큼 머무신 뒤, 천 이백 오십 명의 많은 비구 승가와 함께 아투마로 길을 떠나셨다. 그때 아투마에는 예전에 이발사였던 어떤 늙어서 출가한 자가 살고 있었다. 그에게는 말솜씨가 좋고 기지가 있으며, 자신의 스승에게 배운 이발 기술에 능숙하고 뛰어난 두 아들이 있었다. 그 늙어서 출가한 자는 '세존께서 천 이백 오십 명의 많은 비구 승가와 함께 아투마로 오신다'는 소문을 들었다. 그러자 그 늙어서 출가한 자는 아들들에게 이렇게 말했다. '얘들아, 세존께서 천 이백 오십 명의 많은 비구 승가와 함께 아투마로 오신다고 한다. 너희는 이발 도구를 가지고 그릇을 들고 집집마다 돌아다니며 소금과 기름, 쌀과 음식을 거두어라. 오시는 세존께 죽을 만들어 공양 올리자.' '아버지, 알겠습니다.'라고 그 아들들은 늙어서 출가한 자의 말에 대답하고, 이발 도구를 가지고 그릇을 들고 집집마다 돌아다니며 소금과 기름, 쌀과 음식을 거두었다. 사람들은 말솜씨 좋고 기지 있는 그 소년들을 보고, 이발을 하고 싶지 않았던 사람들조차 이발을 하게 했고, 이발을 한 뒤에는 많은 보수를 주었다. 그리하여 그 소년들은 많은 소금과 기름, 쌀과 음식을 거두었다.

Atha [Pg.348] kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena ātumā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā ātumāyaṃ viharati bhusāgāre. Atha kho so vuḍḍhapabbajito tassā rattiyā accayena pahūtaṃ yāguṃ paṭiyādāpetvā bhagavato upanāmesi – ‘‘paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā yāgu’’nti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti…pe… sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāmāti. Atha kho bhagavā taṃ vuḍḍhapabbajitaṃ etadavoca – ‘‘kutāyaṃ, bhikkhu yāgū’’ti? Atha kho so vuḍḍhapabbajito bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Vigarahi buddho bhagavā, ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, pabbajito akappiye samādapessasi. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi ‘na, bhikkhave, pabbajitena akappiye samādapetabbaṃ, yo samādapeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, nahāpitapubbena khurabhaṇḍaṃ pariharitabbaṃ. Yo parihareyya, āpatti dukkaṭassā’’’ti.

그 후 세존께서는 차례로 길을 가시다가 아투마에 도착하셨다. 거기서 세존께서는 아투마의 짚 창고에 머무셨다. 그러자 그 늙어서 출가한 자는 그 밤이 지난 뒤에 많은 죽을 준비하게 하여 세존께 바치며 말했다. '세존이시여, 세존께서는 저의 죽을 받아주소서.' 여래들은 알고 있으면서도 질문하신다... 중략 ... 제자들에게 학습계율을 제정하기 위해서이다. 그때 세존께서는 그 늙어서 출가한 자에게 이렇게 말씀하셨다. '비구여, 이 죽은 어디서 얻었느냐?' 그러자 그 늙어서 출가한 자는 세존께 이 사실을 보고했다. 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. '참되지 못한 자여, 그것은 적절하지 않고, 합당하지 않으며, 어울리지 않고, 사문의 모습이 아니며, 허용되지 않는 일이고, 해서는 안 될 일이다. 참되지 못한 자여, 어떻게 출가한 신분으로 허용되지 않는 일에 종사하게 할 수 있느냐? 참되지 못한 자여, 이것은 신심 없는 자들에게 신심을 주지 못하며...' 중략 ... 꾸짖으신 뒤 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. '비구들아, 출가자는 허용되지 않는 일에 종사하게 해서는 안 된다. 누구든지 종사하게 하는 자는 악작죄에 해당한다. 비구들아, 예전에 이발사였던 자는 이발 도구를 지니고 다녀서는 안 된다. 지니고 다니는 자는 악작죄에 해당한다.'

Atha kho bhagavā ātumāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ bahuṃ phalakhādanīyaṃ uppannaṃ hoti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho bhagavatā phalakhādanīyaṃ anuññātaṃ, kiṃ ananuññāta’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalakhādanīya’’nti.

그 후 세존께서는 아투마에서 머무시고 싶은 만큼 머무신 뒤, 사왓티로 길을 떠나셨다. 차례로 길을 가시다가 사왓티에 도착하셨다. 거기서 세존께서는 사왓티의 아나타핀디카 원림인 기원정사에 머무셨다. 그때 사왓티에는 많은 과일 음식이 생겨났다. 그러자 비구들에게 이런 생각이 들었다. '세존께서 과일 음식을 허용하셨을까, 허용하지 않으셨을까?' 그들은 세존께 이 사실을 여쭈었다. '비구들아, 모든 과일 음식을 허용한다.'라고 말씀하셨다.

304. Tena kho pana samayena saṅghikāni bījāni puggalikāya bhūmiyā ropiyanti, puggalikāni bījāni saṅghikāya bhūmiyā ropiyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saṅghikāni, bhikkhave, bījāni puggalikāya bhūmiyā ropitāni bhāgaṃ datvā paribhuñjitabbāni. Puggalikāni bījāni saṅghikāya bhūmiyā ropitāni bhāgaṃ datvā paribhuñjitabbānīti.

304. 그 무렵에 상가(공동체)의 씨앗들을 개인의 토지에 심거나, 개인의 씨앗들을 상가의 토지에 심는 일이 있었다. 비구들이 세존께 이 사정을 보고하자, “비구들이여, 상가의 씨앗들을 개인의 토지에 심었을 경우에는 (토지) 소유주에게 몫(십 분의 일)을 주고 사용해야 한다. 개인의 씨앗들을 상가의 토지에 심었을 경우에도 (토지) 소유주에게 몫을 주고 사용해야 한다.”라고 말씀하셨다.

Vuḍḍhapabbajitavatthu niṭṭhitaṃ.

늙어서 출가한 자에 관한 이야기가 끝났다.

185. Catumahāpadesakathā

185. 네 가지 큰 지침(사대마하파데사)에 대한 설법

305. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ kismiñci kismiñci ṭhāne kukkuccaṃ uppajjati – ‘‘kiṃ nu kho bhagavatā anuññātaṃ, kiṃ ananuññāta’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ na kappatī’ti appaṭikkhittaṃ tañce [Pg.349] akappiyaṃ anulometi, kappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo na kappati. Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ na kappatī’ti appaṭikkhittaṃ tañce kappiyaṃ anulometi, akappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo kappati. Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ kappatī’ti ananuññātaṃ tañce akappiyaṃ anulometi, kappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo na kappati. Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ kappatī’ti ananuññātaṃ, tañce kappiyaṃ anulometi, akappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo kappatī’’ti.

305. 그 무렵 비구들에게 여러 가지 사항에 대해 “세존께서 이것을 허용하셨는가, 허용하지 않으셨는가?” 하는 의구심이 생겼다. 비구들이 세존께 이 사정을 보고하자 (이렇게 말씀하셨다). “비구들이여, 내가 ‘이것은 허용되지 않는다’라고 금지하지 않은 것이라도, 그것이 허용되지 않는 것과 부합하고 허용되는 것과 상반된다면, 그것은 너희에게 허용되지 않는다. 비구들이여, 내가 ‘이것은 허용되지 않는다’라고 금지하지 않은 것이라도, 그것이 허용되는 것과 부합하고 허용되지 않는 것과 상반된다면, 그것은 너희에게 허용된다. 비구들이여, 내가 ‘이것은 허용된다’라고 명시적으로 허용하지 않은 것이라도, 그것이 허용되지 않는 것과 부합하고 허용되는 것과 상반된다면, 그것은 너희에게 허용되지 않는다. 비구들이여, 내가 ‘이것은 허용된다’라고 명시적으로 허용하지 않은 것이라도, 그것이 허용되는 것과 부합하고 허용되지 않는 것과 상반된다면, 그것은 너희에게 허용된다.”

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kappati nu kho yāvakālikena yāmakālikaṃ, na nu kho kappati? Kappati nu kho yāvakālikena sattāhakālikaṃ, na nu kho kappati? Kappati nu kho yāvakālikena yāvajīvikaṃ, na nu kho kappati? Kappati nu kho yāmakālikena sattāhakālikaṃ, na nu kho kappati? Kappati nu kho yāmakālikena yāvajīvikaṃ, na nu kho kappati? Kappati nu kho sattāhakālikena yāvajīvikaṃ, na nu kho kappatī’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Yāvakālikena, bhikkhave, yāmakālikaṃ, tadahu paṭiggahitaṃ kāle kappati, vikāle na kappati. Yāvakālikena, bhikkhave, sattāhakālikaṃ, tadahu paṭiggahitaṃ kāle kappati, vikāle na kappati. Yāvakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṃ, tadahu paṭiggahitaṃ kāle kappati, vikāle na kappati. Yāmakālikena, bhikkhave, sattāhakālikaṃ, tadahu paṭiggahitaṃ yāme kappati, yāmātikkante na kappati. Yāmakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṃ, tadahu paṭiggahitaṃ yāme kappati, yāmātikkante na kappati. Sattāhakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṃ paṭiggahitaṃ, sattāhaṃ kappati, sattāhātikkante na kappatī’’ti.

그때 비구들에게 이런 생각이 들었다. “정오까지 허용되는 것(야와깔리까)과 한시적으로 허용되는 것(야마깔리까)을 함께 쓰면 허용되는가? 정오까지 허용되는 것과 7일간 허용되는 것(삿따하깔리까)을 함께 쓰면 허용되는가? 정오까지 허용되는 것과 평생 허용되는 것(야와지위까)을 함께 쓰면 허용되는가? 한시적으로 허용되는 것과 7일간 허용되는 것을 함께 쓰면 허용되는가? 한시적으로 허용되는 것과 평생 허용되는 것을 함께 쓰면 허용되는가? 7일간 허용되는 것과 평생 허용되는 것을 함께 쓰면 허용되는가?” 비구들이 세존께 이 사정을 보고하자 (이렇게 말씀하셨다). “비구들이여, 정오까지 허용되는 것과 한시적으로 허용되는 것을 같은 날에 함께 받았다면, 제때(오전)에는 허용되지만 때 아닌 때(오후)에는 허용되지 않는다. 비구들이여, 정오까지 허용되는 것과 7일간 허용되는 것을 같은 날에 함께 받았다면, 제때에는 허용되지만 때 아닌 때에는 허용되지 않는다. 비구들이여, 정오까지 허용되는 것과 평생 허용되는 것을 같은 날에 함께 받았다면, 제때에는 허용되지만 때 아닌 때에는 허용되지 않는다. 비구들이여, 한시적으로 허용되는 것과 7일간 허용되는 것을 같은 날에 함께 받았다면, (그날 밤의 정해진) 시간까지는 허용되지만 시간이 지나면 허용되지 않는다. 비구들이여, 한시적으로 허용되는 것과 평생 허용되는 것을 같은 날에 함께 받았다면, 시간까지는 허용되지만 시간이 지나면 허용되지 않는다. 비구들이여, 7일간 허용되는 것과 평생 허용되는 것을 함께 받았다면, 7일 동안은 허용되지만 7일이 지나면 허용되지 않는다.”

Catumahāpadesakathā niṭṭhitā.

네 가지 큰 가르침(Mahāpadesa)에 대한 설법이 끝났다.

Bhesajjakkhandhako chaṭṭho.

여섯 번째 약품 편(Bhesajjakkhandhaka)이 끝났다.

186. Tassuddānaṃ

186. 그 요약(Uddāna)

Sāradike vikālepi, vasaṃ mūle piṭṭhehi ca;

Kasāvehi paṇṇaṃ phalaṃ, jatu loṇaṃ chakaṇañca.

가을철 질병과 오후의 약, 동물 기름, 뿌리 약, 가루 약, 달인 즙, 잎, 열매, 수지, 소금, 마른 소똥 등에 관한 규정.

Cuṇṇaṃ cālini maṃsañca, añjanaṃ upapisanī ;

Añjanī uccāpārutā, salākā salākaṭhāniṃ.

약가루와 체, 생고기, 안연, 약 찧는 도구, 안연 통, 덮개, 안연 막대와 보관함 등에 관한 규정.

Thavikaṃsabaddhakaṃ [Pg.350] suttaṃ, muddhanitelanatthu ca;

Natthukaraṇī dhūmañca, nettañcāpidhanatthavi.

안연 주머니와 어깨 끈, 실, 머리 기름, 코에 넣는 약과 도구, 연기 피우는 법과 관, 덮개와 주머니 등에 관한 규정.

Telapākesu majjañca, atikkhittaṃ abbhañjanaṃ;

Tumbaṃ sedaṃ sambhārañca, mahā bhaṅgodakaṃ tathā.

기름을 달일 때 술을 넣는 것과 과도한 사용 금지, 바르는 기름, 기름통, 땀 목욕과 재료, 큰 땀 목욕과 잎을 넣은 물 등에 관한 규정.

Dakakoṭṭhaṃ lohitañca, visāṇaṃ pādabbhañjanaṃ;

Pajjaṃ satthaṃ kasāvañca, tilakakkaṃ kabaḷikaṃ.

물통(욕조), 피를 뽑는 것과 뿔의 사용, 발에 바르는 기름과 발약, 칼의 사용, 달인 즙, 깨 가루, 상처에 붙이는 약 등에 관한 규정.

Coḷaṃ sāsapakuṭṭañca, dhūma sakkharikāya ca;

Vaṇatelaṃ vikāsikaṃ, vikaṭañca paṭiggahaṃ.

상처 싸는 천, 겨자 가루, 연기, 면도칼, 상처 기름, 기름 막이 천, 거친 음식과 받는 법 등에 관한 규정.

Gūthaṃ karonto loḷiñca, khāraṃ muttaharītakaṃ;

Gandhā virecanañceva, acchākaṭaṃ kaṭākaṭaṃ.

오줌과 대변 약, 흙을 섞는 법, 소금기 있는 오줌과 가식자, 향기, 설사약, 맑은 죽물, 거르지 않은 콩즙과 거른 콩즙 등에 관한 규정.

Paṭicchādani pabbhārā, ārāma sattāhena ca;

Guḷaṃ muggaṃ sovīrañca, sāmaṃpākā punāpace.

고기 국물, 산비탈, 원림 관리, 7일간의 약, 설탕, 녹두, 소위라(음료), 직접 요리하는 것과 다시 데우는 것 등에 관한 규정.

Punānuññāsi dubbhikkhe, phalañca tilakhādanī;

Purebhattaṃ kāyaḍāho, nibbattañca bhagandalaṃ.

기근 때의 재허용, 열매와 깨 음식, 식전의 허용, 몸의 열기, 씨를 뺀 열매, 치루 치료 등에 관한 규정.

Vatthikammañca suppiñca, manussamaṃsameva ca;

Hatthiassā sunakho ca, ahi sīhañca dīpikaṃ.

관장 요법, 숫삐야와 인육 금지, 코끼리·말·개·뱀·사자·표범 고기 금지 등에 관한 규정.

Acchataracchamaṃsañca, paṭipāṭi ca yāgu ca;

Taruṇaṃ aññatra guḷaṃ, sunidhāvasathāgāraṃ.

곰과 하이에나 고기 금지, 공양의 차례와 죽, 젊은 대신의 이야기, 초대한 곳 외에서의 식사, 설탕 보시, 수니다와 여인숙 등에 관한 규정.

Gaṅgā koṭisaccakathā, ambapālī ca licchavī;

Uddissa kataṃ subhikkhaṃ, punadeva paṭikkhipi.

갠지스강, 꼬띠 마을, 사성제 설법, 암바빨리와 리차위 왕들, 특정인을 위해 잡은 고기 금지, 풍족할 때의 재금지 등에 관한 규정.

Megho yaso meṇḍako, ca gorasaṃ pātheyyakena ca;

Keṇi ambo jambu coca, mocamadhumuddikasālukaṃ.

비구름, 야사 존자, 멘다까 장자, 다섯 가지 우유 제품, 여비, 께니야, 망고·자문·야생바나나·집바나나·꿀·포도·연뿌리 음료 등에 관한 규정.

Phārusakā ḍākapiṭṭhaṃ, ātumāyaṃ nahāpito;

Sāvatthiyaṃ phalaṃ bījaṃ, kismiṃ ṭhāne ca kāliketi.

파루사까 열매 음료, 채소와 가루 음식, 아뚜마의 이발사 출신 비구, 사왓띠의 열매와 씨앗, 의구심이 생기는 경우와 네 가지 시한에 관한 규정.

Imamhi khandhake vatthū ekasataṃ chavatthu.

이 장에는 116가지의 이야기가 담겨 있다.

Bhesajjakkhandhako niṭṭhito.

약품 편이 끝났다.

7. Kathinakkhandhako

7. 가띠나 편(Kathinakkhandhaka)

187. Kathinānujānanā

187. 가띠나 옷의 허용

306. Tena [Pg.351] samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena tiṃsamattā pāveyyakā bhikkhū, sabbe āraññikā sabbe piṇḍapātikā sabbe paṃsukūlikā sabbe tecīvarikā sāvatthiṃ āgacchantā bhagavantaṃ dassanāya upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya nāsakkhiṃsu sāvatthiyaṃ vassūpanāyikaṃ sambhāvetuṃ; antarāmagge sākete vassaṃ upagacchiṃsu. Te ukkaṇṭhitarūpā vassaṃ vasiṃsu – āsanneva no bhagavā viharati ito chasu yojanesu, na ca mayaṃ labhāma bhagavantaṃ dassanāyāti. Atha kho te bhikkhū vassaṃvuṭṭhā, temāsaccayena katāya pavāraṇāya, deve vassante, udakasaṅgahe udakacikkhalle okapuṇṇehi cīvarehi kilantarūpā yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo, yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhave, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ, bhagavā; yāpanīyaṃ, bhagavā; samaggā ca mayaṃ, bhante, sammodamānā avivadamānā vassaṃ vasimhā, na ca piṇḍakena kilamimhā. Idha mayaṃ, bhante, tiṃsamattā pāveyyakā bhikkhū sāvatthiṃ āgacchantā bhagavantaṃ dassanāya upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya nāsakkhimhā sāvatthiyaṃ vassūpanāyikaṃ sambhāvetuṃ, antarāmagge sākete vassaṃ upagacchimhā. Te mayaṃ, bhante, ukkaṇṭhitarūpā vassaṃ vasimhā – ‘āsanneva no bhagavā viharati ito chasu yojanesu, na ca mayaṃ labhāma bhagavantaṃ dassanāyā’ti. Atha kho mayaṃ, bhante, vassaṃvuṭṭhā, temāsaccayena katāya pavāraṇāya, deve vassante, udakasaṅgahe udakacikkhalle okapuṇṇehi cīvarehi kilantarūpā addhānaṃ āgatāti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ [Pg.352] kathinaṃ attharituṃ. Atthatakathinānaṃ vo, bhikkhave, pañca kappissanti – anāmantacāro, asamādānacāro, gaṇabhojanaṃ, yāvadatthacīvaraṃ, yo ca tattha cīvaruppādo so nesaṃ bhavissatīti. Atthatakathinānaṃ vo, bhikkhave, imāni pañca kappissanti. Evañca pana, bhikkhave, kathinaṃ attharitabbaṃ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

306. 그때 부처님께서는 사왓띠 시의 아나타삔디까 장자가 세운 제따와나 숲의 사원에 머물고 계셨다. 그때 약 서른 명의 빠웨이야(Pāveyyaka) 출신 비구들이 있었는데, 이들은 모두 숲에 사는 자(아란냐까), 탁발하는 자, 분소의를 입는 자, 삼의(三衣)만을 지니는 자들이었다. 이들이 부처님을 뵙기 위해 사왓띠로 오던 중, 하안거 입재일이 다가왔으나 사왓띠에 도착하여 하안거 입재일을 맞이할 수 없어, 도중인 사께따(Sāketa)에서 하안거를 나게 되었다. 그들은 ‘부처님께서는 여기서 불과 6유순밖에 안 되는 가까운 곳에 계시는데 우리는 부처님을 뵙지 못하는구나’라며 불만족스러운 마음으로 하안거를 보냈다. 그 후 비구들은 하안거를 마치고 석 달이 지나 자자(pavāraṇā)를 행한 뒤, 비가 내리는 가운데 물이 고이고 진흙이 덮인 길을 가며, 흠뻑 젖은 가사 때문에 지친 모습으로 사왓띠 시의 아나타삔디까 사원인 제따와나로 가서 부처님께서 계신 곳에 이르렀다. 도착하여 부처님께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 새로 온 비구들과 즐겁게 인사를 나누는 것은 부처님들의 관례였다. 부처님께서는 그 비구들에게 이렇게 말씀하셨다. “비구들이여, 견딜만했는가? 잘 지냈는가? 화합하고 즐거워하며 다툼 없이 평안하게 하안거를 보냈는가? 탁발하는 데 어려움은 없었는가?” “세존이시여, 견딜만했습니다. 세존이시여, 잘 지냈습니다. 존자시여, 저희는 화합하고 즐거워하며 다툼 없이 하안거를 보냈으며 탁발하는 데도 어려움이 없었습니다. 존자시여, 저희 서른 명의 빠웨이야 비구들이 부처님을 뵙고자 사왓띠로 오던 중, 하안거 입재일이 다가왔으나 사왓띠에 도착하여 하안거를 지낼 수 없게 되어 도중의 사께따에서 안거를 났습니다. 존자시여, 저희는 ‘부처님께서는 여기서 불과 6유순 거리에 계심에도 저희는 뵙지 못하는구나’라며 불만족스러운 마음으로 안거를 보냈습니다. 존자시여, 안거를 마치고 석 달이 지나 자자를 행한 뒤, 비가 내리고 물이 고인 진흙길을 가사가 흠뻑 젖은 채로 지친 모습으로 먼 길을 걸어왔습니다.” 이에 부처님께서는 이 일을 인연으로 법을 설하신 후 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 하안거를 마친 비구들에게 카티나(kathina, 가사)를 펼 것을 허락하노라. 비구들이여, 카티나를 편 너희에게는 다섯 가지가 허용될 것이다. [다른 비구에게] 알리지 않고 마을에 가는 것(anāmantacāro), 삼의를 갖추지 않고 지내는 것(asamādānacāro), 대중 공양(gaṇabhojanaṃ)을 하는 것, 필요한 만큼 여분의 가사를 지니는 것(yāvadatthacīvaraṃ), 그리고 그곳에서 생기는 가사는 그들의 것이 되는 것이다. 비구들이여, 카티나를 편 너희에게 이 다섯 가지가 허용될 것이다. 비구들이여, 카티나는 이와 같이 펴야 한다. 지혜롭고 유능한 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.”

307. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyya kathinaṃ attharituṃ. Esā ñatti.

307. “존자시여, 승가는 제 말을 들으십시오. 승가에 이 카티나용 옷감이 생겼습니다. 승가가 준비되었다면 승가는 이 카티나 옷감을 아무개 비구에게 주어 카티나를 펴도록 해야 합니다. 이것이 제안(결계사)입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ. Saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno deti kathinaṃ attharituṃ. Yassāyasmato khamati imassa kathinadussassa itthannāmassa bhikkhuno dānaṃ kathinaṃ attharituṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

“존자시여, 승가는 제 말을 들으십시오. 승가에 이 카티나 옷감이 생겼습니다. 승가는 이 카티나 옷감을 아무개 비구에게 주어 카티나를 펴게 합니다. 이 카티나 옷감을 아무개 비구에게 주어 카티나를 펴게 하는 것에 찬성하시는 존자는 침묵하시고, 찬성하지 않으시는 분은 말씀해 주십시오.”

‘‘Dinnaṃ idaṃ saṅghena kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno kathinaṃ attharituṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“승가는 이 카티나 옷감을 아무개 비구에게 주어 카티나를 펴게 하였습니다. 승가가 찬성하므로 침묵하셨습니다. 저는 이와 같이 기억하겠습니다.”

308. ‘‘Evaṃ kho, bhikkhave, atthataṃ hoti kathinaṃ, evaṃ anatthataṃ. Kathañca pana, bhikkhave, anatthataṃ hoti kathinaṃ? Na ullikhitamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na dhovanamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na cīvaravicāraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na chedanamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na bandhanamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na ovaṭṭiyakaraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na kaṇḍusakaraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na daḷhīkammakaraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na anuvātakaraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na paribhaṇḍakaraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na ovaddheyyakaraṇamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na kambalamaddanamattena atthataṃ hoti kathinaṃ, na nimittakatena atthataṃ hoti kathinaṃ, na parikathākatena atthataṃ hoti kathinaṃ, na kukkukatena atthataṃ hoti kathinaṃ, na sannidhikatena atthataṃ hoti kathinaṃ, na nissaggiyena atthataṃ hoti kathinaṃ, na akappakatena atthataṃ [Pg.353] hoti kathinaṃ, na aññatra saṅghāṭiyā atthataṃ hoti kathinaṃ, na aññatra uttarāsaṅgena atthataṃ hoti kathinaṃ, na aññatra antaravāsakena atthataṃ hoti kathinaṃ, na aññatra pañcakena vā atirekapañcakena vā tadaheva sañchinnena samaṇḍalīkatena atthataṃ hoti kathinaṃ, na aññatra puggalassa atthārā atthataṃ hoti kathinaṃ; sammā ceva atthataṃ hoti kathinaṃ, tañce nissīmaṭṭho anumodati, evampi anatthataṃ hoti kathinaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, anatthataṃ hoti kathinaṃ.

308. “비구들이여, 카티나는 이와 같이 펼쳐지는 것이고 이와 같은 경우에는 펼쳐지지 않은(무효인) 것이 된다. 비구들이여, 어떤 경우가 카티나가 펼쳐지지 않은 것인가? 단지 선을 긋는 것만으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 단지 세탁하는 것만으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 단지 가사 구획을 가늠하는 것만으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 단지 자르는 것만으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 단지 시치기만 하는 것만으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 단지 테두리를 박는 것만으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 단지 단추 고리를 만드는 것만으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 단지 조각을 대는 것만으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 단지 가로단을 대는 것만으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 단지 세로단을 대는 것만으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 단지 덧천을 대는 것만으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 단지 옅은 상아색으로 한 번 물들이는 것만으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 표시하여 얻은 옷감으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 넌지시 말하여 얻은 옷감으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 빌린 옷감으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 하룻밤을 넘긴 옷감으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. [밤을 넘겨] 내놓아야 할 것이 된 옷감으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 겁패(점)를 찍지 않은 가사로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 대의(saṅghāṭi)를 제외한 것으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 상의(uttarāsaṅga)를 제외한 것으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 하의(antaravāsaka)를 제외한 것으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 당일에 자르고 조각을 맞추어 만든 다섯 조각 혹은 그 이상의 조각으로 된 가사가 아닌 것으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 개인의 집행 없이 펼치는 것으로는 카티나가 펼쳐지지 않는다. 카티나가 제대로 펼쳐졌더라도 승가 구역 밖에서 수희한다면 카티나가 펼쳐지지 않은 것이 된다. 비구들이여, 이와 같은 경우에 카티나가 펼쳐지지 않은 것이 된다.”

309. ‘‘Kathañca, bhikkhave, atthataṃ hoti kathinaṃ? Ahatena atthataṃ hoti kathinaṃ, ahatakappena atthataṃ hoti kathinaṃ, pilotikāya atthataṃ hoti kathinaṃ, paṃsukūlena atthataṃ hoti kathinaṃ, pāpaṇikena atthataṃ hoti kathinaṃ, animittakatena atthataṃ hoti kathinaṃ, aparikathākatena atthataṃ hoti kathinaṃ, akukkukatena atthataṃ hoti kathinaṃ, asannidhikatena atthataṃ hoti kathinaṃ, anissaggiyena atthataṃ hoti kathinaṃ, kappakatena atthataṃ hoti kathinaṃ, saṅghāṭiyā atthataṃ hoti kathinaṃ, uttarāsaṅgena atthataṃ hoti kathinaṃ, antaravāsakena atthataṃ hoti kathinaṃ, pañcakena vā atirekapañcakena vā tadaheva sañchinnena samaṇḍalīkatena atthataṃ hoti kathinaṃ, puggalassa atthārā atthataṃ hoti kathinaṃ; sammā ce atthataṃ hoti kathinaṃ, tañce sīmaṭṭho anumodati, evampi atthataṃ hoti kathinaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, atthataṃ hoti kathinaṃ.

309. “비구들이여, 어떻게 카티나(가사 공양)가 펼쳐지는 것인가? 새 천으로 카티나를 펼치며, 새 천에 준하는 천으로 카티나를 펼치며, 헝겊 조각으로 카티나를 펼치며, 분소의로 카티나를 펼치며, 가게에서 얻은 천으로 카티나를 펼치며, 암시를 주지 않고 얻은 천으로 카티나를 펼치며, 꾸며대는 말을 하지 않고 얻은 천으로 카티나를 펼치며, 잠시 빌리지 않은 천으로 카티나를 펼치며, (다음날을 위해) 쌓아두지 않은 천으로 카티나를 펼치며, 포기할 필요가 없는 천으로 카티나를 펼치며, (가사로서의 표식인) 점을 찍은 가사로 카티나를 펼치며, 승가리로 카티나를 펼치며, 울다라승으로 카티나를 펼치며, 안다회로 카티나를 펼치며, 바로 그날 잘라서 조각을 맞춘 다섯 조각 혹은 다섯 조각이 넘는 가사로 카티나를 펼치며, 개인의 펼침에 의해 카티나가 펼쳐지느니라. 만일 카티나가 올바르게 펼쳐지고, 결계 안에 머무는 비구가 그것을 함께 기뻐하며 수용한다면, 이와 같이 카티나가 펼쳐진 것이라 하느니라. 비구들이여, 이와 같이 카티나가 펼쳐지는 것이니라.”

310. ‘‘Kathañca, bhikkhave, ubbhataṃ hoti kathinaṃ? Aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā kathinassa ubbhārāya – pakkamanantikā, niṭṭhānantikā, sanniṭṭhānantikā, nāsanantikā, savanantikā, āsāvacchedikā, sīmātikkantikā, sahubbhārā’’ti.

310. “비구들이여, 어떻게 카티나가 해제되는가? 비구들이여, 카티나 해제를 위한 여덟 가지 근거가 있으니, 곧 떠남에 의한 해제, 완성에 의한 해제, 결정에 의한 해제, 분실에 의한 해제, 들음에 의한 해제, 기대가 끊어짐에 의한 해제, 경계를 넘어섬(시한 경과)에 의한 해제, (대중과) 함께 해제함이니라.”

Kathinānujānanā niṭṭhitā.

카티나 허용에 관한 내용이 끝났다.

188. Ādāyasattakaṃ

188. 가사를 가지고 감에 의한 일곱 가지 경우

311. Bhikkhu atthatakathino katacīvaraṃ ādāya pakkamati – ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno pakkamanantiko kathinuddhāro.

311. 비구가 카티나를 펼친 상태에서 완성된 가사를 가지고 ‘다시는 돌아오지 않겠다’고 생각하며 떠난다면, 그 비구에게는 떠남에 의한 카티나 해제가 일어난다. (1)

Bhikkhu [Pg.354] atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 가사를 가지고 떠나는데, 결계 밖으로 나간 그에게 ‘이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않겠다’는 생각이 든다면, 그가 그 가사를 완성했을 때 그 비구에게는 완성에 의한 카티나 해제가 일어난다. (2)

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 가사를 가지고 떠나는데, 결계 밖으로 나간 그에게 ‘이 가사를 완성하지도 않고 돌아가지도 않겠다’는 생각이 든다면, 그 비구에게는 결정에 의한 카티나 해제가 일어난다. (3)

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 가사를 가지고 떠나는데, 결계 밖으로 나간 그에게 ‘이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않겠다’는 생각이 들어 그가 그 가사를 만드는데, 만드는 도중에 가사를 분실했다면, 그 비구에게는 분실에 의한 카티나 해제가 일어난다. (4)

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati – ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro suṇāti ‘‘ubbhataṃ kira tasmiṃ āvāse kathina’’nti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 ‘돌아오겠다’고 생각하며 가사를 가지고 떠나서 결계 밖에서 가사를 완성했는데, 완성한 뒤에 ‘그 사찰에서 카티나가 해제되었다’는 소식을 듣는다면, 그 비구에게는 들음에 의한 카티나 해제가 일어난다. (5)

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati – ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro – ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti – bahiddhā kathinuddhāraṃ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 ‘돌아오겠다’고 생각하며 가사를 가지고 떠나서 결계 밖에서 가사를 완성했는데, 가사를 완성한 후에 ‘돌아가야지, 돌아가야지’ 하면서도 결계 밖에서 카티나 해제 시한을 넘겨버린다면, 그 비구에게는 경계를 넘어섬(시한 경과)에 의한 카티나 해제가 일어난다. (6)

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati – ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro – ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti – sambhuṇāti kathinuddhāraṃ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 ‘돌아오겠다’고 생각하며 가사를 가지고 떠나서 결계 밖에서 가사를 완성했는데, 가사를 완성한 뒤 ‘돌아가야지, 돌아가야지’ 하다가 카티나 해제 시기에 맞추어 도착한다면, 그 비구에게는 (다른) 비구들과 함께 카티나 해제가 일어난다. (7)

Ādāyasattakaṃ niṭṭhitaṃ.

가사를 가지고 감에 의한 일곱 가지 경우가 끝났다.

189. Samādāyasattakaṃ

189. 가사를 잘 챙겨 떠남에 의한 일곱 가지 경우

312. Bhikkhu atthatakathino katacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno pakkamanantiko kathinuddhāro.

312. 비구가 카티나를 펼친 상태에서 완성된 가사를 잘 챙겨 ‘다시는 돌아오지 않겠다’고 생각하며 떠난다면, 그 비구에게는 떠남에 의한 카티나 해제가 일어난다. (1)

Bhikkhu [Pg.355] atthatakathino cīvaraṃ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 가사를 잘 챙겨 떠나는데, 결계 밖으로 나간 그에게 ‘이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않겠다’는 생각이 든다면, 그가 그 가사를 완성했을 때 그 비구에게는 완성에 의한 카티나 해제가 일어난다. (2)

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 가사를 잘 챙겨 떠나는데, 결계 밖으로 나간 그에게 ‘이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않겠다’는 생각이 든다면, (그것을 결정했을 때) 그 비구에게는 결정에 의한 카티나 해제가 일어난다. (3)

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 가사를 잘 챙겨 떠나는데, 결계 밖으로 나간 그에게 ‘이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않겠다’는 생각이 들어 그가 그 가사를 만드는데, 만드는 도중에 가사를 분실했다면, 그 비구에게는 분실에 의한 카티나 해제가 일어난다. (4)

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ samādāya pakkamati – ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro suṇāti – ‘‘ubbhataṃ kira tasmiṃ āvāse kathina’’nti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 ‘돌아오겠다’고 생각하며 가사를 잘 챙겨 떠나서 결계 밖에서 가사를 완성했는데, 완성한 뒤에 ‘그 사찰에서 카티나가 해제되었다’는 소식을 듣는다면, 그 비구에게는 들음에 의한 카티나 해제가 일어난다. (5)

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ samādāya pakkamati – ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro – ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti – bahiddhā kathinuddhāraṃ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 ‘돌아오겠다’고 생각하며 가사를 잘 챙겨 떠나서 결계 밖에서 가사를 완성했는데, 가사를 완성한 후에 ‘돌아가야지, 돌아가야지’ 하면서도 결계 밖에서 카티나 해제 시한을 넘겨버린다면, 그 비구에게는 경계를 넘어섬(시한 경과)에 의한 카티나 해제가 일어난다. (6)

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ samādāya pakkamati – ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro – ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti – sambhuṇāti kathinuddhāraṃ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 ‘돌아오겠다’고 생각하며 가사를 잘 챙겨 떠나서 결계 밖에서 가사를 완성했는데, 가사를 완성한 뒤 ‘돌아가야지, 돌아가야지’ 하다가 카티나 해제 시기에 맞추어 도착한다면, 그 비구에게는 (다른) 비구들과 함께 카티나 해제가 일어난다. (7)

Samādāyasattakaṃ niṭṭhitaṃ.

가사를 잘 챙겨 떠남에 의한 일곱 가지 경우가 끝났다.

190. Ādāyachakkaṃ

190. 가사를 가지고 감에 의한 여섯 가지 경우

313. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

313. 비구가 카티나를 펼친 상태에서 완성되지 않은 가사를 가지고 떠나는데, 결계 밖으로 나간 그에게 ‘이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않겠다’는 생각이 든다면, 그가 그 가사를 완성했을 때 그 비구에게는 완성에 의한 카티나 해제가 일어난다. (1)

Bhikkhu [Pg.356] atthatakathino vippakatacīvaraṃ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 완성되지 않은 가사를 가지고 떠나는데, 결계 밖으로 나간 그에게 ‘이 가사를 완성하지도 않고 돌아가지도 않겠다’는 생각이 든다면, 그 비구에게는 결정에 의한 카티나 해제가 일어난다. (2)

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassaṃ taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천(카티나)을 펼친 상태에서 미완성 가사를 가지고 떠났다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 '이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않으리라'라는 생각이 들었다. 그는 그 가사를 만들었다. 그 비구에게 그 가사를 만드는 중에 가사가 없어졌다. 그 비구에게는 분실에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ ādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro suṇāti – ‘‘ubbhataṃ kira tasmiṃ āvāse kathina’’nti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 미완성 가사를 가지고 '돌아오리라'라고 생각하며 떠났다. 그는 구역 밖에서 그 가사를 완성했다. 그는 가사를 완성한 뒤 '그 사원의 가사천이 해제되었다더라'라고 들었다. 그 비구에게는 들음에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ ādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti bahiddhā kathinuddhāraṃ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 미완성 가사를 가지고 '돌아오리라'라고 생각하며 떠났다. 그는 구역 밖에서 그 가사를 완성했다. 그는 가사를 완성한 뒤 '돌아오리라, 돌아오리라'라고 생각하면서 구역 밖에서 가사천의 해제 시기를 넘겨버렸다. 그 비구에게는 구역을 넘김에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ ādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti sambhuṇāti kathinuddhāraṃ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 미완성 가사를 가지고 '돌아오리라'라고 생각하며 떠났다. 그는 구역 밖에서 그 가사를 완성했다. 그는 가사를 완성한 뒤 '돌아오리라, 돌아오리라'라고 생각하며 (사원의) 가사천 해제 시기에 도달했다. 그 비구에게는 다른 비구들과 공동으로 가사천의 해제가 있게 된다.

Ādāyachakkaṃ niṭṭhitaṃ.

'가져감의 6가지(Ādāyachakka)'가 끝났다.

191. Samādāyachakkaṃ

191. 가지고 떠남의 6가지(Samādāyachakka)

314. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

314. 비구가 가사천을 펼친 상태에서 미완성 가사를 가지고 떠났다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 '이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않으리라'라는 생각이 들었다. 그는 그 가사를 만들었다. 그 비구에게는 완성에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 미완성 가사를 가지고 떠났다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 '이 가사를 완성하지 않을 것이고 돌아가지도 않으리라'라는 생각이 들었다. 그 비구에게는 결정에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu [Pg.357] atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 미완성 가사를 가지고 떠났다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 '이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않으리라'라는 생각이 들었다. 그는 그 가사를 만들었다. 그 비구에게 그 가사를 만드는 중에 가사가 없어졌다. 그 비구에게는 분실에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro suṇāti – ‘‘ubbhataṃ kira tasmiṃ āvāse kathina’’nti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 미완성 가사를 가지고 '돌아오리라'라고 생각하며 떠났다. 그는 구역 밖에서 그 가사를 완성했다. 그는 가사를 완성한 뒤 '그 사원의 가사천이 해제되었다더라'라고 들었다. 그 비구에게는 들음에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti bahiddhā kathinuddhāraṃ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 미완성 가사를 가지고 '돌아오리라'라고 생각하며 떠났다. 그는 구역 밖에서 그 가사를 완성했다. 그는 가사를 완성한 뒤 '돌아오리라, 돌아오리라'라고 생각하면서 구역 밖에서 가사천의 해제 시기를 넘겨버렸다. 그 비구에게는 구역을 넘김에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti sambhuṇāti kathinuddhāraṃ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 미완성 가사를 가지고 '돌아오리라'라고 생각하며 떠났다. 그는 구역 밖에서 그 가사를 완성했다. 그는 가사를 완성한 뒤 '돌아오리라, 돌아오리라'라고 생각하며 가사천의 해제 시기에 도달했다. 그 비구에게는 다른 비구들과 공동으로 가사천의 해제가 있게 된다.

Samādāyachakkaṃ niṭṭhitaṃ.

'가지고 떠남의 6가지(Samādāyachakka)'가 끝났다.

192. Ādāyapannarasakaṃ

192. 가져감의 15가지(Ādāyapannarasaka)

315. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

315. 비구가 가사천을 펼친 상태에서 가사를 가지고 떠났다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 '이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않으리라'라는 생각이 들었다. 그는 그 가사를 만들었다. 그 비구에게는 완성에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 가사를 가지고 떠났다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 '이 가사를 완성하지 않을 것이고 돌아가지도 않으리라'라는 생각이 들었다. 그 비구에게는 결정에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti –

비구가 가사천을 펼친 상태에서 가사를 가지고 떠났다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 다음과 같은 생각이 들었다.

‘‘Idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ [Pg.358] cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

"이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않으리라." 그는 그 가사를 만들었다. 그 가사를 만드는 중에 분실했다. 그 비구에게는 분실에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Tikaṃ.

3가지(Tika) 연작이 끝났다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 가사를 가지고 '돌아가지 않으리라'라고 생각하며 떠났다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 '이곳에서 이 가사를 완성하리라'라는 생각이 들었다. 그는 그 가사를 만들었다. 그 비구에게는 완성에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 가사를 가지고 '돌아가지 않으리라'라고 생각하며 떠났다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 '이 가사를 완성하지 않으리라'라는 생각이 들었다. 그 비구에게는 결정에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 가사를 가지고 '돌아가지 않으리라'라고 생각하며 떠났다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 '이곳에서 이 가사를 완성하리라'라는 생각이 들었다. 그는 그 가사를 만들었다. 그 가사를 만드는 중에 분실했다. 그 비구에게는 분실에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Tikaṃ.

3가지(Tika) 연작이 끝났다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 가사를 가지고 결정하지 않은 채로 떠났다. 그는 '돌아오리라'라는 생각도 없었고, '돌아오지 않으리라'라는 생각도 없었다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 '이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않으리라'라는 생각이 들었다. 그는 그 가사를 만들었다. 그 비구에게는 완성에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 가사를 가지고 결정하지 않은 채로 떠났다. 그는 '돌아오리라'라는 생각도 없었고, '돌아오지 않으리라'라는 생각도 없었다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 '이 가사를 완성하지 않을 것이고 돌아가지도 않으리라'라는 생각이 들었다. 그 비구에게는 결정에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 가사천을 펼친 상태에서 가사를 가지고 결정하지 않은 채로 떠났다. 그는 '돌아오리라'라는 생각도 없었고, '돌아오지 않으리라'라는 생각도 없었다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 '이곳에서 이 가사를 완성하고 돌아가지 않으리라'라는 생각이 들었다. 그는 그 가사를 만들었다. 그 가사를 만드는 중에 분실했다. 그 비구에게는 분실에 의한 가사천의 해제가 있게 된다.

Tikaṃ.

3가지(Tika) 연작이 끝났다.

Bhikkhu [Pg.359] atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 가사를 가지고 "돌아오리라" 하며 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "여기서 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만들면, 그 비구에게는 가사 완성에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 가사를 가지고 "돌아오리라" 하며 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "이 가사를 만들지도 않고, 돌아가지도 않으리라"라는 생각이 든다. 그 비구에게는 결심에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 가사를 가지고 "돌아오리라" 하며 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "여기서 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만들지만, 가사가 만들어지는 도중에 분실된다. 그 비구에게는 분실에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro suṇāti – ‘‘ubbhataṃ kira tasmiṃ āvāse kathina’’nti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 가사를 가지고 "돌아오리라" 하며 떠난다. 그가 구역 밖에서 그 가사를 만든다. 그가 가사를 다 만든 뒤 "그 사찰에서 가티나가 해제되었다"라고 듣는다. 그 비구에게는 들음에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti – bahiddhā kathinuddhāraṃ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 가사를 가지고 "돌아오리라" 하며 떠난다. 그가 구역 밖에서 그 가사를 만든다. 그가 가사를 다 만든 뒤 "돌아오리라, 돌아오리라" 생각하면서도 구역 밖에서 가티나 해제 시한을 넘긴다. 그 비구에게는 시한 경과에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvaraṃ ādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro – ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti sambhuṇāti kathinuddhāraṃ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 가사를 가지고 "돌아오리라" 하며 떠난다. 그가 구역 밖에서 그 가사를 만든다. 그가 가사를 다 만든 뒤 "돌아오리라, 돌아오리라" 생각하며 가티나 해제 때에 맞추어 도착한다. 그 비구에게는 다른 비구들과 함께하는 가티나 해제가 일어난다.

Chakkaṃ.

여섯 가지 단락(Chakka)이 끝났다.

Ādāyapannarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

가사를 가지고 떠나는 15가지(Ādāyapannarasaka)가 끝났다.

193. Samādāyapannarasakādi

193. 가사를 잘 챙겨 떠나는 15가지 등(Samādāyapannarasakādi).

316. Bhikkhu [Pg.360] atthatakathino cīvaraṃ samādāya pakkamati…pe….

316. 비구는 가티나를 펼친 상태에서 가사를 잘 챙겨 떠난다... 중략 ...

(Ādāyavārasadisaṃ evaṃ vitthāretabbaṃ.)

(가사를 가지고 떠나는 단락과 같으므로 이와 같이 상세히 서술해야 한다.)

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro…pe….

비구는 가티나를 펼친 상태에서 만들다 만 가사를 가지고 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "여기서 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만들면, 그 비구에게는 가사 완성에 의한 가티나 해제가 일어난다... 중략 ...

(Samādāyavārasadisaṃ evaṃ vitthāretabbaṃ.)

(가사를 잘 챙겨 떠나는 단락과 같으므로 이와 같이 상세히 서술해야 한다.)

Samādāyapannarasakādi niṭṭhitā.

가사를 잘 챙겨 떠나는 15가지 등이 끝났다.

194. Vippakatasamādāyapannarasakaṃ

194. 만들다 만 가사를 잘 챙겨 떠나는 15가지(Vippakatasamādāyapannarasaka).

317. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

317. 비구는 가티나를 펼친 상태에서 만들다 만 가사를 잘 챙겨 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "여기서 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만들면, 그 비구에게는 가사 완성에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 만들다 만 가사를 잘 챙겨 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "이 가사를 만들지도 않고, 돌아가지도 않으리라"라는 생각이 든다. 그 비구에게는 결심에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 만들다 만 가사를 잘 챙겨 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "여기서 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만들지만, 가사가 만들어지는 도중에 분실된다. 그 비구에게는 분실에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Tikaṃ.

세 가지 단락(Tika).

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 만들다 만 가사를 잘 챙겨 "돌아가지 않으리라" 하며 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "여기서 이 가사를 만들리라"라는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만들면, 그 비구에게는 가사 완성에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 만들다 만 가사를 잘 챙겨 "돌아가지 않으리라" 하며 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "이 가사를 만들지 않으리라"라는 생각이 든다. 그 비구에게는 결심에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu [Pg.361] atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 만들다 만 가사를 잘 챙겨 "돌아가지 않으리라" 하며 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "여기서 이 가사를 만들리라"라는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만들지만, 가사가 만들어지는 도중에 분실된다. 그 비구에게는 분실에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Tikaṃ.

세 가지 단락(Tika).

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti – ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti – ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 만들다 만 가사를 잘 챙겨 정해진 마음 없이 떠난다. 그에게는 "돌아오리라"는 생각도 없고, 또한 "돌아가지 않으리라"는 생각도 없다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "여기서 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만들면, 그 비구에게는 가사 완성에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti – ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti – ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 만들다 만 가사를 잘 챙겨 정해진 마음 없이 떠난다. 그에게는 "돌아오리라"는 생각도 없고, 또한 "돌아가지 않으리라"는 생각도 없다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "이 가사를 만들지도 않고, 돌아가지도 않으리라"라는 생각이 든다. 그 비구에게는 결심에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti – ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti – ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 만들다 만 가사를 잘 챙겨 정해진 마음 없이 떠난다. 그에게는 "돌아오리라"는 생각도 없고, 또한 "돌아가지 않으리라"는 생각도 없다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "여기서 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만들지만, 가사가 만들어지는 도중에 분실된다. 그 비구에게는 분실에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Tikaṃ.

세 가지 단락(Tika).

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 만들다 만 가사를 잘 챙겨 "돌아오리라" 하며 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "여기서 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만들면, 그 비구에게는 가사 완성에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구는 가티나를 펼친 상태에서 만들다 만 가사를 잘 챙겨 "돌아오리라" 하며 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 "이 가사를 만들지도 않고, 돌아가지도 않으리라"라는 생각이 든다. 그 비구에게는 결심에 의한 가티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti[Pg.362]. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 미완성 가사를 지니고 “돌아오리라” 하며 길을 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 “여기서 바로 이 가사를 만들고 돌아가지 않으리라”는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만든다. 그 가사를 만드는 중에 그것을 분실한다. 그 비구에게는 분실을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro suṇāti – ‘‘ubbhataṃ kira tasmiṃ āvāse kathina’’nti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 미완성 가사를 지니고 “돌아오리라” 하며 길을 떠난다. 그가 구역 밖으로 나가 그 가사를 만든다. 그가 가사를 완성했을 때 “그 사원에서 카티나가 해제되었다더라”는 소식을 듣는다. 그 비구에게는 들음을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro – ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti bahiddhā kathinuddhāraṃ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 미완성 가사를 지니고 “돌아오리라” 하며 길을 떠난다. 그가 구역 밖으로 나가 그 가사를 만든다. 가사를 완성한 그가 “돌아가리라, 돌아가리라” 생각하며 구역 밖에서 카티나 해제 시한을 넘긴다. 그 비구에게는 구역 초과를 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti sambhuṇāti kathinuddhāraṃ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 미완성 가사를 지니고 “돌아오리라” 하며 길을 떠난다. 그가 구역 밖으로 나가 그 가사를 만든다. 가사를 완성한 그가 “돌아가리라, 돌아가리라” 생각하며 카티나 해제 시점에 도착한다. 그 비구에게는 다른 비구들과 함께하는 카티나 해제가 일어난다.

Chakkaṃ.

여섯 가지(chakka)가 끝났다.

Vippakatasamādāyapannarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

미완성 가사를 지니고 떠나는 15가지(pannarasaka)가 끝났다.

Ādāyabhāṇavāro.

가사를 지니고 감에 대한 독송 단락(ādāyabhāṇavāra).

195. Anāsādoḷasakaṃ

195. 기대 없음의 12가지(anāsādoḷasaka).

318. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

318. 비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 가사를 얻을 기대를 품고 길을 떠난다. 그가 구역 밖으로 나가 그 가사를 얻으려 노력한다. 기대하지 않았던 곳에서는 얻지만, 기대했던 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 “여기서 바로 이 가사를 만들고 돌아가지 않으리라”는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만든다. 그 비구에게는 완성을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 가사를 얻을 기대를 품고 길을 떠난다. 그가 구역 밖으로 나가 그 가사를 얻으려 노력한다. 기대하지 않았던 곳에서는 얻지만, 기대했던 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 “이 가사를 만들지 않고 돌아가지 않으리라”는 생각이 든다. 그 비구에게는 결심을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu [Pg.363] atthatakathino cīvarāsāya pakkamati. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 가사를 얻을 기대를 품고 길을 떠난다. 그가 구역 밖으로 나가 그 가사를 얻으려 노력한다. 기대하지 않았던 곳에서는 얻지만, 기대했던 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 “여기서 바로 이 가사를 만들고 돌아가지 않으리라”는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만든다. 가사를 만드는 중에 그것을 분실한다. 그 비구에게는 분실을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvarāsaṃ payirupāsissaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 가사를 얻을 기대를 품고 길을 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 “여기서 바로 그 가사를 얻기 위해 노력하고 돌아가지 않으리라”는 생각이 든다. 그가 그 기대를 쫓아 노력한다. 그 비구에게 그 가사를 얻을 기대가 끊어진다. 그 비구에게는 기대의 단절을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 “돌아가지 않으리라” 마음먹고 가사를 얻을 기대를 품고 길을 떠난다. 그가 구역 밖으로 나가 그 가사를 얻으려 노력한다. 기대하지 않았던 곳에서는 얻지만, 기대했던 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 “여기서 바로 이 가사를 만들리라”는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만든다. 그 비구에게는 완성을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 “돌아가지 않으리라” 마음먹고 가사를 얻을 기대를 품고 길을 떠난다. 그가 구역 밖으로 나가 그 가사를 얻으려 노력한다. 기대하지 않았던 곳에서는 얻지만, 기대했던 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 “이 가사를 만들지 않으리라”는 생각이 든다. 그 비구에게는 결심을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 “돌아가지 않으리라” 마음먹고 가사를 얻을 기대를 품고 길을 떠난다. 그가 구역 밖으로 나가 그 가사를 얻으려 노력한다. 기대하지 않았던 곳에서는 얻지만, 기대했던 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 “여기서 바로 이 가사를 만들리라”는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만든다. 가사를 만드는 중에 그것을 분실한다. 그 비구에게는 분실을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvarāsaṃ payirupāsissa’’nti. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 “돌아가지 않으리라” 마음먹고 가사를 얻을 기대를 품고 길을 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 “여기서 바로 그 가사를 얻기 위해 노력하리라”는 생각이 든다. 그가 그 기대를 쫓아 노력한다. 그 비구에게 그 가사를 얻을 기대가 끊어진다. 그 비구에게는 기대의 단절을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti – ‘‘paccessanti, na panassa hoti – ‘‘na paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na [Pg.364] labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 정하지 않은 마음으로 가사를 얻을 기대를 품고 길을 떠난다. 그에게는 “돌아가리라”는 생각도 없고, “돌아가지 않으리라”는 생각도 없다. 그가 구역 밖으로 나가 그 가사를 얻으려 노력한다. 기대하지 않았던 곳에서는 얻지만, 기대했던 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 “여기서 바로 이 가사를 만들고 돌아가지 않으리라”는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만든다. 그 비구에게는 완성을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti – ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti – ‘‘na paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 정하지 않은 마음으로 가사를 얻을 기대를 품고 길을 떠난다. 그에게는 “돌아가리라”는 생각도 없고, “돌아가지 않으리라”는 생각도 없다. 그가 구역 밖으로 나가 그 가사를 얻으려 노력한다. 기대하지 않았던 곳에서는 얻지만, 기대했던 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 “이 가사를 만들지 않고 돌아가지 않으리라”는 생각이 든다. 그 비구에게는 결심을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti – ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti – ‘‘na paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 정하지 않은 마음으로 가사를 얻을 기대를 품고 길을 떠난다. 그에게는 “돌아가리라”는 생각도 없고, “돌아가지 않으리라”는 생각도 없다. 그가 구역 밖으로 나가 그 가사를 얻으려 노력한다. 기대하지 않았던 곳에서는 얻지만, 기대했던 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 “여기서 바로 이 가사를 만들고 돌아가지 않으리라”는 생각이 든다. 그가 그 가사를 만든다. 가사를 만드는 중에 그것을 분실한다. 그 비구에게는 분실을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti – ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti – ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvarāsaṃ payirupāsissaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 뒤에 정하지 않은 마음으로 가사를 얻을 기대를 품고 길을 떠난다. 그에게는 “돌아가리라”는 생각도 없고, “돌아가지 않으리라”는 생각도 없다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 “여기서 바로 그 가사를 얻기 위해 노력하고 돌아가지 않으리라”는 생각이 든다. 그가 그 기대를 쫓아 노력한다. 그 비구에게 그 가사를 얻을 기대가 끊어진다. 그 비구에게는 기대의 단절을 끝으로 하는 카티나 해제가 일어난다.

Anāsādoḷasakaṃ niṭṭhitaṃ.

기대 없음의 12가지가 끝났다.

196. Āsādoḷasakaṃ

196. 기대 있음의 12가지(āsādoḷasaka).

319. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

319. 비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 [나중에] "돌아오리라"고 생각하며 가사를 얻을 기대감을 가지고 떠난다. 그는 경계 밖으로 나가서 그 가사 기대처에 머문다. [기대했던] 가사를 얻기도 하고, 기대하지 않은 곳에서 얻기도 한다. 그에게 "여기서 바로 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그는 그 가사를 만든다. 그 비구에게 가사 완성에 의한 카티나 해제(Niṭṭhānantiko)가 일어난다.

Bhikkhu [Pg.365] atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 "돌아오리라"고 생각하며 가사를 얻을 기대감을 가지고 떠난다. 그는 경계 밖으로 나가서 그 가사 기대처에 머문다. 기대했던 가사를 얻기도 하고, 기대하지 않은 곳에서 얻기도 한다. 그에게 "이 가사를 만들지 않고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그 비구에게 단념의 결정에 의한 카티나 해제(Sanniṭṭhānantiko)가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 "돌아오리라"고 생각하며 가사를 얻을 기대감을 가지고 떠난다. 그는 경계 밖으로 나가서 그 가사 기대처에 머문다. 기대했던 가사를 얻기도 하고, 기대하지 않은 곳에서 얻기도 한다. 그에게 "여기서 바로 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그는 그 가사를 만든다. 그 가사를 만드는 중에 그것을 분실한다. 그 비구에게 가사 분실에 의한 카티나 해제(Nāsanantiko)가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvarāsaṃ payirupāsissaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 "돌아오리라"고 생각하며 가사를 얻을 기대감을 가지고 떠난다. 경계 밖으로 나간 그 비구에게 "여기서 바로 이 가사 기대처에 머물고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그는 그 가사 기대처에 머문다. 그 비구에게 그 가사 기대가 끊어진다. 그 비구에게 기대 상실에 의한 카티나 해제(Āsāvacchediko)가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato suṇāti – ‘‘ubbhataṃ kira tasmiṃ āvāse kathina’’nti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘yato tasmiṃ āvāse ubbhataṃ kathinaṃ, idhevimaṃ cīvarāsaṃ payirupāsissa’’nti. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 "돌아오리라"고 생각하며 가사를 얻을 기대감을 가지고 떠난다. 그는 경계 밖으로 나가서 "그 사원의 카티나가 해제되었다고 한다"라는 소식을 듣는다. 그에게 "그 사원의 카티나가 해제되었으니, 바로 여기서 이 가사 기대처에 머무르리라"라는 생각이 든다. 그는 그 가사 기대처에 머문다. 기대했던 가사를 얻기도 하고, 기대하지 않은 곳에서 얻기도 한다. 그에게 "여기서 바로 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그는 그 가사를 만든다. 그 비구에게 가사 완성에 의한 카티나 해제(Niṭṭhānantiko)가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato suṇāti – ‘‘ubbhataṃ kira tasmiṃ āvāse kathina’’nti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘yato tasmiṃ āvāse ubbhataṃ kathinaṃ, idhevimaṃ cīvarāsaṃ payirupāsissa’’nti. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 "돌아오리라"고 생각하며 가사를 얻을 기대감을 가지고 떠난다. 그는 경계 밖으로 나가서 "그 사원의 카티나가 해제되었다고 한다"라는 소식을 듣는다. 그에게 "그 사원의 카티나가 해제되었으니, 바로 여기서 이 가사 기대처에 머무르리라"라는 생각이 든다. 그는 그 가사 기대가 있는 곳으로 머문다. 기대했던 가사를 얻기도 하고, 기대하지 않은 곳에서 얻기도 한다. 그에게 "이 가사를 만들지 않고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그 비구에게 단념의 결정에 의한 카티나 해제(Sanniṭṭhānantiko)가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato suṇāti – ‘‘ubbhataṃ kira tasmiṃ āvāse kathina’’nti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘yato tasmiṃ āvāse ubbhataṃ kathinaṃ, idhevimaṃ cīvarāsaṃ [Pg.366] payirupāsissa’’nti. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 "돌아오리라"고 생각하며 가사를 얻을 기대감을 가지고 떠난다. 그는 경계 밖으로 나가서 "그 사원의 카티나가 해제되었다고 한다"라는 소식을 듣는다. 그에게 "그 사원의 카티나가 해제되었으니, 바로 여기서 이 가사 기대처에 머무르리라"라는 생각이 든다. 그는 그 가사 기대처에 머문다. 기대했던 가사를 얻기도 하고, 기대하지 않은 곳에서 얻기도 한다. 그에게 "여기서 바로 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그는 그 가사를 만든다. 그 가사를 만드는 중에 그것을 분실한다. 그 비구에게 가사 분실에 의한 카티나 해제(Nāsanantiko)가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato suṇāti – ‘‘ubbhataṃ kira tasmiṃ āvāse kathina’’nti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘yato tasmiṃ āvāse ubbhataṃ kathinaṃ, idhevimaṃ cīvarāsaṃ payirupāsissaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 "돌아오리라"고 생각하며 가사를 얻을 기대감을 가지고 떠난다. 그는 경계 밖으로 나가서 "그 사원의 카티나가 해제되었다고 한다"라는 소식을 듣는다. 그에게 "그 사원의 카티나가 해제되었으니, 바로 여기서 이 가사 기대처에 머물고 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그는 그 가사 기대처에 머문다. 그 비구에게 그 가사 기대가 끊어진다. 그 비구에게 기대 상실에 의한 카티나 해제(Āsāvacchediko)가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. So taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro suṇāti – ‘‘ubbhataṃ kira tasmiṃ āvāse kathina’’nti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 "돌아오리라"고 생각하며 가사를 얻을 기대감을 가지고 떠난다. 그는 경계 밖으로 나가서 그 가사 기대처에 머문다. 기대했던 가사를 얻기도 하고, 기대하지 않은 곳에서 얻기도 한다. 그는 그 가사를 만든다. 가사를 다 만든 그 비구가 "그 사원의 카티나가 해제되었다고 한다"라는 소식을 듣는다. 그 비구에게 소식을 들음에 의한 카티나 해제(Savanantiko)가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvarāsaṃ payirupāsissaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 "돌아오리라"고 생각하며 가사를 얻을 기대감을 가지고 떠난다. 경계 밖으로 나간 그 비구에게 "여기서 바로 이 가사 기대처에 머물고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그는 그 가사 기대처에 머문다. 그 비구에게 그 가사 기대가 끊어진다. 그 비구에게 기대 상실에 의한 카티나 해제(Āsāvacchediko)가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. So taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti – bahiddhā kathinuddhāraṃ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 "돌아오리라"고 생각하며 가사를 얻을 기대감을 가지고 떠난다. 그는 경계 밖으로 나가서 그 가사 기대처에 머문다. 기대했던 가사를 얻기도 하고, 기대하지 않은 곳에서 얻기도 한다. 그는 그 가사를 만든다. 가사를 다 만든 그 비구가 "돌아오리라, 돌아오리라"라고 생각하면서 경계 밖에서 카티나 해제 시한을 넘긴다. 그 비구에게 시한 경과에 의한 카티나 해제(Sīmātikkantiko)가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati ‘‘paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. So taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti – sambhuṇāti kathinuddhāraṃ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 "돌아오리라"고 생각하며 가사를 얻을 기대감을 가지고 떠난다. 그는 경계 밖으로 나가서 그 가사 기대처에 머문다. 기대했던 가사를 얻기도 하고, 기대하지 않은 곳에서 얻기도 한다. 그는 그 가사를 만든다. 가사를 다 만든 그 비구가 "돌아오리라, 돌아오리라"라고 생각하며 [사원의] 카티나 해제 시간에 맞추어 도착한다. 그 비구에게는 다른 비구들과 함께 카티나 해제가 일어난다.

Āsādoḷasakaṃ niṭṭhitaṃ.

기대에 관한 12가지 사례(기대 12절)가 끝났다.

197. Karaṇīyadoḷasakaṃ

197. 해야 할 일에 관한 12가지 사례(할 일 12절)

320. Bhikkhu [Pg.367] atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

320. 비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 어떤 해야 할 일 때문에 떠난다. 경계 밖으로 나간 그 비구에게 가사를 얻을 기대감이 생긴다. 그는 그 가사 기대처에 머문다. 기대하지 않은 곳에서 얻기도 하고, 기대했던 곳에서 얻지 못하기도 한다. 그에게 "여기서 바로 이 가사를 만들고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그는 그 가사를 만든다. 그 비구에게 가사 완성에 의한 카티나 해제(Niṭṭhānantiko)가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나 옷을 펼친 상태에서 어떤 해야 할 일 때문에 떠난다. 경계 밖으로 나간 그 비구에게 가사를 얻을 기대감이 생긴다. 그는 그 가사 기대처에 머문다. 기대하지 않은 곳에서 얻기도 하고, 기대했던 곳에서 얻지 못하기도 한다. 그에게 "이 가사를 만들지 않고, 돌아가지 않으리라"라는 생각이 든다. 그 비구에게 단념의 결정에 의한 카티나 해제(Sanniṭṭhānantiko)가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 어떤 일로 인해 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 가사를 얻으려는 기대가 생긴다. 그는 그 가사를 얻으려는 기대를 품고 머문다. 그는 기대하지 않은 곳에서 가사를 얻고, 기대한 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 ‘여기서 이 가사를 만들고, 돌아가지 않겠다’는 생각이 든다. 그는 그 가사를 만든다. 그 가사를 만들던 중에 분실한다. 그 비구에게는 분실에 의한 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvarāsaṃ payirupāsissaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 어떤 일로 인해 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 가사를 얻으려는 기대가 생긴다. 그에게 ‘여기서 이 가사를 얻으려는 기대를 품고 머물고, 돌아가지 않겠다’는 생각이 든다. 그는 가사를 얻으려는 기대를 품고 머문다. 그에게 그 가사에 대한 기대가 끊어진다. 그 비구에게는 기대 단절에 의한 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 어떤 일로 인해 ‘돌아가지 않겠다’며 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 가사를 얻으려는 기대가 생긴다. 그는 그 가사를 얻으려는 기대를 품고 머문다. 그는 기대하지 않은 곳에서 가사를 얻고, 기대한 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 ‘여기서 이 가사를 만들겠다’는 생각이 든다. 그는 그 가사를 만든다. 그 비구에게는 완성에 의한 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti [Pg.368] – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 어떤 일로 인해 ‘돌아가지 않겠다’며 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 가사를 얻으려는 기대가 생긴다. 그는 그 가사를 얻으려는 기대를 품고 머문다. 그는 기대하지 않은 곳에서 가사를 얻고, 기대한 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 ‘이 가사를 만들지 않겠다’는 생각이 든다. 그 비구에게는 결정에 의한 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 어떤 일로 인해 ‘돌아가지 않겠다’며 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 가사를 얻으려는 기대가 생긴다. 그는 그 가사를 얻으려는 기대를 품고 머문다. 그는 기대하지 않은 곳에서 가사를 얻고, 기대한 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 ‘여기서 이 가사를 만들겠다’는 생각이 든다. 그는 그 가사를 만든다. 그 가사를 만들던 중에 분실한다. 그 비구에게는 분실에 의한 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvarāsaṃ payirupāsissa’’nti. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 어떤 일로 인해 ‘돌아가지 않겠다’며 떠난다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 가사를 얻으려는 기대가 생긴다. 그에게 ‘여기서 이 가사를 얻으려는 기대를 품고 머물겠다’는 생각이 든다. 그는 가사를 얻으려는 기대를 품고 머문다. 그에게 그 가사에 대한 기대가 끊어진다. 그 비구에게는 기대 단절에 의한 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti – ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti – ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 어떤 일로 인해 (돌아올지 여부를) 결정하지 않은 채 떠난다. 그에게 ‘돌아오겠다’는 생각도 없고, ‘돌아오지 않겠다’는 생각도 없다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 가사를 얻으려는 기대가 생긴다. 그는 그 가사를 얻으려는 기대를 품고 머문다. 그는 기대하지 않은 곳에서 가사를 얻고, 기대한 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 ‘여기서 이 가사를 만들고, 돌아가지 않겠다’는 생각이 든다. 그는 그 가사를 만든다. 그 비구에게는 완성에 의한 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti – ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti – ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 어떤 일로 인해 (돌아올지 여부를) 결정하지 않은 채 떠난다. 그에게 ‘돌아오겠다’는 생각도 없고, ‘돌아오지 않겠다’는 생각도 없다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 가사를 얻으려는 기대가 생긴다. 그는 그 가사를 얻으려는 기대를 품고 머문다. 그는 기대하지 않은 곳에서 가사를 얻고, 기대한 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 ‘이 가사를 만들지 않고, 돌아가지 않겠다’는 생각이 든다. 그 비구에게는 결정에 의한 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti – ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti – ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ [Pg.369] cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 어떤 일로 인해 (돌아올지 여부를) 결정하지 않은 채 떠난다. 그에게 ‘돌아오겠다’는 생각도 없고, ‘돌아오지 않겠다’는 생각도 없다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 가사를 얻으려는 기대가 생긴다. 그는 그 가사를 얻으려는 기대를 품고 머문다. 그는 기대하지 않은 곳에서 가사를 얻고, 기대한 곳에서는 얻지 못한다. 그에게 ‘여기서 이 가사를 만들고, 돌아가지 않겠다’는 생각이 든다. 그는 그 가사를 만든다. 그 가사를 만들던 중에 분실한다. 그 비구에게는 분실에 의한 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti – ‘‘paccessa’’nti, na panassa hoti – ‘‘na paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvarāsaṃ payirupāsissaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvarāsaṃ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 어떤 일로 인해 (돌아올지 여부를) 결정하지 않은 채 떠난다. 그에게 ‘돌아오겠다’는 생각도 없고, ‘돌아오지 않겠다’는 생각도 없다. 그가 구역 밖으로 나갔을 때 가사를 얻으려는 기대가 생긴다. 그에게 ‘여기서 이 가사를 얻으려는 기대를 품고 머물고, 돌아가지 않겠다’는 생각이 든다. 그는 가사를 얻으려는 기대를 품고 머문다. 그에게 그 가사에 대한 기대가 끊어진다. 그 비구에게는 기대 단절에 의한 카티나 해제가 일어난다.

Karaṇīyadoḷasakaṃ niṭṭhitaṃ.

해야 할 일에 관한 12가지 사례가 끝났다.

198. Apavilāyananavakaṃ

198. 가사 얻기를 바람에 관한 9가지 사례

321. Bhikkhu atthatakathino disaṃgamiko pakkamati cīvarapaṭivīsaṃ apavilāyamāno. Tamenaṃ disaṅgataṃ bhikkhū pucchanti – ‘‘kahaṃ tvaṃ, āvuso, vassaṃvuṭṭho, kattha ca te cīvarapaṭivīso’’ti? So evaṃ vadeti – ‘‘amukasmiṃ āvāse vassaṃvuṭṭhomhi. Tattha ca me cīvarapaṭivīso’’ti. Te evaṃ vadanti – ‘‘gacchāvuso, taṃ cīvaraṃ āhara, mayaṃ te idha cīvaraṃ karissāmā’’ti. So taṃ āvāsaṃ gantvā bhikkhū pucchati – ‘‘kahaṃ me, āvuso, cīvarapaṭivīso’’ti? Te evaṃ vadanti – ‘‘ayaṃ te, āvuso, cīvarapaṭivīso; kahaṃ gamissasī’’ti? So evaṃ vadeti – ‘‘amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi, tattha me bhikkhū cīvaraṃ karissantī’’ti. Te evaṃ vadanti – ‘‘alaṃ, āvuso, mā agamāsi. Mayaṃ te idha cīvaraṃ karissāmā’’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

321. 비구가 카티나를 펼친 상태에서 다른 곳으로 가려 하며, 받을 가사 몫을 얻으려 떠난다. 다른 곳에 도착한 그 비구에게 비구들이 묻는다. “벗이여, 당신은 어디서 안거를 보냈으며 어디에 당신의 가사 몫이 있습니까?” 그는 이렇게 말한다. “아무개 사원에서 안거를 보냈습니다. 그 사원에 저의 가사 몫이 있습니다.” 그 비구들이 이렇게 말한다. “벗이여, 가서 그 가사를 가져오십시오. 우리가 여기서 당신의 가사를 만들어 주겠습니다.” 그는 그 사원에 가서 비구들에게 묻는다. “벗들이여, 저의 가사 몫은 어디에 있습니까?” 그들이 말한다. “벗이여, 이것이 당신의 가사 몫입니다. 어디로 가시렵니까?” 그는 말한다. “아무개 사원으로 가겠습니다. 그 사원에서 비구들이 저의 가사를 만들어 주기로 했습니다.” 그들이 말한다. “벗이여, 충분합니다. 가지 마십시오. 우리가 여기서 당신의 가사를 만들어 주겠습니다.” 그에게 ‘여기서 이 가사를 만들고, 돌아가지 않겠다’는 생각이 든다. 그는 그 가사를 만든다. 그 비구에게는 완성에 의한 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino disaṃgamiko pakkamati…pe… ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 카티나를 펼친 상태에서 다른 곳으로 가려 하며 떠난다. …중략… ‘이 가사를 만들지 않고, 돌아가지 않겠다’는 생각이 든다. 그 비구에게는 결정에 의한 카티나 해제가 일어난다.

Bhikkhu [Pg.370] atthatakathino disaṃgamiko pakkamati…pe… ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 가친(Kathina)을 펼친 상태에서 다른 곳으로 가고자 하여 떠납니다. …중략… ‘이곳에서만 이 가사를 만들고, 돌아가지 않겠다’라는 생각이 듭니다. 그는 그 가사를 만듭니다. 그 가사를 만드는 중에 그것을 잃어버립니다. 그 비구에게는 (가사) 분실이 끝이 되는 가친의 해제(Kathinuddhāra)가 일어납니다.

322. Bhikkhu atthatakathino disaṃgamiko pakkamati cīvarapaṭivīsaṃ apavilāyamāno. Tamenaṃ disaṃgataṃ bhikkhū pucchanti – ‘‘kahaṃ tvaṃ, āvuso, vassaṃvuṭṭho, kattha ca te cīvarapaṭivīso’’ti? So evaṃ vadeti – ‘‘amukasmiṃ āvāse vassaṃvuṭṭhomhi, tattha ca me cīvarapaṭivīso’’ti. Te evaṃ vadanti – ‘‘gacchāvuso, taṃ cīvaraṃ āhara, mayaṃ te idha cīvaraṃ karissāmā’’ti. So taṃ āvāsaṃ gantvā bhikkhū pucchati – ‘‘kahaṃ me, āvuso, cīvarapaṭivīso’’ti? Te evaṃ vadanti – ‘‘ayaṃ te, āvuso, cīvarapaṭivīso’’ti. So taṃ cīvaraṃ ādāya taṃ āvāsaṃ gacchati. Tamenaṃ antarāmagge bhikkhū pucchanti – ‘‘āvuso, kahaṃ gamissasī’’ti? So evaṃ vadeti – ‘‘amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi, tattha me bhikkhū cīvaraṃ karissantī’’ti. Te evaṃ vadanti – ‘‘alaṃ, āvuso, mā agamāsi, mayaṃ te idha cīvaraṃ karissāmā’’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

322. 비구가 가친을 펼친 상태에서 다른 곳으로 가고자 하여 생길 가사 몫을 바라고 떠납니다. 다른 곳에 도착한 그 비구에게 비구들이 묻습니다. “도반이여, 당신은 어디에서 안거를 보냈으며, 당신의 가사 몫은 어디에 있습니까?” 그는 “아무개 사원에서 안거를 보냈으며, 그곳에 내 가사 몫이 있습니다”라고 말합니다. 그 비구들이 “도반이여, 가서 그 가사를 가져오십시오. 우리가 이곳에서 당신의 가사를 만들어 주겠습니다”라고 말합니다. 그는 그 사원에 가서 비구들에게 “도반들이여, 내 가사 몫이 어디에 있습니까?”라고 묻습니다. 그 비구들이 “도반이여, 이것이 당신의 가사 몫입니다”라고 말합니다. 그는 그 가사를 가지고 그 사원(가사를 만들어 주기로 한 곳)으로 갑니다. 도중에 비구들이 그에게 “도반이여, 어디로 가십니까?”라고 묻습니다. 그는 “아무개 사원으로 갑니다. 그곳에서 비구들이 내 가사를 만들어 줄 것입니다”라고 말합니다. 그 비구들이 “도반이여, 그만두십시오. 가지 마십시오. 우리가 이곳에서 당신의 가사를 만들어 주겠습니다”라고 말합니다. 그에게 ‘이곳에서만 이 가사를 만들고, 돌아가지 않겠다’라는 생각이 듭니다. 그는 그 가사를 만듭니다. 그 비구에게는 (가사) 완성이 끝이 되는 가친의 해제가 일어납니다.

Bhikkhu atthatakathino disaṃgamiko pakkamati cīvarapaṭivīsaṃ apavilāyamāno. Tamenaṃ disaṃgataṃ bhikkhū pucchanti – ‘‘kahaṃ tvaṃ, āvuso, vassaṃvuṭṭho, kattha ca te cīvarapaṭivīso’’ti? So evaṃ vadeti – ‘‘amukasmiṃ āvāse vassaṃvuṭṭhomhi, tattha ca me cīvarapaṭivīso’’ti. Te evaṃ vadanti – ‘‘gacchāvuso, taṃ cīvaraṃ āhara, mayaṃ te idha cīvaraṃ karissāmā’’ti. So taṃ āvāsaṃ gantvā bhikkhū pucchati – ‘‘kahaṃ me, āvuso, cīvarapaṭivīso’’ti? Te evaṃ vadanti – ‘‘ayaṃ te, āvuso, cīvarapaṭivīso’’ti. So taṃ cīvaraṃ ādāya taṃ āvāsaṃ gacchati. Tamenaṃ antarāmagge bhikkhū pucchanti – ‘‘āvuso, kahaṃ gamissasī’’ti? So evaṃ vadeti – ‘‘amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi, tattha me bhikkhū cīvaraṃ karissantī’’ti. Te evaṃ vadanti – ‘‘alaṃ, āvuso, mā agamāsi, mayaṃ te idha cīvaraṃ karissāmā’’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 가친을 펼친 상태에서 다른 곳으로 가고자 하여 가사 몫을 바라고 떠납니다. 다른 곳에 도착한 그 비구에게 비구들이 묻습니다. “도반이여, 당신은 어디에서 안거를 보냈으며, 당신의 가사 몫은 어디에 있습니까?” 그는 “아무개 사원에서 안거를 보냈으며, 그곳에 내 가사 몫이 있습니다”라고 말합니다. 그 비구들이 “도반이여, 가서 그 가사를 가져오십시오. 우리가 이곳에서 당신의 가사를 만들어 주겠습니다”라고 말합니다. 그는 그 사원에 가서 비구들에게 “도반들이여, 내 가사 몫이 어디에 있습니까?”라고 묻습니다. 그 비구들이 “도반이여, 이것이 당신의 가사 몫입니다”라고 말합니다. 그는 그 가사를 가지고 그 사원으로 갑니다. 도중에 비구들이 그에게 “도반이여, 어디로 가십니까?”라고 묻습니다. 그는 “아무개 사원으로 갑니다. 그곳에서 비구들이 내 가사를 만들어 줄 것입니다”라고 말합니다. 그 비구들이 “도반이여, 그만두십시오. 가지 마십시오. 우리가 이곳에서 당신의 가사를 만들어 주겠습니다”라고 말합니다. 그에게 ‘이 가사를 만들지 않고, 돌아가지 않겠다’라는 생각이 듭니다. 그 비구에게는 (결정을 내린) 확정이 끝이 되는 가친의 해제가 일어납니다.

Bhikkhu [Pg.371] atthatakathino disaṃgamiko pakkamati…pe… ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 가친을 펼친 상태에서 다른 곳으로 가고자 하여 떠납니다. …중략… ‘이곳에서만 이 가사를 만들고, 돌아가지 않겠다’라는 생각이 듭니다. 그는 그 가사를 만듭니다. 그 가사를 만드는 중에 그것을 잃어버립니다. 그 비구에게는 (가사) 분실이 끝이 되는 가친의 해제가 일어납니다.

323. Bhikkhu atthatakathino disaṃgamiko pakkamati cīvarapaṭivīsaṃ apavilāyamāno. Tamenaṃ disaṃgataṃ bhikkhū pucchanti – ‘‘kahaṃ tvaṃ, āvuso, vassaṃvuṭṭho, kattha ca te cīvarapaṭivīso’’ti? So evaṃ vadeti – ‘‘amukasmiṃ āvāse vassaṃvuṭṭhomhi, tattha ca me cīvarapaṭivīso’’ti. Te evaṃ vadanti – ‘‘gacchāvuso, taṃ cīvaraṃ āhara, mayaṃ te idha cīvaraṃ karissāmā’’ti. So taṃ āvāsaṃ gantvā bhikkhū pucchati – ‘‘kahaṃ me, āvuso, cīvarapaṭivīso’’ti? Te evaṃ vadanti – ‘‘ayaṃ te, āvuso, cīvarapaṭivīso’’ti. So taṃ cīvaraṃ ādāya taṃ āvāsaṃ gacchati. Tassa taṃ āvāsaṃ gatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

323. 비구가 가친을 펼친 상태에서 다른 곳으로 가고자 하여 가사 몫을 바라고 떠납니다. 다른 곳에 도착한 그 비구에게 비구들이 묻습니다. “도반이여, 당신은 어디에서 안거를 보냈으며, 당신의 가사 몫은 어디에 있습니까?” 그는 “아무개 사원에서 안거를 보냈으며, 그곳에 내 가사 몫이 있습니다”라고 말합니다. 그 비구들이 “도반이여, 가서 그 가사를 가져오십시오. 우리가 이곳에서 당신의 가사를 만들어 주겠습니다”라고 말합니다. 그는 그 사원에 가서 비구들에게 “도반들이여, 내 가사 몫이 어디에 있습니까?”라고 묻습니다. 그 비구들이 “도반이여, 이것이 당신의 가사 몫입니다”라고 말합니다. 그는 그 가사를 가지고 그 사원으로 갑니다. 그 사원에 도착한 그 비구에게 ‘이곳에서만 이 가사를 만들고, 돌아가지 않겠다’라는 생각이 듭니다. 그는 그 가사를 만듭니다. 그 비구에게는 (가사) 완성이 끝이 되는 가친의 해제가 일어납니다.

Bhikkhu atthatakathino disaṃgamiko pakkamati…pe… ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 가친을 펼친 상태에서 다른 곳으로 가고자 하여 떠납니다. …중략… ‘이 가사를 만들지 않고, 돌아가지 않겠다’라는 생각이 듭니다. 그 비구에게는 확정이 끝이 되는 가친의 해제가 일어납니다.

Bhikkhu atthatakathino disaṃgamiko pakkamati…pe… ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

비구가 가친을 펼친 상태에서 다른 곳으로 가고자 하여 떠납니다. …중략… ‘이곳에서만 이 가사를 만들고, 돌아가지 않겠다’라는 생각이 듭니다. 그는 그 가사를 만듭니다. 그 가사를 만드는 중에 그것을 잃어버립니다. 그 비구에게는 분실이 끝이 되는 가친의 해제가 일어납니다.

Apavilāyananavakaṃ niṭṭhitaṃ.

가사 몫을 바라는 아홉 가지(아빠윌라야나 나와까)가 끝났습니다.

199. Phāsuvihārapañcakaṃ

199. 안락하게 머묾의 다섯 가지(파수위하라 빤짜까)

324. Bhikkhu atthatakathino phāsuvihāriko cīvaraṃ ādāya pakkamati – ‘‘amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati [Pg.372] vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

324. 비구가 가친을 펼친 상태에서 안락하게 머물고자 가사를 가지고 떠나며 생각합니다. “아무개 사원에 가리라. 그곳에서 내게 안락함이 있으면 머물 것이요, 만약 안락함이 없으면 아무개 사원에 가리라. 그곳에서 내게 안락함이 있으면 머물 것이요, 만약 안락함이 없으면 아무개 사원에 가리라. 그곳에서 내게 안락함이 있으면 머물 것이요, 만약 안락함이 없으면 돌아오리라.” 그가 구역(심) 밖으로 나갔을 때 ‘이곳에서만 이 가사를 만들고, 돌아가지 않겠다’라는 생각이 듭니다. 그는 그 가사를 만듭니다. 그 비구에게는 완성이 끝이 되는 가친의 해제가 일어납니다.

Bhikkhu atthatakathino phāsuvihāriko cīvaraṃ ādāya pakkamati – ‘‘amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

비구가 가친을 펼친 상태에서 안락하게 머물고자 가사를 가지고 떠나며 생각합니다. “아무개 사원에 가리라. 그곳에서 내게 안락함이 있으면 머물 것이요, 만약 안락함이 없으면 아무개 사원에 가리라. 그곳에서 내게 안락함이 있으면 머물 것이요, 만약 안락함이 없으면 아무개 사원에 가리라. 그곳에서 내게 안락함이 있으면 머물 것이요, 만약 안락함이 없으면 돌아오리라.” 그가 구역 밖으로 나갔을 때 ‘이 가사를 만들지 않고, 돌아가지 않겠다’라는 생각이 듭니다. 그 비구에게는 확정이 끝이 되는 가친의 해제가 일어납니다.

Bhikkhu atthatakathino phāsuvihāriko cīvaraṃ ādāya pakkamati – ‘‘amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, paccessa’’nti. Tassa bahisīmagatassa evaṃ hoti – ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’nti. So taṃ cīvaraṃ kāreti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro.

카티나 가사를 펼친 비구가 편안하게 지내고자 (완성되지 않은) 가사를 가지고 떠나며 ‘아무개라는 이름의 사원에 가리라. 그 사원이 나에게 편안하면 그곳에서 머물 것이고, 만약 편안하지 않으면 또 다른 아무개 사원에 가리라. 그곳이 편안하면 머물 것이고, 만약 편안하지 않으면 다시 또 다른 아무개 사원에 가리라. 그곳이 편안하면 머물 것이고, 만약 편안하지 않으면 돌아오리라’라고 생각하며 길을 떠났다. 그 비구가 경계 밖으로 나갔을 때 ‘바로 이곳에서 이 가사를 완성하리라, 돌아가지 않으리라’라는 생각이 들었다. 그 비구가 그 가사를 만드는데, 그 가사를 만드는 중에 분실되었다. 이 비구에게는 ‘분실이 끝이 되는 카티나 해제(nāsanantiko kathinuddhāro)’가 일어난다.

Bhikkhu atthatakathino phāsuvihāriko cīvaraṃ ādāya pakkamati – ‘‘amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro – ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti bahiddhā kathinuddhāraṃ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro.

카티나 가사를 펼친 비구가 편안하게 지내고자 가사를 가지고 떠나며 ‘아무개라는 이름의 사원에 가리라. 그 사원이 나에게 편안하면 그곳에서 머물 것이고, 만약 편안하지 않으면 또 다른 아무개 사원에 가리라... (중략) ...편안하지 않으면 돌아오리라’라고 생각하며 길을 떠났다. 그 비구는 경계 밖에서 그 가사를 완성하였다. 그는 가사를 완성한 뒤 ‘돌아가리라, 돌아가리라’라고 생각하며 경계 밖에서 카티나 해제 시한을 넘겨버렸다. 이 비구에게는 ‘시한 경과가 끝이 되는 카티나 해제(sīmātikkantiko kathinuddhāro)’가 일어난다.

Bhikkhu [Pg.373] atthatakathino phāsuvihāriko cīvaraṃ ādāya pakkamati – ‘‘amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṃ nāma āvāsaṃ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, paccessa’’nti. So bahisīmagato taṃ cīvaraṃ kāreti. So katacīvaro ‘‘paccessaṃ paccessa’’nti sambhuṇāti kathinuddhāraṃ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro.

카티나 가사를 펼친 비구가 편안하게 지내고자 가사를 가지고 떠나며 ‘아무개라는 이름의 사원에 가리라. 그 사원이 나에게 편안하면 그곳에서 머물 것이고, 만약 편안하지 않으면 또 다른 아무개 사원에 가리라... (중략) ...편안하지 않으면 돌아오리라’라고 생각하며 길을 떠났다. 그 비구는 경계 밖에서 그 가사를 완성하였다. 그는 가사를 완성한 뒤 ‘돌아가리라, 돌아가리라’라고 생각하며 (본래 사원의) 카티나 해제 시기에 맞추어 도착하였다. 이 비구에게는 ‘비구들과 함께하는 카티나 해제(saha bhikkhūhi kathinuddhāro)’가 일어난다.

Phāsuvihārapañcakaṃ niṭṭhitaṃ.

편안하게 지내는 다섯 가지 경우(Phāsuvihārapañcaka)가 끝났다.

200. Palibodhāpalibodhakathā

200. 장애와 비장애에 관한 법문

325. Dveme, bhikkhave, kathinassa palibodhā, dve apalibodhā. Katame ca, bhikkhave, dve kathinassa palibodhā? Āvāsapalibodho ca cīvarapalibodho ca. Kathañca, bhikkhave, āvāsapalibodho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu vasati vā tasmiṃ āvāse, sāpekkho vā pakkamati ‘‘paccessa’’nti. Evaṃ kho, bhikkhave, āvāsapalibodho hoti. Kathañca, bhikkhave, cīvarapalibodho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cīvaraṃ akataṃ vā hoti vippakataṃ vā, cīvarāsā vā anupacchinnā. Evaṃ kho, bhikkhave, cīvarapalibodho hoti. Ime kho, bhikkhave, dve kathinassa palibodhā.

325. 비구들이여, 카티나에는 두 가지 장애(palibodha)가 있고, 두 가지 비장애(apalibodha)가 있다. 비구들이여, 카티나의 두 가지 장애란 무엇인가? 거처의 장애(āvāsapalibodho)와 가사의 장애(cīvarapalibodho)이다. 비구들이여, 어떻게 거처의 장애가 일어나는가? 여기 비구가 그 사원에 머물거나, 혹은 ‘다시 돌아오리라’라는 미련을 가지고 떠나는 것이다. 비구들이여, 이것을 거처의 장애라고 한다. 비구들이여, 어떻게 가사의 장애가 일어나는가? 여기 비구의 가사가 만들어지지 않았거나 미완성 상태이거나, 혹은 가사를 얻으려는 희망이 끊어지지 않은 것이다. 비구들이여, 이것을 가사의 장애라고 한다. 비구들이여, 이것이 카티나의 두 가지 장애이다.

Katame ca, bhikkhave, dve kathinassa apalibodhā? Āvāsaapalibodho ca cīvaraapalibodho ca. Kathañca, bhikkhave, āvāsaapalibodho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu pakkamati tamhā āvāsā cattena vantena muttena anapekkho ‘‘na paccessa’’nti. Evaṃ kho, bhikkhave, āvāsaapalibodho hoti. Kathañca, bhikkhave, cīvaraapalibodho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cīvaraṃ kataṃ vā hoti, naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ vā daḍḍhaṃ [Pg.374] vā, cīvarāsā vā upacchinnā. Evaṃ kho, bhikkhave, cīvaraapalibodho hoti. Ime kho, bhikkhave, dve kathinassa apalibodhāti.

비구들이여, 카티나의 두 가지 비장애란 무엇인가? 거처의 비장애와 가사의 비장애이다. 비구들이여, 어떻게 거처의 비장애가 일어나는가? 여기 비구가 그 사원을 포기하고, 토해내고, 벗어나서 미련 없이 ‘다시 돌아가지 않으리라’라고 생각하며 떠나는 것이다. 비구들이여, 이것을 거처의 비장애라고 한다. 비구들이여, 어떻게 가사의 비장애가 일어나는가? 여기 비구의 가사가 이미 완성되었거나, 혹은 분실되었거나, 파괴되었거나, 불에 탔거나, 혹은 가사를 얻으려는 희망이 완전히 끊어진 것이다. 비구들이여, 이것을 가사의 비장애라고 한다. 비구들이여, 이것이 카티나의 두 가지 비장애이다.

Palibodhāpalibodhakathā niṭṭhitā.

장애와 비장애에 관한 법문이 끝났다.

Kathinakkhandhako niṭṭhito sattamo.

일곱 번째 가띠나 건도(Kathinakkhandhaka)가 끝났다.

201. Tassuddānaṃ

201. 요약 게송(uddāna)

Tiṃsa pāveyyakā bhikkhū, sāketukkaṇṭhitā vasuṃ;

Vassaṃvuṭṭhokapuṇṇehi, agamuṃ jinadassanaṃ.

파베이야의 서른 명 비구들이 사케타에서 고달프게 우안거를 지내고, 안거를 마친 뒤 젖은 옷을 입고 승리자(부처님)를 뵙기 위해 길을 떠났다.

Idaṃ vatthu kathinassa, kappissanti ca pañcakā;

Anāmantā asamācārā, tatheva gaṇabhojanaṃ.

이것이 카티나의 유래이며, (카티나를 펼친 비구들에게는) 다섯 가지 공덕이 허용되니, 청하지 않은 집에 방문함과 가사를 지니지 않고 감, 그리고 이와 마찬가지로 대중 공양(gaṇabhojana)을 하는 것이다.

Yāvadatthañca uppādo, atthatānaṃ bhavissati;

Ñatti evatthatañceva, evañceva anatthataṃ.

필요한 만큼 가사를 보관함과 (사원에서) 발생한 가사를 얻는 것이 카티나를 펼친 자들에게 일어날 공덕이다. 결의(ñatti)로써 주어지는 것이며, 이와 같은 방식으로 펼치면 ‘펼친 것’이 되고, 이와 같은 방식으로 하면 ‘펼치지 않은 것’이 된다.

Ullikhi dhovanā ceva, vicāraṇañca chedanaṃ;

Bandhano vaṭṭi kaṇḍusa, daḷhīkammānuvātikā.

단순히 줄만 긋거나, 세탁만 하거나, 가늠만 하거나, 재단만 하거나, 꿰매기만 하거나, 선을 두르거나, 천을 덧대거나, 보강하거나, 가장자리만 다는 것,

Paribhaṇḍaṃ ovaddheyyaṃ, maddanā nimittaṃ kathā;

Kukku sannidhi nissaggi, na kappaññatra te tayo.

장식선을 달거나, 겹쳐 꿰매거나, 한 번만 염색하거나, 암시로 얻거나, 넌지시 말해서 얻거나, 빌려온 것이나, 보관한 것이나, 하룻밤을 넘긴 것이나, 점(kappabindu)을 찍지 않은 것이라면 (무효이며), 그 세 가지 가사 이외의 것이라도 (무효이다).

Aññatra pañcātireke, sañchinnena samaṇḍalī;

Nāññatra puggalā sammā, nissīmaṭṭhonumodati.

다섯 폭 미만이거나 다섯 폭이 넘는 경우, 잘라낸 뒤 칸(maṇḍala)을 맞추지 않은 경우, 당사자가 아닌 자가 하는 경우는 정당하지 않으며, 경계 밖에 서서 수긍(anumodanā)하는 것도 그러하다.

Kathinānatthataṃ hoti, evaṃ buddhena desitaṃ;

Ahatākappapiloti, paṃsu pāpaṇikāya ca.

이렇게 하면 카티나가 제대로 펼쳐지지 않은 것이라고 부처님께서 설하셨다. 새 천, 새것과 다름없는 천, 헌 천, 분토의(pāṃsukūla), 시장에서 얻은 천으로,

Animittāparikathā, akukku ca asannidhi;

Anissaggi kappakate, tathā ticīvarena ca.

암시 없이 얻고, 넌지시 말하지 않고 얻으며, 빌리지 않고, 보관하지 않고, 밤을 넘기지 않으며, 점을 찍고, 또한 삼의(ticīvara) 중 하나로,

Pañcake vātireke vā, chinne samaṇḍalīkate;

Puggalassatthārā sammā, sīmaṭṭho anumodati.

다섯 폭이나 혹은 그 이상의 폭으로, 잘라서 칸을 맞추어 만들고, 당사자가 정당하게 펼친 뒤 경계 안에 머물며 수긍해야 한다.

Evaṃ kathinattharaṇaṃ, ubbhārassaṭṭhamātikā;

Pakkamananti niṭṭhānaṃ, sanniṭṭhānañca nāsanaṃ.

이와 같이 카티나를 펼치면 (유효하며), 해제하는 근거(mātikā)는 여덟 가지이다. 떠남, 완성, 결정, 분실,

Savanaṃ [Pg.375] āsāvacchedi, sīmā sahubbhāraṭṭhamī;

Katacīvaramādāya, ‘‘na paccessa’’nti gacchati.

들음, 희망의 끊어짐, 경계를 넘음, 그리고 여덟 번째로 비구들과 함께 해제하는 것이다. 어떤 비구가 완성된 가사를 가지고 ‘다시 돌아오지 않으리라’ 하며 떠난다면,

Tassa taṃ kathinuddhārā,e hoti pakkamanantiko;

Ādāya cīvaraṃ yāti, nissīme idaṃ cintayi.

그에게 일어나는 카티나 해제는 ‘떠남이 끝이 되는 것’이다. 가사를 가지고 가다가 경계 밖에서 이렇게 생각한다면,

‘‘Kāressaṃ na paccessa’’nti, niṭṭhāne kathinuddhāro;

Ādāya nissīmaṃ neva, ‘‘na paccessa’’nti mānaso.

‘(여기서 가사를) 만들고 돌아가지 않으리라’라고 하면, 완성되었을 때 카티나가 해제된다. 가사를 가지고 경계 밖으로 나가서 아예 ‘돌아가지 않으리라’는 마음을 먹는다면,

Tassa taṃ kathinuddhāro, sanniṭṭhānantiko bhave;

Ādāya cīvaraṃ yāti, nissīme idaṃ cintayi.

그의 카티나 해제는 ‘결정이 끝이 되는 것’이 된다. 가사를 가지고 가다가 경계 밖에서 이렇게 생각한다면,

‘‘Kāressaṃ na paccessa’’nti, kayiraṃ tassa nassati;

Tassa taṃ kathinuddhāro, bhavati nāsanantiko.

‘(여기서 가사를) 만들고 돌아가지 않으리라’라고 했는데 가사를 만드는 중에 분실된다면, 그의 카티나 해제는 ‘분실이 끝이 되는 것’이 된다.

Ādāya yāti ‘‘paccessaṃ’’, bahi kāreti cīvaraṃ;

Katacīvaro suṇāti, ubbhataṃ kathinaṃ tahiṃ.

가사를 가지고 ‘돌아오리라’ 하며 갔는데, 밖에서 가사를 완성한 뒤 그 사원의 카티나가 해제되었다는 소식을 듣는다면,

Tassa taṃ kathinuddhāro, bhavati savanantiko;

Ādāya yāti ‘‘paccessaṃ’’, bahi kāreti cīvaraṃ.

그의 카티나 해제는 ‘들음이 끝이 되는 것’이 된다. 가사를 가지고 ‘돌아오리라’ 하며 갔는데 밖에서 가사를 완성하였다면,

Katacīvaro bahiddhā, nāmeti kathinuddhāraṃ;

Tassa taṃ kathinuddhāro, sīmātikkantiko bhave.

완성된 가사를 가지고 밖에서 (카티나 기간의) 한계를 넘겨버린다면, 그의 카티나 해제는 ‘경계를 넘음(시한 경과)이 끝이 되는 것’이 된다.

Ādāya yāti ‘‘paccessaṃ’’, bahi kāreti cīvaraṃ;

Katacīvaro paccessaṃ, sambhoti kathinuddhāraṃ.

가사를 가지고 ‘돌아오리라’ 하며 가서 밖에서 가사를 완성하고, 돌아오려 하다가 (다른 비구들의) 카티나 해제 시기에 도달하는 경우도 있다.

Tassa taṃ kathinuddhāro, saha bhikkhūhi jāyati;

Ādāya ca samādāya, satta-sattavidhā gati.

그 비구에게 그 가사 해제(kathinuddhāro)는 [다른] 비구들과 함께 발생하며, 가져감(ādāya)의 방식과 가지고 감(samādāya)의 방식은 각각 일곱 가지 종류가 있다.

Pakkamanantikā natthi, chakke vippakate gati;

Ādāya nissīmagataṃ, kāressaṃ iti jāyati.

여섯 가지 세트에서는 떠남으로 인한 해제(pakkamanantikā)가 없으며, 미완성으로 인한 해제(vippakate)가 있다. [천을] 가지고 구역 밖으로 나가서 '내가 [가사를] 만들리라'라는 생각에 의해 발생한다.

Niṭṭhānaṃ sanniṭṭhānañca, nāsanañca ime tayo;

Ādāya ‘‘na paccessa’’nti, bahisīme karomiti.

완성(niṭṭhānaṃ), 결정(sanniṭṭhānaṃ), 분실(nāsanañca)의 이 세 가지는, [천을] 가지고 '돌아오지 않으리라' 생각하며 '구역 밖에서 [가사를] 만들리라'고 할 때이다.

Niṭṭhānaṃ sanniṭṭhānampi, nāsanampi idaṃ tayo;

Anadhiṭṭhitena nevassa, heṭṭhā tīṇi nayāvidhi.

완성, 결정, 분실의 이 세 가지는, [돌아오겠다거나 돌아오지 않겠다는] 확정된 결심이 없는 비구에게 있어, 아래에서 설명할 세 가지 방식에 따른다.

Ādāya [Pg.376] yāti paccessaṃ, bahisīme karomiti;

‘‘Na paccessa’’nti kāreti, niṭṭhāne kathinuddhāro.

[천을] 가지고 '돌아오리라' 생각하며 가지만, '구역 밖에서 만들리라'고 한 뒤, '돌아오지 않으리라'고 하며 가사를 만들게 하면, 완성과 동시에 가사 해제가 이루어진다.

Sanniṭṭhānaṃ nāsanañca, savanasīmātikkamā;

Saha bhikkhūhi jāyetha, evaṃ pannarasaṃ gati.

결정, 분실, [해제 소식을] 들음, 기한의 경과(sīmātikkamā)는 [다른] 비구들과 함께 발생하며, 이와 같이 열다섯 가지 방식이 있다.

Samādāya vippakatā, samādāya punā tathā;

Ime te caturo vārā, sabbe pannarasavidhi.

가지고 감(samādāya)에서의 미완성과 그와 같이 다시 가지고 감의 이 네 가지 사례는 모두 열다섯 가지 종류가 있다.

Anāsāya ca āsāya, karaṇīyo ca te tayo;

Nayato taṃ vijāneyya, tayo dvādasa dvādasa.

[가사를 얻을] 기대가 없는 경우, 기대가 있는 경우, 해야 할 일(업무)이 있는 경우의 이 세 가지를 그 방식에 따라 알아야 하니, 이 세 가지는 각각 열둘, 열둘씩이다.

Apavilānā navettha, phāsu pañcavidhā tahiṃ;

Palibodhāpalibodhā, uddānaṃ nayato katanti.

이 중에 떠내려 보냄이 없는 것(apavilānā)이 아홉 가지이고, 그곳에 안락함(phāsu)이 다섯 가지 종류이며, 장애(palibodha)와 비장애가 두 가지이다. 이와 같이 요약된 목록이 만들어졌다.

Imamhi khandhake vatthū doḷasakapeyyālamukhāni ekasataṃ aṭṭhārasa.

이 칸다카(편)에서 열두 가지 반복(peyyāla)의 시작이 되는 사건들은 118가지이다.

Kathinakkhandhako niṭṭhito.

가사 편(Kathinakkhandhaka)이 끝났다.

8. Cīvarakkhandhako

8. 의복 편(Cīvarakkhandhaka)

202. Jīvakavatthu

202. 지바카 이야기 (Jīvakavatthu)

326. Tena [Pg.377] samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena vesālī iddhā ceva hoti phitā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca; satta ca pāsādasahassāni satta ca pāsādasatāni satta ca pāsādā; satta ca kūṭāgārasahassāni satta ca kūṭāgārasatāni satta ca kūṭāgārāni; satta ca ārāmasahassāni satta ca ārāmasatāni satta ca ārāmā; satta ca pokkharaṇīsahassāni satta ca pokkharaṇīsatāni satta ca pokkharaṇiyo; ambapālī ca gaṇikā abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā, padakkhiṇā nacce ca gīte ca vādite ca, abhisaṭā atthikānaṃ atthikānaṃ manussānaṃ paññāsāya ca rattiṃ gacchati; tāya ca vesālī bhiyyosomattāya upasobhati. Atha kho rājagahako negamo vesāliṃ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Addasā kho rājagahako negamo vesāliṃ iddhañceva phitañca bahujanañca ākiṇṇamanussañca subhikkhañca; satta ca pāsādasahassāni satta ca pāsādasatāni satta ca pāsāde; satta ca kūṭāgārasahassāni satta ca kūṭāgārasatāni satta ca kūṭāgārāni; satta ca ārāmasahassāni satta ca ārāmasatāni satta ca ārāme; satta ca pokkharaṇīsahassāni satta ca pokkharaṇīsatāni satta ca pokkharaṇiyo; ambapāliñca gaṇikaṃ abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgataṃ, padakkhiṇaṃ nacce ca gīte ca vādite ca, abhisaṭaṃ atthikānaṃ atthikānaṃ manussānaṃ paññāsāya ca rattiṃ gacchantiṃ, tāya ca vesāliṃ bhiyyosomattāya upasobhantiṃ.

326. 그때 부처님 세존께서는 라자가하의 깔란다까니와빠인 벨루바나(죽림)에 머물고 계셨다. 당시 웨살리는 번영하고 풍요로웠으며, 인구가 많고 사람들로 붐볐으며 음식이 풍족했다. 그곳에는 7,707개의 궁전과 7,707개의 누각, 7,707개의 공원, 7,707개의 연못이 있었다. 또한 암바빨리라는 기녀가 있었는데, 그녀는 매우 아름답고 매력적이며 단정하여 최고의 용모를 갖추었으며, 춤과 노래와 악기 연주에 능숙했다. 그녀는 원하는 사람들로부터 밤마다 50[카하빠나]를 받고 방문을 허락했으며, 그녀로 인해 웨살리는 더욱더 찬란하게 빛났다. 그때 라자가하의 한 상인이 어떤 일로 웨살리에 가게 되었다. 라자가하의 상인은 웨살리가 번영하고 풍요로우며 인구가 많고 사람들로 붐비며 음식이 풍족한 것을 보았다. 또한 7,707개의 궁전과 7,707개의 누각, 7,707개의 공원, 7,707개의 연못을 보았다. 그리고 매우 아름답고 매력적이며 단정하여 최고의 용모를 갖추고 춤과 노래와 악기 연주에 능숙하며, 원하는 사람들로부터 밤마다 50[카하빠나]를 받고 방문을 허락하여 웨살리를 더욱 빛나게 하는 기녀 암바빨리를 보았다.

327. Atha kho rājagahako negamo vesāliyaṃ taṃ karaṇīyaṃ tīretvā punadeva rājagahaṃ paccāgañchi. Yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ [Pg.378] etadavoca – ‘‘vesālī, deva, iddhā ceva phitā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca; satta ca pāsādasahassāni…pe… tāya ca vesālī bhiyyosomattāya upasobhati. Sādhu, deva, mayampi gaṇikaṃ vuṭṭhāpessāmā’’ti. ‘‘Tena hi, bhaṇe, tādisiṃ kumāriṃ jānātha yaṃ tumhe gaṇikaṃ vuṭṭhāpeyyāthā’’ti. Tena kho pana samayena rājagahe sālavatī nāma kumārī abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā. Atha kho rājagahako negamo sālavatiṃ kumāriṃ gaṇikaṃ vuṭṭhāpesi. Atha kho sālavatī gaṇikā nacirasseva padakkhiṇā ahosi nacce ca gīte ca vādite ca, abhisaṭā atthikānaṃ atthikānaṃ manussānaṃ paṭisatena ca rattiṃ gacchati. Atha kho sālavatī gaṇikā nacirasseva gabbhinī ahosi. Atha kho sālavatiyā gaṇikāya etadahosi – ‘‘itthī kho gabbhinī purisānaṃ amanāpā. Sace maṃ koci jānissati sālavatī gaṇikā gabbhinīti, sabbo me sakkāro bhañjissati. Yaṃnūnāhaṃ gilānaṃ paṭivedeyya’’nti. Atha kho sālavatī gaṇikā dovārikaṃ āṇāpesi – ‘‘mā, bhaṇe dovārika, koci puriso pāvisi. Yo ca maṃ pucchati, ‘gilānā’ti paṭivedehī’’ti. ‘‘Evaṃ, ayye’’ti kho so dovāriko sālavatiyā gaṇikāya paccassosi. Atha kho sālavatī gaṇikā tassa gabbhassa paripākamanvāya puttaṃ vijāyi. Atha kho sālavatī gaṇikā dāsiṃ āṇāpesi – ‘‘handa, je, imaṃ dārakaṃ kattarasuppe pakkhipitvā nīharitvā saṅkārakūṭe chaḍḍehī’’ti. ‘‘Evaṃ, ayye’’ti kho sā dāsī sālavatiyā gaṇikāya paṭissutvā taṃ dārakaṃ kattarasuppe pakkhipitvā nīharitvā saṅkārakūṭe chaḍḍesi.

327. 그 후 라자가하의 상인은 웨살리에서 그 일을 마치고 다시 라자가하로 돌아왔다. 그는 마가다의 왕 세니야 빔비사라를 찾아가서 이렇게 말씀드렸다. '대왕이시여, 웨살리는 번영하고 풍요로우며 인구가 많고 사람들로 붐비며 음식이 풍족합니다. 그곳에는 7,707개의 궁전과... (중략) ...그 기녀로 인해 웨살리는 더욱 빛나고 있습니다. 대왕이시여, 우리도 기녀를 한 명 두면 좋겠습니다.' '여보게, 그렇다면 그대들이 기녀로 세울 만한 그런 처녀를 찾아보게나.' 그때 라자가하에는 살라바띠라는 이름의 처녀가 있었는데, 매우 아름답고 매력적이며 단정하여 최고의 용모를 갖추고 있었다. 이에 라자가하의 상인은 살라바띠를 기녀로 세웠다. 오래지 않아 기녀 살라바띠는 춤과 노래와 악기 연주에 능숙해졌고, 원하는 사람들로부터 밤마다 100[카하빠나]를 받고 방문을 허락하게 되었다. 그러다 오래지 않아 기녀 살라바띠는 임신을 하게 되었다. 그때 기녀 살라바띠에게 이런 생각이 들었다. '여자가 임신을 하면 남자들이 좋아하지 않는다. 만약 누군가 기녀 살라바띠가 임신했다는 것을 알게 되면 나의 모든 명성과 이득이 끊어질 것이다. 그러니 내가 병이 들었다고 알리는 것이 좋겠다.' 그래서 기녀 살라바띠는 문지기에게 명령했다. '여보게 문지기, 어떤 남자도 들어오게 하지 말게. 나를 찾는 사람이 있으면 병이 들었다고 말하게나.' '예, 주인님.' 하고 문지기는 기녀 살라바띠의 말에 따랐다. 그 후 기녀 살라바띠는 달이 차서 아들을 낳았다. 그러자 기녀 살라바띠는 하녀에게 명령했다. '얘야, 이 아이를 낡은 키에 담아 밖으로 내다가 쓰레기 더미에 버리고 오너라.' '예, 주인님.' 하고 그 하녀는 기녀 살라바띠의 말대로 그 아이를 낡은 키에 담아 밖으로 내다가 쓰레기 더미에 버렸다.

328. Tena kho pana samayena abhayo nāma rājakumāro kālasseva rājupaṭṭhānaṃ gacchanto addasa taṃ dārakaṃ kākehi samparikiṇṇaṃ, disvāna manusse pucchi – ‘‘kiṃ etaṃ, bhaṇe, kākehi samparikiṇṇa’’nti? ‘‘Dārako, devā’’ti. ‘‘Jīvati, bhaṇe’’ti? ‘‘Jīvati, devā’’ti. ‘‘Tena hi, bhaṇe, taṃ dārakaṃ amhākaṃ antepuraṃ netvā dhātīnaṃ detha posetu’’nti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho te manussā abhayassa rājakumārassa paṭissutvā taṃ [Pg.379] dārakaṃ abhayassa rājakumārassa antepuraṃ netvā dhātīnaṃ adaṃsu – ‘‘posethā’’ti. Tassa jīvatīti ‘jīvako’ti nāmaṃ akaṃsu. Kumārena posāpitoti ‘komārabhacco’ti nāmaṃ akaṃsu. Atha kho jīvako komārabhacco nacirasseva viññutaṃ pāpuṇi. Atha kho jīvako komārabhacco yena abhayo rājakumāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā abhayaṃ rājakumāraṃ etadavoca – ‘‘kā me, deva, mātā, ko pitā’’ti? ‘‘Ahampi kho te, bhaṇe jīvaka, mātaraṃ na jānāmi; api cāhaṃ te pitā; mayāsi posāpito’’ti. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘imāni kho rājakulāni na sukarāni asippena upajīvituṃ. Yaṃnūnāhaṃ sippaṃ sikkheyya’’nti.

328. 그때 아바야라는 이름의 왕자가 이른 아침 왕을 배알하러 가다가 까마귀 떼에 둘러싸인 그 아이를 보았다. 보고 나서 사람들에게 "이봐요, 까마귀 떼에 둘러싸인 이것은 무엇입니까?"라고 물었다. "왕자님, 아이입니다"라고 그들은 말했다. "이봐요, 살아 있습니까?" "왕자님, 살아 있습니다." "그렇다면 이봐요, 그 아이를 우리 궁으로 데려가 유모들에게 주어 기르게 하십시오." 그 사람들은 아바야 왕자의 말에 "알겠습니다, 왕자님"이라고 대답하고 그 아이를 아바야 왕자의 궁으로 데려가 유모들에게 "기르십시오"라며 맡겼다. 그 아이가 살아 있다 하여 '지와카'라는 이름을 지어주었다. 왕자가 기르게 하였다 하여 '꼬마라밧짜'라는 이름을 지어주었다. 그 후 지와카 꼬마라밧짜는 머지않아 분별력을 갖추게 되었다. 그때 지와카 꼬마라밧짜는 아바야 왕자에게 다가가서 이렇게 말했다. "왕자님, 저의 어머니는 누구이며 아버지는 누구입니까?" "이봐 지와카야, 나도 너의 어머니는 모른다. 그러나 내가 너의 아버지다. 너는 나에 의해 길러졌다." 그러자 지와카 꼬마라밧짜에게 이런 생각이 들었다. "이런 왕가에서는 기술 없이 살아가기가 쉽지 않다. 내가 의술을 배우는 것이 좋겠다."

329. Tena kho pana samayena takkasilāyaṃ disāpāmokkho vejjo paṭivasati. Atha kho jīvako komārabhacco abhayaṃ rājakumāraṃ anāpucchā yena takkasilā tena pakkāmi. Anupubbena yena takkasilā, yena vejjo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ vejjaṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, ācariya, sippaṃ sikkhitu’’nti. ‘‘Tena hi, bhaṇe jīvaka, sikkhassū’’ti. Atha kho jīvako komārabhacco bahuñca gaṇhāti lahuñca gaṇhāti suṭṭhu ca upadhāreti, gahitañcassa na sammussati. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa sattannaṃ vassānaṃ accayena etadahosi – ‘‘ahaṃ, kho bahuñca gaṇhāmi lahuñca gaṇhāmi suṭṭhu ca upadhāremi, gahitañca me na sammussati, satta ca me vassāni adhīyantassa, nayimassa sippassa anto paññāyati. Kadā imassa sippassa anto paññāyissatī’’ti. Atha kho jīvako komārabhacco yena so vejjo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ vejjaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, ācariya, bahuñca gaṇhāmi lahuñca gaṇhāmi suṭṭhu ca upadhāremi, gahitañca me na sammussati, satta ca me vassāni adhīyantassa, nayimassa sippassa anto paññāyati. Kadā imassa sippassa anto paññāyissatī’’ti? ‘‘Tena hi, bhaṇe jīvaka, khaṇittiṃ ādāya takkasilāya samantā yojanaṃ āhiṇḍitvā yaṃ kiñci abhesajjaṃ passeyyāsi taṃ āharā’’ti. ‘‘Evaṃ, ācariyā’’ti kho jīvako komārabhacco tassa vejjassa paṭissutvā khaṇittiṃ ādāya takkasilāya [Pg.380] samantā yojanaṃ āhiṇḍanto na kiñci abhesajjaṃ addasa. Atha kho jīvako komārabhacco yena so vejjo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ vejjaṃ etadavoca – ‘‘āhiṇḍantomhi, ācariya, takkasilāya samantā yojanaṃ, na kiñci abhesajjaṃ addasa’’nti. ‘‘Susikkhitosi, bhaṇe jīvaka. Alaṃ te ettakaṃ jīvikāyā’’ti jīvakassa komārabhaccassa parittaṃ pātheyyaṃ pādāsi. Atha kho jīvako komārabhacco taṃ parittaṃ pātheyyaṃ ādāya yena rājagahaṃ tena pakkāmi. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa taṃ parittaṃ pātheyyaṃ antarāmagge sākete parikkhayaṃ agamāsi. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘ime kho maggā kantārā appodakā appabhakkhā, na sukarā apātheyyena gantuṃ. Yaṃnūnāhaṃ pātheyyaṃ pariyeseyya’’nti.

329. 그때 딱까실라에 천하에 이름난 의사가 살고 있었다. 그러자 지와카 꼬마라밧짜는 아바야 왕자에게 알리지 않고 딱까실라를 향해 떠났다. 차례대로 길을 가다가 딱까실라에 도착하여 그 의사에게 다가갔다. 다가가서 그 의사에게 이렇게 말했다. "스승님, 저는 의술을 배우고 싶습니다." "이봐 지와카야, 그렇다면 배우거라." 그리하여 지와카 꼬마라밧짜는 많이 배우고 빨리 배우며 깊이 연구하였고, 배운 것을 잊어버리지 않았다. 그 후 지와카 꼬마라밧짜는 7년이 지났을 때 이런 생각이 들었다. "나는 많이 배우고 빨리 배우며 깊이 연구하고 배운 것을 잊지 않는다. 그런데 7년 동안 배웠음에도 이 의술의 끝이 보이지 않는다. 언제 이 의술의 끝이 보이겠는가?" 지와카 꼬마라밧짜는 그 의사에게 가서 이렇게 말했다. "스승님, 저는 많이 배우고 빨리 배우며 깊이 연구하고 배운 것을 잊지 않습니다. 7년 동안 배웠음에도 이 의술의 끝이 보이지 않습니다. 언제 이 의술의 끝이 보이겠습니까?" "이봐 지와카야, 그렇다면 삽을 들고 딱까실라 주변 1유순을 돌아다니며 약초가 아닌 식물을 보거든 무엇이든 가져오너라." 지와카 꼬마라밧짜는 "알겠습니다, 스승님"이라고 대답하고 삽을 들고 딱까실라 주변 1유순을 돌아다녔으나 약초가 아닌 식물을 전혀 발견하지 못했다. 지와카 꼬마라밧짜는 그 의사에게 돌아가서 이렇게 말했다. "스승님, 딱까실라 주변 1유순을 돌아다녔으나 약초가 아닌 식물을 전혀 발견하지 못했습니다." "이봐 지와카야, 너는 잘 배웠다. 이것으로 네 생계를 꾸리기에 충분하다." 그리고 지와카 꼬마라밧짜에게 약간의 노잣돈을 주었다. 지와카 꼬마라밧짜는 그 노잣돈을 가지고 라자가하를 향해 떠났다. 그런데 지와카 꼬마라밧짜는 가는 도중 사께따에서 그 노잣돈이 다 떨어졌다. 그러자 지와카 꼬마라밧짜에게 이런 생각이 들었다. "이 길들은 험하고 물도 없고 먹을 것도 부족하니, 노잣돈 없이 가기에는 쉽지 않다. 내가 노잣돈을 좀 구해야겠다."

Jīvakavatthu niṭṭhitaṃ.

지와카 이야기가 끝났다.

203. Seṭṭhibhariyāvatthu

203. 장자의 아내 이야기

330. Tena kho pana samayena sākete seṭṭhibhariyāya sattavassiko sīsābādho hoti. Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṃsu arogaṃ kātuṃ. Bahuṃ hiraññaṃ ādāya agamaṃsu. Atha kho jīvako komārabhacco sāketaṃ pavisitvā manusse pucchi – ‘‘ko, bhaṇe, gilāno, kaṃ tikicchāmī’’ti? ‘‘Etissā, ācariya, seṭṭhibhariyāya sattavassiko sīsābādho; gaccha, ācariya, seṭṭhibhariyaṃ tikicchāhī’’ti. Atha kho jīvako komārabhacco yena seṭṭhissa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dovārikaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe dovārika, seṭṭhibhariyāya pāvada – ‘vejjo, ayye, āgato, so taṃ daṭṭhukāmo’’’ti. ‘‘Evaṃ, ācariyā’’ti kho so dovāriko jīvakassa komārabhaccassa paṭissutvā yena seṭṭhibhariyā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhibhariyaṃ etadavoca – ‘‘vejjo, ayye, āgato; so taṃ daṭṭhukāmo’’ti. ‘‘Kīdiso, bhaṇe dovārika, vejjo’’ti? ‘‘Daharako, ayye’’ti. ‘‘Alaṃ, bhaṇe dovārika, kiṃ me daharako vejjo karissati? Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā [Pg.381] nāsakkhiṃsu arogaṃ kātuṃ. Bahuṃ hiraññaṃ ādāya agamaṃsū’’ti. Atha kho so dovāriko yena jīvako komārabhacco tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘seṭṭhibhariyā, ācariya, evamāha – ‘alaṃ, bhaṇe dovārika, kiṃ me daharako vejjo karissati? Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṃsu arogaṃ kātuṃ. Bahuṃ hiraññaṃ ādāya agamaṃsū’’’ti. ‘‘Gaccha, bhaṇe dovārika, seṭṭhibhariyāya pāvada – ‘vejjo, ayye, evamāha – mā kira, ayye, pure kiñci adāsi. Yadā arogā ahosi tadā yaṃ iccheyyāsi taṃ dajjeyyāsī’’’ti. ‘‘Evaṃ, ācariyā’’ti kho so dovāriko jīvakassa komārabhaccassa paṭissutvā yena seṭṭhibhariyā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā seṭṭhibhariyaṃ etadavoca – ‘‘vejjo, ayye, evamāha – ‘mā kira, ayye, pure kiñci adāsi. Yadā arogā ahosi tadā yaṃ iccheyyāsi taṃ dajjeyyāsī’’’ti. ‘‘Tena hi, bhaṇe dovārika, vejjo āgacchatū’’ti. ‘‘Evaṃ, ayye’’ti kho so dovāriko seṭṭhibhariyāya paṭissutvā yena jīvako komārabhacco tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘seṭṭhibhariyā taṃ, ācariya, pakkosatī’’ti.

330. 그때 사케타(Sāketa)에서 한 장자의 아내에게 7년 동안 머리 통증(두통)이 있었다. 수많은 유명하고 저명한 의사들이 왔으나 고치지 못하고 많은 금과 은을 챙겨 떠났다. 그때 아바야 왕자가 키운 지바카가 사케타에 들어와 사람들에게 물었다. “여보시오, 누가 아픈 사람이 있습니까? 내가 누구를 치료해 주어야 합니까?” “선생님, 이 장자의 아내에게 7년 된 두통이 있습니다. 선생님, 가셔서 장자의 아내를 치료해 주십시오.” 그래서 아바야 왕자가 키운 지바카는 장자 거사의 집으로 가서 문지기에게 명령했다. “여보게 문지기여, 가서 장자의 아내에게 전하게. ‘부인, 의사가 왔습니다. 그가 부인을 뵙고자 합니다’라고.” 문지기는 지바카의 말을 듣고 장자의 아내에게 가서 말했다. “부인, 의사가 왔습니다. 그가 부인을 뵙고자 합니다.” “여보게 문지기여, 그 의사는 어떠한가?” “부인, 젊습니다.” “여보게 문지기여, 그만두게. 젊은 의사가 나에게 무엇을 할 수 있겠는가? 수많은 유명하고 저명한 의사들이 왔으나 고치지 못하고 많은 금과 은만 가져갔네.” 문지기는 다시 지바카에게 가서 장자의 아내가 한 말을 전했다. 지바카가 다시 말했다. “여보게 문지기여, 가서 장자의 아내에게 전하게. ‘부인이여, 의사가 이렇게 말했습니다. 부인이여, 낫기 전에는 아무것도 주지 마십시오. 병이 나았을 때, 그때 부인이 원하는 것을 주십시오’라고.” 문지기가 이 말을 전하자 장자의 아내는 “그렇다면 여보게 문지기여, 의사를 오게 하게”라고 말했다. 문지기는 장자의 아내의 허락을 받고 지바카에게 가서 “선생님, 장자의 아내가 선생님을 부릅니다”라고 말했다.

Atha kho jīvako komārabhacco yena seṭṭhibhariyā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhibhariyāya vikāraṃ sallakkhetvā seṭṭhibhariyaṃ etadavoca – ‘‘pasatena, ayye, sappinā attho’’ti. Atha kho seṭṭhibhariyā jīvakassa komārabhaccassa pasataṃ sappiṃ dāpesi. Atha kho jīvako komārabhacco taṃ pasataṃ sappiṃ nānābhesajjehi nippacitvā seṭṭhibhariyaṃ mañcake uttānaṃ nipātetvā natthuto adāsi. Atha kho taṃ sappiṃ natthuto dinnaṃ mukhato uggañchi. Atha kho seṭṭhibhariyā paṭiggahe niṭṭhubhitvā dāsiṃ āṇāpesi – ‘‘handa, je, imaṃ sappiṃ picunā gaṇhāhī’’ti. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ yāva lūkhāyaṃ gharaṇī, yatra hi nāma imaṃ chaḍḍanīyadhammaṃ sappiṃ picunā gāhāpessati. Bahukāni ca me mahagghāni bhesajjāni upagatāni. Kimpi māyaṃ kiñci deyyadhammaṃ dassatī’’ti. Atha kho seṭṭhibhariyā jīvakassa [Pg.382] komārabhaccassa vikāraṃ sallakkhetvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘kissa tvaṃ, ācariya, vimanosī’’ti? Idha me etadahosi – ‘‘acchariyaṃ yāva lūkhāyaṃ dharaṇī, yatra hi nāma imaṃ chaḍḍanīyadhammaṃ sappiṃ picunā gāhāpessati. Bahukāni ca me mahagghāni sajjāni upagatāni. Kimpi māyaṃ kiñci deyyadhammaṃ dassatī’’ti. ‘‘Mayaṃ kho, ācariya, āgārikā nāma upajānāmetassa saṃyamassa. Varametaṃ sappi dāsānaṃ vā kammakarānaṃ vā pādabbhañjanaṃ vā padīpakaraṇe vā āsittaṃ. Mā kho tvaṃ, ācariya, vimano ahosi. Na te deyyadhammo hāyissatī’’ti. Atha kho jīvako komārabhacco seṭṭhibhariyāya sattavassikaṃ sīsābādhaṃ ekeneva natthukammena apakaḍḍhi. Atha kho seṭṭhibhariyā arogā samānā jīvakassa komārabhaccassa cattāri sahassāni pādāsi. Putto – mātā me arogā ṭhitāti cattāri sahassāni pādāsi. Suṇisā – sassu me arogā ṭhitāti cattāri sahassāni pādāsi. Seṭṭhi gahapati – bhariyā me arogā ṭhitāti cattāri sahassāni pādāsi dāsañca dāsiñca assarathañca.

아바야 왕자가 키운 지바카는 장자의 아내에게 가서 증상을 살핀 후, 장자의 아내에게 말했다. “부인, 버터 한 홉(pasata)이 필요합니다.” 장자의 아내는 지바카에게 버터 한 홉을 주게 했다. 지바카는 그 버터를 여러 가지 약재와 함께 달인 뒤, 장자의 아내를 침상에 똑바로 눕히고 코에 약을 넣어 주었다. 그러자 코로 넣은 버터가 입으로 나왔다. 장자의 아내는 그것을 타구(침 뱉는 그릇)에 뱉고 하녀에게 명령했다. “얘야, 이 버터를 솜으로 찍어서 챙겨두어라.” 그때 지바카는 이런 생각이 들었다. ‘참으로 희한하게도 이 집안 부인은 매우 인색하구나. 버려야 마땅한 이 버터를 솜으로 찍어 챙기게 하다니. 나는 비싸고 많은 약재들을 사용했는데, 이 부인이 나에게 무엇인가 보시물을 주기는 하겠는가?’ 장자의 아내는 지바카의 기색이 변한 것을 알아차리고 물었다. “선생님, 왜 마음이 불편해 보이십니까?” “부인, 저는 이런 생각이 들었습니다. ‘참으로 희한하게도 이 부인은 인색하구나. 버려야 마땅한 버터를 솜으로 찍어 챙기게 하다니. 비싸고 많은 약재를 썼는데 나에게 보시물을 주겠는가’라고 말입니다.” “선생님, 저희 같은 재가자들은 절약하는 법을 압니다. 이 버터는 노비나 일꾼들의 발을 문지르는 기름으로 쓰거나 등잔불을 켜는 데 쓰는 것이 좋습니다. 선생님, 마음 상해하지 마십시오. 당신에게 드릴 보시는 줄어들지 않을 것입니다.” 그 후 지바카는 한 번의 비강 치료로 장자 아내의 7년 된 두통을 뽑아내듯 고쳤다. 그러자 장자의 아내는 병이 나아 지바카에게 4천 금을 주었다. 아들도 “어머니의 병이 나았다”며 4천 금을 주었고, 며느리도 “시어머니의 병이 나았다”며 4천 금을 주었으며, 장자 거사도 “아내의 병이 나았다”며 4천 금과 남녀 노비, 말 수레를 주었다.

Atha kho jīvako komārabhacco tāni soḷasasahassāni ādāya dāsañca dāsiñca assarathañca yena rājagahaṃ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājagahaṃ yena abhayo rājakumāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā abhayaṃ rājakumāraṃ etadavoca – ‘‘idaṃ me, deva, paṭhamakammaṃ soḷasasahassāni dāso ca dāsī ca assaratho ca. Paṭiggaṇhātu me devo posāvanika’’nti. ‘‘Alaṃ, bhaṇe jīvaka; tuyhameva hotu. Amhākaññeva antepure nivesanaṃ māpehī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako komārabhacco abhayassa rājakumārassa paṭissutvā abhayassa rājakumārassa antepure nivesanaṃ māpesi.

그 후 아바야 왕자가 키운 지바카는 그 1만 6천 금과 남녀 노비, 말 수레를 가지고 라자가하(왕사성)로 떠났다. 차례차례 길을 가다가 라자가하에 도착하여 아바야 왕자를 찾아가서 이렇게 말했다. “왕자님, 이것은 저의 첫 번째 일로 얻은 1만 6천 금과 남녀 노비, 말 수레입니다. 왕자님께서 저를 키워주신 은혜의 보답으로 받아 주십시오.” “여보게 지바카, 그만두게. 그것은 자네의 것으로 하게나. 다만 우리 궁 안에 집을 짓고 살도록 하게.” “왕자님, 알겠습니다.” 지바카는 아바야 왕자의 제안을 수락하고 왕자의 궁 안에 집을 지었다.

Seṭṭhibhariyāvatthu niṭṭhitaṃ.

장자의 아내 이야기 끝.

204. Bimbisārarājavatthu

204. 빔비사라 왕 이야기

331. Tena kho pana samayena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa bhagandalābādho hoti. Sāṭakā lohitena makkhiyanti. Deviyo disvā uppaṇḍenti – ‘‘utunī dāni devo, pupphaṃ devassa uppannaṃ, na ciraṃ devo vijāyissatī’’ti. Tena rājā maṅku hoti[Pg.383]. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro abhayaṃ rājakumāraṃ etadavoca – ‘‘mayhaṃ kho, bhaṇe abhaya, tādiso ābādho, sāṭakā lohitena makkhiyanti, deviyo maṃ disvā uppaṇḍenti – ‘utunī dāni devo, pupphaṃ devassa uppannaṃ, na ciraṃ devo vijāyissatī’ti. Iṅgha, bhaṇe abhaya, tādisaṃ vejjaṃ jānāhi yo maṃ tikiccheyyā’’ti. ‘‘Ayaṃ, deva, amhākaṃ jīvako vejjo taruṇo bhadrako. So devaṃ tikicchissatī’’ti. ‘‘Tena hi, bhaṇe abhaya, jīvakaṃ vejjaṃ āṇāpehi; so maṃ tikicchissatī’’ti. Atha kho abhayo rājakumāro jīvakaṃ komārabhaccaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe jīvaka, rājānaṃ tikicchāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako komārabhacco abhayassa rājakumārassa paṭissutvā nakhena bhesajjaṃ ādāya yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca – ‘‘ābādhaṃ te, deva, passāmā’’ti. Atha kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa bhagandalābādhaṃ ekeneva ālepena apakaḍḍhi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro arogo samāno pañca itthisatāni sabbālaṅkāraṃ bhūsāpetvā omuñcāpetvā puñjaṃ kārāpetvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘etaṃ, bhaṇe jīvaka, pañcannaṃ itthisatānaṃ sabbālaṅkāraṃ tuyhaṃ hotū’’ti. ‘‘Alaṃ, deva, adhikāraṃ me devo saratū’’ti. ‘‘Tena hi, bhaṇe jīvaka, maṃ upaṭṭhaha, itthāgārañca, buddhappamukhañca bhikkhusaṅgha’’nti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosi.

331. 그 무렵 마가다의 국왕 세니야 빔비사라에게 치루(痔瘻)가 생겼다. 왕의 옷이 피로 물들었다. 왕비들이 이를 보고 "지금 대왕께 달거리가 찾아왔구나. 대왕께 꽃(경도)이 피었으니 머지않아 대왕께서 출산하시겠구나"라며 조롱했다. 이로 인해 왕은 수치심을 느꼈다. 이에 마가다의 국왕 세니야 빔비사라는 아바야 왕자에게 이렇게 말했다. "여보게 아바야, 나에게 그러한 병이 생겨서 옷이 피로 물들고 있네. 왕비들이 나를 보고 '지금 대왕께 달거리가 찾아왔구나. 대왕께 꽃이 피었으니 머지않아 대왕께서 출산하시겠구나'라며 조롱하는구나. 여보게 아바야, 어서 나를 치료해 줄 수 있는 그런 의원을 찾아보아라." "대왕이시여, 저희에게 지바카라는 의원이 있는데 젊고 유능합니다. 그가 대왕을 치료해 드릴 것입니다." "여보게 아바야, 그렇다면 지바카 의원을 불러오너라. 그가 나를 치료할 것이다." 그러자 아바야 왕자는 코마라밧차 지바카에게 "이보게 지바카, 가서 대왕을 치료해 드리게"라고 명령했다. "알겠습니다, 왕자님"이라고 대답한 코마라밧차 지바카는 아바야 왕자의 명을 받들고, 손톱에 약을 묻혀 가지고 마가다의 국왕 세니야 빔비사라가 있는 곳으로 나아갔다. 가서 마가다의 국왕 세니야 빔비사라에게 이렇게 말했다. "대왕이시여, 병세를 살펴보겠습니다." 이에 코마라밧차 지바카는 마가다의 국왕 세니야 빔비사라의 치루를 단 한 번 연고를 바르는 것만으로 완치시켰다. 그러자 마가다의 국왕 세니야 빔비사라는 병이 나아 건강해지자, 오백 명의 여인들에게 온갖 장신구를 착용하게 한 뒤 다시 그것을 벗겨 한 무더기를 만들게 하고는 코마라밧차 지바카에게 이렇게 말했다. "이보게 지바카, 이 오백 명 여인들의 모든 장신구를 그대에게 주겠노라." "대왕이시여, 충분합니다. 대왕께서는 저의 봉사만을 기억해 주십시오." "이보게 지바카, 그렇다면 나를 시봉하고, 후궁들과 부처님을 상수로 하는 비구 승가를 시봉하도록 하여라." "알겠습니다, 대왕이시여"라고 코마라밧차 지바카는 마가다의 국왕 세니야 빔비사라에게 대답했다.

Bimbisārarājavatthu niṭṭhitaṃ.

빔비사라 왕의 이야기가 끝났다.

205. Rājagahaseṭṭhivatthu

205. 라자가하 장자의 이야기

332. Tena kho pana samayena rājagahakassa seṭṭhissa sattavassiko sīsābādho hoti. Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṃsu arogaṃ kātuṃ. Bahuṃ hiraññaṃ ādāya agamaṃsu. Api ca, vejjehi paccakkhāto hoti. Ekacce vejjā evamāhaṃsu – ‘‘pañcamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatī’’ti. Ekacce vejjā evamāhaṃsu – ‘‘sattamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatī’’ti. Atha [Pg.384] kho rājagahakassa negamassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho seṭṭhi gahapati bahūpakāro rañño ceva negamassa ca. Api ca, vejjehi paccakkhāto. Ekacce vejjā evamāhaṃsu – ‘pañcamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatī’ti. Ekacce vejjā evamāhaṃsu – ‘sattamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatī’ti. Ayañca rañño jīvako vejjo taruṇo bhadrako. Yaṃnūna mayaṃ rājānaṃ jīvakaṃ vejjaṃ yāceyyāma seṭṭhiṃ gahapatiṃ tikicchitu’’nti. Atha kho rājagahako negamo yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, deva, seṭṭhi gahapati bahūpakāro devassa ceva negamassa ca; api ca, vejjehi paccakkhāto. Ekacce vejjā evamāhaṃsu – pañcamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatīti. Ekacce vejjā evamāhaṃsu – sattamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatīti. Sādhu devo jīvakaṃ vejjaṃ āṇāpetu seṭṭhiṃ gahapatiṃ tikicchitu’’nti.

332. 그 무렵 라자가하의 한 장자에게 7년 동안 머리의 병(두통)이 있었다. 수많은 저명한 대의사들이 와서 치료하려 했으나 낫게 하지 못했다. 그들은 많은 금과 은을 받아 가기만 했다. 결국 의사들도 포기한 상태였다. 어떤 의사들은 "장자는 5일째 되는 날에 죽을 것이다"라고 말했고, 어떤 의사들은 "장자는 7일째 되는 날에 죽을 것이다"라고 말했다. 그때 라자가하의 시민 대표들에게 이런 생각이 들었다. "이 장자는 왕에게나 시민들에게나 매우 유익한 분이다. 그런데 의사들은 그를 포기했다. 어떤 의사들은 5일 만에 죽을 것이라 하고, 어떤 이들은 7일 만에 죽을 것이라 한다. 왕의 의원인 지바카는 젊고 유능하다. 우리가 왕께 청하여 지바카 의원이 장자를 치료하게 하면 어떨까?" 이에 라자가하의 시민 대표들은 마가다의 국왕 세니야 빔비사라에게 나아가 인사를 드린 뒤 이렇게 말씀드렸다. "대왕이시여, 이 장자는 대왕께나 저희 시민들에게 매우 유익한 분입니다. 그런데 의사들이 그를 포기했습니다. 어떤 의사들은 5일 만에 죽을 것이라 하고, 어떤 의사들은 7일 만에 죽을 것이라 합니다. 바라옵건대 대왕이시여, 지바카 의원에게 장자를 치료하도록 명령해 주십시오."

Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro jīvakaṃ komārabhaccaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe jīvaka, seṭṭhiṃ gahapatiṃ tikicchāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā yena seṭṭhi gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā seṭṭhissa gahapatissa vikāraṃ sallakkhetvā seṭṭhiṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘sace tvaṃ, gahapati, arogo bhaveyyāsi kiṃ me assa deyyadhammo’’ti? ‘‘Sabbaṃ sāpateyyañca te, ācariya, hotu, ahañca te dāso’’ti. ‘‘Sakkhissasi pana tvaṃ, gahapati, ekena passena sattamāse nipajjitu’’nti? ‘‘Sakkomahaṃ, ācariya, ekena passena sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Sakkhissasi pana tvaṃ, gahapati, dutiyena passena sattamāse nipajjitu’’nti? ‘‘Sakkomahaṃ, ācariya, dutiyena passena sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Sakkhissasi pana tvaṃ, gahapati, uttāno sattamāse nipajjitu’’nti? ‘‘Sakkomahaṃ, ācariya, uttāno sattamāse nipajjitu’’nti.

이에 마가다의 국왕 세니야 빔비사라는 코마라밧차 지바카에게 명령했다. "이보게 지바카, 가서 장자를 치료해주어라." "알겠습니다, 대왕이시여"라고 코마라밧차 지바카는 마가다의 국왕 세니야 빔비사라의 명을 받들고 장자가 있는 곳으로 갔다. 장자에게 가서 그의 병세를 살펴본 뒤 장자에게 이렇게 말했다. "장자여, 만약 당신의 병이 낫는다면 저에게 어떤 보답을 하시겠습니까?" "선생님이시여, 저의 모든 재산을 드리고 저 자신도 당신의 노예가 되겠습니다." "장자여, 그렇다면 당신은 한쪽 옆구리로만 7개월 동안 누워 있을 수 있겠습니까?" "선생님이시여, 한쪽 옆구리로 7개월 동안 누워 있을 수 있습니다." "장자여, 당신은 다른 쪽 옆구리로 7개월 동안 누워 있을 수 있겠습니까?" "선생님이시여, 다른 쪽 옆구리로 7개월 동안 누워 있을 수 있습니다." "장자여, 당신은 똑바로 누운 채로 7개월 동안 있을 수 있겠습니까?" "선생님이시여, 똑바로 누운 채로 7개월 동안 있을 수 있습니다."

Atha kho jīvako komārabhacco seṭṭhiṃ gahapatiṃ mañcake nipātetvā mañcake sambandhitvā sīsacchaviṃ uppāṭetvā sibbiniṃ vināmetvā dve [Pg.385] pāṇake nīharitvā mahājanassa dassesi – ‘‘passathayye, ime dve pāṇake, ekaṃ khuddakaṃ ekaṃ mahallakaṃ. Ye te ācariyā evamāhaṃsu – pañcamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatīti – tehāyaṃ mahallako pāṇako diṭṭho. Pañcamaṃ divasaṃ seṭṭhissa gahapatissa matthaluṅgaṃ pariyādiyissati. Matthaluṅgassa pariyādānā seṭṭhi gahapati kālaṃ karissati. Sudiṭṭho tehi ācariyehi. Ye te ācariyā evamāhaṃsu – sattamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatīti – tehāyaṃ khuddako pāṇako diṭṭho. Sattamaṃ divasaṃ seṭṭhissa gahapatissa matthaluṅgaṃ pariyādiyissati. Matthaluṅgassa pariyādānā seṭṭhi gahapati kālaṃ karissati. Sudiṭṭho tehi ācariyehī’’ti. Sibbiniṃ sampaṭipāṭetvā sīsacchaviṃ sibbitvā ālepaṃ adāsi. Atha kho seṭṭhi gahapati sattāhassa accayena jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘nāhaṃ, ācariya, sakkomi ekena passena sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Nanu me tvaṃ, gahapati, paṭissuṇi – sakkomahaṃ, ācariya, ekena passena sattamāse nipajjitu’’nti? ‘‘Saccāhaṃ, ācariya, paṭissuṇiṃ, apāhaṃ marissāmi, nāhaṃ sakkomi ekena passena sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Tena hi tvaṃ, gahapati, dutiyena passena sattamāse nipajjāhī’’ti. Atha kho seṭṭhi gahapati sattāhassa accayena jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘nāhaṃ, ācariya, sakkomi dutiyena passena sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Nanu me tvaṃ, gahapati, paṭissuṇi – sakkomahaṃ, ācariya, dutiyena passena sattamāse nipajjitu’’nti? ‘‘Saccāhaṃ, ācariya, paṭissuṇiṃ, apāhaṃ marissāmi, nāhaṃ, ācariya, sakkomi dutiyena passena sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Tena hi tvaṃ, gahapati, uttāno sattamāse nipajjāhī’’ti. Atha kho seṭṭhi gahapati sattāhassa accayena jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘nāhaṃ, ācariya, sakkomi uttāno sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Nanu me tvaṃ, gahapati, paṭissuṇi – sakkomahaṃ, ācariya, uttāno sattamāse nipajjitu’’nti? ‘‘Saccāhaṃ, ācariya, paṭissuṇiṃ, apāhaṃ marissāmi, nāhaṃ sakkomi uttāno sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Ahaṃ ce taṃ, gahapati, na vadeyyaṃ, ettakampi tvaṃ na nipajjeyyāsi, api ca paṭikacceva mayā ñāto – tīhi sattāhehi seṭṭhi gahapati arogo bhavissatīti. Uṭṭhehi[Pg.386], gahapati, arogosi. Jānāsi kiṃ me deyyadhammo’’ti? ‘‘Sabbaṃ sāpateyyañca te, ācariya, hotu, ahañca te dāso’’ti. ‘‘Alaṃ, gahapati, mā me tvaṃ sabbaṃ sāpateyyaṃ adāsi, mā ca me dāso. Rañño satasahassaṃ dehi, mayhaṃ satasahassa’’nti. Atha kho seṭṭhi gahapati arogo samāno rañño satasahassaṃ adāsi, jīvakassa komārabhaccassa satasahassaṃ.

그때 지바카 코마라밧차는 장자를 침상에 눕히고 침상에 단단히 묶은 뒤, 머리 가죽을 벗기고 두개골 봉합선을 열어 두 마리의 벌레를 꺼내 사람들에게 보여주며 말했습니다. “여러분, 이 두 마리의 벌레를 보십시오. 하나는 작고 하나는 큽니다. ‘장자가 다섯째 날에 죽을 것이다’라고 말했던 의사들은 이 큰 벌레를 본 것입니다. 다섯째 날이면 장자의 뇌가 다 소모되었을 것이고, 뇌가 소모됨으로써 장자는 죽었을 것입니다. 그 의사들은 제대로 본 것입니다. ‘장자가 일곱째 날에 죽을 것이다’라고 말했던 의사들은 이 작은 벌레를 본 것입니다. 일곱째 날이면 장자의 뇌가 다 소모되었을 것이고, 뇌가 소모됨으로써 장자는 죽었을 것입니다. 그 의사들도 제대로 본 것입니다.” 지바카는 두개골 봉합선을 다시 맞추고 머리 가죽을 꿰맨 뒤 연고를 발라주었습니다. 그 후 장자는 7일이 지나자 지바카 코마라밧차에게 이렇게 말했습니다. “선생님, 저는 한쪽 옆구리로만 7개월 동안 누워 있을 수 없습니다.” “장자여, 그대는 나에게 ‘선생님, 저는 한쪽 옆구리로 7개월 동안 누워 있을 수 있습니다’라고 약속하지 않았습니까?” “선생님, 제가 약속한 것은 사실입니다만, 저는 죽을 것 같습니다. 저는 한쪽 옆구리로 7개월 동안 누워 있을 수 없습니다.” “그렇다면 장자여, 다른 쪽 옆구리로 7개월 동안 누워 있으십시오.” 그 후 장자는 다시 7일이 지나자 지바카 코마라밧차에게 이렇게 말했습니다. “선생님, 저는 다른 쪽 옆구리로 7개월 동안 누워 있을 수 없습니다.” “장자여, 그대는 나에게 ‘선생님, 저는 다른 쪽 옆구리로 7개월 동안 누워 있을 수 있습니다’라고 약속하지 않았습니까?” “선생님, 제가 약속한 것은 사실입니다만, 저는 죽을 것 같습니다. 선생님, 저는 다른 쪽 옆구리로 7개월 동안 누워 있을 수 없습니다.” “그렇다면 장자여, 똑바로 누워 7개월 동안 있으십시오.” 그 후 장자는 또 7일이 지나자 지바카 코마라밧차에게 이렇게 말했습니다. “선생님, 저는 똑바로 누워 7개월 동안 있을 수 없습니다.” “장자여, 그대는 나에게 ‘선생님, 저는 똑바로 누워 7개월 동안 있을 수 있습니다’라고 약속하지 않았습니까?” “선생님, 제가 약속한 것은 사실입니다만, 저는 죽을 것 같습니다. 저는 똑바로 누워 7개월 동안 있을 수 없습니다.” 지바카가 말했습니다. “장자여, 내가 만약 그렇게 말하지 않았다면 그대는 이만큼도 누워 있지 못했을 것입니다. 하지만 나는 이미 처음부터 3주(21일)면 장자의 병이 나을 것임을 알고 있었습니다. 장자여, 일어나십시오. 그대는 병이 나았습니다. 나에게 줄 보답이 무엇인지 아시겠습니까?” “선생님, 제 모든 재산을 드리고 저 또한 당신의 노예가 되겠습니다.” “장자여, 그만두십시오. 그대의 모든 재산을 나에게 주지 마시고 나의 노예도 되지 마십시오. 왕께 10만(카사파나)을 드리고, 나에게 10만(카사파나)을 주십시오.” 그리하여 장자는 병이 나은 뒤 왕께 10만을 드리고 지바카 코마라밧차에게 10만을 주었습니다.

Rājagahaseṭṭhivatthu niṭṭhitaṃ.

라자가하 장자 이야기가 끝났다.

206. Seṭṭhiputtavatthu

206. 장자 아들의 이야기

333. Tena kho pana samayena bārāṇaseyyakassa seṭṭhiputtassa mokkhacikāya kīḷantassa antagaṇṭhābādho hoti, yena yāgupi pītā na sammā pariṇāmaṃ gacchati, bhattampi bhuttaṃ na sammā pariṇāmaṃ gacchati, uccāropi passāvopi na paguṇo. So tena kiso hoti lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Atha kho bārāṇaseyyakassa seṭṭhissa etadahosi – ‘‘mayhaṃ kho puttassa tādiso ābādho, yena yāgupi pītā na sammā pariṇāmaṃ gacchati, bhattampi bhuttaṃ na sammā pariṇāmaṃ gacchati, uccāropi passāvopi na paguṇo. So tena kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Yaṃnūnāhaṃ rājagahaṃ gantvā rājānaṃ jīvakaṃ vejjaṃ yāceyyaṃ puttaṃ me tikicchitu’’nti. Atha kho bārāṇaseyyako seṭṭhi rājagahaṃ gantvā yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca – ‘‘mayhaṃ kho, deva, puttassa tādiso ābādho, yena yāgupi pītā na sammā pariṇāmaṃ gacchati, bhattampi bhuttaṃ na sammā pariṇāmaṃ gacchati, uccāropi passāvopi na paguṇo. So tena kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Sādhu devo jīvakaṃ vejjaṃ āṇāpetu puttaṃ me tikicchitu’’nti.

333. 그 무렵 바라나시 장자의 아들이 공중제비를 돌며 놀다가 장이 꼬이는 병이 생겼습니다. 그 병 때문에 마신 죽도 제대로 소화되지 않고 먹은 밥도 제대로 소화되지 않았으며, 대변과 소변도 원활하지 않았습니다. 그는 그 병으로 인해 수척해지고 거칠어지며 안색이 나빠지고 창백해졌으며 온몸에 핏줄이 도드라졌습니다. 그러자 바라나시 장자에게 이런 생각이 들었습니다. ‘내 아들에게 그런 병이 생겨서 마신 죽도 소화되지 않고 먹은 밥도 소화되지 않으며 대소변도 원활하지 않구나. 그 때문에 아이가 수척해지고 거칠어지며 안색이 나빠지고 창백해졌으며 온몸에 핏줄이 도드라졌구나. 내가 라자가하로 가서 왕께 의사 지바카에게 내 아들을 치료해 달라고 청하는 것이 좋겠다.’ 그리하여 바라나시 장자는 라자가하로 가서 마가다국의 세니야 빔비사라 왕을 찾아갔습니다. 찾아가서 마가다 왕 세니야 빔비사라에게 이렇게 말했습니다. “대왕이시여, 제 아들에게 그런 병이 생겨 마신 죽도 소화되지 않고 먹은 밥도 소화되지 않으며 대소변도 원활하지 않습니다. 그 때문에 아이가 수척해지고 거칠어지며 안색이 나빠지고 창백해졌으며 온몸에 핏줄이 도드라졌습니다. 대왕이시여, 부디 의사 지바카에게 명하여 제 아들을 치료하게 해주십시오.”

Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro jīvakaṃ komārabhaccaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe jīvaka, bārāṇasiṃ gantvā bārāṇaseyyakaṃ seṭṭhiputtaṃ tikicchāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā bārāṇasiṃ gantvā yena bārāṇaseyyako seṭṭhiputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bārāṇaseyyakassa seṭṭhiputtassa vikāraṃ sallakkhetvā janaṃ ussāretvā [Pg.387] tirokaraṇiyaṃ parikkhipitvā thambhe ubbandhitvā bhariyaṃ purato ṭhapetvā udaracchaviṃ uppāṭetvā antagaṇṭhiṃ nīharitvā bhariyāya dassesi – ‘‘passa te sāmikassa ābādhaṃ, iminā yāgupi pītā na sammā pariṇāmaṃ gacchati, bhattampi bhuttaṃ na sammā pariṇāmaṃ gacchati, uccāropi passāvopi na paguṇo; imināyaṃ kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto’’ti. Antagaṇṭhiṃ viniveṭhetvā antāni paṭipavesetvā udaracchaviṃ sibbitvā ālepaṃ adāsi. Atha kho bārāṇaseyyako seṭṭhiputto nacirasseva arogo ahosi. Atha kho bārāṇaseyyako seṭṭhi ‘putto me arogo ṭhito’ti jīvakassa komārabhaccassa soḷasasahassāni pādāsi. Atha kho jīvako komārabhacco tāni soḷasasahassāni ādāya punadeva rājagahaṃ paccāgañchi.

그때 마가다의 국왕 세니야 빔비사라는 지바카 꼬마라밧차에게 명령하였다. “이보게 지바카, 바라나시로 가서 바라나시의 장자 아들을 치료해주어라.” 지바카 꼬마라밧차는 “예, 대왕이시여”라고 마가다의 국왕 세니야 빔비사라에게 대답하고, 바라나시로 가서 바라나시 장자의 아들이 있는 곳으로 갔다. 가서 바라나시 장자 아들의 이상 증세를 살피고 사람들을 물러나게 한 뒤 휘장을 치고 그를 기둥에 묶고 그의 아내를 앞에 앉혔다. 그리고 배 가죽을 가르고 창자의 엉킴을 꺼내 아내에게 보여주며 말했다. “그대 남편의 병을 보시오. 이 병 때문에 마신 죽도 제대로 소화되지 않고, 먹은 밥도 제대로 소화되지 않으며, 대변과 소변도 원활하지 않았소. 이 병 때문에 이 장자 아들은 수척해지고 거칠어지고 혈색이 나빠졌으며 누렇게 뜬 빛을 띠고 온몸에 혈관이 도드라진 것이오.” 그는 창자의 엉킴을 풀어내고 창자들을 다시 넣은 뒤 배 가죽을 꿰매고 고약을 발라주었다. 그러자 바라나시의 장자 아들은 얼마 지나지 않아 병이 나았다. 그때 바라나시의 장자는 ‘내 아들이 병이 나아 건강해졌다’며 지바카 꼬마라밧차에게 16,000(가사빠나)를 주었다. 지바카 꼬마라밧차는 그 16,000을 가지고 다시 라자가하로 돌아왔다.

Seṭṭhiputtavatthu niṭṭhitaṃ.

장자 아들의 이야기가 끝났다.

207. Pajjotarājavatthu

207. 빳조따 왕의 이야기

334. Tena kho pana samayena rañño pajjotassa paṇḍurogābādho hoti. Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṃsu arogaṃ kātuṃ. Bahuṃ hiraññaṃ ādāya agamaṃsu. Atha kho rājā pajjoto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘mayhaṃ kho tādiso ābādho, sādhu devo jīvakaṃ vejjaṃ āṇāpetu, so maṃ tikicchissatī’’ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro jīvakaṃ komārabhaccaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe jīvaka; ujjeniṃ gantvā rājānaṃ pajjotaṃ tikicchāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā ujjeniṃ gantvā yena rājā pajjoto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño pajjotassa vikāraṃ sallakkhetvā rājānaṃ pajjotaṃ etadavoca – ‘‘sappiṃ dehi, sappiṃ deva, nippacissāmi. Taṃ devo pivissatī’’ti. ‘‘Alaṃ, bhaṇe jīvaka, yaṃ te sakkā vinā sappinā arogaṃ kātuṃ taṃ karohi. Jegucchaṃ me sappi, paṭikūla’’nti. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘imassa kho rañño tādiso ābādho[Pg.388], na sakkā vinā sappinā arogaṃ kātuṃ. Yaṃnūnāhaṃ sappiṃ nippaceyyaṃ kasāvavaṇṇaṃ kasāvagandhaṃ kasāvarasa’’nti. Atha kho jīvako komārabhacco nānābhesajjehi sappiṃ nippaci kasāvavaṇṇaṃ kasāvagandhaṃ kasāvarasaṃ. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘imassa kho rañño sappi pītaṃ pariṇāmentaṃ uddekaṃ dassati. Caṇḍoyaṃ rājā ghātāpeyyāpi maṃ. Yaṃnūnāhaṃ paṭikacceva āpuccheyya’’nti. Atha kho jīvako komārabhacco yena rājā pajjoto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ pajjotaṃ etadavoca – ‘‘mayaṃ kho, deva, vejjā nāma tādisena muhuttena mūlāni uddharāma bhesajjāni saṃharāma. Sādhu devo vāhanāgāresu ca dvāresu ca āṇāpetu – yena vāhanena jīvako icchati tena vāhanena gacchatu, yena dvārena icchati tena dvārena gacchatu, yaṃ kālaṃ icchati taṃ kālaṃ gacchatu, yaṃ kālaṃ icchati taṃ kālaṃ pavisatū’’ti. Atha kho rājā pajjoto vāhanāgāresu ca dvāresu ca āṇāpesi – ‘‘yena vāhanena jīvako icchati tena vāhanena gacchatu, yena dvārena icchati tena dvārena gacchatu, yaṃ kālaṃ icchati taṃ kālaṃ gacchatu, yaṃ kālaṃ icchati taṃ kālaṃ pavisatū’’ti.

334. 그때 빳조따 왕에게 황달병이 생겼다. 수많은 위대하고 명성 있는 의사들이 왔으나 병을 고치지 못하고 많은 금과 은만 가지고 떠났다. 그때 빳조따 왕은 마가다의 국왕 세니야 빔비사라에게 사절을 보냈다. “저에게 이런 병이 있습니다. 원하옵건대 대왕께서 의사 지바카를 보내주십시오. 그가 저를 치료해줄 것입니다.” 그때 마가다의 국왕 세니야 빔비사라는 지바카 꼬마라밧차에게 명령하였다. “이보게 지바카, 우제니로 가서 빳조따 왕을 치료해주어라.” 지바카 꼬마라밧차는 “예, 대왕이시여”라고 마가다의 국왕 세니야 빔비사라에게 대답하고, 우제니로 가서 빳조따 왕이 있는 곳으로 갔다. 가서 빳조따 왕의 증상을 살피고 왕에게 이렇게 말했다. “대왕이시여, 정제 버터(ghee)를 주십시오. 버터를 달이겠습니다. 대왕께서는 그 버터를 드시게 될 것입니다.” “이보게 지바카, 그만두어라. 버터 없이 병을 고칠 수 있다면 그렇게 하여라. 나는 버터를 혐오하고 싫어한다.” 그때 지바카 꼬마라밧차에게 이런 생각이 들었다. ‘이 왕의 병은 버터 없이는 고칠 수 없다. 그러니 내가 버터를 달여서 색도 약탕과 같고 냄새도 약탕과 같고 맛도 약탕과 같게 만들어야겠다.’ 그 후 지바카 꼬마라밧차는 여러 약재로 버터를 달여서 색과 냄새와 맛이 약탕과 같게 만들었다. 그때 지바카 꼬마라밧차에게 이런 생각이 들었다. ‘이 왕이 마신 버터가 소화될 때 트림이 나올 것이다. 이 왕은 성미가 급하니 나를 죽일지도 모른다. 그러니 내가 미리 허락을 받아야겠다.’ 그리하여 지바카 꼬마라밧차는 빳조따 왕에게 가서 이렇게 말했다. “대왕이시여, 저희 의사들은 필요한 순간에 약초 뿌리를 캐거나 약재를 모으기도 합니다. 대왕이시여, 마굿간과 성문들에 명령을 내려주십시오. 지바카가 원하는 탈것을 타고 가고, 원하는 문으로 나가며, 원하는 시간에 가고, 원하는 시간에 들어올 수 있게 해주십시오.” 이에 빳조따 왕은 마굿간과 성문들에 명령을 내렸다. “지바카가 원하는 탈것을 타고 가고, 원하는 문으로 나가며, 원하는 시간에 가고, 원하는 시간에 들어오게 하라.”

Tena kho pana samayena rañño pajjotassa bhaddavatikā nāma hatthinikā paññāsayojanikā hoti. Atha kho jīvako komārabhacco rañño pajjotassa sappiṃ upanāmesi – ‘‘kasāvaṃ devo pivatū’’ti. Atha kho jīvako komārabhacco rājānaṃ pajjotaṃ sappiṃ pāyetvā hatthisālaṃ gantvā bhaddavatikāya hatthinikāya nagaramhā nippati.

그때 빳조따 왕에게는 바다와띠까라는 이름의 암코끼리가 있었는데, 하루에 50유순을 갈 수 있었다. 그때 지바카 꼬마라밧차는 빳조따 왕에게 버터를 올리며 “대왕이시여, 약탕을 드십시오”라고 하였다. 지바카 꼬마라밧차는 빳조따 왕에게 버터를 마시게 한 뒤, 코끼리 우리로 가서 바다와띠까 코끼리를 타고 우제니 성 밖으로 빠져나갔다.

Atha kho rañño pajjotassa taṃ sappi pītaṃ pariṇāmentaṃ uddekaṃ adāsi. Atha kho rājā pajjoto manusse etadavoca – ‘‘duṭṭhena, bhaṇe, jīvakena sappiṃ pāyitomhi. Tena hi, bhaṇe, jīvakaṃ vejjaṃ vicinathā’’ti. ‘‘Bhaddavatikāya, deva, hatthinikāya nagaramhā nippatito’’ti. Tena kho pana samayena rañño pajjotassa kāko nāma dāso saṭṭhiyojaniko hoti, amanussena paṭicca jāto. Atha kho rājā pajjoto kākaṃ dāsaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe kāka, jīvakaṃ vejjaṃ [Pg.389] nivattehi – rājā taṃ, ācariya, nivattāpetīti. Ete kho, bhaṇe kāka, vejjā nāma bahumāyā. Mā cassa kiñci paṭiggahesī’’ti.

그 후 빳조따 왕은 마신 버터가 소화되면서 트림이 났다. 그때 빳조따 왕은 사람들에게 이렇게 말했다. “이보게들, 사악한 지바카가 내게 버터를 마시게 했다. 그러니 이보게들, 의사 지바카를 찾아내라.” 사람들은 “대왕이시여, 그는 바다와띠까 코끼리를 타고 성 밖으로 빠져나갔습니다”라고 보고하였다. 그때 빳조따 왕에게는 까까라는 이름의 노비가 있었는데, 하루에 60유순을 갈 수 있었으며 비인간(야차)의 자손이었다. 빳조따 왕은 노비 까까에게 명령했다. “이보게 까까, 가서 의사 지바카를 돌려세워라. ‘스승님, 왕께서 돌아오라고 하십니다’라고 말하며 그를 데려오너라. 이보게 까까, 의사들이란 원래 속임수가 많으니, 지바카가 주는 것은 무엇이든 받지 말아라.”

Atha kho kāko dāso jīvakaṃ komārabhaccaṃ antarāmagge kosambiyaṃ sambhāvesi

그리하여 노비 까까는 도중에 꼬쌈비에서 아침 식사를 하던 지바카 꼬마라밧차를 따라잡았다.

Pātarāsaṃ karontaṃ. Atha kho kāko dāso jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘rājā taṃ, ācariya, nivattāpetī’’ti. ‘‘Āgamehi, bhaṇe kāka, yāva bhuñjāma. Handa, bhaṇe kāka, bhuñjassū’’ti. ‘‘Alaṃ, ācariya, raññāmhi āṇatto – ete kho, bhaṇe kāka, vejjā nāma bahumāyā, mā cassa kiñci paṭiggahesī’’ti. Tena kho pana samayena jīvako komārabhacco nakhena bhesajjaṃ olumpetvā āmalakañca khādati pānīyañca pivati. Atha kho jīvako komārabhacco kākaṃ dāsaṃ etadavoca – ‘‘handa, bhaṇe kāka, āmalakañca khāda pānīyañca pivassū’’ti. Atha kho kāko dāso – ayaṃ kho vejjo āmalakañca khādati pānīyañca pivati, na arahati kiñci pāpakaṃ hotunti – upaḍḍhāmalakañca khādi pānīyañca apāyi. Tassa taṃ upaḍḍhāmalakaṃ khāditaṃ tattheva nicchāresi. Atha kho kāko dāso jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘atthi me, ācariya, jīvita’’nti? ‘‘Mā, bhaṇe kāka, bhāyi, tvaṃ ceva arogo bhavissasi rājā ca. Caṇḍo so rājā ghātāpeyyāpi maṃ, tenāhaṃ na nivattāmī’’ti bhaddavatikaṃ hatthinikaṃ kākassa niyyādetvā yena rājagahaṃ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Suṭṭhu, bhaṇe jīvaka, akāsi yampi na nivatto, caṇḍo so rājā ghātāpeyyāpi ta’’nti. Atha kho rājā pajjoto arogo samāno jīvakassa komārabhaccassa santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘āgacchatu jīvako, varaṃ dassāmī’’ti. ‘‘Alaṃ, ayyo, adhikāraṃ me devo saratū’’ti.

지바카 코마라밧차가 아침 식사를 하고 있을 때였다. 그때 하인 카카가 지바카 코마라밧차에게 이렇게 말했다. “스승님, 왕께서 당신을 다시 돌아오게 하십니다.” 지바카가 말했다. “여보게 카카야, 내가 식사를 마칠 때까지 기다려주게. 자, 카카야, 자네도 같이 먹세.” 카카가 대답했다. “됐습니다, 스승님. 왕께서는 제게 ‘여보게 카카야, 이 의사라는 자들은 속임수가 많으니, 지바카의 것이라면 무엇이든 조금이라도 받지 마라’고 명령하셨습니다.” 그때 지바카 코마라밧차는 손톱에 약을 묻혀서 아마라카(유감자)를 먹고 물을 마셨다. 그러고 나서 지바카 코마라밧차는 하인 카카에게 이렇게 말했다. “자, 카카야, 아마라카를 먹고 물을 마시게.” 그러자 하인 카카는 ‘이 의사도 아마라카를 먹고 물을 마시니 어떤 해로운 일도 생기지 않겠구나’라고 생각하고, 아마라카 절반을 먹고 물을 마셨다. 그가 아마라카 절반을 먹자마자 그 자리에서 즉시 설사가 시작되었다. 그러자 하인 카카가 지바카 코마라밧차에게 말했다. “스승님, 제 목숨이 붙어 있을 수 있겠습니까?” 지바카가 말했다. “카카야, 두려워하지 마라. 너도 건강해질 것이고 왕도 건강해질 것이다. 하지만 그 왕은 잔인하여 나를 죽일 수도 있으니, 나는 돌아가지 않겠다.” 지바카는 암코끼리 밧다바티카를 카카에게 맡기고 라자가하를 향해 떠났다. 그는 차례차례 길을 가다가 마가다국의 세니야 빔비사라 왕이 있는 곳에 이르렀고, 왕에게 가서 이 모든 사정을 아뢰었다. 빔비사라 왕은 “지바카야, 돌아가지 않은 것은 정말 잘한 일이다. 그 왕은 잔인하여 너를 죽였을지도 모른다”라고 말했다. 그 후 파조타 왕은 병이 나아 건강해지자 지바카 코마라밧차에게 전령을 보내 “지바카는 오너라, 내 너에게 훌륭한 상을 주겠노라”라고 전했다. 지바카는 “대왕이시여, 충분합니다. 왕께서 제 공로를 기억해 주시는 것만으로 족합니다”라고 대답했다.

Pajjotarājavatthu niṭṭhitaṃ.

빳조따 왕의 이야기가 끝났다.

208. Siveyyakadussayugakathā

208. 시베이야카 옷 한 쌍에 대한 이야기

335. Tena kho pana samayena rañño pajjotassa siveyyakaṃ dussayugaṃ uppannaṃ hoti – bahūnaṃ dussānaṃ bahūnaṃ dussayugānaṃ bahūnaṃ dussayugasatānaṃ bahūnaṃ dussayugasahassānaṃ bahūnaṃ dussayugasatasahassānaṃ [Pg.390] aggañca seṭṭhañca mokkhañca uttamañca pavarañca. Atha kho rājā pajjoto taṃ siveyyakaṃ dussayugaṃ jīvakassa komārabhaccassa pāhesi. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘idaṃ kho me siveyyakaṃ dussayugaṃ raññā pajjotena pahitaṃ – bahūnaṃ dussānaṃ bahūnaṃ dussayugānaṃ bahūnaṃ dussayugasatānaṃ bahūnaṃ dussayugasahassānaṃ bahūnaṃ dussayugasatasahassānaṃ aggañca seṭṭhañca mokkhañca uttamañca pavarañca. Nayidaṃ añño koci paccārahati aññatra tena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena, raññā vā māgadhena seniyena bimbisārenā’’ti.

335. 그때 파조타 왕에게 시베이야카 옷 한 쌍이 생겼는데, 이는 수많은 옷, 수많은 옷 한 쌍, 수백, 수천, 수만 쌍의 옷들보다 가장 뛰어나고 제일이며 으뜸이고 최고이며 수승한 것이었다. 파조타 왕은 그 시베이야카 옷 한 쌍을 지바카 코마라밧차에게 보냈다. 그러자 지바카 코마라밧차에게 이런 생각이 들었다. ‘파조타 왕께서 보내주신 이 시베이야카 옷 한 쌍은 수많은 옷, 수많은 옷 한 쌍, 수백, 수천, 수만 쌍의 옷들보다 가장 뛰어나고 제일이며 으뜸이고 최고이며 수승하다. 거룩하신 분, 공양받으실 만한 분, 바르게 깨달으신 분인 저 세존이나 마가다국의 세니야 빔비사라 왕 외에는 그 누구도 이 옷을 입기에 적당하지 않다.’

Siveyyakadussayugakathā niṭṭhitā.

시베이야카 옷 한 쌍에 대한 이야기가 끝났다.

209. Samattiṃsavirecanakathā

209. 서른 번의 설사에 대한 이야기

336. Tena kho pana samayena bhagavato kāyo dosābhisanno hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘dosābhisanno kho, ānanda, tathāgatassa kāyo. Icchati tathāgato virecanaṃ pātu’’nti. Atha kho āyasmā ānando yena jīvako komārabhacco tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘dosābhisanno kho, āvuso jīvaka, tathāgatassa kāyo. Icchati tathāgato virecanaṃ pātu’’nti. ‘‘Tena hi, bhante ānanda, bhagavato kāyaṃ katipāhaṃ sinehethā’’ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato kāyaṃ katipāhaṃ sinehetvā yena jīvako komārabhacco tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘siniddho kho, āvuso jīvaka, tathāgatassa kāyo. Yassa dāni kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘na kho metaṃ patirūpaṃ yohaṃ bhagavato oḷārikaṃ virecanaṃ dadeyya’’nti. Tīṇi uppalahatthāni nānābhesajjehi paribhāvetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekaṃ uppalahatthaṃ bhagavato upanāmesi – ‘‘imaṃ, bhante, bhagavā paṭhamaṃ uppalahatthaṃ upasiṅghatu. Idaṃ bhagavantaṃ dasakkhattuṃ virecessatī’’ti. Dutiyaṃ uppalahatthaṃ bhagavato upanāmesi – ‘‘imaṃ, bhante, bhagavā dutiyaṃ uppalahatthaṃ upasiṅghatu. Idaṃ bhagavantaṃ dasakkhattuṃ virecessatī’’ti. Tatiyaṃ uppalahatthaṃ bhagavato upanāmesi – ‘‘imaṃ, bhante, bhagavā tatiyaṃ uppalahatthaṃ upasiṅghatu. Idaṃ bhagavantaṃ dasakkhattuṃ virecessatī’’ti[Pg.391]. Evaṃ bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ bhavissatīti. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ datvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa bahi dvārakoṭṭhakā nikkhantassa etadahosi – ‘‘mayā kho bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ dinnaṃ. Dosābhisanno tathāgatassa kāyo. Na bhagavantaṃ samattiṃsakkhattuṃ virecessati, ekūnattiṃsakkhattuṃ bhagavantaṃ virecessati. Api ca, bhagavā viritto nahāyissati. Nahātaṃ bhagavantaṃ sakiṃ virecessati. Evaṃ bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ bhavissatī’’ti.

336. 그때 세존의 몸에 독소(도사)가 쌓여 불균형한 상태였다. 이에 세존께서는 아난다 존자를 불러 말씀하셨다. “아난다여, 여래의 몸에 독소가 쌓였구나. 여래는 하제를 마시고 싶구나.” 아난다 존자는 지바카 코마라밧차에게 가서 “지바카여, 여래의 몸에 독소가 쌓여 세존께서 하제를 드시고 싶어 하시네”라고 전했다. 지바카는 “아난다 존자시여, 그렇다면 며칠 동안 세존의 몸에 기름을 발라 마사지해 주십시오”라고 말했다. 아난다 존자가 며칠 동안 세존의 몸에 기름 마사지를 한 뒤 지바카에게 가서 “지바카여, 세존의 몸에 기름이 충분히 스며들었네. 이제 적절한 때라고 생각하네”라고 말했다. 그때 지바카 코마라밧차에게 이런 생각이 들었다. ‘내가 세존께 자극적인 하제를 드리는 것은 적절하지 않다.’ 그는 세 송이의 연꽃 다발에 여러 가지 약을 배게 한 뒤 세존께 다가가서 연꽃 한 다발을 올리며 말했다. “세존이시여, 먼저 이 연꽃 다발의 향기를 맡으십시오. 이것이 세존을 열 번 설사하게 할 것입니다.” 이어 두 번째 연꽃 다발을 올리며 “세존이시여, 두 번째 연꽃 다발의 향기를 맡으십시오. 이것이 세존을 열 번 설사하게 할 것입니다”라고 했고, 세 번째 연꽃 다발을 올리며 “세존이시여, 세 번째 연꽃 다발의 향기를 맡으십시오. 이것이 세존을 열 번 설사하게 할 것입니다. 이렇게 하여 세존께서는 총 서른 번 설사를 하시게 될 것입니다”라고 했다. 지바카 코마라밧차는 세존께 서른 번 설사하게 하는 하제를 드린 뒤, 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 돌아 경의를 표한 뒤 물러갔다. 지바카 코마라밧차가 대문 밖으로 나갔을 때 이런 생각이 들었다. ‘나는 세존께 서른 번 설사하게 하는 하제를 드렸다. 하지만 여래의 몸에 독소가 많아 세존께서는 스물아홉 번 설사를 하실 것이다. 그러나 설사를 마친 뒤 세존께서 목욕을 하시면, 목욕하신 세존께서는 다시 한 번 설사를 하시게 되어 결국 세존께서는 총 서른 번의 설사를 하시게 될 것이다.’

Atha kho bhagavā jīvakassa komārabhaccassa cetasā cetoparivitakkamaññāya āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘idhānanda, jīvakassa komārabhaccassa bahi dvārakoṭṭhakā nikkhantassa etadahosi – ‘mayā kho bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ dinnaṃ. Dosābhisanno tathāgatassa kāyo. Na bhagavantaṃ samatiṃsakkhattuṃ virecessati, ekūnatiṃsakkhattuṃ bhagavantaṃ virecessati. Api ca, bhagavā viritto nahāyissati. Nahātaṃ bhagavantaṃ sakiṃ virecessati. Evaṃ bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ bhavissatī’ti. Tena hānanda, uṇhodakaṃ paṭiyādehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā uṇhodakaṃ paṭiyādesi.

그때 세존께서는 지와까 꼬마라밧짜의 마음속 생각을 당신의 마음으로 아시고 아난다 존자를 불러 말씀하셨다. “아난다여, 여기 지와까 꼬마라밧짜가 대문 밖을 나서면서 ‘나는 세존께 서른 번 설사하실 분량의 하제를 드렸다. 여래의 몸에는 독소(도사)가 가득 차 있으니 세존께서는 서른 번 설사하지 않으시고 스물아홉 번 설사하실 것이다. 그러나 세존께서 설사하신 뒤에 목욕을 하시면, 목욕하신 세존께서는 한 번 더 설사하실 것이다. 이렇게 하면 세존께서는 서른 번 설사하시게 될 것이다’라는 생각을 하였다. 그러니 아난다여, 온수를 준비하여라.” 아난다 존자는 “세존이시여, 알겠습니다”라고 세존께 대답하고 온수를 준비하였다.

Atha kho jīvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘viritto, bhante, bhagavā’’ti? ‘‘Virittomhi, jīvakā’’ti. Idha mayhaṃ, bhante, bahi dvārakoṭṭhakā nikkhantassa etadahosi – ‘‘mayā kho bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ dinnaṃ. Dosābhisanno tathāgatassa kāyo. Na bhagavantaṃ samattiṃsakkhattuṃ virecessati, ekūnattiṃsakkhattuṃ bhagavantaṃ virecessati. Api ca, bhagavā viritto nahāyissati. Nahātaṃ bhagavantaṃ sakiṃ virecessati. Evaṃ bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ bhavissatī’’ti. Nahāyatu, bhante, bhagavā, nahāyatu sugatoti. Atha kho bhagavā uṇhodakaṃ nahāyi. Nahātaṃ bhagavantaṃ sakiṃ virecesi. Evaṃ bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ ahosi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ [Pg.392] etadavoca – ‘‘yāva, bhante, bhagavato kāyo pakatatto hoti, alaṃ yūsapiṇḍapātenā’’ti.

그때 지와까 꼬마라밧짜가 세존께서 계신 곳으로 다가가서, 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 지와까 꼬마라밧짜는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 세존께서는 설사를 하셨습니까?” “지와까여, 설사를 하였다.” “세존이시여, 제가 대문 밖을 나서면서 이런 생각을 하였습니다. ‘나는 세존께 서른 번 설사하실 분량의 하제를 드렸다. 여래의 몸에는 독소(도사)가 가득 차 있으니 세존께서는 서른 번 설사하지 않으시고 스물아홉 번 설사하실 것이다. 그러나 세존께서 설사하신 뒤에 목욕을 하시면, 목욕하신 세존께서는 한 번 더 설사하실 것이다. 이렇게 하면 세존께서는 서른 번 설사하시게 될 것이다’라고 말입니다. 세존이시여, 세존께서는 목욕을 하십시오. 선서(善逝)시여, 목욕을 하십시오.” 그러자 세존께서는 온수로 목욕을 하셨다. 목욕하신 세존께서는 한 번 더 설사하셨다. 이와 같이 설사하심으로써 세존께서는 서른 번 설사하시게 되었다. 그때 지와까 꼬마라밧짜는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 세존의 몸이 정상으로 회복될 때까지는 미음 형태의 공양으로 충분합니다.”

Samattiṃsavirecanakathā niṭṭhitā.

서른 번 설사한 이야기가 끝났다.

210. Varayācanākathā

210. 소원을 요청한 이야기

337. Atha kho bhagavato kāyo nacirasseva pakatatto ahosi. Atha kho jīvako komārabhacco taṃ siveyyakaṃ dussayugaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ekāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ varaṃ yācāmī’’ti. ‘‘Atikkantavarā kho, jīvaka, tathāgatā’’ti. ‘‘Yañca, bhante, kappati yañca anavajja’’nti. ‘‘Vadehi, jīvakā’’ti. ‘‘Bhagavā, bhante, paṃsukūliko, bhikkhusaṅgho ca. Idaṃ me, bhante, siveyyakaṃ dussayugaṃ raññā pajjotena pahitaṃ – bahūnaṃ dussānaṃ bahūnaṃ dussayugānaṃ bahūnaṃ dussayugasatānaṃ bahūnaṃ dussayugasahassānaṃ bahūnaṃ dussayugasatasahassānaṃ aggañca seṭṭhañca mokkhañca uttamañca pavarañca. Paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā siveyyakaṃ dussayugaṃ; bhikkhusaṅghassa ca gahapaticīvaraṃ anujānātū’’ti. Paṭiggahesi bhagavā siveyyakaṃ dussayugaṃ. Atha kho bhagavā jīvakaṃ komārabhaccaṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, gahapaticīvaraṃ. Yo icchati, paṃsukūliko hotu. Yo icchati, gahapaticīvaraṃ sādiyatu. Itarītarenapāhaṃ, bhikkhave, santuṭṭhiṃ vaṇṇemī’’ti.

337. 그 후 세존의 몸은 얼마 지나지 않아 정상으로 회복되었다. 그때 지와까 꼬마라밧짜는 그 시웨이야까 옷감 한 쌍을 가지고 세존께서 계신 곳으로 다가가서, 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 지와까 꼬마라밧짜는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 저는 세존께 한 가지 소원을 청하고자 합니다.” “지와까여, 여래들은 소원을 들어주는 단계를 넘어섰느니라.” “세존이시여, 그것은 허용될 만하고 허물이 없는 것입니다.” “지와까여, 말해 보아라.” “세존이시여, 세존과 비구 승가는 분소의만을 입으십니다. 세존이시여, 이 시웨이야까 옷감 한 쌍은 빳조따 왕께서 제게 보내신 것으로, 수많은 옷감, 수많은 옷감 한 쌍들, 수백의 옷감 한 쌍들, 수천의 옷감 한 쌍들, 수십만의 옷감 한 쌍들 중에서도 가장 으뜸이고 제일이며 훌륭하고 탁월하며 뛰어난 것입니다. 세존이시여, 세존께서는 제 시웨이야까 옷감 한 쌍을 받아 주십시오. 그리고 비구 승가에게도 거사가 보시하는 가사(재가자의 의복 보시)를 허용해 주십시오.” 세존께서는 시웨이야까 옷감 한 쌍을 받으셨다. 이어 세존께서는 지와까 꼬마라밧짜에게 법문으로 가르침을 주시고, 권장하시고, 분발하게 하시고, 기쁘게 하셨다. 세존의 법문으로 가르침을 받고 권장되고 분발하고 기쁨에 찬 지와까 꼬마라밧짜는 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 돌아 경의를 표한 뒤 물러갔다. 그 후 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 설하신 뒤 비구들을 불러 말씀하셨다. “비구들이여, 거사가 보시하는 가사를 허용하노라. 원하는 자는 분소의를 입는 자가 되어라. 원하는 자는 거사의 가사를 수용하여라. 비구들이여, 나는 어떤 종류의 가사로든 만족하는 것을 찬탄하노라.”

Assosuṃ kho rājagahe manussā – ‘‘bhagavatā kira bhikkhūnaṃ gahapaticīvaraṃ anuññāta’’nti. Te ca manussā haṭṭhā ahesuṃ udaggā ‘‘idāni kho mayaṃ dānāni dassāma puññāni karissāma, yato bhagavatā bhikkhūnaṃ gahapaticīvaraṃ anuññāta’’nti. Ekāheneva rājagahe bahūni cīvarasahassāni uppajjiṃsu.

라자가하의 사람들은 “세존께서 비구들에게 거사가 보시하는 가사를 허락하셨다더라”는 말을 들었다. 그 사람들은 기쁘고 환희에 차서 “이제 우리가 보시를 하고 공덕을 쌓을 수 있겠다. 세존께서 비구들에게 거사의 가사를 허락하셨기 때문이다”라고 말했다. 단 하루 만에 라자가하에는 수천 벌의 가사가 생겨났다.

Assosuṃ [Pg.393] kho jānapadā manussā – ‘‘bhagavatā kira bhikkhūnaṃ gahapaticīvaraṃ anuññāta’’nti. Te ca manussā haṭṭhā ahesuṃ udaggā – ‘‘idāni kho mayaṃ dānāni dassāma puññāni karissāma, yato bhagavatā bhikkhūnaṃ gahapaticīvaraṃ anuññāta’’nti. Janapadepi ekāheneva bahūni cīvarasahassāni uppajjiṃsu.

지방의 사람들도 “세존께서 비구들에게 거사가 보시하는 가사를 허락하셨다더라”는 말을 들었다. 그 사람들은 기쁘고 환희에 차서 “이제 우리가 보시를 하고 공덕을 쌓을 수 있겠다. 세존께서 비구들에게 거사의 가사를 허락하셨기 때문이다”라고 말했다. 지방에서도 단 하루 만에 수천 벌의 가사가 생겨났다.

Tena kho pana samayena saṅghassa pāvāro uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pāvāranti.

그때 승가에 털옷(파바라)이 생겼다. 세존께 이 일을 아뢰자, “비구들이여, 털옷을 허용하노라”라고 말씀하셨다.

Koseyyapāvāro uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, koseyyapāvāranti.

비단 털옷이 생겼다. 세존께 이 일을 아뢰자, “비구들이여, 비단 털옷을 허용하노라”라고 말씀하셨다.

Kojavaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kojavanti.

양모 담요(꼬자와)가 생겼다. 세존께 이 일을 아뢰자, “비구들이여, 양모 담요를 허용하노라”라고 말씀하셨다.

Varayācanākathā niṭṭhitā.

소원을 요청한 이야기가 끝났다.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

첫 번째 낭송분(바나와라)이 끝났다.

211. Kambalānujānanādikathā

211. 담요 허용 등에 관한 이야기

338. Tena kho pana samayena kāsirājā jīvakassa komārabhaccassa aḍḍhakāsikaṃ kambalaṃ pāhesi upaḍḍhakāsinaṃ khamamānaṃ. Atha kho jīvako komārabhacco taṃ aḍḍhakāsikaṃ kambalaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ me, bhante, aḍḍhakāsiko kambalo kāsiraññā pahito upaḍḍhakāsinaṃ khamamāno. Paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā kambalaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā kambalaṃ. Atha kho bhagavā jīvakaṃ komārabhaccaṃ dhammiyā kathāya sandassesi…pe… padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, kambala’’nti.

338. 그때 카시 국왕이 지와카 코마라밧차에게 오백 카파나의 가치가 있는 모직 옷을 보냈다. 지와카 코마라밧차는 그 오백 카파나 가치의 모직 옷을 가지고 세존께서 계신 곳으로 가서 세존께 예배드리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 지와카 코마라밧차는 세존께 이와 같이 아뢰었다. “세존이시여, 카시 국왕께서 저에게 오백 카파나 가치의 이 모직 옷을 보내주셨습니다. 세존이시여, 저의 오랜 이익과 행복을 위하여 세존께서 저의 이 모직 옷을 받아 주십시오.” 세존께서는 그 모직 옷을 받으셨다. 그 후 세존께서는 지와카 코마라밧차에게 법문으로 유익함을 보이시고... (중략) ...오른쪽으로 돌아 경의를 표하고 떠나갔다. 그 후 세존께서는 이 일에 관하여 법문을 설하신 뒤 비구들을 불러 말씀하셨다. “비구들아, 모직 옷(kambala)을 허용하노라.”

339. Tena kho pana samayena saṅghassa uccāvacāni cīvarāni uppannāni honti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho bhagavatā cīvaraṃ anuññātaṃ[Pg.394], kiṃ ananuññāta’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, cha cīvarāni – khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅganti.

339. 그때 승가에 좋고 나쁜 여러 가사들이 생겨났다. 그러자 비구들에게 ‘세존께서는 어떤 가사는 허용하셨고, 어떤 것은 허용하지 않으셨는가?’라는 의문이 생겼다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰니 말씀하셨다. “비구들아, 여섯 종류의 가사를 허용하노라. 아마포, 면포, 견직물, 모직물, 마포, 그리고 혼방직물(bhaṅga)이다.”

340. Tena kho pana samayena ye te bhikkhū gahapaticīvaraṃ sādiyanti te kukkuccāyantā paṃsukūlaṃ na sādiyanti – ekaṃyeva bhagavatā cīvaraṃ anuññātaṃ, na dveti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gahapaticīvaraṃ sādiyantena paṃsukūlampi sādiyituṃ; tadubhayenapāhaṃ, bhikkhave, santuṭṭhiṃ vaṇṇemīti.

340. 그때 재가자의 보시 가사를 받는 비구들이 ‘세존께서는 오직 한 종류의 가사만 허용하셨지 두 종류 모두를 허용하신 것은 아니다’라고 생각하여 의구심을 품고 분소의를 받지 않았다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰니 말씀하셨다. “비구들아, 재가자의 보시 가사를 받는 비구가 분소의도 받는 것을 허용하노라. 비구들아, 나는 이 두 가지 모두에 만족하는 것을 찬탄하노라.”

Kambalānujānanādikathā niṭṭhitā.

모직물 허용 등에 관한 이야기가 끝났다.

212. Paṃsukūlapariyesanakathā

212. 분소의를 구하는 것에 관한 이야기

341. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Ekacce bhikkhū susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya, ekacce bhikkhū nāgamesuṃ. Ye te bhikkhū susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya te paṃsukūlāni labhiṃsu. Ye te bhikkhū nāgamesuṃ te evamāhaṃsu – ‘‘amhākampi, āvuso, bhāgaṃ dethā’’ti. Te evamāhaṃsu – ‘‘na mayaṃ, āvuso, tumhākaṃ bhāgaṃ dassāma. Kissa tumhe nāgamitthā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, nāgamentānaṃ nākāmā bhāgaṃ dātunti.

341. 그때 많은 비구들이 코살라국에서 길을 가고 있었다. 어떤 비구들은 분소의를 얻기 위해 묘지로 들어갔고, 어떤 비구들은 기다리지 않고 그냥 갔다. 묘지에 들어간 비구들은 분소의를 얻었다. 기다리지 않은 비구들이 “도반들이여, 우리에게도 몫을 주십시오”라고 말하자, 그 비구들은 “도반들이여, 우리는 그대들에게 몫을 주지 않겠소. 그대들은 왜 기다리지 않았소?”라고 말했다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰니 말씀하셨다. “비구들아, 기다리지 않은 자들에게는 (가사를 얻은 자들이) 원치 않는다면 몫을 주지 않아도 됨을 허용하노라.”

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Ekacce bhikkhū susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya, ekacce bhikkhū āgamesuṃ. Ye te bhikkhū susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya te paṃsukūlāni labhiṃsu. Ye te bhikkhū āgamesuṃ te evamāhaṃsu – ‘‘amhākampi, āvuso, bhāgaṃ dethā’’ti. Te evamāhaṃsu – ‘‘na mayaṃ, āvuso, tumhākaṃ bhāgaṃ dassāma. Kissa tumhe na okkamitthā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, āgamentānaṃ akāmā bhāgaṃ dātunti.

그때 많은 비구들이 코살라국에서 길을 가고 있었다. 어떤 비구들은 분소의를 얻기 위해 묘지로 들어갔고, 어떤 비구들은 기다렸다. 묘지에 들어간 비구들은 분소의를 얻었다. 기다린 비구들이 “도반들이여, 우리에게도 몫을 주십시오”라고 말하자, 그 비구들은 “도반들이여, 우리는 그대들에게 몫을 주지 않겠소. 그대들은 왜 들어오지 않았소?”라고 말했다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰니 말씀하셨다. “비구들아, 기다린 자들에게는 (가사를 얻은 자들이) 비록 원치 않더라도 몫을 주어야 함을 허용하노라.”

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Ekacce bhikkhū paṭhamaṃ susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya, ekacce bhikkhū pacchā okkamiṃsu. Ye te bhikkhū paṭhamaṃ susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya te paṃsukūlāni labhiṃsu. Ye te bhikkhū [Pg.395] pacchā okkamiṃsu te na labhiṃsu. Te evamāhaṃsu – ‘‘amhākampi, āvuso, bhāgaṃ dethā’’ti. Te evamāhaṃsu – ‘‘na mayaṃ, āvuso, tumhākaṃ bhāgaṃ dassāma. Kissa tumhe pacchā okkamitthā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pacchā okkantānaṃ nākāmā bhāgaṃ dātunti.

그때 많은 비구들이 코살라국에서 길을 가고 있었다. 어떤 비구들은 먼저 분소의를 위해 묘지로 들어갔고, 어떤 비구들은 나중에 들어갔다. 먼저 들어간 비구들은 분소의를 얻었지만, 나중에 들어간 비구들은 얻지 못했다. 그 비구들이 “도반들이여, 우리에게도 몫을 주십시오”라고 말하자, 그 비구들은 “도반들이여, 우리는 그대들에게 몫을 주지 않겠소. 그대들은 왜 나중에 들어왔소?”라고 말했다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰니 말씀하셨다. “비구들아, 나중에 들어온 자들에게는 원치 않는다면 몫을 주지 않아도 됨을 허용하노라.”

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te sadisā susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya. Ekacce bhikkhū paṃsukūlāni labhiṃsu, ekacce bhikkhū na labhiṃsu. Ye te bhikkhū na labhiṃsu, te evamāhaṃsu – ‘‘amhākampi, āvuso, bhāgaṃ dethā’’ti. Te evamāhaṃsu – ‘‘na mayaṃ, āvuso, tumhākaṃ bhāgaṃ dassāma. Kissa tumhe na labhitthā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sadisānaṃ okkantānaṃ akāmā bhāgaṃ dātunti.

그때 많은 비구들이 코살라국에서 길을 가고 있었다. 그 비구들은 분소의를 위해 함께 묘지로 들어갔다. 어떤 비구들은 분소의를 얻었고, 어떤 비구들은 얻지 못했다. 얻지 못한 비구들이 “도반들이여, 우리에게도 몫을 주십시오”라고 말하자, 그 비구들은 “도반들이여, 우리는 그대들에게 몫을 주지 않겠소. 그대들은 왜 얻지 못했소?”라고 말했다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰니 말씀하셨다. “비구들아, 함께 들어간 자들에게는 원치 않더라도 몫을 주어야 함을 허용하노라.”

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te katikaṃ katvā susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya. Ekacce bhikkhū paṃsukūlāni labhiṃsu, ekacce bhikkhū na labhiṃsu. Ye te bhikkhū na labhiṃsu te evamāhaṃsu – ‘‘amhākampi, āvuso, bhāgaṃ dethā’’ti. Te evamāhaṃsu – ‘‘na mayaṃ, āvuso, tumhākaṃ bhāgaṃ dassāma. Kissa tumhe na labhitthā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, katikaṃ katvā okkantānaṃ akāmā bhāgaṃ dātunti.

그때 많은 비구들이 코살라국에서 길을 가고 있었다. 그 비구들은 약속을 하고 분소의를 위해 묘지로 들어갔다. 어떤 비구들은 분소의를 얻었고, 어떤 비구들은 얻지 못했다. 얻지 못한 비구들이 “도반들이여, 우리에게도 몫을 주십시오”라고 말하자, 그 비구들은 “도반들이여, 우리는 그대들에게 몫을 주지 않겠소. 그대들은 왜 얻지 못했소?”라고 말했다. 비구들이 세존께 이 일을 아뢰니 말씀하셨다. “비구들아, 약속을 하고 들어간 자들에게는 원치 않더라도 몫을 주어야 함을 허용하노라.”

Paṃsukūlapariyesanakathā niṭṭhitā.

분소의를 구하는 것에 관한 이야기가 끝났다.

213. Cīvarapaṭiggāhakasammutikathā

213. 가사 영수자 선정에 관한 이야기

342. Tena kho pana samayena manussā cīvaraṃ ādāya ārāmaṃ āgacchanti. Te paṭiggāhakaṃ alabhamānā paṭiharanti. Cīvaraṃ parittaṃ uppajjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammannituṃ – yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo; yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

342. 그때 사람들이 가사를 가지고 사찰로 찾아왔다. 그들은 가사를 받아줄 사람(영수자)을 찾지 못해 다시 가사를 가져가 버렸고, 가사가 조금밖에 생기지 않았다. 세존께 이 일을 아뢰니 말씀하셨다. “비구들아, 다섯 가지 조건을 갖춘 비구를 가사 영수자로 임명하는 것을 허용하노라. 즉, 호오에 치우치지 않고, 증오에 치우치지 않고, 미혹에 치우치지 않고, 공포에 치우치지 않으며, 받은 것과 받지 않은 것을 잘 아는 자이다. 비구들아, 가사 영수자는 이렇게 임명해야 한다. 먼저 비구에게 요청하고, 요청한 뒤에 유능하고 지혜로운 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

“대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 만약 승가에게 적절한 때가 되었다면, 승가는 아무개 비구를 가사 수령인으로 지명해야 합니다. 이것이 제안입니다.

‘‘Suṇātu [Pg.396] me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvarapaṭiggāhakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

“대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 승가는 아무개 비구를 가사 수령인으로 지명합니다. 아무개 비구를 가사 수령인으로 지명하는 것에 찬성하는 존자는 침묵하십시오. 찬성하지 않는 존자는 말씀하십시오.

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarapaṭiggāhako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“승가는 아무개 비구를 가사 수령인으로 지명하였습니다. 승가가 이를 찬성하므로 침묵하고 계십니다. 이와 같이 저는 이를 간직하겠습니다.”

Tena kho pana samayena cīvarapaṭiggāhakā bhikkhū cīvaraṃ paṭiggahetvā tattheva ujjhitvā pakkamanti. Cīvaraṃ nassati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammannituṃ – yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, nihitānihitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo; yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

그 무렵 가사 수령인 비구들이 가사를 받은 뒤 그 자리에 내버려 두고 떠나갔습니다. 가사가 분실되었습니다. 비구들이 이 일을 세존께 아뢰었습니다. “비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 비구를 가사 보관인으로 지명하는 것을 허용한다. 곧, 애정에 끌려가지 않고, 증오에 끌려가지 않고, 어리석음에 끌려가지 않고, 공포에 끌려가지 않으며, 보관된 것과 보관되지 않은 것을 잘 아는 자이다. 비구들이여, 이와 같이 지명해야 한다. 먼저 비구에게 요청해야 하며, 요청한 뒤에 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 제안해야 한다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammanneyya. Esā ñatti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvaranidahakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

“대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 만약 승가에게 적절한 때가 되었다면, 승가는 아무개 비구를 가사 보관인으로 지명해야 합니다. 이것이 제안입니다. 대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 승가는 아무개 비구를 가사 보관인으로 지명합니다. 아무개 비구를 가사 보관인으로 지명하는 것에 찬성하는 존자는 침묵하십시오. 찬성하지 않는 존자는 말씀하십시오.”

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvaranidahako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“승가는 아무개 비구를 가사 보관인으로 지명하였습니다. 승가가 이를 찬성하므로 침묵하고 계십니다. 이와 같이 저는 이를 간직하겠습니다.”

Cīvarapaṭiggāhakasammutikathā niṭṭhitā.

가사 수령인 지명에 대한 이야기가 끝났다.

214. Bhaṇḍāgārasammutiādikathā

214. 창고 지정 등에 대한 이야기

343. Tena kho pana samayena cīvaranidahako bhikkhu maṇḍapepi rukkhamūlepi nibbakosepi cīvaraṃ nidahati, undūrehipi upacikāhipi khajjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, bhaṇḍāgāraṃ sammannituṃ, yaṃ saṅgho ākaṅkhati vihāraṃ vā aḍḍhayogaṃ vā pāsādaṃ vā hammiyaṃ vā guhaṃ vā. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

343. 그 무렵 가사 보관인 비구가 정자나 나무 아래, 또는 처마 아래 가사를 보관하여 쥐나 흰개미가 갉아먹었습니다. 비구들이 이 일을 세존께 아뢰었습니다. “비구들이여, 승가가 원하는 곳, 곧 정사(vihāra)나 단층 가옥(aḍḍhayoga), 다층 가옥(pāsāda), 평지붕 가옥(hammiya), 또는 동굴(guha)을 창고로 지정하는 것을 허용한다. 비구들이여, 이와 같이 지정해야 한다. 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 제안해야 한다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ bhaṇḍāgāraṃ sammanneyya. Esā ñatti.

“대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 만약 승가에게 적절한 때가 되었다면, 승가는 아무개 정사를 창고로 지정해야 합니다. 이것이 제안입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ bhaṇḍāgāraṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa bhaṇḍāgārassa sammuti, so tuṇhassa; yassa [Pg.397] nakkhamati, so bhāseyya.

“대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 승가는 아무개 정사를 창고로 지정합니다. 아무개 정사를 창고로 지정하는 것에 찬성하는 존자는 침묵하십시오. 찬성하지 않는 존자는 말씀하십시오.”

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo vihāro bhaṇḍāgāraṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“승가는 아무개 정사를 창고로 지정하였습니다. 승가가 이를 찬성하므로 침묵하고 계십니다. 이와 같이 저는 이를 간직하겠습니다.”

Tena kho pana samayena saṅghassa bhaṇḍāgāre cīvaraṃ aguttaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammannituṃ – yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, guttāguttañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo; yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

그 무렵 승가의 창고에 있는 가사가 안전하게 보관되지 않았습니다. 비구들이 이 일을 세존께 아뢰었습니다. “비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 비구를 창고지기로 지명하는 것을 허용한다. 곧, 애정에 끌려가지 않고, 증오에 끌려가지 않고, 어리석음에 끌려가지 않고, 공포에 끌려가지 않으며, 보관 상태가 안전한지 그렇지 않은지를 잘 아는 자이다. 비구들이여, 이와 같이 지명해야 한다. 먼저 비구에게 요청해야 하며, 요청한 뒤에 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 제안해야 한다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

“대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 만약 승가에게 적절한 때가 되었다면, 승가는 아무개 비구를 창고지기로 지명해야 합니다. 이것이 제안입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno bhaṇḍāgārikassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

“대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 승가는 아무개 비구를 창고지기로 지명합니다. 아무개 비구를 창고지기로 지명하는 것에 찬성하는 존자는 침묵하십시오. 찬성하지 않는 존자는 말씀하십시오.”

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu bhaṇḍāgāriko. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“승가는 아무개 비구를 창고지기로 지명하였습니다. 승가가 이를 찬성하므로 침묵하고 계십니다. 이와 같이 저는 이를 간직하겠습니다.”

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhaṇḍāgārikaṃ vuṭṭhāpenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, bhaṇḍāgāriko vuṭṭhāpetabbo. Yo vuṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassāti.

그 무렵 여섯 무리 비구들이 창고지기를 그 자리에서 내쫓았습니다. 비구들이 이 일을 세존께 아뢰었습니다. “비구들이여, 창고지기를 내쫓아서는 안 된다. 내쫓는 자는 돌까따(dukkaṭa) 죄를 범하는 것이다.”

Tena kho pana samayena saṅghassa bhaṇḍāgāre cīvaraṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sammukhībhūtena saṅghena bhājetunti.

그 무렵 승가의 창고에 가사가 아주 많아졌습니다. 비구들이 이 일을 세존께 아뢰었습니다. “비구들이여, 현전하는 승가가 가사를 분배하는 것을 허용한다.”

Tena kho pana samayena saṅgho cīvaraṃ bhājento kolāhalaṃ akāsi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammannituṃ – yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, bhājitābhājitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo; yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

그 무렵 승가가 가사를 분배할 때 소란이 일어났습니다. 비구들이 이 일을 세존께 아뢰었습니다. “비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 비구를 가사 분배인으로 지명하는 것을 허용한다. 곧, 애정에 끌려가지 않고, 증오에 끌려가지 않고, 어리석음에 끌려가지 않고, 공포에 끌려가지 않으며, 분배된 것과 분배되지 않은 것을 잘 아는 자이다. 비구들이여, 이와 같이 지명해야 한다. 먼저 비구에게 요청해야 하며, 요청한 뒤에 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 제안해야 한다.”

‘‘Suṇātu [Pg.398] me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

“대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 만약 승가에게 적절한 때가 되었다면, 승가는 아무개 비구를 가사 분배인으로 지명해야 합니다. 이것이 제안입니다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvarabhājakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

“대덕이시여, 승가는 저의 말을 들으소서. 승가는 아무개 비구를 가사 분배인으로 지명합니다. 아무개 비구를 가사 분배인으로 지명하는 것에 찬성하는 존자는 침묵하십시오. 찬성하지 않는 존자는 말씀하십시오.”

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarabhājako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“승가는 아무개 비구를 가사 분배인으로 지명하였습니다. 승가가 이를 찬성하므로 침묵하고 계십니다. 이와 같이 저는 이를 간직하겠습니다.”

Atha kho cīvarabhājakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho cīvaraṃ bhājetabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ uccinitvā tulayitvā vaṇṇāvaṇṇaṃ katvā bhikkhū gaṇetvā vaggaṃ bandhitvā cīvarapaṭivīsaṃ ṭhapetunti.

그때 가사를 분배하는 비구들에게 '어떻게 가사를 분배해야 하는가?'라는 생각이 들었다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 먼저 (두께와 크기 등을) 선별하고 가치를 가늠하여 가치가 같게 만든 뒤에, 비구들의 수를 세어 무리를 짓고 가사의 몫을 정해 두는 것을 허용한다."

Atha kho cīvarabhājakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho sāmaṇerānaṃ cīvarapaṭivīso dātabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsaṃ dātunti.

그때 가사를 분배하는 비구들에게 '사미들에게는 어떻게 가사의 몫을 주어야 하는가?'라는 생각이 들었다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 사미들에게는 반 몫을 주는 것을 허용한다."

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sakena bhāgena uttaritukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, uttarantassa sakaṃ bhāgaṃ dātunti.

그때 어떤 비구가 자신의 몫을 가지고 길을 떠나고자 했다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 길을 떠나려는 자에게 자신의 몫을 주는 것을 허용한다."

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu atirekabhāgena uttaritukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anukkhepe dinne atirekabhāgaṃ dātunti.

그때 어떤 비구가 (남들보다) 더 많은 몫을 가지고 길을 떠나고자 했다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, (더 많은 만큼의 가치를) 보충할 물건을 낸다면 더 많은 몫을 주는 것을 허용한다."

Atha kho cīvarabhājakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho cīvarapaṭivīso dātabbo, āgatapaṭipāṭiyā nu kho udāhu yathāvuḍḍha’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vikalake tosetvā kusapātaṃ kātunti.

그때 가사를 분배하는 비구들에게 '어떻게 가사의 몫을 주어야 하는가? 온 순서대로 주어야 하는가, 아니면 법랍 순서대로 주어야 하는가?'라는 생각이 들었다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, (가사가) 부족한 비구들을 만족하게 한 뒤에 제비뽑기를 하는 것을 허용한다."

Bhaṇḍāgārasammutiādikathā niṭṭhitā.

창고의 지정 등에 관한 이야기가 끝났다.

215. Cīvararajanakathā

215. 215. 가사 염색에 관한 이야기

344. Tena kho pana samayena bhikkhū chakaṇenapi paṇḍumattikāyapi cīvaraṃ rajanti. Cīvaraṃ dubbaṇṇaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi[Pg.399], bhikkhave, cha rajanāni – mūlarajanaṃ, khandharajanaṃ, tacarajanaṃ, pattarajanaṃ, puppharajanaṃ, phalarajananti.

344. 344. 그때 비구들이 소똥이나 붉은 흙으로 가사를 염색했다. 가사의 색이 좋지 않았다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 여섯 가지 염료를 허용한다. 뿌리 염료, 줄기 염료, 껍질 염료, 잎 염료, 꽃 염료, 열매 염료이다."

Tena kho pana samayena bhikkhū sītudakāya cīvaraṃ rajanti. Cīvaraṃ duggandhaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, rajanaṃ pacituṃ cullaṃ rajanakumbhinti. Rajanaṃ uttariyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, uttarāḷumpaṃ bandhitunti.

그때 비구들이 찬물로 가사를 염색했다. 가사에서 나쁜 냄새가 났다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 염료를 끓이기 위한 입구가 좁은 염색 항아리를 허용한다." 염료가 끓어 넘쳤다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, (넘치지 않게) 둥근 테를 두르는 것을 허용한다."

Tena kho pana samayena bhikkhū na jānanti rajanaṃ pakkaṃ vā apakkaṃ vā. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, udake vā nakhapiṭṭhikāya vā thevakaṃ dātunti.

그때 비구들은 염료가 다 끓었는지 아닌지를 알지 못했다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 물속이나 손톱 위에 (염료) 한 방울을 떨어뜨려 보는 것을 허용한다."

Tena kho pana samayena bhikkhū rajanaṃ oropentā kumbhiṃ āviñchanti. Kumbhī bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, rajanuḷuṅkaṃ daṇḍakathālakanti.

그때 비구들이 염료를 내리면서 항아리를 기울이다가 항아리가 깨졌다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 염료를 퍼내는 국자와 자루가 달린 작은 그릇을 허용한다."

Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ rajanabhājanaṃ na saṃvijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, rajanakolambaṃ rajanaghaṭanti.

그때 비구들에게 염료를 담을 그릇이 없었다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 염료용 대야나 염료용 항아리를 허용한다."

Tena kho pana samayena bhikkhū pātiyāpi pattepi cīvaraṃ omaddanti. Cīvaraṃ paribhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, rajanadoṇikanti.

그때 비구들이 작은 그릇이나 발우에서 가사를 문질러 빨았다. 가사가 해어졌다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 염색용 구유를 허용한다."

Tena kho pana samayena bhikkhū chamāya cīvaraṃ pattharanti. Cīvaraṃ paṃsukitaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, tiṇasanthārakanti.

그때 비구들이 땅바닥에 가사를 펼쳐 놓았다. 가사가 흙먼지로 더러워졌다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 풀 자리를 허용한다."

Tiṇasanthārako upacikāhi khajjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, cīvaravaṃsaṃ cīvararajjunti.

풀 자리를 흰개미들이 갉아먹었다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 가사를 거는 막대와 가사를 거는 줄을 허용한다."

Majjhena laggenti. Rajanaṃ ubhato galati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kaṇṇe bandhitunti.

가사의 한가운데를 걸어 놓으니 염료가 양쪽 끝으로 흘러내렸다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 가사 귀퉁이를 묶는 것을 허용한다."

Kaṇṇo [Pg.400] jīrati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kaṇṇasuttakanti.

(가사의) 귀퉁이가 해어졌다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 귀퉁이에 다는 고리끈을 허용한다."

Rajanaṃ ekato galati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajetuṃ, na ca acchinne theve pakkamitunti.

염료가 한쪽 끝으로 흘러내렸다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 자꾸 뒤집어 가며 염색하고, (염료) 방울이 그치기 전에는 다른 곳으로 가지 않는 것을 허용한다."

Tena kho pana samayena cīvaraṃ patthinnaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, udake osāretunti.

그때 가사가 (염료 때문에) 빳빳해졌다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 물에 담가 두는 것을 허용한다."

Tena kho pana samayena cīvaraṃ pharusaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pāṇinā ākoṭetunti.

그때 가사가 거칠거칠했다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 손으로 두드리는 것을 허용한다."

Tena kho pana samayena bhikkhū acchinnakāni cīvarāni dhārenti dantakāsāvāni. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi nāma gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, acchinnakāni cīvarāni dhāretabbāni. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.

그때 비구들이 천을 자르지 않은 상아색 가사를 입었다. 사람들이 "마치 욕락을 즐기는 재가자들과 같구나"라고 비난하고 투덜대고 흉을 보았다. 세존께 이 일을 아뢰었다. "비구들아, 천을 자르지 않은 가사를 입어서는 안 된다. 입는 자에게는 돌길라 죄가 된다."

Cīvararajanakathā niṭṭhitā.

가사 염색에 관한 이야기가 끝났다.

216. Chinnakacīvarānujānanā

216. 216. 자른 가사에 대한 허용

345. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena dakkhiṇāgiri tena cārikaṃ pakkāmi. Addasā kho bhagavā magadhakhettaṃ acchibaddhaṃ pāḷibaddhaṃ mariyādabaddhaṃ siṅghāṭakabaddhaṃ, disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘passasi no tvaṃ, ānanda, magadhakhettaṃ acchibaddhaṃ pāḷibaddhaṃ mariyādabaddhaṃ siṅghāṭakabaddha’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti. ‘‘Ussahasi tvaṃ, ānanda, bhikkhūnaṃ evarūpāni cīvarāni saṃvidahitu’’nti? ‘‘Ussahāmi, bhagavā’’ti. Atha kho bhagavā dakkhiṇāgirismiṃ yathābhirantaṃ viharitvā punadeva rājagahaṃ paccāgañchi. Atha kho āyasmā ānando sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ cīvarāni saṃvidahitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘passatu me, bhante, bhagavā cīvarāni saṃvidahitānī’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘paṇḍito, bhikkhave, ānando; mahāpañño, bhikkhave, ānando; yatra hi nāma mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānissati, kusimpi nāma karissati, aḍḍhakusimpi nāma karissati, maṇḍalampi nāma karissati[Pg.401], aḍḍhamaṇḍalampi nāma karissati, vivaṭṭampi nāma karissati, anuvivaṭṭampi nāma karissati, gīveyyakampi nāma karissati, jaṅgheyyakampi nāma karissati, bāhantampi nāma karissati, chinnakaṃ bhavissati, satthalūkhaṃ samaṇasāruppaṃ paccatthikānañca anabhicchitaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, chinnakaṃ saṅghāṭiṃ chinnakaṃ uttarāsaṅgaṃ chinnakaṃ antaravāsaka’’nti.

345. 그 후 세존께서는 라자가하에서 머무시는 동안 지내시다가 다키나기리가 있는 곳으로 유행을 떠나셨다. 세존께서는 마가다의 논이 구획 지어지고, 줄지어 있고, 경계 지어지고, 십자로 나뉘어 있는 것을 보셨다. 보시고 나서 아난다 존자에게 말씀하셨다. “아난다여, 그대는 마가다의 논이 구획 지어지고, 줄지어 있고, 경계 지어지고, 십자로 나뉘어 있는 것을 보았는가?” “그렇습니다, 세존이시여.” “아난다여, 그대는 비구들을 위해 이러한 형태의 가사를 만들 수 있겠는가?” “할 수 있습니다, 세존이시여.” 그 후 세존께서는 다키나기리에서 머무시는 동안 지내시다가 다시 라자가하로 돌아오셨다. 그 후 아난다 존자는 많은 비구들의 가사를 만들어 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 이렇게 말씀드렸다. “세존이시여, 세존께서는 제가 만든 가사들을 살펴봐 주십시오.” 그 후 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 아난다는 현명하다. 비구들이여, 아난다는 큰 지혜가 있다. 내가 간략하게 말한 것의 의미를 상세하게 알아차렸기 때문이다. 그는 긴 조각을 만들고, 짧은 조각을 만들고, 큰 원형 조각을 만들고, 작은 원형 조각을 만들고, 중앙 조각을 만들고, 주변 조각을 만들고, 목 받침 조각을 만들고, 다리 받침 조각을 만들고, 팔 끝 조각을 만들 것이다. 그것은 조각난 것이 되어 칼로 자른 듯 거칠어서 사문에게 적합하고 적들이 탐내지 않을 것이다. 비구들이여, 조각내어 만든 승가리, 조각내어 만든 울다라승, 조각내어 만든 안타회를 허용한다.”

Chinnakacīvarānujānanā niṭṭhitā.

조각내어 가사를 만드는 것에 대한 허용이 끝났다.

217. Ticīvarānujānanā

217. 세 벌의 가사에 대한 허용

346. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena vesālī tena cārikaṃ pakkāmi. Addasa kho bhagavā antarā ca rājagahaṃ antarā ca vesāliṃ addhānamaggappaṭipanno sambahule bhikkhū cīvarehi ubbhaṇḍite sīsepi cīvarabhisiṃ karitvā khandhepi cīvarabhisiṃ karitvā kaṭiyāpi cīvarabhisiṃ karitvā āgacchante, disvāna bhagavato etadahosi – ‘‘atilahuṃ kho ime moghapurisā cīvare bāhullāya āvattā. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ cīvare sīmaṃ bandheyyaṃ, mariyādaṃ ṭhapeyya’’nti. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati gotamake cetiye. Tena kho pana samayena bhagavā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye rattiṃ ajjhokāse ekacīvaro nisīdi. Na bhagavantaṃ sītaṃ ahosi. Nikkhante paṭhame yāme sītaṃ bhagavantaṃ ahosi. Dutiyaṃ bhagavā cīvaraṃ pārupi. Na bhagavantaṃ sītaṃ ahosi. Nikkhante majjhime yāme sītaṃ bhagavantaṃ ahosi. Tatiyaṃ bhagavā cīvaraṃ pārupi. Na bhagavantaṃ sītaṃ ahosi. Nikkhante pacchime yāme uddhaste aruṇe nandimukhiyā rattiyā sītaṃ bhagavantaṃ ahosi. Catutthaṃ bhagavā cīvaraṃ pārupi. Na bhagavantaṃ sītaṃ ahosi. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘yepi kho te kulaputtā imasmiṃ dhammavinaye sītālukā sītabhīrukā tepi sakkonti ticīvarena yāpetuṃ. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ cīvare sīmaṃ bandheyyaṃ, mariyādaṃ ṭhapeyyaṃ, ticīvaraṃ anujāneyya’’nti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘idhāhaṃ, bhikkhave, antarā ca rājagahaṃ antarā ca vesāliṃ addhānamaggappaṭipanno addasaṃ sambahule bhikkhū [Pg.402] cīvarehi ubbhaṇḍite sīsepi cīvarabhisiṃ karitvā khandhepi cīvarabhisiṃ karitvā kaṭiyāpi cīvarabhisiṃ karitvā āgacchante, disvāna me etadahosi – ‘atilahuṃ kho ime moghapurisā cīvare bāhullāya āvattā. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ cīvare sīmaṃ bandheyyaṃ, mariyādaṃ ṭhapeyya’nti. Idhāhaṃ, bhikkhave, sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye rattiṃ ajjhokāse ekacīvaro nisīdiṃ. Na maṃ sītaṃ ahosi. Nikkhante paṭhame yāme sītaṃ maṃ ahosi. Dutiyāhaṃ cīvaraṃ pārupiṃ. Na maṃ sītaṃ ahosi. Nikkhante majjhime yāme sītaṃ maṃ ahosi. Tatiyāhaṃ cīvaraṃ pārupiṃ. Na maṃ sītaṃ ahosi. Nikkhante pacchime yāme uddhaste aruṇe nandimukhiyā rattiyā sītaṃ maṃ ahosi. Catutthāhaṃ cīvaraṃ pārupiṃ. Na maṃ sītaṃ ahosi. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – ‘‘yepi kho te kulaputtā imasmiṃ dhammavinaye sītālukā sītabhīrukā tepi sakkonti ticīvarena yāpetuṃ. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ cīvare sīmaṃ bandheyyaṃ, mariyādaṃ ṭhapeyyaṃ, ticīvaraṃ anujāneyya’nti. Anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ – diguṇaṃ saṅghāṭiṃ, ekacciyaṃ uttarāsaṅgaṃ, ekacciyaṃ antaravāsaka’’nti.

346. 그 후 세존께서는 라자가하에서 머무시는 동안 지내시다가 웨살리가 있는 곳으로 유행을 떠나셨다. 세존께서는 라자가하와 웨살리 사이의 먼 길을 가시다가, 가사들을 짐으로 묶어 머리에도 가사 뭉치를 이고, 어깨에도 가사 뭉치를 메고, 허리에도 가사 뭉치를 차고 오는 많은 비구들을 보셨다. 보시고 나서 세존께 이런 생각이 드셨다. ‘이 어리석은 자들이 가사를 너무 많이 소유하는 데 빠져 있구나. 내가 비구들의 가사에 한도를 정하고 경계를 두어야겠다.’ 그 후 세존께서는 차례로 유행하시다가 웨살리에 이르셨다. 그곳 웨살리의 고타마카 제티야에서 머무셨다. 그때 세존께서는 추운 겨울 밤, 눈이 내리는 한겨울의 여덟 밤 동안 밤에 노지에서 가사 한 벌만 걸치고 앉아 계셨다. 세존께서는 춥지 않으셨다. 초야가 지났을 때 세존께서는 추위를 느끼셨다. 세존께서는 두 번째 가사를 입으셨다. 세존께서는 춥지 않으셨다. 중야가 지났을 때 세존께서는 추위를 느끼셨다. 세존께서는 세 번째 가사를 입으셨다. 세존께서는 춥지 않으셨다. 후야가 지나고 기쁜 얼굴과 같은 여명이 밝아올 때 세존께서는 추위를 느끼셨다. 세존께서는 네 번째 가사를 입으셨다. 세존께서는 춥지 않으셨다. 그때 세존께 이런 생각이 드셨다. ‘이 법과 율 안에서 추위를 잘 타고 추위를 두려워하는 선남자들이라도 세 벌의 가사면 충분히 지낼 수 있겠구나. 내가 비구들의 가사에 한도를 정하고 경계를 두며 세 벌의 가사를 허용해야겠다.’ 그 후 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 나는 라자가하와 웨살리 사이의 먼 길을 가다가 가사들을 짐으로 묶어 머리에도 가사 뭉치를 이고 어깨에도 가사 뭉치를 메고 허리에도 가사 뭉치를 차고 오는 많은 비구들을 보았다. 보고 나서 내게 이런 생각이 들었다. ‘이 어리석은 자들이 가사를 너무 많이 소유하는 데 빠져 있구나. 내가 비구들의 가사에 한도를 정하고 경계를 두어야겠다.’ 비구들이여, 나는 추운 겨울 밤, 눈이 내리는 한겨울의 여덟 밤 동안 밤에 노지에서 가사 한 벌만 걸치고 앉아 있었다. 나는 춥지 않았다. 초야가 지났을 때 나는 추위를 느꼈다. 나는 두 번째 가사를 입었다. 나는 춥지 않았다. 중야가 지났을 때 나는 추위를 느꼈다. 나는 세 번째 가사를 입었다. 나는 춥지 않았다. 후야가 지나고 기쁜 얼굴과 같은 여명이 밝아올 때 나는 추위를 느꼈다. 나는 네 번째 가사를 입었다. 나는 춥지 않았다. 비구들이여, 그때 내게 이런 생각이 들었다. ‘이 법과 율 안에서 추위를 잘 타고 추위를 두려워하는 선남자들이라도 세 벌의 가사면 충분히 지낼 수 있겠구나. 내가 비구들의 가사에 한도를 정하고 경계를 두며 세 벌의 가사를 허용해야겠다.’ 비구들이여, 세 벌의 가사, 즉 두 겹의 승가리, 한 겹의 울다라승, 한 겹의 안타회를 허용한다.”

Ticīvarānujānanā niṭṭhitā.

세 벌의 가사에 대한 허용이 끝났다.

218. Atirekacīvarakathā

218. 여분의 가사에 관한 이야기

347. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā ticīvaraṃ anuññātanti aññeneva ticīvarena gāmaṃ pavisanti, aññena ticīvarena ārāme acchanti, aññena ticīvarena nahānaṃ otaranti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekacīvaraṃ dhāressantī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.

347. 그때 육군(六群) 비구들은 “세존께서 세 벌의 가사(삼의)를 허락하셨다.”라며, 한 세트의 삼의로는 마을에 들어가고, 다른 세트의 삼의로는 사원에 머물며, 또 다른 세트의 삼의로는 목욕 터로 내려갔다. 소욕(少欲)하는 비구들이 “어찌하여 육군 비구들이 (결정이나 위갑파나를 하지 않은) 여분의 가사를 소지하는가?”라며 꾸짖고 비방하고 비난하였다. 이에 그 비구들이 세존께 이 일을 아뢰었다. 그러자 세존께서는 이 일로 인하여 법문을 설하신 후 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 여분의 가사를 소지해서는 안 된다. 소지하는 비구는 법에 따라 처벌해야 한다.”

Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa atirekacīvaraṃ uppannaṃ hoti. Āyasmā ca ānando taṃ cīvaraṃ āyasmato sāriputtassa dātukāmo hoti. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ ‘na atirekacīvaraṃ dhāretabba’nti. Idañca me atirekacīvaraṃ uppannaṃ[Pg.403]. Ahañcimaṃ cīvaraṃ āyasmato sāriputtassa dātukāmo. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Kīvaciraṃ panānanda, sāriputto āgacchissatī’’ti? ‘‘Navamaṃ vā, bhagavā, divasaṃ, dasamaṃ vā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretu’’nti.

그때 존자 아난다에게 (결정이나 위갑파나를 하지 않은) 여분의 가사가 생겼다. 존자 아난다는 그 가사를 존자 사리뿟따에게 주고 싶어 했으나, 존자 사리뿟따는 사께따(Sāketa)에 머물고 있었다. 그때 존자 아난다에게 이런 생각이 들었다. ‘세존께서는 ‘여분의 가사를 소지해서는 안 된다’라고 학습계(식카빠다)를 제정하셨다. 그런데 나에게 이 여분의 가사가 생겼고, 나는 이 가사를 존자 사리뿟따에게 주고 싶다. 존자 사리뿟따는 사께따에 머물고 계신데, 나는 어떻게 행해야 하는가?’ 세존께 이 일을 아뢰니, (세존께서) “아난다야, 사리뿟따가 언제 돌아오느냐?”라고 물으셨다. “세존이시여, 아홉째 날이나 열째 날에 돌아올 것입니다.”라고 아뢰었다. 그러자 세존께서는 이 일로 인하여 법문을 설하신 후 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 최장 열흘 동안은 여분의 가사를 소지하는 것을 허락하노라.”

Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ atirekacīvaraṃ uppannaṃ hoti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho amhehi atirekacīvare paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, atirekacīvaraṃ vikappetunti.

그때 비구들에게 여분의 가사가 생겼다. 이에 비구들에게 이런 생각이 들었다. “우리는 여분의 가사에 대해 어떻게 행해야 하는가?” 세존께 이 일을 아뢰니, (세존께서) “비구들이여, 여분의 가사를 위갑파나(Vikappana, 나눔의 결정) 하는 것을 허락하노라.”라고 말씀하셨다.

348. Atha kho bhagavā vesāliyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno antaravāsako chiddo hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā ticīvaraṃ anuññātaṃ – diguṇā saṅghāṭi, ekacciyo uttarāsaṅgo, ekacciyo antaravāsako. Ayañca me antaravāsako chiddo. Yaṃnūnāhaṃ aggaḷaṃ acchupeyyaṃ, samantato dupaṭṭaṃ bhavissati, majjhe ekacciya’’nti. Atha kho so bhikkhu aggaḷaṃ acchupesi. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto taṃ bhikkhuṃ aggaḷaṃ acchupentaṃ, disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘kiṃ tvaṃ, bhikkhu, karosī’’ti? ‘‘Aggaḷaṃ, bhagavā, acchupemī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, bhikkhu; sādhu kho tvaṃ, bhikkhu, aggaḷaṃ acchupesī’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ahatānaṃ dussānaṃ ahatakappānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭiṃ, ekacciyaṃ uttarāsaṅgaṃ, ekacciyaṃ antaravāsakaṃ; utuddhaṭānaṃ dussānaṃ catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ, diguṇaṃ uttarāsaṅgaṃ, diguṇaṃ [Pg.404] antaravāsakaṃ; paṃsukūle yāvadatthaṃ; pāpaṇike ussāho karaṇīyo. Anujānāmi, bhikkhave, aggaḷaṃ tunnaṃ ovaṭṭikaṃ kaṇḍusakaṃ daḷhīkamma’’nti.

348. 그 후 세존께서는 웨살리(Vesāli)에서 원하는 만큼 머무신 뒤, 바라나시(Bārāṇasī)를 향해 유행을 떠나셨다. 점차 유행하시어 바라나시에 이르렀다. 그곳 바라나시의 이시빠따나(Isipatana) 미가다야(Migadāya, 녹야원)에 머무셨다. 그때 어떤 비구의 안타라와사까(Antaravāsaka, 하의)에 구멍이 났다. 이에 그 비구에게 이런 생각이 들었다. ‘세존께서는 두 겹의 상가띠(Saṅghāṭi, 대의), 한 겹의 웃따라상가(Uttarāsaṅga, 상의), 한 겹의 안타라와사까라는 삼의(三衣)를 허락하셨다. 그런데 나의 안타라와사까에 구멍이 났다. 내가 넝마 조각으로 덧대어 꿰맨다면, 가장자리는 두 겹이 되고 중간은 한 겹이 될 것이다.’ 그 후 그 비구는 넝마 조각으로 덧대어 꿰맸다. 세존께서 거처를 둘러보시던 중 그 비구가 덧대어 꿰매는 것을 보시고, 그 비구가 있는 곳으로 가셔서 그에게 말씀하셨다. “비구여, 무엇을 하고 있느냐?” “세존이시여, 넝마 조각으로 덧대어 꿰매고 있습니다.” “장하다, 장하다 비구여. 비구여, 그대는 참으로 잘 덧대어 꿰맸구나.” 그러자 세존께서는 이 일로 인하여 법문을 설하신 후 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 가공하지 않은 천이나 한 번만 빤 새 천과 같은 것으로는 두 겹의 상가띠, 한 겹의 웃따라상가, 한 겹의 안타라와사까를 허락하노라. 오래되어 낡은 천으로는 네 겹의 상가띠, 두 겹의 웃따라상가, 두 겹의 안타라와사까를 허락하노라. 분소의(糞掃衣)인 경우에는 필요한 만큼 겹치는 것을 허락하노라. 저잣거리 등에서 떨어진 넝마 조각을 찾는 데 힘써야 한다. 비구들이여, 덧대어 꿰매는 것(aggaḷa), 바늘로 꿰매는 것(tunna), 끝을 말아 박는 것(ovaṭṭika), 작은 조각으로 덧대는 것(kaṇḍusaka), 낡은 것을 떼지 않고 겹쳐 대는 것(daḷhīkamma)을 허락하노라.”}, {

Atirekacīvarakathā niṭṭhitā.

여분 가사에 대한 이야기가 끝났다.

219. Visākhāvatthu

219. 위사카 이야기

349. Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho visākhā migāramātā, bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā, bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho visākhā migāramātā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

349. 그때 세존께서는 바라나시에서 원하시는 만큼 머무신 뒤, 사밧티를 향해 유행을 떠나셨다. 차례로 유행하시다가 사밧티에 도착하셨다. 세존께서는 그곳 사밧티의 아나타핀디카 원림인 기원정사에 머무셨다. 그때 미가라의 어머니 위사카가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 미가라의 어머니 위사카를 세존께서는 법에 관한 이야기로 일깨워주시고, 권면하시고, 격려하시고, 기쁘게 하셨다. 그러자 세존께 법에 관한 이야기로 가르침을 받고, 권면되고, 격려되고, 기쁨을 얻은 미가라의 어머니 위사카가 세존께 이와 같이 말씀드렸다. ‘세존이시여, 세존께서는 비구 승가와 함께 내일 저의 공양을 수락해 주십시오.’ 세존께서는 침묵으로 수락하셨다. 그러자 미가라의 어머니 위사카는 세존의 수락을 알고 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 돌아 경의를 표한 뒤 물러갔다.

Tena kho pana samayena tassā rattiyā accayena cātuddīpiko mahāmegho pāvassi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘yathā, bhikkhave, jetavane vassati evaṃ catūsu dīpesu vassati. Ovassāpetha, bhikkhave, kāyaṃ. Ayaṃ pacchimako cātuddīpiko mahāmegho’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissuṇitvā nikkhittacīvarā kāyaṃ ovassāpenti. Atha kho visākhā migāramātā paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā dāsiṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, je. Ārāmaṃ gantvā kālaṃ ārocehi – kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. ‘‘Evaṃ, ayye’’ti kho sā dāsī visākhāya migāramātuyā paṭissuṇitvā ārāmaṃ gantvā addasa bhikkhū nikkhittacīvare kāyaṃ ovassāpente, disvāna ‘natthi ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṃ ovassāpentī’ti yena visākhā migāramātā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā visākhaṃ migāramātaraṃ etadavoca – ‘‘natthayye, ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṃ ovassāpentī’’ti. Atha kho visākhāya migāramātuyā paṇḍitāya viyattāya medhāviniyā etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho ayyā nikkhittacīvarā kāyaṃ ovassāpenti. Sāyaṃ [Pg.405] bālā maññittha – natthi ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṃ ovassāpentī’’ti, puna dāsiṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, je. Ārāmaṃ gantvā kālaṃ ārocehi – kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho te bhikkhū gattāni sītiṃ karitvā kallakāyā cīvarāni gahetvā yathāvihāraṃ pavisiṃsu. Atha kho sā dāsī ārāmaṃ gantvā bhikkhū apassantī ‘natthi ārāme bhikkhū, suñño ārāmo’ti yena visākhā migāramātā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā visākhaṃ migāramātaraṃ etadavoca – ‘‘natthayye, ārāme bhikkhū, suñño ārāmo’’ti. Atha kho visākhāya migāramātuyā paṇḍitāya viyattāya medhāviniyā etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho ayyā gattāni sītiṃ karitvā kallakāyā cīvarāni gahetvā yathāvihāraṃ paviṭṭhā. Sāyaṃ bālā maññittha – natthi ārāme bhikkhū, suñño ārāmo’’ti, puna dāsiṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, je. Ārāmaṃ gantvā kālaṃ ārocehi – kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.

그 무렵 그 밤이 지났을 때, 네 개의 대륙 전체를 뒤덮는 큰 비가 내렸습니다. 그때 세존께서는 비구들을 부르셨습니다. “비구들이여, 제타바나(기원정사)에 비가 내리듯이 네 개의 대륙 전체에도 이와 같이 비가 내리고 있다. 비구들이여, 몸에 비를 맞아라. 이것이 네 개의 대륙을 적시는 마지막 큰 비이다.” 비구들은 “세존이시여, 그렇게 하겠습니다”라고 응답하고 가사를 벗어둔 채 몸에 비를 맞았습니다. 그때 미가라의 어머니 위사카는 훌륭한 음식(단단한 음식과 부드러운 음식)을 준비하게 한 뒤 하녀에게 명령했습니다. “얘야, 가거라. 사원에 가서 ‘세존이시여, 시간이 되었습니다. 식사가 준비되었습니다’라고 식사 시간을 알려라.” 하녀는 위사카에게 “예, 아가씨”라고 대답하고 사원에 가서 비구들이 가사를 벗어둔 채 몸에 비를 맞고 있는 것을 보았습니다. 이를 보고 ‘사원에 비구들은 없고 아지비카(외도)들이 몸에 비를 맞고 있다’고 생각하여 위사카에게 돌아갔습니다. 가서 위사카에게 이렇게 말했습니다. “아가씨, 사원에 비구들은 없고 아지비카들이 몸에 비를 맞고 있습니다.” 그러자 현명하고 노련하며 지혜로운 위사카에게 이러한 생각이 들었습니다. ‘틀림없이 스님들께서 가사를 벗어둔 채 몸에 비를 맞고 계신 것이다. 이 어리석은 아이가 사원에 비구들은 없고 아지비카들이 몸에 비를 맞고 있다고 생각했구나.’ 위사카는 다시 하녀에게 명령했습니다. “얘야, 가거라. 사원에 가서 ‘세존이시여, 시간이 되었습니다. 식사가 준비되었습니다’라고 식사 시간을 알려라.” 한편 비구들은 몸을 식혀 상쾌해진 뒤 가사를 챙겨 입고 각각의 처소로 들어갔습니다. 하녀는 사원에 가서 비구들이 보이지 않자 ‘사원에 비구들이 없다. 사원이 비어 있다’고 생각하여 위사카에게 돌아갔습니다. 가서 위사카에게 이렇게 말했습니다. “아가씨, 사원에 비구들은 없고 사원이 비어 있습니다.” 그러자 현명하고 노련하며 지혜로운 위사카에게 이러한 생각이 들었습니다. ‘틀림없이 스님들께서 몸을 식혀 상쾌해진 뒤 가사를 챙겨 입고 각각의 처소로 들어가신 것이다. 이 어리석은 아이가 사원에 비구들은 없고 사원이 비어 있다고 생각했구나.’ 위사카는 다시 하녀에게 명령했습니다. “얘야, 가거라. 사원에 가서 ‘세존이시여, 시간이 되었습니다. 식사가 준비되었습니다’라고 식사 시간을 알려라.”

350. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘sandahatha, bhikkhave, pattacīvaraṃ; kālo bhattassā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya – seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – jetavane antarahito visākhāya migāramātuyā koṭṭhake pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho visākhā migāramātā – ‘‘acchariyaṃ vata bho! Abbhutaṃ vata bho! Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma jaṇṇukamattesupi oghesu pavattamānesu, kaṭimattesupi oghesu pavattamānesu, na hi nāma ekabhikkhussapi pādā vā cīvarāni vā allāni bhavissantī’’ti – haṭṭhā udaggā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘aṭṭhāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ varāni yācāmī’’ti. ‘‘Atikkantavarā kho, visākhe, tathāgatā’’ti. ‘‘Yāni ca, bhante, kappiyāni [Pg.406] yāni ca anavajjānī’’ti. ‘‘Vadehi, visākhe’’ti. ‘‘Icchāmahaṃ, bhante, saṅghassa yāvajīvaṃ vassikasāṭikaṃ dātuṃ, āgantukabhattaṃ dātuṃ, gamikabhattaṃ dātuṃ, gilānabhattaṃ dātuṃ, gilānupaṭṭhākabhattaṃ dātuṃ, gilānabhesajjaṃ dātuṃ, dhuvayāguṃ dātuṃ, bhikkhunisaṅghassa udakasāṭikaṃ dātu’’nti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, visākhe, atthavasaṃ sampassamānā tathāgataṃ aṭṭha varāni yācasī’’ti?

350. 그때 세존께서는 비구들을 부르셨습니다. “비구들이여, 발바리와 가사를 챙겨라. 식사 시간이다.” 비구들은 “세존이시여, 그렇게 하겠습니다”라고 대답했습니다. 세존께서는 오전 일찍 가사를 다스려 입으시고 발바리와 가사를 드시고는, 마치 힘센 사람이 굽혔던 팔을 펴거나 폈던 팔을 굽히는 것처럼 순식간에 제타바나에서 사라져 미가라의 어머니 위사카의 대문 앞에 나타나셨습니다. 세존께서는 비구 승가와 함께 마련된 자리에 앉으셨습니다. 그때 위사카는 “오, 참으로 경이롭습니다! 참으로 놀랍습니다! 여래의 신통력과 위력이 이토록 대단하시다니. 무릎까지 차오르는 물길이 흐르고 허리까지 차오르는 물길이 흐르는데도, 단 한 분의 비구도 발이나 가사가 젖지 않았구나!”라며 기뻐하고 즐거워하며 부처님을 비롯한 비구 승가에게 훌륭한 음식을 직접 대접하고 만족하게 해 드렸습니다. 세존께서 공양을 마치시고 발바리에서 손을 떼시자 위사카는 한 곁에 앉았습니다. 한 곁에 앉은 위사카가 세존께 여쭈었습니다. “세존이시여, 저는 세존께 여덟 가지 소원을 청하고자 합니다.” “위사카여, 여래들은 소원을 들어주는 범위를 넘어섰다.” “세존이시여, 허용될 만하고 허물이 없는 것들입니다.” “위사카여, 말해 보아라.” “세존이시여, 저는 승가에 평생토록 비맞이 옷을 보시하고 싶습니다. 또한 새로 온 비구를 위한 공양을 보시하고, 떠나는 비구를 위한 공양을 보시하고, 병든 비구를 위한 공양을 보시하고, 간병하는 비구를 위한 공양을 보시하고, 병든 비구를 위한 약을 보시하고, 항상 죽을 보시하며, 비구니 승가에 목욕 옷을 보시하고 싶습니다.” “위사카여, 그대는 어떤 이익을 보았기에 여래에게 여덟 가지 소원을 청하는 것이냐?”

‘‘Idhāhaṃ, bhante, dāsiṃ āṇāpesiṃ – ‘gaccha, je. Ārāmaṃ gantvā kālaṃ ārocehi – kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’’nti. Atha kho sā, bhante, dāsī ārāmaṃ gantvā addasa bhikkhū nikkhittacīvare kāyaṃ ovassāpente, disvāna ‘‘natthi ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṃ ovassāpentī’’ti yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ etadavoca – ‘‘natthayye, ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṃ ovassāpentī’’ti. Asuci, bhante, naggiyaṃ jegucchaṃ paṭikūlaṃ. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ vassikasāṭikaṃ dātuṃ.

“세존이시여, 제가 오늘 하녀에게 ‘얘야, 가거라. 사원에 가서 세존이시여, 시간이 되었습니다. 식사가 준비되었습니다라고 시간을 알려라’라고 시켰습니다. 세존이시여, 하녀는 사원에 가서 비구들이 가사를 벗어둔 채 몸에 비를 맞고 있는 것을 보았습니다. 보고서는 ‘사원에 비구들은 없고 아지비카들이 몸에 비를 맞고 있다’고 생각하여 저에게 돌아왔습니다. 와서 저에게 ‘아가씨, 사원에 비구들은 없고 아지비카들이 몸에 비를 맞고 있습니다’라고 말했습니다. 세존이시여, 벌거벗은 모습은 깨끗하지 못하고 혐오스러우며 불쾌한 것입니다. 세존이시여, 저는 이러한 이익을 보았기에 승가에 평생토록 비맞이 옷을 보시하고자 합니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, āgantuko bhikkhu na vīthikusalo na gocarakusalo kilanto piṇḍāya carati. So me āgantukabhattaṃ bhuñjitvā vīthikusalo gocarakusalo akilanto piṇḍāya carissati. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ āgantukabhattaṃ dātuṃ.

“세존이시여, 또한 사원에 새로 온 비구는 길도 잘 모르고 탁발할 곳도 잘 몰라서 지친 상태로 탁발을 다닙니다. 그 비구가 제가 보시하는 새로 온 비구를 위한 공양을 먹고 나면, 길도 잘 알고 탁발할 곳도 잘 알게 되어 지치지 않고 탁발을 다닐 수 있을 것입니다. 세존이시여, 저는 이러한 이익을 보았기에 승가에 평생토록 새로 온 비구를 위한 공양을 보시하고자 합니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, gamiko bhikkhu attano bhattaṃ pariyesamāno satthā vā vihāyissati, yattha vā vāsaṃ gantukāmo bhavissati tattha vikāle upagacchissati, kilanto addhānaṃ gamissati. So me gamikabhattaṃ bhuñjitvā satthā na vihāyissati, yattha vāsaṃ gantukāmo bhavissati tattha kāle upagacchissati, akilanto addhānaṃ gamissati. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ gamikabhattaṃ dātuṃ.

“세존이시여, 또한 길을 떠나는 비구는 자신의 공양물을 구하러 다니다 보면 상단을 놓치게 되거나, 머물고자 하는 곳에 때가 아닌 늦은 시간에 도착하게 되어 먼 길을 지친 상태로 가게 될 것입니다. 그 비구가 제가 보시하는 길 떠나는 비구를 위한 공양을 먹고 나면, 상단을 놓치지 않고 머물고자 하는 곳에 제시간에 도착하여 지치지 않고 먼 길을 갈 수 있을 것입니다. 세존이시여, 저는 이러한 이익을 보았기에 승가에 평생토록 떠나는 비구를 위한 공양을 보시하고자 합니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, gilānassa bhikkhuno sappāyāni bhojanāni alabhantassa ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālaṃkiriyā vā bhavissati. Tassa me gilānabhattaṃ bhuttassa ābādho na abhivaḍḍhissati, kālaṃkiriyā na bhavissati. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ gilānabhattaṃ dātuṃ. ‘‘Puna [Pg.407] caparaṃ, bhante, gilānupaṭṭhāko bhikkhu attano bhattaṃ pariyesamāno gilānassa ussūre bhattaṃ nīharissati, bhattacchedaṃ karissati. So me gilānupaṭṭhākabhattaṃ bhuñjitvā gilānassa kālena bhattaṃ nīharissati, bhattacchedaṃ na karissati. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ gilānupaṭṭhākabhattaṃ dātuṃ.

“세존이시여, 또한 아픈 비구가 적절한 음식을 얻지 못하면 병이 더 깊어지거나 목숨을 잃게 될 것입니다. 그 아픈 비구가 제가 올리는 환자용 음식을 먹는다면 병이 더 깊어지지 않고 목숨을 잃지도 않을 것입니다. 세존이시여, 저는 이러한 이익을 보고 승가에 평생토록 환자용 음식을 공양하고자 합니다. 세존이시여, 또한 간병하는 비구가 자신의 음식을 찾아다니다 보면 아픈 비구에게 줄 음식을 늦게 가져오게 되어 아픈 비구는 때를 놓치게 될 것입니다. 그 간병하는 비구가 제가 올리는 간병인용 음식을 먹는다면 아픈 비구의 음식을 제때에 챙길 수 있어 아픈 비구는 때를 놓치지 않게 될 것입니다. 세존이시여, 저는 이러한 이익을 보고 승가에 평생토록 간병인용 음식을 공양하고자 합니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, gilānassa bhikkhuno sappāyāni bhesajjāni alabhantassa ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālaṃkiriyā vā bhavissati. Tassa me gilānabhesajjaṃ paribhuttassa ābādho na abhivaḍḍhissati, kālaṃkiriyā na bhavissati. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ gilānabhesajjaṃ dātuṃ.

“세존이시여, 또한 아픈 비구가 적절한 약을 얻지 못하면 병이 더 깊어지거나 목숨을 잃게 될 것입니다. 그 아픈 비구가 제가 올리는 환자용 약을 사용한다면 병이 더 깊어지지 않고 목숨을 잃지도 않을 것입니다. 세존이시여, 저는 이러한 이익을 보고 승가에 평생토록 환자용 약을 공양하고자 합니다.”

‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhagavatā andhakavinde dasānisaṃse sampassamānena yāgu anuññātā. Tyāhaṃ, bhante, ānisaṃse sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ dhuvayāguṃ dātuṃ.

“세존이시여, 또한 세존께서는 안다카윈다에서 열 가지 이익을 보시고 죽(yāgu)을 허용하셨습니다. 세존이시여, 저도 그러한 이익을 보고 승가에 평생토록 정기적인 죽을 공양하고자 합니다.”

‘‘Idha, bhante, bhikkhuniyo aciravatiyā nadiyā vesiyāhi saddhiṃ naggā ekatitthe nahāyanti. Tā, bhante, vesiyā bhikkhuniyo uppaṇḍesuṃ – ‘kiṃ nu kho nāma tumhākaṃ, ayye, daharānaṃ brahmacariyaṃ ciṇṇena, nanu nāma kāmā paribhuñjitabbā; yadā jiṇṇā bhavissatha tadā brahmacariyaṃ carissatha. Evaṃ tumhākaṃ ubho atthā pariggahitā bhavissantī’ti. Tā, bhante, bhikkhuniyo vesiyāhi uppaṇḍiyamānā maṅkū ahesuṃ. Asuci, bhante, mātugāmassa naggiyaṃ jegucchaṃ paṭikūlaṃ. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi bhikkhunisaṅghassa yāvajīvaṃ udakasāṭikaṃ dātu’’nti.

“세존이시여, 이곳 아치라와티 강에서 비구니들이 창녀들과 함께 발가벗고 같은 나루터에서 목욕을 하였습니다. 세존이시여, 그때 창녀들이 비구니들을 조롱하며 말하기를 ‘자매들이여, 젊은 나이에 청정범행을 닦아서 무엇하겠습니까? 지금은 욕락을 누려야 하지 않겠습니까? 늙어서 그때 청정범행을 닦으십시오. 그렇게 하면 두 가지 목적을 모두 이룰 수 있을 것입니다’라고 하였습니다. 세존이시여, 비구니들은 창녀들에게 조롱을 당하고 수치심을 느꼈습니다. 세존이시여, 여인이 발가벗는 것은 정결하지 못하고 혐오스러우며 흉측한 일입니다. 세존이시여, 저는 이러한 이익을 보고 비구니 승가에 평생토록 목욕용 옷을 공양하고자 합니다.”

351. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, visākhe, ānisaṃsaṃ sampassamānā tathāgataṃ aṭṭha varāni yācasī’’ti? ‘‘Idha, bhante, disāsu vassaṃvuṭṭhā bhikkhū sāvatthiṃ āgacchissanti bhagavantaṃ dassanāya. Te bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchissanti – ‘itthannāmo, bhante, bhikkhu kālaṅkato, tassa kā gati ko abhisamparāyo’ti? Taṃ bhagavā byākarissati sotāpattiphale vā sakadāgāmiphale vā anāgāmiphale vā arahatte vā. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā pucchissāmi – ‘āgatapubbā nu kho, bhante, tena ayyena sāvatthī’ti? Sace me [Pg.408] vakkhanti – ‘āgatapubbā tena bhikkhunā sāvatthī’ti niṭṭhamettha gacchissāmi – nissaṃsayaṃ me paribhuttaṃ tena ayyena vassikasāṭikā vā āgantukabhattaṃ vā gamikabhattaṃ vā gilānabhattaṃ vā gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā gilānabhesajjaṃ vā dhuvayāgu vāti. Tassā me tadanussarantiyā pāmujjaṃ jāyissati, pamuditāya pīti jāyissati, pītimanāya kāyo passambhissati, passaddhakāyā sukhaṃ vediyissāmi, sukhiniyā cittaṃ samādhiyissati. Sā me bhavissati indriyabhāvanā balabhāvanā bojjhaṅgabhāvanā. Imāhaṃ, bhante, ānisaṃsaṃ sampassamānā tathāgataṃ aṭṭha varāni yācāmī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, visākhe; sādhu kho tvaṃ, visākhe, imaṃ ānisaṃsaṃ sampassamānā tathāgataṃ aṭṭha varāni yācasi. Anujānāmi te, visākhe, aṭṭha varānī’’ti. Atha kho bhagavā visākhaṃ migāramātaraṃ imāhi gāthāhi anumodi –

351. “위사카여, 그대는 어떤 이익을 보았기에 여래에게 여덟 가지 소원을 청하는가?” “세존이시여, 여러 지방에서 안거를 마친 비구들이 세존을 뵙기 위해 사왓티로 올 것입니다. 그들은 세존께 다가가서 ‘세존이시여, 아무개라는 이름의 비구가 입적하였습니다. 그의 운명은 어떠하며 내생은 어떠합니까?’라고 여쭐 것입니다. 그러면 세존께서는 그 비구가 예류과나 일래과나 불환과나 혹은 아라한과에 들었다고 설명해 주실 것입니다. 저는 그들에게 가서 ‘스님들, 그분께서 이전에 사왓티에 오신 적이 있습니까?’라고 물을 것입니다. 만약 그들이 저에게 ‘그 비구는 이전에 사왓티에 온 적이 있습니다’라고 대답한다면, 저는 ‘틀림없이 그분께서는 제가 올린 우안거용 가사나, 방문 비구용 음식이나, 여행 비구용 음식이나, 환자용 음식이나, 간병인용 음식이나, 환자용 약이나, 정기적인 죽 공양을 받으셨을 것이다’라고 확신하게 될 것입니다. 그렇게 공양받으신 일을 회상할 때 저에게는 기쁨이 생기고, 기뻐하는 저에게 환희가 생기며, 마음이 환희로운 저의 몸은 평온해지고, 몸이 평온해진 저는 행복을 느끼며, 행복한 저의 마음은 삼매에 들 것입니다. 그것이 저에게는 기능의 수행, 힘의 수행, 깨달음의 구성 요소의 수행이 될 것입니다. 세존이시여, 저는 이러한 이익을 보고 여래에게 여덟 가지 소원을 청하는 것입니다.” “훌륭하고 훌륭하구나, 위사카여. 위사카여, 그대가 이러한 이익을 보고 여래에게 여덟 가지 소원을 청하는 것은 참으로 좋구나. 위사카여, 그대에게 여덟 가지 소원을 허락하노라.” 그러자 세존께서는 미가라의 어머니 위사카에게 다음과 같은 게송으로 축원해 주셨다.

‘‘Yā annapānaṃ dadatippamoditā;

Sīlūpapannā sugatassa sāvikā;

Dadāti dānaṃ abhibhuyya maccharaṃ;

Sovaggikaṃ sokanudaṃ sukhāvahaṃ.

“음식과 음료를 보시하며 매우 기뻐하고, 계율을 갖춘 세존의 여제자는, 인색함을 극복하고 보시를 행하니, 이는 천상으로 인도하고 근심을 걷어내며 행복을 가져다주네.”

‘‘Dibbaṃ sā labhate āyuṃ ;

Āgamma maggaṃ virajaṃ anaṅgaṇaṃ;

Sā puññakāmā sukhinī anāmayā;

Saggamhi kāyamhi ciraṃ pamodatī’’ti.

“그녀는 성스러운 길에 들어 천상의 수명을 누리리. 공덕을 바라는 그녀는 오염됨이 없고 번뇌 없이 행복하고 건강하게 천상 세계에서 오랫동안 즐거워하리.”

352. Atha kho bhagavā visākhaṃ migāramātaraṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vassikasāṭikaṃ, āgantukabhattaṃ, gamikabhattaṃ, gilānabhattaṃ, gilānupaṭṭhākabhattaṃ, gilānabhesajjaṃ, dhuvayāguṃ, bhikkhunisaṅghassa udakasāṭika’’nti.

352. 세존께서는 미가라의 어머니 위사카에게 이 게송들로 축원하신 뒤, 자리에서 일어나 떠나셨다. 그 후 세존께서는 이 일과 관련하여 법문을 설하신 다음 비구들에게 말씀하셨다. “비구들이여, 우안거용 가사, 방문 비구용 음식, 여행 비구용 음식, 환자용 음식, 간병인용 음식, 환자용 약, 정기적인 죽 공양, 그리고 비구니 승가를 위한 목욕용 옷을 허용하노라.”

Visākhāvatthu niṭṭhitaṃ.

위사카의 이야기가 끝났다.

Visākhābhāṇavāro niṭṭhito.

위사카 암송 단락이 끝났다.

220. Nisīdanādianujānanā

220. 좌구 등의 허용

353. Tena [Pg.409] kho pana samayena bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā niddaṃ okkamanti. Tesaṃ muṭṭhassatīnaṃ asampajānānaṃ niddaṃ okkamantānaṃ supinantena asuci muccati, senāsanaṃ asucinā makkhiyati. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto addasa senāsanaṃ asucinā makkhitaṃ, disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ etaṃ, ānanda, senāsanaṃ makkhita’’nti? ‘‘Etarahi, bhante, bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā niddaṃ okkamanti. Tesaṃ muṭṭhassatīnaṃ asampajānānaṃ niddaṃ okkamantānaṃ supinantena asuci muccati; tayidaṃ, bhagavā, senāsanaṃ asucinā makkhita’’nti. ‘‘Evametaṃ, ānanda, evametaṃ, ānanda. Muccati hi, ānanda, muṭṭhassatīnaṃ asampajānānaṃ niddaṃ okkamantānaṃ supinantena asuci. Ye te, ānanda, bhikkhū upaṭṭhitassatī sampajānā niddaṃ okkamanti, tesaṃ asuci na muccati. Yepi te, ānanda, puthujjanā kāmesu vītarāgā, tesampi asuci na muccati. Aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso yaṃ arahato asuci mucceyyā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘idhāhaṃ, bhikkhave, ānandena pacchāsamaṇena senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto addasaṃ senāsanaṃ asucinā makkhitaṃ, disvāna ānandaṃ āmantesiṃ ‘kiṃ etaṃ, ānanda, senāsanaṃ makkhita’nti? ‘Etarahi, bhante, bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā niddaṃ okkamanti. Tesaṃ muṭṭhassatīnaṃ asampajānānaṃ niddaṃ okkamantānaṃ supinantena asuci muccati; tayidaṃ, bhagavā, senāsanaṃ asucinā makkhita’nti. ‘Evametaṃ, ānanda, evametaṃ, ānanda, muccati hi, ānanda, muṭṭhassatīnaṃ asampajānānaṃ niddaṃ okkamantānaṃ supinantena asuci. Ye te, ānanda, bhikkhū upaṭṭhitassatī sampajānā niddaṃ okkamanti, tesaṃ asuci na muccati. Yepi te, ānanda, puthujjanā kāmesu vītarāgā tesampi asuci na muccati. Aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso yaṃ arahato asuci mucceyyā’’’ti.

353. 가ᄱ 머볘네 비가드리 마새꺼느느너 고그파나나 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 ᄀ1906,

‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamato – dukkhaṃ supati, dukkhaṃ paṭibujjhati, pāpakaṃ supinaṃ passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamato.

비가드리 마새꺼느느너 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 ᄀ1907,

‘‘Pañcime[Pg.410], bhikkhave, ānisaṃsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṃ okkamato – sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, devatā rakkhanti, asuci na muccati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṃ okkamato.

비가드리 마새꺼느느너 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 거스로 가파 ᄀ1908,

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, kāyaguttiyā cīvaraguttiyā senāsanaguttiyā nisīdana’’nti.

비가드리 마새꺼느느너 가파 거스로 가파 거스로 가파 ᄀ1909,

Tena kho pana samayena atikhuddakaṃ nisīdanaṃ na sabbaṃ senāsanaṃ saṃgopeti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yāvamahantaṃ paccattharaṇaṃ ākaṅkhati tāvamahantaṃ paccattharaṇaṃ kātunti.

비가드리 마새꺼느느너 ᄀ1910,

354. Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa upajjhāyassa āyasmato belaṭṭhasīsassa thullakacchābādho hoti. Tassa lasikāya cīvarāni kāye lagganti. Tāni bhikkhū udakena temetvā temetvā apakaḍḍhanti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto te bhikkhū tāni cīvarāni udakena temetvā temetvā apakaḍḍhante, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kiṃ imassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho’’ti? ‘‘Imassa, bhante, āyasmato thullakacchābādho. Lasikāya cīvarāni kāye lagganti. Tāni mayaṃ udakena temetvā temetvā apakaḍḍhāmā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yassa kaṇḍu vā piḷakā vā assāvo vā thullakacchu vā ābādho kaṇḍuppaṭicchādi’’nti.

354. 비가드리 마새꺼느느너 ᄀ1911,

355. Atha kho visākhā migāramātā mukhapuñchanacoḷaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā mukhapuñchanacoḷaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā mukhapuñchanacoḷaṃ. Atha kho bhagavā visākhaṃ migāramātaraṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho visākhā migāramātā bhagavatā dhammiyā [Pg.411] kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, mukhapuñchanacoḷaka’’nti.

355. 비가드리 마새꺼느느너 ᄀ1912

356. Tena kho pana samayena rojo mallo āyasmato ānandassa sahāyo hoti. Rojassa mallassa khomapilotikā āyasmato ānandassa hatthe nikkhittā hoti. Āyasmato ca ānandassa khomapilotikāya attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa vissāsaṃ gahetuṃ – sandiṭṭho ca hoti, sambhatto ca, ālapito ca, jīvati ca, jānāti ca, gahite me attamano bhavissatīti. Anujānāmi, bhikkhave, imehi pañcahaṅgehi samannāgatassa vissāsaṃ gahetunti.

356. 그 무렵 로자(Roja)라는 말라(Malla)족 사람이 존자 아난다의 친구였다. 로자 말라는 낡은 아마포(khomapilotikā) 한 장을 존자 아난다의 손에 맡겨 두었다. 마침 존자 아난다에게는 아마포가 필요했다. 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. 세존께서는 “비구들이여, 다섯 가지 조건을 갖춘 비구에게는 신뢰를 바탕으로(vissāsaṃ) 취하는 것을 허락하노라. (그 다섯 가지란) 안면이 있는 친구이고, 함께 음식을 먹은 적이 있는 친밀한 사이이며, (필요하면 가져가라고) 말한 적이 있고, 살아 있으며, ‘내가 이것을 가져가도 주인은 기뻐할 것이다’라고 아는 것이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 조건을 갖춘 비구에게는 신뢰를 바탕으로 취하는 것을 허락하노라”고 말씀하셨다.

357. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ paripuṇṇaṃ hoti ticīvaraṃ. Attho ca hoti parissāvanehipi thavikāhipi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, parikkhāracoḷakanti.

357. 그 무렵 비구들은 삼의(三衣, ticīvara)를 모두 갖추고 있었다. 그런데 비구들에게 물거르는 천(parissāvana)과 주머니(thavikā)들이 필요했다. 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. 세존께서는 “비구들이여, 도구용 수건(parikkhāracoḷaka)을 허락하노라”고 말씀하셨다.

Nisīdanādianujānanā niṭṭhitā.

좌구(nisīdana) 등에 대한 허용이 끝났다.

221. Pacchimavikappanupagacīvarādikathā

221. 최소 공유(vikappana) 가능 크기의 가사 등에 대한 이야기

358. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘yāni tāni bhagavatā anuññātāni ticīvaranti vā vassikasāṭikāti vā nisīdananti vā paccattharaṇanti vā kaṇḍuppaṭicchādīti vā mukhapuñchanacoḷanti vā parikkhāracoḷanti vā, sabbāni tāni adhiṭṭhātabbāni nu kho, udāhu, vikappetabbānī’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ; vassikasāṭikaṃ vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetuṃ; nisīdanaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ; paccattharaṇaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ; kaṇḍuppaṭicchādiṃ yāvaābādhā adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetuṃ; mukhapuñchanacoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ; parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetunti.

358. 그때 비구들에게 이런 생각이 들었다. “세존께서 허락하신 삼의, 우안거용 목욕 수건(vassikasāṭika), 좌구(nisīdana), 침구(paccattharaṇa), 가려움 치유용 천(kaṇḍuppaṭicchādī), 안면용 수건(mukhapuñchanacoḷa), 도구용 수건(parikkhāracoḷa)과 같은 모든 가사들을 결계(adhiṭṭhāna)하여 사용해야 하는가, 아니면 공유 설정(vikappana)을 해야 하는가?” 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. “비구들이여, 삼의는 결계해야 하며 공유 설정을 해서는 안 된다. 우안거용 목욕 수건은 우기 4개월 동안은 결계하고, 그 기간이 지나면 공유 설정을 하도록 허락하노라. 좌구는 결계해야 하며 공유 설정을 해서는 안 된다. 침구는 결계해야 하며 공유 설정을 해서는 안 된다. 가려움 치유용 천은 병이 있을 때까지는 결계하고, 병이 나은 뒤에는 공유 설정을 하도록 허락하노라. 안면용 수건은 결계해야 하며 공유 설정을 해서는 안 된다. 도구용 수건은 결계해야 하며 공유 설정을 해서는 안 된다”고 말씀하셨다.

Atha [Pg.412] kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kittakaṃ pacchimaṃ nu kho cīvaraṃ vikappetabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, āyāmena aṭṭhaṅgulaṃ sugataṅgulena caturaṅgulavitthataṃ pacchimaṃ cīvaraṃ vikappetunti.

그때 비구들에게 이런 생각이 들었다. “공유 설정을 할 수 있는 가장 작은 크기의 가사는 어느 정도인가?” 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. 세존께서는 “비구들이여, 여래의 손가락 마디(sugataṅgula)로 길이가 여덟 마디, 폭이 네 마디인 것을 최소 크기의 가사로 공유 설정을 하도록 허락하노라”고 말씀하셨다.

359. Tena kho pana samayena āyasmato mahākassapassa paṃsukūlakato garuko hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, suttalūkhaṃ kātunti. Vikaṇṇo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vikaṇṇaṃ uddharitunti. Suttā okiriyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anuvātaṃ paribhaṇḍaṃ āropetunti.

359. 그 무렵 존자 마하 가섭의 분소의(paṃsukūla)가 (기운 자국으로 인해) 무거웠다. 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. “비구들이여, 실로 누비는 것(suttalūkha)을 허락하노라”고 말씀하셨다. 가사의 모서리가 맞지 않자, 세존께 이 사실을 아뢰었다. “비구들이여, 모서리를 잘라내는 것을 허락하노라”고 말씀하셨다. 실밥이 풀려 나오자, 세존께 이 사실을 아뢰었다. “비구들이여, 가로 테두리(anuvāta)와 세로 테두리(paribhaṇḍa)를 덧대는 것을 허락하노라”고 말씀하셨다.

Tena kho pana samayena saṅghāṭiyā pattā lujjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhapadakaṃ kātunti.

그 무렵 승가리(saṅghāṭi)의 가장자리가 해어졌다. 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. 세존께서는 “비구들이여, 바둑판 모양으로 누벼 꿰매는 것(aṭṭhapadaka)을 허락하노라”고 말씀하셨다.

360. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno ticīvare kayiramāne sabbaṃ chinnakaṃ nappahoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dve chinnakāni ekaṃ acchinnakanti.

360. 그 무렵 어떤 비구가 삼의를 만드는데, 천을 다 잘라서 만들면 천이 부족했다. 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. 세존께서는 “비구들이여, 두 장은 잘라서 만들고(chinnaka), 한 장은 자르지 않고(acchinnaka) 만드는 것을 허락하노라”고 말씀하셨다.

Dve chinnakāni ekaṃ acchinnakaṃ nappahoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dve acchinnakāni ekaṃ chinnakanti.

두 장은 잘라 만들고 한 장을 자르지 않고 만들어도 천이 부족했다. 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. 세존께서는 “비구들이여, 두 장은 자르지 않고 한 장은 잘라 만드는 것을 허락하노라”고 말씀하셨다.

Dve acchinnakāni ekaṃ chinnakaṃ nappahoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anvādhikampi āropetuṃ, na ca, bhikkhave, sabbaṃ acchinnakaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.

두 장은 자르지 않고 한 장을 잘라 만들어도 천이 부족했다. 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. 세존께서는 “비구들이여, 덧천(anvādhika)을 대는 것을 허락하노라. 비구들이여, 그러나 전부 자르지 않은 가사를 입어서는 안 된다. 입는 자에게는 악작죄(dukkaṭa)가 되느니라”고 말씀하셨다.

361. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bahuṃ cīvaraṃ uppannaṃ hoti. So ca taṃ cīvaraṃ mātāpitūnaṃ dātukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Mātāpitaroti kho, bhikkhave, dadamāne kiṃ vadeyyāma? Anujānāmi, bhikkhave, mātāpitūnaṃ dātuṃ. Na ca, bhikkhave, saddhādeyyaṃ vinipātetabbaṃ. Yo vinipāteyya, āpatti dukkaṭassāti.

361. 그 무렵 어떤 비구에게 많은 가사가 생겼다. 그 비구는 그 가사를 부모님께 드리고 싶어 했다. 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. 세존께서는 “비구들이여, 부모님께 드리는 비구들에 대해 우리가 무엇을 말하겠느냐? 비구들이여, 부모님께 드리는 것을 허락하노라. 비구들이여, 신심으로 보시된 물건(saddhādeyya)을 헛되이 낭비해서는 안 된다. 헛되이 낭비하는 자에게는 악작죄가 되느니라”고 말씀하셨다.

362. Tena [Pg.413] kho pana samayena aññataro bhikkhu andhavane cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Corā taṃ cīvaraṃ avahariṃsu. So bhikkhu duccoḷo hoti lūkhacīvaro. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘kissa tvaṃ, āvuso, duccoḷo lūkhacīvarosī’’ti? ‘‘Idhāhaṃ, āvuso, andhavane cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Corā taṃ cīvaraṃ avahariṃsu. Tenāhaṃ duccoḷo lūkhacīvaro’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, santaruttarena gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya, āpatti dukkaṭassāti.

362. 그 무렵 어떤 비구가 안다와나(Andhavana) 숲에 가사(승가리)를 놓아두고, 하의와 상의(santaruttarena)만 입은 채 마을로 탁발을 하러 들어갔다. 도둑들이 그 가사를 훔쳐 갔다. 그 비구는 가사가 부족하여 남루한 차림이 되었다. 비구들이 “도반이여, 왜 그렇게 가사도 적고 차림이 남루합니까?”라고 물었다. “도반들이여, 제가 안다와나 숲에 가사를 두고 상의와 하의만 입고 마을로 탁발을 갔는데, 도둑들이 그 가사를 훔쳐 갔습니다. 그래서 가사도 적고 차림이 남루해졌습니다.” 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다. 세존께서는 “비구들이여, 상의와 하의만 입고 마을에 들어가서는 안 된다. 들어가는 자에게는 악작죄가 되느니라”고 말씀하하셨다.

Tena kho pana samayena āyasmā ānando assatiyā santaruttarena gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ – ‘‘nanu, āvuso ānanda, bhagavatā paññattaṃ – ‘na santaruttarena gāmo pavisitabbo’ti? Kissa tvaṃ, āvuso ānanda, santaruttarena gāmaṃ paviṭṭho’’ti? ‘‘Saccaṃ, āvuso, bhagavatā paññattaṃ – ‘na santaruttarena gāmo pavisitabbo’ti. Api cāhaṃ assatiyā paviṭṭho’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

그 무렵 존자 아난다가 부주의하여 상의와 하의만 입고 마을로 탁발을 하러 들어갔다. 비구들이 존자 아난다에게 이렇게 말했다. “아난다 도반이여, 세존께서 ‘상의와 하의만 입고 마을에 들어가서는 안 된다’고 규정하시지 않았습니까? 왜 도반은 상의와 하의만 입고 마을에 들어갔습니까?” “도반들이여, 세존께서 ‘상의와 하의만 입고 마을에 들어가서는 안 된다’고 규정하신 것은 사실입니다. 하지만 제가 부주의하여(assatiyā) 들어갔습니다.” 비구들이 이 사실을 세존께 아뢰었다.

Pañcime, bhikkhave, paccayā saṅghāṭiyā nikkhepāya – gilāno vā hoti, vassikasaṅketaṃ vā hoti, nadīpāraṃ gantuṃ vā hoti, aggaḷaguttivihāro vā hoti, atthatakathinaṃ vā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca paccayā saṅghāṭiyā nikkhepāya.

“비구들이여, 승가리(saṅghāṭi)를 두고 가도 되는 다섯 가지 조건이 있느니라. 병이 들었을 때, 우안거 기간(vassikasaṅketa)일 때, 강 건너편으로 갈 때, 문을 걸어 잠글 수 있는 견고한 거처(aggaḷaguttivihāro)에 있을 때, 가사 공양(kathina)을 올렸을 때이다. 비구들이여, 이것이 승가리를 두고 가도 되는 다섯 가지 조건이니라.”

Pañcime, bhikkhave, paccayā uttarāsaṅgassa nikkhepāya…pe… antaravāsakassa nikkhepāya – gilāno vā hoti, vassikasaṅketaṃ vā hoti, nadīpāraṃ gantuṃ vā hoti, aggaḷaguttivihāro vā hoti, atthatakathinaṃ vā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca paccayā uttarāsaṅgassa antaravāsakassa nikkhepāya.

“비구들이여, 상의(uttarāsaṅga)를 두고 가도 되는... (중략) ...하의(antaravāsaka)를 두고 가도 되는 다섯 가지 조건이 있느니라. 병이 들었을 때, 우안거 기간일 때, 강 건너편으로 갈 때, 문을 걸어 잠글 수 있는 견고한 거처에 있을 때, 가사 공양을 올렸을 때이다. 비구들이여, 이것이 상의와 하의를 두고 가도 되는 다섯 가지 조건이니라.”

Pañcime, bhikkhave, paccayā vassikasāṭikāya nikkhepāya – gilāno vā hoti, nissīmaṃ gantuṃ vā hoti, nadīpāraṃ gantuṃ vā hoti, aggaḷaguttivihāro vā hoti, vassikasāṭikā akatā vā hoti vippakatā vā. Ime kho, bhikkhave, pañca paccayā vassikasāṭikāya nikkhepāyāti.

비구들이여, 우안거용 목욕 수건을 보관해 두는 데에는 다섯 가지 이유가 있다. 즉, 병이 들었거나, 구역 밖으로 가야 하거나, 강 건너로 가야 하거나, 빗장으로 잘 단속된 절이거나, 우안거용 목욕 수건이 아직 만들어지지 않았거나 다 만들어지지 않은 경우이다. 비구들이여, 이것들이 우안거용 목욕 수건을 보관해 두는 다섯 가지 이유이다.

Pacchimavikappanupagacīvarādikathā niṭṭhitā.

나중의 위탁에 관한 가사 등의 이야기가 끝났다.

222. Saṅghikacīvaruppādakathā

222. 승가에 속한 가사의 발생에 관한 이야기

363. Tena [Pg.414] kho pana samayena aññataro bhikkhu eko vassaṃ vasi. Tattha manussā saṅghassa demāti cīvarāni adaṃsu. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘catuvaggo pacchimo saṅgho’ti. Ahañcamhi ekako. Ime ca manussā saṅghassa demāti cīvarāni adaṃsu. Yaṃnūnāhaṃ imāni saṅghikāni cīvarāni sāvatthiṃ hareyya’’nti. Atha kho so bhikkhu tāni cīvarāni ādāya sāvatthiṃ gantvā bhagavato etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Tuyheva, bhikkhu, tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyā’’ti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu eko vassaṃ vasati. Tattha manussā saṅghassa demāti cīvarāni denti. Anujānāmi, bhikkhave, tasseva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyāti.

363. 그 무렵 어떤 비구가 혼자서 안거를 났다. 그곳에서 사람들이 '승가에 보시합니다'라며 가사들을 보시했다. 그때 그 비구에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 최소 네 명의 무리가 승가라고 제정하셨다. 그런데 나는 혼자이다. 이 사람들은 승가에 보시한다며 가사들을 보시했다. 내가 이 승가의 소유인 가사들을 사왓띠로 가져가는 것이 좋지 않을까?' 그리하여 그 비구는 그 가사들을 가지고 사왓띠로 가서 세존께 이 사실을 아뢰었다. '비구여, 그 가사들은 가티나를 해제할 때까지 바로 그대의 가사들이다.' 비구들이여, 여기 어떤 비구가 혼자서 안거를 날 때, 그곳에서 사람들이 '승가에 보시합니다'라며 가사들을 보시한다면, 비구들이여, 가티나를 해제할 때까지 그 가사들이 바로 그 비구의 것이 되도록 허용한다.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu utukālaṃ eko vasi. Tattha manussā saṅghassa demāti cīvarāni adaṃsu. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘catuvaggo pacchimo saṅgho’ti. Ahañcamhi ekako. Ime ca manussā saṅghassa demāti cīvarāni adaṃsu. Yaṃnūnāhaṃ imāni saṅghikāni cīvarāni sāvatthiṃ hareyya’’nti. Atha kho so bhikkhu tāni cīvarāni ādāya sāvatthiṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu utukālaṃ eko vasati. Tattha manussā saṅghassa demāti cīvarāni denti. Anujānāmi, bhikkhave, tena bhikkhunā tāni cīvarāni adhiṭṭhātuṃ – ‘‘mayhimāni cīvarānī’’ti. Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno taṃ cīvaraṃ anadhiṭṭhite añño bhikkhu āgacchati, samako dātabbo bhāgo. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi taṃ cīvaraṃ bhājiyamāne, apātite kuse, añño bhikkhu āgacchati, samako dātabbo bhāgo. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi taṃ cīvaraṃ bhājiyamāne, pātite kuse, añño bhikkhu āgacchati, nākāmā dātabbo bhāgoti.

그 무렵 어떤 비구가 안거 기간이 아닌 때에 혼자 머물렀다. 그곳에서 사람들이 '승가에 보시합니다'라며 가사들을 보시했다. 그때 그 비구에게 이런 생각이 들었다. '세존께서는 최소 네 명의 무리가 승가라고 제정하셨다. 그런데 나는 혼자이다. 이 사람들은 승가에 보시한다며 가사들을 보시했다. 내가 이 승가의 소유인 가사들을 사왓띠로 가져가는 것이 좋지 않을까?' 그리하여 그 비구는 그 가사들을 가지고 사왓띠로 가서 비구들에게 이 사실을 알렸다. 비구들이 세존께 이 사실을 아뢰었다. '비구들이여, 현전하는 승가와 함께 나누는 것을 허용한다. 비구들이여, 여기 어떤 비구가 안거 기간이 아닌 때에 혼자 머물 때, 그곳에서 사람들이 승가에 보시한다며 가사들을 보시한다면, 비구들이여, 그 비구가 ‘이 가사들은 나의 것이다’라고 결정하는 것을 허용한다. 비구들이여, 만약 그 비구가 가사를 결정하기 전인데 다른 비구가 온다면, 균등한 몫을 주어야 한다. 비구들이여, 그 비구들이 가사를 나누고 있을 때, 제비 막대기를 던지기 전인데 다른 비구가 온다면, 균등한 몫을 주어야 한다. 비구들이여, 그 비구들이 가사를 나누고 있을 때, 제비 막대기를 던진 후에 다른 비구가 온다면, 원하지 않을 경우 몫을 주지 않아도 된다.'

Tena kho pana samayena dve bhātikā therā, āyasmā ca isidāso āyasmā ca isibhaṭo, sāvatthiyaṃ vassaṃvuṭṭhā aññataraṃ gāmakāvāsaṃ agamaṃsu. Manussā cirassāpi therā āgatāti sacīvarāni bhattāni [Pg.415] adaṃsu. Āvāsikā bhikkhū there pucchiṃsu – ‘‘imāni, bhante, saṅghikāni cīvarāni there āgamma uppannāni, sādiyissanti therā bhāga’’nti. Therā evamāhaṃsu – ‘‘yathā kho mayaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāma, tumhākaṃyeva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyā’’ti.

그 무렵 존자 이시다사와 존자 이시바타라는 두 형제 장로가 사왓띠에서 안거를 마치고 어떤 마을 절로 갔다. 사람들은 '장로님들이 참으로 오랜만에 오셨다'라며 가사와 함께 음식을 공양했다. 그곳에 거주하던 비구들이 장로들에게 여쭈었다. '존자들이시여, 이 승가의 소유인 가사들은 장로님들을 인연으로 발생한 것입니다. 장로님들께서도 몫을 받으시겠습니까?' 장로들은 이렇게 말했다. '도반들이여, 우리가 세존께서 설하신 법을 이해하기로는, 그 가사들은 가티나를 해제할 때까지 바로 그대들의 것입니다.'

Tena kho pana samayena tayo bhikkhū rājagahe vassaṃ vasanti. Tattha manussā saṅghassa

그 무렵 세 명의 비구가 라자가하에서 안거를 났다. 그곳에서 사람들이 '승가에게

Demāti cīvarāni denti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘catuvaggo pacchimo saṅgho’ti. Mayañcamhā tayo janā. Ime ca manussā saṅghassa demāti cīvarāni denti. Kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabba’’nti? Tena kho pana samayena sambahulā therā, āyasmā ca nilavāsī āyasmā ca sāṇavāsī āyasmā ca gotako āyasmā ca bhagu āyasmā ca phaḷikasantāno, pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho te bhikkhū pāṭaliputtaṃ gantvā there pucchiṃsu. Therā evamāhaṃsu – ‘‘yathā kho mayaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāma, tumhākaṃyeva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyā’’ti.

보시합니다’라며 가사들을 보시했다. 그때 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. ‘세존께서는 최소 네 명의 무리가 승가라고 제정하셨다. 그런데 우리는 세 명뿐이다. 이 사람들은 승가에 보시한다며 가사들을 보시했다. 우리는 어떻게 행해야 하겠는가?’ 그때 존자 닐라와시, 존자 사나와시, 존자 고따까, 존자 바구, 존자 팔리까산따나 등 많은 장로가 빠딸리뿟따의 꾸꾸따라마에 머물고 있었다. 그리하여 그 비구들은 빠딸리뿟따로 가서 장로들에게 여쭈었다. 장로들은 이렇게 말했다. ‘도반들이여, 우리가 세존께서 설하신 법을 이해하기로는, 그 가사들은 가티나를 해제할 때까지 바로 그대들의 것입니다.’

Saṅghikacīvaruppādakathā niṭṭhitā.

승가에 속한 가사의 발생에 관한 이야기가 끝났다.

223. Upanandasakyaputtavatthu

223. 석가족의 아들 우빠난다 이야기

364. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto sāvatthiyaṃ vassaṃvuṭṭho aññataraṃ gāmakāvāsaṃ agamāsi. Tattha ca bhikkhū cīvaraṃ bhājetukāmā sannipatiṃsu. Te evamāhaṃsu – ‘‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāga’’nti? ‘‘Āmāvuso, sādiyissāmī’’ti. Tato cīvarabhāgaṃ gahetvā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatthapi bhikkhū cīvaraṃ bhājetukāmā sannipatiṃsu. Tepi evamāhaṃsu – ‘‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāga’’nti? ‘‘Āmāvuso, sādiyissāmī’’ti. Tatopi cīvarabhāgaṃ gahetvā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatthapi bhikkhū cīvaraṃ bhājetukāmā sannipatiṃsu. Tepi evamāhaṃsu – ‘‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāga’’nti? ‘‘Āmāvuso, sādiyissāmī’’ti. Tatopi cīvarabhāgaṃ gahetvā mahantaṃ cīvarabhaṇḍikaṃ ādāya punadeva sāvatthiṃ paccāgañchi. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘mahāpuññosi tvaṃ, āvuso upananda, bahuṃ te cīvaraṃ uppanna’’nti. ‘‘Kuto me[Pg.416], āvuso, puññaṃ? Idhāhaṃ, āvuso, sāvatthiyaṃ vassaṃvuṭṭho aññataraṃ gāmakāvāsaṃ agamāsiṃ. Tattha bhikkhū cīvaraṃ bhājetukāmā sannipatiṃsu. Te maṃ evamāhaṃsu – ‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāga’nti? ‘Āmāvuso, sādiyissāmī’ti. Tato cīvarabhāgaṃ gahetvā aññaṃ āvāsaṃ agamāsiṃ. Tatthapi bhikkhū cīvaraṃ bhājetukāmā sannipatiṃsu. Tepi maṃ evamāhaṃsu – ‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāga’’’nti? ‘Āmāvuso, sādiyissāmī’ti. Tatopi cīvarabhāgaṃ gahetvā aññaṃ āvāsaṃ agamāsiṃ. Tatthapi bhikkhū cīvaraṃ bhājetukāmā sannipatiṃsu. Tepi maṃ evamāhaṃsu – ‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāga’nti? ‘Āmāvuso, sādiyissāmī’ti. Tatopi cīvarabhāgaṃ aggahesiṃ. Evaṃ me bahuṃ cīvaraṃ uppannanti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, āvuso upananda, aññatra vassaṃvuṭṭho aññatra cīvarabhāgaṃ sādiyī’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto aññatra vassaṃvuṭṭho aññatra cīvarabhāgaṃ sādiyissatī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, upananda, aññatra vassaṃvuṭṭho aññatra cīvarabhāgaṃ sādiyī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, aññatra vassaṃvuṭṭho aññatra cīvarabhāgaṃ sādiyissasi. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, aññatra vassaṃvuṭṭhena aññatra cīvarabhāgo sāditabbo. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

364. 그 무렵 석가족의 아들인 우파난다 존자는 사왓티에서 안거를 마치고 어느 마을 사찰로 갔다. 그곳에서 비구들이 가사를 분배하려고 모여 있었다. 그들이 '도반이여, 승가의 이 가사들을 분배할 것인데, 당신도 몫을 받겠습니까?'라고 물었다. '네, 도반들이여, 받겠습니다.'라고 대답했다. 그는 그곳에서 가사 몫을 받아 다른 사찰로 갔다. 그곳에서도 비구들이 가사를 분배하려고 모여 있었다. 그들 또한 '도반이여, 승가의 이 가사들을 분배할 것인데, 당신도 몫을 받겠습니까?'라고 물었다. '네, 도반들이여, 받겠습니다.'라고 대답했다. 그는 거기서 가사 몫을 받아 또 다른 사찰로 갔다. 그곳에서도 비구들이 가사를 분배하려고 모여 있었다. 그들 또한 '도반이여, 승가의 이 가사들을 분배할 것인데, 당신도 몫을 받겠습니까?'라고 물었다. '네, 도반들이여, 받겠습니다.'라고 대답했다. 그는 그곳에서도 가사 몫을 챙겨 큰 가사 꾸러미를 들고 다시 사왓티로 돌아왔다. 비구들이 '도반 우파난다여, 당신은 복이 많군요. 많은 가사가 생겼습니다.'라고 말하자, 그는 '도반들이여, 나에게 무슨 복이 있겠습니까? 나는 사왓티에서 안거를 마치고 어느 마을 사찰로 갔습니다. 그곳에서 비구들이 가사를 분배하려고 모여 있었는데, 나에게 승가의 가사 몫을 받겠느냐고 물었습니다. 나는 받겠다고 대답하고 가사 몫을 챙겨 다른 사찰로 갔습니다. 그곳에서도 비구들이 가사를 분배하려고 모여 있었고, 나에게 몫을 받겠느냐고 물어 받겠다고 대답했습니다. 다시 다른 사찰로 가니 거기서도 비구들이 가사를 분배하려고 모여 있었고, 몫을 받겠느냐고 물어 받았습니다. 그렇게 해서 저에게 많은 가사가 생긴 것입니다.'라고 말했다. '그런데 도반 우파난다여, 당신은 한 곳에서 안거를 지내고 다른 곳들에서 가사 몫을 받았단 말입니까?' '그렇습니다, 도반들이여.' 욕심이 적은 비구들은 '어찌하여 석가족의 아들 우파난다 존자는 다른 곳에서 안거를 지내고 다른 곳에서 가사 몫을 받는단 말인가?'라며 비난하고 투덜대며 불평했다. 그들이 세존께 이 일을 아뢰었다. '우파난다야, 네가 다른 곳에서 안거를 지내고 다른 곳에서 가사 몫을 받았다는 것이 정말이냐?' '정말입니다, 세존이시여.' 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. '어리석은 자여, 어찌하여 너는 다른 곳에서 안거를 지내고 다른 곳에서 가사 몫을 받았느냐? 어리석은 자여, 그것은 믿음이 없는 자들을 믿게 하지 못하고...' 꾸짖으신 뒤에 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. '비구들이여, 다른 곳에서 안거를 지낸 자가 다른 곳에서 가사 몫을 받아서는 안 된다. 받는 자는 둑카타(Dukkaṭa) 죄가 된다.'

Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto eko dvīsu āvāsesu vassaṃ vasi – ‘‘evaṃ me bahuṃ cīvaraṃ uppajjissatī’’ti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho āyasmato upanandassa sakyaputtassa cīvarapaṭivīso dātabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Detha, bhikkhave, moghapurisassa ekādhippāyaṃ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu eko dvīsu āvāsesu vassaṃ vasati – ‘‘evaṃ me bahuṃ cīvaraṃ uppajjissatī’’ti. Sace amutra upaḍḍhaṃ amutra upaḍḍhaṃ vasati, amutra upaḍḍho amutra upaḍḍho cīvarapaṭivīso dātabbo. Yattha vā pana bahutaraṃ vasati, tato cīvarapaṭivīso dātabboti.

그 무렵 석가족의 아들 우파난다 존자는 '이렇게 하면 나에게 많은 가사가 생길 것이다'라고 생각하며 혼자서 두 사찰에서 안거를 지냈다. 그러자 비구들에게 '석가족의 아들 우파난다 존자에게 가사 몫을 어떻게 주어야 하는가?'라는 의문이 생겼다. 세존께 이 일을 아뢰자, '비구들이여, 그 어리석은 자에게는 한 사람분의 몫만을 주어라. 비구들이여, 여기 어떤 비구가 혼자서 두 사찰에서 안거를 지내며 '이렇게 하면 나에게 많은 가사가 생길 것이다'라고 할 때, 만일 저기서 절반, 여기서 절반을 지냈다면 저기서 절반의 가사 몫을, 여기서 절반의 가사 몫을 주어야 한다. 혹은 어느 한 곳에서 더 오래 머물렀다면 그곳에서 가사 몫을 주어야 한다.'라고 말씀하셨다.

Upanandasakyaputtavatthu niṭṭhitaṃ.

석가족 우파난다 이야기 끝.

224. Gilānavatthukathā

224. 병든 비구에 관한 이야기

365. Tena [Pg.417] kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kucchivikārābādho hoti. So sake muttakarīse palipanno seti. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto yena tassa bhikkhuno vihāro tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ sake muttakarīse palipannaṃ sayamānaṃ, disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘kiṃ te, bhikkhu, ābādho’’ti? ‘‘Kucchivikāro me, bhagavā’’ti. ‘‘Atthi pana te, bhikkhu, upaṭṭhāko’’ti? ‘‘Natthi, bhagavā’’ti. ‘‘Kissa taṃ bhikkhū na upaṭṭhentī’’ti? ‘‘Ahaṃ kho, bhante, bhikkhūnaṃ akārako; tena maṃ bhikkhū na upaṭṭhentī’’ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gacchānanda, udakaṃ āhara, imaṃ bhikkhuṃ nahāpessāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā udakaṃ āhari. Bhagavā udakaṃ āsiñci. Āyasmā ānando paridhovi. Bhagavā sīsato aggahesi. Āyasmā ānando pādato uccāretvā mañcake nipātesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘atthi, bhikkhave, amukasmiṃ vihāre bhikkhu gilāno’’ti? ‘‘Atthi, bhagavā’’ti. ‘‘Kiṃ tassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho’’ti? ‘‘Tassa, bhante, āyasmato kucchivikārābādho’’ti. ‘‘Atthi pana, bhikkhave, tassa bhikkhuno upaṭṭhāko’’ti? ‘‘Natthi, bhagavā’’ti. ‘‘Kissa taṃ bhikkhū na upaṭṭhentī’’ti? ‘‘Eso, bhante, bhikkhu bhikkhūnaṃ akārako; tena taṃ bhikkhū na upaṭṭhentī’’ti. ‘‘Natthi vo, bhikkhave, mātā, natthi pitā, ye vo upaṭṭhaheyyuṃ. Tumhe ce, bhikkhave, aññamaññaṃ na upaṭṭhahissatha, atha ko carahi upaṭṭhahissati? Yo, bhikkhave, maṃ upaṭṭhaheyya so gilānaṃ upaṭṭhaheyya. Sace upajjhāyo hoti, upajjhāyena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace ācariyo hoti, ācariyena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace saddhivihāriko hoti, saddhivihārikena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace antevāsiko hoti, antevāsikena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace samānupajjhāyako hoti, samānupajjhāyakena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo[Pg.418]; vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace samānācariyako hoti, samānācariyakena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace na hoti upajjhāyo vā ācariyo vā saddhivihāriko vā antevāsiko vā samānupajjhāyako vā samānācariyako vā saṅghena upaṭṭhātabbo. No ce upaṭṭhaheyya, āpatti dukkaṭassa’’.

365. 그 무렵 어떤 비구에게 설사병(복통)이 생겼다. 그 비구는 자신의 대소변에 파묻힌 채 누워 있었다. 그때 세존께서는 아난다 존자를 뒤따르는 수행 비구로 삼아 처소들을 둘러보시다가 그 비구의 처소에 이르셨다. 세존께서는 자신의 대소변에 파묻혀 누워 있는 그 비구를 보시고, 그에게 다가가서 이렇게 물으셨다. “비구여, 무슨 병인가?” “세존이시여, 설사병입니다.” “비구여, 그대에게 간병인이 있는가?” “없습니다, 세존이시여.” “어째서 비구들이 그대를 간병하지 않는가?” “세존이시여, 저는 비구들에게 간병을 해준 적이 없습니다. 그래서 비구들이 저를 간병하지 않는 것입니다.” 그러자 세존께서는 아난다 존자를 불러 말씀하셨다. “아난다여, 가서 물을 가져오너라. 이 비구를 씻겨주어야겠다.” 아난다 존자는 “예, 세존이시여”라고 응답하고 물을 가져왔다. 세존께서 물을 부어 주시면 아난다 존자가 씻어 주었다. 세존께서는 머리 쪽을 잡으시고 아난다 존자는 발 쪽을 들어 올려 침상 위에 눕혔다. 그 후 세존께서는 이 일로 인하여 비구 승가를 소집하여 비구들에게 물으셨다. “비구들이여, 어느 처소에 병든 비구가 있는가?” “예, 세존이시여, 있습니다.” “비구들이여, 그 비구의 병은 무엇인가?” “세존이시여, 그 존자에게는 설사병이 있습니다.” “비구들이여, 그 비구에게 간병인이 있는가?” “없습니다, 세존이시여.” “어째서 비구들이 그를 간병하지 않는가?” “세존이시여, 이 비구는 비구들에게 간병을 해준 적이 없습니다. 그래서 비구들이 그를 간병하지 않는 것입니다.” “비구들이여, 그대들에게는 그대들을 돌봐줄 부모가 없다. 비구들이여, 만일 그대들이 서로 간병하지 않는다면, 과연 누가 간병하겠는가? 비구들이여, 나를 시봉하고자 하는 자는 병든 이를 간병해야 한다. 만약 계사(은사)가 있다면 계사가 목숨이 다할 때까지 시봉해야 하며, 그가 병에서 회복될 때까지 기다려야 한다. 만약 스승이 있다면 스승이 목숨이 다할 때까지 시봉해야 하며, 그가 병에서 회복될 때까지 기다려야 한다. 만약 공주비구(함께 머무는 제자)가 있다면 그가 목숨이 다할 때까지 시봉해야 하며, 그가 병에서 회복될 때까지 기다려야 한다. 만약 문하생(근처에 머무는 제자)이 있다면 그가 목숨이 다할 때까지 시봉해야 하며, 그가 병에서 회복될 때까지 기다려야 한다. 만약 동문 계사를 둔 도반이 있다면 그가 목숨이 다할 때까지 시봉해야 하며, 그가 병에서 회복될 때까지 기다려야 한다. 만약 동문 스승을 둔 도반이 있다면 그가 목숨이 다할 때까지 시봉해야 하며, 그가 병에서 회복될 때까지 기다려야 한다. 만약 계사나 스승, 공주비구, 문하생, 동문 도반이 없다면 승가가 그를 간병해야 한다. 만약 간병하지 않는다면 돌가타(Dukkaṭa) 죄가 된다.”

366. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilāno dūpaṭṭho hoti – asappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ na jānāti, bhesajjaṃ na paṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaṃ ābādhaṃ nāvikattā hoti ‘abhikkamantaṃ vā abhikkamatīti, paṭikkamantaṃ vā paṭikkamatīti, ṭhitaṃ vā ṭhito’ti, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ anadhivāsakajātiko hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato gilāno dūpaṭṭho hoti.

366. 비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 병자는 간병하기 어렵다. 건강에 해로운 일을 하고, 유익한 일에도 적절한 정도를 모르며, 약을 복용하지 않고, 자신을 아끼는 간병인에게 자신의 병세가 악화되는지, 호전되는지, 그대로인지 사실대로 알리지 않으며, 몸에 생긴 강렬하고 날카롭고 고통스럽고 불쾌하고 생명을 위협할 정도의 극심한 통증을 참아내지 못하는 성격이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 요건을 갖춘 병자는 간병하기 어렵다.

Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilāno sūpaṭṭho hoti – sappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ jānāti, bhesajjaṃ paṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaṃ ābādhaṃ āvikattā hoti ‘abhikkamantaṃ vā abhikkamatīti, paṭikkamantaṃ vā paṭikkamatīti, ṭhitaṃ vā ṭhito’ti, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato gilāno sūpaṭṭho hoti.

비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 병자는 간병하기 쉽다. 건강에 유익한 일을 하고, 유익한 일에 적절한 정도를 알며, 약을 잘 복용하고, 자신을 아끼는 간병인에게 자신의 병세가 악화되는지, 호전되는지, 그대로인지 사실대로 알리며, 몸에 생긴 강렬하고 날카롭고 고통스럽고 불쾌하고 생명을 위협할 정도의 극심한 통증을 잘 참아내는 성격이다. 비구들이여, 이 다섯 가지 요건을 갖춘 병자는 간병하기 쉽다.

Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaṃ gilānaṃ upaṭṭhātuṃ – na paṭibalo hoti bhesajjaṃ saṃvidhātuṃ, sappāyāsappāyaṃ na jānāti, asappāyaṃ upanāmeti sappāyaṃ apanāmeti, āmisantaro gilānaṃ upaṭṭhāti no mettacitto, jegucchī hoti uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā vantaṃ vā nīhātuṃ, na paṭibalo hoti gilānaṃ kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaṃ gilānaṃ upaṭṭhātuṃ.

비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 간병인은 병자를 간병하기에 적합하지 않다. 약을 처방하거나 준비할 능력이 없고, 환자에게 유익한 것과 해로운 것을 분별하지 못하여 해로운 것은 권하고 유익한 것은 멀리하며, 자애로운 마음이 아니라 음식이나 의복 등 물질적 대가를 바라고 병자를 간병하며, 대변, 소변, 침, 구토물을 치우는 것을 혐오하며, 적절한 때에 법담으로 병자에게 가르침을 보이고, 권장하고, 북돋우고, 기쁘게 할 능력이 없다. 비구들이여, 이 다섯 가지 요건을 갖춘 간병인은 병자를 간병하기에 적합하지 않다.

Pañcahi[Pg.419], bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṃ gilānaṃ upaṭṭhātuṃ – paṭibalo hoti bhesajjaṃ saṃvidhātuṃ, sappāyāsappāyaṃ jānāti, asappāyaṃ apanāmeti sappāyaṃ upanāmeti, mettacitto gilānaṃ upaṭṭhāti no āmisantaro, ajegucchī hoti uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā vantaṃ vā nīhātuṃ, paṭibalo hoti gilānaṃ kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṃ gilānaṃ upaṭṭhātunti.

비구들이여, 다섯 가지 요건을 갖춘 간병인은 병자를 간병하기에 적합하다. 약을 처방하거나 준비할 능력이 있고, 환자에게 유익한 것과 해로운 것을 분별하여 해로운 것은 피하고 유익한 것은 권하며, 물질적 대가를 바라지 않고 자애로운 마음으로 병자를 간병하며, 대변, 소변, 침, 구토물을 치우는 것을 혐오하지 않으며, 적절한 때에 법담으로 병자에게 가르침을 보이고, 권장하고, 북돋우고, 기쁘게 할 능력이 있다. 비구들이여, 이 다섯 가지 요건을 갖춘 간병인은 병자를 간병하기에 적합하다라고 말씀하셨다.

Gilānavatthukathā niṭṭhitā.

병든 비구에 대한 이야기가 끝났다.

225. Matasantakakathā

225. 사망한 비구의 소유물에 관한 이야기

367. Tena kho pana samayena dve bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te aññataraṃ āvāsaṃ upagacchiṃsu. Tattha aññataro bhikkhu gilāno hoti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā kho, āvuso, gilānupaṭṭhānaṃ vaṇṇitaṃ. Handa, mayaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ upaṭṭhahemā’’ti. Te taṃ upaṭṭhahiṃsu. So tehi upaṭṭhahiyamāno kālamakāsi. Atha kho te bhikkhū tassa bhikkhuno pattacīvaramādāya sāvatthiṃ gantvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Bhikkhussa, bhikkhave, kālaṅkate saṅgho sāmī pattacīvare, apica gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbaṃ. Tena gilānupaṭṭhākena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘itthannāmo, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Idaṃ tassa ticīvarañca patto cā’’’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

367. 그때에 두 비구가 코살라 국의 어떤 지방에서 먼 길을 여행하고 있었다. 그들은 어떤 사찰에 도착했는데, 그 사찰에 어떤 비구가 병들어 있었다. 그러자 그 비구들에게 이런 생각이 들었다. "도반들이여, 세존께서는 병자를 돌보는 것을 찬탄하셨습니다. 자, 도반들이여, 우리가 이 비구를 돌봅시다." 그들은 그 비구를 돌보았다. 그는 그 비구들의 돌봄을 받던 중에 목숨을 마쳤다. 그러자 그 비구들은 그 비구의 발우와 가사를 가지고 사왓티로 가서 세존께 이 일을 보고하였다. "비구들이여, 비구가 목숨을 마쳤을 때 발우와 가사에 대해서는 승가가 주인이다. 그러나 병자를 돌본 이들은 도움이 컸다. 비구들이여, 승가가 삼의와 발우를 병자를 돌본 이들에게 주도록 허락한다. 비구들이여, 또한 이와 같이 주어야 한다. 그 병자를 돌본 비구는 승가에 나아가서 이렇게 말해야 한다. '대덕이시여, 아무개라는 이름의 비구가 목숨을 마쳤습니다. 이것은 그의 삼의와 발우입니다.' 유능하고 능력 있는 비구가 승가에 알려야 한다."

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo bhikkhu kālaṅkato. Idaṃ tassa ticīvarañca patto ca. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dadeyya. Esā ñatti.

"대덕이시여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 아무개라는 이름의 비구가 목숨을 마쳤습니다. 이것은 그의 삼의와 발우입니다. 만약 승가의 시기가 적절하다면, 승가는 이 삼의와 발우를 병자를 돌본 이들에게 주어야 합니다. 이것이 공지입니다."

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo bhikkhu kālaṅkato. Idaṃ tassa ticīvarañca patto ca. Saṅgho imaṃ ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ deti. Yassāyasmato khamati imassa ticīvarassa ca pattassa ca gilānupaṭṭhākānaṃ dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

"대덕이시여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 아무개라는 이름의 비구가 목숨을 마쳤습니다. 이것은 그의 삼의와 발우입니다. 승가는 이 삼의와 발우를 병자를 돌본 이들에게 줍니다. 이 삼의와 발우를 병자를 돌본 이들에게 주는 것에 찬성하는 존자께서는 침묵하십시오. 찬성하지 않는 분은 말씀하십시오."

‘‘Dinnaṃ [Pg.420] idaṃ saṅghena ticīvarañca patto ca gilānupaṭṭhākānaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

"승가는 이 삼의와 발우를 병자를 돌본 이들에게 주었습니다. 승가가 찬성하므로 침묵하고 있습니다. 이와 같이 제가 이를 간직하겠습니다."

368. Tena kho pana samayena aññataro sāmaṇero kālaṅkato hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Sāmaṇerassa, bhikkhave, kālaṅkate saṅgho sāmī pattacīvare, api ca gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghena cīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbaṃ. Tena gilānupaṭṭhākena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘‘itthannāmo, bhante, sāmaṇero kālaṅkato, idaṃ tassa cīvarañca patto cā’’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

368. 그때에 어떤 사미가 목숨을 마쳤다. 세존께 이 일을 보고하였다. "비구들이여, 사미가 목숨을 마쳤을 때 발우와 가사에 대해서는 승가가 주인이다. 그러나 병자를 돌본 이들은 도움이 컸다. 비구들이여, 승가가 가사와 발우를 병자를 돌본 이들에게 주도록 허락한다. 비구들이여, 또한 이와 같이 주어야 한다. 그 병자를 돌본 비구는 승가에 나아가서 이렇게 말해야 한다. '대덕이시여, 아무개라는 이름의 사미가 목숨을 마쳤습니다. 이것은 그의 가사와 발우입니다.' 유능하고 능력 있는 비구가 승가에 알려야 한다."

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo sāmaṇero kālaṅkato. Idaṃ tassa cīvarañca patto ca. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dadeyya. Esā ñatti.

"대덕이시여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 아무개라는 이름의 사미가 목숨을 마쳤습니다. 이것은 그의 가사와 발우입니다. 만약 승가의 시기가 적절하다면, 승가는 이 가사와 발우를 병자를 돌본 이들에게 주어야 합니다. 이것이 공지입니다."

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo sāmaṇero kālaṅkato. Idaṃ tassa cīvarañca patto ca. Saṅgho imaṃ cīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ deti. Yassāyasmato khamati imassa cīvarassa ca pattassa ca gilānupaṭṭhākānaṃ dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

"대덕이시여, 승가는 저의 말을 들어주십시오. 아무개라는 이름의 사미가 목숨을 마쳤습니다. 이것은 그의 가사와 발우입니다. 승가는 이 가사와 발우를 병자를 돌본 이들에게 줍니다. 이 가사와 발우를 병자를 돌본 이들에게 주는 것에 찬성하는 존자께서는 침묵하십시오. 찬성하지 않는 분은 말씀하십시오."

‘‘Dinnaṃ idaṃ saṅghena cīvarañca patto ca gilānupaṭṭhākānaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

"승가는 이 가사와 발우를 병자를 돌본 이들에게 주었습니다. 승가가 찬성하므로 침묵하고 있습니다. 이와 같이 제가 이를 간직하겠습니다."

369. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ca sāmaṇero ca gilānaṃ upaṭṭhahiṃsu. So tehi upaṭṭhahiyamāno kālamakāsi. Atha kho tassa gilānupaṭṭhākassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho gilānupaṭṭhākassa sāmaṇerassa cīvarapaṭivīso dātabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gilānupaṭṭhākassa sāmaṇerassa samakaṃ paṭivīsaṃ dātunti.

369. 그때에 어떤 비구와 사미가 병든 비구를 돌보았다. 그는 그들의 돌봄을 받던 중에 목숨을 마쳤다. 그러자 그 병자를 돌본 비구에게 이런 생각이 들었다. "병자를 돌본 사미에게 가사 몫을 어떻게 주어야 하는가?" 세존께 이 일을 보고하였다. "비구들이여, 병자를 돌본 사미에게 동일한 몫을 주도록 허락한다."

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bahubhaṇḍo bahuparikkhāro kālaṅkato hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhussa, bhikkhave, kālaṅkate saṅgho sāmī pattacīvare, api ca gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca [Pg.421] gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ. Yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ lahuparikkhāraṃ taṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ. Yaṃ tattha garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ taṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa avissajjikaṃ avebhaṅgikanti.

그때에 많은 물품과 필수품을 가진 어떤 비구가 목숨을 마쳤다. 세존께 이 일을 보고하였다. "비구들이여, 비구가 목숨을 마쳤을 때 발우와 가사에 대해서는 승가가 주인이다. 그러나 병자를 돌본 이들은 도움이 컸다. 비구들이여, 승가가 삼의와 발우를 병자를 돌본 이들에게 주도록 허락한다. 그중 가벼운 물건과 가벼운 필수품은 현존하는 승가가 분배하도록 허락한다. 그중 무거운 물건과 무거운 필수품은 이미 왔거나 장차 올 사방승가의 소유이며, 양도할 수 없고 분할할 수 없다."

Matasantakakathā niṭṭhitā.

죽은 이의 소유물에 관한 이야기가 끝났다.

226. Naggiyapaṭikkhepakathā

226. 알몸으로 지내는 것을 금지함에 대한 이야기

370. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu naggo hutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Idaṃ, bhante, naggiyaṃ anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhitāya sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṃvattati. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ naggiyaṃ anujānātū’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, naggiyaṃ titthiyasamādānaṃ samādiyissasi. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe…’’ vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, naggiyaṃ titthiyasamādānaṃ samādiyitabbaṃ. Yo samādiyeyya, āpatti thullaccayassā’’ti.

370. 그때에 어떤 비구가 벌거벗은 채로 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 이와 같이 말씀드렸다. "세존이시여, 세존께서는 여러 가지 방법으로 적은 욕심, 만족함, 씻어냄(sallekha), 털어냄(dhuta), 신심을 일으킴, 번뇌의 소멸, 정진의 시작을 찬탄하셨습니다. 세존이시여, 이 알몸으로 지냄은 여러 가지 방법으로 적은 욕심, 만족함, 씻어냄, 털어냄, 신심을 일으킴, 번뇌의 소멸, 정진의 시작에 도움이 됩니다. 세존이시여, 청하옵건대 세존께서 비구들에게 알몸으로 지내는 것을 허용해 주십시오." 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. "어리석은 자여, 그것은 적절하지 않고, 합당하지 않으며, 어울리지 않고, 사문답지 않으며, 허용되지 않고, 해서는 안 되는 일이다. 어리석은 자여, 어찌하여 너는 외도들의 규범인 알몸 수행을 받아들이려 하느냐? 어리석은 자여, 이것은 아직 신심이 없는 이들에게 신심을 일으키지 못하고... (중략) ..." 꾸짖으신 후 법문을 설하시고 비구들에게 말씀하셨다. "비구들이여, 외도들이 수지하는 알몸 수행을 받아들여서는 안 된다. 받아들이는 자에게는 툴랏차야(thullaccaya) 죄가 된다."

Naggiyapaṭikkhepakathā niṭṭhitā.

알몸으로 지내는 것을 금지함에 대한 이야기가 끝났다.

227. Kusacīrādipaṭikkhepakathā

227. 풀 가사 등을 금지함에 대한 이야기

371. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kusacīraṃ nivāsetvā…pe… vākacīraṃ nivāsetvā…pe… phalakacīraṃ nivāsetvā…pe… kesakambalaṃ nivāsetvā…pe… vāḷakambalaṃ nivāsetvā…pe… ulūkapakkhaṃ nivāsetvā…pe… ajinakkhipaṃ nivāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Idaṃ, bhante, ajinakkhipaṃ anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhitāya sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṃvattati. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ ajinakkhipaṃ anujānātū’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ [Pg.422] akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, ajinakkhipaṃ titthiyadhajaṃ dhāressasi. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, ajinakkhipaṃ titthiyadhajaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti thullaccayassā’’ti.

371. 그 무렵 어떤 비구가 쿠사 풀 옷을 입고…(중략)… 나무껍질 옷을 입고…(중략)… 나무판 옷을 입고…(중략)… 사람의 머리카락으로 짠 담요를 입고…(중략)… 동물의 꼬리 털로 짠 담요를 입고…(중략)… 올빼미 깃털로 만든 옷을 입고…(중략)… 검은 사슴 가죽 옷을 입고 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 세존께서는 여러 가지 방법으로 소욕(小欲), 지족(知足), 번뇌를 덜어냄[ sallekhā], 두타(頭陀), 단정한 모습, 감손(減損), 정진의 공덕을 찬탄하십니다. 세존이시여, 이 검은 사슴 가죽 옷은 여러 가지 방법으로 소욕, 지족, 번뇌를 덜어냄, 두타, 단정한 모습, 감손, 정진에 도움이 됩니다. 세존이시여, 청하오니 세존께서는 비구들에게 검은 사슴 가죽 옷을 허용해 주십시오.” 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. “어리석은 자여, 그것은 적절하지 않고, 어울리지 않으며, 합당하지 않고, 사문의 모습이 아니며, 허용되지 않는 것이고, 해서는 안 되는 일이다. 어리석은 자여, 어찌하여 너는 외도의 기치(旗幟)인 검은 사슴 가죽 옷을 입으려 하느냐? 어리석은 자여, 이 일은 믿음이 없는 자들에게 믿음을 주지 못하며…(중략)…” 꾸짖으신 후…(중략)… 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들아, 외도의 기치인 검은 사슴 가죽 옷을 입어서는 안 된다. 입는 자에게는 투란차(thullaccaya)의 죄가 된다.”

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu akkanāḷaṃ nivāsetvā…pe… potthakaṃ nivāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa, vaṇṇavādī. Ayaṃ, bhante, potthako anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhitāya sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṃvattati. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ potthakaṃ anujānātū’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, potthakaṃ nivāsessasi. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, potthako nivāsetabbo. Yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

그 무렵 어떤 비구가 칼로트로피스 섬유 옷을 입고…(중략)… 삼베 옷을 입고 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 세존께서는 여러 가지 방법으로 소욕, 지족, 번뇌를 덜어냄, 두타, 단정한 모습, 감손, 정진의 공덕을 찬탄하십니다. 세존이시여, 이 삼베 옷은 여러 가지 방법으로 소욕, 지족, 번뇌를 덜어냄, 두타, 단정한 모습, 감손, 정진에 도움이 됩니다. 세존이시여, 청하오니 세존께서는 비구들에게 삼베 옷을 허용해 주십시오.” 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. “어리석은 자여, 그것은 적절하지 않고, 어울리지 않으며, 합당하지 않고, 사문의 모습이 아니며, 허용되지 않는 것이고, 해서는 안 되는 일이다. 어리석은 자여, 어찌하여 너는 삼베 옷을 입으려 하느냐? 어리석은 자여, 이 일은 믿음이 없는 자들에게 믿음을 주지 못하며…(중략)…” 꾸짖으신 후…(중략)… 법문을 하시고 비구들에게 말씀하셨다. “비구들아, 삼베 옷을 입어서는 안 된다. 입는 자에게는 돌길라(dukkaṭa)의 죄가 된다.”

Kusacīrādipaṭikkhepakathā niṭṭhitā.

쿠사 풀 옷 등을 금지하는 이야기가 끝났다.

228. Sabbanīlakādipaṭikkhepakathā

228. 온통 푸른색 옷 등을 금지하는 이야기

372. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabbanīlakāni cīvarāni dhārenti…pe… sabbapītakāni cīvarāni dhārenti…pe… sabbalohitakāni cīvarāni dhārenti…pe… sabbamañjiṭṭhakāni cīvarāni dhārenti…pe… sabbakaṇhāni cīvarāni dhārenti …pe… sabbamahāraṅgarattāni cīvarāni dhārenti…pe… sabbamahānāmarattāni cīvarāni dhārenti…pe… acchinnadasāni cīvarāni dhārenti…pe… dīghadasāni cīvarāni dhārenti…pe… pupphadasāni cīvarāni dhārenti…pe… phaṇadasāni cīvarāni dhārenti…pe… kañcukaṃ dhārenti…pe… tirīṭakaṃ dhārenti…pe… veṭhanaṃ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā veṭhanaṃ dhāressanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ[Pg.423]. Na, bhikkhave, sabbanīlakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbapītakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbalohitakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbamañjiṭṭhakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbakaṇhāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbamahāraṅgarattāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbamahānāmarattāni cīvarāni dhāretabbāni, na acchinnadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na dīghadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na pupphadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na phaṇadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na kañcukaṃ dhāretabbaṃ, na tirīṭakaṃ dhāretabbaṃ, na veṭhanaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.

372. 그 무렵 육군 비구들은 온통 푸른색인 가사를 입고…(중략)… 온통 노란색인 가사를 입고…(중략)… 온통 붉은색인 가사를 입고…(중략)… 온통 진홍색인 가사를 입고…(중략)… 온통 검은색인 가사를 입고…(중략)… 온통 마하라가(mahāraṅga) 색으로 물들인 가사를 입고…(중략)… 온통 마하나마(mahānāma) 색으로 물들인 가사를 입고…(중략)… 옷자락 끝의 실 가닥을 자르지 않은 가사를 입고…(중략)… 옷자락 실 가닥이 긴 가사를 입고…(중략)… 꽃무늬 실 가닥이 있는 가사를 입고…(중략)… 코브라 머리 모양 실 가닥이 있는 가사를 입고…(중략)… 재킷을 입고…(중략)… 나무껍질 옷을 입고…(중략)… 머리 수건을 썼다. 사람들이 “어찌하여 사문 석자자들이 감각적 쾌락을 즐기는 재가자들처럼 머리 수건을 쓰는가?”라며 비난하고 투덜대고 소문을 퍼뜨렸다. 비구들이 세존께 이 사실을 알렸다. “비구들아, 온통 푸른색 가사를 입어서는 안 된다. 온통 노란색 가사를 입어서는 안 된다. 온통 붉은색 가사를 입어서는 안 된다. 온통 진홍색 가사를 입어서는 안 된다. 온통 검은색 가사를 입어서는 안 된다. 온통 마하라가 색으로 물들인 가사를 입어서는 안 된다. 온통 마하나마 색으로 물들인 가사를 입어서는 안 된다. 실 가닥을 자르지 않은 가사를 입어서는 안 된다. 실 가닥이 긴 가사를 입어서는 안 된다. 꽃무늬 실 가닥이 있는 가사를 입어서는 안 된다. 코브라 머리 모양 실 가닥이 있는 가사를 입어서는 안 된다. 재킷을 입어서는 안 된다. 나무껍질 옷을 입어서는 안 된다. 머리 수건을 써서는 안 된다. 입는 자에게는 돌길라의 죄가 된다.”

Sabbanīlakādipaṭikkhepakathā niṭṭhitā.

온통 푸른색 옷 등을 금지하는 이야기가 끝났다.

229. Vassaṃvuṭṭhānaṃ anuppannacīvarakathā

229. 안거를 마친 이들에게 가사가 생기기 전의 이야기

373. Tena kho pana samayena vassaṃvuṭṭhā bhikkhū anuppanne cīvare pakkamantipi, vibbhamantipi, kālampi karonti, sāmaṇerāpi paṭijānanti, sikkhaṃ paccakkhātakāpi paṭijānanti, antimavatthuṃ ajjhāpannakāpi paṭijānanti, ummattakāpi paṭijānanti, khittacittāpi paṭijānanti, vedanāṭṭāpi paṭijānanti, āpattiyā adassane ukkhittakāpi paṭijānanti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittakāpi paṭijānanti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakāpi paṭijānanti, paṇḍakāpi paṭijānanti, theyyasaṃvāsakāpi paṭijānanti, titthiyapakkantakāpi paṭijānanti, tiracchānagatāpi paṭijānanti, mātughātakāpi paṭijānanti, pitughātakāpi paṭijānanti, arahantaghātakāpi paṭijānanti, bhikkhunidūsakāpi paṭijānanti, saṅghabhedakāpi paṭijānanti, lohituppādakāpi paṭijānanti, ubhatobyañjanakāpi paṭijānanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

373. 그 무렵 안거를 마친 비구들이 가사가 생기기 전에 떠나가기도 하고, 환속하기도 하고, 죽기도 하였다. 또한 사미라고 자처하거나, 계를 포기했다고 자처하거나, 파라지카를 범했다고 자처하거나, 미쳤다고 자처하거나, 마음이 산란해졌다고 자처하거나, 고통에 시달린다고 자처하거나, 죄를 인정하지 않아 추방되었다고 자처하거나, 죄를 참회하지 않아 추방되었다고 자처하거나, 사악한 견해를 버리지 않아 추방되었다고 자처하거나, 내시라고 자처하거나, 도둑으로 숨어들었다고 자처하거나, 외도로 전향했다고 자처하거나, 축생이라고 자처하거나, 어머니를 살해했다고 자처하거나, 아버지를 살해했다고 자처하거나, 아라한을 살해했다고 자처하거나, 비구니를 범했다고 자처하거나, 승가를 분열시켰다고 자처하거나, 부처님 몸에 피를 내게 했다고 자처하거나, 양성구유자라고 자처하기도 하였다. 비구들이 세존께 이 사실을 알렸다.

374. Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu anuppanne cīvare pakkamati, sante patirūpe gāhake dātabbaṃ.

374. “비구들아, 여기 안거를 마친 비구가 가사가 생기기 전에 떠나갈 때, 적절한 대리 수령인이 있다면 (그 몫을) 주어야 한다.”

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu anuppanne cīvare vibbhamati, kālaṃ karoti, sāmaṇero paṭijānāti, sikkhaṃ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṃ ajjhāpannako paṭijānāti, saṅgho sāmī.

“비구들아, 여기 안거를 마친 비구가 가사가 생기기 전에 환속하거나, 죽거나, 사미라고 자처하거나, 계를 포기했다고 자처하거나, 파라지카를 범했다고 자처한다면, 승가가 주인이 된다.”

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu anuppanne cīvare ummattako paṭijānāti, khittacitto paṭijānāti, vedanāṭṭo paṭijānāti, āpattiyā [Pg.424] adassane ukkhittako paṭijānāti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti, sante patirūpe gāhake dātabbaṃ.

비구들이여, 또한 여기 안거를 마친 비구가 가사가 생기기 전에 자신이 미치광이라고 자처하거나, 정신이 나갔다고 자처하거나, 통증에 시달린다고 자처하거나, 범계를 보지 못해 추방된 자라고 자처하거나, 범계를 치료(참회)하지 않아 추방된 자라고 자처하거나, 사악한 견해를 포기하지 않아 추방된 자라고 자처하더라도, 적절한 수령인이 있다면 (그에게) 주어야 한다.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu anuppanne cīvare paṇḍako paṭijānāti, theyyasaṃvāsako paṭijānāti, titthiyapakkantako paṭijānāti, tiracchānagato paṭijānāti, mātughātako paṭijānāti, pitughātako paṭijānāti, arahantaghātako paṭijānāti, bhikkhunidūsako paṭijānāti, saṅghabhedako paṭijānāti, lohituppādako paṭijānāti, ubhatobyañjanako paṭijānāti, saṅgho sāmī.

비구들이여, 또한 여기 안거를 마친 비구가 가사가 생기기 전에 자신이 고자라고 자처하거나, 공동생활을 훔친 자라고 자처하거나, 외도로 전향한 자라고 자처하거나, 축생이라고 자처하거나, 어머니를 살해한 자라고 자처하거나, 아버지를 살해한 자라고 자처하거나, 아라한을 살해한 자라고 자처하거나, 비구니를 범한 자라고 자처하거나, 상가를 분열시킨 자라고 자처하거나, 부처님의 몸에 피를 낸 자라고 자처하거나, 남녀 양성을 가진 자라고 자처한다면, 상가가 (그 가사의) 주인이다.

375. Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu uppanne cīvare abhājite pakkamati, sante patirūpe gāhake dātabbaṃ.

375. 비구들이여, 또한 여기 안거를 마친 비구가 가사가 생겼으나 아직 배분되지 않은 상태에서 (어딘가로) 떠나버린 경우, 적절한 수령인이 있다면 주어야 한다.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu uppanne cīvare abhājite vibbhamati, kālaṃ karoti, sāmaṇero paṭijānāti, sikkhaṃ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṃ ajjhāpannako paṭijānāti, saṅgho sāmī.

비구들이여, 또한 여기 안거를 마친 비구가 가사가 생겼으나 아직 배분되지 않은 상태에서 환속하거나, 사망하거나, 사미라고 자처하거나, 계율을 포기한 자라고 자처하거나, 파라지카 죄를 범한 자라고 자처한다면, 상가가 (그 가사의) 주인이다.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu uppanne cīvare abhājite ummattako paṭijānāti. Khittacitto paṭijānāti, vedanāṭṭo paṭijānāti, āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti, sante patirūpe gāhake dātabbaṃ.

비구들이여, 또한 여기 안거를 마친 비구가 가사가 생겼으나 아직 배분되지 않은 상태에서 자신이 미치광이라고 자처하거나, 정신이 나갔다고 자처하거나, 통증에 시달린다고 자처하거나, 범계를 보지 못해 추방된 자라고 자처하거나, 범계를 치료하지 않아 추방된 자라고 자처하거나, 사악한 견해를 포기하지 않아 추방된 자라고 자처하더라도, 적절한 수령인이 있다면 주어야 한다.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu uppanne cīvare abhājite paṇḍako paṭijānāti, theyyasaṃvāsako paṭijānāti, titthiyapakkantako paṭijānāti, tiracchānagato paṭijānāti, mātughātako paṭijānāti, pitughātako paṭijānāti, arahantaghātako paṭijānāti, bhikkhunidūsako paṭijānāti, saṅghabhedako paṭijānāti, lohituppādako paṭijānāti, ubhatobyañjanako paṭijānāti, saṅgho sāmī.

비구들이여, 또한 여기 안거를 마친 비구가 가사가 생겼으나 아직 배분되지 않은 상태에서 자신이 고자라고 자처하거나, 공동생활을 훔친 자라고 자처하거나, 외도로 전향한 자라고 자처하거나, 축생이라고 자처하거나, 어머니를 살해한 자라고 자처하거나, 아버지를 살해한 자라고 자처하거나, 아라한을 살해한 자라고 자처하거나, 비구니를 범한 자라고 자처하거나, 상가를 분열시킨 자라고 자처하거나, 부처님의 몸에 피를 낸 자라고 자처하거나, 남녀 양성을 가진 자라고 자처한다면, 상가가 (그 가사의) 주인이다.

Vassaṃ vuṭṭhānaṃ anuppannacīvarakathā niṭṭhitā.

안거를 마친 자들에게 가사가 생기기 전의 사례에 대한 설법이 끝났다.

230. Saṅghe bhinne cīvaruppādakathā

230. 상가가 분열되었을 때 가사의 발생에 관한 설법

376. Idha [Pg.425] pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. Tattha manussā ekasmiṃ pakkhe udakaṃ denti, ekasmiṃ pakkhe cīvaraṃ denti – saṅghassa demāti. Saṅghassevetaṃ.

376. 비구들이여, 또한 여기 안거를 마친 비구들에게 가사가 생기기 전에 상가가 분열된 경우, 그곳에서 사람들이 한쪽 파벌에게 물을 주고, 다른 한쪽 파벌에게 "상가에게 드립니다"라며 가사를 준다면, 그 가사는 (양쪽 모두를 포함한) 상가의 것이다.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. Tattha manussā ekasmiṃ pakkhe udakaṃ denti, tasmiṃyeva pakkhe cīvaraṃ denti – saṅghassa demāti. Saṅghassevetaṃ.

비구들이여, 또한 여기 안거를 마친 비구들에게 가사가 생기기 전에 상가가 분열된 경우, 그곳에서 사람들이 한쪽 파벌에게 물을 주고, 바로 그 파벌에게 "상가에게 드립니다"라며 가사를 준다면, 그 가사는 상가의 것이다.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. Tattha manussā ekasmiṃ pakkhe udakaṃ denti, ekasmiṃ pakkhe cīvaraṃ denti – pakkhassa demāti. Pakkhassevetaṃ.

비구들이여, 또한 여기 안거를 마친 비구들에게 가사가 생기기 전에 상가가 분열된 경우, 그곳에서 사람들이 한쪽 파벌에게 물을 주고, 다른 한쪽 파벌에게 "그 파벌에게 드립니다"라며 가사를 준다면, 그 가사는 그 파벌의 것이다.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. Tattha manussā ekasmiṃ pakkhe udakaṃ denti, tasmiṃyeva pakkhe cīvaraṃ denti – pakkhassa demāti. Pakkhassevetaṃ.

비구들이여, 또한 여기 안거를 마친 비구들에게 가사가 생기기 전에 상가가 분열된 경우, 그곳에서 사람들이 한쪽 파벌에게 물을 주고, 바로 그 파벌에게 "그 파벌에게 드립니다"라며 가사를 준다면, 그 가사는 그 파벌의 것이다.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ uppanne cīvare abhājite saṅgho bhijjati. Sabbesaṃ samakaṃ bhājetabbanti.

비구들이여, 또한 여기 안거를 마친 비구들에게 가사가 생겼으나 아직 배분되지 않은 상태에서 상가가 분열된 경우, 모든 비구들에게 균등하게 배분해야 한다고 (부처님께서 말씀하셨다).

Saṅghe bhinne cīvaruppādakathā niṭṭhitā.

상가가 분열되었을 때 가사의 발생에 관한 설법이 끝났다.

231. Duggahitasuggahitādikathā

231. 잘못 가져감과 잘 가져감 등에 관한 설법

377. Tena kho pana samayena āyasmā revato aññatarassa bhikkhuno hatthe āyasmato sāriputtassa cīvaraṃ pāhesi – ‘‘imaṃ cīvaraṃ therassa dehī’’ti. Atha kho so bhikkhu antarāmagge āyasmato revatassa vissāsā taṃ cīvaraṃ aggahesi. Atha kho āyasmā revato āyasmatā sāriputtena samāgantvā pucchi – ‘‘ahaṃ, bhante, therassa cīvaraṃ pāhesiṃ. Sampattaṃ taṃ cīvara’’nti? ‘‘Nāhaṃ taṃ, āvuso, cīvaraṃ passāmī’’ti. Atha kho āyasmā revato taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ, āvuso, āyasmato hatthe therassa cīvaraṃ pāhesiṃ. Kahaṃ taṃ cīvara’’nti? ‘‘Ahaṃ, bhante, āyasmato vissāsā taṃ cīvaraṃ aggahesi’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

377. 그때 존자 레바타는 어떤 비구의 편에 존자 사리풋타를 위한 가사를 보내며 "이 가사를 장로님께 드리시오"라고 하였다. 그런데 그 비구는 도중에 존자 레바타와의 친밀함 때문에 그 가사를 (자신이) 가졌다. 그 후 존자 레바타는 존자 사리풋타를 만나 물었다. "존자시여, 제가 장로님께 가사를 보냈는데, 그 가사가 도착했습니까?" "도반이여, 나는 그 가사를 보지 못했네." 그러자 존자 레바타는 그 비구에게 이렇게 말했다. "도반이여, 내가 그대의 손에 장로님을 위한 가사를 맡겨 보냈는데, 그 가사는 어디 있는가?" "존자시여, 저는 존자와의 친밀함 때문에 그 가사를 가졌습니다." (비구들이) 세존께 이 일을 아뢰었다.

378. Idha [Pg.426] pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṃ. Yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṃ.

378. 비구들이여, 또한 여기 비구가 비구의 손에 가사를 맡겨 보내며 "이 가사를 아무개에게 전해주시오"라고 하는 경우, 그가 도중에 보낸 비구와의 친밀함 때문에 (가사를) 가진다면 그것은 잘 가져간 것이다. 만일 받을 비구와의 친밀함 때문에 가진다면 그것은 잘못 가져간 것이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṃ. Yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṃ.

비구들이여, 또한 여기 비구가 비구의 손에 가사를 맡겨 보내며 "이 가사를 아무개에게 전해주시오"라고 하는 경우, 그가 도중에 받을 비구와의 친밀함 때문에 가진다면 그것은 잘못 가져간 것이다. 만일 보낸 비구와의 친밀함 때문에 가진다면 그것은 잘 가져간 것이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge suṇāti – yo pahiṇati so kālaṅkatoti. Tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Svādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṃ.

비구들이여, 또한 여기 비구가 비구의 손에 가사를 맡겨 보내며 "이 가사를 아무개에게 전해주시오"라고 하는 경우, 그가 도중에 보낸 비구가 사망했다는 소식을 듣고, 그 비구의 사망자의 가사(마타카 치바라)로 확정하여 가진다면 그것은 잘 확정한 것이다. 만일 받을 비구와의 친밀함 때문에 가진다면 그것은 잘못 가져간 것이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge suṇāti – yassa pahiyyati so kālaṅkatoti. Tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Dvādhiṭṭhitaṃ. Yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṃ.

비구들이여, 또한 여기 비구가 비구의 손에 가사를 맡겨 보내며 "이 가사를 아무개에게 전해주시오"라고 하는 경우, 그가 도중에 받을 비구가 사망했다는 소식을 듣고, 그 비구의 사망자의 가사로 확정하여 가진다면 그것은 잘못 확정한 것이다. 만일 보낸 비구와의 친밀함 때문에 가진다면 그것은 잘 가져간 것이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge suṇāti – ubho kālaṅkatāti. Yo pahiṇati tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Svādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahiyyati tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Dvādhiṭṭhitaṃ.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 비구의 손에 ‘이 가사를 아무개 비구에게 주십시오’라고 말하며 가사를 보냅니다. 그 비구는 도중에 ‘두 분 모두 입적하셨다’는 소식을 듣습니다. 만약 (가사를) 보낸 비구의 유물 가사라고 확정한다면 그것은 올바른 확정입니다. 만약 받을 비구의 유물 가사라고 확정한다면 그것은 잘못된 확정입니다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṃ. Yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṃ.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 비구의 손에 ‘이 가사를 아무개 비구에게 줍니다’라고 말하며 가사를 보냅니다. 그 비구는 도중에 가사를 보낸 비구와의 친분으로 그것을 가진다면 잘못 가진 것입니다. 만약 가사를 받을 비구와의 친분으로 그것을 가진다면 잘 가진 것입니다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṃ. Yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṃ.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 비구의 손에 ‘이 가사를 아무개 비구에게 줍니다’라고 말하며 가사를 보냅니다. 그 비구는 도중에 가사를 받을 비구와의 친분으로 그것을 가진다면 잘 가진 것입니다. 만약 가사를 보낸 비구와의 친분으로 그것을 가진다면 잘못 가진 것입니다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge suṇāti – ‘‘yo pahiṇati so [Pg.427] kālaṅkato’’ti. Tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Dvādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṃ.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 비구의 손에 ‘이 가사를 아무개 비구에게 줍니다’라고 말하며 가사를 보냅니다. 그 비구는 도중에 ‘가사를 보낸 비구가 입적하였다’는 소식을 듣습니다. 그가 그 비구의 유물 가사라고 확정한다면 그것은 잘못된 확정입니다. 만약 받을 비구와의 친분으로 그것을 가진다면 잘 가진 것입니다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge suṇāti – ‘‘yassa pahiyyati so kālaṅkato’’ti. Tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Svādhiṭṭhitaṃ. Yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṃ.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 비구의 손에 ‘이 가사를 아무개 비구에게 줍니다’라고 말하며 가사를 보냅니다. 그 비구는 도중에 ‘가사를 받을 비구가 입적하였다’는 소식을 듣습니다. 그가 그 비구의 유물 가사라고 확정한다면 그것은 올바른 확정입니다. 만약 보낸 비구와의 친분으로 그것을 가진다면 잘못 가진 것입니다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘ubho kālaṅkatā’’ti. Yo pahiṇati tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Dvādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahiyyati tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Svādhiṭṭhitaṃ.

비구들이여, 여기 어떤 비구가 비구의 손에 ‘이 가사를 아무개 비구에게 줍니다’라고 말하며 가사를 보냅니다. 그 비구는 도중에 ‘두 분 모두 입적하셨다’는 소식을 듣습니다. 만약 보낸 비구의 유물 가사라고 확정한다면 그것은 잘못된 확정입니다. 만약 받을 비구의 유물 가사라고 확정한다면 그것은 올바른 확정입니다.

Duggahitasuggahitādikathā niṭṭhitā.

잘못 가짐과 잘 가짐 등에 대한 논의가 끝났다.

232. Aṭṭhacīvaramātikā

232. 232. 가사 발생의 여덟 가지 요령(Mātikā)

379. Aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā cīvarassa uppādāya – sīmāya deti, katikāya deti, bhikkhāpaññattiyā deti, saṅghassa deti, ubhatosaṅghassa deti, vassaṃvuṭṭhasaṅghassa deti, ādissa deti, puggalassa deti.

379. 비구들이여, 가사가 생겨나는 데는 이 여덟 가지 요령이 있습니다. 구역(sīmā)에 보시하고, 약속(katikā)으로 보시하고, 공양 규정(bhikkhāpaññatti)에 따라 보시하고, 승가(saṅgha)에 보시하고, 양측 승가(ubhatosaṅgha)에 보시하고, 안거를 마친 승가(vassaṃvuṭṭhasaṅgha)에 보시하고, 지정하여(ādissa) 보시하고, 개인(puggala)에게 보시하는 것입니다.

Sīmāya deti – yāvatikā bhikkhū antosīmagatā tehi bhājetabbaṃ. Katikāya deti – sambahulā āvāsā samānalābhā honti ekasmiṃ āvāse dinne sabbattha dinnaṃ hoti. Bhikkhāpaññattiyā deti, yattha saṅghassa dhuvakārā kariyyanti, tattha deti. Saṅghassa deti, sammukhībhūtena saṅghena bhājetabbaṃ. Ubhatosaṅghassa deti, bahukāpi bhikkhū honti, ekā bhikkhunī hoti, upaḍḍhaṃ dātabbaṃ, bahukāpi bhikkhuniyo honti, eko bhikkhu hoti, upaḍḍhaṃ dātabbaṃ. Vassaṃvuṭṭhasaṅghassa deti, yāvatikā bhikkhū tasmiṃ āvāse vassaṃvuṭṭhā, tehi bhājetabbaṃ. Ādissa deti, yāguyā vā bhatte vā khādanīye vā cīvare vā senāsane vā bhesajje vā. Puggalassa deti, ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti.

구역에 보시하면, 그 구역 안에 있는 모든 비구가 그것을 나누어야 합니다. 약속으로 보시하면, 여러 사원들이 이익을 공유하기로 하였을 때 한 사원에 보시한 것은 모든 사원에 보시한 것이 됩니다. 공양 규정에 따라 보시하면, 승가에 대해 상시적인 공양이 이루어지는 사원에 보시하는 것입니다. 승가에 보시하면, 당면한 승가가 그것을 나누어야 합니다. 양측 승가에게 보시할 때, 비구들이 많고 비구니가 한 명뿐이라도 절반을 주어야 하며, 비구니들이 많고 비구가 한 명뿐이라도 절반을 주어야 합니다. 안거를 마친 승가에 보시하면, 그 사원에서 안거를 마친 모든 비구가 그것을 나누어야 합니다. 지정하여 보시한다는 것은 야구, 밥, 먹거리, 가사, 처소, 약품 등에서 지정하여 보시하는 것입니다. 개인에게 보시한다는 것은 ‘이 가사를 아무개 존자에게 드립니다’라고 보시하는 것입니다.

Aṭṭhacīvaramātikā niṭṭhitā.

가사 발생의 여덟 가지 요령이 끝났다.

Cīvarakkhandhako aṭṭhamo.

여덟 번째 가사 건도(Cīvarakkhandhaka)가 끝났다.

233. Tassuddānaṃ

233. 233. 그 요약(Uddāna)

Rājagahako [Pg.428] negamo, disvā vesāliyaṃ gaṇiṃ;

Puna rājagahaṃ gantvā, rañño taṃ paṭivedayi.

라자가하의 장자가 웨살리에서 기녀를 보고 다시 라자가하로 돌아와 왕에게 그 사실을 알렸네.

Putto sālavatikāya, abhayassa hi atrajo;

Jīvatīti kumārena, saṅkhāto jīvako iti.

살라와띠의 아들이자 아바야 왕자의 친아들인 그는, 왕자가 ‘살아있는가’라고 물었기에 ‘지와카’라 불리는 아들이 되었네.

So hi takkasīlaṃ gantvā, uggahetvā mahābhiso;

Sattavassikaābādhaṃ, natthukammena nāsayi.

그는 탁카실라로 가서 의술을 배우고 대의사가 되었으며, 7년 된 사케타 장자 부인의 머리 병을 코에 약을 넣는 치료로 낫게 하였네.

Rañño bhagandalābādhaṃ, ālepena apākaḍḍhi;

Mamañca itthāgārañca, buddhasaṅghaṃ cupaṭṭhahi.

빔비사라 왕의 치루를 연고를 발라 고쳐주었으며, 나(왕)와 후궁들, 그리고 부처님을 상수로 하는 승가를 돌보게 되었네.

Rājagahako ca seṭṭhi, antagaṇṭhi tikicchitaṃ;

Pajjotassa mahārogaṃ, ghatapānena nāsayi.

라자가하의 장자와 창자 꼬임증이 있는 이들을 치료했고, 빳조타 왕의 큰 병을 버터 음료를 마시게 하여 낫게 하였네.

Adhikārañca siveyyaṃ, abhisannaṃ sinehati;

Tīhi uppalahatthehi, samattiṃsavirecanaṃ.

공로를 생각하여 시웨이야 옷감을 보내왔고, 화 기운이 성한 몸에 기름을 발라주었으며, 연꽃 세 송이로 서른 번 설사하는 약을 올렸네.

Pakatattaṃ varaṃ yāci, siveyyañca paṭiggahi;

Cīvarañca gihidānaṃ, anuññāsi tathāgato.

건강을 회복하신 부처님께 소원을 청했고, 타타가타께서는 시웨이야 옷감을 받으시고 재가자가 보시하는 가사도 허용하셨네.

Rājagahe janapade bahuṃ, uppajji cīvaraṃ;

Pāvāro kosiyañceva, kojavo aḍḍhakāsikaṃ.

라자가하와 지방에 많은 가사가 생겨났으며, 겉옷, 비단 옷, 카펫이 생겼고, 500금 가치의 모직 옷도 받으셨네.

Uccāvacā ca santuṭṭhi, nāgamesāgamesuṃ ca;

Paṭhamaṃ pacchā sadisā, katikā ca paṭiharuṃ.

좋고 나쁜 가사들을 허용하셨고 만족함을 찬탄하셨네. 기다리기도 하고 기다리지 않기도 하며, 처음이나 나중이나 똑같이 규약에 따라 집으로 가져갔네.

Bhaṇḍāgāraṃ aguttañca, vuṭṭhāpenti tatheva ca;

Ussannaṃ kolāhalañca, kathaṃ bhāje kathaṃ dade.

창고와 안전하지 못한 가사 보관소를 허용하셨고 창고지기를 세우게 하셨네. 가사가 넘쳐 소란스러울 때 어떻게 나누고 어떻게 주어야 하는지 정하셨네.

Sakātirekabhāgena, paṭivīso kathaṃ dade;

Chakaṇena sītudakā, uttaritu na jānare.

자신의 몫 이상으로 가져가려 할 때 몫을 어떻게 주어야 하는지, 소똥과 찬물로 가사를 염색하느라 지쳐하면서도 그 방법을 몰랐을 때도 알려주셨네.

Āropentā bhājanañca, pātiyā ca chamāya ca;

Upacikāmajjhe jīranti, ekato patthinnena ca.

염색물을 붓는 그릇과 발과 땅을 허용하셨고, 흰개미가 먹거나 가운데가 해지거나 끝이 닳거나 한쪽으로 쏠리는 것을 방지하셨네.

Pharusācchinnacchibandhā[Pg.429], addasāsi ubbhaṇḍite;

Vīmaṃsitvā sakyamuni, anuññāsi ticīvaraṃ.

거칠고 자르지 않은 가사를 보고 사각형의 구획을 보셨으며, 가사를 꾸러미로 지고 가는 비구들을 보시고 석가모니께서는 살피신 후 세 벌의 가사를 허용하셨네.

Aññena atirekena, uppajji chiddameva ca;

Cātuddīpo varaṃ yāci, dātuṃ vassikasāṭikaṃ.

다른 남는 가사로 바꾸기도 하고 구멍 난 가사도 생겼네. 네 대륙에 비가 내릴 때 비옷(vassikasāṭika)을 보시할 수 있기를 청하였네.

Āgantugamigilānaṃ, upaṭṭhākañca bhesajjaṃ;

Dhuvaṃ udakasāṭiñca, paṇītaṃ atikhuddakaṃ.

온 손님, 떠나는 이, 병자, 간병인을 위한 음식과 약품, 상시적인 야구와 목욕 수건을 주기 위해 여덟 가지 소원을 청했네. 맛있는 음식과 아주 작은 니시다나(좌구)도 언급되었네.

Thullakacchumukhaṃ khomaṃ, paripuṇṇaṃ adhiṭṭhānaṃ;

Pacchimaṃ kato garuko, vikaṇṇo suttamokiri.

큰 옴병과 얼굴 닦는 천, 아마포가 충분해졌고, 확정하는 것과 최소 한 팔 길이의 천을 보충하는 것, 분소의로 만든 무거운 가사와 어긋난 귀퉁이와 풀린 실에 대해서도 말씀하셨네.

Lujjanti nappahonti, ca anvādhikaṃ bahūni ca;

Andhavane assatiyā, eko vassaṃ utumhi ca.

옷이 해지거나 부족할 때 덧대는 것과 많은 가사에 대해, 안다와나 숲에서 잊어버린 것과 혼자 안거를 나는 것, 그리고 계절에 따른 가사에 대해서도 말씀하셨네.

Dve bhātukā rājagahe, upanando puna dvisu;

Kucchivikāro gilāno, ubho ceva gilānakā.

라자가하의 두 형제 승려, 우빠난다는 다시 두 사람에게 (갔다). 복통이 있는 병든 승려가 있었고, 두 사람 모두 그 병든 승려를 간호했다.

Naggā kusā vākacīraṃ, phalako kesakambalaṃ;

Vāḷaulūkapakkhañca, ajinaṃ akkanāḷakaṃ.

벌거숭이, 쿠사풀 옷, 나무껍질 옷, 나무판자 옷, 사람의 머리카락으로 짠 담요, 동물의 꼬리털로 짠 담요, 부엉이 깃털로 만든 옷, 검은 사슴 가죽 옷, 칼로트로피스 섬유로 짠 옷,

Potthakaṃ nīlapītañca, lohitaṃ mañjiṭṭhena ca;

Kaṇhā mahāraṅganāma, acchinnadasikā tathā.

아마 섬유로 짠 옷, 청색·황색·적색·진홍색·흑색으로 물들인 옷, 마하랑가라 불리는 옷, 마하나마랑가라 불리는 옷, 그리고 장식술을 자르지 않은 옷.

Dīghapupphaphaṇadasā, kañcutirīṭaveṭhanaṃ;

Anuppanne pakkamati, saṅgho bhijjati tāvade.

긴 장식술이 달린 옷, 꽃무늬 장식술이 달린 옷, 뱀의 머리 모양 장식술이 달린 옷, 웃옷(칸쭈), 나무껍질 옷(티리따), 머리싸개. 가사를 받기 전에 떠나고, 가사를 받기 전에 승가가 분열된다.

Pakkhe dadanti saṅghassa, āyasmā revato pahi;

Vissāsagāhādhiṭṭhāti, aṭṭha cīvaramātikāti.

한쪽 부류의 승가에게 보시한다. 레와따 존자가 보내왔다. 신뢰하여 가사를 취하고 결정한다. 가사를 얻는 것에 대한 마띠까는 여덟 가지이다. 이와 같이 알아야 한다.

Imamhi khandhake vatthū channavuti.

이 건도(칸다카)에서의 이야기는 아흔여섯 가지이다.

Cīvarakkhandhako niṭṭhito.

가사 건도(시와라 칸다카)가 끝났다.

9. Campeyyakkhandhako

9. 9. 참빠 건도 (참뻬이야 칸다카)

234. Kassapagottabhikkhuvatthu

234. 234. 깟사빠곳따 비구의 이야기

380. Tena [Pg.430] samayena buddho bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Tena kho pana samayena kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma hoti. Tattha kassapagotto nāma bhikkhu āvāsiko hoti tantibaddho ussukkaṃ āpanno – kinti anāgatā ca pesalā bhikkhū āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā bhikkhū phāsu vihareyyuṃ, ayañca āvāso vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyāti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kāsīsu cārikaṃ caramānā yena vāsabhagāmo tadavasaruṃ. Addasā kho kassapagotto bhikkhu te bhikkhū dūratova āgacchante, disvāna āsanaṃ paññapesi, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipi, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesi, pānīyena āpucchi, nahāne ussukkaṃ akāsi, ussukkampi akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Atha kho tesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhaddako kho ayaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṃ karoti, ussukkampi karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Handa, mayaṃ, āvuso, idheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappemā’’ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū tattheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappesuṃ.

380. 그때 부처님 세존께서는 참빠의 각가라 연못가에 머물고 계셨다. 그때 까시 국의 지방에 와사바가마라는 마을이 있었다. 그곳에 깟사빠곳따라는 비구가 거주하고 있었는데, 그는 다음과 같이 마음을 쓰며 정성을 다했다. "어떻게 하면 아직 오지 않은, 계행을 아끼는 비구들이 오게 할 수 있을까? 어떻게 하면 이미 온, 계행을 아끼는 비구들이 편안하게 머물게 할 수 있을까? 어떻게 하면 이 사원이 번영하고 번창하며 광대해질 수 있을까?" 그때 많은 비구들이 까시 국을 유행하다가 와사바가마에 이르렀다. 깟사빠곳따 비구는 그 비구들이 멀리서 오는 것을 보고 자리를 마련하고, 발 씻을 물과 발 받침대와 발 닦는 수건을 놓아두었다. 마중 나가서 발바리와 가사를 받아 들고, 마실 물을 물어보고, 목욕하는 일을 도왔으며, 죽과 먹거리와 식사 시중을 들었다. 그러자 그 방문한 비구들에게 이런 생각이 들었다. "도반들이여, 이 거주 비구는 참으로 훌륭합니다. 목욕하는 일도 정성껏 돕고 죽과 먹거리와 식사 시중도 잘 들어줍니다. 자, 도반들이여, 우리도 이곳 와사바가마에 머뭅시다." 그리하여 그 방문 비구들은 바로 그 와사바가마에 머물게 되었다.

Atha kho kassapagottassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘yo kho imesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukakilamatho so paṭippassaddho. Yepime gocare appakataññuno tedānime gocare pakataññuno. Dukkaraṃ kho pana parakulesu yāvajīvaṃ ussukkaṃ kātuṃ, viññatti ca manussānaṃ amanāpā. Yaṃnūnāhaṃ na ussukkaṃ kareyyaṃ yāguyā khādanīye bhattasmi’’nti. So na ussukkaṃ akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Atha kho tesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘pubbe khvāyaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṃ akāsi, ussukkampi akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Sodānāyaṃ na ussukkaṃ karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Duṭṭhodānāyaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu. Handa, mayaṃ, āvuso, āvāsikaṃ bhikkhuṃ ukkhipāmā’’ti. Atha kho te [Pg.431] āgantukā bhikkhū sannipatitvā kassapagottaṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ – ‘‘pubbe kho tvaṃ, āvuso, nahāne ussukkaṃ karosi, ussukkampi karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Sodāni tvaṃ na ussukkaṃ karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno. Passasetaṃ āpatti’’nti? ‘‘Natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyya’’nti. Atha kho te āgantukā bhikkhū kassapagottaṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipiṃsu.

그러자 깟사빠곳따 비구에게 이런 생각이 들었다. "이 방문 비구들의 여행의 피로는 이제 가라앉았다. 나의 탁발 마을을 모르던 이들도 이제는 그 길을 잘 알게 되었다. 사실 평생 동안 남의 집들을 위해 정성을 쏟는 것은 어려운 일이며, 사람들에게 무언가를 요구하는 것은 달가운 일이 아니다. 이제 내가 죽과 먹거리와 식사 준비에 정성을 들이지 않으면 어떨까?" 그리하여 그는 죽과 먹거리와 식사 준비에 더 이상 정성을 들이지 않았다. 그러자 그 방문 비구들에게 이런 생각이 들었다. "도반들이여, 예전에 이 거주 비구는 목욕하는 일에도 정성을 다하고 죽과 먹거리와 식사 시중도 잘 들었습니다. 그런데 이제 그는 죽과 먹거리와 식사 준비에 정성을 들이지 않습니다. 도반들이여, 이제 이 거주 비구는 나쁘게 변했습니다. 자, 도반들이여, 우리가 이 거주 비구를 추방합시다." 그리하여 그 방문 비구들은 모여서 깟사빠곳따 비구에게 이렇게 말했다. "도반이여, 그대는 예전에 목욕하는 일에도 정성을 다하고 죽과 먹거리와 식사 시중도 잘 들었습니다. 그런데 이제 그대는 죽과 먹거리와 식사 준비에 정성을 들이지 않습니다. 도반이여, 그대는 죄(아빳띠)를 범했습니다. 이 죄를 보겠습니까?" "도반들이여, 내가 보아야 할 죄는 내게 없습니다."라고 그가 말했다. 그러자 그 방문 비구들은 깟사빠곳따 비구가 죄를 인정하지 않는다는 이유로 그를 추방했다.

Atha kho kassapagottassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘ahaṃ kho etaṃ na jānāmi ‘āpatti vā esā anāpatti vā, āpanno camhi anāpanno vā, ukkhitto camhi anukkhitto vā, dhammikena vā adhammikena vā, kuppena vā akuppena vā, ṭhānārahena vā aṭṭhānārahena vā’. Yaṃnūnāhaṃ campaṃ gantvā bhagavantaṃ etamatthaṃ puccheyya’’nti. Atha kho kassapagotto bhikkhu senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena campā tena pakkāmi. Anupubbena yena campā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā kassapagottaṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci appakilamathena addhānaṃ āgato, kuto ca tvaṃ, bhikkhu, āgacchasī’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ, bhagavā; yāpanīyaṃ, bhagavā; appakilamathena cāhaṃ, bhante, addhānaṃ āgato. Atthi, bhante, kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma. Tatthāhaṃ, bhagavā, āvāsiko tantibaddho ussukkaṃ āpanno – ‘kinti anāgatā ca pesalā bhikkhū āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā bhikkhū phāsu vihareyyuṃ, ayañca āvāso vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyā’ti. Atha kho, bhante, sambahulā bhikkhū kāsīsu cārikaṃ caramānā yena vāsabhagāmo tadavasaruṃ. Addasaṃ kho ahaṃ, bhante, te bhikkhū dūratova āgacchante, disvāna āsanaṃ paññapesiṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipiṃ, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesiṃ, pānīyena apucchiṃ, nahāne ussukkaṃ akāsiṃ, ussukkampi akāsiṃ yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Atha kho tesaṃ, bhante, āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘bhaddako kho [Pg.432] ayaṃ āvuso āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṃ karoti, ussukkampi karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Handa, mayaṃ, āvuso, idheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappemā’ti. Atha kho te, bhante, āgantukā bhikkhū tattheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappesuṃ. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘yo kho imesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukakilamatho so paṭippassaddho. Yepime gocare appakataññuno tedānime gocare pakataññuno. Dukkaraṃ kho pana parakulesu yāvajīvaṃ ussukkaṃ kātuṃ, viññatti ca manussānaṃ amanāpā. Yaṃnūnāhaṃ na ussukkaṃ kareyyaṃ yāguyā khādanīye bhattasmi’nti. So kho ahaṃ, bhante, na ussukkaṃ akāsiṃ yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Atha kho tesaṃ, bhante, āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘pubbe khvāyaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṃ karoti, ussukkampi karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Sodānāyaṃ na ussukkaṃ karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Duṭṭhodānāyaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu. Handa, mayaṃ, āvuso, āvāsikaṃ bhikkhuṃ ukkhipāmā’ti. Atha kho te, bhante, āgantukā bhikkhū sannipatitvā maṃ etadavocuṃ – ‘pubbe kho tvaṃ, āvuso, nahāne ussukkaṃ karosi, ussukkampi karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Sodāni tvaṃ na ussukkaṃ karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno. Passasetaṃ āpatti’nti? ‘Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṃ passeyya’nti. Atha kho te, bhante, āgantukā bhikkhū maṃ āpattiyā adassane ukkhipiṃsu. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ kho etaṃ na jānāmi ‘āpatti vā esā anāpatti vā, āpanno camhi anāpanno vā, ukkhitto camhi anukkhitto vā, dhammikena vā adhammikena vā, kuppena vā akuppena vā, ṭhānārahena vā aṭṭhānārahena vā’. Yaṃnūnāhaṃ campaṃ gantvā bhagavantaṃ etamatthaṃ puccheyya’nti. Tato ahaṃ, bhagavā, āgacchāmī’’ti. ‘‘Anāpatti esā, bhikkhu, nesā āpatti. Anāpannosi, nasi āpanno. Anukkhittosi, nasi ukkhitto. Adhammikenāsi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Gaccha tvaṃ, bhikkhu, tattheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho kassapagotto bhikkhu bhagavato paṭissuṇitvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena vāsabhagāmo tena pakkāmi.

그때 깟사빠곳따(Kassapagotta) 비구에게 이런 생각이 들었다. “나는 ‘이것이 아빳띠(범계)인지 아니면 아빳띠가 아닌지, 내가 아빳띠를 범한 것인지 아니면 범하지 않은 것인지, 내가 추방된 것인지 아니면 추방되지 않은 것인지, 그것이 법다운 방법으로 된 것인지 법답지 못한 방법으로 된 것인지, 무효로 할 수 있는 것인지 무효로 할 수 없는 것인지, 정당한 것인지 정당하지 않은 것인지’ 알지 못한다. 내가 짬빠(Campā)에 가서 세존께 이 사정에 대해 여쭈어보는 것이 좋겠다.” 그래서 깟사빠곳따 비구는 처소를 정리하고 발우와 가사를 챙겨 짬빠를 향해 떠났다. 차례로 길을 가다 짬빠의 세존께서 계신 곳에 이르러, 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 부처님 세존들께서 새로 온 비구들과 함께 환담을 나누시는 것은 늘 해오시던 관례였다. 그때 세존께서 깟사빠곳따 비구에게 이렇게 말씀하셨다. “비구여, 견딜 만한가? 지낼 만한가? 먼 길을 오느라 힘들지는 않았는가? 그리고 비구여, 그대는 어디에서 오는가?” “세존이시여, 견딜 만합니다. 세존이시여, 지낼 만합니다. 존자시여, 저는 큰 피로 없이 먼 길을 왔습니다. 존자시여, 까시(Kāsī) 지방에 와사바가마(Vāsabhagāmo)라는 마을이 있습니다. 세존이시여, 저는 그곳의 거주 비구로서 사원의 의무에 전념하며 이런 노력을 기울여 왔습니다. ‘어떻게 하면 아직 오지 않은 덕 높은 비구들이 오게 할까? 이미 온 덕 높은 비구들은 어떻게 편안히 머물게 할까? 그리고 이 사원이 어떻게 번창하고 성숙하며 확장될 수 있을까?’ 존자시여, 그때 까시 지방을 유행하던 많은 비구들이 와사바가마에 이르렀습니다. 존자시여, 저는 그 비구들이 멀리서 오는 것을 보고 자리를 마련하고 발 씻을 물과 발 받침대, 발 닦는 그릇을 준비해 두었습니다. 마중 나가 발우와 가사를 받아 들고 마실 물을 권했으며, 목욕하는 데 정성을 다하고 야구(죽)와 음식과 식사를 준비하는 데에도 정성을 다했습니다. 존자시여, 그러자 그 객비구들에게 이런 생각이 들었습니다. ‘도반들이여, 이 거주 비구는 참으로 훌륭합니다. 목욕에도 정성을 다하고 야구와 음식과 식사 준비에도 정성을 다하는군요. 도반들이여, 우리 이 와사바가마에서 계속 머뭅시다.’ 그래서 존자시여, 그 객비구들은 바로 그 와사바가마에 머물게 되었습니다. 존자시여, 그때 저에게 이런 생각이 들었습니다. ‘이 객비구들의 여독은 이제 다 풀렸다. 또한 내 탁발 구역에 대해서도 전에는 잘 몰랐으나 이제는 잘 알게 되었다. 사실 다른 가문들을 상대로 평생토록 이렇게 정성을 들이기는 어려운 일이고, 사람들에게 무언가를 요구하는 것도 달가운 일이 아니다. 이제 내가 야구와 음식과 식사를 준비하는 수고를 하지 않는 것이 좋겠다.’ 그래서 존자시여, 저는 야구와 음식과 식사를 준비하는 수고를 하지 않았습니다. 존자시여, 그러자 그 객비구들에게 이런 생각이 들었습니다. ‘도반들이여, 이 거주 비구는 예전에는 목욕에도 정성을 다하고 야구와 음식과 식사 준비에도 정성을 다하더니, 이제는 야구와 음식과 식사를 준비하는 데 정성을 들이지 않는군요. 도반들이여, 이제 이 거주 비구는 변질되었습니다. 자, 도반들이여, 이 거주 비구를 추방합시다.’ 존자시여, 그래서 그 객비구들은 모여서 저에게 이렇게 말했습니다. ‘도반이여, 당신은 전에는 목욕에도 정성을 다하고 야구와 음식과 식사 준비에도 정성을 다하더니, 이제는 야구와 음식과 식사를 준비하는 데 정성을 들이지 않습니다. 도반이여, 당신은 아빳띠(범계)를 범했습니다. 이 아빳띠를 인정하십시오.’ 저는 ‘도반들이여, 내가 인정해야 할 아빳띠는 나에게 없습니다’라고 말했습니다. 존자시여, 그러자 그 객비구들은 제가 아빳띠를 인정하지 않는다는 이유로 저를 추방했습니다. 존자시여, 그래서 저에게 이런 생각이 들었습니다. ‘나는 이것이 아빳띠인지 아니면 아빳띠가 아닌지, 내가 아빳띠를 범한 것인지 아니면 범하지 않은 것인지, 내가 추방된 것인지 아니면 추방되지 않은 것인지, 그것이 법다운 방법으로 된 것인지 법답지 못한 방법으로 된 것인지, 무효로 할 수 있는 것인지 무효로 할 수 없는 것인지, 정당한 것인지 정당하지 않은 것인지 알지 못한다. 내가 짬빠에 가서 세존께 이 사정을 여쭈어보는 것이 좋겠다.’ 세존이시여, 저는 그래서 그곳에서 왔습니다.” “비구여, 그것은 아빳띠가 아니며 아빳띠일 수도 없다. 그대는 아빳띠를 범한 것이 아니며 죄가 없는 자이다. 그대는 추방된 것이 아니며 추방되지 않은 자이다. 그대는 법답지 못하고 무효이며 정당하지 않은 갈마로 추방된 것이다. 비구여, 그대는 돌아가라. 바로 그 와사바가마에서 지내도록 하여라.” “알겠습니다, 존자시여.” 깟사빠곳따 비구는 세존의 말씀에 응답하고 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 세 번 돌아 경의를 표한 뒤, 와사바가마를 향해 떠났다.

381. Atha [Pg.433] kho tesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro – ‘‘alābhā vata no, na vata no lābhā, dulladdhaṃ vata no, na vata no suladdhaṃ, ye mayaṃ suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipimhā. Handa, mayaṃ, āvuso, campaṃ gantvā bhagavato santike accayaṃ accayato desemā’’ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena campā tena pakkamiṃsu. Anupubbena yena campā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhave, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccittha appakilamathena addhānaṃ āgatā, kuto ca tumhe, bhikkhave, āgacchathā’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ, bhagavā; yāpanīyaṃ, bhagavā; appakilamathena ca mayaṃ, bhante, addhānaṃ āgatā. Atthi, bhante, kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma. Tato mayaṃ, bhagavā, āgacchāmā’’ti. ‘‘Tumhe, bhikkhave, āvāsikaṃ bhikkhuṃ ukkhipitthā’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti. ‘‘Kismiṃ, bhikkhave, vatthusmiṃ kāraṇe’’ti? ‘‘Avatthusmiṃ, bhagavā, akāraṇe’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipissatha. Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe…’’ vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, suddho bhikkhu anāpattiko avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipitabbo. Yo ukkhipeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

381. 그때 그 유행하는 스님들에게 후회와 마음의 괴로움이 생겼습니다. “참으로 우리에게는 이익이 없도다, 참으로 우리에게는 이익이 아니로다. 참으로 우리에게는 얻음이 나쁘도다, 참으로 우리에게는 얻음이 좋지 않도다. 왜냐하면 우리가 청정하고 아님이 없는 스님을 근거도 없고 원인도 없이 내쫓았기 때문이로다. 도반들이여, 자, 이제 우리 참파로 가서 세존의 곁에서 허물을 허물로서 참회합시다.”라고 하였습니다. 그리하여 그 유행하는 스님들은 처소를 정리하고 바루와 가사를 수한 채 참파가 있는 곳으로 길을 떠났습니다. 점차로 참파가 있고 세존께서 계신 곳에 이르렀습니다. 이른 뒤에 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았습니다. 유행하는 스님들과 함께 기쁘게 인사를 나누는 것은 복되신 부처님들의 관례입니다. 그때 세존께서 그 스님들에게 이와 같이 말씀하셨습니다. “비구들이여, 참을만한가? 견딜만한가? 먼 길을 오는데 큰 피로함은 없었는가? 그리고 비구들이여, 그대들은 어디에서 오는가?” “세존이시여, 참을만합니다. 세존이시여, 견딜만합니다. 세존이시여, 저희들은 먼 길을 오는데 큰 피로함이 없었습니다. 세존이시여, 카시 국의 자나파다에 와사바라고 하는 마을이 있습니다. 세존이시여, 저희들은 그곳으로부터 왔습니다.” “비구들이여, 그대들은 거주하는 스님을 내쫓았는가?” “그러합니다, 세존이시여.” “비구들이여, 어떠한 근거와 어떠한 원인으로 내쫓았는가?” “세존이시여, 근거도 없고 원인도 없이 내쫓았습니다.” 부처님 세존께서는 꾸짖으셨습니다. “어리석은 자들이여, 그것은 적절하지 않고, 수순하지 않으며, 알맞지 않고, 사문답지 않으며, 허용되지 않고, 해서는 안 될 일이다. 어리석은 자들이여, 어찌하여 청정하고 아님이 없는 스님을 근거도 없고 원인도 없이 내쫓았는가? 어리석은 자들이여, 그것은 아직 믿음이 없는 자들을 믿게 하지 못하고…” 꾸짖으신 뒤에 법에 관한 이야기를 하시고 비구들을 부르셨습니다. “비구들이여, 청정하고 아님이 없는 스님을 근거도 없고 원인도 없이 내쫓아서는 안 된다. 내쫓는 자는 돌가타(Dukkaṩa) 죄가 된다.”

Atha kho te bhikkhū uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘accayo no, bhante, accagamā yathābāle yathāmūḷhe yathāakusale, ye mayaṃ suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipimhā. Tesaṃ no, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti. ‘‘Taggha, tumhe, bhikkhave, accayo accagamā yathābāle yathāmūḷhe yathāakusale, ye tumhe suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipittha. Yato ca kho tumhe, bhikkhave, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarotha, taṃ vo mayaṃ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā[Pg.434], bhikkhave, ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī’’ti.

그때 그 스님들은 자리에서 일어나 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 세존의 발아래 머리 숙여 절을 올리며 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. “세존이시여, 어리석고 미혹하며 서투른 까닭에 저희들에게 허물이 생겼습니다. 저희가 청정하고 아님이 없는 스님을 근거도 없고 원인도 없이 내쫓았습니다. 세존이시여, 저희의 그 허물을 세존께서는 허물로서 받아주시고, 장래에 자제하도록 해주십시오.” “비구들이여, 참으로 어리석고 미혹하며 서투른 까닭에 그대들에게 허물이 생겼도다. 그대들이 청정하고 아님이 없는 스님을 근거도 없고 원인도 없이 내쫓았기 때문이로다. 비구들이여, 그러나 그대들이 허물을 허물로서 보고 법에 따라 참회하니, 우리는 그것을 받아들이노라. 비구들이여, 허물을 허물로서 보고 법에 따라 참회하며 장래에 자제하는 것은 성스러운 율(Vinaya)에서 성장을 가져오는 것이로다.”

Kassapagottabhikkhuvatthu niṭṭhitaṃ.

카사파곳타 스님 이야기가 끝났다.

235. Adhammena vaggādikammakathā

235. — 235. 비법에 의한 분파적 갈마 등에 관한 이야기

382. Tena kho pana samayena campāyaṃ bhikkhū evarūpāni kammāni karonti – adhammena vaggakammaṃ karonti, adhammena samaggakammaṃ karonti; dhammena vaggakammaṃ karonti, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ karonti; dhammapatirūpakena samaggakammaṃ karonti; ekopi ekaṃ ukkhipati, ekopi dve ukkhipati, ekopi sambahule ukkhipati, ekopi saṅghaṃ ukkhipati; dvepi ekaṃ ukkhipanti, dvepi dve ukkhipanti, dvepi sambahule ukkhipanti, dvepi saṅghaṃ ukkhipanti; sambahulāpi ekaṃ ukkhipanti; sambahulāpi dve ukkhipanti, sambahulāpi sambahule ukkhipanti, sambahulāpi saṅghaṃ ukkhipanti; saṅghopi saṅghaṃ ukkhipati. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma campāyaṃ bhikkhū evarūpāni kammāni karissanti – adhammena vaggakammaṃ karissanti, adhammena samaggakammaṃ karissanti, dhammena vaggakammaṃ karissanti, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ karissanti, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ karissanti, ekopi ekaṃ ukkhipissati, ekopi dve ukkhipissati, ekopi sambahule ukkhipissati, ekopi saṅghaṃ ukkhipissati, dvepi ekaṃ ukkhipissanti, dvepi dve ukkhipissanti, dvepi sambahule ukkhipissanti, dvepi saṅghaṃ ukkhipissanti, sambahulāpi ekaṃ ukkhipissanti, sambahulāpi dve ukkhipissanti, sambahulāpi sambahule ukkhipissanti, sambahulāpi saṅghaṃ ukkhipissanti, saṅghopi saṅghaṃ ukkhipissatī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, campāyaṃ bhikkhū evarūpāni kammāni karonti – adhammena vaggakammaṃ karonti…pe… saṅghopi saṅghaṃ ukkhipatī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, bhikkhave, tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā evarūpāni kammāni karissanti – adhammena vaggakammaṃ karissanti…pe… saṅghopi saṅghaṃ ukkhipissati. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –

382. 그때 참파에서 비구들이 이와 같은 갈마(Kamma)들을 행하고 있었습니다. 비법으로 분파적인 갈마를 행하고, 비법으로 화합하는 갈마를 행하며, 법으로 분파적인 갈마를 행하고, 법을 사칭하여 분파적인 갈마를 행하며, 법을 사칭하여 화합하는 갈마를 행하였습니다. 한 명이 한 명을 내쫓고, 한 명이 두 명을 내쫓고, 한 명이 여러 명을 내쫓고, 한 명이 승가 전체를 내쫓았습니다. 두 명이 한 명을 내쫓고, 두 명이 두 명을 내쫓고, 두 명이 여러 명을 내쫓고, 두 명이 승가를 내쫓았습니다. 여러 명이 한 명을 내쫓고, 여러 명이 두 명을 내쫓고, 여러 명이 여러 명을 내쫓고, 여러 명이 승가를 내쫓았습니다. 승가가 승가를 내쫓기도 하였습니다. 욕심이 적은 비구들은… “어찌하여 참파의 비구들이 이와 같은 갈마들을 행하는가? 비법으로 분파적인 갈마를 행하고, 비법으로 화합하는 갈마를 행하며, 법으로 분파적인 갈마를 행하고, 법을 사칭하여 분파적인 갈마를 행하며, 법을 사칭하여 화합하는 갈마를 행하는가? 한 명이 한 명을 내쫓고, 한 명이 두 명을 내쫓고, 한 명이 여러 명을 내쫓고, 한 명이 승가 전체를 내쫓는가? 두 명이 한 명을 내쫓고, 두 명이 두 명을 내쫓고, 두 명이 여러 명을 내쫓고, 두 명이 승가를 내쫓는가? 여러 명이 한 명을 내쫓고, 여러 명이 두 명을 내쫓고, 여러 명이 여러 명을 내쫓고, 여러 명이 승가를 내쫓는가? 승가가 승가를 내쫓는가?”라고 하며 불평하고 비난하며 소문을 퍼뜨렸습니다. 그때 비구들이 세존께 이 사실을 알렸습니다. “비구들이여, 참으로 참파의 비구들이 이와 같은 갈마들을 행하며… 승가가 승가를 내쫓는다는 것이 사실인가?” “그러합니다, 세존이시여.” 부처님 세존께서는 꾸짖으셨습니다. “비구들이여, 그 어리석은 자들의 행위는 적절하지 않고, 수순하지 않으며, 알맞지 않고, 사문답지 않으며, 허용되지 않고, 해서는 안 될 일이다. 비구들이여, 어찌하여 그 어리석은 자들이 이와 같은 갈마들을 행하는가? 비법으로 분파적인 갈마를 행하고… 승가가 승가를 내쫓는가. 비구들이여, 그것은 아직 믿음이 없는 자들을 믿게 하지 못하고…” 꾸짖으시고 법에 관한 이야기를 하신 뒤 비구들에게 말씀하셨습니다.

383. ‘‘Adhammena [Pg.435] ce, bhikkhave, vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, adhammena samaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dhammena vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dhammapatirūpakena vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; ekopi ekaṃ ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, ekopi dve ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, ekopi sambahule ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, ekopi saṅghaṃ ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dvepi ekaṃ ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dvepi dve ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dvepi sambahule ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dvepi saṅghaṃ ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; sambahulāpi ekaṃ ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, sambahulāpi dve ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, sambahulāpi sambahule ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, sambahulāpi saṅghaṃ ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; saṅghopi saṅghaṃ ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.

383. “비구들이여, 만약 비법으로 별중 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비법으로 화합 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 법으로 별중 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 법의 유사물로 별중 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 법의 유사물로 화합 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 한 사람이 한 사람을 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 한 사람이 두 사람을 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 한 사람이 다수의 비구를 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 한 사람이 승가를 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 두 사람이 한 사람을 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 두 사람이 두 사람을 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 두 사람이 다수의 비구를 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 두 사람이 승가를 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 다수의 비구가 한 사람을 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 다수의 비구가 두 사람을 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 다수의 비구가 다수의 비구를 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 다수의 비구가 승가를 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 승가가 승가를 축출하더라도 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다.”

384. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, kammāni – adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammena samaggakammaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ adhammena vaggakammaṃ, idaṃ, bhikkhave, kammaṃ adhammattā vaggattā kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ; na, bhikkhave, evarūpaṃ kammaṃ kātabbaṃ, na ca mayā evarūpaṃ kammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ adhammena samaggakammaṃ, idaṃ, bhikkhave, kammaṃ adhammattā kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ; na, bhikkhave, evarūpaṃ kammaṃ kātabbaṃ, na ca mayā evarūpaṃ kammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ dhammena vaggakammaṃ, idaṃ, bhikkhave, kammaṃ vaggattā kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ; na, bhikkhave, evarūpaṃ kammaṃ kātabbaṃ, na ca mayā evarūpaṃ kammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ dhammena samaggakammaṃ, idaṃ, bhikkhave, kammaṃ dhammattā samaggattā akuppaṃ ṭhānārahaṃ; evarūpaṃ, bhikkhave, kammaṃ kātabbaṃ, evarūpañca mayā kammaṃ anuññātaṃ. Tasmātiha, bhikkhave, evarūpaṃ kammaṃ karissāma yadidaṃ dhammena samagganti – evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti.

384. “비구들이여, 갈마에는 네 가지가 있다. 비법으로 행하는 별중 갈마, 비법으로 행하는 화합 갈마, 법으로 행하는 별중 갈마, 법으로 행하는 화합 갈마이다. 비구들이여, 그중 비법으로 행하는 별중 갈마라 하는 이것은, 비구들이여, 비법이기 때문이고 별중이기 때문에 무효가 될 수 있고 부적절한 것이다. 비구들이여, 이와 같은 갈마는 행해져서는 안 되며, 나 또한 이와 같은 갈마를 허용하지 않는다. 비구들이여, 그중 비법으로 행하는 화합 갈마라 하는 이것은, 비구들이여, 비법이기 때문에 무효가 될 수 있고 부적절한 것이다. 비구들이여, 이와 같은 갈마는 행해져서는 안 되며, 나 또한 이와 같은 갈마를 허용하지 않는다. 비구들이여, 그중 법으로 행하는 별중 갈마라 하는 이것은, 비구들이여, 별중이기 때문에 무효가 될 수 있고 부적절한 것이다. 비구들이여, 이와 같은 갈마는 행해져서는 안 되며, 나 또한 이와 같은 갈마를 허용하지 않는다. 비구들이여, 그중 법으로 행하는 화합 갈마라 하는 이것은, 비구들이여, 법이기 때문이고 화합이기 때문에 무효가 되지 않고 적절한 것이다. 비구들이여, 이와 같은 갈마는 행해져야 하며, 나 또한 이와 같은 갈마를 허용한다. 그러므로 비구들이여, ‘법에 의한 화합 갈마를 행하리라’고 이와 같이 너희는 공부해야 한다.”

Adhammena vaggādikammakathā niṭṭhitā.

비법에 의한 별중 갈마 등에 관한 이야기가 끝났다.

236. Ñattivipannakammādikathā

236. 결의문이 잘못된 갈마 등에 관한 이야기

385. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karonti – adhammena vaggakammaṃ karonti, adhammena samaggakammaṃ karonti; dhammena vaggakammaṃ [Pg.436] karonti, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ karonti, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ karonti; ñattivipannampi kammaṃ karonti anussāvanasampannaṃ, anussāvanavipannampi kammaṃ karonti ñattisampannaṃ, ñattivipannampi anussāvanavipannampi kammaṃ karonti; aññatrāpi dhammā kammaṃ karonti, aññatrāpi vinayā kammaṃ karonti, aññatrāpi satthusāsanā kammaṃ karonti; paṭikuṭṭhakatampi kammaṃ karonti adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karissanti – adhammena vaggakammaṃ karissanti, adhammena samaggakammaṃ karissanti; dhammena vaggakammaṃ karissanti, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ karissanti, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ karissanti; ñattivipannampi kammaṃ karissanti anussāvanasampannaṃ, anussāvanavipannampi kammaṃ karissanti ñattisampannaṃ, ñattivipannampi anussāvanavipannampi kammaṃ karissanti; aññatrāpi dhammā kammaṃ karissanti, aññatrāpi vinayā kammaṃ karissanti, aññatrāpi satthusāsanā kammaṃ karissanti; paṭikuṭṭhakatampi kammaṃ karissanti adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānāraha’’nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karonti – adhammena vaggakammaṃ karonti…pe… paṭikuṭṭhakatampi kammaṃ karonti adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānāraha’’nti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –

385. 그 무렵 육군 비구들이 이와 같은 갈마들을 행하고 있었다. 그들은 비법으로 별중 갈마를 행하고, 비법으로 화합 갈마를 행하고, 법으로 별중 갈마를 행하고, 법의 유사물로 별중 갈마를 행하고, 법의 유사물로 화합 갈마를 행하였다. 또한 결의문(ñatti)은 잘못되었으나 선포(anussāvana)는 갖추어진 갈마를 행하고, 선포는 잘못되었으나 결의문은 갖추어진 갈마를 행하며, 결의문도 선포도 모두 잘못된 갈마를 행하였다. 법을 도외시하여 갈마를 행하고, 율을 도외시하여 갈마를 행하고, 스승의 가르침을 도외시하여 갈마를 행하였다. 비법적이고 무효가 될 수 있으며 부적절하고 비난받아 마땅한 갈마를 행하였다. 욕심이 적은 비구들은... 그들을 비난하고 비난하며 불평하였다. “어찌하여 육군 비구들이 이와 같은 갈마들을 행하는가? 비법으로 별중 갈마를 행하고... 비법적이고 무효가 될 수 있으며 부적절하고 비난받아 마땅한 갈마를 행하는가?”라고 하였다. 그 후 비구들이 세존께 이 사실을 아뢰었다. ... “비구들이여, 육군 비구들이 이와 같은 갈마들을 행한다는 것이 참말인가? 비법으로 별중 갈마를 행하고... 비난받아 마땅한 갈마를 행한다는 것이 사실인가?” “참말입니다, 세존이시여.” 부처님 세존께서는 꾸짖으셨다. ... 꾸짖으신 후 법문을 설하시고 비구들에게 말씀하셨다.

386. ‘‘Adhammena ce, bhikkhave, vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; adhammena samaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dhammena vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dhammapatirūpakena vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dhammapatirūpakena samaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Ñattivipannañce, bhikkhave, kammaṃ anussāvanasampannaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; anussāvanavipannañce, bhikkhave, kammaṃ ñattisampannaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; ñattivipannañce, bhikkhave, kammaṃ anussāvanavipannaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; aññatrāpi dhammā kammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; aññatrāpi vinayā kammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; aññatrāpi satthusāsanā kammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; paṭikuṭṭhakatañce, bhikkhave, kammaṃ adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.

386. “비구들이여, 만약 비법으로 별중 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비법으로 화합 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 법으로 별중 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 법의 유사물로 별중 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 법의 유사물로 화합 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비구들이여, 만약 결의문은 잘못되었으나 선포는 갖추어진 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비구들이여, 만약 선포는 잘못되었으나 결의문은 갖추어진 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비구들이여, 만약 결의문도 선포도 모두 잘못된 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 법을 도외시하여 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 율을 도외시하여 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 스승의 가르침을 도외시하여 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비구들이여, 만약 비법적이고 무효가 될 수 있으며 부적절하고 비난받아 마땅한 갈마를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다.”

387. Chayimāni, bhikkhave, kammāni – adhammakammaṃ, vaggakammaṃ, samaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, dhammena samaggakammaṃ.

387. “비구들이여, 갈마에는 여섯 가지가 있다. 비법 갈마, 별중 갈마, 화합 갈마, 법의 유사물에 의한 별중 갈마, 법의 유사물에 의한 화합 갈마, 법에 의한 화합 갈마이다.”

Katamañca[Pg.437], bhikkhave, adhammakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme ekāya ñattiyā kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti – adhammakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme dvīhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti – adhammakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme ekāya kammavācāya kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti – adhammakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme dvīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme ekāya ñattiyā kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme dvīhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme tīhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme catūhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme ekāya kammavācāya kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme dvīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme tīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme catūhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti – adhammakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, adhammakammaṃ.

비구들이여, 무엇이 법답지 못한 갈마(adhammakamma)인가? 비구들이여, 백이갈마(ñattidutiya kamma)에서 만약 한 번의 선언(ñatti)으로만 갈마를 행하고 갈마문(kammavācā)을 낭독하지 않는다면, 법답지 못한 갈마이다. 비구들이여, 백이갈마에서 만약 두 번의 선언으로 갈마를 행하고 갈마문을 낭독하지 않는다면, 법답지 못한 갈마이다. 비구들이여, 백이갈마에서 만약 한 번의 갈마문으로 갈마를 행하고 선언을 두지 않는다면, 법답지 못한 갈마이다. 비구들이여, 백이갈마에서 만약 두 번의 갈마문으로 갈마를 행하고 선언을 두지 않는다면, 법답지 못한 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마(ñatticatuttha kamma)에서 만약 한 번의 선언으로 갈마를 행하고 갈마문을 낭독하지 않는다면, 법답지 못한 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 두 번의 선언으로 갈마를 행하고 갈마문을 낭독하지 않는다면, 법답지 못한 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 세 번의 선언으로 갈마를 행하고 갈마문을 낭독하지 않는다면, 법답지 못한 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 네 번의 선언으로 갈마를 행하고 갈마문을 낭독하지 않는다면, 법답지 못한 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 한 번의 갈마문으로 갈마를 행하고 선언을 두지 않는다면, 법답지 못한 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 두 번의 갈마문으로 갈마를 행하고 선언을 두지 않는다면, 법답지 못한 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 세 번의 갈마문으로 갈마를 행하고 선언을 두지 않는다면, 법답지 못한 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 네 번의 갈마문으로 갈마를 행하고 선언을 두지 않는다면, 법답지 못한 갈마이다. 비구들이여, 이것을 일러 법답지 못한 갈마라 한다.

Katamañca, bhikkhave, vaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – vaggakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – vaggakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā [Pg.438] paṭikkosanti – vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – vaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, vaggakammaṃ.

비구들이여, 무엇이 분파적인 갈마(vaggakamma)인가? 비구들이여, 백이갈마에서 만약 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 오지 않고, 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져오지 않았으며, 참석한 비구들이 반대한다면, 분파적인 갈마이다. 비구들이여, 백이갈마에서 만약 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 왔으나, 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져오지 않았고, 참석한 비구들이 반대한다면, 분파적인 갈마이다. 비구들이여, 백이갈마에서 만약 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 왔고 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져왔으나, 참석한 비구들이 반대한다면, 분파적인 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 오지 않고, 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져오지 않았으며, 참석한 비구들이 반대한다면, 분파적인 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 왔으나, 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져오지 않았고, 참석한 비구들이 반대한다면, 분파적인 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 왔고 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져왔으나, 참석한 비구들이 반대한다면, 분파적인 갈마이다. 비구들이여, 이것을 일러 분파적인 갈마라 한다.

Katamañca, bhikkhave, samaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – samaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – samaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, samaggakammaṃ.

비구들이여, 무엇이 화합한 갈마(samaggakamma)인가? 비구들이여, 백이갈마에서 만약 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 모두 오고, 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져왔으며, 참석한 비구들이 반대하지 않는다면, 화합한 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 모두 오고, 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져왔으며, 참석한 비구들이 반대하지 않는다면, 화합한 갈마이다. 비구들이여, 이것을 일러 화합한 갈마라 한다.

Katamañca, bhikkhave, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti[Pg.439], sammukhībhūtā paṭikkosanti – dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ.

비구들이여, 무엇이 법의 형식을 갖춘 듯하나 분파적인 갈마(dhammapatirūpakena vaggakamma)인가? 비구들이여, 백이갈마에서 만약 먼저 갈마문을 낭독하고 나중에 선언을 두며, 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 오지 않고 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져오지 않았으며 참석한 비구들이 반대한다면, 법의 형식을 갖춘 듯하나 분파적인 갈마이다. 비구들이여, 백이갈마에서 만약 먼저 갈마문을 낭독하고 나중에 선언을 두며, 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 왔으나 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져오지 않았고 참석한 비구들이 반대한다면, 법의 형식을 갖춘 듯하나 분파적인 갈마이다. 비구들이여, 백이갈마에서 만약 먼저 갈마문을 낭독하고 나중에 선언을 두며, 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 왔고 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져왔으나 참석한 비구들이 반대한다면, 법의 형식을 갖춘 듯하나 분파적인 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 먼저 갈마문을 낭독하고 나중에 선언을 두며, 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 오지 않고 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져오지 않았으며 참석한 비구들이 반대한다면, 법의 형식을 갖춘 듯하나 분파적인 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 먼저 갈마문을 낭독하고 나중에 선언을 두며, 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 왔으나 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져오지 않았고 참석한 비구들이 반대한다면, 법의 형식을 갖춘 듯하나 분파적인 갈마이다. 비구들이여, 백사갈마에서 만약 먼저 갈마문을 낭독하고 나중에 선언을 두며, 갈마에 참여할 자격이 있는 비구들이 왔고 동의를 얻어야 할 자들의 동의를 가져왔으나 참석한 비구들이 반대한다면, 법의 형식을 갖춘 듯하나 분파적인 갈마이다. 비구들이여, 이것을 일러 법의 형식을 갖춘 듯하나 분파적인 갈마라 한다.

Katamañca, bhikkhave, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – dhammapatirūpakena samaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – dhammapatirūpakena samaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ.

비구들이여, 법을 흉내 낸 것으로 화합한 업(dhammapatirūpakena samaggakammaṃ)이란 무엇인가? 비구들이여, 만약 백이갈마(ñattidutiyakamma)에서 먼저 갈마문(kammavācaṃ)을 낭독하고 나중에 제안(ñattiṃ, 백)을 내놓는다면, 갈마를 집행하는 데 필요한 만큼의 비구들이 참석하였고, 찬성을 보낼 자격이 있는 자들의 찬성(chando)을 받아 왔으며, 면전의 비구들이 반대하지 않더라도, 그것은 법을 흉내 낸 것으로 화합한 업이다. 비구들이여, 만약 백사갈마(ñatticatutthakamma)에서 먼저 갈마문을 낭독하고 나중에 제안을 내놓는다면, 갈마를 집행하는 데 필요한 만큼의 비구들이 참석하였고, 찬성을 보낼 자격이 있는 자들의 찬성을 받아 왔으며, 면전의 비구들이 반대하지 않더라도, 그것은 법을 흉내 낸 것으로 화합한 업이다. 비구들이여, 이것을 법을 흉내 낸 것으로 화합한 업이라 한다.

Katamañca, bhikkhave, dhammena samaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ ñattiṃ ṭhapeti, pacchā ekāya kammavācāya kammaṃ karoti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – dhammena samaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ ñattiṃ ṭhapeti, pacchā tīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, dhammena samaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dhammena samaggakammaṃ.

비구들이여, 법에 따른 화합한 업(dhammena samaggakammaṃ)이란 무엇인가? 비구들이여, 만약 백이갈마에서 먼저 제안(ñatti)을 내놓고 나중에 한 번의 갈마문(kammavācāya)으로 갈마를 행한다면, 갈마를 집행하는 데 필요한 만큼의 비구들이 참석하였고, 찬성을 보낼 자격이 있는 자들의 찬성을 받아 왔으며, 면전의 비구들이 반대하지 않는다면, 그것은 법에 따른 화합한 업이다. 비구들이여, 만약 백사갈마에서 먼저 제안을 내놓고 나중에 세 번의 갈마문으로 갈마를 행한다면, 갈마를 집행하는 데 필요한 만큼의 비구들이 참석하였고, 찬성을 보낼 자격이 있는 자들의 찬성을 받아 왔으며, 면전의 비구들이 반대하지 않는다면, 그것은 법에 따른 화합한 업이다. 비구들이여, 이것을 법에 따른 화합한 업이라 한다.

Ñattivipannakammādikathā niṭṭhitā.

제안(백)이 잘못된 업 등에 대한 설명이 끝났다.

237. Catuvaggakaraṇādikathā

237. 4인 승가가 행하는 것 등에 대한 설명

388. Pañca saṅghā – catuvaggo bhikkhusaṅgho pañcavaggo bhikkhusaṅgho, dasavaggo bhikkhusaṅgho, vīsativaggo bhikkhusaṅgho, atirekavīsativaggo bhikkhusaṅgho. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ catuvaggo bhikkhusaṅgho, ṭhapetvā tīṇi kammāni – upasampadaṃ pavāraṇaṃ abbhānaṃ, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ pañcavaggo bhikkhusaṅgho, ṭhapetvā dve kammāni – majjhimesu janapadesu upasampadaṃ abbhānaṃ, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ dasavaggo bhikkhusaṅgho, ṭhapetvā ekaṃ kammaṃ – abbhānaṃ, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ vīsativaggo bhikkhusaṅgho dhammena samaggo sabbakammesu [Pg.440] kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ atirekavīsativaggo bhikkhusaṅgho dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto.

388. 승가는 다섯 부류가 있으니, 4인 비구 승가, 5인 비구 승가, 10인 비구 승가, 20인 비구 승가, 20인 초과 비구 승가이다. 비구들이여, 그중 4인 비구 승가는 구족계(upasampada), 자의(pavāraṇa), 출죄(abbhāna)의 세 가지 갈마를 제외하고, 법에 따라 화합한다면 모든 갈마에서 갈마를 집행할 자격이 있다. 비구들이여, 그중 5인 비구 승가는 변방이 아닌 중부 지역(majjhimesu janapadesu)에서의 구족계와 출죄의 두 가지 갈마를 제외하고, 법에 따라 화합한다면 모든 갈마에서 갈마를 집행할 자격이 있다. 비구들이여, 그중 10인 비구 승가는 출죄라는 한 가지 갈마를 제외하고, 법에 따라 화합한다면 모든 갈마에서 갈마를 집행할 자격이 있다. 비구들이여, 그중 20인 비구 승가는 법에 따라 화합한다면 모든 갈마에서 갈마를 집행할 자격이 있다. 비구들이여, 그중 20인 초과 비구 승가는 법에 따라 화합한다면 모든 갈마에서 갈마를 집행할 자격이 있다.

389. Catuvaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ bhikkhunicatuttho kammaṃ kareyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Catuvaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ sikkhamānacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ…pe…. Sāmaṇeracatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Sāmaṇericatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Sikkhaṃ paccakkhātakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Antimavatthuṃ ajjhāpannakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Āpattiyā adassane ukkhittakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Āpattiyā appaṭikamme ukkhittakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Paṇḍakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Theyyasaṃvāsakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Titthiyapakkantakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Tiracchānagatacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Mātughātakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Pitughātakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Arahantaghātakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Bhikkhunidūsakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Saṅghabhedakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Lohituppādakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Ubhatobyañjanakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Nānāsaṃvāsakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Nānāsīmāya ṭhitacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Iddhiyā vehāse ṭhitacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, taṃcatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.

389. 비구들이여, 4인 승가가 행해야 할 갈마를 만약 비구니가 네 번째가 되어 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 비구들이여, 4인 승가가 행해야 할 갈마를 만약 식차마나가 네 번째가 되어 행한다면... 그것은 갈마가 아니며 행해서도 안 된다... (줄임)... 사미가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 사미니가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 학습을 포기한 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 파라지카(antimavatthu)를 범한 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 죄를 보지 않아 거부된 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 죄를 고치지 않아 거부된 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 사악한 견해를 버리지 않아 거부된 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 판다카(paṇḍaka)가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 도적처럼 함께 사는 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 외도에게로 간 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 축생이 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 어머니를 죽인 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 아버지를 죽인 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 아라한을 죽인 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 비구니를 범한 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 승가를 분열시킨 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 부처님 몸에 피를 낸 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 양성구유자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 다른 소속인 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 다른 결계에 머무는 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 신통력으로 공중에 떠 있는 자가 네 번째가 되어 행한다면... 갈마가 아니며 행해서도 안 된다. 승가가 갈마를 집행하는 대상인 바로 그 당사자가 네 번째가 되어 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해서도 안 된다.

Catuvaraṇaṃ.

4인 승가의 갈마 수행에 관한 단락이 끝났다.

390. Pañcavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ bhikkhunipañcamo kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Pañcavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ sikkhamānapañcamo kammaṃ kareyya…pe…. Sāmaṇerapañcamo kammaṃ kareyya… sāmaṇeripañcamo kammaṃ kareyya [Pg.441]… sikkhaṃ paccakkhātakapañcamo kammaṃ kareyya… antimavatthuṃ ajjhāpannakapañcamo kammaṃ kareyya… āpattiyā adassane ukkhittakapañcamo kammaṃ kareyya… āpattiyā appaṭikamme ukkhittakapañcamo kammaṃ kareyya… pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakapañcamo kammaṃ kareyya… paṇḍakapañcamo kammaṃ kareyya… theyyasaṃvāsakapañcamo kammaṃ kareyya… titthiyapakkantakapañcamo kammaṃ kareyya… tiracchānagatapañcamo kammaṃ kareyya… mātughātakapañcamo kammaṃ kareyya… pitughātakapañcamo kammaṃ kareyya… arahantaghātakapañcamo kammaṃ kareyya… bhikkhunidūsakapañcamo kammaṃ kareyya… saṅghabhedakapañcamo kammaṃ kareyya… lohituppādakapañcamo kammaṃ kareyya… ubhatobyañjanakapañcamo kammaṃ kareyya… nānāsaṃvāsakapañcamo kammaṃ kareyya… nānāsīmāya ṭhitapañcamo kammaṃ kareyya… iddhiyā vehāse ṭhitapañcamo kammaṃ kareyya… yassa saṅgho kammaṃ karoti, taṃpañcamo kammaṃ kareyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.

390. 비구들이여, 만일 다섯 명의 무리가 수행해야 할 갈마를 비구니가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비구들이여, 만일 다섯 명의 무리가 수행해야 할 갈마를 식차마나가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면... (중략) ... 사미가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 사미니가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 계를 포기한 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 파라지카 죄를 범한 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 죄를 보지 않아 정직 처분된 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 죄를 참회하지 않아 정직 처분된 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 사견을 버리지 않아 정직 처분된 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 내시가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 도적질하며 함께 사는 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 외도로 간 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 축생이 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 어머니를 죽인 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 아버지를 죽인 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 아라한을 죽인 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 비구니를 범한 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 승가를 분열시킨 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 부처님 몸에 피를 내게 한 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 양성이 있는 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 다른 소속의 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 다른 계에 머무는 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 신통력으로 공중에 머무는 자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 승가가 갈마를 집행하는 바로 그 당사자가 다섯 번째가 되어 갈마를 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다.

Pañcavaggakaraṇaṃ.

다섯 명의 무리가 행하는 갈마.

391. Dasavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ bhikkhunidasamo kammaṃ kareyya, akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Dasavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ sikkhamānadasamo kammaṃ kareyya, akammaṃ na ca karaṇīyaṃ…pe…. Dasavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ yassa saṅgho kammaṃ karoti, taṃdasamo kammaṃ kareyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.

391. 비구들이여, 만일 열 명의 무리가 수행해야 할 갈마를 비구니가 열 번째가 되어 갈마를 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비구들이여, 만일 열 명의 무리가 수행해야 할 갈마를 식차마나가 열 번째가 되어 갈마를 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다... (중략) ... 열 명의 무리가 수행해야 할 갈마를 승가가 갈마를 집행하는 바로 그 당사자가 열 번째가 되어 갈마를 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다.

Dasavaggakaraṇaṃ.

열 명의 무리가 행하는 갈마.

392. Vīsativaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ bhikkhunivīso kammaṃ kareyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Vīsativaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ sikkhamānavīso kammaṃ kareyya …pe… sāmaṇeravīso kammaṃ kareyya… sāmaṇerivīso kammaṃ kareyya… sikkhaṃ paccakkhātakavīso kammaṃ kareyya… antimavatthuṃ ajjhāpannakavīso kammaṃ kareyya… āpattiyā adassane ukkhittakavīso kammaṃ kareyya… āpattiyā appaṭikamme ukkhittakavīso kammaṃ kareyya… pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakavīso kammaṃ kareyya… paṇḍakavīso kammaṃ kareyya… theyyasaṃvāsakavīso kammaṃ kareyya… titthiyapakkantakavīso kammaṃ kareyya… tiracchānagatavīso kammaṃ kareyya… mātughātakavīso kammaṃ kareyya… pitughātakavīso kammaṃ kareyya… arahantaghātakavīso [Pg.442] kammaṃ kareyya… bhikkhunidūsakavīso kammaṃ kareyya… saṅghabhedakavīso kammaṃ kareyya… lohituppādakavīso kammaṃ kareyya… ubhatobyañjanakavīso kammaṃ kareyya… nānāsaṃvāsakavīso kammaṃ kareyya… nānāsīmāya ṭhitavīso kammaṃ kareyya… iddhiyā vehāse ṭhitavīso kammaṃ kareyya… yassa saṅgho kammaṃ karoti, taṃvīso kammaṃ kareyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.

392. 비구들이여, 만일 스무 명의 무리가 수행해야 할 갈마를 비구니가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비구들이여, 만일 스무 명의 무리가 수행해야 할 갈마를 식차마나가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면... (중략) ... 사미가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 사미니가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 계를 포기한 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 파라지카 죄를 범한 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 죄를 보지 않아 정직 처분된 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 죄를 참회하지 않아 정직 처분된 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 사견을 버리지 않아 정직 처분된 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 내시가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 도적질하며 함께 사는 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 외도로 간 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 축생이 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 어머니를 죽인 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 아버지를 죽인 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 아라한을 죽인 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 비구니를 범한 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 승가를 분열시킨 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 부처님 몸에 피를 내게 한 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 양성이 있는 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 다른 소속의 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 다른 계에 머무는 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 신통력으로 공중에 머무는 자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 승가가 갈마를 집행하는 바로 그 당사자가 스무 번째가 되어 갈마를 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다.

Vīsativaggakaraṇaṃ.

스무 명의 무리가 행하는 갈마.

Catuvaggakaraṇādikathā niṭṭhitā.

네 명의 무리가 행하는 갈마 등의 이야기가 끝났다.

238. Pārivāsikādikathā

238. 별거(파리바사) 수행자 등에 관한 이야기

393. Pārivāsikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Mūlāya paṭikassanārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Mānattārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Mānattacārikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Abbhānārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.

393. 비구들이여, 만일 별거(파리바사)를 이행 중인 자가 네 번째가 되어 파리바사를 주거나, 근본으로 되돌리거나, 마나따를 준다면, 혹은 그가 스무 번째가 되어 출죄(아바나)를 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비구들이여, 만일 근본으로 되돌려져야 마땅한 자가 네 번째가 되어 파리바사를 주거나, 근본으로 되돌리거나, 마나따를 준다면, 혹은 그가 스무 번째가 되어 출죄를 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비구들이여, 만일 마나따를 받아야 마땅한 자가 네 번째가 되어 파리바사를 주거나, 근본으로 되돌리거나, 마나따를 준다면, 혹은 그가 스무 번째가 되어 출죄를 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비구들이여, 만일 마나따를 행하고 있는 자가 네 번째가 되어 파리바사를 주거나, 근본으로 되돌리거나, 마나따를 준다면, 혹은 그가 스무 번째가 되어 출죄를 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다. 비구들이여, 만일 출죄를 받아야 마땅한 자가 네 번째가 되어 파리바사를 주거나, 근본으로 되돌리거나, 마나따를 준다면, 혹은 그가 스무 번째가 되어 출죄를 행한다면, 그것은 갈마가 아니며 행해져서도 안 된다.

394. Ekaccassa, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhati, ekaccassa na ruhati. Kassa ca, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā na ruhati? Bhikkhuniyā, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā na ruhati. Sikkhamānāya, bhikkhave…pe… sāmaṇerassa, bhikkhave… sāmaṇeriyā, bhikkhave… sikkhāpaccakkhātakassa bhikkhave… antimavatthuṃ ajjhāpannakassa, bhikkhave … ummattakassa, bhikkhave… khittacittassa, bhikkhave… vedanāṭṭassa, bhikkhave… āpattiyā adassane ukkhittakassa, bhikkhave… āpattiyā appaṭikamme ukkhittakassa, bhikkhave… pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakassa, bhikkhave… paṇḍakassa, bhikkhave… theyyasaṃvāsakassa, bhikkhave… titthiyapakkantakassa, bhikkhave [Pg.443]… tiracchānagatassa bhikkhave… mātughātakassa, bhikkhave… pitughātakassa, bhikkhave… arahantaghātakassa, bhikkhave… bhikkhunidūsakassa, bhikkhave… saṅghabhedakassa, bhikkhave… lohituppādakassa, bhikkhave… ubhatobyañjanakassa, bhikkhave… nānāsaṃvāsakassa, bhikkhave… nānāsīmāya ṭhitassa, bhikkhave… iddhiyā vehāse ṭhitassa, bhikkhave, yassa saṅgho kammaṃ karoti, tassa ca, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā na ruhati. Imesaṃ kho, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā na ruhati.

394. 비구들이여, 승가의 한가운데에서 어떤 이의 반대는 유효하고, 어떤 이의 반대는 유효하지 않다. 비구들이여, 누구의 반대가 승가의 한가운데에서 유효하지 않은가? 비구들이여, 승가의 한가운데에서 비구니의 반대는 유효하지 않다. 비구들이여, 식차마나의... (중략) ... 사미의, 사미니의, 계를 포기한 자의, 파라지카 죄를 범한 자의, 미친 자의, 마음이 산란한 자의, 고통에 시달리는 자의, 죄를 보지 않아 정직 처분된 자의, 죄를 참회하지 않아 정직 처분된 자의, 사견을 버리지 않아 정직 처분된 자의, 내시의, 도적질하며 함께 사는 자의, 외도로 간 자의, 축생의, 어머니를 죽인 자의, 아버지를 죽인 자의, 아라한을 죽인 자의, 비구니를 범한 자의, 승가를 분열시킨 자의, 부처님 몸에 피를 내게 한 자의, 양성이 있는 자의, 다른 소속의 자의, 다른 계에 머무는 자의, 신통력으로 공중에 머무는 자의, 그리고 승가가 갈마를 집행하는 바로 그 당사자의 반대는 승가의 한가운데에서 유효하지 않다. 비구들이여, 진실로 이러한 자들의 반대는 승가의 한가운데에서 유효하지 않다.

Kassa ca, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhati? Bhikkhussa, bhikkhave, pakatattassa

“비구들이여, 승가의 한가운데서 누구의 반대(이의 제기)가 효력을 얻는가? 비구들이여, 파카탓따(청정한 본래의 상태인 자)의 것이니라.”

Samānasaṃvāsakassa samānasīmāya ṭhitassa antamaso ānantarikassāpi bhikkhuno viññāpentassa saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhati. Imassa kho, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhati.

“동일한 화합 생활을 하며 동일한 결계 안에 머물고, 적어도 바로 옆에 있는 비구에게라도 (자신의 의사를) 알리는 비구의 승가 내에서의 반대가 효력을 얻는다. 비구들이여, 오직 이와 같은 비구의 승가 내에서의 반대가 효력을 얻느니라.”

Pārivāsikādikathā niṭṭhitā.

별거(파리바사) 등에 관한 이야기가 끝났다.

239. Dvenissāraṇādikathā

239. 239. 두 가지 추방 등에 관한 이야기

395. Dvemā, bhikkhave, nissāraṇā. Atthi, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ. Tañce saṅgho nissāreti, ekacco sunissārito, ekacco dunnissārito. Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ, tañce saṅgho nissāreti – dunnissārito? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu suddho hoti anāpattiko. Tañce saṅgho nissāreti – dunnissārito. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ, tañce saṅgho nissāreti – dunnissārito.

395. “비구들이여, 추방에는 이 두 가지가 있다. 비구들이여, 추방될 대상이 아닌 인물이 있다. 만약 승가가 그 인물을 추방한다면, 어떤 경우는 정당하게 추방된 것이고, 어떤 경우는 부당하게 추방된 것이다. 비구들이여, 어떤 인물이 추방될 대상이 아닌데 승가가 그를 추방했을 때 부당하게 추방된 것이라 하는가? 비구들이여, 여기 어떤 비구가 청정하여 죄가 없는 경우이다. 승가가 그를 추방한다면 이는 부당하게 추방된 것이다. 비구들이여, 이 인물을 일컬어 추방될 대상이 아닌 자라 하며, 승가가 그를 추방한다면 부당하게 추방된 것이라 하느니라.”

Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ, tañce saṅgho nissāreti – sunissārito? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi, tañce saṅgho nissāreti – sunissārito. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ, tañce saṅgho nissāreti – sunissārito.

“비구들이여, 어떤 인물이 추방될 대상이 아닌데 승가가 그를 추방했을 때 정당하게 추방된 것이라 하는가? 비구들이여, 여기 어떤 비구가 어리석고 미숙하며, 범계가 잦고 행실이 단정치 못하며, (비구들에게) 적절하지 않은 방식으로 재가자들과 섞여 지내는 경우이다. 승가가 그 인물을 추방한다면 이는 정당하게 추방된 것이다. 비구들이여, 이 인물을 일컬어 추방될 대상이 아닌 자라 하며, 승가가 그를 추방한다면 정당하게 추방된 것이라 하느니라.”

396. Dvemā, bhikkhave, osāraṇā. Atthi, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ tañce saṅgho osāreti, ekacco sosārito, ekacco [Pg.444] dosārito. Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – dosārito? Paṇḍako, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – dosārito. Theyyasaṃvāsako, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – dosārito. Titthiyapakkantako, bhikkhave…pe… tiracchānagato, bhikkhave… mātughātako, bhikkhave… pitughātako, bhikkhave… arahantaghātako, bhikkhave… bhikkhunidūsako, bhikkhave… saṅghabhedako, bhikkhave… lohituppādako, bhikkhave… ubhatobyañjanako, bhikkhave, appatto, osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – dosārito. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – dosārito. Ime vuccanti, bhikkhave, puggalā appattā osāraṇaṃ, te ce saṅgho osāreti – dosāritā.

396. “비구들이여, 수용(구족계 수여)에는 이 두 가지가 있다. 비구들이여, 수용될 대상이 아닌 인물이 있다. 만약 승가가 그 인물을 수용한다면, 어떤 경우는 정당하게 수용된 것이고, 어떤 경우는 부당하게 수용된 것이다. 비구들이여, 어떤 인물이 수용될 대상이 아닌데 승가가 그를 수용했을 때 부당하게 수용된 것이라 하는가? 비구들이여, 중성(판다카)은 수용될 대상이 아니다. 승가가 그를 수용한다면 이는 부당하게 수용된 것이다. 비구들이여, 도적과 같이 몰래 들어와 사는 자는 수용될 대상이 아니다. 승가가 그를 수용한다면 이는 부당하게 수용된 것이다. 비구들이여, 외도로 전향한 자는… (중략)… 축생인 자는… 어머니를 살해한 자는… 아버지를 살해한 자는… 아라한을 살해한 자는… 비구니를 범한 자는… 승가를 분열시킨 자는… 부처님 몸에 피를 낸 자는… 양성인간은 수용될 대상이 아니다. 승가가 그를 수용한다면 이는 부당하게 수용된 것이다. 비구들이여, 이 인물을 일컬어 수용될 대상이 아닌 자라 하며, 승가가 그를 수용한다면 부당하게 수용된 것이라 하느니라. 비구들이여, 이 인물들을 일컬어 수용될 대상이 아닌 자들이라 하며, 승가가 그들을 수용한다면 부당하게 수용된 것이니라.”

Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – sosārito? Hatthacchinno, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti, sosārito. Pādacchinno, bhikkhave…pe… hatthapādacchinno, bhikkhave… kaṇṇacchinno, bhikkhave… nāsacchinno, bhikkhave… kaṇṇanāsacchinno, bhikkhave… aṅgulicchinno, bhikkhave… aḷacchinno, bhikkhave… kaṇḍaracchinno, bhikkhave… phaṇahatthako, bhikkhave… khujjo, bhikkhave… vāmano, bhikkhave… galagaṇḍī, bhikkhave… lakkhaṇāhato, bhikkhave… kasāhato, bhikkhave… likhitako, bhikkhave… sīpadiko, bhikkhave… pāparogī, bhikkhave… parisadūsako, bhikkhave… kāṇo, bhikkhave… kuṇī, bhikkhave… khañjo, bhikkhave… pakkhahato, bhikkhave… chinniriyāpatho, bhikkhave… jarādubbalo, bhikkhave… andho, bhikkhave… mūgo, bhikkhave… badhiro, bhikkhave… andhamūgo, bhikkhave… andhabadhiro, bhikkhave… mūgabadhiro, bhikkhave… andhamūgabadhiro, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – sosārito. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – sosārito. Ime vuccanti, bhikkhave, puggalā appattā osāraṇaṃ, te ce saṅgho osāreti – sosāritā.

“비구들이여, 어떤 인물이 수용될 대상이 아닌데 승가가 그를 수용했을 때 정당하게 수용된 것이라 하는가? 비구들이여, 손이 잘린 자는 수용될 대상이 아니다. 승가가 그를 수용한다면 이는 정당하게 수용된 것이다. 비구들이여, 발이 잘린 자는… (중략)… 손발이 모두 잘린 자는… 귀가 잘린 자는… 코가 잘린 자는… 귀와 코가 잘린 자는… 손가락이 잘린 자는… 엄지손가락이나 엄지발가락이 잘린 자는… 힘줄이 끊어진 자는… 손발이 오그라든 자는… 곱추는… 난쟁이는… 갑상선종이 있는 자는… 낙인이 찍힌 자는… 채찍을 맞은 자는… 현상 수배된 자는… 상피병 환자는… 대중을 불쾌하게 하는 자는… 애꾸눈은… 팔다리가 굽은 자는… 절름발이는… 반신불수는… 지체 부자유자는… 노쇠하여 기력이 없는 자는… 장님은… 벙어리는… 귀머거리는… 장님이자 벙어리는… 장님이자 귀머거리는… 벙어리이자 귀머거리는… 장님이자 벙어리이며 귀머거리인 자는 수용될 대상이 아니다. 승가가 그 인물을 수용한다면 이는 정당하게 수용된 것이다. 비구들이여, 이 인물을 일컬어 수용될 대상이 아닌 자라 하며, 승가가 그를 수용한다면 정당하게 수용된 것이라 하느니라. 비구들이여, 이 인물들을 일컬어 수용될 대상이 아닌 자들이라 하며, 승가가 그들을 수용한다면 정당하게 수용된 것이니라.”

Dvenissāraṇādikathā niṭṭhitā.

두 가지 추방 등에 관한 이야기가 끝났다.

Vāsabhagāmabhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo.

첫 번째 와사바가마 송독분(바나와라)이 끝났다.

240. Adhammakammādikathā

240. 240. 법답지 못한 갈마 등에 관한 이야기

397. Idha [Pg.445] pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpatti’’nti? So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyya’’nti. Taṃ saṅgho āpattiyā adassane ukkhipati – adhammakammaṃ.

397. “비구들이여, 여기 어떤 비구에게 인정해야 할(보아야 할) 죄가 없다. 그런데 승가나 많은 비구들이나 혹은 한 개인의 비구가 ‘도반이여, 당신은 죄를 지었소. 그 죄를 인정하시오’라고 그를 문책한다. 그가 ‘도반이여, 나에게는 내가 인정해야 할 죄가 없소’라고 말함에도 불구하고, 승가가 죄를 인정하지 않는다는 이유로 그를 축출한다면, 그것은 법답지 못한 갈마이니라.”

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṃ āpatti’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamayaṃ paṭikareyya’’nti. Taṃ saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati – adhammakammaṃ.

“비구들이여, 여기 어떤 비구에게 참회해야 할 죄가 없다. 그런데 승가나 많은 비구들이나 혹은 한 개인의 비구가 ‘도반이여, 당신은 죄를 지었소. 그 죄를 참회하시오’라고 그를 문책한다. 그가 ‘도반이여, 나에게는 내가 참회해야 할 죄가 없소’라고 말함에도 불구하고, 승가가 죄를 참회하지 않는다는 이유로 그를 축출한다면, 그것은 법답지 못한 갈마이니라.”

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘pāpikā te, āvuso, diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyya’’nti. Taṃ saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati – adhammakammaṃ.

“비구들이여, 여기 어떤 비구에게 버려야 할 사악한 견해가 없다. 그런데 승가나 많은 비구들이나 혹은 한 개인의 비구가 ‘도반이여, 당신에게는 사악한 견해가 있소. 그 사악한 견해를 버리시오’라고 그를 문책한다. 그가 ‘도반이여, 나에게는 내가 버려야 할 사악한 견해가 없소’라고 말함에도 불구하고, 승가가 사악한 견해를 버리지 않는다는 이유로 그를 축출한다면, 그것은 법답지 못한 갈마이니라.”

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, na hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpatti? Paṭikarohi taṃ āpatti’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyaṃ. Natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyya’’nti. Taṃ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā ukkhipati – adhammakammaṃ.

“비구들이여, 여기 어떤 비구에게 인정해야 할 죄도 없고 참회해야 할 죄도 없다. 그런데 승가나 많은 비구들이나 혹은 한 개인의 비구가 ‘도반이여, 당신은 죄를 지었소. 그 죄를 인정하시오. 그 죄를 참회하시오’라고 그를 문책한다. 그가 ‘도반이여, 나에게는 내가 인정해야 할 죄도 없고, 나에게는 내가 참회해야 할 죄도 없소’라고 말함에도 불구하고, 승가가 죄를 인정하지 않거나 참회하지 않는다는 이유로 그를 축출한다면, 그것은 법답지 못한 갈마이니라.”

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyaṃ; natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyya’’nti. Taṃ saṅgho adassane vā appaṭinissagge vā ukkhipati – adhammakammaṃ.

비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구에게 보아야 할 아바띠(죄)도 없고, 버려야 할 나쁜 견해도 없다. 승가나 여러 비구들이나 한 개인이 그를 ‘도반이여, 당신은 아바띠를 범했습니다. 이 아바띠를 봅니까? 당신에게 나쁜 견해가 있으니, 그 나쁜 견해를 버리십시오.’라고 문책한다. 그는 ‘도반들이여, 나에게는 내가 보아야 할 아바띠가 없습니다. 도반들이여, 나에게는 내가 버려야 할 나쁜 견해가 없습니다.’라고 말한다. 승가가 [아바띠를] 보지 않는다는 이유로 혹은 [견해를] 버리지 않는다는 이유로 그를 내쫓는다면, 이는 법답지 못한 갈마이다.

Idha [Pg.446] pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti paṭikātabbā, na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṃ āpattiṃ; pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyyaṃ. Natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyya’’nti. Taṃ saṅgho appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati – adhammakammaṃ.

비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구에게 참회해야 할 아바띠도 없고, 버려야 할 나쁜 견해도 없다. 승가나 여러 비구들이나 한 개인이 그를 ‘도반이여, 당신은 아바띠를 범했습니다. 그 아바띠를 참회하십시오. 당신에게 나쁜 견해가 있으니, 그 나쁜 견해를 버리십시오.’라고 문책한다. 그는 ‘도반들이여, 나에게는 내가 참회해야 할 아바띠가 없습니다. 도반들이여, 나에게는 내가 버려야 할 나쁜 견해가 없습니다.’라고 말한다. 승가가 [아바띠를] 참회하지 않는다는 이유로 혹은 [견해를] 버리지 않는다는 이유로 그를 내쫓는다면, 이는 법답지 못한 갈마이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, na hoti āpatti paṭikātabbā, na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Paṭikarohi taṃ āpattiṃ; pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyaṃ. Natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyyaṃ. Natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyya’’nti. Taṃ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati – adhammakammaṃ.

비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구에게 보아야 할 아바띠도 없고, 참회해야 할 아바띠도 없으며, 버려야 할 나쁜 견해도 없다. 승가나 여러 비구들이나 한 개인이 그를 ‘도반이여, 당신은 아바띠를 범했습니다. 이 아바띠를 보십시오. 그 아바띠를 참회하십시오. 당신에게 나쁜 견해가 있으니, 그 나쁜 견해를 버리십시오.’라고 문책한다. 그는 ‘도반들이여, 나에게는 내가 보아야 할 아바띠가 없습니다. 나에게는 내가 참회해야 할 아바띠도 없습니다. 도반들이여, 나에게는 내가 버려야 할 나쁜 견해도 없습니다.’라고 말한다. 승가가 [아바띠를] 보지 않는다는 이유로, 혹은 참회하지 않는다는 이유로, 혹은 [견해를] 버리지 않는다는 이유로 그를 내쫓는다면, 이는 법답지 못한 갈마이다.

398. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Tamenaṃ codeti. Saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpatti’’nti? So evaṃ vadeti – ‘‘āmāvuso, passāmī’’ti. Taṃ saṅgho āpattiyā adassane ukkhipati – adhammakammaṃ.

398. 비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구에게 보아야 할 아바띠가 있다. 승가나 여러 비구들이나 한 개인이 그를 ‘도반이여, 당신은 아바띠를 범했습니다. 이 아바띠를 보겠습니까?’라고 문책한다. 그는 ‘네, 도반들이여, 봅니다.’라고 말한다. 승가가 아바띠를 보지 않는다는 이유로 그를 내쫓는다면, 이는 법답지 못한 갈마이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṃ āpatti’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘āmāvuso, paṭikarissāmī’’ti. Taṃ saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati – adhammakammaṃ.

비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구에게 참회해야 할 아바띠가 있다. 승가나 여러 비구들이나 한 개인이 그를 ‘도반이여, 당신은 아바띠를 범했습니다. 그 아바띠를 참회하십시오.’라고 문책한다. 그는 ‘네, 도반들이여, 참회하겠습니다.’라고 말한다. 승가가 아바띠를 참회하지 않는다는 이유로 그를 내쫓는다면, 이는 법답지 못한 갈마이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘pāpikā te, āvuso, diṭṭhi; paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘āmāvuso[Pg.447], paṭinissajjissāmī’’ti. Taṃ saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati – adhammakammaṃ.

비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구에게 버려야 할 나쁜 견해가 있다. 승가나 여러 비구들이나 한 개인이 그를 ‘도반이여, 당신에게는 나쁜 견해가 있습니다. 그 나쁜 견해를 버리십시오.’라고 문책한다. 그는 ‘네, 도반들이여, 버리겠습니다.’라고 말한다. 승가가 나쁜 견해를 버리지 않는다는 이유로 그를 내쫓는다면, 이는 법답지 못한 갈마이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā…pe… hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā…pe… hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā…pe… hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Paṭikarohi taṃ āpattiṃ; pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘āmāvuso, passāmi, āma paṭikarissāmi, āma paṭinissajjissāmī’’ti. Taṃ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati – adhammakammaṃ.

비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구에게 보아야 할 아바띠도 있고 참회해야 할 아바띠도 있으며 … 보아야 할 아바띠도 있고 버려야 할 나쁜 견해도 있으며 … 참회해야 할 아바띠도 있고 버려야 할 나쁜 견해도 있으며 … 보아야 할 아바띠도 있고 참회해야 할 아바띠도 있고 버려야 할 나쁜 견해도 있다. 승가나 여러 비구들이나 한 개인이 그를 ‘도반이여, 당신은 아바띠를 범했습니다. 이 아바띠를 보십시오. 그 아바띠를 참회하십시오. 당신에게 나쁜 견해가 있으니, 그 나쁜 견해를 버리십시오.’라고 문책한다. 그는 ‘네, 도반들이여, 봅니다. 네, 참회하겠습니다. 네, 버리겠습니다.’라고 말한다. 승가가 [아바띠를] 보지 않는다는 이유로, 혹은 참회하지 않는다는 이유로, 혹은 버리지 않는다는 이유로 그를 내쫓는다면, 이는 법답지 못한 갈마이다.

399. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpatti’’nti? So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyya’’nti. Taṃ saṅgho āpattiyā adassane ukkhipati – dhammakammaṃ.

399. 비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구에게 보아야 할 아바띠가 있다. 승가나 여러 비구들이나 한 개인이 그를 ‘도반이여, 당신은 아바띠를 범했습니다. 이 아바띠를 보겠습니까?’라고 문책한다. 그는 ‘도반들이여, 나에게는 내가 보아야 할 아바띠가 없습니다.’라고 말한다. 승가가 아바띠를 보지 않는다는 이유로 그를 내쫓는다면, 이는 법다운 갈마이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṃ āpatti’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyya’’nti. Taṃ saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati – dhammakammaṃ.

비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구에게 참회해야 할 아바띠가 있다. 승가나 여러 비구들이나 한 개인이 그를 ‘도반이여, 당신은 아바띠를 범했습니다. 그 아바띠를 참회하십시오.’라고 문책한다. 그는 ‘도반들이여, 나에게는 내가 참회해야 할 아바띠가 없습니다.’라고 말한다. 승가가 아바띠를 참회하지 않는다는 이유로 그를 내쫓는다면, 이는 법다운 갈마이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘pāpikā te, āvuso, diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyya’’nti. Taṃ saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati – dhammakammaṃ.

비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구에게 버려야 할 나쁜 견해가 있다. 승가나 여러 비구들이나 한 개인이 그를 ‘도반이여, 당신에게는 나쁜 견해가 있습니다. 그 나쁜 견해를 버리십시오.’라고 문책한다. 그는 ‘도반들이여, 나에게는 내가 버려야 할 나쁜 견해가 없습니다.’라고 말한다. 승가가 나쁜 견해를 버리지 않는다는 이유로 그를 내쫓는다면, 이는 법다운 갈마이다.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā…pe…

비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구에게 보아야 할 아바띠도 있고, 참회해야 할 아바띠도 있으며 … [중략] …

Hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā…pe… hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā [Pg.448]…pe… hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Paṭikarohi taṃ āpattiṃ. Pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyaṃ. Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṃ paṭikareyyaṃ. Natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyya’’nti. Taṃ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati – dhammakammanti.

보아야 할 아바띠(āpatti)가 있고 버려야 할 사악한 견해가 있는 경우... (중략) ...치료해야 할 아바띠가 있고 버려야 할 사악한 견해가 있는 경우... (중략) ...보아야 할 아바띠가 있고 치료해야 할 아바띠도 있으며 버려야 할 사악한 견해도 있는 경우가 있다. 승가나 여러 비구들 혹은 한 개인이 그 비구를 '도반이여, 그대는 아바띠를 범했소. 이 아바띠를 보는가? 그 아바띠를 치료하시오. 그대에게 사악한 견해가 있으니, 그 사악한 견해를 버리시오'라고 책망한다. 그 비구가 '도반들이여, 나에게는 내가 보아야 할 아바띠가 없소. 도반들이여, 나에게는 내가 치료해야 할 아바띠가 없소. 도반들이여, 나에게는 내가 버려야 할 사악한 견해가 없소'라고 말한다. 승가가 (아바띠를) 보지 않음이나 치료하지 않음이나 (견해를) 버리지 않음으로 인해 그 비구를 추방한다면, 이것은 법다운 갈마(dhammakamma)이다.

Adhammakammādikathā niṭṭhitā.

법답지 않은 갈마 등에 관한 설명이 끝났다.

241. Upālipucchākathā

241. 우빨리(Upāli)의 질문에 관한 대화

400. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Adhammakammaṃ taṃ, upāli, avinayakamma’’nti. ‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ appaṭipucchā karoti…pe… paṭiññāyakaraṇīyaṃ kammaṃ apaṭiññāya karoti… sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti… amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti … niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti… parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati… mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti… mānattārahaṃ abbheti… abbhānārahaṃ upasampādeti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Adhammakammaṃ taṃ, upāli, avinayakammaṃ’’.

400. 그때 존자 우빨리가 세존께서 계신 곳으로 다가가서, 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 존자 우빨리는 세존께 이렇게 말씀드렸다. "세존이시여, 화합한 승가가 대면하여(sammukhā) 행해야 할 갈마를 대면하지 않고 행한다면, 세존이시여, 그것은 법다운 갈마입니까, 율다운 갈마입니까?" "우빨리여, 그것은 법답지 않은 갈마(adhammakamma)이고, 율답지 않은 갈마(avinayakamma)이다." "세존이시여, 화합한 승가가 질문하고 행해야 할 갈마를 질문하지 않고 행하거나... (중략) ...자백을 받고 행해야 할 갈마를 자백받지 않고 행하거나, 사띠위나야(sativinaya)를 주어야 할 자에게 아무라위나야(amūḷhavinaya)를 주거나, 아무라위나야를 주어야 할 자에게 땋사빠삐야시까(tassapāpiyasikā) 갈마를 행하거나, 땋사빠삐야시까 갈마를 행해야 할 자에게 딱자니야(tajjanīya) 갈마를 행하거나, 딱자니야 갈마를 행해야 할 자에게 니야싸(niyassa) 갈마를 행하거나, 니야싸 갈마를 행해야 할 자에게 빠바자니야(pabbājanīya) 갈마를 행하거나, 빠바자니야 갈마를 행해야 할 자에게 빠띠사라니야(paṭisāraṇīya) 갈마를 행하거나, 빠띠사라니야 갈마를 행해야 할 자에게 우케빠니야(ukkhepanīya) 갈마를 행하거나, 우케빠니야 갈마를 행해야 할 자에게 빠리와사(parivāsa)를 주거나, 빠리와사를 주어야 할 자를 근본으로 되돌리거나, 근본으로 되돌려야 할 자에게 마낫따(mānatta)를 주거나, 마낫따를 주어야 할 자를 출죄(abbheti)하거나, 출죄해야 할 자를 구족계(upasampādeti)를 준다면, 세존이시여, 그것은 법다운 갈마입니까, 율다운 갈마입니까?" "우빨리여, 그것은 법답지 않은 갈마이고 율답지 않은 갈마이다."

‘‘Yo kho, upāli, samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, evaṃ kho, upāli, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ, evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ appaṭipucchā karoti…pe… paṭiññāyakaraṇīyaṃ kammaṃ [Pg.449] apaṭiññāya karoti… sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti… amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti… niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti… parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati… mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti… mānattārahaṃ abbheti… abbhānārahaṃ upasampādeti, evaṃ kho, upāli, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hotī’’ti.

"우빨리여, 화합한 승가가 대면하여 행해야 할 갈마를 대면하지 않고 행한다면, 우빨리여, 그것은 법답지 않은 갈마가 되고 율답지 않은 갈마가 된다. 그리고 그렇게 하면 승가에 허물(sātisāro)이 있다. 우빨리여, 화합한 승가가 질문하고 행해야 할 갈마를 질문하지 않고 행하거나... (중략) ...자백을 받고 행해야 할 갈마를 자백받지 않고 행하거나, 사띠위나야를 주어야 할 자에게 아무라위나야를 주거나, 아무라위나야를 주어야 할 자에게 땋사빠삐야시까 갈마를 행하거나, 땋사빠삐야시까 갈마를 행해야 할 자에게 딱자니야 갈마를 행하거나, 딱자니야 갈마를 행해야 할 자에게 니야싸 갈마를 행하거나, 니야싸 갈마를 행해야 할 자에게 빠바자니야 갈마를 행하거나, 빠바자니야 갈마를 행해야 할 자에게 빠띠사라니야 갈마를 행하거나, 빠띠사라니야 갈마를 행해야 할 자에게 우케빠니야 갈마를 행하거나, 우케빠니야 갈마를 행해야 할 자에게 빠리와사를 주거나, 빠리와사를 주어야 할 자를 근본으로 되돌리거나, 근본으로 되돌려야 할 자에게 마낫따를 주거나, 마낫따를 주어야 할 자를 출죄하거나, 출죄해야 할 자를 구족계를 준다면, 우빨리여, 그것은 법답지 않은 갈마가 되고 율답지 않은 갈마가 된다. 그리고 그렇게 하면 승가에 허물이 있다"라고 말씀하셨다.

401. ‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ sammukhā karoti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Dhammakammaṃ taṃ, upāli, vinayakamma’’nti. ‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ paṭipucchā karoti…pe… paṭiññāyakaraṇīyaṃ kammaṃ paṭiññāya karoti… sativinayārahassa sativinayaṃ deti… amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti… tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… niyassakammārahassa niyassakammaṃ karoti… pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… parivāsārahassa parivāsaṃ deti mūlāyapaṭikassanārahaṃ mūlāya paṭikassati… mānattārahassa mānattaṃ deti… abbhānārahaṃ abbheti… upasampadārahaṃ upasampādeti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Dhammakammaṃ taṃ, upāli, vinayakammaṃ.

401. "세존이시여, 화합한 승가가 대면하여 행해야 할 갈마를 대면하여 행한다면, 세존이시여, 그것은 법다운 갈마입니까, 율다운 갈마입니까?" "우빨리여, 그것은 법다운 갈마이고 율다운 갈마이다." "세존이시여, 화합한 승가가 질문하고 행해야 할 갈마를 질문하고 행하거나... (중략) ...자백을 받고 행해야 할 갈마를 자백받고 행하거나, 사띠위나야를 주어야 할 자에게 사띠위나야를 주거나, 아무라위나야를 주어야 할 자에게 아무라위나야를 주거나, 땋사빠삐야시까 갈마를 행해야 할 자에게 땋사빠삐야시까 갈마를 행하거나, 딱자니야 갈마를 행해야 할 자에게 딱자니야 갈마를 행하거나, 니야싸 갈마를 행해야 할 자에게 니야싸 갈마를 행하거나, 빠바자니야 갈마를 행해야 할 자에게 빠바자니야 갈마를 행하거나, 빠띠사라니야 갈마를 행해야 할 자에게 빠띠사라니야 갈마를 행하거나, 우케빠니야 갈마를 행해야 할 자에게 우케빠니야 갈마를 행하거나, 빠리와사를 주어야 할 자에게 빠리와사를 주거나, 근본으로 되돌려야 할 자를 근본으로 되돌리거나, 마낫따를 주어야 할 자에게 마낫따를 주거나, 출죄해야 할 자를 출죄하거나, 구족계를 받아야 할 자에게 구족계를 준다면, 세존이시여, 그것은 법다운 갈마입니까, 율다운 갈마입니까?" "우빨리여, 그것은 법다운 갈마이고 율다운 갈마이다."

‘‘Yo kho, upāli, samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ sammukhā karoti, evaṃ kho, upāli, dhammakammaṃ hoti vinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho anatisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ paṭipucchā karoti… paṭiññāyakaraṇīyaṃ kammaṃ paṭiññāya karoti… sativinayārahassa sativinayaṃ deti… amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti… tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… niyassakammārahassa niyassakammaṃ karoti… pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti [Pg.450]… paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… parivāsārahassa parivāsaṃ deti… mūlāyapaṭikassanārahaṃ mūlāya paṭikassati… mānattārahassa mānattaṃ deti… abbhānārahaṃ abbheti… upasampadārahaṃ upasampādeti, evaṃ kho, upāli, dhammakammaṃ hoti vinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho anatisāro hotī’’ti.

"우빨리여, 화합한 승가가 대면하여 행해야 할 갈마를 대면하여 행한다면, 우빨리여, 그것은 법다운 갈마가 되고 율다운 갈마가 된다. 그리고 그렇게 하면 승가에 허물이 없다(anatisāro). 우빨리여, 화합한 승가가 질문하고 행해야 할 갈마를 질문하고 행하거나... (중략) ...자백을 받고 행해야 할 갈마를 자백받고 행하거나, 사띠위나야를 주어야 할 자에게 사띠위나야를 주거나, 아무라위나야를 주어야 할 자에게 아무라위나야를 주거나, 땋사빠삐야시까 갈마를 행해야 할 자에게 땋사빠삐야시까 갈마를 행하거나, 딱자니야 갈마를 행해야 할 자에게 딱자니야 갈마를 행하거나, 니야싸 갈마를 행해야 할 자에게 니야싸 갈마를 행하거나, 빠바자니야 갈마를 행해야 할 자에게 빠바자니야 갈마를 행하거나, 빠띠사라니야 갈마를 행해야 할 자에게 빠띠사라니야 갈마를 행하거나, 우케빠니야 갈마를 행해야 할 자에게 우케빠니야 갈마를 행하거나, 빠리와사를 주어야 할 자에게 빠리와사를 주거나, 근본으로 되돌려야 할 자를 근본으로 되돌리거나, 마낫따를 주어야 할 자에게 마낫따를 주거나, 출죄해야 할 자를 출죄하거나, 구족계를 받아야 할 자에게 구족계를 준다면, 우빨리여, 그것은 법다운 갈마가 되고 율다운 갈마가 된다. 그리고 그렇게 하면 승가에 허물이 없다"라고 말씀하셨다.

402. ‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, amūḷhavinayārahassa sativinayaṃ deti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Adhammakammaṃ taṃ, upāli, avinayakamma’’nti. ‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti, tassapāpiyasikākammārahassa amūḷhavinayaṃ deti…pe… tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti, tajjanīyakammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti, niyassakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti, pabbājanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti… pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti, paṭisāraṇīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti, ukkhepanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti, parivāsārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati, mūlāyapaṭikassanārahassa parivāsaṃ deti… mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti, mānattārahaṃ mūlāya paṭikassati… mānattārahaṃ abbheti, abbhānārahassa mānattaṃ deti… abbhānārahaṃ upasampādeti, upasampadārahaṃ abbheti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Adhammakammaṃ taṃ, upāli, avinayakamma’’nti.

402. “세존이시여, 화합한 승가가 사티비나야(정념비나야)를 받아야 마땅한 자에게 아무라비나야(불미망비나야)를 주고, 아무라비나야를 받아야 마땅한 자에게 사티비나야를 준다면, 세존이시여, 그 갈마는 법다운 갈마입니까, 율다운 갈마입니까?” “우팔리여, 그 갈마는 법답지 않은 갈마이며, 율답지 않은 갈마이다.” “세존이시여, 화합한 승가가 아무라비나야를 받아야 마땅한 자에게 타사파피야시카깜마를 행하고, 타사파피야시카깜마를 받아야 마땅한 자에게 아무라비나야를 준다면... (중략) ...타사파피야시카깜마를 받아야 마땅한 자에게 탓자니야깜마를 행하고, 탓자니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 타사파피야시카깜마를 행한다면... 탓자니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 니야사깜마를 행하고, 니야사깜마를 받아야 마땅한 자에게 탓자니야깜마를 행한다면... 니야사깜마를 받아야 마땅한 자에게 팝바자니야깜마를 행하고, 팝바자니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 니야사깜마를 행한다면... 팝바자니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 파티사라니야깜마를 행하고, 파티사라니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 팝바자니야깜마를 행한다면... 파티사라니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 우케파니야깜마를 행하고, 우케파니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 파티사라니야깜마를 행한다면... 우케파니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 파리와사(별거)를 주고, 파리와사를 받아야 마땅한 자에게 우케파니야깜마를 행한다면... 파리와사를 받아야 마땅한 자를 처음으로 되돌리고(물라야 파티카사나), 처음으로 되돌려져야 마땅한 자에게 파리와사를 준다면... 처음으로 되돌려져야 마땅한 자에게 마낫타를 주고, 마낫타를 받아야 마땅한 자를 처음으로 되돌린다면... 마낫타를 받아야 마땅한 자에게 압바나(복권)를 행하고, 압바나를 받아야 마땅한 자에게 마낫타를 준다면... 압바나를 받아야 마땅한 자에게 구족계를 주고, 구족계를 받아야 마땅한 자에게 압바나를 행한다면, 세존이시여, 그 갈마는 법다운 갈마입니까, 율다운 갈마입니까?” “우팔리여, 그 갈마는 법답지 않은 갈마이며, 율답지 않은 갈마이다.”

‘‘Yo kho, upāli, samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, amūḷhavinayārahassa sativinayaṃ deti, evaṃ kho, upāli, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti, tassapāpiyasikākammārahassa amūḷhavinayaṃ deti…pe… tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti, tajjanīyakammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti[Pg.451], niyassakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti, pabbājanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti… pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti, paṭisāraṇīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti, ukkhepanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti, parivāsārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati, mūlāyapaṭikassanārahassa parivāsaṃ deti… mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti, mānattārahaṃ mūlāya paṭikassati – mānattārahaṃ abbheti, abbhānārahassa mānattaṃ deti… abbhānārahaṃ upasampādeti, upasampadārahaṃ abbheti, evaṃ kho, upāli, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hotī’’ti.

“우팔리여, 화합한 승가가 사티비나야를 받아야 마땅한 자에게 아무라비나야를 주고, 아무라비나야를 받아야 마땅한 자에게 사티비나야를 준다면, 우팔리여, 이와 같이 하는 것은 법답지 않은 갈마가 되고 율답지 않은 갈마가 된다. 또한 승가에게는 허물이 있게 된다. 우팔리여, 화합한 승가가 아무라비나야를 받아야 마땅한 자에게 타사파피야시카깜마를 행하고, 타사파피야시카깜마를 받아야 마땅한 자에게 아무라비나야를 준다면... (중략) ...타사파피야시카깜마를 받아야 마땅한 자에게 탓자니야깜마를 행하고, 탓자니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 타사파피야시카깜마를 행한다면... 탓자니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 니야사깜마를 행하고, 니야사깜마를 받아야 마땅한 자에게 탓자니야깜마를 행한다면... 니야사깜마를 받아야 마땅한 자에게 팝바자니야깜마를 행하고, 팝바자니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 니야사깜마를 행한다면... 팝바자니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 파티사라니야깜마를 행하고, 파티사라니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 팝바자니야깜마를 행한다면... 파티사라니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 우케파니야깜마를 행하고, 우케파니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 파티사라니야깜마를 행한다면... 우케파니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 파리와사를 주고, 파리와사를 받아야 마땅한 자에게 우케파니야깜마를 행한다면... 파리와사를 받아야 마땅한 자를 처음으로 되돌리고, 처음으로 되돌려져야 마땅한 자에게 파리와사를 준다면... 처음으로 되돌려져야 마땅한 자에게 마낫타를 주고, 마낫타를 받아야 마땅한 자를 처음으로 되돌린다면... 마낫타를 받아야 마땅한 자에게 압바나를 행하고, 압바나를 받아야 마땅한 자에게 마낫타를 준다면... 압바나를 받아야 마땅한 자에게 구족계를 주고, 구족계를 받아야 마땅한 자에게 압바나를 행한다면, 우팔리여, 이와 같이 하는 것은 법답지 않은 갈마가 되고 율답지 않은 갈마가 된다. 또한 승가에게는 허물이 있게 된다.”라고 말씀하셨다.

403. ‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho sativinayārahassa sativinayaṃ deti, amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Dhammakammaṃ taṃ, upāli, vinayakamma’’nti. ‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti…pe… tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti…pe… tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti…pe… niyassakammārahassa niyassakammaṃ karoti…pe… pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti…pe… paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti…pe… ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti…pe… parivāsārahassa parivāsaṃ deti…pe… mūlāyapaṭikassanārahaṃ mūlāya paṭikassati…pe… mānattārahassa mānattaṃ deti…pe… abbhānārahaṃ abbheti, upasampadārahaṃ upasampādeti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Dhammakammaṃ taṃ, upāli, vinayakammaṃ’’.

403. “세존이시여, 화합한 승가가 사티비나야를 받아야 마땅한 자에게 사티비나야를 주고, 아무라비나야를 받아야 마땅한 자에게 아무라비나야를 준다면, 세존이시여, 그 갈마는 법다운 갈마입니까, 율다운 갈마입니까?” “우팔리여, 그 갈마는 법다운 갈마이며, 율다운 갈마이다.” “세존이시여, 화합한 승가가 아무라비나야를 받아야 마땅한 자에게 아무라비나야를 주고... (중략) ...타사파피야시카깜마를 받아야 마땅한 자에게 타사파피야시카깜마를 행하고... 탓자니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 탓자니야깜마를 행하고... 니야사깜마를 받아야 마땅한 자에게 니야사깜마를 행하고... 팝바자니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 팝바자니야깜마를 행하고... 파티사라니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 파티사라니야깜마를 행하고... 우케파니야깜마를 받아야 마땅한 자에게 우케파니야깜마를 행하고... 파리와사를 받아야 마땅한 자에게 파리와사를 주고... 처음으로 되돌려져야 마땅한 자를 처음으로 되돌리고... 마낫타를 받아야 마땅한 자에게 마낫타를 주고... 압바나를 받아야 마땅한 자에게 압바나를 행하고, 구족계를 받아야 마땅한 자에게 구족계를 준다면, 세존이시여, 그 갈마는 법다운 갈마입니까, 율다운 갈마입니까?” “우팔리여, 그 갈마는 법다운 갈마이며, 율다운 갈마이다.”

‘‘Yo kho, upāli, samaggo saṅgho sativinayārahassa sativinayaṃ deti, amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, evaṃ kho, upāli, dhammakammaṃ hoti vinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho anatisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti …pe… tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti…pe… tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti…pe… niyassakammārahassa niyassakammaṃ karoti…pe… pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti…pe… paṭisāraṇīyakammārahassa [Pg.452] paṭisāraṇīyakammaṃ karoti…pe… ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti…pe… parivāsārahassa parivāsaṃ deti…pe… mūlāya paṭikassanārahaṃ mūlāya paṭikassati…pe… mānattārahassa mānattaṃ deti…pe… abbhānārahaṃ abbheti, upasampadārahaṃ upasampādeti, evaṃ kho, upāli, dhammakammaṃ hoti vinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho anatisāro hotī’’ti.

“우빨리여, 화합한 승가가 사띠위나야(기억의 율)를 받아야 마땅한 자에게 사띠위나야를 주고, 아물하위나야(불치광의 율)를 받아야 마땅한 자에게 아물하위나야를 준다면, 우빨리여, 이와 같이 하는 것은 법다운 갈마가 되고 율다운 갈마가 된다. 또한 승가에게는 허물이 없게 된다. 우빨리여, 화합한 승가가 아물하위나야를 받아야 마땅한 자에게 아물하위나야를 주고... (중략) ...따싸빠삐야시까 갈마를 받아야 마땅한 자에게 따싸빠삐야시까 갈마를 행하고... 땃자니야 갈마를 받아야 마땅한 자에게 땃자니야 갈마를 행하고... 니야싸 갈마를 받아야 마땅한 자에게 니야싸 갈마를 행하고... 빳바자니야 갈마를 받아야 마땅한 자에게 빳바자니야 갈마를 행하고... 빠띠사라니야 갈마를 받아야 마땅한 자에게 빠띠사라니야 갈마를 행하고... 욱케빠니야 갈마를 받아야 마땅한 자에게 욱케빠니야 갈마를 행하고... 빠리와사를 받아야 마땅한 자에게 빠리와사를 주고... 근본으로 되돌려져야 마땅한 자를 근본으로 되돌리는 갈마(무라야 빠띠깟사나)를 행하고... 마낫따를 받아야 마땅한 자에게 마낫따를 주고... 압바나(복권)를 받아야 마땅한 자를 복권시키고, 구족계를 받아야 마땅한 자에게 구족계를 준다면, 우빨리여, 이와 같이 하는 것은 법다운 갈마가 되고 율다운 갈마가 된다. 또한 승가에게는 허물이 없게 된다.”라고 말씀하셨다.

404. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho sativinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti…pe… sativinayārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… sativinayārahassa niyassakammaṃ karoti… sativinayārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… sativinayārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… sativinayārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … sativinayārahassa parivāsaṃ deti… sativinayārahaṃ mūlāya paṭikassati… sativinayārahassa mānattaṃ deti… sativinayārahaṃ abbheti… sativinayārahaṃ upasampādeti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti.

404. 그때 세존께서 비구들에게 말씀하셨다. "비구들이여, 화합한 승가가 사티비나야(정념률)를 받아야 할 자에게 아물하비나야(불치률)를 준다면, 비구들이여, 이는 비법적인 업이며 율에 어긋나는 업이다. 또한 승가는 허물이 있게 된다. 비구들이여, 화합한 승가가 사티비나야를 받아야 할 자에게 타싸빠삐야시까 업을 행하거나... (중략) ...타자니야 업을 행하거나, 니야싸 업을 행하거나, 빠바자니야 업을 행하거나, 빠띠사라니야 업을 행하거나, 우케빠니야 업을 행하거나, 빠리와사를 주거나, 본죄로 소급시키거나, 마낫따를 주거나, 아바나를 시키거나, 구족계를 준다면, 비구들이여, 이는 비법적인 업이며 율에 어긋나는 업이다. 또한 승가는 허물이 있게 된다."

405. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tajjanīyakammaṃ karoti…pe… amūḷhavinayārahassa niyassakammaṃ karoti… amūḷhavinayārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… amūḷhavinayārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… amūḷhavinayārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… amūḷhavinayārahassa parivāsaṃ deti… amūḷhavinayārahaṃ mūlāya paṭikassati… amūḷhavinayārahassa mānattaṃ deti… amūḷhavinayārahaṃ abbheti… amūḷhavinayārahaṃ upasampādeti… amūḷhavinayārahassa sativinayaṃ deti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti.

405. "비구들이여, 화합한 승가가 아물하비나야를 받아야 할 자에게 타싸빠삐야시까 업을 행한다면, 비구들이여, 이는 비법적인 업이며 율에 어긋나는 업이다. 또한 승가는 허물이 있게 된다. 비구들이여, 화합한 승가가 아물하비나야를 받아야 할 자에게 타자니야 업을 행하거나... (중략) ...니야싸 업을 행하거나, 빠바자니야 업을 행하거나, 빠띠사라니야 업을 행하거나, 우케빠니야 업을 행하거나, 빠리와사를 주거나, 본죄로 소급시키거나, 마낫따를 주거나, 아바나를 시키거나, 구족계를 주거나, 사티비나야를 준다면, 비구들이여, 이는 비법적인 업이며 율에 어긋나는 업이다. 또한 승가는 허물이 있게 된다."

406. Yo [Pg.453] kho, bhikkhave, samaggo saṅgho tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti…pe… tajjanīyakammārahassa… niyassakammārahassa… pabbājanīyakammārahassa… paṭisāraṇīyakammārahassa… ukkhepanīyakammārahassa… parivāsārahaṃ… mūlāyapaṭikassanārahassa… mānattārahaṃ… abbhānārahaṃ… upasampadārahassa sativinayaṃ deti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho upasampadārahassa amūḷhavinayaṃ deti…pe… upasampadārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… upasampadārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… upasampadārahassa niyassakammaṃ karoti… upasampadārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… upasampadārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… upasampadārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… upasampadārahassa parivāsaṃ deti… upasampadārahaṃ mūlāya paṭikassati… upasampadārahassa mānattaṃ deti… upasampadārahaṃ abbheti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hotīti.

406. "비구들이여, 화합한 승가가 타싸빠삐야시까 업을 받아야 할 자에게 타자니야 업을 행하거나... (중략) ...타자니야 업을 받아야 할 자, 니야싸 업을 받아야 할 자, 빠바자니야 업을 받아야 할 자, 빠띠사라니야 업을 받아야 할 자, 우케빠니야 업을 받아야 할 자, 빠리와사를 받아야 할 자, 본죄 소급을 받아야 할 자, 마낫따를 받아야 할 자, 아바나를 받아야 할 자, 구족계를 받아야 할 자에게 사티비나야를 준다면, 비구들이여, 이는 비법적인 업이며 율에 어긋나는 업이다. 또한 승가는 허물이 있게 된다. 비구들이여, 화합한 승가가 구족계를 받아야 할 자에게 아물하비나야를 주거나... (중략) ...타싸빠삐야시까 업을 행하거나, 타자니야 업을 행하거나, 니야싸 업을 행하거나, 빠바자니야 업을 행하거나, 빠띠사라니야 업을 행하거나, 우케빠니야 업을 행하거나, 빠리와사를 주거나, 본죄로 소급시키거나, 마낫따를 주거나, 아바나를 시킨다면, 비구들이여, 이는 비법적인 업이며 율에 어긋나는 업이다. 또한 승가는 허물이 있게 된다"라고 말씀하셨다.

Upālipucchākathā niṭṭhitā.

우빨리 질문에 관한 이야기가 끝났다.

Upālipucchābhāṇavāro niṭṭhito dutiyo.

우빨리 질문에 관한 두 번째 암송분이 끝났다.

242. Tajjanīyakammakathā

242. 타자니야 업(Tajjanīyakamma, 꾸짖는 업)에 대한 설명

407. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammena vaggā. So [Pg.454] tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena samaggā.

407. "비구들이여, 여기 어떤 비구가 말다툼을 일삼고 싸움을 일삼고 논쟁을 일삼고 쓸데없는 말을 일삼으며 승가에 분쟁을 일으킨다. 그때 비구들에게 이러한 생각이 든다. '도반들이여, 이 비구는 말다툼을 일삼고 싸움을 일삼고 논쟁을 일삼고 쓸데없는 말을 일삼으며 승가에 분쟁을 일으키니, 이제 우리가 이 비구에게 타자니야 업을 행하자.' 그들은 그 비구에게 타자니야 업을 행하되, 비법적이고 비화합하여 행한다. 그 비구는 그 처소에서 다른 처소로 간다. 그곳에서도 비구들에게 이러한 생각이 든다. '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 비법적이고 비화합하여 타자니야 업을 받은 자다. 이제 우리가 이 비구에게 타자니야 업을 행하자.' 그들은 그 비구에게 타자니야 업을 행하되, 비법적이고 화합하여 행한다. 그 비구는 그 처소에서도 다른 처소로 간다. 그곳에서도 비구들에게 이러한 생각이 든다. '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 비법적이고 화합하여 타자니야 업을 받은 자다. 이제 우리가 이 비구에게 타자니야 업을 행하자.' 그들은 그 비구에게 타자니야 업을 행하되, 법답지만 비화합하여 행한다. 그 비구는 그 처소에서도 다른 처소로 간다. 그곳에서도 비구들에게 이러한 생각이 든다. '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법답지만 비화합하여 타자니야 업을 받은 자다. 이제 우리가 이 비구에게 타자니야 업을 행하자.' 그들은 그 비구에게 타자니야 업을 행하되, 법을 가장하고 비화합하여 행한다. 그 비구는 그 처소에서도 다른 처소로 간다. 그곳에서도 비구들에게 이러한 생각이 든다. '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법을 가장하고 비화합하여 타자니야 업을 받은 자다. 이제 우리가 이 비구에게 타자니야 업을 행하자.' 그들은 그 비구에게 타자니야 업을 행하되, 법을 가장하고 화합하여 행한다."

408. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā.

408. 비구들이여, 이 법과 율에서 비구가 꾸짖기를 잘하고, 싸우기를 잘하고, 논쟁하기를 잘하고, 잡담하기를 잘하며, 승가 안에서 분쟁을 일으키는 자라고 하자. 그곳에서 만약 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 꾸짖기를 잘하고, 싸우기를 잘하고, 논쟁하기를 잘하고, 잡담하기를 잘하며, 승가 안에서 분쟁을 일으키는 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마(타자니야 깜마)를 행합시다.'라는 생각이 든다면, 그들은 그 비구에게 법답지 않게 화합하여 꾸짖는 갈마를 행한다. 그는 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법답지 않게 화합하여 꾸짖는 갈마를 받은 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다. 그들은 그 비구에게 법답게 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 행한다. 그는 또 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법답게 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 받은 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다. 그들은 그 비구에게 법을 모방한 것으로 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 행한다. 그는 또 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법을 모방한 것으로 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 받은 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다. 그들은 그 비구에게 법을 모방한 것으로 화합하여 꾸짖는 갈마를 행한다. 그는 또 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법을 모방한 것으로 화합하여 꾸짖는 갈마를 받은 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다. 그들은 그 비구에게 법답지 않게 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 행한다.

409. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako [Pg.455] kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā.

409. 비구들이여, 이 법과 율에서 비구가 꾸짖기를 잘하고, 싸우기를 잘하고, 논쟁하기를 잘하고, 잡담하기를 잘하며, 승가 안에서 분쟁을 일으키는 자라고 하자. 그곳에서 만약 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 꾸짖기를 잘하고, 싸우기를 잘하고, 논쟁하기를 잘하고, 잡담하기를 잘하며, 승가 안에서 분쟁을 일으키는 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다면, 그들은 그 비구에게 법답게 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 행한다. 그는 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법답게 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 받은 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다. 그들은 그 비구에게 법을 모방한 것으로 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 행한다. 그는 또 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법을 모방한 것으로 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 받은 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다. 그들은 그 비구에게 법을 모방한 것으로 화합하여 꾸짖는 갈마를 행한다. 그는 또 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법을 모방한 것으로 화합하여 꾸짖는 갈마를 받은 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다. 그들은 그 비구에게 법답지 않게 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 행한다. 그는 또 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법답지 않게 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 받은 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다. 그들은 그 비구에게 법답지 않게 화합하여 꾸짖는 갈마를 행한다.

410. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ [Pg.456] evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammena vaggā.

410. 비구들이여, 이 법과 율에서 비구가 꾸짖기를 잘하고, 싸우기를 잘하고, 논쟁하기를 잘하고, 잡담하기를 잘하며, 승가 안에서 분쟁을 일으키는 자라고 하자. 그곳에서 만약 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 꾸짖기를 잘하고, 싸우기를 잘하고, 논쟁하기를 잘하고, 잡담하기를 잘하며, 승가 안에서 분쟁을 일으키는 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다면, 그들은 그 비구에게 법을 모방한 것으로 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 행한다. 그는 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법을 모방한 것으로 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 받은 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다. 그들은 그 비구에게 법을 모방한 것으로 화합하여 꾸짖는 갈마를 행한다. 그는 또 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법을 모방한 것으로 화합하여 꾸짖는 갈마를 받은 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다. 그들은 그 비구에게 법답지 않게 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 행한다. 그는 또 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법답지 않게 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 받은 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다. 그들은 그 비구에게 법답지 않게 화합하여 꾸짖는 갈마를 행한다. 그는 또 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 법답지 않게 화합하여 꾸짖는 갈마를 받은 자입니다. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖는 갈마를 행합시다.'라는 생각이 든다. 그들은 그 비구에게 법답게 화합하지 않은 채 꾸짖는 갈마를 행한다.

411. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena vaggā.

411. 비구들이여, 또한 여기 이 법과 율에 비구가 분쟁을 일으키고, 싸움을 일으키고, 말다툼을 일으키고, 잡담을 즐기며, 승가에서 소송(분쟁)을 일으킨다. 그 절에서 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 분쟁을 일으키고, 싸움을 일으키고, 말다툼을 일으키고, 잡담을 즐기며, 승가에서 소송을 일으킵니다. 이제 우리가 그에게 책망의 갈마(타자니야 갈마)를 행합시다’라는 생각이 들었다면, 그 비구들이 화합하여 비법적인 것을 법처럼 꾸며서 그에게 책망의 갈마를 행한다. 그 비구는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 화합한 상태에서 비법적인 것을 법처럼 꾸며 책망의 갈마를 받았습니다. 이제 우리가 그에게 책망의 갈마를 행합시다’라는 생각이 든다. 그 비구들이 화합하지 않은 상태에서 비법으로 그에게 책망의 갈마를 행한다. 그 비구는 그 사원에서도 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 화합하지 않은 상태에서 비법으로 책망의 갈마를 받았습니다. 이제 우리가 그에게 책망의 갈마를 행합시다’라는 생각이 든다. 그 비구들이 화합하여 비법으로 그에게 책망의 갈마를 행한다. 그 비구는 그 사원에서도 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 화합하여 비법으로 책망의 갈마를 받았습니다. 이제 우리가 그에게 책망의 갈마를 행합시다’라는 생각이 든다. 그 비구들이 화합하지 않은 상태에서 법대로 그에게 책망의 갈마를 행한다. 그 비구는 그 사원에서도 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 화합하지 않은 상태에서 법대로 책망의 갈마를 받았습니다. 이제 우리가 그에게 책망의 갈마를 행합시다’라는 생각이 든다. 그 비구들이 화합하지 않은 상태에서 비법적인 것을 법처럼 꾸며 그에게 책망의 갈마를 행한다.

Tajjanīyakammakathā niṭṭhitā.

책망의 갈마에 대한 설명이 끝났다.

243. Niyassakammakathā

243. 의지의 갈마(니야사 갈마)에 대한 설명

412. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi[Pg.457]. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ karomā’’ti. Te tassa niyassakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena niyassakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ karomā’’ti. Te tassa niyassakammaṃ karonti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….

412. 비구들이여, 또한 여기 이 법과 율에 비구가 어리석고 미숙하며, 범계(아빳띠)가 많고 행실이 깨끗하지 못하며, 비구들에게 적절하지 않은 재가자와의 사귐으로 재가자와 섞여 지낸다. 그 절에서 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 어리석고 미숙하며, 범계가 많고 행실이 깨끗하지 못하며, 비구들에게 적절하지 않은 재가자와의 사귐으로 재가자와 섞여 지냅니다. 이제 우리가 그에게 의지의 갈마(니야사 갈마)를 행합시다’라는 생각이 든다면, 그 비구들이 화합하지 않은 상태에서 비법으로 그에게 의지의 갈마를 행한다. 그 비구는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 화합하지 않은 상태에서 비법으로 의지의 갈마를 받았습니다. 이제 우리가 그에게 의지의 갈마를 행합시다’라는 생각이 든다. 그 비구들이 화합하여 비법으로 그에게 의지의 갈마를 행한다... (중략) ...화합하지 않은 상태에서 법대로... 화합하지 않은 상태에서 비법적인 것을 법처럼 꾸며서... 화합하여 비법적인 것을 법처럼 꾸며서... (중략) ...

Yathā heṭṭhā, tathā cakkaṃ kātabbaṃ.

아래(앞)에서와 같이 동일하게 순환하여 적용해야 한다.

Niyassakammakathā niṭṭhitā.

의지의 갈마에 대한 설명이 끝났다.

244. Pabbājanīyakammakathā

244. 추방의 갈마(빳바자니야 갈마)에 대한 설명

413. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kuladūsako hoti pāpasamācāro. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu kuladūsako pāpasamācāro. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….

413. 비구들이여, 또한 여기 이 법과 율에 비구가 가문(신도)을 더럽히고 악행을 일삼는다. 그 절에서 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 가문을 더럽히고 악행을 일삼습니다. 이제 우리가 그에게 추방의 갈마(빳바자니야 갈마)를 행합시다’라는 생각이 든다면, 그 비구들이 화합하지 않은 상태에서 비법으로 그에게 추방의 갈마를 행한다. 그 비구는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 화합하지 않은 상태에서 비법으로 추방의 갈마를 받았습니다. 이제 우리가 그에게 추방의 갈마를 행합시다’라는 생각이 든다. 그 비구들이 화합하여 비법으로 그에게 추방의 갈마를 행한다... (중략) ...화합하지 않은 상태에서 법대로... 화합하지 않은 상태에서 비법적인 것을 법처럼 꾸며서... 화합하여 비법적인 것을 법처럼 꾸며서... (중략) ...

Cakkaṃ kātabbaṃ.

순환하여 적용해야 한다.

Pabbājanīyakammakatā niṭṭhitā.

추방의 갈마에 대한 설명이 끝났다.

245. Paṭisāraṇīyakammakathā

245. 사과하게 하는 갈마(빠띠사라니야 갈마)에 대한 설명

414. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ [Pg.458] karomā’’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….

414. 비구들이여, 또한 여기 이 법과 율에 비구가 재가자를 욕하고 비방한다. 그 절에서 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 재가자를 욕하고 비방합니다. 이제 우리가 그에게 사과하게 하는 갈마(참회의 갈마)를 행합시다’라는 생각이 든다면, 그 비구들이 화합하지 않은 상태에서 비법으로 그에게 사과하게 하는 갈마를 행한다. 그 비구는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 화합하지 않은 상태에서 비법으로 사과하게 하는 갈마를 받았습니다. 이제 우리가 그에게 사과하게 하는 갈마를 행합시다’라는 생각이 든다. 그 비구들이 화합하여 비법으로 그에게 사과하게 하는 갈마를 행한다... (중략) ...화합하지 않은 상태에서 법대로... 화합하지 않은 상태에서 비법적인 것을 법처럼 꾸며서... 화합하여 비법적인 것을 법처럼 꾸며서... (중략) ...

Cakkaṃ kātabbaṃ.

순환하여 적용해야 한다.

Paṭisāraṇīyakammakathā niṭṭhitā.

사과하게 하는 갈마에 대한 설명이 끝났다.

246. Adassane ukkhepanīyakammakathā

246. 보지 않음에 대한 정지 갈마(웃케파니야 갈마)에 대한 설명

415. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….

415. 비구들이여, 또한 여기 이 법과 율에 비구가 범계(아빳띠)를 저지르고도 그 범계를 보려고(인정하려고) 하지 않는다. 그 절에서 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 범계를 저지르고도 그 범계를 보려고 하지 않습니다. 이제 우리가 그가 범계를 보지 않음으로 인해 정지 갈마(웃케파니야 갈마)를 행합시다’라는 생각이 든다면, 그 비구들이 그가 범계를 보지 않음으로 인해 화합하지 않은 상태에서 비법으로 그에게 정지 갈마를 행한다. 그 비구는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 범계를 보지 않음으로 인해 화합하지 않은 상태에서 비법으로 정지 갈마를 받았습니다. 이제 우리가 그가 범계를 보지 않음으로 인해 정지 갈마를 행합시다’라는 생각이 든다. 그 비구들이 그가 범계를 보지 않음으로 인해 화합하여 비법으로 그에게 정지 갈마를 행한다... (중략) ...화합하지 않은 상태에서 법대로... 화합하지 않은 상태에서 비법적인 것을 법처럼 꾸며서... 화합하여 비법적인 것을 법처럼 꾸며서... (중략) ...

Cakkaṃ kātabbaṃ.

순환하여 적용해야 한다.

Adassane ukkhepanīyakammakathā niṭṭhitā.

보지 않음에 대한 정지 갈마에 대한 설명이 끝났다.

247. Appaṭikamme ukkhepanīyakammakathā

247. 참회하지 않음에 대한 정지 갈마(웃케파니야 갈마)에 대한 설명

416. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….

416. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 아밧띠(āpatti, 죄)를 범하고도 그 아밧띠를 고치기를 원하지 않는다. 그 사원의 비구들에게 이런 생각이 든다. ‘도반들이여, 이 비구는 아밧띠를 범하고도 그 아밧띠를 고치기를 원하지 않습니다. 자, 이제 우리가 이 비구가 아밧띠를 고치지 않은 것에 대해 욱케파니야 까마(ukkhepanīyakamma, 정지 갈마)를 행합시다.’ 그들은 그에게 아밧띠를 고치지 않았다는 이유로 법답지 않게 분파적으로 정지 갈마를 행한다. 그 비구는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳의 비구들에게도 이런 생각이 든다. ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 아밧띠를 고치지 않았다는 이유로 법답지 않게 분파적으로 정지 갈마가 행해진 자입니다. 자, 이제 우리가 그에게 아밧띠를 고치지 않은 것에 대해 정지 갈마를 행합시다.’ 그들은 그에게 아밧띠를 고치지 않았다는 이유로 법답지 않게 화합하여 정지 갈마를 행한다. ... (중략) ... 법답게 분파적으로 ... 닮은 법으로 분파적으로 ... 닮은 법으로 화합하여 ... (중략) ...

Cakkaṃ kātabbaṃ.

[순환(바퀴)을 만들어야 한다.]

Appaṭikamme ukkhepanīyakammakathā niṭṭhitā.

아밧띠를 고치지 않은 데 대한 욱케파니야 까마(정지 갈마)에 관한 논의가 끝났다.

248. Appaṭinissagge ukkhepanīyakammakathā

248. 사견을 버리지 않은 데 대한 욱케파니야 까마(정지 갈마)에 관한 논의

417. Idha [Pg.459] pana, bhikkhave, bhikkhu na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….

417. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 사악한 견해(pāpika diṭṭhi)를 버리기를 원하지 않는다. 그 사원의 비구들에게 이런 생각이 든다. ‘도반들이여, 이 비구는 사악한 견해를 버리기를 원하지 않습니다. 자, 이제 우리가 이 비구가 사악한 견해를 버리지 않은 것에 대해 욱케파니야 까마(ukkhepanīyakamma, 정지 갈마)를 행합시다.’ 그들은 그에게 사악한 견해를 버리지 않았다는 이유로 법답지 않게 분파적으로 정지 갈마를 행한다. 그 비구는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳의 비구들에게도 이런 생각이 든다. ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 사악한 견해를 버리지 않았다는 이유로 법답지 않게 분파적으로 정지 갈마가 행해진 자입니다. 자, 이제 우리가 그에게 사악한 견해를 버리지 않은 것에 대해 정지 갈마를 행합시다.’ 그들은 그에게 사악한 견해를 버리지 않았다는 이유로 법답지 않게 화합하여 정지 갈마를 행한다. ... (중략) ... 법답게 분파적으로 ... 닮은 법으로 분파적으로 ... 닮은 법으로 화합하여 ... (중략) ...

Cakkaṃ kātabbaṃ.

[순환(바퀴)을 만들어야 한다.]

Appaṭinissagge ukkhepanīyakammakathā niṭṭhitā.

사견을 버리지 않은 데 대한 욱케파니야 까마(정지 갈마)에 관한 논의가 끝났다.

249. Tajjanīyakammapaṭippassaddhikathā

249. 따자니야 까마(tajjanīyakamma, 책망 갈마)의 해제(paṭippassaddhi)에 관한 논의

418. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammena vaggehi. Handassa [Pg.460] mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena samaggā.

418. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 승가로부터 따자니야 까마(tajjanīyakamma, 책망 갈마)를 받고서 바르게 행하며, 거만함을 버리고(lomaṃ pāteti), 벗어나는 행(netthāra)을 닦으며, 따자니야 까마의 해제(paṭippassaddhi)를 요청한다. 그 사원의 비구들에게 이런 생각이 든다. ‘도반들이여, 이 비구는 승가로부터 따자니야 까마를 받고서 바르게 행하며, 거만함을 버리고, 벗어나는 행을 닦으며, 따자니야 까마의 해제를 요청합니다. 자, 이제 우리가 그에게 따자니야 까마를 해제해 줍시다.’ 그들은 그에게 따자니야 까마를 법답지 않게 분파적으로 해제해 준다. 그 비구는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳의 비구들에게도 이런 생각이 든다. ‘도반들이여, 이 비구의 따자니야 까마는 승가에 의해 법답지 않게 화합하여 해제되었습니다. 자, 이제 우리가 그에게 따자니야 까마를 해제해 줍시다.’ 그들은 그에게 따자니야 까마를 법답지 않게 화합하여 해제해 준다. 그 비구는 또 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳의 비구들에게도 이런 생각이 든다. ‘도반들이여, 이 비구의 따자니야 까마는 승가에 의해 법답지 않게 분파적으로 해제되었습니다. 자, 이제 우리가 그에게 따자니야 까마를 해제해 줍시다.’ 그들은 그에게 따자니야 까마를 법답게 분파적으로 해제해 준다. 그 비구는 또 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳의 비구들에게도 이런 생각이 든다. ‘도반들이여, 이 비구의 따자니야 까마는 승가에 의해 법답게 분파적으로 해제되었습니다. 자, 이제 우리가 그에게 따자니야 까마를 해제해 줍시다.’ 그들은 그에게 따자니야 까마를 닮은 법으로 분파적으로 해제해 준다. 그 비구는 또 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳의 비구들에게도 이런 생각이 든다. ‘도반들이여, 이 비구의 따자니야 까마는 승가에 의해 닮은 법으로 분파적으로 해제되었습니다. 자, 이제 우리가 그에게 따자니야 까마를 해제해 줍시다.’ 그들은 그에게 따자니야 까마를 닮은 법으로 화합하여 해제해 준다.

419. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā.

419. 비구들이여, 또한 여기 한 비구가 승가에 의해 꾸짖음의 업(tajjanīyakamma)을 받고서 바르게 행하고, 교만을 버리고(털을 내리고), 벗어나는 행을 닦으며, 꾸짖음의 업이 가라앉기를 청한다. 그곳의 비구들이 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 꾸짖음의 업을 받고서 바르게 행하고, 교만을 버리고, 벗어나는 행을 닦으며, 꾸짖음의 업이 가라앉기를 청하고 있습니다. 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줍시다’라고 생각한다. 그들은 비법으로 화합하여 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 준다. 그는 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들이 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 비법으로 화합하여 가라앉혀졌습니다. 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줍시다’라고 생각한다. 그들은 법대로 품석하여 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 준다. 그는 그 거처에서 또 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들이 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 법대로 품석하여 가라앉혀졌습니다. 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줍시다’라고 생각한다. 그들은 가짜 법으로 품석하여 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 준다. 그는 그 거처에서 또 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들이 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 가짜 법으로 품석하여 가라앉혀졌습니다. 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줍시다’라고 생각한다. 그들은 가짜 법으로 화합하여 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 준다. 그는 그 거처에서 또 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들이 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 가짜 법으로 화합하여 가라앉혀졌습니다. 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줍시다’라고 생각한다. 그들은 비법으로 품석하여 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 준다.

420. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati[Pg.461]. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā.

420. 비구들이여, 또한 여기 한 비구가 승가에 의해 꾸짖음의 업을 받고서 바르게 행하고, 교만을 버리고, 벗어나는 행을 닦으며, 꾸짖음의 업이 가라앉기를 청한다. 그곳의 비구들이 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 꾸짖음의 업을 받고서 바르게 행하고, 교만을 버리고, 벗어나는 행을 닦으며, 꾸짖음의 업이 가라앉기를 청하고 있습니다. 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줍시다’라고 생각한다. 그들은 법대로 품석하여 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 준다. 그는 그 거처에서 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들이 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 법대로 품석하여 가라앉혀졌습니다. 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줍시다’라고 생각한다. 그들은 가짜 법으로 품석하여 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 준다. 그는 그 거처에서 또 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들이 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 가짜 법으로 품석하여 가라앉혀졌습니다. 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줍시다’라고 생각한다. 그들은 가짜 법으로 화합하여 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 준다. 그는 그 거처에서 또 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들이 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 가짜 법으로 화합하여 가라앉혀졌습니다. 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줍시다’라고 생각한다. 그들은 비법으로 품석하여 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 준다. 그는 그 거처에서 또 다른 거처로 간다. 그곳에서도 비구들이 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 비법으로 품석하여 가라앉혀졌습니다. 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줍시다’라고 생각한다. 그들은 비법으로 화합하여 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 준다.

421. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ [Pg.462] hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammena vaggā.

421. 비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구가 승가에 의해 꾸짖음의 업(Tajjanīyakamma)을 받고서 바르게 행하고, 거만함을 버리고, 벗어나는 행위를 하고, 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줄 것을 요청한다. 그때 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 꾸짖음의 업을 받고서 바르게 행하고, 거만함을 버리고, 벗어나는 행위를 하고, 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줄 것을 요청한다. 자, 이제 우리가 이 비구의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 주자.’라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 그 비구의 꾸짖음의 업을 법을 흉내 낸 것으로 분파적으로 가라앉혀 준다. 그 비구는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 거기서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 법을 흉내 낸 것으로 분파적으로 가라앉혀졌다. 자, 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 주자.’라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 그 비구의 꾸짖음의 업을 법을 흉내 낸 것으로 화합하여 가라앉혀 준다. 그 비구는 그 사원에서 또 다른 사원으로 간다. 거기서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 법을 흉내 낸 것으로 화합하여 가라앉혀졌다. 자, 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 주자.’라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 그 비구의 꾸짖음의 업을 비법으로 분파적으로 가라앉혀 준다. 그 비구는 그 사원에서 또 다른 사원으로 간다. 거기서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 비법으로 분파적으로 가라앉혀졌다. 자, 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 주자.’라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 그 비구의 꾸짖음의 업을 비법으로 화합하여 가라앉혀 준다. 그 비구는 그 사원에서 또 다른 사원으로 간다. 거기서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 비법으로 화합하여 가라앉혀졌다. 자, 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 주자.’라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 그 비구의 꾸짖음의 업을 법으로 분파적으로 가라앉혀 준다.

422. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ [Pg.463] dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena vaggā.

422. 비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구가 승가에 의해 꾸짖음의 업을 받고서 바르게 행하고, 거만함을 버리고, 벗어나는 행위를 하고, 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줄 것을 요청한다. 그때 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 꾸짖음의 업을 받고서 바르게 행하고, 거만함을 버리고, 벗어나는 행위를 하고, 꾸짖음의 업을 가라앉혀 줄 것을 요청한다. 자, 이제 우리가 이 비구의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 주자.’라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 그 비구의 꾸짖음의 업을 법을 흉내 낸 것으로 화합하여 가라앉혀 준다. 그 비구는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 거기서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 법을 흉내 낸 것으로 화합하여 가라앉혀졌다. 자, 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 주자.’라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 그 비구의 꾸짖음의 업을 비법으로 분파적으로 가라앉혀 준다. 그 비구는 그 사원에서 또 다른 사원으로 간다. 거기서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 비법으로 분파적으로 가라앉혀졌다. 자, 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 주자.’라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 그 비구의 꾸짖음의 업을 비법으로 화합하여 가라앉혀 준다. 그 비구는 그 사원에서 또 다른 사원으로 간다. 거기서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 비법으로 화합하여 가라앉혀졌다. 자, 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 주자.’라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 그 비구의 꾸짖음의 업을 법으로 분파적으로 가라앉혀 준다. 그 비구는 그 사원에서 또 다른 사원으로 간다. 거기서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 꾸짖음의 업은 승가에 의해 법으로 분파적으로 가라앉혀졌다. 자, 이제 우리가 그의 꾸짖음의 업을 가라앉혀 주자.’라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 그 비구의 꾸짖음의 업을 법을 흉내 낸 것으로 분파적으로 가라앉혀 준다.

Tajjanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

꾸짖음의 업의 가라앉음에 대한 이야기가 끝났다.

250. Niyassakammapaṭippassaddhikathā

250. 의지 제명 업(Niyassakamma)의 가라앉음에 대한 이야기

423. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa niyassakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena niyassakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa niyassakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….

423. 비구들이여, 그런데 여기 어떤 비구가 승가에 의해 의지 제명 업(Niyassakamma)을 받고서 바르게 행하고, 거만함을 버리고, 벗어나는 행위를 하고, 의지 제명 업을 가라앉혀 줄 것을 요청한다. 그때 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 의지 제명 업을 받고서 바르게 행하고, 거만함을 버리고, 벗어나는 행위를 하고, 의지 제명 업을 가라앉혀 줄 것을 요청한다. 자, 이제 우리가 이 비구의 의지 제명 업을 가라앉혀 주자.’라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 그 비구의 의지 제명 업을 비법으로 분파적으로 가라앉혀 준다. 그 비구는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 거기서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 의지 제명 업은 승가에 의해 비법으로 분파적으로 가라앉혀졌다. 자, 이제 우리가 그의 의지 제명 업을 가라앉혀 주자.’라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 그 비구의 의지 제명 업을 비법으로 화합하여 가라앉혀 준다. ... 줄임 ... 법으로 분파적으로... 법을 흉내 낸 것으로 분파적으로... 법을 흉내 낸 것으로 화합하여... 줄임 ...

Cakkaṃ kātabbaṃ.

순환(회전)을 시켜야 한다.

Niyassakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

의지 제명 업의 가라앉음에 대한 이야기가 끝났다.

251. Pabbājanīyakammapaṭippassaddhikathā

251. 추방 업(Pabbājanīyakamma)의 가라앉음에 대한 이야기

424. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena pabbājanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….

424. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 승가에 의해 추방 갈마를 받은 후, 바르게 행하고 거드름을 버리며 해제에 이르는 법을 행하고 추방 갈마의 해제를 요청한다. 만일 그곳의 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 추방 갈마를 받은 후 바르게 행하고 거드름을 버리며 해제에 이르는 법을 행하고 추방 갈마의 해제를 요청하고 있습니다. 이제 우리가 그의 추방 갈마를 해제합시다’라는 생각이 들면, 그들은 그의 추방 갈마를 법답지 않게 분파적으로 해제한다. 그는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 추방 갈마는 승가에 의해 법답지 않게 분파적으로 해제되었습니다. 이제 우리가 그의 추방 갈마를 해제합시다’라는 생각이 들면, 그들은 그의 추방 갈마를 법답지 않게 화합하여 해제한다. ... 법답게 분파적으로 ... 법인 듯하나 법답지 않게 분파적으로 ... 법인 듯하나 법답지 않게 화합하여 ... 해제한다.

Cakkaṃ kātabbaṃ.

순환문을 만들어야 한다.

Pabbājanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

추방 갈마의 해제에 관한 설명이 끝났다.

252. Paṭisāraṇīyakammapaṭippassaddhikathā

252. 사과 갈마의 해제에 관한 설명

425. Idha [Pg.464] pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….

425. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 승가에 의해 사과 갈마를 받은 후, 바르게 행하고 거드름을 버리며 해제에 이르는 법을 행하고 사과 갈마의 해제를 요청한다. 만일 그곳의 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 사과 갈마를 받은 후 바르게 행하고 거드름을 버리며 해제에 이르는 법을 행하고 사과 갈마의 해제를 요청하고 있습니다. 이제 우리가 그의 사과 갈마를 해제합시다’라는 생각이 들면, 그들은 그의 사과 갈마를 법답지 않게 분파적으로 해제한다. 그는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 사과 갈마는 승가에 의해 법답지 않게 분파적으로 해제되었습니다. 이제 우리가 그의 사과 갈마를 해제합시다’라는 생각이 들면, 그들은 그의 사과 갈마를 법답지 않게 화합하여 해제한다. ... 법답게 분파적으로 ... 법인 듯하나 법답지 않게 분파적으로 ... 법인 듯하나 법답지 않게 화합하여 ... 해제한다.

Cakkaṃ kātabbaṃ.

순환문을 만들어야 한다.

Paṭisāraṇīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

사과 갈마의 해제에 관한 설명이 끝났다.

253. Adassane ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā

253. 죄를 보지 않은 데 대한 정거 갈마의 해제에 관한 설명

426. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ [Pg.465] paṭippassambhenti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….

426. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 죄를 보지 않은 것 때문에 승가에 의해 정거 갈마를 받은 후, 바르게 행하고 거드름을 버리며 해제에 이르는 법을 행하고 정거 갈마의 해제를 요청한다. 만일 그곳의 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 죄를 보지 않은 것 때문에 승가에 의해 정거 갈마를 받은 후 바르게 행하고 거드름을 버리며 해제에 이르는 법을 행하고 정거 갈마의 해제를 요청하고 있습니다. 이제 우리가 그의 정거 갈마를 해제합시다’라는 생각이 들면, 그들은 그의 정거 갈마를 법답지 않게 분파적으로 해제한다. 그는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 정거 갈마는 죄를 보지 않은 것 때문에 승가에 의해 법답지 않게 분파적으로 해제되었습니다. 이제 우리가 그의 정거 갈마를 해제합시다’라는 생각이 들면, 그들은 그의 정거 갈마를 법답지 않게 화합하여 해제한다. ... 법답게 분파적으로 ... 법인 듯하나 법답지 않게 분파적으로 ... 법인 듯하나 법답지 않게 화합하여 ... 해제한다.

Cakkaṃ kātabbaṃ.

순환문을 만들어야 한다.

Adassane ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

죄를 보지 않은 데 대한 정거 갈마의 해제에 관한 설명이 끝났다.

254. Appaṭikamme ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā

254. 죄를 참회하지 않은 데 대한 정거 갈마의 해제에 관한 설명

427. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ – adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….

427. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 죄를 참회하지 않은 것 때문에 승가에 의해 정거 갈마를 받은 후, 바르게 행하고 거드름을 버리며 해제에 이르는 법을 행하고 정거 갈마의 해제를 요청한다. 만일 그곳의 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 죄를 참회하지 않은 것 때문에 승가에 의해 정거 갈마를 받은 후 바르게 행하고 거드름을 버리며 해제에 이르는 법을 행하고 정거 갈마의 해제를 요청하고 있습니다. 이제 우리가 그의 정거 갈마를 해제합시다’라는 생각이 들면, 그들은 그의 정거 갈마를 법답지 않게 분파적으로 해제한다. 그는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구의 정거 갈마는 죄를 참회하지 않은 것 때문에 승가에 의해 법답지 않게 분파적으로 해제되었습니다. 이제 우리가 그의 정거 갈마를 해제합시다’라는 생각이 들면, 그들은 그의 정거 갈마를 법답지 않게 화합하여 해제한다. ... 법답게 분파적으로 ... 법인 듯하나 법답지 않게 분파적으로 ... 법인 듯하나 법답지 않게 화합하여 ... 해제한다.

Cakkaṃ kātabbaṃ.

순환문을 만들어야 한다.

Appaṭikamme ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

죄를 참회하지 않은 데 대한 정거 갈마의 해제에 관한 설명이 끝났다.

255. Appaṭinissagge ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā

255. 악견을 버리지 않은 데 대한 정거 갈마의 해제에 관한 설명

428. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa [Pg.466] pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ – adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti… adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….

428. 비구들이여, 또한 여기 한 비구가 나쁜 견해를 버리지 않아 승가로부터 출교 갈마(ukkhepanīyakamma)를 받았으나 올바르게 행하고, 자만을 버리고, 갈마에서 벗어나는 수행을 하며, 나쁜 견해를 버리지 않아 받게 된 출교 갈마의 해제를 요청한다. 그때 그 사원의 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가로부터 나쁜 견해를 버리지 않아 출교 갈마를 받았으나 올바르게 행하고, 자만을 버리고, 갈마에서 벗어나는 수행을 하며, 나쁜 견해를 버리지 않아 받게 된 출교 갈마의 해제를 요청하고 있소. 이제 우리가 이 비구에게 나쁜 견해를 버리지 않아 받게 된 출교 갈마를 해제해 줍시다'라는 생각이 들었다. 그들은 그 비구에게 나쁜 견해를 버리지 않았음에도 출교 갈마를 해제해 주었는데, 이는 법답지 않게 분파하여 행한 것이다. 그 비구는 그 사원에서 다른 사원으로 간다. 그곳에서도 비구들에게 '도반들이여, 이 비구의 나쁜 견해를 버리지 않아 받게 된 출교 갈마는 승가에 의해 법답지 않게 분파하여 해제되었소. 이제 우리가 이 비구에게 나쁜 견해를 버리지 않아 받게 된 출교 갈마를 해제해 줍시다'라는 생각이 들었다. 그들은 그 비구에게 나쁜 견해를 버리지 않았음에도 출교 갈마를 해제해 주었다. ... 법답지 않게 화합하여 ... (중략) ... 법답게 분파하여 ... 법을 사칭하여 분파하여 ... 법을 사칭하여 화합하여 [해제해 주었다].

Cakkaṃ kātabbaṃ.

순환문(Cakka)을 적용해야 한다.

Appaṭinissagge ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

나쁜 견해를 버리지 않음으로 인한 출교 갈마의 해제에 관한 이야기가 끝났다.

256. Tajjanīyakammavivādakathā

256. 꾸짖음 갈마(tajjanīyakamma)와 관련된 논쟁에 관한 이야기

429. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘adhammena vaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.

429. 비구들이여, 또한 여기 한 비구가 말다툼을 일으키고, 싸움을 일으키고, 논쟁을 일으키고, 쓸데없는 말을 많이 하고, 승가에서 분쟁(adhikaraṇa)을 일으킨다. 그때 그 사원의 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 말다툼을 일으키고... (중략) ...승가에서 분쟁을 일으키고 있소. 이제 우리가 이 비구에게 꾸짖음 갈마를 행합시다'라는 생각이 들었다. 그들은 그 비구에게 법답지 않게 분파하여 꾸짖음 갈마를 행하였다. 그곳에 있는 승가가 '법답지 않게 분파하여 행한 갈마요, 법답지 않게 화합하여 행한 갈마요, 법답게 분파하여 행한 갈마요, 법을 사칭하여 분파하여 행한 갈마요, 법을 사칭하여 화합하여 행한 갈마이므로, 행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이며, 다시 행해야 할 갈마이다'라고 논쟁을 벌였다. 비구들이여, 그 논쟁하는 비구들 중에서 '법답지 않게 분파하여 행한 갈마이다'라고 말하는 비구들과 '행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이며, 다시 행해야 할 갈마이다'라고 말하는 비구들, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다.

430. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘adhammena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.

430. 비구들이여, 또한 여기 한 비구가 말다툼을 일으키고... (중략) ...승가에서 분쟁을 일으킨다. 그때 그 사원의 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는... (중략) ...이제 우리가 이 비구에게 꾸짖음 갈마를 행합시다'라는 생각이 들었다. 그들은 그 비구에게 법답지 않게 화합하여 꾸짖음 갈마를 행하였다. 그곳에 있는 승가가 '법답지 않게 분파하여 행한 갈마요, 법답지 않게 화합하여 행한 갈마요, 법답게 분파하여 행한 갈마요, 법을 사칭하여 분파하여 행한 갈마요, 법을 사칭하여 화합하여 행한 갈마이므로, 행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이며, 다시 행해야 할 갈마이다'라고 논쟁을 벌였다. 비구들이여, 그 논쟁하는 비구들 중에서 '법답지 않게 화합하여 행한 갈마이다'라고 말하는 비구들과 '행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이며, 다시 행해야 할 갈마이다'라고 말하는 비구들, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다.

431. Idha [Pg.467] pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako…pe… saṅghe adhikaraṇakārako handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammena vaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.

431. 비구들이여, 또한 여기 한 비구가 말다툼을 일으키고... (중략) ...승가에서 분쟁을 일으킨다. 그때 그 사원의 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는... (중략) ...이제 우리가 이 비구에게 꾸짖음 갈마를 행합시다'라는 생각이 들었다. 그들은 그 비구에게 법답게 분파하여 꾸짖음 갈마를 행하였다. 그곳에 있는 승가가 '법답지 않게 분파하여 행한 갈마요, 법답지 않게 화합하여 행한 갈마요, 법답게 분파하여 행한 갈마요, 법을 사칭하여 분파하여 행한 갈마요, 법을 사칭하여 화합하여 행한 갈마이므로, 행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이며, 다시 행해야 할 갈마이다'라고 논쟁을 벌였다. 비구들이여, 그 논쟁하는 비구들 중에서 '법답게 분파하여 행한 갈마이다'라고 말하는 비구들과 '행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이며, 다시 행해야 할 갈마이다'라고 말하는 비구들, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다.

432. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.

432. 비구들이여, 또한 여기 한 비구가 말다툼을 일으키고... (중략) ...승가에서 분쟁을 일으킨다. 그때 그 사원의 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는... (중략) ...이제 우리가 이 비구에게 꾸짖음 갈마를 행합시다'라는 생각이 들었다. 그들은 그 비구에게 법을 사칭하여 분파하여 꾸짖음 갈마를 행하였다. 그곳에 있는 승가가 '법답지 않게 분파하여 행한 갈마요, 법답지 않게 화합하여 행한 갈마요, 법답게 분파하여 행한 갈마요, 법을 사칭하여 분파하여 행한 갈마요, 법을 사칭하여 화합하여 행한 갈마이므로, 행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이며, 다시 행해야 할 갈마이다'라고 논쟁을 벌였다. 비구들이여, 그 논쟁하는 비구들 중에서 '법을 사칭하여 화합하여 행한 갈마이다'라고 말하는 비구들과 '행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이며, 다시 행해야 할 갈마이다'라고 말하는 비구들, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다.

433. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.

433. "비구들이여, 또한 이 법과 율에 어떤 비구가 다투기를 좋아하고... 중략... 승가에서 분쟁을 일으킨다. 거기서 비구들에게 만약 이런 생각이 든다면 - '도반들이여, 이 비구는 다투기를 좋아하고... 중략... 승가에서 분쟁을 일으키니, 자 이제 우리가 그 비구에게 타자니야 깜마(책망의 업)를 행합시다'라고. 그들은 그 비구에게 법과 유사한 방식으로 화합하여 타자니야 깜마를 행한다. 거기에 있는 승가가 논쟁한다 - '비법으로 분파하여 행한 갈마요, 비법으로 화합하여 행한 갈마요, 법으로 분파하여 행한 갈마요, 법과 유사한 것으로 분파하여 행한 갈마요, 법과 유사한 것으로 화합하여 행한 갈마이니, 갈마는 이루어지지 않았고, 잘못 행해졌으며, 다시 행해져야 할 갈마이다'라고. 비구들이여, 거기서 '법과 유사한 것으로 화합하여 행한 갈마이다'라고 말하는 비구들이나, '갈마는 이루어지지 않았고 잘못 행해졌으며 다시 행해져야 할 갈마이다'라고 말하는 비구들이나, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다."

Tajjanīyakammavivādakathā niṭṭhitā.

타자니야 깜마(책망의 업)에 관한 논쟁의 이야기가 끝났다.

257. Niyassakammavivādakathā

257. 니얏사 깜마(의지 갈마)에 관한 논쟁의 이야기

434. Idha [Pg.468] pana, bhikkhave, bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ karomā’’ti. Te tassa niyassakammaṃ karonti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.

434. "비구들이여, 또한 이 법과 율에 어떤 비구가 어리석고 미숙하며 아빳띠(죄)가 많고 범계에 제한이 없으며, 비구들에게 적절하지 않은 재가자와의 교제로 재가자와 뒤섞여 지낸다. 거기서 비구들에게 만약 이런 생각이 든다면 - '도반들이여, 이 비구는 어리석고 미숙하며 아빳띠가 많고 범계에 제한이 없으며, 비구들에게 적절하지 않은 재가자와의 교제로 재가자와 뒤섞여 지내니, 자 이제 우리가 그 비구에게 니얏사 깜마(의지 갈마)를 행합시다'라고. 그들은 그 비구에게 니얏사 깜마를 행하되, 비법으로 분파하여... 중략... 비법으로 화합하여... 법으로 분파하여... 법과 유사한 것으로 분파하여... 법과 유사한 것으로 화합하여 행한다. 거기에 있는 승가가 논쟁한다 - '비법으로 분파하여 행한 갈마요, 비법으로 화합하여 행한 갈마요, 법으로 분파하여 행한 갈마요, 법과 유사한 것으로 분파하여 행한 갈마요, 법과 유사한 것으로 화합하여 행한 갈마이니, 갈마는 이루어지지 않았고, 잘못 행해졌으며, 다시 행해져야 할 갈마이다'라고. 비구들이여, 거기서 '법과 유사한 것으로 화합하여 행한 갈마이다'라고 말하는 비구들이나, '갈마는 이루어지지 않았고 잘못 행해졌으며 다시 행해져야 할 갈마이다'라고 말하는 비구들이나, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다. 이 다섯 가지 경우가 요약되었다."

Niyassakammavivādakathā niṭṭhitā.

니얏사 깜마(의지 갈마)에 관한 논쟁의 이야기가 끝났다.

258. Pabbājanīyakammavivādakathā

258. 빠바자니야 깜마(추방 갈마)에 관한 논쟁의 이야기

435. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kuladūsako hoti pāpasamācāro. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu kuladūsako pāpasamācāro. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.

435. "비구들이여, 또한 이 법과 율에 어떤 비구가 가문을 타락시키고 나쁜 행실을 일삼는다. 거기서 비구들에게 만약 이런 생각이 든다면 - '도반들이여, 이 비구는 가문을 타락시키고 나쁜 행실을 일삼으니, 자 이제 우리가 그 비구에게 빠바자니야 깜마(추방 갈마)를 행합시다'라고. 그들은 그 비구에게 빠바자니야 깜마를 행하되, 비법으로 분파하여... 중략... 비법으로 화합하여... 법으로 분파하여... 법과 유사한 것으로 분파하여... 법과 유사한 것으로 화합하여 행한다. 거기에 있는 승가가 논쟁한다 - '비법으로 분파하여 행한 갈마요, 비법으로 화합하여 행한 갈마요, 법으로 분파하여 행한 갈마요, 법과 유사한 것으로 분파하여 행한 갈마요, 법과 유사한 것으로 화합하여 행한 갈마이니, 갈마는 이루어지지 않았고, 잘못 행해졌으며, 다시 행해져야 할 갈마이다'라고. 비구들이여, 거기서 '법과 유사한 것으로 화합하여 행한 갈마이다'라고 말하는 비구들이나, '갈마는 이루어지지 않았고 잘못 행해졌으며 다시 행해져야 할 갈마이다'라고 말하는 비구들이나, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다. 이 다섯 가지 경우가 요약되었다."

Pabbājanīyakammavivādakathā niṭṭhitā.

빠바자니야 깜마(추방 갈마)에 관한 논쟁의 이야기가 끝났다.

259. Paṭisāraṇīyakammavivādakathā

259. 빠띠사라니야 깜마(사죄 갈마)에 관한 논쟁의 이야기

436. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu gihī akkosati [Pg.469] paribhāsati. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.

436. "비구들이여, 또한 이 법과 율에 어떤 비구가 재가자를 욕하고 비방한다. 거기서 비구들에게 만약 이런 생각이 든다면 - '도반들이여, 이 비구는 재가자를 욕하고 비방하니, 자 이제 우리가 그 비구에게 빠띠사라니야 깜마(사죄 갈마)를 행합시다'라고. 그들은 그 비구에게 빠띠사라니야 깜마를 행하되, 비법으로 분파하여... 중략... 비법으로 화합하여... 법으로 분파하여... 법과 유사한 것으로 분파하여... 법과 유사한 것으로 화합하여 행한다. 거기에 있는 승가가 논쟁한다 - '비법으로 분파하여 행한 갈마요, 비법으로 화합하여 행한 갈마요, 법으로 분파하여 행한 갈마요, 법과 유사한 것으로 분파하여 행한 갈마요, 법과 유사한 것으로 화합하여 행한 갈마이니, 갈마는 이루어지지 않았고, 잘못 행해졌으며, 다시 행해져야 할 갈마이다'라고. 비구들이여, 거기서 '법과 유사한 것으로 화합하여 행한 갈마이다'라고 말하는 비구들이나, '갈마는 이루어지지 않았고 잘못 행해졌으며 다시 행해져야 할 갈마이다'라고 말하는 비구들이나, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다. 이 다섯 가지 경우가 요약되었다."

Paṭisāraṇīyakammavivādakathā niṭṭhitā.

빠띠사라니야 깜마(사죄 갈마)에 관한 논쟁의 이야기가 끝났다.

260. Adassane ukkhepanīyakammavivādakathā

260. 아빳띠를 보지 않는 것에 대한 우케빠니야 깜마(정지 갈마)에 관한 논쟁의 이야기

437. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.

437. "비구들이여, 또한 이 법과 율에 어떤 비구가 아빳띠를 범하고도 그 아빳띠를 인정하여 보려 하지 않는다. 거기서 비구들에게 만약 이런 생각이 든다면 - '도반들이여, 이 비구는 아빳띠를 범하고도 그 아빳띠를 보려 하지 않으니, 자 이제 우리가 그 비구에게 아빳띠를 보지 않는 것에 대한 우케빠니야 깜마(정지 갈마)를 행합시다'라고. 그들은 그 비구에게 아빳띠를 보지 않는 것에 대한 우케빠니야 깜마를 행하되, 비법으로 분파하여... 중략... 비법으로 화합하여... 법으로 분파하여... 법과 유사한 것으로 분파하여... 법과 유사한 것으로 화합하여 행한다. 거기에 있는 승가가 논쟁한다 - '비법으로 분파하여 행한 갈마요, 비법으로 화합하여 행한 갈마요, 법으로 분파하여 행한 갈마요, 법과 유사한 것으로 분파하여 행한 갈마요, 법과 유사한 것으로 화합하여 행한 갈마이니, 갈마는 이루어지지 않았고, 잘못 행해졌으며, 다시 행해져야 할 갈마이다'라고. 비구들이여, 거기서 '법과 유사한 것으로 화합하여 행한 갈마이다'라고 말하는 비구들이나, '갈마는 이루어지지 않았고 잘못 행해졌으며 다시 행해져야 할 갈마이다'라고 말하는 비구들이나, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다. 이 다섯 가지 경우가 요약되었다."

Adassane ukkhepanīyakammavivādakathā niṭṭhitā.

아빳띠를 보지 않는 것에 대한 우케빠니야 깜마(정지 갈마)에 관한 논쟁의 이야기가 끝났다.

261. Appaṭikamme ukkhepanīyakammavivādakathā

261. 아빳띠를 참회하지 않는 것에 대한 우케빠니야 깜마(정지 갈마)에 관한 논쟁의 이야기

438. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena [Pg.470] vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti; ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.

438. 비구들이여, 또한 여기 이 법과 율에서 비구가 죄를 범하고도 그 죄를 다스리기를 원하지 않는다. 그때 그곳의 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 죄를 범하고도 그 죄를 다스리기를 원하지 않는다. 자, 이제 우리가 그 죄를 다스리지 않은 것 때문에 그 비구에게 추방의 갈마를 행하자’라는 생각이 든다면, 그들은 그 비구가 죄를 다스리지 않은 것에 대하여 비법으로 편당되어... [중략] ... 비법으로 화합하여, 법으로 편당되어, 법의 형상만 갖춘 비법으로 편당되어, 법의 형상만 갖춘 비법으로 화합하여 추방의 갈마를 행한다. 그곳에 머무는 승가가 ‘비법으로 편당된 갈마이다, 비법으로 화합된 갈마이다, 법으로 편당된 갈마이다, 법의 형상만 갖춘 비법으로 편당된 갈마이다, 법의 형상만 갖춘 비법으로 화합된 갈마이다, 행해지지 않은 갈마이고 잘못 행해진 갈마이며 다시 행해야 할 갈마이다’라고 논쟁한다. 비구들이여, 거기서 ‘법의 형상만 갖춘 비법으로 화합된 갈마이다’라고 말하는 비구들과 ‘행해지지 않은 갈마이고 잘못 행해진 갈마이며 다시 행해야 할 갈마이다’라고 말하는 비구들이 그곳에서 법을 말하는 자들이다. 이 다섯 가지 경우는 요약된 것이다.

Appaṭikamme ukkhepanīyakammavivādakathā niṭṭhitā.

죄를 다스리지 않은 것에 대한 추방의 갈마 논쟁 이야기가 끝났다.

262. Appaṭinissagge ukkhepanīyakammavivādakathā

262. 사견을 버리지 않은 것에 대한 추방의 갈마 논쟁 이야기

439. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.

439. 비구들이여, 또한 여기 이 법과 율에서 비구가 그릇된 견해를 버리기를 원하지 않는다. 그때 그곳의 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 그릇된 견해를 버리기를 원하지 않는다. 자, 이제 우리가 그릇된 견해를 버리지 않은 것 때문에 그 비구에게 추방의 갈마를 행하자’라는 생각이 든다면, 그들은 그 비구가 그릇된 견해를 버리지 않은 것에 대하여 비법으로 편당되어... [중략] ... 비법으로 화합하여, 법으로 편당되어, 법의 형상만 갖춘 비법으로 편당되어, 법의 형상만 갖춘 비법으로 화합하여 추방의 갈마를 행한다. 그곳에 머무는 승가가 ‘비법으로 편당된 갈마이다, 비법으로 화합된 갈마이다, 법으로 편당된 갈마이다, 법의 형상만 갖춘 비법으로 편당된 갈마이다, 법의 형상만 갖춘 비법으로 화합된 갈마이다, 행해지지 않은 갈마이고 잘못 행해진 갈마이며 다시 행해야 할 갈마이다’라고 논쟁한다. 비구들이여, 거기서 ‘법의 형상만 갖춘 비법으로 화합된 갈마이다’라고 말하는 비구들과 ‘행해지지 않은 갈마이고 잘못 행해진 갈마이며 다시 행해야 할 갈마이다’라고 말하는 비구들이 그곳에서 법을 말하는 자들이다. 이 다섯 가지 경우는 요약된 것이다.

Appaṭinissagge ukkhepanīyakammavivādakathā niṭṭhitā.

사견을 버리지 않은 것에 대한 추방의 갈마 논쟁 이야기가 끝났다.

263. Tajjanīyakammapaṭippassaddhikathā

263. 구책 갈마의 해제에 관한 이야기

440. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘adhammena vaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu [Pg.471] – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.

440. 비구들이여, 또한 여기 이 법과 율에서 비구가 승가에 의해 구책 갈마를 받고 바르게 행하며, 아만을 꺾고, 벗어나는 행을 닦으며, 구책 갈마의 해제를 요청한다. 그때 그곳의 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 구책 갈마를 받고 바르게 행하며, 아만을 꺾고, 벗어나는 행을 닦으며, 구책 갈마의 해제를 요청한다. 자, 이제 우리가 이 비구의 구책 갈마를 해제해 주자’라는 생각이 든다면, 그들은 그 비구의 구책 갈마를 비법으로 편당되어 해제한다. 그곳에 머무는 승가가 ‘비법으로 편당된 갈마이다, 비법으로 화합된 갈마이다, 법으로 편당된 갈마이다, 법의 형상만 갖춘 비법으로 편당된 갈마이다, 법의 형상만 갖춘 비법으로 화합된 갈마이다, 행해지지 않은 갈마이고 잘못 행해진 갈마이며 다시 행해야 할 갈마이다’라고 논쟁한다. 비구들이여, 거기서 ‘비법으로 편당된 갈마이다’라고 말하는 비구들과 ‘행해지지 않은 갈마이고 잘못 행해진 갈마이며 다시 행해야 할 갈마이다’라고 말하는 비구들이 그곳에서 법을 말하는 자들이다.

441. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘adhammena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.

441. 비구들이여, 또한 여기 이 법과 율에서 비구가 승가에 의해 구책 갈마를 받고 바르게 행하며, 아만을 꺾고, 벗어나는 행을 닦으며, 구책 갈마의 해제를 요청한다. 그때 그곳의 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 구책 갈마를 받고 바르게 행하며, 아만을 꺾고, 벗어나는 행을 닦으며, 구책 갈마의 해제를 요청한다. 자, 이제 우리가 이 비구의 구책 갈마를 해제해 주자’라는 생각이 든다면, 그들은 그 비구의 구책 갈마를 비법으로 화합하여 해제한다. 그곳에 머무는 승가가 ‘비법으로 편당된 갈마이다, 비법으로 화합된 갈마이다, 법으로 편당된 갈마이다, 법의 형상만 갖춘 비법으로 편당된 갈마이다, 법의 형상만 갖춘 비법으로 화합된 갈마이다, 행해지지 않은 갈마이고 잘못 행해진 갈마이며 다시 행해야 할 갈마이다’라고 논쟁한다. 비구들이여, 거기서 ‘비법으로 화합된 갈마이다’라고 말하는 비구들과 ‘행해지지 않은 갈마이고 잘못 행해진 갈마이며 다시 행해야 할 갈마이다’라고 말하는 비구들이 그곳에서 법을 말하는 자들이다.

442. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammena vaggakamma’’nti ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.

442. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 승가로부터 꾸짖는 업(Tajjanīya-kamma)을 받은 뒤 바르게 처신하고, 자만을 버리고, 벗어나는 도리를 행하며, 꾸짖는 업의 해제를 요청한다. 그때 그곳의 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가로부터 꾸짖는 업을 받은 뒤 바르게 처신하고, 자만을 버리고, 벗어나는 도리를 행하며, 꾸짖는 업의 해제를 요청하고 있습니다. 자, 이제 우리가 그의 꾸짖는 업을 해제해 줍시다'라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 법에 따라 별개의 무리로서 그의 꾸짖는 업을 해제한다. 그곳에 머물던 승가가 '법이 아니면서 별개의 무리가 행한 업이다, 법이 아니면서 화합하여 행한 업이다, 법이면서 별개의 무리가 행한 업이다, 법과 유사하나 별개의 무리가 행한 업이다, 법과 유사하나 화합하여 행한 업이다, 행해지지 않은 업이며 잘못 행해진 업이니 다시 행해야 한다'라고 논쟁한다. 비구들이여, 그때 비구들 중에서 '법이면서 별개의 무리가 행한 업이다'라고 말하는 이들과 '행해지지 않은 업이며 잘못 행해진 업이니 다시 행해야 한다'라고 말하는 이들, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다.

443. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ [Pg.472] paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena vaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.

443. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 승가로부터 꾸짖는 업(Tajjanīya-kamma)을 받은 뒤 바르게 처신하고, 자만을 버리고, 벗어나는 도리를 행하며, 꾸짖는 업의 해제를 요청한다. 그때 그곳의 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가로부터 꾸짖는 업을 받은 뒤 바르게 처신하고, 자만을 버리고, 벗어나는 도리를 행하며, 꾸짖는 업의 해제를 요청하고 있습니다. 자, 이제 우리가 그의 꾸짖는 업을 해제해 줍시다'라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 법과 유사한 것으로 별개의 무리로서 그의 꾸짖는 업을 해제한다. 그곳에 머물던 승가가 '법이 아니면서 별개의 무리가 행한 업이다, 법이 아니면서 화합하여 행한 업이다, 법이면서 별개의 무리가 행한 업이다, 법과 유사하나 별개의 무리가 행한 업이다, 법과 유사하나 화합하여 행한 업이다, 행해지지 않은 업이며 잘못 행해진 업이니 다시 행해야 한다'라고 논쟁한다. 비구들이여, 그때 비구들 중에서 '법과 유사하나 별개의 무리가 행한 업이다'라고 말하는 이들과 '행해지지 않은 업이며 잘못 행해진 업이니 다시 행해야 한다'라고 말하는 이들, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다.

444. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.

444. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 승가로부터 꾸짖는 업(Tajjanīya-kamma)을 받은 뒤 바르게 처신하고, 자만을 버리고, 벗어나는 도리를 행하며, 꾸짖는 업의 해제를 요청한다. 그때 그곳의 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가로부터 꾸짖는 업을 받은 뒤 바르게 처신하고, 자만을 버리고, 벗어나는 도리를 행하며, 꾸짖는 업의 해제를 요청하고 있습니다. 자, 이제 우리가 그의 꾸짖는 업을 해제해 줍시다'라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 법과 유사한 것으로 화합하여 그의 꾸짖는 업을 해제한다. 그곳에 머물던 승가가 '법이 아니면서 별개의 무리가 행한 업이다, 법이 아니면서 화합하여 행한 업이다, 법이면서 별개의 무리가 행한 업이다, 법과 유사하나 별개의 무리가 행한 업이다, 법과 유사하나 화합하여 행한 업이다, 행해지지 않은 업이며 잘못 행해진 업이니 다시 행해야 한다'라고 논쟁한다. 비구들이여, 그때 비구들 중에서 '법과 유사하나 화합하여 행한 업이다'라고 말하는 이들과 '행해지지 않은 업이며 잘못 행해진 업이니 다시 행해야 한다'라고 말하는 이들, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다.

Tajjanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

꾸짖는 업의 해제에 대한 설명이 끝났다.

264. Niyassakammapaṭippassaddhikathā

264. 의지하는 업의 해제에 대한 설명

445. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa niyassakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave[Pg.473], ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.

445. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 승가로부터 의지하는 업(Niyassa-kamma)을 받은 뒤 바르게 처신하고, 자만을 버리고, 벗어나는 도리를 행하며, 의지하는 업의 해제를 요청한다. 그때 그곳의 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가로부터 의지하는 업을 받은 뒤 바르게 처신하고, 자만을 버리고, 벗어나는 도리를 행하며, 의지하는 업의 해제를 요청하고 있습니다. 자, 이제 우리가 그의 의지하는 업을 해제해 줍시다'라는 생각이 든다. 그리하여 그들이 법이 아니면서 별개의 무리로서... (중략) ...법이 아니면서 화합하여... 법에 따라 별개의 무리로서... 법과 유사하나 별개의 무리로서... 법과 유사하나 화합하여 그의 의지하는 업을 해제한다. 그곳에 머물던 승가가 '법이 아니면서 별개의 무리가 행한 업이다, 법이 아니면서 화합하여 행한 업이다, 법이면서 별개의 무리가 행한 업이다, 법과 유사하나 별개의 무리가 행한 업이다, 법과 유사하나 화합하여 행한 업이다, 행해지지 않은 업이며 잘못 행해진 업이니 다시 행해야 한다'라고 논쟁한다. 비구들이여, 그때 비구들 중에서 '법과 유사하나 화합하여 행한 업이다'라고 말하는 이들과 '행해지지 않은 업이며 잘못 행해진 업이니 다시 행해야 한다'라고 말하는 이들, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다. 이 다섯 가지 경우 또한 간략하게 설명되었다.

Niyassakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

의지하는 업의 해제에 대한 설명이 끝났다.

265. Pabbājanīyakammapaṭippassaddhikathā

265. 추방하는 업의 해제에 대한 설명

446. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.

446. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 승가로부터 추방 갈마(pabbājanīyakamma)를 받고서 바르게 행하고, 오만을 버리고, 벗어나는 행을 닦으며, 추방 갈마의 해제를 요청한다. 만약 그곳의 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가로부터 추방 갈마를 받고서 바르게 행하고, 오만을 버리고, 벗어나는 행을 닦으며, 추방 갈마의 해제를 요청하고 있습니다. 자, 이제 우리가 이 비구의 추방 갈마를 해제해 줍시다’라는 생각이 든다면, 그들이 그 비구의 추방 갈마를 해제할 때, 비법으로 분파되어 행하거나… (중략)… 비법으로 화합하여 행하거나, 법으로 분파되어 행하거나, 가짜 법으로 분파되어 행하거나, 가짜 법으로 화합하여 행한다면, 그곳에 있는 승가가 ‘이것은 비법이며 분파된 갈마이다, 비법이며 화합한 갈마이다, 법이며 분파된 갈마이다, 가짜 법이며 분파된 갈마이다, 가짜 법이며 화합한 갈마이다. 행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이므로, 다시 행해야 할 갈마이다’라고 논쟁을 벌인다. 비구들이여, 그들 중 ‘가짜 법이며 화합한 갈마이다’라고 말하는 비구들과 ‘행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이므로, 다시 행해야 할 갈마이다’라고 말하는 비구들, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다. 이 다섯 가지 경우도 간략하게 서술되었다.

Pabbājanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

추방 갈마의 해제에 대한 설명이 끝났다.

266. Paṭisāraṇīyakammapaṭippassaddhikathā

266. 사과 갈마(paṭisāraṇīyakamma)의 해제에 대한 설명

447. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ[Pg.474], dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.

447. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 승가로부터 사과 갈마를 받고서 바르게 행하고, 오만을 버리고, 벗어나는 행을 닦으며, 사과 갈마의 해제를 요청한다. 만약 그곳의 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 승가로부터 사과 갈마를 받고서 바르게 행하고, 오만을 버리고, 벗어나는 행을 닦으며, 사과 갈마의 해제를 요청하고 있습니다. 자, 이제 우리가 이 비구의 사과 갈마를 해제해 줍시다’라는 생각이 든다면, 그들이 그 비구의 사과 갈마를 해제할 때, 비법으로 분파되어 행하거나… (중략)… 비법으로 화합하여 행하거나, 법으로 분파되어 행하거나, 가짜 법으로 분파되어 행하거나, 가짜 법으로 화합하여 행한다면, 그곳에 있는 승가가 ‘이것은 비법이며 분파된 갈마이다, 비법이며 화합한 갈마이다, 법이며 분파된 갈마이다, 가짜 법이며 분파된 갈마이다, 가짜 법이며 화합한 갈마이다. 행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이므로, 다시 행해야 할 갈마이다’라고 논쟁을 벌인다. 비구들이여, 그들 중 ‘가짜 법이며 화합한 갈마이다’라고 말하는 비구들과 ‘행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이므로, 다시 행해야 할 갈마이다’라고 말하는 비구들, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다. 이 다섯 가지 경우도 간략하게 서술되었다.

Paṭisāraṇīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

사과 갈마의 해제에 대한 설명이 끝났다.

267. Adassane ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā

267. 죄를 보지 않음으로 인한 정지 갈마(ukkhepanīyakamma)의 해제에 대한 설명

448. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.

448. 비구들이여, 또한 여기 어떤 비구가 죄를 보지 않음으로 인해 승가로부터 정지 갈마를 받고서 바르게 행하고, 오만을 버리고, 벗어나는 행을 닦으며, 죄를 보지 않음으로 인한 정지 갈마의 해제를 요청한다. 만약 그곳의 비구들에게 ‘도반들이여, 이 비구는 죄를 보지 않음으로 인해 승가로부터 정지 갈마를 받고서 바르게 행하고, 오만을 버리고, 벗어나는 행을 닦으며, 죄를 보지 않음으로 인한 정지 갈마의 해제를 요청하고 있습니다. 자, 이제 우리가 이 비구의 죄를 보지 않음으로 인한 정지 갈마를 해제해 줍시다’라는 생각이 든다면, 그들이 그 비구의 죄를 보지 않음으로 인한 정지 갈마를 해제할 때, 비법으로 분파되어 행하거나… (중략)… 비법으로 화합하여 행하거나, 법으로 분파되어 행하거나, 가짜 법으로 분파되어 행하거나, 가짜 법으로 화합하여 행한다면, 그곳에 있는 승가가 ‘이것은 비법이며 분파된 갈마이다, 비법이며 화합한 갈마이다, 법이며 분파된 갈마이다, 가짜 법이며 분파된 갈마이다, 가짜 법이며 화합한 갈마이다. 행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이므로, 다시 행해야 할 갈마이다’라고 논쟁을 벌인다. 비구들이여, 그들 중 ‘가짜 법이며 화합한 갈마이다’라고 말하는 비구들과 ‘행해지지 않은 갈마이며, 잘못 행해진 갈마이므로, 다시 행해야 할 갈마이다’라고 말하는 비구들, 이들이 거기서 법을 말하는 자들이다. 이 다섯 가지 경우도 간략하게 서술되었다.

Adassane ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

죄를 보지 않음으로 인한 정지 갈마의 해제에 대한 설명이 끝났다.

268. Appaṭikamme ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā

268. 속죄하지 않음으로 인한 정지 갈마의 해제에 대한 설명

449. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ [Pg.475] paṭippassambhemā’’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.

449. 비구들이여, 여기 어떤 비구가 아빠띠(범계)를 고치지 않아 승가에 의해 욱케파니야 깜마(내쫓는 갈마)를 받았다. 그는 바르게 처신하고, 아만(이라는 털)을 버리고, [갈마에서] 벗어나기 위한 행을 실천하며, 아빠띠를 고치지 않아 내려진 욱케파니야 깜마를 해제해 달라고 요청한다. 그때 그곳의 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 아빠띠를 고치지 않아 욱케파니야 깜마를 받았으나, 바르게 처신하고 아만을 버리고 벗어나기 위한 행을 실천하며 해제를 요청하고 있습니다. 이제 우리가 그의 욱케파니야 깜마를 해제해 줍시다'라는 생각이 들었다. 그들은 그 비구의 욱케파니야 깜마를 해제해 주는데, 비법적으로 분파하여 해제하고, ... (중략) ... 비법적으로 화합하여 해제하고, 법적으로 분파하여 해제하고, 법과 유사한 것으로 분파하여 해제하고, 법과 유사한 것으로 화합하여 해제한다. 그곳에 있는 승가 내에서 '비법적이고 분파적인 갈마이다, 비법적이고 화합적인 갈마이다, 법적이고 분파적인 갈마이다, 법과 유사하고 분파적인 갈마이다, 법과 유사하고 화합적인 갈마이다. 이미 행해진 갈마는 무효이며, 잘못 행해진 갈마이므로, 다시 행해야 한다'라고 논쟁이 벌어진다. 비구들이여, 그중에서 '법과 유사한 것으로 화합하여 행한 갈마이다'라고 말하는 비구들과 '무효인 갈마이며 잘못 행해진 갈마이므로 다시 행해야 한다'라고 말하는 비구들, 이들이 그곳에서 법을 말하는 자들이다. 이 다섯 가지 경우(vāra)들도 요약된 것이다.

Appaṭikamme ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

아빠띠를 고치지 않아 내려진 욱케파니야 깜마의 해제에 대한 설법이 끝났다.

269. Appaṭinissagge ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā

269. 나쁜 견해를 버리지 않아 내려진 욱케파니야 깜마의 해제에 대한 설법

450. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.

450. 비구들이여, 여기 어떤 비구가 나쁜 견해를 버리지 않아 승가에 의해 욱케파니야 깜마를 받았다. 그는 바르게 처신하고, 아만을 버리고, [갈마에서] 벗어나기 위한 행을 실천하며, 나쁜 견해를 버리지 않아 내려진 욱케파니야 깜마를 해제해 달라고 요청한다. 그때 그곳의 비구들에게 '도반들이여, 이 비구는 승가에 의해 나쁜 견해를 버리지 않아 욱케파니야 깜마를 받았으나, 바르게 처신하고 아만을 버리고 벗어나기 위한 행을 실천하며 해제를 요청하고 있습니다. 이제 우리가 그의 욱케파니야 깜마를 해제해 줍시다'라는 생각이 들었다. 그들은 그의 욱케파니야 깜마를 해제해 주는데, 비법적으로 분파하여 해제하고, ... (중략) ... 비법적으로 화합하여 해제하고, 법적으로 분파하여 해제하고, 법과 유사한 것으로 분파하여 해제하고, 법과 유사한 것으로 화합하여 해제한다. 그곳에 있는 승가 내에서 '비법적이고 분파적인 갈마이다, 비법적이고 화합적인 갈마이다, 법적이고 분파적인 갈마이다, 법과 유사하고 분파적인 갈마이다, 법과 유사하고 화합적인 갈마이다. 이미 행해진 갈마는 무효이며, 잘못 행해진 갈마이므로, 다시 행해야 한다'라고 논쟁이 벌어진다. 비구들이여, 그중에서 '법과 유사한 것으로 화합하여 행한 갈마이다'라고 말하는 비구들과 '무효인 갈마이며 잘못 행해진 갈마이므로 다시 행해야 한다'라고 말하는 비구들, 이들이 그곳에서 법을 말하는 자들이다. 이 다섯 가지 경우들도 요약된 것이다.

Appaṭinissagge ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

나쁜 견해를 버리지 않아 내려진 욱케파니야 깜마의 해제에 대한 설법이 끝났다.

Campeyyakkhandhako navamo.

아홉 번째 짬뻬이야 칸다까가 끝났다.

270. Tassuddānaṃ

270. 그것의 요약송(Uddāna)

Campāyaṃ [Pg.476] bhagavā āsi, vatthu vāsabhagāmake;

Āgantukānamussukkaṃ, akāsi icchitabbake.

세존께서는 짬빠에 계셨고, 사건은 와사바 마을에서 일어났다. 사찰의 비구가 방문한 비구들의 편안함을 바라는 마음에서 노력을 기울였다.

Pakataññunoti ñatvā, ussukkaṃ na karī tadā;

Ukkhitto na karotīti, sāgamā jinasantike.

그들이 [탁발 경로를] 이미 알았음을 인지하고 그때는 노력을 기울이지 않았다. [다른 비구들은 그가] 노력하지 않는다고 하여 내쫓았고, 그는 승리자(부처님) 곁으로 갔다.

Adhammena vaggakammaṃ, samaggaṃ adhammena ca;

Dhammena vaggakammañca, patirūpakena vaggikaṃ.

비법적으로 분파하여 행하는 갈마, 비법적으로 화합하여 행하는 갈마, 법적으로 분파하여 행하는 갈마, 그리고 법과 유사한 것으로 분파하여 행하는 갈마,

Patirūpakena samaggaṃ, eko ukkhipatekakaṃ;

Eko ca dve sambahule, saṅghaṃ ukkhipatekako.

법과 유사한 것으로 화합하여 행하는 갈마가 있다. 한 명이 다른 한 명을 내쫓고, 한 명이 두 명이나 여러 명, 혹은 승가 전체를 동시에 내쫓기도 한다.

Duvepi sambahulāpi, saṅgho saṅghañca ukkhipi;

Sabbaññupavaro sutvā, adhammanti paṭikkhipi.

두 명이나 여러 명, 혹은 승가 자체가 승가를 내쫓기도 했다. 이를 듣고 가장 수승한 일체지자께서는 '비법이다'라며 물리치셨다.

Ñattivipannaṃ yaṃ kammaṃ, sampannaṃ anusāvanaṃ;

Anussāvanavipannaṃ, sampannaṃ ñattiyā ca yaṃ.

어떤 갈마는 냣띠(Motion, 선언)에 결함이 있고 아누사와나(Proclamation, 낭독)는 구족되었으며, 어떤 갈마는 아누사와나에 결함이 있고 냣띠는 구족되었다.

Ubhayena vipannañca, aññatra dhammameva ca;

Vinayā satthu paṭikuṭṭhaṃ, kuppaṃ aṭṭhānārahikaṃ.

어떤 갈마는 두 가지 모두에 결함이 있으며, 진실한 법을 제외하고 행해진 것이다. 스승의 비나야(율)에 어긋나게 행해진 갈마는 무효이며 부당한 것이다.

Adhammavaggaṃ samaggaṃ, dhamma patirūpāni ye duve;

Dhammeneva ca sāmaggiṃ, anuññāsi tathāgato.

비법적이고 분파적인 갈마와 화합적인 갈마, 그리고 법과 유사한 두 가지 갈마를 [부처님은] 물리치셨다. 타따가타께서는 오직 법에 따른 화합된 갈마만을 허용하셨다.

Catuvaggo pañcavaggo, dasavaggo ca vīsati;

Parovīsativaggo ca, saṅgho pañcavidho tathā.

4인조, 5인조, 10인조, 20인조, 그리고 20인을 초과하는 조로 승가는 이와 같이 다섯 종류이다.

Ṭhapetvā upasampadaṃ, yañca kammaṃ pavāraṇaṃ;

Abbhānakammena saha, catuvaggehi kammiko.

구족계 수계(upasampada)와 빠와라나(pavāraṇa) 갈마를 제외하고, 아바나(abbhāna) 갈마를 포함한 다른 갈마들은 4인조 승가에 의해 수행될 수 있다.

Duve kamme ṭhapetvāna, majjhadesūpasampadaṃ;

Abbhānaṃ pañcavaggiko, sabbakammesu kammiko.

두 가지 갈마인 중인도에서의 구족계 수계와 아바나를 제외하면, 5인조 승가는 모든 갈마를 수행할 자격이 있다.

Abbhānekaṃ ṭhapetvāna, ye bhikkhū dasavaggikā;

Sabbakammakaro saṅgho, vīso sabbattha kammiko.

아바나 갈마 하나를 제외하면 10인조 비구들은 모든 갈마를 행할 수 있으며, 20인조 승가는 모든 곳에서 갈마를 수행할 자격이 있다.

Bhikkhunī [Pg.477] sikkhamānā, ca sāmaṇero sāmaṇerī;

Paccakkhātantimavatthū, ukkhittāpattidassane.

비구니, 식차마나, 사미, 사미니, 삭발하고 떠난 자(학을 버린 자), 파라지카를 범한 자, 아빠띠를 보지 않아 내쫓긴 자,

Appaṭikamme diṭṭhiyā, paṇḍako theyyasaṃvāsakaṃ;

Titthiyā tiracchānagataṃ, mātu pitu ca ghātakaṃ.

아빠띠를 고치지 않아 [내쫓긴 자], 나쁜 견해를 [버리지 않아 내쫓긴 자], 판다까, 도식자(theyyasaṃvāsaka), 외도, 축생, 어머니를 살해한 자, 아버지를 살해한 자,

Arahaṃ bhikkhunīdūsi, bhedakaṃ lohituppādaṃ;

Byañjanaṃ nānāsaṃvāsaṃ, nānāsīmāya iddhiyā.

아라한을 살해한 자, 비구니를 더럽힌 자, 승가를 분열시킨 자, 부처님의 몸에 피를 내게 한 자, 양성인(byañjana), 다른 종파에 속한 자, 다른 구역(sīmā)에 있는 자, 신통으로 공중에 떠 있는 자,

Yassa saṅgho kare kammaṃ, hontete catuvīsati;

Sambuddhena paṭikkhittā, na hete gaṇapūrakā.

승가가 갈마를 집행할 대상이 되는 비구, 이들 24 종류의 인물들은 정등각자께서 제외하셨으니, 이들은 의결 정족수(gaṇapūrakā)에 포함되지 않는다.

Pārivāsikacatuttho, parivāsaṃ dadeyya vā;

Mūlā mānattamabbheyya, akammaṃ na ca karaṇaṃ.

별주(parivāsa) 중인 비구가 네 번째 인원이 되어 별주를 주거나, 본계(mūlāya paṭikassanā)로 되돌리거나, 마낫따(mānatta)를 주거나, 아바나를 행한다면 그것은 갈마가 아니며 행해진 것이 아니다.

Mūlā arahamānattā, abbhānārahameva ca;

Na kammakārakā pañca, sambuddhena pakāsitā.

본계로 되돌려져야 할 자, 마낫따를 받아야 할 자, 아바나를 받아야 할 자, 이들 다섯 부류의 인물들은 갈마를 집행하는 자가 될 수 없다고 정등각자께서 밝히셨다.

Bhikkhunī sikkhamānā ca, sāmaṇero sāmaṇerikā;

Paccakkhantimaummattā, khittāvedanadassane.

비구니, 식차마나, 사미, 사미니, 학을 버린 자, 파라지카 범계자, 미친 자, 정신이 착란된 자, 고통에 시달리는 자, 아빠띠를 보지 않아 [내쫓긴 자],

Appaṭikamme diṭṭhiyā, paṇḍakāpi ca byañjanā ;

Nānāsaṃvāsakā sīmā, vehāsaṃ yassa kamma ca.

아빠띠를 고치지 않아 [내쫓긴 자], 나쁜 견해를 [버리지 않아 내쫓긴 자], 판다까, 양성인, 다른 종파에 속한 자, 구역 밖에 있는 자, 공중에 떠 있는 자, 그리고 갈마가 집행되고 있는 자,

Aṭṭhārasannametesaṃ, paṭikkosaṃ na ruhati;

Bhikkhussa pakatattassa, ruhati paṭikkosanā.

이들 18 종류의 인물들이 갈마에 대해 반대(paṭikkosa)하는 것은 효력이 없으나, 정상적인 비구(pakatatta)의 반대는 효력이 있다.

Suddhassa dunnisārito, bālo hi sunissārito;

Paṇḍako theyyasaṃvāso, pakkanto tiracchānagato.

청정한 자를 내보내는 것은 잘못 내보낸 것이며, 어리석은 자를 내보내는 것이야말로 잘 내보낸 것이다. 판다까, 도식자, 외도, 축생...

Mātu pitu arahanta, dūsako saṅghabhedako;

Lohituppādako ceva, ubhatobyañjano ca yo.

어머니를 살해한 자, 아버지를 살해한 자, 아라한을 살해한 자, 비구니를 범한 자, 상가를 분열시킨 자, 부처님의 몸에 피를 내게 한 자, 그리고 남녀 양성을 가진 자.

Ekādasannaṃ etesaṃ, osāraṇaṃ na yujjati;

Hatthapādaṃ tadubhayaṃ, kaṇṇanāsaṃ tadūbhayaṃ.

이들 열한 종류의 사람들을 상가에 받아들이는 것은 적절하지 않다. 손이 잘린 자, 발이 잘린 자, 손발이 모두 잘린 자, 귀가 잘린 자, 코가 잘린 자, 귀와 코가 모두 잘린 자.

Aṅguli aḷakaṇḍaraṃ, phaṇaṃ khujjo ca vāmano;

Gaṇḍī lakkhaṇakasā, ca likhitako ca sīpadī.

손가락이나 발가락이 잘린 자, 엄지손가락이나 엄지발가락이 잘린 자, 힘줄이 끊어진 자, 손가락이 붙은 자, 곱추, 난쟁이, 갑상선종이 있는 자, 낙인이 찍힌 자, 채찍을 맞은 자, 수배 중인 범죄자, 코끼리피부병(상피병)이 있는 자.

Pāpā [Pg.478] parisakāṇo ca, kuṇī khañjo hatopi ca;

Iriyāpathadubbalo, andho mūgo ca badhiro.

나쁜 병에 걸린 자, 대중을 어지럽히는 자, 한눈박이, 손이 굽은 자, 절름발이, 마비된 자, 거동이 불편할 정도로 허약한 자, 눈먼 자, 벙어리, 귀먹은 자.

Andhamūgandhabadhiro mūgabadhirameva ca;

Andhamūgabadhiro ca, dvattiṃsete anūnakā.

눈멀고 벙어리인 자, 눈멀고 귀먹은 자, 벙어리이고 귀먹은 자, 눈멀고 벙어리이며 귀먹은 자. 이들 서른두 종류는 더함도 덜함도 없다.

Tesaṃ osāraṇaṃ hoti, sambuddhena pakāsitaṃ;

Daṭṭhabbā paṭikātabbā, nissajjetā na vijjati.

그들에 대한 복권(osāraᅁa)에 관하여 부처님께서 밝히셨으니, 보아야 할 죄가 없고, 고쳐야 할 죄가 없으며, 버려야 할 사견이 없는 비구의 경우이다.

Tassa ukkhepanā kammā, satta honti adhammikā;

Āpannaṃ anuvattantaṃ, satta tepi adhammikā.

그러한 비구에 대한 일곱 가지 정권(ukkhepana) 갈마는 비법적인 것이다. 죄를 범하고도 그 죄를 따르는 비구에게 행해진 그 일곱 가지 갈마 또한 비법적인 것이다.

Āpannaṃ nānuvattantaṃ, satta kammā sudhammikā;

Sammukhā paṭipucchā ca, paṭiññāya ca kāraṇā.

죄를 범하고도 고집을 부리지 않는 자에게 행해진 일곱 가지 갈마는 합법적이다. 이는 면전에서 질문하고 자백을 받아 행해진 것이다.

Sati amūḷhapāpikā, tajjanīniyassena ca;

Pabbājanīya paṭisāro, ukkhepaparivāsa ca.

사띠(sati) 비나야, 아물하(amũጷha) 비나야, 빠삐카(pāpikā) 갈마와 따자니야(tajjanĩya) 갈마, 니야사(niyassa) 갈마, 빠바자니야(pabbājanĩya) 갈마, 빠띠사라니야(paᅩisāraᅁĩya) 갈마, 우케빠(ukkhepa) 갈마, 그리고 빠리와사(parivāsa)이다.

Mūlā mānattaabbhānā, tatheva upasampadā;

Aññaṃ kareyya aññassa, soḷasete adhammikā.

물라(mũlā)로의 환원, 마낫따(mānatta), 압바나(abbhānā), 그리고 이와 마찬가지로 구족계(upasampadā)가 있다. 다른 갈마를 받아야 할 자에게 다른 갈마를 행한다면, 이들 열여섯 가지 갈마는 비법적인 것이다.

Taṃ taṃ kareyya taṃ tassa, soḷasete sudhammikā;

Paccāropeyya aññaññaṃ, soḷasete adhammikā.

마땅히 받아야 할 사람에게 그 갈마를 행한다면 이들 열여섯 가지는 합법적인 것이다. 한 갈마를 받아야 할 자에게 다른 갈마를 덧씌워 행한다면, 이들 열여섯 가지는 비법적인 것이다.

Dve dve tammūlakaṃ tassa, tepi soḷasa dhammikā;

Ekekamūlakaṃ cakkaṃ, ‘‘adhamma’’nti jinobravi.

각각에 대해 두 가지 근거를 기초로 한 것 또한 열여섯 가지의 합법적인 갈마이다. 부처님께서는 한 가지씩을 근거로 하는 순환(cakka)은 '비법적'이라고 말씀하셨다.

Akāsi tajjanīyaṃ kammaṃ, saṅgho bhaṇḍanakārako;

Adhammena vaggakammaṃ, aññaṃ āvāsaṃ gacchi so.

분쟁을 일으키는 비구에게 상가가 따자니야 갈마를 행했다. 비법적인 파벌 갈마(vaggakamma)가 행해지자 그는 다른 사원으로 떠났다.

Tatthādhammena samaggā, tassa tajjanīyaṃ karuṃ;

Aññattha vaggādhammena, tassa tajjanīyaṃ karuṃ.

그곳에서 화합한 상가가 비법적으로 그에게 따자니야 갈마를 행했다. 또 다른 곳에서는 파벌 상가가 비법적으로 그에게 따자니야 갈마를 행했다.

Patirūpena vaggāpi, samaggāpi tathā karuṃ;

Adhammena samaggā ca, dhammena vaggameva ca.

법의 외양만 갖춘 채 파벌 상가나 화합 상가 또한 그와 같이 행했다. 비법적인 화합 상가에 의한 것이나, 법에 따른 파벌 상가에 의한 것이나,

Patirūpakena vaggā ca, samaggā ca ime padā;

Ekekamūlakaṃ katvā, cakkaṃ bandhe vicakkhaṇo.

법의 외양만 갖춘 파벌 상가나 화합 상가에 의한 것 등, 이러한 항목들을 하나씩 근거로 삼아 지혜로운 자는 갈마의 순환을 구성해야 한다.

Bālā [Pg.479] byattassa niyassaṃ, pabbāje kuladūsakaṃ;

Paṭisāraṇīyaṃ kammaṃ, kare akkosakassa ca.

어리석고 미숙한 비구에게는 니야사 갈마를 행해야 하고, 가문을 더럽히는 자에게는 빠바자니야 갈마를 행해야 하며, 욕설을 하는 자에게는 빠띠사라니야 갈마를 행해야 한다.

Adassanāppaṭikamme, yo ca diṭṭhiṃ na nissajje;

Tesaṃ ukkhepanīyakammaṃ, satthavāhena bhāsitaṃ.

죄를 보지 않거나 고치지 않는 자, 그리고 사견을 버리지 않는 자에게는 정권 갈마를 행하라고 부처님께서 말씀하셨다.

Upari nayakammānaṃ pañño tajjanīyaṃ naye;

Tesaṃyeva anulomaṃ, sammā vattati yācite.

지혜로운 자는 따자니야 갈마의 이치에 따라 나머지 갈마들의 방법을 유추해야 한다. 그가 요청하여 그 갈마들의 규칙에 따라 바르게 처신한다면,

Passaddhi tesaṃ kammānaṃ, heṭṭhā kammanayena ca;

Tasmiṃ tasmiṃ tu kammesu, tatraṭṭho ca vivadati.

아래의 갈마 방법들에 의해 그러한 갈마들은 소멸(passaddhi)된다. 각각의 갈마들에 대하여 그곳에 머무는 상가가 논쟁한다.

Akataṃ dukkaṭañceva, punakātabbakanti ca;

Kamme passaddhiyā cāpi, te bhikkhū dhammavādino.

갈마의 소멸에 관하여 "행해지지 않았다", "잘못 행해졌다", 또는 "다시 행해져야 한다"고 말하는 비구들이 법을 말하는 자들이다.

Vipattibyādhite disvā, kammappatte mahāmuni;

Paṭippassaddhimakkhāsi, sallakattova osadhanti.

(계율을) 어긴 병에 걸려 갈마의 처분을 받은 자들을 보고, 위대한 성자께서는 마치 의사가 약을 처방하듯 갈마를 소멸시키는 법을 설하셨다. 이와 같이 알아야 한다.

Imamhi khandhake vatthūni chattiṃsāti.

이 칸다카(품)에는 서른여섯 가지 이야기가 있다.

Campeyyakkhandhako niṭṭhito.

짬뻬이야 칸다카가 끝났다.

10. Kosambakakkhandhako

10. 꼬삼바까 칸다카

271. Kosambakavivādakathā

271. 꼬삼비 비구들의 분쟁에 관한 이야기

451. Tena [Pg.480] samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. So tassā āpattiyā āpattidiṭṭhi hoti; aññe bhikkhū tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhino honti. So aparena samayena tassā āpattiyā anā pattidiṭṭhi hoti; aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. Atha kho te bhikkhū taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpatti’’nti? ‘‘Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṃ passeyya’’nti. Atha kho te bhikkhū sāmaggiṃ labhitvā taṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipiṃsu. So ca bhikkhu bahussuto hoti āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Atha kho so bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū upasaṅkamitvā etadavoca – ‘‘anāpatti esā, āvuso, nesā āpatti. Anāpannomhi, namhi āpanno. Anukkhittomhi, namhi ukkhitto. Adhammikenamhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Hotha me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā’’ti. Alabhi kho so bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Jānapadānampi sandiṭṭhānaṃ sambhattānaṃ bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi – anāpatti esā, āvuso, nesā āpatti. Anāpannomhi, namhi āpanno. Anukkhittomhi, namhi ukkhitto. Adhammikenamhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Hontu me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā’’ti. Alabhi kho so bhikkhu jānapadepi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā ukkhepake bhikkhū etadavocuṃ – ‘‘anāpatti esā, āvuso, nesā āpatti. Anāpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu āpanno. Anukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu ukkhitto. Adhammikena kammena ukkhitto kuppena [Pg.481] aṭṭhānārahenā’’ti. Evaṃ vutte ukkhepakā bhikkhū ukkhittānuvattake bhikkhū etadavocuṃ – ‘‘āpatti esā āvuso, nesā anāpatti. Āpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu anāpanno. Ukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu anukkhitto. Dhammikena kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Mā kho tumhe āyasmanto etaṃ ukkhittakaṃ bhikkhuṃ anuvattittha anuparivārethā’’ti. Evampi kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū ukkhepakehi bhikkhūhi vuccamānā tatheva taṃ ukkhittakaṃ bhikkhuṃ anuvattiṃsu anuparivāresuṃ.

451. 그때 부처님께서는 꼬삼비의 고시따라야마에 머물고 계셨다. 당시 어떤 비구가 죄(apatti)를 범했다. 그는 그 죄에 대해 죄라는 인식이 있었으나, 다른 비구들은 죄가 아니라고 생각했다. 나중에는 그가 죄가 아니라고 생각하자 다른 비구들은 그것이 죄라고 생각하게 되었다. 그래서 비구들이 그에게 "도반이여, 당신은 죄를 범했으니 그 죄를 보시오"라고 말하자, 그는 "도반들이여, 나에게는 보아야 할 죄가 없소"라고 대답했다. 이에 비구들은 화합하여 그가 죄를 보지 않는다는 이유로 정권(ukkhepana) 처분을 내렸다. 그 비구는 다문하고 전승된 경전을 외우며, 법과 율과 마띠까를 수지한 지혜롭고 유능하며 총명한 자였다. 또한 부끄러움을 알고 조심성이 있으며 계율을 배우고자 노력하는 자였다. 그는 친분이 있는 비구들에게 가서 "도반들이여, 이것은 죄가 아니며 합법적인 처분도 아닙니다. 나는 비법적이고 잘못된 갈마로 정권 처분을 받았습니다. 법과 율에 따라 나의 편이 되어 주십시오"라고 말하여 지지자들을 얻었다. 그는 지방의 비구들에게도 사절을 보내 도움을 청했고, 그곳에서도 지지자들을 얻었다. 그를 따르는 비구들이 처분을 내린 비구들에게 가서 "도반들이여, 이것은 죄가 아니며 그는 비법적으로 처분받았습니다"라고 말하자, 처분을 내린 비구들은 "도반들이여, 이것은 분명히 죄이며 합법적인 처분입니다. 당신들은 그 정권 처분을 받은 비구를 따르거나 감싸지 마십시오"라고 대답했다. 그러나 그들은 처분을 내린 비구들의 권고에도 불구하고 여전히 그 정권 처분을 받은 비구를 따르고 옹호하였다.

452. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha, bhante, aññataro bhikkhu āpattiṃ āpanno ahosi. So tassā āpattiyā āpattidiṭṭhi ahosi, aññe bhikkhū tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhino ahesuṃ. So aparena samayena tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosi, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino ahesuṃ. Atha kho te, bhante, bhikkhū taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ – ‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpatti’nti? ‘‘Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṃ passeyya’’nti. Atha kho te, bhante, bhikkhū sāmaggiṃ labhitvā taṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipiṃsu. So ca, bhante, bhikkhu bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Atha kho so, bhante, bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū upasaṅkamitvā etadavoca – ‘anāpatti esā, āvuso; nesā āpatti. Anāpannomhi, namhi āpanno. Anukkhittomhi, namhi ukkhitto. Adhammikenamhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Hotha me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā’ti. Alabhi kho so, bhante, bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Jānapadānampi sandiṭṭhānaṃ sambhattānaṃ bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi – ‘anāpatti esā, āvuso; nesā āpatti. Anāpannomhi, namhi āpanno. Anukkhittomhi, namhi ukkhitto. Adhammikenamhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Hontu me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā’ti. Alabhi kho so, bhante, bhikkhu jānapadepi sandiṭṭhe sambhatte [Pg.482] bhikkhū pakkhe. Atha kho te, bhante, ukkhittānuvattakā bhikkhū yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā ukkhepake bhikkhū etadavocuṃ – ‘anāpatti esā, āvuso; nesā āpatti. Anāpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu āpanno. Anukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu ukkhitto. Adhammikena kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahenā’ti. Evaṃ vutte te, bhante, ukkhepakā bhikkhū ukkhittānuvattake bhikkhū etadavocuṃ – ‘āpatti esā, āvuso; nesā anāpatti. Āpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu anāpanno. Ukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu anukkhitto. Dhammikena kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Mā kho tumhe āyasmanto etaṃ ukkhittakaṃ bhikkhuṃ anuvattittha anuparivārethā’ti. Evampi kho te, bhante, ukkhittānuvattakā bhikkhū ukkhepakehi bhikkhūhi vuccamānā tatheva taṃ ukkhittakaṃ bhikkhuṃ anuvattanti anuparivārentī’’ti.

452. 그때 어떤 비구가 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 그 비구는 세존께 이와 같이 말씀드렸다. “세존이시여, 여기 어떤 비구가 죄를 범했습니다. 그는 그 죄에 대해 ‘죄’라는 견해를 가졌으나, 다른 비구들은 그 죄에 대해 ‘죄가 아니다’라는 견해를 가졌습니다. 그 후 시간이 지나, 그는 그 죄에 대해 ‘죄가 아니다’라는 견해를 가지게 되었고, 다른 비구들은 그 죄에 대해 ‘죄’라는 견해를 가지게 되었습니다. 세존이시여, 그때 그 비구들이 그 비구에게 ‘도반이여, 당신은 죄를 범했소. 이 죄를 보시오’라고 말하자, 그는 ‘도반들이여, 내가 보아야 할 죄는 내게 없소’라고 말했습니다. 세존이시여, 그러자 비구들은 화합하여 그 비구가 죄를 보지 않는다는 이유로 그를 출거(黜居)시켰습니다. 세존이시여, 그런데 그 비구는 널리 배우고 경전을 전수받았으며 법을 지니고 율을 지니고 본모(마띠카)를 지닌 현자이며, 유능하고 총명하며 부끄러움을 알고 조심스러우며 학습을 원하는 자입니다. 세존이시여, 그 후 그 비구는 친분 있고 가까운 비구들에게 다가가서 이와 같이 말했습니다. ‘도반들이여, 이것은 죄가 아니오. 이것은 죄가 아니오. 나는 죄를 짓지 않았소. 나는 죄인이 아니오. 나는 출거되어서는 안 되오. 나는 출거된 자가 아니오. 나는 파기되어야 마땅하며 근거가 없고 법답지 못한 갈마에 의해 출거되었소. 장로들이여, 법과 율에 따라 내 편이 되어 주시오.’ 세존이시여, 그 비구는 친분 있고 가까운 비구들을 자기 편으로 얻었습니다. 또한 지방에 사는 친분 있고 가까운 비구들에게도 전령을 보내어 ‘도반들이여, 이것은 죄가 아니오... 법과 율에 따라 내 편이 되어 주시오’라고 전했습니다. 세존이시여, 그는 지방에 사는 친분 있고 가까운 비구들도 자기 편으로 얻었습니다. 세존이시여, 그러자 출거된 비구를 따르는 비구들이 출거시킨 비구들에게 다가가서 ‘도반들이여, 이것은 죄가 아니오... 근거가 없고 법답지 못한 갈마에 의해 출거된 것이오’라고 말했습니다. 세존이시여, 이렇게 말하자 출거시킨 비구들은 그들을 따르는 비구들에게 말했습니다. ‘도반들이여, 이것은 죄요. 이것은 죄가 아닌 것이 아니오. 이 비구는 죄를 범했소. 죄를 짓지 않은 것이 아니오. 이 비구는 출거되었소. 출거되지 않은 것이 아니오. 그는 파기되지 않으며 정당하고 법다운 갈마에 의해 출거되었소. 장로들이여, 당신들은 이 출거된 비구를 따르지 말고 옹호하지 마시오.’ 세존이시여, 이와 같이 출거시킨 비구들이 말했음에도 불구하고, 출거된 비구를 따르는 비구들은 여전히 그 출거된 비구를 따르며 옹호하고 있습니다.”

453. Atha kho bhagavā ‘bhinno bhikkhusaṅgho, bhinno bhikkhusaṅgho’ti – uṭṭhāyāsanā yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho bhagavā ukkhepake bhikkhū etadavoca – ‘‘mā kho tumhe, bhikkhave, ‘paṭibhāti no, paṭibhāti no’ti yasmiṃ vā tasmiṃ vā bhikkhuṃ ukkhipitabbaṃ maññittha’’.

453. 그러자 세존께서는 “비구 승가가 분열되었다, 비구 승가가 분열되었다”라고 말씀하시며 자리에서 일어나, 출거시킨 비구들이 있는 곳으로 다가가셨다. 다가가서 마련된 자리에 앉으신 세존께서는 출거시킨 비구들에게 이와 같이 말씀하셨다. “비구들이여, 너희는 ‘우리는 현명하다, 우리는 똑똑하다’라고 생각하여, 아무런 이유나 대수롭지 않은 일로 비구를 출거시켜야 한다고 생각하지 마라.”

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṃ bhikkhuṃ evaṃ jānanti – ‘ayaṃ kho āyasmā bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṃ imaṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipissāma, na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ uposathaṃ karissāma, vinā iminā bhikkhunā uposathaṃ karissāma, bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa’nti, bhedagarukehi, bhikkhave, bhikkhūhi na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo.

“비구들이여, 여기 어떤 비구가 죄를 범했다. 그는 그 죄에 대해 ‘죄가 아니다’라는 견해를 가졌으나, 다른 비구들은 그 죄에 대해 ‘죄’라는 견해를 가졌다. 비구들이여, 만약 그 비구들이 그 비구에 대해 ‘이 장로는 널리 배우고 경전을 전수받았으며 법을 지니고 율을 지니고 본모를 지닌 현자이며, 유능하고 총명하며 부끄러움을 알고 조심스러우며 학습을 원하는 자이다. 만약 우리가 이 비구를 죄를 보지 않는다는 이유로 출거시킨다면, 우리는 이 비구와 함께 포살을 하지 못할 것이요, 이 비구 없이 포살을 하게 될 것이다. 그 원인으로 인해 승가에 분쟁과 다툼과 충돌과 논쟁, 승가 분열, 승가의 분열된 상태, 승가의 분리, 승가의 별개 행동이 발생할 것이다’라고 안다면, 비구들이여, 분열을 경계하는 비구들은 그 비구를 죄를 보지 않는다는 이유로 출거시켜서는 안 된다.”

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino [Pg.483] honti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṃ bhikkhuṃ evaṃ jānanti – ‘ayaṃ kho āyasmā bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṃ imaṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipissāma, na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ pavāressāma, vinā iminā bhikkhunā pavāressāma. Na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ saṅghakammaṃ karissāma, vinā iminā bhikkhunā saṅghakammaṃ karissāma. Na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ āsane nisīdissāma, vinā iminā bhikkhunā āsane nisīdissāma. Na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ yāgupāne nisīdissāma, vinā iminā bhikkhunā yāgupāne nisīdissāma. Na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ bhattagge nisīdissāma, vinā iminā bhikkhunā bhattagge nisīdissāma. Na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne vasissāma, vinā iminā bhikkhunā ekacchanne vasissāma. Na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ karissāma, vinā iminā bhikkhunā yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ karissāma. Bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa’nti, bhedagarukehi, bhikkhave, bhikkhūhi na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo’’ti.

“비구들이여, 여기 어떤 비구가 아빳띠(범계)를 범했다. 그는 그 아빳띠에 대해 아빳띠가 아니라는 견해를 가지고 있고, 다른 비구들은 그 아빳띠에 대해 아빳띠라는 견해를 가지고 있다. 비구들이여, 만약 그 비구들이 그 비구에 대해 이와 같이 안다면 — ‘이 존자는 박학다식하고, 아가마(전승)에 정통하며, 법(經)을 수지하고, 율을 수지하며, 마띠까(본모)를 수지하고, 현명하고, 능숙하며, 총명하고, 부끄러움을 알며, 조심성(의심)이 있고, 학처를 닦고자 하는 이다. 만약 우리가 이 비구를 아빳띠를 인정하지 않는다는 이유로 내쫓는다면, 우리는 이 비구와 함께 자자(빠와라나)를 하지 않을 것이고, 이 비구 없이 자자를 할 것이다. 우리는 이 비구와 함께 상가깜마(승가 갈마)를 하지 않을 것이고, 이 비구 없이 상가깜마를 할 것이다. 우리는 이 비구와 함께 자리에 앉지 않을 것이고, 이 비구 없이 자리에 앉을 것이다. 우리는 이 비구와 함께 야구(죽)를 마시는 자리에 앉지 않을 것이고, 이 비구 없이 야구를 마시는 자리에 앉을 것이다. 우리는 이 비구와 함께 식당에서 앉지 않을 것이고, 이 비구 없이 식당에서 앉을 것이다. 우리는 이 비구와 함께 한 지붕 아래 거주하지 않을 것이고, 이 비구 없이 한 지붕 아래 거주할 것이다. 우리는 이 비구와 함께 서열에 따른 예배, 영접, 합장, 공경의 예법을 행하지 않을 것이고, 이 비구 없이 서열에 따른 예배, 영접, 합장, 공경의 예법을 행할 것이다. 이로 인해 승가에는 말다툼, 분쟁, 충돌, 논쟁, 승가 분열, 승가 균열, 승가의 구분, 승가의 분리가 발생할 것이다’라고 (안다면), 비구들이여, 분열을 무겁게 여기는 비구들은 그 비구를 아빳띠를 인정하지 않는다는 이유로 내쫓아서는 안 된다.”

454. Atha kho bhagavā ukkhepakānaṃ bhikkhūnaṃ etamatthaṃ bhāsitvā uṭṭhāyāsanā yena ukkhittānuvattakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho bhagavā ukkhittānuvattake bhikkhū etadavoca – ‘‘mā kho tumhe, bhikkhave, āpattiṃ āpajjitvā ‘nāmha āpannā, nāmha āpannā’ti āpattiṃ na paṭikātabbaṃ maññittha’’.

454. 그 후 세존께서는 내쫓은 비구들에게 이 법을 설하신 뒤 자리에서 일어나 내쫓긴 비구를 따르는 비구들이 있는 곳으로 가셨다. 가셔서 마련된 자리에 앉으신 뒤, 세존께서는 내쫓긴 비구를 따르는 비구들에게 이와 같이 말씀하셨다. “비구들이여, 그대들은 아빳띠를 범하고서 ‘우리는 범하지 않았다, 우리는 범하지 않았다’라고 하며 아빳띠를 치유하지 않아도 된다고 생각하지 말라.”

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. So ce, bhikkhave, bhikkhu te bhikkhū evaṃ jānāti – ‘ime kho āyasmanto bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā byattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, nālaṃ mamaṃ vā kāraṇā aññesaṃ vā kāraṇā chandā dosā [Pg.484] mohā bhayā agatiṃ gantuṃ. Sace maṃ ime bhikkhū āpattiyā adassane ukkhipissanti, na mayā saddhiṃ uposathaṃ karissanti, vinā mayā uposathaṃ karissanti, bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa’nti, bhedagarukena, bhikkhave, bhikkhunā paresampi saddhāya sā āpatti desetabbā.

“비구들이여, 여기 어떤 비구가 아빳띠를 범했다. 그는 그 아빳띠에 대해 아빳띠가 아니라는 견해를 가지고 있고, 다른 비구들은 그 아빳띠에 대해 아빳띠라는 견해를 가지고 있다. 비구들이여, 만약 그 비구가 저 비구들에 대해 이와 같이 안다면 — ‘이 존자들은 박학다식하고, 아가마를 암송하며, 법을 호지하고, 율을 호지하며, 마띠까를 호지하고, 현명하고, 능숙하며, 총명하고, 부끄러움을 알며, 신중하고, 학처를 닦고자 하는 이들이다. 이분들은 나 때문이든 타인 때문이든 편애, 증오, 미혹, 공포로 인해 그릇된 길로 갈 분들이 아니다. 만약 이 비구들이 나를 아빳띠를 보지 않는다는 이유로 내쫓는다면, 나와 함께 포살(uposatha)을 하지 않을 것이고, 나 없이 포살을 할 것이다. 이로 인해 상가에는 다툼, 분쟁, 논쟁, 말다툼, 상가의 분열, 상가의 균열, 상가의 분리, 상가의 사분오열이 발생할 것이다’라고 (안다면), 비구들이여, 분열을 무겁게 여기는 비구는 타인에 대한 믿음(saddhā)으로라도 그 아빳띠를 고백해야 한다.”

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. So ce, bhikkhave, bhikkhu te bhikkhū evaṃ jānāti – ‘ime kho āyasmanto bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā byattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, nālaṃ mamaṃ vā kāraṇā aññesaṃ vā kāraṇā chandā dosā mohā bhayā agatiṃ gantuṃ. Sace maṃ ime bhikkhū āpattiyā adassane ukkhipissanti, na mayā saddhiṃ pavāressanti, vinā mayā pavāressanti. Na mayā saddhiṃ saṅghakammaṃ karissanti, vinā mayā saṅghakammaṃ karissanti. Na mayā saddhiṃ āsane nisīdissanti, vinā mayā āsane nisīdissanti. Na mayā saddhiṃ yāgupāne nisīdissanti, vinā mayā yāgupāne nisīdissanti. Na mayā saddhiṃ bhattagge nisīdissanti vinā mayā bhattagge nisīdissanti. Na mayā saddhiṃ ekacchanne vasissanti, vinā mayā ekacchanne vasissanti. Na mayā saddhiṃ yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ karissanti, vinā mayā yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ karissanti, bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa’nti, bhedagarukena, bhikkhave, bhikkhunā paresampi saddhāya sā āpatti desetabbā’’ti. Atha kho bhagavā ukkhittānuvattakānaṃ bhikkhūnaṃ etamatthaṃ bhāsitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

“비구들이여, 여기 어떤 비구가 아빳띠를 범했다. 그는 그 아빳띠에 대해 아빳띠가 아니라는 견해를 가지고 있고, 다른 비구들은 그 아빳띠에 대해 아빳띠라는 견해를 가지고 있다. 비구들이여, 만약 그 비구가 저 비구들에 대해 이와 같이 안다면 — ‘이 존자들은 박학다식하고, 아가마를 암송하며, 법을 호지하고, 율을 호지하며, 마띠까를 호지하고, 현명하고, 능숙하며, 총명하고, 부끄러움을 알며, 신중하고, 학처를 닦고자 하는 이들이다. 이분들은 나 때문이든 타인 때문이든 편애, 증오, 미혹, 공포로 인해 그릇된 길로 갈 분들이 아니다. 만약 이 비구들이 나를 아빳띠를 보지 않는다는 이유로 내쫓는다면, 나와 함께 자자를 하지 않을 것이고, 나 없이 자자를 할 것이다. 나와 함께 상가깜마를 하지 않을 것이고, 나 없이 상가깜마를 할 것이다. 나와 함께 자리에 앉지 않을 것이고, 나 없이 자리에 앉을 것이다. 나와 함께 야구를 마시는 자리에 앉지 않을 것이고, 나 없이 야구를 마시는 자리에 앉을 것이다. 나와 함께 식당에서 앉지 않을 것이고, 나 없이 식당에서 앉을 것이다. 나와 함께 한 지붕 아래 거주하지 않을 것이고, 나 없이 한 지붕 아래 거주할 것이다. 나와 함께 서열에 따른 예배, 영접, 합장, 공경의 예법을 행하지 않을 것이고, 나 없이 서열에 따른 예배, 영접, 합장, 공경의 예법을 행할 것이다. 이로 인해 상가에는 다툼, 분쟁, 논쟁, 말다툼, 상가의 분열, 상가의 균열, 상가의 분리, 상가의 사분오열이 발생할 것이다’라고 (안다면), 비구들이여, 분열을 무겁게 여기는 비구는 타인에 대한 믿음으로라도 그 아빳띠를 고백해야 한다.” 이와 같이 말씀하시고 나서, 세존께서는 내쫓긴 비구를 따르는 비구들에게 이 법을 설하신 뒤 자리에서 일어나 떠나셨다.

455. Tena kho pana samayena ukkhittānuvattakā bhikkhū tattheva antosīmāya uposathaṃ karonti, saṅghakammaṃ karonti. Ukkhepakā pana bhikkhū nissīmaṃ gantvā uposathaṃ karonti, saṅghakammaṃ karonti. Atha kho aññataro ukkhepako bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho [Pg.485] so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘te, bhante, ukkhittānuvattakā bhikkhū tattheva antosīmāya uposathaṃ karonti, saṅghakammaṃ karonti. Mayaṃ pana ukkhepakā bhikkhū nissīmaṃ gantvā uposathaṃ karoma, saṅghakammaṃ karomā’’ti. ‘‘Te ce, bhikkhu, ukkhittānuvattakā bhikkhū tattheva antosīmāya uposathaṃ karissanti, saṅghakammaṃ karissanti, yathā mayā ñatti ca anussāvanā ca paññattā, tesaṃ tāni kammāni dhammikāni kammāni bhavissa’’nti akuppāni ṭhānārahāni. Tumhe ce, bhikkhu, ukkhepakā bhikkhū tattheva antosīmāya uposathaṃ karissatha, saṅghakammaṃ karissatha, yathā mayā ñatti ca anussāvanā ca paññattā, tumhākampi tāni kammāni dhammikāni kammāni bhavissanti akuppāni ṭhānārahāni. Taṃ kissa hetu? Nānāsaṃvāsakā ete bhikkhū tumhehi, tumhe ca tehi nānāsaṃvāsakā.

455. 그 무렵 제명을 당한 비구의 추종 비구들은 바로 그곳의 계단(sīmā) 내에서 포살을 하고 승가 갈마를 행했습니다. 반면, 제명을 시킨 비구들은 계단 밖으로 나가서 포살을 하고 승가 갈마를 행했습니다. 그러자 제명을 시킨 한 비구가 세존께서 계신 곳으로 다가가 절을 올리고 한쪽에 앉았습니다. 한쪽에 앉은 그 비구는 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. "세존이시여, 저 제명당한 이의 추종 비구들은 바로 그곳의 계단 내에서 포살을 하고 승가 갈마를 행합니다. 하지만 제명을 시킨 저희 비구들은 계단 밖으로 나가서 포살을 하고 승가 갈마를 행합니다." "비구여, 만일 제명당한 이의 추종 비구들이 바로 그곳의 계단 내에서 내가 제정한 선언(ñatti)과 포고(anussāvanā)의 방식대로 포살을 하고 승가 갈마를 행한다면, 그 비구들에게 그 갈마들은 유효하며 확립된 법다운 갈마가 될 것이다. 비구여, 만일 제명을 시킨 너희 비구들이 바로 그곳의 계단 내에서 내가 제정한 선언과 포고의 방식대로 포살을 하고 승가 갈마를 행한다면, 너희에게도 그 갈마들은 유효하며 확립된 법다운 갈마가 될 것이다. 그것은 무슨 이유 때문인가? 그 비구들은 너희와 별개의 공동체(nānāsaṃvāsakā)이고, 너희 또한 그들과 별개의 공동체이기 때문이다."

‘‘Dvemā, bhikkhu, nānāsaṃvāsakabhūmiyo – attanā vā attānaṃ nānāsaṃvāsakaṃ karoti, samaggo vā naṃ saṅgho ukkhipati adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā. Imā kho, bhikkhu, dve nānāsaṃvāsakabhūmiyo. Dvemā, bhikkhu, samānasaṃvāsakabhūmiyo – attanā vā attānaṃ samānasaṃvāsaṃ karoti, samaggo vā naṃ saṅgho ukkhittaṃ osāreti adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā. Imā kho, bhikkhu, dve samānasaṃvāsakabhūmiyo’’ti.

"비구여, 별개의 공동체(nānāsaṃvāsakā)가 되는 근거에는 이 두 가지가 있다. 스스로 자신을 별개의 공동체에 속한 자로 만들거나, 화합한 승가가 그 비구를 (죄를) 보지 않거나, 참회하지 않거나, (악견을) 버리지 않는다는 이유로 제명하는 것이다. 비구여, 이것이 별개의 공동체가 되는 두 가지 근거이다. 비구여, 동일한 공동체(samānasaṃvāsakā)가 되는 근거에는 이 두 가지가 있다. 스스로 자신을 동일한 공동체에 속한 자로 만들거나, 화합한 승가가 제명된 비구를 (죄를) 보았거나, 참회하였거나, (악견을) 버렸다는 이유로 다시 복귀시키는 것이다. 비구여, 이것이 동일한 공동체가 되는 두 가지 근거이다."

456. Tena kho pana samayena bhikkhū bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ ananulomikaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ upadaṃsenti, hatthaparāmāsaṃ karonti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ ananulomikaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ upadaṃsessanti, hatthaparāmāsaṃ karissantī’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhū bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ ananulomikaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ upadaṃsessanti[Pg.486], hatthaparāmāsaṃ karissantī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā…pe… hatthaparāmāsaṃ karontī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhinne, bhikkhave, saṅghe adhammiyāyamāne asammodikāya vattamānāya ‘ettāvatā na aññamaññaṃ ananulomikaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ upadaṃsessāma, hatthaparāmāsaṃ karissāmā’ti āsane nisīditabbaṃ. Bhinne, bhikkhave, saṅghe dhammiyāyamāne sammodikāya vattamānāya āsanantarikāya nisīditabba’’nti.

456. 그 무렵 비구들이 식당과 마을 안에서 다투고 분쟁하며 논쟁에 빠져 서로에게 어울리지 않는 몸의 업과 말의 업을 보이고 손찌검(멱살 잡기 등)을 하기에 이르렀습니다. 사람들은 "어찌하여 샤카의 아들들인 사문들이 식당과 마을 안에서 다투고 분쟁하며 논쟁을 벌이고, 서로에게 어울리지 않는 몸과 말의 업을 보이며 손찌검까지 한단 말인가?"라며 투덜대고 비난하고 조소했습니다. 비구들은 투덜대고 비난하고 조소하는 사람들의 말을 들었습니다. 욕심이 적은 비구들도 "어찌하여 비구들이 식당과 마을 안에서 다투고 분쟁하며 논쟁을 벌이고, 서로에게 어울리지 않는 몸과 말의 업을 보이며 손찌검까지 한단 말인가?"라며 투덜대고 비난하고 조소했습니다. 그리하여 그 비구들은 세존께 이 사실을 알렸습니다. (줄임) "비구들아, 비구들이 식당과 마을 안에서 다투고... (줄임) ...손찌검을 한다는 것이 사실이냐?" "사실입니다, 세존이시여." 부처님 세존께서는 꾸짖으신 후 법에 관한 설법을 하시고 비구들에게 말씀하셨습니다. "비구들아, 승가가 분열되어 법답지 못하게 행해지고 화합이 없을 때에는 '이제부터 서로에게 어울리지 않는 몸의 업과 말의 업을 보이지 말고 손찌검을 하지 말자'라고 생각하며 (가까운) 자리에 앉아야 한다. 비구들아, 승가가 분열되었더라도 법답게 행해지고 화합이 있을 때에는 자리를 하나씩 띄워서 앉아야 한다."

457. Tena kho pana samayena bhikkhū saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Te na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha, bhante, bhikkhū saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Te na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Sādhu, bhante, bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘alaṃ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā vivāda’’nti. Evaṃ vutte aññataro adhammavādī bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āgametu, bhante, bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharatu. Mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā’’ti. Dutiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘alaṃ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā vivāda’’nti. Dutiyampi kho so adhammavādī bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āgametu, bhante, bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto [Pg.487] viharatu. Mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā’’ti.

457. 그 무렵 비구들이 승가 한가운데서 다투고 분쟁하며 논쟁에 빠져 서로에게 입의 창(독설)을 꽂으며 지냈습니다. 그들은 그 분쟁을 가라앉힐 수 없었습니다. 그러자 한 비구가 세존께서 계신 곳으로 다가가 절을 올리고 한쪽에 섰습니다. 한쪽에 선 그 비구는 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. "세존이시여, 여기 비구들이 승가 한가운데서 다투고 분쟁하며 논쟁에 빠져 서로에게 입의 창을 꽂으며 지내고 있습니다. 그들은 그 분쟁을 가라앉히지 못하고 있습니다. 세존이시여, 세존께서 자비로운 마음으로 그 비구들이 있는 곳으로 가주시기 바랍니다." 세존께서는 침묵으로 수락하셨습니다. 이어 세존께서는 그 비구들이 있는 곳으로 가셔서 마련된 자리에 앉으셨습니다. 자리에 앉으신 세존께서는 비구들에게 말씀하셨습니다. "그만하라, 비구들아. 다투지 말고, 분쟁하지 말고, 싸우지 말고, 논쟁하지 말라." 이렇게 말씀하시자, 법답지 않은 말을 하는 한 비구가 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. "기다려 주십시오, 법의 주인이신 세존이시여. 세존이시여, 세존께서는 아무 걱정 없이 지금 여기에서의 행복한 머뭄(diṭṭhadhammasukhavihāra)에 전념하며 지내십시오. 저희는 이 다툼과 분쟁과 싸움과 논쟁으로 알려지게 될 것입니다." 세존께서 두 번째로 비구들에게 말씀하셨습니다. "그만하라, 비구들아. 다투지 말고, 분쟁하지 말고, 싸우지 말고, 논쟁하지 말라." 두 번째로 그 법답지 않은 말을 하는 비구가 세존께 이와 같이 말씀드렸습니다. "기다려 주십시오, 법의 주인이신 세존이시여. 세존이시여, 세존께서는 아무 걱정 없이 지금 여기에서의 행복한 머뭄에 전념하며 지내십시오. 저희는 이 다툼과 분쟁과 싸움과 논쟁으로 알려지게 될 것입니다."

Kosambakavivādakathā niṭṭhitā.

코삼비 분쟁에 관한 이야기가 끝났다.

272. Dīghāvuvatthu

272. 디가부(Dīghāvu) 이야기

458. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhūtapubbaṃ, bhikkhave, bārāṇasiyaṃ brahmadatto nāma kāsirājā ahosi aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahabbalo mahāvāhano mahāvijito paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Dīghīti nāma kosalarājā ahosi daliddo appadhano appabhogo appabalo appavāhano appavijito aparipuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā dīghītiṃ kosalarājānaṃ abbhuyyāsi. Assosi kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā – ‘‘brahmadatto kira kāsirājā caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā mamaṃ abbhuyyāto’’ti. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño etadahosi – ‘‘brahmadatto kho kāsirājā aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahabbalo mahāvāhano mahāvijito paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro, ahaṃ panamhi daliddo appadhano appabhogo appabalo appavāhano appavijito aparipuṇṇakosakoṭṭhāgāro, nāhaṃ paṭibalo brahmadattena kāsiraññā ekasaṅghātampi sahituṃ. Yaṃnūnāhaṃ paṭikacceva nagaramhā nippateyya’’nti.

458. 그때 세존께서 비구들을 부르셨다. “비구들이여, 옛날 바라나시에 브라흐마닷타라는 이름의 카시 국왕이 있었는데, 그는 부유하고 재산이 많으며 풍요롭고 국방력이 강하며 코끼리와 말 등 군대가 많고 영토가 넓으며 창고와 곳간이 가득 찼었다. 반면에 디기티라는 이름의 코살라 국왕이 있었는데, 그는 가난하고 재산이 적으며 빈약하고 국방력이 약하며 군대가 적고 영토가 좁으며 창고와 곳간이 비어 있었다. 비구들이여, 그때 카시 국왕 브라흐마닷타는 4부군(코끼리부대, 말부대, 전차부대, 보병부대)을 소집하여 코살라 국왕 디기티에게 진군하였다. 비구들이여, 코살라 국왕 디기티는 ‘카시 국왕 브라흐마닷타가 4부군을 소집하여 나에게 진군해 오고 있다’는 소식을 들었다. 비구들이여, 그때 코살라 국왕 디기티에게 이런 생각이 들었다. ‘카시 국왕 브라흐마닷타는 부유하고 재산이 많으며 풍요롭고 국방력이 강하며 군대가 많고 영토가 넓으며 창고와 곳간이 가득 찼다. 그러나 나는 가난하고 재산이 적으며 빈약하고 국방력이 약하며 군대가 적고 영토가 좁으며 창고와 곳간이 비어 있다. 나는 카시 국왕 브라흐마닷타와 단 한 번의 격돌조차 견뎌낼 힘이 없다. 차라리 내가 미리 성에서 도망치는 것이 좋겠다.’”

Atha kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā mahesiṃ ādāya paṭikacceva nagaramhā nippati. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghītissa kosalarañño balañca vāhanañca janapadañca kosañca koṭṭhāgārañca abhivijiya ajjhāvasati. Atha kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā sapajāpatiko yena vārāṇasī tena pakkāmi. Anupubbena yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṃ, bhikkhave, dīghīti kosalarājā sapajāpatiko bārāṇasiyaṃ aññatarasmiṃ paccantime okāse kumbhakāranivesane aññātakavesena paribbājakacchannena paṭivasati. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī nacirasseva gabbhinī ahosi. Tassā evarūpo dohaḷo uppanno hoti – ‘‘icchati sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṃ senaṃ sannaddhaṃ vammikaṃ subhūme ṭhitaṃ passituṃ[Pg.488], khaggānañca dhovanaṃ pātuṃ’’. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī dīghītiṃ kosalarājānaṃ etadavoca – ‘‘gabbhinīmhi, deva. Tassā me evarūpo dohaḷo uppanno – icchāmi sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṃ senaṃ sannaddhaṃ vammikaṃ subhūme ṭhitaṃ passituṃ, khaggānañca dhovanaṃ pātu’’nti. ‘‘Kuto, devi, amhākaṃ duggatānaṃ caturaṅginī senā sannaddhā vammikā subhūme ṭhitā, khaggānañca dhovanaṃ pātu’’nti ‘‘sacāhaṃ, deva, na labhissāmi, marissāmī’’ti.

비구들이여, 그때 코살라 국왕 디기티는 왕비를 데리고 미리 성에서 도망쳤다. 비구들이여, 카시 국왕 브라흐마닷타는 코살라 국왕 디기티의 군대와 탈것과 영토와 보물 창고와 곳간을 정복하여 다스렸다. 비구들이여, 그때 코살라 국왕 디기티는 아내와 함께 바라나시가 있는 곳으로 떠났다. 점차 길을 가다 바라나시에 이르렀다. 비구들이여, 그곳 바라나시의 어느 외딴 변두리 지역 옹기장이의 집에서 코살라 국왕 디기티는 아내와 함께 정체를 숨기고 유행자의 옷을 입은 채 살았다. 비구들이여, 그러던 중 코살라 국왕 디기티의 왕비가 얼마 지나지 않아 임신하게 되었다. 그녀에게 이런 태기(임신 징후로 인한 간절한 바람)가 생겼다. ‘해 뜰 무렵에 갑옷을 입고 평원에 늘어선 4부군을 보고 싶고, 칼을 씻은 물을 마시고 싶다.’ 비구들이여, 그때 코살라 국왕 디기티의 왕비는 코살라 국왕 디기티에게 이렇게 말했다. ‘대왕이시여, 저는 임신했습니다. 제게 이런 태기가 생겼습니다. 해 뜰 무렵에 갑옷을 입고 평원에 늘어선 4부군을 보고 싶고, 칼을 씻은 물을 마시고 싶습니다.’ ‘왕비여, 고난에 처한 우리에게 어디서 갑옷을 입고 평원에 늘어선 4부군이 있으며, 칼을 씻은 물을 마시는 일이 어디서 가능하겠소?’ ‘대왕이시여, 만약 그것을 얻지 못한다면 저는 죽을 것입니다.’”

459. Tena kho pana samayena, brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo dīghītissa kosalarañño sahāyo hoti. Atha kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā yena brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā brahmadattassa kāsirañño purohitaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘sakhī te, samma, gabbhinī. Tassā evarūpo dohaḷo uppanno – icchati sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṃ senaṃ sannaddhaṃ vammikaṃ subhūme ṭhitaṃ passituṃ, khaggānañca dhovanaṃ pātu’’nti. ‘‘Tena hi, deva, mayampi deviṃ passāmā’’ti. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī yena brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo tenupasaṅkami. Addasā kho, bhikkhave, brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo dīghītissa kosalarañño mahesiṃ dūratova āgacchantiṃ, disvāna uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena dīghītissa kosalarañño mahesī tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi – ‘‘kosalarājā vata bho kucchigato, kosalarājā vata bho kucchigato’’ti. Attamanā, devi, hohi. Lacchasi sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṃ senaṃ sannaddhaṃ vammikaṃ subhūme ṭhitaṃ passituṃ, khaggānañca dhovanaṃ pātunti.

459. 그 무렵 카시 국왕 브라흐마닷타의 고문관인 바라문은 코살라 국왕 디기티의 친구였다. 비구들이여, 그때 코살라 국왕 디기티는 카시 국왕 브라흐마닷타의 고문관인 바라문에게 가서 이렇게 말했다. ‘친구여, 그대의 친구(왕비)가 임신했네. 그녀에게 이런 태기가 생겼다네. 해 뜰 무렵에 갑옷을 입고 평원에 늘어선 4부군을 보고 싶고, 칼을 씻은 물을 마시고 싶어 한다네.’ ‘대왕이시여, 그렇다면 저희도 왕비를 뵙겠습니다.’ 비구들이여, 그때 코살라 국왕 디기티의 왕비는 카시 국왕 브라흐마닷타의 고문관인 바라문에게 갔다. 비구들이여, 카시 국왕 브라흐마닷타의 고문관인 바라문은 멀리서 다가오는 코살라 국왕 디기티의 왕비를 보았다. 보고 나서 자리에서 일어나 한쪽 어깨에 겉옷을 걸치고 코살라 국왕 디기티의 왕비가 있는 쪽을 향해 합장하고는 세 번이나 감흥 어린 말을 외쳤다. ‘오, 코살라 국왕이 모태에 들었구나! 오, 코살라 국왕이 모태에 들었구나!’ ‘왕비여, 기뻐하십시오. 해 뜰 무렵에 갑옷을 입고 평원에 늘어선 4부군을 보게 될 것이며, 칼을 씻은 물도 마시게 될 것입니다.’”

Atha kho, bhikkhave, brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo yena brahmadatto kāsirājā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā brahmadattaṃ kāsirājānaṃ etadavoca – ‘‘tathā, deva, nimittāni dissanti, sve sūriyuggamanakāle caturaṅginī senā sannaddhā vammikā subhūme tiṭṭhatu, khaggā ca dhoviyantū’’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā manusse āṇāpesi [Pg.489] – ‘‘yathā, bhaṇe, purohito brāhmaṇo āha tathā karothā’’ti. Alabhi kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṃ senaṃ sannaddhaṃ vammikaṃ subhūme ṭhitaṃ passituṃ, khaggānañca dhovanaṃ pātuṃ. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī tassa gabbhassa paripākamanvāya puttaṃ vijāyi. Tassa dīghāvūti nāmaṃ akaṃsu. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro nacirasseva viññutaṃ pāpuṇi. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño etadahosi – ‘‘ayaṃ kho brahmadatto kāsirājā bahuno amhākaṃ anatthassa kārako, iminā amhākaṃ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṃ, sacāyaṃ amhe jānissati, sabbeva tayo ghātāpessati, yaṃnūnāhaṃ dīghāvuṃ kumāraṃ bahinagare vāseyya’’nti. Atha kho bhikkhave dīghīti kosalarājā dīghāvuṃ kumāraṃ bahinagare vāsesi. Atha kho bhikkhave dīghāvu kumāro bahinagare paṭivasanto nacirasseva sabbasippāni sikkhi.

비구들이여, 그때 카시 국왕 브라흐마닷타의 고문관인 바라문은 카시 국왕 브라흐마닷타에게 가서 이렇게 말했다. ‘대왕이시여, 그러한 징조가 보입니다. 내일 해 뜰 무렵에 갑옷을 입은 4부군을 평원에 세우시고 칼을 씻게 하소서.’ 비구들이여, 그때 카시 국왕 브라흐마닷타는 사람들에게 명했다. ‘여보게들, 고문관 바라문이 말한 대로 행하라.’ 비구들이여, 코살라 국왕 디기티의 왕비는 해 뜰 무렵에 갑옷을 입고 평원에 늘어선 4부군을 보았고, 칼을 씻은 물을 마셨다. 비구들이여, 그때 코살라 국왕 디기티의 왕비는 그 태아의 달이 차서 아들을 낳았다. 그 아이의 이름을 디가부라고 지었다. 비구들이여, 디가부 왕자는 얼마 지나지 않아 지혜를 갖추게 되었다. 비구들이여, 그때 코살라 국왕 디기티에게 이런 생각이 들었다. ‘이 카시 국왕 브라흐마닷타는 우리에게 많은 해를 끼친 자다. 그는 우리의 군대와 탈것과 영토와 보물 창고와 곳간을 빼앗아 갔다. 만약 그가 우리를 알게 된다면 우리 세 사람을 모두 죽일 것이다. 차라리 내가 디가부 왕자를 성 밖에서 살게 하는 것이 좋겠다.’ 비구들이여, 코살라 국왕 디기티는 디가부 왕자를 성 밖에서 살게 했다. 비구들이여, 디가부 왕자는 성 밖에서 지내며 머지않아 모든 기술을 익혔다.”

460. Tena kho pana samayena dīghītissa kosalarañño kappako brahmadatte kāsiraññe paṭivasati. Addasā kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño kappako dīghītiṃ kosalarājānaṃ sapajāpatikaṃ bārāṇasiyaṃ aññatarasmiṃ paccantime okāse kumbhakāranivesane aññātakavesena paribbājakacchannena paṭivasantaṃ, disvāna yena brahmadatto kāsirājā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā brahmadattaṃ kāsirājānaṃ etadavoca – ‘‘dīghīti, deva, kosalarājā sapajāpatiko bārāṇasiyaṃ aññatarasmiṃ paccantime okāse kumbhakāranivesane aññātakavesena paribbājakacchannena paṭivasatī’’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā manusse āṇāpesi – ‘‘tena hi, bhaṇe, dīghītiṃ kosalarājānaṃ sapajāpatikaṃ ānethā’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho, bhikkhave, te manussā brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā dīghītiṃ kosalarājānaṃ sapajāpatikaṃ ānesuṃ. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā manusse āṇāpesi – ‘‘tena hi, bhaṇe, dīghītiṃ kosalarājānaṃ sapajāpatikaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato [Pg.490] nagarassa catudhā chinditvā catuddisā bilāni nikkhipathā’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho, bhikkhave, te manussā brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā dīghītiṃ kosalarājānaṃ sapajāpatikaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinenti.

460. 비구들이여, 그때 코살라의 디기티 왕의 이발사가 카시의 브라흐마닷타 왕의 처소에서 살고 있었다. 비구들이여, 코살라의 디기티 왕의 이발사는 디기티 왕이 왕비와 함께 바라나시의 어느 변두리 지역에 있는 옹기장이의 집에서 신분을 감추고 유행승의 차림으로 지내는 것을 보았다. 이를 보고 그는 카시의 브라흐마닷타 왕이 있는 곳으로 가서 카시의 브라흐마닷타 왕에게 이렇게 말했다. "대왕이시여, 코살라의 디기티 왕이 왕비와 함께 바라나시의 어느 변두리 지역에 있는 옹기장이의 집에서 신분을 감추고 유행승의 차림으로 지내고 있습니다." 비구들이여, 그러자 카시의 브라흐마닷타 왕은 사람들에게 "여봐라, 그렇다면 코살라의 디기티 왕을 왕비와 함께 끌고 오너라."라고 명령했다. 비구들이여, "알겠습니다, 대왕이시여."라고 그 사람들이 카시의 브라흐마닷타 왕에게 대답하고는 코살라의 디기티 왕을 왕비와 함께 끌고 왔다. 비구들이여, 그러자 카시의 브라흐마닷타 왕은 사람들에게 명령했다. "여봐라, 그렇다면 코살라의 디기티 왕을 왕비와 함께 튼튼한 밧줄로 두 손을 뒤로 묶어 단단히 결박하고, 칼로 머리를 삭발시키고, 거친 소리를 내는 북을 치며 거리에서 거리로, 네거리에서 네거리로 끌고 다닌 뒤, 남문으로 나가서 성 밖 남쪽에서 몸을 네 토막으로 자르고 사방에 그 부위들을 내버려라." 비구들이여, "알겠습니다, 대왕이시여."라고 그 사람들이 카시의 브라흐마닷타 왕에게 대답하고는 코살라의 디기티 왕을 왕비와 함께 튼튼한 밧줄로 두 손을 뒤로 묶어 단단히 결박하고, 칼로 머리를 삭발시키고, 거친 소리를 내는 북을 치며 거리에서 거리로, 네거리에서 네거리로 끌고 다녔다.

Atha kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – ‘‘ciraṃdiṭṭhā kho me mātāpitaro. Yaṃnūnāhaṃ mātāpitaro passeyya’’nti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro bārāṇasiṃ pavisitvā addasa mātāpitaro daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinente, disvāna yena mātāpitaro tenupasaṅkami. Addasā kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā dīghāvuṃ kumāraṃ dūratova āgacchantaṃ; disvāna dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – ‘‘mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, te manussā dīghītiṃ kosalarājānaṃ etadavocuṃ – ‘‘ummattako ayaṃ dīghīti kosalarājā vippalapati. Ko imassa dīghāvu? Kaṃ ayaṃ evamāha – ‘mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’’ti. ‘‘Nāhaṃ, bhaṇe, ummattako vippalapāmi, api ca yo viññū so vibhāvessatī’’ti. Dutiyampi kho, bhikkhave…pe… tatiyampi kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – ‘‘mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’’ti. Tatiyampi kho, bhikkhave, te manussā dīghītiṃ kosalarājānaṃ etadavocuṃ – ‘‘ummattako ayaṃ dīghīti kosalarājā vippalapati. Ko imassa dīghāvu? Kaṃ ayaṃ evamāha – mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’’ti. ‘‘Nāhaṃ, bhaṇe, ummattako vippalapāmi, api ca yo viññū so vibhāvessatī’’ti. Atha kho, bhikkhave, te manussā dīghītiṃ kosalarājānaṃ sapajāpatikaṃ rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā [Pg.491] dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa catudhā chinditvā catuddisā bilāni nikkhipitvā gumbaṃ ṭhapetvā pakkamiṃsu. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro bārāṇasiṃ pavisitvā suraṃ nīharitvā gumbiye pāyesi. Yadā te mattā ahesuṃ patitā, atha kaṭṭhāni saṃkaḍḍhitvā citakaṃ karitvā mātāpitūnaṃ sarīraṃ citakaṃ āropetvā aggiṃ datvā pañjaliko tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ akāsi.

비구들이여, 그때 디가부 왕자에게 이런 생각이 들었다. "내가 부모님을 뵙지 못한 지가 오래되었다. 내가 부모님을 뵐 수 있다면 얼마나 좋겠는가!" 비구들이여, 그리하여 디가부 왕자는 바라나시로 들어가 부모님이 튼튼한 밧줄로 두 손이 뒤로 묶여 단단히 결박되고, 칼로 머리가 삭발된 채, 거친 소리를 내는 북소리와 함께 거리에서 거리로, 네거리에서 네거리로 끌려가고 있는 것을 보았다. 이를 보고 그는 부모님이 계신 곳으로 다가갔다. 비구들이여, 코살라의 디기티 왕은 디가부 왕자가 멀리서 오고 있는 것을 보았다. 보고 나서 디가부 왕자에게 이렇게 말했다. "사랑하는 디가부야, 너는 원한을 길게 품지도 말고, 우애를 짧게 끊지도 마라. 사랑하는 디가부야, 원한은 원한으로 가라앉지 않는다. 사랑하는 디가부야, 원한 없음으로써만 원한은 가라앉는 법이다." 비구들이여, 이렇게 말하자 그 사람들은 코살라의 디기티 왕에게 이렇게 말했다. "이 디기티 왕이 미쳐서 헛소리를 하는구나. 이 자의 '디가부'가 누구란 말이냐? 이 왕이 누구에게 '사랑하는 디가부야, 너는 원한을 길게 품지도 말고, 우애를 짧게 끊지도 마라. 원한은 원한으로 가라앉지 않고 원한 없음으로써만 가라앉는다'라고 말하는 것인가?" "여보시오들, 나는 미쳐서 헛소리를 하는 것이 아니오. 진실로 지혜로운 자라면 그 뜻을 알 것이오." 비구들이여, 두 번째도... 세 번째도 코살라의 디기티 왕은 디가부 왕자에게 이렇게 말했다. "사랑하는 디가부야, 너는 원한을 길게 품지도 말고, 우애를 짧게 끊지도 마라. 사랑하는 디가부야, 원한은 원한으로 가라앉지 않는다. 사랑하는 디가부야, 원한 없음으로써만 원한은 가라앉는 법이다." 비구들이여, 세 번째도 그 사람들은 코살라의 디기티 왕에게 이렇게 말했다. "이 디기티 왕이 미쳐서 헛소리를 하는구나. 이 자의 '디가부'가 누구란 말이냐? 이 왕이 누구에게 '사랑하는 디가부야, 너는 원한을 길게 품지도 말고, 우애를 짧게 끊지도 마라. 원한은 원한으로 가라앉지 않고 원한 없음으로써만 가라앉는다'라고 말하는 것인가?" "여보시오들, 나는 미쳐서 헛소리를 하는 것이 아니오. 진실로 지혜로운 자라면 그 뜻을 알 것이오." 비구들이여, 그러자 그 사람들은 코살라의 디기티 왕을 왕비와 함께 거리에서 거리로, 네거리에서 네거리로 끌고 다니고는 남문으로 나가서 성 밖 남쪽에서 몸을 네 토막으로 잘라 사방에 그 부위들을 내버리고 경비병을 세워둔 뒤 떠나갔다. 비구들이여, 그때 디가부 왕자는 바라나시로 들어가 술을 가져와서 경비병들에게 마시게 했다. 그들이 취하여 쓰러졌을 때, 그는 땔감을 모아 화장용 장작더미를 만들고 부모님의 시신을 장작더미 위에 올린 뒤 불을 붙이고, 합장한 채 장작더미를 오른쪽으로 세 번 돌았다.

461. Tena kho pana samayena brahmadatto kāsirājā uparipāsādavaragato hoti. Addasā kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṃ kumāraṃ pañjalikaṃ tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ karontaṃ, disvānassa etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho so manusso dīghītissa kosalarañño ñāti vā sālohito vā, aho me anatthato, na hi nāma me koci ārocessatī’’ti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro araññaṃ gantvā yāvadatthaṃ kanditvā roditvā khappaṃ puñchitvā bārāṇasiṃ pavisitvā antepurassa sāmantā hatthisālaṃ gantvā hatthācariyaṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, ācariya, sippaṃ sikkhitu’’nti. ‘‘Tena hi, bhaṇe māṇavaka, sikkhassū’’ti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesi. Assosi kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gītaṃ vīṇañca vāditaṃ, sutvāna manusse pucchi – ‘‘ko, bhaṇe, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesī’’ti? ‘‘Amukassa, deva, hatthācariyassa antevāsī māṇavako rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesī’’ti. ‘‘Tena hi, bhaṇe, taṃ māṇavakaṃ ānethā’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho, bhikkhave, te manussā brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā dīghāvuṃ kumāraṃ ānesuṃ. ‘‘Tvaṃ bhaṇe māṇavaka, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṃ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesī’’ti? ‘‘Evaṃ, devā’’ti. ‘‘Tena hi tvaṃ, bhaṇe māṇavaka, gāyassu, vīṇañca vādehī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā ārādhāpekkho mañjunā sarena gāyi[Pg.492], vīṇañca vādesi. ‘‘Tvaṃ, bhaṇe māṇavaka, maṃ upaṭṭhahā’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paccassosi. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño pubbuṭṭhāyī ahosi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṃ kumāraṃ nacirasseva abbhantarime vissāsikaṭṭhāne ṭhapesi.

461. 그 무렵 브라만닷따 까시 국왕은 훌륭한 궁전 누각 위에 올라가 있었습니다. 비구들이여, 그때 브라만닷따 까시 국왕은 디가부 왕자가 합장한 채 화장용 장작더미를 오른쪽으로 세 번 도는 것을 보았습니다. 그를 보고 나서 왕에게 이런 생각이 들었습니다. '틀림없이 저 사람은 꼬살라 국의 디기띠 왕의 친척이거나 혈육일 것이다. 아, 나에게 참으로 유감스러운 일이로다. 아무도 나에게 알려주지 않았으니 말이다.' 비구들이여, 그 후 디가부 왕자는 숲으로 가서 마음껏 울부짖고 통곡한 뒤, 눈물을 닦고 바라나시 성으로 들어갔습니다. 그는 궁전 근처의 코끼리 마구간으로 가서 코끼리 조련사에게 이렇게 말했습니다. '스승님, 저는 기술을 배우고 싶습니다.' '이보게 젊은이, 그렇다면 배우도록 하게.' 비구들이여, 그 후 디가부 왕자는 새벽녘에 일찍 일어나 코끼리 마구간에서 감미로운 목소리로 노래를 부르고 비나를 연주했습니다. 비구들이여, 브라만닷따 까시 국왕은 새벽녘에 일찍 일어나 코끼리 마구간에서 들려오는 감미로운 노랫소리와 비나 연주 소리를 들었습니다. 이를 듣고 나서 왕은 사람들에게 물었습니다. '여보게들, 누가 새벽녘에 일찍 일어나 코끼리 마구간에서 감미로운 목소리로 노래를 부르고 비나를 연주하는가?' '대왕이시여, 아무개 코끼리 조련사의 제자인 젊은이가 새벽녘에 일찍 일어나 코끼리 마구간에서 감미로운 목소리로 노래를 부르고 비나를 연주합니다.' '여보게들, 그렇다면 그 젊은이를 데려오너라.' 비구들이여, 그 사람들은 브라만닷따 까시 국왕의 명령을 받들어 디가부 왕자를 데려왔습니다. '이보게 젊은이, 그대가 새벽녘에 일찍 일어나 코끼리 마구간에서 감미로운 목소리로 노래를 부르고 비나를 연주했는가?' '그렇습니다, 대왕이시여.' '이보게 젊은이, 그렇다면 노래를 부르고 비나를 연주해 보아라.' 비구들이여, 디가부 왕자는 브라만닷따 까시 국왕의 명령에 따라 왕을 기쁘게 해드리고자 감미로운 목소리로 노래를 부르고 비나를 연주했습니다. '이보게 젊은이, 그대는 나를 보필하도록 하여라.' '그렇게 하겠습니다, 대왕이시여.' 비구들이여, 디가부 왕자는 브라만닷따 까시 국왕의 명에 응낙했습니다. 비구들이여, 그 후 디가부 왕자는 브라만닷따 까시 국왕을 위해 먼저 일어나고 나중에 잠자리에 들며, 무엇을 할지 명을 기다리고 마음에 들게 행동하며 상냥하게 말하는 자가 되었습니다. 비구들이여, 그러자 브라만닷따 까시 국왕은 머지않아 디가부 왕자를 측근의 신뢰받는 지위에 임명했습니다.

462. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – ‘‘tena hi, bhaṇe māṇavaka, rathaṃ yojehi, migavaṃ gamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā rathaṃ yojetvā brahmadattaṃ kāsirājānaṃ etadavoca – ‘‘yutto kho te, deva, ratho, yassa dāni kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā rathaṃ abhiruhi. Dīghāvu kumāro rathaṃ pesesi. Tathā tathā rathaṃ pesesi yathā yathā aññeneva senā agamāsi aññeneva ratho. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dūraṃ gantvā dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – ‘‘tena hi, bhaṇe māṇavaka, rathaṃ muñcassu, kilantomhi, nipajjissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā rathaṃ muñcitvā pathaviyaṃ pallaṅkena nisīdi. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvussa kumārassa ucchaṅge sīsaṃ katvā seyyaṃ kappesi. Tassa kilantassa muhuttakeneva niddā okkami. Atha kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho brahmadatto kāsirājā bahuno amhākaṃ anatthassa kārako. Iminā amhākaṃ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṃ. Iminā ca me mātāpitaro hatā. Ayaṃ khvassa kālo yohaṃ veraṃ appeyya’’nti kosiyā khaggaṃ nibbāhi. Atha kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – ‘‘pitā kho maṃ maraṇakāle avaca ‘mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’ti. Na kho metaṃ patirūpaṃ, yvāhaṃ pituvacanaṃ atikkameyya’’nti kosiyā khaggaṃ pavesesi. Dutiyampi kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho brahmadatto kāsirājā bahuno amhākaṃ anatthassa kārako, imino amhākaṃ balañca [Pg.493] vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṃ, iminā ca me mātāpitaro hatā, ayaṃ khvassa kālo yohaṃ veraṃ appeyya’’nti kosiyā khaggaṃ nibbāhi. Dutiyampi kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – ‘‘pitā kho maṃ maraṇakāle avaca ‘mā kho tvaṃ tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ, na hi tāta dīghāvu verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’ti. Na kho metaṃ patirūpaṃ, yvāhaṃ pituvacanaṃ atikkameyya’’nti. Punadeva kosiyā khaggaṃ pavesesi. Tatiyampi kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho brahmadatto kāsirājā bahuno amhākaṃ anatthassa kārako. Iminā amhākaṃ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṃ. Iminā ca me mātāpitaro hatā. Ayaṃ khvassa kālo yohaṃ veraṃ appeyya’’nti kosiyā khaggaṃ nibbāhi. Tatiyampi kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi – ‘‘pitā kho maṃ maraṇakāle avaca ‘mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’ti. Na kho metaṃ patirūpaṃ, yvāhaṃ pituvacanaṃ atikkameyya’’’nti punadeva kosiyā khaggaṃ pavesesi. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto sahasā vuṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattaṃ kāsirājānaṃ etadavoca – ‘‘kissa tvaṃ, deva, bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto sahasā vuṭṭhāsī’’ti? Idha maṃ, bhaṇe māṇavaka, dīghītissa kosalarañño putto dīghāvu kumāro supinantena khaggena paripātesi. Tenāhaṃ bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto sahasā vuṭṭhāsinti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro vāmena hatthena brahmadattassa kāsirañño sīsaṃ parāmasitvā dakkhiṇena hatthena khaggaṃ nibbāhetvā brahmadattaṃ kāsirājānaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho so, deva, dīghītissa kosalarañño putto dīghāvu kumāro. Bahuno tvaṃ amhākaṃ anatthassa kārako. Tayā amhākaṃ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṃ. Tayā ca me mātāpitaro hatā. Ayaṃ khvassa kālo yvāhaṃ veraṃ appeyya’’nti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvussa kumārassa pādesu sirasā nipatitvā dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – ‘‘jīvitaṃ me, tāta dīghāvu, dehi. Jīvitaṃ me, tāta dīghāvu, dehī’’ti. ‘‘Kyāhaṃ ussahāmi devassa jīvitaṃ dātuṃ[Pg.494]? Devo kho me jīvitaṃ dadeyyā’’ti. ‘‘Tena hi, tāta dīghāvu, tvañceva me jīvitaṃ dehi, ahañca te jīvitaṃ dammī’’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto ca kāsirājā dīghāvu ca kumāro aññamaññassa jīvitaṃ adaṃsu, pāṇiñca aggahesuṃ, sapathañca akaṃsu addūbhāya.

462. 비구들이여, 그때 까시국의 브라만다따 왕이 디가부 왕자에게 이렇게 말했습니다. “여보게 젊은이, 그렇다면 전차를 준비하게. 사냥하러 가자.” 비구들이여, 그러자 디가부 왕자는 까시국의 브라만다따 왕에게 “대왕이시여, 알겠습니다.”라고 대답하고 전차를 준비한 뒤, 까시국의 브라만다따 왕에게 이렇게 말했습니다. “대왕이시여, 전차가 준비되었습니다. 이제 원하시는 대로 하소서.” 비구들이여, 그때 까시국의 브라만다따 왕은 전차에 올랐습니다. 디가부 왕자는 전차를 몰았습니다. 그는 군대는 한 길로 가고 전차는 다른 길로 가도록 전차를 몰았습니다. 비구들이여, 그때 까시국의 브라만다따 왕은 멀리 가서 디가부 왕자에게 이렇게 말했습니다. “여보게 젊은이, 그렇다면 전차의 멍에를 풀어라. 나는 피곤하니 좀 눕겠다.” 비구들이여, 그러자 디가부 왕자는 까시국의 브라만다따 왕에게 “대왕이시여, 알겠습니다.”라고 대답하고 전차의 멍에를 푼 뒤 땅 위에 가부좌를 틀고 앉았습니다. 비구들이여, 그때 까시국의 브라만다따 왕은 디가부 왕자의 무릎 위에 머리를 두고 잠을 청했습니다. 피곤했던 그 왕은 한순간에 잠이 들었습니다. 비구들이여, 그때 디가부 왕자에게 이런 생각이 들었습니다. ‘이 까시국의 브라만다따 왕은 우리에게 많은 해악을 끼친 자다. 이자가 우리의 군대와 탈것과 지방과 재물 창고와 곡식 창고를 빼앗았다. 또한 이자가 나의 부모님을 죽였다. 지금이야말로 내가 원수를 갚아야 할 때다.’라며 칼집에서 칼을 뽑았습니다. 비구들이여, 그때 디가부 왕자에게 다시 이런 생각이 들었습니다. ‘아버님께서는 돌아가실 때 나에게 말씀하셨다. “얘야 디가부야, 원한을 길게 보지 말고, 우정을 짧게 보지 마라. 얘야 디가부야, 원한은 원한으로 결코 가라앉지 않는다. 얘야 디가부야, 원한은 원한 없음으로만 가라앉는다.”라고. 내가 아버지의 말씀을 어기는 것은 적절하지 않다.’라며 칼을 칼집에 다시 넣었습니다. 비구들이여, 두 번째로 디가부 왕자에게 이런 생각이 들었습니다. ‘이 까시국의 브라만다따 왕은 우리에게 많은 해악을 끼친 자다. 이자가 우리의 군대와 탈것과 지방과 재물 창고와 곡식 창고를 빼앗았다. 또한 이자가 나의 부모님을 죽였다. 지금이야말로 내가 원수를 갚아야 할 때다.’라며 칼집에서 칼을 뽑았습니다. 비구들이여, 두 번째로 디가부 왕자에게 다시 이런 생각이 들었습니다. ‘아버님께서는 돌아가실 때 나에게 말씀하셨다. “얘야 디가부야, 원한을 길게 보지 말고, 우정을 짧게 보지 마라. 얘야 디가부야, 원한은 원한으로 결코 가라앉지 않는다. 얘야 디가부야, 원한은 원한 없음으로만 가라앉는다.”라고. 내가 아버지의 말씀을 어기는 것은 적절하지 않다.’라며 다시 칼을 칼집에 넣었습니다. 비구들이여, 세 번째로 디가부 왕자에게 이런 생각이 들었습니다. ‘이 까시국의 브라만다따 왕은 우리에게 많은 해악을 끼친 자다. 이자가 우리의 군대와 탈것과 지방과 재물 창고와 곡식 창고를 빼앗았다. 또한 이자가 나의 부모님을 죽였다. 지금이야말로 내가 원수를 갚아야 할 때다.’라며 칼집에서 칼을 뽑았습니다. 비구들이여, 세 번째로 디가부 왕자에게 다시 이런 생각이 들었습니다. ‘아버님께서는 돌아가실 때 나에게 말씀하셨다. “얘야 디가부야, 원한을 길게 보지 말고, 우정을 짧게 보지 마라. 얘야 디가부야, 원한은 원한으로 결코 가라앉지 않는다. 얘야 디가부야, 원한은 원한 없음으로만 가라앉는다.”라고. 내가 아버지의 말씀을 어기는 것은 적절하지 않다.’라며 다시 칼을 칼집에 넣었습니다. 비구들이여, 그때 까시국의 브라만다따 왕은 두렵고 불안하고 의심스럽고 깜짝 놀라며 갑자기 일어났습니다. 비구들이여, 그때 디가부 왕자가 까시국의 브라만다따 왕에게 이렇게 물었습니다. “대왕이시여, 어찌하여 두렵고 불안하고 의심스럽고 깜짝 놀라며 갑자기 일어나셨습니까?” “여보게 젊은이, 방금 꿈속에서 꼬살라국 디기띠 왕의 아들 디가부 왕자가 칼을 들고 나를 덮쳤다네. 그래서 내가 두렵고 불안하고 의심스럽고 깜짝 놀라 갑자기 일어난 것이라네.” 비구들이여, 그때 디가부 왕자는 왼손으로 까시국의 브라만다따 왕의 머리를 잡고, 오른손으로 칼을 뽑아 까시국의 브라만다따 왕에게 이렇게 말했습니다. “대왕이시여, 내가 바로 그 꼬살라국 디기띠 왕의 아들 디가부 왕자입니다. 당신은 우리에게 많은 해악을 끼친 자입니다. 당신이 우리의 군대와 탈것과 지방과 재물 창고와 곡식 창고를 빼앗았습니다. 또한 당신이 나의 부모님을 죽였습니다. 지금이야말로 내가 원수를 갚아야 할 때입니다.” 비구들이여, 그때 까시국의 브라만다따 왕은 디가부 왕자의 발아래 머리를 조아려 엎드리며 디가부 왕자에게 이렇게 말했습니다. “얘야 디가부야, 나에게 목숨을 다오. 얘야 디가부야, 나에게 목숨을 다오.” “제가 어찌 대왕의 목숨을 살려줄 수 있겠습니까? 대왕께서 저의 목숨을 살려주셔야 합니다.” “그렇다면 얘야 디가부야, 너도 나의 목숨을 살려주고, 나도 너의 목숨을 살려주겠다.” 비구들이여, 그때 까시국의 브라만다따 왕과 디가부 왕자는 서로의 목숨을 살려주기로 하였고, 서로 손을 잡았으며, 서로 배신하지 않기로 맹세했습니다.

Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – ‘‘tena hi, tāta dīghāvu, rathaṃ yojehi, gamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā rathaṃ yojetvā brahmadattaṃ kāsirājānaṃ etadavoca – ‘‘yutto kho te, deva, ratho, yassa dāni kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā rathaṃ abhiruhi. Dīghāvu kumāro rathaṃ pesesi. Tathā tathā rathaṃ pesesi yathā yathā nacirasseva senāya samāgañchi. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā bārāṇasiṃ pavisitvā amacce pārisajje sannipātāpetvā etadavoca – ‘‘sace, bhaṇe, dīghītissa kosalarañño puttaṃ dīghāvuṃ kumāraṃ passeyyātha, kinti naṃ kareyyāthā’’ti? Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘mayaṃ, deva, hatthe chindeyyāma. Mayaṃ, deva, pāde chindeyyāma. Mayaṃ, deva, hatthapāde chindeyyāma. Mayaṃ, deva, kaṇṇe chindeyyāma. Mayaṃ, deva, nāsaṃ chindeyyāma. Mayaṃ, deva, kaṇṇanāsaṃ chindeyyāma. Mayaṃ, deva, sīsaṃ chindeyyāmā’’ti. ‘‘Ayaṃ kho, bhaṇe, dīghītissa kosalarañño putto dīghāvu kumāro. Nāyaṃ labbhā kiñci kātuṃ. Iminā ca me jīvitaṃ dinnaṃ, mayā ca imassa jīvitaṃ dinna’’nti.

비구들이여, 그때 카시국의 브라만닷타 왕은 디가부 왕자에게 이렇게 말했습니다. '사랑하는 디가부야, 그렇다면 수레를 준비하거라. 길을 떠나자.' 비구들이여, 이에 디가부 왕자는 '대왕이시여, 분부대로 하겠습니다'라고 브라만닷타 왕에게 대답하고는, 수레를 준비한 뒤 브라만닷타 왕에게 이렇게 말했습니다. '대왕이시여, 수레가 준비되었습니다. 이제 떠나실 때라고 생각하시는 대로 하소서.' 비구들이여, 그 후 브라만닷타 왕은 수레에 올랐습니다. 디가부 왕자는 수레를 몰았습니다. 그는 조만간 군대와 합류할 수 있는 방식으로 수레를 몰았습니다. 비구들이여, 그 후 브라만닷타 왕은 바라나시 성에 들어가 신하와 배석자들을 소집하고 이렇게 말했습니다. '여보게들, 만약 코살라국의 디기티 왕의 아들인 디가부 왕자를 본다면 그를 어떻게 하겠는가?' 어떤 이들은 이렇게 말했습니다. '대왕이시여, 저희는 그의 손을 자르겠습니다.' '대왕이시여, 저희는 그의 발을 자르겠습니다.' '대왕이시여, 저희는 그의 손발을 자르겠습니다.' '대왕이시여, 저희는 그의 귀를 자르겠습니다.' '대왕이시여, 저희는 그의 코를 자르겠습니다.' '대왕이시여, 저희는 그의 귀와 코를 자르겠습니다.' '대왕이시여, 저희는 그의 머리를 베겠습니다.' 그러자 왕은 '여보게들, 이 사람이 바로 코살라국 디기티 왕의 아들 디가부 왕자라네. 이제 그에게 어떤 해도 입혀서는 안 되네. 이자가 내 생명을 구해주었고, 나 또한 이자의 생명을 구해주었기 때문이네'라고 말했습니다.

463. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṃ kumāraṃ etadavoca – ‘‘yaṃ kho te, tāta dīghāvu, pitā maraṇakāle avaca ‘mā kho tvaṃ, tāta dīghāvu, dīghaṃ passa, mā rassaṃ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’ti, kiṃ te pitā sandhāya avacā’’ti? ‘‘Yaṃ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca ‘mā dīgha’nti mā ciraṃ veraṃ akāsīti. Imaṃ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca mā dīghanti. Yaṃ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca ‘mā rassa’nti mā khippaṃ mittehi bhijjitthā’’ti. Imaṃ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca [Pg.495] mā rassanti. Yaṃ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca ‘‘na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti, averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’’ti devena me mātāpitaro hatāti. Sacāhaṃ devaṃ jīvitā voropeyyaṃ, ye devassa atthakāmā te maṃ jīvitā voropeyyuṃ, ye me atthakāmā te te jīvitā voropeyyuṃ – evaṃ taṃ veraṃ verena na vūpasameyya. Idāni ca pana me devena jīvitaṃ dinnaṃ, mayā ca devassa jīvitaṃ dinnaṃ. Evaṃ taṃ veraṃ averena vūpasantaṃ. Imaṃ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca – na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā – ‘‘acchariyaṃ vata bho! Abbhutaṃ vata bho! Yāva paṇḍito ayaṃ dīghāvu kumāro, yatra hi nāma pituno saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānissatī’’ti pettikaṃ balañca vāhanañca janapadañca kosañca koṭṭhāgārañca paṭipādesi, dhītarañca adāsi. Tesañhi nāma, bhikkhave, rājūnaṃ ādinnadaṇḍānaṃ ādinnasatthānaṃ evarūpaṃ khantisoraccaṃ bhavissati. Idha kho pana taṃ, bhikkhave, sobhetha yaṃ tumhe evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā khamā ca bhaveyyātha soratā cāti? Tatiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘alaṃ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā vivāda’’nti. Tatiyampi kho so adhammavādī bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āgametu, bhante, bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharatu. Mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā’’ti. Atha kho bhagavā – pariyādinnarūpā kho ime moghapurisā, nayime sukarā saññāpetunti – uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

463. 비구들이여, 그때 브라만닷타 왕은 디가부 왕자에게 이렇게 물었습니다. '사랑하는 디가부야, 너의 아버지가 임종 시에 "사랑하는 디가부야, 길게 보지 말고 짧게 보지 마라. 사랑하는 디가부야, 원한은 원한으로 가라앉지 않나니, 사랑하는 디가부야, 원한이 없음으로써만 원한은 가라앉느니라"고 한 말은 무엇을 뜻하는 것이냐?' '대왕이시여, 제 아버님께서 임종 시에 "길게 보지 마라"고 하신 말씀은 원한을 오래 품지 말라는 뜻입니다. 대왕이시여, 아버님께서는 이를 두고 그렇게 말씀하신 것입니다. 대왕이시여, 제 아버님께서 임종 시에 "짧게 보지 마라"고 하신 말씀은 친구들과의 관계를 쉽게 끊지 말라는 뜻입니다. 대왕이시여, 아버님께서는 이를 두고 그렇게 말씀하신 것입니다. 대왕이시여, 제 아버님께서 임종 시에 "사랑하는 디가부야, 원한은 원한으로 가라앉지 않나니, 원한이 없음으로써만 원한은 가라앉느니라"고 하신 말씀은 이런 뜻입니다. 대왕께서 제 부모님을 죽이셨기에, 만약 제가 대왕의 생명을 빼앗는다면 대왕을 아끼는 이들이 제 생명을 빼앗을 것이고, 또 저를 아끼는 이들이 그들의 생명을 빼앗을 것입니다. 그렇게 되면 그 원한은 원한으로서는 결코 가라앉지 않을 것입니다. 그러나 지금 대왕께서 제게 생명을 주셨고, 저 또한 대왕께 생명을 드렸습니다. 이처럼 원한을 품지 않음으로써 그 원한이 가라앉게 된 것입니다. 대왕이시여, 제 아버님께서는 임종 시에 이 의미를 두고 그렇게 말씀하신 것입니다.' 비구들이여, 그러자 브라만닷타 왕은 '참으로 경이롭구나! 참으로 놀랍구나! 이 디가부 왕자는 어찌 이리도 지혜로운가, 부친이 요약해서 말한 뜻을 이토록 상세하게 이해하다니!'라고 감탄하며, 부친의 소유였던 군대와 탈것, 영토와 보물창고를 돌려주었을 뿐만 아니라 자신의 딸도 아내로 주었습니다. 비구들이여, 매질을 일삼고 무기를 든 왕들에게도 이와 같은 인내와 온화함이 있거늘, 하물며 비구들이여, 이처럼 잘 설해진 법과 율에 출가한 자들로서 인내하고 온화하게 처신해야 함은 말할 것도 없지 않겠느냐? 부처님께서는 세 번째까지도 그 비구들에게 '비구들이여, 그만두어라. 논쟁하지 말고, 다투지 말고, 갈등하지 말고, 변론하지 마라'고 말씀하셨습니다. 그러나 세 번째까지도 그 법답지 못한 비구는 세존께 이렇게 말했습니다. '세존이시여, 법의 주인이신 세존께서는 잠시 물러나 계십시오. 세존이시여, 세존께서는 아무 걱정 없이 지금 여기에서의 행복한 머무름(현법락주)에 전념하며 지내십시오. 저희들끼리 이 논쟁과 다툼과 갈등과 변론을 해결하겠습니다.' 그러자 세존께서는 '이 어리석은 자들은 구제할 길이 없구나. 이들을 납득시키기란 쉽지 않겠구나'라고 생각하시고는 자리에서 일어나 떠나셨습니다.

Dīghāvubhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo.

첫 번째 디가부 낭송분(바나와라)이 끝났다.

464. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṃ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya saṅghamajjhe ṭhitakova imā gāthāyo abhāsi –

464. 그 후 세존께서는 오전 일찍 가사를 잘 차려입고 발우와 가사를 들고 코삼비 성으로 탁발을 하러 들어가셨습니다. 코삼비 성에서 탁발을 마치고 공양을 드신 뒤, 거처를 정리하고 발우와 가사를 챙겨 드신 후 승가 대중 가운데 서서 다음의 게송들을 읊으셨습니다.

‘‘Puthusaddo [Pg.496] samajano, na bālo koci maññatha;

Saṅghasmiṃ bhijjamānasmiṃ, nāññaṃ bhiyyo amaññaruṃ.

떠들썩한 소리를 내며 무리를 짓지만, 스스로가 어리석다고 생각하는 자는 한 명도 없구나. 승가가 분열되고 있음에도 불구하고, 그 이상의 심각한 결과를 아무도 생각지 않는구나.

‘‘Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino;

Yāvicchanti mukhāyāmaṃ, yena nītā na taṃ vidū.

마음 챙김을 잃고 현명한 체하며, 말로만 지껄이는 자들이여. 입이 벌어지는 대로 지껄이니, 그 다툼이 자신들을 얼마나 수치스러운 처지로 몰아넣었는지 알지 못하는구나.

‘‘Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;

Ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati.

'그는 나를 욕했다, 나를 때렸다, 나를 이겼다, 내 것을 빼앗았다'라고 이처럼 원한을 품는 자들에게는 그 원한이 결코 가라앉지 않는다.

‘‘Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;

Ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati.

'그는 나를 욕했다, 나를 때렸다, 나를 이겼다, 내 것을 빼앗았다'라고 이처럼 원한을 품지 않는 자들에게는 그 원한이 마침내 가라앉는다.

‘‘Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṃ;

Averena ca sammanti, esadhammo sanantano.

이 세상에서 원한은 원한으로서는 결코 가라앉지 않나니, 원한 없음으로써만 가라앉느니라. 이것이야말로 영원한 진리(법)이다.

‘‘Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase;

Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā.

다른 이들은 우리가 여기서 죽어가는 존재(염라대왕에게 가는 자)임을 알지 못한다. 그러나 그 사실을 아는 현자들은 그로 인해 모든 다툼을 가라앉힌다.

‘‘Aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavāssadhanahārino;

Raṭṭhaṃ vilumpamānānaṃ, tesampi hoti saṅgati.

뼈를 깎고 생명을 빼앗으며 소와 말을 앗아가고, 나라를 약탈하는 원수들 사이에서도 화합은 이루어질 수 있거늘,

‘‘Kasmā tumhāka no siyā;

‘‘Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ;

Saddhiṃcaraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;

Abhibhuyya sabbāni parissayāni;

Careyya tenattamano satīmā.

하물며 어찌 그대들 사이에서는 이루어지지 못하겠는가? 만약 함께 수행할 수 있고, 올바르게 살아가며 굳건하고 지혜로운 동료를 얻는다면, 온갖 위험을 극복하고 그와 함께 기쁜 마음으로 마음 챙기며 걸어가라.

‘‘No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ;

Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;

Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya;

Eko care mātaṅgaraññeva nāgo.

만약 함께 수행할 수 있고, 올바르게 살아가며 굳건하고 지혜로운 동료를 얻지 못한다면, 정복한 나라를 버린 왕처럼, 혹은 숲속의 마탕가 코끼리처럼 홀로 걸어가라.

‘‘Ekassa caritaṃ seyyo;

Natthi bāle sahāyatā;

Eko care na ca pāpāni kayirā;

Appossukko mātaṅgaraññeva nāgo’’ti.

혼자 가는 것이 낫지, 어리석은 자와의 동행은 없느니라. 숲속의 마탕가 코끼리가 근심 없이 거닐듯, 악을 행하지 말고 홀로 당당히 걸어가라.

Dīghāvuvatthu niṭṭhitaṃ.

디가부 이야기가 끝났다.

273. Bālakaloṇakagamanakathā

273. 발라카로나카 마을로 가심에 대한 이야기

465. Atha [Pg.497] kho bhagavā saṅghamajjhe ṭhitakova imā gāthāyo bhāsitvā yena bālakaloṇakagāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmā bhagu bālakaloṇakagāme viharati. Addasā kho āyasmā bhagu bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna āsanaṃ paññapesi, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipi, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane, nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Āyasmāpi kho bhagu bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ bhaguṃ bhagavā etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ; kacci yāpanīyaṃ, kacci piṇḍakena na kilamasī’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ, bhagavā; na cāhaṃ, bhante, piṇḍakena kilamāmī’’ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ bhaguṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā yena pācīnavaṃsadāyo tenupasaṅkami.

465. 그때 세존께서는 승가 한가운데에 서신 채로 이 게송들을 읊으시고, 발라카로나카 마을이 있는 곳으로 가셨다. 그때 존자 바구가 발라카로나카 마을에 머물고 있었다. 존자 바구는 멀리서 오시는 세존을 뵙고 자리를 마련하였으며, 발 씻을 물과 발 받침대, 발을 닦는 도구를 준비해 두었다. 그리고 마중 나가 세존의 발우와 가사를 받았다. 세존께서는 마련된 자리에 앉으셨고, 자리에 앉으신 뒤 발을 씻으셨다. 존자 바구 또한 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 존자 바구에게 세존께서는 이렇게 말씀하셨다. “비구여, 잘 지내고 있는가? 견딜 만한가? 탁발하는 데 힘든 점은 없는가?” “세존이시여, 잘 지내고 있습니다. 세존이시여, 견딜 만합니다. 세존이시여, 저는 탁발하는 데 힘든 점이 없습니다.” 그러자 세존께서는 존자 바구에게 법을 설하여 가르침을 보이시고, 수지하게 하시며, 분발하게 하시고, 기쁘게 하신 다음, 자리에서 일어나 파치나밤사다야(동쪽 대나무 숲)가 있는 곳으로 가셨다.

Bālakaloṇakagamanakathā niṭṭhitā.

발라카로나카 마을로 가심에 대한 이야기가 끝났다.

274. Pācīnavaṃsadāyagamanakathā

274. 파치나밤사다야로 가심에 대한 이야기

466. Tena kho pana samayena āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo pācīnavaṃsadāye viharanti. Addasā kho dāyapālo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mā, samaṇa, etaṃ dāyaṃ pāvisi. Santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti. Mā tesaṃ aphāsumakāsī’’ti. Assosi kho āyasmā anuruddho dāyapālassa bhagavatā saddhiṃ mantayamānassa, sutvāna dāyapālaṃ etadavoca – ‘‘māvuso, dāyapāla, bhagavantaṃ vāresi. Satthā no bhagavā anuppatto’’ti. Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca kimilaṃ etadavoca – ‘‘abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto, satthā no bhagavā anuppatto’’ti. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo bhagavantaṃ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṃ paṭiggahesi, eko āsanaṃ paññapesi, eko pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane[Pg.498], nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Tepi kho āyasmanto bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘kacci vo, anuruddhā, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ; kacci piṇḍakena na kilamathā’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā; na ca mayaṃ, bhante, piṇḍakena kilamāmā’’ti.

466. 그때 존자 아누룻다와 존자 난디야, 존자 키밀라가 파치나밤사다야에 머물고 있었다. 숲지기는 멀리서 오시는 세존을 뵙고 세존께 이렇게 말씀드렸다. “수행자여, 이 숲에 들어오지 마십시오. 여기에는 자신의 안녕을 추구하는 세 명의 선남자들이 머물고 있습니다. 그들에게 불편을 끼치지 마십시오.” 존자 아누룻다는 숲지기가 세존과 대화하는 것을 듣고, 숲지기에게 이렇게 말했다. “도반 숲지기여, 세존을 막지 마시오. 우리들의 스승이신 세존께서 오셨소.” 그러자 존자 아누룻다는 존자 난디야와 존자 키밀라가 있는 곳으로 가서, 존자 난디야와 존자 키밀라에게 이렇게 말했다. “존자들이여, 어서 오십시오. 존자들이여, 어서 오십시오. 우리들의 스승이신 세존께서 오셨습니다.” 그러자 존자 아누룻다와 존자 난디야, 존자 키밀라는 세존을 마중 나갔다. 한 명은 세존의 발우와 가사를 받았고, 한 명은 자리를 마련하였으며, 한 명은 발 씻을 물과 발 받침대, 발을 닦는 도구를 준비해 두었다. 세존께서는 마련된 자리에 앉으셨고, 자리에 앉으신 뒤 발을 씻으셨다. 그 존자들 또한 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 존자 아누룻다에게 세존께서는 이렇게 말씀하셨다. “아누룻다들이여, 잘 지내고 있는가? 견딜 만한가? 탁발하는 데 힘든 점은 없는가?” “세존이시여, 잘 지내고 있습니다. 세존이시여, 견딜 만합니다. 세존이시여, 저희는 탁발하는 데 힘든 점이 없습니다.”

‘‘Kacci pana vo anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathā’’ti? ‘‘Taggha mayaṃ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tumhe, anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathā’’ti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī’’’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca; mettaṃ vacīkammaṃ… mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘‘‘yaṃnūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyya’nti. So kho ahaṃ, bhante, sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe citta’’nti.

“아누룻다들이여, 그대들은 서로 화합하고 환희하며 다투지 않고, 우유와 물이 섞이듯 서로를 사랑스러운 눈길로 바라보며 지내고 있는가?” “참으로 그렇습니다, 세존이시여. 저희는 화합하고 환희하며 다투지 않고, 우유와 물이 섞이듯 서로를 사랑스러운 눈길로 바라보며 지내고 있습니다.” “아누룻다들이여, 그대들은 어떠한 방법으로 화합하고 환희하며 다투지 않고, 우유와 물이 섞이듯 서로를 사랑스러운 눈길로 바라보며 지내는가?” “세존이시여, 이곳에서 저에게는 이런 생각이 듭니다. ‘내가 이러한 동료 수행자들과 함께 지낼 수 있다니, 나에게는 참으로 큰 이익이며 크나큰 행운이다.’ 세존이시여, 저는 이 존자들에게 드러나게나 은밀하게나 자애로운 몸의 업을 갖추고 있으며, 자애로운 말의 업과 자애로운 마음의 업을 드러나게나 은밀하게나 갖추고 있습니다. 세존이시여, 저에게는 이런 생각이 듭니다. ‘내가 내 자신의 마음을 내려놓고 오직 이 존자들의 마음을 따라 행한다면 어떠할까.’ 세존이시여, 저는 참으로 제 자신의 마음을 내려놓고 오직 이 존자들의 마음을 따라 행하고 있습니다. 세존이시여, 저희는 몸은 비록 다르지만 마음은 하나인 것 같습니다.”

Āyasmāpi kho nandiyo…pe… āyasmāpi kho kimilo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mayhampi kho, bhante, evaṃ hoti – ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca; mettaṃ vacīkammaṃ mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti ‘yaṃnūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyya’nti. So kho ahaṃ, bhante, sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe cittanti. Evaṃ kho mayaṃ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā’’ti.

존자 난디야 역시…(중략)… 존자 키밀라 역시 세존께 이렇게 말씀드렸다. “세존이시여, 저에게도 이런 생각이 듭니다. ‘내가 이러한 동료 수행자들과 함께 지낼 수 있다니, 나에게는 참으로 큰 이익이며 크나큰 행운이다.’ 세존이시여, 저는 이 존자들에게 드러나게나 은밀하게나 자애로운 몸의 업을 갖추고 있으며, 자애로운 말의 업과 자애로운 마음의 업을 드러나게나 은밀하게나 갖추고 있습니다. 세존이시여, 저에게는 이런 생각이 듭니다. ‘내가 내 자신의 마음을 내려놓고 오직 이 존자들의 마음을 따라 행한다면 어떠할까.’ 세존이시여, 저는 참으로 제 자신의 마음을 내려놓고 오직 이 존자들의 마음을 따라 행하고 있습니다. 세존이시여, 저희는 몸은 비록 다르지만 마음은 하나인 것 같습니다. 세존이시여, 이와 같이 저희는 화합하고 환희하며 다투지 않고, 우유와 물이 섞이듯 서로를 사랑스러운 눈길로 바라보며 지내고 있습니다.”

‘‘Kacci [Pg.499] pana vo, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā’’ti? ‘‘Taggha mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tumhe, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā’’ti? ‘‘Idha, bhante, amhākaṃ yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati so āsanaṃ paññapeti, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipati, avakkārapātiṃ dhovitvā upaṭṭhāpeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati bhuñjati, no ce ākaṅkhati appaharite vā chaḍḍeti. Appāṇake vā udake opilāpeti. So āsanaṃ uddharati, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmeti, avakkārapātiṃ dhovitvā paṭisāmeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisāmeti, bhattaggaṃ sammajjati. Yo passati pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ so upaṭṭhāpeti. Sacassa hoti avisayhaṃ, hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpema, na tveva mayaṃ, bhante, tappaccayā vācaṃ bhindāma. Pañcāhikaṃ kho pana mayaṃ, bhante, sabbarattiṃ dhammiyā kathāya sannisīdāma. Evaṃ kho mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā’’ti.

“아누룻다들이여, 그대들은 방일하지 않고 부지런히 정진하며 스스로를 열반에 내던져 머물고 있는가?”라고 물으시자, “세존이시여, 참으로 저희는 방일하지 않고 부지런히 정진하며 스스로를 열반에 내던져 머물고 있습니다”라고 대답하였다. “아누룻다들이여, 그대들은 어떻게 방일하지 않고 부지런히 정진하며 스스로를 열반에 내던져 머무는가?” “세존이시여, 이곳에서 저희 중 누구든 마을에서 가장 먼저 탁발하여 돌아오는 이는 자리를 펴고, 발 씻을 물과 발 받침대, 발 닦는 수건을 준비해 둡니다. 또한 음식을 담는 그릇을 씻어 준비해 두고, 마실 물과 쓸 물을 준비해 둡니다. 나중에 마을에서 탁발하여 돌아오는 비구는 먹고 남은 음식이 있을 때 원한다면 그것을 먹고, 원하지 않는다면 풀이 없는 곳이나 벌레가 없는 물에 버립니다. 그는 자리를 정리하고 발 씻을 물과 발 받침대, 발 닦는 수건을 거두어 두며, 음식 그릇을 씻어 거두고 마실 물과 쓸 물을 거두어 둡니다. 그리고 식사 장소를 청소합니다. 마실 물 항아리나 쓸 물 항아리 또는 화장실 물 항아리가 비어 있는 것을 보는 비구는 그것을 채워 놓습니다. 만약 그것이 혼자서 하기에 너무 무거운 일이라면 손짓으로 동료를 불러 함께 들어서 채워 놓습니다. 그러나 세존이시여, 저희는 그 일 때문에 말을 하지는 않습니다. 또한 세존이시여, 저희는 5일에 한 번씩 밤새도록 법에 대한 대화로 함께 앉아 있습니다. 세존이시여, 저희는 이와 같이 방일하지 않고 부지런히 정진하며 스스로를 열반에 내던져 머물고 있습니다.”

Pācinavaṃsadāyagamanakathā niṭṭhitā.

빠치나왕사다야로 가신 이야기가 끝났다.

275. Pālileyyakagamanakathā

275. 빨릴레야까로 가신 이야기

467. Atha kho bhagavā āyasmantañca anuruddhaṃ āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca kimilaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā yena pālileyyakaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena pālileyyakaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pālileyyake viharati rakkhitavanasaṇḍe bhaddasālamūle. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo na phāsu vihāsiṃ tehi kosambakehi bhikkhūhi bhaṇḍanakārakehi kalahakārakehi vivādakārakehi bhassakārakehi saṅghe adhikaraṇakārakehi. Somhi etarahi eko adutiyo sukhaṃ phāsu viharāmi aññatreva tehi kosambakehi bhikkhūhi bhaṇḍanakārakehi kalahakārakehi vivādakārakehi bhassakārakehi saṅghe adhikaraṇakārakehī’’ti.

467. 그때 세존께서는 아누룻다 존자와 난디야 존자와 끼밀라 존자를 법담으로 교계하여 이익을 보게 하시고, 실천하도록 독려하시며, 용기를 북돋우고 기쁘게 하신 뒤, 자리에서 일어나 빨릴레야까가 있는 곳으로 유행을 떠나셨다. 순차적으로 유행하시어 빨릴레야까에 도착하셨다. 그곳 빨릴레야까의 락끼따와나산다 숲의 아름다운 살라 나무 아래에 세존께서 머무셨다. 그때 홀로 조용한 곳에서 명상에 잠기신 세존께 이와 같은 마음의 사유가 일어났다. ‘예전에 나는 분쟁을 일삼고, 싸움을 일삼으며, 논쟁을 일삼고, 쓸데없는 말을 일삼으며, 승가에 소송을 일삼는 저 꼬삼비의 비구들에게 둘러싸여 편안하지 못했다. 이제 나는 분쟁과 싸움과 논쟁과 시끄러운 말과 소송을 일삼는 저 꼬삼비의 비구들을 떠나 혼자서 동료 없이 행복하고 편안하게 지내고 있다.’

Aññataropi [Pg.500] kho hatthināgo ākiṇṇo viharati hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā cassa otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti. Atha kho tassa hatthināgassa etadahosi – ‘‘ahaṃ kho ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti. Yaṃnūnāhaṃ ekova gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyya’’nti. Atha kho so hatthināgo yūthā apakkamma yena pālileyyakaṃ rakkhitavanasaṇḍo bhaddasālamūlaṃ yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā soṇḍāya bhagavato pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, appaharitañca karoti. Atha kho tassa hatthināgassa etadahosi – ‘‘ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo na phāsu vihāsiṃ hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṃ, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ khādiṃsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṃ ogāhā ca me otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo agamaṃsu. Somhi etarahi eko adutiyo sukhaṃ phāsu viharāmi aññatreva hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehī’’ti.

어떤 코끼리 왕도 어린 코끼리, 암코끼리, 청년 코끼리, 새끼 코끼리들에게 둘러싸여 지내고 있었다. 그는 다른 코끼리들이 이미 끝부분을 잘라 먹고 남은 풀을 먹어야 했고, 그가 꺾어 놓은 나뭇가지들을 다른 코끼리들이 먹어 치웠으며, 탁해진 물을 마셔야 했다. 또한 그가 물가에서 올라올 때면 암코끼리들이 그의 몸을 밀치며 지나갔다. 그때 그 코끼리 왕에게 이런 생각이 들었다. ‘나는 지금 코끼리들과 암코끼리들, 어린 코끼리들에 둘러싸여 지내며 끝이 잘린 풀을 먹고, 내가 꺾어 놓은 나뭇가지를 빼앗겨 먹히며, 탁한 물을 마시고, 몸을 부딪히며 지내고 있다. 내가 만약 무리에서 떨어져 혼자 지낸다면 어떨까.’ 그리하여 그 코끼리 왕은 무리를 떠나 빨릴레야까 락끼따와나산다 숲의 살라 나무 아래, 세존께서 계신 곳으로 다가갔다. 다가가서 코로 세존께 마실 물과 쓸 물을 가져다 드리고 풀이 없는 곳을 청소하였다. 그때 그 코끼리 왕에게 이런 생각이 들었다. ‘예전에 나는 어린 코끼리들과 암코끼리들에게 둘러싸여 편안하지 못했고, 끝이 잘린 풀을 먹었으며, 내가 꺾은 가지를 빼앗겨 먹혔고, 탁한 물을 마셨으며, 몸을 부딪히며 지내야 했다. 그런데 이제 나는 저 코끼리들과 암코끼리들, 새끼 코끼리들을 떠나 혼자서 동료 없이 행복하고 편안하게 지내고 있다.’

Atha kho bhagavā attano ca pavivekaṃ viditvā tassa ca hatthināgassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

그때 세존께서는 자신의 적정함을 아시고, 그 코끼리 왕의 마음속 생각을 자신의 마음으로 아신 뒤, 그 시간에 다음과 같은 우다나를 읊으셨다.

‘‘Etaṃ nāgassa nāgena, īsādantassa hatthino;

Sameti cittaṃ cittena, yadeko ramatī vane’’ti.

“수레의 멍에와 같은 엄니를 가진 코끼리 왕의 마음이 나가(부처님)의 마음과 일치하나니, 숲속에서 홀로 즐거워하는 점이 그러하도다.”

Atha kho bhagavā pālileyyake yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho kosambakā upāsakā – ‘‘ime kho ayyā kosambakā bhikkhū bahuno amhākaṃ anatthassa kārakā[Pg.501]. Imehi ubbāḷho bhagavā pakkanto. Handa mayaṃ ayye kosambake bhikkhū neva abhivādeyyāma, na paccuṭṭheyyāma, na añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kareyyāma, na sakkareyyāma, na garuṃ kareyyāma, na māneyyāma, na bhajeyyāma, na pūjeyyāma, upagatānampi piṇḍakaṃ na dajjeyyāma – evaṃ ime amhehi asakkariyamānā agarukariyamānā amāniyamānā abhajiyamānā apūjiyamānā asakkārapakatā pakkamissanti vā vibbhamissanti vā bhagavantaṃ vā pasādessantī’’ti. Atha kho kosambakā upāsakā kosambake bhikkhū neva abhivādesuṃ, na paccuṭṭhesuṃ, na añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ akaṃsu, na sakkariṃsu, na garuṃ kariṃsu, na mānesuṃ, na bhajesuṃ na pūjesuṃ, upagatānampi piṇḍakaṃ na adaṃsu. Atha kho kosambakā bhikkhū kosambakehi upāsakehi asakkariyamānā agarukariyamānā amāniyamānā abhajiyamānā apūjiyamānā asakkārapakatā evamāhaṃsu – ‘‘handa mayaṃ, āvuso, sāvatthiṃ gantvā bhagavato santike imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā’’ti.

그때 세존께서는 빨리레야까에서 머무시는 동안 머무신 후, 사왓띠를 향해 유행을 떠나셨다. 차례로 유행하시며 사왓띠에 도착하셨다. 그곳 사왓띠에서 세존께서는 아나타삔디까(급고독) 장자의 원림인 제따 성림(기원정사)에 머무셨다. 그때 꼬삼비의 재가 신도들은 다음과 같이 상의하였다. '이 꼬삼비의 존자 스님들은 우리에게 많은 해로움을 끼쳤다. 이분들 때문에 세존께서 떠나버리셨다. 이제 우리는 꼬삼비의 존자 스님들에게 절하지도 말고, 맞이하지도 말며, 합장이나 공경의 예를 갖추지도 말자. 존중하지도 말고, 예우하지도 말며, 받들지도 말고, 친근히 하지도 말며, 공양하지도 말자. 탁발을 하러 오더라도 공양물을 드리지 말자. 이렇게 우리가 존중하지 않고, 예우하지 않으며, 받들지 않고, 친근히 하지 않으며, 공양하지 않고, 예경을 올리지 않는다면, 이들은 다른 곳으로 떠나거나 혹은 환속하거나 세존을 기쁘게 해 드릴(사죄할) 것이다.' 그리하여 꼬삼비의 재가 신도들은 꼬삼비의 스님들에게 절하지도 않고, 맞이하지도 않았으며, 합장이나 공경의 예도 갖추지 않았다. 존중하지도, 예우하지도, 받들지도, 친근히 하지도, 공양하지도 않았으며, 탁발을 하러 왔을 때에도 공양물을 드리지 않았다. 그러자 꼬삼비의 스님들은 꼬삼비의 재가 신도들로부터 존중과 예우와 받듦과 친근함과 공양과 예경을 받지 못하게 되자, 이와 같이 말하였다. '도반들이여, 이제 우리가 사왓띠로 가서 세존 앞에서 이 쟁송을 가라앉히자.'

Pālileyyakagamanakathā niṭṭhitā.

빨리레야까로 가신 이야기가 끝났다.

276. Aṭṭhārasavatthukathā

276. 열여덟 가지 사안에 대한 이야기

468. Atha kho kosambakā bhikkhū senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tenupasaṅkamiṃsu. Assosi kho āyasmā sāriputto – ‘‘te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchantī’’ti. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchanti. Kathāhaṃ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, sāriputta, yathā dhammo tathā tiṭṭhāhī’’ti. ‘‘Kathāhaṃ, bhante, jāneyyaṃ dhammaṃ vā adhammaṃ vā’’ti?

468. 그때 꼬삼비의 스님들은 침구와 거처를 정리하고 발우와 가사를 챙겨 사왓띠로 향했다. 사리뿟따 존자는 '다투고 싸우고 논쟁하며 쓸데없는 말을 일삼고 승가에 쟁송을 일으키는 그 꼬삼비의 스님들이 사왓띠로 오고 있다'는 소문을 들었다. 이에 사리뿟따 존자는 세존께서 계신 곳으로 나아가 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 사리뿟따 존자는 세존께 이와 같이 여쭈었다. '세존이시여, 다투고 싸우고 논쟁하며 쓸데없는 말을 일삼고 승가에 쟁송을 일으키는 그 꼬삼비의 스님들이 사왓띠로 오고 있다고 합니다. 세존이시여, 제가 그 스님들에 대해 어떻게 대처해야 합니까?' '사리뿟따여, 그렇다면 너는 법(Dhamma)이 서 있는 대로 서 있어라.' '세존이시여, 제가 어떻게 법과 비법(Adhamma)을 알 수 있겠습니까?'

Aṭṭhārasahi kho, sāriputta, vatthūhi adhammavādī jānitabbo. Idha, sāriputta, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti; avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti; abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena [Pg.502] bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti; apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāpattiṃ āpattīti dīpeti, āpattiṃ anāpattīti dīpeti; lahukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpeti; sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpeti; duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti – imehi kho, sāriputta, aṭṭhārasahi vatthūhi adhammavādī jānitabbo.

사리뿟따여, 열여덟 가지 사안으로 비법을 설하는 자(비법설자)를 알 수 있다. 사리뿟따여, 여기 어떤 비구는 비법을 법이라고 선포하고, 법을 비법이라고 선포한다. 율이 아닌 것을 율이라고 선포하고, 율을 율이 아니라고 선포한다. 여래께서 말씀하시지 않고 언급하지 않으신 것을 여래께서 말씀하시고 언급하셨다고 선포하고, 여래께서 말씀하시고 언급하신 것을 여래께서 말씀하시지 않고 언급하지 않으셨다고 선포한다. 여래께서 행하지 않으신 것을 여래께서 행하셨다고 선포하고, 여래께서 행하신 것을 여래께서 행하지 않으셨다고 선포한다. 여래께서 제정하지 않으신 것을 여래께서 제정하셨다고 선포하고, 여래께서 제정하신 것을 여래께서 제정하지 않으셨다고 선포한다. 아빳띠(범계)가 아닌 것을 아빳띠라고 선포하고, 아빳띠인 것을 아빳띠가 아니라고 선포한다. 가벼운 아빳띠를 무거운 아빳띠라고 선포하고, 무거운 아빳띠를 가벼운 아빳띠라고 선포한다. 고칠 수 있는(유여) 아빳띠를 고칠 수 없는(무여) 아빳띠라고 선포하고, 고칠 수 없는 아빳띠를 고칠 수 있는 아빳띠라고 선포한다. 거친(추악) 아빳띠를 거칠지 않은 아빳띠라고 선포하고, 거칠지 않은 아빳띠를 거친 아빳띠라고 선포한다. 사리뿟따여, 이러한 열여덟 가지 사안으로 비법을 설하는 자를 알 수 있다.

Aṭṭhārasahi ca kho, sāriputta, vatthūhi dhammavādī jānitabbo. Idha, sāriputta, bhikkhu adhammaṃ adhammoti dīpeti, dhammaṃ dhammoti dīpeti; avinayaṃ avinayoti dīpeti, vinayaṃ vinayoti dīpeti; abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti; apaññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāpattiṃ anāpattīti dīpeti, āpattiṃ āpattīti dīpeti; lahukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpeti; sāvasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpeti; duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti – imehi kho, sāriputta, aṭṭhārasahi vatthūhi dhammavādī jānitabboti.

또한 사리뿟따여, 열여덟 가지 사안으로 법을 설하는 자(법설자)를 알 수 있다. 사리뿟따여, 여기 어떤 비구는 비법을 비법이라고 선포하고, 법을 법이라고 선포한다. 율이 아닌 것을 율이 아니라고 선포하고, 율을 율이라고 선포한다. 여래께서 말씀하시지 않고 언급하지 않으신 것을 여래께서 말씀하시지 않고 언급하지 않으셨다고 선포하고, 여래께서 말씀하시고 언급하신 것을 여래께서 말씀하시고 언급하셨다고 선포한다. 여래께서 행하지 않으신 것을 여래께서 행하지 않으셨다고 선포하고, 여래께서 행하신 것을 여래께서 행하셨다고 선포한다. 여래께서 제정하지 않으신 것을 여래께서 제정하지 않으셨다고 선포하고, 여래께서 제정하신 것을 여래께서 제정하셨다고 선포한다. 아빳띠(범계)가 아닌 것을 아빳띠가 아니라고 선포하고, 아빳띠인 것을 아빳띠라고 선포한다. 가벼운 아빳띠를 가벼운 아빳띠라고 선포하고, 무거운 아빳띠를 무거운 아빳띠라고 선포한다. 고칠 수 있는(유여) 아빳띠를 고칠 수 있는 아빳띠라고 선포하고, 고칠 수 없는(무여) 아빳띠를 고칠 수 없는 아빳띠라고 선포한다. 거친(추악) 아빳띠를 거친 아빳띠라고 선포하고, 거칠지 않은 아빳띠를 거칠지 않은 아빳띠라고 선포한다. 사리뿟따여, 이러한 열여덟 가지 사안으로 법을 설하는 자를 알 수 있다라고 (세존께서) 말씀하셨다.

469. Assosi kho āyasmā mahāmoggallāno…pe… assosi kho āyasmā mahākassapo… assosi kho āyasmā mahākaccāno… assosi kho āyasmā mahākoṭṭhiko … assosi kho āyasmā mahākappino… assosi kho āyasmā mahācundo… assosi kho āyasmā anuruddho… assosi kho āyasmā revato [Pg.503] … assosi kho āyasmā upāli… assosi kho āyasmā ānando… assosi kho āyasmā rāhulo – ‘‘te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchantī’’ti. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchanti. Kathāhaṃ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, rāhula, yathā dhammo tathā tiṭṭhāhī’’ti. ‘‘Kathāhaṃ, bhante, jāneyyaṃ dhammaṃ vā adhammaṃ vā’’ti?

469. 존자 마하목갈라나, (중략), 존자 마하까사빠, 존자 마하깟짜나, 존자 마하고띳따, 존자 마하깝삐나, 존자 마하쭌다, 존자 아누룻다, 존자 레와따, 존자 우빨리, 존자 아난다, 존자 라훌라는 다음과 같은 소문을 들었다. “말다툼을 일삼고 싸움을 벌이며 논쟁을 좋아하고 입씨름하며 승가 내에서 분쟁을 일으키는 저 꼬삼비의 비구들이 사왓띠로 오고 있다고 합니다.” 이에 존자 라훌라는 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존께 예배드린 뒤 한쪽 곁에 앉았다. 한쪽 곁에 앉은 존자 라훌라는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 말다툼을 일삼고 싸움을 벌이며 논쟁을 좋아하고 입씨름하며 승가 내에서 분쟁을 일으키는 저 꼬삼비의 비구들이 사왓띠로 온다고 합니다. 세존이시여, 저는 그 비구들에 대해 어떻게 처신해야 합니까?” 세존께서는 “라훌라여, 그렇다면 너는 법(Dhamma)이 서 있는 그대로 서 있어라(법의 원칙을 지켜라).”라고 말씀하셨다. “세존이시여, 무엇이 법이고 무엇이 비법인지 제가 어떻게 알 수 있습니까?”

Aṭṭhārasahi kho, rāhula, vatthūhi adhammavādī jānitabbo. Idha, rāhula, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti; avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti; abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti; apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāpattiṃ āpattīti dīpeti, āpattiṃ anāpattīti dīpeti; lahukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpeti; sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpeti; duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti – imehi kho, rāhula, aṭṭhārasahi vatthūhi adhammavādī jānitabbo.

“라훌라여, 열여덟 가지 항목을 통해 비법을 말하는 자(adhammavādī)를 알 수 있다. 라훌라여, 여기 이 법과 율에 있어서 어떤 비구가 비법을 법이라고 주장하고, 법을 비법이라고 주장한다. 율이 아닌 것을 율이라고 주장하고, 율인 것을 율이 아닌 것이라고 주장한다. 여래께서 말씀하시지 않고 언급하지 않으신 것을 여래께서 말씀하시고 언급하셨다고 주장하며, 여래께서 말씀하시고 언급하신 것을 여래께서 말씀하시지도 않고 언급하시지도 않았다고 주장한다. 여래께서 행하지 않으신 것을 여래께서 행하셨다고 주장하고, 여래께서 행하신 것을 여래께서 행하지 않으셨다고 주장한다. 여래께서 제정하지 않으신 것을 여래께서 제정하셨다고 주장하고, 여래께서 제정하신 것을 여래께서 제정하지 않으셨다고 주장한다. 범계(āpatti)가 아닌 것을 범계라고 주장하고, 범계인 것을 범계가 아니라고 주장한다. 가벼운 범계를 무거운 범계라고 주장하고, 무거운 범계를 가벼운 범계라고 주장한다. 유여(어떤 죄가 남아 있는) 범계를 무여(죄가 남아 있지 않은) 범계라고 주장하고, 무여 범계를 유여 범계라고 주장한다. 거친(심각한) 범계를 거칠지 않은 범계라고 주장하고, 거칠지 않은 범계를 거친 범계라고 주장한다. 라훌라여, 이러한 열여덟 가지 항목을 통해 비법을 말하는 자를 알 수 있다.”

Aṭṭhārasahi ca kho, rāhula, vatthūhi dhammavādī jānitabbo. Idha, rāhula, bhikkhu adhammaṃ adhammoti dīpeti, dhammaṃ dhammoti dīpeti; avinayaṃ avinayoti dīpeti, vinayaṃ vinayoti dīpeti; abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāciṇṇaṃ [Pg.504] tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti; apaññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti; anāpattiṃ anāpattīti dīpeti, āpattiṃ āpattīti dīpeti; lahukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpeti; sāvasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpeti; duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti – imehi kho, rāhula, aṭṭhārasahi vatthūhi dhammavādī jānitabboti.

“라훌라여, 열여덟 가지 항목을 통해 법을 말하는 자(dhammavādī)를 알 수 있다. 라훌라여, 여기 이 법과 율에 있어서 어떤 비구가 비법을 비법이라고 주장하고, 법을 법이라고 주장한다. 율이 아닌 것을 율이 아닌 것이라고 주장하고, 율인 것을 율이라고 주장한다. 여래께서 말씀하시지 않고 언급하지 않으신 것을 여래께서 말씀하시지도 않고 언급하시지도 않았다고 주장하며, 여래께서 말씀하시고 언급하신 것을 여래께서 말씀하시고 언급하셨다고 주장한다. 여래께서 행하지 않으신 것을 여래께서 행하지 않으셨다고 주장하고, 여래께서 행하신 것을 여래께서 행하셨다고 주장한다. 여래께서 제정하지 않으신 것을 여래께서 제정하지 않으셨다고 주장하고, 여래께서 제정하신 것을 여래께서 제정하셨다고 주장한다. 범계가 아닌 것을 범계가 아니라고 주장하고, 범계인 것을 범계라고 주장한다. 가벼운 범계를 가벼운 범계라고 주장하고, 무거운 범계를 무거운 범계라고 주장한다. 유여 범계를 유여 범계라고 주장하고, 무여 범계를 무여 범계라고 주장한다. 거친 범계를 거친 범계라고 주장하고, 거칠지 않은 범계를 거칠지 않은 범계라고 주장한다. 라훌라여, 이러한 열여덟 가지 항목을 통해 법을 말하는 자를 알 수 있다.”

470. Assosi kho mahāpajāpati gotamī – ‘‘te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchantī’’ti. Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchanti. Kathāhaṃ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, gotami, ubhayattha dhammaṃ suṇa. Ubhayattha dhammaṃ sutvā ye tattha bhikkhū dhammavādino tesaṃ diṭṭhiñca khantiñca ruciñca ādāyañca rocehi. Yañca kiñci bhikkhunisaṅghena bhikkhusaṅghato paccāsīsitabbaṃ sabbaṃ taṃ dhammavāditova paccāsīsitabba’’nti.

470. 마하빠자빠띠 고따미는 다음과 같은 소문을 들었다. “말다툼을 일삼고 싸움을 벌이며 논쟁을 좋아하고 입씨름하며 승가 내에서 분쟁을 일으키는 저 꼬삼비의 비구들이 사왓띠로 오고 있다고 합니다.” 이에 마하빠자빠띠 고따미는 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존께 예배드린 뒤 한쪽 곁에 섰다. 한쪽 곁에 선 마하빠자빠띠 고따미는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 저 꼬삼비의 비구들이 사왓띠로 온다고 합니다. 세존이시여, 저는 그 비구들에 대해 어떻게 처신해야 합니까?” 세존께서는 “고따미여, 그렇다면 너는 양측의 법을 들어라. 양측의 법을 듣고 나서 그중 법을 말하는 비구들의 견해와 수용과 선호를 받아들이고 찬성하도록 하라. 비구니 승가가 비구 승가로부터 기대하는 모든 것은 오직 법을 말하는 자들에게서만 기대해야 한다.”라고 말씀하셨다.

471. Assosi kho anāthapiṇḍiko gahapati – ‘‘te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchantī’’ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā [Pg.505] saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchanti. Kathāhaṃ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, gahapati, ubhayattha dānaṃ dehi. Ubhayattha dānaṃ datvā ubhayattha dhammaṃ suṇa. Ubhayattha dhammaṃ sutvā ye tattha bhikkhū dhammavādino tesaṃ diṭṭhiñca khantiñca ruciñca ādāyañca rocehī’’ti.

471. 아나타삔디까 장자는 다음과 같은 소문을 들었다. “말다툼을 일삼고 싸움을 벌이며 논쟁을 좋아하고 입씨름하며 승가 내에서 분쟁을 일으키는 저 꼬삼비의 비구들이 사왓띠로 오고 있다고 합니다.” 이에 아나타삔디까 장자는 세존께서 계신 곳으로 다가가 세존께 예배드린 뒤 한쪽 곁에 앉았다. 한쪽 곁에 앉은 아나타삔디까 장자는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 저 꼬삼비의 비구들이 사왓띠로 온다고 합니다. 세존이시여, 저희는 그 비구들에 대해 어떻게 처신해야 합니까?” 세존께서는 “장자여, 그렇다면 너는 양측에 보시를 하라. 양측에 보시를 하고 나서 양측의 법을 들어라. 양측의 법을 듣고 나서 그중 법을 말하는 비구들의 견해와 수용과 선호를 받아들이고 찬성하도록 하라.”라고 말씀하셨다.

472. Assosi kho visākhā migāramātā – ‘‘te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchantī’’ti. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ āgacchanti. Kathāhaṃ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, visākhe, ubhayattha dānaṃ dehi. Ubhayattha dānaṃ datvā ubhayattha dhammaṃ suṇa. Ubhayattha dhammaṃ sutvā ye tattha bhikkhū dhammavādino tesaṃ diṭṭhiñca khantiñca ruciñca ādāyañca rocehī’’ti.

472. 미가라의 어머니 위사카는 “다투고 싸우며 분쟁을 일삼고 쓸데없는 말을 하며 승가에서 소송을 일으키는 그 코삼비 비구들이 사왓티로 오고 있다”는 말을 들었다. 이에 미가라의 어머니 위사카는 세존께서 계신 곳으로 다가가, 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 미가라의 어머니 위사카는 세존께 이렇게 여쭈었다. “세존이시여, 다투고 싸우며 분쟁을 일삼고 쓸데없는 말을 하며 승가에서 소송을 일으키는 그 코삼비 비구들이 사왓티로 오고 있다고 합니다. 세존이시여, 제가 그 비구들에 대하여 어떻게 처신해야 합니까?” “위사카여, 그렇다면 그대는 양측 모두에게 보시를 하시오. 양측 모두에게 보시를 하고 나서 양측 모두에게서 법을 들으시오. 양측 모두에게서 법을 듣고 나서, 그중에서 법을 말하는 비구들의 견해와 인내와 기호와 가르침을 받아들여 기뻐하시오.”

473. Atha kho kosambakā bhikkhū anupubbena yena sāvatthi tadavasaruṃ. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṃ anuppattā. Kathaṃ nu kho, bhante, tesu bhikkhūsu senāsane paṭipajjitabba’’nti? ‘‘Tena hi, sāriputta, vivittaṃ senāsanaṃ dātabba’’nti. ‘‘Sace pana, bhante, vivittaṃ na hoti, kathaṃ paṭipajjitabba’’nti? ‘‘Tena hi, sāriputta, vivittaṃ katvāpi dātabbaṃ, na tvevāhaṃ, sāriputta, kenaci pariyāyena vuḍḍhatarassa bhikkhuno senāsanaṃ paṭibāhitabbanti vadāmi. Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

473. 그 후 코삼비 비구들이 차례대로 사왓티에 도착했다. 그때 존자 사리뿟따가 세존께서 계신 곳으로 다가가, 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 존자 사리뿟따는 세존께 이렇게 여쭈었다. “세존이시여, 다투고 싸우며 분쟁을 일삼고 쓸데없는 말을 하며 승가에서 소송을 일으키는 그 코삼비 비구들이 사왓티에 도착했다고 합니다. 세존이시여, 그 비구들에게 거처에 관해 어떻게 처신해야 합니까?” “사리뿟따여, 그렇다면 한적한 거처를 주어야 한다.” “세존이시여, 만약 한적한 거처가 없다면 어떻게 처신해야 합니까?” “사리뿟따여, 그렇다면 한적하게 만들어서라도 주어야 한다. 사리뿟따여, 나는 어떤 이유로든 더 고참인 비구의 거처를 막아서는 안 된다고 말한다. 이를 막는 비구에게는 악작죄(dukkata)의 범계가 된다.”

‘‘Āmise pana, bhante, kathaṃ paṭipajjitabba’’nti? ‘‘Āmisaṃ kho, sāriputta, sabbesaṃ samakaṃ bhājetabba’’nti.

“세존이시여, 공양물(amisa)에 대해서는 어떻게 처신해야 합니까?” “사리뿟따여, 공양물은 모든 비구에게 균등하게 나누어 주어야 한다.”

Aṭṭhārasavatthukathā niṭṭhitā.

열여덟 가지 사안에 대한 이야기가 끝났다.

277. Osāraṇānujānanā

277. 승가 복귀(osāraṇā)의 허용

474. Atha [Pg.506] kho tassa ukkhittakassa bhikkhuno dhammañca vinayañca paccavekkhantassa etadahosi – ‘‘āpatti esā, nesā anāpatti. Āpannomhi, namhi anāpanno. Ukkhittomhi, namhi anukkhitto. Dhammikenamhi kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahenā’’ti. Atha kho so ukkhittako bhikkhu yena ukkhittānuvattakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ukkhittānuvattake bhikkhū etadavoca – ‘‘āpatti esā, āvuso; nesā anāpatti. Āpannomhi, namhi anāpanno. Ukkhittomhi, namhi anukkhitto. Dhammikenamhi kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Etha maṃ āyasmanto osārethā’’ti. Atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū taṃ ukkhittakaṃ bhikkhuṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘ayaṃ, bhante, ukkhittako bhikkhu evamāha – ‘āpatti esā, āvuso; nesā anāpatti. Āpannomhi, namhi anāpanno. Ukkhittomhi, namhi anukkhitto. Dhammikenamhi kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Etha maṃ āyasmanto osārethā’ti. Kathaṃ nu kho, bhante, paṭipajjitabba’’nti? ‘‘Āpatti esā, bhikkhave; nesā anāpatti. Āpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu anāpanno. Ukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu anukkhitto. Dhammikena kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Yato ca kho so, bhikkhave, bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passati ca, tena hi, bhikkhave, taṃ bhikkhuṃ osārethā’’ti.

474. 그때 정권(축출) 처분을 받은 그 비구는 법(Dhamma)과 율(Vinaya)을 되새기며 이런 생각을 하였다. ‘이것은 죄이고, 죄가 아닌 것이 아니다. 나는 죄를 지었지, 죄를 짓지 않은 것이 아니다. 나는 정권 처분을 받았지, 정권 처분을 받지 않은 것이 아니다. 나는 법답고 무결하며 합당한 갈마에 의해 정권 처분을 받았다.’ 그리하여 그 정권 처분을 받은 비구는 자신을 따르는 비구들에게 가서 이렇게 말했다. “도반들이여, 이것은 죄이지 죄가 아닌 것이 아닙니다. 나는 죄를 지었지 죄를 짓지 않은 것이 아닙니다. 나는 정권 처분을 받았지 정권 처분을 받지 않은 것이 아닙니다. 나는 법답고 무결하며 합당한 갈마에 의해 정권 처분을 받았습니다. 존자들께서는 저를 승가에 복귀시켜 주십시오.” 그러자 그를 따르던 비구들은 그 정권 처분을 받은 비구를 데리고 세존께서 계신 곳으로 다가가, 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 그 비구들은 세존께 이렇게 여쭈었다. “세존이시여, 이 정권 처분을 받은 비구가 ‘도반들이여, 이것은 죄이지 죄가 아닌 것이 아닙니다. ... 저를 승가에 복귀시켜 주십시오’라고 말합니다. 세존이시여, 어떻게 처신해야 합니까?” “비구들이여, 그것은 죄이지 죄가 아닌 것이 아니다. 이 비구는 죄를 지었지 죄를 짓지 않은 것이 아니다. 이 비구는 정권 처분을 받았지 정권 처분을 받지 않은 것이 아니다. 법답고 무결하며 합당한 갈마에 의해 정권 처분을 받았다. 비구들이여, 그 비구가 죄를 지었고 정권 처분을 받았으며 죄를 보고 있으니, 비구들이여, 그렇다면 그 비구를 승가에 복귀시켜라.”

Osāraṇānujānanā niṭṭhitā.

승가 복귀의 허용이 끝났다.

278. Saṅghasāmaggīkathā

278. 승가의 화합(saṅghasāmaggī)에 관한 이야기

475. Atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū taṃ ukkhittakaṃ bhikkhuṃ osāretvā yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā ukkhepake bhikkhū etadavocuṃ – ‘‘yasmiṃ, āvuso, vatthusmiṃ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. Handa mayaṃ, āvuso, tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ karomā’’ti.

475. 그러자 그를 따르던 비구들은 그 정권 처분을 받았던 비구를 승가에 복귀시킨 뒤, 정권 처분을 내렸던 비구들에게 가서 이렇게 말했다. “도반들이여, 어떤 사안으로 인해 승가의 다툼과 싸움, 분쟁과 논쟁, 승가의 분열과 균열, 승가의 분리과 이탈이 있었는데, 그 비구는 죄를 지었고 정권 처분을 받았으며 죄를 보았고 이제 복귀되었습니다. 도반들이여, 이제 우리 그 사안을 가라앉히기 위해 승가의 화합을 이룹시다.”

Atha [Pg.507] kho te ukkhepakā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘te, bhante, ukkhittānuvattakā bhikkhū evamāhaṃsu – ‘yasmiṃ, āvuso, vatthusmiṃ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. Handa mayaṃ, āvuso, tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ karomā’ti. Kathaṃ nu kho, bhante, paṭipajjitabba’’nti? Yato ca kho so, bhikkhave, bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca, tena hi, bhikkhave, saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ karotu. Evañca pana, bhikkhave, kātabbā. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ gilānehi ca agilānehi ca. Na kehici chando dātabbo. Sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

그러자 정권 처분을 내렸던 비구들은 세존께서 계신 곳으로 다가가, 세존께 절을 올리고 한쪽에 앉았다. 한쪽에 앉은 그 비구들은 세존께 이렇게 여쭈었다. “세존이시여, 정권 처분을 받은 비구를 따르던 비구들이 ‘도반들이여, 어떤 사안으로 인해 승가의 다툼과 ... 승가의 화합을 이룹시다’라고 말합니다. 세존이시여, 어떻게 처신해야 합니까?” “비구들이여, 그 비구가 죄를 지었고 정권 처분을 받았으며 죄를 보았고 복귀되었으므로, 비구들이여, 그렇다면 승가는 그 사안을 가라앉히기 위해 승가의 화합을 이루어라. 비구들이여, 그리고 화합은 이와 같이 해야 한다. 병든 자나 건강한 자나 모든 비구가 한곳에 모여야 한다. 누구도 찬성(chando)을 위임해서는 안 된다. 모두 모인 뒤에 지혜롭고 능력 있는 비구가 승가에 다음과 같이 공표해야 한다.”

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yasmiṃ vatthusmiṃ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ kareyya. Esā ñatti.

“존자시여, 승가는 저의 말을 들어주소서. 어떤 사안에 대하여 승가에 분쟁(bhaṇḍana), 다툼(kalaho), 분란(viggaho), 논쟁(vivādo), 승가 분열(saṅghabhedo), 승가의 분열된 상태(saṅgharāji), 승가의 파벌(saṅghavavatthānaṃ), 승가의 이질화(saṅghanānākaraṇaṃ)가 발생했습니다. 그 비구는 죄를 범했고 추방되었으나, 자신의 죄를 보고 복권되었습니다. 만약 승가에게 적절한 시기가 되었다면, 승가는 그 사안의 안정을 위하여 승가 화합을 행해야 합니다. 이것이 제안(ñatti)입니다.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yasmiṃ vatthusmiṃ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. Saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ karoti. Yassāyasmato khamati tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiyā karaṇaṃ, so tuṇhassa, yassa nakkhamati so bhāseyya.

“존자시여, 승가는 저의 말을 들어주소서. 어떤 사안에 대하여 승가에 분쟁, 다툼, 분란, 논쟁, 승가 분열, 승가의 분열된 상태, 승가의 파벌, 승가의 이질화가 발생했습니다. 그 비구는 죄를 범했고 추방되었으나, 자신의 죄를 보고 복권되었습니다. 승가는 그 사안의 안정을 위하여 승가 화합을 행합니다. 그 사안의 안정을 위한 승가 화합의 실행에 찬성하는 존자께서는 침묵하시고, 찬성하지 않는 분은 말씀해 주십시오.

‘‘Katā saṅghena tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggī. Nihato saṅghabhedo, nihatā saṅgharāji, nihataṃ saṅghavavatthānaṃ, nihataṃ saṅghanānākaraṇaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

“승가는 그 사안의 안정을 위하여 승가 화합을 이루었습니다. 승가 분열은 억제되었고, 승가의 분열된 상태도 억제되었으며, 승가의 파벌도 억제되었고, 승가의 이질화도 억제되었습니다. 승가가 이를 승인하므로 침묵하고 계십니다. 저는 이와 같이 승인된 것으로 알겠습니다.”

Tāvadeva uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ uddisitabbanti.

그 즉시 포살(uposatho)을 행해야 하며, 파티목카(pātimokkha)를 암송해야 합니다.

Saṅghasāmaggīkathā niṭṭhitā.

승가 화합에 관한 이야기가 끝났다.

279. Upālisaṅghasāmaggīpucchā

279. 우빨리 존자의 승가 화합에 관한 질문

476. Atha [Pg.508] kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yasmiṃ, bhante, vatthusmiṃ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ avinicchinitvā amūlā mūlaṃ gantvā saṅghasāmaggiṃ karoti, dhammikā nu kho sā, bhante, saṅghasāmaggī’’ti? ‘‘Yasmiṃ, upāli, vatthusmiṃ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ avinicchinitvā amūlā mūlaṃ gantvā saṅghasāmaggiṃ karoti, adhammikā sā, upāli, saṅghasāmaggī’’ti.

476. 그때 우빨리 존자가 세존께서 계신 곳으로 다가가서 세존께 절을 올리고 한곁에 앉았다. 한곁에 앉은 우빨리 존자는 세존께 이와 같이 여쭈었다. “세존이시여, 어떤 사안에 대해 승가에 분쟁, 다툼, 분란, 논쟁, 승가 분열, 승가의 분열된 상태, 승가의 파벌, 승가의 이질화가 생겼을 때, 승가가 그 사안을 판결하지 않고 근본 원인을 규명하지 않은 채 승가 화합을 행한다면, 세존이시여, 그 승가 화합은 법다운(dhammika) 것입니까?” “우빨리여, 어떤 사안에 대해 승가에 분쟁, 다툼, 분란, 논쟁, 승가 분열, 승가의 분열된 상태, 승가의 파벌, 승가의 이질화가 생겼을 때, 승가가 그 사안을 판결하지 않고 근본 원인을 규명하지 않은 채 승가 화합을 행한다면, 우빨리여, 그 승가 화합은 법답지 못한(adhammika) 것이다.”

‘‘Yasmiṃ pana, bhante, vatthusmiṃ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ vinicchinitvā mūlā mūlaṃ gantvā saṅghasāmaggiṃ karoti, dhammikā nu kho sā, bhante, saṅghasāmaggī’’ti? ‘‘Yasmiṃ, upāli, vatthusmiṃ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ vinicchinitvā mūlā mūlaṃ gantvā saṅghasāmaggiṃ karoti, dhammikā sā, upāli, saṅghasāmaggī’’ti.

“세존이시여, 반대로 어떤 사안에 대해 승가에 분쟁, 다툼, 분란, 논쟁, 승가 분열, 승가의 분열된 상태, 승가의 파벌, 승가의 이질화가 생겼을 때, 승가가 그 사안을 판결하고 근본 원인을 규명하여 승가 화합을 행한다면, 세존이시여, 그 승가 화합은 법다운 것입니까?” “우빨리여, 어떤 사안에 대해 승가에 분쟁, 다툼, 분란, 논쟁, 승가 분열, 승가의 분열된 상태, 승가의 파벌, 승가의 이질화가 생겼을 때, 승가가 그 사안을 판결하고 근본 원인을 규명하여 승가 화합을 행한다면, 우빨리여, 그 승가 화합은 법다운 것이다.”

‘‘Kati nu kho, bhante, saṅghasāmaggiyo’’ti? ‘‘Dvemā, upāli, saṅghasāmaggiyo – atthupāli, saṅghasāmaggī atthāpetā byañjanupetā; atthupāli, saṅghasāmaggī atthupetā ca byañjanupetā ca. Katamā ca, upāli, saṅghasāmaggī atthāpetā byañjanupetā? Yasmiṃ, upāli, vatthusmiṃ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ avinicchinitvā amūlā mūlaṃ gantvā saṅghasāmaggiṃ karoti, ayaṃ vuccati, upāli, saṅghasāmaggī atthāpetā byañjanupetā. Katamā ca, upāli, saṅghasāmaggī atthupetā ca byañjanupetā ca? Yasmiṃ, upāli, vatthusmiṃ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ vinicchinitvā mūlā mūlaṃ gantvā saṅghasāmaggiṃ karoti, ayaṃ vuccati, upāli, saṅghasāmaggī atthupetā ca byañjanupetā ca. Imā kho, upāli, dve saṅghasāmaggiyo’’ti.

“세존이시여, 승가 화합에는 몇 가지가 있습니까?” “우빨리여, 승가 화합에는 두 가지가 있다. 우빨리여, 참뜻(attha)은 결여되고 형식(byañjana)만 갖춘 승가 화합이 있고, 참뜻과 형식을 모두 갖춘 승가 화합이 있다. 우빨리여, 참뜻은 결여되고 형식만 갖춘 승가 화합이란 무엇인가? 우빨리여, 어떤 사안에 대해 승가에 분쟁, 다툼, 분란, 논쟁, 승가 분열, 승가의 분열된 상태, 승가의 파벌, 승가의 이질화가 생겼을 때, 승가가 그 사안을 판결하지 않고 근본 원인을 규명하지 않은 채 승가 화합을 행한다면, 우빨리여, 이것을 일러 참뜻은 결여되고 형식만 갖춘 승가 화합이라 한다. 우빨리여, 참뜻과 형식을 모두 갖춘 승가 화합이란 무엇인가? 우빨리여, 어떤 사안에 대해 승가에 분쟁, 다툼, 분란, 논쟁, 승가 분열, 승가의 분열된 상태, 승가의 파벌, 승가의 이질화가 생겼을 때, 승가가 그 사안을 판결하고 근본 원인을 규명하여 승가 화합을 행한다면, 우빨리여, 이것을 일러 참뜻과 형식을 모두 갖춘 승가 화합이라 한다. 우빨리여, 이것이 두 가지 승가 화합이다.”

477. Atha [Pg.509] kho āyasmā upāli uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

477. 그때 우빨리 존자는 자리에서 일어나 가사를 한쪽 어깨에 걸치고 세존께서 계신 곳을 향해 합장한 뒤, 게송으로 세존께 여쭈었다.

‘‘Saṅghassa kiccesu ca mantanāsu ca;

Atthesu jātesu vinicchayesu ca;

Kathaṃpakārodha naro mahatthiko;

Bhikkhu kathaṃ hotidha paggahārahoti.

“승가의 업무와 논의가 있을 때, 법적인 문제가 발생하여 판결을 내릴 때, 이곳 법 안에서 어떤 사람이 큰 도움이 되는 자입니까? 이곳 법 안에서 어떤 비구가 칭송받을 만한 자입니까?”

‘‘Anānuvajjo paṭhamena sīlato;

Avekkhitācāro susaṃvutindriyo;

Paccatthikā nūpavadanti dhammato;

Na hissa taṃ hoti vadeyyu yena naṃ.

“우선 계율에 있어서 비난받을 점이 없고, 행실을 잘 살피며 감각기관이 잘 단속되어 있어야 한다. 적대자들이 법에 따라 그를 비난할 수 없어야 하니, 그들이 그를 비난할 만한 결점이 그 비구에게는 없기 때문이다.

‘‘So tādiso sīlavisuddhiyā ṭhito;

Visārado hoti visayha bhāsati;

Nacchambhati parisagato na vedhati;

Atthaṃ na hāpeti anuyyutaṃ bhaṇaṃ.

그와 같이 계율의 청정함에 확고히 서 있는 비구는 대중 속에서 확신에 차 있으며, 설득력 있게 말한다. 대중 속에 나아가도 움츠러들거나 떨지 않으며, 이치에 맞는 말을 하여 그 의미를 훼손하지 않는다.

‘‘Tatheva pañhaṃ parisāsu pucchito;

Na ceva pajjhāyati na maṅku hoti;

So kālāgataṃ byākaraṇārahaṃ vaco;

Rañjeti viññūparisaṃ vicakkhaṇo.

마찬가지로 대중 속에서 질문을 받았을 때, 고민하거나 당황하지 않는다. 그 지혜로운 비구는 때에 맞는 답변을 하여 현명한 대중을 기쁘게 한다.

‘‘Sagāravo vuḍḍhataresu bhikkhusu;

Ācerakamhi ca sake visārado;

Alaṃ pametuṃ paguṇo kathetave;

Paccatthikānañca viraddhikovido.

선배 비구들을 공경하며, 자신의 스승의 가르침에 확신이 있다. 사안을 숙고하여 비교하는 데 능숙하며, 상대방의 오류를 지적하는 데 능하다.

‘‘Paccatthikā yena vajanti niggahaṃ;

Mahājano saññapanañca gacchati;

Sakañca ādāyamayaṃ na riñcati;

Viyākaraṃ pañhamanūpaghātikaṃ.

적대자들이 굴복하게 하고 대중을 이해시키며, 자신의 스승의 가르침을 저버리지 않으면서도 타인에게 상처 주지 않고 질문에 답변하는 비구가 유능한 자이다.

‘‘Dūteyyakammesu [Pg.510] alaṃ samuggaho;

Saṅghassa kiccesu ca āhu naṃ yathā;

Karaṃ vaco bhikkhugaṇena pesito;

Ahaṃ karomīti na tena maññati.

심부름하는 일에도 유능하며, 승가의 업무와 공양을 기꺼이 받아들인다. 비구 승가의 명을 받으면 그 말을 따르되, 그것으로 ‘내가 한다’는 자만심을 갖지 않는다.

‘‘Āpajjati yāvatakesu vatthusu;

Āpattiyā hoti yathā ca vuṭṭhiti;

Ete vibhaṅgā ubhayassa svāgatā;

Āpatti vuṭṭhānapadassa kovido.

어떠한 사안들에서 죄를 범하게 되는지, 어떻게 그 죄에서 벗어날 수 있는지, 이 두 가지 분석(Vibhaṅga)을 잘 숙지하고 있으며, 죄에서 벗어나는 방법에 능숙하다.

‘‘Nissāraṇaṃ gacchati yāni cācaraṃ;

Nissārito hoti yathā ca vattanā ;

Osāraṇaṃ taṃvusitassa jantuno;

Etampi jānāti vibhaṅgakovido.

어떠한 행위로 인해 추방을 당하게 되는지, 추방된 자가 규율을 지킨 후 어떻게 복권되는지도 법의 분석에 능숙한 자는 잘 안다.

‘‘Sagāravo vuḍḍhataresu bhikkhusu;

Navesu theresu ca majjhimesu ca;

Mahājanassatthacarodha paṇḍito;

So tādiso bhikkhu idha paggahāraho’’ti.

선배 비구들과 신참, 장로, 중견 비구들 모두를 공경하며, 대중의 이익을 위해 힘쓰는 현명한 비구, 이와 같은 비구가 이곳 법 안에서 칭송받을 만한 자이다.”

Upālisaṅghasāmaggīpucchā niṭṭhitā.

우팔리의 승가 화합에 관한 질문이 끝났다.

Kosambakakkhandhako dasamo.

제10장 코삼비 건도(Kosambaka-kkhandhaka)가 끝났다.

280. Tassuddānaṃ

280. 그 요약(Uddāna):

Kosambiyaṃ jinavaro, vivādāpattidassane;

Nukkhipeyya yasmiṃ tasmiṃ, saddhāyāpatti desaye.

승리자께서 코삼비에 머무실 때, 분쟁과 범계(āpatti)를 보지 못한 일에 관하여, 아무 안건에 대해서나 내쫓아서는 안 되며, 믿음으로써 범계를 고백해야 한다.

Antosīmāyaṃ tattheva, bālakañceva vaṃsadā;

Pālileyyā ca sāvatthi, sāriputto ca kolito.

바로 그곳 결계(Sīmā) 안에서, 발라까(Bālaka)와 밤사다(Vaṃsadā)에서, 빨릴레야(Pālileyyā)와 사왓티(Sāvatthi)에서, 사리뿟따와 꼴리따(Kolita).

Mahākassapakaccānā, koṭṭhiko kappinena ca;

Mahācundo ca anuruddho, revato upāli cubho.

마하까싸빠와 까짜나, 꼿띠까와 까삐나, 마하쭌다와 아누룻다, 레와따와 우팔리 두 분.

Ānando [Pg.511] rāhulo ceva, gotamīnāthapiṇḍiko;

Senāsanaṃ vivittañca, āmisaṃ samakampi ca.

아난다와 라훌라, 고따미와 아나타삔디까. 한적한 처소와 보시물(āmisa)을 평등하게 나누어 주어야 한다.

Na kehi chando dātabbo, upāliparipucchito;

Anānuvajjo sīlena, sāmaggī jinasāsaneti.

누구에게도 찬다(동의)를 주어서는 안 된다고 우팔리가 질문하였으니, 계율로써 비난받을 일 없는 것이 승리자의 가르침(Jinasāsana)에서의 화합이다.

Kosambakakkhandhako niṭṭhito.

코삼비 건도가 끝났다.

Mahāvaggapāḷi niṭṭhitā.

마하왁가 빨리가 끝났다.


සිංහල
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Español
Pali CanonCommentariesSub-commentariesOther
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

แบบไทย
บาลีแคนข้อคิดเห็นคำอธิบายย่อยอื่น
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Vinaya)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-1
1202 Pārājikakaṇḍa Aṭṭhakathā-2
1203 Pācittiya Aṭṭhakathā
1204 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Vinaya)
1205 Cūḷavagga Aṭṭhakathā
1206 Parivāra Aṭṭhakathā
1301 Sāratthadīpanī Ṭīkā-1
1302 Sāratthadīpanī Ṭīkā-2
1303 Sāratthadīpanī Ṭīkā-3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Vinayasaṅgaha Aṭṭhakathā
1403 Vajirabuddhi Ṭīkā
1404 Vimativinodanī Ṭīkā-1
1405 Vimativinodanī Ṭīkā-2
1406 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-1
1407 Vinayālaṅkāra Ṭīkā-2
1408 Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa Ṭīkā
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Vinayavinicchaya Ṭīkā-1
1411 Vinayavinicchaya Ṭīkā-2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Visuddhimagga-1
8402 Visuddhimagga-2
8403 Visuddhimagga-mahāṭīkā-1
8404 Visuddhimagga-mahāṭīkā-2
8405 Visuddhimagga nidānakathā

8406 Dīghanikāya (pu-vi)
8407 Majjhimanikāya (pu-vi)
8408 Saṃyuttanikāya (pu-vi)
8409 Aṅguttaranikāya (pu-vi)
8410 Vinayapiṭaka (pu-vi)
8411 Abhidhammapiṭaka (pu-vi)
8412 Aṭṭhakathā (pu-vi)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Namakkāraṭīkā
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Abhidhānappadīpikāṭīkā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Subodhālaṅkāraṭīkā
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8445 Dhammanīti
8444 Mahārahanīti
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8450 Cāṇakyanīti
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Milidaṭīkā
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Dīgha)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Sīlakkhandhavagga Aṭṭhakathā
2202 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Dīgha)
2203 Pāthikavagga Aṭṭhakathā
2301 Sīlakkhandhavagga Ṭīkā
2302 Mahāvagga Ṭīkā (Dīgha)
2303 Pāthikavagga Ṭīkā
2304 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-1
2305 Sīlakkhandhavagga-abhinavaṭīkā-2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-1
3202 Mūlapaṇṇāsa Aṭṭhakathā-2
3203 Majjhimapaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3204 Uparipaṇṇāsa Aṭṭhakathā
3301 Mūlapaṇṇāsa Ṭīkā
3302 Majjhimapaṇṇāsa Ṭīkā
3303 Uparipaṇṇāsa Ṭīkā
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Saṃyutta)
4201 Sagāthāvagga Aṭṭhakathā
4202 Nidānavagga Aṭṭhakathā
4203 Khandhavagga Aṭṭhakathā
4204 Saḷāyatanavagga Aṭṭhakathā
4205 Mahāvagga Aṭṭhakathā (Saṃyutta)
4301 Sagāthāvagga Ṭīkā
4302 Nidānavagga Ṭīkā
4303 Khandhavagga Ṭīkā
4304 Saḷāyatanavagga Ṭīkā
4305 Mahāvagga Ṭīkā (Saṃyutta)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Ekakanipāta Aṭṭhakathā
5202 Duka-tika-catukkanipāta Aṭṭhakathā
5203 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Aṭṭhakathā
5204 Aṭṭhakādinipāta Aṭṭhakathā
5301 Ekakanipāta Ṭīkā
5302 Duka-tika-catukkanipāta Ṭīkā
5303 Pañcaka-chakka-sattakanipāta Ṭīkā
5304 Aṭṭhakādinipāta Ṭīkā
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi-1
6111 Apadāna Pāḷi-2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi-1
6115 Jātaka Pāḷi-2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Khuddakapāṭha Aṭṭhakathā
6202 Dhammapada Aṭṭhakathā-1
6203 Dhammapada Aṭṭhakathā-2
6204 Udāna Aṭṭhakathā
6205 Itivuttaka Aṭṭhakathā
6206 Suttanipāta Aṭṭhakathā-1
6207 Suttanipāta Aṭṭhakathā-2
6208 Vimānavatthu Aṭṭhakathā
6209 Petavatthu Aṭṭhakathā
6210 Theragāthā Aṭṭhakathā-1
6211 Theragāthā Aṭṭhakathā-2
6212 Therīgāthā Aṭṭhakathā
6213 Apadāna Aṭṭhakathā-1
6214 Apadāna Aṭṭhakathā-2
6215 Buddhavaṃsa Aṭṭhakathā
6216 Cariyāpiṭaka Aṭṭhakathā
6217 Jātaka Aṭṭhakathā-1
6218 Jātaka Aṭṭhakathā-2
6219 Jātaka Aṭṭhakathā-3
6220 Jātaka Aṭṭhakathā-4
6221 Jātaka Aṭṭhakathā-5
6222 Jātaka Aṭṭhakathā-6
6223 Jātaka Aṭṭhakathā-7
6224 Mahāniddesa Aṭṭhakathā
6225 Cūḷaniddesa Aṭṭhakathā
6226 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-1
6227 Paṭisambhidāmagga Aṭṭhakathā-2
6228 Nettippakaraṇa Aṭṭhakathā
6301 Nettippakaraṇa Ṭīkā
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi-1
7107 Yamaka Pāḷi-2
7108 Yamaka Pāḷi-3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi-1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi-2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi-3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi-4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi-5
7201 Dhammasaṅgaṇi Aṭṭhakathā
7202 Sammohavinodanī Aṭṭhakathā
7203 Pañcapakaraṇa Aṭṭhakathā
7301 Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā
7302 Vibhaṅga-mūlaṭīkā
7303 Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā
7304 Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā
7305 Pañcapakaraṇa-anuṭīkā
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Abhidhammāvatāra-purāṇaṭīkā
7309 Abhidhammamātikāpāḷi

Tiếng Việt
Kinh điển PaliChú giảiPhụ chú giảiKhác
1101 Pārājika Pāḷi
1102 Pācittiya Pāḷi
1103 Mahāvagga Pāḷi (Tạng Luật)
1104 Cūḷavagga Pāḷi
1105 Parivāra Pāḷi
1201 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 1
1202 Chú Giải Pārājikakaṇḍa - 2
1203 Chú Giải Pācittiya
1204 Chú Giải Mahāvagga (Tạng Luật)
1205 Chú Giải Cūḷavagga
1206 Chú Giải Parivāra
1301 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 1
1302 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 2
1303 Phụ Chú Giải Sāratthadīpanī - 3
1401 Dvemātikāpāḷi
1402 Chú Giải Vinayasaṅgaha
1403 Phụ Chú Giải Vajirabuddhi
1404 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 1
1405 Phụ Chú Giải Vimativinodanī - 2
1406 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 1
1407 Phụ Chú Giải Vinayālaṅkāra - 2
1408 Phụ Chú Giải Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa
1409 Vinayavinicchaya-uttaravinicchaya
1410 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 1
1411 Phụ Chú Giải Vinayavinicchaya - 2
1412 Pācityādiyojanāpāḷi
1413 Khuddasikkhā-mūlasikkhā

8401 Thanh Tịnh Đạo - 1
8402 Thanh Tịnh Đạo - 2
8403 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 1
8404 Đại Phụ Chú Giải Thanh Tịnh Đạo - 2
8405 Lời Tựa Thanh Tịnh Đạo

8406 Trường Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8407 Trung Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8408 Tương Ưng Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8409 Tăng Chi Bộ Kinh (Vấn Đáp)
8410 Tạng Luật (Vấn Đáp)
8411 Tạng Vi Diệu Pháp (Vấn Đáp)
8412 Chú Giải (Vấn Đáp)
8413 Niruttidīpanī
8414 Paramatthadīpanī Saṅgahamahāṭīkāpāṭha
8415 Anudīpanīpāṭha
8416 Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
8417 Phụ Chú Giải Namakkāra
8418 Mahāpaṇāmapāṭha
8419 Lakkhaṇāto buddhathomanāgāthā
8420 Sutavandanā
8421 Kamalāñjali
8422 Jinālaṅkāra
8423 Pajjamadhu
8424 Buddhaguṇagāthāvalī
8425 Cūḷaganthavaṃsa
8426 Mahāvaṃsa
8427 Sāsanavaṃsa
8428 Kaccāyanabyākaraṇaṃ
8429 Moggallānabyākaraṇaṃ
8430 Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)
8431 Saddanītippakaraṇaṃ (dhātumālā)
8432 Padarūpasiddhi
8433 Mogallānapañcikā
8434 Payogasiddhipāṭha
8435 Vuttodayapāṭha
8436 Abhidhānappadīpikāpāṭha
8437 Phụ Chú Giải Abhidhānappadīpikā
8438 Subodhālaṅkārapāṭha
8439 Phụ Chú Giải Subodhālaṅkāra
8440 Bālāvatāra gaṇṭhipadatthavinicchayasāra
8441 Lokanīti
8442 Suttantanīti
8443 Sūrassatinīti
8444 Mahārahanīti
8445 Dhammanīti
8446 Kavidappaṇanīti
8447 Nītimañjarī
8448 Naradakkhadīpanī
8449 Caturārakkhadīpanī
8450 Cāṇakyanīti
8451 Rasavāhinī
8452 Sīmavisodhanīpāṭha
8453 Vessantaragīti
8454 Moggallāna vuttivivaraṇapañcikā
8455 Thūpavaṃsa
8456 Dāṭhāvaṃsa
8457 Dhātupāṭhavilāsiniyā
8458 Dhātuvaṃsa
8459 Hatthavanagallavihāravaṃsa
8460 Jinacaritaya
8461 Jinavaṃsadīpaṃ
8462 Telakaṭāhagāthā
8463 Phụ Chú Giải Milinda
8464 Padamañjarī
8465 Padasādhanaṃ
8466 Saddabindupakaraṇaṃ
8467 Kaccāyanadhātumañjusā
8468 Sāmantakūṭavaṇṇanā
2101 Sīlakkhandhavagga Pāḷi
2102 Mahāvagga Pāḷi (Trường Bộ)
2103 Pāthikavagga Pāḷi
2201 Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2202 Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2203 Chú Giải Pāthikavagga
2301 Phụ Chú Giải Sīlakkhandhavagga
2302 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Trường Bộ)
2303 Phụ Chú Giải Pāthikavagga
2304 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 1
2305 Phụ Chú Giải Mới Sīlakkhandhavagga - 2
3101 Mūlapaṇṇāsa Pāḷi
3102 Majjhimapaṇṇāsa Pāḷi
3103 Uparipaṇṇāsa Pāḷi
3201 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 1
3202 Chú Giải Mūlapaṇṇāsa - 2
3203 Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3204 Chú Giải Uparipaṇṇāsa
3301 Phụ Chú Giải Mūlapaṇṇāsa
3302 Phụ Chú Giải Majjhimapaṇṇāsa
3303 Phụ Chú Giải Uparipaṇṇāsa
4101 Sagāthāvagga Pāḷi
4102 Nidānavagga Pāḷi
4103 Khandhavagga Pāḷi
4104 Saḷāyatanavagga Pāḷi
4105 Mahāvagga Pāḷi (Tương Ưng Bộ)
4201 Chú Giải Sagāthāvagga
4202 Chú Giải Nidānavagga
4203 Chú Giải Khandhavagga
4204 Chú Giải Saḷāyatanavagga
4205 Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
4301 Phụ Chú Giải Sagāthāvagga
4302 Phụ Chú Giải Nidānavagga
4303 Phụ Chú Giải Khandhavagga
4304 Phụ Chú Giải Saḷāyatanavagga
4305 Phụ Chú Giải Mahāvagga (Tương Ưng Bộ)
5101 Ekakanipāta Pāḷi
5102 Dukanipāta Pāḷi
5103 Tikanipāta Pāḷi
5104 Catukkanipāta Pāḷi
5105 Pañcakanipāta Pāḷi
5106 Chakkanipāta Pāḷi
5107 Sattakanipāta Pāḷi
5108 Aṭṭhakādinipāta Pāḷi
5109 Navakanipāta Pāḷi
5110 Dasakanipāta Pāḷi
5111 Ekādasakanipāta Pāḷi
5201 Chú Giải Ekakanipāta
5202 Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5203 Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5204 Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
5301 Phụ Chú Giải Ekakanipāta
5302 Phụ Chú Giải Duka-tika-catukkanipāta
5303 Phụ Chú Giải Pañcaka-chakka-sattakanipāta
5304 Phụ Chú Giải Aṭṭhakādinipāta
6101 Khuddakapāṭha Pāḷi
6102 Dhammapada Pāḷi
6103 Udāna Pāḷi
6104 Itivuttaka Pāḷi
6105 Suttanipāta Pāḷi
6106 Vimānavatthu Pāḷi
6107 Petavatthu Pāḷi
6108 Theragāthā Pāḷi
6109 Therīgāthā Pāḷi
6110 Apadāna Pāḷi - 1
6111 Apadāna Pāḷi - 2
6112 Buddhavaṃsa Pāḷi
6113 Cariyāpiṭaka Pāḷi
6114 Jātaka Pāḷi - 1
6115 Jātaka Pāḷi - 2
6116 Mahāniddesa Pāḷi
6117 Cūḷaniddesa Pāḷi
6118 Paṭisambhidāmagga Pāḷi
6119 Nettippakaraṇa Pāḷi
6120 Milindapañha Pāḷi
6121 Peṭakopadesa Pāḷi
6201 Chú Giải Khuddakapāṭha
6202 Chú Giải Dhammapada - 1
6203 Chú Giải Dhammapada - 2
6204 Chú Giải Udāna
6205 Chú Giải Itivuttaka
6206 Chú Giải Suttanipāta - 1
6207 Chú Giải Suttanipāta - 2
6208 Chú Giải Vimānavatthu
6209 Chú Giải Petavatthu
6210 Chú Giải Theragāthā - 1
6211 Chú Giải Theragāthā - 2
6212 Chú Giải Therīgāthā
6213 Chú Giải Apadāna - 1
6214 Chú Giải Apadāna - 2
6215 Chú Giải Buddhavaṃsa
6216 Chú Giải Cariyāpiṭaka
6217 Chú Giải Jātaka - 1
6218 Chú Giải Jātaka - 2
6219 Chú Giải Jātaka - 3
6220 Chú Giải Jātaka - 4
6221 Chú Giải Jātaka - 5
6222 Chú Giải Jātaka - 6
6223 Chú Giải Jātaka - 7
6224 Chú Giải Mahāniddesa
6225 Chú Giải Cūḷaniddesa
6226 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 1
6227 Chú Giải Paṭisambhidāmagga - 2
6228 Chú Giải Nettippakaraṇa
6301 Phụ Chú Giải Nettippakaraṇa
6302 Nettivibhāvinī
7101 Dhammasaṅgaṇī Pāḷi
7102 Vibhaṅga Pāḷi
7103 Dhātukathā Pāḷi
7104 Puggalapaññatti Pāḷi
7105 Kathāvatthu Pāḷi
7106 Yamaka Pāḷi - 1
7107 Yamaka Pāḷi - 2
7108 Yamaka Pāḷi - 3
7109 Paṭṭhāna Pāḷi - 1
7110 Paṭṭhāna Pāḷi - 2
7111 Paṭṭhāna Pāḷi - 3
7112 Paṭṭhāna Pāḷi - 4
7113 Paṭṭhāna Pāḷi - 5
7201 Chú Giải Dhammasaṅgaṇi
7202 Chú Giải Sammohavinodanī
7203 Chú Giải Pañcapakaraṇa
7301 Phụ Chú Giải Gốc Dhammasaṅgaṇī
7302 Phụ Chú Giải Gốc Vibhaṅga
7303 Phụ Chú Giải Gốc Pañcapakaraṇa
7304 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Dhammasaṅgaṇī
7305 Phụ Chú Giải Tiếp Theo Pañcapakaraṇa
7306 Abhidhammāvatāro-nāmarūpaparicchedo
7307 Abhidhammatthasaṅgaho
7308 Phụ Chú Giải Cổ Điển Abhidhammāvatāra
7309 Abhidhammamātikāpāḷi